Latvijas Republikas 6.Saeimas ziemas

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

            Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas 6.Saeimas ārkārtas sēdi. Izskatām darba kārtības jautājumu, likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

            M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

            Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir izskatījusi Saeimai otrreiz atdoto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” un konstatējusi, ka vesela virkne priekšlikumu, ko bija iesnieguši deputāti, ne tieši, ne netieši neattiecas uz Valsts prezidenta apstrīdēto punktu par 7% barjeras noteikšanu koalīcijas sarakstiem. Daļa no šiem priekšlikumiem ir jau noraidīta iepriekšējos balsojumos. Viens no šiem priekšlikumiem - par vēlēšanām 2 dienās ir pretrunā ar Latvijas Satversmes pašreiz spēkā esošo redakciju. Tāpēc Juridiskās komisijas vakardienas sēdē Saeimas Juridiskā komisija pieņēma sekojošu iesniegumu Saeimas Prezidijam, ka, veicot likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” otrreizēju caurlūkošanu un pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 135.pantu, komisija ierosina noteikt, ka šā likumprojekta otrreizējai caurlūkošanai iesniegtie 1.-3., 7.-13. un 20.-29.priekšlikumi pēc būtības nav apspriežami Saeimā.

            Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Vēlas runāt deputāts Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

            Leiškalna kungs, vai jūs runāsiet “par” vai “pret” šo priekšlikumu, par kuru  izteicās Grīnblata kungs?

            K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Kalnciema uzraug, Lujāna kungs! Es gribu runāt par Satversmes 71.pantu, ko jūs visi varat izlasīt, tāpēc es atļaušos to nelasīt jums vēlreiz priekšā,  un par Kārtības ruļļa 115.pantu, kur ļoti skaidri ir pateikts, ka, ja Valsts prezidents Satversmes 71.panta kārtībā ir prasījis likuma otrreizēju caurlūkošanu, tad Saeima nākamajā sēdē lemj par Valsts prezidenta motivēto iebildumu  nodošanu komisijām. Jā, tik tiešām par Valsts prezidenta motivēto iebildumu  nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju un termiņu, kādā likums izskatāms.

            Taču pēdējā rindkopa ir  pati būtiskākā un es domāju, ka Juridiskā komisija ir pieņēmusi, manuprāt, ačgārnu lēmumu (protams, arī es varu maldīties). Pēdējā rindkopa nosaka skaidri un gaiši: “Atkārtoti izskatot likumu, piemērojami noteikumi par likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā”. Mēs varam Kārtības rullī atrast vietas, kas nosaka, kādā veidā likums ir izskatāms trešajā lasījumā. Ir ļoti skaidri un gaiši pateikts, un nevienā vietā nav definēta kaut kāda speciāla izskatīšanas kārtība Satversmes 71. panta kārtībā atgrieztajiem likumprojektiem.

            Es piekrītu, ka sēde vēlreiz noraida, teiksim, manu priekšlikumu Saeimas vēlēšanu likumā, ja tāda ir vairākuma griba, bet es esmu pilnīgi pret to, ka tiek no šā Augstā nama puses, manuprāt, klaji - vēlreiz uzsveru! - pārkāpts Saeimas kārtības rullis un Latvijas Republikas Satversme. Paldies par uzmanību!

            Aicinu izskatīt visus deputātu iesniegtos priekšlikumus, nepieņemt tos, kuri deputātu vairākumam nepatīk, balsot pret tiem, kuri nonāk, kā jūs sakāt, klajā pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, teiksim, par vēlēšanu noteikšanu divās dienās. Arī es uzskatu, ka tas ir pretrunā ar Satversmi, jo Satversmes labojums skaidri un gaiši pasaka, kurā dienā notiek vēlēšanas. Augsti godātie deputāti, es tomēr aicinu izskatīt Kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Tātad atbilstoši likumprojekta trešajam lasījumam. Paldies par uzmanību!

            Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcija “Latvijas ceļš”.

            Kristovska kungs, jūs varat runāt “par” šo priekšlikumu. “Pret” nevar runāt, jo Leiškalna kungs “pret” jau  ir runājis. Jūs varat izteikties tikai “par”.

            Ģ.V.Kristovskis (frakcija “Latvijas ceļš”).

            Cienījamie kolēģi! Tā kā man ir jārunā “par”, tad es tomēr izteikšu tos priekšlikumus, kas ir pretrunā ar šo “par”, jo var arī tā runāt.

            Sēdes vadītājs. Kristovska kungs, tātad tika izteikts priekšlikums, par kuru viens deputāts ir runājis “pret”. Jūs varat runāt “par”. Pēc tam balsosim. Jas jūs vēlaties runāt “pret”, tad...

            Ģ.V.Kristovskis. Runājot “par” par šo priekšlikumu, es domāju, ka mums ir jāpatur vērā tas, ka, interpretējot šādus jautājumus, mums ir jāskatās, kā šis skaidrojums, ko mums sniedza atbildīgā komisija, izskatās no sistēmiskās vai loģiskās, vai dramatiskās pieejas. (Kāds kaut ko saka no vietas.) Kāpēc nedrīkst? Es atvainojos, deputāti,  ar ko jūs varētu pierādīt man...

            Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, neveidojiet dialogu ar zāli, Kristovska kungs!

            Ģ.V.Kristovskis. Tad es lūdzu sēdes vadītājam attiecībā uz tiem, kuri runā no zāles, pārtraukt viņu izteicienus, jo, manuprāt, cilvēki vēl nav noklausījušies, ko es vispār gribu teikt. (Zālē kņada.) Tātad - ko man darīt?

            Sēdes vadītājs. Jūs varat, Kristovska kungs, runāt “par”.

            Ģ.V.Kristovskis. Jā, tātad es atkārtošu vēlreiz. Tātad mums būtu jāskatās no sistēmiskā viedokļa, kas tad mums uz Saeimu šodien ir atsūtīts - ko mums ir atsūtījis Valsts prezidents. Vai Valsts prezidents mums ir atsūtījis likumu vai Valsts prezidents mums ir atsūtījis konkrētu normu.

            Tā kā es domāju, ka katrā ziņā Valsts prezidents mums atpakaļ ir atsūtījis likumu,  tad līdz ar to mums vajadzētu šo likumu ņemt un izskatīt, to, kāds ir likums, jo likums ir normatīvais akts, un normatīvie akti satur tiesību normas, nevis vienu tiesību normu, kas mums šodien būtu jāizskata. Tā, kā to mums piedāvā komisija.            

            Līdz ar to es, tā teikt, atbalstīdams komisiju, tomēr lūdzu atbalstīt arī Kārļa Leiškalna priekšlikumu. (Zālē liels troksnis.) (Starpsaucieni: “Tā nedrīkst darīt! Tā nedrīkst!”)

            Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Jūs paši redzējāt, kāda bija uzstāšanās “par” šo priekšlikumu. Saskaņā ar Kārtības rulli divi cilvēki ir runājuši, tāpēc mēs tagad balsosim atbildīgās - Juridiskās komisijas priekšlikumu, ko izteica referents  Grīnblata kungs, par veselas virknes priekšlikumu, kuri ir izklāstīti dokumentā nr. 3963, neizskatīšanu pēc būtības. Mums ir jābalso šis priekšlikums.

            Godātie kolēģi, vai visi ir sapratuši? Lūdzu zvanu! (Starpsaucieni: “Par, par!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par atbildīgās - Juridiskās  komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret -25, atturas - 5. Šis priekšlikums ir akceptēts. Paldies.      Tātad, lūdzu, Grīnblata kungs, komisijas vārdā! Sākam izskatīt priekšlikumus, kurus komisija ir izskatījusi un par kuriem izteikusi savu atzinumu.

            M.Grīnblats. Godātie deputāti! Tātad pievērsīsim uzmanību likumprojekta teksta 3.lappusei. 9.pants trešajā lasījumā pieņemtajā likumā, 4.pants  jaunajā likumprojektā “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Šeit ir iesniegti vairāki priekšlikumi.

            Pirmais tātad  ir jau agrāk izskatītais priekšlikums - izslēgt visā  9.pantā vārdu “pirmās”, ko komisija ir atbalstījusi. Tas ir deputāta Bišera priekšlikums.        Otrs arī ir deputāta Bišera priekšlikums, kas nosaka to, ka kandidātu sarakstu iesniedz likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās politiskās organizācijas  (partijas) vai likumā noteiktajā kārtībā reģistrēto politisko organizāciju (partiju) apvienības. Un saistībā ar to izslēgt no šā paša panta otrās daļas 3.teikumu. To Juridiskā komisija ir atbalstījusi. Iesaku arī Saeimai atbalstīt.

            Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti iebilst pret Juridiskās komisijas atzinumu par deputāta Bišera priekšlikumiem nr. 4, 5, un 6?

            Atklājam debates. Debatēs runās Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

            A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

            Cienījamie kolēģi! Kāda ir Bišera 5.priekšlikuma būtība? Viņš izslēdz no 9.panta pirmās daļas vienu no apakšdaļām. Izslēdz to, ka sarakstu kopīgi var iesniegt divas vai vairākas likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas politiskās organizācijas. Es uzskatu, ka pašreiz, kad jau sākusies priekšvēlēšanu kampaņa, mēs nevaram mainīt spēles noteikumus.  Arī uzskatu, ka vajag atstāt šo pantu, tieši šo daļu iepriekšējā redakcijā,           tāpēc lūdzu 5.priekšlikumu neatbalstīt.

            Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

            I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

            Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Viena no lielākajām lietām, ko mums pārmet vēlētāji, ir deputātu staigāšana no frakcijas uz frakciju, (No zāles deputāts A.Saulītis: “Muļķības!”) neskaidrība, atkāpšanās no tām partijām, no kurām viņi ir ievēlēti, lielais tā saucamo neatkarīgo deputātu skaits mūsu parlamentā, kas neatbilst normālām parlamentārisma tradīcijām. Mūsu Saeimā šis skaits tiešām bija ārkārtīgi liels -  mums bija vairāk nekā 1/5 daļa tā saucamo neatkarīgo deputātu. Ar ko tas izskaidrojams?

            Pirmkārt, tas ir izskaidrojams ar faktu, ka daudzas partijas ... ka šīs pirmās partijas pēdējā brīdī iesniedz savus sarakstus un savāc šos kandidātus pēdējā brīdī, un tad sekas ir tādas, kādas tās ir.

            Piemēram, mūsu Mandātu un iesniegumu komisijā nupat nācās izskatīt cienījamās  Latvijas Vienības partijas iesniegumu, kurš ir radies tieši šāda iemesla pēc, ka saraksts ir sastādīts un iesniegts pēdējā brīdī un 7 deputāti no 8 ievēlētajiem ir aizgājuši, un faktiski šīs partijas pārstāvniecība Saeimā ir izbeigusies. (Starpsauciens: “Lai dzīvo Vienības partija!”) Es negribu apcerēt iemeslus, bet katrā ziņā tā ir arī zināma problēma,  par ko mums būtu jādomā,  bet šodien par šo problēmu domāt ir par vēlu. Kaut gan tas var izraisīt lielu ārēju spriedzi, jo tajā vēstulē, ko cienījamais Kaula kungs ir uzrakstījis, viņš draud: ja šie 7 deputāti, kas ir aizgājuši, netiks tūlīt izslēgti no Saeimas, viņš pasludinās šo Saeimu par nelikumīgu (Starpsauciens: “Boļševiks!”), pieprasīs Eiropas organizācijām atzīt, ka Latvijā nav demokrātiskas iekārtas, ka te ir nelikumīga Saeima,  un aicinās visus Latvijas iedzīvotājus nepildīt šīs Saeimas likumus. Redziet, kādi vareni draudi tiek izteikti šādos gadījumos!

            Bet, ja runājam par šīm partiju apvienībām, tad es arī uzskatu, ka vienas no lielākajām briesmām ir tās, ka bieži vien pēdējā brīdī saliek kopā dažas partijas, nenoslēdzot nekādus līgumus, nekādas vienošanās. Tikai saliek partijas kopā. Tieši iepriekšējais runātājs man atgādināja par to situāciju, kas šādā brīdī rodas. Mēs atceramies, ka viņš ir ievēlēts no saraksta, kurš apvienoja divas partijas - partiju “Līdztiesība” un Sociālistisko partiju. Bet jau otrā dienā pēc ievēlēšanas Saeimā šīs abas divas partijas nevarēja vienoties par vienotas frakcijas sastādīšanu, un pagāja apmēram gads, kamēr viņi beidzot izveidoja uz īsu laiku to frakciju, un atkal pēc dažiem mēnešiem šī frakcija izjuka. Un tā mums visu laiku bija pieci neatkarīgi deputāti, kuri it kā nevarēja saprast, ko viņi pārstāv. Es domāju, ka tādas parādības mēs ar likumu nedrīkstētu pieļaut. Es domāju, ka te nav nekāda traģēdija: ja tām partijām ir tiešām kopīgi mērķi, tās var vienoties par kopīgu politiku un kopīgiem uzdevumiem, tās var izveidot partiju apvienību, reģistrēt noteiktā kārtībā, tā, kā to izdarīja Sociāli demokrātiskā partija, abas sociālistiskās partijas. Un arī par to, ka nepietiek laika šim uzdevumam, mums nav jāuztraucas, jo, piemēram, ir dažas partijas, kas vēl tikai atrodas veidošanās stadijā, nemaz nav vēl reģistrējušās, bet uzskata, ka viņas tomēr varēs sekmīgi startēt vēlēšanās.

            Tā ka visus šo jautājumus var normāli un civilizēti nokārtot. Tad mums nebūs tādas situācijas, ka mums rodas tādas vēlēšanu apvienības, kurām faktiski nekā kopīga nav. Un mēs redzam, ka šodien veidojas vēl viena vēlēšanu apvienība, kurai nav nekādas kopējas bāzes un kurā ietilpst rinda politisko spēku, kuri ir ar pavisam dažādām programmām, dažādiem uzskatiem, un kuru apvieno tikai viens mērķis - par katru cenu iekļūt šajā Saeimā. Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

            Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

            A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

            Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es vienmēr ar lielu interesi klausos bijušo komunistu pārspriedumus par to, kas ir demokrātija. Tad, kad PSRS sabruka, viņi ārkārtīgi pārsteidza veselu rindu aktīvu, pārliecinātu komunistu, kuri no demokrātijas saprata tikai demokrātisko centrālismu. Šie cilvēki ir tik apjukuši, ka viņi domā, ka tikai demokrātiskais centrālisms ir vienīgais demokrātijas paveids (Starpsaucies: “Pareizi!”), un stāsta, piemēram, murgu stāstus, ka demokrātiskās valstīs ir tikai viena vai divas, vai trīs frakcijas. Taču es gribētu pateikt, ka nupat ievēlētajā Dānijas parlamentā ir desmit frakcijas. Izraēlā ir vēl vairāk frakciju. Tad man ir jautājums: vai Dānija ir demokrātiska valsts vai nav demokrātiska valsts? (Starpsauciens: “Nav!”) Mani vienmēr pārsteidz, ka tie cilvēki, kas nepārtraukti grib uzlabot Satversmi, pierakstīt tai klāt otro daļu, teiksim, par cilvēktiesībām, tik ārkārtīgi uztraucas, par ko vēlēs vēlētāji, vai vēlētāji vēlēs par jaunajām un nupat izveidotajām partijām, vai par vecajām un sakompromitējušamies partijām, vai par pēdējā brīdī izveidotām apvienībām vai koalīcijām. Nu, atstāsim taču to vēlētāju ziņā! Man nekādi nav saprotams, kāpēc visu laiku kāds, atsaukdamies uz demokrātijas pieredzi, uztraucas par to, ko grib  darīt vēlētājs. Es gribētu atgādināt arī vecās nomenklatūras pārstāvjiem, kas te agonē pēdējā brīdī un ārkārtīgi uztraucas par savām vietām, par to, vai viņu partijas iekļūs vai neiekļūs Saeimā, - es gribētu viņiem atgādināt, ka Satversmē joprojām nav ierakstīts nekas par partijām. Saeimas deputāti ir tautas pārstāvji, un, kādus sarakstus viņi grib, tādus viņi izveido.

            Un pats pēdējais. Ir pilnīgi vienalga, kā mēs šeit ierakstām, - vai būs koalīcijas vai būs vienas partijas saraksts -, jo, ja nekādi aizliegumi kā tādi nedarbosies... Var reģistrēt apvienību... Tā ir tikai lieka birokrātija, tas ir Tieslietu ministrijai lieks darbs - tērēt laiku un kaut ko reģistrēt un atkal kaut ko atļaut un neatļaut... Arī PSRS laikos nomenklatūras iemīļotākais cīņas veids bija ar dažādu reģistrāciju palīdzību samudžināt, samuļļāt, aizkavēt... un iekasēt naudu, respektīvi, ņemt kukuļus, vilkt garumā visādā veidā un visādi nomuļļāt... To visu mēs saucam par demokrātijas attīstību, tāpēc es novēlu šiem vientiešiem labu veiksmi viņu naivajās cerībās.

            Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

            G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

            Prezidij! Padomes pārstāvji! Un tautai uzticīgie politiķi! Skat’, Bišera kungs uztraucas par to, ka pirms vēlēšanu laika varētu kādas partijas sanākt kopā. Es gan domāju, ka vietā ir uztraukties par kaut ko citu - vietā ir uztraukties par to, ka aizies pie tautas astoņas vai deviņas partijas ar savām programmām. Viņiem vajadzētu pateikt, ka viņiem ir jāiet ar lielu plakātu: “Sak’, vienalga, kādus melus es jums stāstīšu, es darīšu tieši tā, kā Sadarbības padome man liek. Es būšu uzticīgs, godīgs deputāts. (Starpsauciens: “Jūs neesat palicis uzticīgs savam Stendzeniekam!”) Darīšu tieši tā, kā liek mani sponsori, un, ja uzklausām amerikāņu avīzes, tas ir tieši tā, kā čeka man liktu darīt.” Bišera kungs, es domāju, ka tā bīstamā lieta šeit nav tā, ka partijas sanāk kopā pirms vēlēšanām un izstrādā kopīgu programmu, paliek uzticīgas tai programmai. Bīstami tautai, bīstami demokrātijai ir tas, ka mēs ejam pie tautas jau sapirktās grupās, sponsori izmeklē sev uzticīgus kalpus, kuri balsos, vadoties pēc kāda īkšķa, ne pēc sava prāta. Bet to tautai nepateiks. Ies pie tautas un stāstīs: “Man rūp jūsu liktenis, man rūp tas, man rūp...” Nekā nerūp! Rūp tikai, vai māk īkšķi parādīt.

            Mums šodien runa būs arī par korumpētību, par to, ka mēs nedarām... jeb darām to, kas nav valsts interesēs. Vai tad valsts interesēs ir tas, ka tāda spoža mācītāja kā Aida Prēdele vienkārši kavē šeit savu laiku? Jo varētu te sēdēt kurlmēms cilvēks, kam ir tikai drusciņ acu redze un nav nekādas izglītības: ja viņš varētu redzēt, vai tas īkšķis ir uz augšu vai uz leju, viņš būtu godājams, uzticīgs deputāts. Vajadzētu šeit būt noliegumam pakļauties kaut kam citam kā vien savas partijas programmai; vajadzētu būt noliegumam, lai tāds, kas ir pakļāvies Sadarbības padomei, nevarētu iet pie tautas un teikt, ka viņš kaut ko sola. Jo - dritvai! -, vai viņš zina, ko viņš sola? Vai viņš var galvot, ko tā Sadarbības padome viņam liks darīt, kad viņš ienāks Saeimā? Viņš to nevar. Bet viņš būs godīgs deputāts, viņš neies prom, viņš darīs tā, kā viņa sponsori lūdz. Taču to viņš nespēj - tautai papriekš paskaidrot, ko tie sponsori gribēs. Viņš jau gan zina - sponsori gribēs to tautu vēl pilnīgāk apzagt. Ja jūs tagad ietu pie tautas un teiktu: “Zini, ievēlē mani, bet nelasi manu programmu, tās tikai putas un maldi, es palīdzēšu saviem sponsoriem tevi apzagt,” - vai jūs tiktu ievēlēti? Kurš no jums ar tādu godīgu platformu tiktu ievēlēts? Vai tas nav pret tautas interesēm, ka spožs dziedātājs šeit dara to, ko analfabēts varētu darīt? Vai tas nav grēks, ka šeit sēž ārsti, advokāti un citi darba spējīgi cilvēki, kaut gan šeit vajadzētu sēdēt tikai analfabētiskām aitām, kas spēj redzēt, uz kuru pusi ir tas īkšķis - vai uz augšu vai uz leju. Un tad tie būs godājami deputāti un varēs iet pie tautas un teikt: “Skat’, es negāju prom, es paliku uzticīgs saviem sponsoriem, es esmu godīgs, un, skat’, ko es jums solu - atkal veselu virkni... Es rūpējos par tautu, es rūpējos par slimiem, es...” Mums tagad “tēvzemieši” ierakstīja tanī papildinātajā Satversmē par veselību, par izglītību, viņiem ir Izglītības ministrija, viņiem ir Veselības ministrija, viņiem ir Finansu ministrija. Ko viņi muld, ka viņiem tas rūp? Mīļie draugi, mums vajadzētu būt tādam Vēlēšanu likumam, ka jūs visi, kas kalpojat Sadarbības padomei... Kad mēs konstatētu ar Korupcijas novēršanas likumu, ka jūs esat korumpēti, ka jūs nedarāt to, kas ir tautas interesēs, jums visiem būtu ar kaunu jāiet prom. Kad es braucu pie tautas, man pirmie uzbrukumi ir tādi: “Atved visus deputātus šeit, un mēs jums parādīsim!” Bet tā problēma ir tā: kad tauta būs norēķinājusies ar mums - un ja viņa nebūs zaudējusi savu suverenitāti -, tad mēs tomēr nonāksim pie tā, ka būs jāievēlē kaut kādi pārstāvji, kaut kādi lēmēji. Bet, jūs, Bišera kungs, mūs vedat uz pilnīgi nepareizo pusi. Šī pakļaušanās sponsoriem, kuri nekā nav tautai solījuši, kuri nevienu balsi nav nopelnījuši! Ja tauta būtu zinājusi to murgu, ko te dara Sadarbības padome, Šķēle, laikam Krievijas slepenie dienesti... Amerikāņu avīze pasaka patiesību. Vai tauta būtu šādu murgu izvēlējusies? Vai tauta būtu jūs ievēlējusi, ja jūs būtu tautai teicis: “Man vienalga, kas man rūp, es klausīšu KGB, Sadarbības padomei un darīšu to godīgi, es spiedīšu pareizo pogu, man domāt nav atļauts, man saprāts nav atļauts, man ir tikai atļauts tautu iznīcināt.” Es skatos - šeit Oksfordas universitātes absolvents, valodnieks, vēsturnieks, grib turpmāk spiest tikai to pogu, ko viņam pasaka. Vai tas nav grēks, Sinkas kungs, ka jūsu spējas tiek šitā izmantotas? Bišera kungs, jūs it kā esat spējīgs advokāts. Vai nav grēks, ka jūs spiežat pogu, vadoties pēc kāda īkšķa? Vai tas nav grēks? Vai jūs nevarētu tikt aizvietots ar kaut kādu kurlmēmu bērnu, kas var redzēt, vai īkšķis ir uz šo pusi vai uz to pusi?

            Tauta netic un tauta nedrīkst ticēt šīm bandām, kuras salasās vienā sarakstā, ticēdami, ka viņi paliks uzticīgi saviem sponsoriem, savai Sadarbības padomei. Tauta nedrīkst uzticēties lielam vairumam, un ikkatram, kas ir pakļāvies Sadarbības padomei, nav vietas mūsu valstī. Kā mēs novērsīsim šo neuzticību, šo kaunu? Es skatos, ka tik varonīgi smaida mūsu bijušais bokseris, un nevienam no jums nav kauns, ka jūs nespējat paši domāt un paši lemt. Jūs gan spējat stāvēt uz skatuves, Grīnblata kungs un citi “tēvzemieši”, un lasīt tautai pasakas un dzejoļus, ka latviešu tauta pati lems savus likumus. Taču atnāks šeit Krasta kungs un pateiks jums, kuru pogu spiest.

Sēdes vadītājs. Runājiet par lietu, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis. Čepāņa kungs, es gribētu arī par jums parunāt. (Zālē aplausi.)

Sēdes vadītājs. Es atkārtoju: Valdmaņa kungs, runājiet par apspriežamo likumprojektu!

G.Valdmanis. Mēs mēģinām runāt par Saeimas vēlēšanu likumu, par pareizu un godīgu tautas pārstāvju ievēlēšanu.

Sēdes vadītājs. Runājiet par Vēlēšanu likumu, neapspriediet citu deputātu viedokļus. Katram ir tiesības uz tiem.

G.Valdmanis. Vai jūs gribētu pēc manis runāt? Lūdzu, piesakieties, Čepāņa kungs! Jums ir atļauts nākt uz tribīni un izteikt savu viedokli, kad vien jūs to gribat.

Varētu... Es jau domāju, ka es šo minerālūdens pudeli paņemšu un labi sakratīšu, un tad mums te būs Krievijas demokrātija. Šodien mums ir ļoti svarīgs jautājums, jo mēs izlemsim šo sistēmu, vai tauta patiešam spēs ievēlēt savus kandidātus.

Tautas kopai “Brīvība” ir projekts. Par kandidātu Tautas kopas “Brīvība” sarakstā varēs būt tikai tāds, kam ir pieci galvotāji, kuri galvos, ka viņš nav bijis represīvajās organizācijās, ka viņš nav piedalījies tautas izlaupīšanā un ka viņš nav bijis nomenklatūrā. Pieci tuvi galvinieki! Un minimums 60 paraksti, ka viņu atbalsta. Un viņš dos zvērestu, ka viņš kalpos tikai tautai un būs uzticīgs savam vārdam. Un ka viņš pakļausies goda tiesai. Un goda tiesā, ja viņu tiesās, būs divi viņa galvotāji, divi apsūdzētāji un trīs citi zvēresta devēji. Goda tiesa tad varēs nolemt, vai grēks ir vai nav, liels vai mazs un kāds būs soda mērs. Var būt soda mērs - atstāt Saeimu, bet, ja viņš nepakļaujas... Viņš to zvērestu ir devis Dieva un bruņoto brīvības cīnītāju organizācijas priekšā, kur viņš ir teicis, ka, ja viņš nespēs to zvērestu pildīt, tad viņš atsakās no tiesības dzīvot.

Tautai ir apnicis tas, ka viņa ievēlē šeit tādus, kas dara pēc pirksta pavēles. Tautai ir apnicis, ka viņa tiek izlaupīta un ka tautai ir beidzamā stunda pienākusi. Mēs nevaram vairs cits citu kā lellīti paijāt un tautu maldināt, un izzagt. Ir jāsāk ņemt mūsu vēlēšanas nopietni, jo, ja mēs neiegūsim tādu valdību, kas būs tautai labvēlīga, tad mēs tiksim pie valdības izmaiņas tikai asiņainā ceļā. Un tad tomēr atkal būs tā pati problēma. Pēc asinīm būs atkal jānonāk pie tā paša punkta, pie kura mēs nonāksim oktobrī, - kā mēs izraudzīsim tautai godprātīgus deputātus. Un šodien mēs šim jautājumam esam nolēmuši atkal ķerties klāt - pavirši neizrunāt visu Vēlēšanu likumu un nepārdomāt to vēlreiz. Mēs neesam īsti meklējuši risinājumu. Un tur, kur mēs meklējam tā, kā to dara Bišera kungs, mēs meklējam uz nepareizo pusi. Problēmas jau nav, kamēr tas kandidāts tic, ka viņš atnāks uz Saeimu un darīs kaut ko tautas labā, kamēr viņš tic tam, ko viņš stāsta vēlētājiem, un tā tos vēlētājus maldina. Problēma ir tāda, ka viņš atnāk uz Saeimu un viņam “uzliek ķepu” savas partijas sponsori, savas partijas vadītāji. Un šeit vajadzētu būt smagai nodaļai, ka tādu, kas mēģina iespaidot Saeimas deputātu domāšanu un godaprātu, viņu rūpi par tautu... ka tas ir vislielākais grēks, ka tādu cilvēku vajadzētu no mūsu valsts sūtīt ārā un ka viņam nedrīkstētu būt vieta šajā zemē. Nedrīkstētu būt vieta frakcijas vadītājiem vai partijas vadītājiem - tādiem kā Grīnblata kungam vai Straumem, vai Kaksīša kungam, kurš tik varonīgi spēj puišus sūtīt uz Sibīriju, vai Panteļējeva kungam, vai Kristiānai Lībanei un daudziem citiem, kuri šeit vienkārši pakļaujas un tautai melo.

Šodien es jums lūgšu noraidīt Bišera kunga mēģinājumu, bet arī gribu atgādināt, ka šis likumprojekts ir ļoti, ļoti tāls no pareizā. Kad Tautas kopa “Brīvība” pārņems varu Saeimā, būs pilnīgi cits Vēlēšanu likums, un tie, kuri mēģinās iespaidot deputātu godaprātu, būs visaugstākie noziedznieki mūsu zemē.

Sēdes vadītājs. 15 minūtes ir pagājušas.

Izskatīsim desmit deputātu iesniegumu, kuri ierosina noteikt šīsdienas abās sēdēs... tas gan nav pareizi, jo mēs varam lemt tikai par ārkārtas sēdi... tātad debatēm noteikt šādu režīmu: 5 minūtes - pirmo reizi un viena minūte - otro reizi. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu? (Starpsauciens: “Mēs varam balsot par šo...”) Nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nedrīkst, lai iesniedz jaunu projektu, ja nepareizi sastādīts!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo 10 deputātu priekšlikumu - noteikt debatēm šādu laiku: 5 minūtes - pirmo reizi un 1 minūti - otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 18, atturas - 2. Pieņemts.

Andris Saulītis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Saulītis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Bez šaubām, pēc Gundara Valdmaņa  jau grūti runāt un pateikt kaut ko oriģinālu. Es domāju, ka mēs daudz lieka runājam, un nav brīnums, ka daudziem deputātiem tik tiešām rodas vēlme ierobežot laiku.

Par apspriežamo tematu. Es domāju, ka mēs visi atceramies to laiku, kad bija viena partija. Tad bija ļoti vienkārši. Es domāju, ka toreiz arī Augstākā padome strādāja ļoti vienkārši. Un kādas bija problēmas? Vai kāds toreiz pateica, lai kaut vai vēlētāji vai tauta neatbalsta šo partiju? Un tie, kuri to pateica, tie šodien vai vakar pie Brīvības pieminekļa atzīmēja gadadienu. Es domāju, ka tie laiki ir garām. Bez šaubām, viens otrs to tīko, ka, ja kāds izstājas no partijas, tad viņu var ārā uzreiz nošaut. Varbūt pieņemsim tādu likumu - 25% barjeru... kas izstājas no frakcijas, tos nošaut, jo Krievijā vairs neņems. Un, Lujāna kungs, Kalnciemā laikam arī ne visai vēlas pieņemt.

Es gribētu runāt par problēmu. Emocionālā puse un viss pārējais lai paliek uz katra deputāta sirdsapziņas. Es piekrītu tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka galvenā problēma ir vēlētāji. Kā vēlētāji uzskata - tā viņi lai arī balso. Lieta ir tāda, ka mēs šodien, atklāti sakot, nezinām savus vēlētājus. Neviena partija nezina savus vēlētājus. Tā nevar viņus identificēt. Partijā ir apmēram no 500 līdz 1000, varbūt nedaudz vairāk biedru, un viss. Un viss pārējais, kas šeit notiek, ir vienkārši blefs. Naturāls, profesionāls blefs! Mēs nezinām, kādi kuram būs vēlētāji. Tikai vēlēšanu dienā, kad saskaitīs balsis, mēs zināsim starprezultātu, un tas rezultāts būs līdz nākošajām Saeimas vēlēšanām kā galvenais. Taču starplaikā, ticiet man, varēsiet blefot un, ja būs nauda, arī pirkt aptaujas avīzēs, kā nu kurš to māk. Tie visi ir klasiski, jau aprakstīti politiski triki vai paņēmieni, kā kuram patīk tos saukt. Tā var to definēt.

Es gribētu runāt par pašu problēmas “sāli”, par to, kāpēc tad tās partijas metas kopā? Kāpēc viņām ir tāda lieta, ka viņas pēkšņi pirms vēlēšanām paliek tik draudzīgas? Tieši tāpēc, ka ir uzlikta 5% barjera! No vienas puses, likumdevējs uzliek 5% barjeru, un tad, kad tie cilvēki kaut kādā veidā mēģina kompensēt šo nekonstitucionālo normu, tad mēs vēl uzliekam, ka viņi nevar iet kopā. Tas jau ir dubulttrieciens! Pirmā lieta, ka tā ir vērsta pret Satversmi, ir nekonstitucionāla. Un otrā lieta vēl pastiprina šo pirmo. Tātad mēs baidāmies no konkurences. Tad skaidri un gaiši vajag nākt šeit tribīnē un sacīt: “Man ir ļoti bail, ka mani neievēlēs 7.Saeimā. Es nesaņemšu aldziņu vai vēl tur to un to, un to.” Tad tā lieta vismaz būs cilvēcīgi saprotama, kurš par ko raizējas, kurš ko grib. Citādi tā lieta, kolēģi, ir nekorekta.

Es atšķirībā no citiem oratoriem, negribu pieskarties personām. Es uzskatu, ka arī Bišera kungam ir tiesības uz savu viedokli, tāpēc apsaukt jebkuru, to skaitā arī mani, kā viņš to vēlas... Es ar to samierinos un tikai apsveicu viņu. Taču šoreiz es vēršos nevis pret Bišera kā personas viedokli, bet to domu, ka vajadzētu aizliegt partijām veidot kaut kādus savstarpējos sarakstus. Tā būtu nekonstitucionāla un nepareiza!

Es tikai gribētu pavaicāt, kādā ziņā es personīgi traucēju strādāt, piemēram, Bišera kungam. Vai es viņam tur zīmuļus laužu vai papīru plēšu, vai kaut kādā citādā veidā traucēju? Runāt es tagad pēdējā laikā arī ļoti maz runāju un neaizkavēju laiku. Bišera kungam es gribētu novēlēt, kad viņš runā emocionāli un pārliecināti, saprast to, ka citiem cilvēkiem arī ir kaut kādas emocijas un pārliecība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka, protams, mēs te jutīsim visā šā likuma skatīšanas laikā, Vēlēšanu likuma skatīšanas laikā, to trīs galveno partiju rūpes - rūpes galvenokārt par sevi. To partiju, kuras veido valdību. Es domāju, tā ir saprotama lieta. Bet man nepatīk tas, ka mums Valsts prezidents atdeva likumu atpakaļ ar konkrētu iebildumu. Tas konkrētais iebildums bija pret 7% barjeru koalīcijām, un runa bija par to, ka šinī ziņā jābūt kaut kādai vienlīdzībai. Mēs varētu nākt un šeit no tribīnes runāt, apkopojuši datus par to, kāda šī kārtība ir Eiropā, un teikt, ka vienā valstī ir tik un tik procenti koalīcijām, otrā gadījumā koalīcijām procenti netiek pacelti. Eiropā ir arī tāda valsts, kur ir procentu barjera 5% un kur par katru partiju, kas veido koalīciju, skaita vēl 5% klāt. Tātad, ja trīs partijas veido koalīciju, ir 15%. Varam runāt visādas šādas lietas. Bet, man liekas, nav labi, ja mēs īsi un ātri, un aizmuguriski nolemjam Juridiskajā komisijā apiet šo Valsts prezidenta lūgumu - izskatīt un pārskatīt - un izmetam vispār ārā šo punktu par 7 procentiem vai vairāk procentiem (tas nav svarīgi). Izmetam visu šo punktu ārā. Un pēc tam teiksim, ka esam ņēmuši kaut ko vērā un kaut ko pārskatījuši.

Bišera kungs par vairākiem jautājumiem šeit runāja atklātu nepatiesību. Es esmu būtībā pārsteigts par to. Jūs teicāt, ka Sociāldemokrātu apvienība ir parādījusi labu piemēru un reģistrējusi apvienību. Nē, viņa nav reģistrējusi nekādu apvienību. Varbūt viņa vēl tikai taisās to darīt. Un, protams, ir tā, ka var... Ja nebūtu iekšā šis punkts par iespēju veidot koalīcijas... Mēs jau visi zinām, kā to var apiet, ko var darīt... un var reģistrēt. Un, es domāju, neattiecas uz šo jautājumu arī tā spriedelēšana par deputātu staigāšanu. Te mēs varam uzreiz pateikt, kas ir tā staigāšana un kāpēc. Visticamāk (un tas ir arī pierādījies), ka tā ir nepiekrišana tam, ka partijas, kas tikušas pie valdību veidošanas un pašreiz pie lielās privatizācijas, dara, ko grib. Atsevišķi deputāti tam nepiekrīt, jo tas nesakrīt ar partiju programmām, un tie deputāti iet vienkārši prom. Spilgtākais piemērs ir Ozoliņš, kurš bija “Tēvzemei un Brīvībai” biedrs, stingri iestājās par to politiku un līniju, kas bija apsolīta. Un par to viņu vienkārši ņēma un izmeta ārā. Tāpēc, ka viņš neklausīja tam īkšķim, par ko te bija runa.

Es domāju, uz šo punktu neattiecas arī spriedelēšana par to, vai Vienības partija bija izveidota pēdējā brīdī vai priekšpēdējā brīdī. Mēs šobrīd redzam, ka tādas partijas tiek veidotas un viens otrs tās apsveic abām rokām. Un mēs labi zinām, kas ir finansētāji, un tā tālāk. Šeit ir konkrēts jautājums par koalīciju - vai atļaut to tādu veidot vai ne. Un tāpēc runas par Kaulu un visu pārējo nepiederas pie šī jautājuma.

            Manā izpratnē, šeit ir apspriežams, piemēram, tāds jautājums. Mēs zinām, ka visā Eiropā ir tā, ka Zaļā partija praktiski nevar iekļūt parlamentos, ja viņa neiet koalīcijā ar kādu partiju. Zaļajai partijai nav nevienā vietā tik liels procentuālais atbalsts, lai viņa to varētu izdarīt. Taču Zaļā partija ir nopietna partija un viņai ir nopietni uzdevumi, nopietnas saistības Eiropā, kādas ir arī mūsu Zaļajai partijai, un viņai būtībā parlamentā ir jābūt. Es domāju, ka maz būs tādu, kas iebildīs pret to, ka viņai ir šeit jābūt. Tāpēc es domāju, ka šāda uzstāšanās par šāda punkta vispār izlikšanu ārā mums skaidri liecina par vēlēšanos, lai nevarētu atsevišķas partijas viegli veidot koalīcijas. Ir vēlēšanās ierobežot šo iniciatīvu. No vienas puses, tie paši, kas to dara, - tie paši vienmēr apgalvo, ka Latvijā ir par daudz partiju, tātad vajadzētu vēl kaut ko izgudrot, lai apgrūtinātu partiju reģistrēšanu. Tie paši saka, ka partijām vajag meklēt kaut kādu kopsaucēju un apvienoties. Taču tad, kad šī apvienošanās un runas par koalīcijām un praktiskie darbi notiek, tiek atkal sameklēti kaut kādi pretargumenti, kas, es domāju, ir pilnīgi klaji redzami. Vismaz es domāju, ka vēlētājiem ir klaji redzami tie mēģinājumi, kuri būs šodien un kurus mēs dzirdēsim, arī apspriežot procentu barjeru, - klaji redzami mēģinājumi palikt Saeimā, kādi ir, protams, tām trijām partijām, kas pašreiz ir pie privatizācijas “siles”. Un galvenais, kas var vienot šīs partijas, šīs pretišķīgās  partijas, protams, ir privatizācijas “sile”. Paldies par uzmanību.

            Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - Tautas saskaņas partijas frakcija.

            L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

            Cienītie kolēģi! Skaidrs, ka mēs šodien apspriežam šo jautājumu par procentu barjerām, par vēlēšanām. Tas viss nāk no mūsu valdošajām partijām, no tā saucamajām lielākajām partijām, un viss tiek virzīts uz to, lai samazinātu partiju skaitu. Jo šīs trīs partijas šodien ir pie varas un parlamentā ieņem diezgan lielus procentus. Viņi uzskata, ka viņi var diktēt arī citiem un diktēt vēlētājiem, ko darīt un kā darīt. Tā sakot, samazināt partijas... Bet es domāju, ka tam visam ir jāiet ne no augšas, bet no apakšas. Ja vēlētājs ievēlē no kādas partijas cilvēku vai divus, vai trīs, tad arī tas ir deputāts un viņš galu galā ir jārespektē, un viņam ir jāatrodas Saeimā. Lai gan viņš pārstāv vienu procentu vai divus procentus vēlētāju. Viņam ir jāpārstāv tā vēlētāju grupa, kura viņu ir ievēlējusi, un nekāda brīnuma nebūs, ja mums te nav koalīcijas vai nav kaut kādas partijas... Un galu galā tās partijas tādas ir. Un ja partijām ir divi simti vai trīs simti cilvēku vai arī vairāk... Galu galā ir jāsaprot, ka pirmais un galvenais ir vēlētājs, kas ievēlē savus pārstāvjus, un tiem, kurus viņš ir ievēlējis, ir te  jābūt.

            Un otrs jautājums. Procentu barjera lielām partijām dod tikai plusus, jo, ja kāda partija nav pārvarējusi 5% vai 7% barjeru, tās partijas procenti tiek tām partijām, kuras ir lielākas, un, jo lielāka partija, jo... To cilvēku balsis, kas balsojuši par mazāku partiju, - to balsis paņem šīs lielās partijas, un viņām aug atkal pārstāvju skaits. Tas tā nedrīkst būt. Nekādas procentu barjeras nevar būt un nedrīkst būt. Un pie mums partijas kā tādas šodien nav partijas, tās  izveidosies tikai desmitiem gadu laikā vai simt gadu laikā. Varbūt būs kādreiz tādas partijas, kurām tauta uzticēsies, tāpat kā tas ir Anglijā vai Amerikā, vai citur, bet tas būs pēc ilgiem gadiem. Šodien vēlētājam ir jābūt brīvai izvēlei:  tik, cik viņš ievēlejis, tik arī ir jābūt. Un, par brīnumu, mēs te nerunājam... arī par individuālām vēlēšanām, par simt apgabalu vēlēšanām, brīvām vēlēšanām... visādām partijām... Izvirza tauta, tauta ievēlē. Šodien mūsu Valsts prezidents Guntis Ulmanis ir satraucies par vēlētāju mazo aktivitāti. Tiešām, - šodien, kad  runā ar cilvēkiem, visi apgalvo - mēs neiesim balsot. Pie kā mēs esam tautu noveduši? Mēs, tās lielās partijas, esam  ar savu darbību noveduši tautu tiktāl, ka viņa vairs netic nevienam un netaisās nemaz balsot. Un kas tas ir par ievēlētu parlamentu, ja tajā nepiedalās pat 50% vēlētāju? Taču mums tā tas ir, un tas liekas normāli. Tā tas nedrīkst būt.

            Tā ka es uzskatu, ka koalīcijām vai citām... ne tikai 7%, bet arī neviens procents nedrīkst būt par barjeru, lai ievēlētu kaut ko. Ievēlē deputātu, un tas ir ievēlēts.

            Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš - LZS, KDS frakcija.

            P.Kļaviņš (LZS, KDS frakcija).

            Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ar organizēšanas paņēmieniem, ar ierobežojumu paņēmieniem mēs nepanāksim iecerēto mērķi, ja tas tiešām ir mērķis, proti,  sasniegt stāvokli, ka ir mazāk politisko partiju un ka mums ir viengabalaināks parlaments - Saeima. Ar pašreizējo likumu, ar 5% barjeru, mēs teorētiski tomēr varam sasniegt tādu Saeimu, kurā ir 15 frakcijas. Tas viss ir iespējams. Tā ka tas neko nedod, ja mēs mēģinām politiskām organizācijām aizliegt iesniegt kopēju sarakstu. Tas neko nedod. Tas nemaina neko. Tikai tanī brīdī mūsu Saeimā veidosies mazāk frakciju, mūsu valstī būs mazāk politisko partiju. Kad mūsu sabiedrība būs tiktāl orientējusies un būs pārliecinoši politiskie spēki, politiskās idejas, ideāli, kas cilvēkus pārliecinās, ka tas ir praktiskās politikas labākais veids, tad sašaurināsies šis partiju skaits, bet līdz tam nekā tāda nebūs.

            Otra lieta, kas man nepatīk attiecībā uz šo labojumu, kuru es tiešām iesaku noraidīt, ir tā, ka tas liecina, ka mēs gribam uzskatīt vēlētājus par nepilngadīgiem, par spriest nespējīgiem. Bet tā tas nav, viņi ir mācījušies visu laiku. Pieredze ir mācījusi saprast, kas iznāk, vadoties pēc zināmiem kritērijiem. Vai nu vadoties, teiksim, pēc tā, ka kāds cilvēks ir kļuvis pazīstams kā labs un arī izskatā pieņemams cilvēks... Tas ir viens kritērijs, tas, man liekas, vairs nekādu lielu lomu nākotnē nespēlēs. Otrs: ja kāda partija ir līdz šim veikusi diezgan labu politisko darbu, tas jau ir kaut kas. Tam tā vajadzētu arī nākotnē būt, ka vērtē pēc darba, pēc panākumiem. Vai mūsu vēlētāji orientēsies pēc skaistām runām, tas ir vēl liels jautājums. Es neesmu pārliecināts par to. Tādēļ es personīgi necenšos daudz šeit runāt. Es domāju, ka mūsu vēlētāji tiešām ir pietiekami inteliģenti, lai izspriestu, pēc kā īsti orientēties un uz ko paļauties nākamajās vēlēšanās. Ka viņi sapratīs, kas ir tas labākais un kādā veidā balsot. Bet, ja rada vienkārši mākslīgus šķēršļus kādai politiskai apvienībai vai, teiksim, apvienotam sarakstam, ar to nu it nekas nav panākts. Tas ir tāds nevarīgs mēģinājums uzturēt savu kaut cik iegūto spēka pozīciju - un lai nu tie citi tad pastāv malā.

            Galu galā nebūtu arī liela nelaime, ja mums nebūtu nekādas procentu barjeras. Arī tad, es domāju, cilvēki balsotu saprātīgi, orientējoties pēc tā, vai viņi par kādu personu var nodot balsi, vai var uzticēties, ka tā būs godīga un saprātīga. Un es domāju, ka tā nebūtu nekāda nelaime, tāpēc atstāsim likumu tādu, kāds tas ir, un noraidīsim ierosinātos labojumus šinī punktā.

            Sēdes vadītājs.  Imants Liepa - frakcija “Latvijai”.

            I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

            Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Atgriežoties pie deputāta Bišera kunga priekšlikumiem, gribu norādīt uz sekojošo.

            Pirmkārt, šie priekšlikumi neierobežo neviena politiskā spēka līdzdalību nākošajās vēlēšanās. Lai katra partija strādā, lai viņa pierāda ar darbu, ka viņa ir ieguvusi tautas uzmanību un cieņu, un tad par šīs partijas deputātiem arī balsos. Nevajag kaut kādas noformēšanas manipulācijas iesaistīt priekšvēlēšanu procesā, bet lai pats vēlētājs izšķiras atbilstoši katras partijas ieguldījumam iepriekšējā laikaposmā. (Starpsauciens: “Pilnīgi pareizi!”)

            Otrkārt. Runa ir par politisko atbildību. Mēs šeit bieži esam to minējuši kā argumentu dažādu jautājumu risināšanā. Esam noskaidrojuši, ka politiskā atbildība, lūk, ir tā, tas fakts, ka, ja tu esi tagad ievēlēts no attiecīgās partijas un nepildi priekšvēlēšanu dotos solījumus vai apņemšanos, tad nākošajās vēlēšanās šīs partijas pārstāvjus tik lielā skaitā neievēlēs. Pieņemsim, ka šādam skaidrojumam, kas ir politiskā atbildība, varam piekrist. Tad, lūk, ja ir partija vai reģistrēta partiju apvienība, tad viņa ir šodien un viņa ir arī pēc vēlēšanām, un vēlētājiem pēc tam ir iespējams vērtēt, vai viņi arī nākošajās vēlēšanās atkal par to iestāsies vai ne. Turpretī, ja ir kaut kāda koalīcija, kas ir izveidota īsi pirms vēlēšanām un kas tikpat ātri pēc vēlēšanām savukārt izjūk, tad no kā gan var prasīt šo politisko atbildību? Šinī gadījumā pat šo politisko atbildību vairs nav no kā prasīt. Bišera kunga ierosinājums, lūk, šo problēmu likvidē. 

            Un visbeidzot šī 7% problēma, kuras dēļ Valsts prezidents šo likumu ir atgriezis atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai. Un pareizi viņš to ir darījis,  jo Satversmes 6. pants nosaka vienlīdzību visiem sarakstiem. Šajā gadījumā šis vienlīdzības moments nav ievērots, bet ir ignorēts. Bišera kunga priekšlikums arī šo problēmu novērš, jo, izslēdzot šādu koalīciju veidošanos, mēs līdz ar to likvidējam jautājumu par šiem 7%, jo šie 7% attiecas tikai uz koalīcijām, nevis uz  daudz stabilākiem veidojumiem politisko spēku jomā, kādas ir partijas vai to iepriekš reģistrētas apvienības.

            Tā ka šeit ir ievērots arī vienlīdzības princips, un tāpēc es uzskatu, ka Juridiskā kā atbildīgā komisija ir ļoti labi pārdomājusi šos priekšlikumus, ieteikdama tos atbalstīt. Arī es personīgi varu to darīt un atbalstīt. Paldies par uzmanību.

            Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss, otro reizi.

            A.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

            Cienījamie deputāti! Cienījamais Liepas kungs! Jūsu runa mani mudina vēlreiz pateikt dažus vārdus.

            Es nekādi nesaprotu, kāda ir starpība starp apvienības veidošanu un koalīcijas veidošanu, izņemot to, ka apvienība ir jāreģistrē, taču viņas izjukšanas iespējas ir tieši tādas pašas kā koalīcijai. Viņa tāpat var izjukt, viņa tāpat var tikt izveidota, tikai ir jābūt izveidotai vismaz mēnesi pirms tam, lai varētu reģistrēties, tātad mēnesis jāņem atpakaļ no saraksta iesniegšanas datuma, lai Tieslietu ministrijā varētu veikt visu procedūru. Vairāk apgrūtinājumu nav. Un es nekādi nesaprotu un nevaru piekrist jūsu viedoklim, ka ir kaut kādi citi pienākumi vēlētāju priekšā tad, ja ir izveidota apvienība. Nekā tamlīdzīga! Šeit var būt runa tikai par to, ka jums ir aprēķini attiecībā uz savu konkrēto partiju un ka jūs jūtat atbildību vēlētāju priekšā. Pret to es neiebilstu, bet pret tiem diviem pirmajiem punktiem, ko jūs teicāt, pret tiem gan es iebilstu. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

            M.Grīnblats. Godātie deputāti! Valsts prezidents, kā zināms, bija iesūtījis mums motivētu iebildumu par pantu, kurā koalīciju sarakstiem bija minēta 7% barjera. Protams, to deputātu, kuri šo 7% barjeru iesniedza, motivācija bija vērsta tieši uz to, ka koalīciju saraksti ir mazāk prognozējami, raugoties no vēlētāju viedokļa, un rada ļoti daudzas un dažādas izmaiņas Saeimā; katrā ziņā krietni vairāk izmaiņu nekā saraksti, kurus iesniegušas atsevišķas politiskās partijas.       

            Tajā pašā laikā var piekrist tam, ka 5% un 7% ir dažāda proporcionalitāte, un šie 7% jau būtībā arī bija domāti kā zināms rādītājs, ka 7% barjera ir neizdevīga. Savukārt vairākām politiskajām partijām ir izdevīgi izmantot 5% barjeru kā politiskajām apvienībām. Mūsuprāt, no Juridiskās komisijas viedokļa raugoties, deputāta Bišera priekšlikums ir tieši tāds priekšlikums, kas šo ārējo pretrunu novērš, bet tajā pašā laikā dod iespēju politiskajām partijām, kuras vēlas startēt kopā un kuras atsevišķi nevar pārvarēt procentu barjeru, tomēr veidot šīs politiskās apvienības. Tātad politisko partiju tiesības netiek sašaurinātas ne attiecībā uz jaunām, ne attiecībā uz vecām partijām, ne uz tām, kas pārstāvētas Saeimā, ne uz tām, kas nav pārstāvētas Saeimā, ne uz tām, kas jau ir nodibinātas, ne uz tām, kas taisās nodibināties tuvākajā laikā. Tātad šāda iespēja tām tiek dota, bet tajā pašā laikā likumā noteikta kārtība, lai reģistrētu politisko organizāciju apvienību, tomēr prasa zināmu strukturētību, zināmu nepieciešamību nopietnāk pārdomāt šo sadarbības soli, un tas, mūsuprāt, tomēr būtu solis uz priekšu partiju demokrātijas stiprināšanā, tāpēc Juridiskā komisija aicina atbalstīt deputāta Bišera priekšlikumu, tātad priekšlikumu nr.5, par kuru tad būtu jābalso.

            Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Bišera priekšlikumus, kurus 9.pantā atbalstījusi komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 20, atturas - 4. Priekšlikumi ir pieņemti.

            M.Grīnblats. Tātad līdz ar šiem pieņemtajiem priekšlikumiem 9.pantā atbilstošas izmaiņas ir paredzamas arī 10.panta ceturtās daļas 3.punktā, kur tātad jāsvītro teksts, ka sarakstu nosaukumam būtu jāatbilst... tātad sarakstam, kuru iesniedz divas vai vairākas organizācijas kopīgi, jo tas jau ir svītrots arī 9.pantā.

            Nākamie priekšlikumi, kuri tagad ir skatāmi, atrodas likumprojekta 9.lappusē, kur runa ir par likuma 38.pantu un par grozījumiem likumprojekta 22.pantā. Tie attiecas uz procentu barjeru.

            Šie priekšlikumi, kas ir iesniegti, būtu iedalāmi vairākās grupās. Pirmām kārtām tie ir priekšlikumi nr.14, ko iesnieguši deputāti Ilga Kreituse un Aivars Kreituss, un 15.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Strods un Saulītis - izslēgt 38.panta pirmās daļas otro teikumu. Tātad būtībā tas svītro procentu barjeru iekļūšanai Saeimā vispār, taču Juridiskā komisija šos priekšlikumus nav atbalstījusi.

            Tālāk ir deputāta Kļaviņa un deputāta Nagļa priekšlikums - aizstāt 5% barjeru sarakstiem ar 4% barjeru un automātiski arī 7% barjeru. Arī šo priekšlikumu Juridiskā komisija nav atbalstījusi.

            Visbeidzot ir deputāta Bišera 17.priekšlikums un tam līdzīgais Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas priekšlikums nr.18 - izslēgt 38.panta pirmās daļas pirmo teikumu. Tātad runa ir par grozījumiem, proti, par to, ka tiek ieviesta jauna norma 7% sarakstiem, kurus iesniedz vairākas partijas kopīgi. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. Tāpat tā daļēji ir atbalstījusi Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas priekšlikumu, kuru būtu loģiski atbalstīt arī Saeimai, jo tas variants, ka vairākas partijas kā koalīcija var iesniegt sarakstus, jau ir svītrots. Līdz ar to arī barjeras noteikšana šim gadījumam ir neloģiska. Tātad Saeimai būtu jāatbalsta deputāta Bišera priekšlikums.

            Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

            A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

            Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka mēs apspriežam priekšlikumus pēc kārtas. Kāpēc bija tāds dīvains Grīnblata kunga priekšstatījums te par visiem priekšlikumiem un mēģinājums jau iepriekš uzspiest kaut kādu savu vēlēšanos?           Es gribu izteikties par 14.priekšlikumu, kurā runa ir par to, ka procentu barjeras vispār nav. Un šis priekšlikums balstās uz Satversmes 6.pantu, kurā ir teikts, ka Saeimu ievēlē tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Ja mēs gribam šim jautājumam pieiet no likuma viedokļa, no Satversmes viedokļa, tad ir diemžēl jāatzīst, ka mēs divas Saeimas esam ievēlējuši nekorekti. Nekorekti - tas ir teikts, maigi izsakoties. Patiesībā - nelikumīgi. Mēs atceramies, ka bija 4% barjera; mēs atceramies, ka pagājušās Saeimas vēlēšanās bija 5% barjera; mēs atceramies, ka partija “Darbs un taisnīgums” palika aiz šīs barjeras, savācot 4,98%. Tie 4,98% - tās ir būtībā 5 balsis. Pieci ievēlēti cilvēki, par kuriem kopā bija balsojuši piecreiz 14 tūkstoši vēlētāju, šeit nesēž. Kopumā šeit nesēž 15 deputāti, kurus ir ievēlējuši no citām partijām. Kopumā 15 deputātu vietas tika sadalītas starp pārējām partijām. Es saprotu, ka tas ir vilinoši, it īpaši tiem, kam ir lielāks balsu skaits. Un pagājušajā reizē, kad mēs apspriedām Vēlēšanu likumu, pagājušajā Saeimā, tad, kad bija jāgatavojas 6.Saeimas vēlēšanām, protams, visdedzīgāk par procentu barjeru iestājās “Latvijas ceļš”. Es domāju, ka tagad šis dedzīgums ir stipri pārgājis. Jo likās, ka varēs šo neievēlēto 15 vai 12 cilvēku skaitu ļoti stingri dalīt par labu savai partijai, jo šo cilvēku vietu sadalīšana notiek proporcionāli vēlēšanās iegūto vietu skaitam un līdz ar to tās partijas, kas ir dabūjušas vairāk vietu, dabū arī vairāk klāt - attiecīgi var pielikt klāt no šīs partijas neievēlētos deputātus. No partijas “Saimnieks” tie bija trīs cilvēki, kurus pielika klāt pie 15, tā tie visi kļuva par 18 ievēlētiem deputātiem. Dažas partijas saņēma par pāris cilvēkiem klāt, un tādā veidā tika sadalītas tās vietas - visi 15 ievēlētie deputāti no citām partijām. Es domāju, ka tas ir klajā pretrunā ar Satversmi. Es jau esmu pateicis, ka es gribētu dzirdēt šeit tos apgalvojumus un apstrīdējumus, ka tas tā nav. Katrā ziņā mēs iesniegsim šo jautājumu Satversmes tiesā izskatīšanai, kā konkrētu Satversmes pārkāpumu. Tā ka es aicinu vispār piekrist priekšlikumam atcelt procentu barjeru. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

            G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

            Prezidij! Lielo partiju pārstāvji! Tauta! Tas, ka liela daļa no tautas šeit nav pārstāvēta, ir zināms visiem. Daļa no tās nav pārstāvēta tāpēc, ka mēs kā indivīdi nolemjam būt gļēvi un pakļauties kādam citam, bet viena daļa no tautas nav pārstāvēta nelikumīga likuma dēļ. Satversme saka, ka mums ir proporcionālas vēlēšanas, tur nav teikts, ka tai simtajai daļai no tautas, kas grib ievēlēt savu pārstāvi, nav atļauts būt pārstāvim. Tā tas nav, un tā tas nedrīkstētu būt. Vienkārši tā ir tautas suverēnās varas ierobežošana par labu lielkungiem, tiem, kam ir tas naudas maks, lai finansētu lielo organizāciju. Tiem, kas saprot, ka viņiem būs grūtāk organizēt šo “godu”, disciplīnu, kurai jūs, kungi, pakļaujaties. Balsojumi jau ir sen nolemti. Mēs jau varētu pacelt no barjeru līdz kādiem 20%, tad te varbūt būtu tikai viena vai divas partijas. Tā barjera nav likumīga, tāda nedrīkstētu būt, šī barjera nekalpo tautai un ir pret Satversmi. Es domāju, ka tur nav daudz vairāk ko teikt. Mēs nedrīkstam pārkāpt mūsu valsts galveno likumu tikai tāpēc, ka kāds kungs Maskavā vai kādi kungi Holandē, vai kādi kungi šeit, Rīgā, nolemj, ka mums ir jāpārkāpj Satversme. Un jūs, puiši, nolemsiet... tāpēc, ka jūs esat pakļauti, jūs tā tās pogas spiedīsiet. Ja mums nav Satversme svēta, kas tad mums ir svēts? Mēs jau tad varētu nolemt pārkāpt vienalga ko, mēs jau šeit pārkāpjam gandrīz visus likumus par mantu, par tautas aizsardzību, par uzvešanos Saeimā. Bet mēs zinām, ka šī barjera ir nelikumīga; ka tā ir likuma pārkāpšana; ka tā ir pārstāvniecības noliegšana daļai no tautas. Tas ir pretdemokrātiski, tas ir pret visu, par ko mēs it kā stāvam un it kā gribētu un būtu ar mieru krist. Bet ikkatrs no mums šodien spiedīs to pogu. Daži sapratīs savu atbildību pret tautu un Satversmi un balsos par Kreitusa kunga priekšlikumu, ka tā barjera jāņem prom, bet citi uzskatīs, ka viņiem ir jābalso tā, kā lielkungi grib, - nelikumīgi, nekorekti. Ka tas jādara tāpēc, ka tanī slepenajā istabā tie kungi, kuriem nekāda mandāta nav, ir nolēmuši, kā jums ir jābalso. Redzēsim. Būs zināms balsošanas rezultāts, un tad redzēsim, kā kuri balsoja tik vienkāršā jautājumā. Nevar būt divu domu par to - mēs nedrīkstam atņemt tautas daļai tiesības būt šeit pārstāvētiem. Nu redzēsim, cik nekaunīgi kuri no mums būs, cik lojāli mēs sekosim tam īkšķim.

            Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

            M.Grīnblats. Tātad debates ir beigušās un komisija aicina balsot, tā, kā šeit ir norādīts komisijas viedoklī - tātad atbalstīt Bišera kunga priekšlikumu un daļēji atbalstīt arī Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas priekšlikumu, un noraidīt pārējos.

            Sēdes vadītājs. Paldies, godātie kolēģi. Bet priekšlikumu iesniedzēji prasa balsojumu par saviem priekšlikumiem, tā es sapratu vismaz no debatēm, tādēļ balsosim vispirms par 14.priekšlikumu - deputātu Ilgas un Aivara Kreitusu priekšlikumu - izslēgt 38.panta pirmās daļas otro teikumu, tālāk kā tekstā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo deputātu priekšlikumu. Komisija tātad to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 47, atturas - 10. Tas nav pieņemts.

            Tagad balsosim par deputātu Stroda un Saulīša priekšlikumu. Tas ir līdzīgs, bet deputāti prasa balsojumu par savu priekšlikumu. Tātad 15.priekšlikums - 38.panta pirmajā daļā svītrot otro teikumu, tālāk kā tekstā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo priekšlikumu. Komisija tātad to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 53, atturas - 6. Arī tas nav pieņemts.

            16. priekšlikums ir deputātu Pauļa Kļaviņa un Andreja Nagļa priekšlikums - 38.panta pirmās daļas otrajā teikumā aizstāt vārdus... Un tālāk kā tekstā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo deputātu priekšlikumu! Komisija arī to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 48, atturas - 6. Arī tas nav pieņemts.

            Balsojam par deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu - izteikt likumprojekta 22.pantu šādā redakcijā: svītrot 38.panta pirmās daļas pirmo teikumu. Nav iebildumu? Paldies. Pieņemts.

            Tālāk ir Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas priekšlikums. Piedodiet, Grīnblata kungs. Par to jūs, lūdzu, ziņojiet!

            M.Grīnblats. Tātad, pieņemot deputāta Bišera priekšlikumu, nav balsojams arī 18.priekšlikums, kas būtībā ir atbalstīts.

            Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Piekrīt. Paldies.

            M.Grīnblats. Tālāk, godātie deputāti, 10.lappusē ir deputātu Stroda un Saulīša priekšlikums - izslēgt vārdu “pārējiem”. Tas būtu balsojams vienīgi tajā gadījumā, ja būtu pieņemts priekšlikums nr.15. Bet, tā kā tas nav pieņemts, tad arī šis nav balsojams.

            Sēdes vadītājs. Paldies. Ejam tālāk!

            M.Grīnblats. Līdz ar to pārējie priekšlikumi jau ir noraidīti ar pirmo balsojumu un varam balsot par likumprojekta pieņemšanu kopumā.

            Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par likuma pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā!  (Zālē liels troksnis.)  Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 8, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

            Godātie kolēģi, līdz ar to Saeimas 26.marta ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu. 

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1998.gada 26.marta

ziemas sesijas 13.(ārkārtas) sēde

Likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu

likumā” (3.lasījums) (Otrreizēja caurlūkošana)

            (3868., 3868.-a un 3963. dok.)                                               - 1.lpp.

Ziņo                 - dep. M.Grīnblats       - 1.lpp.

Priekšlikumi    - dep. K.Leiškalns       - 2.lpp.

                        - dep. Ģ.V.Kristovskis            - 3.lpp.

Debates                       - dep. A.Golubovs      - 5.lpp.

                        - dep. I.Bišers  - 5.lpp.

                        - dep. A.Kiršteins        - 7.lpp.

                        - dep. G.Valdmanis     - 8.lpp.

                        - dep. A.Saulītis          - 13.lpp.

                        - dep. A.Kreituss         - 15.lpp.

                        - dep. L.Stašs  - 17.lpp.

                        - dep. P.Kļaviņš          - 18.lpp.

                        - dep. I.Liepa  - 20.lpp.

                        - dep. A.Kreituss         - 21.lpp.

                                    - 24.lpp.

                        - dep. G.Valdmanis     - 25.lpp.