Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labdien, godājamie kolēģi! Paziņoju par atklātu Saeimas 29. un 30.aprīļa kārtējo sēdi.

Turpināsim izskatīt pagājušajā sēdē izskatīt sākto likumprojektu. “Latvijas Republikas Valsts valodas likums”. Atgādinu, ka mēs pārtraucām šā likumprojekta izskatīšanu pie 44. priekšlikuma - deputāta Tomašūna priekšlikuma. Debatēs par šo jautājumu ir pieteikusies Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija.

Rugātes kundze diemžēl neatrodas zālē. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt par šo jautājumu? Citi deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis. Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis. Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs jau pagājušajā nedēļā diskutējām, un es komisijas vārdā ļoti aicinu vadīties pēc komisijas izstrādātās redakcijas sadaļā, kas ir saistīta ar izglītību, lai mēs galīgi nesajauktu šo koncepciju. Un tāpēc es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā kā deputāti vēlējās par šo jautājumu balsot, tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Tomašūna priekšlikumu - izteikt 14.panta trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Tomašūna priekšlikumu nr.44. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 18, atturas - 21. Diemžēl nav kvoruma. 48 deputāti piedalās balsošanā, bet 16 nepiedalās.

Lūdzu, godātie kolēģi, visus izteikt savu attieksmi pret šo deputāta Tomašūna priekšlikumu. Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Vēlreiz lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 21, atturas - 32. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Nākamais ir 45. priekšlikums. Te ir radusies kļūda. Šis priekšlikums nav atbalstīts kaut vai tā iemesla dēļ, ka ir pilnīgi citādāk izveidojusies numerācija, tāpēc tīri tehniski tas nekādā veidā nevarētu tikt atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 45.priekšlikums...

Dz.Ābiķis. ...nav atbalstīts. Te ir nepareizi rakstīts.

Sēdes vadītājs. Tur ir kļūda tātad. Komisija, godātie kolēģi, tātad nav atbalstījusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu nr. 45. Jums izsniegtajos dokumentos ir ierakstīts, ka komisija ir atbalstījusi, bet Ābiķa kungs izdara tādu labojumu.

Dz.Ābiķis. Jā, tur ir kļūda.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šādu komisijas viedokli par šo komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies. Ir akceptēts atbildīgās komisijas viedoklis.

Dz.Ābiķis. 46. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts, kā mēs uzskatām, precizētā redakcijā, jo “Ministru kabinets” ir aizvietots ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 46.priekšlikumu. Prasa balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 46.priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret -7, atturas - 6. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Nākamais ir 47.priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Arī 48. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti atbalsta. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 49.priekšlikums ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 50.priekšlikums ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti atbalsta. Paldies. Starpsauciens: “Balsot!”) Balsojumu pieprasa. Par 50.priekšlikumu tiek pieprasīts balsojums. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par atbildīgās komisijas priekšlikumu - izteikt 15.panta pirmo daļu... Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 12, atturas - 5. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 51.priekšlikums nav atbalstīts, jo, kā jau mēs vienojāmies, tad konceptuāli vajadzētu atbalstīt komisijas priekšlikumus un tad uz trešo lasījumu vēl diskutēt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par deputāta Tomašūna priekšlikumu nr. 51? Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 52.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - izslēgt 15.panta otro daļu. Komisija ierosina to noraidīt, un šeit es varu paskaidrot, ka šī komisijas redakcija faktiski ir saskaņota ar Eiropas institūciju ieteikumiem, kuras tieši konceptuāli atbalsta to, ka mēs daļu mācību priekšmetu mazākumtautību valodu skolās mācītu valsts valodā. It īpaši tas ir uzsvērts Hāgas konvencijā, ka šādai pieejai ir jābūt vidusskolā. Tāpēc es domāju, ka vajadzētu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas debatēs par šo jautājumu runāt deputāts Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mēs šeit runājam par 52.priekšlikumu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, izvirza priekšlikumu - izslēgt 15.panta otro daļu. Par ko runā otrā daļa? “Valsts un pašvaldību finansētajās vispārīgās izglītības iestādēs vismaz puse mācību priekšmetu ir jāmāca latviešu valodā.”

Es varu piekrist, ka nacionālo minoritāšu skolās var būt fizkultūra, kaut kādas praktiskās mācības var pasniegt latviešu valodā, bet pamatpriekšmetus nevar pasniegt, jo tos paši bērni nevarēs apgūt tādā apjomā, lai varētu pēc tam pretendēt un mācīties... iegūt kaut kur augstāko izglītību. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo 52.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Attiecībā uz šo priekšlikumu es gribu atgādināt Golubova kungam to, ka, ja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un arī tie Saeimas deputāti, kuri šobrīd satraucas par to, ka līdz šim astoņu gadu laikā Latvijas valdība nav darījusi pietiekami daudz, lai palīdzētu integrēties tiem, kuri šeit Latviju ir izvēlējušies par savu dzīvesvietu un kuri vēlas šeit arī audzināt savus bērnus, tad var sacīt, ka šis ir priekšlikums, kurš patiešām reāli un praktiski rāda to virzību, kādā veidā valsts piedāvā vecākiem un viņu bērniem praktisko integrēšanās procesu skolā, jo tikai skolā vislabāk var apgūt valodu, lai tā vairs nekad nekļūtu par šķērsli nedz kāda amata vai darba izvēlē, nedz arī kādā citā izvēles brīdī, kad šeit dzīvojošais ir atzinis Latviju par pietiekami labu valsti, kurā viņam ir pietiekami laba dzīve, kad viņš var izvēlēties arī kļūt par Latvijas pilsoni. Un tad nebūs neviena šķēršļa, kas traucētu viņam šo savu gribu realizēt. Es ļoti lūdzu atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu - noraidīt šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, tādēļ ka tas ir patiešām solis uz to, ka valstij, kuru sauc par Latviju, būs valstiska programma, kas palīdzēs latviski nerunājošajiem integrēties Latvijas sabiedrībā. Paldies. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes kalpi un tauta! Būdams Kanādā, es esmu izjutis, cik grūti ir iemācīt kādam cilvēkam otru valodu. Kanādā ir divas valodas - angļu un franču. Mana Kanādas pieredze ir tāda: pat tad, ja tu to priekšmetu mācies, ja skolotājs runā tajā valodā, kuru tu necieni, tad tu tomēr ar saviem klases biedriem ņirgāsies par šo valodu, tu varbūt to eksāmenu noliksi, bet varbūt - ne. Tomēr diez vai tu to valodu iemācīsies, jo skolas dārzā un citur tu būsi tanī vidē, kurā tu gribi būt, kurā tu jūties ērti. Klase būs pilna ar tādiem pašiem kā tu. Tā svešvaloda, kuru tu mēģini iemācīties, būs smagi sakropļota. Tu būsi akls un mēģināsi mācīt aklam.

Problēma Latvijā ir tāda, ka cilvēki, kuri šeit ir dzīvojuši gadus 50, tikai daži īsāku laiku... ka viņi ir no svešas tautas, kuri neciena latviešu valodu un nemācās to. Tie, kuri grib, ir iemācījušies.

Jautājums tagad rodas tāds: ko mēs panāksim, ja mēs šo krievu jaunatni vai jaunieti spiedīsim iemācīties kaut kādu priekšmetu viņam svešā valodā? Vai tas viņa cieņu pret latviešu valodu palielinās? Vai tas viņa gribu integrēties palielinās? Es domāju, ka ar šādu pieeju, kas ir šajā likumā, mēs darām varbūt tieši pretējo.

Es zinu, cik ļoti mani dēli nicināja franču valodu, kad viņiem to mēģināja uzspiest šādā pašā veidā. Viņiem daļu priekšmetu mācīja franču valodā.

Beidzot, lai viņi apgūtu franču valodu, es viņus pilnīgi pārcēlu uz franču skolu, un viņi tur vienu vai divus gadus gāja. Tā viņi to valodu apguva, un viņiem tie Kanādas franču prieki, kultūra un cits viss tika. Bet angļu vidē, vēl it īpaši, ja tur valda saspīlējums starp šīm vidēm... Mēs tādā veidā nepanāksim, ka kāds iegūs lielāku cieņu vai sapratni.

Mums šeit vajadzētu domāt par pilnīgi citu variantu. Latvijas Sieviešu partija proponē, ka vajadzētu būt vasaras nodarbībām, it īpaši sveštautiešiem, nometnēm, kur māca latviešu kultūru un runā tikai latviski, lai viņi iejūtas un lai viņi atrod to pozitīvo, kas ir saistīts ar mūsu valodu. To, ko mēs šeit spaidu kārtā liksim tam skolas bērnam mācīties latviešu valodā, kuru viņš mājās sauc par “suņu valodu”, viņš nemācīsies - ne to ģeogrāfiju, ne to vēsturi, ne arī viņš iemācīsies to valodu.

Es saprotu Golubova kunga domas, ka varētu viņiem likt fizkultūru veikt latviešu valodā. Tur viss ir saprotams, bet nekā dziļāka tur nav.

Es nezinu, es laikam atturēšos no balsojuma šajā punktā. Es domāju, ka uz trešo lasījumu kādam būtu jāiesniedz kaut kāds plašāka tvēriena risinājums. Mēs spaidu kārtā to, kurš negrib būt latvietis, nepiespiedīsim kļūt par latvieti. Mēs viņu nepiespiedīsim iemācīties latviešu valodu. Mums ir jādod iespēja: ja viņš grib kļūt par latvieti, tad viņam ir jādod iespēja mācīties arī latviešu skolās, iet uz latviešu kultūras pasākumiem, bet spaidu ceļā, es nezinu, ko mēs panāksim. Kanādā tas nedarbojās.

Manuprāt, mums ir jādomā arī par Pilsonības likumu. Ja cilvēks Latvijas septiņu brīvvalsts gadu laikā nav iemācījies latviešu valodu, tad tā ir nekauņu izrāde un viņam nevajadzētu dot pilsonību. Bet tur mēs arī Pilsonības likumā kļūdāmies. Mēs tagad lielvalsts ietekmē dosim pilsonību tādiem, kuri neciena latviešu valodu, kuri nav to iemācījušies. Un šis variants, kā es izprotu...

Man raksta no ārzemēm “Tēvzemei un Brīvībai” atbalstītāji, ka Valdmaņa kungs un “Tēvzemei un Brīvībai” aizstāv latviešu valodu. Mēs šeit neko neaizstāvam! Šis variants tikai sakūdīs krievu jaunatni pret latviešu jaunatni. Tam krievam tas temats būs slikti iemācīts, un viņam būs naids pret latviešu valodu.

Es domāju, ka varētu būt tāds likumprojekts, kas nosaka, ka kādam krievu skolas bērnam būtu vismaz divi gadi no desmit jāpavada pilnīgi latviešu skolā, kur viņš ir latviešu vidū, kur viņš patiešām iemācīsies to valodu. Taču šis variants, ka mēs viņam spiedīsim apgūt dažus priekšmetus latviešu valodā, nepanāks to, ko mēs it kā iesakām, ka mēs gribam gūt. Tur nebūs nekādas cieņas pret latviešiem. Tur nebūs labi skolots krievu bērns. Jā, tur viņš varbūt apgūs diezgan latviešu valodu, lai varētu nolikt eksāmenu pilsonības iegūšanai. Bet vai mēs gribam tādu pilsoni, kuram mēs esam ar varu uzspieduši latviešu vārdus, lai viņš varētu izpildīt Pilsonības likuma prasības? Viņš ne sirdī ne dvēselē nav latvietis, un šādā spaidu kārtā tu viņu nepataisīsi par latvieti.

Mums ir dziļas problēmas pilsonības jautājumā. Mēs nedrīkstētu dot pilsonību tādiem, kuri negrib brīvprātīgi iemācīties latviešu valodu, taču, ja viņi grib brīvprātīgi, tad mums ir jādod viņiem visas iespējas. Bet spaidu kārtā, es domāju, nav pareizais risinājums. Es pats atturēšos no balsojuma. Es domāju, ka varbūt būtu pat labi, ja mēs visi atturētos, lai būtu kaut kāda krīze, lai mēs pārdomātu, ko mēs darām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Patlaban notiek dažādu līmeņu disertāciju aizstāvēšana. Viss tas notiek latviešu valodā, un mēs esam aculiecinieki tām daudzajām neskaidrībām, izvēloties terminus, meklējot vārdus, ka mēs faktiski pat nostādām diezgan īpatnējā situācijā cilvēkus ar dziļām profesionālajām zināšanām, kuri nevar kārtīgi latviski izteikties, aizstāvot, piemēram, pat habilitētā doktora disertāciju. Lūk, tātad arī tur mēs jau esam pārgājuši uz latviešu valodu. Praktiski nevienu disertāciju vairs neaizstāv citā valodā. Ir tikai īpaši gadījumi.

Tagad, ja mēs runājam, ka augstākajās izglītības iestādēs mācību valoda ir valsts valoda, tad kā jūs iedomājaties studentu, kurš nav sagatavots profesionāli, kuram nav pamatzināšanu attiecīgajā mācību priekšmetā? It īpaši tas attiecas uz speciālajiem mācību priekšmetiem tehniskajās zinātnēs, eksaktajās zinātnēs. Kā jūs iedomājaties: ja cilvēks vidusskolā nebūs galīgi neko no tā apguvis, kā viņš varēs mācīties augstskolā? Tad tā būs tāda deklaratīva pieeja šā jautājuma risinājumam.

Protams, mēs varam sadalīt vēlmi apgūt latviešu valodu dažādos līmeņos, un tas zemākais līmenis būtu Golubova līmenis - fizkultūras stundu līmenis. Var būt, ka Golubova kungam pietiek ar divām, trim komandām latviešu valodā, ka ar to viņam būtu pietiekoši, lai raksturotu, ka cilvēks ir apguvis kaut kādā līmenī latviešu valodu. Tā nu nevarētu!

Vispār nevar tādā veidā teikt, ka, zināt, tādus priekšmetus kā fizkultūra, varbūt vēl kādu... Es nezinu, varbūt arī dziedāšana, kur ir dziesmas bez vārdiem, jūrnieku dziesmas, kur parasti tikai viens vārds ir beigās... Tādu viņš varbūt vēl būtu ar mieru apgūt valsts valodā vai kaut ko tamlīdzīgu. Tā ka nevajadzētu atraut vienu mācību līmeni no otra, vienu zināšanu apgūšanas līmeni no otra.

Mēs jau tagad esam sadūrušies, izejot plašākā pasaulē, ar nepieciešamību pārskatīt savu valodu, lietojot dažādus tehniskos terminus. Un tieši tāpēc ir vajadzīga vienota pieeja arī tajās skolās, kurās šobrīd latviešu valoda vēl nav mācību valoda. Vajag vismaz daļu no šādiem tehniskiem priekšmetiem apgūt latviešu valodā, lai rastos šis pamatzināšanu krājums. Un tāpēc es katrā ziņā uzskatu, ka nekādu pārkāpumu nav un ka te nekādas tiesības netiek aizskartas.

Nē, taisni otrādi! Te tiek dota iespēja audzēkņiem iegūt īpašas, speciālas pamatzināšanas vienā vai otrā novirzienā. Ir skolas ar vairāk izteiktu uzsvaru uz tehniskajām zinātnēm vai uz humanitārām, ir dažādas skolas, kurās attiecīgos priekšmetus arī varētu pakāpeniski sagatavot un pasniegt latviešu valodā. Bez tam taču būs pārejas noteikumi. Tas taču nenotiks uzreiz - nākamajā mācību gadā, jo šim procesam ir jābūt pakāpeniskam. Tam ir jāilgst vairākus gadus.

Tā ka es aicinātu deputātus neatbalstīt šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu un dot iespēju pakāpeniski apgūt mūsu valodu, arī mācoties dažnedažādus priekšmetus skolā, kurā šodien valsts valodā vēl vispār nav mācību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs, otro reizi.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es nekādi nevaru piekrist šai pieejai. Es gribu pateikt sekojošo: vajag ieviest nacionālo minoritāšu skolās katru dienu latviešu valodas nodarbības. Ja par maz, tad vienu, divas, trīs un pat četras, bet nekādā gadījumā nevar pasniegt pusi priekšmetu latviešu valodā.

Un, ja mēs pieņemsim tādā redakcijā šo punktu, tad tas būs pretrunā ar Cilvēktiesību konvenciju, kur ir pateikts, ka nacionālajām minoritātēm ir garantēts saņemt dzimtajā valodā pamatizglītību. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu runāt gan par šo priekšlikumu, gan vienlaicīgi arī par visa panta redakciju. Man šķiet, ka šodien mūsu lielākā nelaime ir tā, ka mēs esam ieciklējušies, ka Latvijā izglītība norit tikai latviešu un krievu valodā, un ka mums ir tikai latviešu un krievu skolas. Tātad mēs izejam no šī kritērija. Šinī likumā ir pazudusi viena lieta, tas ir, privātā skola un mācību valoda pēc skolas organizatoru un vecāku izvēles. Vai patiešām mums nevarētu būt kaut vai ķīniešu valodā strādājoša skola, kur 11. un 12.klasē bērni mācās pamatā visu ķīniešu valodā, bet latviešu valodu tikai obligātajā programmā? Taču, ja mēs pieņemam šādā redakcijā šo pantu, tad jebkurā skolā, kas darbojas latviešu valodā, puse priekšmetu ir jāmāca latviski. Saprotiet, ka citvalodīgā skolā var iet latviešu bērns vidusskolā, lai pastiprināti apgūtu citu valodu.

Otra lieta. Privātajai skolai ir šīs iespējas izvēlēties. Un mani pārsteidz, kāpēc nav atstāta iepriekšējā redakcija. Jā, valsts regulē un valsts nosaka, kas notiek valsts apmaksātās un pašvaldību skolās, bet privātajai skolai tiek izvirzīts minimums, kas ir jāizpilda, ļaujot izglītībā izmantot arī citas iespējas un variēt programmas. Tāpēc man šķiet, ka vispār izdevīgāka bija iepriekšējā redakcija šim pantam.

Es negribu otrreiz nākt un runāt par nākamo priekšlikumu, kā tas ir noticis šobrīd, bet varbūt komisijas pārstāvis var paskaidrot, kad mēs nonāksim pie šā priekšlikuma, kāpēc ir noņemtas šīs valsts un pašvaldību skolas un kāpēc tas ir “sapludināts” kopā.

Es minēšu vēl vienu piemēru. Poļu skolā, pieņemsim, varētu būt tāda situācija, ka tiem bērniem, kuri labi zina latviešu valodu, kad pienāk brīdis, viņiem ir tieši otrādi - viņi pilda latviešu valodā vispārējo programmu, viņiem latviešu valodas stundas nesastāda pusi priekšmetu, bet viņi lielāko daļu priekšmetu mācās poļu valodā, lai apgūtu šo valodu, kuru, starp citu, viņi nezina, tāpēc viņiem tā ir jāmācās gandrīz kā svešvaloda, bet vienlaicīgi viņiem nav šīs saskaņotības, sabalansētības.

Es domāju, ka šeit vajag vēl krietni pārdomāt šo redakciju, bet to, ka pants būtu vispār svītrojams, es neatbalstu.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienītie kolēģi! Pirmām kārtām, ja mēs apskatāmies Van der Stūla priekšlikumu šinī jautājumā, tad redzam, ka viņš ir nonācis pretrunā ar Eiropas Reģionālo jeb minoritāšu valodu hartu. Tur ir skaidri noteikts un nodalīts, ka tā ir valsts iekšējā lieta, tāpēc jebkura valsts var izvēlēties un noteikt tos kritērijus, cik daudz ir jāmācās valsts valodā un cik priekšmetu ir jāpasniedz minoritāšu valodā. Un tur principā tā skala ir ļoti plaša, sākot ar to, ka vidējās mācību iestādēs valsts valoda var būt kā mācību priekšmets, līdz tam, ka minoritāšu valoda šinīs skolās var būt kā mācību priekšmets. Jūs taču saprotat šo starpību vai ne? Tātad principā minoritāšu skolās savu valodu mācās kā mācību priekšmetu. Un tā ir ļoti liela starpība. Tā ka principā neatkarīgi no tā, kādā veidā mēs to lemjam, Eiropas Minoritāšu valodu hartā ir skaidri noteikts, ka valsts savā likumdošanā vadās pēc savām finansiālajām iespējām, un, ja tādu iespēju nav, tad viņi lemj citādāk. Tas ir viens.

Otrs ir tas, ka šī apmācība minoritāšu valodās nedrīkst traucēt valsts valodas apguvi. Ja mēs uzskatām, ka mācības tikai minoritāšu valodā traucē valsts valodas apguvi, tad mēs esam tiesīgi noteikt pēc sava ieskata, kādā veidā šiem procesiem jānotiek.

Un tagad es gribētu pie cienītā Golubova teiktā piebilst, ka viņš šeit uztraucas par minoritāšu valodu apspiešanu. Cienītais Golubova kungs! Es jums gribētu atgādināt, ka saskaņā ar šīs pašas hartas noteikumiem migranti nav pieskaitāmi pie minoritātēm. Tātad tiem 700 tūkstošiem, ko jūs droši vien savās domās pašreiz aizstāvat, ir pienākums mācīties tikai valsts valodā. Te nav runa par kaut kādu minoritāšu skolu atvēršanu šiem migrantiem. Tas ir ļoti svarīgi, un tas ir atzīmēts, tādēļ tālākajās diskusijās es lūgtu to ņemt vērā.

Es arī iesaku neatbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lēmumu, lai gan es esmu šīs komisijas priekšsēdētāja biedrs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva - LZS, KDS frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Valdmaņa kungs jau mazliet pieskārās tam tematam - tam, ko varbūt viņš un viņa bērni ir piedzīvojuši. Tajā pašā skaitā es varētu ieskaitīt arī sevi. Bēgļu laikā Vircburgas nometnē Vācijā es mācījos latviešu skolā, bet tur jau 3. klasē tika piedāvāts mācīties angļu valodu, 4. klasē vācu valodu un jau 7. klasē latīņu valodu, un tad, jau vidusskolā, varēja izvēlēties vēl vienu valodu. Bet tas viss beidzās, kad 12 gadu vecumā es aizbraucu uz Amerikas Savienotajām Valstīm un principā nerunāju valodu tādā līmenī, kurā varētu mācīties. Es sāku mācīties 6. klasē. Visi priekšmeti tika pasniegti tikai un vienīgi angļu valodā. Viena gada laikā apguvu visu šo valodu. Nezinu nevienu tādu jaunieti, kas tajā laikā būtu aizbraucis uz Amerikas Savienotajām Valstīm un nebūtu varējis iemācīties, apgūt šo valodu un pabeigt gan pamatskolu, gan vidusskolu un aiziet tālāk mācīties universitātē.

Mana izpratne ir tāda, ka mēs šodien esam apmēram tādas izvēles priekšā: mēs daudz runājam par integrētu sabiedrību, mēs daudz runājam par mūsu pilsoņu tiesībām, bet, ja mēs patiešām vēlamies palikt par integrētu sabiedrību, kurā mēs visi runātu latviešu valodā, tad, man liekas, mums nav citas izvēles kā pāriet uz to, lai latviešu valodā mācītu visus priekšmetus visās skolās, kas ir apmaksātas no valsts kases. Es domāju, ka mēs varam arī būt ļoti solīdi cilvēki šeit Latvijā un turpināt tajās skolās, kurās šodien tiek mācīts poļu valodā vai krievu valodā, vai varbūt ukraiņu valodā, vai varbūt vēl kādā citā... tajās skoliņās turpināt pasniegt to mātes valodu, (Starpsauciens: “Svešvalodu...”) kādā šobrīd tur tiek mācīti visi priekšmeti. Es domāju, ka tas būtu normāls priekšlikums, ko mēs varētu izvirzīt uz trešo lasījumu.

Jautājums šobrīd ir par to, ka mums nav pietiekami daudz šo skolotāju. Latgales pusē, Daugavpilī, Ludzā un citur, vienkārši nav pietiekami daudz latviešu valodas skolotāju.

To mēs varētu paveikt - teiksim, iesākt ar 1. klasīti 2000. gadā un tad pakāpeniski katru gadu, tā teikt, celt uz augšu, līdz 12 gadu laikā visi priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā.

Es neredzu citu iespēju, kā mums tikt pie integrētas sabiedrības. Es ļoti aicinu šobrīd varbūt pat atbalstīt komisijas priekšlikumu, bet attiecībā uz trešo lasījumu ļoti nopietni pieiet šim tematam un atvēlēt tos līdzekļus, kas mums vajadzīgi, lai sagatavotu latviešu valodas skolotājus un pārietu uz latviešu valodu. Taču tas neizslēdz, kā es jau iepriekš sacīju, jauniešiem iespēju mācīties arī vēl kādu citu valodu, ne tikai latviešu valodu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es citēšu vienu teikumu no kāda dokumenta. Golubova kungs, pievērsiet tam īpašu uzmanību!

Tātad citēju: “Latvijas Republikai ir suverēnas tiesības stiprināt latviešu valodas pozīcijas un pieprasīt tās mācīšanos.”

Kā jums šķiet, Golubova kungs, Dozorceva kungs un līdzīgie, - kas parakstījis šo dokumentu? Kas atsūtījis? Jūsu Van der Stūls. (No zāles deputāts A.Golubovs: “Mūsu?”) Jā, jūsu. Viņš, kuru tik ļoti esat iemīlējuši, jo šad tad viņš atbalsta jūsu pozīciju. Tātad - Eiropas drošības un sadarbības organizācijas augstais komisārs. Un jūs tagad gribat apstrīdēt šīs amatpersonas sacītā nozīmību. Bet es nešaubos... es nebrīnos, ja Golubova kungs aicina uz šādu ļoti zemu līmeni un noniecina savus tautiešus, kuri it kā spējīgi apgūt latviešu valodu tikai fiziskās kultūras, zīmēšanas vai tamborēšanas līmenī... Es tā nedomāju. Tāpēc es domāju, ka jūsu tautiešiem, Golubova kungs, ir visas tiesības apvainoties uz jums.

Vēl vairāk. Es uzskatu, ka vajadzētu visus priekšmetus mācīties latviešu valodā. Valsts valodā. Un, kas attiecas uz to, ka šie krievu, baltkrievu vai ukraiņu bērni, vienalga kuru tautību bērni, ļoti veiksmīgi apgūst latviešu valodu, piemērs ir... piemēru principā ir daudz, un viens no piemēriem ir Rēzeknes 6. skola, kurā, Keiša kungs neļaus man samelot, ir ļoti veiksmīgi organizēta latviešu valodas pastiprināta mācīšanās un bērni ļoti labi apgūst to. Tāpēc ieteicams šo “latiņu” pacelt aizvien augstāk, nevis nolaist zemāk, Golubova kungs. Nevis jūsu līmenī. Jūs šodien vēl aizvien neesat apjautis, ka okupācija Latvijā notikusi... (No zāles deputāts A.Golubovs: “Nav!”) Es saprotu - ja ir tāds līmenis, tad tur neko nevar darīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Lai jums būtu skaidrība, es nolasīšu šo panta daļu, kuru ierosina izslēgt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. 15. pantā otrā daļa: “Valsts un pašvaldību finansētajās vispārīgās izglītības iestādēs vismaz puse mācību priekšmetu jāmāca latviešu valodā.” Jūs te piedzīvojat dīvainu gadījumu, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina radīt sarežģījumus cilvēktiesībās. Kā Golubova kungs labi aizrādīja, šie cilvēki, kas nebūs apguvuši valsts valodu, augstskolās nebūs spējīgi apgūt speciālos priekšmetus, jo viņi būs to apguvuši tikai vājā sarunu līmenī. Mēs būsim ierobežojuši šo cilvēku cilvēktiesības. Un tādā gadījumā rodas jautājums: kam mēs gatavojam šos cilvēkus? Savai zemei vai citām zemēm, kurp viņi jau varbūt skatās un būs spiesti braukt projām, jo te nezinās speciālos priekšmetus valsts valodā? Te ir arī tāds jautājums, ka galvenokārt tā saucamie krievvalodīgie, kuri nebūt ne visi ir krievi, runā par to, ka viņiem trūkstot latviešu valodas skolotāju un ka kursi latviešu valodas apgūšanai esot ļoti dārgi un cilvēki nevarot tāpēc apgūt latviešu valodu. Tad rodas jautājums: šeit taču skolā ir paredzēts par brīvu apmācīt. Kāpēc tad jūs tik ļoti pretojaties un ierobežojat iespēju saviem kolēģiem, saviem tautiešiem, apgūt par brīvu latviešu valodu? Kāda te dīvaina pretruna! Jūs darāt ļaunu savējiem. Kāpēc jūs tā darāt? Tad patiešām rodas jautājums: kāpēc jūs to darāt? Te ir dīvaini cēloņi.

Es atgādināšu vēl to, ko Druvas kungs teica, - ka citās zemēs par nodokļu maksātāju naudu izglīto tikai valsts valodā un ka neviens klaida latvietis nav apguvis savas zināšanas latviešu valodā citādi kā tikai privātajās skolās, no savas kabatas vēl papildus maksājot. Tātad jautājums ir pilnīgi skaidrs.

Tad ir vēl viens jautājums. Golubova kungs te aizstāv krievvalodīgos. Taču Latvijā ir daudz minoritāšu un šajās skolās agri vai vēlu mēs mācīsim šo minoritāšu valodas arī par nodokļu maksātāju naudu. Maksāsim. Tā, kā Latvijā tika darīts pirms Otrā pasaules kara, kad astoņās dažādās minoritāšu valodās pamatskolas izglītību varēja iegūt par valsts naudu. Pamatskolas līmenī. Un nevis par savu naudu, bet par valsts naudu. (No zāles deputāts A.Golubovs: “Par savu!”) Un varēja apgūt vidējo izglītību sešās valodās - sešās minoritāšu valodās. Šīs valodas es jums varu pat uzskaitīt, ja vienam otram liekas... ja ir domstarpības... jo es par to esmu lasījis lekcijas jau pirms gadiem divdesmit, tad, kad te valdīja totalitārais režīms. Un mani neviens neapstrīdēja, un tādu bļāvēju, kā pašlaik jūs dzirdat, arī nebija, jo toreiz cilvēki saprata, ka tiem bļāvējiem pienāktos atbildēt par huligānismu. Manās auditorijās neviens nekliedza, lai gan bija totalitārs režīms. Es uzskatu, ka šobrīd kaut ko tādu dzirdēt ir ļoti pārsteidzoši. (Starpsauciens: “Jāni, nepūlies!”)

Es gribu vēl pieminēt vienu paradoksu. 1929. gadā Latvijā bija baltkrievu vidusskola, kurā arī tika mācības veiktas par valsts līdzekļiem. Tā bija pasaulē vienīgā vidusskola, kurā mācīja baltkrievu valodā. Taču jūsu mīļajā dzimtenē, Golubova kungs, Staļins bija pat aizliedzis baltkrieviem apgūt vidējo izglītību baltkrievu valodā, viņiem bija jāmācās krievu valodā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ādolfs Ločmelis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Ā.Ločmelis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Tribīne ir piesātināta ar Valdmaņa un Čerāna asarām un, protams, ir tāda masīva, bet es tā viegli runāšu par to visu.

Tagad runā par valodām - portugāļu un angļu, un vēl diezin kādām... Es tā tīri latviski mēģināšu izskaidrot, kā tas ir latgaliešu ģimenē, manā. Ir divi dēli, kuri strādā, kuriem ir ģimenes. Abiem dēliem sievas ir krievu tautības. Mēs abi ar mammu nu runājam ar abām krieviski. Abas ir krievenes, bet viņas ir smukas, man pieņemamas, labi ģimenes cilvēki. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Jā... jā... doma, kuru virzām un ar kuru to asociējam, man ir saprotama. Tā nav sveša daudziem no mums. Laika gaitā ir arī mazbērni. Arī viņi aug... tā kā sēnes, un tagad sākas valodas mācīšanas process. Pirmie gadi, kas ir pie mammas, tie, protams, viņiem paiet, krieviski runājot. Taču tuvojas piektais, sestais gads un sākas valodas jautājums, kuru šodien jūs te skatāt. Arī jūs, Golubova kungs, tā... spāņu vai angļu, vai vēl kādā citā valodā... Mūsu šitajā te čangaļu kopienā ir viena nostādne: līdzko sāksies skola, no pirmās stundas - simtprocentīgi tikai latviski, un vairs ne soli... ne pa kreisi, ne pa labi. Pa vidu dalīt - nē. Es nesaprotu, kas ir dalīšana pa vidu. Kā mācīt... Tātad, ja es latviski iemācītu sava mazdēla nākamajai dzīvesbiedrei, cik ir divreiz divi, bet tālāk visu viņa ar mani runātu krieviski... nu, pardon... jā, pareizi, Kārli, tas tā nelatviski skan... Tātad, es domāju, vēl pārāk mīksti šodien ir nostādīts tas jautājums. Es vēlreiz atkārtoju: ja reiz valoda ir jāmācās, tad no nulles un uzreiz, bez mīkstinājumiem, mīļie cilvēki! Es to esmu izbaudījis uz savas ādas un uz savas cienītās kundzes ādas. Ja nu šoreiz sievasmāte klausās, arī viņa noteikti tam piekritīs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu drusciņ nopietnāk izturēties pret jautājuma apspriešanu!

Vispirms, godātie kolēģi, izskatīsim 10 deputātu iesniegumu. Viņi ierosina šodienas un rītdienas sēdē noteikt debatēm šādu ilgumu: 5 minūtes - runājot pirmo reizi, un divas minūtes - otro reizi. Vai kāds runās “par” vai “pret”? Runāt neviens nevēlas. Vai vajag balsot? Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par desmit deputātu ierosinājumu noteikt debatēm piecas minūtes, ja runā pirmo reizi, un divas minūtes - otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 26, atturas - 14. Nav pieņemts.

Turpinām debates. Runās Andris Tomašūns - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Mani priekšlikumi šeit ir vairāki, un es gribētu šajā gadījumā izmantot iespēju apvienot šīs domas, kas ir izklāstītas trijos dažādos priekšlikumos tikai tāpēc, ka komisija ir apvienojusi visas tās apspriežamās tēmas un ir uzrakstījusi vienu sadaļu... Mans priekšlikums būtu tāds, ka vajadzētu atteikties no šī vienkāršojuma, kas ir ierakstīts komisijas jaunradītajā variantā, un atgriezties atpakaļ pie dalītiem pantiem un pie apakšpunktiem, lai varētu tomēr ar šī likuma palīdzību iestrādāt ne tikai likumā, bet arī cilvēku apziņā šo dalījumu - valsts, pašvaldību un privātās mācību iestādes. Jā, mums šobrīd Izglītības likums atļauj privātās mācību iestādes finansēt no valsts budžeta līdz 80%, tā ir rakstīts Izglītības likumā, ko pieņēma Augstākā padome 1991.gadā. Ja mēs paskatāmies, kā reāli katru gadu tas notiek, kādi ir šie līdzekļu sadalīšanas principi, kuras mācību iestādes saņem šo naudu, kas tiek iedalīta privāto mācību iestāžu atbalstīšanai, tad jāsecina, ka tur nekādas īpašas kārtības nav. Jo varētu minēt, teiksim, tādu kuriozu, ka mūsu valstī var finansiāli atbalstīt no valsts budžeta tādu pedagoģiju, ko valsts neatzīst kā oficiālu pedagoģiju, - teiksim, Valdorfa skolu. Un tajā pašā laikā var būt tādas mācību iestādes, kuras realizē valsts izglītības standartus, attiecīgi realizē šo programmu un ir gatavas sniegt skolēniem arī izglītības dokumentus atbilstoši tam prasību līmenim, kāds ir valstī pieņemts šobrīd, bet kuras nesaņem šo valsts finansējumu vai arī kurām tas netiek garantēts, nodrošināts katru gadu. Es domāju, ka nevarēs sakārtot šīs lietas, ja mēs strikti nepieturēsimies pie mācību iestāžu apskatīšanas no šīs pozīcijas - valsts mācību iestāde, pašvaldības mācību iestāde vai privātā. Protams, attiecībā uz privātām mācību iestādēm, es domāju, šīs debates ir sākušās un tās vajadzētu arī turpināt.

Vai mācību iestādes, kurās mācības nenotiek valsts valodā, ar laiku varētu kļūt par privātām mācību iestādēm, jeb vai mums ir tomēr jānosaka kāds īpašs izņēmuma gadījums, kas ļautu valstī ar vienu valsts valodu pastāvēt divējādām valsts iestādēm ar divējādu pieeju attiecībā uz valodu? Es personīgi, skatoties uz tiem datiem un tiekoties ar cilvēkiem, kas savā dzīvē reāli nodarbojas ar izglītības realizēšanu, esmu nonācis pie secinājuma: ja šo privātskolu tīkla attīstību un nodalīšanu nost no valsts un pašvaldību skolām saista ar tādas finansēšanas kārtības ieviešanu, kura apmierina lielāko daļu valsts iedzīvotāju, tas ir, pāreju uz viena iedzīvotāja vai skolēna finansēšanu izglītībā, varētu apmēram desmit gadu laikā, kamēr viena paaudze iziet cauri skolai, nonākt līdz šīs sistēmas sakārtošanai. Ir pilnīgi skaidrs, ka valsts un pašvaldību mācību iestādēs mācības notiek valsts valodā, un tur var prasīt to. Privātās mācību iestādēs ne tikai puse mācību priekšmetu, bet lielākā daļa mācību priekšmetu varētu nebūt valsts valodā, bet privātā mācību iestāde varēs saņemt valsts līdzekļus tikai tādā gadījumā, ja viņa realizēs mācību programmu, ko valsts ir akceptējusi, nosakot savus izglītības standartus. Un skolai ir attiecīgi jāakreditējas, jāpierāda sava gatavība izsniegt pēc šādas mācību iestādes beigšanas dokumentu par izglītību valstī pieņemto standartu līmenī. Tātad tas ir arī attiecīgi jāapstiprina ar dokumentu.

Es gribētu izmantot šo gadījumu, lai vēlreiz lūgtu jūs nopietni padomāt par šo sakārtotību izglītības sistēmā. Pie šā jautājuma mums būs atkal jāatgriežas tāpēc, ka darba kārtībā drīz būs vismaz trīs izglītības likumi.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Man liekas neliela problēma rodas dēļ tā apstākļa, ka mēs izskatām šo likumu atrauti no Izglītības likuma un faktiski varbūt ielaužamies sfērā, kura ir Izglītības likuma jautājums. Jēdziens “privātā skola”. Es domāju, mums acīmredzot būs jāšķiro kaut kādā veidā jēdziens “privātā skola”, šī vārda tādā tīrā nozīmē, un jēdziens “minoritāšu skola”, tādā nozīmē, kādā varbūt to lietoja Mauliņa kungs, atsaucoties uz pirmskara Latvijas praksi. Es gribu tomēr teikt mūsu kolēģiem - Druvas kungs gan pašlaik izgāja no zāles -, ka laiks ir gājis uz priekšu arī Amerikas Savienotajās Valstīs. Šodien Amerikas Savienoto Valstu dienvidu štatos, tādos kā Teksasa un Kalifornija, ir štatu skolas, kurās māca spāņu valodā, tur mācību valoda ir spāņu valoda. Es runāšu arī par Vāciju, kur zināmas minoritāšu skolas ir - gan ne turku valodā, bet sorbu valodā, jo to tur uzskata par Vācijai tradicionālu minoritāti un tieši tāpēc tur, Vācijā, ir tas jēdziens “minoritāšu skolas”, sorbu skolas. Tas ir neliels rajons... Tāpat arī Šlēsvigā - Holšteinā ir dāņu skolas, un savukārt dāņu pusē, tur, pie Šlēsvigas-Holšteinas robežas, ir vācu skolas, kas visas tiek finansētas no valsts. Tātad, ja runā par tradicionālām minoritātēm, kas dzīvo uz vietas (piemēram, Latgalē arī krievi atsevišķos rajonos noteikti ir uzskatāmi par tradicionālu minoritāti), acīmredzot, Izglītības likumu pētot, mums tomēr būs jāprecizē un jādefinē, ko nozīmē jēdziens “minoritāšu skola”, ko nozīmē tīri privāta skola. Un, ja mēs runājam par minoritāšu skolu, tad ir loģiski saprotams, ka tā būtu skola, ko finansētu ja ne valsts, tad noteikti pašvaldība, tā tas notiek, piemēram, Vācijā manis pieminētajos rajonos. Un tādā gadījumā varbūt arī Tomašūna kunga priekšlikums, savienojot ar to, būtu loģisks. Šobrīd tādā kontekstā, kādā tas šeit ir ierakstīts... pēc tam nākamais... un pēc tam it kā piebilde, ka var arī finansēt no valsts ...un it kā paredzot... it kā būs panākta finansēšana, normatīvā finansēšana... no viena skolēna... ir pārāk daudz “it kā”, lai šobrīd mēs te ierakstītu šo pārāk kontrolējošo frāzi. Tāpēc šobrīd es neredzu citu iespēju, kā vien atbalstīt komisijas priekšlikumu, kaut gan es uzskatu, ka, risinot Izglītības likuma problēmas, mums acīmredzot cits nekas neatliks kā atgriezties pie šiem jēdzieniem un definēt jēdzienu “minoritāšu skola”, jo acīmredzot Latvijas apstākļos tas neizbēgami parādīsies kā aktualitāte.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Godātie kolēģi! Vispirms viena replika Ločmeļa kungam: es neesmu čangaliete, un neviens, kas dzimis Latgalē, nav čangalis, tas ir latvietis, kuram ir lemts piedzimt Latgalē, aiziet pasaulē un atgriezties savā Latvijā.

Un tagad - par lietu. Valsts valoda nodrošina demokrātijas tiesības visiem. Un tādēļ man pilnīgi nav saprotams, kādēļ tie Saeimā ievēlētie deputāti, kurus ir ievēlējusi mūsu tauta un kuri šobrīd pārstāv to tiesības, kurus viņi sakās aizstāvam... taču patiesībā viņi neaizstāv to tiesības, kuri nerunā latviešu valodā. Kādēļ es tā saku? Tādēļ, ka patiesībā, liedzot piedāvāt no valsts puses iespēju iegūt izglītību valsts valodā, jūs liedzat šiem cilvēkiem iespēju integrēties. Es atkārtoju šo domu, man ir žēl, ka man tā ir jāatkārto un jātērē jūsu laiks, bet ko lai dara, ja mēs viens otru nevaram pārliecināt nekā citādi, kā aizvien no jauna sakot vienu un to pašu patiesību, ka tikai tad, kad mēs nevis izskaudīsim un atņemsim bērnam to viņa prieku un to viņa laimi iemācīties svešā mēlē kādu vārdu... viņam ir jāiemācās šīs valsts valoda, tas ir svešs vārds, un viņš jūt sevī šo prieku, kad viņam ir iespēja izrunāt šo svešo vārdu, kas kļūst par viņa vārdu, tas ir viņa pateikts, tas ir viņa radīts, tas ir viņa saprasts, tas ir viņa izmantots un viņa lietots vārds. Kādēļ jūs, Golubova kungs un pārējie, kas aizstāvat jeb, pareizāk sakot, pseidoaizstāvat to cilvēku tiesības, kuri nerunā latviski, gribat šiem bērniem to liegt? Atļaujiet viņiem, lūdzu, šo brīvo izvēli! Gluži tāpat kā tad, kad pēc kara Latgalē, visā Krāslavas rajonā... Aizbrauciet un paskatieties, kā tas bija Robežniekos, Skuķos un citos pagastos Krāslavas rajonā, arī Ludzas rajonā. Jūs ļoti labi zināt, kā bija Pasienē, kā bija Šuškovā, kā bija Kozlovkā, visās tajās vietās, kurām es esmu braukusi cauri pirms gadiem desmit, visās tajās skolās. Tad tur latvieši nācā ārā no savām mājām un teica: mīļie, mūsu bērni runā tikai un vienīgi krievu valodā, tādēļ, ka mums nebija atļautas latviešu skolas! Taču tas nepadarīja šos cilvēkus par agresīviem vai naidīgiem pret tiem, kas līdzās dzīvoja un runāja krievu valodā. Tas tikai parādīja to, cik traģiskā stāvoklī mēs esam nolikuši savu valsti, savu valodu un savu tautu. Ja tagad mēs esam izpratuši savas kļūdas, tad kādēļ mēs šīs kļūdas gribam atkārtot attiecībā uz tiem, kuri ir izvēlējušies mūsu zemi un vēlas šeit turpināt dzīvot un saviem bērniem piedāvāt šo dzīvi šeit, uzskatīdami, ka te tā ir labāka nekā kaut kur citur? Būsim, lūdzu, tik dāsni un tik devīgi, ļausim šiem cilvēkiem izvēlēties! Bet lai mēs to varētu piedāvāt... Valstij šeit ir iespēja piedāvāt sistēmu, kurā katrs cilvēks ir brīvs savā izvēlē. Un, ja runā par lietas būtību attiecībā uz Izglītības likumu, par ko runāja Panteļējeva kungs, tad man personīgi ir pat vēl daudz stingrāka nostāja šajā jautājumā. Es uzskatu, ka tas, ka jau no pirmās klases mācības notiek citā valodā, bērnam dod daudz vairāk nekā tad, ja pa daļai, pa kripatiņai mēs viņam palielinām šo valodas slodzi. Un ir ārkārtīgi pārliecinošs piemērs. Parunājiet ar tiem vēstniekiem, kuri jau astoņus gadus no vietas strādā kā Latvijas pārstāvji citās valstīs, kā viņu bērni ieiet citu valstu skolās. Vai tas ir zaudējums, ja tad, kad mūsu Lietuvas vēstnieks atgriežas Latvijā, viņa trīs bērni runā lietuviešu valodā? Šobrīd viņš dodas uz Somiju, un Somijā viņa bērni mācīsies somu valodā, neskatoties uz to, ka viņi jau mācīsies gan vidusskolas klasēs, ģimnāzijas klasēs, gan arī 6.un 7.klasē. Un mazākā meitene ies 1.klasē. Viņi mācīsies somu valodā. Kas notiek ar to bērnu? Viņš tad bagātinās. Taču mēs gribam viņu padarīt nabagu, Golubova kungs. Es to jums nedrīkstu atļaut. Es lūdzu noraidīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, kā to ir izdarījusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Paldies. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - LZS, KDS frakcija.

P.Putniņš (LZS, KDS frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Tātad par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas piedāvāto priekšlikumu. Es te gribu teikt, ka Golubova kungam daļēji ir taisnība tādā nozīmē, ka, ja valodu mēs mācāmies ar grūtībām un puse priekšmetu šajā gadījumā būtu mācāma valsts valodā, tad tas rada zināmu pretestību, jo, ja mēs kaut ko slikti zinām, ja mēs kaut ko slikti varam paveikt, tad rodas nepatika un citas nelaimes, taču pašlaik citādas iespējas nav.

Bet varbūt tomēr ir? Un par šo iespēju šeit jau runāja vairāki mūsu kolēģi. Pirmām kārtām Druvas kungs, - proti, jau no 1.klases mācīt šo valsts valodu un drusciņ varbūt pat jau pirmsskolas vecumā šo valodu latviešu skolās - valsts valodu, latviešu valodu. Tas, protams, prasa vēl speciālu finansu papildinājumu. Šeit tad mums būtu iespēja, kā arī starptautiskais atbalsts latviešu, tas ir, mūsu valsts valodas apguvei tad, ja mēs pieņemsim tādu likumu. Un tas varbūt notiks jau trešajā lasījumā. Tad mums ir iespēja arī šo papildu finansējumu meklēt, lai, piemēram, latviešu valodas skolotāji tiktu divas, trīs reizes un pat vairākārtīgi finansēti. Varbūt tas tiešām būtu pats racionālākais ceļš. Taču pašlaik arī es aicinu pieņemt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ierosinājumu tādu, kāds tas ir jūsu tabulās patlaban. Tātad pieņemt to, bet uz trešo lasījumu spert jau soli tālāk, jo gan Valdmaņa kunga, gan Golubova kunga šīs iebildes arī ir vērā ņemamas. Labi, tad nākošajā lasījumā iesim soli tālāk! Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Šī norma, kuru mēs šobrīd apspriežam, manuprāt, ir pati svarīgākā Valsts valodas likumā, jo tas, kāda būs mūsu izglītības sistēma, kādā valodā vispārizglītojošajās skolās mācīsies bērni, lielā mērā noteiks cittautiešu integrācijas procesu un tā norises straujumu. Es gribētu, godātie kolēģi, informēt jūs par sekojošo, to, ka šādas normas pieņemšanas gadījumā tiks dota iespēja arī tiem daudzajiem latviešiem, kuri, manuprāt, okupācijas iespaidā joprojām mācās krievu mācībvalodas skolās, un tādi šobrīd ir 14 300 visā valstī. Ludzas rajonā 34% no visiem latviešiem mācās krievu skolās. Krāslavas rajonā 32% no visiem latviešiem mācās krievu mācībvalodas skolās. Daugavpils pilsētā puse no latviešu bērniem, tieši 2000, mācās krievu mācībvalodas skolā. Visā valstī katrs devītais latviešu bērns mācās krievu mācībvalodas skolā. Sakiet, lūdzu, vai tas ir normāli? Un, ja ir šāda situācija, vai tad prasība, ka vismaz puse mācību priekšmetu ir jāmāca latviešu valodā, ir absurda? Manuprāt, ne. Tas ir loģiski. Tas palīdzēs latviešiem atgriezties tur, kur viņiem ir jābūt.

Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinu noraidīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu un atbalstīt Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk deputāti nav pieteikušies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Tā kā šis ir nopietns jautājums, es atļaušos atbildēt uz dažiem jautājumiem, bet centīšos to darīt ļoti īsi.

Tiem, kuri te runāja par kaut kādiem cilvēktiesību pārkāpumiem, es gribētu nolasīt - tiesa, tas gan būs mans brīvs tulkojums -, kas ir rakstīts Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas izstrādātajās Hāgas rekomendācijās valodu jautājumos: “Mazākumtautībām ir tiesības ne tikai, lai saglabātu savas īpatnības, mācīties, apgūt izglītību dzimtajā valodā, bet viņām ir jādod tiesības integrēties sabiedrībā, un šī integrācija ir jānodrošina...” Tālāk es šeit ļoti brīvi tulkošu: “... ar to, ka ir jādod iespēja mācīties daļu priekšmetu valsts valodā.” Šeit pat ir runa, ka ir jādod iespējas daļu priekšmetu, tikai daļu priekšmetu! - mācīties attiecīgās minoritātes valodā. Tātad varētu valsts valodā mācīt arī vairāk nekā pusi, jo tās ir minoritātes tiesības, lai integrētos. Viņa varētu mācīties valsts valodā. Un tieši šīs Hāgas rekomendācijas uzsver to. Arī mēs esam te iecerējuši pamatskolās pakāpenisku pāreju - iespēju robežās ieviest šo valsts valodu.

Kā mēs zinām, šobrīd divi mācību priekšmeti ir jāmāca valsts valodā, bet vidējās mācību iestādēs, sākot ar 2005.gadu, es atkārtoju, mēs pakāpeniski paredzam, ka vismaz pusi priekšmetu vajadzētu mācīt latviešu valodā. Tas taču ir tieši minoritātes interesēs! Eiropas speciālisti, valodu speciālisti, ir to sapratuši, ka mums ir jāaizstāv minoritātes intereses apgūt mācību priekšmetus arī attiecīgās valsts valodā. Pretējā gadījumā viņa darba tirgū, apguvusi augstāko izglītību un tā tālāk, vienkārši tiks diskriminēta.

Attiecībā uz to, ko šeit pieminēja Valdmaņa kungs un daļēji arī Ločmeļa kungs. Valdmaņa kungs gan izteica pilnīgi pretēju viedokli, ka vajadzētu noraidīt, bet tanī pašā laikā ieteica, ka kādus divus gadus visus vajadzētu laist pamācīties latviešu skolās.

Ločmeļa kungs teica, ka vajag uzreiz sist dūri galdā un sākt uzreiz. Mums Latvijā ir tā specifika, ka latvieši daudzās vietās ir minoritāte. Iedomāsimies situāciju Daugavpilī - kas notiks, ja mēs tagad noteiksim, ka visi mācīsies tikai latviešu valodā! Vai arī Rīgā - sak’ tagad visi tikai latviešu valodā mācīsimies.

Ko tas reāli nozīmēs? Tas nozīmēs, ka vairs nevarēs pateikt: “Latvieti, tu ej Rīgas 1.vidusskolā, bet tu esi krievs - tu ej Rīgas 2.vidusskolā!” Visi tiks samesti vienā katlā. Jau šobrīd ir problēma, ka skolās ar valsts mācībvalodu Latgalē jau daudzviet vienkārši mēs nespējam uzņemt latviešu skolās tos cittautiešus, kuri ģimenē runā citā valodā, un līdz ar to cieš latviešu bērni, cieš mācību process utt. Šī pakāpeniskā pieeja nozīmēs to, ka daļu, protams, mēs varēsim uzņemt latviešu skolās. Šie procesi attīstās ļoti strauji, un jau šobrīd pirmajās klasēs mācās 70% bērnu, bet mēs nevaram, tā teikt, uzņemt visu to masu, kuri varbūt grib, un tāpēc ir jādod iespēja, lai būtu šī pakāpeniskā pāreja, jo tam ir jānotiek pakāpeniski, tāpēc ka šodien nav ne skolotāju, ne tādu iespēju utt. Tā ka es aicinu...

Atbildot uz Kreituses kundzes teikto. Daļēji tas ir atbildēts 13.1. pantā. Tas faktiski attiecas arī uz nākamo priekšlikumu, ka, “ja šajā vai citos likumos nav noteikta cita mācībvaloda”, kā tas, piemēram, ir Rīgas Ekonomikas augstskolā, kur ar likumu ir noteikts, ka tur mācības ir angļu valodā. Līdzīgi varētu būt arī attiecībā uz kādu atsevišķu ģimnāziju vai ko citu, bet privātskolu jautājums vēl tomēr ir jāpadiskutē.

Ja mēs šodien pieņemam to variantu, kuru ieteica Andris Tomašūns, ka, ja privātskolas finansē tāpat kā valsts skolas, ja skolu finansējums ir aprēķināts, tā teikt, uz vienu skolēnu, tad ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka šodien visas skolas, kurās mācības notiek citās valodās, sevi nosauks par privātskolām un tāpat saņems finansējumu uz vienu skolēnu, bet diemžēl latviešu valodā šie priekšmeti apgūti netiks. Tā ka šeit ir tā pretruna, tāpēc uz trešo lasījumu derētu par privātskolām vēl izdarīt zināmu atrunu. Es ļoti atvainojos, ka tik ilgi runāju, bet es aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - svītrot 15.panta otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 41, atturas - 8. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! 53.priekšlikums ir noraidīts, jo faktiski tā ideja, kas šeit ir izteikta, ka izglītību var iegūt Eiropas Savienības dalībvalstu valodās... šī koncepcija ir ietverta 13.pantā, kur sacīts: “ja šajā vai citos likumos ir noteikta cita mācībvaloda”, kā tas ir, piemēram, ar Stokholmas Ekonomiskas jeb Rīgas Ekonomiskas augstskolu, kā tas būs ar Rīgas Juridisko augstskolu. Tad mēs ar likumu nosakām angļu valodu un viņi mācās angļu valodā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas atzinumu par 53.priekšlikumu iebildumu nav. Paldies. Pieņemts komisijas viedoklis.

Dz.Ābiķis. 54.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 55. priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 56.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt priekšlikuma autors - deputāts Andris Tomašūns, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Sakarā ar saviem priekšlikumiem es gribētu nedaudz oponēt Ābiķa kungam, kurš nepareizi izklāstīja lietas būtību. Mani priekšlikumi bija saistīti ar pārejas noteikumiem, kurus diemžēl komisijā, sagatavojot šo dokumentu šeit lasīšanai... Sakarā ar to, ka komisija noraidīja manus priekšlikumus, pārejas noteikumos paredzētās daļas vienkārši nav iekļautas šajā likumprojektā, tomēr es gribētu precīzi, skaidri pateikt Ābiķa kungam, ka šī pāreja uz precīzu sadalījumu valsts, pašvaldību un privātajās skolās atbilstoši maniem priekšlikumiem un saistībā ar pārejas noteikumiem bija paredzēta apmēram 10 gadu laikā, ņemot vērā to, ka šobrīd daudzi noteikumi, pēc kuriem vadās, realizējot valodu politiku skolās, šodien ir novilkuši robežu - 2005.gads, paredzot, ka puse mācību priekšmetu būtu jāmāca latviešu valodā, bet otra puse varētu tikt mācīta minoritāšu valodās. Tāpēc es gribu precizēt un pilnīgi skaidri pateikt: nav bijis tādu priekšlikumu, un arī šis nav domāts tam, ka tūlīt - rīt, pēc likuma pieņemšanas, ir jāpāriet uz šādu sistēmu. Bija pārejas noteikumi, kas paredzēja līdz 2005.gadam. Šajā sakarībā, es domāju, vajadzētu saprast, ka tas ir process, kurš kaut kad ir jāsāk, un nu mums ir iespējas plānot, kad to varētu arī beigt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Šis priekšlikums gan neattiecas uz to, par ko Tomašūna kungs šeit debatēja, bet es tikai gribu sacīt, ka, protams, par šo jautājumu var vēl diskutēt, tomēr es vēlreiz gribu atgādināt šos balsojumus, to, ka komisijas pieeju izglītības jautājumos Valodas likumā atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija, to atbalstīja 8 no 9 komisijas locekļiem, atbalsta Valsts valodas attīstības programma... precīzu nosaukumu es laikam nepateicu, bet to atbalsta arī Priedītes kundze... tur piedalās arī ārvalstu eksperti un, starp citu, atbalsta arī frakcijas “Latvijas ceļš”... es atvainojos, Izglītības, kultūras un zinātnes komiteja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tomašūna kungs prasīja balsojumu par savu priekšlikumu. To arī darīsim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Andra Tomašūna priekšlikumu - izteikt 15.panta trešo daļu... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 13, atturas - 28. Bet veseli 46 deputāti nebalso vispār. Lūdzu zvanu vēlreiz! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret 56.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 18, atturas - 41. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Nākamais - 57.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 58.priekšlikums ir noraidīts, bet te es piekrītu Tomašūna kungam, ka mēs par šo problēmu vēl varam diskutēt laikā starp otro un trešo lasījumu, taču šobrīd es aicinu noraidīt, lai “nelauztu” šo pieeju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 58. - deputāta Tomašūna... Godātie kolēģi, tā kā nākamais priekšlikums ir svītrot šā 15.panta ceturto daļu, tad būtu loģiski, ja mēs pirmo balsotu šo 59. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. Es aicinu ...

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir vienisprātis, ka mēs varam svītrot... vai pieprasa balsojumu? Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par atbildīgās komisijas priekšlikumu - svītrot 15.panta ceturto daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Šī panta daļa tiek svītrota. Līdz ar to 58. mēs vairs neskatām.

60.priekšlikums.

Dz.Ābiķis. 60.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. ...15.panta piektās daļas svītrošanu. Vēlas runāt deputāts... Tātad - vai deputātiem nav iebildumu pret 15.panta piektās daļas svītrošanu? Nav. Paldies. Tas ir pieņemts. Daļa tiek svītrota.

Dz.Ābiķis. 61.priekšlikums - deputāta Dinēviča priekšlikums - ir atbalstīts, tiesa gan, precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Dinēvičs vēlas runāt par savu priekšlikumu. Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Deputāti! Klātesošie! Man jau ir liels gods, ka komisija tomēr pārsvarā ir ņēmusi vērā manu priekšlikumu, taču tad, kad es iepazinos ar jauno redakciju jaunajam likumam par profesionālo izglītību, es nācu pie secinājuma, ka es tomēr nevaru piekrist šādai precizētai redakcijai. Un es nevaru piekrist šādai precizētai redakcijai tikai tādēļ, ka konceptuāli tiek jaukta kvalifikācijas celšana, tā saucamā pieaugušo izglītība, ar profesionālo izglītību. Tiek darīts viss, lai pieaugušo izglītības sistēmu pakļautu profesionālajai izglītībai, kas ir kategoriski nepieļaujams un neatbilst arī Hamburgas 1997.gada konferences lēmumiem, kas pasaules mērogā izskatīja jautājumus par pieaugušo izglītības sistēmu. Tādēļ es lūdzu tomēr klātesošos deputātus atbalstīt manu redakciju un nejaukt kopā pieaugušo izglītību ar profesionālo izglītību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Beidzam debates.

Komisijas vārdā - Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu izšķirt šo jautājumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Dinēviča 61.priekšlikumu - izteikt 15.panta sesto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 6, atturas - 20. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 62.priekšlikums - Izglītības un zinātnes ministrijas un atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ja mēs esam pieņēmuši 15.panta sesto daļu deputāta Dinēviča redakcijā, kā tikko nobalsojām, tad šis vairs nav balsojams.

Dz.Ābiķis. Es piekrītu. 63.priekšlikums ir atbalstīts. Deputāta Dinēviča priekšlikums ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šeit atkal ir situācija, kurai mums ir jāmeklē kāds risinājums uz trešo lasījumu, jo saskaņā ar šādu redakciju, kādu piedāvā deputāts Dinēvičs vai arī kā to pēc tam ar precizējumu piedāvā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, visās zinātnes nozarēs īsti nevar strādāt. Es atkal varu minēt konkrētu situāciju tieši savā zinātnes nozarē, es varu minēt arī konkrēti pats savu zinātnisko darbu. Es iesniedzu disertāciju doktora grāda iegūšanai, un šis doktora darbs, pilnīgi skaidrs, bija angļu valodā, jo man bija recenzenti no citām valstīm. Es domāju, arī tā ir normāla prakse, ka recenzenti zinātniskajiem darbiem... tātad tiem, kuri ir vērsti uz doktora grāda iegūšanu un pagaidām arī uz habilitētā doktora grāda iegūšanu, ir starptautiski autoritatīvi eksperti, to skaitā arī eksperti no citām valstīm. Līdz ar to prasība, lai šis darbs būtu latviešu valodā, absolūti nevarētu būt pamatota.

Kas attiecas uz tulkojumu latviešu valodā, es savas uzrakstītās vairāk nekā 200 lapaspuses šajā zinātniskajā darbā, kas man bija, protams, būtu varējis pārtulkot latviešu valodā un briesmīgas grūtības man tās nebūtu. Bet, ņemot vērā to, ka zinātniskajā apritē šis darbs ieiet tieši tajā starptautiski atzītajā zinātnes valodā un ka šo darbu spēs detaļās izprast varbūt ne īpaši plašs Latvijā dzīvojošo lasītāju loks, man šķiet, ka šī tulkojuma veikšana varētu tikt uzskatīta vēl par papildu apgrūtinājumu, papildu soli, papildu uzdevumu, kas cilvēkam ir jāizdara šajā jau tā nebūt ne vienkāršajā procesā, cīnoties par to, lai viņš saņemtu šo zinātnisko grādu.

Kam, manuprāt, noteikti būtu jābūt valsts valodā? Valsts valodā būtu jābūt zināmam pārskatam par to, kādi ir šā zinātniskā darba rezultāti, un šis pārskats tiešām būtu orientēts uz plašāku sabiedrību. Taču tad, kad zinātniskais darbs sāks skart jau tās jomas, kuras ir pieejamas tikai šauram speciālistu lokam, visa darba tulkojums, neapšaubāmi, būs vēl papildus bremzējošs faktors. Un, ja es vērtēju situāciju, kāda varētu izveidoties attiecībā uz visiem darbiem kopumā, tad jāteic, ka, manuprāt, šie tulkojumi latviešu valodā būs caurmērā ārkārtīgi sliktas kvalitātes un nez vai mums vajadzētu šeit, Latvijā, vairot šādu sliktas kvalitātes tekstu paraugus. Jo ir skaidrs, ka zinātniskā grāda piešķiršanas padome vispirmām kārtām vērtē šo zinātnisko saturu, un, ja tas būs labs, ja šim darbam būs šī starptautiskā atzīšana, tad viss pārējais būs otršķirīgs.

Es, neapšaubāmi, piekrītu tam, ka ir jābūt kādai anotācijai, pietiekami izvērstai anotācijai, latviešu valodā, kur tiek uzskaitīti galvenie rezultāti, bet es tiešām neredzu īpašu jēgu tādam tulkojumam, ja man kāds prasītu pārtulkot visus manu teorēmu pierādījumus latviešu valodā, tos, kurus es tiku sniedzis.

Tātad es aicinu šajā brīdī neatbalstīt šos priekšlikumus un, gatavojot trešo lasījumu, atrast tomēr kādu kompromisa redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Kreituses kundze, līdz pārtraukumam ir astoņas minūtes.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, man pietiks.

Augsti godātais Čerāna kungs! Jūs pašreiz runājāt apmēram tā kā Maskavas Valsts universitātes visdogmatiskākais profesors, kad bija saruna ar citām toreizējās PSRS republikām. Jo bija izstrādājusies pat tāda sistēma, ka tika skaidrots, ka latviešu valoda ir nabadzīga un ka latviešu valodā nav iztulkojama vesela rinda terminu un tāpēc tie ir jāizmanto no krievu valodas un jālieto krievu valodā. Es saprotu, ka jūs esat ģeniāls cilvēks un jūsu darbs ir ģeniāls. Bet kāpēc jūs gribat apzagt citus cilvēkus un netulkot to valsts valodā, lai to var izlasīt arī citi cilvēki un iepazīt šīs ģeniālās domas? Vai arī jūs patiešām gribat teikt to, ka latviešu valoda ir tik neattīstīta un tik nabaga, ka nav izmantojama datorzinātnēs? Es šeit kaut ko nesaprotu, cienījamie kolēģi. Jūs sakāt, ka doktoram esot šausmīgi grūts darbs un viņš nevarot iztulkot. Ja jūs to nevarat izdarīt, tad jūs neesat zinātnieks un neesat doktora grāda cienīgs. Piedodiet par šiem asajiem vārdiem, bet šādu savas valsts valodas noliegšanu un pateikšanu, ka eksistē zinātnes, kurās nevar izmantot latviešu valodu, es nekā savādāk nevaru nosaukt kā par padomju domāšanas atavismu, kas jūsos diemžēl ir saglabājies. Un, ja jūs uzskatāt, ka var būt zinātniskie darbi, kuri netiek tulkoti, kuri tiek šeit rakstīti citā valodā, tad, lūdzu, pasakiet man, kā tad mums ir ar Valsts valodas likumu un ar izglītības iegūšanu, un valsts valodas izmantošanu. Tas nozīmē, ka rodas ekstremālas situācijas, kurās tas netiek izmantots. Taču galvenais ir tas pazemojums mūsu valsts valodai, kura tiek atzīta par necienīgu vai nespējīgu būt tik attīstītai, lai to izmantotu datorzinātnēs. Manuprāt, kolēģi, tas šodien Latvijā nav pieņemams.

Sēdes vadītājs. Viktors Dinēvičs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamie klātesošie! Es tikai gribēju piebilst visam iepriekš teiktajam vienu teikumu. Neaizmirsīsim, ka šīs disertācijas tiek aizstāvētas Latvijā! Ja tās tiek aizstāvētas citās valstīs, tulkojiet, kādās valodās gribat. Bet, ja mēs aizstāvam disertāciju Latvijā, tai ir jābūt latviešu valodā.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti un ļoti cienījamā Kreituses kundze! Latviešu valoda nav nabadzīga, un es nekad neesmu teicis, ka tā būtu nabadzīga. Latviešu valodu var izmantot datorzinātnēs. Tikai vienu lietu es gribu pateikt - to, ka šauri specializētam darbam Latvijā būs ļoti ierobežots cilvēku loks, kas to spēs izlasīt. Lai veiktu šī darba objektīvu izvērtēšanu, šim darbam ir jābūt svešvalodā. Ja mēs negribam būt šeit provinciāli, man nav pilnīgi nekādu problēmu arī pārtulkot šos savus darbus. Protams, tad, ja šāda prasība man būs. Taču man ļoti negribas rakstīt tādus darbus, kuri reāli nebūs šādā veidā vajadzīgi. Manuprāt, zinātniekam pati primārā lieta, vismaz attiecībā uz fundamentālo zinātni, ir būt iekšā starptautiskajā apritē. Būt iekšā starptautiskajā apritē - tas nozīmē tomēr būt spējīgam uzrakstīt zinātnisko darbu tādā veidā, lai to var izlasīt un novērtēt arī citas valsts zinātnieks. Lai tajā brīdī rastos pārliecība, ka tas tiešām ir atbilstošs šim līmenim. Es varu pateikt, ka ļoti daudzās valstīs tas tieši šādi arī notiek - uz zinātnisko darbu aizstāvēšanām, kā likums, recenzenti tiek aicināti no citām augstskolām un no citām valstīm. Mēs, protams, varam pieņemt šeit to, ka Latvijā mēs varam aizstāvēt tikai latviešu valodā rakstītu darbu. Mēs varam to pieņemt, un no tā cietīs tikai mūsu zinātne. Ja šis zinātnes līmenis un spēja iekļauties starptautiskajā apritē nav deputātu vairākumam svarīga, nu labi, lai jau nebūtu svarīga! Dzīve jau ar to, protams, nebeigsies. Viss tiks izšķirts ar balsojumu. Varbūt šis nav tik briesmīgi svarīgs jautājums, lai tam šeit tiktu tik liela un saasināta uzmanība pievērsta.

Es nekādā ziņā negribu noliegt mūsu valodas izmantošanas iespējas arī zinātnē. Taču, ja mēs nonākam līdz zināmam līmenim, tad tomēr ir jārēķinās ar objektīvu faktu, ka šī zinātniskā aprite ir šodien starptautiska.

Tāpēc es gribu aicināt rūpīgāk strādāt pie redakcijas, gatavojot trešo lasījumu, un šajā brīdī es gribētu aizstāvēt kā pirmajā lasījumā pieņemto redakciju - visveiksmīgāko no šobrīd esošajām. Šeit ir pilnīgi konkrēta kārtība attiecībā uz zinātnisko grādu iegūšanu. Bet izšķirsim šo jautājumu ar balsojumu, un, es domāju, nevajadzētu šeit nekādu demagoģiju.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Kreituses kundze, pirms jums ir vēl citi pieteikušies debatēs. Tādēļ turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma vārds Andrejam Panteļējevam. Paziņojums.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie izmeklēšanas komisijas dalībnieki, uz piecām minūtēm sapulcēsimies uz īsu sēdi tepat blakus, Dzeltenajā zālē tūlīt!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Otrs paziņojums. Es lūdzu Prezidija locekļus pārtraukumā sapulcēties Sarkanajā zālē. Notiks Prezidija sēde.

Pirms reģistrācijas sveicam divus mūsu kolēģus - Janīnu Kušneri, kurai 26.aprīlī palika nozīmīga, apaļa dzīves jubileja... (Aplausi.) ...un Juri Kaksīti, kuram aizvakar palika 55 gadi. (Aplausi.)

Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Lūdzu visus to izdarīt.

Lūdzu uzmanību! Lūdzu, Rudzīša kungs!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Juris Sinka, Kārlis Leiškalns, Ģirts Valdis Kristovskis, Edvīns Inkēns, Inese Birzniece, Jānis Strods, Jānis Kazāks, Imants Liepa, Ervids Grinovskis, Roberts Zīle, Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 17.30. Prezidija locekļus lūdzu tagad uz Sarkano zāli.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt deputāta Dinēviča priekšlikumu - priekšlikumu nr. 63.

Debatēs runās Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es te dzirdēju ārkārtīgi savādu viedokli. Čerāna kungs teica: ja mēs negribam būt provinciāļi, tad nevajag latviešu valodu lietot tur, kur ir jārunā par sarežģītām zinātnes problēmām.

Man atkal liekas: ja mēs negribam būt provinciāļi, tad mums ir jādara viss, lai attīstītu latviešu valodu un lai latviešu valodā varētu izteikt jebkuru zinātnisku domu jebkurā zinātniskajā nozarē.

Jautājums ir tāds: vai mēs vēlamies attīstīt latviešu valodu vai mums tas ir vienalga? Un tad diplomāti runās franču valodā, datorzinātņu speciālisti runās angļu valodā, jogu studējošie runās kādā no Indijas valodu paveidiem, un tā tālāk. Ja ir vēlēšanās aizstāvēt savus zinātniskos darbus, tādus, kas ir veltīti kādai no valodām, tad tas ir pavisam cits jautājums. Ja ir vēlēšanās attīstīt savu dzimto valodu, meklējot atbilstošus izteicienus jebkurā zinātnes nozarē, tad pa tādu ceļu arī ir jāiet.

Es gribētu jums atgādināt arī nedaudz no vēstures. Pirms Otrā pasaules kara Latvijā bija ļoti augsti attīstīta ķīmijas zinātne. Latviešu ķīmiķi bija ar pasaules vārdu - un ne viens vien. Un šī skola turpināja darboties arī pēc Otrā pasaules kara. Ilgus gadus latviešu ķīmiķi, ieguvuši zinības pirms kara, turpināja strādāt zinātnes laukā, un, neskatoties uz visiem sarežģījumiem, ko viņiem radīja padomju iekārta, viņu publikācijas un viņu vārdi bija pietiekami pazīstami dažādās pasaules valstīs. Bet Latvijā visi saieti bija latviešu valodā, zinātniskos darbus publicēja latviešu valodā un visas diskusijas bija latviešu valodā.

Un tāpēc Čerāna kungs drīzāk būs provinciālis, ja viņš mēģinās izvairīties no latviešu valodas lietošanas arī datorzinātnēs. Lūk, tas būs visīstākais provinciālisms. Ne jau velti bijušajās Anglijas un Francijas kolonijās ļoti bieži vietējie cenšas mācīties angļu vai franču skolās un tādējādi pavisam aizmirst savu dzimto valodu, un viņiem tā valoda faktiski kļūst par valodu, kurā viņi runā ikdienā. Ļoti raksturīgi piemēri šinī ziņā ir īpaši Francijā, pareizāk sakot, bijušajās Francijas kolonijās.

Tātad šeit mēs varētu tikai atbalstīt jebkura zinātniska darba, jebkuras zinātniskas publikācijas maksimālu rakstīšanu latviešu valodā.

Tagad parādās jautājums: nu tad lielie pasaules slavenie nevarēs iepazīties ar ģeniālajiem mūsu darbiem. Tāpēc ir domātas anotācijas jebkuram zinātniskam darbam, un, ja smadzeņu ir pietiekami, tad šo anotāciju var tā uzrakstīt, ka katram speciālistam būs skaidrs, par ko ir runa attiecīgajā zinātniskajā darbā. Ja, protams, ir vēlēšanās kaut ko tur uzrakstīt. Tas ir atkal pavisam cits jautājums.

Otrkārt. Katram zinātnisko darbu autoram ir iespēja simtām reižu piedalīties starptautiskajos saietos, simpozijos, piedalīties ar referātiem, izstādīt savus darbus stendos un tā tālāk. Kur te ir problēma - pastāstīt par sevi jebkurā valodā, kādā gribat? Kur te ir šī problēma? Bet tieši tas mums ir visvairāk vajadzīgs. Mēs esam krietni ilgu laiku cietuši to, ka mūsu valodu un arī mūsu zinātnisko valodu vēlējās piesārņot ar dažādiem terminiem, it īpaši no krievu valodas, un tagad tiešām ir zināmas problēmas (piemēram, ķīmiķiem), lai no jauna sakārtotu savu zinātnisko valodu tā, lai maksimāli ievērotu latviešu valodas īpatnības un lietotu tādus svešvārdus, kas būtiski “neizlec” no konteksta. Jebkurai valodai ir jādod iespēja attīstīties. Mēs labi zinām savas valodas attīstības vēsturi, zinām cilvēkus, kas mūsu valodā ir devuši jaunus vārdus. Šodien mēs tos mierīgi lietojam un nemaz neiedomājamies, ka mēs šos vārdus lietojam, pateicoties Kronvaldu Atim vai Jānim Rainim. Simtiem vārdu viņi šādā veidā ir devuši mūsu valodai. Un arī tālāk tas pats notiks. Es domāju, ka šodienas valodnieki, sadarbojoties ar zinātniekiem, var radīt pilnīgi skaidru ainu par to, ka latviski ir uzrakstāms jebkurš darbs. Tas jau ir nākotnes jautājums.

Un tāpēc es domāju, ka ir atbalstāms šis teksts un ka šeit nebūtu nekādas pretrunas.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es tomēr gribētu mazliet atbildēt Čerāna kungam, lai cilvēkiem, kas mūs klausās, nerastos iespaids, ka mēs visi esam tik šauri specializējušies un domājam tāpat.

Es gribētu jums, Čerāna kungs, teikt, ka jūs esat specializējies tiktāl, ka jūs par zinātnes pirmo (nevis primāro; starp citu, latviešu valodā primārais ir pirmais, ja mēs lietojam valsts valodu) uzdevumu sākat uzskatīt starptautisko apriti. Bet vispār pasaulē ir pieņemts, ka zinātnes galvenais jeb pirmais uzdevums ir jaunu zināšanu radīšana sabiedrības attīstībai, nevis starptautiskā aprite. Tagad es saprotu, kāpēc zinātnes regulācijas likumā parādījās jēdziens, ka zinātnieki ir tikai tie, kuriem ir starptautiskā aprite. Un neviens nevarēja pateikt, kas ir starptautiskā aprite. Pēc tam sāka runāt, ka tie ir tie, kas ir angļu valodā publicējušies. Man liekas, ka zinātnē nav dominējošās valodas, kopš latīņu valoda tādu lomu ir zaudējusi. Ir valsts, kurā tiek veikts zinātniskais darbs, un vispirms zinātnieks kalpo nevis starptautiskajai apritei, bet savas valsts sabiedrības attīstībai, tātad jaunu zināšanu ienešanai šinī sabiedrībā un tās tālākai virzībai. Un tāpēc es domāju, ka vairs nevajadzētu daudz par to diskutēt, bet izteikt savu viedokli balsojot. Ir jāatceras, ka tas ir mūsu Valsts valodas likums un ka tā ir mūsu valsts un sabiedrības attīstība, mūsu zinātne, jaunas mūsu zināšanas un mūsu valsts iziešana ar savām zināšanām pasaulē, nevis viena zinātnieka šaurā specializācija starptautiskajā apritē.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti un augsti godātais Kārli Čerāna kungs! Es nāku tieši tāpēc, ka man jūsu uzstāšanās izraisīja šo domu - pateikt to, ka es tomēr uzskatu, ka tagad, kad mēs runājam par latviešu valodu un par Valsts valodas likuma pieņemšanu, ir īstā reize atgādināt, ka mēs runājam stipri sakropļotā latviešu valodā arī tās pašas zinātnes dēļ. Es lūdzu Čerāna kungu, kaut gan viņš neklausās, neuzņemt to kā tādu uzbrukumu, bet kā draudzīgu kritiku. Jūs, Čerāna kungs, runājat dažbrīd diezgan kļūdaini, piemēram, runājat par Latgales reģionu. Nu dikti žēl. Es jau vairākkārt esmu sacījis, ka mums bija novadi un apvidi. Latgale ir novads. Kāpēc tagad sāk saukt Latgali par reģionu? Tas notiek tās pašas svešvalodas iespaidā.

Mēs runājam par integrēšanos. Kāpēc mēs nevarētu to teikt latviski? Mēs varētu sacīt - iekļaušanās, savienošanās...

Runājam par caurspīdīgumu. Arī Kārlis Čerāns bieži runā, ka nu muitai un komisijām jābūt caurspīdīgām... Ir pilnīgi aplami tā sacīt, jo angļu valodā jēdzienam “transparent” ir divas nozīmes. Pirmā nozīme ir “caurspīdīgs”, tas ir, caurspīdīgs kā stikls. Otrā nozīme ir “atklāts”, “pārredzams”. Lietot latviski šo jēdzienu, teikt, ka Čerāna kungs vai Panteļējeva kungs ir caurspīdīgs, ir vienkārši smieklīgi un muļķīgi, kaut gan tagad mēs jau nez cik reižu esam dzirdējuši gan presē, gan pa radio skandinām par to caurspīdīgumu. Tas ir atkal viens maziņš piemērs, kā tiek grauta latviešu valoda.

Tālāk. Kad mēs pieņēmām to autotransporta obligātās apdrošināšanas likumu, tas bija pilnīgi muļķīgi - nosaukt šo nodevu par prēmiju. Atkal ārzemju iespaidā. Angļu valodā vārds “premium” nozīmē “iemaksa”... (Starpsauciens: “Tā ir prēmija!”) ... Angļu valodā prēmija ir “bonus”. Ja mēs saņemam kādu prēmiju... Pilnīgi ačgārni. Savai valodai mēs tādu muļķību nodarījām.

Mēs, piemēram, rakstām “deklarācijas”. Vārds “deklarācija” tulkojumā ir vienkārši “paziņojums”. Kāpēc mēs nevaram rakstīt latviski - “paziņojums”? Nu, kas tik mums te nav! Te mums ir “ofšora zonas” un “sanācija”, un “marketingi”, un “ofisi”, un tā bez gala. Nerunājot jau nemaz par to, ko no krievu valodas mēs paņemam. Ja mēs tā paskatāmies, tad redzam, ka latviešu valoda ir ļoti sakropļota.

Taču pats tas galvenais, kāpēc es nācu tribīnē, ir tas, ka man gribas atgādināt to atziņu, ko ir sacījuši prātnieki, - ka vēsture ir pierādījusi to, ka izmirst tās valodas, kurām nav savas rakstības, un ka nākotnē solās izmirt tās valodas, kurām nebūs savas datorvalodas. Un te, lūk, Čerānam nebūtu jāgriež mugurpuse, bet jāstrādā pie tā, lai radītu arī latvisku datorvalodu. Ja jūs nopietni ieklausījāties tajā prognozē. Pareģi saka, ka izmirs tās valodas, kurām nebūs radīta datorvaloda.

Un, runājot par šo priekšlikumu, ir jāteic, ka kaut kas tur ne vienā, ne otrā variantā nav īsti labi. Varbūt vajadzēs mazliet precizēt to, bet, protams, balsosim par komisijas ieteikto variantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Dilba - Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija.

R.Dilba (LZS, KDS frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Čerāna kungs ir droši vien kaut ko pārpratis, jo, saprotiet, ja zinātniskais grāds šeit pie mums, Latvijā, mūsu valstī, ir jāaizstāv svešā valodā, tad es nesaprotu... tad mums visiem šeit, tiem, kas vēlas iepazīties ar to, acīmredzot būs jāatver savi naudas maki, lai to darbu iztulkotu un saprastu, kas tur ir. Un tad mums jādomā, kā zinātnieki to veido citā valodā, jo tur var būt daudzi pārpratumi. Mēs varam saprast to, ka, protams, mūsu zinātnes sfēras ir ļoti daudzas un plašas un tās varbūt pāriet pāri citu valstu robežām... Varētu būt tiešām starptautiskas zinātnes, kas ir kopīgas, saistītas kaut vai ar Igauniju, Lietuvu un varbūt arī vēl kādām citām valstīm, un dabīgi, ka tad jāvienojas, kurā valodā tas zinātniskais darbs varētu būt. Un ir pilnīgi iespējams, vadoties arī pēc šī likumprojekta, vienoties, kurā svešvalodā, ja ir publiski jāaizstāv šis zinātniskais darbs. Tā ka šis variants pilnīgi nodrošina tādas iespējas. Taču mums tomēr jāpieņem pamatbāze. Ja mēs gribam šeit uz vietas, savā valstī, kādu zinātnisko darbu izstrādāt un aizstāvēt, tad acīmredzot vajadzētu to aizstāvēt mūsu dzimtajā valodā. Un būtībā jau tomēr zinātniskās padomes, kas izveidotas mūsu valstī, droši vien būs latviskās padomes, un latviešu valodā būs droši vien jāaizstāv... Tā ka šeit tiešām var veidoties tāda situācija, ka... Ir, protams, zinātnē daudzi sinonīmi, daudzi nosaukumi, kuri ir jau starptautiski atzīti... jānosaka, vai tas ir latīņu valodas vai kādas citas valodas izcelsmes... kā nu kurā vietā... Kreituses kundzei ir pilnīga taisnība, ka zināmai kārtībai jābūt, tāpēc mūsu likumdošana ir virzīta uz to, kāda bāze mums ir mūsu valstī. Mūsu valstī bāze ir mūsu valsts valoda.

Tālāk. Ja tas ir kāds plašāks zinātniskais darbs, kas ir virzīts un veidots tā, lai tas aizietu uz citām valstīm, tad ir skaidrs: tam, kas šo zinātnisko darbu izstrādājis, būs šim apstāklim jāpiemērojas. Tad viņam būs attiecīgi jātulko, jāskaidro. Es domāju, ka šī norma, kas pašreiz ir komisijas ieteiktajā variantā, netraucē to darīt, bet - tieši otrādi - veicina.

Ir iespēja šo zinātnisko izstrādni aizstāvēt citā valstī, un arī mūsu valsts ir tiesīga to darīt. Tāpēc es aicinu kolēģus atbalstīt komisijas ieteikto variantu un lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Paldies, cienījamie kolēģi, par atbalstu. Ņemot vērā to, ka komisija ir par latviešu valodas nostiprināšanos visās dzīves jomās, to skaitā arī zinātnē, es aicinu atbalstīt komisijas un deputāta Dinēviča iesniegto redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Dinēviča priekšlikumu - izteikt 16.pantu šādā redakcijā. Teksts deputātiem ir redzams. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 5, atturas - 4. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Nākamie trīs panti ir veltīti radio un televīzijai, un komisija diskutēja par iespēju šos pantus ņemt ārā no Valodas likuma, jo Radio un televīzijas likumā ir šie likuma panti praktiski tādā pašā redakcijā, gandrīz viens pret vienu. Tomēr mums tie, protams, ir jāapspriež, jo šobrīd šie priekšlikumi šeit ir.

64.priekšlikums ir deputātes Rugātes priekšlikums, ko komisija aicina noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas atzinumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 65.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, ko deputāti aicina noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tātad paliek 15.pants redakcionāli precizētā redakcijā, kāda šeit ir labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta 15.panta (pēc jaunās numerācijas) redakciju? Iebildumu nav. Paldies. Akceptēts.

Dz.Ābiķis. 66.priekšlikums ir deputātes Rugātes priekšlikums, kurš ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 67.priekšlikums ir deputāta Vidiņa priekšlikums. Šeit ir rakstīts, ka tas ir noraidīts. Faktiski tas ir izteikts precizētā redakcijā un pēc būtības atbalstīts. Lai gan formāli noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas atzinumu par konkrēto priekšlikumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 68.priekšlikums - deputātes Rugātes priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 69.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neiebilst. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 70.priekšlikums - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji! Latvieši! Redz, man ir tāda īpatna nespēja - es krievu valodu nesaprotu. Man gan savā viesnīcā ir pieejami daudzi televīzijas kanāli, bet ļoti reti es varu atrast tanī laikā, kad es gribu skatīties, raidījumu, kuru es saprotu. Kinofilmas pa lielākai daļai ir krievu valodā. Tur fonā es dzirdu kaut ko franciski vai vāciski, vai angliski, ko es varbūt varētu saprast, un tur kaut kur parādās kaut kāds mazs latvisks subtitrs... Mani kā latviešu valodā runājošu cilvēku vienkārši tas neapmierina. Es domāju, ka mēs ļoti daudz latviešu tautas pazaudēsim tieši tāpēc, ka liela daļa mūsu televīzijas programmu ir krievu valodā. Mums būtu jāuzmanās, lai mēs netiktu pārkrievoti tāpēc, ka mūsu televīzija rāda gandrīz visu krievu valodā. Es jūs aicinu būt uzmanīgiem šajā balsojumā un pasvītrot to punktu, ka Latvijā vajadzētu televīzijai gandrīz vienmēr būt latviešu valodā. Tas arī palīdzēs mūsu sveštautiešiem iemācīties latviešu valodu. Šodien stāvoklis ir pilnīgi citāds, jo, kad es vakara stundās gribu skatīties televīziju, tad es ļoti reti varu atrast programmu latviešu valodā. Ja es meklēju kādu kinofilmu, tās gandrīz vienmēr ir dublētas krievu valodā un tikai šur tur parādās kāds teksts latviešu valodā. Es ceru, ka Radio un televīzijas padome pašreiz mūs klausās, un es ceru, ka mēs vismaz trešajā lasījumā iestrādāsim tādu tekstu, ka mūsu televīzijā nedrīkst būt tādu filmu, kuras ir dublētas krievu valodā un ir ar latviešu valodā pierakstītu tekstu apakšā zem kadra.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja es pareizi sapratu, mēs tagad runājam par jautājumu, kas satrauc arī cienījamo kolēģi Valdmani, tas ir, izslēgt 19.pantā vārdus “(izņemot pornogrāfiska satura)”. Cik es saprotu, tas nozīmē, ka pornogrāfiskām filmām nav obligāti jābūt dublētām latviešu valodā un nav jābūt subtitriem. Šajā gadījumā, cik es saprotu, Valdmaņa kungs atbalsta to ideju, ka šīm filmām būtu jābūt beidzot... līdz šim attiecībā uz šīm filmām nebija tādu prasību. Un tādēļ tas ir nopietni jāpārdomā. Es domāju, šajā gadījumā mēs varētu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu atbalstīt, izsvītrot šos vārdus. Bet tāpat nopietni jāpārdomā... un noteikti ir jārada kāda komisija, kas vērtēs, lai šī filmu dublāža būtu kvalitatīva un skatītājiem estētiski pieņemama. Un es ceru, ka šajā gadījumā arī Valdmaņa kungs varētu iekļauties šīs komisijas darbībā, lai latviešu tauta... iespējams, tas būtu viens no labiem soļiem, ko varētu arī “Tēvzemei un Brīvībai” atbalstīt, jo tā pieaugtu dzimstība, kā Šķēles kungs arī norādīja savas Tautas partijas manifestā. Iespējams, ka latviešiem vajadzētu aktīvāk skatīties šādas filmas, kā to jau veic atsevišķi tautieši no ārzemēm, un līdz ar to ģimenēs būs liels bērnu skaits un nevajadzēs gaidīt astoņus gadus. Šajā gadījumā es vēl varētu aicināt atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju izvērst sabiedrisku diskusiju, iesaistot gan Valdmaņa kungu, gan Šķēles kungu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es kategoriski norobežojos no pornogrāfisko filmu propagandas, kas izskanēja no šīs tribīnes.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmais - otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Ir pilnīgi nepiemēroti, ka mūsu likumdošanā mēs varam paredzēt pornogrāfiska satura televīzijas raidījumus. Es nezinu, ko mēs gribam ar mūsu tautu izdarīt. Mūsu slavenība, kas atbraucis no Amerikas... laikam no Kanādas, es nezinu, no kura štata, māca un atklāti stāsta, ka viņam nepatīk tradicionālais sekss, viņš mums māca morāli, mēs viņā klausāmies, viņš stāsta, kā pareizi domāt; mēs viņu redzam televīzijā ar saviem draugiem. Ka tādu cilvēku mēs pieņemam kā mūsu mediju elku, tas ir nepieņemami. Un nepieņemami ir arī tas, ka mēs mūsu jaunatnei mēģinām iemācīt, ka vislabākā lieta pasaulē ir pornogrāfija, miesas prieki. Ka mēs esam piemirsuši garīgo spēku, prieku kaut ko labu darīt. Es iebilstu pret to, ka mūsu likumi varētu paredzēt pornogrāfiju, es iebilstu arī pret savu kādreizējo draugu Lujāna kungu, kas uzskata, ka pornogrāfija būtu tāda lieta, par ko vajadzētu skaļi runāt un priecāties. Es domāju, ka mums vajadzētu izslēgt iespēju, ka pornogrāfiska satura programmas tiktu raidītas Latvijā... (Starpsauciens: “Pareizi!)... vienalga, no kura pārrobežu punkta vai no mūsu Latvijas privātām stacijām, un ka tās visvairāk varētu tikt raidītas no valsts stacijām. Es jums lūgtu padomāt un, gatavojot trešo lasījumu, ierakstīt, ka pornogrāfiskas filmas nedrīkstētu būt Latvijas gaisos. Ka tādi cilvēki, kuriem ir anormālas seksuālās tieksmes un kuri nevar tās noslēpt, nedrīkstētu būtu uz mūsu radioviļņiem, būt mūsu televīzijā. Lai tad viņi brauc ar savām slimībām prom! Un it īpaši tie no medijiem, kas sēž apkārt un smaida, un prasa mūsu Streipa kungam, kā pareizi domāt... Kauns jums! Es atminos, ka vienreiz pie manis atbrauca viesis, un izrādījās, ka viņi laikam viens otram bija mīļi, tur viens aizgāja prom un otrs logā dziedāja, un nākamajā dienā, kad es lūdzu, lai viņi aiziet prom, mēs sadedzinājām visus palagus tanī telpā. Mēs esam pilnīgi piemirsuši, ka ir šāda deviācija. Un šai pornogrāfijai, kurā mēs grimstam, vajadzētu būt mums pilnīgi nepieņemamai. Mēs neesam zvēri, ir kaut kas daudz cēlāks dzīvē, un es lūgtu, lai mēs nopietni padomātu, kāpēc mēs šādu cilvēku, kas māca mūsu jaunatnei, mūsu tautai, kā domāt... Kā mēs viņu varam laist radio, kā mēs viņu varam laist televīzijā. Un ir jāpadomā arī par to, kādai attieksmei mums vajadzētu būt pret tiem žurnālistiem, kas ar šādu cilvēku sadarbojas un potē mūsu tautai kaut kādas jaunas, modernas “vērtības”. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atbalstu komisijas ieteikto variantu. Bet kā izmeklēšanas komisijas vadītājs radio un televīzijas lietās es gribētu jūs informēt, ka komisija ir strādājusi ilgāku laiku un nonākusi pie faktiski ļoti bēdīgiem secinājumiem par patieso ainu attiecībā uz mūsu elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem, kāda ir šodien.

Kas attiecas uz valodu, masveidā tiek pārkāpts Radio un televīzijas likums. Daudzas, daudzas televīzijas un radio raidstacijas faktiski būtu jāslēdz ciet. Tāda ir situācija. Jūs paši esat pamanījuši, it īpaši vakara stundās, pārslēdzot televizorā dažādas programmas, kas raida šeit, Latvijā (ir pavisam cita runa par to, ko jūs saņemat no citurienes, caur satelītu, un tā tālāk), ka izskatās, lūk, kā: ka minoritātei - latviešiem - tiek raidīts radio un televīzijas 1.programmā, bet pārējais viss faktiski tiek raidīts krieviski. Ar nelieliem izņēmumiem. Tas ir ārkārtīgi satriecoši, bet tāds ir fakts!

Komisija bija pieaicinājusi trīs ekspertus, kuri vairāk nekā mēnesi ļoti precīzi, ar hronometru rokās, skatījās un klausījās un fiksēja visas šīs lietas. Protams, ir runa ne tikai par valodu, bet arī par daudzām citām lietām, bet šoreiz tas attiecas tikai uz valodu. Pārkāpumi ir masveidā! Diemžēl Radio un televīzijas padome divu gadu laikā nav varējusi tikt galā ar šiem masveida pārkāpumiem. Bet kāpēc? Tā būtu cita saruna.

Es gribu atgādināt, ka komisijas darba rezultātā ir iesniegti daudzi priekšlikumi. Droši vien jau nākamnedēļ jūs saņemsiet šos priekšlikumus, kurus komisija virza uz Saeimu. Šie priekšlikumi, kurus jūs varēsiet apspriest un izvērtēt, es ceru, lielā mērā novērsīs šo situāciju, bet situācija patiešām ir traģiska. Ir izveidojies tā, ka Latvijā cita pēc citas tiek atvērtas raidstacijas, kuras raida krievu valodā, bet mēs runājam par integrāciju. Vai tā var veidot integrāciju, atverot aizvien jaunas raidstacijas, izveidojot ļoti patīkamu krievisko mikroklimatu, kur nav absolūti nekāda nepieciešamība runāt latviešu valodā un klausīties latviešu valodu. Lūk, tāda ir situācija!

Arī filmas. Raida dažādas Rietumu filmas, kas dublētas krievu valodā. (Starpsauciens: “Tur ir pornogrāfija...”) Es atvainojos, kāpēc Latvijā būtu jādublē šīs filmas un man, latviešu cilvēkam, tās jāklausās un jāskatās krievu valodā? Tas ir absolūti nepieļaujami un absurdi! Ir arī ļoti daudz sabiedrības protestu pret šīm lietām, un to nāksies ņemt vērā. Es tikai īsumā iezīmēju šo ainu valsts valodas vietas nostiprināšanā mūsu sabiedrībā un par to ir jādomā arī tagad, pieņemot šo likumu par valsts valodu. (Starpsauciens: “Nav!”) Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Iepriekšējais runātājs vairāk gan runāja par pantiem, kas bija pirms šā panta, bet komisija pilnīgi pareizi, es domāju, ir atbalstījusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, jo tas, ka pornogrāfiskās filmas vispār nedrīkst demonstrēt televīzijā vai publiski kinozālēs, protams, ir paredzēts likumā par radio un televīziju. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai kādam ir iebildumi pret komisijas atzinumu un pret šo priekšlikumu? Nav. Tad kādēļ mēs pusstundu debatējām? (Zālē troksnis.) Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Acīmredzot tas ir patīkams temats daudziem deputātiem.

Nākamais ir 71.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, tas ir akceptēts.

Dz.Ābiķis. 72. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 73. - deputātes Rugātes priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 21.pantu. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Līdz ar to nav balsojams 74.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

Dz.Ābiķis. 75. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Bet vēl viens ir par 22.panta svītrošanu. Tas ir saņemts no atbildīgās komisijas.

Dz.Ābiķis. Jā, mēs jau nobalsojām deputātes Rugātes priekšlikumu...

Sēdes vadītājs. Jā. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs svītrojam 22.pantu? Komisija to ir ierosinājusi. Neiebilst. Paldies. Pieņemts. Pants tiek svītrots. 75. priekšlikumu vairs neskatīsim.

Dz.Ābiķis. 76. priekšlikums ir atbalstīts.

77. ir atbalstīts precizētā redakcijā. Šo redakciju precizēja valodas redaktori Saeimā, un tā absolūti neizmaina lietas būtību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 78. priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas atzinumu. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 79. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī to atbalsta. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 80. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 81. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - pēc būtības ir atbalstīts 19.panta otrajā daļā. Tātad šādā veidā tas būtu noraidāms, jo tas ir atbalstīts jau iepriekš - 19.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šādam atbildīgās komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 82. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Un tas ir 83, tā ir. Vai kolēģi piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 82. un 83.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 84.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Kāda ir šā priekšlikuma būtība? Šeit runa ir par to, ka personu apliecinošos dokumentos pie nacionālajām minoritātēm piederošu personu vārdus un uzvārdus ieraksta oriģinālformā. Pie manis jau griezās daži Lietuvas cilvēki, kuriem ir personu apliecinošos dokumentos ierakstīts cits uzvārds, un viņi tagad sastopas ar to, ka nevar dabūt savu mantojumu tur, Lietuvā. Viņi dzīvo pašreiz šeit, bet nevar dabūt kaut kādus dokumentus, jo viņu uzvārds nesakrīt ar to uzvārdu, kurš viņiem bija pirms tam. Tāpēc es lūdzu atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 84.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Golubova kungs! Man liekas, jūs izraudzījāties pavisam neveiksmīgu piemēru, jo, kā zināms, tieši Lietuvā ir visplašāk izplatīta svešu īpašvārdu pārtaisīšana. Visi Aļeksandrovi ir Aļeksandrovas, visi Golubovi ir Golubovas un tā tālāk, un tā joprojām. Tāpēc es domāju, ka šos iebildumus tieši no lietuviešu puses nevajadzētu pieņemt. Acīmredzot šajā gadījumā šo jautājumu varētu nokārtot, izdodot attiecīga veida izziņu par to, kā Latvijā tiek rakstīti dokumentos lietuviešu uzvārdi, un tā visas šīs šaubas novērstu.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es piekrītu Bišera kungam, ka Golubova kunga minētais piemērs ar lietuviešiem varbūt nav pats trāpīgākais, taču problēma tiešām pastāv. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 5.Saeimā un arī 6.Saeimā vairākas reizes ir nodarbojusies ar jautājumu, ka, latviskojot citu tautību uzvārdus, iestājas pat civiltiesiskas sekas: cilvēki nevar saņemt mantojumus, cilvēkiem rodas grūtības praksē.

Tāpēc, ja pieņem vienu - mūsu komisijas priekšlikumu, tad, protams, mana pozīcija ir tāda, ka uz trešo lasījumu varētu papildināt, ka iekavās būtu liekams latviskais variants. Taču mēs ļoti labi atceramies, kaut vai Latgalē pēc kara, ka dzimtsarakstu birojos un pagastos, kā pēc kara sauca ciema padomes, visi Jāzepi kļuva Osipi, un vēl visādi citādi brīnumi bija. Taisni tāpēc šeit vajadzētu ļoti uzmanīgi tam pieiet.

Es domāju, ka uz trešo lasījumu vēlreiz ir jādiskutē ar Valsts valodas centra speciālistiem, kuri kategoriski iestājas pret šo normu, jo uzskata, ka visi uzvārdi ir jālatvisko. Taču mūsu komisija pārāk daudz ir sastapusies ar gadījumiem, kad cilvēkiem tiešām, es atkārtoju, ir iestājušās civiltiesiskas sekas viena ieraksta dēļ. Tāpēc es ļoti lūdzu un mēs ierosināsim uz trešo lasījumu nedaudz koriģētu formu, bet no sava priekšlikuma mēs neatkāpsimies. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šo problēmu var atrisināt ļoti vienkāršā veidā - šis priekšlikums ir jānoraida, bet tajos Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka vārda un uzvārda rakstības identifikāciju, ir jāparedz, ka tajos gadījumos, kad cilvēks to pieprasa, viņam ir izdodama izziņa par to, ka viņa uzvārds tiek rakstīts vai ir rakstāms citā valodā atšķirīgā veidā. To apliecina tie citi dokumenti, kādus viņš uzrāda šā Latvijas pilsoņa identifikācijas dokumenta jeb Latvijas iedzīvotāja identifikācijas dokumenta saņemšanai.

Tātad citu valstu iedzīvotājiem personību apliecinošos dokumentos, kuri tiek lietoti Latvijas apritē, ir rakstāms šis latviskotais variants. Tā ir tradīcija, kas mūsu valstī ir ieviesta jeb ir ieviesusies, un tā darbojas. Šo tradīciju nevajadzētu lauzt, bet šim cilvēkam ir jābūt iespējai saņemt arī citu dokumentu, kas apliecina šo divu uzvārdu rakstības formu saistību. Tas būtu risinājums, lai saglabātu šo mūsu tradicionālo sistēmu un lai netiktu izdarīts šis kaitējums cilvēkiem. Es aicinu vadīties pēc šāda priekšlikuma, bet šajā brīdī šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu nevajadzētu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja mēs gadījumā atbalstītu šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas variantu, tad es uz trešo lasījumu piedāvāšu vienu papildteikumu: “Var mierīgs gulēt latvietis, stāv Golubovs pie Daugavas”, jo, redzat, nevajag jau pārvērst par apsmieklu katru šāda veida piedāvājumu un nav jācenšas par visām varītēm salikt visu vienā vietā, kā jūs gribat salikt vienā dokumentā gan latviskotus, gan nelatviskotus variantus.

Ja ir runa par dokumentiem, tad ir jābūt vienotai sistēmai. Nedrīkst būt šī sistēma atšķirīga! Mums latviešu valodā ir noteikti likumi, noteikta gramatika, un tādā ziņā dokumentos visam ir jābūt vienādi. Tiešām šeit varētu runāt par kaut kādu papildu izziņu, ja tāda ir nepieciešama, bet rakstīt to dokumentā iekšā būtu galīgi lieki. Tad mēs vispār... Ļoti interesanti! Kādreiz jau bija tāda doma, vai latviski teikt Šekspīrs vai Šēkspeo un tamlīdzīgi. Savā laikā jau bija visādas šādas interesantas idejas. Nevar! Ja ir vienota valsts, vienota valsts valoda, tad arī dokumentiem ir jābūt sagatavotiem vienotā valsts valodā neatkarīgi no tā, kādas tautības pilsonim šo dokumentu izsniedz. Un izeju vienmēr var atrast. Nevajag teikt, ka tur ir kaut kādi sarežģījumi. Šos sarežģījumus var atrisināt ar atsevišķi radītu sistēmu, bet lietot divus dažādus paņēmienus, lai veidotu, lūk, vienu šo dokumentu sistēmu, - pret to ir kategorisks “nē”.

Tāpēc es pilnīgi skaidri un gaiši noraidu šādu priekšlikumu. Un, ja kaut kas uz trešo lasījumu ir nepieciešams, tad par to varētu runāt, bet liekas, ka šajā likumā nav vajadzības runāt par to, kādām izziņām kur ir jābūt. Tam nav nekāda sakara ar Valsts valodas likumu. Tas ir pavisam cits likums vai pat vairāki likumi, un tāpēc es tomēr aicinātu uz trešo lasījumu... Es ceru, ka tiks noraidīts šis priekšlikums, tāpēc aicinu arī uz trešo lasījumu šeit neko nesarežģīt.

Jau vairākas reizes ir nācies runāt par vienu un to pašu jautājumu: vai mēs gribam, lai valstī darbotos kaut kas vienots, vai mēs to negribam? Ja mēs gribam, lai mūsu valoda vienoti darbotos, tad tai ir jādarbojas vienoti visās sfērās. Tā kā mēs runājam par zinātni, tad mums ir jāattīsta sava valoda tā, lai mēs varam jebkuru zinātnisku darbu latviski izteikt. Tas pats attiecas arī uz dokumentiem.

Un līdz ar to es tomēr aicinu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju par to padomāt. Šeit netiek skartas nekādas cilvēktiesības, neviens netiek apvainots. Piedāvājiet, lūdzu, citu sistēmu, bet neaiztieciet šo likumu, kurš skar tikai valsts valodas lietošanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Varētu piekrist Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, ja tas attiektos uz citu valstu pilsoņiem, jo ir bijuši gadījumi, kad, teiksim, pilsone no Dānijas atbrauc uz Latviju, un, ja veic transliterāciju, tad latviski viņas uzvārda tulkojums uz dāņu valodu nozīmē “Strēlnieks”, bet, ja lieto latviešu burtus, lai izteiktu tādās pašās skaņās šo uzvārdu, tad, lasot šos burtus dāniski, tas nozīmē pavisam... ļoti, ļoti sliktu vārdu. Varbūt attiecībā tieši uz citu valstu pilsoņiem mēs patiesi varētu necensties tos īpaši tulkot.

Taču šis likums runā par Latvijas valsti un par Latvijas valsts minoritātēm, un šādā kontekstā šis labojums ir galīgi absurds. Izlasiet to: “Uzvārdus ieraksta oriģinālformā”. Kā jūs zināt, arī Saeimā mums viens cilvēks ir ierakstījis pasē, ka viņš ir arābs, tātad būtu jāraksta oriģinālformā. Kā jūs izlasīsiet viņa uzvārdu, ja šim cilvēkam kā arābam būs uzrakstīts attiecīgajā šriftā? Es iesaku noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātie Saeimas deputāti! Šajās debatēs ir taisnība kā vieniem, tā otriem - gan tiem, kuri aizstāv šo priekšlikumu, gan arī tiem, kuri to noraida. Mums ir daudzas novirzes no tām normām, kuras ir reglamentētas kā tādas, kuras ir, tā sakot, pieņemtā formā. Proti, katram cilvēkam tiek dots viens vārds, taču paretam gadās, ka viņam ir divi vārdi. Un arī šos divus vārdus ir atļauts ierakstīt dokumentā. Tas ir izņēmums.

Tāpat ir arī tādi personvārdi: vārdi, kuri netiek lietoti sieviešu dzimtē, kļūst par uzvārdu sievietei. Un netiek mainīti citā formā. Arī tas ir izņēmums.

Varbūt nevajag tam pievērst īpašu uzmanību... Taču pēc būtības burts var kļūt par šķērsli, par ļoti nopietnu šķērsli tad, ja ir kārtojamas mantojuma lietas vai ja ir kāda dokumenta saskaņošanas vai autentiskuma fakta apliecināšanas nepieciešamība. Tad šis burts kļūst par kavēkli. Tāpat tas ir arī uz robežas. Tur vārds un uzvārds ir līdzvērtīgs personas identifikācijas kodam, un, ja tur kaut kas ir izmainīts, tad tas kļūst par šķērsli šim konkrētajam cilvēkam.

Un vēl ir arī gadījumi, kuros cilvēks ir savādāk nosaukts. Taču, pārveidojot to latviskajās formās, veidojas kaut kas tāds... tāds vārds, kādu viņš nevēlas. Mēs runājam par tādiem krikumiņiem, bet tomēr aizskaram tādu sfēru, kura ir ārkārtīgi privāta un kura tajā pašā laikā ir saistīta ar ļoti smalkām un delikātām juridiskām niansēm. Es apzinos, ka mans priekšlikums nav pilnīgs. Es vēlāk konsultējos ar speciālistiem, jau pēc tam, kad biju to iesniegusi komisijā. Tādēļ tajā ir kļūda. Tas ir 86.priekšlikums, par šā paša panta otro daļu. Šī redakcija būtu jāuzlabo tur, kur es atsaucos uz oriģinālvalodas ortogrāfiju. Taču katrā ziņā būtu atbalstāma tā norma, kuru es paredzu šajā priekšlikumā: ja to pieprasa pati fiziskā persona, tad līdzās pirmās daļas nosacījumiem ir jādod iespēja citu valodu personvārdus rakstīt arī oriģinālizpildījumā. Tāda atļauja ir jādod. Šāda iespēja ir pieļaujama. Un nevajag tur nekādu lapiņu vai izziņu, vai vēl kaut kādu papīrīti, kuru cilvēks var aizmirst, var nepaņemt līdzi, var pazaudēt. Tādam nolūkam ir šis identifikācijas dokuments. Tā ir pilsoņa pase, kurā ir šī cilvēka vārds. Un to var izpildīt dažādi. Un tas arī attiecas uz papildinājumu trešajam lasījumam, uz to priekšlikumu, kuru es esmu sagatavojusi un kurš komisijā diemžēl ir noraidīts. Taču es lūgtu deputātus tomēr pievērst uzmanību tam, ko es šobrīd mēģinu skaidrot, proti, ka ir iespēja rakstīt tā, kā to dara citas valstis un citas tautas savā praksē. Ja ir kāda īpatnība cilvēka vārdam, tātad viņa identifikācijas koda precizējumam, tad to ieliek iekavās, aiz tā... Mūsu 25.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka tam ir jābūt rakstītam, vadoties pēc spēkā esošajām valodas normām. Un tas nav pretrunā... Un vēl ir otrs risinājums, un patiešām Ministru kabineta noteikumos var pilnīgi precīzi ierakstīt, kādā veidā tas pēc procedūras ir izpildāms. Proti, ir pasē kāda atsevišķa lapa, kurā ir rakstīts “Īpašas atzīmes”, un tad šajā īpašajā lapā, īpašajām atzīmēm veltītajā vietā tas var būt ierakstīts. Cilvēks pats, kā fiziska persona saņemot šo savu identifikācijas dokumentu - pasi - , izsaka šo vēlmi, un viņam tā netiek liegta. Arī tā ir cilvēktiesību piedāvāšana, un nevajadzētu mums šeit to visu ierobežot tikai un vienīgi ar tām normām, kuras, mūsuprāt, ir vispareizākās. Nekad neviens nav absolūti nekļūdīgs, un arī mēs šodien nevaram pieņemt absolūto pareizību un absolūto precizitāti cilvēka identifikācijas zīmei, viņa vārda un uzvārda rakstībai.

Es lūdzu - padomājiet, godātie kolēģi, par manu priekšlikumu, 86.priekšlikumu! Varbūt ir vērts to atbalstīt, lai mēs, gatavojot trešo lasījumu, varētu precizēt to tā, kā es mēģināju jums to skaidrot. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Vārds Andrejam Požarnovam - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam. Lūdzu!

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu pamatot savu domu ar diviem konkrētiem piemēriem. Jūs zināt, ka brīvās Latvijas laikā notika izmaiņas Latvijas un Lietuvas robežā un daļa Latvijas teritorijas nonāca Lietuvas teritorijā. Un otrādāk. Bija latvieši, kuri bija dzimuši Latvijā, bet kuri vēlāk nonāca Lietuvā. Viņiem tur izdeva dokumentus, un latviskais uzvārds tika pārtaisīts par lietuvisku. (Lietuviešu meitenēm uzvārdi parasti beidzās ar “-īte” vai “-ute”, bet pēc kāzām, kad viņas apprecējās, viņām visām rakstīja pasē, ka viņa ir “-iene”). Un, kad ienāca krievu armija, tad šie latvieši, kas bija Lietuvā, aizbrauca kur kurais, jo dažādu apsvērumu dēļ negribēja nonākt krievu ietekmes zonā. Un daudziem pēc tam tika izdots krieviskais dokuments, un viņi pēc tam atgriezās atkal Latvijā. Uzvārds tika mainīts trīs reizes. Tādēļ mēs nenovelkam svītru un nesākam no nulles. Ja šīm nacionālajām minoritātēm mēs izdosim kādu dokumentu, tad mums jāatceras, ka tomēr agrāk viņiem tiešām šis uzvārds vairākas reizes tika mainīts. Tādēļ es uzskatu, ka tomēr Ministru kabinetam būtu jānosaka šie identifikācijas noteikumi. Tas ir viens piemērs.

Otrs piemērs. Vairākos normatīvajos aktos ir noteikts, ka dažādu personu saraksti ir oficiāli jāpublicē. Tā, piemēram, ir sertificēto ārstu saraksts, kas ir regulāri jāpublicē. Ja konkrētajam cilvēkam viņa personas dokumentos būs viņa vārds un uzvārds rakstīts šīs nacionālās minoritātes valodā, tādā gadījumā, publicējot šo sarakstu, šis uzvārds būs jālatvisko. Un valodniekiem ir rekomendācijas, kādā veidā latviski ir jāizsaka šis citā valodā rakstītais uzvārds. Tādā gadījumā tā nebūs tā pati persona. Taču, ja mēs gribam, lai tiktu saprasts, ka šīs personas ir tieši tās, kuras ir, tādā gadījumā šie saraksti būs oficiālajos preses izdevumos jāraksta 10 un vairāk valodās. Tas, protams, nav iespējams.

Tādēļ es atbalstītu komisijas atzinumu - noraidīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Gundaram Valdmanim - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Kaut kā mēs kļūstam smieklīgi. Man ir pazīstama viena veca, ļoti cienījama kundze, kas pie manis atnāca ar asarām acīs. Viņa ir no vēsturiski pazīstamās de Witts cilts. Visu mūžu bijusi de Witts. Jūs zināt, ka de Witts bijis premjers Krievijas cara laikos. Viņas cilts ir plaša. Bet viņai izsniedza Latvijas pasi, un nu viņa vairs nav de Witts, nu viņa ir kaut kas cits. Viņai uzvārdā nav vairs dubultā “t”, nav vairs dubultā “w”, nu viņa ir Vits. Ar asarām acīs viņa pie manis atnāca... Ko es varu darīt? Es nekā nevarēju viņai palīdzēt.

Antas Rugātes priekšlikums ir ļoti atbalstāms, jo nav pieļaujama tāda cūcība, ka cilvēks pazaudē savu saistību ar saviem radiem pasaulē, pazaudē savas dzimtas vēsturi tāpēc, ka kāds ierēdnis ir nolēmis, ka tas vārds ir jāpārkropļo latviešu valodā.

Bet iesim tagad vienu soli tālāk. Trešajā lasījumā no Antas Rugātes priekšlikuma ir jāsvītro šie vārdi: “ja to pieprasa pati fiziskā persona.” Paskatieties, kas tagad var notikt: var atbraukt kāds Klintons uz Latviju, lūgt, lai viņam izsniedz dokumentus, un viņam tagad uzvārds būs ar “K”, nevis ar “C”. Un viņš var izdarīt kaut kādu grēku kaut kur pasaulē un noliegt, ka tas ir bijis viņš, jo viņam ir divi dokumenti - viens ar “C” un viens ar “K”. Mēs taču nevaram sakropļot cilvēku uzvārdus tā, lai viņi zaudētu savu identitāti. Ko tad darīs pasaules tieslietu sistēmās, policijās, ja tur atbrauks cilvēks ar trīs pasēm? “O, tāds un tāds ir bijis grēcinieks!” - “Jā, jā, bet es tas neesmu, es tikai izskatos līdzīgs, man ir pase ar pilnīgi citu vārdu.” Tās tas, draugi, neiet! Cilvēkam ir viens vārds, viens uzvārds un pie tā viņam vajadzētu palikt visu savu mūžu. Kiršteina kungs... No atbildības par to, kāds tu esi bijis, kad biji jauns, vai par to, kādi grēki tev ir bijuši, nevar tik vienkārši izmukt, tikai ar to, ka nolemj, ka to krievisko uzvārdu, kāds bija - kaut kāda tur koka sēkla, Sļivkins, vai kā tur? - pārtulkos no Sļivkina uz Kiršteinu. Bet, ja viņš aizbrauks kaut kur citur, teiksim, uz Kanādu, tad viņš būs Čerīkērnels, jā? Tā tas neiet, draugi! Viens uzvārds - viena atbildība. Un tiem, kuri nespēj palikt ar savu uzvārdu, vispār nevajadzētu nevienu dokumentu izdot, ja viņi nevar būt uzticīgi tam uzvārdam, kas viņiem kādreiz ir bijis. Man ir kauns, ka Latvijas ierēdņi de Witts kundzei nedod tādu pasi, kurā būtu viņas dzimtais uzvārds, un man ir kauns, ka ir tādi, kas šeit sēž kā goda cilvēki, bet lūdz, lai viņu uzvārdus maina, lai viņi varētu maldināt tautu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”. Vai Seiksta kungs vēlas runāt no tribīnes vai ar kolēģiem?

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es atturēšos no sarunām par Tuvo un Vidējo Austrumu tautu pārstāvjiem Latvijas parlamentā, bet lūgšu: ja tiek noraidīts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, es ļoti lūdzu atbalstīt deputātes Rugātes priekšlikumu, no kura vismaz ir cilvēktiesiski pieņemama izeja. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Šis ir tas jautājums, par kuru tiešām komisija ilgi diskutēja, un tiešām liela daļa no Valdmaņa kunga teiktā un Seiksta kunga teiktā, un Rugātes kundzes teiktā ir taisnība, un tas attiecas ne tikai uz cittautiešu uzvārdiem, bet arī uz latviešu uzvārdiem. Ļoti daudzi svešatnes tautieši sūta iebildes pret to, ka mēs šeit gribam latviskot viņu uzvārdus. Teiksim, tāds uzvārds - Dobelis. Ja sievietei pasē ir “Dobelis” un ja tagad mums it kā ir pieņemts, ka tam jābūt “Dobele”, tad tas rada ļoti daudzas problēmas.

Komisija šinī brīdī uzskatīja, ka šis komisijas priekšlikums - 85. priekšlikums -, ka Ministru kabineta noteikumi reglamentē šīs lietas, ir pietiekams. Taču ir iespējams, ka mums vēl būs jādiskutē laikā starp otro un trešo lasījumu, lai ne tikai Ministru kabineta noteikumos, bet arī likumā precizētu.

Es šobrīd aicinu noraidīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, jo tas vienkārši... tā redakcija nav īsti pieņemama, jo tur ir teikts - “ieraksta oriģinālformā”, un tad tiešām var saprast tā, ka ķīniešiem raksta hieroglifu valodā, un tā tālāk... Vajadzētu būt drusku citādai redakcijai. Es aicinu šobrīd to noraidīt, bet atbalstīt komisijas priekšlikumu - nākamo. Un varbūt noraidīt arī deputātes Rugātes priekšlikumu. Taču, gatavojot trešo lasījumu, mēs ļoti rūpīgi skatīsim šo jautājumu, mēģināsim šo problēmu atrisināt kopīgi ar valodas speciālistiem, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju un deputāti Rugāti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu izteikt 25. panta otro daļu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 28, atturas - 19. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Es aicinu atbalstīt 85. priekšlikumu - komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies. Akceptēts.

Dz.Ābiķis. 86. priekšlikums. Tas neizslēdz iepriekšējo. Es aicinu balsot, jo, ja mēs nobalsosim par deputātes Rugātes priekšlikumu, tas nebūs pretrunā ar iepriekš nobalsoto. Tā ka izšķirsim šo jautājumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputātes Rugātes priekšlikumu. Tas ir priekšlikums nr. 86. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 7, atturas - 20. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 87. priekšlikums - deputāta Dinēviča priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Dinēvičs vēlas runāt par savu priekšlikumu.

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamie klātesošie un godājamie deputāti un deputātes! 87. priekšlikums, par kuru pašlaik ir runa, mans priekšlikums, faktiski ir saistīts ar filoloģiskām debatēm par to, vai vārda “blakus” vietā labāk nederētu vārds “līdzās” vai “vienlaicīgi”, un tā tālāk. To mēs jau izdebatējām komisijā, un tādēļ savus priekšlikumus - gan 87. priekšlikumu, gan 91. priekšlikumu - es atsaucu un lūdzu nebalsot par tiem.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis. Paldies deputātam Dinēvičam par izpratni.

88. ir deputātes Rugātes priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 89. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt un līdz ar to akceptē likumprojekta 21. pantu jaunā redakcijā. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 90. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts... Atvainojiet, Ābiķa kungs, Golubova kungs ir pieteicies debatēs. Lūdzu! Pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Par ko šeit ir runa? Šeit ir runa par to, ka visiem publiskiem ziņojumiem, izkārtnēm, afišām, plakātiem, reklāmai un tā tālāk ir jābūt valsts valodā. (Starpsauciens: “Kā gan citādi?...”) Taču pašreiz tuvojas 7. Saeimas vēlēšanas, un man negribētos, lai priekšvēlēšanu plakātos būtu rakstīts tikai valsts valodā, jo arī citās valodās ir jābūt tiem plakātiem. Tā ka šī te varbūt ir neveiksmīga redakcija. Es lūdzu neatbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Protams, ir ļoti daudzi gadījumi, kad ir pieļaujama citu valodu lietošana - tur, kur tas ir saistīts ar tūrismu, ar veselību, ar dzīvības apdraudētību un tā tālāk. Mēs komisijā esam uzticējuši visus šos jautājumus izšķirt Ministru kabinetam un paredzējuši, ka Ministru kabinets izdos noteikumus par valsts valodas lietošanu nosaukumos un informācijās, taču, ja deputātiem ir konkrēti priekšlikumi, lūdzu, iesniedziet uz trešo lasījumu. Arī Golubova kungs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā kā ir pieprasīts balsojums, tad balsosim 90. priekšlikumu un līdz ar to arī 22. panta redakciju, ko komisija ir akceptējusi. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim šā panta redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 3, atturas - nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 91. priekšlikumu deputāts Dinēvičs atsauca.

92. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 93. - deputāta Dinēviča priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 94. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti to atbalsta? Pieņemts. Līdz ar to esam akceptējuši 24. panta redakciju.

Dz.Ābiķis. 95. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - ir noraidīts, bet tanī pašā laikā var uzskatīt, ka tas lielā mērā ir atbalstīts, jo mēs esam izslēguši no šā panta ļoti daudzas lietas laukā, tāpēc latviešu literārās valodas normu lietošana palikusi tikai oficiālajā saziņā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 95. un 96. priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 97. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 98. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai arī tam deputāti piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 99. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 100. - deputāta Vidiņa priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šim komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 102. - atbildīgās komisijas... Es atvainojos, par 101. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - mēs daudz komisijā diskutējām, un, ja runā atklāti, tad liela daļa patiesības šajā priekšlikumā ir. Komisija atstāja šo normu viena iemesla dēļ - lai Saeima padomātu vēl par vienu lietu, proti, par to, ka mūsu valstī ir arī daudzas citas institūcijas, kuras var saņemt šos procentus no iekasētajām soda naudām, un, lai būtu vienlīdzība šajā pieejā, mēs šo normu atstājām tādu, kāda tā bija pirmajā lasījumā, bet neatbalstījām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pieeju. Taču es vēlreiz aicinu Saeimu padomāt kompleksi arī par to, kāpēc vieniem ir atļauts saņemt, bet otriem - nav.

Sēdes vadītājs. Deputāts Seiksts vēlas runāt par šo 101. priekšlikumu. Lūdzu! Frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi deputāti! Šeit klajā un nepiesegtā formā tiek ieprogrammēta korupcija, jo var atrasties starp inspekcijas cilvēkiem tādi... Tur vairākums gan ir godīgi, bet negodīgam cilvēkam šeit skaidri ir ieprogrammēta iespēja pelnīties.

Ir paruna, ka piesieties var jebkurā vietā, un, ja jau likumā ir ierakstīts, ka mans budžets ir atkarīgs no tā, cik es iekasēšu soda naudas, tad iedomājieties, kas notiktu Ceļu policijā un vēl kaut kur citur, ja tas būtu ierakstīts. Šo problēmu vajag risināt citādi. Šajā gadījumā es ļoti lūdzu atbalstīt un neierakstīt normu, pret kuru faktiski jau tikai šīs redakcijas dēļ saceļas veselais saprāts. Ļoti lūdzu atbalstīt mūsu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es nedomāju, ka Valsts valodas centrā ir viegli strādāt, un es nedomāju, ka jautājumi, kurus šis centrs risina, ir tik mazsvarīgi, ka nevajadzētu domāt par šā centra zināmā mērā stimulēšanu. Ja mēs, aplūkojot kādu normu, jebkuru ierosinājumu, sāksim domāt par to, ka tur ir iespējama korupcija, tad man liekas, ka gandrīz jebkurā likumā, gandrīz jebkurā vietā varētu saskatīt slēpto korupciju. Gandrīz jebkur! Tad mēs nonāksim līdz tādam absurdam, ka, lai tiktu šeit tribīnē, arī mēs varam izmantot korupciju.

Šodien mēs lasījām avīzē un dzirdējām arī citos saziņas līdzekļos, ka te par balsojumiem tiekot kaut kas piedāvāts. Kā redzat, arī Saeimā kaut kādos gadījumos var parādīties dažnedažādas kukuļņemšanas un kukuļdošanas iespējas...

Tātad, redzat, ja mēs aplūkosim likumus, izejot no šādām pozīcijām, ka, tiklīdz mēs kaut ko piedāvājam, mēs tūdaļ sāksim meklēt to slikto, to negatīvo... Tādā ziņā es nevaru nekādi atbalstīt Seiksta kunga domas par to, ka, lūk, ja mēs šo normu ieviešam, tad tas uzreiz nozīmē to un to. Tas nav pareizi!

Galu galā naudas sodi ir normāla parādība, un no tiem nevajadzētu izvairīties, jo jūs labi zināt, ka tas ir pietiekoši ilgi cilvēces vēsturē pārbaudīts paņēmiens, un tie tiek izmantoti ne tikai šeit, tas tā ir arī visur citur. Un tāpēc policijā, starp citu, arī ir iespējams uzlikt naudas sodu, un tur zināms procents no tā var tikt izmantots tieši policijas vajadzībām.

Es labi atceros, ka, strādājot Rīgas Domē, mēs pilnīgi oficiāli izveidojām šo sistēmu un šos naudas sodus policisti varēja uzlikt, tādējādi no tā ieguva viņu budžets. Kāpēc gan no tā vajadzētu kautrēties? Cilvēkam ir jādod iespēja izrādīt savu iniciatīvu, tāpēc nevajadzētu jebkurā gadījumā, tiklīdz ir parādījusies šī iniciatīvas iespēja, saistīt to... ka viņš galu galā tūlīt to izmantos savtīgos nolūkos. Tas ir atkarīgs gan no mūsu sistēmas, gan no mūsu algu līmeņa, gan no mūsu savstarpējām attiecībām sabiedrībā, nevis no tā, lūk, ka likumā kāds ir radījis kaut kādu iespēju.

Līdz ar to, Seiksta kungs, atvainojiet, lūdzu, es tomēr aicinātu atbalstīt komisijas lēmumu un šādu priekšlikumu noraidīt, bet, ja jūs vēlaties kaut kādā veidā nodrošināties, tad varat padomāt par to uz trešo lasījumu. Jebkurā gadījumā šinī brīdī es atbalstu komisijas piedāvāto risinājumu.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Godātie kolēģi! Te tā līdzība ar ceļu policiju ir tāda, ka ceļu policija tagad vismaz rosās. Kaut gan bieži pa ceļamalas krūmājiem un paslepus, bet tur tiešām vismaz kaut kāds rezultāts no tā visa ir. Es negribu aizskart policiju, bet attiecībā uz šo normu patiešām ir vērts ieklausīties Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumā un šo trešo daļu izslēgt vai arī vienoties par to, ka, ja tiek pieņemta komisijas redakcija, tad tomēr ir jābūt labojumiem - ļoti būtiskiem labojumiem uz trešo lasījumu, proti, nekādā gadījumā šīs institūcijas finansu līdzekļus nedrīkst veidot procenti no iekasētajām soda naudām. Tiem ir jābūt no valsts vai pašvaldību budžeta finansēm. Protams, tur var būt arī ziedojumi, pašu ieņēmumi tādā gadījumā, ja viņi sniedz kādus pakalpojumus un par tiem attiecīgi saņem kādu samaksu un dāvinājumu. Turpretī šie procenti mūs padara atkarīgus - padara atkarīgus šos darbiniekus, pie tam tas provocē viņus savās attiecībās ar tiem, kuri viņiem ir jāuzrauga... var teikt, padara viņus ne sevišķi korektus, jo tas ir piedāvājums iespējai. Kā jūs to varēsit izkontrolēt, cik liels apjoms šobrīd ir jāiekasē vai cik viņiem gribētos papildus? Aprēķināt jau vienmēr var, bet tomēr nevajag dot likumā šāda precedenta iespēju.

Es atbalstītu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - izslēgt visu trešo daļu, taču tādā gadījumā mums pazūd šie nosacījumi, ar kuriem likumā ir noteikts, kas tad īsti veido šīs institūcijas finansu bāzi. Tādēļ es rosinātu, ja Saeima var uzticēties komisijai, lai komisija atbilstoši šodienas debatēm sēdē tomēr izdara korekciju attiecībā uz piemaksām no iekasētajām soda naudām, tās svītrojot no šīs daļas, bet pārējā panta daļa būtu atstājama komisijas piedāvātajā redakcijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - otro reizi.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es varētu arī neoperēt ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas argumentiem, par kuriem mēs vēl runāsim, taču daru jums zināmu, ka nesen notikušajās sarunās ar Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas deputātiem klāt bija arī Hiršas kundze un Druvietes kundze, un viņas piekrita Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas nostādnei, ka šādā redakcijā to nedrīkst pieņemt. Lūdzu atbalstīt mūsu komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - izslēgt 34.panta trešo daļu.

Seiksta kungs, tas, ko jūs sakāt, ka tā ir klaja korupcija... Man tad gribas sacīt, ka to, kas ir korupcija, jūs, Seiksta kungs, laikam neesat sapratis. Žēl, ka Seiksta kungu nodarbina citas lietas un ka viņš neklausās, ko kolēģi saka. Es gan viņam ieteiktu pakonsultēties pie viņa bijušā kolēģa Lagzdiņa kunga, kurš korupcijas lietas pārzina daudz labāk, tāpēc viņš varētu pastāstīt Seiksta kungam... Citādi viņš korupciju, klajus pārkāpumus saskata Valsts valodas centra iespējamajās darbībās. Tas taču ir absurdi!

Valsts valodas centrs, kā mēs to ļoti labi zinām, ir ārkārtīgi svarīga institūcija, bet tas strādā ļoti grūtos un, kā mēs esam pārliecinājušies, arī kaitīgos apstākļos, bīstamos apstākļos. Mēs zinām šos faktus, ka valsts valodas inspektori, kuri ir mēģinājuši noskaidrot šos faktus, kad netiek lietota valsts valoda tur, kur ir nepieciešamība to lietot, kur tiek pārkāpts likums, tiek piekauti. Un tas, ka Valsts valodas centram nāks papildus šie 20%, ir pavisam normāli. Tas patiešām būs kā stimuls, un neviens jau nesaka, ka tas tiks izmantots šo Valodas centra darbinieku algām. Tā taču nav rakstīts atbildīgās komisijas redakcijā. To Valsts valodas centrs dažādi izmantos savā darbībā.

Pie tam budžeta lietošanas kārtību nosaka Tieslietu ministrija pēc saskaņošanas ar Finansu ministriju, tur vēl ir arī šāds teikums klāt, tā ka nevajag saskatīt, Seiksta kungs, briesmoni tur, kur tā nav. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Arī es ieteiktu neatbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Vispirms jau tā korumpētības iespēja, par kuru Tabūns te daudz runāja. Un viņš tiešām labi pamatoja, ka tā nav korupcija, Seiksta kungs, jo korupcija ir sava dienesta stāvokļa izmantošana savā labā. Šeit varbūt ir šo speciālo budžeta līdzekļu izmantošana valsts labā. Un, ja jūs tagad sakāt, ka Eiropas Savienības eksperti kategoriski ir ieteikuši no šīs normas atteikties, tad man tas rada sevišķi lielu pretestību, jo mēs esam visu laiku klausījuši, Seiksta kungs, Maskavu, bet tagad es negribu klausīt Briseli. Mums ir savas galvas uz pleciem! Tad esiet tik laipni un atbalstiet šos 20%, jo vairāk tādēļ, ka jūs noraidījāt manus 30%. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 101.priekšlikumu - svītrot 34.panta trešo daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 22, atturas - 10. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 103. priekšlikums. Šis deputāta Dinēviča priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 104.priekšlikums ir par pārejas noteikumiem. Šis atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti tam piekrīt.

Dz.Ābiķis, Es aicinu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 10, atturas - 5. Pieņemts. Kādi apsvērumi būtu par trešo lasījumu?

Dz.Ābiķis. Es aicinu piešķirt mums vismaz trīs nedēļas un par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 18.maiju, lai komisija varētu sagatavot priekšlikumus un pēc tam vēl izskatīt kopā ar ekspertiem.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret Ābiķa kunga minēto termiņu - 18.maiju? Kādi ir citi priekšlikumi? Lūdzu! Deputāts Golubovs.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tā kā šajā likumā bija diezgan daudz iebildumu, es lūdzu termiņu noteikt līdz 1.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Balsosim tātad tālāko termiņu - 1.jūniju, deputāta Golubova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim ierosinājumu - iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 1.jūnijam. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 40, atturas - 12. Šis priekšlikums nav pieņemts. Tiek pieņemts Ābiķa kunga ierosinātais priekšlikums - 18.maijs.

Dz.Ābiķis. Paldies cienījamajiem kolēģiem par izturību un izpratni!

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, līdz ar to Saeimas sēdē pasludinu pārtraukumu līdz rītdienai, pulksten 9.00. Bet nu vēl viens paziņojums - rīt pulksten 17.15 notiks Saeimas ārkārtas sēde.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute