Saeimas Prezidijam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 10. septembra sēdē izskatīja likumprojektu "Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums" (Reģ. nr.332)    (Dok. nr.1033, 1033A)           un pieņēma lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

Likumprojekts

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apstrāde – jebkura darbība, ko veic pēc nolietota transportlīdzekļa nodošanas apstrādes punktā vai savākšanas vietā, ieskaitot uzglabāšanu, sanāciju, izjaukšanu, sagriešanu, sasmalcināšanu, pārstrādi vai sasmalcināto atkritumu sagatavošanu iznīcināšanai, kā arī jebkuras citas darbības, ko veic nolietotu transportlīdzekļu un to detaļu pārstrādei vai iznīcināšanai;

2) nolietots transportlīdzeklis – transportlīdzeklis, kas uzskatāms par atkritumu atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam;

3) ražotājs – transportlīdzekļa būvētājs vai profesionāls importētājs – juridiska persona, kura atbilstoši savai komercdarbībai Latvijā importē transportlīdzekļus vai saņem transportlīdzekļus no fiziskas vai juridiskas personas, kura atrodas ārpus Latvijas, lai padarītu šos transportlīdzekļus pieejamus trešajai pusei.

Likumam ir šādi mērķi:

1) samazināt atkritumu rašanos no transportlīdzekļiem un nolietotiem transportlīdzekļiem, arī nosakot prasības jaunu transportlīdzekļu ražošanai;

(1) Šis likums attiecas uz:

1) vieglajiem automobiļiem, kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai, kam ir ne vairāk par astoņām sēdvietām papildus šofera sēdvietai un ir vismaz četri riteņi, uz kravas automobiļiem ar pilnu masu, ne lielāku par 3,5 t, kas paredzēti kravas pārvadāšanai un kam ir vismaz četri riteņi (izņemot antīkos automobiļus – transportlīdzekļus, kas ir īpaši vērtīgi kolekcionāriem, tiek uzglabāti videi drošā veidā un ir gatavi lietošanai vai arī izjaukti pa daļām), uz mopēdiem, motocikliem un kvadricikliem;

2) nolietotiem šīs daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļiem un to sastāvdaļām un materiāliem neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklis ir aprīkots ar oriģinālajām sastāvdaļām vai arī tās ir nomainītas ar rezerves daļām.

(2) Uz mopēdiem, motocikliem un kvadricikliem attiecas vienīgi šajā likumā noteiktā prasība bez maksas pieņemt tos nolietoto transportlīdzekļu savākšanas punktos.

Transportlīdzekļu ražotāji, sadarbojoties ar materiālu un aprīkojuma izgatavotājiem:

1. ierobežo bīstamo ķīmisko vielu izmantošanu transportlīdzekļos (sākot no transportlīdzekļa projektēšanas stadijas), lai mazinātu šo vielu nokļūšanu vidē, atvieglotu transportlīdzekļu, to detaļu un mehānismu izjaukšanu, otrreizēju izmantošanu un pārstrādi un novērstu nepieciešamību apglabāt bīstamos atkritumus;
2. marķē vai citādi identificē transportlīdzekļu materiālus un detaļas, kuras pirms nolietotā transportlīdzekļa turpmākas apstrādes iespējams atdalīt;
3. izmanto Ministru kabineta noteiktos detaļu un materiālu kodēšanas standartus, lai atvieglotu otrreizējai izmantošanai un reģenerācijai derīgu detaļu identifikāciju;
4. pēc iespējas izmanto ražošanā materiālus, kurus iespējams pārstrādāt.

Transportlīdzekļu sastāvdaļas un materiāli, kurus piedāvā tirgū, nedrīkst saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai sešvērtīgā hroma savienojumus, izņemot sastāvdaļas un materiālus, kas ražoti pirms 2003.gada 1.jūlija, kā arī Ministru kabineta noteiktās sastāvdaļas un materiālus.

(1) Transportlīdzekļa īpašnieks nodrošina, lai jebkurš tā īpašumā esošs nolietots transportlīdzeklis tiktu nodots komersantam, kas nodarbojas ar nolietotu transportlīdzekļu apstrādi (turpmāk – apstrādes uzņēmums) un ir saņēmis atļauju vai iesniedzis pieteikumu C kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai likumā "Par piesārņojumu" noteiktajā kārtībā. Transportlīdzekli nodod apstrādes uzņēmumam transportlīdzekļa īpašnieks vai viņa rakstiski pilnvarota persona.

(2) Pieņemot transportlīdzekli, apstrādes uzņēmums transportlīdzekļa īpašniekam izsniedz transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātu. Ministru kabinets apstiprina likvidācijas sertifikāta veidlapas paraugu, kā arī nosaka likvidācijas sertifikāta aizpildīšanas un izsniegšanas kārtību.

(3) Pēc nolietota transportlīdzekļa nodošanas apstrādes uzņēmumam transportlīdzekļa īpašnieks transportlīdzekli noraksta, iesniedzot Ceļu satiksmes drošības direkcijā likvidācijas sertifikātu.

(4) Apstrādes uzņēmums nodrošina, lai gadījumos, ja nolietotajam transportlīdzeklim nav tirgus vērtības vai tā ir negatīva, transportlīdzekļa pēdējais īpašnieks to var nodot apstrādes uzņēmuma pieņemšanas punktā bez jebkādām izmaksām.

(1) Ražotājs un individuālais importētājs (fiziska vai juridiska persona, kas importē Latvijā transportlīdzekļus personiskai lietošanai) pirms transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas Latvijā par katru transportlīdzekli maksā dabas resursu nodokli saskaņā ar likumu "Par dabas resursu nodokli".

(2) Transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarots pārstāvis, ja tas noslēdzis atbilstošus līgumus ar apstrādes uzņēmumiem, var noslēgt līgumu ar Vides ministriju par nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas izveidi un piemērošanu, paredzot nodrošināt transportlīdzekļu pieņemšanu atbilstoši šā likuma 6.panta nosacījumiem.

(3) Ministru kabinets nosaka termiņus un apjomu, kādā ražotāji un apstrādes uzņēmumi nodrošina nolietoto transportlīdzekļu (izņemot speciālos transportlīdzekļus - ātrās medicīniskās palīdzības automašīnas, katafalkus, motorizētus furgonus vai bruņumašīnas), to detaļu un materiālu otrreizēju izmantošanu, reģenerāciju un pārstrādi.

(1) Apstrādes uzņēmums dokumentāciju par visiem saņemtajiem nolietotajiem transportlīdzekļiem, kā arī izsniegto likvidācijas sertifikātu kopijas glabā vismaz piecus gadus.

(2) Apstrādes uzņēmums izstrādā un iesniedz Vides ministrijā nolietoto transportlīdzekļu, to sastāvdaļu un materiālu otrreizējas izmantošanas reģenerācijas un pārstrādes plānu. Plānā iekļaujamo obligāto informāciju nosaka Ministru kabinets.

(3) Apstrādes uzņēmuma operators katrai iekārtai, kurā savāc (arī īslaicīgai uzglabāšanai) vai apstrādā nolietotus transportlīdzekļus, saņem atļauju vai iesniedz pieteikumu C kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai likumā "Par piesārņojumu" noteiktajā kārtībā, kā arī ņem vērā atkritumu apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu prasības.

(4) Ministru kabinets nosaka vides aizsardzības prasības, kādas jāievēro apstrādes uzņēmumam.

Nolietotu transportlīdzekļu savākšanas sistēmas izveidi, savākšanu (tai skaitā bezsaimnieka transportlīdzekļu savākšanu) un apstrādi daļēji subsidē un sabiedrības informēšanas pasākumus finansē no Latvijas vides aizsardzības fonda līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par dabas resursu nodokli".

(1) Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas padome (turpmāk – padome) ir konsultatīva institūcija, kuras lēmumiem nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas jomā ir ieteikuma raksturs. Padomē iekļauj pārstāvjus no Vides ministrijas un Satiksmes ministrijas vai to pārraudzībā, pakļautībā vai pārziņā esošajām institūcijām, kā arī jaunu un lietotu automobiļu importētāju un automobiļu apstrādes uzņēmumu pārstāvjus. Padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Vides ministrs apstiprina padomes personālsastāvu.

(3) Padome veicina šā likuma izpildi, sniedz priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai, nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas finansēšanai, kā arī sadarbojas ar ražotājiem un attiecīgajām nevalstiskajām organizācijām.

(1) Ražotāji informē transportlīdzekļa potenciālo pircēju par:

1) transportlīdzekļu un to detaļu uzbūvi, kā arī par to pārstrādes un reģenerācijas iespējām;

2) nolietotu transportlīdzekļu apstrādi atbilstoši vides aizsardzības prasībām, visu šķidro vielu likvidēšanu un transportlīdzekļa izjaukšanu;

3) nolietotu transportlīdzekļu un to detaļu otrreizējas izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas veidu attīstību un uzlabošanu;

4) tehniskajām iespējām pārstrādes un reģenerācijas jomā, lai samazinātu apglabājamo atkritumu apjomu.

(2) Ražotāji un transportlīdzekļos izmantojamo detaļu izgatavotāji sešu mēnešu laikā pēc katra jauna transportlīdzekļa veida piedāvāšanas tirgū nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumam sniedz informāciju par transportlīdzekļa izjaukšanu (iekļaujot ziņas par transportlīdzekļa detaļām un materiāliem, kā arī par bīstamo vielu izvietojumu transportlīdzeklī) tādā apmērā, lai apstrādes uzņēmumi spētu ievērot šā likuma nosacījumus.

(3) Pēc apstrādes uzņēmuma pieprasījuma transportlīdzekļos izmantoto detaļu izgatavotāji sniedz informāciju par otrreiz izmantojamu detaļu izjaukšanu, uzglabāšanu un testēšanu, ciktāl šī informācija nav uzskatāma par komercnoslēpumu.

Nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmums katru gadu līdz 1.martam iesniedz Latvijas Vides aģentūrā pārskatu par iepriekšējo kalendāra gadu, ietverot tajā Ministru kabineta noteikto informāciju.

Latvijas Vides aģentūra apkopo informāciju, kas iesniegta saskaņā ar šā likuma 12.pantu, un sagatavo ziņojumu Eiropas Komisijai atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajai ziņojuma formai. Informācija, ko sniedz Eiropas Komisijai, ir brīvi pieejama sabiedrībai.

Šā likuma 13.pants stājas spēkā ar īpašu likumu.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.aprīlī.

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2000/53/EC.