Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi! Pirms sākam izskatīt Prezidija akceptēto darba kārtību, izlemsim vairākus iesniegumus par izmaiņām darba kārtībā.

Pirmais. Deputāti Krastiņš, Kalviņš, Kreituss, Saulītis un Strods ierosina šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par Aristida Jēkaba Lamberga ievēlēšanu par Saeimas Prezidija priekšsēdētāja biedru. To paredzēts iekļaut aiz trešās sadaļas 9.punkta kā alternatīvu lēmuma projektu.

Godātie kolēģi, tā kā mums darba kārtībā ir iekļauts šis jautājums par Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanām, tad Aristida Lamberga kandidatūra varētu būt viena no tām. Vai varam tā vienoties? Godātie kolēģi, kārtība ir tāda, ka Saeimas priekšsēdētāja biedru vai jebkuru citu amatpersonu var izvirzīt vai nu viens, vai divi, vai desmit, vai visi deputāti vienlaicīgi, un arī izvirzīšanas laiks Kārtības rullī nav strikti noteikts. To var darīt jebkurš cilvēks no šeit zālē klātesošajiem deputātiem. Tā kā to ir darījuši pieci deputāti, tad... Tātad Valdmaņa kungs vēlas runāt, kā lieta būtu virzāma tālāk. Lūdzu, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Godātie kolēģi Saeimā! Lūdzu jūs atminēties to reizi, kad bija balsojums par Baltijas asamblejas delegāciju un kad mēs balsojām par vairāku vietu aizpildīšanu. Arī es tiku nominēts, šim jautājumam vieta bija darba kārtībā tāpat kā tagad, bet tad piecēlās Aristids Lambergs un teica: “Nē, es iebilstu!” Un tā šis jautājums netika iekļauts darba kārtībā. Es atgādinu jums to! Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Mēs, Valdmaņa kungs, par Saeimas pārstāvjiem starpparlamentārajās organizācijās Saeimā lemsim 17. un 118.pantā noteiktajā kārtībā, tādēļ jūsu protestam pret Lamberga kunga izvirzīšanu nav absolūti nekāda sakara.

Tātad esam, kolēģi, vienojušies par kolēģa Lamberga kandidatūras izvirzīšanu šajā amatā... (Starpsauciens: “Balsojam!”) Tas nav nepieciešams... Godātie kolēģi, palasiet drusku no darba brīvajā laikā Kārtības rulli!

Nākamais priekšlikums ir saņemts no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, kura lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu izdarīt grozījumus šīsdienas sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 20.punkta, tas ir, likumprojekta “Izglītības likums”, izskatīšanu pirmajā lasījumā kā pirmo jautājumu piektajā sadaļā - tātad pirms darba kārtības 11.punkta - likumprojekta “Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Tātad darba kārtības 20.jautājumu - likumprojektu “Izglītības likums” komisija ierosina izskatīt pēc atbildes uz Saeimas deputātu pieprasījumu. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Vai piekrītat? Deputāti piekrīt tam. Paldies, kolēģi, esam vienojušies! Darba kārtības 20.jautājumu izskatīsim pēc ceturtās sadaļas.

Juridiskā komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz darba kārtības 26.jautājumu, tas ir, lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu skaita noteikšanu” iekļaut darba kārtībā tūdaļ pēc otrās sadaļas - Prezidija ziņojumi, tas ir, pēc 6.punkta. Godātie kolēģi, vai ir iebildumi pret šo priekšlikumu - izskatīt darba kārtības 26.jautājumu pēc Prezdija ziņojumiem? Arī nav iebildumu. Paldies, kolēģi!

Deputātiem ir izdalīts dokuments nr.4131-a, kurā deputāts Kostanda raksta, ka viņš atbalsta Kārļa Čerāna kunga ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētāja biedru un pievieno savu parakstu jau iesniegtajam dokumentam. To mēs pieņemam zināšanai.

Tad, godātie kolēģi, vēl ir desmit deputātu: Lujāna, Staša, Kuprijanovas, Gannusas, Dozorceva, Kalnbērza, Bekasova, Golubova, Urbanoviča un Stikuta iesniegtais dokuments nr.4148, kurā šie desmit deputāti, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 25.pantu, izvirza Saeimas priekšsēdētāja biedra amata kandidātam deputātu Oļegu Deņisovu. Arī šo priekšlikumu mēs ietveram darba kārtības jautājumā par Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanām.

Un nupat ienāca arī vienpadsmit deputātu: Dilbas, Putniņa, Gredzena, Rubuļa, Kļaviņa, Nagļa, Seiksta, Ābeles, Keiša, Rugātes, Panteļējeva un Tomašūna... godātie kolēģi, viens paraksts ir diemžēl nesalasāms, bet vienpadsmit deputāti ir parakstījuši šo priekšlikumu, kurā, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 25.pantu, izvirza Kārli Jūliju Druvu ievēlēšanai par Saeimas priekšsēdētāja biedru. Arī šo kandidatūru mēs iekļaujam jau akceptētajā darba kārtības jautājumā par Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanām.

Pagaidām tie ir visi, godātie kolēģi, iesniegtie priekšlikumi un papildinājumi šīsdienas sēdes darba kārtībai.

Godātie kolēģi, izskatīsim otrās sadaļas pirmo darba kārtības jautājumu par saņemtajiem Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.127 “Noteikumi par hipotekārajām ķīlu zīmēm” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti iebilst pret šo priekšlikumu? Vai kāds vēlas runāt “par” vai piedalīties debatēs, jo šajā gadījumā, kā jūs zināt, attiecībā uz Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem līdz ar to nodošanu komisijām tiek uzskatīts, ka tas ir arī pirmais lasījums. Vai kāds vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Nevēlas. Paldies. Tādā gadījumā lēmums ir pieņemts un esam vienojušies.

Godātie kolēģi, mums ir jānosaka arī priekšlikumu iesniegšanas termiņš šajā jautājumā. (No zāles deputāts K.Čerāns: “Balsot!”) Es sapratu, ka Čerāna kungs vispirms prasa balsojumu. (No zāles deputāts K.Čerāns: “Rullis prasa balsojumu.”) Kārtības rullis to prasa, un Čerāna kungs to atkārto. Vai arī otrādi - Čerāna kungs prasa, un Kārtības rullis atkārto. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, bet, ja nobalsosim, tad izskatīsim arī jautājumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Un tagad acīmredzot Baloža kungs kā atbildīgās komisijas vadītājs dos ierosinājumus par priekšlikumu iesniegšanu otrajam lasījumam. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Lūdzu iesniegt savus priekšlikumus Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz 11.maijam, ieskaitot.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret Baloža kunga minēto termiņu - 11.maiju, līdz kuram būtu iesniedzami priekšlikumi atbildīgajai komisijai? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir par saņemtajiem likumprojektiem. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Iebildumu deputātiem nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Pilsonības likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par šo jautājumu vēlas runāt “par” vai “pret” Odisejs Kostanda - frakcija “Latvijai”. Kostandas kungs runās “pret”.

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Tautas kustība “Latvijai” ir pret grozījumu Pilsonības likumā nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās, jo mēs uzskatām, ka pašreiz, tad, kad jau vairākas nedēļas, vairāk par mēnesi turpinās vesela virkne notikumu, burtiski notikumu ķēde, kuri ir plānoti un izpildīti vecā KGB stilā, kad Latvija starptautiski tiek diskreditēta un arī daļēji tiek lietotas zināmas ekonomiskās sankcijas pret Latviju, es uzskatu, ka šāda likuma apspriešana šobrīd Saeimā ir nelietderīga, jo tā faktiski ir nevis vairs normāla mūsu iekšpolitisko jautājumu risināšana, bet kļūst par pakļaušanos ārējam spiedienam uz Latvijas valsti, tāpēc spiediena rezultātā un steigā pieņemtu lēmumu realizācija, es domāju, nevar dot kaut ko pozitīvu, bet nodarīs vairāk ļaunuma.

Tautas kustība “Latvijai” visu laiku ir iestājusies par to, lai Latvija veidotos kā saticības un miera zeme, un viens no kustības “Latvijai” programmatiskajiem principiem ir veidot Latviju par zemi, kur latviešu tauta sadzīvotu ar cittautību cilvēkiem, kuri ir lojāli Latvijai, jo tas ir arī būtisks nosacījums latviešu tautas izdzīvošanai. Taču katram ir skaidrs, ka Latvija nevar atļauties divkopienu sabiedrību, ka tai jābūt vienotai, un šajā nozīmē mēs esam izvirzījuši no savas puses arī priekšlikumus par to, ka būtu jāveido integrācijas programma, ka būtu jāveido arī zināms pasākumu komplekss, kā integrēt nelatviešus, nepilsoņus, Latvijas sabiedrībā. Un latviešu valodai te ir ļoti liela un svarīga nozīme šajā integrācijas procesā, bet tad valdībai ar to būtu jāsāk strādāt: jārada šāda integrācijas programma, jādomā par speciālu integrācijas fonda dibināšanu, arī reimigrācijas fonda dibināšanu, kas savukārt palīdzētu cilvēkiem, kuri tomēr gribētu no Latvijas aizbraukt.

Taču, tā kā tas visus šos gadus nav darīts, jo Latvijas valdību veidojošās partijas stūrgalvīgi bija norobežojušās no šo problēmu risināšanas, it sevišķi partija “Tēvzemei un Brīvībai”, tad tas deva, protams, vislabākos ieročus Krievijas attiecīgo spēku rokās, lai varētu pret Latviju realizēt attiecīgo spiedienu, kas tagad arī tiek īstenots. Nu tagad tie, kuri tik stūrgalvīgi nevēlējās šo jautājumu risināt, ir gatavi lunkani mesties ceļos Maskavas priekšā, bučot Maskavas zābakus un izpildīt katru tās prasību, bet mēs, Tautas kustība “Latvijai”, uzskatām to par nepieņemamu un nepieļaujamu. Mēs uzskatām to par Latvijas valsts un latviešu tautas, latviešu pilsoņu interešu nodevību.

Es domāju, ka arī daudziem Rietumos arvien vairāk kļūst skaidrs, kāda situācija ir Latvijā. Piemēram, nesen laikrakstā “Frankfurter Allgemeine” 23.aprīļa numurā tika publicēts Jaspera fon Altumbakuma raksts “Bakstīšanās Baltijas jūras miglā”, kurā viņš arī aprāda, ka Baltijas jūras Austrumu pusē veidotās ārpolitikas patiesībā līdzinās bakstīšanai miglā, ka, protams, Maskava ziņo par situāciju Rīgā, par situāciju Latvijā, ka te, lūk, esot tāds pats režīms kā Polam Potam Kambodžā, ka te, lūk, bradājot kājām cilvēktiesības, ka valdība sastāvot no fašistiem un spridzinātājiem un tā tālāk, taču arī starptautiskais padoms, kuru dzirdam, ir ļoti lēts Latvijai, jo tiek runāts tikai par to, ka jāatvieglo nelatvisko minoritāšu, kuru lielāko daļu veido ieceļotāji no PSRS, stāvoklis.

Taču tagad Latvijas politiķi pēkšņi kopā ar valdošo koalīciju ir nolēmuši sekot šim padomam. Vai tad tiešām jūs domājat, ka tagad, spēji sekojot šim spiedienam, tas spiediens mazināsies? Nē! Mēs dzirdam no Krievijas puses, ka tiek izvirzīti aizvien jauni un aizvien jauni nosacījumi - ir izvirzīti jau astoņi nosacījumi. Ja izpildīsiet šos astoņus, tad izvirzīs vēl 88. Es domāju, ka šinī gadījumā tādā situācijā - ārēja spiediena apstākļos - ir pilnīgi nelietderīgi un bezjēdzīgi mēģināt šos jautājumus skatīt un risināt Saeimā. Šos jautājumus nevar risināt no tādas spēka pozīcijas, kādu mums to šobrīd uzspiež.

Un Eiropas Savienības, EDSO, Eiropas padomes un arī Baltijas jūras valstu padomes dotie padomi nebūt nav tie labākie, jo šīs valstis šajos jautājumos nemaz iepriekš nav neko attīstījušas un domājušas, jo vai tad ārzemēs ir kāds analizējis, kas varētu notikt tad, ja Latvijā tādā veidā, kā to vēlas šobrīd nelatvieši, visi saņemtu pilsonību? Varbūt tad par minoritāti kļūtu latviešu tauta. Tāpēc kustība “Latvijai” uzskata, ka šī situācija, kādā šobrīd Latvija ir nostādīta, mums pašlaik uzliek par pienākumu atteikties no šā jautājuma izskatīšanas Saeimā.

Sēdes vadītājs. “Pret”... Piedodiet, “par” vēlas runāt deputāts Gundars Valdmanis. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Esošais Pilsonības likums ir bez jēgas, tas nekādu risinājumu nedod. Ja mēs turpināsim vadīties pēc tā, tad, neapšaubāmi, īsā laikā mums būs liela daļa pilsoņu, kuri nerunās latviešu valodā, kuriem latviešu tautas idejas un tradīcijas būs svešas. Viņiem būs radi Lielkrievijā, kuriem labāk patiks mūsu jūra, dzīves stils un klimats, līdz ar to latviešu tauta vienkārši izzudīs lielajā Krievijā.

Šo “dāvanu”, kas mums tagad ir, mums ir devuši viltus nacionālie spēki, kas it kā karo par to, lai nemīkstinātu šo Pilsonības likumu. Es jums ierosinu, ka ne šī Saeima, ne arī 5. Saeima nebija pilnvarota lemt par tautas atšķaidīšanu tādā līmenī, kādu mēs to šodien redzam.

Tuvojas tautas referendums oktobrī, un kopā ar Tautas kustību “Latvijai” mūsu Tautas kopa “Brīvība”, šīs savienotās partijas, paņems varu un sodīs viņus par šo nodevību, kas ir esošajā Pilsonības likumā. Esošais Pilsonības likums ir jāatver un pilnīgi jāizmaina.

Atminēsimies Latvijas Pilsoņu kongresa risinājumu. Tie, kuri grib, un tie, kuri ir pierādījuši ar saviem darbiem, ka viņi grib, lai Latvija būtu neatkarīga, latviska Latvija, tiem ir jādod iespēja kandidēt uz pilsonību. Pirmā pārbaude būtu, cik ļoti viņi ir cienījuši savu vidi, savu Latviju, un cik labi viņi māk mūsu valodu. Vai viņi ir deju kopās bijuši, vai viņi koros dzied, vai viņi iet uz dziesmusvētkiem, vai viņi izprot Jāņu pareizo nozīmi, vai viņi kaut ko zina par mūsu dainām. Vai viņi pareizi zina mūsu vēsturi.

Mūsu leģionāri nebija fašisti. Liela daļa no viņiem kureliešos aizgāja nāves ceļā tāpēc, ka viņi pretojās fašistiem. Bet to mūsu tautas pārstāvji, mūsu viltus nacionālisti, ir piemirsuši.

6.Saeimas laikā mēs esam pazaudējuši gandrīz visu to cieņu un godu, kas mums pasaulē bija. Pasaule saprata, ka Latvija bija okupēta, ka latvieši cīnījās par savu neatkarību. Varonīgi cīnījās! Pasaule saprata starpību starp to, ko vācieši šeit darīja, -to, ka vācieši mūs okupēja, ka vācieši šāva uz tiem, kuri negāja brīvprātīgi viņu struktūrās, bet nu mēs visu to esam nodevuši. Pasaule vairs to nezina. Mēs esam fašisti, un mēs esam ļaundabīgi, tāpēc ka mēs neintegrējam sevī kaut ko svešu.

Par tiem krievu cilvēkiem, kuri grib būt latvieši, par tiem mums būtu nopietni jādomā. Attiecībā uz citiem mums ir jāsauc pasaule palīgā, lai mēs varam viņiem dot to, ko viņi grib. Ja viņi grib braukt atpakaļ uz Krieviju, lai viņi brauc! Lai pasaule nāk palīgā ar naudu. Ja viņi grib braukt uz Ameriku, lai viņi brauc! Lai Amerika nosaka kvotas. Ja viņi grib braukt uz Kanādu, lai viņi brauc! Bet, ja viņi negrib būt latvieši, tad viņi šeit nedrīkst būt!

Mēs nevaram ar esošo likumu dzīvot. Esošais likums - paldies “Tēvzemei un Brīvībai” un citiem par nodevībām! - ir tāds, ka mēs taisām divkopienu valsti, kas būs naidīgas viena pret otru.

Īrijā 250 gadu veca kauja tiek atminēta, un tautas vēl viena pret otru stājas. Vai mums tas ir jāatļauj šeit, Latvijā? Mums ir jāsāk runāt par mūsu tiesībām, par okupāciju un par to, kas ir vainīgs, un kas ir jārisina. Tas mums ir jādara!

Pilsonības likums ir jātaisa vaļā un jāpasaka tiem, kuri nav latvieši, kuri nav iemācījušies latviešu valodu un kuri negrib šeit būt, lai pasaule palīdz viņiem braukt prom, cik ātri vien var. 7.Saeimas vēlēšanas būs referendums tieši par šo jautājumu, “tēvzemieši”! Par jūsu nodevību...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, piecas minūtes ir pagājušas! Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 7, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Nagļa, Kļaviņa, Kreitusa, Ābeles un Čerāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Nagļa, Kļaviņa, Kreitusa, Lamberga un Vidiņa iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi? Runāt neviens nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, ir saņemti vēl vairāki priekšlikumi par Prezidija ziņojumiem - likumprojektu iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā, bet, ja jūs piekristu, godātie kolēģi, kamēr šie dokumenti nav pavairoti un izdalīti deputātiem, kamēr nav Prezidija atzinumu projektu, tikmēr tos varētu neskatīt, bet vēlāk deputāti varētu izdarīt izvēli. Tagad varbūt varētu skatīt nākamos darba kārtības jautājumus, bet pēc tam pie tiem atgriezties tad, kad būs dokumenti, un lemt par to iekļaušanu vai neiekļaušanu darba kārtībā. Vai varam tā vienoties? Paldies.

Tātad, kā vienojāmies, godātie kolēģi, pašlaik izskatīsim darba kārtības 26. jautājumu. Tas ir lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu skaita noteikšanu”.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Juris Kaksītis. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Augsti godātais Prezidij! Deputāti! Es lūdzu pievērst uzmanību dokumentam nr. 4050. Šā dokumenta būtība ir tāda. Tieslietu ministrs griezās Saeimā, un Juridiskā komisija atbalstīja viņa priekšlikumu - saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 32.panta 3.punktu Saeima nosaka tiesnešu skaitu un pieņem lēmumu, ka šobrīd Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās ir 229 tiesneši.

Šis projekts no finansiālā viedokļa ir atbalstīts. Ir attiecīgs Finansu ministrijas valsts sekretāra vietnieces parakstīts dokuments, un arī Juridiskā komisija to atbalsta, tādēļ es lūdzu Saeimu pieņemt lēmumu par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas tiesās.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Debatēs deputāti pieteikušies nav. Balsosim par iesniegto Saeimas lēmuma projektu: “Noteikt, ka Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās ir 229 tiesneši.” Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Saeimas lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, esam saņēmuši atkal 10 deputātu priekšlikumu, kuri ierosina pārcelt Saeimas 30.aprīļa sēdes darba kārtības 20.punktu... no 11.- 19. punktam, šķiet, kaut kas ir svītrots... pirms darba kārtības 9.punkta.

Vai, godātie kolēģi, esmu pareizi sapratis? Tātad par 20.punktu mēs, kolēģi, esam jau vienojušies, ka 20.punktu pārcelsim pirms 11.punkta. Šeit ierosina pārcelt pirms 9. punkta. Iesniegums ir.

Lūdzu, vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo? Runāt neviens nevēlas. (Starpsauciens: “Balsot!”) Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par iesniegto priekšlikumu - par izmaiņām darba kārtībā - 20. un no 11. līdz 19. punktam, izskatīt pirms darba kārtības 9.punkta. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 14, atturas - 18. Pieņemts.

Godātie kolēģi, 20. punkts. Acumirkli! Es izdarīšu... Tātad, godātie kolēģi, 20. punktu - “Izglītības likumu” mēs neskatām vis pirms 11., bet gan pirms 9. un arī 11. - 19. punktu mēs skatām pirms 9.punkta.

Godātie kolēģi, nākamais ir darba kārtības 7. jautājums. Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Guntaram Krastam”. Iesniedzēju vārdā vēlas runāt Modris Lujāns.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Es ne tikai gribētu iesniedzēju vārdā nedaudz precizēt Prezidija priekšsēdētāja Čepāņa kunga teikto, bet gribu referēt, tā, kā Kārtības rullī ir noteikts. Es referēju par šo jautājumu, un pārējie kolēģi iesniedzēji arī uzstāsies.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, referents var būt tikai viens. Un jūs tas esat. Jūs runājat šī dokumenta iesniedzēju vārdā. Pārējie runās katrs savā vārdā. Lūdzu!

M.Lujāns. Jā, taču, Čepāņa kungs, man kā referentam nav jābūt 15 minūtēm. Man ir laiks neierobežots, stunda. Ja mēs ievērojam Kārtības rulli. 26.pants, ceturtā daļa. Komisijas vārdā referents vai arī 10 iesniedzēji...

Sēdes vadītājs. Kārtības ruļļa 26.panta ceturtajā daļā ir runa par vēlēšanām. Tā ka jums vajadzētu palasīt Kārtības rulli, Lujāna kungs. Bet nu, lūdzu, runājiet.

M.Lujāns. Paldies, Čepāņa kungs.

Cienījamie kolēģi! Es, protams, labi saprotu Prezidija priekšsēdētāja satraukumu: kā nekā runāsim par bijušo kolēģi, šinī gadījumā - par cienījamo Krasta kungu. Man gribētos atgādināt šodien, kad mēs balsosim, tos momentus, kādēļ mēs izvirzām jautājumu par neuzticību Krasta kungam un arī pašam Ministru kabinetam. Mēs nedrīkstam aizmirst to lietu, ka savulaik Krasta kungs bija ekonomikas ministrs un Krasta kunga laikā sākās “Latvenergo” afēra. Šodien to mēs neviens vairs negribam atcerēties. Es, protams, saprotu, ka arī “Latvijas ceļš” parādīs ar pirkstu uz leju vai paurbināsies sev degunā un nobalsos “pret”. Bet jūs balsosiet par to, ka šī afēra turpinās. Cienījamais Panteļējeva kungs, kurš ir šīs “Latvenergo” miljonu lietas komisijā izmeklētājs, līdz šai dienai nekādus reālus rezultātus nav sasniedzis. Protams, kā tad var sasniegt kādus reālus rezultātus, ja atrodas vienā valdībā ar iespējamo atbildētāju?

Lagzdiņa kungs, šajā sakarā jau arī jums ir jautājums: kā īsti ir - vai var labi izmeklēt to pašu cilvēku, kura valdībā atrodaties? Diezgan grūti. Tas ir viens no jautājumiem.

Otrs no jautājumiem ir koalīcijas partneriem - “Latvijas ceļam”. Savulaik tika izsmieta tā iniciatīva... tika likvidēts gan Eiropas lietu ministra postenis, gan arī neatbalstīja to iniciatīvu, ko piedāvājām, tas ir, Austrumu lietu valsts ministra posteni. Cienījamais pastāvīgais ministrs, ārlietu ministrs Birkava kungs, diemžēl ir pilnībā izgāzies, vismaz Austrumu politikas jautājumos. Man liekas, viņš biežāk atrodas Eiropā vai Savienotajās Valstīs nekā Latvijā, nekā risina Latvijas ārējos jautājumus. Arī šodien, kad ir smaga krīzes situācija ar mūsu Austrumu kaimiņu, neesmu dzirdējis Birkava kunga programmu, kā šinī gadījumā šo jautājumu risināt, kā iziet no šīs krīzes. Un tādēļ es arī pārmetu Krasta kungam. Krasta kungs, cik ilgi šis nespējīgais pastāvīgais ministrs Birkava kungs ieņems to amatu, kuram viņš neatbilst? Un tā ir Krasta kunga vaina. Pēc būtības Birkava kungs sen būtu bijis jāpadzen no valdības. Ne tikai Sausnīša kungs bija jāpadzen, bet bija jāpadzen arī Birkava kungs. Viņš nevar vairs strādāt. Pieci gadi Birkava kungam ir par smagu šinī postenī. Ir jāmeklē jauns, dinamisks cilvēks. Meklējiet no savu “tēvzemiešu”, “zemnieku” vai “ceļinieku” vidus. Ja jau “Latvijas ceļam” pieder tas postenis, tas “krēsls”, lai tad “Latvijas ceļš” meklē dinamisku cilvēku! Bet tas netiek darīts. Un tā ir arī šīs valdības atbildība, tā ir arī Krasta kunga atbildība, un arī tādēļ mums ir jāizsaka neuzticība Krasta kungam. Ja Krasta kungs nav spējīgs veikt Ministru kabinetā kadru politiku, nespēj pārvaldīt savus ministrus, tad viņš klasiski pierāda savu mazspēju. Reizēm es skatos uz Krasta kungu, un man nāk prātā salīdzinājums ar Plūdoņa bālo atraitnes dēlu, kurš nav spējīgs pārvaldīt savu Ministru kabinetu. To mēs redzējām, kad nakts sēdē apspriedām budžetu un kad Krasta kungs pēkšņi paziņoja kaut kādus negaidītus lēmumus. Tāpat šie spontānie paziņojumi... tie, dabiski, satrauc valsti, un arī mani personīgi, kā parlamenta deputātu, satrauc Krasta kunga emocionalitāte. Tāds nevar būt premjerministrs. Un tādēļ labāk būtu, ja “Tēvzemei un Brīvībai” šodien neprasītu vakarā nekādus uzticības balsojumus. Es nezinu... man tas atgādina kaut kādu bandītu saietu. Bandītu saietā - krieviski tas saucas “shod” - arī ir tā, ka tur ar asinīm prasa uzticības balsojumu. Šinī gadījumā, man liekas, cienījamais vairākums šeit vakarā noliks kaut kur upurtrauku un prasīs, lai no katras frakcijas ietecina pa asinspilei. Un tas būs asinszvērests Krastam.

Tāpat arī šis cinisms... Es skatos - kur tad ir pats premjerministrs? Kur ir mūsu Valsts prezidents? Nu varbūt Valsts prezidents naktī atlidos ar lidmašīnu no Savienotajām Valstīm. Cerams, neatvedīs atkal kādu Klintona lūgumu. Bet tā ir mūsu augstākā ešelona atbilde. Un tādēļ es aicinu šodien tomēr atbalstīt mūsu iniciatīvu. Protams, es saprotu, ka daļa no opozīcijas pēkšņi sāk runāt citādāk, tā, kā ir izdevīgāk. Tāpat man šodien izbrīnu rada cienījamā Kostandas kunga un Čerāna kunga pozīcija. Iespējams, gribat tajā beņķī blakām Čepāņa kungam apsēsties. Bet, cienījamie kolēģi, tad es arī gribu Latvijai atgādināt, ka jūs teicāt nesen... Tikko uzstājās Kostandas kungs par nepilsoņiem. Kur tad Zīgerists brauc? Vai tad nebrauc uz Maskavu? Un ko viņš tur dara? Tādēļ, cienījamie kolēģi, nevajag dubulto morāli! Šinī gadījumā es aicinu arī “Latvijai” pārstāvjus atbalstīt mūsu iniciatīvu un parādīt īstu opozīcijas garu, un patiešām būt reizēm kā maziem ežiem un iedurties šiem vairākuma pārstāvjiem mīkstā vietā. Protams, es saprotu arī profesora Rubina kunga satraukumu. Viņam pat 1000 dolārus nepiedāvāja. Tādēļ, es saprotu, ir skaļi jākliedz, jāsatraucas. Iespējams, ka arī valdībā būs kāda vakanta ārsta vieta. Protams, es saprotu, ka “Tēvzemei un Brīvībai” vienīgā iespēja ir noraut ūdeni, bet ko var darīt? Katram jau ir savs attīstības līmenis. Es sapratu, tā bija kāda doktora balss. Es ceru, ka viņam arī nav kaut kas piedāvāts.

Tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinu tomēr šinī gadījumā nopietni pieiet šim jautājumam un atbalstīt opozīciju. Un, protams, izrādās, mūsu masu mediji, kas ir ļoti reti demokrātiski, ir galīgi aizmirsuši, ka papriekš būs balsojums par neuzticību un, iespējams, tikai vakarā tie, kas dikti vēlēsies, varēs zvērēt uzticību Krasta kunga valdībai. Un šinī gadījumā es aicinu atbalstīt opozīcijas iniciatīvu, un tad mēs arī reāli redzēsim, kas Latvijas parlamentā ir opozīcija, bet kas patiešām piederēs pie nākamajiem Krasta kunga grūtgalvīšiem vai ašgalvīšiem, vai Krasta atbalstītājiem. Taču es negribētu, lai šāda valdība Latvijā turpinātu savu darbību, jo es esmu dziļi pārliecināts par to, ka tas tikai pasliktinās Latvijas reālo ekonomisko situāciju, kura jau šodien nav spoža. Un tādēļ es aicinu kolēģus atbalstīt mūsu iniciatīvu un balsot pret Krasta kungu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. (No zāles deputāts A.Rubins: “Sadod, Čerān, tam Lujānam!”)

K.Čerāns (frakcija “Latvijai).

Augsti godātie deputāti! Šis ir ļoti zīmīgs laiks un norisinās ļoti zīmīgi notikumi, un arī šie divi lēmuma projekti, kas šajā brīdī ir iesniegti - gan par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Guntaram Krastam, gan arī par neuzticības izteikšanu Guntara Krasta valdībai - , parāda to, kuri ir tie spēki, kuri šodien Krievijas spiediena ietekmē ir ieinteresēti destabilizēt situāciju valsts vadībā un kuri šo interesi ir apliecinājuši konkrētā darbībā. Un es gribu atgādināt tos deputātus, kas ir parakstījuši šos divus lēmuma projektus. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Čerān, tev samaksāja?”) Tie ir deputāti Lujāns, Dozorcevs, Golubovs, Stašs, Deņisovs, Bekasovs, Jānis Jurkāns, Urbanovičs, Bartaševičs un Kalnbērzs. Un otrajā dokumentā ir arī deputāta Jāņa Ādamsona paraksts, kas šajā brīdī, manuprāt, skaidri parāda promaskavisko Ādamsona un Rubika bloka veidošanos. (Starpsauciens: “Čerān, nemuldi tik daudz!”)

Godātie deputāti! Es domāju, neviens šodien nešaubās par to, ka Krievijas spiediens un Krievijas stratēģiskās intereses paturēt Latviju savā ietekmes sfērā ir reāls un būtisks faktors, kas ietekmē mūsu valsts norises. Ir jāsaprot, ka Krievijai nav un nebūs vienalga, kādas veidosies Latvijas un Eiropas Savienības tālākās attiecības. Krievijai nav un nebūs vienalga, kas Latvijā uzvarēs šī gada oktobrī notiekošajās 7.Saeimas vēlēšanās. Ir jāņem vērā arī tas, ka Krievija joprojām ir lielvalsts un tai ir iespējas ietekmēt un virzīt procesus ne tikai savas valsts teritorijā, bet arī aiz tās robežām. Un ir skaidrs arī tas (un neviens to neņemsies apšaubīt dziļi sirdī, savā iekšējā pārliecībā, ja mēs nerunājam par propagandas līmeni), ka Krievijas specdienesti joprojām darbojas. Varbūt tiešām viena daļa cilvēku gribēs izlikties to neredzam, bet dziļi sirdī, es domāju, neviens nepiekritīs tam, ka šie Krievijas specdienesti savu darbu būtu pārtraukuši. Tas norāda, ka situācija ir ļoti nopietna.

Protams, šo abu dokumentu iesniedzējiem var piekrist vienā aspektā, tas ir, tajā aspektā, ka līdzšinējā, pašreizējā valdība nav spējusi neko būtiski pozitīvu izdarīt valsts un sabiedrības vairākuma labā. Ka cilvēku dzīves līmenis ir tikai kļuvis vēl zemāks un ka tauta ir nonākusi pie kritiskās iznīcības robežas. Diemžēl ir bijuši lēmumi, kas ir klajā pretrunā ar taisnības principu un tautas izdzīvošanas un attīstības loģiku un pamatnosacījumiem, tā ir bijusi šīs valdības ikdiena. Diemžēl ir bijusi un ir varas bezatbildība tautas priekšā un kalpošana ekonomiskajiem grupējumiem, kā arī postkomunistiskās varas elites primāts pār tautas interesēm. Tie ir gan skaidri nedefinēti ierēdņu atbildības pienākumi, gan arī varas absolūtā bezzobainība dažādu likumu pārkāpēju priekšā, par ko ir nācies daudzkārt pārliecināties pilnīgi konkrētos gadījumos. Notiek valsts mantas izvazāšana, bet tie mehānismi, kas apturētu šo izvazāšanu un kas spētu saukt cilvēkus pie atbildības, vienkārši nedarbojas. Tas tiešām ir tā. Šeit mēs skaidri redzam politiskās gribas neesamību iedibināt valstī kārtību. Mums valstī darbojas amorāls Pensiju likums, valsts attieksme pret izglītību un medicīnu diemžēl ir mūsu tautas nākotni bīstami degradējoša. Nav atrisināti daudzi jautājumi, kuri bija jāatrisina steidzami, neatliekamā kārtā. Tāds ir jautājums par īpašuma kompensācijas sertifikātiem, arī par cita veida īpašumu kompensāciju cilvēkiem, kas cietuši no okupācijas režīma. Mēs redzam, ka šeit notiekošā privatizācija ļoti bieži ir pretēja tautas interesēm. Bieži vien šo privatizāciju varētu neveikt, bet sabiedrībā tiek sludināts, ka tikai un vienīgi privāts uzņēmums būs absolūti spējīgs darboties. Pat netiek pieļauta tāda doma, ka arī valsts uzņēmums varētu šādi strādāt. Ja tikai būtu politiskā griba iedibināt šajā uzņēmumā kārtību. Protams, enerģijas un telekomunikāciju tarifiem nav absolūti nekādas sociālās pamatotības, nekāds taisnīgums nav ielikts apakšā. Tas nav interesējis ne līdzšinējo, ne arī pašreizējo valdošo koalīciju, un man nav īstas ticības tam, ka arī to valdības koalīciju, par kuru mēs runāsim šodien vakarā, - ka arī to tas pēc būtības interesēs.

Jā, arī starpnacionālā spriedze valstī ir vismaz daļēji uz šīs valdības sirdsapziņas, jo jautājumi par sabiedrības integrāciju bija jārisina jau vairāku gadu laikā. Nostāšanās pozā, ka šos jautājumus nerisinātu līdz brīdim, kamēr parādās nopietns, agresīvs spiediens no ārpuses, absolūti nav pieņemama.

Tātad visi šie minēti momenti dotu it kā pietiekamu pamatu šajā brīdī izravēt visu to esošā ļaunuma sakni, esošo “tēvzemiešu” valdību, un sākt būvēt dzīvi no jauna, pievēršoties būtiskākajiem mūsu tautas pastāvēšanas pamatnosacījumiem. Es varu apliecināt pilnīgi skaidri - un Tautas kustības “Latvijai” politika to ir apliecinājusi arī līdz šim -, ka ir iespējams rīkoties citādi, nekā valdība ir rīkojusies līdz šim. Un valdība var ieviest kārtību valstī, var panākt taisnīguma iedzīvināšanu un ierobežot sabiedrībā morāli ārdošos faktorus, atjaunot valsts varas cieņu tautas acīs, atjaunot valsts varas kalpošanu tautai un panākt arī tautas uzplaukumu.

Tas viss var notikt. Bet, godātie kolēģi, nebūsim naivi! Ja mēs šajā brīdī nobalsosim par neuzticības izteikšanu Guntaram Krastam vai arī visai viņa vadītajai valdībai kopumā, mēs, vienalga, nespēsim izkustēties no esošā “nāves punkta” un turklāt pazaudēsim jebkuru mūsu valsts cieņu starptautiskajā līmenī. Ir pilnīgi skaidrs, ka, šajā brīdī aizejot projām šai valdībai, tie ekonomiskie grupējumi, kas pārstāv Latvijas tautas vairākumam naidīgas intereses, savu varu saglabās. Varas krēsls nepaliks tukšs, un šeit nāks pie varas Birkava un Čevera alianse; tie ir divi ministri, kuri nebūt nav mazāk vainojami esošās Latvijai nelabvēlīgās situācijas izveidē. Lujāna kungs ļoti pamatoti kritizēja Valdi Birkavu kā ārlietu ministru par to, ka viņš nav pievērsis pietiekamu uzmanību tam, kādas veidojas Latvijas attiecības ar Krieviju, un nav spējis panākt konstruktīvu dialogu no savstarpējās cieņas pozīcijām.

Tāpat es būtiski gribu kritizēt Birkava kungu par to, ka Latvijas Ārlietu ministrija neko nav darījusi, lai panāktu deklarācijas par Latvijas okupāciju starptautisku juridisku atzīšanu. Tā ir pilnīgi konkrēta neizdarība, kas atkal lej ūdeni uz šīm dzirnavām - uz dažādu provokatoru un Latvijai naidīgu grupējumu interesēm. Mums ir jāpanāk šī mūsu valsts okupācijas fakta starptautiska atzīšana, un tad pavisam izmainīsies arī Latvijas valsts prestižs starptautiskajā sabiedrībā un mēs varēsim runāt pavisam citādi par mūsu sabiedrības integrācijas jautājumiem un par to, ka ir nepieciešams šeit pārvarēt, novērst okupācijas sekas, par reālu Latvijas deokupāciju.

Tajā pašā laikā saprotu to, ka mums ir jāizturas pret katru Latvijā dzīvojošu cilvēku kā pret cilvēku un ir jāveicina sabiedrības integrācija. Tas būtu reālais risinājums. Bet katram ir jāredz, ka šis reālais risinājums ir mūsu labās gribas izpausme.

Tātad, ja tiek izteikta neuzticība šai valdībai, valdību veidotu šajā brīdī “Latvijas ceļa” un “Saimnieka” pārstāvji. Bet, ja Birkava kunga loma notikušajos procesos ir acīm redzama, tad ne mazāk acīm redzama ir arī Čevera kunga loma, kas nav spējis nodrošināt kārtību iekšlietu sistēmā un kas arī ir devis šo iespēju Latvijai nelabvēlīgiem spēkiem īstenot provokācijas pret mūsu valsti.

Esošās valdības vietā, kura ir ļoti tālu no ideāla, kā jau es minēju, mēs varam dabūt klaji promaskavisku valdību, un jāsaka, ka to ļoti labi apzinās šo dokumentu iesniedzēji - gan Ādamsona kungs, gan arī kolēģi no Tautas saskaņas partijas un kolēģi no grupējuma, kas veidojas ap Alfrēdu Rubiku. Ir ļoti skumji, ka mūsu valstī vēl ir tādi spēki, kas tik klaji gatavi dancot pēc Maskavas stabules. Jau minētā Ādamsona un Rubika “ass” ir sākusi savu darbu, un diemžēl par to katrs var šodien pilnīgi konkrēti pārliecināties. Mums šeit nāks un liks priekšā acīmredzot idejas par Saeimas atlaišanu un ārkārtas vēlēšanām. Mums ir jārunā arī par to. Tautas kustība “Latvijai” šādu prasību ir virzījusi jau ļoti sen, bet šobrīd ir jau par vēlu. Un arī tas katram ir ļoti labi jāapzinās. Ja šajā brīdī... tuvākajās nedēļās Valsts prezidents atlaidīs Saeimu, tad, izejot cauri visu Satversmē paredzēto ciklu jeb vēlēšanu procedūru, mēs nonāksim tajā pašā oktobrī, mēnesī, kurā ir Saeimas kārtējās vēlēšanas. Tas arī ir būtisks faktors, nosakot katra deputāta iespējamo izvēli attiecībā uz šīs valdības atbalstīšanu vai neatbalstīšanu - konkrēti, šī lēmuma projekta atbalstīšanu vai neatbalstīšanu.

Šodien politiski aktuālais jautājums, kas ir izšķirošs nākotnes attīstībai, ir jautājums par to, kāda būs Latvijas politiskā vadība pēc 7. Saeimas vēlēšanām. Tagad ir jākoncentrējas tieši uz to, vienlaikus neatļaujot nekādai šābrīža valdībai nodarīt tautai būtisku neatgriezenisku ļaunumu. “Latvenergo” nedrīkst tikt privatizēts, un Tautas kustība “Latvijai” nekad neatdos savas balsis par to, lai šī privatizācija varētu tagad sasteigtā veidā notikt.

Izšķirošā atbilde, kas ir vajadzīga, - vai valsts vara būs gatava pēc 7. Saeimas vēlēšanām strādāt tautas, nevis ekonomisko grupējumu interesēs? Un jautājums ir nevis par to, kādas būs personības valdībā tagad, bet par to, vai valstij izdosies ierobežot ekonomisko grupējumu varas monopolu un vai izdosies satriekt postkomunistiskās elites visvarenību un nesodāmību. Lūk, par to ir jautājums. Jautājums ir par sistēmu, kādu mēs valstī varam veidot, nevis par to, vai viena vai otra personība atradīsies šodien valsts vadībā. Jo tie procesi, kas notiek mūsu valstī, ir pārāk smagi. Gan starptautiskā līmeņa, gan arī iekšējie. Ja mēs paskatāmies kaut vai uz tik vienkāršu rādītāju kā demogrāfiju, tad redzam, ka jau vairākus gadus pēc kārtas Latvijā nomirst gandrīz divreiz vairāk cilvēku nekā piedzimst. Tātad mums ir vajadzīgas šeit būtiskas pārmaiņas. Un mums ir vajadzīgs atcelt tautu postošo liberālisma ideoloģiju, kura visu sludina par pērkamu un pārdodamu, kura absolutizē tikai privātīpašumu. Diemžēl līdz ar pašreizējo valdošo koalīciju arī Andris Šķēle ir nepārprotamā veidā atklājis savu piederību tai, absolūti melīgi liberālismu nodēvējot par komunisma pretmetu. Un jautājums ir arī par to, vai mēs spēsim sabiedrībā iedzīvināt tādus izkārtojumus, kas solidāri respektē ikviena cilvēka cieņu un vēlmi dzīvot kā cilvēkam un kas respektē nacionālās Latvijas valsts pastāvēšanas un uzplaukuma pamatnosacījumus. Mainīsim sistēmu, mainīsim varas attieksmi pret tautu un neielaidīsimies grupējumu ambiciozajās un varaskārajās spēlēs ar tautas un valsts likteņiem! Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Aleksandram Bartaševičam - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

A.Bartaševičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Šodien jāatrisina ne tikai jautājums par to, vai Krasta kungs būs premjers. Šodien mēs vērtējam viņa vadītā Ministru kabineta paveikto darbu, kā arī ieliekam pamatus valdības perspektīvajam darbības plānam. Ir pilnīgi loģiski paredzēt, ka gadījumā, ja tiks atbalstīts vecais Kabinets, tad deputāti iesniegs valdībai, es teiktu, mandātu turpināt pamatā veco kursu. Pretējā gadījumā tas izskatīsies, pašu ministru vārdiem runājot, kā piekāpšanās ārējam spiedienam.

Mēģināsim analizēt mums no jauna piedāvātā Kabineta panākumus, lai parādītu Kabineta locekļu kompetenci.

Pēc manām domām, pirmā rupjā kļūda ir kurss uz Latvijas sabiedrības sašķelšanu. Tā vietā, lai mēģinātu organiski apvienot daudznacionālu valsti, balstoties uz kopēju teritoriālo vienotību un uz visu Latvijas iedzīvotāju labklājības ideju, valdība padziļina plaisu starp pamatnāciju un nacionālajām minoritātēm. Tieši Krasta valdības laikā ar jaunu spēku tika “grūsti cauri” diskriminējoši likumi par valodu un par izglītību.

Otrais. Premjerministra izteikums par Latvijas uzņēmēju pārorientēšanu uz Rietumu tirgiem neiztur nekādu kritiku. Rodas aizdomas, ka Krasta kungs, neskatoties uz to, ka kādu laiku ieņēma ekonomikas ministra amatu, neko nesaprot ekonomikā. Parunāsim par makrorādītājiem! No gada uz gadu mēs zaudējam arvien vairāk valūtas, ir palielinājies maksājumu bilances negatīvais saldo. Katru mēnesi no valsts aizplūst 25 miljoni latu, bet, izanalizējot statistikas datus, redzam, ka tas notiek tāpēc, ka ir samazinājušies ienākumi no pakalpojumiem, pārsvarā ienākumi no tranzīta - no Krievijas vai uz Krieviju.

Tajā pašā laikā nepārtraukti aug ārējās tirdzniecības deficīts, it īpaši ar Eiropas Savienības valstīm. Pēdējie notikumi un attiecību pasliktināšanās ar Krieviju tikai padziļina jau nobriedušo ekonomisko krīzi. Un, ja analizējam eksportu, tad redzam, ka visvairāk ir cietis Latvijas ražotājs, jo uz NVS valstīm mēs eksportējām zivju pārstrādātāju produkciju, arī citu pārtiku, tekstilizstrādājumus, ķīmiskās rūpniecības produkciju, elektriskās iekārtas. Tuvākajā laikā gaidāma cenu samazināšanās koksnes tirgū, un jūs labi zināt, ka pusi no mūsu eksporta uz Rietumiem aizņem tieši koksne. Vienlaikus ar Austrumu tirgus sagraušanu koksnes eksporta cenu samazināšanās var ļoti negatīvi ietekmēt Latvijas maksājumu bilanci un pēc tam jau arī lata stabilitāti. Un, ja tas notiks, tad neviens vairs neapturēs kapitāla noplūdi no Latvijas.

Ļoti grūti saprast tēzi par Latvijas zvejnieku pārorientēšanos, jo pagājušajā gadā viņi objektīvu iemeslu dēļ gandrīz pārtrauca zvejot Atlantijas okeāna ūdeņos. Un šodien arī Krievija viņiem būtiski sašaurināja zvejošanas kvotas savos teritoriālajos ūdeņos. Šajā kontekstā Ministru kabineta vadītāja vārdi nozīmē vienkārši zvejniecības nozares iznīcināšanu.

Līdz šim brīdim Krasta kungs nav atbildējis ne uz vienu uzņēmēju jautājumu. Pēc manām domām... diemžēl pašlaik Krasta kungs šeit nepiedalās sēdē, bet es griežos tieši pie viņa... pārāk bieži Krasta kungs ir atkārtojis, ka nedzird no oponentu puses nekādus konkrētus priekšlikumus. Lūk, mani priekšlikumi!

Pirmkārt, ir jāpārskata Pilsonības likums ar mērķi nomainīt visas violetās pases ar zilajām pilsoņu pasēm.

Otrkārt, ir jāpārtrauc krievu skolu piespiedu reorganizācija... Nacionālo minoritāšu skolas ir otrās šķiras skolas, kurās apmācību latviešu valodā veiks krieviski runājoši pasniedzēji, bet tādējādi mēs iegūsim neizglītotus bērnus, kuri normāli nezinās nevienu valodu un kuriem nebūs nekādu izredžu uz tālāko izglītību. Ticiet man - daudz efektīvāka būtu bērnu dabiska pāriešana uz latviešu skolām, kur ir stipra latviešu valodas apmācības sistēma un kura tiek labi finansēta no valsts puses.

Treškārt, ir jāveic dziļa Latvijas uzņēmējdarbības tirgus analīze, lai izpētītu šīs darbības izdevīgumu Latvijas budžetam un pārstrādājošajai rūpniecībai, jo pārstrādāšana un pakalpojumi ir Latvijas ekonomikas pamatpriekšrocības. To attīstīšanai mums jāpieliek visas pūles, atmetot politiskās ambīcijas.

Ja Krasta kungs ir tiešām ieinteresēts Latvijas, bet nevis savas partijas uzplaukšanā, tad mani priekšlikumi viņam neliksies nepieņemami. Pretējā gadījumā mūs gaida grūti laiki, un tieši tāpēc es neesmu pārliecināts, ka Krasts spēs izvilkt valsti no krīzes. Lūdzu balsot par neuzticības izteikšanu viņam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Odisejam Kostandam - frakcijas “Latvijai” pārstāvim.

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamie kolēģi! Tautas kustība “Latvijai” nepiedalīsies šajā balsojumā, jo uzskata to par nelietderīgu un situācijai neatbilstošu. Tautas kustība “Latvijai” ir strādājusi visus šos gadus opozīcijā, (No zāles deputāts V.Dozorcevs: “Kādā opozīcijā?”) Krasta valdībai esam strādājuši konstruktīvā opozīcijā, piedāvājot alternatīvus risinājumus Pilsonības likumā, nodokļu politikā, sociālajā sfērā... Ir izstrādāta sava pensiju politika, frakcija “Latvijai” ir radījusi arī aizsardzības koncepciju, nacionālās drošības koncepciju un tā tālāk.

Mums visos jautājumos ir izstrādāta konstruktīva alternatīva politika, bet šodien mēs nepiedalīsimies balsošanā ne jau tāpēc, ka nostājamies valdības pusē. Nē, mēs neesam valdošajā koalīcijā, kaut gan uzskatām, ka šajā situācijā, kad ārējo spēku ietekmē valsts iekšpolitiskais stāvoklis tiek zināmā mērā destabilizēts, bija jāveido krīzes pārvarēšanas valdība no visiem Saeimā pārstāvētajiem konstruktīvajiem politiskajiem spēkiem, bet, tā kā tas nav noticis, tad mēs paliekam konstruktīvā opozīcijā.

Kāpēc mēs nepiedalāmies balsošanā, kāds ir šis galvenais cēlonis? Pirmkārt, tas ir tāds, ka mēs redzam, ka pēdējo nedēļu laikā, pat pēdējo pāris mēnešu laikā risinās vesela gara notikumu ķēde, arī tiek plānoti ekonomisko sankciju pasākumi pret Latviju, lai Latviju starptautiski diskreditētu un radītu tagadējo situāciju. Šie notikumi ir speciāli izraisīti, lai Krievija saglabātu ietekmi Latvijā, un sauklis, kas tiek nepārtraukti izbļauts, ne vairs tikai vienkārši skandēts, ir tas, ka Latvijā, lūk, tiekot apspiesta krievu minoritāte. Protams, neviens neievēro to, kādā situācijā ir tāda pati krievu minoritāte, pieņemsim, padomju Vidusāzijas republikās, tajā skaitā Turkmēnijā, kur nesen mēs bijām ar Tautas kustības “Latvijai” līdzpriekšsēdētāju Joahimu Zīgeristu, lai uzstādītu piemiņas krustu un piemiņas plāksni lielam mūsu valsts prezidentam Kārlim Ulmanim. Mēs redzam, ka, piemēram, no Turkmēnijas krievi bēg bēgdami, burtiski mūk prom no turienes, izrok kapos arī savu piederīgo mirstīgās atliekas un ved projām, jo tur viņi patiešām tiek diskriminēti. Pilnīgi katram loģiski domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka Latvijā nelatvieši - krievi dzīvo daudz labāk nekā... nerunāsim nemaz par Vidusāzijas republikām, bet labāk arī nekā pašā Krievijā. Un, lai atjaunotu savu ietekmi Latvijā, savu politisko un ekonomisko ietekmi Latvijā, Krievijas valdība vēlas iekšpolitisku strīdu rezultātā destabilizēt situāciju valstī un izveidot kādu marionešu valdību, kas varbūt būtu ļoti līdzīga pat 1940.gada Augusta Kirhenšteina marionešu valdībai. Mēs nevēlamies, lai Maskava spētu šādi ietekmēt mūsu Latvijas valsts turpmāko attīstību. Mēs nevēlamies pieļaut to, ko Maskava tik ļoti grib, tas ir, izolēt Latviju no Rietumiem, lai mums nebūtu nekādu iespējamu saikņu ar Rietumvalstīm, un pie šīs pārliecības mēs arī paliekam.

Mēs esam par vienlīdzīgām un draudzīgām attiecībām ar Krieviju, bet nekādā ziņā mēs nedomājam, ka būtu jāmetas ceļos Maskavas priekšā, un mēs to arī nedarīsim. Tie latviešu politiķi, kuri tagad ir nostājušies tādā pozīcijā, lai realizētu šīs Maskavas intereses Latvijā, ir jānosauc to īstajā vārdā - tie ir mūsu valsts nodevēji.

Kā tad Krievija gatavoja to pasākumu ķēdi, kas pēdējo nedēļu, pēdējo pāris mēnešu laikā tika īstenota? Līdz 1995.gada beigām valdīja zināma pasivitāte Krievijas politikā attiecībā uz Baltijas valstīm, ja būtībā neskaita dažus atsevišķus retoriskus paziņojumus, kas vairāk bija saistāmi ar iekšpolitisko situāciju pašā Krievijā, bet jau pēc šīs Saeimas ievēlēšanas 1996.gadā var vērot aizvien lielāku un lielāku aktivitāti no Krievijas puses. Piemēram, Krievijas Valsts domē bija vērojama intereses palielināšanās par Baltijas problēmām, sevišķi varēja redzēt negatīvas attieksmes pieaugumu atsevišķos jautājumos: par Baltijas vēlmi iestāties NATO, par robežjautājumu risināšanu, to skaitā, par teritorijas pretenzijām - par Abrenes atgūšanu un tā tālāk. It sevišķi situācija izmainījās pēc tam, kad Latvija pieņēma deklarāciju par Latvijas okupāciju, jo, kā zināms, tas pilnīgi neatbilst Krievijas vērtējumam par situāciju, jo Krievija joprojām pēc būtības uzskata, ka nekad nav Baltijas valstis okupējusi, un šo pozīciju diemžēl līdz šim nav mainījusi. Tas rāda arī to, ka viņa nebūt negrasās atteikties no savas ietekmes saglabāšanas vai atkalatjaunošanas Baltijas valstu reģionā. Un šajā sakarā 1997.gada 11.februārī tika pieņemts tāds dokuments, kura nosaukums ir “Krievijas ilglaicīgā politika attiecībā uz Baltijas valstīm”. Krieviski tas skan “Dolgovremennaja ļiņija Rossiji v otnošeņii Baltijskih stran”, un tajā tika noteikti Krievijas stratēģiskie mērķi Baltijas valstu reģionā.

Pavērtēsim šo stratēģisko mērķu kontekstā pēdējo nedēļu, pēdējo mēnešu notikumus Latvijā.

Kādi bija seši galvenie problēmu bloki šajā dokumentā, kuru es tikko nosaucu? Pirmais, kā viņi raksta, ir drošības aspekti. Šajā dokumentā tika norādīts, ka Baltijas valstu iestāšanās NATO ļoti negatīvi ietekmētu, lūk, konstruktīvas sadarbības modeļu izveidošanos reģionā. Un tātad pirmais, par ko Krievija tik ļoti uztraucas, ir tas, lai nepieļautu, piemēram, Latvijas uzņemšanu NATO, tāpat arī citu Baltijas valstu uzņemšanu.

Otrais jautājums ir tā saucamais tautiešu interešu jeb tautiešu tiesību aizsardzības jautājums Baltijas valstīs, kur tiek izsvērtas arī prioritātes. Un tās ir: pilsonības piešķiršana visiem Latvijas un Igaunijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, kuriem uz neatkarības pasludināšanas brīdi bija pastāvīgs pieraksts šajās valstīs. Tātad, lūk, tas ir šis pilsonības nulles variants. Tāpēc arī šodien, kad nodevām izskatīšanai Pilsonības likumu, būtu jāņem vērā tas, ka Krievijas spiediens ar to vēl nemazināsies. Latvijas valstij ir jāietur pilnīgi cita, pie tam skaidra līnija, bet nevis jāpadodas spiedienam, jo no tā spiediens nemazināsies, tāpēc ka tas ir viņu stratēģiskajā līnijā paredzēts, ka ir jāpanāk pilsonības nulles variants Latvijā un Igaunijā.

Tāpat trešais. Šeit ir runāts par ekonomiskajiem sakariem.

Ceturtais - par Krievijas un Baltijas robežu starptautisku noformēšanu, un šajā dokumentā skaidri uzsvērta arī nostādne, kas saista robežu jautājuma atrisināšanu tikai kontekstā ar konkrētiem pasākumiem krievvalodīgo stāvokļa uzlabošanai. Un tā tālāk.

Piektais runā par krimināliem draudiem, sestais - par kultūras jomas jautājumiem.

Un, lūk, mēs redzam, ka, balstoties uz šo dokumentu, pagājušajā gadā notika intensīvs darbs, lai izzondētu, kādus pasākumus varētu veikt Baltijas valstīs šā plāna īstenošanai.

Parādījās arī teorētiskas diskusijas. Piemēram, pagājušā gada maijā reakcionārajā šovinistiskajā laikrakstā “Zavtra” tika publicēts Krievijas aizsardzības kāda neatkarīgā eksperta Surikova viedoklis. Tā ir persona, kura stāv ļoti tuvu Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštābam, un viņš arī analizēja dažādus aspektus Krievijas interešu aizsardzībai Baltijas reģionā. Piemēram, šeit atkal kā svarīgākais jautājums ir uzsvērts tas, ka nedrīkst pieļaut Baltijas valstu tuvināšanos NATO, iestāšanos NATO. Un šajā sakarā kā viena no ļoti svarīgām darbībām tika izvirzīta regulējama haosa taktika, situācijas destabilizēšana šajās valstīs, dažādu nemieru rīkošana un tā tālāk. Es domāju, tieši šo nostādņu sakarā arī ir jāskata notikumu ķēde, kas norisinājās pēdējos pāris mēnešos Latvijā. Es domāju, ka arī tad, kad mēs šeit Saeimā pirms neilga laika apspriedām mūsu attieksmi pret notikumiem Irākā, par vienības sūtīšanu tur, ka arī tas bija viens moments, kas, protams, nepatika Krievijas attiecīgajiem reakcionārajiem spēkiem, vecajiem komunistiem, kas joprojām tur ir vadībā. Viņus, protams, kaitināja šī Latvijas nostādne. Kā tad tā - Latvija atkal demonstrē zināmu proamerikānisku līniju? Un, protams, arī tas paātrināja šo pretpasākumu veikšanu pret Latviju, lai vienreiz parādītu gan Latvijai, gan latviešiem, gan arī Rietumu valstīm, kurš tad ir tas, kuram vēl joprojām ir tā ietekme uz notikumiem šeit - Latvijā un Baltijas reģionā un kuri šeit var kaut ko iespaidot.

Tas bija arī signāls Rietumiem: sak, Rietumu valstis, ja jūs negribat sev nepatikšanas, tad turieties tālāk no Baltijas valstīm! Krievija gribēja sasniegt šādu propagandistisku mērķi, un, jāsaka, zināmā mērā tas viņai arī izdevās, jo var redzēt, ka daudzās Rietumu valstīs to ļoti ātri uztvēra ne tikai žurnālisti, bet pat politiķi. Piemēram, Itālijas nožēlojamais ārlietu ministrs Dinī, kas pilnīgi momentāni sāka uzturēt Maskavas noti un runāt: ja tiešām tas stāvoklis krievvalodīgajiem Latvijā ir tik briesmīgs, kā Maskava iztēlo, tad, protams, ir liels jautājums... pat vairāk nekā jautājums, vai Latviju var uzņemt Eiropas Savienībā, un tā tālāk.

Lūk, šī Krievijas inspirētā darbība pēdējās nedēļās, pāris pēdējo mēnešu laikā Latvijā ir tieši vērsta uz to, kā es jau sākumā uzsvēru, uz to, lai izolētu Latviju no Rietumiem, lai Latvijai turpmāk nebūtu iespējama saikne ar Rietumu valstīm, lai nepieļautu Latvijas iestāšanos NATO. Primakovs ar šo darbību lielā mērā varbūt plāno stratēģiski vēl plašākus mērķus - pretamerikāniskas frontes veidošanu.

Es domāju, ka tas ir viens liels gājiens, kas vērsts ne tikai pret Latviju, bet arī vērsts lielā mērā pret Amerikas Savienotajām Valstīm. Un tā ir šo provokāciju ķēde, kas tika izraisīta Latvijā. Tā ka Tautas kustība “Latvijai” paliek pie šā vērtējuma, un mēs uzskatām, ka Krievijas galvenais mērķis šobrīd ir panākt to, lai Latvija un arī pārējās Baltijas valstis atteiktos no iestāšanās NATO, un tad tā pakāpeniski gribētu panākt šeit savas ekonomiskās ietekmes, ekonomiskās varas nostiprināšanos, bet pēc tam arī politiskās varas nostiprināšanos Latvijā un varbūt arī visā Baltijas reģionā.

Lielā mērā pie tā, ka šo pāris pēdējo mēnešu laikā Krievijai diezgan sekmīgi izdevās panākt situācijas destabilizēšanu Latvijā, ir vainojama, protams, valdošā koalīcija, kas savlaicīgi neveica pārdomātus soļus, lai nedotu šādus ieročus Krievijas attiecīgo struktūru rokās. Es domāju, ka par to zināma vaina ir jāuzņemas arī Rietumu valstīm. Kaut vai tas, ka uz sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā tika uzaicināta Igaunija, bet ne Latvija un Lietuva, bija zināms signāls Krievijai, ka Latvija un Lietuva vēl nav Rietumiem tik interesantas un ka Krievija varētu aktīvāk padarboties, lai šīs zemes varbūt paliktu tieši viņas ietekmes sfērā.

Lūk, izanalizējuši visus šos notikumus - šo notikumu cēloņus un to sekas, mēs, Tautas kustība “Latvijai”, nepiedalīsimies šobrīd šajā balsojumā par neuzticības izteikšanu valdībai. Mēs nepiedalīsimies procesos, kas ir vērsti uz mūsu iekšpolitisko strīdu starp partijām saasināšanu un situācijas destabilizēšanu valstī. Mēs aicinām visus Latvijā dzīvojošos latviešus, krievus un citu tautību cilvēkus apvienoties centienos pēc Latvijas brīvības un neatkarības, lai visu tautu un ticību cilvēki varētu dzīvot šeit mierā un saticībā, bet mēs nepadosimies Maskavas spiedienam, saglabāsim vēsu prātu un taisnu muguru, tāpēc Tautas kustība “Latvijai” nepiedalīsies šajā balsojumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, bija patīkami dzirdēt to, ka kustība “Latvijai” šajā gadījumā savā veidā netraucēs Krasta galerta tricināšanās turpināšanu. Protams, Latvijas pētersīlis būs labs pie Krasta galerta, taču man, klausoties cienījamo Kostandas kungu vai pat biedru Kostandu, kas ir labi iepazinies ar “Zavtra” publikācijām, radās bailes, ka viņš kopā ar Vidiņu kungu, rokās sadevušies, varētu izlēkt ārā pa Saeimas logu ar kliedzieniem: “Krievi nāk!”

Man liekas, ka šajā gadījumā mums daudz nopietnāk ir jārisina Krasta valdības ietekme uz reālo ekonomiku. Protams, ir labi, ka Kostandas kungam ir tāda informācija, ko Krievijas specdienesti te plāno, man tādas informācijas nav. Taču šajā gadījumā diemžēl “Latvijai” atsakās no sava Zīgerista kunga viedokļa. Nu tad turpināsim, saglabāsim šo galertu! Vienīgi, protams, “Saimnieks” ar naglu to ir kaut kur piesitis, taču apkārt vēl tricināsies arī “Latvija”. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es tomēr aicinātu nepakļauties Borisa Ulmaņa... piedodiet, Gunta Ulmaņa ietekmei un draudiem atlaist parlamentu. Man liekas, ka pēdējā laikā visiem prezidentiem parādās tāda īpatnēja tieksme: ja Krievija negrib atbalstīt premjerministru, tad Krievijas Domei draud ar atlaišanu, arī Ulmaņa kungs lido uz Ameriku vai uz kaut kurieni citurieni lido un atkal saka: zināt, var jau arī šo Saeimu atlaist! Tā ir laikam pavasara kaut kāda prezidentu krīze, un tādēļ es aicinātu parlamentu nebaidīties no Ulmaņa kunga draudiem. It sevišķi īpatnēji tas ir parlamentārā valstī, ka Ulmanis sevi sāk uzskatīt laikam par prezidentu ar milzīgām tiesībām. Tāpat es atzīstu Ulmaņa kunga argumentu, ka nav iespējams sastādīt valdību, par klaju demagoģiju. Es varu pateikt reāli, ka Tautas saskaņas partija, ja vajadzēs veidot šādu valdību, ir spējīga uzņemties atbildību, mums ir arī kandidatūras. Protams, var jau “tēvzemieši” smieties, bet savā laikā, kad arī “Tēvzemei un Brīvībai” atradās opozīcijā 5.Saeimā, Tabūna kungs, arī par jums smējās. Un neviens tāpat neticēja, ka jūs varētu būt kādreiz valdošajā vairākumā. Un tādēļ tā ir dzīves realitāte. Jā, mums arī ir kandidatūras uz premjerministra amatu, un reizēm taisni tajos momentos, kad “lielie” nevar šo galertu sadalīt, tad mazais ir taisni tas, kurš atrod šo dominanti, kurš ir spējīgs normāli organizēt valsts pārvaldi. Un nevajag baidīties. Ja arī “taurētāji” pēkšņi atbalsta Krasta valdību un būs “tēvzemieši” kopā ar “taurētājiem”, tad tas ir ļoti labi. Savā laikā cienījamie kolēģi no vairākuma teica, ka tas nevar būt. Cienījamais Prezidija pārstāvis teica: “Kur tad ar “taurētājiem”!” Tagad taurēsiet kopā, iespējams. Tā ir mūsu Latvijas realitāte. Cienījamie kolēģi, tādēļ es uzskatu, ka nevajag pakļauties ne Prezidenta, ne arī kaut kādu citu grupējumu ietekmei. Diemžēl patiešām šodien man gribas pateikt, ka pareizi izdarīja Veldres kungs, ka aizbēga no “Latvijai” projām. Patiešām arī “Latvijai” ir pazaudējusi savu seju.

Es atceros uzticības balsojuma prasību - “Latvijai” aktīvi uzstājās pret uzticības balsojumu Krasta valdībai. Taču paiet nepilns mēnesis vai nedaudz vairāk par mēnesi un “Latvijai” šodien saka: “Nē, Krasts ir labs vīrs!” Kāda tad ir morāle?

Vidiņš var bļaut tikai no vietas... (No zāles deputāts J.Vidiņš: “Ūdeni!”) Nāciet, Vidiņa kungs, šeit, tribīnē un izsakiet savu viedokli, nevis kliedziet no vietas! Ja kaut kas traucē jums sēdēt mierīgi uz vietas, tad nevajag klaigāt!

Cienījamie kolēģi, es vēlreiz saku: es aicinu šinī gadījumā izteikt neuzticību Krasta valdībai un mierīgi risināt jautājumu par jaunas valdības sastādīšanu, kas radītu reālu ekonomisko dinamiku Latvijas valstī. Latvijai ir jābūt tam starpposmam, tam tiltam starp Rietumiem un Austrumiem. Mums ir reāli jārealizē šī politika, un mūsu uzņēmēji arī spēs attīstīties.

Mēs neesam dzirdējuši no Krasta kunga nevienu loģisku argumentu par to, kā tiks transformēta Latvijas ekonomika. Nav neviena argumenta! Ir tikai skaņas un trokšņi no “tēvzemiešu” puses. Es nezinu, vai ar tiem varēs biznesmeņiem pastāstīt vai bezdarbniekiem izskaidrot, ko viņiem darīt. Kādēļ Latvijas ekonomika piecu gadu vai desmit gadu laikā nav transformējusies? Vai pusgada laikā viņa transformēsies? Meli, demagoģija. Klasiska demagoģija.

Cits jautājums: ko mēs darīsim ar šiem cilvēkiem, kas būs bezdarbnieki? Vai Latvijas budžetā ir līdzekļi, lai viņus pārkvalificētu, lai atvērtu citas darba vietas? Atkal nav atbildes. Uzņemieties atbildību, uzņemieties! Protams, nacionālie reformatori kopā ar “zaļajiem” varēs stāstīt: ir jāsēj zālīte, jāpļauj mauriņš - kopā ar Šķēli, iespējams. “Ceļinieki” stāstīs par to, ka mēs tagad iesim uz Rietumiem. “Tēvzemieši” dejos tautas dejas.

Protams, cilvēkiem būs ļoti interesanti, taču vakarā nebūs zināms, ko viņiem būs likt maizes gabala vietā. Protams, varbūt varēs nolikt šprotu astes, kā Ulmaņa kungs iesaka. Protams, arī kā Aristids Lambergs, kas te staigā ar labu sirdi un dāvā katram šprotu bundžiņas. Tikai jautājums: vai cienījamajam Lamberga kungam pietiks naudas? Tādēļ es aicinu šinī gadījumā nobalsot pret Krasta valdību, nebaidīties parādīt pozīciju, un tā nav pakļaušanās Krievijai, tā ir pakļaušanās normālai loģikai. (No zāles deputāts A.Lambergs: “Lujān, tu šprotes nopirki?”)

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - Tautas saskaņas partijas frakcija.

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! Klausoties Čerāna kungu un Kostandas kungu, man radās tāds iespaids... nu par Lujānu varēsiet jūs parunāt... man radās tāds iespaids, ka puisim dreb bikses, ka atlaidīs Saeimu. Redziet, Ulmaņa draudi, un tā tālāk... Es domāju, nekas slikts arī nenotiktu, ja atlaistu Saeimu. Jo tik un tā mūsu Saeimas popularitāte tautā ir ļoti zema. Jādomā, ka nākamā Saeima, ja būtu izvēlēta, būtu daudzmaz populāra. Tā ka nav ko baidīties, jo Čerāna kungs uzskaitīja simtiem valdības neizdarību, par kurām katrā valstī valdību atlaistu. Bet tanī pašā laikā viņai ir jāpaliek. Nu, lai viņa paliek, ja Čerānam tā gribas.

Tagad otrs jautājums. Nevajag lamāt ne Tautas saskaņas partiju, ne dažus neatkarīgos deputātus, ne arī citus un apsaukāt par Krievijas pakalpiem vai kā citādi. Es domāju, ka ne Tautas saskaņas partija, ne citi neatkarīgie deputāti, ne arī sociālisti... es nedomāju, ka mēs esam Krievijas kalpi. Neviens mēs Krievijai nekalpojam. Vienā otrā vietā, es domāju, ka taisni šie deputāti no Tautas saskaņas partijas, būtu taisni tie, kas dara vairāk, vismaz mēģina darīt Latvijas labā nekā jūs, “Tēvzemei un Brīvībai”, un jūs, Pēteri Tabūn. Vajag domāt ar galvu! Taisni jūs, jūsu partija un Krasts, esat tie, kas lej uz Krievijas dzirnavām ūdeni. Taisni jūs esat tie.

Vakar Saeimā pieņemtais Valodas likums, ja tas netiks mainīts trešajā lasījumā, ir bumba ar laika degli. Ne tikai Krievijai, bet arī Eiropai. Un arī citur pasaulē. To mēs vēl redzēsim un piedzīvosim. Tad redzēsim, kas ir tie Latvijas draugi un kas ir tie Krievijas draugi. Tas jau šodien ir redzams. Es negribu runāt par politiku. Politika ir viena lieta, bet šodien sabiedrība un tauta grib paēst, grib būt apģērbta, audzināt bērnus, mācīt bērnus. Ekonomika, labklājība ir vajadzīga vispirms. Kur tā labklājība ir redzama?

Krasta kungs ilgu laiku bija ekonomikas ministrs. Tagad viņš ir premjers. Kas tagad ir? Jūs paši uzskaitījāt visas tās nebūšanas. Kas tagad notiek ar mūsu ekonomiku? Kas notiek ar “Latvenergo” privatizāciju un citu Latvijas stratēģisko objektu privatizāciju, kuras dēļ valsts paliks vispār bez īpašuma? Vispār. Kas tad ir valsts, kurai nekas nepieder? Nu tad varbūt privatizēsim arī armiju, policiju! Nu tad privatizēsim arī tās! Kāpēc mums vajag cīnīties un uzturēt tās? Lai uztur citi, mēs tikai maksāsim nodokļus! Un sanāksim parlamentā un lemsim, pieņemsim likumus. Ka nebūs suverēnas valsts - lūk, tas ir tas jautājums.

Kāds šodien ir stāvoklis lauksaimniecībā? Kādā stāvoklī ir lauksaimniecība, kungi dārgie? Vai mēs esam kaut reizi nopietni piegājuši šim jautājumam? Ko lai dara tie simti tūkstošu zemnieku un viņu ģimenes locekļi, kam vairs nav ne darba, ne iztikas? Ko lai viņi dara? Tātad mums, politiķiem, par viņiem nav jādomā. Iznāk tā. Ko lai dara citas profesijas, kurām ir tāpat?

Jūsu pašu premjers Krasts pagājušajā reizē atskaitē pateica skaidri un gaiši: ir reģioni, kuri atšķiras no citiem reģioniem ar desmit reizes sliktāku dzīves līmeni. Nu kur tas ir dzirdēts - desmit reizes! Es varu pateikt - tas ir Latgalē. Tas ir Ziemeļaustrumvidzemē. Vai tad tas galu galā nedos ieganstu tam, lai tie paši latgalieši sāktu vērtēt, vai mums palikt Latvijas Republikas sastāvā vai varbūt Krievijas apkampienos, vai varbūt rīkot savu atsevišķu Latgales valsti?

Tā mēs darām, mīļie tautas brāļi no “Tēvzemei un Brīvībai” un jūsu valdības!

Es negribu vairāk runāt. Es gribu tikai pateikt, ka Krasta valdība ir degradējusies un tai ir jādemisionē. Mums par to šodien vajadzētu nobalsot, ja mēs tā nopietni pieejam šim jautājumam. Ja mēs to šodien nedarām, nu tad grimsim tālāk un redzēsim, kas notiks pēc dažiem mēnešiem. Un tas iespaidos arī to, kas būs pēc dažiem gadiem. Un ļoti negatīvi. To mēs piedzīvosim! To es jums pasaku.

Sēdes vadītājs. Viktors Kalnbērzs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Bet ņemiet vērā, Kalnbērza kungs, ka līdz pārtraukumam ir piecas minūtes. Ja nepabeigsiet, tad runu varēsiet turpināt pēc pārtraukuma.

V.Kalnbērzs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Čepāņa kungs! Augsti godātie deputāti! Pašreizējā situācija mūsu valstī ir ļoti nopietna. Es raksturotu to pat par kritisku. Mūsu valdības politiskais un ekonomiskais kurss ir novedis mūsu tautu līdz krīzes līmenim, un tās politikas turpinājums draud ar katastrofālām sekām.

Mūsu iekšējai ekonomiskajai politikai raksturīgs negatīvisms pret rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas attīstību. Nemazinās organizētā noziedzība, uzplaukst korupcija, sevišķi privatizācijas jomā. Nezināmu iemeslu dēļ mēs esam gatavi uz neizdevīgiem noteikumiem izpārdot mūsu valsts stratēģiskos objektus. Mūsu ārējā politika nav sabalansēta. Neatkarības gados mēs nebijām spējīgi nokārtot attiecības ar savām kaimiņvalstīm Austrumos. Neatrisinātas ir daudzas cilvēktiesību problēmas, un mēs panākam divkopienu valsts veidošanos Latvijā.

Es negribu atkārtot daudzas citas problēmas, par kurām nesen runāja Saeimas deputāti Jānis Ādamsons un Jānis Jurkāns. Es viņiem pilnīgi pievienojos. Uz tik nopietna un drūma fona man pilnīgi nav saprotama mūsu Ministru prezidenta Krasta kunga rīcība un viņa reakcija uz notikumiem. Es nevaru saprast, kā varēja tāda ranga politiķis piketu 3.martā pie Rīgas Domes nosaukt - bez pierādījumiem, apriori - par Krievijas provokāciju. Diemžēl tā bija mūsu rokām taisīta ķirurģiska operācija, kuru izpildīja terapeiti.

Tikpat nesaprotama ir Guntara Krasta iniciatīva vērsties pie Saeimas ar lūgumu - izteikt viņam uzticību. Tad, kad uzticība viņam bija un neviens Saeimā to neapšaubīja. Es neuzskatu, ka tā ir vesela cilvēka rīcība. (Starpsauciens no zāles: “Nav ko ņirgāties!”)

Kā novērtēt diskusiju par to, vai Černomirdina kungs ielūdza Krasta kungu uz pārrunām vai ne? Guntara Krasta skaidrošana šinī jautājumā bija pārāk bērnišķīga manā skatījumā.

Tālāk. Atliktais lidojums uz ASV. Tā arī palika neskaidrs, vai Guntars Krasts nav devies uz pārrunām uz ASV sakarā ar nopietno situāciju Latvijā vai tāpēc, ka mūsu Ministru prezidentu neviens tur negaidīja. Varbūt minētie momenti nav tik svarīgi, bet no globālajiem faktoriem, ka arī no nepārdomātiem sīkumiem veidojas valdības vadītāja un Ministru kabineta imidžs. Diemžēl Krasta imidžs un Ministru kabineta imidžs ir ļoti negatīvs. Nepārdomātas iekšējās un ārējās politikas dēļ mēs panākam savu izolāciju pasaulē, un tā ir pārāk liela maksa par valdības politiskajām kļūdām.

Divdesmitajos gados Krievijas politbirojā maršals Budjonnijs bija iecēlis atbildīgo par kultūru tikai tāpēc, ka tas prata spēlēt akordeonu un dancot ar tupšanos - “pļesatj v prisjadku”. Es nezinu, vai Guntars Krasts spēlē akordeonu vai ne, bet es esmu pārliecināts, ka mūsu ārlietu ministrs Birkava kungs prot dancot, pietupjoties Rietumu partneru priekšā.

Diemžēl Krasta kungam un Birkava kungam ar iekšējo un ārējo politiku veicas daudz sliktāk nekā Budjonnija kungam ar kultūru. Abiem šiem kungiem ir fantastiskas spējas un iespējas palielināt ienaidnieku skaitu mūsu valstī un ārzemēs, kā arī palielināt mūsu izolāciju. Kādus variantus mums piedāvā, lai uzlabotu ekonomisko un politisko situāciju? Priekšplānā izvirza sen pazīstamus lozungus - pārorientēt mūsu ekonomiku no Austrumiem uz Rietumiem.

Sēdes vadītājs. Kalnbērza kungs, ir pienācis laiks pārtraukumam. Varbūt jūs turpināsiet pēc pārtraukuma.

V.Kalnbērzs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pulkstenis ir 11.00. Lūdzu, ieņemiet savas vietas. Turpināsim sēdi.

Vārds Viktoram Kalnbērzam - pie frakcijām nepiederošam deputātam - , lai turpinātu uzstāties debatēs. Lūdzu!

V.Kalnbērzs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti! Es turpināšu savu uzstāšanos. Priekšplānā tagad izvirzās sen pazīstamais lozungs - pārorientēt mūsu ekonomiku no Austrumiem uz Rietumiem. Un, lai šī pārorientācija nepataisītu mūs par kamikadzēm, mums piedāvā palielināt šprotu realizāciju iekšzemē un ārpus mūsu valsts robežām. Es pievienojos mūsu Valsts prezidentam, ka mūsu šprotes ir kvalitatīvas un garšīgas. Es arī atbalstu Aristida Lamberga aicinājumu visiem deputātiem no katras algas pirkt vienu kasti ar šprotēm. Uzskatu, ka šprotu reklāmai jābūt valsts programmas sastāvdaļai. Būtu ļoti vēlams, lai mūsu premjers telekameras priekšā lietotu savā uzturā tieši šprotes un lai to redzētu visa mūsu tauta. Un, ja premjers pieņemsies svarā un viņam uzlabosies sejas krāsa, tad šprotes lietos visi - pilsoņi un nepilsoņi, lojālie un nejolālie. Mēs panāksim, ka visu saražoto šprotu produkciju paši arī apēdīsim un kļūsim neatkarīgi no Austrumiem un no Rietumiem. Tādā kārtā atrisinot šprotu problēmu, mēs sasniegsim ne tikai bezdeficīta budžetu, bet arī valsts ekonomisko uzplaukumu.

Bet paliks tikai viena problēma - kā atriebties Krievijai (konkrēti - Lužkova kungam) par aktivitātēm pret Latviju? Es piedāvāju šādu atriebības variantu: mums Saeimā jāpieņem likums par Krievijas vodkas “Moskovskaja”, “Stoļičnaja” un “Osobaja” importa aizliegšanu. Ja manam priekšlikumam pievienosies Jirgena kungs un mans kolēģis Vidiņa kungs, tad Krievijā strauji pieaugs nerealizētas vodkas pārprodukcija. Zināmā mērā tas būtu spoguļvariants mūsu šprotu problēmai. Īstenojot savu moratoriju attiecībā uz Krievijas vodku, mēs panāksim ekonomisko krīzi Krievijā un tai sekojošu Krievijas sabrukumu. Un tā nu būtu mūsu atriebība mūsu Austrumu kaimiņam par visu, arī par Abreni.

Es neuzskatu, ka mūsu Ministru kabinets, mūsu vadība, veidojot savu, tautas interesēm neatbilstošu politiku, balstās uz veselo saprātu. Pārāk dārgi mūsu tautai bija jāmaksā par valdības kļūdām, un nākotnē nāksies maksāt vēl vairāk. Mūs mēģina pārliecināt, ka situācija pagaidām nav tik drūma, bet jāņem vērā, ka mūsu politiskās un ekonomiskās izolācijas dēļ mēs ar katru dienu strauji tuvināsimies katastrofai. Tāpēc nekavējoties jādara viss, lai šo katastrofu nepieļautu.

Es uzskatu, ka ir nepieciešams atbrīvot no ieņemamajiem amatiem mūsu Ministru prezidentu Krasta kungu un ārlietu ministru Birkava kungu, izsakot viņiem neuzticību. Vislielākie nopelni mūsu valsts starptautiskajā izolācijā, neapšaubāmi, ir Krasta kungam. Man ir pilnīgi neizprotami, kā vienas partijas interešu dēļ cilvēks var kļūt akls un virzīt tautu uz katastrofu. Kā izskaidrot šo premjera pozīciju? Man rodas domas, ka nebūšanas, kas notiek ar mūsu premjeru, varētu saistīt ar sportu. Es ļoti cienu sportu un sportistus. Biju četrās olimpiādēs - Tokijā, Minhenē, Monreālā un Maskavā. Biju delegācijas ārsts un zinu, ka dažreiz sports atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz organismu. Cik man zināms, Krasta kungs ir nodarbojies ar boksu. Es labprāt atbalstītu Krasta kunga izvirzīšanu par kandidātu olimpiskās uguns aizdedzināšanai olimpiādē Sidnejā, un, ja Krasta kungam, tāpat kā Kasiusam Klejam - Muhamedam Ali - , drusku trīcēs roka vai galva, visi sapratīs, ka viņš nodarbojies ar vīrišķīgu sporta veidu. Viņam aplaudēs ne tikai stadions, bet arī visa pasaule.

Bet, kas attiecas uz mūsu Ministru kabineta vadīšanu, es aicinu balsot par Guntara Krasta demisiju.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Jānim Jurkānam - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātam. Lūdzu!

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Es klausījos Čerāna kunga uzrunu jeb runu, kurā viņš mēģināja nolasīt deputātu uzvārdus, kuri atļāvās ierosināt neuzticības balsojumu Krasta valdībai, it kā mēģinot mūs pataisīt par kaut kādiem prokrievistiem vai cilvēkiem, kas ir nobijušies no Krievijas spiediena, vai kā citādi.

Redzat, Tautas saskaņas partija savā politiskajā darbībā var lepoties ar to, ka mums ļoti bieži ir tiesības teikt: “Bet mēs jau sen tā teicām.” Tad, kad tika rakstīts Pilsonības likums, mēs jau sen teicām, ka ir jābūt tā, kā to prasa civilizētā pasaule, ja mēs tajā gribam integrēties. Bet ne, mēs spītīgi iestājāmies pret vienu normālu, civilizētu likuma variantu un nonācām tādā situācijā, kādā nu esam šodien, un, patīk vai nepatīk, bet esam spiesti... Mēs nevis paši pēc savas labās gribas vai pareizās izpratnes par lietu stāvokli rīkojamies, bet esam spiesti to darīt tāpēc, ka mums vienkārši to liek.

Es domāju, ka tas ir diezgan pazemojoši, ja tu savā valstī esi spiests pieņemt likumus, kurus būtībā tu negribi pieņemt, jo tu tiem netici, tie nav tavi, bet tie tev ir uzspiesti. No tāda likuma būtībā nekas labs arī nevar iznākt, jo likums jau nav tikai likuma burts. Ir arī tāds jēdziens kā likuma gars.

Bet tas varbūt ir tikai viens aspekts, par ko es tagad te runāju, jo pats svarīgākais principā jau ir tas, kāpēc mēs esam ierosinājuši neuzticības balsojumu. Droši vien tāpēc, lai atkal pēc kāda laika mēs varētu teikt: “Bet mēs jau toreiz jums teicām, ka šī valdība nespēs tikt galā ar tām politiskajām, ekonomiskajām un sociālajām problēmām, kas Latviju sagaida vēl šinī gadā.” Un, protams, teikt: “Jā, mēs jau sen to teicām”, it kā stāvēt malā un priecāties par to, ka mums tiešām nāksies iet caur kaut kādam krīzes variantam, nav patīkami.

Tomēr tā problēma ir tāda, ka šeit lielākā daļa kolēģu jau nevadās šinī situācijā no valsts interesēm. Šobrīd jūs bija pārņēmušas pavisam kaut kādas citas intereses. Es zinu, ka daudzi cilvēki šeit reāli saprot, ka Krasts ar savu komandu... ar tādu komandu, kādu viņš ir izveidojis, netiks galā ar problēmām. Viņš vienkārši nevar, nespēj to izdarīt!

Es esmu runājis ar ļoti daudziem biznesmeņiem, lielu banku vadītājiem, un es tiešām neesmu sastapis nevienu nopietnu biznesmeni, kurš teiktu: “Mums nav svarīgi, kādas ir attiecības ar Krieviju.” Nav tāda neviena! Visi saprot, ka tas šodien ir viens no svarīgākajiem jautājumiem - sakārtot attiecības ar Krieviju. Saprotiet to, ka Krasta valdība nekad to nespēs izdarīt. Viņa nespēs to izdarīt tāpēc, ka (te jau kolēģi par to runāja) Maskava šodien atsakās ar šo cilvēku runāt, tāpēc ka viņš pārstāv partiju, kas ir klaji antikrieviska. Tas ir viens.

Otrs. Arī ārlietu resora vadītājs Birkava kungs līdz šim nav spējis sakārtot attiecības un nespēs to izdarīt arī priekšdienās, un būtībā, ja mēs runājam par mūsu ārpolitiku, tad es gribētu, lai mēs kādreiz par to diskutētu. Lūdzu, kolēģi, pasakiet man, kas labs ir izdarīts ārpolitikā? Nosauciet kaut vai vienu ārpolitisku panākumu! Vai mēs esam sakārtojuši attiecības Baltijas valstu starpā? Mums joprojām nav jūras līguma ar Lietuvu. Vai mums ir robežlīgums ar Krieviju? Mēs jau varam te mētāties ar apvainojumiem pret Krieviju, ka, redzat, mēs it kā esam gatavi un tā tālāk, bet jūs jau zināt, ka, lai dejotu tango, ir vajadzīgi divi.

Tālāk. Mēs taču ļoti labi atceramies, kā mums šeit solīja Eiropas Savienību - jau rīt uz brokastu laiku. Pēc tam solīja NATO. Un kur mēs esam šodien? Igaunija ir tā valsts, tā Baltijas valsts, ar kuru Eiropas Savienība ir iesākusi sarunas par iestāšanos šinī struktūrā. Es gribētu tiem deputātiem, kas domā, ka Eiropas Savienība ir kāda politiska organizācija, kāda politiska struktūra, kura uzņem savā vidū dalībvalstis tikai tāpēc, ka viņas ir varbūt maziņas vai vārgas, ka kāds viņām kādreiz bērnībā ir pāri nodarījis... Tā tas nenotiek! Tur ir vajadzīgi zināmi ekonomiski rādītāji, ar kuriem Latvija diemžēl šodien lepoties nevar.

Mēs zinām, tie, kuri zina un grib zināt, ka 1998.gada beigās Eiropas Savienība atkal rakstīs ziņojumu par Latviju. Un mēs zinām, ka mums ir jādod šai struktūrai atskaite par to, ko mēs esam izdarījuši šā gada laikā pēc tam, kad bijām saņēmuši pirmo ziņojumu no Eiropas Savienības komisijas, kurš bija samērā negatīvs. Vai mēs varēsim lepoties ar kaut kādiem panākumiem? Protams, mēs nevarēsim to izdarīt! Un tas atmetīs mūs vēl tālāk tajā garajā rindā, kura stāv, lai iestātos Eiropas Savienībā.

Tāpēc, izejot tieši no šiem apsvērumiem, nevis no kaut kādām šaurām politiskām partiju interesēm, mēs iestājamies par to, ka šai valdībai ir jāaiziet, un es zinu, ka daudzi no jums tam piekrīt, ka būtībā man ir taisnība, ka tiešām šai valdībai ir jāaiziet. Tomēr jūs šobrīd vadāties nevis no Latvijas interesēm, bet gan no kaut kā pavisam cita. Tas ir šausmīgi nožēlojami. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji! Tauta! Es beidzamajā nedēļā sāku lasīt grāmatu no jauna. To grāmatu es pirmo reizi redzēju pirms 6.Saeimas vēlēšanām, jo tā tika izdota visiem Latvijas Vienības partijas aktīvistiem. Un tanī grāmatā varbūt visšausmīgākie vārdi ir apmēram šitādi: “Tauta ir aitas, un mēs - tie vilki.” Un vai jūs zināt, kas notiek, kad vilki tiek aitās? Tās aitas aiztaisa savas acis ciet un cer, ka nākotnē notiks kaut kas labāks. Bet jūs jau zināt, kas notiek. Tie vilki plēš un plēš, un plēš!

Šorīt, nākot uz Saeimu, es satiku piketus. Labi, drošsirdīgi un nacionāli noskaņoti cilvēki: “Glābiet Krastu, aizstāviet Krastiņu!...” Es tiem cilvēkiem mēģināju skaidrot, ka, jā, es nebalsošu pret “tēvzemiešiem” un viņu valdību, tad es arī nebalsošu “par”. Tomēr viņi it kā nesaprot, jo, redzi, viņiem tās acis ir ciet, un viņi neredz, kas šeit notiek.

Es negribu atļaut, lai šeit viss sabrūk. Es gribu, lai kāds būtu atbildīgs, lai tauta var vēl vērot un saprast. Redzat, mums šeit veidojas liela teātra spēle. Liela daļa tautas ieklausīsies un teiks: “Oi, krievi nav ar mieru sadarboties ar Krastu!” Tāpēc Krasts laikam ir latviešu tautas varonis. Mēs esam piemirsuši, ka cīņa ir pret komunistu, un nav svarīgi, vai viņš ir krievs vai latvietis, un nevis pret krievu. Un tie komunisti mūsu vidū šeit sēž un tēlo. Mums ir, kā Tautas saskaņas partija saka, jāspēj sadzīvot ar mūsu kaimiņu - krievu. Un mums ir jāizspļauj no mūsu sabiedriskās dzīves komunisti, mūsu latviešu komunisti, kas sēž šeit Saeimā, kam ir bijuši lieli amati tad un tagad un kas mūsu tautu plosa tāpat kā tie vilki. Tautai ir jāver savas acis vaļā un jāsāk saprast, kuri tad ir tie vilki.

Ļoti maz ļauna mūsu tautai ir izdarījis kāds no Krievijas. Tas ļaunums, kas mums ir radies pēc tam, kad mēs dabūjām neatkarību, tas ļaunums, kas ir pēc tam rasts, ir mūsu pašu vilku radīts.

Es šeit skatos uz tiem pulkiem, kas tagad saplūdīs atpakaļ ar apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”, lai tālāk plosītu tautu, es skatos uz “Tēvzemei un Brīvībai” rindām un redzu tur dažus labus, godīgus patriotus, bet aitas, un tad es vēl redzu viņu pirmajās rindās vilkus. Es skatos uz “Saimnieku” - tāpat liela daļa ir vilku. Daži labi cilvēki - aitas, bet iet kopā ar tiem vilkiem.

Es skatos uz “Latvijas ceļu”. Tāpat! Vai mēs, šī Saeima, nevarētu vienkārši izspļaut ārā tos vilkus? Tad varbūt šeit paliktu kādi piecdesmit, un, vadoties pēc partijas sistēmas, tie piecdesmit, kurus mēs izmestu ārā... viņi tiktu atvietoti. Un tad mēs, simts deputāti, visu vērstu par labu (Starpsauciens: “Deviņdesmit deviņi!”) - gan mūsu ārpolitiku, gan mūsu Labklājības ministriju, gan mūsu Satiksmes ministriju, gan mūsu privatizācijas aktivitātes. Bet tas, ko mēs nedrīkstam pieļaut, draugi, ir šī pilnīgā bezatbildība. Es piekrītu gandrīz katram vārdam, ko ir teikuši mani draugi no Tautas saskaņas partijas, es piekrītu katram vārdam, ko partija “Latvijai” ir teikusi, bet tā problēma ir tāda, ka, ja mēs atstāsim valsti bez valdības, tad vainīgā nebūs... tad vainīgais būs tas, kas gāza to valdību vai arī negāza, taču tie vilki plosīs.

Nāks tagad referendums. Tauta negrib to naturalizācijas programmu, kas notiek, un es ticu, ka arī mūsu nepilsoņi to negrib. Ja viņi negrib būt latvieši, tad viņiem ir jādod palīdzība, lai viņi brauktu tur, kur viņi grib braukt. Tas nav pret mūsu nepilsoņu interesēm.

Mums ir ar Krieviju jānolīgst par Abreni, bet nevis no tās jāatsakās. Lai viņi maksā īri un lai abreniešiem pieder tā zeme, kur viņi ir, lai viņiem būtu brīvas robežas šķērsošanas iespējas. Atradīsim kādu risinājumu! Tomēr visvairāk atstumsim to ekonomisko teroru, ko tie vilki ir mums uzgāzuši.

Dievs nav lāstījis mūsu zemi. Mums ir viens no labākajiem, devīgākajiem klimatiem pasaulē. Mums ir skaista daba un jūra, un ielejas, un ainavas. Mums ir strādīga tauta. Mums ir tranzīta ceļi, kuriem vajadzētu mūsu tautai pelnīt daudz, daudz bagātības. Bet ir arī tie vilki. Mēs braucam pa laukiem un redzam pabeigtas ražotnes un mājas, mēs redzam skolas, kuras kādreiz tauta būvēja, bet kuras vairs nav skolas, jo jau ir kļuvušas par izlaupītām ēkām, un mūs posta vilki. Un tautai ir kaut kas jādara pret tiem vilkiem. Tautai tās acis ir jāattaisa, tāpēc ka tam vilkam ir “Tēvzemei un Brīvībai” karogs vai “Latvijas ceļa” karogs, vai Kārļa Ulmaņa Latvijas Zemnieku savienības karogs, taču tas nenozīmē, ka viņi nav vilki. Viņi ir maldinoši vilki. Viņš tautai stāsta vienu, bet dara tieši pretējo. Un jūs, kas šeit sēžat, kas esat tās aitas, jūs arī zināt, ka es jums stāstu patiesību. Taču jums ir bailes. Jūs domājat, ka tad, kad jūs aiztaisīsiet acis ciet, jūs tiksiet glābti, ka jūsu dēli un mazdēli tiks glābti no tā posta. Nē, draugi! Tas vilks plēsīs un plosīs, un klusi ņirgāsies par jums!

Cik no mūsu tautas tiek izzagts, teiksim, ar Latvijas privatizāciju vien? Ar “Latvenergo” privatizāciju. Miljardi! Un šeit vēl runā par tūkstoš latu kukuļiem. Tās ir gauži niecīgas summas, par kurām jūs pārdodat jūsu tēvu zemi.

Un kā tie vilki slēpjas! Bija pieprasīts, lai man iedod sarakstu par tiem zemes gabaliem un to īpašniekiem, kuriem mēs pārdosim zemi, kas viņiem tagad ir lietošanā, par sertifikātiem. Man nedod! 700 cilvēki dabūs kopumā kādus 600 miljonus... Atvainojos, kopumā 700 miljonu lielu dāvanu, bet kuri tie ir - to mums nestāsta un nedod šo informāciju. Un atbildīgais kungs, kas šeit sēž Saeimā, pat saka, ka man nedos, bet es prasu to informāciju. Un man nedod. Mēs tiekam izzagti visdažādākajos līmeņos.

Un visvairāk tiek izzagts mūsu gods. Mūsu varoņi Otrā pasaules kara laikā, kuri ģērba bruņas, lai aizstāvētu Kurzemes katlu, tie tagad it kā esot fašisti. Ir piemirsts, ka daudzi no viņiem tik krasi izturējās pret vāciešiem, ka viņus sodīja ar nāvi. Pasaules nogrupējumu - “kureliešus`”, kā mēs viņus saucam. Bet nē, viņi visi esot fašisti, un mēs nevaram viņus vairs godināt... Un, zināt, mūsu Māra Grīnblata kā izglītības ministra laikā, iznāca grāmata, ka tikai daži no tiem, kuri tika aizsūtīti uz Sibīriju, bija nevainīgi. Monumentu, pieminekli mūsu varoņiem, kuri gāja bojā tāpēc, ka viņi bija latvieši un nebaidījās, bet izcieta... mēs viņiem pieminekli nespējam uzbūvēt, jo mums it kā naudas trūkst. Un zināt - kāpēc? Tāpēc, ka šeit ir tie vilki, tie komunistu kangari, kas sadarbojās ar okupantiem, kas tiesāja un sūtīja cilvēkus uz Sibīriju, un viņi sēž starp mums. Un viņi lemj. Viņi atkal ies pie tautas, stāstīs savus melus, rādīs uz savām zīmotnēm un uz saviem krekliem un teiks: “Es - tēvzemietis! Man tēvzeme un brīvība ir svēta, man Kārlis Ulmanis ir svēts... Zemnieku savienība...”

Bet, skat, kas ir noticis ar mūsu laukiem! Un it īpaši mūsu Dilbas un citu cilvēku valdībā.

Latvijas neatkarības partija... Kiršakmens vai Kiršteins, es nezinu, bet grib mūs pataisīt par neatkarīgiem! Mīļais, mēs nedrīkstam domāt bez kaut kāda Eiropas augstā komisāra! Neatkarība... Vai tu zini, kas tas vārds ir, Sļivkin? Atrodi sev bibliotēkā vārdnīcu! Latvijas neatkarības partija .... neatkarība... “Tēvzemei un Brīvībai” un “Saimnieks”, kas māk saimniekot ar citu cilvēku mantu un iebāzt to savā kabatā... Izspļausim tos vilkus no mūsu vidus! To tauta darīs. Ir Helsinki-86, kas jūs, “Tēvzemei un Brīvībai” veči, noslaucīs. Ir Tautas kopa “Brīvība”, kas ievadīs saimniecību Latvijā. Ir Sieviešu partija, kas saaudzēs mūsu brūces. Ir Latvijas atdzimšanas partija, kura pulcinās mūsu studentus, mūsu profesionāļus un sportistus.

Es ceru, ka mēs labi sadarbosimies arī ar tiem, kas grib tautai labu, pat tad, ja mums šur tur ir domstarpības ar Tautas kopu “Latvijai”... Tautas kustību “Latvijai” un ar Tautas saskaņas partiju, jo tur to “vilku” ir mazāk nekā citur. Bet tie “vilki”, kas ir atsūtīti no ārzemēm, kas mums stāsta amerikāņu stāstu: (Starpsauciens: “Ko stāsta Kanāda?”) “Mēs taču Latvijai vienmēr esam bijuši draugi... Skat, mēs atbalstījām Latvijas juridisko neatkarību! Bet, skat, ko viņi dara! Viņi mums saka, ka mums ir tomēr jāpieņem tās kolonizācijas sekas, ka mēs nedrīkstam dekolonizēt mūsu zemi. To pašu mums angļi stāsta. To pašu mums cits amerikāņu virsnieks stāsta. Tauta, sāciet domāt, kā mēs tiksim vaļā no tiem “vilkiem” mūsu vidū! No tiem blēžiem, kas tautai sola vienu, bet dara tīri pretējo. Attaisīsim savas acis, sāksim saprast, ka nekas nemainīsies, ja mēs viņus vienkārši neizmetīsim ārā. Un tas mums ir jādara laikam kopā ar procesu oktobrī. Bet mums ir jāsāk domāt jau šodien.

Šodien lai “tēvzemieši” paliek savā vietā, lai viņi parāda, ko viņi izdarīs - vai viņi atstādinās Makarovu, vai viņi izmetīs Krištopanu, vai viņi atlaidīs Birkavu. Vai viņi sāks saimniekot tā, kā amerikāņi mēģināja viņiem iemācīt, kā sastādīt budžetu, Zīles kungs! Aizejiet, lai amerikāņi jums parāda kompjūteru programmas, ka nauda, kas izdota tautā, paliek tautā un ka līdz ar ekonomisko aktivitāti pieaug budžeta lielums un tautas spējas. Bet nē, labāk ir tautu apēst, saplosīt ... Tomēr tauta, ja viņa ieklausīsies, attaisīs savas ausis un tad savas acis, tad tā sapratīs, kas jādara.

Sēdes vadītājs. Piecpadsmit minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs....

G.Valdmanis. ... Lai neviens neizbēgtu no savas atbildības... Mēs šeit visi esam smagi vainīgi.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai” ).

Godātā Saeima! Es nerunāšu tik gari kā Valdmanis, bet tikai paskaidrošu, ka Tautas kustība “Latvijai” nav sajūsmā par Krasta valdību. Mēs uzskatām, ka “Tēvzemei un Brīvībai” ir izdarījusi vairākas nepiedodamas provokācijas. Beigu beigās Krasts nav uzdevis ārlietu ministram beidzot sākt strādāt, un tāpēc daudzi sarežģījumi ir radušies pilnīgi no zila gaisa. Tomēr tajā pašā laikā mēs vēlreiz atkārtojam, ka šis brīdis nav piemērots valdības laivas šūpošanai. Ja mūsu priekšlikums bija veidot nacionālā izlīguma valdību, kurā ieietu vismaz 80% no Saeimā pārstāvētajiem deputātiem, tad jāizsaka tikai nožēla, ka šie vārdi nav dzirdēti un ka atkal veidojas šaurs loks, ko veido pozīcija. Tajā pašā laikā mēs esam pret neuzticības izteikšanu Guntaram Krastam, jo tas apmelojums no šovinistiskām, provokatoriskām aprindām Krievijā ir pietiekoši nopietns, lai mēs nevērstos pret savu principā nacionāli noskaņoto valdību, kaut arī šī valdība ir parādījusi pieļāvību, kāda šajā brīdī nav atbalstāma, proti, tā ir balsojusi vai vienojusies par Pilsonības likuma grozīšanu, bet par to jau runāja Odisejs Kostanda.

Mēs joprojām uzskatām, ka nekādam spiedienam nedrīkst padoties, jo, atcerēsimies, kas notika 1940.gadā. Tā pati Kārļa Ulmaņa valdība, kā zinām, pastāvēja vairāk nekā mēnesi vēl pēc Krievijas okupācijas un nepārtraukti pakļāvās spiedienam - tik tālu pakļāvās spiedienam, kamēr pilnīgi jau bija aizgājusi līdz īstai komunistiskai valdīšanai. Šādu spiedienu jau pirms tam Krievija izdarīja uz Latviju. Mēs zinām, ka šāda padošanās tādiem spiedieniem vienmēr noved pie tālākām bīstamām sekām. Tas bija tāpat, kā Hitlers spieda uz Austriju, un tā tālāk. Tā ka varu izteikt to, ka mēs neatbalstīsim vēršanos pret Guntaru Krastu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - otro reizi. (Zālē troksnis.) Lūdzu nepārtraukt! Modris Lujāns iepriekš ziņoja, uzstājās debatēs pirmo reizi, bet tagad uzstājas debatēs otro reizi. Starp citu, kā ziņotājam viņam ir tiesības runāt neierobežotu skaitu reižu.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patīkami, ka tomēr vēl kāds uzstāsies. Es domāju gandrīz vai nobeigt šo mūsu diskusiju. Cienījamie kolēģi, es tomēr jūs aicinu... It sevišķi man ļoti gribētos dzirdēt “Saimnieka” pozīciju, jo vismaz “Rīta bumā” televīzijā Čevera kungs uzstājās kā lielākā opozīcija. Šodien, vismaz šajā diskusijā, lielākā opozīcija ir ieņēmusi ūdeni mutē. Kādēļ? Tad nu izrādās, ka tikai mēs esam tā sliktā opozīcija. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Tāpat būtu ļoti interesanti dzirdēt arī “Latvijas ceļa” pozīciju, jo jūsu ministrs un jūsu partijas bijušais līderis Birkava kungs ir viens no līdzatbildīgajiem krīzes situācijā, bet “Latvijas ceļam” laikam atkal nav viedokļa. “Latvijas ceļam” tikai interesē beņķi: trīs vai četri krēsli valdībā, bet vēl labāk - visi. Taču šinī gadījumā šodien parlamentā “Latvijas ceļš” klusē.

Es varu saprast apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, jo viņi gatavo “cukura” runas vakaram, kad vajadzēs izteikt uzticību. Es domāju, gan Tabūna kungs, gan pārējie kolēģi ir sagatavojuši gan “cukuriņu”, gan “cukuru”, gan pateicības. Es nebrīnītos, ka nestu arī puķu podus. Bet to jau mēs redzēsim vakarā.

Tomēr šinī gadījumā man izbrīnu rada it kā liberālais “Latvijas ceļš”. Liberāli ekonomiski demokrātiskais ar Kalnciema piesmaku. Viņš diemžēl pagaidām klusē.

Tāpat mani interesē, kur tad ir augsti morālais “Saimnieks”, kas cīnās par morālo tīrību un cīnās pret visiem ekonomiskajiem pārkāpumiem. Arī gaida vakaru. Es tikai nezinu, ko jūs vakarā darīsiet, - nesīsiet prom puķu podus vai griezīsiet puķītēm galvas nost? Varbūt beigsim šinī gadījumā jokoties...

Mēs runājam par Latvijas attīstību, par Latvijas cilvēkiem. Un, ja šodien cienījamie frakcijas “Latvijai” pārstāvji, kustība “Latvijai”, ziņo, ka viņi jau būs tādi labiņie - stāvēs pa vidu, tad man ir jautājums: kur ir jūsu morāle? Varbūt Zīgerists ir atsūtījis kārtējo banānu kravu, ko dalīt Latvijas trūkumcietējiem pirms vēlēšanām? Paralēli tam par vēlētājiem ir jācīnās reāli arī šeit no tribīnes - par viņu interesēm, par viņu labklājību. Šodien jūs tikai pagarināt cienījamā Krasta kunga tālāko funkcionēšanu līdz rudenim, un tā šis “galerts” darbosies tālāk ar jūsu rokām, cienījamie kolēģi.

Es arī ceru, ka draugs Valdmanis tomēr pārdomās līdz balsojumam un arī tomēr atklāti iestāsies pret šo “Tēvzemei un Brīvībai” valdību, ka viņš parunās ar saviem kolēģiem doktoriem, lai viņi pastāsta, cik viņiem ir pastāvīgo slimnieku, kas tie ir par cilvēkiem un kādēļ viņi ir novesti tik tālu. Šeit nav, Valdmaņa kungs, Kanāda! Šeit ir Latvija, kur cilvēkiem nav naudas vairs ārstam! Un tā ir, atvainojiet, gan Makarova kunga, gan Krasta kunga atbildība. Varbūt iesim ar pastieptu roku, kā patiešām kaut kur Vācijā staigā atsevišķu partiju līderi, lai vāktu naudiņu Latvijas trūkumcietējiem. Man personīgi ir kauns. Tādēļ, lai mums nebūtu jākaunas, mums ir reāli jāpasaka par savu situāciju Latvijā.

Es vēlreiz saku: nav jāpakļaujas Prezidenta kunga ietekmei. Gandrīz saņēmām kā futbola komanda vēstuli: “Zēni, es esmu Itālijā, gribu uzzināt, kāda tur ir tā situācija, ko tas prezidents ir teicis par Latviju, jo mūsu ārlietu ministrs jau nestrādā. Bet es ceru, ka jūs jau pareizi iesitīsiet bumbu vārtos. Ja jūs neiesitīsiet vārtos, tad es kā treneris jūs atlaidīšu.”

Nevajag pakļauties šādām instrukcijām un nevajag baidīties! Tādēļ es aicinu arī “Saimnieku” beidzot beigt baidīties. Nav ko baidīties, mēs jūs aizstāvēsim, ja jums ir grūti. (Zālē smiekli.) Es saprotu, bet tādēļ es aicinu tomēr gan “Saimnieku” izteikt savu viedokli, gan arī opozīciju balsojumā reāli šoreiz atbalstīt... Nav jābaidās no atbildības. Uzņemsimies atbildību! Šinī gadījumā - bez “ceļiniekiem” un bez “tēvzemiešiem”.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tauta! Kad pēc beidzamās runas aizgāju uz sēdvietu, man pienāca klāt Kreitusa kungs un teica, ka es ļoti nepareizi rīkojos, esmu runājis par partiju, kura vēl nav pilnīgi nodibināta, un neesmu neko teicis par Darba partiju, par sociālajiem demokrātiem, par Šķēli un par Šleseru.

Nu labi. Mīļās aitas, paklausieties! Darba partija... Bezdeficīta budžeta “tēvs”, VEF likteņa lēmējs, kopā ar savu strādnieku sievu, kura var izdot 90 000 latus, lai dekorētu vienu Saeimas istabu, un 150 latus, lai uzaicinātu Sieviešu dienā divus valstsvīrus Saeimā uz pusdienām, kas izmaksājai Saeimai 150 latus.

Es saprotu, ka šādi cilvēki, tāpat kā karaļi no troņa, skatās uz strādnieku un par viņu asaro. Es saprotu, ka strādnieki ir tik tālu no viņiem atpalikuši, ka ir jāpavelk līdzi...

Sociāldemokrāti. Jānis Ādamsons - kādreizējais spožo metālu “cēzars”, Bolderājas izīrētājs, kādreizējā uzticības persona - iekšlietu ministrs no “Latvijas ceļa”. Bet šodien - sociāldemokrāts, ar slepenu centrālo komiteju sabiedrots, ar tādiem, kas ir visu laiku... aitas, paklausieties!... visu laiku ir jūs aizstāvējuši ar arodbiedrībām, kas ir nolēmušas, ka jūsu algas var būt tik zemas, kādas tās ir. Ka tās darba vietas var izputināt. Ka neviens jūs neaizstāv. Bet viņi tagad ir uzradušies, viņi ir atraduši jaunu ceļu kā Sauls pie Damaskas, un tagad viņi nāks jūs glābt.

Un vai ziniet, kāpēc? Tāpēc, ka atzītais čekists Bojārs trāpīgi nošāva vienu auto zagli. Neapbruņotu auto zagli. Viņš trāpīgi viņu nošāva, un tagad viņš aizstāvēs visas tautas intereses. Labi. Nu tas tā.

Tagad runāsim pār Šķēles kungu, kas tagad glābs laukus. Pilnīgi piemirsis, ka viņš ieviesa Baltijas brīvo tirgu, pilnīgi piemirsis, ka viņam ir lielākā daļa kontroles pār tiem pārstrādes uzņēmumiem, kurus viņš ir piesavinājies un kuri nemaksā zemniekiem par viņu iedoto produkciju. Pilnīgi piemirsis, ka viņš ieviesa to auto civilo apdrošināšanu, ieviesa nodokļus attiecībā uz zemi, uzspieda mums to, ka mūsu zeme ir jāpārdod pilnīgi visiem par sertifikātiem, un tā tālāk. Šķēles kungs ir mainījies. Viņš it kā ir savācis tik daudz mantas, ka viņš tagad varēs kaut kur kādam palīdzēt. Saeimā to sauc par kukuli - 1000 latu, bet viņš tos kaut kur kādam iedos par to, ko viņš ir tautai atņēmis. Jā, es saprotu! Tad, kad viņam būs viss, tad viņš patiešām būs pret korupciju, lai neviens viņam neko neatņem. (Starpsauciens: “Viņš ir pret korupciju!”)

Nu, un tagad runāsim par tiem, kas atnākuši no Norvēģijas. Viņi aizgāja uz Norvēģiju ar kompartijas naudu, nopirka “Dressmann” un citus uzņēmumus un nāk atpakaļ. Ne jau ar īsto vārdu, tāpat kā Kiršteina kungs, - viņš tagad ir Šlesers. Agrāk viņš bija Lešinskis. Mans vectēvs bija Šlesers. Man ir tāds liels gods, ka tāds KGB naudas turētājs var atnākt atpakaļ uz Latviju un godināt manu cilti ar savu rīcību. Šis nu tagad glābs Latviju kopā ar tiem, kas Vienības partijā, kopā ar mani, it kā nāca glābt Latviju. (Starpsauciens: “Kopā ar tiem, kas atnāca no Kanādas!”) Var jau būt, ka mani ieliks cietumā, kaut kas jau jums, vilkiem, būs jādara ar mani. Lai Dievs svētī sociāldemokrātus, Šķēli un tos troļļus! Aiztaisiet acis ciet un ticiet, ka viņi nav vilki. Bet paskatieties, cik veiksmīgi un veikli viņi ir dzīvojuši!

Kreituses kundzei ir mājās basketbola laukums - apakšā, pagrabā. Cik veikli un labi viņi spēj dzīvot! Tieši uz tautas rēķina.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Gribu paskaidrot un salikt dažus punktus uz “i”. Kopš mūsu neatkarības atgūšanas Latvijai nav laimējies ar premjeriem. Kā mēs atceramies, viens no premjeriem neprasmīgi uzsāka pēcatmodas ekonomiku. Otrs solīja apkrāptajiem cilvēkiem atdot no valsts budžeta līdzekļiem naudiņu. Trešais nolamāja iedzīvotājus par reņģu ēdājiem, un tā tālāk. Un vēl kāds cits premjers valsti ieteica vadīt kā uzņēmumu - kā ekonomiskas vadības objektu, nevis kā sociāli ekonomisku objektu. Nav laimējies mums ar premjeriem.

Šodien mēs cenšamies izvērtēt Guntara Krasta valdību. Teikšu atklāti: ja mēs šos septiņus gadus izvērtējam, tad Guntara Krasta valdības darbību es vērtēju virs vidējās līnijas. Neapšaubāmi. Un, ja kāds domā citādi, lai nāk un attiecīgi argumentē, ka ir pretēji. Tāda ir mana un daļēji arī manas frakcijas nostādne. Tas nemaz nenozīmē, ka mēs būtu kaut kādi šīs valdības draugi vai atbalstītāji. Ikviens, kas šeit sēž, ir dzirdējis, kā mēs kopš šīs valdības pirmās dienas uzstājamies ar konstruktīvu kritiku, norādot uz tādiem vai citādiem likumprojektu trūkumiem, uz grozījumiem likumos, uzdodot dažādus jautājumus valdības pārstāvjiem, un tā tālāk, un tā tālāk.

Vēl jo vairāk. Es šodien varu minēt vairākus ļoti būtiskus aspektus, nopietnas mīnusa zīmes pašreizējās valdības darbībā, un tās es centīšos uzskaitīt.

Pavisam nesen no šīs tribīnes valdības vadītājs izklāstīja turpmākās valsts ekonomiskās ievirzes programmu. Kurš no šeit sēdošajiem deputātiem guva kaut kādu reālu priekšstatu par to, kā nākotnē, nākamajos mēnešos, būtu jāstrādā valdībai un tās institūcijām, lai ekonomika ietu uz labo pusi? Es personīgi pat nostādnes nedzirdēju, par kurām būtu jārunā. Un gluži tāpat jāatzīst, ka debates no deputātu puses bija informatīvā ziņā tikpat tukšas, jo esošie valdības ministri diez vai rada savai darbībai kādu reālu ieteikumu kā ceļamaizi turpmākajiem mēnešiem. Absolūts tukšums bija šī programma, ar kuru šeit premjers uzstājās. Tas norāda uz zināmā mērā tādu klibojošu valdības darbību, tas ir neapšaubāms mīnuss, ko apliecināja pats premjers.

Otrs mīnuss, neapšaubāmi, ir meklējams premjera personiskajās īpašībās. Tie nepārdomātie apgalvojumi premjera līmenī nekādā ziņā nav atzīstami. Tie ir saasinājuši arī nacionālo situāciju un sociālo spriedzi valstī, un tie ir saasinājuši attiecības starptautiskajā jomā. Šādi izteicieni premjerministra līmenī nav pieļaujami. Tos var izteikt atsevišķa persona, nevis valsts amatpersona. Tas ir neapšaubāms mīnuss.

Tālāk. Kā neapšaubāmu mīnusu valdības rīcībā es uzskatu nodomu maiņu, savu konceptuālo nostādņu pēkšņu, nepamatotu, nemotivētu maiņu. Tas izpaudās šodien balsojumā par Pilsonības likuma maiņu. Par to, ka mums ar pilsonību nav viss kārtībā, es vairākkārt esmu uzstājies no šīs tribīnes un arī pamatojis, kāpēc. Šo likumu nav ko lāpīt, šis likums ir jāpārstrādā, jāizstrādā pilnīgi no jauna, un šajā likumā ir jābūt vadmotīvam, ka tiem, kurus Latvijas tauta ir izvirzījusi lemt viņas likteņus uz trim gadiem, ir jābūt atbildībai par to, lai latviešu tauta savā zemē arī turpmāk būtu spējīga lemt savu likteni. Un tas nozīmē, ka attieksmē pret šo ļoti svarīgo likumu mums ir jāizšķir divi līmeņi. Pirmais līmenis ir tas, kas nodrošina, lūk, šīs politiskās tiesības vēlēt un nodrošināt valstisko neatkarību arī turpmākajos gados. Un otrs līmenis ir sociāli ekonomiskais, mēs nedrīkstam ierobežot cittautiešu vai nepilsoņu - vai kā citādi viņus nosauksim - tiesības, ekonomiskās tiesības. Tā ir svēta lieta, ka mums šeit ir jābūt absolūtai vienlīdzībai. Taču ievērot, lūk, šos divus līmeņus nav iespējams ar tiem grozījumiem, kas pašreiz kā dokuments ir iesniegti Saeimā. Tāpēc es personīgi arī balsoju pret šādu grozījumu, šādu izlikšanos, šādu lāpīšanu, šādu pseidopieeju, ko ir izrasījusi pašreizējā situācija “krēslu pārbīdīšanas” jomā.

Tālāk. Nākamais valdības mīnuss ir, neapšaubāmi, tas, ka tieši šīs valdības nemākulīgas vadības rezultātā ir radusies sociālā un nacionālā spriedze, kuru es jau pieminēju. Tā nav nedz valsts interesēs, nedz pilsoņu, nedz nepilsoņu, nedz kādu citu cilvēku kategoriju interesēs, tā ir kāda cita spēka interesēs. Diemžēl laika trūkuma dēļ šo analīzi es te nevarēšu izvērst. Iespējams, ka to es darīšu kādu citu reizi.

Tālāk. Šodien ir otrs dokuments, par ko būs jārunā līdzīgā kārtībā, tas ir par jaunās valdības apstiprināšanu. Un arī šeit es saskatu premjera mazspēju. Proti, jaunais ministru papildinājums... Ja nu reiz bija dota tāda iespēja ieplūdināt jaunas un profesionālas asinis valdībā, tad to arī vajadzēja pārdomāti darīt. Pašreizējais papildinājums, ir tāds, ka es tur saskatu tikai divus ministrus, par kuriem es varētu balsot. Šajā jaunajā papildinājumā ir ministri, kas jau ir apliecinājuši savu mazspēju izpildīt ministra funkcijas. Un tas arī ir premjera mīnuss. Es saprotu, ka viņš ir iedzīts stūrī, ka ir partiju vienošanās, un tamlīdzīgi. Tomēr no premjera autoritātes ir daudz kas atkarīgs.

Un tagad, tālāk neuzskaitot mīnusus, es atzīmēšu tikai divus plusus, kādi ir Guntara Krasta valdībai. Pirmkārt, tā ir griba strādāt un atbildēt par to, nest politisko atbildību par to stāvokli, kāds pašreiz ir radies nepārdomātas ekonomiskās vadības dēļ. Vēlētāji gandrīz visi kā viens ir par to, ka vairs nebalsos par Saeimā esošajām politiskajām partijām un tā tālāk, tomēr šajos apstākļos premjers ir gatavs uzņemties atbildību un līdz beigām izturēt. Lūk, to es uzskatu kā lielu plusu, kā politisku drosmi.

Tālāk. Otrs apstāklis, kas liecina par labu tam, lai aizstāvētu premjera Krasta valdību, ir pašreizējā situācija. Tas ir nacionālais lepnums un viss pārējais, kas mums liedz šoreiz noraidīt šo valdību. Nevar mums no ārpuses - nedz no Rietumiem, nedz no Austrumiem - kāds ieteikt, kādu premjeru mums izvēlēties, tas ir jāizdara pašam neatkarīgās Latvijas valsts parlamentam, nevienam citam. Es ieteiktu neatkarīgās Latvijas valsts parlamentam atlikušajos piecos mēnešos nejokoties ar jaunas valdības sastādīšanu. Atkal paies divi vai trīs mēneši, kamēr jaunie ministri iestrādāsies savos posteņos, un tad būs jau klāt jaunās vēlēšanas. Galvenokārt laiks ir tas, kurš mums iesaka atbalstīt, lūk, pašreizējo valdību un nejokoties ar šīs valdības gāšanu nolūkā sastādīt jaunu valdību, bez garantijas, ka tā būs labāka nekā pašreizējā.

Lūk, tādi ir mani apsvērumi, cienījamie kolēģi deputāti, šajā tik ļoti nozīmīgajā brīdī, kad mums ir jāizšķiras, vai mums atbalstīt vai arī noliegt pašreizējo valdību, vai mums atbalstīt tādu stratēģiju un arī taktiku, kuru pamato “krēslu pārbīdīšanas” alkas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Valsts prezident! Cienījamo Ministru prezident! Cienījamo sēdes vadītāj! Es patiešām uzrunāju šīs divas klātneesošās augstākās valsts amatpersonas, jo es nešaubos par to, ka viņi dzird un pārdzīvo to, kas notiek šodien šeit sēžu zālē. (Starpsauciens: “Es domāju gan! Itālijā...”)

Savulaik, kad daudzi valstī sāka runāt un sapņot par neatkarīgu valsti, daudzi sēdēja ierakumos un gaidīja savu laiku, daudzi cīnījās ārzemēs - un pietiekami veiksmīgi. Es runāju par Aristidu Lambergu, es runāju par Modri Lujānu, kurš dienu pirms aresta atradās manā mājā, ģimenes lokā. Mēs pārspriedām tanī laikā to situāciju, tad vēl bija bīstami par to runāt. Daudzi no jums atceras to, kā mēs esam gājuši uz neatkarību. Daudzi atceras to, kā mēs visi aktīvi gandrīz kā sapnī, runājām par to, ka mums rūpniecība vairs nav vajadzīga, kā mēs runājām par to, ka pēc iespējas ātrāk vajadzētu kolhozus sadalīt, padomju saimniecības sadalīt, un to mēs arī veiksmīgi izdarījām Augstākās padomes un 5.Saeimas laikā, un paspēja tie, kuriem bija garākas rokas, ātri vien visu izķert, izsaimniekot. Mēs paspējām paņemt ļoti daudz kredītu un arī tos nolaist notekcaurulē, mēs neesam spējīgi atrast vairāk nevienu kredītu. Mēs nespējam šodien atklāti pieprasīt valsts vārdā no tiem izsaimniekotājiem, kuriem vēl uzņēmumi ir saglabāti, mēs pat viņu vietā maksājam valsts naudu, katra iedzīvotāja naudu.

Šodien, diskutējot par valdību, mēs diskutējam par Krastu, daudziem viņš var patikt vai nepatikt, daudzi viņu var kritizēt, bet nevar noliegt, ka viņš ir mūsu valsts Ministru prezidents. Var nākamajā dienā pēc negulētas nakts, kura ir pavadīta krogā, runāt par dažādām muļķībām, bet nevar noliegt to, ka šodien, tāpat kā iepriekšējās Saeimas dienās, mēs neesam runājuši par pamatu pamatu, uz kā balstās mūsu valsts: viņa nebalstās uz simts gudrajām galvām, viņa nebalstās uz valdības stabilitātes jautājumiem, viņa balstās uz to, vai tauta atbalsta šo Saeimu, vai tauta atbalsta partijas, vai tauta atbalsta valdību. Es neuzņemšos šo atbildību - pateikt un izsecināt, kas ko atbalsta, bet man tas liekas ļoti nožēlojami - klausīties, ka mēs runājam absurdas lietas. Neradās šī situācija tāpēc, ka mums kaimiņos ir Krievija, neradās šie jautājumi tāpēc, ka Krievijas bijušais Ministru prezidents tā izteicās par Guntaru Krastu. Tas viss radās tāpēc, ka mēs negribam redzēt tālāk par saviem purngaliem, kad ir runa par to, kā attīstās mūsu valsts. Mēs esam nodzīvojušies tiktāl, ka nepamanām uzņēmējus, mēs sakām, ka viņiem politisku apsvērumu dēļ jāskrien tur, kur politiķi uzskata par vajadzīgu. Mēs aizmirsām to, ka ekonomiku nebīda politiskās gribas, vienas vai otras partijas, bet ekonomika bīda valsts un arī politisko partiju attīstību. Esam aizmirsuši par vienu primāru pamatdomu - vai mēs lepojamies ar saviem uzņēmējiem un esam gatavi aizstāvēt jebkura uzņēmēja intereses mūsu valstī? Mēs par to arī nerunājam. Mēs esam aizmirsuši, ko nozīmē valsts un ko nozīmē nacionālisms, mēs esam aizmirsuši pat to, ka mūsu solījumi beigu beigās ir jāizpilda. Man spilgtā atmiņā palikušas ļoti daudzas runas, ko teikuši daudzi klātesošie mūsu kolēģi, ienākot 6.Saeimā. Mēs izgājām ļoti grūtu un sarežģītu ceļu, jo mēs šeit, Saeimā, nekad neesam pārkāpuši normālas demokrātiskas diskusijas līmeni, izņemot atsevišķus izbļāvienus, bet tas ir cits jautājums. Neskatoties uz to, ka šodien sadalījāmies pozīcijā un opozīcijā, mēs tomēr esam, es esmu pārliecināts, vēl spējīgi runāt par daudzām budžeta lietām, bet mani dara bažīgu viens cits apstāklis.

Mani dara bažīgu tas, ka pēc Krievijas ultraradikālo, agresīvi noskaņoto un zināmā veidā naidīgo spēku izteikumiem neviens no tā saucamajiem Latvijas lielākajiem patriotiem atklāti nav izteicis savu viedokli un tas tiek slēpts. Man žēl, ka divu gadu laikā man nācās klausīties, ka Pilsonības likumu mainīt nedrīkst tikai tāpēc, ka tad latviešu tautas liktenis būs apdraudēts, un ka tas nav Latvijas valsts interesēs. Man ir kauns šodien dzirdēt no šiem pašiem cilvēkiem pretējo viedokli, ka šodien mainīt Pilsonības likumu - tas ir valsts interesēs un tautas interesēs. Šis viedoklis mainīsies līdz ar laiku, līdz ar vējiem. Man ir kauns, ka mūs var vadīt no ASV, Francijas, Vācijas, Krievijas un, vēl jo vairāk, no tukšpartijām, kuras tālāk par nākamo gadu neredz, jo neredz, kā var atrisināt šos integrācijas procesus, un faktiski arī negribēja redzēt šo attīstību. Man ir apnikuši tukšie solījumi, kas ir skanējuši Ministru kabinetā, runājot par Latvijas valsts robežu nostiprināšanu. Sasolījām Eiropai, ka nostiprināsim. (Starpsauciens: “Ideāli!”) Es cīnījos un pietiekami atklātā veidā diskutēju valdības līmenī par nieka 5 tūkstošiem latu, ko tā arī laicīgi nesaņēma Iekšlietu ministrija, lai varētu īstenot iepriekšējās valdības pietiekami toleranto lēmumu par akciju sabiedrības “Valsts robežbūves” izveidi. Es nodzīvojos tiktāl, ka man Ministru kabineta sēdē piedāvāja: lai ieekonomētu šos līdzekļus un varētu šo akciju sabiedrību uzturēt, Robežsardzei un Iekšlietu ministrijai ir jānodarbojas ar saimniecisko jautājumu lemšanu uz robežas un jāieekonomē līdzekļi no tehnisko investīciju programmas naudas. Man ir kauns par to. Man ir kauns par to, ka, neskatoties uz visiem solījumiem, Rīgas pilsētai ir par 400 policistiem mazāk... Man ir kauns par to, ka mēs neko neesam izdarījuši, lai atbalstītu reģionos mazo uzņēmēju. Nekas nav izdarīts. Mēs esam viņu noslogojuši un to vien darām, kā mēģinām viņu noslogot ar papildus uzliktajiem nodokļiem.

Un kas var pateikt, cik reižu Krasta kungs iekļāva Ministru kabineta darba kārtībā jautājumu par saasināto situāciju - attiecību saasināšanos starp Krieviju un Eiropu? Nevienu reizi. Nevienu reizi šis jautājums nebija skatīts. Tas bija noklusēts. Tikai atsevišķās sēdēs, aiz slēgtām durvīm, tika uzdots jautājums - kurš rīkos preses konferenci? Preses konferences parasti rīkoja pēc šīs saasinātās situācijas Iekšlietu ministrijas darbinieki. Tanī laikā ārlietu ministrs vienā no Francijas 59 vai no 159 augstskolām lasīja lekciju par Latvijas integrēšanos Eiropā. Paldies, Leiškalna kungs, jūs esat labāk informēts par savas partijas biedru. Tā nu mēs esam norunājušies tiktāl, ka esam atnākuši šodien uz šo sēdi un esam gatavi veikt vienu sarunu tūri. Skatāmies uz pozīciju. Un šeit es gribētu pateikt: Lujāna kungs, nu nevajag pārmest “Saimniekam” kaut kādu baiļu sindromu! Tādi mēs esam, un tādi mēs paliksim. Es izgāju no šīs valdības, jo, jau veidojoties valdībai, pateicām: ja kāds mēģinās “Latvenergo” “par grašiem” pārdot, vienalga, kādai ārzemju firmai... par to jau ir norunāts pirms divarpus gadiem... Man neinteresē, ka tā ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka... Tur, es nešaubos, lobē kādus noteiktus grupējumus Eiropā. Mēs iziesim no tās valdības. Mūsu ministrs darīja visu, lai šos jautājumus izskatītu valdībā. Viņu ignorēja, un nebija iespējams aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju, patērētāju intereses. Un šinī situācijā pārmest “Saimniekam”, ka viņš ir gļēvi rīkojies... Gļēvulība ir tad, ja kāds aicina uz pašnāvību, gļēvulība ir nespējā pieņemt lēmumu. Un gļēvulība ir arī tad, kad mēs šeit kaunamies atklāti izdiskutēt daudzus jautājumus. Es pat nešaubos par to, ka drīz vien “Latvenergo” jautājums pats par sevi atrisināsies. Gan jau sarunās, pamainīs viedokļus, un tas viss aizies... Man ļoti žēl, ka netiek šinī situācijā ņemti vērā atsevišķu partiju viedokļi, arī “Latvijas ceļa” viedoklis. Viņi konferencē pat pieņēma īpašus lēmumus. Šodien jums nav šīs pozīcijas.

Man ļoti patīk, ka daudzi no klātesošajiem deputātiem runā par izturību pret Krievijas spiedienu. Dvēselē padomājiet, kurš ir gatavs līdz galam izturēt šo Krievijas spiedienu un nepakļauties ne krieviem, ne frančiem, ne amerikāņiem, tikai Latvijas valsts interesēm. Tā ir gļēvulība, ka šodien, kā teica Jānis Jurkāns, mēs risinām tos jautājumus, kurus mums uzspiež citu valstu diplomāti.

Ja mēs runājam par latviešu valodu, tad te ilgi un dikti tiek diskutēts. Latviešu valoda ir un būs. Taču nevar ar rungas palīdzību piespiest cienīt latviešu valodu.

Mēs esam aizgājuši tiktāl, ka mūsu tiesiskās valsts pamatu pamats - stipras tiesas - ir izjaukts. Es esmu piedāvājis valdības līmenī dot papildus budžetu 1998.gadā tiesu sistēmas nostiprināšanai. Tas tika noraidīts naudas trūkuma dēļ. Drīz jūs dzirdēsiet, ka ar šo naudu nemaz tik trūcīgi nav.

Nacionālie bruņotie spēki. Nacionālās drošības padomes sēdē es piedāvāju atrisināt šo jautājumu un paņemt, kā igauņi un lietuvieši, pietiekami labu ilgtermiņa kredītu uz 10 vai 15 gadiem, lai nostiprinātu NBS struktūru. Ierosinājums tika noraidīts. Atbildi prasiet Krasta kungam.

Mēs esam runājuši par cīņu pret organizēto noziedzību. Latvija pēdējo 10 gadu laikā kriminālpolicijas darbinieku skaitu nav palielinājusi. Nav naudas. Par manu izturēšanos šeit, aizstāvot iekšlietu sistēmu, pieprasīja manu noņemšanu, ar lielu varonību piegāja klāt un pačukstēja ausī: “Mūsu ceļi šķiras!” Nu kur tad te ir šķīrušies šie ceļi?

Šie jautājumi visi gulstas uz mūsu sirdsapziņas, un te nav runa par to, ka tuvojas vēlēšanas. Kungi, no manas runas nav atkarīgs šis balsojums vēlēšanās! Mēs pierādām vienkārši to, ka mēs negribam atklāti diskutēt, ka esam gatavi blefot. Un blefot savai sirdsapziņai, pat atklāti runājot par to, kā tika sagatavots šis dokuments. Atklāti runājot par to, ko pateica daudzi mani iepriekšējie kolēģi. Kas tā par cieņu? Ja tā nav cieņa pret Saeimu, tad tā nav cieņa pret mūsu Latvijas uzņēmējiem, ka Ministru prezidents ierodas Saeimā, lai ziņotu par savu darbības plānu ekonomikas stabilizācijai, bet tā viņa runa ir par Austrumāzijas valstīm. Man ir kauns par to, kas notiek mūsu Saeimā! Man ir kauns arī par to, ka mēs tik ilgi Demokrātiskajā partijā Saimnieks mēģinājām pieskaņoties šim urrā patriotiskumam, pagriežot muguru ne tikai mūsu kaimiņiem, par ko šodien priecājas igauņi atklāti savā presē, ka viņi ir vinnējuši no šā konflikta... Igaunija ir vinnējusi! Un ne velti ir šie Valsts prezidenta paziņojumi.

Nākošais. Man ir kauns arī par to, ka mēs līdz galam nevaram būt godīgi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda, otro reizi.

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamie kolēģi! Tautas kustība “Latvijai” jau kopš Krasta valdības apstiprināšanas brīža ir uzsvērusi, ka tā nespēs sasniegt nekādus pozitīvus rezultātus savā darbībā, un pēc būtības jau sen šai valdībai vajadzēja saņemt pelnīto par neveiksmēm un kļūdām tās darbībā. Tomēr kustība “Latvijai” vēlreiz atkārto, ka šodien tā nepiedalīsies balsošanā tāpēc, ka šīs valdības krišana nenotiktu normālu iekšpolitisku strīdu vai diskusiju rezultātā, partiju un frakciju normālu savstarpējo diskusiju rezultātā šeit Saeimā un ārpus Saeimas. Būtībā tiek piedāvāts Latvijas valdību nomainīt ar spiedienu no ārpuses, šajā gadījumā - no Krievijas puses.

Lujāns te runāja par kaut kādiem specdienestiem. Par kādiem specdienestiem jūs šeit runājāt, Lujāna kungs? Palasiet avīzes, palasiet, ko, piemēram, šā gada 18.februāra “Rossijskije vesti” numurā raksta Krievijas ārlietu ministra vietnieks Avdejevs, kura raksta nosaukums ir “Baltijas reģions ir Krievijas nacionālo interešu zona”. Tur viņš atsaucas, kā es jau minēju, arī uz pagājušā gada, 1997.gada, janvārī Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina parakstīto, apstiprināto Krievijas ilglaicīgās politikas līniju attiecībā uz Baltijas valstīm. Tur tiek arī uzsvērts, ka kodols šai līnijai ir vitāli svarīgo nacionālo interešu, kas ir Krievijai šajā reģionā, aizsardzība.

Lūk, attiecībā uz to tad arī ir jāanalizē procesi, kas notiek šobrīd Latvijā pēdējo nedēļu, pāris pēdējo mēnešu laikā. Vadoties pēc tā tad arī ir jāanalizē, kādi notikumi ir inscenēti šajā laikā, un arī šis iesniegums no deputātu grupas Saeimā (es par opozīciju viņus nevarētu nosaukt) par neuzticības izteikšanu valdībai... Es domāju, ka vēlreiz ir jāatkārto, kas tad Krieviju interesē, ko tā vēlas panākt.

Pirmkārt, ko Avdejevs šajā intervijā uzsver, ir tas, ka nedrīkst notikt NATO paplašināšanas otrais vilnis, ka Krievija kategoriski iebilst pret Baltijas valstu uzņemšanu NATO. Tātad šī ir skaidri izteikta pretamerikāniska līnija, kuru Krievija cenšas realizēt vienā pasaules, es teiktu, lielās politiskās cīņas iecirknī - Baltijā, konkrēti Latvijā. Tas ir tikai viens no aspektiem.

Otrs, kā es jau sacīju, kas ir minēts šajā prezidenta apstiprinātās politikas līnijā attiecībā uz Baltiju, ir tas, ka būtībā ir jāpanāk nulles variants pilsonības piešķiršanā visiem iedzīvotājiem, arī bijušās PSRS laikā šeit iebraukušajiem iedzīvotājiem. Tāpat divvalodības ieviešana vietās, kur kompakti dzīvo krievi un krievvalodīgie. To oficiāli uzsver arī Avdejevs. Tie ir materiāli avīzē, tā ir Krievijas valdības līnija.

Es domāju, ka der nosaukt arī analīzi, ko sniegusi Vašingtona: “Lācis ir atpakaļ.” Tā ir Pola Goubla analīze, kas tikko, 29.aprīlī, ir izplatīta. Viņš tajā, starp citu, min Krievijas ārlietu ministra Jevgēņija Primakova teikto, ka lāci (domājot šo seno Krievijas simbolu) Latvijas valdība, lūk, ir atmodinājusi un sakaitinājusi, un lācis tagad atbilstoši rīkosies, kā lācim pienākas.

Lūk, no šāda konteksta ir jāskata šodienas iesniegums par neuzticības izteikšanu valdībai. Ir skaidrs, ka šīs situācijas pamatā ir Krievijas ekonomiskās un ģeopolitiskās intereses. Un, protams, ka ASV pašreizējais kā militāras lielvalsts, kā politiskas lielvalsts statuss neatstāj Krievijai nekādas izredzes būt konkurentei šajā jomā. Tomēr ir atrastas vēl citas - jutīgākas sfēras priekš Rietumiem, un tās tad Krievija šodien arī izmanto. Un tā ar dezinformācijas palīdzību tiek radīts par Latviju priekšstats kā par valsti, kur pieaug antisemītisms, kur pie varas ir fašisti, kur tiek realizēts terors. Un tieši tāpēc... ar mērķi, lai atbaidītu Rietumus no Latvijas un lai pēc tam vēlāk realizētu šeit konkrētu politiku, kas vērsta uz Krievijas ekonomiskās un politiskās ietekmes nostiprināšanu. Tāpēc mēs nepiedalīsimies šodien šajā balsojumā, jo tas, kā mēs uzskatām, būtu tīri vai Maskavas marionešu gājiens no mūsu puses.

Taču kustība “Latvijai” paliek konstruktīvā opozīcijā. Mēs pārmetam šai valdībai un pārmetīsim arī turpmāk. Arī šodienas balsojumu par Pilsonības likumu no “Tēvzemei un Brīvībai” puses mēs uzskatām par nacionālo interešu nodevību. Mēs turpināsim šodien spiedienu pret valdību, un es domāju, ka mūsu opozīcijas iekšpolitisko pūliņu rezultātā šī valdība kritīs, bet tā būs mūsu iekšpolitiskā darbība, nevis pakļaušanās spiedienam no ārienes. Latvijā tiks izveidota jauna valdība. Es par to nešaubos. Tā būs krīzes pārvarēšanas valdība, un es esmu pārliecināts par to, ka šādu krīzes pārvarēšanas valdību nevar izveidot bez kustības “Latvijai”.

Sēdes vadītājs. Jānis Rubulis - LZS, KDS frakcija... Atsakās no vārda.

Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Šis priekšlikums - balsot par neuzticību valdībai - ir vienkārši nodevība. Citādi es to nevaru kvalificēt. Tas ir spilgtākais piemērs tam, ka attiecīgās partijas vai deputāti domā tikai par savas partijas un attiecīgo interešu grupu interesēm, stādot tās augstāk par valsts un tautas interesēm. Citādi šo mēģinājumu nevar izskaidrot. Un spilgts apliecinājums tam ir šo cilvēku runas, opozīcijas runas, ka šodien gāzt šo valdību ir vienkārši neprāts. Ļoti pareizi to pateica Liepas kungs. Viņš faktiski raksturoja visas līdz šim esošās valdības, tas ir, bijušās Saeimā, un skaidri un gaiši pateica, ka vērtējot vienīgais no premjeriem virs vidējā līmeņa ir Krasta kungs. Tas nozīmē, ka opozīcija, kura regulāri visu šo Saeimas laiku ir kritizējusi valdības un stāvējusi opozīcijā, kā tas opozīcijai pieklājas, šodien, novērtējot šo situāciju, skaidri un gaiši pasaka, ka tas nav prāta darbs šodien - sešus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām - iegrūst valsti neapdomātā, neaprēķināmā situācijā. Tad turpināsies jukas vai, pareizāk sakot, sāksies jukas, turpināsies daudz kas tāds, ko mēs neesam gribējuši, ko mēs esam kritizējuši. Un, lūk, šo cilvēku mēģinājumi... es te domāju Lujāna kungu un Tautas saskaņas partiju, kura nonāca pat tik tālu, ka esot pienācis brīdis, kad Tautas saskaņas partija varētu uzņemties valdības veidošanu... Redziet, cik tālu viņi ir aizdomājušies, ka Latvijas likteni deputāti viņiem uzticētu... Viņi cer, ka to uzticēs Tautas saskaņas partijai. Tad jūs varat iedomāties, kas notiktu! Es tuvāk nemaz neanalizēšu šo situāciju.

Un tāpēc es to neanalizēšu precīzi, bet es varētu uzskaitīt veselu virkni faktu, kā šī valdība... vienīgā, kura nav apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK valdība, jo tikai premjers ir no “Tēvzemei un Brīvībai” un daži ministri... Šī valdība bija koalīcijas valdība, kura tika izveidota izejai no situācijas. Bija jāizveido valdība, un citādu to nevarēja izveidot. Un apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK bija ar mieru piedalīties šādā valdībā, sākot no 6. Saeimas sākuma ar visai nepiemērotiem partneriem, un, kā izrādījās, tā tas arī bija, jo Demokrātiskā partija Saimnieks izstājās no valdības. Lūk! Tomēr cita ceļa nebija un apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK allaž ir teikusi, saka un dara - stāda valsts un tautas intereses augstāk par partijas interesēm. Un tautas un valsts interesēs, lūk, arī šobrīd dara visu, lai valsts netiktu ierauta haosā.

Es tomēr jautāšu tiem deputātiem, kuri te aizvien alkst pēc šīs valdības gāšanas: kur ir jūsu atbildība valsts priekšā? Jūs aizvien turpināt, pat viskritiskākajās situācijās, rīkoties pēc principa - jo sliktāk, jo labāk priekš mums. Un šī atbildība nepamostas arī šādā brīdī. Čevera kunga uzstāšanās šodien liecināja par to, ka Demokrātiskā partija Saimnieks - es domāju, vismaz vairākums no tās cilvēkiem - ir sapratusi, ka viņi ir pieļāvuši kļūdu, mēģinādami gāzt šo valdību un izstādamies no šīs valdības. Tā bija patiešām taisnošanās, un citādi to nemaz nevarēja vērtēt. Par to liecināja gan Čevera kunga tonis, gan arī analīze, ka, redzat, Pilsonības likuma grozījumi, viņuprāt, bija nepieciešami jau sen, sen, sen, bet kas tad būtu noticis, ja šodien pilsonībā, Čevera kungs, vēl kādi 300 tūkstoši cilvēku būtu pienākuši klāt! Kas tad būtu, cienījamie Saimnieka deputāti?

Jūsu līderis izteica šo domu un pārmeta “Tēvzemei un Brīvībai”, ka mēs esam stāvējuši jo cieši, lai nemainītu šo Pilsonības likumu. Jā, mēs stāvējām! Patiešām! Jo mēs jau 5. Saeimā, kad pieņēma šo Pilsonības likumu, skaidri un gaiši pateicām, ka tas mums nav pieņemams. Bet nu, redzat, situācija ir tāda, kāda tā izveidojās arī sakarā ar Krievijas spiedienu, arī sakarā ar Rietumu spiedienu... To neizveidoja “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK! To palīdzējāt izveidot jūs, bet ne tikai jūs. Arī Jurkāna kungs, kurš šobrīd runā pa telefonu, bet neklausās, kas norit šeit Saeimā, un kurš ir ļoti lielā mērā atbildīgs par to, kā šodien pasaule uztver Latviju, jo viņš neskaidroja, būdams pirmais ārlietu ministrs, pasaulei, kas Latvijā ir noticis, - ka Latvija bija okupēta, kolonizēta un visa šī drausmīgā situācija, kas izveidojās... Viņš to nav darījis, taču šodien viņš kāpj tribīnē, runā un vaino valdību, kura dara visu valsts un tautas interesēs. Es pieminēšu kaut vai vienu piemēru, runājot par tīri materiālām lietām. Cienījamie deputāti un arī klausītāji, es pat teikšu - pensionāri. (Starpsauciens: “Daudz vairs nav palicis!”) No kuras valdības šajos 7 gados jūs esat sagaidījuši, ka valdība, atrodoties 8 mēnešus pie varas, palielina pensijas par 10 latiem? Tas nav daudz... Tas nav daudz, jo pensijas ir ļoti niecīgas - 40-45 lati un tā tālāk... Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka no 1. maija tiek palielinātas pensijas vēl tātad par 7 latiem (3 - bija gada beigās). Par 7 latiem 8 mēnešu laikā! Es varētu nosaukt vēl vismaz desmit pozīcijas, ko valdība ir darījusi šīs lietas labā. Tad, lūk, tā arī vajag vērtēt šīs lietas!

Čerāna kungs jau teica, ka neuzticības prasītāji destabilizē situāciju un dara visu, lai virzītu Latviju prokrieviskā virzienā. Taisnība! Tā tas ir! Tā tas ir, Jurkāna kungs, Lujāna kungs, Dozorceva kungs, Golubova un tā tālāk... (Starpsauciens: “Nosauc visus!”) Un Ādamsona kungs arī! Taču Staša kungu no Tautas saskaņas partijas es gribētu pieminēt it īpaši. Es brīnos, ka jūs, Latgales vīri, kuri vienmēr esat bijuši droši un taisnīgi, kuri esat pratuši pateikt patiesību acīs... ka jūs nesagaida, ierodoties mājās no Saeimas, ar rungām rokās, jo jūs paužat tādas idejas, tādas domas, kas vienkārši dara kaunu jums kā latgaliešiem. Patiešām, dara kaunu, jo jūs visu laiku nepārtraukti paužat idejas un iestājaties tikai par to, lai latviešiem būtu sliktāk. Un arī latgaliešiem, kurus jūs it kā aizstāvat.

Tomēr pats interesantākais ir tas, ka neviens no lielajiem kritizētājiem nepasaka nevienu prātīgu vārdu, (Starpsauciens: “Ko tu muldi!”) kā izkļūt no šīs situācijas. Kā to panākt šīs Saeimas laikā, kad ir šāds Saeimas sastāvs? Vai izveidot jaunu valdību vai veikt kaut kādus citus pasākumus, lai kaut kas būtu labāk vai citādāk? Neviens jūs nemākat to pateikt! (Starpsauciens: “Tikai tu!”) Un patiešām šī valdība šobrīd dara visu iespējamo, taču nav šaubu, ka ir arī kļūdas. Par to nav šaubu.

Un, lūk, tāpēc ir žēl, ka mēs tērējam Saeimas laiku un runājam, ka gribam gāzt šo valdību. Tas ir vienkārši nepieļaujami un nodevīgi! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Tagad lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Lūdzu izņemt identifikācijas kartītes un ievietot tās atpakaļ balsošanas iekārtā.

Māri Rudzīša kungu es lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Lūdzu uzmanību!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Jānis Urbanovičs,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Edvīns Inkēns,

Inese Birzniece,

Jānis Ābele,

Ēriks Zunda,

Ojārs Grinbergs,

Andris Ameriks,

Andris Saulītis,

Gundars Valdmanis,

Jānis Mauliņš,

Janīna Kušnere,

Ervids Grinovskis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten pusdiviem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, turpināsim debates par apspriežamo jautājumu! Debatēs pieteicies Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Es gribu, lai jūs ieklausītos. Inteliģentiem cilvēkiem ir laba īpašība - uzklausīt viedokļus. Vēl augstāk vērtējams cilvēks, kurš spēj uzklausīt šo viedokli.

Šodien Saeimas sēdē ir jautājums par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam. To ir izteikuši desmit deputāti. Un nav svarīgi, vai tie ir opozīcijas vai pozīcijas deputāti, jo Kārtības rullis neko nesaka par pozīciju vai opozīciju. Kārtības rullis un Satversme runā par deputātiem. Šie deputāti ir izteikuši savu viedokli. Tāpat kā savu viedokli ir izteikuši citi deputāti, kuri nav parakstījuši šo dokumentu. Diemžēl Ministru prezidents nav spējis atrast laiku un piedalīties šajā sēdē. Tas ir bezprecedenta gadījums! Visu cieņu Rāviņa kungam, viņš gaida jau otro dienu, jo uz šo pieprasījumu ir jādod atbilde. Pat ministru nav šeit, lai gan neuzticība Ministru prezidentam ir neuzticība arī valdībai. Deputāti ir izteikuši savu viedokli, bet Ministru prezidents nav izteicis ne savu viedokli, ne arī uzklausījis citu viedokli, tāpēc mūsu frakcijas balsojums būs par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Krasta kungam. (Starpsauciens: “Beidz!”)

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Es nebiju domājis uzstāties, jo cerēju, ka tikai nobalsošu par atbalstu Krasta valdībai, taču pēc Čevera kunga uzstāšanās es esmu spiests runāt.

Man ir ļoti žēl, ka kādai partijai ir jānonāk opozīcijā, lai tā sāktu saprast savu vēlētāju intereses un vajadzības. Es atceros, kā blakuszālē notika budžeta balsojums. Es runāju ar Čevera komandas cilvēkiem un apsolīju, ka mēs palīdzēsim Iekšlietu ministrijai. Taču mums Alūksnē ir nodegusi skola, vēl viena ēka brūk kopā, bija vajadzīgi daži tūkstoši, un mums apsolīja, ka palīdzēs. Iebalsojām, taču ne sociālisti, ne Lujāns vārdu neturēja. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Kauns!”)

Bet ko es gribu pateikt? Galvenais ir tas, ka jau daudzkārt ir tikuši izvirzīti priekšlikumi, kurus par saviem tagad izvirza “Saimnieks”. Tautas kustība “Latvijai” aicināja atbalstīt sīkos un vidējos uzņēmējus, runājot par degvielas un piena paritāti, par daudziem citiem jautājumiem. Tagad jūs sākat runāt, bet tad, kad vajadzēja atrast līdzekļus un atbalstīt pašvaldības, atbalstīt skolotājus, toreiz jūs budžeta balsojumos pat neatbalstījāt līdzekļu piešķiršanu vakarskolai. Nevajadzēja pat 200 tūkstošus, jo vakarskolas ir spiestas finansēt pašvaldības... Es domāju, ka acīmredzot katrai vadošajai frakcijai vajadzētu mēnesī vienu nedēļu atrasties opozīcijā, tad tās sāktu paust savus viedokļus.

Es domāju, ka šodien svarīgākais būtu skatīties, kādēļ tas viss ir noticis, jo patlaban mēs praktiski nodarbojamies ar seku konstatēšanu, bet nerunājam par cēloņiem. Un, ja pašlaik apskatāmies, ja gribam visu nogāzt uz Krasta kunga galvas, tad atcerēsimies, ka pirms 20 mēnešiem bija Šķēle un ka šīs pašas partijas viņu atbalstīja, kas tur tika sastrādāts. Pie tam ārkārtīgi daudz tika sastrādāts.

Es tikai atgādināšu dažus faktus. Mēs runājam, ka ļoti slikti klājas skolām, bet taisni Šķēle bija tas, kurš negribēja pieļaut, lai būtu klase, ja nav 15 skolēnu. Es jau teicu, ka Alūksnes rajonā, ja Šķēle būtu palicis pie valdīšanas, pilnas skolas būtu tikai Apē un Alūksnē.

Tas pats ir ar pašvaldību budžetu. Agrāk pašvaldībām bija ap 50 miljoniem, bet pagājušajā gadā ar lielām mokām iedalījām tikai 3,1 miljonu. Šodien “Saimnieka” pārstāvji “pieštancējuši” ļoti daudzas budžeta izmaiņas, pret kurām viņi iestājās toreiz, kad budžetu apspriedām. Vienkārši iznāca tā, ka praktiski “Saimnieks” neatbild par savu rīcību, un “Saimnieka” dārziņā es varētu daudz ko iemest.

Ja mēs runājam par marta notikumiem pie Rīgas Domes, tad jāteic: ja policija būtu savlaicīgi nolikusi barjeriņas un ja viņi būtu apmācīti, kā izturēties pret cilvēkiem, tur nebūtu nekas noticis. Cits jautājums - varbūt Krievija atrastu atkal iemeslu. Taču es uzskatu, ka tas viss parasti rodas, kad daudzi atbildīgi cilvēki neizpilda savus pienākumus. Un galvenā nelaime pašlaik ir tā: ko norunā trīs vadošās partijas, to tūlīt akli realizē.

Runāsim par Daugavas kaskādi. Tad, kad opozīcija izvirzīja šo jautājumu, visa pozīcija bija pret. Bet kādēļ ir vajadzīgs privatizēt tādas, nu teiksim, kaskādes vai arī rūpnīcas, kas deva peļņu? Mēs redzam, ka tur, kur ir privatizēts vai “prihvatizēts”, nāk tikai zaudējumi. Vai, teiksim, ar brīvajām ekonomiskajām zonām. Kādēļ vajadzēja četras ekonomiskās zonas un atbalstīt Rīgas ostu? Liepāju, it sevišķi Ventspili... Neienāktu nodokļi. Bet tādēļ sarunā un dara. Un es domāju, ka tā nelaime ir tā, ka nezina, kāds ir stāvoklis uz vietām. Es domāju, ka vajadzētu tomēr būt paškritiskākiem un analizēt, ko “Saimnieks” ir paveicis, atrodoties 28 mēnešus valdībā. Es nedzirdēju ne no Jurkāna kunga, ne no Čevera kunga, ko viņš ir izdarījis. Viegli ir kritizēt, bet ko jūs esat izdarījuši? Es domāju, ka šajā gadījumā, ja paskatās zālē, ir redzams, ka faktiski tā runāšana ir pa tukšo. Valdošā neklausās, jo vienalga... es skatījos... Liepas kungs, es runāju... nu tepat skatos - “Latvijas ceļš” lasa, darās ar savām lietām. Kolēģi, praktiski tādēļ ir jautājums - ko gribam? Gribam saņemt varu, valdīt un neievērot tautas tiesības un visu pārējo. Mani tas uztrauc. Ļoti uztrauc. Es domāju, ka šajā gadījumā acīmredzot katram ir savi pienākumi. Ja mēs pieņemam likumus, Ministru kabinets ir izpildītājs - izpildvara.

Man liekas, ka Krasta kunga atskaite bija pirmā, kad atskaitījās Ministru prezidents. Iznāk tā - nav svarīgi, kas izdarīts. Viss, kā saka, tiek noklusēts, un tā tālāk... Vai tiešām, kā saka, vadošajai partijai ir jānodarbojas tikai ar to “Latvenergo” lietas izmeklēšanu? Tiek zaudēts ļoti daudz laika. Tad mēs uzreiz varam pateikt, ka diemžēl ļoti bieži savus pienākumus atsevišķi ministri nav veikuši, vienalga, vai tas attiecas uz iekšlietu ministru vai kādu citu ministru. Un tajā pašā laikā es neredzu, ka mūsu valstī ir prokuratūra. Es jau trešo reizi saku: nav mums prokuratūras! Nevienā jautājumā... Es, piemēram, varētu minēt desmitiem gadījumu, kur ir smagi likumpārkāpumi. Viss tiek “nobāzts”.

Kaut arī tā nav šodienas tēma, es tomēr gribētu pateikt, ka ir pienācis laiks izteikt neuzticību ģenerālprokuroram Skrastiņam, jo tā nevar būt, ka notiek tādas nelikumības, visādas “prihvatizācijas”. Kā mums rodas tie miljonāri? Mēs ļoti labi zinām, ka apkrāpa cilvēkus. Runājot konkrēti par Tautas partiju, es gribu pateikt, ka nevar būt tā, ka Šķēle, cilvēks, kas necienīja tautu, tagad vada Tautas partiju. Es domāju, ka tauta acīmredzot redzēs, kā būs. Un arī Šķēlem vajadzēja šeit atskaitīties, ko viņš nav izdarījis, būdams Ministru prezidents.

Un vēl viena nelaime. Tas ir pats būtiskākais, ka Šķēle, Tupesis ieviesa milzīgo ierēdņu armiju. Paskatieties, kāds stāvoklis ir pašlaik! Agrāk varējām uz ministriju aiziet un dabūt kaut kādus datus, taču pašlaik ministrijās pat Saeimas deputātiem ļoti grūti piekļūt pie kaut kādiem materiāliem. Agrāk tas bija vieglāk.

Es domāju, ka vajadzētu tiešām... Ja Saeimas sēdē ir noteikta darba kārtība... Piemēram, man šodien nepatika, ka tika apvainoti vai apsaukāti gandrīz visi deputāti, un es uzskatu, ka šī Saeimas sēde praktiski bija par velti. Tā ka acīmredzot mums ātrāk vajadzētu nobalsot par uzticību vai neuzticību Krasta kungam. Es, dabiski, aicināšu balsot “par”, lai nenāktu tie spēki, kas pārdosies tādām varām, kuras mūsu tauta neciena. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - otro reizi.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidenta kungs! Cienījamais Ministru prezidenta kungs! Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es gan negribēju otrreiz runāt, bet Tabūna izteiktās patriotiskās runas man lika nākt tribīnē otrreiz un atgādināt.

Tautas frontes pirmajā kongresā Jirgena kungs, konkrēti Jirgena kungs, praktiski gāja uz Tautas frontes sašķelšanu. Daudzi klātesošie atceras, kā tas notika. Tas bija Tautas frontes pirmajā kongresā... otrajā, es atvainojos! Sandra Kalniete toreiz knapi (Starpsauciens: “Otrajā!”) novaldīja ļoti daudzus, tā saucamo radikālo spārnu Tautas frontē.

Jūs atceraties, kā tika muļķoti Latvijas iedzīvotāji attiecībā uz etnisko jautājumu, tie, kas būs gatavi saņemt tā saucamās pilsoņu pases.

Jūs atceraties, ka daudzi Augstākās padomes deputāti tajā laikā šeit diskutēja un riskēja ar savu dzīvību, runājot 1990.gada 4.maijā - būt vai nebūt Latvijas valstij. Toreiz jūs izdarījāt soli. Vai jūs atceraties, kas toreiz šinī zālē stāvēja un aicināja neatzīt Latvijas Republiku? Vai jūs atceraties tos, kas šodien runā un nes šo baļķi - neatzīt Latvijas Republikas pasi? Vai jūs atceraties tos, kas bija 5.Saeimā ievēlēti, likumīgi ievēlēti, un aicināja neatzīt 5.Saeimu? Tā ka nerunāsim par šīm patriotiskajām jūtām! Es nevēršos pret visu frakciju. Es vienkārši gribu teikt: jo vairāk atsevišķu viena baļķa nesēju, fiktīvo, kāps šinī tribīnē, jo vairāk es saukšu konkrētus faktus par viena vai otra rīcību, atteikšanos tanī laikā nostāties tautas pusē. Runāšu ar konkrētiem faktiem. Tā ka nerunāsim par šo patriotismu pagātnē! Vēsturniekiem būs vēl ilgi un dikti ko atzīmēt, kā īstie cilvēki, kas tanī laikā veidoja šo Latvijas valsti, būdami Augstākās padomes deputāti, riskēdami ar savu dzīvību, saskārās ar demagoģiju tanī laikā - un arī šodien saskaras.

Es tieši tāpat kā Ernests Jurkāns varu apliecināt - mēs bijām domājuši un aicinājām šī lēmuma projekta iesniedzējus atsaukt šo projektu, jo uzskatījām, ka būtiskākais jautājums patiešām ir dot iespējas Ministru prezidentam izdiskutēt šo jautājumu. Taču viņš otrreiz ir ignorējis šo Saeimu un ignorēs, cienījamie deputāti, arī jūsu viedokli. Viņš arī šobrīd nav ieradies pēc pārtraukuma.

Es aicinu pārdomāt visus tos jautājumus un atbalstīt šo iesniegto projektu.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Skatoties uz tiem procesiem, kuri notiek Latvijā un kuri notiek pašreiz parlamentā, man bieži vien gribas iesaukties: “Ak laiki, ak tikumi!” Par ko tad mēs diskutējam? Diskusija ir par to, vai mēs varam vai nevaram uzticēties šai valdībai. Es esmu autors otrajam lēmuma projektam par neuzticības izteikšanu visai valdībai. Es negribētu visus netikumus pierakstīt Guntara Krasta valdībai, Guntaram Krastam personīgi. Arī bez viņa ir cilvēki, kuri nav pildījuši savus pienākumus nepieciešamajā līmenī.

Pagājušajā reizē, kad mēs diskutējām pēc Guntara Krasta ziņojuma, kuru it kā varētu nosaukt par ekonomisko raksturojumu valstī (kaut gan tāds tas nekad nav bijis), es arī uzstājos un izklāstīju savu viedokli, kā es redzu tālāko attīstību. Ir jautājums - vai mēs varam balsot par uzticību valdībai, kura ignorē valsts un tautas intereses? Vai mēs varam uzticēties valdībai, kuras darbības vai bezdarbības dēļ līdz gada beigām vismaz pāris tūkstoši cilvēku var palikt bez darba? Es uzskatu, ka tādai valdībai nevar būt nekāda atbalsta.

Atbildēšu uz Čerāna kunga izteikumiem par promaskavisko un prokrievisko orientāciju un tamlīdzīgiem. Es jau arī pagājušajā reizē teicu, ka Latvija atrodas ģeogrāfiski unikālā vietā un ka no tā, cik pareizi un precīzi mēs strādāsim, ir atkarīga arī mūsu tautas labklājība. Mēs atrodamies pa vidu starp Rietumiem un Austrumiem, un mums ir jāizmanto, jāmāk izmantot tā ģeogrāfiskā situācija, kurā mēs esam. Mums ir jāmāk sadarboties gan ar Rietumiem, gan ar Austrumiem.

Kas attiecas konkrēti uz mani, mani izbrīna Čerāna trulums, es atvainojos, un nespēja analizēt situāciju tādu, kāda tā ir. Čerāna kungs, es gribu jums atgādināt, ka es esmu vienīgais no Saeimas deputātiem, kuram pēdējā gada laikā četrreiz ir atteikta vīza iebraukšanai Krievijā. Pie tam bez jebkādas motivācijas. Tāpat bez jebkādas motivācijas man ir atņemta militārā izdienas pensija, kura man pienācās. Bet izdiena man tomēr ir 29 gadi! Ja man tik tiešām būtu prokrieviska orientācija, tad nekādā ziņā nebūtu iestājušās tādas sekas.

Par mūsu ārpolitiku. Vai mums vispār ir tāda ārpolitika, par kuru mēs runājam? Birkava kungs izmisīgi turas pie sava krēsla. Tik tiešām, ļoti izmisīgi. Un neredz to, kas notiek visapkārt. Vislabākais raksturojums, kas norāda uz mūsu ārpolitikas krīzi vai tās neesamību, ir Igaunijas prezidenta paziņojums par to, ka varētu tikt ieviests arī vīzu režīms ar Latviju. 1994.gadā tika apstiprināta robežapsardzības koncepcija (Čevera kungs jau daļēji tam jautājumam pieskārās), bet līdz šim brīdim nekas nav izdarīts, lai tik tiešām savestu kārtībā Latvijas un Krievijas robežu. Lietuvas prezidents un Igaunijas prezidents runā gan ar Rietumu kolēģiem, valstu prezidentiem, gan arī ar Krievijas prezidentu. Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri apmeklē ne tikai Taivānu un Singapūru (tur gan viņi diemžēl nav bijuši) un ne tikai Rietumu valstis, bet apmeklē arī Maskavu un ir aicināti. Tātad par kādu ārpolitiku, kura iet vienos vārtos, mēs varam runāt? Es uzskatu, ka “Latvijas ceļā” ir pietiekami daudz intelektuāli spēcīgu cilvēku, kuri varētu uzņemties šo nastu un vadīt Ārlietu ministrijas sektoru. Arī mūsu kolēģu rindās ir pietiekami daudz gudru un zinošu cilvēku.

Tagad es gribētu mazliet padiskutēt ar mūsu Valsts prezidentu par viņa nostāju šajā jautājumā. Šodien mēs visi esam saņēmuši mums, visiem Saeimas deputātiem, adresētu faksu. Kad es to izlasīju, tad man nez kāpēc atmiņā uzausa vecie padomju laiki, kad bija Ļeņina piemineklis un blakus bija izkārts tāds milzīgs plakāts (es atvainojos par to, ka es nelietošu valsts valodu) un tur bija rakstīts: “Praviļnoi dorogoi iģom, tovarišķi”. Un šodien es lasu Gunta Ulmaņa paziņojumu: “Mēs ejam pa pareizo ceļu.” Pa kādu pareizo ceļu? Atmodai iestājoties, mēs visi runājām par to: kaut vai pastalās, bet Eiropas Savienībā! Tagad jau mēs esam nonākuši līdz situācijai, ka mēs Eiropas Savienībā būsim iegājuši ne tikai bez pastalām, bet absolūti pliki un mēs tur nevienam nebūsim vajadzīgi. Kamēr mēs nesakārtosim iekšējās problēmas, nesakārtosim savu ārpolitiku, ar mums neviens nopietni nerunās.

Vēl ilgi pirms valdības krīzes, precīzi vienu nedēļu pirms tam, kad Demokrātiskā partija Saimnieks paziņoja par savu izstāšanos no valdības, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas valde izsūtīja paziņojumu presei. Un kas tad tur bija rakstīts? Un kādā sakarā tas radās? “Uzskatām, ka apstākļos, kad notiek masveidīga amatpersonu atbrīvošana no ieņemamajiem amatiem, Krasta valdība darbu turpināt nevar. Valdības solis - sodīt augstas valsts policijas amatpersonas - atgādina Padomju Savienības laikus, kad vienmēr tika vainoti izpildītāji, nevis lēmuma pieņēmēji. Tagad mēs redzam, ko nozīmē politiskā atbildība vai - precīzāk - bezatbildība. Nacionālās drošības padomes lēmums atstādināt no amata Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri Juri Dalbiņu ir nepamatots un prettiesisks. Visiem zināms, ka Valsts prezidents Guntis Ulmanis, kā arī citas valsts amatpersonas pēdējos piecos gados ir piedalījušās līdzīgos sarīkojumos. Tā bija tā motivācija, kāpēc mēs uzskatām, ka valdība un Nacionālās drošības padome, kura ir gatava nodot sev lojālus cilvēkus, patriotiski noskaņotus, nav tiesīga pārvaldīt šo valsti. LSDSP pieprasa Krasta valdības atkāpšanos un aicina Valsts prezidentu nekavējoties uzdot Saeimai izvirzīt jaunu Ministru prezidenta kandidātu. Latvijā nepieciešams izveidot tādu valdību, kura līdz nākošajām vēlēšanām nepasliktinātu valstī samilzušās problēmas. Sociāldemokrātu prasība - lai pēc 7.Saeimas vēlēšanām, strādājot Saeimā un valdībā, būtu nevis jāatjauno sagrautā Latvijas iekšpolitika un ārpolitika, bet tā jāpilnveido un jāattīsta.”

Šodien pie mums notiek absolūti pretējais. Par kādu ekonomisko attīstību mēs tik tiešām varam runāt un sapņot? Paskatīsimies, kas tad notiek kaut vai tajā pašā visiem labi zināmajā akciju sabiedrībā “Kaija”! 80% no saražotās produkcijas nevar atrast savu noietu tāpēc, ka ir bloķēta šīs firmas produkcija. Kaut gan Šķēles kungs paziņo saviem darbiniekiem, ka tās ir īslaicīgas problēmas un gan jau kādreiz politiķi tās atrisinās. Mums ir absurda situācija, ka politiķi nosaka ekonomikas attīstību, nevis ekonomika nosaka politikas attīstību. Kad mēs beidzot sāksim normāli skatīties uz tiem procesiem, kuri notiek mūsu valstī?

Atgriežos pie Guntara Krasta personības. Es uzskatu, ka Guntars Krasts diemžēl no visiem Ministru prezidentiem ir pats vājākais kandidāts, (Starpsauciens: “Kāpēc kandidāts, viņš jau ir...”) kurš tika izraudzīts šim amatam, un diemžēl Saeima viņu arī apstiprināja. Kāpēc? Mēs jau varam izlikties neko neredzam un nedzirdam arī par tiem procesiem, kuri notiek mūsu valstī. Mēs varam izlikties, ka tik tiešām “Latvenergo” lietas izmeklēšanas komisija nav nonākusi ne pie kādiem secinājumiem. Bet, ja Ministru prezidents, toreizējais ekonomikas ministrs, atnāk uz mūsu komisijas sēdi un paziņo, ka viņš vispār neko neatceras par tiem procesiem, kuri ir notikuši, ka viņš neko nezina un viņš ir sastrīdējies ar Ministru prezidentu un tāpēc ir varējusi notikt šāda afēra, - manuprāt, tāds ekonomikas ministrs nav spējīgs vadīt ne tikai ministriju, bet arī visu valsti. Tagad ir radikāli mainījusies situācija, un, tikko kā šī valdība sašūpojas, Andris Šķēle, kurš pirms tam nelabiem vārdiem gānīja “Tēvzemei un Brīvībai” vadīto valdību, ir diametrāli pretēji mainījis savu viedokli. Kāpēc tas notiek? Tāpēc, ka Andrim Šķēlem ir ļoti bail, ka, nedod Dievs, nāks cita valdība, kura var piespiest Ģenerālprokuratūru strādāt likuma ietvaros.

Paskatīsimies tālāk, kas tad ir noticis pēdējo četru gadu laikā. Savulaik, būdams Robežapsardzes komandieris, 1994.gadā es izdevu pavēli, kura aizliedza firmai “R.A.N.G.” darboties uz valsts robežas tāpēc, ka bija pamatotas aizdomas, ka šī firma nodarbojas ar nelikumīgām darbībām. Šis aizliegums darbojās tik ilgi, kamēr pie varas nenāca Šķēles vadītā valdība. Tad tika panākts, ka firmai “R.A.N.G.” tiek atļauts darboties uz robežas. Un tagad, ar vai bez Ministru prezidenta ziņas, izmantojot nelikumīgas ietekmēšanas metodes, šī firma iefiltrējas vienā vai otrā kontroles punktā. Kā interesēs tas viss notiek? Mēs varam izlikties, ka mēs nezinām arī par tām nelikumībām, kuras ir vienā vai otrā muitas noliktavā, kuras savulaik vadīja tagadējais Ministru prezidents Guntars Krasts. Šodien Guntars Krasts ir parakstījis rīkojumu, lai apturētu “Latvenergo” komisijas darbību, kura izraudzītos “Latvenergo” prezidentu. Kāpēc tas notiek? Acīmredzot tik tiešām jāpiekrīt tam, kas ir publicēts avīzēs, - ka viens no tiem pretendentiem, acīmredzot Juris Ozoliņš, kurš varētu, Krastaprāt, ieņemt šo amatu, nekādā gadījumā netiks apstiprināts šajā amatā. Acīmredzot šeit ir tās dziļākās saknes.

Cienījamie kolēģi! Kā es jau teicu, es uzskatu, ka tādai valdībai, kura rīkojas antitautiski, antidemokrātiski, nav vietas šajā valstī.

Atbildot uz to jautājumu, kurš šeit izskan no “Tēvzemei un Brīvībai” puses, par nelikumībām, kuras bija iespējamas 1995.gadā, es jums varu atbildēt, ka 1995.gadā, kad radās šī slavenā operatīvās izstrādes lieta, kurā kā subjekts figurē Andris Šķēle, tad viena no augstākajām valsts amatpersonām, kurai bija jāpieņem lēmums par to, ka saukt pie kriminālatbildības vai ne, sāka man stāstīt vienu interesantu teoriju. Viņš man sacīja: “Saproti, te jau pie mums, Latvijā, visi zog. Notiek pirmatnējā kapitāla uzkrāšanas process. Un tad jau labāk, ja mūs apzog tie paši mūsu, latviešu, bāleliņi, tāpēc, ka tā nauda paliks tepat uz vietas un viņa strādās nākotnē tautas un valsts labā.” Es kategoriski neesmu piekritis un nepiekritīšu tādam viedoklim. Manuprāt, ir absolūti vienalga, kas ir slepkava vai zaglis pēc tautības, vai viņš ir ebrejs, krievs, latvietis. Visiem viņiem ir viena vieta, un tā vieta ir cietums. Un agri vai vēlu tās personas, kuras ir vainojamas valsts un tautas apzagšanā, tiks sauktas pie kriminālatbildības. Pēdējā laikā mums partijas rodas kā sēnes, arī tuvākajās dienās acīmredzot notiks jaunas partijas dibināšanas kongress. Varbūt tie, kuriem nav mugurkaula, varētu nosūtīt viņiem arī apsveikumu parlamenta vārdā un apsveikt sakarā ar jaunas mafijas partijas dibināšanu. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: “Ādamson, uzmanies!”)

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Mums visiem stāv priekšā visai nopietna izšķiršanās, jo mūsu lēmums apskatāmajā jautājumā var ļoti nopietni ietekmēt Latvijas valsts turpmākos attīstības ceļus. Es saprotu, ka daudzus kolēģus baida valdības maiņa, ko varētu iekšzemē un ārzemēs uztvert kā Latvijas valsts nestabilitātes pazīmi, un tāpēc viņi uzskata: “Lai labāk viss iet kā iedams, tik un tā pēc pusgada veidosies jauna valdība. Lai labāk Krasta kungs pastrādā un lai nerodas nekādas nelaimes ar iespējamo Prezidenta draudu realizēšanu par Saeimas atlaišanu.” Atklāti sakot, man pašam patiktu doma par šīs Saeimas atlaišanu, lai drīzāk noskaidrotu, kurus politiskos spēkus tauta atbalsta un kuri ir tiešām tiesīgi runāt tautas vārdā un kuri nav uz to tiesīgi. Diemžēl, lai realizētu jautājumu par pirmstermiņa atlaišanu, vispirms ir jāsarīko tautas nobalsošana (kura prasa lielu naudu un kura budžetā nav paredzēta), un tikai pēc tam var rīkot Saeimas vēlēšanas. Tā ka vislabākajā gadījumā šī ārpuskārtas vēlētā Saeima varētu sanākt tikai dažas nedēļas ātrāk par kārtējā kārtībā vēlēto. Tāpēc es domāju, ka tas ir bezcerīgs process. Vēl jo vairāk tādēļ, ka tad būtu atlaista Saeima un Saeima būtu atlaidusi valdību, tad faktiski iestātos varas vakuums un tiešām Latvijas valsts prestižs būtu ļoti zemā līmenī. Es nekādi nevaru izprast arī Valsts prezidenta izteikto viedokli, ka viņš neredzot iespējas jaunas valdības izveidošanai. Es, gluži otrādi, uzskatu, ka pašreizējā situācija, kad pret mūsu valsti tiek vērsts nepamatots un brutāls ārējo spēku spiediens, rada ļoti labvēlīgus apstākļus tam, lai konsolidētu visus Latvijas neatkarību atbalstošos spēkus un visus tos politiskos spēkus, kas pārstāvēti Saeimā, un veidotu valdību, kas varētu tiešām runāt visas Latvijas vārdā. Jo šajā laikā mūsu iekšējie sīkie jautājumi būtu jāatliek malā un tiešām jācīnās par pašreizējās krīzes pārvarēšanu, kurā, es esmu pārliecināts, ir ieinteresēts lielum lielais vairums visu Saeimas deputātu. Tikai tāda valdība, kuru atbalstītu ļoti liels Saeimas vairākums, visas galvenās frakcijas, varētu efektīvi novērst krīzi, veikt nopietnas sarunas ar Rietumiem un Austrumiem par ekonomiskās sadarbības paplašināšanu, par mūsu tālākās virzības uz Eiropu turpināšanu un valdības deklarācijā ietverto jautājumu un problēmu maksimāli ātru atrisināšanu. Es domāju, ka šādu programmu varētu atbalstīt visas Saeimā šodien esošās frakcijas.

Šis mans apgalvojums, protams, izraisītu pretjautājumu: vai vispār vajadzīga jauna valdība? Var taču pajukušo valdību papildināt ar kādiem ministriem, lai tad tā nostrādā atlikušo laiku. Manuprāt, tā nav izeja. Pašreizējai valdībai nav stabilas bāzes parlamentā, tā grīļojas jau pāris nedēļas, un neviens jau netic tās reālai stabilitātei. Var jau kaut kā, šo to pasolot opozīcijas partijām un dažiem deputātiem, panākt uzticības balsojumu, bet tikai no tā vien politiskā bāze neradīsies. Dažu spēcīgu personu iesaistīšana šajā valdībā nespēs būtiski uzlabot tās darbību, jo visas šīs līdzšinējās nelaimes jau slēpjas tās vadītājā. Jau senie romieši apgalvoja, ka, ja kaujas laukā sastopas aunu bars, kura vadonis ir lauva, ar lauvu baru, kuru vada auns, tad uzvar vienmēr aunu bars. Tāpēc dažu papildu lauvu iesaistīšana mūsu valdībā neko nedos, ja netiks mainīts valdības vadītājs. Galvenā atbildība par pašreizējās krīzes izveidošanos gulstas, ne tikai formāli, bet arī pēc būtības, uz valdības vadītāju - Ministru prezidentu Guntaru Krastu. Protams, varētu jau teikt, ka tā nav tikai viņa vaina. Es drīzāk teiktu - varētu teikt, ka tā ir viņa nelaime, ka viņu iecēla par valdības vadītāju, kaut gan viņam nebija ne mazāko dotību, ne sagatavotības šim postenim. Mēs ļoti mīlam runāt par to, ka mēs esam unikāla valsts, un laikam mēs esam unikāla valsts arī Eiropā ar to, ka mums ir valdības vadītājs, kuram nav ne mazākās pieredzes valsts aparāta darbībā un ļoti minimāla pieredze politikā. Ja mēs paskatāmies uz viņa dzīves ceļu, tad redzam, ka pēc Universitātes beigšanas viņš septiņus gadus nosēdējis Agrārās ekonomikas institūtā par zinātnisko līdzstrādnieku, bet šajā laikā viņš ne tikai Latvijas zinātni nav nekur papildinājis ar kādiem sasniegumiem, bet arī pats sevi nav varējis nodrošināt ne ar vienu zinātnisko grādu. Pēc neatkarības atjaunošanas viņš pārslēdzies uz tirdzniecību un andelējies ar alkoholu un ieročiem, bet arī šī tirdzniecība nav gājusi: jūs jau nupat dzirdējāt no Ādamsona kunga, ka viņš ir izdzīts no robežas joslas un viņam ir atņemta arī ieroču tirdzniecības licence. Tātad arī šī darbība nav bijusi visai veiksmīga. Arī politikā viņa sasniegumi līdz šim ir bijuši ārkārtīgi pieticīgi. Šī ir pirmā Saeima, uz kuru viņš ir kandidējis, un diemžēl viņam ir bijis ļoti niecīgs atbalsts pat viņa partijas atbalstītāju rindās, viņš Rīgas apgabala “Tēvzemei un Brīvībai” sarakstā ieņēma visai necilo 22.vietu. Neskatoties uz to, “Tēvzemei un Brīvībai” panāca, ka to kandidatūru, ko vēlētāji bija noraidījuši, ielika ekonomikas ministra vietā. Neiedomājama karjera - no sīkas firmiņas vadītāja uzreiz ekonomikas ministra krēslā! Jāsaka, ka šajā laikā, kamēr viņš tur nosēdēja, viņš gan nekādus panākumus neparādīja. Es atceros tikai pāris lietas - pirmkārt, Krasta kungs ar lielu skandālu jau pirmajās dienās panāca savas firmas atgriešanos pierobežas joslā; otrkārt, cīnījās par kadru izmaiņām Privatizācijas aģentūrā, izdeva lielu naudu par konkursiem, bet galu galā viss palika tāpat, kā bijis. Taču, neskatoties uz šo visai mazražīgo Krasta ministrēšanas periodu, pēc Šķēles valdības demisijas “Tēvzemei un Brīvībai” un “Latvijas ceļa” frakcija Ministru prezidenta amata kandidātā gribēja redzēt tikai un vienīgi Krasta kungu. Nu mēs cerējām, ka Krasta kungs, balstoties uz pārējo Ministru kabineta locekļu pieredzi un zināšanām, varēs novadīt valdību atlikušajā laikā, ja viņš nejauksies gadījumos, kuros viņš ir galīgi nekompetents. Sākotnēji mūsu cerības attaisnojās, Krasts nekādas īpašas iniciatīvas neparādīja, uz ārzemēm nebrauca, Sadarbības padome ieklausījās pieredzējušāko ministru viedokļos, un viss šķita kārtībā, un ieeļļotā valsts mašīna vairāk vai mazāk sekmīgi virzījās uz priekšu. Bija arī kļūdas kā ministru, tā viņa darbībā, bet kopējiem spēkiem tās tika pārvarētas. Taču idille beidzās, kad Krasta kungam, tāpat kā balodim no latviešu tautas pasakas, jau šķita, ka viņš visu prot, var arī ligzdas būvēt. Viņš sāka darboties patstāvīgi, un tad nu sekas bija visai neveiksmīgas. Viņš sāka reformēt viņam tieši pakļauto Valsts kanceleju un faktiski pilnīgi sagrāva tās darbību. Krasta kungs sāka braukāt uz ārzemēm un dot tur intervijas, un katru reizi viņam izdevās tur sarunāt kaut ko tādu, ka viņa preses sekretāriem un padomniekiem ilgi nācās skaidroties, ka viņš nemaz nav tā domājis, kā viņš ir runājis. Kulminācija bija viņa diskusija ar Krievijas valdības vadītāju, kur Krasta kungs sāka mētāties ar svešu valstu apvainojumiem, kurus viņš nespēja pierādīt. Tieši tas bija sākummoments Krievijas aukstajam karam pret Latviju. Šis aukstais karš, protams, būtu iesācies šā vai tā, jo tādi plāni tika perināti, bet to sekmēja Krasta kungs un zināmā mērā arī daži viņa biedri. Vai var cerēt uz normālām attiecībām ar lielu kaimiņvalsti, ja tās valsts prezidentu, kurš ir pasaules lielā astoņnieka loceklis, no šīs Saeimas tribīnes apsaukā par vecu marasmatiķi un alkoholiķi? Un to dara tās partijas pārstāvji, no kuras ir mūsu valsts premjerministrs. Vai mēs varam gaidīt labu attieksmi pret Latviju no Eiropas Savienības un citām organizācijām, ja šīs valdības vadītāja partijas biedri no Saeimas tribīnes ķengā šo Eiropas organizāciju augstas amatpersonas? Tas mūs lielākā mērā attālināja no sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā nekā tie daži procenti ekonomiskajos un finansiālajos rādītājos, kuri mūs šķir no Igaunijas. Tas viss vairoja arī spriedzi koalīcijas partneru starpā, jo tie nevarēja atbalstīt daudzos aplamos Ministru prezidenta viedokļus. Krasts un viņa partija sāka arvien biežāk un visiem līdzekļiem uztiept “Tēvzemei un Brīvībai” viedokļus visām valdību veidojošajām frakcijām, un visiem vajadzēja dancot pēc viņu mūzikas. Krasta kungs mēģināja iegūt sev īpašas pilnvaras. Šajā nolūkā viņš nāca ar prasību atkārtoti izteikt viņam uzticību, kaut gan neviens šajā laikā šo uzticību viņam neapšaubīja. Pie tam Krasta kungs paziņoja: ja šāda uzticība netiks izteikta, viņš nevarēs turpināt valdības vadītāja pienākumus. Saeima atteicās viņam dot šo papildu uzticību. Un kas notika? Vai tad viņš atkāpās? Nē, sēž.

Krasta kungam piemīt vēl viena valstsvīram nepieļaujama īpašība. Viņš cenšas izvairīties no lēmumiem jautājumos, pat tādos gadījumos, kad lēmumi ir jāpieņem. Mēs taču pirmos brīdinājuma signālus par Krievijas nodomiem organizēt politisku kampaņu pret Latviju un izraisīt krīzi Latvijā zinājām jau iepriekš. Ne tikai no mūsu specdienestu ziņojumiem, kuri gan varbūt netika plaši atspoguļoti, bet arī no katram avīžu lasītājam skaidrām zīmēm tas taču bija zināms, zviedru avīzes vairākkārt ziņoja... pirms tā notikuma par gaidāmo it kā “Waffen SS” manifestāciju Latvijā... bija vairāki signāli arī par citiem gājieniem. Kā Krasts rīkojās šajā ziņā? Vai valdība izlēma un pieņēma kaut kādu pozīciju? Katrs ministrs kaut kā savā ziņā rīkojās, bet valdības pozīcijas nebūs. Rezultāts ir tāds, ka mēs esam tur, kur esam. Arī šodien viņam nebija pietiekamas pilsoniskas drosmes atnākt un noklausīties, ko viņam saka, un varbūt pat pacensties atbildēt, ja viņš ir spējīgs uz kaut ko atbildēt. Izlēmīgs viņš ir tikai tad, ja ir apdraudēts viņa krēsls, un viņš tad ir gatavs atkāpties no jebkuriem principiem, kurus pirms tam ir pasludinājis par svētiem un negrozāmiem. Tā viņš ir pasludinājis.

Viens no pamatprincipiem ir Abrene. Tieši Krasta valdība, neinformējot Saeimu, neinformējot nevienu citu un nekonsultējoties ar pārējiem politiskajiem spēkiem, klusībā veica... sagatavoja līgumu par Abrenes atdošanu Krievijai. Visu laiku Krasta kungs bija pret jebkādām izmaiņām Pilsonības likumā, arī tām, kuras izrietēja no Latvijas starptautiskajām saistībām un uz kurām mudināja pārējās viņa valdības frakcijas. Viņš turējās kā vīrs līdz brīdim, kad viņa krēsls sašķobījās, un pēc tam viņš parakstīja daudzkārt tālejošākus Pilsonības likuma grozījumus nekā tos, kurus mēs prasījām iepriekš.

Kad Krasts, nekonsultējoties ar koalīcijas partneriem, pēkšņi atbrīvoja no amata ekonomikas ministru Sausnīti, viņš mūsu frakcijai veselu stundu šādu soli pamatoja ar to, ka Sausnītis esot vilcinājis “Latvenergo” privatizāciju. Kaut gan lēmumu par “Latvenergo” privatizācijas apturēšanu pieņēma Saeima pēc izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Panteļējeva kunga priekšlikuma. Tagad Krasts, pēkšņi es lasu vakar avīzēs, pats piedāvā šo jautājumu atlikt un atstāt 7. Saeimas izšķiršanai. Kurš tad galu galā kavē “Latvenergo” privatizāciju un kas par to atbild? Pastāvot šādiem apstākļiem, man nav saprotams, kādu cēlu ideālu vārdā daži politiskie spēki cenšas par katru cenu noturēt tādu mazkompetentu, neizlēmīgu un svārstīgu personu, kurai pašas krēsls ir svarīgāks par viņas politisko pārliecību, - valdības vadītāju Krastu? Vai tā ir persona, kas varēs noturēt Latvijas līniju pret ārējo spēku spiedienu? Nekādā ziņā!

Vai šāda valdība, kura, kā mēs vakar dzirdējām, ir mazākuma valdība, kas ir spējusi savākt tikai 48 balsis, būs spējīga risināt kaut kādus kardinālus jautājumus? Tā ir pilnīgi atkarīga no tādiem demokrātijas “pīlāriem” kā Saulītis un Strods, kuri šodien ir atbalstījuši valdību, arī no Veldres kunga, kas ir atbalstījis Krasta valdību. Bet mēs jau labi zinām, ka viņi piecos gados ir paspējuši nomainīt 8 politiskās partijas, tātad viņiem šie politiskie uzskati mainās ārkārtīgi bieži, un es neticu, ka viņiem ilgi šī “mīlestība” pret Krasta valdību paliks.

Sēdes vadītājs. 15 minūtes ir pagājušas.

I.Bišers. Tāpēc es esmu pārliecināts, ka mums ir tiešām jāizveido valstiskās vienotības valdība, kuru atbalstītu visu politisko spēku vairākums, to skaitā arī, protams, “Tēvzemei un Brīvībai”, jo arī tur ir pietiekoši daudz domājošu un saprotošu spēku.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šī ietekmīgā runa būtu vairāk iederējusies “Saimnieka” vadītājam, bet, tā kā “Saimnieks” it kā taisoties mainīt nosaukumu uz “Pārvaldnieks”, tad var jau būt, ka arī šī runa tagad ir jāvērtē citādā veidā.

Te man daži teica, ka būšot cukursaldas runas vakarā. Taisni otrādi! Patlaban Tautas saskaņas partija un Demokrātiskā partija Saimnieks, pagaidām “Saimnieks”, runā tik cukursaldi un tik šķebinoši, ka, man liekas, jūs lietojat jēlcukuru un vēl brāgu esat pielikuši klāt.

Daži no jums te briesmīgi saldi grib atcerēties vēsturi. Nu tad arī es atcerēšos daudz ko no vēstures un atgādināšu, ka Čevera kungs ļoti gribēja kļūt par premjerministru šīs Saeimas sasaukuma laikā, pat ārkārtīgi gribēja; tik ļoti gribēja, ka šī Kalnbērza kunga viena neveiksmīgā balss, kurš varbūt šodien ļoti nožēlo, ka viņš tā ir balsojis, izšķīra šīs valdības likteni, un tāpēc Čevera kunga saskumušo, saskābušo ģīmi varēja ļoti bieži redzēt dažādos saziņas līdzekļos. Tā ka, cienītie kolēģi, jūs gribat tikt pie varas! Nu nāciet un godīgi pasakiet: “Es, Ziedonis Čevers, atkal gribu būt par premjeru! Nu mēģiniet mani iedabūt iekšā...”, bet tikai nerunājiet par valsts interesēm! Ir nožēlojami klausīties, ka šeit tribīnē kāpj Tautas saskaņas partija un runā par valsts interesēm, kāpj “Saimnieks” un atkal runā par valsts interesēm. Nāvīgi jums tā valsts interesē! Es to labi redzu. Jūsu runas ir sarakstītas uz papīrelīšiem, čupiņa... Te nāk un nevar kārtīgi salasīt dažus vārdus, boksterē un domā, ka ļoti labi tas izskatās.

Redziet, Šķēles kunga fenomens... Jūs te tagad runājat par Šķēles kunga fenomenu, taču šī Saeima ar savām rokām ir radījusi šo Šķēles kunga fenomenu. Gandrīz visi šeit sēdošie deputāti to ir izdarījuši. Nevajag brīnīties! Viņš ir veikls puisis, ir jau pietiekoši ietekmējis lielāko daļu no masu saziņas līdzekļiem: gan laikrakstus, gar radio, gan televīziju, un viņš savu sasniegs tādēļ, ka mēs nepratām sastrādāties. Un tagad ir tiešām tā, kā ir. Ir ļoti sliktas partijas, kuras te cita citu gāna, jo katra partija grib būt tā labākā, un, protams, arī Krasts ir slikts, izrādās, pēc tam, kad ar viņu kopā ir vairākus mēnešus nostrādājuši... Tagad sākas viņa biogrāfijas apcerēšana: tur viņš ir tirgojies, tur viņš nav ievēlēts, tur viņš vēl kaut ko ir izdarījis... Interesanti, kā būtu tad, ja es te no jūsu viena otra biogrāfijas izvilktu dažus faktus, kur jūs neesat bijuši ievēlēti vai esat ievēlēti, kam jūs esat kalpojuši, kādā partijā bijuši un ar ko tirgojušies... Tad būtu ļoti interesanta aina.

Mēs jums piedāvājām lustrācijas likumu. Mēs to jums piedāvājām. Kāpēc tad jūs nobijāties? Kāpēc jūs negribējāt lustrēties, ko? Negribējās, jā? Bija bail par savu pagātni godīgi atbildēt. Vienkārši bailes palika visiem funkcionāriem augstā un zemā līmenī...

Labi, aizgāja Šķēles kungs, viņš veikli aizgāja, jo zināja, kad ir jāaiziet un kā ir kapitāls jākrāj uz 7. Saeimas vēlēšanām. To viņš izdarīja. Malacis! Un viņš tagad dara savu darbu. Patīk vai nepatīk tas mums.

Mums bija dota iespēja strādāt tālāk. Mēs centāmies šo iespēju izmantot, izveidojām valdību. Vai jūs domājat, ka apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK bija briesmīgi patīkami strādāt kopā ar “Saimnieku”? Pilnīgi izslēgts! Mūsu vēlētāji mūs par to kritizēja, tomēr mēs valsts vārdā uzņēmāmies šīs saistības un centāmies sastrādāties.

Un es jums gribu atgādināt par to valsts iešanu uz leju. Kāds stāvoklis ir ar nacionālo kopproduktu šodien? Vai tas pieaudzis vai nav? Kā ir ar inflāciju valstī? (Starpsauciens: “Nav!”) Vai tā ir samazinājusies vai nav? Dārgie ekonomisti ar vistas smadzenēm, padomājiet! Kā ir ar bezdarbu valstī? (Starpsauciens: “Pieaug!”) Bezdarbs ir par veselu procentu krities... šis bezdarba līmenis. Oratori, jūs izliekaties, ka tas nav noticis, lai gan tas ir šajā pēdējā laikā noticis. Ja jau jūs runājat par skaitļiem, tad, lūdzu, esiet tik laipni un runājiet par tiem. Bet par tiem gan jūs neviens nerunājāt. Var jau būt, ka sava daļa panākumu varētu būt arī Demokrātiskās partijas Saimnieks nopelns, daži cilvēki tomēr tur strādāja. Ne visi, protams.

Bez šaubām, mūsu apvienība paredzēja šo te “lēkāšanu” dažus mēnešus pirms 7. Saeimas vēlēšanām. Mēs to paredzējām. Jā! Protams, mēs nevarējām precīzi paredzēt, kurā brīdī tas notiks, bet to gan, ka ir ārkārtīgi izdevīgi šinī brīdī kādam šūpot šo valdību, ka ir ārkārtīgi izdevīgi liekā ķeblītī iesēsties... Neapšaubāmi, tas tā arī ir. Kad tad vēl Ziedonim Čeveram parādīsies iespēja kļūt par premjeru? Ir ārkārtīgi grūti prognozēt to brīdi. Šis varbūt ir pēdējais brīdis.

Paši ir bijuši valdībā. Pašiem bija iespējas strādāt pie budžeta. Paši nobalsojāt par budžetu. Nu ir parādījies vesels lērums labojumu budžetā. Ak, tad nu ir attapušies! Nu ir mīļa tauta, nu ir mīļi zemnieki un vēl kas jums tur mīļš! Kur tad jūs bijāt pagājušā gada nogalē ar savu mīlestību? Vienīgā mīlestība Čeveram bija pret pensionētajiem bijušajiem PSKP un VDK darbiniekiem Iekšlietu ministrijā. Tur viņš savu mīlestību ļoti aktīvi izrādīja.

Draugi mīļie! Kā nu jūs tur sauc: DSP, DPS un vēl tur kaut kādi PPS... Jums, draugi mīļie, ir viens elektorāts šodien. Viens elektorāts - nelatvieši, kas ir ne sevišķi labvēlīgi noskaņoti pret Latviju un latviešiem cilvēki. Tas ir jūsu elektorāts. Un tagad jūs te sarīkojat sacensības. Viens kāps tribīnē, otrs runās par visu tautu, bet ar kreiso aci šķībi skatīsies uz saviem vēlētājiem. Un tur vēl tagad mēģina kaut kādā veidā pielabināties Ādamsons un citi zociķi, kuru praktiski šodien Latvijā vēl īsti nav. Tie, kuri šodien sevi sauc par sociāldemokrātiem, nav sociāldemokrāti. Viņi pat, man liekas, nav lāgā studējuši, kas tā sociāldemokrātija tāda ir. Bet nosaukums ir ļoti vajadzīgs, jo ar šā nosaukuma palīdzību viena čupiņa no viņiem tiks 7. Saeimā. Un tāpēc arī viņi, protams, ir valdības kritizētāju lomā, jo elektorāts viņiem lielā mērā ir tas pats. Un viņi visi cīnīsies par vietu 7. Saeimā, tāpēc ir tā lielā mīlestība uz tautu šodien.

Neapšaubāmi, ka šajā brīdī sava ietekme uz valdības “šūpošanu” tieši tagad ir tam, kas notiek Maskavā, arī šai krīzei ar naftas produktiem, šai Maskavas vēlmei uzspiest mums neizdevīgus “Gazprom” piedāvātos noteikumus. Arī tam visam ir sava ietekme.

Sava nozīme ir arī tam, ka Latvija iet prom no Krievijas, no šīs ietekmes zonas, no šīs Honkongas, kā te vienam otram ir sagribējies pārveidot Latviju - taisīt acu operāciju, lai mums ir attiecīgais skatiens Honkongas variantā. Protams, tāpēc ir šis spiediens, tāpēc ir šis brīdis piecus mēnešus pirms vēlēšanām. Tur ir jābūt kaut kādai īpašai vielai smadzenēs, lai piecus mēnešus pirms vēlēšanām domātu par kaut kādu īpašu valdību, kas te nezin ko izdarīs. Priekš sevis izdarīs. Protams!

Ne jau prieka pēc mūsu apvienība atbalsta savu premjeru šodien. Mums būtu daudz vienkāršāk šodien šo spēku spiediena dēļ noiet malā, it kā palikt stingriem visās savās prasībās un saglabāt... ne tikai saglabāt, bet palielināt savu vēlētāju skaitu. Neapšaubāmi! Man liekas, ka tas ir elementāri saprotams. Tomēr mēs piedāvājam citu variantu. Mēs piedāvājam gan pozīcijai, gan opozīcijai: ja jūs tiešām vēlaties strādāt valsts vārdā, tad mēs jums piedāvājam sadarbību. Šeit esošajām Saeimas partijām. Un neatkarīgi no tā, vai viņas ir pozīcijā vai ir opozīcijā, viņas var iegūt tikai tad, ja valsts ies uz augšu. Arī opozīcijas darbs ir vajadzīgs valstij, lai tai palīdzētu iet uz augšu. Opozīcijas darbs nav vajadzīgs, lai grautu valdību. Tā ir tāda savāda izpratne par opozīciju. Tas šodien ir vienīgais mūsu politiskais kapitāls - palīdzēt šai valstij iet uz augšu. Neapšaubāmi, un es to neslēpšu, ka mūsu apvienība redz iespēju palīdzēt latviešiem, tieši atrodoties valdībā, nevis tur neatrodoties.

Jūs runājat par Pilsonības likumu. Jūs paši saprotat, ka tur būs izmaiņas. Kādas tās būs - tas no mums šeit Saeimā ir atkarīgs. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka par Latvijas pilsoņiem kļūst cilvēki, kas neprot latviešu valodu. Es ceru, ka Saeimas vairākums to saprot. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka pilsonības iegūšana kļūst par nekontrolējamu procesu. Arī tas jums ir jāsaprot!

Es jums atgādināšu bēdīgi slaveno pieredzi, kā ieguva dokumentus par valsts valodas apgūšanu. Man liekas, jūs šodien ļoti labi zināt, ka Latvijā ir daudz cilvēku, kam ir šī augstākās kategorijas apliecība, bet kas vairāk par “labdēn” jums nevar pateikt. Nedrīkst pieļaut, ka naturalizācijas procesā rodas šāds stāvoklis. Tāpēc mēs gribam saglabāt - neslēpšu! - nacionālu valdību. Nacionāli orientētu valdību, kas domātu par latviešiem. Es ceru, ka gandrīz visi šodien pozīcijā un daudzi arī no opozīcijā esošajiem domā par to, lai latvietis šeit būtu vienīgais un patiesais saimnieks. Es tomēr to redzu un nešaubos, ka tas tā varētu būt.

Tāpēc jūs, cienījamie Maskavas pakalpiņi, jūs, cienījamie cīnītāji par tā saucamo pilsoņu balsīm, kas nav uzticīgi Latvijai, paejiet malā! Pasēdiet un paskatieties, kā vajag strādāt. Jūs līdz šim esat parādījuši, ka jūs neprotat un negribat strādāt. Tāpēc šis jūsu piedāvājums ir anekdotes vērts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš - LZS, KDS frakcija.

P.Kļaviņš (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie deputāti! Man liekas, mēs šeit viens otru nepārliecinām. Ko mēs esam nodomājuši, to mēs darīsim. Un, ja mēs būtu balsojuši tūlīt pēc šā darba kārtības punkta atvēršanas, mēs būtu nobalsojuši ar tādu pašu rezultātu kā tagad - pēc vairāku stundu garām runām.

Protams, tām partijām, it īpaši tām, kurām naudas ir maz, - arī es piederu pie tām - šī ir varena iespēja rādīt savu profilu, cik nacionāli mēs esam, cik apzinīgi, cik ļoti mīlam valsti un tā tālāk. Es gan uz garu runu negribu ielaisties, taču, ja jau reiz tiek skarts tik svarīgs temats kā uzticība vai neuzticība premjeram, tad kaut kas ir jāsaka arī kristīgajiem demokrātiem, ko tad viņi domā, no sava viedokļa skatoties uz sasniegto stāvokli.

Es negribu teikt un slavēt, ka mēs esam ļoti tālu uz priekšu tikuši ar savu valsti šajos beidzamajos septiņos gados. Teorētiski mēs būtu varējuši daudz tālāk tikt. Neko nevar darīt, jo mūsu Saeima ir tāda, kādu ievēlēja mūsu pilsoņi. Tā sastāv no ļoti dažādiem spēkiem, un, kā mēs manām, neteiksim daudziem, bet dažiem nav sevišķi mīļa šī republika. Viņiem tikai šī dzīves telpa ir mīļa, bet ne jau Latvijas neatkarība, un ar to mums ir kaut kā jātiek galā.

Kristīgie demokrāti katrā ziņā vienmēr ir bijuši par konservatīvu politisku ievirzi, tas ir, saglabāt visu, kas ir glabājams. Mēs šodien domājām, nu ko tad mēs gribētu jaunu un labu uztaisīt, ja šo valdību gāztu un tad mēģinātu stiķēt kaut ko jaunu klāt. Kaut ko labāku. Taču nekas neiznāktu.

Es jau negribu slavēt un sacīt: “Nu ir viss vareni veikts!” Bet padomājiet: šī valdība jau nebija vienas partijas valdība vai divu partiju koalīcija, bet tomēr kādu četru partiju grupa. Tur jau ir grūti. Tur jau ir mazliet savas intereses, un tur nav iespējams visu tik vienkārši saskaņot.

Un, ja man atļautu pieminēt, kas man šodien no visām runām vislabāk patika, tad es gribu pieminēt kolēģi Kostandu. Viņa runai es pilnīgi pievienojos, ka šodien nevajadzēja mums te nodot komisijām likumprojektu par pilsonību. Mēs tagad strādājam spiediena apstākļos. Arī es esmu pret to. Mums, tieši mums - nacionālajiem cilvēkiem vajadzēs izturēt spiedienu gan no Rietumiem, gan no Austrumiem, lai mūsu tauta izdzīvotu. To mums vajadzēs.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - otro reizi.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl laika trūkuma dēļ es iepriekš nevarēju pateikt visu to, ko es gribēju. Dažas dienas atpakaļ... Saprotot, ka sociāldemokrāti ir vieni no lielākajiem konkurentiem šajās vēlēšanās un neredzot citu iespēju, kā viņus varētu “nogriezt”, dažas dienas atpakaļ TV “Panorāma”, kuras kurators ir “Tēvzemei un Brīvībai” biedrs, parādīja sižetu, ka, izrādās, Zviedrijas sociāldemokrāti vienmēr ir iestājušies un atzinuši, ka Latvija ir PSRS sastāvdaļa. Par kādu ārpolitiku mēs vispār runājam, ja to var atļauties valsts oficiālā televīzija? Kur tad ir Birkavs ar Guntaru Krastu kā Ministru prezidentu?

Dobeļa kungs, speciāli priekš jums neliels ekskurss vēsturē. Sākot no 1904.gada, kad sociāldemokrāti sašķēlās boļševikos un meņševikos, tieši komunisti sociāldemokrātus vienmēr sauca par zociķiem. Acīmredzot jūs esat izgājis ļoti labu skolu, ja jūs to esat iegaumējis.

Šeit ar kvēlām runām uzstājās pirms tam arī Čerāna kungs un runāja par korupciju. Es gribētu atgādināt Čerāna kungam, ka korupcija nav kukuļdošana un kukuļņemšana. Par šo likuma pārkāpumu Kriminālkodeksā ir paredzēts atsevišķs pants. Bet korupcija ir tā, ka, izdarot vai neizdarot kādu darbību - šajā konkrētajā gadījumā ir runa par konkrētu amatu Prezidijā -, es varu izdarīt vai neizdarīt kādu darbību, pieņemt vai nepieņemt kādu lēmumu.

Cienījamie kolēģi, viens no likumiem, kurš ir neatkarīgs un darbojas neatkarīgi no mums, ir brīvās gribas likums. Mēs visi it kā esam ievēlēti šeit, un mums būtu jāvadās nevis pēc partijas gribas vai iegribām, bet jāvadās tieši pēc mūsu sirdsapziņas. Tāpēc vienīgais soģis, kurš mūs var sodīt, ir laiks un mūsu pašu sirdsapziņa. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es, bez šaubām, uzreiz norādīšu, ka šoreiz balsošu pret šo priekšlikumu tādēļ, lai neradītu lieku intrigu. Tomēr dažus vārdus vēlos teikt.

Pirmkārt, jau to, ka Ministru prezidents iesniedza labojumus Pilsonības likumā, kas manā uztverē ir nulles variants, kas ir daudz stingrāki nekā “Latvijas ceļa” piedāvātās Pilsonības likuma izmaiņas, ko mēs iesniedzām, un tādēļ es vēlētos kliedēt šo neskaidrību. “Latvijas ceļš” ir “par” ļoti nozīmīgu valodas lomu un ir “pret” kooptāciju.

Otra lieta. Citur pasaulē šādas lietas sauktu par nodevību vai par interešu nodevību, piemēram, jo Pilsonības likums visu laiku bija tas, par ko “Tēvzemei un Brīvībai” tik ļoti iestājās, bet šoreiz mēs skatīsimies uz Krastu kā uz reālistu,

tikai ir viena lieta, kas man lika to visu sasaistīt, un tā ir apmēram tāda.

Ģenerālis Ļebeģs aizbrauca uz Krasnojarsku un savās priekšvēlēšanu kampaņās izmantoja Alēnu Delonu. Krasts savā priekšvēlēšanu kampaņā izmantoja Černomirdinu. Patiesībā tieši tā varētu traktēt visus pēdējā laika notikumus, jo savādāk nevarēja izskaidrot dažus ļoti nepārdomātus valdības soļus, kas patiesībā bija saistīti tikai un vienīgi ar Ministru prezidenta rīcību.

Es nebūtu runājis, ja vakardien nebūtu sniegts diezgan interesants paziņojums “Latvenergo” prezidenta sakarā, kuru sniedza Ministru prezidents. Tika apturēts konkurss par “Latvenergo” prezidenta amatu. Es vienkārši vēlētos līdz vakaram saņemt no Ministru prezidenta skaidru atbildi uz diviem jautājumiem. Pirmais - vai netiks pagarināts pieteikumu iesniegšanas termiņš? Un otrs - vai netiks izmainīti kandidātiem izvirzītie nosacījumi? Jo pretējā gadījumā laiku pa laikam rodas iespaids, ka mūsu valsts, kuru tomēr Ministru prezidents pārstāv... un Ministru prezidents ir mūsu valsti raksturojošā formula... Ministru prezidents maina spēles noteikumus tad, kad spēle jau notiek.

Es ļoti vēlētos, lai es šodien līdz vakaram, līdz vakara sēdei, Ministru prezidents sniegtu šādu skaidrojumu - vai tiešām tie cilvēki, kas ir gatavojušies, iesnieguši savus priekšlikumus, gatavojuši koncepcijas, rakstījuši, teiksim, sacerējumus šajā jautājumā, pēkšņi nebūs nolikti kaut kādā citādākā situācijā, kad būs citi noteikumi, kad pēkšņi parādīsies noteikumi, kas izdevīgi kādai politiskai figūrai? Valsts nedrīkst rīkoties haotiski. Es ļoti ceru, ka Ministru prezidents, kurš rīkojas ar valsts varu, tā nedarīs. Šoreiz es balsošu par pašreizējo Ministru kabinetu. Es neesmu pārliecināts par savu reakciju vakarā, ja joprojām nebūs atbildes uz šiem ar “Latvenergo” saistītajiem jautājumiem. Būsim nu atklāti! Neba jau politisku iemeslu dēļ mēs sākām šo valdības nestabilitātes periodu. Tas bija saistīts tikai un vienīgi ar dažādām ekonomisko struktūru interesēm. Diemžēl šīs intereses mēģina vēl attiecīgi samudžināt un radīt aizvien vairāk neskaidrības šajos jautājumos.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. (Zālē ovācijas.) Ceru, ka jūsu prieks ir patiess. Tātad, godātie kolēģi, balsojam par Saeimas lēmuma projektu: izteikt neuzticību Ministru prezidentam Guntaram Krastam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 54, atturas - 3. Lēmums nav pieņemts. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Žēl!”)

Godātie kolēģi, pirms pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma, izskatīsim daudzos priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par Saeimas pieprasījumu zemkopības ministram Andrim Rāviņam. Godātie kolēģi, kā jūs zināt, darba kārtības 10. jautājums ir zemkopības ministra atbilde uz deputātu pieprasījumu. Desmit deputāti ierosina pēc šā jautājuma izskatīt lēmuma projektu, kura teksts jums ir izklāstīts dokumentā 4015-d. Vai kāds vēlas par šo priekšlikumu runāt “par” vai “pret”? Runāt neviens nevēlas. Deputāti neiebilst? Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par desmit deputātu priekšlikumu - iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu sakarā ar deputātu pieprasījumu zemkopības ministram. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 14, atturas - 11. Lēmums ir pieņemts. Jautājums darba kārtībā ir iekļauts.

Godātie kolēģi, tālāk ir četri priekšlikumi par izmaiņām budžetā. Vai par katru vajadzētu runāt atsevišķi? Vai varam vienoties, ka tie tiek nodoti visām komisijām un ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija?

Godātie kolēģi, skatīsim katru no tiem atsevišķi.

Vispirms - par iekļaušanu darba kārtībā. Dokuments nr. 4163 - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšsēdētāja Jurkāna un vēl citu piecu Saeimas deputātu parakstīts dokuments par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam”” iekļaušanu darba kārtībā. Vai ir iebildumi?

Vēlas runāt Vents Balodis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Acīmredzot runās “pret”.

V. Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Tā kā mēs šos dokumentus esam saņēmuši tikai šodien un sēdes laikā, es iebilstu pret šo dokumentu izskatīšanu šodien. Tie ir jāizskata nākamajā sēdē, jo mēs ar tiem esam tikai tagad iepazinušies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, deputāts Ločmelis vēlas runāt “par”.

Ā.Ločmelis (LZS, KDS frakcija).

Godātie kolēģi! Es tikai ļoti īsi izteikšos par šo jautājumu. Runa ir par 2,1 miljonu latu, kas praktiski būtu iedalāmi papildus, sakārtojot labības tirgu. Demokrātiskā partija Saimnieks ierosina izskatīt jautājumu par šiem miljoniem, pārdalot budžetu. Nekavējoties, tagad. Es esmu pārliecināts, ka daudzi no jums šo jautājumu saprot un ir par to. Bet jautājums risinās praktiski divos virzienos. Vairāki deputāti, saprotot šo jautājumu, uzdod to risināt Ministru kabinetam, zemkopības ministram - ar domu, ka gan jau atradīsim... cerēsim uz labu iznākumu, jo kaut kur kaut kāda naudiņa ir lieka. Es saprotu, tas risinājums bija visu gadu. Un vai tad tagad, pavasarī, mēs zemniekam nevaram konkrēti, noteikti pateikt: draugs mīļais, strādā maizes druvā, sēj, esi pārliecināts par to, ka rudenī tavi mieži vai auzas, vai kvieši būs nopirkti par tādu un tādu cenu, kura ir kaut minimāli augstāka par pašizmaksu! Un, lai būtu arī katram maizniekam šī pati drošība un garantija, ka, lūk, tirdzniecības vai pārstrādes uzņēmumiem ir reāla nauda, ir jāsper šis sāpīgais solis, ir jāķeras pie budžeta pārdales. Un ne jau septembrī, bet nekavējoties, tūlīt, jo septembrī mēs jau lemsim par budžeta pārbaudi. Kā saka, visu vasaru un arī pēdējās nedēļās un dienās pirms 7.Saeimas zemnieks būs mocībās un neskaidrībā. Pagājušā gada pavasarī daudzi mani kaimiņi neslēdza līgumus tikai tāpēc, ka viņi bija pārliecināti, ka nevar būt, ka tik zemas cenas būs rudenī: gan jau! Cerēja. Šodien vajag to cerību apstiprināt ar šo ļoti sāpīgo operāciju. Tāpēc mēs ierosinām grozīt uzreiz. Lai būtu pilnīga skaidrība.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nobalsosim par šo jautājumu. Par iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par priekšlikumu - iekļaut šo jautājumu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 36, atturas - 13. Nav iekļauts.

Nākamais dokuments, kas mums izskatāms, ir dokuments nr.4164. Arī tie ir priekšlikumi par grozījumiem valsts budžetā. Vai par šo jautājumu kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Runāt nevēlas. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par režīmu. Lūdzu, balsosim priekšlikumu, kas izklāstīts dokumentā nr.4164. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 34, atturas - 8. Arī tas nav pieņemts.

Nākamais ir dokuments nr.4165, ar līdzīgu saturu. “Grozījums likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam””. Vai par šo jautājumu kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Nevēlas. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputātu priekšlikumu par darba kārtības izmaiņām. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 38, atturas - 10. Arī nav pieņemts.

Nākamais ir dokuments nr.4168. “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam””. Par šo jautājumu vēlas runāt “par” Edgars Bāns. Lūdzu!

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Šodien bija interesanta publikācija “Lauku Avīzē” par to, ka, integrējoties Eiropā, Latvijas zemniecība var mēnesī pacelt savu ienākumu līmeni no 56 latiem līdz 120 latiem. Tas, bez šaubām, ir nepietiekami, un tas ir tādēļ, ka mums joprojām ir zemas ražas, zemi izslaukumi, zems darba ražīgums. Bez šaubām, šodien, iegūstot 2,2 tonnas labības, 3500 litru piena un tā tālāk, nav nekādu izredžu konkurēt Eiropas Savienībā. Tādēļ ir nepieciešams pārstrukturēt lauksaimniecību atbilstoši šīsdienas tehniskajām prasībām. Lai to izdarītu, bez šaubām, ir nepieciešamas arī attiecīgas investīcijas, ar kurām varētu šo jautājumu risināt.

Zemkopības ministrijas pirmie soļi tehniskā progresa veicināšanai, apmaksājot 30% no subsīdijām par iegādāto tehniku, iekārtām, ir zināms solis uz priekšu. Taču tas ir diemžēl vēl par maz. Lai pārstrukturētu lauksaimniecību, ir vajadzīgi vismaz 3,5 līdz 4 miljardi latu. Tad varēsim cerēt, ka darba ražīgums būs tāds kā Somijā, kad viens ar traktoru var apstrādāt 180 hektārus. Mēs spējam to veikt 30-40 hektāru apjomā. Bez šaubām, šos līdzekļus ir ļoti grūti atrast. Es to saprotu. Bet mēs nevaram runāt par tālāku virzību uz Eiropu, jo tādā gadījumā, ja Eiropa mūs uzņem ar šādu ražīguma līmeni, tāds mums arī paliks. Tad jau mēs paliksim par tiem pašiem sēņu un dzērveņu ēdājiem un varbūt vēl būs jādzīvo kokos.

Tādēļ es lūdzu deputātus iedomāties par lauksaimniecību, to atbalstīt, tā teikt, ne tikai vārdos, bet arī darbos un izskatīt šo lēmuma projektu komisijās, lai varētu tālāk diskutēt, ko tad tālāk darīt un kādā apjomā. Un te ir diviem... Tas nav brīnums, tā nav nav nejaušība, ka vajadzētu šos līdzekļus iedalīt Zemkopības ministrijai un Latvijas attīstības aģentūrai. Latvijas attīstības aģentūra pašreiz no lauksaimniecības attīstības stāv malā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle runās “pret”.

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Man liels prieks, ka beidzot ir precīzi aprēķināts, cik naudas vajag. Kā es sapratu, ir vajadzīgi tieši 10 miljoni latu. Es gan nevaru no šī priekšlikuma saprast, kādā veidā šī nauda tiks piešķirta šim mērķim, kas šeit ir minēts. Bet es ceru, ka tas, protams, ir sagatavots. Taču es domāju, ka būtu vajadzīgs papildu darbs pie šīs metodikas, kādā veidā šo naudu varētu novirzīt minētajam mērķim. Es domāju, ja mēs mazliet pagaidīsim un sagatavosimies labāk, būs vēl labāk. Es varu aicināt visus balsot pret šo priekšlikumu, tāpat arī pret nākamo, jo valdība iesniegs budžeta grozījumus, kas būs balstīti uz konkrētu prognozi, un mēs redzēsim tās iespējas, kuras mums ir šogad. Kas lasa avīzes, var izlasīt - kad. Tas ir rakstīts vairākos laikrakstos, jo tas tika ielikts arī kā viens no punktiem, tā sakot četru partiju... vai piecu partiju, es atvainojos, vienošanās dokumentā. Tas arī tiks pildīts.

Taču es aicinu cienījamos iesniedzējus patiešām padomāt par to mehānismu, kādā veidā šī nauda, tieši 10 miljoni latu vai, teiksim, 9 miljoni 980 tūkstoši, vai kaut kāda cita summa, tiks virzīta, nepārkāpjot Pasaules tirdzniecības organizācijas nosacījumus. Tur mēs ceram šogad iestāties - un, es domāju, arī iestāsimies. Un vēl es gribu pieminēt, ka Latvijas attīstības aģentūrai līdz šim tas nav bijis funkcijās - sadalīt subsīdijas vai dot kredītus. Tā ka vajadzētu arī pārdomāt, kā tas ir domāts. Es aicinu balsot “pret” un sagaidīt normālu budžeta procedūru. Priekšlikums ir iesniegts no valdības.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputātu priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 43, atturas - 12. Nav pieņemts.

Nākamais ir dokuments nr.4169. Arī tas ir ar līdzīgu saturu - par izmaiņām valsts budžetā. Jānis Ābele vēlas runāt. Tā te stāv rakstīts. Ja nevēlaties, paldies. Edgars Bāns vēlas runāt. Lūdzu!

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Šis jautājums ir iekļauts Lauksaimniecības likuma 10.pantā, bet, kamēr mēs to saņemsim, ir jāsāk risināt jautājums par to, kur ņemt līdzekļus. Šie 4 miljoni gan graudiem, gan pienam, it sevišķi liellopu gaļai ir jāatrod, jo pēdējos gados, kā jūs paši saprotat, lauksaimniecības tehnikai, traktoriem cenas ir cēlušās trīskārtīgi. Rezerves daļām tās ir pieaugušas divos gados par 40%, turpina arī degvielas cena pieaugt, kaut arī daļu tur atmaksā. Izdevumi palielinās ar katru gadu straujāk, nekā aug cenas. Cenas praktiski stāv uz vietas. Ja mēs nevaram atrisināt šos cenu jautājumus, tad liela daļa zemnieku saimniecību būs ļoti neizdevīgā situācijā. Šķēle nāk ar savu lozungu, ka vajag katrai ģimenei radīt apstākļus, lai var izaudzināt un izskolot trīs bērnus. Bet ar ko tad viņus izskolos, ja šīs naudas nebūs?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. “Pret” runās Māris Vītols - Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Nenoliedzot mērķus, kādiem tiek šī nauda prasīta, es tomēr aicinu deputātus vadīties pēc tās parastās procedūras, kāda ir attiecībā uz budžeta grozījumu izdarīšanu, un aicinu Saeimu šoreiz neatbalstīt šos ierosinājumus un ļaut dažādos finansējuma avotus sameklēt pašai valdībai, un tad izšķirties, balsojot par grozījumiem, kurus būs iesniegusi valdība.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputātu priekšlikumu par jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 39, atturas - 12. Nav pieņemts.

Un vēl. Godātie kolēģi, Sociālo un darba lietu komisija ierosina 34., 35., 38. un 39.jautājumu (tie ir likmprojekti “Grozījums likumā “Par nodarbinātību””, “Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””, “Grozījumi likumā “Par prekursoriem”” un “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību””) izskatīt pirms darba kārtības 13.jautājuma. Kā jūs atceraties, no rīta mēs nolēmām, ka visus jautājumus no 11. līdz 19.jautājumam izskatīsim pēc darba kārtības 9.jautājuma. Ja mēs nobalsojam par šo priekšlikumu, tad šo jautājumu skaits palielinās vēl par četriem. Vai kāds grib runāt “par” vai “pret”? Vai ir iebildumi? Vai prasa balsojumu? Piekrītam? Tā kā nav īstas skaidrības, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 11, atturas - 12. Lēmums pieņemts.

Un pēdējais. Desmit deputāti ierosina iekļaut darba kārtībā jautājumu par deputāta Leonarda Teņa atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un par viņa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Vai kāds ir pret vai par? (Starpsauciens: “Balsot!”) Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 18, atturas - 17. Ir pieņemts. Tas būtu, loģiski, izskatāms sadaļā par amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu, pēc nākamā darba kārtības punkta, tas ir, pēc 8.punkta, pie kura mēs ķersimies tūlīt pēc pārtraukuma. Pēc devītā...

Tagad - pārtraukums līdz pulksten pusčetriem. Godātie kolēģi! Frakciju padomes sēde notiks Sarkanajā zālē. Lūdzu frakciju vadītājus piedalīties.

Un Pētersona kungs vēlas sniegt vienu paziņojumu.

A.Pētersons (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Sakarā ar balsojumu par neuzticības izteikšanu Krasta valdībai paziņoju, ka mana īstā balss bija “pret”, nevis tā, kā izdrukā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemam to zināšanai.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums beidzies. Turpinām izskatīt darba kārtību. Izskatām darba kārtības 8.jautājumu (pēc pašreizējās numerācijas). Lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu Guntara Krasta valdībai. Iesniedzēju vārdā - deputāts Jānis Ādamsons. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es netaisos ilgi diskutēt, tāpēc ka galvenās pamattēzes, ko es gribēju pateikt, jau pateicu iepriekšējā reizē. Es negribētu diskutēt te par Pilsonības likumu un faktisko nulles variantu, kurš tiek piedāvāts parlamentam un kurš ir piekāpšanās, tieša piekāpšanās Krievijas priekšā. Ne jau valdības esamība vai neesamība šajā sastāvā ir piekāpšanās. Piekāpšanās ir tieši šajā Pilsonības likuma jautājumā.

Ņemot vērā to, ka šeit deputāts Valdmanis pieminēja Bolderājas ostu un atsevišķi deputāti nāca man klāt un prasīja izskaidot, ko tad tas īsti nozīmē, es gribētu atgādināt deputātiem, kāda tad bija īstenībā situācija. 1993.gadā es pildīju Jūras spēku štāba priekšnieka pienākumus un kā štāba priekšnieks saskaņoju lēmuma projektu. Kaut gan nebija ne attiecīgu Ministru kabineta noteikumu, ne likuma par konkursa kārtību, tika izveidota konkursa komisija un notika starptautisks konkurss. Konkursā bija pieteikušās 12 firmas. Līdz finālam nonāca divas firmas, nenonāca tādas firmas, kuras bija saistītas ar organizēto noziedzību, kaut vai firma “Pārdaugava” un firmas, kuras bija saistītas ar Saifuļinu un Krievijas specdienestiem. Kā es jau teicu, līdz finālam nonāca divas firmas - firma “Lacon” un firma “Lido”. Bet lēmumu par to, kāda firma ir uzvarējusi konkursā, nepieņēma ne Jūras spēku komandieris, ne Aizsardzības spēku komandieris Dainis Turlais, ne aizsardzības ministrs, bet lēmumu par to, ka šī osta ir jāizīrē tieši firmai “Lacon”, pieņēma toreizējais Ministru prezidents Valdis Birkavs. Tā ka lūdzu vairāk no šīs tribīnes neapvainot mani, ka es esmu izīrējis ostu vienai vai otrai firmai.

Atgriežoties pie izskatāmā jautājuma, kā es jau teicu, man diemžēl nav ilūziju, bet es aicinu parlamentu balsot.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es domāju, nebūtu pamata izvērst šeit garas debates, jo jautājums tāpat visiem ir skaidrs, bet daži atsevišķi precizējumi, vismaz sakarā ar virkni Ādamsona kunga izteikumu, būtu nepieciešami.

Pirmais ir tiešā sakarā ar viņa nupat teikto par firmu “Lacon” un par to, kas ir šo Rīgas tirdzniecības ostu izīrējis šai firmai. Ir skaidri redzams, ka Ādamsona kungs ir darbojies ciešā kopsadarbībā arī ar Birkava kungu. Par to liecina kaut vai tas, ka viņš bija ar mieru kandidēt 6.Saeimas vēlēšanās kā “lokomotīve” tajā partijā, kuras priekšsēdētājs tajā laikā bija Birkava kungs.

Un vēl. Ādamsona kungs mēģina šeit šķirot neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Guntaram Krastam un neuzticības izteikšanu viņa valdībai. Tas nekādā ziņā nav pamatoti, tas izriet no Kārtības ruļļa. Ja neuzticība tiek izteikta Ministru prezidentam, tad jāatkāpjas visam Ministru kabinetam. Un es gribu pateikt pilnīgi skaidri, ka mums ir ļoti rūpīgi jāanalizē tas, kādā veidā Ādamsona kunga motivācija atbilst... viņa priekšlikumi par to, kādā veidā mūsu valsti būtu tālāk jāveido... kādā veidā viņa atbilst pašreizējai situācijai, kurā mums ir redzams šis Krievijas spiediens, kā arī tam, kādus domubiedrus Ādamsona kungam ir izdevies atrast, tā teikt, zem šī sava lēmuma projekta, un tie ir deputāti Lujāns, Urbanovičs, Kalnbērzs, Deņisovs, Dozorcevs, Bartaševičs, Bekasovs, Golubovs, Stašs un Jurkāns. Es domāju, ka, redzot šos uzvārdus, mūsu valstī katram nacionāli domājošam cilvēkam būs skaidrs, ka šeit tālāki komentāri ir lieki. Bez tam, kas attiecas uz konkrētiem apvainojumiem, kas vērsti pret manu personu, es neesmu jūs, Ādamsona kungs, aicinājis balsot par manu kandidatūru uz šo amatu Saeimas Prezidijā, un es neesmu gatavs arī ne no viena cita deputāta pieņemt nekādus nosacījumus. Kā Saeima izlems, tā būs.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par vienpadsmit deputātu iesniegto Saeimas lēmuma projektu: izteikt neuzticību Guntara Krasta valdībai. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 54, atturas - nav. Lēmums nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu vienošanos nākamais ir darba kārtības 20.jautājums - likumprojekts “Izglītības likums”, pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā ziņos... Vai ir ziņotājs par darba kārtības 20.jautājumu - likumprojektu “Izglītības likums”? Nav? Tomašūna kungs, ja gribat ziņot, tad jānāk tribīnē! Komisijas vārdā - deputāts Andris Tomašūns. Lūdzu!

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Atvainojos par šo kavēšanos, bet trīs nedēļas ir gaidīta šī iespēja un šodien mēs esam beidzot savā darba kārtībā tikuši līdz likumprojektam, kura reģistrācijas numurs ir 1090 jeb kurš ir 6.Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.3912. Izglītības likums jeb, kā šodien mēs jau esam pieraduši dzirdēt, Izglītības likumu pakete mūsu valstī ir pēdējos gados ļoti bieži pārskatīts, izskatīts, diskutēts, apstrīdēts jautājums. Kā jūs atceraties, 1995.gadā Māra Gaiļa valdības laikā tika Saeimā iesniegts Izglītības likuma projekts, jauns likumprojekts, kuru mūsu Saeimai nācās izskatīt pašā darbības uzsākšanas sākumā. Toreiz mēs pēc pirmā lasījuma konstatējām, ka laiks, notikumi un attīstība gan ekonomiskajā, gan sociālajā sfērā ir izdarījuši tik lielas izmaiņas, ka dažkārt likumprojekti samērā neilgā laikposmā zaudē daudzos jautājumos savu aktualitāti, daudzos jautājumos idejas un formulējumi noveco ne tikai pa gadiem, bet varbūt dažkārt pat pa mēnešiem. Un tāpēc 1995.gada Izglītības likuma projekts pēc pirmā lasījuma tālāk vairs mūsu Saeimā izskatīts netika, jo tika saņemti 708 priekšlikumi, kurus mēs aizsūtījām no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas uz Izglītības ministriju, ko tajā laikā vadīja Grīnblata kungs. Viņi nespēja sniegt mums atbildi, savus ieteikumus un izteikumus par šiem vairākiem simtiem priekšlikumu, ko bija izteikusi šī Saeima. Tāpēc, meklējot kompromisu, tika domāts par alternatīviem variantiem, un tā sagadījās, ka divas darba grupas - viena Izglītības ministrijā, otra šeit, Saeimā, - sagatavoja jaunu Izglītības likumu, tā sauktos “jumta” likuma variantus, ar kuriem ir bijusi iespēja iepazīties, jo abi divi šie likumprojekti ir nonākuši jūsu rokās. Saeima ir balsojusi par alternatīvo Izglītības likuma projektu, kura autori bija Gunārs Kurlovičs un Andris Tomašūns, noraidījusi šī likumprojekta izskatīšanu šeit, Saeimā, jo tika gaidīts Izglītības un zinātnes ministrijas un valdības apstiprinātais likumprojekts, par kuru šodien, es ceru, sākam savas debates.

Kāpēc iepriekšējā laikposmā mēs nevarējām ļoti ātri un raiti nonākt līdz šī jautājuma izskatīšanai mūsu Saeimā? Vairākkārtēja valdības maiņa, tādu ideju parādīšanās, par kurām agrāk netika debatēts un kurām mēs varbūt nepievērsām pienācīgu uzmanību, izvirzīja veselu virkni jautājumu, uz kuriem iepriekšējā izglītības likumdošana nespēja dot pilnvērtīgu atbildi.

Es jums nosaukšu dažas galvenās problēmas, ar kurām ir jāsaduras šodien izglītības darbiniekiem un likumdevējiem - gan pašvaldību, gan valsts līmenī -, kas mēģina pēc iespējas labāk risināt ar izglītību saistītos jautājumus.

Pirmā problēma. Mūsu valstī, neskatoties uz to, ka neviens izglītības likums to nedefinē un neparedz, pēdējos gados varam runāt par to, ka ir izveidojusies nepārtrauktās izglītības sistēma. Daudzas šīs izglītības sistēmas daļas mēs varam ieraudzīt kā sabiedrības, pilsoniskās sabiedrības, aktivitāšu izpausmes veidus, kas ir radušies tāpēc, ka cilvēki šodien vienkārši jūt, ka ir nepieciešams nodarboties ar izglītību ne tikai pirmsskolas iestādē, skolā vai augstskolā, bet ka ir vajadzīga arī tālāka izglītība, pieaugušo izglītība. Pašvaldības daudzās vietās ļoti aktīvi, pat apsteidzot likumdošanā paredzētās normas, jau mēģina atrast savus variantus, kā veiksmīgāk risināt bezdarbnieku pārkvalifikācijas, tālākas izglītības problēmas savās pašvaldību teritorijās. Un tāpēc šobrīd šim likumam, kā “jumta” likumam, būs jādefinē, kas ir nepārtrauktās izglītības sistēma. Mēs faktiski būsim atbildīgi par to, ka šādu sistēmu pirmo reizi atzīsim kā valstī pastāvošu un likumīgu spēku.

Otrs jautājums. Viena skolēna vai - tuvākās nākotnes perspektīvā - viena iedzīvotāja izglītības normatīvais finansējums, kurš ir jānosaka, tāpat kā to tagad esam izdarījuši veselības aizsardzības sistēmā, arī izglītībā, ņemot vērā, ka cilvēkam ir tiesības mācīties visu mūžu. Būs arī jāmēģina kaut kādā veidā noteikt, kāda varētu būt šī finansiālā bāze katram iedzīvotājam, un pirmais, ar ko mēs varētu nodarboties jau tuvākajā laikā, ir viena skolēna, viena audzēkņa finansējuma bāzes noteikšana. Teorētiskās un administratīvās prakses jautājums - vai mēs mēģināsim tālāk sakārtot arī administratīvo kārtību mūsu valstī un izbeigsim šo praksi... vai pakāpeniski beigsim šo praksi, ka Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd neatbild par visu izglītību mūsu valstī?

Kā jau vakar un pagājušajā nedēļā debatēs par Valodas likumu, mēs droši vien atgriezīsimies arī Izglītības likumā pie šī ļoti smagā jautājuma par valodām, par nacionālo minoritāšu skolām, par valsts, pašvaldību vai privātām skolām un es ceru, ka būs ļoti daudz auglīgu debašu un diskusiju.

Pedagogu atalgojums. Šķēles valdīšanas laikā šis jautājums bija ļoti aktuāls sakarā ar to, ka tika mēģināts ar valdības lēmumiem, ietekmējot arī Saeimu, budžeta balsošanas laikā panākt, lai pedagogu algas tiktu nodotas pašvaldību pārziņā un turpmāk valdība vairs nenodarbotos ar šo problēmu. Kā jūs zināt, tā bija viena no smagākajām cīņām. Pateicoties Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Saeimā tomēr izdevās apturēt šo nepārdomāto un pārāk ātro reformu, kura bieži vien bija tikai ideju līmenī, bez attiecīga dokumentāla un juridiska seguma. Bet vienā pozīcijā mēs toreiz zaudējām, tas ir, bērnudārzu pedagogu algas tika nodotas pašvaldībām, un kā sekas mēs varam konstatēt daudzās vietās bernudārzu skaita samazināšanos, jo pašvaldības nespēj vienas pašas atrisināt šo pirmsskolas izglītības organizatorisko darbu ar saviem viena pagasta spēkiem.

Lai varētu sekmīgāk strādāt pie šī Izglītības likuma projekta, kuru ir iesniegusi valdība, man personīgi ir jāizsaka savas domas, ka varbūt ne viss ir uzrakstīts tā, kā mēs šodien to gribētu Saeimā redzēt, daudzas organizatoriskās lietas izglītības sistēmā, kuras būs jāregulē ar šī Izglītības likuma palīdzību... Tomēr es uzskatu, ka šis Izglītības likums šobrīd ir pietiekams pamats darba uzsākšanai.

Cerot uz labu sadarbību ar visiem ieinteresētajiem deputātiem, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izveidojusi speciālu Izglītības likuma sagatavošanas apakškomisiju, kuras vadītājs esmu es, un es ceru, ka mēs varēsim atrast kopēju valodu. Var būt, ka daudzos jautājumos tas izdosies jau pirms šī likumprojekta apspriešanas otrajā lasījumā šeit, Saeimā.

Protams, es esmu reālists un paredzu, ka būs atkal ļoti daudz dažādu priekšlikumu, bet nu tāda ir šī likumdošana, vismaz izglītības jomā, kurā lielākā daļa no mums, protams, uzskata sevi par pietiekami kompetentiem un labiem speciālistiem.

Es novēlu jums visiem ļoti rūpīgi iepazīties ar dokumentu, ļoti rūpīgi pārdomāt savus priekšlikumus un šodien pieņemt Izglītības likumu pirmajā lasījumā, paredzot, ka jau tuvākajā laikā vajadzēs ļoti čakli strādāt, lai uzlabotu un pilnveidotu šo pirmajā lasījumā - ja šodien mēs nobalsosim “par” - pieņemto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Kā jūs zināt, tieši Izglītības likuma izstrādāšana un izskatīšana Saeimā tika aizkavēta, un tas ir viens no tiem valdības deklarācijas punktiem, kas nav izpildīts, un par to atbildība ir jāuzņemas tālaika izglītības ministram Jurim Celmiņam — par to, ka darbs tiktāl ir aizkavējies. Un man jāsaka, ka žēl, ka mēs šo Izglītības likumu virzām uz pirmo lasījumu tad, kad vairs nav šī izglītības ministra, jo ļoti iespējams, ka tad situācija būtu savādāka un mēs šodien runātu par alternatīvo Izglītības likumu. Jo, kā jau norādīja Tomašūna kungs, šinī Izglītības likumā ir ļoti daudz strīdīgu jautājumu un tas prasīs daudz darba gan no deputātiem, gan arī no pedagogiem, bez kuru praktiskās līdzdalības likuma izstrādē diez vai šodien Saeimas deputāti vieni paši var tikt galā.

Kas ir likumā tāds, kas prasa šo lielo darbu, un kāpēc ir tik daudz pretenziju?

Pirmais iemesls ir tas, ka likums risina jautājumus, kuri nav jārisina ar šādu likumu, un ir iegājis sfērās, kas tajā ir pilnīgi nevajadzīgas.

Otrais ir tas, ka likums nesakārto tos jautājumus, kuri būtu jāsakārto. Lūk, viena šāda diskutējama problēma, uz kuru šis likums neatbild, bet uz kuru, manuprāt, ir jāatbild: kas ir universitāte? Un vai Latvijā nav izveidojusies unikāla situācija, ka visus speciālistus, sākot no mehanizatora un beidzot ar mājsaimnieci, gatavo universitātē? Vai mēs tādā gadījumā nepazemojam savu izglītības sistēmu? Visas specialitātes gan ir cienījamas un visu augstskolu diplomi ir cienījami, bet augstskolas dalās kategorijās, un, ja mēs to nesakārtojam ar likumu, tad mēs reizēm kļūstam, piedodiet man, smieklīgi.

Nākamais jautājums. Izglītības likums, mēģinādams izdalīt atsevišķas mērķgrupas gan izglītībā, gan arī runājot par izglītības sistēmu, ir sajaucis vienu lietu - dažādus jēdzienus. Jūs šeit varat izlasīt, ka izglītības mērķgrupas dalās šādi: pirmā - bērni un jaunieši; otrā - pieaugušie; trešā - personas ar speciālajām vajadzībām... Bet personas ar speciālajām vajadzībām taču var būt gan bērni un jaunieši, gan pieaugušie. Tas ir tikai viens piemērs, kas parāda šīs pretrunas, kas ir ietvertas likumprojektā un kas prasīs tālākas diskusijas.

Bet ir divi smagi konceptuālas dabas jautājumi, kas būs jāatrisina un kas nav tikai Izglītības likuma problēma. Tā ir Pašvaldību likuma problēma, tā ir Budžeta likuma problēma un, man liekas, arī tālākais jautājums par to, kā varēs šī valdība strādāt. Tas ir jautājums par pirmsskolas vecuma iestāžu darbību un to finansēšanu. Ja Izglītības likums nosaka, ka pirmsskolas izglītība ir pirmā izglītības pakāpe valsts izglītības sistēmā, bet tanī pašā laikā nedod no valsts līdzekļiem nekādu atbalstu šai izglītības sistēmai, tad rodas jautājums - kā tad mēs varēsim prasīt, lai tā tiktu realizēta? Un es domāju, ka vistuvākajā laikā, tad, kad valdībā esošās partijas un frakcijas izvirzīs prasības par budžetu, tiks arī atrasta iespēja, lai atrisinātu problēmu, - ka valsts šogad sedz vismaz pusi no pirmsskolas vecuma iestāžu darbinieku algām. Vismaz pusi. Un līdz ar to valsts uzņemas atbildību... Dodot savu ieguldījumu šinī izglītības pakāpē, valstij ir tiesības prasīt un vienlaicīgi viņa uzņemas arī atbildību.

Otrs smagākais jautājums, kas ir tikpat aktuāls un sarežģīts kā pirmsskolas vecuma iestāžu darbinieku apmaksa, ir izglītības darbinieku algas. Manuprāt, likumā vispār nebūtu jānosaka, no kā vai kas nosaka izglītības darbinieku algu. To nosaka gan izglītības iestādes tips, kurā viņi strādā, tātad prasības, kas tiek izvirzītas, gan arī valsts reālās iespējas. To nevajag fiksēt likumā. Šobrīd, man šķiet, tieši šis ieraksts ir izraisījis vislielāko protestu izglītības darbinieku vidū... (Žēl, ka šeit nav Celmiņa kunga, kurš veiksmīgi atstāja zāli, laikam negrib dzirdēt, ko viņam tagad saka.) Ierakstīts, ka izglītības darbinieku algas tiks pamazām paaugstinātas līdz 2008. gadam... Labi, laiks it kā būtu noteikts, bet vienlaicīgi ieliek iekavās... paredz slēptā veidā pedagogu atlaišanu no darba vai arī slēptā veidā skolotāju slodzes palielināšanu. Jo pedagoga algu noteiks, ņemot vērā viņa darba kvalitāti un darba slodzi, un mācību gada garumu. Tātad šeit ir ieslēpts tas, par ko visvairāk uztraucas skolotāji, - ka daļai ir jāaiziet. Jo šis kvalitātes jautājums nav atšifrēts. Ko tas īsti nozīmē? Ja skolotājam šodien skolā pieaug darba slodze, tad runāt par kaut kādu pedagoga darba kvalitāti mums šeit vairs nav tiesību, jo jau šobrīd skolotāja darba slodze ir krietni par lielu, daudz lielāka, nekā tai vajadzētu būt. Un, ja kāds politiskais spēks diskutē un saka, ka ir jāsamazina skolēna slodze, tad tā ir tā pati slēptā pedagogu atbrīvošana no darba, jo, samazinot skolēnu slodzi, loģiski, ka samazinās arī pedagogu slodze. Līdz ar to samazinās nepieciešamība pēc skolotājiem, bet, ja izglītības sistēmā kāds šodien ir pārpūlējies - un par to es varu runāt arī kā māte, kurai ir bērni, kas mācās skolā -, tad varu sacīt, ka izglītības sistēmā pārpūlējies ir skolotājs, bet Latvijā nav fiksēti gadījumi, kad skolā no vispārējās izglītības programmas slodzes kāds bērns būtu pārpūlējies, ja vien nav bijuši kādi blakusfaktori, kas to izraisa.

Tāpēc es aicinātu deputātus izturēties pret šo likumprojektu ļoti nopietni un pārdomāti, jo gan bērni, gan mazbērni pēc tam mācīsies un izglītosies tā, kā mēs šodien strādāsim un kādu likumprojektu pieņemsim.

Es aicinu deputātus iesniegt savus priekšlikumus, nākt uz apakškomisijas sēdēm, kurā strādā arī profesionāli pedagogi un cilvēki, kas ir saistīti ar pedagoģijas darba organizāciju, un izteikt savus priekšlikumus bez īpaša lūguma un bez īpaša uzaicinājuma.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Jautājums par izglītību ir viens no būtiskākajiem jautājumiem mūsu valstī. Un vismaz vārdos es nezinu tādu politiķi, kas nebūtu gatavs piekrist tam, ka tautas izglītība un zināšanas ir Latvijas galvenā nacionālā bagātība. Un tas mums ir jāapliecina skaidri, ka tā ir mūsu galvenā nacionālā bagātība, jo mēs neesam bagāti ar izrakteņiem, mums ir vēl nedaudz mežu, taču mums nav arī lielu enerģētisko resursu, tāpēc tas, ar ko mēs varam iziet pasaulē, ir mūsu izglītība un zināšanas, tās ir mūsu cilvēku smadzenes, un to mēs varam izdarīt.

Diemžēl līdzšinējā valsts politika Latvijā ir bijusi vērsta uz mērķtiecīgu izglītības sistēmas degradāciju, kā arī uz izglītības un zināšanu prestiža graušanu sabiedrībā. Skolotājs šodien jūtas pazemots, un vai gan citādi viņš varētu justies, ja viņa dzīves un darba apstākļus salīdzināsim ar šodienas veiksminiekiem, kas brīžiem ar apbrīnojamu nevērību un augstprātību spēj izturēties pret skolotāju, pret šo gaismas nesēju tautā.

Tomēr tajā pašā laikā jāsaka, ka, paldies Dievam, viss vēl nav sabrucis. Un šis paldies ir jāsaka visiem tiem daudzajiem skolotājiem - patriotiem, kas ir apzinājušies savu misiju nākotnes priekšā un ir spējuši vēl līdz šim strādāt, nest jauniešiem zināšanu gaismu, neskatoties uz to, ka šodien mūsu sabiedrībā viņu darbs netiek pienācīgi novērtēts.

Es varu pateikt skaidri, ka izglītības laukā, lai tiktu gūti kādi būtiski tālākie panākumi, pirmkārt, ir jāmaina valsts un sabiedrības attieksme pret skolu, pret skolēnu un pret skolotāju kā pret personu.

Mums ir jārunā par to un jāpanāk, lai mūsu sabiedrībā tiktu atjaunota skolotāja personas cieņa un arī skolotāja darba cieņa, tāpēc neatliekams uzdevums izglītības politikā ir nodrošināt pienācīgus apstākļus skolotāju dzīvei un darbam, pie tam šiem apstākļiem ir jābūt samērotiem ar to darbu, ko skolotājs veic mūsu sabiedrības labā.

Un šajā ziņā konkrēti apspriežamajā likumprojektā mēs redzam vien milzīgus tālākus pazemojumus skolotājiem, un tas ir šis 2008. gads, kuram šeit jau pieskārās Kreituses kundze. Un tas ir termiņš, līdz kuram valdībai būtu jāpalielina skolotāju algas atbilstoši valsts pārvaldē strādājošo vidējai algai.

Godātie kolēģi! Es jums varu pateikt pilnīgi skaidri, ka šo 2008. gadu skolotāji tiešām uztver kā absurdu un kā apvainojumu. Un es ļoti gribu cerēt, ka šis 2008. gads paliks tikai kā kauna traips uz Guntara Krasta vadītās valdības sirdsapziņas un ka mēs, būdami Saeimas deputāti, šo skaitli izlabosim, ielikdami tā vietā šeit kādu pilnīgi reālu skaitli. Tas varētu būt 2000. vai 2001. gads, un arī tā būtu tā galējā robeža, kad skolotāju algu vidējam līmenim ir jāsasniedz valsts pārvaldē strādājošo algu vidējais līmenis. Tā ir absolūti galējā robeža, un jau vistuvākajā laikā ir jāsper enerģiski soļi, lai šo skolotāju algu līmeni paceltu, izceltu to ārā no pašreizējā, teiksim, šā pazemojošā līmeņa. Tātad šīs algas būtu paaugstināmas nekavējoties, un tas, neapšaubāmi, ir budžeta jautājums.

Tomēr es negribu piekrist Kreituses kundzei attiecībā uz to, ka šeit likumā nebūtu nosakāms konkrēts termiņš. Mums šeit likumā ir ierakstāms konkrēts termiņš, jo arī Lauksaimniecības likumā mēs ierakstījām šos 3%, ka tie ir jādod lauksaimniecībai kā subsīdijas no pamatbudžeta, un pēc tam gadu gaitā mums tomēr izdevās valdību piespiest, lai šī norma tiktu ievērota. Un tāpat ir arī tagad. Mums ir jāieraksta šī norma - ir jāieraksta šī pilnīgi konkrētā politiskā apņemšanās, kura pēc tam ir arī jāizpilda un no kuras izpildes šī atkāpšanās ceļa nav.

Tātad mēs nedrīkstam turpināt skolotāju pazemošanu, mēs nedrīkstam pieļaut tādu situāciju, ka skolotājs atkal tiek mānīts ar lētiem priekšvēlēšanu solījumiem, un tāpēc ir jābūt juridiskā formā nofiksētai valsts apņēmībai šo jautājumu atrisināt pilnīgi un galīgi.

Tātad ir jāatrod budžeta līdzekļi jau šogad, un otrs - šim momentam ir jābūt pilnīgi konkrēti akcentētam, bet mēs diemžēl redzam, ka līdzšinējai valdībai ar skolotāju algu jautājumu ir gājis ļoti smagi, tāpēc es gribētu aicināt visus skolotājus un pārējos labas gribas cilvēkus mūsu sabiedrībā atcerēties to, kas ir noticis tajā laikā, kad mēs šeit Saeimā balsojām par 1997.gada budžetu, par kuru šeit tik ļoti uztraucās Kreituses kundze, jo tieši šā 1997.gada budžeta apstiprināšana bija tā, kas bērnudārzu finansējumu, bērnudārzu pedagogu finansējumu - algu uzvēla pašvaldībām, neiedodot līdzi attiecīgo finansējumu no valsts. Un tieši 1997.gada valsts budžeta apstiprināšana bija tā, ar kuru tika panākta vēl lielāka plaisa starp skolotāju vidējo algu un valsts pārvaldē strādājošo vidējo algu.

Es aicinu arī Kreituses kundzi atcerēties, kurš bija tas finansu ministrs, kas valdībā sastādīja šo budžeta projektu, un arī to, kāds bija jūsu personīgais balsojums par šo budžetu 1997.gadā. Šis ir viens no izglītības politikas pašiem būtiskākajiem aspektiem, bet tas nav vienīgais aspekts.

Tāpat valstiski risinājumi ir jārod arī attiecībā uz skolu materiāli tehnisko apgādi, datorizāciju, apgādi ar mācību grāmatām. Ir jāatrod iespējas atbalstīt izglītības mecenātismu. Tas varētu būt nodokļu politikas jautājums, bet varētu būt arī šādas iestrādes šajā likumā.

Attiecībā uz izglītības programmām. Tās ir veidojamas tādā veidā, lai bērns spētu šīm programmām sekot un lai skolu beidzējiem tiktu nodrošinātas iespējas iekļauties sabiedrībā - atrast darbu vai turpināt mācīties. Un īpaši svarīgi ir tas, lai labu izglītību bērns un jaunietis varētu gūt ikvienā skolā. Sevišķi ir jāseko tam, lai netiktu slēgtas mazās lauku skolas. Tas ir sinonīms tam, ka cilvēki ar varu tiek aizdzīti projām no dzīves laukos.

Tātad mēs nedrīkstam to pieļaut, lai šīs skolas tiktu slēgtas, un mēs nedrīkstam arī to pieļaut, lai cilvēki ar varu tiktu dzīti projām no dzīves laukos. Mums ir jāsaglabā lauku kultūrvide. Ierodoties dažādos pagastos, mūsu frakcijas “Latvijai” deputāti ir skaidri pārliecinājušies, ka skola bieži vien ir šis pats būtiskākais kultūras centrs šajā pagastā, un, ja mēs šo skolu likvidēsim, tad tādā gadījumā šeit nepaliek vairs nekas, un līdz ar to šī apdzīvotā vieta, šis centriņš, ir lemts iznīcībai.

Mēs nedrīkstam pieļaut, ka patvaļīgas idejas veido administratīvi teritoriālo reformu un ka patvaļīgas izglītības reformas idejas noved pie mūsu lauku kultūrvides iznīkšanas. Tāpēc es ļoti gribu apšaubīt šo principu par izglītības finansējuma līdzekļu novirzīšanu vienam skolēnam. Tātad šo principu var ņemt par vienu no orientieriem, par vienu no elementiem, bet ir noteikti jāiedod arī papildu atbalsts tiem skolotājiem, kuri ir spiesti lauku skolās strādāt ar mazākām klasēm, un ir absurdas jebkādas prasības šajā brīdī mēģināt palielināt šo skolēnu skaitu skolā par 10 skolēniem 1.klasē. Tas ir absurds! Tas nedrīkst šādā veidā notikt!

Lauku skolās skolotājiem ir jādod iespējas strādāt arī ar daudz mazākiem klašu komplektiem. Arī tiem skolotājiem, kas strādā ar 10, 12, vai 15 skolēnu klasi, ja tas ir lauku skolās. Šeit ir jābūt tai piemaksai, lai šī skolotāja alga būtu samērojama ar to skolotāju algu, kas varbūt pilsētās strādā ar lielāku klašu komplektu. Šeit ir jābūt daudz rūpīgākam mehānismam, nekā ir tas vienkāršais mehānisms, ka nauda seko līdzi skolēnam.

Valstiski šodien ir ļoti nopietni jādomā arī par modernu arodizglītību un par izglītību visa mūža garumā. Tā, godātie kolēģi, ir šā laikmeta prasība - mācīties to, kas dzīvē ir vajadzīgs, un nemitīgi celt savu zināšanu līmeni un sekot līdzi visam jaunajam, kas parādās un nostiprinās pasaulē. Arī augstākās izglītības iegūšana šodien nevar palikt tikai kā elitāra personu loka nodarbe. Profesionālai augstākajai izglītībai ir jākļūst par normu mūsu jauniešiem, kas iekļaujas darba vidē, un šajā ziņā absurdas un kaitnieciskas ir jebkādas idejas par vispārējās mācību maksas noteikšanu augstskolās, ko mēs diemžēl redzam.

Un visbeidzot es arī gribu pilnīgi skaidri apliecināt, ka izglītība nevar būt bez audzināšanas, un arī tā ir mūsu laikmeta prasība, ka mēs kā tauta varēsim pastāvēt tikai tad, ja katrs no mums būs tikumiska personība, savas valsts un tautas patriots.

Un šajā sakarā es gribu pieminēt vēl vienu kauna traipu, kas ir šim likumprojektam, un tas ir jautājums par ticības mācības mācīšanu. Šis likumprojekts paredz ticības mācības mācīšanu tikai privātajās mācību iestādēs, turpretī Reliģisko organizāciju likums skaidri un gaiši pasaka, ka noteiktās tradicionālās konfesijas var mācīt ticības mācību valsts un pašvaldību skolās, tātad visās skolās. Bez tam ar šo likumu tiek piedāvāts faktiski sagraut šo labi izveidoto ticības mācības mācīšanas sistēmu. Šeit ir jāizdara būtiski grozījumi un jānosaka šajā likumā tas, ka ticības mācīšanu Latvijas Republikas skolās regulē Reliģisko organizāciju likums. To mēs visu varam izlabot. Es ceru, ka šos kauna traipus varēs noņemt. Tāpēc, ņemot vērā to, ka Izglītības likums ir vajadzīgs, un ņemot vērā to, ka jau ir radīts šis pamata karkass un ka šajā brīdī nav citas iespējas, kā vien virzīt šo likumprojektu tālāk uz apstiprināšanu pirmajā lasījumā un arī tālākajos... Šeit ir ļoti nopietns darbs vēl priekšā, lai šo Izglītības likumu izveidotu tādu, kas apmierinātu mūsu tautas prasības pēc labas izglītības saņemšanas iespējām. Tātad šim likumam ir jāiedod šie pamata “rāmji”, lai skolotājs varētu arī strādāt, lai viņš nejustos pazemots un lai bērni mūsu valstī varētu iegūt labu izglītību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Par to, ko nupat runāja Čerāna kungs, mēs jau esam runājuši, jo likums Saeimā jau vienreiz bija. Toreiz tas no visām pusēm tika nopietni izdiskutēts, jo komisija, kurā arī es strādāju, saņēma gandrīz 1000 priekšlikumu; arī no Izglītības un zinātnes ministrijas, kura iesniedza šo projektu, bija pāri par 200 priekšlikumiem.

Mēs toreiz runājām, protams, gan par skolotāju algām, ko Čerāna kungs pieminēja, gan par visu citu, kas, dabīgi, ir ļoti, ļoti svarīgi un būtiski. Šodien par to visu var runāt vēl un vēlreiz, bet es gribu atgādināt jums, cienījamie deputāti, pavisam ko citu šīsdienas Izglītības likuma sakarā.

Es gribu jums atgādināt pavisam citu situāciju, kura šodien ir radusies, salīdzinot ar to laiku, kad parādījās šis pirmais variants. Tagad situācija ir diezgan krasi mainījusies. Un šī situācija diezgan krasi ir mainījusies tādēļ, ka šodien ir paredzams, ka tiks mainīts Pilsonības likums, tādēļ, ka Saeimā ir Valsts valodas likums, par kuru vakar runājām un kuru pieņēmām otrajā lasījumā, bet pie kura nāksies ļoti nopietni strādāt. Un Izglītības likums. Lūk, šie trīs likumi šobrīd ir skatāmi kompleksi. Kompleksi tādēļ, ka tuvojas vēlēšanas, ka Latvijā un ne tikai Latvijā ir spēki - un to mēs ļoti labi zinām -, kuri ļoti vēlas, lai 700 000 nelatviešu - nepilsoņiem - dotu pilsonību, pie tam dotu pilsonību bez jebkādiem priekšnoteikumiem. Viņi gaida brīdi, kad spiediens būs tik milzīgs, ka nebūs vajadzīga valodas prasme.

Es jau vakar, runājot par Valsts valodas likumu, atgādināju, ka arī EDSO pārstāvji, arī Van der Stūls un citi padomdevēji, skaidri un gaiši atgādina, ka valoda tomēr ir jāmācās un ka mums ir tiesības prasīt valodas zināšanas, tāpēc tagad, kad mēs skatīsimies šo likumu tālākajos lasījumos... Es domāju, ka izmaiņas te būs diezgan nopietnas, jo tie varianti, kuri ir ielikti likumā, ka attiecīgajā laikposmā skolās ir jāmācās... es domāju, šajās krievu skolās ir jāmācās latviski viens, divi, trīs vai puse priekšmetu, ka nu uz to ir jāskatās pavisam citādāk.

Tādēļ es jūs, kolēģi, aicinu ļoti nopietni izstudēt šobrīd šo likumu un nopietni piedalīties turpmākajos lasījumos, jo Izglītības likums, es vēlreiz atgādinu, šobrīd ir jāskatās kompleksi - kopā ar grozījumiem Pilsonības likumā un ar Valsts valodas likumu. Tieši to es šobrīd uzsveru kā vissvarīgāko un būtiskāko, un šīs vispārējās runas, kuras jau ir skanējušas Saeimā, apspriežot Izglītības likuma pirmo variantu, ir tikai atkārtošanās. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kolēģi! Tautā ir zināma vispārēja patiesība, ka bērnu audzināšanu vislabāk pārzina tie, kam mūžā nav bijis neviena bērna un kas nevienu bērnu nav izaudzinājuši un izskolojuši.

Lai jūs nepārprastu, es to šodien adresēju personīgi Čerāna kungam. Tāpēc man jūsu domas nākas apšaubīt un es vēlreiz gribu pievērst uzmanību citam jautājumam, lai jūs nemaldinātu šeit kolēģus un nemaldinātu noteikti arī pedagogus, kuri klausās. Likumā nav jāieraksta gadi! Mēs likumus nerakstām kaut kādam periodam - 2008.gadam vai 2000. gadam.

Es biju ļoti cerējusi, ka vismaz Latvijas Saeimā vairs nebūs jārunā par tādām problēmām kā “Dzīvoklis - 2000” un tamlīdzīgām, kas ir kļuvušas jau par anekdotēm mūsu vēsturē. Likumā ir jānosaka normas! Un, ja mēs runājam par kādām normām un par to, kam būtu jābūt šajā likumā, tad šajā likumā, manuprāt, būtu jānosaka, ka pedagoga darba samaksa nedrīkst būt zemāka par... Un te ir jautājums - par ko tā nedrīkst būt zemāka? Tas ir kritērijs, kas mums ir kopēji jāatrod, un, ja mēs gribam izglītības iestādes darbinieku... šinī gadījumā gan jāsaka - skolotāju, jo izglītības iestādes ir arī universitātes, un diez vai mēs varam noteikt zemāko pakāpi skolotājam un tādu pašu augstskolas pasniedzējam... Taču, ja mēs runājam par skolām un mēģinām skolotāju pielīdzināt valsts ierēdņiem, tad laikam šai zemākajai algas likmei nevajadzētu būt citādākai kā zemākajai ierēdņa algai, jo tās arī kāpj tālāk, taču tas ir diskutējams jautājums.

Es vēlreiz lūdzu, kolēģi, neliksim iekšā gadus un nerunāsim par gadiem, jo salīdzināt 3% zemniekiem, sākot ar 2008.gadu... Man ir jāsāk domāt, Čerāna kungs, ka jūs tomēr esat pārāk specializējies zinātnē un ka jums jūk normas ar laika periodiem. Tie ir kvalitatīvi atšķirīgi jēdzieni!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es tiešām būtu ļoti priecīgs, ja mēs šajā brīdī varētu Saeimā atrast līdzekļus, lai momentā var atrisināt jautājumu par skolotāju algu palielināšanu, lai šie skolotāji nebūtu pazemojošā līmenī. Tādā līmenī, kāds skolotājiem ir pietiekams. Ja mēs varam par to vienoties, tad viss ir labākajā kārtībā... ja varam atrast līdzekļus.

Diemžēl mēs redzam, ka šajā brīdī pašreizējā valdība tuvākajos mēnešos vai vismaz līdz tam brīdim, kad mēs šo Izglītības likumu pieņemsim, šādus līdzekļus piedāvāt nespēs, un man nav nekādu ilūziju par to, ka šeit visā nepieciešamajā apjomā šie līdzekļi varētu tikt piedāvāti. Mums tomēr ir jāskatās uz situāciju reāli un uzreiz jāatrod līdzekļi šo skolotāju algu ievērojamai palielināšanai, bet ir arī skaidrs, ka šī pirmā palielināšana šajā brīdī nebūs pietiekama un ka tikai nākamā Saeima būs tā, kurai nāksies šo skolotāju algu palielināšanu tiešām realizēt pēc būtības.

Kas ir pats svarīgākais, kas mums ir jāizdara vēl šajā Saeimā? Mums ir jānostiprina šī politiskā griba, bet kādā formā mēs to šeit nostiprināsim - tas nav pats svarīgākais, tomēr absolūti nepieļaujami ir šādi tāli un pazemojoši termiņi. Ja šie termiņi ir reāli, tad tie šeit var būt, un tas būs acīmredzot jautājums, par kuru mums šeit būs jāizšķiras balsojot.

Es domāju, ka reālas stratēģijas piedāvāšana par to, kādā veidā šī problēma būtu atrisināma, saprotot arī to, uz kuru brīdi kādus līdzekļus šīs problēmas atrisināšanai varētu atrast... šādas stratēģijas piedāvāšanu, vismaz es negribētu nosaukt par populismu un par neorientēšanos lietas apstākļos.

Es gribu vēlreiz uzsvērt to, ka, ja mēs šos izglītības jautājumus nespēsim atrisināt, tad mums pašiem kā valstij nebūs nākotnes. Un tas nav atkarīgs no tā, cik vienai vai otrai personai ir bērnu, bet tas ir jautājums par mūsu tautas attīstību kopumā.

Es aicinu strādāt pie šā likumprojekta, izņemt ārā no turienes visas pazemojošās normas un ielikt skaidru politisko apņemšanos reālos termiņos, pie tam pietiekami īsos termiņos šo jautājumu atrisināt, lai skolotāji mūsu valstī vairs netiktu pazemoti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Celmiņš - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Iesniedzot šo likumprojektu Saeimā, ir noslēgts milzīgs darbs pie šī likumprojekta sagatavošanas, un šis darbs faktiski ir dalāms it kā divos posmos.

Pirmajā posmā tapa viens likumprojekts, kurš skar visas izglītības sfēras un kurš faktiski iestrēga šeit, Saeimā, dēļ šiem vairāk nekā 700 labojumiem. Bet tagad mēs esam izvēlējušies citu ceļu, sagatavojot trīs likumprojektus - Izglītības likumu, Vispārējās izglītības likumu un Profesionālās izglītības likumu. Es redzu, ka debates visvairāk risinās tieši par šiem pārejas noteikumiem. Ideāla jau būtu tāda situācija, ka mēs pārejas noteikumos, tā, kā arī Kreituses kundze teica, vispār nerakstītu šos gadus un šīs normas par to, cik ilgā laikā skolotājiem darba algu varēsim palielināt līdz attiecīgam līmenim. Diemžēl reālā situācija ir mazliet savādāka. Pirms tapa šis ieraksts pārejas noteikumos, par šo jautājumu tika konceptuāli diskutēts Ministru kabinetā, un Izglītības un zinātnes ministrija piedāvāja divus risinājuma variantus. Viens risinājuma variants - tika piedāvāts piecu gadu laikā skolotāju darba algas palielināt līdz ierēdņu algu līmenim. Otrs risinājuma variants - 10 gadu laikā. Pirmais risinājuma variants tika Ministru kabinetā noraidīts kā nereāls, un tādēļ šeit ir ierakstīts šis variants. Protams, mūs nevar apmierināt šādi tempi, taču tas ir zināmā mērā arī kompromiss, kas nodrošina pakāpenisku skolotāju darba algu palielināšanu katru gadu. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem arī tas būtu solis uz priekšu. Par to, vai šie gadi paliek pārejas noteikumos vai ne, - par to, protams, Saeimā būtu lemjams.

Man vēl būtu priekšlikums. Piekrītu, ka daudzi jautājumi šeit ir diskutabli, turklāt Izglītības likums ir tas likums, par kuru grib diskutēt un uzstāties visi, jo gandrīz visiem deputātiem ir šādā vai citādā veidā saistība ar skolu sistēmu. Taču man gribētos lūgt Saeimu, pirmkārt, nepolitizēt šos Izglītības likuma jautājumus un varbūt nesaistīt tos tik daudz ar lielo politiku, cik ar profesionalitāti un arī ar reālajām iespējām atrisināt šajā likumā izvirzītos uzdevumus.

Kas attiecas uz pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā skolās, šis process ir iestrādāts likumā. Un es pat gribētu teikt to, ka mums nerada šķēršļus un problēmas mūsu bērni, mūsu jaunatne. Faktiski šobrīd pirmajās klasēs stājas skolēni, kuri valsts valodu pārzina ar katru gadu arvien labāk. Un lielākā problēma mums ir šobrīd pedagogu sagatavotība vai pedagogu kadru nomaiņa šajās skolās, lai varētu nodrošināt mācības latviešu valodā. Šis process ir risināms, protams, ar zināmu pakāpenību.

Man būtu lūgums Saeimai nebremzēt šī likumprojekta virzību. Te ir ārkārtīgi svarīgi tomēr strādāt zināmos tempos - tādos tempos, lai mēs varētu līdz šīs Saeimas darbības beigām šo likumu pieņemt. Tādēļ, lemjot par termiņiem, kādos būtu iesniedzami labojumi, manuprāt, ir jāvadās pēc viena momenta - ir jāvadās pēc tās situācijas, ka mums vajadzētu panākt to, ka otro lasījumu mēs varētu šeit, Saeimā, veikt vēl līdz Saeimas vasaras pārtraukumam. Ja mēs to izdarīsim un otro lasījumu šeit veiksim līdz vasaras pārtraukumam, tad mēs rudenī varēsim pieņemt likumu arī trešajā lasījumā, galīgi pieņemt, un tādējādi panākt to, ka mēs beidzot būsim pieņēmuši Izglītības likumu, kas dod iespēju Latvijas izglītības sistēmu samērot ar Eiropas standartiem. Tas arī ir viens no šiem galvenajiem šī likuma uzdevumiem.

Man būtu tātad lūgums vadīties turpmākajā darbā pēc šiem diviem principiem un vadīties pēc profesionalitātes, un tad jau, es domāju, jautājums atrisināsies pozitīvi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es domāju, ka šim likumam ir atkal visas tās pašas īpašības, kas ir raksturīgas mums kā politiķiem. Mēs esam labi juristi, bet ārkārtīgi vāji politiķi. Tas ir ļenganums, nespēja saprast, kas šajā likumā jānosaka. Kaut kādi nereāli termiņi te salikti - ziniet, līdz 2005.gadam... Taču es piekrītu iepriekšējam runātājam, ka šis likums, protams, būtu jāpieņem un nopietni jāstrādā, gatavojot otro lasījumu. Dažas piezīmes es gribētu izteikt.

Pirmā. Es domāju, ka 4.pantā minētais likuma mērķis ir tikai viens - vienotas izglītības sistēmas radīšana Latvijā. Tas ir jāuzsver! Vienota sistēma, nevis dažādas, atšķirīgas izglītības sistēmas, viena, teiksim, tiem, kas runā krieviski, viena - tiem, kas runā latviski, un viss kaut kā ir samaisīts.

Otrā. Latvijā vajadzētu precīzi nodalīt... Kas notiek tagad? Pilsētiņā vienā pusē sliedēm ir vidusskola, otrā pusē ir ģimnāzija, un neviens nevar pateikt, ar ko tās atšķiras viena no otras. Un vēl ir profesionāli tehniskās skolas. Vai mēs varam precīzi nodalīt, ka tiem, kas iet ģimnāzijās, ir tikai viens mērķis - turpināt izglītību augstskolās, bet tiem, kas iet profesionāli tehniskajās skolās jeb reālskolās (jeb vai vēl kā savādāk tās nosauks?), ir mērķis iegūt profesionālo izglītību? Tas nebūt neizslēdz viņiem iespēju, ja viņi negrib strādāt praktiskajā darbībā, iegūt augstāko izglītību. Bet tas ir precīzi jānodala.

Un trešā. Pats bīstamākais ir tas, ka šeit es redzu atkal tādu ļoti mīkstu vāvuļošanu attiecībā uz valsts valodu. Piemēram, 11.pantā ir ļoti neskaidri ierakstīts, ka citā valodā izglītību var iegūt licencētā ārvalsts vai starptautiskas organizācijas dibinātā izglītības iestādē vai tās filiālē. Es domāju, ka šeit būtu jānodala divas lietas - ka pamatizglītība un vidējā izglītība Latvijā notiek valsts valodā visās skolās. Un minoritāšu skolas atšķiras no valsts parastajām skolām tikai ar to, ka papildus, pastiprināti jūs varat mācīties savu mātes valodu - , čigānu, ķīniešu, ebreju, poļu - , kā tas ir bijis pirms kara, Latvijas laikā. Un nesāksim šeit fantazēt, ka mums te būs divas vai trīs izglītības sistēmas! Tas ir šeit precīzi jāieraksta. Vienota izglītības sistēma ar tiesībām katram mācīties papildus un studēt savā minoritāšu valodā, nevis tā, kā mēs nupat pieņēmām likumā par Valsts valodu, - ka vismaz 50% priekšmetu ir jābūt valsts valodā. Un mēs atkal putrojamies. Izglītības likuma 43.pantā - ka Izglītības un zinātnes ministrija noteiks, kurus priekšmetus mācīs valsts valodā... Mēs zinām, ka Latgalē noteikti fizkultūra, darbmācība un vēl kaut kas tāds... Tātad, pastāvot šim likumam, līdz 2005.gadam nekāda nopietna valsts valodas mācīšana Latvijā nenotiks. Un es domāju, ka mūsu uzdevums ir šeit ierakstīt skaidri un gaiši, bez ilūzijām, ka mēs nevis kādu spiežam, bet ka beidzot Latvijas valsts dod absolūti visiem nelatviešiem reālu iespēju iemācīties valsts valodu par valsts līdzekļiem. Un tas ir jāpaskaidro visā pasaulē un jāreklamē kā milzīgs Latvijas valsts sasniegums, nevis jāpenterējas un jāstāsta par to, ka līdz 2005.gadam mēs pāriesim un kaut ko meklēsim, un tā tālāk... Tur varētu būt runa, augstākais, par kādiem diviem trim gadiem, kuros būtu šī sistēma jāsakārto.

Un pēdējā. Es aicinu tos, kas iesniedza priekšlikumus (un arī mūsu frakcija to ir darījusi), tos ļoti rūpīgi saskaņot ar Valodas likumu, uzsvērt šā likuma pamatideju. Kāpēc nerunā un neviens netaisās runāt valsts valodā?.. Es esmu simts reižu to teicis: tāpēc, ka, pirmkārt, cilvēki, kas runā latviešu valodā, jūtas apdraudēti - un ne velti: teiksim, pietiek kādu 20 cilvēku kolektīvā vienam sākt runāt krieviski, un visi pāriet uz krievu valodu. Cilvēkiem nav drošības par šo valodu. Šī lieta ir jāizbeidz. Pirmais uzdevums - ir jāsakārto likumdošana attiecībā uz šīm pozīcijām.

Otrais - vēlreiz ir ārkārtīgi rūpīgi jāizpēta, kāpēc Latgalē ir izveidojusies tāda situācija, ka tur praktiski šajās skolās latviešu bērniem tiešām neko vairāk par darbmācību un fizkultūru nemāca... Tātad acīmredzot ir papildus jāskatās, kā tas ir ar budžetu. Ja tas būs noteikts ar likumu, tad attiecīgi Saeima būs spiesta iebalsot attiecīgos naudas un finansu līdzekļus budžetā. Ja mēs to visu neizdarīsim, tad mēs dabūsim tikai kārtējo papīrīti un pēc pieciem gadiem atkal varēsim vaimanāt, ka tie bērni, kas tagad šeit ir dzimuši, neko nav iemācījušies, un tad mēs atkal varēsim tikties ar dažādiem komisāriem un stāstīt, kāpēc mēs nevaram izdarīt to vai to. Ja mēs mainām Pilsonības likumu un atceļam šos “logus” (un es domāju, ka tas ir pareizi), un piešķiram šo pilsonību bērniem, kas ir dzimuši Latvijā, tad šiem valodas prasmes kritērijiem tomēr ir jāpaliek. Bet mēs nevaram rādīt ar pirkstu uz citiem, jo mēs, Saeima, esam tie, kas pieņem šādus nekur nederīgus likumus.

Tāpēc es aicinu nebaidīties, otro lasījumu izstrādāt ļoti rūpīgi un visai pasaulei pateikt, ka pirmo reizi mēs esam devuši reālas tiesības un iespējas katram nelatvietim par valsts līdzekļiem perfekti apgūt valsts valodu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā Tomašūna kungs.

A.Tomašūns. Pirmām kārtām es gribu pateikties visiem runātājiem, ka neviens neuzstājās pret šā likuma pieņemšanu šodien pirmajā lasījumā. Kritika ir pamatota, un varētu to droši vien turpināt, izvērst. Es šobrīd varu pateikt tikai to, ka vajadzēs ļoti uzmanīgi paskatīties uz otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu, lai nebūtu tā, ka mēs sākam šeit debatēt par jautājumiem, kas faktiski nav šajā likumā jāraksta iekšā. Un līdz ar to dažkārt šīs debates ir par vispārējiem jautājumiem, kas vairāk skar politiskās nostādnes nekā likuma saturu, tekstu, un tad mēģinām pārvērst to par tādu politisku izrunāšanos. Tāpēc es ļoti lūdzu uzmanīgi sekot līdzi likuma tapšanas gaitai, aktīvi tajā piedalīties un runāt tikai par tiem jautājumiem, kas skar šo likumu. Es lūdzu balsot par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 6, atturas - 1. Pieņemts. Lūdzu, Tomašūna kungs, jūsu priekšlikumu par otro lasījumu.

A.Tomašūns. Pateicos par balsojumu. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 21.maijam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 21. maijs? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Valdība ir iesniegusi grozījumu likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”. Kā jūs redzat, likumprojekts paredz grozīt tikai vienu pantu, nosakot savādāku Centrālās vēlēšanu komisijas amatpersonu atalgojuma sistēmu. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, bet pirms tam komisijas vārdā es ierosinu pieņemt lēmumu par tā izskatīšanu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vispirms izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanss režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 8, atturas - 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Lagzdiņš. Es aicinu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 5, atturas - 1. Pieņemts. Lūdzu, Lagzdiņa kungs, jūsu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta izskatīšanas datumu.

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā ierosinu noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.maijs, likumprojekta izskatīšanas termiņš - 7.maijs.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām””, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Tātad pieci Saeimas deputāti ir iesnieguši grozījumu likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām”, paredzot izteikt precizētā redakcijā 22.pantu. Grozījums paredz to, ka pašvaldībām un valstij ir aizliegts radīt jebkādas priekšrocības un ierobežojumus politiskām organizācijām priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanā publiskajās vietās. Tāpat grozījums nosaka to, ka maksu par aģitācijas materiālu izvietošanu nosaka Ministru kabinets, nevis pašvaldības, kā tas ir šobrīd. Aicinu atbalstīt likumpojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā es aicinu noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 10.maiju.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 10.maijs? Nav iebildumu. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos ir darba kārtības 34.punkts - “Grozījums likumā “Par nodarbinātību””. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā ziņos... Godātie kolēģi, komisija pati ierosināja izskatīt šo jautājumu un šo likumprojektu. Grozījums likumā “Par nodarbinātību” ir 34.punkts (pēc sākotnējās numerācijas). Kas ziņos Sociālo un darba lietu komisijas vārdā? Ziņotāja nav. Paldies.

Saskaņā ar mūsu vienošanos nākamais ir 35.jautājums, un tas ir “Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””, pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Kuprijanova.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Man arī jālūdz piedošana, jo par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodarbinātību”” atbild cits deputāts, tādēļ tā ir iznācis.

Mēs tagad strādāsim ar dokumentu nr.4069, tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. Šis ir pirmais lasījums. Likuma grozījumus ir ierosinājis Ministru kabinets. Pārsvarā šie grozījumi ir saistīti ar likuma harmonizāciju atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un hartām. Šeit ir daži momenti, kas būtu apspriežami, gatavojot otro lasījumu, teiksim, jautājumi par to, kā mēs maksāsim tāda kaitējuma atlīdzību, kurš gūts darbā; kā varbūt tiks pārveidots fonds, kur uzkrāsies nauda šādiem gadījumiem. Taču tie visi patiešām ir otrajā lasījumā skatāmi jautājumi. Es ceru, ka visi deputāti piedalīsies un iesniegs priekšlikumus. Tas ir likumprojekts, kas interesē ļoti daudzus cilvēkus, it īpaši šajā situācijā valstī, kad iet uz bankrotu, uz likvidāciju daudzi uzņēmumi. Arī viņiem ir bijuši cilvēki, kas guvuši kaitējumus un traumas darbā un šobrīd nesaņem, par nožēlu, šo atlīdzību. Tādēļ es ļoti aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, nobalsot un pēc tam piedalīties apspriešanā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu, Kuprijanovas kundze, priekšlikumus par otro lasījumu.

L.Kuprijanova. Es lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 15.maijam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 15.maijs? Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais ir darba kārtības 38.jautājums - “Grozījumi likumā “Par prekursoriem””, otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4079 - “Grozījumi likumā “Par prekursoriem”, otrais lasījums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi savu priekšlikumu apvienot 1.un 2.pantu un mainīt pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu un komisijas priekšlikumu apvienot 1.un 2.pantu un mainīt pantu numerāciju. Pieņemts.

A.Požarnovs. Nekādi citi priekšlikumi nav iesniegti. Līdz ar to es aicinu Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu!

A.Požarnovs. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 7.maijam.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 7.maiju? Nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais ir 39.jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību””, otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs. Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4080. Uz otro lasījumu ir komisijas priekšlikums - precizēt 3.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi 5.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi 6.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisijas priekšlikums - aizstāt 7.pantā vārdus “Starptautiskajā Narkotiku kontroles padomē” ar vārdiem “ANO starptautiskajai Narkotiku kontroles padomei”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisijas priekšlikums - pēc 10.panta papildināt likumprojektu ar jaunu 11.pantu... Redakcija ir izklāstīta, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu.

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi 13.(pa vecam) un 14.punkta (pa jaunam) redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 44.panta redakcijai. Pieņemts.

A.Požarnovs. Citi priekšlikumi nav ienākuši, un līdz ar to es aicinātu Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

A.Požarnovs. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 7.maijam.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 7.maiju? Nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums pēc pašreizējās numerācijas ir 13.punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, pirmais lasījums, un vēl ir alternatīvais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, ko ir iesniegusi komisija. Komisijas vārdā Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad mēs strādāsim ar dokumentu nr.4001 un nr.4001-a. Es gribētu jums izskaidrot to atšķirību, kāda ir starp šiem diviem likumprojektiem. Tātad vienu likumprojektu iesniedza frakcija “Latvijas ceļš”, bet alternatīvu tam ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Viens vienīgs labojums Pensiju likumā “Latvijas ceļa” ierosinājumā. Tas ir jautājums par to, vai būs jāatmaksā saņemtās pensijas strādājošiem pensionāriem, ja viņi nākošajā gadā ies un lūgs piešķirt no jauna sev pensiju.

Komisija kopā ar Labklājības ministrijas darbiniekiem daudz ir debatējusi par šo jautājumu un tomēr ir nonākusi pie sekojoša atzinuma, ka tomēr naudas atmaksa tiem pensionāriem, kas gribēs no jauna sev piešķirt pensiju, būtu jāveic, bet tam ir vajadzīgi izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kur šo pensiju atmaksu ir jāļauj izdarīt pakāpeniski un arī izejot no pensionāra vēlmes. Šobrīd likumā ir viennozīmīgi pateikts, ka tāds pensionārs var lūgt pārrēķināt... nevis pārrēķināt, bet lūgt no jauna piešķirt sev pensiju, taču tikai tādā gadījumā, ja viņš ir atmaksājis par trim gadiem savu jau saņemto pensiju. Mūsu komisija neuzskata, ka tas būtu tieši tas risinājums, kas būtu pieņemams, jo ir jau bijuši gadījumi mūsu valstī... un ir ļoti labi, ka tie ir atrisinājušies bez lieliem satricinājumiem. Es nenosaukšu šobrīd rajonu, jo cilvēki formāli varbūt ir rīkojušies pret likumu, bet ir bijis pensionārs, kas ir atmaksājis šo naudu, gaidīdams nākamā gada 1. janvāri, taču mēs visi, tā teikt, esam Dieva ziņā, un nu šis cilvēks ir aizgājis viņpasaulē. (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: “Četri jau aizgājuši...”) Es saku, ka es nevienu nenosaucu, taču summa ir pietiekami liela, kā jūs saprotat. Cilvēki ir griezušies nodaļā ar jautājumu: ko tagad darīt? Un paldies tiem nodaļas darbiniekiem, kas bez lieka trokšņa šo naudu ir atdevuši radiem.

Ja mēs šobrīd atstājam negrozītu likumu par valsts pensijām, vismaz šinī daļā, tad var iznākt tā, ka arī pēc 1. janvāra cilvēks gan atmaksās pensiju, bet viņam patiešām kaut kas var notikt... Un summa ir pietiekami liela. Protams, pat tie pensionāri, kuri šo summu ir sakrājuši un kura viņiem šobrīd ir... arī tas ir jau zaudējums ģimenei un mantiniekiem. Es nemaz nerunāju par tiem cilvēkiem, kuri varbūt mēģinās aizņemties šo summu.

Tādēļ arī komisija uzskata, ka tādā veidā mēs nevarētu atstāt šo atmaksu, bet man šķiet - un arī Labklājības ministrija piekrita tam -, ka vajadzētu izdot speciālus Ministru kabineta noteikumus, kur būtu noteikts, ka pensionārs var brīvi izvēlēties. Viņš varbūt var uzreiz atmaksāt, ja viņš ir ļoti liels, tā teikt, optimists, ja ir dzīvespriecīgs un uzskata, ka viņš vēl ilgi dzīvos, bet varētu arī atļaut šiem cilvēkiem no jaunās piešķirtās pensijas pa daļām zināmā laika periodā atdot to, ko viņi ir saņēmuši strādājot. Un man šķiet, ka tas būtu vispareizākais risinājums.

Un ir vēl viena piebilde komisijas variantā. Ja jums šie papīri ir acu priekšā, tad jūs redzat, ka, mūsuprāt, ir jāmaina likuma pants... pārejas noteikumos mēs gan to ierakstījām... kas runā par pensiju indeksāciju, jo, kā jūs jau zināt, kolēģi, šobrīd pensiju indeksāciju valstī nosaka patēriņa cenu indekss. Ņemot vērā vismaz līdz šim brīdim esošos statistikas datus, redzam, ka mums inflācija it kā nepieaug un arī patēriņa cenu indekss mums nepieaug, un tas mums var draudēt ar to... Būtībā tas jau ir noticis divās indeksācijās - novembrī un arī šobrīd, rīt, kas notiks no 1. maija, ka mēs maksājam drusciņ lielāku summu indeksējot, nekā to varētu darīt, ļoti precīzi aprēķinot likuma robežās.

Un es esmu ļoti priecīga un laimīga, ka mēs tās lielās indeksācijas veicam, bet es domāju, ka būtu loģiski atbalstīt komisijas tekstu, kā mēs to ierakstījām, ka pārejas periodā mēs runājam par diviem gadiem, tas ir, par 1998. un 1999. gadu, - veikt pensiju indeksāciju sociālā budžeta iespēju ietvaros. Tas nozīmē, ka visa liekā nauda... Mēs redzam uz šo brīdi, ka sociālais budžets pildās ļoti veiksmīgi, ka pat tad, ja šis patēriņa cenu indekss būs zemāks, teiksim, par tādu pieņemamu indeksāciju, tad mēs tomēr varētu visu brīvo sociālā budžeta naudu izmantot vismaz divus gadus tikai pensiju indeksācijai, jo mēs visi ļoti labi apzināmies, cik mazas pensijas šobrīd ir valstī.

Tādēļ es aicinātu, protams, jūs atbalstīt komisijas priekšlikumu, bet es zinu arī galveno argumentu, kas var izskanēt no likumprojekta autoriem, no “Latvijas ceļa”, - ja mēs to neierakstām likumā, tad Ministru kabinets var nepieņemt tādus noteikumus, lai pensionāri varētu pakāpeniski atmaksāt pensijas, bet, ņemot vērā arī šīsdienas debates par to, patiešām ir tāda pārliecība, ka šī valdība, ja ne gluži darīs daudz laba, tad vismaz, kā teikt, būs stabilitāte valstī un viņa nekaitēs... Ņemot vērā arī, teiksim, mana ļoti mīļotā deputāta uzstāšanos, kurš pateica, cik daudz... (Starpsauciens: “Vārdu!”) Nu lai viņš pats pieceļas... nu, protams, Pēteris Tabūns... kurš arī pateica, cik daudz ir darījusi Labklājības ministrija tieši astoņu mēnešu laikā, es domāju, ka “Latvijas ceļam” nevajadzētu būt šaubām par to, ka šī ministrija tiešām sagatavos tādus noteikumus Ministru kabinetam un ka Kabinets tos arī akceptēs.

Tas būtu, cienītie kolēģi, viss, ko es jums gribēju ziņot par šiem diviem likumprojektiem, un, protams, es jūs aicinu atbalstīt komisijas variantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Debatēs pašlaik ir pieteikušies trīs deputāti, bet mums līdz sēdes beigām ir atlikušas 10 minūtes... Acīmredzot sāksim apspriest...

Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Izmaiņas Pensiju likumā šajā sakarībā ir pilnīgi nepieciešamas. Tas nu ir skaidrs! Bet varianti šodien sēdē ir divi. Es varbūt mazāk aģitēšu par vienu vai par otru variantu, bet uzsvēršu tās atšķirības, kādas ir šajos likumprojektos.

Tātad pašlaik, ja cilvēks ir nostrādājis pēc pensijas piešķiršanas trīs gadus, viņš var pensiju pārrēķināt. Pirmajā variantā, ko ir iesniedzis “Latvijas ceļš”, tiek nolemts, ka viņam šī pensija nav jāatmaksā, bet pārrēķinu var izdarīt tāpat kā visiem tiem, kuri savu pensiju saņēmuši pēc 1996. gada 1. janvāra.

Otrajā gadījumā ir pateikts tā: jā, šo pensiju var pārrēķināt, bet atmaksas kārtību... tātad atmaksai ir jābūt... noteiks Ministru kabinets.

Manuprāt, komisijas sagatavotais likumprojekts būtu daudz pilnīgāks tādā gadījumā, ja šeit kaut mazliet būtu ieskicēti tie noteikumi, kādā veidā tiks no jauna pārrēķinātas pensijas un kādā veidā tiks noteikta šī atmaksa. Manuprāt, būtu nepareizi, ja cilvēkam, kas nostrādājis visu savu darba mūžu un viņa pensija ir bijusi aprēķināta līdz 1996. gadam... ja viņa pensija ir pieaugusi varbūt par 10 vai 15 latiem... ka viņš ir spiests šo pensiju atmaksāt.

Manuprāt, normāli būtu, ja atmaksāšana būtu tad, ja vismaz divu vai triju minimālo algu lielumā tiktu saņemta pensija, bet, ja tas tā nav, tad ko gan atmaksāt. Vai tad cilvēks ir vainīgs, ka viņš saņem mazu pensiju un ka viņam nav iespējas šo pensiju pārrēķināt... ka viņam ir jāatmaksā visa saņemtā pensija par trijiem gadiem. Es domāju, ka tas nav pareizi.

Tāpēc es domāju, ka gadījumā, ja deputātu vairākums tomēr nobalso par otro - komisijas iesniegto - variantu, tad ir pilnīgi nepieciešams šeit Saeimā turpmākajos lasījumos nobalsot, ka no mazām pensijām nekas nav jāatmaksā, vidējām pensijām varētu būt daļēja atmaksāšana, bet no lielām, tādām, kādas piemēram, ir deputātu pensijas, varētu notikt šī atmaksa. Ja pensijas lielums būs apmēram 180 latu, tad 46 latus no šīs pensijas ik mēnesi varētu atvilkt, un arī tad deputāts varētu dzīvot pilnīgi normāli ar šādu pensiju. Tomēr šādiem nosacījumiem ir jābūt iestrādātiem, jo nevar visu atļaut izlemt šaurā lokā, un, kaut arī mēs šodien izteiksim savam Ministru kabinetam uzticību un tam uzticamies, es domāju, ka Saeima šo jautājumu bez savas izlemšanas nevar atstāt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Sešas minūtes ir atlikušas. Ja kolēģis nevēlas runāt, tad mēs varam... Mums ir vēl daži paziņojumi un reģistrācija. Šodien mēs tad varētu pārtraukt un turpināt nākamajā sēdē.

Godātie kolēģi, esam vienojušies! Bet lūdzu tagad uzklausīt paziņojumus, kas ir sekojoši.

Pirmais, kuru es vēlētos jums sniegt. Godātie kolēģi, tā kā šodien mēs jau divas reizes esam apsprieduši uzticības balsojumu un apspriedīsim to vēl trešo reizi, visa diena ir pagājusi, un mēs esam ārkārtīgi lielos “parādos” iekļuvuši ar likumprojektu izskatīšanu, tad Prezidijs ierosināja un nupat pēdējā pārtraukumā notikusī Frakciju padome atbalstīja ideju, ka turpmāk mums jāstrādā būtu divas dienas nedēļā. Tādēļ varu jums jau šodien gandrīz ar garantiju teikt, ka nākamā kārtējā sēde būs 6. maijā pulksten 13.30 un strādāsim līdz 19.00, bet 7. maijā atkal būs kārtējā. Pēc tam atkal nākamajā nedēļā divas dienas, kamēr no tiem parādiem izkļūsim, es ceru.

Par 4. maiju jūs jau zināt. Tāds ir šis paziņojums.

Un otrs ir Lujāna kungam par 1. maiju - Satversmes dienu. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl šogad mēs pagājušajā gadā ieviesto labo tradīciju - 1. maiju - Satversmes sapulces dienu diemžēl neatzīmēsim... Nu būs citi svētki - tas būs 4. maijs.

Pirmkārt, es gribētu Tautas saskaņas partijas vārdā apsveikt visus cienījamos kolēģus Darba svētkos, kas tomēr ir rīt, kas ir “sarkanā diena”, tāpat arī Satversmes sapulces dienā. Bet visus tos deputātus, kuri mīl strādājošos cilvēkus, mēs gaidīsim Grīziņkalnā pulksten 11.00, bet visus no Daugavpils reģiona gaidām pulksten 12.00 Daugavpilī Dzelzceļnieku parkā. Labprāt redzēsim arī visus citus - gan valdošo pozīciju, gan pārējos - jaunās opozīcijas pārstāvjus, lai varētu pateikt kādus vārdus darba tautai šinī Latvijas valstij svarīgajā dienā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Sēde vēl nav slēgta, godātie kolēģi! Es lūdzu uzmanīgi klausīties reģistrācijas rezultātus, jo tad, kad Prezidijam ir jāskata iesniegumi par kavējumu attaisnošanu, tad, jāsaka, deputātu fantāzija ir stipri šaura.

Lūdzu!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Jānis Urbanovičs,

Guntis Eniņš.... ir... Nu tad bļauj!

Anna Seile,

Andris Tomašūns,

Edvīns Inkēns,

Inese Birzniece,

Ilmārs Bišers,

Edgars Bāns,

Martijans Bekasovs,

Andris Saulītis,

Jānis Strods,

Imants Liepa,

Roberts Zīle.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! 29.-30. aprīļa sēdi paziņoju par slēgtu. Atgādinu, ka šodien 17.15 ir ārkārtas sēde. Lūdzu visus savlaicīgi pulcēties uz šo sēdi. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute