Likumprojekts

Likumprojekts

Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apstrāde – jebkura darbība, ko veic pēc nolietota transportlīdzekļa nodošanas apstrādes punktā vai savākšanas vietā, ieskaitot uzglabāšanu, sanāciju, izjaukšanu, sagriešanu, sasmalcināšanu, pārstrādi vai sasmalcināto atkritumu sagatavošanu iznīcināšanai, kā arī jebkuras citas darbības, ko veic nolietotu transportlīdzekļu un to detaļu pārstrādei vai iznīcināšanai;

2) nolietots transportlīdzeklis – transportlīdzeklis, kas uzskatāms par atkritumu atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam;

3) ražotājs – transportlīdzekļa būvētājs vai profesionāls importētājs – juridiska persona, kura atbilstoši savai komercdarbībai Latvijā importē transportlīdzekļus vai saņem transportlīdzekļus no fiziskas vai juridiskas personas, kura atrodas ārpus Latvijas, lai padarītu šos transportlīdzekļus pieejamus trešajai pusei.

2.pants. Likuma mērķis

Likumam ir šādi mērķi:

1) samazināt atkritumu rašanos no transportlīdzekļiem un nolietotiem transportlīdzekļiem, arī nosakot prasības jaunu transportlīdzekļu ražošanai;

2) veicināt nolietoto transportlīdzekļu un to materiālu, detaļu un vielu otrreizēju izmantošanu, reģenerāciju un pārstrādi;

3) nodrošināt nolietoto transportlīdzekļu apstrādi un apglabāšanu cilvēka veselībai un videi drošā veidā, ņemot vērā normatīvos aktus, kas reglamentē darba drošību, piesārņojuma novadīšanu vidē un vides kvalitāti.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Šis likums attiecas uz:

1) vieglajiem automobiļiem, kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai, kam ir ne vairāk par astoņām sēdvietām papildus šofera sēdvietai un ir vismaz četri riteņi, uz kravas automobiļiem ar pilnu masu, ne lielāku par 3,5 t, kas paredzēti kravas pārvadāšanai un kam ir vismaz četri riteņi (izņemot antīkos automobiļus – transportlīdzekļus, kas ir īpaši vērtīgi kolekcionāriem, tiek uzglabāti videi drošā veidā un ir gatavi lietošanai vai arī izjaukti pa daļām), uz mopēdiem, motocikliem un kvadricikliem;

2) nolietotiem šīs daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļiem un to sastāvdaļām un materiāliem neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklis ir aprīkots ar oriģinālajām sastāvdaļām vai arī tās ir nomainītas ar rezerves daļām.

(2) Uz mopēdiem, motocikliem un kvadricikliem attiecas vienīgi šajā likumā noteiktā prasība bez maksas pieņemt tos nolietoto transportlīdzekļu savākšanas punktos.

II nodaļa

Preventīvie pasākumi

4.pants. Prasības transportlīdzekļu ražotājiem

Transportlīdzekļu ražotāji, sadarbojoties ar materiālu un aprīkojuma izgatavotājiem:

  1. ierobežo bīstamo ķīmisko vielu izmantošanu transportlīdzekļos (sākot no transportlīdzekļa projektēšanas stadijas), lai mazinātu šo vielu nokļūšanu vidē, atvieglotu transportlīdzekļu, to detaļu un mehānismu izjaukšanu, otrreizēju izmantošanu un pārstrādi un novērstu nepieciešamību apglabāt bīstamos atkritumus;
  2. marķē vai citādi identificē transportlīdzekļu materiālus un detaļas, kuras pirms nolietotā transportlīdzekļa turpmākas apstrādes iespējams atdalīt;
  3. izmanto Ministru kabineta noteiktos detaļu un materiālu kodēšanas standartus, lai atvieglotu otrreizējai izmantošanai un reģenerācijai derīgu detaļu identifikāciju;
  4. pēc iespējas izmanto ražošanā materiālus, kurus iespējams pārstrādāt.

5.pants. Prasības transportlīdzekļu sastāvdaļām un materiāliem

Transportlīdzekļu sastāvdaļas un materiāli, kurus piedāvā tirgū, nedrīkst saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai sešvērtīgā hroma savienojumus, izņemot sastāvdaļas un materiālus, kas ražoti pirms 2003.gada 1.jūlija, kā arī Ministru kabineta noteiktās sastāvdaļas un materiālus.

III nodaļa

Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana

6.pants. Transportlīdzekļa īpašnieka un apstrādes uzņēmuma tiesības un pienākumi

(1) Transportlīdzekļa īpašnieks nodrošina, lai jebkurš tā īpašumā esošs nolietots transportlīdzeklis tiktu nodots komersantam, kas nodarbojas ar nolietotu transportlīdzekļu apstrādi (turpmāk – apstrādes uzņēmums) un ir saņēmis atļauju vai iesniedzis pieteikumu C kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai likumā "Par piesārņojumu" noteiktajā kārtībā. Transportlīdzekli nodod apstrādes uzņēmumam transportlīdzekļa īpašnieks vai viņa rakstiski pilnvarota persona.

(2) Pieņemot transportlīdzekli, apstrādes uzņēmums transportlīdzekļa īpašniekam izsniedz transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātu. Ministru kabinets apstiprina likvidācijas sertifikāta veidlapas paraugu, kā arī nosaka likvidācijas sertifikāta aizpildīšanas un izsniegšanas kārtību.

(3) Pēc nolietota transportlīdzekļa nodošanas apstrādes uzņēmumam transportlīdzekļa īpašnieks transportlīdzekli noraksta, iesniedzot Ceļu satiksmes drošības direkcijā likvidācijas sertifikātu.

(4) Apstrādes uzņēmums nodrošina, lai gadījumos, ja nolietotajam transportlīdzeklim nav tirgus vērtības vai tā ir negatīva, transportlīdzekļa pēdējais īpašnieks to var nodot apstrādes uzņēmuma pieņemšanas punktā bez jebkādām izmaksām.

7.pants. Ražotāja un individuālā importētāja pienākumi

(1) Ražotājs un individuālais importētājs (fiziska vai juridiska persona, kas importē Latvijā transportlīdzekļus personiskai lietošanai) pirms transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas Latvijā par katru transportlīdzekli maksā dabas resursu nodokli saskaņā ar likumu "Par dabas resursu nodokli".

(2) Transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarots pārstāvis, ja tas noslēdzis atbilstošus līgumus ar apstrādes uzņēmumiem, var noslēgt līgumu ar Vides ministriju par nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas izveidi un piemērošanu, paredzot nodrošināt transportlīdzekļu pieņemšanu atbilstoši šā likuma 6.panta nosacījumiem.

(3) Ministru kabinets nosaka termiņus un apjomu, kādā ražotāji un apstrādes uzņēmumi nodrošina nolietoto transportlīdzekļu (izņemot speciālos transportlīdzekļus - ātrās medicīniskās palīdzības automašīnas, katafalkus, motorizētus furgonus vai bruņumašīnas), to detaļu un materiālu otrreizēju izmantošanu, reģenerāciju un pārstrādi.

8.pants. Prasības apstrādes uzņēmumam

(1) Apstrādes uzņēmums dokumentāciju par visiem saņemtajiem nolietotajiem transportlīdzekļiem, kā arī izsniegto likvidācijas sertifikātu kopijas glabā vismaz piecus gadus.

(2) Apstrādes uzņēmums izstrādā un iesniedz Vides ministrijā nolietoto transportlīdzekļu, to sastāvdaļu un materiālu otrreizējas izmantošanas reģenerācijas un pārstrādes plānu. Plānā iekļaujamo obligāto informāciju nosaka Ministru kabinets.

(3) Apstrādes uzņēmuma operators katrai iekārtai, kurā savāc (arī īslaicīgai uzglabāšanai) vai apstrādā nolietotus transportlīdzekļus, saņem atļauju vai iesniedz pieteikumu C kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai likumā "Par piesārņojumu" noteiktajā kārtībā, kā arī ņem vērā atkritumu apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu prasības.

(4) Ministru kabinets nosaka vides aizsardzības prasības, kādas jāievēro apstrādes uzņēmumam.

9.pants. Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas subsidēšana

Nolietotu transportlīdzekļu savākšanas sistēmas izveidi, savākšanu (tai skaitā bezsaimnieka transportlīdzekļu savākšanu) un apstrādi daļēji subsidē un sabiedrības informēšanas pasākumus finansē no Latvijas vides aizsardzības fonda līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par dabas resursu nodokli".

10.pants. Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas padome

(1) Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas padome (turpmāk – padome) ir konsultatīva institūcija, kuras lēmumiem nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas jomā ir ieteikuma raksturs. Padomē iekļauj pārstāvjus no Vides ministrijas un Satiksmes ministrijas vai to pārraudzībā, pakļautībā vai pārziņā esošajām institūcijām, kā arī jaunu un lietotu automobiļu importētāju un automobiļu apstrādes uzņēmumu pārstāvjus. Padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Vides ministrs apstiprina padomes personālsastāvu.

(3) Padome veicina šā likuma izpildi, sniedz priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai, nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas finansēšanai, kā arī sadarbojas ar ražotājiem un attiecīgajām nevalstiskajām organizācijām.

IV nodaļa

Ziņojumi un informācija

11.pants. Informācija, ko sniedz ražotāji

(1) Ražotāji informē transportlīdzekļa potenciālo pircēju par:

1) transportlīdzekļu un to detaļu uzbūvi, kā arī par to pārstrādes un reģenerācijas iespējām;

2) nolietotu transportlīdzekļu apstrādi atbilstoši vides aizsardzības prasībām, visu šķidro vielu likvidēšanu un transportlīdzekļa izjaukšanu;

3) nolietotu transportlīdzekļu un to detaļu otrreizējas izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas veidu attīstību un uzlabošanu;

4) tehniskajām iespējām pārstrādes un reģenerācijas jomā, lai samazinātu apglabājamo atkritumu apjomu.

(2) Ražotāji un transportlīdzekļos izmantojamo detaļu izgatavotāji sešu mēnešu laikā pēc katra jauna transportlīdzekļa veida piedāvāšanas tirgū nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumam sniedz informāciju par transportlīdzekļa izjaukšanu (iekļaujot ziņas par transportlīdzekļa detaļām un materiāliem, kā arī par bīstamo vielu izvietojumu transportlīdzeklī) tādā apmērā, lai apstrādes uzņēmumi spētu ievērot šā likuma nosacījumus.

(3) Pēc apstrādes uzņēmuma pieprasījuma transportlīdzekļos izmantoto detaļu izgatavotāji sniedz informāciju par otrreiz izmantojamu detaļu izjaukšanu, uzglabāšanu un testēšanu, ciktāl šī informācija nav uzskatāma par komercnoslēpumu.

12.pants. Informācija, ko sniedz nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas uzņēmums

Nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmums katru gadu līdz 1.martam iesniedz Latvijas Vides aģentūrā pārskatu par iepriekšējo kalendāra gadu, ietverot tajā Ministru kabineta noteikto informāciju.

13.pants. Informācija sabiedrībai un Eiropas Komisijai

Latvijas Vides aģentūra apkopo informāciju, kas iesniegta saskaņā ar šā likuma 12.pantu, un sagatavo ziņojumu Eiropas Komisijai atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajai ziņojuma formai. Informācija, ko sniedz Eiropas Komisijai, ir brīvi pieejama sabiedrībai.

Pārejas noteikums

Šā likuma 13.pants stājas spēkā ar īpašu likumu.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.aprīlī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2000/53/EC.

 

 

 

 

Vides ministrs

R.Vējonis

Nolietotu transporta līdzekļu apsaimniekošanas likuma anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Patreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Satiksmes ministrija (SM) ir atbildīga par transportlīdzekļu reģistrēšanu, kas pirmo reizi nonāk Latvijā, un par ikgadējo visu autotransporta līdzekļu tehnisko apskati. Patreiz Latvijā nav auto ražotnes (tikai piekabju un puspiekabju ražošana), nedz arī notiek detaļu ražošanas vai montāžas darbības. Automašīnas, kas pirmo reizi nonāk Latvijā, galvenokārt jau ir bijušas reģistrētas un lietotas citās valstīs pirms tās tikušas importētas Latvijā. Tikai apmēram 18% no pirmo reizi Latvijā reģistrētajām automašīnām ir jaunas.

Latvijā ekspluatācijā atrodas apmēram 700000 transportlīdzekļu, bet apmēram 300 000 transportlīdzekļu nevar uzskaitīt, jo tie nav izgājuši ikgadējo tehnisko apskati, taču nav arī noņemti no uzskaites. Nav zināms vai šie transportlīdzekļi ir nolietoti vai arī pagaidām netiek ekspluatēti.

Valstī ir 33-34 oficiāli profesionāli importētāji un 300-600 lietoto automašīnu dīleri. Gan jaunu, gan lietotu automašīnu dīleriem ir jāsaņem licence un jāreģistrējas. Tomēr ir daudz nereģistrētu privāto importētāju, kas ieved galvenokārt lietotas automašīnas un rezerves daļas, ticami dati par šo nereģistrēto “privātā” importa sektoru nav pieejami.

2000. gadā tika pārdotas apmēram 6400 jaunas automašīnas, kas tika importētas, bet 5% no tām tika importētas privāti. 2002. gadā tika pārdotas 7800 jaunas automašīnas.

Latvijas tirgū piedāvātajām automašīnām ir jāatbilst Eiropas standartiem un direktīvām.

No Latvijas eksportēto transportlīdzekļu apjoms nav zināms, bet domājams, ka tas ir neliels.

Visas jaunās importētās un lietotās importētās automašīnas tiek apliktas ar 18% PVN un akcīzes nodokli atkarībā no automašīnas vecuma. Reģistrējot automašīnu pirmo reizi Latvijā, kopējie maksājumi sastāda no 32,68 Ls līdz 130,47 Ls atkarībā no automobiļa pilnas masas un no tā, vai automobilis ir jauns vai lietots.

Transportlīdzekļa, kas nav izgājis ikgadējo tehnisko apskati, ekspluatācija uz Latvijas ceļiem nav atļauta. Šīs normas piemērošana pamatojas uz ceļu policijas veiktām nejaušās atlases pārbaudēm. Sistēma ir uzlabota, nosakot šādas prasības, lai varētu ekspluatēt automašīnu uz ceļa: ir jāsamaksā civiltiesiskā apdrošināšana par vienu gadu, transportlīdzeklim ir jāatbilst noteiktiem tehniskajiem parametriem un ir jāsamaksā ceļu nodeva. Vidējais transportlīdzekļu vecums Latvijā ir 13 gadi.

Oficiālas transportlīdzekļa noņemšanas no uzskaites gadījumā attiecīgajai darbnīcai vai auto veikalam tiek izsniegts rēķins-uzziņa. Šis dokuments likumīgi ļauj pārdot numurētos agregātus (transportlīdzekļa virsbūvi) otrreizējai izmantošanai.

2000. gadā oficiāli no uzskaites tika noņemti 7000 transportlīdzekļi (apmēram 1% no kopējā transportlīdzekļu skaita).

Jau šobrīd vairāki nolietoto transporta līdzekļu savākšanas un pārstrādes uzņēmumi Latvijā veic nolietoto transporta līdzekļu pilnīgu pārstrādi, atdalot otrreizējās izejvielas un materiālus. Saskaņā ar uzņēmumu sniegto informāciju šie pasākumi ir ienesīgi, ja auto pārstrāde un utilizācija tiek veikta pilnībā. Šobrīd ir iespējams sekmīgi organizēt vairāk kā 90 % iegūto materiālu un izejvielu pārstrādi tepat uz vietas Latvijā vai arī eksportējot uz kaimiņvalstīm. Taču tajā pašā laikā ir zināms, ka auto savākšanas, pārstrādes un utilizācijas darbi tiek veikti neatbilstoši Direktīvas par nolietotajiem transportlīdzekļiem prasībām.

Nozīmīga problēma ir nolietoto transportlīdzekļu pamešana, īpaši lauku rajonos.

Saskaņā ar iestāšanās procesu Eiropas Savienībā Latvijai ir jāpārņem ES direktīva 2000/53/EC, kuras mērķis ir novērst atkritumu rašanos no nolietotiem transporta un veicināt to detaļu savākšanu, otrreizēju izmantošanu un utilizāciju, lai aizsargātu vidi.

Likumprojektu nepieciešams pieņemt iespējami ātri, lai līdz Latvijas paredzamajam iestāšanās brīdim ES varētu ieviest direktīvas prasības.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Nolietotu transporta līdzekļu apsaimniekošanas likumam ir šādi mērķi:

  1. samazināt atkritumu rašanos no transportlīdzekļiem un nolietotiem transportlīdzekļiem, arī nosakot prasības jaunu transportlīdzekļu konstrukcijai;

2)veicināt nolietoto transportlīdzekļu un to materiālu, detaļu un vielu otrreizēju izmantošanu, reģenerāciju un pārstrādi;

3)nodrošināt nolietoto transportlīdzekļu apstrādi un apglabāšanu cilvēka veselībai un videi drošā veidā, ņemot vērā normatīvos aktus, kas reglamentē darba drošību, emisijas vidē un vides kvalitāti.

Likuma piemērošanas joma sakrīt ar attiecīgajā direktīvā noteikto.

Direktīva definē nolietoto transportlīdzekli kā noteiktu transportlīdzekļi, kas ir “atkritums” direktīvas 75/442/EEC izpratnē. Tādēļ iemērošanas joma ir sekojoša:

  • Jebkurš nolietots transportlīdzeklis, kas ietilpst M1 vai N1 kategorijā (kā tās ir definētas direktīvas 70/156/EEC par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju modeļu apstiprināšanu II pielikuma A daļā). Tas attiecas uz:
  • Transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti pasažieru pārvadāšanai un kam nav vairāk par 8 sēdvietām bez vadītāja vietas;
  • Transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti preču pārvadāšanai un kuru masa nepārsniedz 3,5 tonnas;

 

  • Trīsriteņu transportlīdzekļiem, izņemot trīsriteņu motovelosipēdus, kā tie ir definēti direktīvā 92/61/EEC.

Likums nosaka nosacījumus transportlīdzekļu ražotājiem, kā arī prasības transportlīdzekļu detaļām un materiāliem. Daļa no šiem nosacījumiem jāpārņem no direktīvas formāli, saistībā ar likumdošanas saskaņošanas nepieciešamību, jo attiecīgās ražošanas Latvijā šobrīd nav.

Likums nosaka transportlīdzekļu importētāju pienākumus un atbildību, kā arī vides prasības nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas uzņēmumiem.

Likums nosaka ekonomisko modeli direktīvas prasību ieviešanai, kā arī informācijas savākšanas un apkopošanas kārtību gan sabiedrībai gan arī Eiropas Komisijai.

3. Cita informācija

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Direktīvas ieviešana radīs papildus izmaksas privātajam sektoram. Šīs izmaksas attieksies uz transporta līdzekļu ražotājiem un importētājiem, kuriem būs pienākums ņemt atpakaļ nolietotos transporta līdzekļus. Šie izdevumi tiks pārnesti uz cenu, kas tomēr neradīs būtisku cenu kāpumu importētajiem transporta līdzekļiem.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Lai nodrošinātu likuma prasību ieviešanu, nepieciešams aplikt ar Dabas resursu nodokli valstī ievedamos transporta līdzekļus. Šo nodokli paredzēts ieviest atbilstoši sekojošai shēmai:

Objekts: transportlīdzeklis

Subjekts: transportlīdzekļa ražotājs un neprofesionāls importētājs

Maksāšanas termiņš: Pirms transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas Latvijā

Ieņēmumus ieskaita: valsts speciālajā vides aizsardzības budžetā (Vides aizsardzības fonds)

Mehānisms, kā finansējums nonāk pie apsaimniekotāja (pārstrādātāja):

Subsīdijas tiek piešķirtas par nolietota transportlīdzekļa pārstrādi un reģenerāciju uz subsīdiju konkursa pamata.

Šīs shēmas ietvaros paredzēts:

Maksāt subsīdiju uzņēmumam par katru utilizācijai pieņemto nolietoto transporta līdzekli. Pārstrādi un utilizāciju ir atļauts veikt tikai tiem uzņēmumiem, kas saņēmuši visas nepieciešamās atļaujas noteiktajai darbībai un līdz ar to atbilst vides prasībām.

Lai veicinātu sekmīgu šīs sistēmas darbību, ir nepieciešams īstenot un pastāvīgi organizēt arī sabiedrības informēšanas kampaņu. Šai kampaņai nepieciešamais ikgadējais līdzekļu apjoms ir noteikts, izvērtējot attiecību starp nolietoto transporta līdzekļu skaitu un kopējo reģistrēto transporta līdzekļu skaitu, tādējādi veicinot sabiedrības informēšanas procesa attīstību atkarībā no sistēmas darbības efektivitātes.

Jāatzīmē, ka sistēmas ieviešana nekādā gadījumā neierobežo tirgus attiecības, kas veidojas personām nododot pārstrādei nolietotos transporta līdzekļus. Ar šo mehānismu ir paredzēts nodrošināt, ka nolietotais transporta līdzeklis tiek pieņemts pārstrādei vismaz par velti.

Papildus tam ir nepieciešams paredzēt nosacījumus par tiem transporta līdzekļiem, kas tiek eksportēti ārpus Latvijas teritorijas.

Kā vēl vienu ļoti svarīgu faktoru ir jāatzīmē nepieciešamību vērtēt pārstrādei un utilizācijai pieņemto nolietoto automašīnu gan pēc vecuma, gan pēc komplektācijas pakāpes, jo no tā būtu atkarīga kompensācija pārstrādātājiem. Šādi nosacījumi nodrošinātu pietiekami efektīvu nolietoto transporta līdzekļu aprites plūsmu. Tajā pašā laikā šim mehānismam būtu jānovērš pārstrādātāju izmaksu pārspīlēšana. Tāpēc šo mehānismu būtu jāizvērtē nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas padomei, kuras izveidošanu paredz likumprojekts, kas arī pārskatītu atsevišķus citus ar nolietotā transporta līdzekļa likvidācijas vērtību saistītus jautājumus

3. Sociālo seku izvērtējums

Ņemot vērā, ka būtiskas papildus izmaksas salīdzinājumā ar transporta līdzekļa cenu nebūs, sociālās sekas būs minimālas. Transportlīdzekļu cena varētu pieaugt nedaudz vairāk par 22 LVL – Dabas resursu nodokļa maksājuma apjomu plus PVN nodokļa pieaugumu, nodokli rēķinot no kopējās transportlīdzekļa cenas.

4. Ietekme uz vidi

Likuma ietekme uz vidi būs ļoti pozitīva, jo likums stimulēs transportlīdzekļu vraku savākšanu un pārstādi, kā arī nodrošinās vides prasību ievērošanu transportlīdzekļu savākšanas un pārstrādes procesos.

5. Cita informācija

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais

gads

(2003)

 

Nākamie trīs gadi

(2004. – 2006.)

 

*)

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

0

1424,7

2131,9

2335,7

2220,2

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

0

1424,7

2131,9

2335,7

2220,2

3. Finansiālā ietekme

0

0

0

0

0

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

0

0

0

0

0

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

Galvenie vienreizējie izdevumi:

 

Ikgadējie izdevumi

a. Savākšanas un transportēšanas izdevumi

b. Maksājumi nolietoto transporta līdzekļu utilizācijas sistēmas dalībniekiem, t.sk.:

b.1. Subsīdiju maksājumi par katru utilizēto nolietoto transporta līdzekli

b.2. Atbalsts investīcijām nolietoto transporta līdzekļu utilizācijas sistēmas privātiem dalībniekiem

b.3. Subsīdija nolietoto transporta līdzekļu vraku utilizācijai

b.4. Sabiedrības informācijas veicināšanas kampaņa

c. Jaunās institucionālās sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas

 

0

 

 

0

0

 

0

0

0

0

223

 

 

826,8

668,9

 

45

66,9

46

374,9

406,5

 

 

1335,0

1096,5

 

90

122

26,6

390,3

 

441,6

 

 

1456,0

1207,5

 

90

132,5

25,8

438,3

408,9

 

 

1355,0

1123,9

 

78,3

122,7

29,8

456,6

6. Cita informācija

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

  1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavo ti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Jāpieņem grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”, kas ir sagatavoti un tiek virzīti paralēli šim likumprojektam.

Būs nepieciešami grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas šobrīd tiek gatavoti.

Likuma saskaņošanas gaitā jāizvērtē, vai ir nepieciešami grozījumi Ceļu satiksmes likumā.

Papildus projekts paredz Ministru kabineta noteikumu izstrādi, kuri šobrīd tiek gatavoti. Noteikumi ietvers:

izņēmumus materiāliem un detaļām transportlīdzekļos, ko laiž tirgū pēc 2003. gada 1. jūlija, kuri nedrīkst saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai sešvērtīgā hroma savienojumus;

likvidācijas sertifikāta veidlapu, kā arī kārtību, kādā sertifikāti aizpildāmi un izsniedzami;

termiņus un apjomu, kādā ražotāji nodrošina nolietoto transportlīdzekļu (izņemot speciālo transportlīdzekļu), to detaļu un materiālu otrreizēju izmantošanu, reģenerāciju un pārstrādi.

2. Cita informācija

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

   
  1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīvu 2000/53/EC par nolietotiem transportlīdzekļiem

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Nav.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Nav.

4. Atbilstības izvērtējums

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīva 2000/53/EC par nolietotiem transportlīdzekļiem. Oficiālā publikācija: Official Journal No. L 269, 21.10.2000 p. 0034 - 0042

Atšķirībā no ES direktīvas Latvijā finansiālā atbildība noteikta arī individuālam importētājam. Kaut arī tika veiktas vairākas konsultācijas ar Eiropas Komisiju, nav iespējams pilnīgi precīzi pateikt, vai minētā shēma nav pretrunā ar direktīvu. Tomēr, ņemot vērā Latvijas transportlīdzekļu importa struktūru, cits risinājums nav iespējams.

 

 

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

1. pants

Direktīva 2000/53/EC

2. panta 5), 2),3) apakšpunkts

Atbilst

 

2. pants

Direktīva 2000/53/EC

1. pants

Atbilst

 

3. pants

Direktīva 2000/53/EC

  1. panta 1) apakšpunkts; 3. pants

Atbilst pēc būtības

 

4. pants

Direktīva 2000/53/EC

4. panta 1) apakšpunkts

Atbilst

 

5. pants

Direktīva 2000/53/EC

4. panta 2 a) apakšpunkts

Atbilst

 

6. panta (1) daļa

Direktīva 2000/53/EC

5. panta 1.,2. daļa

Atbilst

 

6. panta (2) daļa

Direktīva 2000/53/EC

5. panta 3. daļa

Atbilst

 

6. panta (3) daļa

Direktīva 2000/53/EC

5. panta 3. daļas pirmā rindkopa

Atbilst

 

7. panta (1) daļa

 

Šo jomu neskar

 

7. panta (2) daļa

Direktīva 2000/53/EC

7. pants

Atbilst, tiks transponēts ar MK noteikumiem

 

8. panta (1) daļa

 

Šo jomu neskar

 

8. panta (2) daļa

Direktīva 2000/53/EC

6. panta 3., 4. daļa

Atbilst pēc būtības

 

8. panta (3) daļa

Direktīva 2000/53/EC

6. panta 2. daļas 1. rindkopa

Atbilst

 

8. panta (4) daļa

Direktīva 2000/53/EC

6. panta 1. un 3. daļa, I pielikums

Atbilst; direktīvas pielikums tiks transponēts ar MK noteikumiem

 

9. pants

 

Šo jomu neskar

 

10. pants

 

Šo jomu neskar

 

11. pants

Direktīva 2000/53/EC

9. panta 2. daļa

Atbilst

 

12. pants

Direktīva 2000/53/EC

8. panta 3., 4. daļa

Atbilst

 

13. pants

Direktīva 2000/53/EC

9 panta 1. daļa

Atbilst

 

5. Cita informācija

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Likumprojekts apspriests ar visām ieinteresētajām valsts institūcijām, automašīnu tirgotāju un pārstrādātāju pārstāvjiem (SIA “Varāns”, SIA “Mariņas”), kā arī Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociāciju un Lietoto autotirgotāju asociāciju. Likumprojektā daļēji ņemti vērā saņemtie priekšlikumi.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācija neatbalsta šo likumprojektu.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Likumprojekta izstrādes gaitā tika rīkotas darba grupas sēdes, iesaistot ieinteresētās puses. Pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē likumprojekts tika ievietots Vides ministrijas mājas lapā, norādot iespēju sniegt komentārus un priekšlikumus. Tika sniegta informācija masu mēdijiem, kā rezultātā likumprojektu atspoguļoja vairāki raksti presē gan latviešu, gan krievu valodā.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā Phare REAP projekta ietvaros veikto pētījumu, ko veica firma URS Dames & Moore. Projekta ziņojums pieejams Vides ministrijas mājas lapā: http://www.varam.gov.lv/EIN/projekti/Lproj.htm

5. Cita informācija

 

 

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likuma izpildes rezultātā netiek radītas jaunas valsts institūcijas. Esošo institūciju (Vides ministrija un tās pilnvarotās institūcijas un Valsts Ieņēmumu dienests) funkcijas paliek nemainīgas, taču tām tiks uzlikti papildus pienākumi.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Pēc likumprojekta pieņemšanas tā galīgā versija tiks ievietota Vides ministrijas mājas lapā, kā arī publicēta oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Ministrija rīkos arī informatīvus seminārus ieinteresētajām pusēm.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds var aizstāvēt savas tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

 

 

 

Ministrs R.Vējonis

 

 

Vides ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

       

R.Vējonis

G. Puķītis

E. Puriņš

M. Klismets

A. Drondina

 

14.05.2003. 16.00

2176

A.Drondina

7026557, anita.drondina@vidm.gov.lv