Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi! Turpināsim apspriest likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Mēs vakar sākām apspriest frakcijas “Latvijai” 24.priekšlikumu, un debatēs par šo jautājumu ir pieteicies runāt Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es aicinātu neatbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, jo nevajag pārvērst tikšanos ar vēlētājiem par kaut kādu spekulācijas objektu. Tikšanās ar vēlētājiem ir iespējama tikai tad, ja ir vēlēšanās to darīt. Nav nekādas problēmas sarakstīties, satikties šeit darba laikā, pārtraukumos. Tāpat ir sestdienas un svētdienas, tomēr šeit, Saeimā, pats svarīgākais ir izmantot laiku tieši darbam pie likumiem. Un, ja mēs šādā veidā sadalām savu plānu, ka, lūk, katra otrā nedēļa ir atvēlama tikai tam, lai tiktos ar vēlētājiem, tad interesanti būtu uzzināt, kādā veidā ir iespējams normāli strādāt pie likumiem, atmetot gandrīz pusi laika dažādām tikšanās reizēm.

Tātad šāda projekta iesniedzējiem ir slinkums izmantot to laiku, kas viņiem ir, jo viņiem vajag vēl kaut kādu īpašu laiku, taču es pēc tā neredzu nekādu vajadzību. Vispār nevajadzētu piesārņot mūsu darbu ar kaut kādām tādām frāzēm, kurām faktiski nav nekāda seguma, bet kuras ir domātas tikai tam, lai sevi parādītu labāk nekā citus, un vispār šī mūžīgā runāšana par vēlētājiem un tikšanos, vēlētāji ir ļoti dažādi, tikpat dažādi, cik dažādi esam mēs šeit, un katrs no mums pats personīgi izvēlas paņēmienus, kādā veidā strādāt ar vēlētājiem. Arī vakardien, runājot par šiem ierosinājumiem par ekskursijām šeit Saeimā, var sacīt, ka vienam otram tas ir vajadzīgs tikai tagad - priekšvēlēšanu laikā. Pēc tam viņš vispār aizmirsīs par šīm ekskursijām. Katram ir savi paņēmieni, kā viņš grib kļūt pievilcīgs, un tāpēc tā ir katra individuāla darīšana, bet šeit likt iekšā mūsu dokumentos šāda veida piebildes... Es esmu kategoriski pret to, tā ka es nevaru šādu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, kolēģi! Dobeļa kungs jau faktiski pateica to, ko es gribēju atgādināt. It īpaši Čerāna kungam, jo jūs, Čerāna kungs, allaž nākat tribīnē un lidināties kā tāds balts eņģelis: sak, ja jūs, Saeimas deputāti piekritīsiet tam, ko es sacīšu, tad jūs padarīsiet tautu laimīgu. Nealojieties! Reizi par visām reizēm nolaidieties uz šīs grēcīgās zemes un paskatieties uz patiesību, kāda tā ir. Un patiesība ir pavisam citādāka, nekā jūs stāstāt un mēģināt iestāstīt tautai nu jau gandrīz trīs gadus no šīs Saeimas tribīnes. Un es nekļūdīšos, sacīdams, ka jūs viens pats personīgi esat iztērējis vismaz 100 tūkstošus latu, runājot šeit no tribīnes. Tad iedomājieties, kas tā ir par milzīgu summu, kuru droši vien, ja jūs nebūtu tik daudz runājis, bet būtu bijis konstruktīvāks, varētu iedot tiem pašiem nabagiem, par kuriem jūs tik ļoti it kā iestājaties. Un šī runāšana par saitēm starp vēlētāju un varu, par ko jūs arī vakar runājāt, ir jūsu ilūzija, jo, iespējams, tauta jūs tur nemaz negaida, jūs uzbāžaties ar varu, jo, redzat, situācija jau ir tāda, ka partiju reitingā, kas tiek publicēts no dažādiem avotiem, es jūs nekādi nepamanu. Trīs gadus tik cītīgi aģitējot katru dienu desmitiem reižu, jums jau vajadzēja būt tik populāriem, ka visi pārējie nobālētu, bet kaut kā neiznāk... Bet, lūk, visu to konstruktīvo, ko Saeima un valdība ir darījusi šajos divarpus gados, nu jau drusciņ ilgāk, jūs nepārtraukti nozākājat un nepamanāt to, ko Saeima un valdība dara, un nav svarīgi, kāda tā ir - ideāla vai neideāla, par to šoreiz nav runa. Jūs nepamanāt šīs labās lietas. Es nemaz nenosaukšu, ko valdība ir darījusi un ko Saeima, arī šī jūsu zākātā pozīcija, ir darījusi tautas labā. Lūk, tās ir tās lietas!

Nupat valdība ir paziņojusi, ka bērna kopšanai līdz 1,5 gadam ģimene saņems 30 latus 12 latu vietā. Jā, tā nav milzīga summa, bet salīdzinoši tomēr ir ļoti liela, jo jau sešus gadus nebija absolūti nekāda pielikuma. Jūs šīs lietas nepamanāt un nepamanīsit, tāpat kā jūs neesat pamanījis, bet tauta ir pamanījusi, pensionāri ir pamanījuši, ka nepilna gada laikā pensija ir pieaugusi par 10 latiem, bet jūs tikai zākājat, jūs tikai skriesit atkal pie tautas un runāsit... Jums jau nepietiek, ka trīs gadus izmantojat šo tribīni, jums jau vajadzīgs vēl papildu atvaļinājums, brīvdienas nedēļas garumā, un jūs nekautrējaties, ka mēs šādā veidā arī paralizēsim Saeimas darbu, likumdevēja darbu. Nu tas ir vienkārši... (No zāles deputāts M.Lujāns: “Pēter, kāp nost!”) Es saprotu... Es dažādi esmu mēģinājis apelēt pie jūsu partijas, tā sakot, godaprāta, bet diemžēl neizdodas... Es, protams, ceru un pat ticu, ka deputāti par šādu absurdu nenobalsos, taču ir nepatīkami, ka notiek nepārtraukti mēģinājumi muļķot tautu, ka jūs esat tie baltie eņģeļi, bet visi citi ir tie melnie, kuri grib tautai sliktu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti! Mēs šo jautājumu apspriežam jau otrreiz. Es domāju, ka pirms diviem gadiem šis jautājums par katras otrās Saeimas darba nedēļas atvēlēšanu tikšanās reizēm ar vēlētājiem vienreiz jau tika noraidīts, tāpēc es kategoriski iestājos pret šāda priekšlikuma ieviešanu Kārtības rulli, jo parlamentam ir savi uzdevumi. Tas absolūti nenozīmē, ka ar cilvēkiem nav jātiekas, ka frakciju pārstāvjiem nav jātiekas ar sabiedrību, un tas izriet no paša mūsu Satversmes gara, tas izriet no Satversmes 5.panta. Te ir tādi vieni vai otri, kas vienmēr nāk, pārmet citiem laika tērēšanu un uzskata, ka tikai viņu viedoklis šai sabiedrībai vai šai zālei ir svarīgs, ka par viņu viedokli nodokļu maksātāji var maksāt 100 tūkstošus latu, bet par citu viedokli, kas viņiem nav pieņemams, nevar maksāt ne grasi.

Tam vienam vai otram es gribētu pateikt, ka mans vakardienas priekšlikums nav vis kaut kāds priekšvēlēšanu ierosinājums, un es varu pilnīgi mierīgi un ar atklātu sirdi pateikt, ka šo cilvēku uzaicināšanu, iepazīstināšanu ar parlamentu, ar parlamenta darbu es veicu jau piecus gadus no vietas un pilnīgi mierīgi varu to atļauties bez jebkādām lielām “tēvzemiskām” idejām, bez kaut kādiem lieliem stāstiem par to, kurš tad te ir tas labais, kurš tad te ir tas sliktais, kurš ir pie pareizā pieminekļa gājējs un kurš ir pie nepareizā pieminekļa gājējs. Es drīkstu iztērēt tā saukto reprezentācijas naudu, iztērēt deputāta transporta kompensāciju, lai tos cilvēkus nogādātu... lai samaksātu par to autobusu, ar kuru viņi ierodas Rīgā. Es to varu atļauties. Es nebūtu to teicis, ja viens otrs, kas izceļas ar savu provokatorismu visās vietās un visās lietās, nebūtu man mēģinājis to iebāzt acīs. Tas ir darbs!

Tad vēl es gribētu pateikt, ka mums ir jābeidz spekulācijas ar to, cik kurš ir norunājis un cik kura sēde ir izmaksājusi, jo tad mums ir jāsāk arī domāt, cik demokrātija kā institūts vai demokrātija kā pārvaldes iekārta izmaksā naktīs, kad mēs guļam, arī sestdienās un svētdienās, kad mēs neizmantojam šā parlamenta zāli un kad šeit ir tukšs, un kad mēs neļaujam šeit ierasties cilvēkiem, lai apskatītos, kā mēs te dzīvojam, lai paklausītos, kā mēs strādājam, lai saprastu, kādi tad ir mūsu uzdevumi.

Mums ir jāizbeidz šīs spekulācijas, jo tā summa budžetā, kas ir 6 miljoni parlamenta uzturēšanai, pēc savas būtības ir maksa par pārvaldi vai maksa par demokrātiju kā tādu. Mēs demokrātiju nevaram sadalīt minūtēs. Parlamenta nosaukums ir cēlies no vārda parler, kas nozīmē “runāt”, un šeit ir tiesības būt pārstāvētam un izteiktam jebkuram viedoklim, kas ir saņēmis saskaņā ar mūsu Vēlēšanu likumu vismaz 5% lielu sabiedrības atbalstu, un nevienam nav tiesību iejaukties citu runātāju teiktajā. Protams, to var apstrīdēt, protams, to var nepieņemt, bet nedrīkst pārmest naudas iztērēšanu.

Un, ja runājam par jums, Tabūna kungs, tad šīs 5. un 6.Saeimas laikā nu neviens nav izlējis tik daudz “ūdens”... Par vēlētāju naudu es nerunāšu vispār, bet tiešām ir izliets tik daudz “ūdens”, un, ja mēs to pēc zināmām tehnoloģijām saskaitītu latos un santīmos, tā summa būtu... Ar sporta sacīkstēm stadionā jūs to summu nekad neatpelnītu... Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”. Es, kolēģi, aicinu visus runāt par apspriežamo jautājumu.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es arī gribēju aicināt runāt par jautājumu, jo arī es noklausījos Tabūna kungu un pārliecinājos, ka absolūti neviena vārda, pat burta nebija par lietu, jo runa bija tikai par Tautas kustību “Latvijai”, tās ķengāšanu, personīgi par Čerāna kunga ķengāšanu. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Nevajag runāt!”) Es domāju, ka viņš patiešām pārliecinoši notērēja nelietderīgi laiku.

Sēdes vadītājs. Bet arī jūs to tagad darāt.

J.Mauliņš. Paldies, priekšsēdētāja kungs, es atviegloju jūsu pienākumu to aizrādīt un atbalstīju jūs... Vispirms izvirzās jautājums par to, kā lai mēs nokļūstam attālākos Latvijas rajonos, kas ir tālāk no Rīgas par 200 kilometriem, ja mums ir dota tikai viena diena apmeklēt vēlētājus. Tur braukšanai vien mēs, Tabūna kungs, notērēsim krietni daudz naudas, lai uz pāris stundām satiktos un kādu pagastu apskatītu, kur praktiski vispār nevar aizbraukt... kuru pa vienu dienu nevar izbraukāt. Tāpēc ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai varētu aizbraukt. Tāda ir mūsu pamatdoma šajā likuma grozījumā.

Un es varu teikt vēl to, ka mums nebūtu Saeimā jāgroza tik daudzi tikko pieņemti likumi, ja mēs būtu tuvinājušies tautai, tuvinājušies praktiķiem -juristiem, lauksaimniekiem, ekonomistiem, tautsaimniekiem, kuri diemžēl šo lietu zina tiešām labāk nekā jūs, ievēlētie, un arī es esmu ievēlēts deputāts. Mēs, būdami te ievēlēti, nekļūstam gudrāki, diemžēl īstenībā kļūstam muļķāki, jo sēžam te un urbjamies papīros, bet neredzam, kas notiek mums apkārt, ja mēs nebraucam un neiepazīstamies ar stāvokli uz vietas.

Un, ja parlamentam ir pienākums zināmā mērā kontrolēt to Ministru kabinetu, kuru viņš ir iecēlis, tad katrā ziņā parlamentam ir jāzina arī stāvoklis uz vietas un tautas, tas ir, vēlētāju, pretenzijas pret šo valdību, jo pretējā gadījumā, ja mēs te vien dzīvosim un gaidīsim, lai atbrauc pensionārs no Krāslavas rajona te parunāties pa gaiteņiem, kā te izskanēja... Tas nenotiks, viņš nevar atbraukt, jo viņam ir 40 latu pensija un viņš varbūt vispār ar grūtībām pārvietojas.

Es nezinu, kāpēc jūs tik ļoti vēlaties šo norobežošanos no vēlētājiem, no tautas? Es citādi to nevaru izskaidrot kā tikai ar parastu slinkumu. Likumprojekti būtu patiešām vieglāk pieņemami un vieglāk izskatāmi, ja mēs būtu materiāli sagatavojušies tam - tātad būtu izpētījuši gan tautas noskaņu, gan faktisko stāvokli. Cik reižu mēs bezjēdzīgi esam mainījuši likumus! Tagad mainīsim likumu par civilās atbildības apdrošināšanu transporta vadītājiem. Mainīsim tāpēc, ka mēs atkal nezinām īsto stāvokli. Tāpēc es kategoriski iebilstu pret runājumiem, ko Tabūna kungs teica, jo viņš būtībā neko neizteica.

Vēl gribu teikt, ja jau reiz runā personīgi, tad es varu papildināt personīgi, ka Tabūna kungam ir komplekss. Viņš nezina jautājumu un runā ne jau par lietu. Čerāns runā par lietu, un Tabūnam tas nepatīk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Roberts Dilba - LZS, KDS frakcija.

R.Dilba (LZS, KDS frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Šis priekšlikums, ka katra otrā nedēļa Saeimas kārtējās sesijas laikā būtu atvēlama deputātiem, lai tiktos ar vēlētājiem, ka tās laikā netiek sasauktas Saeimas kārtējās sēdes, es domāju, ir galīgā pretrunā ar realitāti. Mēs ar savu darbu esam parādījuši to, ka tagad esam spiesti nedēļā trīs reizes sasaukt sēdes. Ja mēs vēl atceļam to vienu, tad tas nozīmē, ka otrajā pusgadā būs jāstrādā katru dienu nedēļā, lai izdarītu to darbu, kas mums ir jādara. Es domāju, cienījamie kolēģi... es gribu jūs visus aicināt strādāt pamatīgāk komisijās, strādāt pamatīgāk un godīgāk sēdēs, mazāk tukši runāt, un tā rezultātā... es domāju, ka vēlētāji mūs sapratīs. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā Jirgena kungs. Lūdzu!

A.Jirgens. Godātie kolēģi! Juridiskā komisija neatbalsta šo priekšlikumu. Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas “Latvijai” iesniegto priekšlikumu nr. 24 - papildināt 40.pantu ar otro daļu. Komisija tātad, kā teica Jirgena kungs, šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli par šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 34, atturas - 16. Nav pieņemts.

A.Jirgens. Nākamais - 25.priekšlikums - ir deputāta Čerāna priekšlikums, kuru Juridiskā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Oskars Grīgs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Kad es paņēmu rokās šo likumprojektu “Grozījumi Kārtības rullī”, es neticēju savām acīm. Vai šo lūgšanu, kura ir kristiešiem svēta un kuru ļoti bieži cilvēki pielieto grūtos brīžos dzīvē, arī priekos, bēdās un citos dzīves gadījumos, vai šo lūgšanu vajadzētu ielikt likumprojektā? Es tikai varu pateikt īsi: tā ir viszemiskākā ņirgāšanās par kristiešiem. Es uzsveru: viszemiskākā ņirgāšanās.

Iedomājieties - nākamajā Saeimā būs, piemēram, tādi, kuri vispār netic Dievam, nedz arī kam citam. Mums arī ir tādi neticīgie. Nu kā mēs šeit viņus piespiedīsim ar varu, ar likumu, noskaitīt šo lūgšanu? Es drīzāk ieliktu šeit uz trešo lasījumu varbūt tādus vārdus: “Atpestī mūs no ļauna un no tādiem cilvēkiem kā Čerāns un viņu skolotājiem!” Es negribētu, lai mani pašlaik ieved kārdināšanā, un gribētu pateikt, ko es patiešām domāju par tādiem kadriem kā Čerāns.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribu Čerāna kungam atgādināt, ka konstitucionālajā likumā par pilsoņu tiesībām ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka baznīca ir šķirta no valsts. Mēs tomēr pārstāvam šeit valsti. Čerāna kungs, esiet tik laipns un neuzspiediet savu viedokli pārējiem!

Kā jūs atceraties, pie mums, Saeimā, ierodas daži deputāti ar čalmām un ar Afganistānas ģenerāļa formām, varbūt viņi ir musulmaņi. Tā ir viena lieta.

Otra lieta, ko es jums gribu pateikt. Jūs tiešām neievērojat to cilvēktiesības, kuri ir ar citām pārliecībām. Es domāju, ka Eniņš laikam ir dievturis. Kā Eniņa kungs skatīsies uz tādu lietu, ja viņam uzspiež kristīgās reliģijas lūgšanu?

Čerāna kungs, vai jūs tiešām gribat mūs visus piespiest skaitīt pirms sēdes Tēvreizi? Man liekas, katrs to var izdarīt individuāli. Pagriezieties un paskatieties pa logu, tur ir Jēkaba katedrāle! Jūs tur varat iet kaut vai katru rītu pulksten 7.00 un lūgties, cik gribat. Esiet tik laipns, neuzspiediet to pārējiem! Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es nedomāju, ka jūs par šo priekšlikumu nobalsosiet, un patiesībā man nav tādu ilūziju, ka to varētu pieņemt. Tomēr uzskatu, ka šis ir jautājums, par kuru ir mums šeit jādiskutē. Patiesībā es būtu priecīgs, ja šo priekšlikumu pieņemtu, jo tas ir jautājums par pamatvērtībām, kuras mēs izvirzām un kuras mēs saredzam šajā valstī. Tas ir jautājums par to, ka Latvija tomēr ir piederīga kristīgajai kultūrai un ka Latvija patiesībā ir kristīga valsts.

Ja mēs mācēsim, arī tie, kas esam valsts varā, pacelt savas acis uz Dievu, tad atrisināsies ļoti daudzas problēmas, kuras mūsu valstī šobrīd pastāv un kuras izriet no tā, ka mūsu valstī un sabiedrībā ir plaši sazēlusi Dieva noliegšana un Dieva nicināšana.

Es esmu ļoti priecīgs, ka Grīga kungs šeit, uznācis tribīnē, šos asos vārdus veltīja man, jo es saprotu, ka šeit var būt citādi viedokļi, ka šeit mums var būt neiecietība pret garīgumu un pret jebkādu mēģinājumu šo garīgumu tomēr kaut vai formas veidā iedzīvināt mūsu ikdienā.

Es gribu teikt, ka tā ir ļoti daudzu kristiešu pārliecība, ka, ja mēs Saeimā spētu katru rītu uzsākt ar vienkāršu lūgšanu, tādā gadījumā arī tās mūsu tālākās debates, kas būtu par dažādiem likumprojektiem, par dažādiem lēmumiem, tomēr būtu mazāk pilnas ar dažādiem strīdiem, tās būtu vairāk ar garīgumu apgarotas, mēs redzētu galu galā vienu kopīgu mērķi, kas mums ir, - ka mēs gribam uz stipriem gara pamatiem veidot mūsu Latvijas valsti. Ir skaidri redzams, ka šobrīd mūsu valstī krīze ir saasinājusies, kļuvusi ārkārtīgi dziļa un tā izpaužas pilnīgi visās mūsu dzīves sfērās. Es saprotu tos cilvēkus, kas var nākt un teikt, ka valdība ir izdarījusi ļoti daudzas un labas lietas; es domāju, to vērtēs cilvēki galu galā. Bet, ja mēs paskatāmies uz tiem procesiem, kas notiek valstī, tad mēs redzam, ka šeit mums pietrūkst ļoti būtisku lietu. Es piedāvāju no kristīgā redzesviedokļa šo iespēju kaut nedaudz sakārtot šos mūsu varas procesus, ienest iekšā šeit šo garīgumu, ienest iekšā šo vienojošo momentu, jo patiesībā tieši kristīgās vērtības ir tās, kuras var apvienot mūsu tautu un kuras, kā es ceru, arī apvienos mūs. Tāpēc, necerot uz to, ka šis balsojums būs pozitīvs, es tomēr lūgšu šo balsojumu, lai varbūt, ja tā būs lemts, mēs tomēr spētu kaut nedaudz pievērsties augstākām vērtībām arī šajā sēžu zālē, arī lēmumu pieņemšanas procesā. Es lūdzu balsojumu par savu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Prēdele (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Mīļie kolēģi! Mīļie kristīgie un nekristīgie brāļi un māsas! Lai kā mēs to būtu gribējuši, ar Saeimas kārtības rulli mūsu garīgo pasauli, mūsu dvēseles sakārtot nevar. It īpaši tad, ja mēs šeit redzam tādu garīgu spekulāciju, kas jau stipri vien robežojas ar Dieva vārda nelietīgu un veltu valkāšanu. Mums 2.bauslis māca un atgādina, ka tas ir viens no lielākajiem grēkiem, kādu var izdarīt kristīgs cilvēks, varbūt reizēm neko ļaunu nedomādams. Es domāju, ka tā tas ir noticis šoreiz.

Kas ir lūgšana? (No zāles deputāts J.Vidiņš: “Čerān, klausies!”) Lūgšana, mīļie, ir dziļi personisks pārdzīvojums. Ja nav pārdzīvojuma, ja nav personiskas izjūtas, tad tie ir tikai vārdi. Vārdi paši par sevi nav lūgšana. Lūgt var vienmēr. Katram kristīgam cilvēkam, jums katram es ieteiktu lūgt katru brīdi, tad kad šeit viens otrs no mūsu kolēģiem runā aplamības, ļaunumu, kad mēs šeit jūtam gluži sātaniskas neiecietības un ļaunuma straumes. Lūdziet! Lūdziet, un jūsu lūgšana taps uzklausīta.

Kā jau es teicu, lūgšana nav nekāda tāda darbība, ko var ieviest ar likumu. Tas ir dzīves un dvēseles stāvoklis. Tie, kuri ir ticīgi ļaudis, mani sapratīs. Ar lūgšanas izrunāšanu šeit būs par maz, kaut mēs visus piespiestu šeit atnākt un visus piespiestu šos vārdus izrunāt.

Tātad, ja mēs pieņemtu šādu priekšlikumu, tad no šī brīža mēs uzņemtos ļoti lielu atbildību katrs par savu dvēseli, par sava biedra un drauga dvēseli, jo tas nozīmē, ka tad mums ir radikāli jāmaina visa sava garīgā dzīve, un tas ir tikai labi, un uz to mēs varam tikai cits citu aicināt. Vēl jo vairāk, - mums ir jāmaina sava uzvedība, savi vārdi, darbi un domas, ko mēs esam ienesuši šajā zālē.

Vai mums nevajadzētu sākt ar to - mainīt sevi, savu garīgo pasauli un atrast tur to nišu, kas ir katra sirdī un daudzu sirdīs tukša niša, kas ir domāta lūgšanai, Dieva piesaukšanai, pazemībai Dieva priekšā?

Es nekad neaizmirsīšu kādu brīnišķīgu pareizticīgo priesteri, kura grāmatu es lasīju. Tur bija rakstīts, ka Dievs no sātana atšķiras tikai ar vienu vienīgu lietu. Domāts - ar ko dievišķais atšķiras no sātaniskā. Arī sātans var Dievu lūgt. Arī sātans, kā tas ir rakstīts Svētajos Rakstos, Dievu pielūdz un Svētos Rakstus lasa, bet sātans nekad nespēj būt pazemīgs. Lūk, pazemību vajag mācīties! Pazemību citam cita priekšā, tautas priekšā.

Šajā ierosinātajā Kārtības ruļļa papildinājumā ir rakstīts: katrā darba dienā, kad notiek Saeimas sēdes, ir jālūdz šī lūgšana. Man šis teikums šķiet ļoti zaimojošs. Mums lūgšana “Mūsu Tēvs” ir jālūdz katru dienu. Un, ja mēs ierakstīsim Saeimas kārtības rullī, ka tas ir vienu vai divas reizes nedēļā, kā mēs paši sevī varēsim ieskatīties?

Otra lieta, par ko es gribu runāt un ko jūs jau būsiet pamanījuši. Šeit kolēģis piedāvā katolisko lūgšanu: “Tēvs mūsu...” Atšķirība ir it kā ļoti maza, tomēr mēs, protestanti, esam paraduši lūgt: “Mūsu Tēvs debesīs...”

Un trešā lieta. Jau 5. Saeimas pašā sākumā mēs izveidojām tādu nelielu lūgšanu grupu, kas sanāca pirms katras sēdes, tur bija gan tā laika kristīgie demokrāti, gan arī vairāki deputāti no citām frakcijām, mēs lasījām Svētos Rakstus, mēs pielūdzām Dievu, ne gari, īsi, bet ar pārdzīvojumu. Tiesa, šī grupa izjuka. Tas bija 5. Saeimā.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, Prēdeles kundze, 5 minūtes...

A.Prēdele. Vienu minūti vēl lūdzu!

Sēdes vadītājs. Atļausim vienu minūti? Lūdzu, turpiniet!

A.Prēdele. 6. Saeimas sākumā, kā jūs atceraties, bija ierosinājums veidot svētbrīdi pirms katras Saeimas sēdes, lai tad tie deputāti, kuri jūtas aicināti, kuri jūt garīgu nepieciešamību pēc Dieva vārda un pēc lūgšanas, varētu sanākt kopā un to darīt. Diemžēl arī šis aicinājums nerada atsauksmi.

Tāpēc mans priekšlikums ir Kārtības rulli papildināt ar tādu ierakstu, ka tiem, kuri to vēlas, un tiem, kuri to grib, Saeimā ir kapela, un pirms katras sēdes var sanākt kopā kapelā, nevis piespiedu kārtā, bet brīvprātīgi, un tur noturēt svētbrīdi. To varētu darīt dažādu konfesiju garīdznieki, to varētu darīt arī mēs paši, deputāti. Es domāju, ka tas būtu gan kristīgāk, gan patiesāk, gan arī patiesāk pret 2. bausli, kuru, es baidos, pārkāpsim, ja nobalsosim par šo deputāta Čerāna priekšlikumu. Tātad es esmu par lūgšanu, es esmu par Dieva vārdu, es esmu par svētbrīdi, bet par brīvprātīgu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Kristieši un neticīgie! Es esmu spiests atbildēt, ka es tomēr neesmu dievturis, kaut arī es viņiem simpatizēju. Es vispār ļoti demokrātiski tagad izturos pret katru reliģiju. Komunistu laikos baznīca bija šķirta no valsts, un tad bija varbūt pat savs labums, ka par mācītāju bija un uz baznīcu gāja tikai tas, kas bija stingri ticīgs. Tagad kaut kādā mērā šajā virzienā ticība ir pat sašķobījusies. Bet gribu runāt jau ne par to.

Es gribu ļoti draudzīgi aicināt Kārli Čerānu, lai viņš ieklausītos šeit teiktajā un, vislabākajā gadījumā, atsauktu šo savu priekšlikumu. Es gribu turpināt Aidas Prēdeles teikto un izteikt tīri praktiskus priekšlikumus. Nu kā tad, Kārli, tas izskatīsies... Kā tu to uztversi? Skaidrs, ka šeit ir pietiekami daudz neticīgo, ir citu ticību pārstāvji. Jau tika sacīts, ka mēs nevaram piespiest ebrejus vai citai ticībai piederīgos lūgt, bet neticīgie taču ņirgāsies tajā pašā brīdī. Kāda tur iznāks koncentrēšanās? Ir priekšlikums Kārlim un viņa draugiem, ticības biedriem: sarunājiet un atnāciet trīs minūtes ātrāk pirms Saeimas sēdes sākuma šeit pat, pat ne uz kapelu, un koncentrējieties, un tiešām ar vislielāko labestību lūdziet, lai tas darbs izdodas! Un kāpēc gan nevar lūgt pats sevī kaut vai sēdes laikā, kad ir bijuši tādi brīži? Nu es atzīšos, ka tādā ļoti, ļoti kritiskā brīdī, kad, kā man ir licies, te Latvijai ir izšķīrušies likteņi, es to esmu darījis pats iekš sevis, norobežojies sevī un koncentrējies tikai uz vienu - uz Lielo Radītāju. Komunistu laikos ateisms mācīja, ka viens no Dieva noliegšanas pierādījumiem ir tas, ka, lūk, cik daudz ir ticību un ka bez kristiešiem ir vēl vesela virkne ticību. Savukārt man tas ir tiešs Dieva esamības pierādījums, un šodien es saku, ka ir Radītājs. Kaut arī musulmaņi lūdz... un arī musulmaņu Korāns... tur absolūti viss ir pareizi. Tikai - kā cilvēki to izpilda, kā cilvēki pieņem šo izpildījumu... Es domāju, ka šeitan šāds izpildījums būtu kļūda. Ļoti daudz kļūdu ir arī pašos mācītājos. Ne visi dzīvo... Es, protams, esmu daudz grēcīgāks par visiem, te nav runas par to... Taču šī būtu tiešām kļūda, un es domāju, ka Kārlim Čerānam vajadzētu pārdomāt un... Lūdziet! Jūs varat vienoties, kurā minūtē lūgt. Kaut vai sēdes laikā, ja ir atbildīgs brīdis. Kārlis ar saviem ticības brāļiem var tādā stundā vai minūtē... kaut vai sēdes laikā. Lūdzu, koncentrējieties... Nu tāds ir mans priekšlikums Kārlim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Es uztveru Dievu filozofiski un varu šoreiz objektīvi no malas vērtēt šo priekšlikumu. Vispirms atgādināšu, ko vecākā paaudze zina, ka pirms kara katrā skolā katru dienu iesāka ar lūgšanu. (Starpsauciens: “Te jau nav skola!”) Un tur bija gan baptisti, gan pareizticīgie, gan dievturi, gan vispār neticīgie. Un nekāda kaite nenotika. Mēs gan tagad likumos velkam iekšā tādu normu, ka nedrīkst bērniem uzspiest... un ka vajag konfesijas dalīt jau skolās. Ja mēs sakām: “Dod mums vienprātību, Tēvs!”, - tad mēs lūdzam Dievu, kas ir visām konfesijām galu galā viens.

Un, ja mēs painteresēsimies, kā lūgšanos uztver normāls dievturis, normāls baptists, normāls jebkuras konfesijas pārstāvis, tad redzēsim, ka viņš uztver taisni tā - ka lūgšanās ir vēršanās pie augstākās varas. Lūgšanās nekad nav nevienam kaitējusi. Un es atceros tos pirmās klases rītus... pirmo klašu rītus arī vācu laikā, kad patiešām kļuva labāk ap sirdi pēc tādas rīta lūgšanas.

Mums, manuprāt, sirds ir smaga ļoti un liekulības ir daudz, un šāda vēršanās pie sirdsapziņas, var teikt, tās kosmiskās sirdsapziņas, gaužām noderētu. Un par to, kādā formā tā ir uztverta, - par to nu nevajadzētu strīdēties, jo tiešām kristīgā ticība ir varbūt vislabāk aptvērusi šo lūgšanas principu.

Te izskanējušajām runām par Dieva vārda zaimošanu es nekādi nevaru piekrist. Drīzāk zaimošana ir tāda, ka Prēdeles kundze teica: “Es esmu par rīta lūgšanu!” -, tomēr tagad balsos pret. Lūk, tā ir liekulība! Es citu liekulību nezinu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es ļoti, ļoti lūdzu un aicinu izbeigt šīs diskusijas. Es gribu atgādināt deputātiem, arī Prēdeles kundzei, kurai es zināmā mērā piekrītu, ka otrajā stāvā pēdējā zālītē aiz Viesu zāles atrodas krucifikss, kuru ir svētījuši visu mūsu piecu lielāko konfesiju pārstāvji, un es tikai gribētu lūgt Prezidiju, lai vienmēr būtu durvis uz šo telpu vaļā un lai jebkurš kristietis var aiziet un lūgt pie šā krucifiksa. Un tas ir iespējams.

Cienījamais Čerāna kungs, cienījamie frakcijas “Latvijai” pārstāvji. Mēs taču esam brīva valsts, tad ļausim mums visiem būt brīviem cilvēkiem un katram paust savus uzskatus un savu attieksmi pret reliģiju. Un es vēlreiz atkārtoju: šī iespēja Saeimā šobrīd ir, tāpēc nevajadzētu par to vairs diskutēt. Ko gan, piemēram, iepriekšējā Saeimā aktīvs kristīgās reliģijas pretinieks Tupešu Jānis, kurš ir dievturis, šajā gadījumā darītu? Kā viņš justos? Respektēsim visus! Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es domāju, ka šis jautājums ir izvirzīts tādēļ, lai panāktu vienošanos, vienotību, mūsu kopēju lūgšanu. Bet, redzat, pie kā šis priekšlikums ir novedis! Jau apspriešanā vien šeit izvirzās dažādi viedokļi, un esam novesti pat līdz tam, ka mēs viens otru sākam apsūdzēt Dieva zaimošanā. Acīmredzot šis priekšlikums nav labs un tā realizēšana var radīt vēl nopietnākas domstarpības mūsu vidū. Pie tam mums tiešām ir dažādas konfesijas, ir dažādas ticības, un to skaits vēl vairojas. Un ir vēl mums arī zināma daļa, es gan nekad neesmu skaitījis, un mēs to nezinām, bet ir arī tādi, kuri nepieder ne pie vienas ticības. Kā mēs varam uzspiest viņiem piedalīties šajā lūgšanā, šajā kopējā lūgšanā, ja viņi tai netic? Tā nav vardarbība vai cilvēktiesību pārkāpšana, tā nav pat Dieva baušļu pārkāpšana, ja kādam citam to uzspiež... Pat šis teksts, ko te piedāvā Čerāna kungs, nav pieņemams visām konfesijām. Piemēram, es piederu pie luterāņiem un es nekad neesmu skaitījis šādu tekstu. Te nav tikai vārdu kārtība, bet te ir pazudušas beigas no Tēvreizes: “... jo Tev pieder tā valstība, spēks un gods”, tas te ir izsvītrots, tikai nezinu, kāpēc.

Tātad - kur tas mūs var novest? Mums tagad parādās jaunas ticības, kurām arī varbūt šis nav pieņemams, un ne jau velti mūsu šobrīd spēkā esošajā konstitucionālajā likumā par cilvēku un pilsoņu tiesībām un pienākumiem ir norādīts, ka baznīca ir šķirta no valsts. Tad kā mēs šeit, valsts iestādē, varam uzspiest kādam skaitīt to lūgšanu, kura patīk Čerāna kungam, bet kura varbūt nav pieņemama citiem? Es domāju, ka tas ir arī mūsu konstitucionālā likuma pārkāpums.

Es domāju, ka tā ir katra sirdsapziņas lieta, kā viņš lūdz, kad viņš lūdz un vai viņš vispār lūdz.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, Padomes kalpi, tauta! Mēs esam gandrīz jau sešdesmit gadu dzīvojuši valstī, kur Dievs ir gandrīz vai pazudis, un Kārļa Čerāna doma ir ļoti vērtīga, ka mums vajadzētu atminēties, ka mēs esam tikai niecīgi cilvēki, ka pēc mums būs citi un ka mēs paši aiziesim kapā, bet paliks tikai mūsu darbs. Tā nauda, ko mēs būsim aizsūtījuši uz Nauru salām, aizies citur...

Bija arī daži citi prātīgi vārdi, un, ja mēs kaut ko tamlīdzīgu darītu, mēs saskaņotu mūsu gribu. Veiksmīgās japāņu firmās katru rītu visi strādnieki paceļas kājās un nodzied savas firmas dziesmu un tad, saprazdami, ko viņi mēģina veikt, dodas uz priekšu.

Jautājums var būt ir par to, vai mēs gribētu saskaņot mūsu kopējo gribu un kādus vārdus mēs gribētu lietot. Varētu būt kaut kas tamlīdzīgs, lai Dievs apgaismo mūsu prātu, rāda mums ceļu, liek mums kalpot tikai tautai, ne citiem un neatļauj mums nogurt. Es izprotu varbūt to domu, ka nevar izteikt to, ko nejūt, un ka tas būtu nepareizi. Es gribētu varbūt nākt ar priekšlikumu, ka mēs varētu lūgt, lai vadošās frakcijas katra uzraksta savu kopējo lūgumu. Es saprotu, ka ar balsu vairākumu varētu pieņemt, ka mūsu rīta lūgšana ir tāda, lai mēs būtu uzticīgi mūsu finansētājiem un nerīkotos vis tautas labā, bet viņu labā, un lielai daļai, visiem, kas Sadarbības padomē sēž, tas ir vissvarīgākais: “Dievs, dod mums būt uzticīgiem naudai, ko mēs varam no mūsu tautas izzagt, zagsim kopā miermīlīgi, viens ar otru nestrīdēsimies! Ņemsim un muļķosim tautu!”

Redz, es domāju, ka varētu izveidot vienu komisiju, kas lūgtu katram no mums izteikt to īso lūgšanu, ko mēs gribētu dalīt ar saviem kolēģiem Saeimā, lai mums būtu patiešām noskaņojums ķerties klāt pie darba.

Mēs varbūt varētu nolemt, ka mēs loterijas kārtībā atļausim kādam deputātam nākt tribīnē un divas minūtes skaitīt to kopējo lūgšanu, un tad mēs redzēsim, vai Grīnblata kungs nāks un runās par tautas labklājību vai par Sadarbības padomes vienotību. Mēs katrs runāsim par to, kas mums ir tas svarīgākais. Es domāju, ka tautai būtu jāzina, kam mēs kalpojam: vai mēs kalpojam pasaulei, vai kalpojam pret ļaunumu, kalpojam tam, ko kristīgā pasaule saprot, kas ir labs un pareizs. Mēs esam ar mieru kaut ko upurēt no sevis, bet mēs šeit darām tieši pretēji - mēs savācam priekš sevis un saviem draugiem.

Es aicināšu jūs balsot par Kārļa Čerāna priekšlikumu. Es gan domāju, ka uz trešo lasījumu būtu vērts ikkatram no mums padomāt - vai nu frakcijas mērogā, vai atsevišķā mērogā, kā mēs panāksim to kopējo noskaņojumu, ko Japānā dod firmas dziesma. Varētu jau būt, ka mums vajadzētu tikai klusumu, kad bez pompa un ceremonijas varētu noskaitīt “Dievs, svētī Latviju!” pirmo pantu, un tad varētu ķerties pie darba.

Bet es arī zinu, ka lielākajai daļai no mums “Dievs, svētī Latviju!” ir parādes valoda, ka īstā valoda šeit, Saeimā, ir: “Dievs, dod mums to vienprātību un drosmi to tautu apzagt... lai mēs viens par otru neklačotu... mānīt visus, lai mēs kļūtu bagāti!” Es lūdzu jūs balsot par Kārļa Čerāna priekšlikumu un strādāt pie tā, ko mēs gribētu iestrādāt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Paldies par šo sarunu, un ne uz ko citu es patiesībā daudz arī necerēju. Un varbūt tāpēc, ka es šeit debatēs saņēmu šo atbalstu no citiem deputātiem, es tomēr lūgšu nobalsot par šo priekšlikumu. Taču tāda ir šī garīgā situācija šodien, ka Dieva vārdu dzirdēt un klausīties, un piedalīties arī lūgšanā - tas daudziem šķiet nepareizi, ka arī mums kā valsts varas pārstāvjiem tas būtu jādara, bet es tomēr domāju, ka lielākā daļa no deputātiem neiebilstu pret to, ka viņiem nāktos piedalīties kādā dievkalpojumā, ka viņi pat labprāt aizietu uz šo dievkalpojumu, ja būtu tāda iespēja un piemērots gadījums. Es tikai domāju, ka arī katra mūsu sēde varētu būt šāds piemērots gadījums, kad mēs šeit uzaicinātu arī kādu kristīgās konfesijas pārstāvi, kas mums varētu šo lūgšanu novadīt.

Un tas, ko es gribu pateikt pilnīgi skaidri, ir tas, ka mēs nevaram šķirt baznīcu no valsts, jo baznīcai un valstij ir kopēji mērķi. Bez baznīcas un bez Dieva valsts nevarēs nākotnē pastāvēt un uzplaukt. Un šī nākotne valstij nepienāks, jo valstij, kura noliedz Dievu, nebūs nākotnes. Mēs varam arī lūgt visus cilvēkus, kuri nav kristieši, tomēr respektēt šo mūsu valsts pamatticību - kristīgo ticību. Mēs esam brīva valsts, bet mēs nevaram būt valsts, kas ir brīva no Dieva.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim, vai var noteikt cilvēka ticību ar balsošanu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 24, atturas - 27. Nav pieņemts.

A.Jirgens. 26.priekšlikums - deputāta Bišera priekšlikums - izteikt 50.pantu jaunā redakcijā, kas precizē valsts valodas lietošanu Saeimā. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Jirgens. 27.priekšlikums - arī deputāta Bišera priekšlikums - izslēgt 51.panta otrās daļas otro teikumu. Šis priekšlikums ir saistīts ar vairākiem citiem priekšlikumiem, kas būs vēlāk pie 119. un 120.panta. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Paldies, pieņemts.

A.Jirgens. Līdzīgi ir arī 28.priekšlikumā, kas ir deputāta Bišera priekšlikums, kuru Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

A.Jirgens. Juridiskā komisija iesniegusi 29.priekšlikumu - izslēgt 56.panta otrās daļas 5.punktu šajā pašā saistībā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Jirgens. 30.priekšlikums - deputāta Bišera priekšlikums, ko Juridiskā komisija atbalsta daļēji un izsaka 31.priekšlikumā, tas ir, papildināt Kārtības rulli ar jaunu 57.pantu, precizējot to, kam ir tiesības runāt Saeimas sēdēs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam par 30. un 31.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Jirgens. 32.priekšlikums - deputāta Bišera priekšlikums - papildināt 58.pantu ar otro daļu, kura precizē, kas var būt Ministru kabineta pārstāvis apspriežamajā lietā.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti atbalsta. Paldies, pieņemts.

A.Jirgens. 33.priekšlikums - frakcijas “Latvijai” priekšlikums - likumprojekta 3.pantā (tas ir, likuma 64.panta redakcijā) palielināt runas laika ilgumu. Juridiskā komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es lūdzu balsojumu par šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, un, veicot šo balsojumu, es lūdzu jūs paturēt prātā to, ka, nosakot ar likumu debašu laiku tikai piecu minūšu ilgumā, mēs tomēr varam nonākt nepatīkamā situācijā, jo ir arī tādi būtiski jautājumi, kurus mēs nevaram paspēt šajās piecās minūtēs izdebatēt. Protams, deputāts šeit no tribīnes šo savu pārliecību var paust arī piecās minūtēs, tur nebūs īpašu problēmu, bet tajā gadījumā, kad ir jāpauž arī kādi argumenti, kas šo pārliecību pamato, tad ar šīm piecām minūtēm var būt par maz. Es ļoti ceru, ka mēs tomēr izšķirsimies par to, lai mums šeit, Saeimā, paliktu iespējas arī argumentētām debatēm, nevis tikai lozungiem, kuri tiek pateikti no vienas un no otras puses. Pretējā gadījumā patiesībā nopietna diskusija ar argumentiem šeit nemaz neiznāk.

Es lūdzu atstāt vismaz šīs septiņas minūtes, apspriežot likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā, par katru no šiem priekšlikumiem, jo tas tomēr ir nedaudz vairāk. Protams, mēs katrā reizē varam pieņemt šo atsevišķo lēmumu, ka šajā dienā mēs nevaram atļauties šīs septiņas minūtes, un tādā gadījumā runāsim piecas minūtes, bet tomēr nebūtu pareizi tagad Kārtības rullī to ielikt uz visiem laikiem un stabili nostiprināt, ka tagad šis runas laiks mums būs tikai šīs piecas minūtes.

Es saprotu, ka šeit ir cilvēki, kuriem varētu nepatikt tās norises, kuras notiek šajā Saeimā, bet mēs jau nerakstām šo Saeimas kārtības rulli tikai šai Saeimai, tāpēc arī tiem cilvēkiem, kuriem ir zināmi iebildumi pret to, kas notiek šajā Saeimā... Es šos cilvēkus aicinātu tomēr šo likumu neveidot tādu, kas ierobežo konstruktīva dialoga iespējas. Tas ir tas pamats, kuru mums vajadzētu šeit saglabāt, lai šīs mūsu diskusijas nebūtu tikai populistisku saukļu līmenī un bez nopietnas argumentācijas, bet lai šī argumentācija varētu tikt arī uzklausīta.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es lūdzu tomēr rūpīgi pastudēt manu priekšlikumu, kurā es centos ietvert vienotu runas laiku visos gadījumos, lai mums jautājumi par šo runas ilgumu neatkārtotos dažādos pantos un dažādās vietās, lai tie nebūtu ļoti dažādi diferencēti, jo tad būtu ļoti grūti orientēties, cik katrā gadījumā ir iespējams runāt.

Otrkārt, es arī uzskatu, ka, apsverot svarīgus likumprojektus pirmajā lasījumā, tas ir, konceptuālajā lasījumā, piecas minūtes var būt par maz, tāpēc domāju, ka pirmajā lasījumā, kas ir konceptuāls, kad jāskata nevis viens atsevišķs pants, bet vesels svarīgs likumprojekts jāizvērtē kopumā, būtu jāsaglabā šis vispārējais - 15 minūšu ilgais runas laiks, kas mums ir noteikts šobrīd. Protams, atsevišķos gadījumos, kā tas ir bijis līdz šim, Saeima var to arī saīsināt, ja uzskata, ka tas ir nepieciešams, bet pārējos gadījumos, apsverot atsevišķus labojumus par kādu pantu, pilnīgi pietiktu arī piecu minūšu tālākajos lasījumos, jo mēs jau esam pārliecinājušies pēdējā laikā, ka parasti ar to pietiek.

Tāpēc es lūdzu tomēr apsvērt manu priekšlikumu un nobalsot to.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Man nav iebildumu pret deputāta Bišera priekšlikumu, bet es aicinātu arī šajā gadījumā, ja mēs atbalstām deputāta Bišera priekšlikumu, pirms tam atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kurš varētu papildināt deputāta Bišera priekšlikumu. Šie priekšlikumi viens otru neizslēdz, un tāpēc es aicinātu vispirms atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu un pēc tam, ja šāds balsojums notiktu un Saeima atbalstītu, arī deputāta Bišera priekšlikumu. Manuprāt, tas būtu tikai labi.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās Alfreds Čepānis.

A.Čepānis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Mēģināšu runāt maksimāli īsi. Es ļoti atbalstītu priekšlikumu - runas laiku noteikt vēl īsāku, nekā to ir ierosinājuši tie deputāti, kuri to ir izdarījuši, kad mēs apspriežam otrajā lasījumā, un ko ir akceptējusi arī Juridiskā komisija. Es vienmēr esmu bijis pārliecināts par to, ka, ja cilvēkam ir ko teikt, tad viņš to var pateikt piecu minūšu laikā, bet, ja viņam nav ko teikt, tad viņš to arī stundas laikā nepateiks. Tas ir pirmais arguments, un par to visi mēs, kolēģi, šeit jau esam pārliecinājušies.

Otrs. Bišera kungs minēja argumentu, ka, konceptuāli apspriežot jautājumus, ar vienām 15 vai 10, vai 5 minūtēm būtu par maz un vajadzētu runas laiku pagarināt. Kolēģi, domāju, ka tas nav tā - un nav tādēļ, ka pagājušajā ceturtdienā mēs veselu stundu apspriedām vienu absolūti niecīgu, nevajadzīgu jautājumu, bet tad, kad bija apspriežams jautājums par Satversmes veselu nodaļu - par cilvēktiesībām -, neviens nenāca runāt debatēs. Vai tad tas nebija svarīgs jautājums? Tādēļ es esmu par to, ka runas laiks ir jānosaka pēc iespējas īsāks.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es arī atbalstu, ka vienmēr, kad ir iespējams, vajag samazināt uzstāšanās laiku. Tāpat būs biežas uzstāšanās, tāpat nāks tribīnē tie, kas atradīs par vajadzīgu nākt, un to noteiks mūsu Kārtības rullis. Un, ja kāds Kārtības ruļļa ietvaros šeit uzstājas, nu, tad... vai tas patīk vai nepatīk, tas ir pavisam cits jautājums. Bet šeit, Saeimas sēdē, faktiski ir izstrādāto projektu noslīpēšana, un tas jau ir tas pamats. Un tāpēc šeit tribīne ir domāta punktu pielikšanai dažādiem dokumentiem, nevis referātu lasīšanai. Ir diezgan nožēlojami skatīties, ka daudzi kolēģi te uzstājas ar iepriekšējos vakaros vai naktīs sacerētiem garu gariem referātiem; pēc tam, kad runas laiku mēs šeit saīsinām, ir šausmīga neapmierinātība, nāk ar to pašu papīru tribīnē un stostīdamies kaut kā gramstās starp rindām. Tas tikai liecina, ka šim cilvēkam nav nopietnas attieksmes pret jautājumu, bet ir vēlēšanās šeit uzstājoties nolasīt kaut kādu lekciju. Un tāpēc es pilnībā atbalstu. Pirmkārt, mēs tādējādi ietaupīsim līdzekļus. Otrkārt, mēs tomēr citus un sevi pieradināsim savas domas pateikt skaidri un gaiši, ļoti īsi, dažos teikumos. Jebkuru domu, pat vispilnīgāko, var pateikt dažos teikumos, nevajag tāpēc lasīt garas un plašas lekcijas šeit. Tā ka es ļoti aicinu: cienītie kolēģi, tas nāks visiem mums par labu. Kad vien var, vajag sasīsināt uzstāšanās laiku jebkuram - sākot no valsts visaugstākās amatpersonas un beidzot ar jebkuru runātāju, kam ir tiesības šeit uzstāties.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es domāju, ka šāds ilgums - piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi - ir optimāls un vajadzētu pieņemt tādu likumu, lai mēs visi vienmēr zinātu... Un, ja vajadzētu laiku pagarināt, tad varētu atsevišķi balsot. Lai visi cilvēki sagatavojas uz tām piecām minūtēm. Vienmēr piecās minūtēs var daudz ko pateikt. Un es domāju, ka Ministru kabineta pārstāvim ļaut runāt 40 minūtes pirmajā reizē - tas jau arī ir par daudz. Vajadzētu tomēr ierosināt šādu maksimumu - pirmajā reizē pusstundu vai 15 minūtes. Lai izsakās īsāk un konkrētāk!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu uzreiz jūs lūgt atbalstīt Bišera kunga priekšlikumu, jo man šodien šķiet, ka tie, kas norāda uz debašu nevajadzību Saeimā, darbojas šodienas, īsa laika perioda, interesēs. Un arī domādami par to, ka paši nevar pietiekami daudz pateikt. Lai tiem citiem nedotu iespēju. Mēs esam aizmirsuši vienu elementāru lietu, ka debates ir viena no parlamenta darbības formām. Mēs esam iedomājušies, ka parlamenta darbības forma ir tikai pogu spiešana un likumu pieņemšana. Tieši koncepciju cīņa likumprojekta pirmajā lasījumā ir galvenais, kas būtu jādara šeit, lai pēc tam nebūtu vairs jātaisnojas citu priekšā, kāpēc tu esi tā vai savādāk balsojis. Un šeit paziņot par “tukšo” runāšanu vai “netukšo” runāšanu... Ļausim to vērtēt cilvēkiem, kad viņi vēlē deputātus! Vai tad arī šeit, zālē, tagad uzmetīsimies par tiesnešiem viens otram? Tad jau varbūt vispār nevajag vairāk runāt, spiedīsim tikai pogas un lielīsimies, cik daudz likumprojektu esam pieņēmuši! Nekur pasaulē parlamenti nelepojas ar milzīgu daudzumu likumu, kurus ir pieņēmuši un kurus pēc tam sāk labot. Varbūt tā labošana ir tieši tāpēc, ka mēs nerunājam, nespriežam, nevērtējam, neuzklausām, bet tikai pildām norādījumus, kas ir doti frakciju sēdēs vai kaut kur citur. Tāpēc, augsti godātie kolēģi, tad, kad jūs šodien par to balsosiet - un tas būs tūlīt -, tad domājiet nevis par sevi šeit, bet par parlamentu kā demokrātijas formu valstī! Nevis par to, vai neļaut Čerāna kungam tēvreizi skaitīt vai kaut ko citu, bet par to, ka jūsu vietā nāks nākamie politiķi, ka parlaments neesam mēs, kas šeit šobrīd sēž; ka var būt arī cita situācija. Un gribu jums vēlreiz atgādināt, ka debates ir parlamentārās darbības forma. Jūs esat pietiekami daudz bijuši dažādās valstīs un redzējuši parlamentus, redzējuši, kā tur notiek debates. Jo vecāka ir demokrātija, jo garākas ir debates par konkrēto jautājumu, deputāta runa var ilgt līdz stundai. Tāpēc, šādā veidā to nosakot, manuprāt, mēs sev izrakstām nabadzības apliecību. Es aicinu deputātus balsot par Bišera kunga priekšlikumu, kāds tas ir izteikts šajā redakcijā. Līdz ar to mēs arī saglabātu parlamentam pašam iespējas kādā brīdī rīkoties savādāk - saīsināt debates vai arī noteikt citu laiku.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Nu, es arī piekristu Čepāņa kungam, ka visumā 90 un pat vēl vairāk procentos gadījumu tās debates vajadzētu vēl īsākas. Taču tad gan tās vairs nebūtu saucamas par debatēm, bet par izteikumiem. Man ir jāpiekrīt Ilgas Kreituses teiktajam. Redziet, tad, kad pastāvēja 15 minūšu ilgas debates... tas līdzinās vidējam laikam pasaules parlamentos, un tur ir atļauts arī vēl vairāk debatēt un runāt... Vai te nav atkal vietā tas teiciens, kuru mēs bieži vien sakām attiecībā uz visādiem likumiem un darbībām, - ka mēs no viena grāvja braucam otrā grāvī? No 15 minūtēm mēs pārlecam uz piecām. Saīsināt debates mēs varam katru reizi, bet nav vēl dzirdēts, ka mēs rīkotos tā: “Mums bija tik un tik minūšu, tagad laiku pagarināsim! Nopietna runa, un nu mēs piecu minūšu vietā drīkstēsim runāt deviņas minūtes.” Lūk, es pilnībā atbalstītu taisni Bišera priekšlikumu, ja būtu tāda iestrāde, ka tad, kad ir nopietnu argumentu un secinājumu virkne, deputāts lūdz drusku vairāk laika - astoņas vai desmit minūtes. Un ir tādi gadījumi, ka otrajā lasījumā, pēc pirmā, likumprojekts ir izdebatēts tikai kopumā. Otrajā lasījumā ir arī ļoti nopietni atsevišķi priekšlikumi no deputātiem, un katrs priekšlikums tomēr ir nopietna problēma, kas ir apspriešanas vērta, un nevar sacīt, ka nav ko runāt par atsevišķiem priekšlikumiem, virknēt vairākus argumentus, tos pamatot ar secinājumiem. Nu, tā sacīt vienkārši nevarēs... Nu te ir arī zinātnieki, un viņi saprot, ka nopietnas lietas tomēr nevar izteikt tajās piecās minūtēs, un nav arī katrs deputāts, kas ievēlēts, ģēnijs, kas varētu tajās piecās minūtēs pateikt. Tā ka es domāju, ka ir ko padomāt, vai mēs uzreiz trīskārši saīsinām... it īpaši par otro lasījumu... Man liekas, ka es palikšu pie Čerāna kunga priekšlikuma un to atbalstīšu, bet būtu labi, ja mēs varētu citreiz, kad deputāts lūdz: “Man, lūdzu, tās desmit minūtes!” -, viņam tās iedot. Tad varam pāriet vēl uz četrām un tā... Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Izvērtējot šos priekšlikumus, ir jāņem vērā vairāki argumenti. Pirmām kārtām jāteic, ka, manuprāt, nekvalitatīva deputātu sastāva dēļ nevar mainīt Kārtības rulli, nosakot ļoti īsu uzstāšanās laiku. Man jāizsaka zināmā mērā pateicība mūsu biežajam sēdes vadītājam Čepāņa kungam, kurš jau dažas reizes - pirmo reizi Latvijas parlamenta vēsturē kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā - ir pārtraucis runātāju tādos gadījumos, kad viņš nerunā par lietu. Manuprāt, tas ir jāpielieto vēl biežāk - un arī viņa vietniekiem, kas dažreiz vada sēdi. Bet samazināt kādā apspriežamā jautājumā runas laiku - tas, es domāju, nav lietderīgi. Ļoti daudzi deputāti ir pieraduši runāt par visu ko, par sevi, par saviem vectētiņiem, vecmāmiņām un bērniem, un nerunā par lietas būtību. Arī likumprojekti ir dažādi. Ir likumprojekti, kuriem pietiek ar īsu apspriešanu, un ir likumprojekti, kuriem nepieciešama gara, iepriekš sagatavota uzstāšanās. Tādam nolūkam katram deputātam ir palīgi, katram deputātam ir tiesības izmantot savas attiecīgās komisijas vai frakcijas konsultantus. Runām būtu jābūt argumentētām, pilnām ar faktiem ar pamatojumiem, un pamatojumam jābalstās arī uz vēlētāju domām. Un piemērs: mēs gatavojam tagad ārkārtas sēdi par lauksaimniecības attīstības jautājumiem, kura notiks tuvākajās dienās, un tad, es domāju, šeit nevienu kārtīgi sagatavotu argumentu nevarēs izteikt piecās minūtēs. Un, no šī viedokļa vadoties, es ierosinu atbalstīt deputāta Bišera priekšlikumu. Es satraucos par šo priekšlikumu jau tad, kad to ierosināja pirmajā lasījumā. Man likās, ka noteikti tieši šis priekšlikums ir jāizlabo un ir jāatstāj tāda pati kārtība, kāda faktiski bija līdz šim un ir arī vēl šobrīd, kamēr mēs par šo likumu neesam nobalsojuši trešajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - LZS, KDS frakcija.

P.Putniņš (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Mums jābūt ļoti uzmanīgiem, jo - šeit jau daži runātāji norādīja uz to -, ja mēs varmācīgi, par visu vari, saīsinām runāšanas laiku, tas nozīmē, ka mēs esam orientējušies uz “tukšajiem” runātājiem, kas nāk un bezgalīgi runā par visu ko. Tā tas nedrīkstētu būt. Un tāpēc... tas arī skar demokrātijas principus. Lai vēlētāji rēķinās ar to, ko grib redzēt Saeimā! Lai viņi iepriekš to vērtē. Nevaram šeit mēs tagad “nojaukt” šo parlamenta iespēju tikai tāpēc, ka daži runātāji runā par visu ko ik brīdi. Ļoti svarīgi, kolēģi, ir tas, ka ar runāšanas laika samazināšanu faktiski pozīcija, kurā arī es esmu, it kā ierobežo opozīcijas iespējas, tas atkal runā pretī demokrātijas principiem. Un tajā pašā laikā sabiedrībā netiek skaidrota šī situācija, ko es šeit jums tagad pieminu un ko pieminēja arī daži iepriekšējie runātāji. Un tāpēc sabiedrībā tiek ieskandināts, ka šeit ir tukša runāšana. Mums ir ļoti daudz nopietnu runu, kuras ir konkrētu likumprojektu un konkrētu pantu sakarā, tās ir diskutējamas lietas. Un tāpēc ik brīdi mums vajag to uzsvērt sabiedrībā, tur, kur mēs parādāmies dzīvā veidā, vai arī no šejienes, lai sabiedrība pati ieklausās un visu parlamentu nevērtē tikai kā tukšu runāšanu. Ja jau mēs iesim tādu ceļu - izvēlēsimies šo lēto risinājumu -, tad jau mēs debašu laiku pamazām saīsināsim vēl un vēl un beigās tas jau nebūs vairs parlaments, un nekādas jēgas nebūs. Šeit jārod iespēja izteikt savas domas, argumentēt.

Konkrētajā gadījumā es atbalstu Bišera kunga priekšlikumu. Es tikai nezinu, vai tur īsti lietots tas... ja ir nepieciešams, prasīt runas pagarinājumu... Ja tas tur tā iekšā būtu... ja tas ir nepieciešams, tādas tiesības būtu. Tā ka mums jāmeklē šīs iespējas - pašregulēšanās iespējas, ja mēs sevi gribam saukt par demokrātisku parlamentu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es negribu atkārtot to, ko Ilga Kreituse pilnīgi precīzi pateica par parlamenta uzdevumiem un parlamenta būtību. Es gribētu aicināt atbalstīt deputāta Bišera izsvērtos, sakārtotos, normālos priekšlikumus, kas debatēm par konceptuāliem balsojumiem atstāj 15 minūtes. Un runājot par atsevišķiem punktiem šajā likumā... Deputāts var kāpt tribīnē vismaz 400 reižu, apspriežot vienu biezu likumprojektu. Ja ir tik daudz priekšlikumu, tad, es domāju, ar piecām minūtēm pietiek, lai pamatotu savu viedokli.

Es vienīgi gribu lūgt, lai mēs neaizrautos ar visa saīsināšanu, ar it kā “kapeiku” skaitīšanu. Jo beigu beigās, pēc vairākuma runām spriežot, man sāk likties, man sāk šķist - un, es domāju, daudziem sabiedrībā sāk likties -, ka parlaments kā valsts pārvaldes forma pēc būtības nav vajadzīgs. Partijas varētu deleģēt pa vienam pārstāvim un trijos lasījumos, bez garas runāšanas, vienoties par vienas vai otras normas izskatu, un tamlīdzīgi. Vai arī mēs varētu atrast latviešu tautai kādu vadoni, kas bez parlamenta izveido izpildvaru, kas arī pieņem likumus. Mums jau ir viens labs likums, kas šādā veidā ir pieņemts. Ja nemaldos, tas ir tas mūsu slavenais 1937.gada Civillikums, kam gan kādreiz bija tāds nosaukums - Kārļa Ulmaņa Civillikums. Redziet, kā Latvija zēla un plauka! Parlamenta nebija, tautas nauda netika lieki tērēta. Neviens masu medijs neskaitīja minūtes un sekundes, cik, teiksim, Valdmaņa kungs ir iztērējis nodokļu maksātāju naudas, runājot tribīnē par jautājumu, kas patiesībā tajā mirklī nemaz nav darba kārtībā. Tā ka nenovedīsim paša parlamenta būtību līdz farsam, nepadarīsim šo ļoti svarīgo institūtu par farsu un neuzsvērsim tā nevajadzību! Es pat brīnos, ka neviens nav iesniedzis priekšlikumu, ka runām vispār nav jābūt. Ziņotājs lasa, un deputāti balso, nu ko tur runāt! Ministru kabinets ir uzrakstījis likumprojektu pirmajam lasījumam, deputāti iesnieguši vienu, otru, trešo priekšlikumu. Deputātu pienākumi tad būtu divi - nospiest pogu un saņemt algu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Modrim Lujānam.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Noklausoties kolēģi Leiškalna kungu, es domāju, cik tālu mūsu izglītības sistēmu var novest demokrātija. Kādēļ es to gribu norādīt? Leiškalna kungs, savulaik jūsu partija, “Saimnieks” un “tēvzemieši” cienījamā “mēslu tēva” vadībā parakstīja vienošanos, ka opozīcijas viedoklis Saeimā netiek ievērots. Piedodiet, jūs paši esat radījuši to, ka opozīcijai paliek vienīgā iespēja kaut kā aizstāvēt savu viedokli caur uzstāšanos, caur runu, caur apelāciju. Kādēļ kolēģi no frakcijas “Latvijai” bieži vien aktīvi uzstājas? Tādēļ, ka, piedodiet, ir zināms, ka likumprojekts tālāku virzību negūs. Iemācieties, Leiškalna kungs, lielie un varenie, demokrātiju! Uzklausiet opozīcijas viedokli un dodiet ceļu likumdošanas iniciatīvai!

Es atceros arī to, ka savulaik bija mūsu iniciatīva... Un pēc tam “Latvijas ceļš” nobalsoja “pret”. Es piegāju pie Panteļējeva kunga un sacīju: “Andrej, kādēļ tā izdarīja!”

“Ā, es pat neizlasīju. Doma laba, bet jūs jau bijāt tie parakstītāji.”

Atvainojiet! Ja šādā veidā ir, piedodiet, šī parlamentārā demokrātija Latvijā, tad patiešām, Leiškalna kungs, “Latvijas ceļam” arī jāiestājas “mēslu vedēju” partijā, un būs jums viens bārdains vīrs, kas sastādīs labu Kabinetu un mācīs tautai dzīvot - pļaut mauriņu, mācīties angļu valodu. Arī es cenšos visu to darīt, bet par miljonāru neesmu kļuvis.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Uldis Veldre.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es arī atbalstu Bišera kunga priekšlikumu. Man liekas, visa nelaime ir vienā lietā - mums Saeimā nav spīkera. Mēs dzirdam rupjus pārmetumus vienam otram deputātam, bet tajā pašā laikā spīkers neveic savu uzdevumu - neaizrāda, ja nerunā par lietu. Arī šī diena parāda, ka mēs drīz būsim nostrādājuši pusotru stundu...

Sēdes vadītājs. Veldres kungs, lūdzu, runājiet par lietu!

U.Veldre. Es runāju par lietu. Es runāju par lietu! Šajā gadījumā arī pateikšu to, ka mani, piemēram, viena kolēģe aizvainoja, teikdama, ka esot “kvalitatīvi” deputāti un esot “nekvalitatīvi” deputāti. Šajā gadījumā acīmredzot ir tā, kā Padomju Savienībā bija; zinām, uz kā lika kvalitātes zīmi. Kādēļ es šajā sakarībā uzstājos? Attiecīgā kolēģe minēja, ka izskatīsim lauku attīstības programmu 15.jūnijā. Es neesmu redzējis nevienu dokumentu tik zemā līmenī... uz 78 lappusēm... Atkal jāsaka: kas ir sagatavojis? Ja tribīnē sēž pirmais sekretārs, tad to ir sagatavojis ideoloģiskais sekretārs.

Paldies par uzmanību! Es aicinu balsot par Bišera priekšlikumu. Straumes kungam paldies par aizrādījumu!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamajam vārds Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es neatkārtošu to, ko teica Kreituses kundze un ko teica Leiškalna kungs un vēl atsevišķi deputāti. Es atzīstu un esmu novērojis - un es domāju, ka visi tam piekritīs -, ka Saeimā, es domāju, vairāk nekā 90% manu kolēģu ir lietišķi, tādi, kas vienmēr runā par lietu, runā par problēmu, vēlas lietas atrisināt labākajā virzienā. Es par to esmu šajos gados pārliecinājies. Tāpēc nepieņemsim tādus spēles noteikumus, kas būtu vērsti pret šiem vairāk nekā 90%, lietišķajiem cilvēkiem, bet pieņemsim tādus, kas vērsti pret tiem dažiem atsevišķajiem pļāpātājiem, kurus, es domāju, tauta, klausoties translāciju, sen jau ir atšifrējusi un nākamajā Saeimā vairs neievēlēs! Es aicinu atbalstīt deputāta Bišera priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās pie frakcijām nepiederošais deputāts Gundars Valdmanis. (No zāles deputāts J.Vidiņš: “Pirmo reizi šodien...”)

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Es domāju, ka mums vajadzētu būt godīgiem un arī taupīt tautas laiku un sapratni! Vajadzētu izveidot sarakstu no tiem, kas pakļaujas Sadarbības padomes diktātam, un tiem atļaut izvēlēties oratoru - Saeimas deputātu vai kādu citu, kas par katru likumprojektu, ja ir obligātais balsojums, paskaidrotu striktā valodā. Dosim viņam pusstundu, lai viņš paskaidro, kāpēc tas likumprojekts ir vajadzīgs! Ar lūgumu, lai viņš būtu godīgs, pateiktu, kuram un kam tas ir vajadzīgs. Tad atļautu citiem deputātiem izteikties.

Mūsu demokrātija ir farss. Mums tādi kungi tādos dienestos vai privātie bagātnieki, vai citi valsts dienestos nosaka svarīgos likumus un tad lieto “aktierus” Saeimā, lai tie runātu no abām pusēm par to jautājumu. Mēs, opozīcija, mēģinām tautai paskaidrot, ko tas likums nozīmē, cik liela ir tā nodevība, bet balsojums ir jau nokārtots. Jā, šad tad nolemj (dažos jautājumos mums ir diezgan liels pārsvars): atļausim trim, četriem vai pat pieciem “tēvzemiešiem” runāt un balsot pretēji! Taču viss, kas šeit notiek, lielā, lielā mērā tiek nolemts, manuprāt, noziedzīgā grupā. Bet par to mani vienreiz sodīja... Tagad mēs visi saprotam, ka noziedzība ir. Tāda organizācija Latvijā atklāti rīkojas, atņem mums lemtspējas, atņem mums domāšanas spējas, atņem mums sirdsapziņu, visu. Par nieka grašiem.

Es domāju, ka, ja mēs atspoguļotu to realitāti, tad mēs varētu atļaut šiem slepenajiem spēkiem atrast sev labu oratoru, iedot viņam labi sagatavotu tekstu, lai viņš pastāsta tautai savus maldus. Tad mēs, muļķa kalpiņi, mēģinātu izprast, kur tad ir tas zemūdens akmens, lai mēs varētu tautai paskaidrot, kas notiek. Esmu ar mieru strādāt daudz, daudz ilgākas stundas šeit, Saeimā, tautai skaidrot, cik nelabvēlīga mūsu tautai ir Eiropas Savienības un citi diktāti. To es labprāt daru. Lai valsts izkārto laiku no pulksten vieniem no rīta līdz pulksten 6.00! Mēs varam tautai skaidrot, lai tauta zinātu abas puses. Un nespēlēsim šeit šo “teātri”, kaut kādu demokrātiju!

Mēs šeit varam atļaut tādiem kā Leiškalna kungs uznākt tribīnē un teikt, ka cilvēki runā lieki un nepareizi. Es jums stāstu tikai patiesību, jūs to paši zināt. Liela daļa debašu šeit ir tādēļ, lai paskaidrotu tautai šo nelietību, kas te notiek, un otra puse ir tādēļ, lai to noslēptu. Bet tā nelietība tiek norunāta kaut kur citur. Mēs redzam, cik “spoži” tautai iet, bet Leiškalna kungs un citi, kas tai Sadarbības padomei pakļaujas, nāk uz tribīni, viņi zina, kas tas ir par ļaunu likumu, bet viņi muld. Ir izdomājuši, kā satricināt domāšanu, sajaukt to. Lai atnāk viens un pastāsta, kāpēc Sadarbības padome to likumu grib, kam tas būs par labu! Tad mēs, muļķīši, mēģināsim to saprast, mēs, tie nelabvēlīgie cilvēki. Dodiet mums tikai brīvu radiolaiku! Pat nakts stundās! Tauta klausīsies. Vajag paskaidrot, ko tas īsti nozīmē - Eiropas Savienība. Ko īsti nozīmē tas, ka mēs to kriminālnoziedznieku uzturēsim piecus gadus, 200 000 latu izdosim. Bet mums nav 70 000 latu, lai cilvēki varētu braukt par brīvu autobusos. Es saprotu, ka viss, ko mēs tautai stāstām, ir muļķības, jo Sadarbības padome nezina, kas tur īsti ir. Viņi ir nolēmuši, kas ir patiesība, un mēs to “patiesību” tautai bāžam acīs un sakām, ka tā ir patiesība. Mēs viņai mīžam acīs un sakām, ka lietus līst. Es domāju, ka nevajadzētu šo teātri daudz ilgāk spēlēt, vajadzētu tautai atklāti pateikt: Saeima darbojas tikai Sadarbības padomes vārdā, un Sadarbības padome jums paskaidros, kāpēc melns ir balts. Un tad atnāks kāds...

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Laiks ir pāgājis, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis. ... lai skaidrotu pretējo. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma ir jānoklausās trīs paziņojumi. Vārds Andrim Amerikam.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Eiropas Parlamenta un Latvijas Saeimas apvienotās komisijas locekļi! Es lūdzu jūs uz īsu sēdi, pareizāk sakot, atgādinu, ka mums tagad, pirmajā pārtraukumā, Viesu zālē ir īsa sēde par nākamās nedēļas kopīgo Eiropas Parlamenta un Latvijas Saeimas komitejas sēdi. Es aicinu un lūdzu atrast laiku un tagad ierasties Viesu zālē, lai saņemtu materiālus un vēl apspriestu dažus organizatoriskus jautājumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Jurim Sinkam.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Izziņoju Ārlietu komisijas sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē pulksten 12.30. Lūdzu ierasties!

Sēdes vadītājs. Vārds Aivaram Kreitusam.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Ar G-24 lietu saistītās apakškomisijas sēde notiks Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās bez 15 minūtēm 11.00, lai laika ziņā neklātos pāri ar šīm iepriekš izziņotajām. Mums ir īsa dokumentu izsniegšana. Bez 15 minūtēm 11.00.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu ieņemt vietas sēžu zālē! Lūdzu reģistrēties kvorumam! Reģistrācija deputātu roku darbības rādiusā... Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu!

Debatēs pieteicies Juris Dobelis. Otro reizi - divas minūtes.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Mēs patlaban runājam par projekta otro lasījumu. Šeit bija runa par to, kam tas ir domāts - mums vai tiem, kuri strādās vēlāk. Ja jau tiem, kuri strādās vēlāk, tad tieši ir vajadzīgas izmaiņas. Ja mums, tad mēs varam nostrādāt arī ar esošo Kārtības rulli, tur nav nekādas problēmas.

Ko es redzēju varbūt lieku pašreizējā darba kārtībā? To, ka ir paredzēta viena stunda runāšanai ministriem, parlamentārajiem sekretāriem un citiem pārstāvjiem, bet tas ir par daudz. Nu nevajag viņiem šo stundu! Tur ir ieliktas 40 minūtes. Varbūt par pusstundu varētu padomāt, un, ja nu tiešām šī uzstāšanās ir interesanta un vajadzīga, tad taču ir arī iespēja šo uzstāšanos pagarināt. Tas bija viens, kas man likās nepieņemams Bišera kunga priekšlikumā.

Un otrs. Kurš tad te runā par to, ka nevajadzētu atļaut uzstāties? Ne jau par to ir runa! Es tikai gribētu atgādināt mūsu bēdīgo pieredzi. Pirmajā lasījumā mēs uzstājamies 15 minūtes, taču pirmajā lasījumā mēs ļoti bieži daudzus dokumentus pieņemam praktiski bez uzstāšanās. Tas ir konceptuāls balsojums, un ļoti reti kāds izmanto šīs 15 minūtes. Un tur jau ir tas joks, ka mēs parasti sākam īstās debates par priekšlikumiem un par projektiem tikai otrajā un trešajā lasījumā. Tikai tad mēs sākam pa īstam izteikties! Un tieši tur varbūt ir nepieciešams padomāt par citu uzstāšanās laiku.

Es jums atgādināšu šo bēdīgo gadījumu ar Krimināllikumu, 891. priekšlikumu uz trešo lasījumu... Tā ka es tomēr lūgtu apdomāt to, ko ir piedāvājusi arī komisija.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija... Tātad nevēlas runāt...

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es gribētu drusku piebilst Dobeļa kunga teiktajam. Ja jūs labi izlasīsiet komisijas piedāvāto variantu, tad redzēsiet, ka šeit par pirmo lasījumu vispār nekas nav teikts. Bez tam te nav arī nekas teikts par runāšanu patstāvīgo priekšlikumu izskatīšanas gadījumos, pieprasījumu iesniegšanas gadījumos un tā tālāk, tāpēc es domāju, ka arī mans priekšlikums tomēr kaut ko atrisina...

Ja kādā jautājumā, teiksim, uzskata, ka 40 minūtes ir par daudz vai par maz, tad atcerēsimies, ka mums vēl ir trešais lasījums, kad to varētu palabot uz vienu vai uz otru pusi, kā mēs uzskatītu par vēlamu, bet te vismaz visi šie jautājumi ir sakārtoti, un tomēr atbilstošs runas laiks visos gadījumos ir noteikts. Pie tam vienoti, un nav tā, ka ir 3 minūtes, 7 minūtes, 5 minūtes, 10 minūtes... un tā tālāk. Ja ir ļoti dažāds laiks, kā tas par dažiem priekšlikumiem iznāk, tad deputātiem būs ļoti grūti orientēties, cik kurā brīdī viņi drīkst runāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jirgena kungs.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Vienīgais, ko es gribētu piebilst, ir tas, ka es nevaru piekrist Čerāna kungam, ka frakcijas “Latvijai” un deputāta Bišera priekšlikumi varētu viens otru papildināt. Šie priekšlikumi ir izslēdzoši, un līdz ar to, ja tiek nobalsots frakcijas “Latvijai” priekšlikums, tad tādā gadījumā deputāta Bišera priekšlikums vairs nav balsojams, bet citādi es aicinu deputātus izšķirties balsojot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 33. - frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - likumprojekta 3. pantā (likuma 64. panta redakcijā) aizstāt... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 23, atturas - 34. Nav pieņemts.

Balsosim deputāta Bišera priekšlikumu - izteikt 64. pantu šādā redakcijā... Teksts jums ir redzams. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Bišera priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 10. Priekšlikums ir pieņemts.

Bet, godātie kolēģi... Jirgena kungs, atvainojiet, bet, tā kā mums par pirmo lasījumu Bišera kunga priekšlikumā ir runa, tad tas... Atvainojiet, tas jau ir akceptēts. Paldies.

A.Jirgens. Nākamais ir 35. - deputāta Bišera priekšlikums: izteikt 69. pantu jaunā redakcijā. Tas ir par to, kādos gadījumos deputāts var runāt no savas vietas sēžu zālē. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti komisijas atzinumam par šo priekšlikumu piekrīt? Paldies. Pieņemts.

A.Jirgens. 36. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas ir saistīts arī ar tālākajiem priekšlikumiem 119. un 120. pantā. Juridiskā komisija tātad to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies. Pieņemts.

A.Jirgens. 37. arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt 79. pantu ar jaunu trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Jirgens. 38. ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums - papildināt 80. pantu ar ceturto daļu, un mēs to daļēji jau esam atbalstījuši, nobalsojot par 39. panta jauno redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Jirgens. 39. ir atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt 85. pantu ar piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 85. panta piektās daļas redakcijai, ko atbalstījusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

A.Jirgens. 40. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir saistīts arī ar iepriekšējo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Paldies. Pieņemts.

A.Jirgens. 41. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un arī tas ir saistīts ar diviem iepriekšējiem mūsu pieņemtajiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Jirgens. 42. ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums - izslēgt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 5. pantu. Juridiskā komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Runās deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Mums šo pantu vajadzētu izslēgt ārā šobrīd vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs esam iepriekš atbalstījuši deputāta Bišera priekšlikumu, kas paredz šo 10 minūšu aizstāšanu ar 15 minūtēm, un arī šajā gadījumā vajadzētu atbalstīt šo pašu normu. To visvienkāršāk var izdarīt, izslēdzot attiecīgo pirmajā lasījumā pieņemto likumprojekta pantu. Tāpēc es lūdzu nobalsot un atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Atvainojiet, komisijas vārdā Jirgena kungs vēlas runāt.

A.Jirgens. Tātad šis priekšlikums tiešā veidā nav saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu. Šeit ir runa par vienu konkrētu gadījumu - par Saeimas lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas kārtību likumprojektam par valsts budžetu. Juridiskā komisija uzskata, ka 10 minūtes referentam šajā gadījumā ir pilnīgi pietiekami un ka nevajadzētu šeit būt 15 minūtēm. Līdz ar to Juridiskā komisija aicina noraidīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim frakcijas “Latvijai” priekšlikumu nr. 42! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 19, atturas - 27. Nav pieņemts.

A.Jirgens. 43. ir deputāta Bišera priekšlikums - izteikt 95. panta pirmās daļas 6. punktu jaunā redakcijā. Tātad ir priekšlikums, ka grozījumus likumprojektā var iesniegt nevis ministra pilnvarota atbildīga valsts amatpersona, kas ir ļoti nekonkrēti, bet attiecīgās ministrijas parlamentārais sekretārs.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Paldies. Pieņemts.

A.Jirgens. Un 44. arī ir deputāta Bišera priekšlikums - izslēgt šā panta trešo daļu. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 95. panta trešo daļu. Pieņemts.

A.Jirgens. 45. arī ir deputāta Bišera priekšlikums - izteikt 95.¹ panta pirmās daļas otro teikumu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Paldies. Pieņemts.

A.Jirgens. 46. ir deputāta Bišera priekšlikums par 98. panta pirmo daļu. Šo priekšlikumu Juridiskā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam par 46. - deputāta Bišera - priekšlikumu? Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Jirgens. 47. ir deputāta Bišera priekšlikums, par 115. pantu, par ko mēs ilgi debatējām vakar, runājot par Valsts prezidenta atsūtītajiem likumiem otrreizējai caurlūkošanai. Tas tātad precizē šo kārtību. Juridiskā komisija daļēji ir atbalstījusi deputāta Bišera priekšlikumu un ietvērusi savā 48. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Kārtības ruļļa 115. panta redakcijai, ko akceptējusi atbildīgā komisija. Paldies, pieņemts.

A.Jirgens. 49. ir deputāta Bišera priekšlikums - sadalīt trešo nodaļu trīs patstāvīgās nodaļās. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Jirgens. 50. ir atbildīgās komisijas priekšlikums - tātad izteikt trešās nodaļas nosaukumu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija pati atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt izteikt piektās sadaļas trešo nodaļu šādā redakcijā - “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”. Pieņemts.

A.Jirgens. 51. ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums - izslēgt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 6. pantu. Juridiskā komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

A.Jirgens. 52. ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 118. panta desmito daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 118. panta desmitās daļas svītrošanai? Pieņemts.

A.Jirgens. 53. ir atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt Kārtības ruļļa piekto sadaļu ar jaunu ceturto nodaļu - “Jautājumu izskatīšana”.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt piektās sadaļas papildināšanai ar jaunu ceturto nodaļu šādā redakcijā - “Jautājumu izskatīšana”? Pieņemts.

A.Jirgens. 54. ir Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas priekšlikums - izteikt 119. panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Juridiskā komisija neatbalsta šo priekšlikumu, jo uzskata, ka šeit ir ietverts pārāk plašs to personu loks, kurām pieci deputāti var uzdot jautājumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Runās Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Tiešām paldies Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijai, kas šo problēmu atkal ir aktualizējušas un piedāvā to šeit risināt. Jo tiešām Saeimas darbā varētu būt gadījumi, kad ir jāuzdod jautājumi gan valsts kontrolierim, gan varbūt arī ģenerālprokuroram, gan Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem, gan arī vēl veselai virknei citu amatpersonu, un tāpēc ļoti pareizi ir noteikt to, ka jautājumus deputāti var iesniegt ne tikai Ministru prezidentam, ministriem, bet arī citām amatpersonām, kas amatā ieceltas ar Saeimas lēmumu, tieši attiecībā uz šo amatpersonu kompetencē esošajām lietām. Protams, šeit ir jāizņem ārā tiesneši, kā tas arī ir izdarīts šajā priekšlikumā.

Es lūgtu atbalstīt un pēc tam, ja nepieciešams, uz trešo lasījumu vēl precizēt šo redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Šis priekšlikums radās kā atbilde uz to kuriozo situāciju, ka ir Saeimas ieceltas amatpersonas, kuras neatbild nevienam. Konkrēti: Saeima, piemēram apstiprina Nacionālo radio un televīzijas padomi. Ar šo situāciju es saskāros, būdams īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās, kad izrādījās, ka tās direktīvas, kas ir saistībā ar pārrobežu televīziju un citiem jautājumiem... ka Nacionālā radio un televīzijas padome nav pakļauta Kultūras ministrijai. Tur vispār neviens pašreiz neatbild par atsevišķiem sektoriem valsts politikā. Līdz ar to šis priekšlikums šādā veidā ir domāts tam, ka nevar būt atsevišķas iestādes, kuras nav pakļautas Ministru kabinetam, kuras atrodas ārpus valsts kontroles. Un šeit taču nekas nav teikts, ka Saeima kaut ko dara sliktu, te ir jautājums tikai par Saeimas tiesībām uzdot jautājumus.

Un es domāju, ka, ja Saeima varētu uzdot jautājumus, piemēram, Nacionālajai radio un televīzijas padomei vai tās priekšsēdētājam, tad izpaliktu ļoti daudzas problēmas šīs iestādes darbā.

Es domāju, ka šeit man nevajadzētu paskaidrot, ko nozīmē Saeimas deputāta tiesības iesniegt jautājumus, teiksim, tādu iestāžu vadītājiem, kuru statuss ir salīdzināms ar ministra amatu. Ja mēs noraidīsim šo priekšlikumu, tad mēs vienkārši kļūsim smieklīgi, jo tad veseli valsts sektori iziet vienkārši ārpus parlamenta kontroles. Te jau pat nav runas par kontroli, te ir runa par elementārām tiesībām uzdot jautājumus.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Lavijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es runāšu “pret” šo priekšlikumu, kuram, protams, ir sava jēga, un to labi pamatoja Aleksandrs Kiršteina kungs. Taču, manuprāt, mēs jau esam pieņēmuši un apstiprinājuši to personu loku, kam ir tiesības runāt no Saeimas tribīnes un līdz ar to atbildēt uz šiem jautājumiem.

Pēc savas būtības jautājumi ir viena no parlamenta kontroles pār izpildvaru realizācijas formām, un es nedomāju, ka deputātiem nav tiesību šobrīd, izejot no Latvijas Republikas Satversmes gara un burta, uzdot jautājumus arī šo izveidoto padomju priekšsēdētājiem, ar Saeimas lēmumu apstiprinātajām amatpersonām. Ir šādas tiesības, bet tās nav izskatāmas sadaļā par jautājumiem un pieprasījumiem, kas ir konkrēta, Satversmē strikti nosacīta izpildvaras kontroles forma Saeimā. Varbūt citos likumos mums šis jautājums ir jāatrisina, kāda ir jautājuma vai pat prasības iesniegšanas kārtība Saeimas izveidotajās institūcijās un kāda ir kārtība, kurā šo institūciju vadītāji vai darbinieki sniedz atbildes Saeimas deputātiem.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā es tomēr aicinu neatbalstīt Kiršteina kunga, nacionālā reformatora, iniciatīvu, jo diemžēl patiešām tas ir skumji, ja valsts ministrs nav mācējis panākt Ministru kabinetā šo funkciju koordināciju. Diemžēl. Tikpat labi es iedomājos citu jautājumu - cik dienu vai nedēļu šeit atradīsies ģenerālprokurors? Jo pieci deputāti vai viena frakcija varēs viņam nepārtraukti uzdot jautājumus par visiem kriminālajiem notikumiem Latvijā. Kāpēc ir pieņemts tāds lēmums, kāpēc ne citāds?

Ir cits jautājums. Ja mēs neuzticamies mūsu ģenerālprokuroram, tad viņš mums ir jāatceļ. Bet ir atkal cits moments. Kamēr ir uzticības limits, tikmēr viņš likumā noteiktajā kārtībā strādā savā darbā. Un es personīgi kā deputāts tomēr neesmu saskāries ar reālu faktu, ka uz manu pieprasījumu, ko es aizsūtu, neatbildētu. Man atbild vienmēr.

Tādēļ es aicinu šinī gadījumā nepārvērst un neapgrūtināt procesu. Nevajag atbalstīt šo iniciatīvu.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie deputāti! Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Es ļoti lūgtu jūs uzmanīgi ieskatīties tajā, ko ierosina Nacionālā reformu partija un Zaļā partija. Ir dziļi neloģiski, ka amatpersonas, kuras apstiprina Saeima, Saeima nevar uzklausīt. Ir institūcijas, kurās amatpersonas nonāk tikai ar Saeimas balsojumu. Jā, Lujāna kungam ir taisnība, tiešām atbild, bet tā ir individuāla atbilde. Ne viss Augstākās padomes laikā bija sliktāk. Mēs atgriezāmies 5.Saeimā pie Kārtības ruļļa un pareizi izdarījām. Bet Augstākās padomes priekšā cilvēki dabūja atbildēt. Tagad ierēdņi viņiem sagatavo atbildi, bet toreiz viņi dabūja atbildēt “pa tiešo”. Tas bija augsts kritērijs cilvēkam. Viņš gatavojās. Viņš nevarēja tā vienkārši atnākt, ierēdņu sagatavoto papīrīti nolasīt šeit priekšā, un ar to cauri. Domāju, ka vienā otrā institūcijā problēmu būtu mazāk, ja būtu visas Saeimas kontrole kaut vai jautājumu veidā. Kaut vai sakarā ar to pašu Cilvēktiesību biroju, kura direktoru ievēlējām un ar kuru saikne šobrīd - labākajā gadījumā - ir vienai komisijai, kaut gan balsoja visa Saeima.

Es ļoti lūdzu atbalstīt Nacionālās reformu partijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pirms mēs pieņemam lēmumu šajā jautājumā, es lūgtu jūs visus atvērt mūsu Satversmi un ieskatīties tās 27.pantā. Satversmē ir noteikts to personu loks, kuram var uzdot jautājumus. Ir teikts: Ministru prezidentam un atsevišķiem ministriem. Tātad rodas jautājums, vai šeit nav tomēr Satversmes “tēvi” noteikuši šo loku. Es varu piekrist, ka šeit ir izmainījušies apstākļi un ir parādījušās arī tādas institūcijas (Starpsauciens: “Televīzijā parādās...”), kuru nebija tajā laikā, kad pieņēma Satversmi, bet pēc šī jautājuma mums vajadzētu nopietni apsvērt, vai nevajadzētu mainīt vispirms Satversmi. Vai mēs varam papildināt Satversmi ar parastiem likumiem? Es domāju, to mums vajadzētu ļoti nopietni apsvērt, nobalsojot par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Bišera kungs, es pat nedomāju, ka Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcijas iesniegtais priekšlikums nonāk kādā pretrunā ar Satversmi. Es drīzāk domāju otrādi - ka jau šobrīd Saeimas deputātiem, pieciem, ir tiesības uzdot jautājumus, izprasīt izziņas, ievākt vajadzīgo informāciju no attiecīgo institūciju vadītājiem. Jautājums ir par to, vai šī forma, kādu šobrīd piedāvā, ir jautājuma vai pieprasījuma forma, kas ir noteikta 27.pantā Satversmē. Jautājums ir par formu, veidu. Un par to, vai attiecīgajai amatpersonai, kā izriet no šī priekšlikuma, atskaitīšanās ir Kārtības rullī paredzēta tieši tāda pati kā ministriem (tie ir pieprasījumi, te gan ir par jautājumiem runāts) un vai viņiem jānāk atbildēt uz šiem jautājumiem no Saeimas tribīnes, kā mums ir paredzēts jautājumu un atbilžu sēdēs. Te ir tas lielais jautājums. Bet es uzskatu, ka jau šobrīd mums ir tiesības prasīt vajadzīgās ziņas, uzdot attiecīgus jautājumus gan Nacionālās radio un televīzijas padomes vadītājam, gan arī Cilvēktiesību biroja vadītājam. Šīs tiesības ir, un neviens parlamentam, kas ir augstākā vara šajā valstī, vai atsevišķiem tā locekļiem nevar šīs tiesības atņemt. Kārtības rullis ir vispārējs likums. Tie nav iekšējās kārtības noteikumi. Un, ja parlaments nobalsos par šo priekšlikumu, tad šos jautājumus vēlreiz varēs uzdot.

Es uzskatu, ka tas ir lieki, un šobrīd mēs varam pieprasīt vajadzīgās ziņas no attiecīgo institūciju vadītājiem.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - otro reizi.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Vienkārši viena replika. Es pilnīgi piekrītu, ka Satversmes 27.pantā sacīts, ka ir tādas tiesības, bet tas jau nenozīmē, ka šīs tiesības nevar būt plašākas. Te jau nav teikts, ka ir aizliegts darīt kaut ko vairāk. Bet es domāju, ka ne tik daudz būtiski ir tas, ka te ir pieminēta televīzija, vai tas, ka mēs tiešām nelemjam par šiem dzelzceļa tarifiem... Tur pat nevajadzētu... Es nepiekrītu Bišera kungam, ka mums par katru papildtiesību būtu kaut kādā mērā jātaisa referendums vai ar divām trešdaļām balsu jāiebalso šeit šīs izmaiņas. Es vēlreiz aicinu to apdomāt un atbalstīt mūsu priekšlikumus, jo ir kurioza situācija. Ja Satversmes aizsardzības biroja vadītāju vai, teiksim, Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāju nevar nekādā veidā uzklausīt Saeimā, iesniedzot viņam attiecīgu jautājumu... Par to ir runa. Nevis aicināt uz komisiju un vēl mēģināt kaut ko papildus dabūt... Redziet, privāti es varu no jebkura dabūt... Privāti es varu pieiet arī jebkuram ministram un uzprasīt, ko viņš par šo jautājumu domā. Jautājums ir par publisku noklausīšanos (kā tas ir visās normālās valstīs) šeit, parlamentā.Tāpēc es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Jirgena kungs.

A.Jirgens. Godātie kolēģi! Es gribētu vispirms pievērst jūsu uzmanību šim amatpersonu lokam, kas šeit ir minēts. Tas nozīmē, ka Saeima vai, pareizāk sakot, pieci deputāti varēs uzdot jautājumus katram Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklim, katram Centrālās vēlēšanu komisijas loceklim, katram Vērtspapīru tirgus komisijas loceklim, katram Latvijas Bankas padomes loceklim, un tā tālāk, un tā joprojām. Es nezinu, par ko mēs savu darbu gatavojamies pārvērst! Paredzēts, ka varēs uzdot jautājumus arī ģenerālprokuroram. Tas vispār ir absurds, kas grauj tiesu varas neatkarību no likumdošanas un no izpildvaras.

Es vēlreiz komisijas vārdā stingri aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Balsojam par 54.priekšlikumu - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas priekšlikumu izteikt 119.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 13, atturas - 27. Nav pieņemts.

A.Jirgens. 55.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums papildināt 119.pantu ar sesto un septīto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 119.panta papildināšanai ar sesto un septīto daļu. Pieņemts.

A.Jirgens. 56.priekšlikums - deputāta Bišera priekšlikums izteikt 120.pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāts Čerāns vēlas runāt.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Lai arī cik labi domāts tas ir, tomēr jāsaka, ka šis priekšlikums, kas paredz izmainīt to kārtību, kādā ir Saeimā izskatāmi deputātu jautājumi, tomēr kārtējo reizi noved pie jautājumu un atbilžu sēžu jeb deputātu jautājumu un valdības ministru atbilžu izskatīšanas devalvācijas. Proti, tagad saskaņā ar šo un tālākajiem priekšlikumiem patiesībā tiek iestrādāts tas, ka turpmāk šī jautājumu un atbilžu izskatīšana vairs nenotiks Saeimas sēdēs. Tātad būs kaut kāds laiks, kad varēs sanākt deputāti, atnākt kāds ministrs un kad varēs par kaut ko parunāt. Nav īsti skaidrs: ja opozīcija uzdod kādu jautājumu, kāpēc ministrs nevar atnākt uz šīs opozīcijas frakcijas sēdi? Un nav īsti skaidrs, ar ko tad šie speciālie pasākumi, šis speciālais jautājumu un atbilžu laiks, īsti atšķirsies no šādas opozīcijas frakcijas sēdes? Varbūt - ar kāda atsevišķa viena vai divu citu deputātu piedalīšanos. Jo, ja mēs tagad šeit nosakām to, ka jautājumi un atbildes vairs netiek skatītas Saeimas sēdē, tādā gadījumā mēs pazaudējam visu šo Saeimas kopējo uzmanību, kas veltāma šai problemātikai. Bieži vien jautājuma politiskā nozīme tieši tāda arī ir, ka atbilde uz šo jautājumu tiek sniegta visas Saeimas priekšā. Un, ja tagad atbilde vairs netiek sniegta visas Saeimas priekšā, tas nozīmē, ka deputātu lielākā daļa vispār var neinteresēties par to, kas ar šādiem jautājumiem notiek. Tad jau nākamais solis būtu tāds, ka vispār šo jautājumu un atbilžu izskatīšanu varētu mēģināt likvidēt. Tas gan tik viegli neizdosies. Šīs tiesības uzdot jautājumus ir ierakstītas Satversmē. Taču tas, ka šī atbilžu sniegšana šeit tiek būtiski devalvēta, - tas diemžēl šeit ir konstatējams.

Protams, ir iespējams, ka te tagad nāks deputāti no valdošajām frakcijām un nāks varbūt arī priekšlikuma autors un mēģinās argumentēt, ka, lūk, līdz šim deputāti visu laiku ir balsojuši par to, lai jautājumu un atbilžu sēdes nenoturētu, un ka tagad tiktu panākts tas, ka vispār šī izskatīšana notiktu. Šādu stingri noteiktu sēžu jau vairs nebūs. Taču es gribu norādīt uz to, ka līdzšinējā deputātu vairākuma darbība, nobalsojot par jautājumu un atbilžu sēžu sistemātisku atcelšanu, ir bijusi pretkonstitucionāla un tādējādi arī prettiesiska un ka nevar ar prettiesisku darbību motivēt kaut kāda viena vai otra lēmuma pieņemšanas nepieciešamību. Diemžēl nākas konstatēt to, ka atkal un atkal mums šeit, parlamentā, darbojas šī tendence - samazināt parlamenta lomu valdības darbības uzraudzībā. Tā ir ļoti nepatīkama tendence, un es tomēr gribētu aicināt šo priekšlikumu neatbalstīt un saglabāt to tekstu, kurā teikts, ka deputātu jautājumi un valdības ministru atbildes uz šiem jautājumiem tiek skatītas Saeimas sēdēs. Tie bija iepriekšējie grozījumi Saeimas kārtības rullī, kuri šos deputātu jautājumus un ministru atbildes “izcēla ārā” no vispārējām sēdēm un ielika tos atsevišķās sēdēs. Tātad tas jau bija viens šīs devalvācijas solis, un tagad sekos nākamais solis. Ir ārkārtīgi nepatīkama šī tendence, šī demokrātijas ierobežošana mūsu valstī, un es aicinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Čerāna kungs, es jums ieteiktu apskatīt 55.labojumu, ko mēs pieņēmām. Jebkuram deputātam ir tiesības uzdot jautājumu, un jūs varat to sēdē motivēt, jums vienīgi jāizvairās no vērtējumiem. Es nezinu, kādēļ jūs pieliekat visus spēkus, lai uzliktu par pienākumu visiem deputātiem pārciest šīs “zobu sāpes”, ko jūs gribat viņiem sagādāt ar tiem jautājumu un atbilžu vakariem. Bišera kunga priekšlikumā ir atrisināts jautājums. Nolasīs jūsu jautājumus, ja tie būs saprātīgi, un, ja būs vērts tos klausīties, visi tie deputāti, kam interesē, paliks uz tām atbildēm, ko sniegs ministri. Tas ir viens aspekts.

Otrais aspekts ir tas, ka mēs taču drausmīgi ietaupīsim budžeta līdzekļus, jo nevajadzēs šīs atbildes translēt, jo tā neskaitīsies sēde. Es domāju, ka vajadzētu Bišera kunga priekšlikumu atbalstīt, nevis atsaukties uz Čerāna kunga aicinājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Čerāna kungs, lai cik rūgti nebūtu, es šoreiz atbalstīšu Bišera kunga priekšlikumu, jo Satversmes 27.pantā noteiktās tiesības iesniegt jautājumus un saņemt atbildes, pie tam saņemt rakstiskā veidā atbildes, šobrīd tiek ievērotas. Ja mēs runājam par tā sauktajām jautājumu un atbilžu sēdēm, tad jāteic, ka deputātiem, kas nav ieinteresēti konkrētā jautājuma izskatīšanā, ir tikai un vienīgi statista loma. Kas attiecas uz pieprasījumiem, desmit deputāti var pieprasīt, lai ministram vai Ministru prezidentam izteiktu neuzticību, taču šos jautājumus mēs vienkārši noklausāmies, bieži vien šī noklausīšanās ir ļoti formāla un mēs dzirdam tikai un vienīgi to, kas patiesībā jau ir iesniegts ministru kungu bieži vien formālajās atbildēs uz jautājumiem. Var jau ministram pajautāt, cik ir divreiz divi, un es pieņemu, ka kāds to nezina vai kāds grib vienkārši pasmieties par to ministru. Apmēram pusotru stundu ceturtdienās pēc kārtējās sēdes, kad galva ir diezgan jau sagurusi, kad tā domāšana vairs neveicas, man te ir “jāatsēž”, sākumā jāmēģina kaut kā piereģistrēties un beigās jānoklausās tādas lietas, kuras es varu uzzināt no iesniegto jautājumu teksta un no ministru iesniegto rakstisko atbilžu teksta. Kāpēc man šeit kā statistam ir jābūt situācijā, kurā opozīcija risina savas problēmas ar pozīciju? Bieži vien jautājumā nav nekādas jēgas, ir vienīgi opozīcijas cenšanās it kā drusciņ ieriebt ministram vai drusciņ ieriebt pozīcijai. Ja mums ir jāatsāk jautājumu un atbilžu sēdes, kuras Saeima ar tādu diezgan apšaubāmu konsekvenci nemitīgi pārceļ vienu pēc otras, tad mēs varam šobrīd dabūt jautājumus pat tādiem ministriem, kuri varbūt vairs nav Latvijas Republikas pilsoņi un dzīvo Austrālijā. Te ir drausmīgi seni jautājumi, kuri ir uzdoti un uz kuriem ir saņemtas rakstveida atbildes, bet mutiskās atbildes neinteresē nevienu - neinteresē (tas ir pats smagākais!) arī pašus jautājumu uzdevējus. Es nezinu, vai kāda pavasara jautājumi un atbildes, Čerāna kungs, interesē jūs šodien. Nepadariet mūs par statistiem, par savu bieži vien... nu, savu... tā es negribētu teikt... par šādu ķīviņu vergiem! Atnāciet, noklausieties! Ja kāds jautājums ieinteresēs arī mani un ja mani ieinteresēs iespējamie papildjautājumi ministram, es būšu klāt kā mazā nagliņa, noklausīšos, pierakstīšu blociņā un pieņemšu zināšanai, bet nepadariet mani šeit par tādu formāli reģistrējušos cilvēciņu - tā vietā, kad es varu darīt daudzus citus darbus, kas man varbūt ir svarīgāki un būtiskāki! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! It sevišķi vēršos pie jums, ļoti cienījamais deputāt Čerān! Jūs savā runā izteicāties, ka tā esot demokrātijas ierobežošana un ka tas esot prettiesiski.

Attiecībā uz prettiesiskumu jūs tā arī nenosaucāt nevienu likuma normu, kura šādā kārtībā tiktu pārkāpta, jo likums - Satversme - dod deputātiem tiesības uzdot jautājumus un šīs tiesības nekādā veidā netiek ierobežotas. Kas attiecas uz jautājumu par to, vai tiek ierobežota demokrātija, es domāju, ka arī demokrātija šeit netiek ierobežota, jo jūs saņemat atbildes, šīs atbildes ir publiskas, tās tiek ierakstītas stenogrammā, kas pievienota Saeimas sēžu stenogrammai. Tā ka ar tām var iepazīties arī visi klausītāji. Ja vēlaties, varam izlemt jautājumu par to, vai šīs sēdes translēt vai netranslēt. Papildjautājumi ir. Gluži otrādi, tie paplašina šīs tiesības. Jo līdz šim tiesības uzdot papildjautājumus bija tikai jautājumu uzdevējiem, taču tagad ir ierosināts, ka tos var uzdot arī klātesošie. Arī tie, kas nepieder pie to grupas, kas uzdevuši jautājumu, var uzdot papildjautājumus. Tā ka arī šajā ziņā te ir demokrātijas paplašināšana. Un jāsaka, ka tas nav mūsu izgudrojums. Tāda kārtība pastāv, piemēram, Vācijas Bundestāgā. Arī tur šī jautājumu uzdošanas procedūra netiek atzīta par sēdi. Saukt par sēdi to, kurā visiem simts deputātiem jāsēž un jāklausās un kurā viņi ir pasīvi locekļi un nevar pieņemt nekādus lēmumus, - tā nav demokrātija. Šajā situācijā viņi vienkārši ir statisti. Es domāju, ka nevar piespiest uzklausīt jautājumus, ja deputātu šie jautājumi absolūti neinteresē vai ja viņu pilnīgi apmierina ministru dotās rakstiskās atbildes. Tas, kuram konkrētais jautājums interesēs, katrā ziņā atnāks un noklausīsies ministra mutisko atbildi vai pat pacentīsies uzdot papildjautājumu. Tā ka, es domāju, arī ar demokrātiju šeit viss ir kārtībā, un tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka Demokrātiskās partijas Saimnieks pārstāvis Bišera kungs šo priekšlikumu ir iesniedzis tanī laikā, kad viņi vēl bija pozīcijā, jo viņiem tas kā “ēnu” kabineta pārstāvjiem nekādā gadījumā nav izdevīgi - šādā veidā taisīt kaut kādas pārrunas, kur ir klāt tikai daži cilvēki un ko neraida pa radio. Galvenais šajā priekšlikumā ir tieši tas, ka nevajag translēt, tas jau ir tieši tas galvenais. Es domāju, ka vajadzētu būt tieši tādai kārtībai. Atcerēsimies tad 5.Saeimas sākumu! 5.Saeimas sākumā, kad bija liels “Latvijas ceļa” pārsvars un ministri būtībā bija no divām frakcijām, tad pirmajās sēdēs deputātiem bija iespējas atnākušajiem ministriem uzdot jautājumus. Ātri vien šī kārtība tika pārveidota, jo ministri būtībā maz ko varēja atbildēt, kaut gan jāatzīst, ka toreiz ministri bija krietni vien stiprāki, nekā ir pašreiz, varbūt ne visi, bet tomēr, un šo kārtību likvidēja.

Tātad es domāju, ka galvenais šeit ir tas, ka ministram, kas te atnāk, protams, tiek sagatavots viņa atbilžu materiāls, un to viņam sagatavo ierēdņi. Viens pozitīvs moments šajā priekšlikumā ir tas, ka šim ministram var uzdot vēl papildjautājumus no zāles, tāpēc galvenās bailes tiem ministriem ir tādas, ka viņi nespēs atbildēt uz jautājumiem. Atcerieties, ka 6.Saeimas sākumā visi ministri nāca šeit un atbildēja uz pieprasījumiem, “nerāva” nost šīs papildpieprasījumu jautājumu un atbilžu sēdes, bet nāca šeit un runāja, atbildēja un stāstīja, tad bija sagatavoti materiāli un bija iesniegtas atbildes. Pašreiz ir izveidojusies tāda situācija, ka es nesaprotu, kāpēc ir šīs bailes. Kāpēc ir vajadzīgs radīt šo spriedzi, kāpēc nevar nākt šurp valdības pārstāvji un likumdevējai varai stāstīt par to, kas likumdevēju varu interesē? Un, ja mēs šeit aizrunājamies tik tālu, ka, tiklīdz, teiksim, vienai daļai deputātu kāds jautājums neinteresē... Jāteic, ka vienai daļai deputātu neinteresē arī atsevišķi likumprojekti vai pat vesela virkne likumprojektu, ko šeit skata, tad viņi tajās sēdēs var nepiedalīties. Un, ja te piesauc Vācijas Bundestāgu, tad es domāju, ka tur tā kārtība stipri vien ir citādāka. Vienkārši mēs to nevaram piecās minūtēs pārbaudīt. Katrā ziņā Vācijas Bundestāgā visas tās sēdes translē (tāpat kā Amerikas Kongresu) pa krāsaino televīziju, un jūs varat skatīties, cik jūs gribat - kaut vai visu diennakti.

Taču, ja šeit mēs gribam uztaisīt šādas slēgtas, slepenas sēdītes, kurās formāli atnāks un kaut ko atbildēs, bet zālē sēdēs tikai daži opozīcijas pārstāvji, tad tā vairs nav nekāda konkrēta saruna. Tad jāprasa, ko tad mēs gribam šajā valstī: vai mēs gribam, lai valsts virzās uz Eiropas Savienību, lai tiktu sakārtota likumdošana un tā tālāk, vai mēs gribam par to strīdēties un kaut ko uzspiest?

Es jau vakar šeit runāju, ka mēs gribam uzspiest, lai atceļ nāvessodu, mēs gribam uzspiest, lai dara kaut ko tādu, par ko mēs neesam pārliecināti. Es domāju, ka tā ir nepareiza prakse.

Vēl viens moments šajā priekšlikumā: “...pēc katras kārtējās sēdes beigām nosaka laiku...” Tā te ir rakstīts! Tad, ja mēs gribētu, teiksim, pasmieties par šiem opozīcijas jautājumiem, mēs varētu arī desmitos vakarā nozīmēt šādas sēdes. Kam tas patīk, lai atnāk šeit un pasēž. Tas nav fiksēts. Kāpēc “ne vēlāk kā vismaz sešas dienas pirms sēdes”? Vai tad ministrijās ierēdņu nav, kas var sagatavot vienā vai divās dienās atbildi uz jautājumiem? Tā ka, es domāju, arī šis ir tāds punkts, kas nav vajadzīgs. Nav vajadzības šeit runāt par to, ka kādi ir statisti vai nav statisti. Mēs jau labi zinām, ka te kartītes var ielikt un var nākt un var nenākt, var visādi darīties.

Tomēr pirmais, kam vajadzētu būt, ir tas, ka vajadzētu translēt šādas atbildes, jo tās ir taisni tās, kas visvairāk interesē tautu - vēlētājus, klausītājus. Viņus taisni visvairāk interesē šīs kritizētāju sarunas. Es piekrītu, ka ir daudz visādas nekonstruktīvas kritikas, un arī man pašam tā nepatīk, bet ministram ir jāvar uz to atbildēt ar cipariem, ir jāvar atnākt... Vakar neviens neatnāca paskaidrot, kāda ir slepkavību statistika Latvijā. Šeit neviens iekšlietu ministrs nenāk un to nepastāsta. Kāpēc tas tā ir? Mums tas jautājums interesē, bet tādu atbildi mēs nevaram saņemt. Tagad, ja mēs šādu atbildi saņemsim, tad mēs to saņemsim kā pusslepenu, kuru nedzirdēs neviens radioklausītājs.

Tālāk. Avīzēs tiek ziņoti atsevišķi dati par noziedzības pieaugumu Latvijā, bet netiek ziņoti dati par slepkavības kaiti, tās kinētiku pa gadiem. Kāpēc šādi dati avīzēs netiek publicēti? Tā ka, es domāju, mēs ar šādu priekšlikumu nopietni gribam ierobežot iespējas cilvēkiem Latvijā saklausīt tieši to, kas viņus interesē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mums taču šie jautājumu un atbilžu vakari gandrīz jau trīs gadus mūžīgi rada kaut kādas problēmas. Mēs mākslīgi paši tos esam radījuši, tāpēc reiz ir skaidri un gaiši jāpasaka sava attieksme.

Šeit mēs izlemsim, kādā veidā risināt šos jautājumus un atbildes. Cilvēki, lietojot vārdu “demokrātija”, vienkārši nezina, ko šis vārds nozīmē, un tāpēc viņi to lieto, kur vajag un kur nevajag. “Dēmos+cratos” ir tautas vara, un tā nebūtu jājauc ar anarhiju. Diemžēl šad un tad vājās zināšanas svešvalodā neļauj pareizi izprast šā vārda jēdzienu. Tagad ir runa par šīs tautas varas ierobežošanu, ka, lūk, šis priekšlikums to ierobežojot. Taisni otrādi! Tas paver plašas iespējas ļoti brīvi rīkoties. Tagad ir vērojama kādas mazas grupas, lielo jautātāju, vēlme uzspiest visiem deputātiem obligātu sēdēšanu un klausīšanos - reizēm pat unikālas muļķības, kur acīmredzot ir vajadzīgas īpašas zināšanas. Es saprotu, jo Mauliņa kungs jau stāstīja, ka viņam bija problēmas ar ūdens nolaišanu Ķemeros. Nu varbūt... Labi, bet kāpēc tad jānāk un citiem par to jāstāsta? Tā ka, redzat, kas vēlēsies atnākt uz šejieni... Ja šie jautājumi tiešām būs interesanti, tad deputāti arī atnāks.

Nevajadzētu te runāt: pozīcija, opozīcija... Jūs redzat, ka šo triju gadu laikā pozīcija un opozīcija te ir bieži mainījusies. Vienu laiku deputāts ir pozīcijā, otru - opozīcijā.

Es principā nevaru piekrist domai, ka jautājumus uzdod tikai opozīcija un ka tas ir kaut kāds īpašs opozīcijas slepenais ierocis. Pareizi būtu, ja šie jautājumi palīdzētu strādāt valdībai un palīdzētu kaut ko virzīt uz priekšu. Jautājums tiek uzdots nevis tāpēc, lai kādam “iegrieztu”, kādam “iezāģētu” un lai te kādu izvilktu dienas gaismā, kā ļoti bieži tiešām šos jautājumus konstruē. Tad kāpēc ir šie uztraukumi! Visiem ir dota iespēja piedalīties šajos jautājumu un atbilžu vakaros, kur varētu būt lietišķas sarunas par kaut kādu konkrētu jautājumu. Par tām translācijām vai netranslācijām - tas ir atsevišķs jautājums. Šeit, pirmkārt, ir jāvienojas par šo principu. Vai tad jūs neredzat, cik reižu mēs jau esam pārcēluši tos jautājumus un atbildes, tāpēc ka daudziem cilvēkiem liekas, ka viņi šo laiku var izmantot daudz vērtīgāk.

Jūs te runājāt viens otrs par to vajadzību tikties ar vēlētājiem, ko neviens nenoliedz. Tad varbūt dosim deputātam iespēju izvēlēties - vai viņš pēc sēdes tajā dienā grib tikties ar vēlētājiem vai arī viņam te uz to pusotru stundu ir formāli jāatrodas, lai viņš varētu reģistrēties un lai viņam nebūtu jāsaņem pārmetumi par disciplīnas trūkumu.

Šajā Bišera kunga priekšlikumā šis un tas vēl ir jāpārskata, kāds vārds jāpalabo, taču tā būtība ir ļoti skaidra: šis priekšlikums dod iespēju katram Saeimas deputātam brīvi izvēlēties, kā viņš pavadīs savu laiku, cik lietderīgi, un tā ir viņa paša personīgā darīšana, nevis tā, ka kāds kaut ko mākslīgi saražos, lai sevi parādītu kaut kādā labā gaismā, tēlos tādu lielu speciālistu jebkurā jautājumā, sastādīs veselus jautājumu kalnus, bet pārējiem vienkārši, godīgi sakot, būs jāgarlaikojas, jo viens otrs speciālists labi redz, ka šis jautājums nebūt nav tāds, kas virza kaut ko uz priekšu, bet ka tas ir vienkārši demagoģisks, ar vēlmi sevi izcelt uz otra cilvēka rēķina. Tāpēc es katrā ziņā aicinu atbalstīt šo 56.priekšlikumu un galu galā vienreiz pielikt punktu tam, par ko mēs te strīdamies jau gandrīz trīs gadus. Tad nu vienreiz izlemsim līdz galam, lai vismaz nākamajā Saeimā deputātiem tiešām būtu iespējams rīkoties demokrātiskāk.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens kā referents - ārpus kārtas!

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es aicinu jūs, vismaz tos, kuri uzstājas debatēs, tomēr sekot līdzi likumprojekta apspriešanas gaitai. Vismaz trīs runātāji šeit runāja par sēžu translāciju vai netranslāciju. Šis jautājums jau ir atrisināts, mēs esam izskatījuši likuma 77.panta otro daļu, esam to papildinājuši, ka šī translācija būs, tā ka es lūdzu turpmākajā izskatīšanas gaitā nedebatēt par šo translāciju.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Ja mēs šo priekšlikumu pieņemam, tad mums ir jālabo arī Satversmes 27.pants, jo tur ir runa par to, ka Saeimai ir tiesības iesniegt Ministru prezidentam vai atsevišķam ministram pieprasījumus un jautājumus, uz kuriem ir jāatbild viņam vai viņa pilnvarotai atbildīgai valsts amatpersonai. Tātad Saeimai ir tiesības iesniegt. Ja mēs te atstāsim tikai dažus Saeimas interesentus, tad tā vairs nebūs Saeima. Ja mēs ievērojam Satversmi, tad mēs to nevaram pieņemt, bet, ja mēs tādu grozījumu Kārtības rullī pieņemam, tad ir jāmaina Satversme.

Attiecībā uz tiem argumentiem, ka ir ļoti garlaicīgi klausīties gan šādus jautājumus, gan atbildes, kas ir specifiskas. Tad, kolēģi, es gribu sacīt: vai kāds likums ir mazāk specifisks un vai tiešām jūs visi esat speciālisti un ieinteresēti atsevišķos likuma pantos? Par prekursoriem runājot, es tiešām neko nezinu, es te sēdēju un, jāsaka, garlaikojos. Es neesmu ne ķīmiķis, ne speciālists, un man ir tikai vispārējais juridiskais priekšstats par to, kādi ir nosacījumi, kas ietverti šajā likumprojektā. Valsts pārvaldes jautājumi galu galā ir tādi paši. Un, ja kaut kas netiek izdarīts, ko neizdara izpildvara, Ministru kabinets, vai kāds cits, tad galu galā tie visi ir mūsu jautājumi, kuros mums ir jāiedziļinās. Runa šeit ir tikai par to, ka varbūt šo jautājumu uzdošana un atbildēšana uz tiem tiešām ir grūta lieta, bet tāpēc jau nevajag atteikties no grūtiem darbiem!

Te jau pat Dobelis atzina, ka tas palīdz pārvaldīt valsti, palīdz sakārtot tās lietas, kur nav kārtības. Opozīcijai te ir vislielākā loma, un mēs to arī darām - braucam apkārt un uztveram šos jautājumus, kur ir tās nekārtības, un tāpēc uzdodam tos jautājumus. Ja jūs, kolēģu vairākums, neuztvertu šo mūsu darbību kā kaut kādu kaitināšanu, kā te izskanēja, bet uztvertu kā palīdzību jums, tad būtu pavisam cita attieksme.

Es gribu pārmest vēl to, ka uz normālu jautājumu katrs pilsonis var vismaz mēneša laikā saņemt atbildi, bet mēs diemžēl saņemam... Prakse rāda, ka Saeima saņem atbildes uz jautājumiem reizi sesijā, tas ir, pēc trim mēnešiem, bet dažreiz to pat pārceļ uz nākošo sesiju, un tad tie jautājumi sen jau ir novecojuši. Lūk, tas nav normāli. Tas būtu jānovērš ar labojumiem Kārtības rullī. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es tiešām varu piekrist tam, ka Saeimas sēdēs, kuras noteiktas valdības atbildēm uz deputātu jautājumiem, papildjautājumus varētu uzdot ne tikai jautājumu iesniedzēji, bet arī citi klātesošie. Tas atrisinātu šo statistu problēmu.

Es gribu iebilst pret jebkādiem mēģinājumiem no šīs tribīnes devalvēt pašu šo jautājumu uzdošanas būtību un pret visu šo Saeimas darbības formu valdības uzraudzībā. Tāpēc es paņēmu mūsu jautājumu un atbilžu sēdes darba kārtību, kurā uz pagājušo nedēļu... pat uz aizpagājušo nedēļu bija sakrājušies 82 jautājumi, kuri nav izskatīti, un uz kuriem nav atbildēts. Kādi ir šie jautājumi? Paskatīsimies! Piemēram, cik atvaļinātās Krievijas militārpersonas uz šo brīdi vēl nav atstājušas Latviju? Ir vajadzīgi šādi oficiāli dati.

Ir jautājums par Skrundas lokatora apkaimē dzīvojošo iedzīvotāju prasību izpildi. Iedzīvotājiem ir pilnīgi konkrētas šādas prasības, kuras valdība nav izpildījusi.

Ir jautājums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas kārtību, jautājums par budžeta projekta sastādīšanu nākamajam gadam, par to, kādas dotācijas nākamā gada budžeta projektā ir paredzētas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam.

Jautājums par to, kādus konkrētus likuma pārkāpumus valdība ir konstatējusi atkritumu pārstrādes uzņēmuma “Getliņi-2” darbā.

Jautājums par naudas summu, kādu veselības aprūpes iestādes saņēmušas pacientu iemaksu veidā.

Jautājums par medicīnisko pakalpojumu cenu noteikšanu, par skaidrojumu, kā tiek pildīts Darba likumu kodeksa 83. un 84.pants, par iztikas minimumu.

Šādu jautājumu vēl ir ļoti daudz. Es varētu šeit vēl daudzus uzskaitīt. Es aicinu tomēr neizturēties ar necieņu pret šiem jautājumiem un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aicinu pārtraukt runāt, jo divas minūtes ir pagājušas.

Ilmārs Bišers - otro reizi.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Man kļūst ļoti dīvaini, kad dzirdu izsakām tādus priekšlikumus, ka mums šajā gadījumā būtu jāmaina Satversmes attiecīgais pants. Ja to būtu izteicis kāds cits deputāts, kurš nav Juridiskās komisijas loceklis un nav piedalījies šajā sēdē, tad es vēl varētu saprast viņa neizpratni, bet, ja to izsaka deputāts Mauliņš, kurš bija klāt attiecīgajā Juridiskās komisijas sēdē, tad tas man ir vienkārši nesaprotams, jo attiecīgais Satversmes pants runā par jautājumu uzdošanu, nevis par atbilžu saņemšanu.

Izskatot taisni iepriekšējo priekšlikumu šajā jautājumā Juridiskajā komisijā, mēs tikko kā esam apstiprinājuši un tur taisni tāpēc to ierakstījām, ka jautājumus var iesniegt un pamatot attiecīgajā Saeimas sēdē šo jautājumu noskaņu, bet visi, kam interesē šie jautājumi, var piedalīties tajā sēdē un var klausīties pa translāciju atbildes uz šiem jautājumiem, tāpēc man vienkārši ir nesaprotami, kāpēc frakcija “Latvijai” cenšas visus Saeimas deputātus padarīt par statistiem, kas sēdēs un klausīsies atbildes uz viņu jautājumiem, ja viņi tur vairs neko nevar ietekmēt. Tieši tāpēc jau ir tā problēma, ka tās atbildes netiek saņemtas savlaicīgi un ka tie jautājumi tiek noņemti, bet jūs spiežat cilvēkus klausīties. Tagad šī sēde, ja tā nebūs Saeimas sēde... te vienkārši nevarēs atcelt šīs atbildes uz jautājumiem un katru nedēļu uz iesniegtajiem jautājumiem, tiks dotas atbildes, līdz ar to šī problēma tiks noņemta, par kuru jūs tik ļoti visu laiku žēlojaties.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padomes kalpi un tauta! Redzat, tas jautājums ministriem jau nav patvaļa, jo tur vairākiem deputātiem ir jāparakstās, un jau tajā brīdī rodas problēmas. Tautai, piemēram, šodien ir aktuāls tas, kas ir noticis ar Lāmas kungu - Helsinki-86 vadītāju, vienu no tiem, kurš uzsāka Latvijas brīvības cīņu, bet to jautājumu uzdot iekšlietu ministram un premjerministram ir ļoti grūti. Es tikko biju aizgājis pie “Tēvzemei un Brīvībai” ļaudīm - lieliem nacionālistiem - un parādīju šo dokumentu. Man tas atnāca atpakaļ, jo viņi pateica, ka tas viņus neinteresē, ka viņi neparakstīs. Viņiem neinteresē, kas ir noticis ar jaunā brīvības laikmeta cīnītāju.

Ja jau mēs par šo jautājumu būtu tos parakstus savākuši, tas aizietu uz Pieprasījumu komisiju, bet Tabūna kungs atnāktu un pateiktu, ka tas ir jānoraida. Sadarbības padome nolems, ka tas ir jānoraida. Redziet, kā mēs cienām dzīvību, kā mēs cienām Latvijas atjaunotās brīvības cīņas varoņus. Mēs atklājam, ka viņi tiek noslīcināti... Vai to nokārtojam. Laikam kādā ezerā ārpus Kuldīgas... Ekstrasenss saka, ka tur ir redzēts, bet es tam ne visai ticu. Ekstrasenss saka, ka tajā ezerā ir diezgan daudz līķu, bet vietējais policists apgalvo, ka tāda ezera nav, lai gan uz kartēm tas ir. Un nemeklēs vairs. Lai Heino Lāma paliek tanī ezerā varbūt kopā ar citiem brīvības cīnītājiem... (No zāles deputāts P.Tabūns: “Nemelo!”) Taču apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK neinteresē, vai tas tā ir. Viņi negrib, lai mēs varētu prasīt iekšlietu ministram jautājumus par izmeklēšanas gaitu. Un, ja kādam Latvijā ir šaubas par to lojalitāti, ka mēs ikkatrs Latvijā gribam, lai Latvija būtu brīva valsts, ka mēs neesam pret tādiem kā Heino Lāma, tad saprotiet, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK rindās nav neviena... pat neviens deputāts nebija ar mieru painteresēties, kas ar to cilvēku noticis... Kurš tad tur nāks parakstīties? Es aiznesu no viena gala, bet man atnāca atpakaļ un pateica, ka neviens neparakstīs. Redzat, cik slikta tā situācija ir!

Lieta ir tāda, ka tautai ir svarīgi jautājumi un ka deputātam ir jāatbild neatkarīgi no tā, vai kāds prasa muļķīgu jautājumu vai nopietnu jautājumu! Un tauta var par to lemt, bet viņš nes politisku atbildību. Lai uzdotu jautājumu ministram, tur vajag vairākus parakstus, tur vairāki cilvēki kļūst politiski atbildīgi. Un es saprotu, ka Tautas kustība “Latvijai” ir tikai godpilna par tiem jautājumiem, kurus tā paceļ, bet tie nekauņas, kas nolemj, ka tie jautājumi nav jāskata, tāpēc par tām nelietībām, kuras deputāti izjūt un uz savu atbildību izvirza kā jautājumus ministriem, vienkārši netiek atbildēts. It īpaši “tēvzemiešu” valdībā.

Sāpīgi jautājumi ir nacionālistiem, sāpīgi jautājumi ir tautai - invalīdiem, pensionāriem, skolas bērniem... tādi ir veselības aprūpes jautājumi, negodības jautājumi... Nē, tos Tabūna kungs, ja mēs tiekam tik tālu, kopā ar Čepāņa kungu un citiem savā komisijā noraida, it kā tie nav skatāmi un tāpēc tas tautai nav jāzina. Mēs nedrīkstam pievērst ministru uzmanību sāpīgiem jautājumiem. Viņi var vienkārši ņirgāties un smieties, un to viņi spēs līdz 3. oktobrim. Tad, lūdzu, baudiet jūsu smīnus un jūsu viltu un melus līdz tam laikam! Tauta zina, kas jūs tādi esat.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Man liekas, ka nekad nav bijusi tik liela frakcijas “Latvijai” reklāma, kādu šodien veic visi citi, izņemot pašu frakciju “Latvijai”. Bet lai tas paliek uz to deputātu sirdsapziņas, kas to dara un nezina, kādu mērķu labā! Taču es gribētu pievērst jūsu uzmanību konkrētajam tekstam un lūgt jūs paskatīties, ar ko atšķiras Bišera kunga iesniegtā redakcija no tās redakcijas, kas ir šobrīd spēkā, un tad nebūs jāpaskaidro, vai te notiks kāda translācija vai nenotiks. Līdz šim jautājumu un atbilžu laiks tika saukts par sēdi un tādējādi uz to attiecās viss, kas attiecas uz plenārsēdēm, taču tagad ir ierosināts, ka Saeimas Prezidijs nosaka laiku atbilžu sniegšanai. Tātad tā nav sēde, un līdz ar to nav arī šīs translācijas un visa pārējā, tāpēc nevajag šeit no tribīnes mēģināt kaut ko mums iestāstīt.

Teikšu godīgi, ka mani pārsteidz Bišera kungs ar šo savu nostādni. Tādā veidā viņš nonivelē jautājumu un atbilžu sēdes būtību. Manuprāt, Eiropas prakse un vispār parlamentārā prakse rāda, ka, ja nu ēnu kabinets var kādā veidā darboties un parādīt savu kompetenci, tad to var darīt, uzdodot jautājumus īstajiem, redzamajiem ministriem, nevis tiem, kas kā ēnas klīst, un, saņemot atbildes, arī virzīt savu tālāko darbību. Tā ka principā ir pilnīga neizpratne par to, kas notiek.

Otra lieta. Šeit ierakstītās sešas dienas. Man liekas, ka tas pazemo ministru, jo tas norāda, ka ministri ir tik zemā līmenī, ka viņiem vajag veselu nedēļu. Te gan varbūt vajadzētu pierakstīt klāt darbadienas jeb parastās kalendārās dienas, lai noskaidrotu, ka viņiem vajag nedēļu, lai varētu atbildēt uz deputātu jautājumu. Tad iznāk, ka deputāti ir tik gudri, ka ministram veselu nedēļu jālauza galva.

Un pēdējais, ko es gribētu piebilst. Saeima, manuprāt, šobrīd grib pazemot ministrus, liedzot viņiem iespēju uzstāties šeit no tribīnes tā, lai viņus dzirdētu tauta. Ja jau šie Saeimas deputātu jautājumi ir tik nekvalificēti, tik zema līmeņa un, kā te viens otrs gandrīz vai saka, dumji, tad atļaujiet ministram nodemonstrēt savu augsto intelektu, savu augsto profesionalitāti un deputātam aizrādīt par to, ko viņš ir nepareizi izdarījis un nepareizi pajautājis, un tādā veidā gan celt ministra prestižu, gan parādīt tautas kalpus, kuri nav atbilstošajā līmenī!

Un to, ka tā nav sēde un ka uz šo jautājumu un atbilžu laiku ir attiecināmi īpaši noteikumi, lai varētu veikt to, kas ir sēde, jūs varat redzēt tālākajā Bišera kunga priekšlikumā, kur jau viņš pats, saprazdams, ka nekas ar šiem materiāliem nenotiek, ir ierakstījis, kādā veidā tie ir vismaz publicējami. Ja tā būtu sēde, kā tas pienākas parlamentā, tad nākamais, 58. priekšlikums, Bišera kunga priekšlikums, vispār nebūtu apspriežams pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Maza replika, Kreituses kundze! Tiešām, jūs ļoti labi zināt, cik ļoti es cienu jūsu asā prāta spējas, spēju skaidri un precīzi definēt viedokli. Tas ne visiem šajā namā piemīt, un tā ir īpaša Dieva dāvana. Plus vēl izglītība - doktores tituls. Tās visas ir lietas, kas ļauj jums pareizi un precīzi runāt.

Es tagad runāšu par lietu. Man ir jautājums - kas ir noticis kopš tā laika, kad mēs kopīgi iesniedzām Kārtības ruļļa labojumus, kas prasīja nereģistrēšanos tieši šajās sēdēs? Te jau ir būtībā runa tieši par to. Kreituses kundze, jūs labi zināt, ka nevajag tad visiem būt klāt. Ja jautājums būs interesants, ja jautājums interesēs deputātus un sabiedrību, un masu medijus, tad šeit visi būs klāt.

Nu es jūs ļoti lūdzu: balsosim par Bišera kunga priekšlikumu un neļausim mūs padarīt par... drīzāk tas izskatās... nevis par deputātiem, kas pilda savus pienākumus, bet par jūga lopiņiem, kas nāk nospiest pogu, lai viņiem neatrautu no algas 20%! Tā ir tāda nedaudz pazemojoša lieta.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.Otro reizi.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima, es atvainojos par to, ka es, tāds mazkvalificēts jurists, uzdošu profesoram Bišeram jautājumu. Tātad Saeima uzdod jautājumus šiem noteiktajiem izpildvaras pārstāvjiem. Tātad tos uzdod Saeima. Bet uzdot papildjautājumus šajā atbilžu “nesēdē”... Tad praktiski notiek tā, ka mēs vairs papildjautājumus nevaram uzdot. Tas vairs nebūs Saeimas jautājums. Tātad jāmaina ir noteikumi Kārtības rullī. Ka papildjautājumus vispār vairs nedrīkst uzdot. Vai arī ka papildjautājumus var uzdot nākamajā sēdē, lai atkal gaidītu atbildi nākamajā saietā, kurš vairs nav sēde. Un atbildes sagaidītu. Man ir tāds vienkāršs, neizprotošs jautājums, jo es tiešām neesmu profesors juridiskajos jautājumos.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Jirgens.

A.Jirgens. Godātie kolēģi! Speciāli Kreituses kundzei paskaidrošu vēlreiz. 14. lappusē ir 36. priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums, ko mēs esam pieņēmuši. Proti, 77. panta otrā daļa šobrīd ir tāda: “Atklātās sēdes un atbildes uz deputātu jautājumiem pārraida valsts radio.” Tā ka es vēlreiz gribu nomierināt visus tos, kuri uztraucas par to, ka nevarēs dzirdēt šīs atbildes uz deputātu jautājumiem. (Starpsauciens: “Tā taču nav sēde!”)

Tas, ka tā nav sēde, arī ir pateikts, un par to šeit neviens nestrīdas. Taču ir ievērots Satversmes 27. pants, ka Saeimai ir tiesības iesniegt Ministru prezidentam un ministriem jautājumus. Tas ir ievērots. Saņemt atbildi ir tiesības visiem tiem deputātiem, kas piedalās tad, kad notiek šīs atbildes uz deputātu jautājumiem. Šeit nav teikts, ka Saeimai ir tiesības saņemt atbildi. Šeit ir teikts, ka ministram vai Ministru prezidentam ir jāatbild uz šiem jautājumiem. Tāpēc lūdzu deputātus izšķirties balsojot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par deputāta Bišera priekšlikumu izteikt 120. pantu šādā redakcijā... Tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 8, atturas - 2. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

A.Jirgens. 57.priekšlikums - frakcijas “Latvijai” priekšlikums - manuprāt, vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu! Deputāti piekrīt.

A.Jirgens. 58. priekšlikums ir deputāta Bišera priekšlikums, kas tātad turpina izklāstīt to kārtību, kādā notiek atbilžu sniegšana uz jautājumiem. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

A.Jirgens. 59. priekšlikums - frakcijas “Latvijai” priekšlikums izslēgt likumprojekta 7. pantu. Juridiskā komisija daļēji atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Jirgens. 60. priekšlikums - deputāta Bišera priekšlikums izteikt 122. panta pirmo, otro un trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Juridiskā komisija daļēji atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Tālāk, lūdzu!

A.Jirgens. 61. priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums izteikt 122. panta pirmo, otro un trešo daļu kā divas daļas jums iesniegtajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Jirgens. 62. priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums izslēgt 122. panta ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Jirgens. 63. priekšlikums - deputāta Bišera priekšlikums papildināt 122. pantu pēc sestās daļas ar jaunu septīto daļu. Jums ir iesniegtā redakcija redzama. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

A.Jirgens. 64. priekšlikums - deputāta Bišera priekšlikums izteikt 122. panta astoto, līdzšinējo septīto daļu, jaunā redakcijā. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Pieņemts.

A.Jirgens. 65. priekšlikums - deputāta Bišera priekšlikums izteikt 123. pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Tālāk, lūdzu!

A.Jirgens. 66.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums papildināt Kārtības ruļļa piekto daļu ar piekto nodaļu - “Pieprasījumu izskatīšana”. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Jirgens. 67. priekšlikums - frakcijas “Latvijai” priekšlikums izslēgt likumprojekta 8.pantu. Juridiskā komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 67. priekšlikumu - frakcijas “Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 32, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Jirgens. Tālāk ir 68. priekšlikums - deputāta Dinēviča priekšlikums papildināt Kārtības ruļļa piektās daļas trešo nodaļu ar 131. pantu. Juridiskā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs ir pieteicies deputāts Viktors Dinēvičs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamie deputāti! Es ļoti labi saprotu, ka šī mana priekšlikuma teksts ir izslēgts no Kārtības ruļļa. Tomēr jāteic, ka deputātu darbā ir nepieciešams objektīvs izziņas materiāls, nevis tāds izziņas materiāls, kas ir pastarpināts ar dažādu citu organizāciju palīdzību. Laikam jau tāpēc nav jābrīnās, ka Saeimas dažādo pārbaudes un izmeklēšanas komisiju darbs vēža gaitā dodas uz priekšu. Dokumentos mēs īsti objektīvas, ticamas izziņas iegūt praktiski nevaram.

Un šeit nav runa par izmeklēšanas orgānu dublēšanu. Es runāju par savlaicīgu tiešas informācijas saņemšanu. Bez starpniekiem, vidutājiem, pasniegt to informāciju...

Un, galu galā, ja arī deputāti pieņems šo manu priekšlikumu, var jau neizmantot šīs tiesības, ko dos Kārtības rullī ierakstītais teksts. Toties mēs, tie, kas būsim izziņas pieprasījuši, dabūsim objektīvu taisnību par kaut kādu problēmu. Un ne velti saka, ka jaunais ir ļoti labi aizmirsts vecais.

Tādēļ aicinu atjaunot šo normu savlaicīgi, lai velosipēds nebūtu jāizgudro vēlāk, tad, kad tas būs jau labi aizmirsts. Galu galā šī norma savulaik tika ierakstīta ne jau tāpēc, lai to neievērotu. Acīmredzot ir kaut kādu lobistu intereses, kuriem nepatīk, ka maisās viņu iekšējās lietās. Un tāpēc labāk neprasīt kaut kādas izziņas un nedot deputātiem tiesības iegūt šīs izziņas, kaut kādu informatīvu materiālu.

Aicinu balsot par manu priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es domāju, ka nevarēs, Dinēviča kungs! Tur ir gan rakstīts, ka deputātam ir tiesības iegūt, un es galīgi neapšaubu deputātu tiesības, taču nekur nav rakstīts, ka uzņēmumiem, sevišķi privātajiem uzņēmumiem, organizācijām, ir pienākums sniegt. Arī to mēs varētu atrisināt. Bet būtu jāatrisina vēl viens jautājums. Mēs esam aizmirsuši, ka šādu izziņu sniegšana, ievākšana, apkopošana, uzrakstīšana maksā kaut kādu naudiņu. Kas tad šajā gadījumā, Dinēviča kungs, maksās? Privātuzņēmums, teiksim, zemnieku saimniecība... Var parādīties deputātam interese ievākt tur ziņas, pie tam ziņas, kas varbūt skar tādas lietas kā konkurence un tamlīdzīgas. Kas apmaksās šo ziņu ievākšanu? Kas par to maksās? Es nevaru atbalstīt jūsu priekšlikumu, jo tas ir deklaratīvs un tam nav ne finansiāla, ne atbildības seguma.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Tiešām, kolēģi, laikam nevarētu atbalstīt šādu priekšlikumu galvenokārt tāpēc, ka tas ir ļoti deklaratīvi formulēts. Ne tikai tāpēc, ka nav paredzēti naudas līdzekļi, kā to realizēt (tā tiešām būtu mazākā problēma), bet galvenokārt tāpēc, ka deputātiem šajā valstī nevajadzētu būt ekskluzīvām tiesībām attiecībā uz objektīvas informācijas saņemšanu. Mums ir īpašs likums, kas regulē visas tās darbības, kas saistās ar vēstuļu, iesniegumu un dažādu dokumentu izskatīšanu, un es nedomāju, ka deputātiem šajā ziņā būtu jābūt vienlīdzīgākiem par citiem Latvijas pilsoņiem. Es domāju, ka deputāti to var darīt tieši tāpat kā visi citi, kā mūsu vēlētāji.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Jirgena kungs.

A.Jirgens. Godātie kolēģi! Bez tiem argumentiem, kas šeit jau izskanēja, varu minēt vēl vienu. Proti, šī ir nodaļa par deputātu pieprasījumiem, un tas, par ko runā Dinēviča kungs, nav pieprasījums tajā izpratnē, par ko šeit ir runa. Šeit ir runa par pieprasījumiem Ministru kabineta locekļiem. Un ir šī procedūra un tās juridiskās sekas, kas tam var sekot. Ja arī šis pants būtu vajadzīgs Kārtības rullī (par to es negribētu šeit runāt), tad tas ir vienkārši nevietā šajā nodaļā. Juridiskā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Balsosim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Dinēviča priekšlikumu - papildināt Kārtības ruļļa piektās daļas trešo nodaļu ar 131.pantu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 22, atturas - 21. Nav pieņemts.

A.Jirgens. 69.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums mainīt nodaļas numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Jirgens. 70.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums mainīt nodaļas numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti to atbalsta. Pieņemts.

A.Jirgens. 71.priekšlikums - deputāta Bišera priekšlikums izteikt 142.pantu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija to daļēji atbalsta un ir iekļāvusi savā - 72.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Kārtības ruļļa 142.panta redakcijai, kādu to ir akceptējusi komisija? Piekrīt. Pieņemts.

A.Jirgens. 73.priekšlikums - frakcijas “Latvijai” priekšlikums izslēgt likumprojekta 10.pantu. Juridiskā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Runās deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es lūdzu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu par runas ilguma maiņu, bet es aicinu jūs visus padomāt arī par to, vai mēs varam šo Kārtības rulli atbalstīt kopumā otrajā lasījumā tādu, kāds tas ir izveidojies. Jo mēs visu laiku redzam šo demokrātijas samazināšanās tendenci un likumu samudžināšanas tendenci un varētu, lietojot svešvārdu, teikt, ka mums šis Kārtības rullis, tāpat kā ļoti daudz kas mūsu valstī, sāk pamazām atgādināt kaut kādu spageti. Ņemot vērā to, ka mums valstī ir vajadzīgi skaidri un vienkārši likumi, es tomēr aicinu neatbalstīt otrajā lasījumā šos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jirgena kungs. Lūdzu!

A.Jirgens. Godātie kolēģi! Kārtības ruļļa 144.pants 6.Saeimas laikā ne reizi nav ticis izmantots. Ja mani atmiņa neviļ, 5.Saeimas laikā tas ticis izmantots vienu reizi. Tā ka šeit strīdēties par šīm minūtēm nevajadzētu, un es domāju, ka par balsošanas motīviem runāt trīs minūtes ir pietiekami. Aicinu noraidīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par frakcijas “Latvijai” iesniegto priekšlikumu nr.73. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 24, atturas - 25. Nav pieņemts.

A.Jirgens. 74.priekšlikums - deputāta Bišera priekšlikums papildināt 153.panta otro daļu ar otro teikumu. Juridiskā komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Tiek pieņemts komisijas viedoklis.

A.Jirgens. 75.priekšlikums - deputāta Bišera priekšlikums izteikt 161.pantu jaunā redakcijā. Šo priekšlikumu Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

A.Jirgens. 76.priekšlikums - Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikums izteikt 179.pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neiebilst. Paldies, pieņemts.

A.Jirgens. 77.priekšlikums - deputāta Bišera priekšlikums izslēgt 180.panta otro daļu. Juridiskā komisija atbalsta. Tas izriet no mūsu jau nobalsotā 75.priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt svītrot 180.panta otro daļu. Pieņemts.

A.Jirgens. 78.priekšlikums - deputāta Bišera priekšlikums aizstāt 192.pantā vārdus. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Jirgens. 79.priekšlikums - deputāta Bišera priekšlikums papildināt Saeimas kārtības rulli ar trim jauniem pantiem. Juridiskā komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 79.priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

A.Jirgens. 80. un 81.priekšlikums ir analoģiski, tie ir deputāta Bišera un Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikumi - izslēgt 197.pantu. Juridiskā komisija šos priekšlikumus atbalsta daļēji un ierosina izteikt 197.pantu jaunā redakcijā. Tas ir 82.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Par šo jautājumu vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es gribu vērst tomēr jūsu uzmanību uz to, kas šis ir par pantu, kuru mēs šeit gribam vai nu izslēgt, vai arī vismaz būtiski samazināt, uz to, kāds ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir pants, kurš nosaka deputāta palīga tiesības. Šobrīd spēkā esošā 197.panta redakcija nosaka deputāta palīga tiesības. Viņam deputāta uzdevumā ir tiesības būt klāt Saeimas komisiju sēdēs, pieprasīt nepieciešamās izziņas un informāciju, apspriest ar uzņēmumu, iestāžu vai organizāciju vadītājiem jautājumus, kas saistīti ar deputāta darbību, piedalīties vēlētāju sapulcēs un runāt tajās, piedalīties pašvaldību, kā arī to izveidoto iestāžu un saimniecisko vai sabiedrisko organizāciju pārvaldes institūciju sēdēs, kur tiek izskatīti deputātu interesējoši jautājumi vai vēlētāju ierosinājumi, publicēties avīzēs un citos izdevumos vai masu informācijas līdzekļos.

Šobrīd Bišera priekšlikums un arī Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikums piedāvā to izslēgt. To piedāvā izslēgt arī atbildīgās komisijas priekšlikums, kas grib atstāt deputāta palīgam tikai tiesības deputāta uzdevumā būt klāt Saeimas komisiju atklātās sēdēs. Tas ir vienīgais, kas šeit tiek atstāts. Viss pārējais tiek izslēgts ārā. Es tomēr domāju, ka mums nevajadzētu šā deputāta palīga tiesības no Saeimas kārtības ruļļa slēgt ārā, jo tas darbs, kuru paveic deputāta palīgs, ir pietiekami būtisks arī priekš visa mūsu darba šeit, jo tas ir kā tāds “melnais” darbs, kurš tiek izdarīts un bez kura arī mūsu lemšanas iespējas šeit būtu krietni ierobežotākas tieši attiecībā uz kvalificētu lēmumu pieņemšanas iespējām.

Tāpēc es aicinātu neatbalstīt šo deputāta palīga tiesību izslēgšanu no Saeimas kārtības ruļļa.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Šis jautājums ir izvirzījies vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, te ir tādas lietas, kuras mūs diemžēl ir novedušas pie nevēlamām sekām. Mandātu un iesniegumu komisijai ir nācies izskatīt jautājumus, ka deputāta palīgs izmantoja šīs tiesības nevis deputāta apkalpošanai un palīdzēšanai, bet savam privātbiznesam, pieprasot viņa vārdā, bet deputāts bieži pat nezināja, ko viņš ir pieprasījis. Par to mums nācās saņemt no valsts atbildīgām amatpersonām zināmas sūdzības. Tāpēc es domāju, ka, ja deputātam vajag kaut kādas ziņas, tad, protams, palīgam tāds pieprasījums ir jāsagatavo, bet deputātam tomēr būtu jāpapūlas uzlikt savu parakstu, tātad akceptējot, ka šīs ziņas tiešām viņam ir vajadzīgas.

Tālāk šeit ir arī tādi priekšlikumi, kuri vispār iziet ārpus šīs problēmas risinājuma. Piemēram, jautājums, ka deputāta palīgam ir tiesības publicēties avīzēs vai citos izdevumos vai masu informācijas līdzekļos. Tādas tiesības ir katram cilvēkam, bet, ja mēs to tur ierakstām, tas gandrīz vai rada iespaidu, ka šīm avīzēm vai televīzijai ir obligāti šis deputāta palīga sacerējums jāpublicē. Citas jēgas tam nav. Tāpat arī tiesības piedalīties vēlētāju sapulcēs un runāt tajās. To, piemēram, atkal izlems attiecīgā vēlētāju sapulce, vai tā dos šim cilvēkam vārdu vai tā nedos šim cilvēkam vārdu. Es domāju, ka tāds ir jautājums.

Tālāk - apspriest ar uzņēmumu, iestāžu vai organizāciju vadītājiem... Tātad katram direktoram vai privātuzņēmuma prezidentam, ja deputāta palīgs grib ar viņu apspriest kādu jautājumu, ir jāparedz šis jautājums un jānāk. Mēs nevaram uzlikt privātuzņēmuma vadītājam tādus pienākumus - atrast laiku apspriesties ar deputātu palīgiem. Tas ir cilvēktiesību pārkāpums. Mēs iejaucamies tādā lietā, kur mēs neesam tiesīgi to darīt. Tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu tādā redakcijā. Es neuzturu spēkā savu priekšlikumu un droši vien varu runāt arī Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā, ka mēs neuzturam spēkā savu priekšlikumu, bet mēs piekrītam šajā brīdī tam priekšlikumam, ko ir iesniegusi Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs. Līdz pārtraukumam atlikušas trīs minūtes. Deputāts Leiškalns vēlas runāt. Apsola, ka runās tikai vienu minūti.

K.Leiškalns. Patiesībā, Bišera kungs, jums kā juridisko zinātņu doktoram vajadzētu atbalstīt savu priekšlikumu, nevis komisijas, jo tas ir tikpat deklaratīvs. Deputāta palīgam - es nemaz nerunāju par pārējiem, kur jūs jau precīzi pateicāt gan par publicēšanos, gan par vēlētāju sapulcēm un būšanu klāt Saeimas komisiju sēdēs... Ja šeit būtu ierakstīts, ka deputāta palīgam ir pienākums būt klāt Saeimas komisiju sēdēs, ja to prasa deputāts, tad būtu skaidrs. Viņam jau šobrīd ir tādas tiesības. Komisiju sēdes ir atklātas, un deputāta palīgs nu ir tā persona, kam atsevišķas caurlaides nav vajadzīgas. Ej! Bet ir pienākums būt klāt, ja mēs mēģinātu definēt šā deputāta palīga pienākumus. Tad tas jau būtu labi. Citādi - alga ir, radi ir, bet rezultāta nav. Atbalstiet savu! Es atbalstu jūsu priekšlikumu, Bišera kungs!

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Balsosim radikālāko priekšlikumu - par panta svītrošanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 17, atturas - 16. Nav pieņemts.

Vai varam vienoties, ka pieņemam atbildīgās komisijas redakcijā izteikto priekšlikumu? Jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 13, atturas - 9. Tiek pieņemts komisijas viedoklis.

Godātie kolēģi! Dosimies pārtraukumā! Apspriešanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma Ventam Balodim būs paziņojums par komisijas sēdi.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputāti! Lūdzu pulcēties tagad, pārtraukumā, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās uz īsu komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Godātie kolēģi, vēl atgādinu jums, ka pulksten 17.00, kad beigsim šo sēdi, frakciju vadītājiem un pārstāvjiem būs tikšanās ar Zviedrijas ārlietu ministri.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Andrejs Krastiņš, Pēteris Tabūns, Andris Tomašūns, Ziedonis Čevers, Andris Saulītis, Leopolds Ozoliņš, Elmārs Zelgalvis, Jānis Kazāks, Ervids Grinovskis, Anta Rugāte, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim apspriest likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Komisijas vārdā - Aigars Jirgens.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi, 83.priekšlikums ir deputāta Ilmāra Bišera priekšlikums - izteikt 198.pantu jaunā redakcijā. Pants attiecas uz Saeimas deputāta palīga darba apmaksas kārtību.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt par šo jautājumu deputāte Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu, lai jūs iedziļināties šajā priekšlikumā un mēģināt izprast visu līdz galam. Tātad turpmāk to naudas summu, par kuru agrāk parakstījās deputāta palīgs pats un to saņēma un no kuras tika atvilkti nodokļi un pārskaitīti šā cilvēka pensiju fondā... ka tagad šo naudas summu saņems deputāts pats un tālāk rīkosies pēc saviem ieskatiem. Jautājums: kādu naudas summu palīgam katru mēnesi pārskaitīs pensiju fondā? Kas veiks šo uzskaiti, jo tiks atvilkts no kopējās naudas summas, bet palīgs būs saņēmis tikai daļu no tās vai vispār nesaņems neko. Kas veiks visa šā stāvokļa fiksāciju, uzskaiti un arī tālāk? Līgumdarbu samaksai ir citāda nodokļu atvilkšanas kārtība nekā darba algai, kuru jūs saņemat atbilstoši štatu sarakstam. Arī šī problēma tad rodas.

Manuprāt, te ir ielikta vai nu deputāta vēlme pašam šo naudu mierīgi paņemt sev, vai arī vēlme sākt ar naudas līdzekļiem regulēt darba kārtību. Manuprāt, tas nav atbalstāms, taču ja vēlas saņemt arī palīga darba vērtējumu, tad deputāts var katra mēneša beigās parakstīties par to summu, ko, viņaprāt, palīgs ir nopelnījis, bet to izmaksā grāmatvedība, jo šajā gadījumā deputāts uzņemas atbildību par visu to, kā viņš ar šo naudu rīkosies. Un, tā kā tagad pensiju nosaka naudas summas lielums, ko cilvēks ir nopelnījis, tad jāprasa: kas kontrolēs to naudas summas lielumu, ko deputāts saņems un ko saņems deputāta palīgs? Jo šeit atkal paveras iespēja veikt sava veida finansiālās mahinācijas. Manuprāt, šo priekšlikumu vajag vēlreiz pārdomāt un tagad otrajā lasījumā nepieņemt. Taču te varētu būt citi papildinājumi, kas ļautu deputātam brīvāk noteikt savas darba attiecības ar palīgu, un tas būtu atrisināms arī vienkāršākā formā, lai gan es zinu, ka Kaksīša kungs tūlīt iebildīs, ka mums ir Darba likumdošanas kodekss, kas nosaka šīs attiecības. Tomēr ir arī cita izeja, un es domāju, ka varētu būt tā, ka ar deputāta palīgu būtu slēdzams darba līgums katru mēnesi. Tātad nevis formē ar deputāta palīgu šīs attiecības uz visu laiku, bet slēdz darba līgumu katru mēnesi, ja jūs apšaubāt, ka šis cilvēks varētu būt jūsu palīgs tādā statusā. Tad nevajadzētu nonākt konfliktā pašam ar sevi un ar darba likumdošanu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, man izbrīnu rada cienījamās Kreituses kundzes viedoklis, ka, lūk, visi deputāti ir blēži. Es nedomāju, ka mēs visi esam blēži un ka, lūk, mēs obligāti nozagsim šo naudu vai vēl kaut ko. Ir cita lieta, un es ar Bišera kungu strīdējos par to jau komisijā, bet šī iniciatīva ir jāsāk virzīt, jo tas ir otrais lasījums. Tā jāvirza uz priekšu un jāattīsta, jo normālā pasaulē ir tā, ka ir deputātu birojs, ir deputātu darbinieki, kurus deputāts pats nolīgst un attiecīgi arī... Dabiski, ka deputāts būs atbildīgs, un šeit, iespējams, arī Saeimas grāmatvedība palīdzēs, kā to visu noformēt, jo viņš nesīs atbildību pret sociālo fondu un par to neiemaksāto summu. Es nedomāju, ka kādam deputātam būtu ļoti izdevīgi, lai to avīzē nopublicē, jo tad obligāti visi uzreiz interesēsies, ka, lūk, viņš nemaksā sociālo nodokli par savu palīgu.

Tomēr vēl nenormālāka ir tāda situācija, ka, iespējams, deputāta palīgs var nenākt uz darbu un ka viņu nevar padzīt no darba, ka deputāta palīgam, kurš varbūt labi strādā, nevar maksāt vairāk vai maksāt mazāk, ka šo naudu nekādā veidā deputāts nekontrolē. Tas ir gluži tāpat, ka Paula Kļaviņa palīdze var nākt uz darbu un var nenākt, bet viņš nevar viņai ne palielināt algu, ne arī samazināt atalgojumu. Un tā vairs nav normāla situācija. Un tādēļ es aicinātu šajā gadījumā Bišera kunga iniciatīvu atbalstīt, it sevišķi tad, ja mēs ņemam vērā, ka nākošajā Saeimā jau būs deputāti no ofisa vai telpas, kurā deputāti strādās konkrēti ar saviem... jo tu nevari profilu savam palīgam nomainīt, un tad vienīgais it kā ir šie terminētie nepārtrauktie līgumi, īslaicīgie līgumi, kad atkal cilvēks, kas tev strādā, kļūst nervozs. Un tādēļ es šajā gadījumā aicinu tomēr pāriet uz normālu Rietumu sistēmu, kad deputāts... jā, viņš apmaksā savus palīgus, un mēs esam pietiekami attīstīti, lai varētu šādu darbību arī likumīgi veikt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Tā īsti nesaprotu, par ko mēs strīdamies. Deputāta Bišera priekšlikums izslēdz Darba likumu kodeksu šo attiecību sakārtošanā, jo pirmajā un otrajā sadaļā deputāts Bišers ir ielicis to pašu, kas līdz šim bija rakstīts Kārtības ruļļa 199.pantā. Līdz šim acīmredzot arī ir bijuši deputāti, kuri saņēma daļu no deputāta palīgam adresētās jeb domātās naudas... Tā kārtība jau šobrīd pastāv, Kreituses kundze, te nav nekādu novitāšu, mēs varam tikai par trešā lasījuma novitātēm runāt. Šeit tas ir apvienots, un tas, par ko Lujāna kungs runāja, ir 199.pants - jau nākošais balsojums, kur, es domāju, tāpat ir jāatbalsta Bišera kungs. Vismaz otrā lasījuma redakcijā gan 83., gan 84.priekšlikumu es aicinātu atbalstīt. Te ir runa par deputāta palīga pienākumiem un attiecībām, kādā veidā tas tiek noteikts - vai to nosaka ar atsevišķu likumu vai ar Saeimas kārtības rulli, vai šos izpildāmos darbus un palīga funkcijas nosaka pats deputāts, jo Bišera kungs jau nav izdomājis to, ka deputātam ir tiesības savam palīgam paredzēto atalgojumu vai daļu no tā izlietot līgumdarba samaksai. Manuprāt, šī norma pastāv vēl no 5.Saeimas laikiem, un es nezinu, kā tur ir ar to kontroli, vai kāds maksā to sociālo nodokli vai nemaksā sociālo nodokli, bet tā nu tas ir, un deputāts Bišers neko jaunu nav pateicis, vienkārši tikai sakārtojis pantus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Acīmredzot man drusku būs Kārlim Leiškalnam jāiebilst pret to, ka nekādas novitātes te nav. Novitāte ir gan, pie tam diezgan būtiska novitāte, un, tā kā jūs abi esat kopā - gan Kreituses kundze, gan Leiškalna kungs - tad es jums abiem iebildīšu.

Pirmkārt, šī problēma nav radusies Bišera kunga vai Juridiskās komisijas iegribas dēļ. Šī problēma pastāv jau labu laiku, un mēs visādi esam mēģinājuši ar Kārtības ruļļa palīdzību to risināt. Tā nav atrisināma! Tas, ko Kreituses kundze teica, tās bažas... Es šaubos, vai mēs šeit esam tādi deputāti, kas apmēram 200 latu dēļ riskēs ar savu prestižu, ar savu godaprātu. Tā ir pirmā lieta.

Otrā lieta. Kreituses kundze, jau gadiem ilgi advokāti - gan individuāli praktizējošie, gan birojos to dara. Nav nekādas problēmas! Viņi maksā sociālo nodokli, viņus pārbauda, viņi atskaitās par savu darbību, un viss ir normāli. Kādas tur problēmas? Atliek tikai gribēt un godprātīgi to izdarīt. Varbūt tikai no sākuma, pirmos divus mēnešus, katram būs drusku vairāk jāiepazīstas ar šo darbu. Tā ir viena lieta, bet tas viss ir atrisināms, un tur to problēmu nav.

Nākamais. Vai var kaut kā citādi, apejot darba likumdošanu jeb Darba likumu kodeksu? Šodien nekā citādi nevar. Tad ir šis līgums, un tad ir visas darba tiesiskās attiecības. Arī šie atsevišķie līgumi par atsevišķu darbu izpildīšanu, par atsevišķu darbu veikšanu, bet tas nebūs tas labākais.

Protams, es gribu teikt, ka mums ir šī nepieciešamība šodien par to visu runāt, un mēs tiešām gribējām par to runāt jau otrajā lasījumā. Mēs arī komisijā diezgan ilgi diskutējām, un es personīgi iestājos par to, lai šī norma parādās jau uz otro lasījumu, nedod Dievs, uz trešo, kad vairs nevar labot. Tagad būs laiks, lūdzu, mēs varam to pielabot un novērst visas šaubas vai iestrādāt visus savus priekšlikumus, kādi mums ir radušies. Mēs to varam, un jūs visi varat izteikt savas vēlmes, jo mums būs šis laiks. Bet, manuprāt, tikai tādēļ, ka ir kādas šaubas vai problēma, nevajadzētu uzreiz to ideju, to ūdeni kopā ar to bērniņu izliet no šīs vanniņas ārā, kā tautā mēdz teikt. Pret to nevajadzētu uzreiz nostāties, ja tur ir kaut kādas šaubas, kā to realizēt, jo, protams, ja mums visiem būtu palīgi, kuriem mēs ļoti uzticamies, un es ceru, ka tā arī nākotnē būs... Ja vairāk, ilgāku laiku strādātu, tad jau viss būtu kārtībā, bet es tomēr pabeigšu savu runu ar to, ar ko es sāku, - šis priekšlikums ir radies dažu deputātu reālu problēmu rezultātā, to problēmu, kas viņiem radušās ar saviem palīgiem. Diemžēl tāda ir dzīve. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums man tiešām nav radies kaut kādas personiskas ieinteresētības rezultātā, jo man nav bijusi tāda problēma ar saviem palīgiem, kuru es neesmu varējis atrisināt, un es arī ne vismazākajā mērā neceru iemantot kaut kādus personiskus labumus no šīs likuma izmaiņas. Tomēr problēmas ir, un arī uz Mandātu un iesniegumu komisiju mums ir nākuši iesniegumi, kurus izlasot, mēs diemžēl esam varējuši tikai noplātīt rokas un teikt, ka pašreiz šīs problēmas nevaram atrisināt, jo, ja tās ir darba attiecības, tad, zināt, tur ir vesela rinda dažnedažādu nosacījumu, kā tu darbinieku vari atlaist, ko tu vari uzdot, vai tu vari viņam samazināt atalgojumu vai nevari samazināt un tā tālāk. Un tad vēl, teiksim, ir tā problēma, ka man ir radusies pēkšņi vajadzība tikai vienu daļu izmantot... Es iedomājos kādu līgumdarbu, bet es nevaru vairs pēc tam savam palīgam noņemt to naudu, ja izrādās, ka viņš nevar to izpildīt. Jo tad šajā gadījumā atkal darbosies Darba likumu kodekss, man būtu jāiet tiesāties un tā tālāk. Un arī tad, ja starp deputātu un viņa palīgu šīs attiecības nav tik ļoti personiskas un tik ļoti ciešas... Te vajadzīga savstarpēja uzticība, bet, ja nav tās savstarpējās uzticības, tad nav normāli, un tāpēc es šo priekšlikumu iesniedzu.

Es piekrītu, ka tas nav ideāls, man tas neizdevās, kad to rakstīju, bet mēs arī Juridiskajā komisijā debatējām un neatradām ideālu variantu, tāpēc mēs tiešām, kā Kaksīša kungs teica, ielikām šo variantu, lai visi kopīgi varētu pie trešā lasījuma piestrādāt un vēl kaut ko uzlabot, jo mēs mēģinājām arī norādīt kaut kā uz Prezidiju, ka arī Prezidijs tur varētu noteikt, kādas varētu būt grāmatvedības funkcijas, kādas varētu būt vēl citas funkcijas, kā šo procesu koriģēt, bet tas jau nav nekāds jaunizgudrojums. Starp citu, es esmu tā sīki izstudējis tikai Vācijas parlamenta Kārtības rulli, tur tiešām šī nauda tiek izmaksāta deputātam, bet deputāts slēdz personiskas vienošanās ar saviem palīgiem, protams, nomaksājot visas attiecīgās summas. Kā to pareizi izdarīt un tā tālāk - par to mums visiem kopīgi jāpadomā, varbūt pat kopā ar Prezidiju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Mani mazliet pārsteidza Kaksīša kungs, jo viņš teica, ka tas ir jālabo tāpēc, ka dažiem deputātiem ir radušās problēmas. Es domāju, ka likums nekad nav jālabo tāpēc, ka kādam ir radušās problēmas, jo šo praksi, kā es cerēju, Latvijā vismaz daži cilvēki jau ir izgājuši. Taču es vēlreiz gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šeit nav parādīta sistēma, kā tas notiek. Un vēlreiz, kungi, es jums gribu teikt, attiecībā uz līgumdarbiem ir cita nodokļu sistēma.

Kā ir šajā gadījumā? Jūs saņemsiet naudu, nomaksāsiet nodokļus par to, ko jūs esat saņēmis atbilstoši algai. Vai tad šo summu rēķinās klāt pie jūsu kopējās samaksas summas vai to rēķinās kā atsevišķu? Pēc tam jūs slēgsiet līgumu un maksāsiet par līgumdarbu, un maksāsiet vēlreiz nodokli no šīs summas. Vajag visu izdomāt līdz galam, jo, manuprāt, ir jāatbalsta šī līgumdarbu sistēma, un to deputāts var darīt. Deputāts var palīgu vispār nepieņemt un slēgt līgumdarbu, un no šīs naudas tas tiek apmaksāts. Un ļoti daudzas grāmatas tā ir izveidotas, kur ir tikai grāmatas atbildīgais redaktors vai autors, kurš saņem naudas summu un kura rīcībā tā tiek nodota. Viņš ar autoru kolektīvu slēdz līgumu par konkrēta darba izpildi konkrētā laikaposmā, un tāpēc nav jārada šī šausmīgi sarežģītā sistēma, kur tagad katrs deputāts veidos savu grāmatvedību, savus grāmatvedības dokumentus un pēc tam beigās atskaitīsies... Es nezinu, varbūt arī Valsts kontrole varēs pārbaudīt, kā deputāts ir realizējis savu grāmatvedības darbību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Skatot šo priekšlikumu, mēs gandrīz vai visi vairāk domājām par deputāta tiesībām un viņa labumu, bet ir jādomā šoreiz arī par tām tiesībām, kādas ir deputāta palīgam. Manuprāt, nebūs pareizi, ja Saeimas deputātam izmaksās to naudas summu, kura paredzēta kā atalgojums palīgam, un deputāts vienu mēnesi varbūt izmaksās šim palīgam 20 latus, otru mēnesi - varbūt 200 latus. Ļoti neapskaužams būs deputāta palīga stāvoklis! Es gribu teikt, ka mums visiem vajadzētu padomāt, lai par palīgu pieņemtu tādu cilvēku, kurš pilda savus pienākumus atbilstoši Saeimas kārtības rullim. Diemžēl mēs no attiecīgā panta jau izsviedām laukā visus tos pienākumus, kādiem būtu jābūt deputāta palīgam. Ja vēl mēs viņam nedodam konkrētu algu, tad par deputāta palīgu tik tiešām vairumā gadījumu strādās vai nu tikai viņa ģimenes loceklis, vai tāda persona, kas “piestrādā” kādu citu darbu.

Es domāju, ka deputāta palīga pienākums ir palīdzēt sagatavot likumdošanu, darboties dažādās iestādēs, noskaidrot faktus. Tagad mēs esam likumā atstājuši - iepriekšējās redakcijās, par kurām nupat nobalsojām -, ka deputāta palīgam ir tiesības piedalīties vienīgi Saeimas komisijas sēdēs. Ja tagad mēs vēl atņemsim viņam algu, tad par deputāta palīgu nenāks strādāt ne jurists, ne augstskolu beidzis cilvēks, viņš nebūs tāds, kas var pabalstīt deputātu un palīdzēt viņam darboties likumdošanā, ja šīs tiesības tiek ierobežotas.

Atcerēsimies vēl arī to, ka deputāta palīgs arī ir tikai cilvēks. Viņš var saslimt, viņam var bērns gadīties, un visos šajos gadījumos deputāta palīgs ir galīgi neaizsargāts materiālā ziņā. Viņš nevar zināt, kurā brīdī deputāts viņam atņems algu vai algas daļu. Tāpēc šoreiz, lai cik man liekas racionāli šajā likumā deputāta Bišera priekšlikumi, es nevaru atbalstīt šādu priekšlikumu un aicinu atbalstīt to redakciju, kāda ir bijusi pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es uzmanīgi klausījos un jau agrāk iepazinos ar Bišera kunga priekšlikumu. Tie, kas viņam oponēja, varbūt ne sevišķi pamatoti to darīja, jo principā tās nodokļu lietas un tie mehānismi, kādā veidā to naudu izmaksāt un kādā veidā to saņemt... to visu var novērst, un tas varbūt nebūtu tas galvenais arguments, kādēļ man personīgi šis priekšlikums nav pieņemams.

Redziet, mēs ar šo labojumu principā radām vienu sociāli neaizsargātu slāni. Darba likumu kodeksā ir skaidri noteikts, kad mēs varam atlaist šo darbinieku un kad nevaram. Tam visam ir jābūt pamatoti. Seiles kundze jau pareizi teica, ka var būt visādi slimības gadījumi - un tā tālāk -, kuros deputātam nebūs izdevīgi vairs viņu turēt, un viņš mēģinās kratīties no šāda palīga vaļā.

Vispār šis jautājums jau izvirzījās tikai tādēļ, ka Paulis Kļaviņš nevar tikt vaļā no savas palīdzes. Bet es domāju, ka vajadzētu atstāt to, kas jau paredzēts, un tomēr šo Bišera kunga priekšlikumu noraidīt, jo tas faktiski ir pretrunā gan ar morāli, gan ar Darba likumu kodeksu.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - Tautas saskaņas partijas frakcija.

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Kungi un dāmas! Es domāju, ka mēs te šo lietu apspriežam pilnīgi tādā plāksnē, it kā deputātu palīgi būtu kaut kādi tādi cilvēki, kam nav nekādu tiesību. Es saprotu, ka ir Kārtības rullis. Deputātam palīgs ir paredzēts, un to, vai viņam ir jābūt palīgam vai nav, - to lai deputāts pats lemj. Bet nedrīkst šo palīgu izstrīpot no vispārējās likumdošanas, jo tad jau viņš būs neaizsargāts, sociāli nenodrošināts. Viņš strādā darbu, viņš saņem algu, viņam pienāksies pensija. Kur viņš ņems tos datus un kur viņš ņems tādu zīmi, cik viņš ir pelnījis un kā viņš pensiju nopelnījis, ka viņam ir maksāts? Par to ir jādomā! Tas taču ir tāds pats cilvēks kā mēs visi. Tā ir pirmā lieta. Un pilnīgi pareizi Seiles kundze teica: ja viņš saslims, kas viņam apmaksās slimības lapu? Dzimst bērns - pienākas dekrēta atvaļinājums. Un tā tālāk. Pienākas! Kāpēc mēs gribam pataisīt palīgu par kaut kādu personu, kura nav nemaz ar likumdošanu aizsargāta? To nedrīkst darīt. Ir vispārējā likumdošana, vispārējie noteikumi, ir Kārtības rullis, un pēc tā ir jāvadās. Ja ir personīgas nesaskaņas vai kaut kas tamlīdzīgs, tad, atvainojiet, mums tomēr ir jāņem vērā, ka paši mēs viņu pieņēmām, paši atlaižam - un tā tālāk -, bet visam ir jānotiek likumīgi, kā tas ir paredzēts Darba likumu kodeksā.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - otro reizi.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Iespējams ietekmē tas, ka bija pusdienu pārtraukums. Es pierakstīju atsevišķas domas. Cienījamie mūsu kolēģi vai nu nav lasījuši likumprojektu, vai nesaprot domu.

Pirmkārt, palīgi ir darba apvienošanas kārtībā. Līdz ar to lielākā daļa šo cilvēku strādā vēl arī kādā citā vietā, un, Staša kungs, līdz ar to viņi saņem dubultu atalgojumu.

Tālāk. Man liekas, visvairāk mēs baidāmies no atbildības, jo deputātam būs vienkārši atbildība. Es personīgi no tās nebaidos, un es ceru, ka arī lielākā daļa pārējo nebaidās. Ja kāds deputāts mācēs atrast palīgu, kas strādās par 10 latiem, tas būs ļoti labi. Varbūt tad būs 20 vai pat 30 palīgi, varēs būt palīgs Rēzeknē, Liepājā un Daugavpilī, kas strādās valsts un deputātu labā.

Tālāk. Es atceros to lielo diskusiju par mašīnu parku. Vai mēs varam mainīt naudas izmaksas sistēmu mašīnu parkam? Izrādījās, cienījamie kolēģi, ka varam. Līdz šai dienai mēs saņemam papildu naudu. Mēs paši risinām to jautājumu - vai mēs apmaksājam mūsu autoparku vai nomājam taksīti, vai skraidām ar kājām, vai braucam ar velosipēdu. Mehānisms eksistē.

Tālāk. Seiles kundze saka, ka šos cilvēkus aplaupīs, sevišķi tad, ja par palīgiem strādās ģimenes locekļi. Tas man vispār rada izbrīnu: kādā ģimenē Seiles kundze dzīvo, ja viņa taisās aplaupīt savus ģimenes locekļus, kas par šiem palīgiem strādās? Es domāju, ka taisni tad, ja tie būs ģimenes locekļi, tu taču maksāsi pēc augstākās tarifikācijas, jo citādi var mājās dabūt ar pannu pa galvu.

Tādēļ, cienījamie kolēģi, es vēlreiz saku: ja deputāts atradīs cilvēku, kas būs ar mieru par šo naudu strādāt, un deputāts maksās sociālajā fondā šo naudu... Staša kungs, pensija būs palielināta šim cilvēkam, bet nevajag šinī gadījumā pārvērst... vajag uzmanīgi izpētīt šo likumdošanas iniciatīvu. Es vēlreiz saku: palīgs nav parasts cilvēks, tāds, kas strādā vienā darbavietā. Viņš strādā vairākās darbavietās. Paldies par uzmanību! Tādēļ es aicinu atbalstīt Bišera kunga iniciatīvu - tas ir drosmīgs solis! - un vēl dot labojumus attiecībā uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Bišera kunga iniciatīva nav nekāds drosmīgs solis, tā ir drusciņ cita pieeja tam, kas ir bijis līdz šim. Es nācu šeit runāt, lai iebilstu Seiles kundzei.

Deputāta palīgam nebija definēti nekādi uzdevumi 197.pantā. Tas, kas palika pāri, - tās bija deputāta palīga tiesības, nevis uzdevumi. Tās bija viņa tiesības, tāpat kā viņam ir tiesības uz gaisu, tiesības uz brīvību, uz dzīvību un visu pārējo, kā to nosaka mūsu konstitucionālie likumi.

Ja mēs Saeimas kārtības rullī precīzi definētu deputāta palīgu kā amatpersonu, kura strādā 8 vai 12, vai 14 stundas, saņemot par to atalgojumu, kurai ir sava darba vieta un kura pieņem deputāta uzdevumā cilvēkus, tad Bišera kunga priekšlikumi būtu lieki, bet Bišera kungs, lai gan šobrīd vēl absolūti nesakārto to sistēmu, mēģina to padarīt brīvāku, normālāku un pieejamāku.

Mēs varam pieiet šim jautājumam konceptuāli, no diviem virzieniem.

Tā ir vai nu amatpersona ar konkrētiem uzdevumiem, kas būtu definēti šajā likumā jeb Saeimas kārtības rullī, vai arī ir šī brīvā pieeja, kas ir ne tikai Vācijā. Šāda sistēma ir gan Francijā, gan Anglijā un citur. Tā ka, ja kāds grib kaut ko izmainīt, tad atliek iesniegt priekšlikumus, labojumus jau esošajā Saeimas kārtības rullī, iesniegt tos kaut vai vēl attiecībā uz trešo lasījumu, bet nav vērts vienkārši tukšu runāt vai iebilst pret priekšlikumiem par šo sistēmu. Bišera kunga priekšlikumi sakārto sistēmu. Nav vērts tukšu runāt! Atbalstīsim Bišera kungu! Un, ja nu varam, tad attiecībā uz trešo lasījumu konceptuāli izmainīsim šo deputāta palīga statusa, pienākumu un zināmā mērā arī dažu tiesību definīciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jirgena kungs.

A.Jirgens. Es domāju, ka argumenti, gan “par”, gan “pret”, ir izskanējuši un ir bijuši pilnīgi pietiekami, un es aicinu deputātus izlemt šo jautājumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 83.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 13, atturas - 20. Nav pieņemts.

A.Jirgens. 84.priekšlikums ir deputāta Bišera priekšlikums. Līdz ar to, manuprāt, tas nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ejam tālāk!

A.Jirgens. 85.priekšlikums - deputāta Bišera priekšlikums izslēgt 200.pantā šos vārdus. Juridiskā komisija to atbalsta. Tāds pats ir arī Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikums - priekšlikums nr. 86.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 85. un 86.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Jirgens. Pēdējais ir 87. priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums papildināt ar pārejas noteikumu, bet, tā kā mēs nobalsojām pret 83.priekšlikumu, tad arī šis priekšlikums nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Jirgens. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

A.Jirgens. Ierosinu iesniegt priekšlikumus līdz 15.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Enerģētikas likums”. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 4227.

1. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

E.Jurkāns. 2. priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalsta. Komisija ir izteikusi šos apakšpunktus attiecīgi kā 7., 8. un 9. punktu un mainījusi tālāko numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 3.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. 4.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

E. Jurkāns. 5.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 2.pantu, attiecīgi mainot numerāciju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Bet Kārlis Čerāns vēlas runāt par šo jautājumu. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es gribu aicināt jūs tomēr nopietni pievērsties šim likumprojektam. Ņemot vērā to, ka enerģētika ir ļoti svarīga mūsu dzīves nozare (es teiktu, enerģētika - tā ir saimniecības asinsrite), es gribu lūgt neizslēgt no šā likuma pantu, kurš nosaka, ka šis likums reglamentē enerģētiku kā Latvijas Republikas tautsaimniecības nozari, kas aptver energoresursu ieguvi, izmantošanu un dažāda veida enerģijas ražošanu, iegādi, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un piegādi enerģijas lietotājiem, kā arī nosaka pārvaldes kārtību enerģētikā un energoapgādes uzņēmumu darbības organizācijas un darbības attīstības principus. Tātad būtība ir tāda, ka ir vajadzīgs visaptverošs likums, kas reglamentē enerģētiku kā Latvijas Republikas tautsaimniecības nozari. Domāju, ka nebūtu pareizi šādu pantu izslēgt. Tā vietā jau daudz labāks būtu Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums - priekšlikums nr. 6 -, kas piedāvā nedaudz citādu redakciju. Katrā ziņā es aicinātu jūs neatbalstīt šāda panta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jurkāna kungs.

E.Jurkāns. Godātais Čerāna kungs, ja jūs izlasītu šī likuma pirmajā lasījumā pieņemto 3. pantu, tad redzētu, ka tur viss ir skaidri pateikts. Tāpēc nav nepieciešamības dublēt. Tāpēc bija komisijas priekšlikums atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu - izslēgt šo pantu. Un tālāk ir 6. priekšlikums - Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums, kuru komisija neatbalsta, un frakcija neiebilda pret komisijas slēdzienu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu svītrot 2. pantu. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, pēc pusdienām vajadzētu vēl vismaz četriem deputātiem būt pietiekami daudz spēka, lai nospiestu balsošanas pogu.

Vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Vēlreiz lūdzu visus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 1, atturas - 12. Pants svītrots. Nākamais priekšlikums līdz ar to nav skatāms.

E.Jurkāns. Līdz ar to 6. priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Skatām septīto.

E.Jurkāns. Septītais ir Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums izteikt 3. panta 1. un 2. punktu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija daļēji atbalsta šo priekšlikumu, un 5. ailē jums ir redzama komisijas piedāvātā redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu. Paldies. Pieņemts.

E.Jurkāns. 8. priekšlikums ir Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums, ko komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas atzinumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts ir komisijas viedoklis.

E.Jurkāns. Paldies. 9. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko atbildīgā komisija ir atbalstījusi...

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. ... un izteikusi savā redakcijā.

Desmitais ir Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalsta, atbalsta pirmajā lasījumā pieņemto redakciju.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Enerģijas lietotājiem ir tiesības izvēlēties patērējamās enerģijas veidu, tās ir paredzētas jau līdz šim pirmajā lasījumā pieņemtajā 3. panta 5. punkta redakcijā. Taču 5. punktā būtu jāparedz enerģijas lietotāju tiesības izvēlēties ne tikai enerģijas veidu, bet arī tās piegādātāju. Vienkārši tādēļ, lai būtu plašākas iespējas enerģijas lietotājiem.

Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko teikt? Vai balsosim?

E.Jurkāns. Par šo priekšlikumu nebija diskusiju. Komisija to neatbalstīja, jo jau pats par sevi ir skaidrs, ka jebkurš patērētājs izvēlas no noteikta avota saņemt šo elektroenerģiju. Tāpēc komisija neatbalstīja un lūdz akceptēt pirmā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim LZS, KDS frakcijas 10. priekšlikumu - izteikt 3. panta 5. punktu šādā redakcijā... Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi! Atkal nav kvoruma.

Vēlreiz zvanu un vēlreiz balsošanas režīmu! Vēlreiz saņemsim visus spēkus un balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 8, atturas - 45. Nav pieņemts.

E.Jurkāns. Paldies. 11. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. 12. ir Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns runās debatēs. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es gribu runāt gan par šo 4. pantu kopumā, gan par šo 12., gan par šo 13. priekšlikumu. Un pamatjautājums ir par šā 4. panta otro daļu, kas pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā paredz to, ka Ministru kabinets un energoapgādes uzņēmumi, realizējot Latvijas enerģētikas nacionālo programmu, īsteno enerģētikas politiku.

Turpretī 12. priekšlikumā šā 4. panta otrā daļa paredz to, ka Latvijas enerģētikas nacionālajā programmā ietverto enerģētikas attīstības stratēģiju izsaka speciāls likums, kuru pieņem Saeima. Mēs varam diskutēt par to, vai ir labāka šī pirmajā lasījumā pieņemtā 4. panta otrā daļa vai arī tā 4. panta otrā daļa, kas tiek piedāvāta 12. priekšlikumā, bet ir svarīgi tas, lai mums valstī būtu enerģētikas nacionālā programma, un tāpēc nebūtu pareizi svītrot no likuma tos pantus, kas atsaucas uz šo enerģētikas nacionālo programmu un kas pieprasa šādas programmas nepieciešamību.

Tāpēc es noteikti aicinātu neatbalstīt atbildīgās komisijas 13. priekšlikumu par 4. panta otrās daļas izslēgšanu, bet aicinātu atbalstīt 12. priekšlikumu, jo tas, manuprāt, veiksmīgāk pasaka, kādai šai enerģētikas nacionālajai programmai mūsu valstī būtu jābūt.

Godātie deputāti! Enerģētika ir pietiekami svarīga mūsu tautsaimniecības nozare, lai mums pastāvētu šāda enerģētikas nacionālā programma un lai mēs šo nacionālo programmu varētu apstiprināt ar likumu.

Es aicinu atbalstīt šo 12. priekšlikumu par otro daļu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jurkāna kungs.

E.Jurkāns. Godātais Čerāna kungs, es vēlreiz lūdzu lasīt visus likuma pantus, un tad jūs redzēsiet, ka citos pantos jau tiek deklarēts tas, ko jūs sakāt par šo otro daļu. Tāpēc nevajadzētu trīsreiz atkārtot un ierakstīt likumā vienu un to pašu. Pie tāda viedokļa vienbalsīgi nonāca arī komisija un tāpēc neatbalstīja šo Latvijas Zemnieku savienības priekšlikumu. Un arī atbildīgā komisija izslēdza šo otro daļu. Tāpēc mēs lūdzam neatbalstīt tātad 12. priekšlikumu - Latvijas Zemnieku savienības priekšlikumu, bet lūdzu kopā ar komisiju atbalstīt Saeimā 13. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 12. priekšlikumu - izteikt 4. pantu jums iesniegtajā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 17, atturas - 30. Nav pieņemts.

E.Jurkāns. Tātad 14. - tas ir Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums - izslēgt 5. panta otro daļu. Tas ir atbalstīts daļēji, komisija to piedāvā atbildīgās komisijas redakcijā un lūdz Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāts Čerāns vēlas runāt par šo jautājumu. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu izlasīt uzmanīgi šā 5. panta otro daļu, ko piedāvā šī atbildīgā komisija. Un tā ir tāda daļa, ka energoapgādes uzņēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piegādā elektroenerģiju, siltumenerģiju vai gāzi enerģijas lietotājiem, bet var arī pārtraukt enerģijas lietotāju apgādi.

Tātad, ja mēs šeit ierakstīsim šo vispārīgo normu, ka energoapgādes uzņēmums var pārtraukt enerģijas lietotāja apgādi, tad mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai šeit neizraisītu atkal masveidā tādus gadījumus, kad šie enerģijas piegādātāji faktiski diktē patērētājiem savus noteikumus par to, kādos gadījumos viņi šo enerģijas piegādāšanu uzsāk un kādos gadījumos viņi šo enerģijas piegādāšanu pārtrauc. Tad jau šā 4. panta otrā daļa, kāda tā bija pirmajā lasījumā, ir labāka, jo tur ir paredzēts pārtraukt enerģijas lietotāju apgādi tikai attiecībā uz tiem enerģijas lietotājiem, kuri nav samaksājuši par saņemto enerģiju vai kurināmo vai arī kā citādi nav izpildījuši savas saistības ar energoapgādes uzņēmumu.

Tātad šeit tiek paredzēta iespēja pārtraukt šo enerģijas piegādi tikai šajos gadījumos, turpretī tajā redakcijā, ko šeit piedāvā atbildīgā komisija, parādās iespēja šo enerģijas piegādi pārtraukt jebkurā gadījumā, teiksim, pat tādā gadījumā, ja mēs dzīvojam... ja ir kaut kādi cilvēki, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā, kur viena daļa no cilvēkiem par šo enerģiju nenorēķinās. Tātad viena cita daļa ir norēķinājusies un viņai nav nekādu parādu, taču šis likuma pants, šā 5. panta otrā daļa, atļaus energoapgādes uzņēmumiem pārtraukt piegādes šiem cilvēkiem, kuri ir visu samaksājuši. Tas taču ir absurds, ko mēs šeit tagad cenšamies atbildīgās komisijas piedāvātajā redakcijā iestrādāt.

Es domāju, ka optimālais ir šis 14. priekšlikums, ka šī 5. panta otrā daļa vispār tiek izslēgta, jo šīs normas tiek regulētas jau Civillikumā. Tātad mums ir Civillikums, kas nosaka, kādā veidā ir jādarbojas šiem līgumiem, bet tas, ko šeit piedāvā ierakstīt 5. panta otrajā daļā, ir vienkārši kaitniecība, jo vispār tiek bradātas kājām patērētāju tiesības saņemt šo nepārtraukto pakalpojumu, ja tas ir līgumā paredzēts, neatkarīgi no tā, vai citi patērētāji izpilda savas saistības pret šo energopiegādātāja uzņēmumu vai neizpilda.

Tā ka šis, manuprāt, ir absolūts absurds, un es ļoti aicinātu šo atbildīgās komisijas 15. priekšlikumu nepieņemt, bet optimāli atbalstīt šo 14. priekšlikumu un šo 5. panta otro daļu vispār izslēgt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, es tikko sēdēju savā vietā un domāju: varbūt vajadzētu lietot šinī gadījumā Pauļa Kļaviņa metodi, ko viņš piedāvāja attiecībā uz nāvi notiesātajiem, tas ir, pievienot energoģeneratoru, lai ražotu elektrību. Čerāna kungam šinī gadījumā tas noderētu, un būtu arī nedaudz vairāk jēgas.

Cienījamie kolēģi, vai nu mēs ejam uz tiesisku valsti... Jā, ir iespējams, ka kaut kāds monstrs - “Latvenergo” - nolems kādam reģionam noslēgt siltumu, elektroenerģiju vai vēl kādu citu enerģijas paveidu, tomēr, cienījamie kolēģi, būsim reālisti, jo tās ir civiltiesiskās attiecības. Cita lieta, ka mums slikti strādā tiesa, pie mums neviens no monopolistiem ne reizi nav kārtīgi “izģērbts”, bet mēs nevaram rēķināties ar to, ka valsts iestāžu vadībā sēž kaut kādi bandīti un noziedznieki, kas plāno kaut kā iznīcināt vai nosaldēt Latvijas iedzīvotājus. Jā, ir bijušas konfrontācijas, ka Dzemdību namam pēkšņi ir noslēgta... Bet te ir drīzāk cita lieta - te ir vai nu paša Dzemdību nama administrācijas nekvalitatīvs darbs, un tad problēma tiek atrisināta, vai arī ir kādas noteiktas pilsētas domes vadības nekvalitatīvs darbs. Bet šinī gadījumā nevar ielikt likumā šādu normu, un es aicinātu tomēr saglabāt atbildīgās komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti un godātais Lujāna kungs! Runājot par šo atbildīgās komisijas redakciju, es gribētu aicināt jūs atcerēties tos konfliktus, kas Rīgā šajā ziemā parādījās starp “Rīgas siltumu” kā siltuma enerģijas piegādātāju un atsevišķu dzīvojamo māju iedzīvotājiem, kad “Rīgas siltums” bija atslēdzis šo siltuma piegādi arī tādiem īrniekiem, kuri bija savas saistības nokārtojuši. (Starpsauciens: “Kas maksās?”) Tur pēc spēkā esošajiem likumiem vēl tagad ir iespējams strīdēties par to, vai tas bija likumīgi vai nebija likumīgi. Taču šādas normas pieņemšana, kādu piedāvā atbildīgā komisija, paver zaļo gaismu tieši šādām blēdībām. Un tieši šāda atbildīgās komisijas redakcija ir tīra šo te siltumpiegādes monopolistu lobēšana, kas atļauj viņiem diktēt savus noteikumus gan individuālajiem, gan kooperatīvajiem patērētājiem, tāpēc es aicinu neatbalstīt šādu siltumpiegādes uzņēmumu patvaļu, kas šeit ir paredzēta šajā priekšlikumā, un tomēr aizsargāt arī patērētājus.

Taču, ja jūs nevarat atbalstīt šo izslēgšanu, tad atbalstiet vismaz to, lai paliek vismaz šis teikums, ka šā enerģijas piegādes pārtraukšana var būt tikai tiem, kuri nav samaksājuši vai kā citādi nav izpildījuši savas saistības. Nu neatļausim šo piegādes pārtraukšanu jebkurā gadījumā!

Es aicinu: nepieļausim šo absurdu, godātie kolēģi! Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jurkāna kungs.

E.Jurkāns. Godātais Čerāna kungs! Jūs uzmanīgi izlasiet pirmo teikumu! (Starpsauciens: “Viņš nemāk lasīt!”) Tur ir teikts, ka energoapgādes uzņēmums rīkojas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā... Ir Ministru kabineta noteikumi, kas sīki reglamentē, kādā veidā tiek piegādāts un kādā veidā tiek apmaksāts... un vēl pārējie noteikumi. Visu jau nosaka, Čerāna kungs, līgums - līgums starp piegādātāju un patērētāju. Tāpēc es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim atbildīgās komisijas priekšlikumu - svītrot 4.panta otro daļu. (No zāles deputāts K.Čerāns: “Piektā...”)

E.Jurkāns. 15.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 2, atturas - 8. Likumprojekta 4.panta otrā daļa tiek svītrota.

E.Jurkāns. Es atvainojos, 5.panta...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet! (Starpsauciens: “Ejam uz priekšu. Laiks ir nauda...”)

E.Jurkāns. 16.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, mēs tagad balsojām 14.priekšlikumu, tādēļ lēmums ir pieņemts - mēs svītrojam 5.panta otro daļu.

E.Jurkāns. Paldies. 16.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ja kāds vēlas runāt, tad, lūdzu, nāciet tribīnē un piesakieties. Atgādinu, ka mēs pašlaik izskatām 16.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu - aizstāt 6.panta pirmajā daļā vārdus. Komisija to ir atbalstījusi. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns. Paldies. 17.priekšlikums ir Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Sausnītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu tomēr ieviest skaidrību. Mēs par 14.priekšlikumu nobalsojām, bet 15. ir saistīts... 14. un 15. ir jāskatās kopā. Tagad mēs, noraidot 14.priekšlikumu, otro - atbildīgās komisijas priekšlikumu - vispār nebalsojām. Lūdzu, ir jābalso arī par 15.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātais Sausnīša kungs! Mēs nobalsojām par 5.panta otrās daļas svītrošanu. Līdz ar to 5.panta otro daļu vairs nekādā citā redakcijā izteikt nevar. Tādēļ mēs to nebalsojām.

Kiršteina kungs vēlas runāt par to, kā lieta virzāma tālāk.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais Čepāņa kungs! Godājamie deputāti! Mums ir jāpārbalso, jo jūs balsošanā teicāt, ka mēs balsojam par 4.pantu. Es teicu, ka par 5.pantu ir jābalso, bet jūs nedzirdējāt... Tādējādi neviens nav sapratis, par ko viņš ir balsojis.

Līdz ar to, ja mēs balsojam nevis par 4.pantu, kā bija teikts, bet par 5.panta otro daļu, tad mums jebkurā gadījumā ir vajadzīgs pārbalsojums.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūgumu par pārbalsošanu Prezidijā iesniedz rakstiski ar vairāku deputātu parakstiem. Tādus iesniegumus Prezidijs saņēmis nav.

E.Jurkāns. Kolēģi! Attiecībā uz 14.priekšlikumu... Tas ir daļēji atbalstīts, svītrojot šo otro daļu, bet ir vēl arī komisijas - 15.priekšlikums, kuru komisija lūdz atbalstīt. Mēs nobalsojām tādā veidā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ja kādam rodas šaubas par to, vai mēs esam pareizi vai nepareizi izdarījuši, lūdzu, iesniedziet Kārtības rullī noteiktajā kārtībā priekšlikumus Prezidijā. Mēs varam atgriezties pie jebkura jau izskatīta un nobalsota panta. Es lūdzu deputātus sekot līdzi tam, ko runā ziņotājs, referents tribīnē. Mēs, godātie kolēģi, nobalsojām 14.priekšlikumu - svītrot 5.panta otro daļu. Deputāti tam piekrita, un balsojums tika izdarīts. Līdz ar to bija atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā... Tas vairs nav skatāms, jo mēs esam svītrojuši šo 5.panta otro daļu.

E.Jurkāns. Godātais Čepāņa kungs, bet komisija piedāvā jaunā redakcijā!

Sēdes vadītājs. Kā jūs varat, Jurkāna kungs, piedāvāt, ja šī panta daļa ir svītrota? Jūs vairs neko nevarat piedāvāt. Saeima ir nolēmusi šo panta daļu svītrot.

E.Jurkāns. Kolēģi! Šeit ir runa par to, ka... Es lūgtu uzmanību! Tas ir daļēji iestrādāts 15.priekšlikumā, ko komisija lūdza atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Svītrotu pantu vairs nevar ne pilnībā, ne daļēji iestrādāt kādā priekšlikumā. Tas vienkārši ir svītrots. Mums ir jāizskata 16.priekšlikums, kas skar 6.panta pirmo daļu, jo ar 14. un 15.priekšlikumu mēs esam tikuši galā.

E.Jurkāns. Varbūt virzīsimies uz priekšu un tad varēsim atgriezties pie šā 15.priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Ja tiks saņemts iesniegums atbilstoši Kārtības rullim, tad mēs varēsim atgriezties pat pie darba kārtības pirmā jautājuma, taču pašlaik tāda nav. Vai nu skatīsim tālāk, vai pārtrauksim likumprojekta izskatīšanu kā nesagatavotu...

E.Jurkāns. Es lūgtu skatīt tālāk.

Sēdes vadītājs. ... Arī tāda rakstiska iesnieguma nav. Ja kāds vēlas pārtraukt, tad, lūdzu, dodiet rakstiskus priekšlikumus! Vai mēs tagad skatīsim 16.priekšlikumu?

Lūdzu, Jurkāna kungs, ziņojiet!

E.Jurkāns. 16.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tas ir pieņemts.

E.Jurkāns. 17.priekšlikums ir Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums, ko komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

E.Jurkāns. 18.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 19.priekšlikums arī ir Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāts Čerāns runās debatēs. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinātu šo 19.priekšlikumu atbalstīt tāpēc, ka tas papildina, kas ir jānosaka energoapgādes uzņēmumam izsniegtajā licencē. Un ir ļoti svarīgi, lai tur būtu noteikti arī energoapgādes parametri un prasības energoefektivitātes līmenim, zudumu samazināšanai (ar norādi pa gadiem) un arī prasības pieļaujamās peļņas līmenim. Tātad šie ir jautājumi, kurus būtu ļoti svarīgi norādīt energoapgādes uzņēmumiem izsniegtajā licencē, un tāpēc es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jurkāna kungs!

E.Jurkāns. Tas, ko teica Čerāna kungs, jau ir sīki reglamentēts Ministru kabineta noteikumos un arī, protams, līgumos. Šādi parametri vai to terminoloģija nav jānosaka likumā. Tāds bija komisijas priekšlikums, kuru atbalstīja arī Ekonomikas ministrijas speciālisti. Es lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 19.priekšlikumu - papildināt 8.pantu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā... Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 8, atturas - 27. Nav pieņemts.

E.Jurkāns. 20.priekšlikums ir Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums - izslēgt 11.pantu. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu. Tas ir 5.ailītē 10.pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Jaunās redakcijas ailītē 10.pants ir saglabāts.

E.Jurkāns. 21.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta un lūdz atbalstīt Komisijas redakcijā. Tātad Juridiskā biroja priekšlikums paredz precizēt 11.panta trešo daļu, kas likumā ir domāts ar uzņēmuma darbības pārtraukšanu. Komisija atbalsta šo precizējumu... Jautājums ir sekojošs: pirmā lasījuma redakcija: “Energoapgādes uzņēmuma darbība var tikt pārtraukta vai izbeigta...” 5.ailītē ir precizētā redakcija: “Energoapgādes uzņēmējdarbība var tikt apturēta vai izbeigta...”

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ja mēs godīgi rīkojamies, tad mums ir jābalso par Juridiskā biroja priekšlikumu, jo tas vienīgais šeit ir rakstiski izteikts. Atbildīgās komisijas redakcija ir trešajā ailītē. Vai kāds deputāts uzstāj balsot par Juridiskā biroja priekšlikumu? Neuzstāj, jo tas nav balsojams. Paldies.

Vai deputāti piekrīt šā likumprojekta panta trešās daļas redakcijai? Piekrīt. Paldies.

E.Jurkāns. 22.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - nav balsojams, jo mēs, jau runājot par 1.pantu, to akceptējām un atbalstījām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

E.Jurkāns. 23.priekšlikums - Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums - izteikt 15.panta pirmo daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

E.Jurkāns. 24.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums iekļaut 16.panta pirmo daļu 1.pantā. Tas jau ir atbalstīts balsojumā par 1.pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ejam tālāk!

E.Jurkāns. 25.priekšlikums - Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums izteikt 16.panta pirmo daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns. 26.priekšlikums - Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums apvienot 17. un 18.pantu. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

E.Jurkāns. 27.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums izteikt trešās nodaļas nosaukumu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to atbalsta, un 5.ailē jums ir redzams šis Juridiskā biroja piedāvājums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un trešās nodaļas nosaukumam - “Nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi sakarā ar energoapgādes uzņēmuma atrašanos tajā”. Pieņemts.

E.Jurkāns. 28.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt 19.pantā vārdus “atrodoties ēku un būvju iekšienē” ar vārdiem “atrodas ēku un būvju iekšienē”, kā arī aizstāt vārdu “lietotājam” ar vārdu “valdītājam”. Komisija atbalsta šo priekšlikumu, un tas ir izteikts 5.ailē kā 18.pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 29.priekšlikums - Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Šajā jautājumā vēlas runāt Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji! Tauta! Latvijai ir dažas svētas lietas, ko Dievs ir devis mūsu tautai un ko padomes pārstāvji grib iztirgot saviem draugiem. Mēs šeit pārstāvam tautu, un mums nav atļauts pārdot Daugavas kaskādes, it īpaši tagad, kad premjers Krasts ir mums skaidrojis, ka mēs Daugavas enerģiju katru gadu pārdodam par 200 miljoniem latu mazāk, nekā tā ir vērta. Un ka viņš domā pārdot visu “Latvenergo” par 23 miljoniem. Vienreizēji - 23 miljoni! Tās gāzes krātuves, kas ir Latvijā, atļauj Krievijai piegādāt Rietumeiropai piecas reizes vairāk gāzes, nekā tie dzinēji, kas tai ir, atļautu tai piegādāt. Mēs dodam piecas reizes lielāku jaudu, tāpēc ka var no Latvijas krātuvēm to gāzi stumt uz Eiropu lielākā jaudā, nekā to visu laiku pumpē iekšā. Tā arī ir liela liela bagātība, ko mūsu valsts it kā neapzinās, un mēs to atdosim atkal par santīmiem. Nevajadzētu jau likumu, lai sargātu mūsu tautas mantu, ko Dievs ir mums devis, ja nebūtu tādu, kas grib to no tautas zagt. Bija kādreiz tāda doma, ka tautas pārstāvji aizstāvēs tautu pret tiem, kas grib viņu izlaupīt un apzagt. Tā būtu vienkārši godalieta, par to nebūtu jābalso, ja mēs visi saprastu, ka mēs to visu nedrīkstam nevienam atdot par 23 miljoniem - vienreizēju maksājumu. Mēs varam pelnīt papildus tam, ko mēs šodien pelnām, 200 miljonus gadā. Tas būtu pilnīgi neiespējams variants. Mēs redzam, ka mūsu tautas kalpi jeb Sadarbības padome strīdas un kaujas par to, kurš dabūs kādu ietekmi “Latvenergo” privatizācijā. Klusāki strīdi, mazāk redzami, ir par mūsu gāzes glabātavām. Tās pieder tautai, un tautai ir jādabū vismaz pieklājīga atlīdzība, bet neviens to nesola. Mēs gribam vienkārši no tautas to mantu nozagt. Mans lūgums, es zinu, izskan kurlām ausīm, jo šeit smējas un klana galvu. Bet, mīļie draugi, 200 miljoni latu gadā - normālā pasaulē tas ir ļoti daudz naudas, varbūt piecpadsmit reizes vairāk... Par cik jūs, tautas kalpiņi, pārdodat savas balsis, lai atņemtu tautai šīs vērtības? Vai jums nav kauns, ka jūs par pārsimt latiem mēnesī padomēs un citās labās vietās... kādu trīs vai četru gadu laikā tie ir kopumā kādi 10 tūkstoši latu... kādi 70 no jums balsos par to 10 tūkstošus latu vērtu labumu un to 3 vai 4 miljardu zaudējumu tautai. Jūs par to 10 tūkstošus latu vērto labumu atņemat tautai ne tikai “Latvenergo”, bet arī “Ventspils naftu”, kuģniecību, zemi, pazemes gāzes krātuves, vienu bagātību pēc otras.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis. Es jūs lūgtu atbalstīt Zemnieku savienības priekšlikumu, balsot par to, ka tai mantai jāpaliek tautas īpašumā.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis ir ļoti nopietns priekšlikums, varbūt viens no nopietnākajiem priekšlikumiem šā likumprojekta izskatīšanas gaitā. Tas ir priekšlikums noteikt to, ka Latvijā Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde nevar tikt privatizēta. Un ka nevar tikt privatizēta arī pazemes gāzes krātuvju pazemes daļa un tā ir saglabājama valsts īpašumā. Šādus priekšlikumus, analoģiskus, tika iesniegusi arī frakcija “Latvijai” tad, kad mēs skatījām grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, paredzējām tur īpašus neprivatizējamos objektus. Un tagad šāds priekšlikums parādās arī attiecībā uz Enerģētikas likumu, un ir ļoti patīkami, ka to iesniegusi Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija, un būtu vēl patīkamāk, ja šī pati frakcija par šo priekšlikumu varētu nobalsot, jo tad mums varētu parādīties iespēja šo priekšlikumu pieņemt.

Godātie kolēģi, es gribētu vērsties pie valdību veidojošajām frakcijām, kuru atbalstītā “Latvenergo” privatizācijas koncepcija paredz Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes neprivatizējamību. Šī valdības atbalstītā koncepcija paredz neprivatizēt Daugavas hidroelektrostaciju kaskādi un augstsprieguma pārvades tīklus. Es šeit runāju par “Latvenergo” privatizāciju, un es gribu norādīt uz to, ka šāda priekšlikuma pieņemšana būtu tikai saskaņā ar šo valdības piedāvāto “Latvenergo” privatizācijas koncepciju. Un es gribu pateikt vēl vairāk: ja šāds priekšlikums tiktu atbalstīts, gan par Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes neprivatizēšanu, gan arī par augstsprieguma pārvades tīklu neprivatizēšanu, tad varētu būt jau iespējamas arī tālākas, auglīgākas diskusijas par to, kas būtu darāms ar visu uzņēmumu“Latvenergo”. Es aicinu ļoti nopietni iedziļināties šajā problēmā. Viens ir skaidrs - ka mums Latvijā šobrīd ir ar likumu jāaizstāv mūsu valsts stratēģiskās bagātības un ka no energosistēmas uzņēmumiem ir vispirmām kārtām jāaizstāv tieši Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde un augstsprieguma pārvades tīkli. Par pārējo mēs varam runāt un diskutēt, speciālisti var sanākt kopā un likt kopā argumentus “par” vai “pret”, un arī mēs savā frakcijā šos jautājumus risināsim. Jautājums par pārējās “Latvenergo” daļas privatizāciju būtu tas jautājums, kura risinājums būtu pieņemams izpildvaras līmenī. Es domāju, ka arī ar to nevajadzētu steigties. Bet, kas attiecas uz šiem stratēģiskajiem objektiem, ir jau uzreiz likumā jāieraksta, ka tie nevar tikt privatizēti ne pie kādiem nosacījumiem. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un, gatavojot trešo lasījumu, to vēl papildināt, ierakstīt arī par augstsprieguma pārvades tīkliem, ka tas ir mūsu valsts stratēģiskais īpašums un mums ir tas jāpatur valsts īpašumā. Lai mēs varētu nodrošināt to, ka valsts īpašumā paliek gan stratēģiskie energoražošanas objekti, Daugavas HES kaskāde, gan arī stratēģiskie pārvades objekti, kuri pēc tam būtu lietojami, lai nodrošinātu šo brīvo pieeju elektroenerģijas tirgum. Šeit nevar būt nekādu jautājumu par to, vai šī hidroelektrostaciju kaskāde un augstsprieguma pārvades tīkli ir vai nav privatizējami. Tie vienkārši nav privatizējami, un tikai tautas nobalsošana varētu būt tā, kas šo privatizāciju atļautu. Tad, kad šāds likums tiktu pieņemts, varētu sākt diskusijas par to, ko darīt ar pārējo. Taču šādas diskusijas par privatizācijas situāciju, kad pastāv privatizācijas drauds arī hidroelektrostacijām un augstsprieguma pārvades tīkliem, - manuprāt, šādas diskusijas vispār nav iespējamas. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, paspert šo vienu solīti pretī likumu sakārtošanai energētikas jomā - un tieši īpašumattiecību sakārtošanai, valsts īpašumu nostiprināšanai, sabiedrības interešu aizstāvēšanai. Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pakalpiņi! Tauta! Nāks 3.oktobris, būs tautas referendums par to, ko drīkst un nedrīkst, un to, ko mēs nedrīkstējām, bet uzdrīkstējāmies. Tautas kopas “Brīvība” sastādītā valdība brīdina tos, kas būs ķērušies klāt pie “Latvenergo” un pie pazemes gāzes krātuvēm: ja kāds būs bijis tik liels muļķis, ka būs tos pircis, viņš visus tos labumus zaudēs. Mēs uzliksim tur nodokļus, ierobežojumus, jo to tauta grib, tas ir dāvināts tautai, nevis kādam Padomju Savienības vai Sadarbības padomes draugam. Tā manta nāks atpakaļ, par to tauta balsos oktobrī. Es jums lūgtu neparādīt ar jūsu balsojumu, ka jūs esat naidīgi pret tautas interesēm. Tauta saprot, ka tā manta ir Dieva dāvana, kas mums ir, tauta saprot. Un, ja nesaprot tagad, tad sapratīs pirms oktobra, cik vērtīga tā manta ir. Viņa sapratīs, jo tie balsojumi ir atklāti. Būs redzams, kuri ir balsojuši, lai to mantu no tautas var nozagt. Un tad tauta varēs oktobrī lemt, vai jūs esat tautas sargi vai tautas izlaupītāji. Es jūs lūdzu tautai parādīt, ka jūs gribat sargāt tautas mantu no izlaupīšanas. Balsosim par šo priekšlikumu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jurkāna kungs. Lūdzu!

E.Jurkāns. Es gribētu atgādināt godātajiem deputātiem, kas šeit uzstājās, ka vajag likumu lasīt kopumā. Mēs nupat nobalsojām par 3.pantu, kurā ir skaidri definēts šī likuma mērķis. Šī likuma mērķis nav kārtot īpašuma attiecības, tas ir cita likuma vai juridiskā raksta jautājums, tāpēc komisija vienbalsīgi nobalsoja, nolēma neiekļaut šo priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 29.priekšlikumu. To iesniegusi LZS, KDS frakcija. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 12, atturas - 34. Nav pieņemts.

Godātais Jurkāna kungs! Deputāts Lujāns vēlas runāt par Kārtības ruļļa 97.panta pārkāpumiem.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl es aicinu Saeimu ievērot likumdošanu. Diemžēl mūsu darbību Jurkāna kungs šajā gadījumā ir pārvērtis bezjēdzībā, jo Kārtības ruļļa 97.pants nosaka, ka otrajā lasījumā likums ir jāizskata pa pantiem. Mēs to diemžēl nedarām, mēs skatām pa priekšlikumiem. Līdz ar to, Jurkāna kungs, mēs šo likumprojektu nevarēsim pieņemt, jo ir, piedodiet, pārkāpts Kārtības rullis. Tādēļ es aicinu šodien izņemt no darba kārtības šo likumprojektu, mierīgi sagatavoties, iepazīties ar Kārtības rulli un pēc tam normāli izskatīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Es noraidu Lujāna kunga priekšlikumu tāpēc, ka jebkurš priekšlikums, kuru mēs izskatām, skar kādu no apspriežamā likumprojekta pantiem, un tādēļ mums otrajā lasījumā likumprojekti tiek izskatīti, Lujāna kungs, pa pantiem. Priekšlikums ir noraidīts.

Godātie kolēģi! Ir piecu deputātu iesniegums, kuri aicina pārbalsot 14.un 15.priekšlikumu, jo daļa deputātu bija sapratuši tā, ka tiek balsots par komisijas priekšlikumu, nevis par pašu LZS, KDS frakcijas priekšlikumu. Vai kāds no deputātiem vēlas par šo iesniegumu runāt “par” vai “pret”? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par to, vai 14.un 15.priekšlikums ir pārbalsojami. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 17, atturas - 14. Pieņemts.

Godātie kolēģi, līdz ar to atgriežamies pie 14. un 15.priekšlikuma. Tā ir apspriežamā dokumenta 8.lappuse.

E.Jurkāns. Tātad Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija piedāvā izslēgt 5.panta otro daļu. Tas ir 14.priekšlikums. Bet 15.priekšlikums ir tāds: atbildīgā komisija piedāvā izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā - atstāt tekstu līdz vārdam “apgādi”, pārējo izsvītrot. Tāpēc bija priekšlikums atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu - 15.priekšlikumu - un nobalsot par komisijas piedāvāto redakciju. Un noraidīt...daļēji atbalstot, jā...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs debates par šiem priekšlikumiem esam sen beiguši. Nolēmām, ka tie ir pārbalsojami, un to tūlīt darīsim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 14. priekšlikumu - LZS, KDS frakcija ierosina svītrot 5.panta otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 30, atturas - 25. Šis priekšlikums nav pieņemts. 5.panta otrā daļa netiek svītrota.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 15. priekšlikumu - atbildīgās komisijas priekšlikumu - izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 11, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts.

Turpinām izskatīt likumprojektu. 30.priekšlikums. Dokumenta 16.lappuse.

E.Jurkāns. Godātie kolēģi! Godātais Lujāna kungs! Es tikai laika ekonomijas dēļ nesaucu šos pantus un priekšlikumus. 30. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums izteikt 20.pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to atbalsta. Tas ir 5. ailē redzams kā 19.pants.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Jurkāns. 31.priekšlikums. Juridiskais birojs iesaka izteikt 21.pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to atbalsta. Tas ir 20. pants 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Paldies. 32. priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ierosina izslēgt 22.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Kas šis ir par pantu, kuru piedāvā izslēgt? Tas ir šāds pants: “Energoapgādes uzņēmumiem ir izpirkuma un pirmpirkuma tiesības uz energoapgādes veikšanai nepieciešamajiem objektiem, tajā skaitā ēkām, būvēm, sistēmām, ierīcēm, iekārtām, tīkliem, cauruļvadiem vai citiem objektiem, kuri nav energoapgādes uzņēmuma īpašums, bet atrodas energoapgādes uzņēmuma bilancē vai ir izvietoti attiecīgā energoapgādes uzņēmuma licences darbības zonā, kā arī uz zemi, kuru aizņem energoapgādes uzņēmuma objekti.” Es aicinu šīs izpirkuma un pirmpirkuma tiesības energoapgādes uzņēmumiem saglabāt un šo pantu neizslēgt. Līdz ar to aicinu neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jurkāna kungs!

E.Jurkāns. Čerāna kungs, es vēlreiz atgriežos pie 3.panta, kur ir definēti likuma mērķi. Pirmpirkuma tiesības un izpirkuma tiesības - tas ir cita likuma jautājums. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Juridiskā biroja priekšlikumu - svītrot 22. pantu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 4, atturas - 1. Pieņemts.

E.Jurkāns. 33.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums izteikt 23.pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to atbalsta, un tas 5.ailē ir 21.pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Paldies. 34.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 24.pantu. Komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 24.pantu. Pieņemts.

E.Jurkāns. 35.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums izteikt 25.pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija lūdz to atbalstīt. Pēc jaunā sakārtojuma tas būs 22.pants, kā tas redzams 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 36. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 26.panta pirmās daļas 1.punktu. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

E.Jurkāns. 37. priekšlikums ir Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums izteikt 26.panta pirmās daļas 3.punktu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par šo LZS, KDS frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 37.priekšlikumu, ko atbildīgā komisija nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 8, atturas - 26. Nav pieņemts.

E.Jurkāns. 38. priekšlikums. 21.lappuse. Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums - izteikt 27.pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta. Pēc jaunā sakārtojuma tas ir 24.pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

E.Jurkāns. Paldies. 39.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt 29.panta 6.punktā vārdu “taisnīgus” ar vārdu “nediskriminējošus”. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. 26.lappuse. 40.priekšlikums ir Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums izteikt 37.pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie kolēģi! Kāda ir šā priekšlikuma būtība? Šis priekšlikums nāk, protams, no enerģētiķiem. Šis priekšlikums ir tāds, ka energoapgādes uzņēmumiem, kuriem ir izsniegta licence elektroenerģijas ražošanai un kuri ir tieši pieslēgti elektroenerģijas pārvades sistēmai, ir tiesības saražoto elektroenerģiju un rīcības jaudu piedāvāt elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram, elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem vai enerģijas lietotājiem. Bet tas ir kontrastā ar pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, kas saka, ka šī saražotā elektroenerģija un rīcības jauda ir vispirms jāpiedāvā elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram. Un tikai tad, ja tas atsakās, ir tiesības saražoto elektroenerģiju piedāvāt sadales sistēmas operatoriem vai enerģijas lietotājiem. Es aicinu lielāku brīvību noteikt pašiem energoapgādes uzņēmumiem, lai viņi varētu šo elektroenerģiju piedāvāt dažādiem subjektiem - gan pārvades sistēmas operatoram, gan sadales sistēmas operatoriem, gan arī lietotājiem.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko teikt, Jurkāna kungs? Lūdzu!

E.Jurkāns. Paldies. Es lūdzu balsot un atbalstīt komisijas priekšlikumu - neatbalstīt 40.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par LZS, KDS frakcijas priekšlikumu - izteikt 37.pantu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 15, atturas - 29. Nav pieņemts.

E.Jurkāns. 28.lappuse. 41. priekšlikums. Deputāta Induļa Emša priekšlikums izteikt 41.pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to neatbalsta. Kā redzams 5.ailē, pēc jaunā sakārtojuma tas ir 38.pants.

Sēdes vadītājs. Emša kungs vēlas runāt par savu priekšlikumu.

I.Emsis (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godātie deputāti! Godātais Prezidij! Es lūdzu iedziļināties šā priekšlikuma būtībā. Tā ir 28.lappuse, 41.priekšlikums. Šeit es piedāvāju tādu risinājumu, ka šis atbalsts alternatīvajiem energoražotājiem ir - ne tikai mazajām hidroelektrostacijām, bet arī mazajiem vēja ģeneratoriem un saules energoiekārtām. Kolēģi, es tiešām nesaprotu, kā var vieniem būt atbalsts, bet otriem ne. Otrs veids izmaksā vēl dārgāk. Saules un vēja energoiekārtas ieviešana izmaksā vēl dārgāk nekā mazo hidroelektrostaciju ieviešana. Kāpēc vieniem ir atbalsts, bet otriem nav? Pilnīgi nav loģikas šajā vecajā redakcijā. Tieši tāpēc es piedāvāju, manā skatījumā, saprātīgu risinājumu, ka arī vēja ģeneratoriem un saules energoiekārtām ir tāds pats atbalsts kā mazajām hidroelektrostacijām. Šeit nav nekādas atšķirības. Pretējā gadījumā mēs vienkārši nostādām nevienādā situācijā šīs divas alternatīvās elektroenerģijas ražošanas sistēmas.

Tālāk. Mans priekšlikums attiecas arīdzan uz cita veida reģeneratīvajām energoiekārtām. Es ierosinu sniegt šo atbalstu arī tām. Tās ir tādas iekārtas, kas elektroenerģiju ražo no ģeotermālās enerģijas, tātad izmantojot siltos ūdeņus vai biodegvielu. Biodegviela ir plaši pazīstama. Mēs to izmantojam atkritumsaimniecībā, atkritumus sapūdējot un no šīs atkritumu gāzes ražojot elektroenerģiju. Ir uzstādītas šādas iekārtas, kas ir ar jaudu līdz 7 megavatiem, un es piedāvāju, ka arī šāda nacionālā alternatīvā elektroenerģijas ražošana tiek atbalstīta, taču ar mazāku atbalstu nekā manis iepriekš minētās alternatīvās elektroenerģijas sistēmas, proti, ar koeficientu 1,5. Tātad tikai nedaudz tiktu atbalstīti šie alternatīvie elektroenerģijas ražotāji.

Kolēģi, pie tam šis mans piedāvātais atbalsts nebūtu uz visu laiku, uz mūžīgiem laikiem, tas būtu tikai uz pirmajiem astoņiem gadiem. Līdz ar to arī tas ir tikai tiktāl, ciktāl atmaksājas ieguldītie līdzekļi. Pēc tam šīs alternatīvās elektroiekārtas ražos enerģiju pēc valstī pieņemtajiem tarifiem un pieņemtās politikas.

Es lūdzu ļoti uzmanīgi ieskatīties šajos priekšlikumos un atbalstīt tos. Pretējā gadījumā mēs padarām Latvijas valsti aizvien atkarīgāku no iepirktās elektroenerģijas, un tas nav mūsu mērķis. Mēs iepērkam šobrīd elektroenerģiju ļoti lielos apjomos no kaimiņvalstīm - no Krievijas, no Baltkrievijas, arī no Lietuvas, no Igaunijas. Šeit ir piedāvāts mazs atbalsts alternatīvajiem elektroražotājiem. Es domāju, tas ir tikai taisnīgi un godīgi. Pie tam šāds atbalsts jau šobrīd valstī tiek sniegts. Šeit tas ir tikai nostiprināts ar likumu. Tādēļ es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz 15.30.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies, godātie kolēģi, kvorumam! Lūdzu rezultātu! Turpināsim debates apspriežamajā jautājumā.

Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Vajadzētu atbalstīt deputāta Emša loģisko priekšlikumu, jo tas, par ko viņš runā, taču ir nākotne, un nav svarīgi, vai tās ir mazās hidroelektrostacijas vai vēja ģeneratori, vai saules energoiekārtas, un līdz ar to iznāk, ka mēs būsim arī mazāk atkarīgi no saviem kaimiņiem, vienalga, vai tā būtu Igaunija, Lietuva vai kāda cita valsts.

Un mans ierosinājums būtu atbalstīt deputāta Emša priekšlikumu, jo tas ir ļoti loģisks.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

Ģ.V.Kristovskis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj, godājamie kolēģi! Arī es jau pašā sākumā pateikšu savu atbalstu Emša kunga izteiktajam priekšlikumam, jo man gribētos atgādināt, ka faktiski vakar, uzsākot šo sēdi, mēs nodevām izskatīšanai komisijās Eiropas enerģētikas hartas nolīgumu. Un šajā hartā ir kaut vai 8. pants - “Vietējās programmas”. Tur faktiski visi šie punkti runā par energoresursu efektivitāti, par to draudzīgumu videi, par nepieciešamo investīciju programmu, lai šādas programmas, šādus energoražošanas veidus un sistēmas atbalstītu.

Ko gan es vienīgi gribētu piebilst? To, ka, manuprāt, pašreizējā redakcija, kura līdz šim esošajos likumos ir bijusi saistīta ar alternatīvajiem enerģijas ražošanas veidiem, nav bijusi pilnīga, tāpēc ir radījusi veselu virkni problēmu šajā sektorā - gan uzņēmējiem, gan arī valstij, bet, manuprāt, arī otrā lasījuma redakcija neatrisina šo jautājumu, jo ir runa par vidējo tarifu, par koeficientu, bet diemžēl dažādām iekārtām... varbūt pat pēc līdzīgiem parametriem, bet dažādās valstīs ražotā... vai vietējiem ražotājiem šis astoņu gadu cikls vai arī vienots koeficients varbūt nav piemērojams. Tur vajadzētu atrast kādu elastīgāku risinājumu. Mēs jau ar Emša kungu runājām, ka mēs noteikti pie tā uz trešo lasījumu piestrādāsim.

Tomēr, kopumā ņemot, neapšaubāmi, šīs reģeneratīvās, ģeotermālās, biodegvielas energoiekārtas būtu jāatbalsta, jo šāda tipa energoresursu izstrāde noteikti nebūs, tā teikt, kampaņveidīga vai lavīnveidīga. Šīs ir ļoti specifiskas iekārtas, tādas varbūt būs tikai dažas visā valstī. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! 30 sekundes es gribu runāt ne gluži par šo jautājumu un pateikt dažus vārdus Ernestam Jurkāna kungam. Ja jūs pārkāpjat kārtību tāpēc, lai būtu ātrāk, tad es nesaprotu, kāpēc mēs gribējām un arī kāpēc tika sodīts Požarnova kungs, jo arī viņš satiksmes noteikumus pārkāpa tikai tāpēc, lai būtu ātrāk. Ja Saeimā ir kārtība, kas ir noteikta, tad tā būtu jāievēro, nerēķinoties ar to, kas ir ātrāk vai kas ir vēlāk, bet gan ir jārīkojas tā, kāda ir noteiktā kārtība.

Bet, runājot tieši par šo jautājumu, es ļoti ceru, ka Emša kunga priekšlikums tiks atbalstīts, it īpaši no to deputātu puses, kuri ir daudz runājuši un sprieduši par Latvijas un Krievijas attiecībām un norādījuši uz Latvijas ekonomikas ļoti ciešo saistību ar Krieviju, uz to, ko šī valsts mums sniedz vai nesniedz. Šādā veidā, atbalstot Emša kunga priekšlikumu par šīm alternatīvajām enerģijas ieguves sistēmām un atbalstot tās no Latvijas valsts puses, mēs veicinātu to, lai šī mūsu atkarība no kāda cita kļūtu arvien mazāka. Līdz ar to mēs atvieglinātu daudzas Latvijas ārpolitikas problēmas un arī dotu iespēju mūsu valstij daudz drošāk un stabilāk runāt ar saviem kaimiņiem, zinādami, ka varēsim tik vienkārši nepadoties spiedienam un ka Latvija nepaliks bez elektroenerģijas. Bez tam vienlaicīgi tiks veicināta arī mūsu vietējo cilvēku izdomas bagātība.

Ja mēs runājam par nākamo priekšlikumu, kas ir saistīts ar atkritumu izmantošanu, tad gribu sacit, ka šī problēma, manuprāt, ir aktuāla visā pasaulē un tās veiksmīga atrisināšana nosaka arī mūsu valsts ekoloģiskās sistēmas saglabāšanu.

Taču, ja komisija to ir noraidījusi, tad gribētos dzirdēt arī pamatojumu, cik tad ekonomiski neizdevīgi tas ir un cik miljonus tad tas prasa no budžeta, jo, ja tas neprasa no budžeta tādas summas, kas ir mērāmas vismaz padsmitos miljonu, tad es neredzu šo ekonomisko pamatu, kāpēc tas būtu jānoraida. Tāpēc varbūt komisijas pārstāvjiem, šoreiz konkrēti Jurkāna kungam, kas ziņo par šo likumprojektu, vajadzētu deputātiem izskaidrot, kas tad īsti traucē atbalstīt šo likumprojektu un ņemt vērā visus - gan ārpolitiskos, gan ekoloģiskos procesus Latvijā.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Man ir bailes, ka mēs atbalstīsim šo normu un ka varbūt arī nekas... Priekšā vēl ir palicis trešais lasījums, un es piekrītu Kristovska kungam, ka šeit ir ļoti nopietni jāsakārto šī lieta, jo, neapšaubāmi, šobrīd, teiksim, Kurzemes jūrmalā vēja elektrostacijas... Patiesībā tas ir pamudinājums investēt līdzekļus konkrētai komercdarbībai, kura ir ārpus konkurences un kurai jau ar likumu ir noteikts konkrēts ienākumu avots, kas divkārt pārsniedz vidējo patēriņa cenu Latvijā, un tas nozīmē, ka mēs visu pārpalikumu iepērkam par divkāršu cenu. Līdz ar to elektrības lietotāji patiesībā finansē šo uzņēmējdarbības veidu, un mēs līdz šim esam to atbalstījuši. Tieši elektrības lietotāji to samaksā, privātuzņēmumi, jo, kā es sapratu pēc nostājas, it sevišķi jūsu partijā, Kalviņa kungs, tad visus elektroražotājus un visus pārējos sadala... Šajā zemē viss tūlīt būs privāts... Privāts uzņēmums, protams, nemaksās... Zaudējot peļņu, tas liks samaksāt par šīm iniciatīvām vai par biznesu, kas var izrādīties diezgan veiksmīgs Latvijā, elektrības lietotājiem.

Es domāju, ka katrā ziņā, pat tad, ja mēs atbalstām šobrīd šo normu, tā būtu ļoti jāprecizē un jāizstrādā par labu sabiedrībai, arī tam dubultmaksātājam, kas nesaņem strāvu par pieņemamu cenu, jo te parādās zināms duālisms - viens maksā vienu tarifu un uztur varbūt ekoloģiski tīru, “zaļu” un pareizu uzņēmējdarbības veidu. Patiesībā viņš jau vairs neražo, bet par saņemto pakalpojumu vai saņemto enerģijas daudzumu maksā papildu nodokli ar elektroenerģijas tarifiem, bet šis nodoklis tiek novirzīts kaut kādas uzņēmējdarbības, atkal es pateikšu, ekoloģiski tīras un “zaļas” uzņēmējdarbības, finansēšanai.

Tie ir jautājumi, kas ir jāizdiskutē, jo tie ir politiski jautājumi, un šie politiskie jautājumi ir jāizdiskutē ļoti nopietni un ļoti precīzi jāiestrādā trešā lasījuma redakcijā. Es personīgi apsolos sagatavot, es domāju, vismaz lielai daļai pieņemamus termiņus, tarifus un visu citu attiecībā uz šo vēja ģeneratoru jeb dabas spēku izmantošanu enerģijas ieguvei, lai sakārtotu ar to saistīto likumdošanu vai konkrētus pantus. Paldies par uzmanību.

Šeit jābūt ļoti uzmanīgiem. Zināmā mērā mēs lobējam ne tikai... Es negribētu lietot šo vārdu “lobēšana”, jo tās šeit nav, šeit ir tīra pārstāvība, šeit, šajā likuma pantā, parādās arī tīri merkantilas uzņēmējdarbības intereses, ļoti merkantilas, un jautājums ir par to, kā Saeima nobalsos. Bez tam šis jautājums ir ļoti diskutabls. Paldies.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti un ļoti cienītās deputātes! Runājot par merkantilismu, es tomēr gribētu vienkāršākā - tautas valodā pateikt tā būtību, ka šī ir nākotne, šie ir nākotnes enerģijas veidi. Šobrīd tikai 1% vēl ir tādu enerģijas veidu, visus kopā skaitot, - sauli, vēju un no biogāzes iegūto enerģiju... Kāpēc tā būs saudzējoša? Dabā ir humānā enerģija, tā, kā saka, ir ekoloģiski tīra. Tātad, ja jūs balsosiet par šo priekšlikumu, jūs atbalstīsiet tīru.... Jūs balsosiet par neapplūdinātām ielejām, par nepiesārņotu gaisu, par tīru vidi. Jūs zināt, ka atkal tiek cilāts jautājums, kur varbūt varētu celt Daugavpils spēkstaciju... Protams, dažas šādas ekoloģiski tīras spēkstacijas nevar aizstāt varbūt tur milzīgi lielās... bet tāpēc jau ir jāveicina nākotnes progresīvās enerģijas attīstība ar šādiem likuma papildinājumiem sākuma periodā. Ja mēs neveicināsim citas mazās spēkstacijas, tad atbalstīsim vismaz vēja un saules baterijas, arī termālās... tās ir absolūti tīras. Lūdzu balsot līdz ar to arī par dabas aizsardzību, par tīru vidi! Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Turpinot deputāta Leiškalna domu, es gribu pasvītrot, ka jautājums nav tik vienkāršs. No vienas puses, būtu lieliski, ja mēs ar visādiem līdzekļiem varētu attīstīt alternatīvās enerģijas ieguvi. Tas būtu labi no ekoloģiskā viedokļa un tā tālāk un tā tālāk.

Taču, gluži tāpat kā jebkurā citā Saeimas komisijā, arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs strādājam, maksimāli izmantojot ekspertus. Un, lūk, spriežot par šo un citiem punktiem, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bija eksperti, kuri ar aprēķiniem pierādīja, ka, lūk, ja mēs astoņus gadus iepērkam par divkāršu cenu pārpalikušo enerģiju vai par pusotru reizi dārgāku cenu iepērkam enerģiju, tad mēs nonākam pie tāda paradoksa, ka tarifi aug tādā ātrumā un sasniedz tādu augstumu, ka izmaksas par šo enerģiju tās patērētājam būtu lielākas nekā tad, ja viņš iepirktu ārzemēs to enerģiju. Lūk, tāda ir enerģētiskā nostādne. Un mūs šie speciālisti arī pārliecināja, ka šodien enerģiju iepirkt nav problēmas. Ir enerģijas pārpalikums! Problēmas ir tikai ar naudu. Un, lūk, šeit ir jautājums, vai mēs kā enerģijas patērētāji varam atļauties maksāt vairāk par šiem te mazajiem enerģijas avotiem vai tomēr to varētu iepirkt no ārzemēm. Tāds ir šis ekonomiskās dabas jautājums.

Paldies Dievam, mums vēl būs trešais lasījums, un šinī sakarībā es ieteiktu šodien atstāt iepriekšējo redakciju, bet uz trešo lasījumu visus, kam šie aprēķini interesē, lūdzu atnākt uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi, kur varētu izdiskutēt šos jautājumus, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadībai speciāli būtu jāpiestrādā un iepriekš jābrīdina attiecīgie enerģētiķi, lai viņi uzskatāmā veidā visus, kuriem tas interesē, pārliecina par šo patiesību. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Otro reizi.

Ģ.V.Kristovskis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atļaušos jau otro reizi izmantot dokumentu, kurš faktiski ir tikai Ministru kabinetā akceptēts, tātad šo Eiropas enerģētikas hartu, kuru Ministru kabinets aicina mūs parakstīt. Tur 8.panta “f” punktā ir rakstīts, ka ir nepieciešama moderna pieeja investīciju apstrādei, kas domātas energoefektivitātes palielināšanai, veicināšanai; piemēram, trešās puses finansējums un kofinansēšana. Kur pēc būtības šajos jautājumos ir problēma? Finansējuma piesaistē un piesaistīto finansu līdzekļu apgūšanā! Un, kā zināms, arī Latvijas enerģētikas programma, kura arī ir jau apstiprināta Ministru kabinetā, runā par to, ka uzņēmējdarbība ir jāveicina, lai tā piesaistītu šīs finanses. Un tātad jautājums ir tāds: kādā veidā valsts vai arī uzņēmējs, kurš šo finansējumu ir piesaistījis, to atgūst. Ir vismaz divi veidi: vai nu valsts no sava budžeta tiešā veidā samaksā šo piesaistīto finansējumu, vai arī uzņēmējs, kurš to ir piesaistījis, veic visas nepieciešamās darbības ar bankām un kaut kādā laikā caur kaut kurieni to atgūst. Tātad šis ir tas otrs veids, kas valstī tiek izmantots, un tad ir šis dubultais tarifs. Tātad jautājums ir par šo koeficientu. Par to!

Diemžēl valsts šobrīd šajos projektos no sava budžeta līdzekļus neiegulda, un, ja runā par to, ko tikko sacīja iepriekšējais runātājs par Krievijas iepirkuma cenām, tad jāteic, ka tās ir dempinga cenas. Pat Krievijā neiepērk par tādām cenām elektrību, par kādām to pārdod Latvijai. Mēs mūžīgi nevarēsim uz šīm cenām savu energotarifu politiku balstīt... Nē, jūs nepieminējāt, bet katrā ziņā mēs iepērkam, ja mēs to iepērkam no ārzemēm... taču, ja mēs ieslēgsimies vienotajā Eiropas tīklā...

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas!

Ģ.V.Kristovskis. ...tad tur būs Eiropas tarifi, un tie jau šobrīd ir turpat vai divas reizes lielāki nekā mūsu esošie. Tā ka šī izvēle ir pretrunīga.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre, otro reizi.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es tomēr domāju, ka vajadzētu atbalstīt Emša kunga priekšlikumu, ja mēs domājam par nākotni, par nacionālo alternatīvās elektroenerģijas ražošanu.

Un es gribu kategoriski iebilst Leiškalna kungam, ka tas nav izdevīgi. Tad jāsaka: kam bija izdevīgi, kad nāca “Lattelekom” ar savu monopolu iekšā? Kam tas bija izdevīgi? Un šajā gadījumā, ja būs izvēle... Mēs saprotam, ka tiem ražotājiem vajag lielu naudu ieguldīt, lai ražotu, un, dabiski, tā būs jāņem vai nu no valsts, vai no kaut kādām starptautiskām institūcijām, lai mēs paši nostātos šajā jomā uz kājām. Es tomēr aicinu atbalstīt Emša kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Protams, enerģijas daudzums, ko iegūst mazajās hidro, vēja un saules elektrostacijās, nepārprotami, būs relatīvi neliels, un, nepārprotami, šī enerģija būs dārgāka. Bet tomēr...

Pirmkārt, Latvijas energobilance šodien ir negatīva, un šī enerģijas ieguve mūs kaut vai nedaudz, bet tomēr padarīs neatkarīgākus.

Otrkārt, mazās elektrostacijas strādā ar atjaunojamo elektroenerģiju, tātad neizzūdošo enerģiju.

Treškārt tā ir attīstīto Eiropas valstu pieredze, un ir arī cerība, ka mums izdosies projektu realizēšanai piesaistīt Eiropas valstu līdzekļus.

Ceturtkārt, šī enerģija nepiesārņo apkārtējo vidi.

Piektkārt, ir jārēķinās ar to, ka, ja mēs skatāmies tālākā nākotnē, tad var iestāties enerģētikas krīze, jo neatjaunojamās enerģijas avoti nepārprotami pasaulē šobrīd izsīkst. Jā, tie varbūt neizsīks mūsu paaudzes laikā, bet nākošo paaudžu dzīves laikā tie var izsīkt.

Sestkārt, tas ir skats nākotnē. Protams, šodien enerģiju iepirkt nav problēmas, bet, ievērojiet to, ka izsīkstošie energoresursi strauji sarūk, un tie saruks arī mūsu lielajā kaimiņvalstī... Tātad ar laiku radīsies šīs problēmas.

Septītkārt, tā ir jaunu darba vietu radīšana.

Un pēdējais. Protams, ir jārēķinās ar to, ka tarifi nedaudz paaugstināsies, bet, ņemot vērā šo elektrostaciju nelielo īpatsvaru mūsu elektrobilancē, šis tarifu pieaugums relatīvi būs ārkārtīgi neliels.

Un tāpēc, domājot tiešām par nākotni - nevis par mūsu paaudzi, bet par nākošās paaudzes nākotni -, šodien vajadzētu atbalstīt šo Emša kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Rāzna - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Rāzna (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Speciālisti ir aprēķinājuši, ka, ja mēs šeit izmantotu visas savas iespējas un iegūtu elektroenerģiju no mazajām hidroelektrostacijām, tad mēs varētu palielināt elektroenerģijas daudzumu par 5-7% un apmēram par 3-4% nodrošināt savu valsti ar elektroenerģiju. Tā ka šeit pārāk milzīgu labumu valsts šādā veidā nevar iegūt. Un tomēr man šķiet, ka nevienam no šeit zālē sēdošajiem nav pretenziju pret Emša kunga priekšlikuma pirmo daļu, tas ir, par mazajām hidroelektrostacijām, par vēja ģeneratoriem, par saules energoiekārtām. Es domāju, ka, skatoties nākotnē, šeit tiešām ir tā mūsu perspektīva, jo acīmredzot arvien vairāk un vairāk sabiedrība pāries uz šādām elektroenerģijas ieguves iekārtām.

Tāpēc es domāju, ka būtu pareizi, ja mēs šodien balsotu deputāta Emša priekšlikumu pa daļām un atbalstītu šo pirmo daļu. Bet, ja mēs runājam par otro daļu, tad šeit acīmredzot mums visiem vēl vajadzētu nopietni pārdomāt.

Pirmkārt, jau es nezinu, no kurienes ir ņemti otrajā daļā šie 7 megavati. Pašā sākumā, kad mēs runājām, tur bija 12, bet šobrīd ir 7 megavati. Tomēr tas nebūtu varbūt pats galvenais. Es gribētu šeit nedaudz runāt arī par ekoloģisko problēmu. Diez vai šādās elektrostacijās ir saskatāma mūsu nākotne. Es nesen biju Norvēģijā. Protams, mēs nevaram Latviju salīdzināt ar Norvēģiju, bet arī tur notiek lielas diskusijas, lai šādas spēkstacijas būtībā aizvērtu ciet, jo tās piesārņo dabu, un tāpēc mums vajadzētu vēl ļoti nopietni par šiem jautājumiem diskutēt. Bez tam šeit vēl ir tieši ekonomiskais faktors, jo, ja mēs atļaujam līdz 7 megavatiem, tad tās ir pietiekoši spēcīgas, un šeit, kaut arī nedaudz, bet tomēr uz šo elektrostaciju rēķina patērētājiem praktiski celsies elektroenerģijas cenas. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt pirmo daļu, bet par otro daļu vēl diskutēt, jo var būt, ka šeit kaut kas ir labojams. Un to varētu izskatīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”, otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Divas minūtes... Nepaspēšu par to “Lattelekom” pastāstīt... Es neesmu stingri ne “pret” pozīcijā, ne stingri “par” pozīcijā. Es, līdzīgi Liepas kungam, esmu pozīcijā un, atšķirībā no Ābiķa kunga, nevaru solīt tikai gaišu nākotni, runāt par mazbērniem, trīs bērniem, sargāt tos trīs bērnus... Te ir precīzi jāaprēķina.

Kas attiecas uz “Lattelekom”, Veldres kungs, es mēģināšu jums atbildēt, jo tās ir saistītas lietas. Es nezinu, kāpēc jūs šo atbildību prasāt no manis. Vai tāpēc, ka mana sieva strādā “Lattelekom” par vidēji atalgotu ierēdni? Vai tāpēc, ka manas māsīcas vīrs kāpj kokos, stabos un velk tās trubas? Es nezinu...

Acīmredzot “Lattelekom” kādam ir izdevīgs, jo mums arī agrāk bija izcila sakaru sistēma, kas precīzi nodrošināja. Mums bija zumoši vadi, mums bija kapara kabeļi. Viss mums bija! Mēs tik izcili sarunājāmies. Acīmredzot “Lattelekom” ir izdevīgs tiem, kuri gribēja sagraut mūsu izcilo sakaru sistēmu, kāda pastāvēja līdz 1991.gadam, kuri gribēja iznīcināt VEF un visas tamlīdzīgās lietas. Visas šīs pasakas es jums varu pastāstīt.

Ja mēs runājam par “Lattelekom” šajā kontekstā, tad varu sacīt, ka “Lattelekom”, līdzīgi dzelzceļam, šobrīd finansē attiecīgi vienas līnijas, jā, uz patērētāju rēķina, - no vieniem patērētājiem ņem lielākas summas, lai reģionos šo sistēmu sakārtotu. Tas ir viena uzņēmuma ietvaros. Tās ir tā sauktās šķērssubsīdijas, kas pilda it kā valsts budžeta pienākumus vai - šinī gadījumā - līguma nosacījumus. Paaugstina tarifus, lai varētu par iegūto naudu (tur apmēram 60 miljonus latu gadā laikam iegūst, es neatceros precīzu summu) veikt šo uzņēmumu, tātad visas Latvijas komunikāciju, rekonstrukciju.

Šajā gadījumā mēs runājam par prasību patērētājiem finansēt alternatīvu, valstij izdevīgu, labu, ekoloģisku uzņēmējdarbības veidu. Runāsim šajās kategorijās. Nerunāsim tā: “Leiškaln, kāpēc tu, maita, esi ielaidis šeit “Lattelekom”?” Es neesmu to te laidis. Es neesmu to līgumu slēdzis. Neprasiet man. (Starpsauciens: “Kāpēc savu sievu tur laidi?”)

Sēdes vadītājs. Indulis Emsis - otro reizi.

I.Emsis (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godātā Saeima! Es esmu ļoti pateicīgs par šīm debatēm šeit, šajā zālē. Es gribētu vēlreiz precizēt attiecībā uz balsojumu. Es domāju, ka šis priekšlikums - balsot par šo ieteikumu pa daļām - ir pieņemams. Es tikai gribētu pateikt, ka pirmajā daļā... spēkā esošajā likuma redakcijā mazās hidroelektrostacijas ir atbalstītas ar divkāršu tarifu astoņus gadus. Es esmu pievienojis klāt tikai divas lietas - saules un vēja ģeneratorus. Tas, man liekas, ir pilnīgi saprotami un loģiski.

Otrais priekšlikums ir saistīts ar tādām iekārtām, kuras Latvijā šobrīd vēl neeksistē. Neviena. Mums nav nevienas biodegvielas iekārtas, nevienas atkritumu pārstrādes rūpnīcas, kas izmanto atkritumu gāzi elektroenerģijas ražošanai. Tādas Latvijā varētu būt ar 7 megavatu jaudu, apmēram četras. Pirmā varētu būt 2001.gadā Rīgā. Kā jūs redzat, es esmu iestrādājis savā priekšlikumā ierobežojumu laika ziņā. Ir runa par tām energoiekārtam, kas ir nodotas ekspluatācijā līdz 2001.gadam. Tātad šis pants varētu attiekties faktiski tikai uz vienu iekārtu. Un vienu iekārtu, lai eksperimentāli pārbaudītu, vai tā lieta vispār iet. Ģeotermālās enerģijas ir tikai izpētītas, un Latvijā nav nevienas šādas iekārtas... Ja būtu šāds ieraksts, tad pirmā šāda iekārta varētu tikt uzbūvēta Liepājas reģionā, izmantojot ģeotermālos potenciālus. Ir tikai ļoti mazs apjoms, un tas nekādi nevar izraisīt lielajā monopolā “Latvenergo” satricinājumus. Ir vienkārši smieklīgi... Tad mēs nezinām, par kādiem skaitļiem šeit ir runa. Tāpēc es lūdzu atbalstīt abas priekšlikuma daļas. Piekrītu, ka tiek balsots pa daļām. Es gribu vēl piebilst, ka 42.priekšlikums - LZS, KDS frakcijas priekšlikums - ir identisks manam, tas ir, 41.priekšlikumam. Un, ja jūs atbalstāt manu priekšlikumu, tas vairs nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Guntars Grīnblats - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

G.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es atbalstu Emša kunga priekšlikumu. Un gribu sniegt nelielu informāciju par to, kas mūsu Latvijā ir noticis arī šajā jomā. Runājot par bioenerģiju, par biogāzes izmantošanu, ir jāteic, ka tāda iekārta tepat Rīgā jau darbojas. Darbojas daudzus gadus Bolderājā, atkritumu pārstrādes rūpnīcā. To maz izmanto elektrības ražošanai, bet vairāk izmanto ūdens sildīšanai, biogāzes sadedzinot. Nu, tas ir viens rādītājs. Es esmu skatījies, kā tā atkritumu pārstrādes rūpnīca, kas ir pie Stokholmas, šos pilsētas šķidros atkritumus izmanto, iegūst biogāzi un lielu daudzumu elektriskās enerģijas.

Kas attiecas uz lielākām dzīvnieku fermām, mums ir “Papardes”, tāda ferma Jumpravā. Jau astoņpadsmito gadu tur izmanto visu 3000 cūku atkritumus, šķidros fermas atkritumus, fermentējot trīs, četras vai piecas dienas pie attiecīgas temperatūras (35 grādi), un šinī laikā iegūst enerģiju, biogāzi, kuru pārvērš siltumenerģijā, ar to tiek apkurināta visa šī ferma, kurā ir 3000 cūkas. Viss apkalpojošais personāls ir viens cilvēks ar vienu tepat Latvijā ražotu bioreaktoru un vienu Somijā iepirktu. Apkalpo, savāc šos mēslus bioreaktorā, pēc tam pārstrādā tos, aizved uz lauku, un tie ir jau inaktivizēti, tie ir atbrīvoti no mikroorganismiem, no helmintu oliņām, un tā tālāk. Tādējādi iegūst kārtīgu, labu mēslojumu. Šādi procesi un šādas iekārtas darbojas visā pasaulē. Ļoti daudz tādu ir Vācijā un citās zemēs.

Tā ir papildu informācija, kas apstiprina Emša kunga ieteikumu, un es katrā ziņā to atbalstu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jurkāna kungs!

E.Jurkāns. Godātie kolēģi deputāti! Neviens jau šodien neaizliedz uzstādīt gan vēja ģeneratorus, tā arī saules energoiekārtas. Lūdzu, - ja tas ir nepieciešams, katrs privātais to var uzstādīt šodien. Un, ja paliek pārpalikums, tad ir jāvienojas. Tātad - piegādātāji un saņēmēji... Tad ir cits jautājums. Teiksim, es ražoju augstas kvalitates pārtikas produktus, man ir savs veikals, es nosaku divkāršu cenu, un pircēja jautājums ir pirkt vai nepirkt šo preci. Es taču nevaru piespiest: nāciet manā veikalā un nopērciet! Tikai tāpēc, ka man ir šī iespēja... Ja man būs tāda nauda un patika, es to darīšu.

Un, kas attiecas uz Grīnblata kunga teikto, tas ir ļoti pareizi, neviens nav aizliedzis arī šāda veida elektroenerģiju ražot. Bet ir cits jautājums - jābūt valsts atbalstam. Var būt kredīta jautājumi, subsīdiju jautājumi, bet izejošā prece - elektroenerģija - jāpakļauj vienotiem principiem attiecībā uz veidu, kādā to nopērk. Tāpēc es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu. Vēl ir priekšā trešais lasījums, un var precizēt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vispirms izšķirsim jautājumu par to, vai priekšlikums balsojams pa daļām. Priekšlikuma autors to ierosināja, ierosināja arī citi deputāti. Izlemsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu viedokli par vai pret to, ka priekšlikums balsojams pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 22, atturas - 18. Šis priekšlikums nav pieņemts. Balsosim par deputāta Emša priekšlikumu kopumā - izteikt 41.pantu šādā redakcijā. Pirmā un otrā daļa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 3, atturas - 11. Priekšlikums ir pieņemts.

E.Jurkāns. Līdz ar to es saprotu, ka 42.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Jā, ejam tālāk!

E.Jurkāns. 43.priekšlikums ir deputāta Emša kunga priekšlikums izslēgt 42.pantu, un komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts. Pants tiek saglabāts.

E.Jurkāns. 44.priekšlikums ir Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums izteikt 44.pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta. Pēc jaunā sakārtojuma tas ir 41.pants, kā redzams 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Indulis Emsis - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

I.Emsis (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Man jāatvainojas, es cerēju, ka ziņotājs pateiks par 43.priekšlikumu, ka līdz ar to, ka mēs nobalsojām par 41.priekšlikumu, 43.priekšlikums nav balsojams, jo ir pretrunā ar jau nobalsoto. Jo te ir teikts, ka elektroenerģijas iepirkšanas cenas nosaka Ministru kabinets, bet mēs tās esam jau noteikuši ar iepriekšējo balsojumu. Līdz ar to šis pants pēc būtības nav balsojams. Tas ir vienkārši svītrojams. (Starpsauciens: “Svītrot!”)

Sēdes vadītājs. Jā, paldies. Godātie kolēģi, Indulim Emša kungam ir taisnība. Vai piekrītam viņa viedoklim? Paldies. Esam vienojušies par 44.priekšlikumu, godātie kolēģi. Komisija to nav atbalstījusi. Kāds ir deputātu viedoklis? Piekrīt komisijas atzinumam. Paldies.

Tālāk - 45.priekšlikums.

E.Jurkāns. 45.priekšlikums ir Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums - izteikt 45.pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 34.lappuse. 46.priekšlikums (arī to ir iesniegusi Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija) - papildināt likumprojektu ar jaunu 49.pantu. Jums piedāvātā redakcija ir redzama. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

E.Jurkāns. 35.lappuse. 47.priekšlikums (arī tas ir Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums) - izteikt 51.panta pirmo daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

E.Jurkāns. 37.lappuse. 48.priekšlikums (arī to ir iesniegusi Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija) - izteikt 55.panta 3.un 4.punktu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

E.Jurkāns. 49.priekšlikums (arī to ir iesniegusi Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija) - papildināt 55.pantu ar 5.un 6.punktu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam, atbalsta šo priekšlikumu. Pieņemts.

E.Jurkāns. 50.priekšlikums. Arī to ir iesniegusi Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija. Lūdz izteikt 57.pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija neatbalsta. Tas ir 54.pants pēc jaunā sakārtojuma, kā redzam 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 50.priekšlikumu. Pieņemts.

E.Jurkāns. 39.lappuse. 51.priekšlikums. Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija iesaka ieteikt 59.panta otro daļu šādā redakcijā: enerģijas lietotāji nodrošina enerģijas racionālu izmantošanu to īpašumā esošās ēkās un būvēs. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

E.Jurkāns. 52.priekšlikums. Arī to ir iesniegusi Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija. Iesaka 62.pantu izteikt jums piedāvātajā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

E.Jurkāns. 53.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 62.pantā vārdu “ieņēmumiem”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

E.Jurkāns. Komisija pati piedāvā 54.priekšlikumu - izslēgt 62.pantā vārdus “un ienākumiem”.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. 55.priekšlikums (arī to ir iesniegusi Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija) - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu. Jums šī piedāvātā redakcija ir redzama. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

E.Jurkāns. 56.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums izteikt 64.panta pirmo daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu. Pēc jaunā sakārtojuma, kā tas ir redzams 5.ailē, tas ir 61.pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 57.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt 64.panta otro daļu ar šādu tekstu: “pēc par enerģētiku atbildīgā ministra ierosinājuma”. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. 47.lappuse. 58.priekšlikumu ir iesniegusi Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija - lūdz izteikt 80.panta pirmo daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāte Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Mani vispirms pārsteidz tas, ka Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija ir iesniegusi tik daudz priekšlikumu, bet par nevienu viņai nav ko teikt. Taču es šajā gadījumā gribētu aicināt jūs uzmanīgi izlasīt šo priekšlikumu un tomēr to atbalstīt. Nevajadzētu likumā rakstīt ministriju nosaukumus, bet tikai noteikt, kas par to visu ir atbildīgs. Jo, ja nu pēc diviem mēnešiem tiek reorganizēts Ministru kabinets un tiek likvidēta Ekonomikas ministrija, un tiek nodibināta kāda cita tās vietā, tad momentā ir jāgroza pats likums. Un šeit ir arī pretruna: atbild ministrija, bet nav teikts, ka ekonomikas ministrs par to atbild. Te ir teikts, ka tas ir par enerģētiku atbildīgais ministrs. Tā ka var gadīties tā, ka atbild ministrija un pavisam citas ministrijas ministrs. Bet šeit ir pilnīgi loģiski ierakstīts, ka atbild tas, kas ir atbildīgs par enerģētiku. Netiek norādīts šīs institūcijas vai ministrijas nosaukums. Jo, es vēlreiz atkārtoju, ministrijas nosaukums var mainīties, un, lai nebūtu momentā jāmaina arī likums, mēs vienmēr esam centušies izvairīties no institūcijas precīzā nosaukuma, ja vien tas ir iespējams.

Sēdes vadītājs. Roberts Dilba - LZS, KDS frakcija.

R.Dilba (LZS, KDS frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Cienījamā Kreituses kundze! Zemnieku savienībai tiešām ļoti daudzi priekšlikumi ir bijuši, un Zemnieku savienības biedri ir aktīvi strādājuši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, izstrādājuši šo likumprojektu un ir komisijas darba gaitā pārliecinājušies, ka tur priekšlikumi atkārtojas (struktūras ziņā gan ir nelielas atšķirības starp tiem). Vairāki priekšlikumi sakrīt ar mūsējiem, kā Emša kunga piedāvātais. Tāpēc mēs arī īpaši neprotestējām, un, kā redzat, arī jūs, pārējie kolēģi, atbalstījāt. Tātad šeit viss ir normāli un nekas nav radikāli pretējs, atšķiras varbūt tikai atsevišķi vārdi vai izteikumi. Vai nu tas ir vārds “racionāli”, vai vārds “efektīvi”, un tā tālāk. Bet, ja runājam konkrēti par šo pantu, es tiešām gribētu aicināt kolēģus atbalstīt LZS, KDS frakcijas priekšlikumu un nenosaukt konkrētu ministriju, bet noteikt, ka par enerģētiku atbildīgais ministrs to var veikt Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Kas attiecas uz Zemnieku savienības darbību šī likumprojekta kontekstā, protams, ir ļoti patīkami, ka jums ir enerģētikas eksperti un labi cilvēki, kas ir šos priekšlikumus uzrakstījuši, bet mani absolūti neapmierina jūsu darbība šo priekšlikumu aizstāvībai. Šeit ir iesniegta vesela virkne ļoti būtisku priekšlikumu, bet neviens no jums diemžēl neturēja par vajadzīgu nākt un tos aizstāvēt. Nedz priekšlikumu par neprivatizējamību, nedz arī to priekšlikumu, par kuru tagad bija balsojums, - ka tagad varētu energoapgādes uzņēmums pārtraukt savu pakalpojumu piegādi jebkādu nosacījumu gadījumā. Tā ka es galīgi negribu piekrist šim vērtējumam. Šī jūsu darbība šodien šeit, sēdē, tiešām ir ļoti dīvaina. Bet šo priekšlikumu es aicinu atbalstīt, protams. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka, liekas, nav atbalstāms ne tas teksts, kas ir ierakstīts pirmajā kolonnā, ne pats priekšlikums, jo Enerģētikas pārvalde... manuprāt, te vajadzētu valodniekiem krietni pastrādāt un padomāt, kas tas ir. Man vienkārši veidojas zināmas asociācijas ar pašvaldību lietu pārvaldi, kas ir manā pārraudzībā, un, ja mēs rakstītu, ka pašvaldību lietu pārvaldi veic Ministru kabinets ar attiecīgu, teiksim, ministru palīdzību, tas nebūtu pareizi. Katrā ziņā es uzskatu, ka no tās loģikas un tās sapratnes viedokļa šis punkts ir nopietni rediģējams trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā, Jurkāna kungs, vēlaties ko teikt? Lūdzu!

E.Jurkāns. Te jāpiekrīt Bunkša kungam. Es lūdzu nobalsot par komisijas priekšlikumu un strādāt pie definīcijas, gatavojot trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par LZS, KDS frakcijas iesniegto priekšlikumu nr.58 - izteikt 80.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Pieņemts. Par - 39, pret - 5, atturas - 10.

E.Jurkāns. Liels paldies. 59. priekšlikums (arī tas ir Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums) - izteikt 81.panta pirmās daļas 3.punktu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 59.priekšlikumu - izteikt 81.panta pirmās daļas 3.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 6, atturas - 23. Nav pieņemts.

E.Jurkāns. Paldies. 60. priekšlikums (Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums) - papildināt 81.panta pirmo daļu ar 7.punktu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Runās deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai par enerģētiku atbildīgajam ministram būtu pienākums vadīt valsts nozīmes programmu izstrādi enerģētikā un kontrolēt to realizāciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā Jurkāna kungs nevēlas neko teikt. Balsojam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 60.priekšlikumu - papildināt 81.panta pirmo daļu. Un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 3, atturas - 29. Nav pieņemts.

E.Jurkāns. Tagad lūdzu deputātus uzšķirt 51.lappusi. 61.priekšlikums. Iesniegusi Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija. Lūdz izteikt 86.panta pirmās daļas 4.punktu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi. Ir jautājums par vārdu “racionālu” un “efektīvu” . Runājot ar speciālistiem no Ekonomikas ministrijas un Finansu ministrijas, komisija nonāca pie secinājuma, ka vārds “efektīvu” izsaka būtību. Kas attiecas uz vārdu “racionālu”, mēs jau esam citos pantos nobalsojuši par vārdu “efektīvi”. Arī šeit komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

E.Jurkāns. 62. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt 86.panta otrajā daļā minētajā kodeksa nosaukumā “Administratīvo pārkāpumu kodekss” vārdu “kodekss” ar vārdu “likums”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. 63.priekšlikums (Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums) - izteikt 86.panta trešo daļu jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns. Tagad būsim ļoti uzmanīgi, kolēģi! Komisija piedāvā papildināt likumprojektu ar trīspadsmito nodaļu. Jums šī piedāvātā redakcija ir redzama. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu. Kā jūs atceraties, vienā no iepriekšējām sēdēm mēs nodevām komisijām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā””. Komisija uzskata, ka ir lietderīgāk šo daļu, kas ir tajā likumā, papildināt un iekļaut šajā likumā, jo tas stāsies spēkā ātrāk. Līdz ar to, es domāju, jūs akceptēsiet arī priekšlikumu ielikt pārejas noteikumos normu, ka zaudē spēku manis iepriekš minētais likums “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Mans jautājums ir vairāk adresēts atbildīgajam ziņotājam: ja mēs šeit ieliekam šo uzņēmējdarbību regulējošās normas, kā tad ir ar šo likuma mērķi, kas minēts 3.pantā? Tieši sakarā ar šo likuma mērķi bija šī aizbildināšanās, ka mēs nevaram vairākas būtiskas lietas ielikt šeit iekšā, bet tagad šis likuma mērķis pēkšņi vairs nav par šķērsli. Tomēr domāju aicināt deputātus visu šo jautājumu rūpīgi izvērtēt, un, ja šajā sakarā netiek dots detalizēts skaidrojums, tad neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā!

E.Jurkāns. Kolēģi deputāti, mēs runājam par īpašuma attiecībām un pirmpirkuma tiesībām, bet ja tādu tiesību nav... Šīs normas, trīspadsmitā nodaļa, regulē tieši uzņēmējdarbību enerģētikā. Līdz ar to tā ir sasaiste ar šīm likuma normām, ar otro lasījumu... Mēs jau daudzus pantus, gandrīz visus, esam nobalsojuši. No efektivitātes viedokļa, mums nav nepieciešams vēl skatīt un grozīt spēkā esošo likumu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”. Tāpēc ir komisijas piedāvājums apvienot šīs normas, un līdz ar to viens likums zaudētu spēku.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? (Starpsauciens: “Balsot!”) Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 64. priekšlikumu - atbildīgās komisijas priekšlikumu papildināt likumprojektu ar trīspadsmito nodaļu šādā redakcijā. Rezultātu lūdzu! Par - 49, pret - nav, atturas - 8. Pieņemts.

65.priekšlikums ir 58.lappusē.

E.Jurkāns. 65.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt pārejas noteikumu 4.punktu. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns. Tajā pašā laikā komisija iesniedza priekšlikumu, kuru es tikko minēju, - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā. Kas attiecas uz to, ka mēs pieņemam šo trīspadsmito nodaļu, mēs esam nobalsojuši. Līdz ar to ar šā likuma spēkā stāšanās brīdi zaudē spēku likums “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Jūs, protams, varat atbalstīt arī šo priekšlikumu, vadoties no tā gara un no tiem priekšlikumiem, kas šeit ir sabalsoti iekšā, bet es aicinu to nedarīt un aicinu arī neatbalstīt visu šo likumprojektu kopumā otrajā lasījumā, jo šeit ir ielabotas iekšā ļoti lielas muļķības, kuras ir jāizlabo. Un es domāju, ka šie siltuma enerģijas lietotāji, kas saņem siltumapgādes uzņēmumu pakalpojumus, varēs būtiskus pārmetumus mums izvirzīt tad, ja mēs šo likumu, tādu, kāds tas ir, pieņemsim, kā mēs to esam jau izdarījuši.

Ir vesela virkne būtisku lietu, kas nav labi iestrādātas, tāpēc es domāju, ka mums nav pamata šobrīd šo likumu pieņemt otrajā lasījumā, un es aicinu to arī nedarīt. Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Komisijas vārdā, ārpus kārtas - Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns. Čerāna kungs! Jūs neesat iesniedzis nevienu priekšlikumu ne uz pirmo lasījumu, ne uz otro lasījumu. Jums ir iespēja - beidzamā, es ceru, - iesniegt tos uz trešo lasījumu. Nevajag šeit mānīt citus! Tāpēc es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu, jo mēs tā sakārtojam likumdošanu. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Debatēs nākamais runāt ir pieteicies Ģirts Valdis Kristovskis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Ģ.V.Kristovskis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Faktiski es šeit nāku pie ziņotāja ar lūgumu atbildēt uz tādu it kā diezgan vienkāršu un elementāru jautājumu - kā komisija, kura izstrādājusi šo priekšlikumu, redz mūsu valsts turpmākās saistības, kuras ir noslēgtas saistībā tieši ar likumu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”? Ir konkrēti līgumi, un ir konkrētas saistības. Tagad šeit ir rakstīts, ka šis likums zaudē savu spēku.

Protams, Civillikums nosaka, ka līgumi, kuri noslēgti privāttiesiskā kārtībā, tā teikt, ir spēkā. Vai jūs varat to apstiprināt? Jo, ja jūs to nevarat apstiprināt, tad ir nepieciešams kaut kādus precizējumus izdarīt šajā pārejas noteikumā, gatavojot trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti un godātais Jurkāna kungs! Par šo likumprojektu jau tika iesniegta no enerģētiķu puses vesela virkne būtisku priekšlikumu. Komisija tos ir noraidījusi. Diemžēl arī Saeima nav spējusi panākt ar dažādām juridiskām viltībām un dažādām pārbalsošanām to, ka... tie visi šeit tiek šādā pašā veidā atbalstīti. Es domāju, ka mums vienīgā izeja no šīs situācijas ir šoreiz šo likumprojektu tomēr nepieņemt, vēlreiz atgriezties pie tā visa, vēlreiz skatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā. Lai tomēr būtu kāda cerība, ka mēs varēsim šeit iestrādāt kaut kādas saprātīgas normas, kurām piekrīt arī vairums šīs nozares ekspertu.

Savukārt, ja mēs tagad atbalstām šo likumprojektu otrajā lasījumā, tad es varu paredzēt, kas notiks ar to tālāk, trešajā lasījumā, un kāda būs šī attieksme neatkarīgi no tā, vai kādi priekšlikumi turpmāk tiks iesniegti vai netiks iesniegti. Protams, enerģētiķi strādās, un šie priekšlikumi tiks iesniegti. Vai nu kādi citi deputāti tos iesniegs, vai es pats būšu gatavs tos iesniegt. Es saprotu šo naidīgo attieksmi pret enerģētiķu izstrādātajiem priekšlikumiem, tāpēc es aicinu šoreiz neatbalstīt šo likumprojektu, jo tiešām tas, kas šeit ir sastrādāts... tas ir vienkārši drausmīgi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns. Čerāna kungs, es vēlreiz atkārtoju, ka jums bija iespējas attiecībā uz pirmo un otro lasījumu iesniegt priekšlikumus. Jūs nevienu priekšlikumu neesat iesniedzis. Kas attiecas uz trešo lasījumu, ja Saeima nobalsos par likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā, jums ir tādas iespējas dotas, un izmantojiet tās!

Attiecībā uz Kristovska kunga iebildēm, kas ir būtiskas no juridiskā viedokļa, ir jāteic, ka šis likums neregulē līgumiskās attiecības. Tas regulēs enerģētikas nozaru attiecības, tāpēc to nevajag saistīt ar noslēgtajiem līgumiem kā tādiem. Šeit vispār ir regulējošās normas. Tāpēc to nevajag sasaistīt ar to, kādas ir saistības starp elektroenerģijas piegādātāju un saņēmēju šodien. Tā ir cita likumdošana. Tāpēc es vēlreiz lūdzu atbalstīt 66. priekšlikumu, balsot par šo priekšlikumu tā, kā to ir lūgusi komisija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim atbildīgās komisijas priekšlikumu - papildināt pārejas noteikumus ar 4. punktu šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts.

E.Jurkāns. Es lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā kopumā! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 5, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

E.Jurkāns. Komisija lūdz par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 10. jūniju.

Sēdes vadītājs. Vai iebildumu nav? Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Es lūdzu noteikt 15. jūniju.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Ja priekšlikumu nav, tad, lūdzu, balsosim par to! Kurš ir par to, lai šis termiņš būtu 15. jūnijs? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 13, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad termiņš ir 10. jūnijs.

E.Jurkāns. Liels paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākošo darba kārtības jautājumu - lēmuma projektu “Par Vjačeslava Mitrohina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Izskatīsim Saeimas lēmuma projektu “Par Vjačeslava Mitrohina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” .

Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatījusi savā sēdē šo lēmuma projektu, ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu. Deputāti iesniedzēji - Apinis, Keišs, Bērziņš, Marjaša, Seiksts, Jurkāns, Čevers, Dozorcevs, Bekasovs un Kalnbērzs - par īpašu ieguldījumu ir uzskatījuši to, ka tas ir mūža ieguldījums Latvijas un latviešu kultūras attīstībā. Mitrohina kungs ir darbojies kā mūziķis, kā komponists, kā dziesmu aranžētājs visiem savā laikā pazīstamajā Raimonda Paula ansamblī “Modo”, Rīgas koncertapvienībā un Radio un televīzijas orķestrī. Viņš darbojās arī Latvijas radio, šobrīd strādā pēc privātas iniciatīvas.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu “Par Vjačeslava Mitrohina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.

Izskatīsim nākošo lēmuma projektu - “Par Konstantīna Žihareva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” .

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Izskatīsim Saeimas lēmuma projektu “Par Konstantīna Žihareva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja šo jautājumu vairākās sēdēs, un rezultātā Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas lēmums ir negatīvs. Tātad komisija neatbalsta šo lēmuma projektu.

Tanī pašā laikā deputāti iesniedzēji tomēr uzskatīja par nepieciešamu virzīt to tālāk uz sēdi, ko atļauj arī Kārtības rullis. Deputāti iesniedzēji - Lujāns, Stašs, Kalnbērzs, Dozorcevs, Jurkāns un Gannusa uzsver, ka Žihareva kungs ir bijis.... ka viņam pilsonība par īpašiem nopelniem būtu jāpiešķir par aktīvu līdzdalību Latvijas Tautas frontes “Darba demokrātijas” komisijā, Latvijas Strādnieku savienībā, kā arī par aktīvu pilsonisko pozīciju apbedīšanas kultūras attīstībā Latvijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pirmajam vārds Modrim Lujānam - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātam.

M.Lujāns ( Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kreituses kundze jūs nedaudz iepazīstināja ar informāciju, bet galvenā informācija, kādēļ komisijas slēdziens bija negatīvs, bija, lūk, tāda, ka cienījamajam pretendentam ir komisijas locekļiem nepatīkams amats, jo viņš vada apbedīšanas firmu. Viņš ir viens no Apbedīšanas asociācijas dibinātājiem, viņam ir daudz patentu šinī sfērā. Jā, patiešām, tas bija ļoti... savā ziņā pat smieklīgi, jo viņš nav cienījams dakteris, kas izdomājis endoprotēzes, viņš nav baņķieris, kas ir nopelnījis miljonus latu, bet viņš ir cilvēks, kas veic savu darbu, pie tam ar ļoti lielu izdomu. Turklāt tā ir sfēra, kas Latvijā nav sakārtota.

Cienījamie kolēģi! Protams, viņam ir arī nopelni. Daudzus no tiem, kuri šodien ar putām uz lūpām bļauj un uzstājas “pret”, savā laikā neredzēja... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Nemelo!”) Es savā laikā viņus neformālajā kustībā neredzēju, teiksim, pie Brīvības pieminekļa, es drīzāk viņus redzēju Komjaunatnes krastmalā... Taču šiem cilvēkiem ir nopelni, bet mēs tos negribam atzīt... Viņš aktīvi piedalījās Latvijas Strādnieku savienības veidošanā. Jā, pēc tam Latvijas Strādnieku savienība “nomira”, jo nevarēja izturēt valsts arodbiedrības spiedienu, kurai bija īpašumi... toreiz tā bija Siliņa kunga - VCSPS pakļautības arodbiedrība... Tā ir realitāte.

Un, protams, man negribētos, ka Saeima ieņemtu to pozīciju, kādu ieņēma Lagzdiņa kungs: sak’, vispār jau viņam pienākas, bet kā tad žurnālisti uz to skatīsies... Ja mēs ieņemsim šo strausa politiku.... Lagzdiņš teica, es neteicu, ka tu... Ja tu labi nedzirdi, tad vajag klausīties...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, izbeidziet dialogu ar zāli!

M.Lujāns. Diemžēl, cienījamie kolēģi, kā man vienmēr ir paticis... vienā vietā mēslus šķipelēt, otrā vietā - ar muti braukt. Diemžēl tāda tā mūsu prakse ir... Taču būsim reālisti! Redz, tā mūsu attieksme tanī pilsonības jautājumā laikam patiešām... Es neatceros, ko Latvijā vienreiz teica, cik katrs maksā partijas kasē... Es varu arī Seiles kundzei pateikt, ka es pagaidām netaisos mirt nost un arī neviens no maniem radiniekiem netaisās... Līdz ar to mani apvainot, ka ar šo es dabūšu kaut kādu kukuli... Es nezinu... Būsim taču šinī gadījumā domājoši un izturēsimies pret cilvēku... Ja viņš ir pelnījis šo pilsonību, tad izturēsimies ar cieņu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam

Komisijas vārdā?

I.Kreituse. Augsti godātie deputāti! Es gribētu Lujāna kungam tikai atgādināt, ka Saeimas kārtības rullis ir noteicis, ka šo problēmu apspriešana notiek komisijas slēgtā sēdē, tāpēc neviens nav devis tiesības Lujāna kungam šodien izpaust informāciju, kas ir noticis šīs sēdes slēgtajā daļā. Līdz ar to, Lujāna kungs, es esmu spiesta jums izteikt aizrādījumu par to, ko jūs esat darījis. Varbūt vajadzētu savaldīt savus nervus arī šinī situācijā un nemēģināt no vietas pārrunāt un pārbļaut cilvēku, kas tanī brīdī runā Saeimas tribīnē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu par Konstantīna Žihareva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 15, atturas - 11. Lēmums ir pieņemts.

Izskatīsim nākošo darba kārtības jautājumu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts Jānis Kazāks.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4002-a. Gribu jums atgādināt, ka šis likumprojekts ir otrajā lasījumā, un tas ir galīgais lasījums, jo šim dokumentam bija piešķirta steidzamība.

Tā kā par šo likumprojektu uz otro lasījumu priekšlikumu nebija, lūdzu balsot galīgajā variantā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

J.Kazāks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Kazāks.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Dārgie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 4254.

Skatīsimies 32. pantu, par kuru ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas, kā arī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras un Latvijas Republikas Kriminālprocesa kodeksa izstrādes darba grupas ierosinātais priekšlikums. Tas ir kopējs darbs... Katrā ziņā tā ir Aizsardzības un iekšlietu komisija, kas šo priekšlikumu ir ierosinājusi. Mūsu komisijas ierosinājums ir šo priekšlikumu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Iebildumu nav. Lūdzu, tālāk!

J.Kazāks. 181. pants. Latvijas Republikas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs iesaka izteikt 181. panta trešās daļas pirmo teikumu savā redakcijā, kuru Aizsardzības un iekšlietu komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas lēmumu? Nav. Tālāk, lūdzu!

J.Kazāks. Savukārt tajā pašā pantā Aizsardzības un iekšlietu komisija un Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra iesaka savu redakciju, un Aizsardzības un iekšlietu komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Debatēs vairāk neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Izskatīsim nākošo darba kārtības jautājumu - likumprojektu “Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Kazāks. Lūdzu!

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Dārgie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 4255.

Un šā dokumenta otrajā lapaspusē Saeimas Juridiskais birojs piedāvā savu redakciju, kuru arī Aizsardzības un iekšlietu komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kazāks. Likumprojekta 3. lapaspusē Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izteikt 4. panta pirmās daļas pirmo rindkopu šādā redakcijā, kuru arī Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kazāks. Tālāk. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnača kungs 4. panta pirmās daļas 3. punktu iesaka izteikt šādā redakcijā, kuru arī Aizsardzības un iekšlietu komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Kazāks. Tajā pašā lappusē arī Saeimas Juridiskais birojs izsaka šā panta redakciju, to atbalsta arī Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Tālāk, lūdzu!

J.Kazāks. Nākošais. Līdz ar to es uzskatu, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais variants, kurš tiek pieņemts, praktiski vairs nav apspriežams.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst?

J.Kazāks. Tālāk - 4.lappusē tieslietu ministrs Dzintars Rasnača kungs piedāvā 4.apakšpunkta redakciju, kuru arī Aizsardzības un iekšlietu komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kazāks. Tas pats sakāms par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, kuru Aizsardzības un iekšlietu komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Kazāks. Un arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais variants tiek pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Kazāks. Nākošais - 181.pants laikam tas bija... 5.apakšpunkts. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnača kungs piedāvā 5.apakšpunktu izteikt citā redakcijā, kuru ir pieņēmusi arī Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Sēdes vadītājs. Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

J.Kazāks. Tāpat ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru atbalsta arī Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo priekšlikumu iebildumu nav.

J.Kazāks. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Stara kungs piedāvā redakciju, kuru pieņem arī Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

J.Kazāks. Arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātā šā paša punkta redakcija visa tiek pieņemta un apkopota.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Kazāks. 6.apakšpunkts. Saeimas Juridiskais birojs iesaka izslēgt 4.panta pirmās daļas 6.punktā vārdu “atcelto”. To atbalsta arī Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

J.Kazāks. Tālāk. 7.lapaspusē tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs piedāvā 4.panta otro daļu aiz vārda “apmērā” papildināt ar vārdiem “par katru šā perioda mēnesi”. To arī Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tiek pieņemts priekšlikums.

J.Kazāks. Savukārt arī Saeimas Juridiskais birojs piedāvā precizēt šo apakšpunktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.Kazāks. 3.apakšpunkts. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā aizstāt 4.panta trešajā daļā vārdu “īpašumam” ar vārdu “mantai”. To Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

J.Kazāks. Tālāk ir 5.panta 2.apakšpunkts. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izslēgt 5.panta otrajā daļā vārdu “atcelto”. To Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

J.Kazāks. Tālāk. 6.pantā Saeimas Juridiskais birojs iesaka aizstāt 6.panta otrajā daļā vārdus “šā likuma 2. un 3.pantā minētajām personām” ar vārdiem “ievērojot šā likuma 2. un 3.pantā minētos nosacījumus, personai...”. To Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kazāks. Tāpat arī labklājības ministrs Makarova kungs izsaka šo apakšpunktu savā redakcijā, kura tiek pieņemta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

J.Kazāks. 4.apakšpunkts. Tieslietu ministrs Rasnača kungs piedāvā 6.panta ceturto daļu izteikt sekojošā redakcijā, kuru Aizsardzības un iekšlietu komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas lēmumu iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.Kazāks. Tajā pašā apakšpunktā ir Finansu ministrijas valsts sekretāres iesniegtais priekšlikums, kas tiek noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kazāks. Savukārt Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais teksts tiek pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

J.Kazāks. 5.apakšpunkts. Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā izslēgt 6.panta piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kazāks. Tālāk tieslietu ministrs Rasnača kungs piedāvā 7.panta trešo daļu papildināt ar otro teikumu sekojošā redakcijā, kuru Aizsardzības un iekšlietu komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Kazāks. 4.apakšpunkts. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izslēgt 7.panta ceturto daļu, jo analoģiska satura normas ir iekļautas 6.panta piektajā daļā un 8.panta otrajā daļā. To arī Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.Kazāks. Tajā pašā apakšpunktā tieslietu ministra Rasnača kunga ieteiktā redakcija tiek noraidīta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas lēmumu nav. Pieņemts. Tālāk!

J.Kazāks. Nākošais. 5.apakšpunktam tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātā redakcija arī Aizsardzības un iekšlietu komisijā tiek noraidīta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.Kazāks. 8.panta 1.apakšpunkts. Tieslietu ministrs Rasnača kungs piedāvā 8.pantu izteikt sekojošā redakcijā, kuru Aizsardzības un iekšlietu komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu, tālāk!

J.Kazāks. 2.apakšpunkts. Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā papildināt 8.panta otro daļu pēc vārda “apmēru” ar vārdiem “kā arī strīdus par darba un sociālo garantiju atjaunošanu”. To Aizsardzības un iekšlietu komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts. Tālāk!

J.Kazāks. 9.pants. Finansu ministrijas valsts sekretāres Sudrabas kundzes piedāvātā redakcija tiek noraidīta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas lēmumu nav. Pieņemts.

J.Kazāks. Arī tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātā redakcija 9.pantam tiek noraidīta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Kazāks. Pārejas noteikumi. Pārejas noteikumu 2.punktā tieslietu ministrs Rasnača kungs piedāvā šo 2.punktu papildināt aiz vārdiem “šā likuma 7.pantā minētajā iestādē” ar vārdiem “vai tiesā”. To Aizsardzības un iekšlietu komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Kazāks. Tālāk pārejas noteikumi. Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 4.punktu, kuru pati pieņem un atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kazāks. Tālāk Aizsardzības un iekšlietu komisija un Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra iesaka pārejas noteikumus papildināt ar jaunu 5.punktu, kuru komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kazāks. Tieslietu ministrs Rasnača kungs piedāvā par likuma spēkā stāšanās brīdi noteikt 1999.gada 1.janvāri. To komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Aigars Jirgens - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šajā gadījumā es tomēr aicinātu atbalstīt tieslietu ministra priekšlikumu. Es aicinu jūs iedziļināties arī dokumentā nr.4255-a, kas ir pievienots šim dokumentam, jo šeit ir dota šī motivācija, proti, ka te ir pievērsta uzmanība Satversmes 66.pantam, kurā noteikts, ka likumprojekta normu piemērošanai ir nepieciešams paredzēt līdzekļus valsts budžetā. Saskaņā ar šā likumprojekta 9.pantu, par kuru mēs tikko nobalsojām, zaudējuma atlīdzību izmaksā no valsts budžeta - no speciāli šiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem. Šādus līdzekļus ir iespējams paredzēt 1999.gada valsts budžetā, un tāpēc vajadzētu noteikt šā likuma spēkā stāšanās termiņu ar nākamā gada 1.janvāri. Ja mēs nosakām šā gada 1.septembri, tad izveidojas pretruna starp mūsu pieņemto lēmumu un Satversmes 66.pantu. Tāpēc lūdzu atbalstīt tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva - LZS, KDS frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es saprotu tieslietu ministra iebildumu pret noteikto datumu, bet es mēģināšu motivēt, kādēļ mēs komisijā nolēmām atbalstīt 1.septembri.

Pirmkārt, šā likuma grozījums tika iesniegts jau 1997.gadā. Līdz ar to valdībai jau šajā laikā vajadzēja paredzēt, ka attiecīgie līdzekļi būs iedalīti 1998.gada budžetā. Mēs paralēli tam pašlaik skatām cauri budžeta grozījumus, un man nav saprotams, kādēļ cilvēkiem, kas jau vienreiz ir cietuši, mēs nevaram paredzēt līdzekļus, lai viņus uzreiz atbalstītu.

Otrkārt, es gribu atgādināt, ka, ja sāksies tiesas sēdes, tad jau nākošajā dienā uzreiz nebūs kaut kāds tiesas lēmums. Mēs paredzam, ka likums stājas spēkā 1.septembrī, taču noteikti paies vismaz no sešiem līdz deviņiem mēnešiem, pirms mēs tiksim pie kaut kāda tiesas lēmuma. Līdz ar to es atkārtoti lūdzu atbalstīt 1.septembri, kā komisija to ir paredzējusi, lai likums stātos spēkā un tajā laikā cilvēki, kuriem jau ir darīts pāri kopš 1991.gada, varētu griezties tiesā, lai sāktu kārtot jautājumus, kas viņiem ir ļoti svarīgi. Daudzi no šiem cilvēkiem - es vienkārši atgādināšu - ir veci cilvēki, kuriem patiešām šī naudiņa būtu vajadzīga, un tādēļ es vēlreiz atkārtoju: lūdzu, atbalstiet komisijas lēmumu, lai likums stātos spēkā ar 1998.gada 1.septembri.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Pirmkārt, es gribu atgādināt, ka tas ir valdības iesniegts projekts, un valdībai, iesniedzot šādu projektu, vajadzēja paredzēt arī attiecīgas naudas summas. Un, ja viņa to savlaicīgi nav paredzējusi, tad tagad, kad ir budžeta pārpalikumi, viņai ir iespējas to izdarīt.

Otrkārt tā nav mūsu ierosme, bet tā izriet no mūsu starptautiskajām saistībām. Mēs esam parakstījuši starptautiskus dokumentus un pievienojušies arī tādiem, kuri paredz šādas atlīdzības obligātumu. Tātad mūsu pienākums ir bijis jau agrāk pieņemt, bet, ja mums tas nav izdevies, tad katrā ziņā nav pamata šo atlīdzības izmaksu atvirzīt vēl tālāk.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam.

Vai atbildīgās komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Kazāks. Dārgie kolēģi! Es runāšu pavisam īsi. Katrā ziņā, manuprāt, mūsu Saeimā ir ieviesusies tāda nelāga prakse - visu pamazām, pamazām nobīdīt uz vēlāku laiku, it kā mēs baidītos izšķirties tajā momentā, kad mums ir jāizšķiras, kad mums ir jāpasaka savs jāvārds. Es jūs gribētu aģitēt, lai jūs pateiktu šodien to jāvārdu, kas ir jāsaka, jo diemžēl ir jāatzīst, ka, ja mēs atliksim šā dokumenta pieņemšanu, tā stāšanos spēkā ar 1.janvāri, tad paies zināms laika periods, līdz tas sāks darboties. Tāpēc, lūdzu, esiet tik laipni un atbalstiet komisijas doto priekšlikumu - 1.septembri, bet neatbalstiet valdības piedāvājumu, jo reāli tas sāks darboties, es varu teikt, tikai ar jauno gadu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim tieslietu ministra Rasnača priekšlikumu par pārejas noteikumiem - par likuma spēkā stāšanās brīdi noteikt 1999.gada 1.janvāri. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 25, atturas - 20. Priekšlikums ir noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

J.Kazāks. Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā pārejas noteikumu tekstā aizstāt vārdus “ar 1.janvāri” ar vārdiem “1.septembrī”. Tātad lai likums stājas spēkā 1998.gada 1.septembrī. Atbildīgā komisija ir pieņēmusi šo savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likuma “Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

J.Kazāks. Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs. Pirms slēdzam sēdi, mums ir jāizskata divi deputātu iesniegumi - katrs ar desmit parakstiem. Es nolasīšu tātad iesniegumus to ienākšanas secībā Saeimas Prezidijā.

“Sakarā ar likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pieņemšanu otrajā lasījumā, ierosinām jautājumu un atbilžu sēdes atlikt līdz minētā likumprojekta pieņemšanai trešajā lasījumā.”

Otrs priekšlikums ir līdzīgs. Šeit ir tāda motivācija - pārcelt uz nedēļu šo sēdi sakarā ar to, ka frakciju pārstāvjiem ir jāpiedalās tikšanās pasākumā ar Zviedrijas ārlietu ministri. Tātad, ja jums nav iebildumu, es aicinu balsot pirmo priekšlikumu - atlikt šo jautājumu un atbilžu sēdi līdz brīdim, kad būs pieņemti grozījumi Saeimas kārtības rullī trešajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo 10 deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 9, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas karti!

Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Es paziņoju, ka nākošā sēde būs nākošajā ceturtdienā, 4.jūnijā, pulksten 9.00. Trešdien nebūs sēdes.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Andrejs Krastiņš, Jānis Straume, Andris Tomašūns, Andrejs Panteļējevs, Jānis Ābele, Juris Kaksītis, Ojārs Grinbergs, Alfreds Čepānis, Andris Ameriks, Andris Saulītis, Viktors Kalnbērzs, Andris Rubins, Leopolds Ozoliņš, Gundars Valdmanis, Uldis Veldre, Odisejs Kostanda, Ervids Grinovskis, Māris Vītols, Anta Rugāte, Roberts Zīle.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute