Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 29.oktobra sēdi. Pirms sākam izskatīt akceptēto darba kārtību, izskatīsim priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā.

Pirmais priekšlikums ir no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kura lūdz iekļaut aiz darba kārtības 21.jautājuma likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu? Vai deputātiem ir iebildumi? Dokuments nr.4814, tas deputātiem ir izsniegts. Ja nav jums, kolēģi, iebildumu, tad pēc darba kārtības 21.jautājuma iekļausim un izskatīsim šo jautājumu. Paldies. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Nav jēgas!”)

Ir arī priekšlikums no Eiropas lietu komisijas. Lūdz tūlīt pēc Prezidija ziņojumiem šīsdienas sēdē izskatīt darba kārtības 19.jautājumu (likumprojektu “Informācijas atklātības likums”), 20.jautājumu (likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”), 21.jautājumu (likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”), 25.jautājumu (likumprojekts “Par iekšējā tirgus aizsardzību”) un 26.jautājumu (likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””). Tātad lūdz 19., 20., 21., 25. un 26.jautājumu izskatīt tūlīt pēc Prezidija ziņojumiem. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Nav iebildumu? Vai varam piekrist Eiropas lietu komisijas priekšlikumam? (Starpsauciens: “Balsot!”) Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Eiropas lietu komisijas priekšlikumu - par piecu likumprojektu izskatīšanu tūlīt pēc Prezidija ziņojumiem. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 5, atturas - 14. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Sākam izskatīt Prezidija akceptēto darba kārtību. Pirmais jautājums - Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par augu šķirņu aizsardzību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi un vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par budžetu un finansu vadību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Šajā jautājumā vēlas runāt deputāts Aristids Lambergs. Lūdzu!

A.J.Lambergs (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirms divām nedēļām mēs aizsūtījām atpakaļ Ministru kabinetam 1998.gada budžetu tāpēc, ka bija pārkāpts likums “Par budžetu un finansu vadību”, šā likuma 19.panta ceturtā daļa, kura pēc būtības nosaka, ka Saeimai ir tiesības noteikt savu budžetu un valdībai nav tiesību to mainīt līdz izskatīšanai Saeimā. Tas nenozīmē, ka Saeima nevar mainīt šo Saeimas Prezidija iesniegto budžetu.

Kas ir noticis? Tagad, pēc divām nedēļām, mēs nevis esam saņēmuši no valdības budžeta maiņas (tad viņi būtu atsūtījuši budžetu mums atpakaļ sakarā ar šo likumu), bet gan viņi ir atsūtījuši ieteikumu izmainīt likumu, tātad likvidēt šā panta šo punktu, kas atļauj Saeimai noteikt savu budžetu līdz izskatīšanai Saeimā. Es uzskatu, ka tāda veida rīcība no mūsu valdības ir ļoti nekorekta, ļoti, ļoti nekorekta, un es domāju, ka visi saprot, ka valdība absolūti nav respektējusi Saeimas lēmumu, un... es tiešām negribētu būt rupjš, bet pēc būtības valdība mums, Saeimai, ir parādījusi triju pirkstu kombināciju, pateikusi, ko viņa domā par Saeimu. Es aicinu un lūdzu noraidīt un nenosūtīt šo likuma maiņu komisijām, nobalsot “pret”. Kurš tad galu galā būs noteicējs šajā jautājumā mūsu valstī? Vai Saeima, vai valdība? Abām šīm institūcijām ir nepieciešams sadarboties, un tas arī būtu bijis iespējams, ja valdība būtu kontaktējusies ar Saeimas Prezidiju un šo jautājumu pārrunājusi, bet tas netika darīts. Valdība vienpersoniski to izdarīja un nolēma, ka Saeimai nevajag... Ko Saeima pieprasīja 1999.gada budžetā? Par 500 tūkstošiem latu vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tātad tas ir pēc būtības inflācijas koeficients. Bet valdība noraidīja. Un noņēma vēl miljonu no Saeimas budžeta - attiecībā pret iepriekšējā gada budžetu. Bet sev Ministru kabinets pielika - pielika pāri par 400 tūkstošiem pie sava budžeta. Lūdzu, tāda ir tā lieta! Tā ka es lūdzu nobalsot “pret”. Godātie kolēģi, uz mums, uz 6.Saeimu, tas vairs neattiecas, tas attiecas uz 7.Saeimu. Māja Torņa ielā 3/5 būs jāiekonservē, visi darbi, kas ir iesākti, lai uzlabotu Saeimas deputātu darbu, apstāsies. Es domāju, ka tas nav pieļaujams. Es lūdzu nobalsot pret šo ļoti nekorekto valdības rīcību attiecībā pret Saeimu.

Sēdes vadītājs. Par iesniegto likumprojektu runāt “par” neviens nevēlas. Tāpēc lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu nodot iesniegto likumprojektu Saeimas komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 125, pret - 42, atturas - 7. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav, runāt arī neviens nav pieteicies. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Koncernu likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt nevēlas. Iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Debatēs neviens runāt nevēlas. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par paju sabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam”” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Tālāk, godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu vienošanos izskatīsim darba kārtības 19.jautājumu, tas ir, likumprojektu “Informācijas atklātības likums”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāte Anta Rugāte. Lūdzu!

A.Rugāte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, godātie kolēģi! Dokuments nr.4808 - likumprojekta “Informācijas atklātības likums” trešais lasījums.

1.priekšlikums atrodas 3.lappusē, un tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts. Tas attiecas uz 6.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 1.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Rugāte. Arī nākamais ir Juridiskā biroja 2.priekšlikums, kas precizē likumprojekta normu attiecībā uz 6.panta trešo daļu. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam un līdz ar to akceptē likumprojekta 6.panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas redakciju. Paldies. Pieņemts.

A.Rugāte. Nākamais ir 7.pants, par kuru ir 3.priekšlikums, kas paredz šā panta otrās daļas izslēgšanu, kā to piedāvā Juridiskais birojs, lai atkal precizētu likumprojektā paredzētās normas un lai nebūtu dublēšanās vai neprecizitāšu. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt svītrot 7.panta otro daļu. Paldies. Pieņemts.

A.Rugāte. 4.priekšlikums attiecas uz 9.panta pirmo daļu, ko arī iesniedzis Juridiskais birojs ar tādu pašu motivāciju, kādu es minēju jau iepriekš, un arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta un līdz ar to akceptē likumprojekta 9.panta pirmās un otrās daļas redakciju. Atvainojiet, Rugātes kundze! Debatēs pieteikusies Ilga Kreituse par šo priekšlikumu. Lūdzu!

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Ienākot zālē, mūs, vairākus cilvēkus, kuriem ir saistība ar dokumentiem, ar dokumentu apstrādi un saglabāšanu, sagaidīja Valsts arhīva ģenerāldirekcijas vadība un iedeva dokumentu, kurā ir izteiktas zināmas pretenzijas pret izskatāmo likumprojektu, kam, manuprāt, nav pievērsusi uzmanību komisija. Un tās attiecas arī uz 9.pantu, lai jūs neteiktu, ka es nerunāju par lietu.

Šajā gadījumā likumā ir paredzēts viss, izņemot vienu punktu - dokumentu saglabāšanu. Likumā nekur nav paredzēts, ka dokumenti ir jāuzskaita un jāsaglabā. Nevienā pantā! Un līdz ar to mēs esam radījuši Latvijā tādu situāciju, ka visi dokumenti pēc uzskaitīšanas var tikt iznīcināti. Tieši tāpēc es vispār lūgtu deputātus padomāt, vai šis likumprojekts nav jāatgriež atpakaļ komisijā pirms galīgā lasījuma pieņemšanas un vēlreiz jāpārskata šis jautājums, jo arī 9.panta normāls nosaukums būtu šāds: “Informācijas uzskaite un saglabāšana”. Taču te nav šā vārda iekšā, un tas ir tas, par ko mēs runājām Valodas likumā, - par informācijas saglabāšanu.

Jūs zināt, ka arhīvos veidojas katastrofāla situācija - 90.gadi dokumentāri ir “nenosegti”, jo netiek ievērota tā kārtība, kāda bija tanīs gados, kad darbojās Latvijas PSR likumdošana. Un arī tagad mēs neregulējam to, kā informācija nonāk glabātavās un kā tā tiek saglabāta. Ja tas nav noteikts ar likumu, tad veidojas pat tāda situācija, ka mums veselai rindai Ministru kabineta lēmumu nav oriģinālu, un līdz ar to šis laika periods dokumentāri nav “nosegts” un nav izmantojams. Es lūdzu komisiju, šeit skatot tālāk, varbūt tomēr pārdomāt, jo arī 3.punktā, kas būs 9.pantā, trūkst vārdu “un saglabā normatīvos aktus noteiktā kārtībā”. Nekur šajā likumā nav šo vārdu par saglabāšanu, ja es pareizi saku... Un to izmanto - to ļaunprātīgi izmanto ierēdņi. Mēs ar to sastopamies arvien biežāk un biežāk.

Ja mēs gribam pētīt 90.gadus, tad nākas konstatēt, ka mums nav dokumentu valsts glabātavās, ko pētīt, jo ierēdņi atbild vienkārši: “Man nav noteikta kārtība, ka tie vispār ir jāsaglabā.” Kurš tad to darīs? (No zāles deputāts I.Bišers: “Ir likums!”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Rugātes kundze.

A.Rugāte. Augsti godātie deputāti! Šis Juridiskā biroja priekšlikums komisijā tika izsvērts, tieši balstoties uz juristu skaidrojumu, ka tas, par ko runāja Kreituses kundze, tiek regulēts citā likumā, tas ir likums “Par arhīviem”. Šā paša 9.panta pirmās daļas otrajā punktā ir arī atsauce uz lietvedības noteikumiem. Arī tie nenoliedzami ir saistoši jebkurai valsts institūcijai, kas strādā ar dokumentiem, par kuriem tātad ir runa arī šajā pantā par informācijas uzskaiti. Tādēļ es citu motivāciju nevaru jums vairs piedāvāt. Es varu piedāvāt vienīgi balsot un atbalstīt komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kreituses kundze, vai jūs prasāt balsojumu par šo? Nē. Paldies. Vai varam akceptēt komisijas atzinumu par 4.priekšlikumu? Varam. Paldies. Pieņemts.

A.Rugāte. Paldies. 5. un 6.priekšlikums ir skatāmi kopīgi, tādēļ ka gan Juridiskais birojs, gan atbildīgā komisija vienojās par to, ka ir jāapvieno trešā un ceturtā nodaļa, jo ceturtajā nodaļā paliek tikai viens pants. Līdz ar to bija nepieciešams mainīt arī trešās nodaļas nosaukumu. Šeit šī redakcija ir piedāvāta, un abi priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret trešās nodaļas nosaukumu “Informācijas sniegšana un informācijas pieprasītāju tiesību aizsardzība” iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Rugāte. 7.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 13.panta ceturto daļu. Pieņemts.

A.Rugāte. Nākamais priekšlikums attiecas uz 14.pantu. Šis Juridiskā biroja 8.priekšlikums ir 6.lappusē - izteikt 14.panta tekstu precizētā, juridiski korektākā redakcijā. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 14.panta redakcijai. Pieņemts.

A.Rugāte. 9.priekšlikums attiecas uz 15.pantu. Juridiskais birojs, kā jau es iepriekš teicu par nodaļām, arī šeit piedāvā atbilstoši sakārtot pantus - 15. pantu izteikt kā 16.pantu, kā tam būtu pēc jaunās kārtības jābūt. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Rugāte. 10.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz 16.panta otrajā daļā precizēt redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Rugāte. 11.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums attiecībā uz pārejas noteikumiem un uz termiņiem, kuros ir noteiktas saistības izveidot šo Ministru kabineta noteikumu sistēmu, kādā veidā šis likums var stāties spēkā un darboties. Tas ir 1999.gada 1.marts. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt tādam likumprojekta pārejas noteikumu tekstam, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

A.Rugāte. Paldies, godātie kolēģi! Tie tad arī ir visi priekšlikumi, kurus esam izskatījuši. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā un beidzamajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 5. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības 20. jautājums - likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā steidzas ziņot deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Labrīt! Augsti godātais sēdes priekšsēdētāj! Cienījamās dāmas un godājamie kungi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 4809 - likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”.

Par lielu apmierinājumu mums visiem man jāpaziņo, ka neviens no deputātiem uz trešo lasījumu nav iesniedzis nevienu priekšlikumu, tāpēc aicinu jūs balsot par likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Arī es ar tikpat lielu apmierinājumu daru zināmu, ka arī debatēs neviens nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā... Vai būs ziņotājs? Deputāts Juris Vidiņš. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Mēs skatām dokumentu nr. 4810 trešajā lasījumā. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”.

1.priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums. Viņš iesaka, ka apraides tiesības komerctelevīzijām piešķir, pamatojoties uz konkursa rezultātiem, izņemot kabeļtelevīziju un kabeļradio. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, tomēr es gribu teikt, ka mums domas dalījās.

Varbūt, Čepāņa kungs, ja neviens debatēs nav pieteicies... tad es gribētu runāt kā deputāts...

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu, Vidiņa kungs! Tātad atklājam debates. Runās Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribu šo lietas būtību izstāstīt ļoti vienkāršiem vārdiem, lai jūs varētu saprast.

Ja man īpašumā ir viena smagā automašīna un es nodarbojos ar tranzītpārvadājumiem, ar preču pārvadājumiem, tad es nekad nepieļaušu, ka valsts izsludina uz manu automašīnu konkursu, lai es varētu pārvadāt tās vai citas preces. Es pats izvēlēšos, kādas preces es pārvadāšu. Tas pats ir ar kabeļtelevīziju. Es ierīkoju kabeļus, bet tagad valsts jeb Nacionālā radio un televīzijas padome izsludinās konkursu attiecībā uz šīm kabeļtelevīzijām, kas man pieder, kuram būs tiesības pa tām raidīt. Es kā īpašnieks pats ļoti labi varu atrast sev pasūtītājus, kas šīs kabeļtelevīzijas izmantos, un tam izmantotājam, ar kuru es slēgšu līgumu, ir tiesības iet uz Nacionālo radio un televīzijas padomi un tur dabūt apraides tiesības. Apraides tiesības viņš dabūs uz savas koncepcijas pamata. Tādēļ es tomēr lūdzu atbalstīt deputāta Pēterkopa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! No tīri ekonomiskā, no formālā viedokļa Vidiņa kungam lielā mērā ir taisnība. Lieta ir šāda. Kāpēc tad komisija šo priekšlikumu noraidīja? Tāpēc, ka patlaban ir sākušies konkursi, un tie rit normālā gaitā. Es saprotu arī kabeļtelevīzijas īpašniekus, to, ka viņiem negribas papildkontroli, bet nesakārtotība tomēr ir tik liela, ka sakārtotības labad es ļoti lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu un noraidīt deputāta Pēterkopa priekšlikumu tā iemesla dēļ, ka šis process tikko ir sācies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! It īpaši tie, kuri runā par Eiropu, par Eiropas Savienību un par tās likumu augstāko spēku, kuri jau darbojas, kuriem arī mēs esam pievienojušies un kurus gribam ievērot. Tas, ka kaut kas varētu nonākt pretrunā ar to, kas jau ir pieņemts, nav pamats, lai mēs mainītu šo pantu. Arī jūs gribu aicināt atbalstīt Pēterkopa kunga priekšlikumu.

Te jau Vidiņa kungs norādīja, ka šis priekšlikums ir saskaņots ar to, kas ir bijis izteikts pirms tam pirmajā redakcijā, bet ir arī vairāki dokumenti, kuri būtu jāņem vērā tad, kad mēs gatavojamies, Seiksta kungs, izsludināt konkursu kabeļtelevīzijai.

Es saprotu, ka komisija noteikti zina Eiropas komisijas direktīvu par kabeļtelevīzijas liberalizāciju, kā arī Eiropas konvenciju par pārrobežu televīziju. Es jums citēšu tikai vienu pantu no šā dokumenta: “Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantā ietvertais izteiksmes un informācijas brīvības princips ir viens no būtiskākajiem demokrātiskās sabiedrības pamatprincipiem”. Ja mēs šādā veidā sākam ierobežot kabeļoperatoru un kabeļtīklu darbību, tad mums ir jāsāk domāt, vai mēs ievērojam šīs Eiropas konvencijas un vai mēs nenonākam pretrunā. Vai šī atkal nebūs kārtējā reize, kad likumprojektā tāpēc vien, lai apmierinātu savas iekšējās šauri utilitārās intereses, kas varbūt ir saistītas arī ar zināmām citām problēmām, kas veidojas cilvēkiem, kuri atrodas pie vadības, mēs šobrīd darām to, ko varbūt nevajadzētu darīt. Es vēlreiz deputātus aicinu padomāt par tām Eiropas konvencijām un direktīvām, kas jau ir spēkā, un balsot par Pēterkopa kunga iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Vidiņa kungs!

J.G.Vidiņš. Cienījamie deputāti! Ļoti cienījamā Antona Seiksta argumentācija mani nepārliecināja, tāpēc es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Pēterkopa 1.priekšlikumu, kuru komisija ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 8, atturas - 15. Priekšlikums ir pieņemts.

J.G.Vidiņš. 2.priekšlikums arī saņemts no deputāta Pēterkopa. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 2.priekšlikumu? Piekrīt. Tiek pieņemts komisijas viedoklis.

J.G.Vidiņš. 3.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas ir pieņemts. Tur ir tā, kā redzams tekstā. Lūdzu, izlasiet! Es domāju, ka to var pieņemt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 3.priekšlikumu un akceptē likumprojekta 18.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. 4.priekšlikums ir deputāta Seiksta priekšlikums, kas ierosina izslēgt 19.panta trešo daļu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. (Starpsauciens: “Nepiekrīt!”)

Seiksta kungs runās par savu priekšlikumu. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es komentēšu, kāpēc es iesniedzu šādu priekšlikumu. Tas darīts likuma darbības korektuma dēļ. Likums jau tāpat izskatās pēc dienesta instrukcijas. Mēs iepriekšējā redakcijā pat pulksteņus esam sarakstījuši vienā vietā, kam, cik, ko un kā.

Lieta ir sekojoša. Šis Vidiņa kunga priekšlikums būtībā pēc sava izskata ir normāls, taču mēs esam noteikuši valodas robežas, valodas procentus. Atļausim galu galā raidorganizācijām pašām izvēlēties, ko viņas raida. Atgādinu jums, ka tad, ja mēs sākam sīki reglamentēt titrus un valodu, tad mēs nodarām pāri saviem skatītājiem.

Atcerieties, ka pagājušajā gadā bija pat piketi un sūdzības par to, ka veci cilvēki nevar uztvert raidījumus. Atstāsim galu galā to raidorganizāciju ziņā... Pieprasīsim stingru Valodas likuma ievērošanu, procentuālo barjeru, kādu mēs esam uzlikuši, taču nereglamentēsim katru sīkumu. Es ļoti lūdzu atbalstīt manus abus priekšlikumus!

Es atvainojos! Taču attiecībā uz bērnu filmām gan ir jābūt skaidrai pozīcijai. Es ļoti lūdzu atbalstīt abus manus priekšlikumus!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš. Cienījamie deputāti! Es šoreiz, lai cik arī tas būtu paradoksāli, atbalstu Antona Seiksta priekšlikumu. Kāpēc? Ļoti vienkārši! Tādēļ, ka mēs likumā jau esam ielikuši tādu normu, ka raidījumi svešvalodā nedrīkst pārsniegt 25%. Ko televīzija tajos 25% liek iekšā, kādu ziepju operu vai arī ziņas - tas ir televīzijas, komerctelevīzijas pašas ziņā. Ja tā grib zaudēt savus skatītājus, lai raida ķīniski. Tā ir viņu padarīšana. Un lai viņi bankrotē. Ja viņi grib izdzīvot, tad viņi raidīs, protams, kaut kādu Latīņamerikas “ziepju operu”, jo to skatās apmēram 700 000. Un tādēļ es domāju, neliegsim televīzijas kompānijām pašām to visu noteikt, jo mēs tos lielos rāmjus esam noteikuši: ne vairāk kā 25% drīkst raidīt svešvalodā. Un tāpat es atbalstu Antona Seiksta priekšlikumu, ka tas neattiecas uz bērnu filmām. Aicinu atbalstīt deputāta Seiksta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Mani gan ļoti pārsteidz Vidiņa kunga uzstāšanās un arī tas, ka pēkšņi Seiksta kungs sācis mīlēt vecus cilvēkus, teikdams, ka priekš viņiem filmas nevajag tulkot. Seiksta kungs, tautā gan saka, ka veci cilvēki un mazi bērni ir apmēram vienādā līmenī savā uztverē attiecībā pret sabiedrību un pret valodu. Es domāju, ka šim pantam ir šeit jāpaliek. Jāpaliek šeit tāpēc, ka Saeimā šī diskusija par Valodas likumu beidzās ar to, ka Ābiķa kungs ļoti nervozi dokumentus mētāja pa gaisu, un ar uztraukumiem, ka mēs gribam kaut ko par daudz regulēt. Ir skaidrs, ka Valodas likums neko par daudz neregulēs. Līdz ar to ir vajadzīgs cits likums, kas regulē. Man liekas, ka jūs šodien redzējāt, kas notiek ārā pie Saeimas, - aizsietas mutes, ķēdes ap galvu un viss pārējais, ko mums demonstrē attiecībā pret valsts valodas lietošanu. Un, runājot tieši par filmām, kuras skatās visvairāk cilvēku, es domāju, ka ir nepieciešama latviešu valoda, vismaz uzrakstiem visiem ir jābūt latviešu valodā, jo savā ziņā arī tā ir valodas mācīšana nelatvietim, ja viņš vēlas to apgūt. Un līdz ar to šāds reglamentējums nav nedz ierobežojums, nedz kaut kāds dalījums, bet kungiem vajadzētu tomēr padomāt, jo ne jau tikai bērni ir tie, kuriem ir problēmas ar valodu šajā valstī. Man šķiet, ka tikpat lielas problēmas, Seiksta kungs, ir jūsu ļoti mīlētajiem un aizstāvētajiem vecajiem cilvēkiem. Un deputātus, it īpaši “tēvzemiešu” pārstāvjus, kurus interesē latviešu valodas situācija Latvijā un kuri jau runā arī par stingrāku sekošanu naturalizācijas gaitai, aicinu tomēr pārdomāt un neatbalstīt Seiksta kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Godājamais Prezidij! Arī mani izbrīnīja Seiksta kunga priekšlikums. Es domāju, ka daudzi jūs zināt, īpaši tie, kas skatās Latvijas televīziju un sevišķi mūsu kabeļtelevīzijas... Es domāju, ka šis punkts ir parādījies tāpēc, ka oriģinālskaņas pavadījuma vietā... filmas tiek raidītas krievu valodā, nepārtraukti pārkāpjot Latvijas likumdošanu. Es domāju, ka tas ir tīri pasūtījuma darbs. Lai šoreiz man piedod Seiksta kungs, ja es maldos! Lai tad viņš nāk un paskaidro. Kā viņš izskaidros, ka kabeļtelevīzijas raida angļu valodā esošās filmas krievu valodā? Atstājot spēkā šo pantu - 19. panta trešo daļu -, mēs it kā to novēršam. Ja mēs to izsvītrojam ārā, tad... Nav jau tik daudz runas par dublētajām filmām, runa ir tieši par oriģinālskaņas pavadījumu. Es vienmēr esmu brīnījies, ka mūsu valstī kaut kāds niecīgs jeb šķietams likuma pārkāpums var izraisīt debates divu vai trīs mēnešu ilgumā, bet uz to, ka notiek sistemātiska valsts likumdošanas pārkāpšana tādās programmās kā, teiksim, Latvijas Neatkarīgā televīzija, kur šīs filmas regulāri rāda krievu valodā, - uz to nereaģē neviens, absolūti neviens Latvijā, - ne prokuratūra, ne likumdošana. Pieļauj šādas normas līdz šim.

Es domāju, ka šis priekšlikums, ja mēs to tiešām atbalstīsim un izslēgsim 19. panta trešo daļu, legalizēs to, ka mūsu valstī ir divas normas - vieniem un otriem - un ka šī televīzija turpinās ignorēt likumdošanu, kā viņa to ir veiksmīgi darījusi līdz šim. Tā ka es aicinu šoreiz atbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es arī aicinu noraidīt deputāta Seiksta priekšlikumu, un mani ļoti pārsteidza deputāta Vidiņa nostāja, jo, manuprāt, tas, kas ir šobrīd iebalsots, ir iebalsots tieši pēc Vidiņa kunga priekšlikuma otrajā lasījumā. Mani ļoti pārsteidz šī pozīcijas maiņa laikā starp otro un trešo lasījumu. Kas šajā laikā ir noticis tāds, ka latviešu valoda pēkšņi vairs nav jāaizsargā? Kas ir noticis tāds, ka mums vairs nav jārūpējas par to, lai latvieši varētu skatīties savas valsts televīzijā filmas latviešu valodā (vai nu attiecīgi ieskaņotas, vai arī ar subtitriem)? Es domāju, ka tā ir absolūti nepieciešama norma un ka nekādā gadījumā nav pieļaujams to izslēgt. Un ka televīzijas komerciālās intereses ir tomēr liekamas otrajā vietā un ka pirmajā vietā ir valsts valodas aizsardzība.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es nesaprotu, kā šāds priekšlikums šeit varēja parādīties un kāpēc tas šeit tiek aizstāvēts, jo mēs šo jautājumu jau izdiskutējām otrajā lasījumā un savu lēmumu esam jau pieņēmuši. Un šis pieņemtais lēmums ir tāds, ka Latvijā visām filmām ir jābūt vai nu dublētām latviešu valodā, vai arī ar subtitriem latviešu valodā. Nu, ja kāds tik ļoti grib rādīt konkrēto filmu arī krieviski, lai viņš to rāda likumā paredzētajos rāmjos, bet lai uzliek tai subtitrus latviešu valodā. Tā būs tikai cieņa pret mūsu valsti, cieņa pret mūsu valodu, un tas ir ļoti svarīgi.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt Seiksta kunga priekšlikumu un atstāt spēkā iepriekšējā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte.

A.Rugāte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kolēģi deputāti! Vidiņa kungs parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kurā viņš darbojas un kura risina jautājumu par Radio un televīzijas padomes darbības likumību, izteica pat pateicību par to, ka Saeima ir atbalstījusi šo priekšlikumu. Tādēļ es esmu pilnīgā neizpratnē, kādēļ mainās viedoklis. Ja ir jāatbild uz jautājumu, kādēļ ir vajadzīga šāda aizsardzības sistēma, tad atbilde nav mainīga. Šī aizsardzības sistēma ir vajadzīga divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir vajadzīga valsts valodas aizsardzībai, un tas ir pilnīgi korekts prasījums. Jo subtitriem ir jābūt tādā gadījumā, ja filma ir citā valodā.

Un otrs iemesls. Tā ir arī autortiesību aizsardzība. Jo ir pilnīgs murgs (savādāk to nevar nosaukt) tas, ka, ja pārpērk filmas, kuras ir pavisam citu valstu ražojums, pārpirkšanas ceļā parādās šī kontrabanda vai vēl kaut kā citādi, puslegāli vai pusnelegāli, iegādāts materiāls un tas tiek raidīts ne visai stiprā, ne visai finansiāli atbalstītā un ne visai pārliecinošā televīzijā. Tad, protams, šīs filmas oriģinālvaloda tiek iznīcināta. Tātad netiek it nekāds labums svešvalodai, kura šīs filmas skatīšanas laikā varētu tikt apgūta, nedz arī ir labums no attieksmes pret šo sistēmu. Iznāk, ka mēs nevēlamies latviešu valodu dzirdēt savās televīzijās. Visās citās valstīs savu valodu vēlas dzirdēt tad, ja tiek izmantots citu valstu vizuālais materiāls.

Es lūdzu atbalstīt komisiju un nepieņemt deputāta Seiksta priekšlikumu izslēgt 19. panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Mani ļoti pārsteidza kolēģa Kiršteina viedoklis. Viņš, būdams izcils liberālis, kaut kā tomēr nav pamanījis dažas lietas, kas likumā ir skaidri un gaiši norādītas. Ja mums ir noteikta zināma kvota - un to mēs paši ar saviem balsojumiem esam noteikuši -, tad patiesībā mums ir pilnīgi vienalga, kas šīs kvotas ietvaros tiek rādīts krievu valodā. Un, ja nu mums ir šāda kvota, tad mēs nedrīkstam pieļaut, ka šīs kvotas ietvaros kaut kas tiek rādīts bērniem krievu valodā. Domāju, ka skaidrāku priekšlikumu par to, kādu ir iesniedzis deputāts Seiksts, vispār nevar iesniegt. Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt deputāta Seiksta priekšlikumu. Tas ir pilnīgi korekts.

Vēl es gribēju piebilst. Es maz skatos raidījumus, bet vienīgā televīzija, kurā nekad netiek pārkāpts likums, cik man ir zināms, ir Latvijas Neatkarīgā televīzija. Un tad, ja nu tomēr ir jāmet akmens, tad metiet šo akmeni tajā dārziņā, kurā jums patiesībā bija vēlēšanās to iemest...

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš. Tā... es ieteiktu balsot par Seiksta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par ceturto - deputāta Antona Seiksta priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 25, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.G.Vidiņš. Tā kā iepriekšējais priekšlikums nav pieņemts, tad arī 5. priekšlikums vispār nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Turpināsim!

J.G.Vidiņš. 6. priekšlikums. Tajā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina... lai ir tā, kā ir tekstā, un es iesaku to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.G.Vidiņš. 7. priekšlikums ir tīri redakcionāls, un es aicinu deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Tālāk, lūdzu!

J.G.Vidiņš. 8. priekšlikums arī ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, un arī tas ir redakcionāls precizējums, kuru es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Līdz ar to aicinu pieņemt šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 18, atturas - 10. Likums ir pieņemts.

Saskaņā ar izmaiņām darba kārtībā nākošais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par iekšējā tirgus aizsardzību”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... Nav ziņotāja!

Izskatīsim nākošo likumprojektu! Tas ir mūsu darba kārtības 26. punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Aristids Lambergs... Tātad komisijas vārdā... Kurš? Pēteris Apinis. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Aicinu jūs skatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” pirmajā lasījumā.

....Kāpēc?... Tas...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Leiškalna kungs, bet par 25. punktu - “Par iekšējā tirgus aizsardzību” nebija komisijas ziņotāja. Mēs esam pārgājuši pie nākošā darba kārtības jautājuma. Lūdzu, Apiņa kungs!

P.Apinis. Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par steidzamības piešķiršanu grozījumiem likumā “Par Latvijas Banku”. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma!

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 7. Steidzamība ir pieņemta.

P.Apinis. Godātie kolēģi, tie ir tikai redakcionālas dabas un precizējoši labojumi. Aicinu jūs balsot pirmajā lasījumā grozījumus likumā “Par Latvijas Banku”.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu!

P.Apinis. Godātie kolēģi, ja nevienam nav iebildumu, vai mēs nevarētu šodien nobalsot šo likumprojektu arī otrajā un galīgajā lasījumā?

Sēdes vadītājs. Vai iebildumu nav? (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Ir iebildumi!”) Tā kā deputāts Leopolds Ozoliņš izsaka iebildumus, tad acīmredzot šodien...

P.Apinis. Godātie kolēģi! Man ir priekšlikums divu stundu laikā iesniegt savus priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīt to šajā pašā sēdē kā pēdējo jautājumu. Steidzamību ar jūsu balsīm mēs jau pieņēmām.

Vēlreiz: ja jums ir priekšlikumi, iesniedziet tos, lūdzu, divu stundu laikā, lai mēs varam par tiem balsot. Cienījamais kolēģi Lujān! Jūs esat kārtīgi un ilgi lasījis likumu “Par Latvijas Banku”. Jūs to esat darījis jau trīs gadus... Vai jūs varētu divu stundu laikā iesniegt savus priekšlikumus? Leopolds arī ir trīs gadus lasījis šo likumu... (Starpsauciens: “Nevar, ja ir iebildumi!”)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tātad likumprojekts ir atzīts par steidzamu un pieņemts pirmajā lasījumā. Ir priekšlikums to pieņemt tūlīt arī otrajā lasījumā. Vai deputāti tam piekrīt? Godātie kolēģi! Tā kā deputātam Ozoliņam ir iebildumi, tad ir ierosinājums divu stundu laikā iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam. Vai varam par to vienoties?

P.Apinis. Līdz pulksten 11.45 es jūs lūdzu iesniegt savus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

P.Apinis. Paldies. Un izskatīsim to šodien kā pēdējo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tātad vai mēs varam vienoties par ierosinājumu - divu stundu laikā līdz pulksten 12.00... (deputāts Valdmanis no zāles: “Uz 3.novembri!”). Valdmaņa kungs, paldies par ideju, bet tā nav realizējama. Vai varam vienoties, ka līdz pulksten 12.00 tiek iesniegti priekšlikumi otrajam lasījumam un ka mēs izskatām to šodienas Saeimas sēdē arī otrajā lasījumā? Paldies.

P.Apinis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Tagad ir darba kārtības 25.jautājums - likumprojekts “Par iekšējā tirgus aizsardzību”. Pirmais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti! Tā kā Bāna kungs ir saslimis, tad uz īsu mirkli izpalika ziņotājs par attiecīgo likumprojektu. Dokuments nr.4734. Tas ir Ministru kabineta sagatavotais un iesniegtais likumprojekts “Par iekšējā tirgus aizsardzību”, kas ir ļoti svarīgs, it sevišķi šajā krīzes situācijā.

Augsti godātie deputāti! Lai nekavētu jūsu laiku, sacīšu īsi: jūs visi esat iepazinušies gan ar situāciju, gan ar konkrēto likumprojektu, tāpēc aicinu jūs nobalsot par Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu “Par iekšējā tirgus aizsardzību” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu. Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar Kārtības ruļļa pieņemtajām prasībām šā likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā turpinās nākamā Saeima.

Godātie kolēģi! Sakarā ar mūsu balsojumu mums tagad ir jāizskata likumprojekts “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. Pirmais lasījums.

Kurš ziņos Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā? Kolēģi, vai būs ziņotājs par šo jautājumu vai nebūs?

Deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es aicinu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” pieņemt pirmajā lasījumā un to atzīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vispirms izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.G.Vidiņš. Lietas būtība, cienījamie deputāti, ir šāda: 2. panta pirmo daļu pēc vārdiem “kuri atzīstami kā Latvijas” Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iesaka papildināt vēl ar vārdiem “Igaunijas un Lietuvas”. Ir runa par Igaunijas un Lietuvas pilsoņiem.

Un 4.pantā ir analoģiski papildinājumi. Turklāt 4.pantā nāk klāt vesela kategorija cilvēku - tie, kuri bija “izsūtīti piespiedu darbos uz Vāciju nacistiskā režīma 1942. un 1943.gada akcijās”.

Starp citu, kad mēs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šo jautājumu izskatījām, mums bija saruna ar Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisiju, ar Vanaga kungu, un viņš mums spēja pamatot, kāpēc šādi grozījumi ir nepieciešami. Un es lūgtu Saeimu atbalstīt tos.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs runās deputāts Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Saeimas deputāti un tauta! Mēs šodien skatām likumu, kurš tika pieņemts 1995.gada 26.aprīlī. Tajā datumā Guntis Ulmanis to proklamēja. Saeima to pieņēma 12.aprīlī. Un viens no vislielākajiem kauniem 6.Saeimai un visām valdībām, kas pēc tā laika ir valdījušas Latvijā, ir tas, ka likums ir pilnīgi ignorēts. Šā likuma 4.pants prasa, lai sāk starpvalstu sarunas - sarunas ar Krievijas Federāciju, Vācijas Federatīvo Republiku, ASV, Lielbritāniju un citām, ar Jaltas un Potsdamas konferences dalībvalstīm, lai atlīdzinātu latviešu tautai un konkrētiem indivīdiem nodarīto zaudējumu. Ko mēs esam darījuši? Ko ir darījusi katra valdība? Un ko beigās ir darījusi Krasta valdība Latvijas tautas interešu aizstāvēšanā? Ko mēs esam darījuši? Iepriekšējā Saeima pieņēma lēmumu, ka tas ir jādara. Neviens ārlietu ministrs “Latvijas ceļa” ietekmē nav to darījis. Šķēles kungs nolēma to nedarīt, un arī Krasta kungs nolēma to nedarīt. Ar kādām tiesībām viņi drīkst nedarīt to, ko mēs šeit, Saeimā, esam nolēmuši? Kā mēs drīkstam atstāt novārtā mūsu tautas upurus? Tos, kas cīnījās un nenodeva mūsu tautu, un tika represēti un cieta smagus zaudējumus. Kā mēs drīkstam šeit sēdēt un izlikties, ka mēs tos cilvēkus pārstāvam? Es skatos uz Grīnblata kungu un saprotu... Tikai daļa no represētajiem bija vainīgi, - tā viņa izdotās mācību grāmatās bija rakstīts. Es saprotu, ka nevienam nav intereses par tiem represētajiem. Par viņu mantu gan. Bet par viņiem, lai viņiem atlīdzinātu to, ko viņi zaudēja mūsu tautas labā? Kurš viņiem ir devis Triju Zvaigžņu ordeņus? Kurš atminas Veidnieka kundzi, kura bija 18 gadus Sibīrijā un kuras vīrs tika nošauts Krievijā tāpēc, ka viņš, būdams iekšlietu ministrs, nebija ar mieru nodot tos cilvēkus, kas strādāja slepenos dienestos Latvijā pret Krieviju? Kur ir viņiem tas gods? Bet šeit ir pliks papīrs. Mēs atkal maldināsim tautu, ka mums ir sirds pareizā vietā, ka mēs esam pareizo likumu pieņēmuši. Un neviens itin nekā nedara... Draugi, kad jūs skatīsieties atpakaļ uz jūsu laiku Saeimā un uz manu laiku Saeimā, tas būs mums tas vislielākais negods, ka mēs esam atbalstījuši tādas valdības, tādu Saeimu, tādus kolēģus, kuri jau pieņemtu likumu nepilda. Nekādas sarunas ar nevienu no tām valstīm nav uzsāktas, vismaz ne nopietnas sarunas. Kad es šo jautājumu izvirzīju Eiropas Parlamentu Asamblejā, tad man tūlīt pateica, ka es vairs uz Eiropas Parlamentu Asambleju netikšu. Šie jautājumi nav skarti nedz Apvienotajās Nācijās, nedz kur citur. Un šoreiz jums, “tēvzemieši”, ir atkal iedots kaut kāds mandāts no tautas. Mēs skatīsimies un novērosim, ko jūs darīsiet, lai 4.pants tiktu ātri un spēcīgi izpildīts. Ko jūs darīsiet, lai tā izpildi nodrošinātu. Vai jūs valdību veidosiet tā, lai būtu tāds ārlietu ministrs un tāds Ministru prezidents, kas 4.pantu īstenos. Jūs atkal sakāt, ka jūs aizstāvat tautu, viņas pašapziņu, represētos. Pierādiet to! Jūs to neesat pierādījuši divās iepriekšējās Saeimās. Tagad es jūs aicinu 7.Saeimā pierādīt to, ka jūs neesat tikai meļi un viltus nacionālisti, ka jūs patiešām kaut ko gribat darīt to cilvēku labā, kuri cieta, kuri cīnījās mūsu tautas labā. Un ka jūs darīsiet kaut ko, lai tādi, kas izsūtīja mūsējos un tiesāja viņus, nebūtu godā mūsu valstī.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jums atvēlētais runas laiks pagājis.

G.Valdmanis. Es lūgtu jūs, “tēvzemieši”, saprast jūsu atbildību pret tiem, kuriem jūs esat solījuši. Un tas, ko Māris Grīnblats saka par tēvzemi un brīvestību, ir ierakstīts viņa sirdī. (Deputāts G.Valdmanis no zāles: “Nav nekādas jēgas ar jums runāt”. Deputāts P.Tabūns deputātam G.Valdmanim: “Tu esi apklusināts...”)

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tā nu gluži tas nav, kā Valdmaņa kungs apgalvo, - ka nekas nav darīts mūsu daudzcietušās tautas un it īpaši to cilvēku likteņu novērtēšanā un varbūt viņu piemiņas veidošanā, kuri ir ļoti cietuši šajos 60 gados, dažādu okupāciju gados, it īpaši Baigajā gadā un arī pēc tam. Tad, kad iznīcināja mūsu lauku iedzīvotājus, mūsu valodu, mūsu tradīcijas, mūsu kultūru. Ko Saeima ir darījusi? Trīs gadu laikā Saeima ir rūpējusies par to, lai būtu vismaz šis piemineklis (tāda līdz šim nebija) represētajiem, mocekļiem, un Rīgas Dome trešdien ir pieņēmusi lēmumu, ka uzsāks jūsu atbalstīto pieminekļa celtniecību komunistiskā terora mocekļiem. Uzsāks to jau tūlīt. Tēlnieki jau strādā pie palielināta maketa. Un paldies visiem tiem Saeimas deputātiem, kas balsoja par konkursa realizēšanu (notika divi konkursi, kā jūs zināt). Un tagad ir arī šis Rīgas Domes lēmums. Tā ka paldies Saeimas deputātiem un šai Saeimai, kas ir atbalstījusi tāda pieminekļa celtniecību, jo tiešām nebija mūsu valstī tādas vietas, kur varētu aiziet un atcerēties nomocītos, atcerēties savus tuviniekus un nolikt ziedus, atceroties šos baigos gadus, kuru liecinieki mēs visi esam. Jāpiebilst, ka Valdmaņa kungam gan bija taisnība, un jūs daudzi tā domājat, un jūsu sirdīs ir tas, ka mums ir nodarīts pāri ne tikai ar Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanu 1939.gadā, ko ir tagad nosodījis arī ASV kongress un pašreiz runā par seku izvērtēšanu. Un pie Valsts prezidenta Kancelejas veidojas vēsturnieku grupa, kas izvērtēs okupācijas sekas, un iespējams, ka mēs varēsim, tieši tāpat kā ebreji un viņu juristi, tomēr panākt kādas kompensācijas, un es domāju, ka tām jābūt īpaši lielām, ja īpaši var kompensēt dzīvību. Ja vispār var kompensēt kultūras iznīcināšanu un zemes piesārņošanu, un mūsu tradīciju iznīcināšanu. Ir jāprasa šīs kompensācijas no vainīgajām valstīm. Un šajā likumā, kurš jūsu priekšā droši vien ir, ne tikai tie labojumi, kuriem es piekrītu... Paldies komisijai, kas šos labojumus un grozījumus ir iesniegusi. Ministru kabinetam tas bija tiešām uzdots... Valdmaņa kungs pareizi saka, ka jau 1995.gada 26.aprīlī šo dokumentu parakstīja Guntis Ulmanis, kurš pats ir cietis, būdams vēl mazs bērns, un kurš savu likteni ir stāstījis arī Apvienotajās Nācijās un ASV, stāstījis par mūsu traģisko vēstures posmu, kas ilga vairāk nekā pusgadsimtu... Tiešām Ministru kabinetam tas bija uzdots... Tas ir Gunta Ulmaņa parakstīts dokuments, tas ir, lūk, šis likums, ka starpvalstu sarunās ar Krievijas Federāciju un Vācijas Federatīvo Republiku, kā arī iesaistot ASV un Lielbritāniju kā Jaltas un Potsdamas konferences dalībvalstis, jārisina jautājums par visu šo Latvijas Republikai, Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un visu no Latvijas izvesto arhīvu materiālu nodošanu atpakaļ Latvijas Republikai. Ar lielām grūtībām... nu, varētu teikt, ne pārāk lielām grūtībām, atkārtoti atgādinot Udaļcova kungam, izdevās mums dabūt, nu, tās tā saucamās “troikas” (ja to var saukt par tiesu; tas ilga 20 minūtes) dokumentus, kura piesprieda nāves sodu mūsu rakstniekam un Saeimas deputātam Laicenam, izdevās dabūt dokumentus par viņa likteni, arī viņa personīgi rakstītās vēstules, ko izdevās nodot vēstniecībā viņa mazmeitai Laicenas kundzei. Jā, viņš bija komunists un strādāja Saeimā, un paši komunisti viņu nogalināja. Bija tas veids - 20 minūšu tiesa, un tika rakstīts, ka “prigovor izpolņajetsja ņemedļenno”, tātad nošaušanu izdarīja turpat vai kādā blakustelpā tūlīt pēc sprieduma nolasīšanas. Tie dokumenti pašreiz ir pieejami, un arī šo dokumentu kopijas ir. Tāpēc es ļoti lūgtu tos, kas paliks Saeimā, tagad sekot, lai Ministru kabinets šo likumu pildītu. Jo, kad es zvanīju uz Ministru kabinetu šajās dienās, izrādījās, ka nekas nav darīts, lai to pildītu. Tātad kādus trīsarpus vai pat veselus četrus gadus nekas nav darīts, lai pildītu šo Saeimas, iepriekšējās Saeimas, pieņemto likumu - likumu “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”.

Sēdes vadītājs. Ozoliņa kungs, laiks pagājis.

L.Ozoliņš. Jā, es pateicos par uzmanību un ceru, ka turpmāk likuma pildīšana veiksies labāk, nevis tā, kā līdz šim tas ir noticis. Es atbalstu priekšlikumus un balsošu gan par likumprojekta steidzamību, gan arī par tā pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Mēs, protams, varam šeit analizēt šo kopējo situāciju, kāda ir attiecībā uz politiski represētajām personām, un mēģināt skatīties uz kaut kādu bilanci par to, kāda ir bijusi mūsu, šīs Saeimas, attieksme pret politiski represētajām personām, un šajā sakarā var dažādus secinājumus izdarīt, bet, es domāju, labāk atstāsim šo konceptuālo situācijas analīzi un tālākas politikas veidošanu tiem, kuru kompetencē būs šīs vēlākās politikas veidošana, un tā būs nākamā Saeima. Es gribētu aicināt šodien izdarīt šeit, 6.Saeimā, to darbiņu, ko mēs vēl varam izdarīt, - pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un pēc tam arī otrajā lasījumā; ja nepieciešams, var vienu stundu noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Nekavēsimies, izdarīsim vēl to darbu, kas mums ir jāpadara! Jo šeit ir tiešām ļoti būtiskas lietas iekšā. Tie cilvēki, kas ir tikuši izsūtīti piespiedu darbos uz Vāciju nacistiskā režīma 1942.un 1943.gada akcijās... Mūsu valstī ir liels skaits cilvēku, kuriem šis politiski represētā statuss ir ar likuma maiņām ticis atņemts, un ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir nepamatoti atņemts un ka tas būtu šīm personām jāatjauno. Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un virzīt to tā, lai šodien tas tiktu pieņemts kā likums. (Starpsauciens: “Tevi neatbalstīs...”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Vidiņa kungs.

J.G.Vidiņš. Cienījamie kolēģi! Kas attiecas uz to, ko šeit muldēja Valdmanis, es tā arī īsti nesapratu, ko viņš aicināja darīt - atbalstīt vai neatbalstīt. Es izmantošu to, ka esmu komisijas pārstāvis, un uzdošu jautājumu Valdmanim. Valdmani, kas jums maksā - vai Austrumu kaimiņu specdienests vai kāds cits? Nu, tas tā - pārdomām. Jo visa jūsu darbība šeit ir apliecinājusi to, ka tādu darbību kaut kas apmaksā, tas tikai no muldēšanas un dumjības vien nevar būt.

Tagad man ir viens priekšlikums. Čerāna kungs teica, ka vajadzētu šo likumu pieņemt jau šodien. Es gribētu deputātu uzmanību vērst uz to, ka labojumi 4.punktā ir tiešām ļoti svarīgi, bet, Čerāna kungs, vajag ņemt vērā vienu lietu - to, ka lielākā daļa šo cilvēku pēc tam aktīvi sadarbojās ar otro okupācijas režīmu, viņi bija visādu “partkomu” un “gorkomu” sekretāri. Es domāju, ka šos labojumus varbūt tiešām atstāsim 7.Saeimai, jo mēs esam izdarījuši pašu galveno - mēs esam iniciējuši šīs izmaiņas likumā, un var būt, ka 7.Saeima šo lietu novedīs līdz galam novembrī. Un es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

J.G.Vidiņš. Un priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 20.novembrim. (Starpsauciens: “Nav mūsu kompetencē...”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mēs varam šo likumprojektu pieņemt šodien arī otrajā lasījumā, ja deputāti tam piekrīt, un izdarīt to pēc dažām stundām, bet par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 20.novembri - tas vairs nav mūsu kompetencē.

Čerāna kungam ir priekšlikums. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Ņemot vērā to, ka mums tagad būs pārtraukums, es domāju, pilnīgi pietiktu, ja mēs šim likumprojektam noteiktu otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņu šodien līdz pulksten 12.00, bet pēc tam šodien likumprojektu varētu izskatīt arī otrajā lasījumā. Ja šeit kādam ir pretenzijas pret vienu vai otru normu, tad tās var iesniegt, bet tas neprasīs vairāk par 10 minūtēm, lai šo priekšlikumu attiecīgi noformētu. Taču jebkurā gadījumā neatkarīgi no tā, ir vai nav šie iebildumi, mums vajadzētu šo likumu pieņemt šodien otrajā lasījumā. Tāpēc arī ir šāds ierosinājums - priekšlikumus iesniegt līdz 12.00 un šodien izskatīt arī otrajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jirgena kungam ir priekšlikums.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gan domāju, ka tik ļoti steigties nevajadzētu, jo likums par politiski represētajiem ir veidojies ilgstošu politisku diskusiju rezultātā un ļoti nopietni pie tā strādājot. Šajā dokumentā, kas ir izsniegts, nav pat šodien spēkā esošās redakcijas, un mēs īsti nezinām, kas tur ir rakstīts, tāpēc nevaram salīdzināt.

Otrām kārtām, runājot par Igaunijas un Lietuvas pilsoņiem, vajadzētu vienlaikus būt arī skaidrībai, kā šie jautājumi tiek risināti Igaunijā un Lietuvā, vai tur Latvijas pilsoņiem tiek vai netiek piešķirtas tādas pašas priekšrocības. Varbūt tas ir jārisina kaut kāda starpvalstu līguma veidā. (Starpsauciens: “Izskatīt kad?”)

Jautājums par šo 4.punktu vispār nav izdiskutēts, un tāpēc es ierosinu iesniegt priekšlikumus līdz 2.novembrim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Varbūt vēl ir kādi priekšlikumi? Tātad, kolēģi, mēs dzirdējām divus priekšlikumus: vienu ir iesniedzis deputāts Kārlis Čerāns - priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt pēc divām stundām, tātad līdz pulksten 12.00, un izskatīt to šodien, bet Jirgena kungs ierosina iesniegt priekšlikumus līdz 2.novembrim. Par izskatīšanas laiku Jirgena kungs gan neko neminēja, bet priekšlikums ir izteikts. Citu priekšlikumu nav. Balsosim vispirms par tālāko termiņu, ko ieteicis Jirgena kungs, - iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 2.novembrim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 16, atturas - 4. Šis priekšlikums ir pieņemts. Paldies.

Kolēģi, Juridiskā komisija ierosina šīsdienas sēdē izdarīt sekojošas izmaiņas un darba kārtības 12.jautājumu - Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likumu izskatīt kā pēdējo otrajā sadaļā - “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo Juridiskās komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies, kolēģi, esam vienojušies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... Nav ziņotāja.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”. Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4793.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 1.priekšlikumu. Pieņemts. Līdz ar to esam akceptējuši likumprojekta 2.panta pirmās un otrās daļas tekstu. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais priekšlikums ir 5.lappusē. Tas ir Juridiskā biroja 2.priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 12.panta pirmās, otrās un trešās daļas redakcijai. Pieņemts.

V.Balodis. 3.priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Valentīnas Andrējevas priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 13.panta redakcijai. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 4.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 14.panta trešo daļu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 4.priekšlikumu. Pieņemts.

V.Balodis. 5.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ierosina 14.panta sesto daļu izteikt šādā redakcijā... Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 5.priekšlikumu un līdz ar to akceptē likumprojekta 14.panta tekstu. Pieņemts.

V.Balodis. 6.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē 15.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 15.panta trešās daļas tekstam, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 7.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumiem. To komisija ir ņēmusi vērā un iestrādājusi savā priekšlikumā, kas ir 8.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 7.un 8.priekšlikumu. Pieņemts.

V.Balodis. 9.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt pārejas noteikumu teksta redakcijai. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 10.priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Valentīnas Andrējevas priekšlikums par pārejas noteikumiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt, ka šā likuma 7.panta otrā daļa stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī. Pieņemts.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu deputātus atbalstīt trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 3, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4793...

Sēdes vadītājs. ...nr. 4794, Baloža kungs!

V.Balodis. Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

V.Balodis. 1.priekšlikums ir saņemts no deputāta Jāna Ādamsona, kurš ierosina samazināt akcīzes nodokli dārgmetāliem un to izstrādājumiem. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Ādamsona priekšlikumu - izteikt likumprojekta 3.panta 7.punktu šādā redakcijā... Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 19, atturas - 6. Balsu skaits sadalījies līdzīgi. (Starpsauciens: “Nav līdzīgi!”) Balsosim otrreiz! ...Piedodiet, piedodiet! Tātad ir pieņemts Ādamsona kunga priekšlikums.

V.Balodis. 2.priekšlikums ir deputāta Edgara Bāna priekšlikums, kurš paredz ieviest akcīzes nodokli valstī ražotajam un importētajam baltajam cukuram - 2 santīmi par kilogramu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās Roberts Dilba.

R.Dilba (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo grozījumi akcīzes nodoklī, kas paredz vietējo saražoto cukuru un importēto cukuru aplikt ar akcīzi, ir tieši saistīti ar grozījumiem likumā par cukuru. Šī diskusija ar cukurbiešu audzētājiem un pārstrādātājiem par akcīzes nodokļa ieviešanu ir ilgusi vairākus mēnešus, un daudzas partijas jau vairākkārt ir izteikušas atbalstu vietējo ražotāju un pārstrādātāju aizsardzībai. Pašreiz ir tas gadījums, ka kopīgiem spēkiem ir izstrādāta sistēma, kas ļautu sakārtot cukura tirgu un veicinātu cukura ražošanu, pārstrādājot zemnieku izaudzētās cukurbietes. Tātad šeit ir vairāki argumenti šā priekšlikuma atbalstīšanai.

Pirmais. Šis likums ir saskaņots ar likumu “Par cukuru”. Tālāk ir izveidota sistēma, lai Latvija varētu sevi nodrošināt ar pašu ražotu cukuru. Centieni panākt Latvijas cukura kvotas palielināšanu Eiropas Savienības tirgū mums arī ir ļoti svarīgi. Arī šos iegūtos līdzekļus varētu novirzīt cukurbiešu audzētāju un pārstrādātāju tehnikas modernizācijai. Kaut neliela, bet zināma summa tiktu ieskaitīta arī valsts budžetā.

Nākamais uzdevums ir tādas sistēmas izveidošana, kas neparedz vietējo saldumu ražotāju konkurētspējas samazināšanu un cukura produkcijas cenu strauju celšanos. Bez šā akcīzes nodokļa mums ir arī normas par kvotām, kas radīs iespēju ražot lēti, bet tikpat labas kvalitātes cukuru, kuru izmantos saldumu ražotāji, kā arī ļaus domāt par kompensācijas apmaksu saldumu ražojumu importa gadījumā. Tātad šeit tiek sperts pirmais solis, bet tālāk tas noteikti ir jāpilnveido un galarezultātā būtu jāievieš arī akcīzes nodoklis visiem ievestajiem cukuru saturošajiem produktiem. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Lai gan arī pats esmu lauksaimnieks, man šoreiz ir jārunā pret šo priekšlikumu. Redzat, ko mēs izdarām! Mūsu un arī iesniedzēju doma, kā es saprotu, ir aplikt galvenokārt šo cukuru, kas tiek ievests pārstrādes rūpnīcās. Tās cukuru ieved, pārstrādā un tālāk šo produkciju eksportē. Bet, kā paredz likums “Par akcīzes nodokli”, būtībā, ja cukurs tiks aplikts ar akcīzi, ar šiem 2 santīmiem, un ja vēl jārēķina klāt pievienotās vērtības nodoklis, tad tas būs jau 2,4 santīmi. Tas skars vietējo ražoto cukuru, jo, izvedot šīs preces, akcīzes nodoklis tāpat kā pievienotās vērtības nodoklis ražotājiem tiks atmaksāts atpakaļ. Būtībā cietējs būs vietējais ražotājs un vietējais patērētājs. Tikai to mēs būsim panākuši, pieņemot šādā veidā. Es uzskatu, ka akcīze, pieliekot to klāt pie cukura cenas, nesekmēs mūsu cukurfabriku konkurētspēju, jo pārdotais cukura daudzums tikai samazināsies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Paldies. Vai komisijas vārdā, Baloža kungs, jūs arī ko vēlaties teikt?

V.Balodis. Nē! Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo tad būs arī problēmas ar Eiropas institūcijām, kuras, protams, neatbalstīs šāda veida akcīzes ieviešanu. Ir ārkārtīgi daudz iebildumu arī no Valsts ieņēmumu dienesta, kas nespēs vienkārši administrēt šo cukura akcīzi, jo visos cukuru saturošajos izstrādājumos noteikt šo cukura sastāvu viņiem vienkārši nav iespējams.

Sēdes vadītājs. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Bāna ieteikto 2. priekšlikumu - papildināt 3.pantu ar jaunu punktu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 25, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis. 3.priekšlikums ir deputāta Edgara Bāna priekšlikums. Tā kā mēs neesam atbalstījuši deputāta Bāna 2. priekšlikumu, tad šis priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Skatīsim tālāk!

V.Balodis. Arī 4.priekšlikums - deputāta Bāna priekšlikums - nav balsojams, jo mēs neesam atbalstījuši iepriekšējos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu deputātus atbalstīt šos grozījumus trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 8. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”. Trešais lasījums. Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4795.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 1.priekšlikumu un līdz ar to akceptē likumprojekta 2.panta tekstu. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 2.priekšlikums ir deputātu Pēterkopa, Leiškalna un Vītola priekšlikums, kas paredz mainīt akcīzes likmes cigaretēm. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Leiškalns pamatos savu priekšlikumu.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Kolēģi deputāti! Es vienkārši aicinu atbalstīt. Es esmu par šo problēmu gan rakstījis, gan izteicies pagājušās sēdes laikā. Šī ir pēdējā darba sēde, tāpēc negribētos kavēt laiku. Es aicinu atbalstīt Pēterkopa, Leiškalna un Vītola priekšlikumu tā vienkāršā iemesla pēc, kuru es jau minēju. Straujš akcīzes nodokļa palielinājums vairos kontrabandas cigarešu īpatsvaru. Pie tam straujš akcīzes nodokļa palielinājums ceļ arī inflācijas līmeni šajā valstī. Tās ir divas problēmas, kuras rodas līdz ar it kā labiem nodomiem. Mēģinot karot ar šo nodokli pret smēķēšanu, mums šajā valstī tik un tā neizdosies ar šo nodokli karot pret vispārējo nodokļa neiekasēšanu valstī un nepaaugstināt inflācijas līmeni.

Sēdes vadītājs.Nesmēķētājs deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Komisija pilnīgi kategoriski noraidīja šo deputātu Pēterkopa, Leiškalna un Vītola priekšlikumu, pamatojoties uz to, ka Igaunijā šāds pats nodoklis šobrīd ir 9,7 un attiecīgi 10,5 lati - tātad divas reizes augstāks. Mums nebūtu nekādas jēgas rīkoties pretēji, piemēram, igauņiem un Ziemeļvalstīm tikai tādēļ, ka mums Iekšlietu ministrijai ir ļoti liela nespēja tikt galā ar dažām problēmām un nespēja izķert zināmu daļu kontrabandistu. Tas ir vienīgais nopietnais arguments, kurš varētu būt par pamatu, lai samazinātu mūsu pašu nobalsoto akcīzes nodokli.

Cienījamie deputāti! Mēs visi kopā kādreiz vienojāmies par to, ka mēs samazināsim muitas nodokli. Tāpat mēs visi kopā vienojāmies, ka mēs samazināsim muitas nodokli atbilstoši Eiropas ieteiktajām normām, ka mēs samazināsim to, lai paceltu akcīzi. Par to mēs esam vienojušies, tāpēc tagad nebūtu mērķtiecīgi kādas tabakas rūpnīcas pavadā atkal kaut ko samazināt, rīkoties pretēji tam, par ko mēs paši esam vienojušies. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Uzskatu, ka akcīzes nodoklim cigaretēm ir jābūt iespējami lielākam. Uzskatu, ka šajā brīdī šo trīs deputātu iesniegtais priekšlikums nav atbalstāms. Uzskatu, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir jāstrādā, lai šo akcīzi iekasētu. Šeit nevar aizbildināties ar šo valsts iestāžu mazspēju, kāpēc šis akcīzes nodoklis nevarētu tikt pacelts. Cigaretes un alkohols ir tās preces, no kurām akcīzi var ņemt. Un no tām ir jāņem! Šo naudu pēc tam var ieskaitīt valsts budžetā un virzīt to izglītības vai arī sociālo jautājumu risināšanai, un šī nauda no šīm precēm ir jāņem.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma divi paziņojumi.

Andrim Tomašūnam - par parlamentu sadarbības grupas sēdi.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti, kas darbojas Norvēģijas un Latvijas parlamentu deputātu sadarbības grupā! Lūdzu ierasties tūlīt uz sēdi šeit pat blakus Sarkanajā vai Dzeltenajā zālē, kura tobrīd būs brīva.

Sēdes vadītājs. Pēterim Tabūnam - par komisijas sēdi. Lūdzu, vārds paziņojumam!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi, Pieprasījumu komisijas deputāti! Es lūdzu ieplānot savu darbību tā, lai varētu sanākt pulksten 12.30 uz komisijas noslēguma sēdi.

Sēdes vadītājs. Atim Sausnītim.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Mūsu vadība pašreiz ir saslimusi, tādēļ lūdzam visus šajā pārtraukumā tūlīt uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas telpām 2. stāvā uz nelielu apspriedi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Es gribu visus godātos kolēģus aicināt reģistrēties, jo, ja kāds nebūs reģistrējies, tad Prezidijam vairs nebūs iespēja attaisnot šo kavējumu, jo Prezidija sēžu vairs nebūs.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Indulis Emsis, Andrejs Krastiņš, Juris Vidiņš, Andris Tomašūns, Andrejs Panteļējevs, Ruta Marjaša, Jānis Lagzdiņš, Dainis Turlais, Ernests Jurkāns, Gunta Gannusa, Edgars Bāns, Jānis Kazāks un Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Turpināsim debates par apspriežamo jautājumu! Tātad mēs apspriežam likumprojektu “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”, deputātu Pēterkopa, Leiškalna un Vītola iesniegto 2. priekšlikumu.

Turpināsim debates! Debatēs vēlas runāt deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij, cienījamais Čepāņa kungs! Kolēģi! Tikko, kad nācu uz tribīni, Leiškalna kungs kārtējo reizi man ieteica tomēr neiebilst pret viņa priekšlikumu - samazināt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem, bet, redzot to, kas vakar notika tepat netālu no Saeimas Jēkaba laukumā, es tomēr nevaru piekrist, ka valstij nav jāievieš kontrole un kārtība tirdzniecībā ar narkotikām, jo, kā mēs ļoti labi visi to zinām, gan nikotīns, gan alkohols ir narkotikas. Vakar šeit pie Saeimas, Jēkaba laukumā, bija noorganizētas dūru cīņas, kur blakus esošo tehnikumu audzēkņi, ap simts cilvēku, mierīgi noskatījās, kā divi jaunekļi gandrīz viens otru nosita. Sākumā man likās, ka tas ir vienkāršs joks, bet, pieejot tuvāk, es redzēju, ka šķīda asinis, un es biju spiests iejaukties un izjaukt šo kautiņu, un paskaidrot, ka gan alkohols, gan narkotikas noved pie šādas pūļa psiholoģijas, kad līdz ar to viens no viņiem varēja kļūt par slepkavu.

Mūsu valstī īstas kārtības nav, bet es ceru, ka varbūt tā tomēr būs, lai gan ar narkotikām tirgojas it visur un ir zināms, ka 60% vai 70% cigarešu un alkohola, tātad šo narkotiku, ienāk bez kontroles, tātad kontrabandas ceļā. Milzu līdzekļi aizplūst garām valsts kasei, un, ja mēs tagad pieņemsim, kā Leiškalna kungs saka, viņa priekšlikumu, tad, lūk, šie līdzekļi ieplūdīs valsts kasē, kontrabanda būs mazāka vai tās vispār nebūs, cilvēki it kā neriskēs... Bet vai tiešām mūsu valstī, kur ir tik spējīgi premjerministri un vēl spējīgāki premjerministru kandidāti... vai mums būtu jābaidās no kontrabandas palielināšanās vai saglabāšanās šinī līmenī? Vai tiešām mēs nespējam tikt galā ar šo noziegumu? Vienkārši varbūt vajag aicināt kādu premjerministru vai iekšlietu ministru, vai aizsardzības ministru no citas valsts? Tā savā laikā jau ir darījusi Krievija, aicinādama no Francijas un no Vācijas gan valsts vadītājus, gan ministrus un ķeizarus... Manuprāt, šodien beidzot ir pienācis laiks gan deputātiem, gan valdībai saprast to - un tas laiks jau faktiski ir stipri nokavēts -, ka ir jāievieš tomēr kārtība un ka mēs nevaram pieņemt šādu priekšlikumu, kas faktiski veicina mūsu tautas tālāku degradāciju gan ar alkoholu, gan šinī gadījumā ar nikotīnu. Nikotīns ir viena no spēcīgākajām narkotikām. Tas ir pierādīts un to zina. Tas ir jāskaidro. Un jāskaidro arī televīzijā. Ja kaut vai daļa no tās reklāmas kampaņas, kurā partijas tērēja miljoniem latu, būtu veltīta alkohola vai nikotīna iedarbībai uz jauna cilvēka organismu... bez šaubām, arī vēlāk... ja tā būtu veltīta pretnarkotiku propagandai, tad būtu daudz lielāki panākumi.

Mums ir jādomā, kas ir izdevīgi valstij, kas ir izdevīgi valsts pilsoņiem, kas ir izdevīgi mūsu jaunajai paaudzei, tās veselības saglabāšanai, un tieši tāpēc es neatbalstu Pēterkopa, Leiškalna un Māra Vītola priekšlikumus. Es gan nedomāju, ka tie kalpo kādām tabakas firmām, kuras it kā konkurē, bet es gribētu tomēr saglabāt veco akcīzes nodokli. Līdz ar to es atbalstīšu komisijas attieksmi pret šo priekšlikumu - neatbalstīt Pēterkopa, Leiškalna un Vītola priekšlikumu kā pilnīgi nepieņemamu no dažādiem aspektiem, kurus es jau iepriekš izklāstīju. Un tā ir absurda argumentācija, ka mums būtu jāpakļaujas kontrabandai un ka mēs nespējam neko izdarīt ar šo kontrabandu.

Jā, mēs esam liecinieki Aizsardzības ministrijas krīzei, ja tā varētu teikt, kas briedusi jau labu laiku. Priekšlikums runāt par šīs krīzes sākšanos bija jau sen - pirms pusotra mēneša, kad mēs iesniedzām projektu par neuzticības izteikšanu Jundža kungam, bet šoreiz tas ir noticis. Šodien tas jautājums droši vien nebūs vairs jāizskata, bet katrā ziņā vajag ieklausīties gan deputātu, gan tautas balsī, kā saka: vox populi, vox Dei! Un es arī domāju, ka neviens no tautas nevēlas, lai mūsu jaunā paaudze sāktu smēķēt. Lielākā daļa šo 16 vai 17 gadu veco jauniešu smēķē, sēžot ir sakaifojušies, kā tagad saka, un tāpēc spēj noskatīties, kā viņu klasesbiedri viens otru nogalina.

Paldies par uzmanību! Es neatbalstīšu Leiškalna, Vītola un Pēterkopa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti, es galīgi neaizstāvu tabaku un smēķēšanu kā ļaunu narkotiku, un es tik tiešām esmu ar mieru... es laikam 3. datumā arī atmetīšu šo ļauno ieradumu, kas mani vajā.... Taču pašlaik es runāju par saprātīgu politiku, nevis nodarbojos ar moralizēšanu politikā, jo, kur parādās lords Kērzons jeb Pēteris Apinis... un viņš parādās vienmēr, kad runā par tabaku... Un viņš vienmēr grib, vadoties pēc morālām kategorijām, pacelt kāda nodokļa tarifu. Apiņa kungs runāja par to, lai mēs atceltu muitas tarifus, turpretī es - tieši otrādi! - iesniedzu priekšlikumus uz trešo lasījumu, lai mēs palielinātu muitas tarifa nodokli tabakai, jo, ja reiz smēķē, tad lai smēķē šeit House of Prince vai Rīgas Tabakas rūpnīcā izgatavotās cigaretes, nevis tās, ko ražo Lietuvā dziļos pagrabos.

Ja mēs runājam par Igaunijas pieredzi, kuru šeit minēja Apiņa kungs, tad man jāteic, ka igauņiem, nepārdomāti un morālu apsvērumu dēļ palielinot akcīzes nodokli, kopējā akcīzes nodokļa iekasēšanas summas samazinājās par 43%. Brīnumu lietas! Akcīzes nodoklis it kā kļuva desmitkārt lielāks, bet iekasējamā summa palika uz pusi mazāka. Un tad kaut kas nav kārtībā.

Ja mēs runājam par kontrabandistiem un viņu apkarošanu, tad jāteic, ka tas nav tik vienkārši (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Tas ir vienkārši...”), jo sākas tā sauktā sadzīves kontrabanda un sadzīves likumu pārkāpšana, bieži vien pat likumu nepārkāpšana. Cilvēki cigaretes nopērk kaimiņvalstīs, kur tās ir lētākas, ieved, lieto paši un pārdod saviem draugiem. Kāpēc lai mēs nepalīdzētu saviem draugiem, kurus ir apsēdis tāds pats netikums kā mūs pašus?

Es runāju, vadoties tikai pēc pragmatiskiem apsvērumiem. Nepalielināsim, neuzliksim nodokļu slogu par lielu, jo šis lielais nodokļu slogs samazinās kopējo nodokļu iekasēšanu valstī, kā to rāda igauņu pieredze. Vēl dramatiskāka pieredze bija Kanādā, kur uzlika milzīgu akcīzes nodokli. Tur pat pāri Niagāras ūdenskritumam mucās un dažādos citādos priekšmetos sāka vest drausmīgas cigarešu kravas, bet cigaretes Kanādā kļuva apmēram 6 reizes dārgākas nekā Savienotajās Valstīs...

Sēdes vadītājs. Kaut arī esmu smēķētājs, esmu spiests jūs pārtraukt, jo laiks ir pagājis...

K.Leiškalns. Jā... bet nedarīsim to! Atbalstiet priekšlikumu, kas ir normāls, - palielināsim lēnām un pakāpeniski, vadoties pēc starptautiskās konjunktūras. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti, godājamais Prezidij! Es šoreiz gribētu piekrist Leiškalna kungam, jo mani uztrauc kaut kas cits. Kaut arī starpība nav pārāk liela starp 4,2 un 4,5 latiem, es tomēr gribētu teikt, ka Latvijā pašreiz ir divas nelaimes. Pirmā ir tā, ka no tirdzniecības ar spirtu pārāk liela procentuālā ienākumu daļa pašreiz aiziet garām Valsts ieņēmumu dienestam, un es pats pārliecinājos par to pirms dažām dienām Vidzemes tirgū, kur pārāk liela daļa cigarešu tiek pārdota “no rokas”. Tā ir arī citos tirgos.

Otrs. Es gribētu arī iebilst pret Apiņa kunga teikto, ka tas ir labi, ka Igaunijā šis akcīzes nodoklis ir tik liels. Es domāju, ka tas ir labi tikai Latvijai, jo igauņi, pirmkārt, masveidīgi iepērk cigaretes Latvijā, kas veicina apgrozījumu. Otrkārt, vajadzētu atcerēties, ka šī tax-free veikalu sistēma, kura Eiropas Savienības valstīs tūliņ tiks aizliegta uz kuģiem, ļaus ļoti stipri pieaugt Latvijā pārdoto cigarešu apgrozījumam, tā ka, es domāju, šie ienākumi palielināsies.

Jā, es piekrītu arī Ozoliņa kungam! Ja mēs gribam izmantot muitas tarifus vai akcīzes nodokli kā līdzekli cīņai pret bērnu priekšlaicīgu pievēršanos smēķēšanai vai dzeršanai, tad man jūs, Ozoliņa kungs, nāksies apbēdināt, jo tas nav tas īstais ceļš. Acīmredzot tur ir jābūt kaut kādām citādām pedagoģiskām un daudz efektīvākām metodēm, bet jebkāda muitas tarifa pacelšana, arī akcīzes nodokļa pacelšana Latvijas apstākļos tikai palielinās kontrabandas daudzumu, neko vairāk.

Līdz ar to pašreizējā situācijā es domāju, ka mums vajadzētu atbalstīt vismaz līdz tam laikam, kamēr būs atrisinātas šīs divas lietas. Pirmā - vismaz par kādiem 30-40% būtu uzlabojams viss šis Valsts ieņēmumu dienesta un muitas iestāžu darbs.

Un otrā - iedzīvotāju ienākumu līmenim būtu jābūt vismaz par kādiem 30-40% augstākam, lai cilvēki ar nelieliem ienākumiem, kuri pērk vai nu bezfiltra cigaretes, vai arī lētās cigaretes, kuras tagad sāk ražot ar filtru... lai viņi tiešām saprastu, ka dažu santīmu pielikums nav būtisks kaitējums, teiksim, viņu budžetam. Pašreizējā situācijā, būsim godīgi, kad tiks paaugstināta vesela rinda citu tarifu, kas ir daudz nepieciešamāki: gan telefons, gan apkure, gan elektrība, akcīzes nodokļa paaugstināšana nav pārāk saprātīga rīcība, tāpēc es aicinātu atbalstīt un jau iepriekš pateicos par jūsu atbalstu Vītola un Leiškalna priekšlikumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Man vispirms jāizsaka ļoti liels izbrīns par to, ka Leiškalns jau kuro reizi šeit no Saeimas tribīnes visu laiku mums uzsver, ka Lietuvā tas viss tiek ražots pagrabos, šķūņos un vēl kaut kādās netīrās vietās (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Es neticu, ka viss!”) un ka no Lietuvas šīs saražotās netīrās mantas šeit tiek ievestas un visu laiku indē Latvijas tautu, un ka tāpēc viņš gribot pazemināt ievedmuitu. Es te neredzu nekādu loģiku.

Bet tagad runāsim par lietas būtību! Jo, es ceru, ar Lietuvas valsti Leiškalns pats kaut kādā veidā tiks galā, strādādams 7. Saeimā.

Pirmais, ko es gribētu tomēr teikt Leiškalna kungam, ir tas, ka viņš ir parādījis sevi kā pilnīgi bezspēcīgu parlamentāro sekretāru Iekšlietu ministrijā, jo arī viņa darbības laikā ir tā, ka Vidzemes tirgū visu laiku viena un tā pati kundze jūs sagaida pie Tērbatas ielas pusē esošās ieejas un piedāvā cigaretes - vienā un tajā pašā laikā, vienā un tajā pašā vietā. Ja kādam kungam nav iespējams noķert tos, kas tirgo kontrabandas preci, tad jāsaka: aizejiet kādreiz, cienītie kungi, uz tirgu arī jūs, ne tikai meklējiet preces labākajos firmas veikalos!

Parlamentārajam sekretāram vajadzētu nākt ar priekšlikumu, lai viņa padotie veiktu šo darbību, ne tikai tēlot likumdevēju pārstāvi parlamentā un gudri runāt no tribīnes. Darbs notiek arī tirgū, uz ielas un tur, kur spekulē.

Otra lieta. Ja mēs runājam par bērniem un bērnu aizsardzību, tad jāteic, ka tomēr tie vecāki, kam ir bērni skolas vecumā, zina, ka preces dārgums ļoti bieži ir šķērslis, lai to nopirktu. Preci tad nenopirktu vai arī nopirktu daudz retāk, daudz ierobežotākā apjomā nekā patlaban.

Mani pārsteidz arī tas, ka neviens dakteris šeit no tribīnes nerunā par to, kas ir galvenais nāves iemesls Latvijā vīriešiem, viņi nevar lāgā pat līdz pensijas vecumam nodzīvot. Tās ir sirds un asinsvadu slimības. Cik man ar vidējo medicīnisko izglītību ir zināms, viens no galvenajiem sirds un asinsvadu slimību cēloņiem ir smēķēšana, un it īpaši tiem, kas šeit, Saeimā, mēdz staigāt pa trepēm, kūpinādami pīpes, tas draud daudz ātrāk. Un tagad, pēc jaunā likuma, kur būs noteikts, cik deputāts invalīds saņem, tas valstij var maksāt ļoti daudz.

Un vēl viena lieta, ko es gribētu atgādināt šeit sēdošajiem izglītības “aizstāvjiem” (pēdiņās). Izglītības darbinieki jau to prasīja, un jūs visi pirms vēlēšanām piekritāt un teicāt, ka, jā, izglītībai tiks atdota lielākā daļa no akcīzes nodokļa, Leiškalna kungs. No tabakas un alkohola akcīzes nodokļa. Jūs tagad gribat samazināt šo akcīzes nodokli. Tas nozīmē, ka jūs gribat paņemt nost naudu arī saviem bērniem, kuri iet skolā. Jo jūs uzskatāt, ka, samazinot šo nodokli, jūs novērsīsiet kontrabandu. Kontrabandu nenovērš ar nodokļa samazinājumu. Kontrabandu novērš, Leiškalna kungs, ar likuma iedarbības spēku, likuma realizācijas spēku. Es ceru, ka vismaz tik daudz jūs, bakalaura grādu iegūdams, esat iemācījies politiskajās zinātnēs.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Pēteris Apinis - otro reizi. (Starpsauciens: “Apini, beidz!”)

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Nerunāšu kā dakteris, nerunāšu šoreiz par sirds un asinsvadu slimībām un plaušu vēzi. Runāšu par to, ka mēs ejam uz Eiropu un ka diemžēl Leiškalna kunga priekšlikums palielināt muitas nodokli ir pilnīgi kategoriski vērsts pret Latvijas valsts fiskālajām nostādnēm. Patīk vai nē, mēs visi esam vienojušies, ka ejam Eiropas virzienā un šo nodokli palielinām tā, lai tas būtu adekvāts viņējam. Mēs palielinām akcīzi benzīnam, mazutam un visam pārējam, un mēs tieši tādā pašā veidā ejam uz normālu akcīzi arī tabakai. Un es ļoti lūdzu jūs ievērot to, ka mēs, bez šaubām, varam samazināt to visu un iet Krievijas virzienā; Krievijā akcīze praktiski nepastāv, vispār nepastāv. Salīdzināsim, kam tad mēs gribam akcīzes nodokļu ziņā tuvoties - Krievijai vai Igaunijai, Zviedrijai, Somijai, valstīm, kurām šī lieta ir sakārtota. Es ļoti lūdzu nejaukt dažādus nodokļus. Jo šinī gadījumā mēs strādājam tādā virzienā, lai muitas nodoklis, atbilstoši mūsu virzībai uz Pasaules tirdzniecības organizāciju un atbilstoši mūsu virzībai uz Eiropas Savienību, būtu praktiski nulle. Akcīzes nodoklis, ko katra valsts nosaka īpaši ekskluzīvām precēm vai precēm, kas maitā cilvēku veselību, ir mūsu pašu sirdsapziņas jautājums. Es jūs ļoti lūdzu neiekrist uz šādiem muļķīgiem priekšlikumiem, jo paši esam jau nobalsojuši, esam par to jau runājuši. Otrajā lasījumā jau esam par to diskutējuši un vienojušies, un šobrīd pēkšņi atkal kādas, teiksim, savas sīkas iegribas... savādāk, Leiškalna kungs, jūsu smēķēšanas tieksmi nosaukt nevar... citiem nav varbūt šāda argumenta, bet kāds atbalsts priekšvēlēšanu kampaņā. Paldies Dievam, “Latvijas ceļu” šīs tabakas kompānijas nesponsorēja, bet ir zināms, ka tās sponsorēja citas partijas. Tad jūs pakļaujaties citu ietekmei, bet mēs visi kopā cīnāmies pret tautas veselību un pret valsts budžetu. Es jūs aicinu kategoriski noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Divas minūtes pagājušas.

P.Apinis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribētu lūgt Apiņa kungam: ja viņam kā deputātam ir zināms, ka ir kādas tabakas firmas sponsorējušas kādas partijas, tad vajadzētu to paust arī visiem citiem un no tā nevajadzētu baidīties. Arī es gribu zināt, kas ko ir sponsorējis. Un droši vien arī sabiedrība grib zināt.

Par iesniegto priekšlikumu es negribēju neko daudz teikt, jo ļoti argumentēti šo priekšlikumu jau pamatoja gan Leiškalna kungs, gan arī Kiršteina kungs, bet manu iznācienu diemžēl provocēja Kreituses kundze, sakot, ka šis priekšlikums samazina... Atcerēsimies, ka šobrīd spēkā esošā likumdošana nosaka, ka akcīzes nodoklis cigaretēm ir 4 lati. Un šobrīd ir mūsu priekšlikums, ka tas ir 4,2 lati. Tātad nevis samazina, bet palielina. Bet palielina pakāpeniski, attiecīgi tam, kā sagatavojas arī pārējās valsts iestādes, lai varētu kontrolēt šo kontrabandas vilni, kas nepārtraukti veļas iekšā Latvijā un nesamazinās. Lai varētu arī pārējās iestādes līdzvērtīgi darboties un kontrolēt šo kontrabandu, samazināt šo “ēnu ekonomiku”. Tā ka es lūgtu atbalstīt mūsu iesniegto priekšlikumu, un gribu vēlreiz atgādināt jums un arī radioklausītājiem, ka mēs nevis piedāvājam samazināt, bet piedāvājam paaugstināt par attiecīgo naudas summu, tātad šobrīd redakcija būtu tāda: 4,2 lati par 1000 cigaretēm.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Augsti godātais Apiņa kungs! Ja jūs te sakāt, ka kāds lobē tabakas industriju, tad sauciet vārdā, kuri ir tie lobētāji un tie lobējamie. Bet jūs, Apiņa kungs, te lobējat kontrabandistus. Jūs lobējat kontrabandu!

Sēdes vadītājs. Nu gan debates beidzam!

Komisijas vārdā - Baloža kungs.

V.Balodis. Es vairs negribētu uzkurināt šeit tās kaislības, bet gribētu tā ļoti pragmatiski pateikt: šobrīd likme cigaretēm ar filtru (par 1000 cigaretēm) ir 4 lati un 5 lati cigaretēm bez filtra. Komisija nolēma paaugstināt šo likmi, un, kā jūs redzat, otrajā lasījumā nobalsotā redakcija ir šāda: cigaretēm ar filtru likme ir 4,5 lati, un 5,5 lati - cigaretēm bez filtra. Deputāti savā priekšlikumā paredz kompromisa variantu, kas ir, tā teikt, pa vidu, - 4,2 lati cigaretēm ar filtru un 5,2 lati cigaretēm bez filtra. Tas, kā šī akcīze būtu nosakāma, ir jānolemj deputātiem balsojot.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, balsosim par trīs deputātu priekšlikumu - izteikt 7.panta 1.punkta 2.apakšpunktu šādā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 22, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir deputāta Baloža priekšlikums. Deputāts Balodis atsauc savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ejam tālāk!

V.Balodis. 4.priekšlikums - Finansu ministrijas valsts sekretāres Valentīnas Andrējevas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 4.priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. 5.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. 6.priekšlikums - Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 6.priekšlikumu un līdz ar to akceptē likumprojekta 12.pantu. Pieņemts.

V.Balodis. 7.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, 13.pantā precizē redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 7.priekšlikumu. Pieņemts.

V.Balodis. 8.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta un akceptē 13.panta redakciju. Pieņemts.

V.Balodis. 7.lappusē ir 9.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt un akceptē 14.panta redakciju. Pieņemts.

V.Balodis. 10.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums izteikt trešās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt trešās nodaļas nosaukumam “Noliktavas turētāja pienākumi”. Pieņemts.

V.Balodis. 11.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 10.lappusē ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Valentīnas Andrējevas iesniegtais priekšlikums nr.12, tas ir par pārejas noteikumiem. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 12.priekšlikumu un līdz ar to akceptē pārejas noteikumu 1.punkta redakciju. Pieņemts.

V.Balodis. 13.priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti tam piekrīt.

V.Balodis. 14.priekšlikums - Finansu ministrijas valsts sekretāres Valentīnas Andrējevas priekšlikums par pārejas noteikumiem. Komisija to nav atbalstījusi un ir izstrādājusi savu priekšlikumu - 15.priekšlikumu - , kuru tā ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt pārejas noteikumu 2.punkta redakcijai. Pieņemts.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un lūdzu deputātus nobalsot par šo grozījumu pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 37... Kolēģi, zālē mūsu noteikti ir vairāk nekā 37 vai 40.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

V.Balodis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums... Piedodiet, kolēģi, ir piecu deputātu lūgums atgriezties pie neizskatītā likumprojekta “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”. Atcerieties, pirms pārtraukuma nebija ziņotāja. Un tagad pieci deputāti lūdz to izskatīt pēc darba kārtības 22.jautājuma, tas ir, pēc likumprojekta “Grozījumi likumā “Par cukuru””. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Esam vienojušies. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Izglītības likums”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Andris Tomašūns.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Man ir tas gods šodien lūgt jūs skatīt dokumentu nr.4792. Tas ir likumprojekts “Izglītības likums”, kuram šodien ir trešais lasījums. Komisija noteiktajā termiņā saņēma priekšlikumus, tos ir izskatījusi, iestrādājusi, un rezultātu jūs varat šodien redzēt. Vienīgā piebilde, pirms mēs sākam skatīt šo likumprojektu pa pantiem: gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka pēdējā laikā ir izraisījušās daudzas debates attiecībā uz šī likuma pantu, kas skar izglītības un reliģijas attiecības. Es tikai gribu jūs lūgt: pirms sākat debatēt par šo jautājumu, rūpīgi izlasiet likumprojektu. Jūs redzēsiet, ka debašu tēma ir bijusi ne par to, kas šajā likumā ir rakstīts.

Bet tagad - pēc kārtas.

Izglītības likuma 1.pants. 1.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Paldies, pieņemts.

A.Tomašūns. 2.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi deputāta Tomašūna iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. 3.priekšlikumu, ko ir ierosinājis Juridiskais birojs, komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt, līdz ar to akceptē likumprojekta 1.panta 2. punktu - termina “augstākā izglītība” skaidrojumu. Pieņemts.

A.Tomašūns. 4.priekšlikumu, ko ierosinājis Juridiskais birojs, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. 5.priekšlikums - deputāta Tomašūna priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 5.priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

A.Tomašūns. Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu nr.6 komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija atbalstīja arī nākamo priekšlikumu, kuru izteicis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija ir atbalstījusi arī 8.priekšlikumu, kuru izteicis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 1.panta 11.punktu. Svītrots.

A.Tomašūns. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu nr.9.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija ir atbalstījusi arī 10.priekšlikumu, kuru ierosinājis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija ir atbalstījusi 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 11.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu nr.12.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. Ir atbalstīts arī 13.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 13.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija ir atbalstījusi deputāta Tomašūna iesniegto priekšlikumu nr.14.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 14.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns. Atbalstīts ir arī 15.priekšlikums, ko ierosinājis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to atbalsta.

A.Tomašūns. Atbalstīts ir arī 16.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot likumprojekta 2.pantu un attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju. Pants tiek svītrots.

A.Tomašūns. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu nr.17. Tas ir par 3.pantu.

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas tas ir 2.pants. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un likumprojekta 2.panta (pēc jaunās numerācijas) nosaukumam “Likuma mērķis” un tekstam. Pieņemts.

A.Tomašūns. Paldies.

18.priekšlikums - deputāta Tomašūna priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 3.panta (pēc jaunās numerācijas) nosaukumam un redakcijai. Piedodiet, Kiršteina kungs ir pieteicies debatēs par 18.priekšlikumu. Lūdzu! Kiršteina kungs tomēr nevēlas runāt. (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Es noņemu!”) Deputāti akceptē likumprojekta 3.panta nosaukumu un tekstu. Pieņemts.

A.Tomašūns. Paldies.

19.priekšlikums. Tā ierosinātājs ir Juridiskais birojs. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī akceptē likumprojekta 7.panta redakciju. Pieņemts.

A.Tomašūns. 20.priekšlikums, ko ierosinājis Juridiskais birojs, komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 8.panta trešās daļas redakcijai. Pieņemts.

A.Tomašūns. Deputāta Kiršteina priekšlikums nr.21 komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Kiršteina kungs vēlas par to runāt. Lūdzu!

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es saprotu iemeslu, kāpēc komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu, bet es domāju, ka šīm bažām nav pamata. Cik es esmu informēts, tad komisijas viedoklis ir bijis tāds, ka mans priekšlikums ir pārsteidzīgs, jo, teiksim, pamatskolā katrs var mācīties tādā valodā, kādā var un grib, bet ieviest šo sistēmu, ka visi kārto eksāmenus pēc vienotas sistēmas valsts valodā, kā tas ir daudzās citās valstīs, piemēram, Vācijā, kur Minsteres ģimnāzijas audzēkņi mācījās latviešu valodā, bet eksāmenus kārtoja vāciski... Tātad šīs bailes, ka tas varētu būt drusciņ pāragri, ir vairāku iemeslu dēļ.

Pirmais ir tas, ka valstij nav ne līdzekļu, ne skolotāju, lai pašreiz pārietu uz šo sistēmu.

Un otrs ir tas, ka cilvēki vēl tam it kā nav sagatavoti psiholoģiski, jo viņiem ir vieglāk nokārtot šo eksāmenu... piemēram, ja viņi ir mācījušies krievu valodā matemātiku, tad viņiem vieglāk ir nokārtot to krieviski, bet latviešu valodu viņi kārto tikai latviski. Es gribētu nedaudz iebilst pret šo uzskatu, jo šeit ir rakstīts: “...Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā”. Ja mēs šim priekšlikumam pieejam no padomju tiesību sistēmas viedokļa, tad ir loģiski, ka kāds var saprast arī tā, ka šie eksāmeni jāsāk kārtot tūliņ šajā valsts valodā.

Ja mēs pieejam šim manam priekšlikumam no Rietumu tiesību viedokļa, izejot no loģikas, esošās pieredzes un iespējām, tad es domāju, ka, pirmkārt, mums pārejas noteikumos jau ir pateikts, kādā kārtībā dažādās skolās, teiksim, privātajās, nacionālo minoritāšu vai valsts skolās, notiek pāreja uz šo latviešu valodu.

Otrkārt, ja ir par maz ar šiem pārejas noteikumiem, tad es vēlreiz uzsveru, ka Izglītības un zinātnes ministrija noteiks šo kārtību, bet es tomēr gribētu pateikt vienu lietu. To, ka mūsu nelaime, runājot arī par valsts valodu - un tas atkārtojas zināmā mērā arī Izglītības likumā -, ir tā, ka mēs šeit pieņemam pārsvarā deklaratīvus likumus.

Mans priekšlikums šeit būtu ļoti būtisks, jo tas psiholoģiski pateiktu, ka katrs pamatskolā var izvēlēties savu mātes valodu un mācīties tajā valodā, kādā viņam labāk patīk, un nav svarīgi, vai tā ir krievu skola vai baltkrievu skola, vai tā ir ebreju skola, vai poļu skola... Ja Izglītības un zinātnes ministrija noteiks vidusskolas eksāmenus vai pēc zināma laika arī pamatskolas eksāmenus kārtot valsts valodā, tad jau pirmajā klasē šo skolnieku vecāki zinās, kādas prasības tiks izvirzītas viņu bērniem.

Es gribētu teikt, ka tas arguments ka, piemēram, matemātiku nevar nokārtot valsts valodā, nav īsti pamatots. Jā, tāpēc arī šeit ir noteikts, ka tas būs Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā, Bišera kungs, bet es gribētu pateikt vēl vienu lietu. Ar tradicionālajām metodēm, izliekoties, ka budžets jeb esošais finansējums ir pietiekams, mēs šeit, protams, neko neatrisināsim. Es domāju, ka, ņemot vērā tās saistības, kuras mēs esam uzņēmušies, nobalsodami referendumā par Pilsonības likuma grozījumu palikšanu spēkā, uzliek mums daudz nopietnākas un pavisam jaunas saistības. Tas tagad uzliek mums saistības, lai visi bērni, kuri beidz skolu, kā es jau teicu, neatkarīgi no tā, kāda tā skola ir bijusi - minoritāšu, privātā vai valsts, būtu sagatavoti pietiekamā līmenī un varētu kārtot, piemēram, stājoties augstskolā, šos eksāmenus valsts valodā bez kādām problēmām. Un nav svarīgi, vai viņi izvēlēsies studēt ģeogrāfiju vai izvēlēsies studēt matemātiku vai fiziku. Un tāpēc, pieņemot šo manu priekšlikumu un nobalsojot par to, mēs te nebūt neko neizmainīsim, kā te baidās Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, ne arī radīsim haosu esošajā sistēmā, jo to visu tik un tā noteiks Izglītības un zinātnes ministrija.

Es arī neesmu tāds optimists, lai domātu, ka ar nākošo vai aiznākošo gadu, vai līdz 2000.gadam šī kārtība tiks ieviesta. Bet, pirmkārt, mēs būsim pateikuši pirmo reizi pēckara vēsturē, ka visiem būs vienādas prasības. Otrkārt, mums būs ļoti nopietni jaunajā budžeta gadā jāpārskata finansu izdevumu līdzekļi, kas ir vajadzīgs, lai Latvijā tiešām īstenotu šo Izglītības likumu, bet jo sevišķi tajos Latvijas dienvidaustrumu apgabalos un novados, rajonos un pagastos, kuros ir ļoti lielas problēmas tieši ar šo finansējumu latviešu valodas skolotājiem. Tomēr reiz, godājamie deputāti, šis darbs ir jāsāk, un šeit mēs varētu vienīgi psiholoģiski palīdzēt tiem, kuri šo darbu dara. Neko vairāk! Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Tomašūna kungs vēlas ko teikt?

A.Tomašūns. Cienījamie kolēģi, es lūdzu pirmām kārtām Kiršteina kungu varbūt tomēr atsaukt šo priekšlikumu. Es arī paskaidrošu kāpēc. Šodien esošā kārtība un arī likums attiecībā uz mazākumtautību izglītības programmām paredz tādu situāciju, ka skolās ar mazākumtautību izglītības programmu daļa mācību priekšmetu var notikt arī kādā citā valodā, kas nav latviešu valoda. Un neloģiski būtu prasīt, piemēram, lai visi eksāmeni pēc tam obligāti būtu latviešu valodā, ja reiz izglītības programmas paredz citu mācību valodu.

Šajā gadījumā es iesaku ļoti uzmanīgi ieskatīties tajā komisijas apstiprinātajā priekšlikumā, kas uzliek par pienākumu obligāti kārtot šos latviešu valodas zināšanu eksāmenus, lai gan esošā eksāmenu kārtošanas kārtība nebūt neparedz, ka, piemēram, kārtojot matemātikas eksāmenu, vērtēs latviešu valodas zināšanas. Tad vērtēs matemātikas zināšanas, bet, kārtojot latviešu valodas eksāmenu, vērtēs latviešu valodas zināšanas, tāpēc nevajadzētu jaukt visu kopā. Un es ļoti lūdzu Saeimu neatbalstīt Kiršteina kunga priekšlikumu. Kiršteina kungam ir iespējams atsaukt savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Kiršteina ierosināto 21.priekšlikumu - izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā... Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 24, atturas - 19. Nav pieņemts.

A.Tomašūns. 22.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 22.priekšlikumu. Tālāk, kolēģi, lūdzu, skatīsim likumprojektu pa pantiem, lai būtu saskaņā ar Kārtības rulli.

A.Tomašūns. 10.pantam - “Izglītība un reliģija” - ir jauna redakcija, ko piedāvājusi Izglītības, zinātnes un kultūras komisija.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Pēteris Keišs.

P.Keišs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Tuvojoties mūsu parlamenta darbības beigām, mums ir parādījusies tāda kā slimība - tiklīdz gaidāms trešais lasījums, tā uzreiz nāk klajā ļoti daudzas jaunas redakcijas un gandrīz vai tiek “nogremdēti”, kā te bija nesen, veseli likumprojekti. Ļoti lielā vienprātībā mēs otrajā lasījumā esam nobalsojuši 11.pantu. Tagad pēkšņi parādās ļoti daudz pilnīgi pretēju priekšlikumu, un tādēļ man absolūti nav skaidrs, kā var nereaģēt un neņemt vērā visu to, par ko ir vienojušās jums piesūtītajā vēstulē tradicionālās baznīcas, aiz kurām stāv simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. Ja reiz tas tiek vēlreiz atgādināts, tad es ļoti lūdzu, neaizņemot ilgi laiku, atbalstīt otro lasījumu, un es būtu ļoti priecīgs, ja jūs atbalstītu arī manu 28.priekšlikumu un izņemtu vārdu “un”, lai skolēni nemācītos vis divus priekšmetus, bet mācītos pēc izvēles. Reliģijai mūsu dzīvē ir ļoti liela nozīme, un es domāju, ka tā cilvēku nekropļo, bet veido viņa morālo stāju, tādēļ es jūs, kolēģi, ļoti aicinu saglabāt otrā lasījuma tekstu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Mani tiešām pārsteidza šā likumprojekta ziņotāja sākumā izteiktais apgalvojums, ka šīm debatēm, kas ir bijušas mūsu sabiedrībā un presē par to, kādā veidā veikt reliģisko izglītību, nebūtu saistības ar šo konkrēto likumprojektu un ar šo konkrēto pantu. Šīs debates un šī izšķiršanās par to, kāda būs reliģiskā izglītība mūsu valstī, ir vistiešākajā veidā saistītas ar šo likumprojekta pantu, jo tieši atkarībā no tā, kāds būs mūsu balsojums par šo likumprojekta pantu, mēs arī noteiksim, kāda turpmāk būs šī mūsu reliģiskā izglītība. Mēs noteiksim to, vai reliģiskā izglītība mūsu valstī būs saistīta ar baznīcu vai arī mūsu valstī būs kaut kas tāds, ko daži gribētu saukt par reliģisko izglītību, bet kas būtu no baznīcas atrauta. Un tieši par to būs šis balsojums, kas mums tagad būs jāizdara.

Es gribētu jums jautāt: kāda var būt reliģiskā izglītība ārpus baznīcas? Tā jau vairs nav reliģiskā izglītība, tā ir kultūrizglītība, un tas vairs nav audzinošs priekšmets. Es esmu ļoti priecīgs, ka mūsu Saeima šo reliģisko izglītību saprata kā audzinošu priekšmetu un tā saistību tieši ar tradicionālajām kristīgajām konfesijām un atbalstīja to gan tad, kad mēs skatījām Reliģisko organizāciju likumu pirms vairākiem gadiem, gan arī tad, kad mēs otrajā lasījumā pieņemām šo Izglītības likumu. Mani šī trešā lasījuma redakcija tiešām pārsteidz, jo, kā jau Keiša kungs šeit minēja, mēs otrajā lasījumā diezgan lielā vienprātībā esam vienojušies par šo redakciju, bet tas, kas šeit parādās, būtībā atkal ir tā pati pirmā lasījuma redakcija, kurā tiek piedāvāts atgriezties atpakaļ. Tas atkal nāk no šīs ministrijas gaiteņiem, un tas ir atkal vērsts tieši uz to, lai kristīgo ticības mācību no skolām dabūtu ārā.

Paskatīsimies šeit komisijas piedāvāto variantu, kas tagad ir 10.panta jaunā redakcija, un tā ir tāda, ka izglītības iestādes, izņemot reliģisko organizāciju dibinātās izglītības iestādes, ir šķirtas no reliģiskajām organizācijām. Kāpēc mums kaut ko tādu likumā vajag rakstīt? Es varu piekrist tam, ka valsti no baznīcas šķīra franču revolūcija, un tādā gadījumā es skaidri varu pateikt arī to, ka baznīcu no skolas šķīra boļševistiskā revolūcija Krievijā. Vai tiešām mēs gribam šeit atkal atjaunot mūsu likumos boļševismu?

Es gribu jums norādīt arī uz to, ka šodienas laikrakstā “Diena” ir lasāms Rīgas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga raksts, kurš skaidri pasaka, ka nevēlēšanās runāt ar baznīcu kristīgās izglītības jautājumos ir jāatzīst par nopietnu kļūdu, kas radījusi apjukumu, haosu un pilnīgi nevajadzīgu spriedzi, un ka Latvijas Republikas Saeimas deputāti izdarītu vēl lielāku kļūdu, nostiprinot šo spriedzi ar nepārdomātu likuma normu pieņemšanu, tā izraisīdami nopietnu konfrontāciju valsts un baznīcas starpā. Acīmredzot to mums šeit nevajadzētu darīt.

Es gribu vērst jūsu uzmanību arī uz Latvijas Republikas 6.Saeimas deputātiem adresēto Latvijas lielāko kristīgo konfesiju vadošo pārstāvju vēstuli, kuri aicina mūs saglabāt šo otrā lasījuma redakciju, kas nosaka to, ka ticības mācība skolās ir saistīta ar šīm tradicionālajām kristīgajām konfesijām. Šī ticības mācība var tikt organizēta dažādi. Tā var būt dažāda, bet to nevar veikt atrauti no pašām šīm reliģiskajām organizācijām. Es lūdzu vēl divas minūtes.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu pagarināt debašu laiku Čerāna kungam par 2 minūtēm. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 29, atturas - 11. Lēmums nav pieņemts.

Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Es nekad neesmu apstrīdējis un arī tagad neapstrīdēšu to, ka Izglītības likums ir tieši tas likums, vienīgais likums, kurā jāregulē jebkura veida izglītība. Tas nav darāms nekādā citā likumā, bet tieši šajā. Šā panta sakarā es akceptēju arī atbildīgo izpildinstitūciju prerogatīvu - virzīt šos jautājumus tā, kā te tos redz.

Bet pirmām kārtām man nav skaidrs, kas bija tas apstāklis, kas piespieda Izglītības un zinātnes ministriju... Es šeit absolūti nevainoju Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus. Deputāti jebkurā komisijā izmanto to informāciju, kuru tiem “piespēlē” izpildinstitūcijas. Labs izpildinstitūciju orators var vest arī maldināšanā. Kāds bija tas apstāklis, kas lika radikāli mainīt koncepciju pēc otrā lasījuma? To vēl nāksies noskaidrot.

Kādi ir mani jautājumi? Ja varētu šodien atbildēt uz šiem jautājumiem, es varētu balsot par šo redakciju. Bet...

Pirmais jautājums. Priekšlikumos rakstīts, ka reliģiskās organizācijas un izglītības sistēma savstarpēji ir atdalītas. Protams, vadoties pēc Satversmes sadaļas par cilvēktiesībām, kādu mēs to esam pieņēmuši, tas varētu būt loģiski. Taču - ko tas nozīmē praksē? Praksē tas nozīmē, ka gan skolotāju izvēlē, gan programmu izstrādāšanā un apstiprināšanā baznīcas, kuru vārdā šeit it kā tiek runāts, vispār paliek malā.

Otrs jautājums. Kas mācīs šo priekšmetu? Ja vienīgā, kas dod sertifikātu, ir Izglītības un zinātnes ministrija, tad paliek vienīgais kritērijs - metodiskā ziņā laba sagatavotība. Tas, vai šis cilvēks, piedodiet, ir antikristietis, sektants, ateists (piedodiet par šādiem izteikumiem!), - tas vairs nav nosakāms.

Es jums minēšu pāris piemēru. Pie manis atbrauca viens no Amerikas. Viņš strādā Tieslietu ministrijā, viņš teica, ka viņš esot ļoti liels draugs pareizticīgajiem, luterāņiem, katoļiem, baptistiem, un iedeva mācību programmu. Es, protams, neesmu speciālists, es vērsos pie mūsu tradicionālajām konfesijām, un visas, sākot ar luterāņiem, katoļiem un baptistiem, teica, ka tur vispār nav nekā kristīga. Komercija, un nekas vairāk. Ir ļoti viegli pateikt: es esmu tāds. Bet raksturot, kas viņš tāds ir, šajā aspektā var tikai tā baznīca, kuru viņš pārstāv.

Ja man var atbildēt uz šo jautājumu: kas mācīs?, - tad būs daudz vieglāk risināt...

Ja ir šāds formulējums, kāds tiek likts šajā redakcijā, tad - ticiet man, zināma pieredze man ir! - ir pilnīgi atvērtas durvis tiem, kuri vārdos sevi sludina par kristiešiem, bet kuriem ar kristietību vispār nav nekāda sakara.

Es vienam šādam no Amerikas atbraukušam misionāram teicu: “Godātais kungs, kristietība Latvijā ir trīsreiz vecāka nekā Amerikas valsts kā tāda.”

Izglītības un zinātnes ministrija, tā vietā, lai pildītu līdzšinējās likumdošanas normas, mēģina ieviest tādu likumdošanas normu, kuru būs ļoti viegli pildīt vai nepildīt. Proti, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, man personīgi, nonāk sūdzības par to, ka vairākās skolās saimnieko tādi “kristieši”, kuriem likums strikti aizliedz iet un mācīt skolās. Godātie kolēģi, es aicinu: nevajag mums pielabināties reliģiskajām organizācijām! Mums vajag dialogu. Šajā gadījumā es minēšu vienu piemēru. Lai cik lielas man ir pretenzijas pret Tieslietu ministriju nacionālo un citu jautājumu risināšanā, vienā jautājumā es viņus vienmēr minu kā piemēru. Proti, viņi regulāri konsultējas - nevis piekāpjas, bet konsultējas! - ar tradicionālo baznīcu vadītājiem. Tāpēc viņu jautājumu spektrā nav pārpratumu.

Šajā sakarā es tiešām gribu teikt Rasnača kungam paldies! Šādas konsultācijas ir nepieciešamas.

Paldies Ābiķa kungam, kurš organizēja šo sanāksmi. Un izrādījās, ka masu saziņas līdzekļi - nezinu, kā iespaidā, - ir melojuši, ka, lūk, lielās konfesijas ir vienojušās šos jautājumus kārtot tā, kā to ierosina Izglītības un zinātnes ministrija. Pēkšņi mēs redzam, ka visas četras lielākās konfesijas pirmo reizi par to dzird. Nevajadzētu maldināt deputātus! Es biju liecinieks tam, ka daži šīs godātās komisijas deputāti bija pārsteigti, redzot, ka nekas tāds nav noticis. Tāpēc mans priekšlikums ir atstāt otrā lasījuma redakciju, noraidīt visus priekšlikumus, izņemot Keiša kunga priekšlikumu. Es gribu atkārtot deputāta Dinēviča vārdus: šī redakcija ļauj “dancot”. Es...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas...

A.Seiksts. Tūlīt beigšu. Tomašūna kungam ir taisnība. Daudz kas nav sakārtots. Nav sakārtots līdz galam arī Reliģisko organizāciju likums. Bet krasu pagriezienu, es lūdzu, šodien nevajag taisīt! Mēs 7.Saeimā būsim spējīgi to izlabot un sakārtot, un ņemt vērā arī citas domas.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Šodien mums jāizšķiras par ļoti būtisku lietu, apspriežot šo pantu. Vai izraisīsim konfrontāciju valsts un baznīcas starpā vai ne? Lūk, tāda ir būtība. Jūs šodien esat saņēmuši un, es ceru, esat izlasījuši četru konfesiju rakstītu un mums, deputātiem, adresētu vēstuli, kurā ir šādi vārdi (es nolasīšu):

“Mēs, apakšā parakstījušies Latvijas lielāko konfesiju vadītāji, izsakām atzinību un pateicību 6.Saeimas deputātiem par sekmīgu darbu, pieņemot likumus, kas kārto valsts un baznīcas attiecības. Mēs lūdzam, lai godājamie deputāti, lemjot par reliģisko izglītību, saglabātu to formulējumu Izglītības likumā, kādu viņi bija to aprobējuši otrajā lasījumā.”

Lūk, tieši to es gribēju sacīt, - es arī aicinu noraidīt visus citus priekšlikumus un atstāt otrā lasījuma redakciju.

Es citēšu vēl vienu fragmentu no komentāra, ko parakstījuši baznīcu pārstāvji. Diez vai jūs visi esat izlasījuši. “Interpretējot terminus “izglītības sistēma” un “atdalīta” to plašākajā, visaptverošajā nozīmē, Reliģiskās izglītības konsultatīvās padomes aicinājumu var vērtēt kā visradikālāko mēģinājumu ierobežot baznīcu darbību kopš 1940.gada, kad padomju okupācijas režīms Latvijā slēdza visas teoloģiskās mācību iestādes...” Un tā tālāk. Lūk, kādi stipri vārdi sacīti šajā sakarībā.

Te es gribu vaicāt: vai Izglītības un zinātnes ministrija un Reliģiskās izglītības konsultatīvā padome radīs jaunu sistēmu kristīgajā mācībā? Vai tāda ir vajadzīga? Un vai tāda vispār pastāv? Baznīcu pārstāvji apšauba un saka, ka tādas nav. Un ka tādu radīt būtu vairāk nekā neprāts. Izglītības un zinātnes ministrijas aizbildināšanās tikai ar to, ka tikai 4% skolēnu pagaidām apmeklē ticības mācības stundas, vēl nav pietiekams arguments, kolēģi.

Te jau Seiksta kungs runāja par to jautājumu: kas tad mācīs skolās šo mācību? Es personīgi paredzu, ka iznāks kaut kas līdzīgs zinātniskajam komunismam un zinātniskā komunisma pasniedzējiem, kuri interpretēs ticības mācību, kā viņiem ienāks prātā.

Pareizi saka Rīgas un Latvijas arhibīskaps Vanaga kungs, ka vienīgā dabiskā un loģiskā iespēja ir mācīt reliģiju ciešā sadarbībā ar baznīcu. Vai te varētu ko iebilst? Es domāju, ka ne.

Lai gari nerunātu, es, kolēģi, aicinu jūs iedziļināties šajā lietā un atbalstīt - pareizāk sakot, atstāt - otrā lasījuma redakciju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es gribu pateikt tikai dažas iebildes. Es nepiekrītu Čerāna kungam, ka ir liela kļūda, ja baznīca ir atdalīta no valsts. Man ir tieši pretēji pierādījumi. Vienmēr, kad mēs esam neveiksmīgi mēģinājuši iejaukties un kaut ko lobēt, visi šie gadījumi ir beigušies ar finansiāliem bankrotiem, ar finansiāliem pārkāpumiem. Es aicinu drusciņ paskatīties uz šo lietu no citas puses, kas saistīta ar naudas lietām.

Es domāju, ka visprecīzāko viedokli ir pateicis šodienas “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” Teoloģijas fakultātes profesors Visvaldis Klīve. Viņš ir precīzi pateicis, ka skola ir skola, bet baznīca ir baznīca. Arī mums nevajadzētu sajaukt šīs lietas. Tāpēc strīdi un nesaskaņas šeit būtu pilnīgi lieki. Ir uzdevumi, kas jāveic tikai baznīcai, un tās ir ticības lietas. Šīs zināšanas bērnam vajadzētu gūt ģimenē. Tam ir domātas svētdienas skolas. Kaut kādās vispārējās mācību iestādēs ir jādod Latvijas pilsoņiem vispusīgas zināšanas, to skaitā arī par reliģiju. Neapšaubāmi, ir vajadzīgas abas puses - gan kristīgās mācības ētika, reliģijas vēsture skolās, gan ticības mācība draudzēs.

Profesors Klīve ir sarakstījis arī mācību materiālu “Ticības ceļos”, kuru lieto daudzas skolas. Es tomēr sliecos atbalstīt viņa viedokli.

Iedomājieties, kas notiktu, ja mums nebūtu baznīca atdalīta no valsts, ja mums būtu valsts baznīca. Ko darītu tie, kas nepiekrīt šim viedoklim? Ko darītu musulmaņi vai citu reliģiju pārstāvji? Baznīcas atdalīšana no valsts Latvijai ir nepieciešama tikai tāpēc, ka Latvijā nav valsts reliģijas. Latvija vienmēr ir bijusi toleranta šajā ziņā. Man ir prieks par to. Nesāksim šeit ieviest atkal ar likumu un finansējumu tikai vienu - kristīgo mācību vai, kā te grib ieteikt, ētiku. Es domāju, nejauksim vēlreiz šīs divas lietas! Baznīca ir baznīca. Skola ir skola. Katram skolā gājušam, it sevišķi vidējo izglītību ieguvušam cilvēkam ir jābūt izglītotam, ir jāorientējas gan ētikā, gan reliģijas vēsturē. Viņam ir jāzina, kādas ir šīs reliģijas, bet viņa izšķiršanos nekādā ziņā nedrīkst iespaidot skola vai skolā pasniegtās mācības. Es vēlreiz uzsveru: brīvā demokrātiskā valstī tas ir jādara ģimenei, tas ir jādara draudzei un baznīcai, pie kuras viņš pieder. Tāpēc šajā gadījumā, lūdzu, neatkārtosim tās kļūdas, ko mēs esam izdarījuši, piešķirot tikai vienai baznīcai naudu! Parasti šī nauda ir pazudusi. Pēc tam sākas visādas finansiālas mahinācijas. Es domāju, neļausimies ietekmēties, jo ne vienmēr šie priesteri ir starpnieki starp Dievu un cilvēkiem, bet ļausimies veselajam saprātam un sekosim tam, ko mēs vienmēr esam ievērojuši, - ka baznīca Latvijā ir atdalīta no valsts. Nevis tāpēc, ka mēs būtu pret kādu baznīcu, bet tāpēc, ka mēs esam bijuši vienmēr toleranti. Šeit ir dažādu reliģiju pārstāvji, un nesāksim likumā ierakstīt vai uzspiest kādam, ka tieši viena vai otra reliģija būtu jāmāca. Tā ir, kā es jau teicu, baznīcas lieta.

Tāpēc es šeit nebūt negribu piekrist tik kategoriskam Keiša kunga priekšlikumam: vai nu, vai nu. Es domāju, ka tā ir katra cilvēka brīva griba.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Atbildēšu uz vairāku kolēģu, īpaši Čerāna kunga, jautājumu: kas tad mācīs ticības mācību, ja ne baznīca? Es vēlos atgādināt, ka Latvijā ir divas vietas - gan Universitātes Teoloģijas fakultāte, gan speciāla augstskola -, kurās sagatavo iespējamos ticības mācības vai cilvēces vēstures, kultūras un ētikas skolotājus. Es varētu lūgt savam draugam, mūsu ļoti cienījamajam Kārlim Leiškalnam, kurš ir teoloģijas bakalaurs... Viņš varētu jums visiem šo to pastāstīt. Viņš atmetīšot arī smēķēšanu... un varētu būt labs skolotājs, cik es saprotu.

Kas attiecas uz visu pārējo, es aicinu šoreiz atbalstīt komisijas viedokli, jo es pieļauju, ka pretējā gadījumā, ja nu mēs balsosim pa punktiem, varētu iznākt daudz sliktāk. Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli un jauno redakciju.

Sēdes vadītājs. Andrejs Naglis.

A.Naglis (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Man liekas, neviens likumprojekts neizraisa tik daudz visādu runu kā tas, kurā ir skartas reliģiskās organizācijas. Es domāju, ka šinī jautājumā mums daudz nebūtu ko runāt, un visiem ir skaidrs, ka mums... Esam saņēmuši vēstuli no lielāko konfesiju vadītājiem ar viņu lūgumu atbalstīt tādu redakciju, kāda pieņemta, otrajā lasījumā izskatot Izglītības likuma projektu. Tā ka, es domāju, mums būtu lieki te daudz runāt. Un ņemsim vērā arī to, ko mēs esam solījuši pirms 7. Saeimas vēlēšanām, - ka mēs atbalstām baznīcu.

Tātad, es domāju, gari vairs nerunāsim! Vienkārši es gribētu lūgt noraidīt šos priekšlikumus, kas ir iesniegti attiecībā uz trešo lasījumu, un atstāt 11. pantu - “Izglītība un reliģija” - tādā redakcijā, kāda bija otrajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Keišs - otro reizi.

P.Keišs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Šorīt tradicionālajām četrām konfesijām - katoļiem, luterāņiem, pareizticīgajiem un vecticībniekiem - ir pievienojušies arī baptisti. Diemžēl šis dokuments nav pavairots, ir vienā eksemplārā, un es to atstāju sēdes vadītājam.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mums nepastāv tāda prakse, ka iesniedz dokumentus “pa taisno”. Ja mēs kādu dokumentu esam saņēmuši, tas ir izplatīts, saskaņā ar Kārtības ruļļa prasību, deputātiem un komisijām.

Nākamais debatēs runās Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šajos apstākļos tiešām labākais variants ir otrā lasījuma variants. Kiršteina kungs citēja Klīves kungu, es citētu varbūt Vārsberga kungu, arī teoloģijas profesoru, bet ar citu pieeju šim jautājumam. Taču es domāju, ka tas, kas bija iespējams mūsu brīvvalsts laikā ticības mācības jautājumā, kad mūsu skolās bija ticības mācība, būtu iespējams arī tagad. Atnāca okupācija, atnāca komunistu režīms un tiešām visu likvidēja.

Šis tomēr ir arī tāds jautājums, kas jāatstāj atklāts, jo sevišķi mūsu bērniem ir jādod iespēja pēc tam izšķirties. Turklāt tā ticības mācība un tas, kā to mācīja brīvvalsts skolās, bija pavisam pieņemams variants. Bija arī izņēmuma gadījumi, teiksim, ebreju bērniem bija atsevišķi ticības mācības stundas savu mācītāju vadībā, bet tie bija tādi izņēmuma gadījumi. Taču visumā bija pavisam pieņemama starpkonfesionāla ticības mācība. Mēs esam, es ceru, tomēr pamatā vēl kristīga valsts un kristīga tauta, tāpēc domāju, ka šajā gadījumā mums nevajadzētu tajā komunistu veida atdalīšanā - baznīcas atdalīšanā no valsts - pārcensties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Pētersons.

A.Pētersons (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātā Saeima! Šis jautājums, ko mēs šodien apspriežam, pēc būtības ir ļoti dziļš, jo te ir runa par garīgo izglītību, par tautas morāli, par tautas atveseļošanos, jo mēs zinām, kāds mums ir bijis laiks aiz muguras. Komunisma recidīvs joprojām vēl cenšas ateisma mācību padarīt pieejamāku kristiešiem, un šī attieksme izpaužas arī šinī konsultatīvās padomes iesniegtajā likumā.

Es uzskatu, ka ir bijis liels dialoga trūkums starp Izglītības un zinātnes ministrijas konsultatīvo padomi un starp konfesiju vadītājiem. Izglītības un zinātnes ministrija ir apgājusi konfesiju vadītājus un aizmuguriski izstrādājusi likumu, kas neatbilst šo konfesiju vadītāju nodomiem.

Stāvokli nevajag sarežģīt, bet mums bija skaidrs, ka 11.pants ir saskaņots ar konfesiju vadītājiem, ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, un tāds tas arī Saeimā tika pieņemts. Kāpēc to visu vajadzēja sarežģīt un kāpēc mums vajag tagad kavēt laiku? Es uzskatu, ka tā ir zināmā mērā šķeltniecība no Izglītības un zinātnes ministrijas konsultatīvās padomes puses, un tā neko labu nedos.

Ir skaidrs arī tas, ka pēc visa šā “tumšā” laikmeta, kāds ir bijis mūsu tautai, šie divi galvenie pīlāri - kristīgā morāle un nacionālā apziņa - ir iedragāti. Un mums ir jācenšas vēl glābt, ko var.

Ticības mācība ir viena no tām, kas sekmē mūsu vispārējo izglītību, lai arī par kādu priekšmetu ir runa. Mums ir jāatsvabinās no ateisma atraugām, no marksisma-ļeņinisma tā saucamās apziņas brīvības, kura bija paredzēta iepriekšējā Konstitūcijā un kura skan arī konsultatīvās padomes pieņemtajā variantā... Es nekādā ziņā nevaru piekrist tam, ka izglītības sistēma nodrošina apziņas brīvību. Tā dod iespējas iegūt zināšanas cilvēces vēsturē, kultūrā un ētikā. Šeit nekādā ziņā nav runa par ticības mācību, par kristietības mācību. Mēs visu laiku esam bijusi kristīga tauta, un mūsu visu vēlme ir tāda, lai mēs tādi arī pastāvētu. Un es negribētu, lai Izglītības un zinātnes ministrijas konsultatīvā padome uzņemas atbildību, kuru ir uzņēmusies baznīcas vadība. Proti, visu baznīcu konfesiju vadītāji ir vienojušies, un šeit nekādas nesaskaņas nav. Tāpēc es negribētu, ka āzis kļūst par dārznieku, un šinī gadījumā tāda ir Izglītības un zinātnes ministrijas konsultatīvā padome.

11. pants lai paliek tāds, kāds tas bija pēc otrā lasījuma. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Viduslaiku Eiropā katrs, kas kaut cik bija mācīts un zināja latīņu valodu, nemitīgi strīdējās par to, cik tad velnu var sasēsties uz adatas smailes. Parasti strīds apstājās pie situācijas - četri simti gabalu. Īstenībā mūsu strīds šobrīd atgādina kaut ko līdzīgu.

Šobrīd Reliģisko organizāciju likums nosaka: ja vismaz desmit bērnu skolā grib mācīties konfesionālo ticības mācību, tad viņiem uz to ir tiesības. To pieļauj arī šā likuma otrā lasījuma redakcija. Jaunais likums un jaunā panta redakcija, ko iesaka un atbalsta komisija, nosaka to, ka visas izglītības iestādes, izņemot reliģisko organizāciju dibinātās izglītības iestādes, ir šķirtas no reliģiskajām organizācijām. To pašu pasaka arī mūsu Latvijas Republikas Satversmes attiecīgais pants, un patiesībā tur nav nekas ne labs, ne slikts.

Neapšaubāmi, ir mācītāji, kas grib mācīt konfesionālo ticības mācību, viņi ir apguvuši teoloģiju un arī pedagoģiju, tāpēc ļoti labi var pasniegt šo ticības mācību skolās.

Tāpat šo ticības mācību skolās var pasniegt arī kristietību zinoši... ne tikai kristietību, bet arī reliģijas lietas zinoši cilvēki, kas ir ieguvuši pedagoga izglītību vai kas ir ieguvuši izglītību Latvijas augstskolās. Tā ka arī šajā ziņā nebūtu problēmu.

Šobrīd konfesionālo ticības mācību Latvijas skolās izvēlas apmēram 4% skolēnu. Tad rodas jautājums, jo otrā lasījuma redakcija pieļauj mācīt ne tikai konfesionālu, bet arī ekumēnisku ticības mācību, tātad par kristietību vispār - par kristietības rašanos, par kristietības vērtībām, un es nedomāju, ka tāpēc kaut kas ļauns varētu notikt.

Es pat nezinu, kāpēc pēkšņi likumprojekta trešajā lasījumā ir radies šāds konfrontācijas drauds starp baznīcu un valsti, starp baznīcu un Izglītības un zinātnes ministriju, starp baznīcu un Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, kura ir pieņēmusi attiecīgo redakciju. Es īstenībā neredzu, par ko mēs strīdamies.

Pat tad, ja mēs pieņemsim 10. pantu tādā redakcijā, kādu to atbalsta Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, tas neizslēdz iespēju mācītājiem skolās mācīt reliģijas mācību. Protams, šiem mācītājiem jau kā pedagogiem, ne tikai kā mācītājiem ir jāsaņem attiecīgs sertifikāts, un es te neredzu problēmas, kāpēc mēs strīdamies. Tiklab labi mēs varam atbalstīt gan vienu redakciju, gan otru.

Es domāju, ka otrā - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavotā redakcija paver plašākas iespējas gan konfesionālajai ticības mācībai, gan arī ekumēniskajai ticības mācībai, jo patiesībā kas tad ir konfesijas? Konfesijas ir kristietības nošķiršana, sadalīšana grupās uz viena vai otra principa pamata, kur katra no grupām atšķirīgi interpretē kādu vārdu, punktu vai teikumu Svētajos rakstos. Vieni atzīst Svēto trīsvienību, otri - neatzīst, vieni uzskata, ka, izejot no Vecās Derības rakstiem, tie, kas ir izredzēti, tie ir izredzētie, bet visi pārējie ir nolādēti... Tā ka starp konfesijām pastāv vesela virkne šādu atšķirību kristīgajā ticībā un dažādos Bībeles teksta tulkošanas paņēmienos.

Es domāju, ka mēs varam atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavoto redakciju, nenodarot nekādu ļaunumu konfesionālajai ticības mācībai Latvijas valstī. Ne mazāko ļaunumu! Jo neviens mācītājs no skolas līdz ar to netiek izraidīts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis. (Starpsaucieni: “Balsojam! Beidz runāt!”)

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es tiešām nerunāšu gari un arī netaisos aģitēt par vienu vai par otru priekšlikumu, jo šis jautājums, manuprāt, nav frakcijas disciplīnas jautājums, tas drīzāk ir katra paša attieksmes jautājums.

Es tikai gribu vēlreiz paskaidrot visiem deputātiem lietas būtību, ar ko atšķiras viens variants no otra un par ko tad, balsojot par vienu vai otru variantu, mēs īsti nobalsojam, jo man tomēr ir aizdomas, ka ne visiem - un tas ir arī ļoti saprotams, - viss pilnībā ir skaidrs, lai gan Leiškalna kungs te centās paskaidrot.

Ja mēs atstājam spēkā otrā lasījuma redakciju, tad reliģijas mācīšanu skolās regulēs nevis Izglītības likums, bet Reliģisko organizāciju likums, kas paredz konfesionālu pieeju.

Konfesionāla pieeja reliģijas mācīšanai skolā. Kādi tad ir šīs nostādnes plusi un kādi ir mīnusi?

Plusi, neapšaubāmi, ir tādi, ka šobrīd ir panākta saskaņa starp valsti, zināmā mērā starp skolu un starp reliģisko konfesiju vadību. Es atkārtoju - ar vadību, un te nav nekādu ekscesu kristīgās ticības mācīšanā, un tas, manuprāt, ir ļoti būtiski. Tajā pašā laikā mīnusi ir tādi, ka diemžēl īstenot šo konfesionālo pieeju ir samērā grūti, jo līdz ar to ir ļoti mazs bērnu skaits, ko var aptvert pēc konfesionālā principa. Un, kā jau te teica iepriekšējais runātājs, šobrīd šis mācīšanas princips aptver tikai nedaudz vairāk par 4% skolēnu.

Otra pieeja. Ja mēs atbalstām Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegto variantu, ko ir atbalstījusi arī komisija, lai gan komisijā domas stipri dalījās šajā jautājumā, tad reliģijas mācīšanu regulē divi likumi: Izglītības likums paredz, ka skolās tagad var mācīt arī pēc starpkonfesionālā principa, savukārt tas neizslēdz arī to, kas ir noteikts Reliģisko organizāciju likumā, - ka saglabājas arī konfesionālā pieeja. Tātad šis variants pieļauj gan vienu, gan otru.

Kādi ir plusi? Plusi ir tādi, ka, papildus ieviešot arī starpkonfesionālo pieeju, nepārprotami tiks aptverts vairāk skolēnu - vairāk skolēnu iegūs izpratni par reliģiju un tā tālāk. Tas neapšaubāmi ir pluss.

Protams, šai pieejai ir arī mīnuss šajā situācijā, jo, ja nav panākta vienošanās starp Izglītības un zinātnes ministriju un mūsu lielāko tradicionālo konfesiju vadību, tad es paredzu, ka, ja šie jautājumi netiks risināti saskaņoti, ja būs pretstatījums, tad diemžēl nekādas saskaņas mūsu sabiedrībā, risinot šo jautājumu, nebūs.

Cienījamie kolēģi, es aicinu jūs katru balsot pēc sava ieskata, bet, kā jau teicu, abām šā jautājuma nostādnēm ir gan savi plusi, gan savi mīnusi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie kolēģi! Gribu izteikt dažus precizējumus un skaidrojumus attiecībā uz šeit izskanējušajām domām. Pirmkārt, ja saglabāsim otrā lasījuma redakciju, tas nenozīmē ieviest kaut ko jaunu. Tas nozīmē saglabāt esošo sistēmu, kura šeit darbojas, un nekas jauns šeit nav jāievieš.

Otrs. Ticības mācības mācīšanā skolās nevienam nekas netiek uzspiests. Pastāv alternatīva starp kristīgās ticības mācību un ētiku.

Tālāk. Šeit Apiņa kungs mēģināja skaidrot, ka būs tādi, kas ir gatavi mācīt arī šo ticības mācību, kura nav saistīta ar tradicionālajām konfesijām. Bet jautājums šeit ir no morālā viedokļa: kas tad mācīs un ko mācīs? Šaubu nav, ka šādi mācītgribētāji mums atrastos un ka viņi to darītu ļoti labprāt. Bet jautājums ir par to, vai šāda mācīšana mums ir vajadzīga. Šodien acīmredzot nevar apgalvot to, ka Latvijā reliģiskā izglītība ir bez problēmām, bet principiāli svarīgs jautājums ir tas, lai šie reliģiskās izglītības jautājumi tiktu risināti saskaņā ar reliģijas tradicionālajām konfesijām. Un šo reliģijas mācīšanu nevar atraut no šīm reliģiskajām konfesijām. Te nevar runāt par kaut ko starpkonfesionālu, kā šeit to darīja Ābiķa kungs, ja par šo starpkonfesionālo variantu nav vienojušās šo konfesiju vadības. Konfesijas viedokli pārstāv šīs konfesijas vadība, tāpēc nepietiek, ka sanāk kopā viens katolis, viens luterānis, vēl pāris ateistu un sektantu un pasaka, ka tas ir kaut kas starpkonfesionāls.

Bez tam es nevaru piekrist arī Ābiķa kungam un Leiškalna kungam jautājumā par to, ka šī trešā lasījuma redakcija ir nekaitīga. Tā ir skaidrā pretrunā ar Reliģisko organizāciju likumu, un tāpēc es aicinu šo trešā lasījuma redakciju noraidīt, paliekot pie otrā lasījuma redakcijas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Gaigals - izglītības un zinātnes ministrs.

J.Gaigals (izglītības un zinātnes ministrs).

Cienījamie deputāti! Es biju nolēmis atstāt šo jautājumu pilnībā jūsu lemšanai, bet, klausoties debates, es sapratu, ka ir jāizsaka Izglītības un zinātnes ministrijas viedoklis. Izglītības un zinātnes ministrijā, kā jūs zināt, bija nodibināta konsultatīvā padome, kurā piedalījās gan tradicionālo konfesiju pārstāvji, gan arī izglītotāji - cilvēki, kuri zina, kādas zināšanas, kādā vecumā, kādā veidā un pēc kādas metodikas ir jādod bērniem, lai šīs zināšanas vieglāk uztvertu, lai viņi vispār varētu uztvert šīs zināšanas. Un šajā ziņā es gribēju minēt tikai dažus argumentus.

Es to saprotu tā, ka ir četru konfesiju pārstāvji... Jā, tagad ir piecu konfesiju pārstāvji šajā komisijā, un pēc būtības mums nebija nekādu pretrunu. Ļoti normāla dialoga ceļā visi šie jautājumi tika diskutēti un, nevienu nepiespiežot, tika pieņemts šis te lēmums un izstrādāti šie te priekšlikumi. Tā man stāstīja mūsu darbinieki.

Es esmu arī jautājis baznīcas cilvēkiem, esmu viņiem prasījis, kas, vairāk gan kristīgajās konfesijās, ir vienojošais un atšķirīgais. Ja šīs konfesijas sevi dēvē par kristīgajām, kā tas arī ir, tad kā var būt, ka atšķirīgā ir vairāk nekā vienojošā? Tas ir tas, ko es nevaru saprast.

Pēc būtības praktiski iznāk tā, ka valsts ir piekritusi, ka skolās var tikt mācīta konfesionālā ticības mācība. Valsts dod iespēju mācīties tiem, kuri grib apgūt konfesionālo ticības mācību. To ir izvēlējušies 4% no bērniem. Mūsu pienākums ir domāt arī par tiem 96% bērnu, un mēs te negribam piedāvāt neko citu. Mēs tikai piedāvājam turpināt šo dialogu starp lielākajām konfesijām, lai tās pašas atrastu un nosauktu šos vienojošos principus. Lai tās pašas vienotos par tiem kristīgās ticības pamatprincipiem, kuri būtu definējami kā vienojošie principi šo lielo kristīgo konfesiju starpā. Un arī mērķis, manuprāt, ir ļoti pareizs, kā to minēja iepriekšējie deputāti. Runa ir par to, ka mums ir jāaudzina garīga personība. Ne tikai tāda personība, kura daudz zina un daudz var izdarīt, bet tāda, kura visu darītu un šīs zināšanas pielietotu, ņemot vērā arī garīguma principus, kaut kādas pamatvērtības, to skaitā, arī kristīgās pamatvērtības. Mums tiešām ir jādomā par šiem 96%, un mūsu uzdevums ir vienot, nevis šķelt, dot iespēju visiem apgūt šīs zināšanas. Un jaunā redakcija dod iespēju apgūt gan konfesionālo ticības mācību, gan kopīgo kristīgo mācību, gan arī ētiku un reliģijas vēsturi. Tātad cilvēkiem būs brīva izvēle.

Vēl viens moments, ko es gribēju piemetināt, ir par pamatpakāpi. Tāpēc jau to sauc par pamatizglītību, jo cilvēkam ir jāapgūst pamatzināšanas jeb pamatizpratne par visu, kas notiek pasaulē. Taču cilvēkam ir jābūt brīvas izvēles iespējai, kurai konfesijai viņš grib piederēt. Manuprāt, 20.gadsimta beigās šī brīvas personības brīvas izvēles iespēja ir ļoti svarīga valstij, kura grib sevi saukt par demokrātisku un darboties kā demokrātiska valsts, tāpēc es aicinu pieņemt to variantu, ko komisija ir sagatavojusi trešajam lasījumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka šobrīd šajā diskusijā galvenā nav vis saruna par konfesionālo vai starpkonfesionālo ticības mācību. Galvenais ir jautājums par attiecībām starp valsti un baznīcu. Un jautājums ir tāds: vai likumdevējs, izskatot šo projektu trešajā lasījumā, var atļauties ignorēt visu tradicionālo konfesiju vadītāju viedokli. Es domāju, ka mēs to nevaram atļauties, un ir ļoti žēl, ka Izglītības un zinātnes ministrija nav atradusi pieņemamu veidu un formu, kā to saskaņot ar šīm tradicionālajām konfesijām. Es domāju, ka šis ierosinājums ir jāatliek uz tālāku nākotni - uz 7.Saeimu, jo tomēr ir jāpanāk vienprātība. Citādi, Gaigala kungs, jūsu lozungs “Vienot, nevis šķelt!” pārvēršas par aicinājumu: “Šķelt, nevis vienot!” Ja mēs pieņemam to variantu, pret kuru vēršas visas šīs tradicionālās konfesijas, tad mēs radām ļoti asu konfrontāciju starp valsti un šīm reliģiskajām organizācijām. Es domāju, ka tas nevienam šobrīd nav vajadzīgs, tāpēc arī aicinu noraidīt visus šos priekšlikumus un atstāt otrā lasījuma redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, otro reizi. (Starpsauciens: “Pēteri, pietiek!”)

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es tomēr gribu dažus vārdus sacīt, cienījamie kolēģi, pēc tam, kad ir runājis Gaigala kungs. Es esmu pārliecināts, ka viņš pats nav iedziļinājies visai daudz šajā lietā, jo viņa ministrijā to risināja attiecīgie funkcionāri. Gaigala kungs, diez vai ministrijai būtu pienākums radīt jaunu starpkonfesionālu mācību, šo kristīgo mācību, un būt gudrākiem par baznīcu vadītājiem, kuri ļoti strikti ir izteikuši savu viedokli. Es tomēr vēlreiz nolasīšu to, kas tur ir rakstīts un ko mums, Saeimas deputātiem, viņi atgādina: “Kristīgās mācības pasniegšanas jautājums tiek risināts nu jau piecus gadus. Katra diena atnes aizvien vairāk neskaidrību un sajukuma. Viens no iemesliem ir dialoga trūkums starp baznīcu un Izglītības un zinātnes ministriju. Ir notikušas daudzas apspriedes gan Saeimas komisijās, gan Tieslietu ministrijā, gan citās instancēs, taču līdz šai dienai Izglītības un zinātnes ministrijai nav bijušas nopietnas, sistemātiskas sarunas ar baznīcu, ja neskaita bēdīgi slaveno konsultatīvo padomi, kurā baznīcu pārstāvji ir nenozīmīga minoritāte un kurā luterāņu, katoļu, pareizticīgo un vecticībnieku baznīcas turpmāk līdzdarboties uzskata par neiespējamu.” Un tādēļ baznīcu vadītāji aicina atstāt otrā lasījuma redakciju, lai nerastos šī konfrontācija starp valsti un baznīcu, cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam! (Starpsauciens: “Paldies Dievam!”) Kolēģi, ir vairākas izejas. Pirmā. Par šo 10.pantu, pēc jaunās redakcijas, ir saņemti septiņi priekšlikumi. Varam balsot par katru atsevišķi.

Piecu lielāko Latvijā esošo reliģisko konfesiju vadītāji ir atsūtījuši mums vēstuli, kurā lūdz saglabāt otrā lasījuma redakciju. To ierosināja arī vairāki deputāti. Vai varam darīt tā, ka mēs vispirms balsojam priekšlikumu - saglabāt otrā lasījuma redakciju? Čerāna kungs, kā parasti, ir lielāks katolis nekā Romas pāvests un tāpēc protestē, bet nekā nevar darīt. To paveiksim pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma vārdu paziņojumam lūdz Ervids Grinovskis.

E.Grinovskis (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu uzmanību! Revīzijas komisijas locekļus pulksten 12.30 lūdzu pulcēties Revīzijas komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Kolēģi! Es aicinu arī pēc pārtraukuma visus atgriezties savlaicīgi sēžu zālē, jo ar mums komisijas vārdā runās Tomašūna kungs, un tad būs svarīgs balsojums, kā es saprotu.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Indulis Emsis, Andrejs Krastiņš, Jānis Straume, Andrejs Panteļējevs, Kārlis Leiškalns, Jānis Lagzdiņš, Indulis Bērziņš, Pēteris Apinis, Dainis Turlais, Leonards Tenis, Ludmila Kuprijanova, Ernests Jurkāns, Gunta Gannusa, Edgars Bāns, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pusdiviem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs tātad esam beiguši apspriest 23., 24., 25., 26., 27., 28. un 29.priekšlikumu, kas ir iesniegti likumprojekta trešajam lasījumam. Un tagad atbildīgās komisijas vārdā - Andris Tomašūns. Lūdzu!

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Es pacentīšos atbildēt uz jautājumiem vai vismaz uz daļu jautājumu. Lai piedod kāds no tiem uzstājušamies deputātiem, ja es neatbildēšu uz viņa jautājumu, bet es centos pierakstīt visus tos jautājumus, kuri šeit tika uzdoti, un mēģināšu tagad atbildēt.

Pirmais. Es gribētu lūgt deputātus pievērst uzmanību tam, ka Civillikumā ir pieminētas tās tradicionālās konfesijas Latvijas valstī, ar kurām mēs kopš trīsdesmitajiem gadiem rēķināmies kā ar šai valstij, mūsu valstij, tradicionālām reliģiskām konfesijām. Un akcents ir tāds: šodien runāt par to, ka Latvijā tradicionālās baznīcas kaut kam piekrīt vai nepiekrīt, tā, kā tas tika pasniegts dažu deputātu runās, - tas nav pieņemami. Jo vismaz divu konfesiju, kuras ir šajā tradicionālo konfesiju sarakstā, viedoklis nav pausts un mēs ar to neesam iepazinušies. Tāpēc tas nav pieņemami - teikt, ka visas tradicionālās konfesijas Latvijas valstī nepiekrīt šiem Izglītības likuma labojumiem. Tas nav pieņemami.

Nākamais jautājums - kāpēc tika mainīts šis pants? Es pievēršu jūsu uzmanību konkrētajam tekstam. Panta pirmā daļa: “Izglītības sistēma nodrošina apziņas brīvību. Skolēni pēc izvēles apgūst kristīgās ticības mācību un/vai ētiku”. Šis pants nevar palikt tādā redakcijā kaut vai tāpēc vien, ka starp tradicionālajām konfesijām Latvijas valstī ir, piemēram, arī mozusticīgie. Un ar šo rindiņu mēs esam jau zināmā mērā diskriminējuši vienu no Latvijas tradicionālajām konfesijām.

Nākamais. Paskatīsimies uz otro panta daļu: “Izglītības iestādes un reliģiskās organizācijas attiecības regulē Reliģisko organizāciju likums”. Tā kā jums tagad nav priekšā Reliģisko organizāciju likuma, palasīšu dažas vietas no šā likuma 6.panta. Jo, pārmetot Izglītības un zinātnes ministrijai, ka tā ir kaut ko darījusi vai nav kaut ko darījusi, vienmēr jārēķinās ar tādu lietu, ka augstākais likumdevējs šajā valstī ir Saeima. Un Saeima attiecībā uz izglītības jautājumiem reliģiskajā sfērā vai skolās, tajās nozarēs, kas skar reliģisko sfēru, ir radījusi vairākas pretrunas, ar kurām Izglītības un zinātnes ministrijai bija jātiek galā. Pie reizes atgādināšu, ka mēs pirms neilga laiciņa pieņēmām Satversmes otro daļu un tur skaidri un gaiši ierakstījām vienu normu par baznīcas un valsts attiecībām. Un tagad citēšu. Likuma 6.panta 3.punkts skan tā: kristīgās ticības mācību māca pēc Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātas mācību programmas evaņģēliski luteriskās, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, baptistu konfesiju pedagogi, ja skolā ir vismaz desmit skolēni, kuri vēlas apgūt attiecīgas kristīgās konfesijas mācību; pedagogus izvirza konfesijas vadība, un tos atestē Izglītības un zinātnes ministrija.

Pirmām kārtām jāteic, ka Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd neatestē pedagogus, nevienu, arī tos, kas māca matemātiku un latviešu valodu. Šāds pedagogu reģistrs, kā tas ar šo likumu ir paredzēts, tiks veidots nākotnē. Bet problēma, ko es gribu šeit īpaši uzsvērt, ir tā, ka ar šī panta normām ir paredzēts, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāiejaucas baznīcu darbībā un ka baznīcu skolām, kas ir privātskolas veids, ir tagad jāapstiprina izglītības programmas, pēc kurām mācīs konfesionālo ticības mācību. Šeit tika izteikti pārmetumi, ka Izglītības un zinātnes ministrija nav veidojusi dialogu ar konfesijām. Es gribētu apgāzt šo argumentu. Paņemšu dokumentu nr.4642-b, kurš jums ir bijis izdalīts, - Izglītības un zinātnes ministrijas atbildi uz deputātu pieprasījumu komisijai par reliģiskās izglītības jautājumiem. Tur ir rakstīts, ka šī sadarbība starp konfesijām un Izglītības un zinātnes ministriju pastāv jau gadiem ilgi. Luterāņu konfesijas ticības mācības programmu sākumskolai un pamatskolai Izglītības un zinātnes ministrija ir apstiprinājusi jau 1996.gadā. Arī Romas katoļu konfesijas ticības mācības programma sākumskolai ir apstiprināta jau 1996.gadā, un Latvijas vecticībnieku baznīcas piedāvātās programmas ir apstiprinātas 1998.gadā. Kā var runāt par to, ka nav bijusi kārtīga, reāla, auglīga sadarbība?! Šī sadarbība ir bijusi, un tie 4% bērnu, kuri ir izvēlējušies konfesionālu ticības mācību, mācās pēc šādām izglītības programmām. Reāla sadarbība ir bijusi.

Tālāk. Kas mācīs šo mācību priekšmetu? Skolotāji šobrīd to jau māca. Attiecībā uz šīs mācīšanas kvalitāti šis Izglītības likums palielina atbildību pedagogiem un tiem, kas viņus pieņem darbā. Es perspektīvu redzu. Tos pedagogus jau šobrīd vismaz trīs augstskolas gatavo, un viņi jau sekmīgi strādā skolās, apvienojas savās asociācijās un ir pirmie, kas izvērtē divas lietas - pedagogu profesionālo kvalifikāciju un arī izglītības programmu atbilstību bērnu psiholoģijai attiecīgajā vecumā - un sagatavo arī mācību grāmatas.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka Izglītības likums ir domāts visai izglītības sistēmai. Un, ja mēs paskatāmies uz baznīcas un valsts attiecībām izglītības sistēmā, tad redzam, ka situācija šobrīd ir šāda: valsts ir atļāvusi (un ļoti pareizi ir darījusi to), ka skolās var mācīt konfesionālo ticības mācību, un šī sistēma jau darbojas. Tagad ir jautājums - ko darīt ar tiem bērniem un kā viņiem dot informāciju par Latvijai tradicionālu kultūru, kas saucas kristiešu kultūra, kristīgās kultūras vērtības? Kā to izdarīt skolā? Un, lūk, ar to Izglītības un zinātnes ministrija nodarbojas tāpēc, ka deputāti 1998.gadā ir izdarījuši divas lietas. Pirmā. Deputāti ir nobalsojuši... Šī Saeima to izdarīja divas reizes 1998.gadā, gan balsojot par budžetu, gan arī mainot likumu par reliģiskajām organizācijām. Tajā ir ielikusi uzdevumus, ar kuriem Izglītības un zinātnes ministrija ir tikusi galā. Šobrīd es lūdzu... (Zālē liels troksnis.) ...Cienījamos deputātus es lūdzu atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavotos priekšlikumus, un paskaidrošu, kādu iemeslu dēļ.

Pirmkārt. Šie priekšlikumi absolūti netraucē baznīcām realizēt sadarbībā ar valsti kristīgās ticības mācību gan privātajā sfērā, gan arī valsts skolās.

Otrkārt. Šie labojumi, kas ir ar likuma spēku, vēl vairāk nostiprina šīs iespējas, tās paplašinās. Dod lielākas iespējas, bet vienlaicīgi uzliek arī lielāku atbildību abām divām pusēm. Un tāpēc es lūdzu savu sajūsmu, savus viedokļus izpaust balsojumā un atbalstīt komisijas priekšlikumu. (Starpsaucieni: “Pietiek! Balsojam! Beidz pļāpāt!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par izglītības un zinātnes ministra iesniegto 23.priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 33, atturas - 9. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Balsojam par 24.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 35, atturas - 9. Nav pieņemts.

Balsojam par 25.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 35, atturas - 7. Nav pieņemts.

Balsojam par 26.priekšlikumu - svītrot 11.panta otro daļu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 36, atturas - 4. Nav pieņemts.

Balsojam par 27.priekšlikumu... Paldies.

Balsojam par 28.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 28, atturas - 12.

Un tagad - par 29.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 31, atturas - 5. Arī tas nav pieņemts.

Tagad paliek priekšlikums palikt pie otrā lasījuma redakcijas. Kolēģi, tā kā man ir mikrofons, es varu kliegt vēl skaļāk! Tātad jautāju - vai ir iebildumi? Dobeli, tu nemaz nezini, ko es gribu teikt, bet jau bļauj. Vai ir iebildumi, ja paliek otrā lasījuma redakcija? Ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par otrā lasījuma redakciju. Ir jābalso, jo deputātiem ir iebildumi. (Zālē liels troksnis.) Lūdzu atsaukt... Bišera kungs runās par Kārtības ruļļa pārkāpumiem.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Kārtības rulli ir tā: var balsot tikai par iesniegtiem priekšlikumiem. Ja visi priekšlikumi ir noraidīti, saglabājas otrajā lasījumā pieņemtā redakcija.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Es jautāju jau nezin kuro reizi: vai visi piekrīt, ka tā paliek? Paldies. Ejam tālāk! Es tikai nesaprotu, kāpēc iepriekš bija tik liels protests pret šo cienījamo baznīcas pārstāvju priekšlikumu. Mēs būtu jau pirms divām stundām to nolēmuši.

A.Tomašūns. Tāda ir Saeimas būtība, ka viņa piekrīt un tūlīt noliedz.

11.pants. Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta 11.panta redakciju? Atbalsta. Paldies.

A.Tomašūns. 12.pants. Ir Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta 12.panta redakciju? Atbalsta. Paldies.

A.Tomašūns. 13.pants. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumus par šo pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 13.panta redakcijai, tādai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Otrā nodaļa ir par izglītības organizāciju. 14.pants (pēc jaunās numerācijas).

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās. Godātie kolēģi! Vai jūs piekrītat likumprojekta otrās nodaļas 14.panta redakcijai? Piekrītat. Paldies. 14.pants pieņemts komisijas akceptētajā redakcijā.

A.Tomašūns. Lūdzu atbalstīt arī 15.pantu jaunajā redakcijā, kuru sagatavojusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 15.panta redakcijai, tādai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Tomašūns. Lūdzu atbalstīt 16.pantu tādā redakcijā, kāda sagatavota trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 16.panta redakcijai - komisijas akceptētajam variantam? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Tomašūns. Lūdzu atbalstīt arī 17.pantu tādā redakcijā, kādu to ir sagatavojusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 17.panta redakciju iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Tomašūns. Lūdzu atbalstīt 18.pantu ar tiem labojumiem, kādus trešajā lasījumā ir izdarījusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 18.panta redakciju. Paldies. Pieņemts.

A.Tomašūns. Par 19.pantu priekšlikumu nebija. Lūdzu atbalstīt to redakciju, kāda ir iepriekšējā lasījumā apstiprināta 21.pantā.

Sēdes vadītājs. Par 19.panta (pēc jaunās numerācijas) redakciju priekšlikumu nav. Arī par 20. pantu nav.

A.Tomašūns. Par 20.pantu ir priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Par 20.pantu ir priekšlikums nr.59, nr.60 un nr.61. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem? Piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. 21.pants. “Sabiedrības līdzdalība izglītībā”. Lūdzu atbalstīt to tādu, kādu to ir apstiprinājusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 21.panta redakciju. Paldies. Pieņemts.

A.Tomašūns. Arī 22.pants būtu atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 22.panta redakcijai. Pieņemts.

A.Tomašūns. Lūdzu atbalstīt arī 23.pantu, ar visiem tiem labojumiem, kādi apstiprināti Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 23.panta redakcijai. Pieņemts.

A.Tomašūns. Lūdzu atbalstīt arī 24.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

A.Tomašūns. 25.pantā arī lūdzu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, ko komisija ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē 25. panta abu daļu redakciju. Pieņemts.

A.Tomašūns. 26.pants ir tāds pats kā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Tomašūns. 27.pantā lūdzu akceptēt izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 27.panta redakcijai. Pieņemts.

A.Tomašūns. Lūdzu arī 28.pantā akceptēt izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē 28.panta redakciju. Pieņemts.

A.Tomašūns. 29.pantā ir tikai redakcionālas dabas labojumi. Lūdzu tos apstiprināt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Skatīsim tālāk!

A.Tomašūns. 30.pants. Lūdzu atbalstīt izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 30.panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas redakcijai. Pieņemts.

A.Tomašūns. Lūdzu atbalstīt 31.pantā izdarītās izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē likumprojekta 31.panta redakciju. Pieņemts.

A.Tomašūns. Ceturtā nodaļa, 32.pants. Par to priekšlikumi nav bijuši. 33.pantā ir redakcionālas dabas labojumi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Skatīsim tālāk!

A.Tomašūns. 34.pants. Priekšlikumu nav.

35.pantā ir redakcionālas dabas labojumi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Tomašūns. 36.pantu lūdzu akceptēt ar izmaiņām, kādas izdarījusi komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 36.panta pirmās un otrās daļas redakcijai komisijas izstrādātajā variantā. Pieņemts.

A.Tomašūns. 37.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Tomašūns. 38.pantā lūdzu atbalstīt izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 38.panta pirmās, otrās un trešās daļas redakcijai.

Arī 39.pantā deputāti akceptē komisijas ieteiktos labojumus. Pieņemts.

A.Tomašūns. Par 40., 41., 42. un 43. pantu priekšlikumu nav. Skatīsimies 44.pantu! Lūdzu atbalstīt izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē 44.panta redakciju. Pieņemts.

A.Tomašūns. 45.pantā ir izmaiņas. Lūdzu tās akceptēt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Tomašūns. 46. pantā ir redakcionālas dabas labojumi. Lūdzu tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Lūdzu atbalstīt 47.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 47.panta redakcijai. Pieņemts.

A.Tomašūns. Tālāk ir sestā nodaļa un 48.pants. Lūdzu atbalstīt izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē 48.panta (pēc jaunās numerācijas) redakciju. Pieņemts.

A.Tomašūns. 49.pantā priekšlikumu nav.

50.pantā lūdzu atbalstīt izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt ieteiktajām izmaiņām 50.pantā. Pieņemts.

A.Tomašūns. Lūdzu akceptēt arī 51.pantā izdarītās izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 52.panta redakcijai, kādu ir akceptējusi atbildīgā komisija.

A.Tomašūns. 52.pantā lūdzu atbalstīt izdarītās izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. 53.pantā lūdzu atbalstīt izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 53. panta redakcijai. Pieņemts.

A.Tomašūns. 54.pantā priekšlikumu nav.

55.pantā priekšlikumi ir tikai...

Sēdes vadītājs. 55.panta 6.punktā ir Juridiskā biroja priekšlikumi.

A.Tomašūns. Jā, tas ir 94. un 95.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt tos.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta un līdz ar to akceptē likumprojekta 55.panta redakciju. Pieņemts.

A.Tomašūns. Lūdzu akceptēt 56.pantu. Tur izmaiņu nav.

57.pantā ir izmaiņas. Lūdzu akceptēt tās.

Sēdes vadītājs. Deputāti tās akceptē. Pieņemts.

A.Tomašūns. 58.pants ir bez izmaiņām.

59.pantā lūdzu atbalstīt izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 59.panta - “Izglītības sistēmas finansēšanas avoti” - pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas redakcijai. Pieņemts.

A.Tomašūns. 61.pants...

Sēdes vadītājs. Vēl ir 60.pants. Tur ir redakcionāli labojumi 60.pantā.

A.Tomašūns. Es atvainojos! 60.pantu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Tomašūns. 61.pants. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tur ir tikai redakcionāli labojumi 61.pantā. Deputāti tos akceptē. Pieņemts.

A.Tomašūns. 62.pants. Lūdzu atbalstīt izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 62.panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas redakcijai. Pieņemts.

A.Tomašūns. Paldies. Pārejas noteikumi. Lūdzu atbalstīt 108., 109. un 110.priekšlikumu, kas skar pārejas noteikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta pārejas noteikumu redakcijai. Pieņemts.

A.Tomašūns. Lūdzu balsot par likumprojektu trešajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 4, atturas - 1. Likums pieņemts.

A.Tomašūns. Liels paldies!

Sēdes vadītājs. Pieci deputāti ir iesnieguši priekšlikumu: “Sakarā ar to, ka līdz 12.00 netika iesniegts neviens priekšlikums likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” otrajam lasījumam, lūdzam izskatīt minēto likumu otrajā lasījumā pēc Izglītības likuma pieņemšanas.”

Vai piekritīsim to izskatīt tagad? Lūdzu! Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Priekšlikumiem atvēlētajā laikā neviens priekšlikums nav ienācis, tādēļ lūdzu deputātus nobalsot par šiem grozījumiem otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

V.Balodis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aigars Jirgens.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4805. Juridiskā komisija uz trešo lasījumu nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tādēļ komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 2, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Kolēģi! Vēl ir saņemts viens iesniegums no septiņiem deputātiem, kuri lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu izskatīt darba kārtības 12. punktu - likumprojektu “Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likums” - pēc darba kārtības 17.punkta.

Kolēģi, mēs jau vienreiz par to balsojām un pārcēlām to, ietverot kā pēdējo sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Vai deputāti prasa balsojumu? Prasa. Svēta lieta! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret izmaiņām darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 6, atturas - 17. Ar balsu vairākumu šis svētais priekšlikums tiek pieņemts, tādēļ sāksim to skatīt.

Likumprojekts “Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likums”. Otrais un galīgais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 4773-d, bet attiecībā uz 2., 8. un 13. lapu arī dokuments nr. 4773-e. Šīs lapas tiek nomainītas. Tas tad bija arī iemesls, kāpēc mēs lūdzām atlikt likumprojekta izskatīšanu uz nedaudz vēlāku laiku.

1.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja par likumprojekta nosaukumu. Tajā ir priekšlikums šo likumprojektu nosaukt šādi: “Bijušo Saeimas deputātu nodrošinājuma likums”, taču komisija to nav atbalstījusi tā iemesla dēļ, ka likumprojektā ir ietvertas normas, kas attiecas ne tikai uz bijušo Saeimas deputātu nodrošinājumu, bet arī skar vienu otru esošā Saeimas deputāta nodrošinājuma jautājumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 1.priekšlikumu šajā likumprojektā? Piekrīt. Tiek pieņemts komisijas viedoklis.

J.Kaksītis. 2.priekšlikums saņemts no Sociālo un darba lietu komisijas - izslēgt pirmo nodaļu. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 2.priekšlikumu - svītrot pirmo nodaļu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 33, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Kaksītis. Par 1.pantu ir iesniegti vairāki priekšlikumi. Līdz ar to sakarā ar šo balsojumu 3. priekšlikums vairs nav ne apspriežams, ne balsojams.

4.priekšlikums saņemts no labklājības ministra Makarova kunga. Tas ir atbalstīts.

Tāpat ir atbalstīts arī Bišera kunga priekšlikums - izslēgt 2.panta 2.teikumu, kas paredz, ka par katru nostrādāto Saeimas sasaukuma laiku atalgojums palielinās.

Līdzīgs priekšlikums ir saņemts arī no deputātes Seiles kundzes. Arī tas ir atbalstīts.

Par šo pašu 1.pantu ir Makarova kunga vēl otrs priekšlikums. Tas ir terminoloģijas jautājums, kas, formāli ņemot, ir daļēji atbalstīts, bet pēc būtības tas ir pilnīgi atbalstīts, tādēļ ka 19.panta vietā tiek ierakstīts 14., jo likumprojektā ir mainījusies pantu numerācija. Tātad arī vārdu “mēnešalga” aizstāt ar vārdu “atalgojums”. Šos priekšlikumus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 1.panta redakcijai tādā variantā, kādu to akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Par 2. pantu ir divi priekšlikumi: 8. priekšlikums, ko izteikusi kolēģe Seiles kundze, un 9. priekšlikums, kas ir analoģisks tam, par ko mēs nobalsojām un kam piekritām jau iepriekš, - tas ir terminoloģijas jautājums.

Seiles kundzes priekšlikuma būtība ir tāda, ka vajag nomainīt 2. panta redakciju pret tādu, ka Saeimas priekšsēdētāja, Prezidija locekļu, Saeimas frakciju priekšsēdētāju vai vietnieku un sekretāru papildatalgojumu nosaka Prezidijs. Komisijasprāt, pareizāk būtu, ka tas tiek noteikts normatīvā veidā, un tikai šā iemesla dēļ Seiles kundzes priekšlikums nav atbalstīts, jo mēs uzskatījām, ka tas būtu nekorekti, ja to nosaka Prezidijs, tātad faktiski paši sev nosaka.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu runās Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Man likās, ka labāka bija iepriekšējā kārtība, kad dažādām amatpersonām Saeimā atalgojumu un papildatalgojumu noteica atbilstoši tam, cik liels ir budžets. Manuprāt, šajā priekšlikumā, kuru atbalstījusi komisija, tomēr vadošajiem darbiniekiem un komisiju darbiniekiem ir pārāk liela atalgojuma starpība ar visiem pārējiem deputātiem. Tāpēc es ierosinu atbalstīt manu priekšlikumu, lai turpinātos tāda kārtība, ka budžeta ietvaros var noteikt piemaksas atbildīgajām personām, kas strādā Saeimā.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es jūs ļoti aicinātu atbalstīt Annas Seiles priekšlikumu, jo citādi 6. Saeima būs tā, kas ļaunprātīgi būs piespiedusi godīgos 7. Saeimas deputātus izdarīt šādu negodīgu soli pret Latvijas tautu, divkāršojot Saeimas priekšsēdētāja algu.

Kāpēc 6. Saeimai būtu jānosaka, cik lielu naudu turpmāk saņems 7. Saeimas priekšsēdētājs? Jo šādā veidā mēs šos cilvēkus it kā padarām negodīgus Latvijas tautas priekšā. Un tas patiešām ir godīgi, jo Saeimas priekšsēdētājs ir tāds pats deputāts kā jebkurš cits. Tātad viņš saņem noteiktu algu, bet tad sanāk Prezidijs un kopā ar Frakciju padomi nolemj, cik kurai amatpersonai jāpiemaksā par to, ka viņa ieņem noteiktu amatu.

Es īpašu atbalstu ceru sagaidīt no Ābiķa kunga kā no Tautas partijas tribūna jautājumā par algām un par to indeksēšanu Latvijā, par ko viņš ir ļoti plaši presē paudis. Es ceru, ka viņš atbalstīs Seiles kundzes priekšlikumu un kategoriski šeit arī no tribīnes nostāsies pret to, ka nākamās Saeimas vadībai ir jādubulto alga, jo, manuprāt, tas ir vēl negodīgāk, nekā runāt par to, ka Latvijā šīm trijām kategorijām, kurām maksā personālpensijas - un šīs personālpensijas šobrīd Latvijā jau ir noteiktas policistiem, militārpersonām un prokuroriem -, tagad pievienosies vēl ceturtā kategorija - deputāti, protams, ja par to nobalsos. Tas ir tikai sistēmas ietvaru paplašinājums, nevis kaut kāds jauns izdomājums. Es domāju, ka šinī gadījumā, ja noraida vienu, tad ir kategoriski jānostājas arī pret to, ka Saeimas Prezidijam piespiedu kārtā tiek likts no tautas paņemt vairāk, nekā varbūt viņi paši to vēlēsies. Es domāju, ka deputātam, kas ieņem kaut kādu amatu Saeimā, ir jāļauj pašam to izšķirt, nevis tā, ka 6. Saeima ar varu uzspiež šīs nepamatoti lielās naudas summas.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā kā jūs noraidījāt komisijas priekšlikumu - vispār izslēgt nodaļu par algām, tad es jūs aicinātu šinī gadījumā atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu.

Runāsim par to, ka šis likums bija vajadzīgs sociālajām garantijām, sociālajam nodrošinājumam. Alga tomēr tādā veidā nepieder pie šīs kategorijas, tāpēc būtībā arī komisija uzskatīja, ka par algām šinī likumā vispār nevajadzēja runāt. Ir jābūt algu sistēmas reformai visā valstī, un tad tas ir jāskatās kontekstā ar deputātu, ministru, arī ierēdņu, kalpotāju un citu, teiksim, budžeta iestādēs strādājošo algām. Es ceru, ka nākamā Saeima to izdarīs, tādēļ arī vēlreiz atkārtoju: komisija uzskatīja vispār par nevajadzīgu šādas nodaļas eksistenci šinī likumā, bet, tā kā šis komisijas priekšlikums ir noraidīts, tad es jūs patiešām aicinātu ļoti atbildīgi izturēties pret šo balsojumu un nobalsot par Seiles kundzes priekšlikumu, lai lemj jaunā valdība budžeta ietvaros un atbilstoši jaunajam Kārtības rullim arī nosaka sev algas. Mums galīgi nevajadzētu jaukties iekšā algu sistēmā. Tā ka aicinu nobalsot “par” Seiles kundzes priekšlikumu. (No zāles deputāte I.Kreituse: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Arī es aicinu atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu, jo visu jau nosaka nauda, tāpēc tagad priekšlaicīgi paredzēt, ka 7. Saeimai divreiz palielina algu, vēl nezinot, kādi būs ienākumi un tā tālāk, nav loģiski. Es aicinu visus deputātus rīkoties atbilstoši savai sirdsapziņai un atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu, kurš ir ļoti loģisks.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es kategoriski norobežojos no deputātes Kreituses izteikuma par to, ka es esmu kaut kad izteicies par Seiles kundzes priekšlikumu. Es nekad, nekur un nevienam par Seiles kundzes priekšlikumu neko neesmu publiski izteicies. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Kaksīša kungs.

J.Kaksītis. Es saprotu deputātu bažas un arī to, ko Kuprijanovas kundze teica. Taču mūsu valstī liela nelaime ir tā, ka kopš deviņdesmito gadu sākuma, kad tika veidota šī tā saucamā Ženēvas sistēma algu jautājumos, tā visu laiku pamazām tiek, ja tā var teikt, kropļota, gan saspiežot kaut ko, gan paceļot uz augšu, un jau kuro gadu un katra valdība pie tā strādā, lai tiešām būtu šī vienotā algu sistēma, bet arī šodien tās vēl nav, arī šodien ir dažādi, ļoti dažādi... Ja mēs paskatīsimies, tad redzēsim, ka normatīvo aktu ir pietiekami daudz gan par tiesnešiem, gan par citiem. Taču es to saku tikai tādēļ, lai raksturotu situāciju. Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputātes Seiles priekšlikumu - izteikt 2. pantu šādā redakcijā... Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 6, atturas - 15. Pieņemts.

Vai varam atbalstīt, kolēģi, arī atbildīgās komisijas priekšlikumu nr. 9?

J.Kaksītis. Tas vairs nav apspriežams, jo par to jau ir nobalsots.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

J.Kaksītis. 4. pants. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir izslēgt 4. pantu un turpmāk mainīt pantu numerāciju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 4. pantu? Piekrīt. Pants tiek svītrots.

J.Kaksītis. Par 5. pantu ir viens priekšlikums - kolēģes Seiles priekšlikums. Kolēģe Seile iesaka papildināt šā panta pirmo daļu ar savu priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi tādā veidā, un, ja tas tiktu izdarīts, tad faktiski abas daļas vairāk vai mazāk viena otru dublētu, tādēļ komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, bet 5. ailē ir redzama komisijas atbalstītā redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 5. panta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. Es atvainojos, laikam ir jāprecizē...

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas, es atvainojos, tā ir 4. panta... Tātad, kolēģi, vai piekrītat deputātes Seiles priekšlikumam nr. 11? Komisija to nav atbalstījusi. Vai piekrītat 4. panta (pēc jaunās numerācijas) pirmās un otrās daļas redakcijai? Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 6. pants. Kolēģa Nagļa priekšlikums - aizstāt 5% ar 15%. Komisija to neatbalstīja. Mēs te tīri matemātiski paskaitījām, un te nav bažu par to, ka pēc jaunā likuma šī summa būtu mazāka. Šī summa nebūs mazāka, tādēļ 15% netiek atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 12. priekšlikumu? Piekrīt. Tiek pieņemts komisijas viedoklis.

J.Kaksītis. 7. pants, 13. priekšlikums. Kolēģes Seiles priekšlikums - izslēgt šo pantu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai piekrītat komisijas atzinumam un piekrītat saglabāt 7. pantu? Seiles kundze vēlas runāt par to.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Ja tika atbalstīts mans priekšlikums, ar kuru mēs šajā likumā vairs nenosakām Prezidija priekšsēdētāja un citu Prezidija locekļu algas un arī komisiju vadītāju algas, tad es uzskatu, ka arī pārējās piemaksas, tās, kas ir nepieciešamas transportlīdzekļu izdevumu segšanai, var notikt līdzšinējā kārtībā. To nosaka Saeimas Prezidijs.

Es neuzskatu, ka šādai normai būtu jābūt likumā. Arī šajā ziņā var būt nianses, atkarībā no Saeimas budžeta lieluma.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es varētu tam piekrist, ja Seiles kundze būtu iesniegusi attiecīgus priekšlikumus... būtu atbalstīti attiecīgi priekšlikumi par diviem iepriekšējiem pantiem. Pēc tam, kad mēs divos iepriekšējos pantos esam par atsevišķām kompensācijām nobalsojuši, pēkšņi izraut laukā vienu kompensāciju no visa tā kompensāciju cikla - tas būtu nepareizi. Tad būs par vienām kompensācijām rakstīts likumā, bet citas noteiks Prezidijs. Tad būs pilnīgs juceklis šajā lietā. Tāpēc es domāju, ka laikam šinī jautājumā mēs nevarētu Seiles kundzes viedokli atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Es neatbalstu Seiles kundzes priekšlikumu, jo kompensācijas transporta izdevumu segšanai... attiecīgie procenti ir ļoti loģiski. Un, dabiski, tiem, kas dzīvo tuvāk Rīgai, ir mazāki šie izdevumi, bet tiem, kas dzīvo tālāk, tie ir lielāki. Es domāju, ka nevajag atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu. Jo tur ir ierakstīts ļoti loģiski, un mēs esam pārliecinājušies, ka likums darbojās un bija iespējams normāli saņemt kompensāciju.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kaksīša kungs.

J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi, es lūgšu jums balsojumu. Varu tikai pateikt, ka šobrīd šo jautājumu risina Saeimas sekretāra parakstīti noteikumi, nekas vairāk. Bet, lūdzu, izšķirsim jautājumu balsojumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 13. priekšlikumu - deputātes Seiles priekšlikumu svītrot 7. pantu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 24, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts. Pants tiek saglabāts.

J.Kaksītis. 8. pants. Ir divi priekšlikumi - 14. un 15. priekšlikums. Kolēģes Seiles priekšlikums ir izslēgt šo pantu. Acīmredzot tas ir ļoti saistīts ar iepriekšējo balsojumu un arī ar iepriekšējo viņas priekšlikumu. Un atbildīgās komisijas priekšlikums ir papildināt vārdu “telpa” ar vārdu “dzīvojamā”, lai šī norma būtu attiecināma nevis uz jebkuru telpu - biroju vai vēl kaut ko -, bet tikai uz dzīvojamo telpu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par likumprojekta 7. panta (pēc jaunās numerācijas) redakciju? Piekrīt? Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Kaksītis. Par 9. pantu ir viens priekšlikums - 16. priekšlikums. Tas ir kolēģes Seiles. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu izslēgt 9. pantu. Un acīmredzot ir ļoti saistīts gan 9., gan 10. pants. Es vairāk neko neteikšu par šiem priekšlikumiem, jo tie ir ļoti saistīti savā starpā.

16. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai piekrītam komisijas atzinumam par 16. priekšlikumu? Piekrītam. Pants tiek saglabāts.

Un par 17. priekšlikumu? Arī šoreiz piekrītat komisijas atzinumam? Paldies. Pants tiek saglabāts.

18. priekšlikums.

J.Kaksītis. 11. pants, 18. un 19. priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi savu priekšlikumu izslēgt šo pantu, jo tas nu nekādā ziņā nav saistīts ar kompensācijām un atalgojumu vai ar kādiem citiem nodrošinājuma jautājumiem. Tas, tieši otrādi, saistīts ar sankciju jautājumu, un tādēļ uzskatīja, ka šajā likumprojektā tam nebūtu piemērotākā vieta, un tādēļ to izslēdz. Un, ja Saeima atbalsta šo Juridiskās komisijas priekšlikumu, tad 19. priekšlikums vairs nav skatāms.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par priekšlikumu - svītrot 11.pantu (pēc vecās numerācijas)? Piekrīt. Paldies. Pants tiek svītrots. Tādēļ 19.priekšlikumu neskatām.

J.Kaksītis. Komisija nav atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu izslēgt otrās nodaļas nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Vai piekrītat komisijas atzinumam par otrās nodaļas nosaukumu? Piekrītat. Paldies.

J.Kaksītis. 13.pants. Ir trīs priekšlikumi. Deputātes Seiles priekšlikums izslēgt šo pantu ir acīmredzot kontekstā ar viņas iepriekšējiem priekšlikumiem. Un 22.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir analoģisks. Un ir arī labklājības ministra Makarova priekšlikums. Komisija, izskatījusi šos priekšlikumus, atbalsta Makarova kunga priekšlikumu - izteikt 13.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Seiles kundze runās par šiem priekšlikumiem. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Runāšu īsi. Es uzskatu, ka deputātam, tāpat kā jebkuram cilvēkam, šis slimības pabalsts ir jāizmaksā pēc vieniem un tiem pašiem noteikumiem. Bet tādā redakcijā, kādā ir iesniegts Makarova kunga priekšlikums, man tas ir pieņemams, un es savu priekšlikumu atsaucu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs nav pieteikušies.

Komisijas vārdā!

J.Kaksītis. Tā kā kolēģe Seile savu priekšlikumu atsauc, es saprotu, ka atbalstāt Makarova kunga priekšlikumu. Balsojums, manuprāt, nav nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai prasa kāds balsojumu par komisijas akceptēto likumprojekta 11.panta (pēc jaunās numerācijas) redakciju? Neviens neprotestē. Piekrītam komisijas atzinumam. Paldies.

J.Kaksītis. 14.pants. Par 14.pantu ir vairāki priekšlikumi - 24., 25., 26., 27., 28. un 29.priekšlikums. Nedaudz pastāstīšu par katru no tiem.

24.priekšlikums nav atbalstīts, un komisijas atzinums sasaucas ar komisijas un arī Saeimas jau iepriekš pieņemto lēmumu nelietot apzīmējumu “bijušie deputāti”.

Tālāk. Nav atbalstīts Ilmāra Bišera priekšlikums par to, uz ko attiecas šis atalgojums un par kādu laika periodu tas ir.

Komisija ir atbalstījusi labklājības ministra priekšlikumu, bet neatbalstīja Juridiskā biroja iesniegto 27.priekšlikumu, kas ir analoģisks 24.priekšlikumam.

Nav atbalstīts arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums izteikt 14.panta pēdējo teikumu šādā redakcijā: deputātam “izmaksā pabalstu viena mēneša deputāta pamatatalgojuma apmērā”.

Nav atbalstīts arī kolēģa Putniņa priekšlikums šo pantu papildināt ar jaunu trešo daļu. Tas nozīmētu, ka, sākot ar 2006.gadu, tiek noteiktas kaut kādas šīs izmaksas deputātiem.

Vārdu sakot, komisija ir atbalstījusi pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, un tā šobrīd ir redzama ar apzīmējumu “12.pants” (5.ailē).

Sēdes vadītājs. Putniņa kungs runās par savu priekšlikumu. (No zāles deputāte I.Kreituse: “Putniņ, tu pats saproti, ko tu esi uzrakstījis?”)

P.Putniņš (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Godātie radioklausītāji un Latvijas sabiedrība! Es domāju, ka, lūk, parlamenta spožums un posts ir lemt par savām lietām. Spožums ir tas, ka ir tiesības un iespējas, un posts ir tas, ka mēs vienmēr tiksim pārprasti.

Godātie kolēģi! Man šis mans priekšlikums liekas visā šajā likumprojektā pats svarīgākais. Proti, mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai turpmākajās Saeimās šeit pulcētos jauni, gudri, godīgi, politiski aktīvi juristi, ekonomisti, zinātnieki, politologi. Kā mēs to varam nodrošināt? Varbūt kādam ir vēl kāds labāks priekšlikums? Mēs zinām, ka šis ir materiāli ievirzīts laiks. Par šo problēmu es jau runāju izvērstajā rakstā laikraksta “Diena” 16.marta numurā. Un, lūk, mana priekšlikuma būtība ir tā, ka pēc astoņiem gadiem stātos spēkā šis nosacījums. Lūk, tad jau būs ekonomiskā krīze mums visiem aiz muguras, mēs būsim turīgāki. 7.Saeimas laikā sabiedrība varētu uzrunāt politiski ieinteresētos cilvēkus nākt un 4 gadus nokalpot šeit, Saeimā. Šajā sakarībā es esmu runājis ar vairākiem jauniem juristiem un mēģinājis viņus pārliecināt: “Kāpēc tu nenāc šeit?” Bet viņš saka: “Man ir ģimene, man jānodrošina ģimene, man nekāda kapitāla nav aiz muguras, un pēc tam es būšu izsviests ārā, es būšu zaudējis savu kvalifikāciju, savu aizsākto jurista karjeru.” Tad es saku: “Bet ja vēl gadu būs kompensācijas dažādos līmeņos, vadoties pēc algas apmēra?” Un tad viņš saka: “Jā, tad var par to padomāt.” Un tas ir pats svarīgākais. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka pašlaik Saeima faktiski degradējas tādā nozīmē, ka šeit pastāv iespēja brīvi plūst naudām, pirkt balsis. Mums jālūko to pārvarēt. Ja mēs neieliksim šo pamatu nākamo Saeimu darbībā, mēs nekad nepārvarēsim to postu, ko mēs piedzīvojam pašlaik, kad atsevišķi finansiālie grupējumi šeit atsūta savus priekšstāvjus un cita daļa deputātu ir nabadzīgi un faktiski ir pērkami. Mums jāmēģina to pārvarēt.

Cienītie kolēģi! Droši vien es uz šīs tribīnes pēdējo reizi stāvu, un tāpēc es jums gribu teikt, lūk, ko. Man bieži saka: “Tagad tu esi sasmēlies tādu informāciju, redzējis tādu kolorītu materiālu, tagad tu varēsi rakstīt.” Es jums, kolēģi, teikšu tā: daži mani runīgi kolēģi nerada šo iespēju, bet šis ir pats kolorītākais materiāls - es abu Saeimu laikā esmu ieraudzījis, kā sabiedrība tiek faktiski dezorientēta, kā tā tiek nostatīta pret Saeimu, pret Saeimas kvalitāti. Un tie, kas iestājas pret šo likumprojektu tā labākajā variantā, kur ietilpst arī mans priekšlikums, - tie faktiski ir pret šo mūsu valsts vienīgo demokrātijas noteicēju institūciju, degradē to. Es zinu, ka tādas intereses ir. Un tāpēc, cienītās kolēģes un godātie kolēģi, ļoti atbildīgi izturēsimies pret šo likumprojektu!

Attiecībā pret pensijām jautājums ir ļoti pretrunīgs. Arī to es esmu minētajā rakstā jau pateicis. Ir tā, ka arī šeit tiek maldināti cilvēki, kas nav kompetenti. Tā, piemēram, mēs zinām, ka visās valstīs...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Putniņa kungs.

P.Putniņš. ... ir pieņemti attiecīgie likumi un ka, piemēram, lielajā Vācijā arī Pensiju likums tā tiek risināts uz valsts budžeta rēķina. Es jūs neaicinu uz to, bet gribu tikai atgādināt: būsim ļoti, ļoti uzmanīgi un atbildīgi attiecībā pret Saeimas jaunajām kvalitātēm, par ko mēs šeit tiešā nozīmē nesam atbildību.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Par šo pantu es neesmu iesniegusi nevienu priekšlikumu, bet, komentējot Putniņa kunga uzstāšanos, es gribu ar lielā krievu dzejnieka vārdiem teikt:

“Ir kritis dzejnieks, godu glābdams,

Ir kritis meliem upuris.”

Jo es saprotu, ka šī priekšlikuma būtība ir tikai tāda: prese ir tā saķengājusi tos deputātus, kuri pirmajā lasījumā balsoja par šo likumprojektu, ka viņiem nekas cits neatliek kā ierosināt šo normu, ka kompensācija par Saeimā nostrādātajiem gadiem izmaksājama tikai ar 2006.gadu, tas ir, pēc astoņiem gadiem, kā to ierosina Putniņš. Es aicinu neatbalstīt šo normu un izlemt šo jautājumu tūlīt. Tad jau mēs labāk varējām, labi izlikdamies un savu godu glābdami, šeit ierakstīt, ka ar 3000.gadu mēs mainām šo likumu, un saņemt deputātu kompensācijas.

Bet es gribu izteikt savu viedokli. Es noklausījos Gredzena kunga runu pagājušajā Saeimas sēdē, un uzskatu, ka viņš ļoti pamatoti runāja. Es atbalstu 26.priekšlikumu, kuru ir iesniedzis labklājības ministrs Makarova kungs, un tātad viņš zina, ko dara, jo līdzekļu šādu kompensāciju izmaksām pietiek. Es atbalstu šādu priekšlikumu par kompensāciju izmaksāšanu, tāpēc ka man rokā, gatavojoties uz šodienas sēdi, ir likums “Par valsts civildienestu”. Šā likuma 61.pantā ir teikts, ka gadījumos, kad 1. līdz 3.kvalifikācijas kategorijas ierēdnis izstājas no valsts civildienesta piecus gadus pirms valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas, kā arī citos likumā noteiktajos gadījumos viņam ir tiesības... uzmanieties, lūdzu, deputāti!... ierindas ierēdnim, 1. līdz 3.kategorijas ierēdnim, ir tiesības uz ikmēneša pabalstu 80% apmērā no noteiktās valsts pensiju summas. Tie ir ierēdņi, tās ir viņu garantijas. Bet Saeimas deputāts, kurš pielīdzināts 1.kategorijas ierēdnim, uz šo kategoriju nav attiecināts.

Es gribu pateikt vēl arī to, ka 1. līdz 3.kvalifikācijas kategorijas ierēdnim, kā tas šajā pašā 61.pantā ir noteikts, tiek izmaksāts pabalsts, izstājoties no darba, ja šī izstāšanās ir arī labprātīga, ne tikai tad, kad viņu nav vēlētāji iebalsojuši, kā tas ir ar Saeimas deputātiem: viņam tiek izmaksāts pabalsts 6 mēnešu algas apmērā. Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka šis Civildienesta likums ir netaisnīgs pret Latvijas iedzīvotājiem. Civildienesta ierēdņu ir daudz, bet tie nav ne ārsti, ne skolotāji. Manuprāt, arī šis likums jau sen būtu jāpārkārto, un varbūt tad balsotāju par vienu otru partiju būtu bijis mazāk šajās Saeimas vēlēšanās. Ja viņi netrīcētu par šīm savām garantijām, kas budžetam izmaksā milzīgas summas... Manuprāt, tas nav taisnīgi attiecībā pret vidējām algām valstī un visu pārējo situāciju. Bet ja nu mēs... Leiškalna kungs, es runāju!... ja nu mēs tomēr salīdzinām ierēdni ar Saeimas deputātu, es uzskatu, ka Saeimas deputāts ir pelnījis kompensāciju. Mēs varam strīdēties - viena mēneša kompensāciju vai sešu mēnešu kompensāciju, jo šim pašam ierēdnim, aizejot atvaļinājumā, ir ikgadēja kompensācija mēnešalgas apmērā, kā tas ir noteikts šajā Ierēdņu likumā. Viņam ir iespējas 80% apmērā palielināt savu algu, ja viņa priekšnieks to grib, par ļoti smagu, intelektuāli nopietnu darbu. Izrādās, šajā likumā tas tā ir rakstīts. (Es necitēšu likuma pantu, jūs visi to atradīsiet šajā likumā). Un tāpēc es domāju, ka Saeimas deputāts, lai kā viņš pašlaik tiek ķengāts, ir mazu atalgojumu pelnījis. Un nav tiesību šeit melot un izskaidrot, ka visi pensionāri cietīs no tā, ka dažiem Saeimas deputātiem, kuri nav ievēlēti nākamajā Saeimā, tiek noteikts pabalsts, kamēr viņi atrod godīgu darbu. Tiem, kuru darbi stāv rindiņā, nevajag šādu pabalstu. Bet es domāju par tiem deputātiem, kuri aiziet un kuriem jāpaliek par bezdarbniekiem. Ir vajadzīgs laiks, lai viņi pārkvalificētos. Vienā no pēdējiem televīzijas raidījumiem pareizi teica, ka šis Saeimas deputāts ar savu lielisko juridiskā darba pieredzi var pārkvalificēties gan par apkopēju, gan par visu pārējo profesiju pārstāvi. Bet vai mums to vajag? Varbūt ir jāļauj deputātam saņemt normālu atalgojumu, sameklēt normālu darbu un varbūt nākamajā Saeimā startēt vēlreiz.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka deputāti ir vienlīdzīgi ar pārējiem iedzīvotājiem. Un, ja citām darbinieku kategorijām ir paredzēts viens mēnesis, kādēļ mums vajadzētu sešus mēnešus un dažnedažādi manipulēt, ka tas ir 7.Saeimas interesēs? Neslēpsim, ka šeit sēž tādi deputāti, kuri nav mutes atvēruši un nav nākuši tribīnē. Vai tad viņiem pienāktos tas mēneša pabalsts par kaitīgu darbu, ko viņi šeit ir nogulējuši? Es tomēr uzskatu, ka vajadzētu šim jautājumam pieiet ļoti atbildīgi un nerunāt tā, kā Putniņa kungs, kurš saka, ka viņš domājot par Latvijas nākotni. Latvijas nākotnes labā nevajag savākt Saeimā deputātus, kuri guļ un neko nedara. Šajā gadījumā es tomēr noraidu priekšlikumu, ka būtu jāmaksā sešu mēnešu apmērā. Lai paliek viena mēneša apmērā, jo mēs esam tādi paši Latvijas pilsoņi kā visi pārējie.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kaksīša kungs!

J.Kaksītis. Tātad, kā jau es ziņoju, nav atbalstīts priekšlikums, kuru iesniedzis Putniņa kungs. Komisija acīmredzot šo lēmumu pieņēma, vadoties galvenokārt pēc tā, ka tas ir pat ļoti tāls laika periods, par kuru šis priekšlikums ir iesniegts.

Noklausoties debates, es saprotu, ka mums šobrīd ir nepieciešams tikai viens balsojums - par Putniņa kunga priekšlikumu, ja viņš to pieprasa, ja tas netiek pieņemts, tad balsojums nav nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Putniņa kungs, vai jūs prasāt balsojumu par savu priekšlikumu? Tātad vispirms, kolēģi, balsosim par deputāta Putniņa priekšlikumu - papildināt 14.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā. Tātad balsojam par 29.priekšlikumu - deputāta Putniņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 31, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Kaksītis. Tātad Saeima ir atbalstījusi jaunajā redakcijā 12.pantu.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai tādā gadījumā mēs varam vienoties, ka atbalstām likumprojekta 12.pantu (pēc jaunās numerācijas) tādā redakcijā, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija? Prasa balsošanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12.panta redakciju! Tādu, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Deputāti pieprasa šo balsojumu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 3, atturas - 4. Pieņemts.

J.Kaksītis. 15.pants ir par skumīgu situāciju, proti, ja ir miris Saeimas deputāts. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu - izslēgt šo pantu. Arī Makarova kunga - labklājības ministra - priekšlikumu nav atbalstījusi. Bet tanī pašā laikā ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu, kurā ir ierosināts izslēgt vārdkopu “deputāta pienākumu pildīšanas laikā”. Komisija ir nomainījusi apzīmējumu “apglabā” ar vārdu “apbedī”. Tātad 5.ailē ir komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai, kolēģi, piekrītat likumprojekta 13.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 16.pants. Tā ir 8.lappuse, tādēļ lūdzu orientēties pēc papildus izsniegtā dokumenta, par kuru es jau sākumā teicu.

Par šo pantu ir iesniegti vairāki priekšlikumi. Labklājības ministrs Makarova kungs lūdz izslēgt šo pantu. Sociālo un darba lietu komisija lūdz mainīt un vārdkopu “pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas” aizstāt ar vārdkopu “sasniedzot vecumu, kādā tiek piešķirta pensija”. Tas ir ierosināts, atsaucoties uz likumu.

Faktiski analoģisks ir arī Seiles kundzes priekšlikums, tikai nedaudz īsāks. Viņas priekšlikums ir par procentiem “75%” aizstāt ar “50%”.

2. un 3.priekšlikumu par pensijas vecuma sasniegšanu komisija ir atbalstījusi. Nākošo priekšlikumu tā nav atbalstījusi.

Tāpat komisija ir daļēji atbalstījusi Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu par 16.panta pirmās daļas redakciju, bet nav atbalstījusi deputātes Seiles kundzes priekšlikumu - izslēgt panta otro daļu, kas paredz, ka personām, kuras Saeimas deputāta pienākumus pildījušas mazāk par diviem gadiem, ir tiesības uz pensiju 50% apmērā.

Tāpat komisija nav atbalstījusi Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu - otro daļu izteikt jaunā redakcijā, kāda ir redzama projekta 3.ailē. Tātad komisijas atbalstītā 14.panta redakcija (pēc jaunās numerācijas) ir redzama likumprojekta 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Guntis Eniņš.

G.Eniņš (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie deputāti! Piedodiet, ka jāsaka: “Vecie, aizejošie tautas pārstāvji!” Es domāju, cik labi gan būtu, ja būtu tā, ka arī visas citas organizācijas, institūcijas ārpus Saeimas, piemēram, “Olainfarm” vai Latvijas Zinātnieku savienība, pašas varētu pieņemt lēmumu maksāt sev tik un tik, teiksim, 70% vai 90% lielas pensijas no savām algām. Bet diemžēl viņas to nevar.

Tāpēc es gribu jums atgādināt dzīvē daudzināto patiesību: “Proti aiziet ar godu! Proti zaudēt ar godu! Proti uzvarēt ar godu! Proti dzīvot ar godu! Proti nepazaudēt godu!”

Es gribu jūs lūgt, gribu mūs aicināt šodien, mūsu pēdējā likumdošanas dienā, varbūt pēdējās sava darba stundās: “Nezaudēsim godu!” Īpaši to vajadzētu ievērot tiem kolēģiem, kuri vēl kādreiz domā pretendēt uz kādām tautas vēlētām vietām vai nu Rīgas Domē, vai Saeimā, vai pašvaldībās.

Cilvēce kopš apgaismības laiku sākuma cīnās par augstāko mērķi, kas skan: “Viens likums, viena taisnība visiem!” Komunisti šo augsto mērķi bija sakropļojuši tādējādi, ka vienlīdzību centās realizēt tā, ka visiem ir jābūt vienādiem. Tas, protams, radīja sastingumu.

Pilnīga vienādība ir nāve. Nē! Mums ir jābūt dažādiem, bet likumiem ir jābūt vienādiem priekš visiem. Šajā brīdī, savā pēdējā darbadienā, mēs sev gribam pieņemt citu likumu - izredzēto likumu. Šo 16.pantu var saukt par “specpensiju likumu”. Varbūt pieņemsim arī specslimnīcu, specapkalpošanas likumu? Bet tas viss jau mums ir bijis, un to mēs pazīstam.

Ārpus Saeimas tiem mazajiem cilvēkiem, kas saņem mazās algas, tiem mēs rēķinām pēc cita likuma, apmēram 40% no izpeļņas, bet sev mēs gribam rēķināt ar 75% likmi. Tāpēc jau arī es runāju un aicinu, jo man neatliek nekas cits, kā vien aicināt balsot vai nu par Makarova priekšlikumu, vai vismaz par Annas Seiles priekšlikumu.

Es nevaru piekrist arī šeit izskanējušajām domām, ka tad, ja mēs sevi ļoti labi nodrošināsim, ka tad uz Saeimu nāks kvalitatīvāki, gudrāki, talantīgāki deputāti. Šo argumentu var apgāzt jau ar to faktu, ka pretendentu un partiju skaits ir milzīgs uz katru vietu. To, cik labi vai vāji mēs esam bijuši, ļausim izlemt citiem. Manuprāt, jāļauj, lai to lemj 7.Saeima. Atstāsim, lai to novērtē citi, bet neglīti izskatās tas, ka mēs steidzamības kārtā cenšamies nodrošināt sevi. Tātad tas tā arī izskatās. Par to es nevaru apvainoties, jo tā to uztver žurnālisti un tauta, jo mums vajadzētu būt... Es gribu aicināt jūs uz pieticību, jo pieticība ir gan latviešu tautas ticējumos, gan pasakās. Jūs zināt, kā tas ir bijis: tas, kas ķer, var paņemt vienu sauju zelta un dārgumu, un tad viņš ir vinnētājs, bet, ja viņš grib vēl un vēl, viņš var zaudēt visu.

Tātad es aicinu balsot par Makarova priekšlikumu vai par Annas Seiles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Andris Rubins - neatkarīgais deputāts. “Viena taisnība, viens likums visiem!” - tūkstošiem reižu šie vārdi ir skanējuši no šīs tribīnes. Deputāti, kāpēc tagad jūs pataisāt sevi par lupatām, parādot savu netikumību? Es domāju, neviens šeit nevar teikt, ka viņš ir ļoti daudz strādājis. Lai to parāda laiks. Līdz ar to es esmu pret tādiem pensiju likumiem deputātiem, kādus jūs šeit esat izveidojuši. Es balsošu “pret”.

Un vēl viena pļauka mums, deputātiem. Es gribu citēt vienu vēstuli, ko raksta Latvijas Republikas Saeimai Ārija Brūvere, kas ir 15 bērnu māte. Dzīvo Liepājas rajonā. Viņa raksta:

“Esam Latvijas lielākā ģimene.” Viņai ir 15 pašas dzemdēti bērni, un šobrīd 7 bērni mācās un 2 dien armijā. “Tā kā saņemu pensiju 31 latu 71 santīmu mēnesī un 6 bērni ir mazgadīgi, par šādu pensiju nav iespējams pašai izdzīvot, tāpēc lūdzu Latvijas Republikas Saeimu piešķirt man pensiju, lai varētu savus bērnus izglītot un pati sev nodrošināt normālus dzīves apstākļus.” Viņa lūdz sev piešķirt pensiju kā Latvijas lielākajai ģimenei, šīs ģimenes mātei, kam vēl ir seši mazgadīgi bērni, mēnesī 200 latu apmērā, jo līdz šim viņa nav saņēmusi no valsts nekādus pabalstus, ne arī kādu citu palīdzību. Tā viņa raksta un šo vēstuli adresē Ministru prezidentam un Saeimas deputātiem. Es domāju, kamēr mums valstī nav sakārtots Pensiju likums vai ir ļoti mazas pensijas, mēs tomēr nevaram lemt par tādām pensijām paši sev.

Es domāju, ka, ja deputāti pieprasītu sev pensiju, lai būtu nodrošinājums, teiksim, minimālās algas vai iztikas minimuma līmenī, kas ir 83 lati, tad noteikti varētu atbalstīt, bet, ja pieprasa tik lielu nodrošinājumu, kamēr mums nav nodrošināti cilvēki visā valstī... To mēs nevaram darīt! Jāstrādā ir visiem kopā. Lai strādā 7.Saeima, un tad varēs atgriezties pie šā Pensijas likuma vienmēr. Es neatbalstu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es galvenokārt nācu runāt tāpēc, ka man liekas, ka 75% no deputāta darba algas ir par lielu noteikta pensija. Es izrēķināju, ka šis procents varētu būt 50%, jo normāls cilvēks, kas nav Saeimas deputāts, saņem apmēram 40% lielu pensiju, salīdzinot ar savu darba algu. Vidēji rēķinot, nevis pārāk smalki. Bet deputātam varētu pielikt 10% vairāk, un tad būtu 50%, nevis jau nu 75%, kā ir paredzēts šajā likumā.

It īpaši tad, ja jebkuram cilvēkam ir brīvas izvēles tiesības, kuru pensiju saņemt, - vai nu deputāta pensiju, kura, pēc maniem aprēķiniem, ja nobalsotu par 50%, būtu apmēram 180 lati. Man liekas, ka tā varētu būt pietiekama, bet, ja šis deputāts deputāta darba pildīšanas laikā ir, piemēram, strādājis par pasniedzēju, pildījis kaut kādus radošos darbus, par ko ir saņēmis honorārus, tad viņa pensija, protams, būs lielāka par šiem 180 latiem, kas ir 50% no deputāta darba algas. Un tad viņš varētu izvēlēties un saņemt šo savu deputāta darbības laikā nopelnīto godīgo algu. Taču ar 50%, es domāju, būtu apmierināti visi - arī tie Augstākās padomes deputāti, kuri tagad ir sasnieguši pensijas vecumu un kuriem tad nebūtu vairs šī bada maize jāpelna, kuri vairs nespēj faktiski strādāt tās savas lielās atdeves dēļ, ko viņi deva mums, visai latviešu tautai Latvijas Atmodas laikā. Es uzskatu, ka mēs šiem pensijas vecuma Augstākās padomes deputātiem esam parādā, bet arī viņi būtu pilnīgi apmierināti ar šādu 50% atalgojumu, saņemot šādu pensiju un salīdzinot to ar tagadējo deputātu algu, tas ir, ar 180 latiem, tāpēc lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Jebkurš cilvēks uz citu cilvēku skatās, kā viņa vārdi un darbi saskan, jo citādi iznāk tā, kā saka: “Klausieties uz maniem vārdiem, bet neskatieties uz maniem darbiem!”. Un, ja šajā gadījumā deputāti iestājas par 75% lielu pensiju no savas algas, bet mēs zinām, ka cilvēki saņem arī 20 un mazāk latu lielu pensiju, kuriem nesanāk tā naudiņa, tad tā ir klaja ņirgāšanās. Es ļoti labi varu saprast, ka par savām pensijām domā tie cilvēki Saeimā, kuri ir pensionāri, bet mani šokē tas, ka tādi runasvīri un sirdsapziņas cilvēki, kas iepriekšējā reizē iestājās, lai par tiem 6 mēnešiem izmaksātu pensijas... ka par to balsoja tādi deputāti kā Ābiķis no Tautas partijas, Inkēns no “Latvijas ceļa”, Jurkāns no Tautas saskaņas partijas, Leiškalns no “Latvijas ceļa”, Lujāns no Tautas saskaņas partijas, Prēdele, Seile (Starpsauciens: “Nemelo!”), Sinka, Stašs... Šajā gadījumā es gribu pateikt tā: būsim ar kaut kādu cilvēka sirdsapziņu! Pašlaik ir tā, ka katrs cenšas vairāk saraust sev, un man šajā gadījumā ir kauns par saviem kolēģiem. Tā rīkoties nevar! Tad, kad jūs braucāt, jūs solījāt gan desmit latus pielikt pensijai, gan vēl kaut ko citu, bet nu mēs skatāmies, lai būtu pilnas mūsu kabatas, tāpēc es aicinu noraidīt šo absurdo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Ja būtu iespēja, es uz trešo lasījumu piedāvātu proporcionāli maksāt pensijas - kas mazāk no tribīnes ir runājis, tam lielāku pensiju.

Otrkārt, par to gulēšanu zālē, ko te šobrīd visi piesauc, cits citu ķengādami. Es jums pateikšu tā: labāk dažs labs lai guļ, nekā dažs labs nāk uz tribīni. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Un pēdējais. Cienījamie kolēģi, šis ir ļoti sarežģīts pants. Jūs redzat, cik ir priekšlikumu, un arī ministrija tos ir skatījusies, jo tie savstarpēji ir ļoti saistīti. Es jūs sirsnīgi aicinu šajā gadījumā neiekrist ne populismā, ne histērijā un nobalsot par Juridiskās komisijas atbalstītajiem priekšlikumiem, jo tie ir saskaņoti. Kā notiks tikai viens “šķērsu” balsojums, cienītie, tad mēs varam pārtraukt šo likumprojektu. Es jums tīri profesionāli iesaku balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Es neesmu pieteicies!”) Nu tad kārtējo reizi Leiškalna kungs ir pieteicis debatēs. Ja arī jūs nevēlaties, tad citu nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kaksīša kungs.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Paldies Kuprijanovas kundzei par šo izskaidrojumu, un es domāju, ka jūs neviens nešaubāties par viņas kompetenci šajos jautājumos. Tik tiešām es domāju, ka, ja nu reiz mēs gribam, lai šis pants ir sakārtots un atbilstošs gan loģikas, gan arī citiem likumiem, tad būtu atbalstāma komisijas redakcija. Un faktiski jau lielākā daļa... teiksim, Seiles kundzes tikai viens priekšlikums nav atbalstīts. Un, ja šī redakcija tiktu atbalstīta, tad terminoloģijas ziņā būtu jāattiecina, ka tā ir darba alga, nevis mēnešalga, jo mēs jau sākumā, runājot par kādu citu pantu, to esam nobalsojuši. Tātad es komisijas vārdā aicinu atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kolēģi, vai piekrītat komisijas atzinumam par ministra Makarova priekšlikumu - svītrot 16.pantu... ka mēs šo pantu saglabājam. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 34.priekšlikumu - svītrot 16.pantu (pēc vecās numerācijas). Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 36, atturas - 12. Nav pieņemts.

Tālāk balsosim deputātes Seiles priekšlikumu - svītrot 16.panta otro daļu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim šo priekšlikumu. Tas ir priekšlikums nr.39. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 28, atturas - 20. Arī šis priekšlikums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, vai varam kopumā piekrist likumprojekta 14.panta pirmās un otrās daļas redakcijai tādā variantā, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija? Atvainojiet, arī trešajai un ceturtajai šā panta daļai, kura ir nākamajā - 9.lappusē. Arī piektajai. Paldies. Pantam ir piecas daļas. Vai kāds prasa balsojumu par kādu daļu? Neprasa. Paldies. 14.panta pirmā, otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa ir akceptēta.

J.Kaksītis. 17.pants. Par 17.pantu ir priekšlikumi, sākot no 46.līdz 51.priekšlikumam. Makarova kungs lūdz izslēgt šo pantu, bet komisija to nav atbalstījusi. Tāpat komisija nav atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu, un tas ir saistīts ar faktu, ka arī agrāk mēs neatbalstījām šo apzīmējumu “bijušie deputāti”.

Pārējie priekšlikumi ir atbalstīti, un 17.panta redakcija pēc jaunās numerācijas ir 15.pants piektajā ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 15.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija? Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 18.pants. Par 18.pantu ir Makarova kunga priekšlikums - to izslēgt. Sociālo un darba lietu komisija to nav atbalstījusi.

Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - izteikt 18.pantu šīs komisijas piedāvātajā redakcijā. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi, bet priekšlikuma trešā daļa daļēji ir iestrādāta 15.pantā kā ceturtā daļa.

Atbildīgā komisija 18.pantu ir izteikusi pēc jaunās redakcijas kā 16.pantu savā redakcijā, un tā ir redzama 5.ailē.

Tāpat komisija nav atbalstījusi kolēģes Seiles priekšlikumu - izslēgt no 18.panta vārdu “apmērā”.

Tā neatbalsta arī kolēģa Bišera priekšlikumu nr.56. Tātad komisijas vārdā aicinu atbalstīt to redakciju, kas 16.pantam ir dota 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 16.panta (pēc jaunās numerācijas) pirmās un otrās daļas redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 19.pants ir par deputātu pensijām, invaliditātes pensijām un sociālās nodrošināšanas fondu. Juridiskā komisija nav atbalstījusi ministra Makarova priekšlikumu - to izslēgt. Daļēji atbildīgā komisija ir atbalstījusi Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu - izteikt 19.pantu citā redakcijā. Tāpat komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu, kas ir 59.priekšlikums, un atbildīgās komisijas izstrādāto 60.priekšlikumu, bet tā neatbalsta kolēģes Seiles priekšlikumu - papildināt likumprojekta 19.panta otro daļu pēc vārda “izņemot” ar vārdiem “Saeimas deputāta”. Jaunā redakcija ir dota kā 17.pants 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 17.panta pirmās un otrās daļas redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. Nākamais ir 20.pants likumprojekta 13.lappusē. Lūdzu skatīt papildus iesniegto dokumentu! Tātad par 20.pantu - “Saeimas deputātiem izmaksājamās kompensācijas un pabalsti” - ir vairāki priekšlikumi: 63., 64., 65., 66. un 67.priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu - izslēgt šo pantu.

Tāpat tā neatbalsta Labklājības ministrijas valsts sekretāra priekšlikumu par šo pantu un neatbalsta arī Juridiskā biroja priekšlikumu, bet ir atbalstījusi kolēģes Seiles priekšlikumu. Jaunajā redakcijā tas ir 18.pants 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Tā kā deputāti... Kuprijanovas kundze, jūs gribat runāt debatēs, bet 2 minūšu pietiks? Nē, piecas nevar! Tad turpināsim pēc pārtraukuma.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, turpināsim debates par apspriežamo likumprojekta pantu.

Runās Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu vispār izslēgt šo pantu. Jo, redziet, šobrīd daudzi kritizē to, ka ir speciālās pensijas un tas ir tikai tādēļ, ka mēs likumā par nacionālo drošību, Prokuratūras likumā iejaucam galīgi nevajadzīgas frāzes par īpašām pensijām. Es jūs aicinu tāpat nejaukt likumā frāzes par nodokļiem. Tādam nolūkam ir speciāli likumi par nodokļiem, kur tas viss ir atrunāts. Nevajag katrā likumā aprakstīt absolūti visu. Meža likumā ir minētas pensijas, nodokļi... es nezinu, kas vēl... kaut kādi autoceļi... akcīzes... Ir jābūt kopējai nodokļu sistēmai valstī. Ja apliek ar nodokli zināmas izmaksas - pensijas vai pabalstus, vai kompensācijas - vai, tieši otrādi, ja tās neapliek vai apliek, vadoties pēc speciāliem noteikumiem, tad tas viss ir jānosaka likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Tādēļ es jūs aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu un izslēgt šo pantu no likuma.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kaksīša kungs.

J.Kaksītis. Cienījamie deputāti! Kā jūs redzat, šodienas redakcijā komisija ir daļēji sašaurinājusi 20. panta nosacījumus. Jūs visi dzirdējāt Kuprijanovas kundzes viedokli šajā jautājumā. Es aicinu jūs izšķirties balsojumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 63. priekšlikumu - svītrot likumprojekta 20. pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 9, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts. Pants tiek saglabāts.

Godātie kolēģi, tagad balsosim par 66. priekšlikumu - deputātes Seiles priekšlikumu svītrot 20. pantā vārdus... Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu...

J.Kaksītis. Komisija to ir atbalstījusi...

Sēdes vadītājs. Jā, atvainojos. Paldies. Vai kāds vēl prasa balsojumu par pārējiem priekšlikumiem par šo likumprojekta pantu? Neprasa. Tātad varam akceptēt likumprojekta 18. pantu (pēc jaunās numerācijas) tādā redakcijā, kādā to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Nākamais ir 67. priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums -, un tas ir iestrādāts kā 19. pants. Salīdzinājumā ar pamatdokumentu šeit ir viens labojums, jo tehnisku iemeslu dēļ nav kolēģi pamanījuši, ka 15. pants ir...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 19. panta redakcijai? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Par pārejas noteikumiem. Pirmajā lasījumā ir pieņemti pārejas noteikumi. Atbildīgā komisija ir pieņēmusi lēmumu izslēgt pārejas noteikumus sakarā ar to, ka jau pieņemtajā šā likumprojekta 19. pantā šie nosacījumi ir iestrādāti, tas ir pants, kuru jūs nupat akceptējāt. Taču atbildīgā komisija nav atbalstījusi priekšlikumu... divus priekšlikumus, ko ir izteicis deputāts Naglis. Pirmais priekšlikums ir 71. priekšlikuma pirmais punkts: “Šā likuma 14. panta normas piemērojamas arī 6. Saeimas deputātiem.” Šobrīd šis priekšlikums būtu lasāms tā: 12. panta normas piemērojamas 6. Saeimas deputātiem. Jo mēs esam to pieņēmuši kā likumprojekta 12. pantu.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Tātad ir runa par 71. priekšlikumu. Es tagad, ņemot vērā visu to, kas ir pieņemts, gribētu, lai par šo priekšlikumu balsotu pa daļām.

Pirmā daļa būtu balsojama, otrajā daļā ir iestrādāts... par otro daļu es neprasu balsojumu. Galvenais ir balsojums par pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kaksīša kungs.

J.Kaksītis. Nav nekāda pamata iebilst Nagļa kunga lūgumam, jo šis priekšlikums tiešām sastāv no divām daļām, pietiekami atšķirīgām. Var būt, ka varētu pārmest vienīgi to, ka tehniski mēs to tā neesam formulējuši. Tātad, lūdzu, izšķirsimies balsojumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt, ka mēs balsojam par deputāta Nagļa priekšlikumu pa daļām? Iebildumu nav. Piekrīt.

Vai ir vajadzība balsot par deputāta Nagļa priekšlikuma pirmo daļu un otro daļu atsevišķi?

J.Kaksītis. Kolēģi, balsot ir nepieciešams. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Jā... Tādēļ, godātie kolēģi, balsosim par deputāta Nagļa priekšlikuma pirmo daļu - izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā. Pirmais punkts: “Šā likuma 14. panta normas piemērojamas...” Un tālāk kā tekstā.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo priekšlikuma daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 4, atturas - 5. Pieņemts.

Un par otro daļu. Teksts jums ir redzams. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam ...

J.Kaksītis. Es atvainojos, Čepāņa kungs! Par otro daļu nav jābalso, tā ir iestrādāta 19. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai piekrītat? Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Tālāk ir pārejas noteikums par likuma stāšanos spēkā. Izskatot Juridiskā biroja priekšlikumu, deputāta Nagļa priekšlikumu un Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, atbildīgā komisija ir pirmo - Juridiskā biroja - priekšlikumu atbalstījusi, bet otro - deputāta Nagļa - un trešo - Sociālo un darba lietu komisijas - priekšlikumu nav atbalstījusi. Bet, kolēģi, lai mums nebūtu nekādu pārpratumu, es, pirms tālāk runāšu par šiem priekšlikumiem, gribu, lai stenogrammā parādītos tāds ieraksts, ka, atbalstot Nagļa kunga priekšlikumu, tas ir attiecināms uz 12. pantu. To es saku stenogrammas precizēšanai. Jo šis precizējums parādīsies arī tālāk.

Tagad runāšu par 74. priekšlikumu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi, varētu teikt, daļēji, bet pēc būtības faktiski visu Juridiskā biroja priekšlikumu: likums stājas spēkā ar 1999. gada 1. janvāri, bet likuma 14. un 15. pants (šobrīd lasi: 12. un 15. pants) - vienlaicīgi ar valsts 1999. gada budžeta likuma spēkā stāšanos. Kādēļ mēs nepieņēmām tādu noteikumu, ka likumam jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, vai nenoteicām kādu citu laiku? Šie apsvērumi ir šādi: tas, protams, prasīs budžeta līdzekļus, un gads jau tuvojas nogalei, un tie budžeta līdzekļi būtu atvēlami pēc tam, kad šajā pašā telpā tiks nobalsots par 1999. gada budžetu. Tādēļ komisija lūdz - un es šo komisijas lūgumu izsaku - šeit, Saeimā, atbalstīt šo pārejas noteikumu redakciju, kāda ir 5. ailē.

Sēdes vadītājs. Runās Normunds Pēterkops.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man tomēr liekas tā: ja Saeima ar balsu vairākumu ir atbalstījusi deputāta Nagļa priekšlikumu - 71. priekšlikumu -, tad, loģiski, būtu jābalso arī par 75. priekšlikumu, un es aicinu par to balsot.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kaksīša kungs.

J.Kaksītis. Cienījamo sēdes vadītāj, es atvainojos, es nevarēju īsti saprast loģiku Pēterkopa kunga teiktajā... Bet nu...

Sēdes vadītājs. Pēterkopa kungs...

J.Kaksītis. Es domāju, ka Nagļa kunga iesniegtais 75. priekšlikums un iepriekš nobalsotais, par attiecināšanu uz 6. Saeimas deputātiem, nav savstarpēji kopā saistāmi. Tā ka tās ir, varētu pat teikt, diezgan atšķirīgas lietas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

J.Kaksītis. Es lūdzu atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par likuma spēkā stāšanās laiku? Piekrīt. Pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu. Lūdzu, balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 11, atturas - 4. Likums pieņemts.

J.Kaksītis. Paldies, cienījamie kolēģi, par darbu. Ar to es arī no 6. Saeimas tribīnes atvados kā ziņotājs par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ir piecu Saeimas deputātu lūgums izdarīt šīsdienas sēdes darba kārtībā izmaiņas - 28. punktu (lēmuma projekts “Par Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora Nagļa atbilstību ieņemamajam amatam”) izskatīt pēc 12. punkta, tas ir, pēc tā, kuru mēs nupat izskatījām.

Par šo priekšlikumu vēlas runāt - vai nu “pret”, vai “par” - deputāts Aigars Jirgens.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mūsu galvenais uzdevums šodien būtu pieņemt atlikušos likumprojektus, kas nav izskatīti, un jautājumu par Nagļa kunga atbilstību ieņemamajam amatam atstāt 7. Saeimas izveidotajai valdībai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputātu priekšlikumu izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par - 26, pret - 36, atturas - 6. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Apsardzes darbības likums”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 4806. Apsardzes darbības likuma projekts ir sagatavots trešajam lasījumam. Teikšu jums atklāti, ka mēs pie šī likuma strādājam jau pusotru, jau gandrīz divus gadus. Ir gājis diezgan pasmagi. Es domāju, ka beidzot ir normāla redakcija.

Sāksim skatīt priekšlikumus.

1. priekšlikumu ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, un arī otrais priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja. Pirmais - sakārtot terminu skaidrojumus normālā secībā, otrais - izslēgt 1. panta 1. punktu. Abus šos grozījumus komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot likumprojekta 1. panta 1. punktu un izkārtot terminu skaidrojumus jums iesniegtajā secībā? Piekrīt? Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais priekšlikums arī ir no Saeimas Juridiskā biroja. Ierosina izteikt 1. panta 4. punktu jums redzamajā redakcijā.

4., 5. un 6. priekšlikums - arī tie visi ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi redakcionāli labot esošo redakciju, un visus šos grozījumus komisija atbalstīja. Lūdzu arī jūs atbalstīt tos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 3., 4., 5. un 6. priekšlikumu? Līdz ar to ir akceptēta likumprojekta 1. panta redakcija. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Saeimas Juridiskais birojs ierosina papildināt pirmo nodaļu ar jaunu pantu. Jums ir redzama šī redakcija. Šo redakciju komisija ir mazliet pamainījusi un lūdz deputātus atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 2. panta pirmās un otrās daļas redakcijai - komisijas ieteiktajam variantam? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 9. priekšlikums, kurš ir no Saeimas Juridiskā biroja. Komisija to atbalstīja, lai pilnveidotu 2. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 9., 10., 11., 12., 13. un 14. priekšlikums. Pirmie pieci priekšlikumi ir no Saeimas Juridiskā biroja. Tos komisija atbalstīja. Un visbeidzot Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosināja izteikt 3. panta trešās daļas 2. punktu jums redzamajā redakcijā. Visi šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt likumprojekta 4.panta (pēc jaunās numerācijas) nosaukumam un pirmās, otrās un trešās daļas redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja iesniegtais 15.priekšlikums, kurš ir par 4. un 5.panta pirmo daļu. Kā jūs redzat, šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 5.panta “Speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas kārtība” redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 16.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina aizstāt 5.pantā dažus vārdus. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Tālāk ir 17. un 18.priekšlikums. Arī abi šie Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi ir atbalstīti.

Un visbeidzot ir 19.priekšlikums, kurš ir no atbildīgās komisijas, - papildināt 5.panta otro daļu... Arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par 16., 17., 18., 19. un 20.priekšlikumu, līdz ar to akceptē 6.panta (pēc jaunās numerācijas) redakciju. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 21.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums izteikt 6.panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Jūs šeit redzat šo redakciju. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Paldies, pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums nr.22 - izslēgt 8.panta pirmajā daļā vārdus “apsardzes pakalpojumu sniegšanai”. Komisija to atbalstīja.

Tālāk ir 23.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums izteikt 8.panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Arī to komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē likumprojekta 10.panta (pēc jaunās numerācijas) redakciju. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 24.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina izslēgt 9.pantā vārdus “kas sniedz apsardzes pakalpojumus”. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Arī 25.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ierosina izslēgt 9.panta 4.punktā vārdus “fizisko un juridisko”. Arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti akceptē likumprojekta 11.panta (pēc jaunās numerācijas) redakciju. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 26.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina izteikt trešās nodaļas tekstu jums redzamajā redakcijā. Tātad ir runa par 10., 11. un 12.pantu. Visu šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 12., 13., 14. un 15.panta redakcijai. Esam akceptējuši arī 27.priekšlikumu.

Skatām 28.priekšlikumu. Lūdzu! 16.pants.

K.J.Druva. Saeimas Juridiskais birojs ierosina izteikt 16.panta 2.punktu jums redzamajā redakcijā. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē likumprojekta 16.panta redakciju. Druvas kungs, acumirkli! Kolēģi, lūdzu savu sajūsmu vai savu sašutumu par iepriekšējo balsojumu pietaupīt starpbrīdim.

Lūdzu, turpiniet, Druvas kungs!

K.J.Druva. Tālāk ir 29.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina izteikt 13.pantu jums redzamajā redakcijā.

Ir arī atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 13.pantu komisijas redakcijā. Pirmais ir daļēji atbalstīts, bet otrais priekšlikums ir pilnīgi atbalstīts. Jauno redakciju jūs redzat 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 17.panta pirmās un otrās daļas redakcijai. Paldies, pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 31.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina izdalīt 17.pantu atsevišķā nodaļā. Šo ierosinājumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 32.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 16.pantu. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē likumprojekta 21.panta (pēc jaunās numerācijas) redakciju. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 33.priekšlikums - Saeimas Juridiskais birojs ierosina pārcelt 19.pantu uz otro nodaļu. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 34.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina izslēgt 20. un 21.pantu. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 20. un 21.pantu (pēc vecās numerācijas). Paldies, pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 35.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina izteikt pārejas noteikumu 2. un 3.punktu jums redzamajā redakcijā. Abus šos priekšlikumus komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta pārejas noteikumu 2. un 3.punkta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Atbildīgā komisija lūdz deputātus atbalstīt likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 2, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru””. Trešais lasījums.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Jānis Rāzna.

J.Rāzna (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.4811. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru”” trešajā lasījumā.

3.pantā mums ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt redakcionāliem precizējumiem.

J.Rāzna. Arī 9.pantā mums ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt.

J.Rāzna. 1.priekšlikums ir saņemts no atbildīgās komisijas par 11.pantu. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam - 11.panta redakcijai. Paldies, pieņemts.

J.Rāzna. 2.priekšlikums ir saņemts no deputāta Bāna par 12.pantu. To komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās deputāts Vents Balodis. (No zāles deputāts V.Balodis: “Es atvainojos - par nākošo!”)

J.Rāzna. Viņš nerunās...

Sēdes vadītājs. Tas kompjūterā neparādās... Baloža kungs, par kuru priekšlikumu jūs gribat runāt? Tātad esam akceptējuši. Paldies, pieņemts.

J.Rāzna. 3.priekšlikums ir deputāta Dilbas priekšlikums par 12.pantu. To komisija ir daļēji atbalstījusi un izteikusi savā - komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Jūs par šo punktu vēlaties runāt? Lūdzu, Baloža kungs!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Tā kā šodien mēs izskatījām galīgajā, trešajā, lasījumā likumprojektu “Par akcīzes nodokli” un noraidījām akcīzi cukuram, tad šie priekšlikumi, kas paredz cukuram akcīzi, šajā likumā būtu noraidāmi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav.

Komisijas vārdā, Rāznas kungs, vai vēlaties ko piebilst?

J.Rāzna. Nē! Diemžēl tāda situācija šobrīd ir, un es aicinu vienkārši balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Dilbas priekšlikumu - papildināt likuma trešo nodaļu ar jaunu pantu. Komisija to ir atbalstījusi daļēji un izteikusi savā priekšlikumā. Lūdzu rezultātu! Par - 14... Vai dieniņ, kolēģi! Tikai 37 deputāti balso. Vēl nav bijis tik švaki...

Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Balsosim 3. - deputāta Dilbas priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi daļēji, ietverot savā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 16, atturas - 26. Nav pieņemts.

J.Rāzna. 4. ir deputāta Dilbas priekšlikums - papildināt likuma trešo nodaļu ar jaunu 13., 14. un 15.pantu. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai piekrītat komisijas atzinumam? Jūs man, Rāznas kungs, nestāstiet! Sakiet to deputātiem!

J.Rāzna. Jā, es piekrītu šeit deputātu...

Sēdes vadītājs. Vai piekrītat, ka mēs skatām tālāk, jo šie vairs nav balsojami?

J.Rāzna. ...pretēji noskaņojumam, jo praktiski tie vairs nav balsojami, tā kā mēs noraidījām akcīzes nodokli vispār.

Sēdes vadītājs. Paldies.

J.Rāzna. 5.priekšlikums ir deputāta Dilbas priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā... Komisija to ir atbalstījusi un izteikusi kā pārejas noteikumu 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Dilbas priekšlikumu - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 16, atturas - 19. Nav pieņemts.

J.Rāzna. 6. arī ir deputāta Dilbas priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, bet praktiski šis priekšlikums nav balsojams, jo būtībā mēs jau esam noraidījuši akcīzes nodokli.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

J.Rāzna. Es aicinu balsot par likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā, kaut gan praktiski tur nekādas normas nav iestrādātas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 13, atturas - 20. Likums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos, godātie kolēģi, ir 11.punkts - “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Jānis Rāzna.

J.Rāzna (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.4532-a. Izskatīsim otrajā lasījumā likumprojektu “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu, tāpēc mēs to izskatīsim arī galīgajā lasījumā.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums noteikt konkrētus datumus. Komisija to ir atbalstījusi un iestrādājusi savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 2.priekšlikums ir deputāta Rāznas priekšlikums papildināt 2.panta pirmo daļu. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi un iestrādājusi atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Rāzna. 2.panta otrā daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt, pieņemts.

J.Rāzna. Arī trešajā daļā ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē redakcionālos precizējumus. Pieņemts.

J.Rāzna. 3.priekšlikums ir deputāta Rāznas un Juridiskā biroja priekšlikums par 3.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

J.Rāzna. 4.priekšlikums ir deputāta Rāznas priekšlikums papildināt 3.pantu ar otro daļu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.Rāzna. 4.pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Rāzna. Arī 6.pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. Redakcionāls precizējums ir arī 7.pantā.

Sēdes vadītājs. Ozoliņa kungs, vai jūs vēlaties runāt? Bet kā es to varu zināt? Jūs nospiežat balsošanas pogu tad, kad jūs gribat. Tagad mēs apspriežam 7.pantu. Akceptējam 7.pantu. Pieņemts.

J.Rāzna. 5.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 9.panta pirmo daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Ozoliņa kungs runās par to. Lūdzu!

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamais Čepāņa kungs! Cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību nevis uz Juridiskā biroja priekšlikumu, bet runāt tieši par 9.pantu, uz kuru attiecas šis Juridiskā biroja priekšlikums.

Mēs esam sākuši runāt par 50 gadu okupācijas seku izvērtēšanu. Taču, ja mēs paskatāmies uz 9.pantu, tad redzam, ka mūsu Latvijas zemei ir iespējams būt par īpašumu pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Okupācijas sekas tomēr vēl nav izvērtētas, un es principiāli iebilstu pret to, ka mūsu valsts zemi varētu šodien iegādāties pastāvīgie iedzīvotāji, it sevišķi, ja uz tās vēl ir dzīvojamās ēkas un augļu dārzi. Un zemes, kuras nav pieprasījuši bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki... Bieži šo zemes īpašnieku vairs nav, un arī viņu mantinieku vairs nav, jo tie ir guldīti svešajās zemēs. Tāpēc es principā balsošu pret visu šo likumprojektu un arī pret šiem grozījumiem. Man nav pieņemams pašreiz šāds likums, kurā ir 9.pants, kas leģitimē okupācijas sekas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Vai vēlaties ko teikt komisijas vārdā?

J.Rāzna. Es aicinu vienkārši balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta 9.panta redakciju, kādu to ierosinājusi atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi! Pēdējo mūsu darba stundu, lūdzu, pēdējiem spēkiem mēģiniet vēl izturēt un nospiest attiecīgās balsošanas pogas! Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta 9.panta redakciju - komisijas ieteikto redakciju. Daži var divas pogas nospiest, daži pat vienu nevar. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 6. Pieņemts.

J.Rāzna. 9.panta otrajā daļā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Rāzna. 6. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 9.panta otro daļu. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 7.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 9.panta trešo daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

J.Rāzna. 8., 9. un 10.priekšlikums ir deputātes Seiles priekšlikums par 10.pantu. Komisija tos ir atbalstījusi un iestrādājusi savā - 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 10.panta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 12.priekšlikums ir deputātes Seiles priekšlikums izslēgt 13.pantā vienu daļu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 13.panta redakcijai. Pieņemts.

J.Rāzna. 15.pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

J.Rāzna. Redakcionāls precizējums ir arī 16.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 13.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 16.panta 3.punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

J.Rāzna. 14.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 18.pantu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Rāzna. 15.priekšlikums ir deputāta Rāznas priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi savā - 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Runāt vēlas deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Šis ir deputāta Rāznas iesniegtais priekšlikums nr. 15 - 18.pantu izteikt šādā redakcijā. Pirmā daļa ir pieņemama, bet es gribu vērst jūsu uzmanību uz otro daļu: “Ja pie dalītām īpašuma attiecībām, noslēdzot zemes nomas līgumu, puses nevar savstarpēji vienoties, tad zemes nomas maksa nosakāma līdz 7% no zemes kadastrālās vērtības gadā, izņemot tos gadījumus, kad zemes nomas maksa noteikta citos likumdošanas aktos.” Kāpēc būtu šinī gadījumā jāpievēršas tieši šiem procentiem? Šodien vēl nav iestrādātas normas strīda jautājumos par šiem procentiem. Ļoti daudz ir bijis zvanu no citām pilsētām, kur cilvēki ir neizpratnē. Jo ir tādi gadījumi: vēl sociālisma laikā tika uzceltas ēkas, teiksim, kaut kāds veikals vai kaut kas cits, uz zemes, kuras īpašnieks pēc tam atradās, un viņš šodien piedzen no šī veikala vai kāda cita nepamatoti augstus procentus, kurus viņi nav spējīgi samaksāt. Tāpēc obligāti ir jāpievērš tam uzmanība un ir jābūt noteiktiem procentiem. Jāpieņem likums, kurā ir noteikti šādi “griesti”. Ja šinī gadījumā ir, teiksim, 7%, tad tas likums ir pilnīgi pieņemams, tad varētu atbalstīt šo likumu.

Kāpēc tas ir vajadzīgs? Bieži vien šos jautājumus izskata tiesā, un tiesa saka: nav noteikti nekādi “griesti” procentu ziņā. Līdz ar to nevar pat vienoties - vai nu 2%, vai 7%... Ir pat gadījumi, kad ir 20% vai pat vēl vairāk procentu. Iedomājieties, - kaut kur ir 1000 kvadrātmetru liels zemes gabals, un plēš tik lielus procentus, ņem tik augstus procentus, ka cilvēks nav spējīgs tos samaksāt... Iznāk, ka par 1000 kvadrātmetriem... es zinu, ka vienā otrā pilsētā par 1000 kvadrātmetriem maksā 130 - 140 latus, katru mēnesi tādu summu maksā.

Tā ka šinī gadījumā tas noteikti ir vajadzīgs.

Tālāk. Ir atbalstīts, ka šos jautājumus izskatīs Centrālā zemes komisija. Es domāju, ka tas nav pamatoti un ka arī to nevarētu atbalstīt. Jo es pats strādāju Centrālajā zemes komisijā un zinu, ka ir daudzi tādi jautājumi, pie kuriem ir nopietnāk jāstrādā. Un, ja tagad būs jāizskata strīda jautājumi, kuros ir runa par dažiem procentiem, tad šinī gadījumā tas nav pieņemams. Es domāju, ka pilnīgi loģisks ir deputāta Rāznas priekšlikums, un es lūdzu to atbalstīt, jo ir jāpieņem tāds likums, kurā ir ietvertas normas, teiksim, šinī gadījumā šie 7%. Es lūdzu balsot par šo priekšlikumu un balsot pozitīvi.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Mēs pieņemam likumus lielā steigā, tādēļ es piedodu Nagļa kungam, ka viņš līdz galam nebija izpratis šā priekšlikuma būtību. Komisija jau nav atbalstījusi 15.priekšlikumu - Rāznas kunga priekšlikumu - visā pilnībā. Atbildīgā komisija Rāznas kunga priekšlikumu ir pārveidojusi, iestrādājusi savā priekšlikumā - 16.priekšlikumā -, kur ir pateikusi, ka strīdus, ja ēka pieder vienai personai, bet zeme citai, izskata Centrālā zemes komisija. Un šeit, šajā atbildīgās komisijas atbalstītajā priekšlikumā, nav vairs noteikti nekādi procenti. Šos strīdus izvērtē Centrālā zemes komisija, kuras lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Tāpēc es aicinu visus atbalstīt 16.priekšlikumu - atbildīgās komisijas priekšlikumu -, un tad viss būs kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Rāznas kungs, vai vēlaties kaut ko teikt komisijas vārdā?

J.Rāzna. Es domāju, šeit jau izskanēja... Tiešām 15.priekšlikuma otrā daļa paredz, ka arī pilsētās tiek noteikti nomas “griesti” un tie ir 7%, lai cilvēkiem nav jāiet uz Centrālo zemes komisiju un tiesu. Šeit vienkārši ir vajadzīgs deputātu balsojums. Vai nu mēs atstājam tā, kā ir pašlaik, - ka jautājumu izlemj tiesā, tad nāks klāt vēl Centrālā zemes komisija -, vai arī likumā nosakām šos 7%. Pārejas periodā, kurā beidzas zemes reforma... Es lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu nr. 15. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 6, atturas - 19. Jāpārbalso! Godātie kolēģi, lūdzu izdarīt savu izvēli par labu vai par sliktu 15.priekšlikumam! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Atkārtoti balsosim par 15.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 15, atturas - 30. Nav pieņemts.

J.Rāzna. 16.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 18.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 16.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Rāzna. 17.priekšlikums ir deputāta Rāznas priekšlikums par pārejas noteikumiem. Un 18.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumiem. Deputāta Rāznas priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iestrādāts Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atzinumam par 17. un 18.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. Līdz ar to mēs likumprojektu esam izskatījuši otrajā lasījumā. Es lūdzu balsot kopumā par likumprojekta pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 3, atturas - 3. Likums pieņemts.

J.Rāzna. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ir divi iesniegumi Prezidijam. Deputāts Jirgens raksta, ka saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 135.pantu ierosina noteikt, ka darba kārtības 27. jautājums - lēmuma projekts “Izteikt neuzticību aizsardzības ministram Jundzim” - pēc būtības nav apspriežams Saeimā.

Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, kas ir šajā sakarībā noticis, un to, kādu lēmumu ir pieņēmis Ministru prezidents, ierosinu piekrist. Nav iebildumu? Paldies. Svītrojam to.

Un otrs ir piecu deputātu... sešu deputātu parakstīts priekšlikums. Lūdz patstāvīgo priekšlikumu “Deklarācija par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā” izskatīt pēc likumprojekta “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par sešu deputātu priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 10, atturas - 16. Priekšlikums pieņemts. Izskatām tagad darba kārtības 36. jautājumu - “Deklarācija par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā”. Dokuments nr. 4744. Kas ir ziņotājs par šo lēmuma projektu?

Jānis Mauliņš. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Šis mūsu lēmums būs mūsu nostāja pret mūsu karavīriem, kuri tiešām cīnījās par Latvijas neatkarību un pret to neganto ienaidnieku, kas mums bija uzbrucis 1940.gadā. Ir pateikta patiesība par to, kā tiek pasaulē novērtēti leģionāri 1946.gadā un vēlākajos gados no sabiedrotajiem Rietumos. Bet līdz šim ir bijusi dezinformācija par leģionāriem, un šo dezinformācijas upuru skaitā bija arī mūsu Valsts prezidents Ulmanis, Vācijas kanclers Helmuts Kols, kā arī mūsu lielās kaimiņvalsts prezidents Boriss Jeļcins. Lai novērstu šo dezinformāciju, lūdzu, nobalsosim par šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deklarāciju. Deklarācijas teksts jums ir izdalīts. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 8, atturas - 3. Deklarācijas teksts ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Grozījumi Ciltsdarba likumā”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns. Leiškalna kungs nav kompetents runāt ciltsdarba jautājumos. Kompetents runāt ir Guntars Grīnblats.

G.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es neatsakos no šī jautājuma apspriešanas. Dokuments nr.4711. Grozījumi Ciltsdarba likumā ir sagatavoti pirmajam lasījumam. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iepazinās ar grozījumiem Ciltsdarba likumā. Šie grozījumi novērš pretrunas ar likumu par atbilstības novērtēšanu, un ir redakcionālas dabas grozījumi. Komisija konceptuāli atbalsta šos grozījumus, un lūdzam Saeimu atbalstīt tos.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts. Noteikt termiņus otrajam lasījumam acīmredzot vairs nav loģiski, jo tas būs jau 7.Saeimas kompetencē.

Godātie kolēģi! Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns lūdz lēmuma projektu “Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās Radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai galaziņojumu” izskatīt tūdaļ pēc kārtējā likumprojekta izskatīšanas, jo pretējā gadījumā tā izskatīšana 7.Saeimā praktiski būs neiespējama. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 30, atturas - 15. Jābalso vēlreiz. Vēlreiz lūdzu zvanu. Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu izdarīt izmaiņas darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 14, atturas - 20. Priekšlikums ir pieņemts.

Izskatām darba kārtības 35.jautājumu. Komisijas vārdā - deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es speciāli lūdzu jūs, deputāti, izskatīt šo lēmuma projektu, jo patiešām tā ir 6.Saeimas kompetence, komisija ir strādājusi gandrīz divus gadus. Jums ir priekšā šis galaziņojums, un es, lai nekavētu laiku, tuvāk nepakavēšos pie tajā izteiktajām tēzēm un atzinumiem, es ceru, ka nebūs arī īpaši garas debates. Sakarā ar to, ka 6.Saeimas darba laiks beidzas un ir atlicis tikai nedaudz vairāk par pusstundu, es lūdzu apstiprināt šo Saeimas lēmumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Dokuments nr. 4775. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, vai tiešām mēs neatzīsim šīs komisijas darbu par pareizu? Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 15. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Zvejniecības likumā”. Leiškalna kungs ir kompetents runāt par šo jautājumu.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Kas nevar vairot cilti, tas var zvejot citās ciltīs. Un tāpēc es iesaku jums paņemt dokumentu nr.4735 - Ministru kabineta sēdē akceptēto likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā”. Šie grozījumi ir ļoti tehniski un attiecas uz likumu savstarpēju saskaņošanu, un tāpēc komisijas vārdā aicinu jūs nobalsot par likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 7, atturas - 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Tā kā Ministru kabinets ir sagatavojis ļoti precīzu un ļoti labu redakciju, kas novērš pretrunas starp likumiem, aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 5, atturas - 3. Pirmajā lasījumā ir pieņemts.

K.Leiškalns. Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Ja nu jums nebūtu iebildumu - šī sakārtošana tiešām ir tīri tehniska lieta -, aicinu jūs nobalsot par likumprojekta pieņemšanu uzreiz otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav, nav!”) Arī makšķerniekiem nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 6, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Kolēģi, ir vienpadsmit deputātu parakstīts priekšlikums 1998.gada 29.oktobra sēdi pārtraukt pēc sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”. Šo sadaļu, godātie kolēģi, mēs nupat esam sekmīgi pabeiguši. Vai kāds vēlas par šo priekšlikumu runāt “par” vai “pret”? Andrejs Požarnovs vēlas runāt. Viņš pats pateiks, vai “par” vai “pret”.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Mēs šodien esam strādājuši diezgan veiksmīgi un ātri un esam par pusstundu ātrāk izskatījuši šos likumprojektus, taču visa darba kārtība vēl nav izskatīta. Es atceros, ka mums bija vienošanās, ka šī Saeima strādās tik ilgi, kamēr izskatīs pilnīgi visus jautājumus. Ir vairākas atbildes uz deputātu pieprasījumiem, kuri ir rindā jau ilgāku laiku, un tādēļ es domāju, ka nebūtu godīgi, ja mēs saīsinātu savu darba laiku par pusstundu un šos jautājumus neizskatītu. Mums ir laiks, un mēs varam turpināt strādāt. Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis runās “par”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Nu neizskatīsim šodien mūsu priekšvēlēšanu laika pieprasījumus! Tie visi bija priekšvēlēšanu laikā tapuši pieprasījumi, tad katram bija savas intereses, katram bija sava vēlme, visi mēģināja “iegriezt” viens otram. Tagad šķirsimies draudzīgi! Bija tāda sena laba filma krievu valodā, kurā darbojās runcis un divi pelēni... Nu tad arī atvadīsimies ar tādu draudzīgu noskaņu un šodien sēdi neturpināsim. Esam likumprojektus izskatījuši, raženi strādājuši. Cienījamie kolēģi, esmu “par”!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputātu priekšlikumu pārtraukt šodienas sēdi. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 21, atturas - 9. Priekšlikums ir pieņemts. (Starpsauciens: “Slaisti!”)

Godātie kolēģi! Pirms sēdes slēgšanas ir jānoklausās divi paziņojumi. Vārds Ventam Balodim. Par komisijas sēdi.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Budžeta un finansu komisijas locekļi! Aicinu uz komisijas telpām, uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es arī ar sajūsmu to uzņemu, tā kā esmu šīs komisijas loceklis.

Ir vēl viens lūgums un paziņojums: lūdzu, neaizmirstiet savas personīgās mantas! Ja tās vēl ir kādam atvilktnē, lūdzu, neaizmirstiet, lūdzu, paņemiet tās.

Godātie kolēģi, tagad, lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm. Un pēc reģistrācijas identifikācijas kartītes būtu vēlams paņemt par piemiņu. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Jānis Jurkāns, Indulis Emsis, Andrejs Krastiņš, Guntars Grīnblats, Andrejs Požarnovs, Andrejs Panteļējevs, Kārlis Leiškalns, Jānis Lagzdiņš, Jānis Bunkšs, Ēriks Zunda, Dainis Turlais, Jānis Rāzna, Ernests Jurkāns, Edgars Bāns, Andris Ameriks, Jānis Ādamsons, Imants Liepa, Kārlis Čerāns, Paulis Kļaviņš, Viesturs Gredzens, Roberts Dilba, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Latvijas Republikas 6.Saeimas 29.oktobra sēdi paziņoju par slēgtu.

6.Saeimas darba noslēguma sēde pirmdien, 2.novembrī, pulksten 12.00. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute