Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1998. gada 26. februāra sēdi. Pirms sākam izskatīt darba kārtību, ko akceptējis Prezidijs, es gribu godājamos kolēģus iepazīstināt ar dokumentu, kuru mēs saņēmām vakar vakarā.

“Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Bila Klintona un visas Amerikas tautas vārdā vēlos izteikt visdziļāko pateicību par Latvijas Republikas Saeimas 19.februāra lēmumu pievienoties valstu koalīcijai, kuras apņēmušās nodrošināt Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūciju ievērošanu Irākā. Sperot šo vēsturisko soli, Latvija pievienojas plašai starptautiskai koalīcijai, kuras atbalsts bija ārkārtīgi svarīgs Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra pūlēm un visiem citiem, kas strādāja, lai varētu atrisināt šo krīzi sarunu ceļā.

Prezidents Bils Klintons ir augsti novērtējis Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra grūto misiju Bagdādē. Turpmākajās dienās un nedēļās Apvienoto Nāciju Organizācija kontrolēs un pārliecināsies, vai Irāka izpilda Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūciju prasības. Šo Irākas apņemšanos nebūtu bijis iespējams panākt bez starptautiskās koalīcijas partneru gatavības sniegt jebkuru nepieciešamo palīdzību.

Šajā sakarā Saeimas lēmums - atļaut Latvijas Nacionālo bruņoto spēku līdzdalību koalīcijā Persijas līcī - ir īpaši nozīmīgs un ir augstu novērtēts. Mūsu konsultācijas un sadarbība šajās dienās atkal atspoguļo ciešās partnerattiecības Amerikas un Baltijas hartas ietvaros.

Lūdzu jūs nodot visiem Saeimas deputātiem mūsu pateicību un apliecinājumu vēlmei kopīgi strādāt arī nākotnē. Ar patiesu cieņu Larijs Nepers, Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks.” (Aplausi.)

Godātie kolēģi, pirms sākam izskatīt akceptēto darba kārtību, izskatīsim vairākus priekšlikumus par grozījumiem šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz šīsdienas sēdes darba kārtības 47.punktu - likumprojektu “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli” - un 34.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” izskatīt pēc pirmās sadaļas kā darba kārtības 13. un 14.punktu. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Paskatieties uz šo pusi. Man ir iebildumi...”) Modris Lujāns vēlas runāt. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Paldies, ka beidzot arī priekšsēdētāja kungs pagrieza galvu pa kreisi. Es saprotu, ka reizēm galva skatās tikai uz labo pusi, bet šajā gadījumā, cienījamie kolēģi, es aicinātu balsot. Un man liekas, ka arī pagājušajā sēdē bija normāla prakse. Jo vairāk mēs iekļaujamies darba kārtības ietvaros un jo mazāk mēs iesniedzam šādus priekšlikumus, jo vairāk mēs varam ieekonomēt laiku. Tā ka es aicinu balsot par abiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es tomēr aicinu pavirzīt darba kārtībā uz augšu un kā pirmo vai kā otro jautājumu izskatīt likumprojektu “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli” tā viena iemesla dēļ, ka tas ir diezgan sarežģīts likumprojekts, kas divos lasījumos jau ir izskatīts Saeimā, taču vēl šobrīd tam ir pāri par 100 deputātu priekšlikumu. Šis dokuments tika pieņemts Satversmes 81.panta kārtībā, un tam 4.martā izbeidzas spēkā esamības termiņš. Līdz ar to mums tas ir noteikti jāizskata, lai Ministru kabineta un parlamenta darbs nebūtu izkaisīts vējā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim komisijas priekšlikumu - pārcelt darba kārtības 47. un 34.punktu pēc pirmās sadaļas kā darba kārtības 13.un 14.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 5, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts. Šīs izmaiņas darba kārtībā tiek izdarītas.

Nākamais iesniegums ir saņemts no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Latvenergo”, bankas “Baltija” un Lihtenšteinas firmas cesijas līguma jautājuma izmeklēšanai. Šī komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 117.panta pirmās daļas 2.punktu iesniedz Saeimai izskatīšanai Saeimas lēmuma projektu par “Latvenergo” privatizāciju. Izmeklēšanas komisija lūdz to iekļaut Saeimas 26.februāra sēdes darba kārtībā. Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret” šo jautājumu? Nevēlas. Iekļaujam to kā darba kārtības 58.jautājumu, tas ir, darba kārtības pašās beigās.

Nākamais iesniegums ir saņemts no Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas, kura lūdz iekļaut 26.februāra sēdes darba kārtības pirmajā sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” un nodot to Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Godātie kolēģi, ir arī Prezidija atzinums par šo jautājumu. Prezidijs ierosina nodot deputātu iesniegto likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo jautājumu? Nevēlas runāt. Tātad iekļaujam to sadaļā pie Prezidija ziņojumiem kā pēdējo - 13.darba kārtības jautājumu.

Vēl ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Tā, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 90.panta ceturto daļu, lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Tūrisma likums” otrajam lasījumam līdz šā gada 5.martam. Komisija arī lūdz minēto lēmuma projektu, kas ir pievienots, iekļaut šā gada 26.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā pēc otrās sadaļas kā 17.punktu, tas ir pēc amatpersonu ievēlēšanas, apstiprināšanas un iecelšanas izskatīšanas. Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret”? Vai kādam ir iebildumi? Iebildumu nav. Esam vienojušies, lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.

Godātie kolēģi, esam saņēmuši vēl vairākus priekšlikumus. Sociālo un darba lietu komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz izdarīt šīsdienas sēdes darba kārtībā izmaiņas - pirms darba kārtības 17.punkta iekļaut darba kārtības 46.punktu (likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”) un 54.punktu (likumprojekts “Militārpersonu izdienas pensiju likums”). Vai kāds no deputātiem vēlas runāt “par” vai “pret” šo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Tātad esam vienojušies, ka 46. un 54.punktu iekļaujam pirms 17.punkta.

Esam saņēmuši piecu deputātu parakstītu priekšlikumu. Viņi saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu lūdz izdarīt šīsdienas darba kārtībā grozījumus - pārcelt likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” uz trešo sadaļu, pirms darba kārtības 17.jautājuma. To mēs, kolēģi, esam jau izlēmuši. Jautājums ir izlemts. Paldies.

Un vēl ir Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, komisija lūdz izdarīt šīsdienas darba kārtībā izmaiņas - pārcelt darba kārtības 27., 37., 38. un 40.punkta izskatīšanu. Atvainojiet, te ir dažādi tomēr... tie nav vienlaicīgi... Tātad priekšlikums ir tāds: likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” otrajā lasījumā izskatīt kā darba kārtības 17.punktu. Tas ir steidzams. Tā kā, godātie kolēģi, mēs esam jau vienojušies par izmaiņām... 16.punkts, priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšana... esam vienojušies, ka 46.un 54.punktu izskatīsim pirms 17.punkta, tātad mēs to varam iekļaut, ja Saeima tam piekrīt, pēc 54.punkta, tas ir, pirms 17.punkta. Vai deputātiem nav iebildumu? Tas mums ir 27.punkts. Šī komisija ierosina izskatīt 37.punktu kā 18.punktu, tātad kā nākamo. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

38.punktu “Grozījums likumā par nekustamā īpašuma nodokli” izskatīt kā 19.punktu, kā nākamo. Nav iebildumu? Nav.

Un 40.punktu izskatīt kā 20.punktu (tas arī ir steidzams) pēc 38.punkta. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Godātie kolēģi, vēl ir iesniegums, kuru parakstījuši desmit deputāti. Kārtības ruļļa 136.panta noteiktajā kārtībā viņi lūdz atlikt līdz 1998.gada 1.aprīlim likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Šajā jautājumā vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns. Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Kārtības ruļļa 136.pants, kurš paredz deputātu tiesības iesniegt priekšlikumus par kādas lietas izskatīšanas atlikšanu, arī nosaka, ka šādi priekšlikumi ir balsojami tieši pirms attiecīgā likumprojekta pieņemšanas attiecīgajā lasījumā. Tas nozīmē, ka šis jautājums šajā brīdī nebūtu skatāms, bet šis dokuments būtu saglabājams Prezidijā līdz tam brīdim, kad mēs būsim beiguši debates par šo jautājumu, un jābalso tieši pirms tā brīža, kad mēs balsosim par šā jautājuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Šajā brīdī tas nebūtu izskatāms, un es aicinu to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs, par atgādinājumu. Jums ir taisnība, Kārtības rullis patiešām paredz tādu normu. Bet dokumenti, godātie kolēģi, ienāk tik strauji, ka es vienkārši nespēju tik ātri orientēties šajās niansēs. Paldies. Tātad mēs to izskatīsim, kad ķersimies pie šī jautājuma izskatīšanas.

Pa šo laiku ir vēl saņemti iesniegumi. Pieci deputāti ir parakstījuši iesniegumu, kurā lūdz pārcelt Latvijas Republikas Saeimas šīsdienas darba kārtības 55., 56. un 57.punktu kā 17., 18. un 19. punktu. Nav norādīts nekas... Te nav nekā! 55., 56. un 57. punkts...

Godātie kolēģi, mēs jau esam vienojušies, ka pirms 17. punkta mēs izskatīsim 46., 54., 27., 37., 38. un 40., bet, ja deputāti piekrīt, tad šos piecu deputātu ierosinātos punktus - 55., 56., 57. - mēs varam izskatīt pēc tiem. (Starpsaucieni: “Nepiekrīt, nepiekrīt!”) Deputāti nepiekrīt. Taču iesniegums ir bijis, tāpēc ir jābalso.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par piecu deputātu priekšlikumu - mainīt darba kārtību. Lietas būtību, es ceru, jūs esat sapratuši. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 25, atturas - 17. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir vēl viens desmit deputātu priekšlikums: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 65. pantu un sakarā ar apjomīgo darba kārtību ierosinām šīsdienas Saeimas sēdē noteikt šādu debatēm paredzēto laiku: 5 minūtes - pirmo reizi un 2 minūtes - otro reizi.” Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Nevēlas. Vai iebildumu deputātiem arī nav? Paldies. Esam vienojušies.

Godātie kolēģi! Izskatīsim darba kārtības 1. jautājumu.

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par prekursoriem”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu deputātiem nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem iebildumu nav? Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ministriju iekārtas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Par šo jautājumu vēlas runāt deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi deputāti! Es aicinātu šo vajadzīgo likumprojektu nodot komisijām, bet noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija, jo kopš 1993. gada jūlija gan 5., gan 6. Saeima ir nodevusi kā atbildīgajai komisijai tieši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai visus grozījumus, kas saistīti ar šā likuma precizēšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? (Starpsauciens: “Nē!”) Vairāk nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret kolēģa Lagzdiņa izteikto priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts, ņemot vērā Lagzdiņa kunga priekšlikumu.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem iebildumu nav? Runāt neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem iebildumu nav? Runāt neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt nevēlas. Vai iebildumu arī nav? Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem iebildumu nav? Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Bišera, Celmiņa, Turlā, Teņa un Kuprijanovas iesniegto likumprojektu “Ordeņu un godazīmju likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Lūdzu iedziļināties dokumenta projektā, par kuru taisāties balsot. Es aicinu neatbalstīt šādu projektu, jo mums ir ļoti daudz ko darīt. Jūs redzat, cik katru dienu mēs te ņemamies ar dažādiem projektiem, strīdamies, kuru pirmo un kuru otro izskatīt... Tomēr ir palicis pārāk maz laika šajā gadā, lai mēs varētu noapaļot otrajā un trešajā lasījumā daudzas lietas. Taču tagad mums ir jānoņemas faktiski ap galīgi, var teikt, neesošu un laikam arī neatbilstošu jautājumu. Cik tad ordeņu šodien Latvijā ir? Ir viens vienīgs - Triju Zvaigžņu ordenis, par kuru ir pieņemts atsevišķs likums, kas darbojas arī šodien.

Kas te ir paredzēts? Cik tad ordeņu mēs plānojam ražot tuvākajos gados, ka mums ir vajadzīgs vesels regulējošs nezin kāds likums? Un vispār šī sistēma ir galīgi nepraktiska šajā brīdī.

Es gribētu atgādināt, kā mēs izturējāmies pret tiem ordeņotajiem okupantiem, kuri staigāja un turpina staigāt pa Latviju vēl šodien, kā izturējās pret viņiem, kuriem žvadzēja krūtis, no augšas līdz apakšai nokarinātas ar visādiem metāla gabaliem, latviešu cilvēki. Un pat nabaga krokodils, kurš vienu no tādiem norija, mocījās visu nakti ar vēdergraizēm, nespēdams sagremot šos metāla gabalus. Kāpēc mums jākļūst pašiem sev par apsmieklu? Kāpēc mums ir sev jāgatavo nezin kādu ordeņu iegūšana?

Ar pensiju nodrošinājumiem neiznāca tā, kā vajag... Un tagad esam ķērušies pie ordeņiem, jo varbūt tur kaut kas sanāks... Tiešām trijos lasījumos vēl ņemties ap šādām lietām...

Te nesen bija runa par barikāžu piemiņas dalībniekiem, par viņu iespējamo apbalvošanu, par to, kādā veidā tālāk būtu jāvirza šie dokumenti. Šāds te pieņemtais likums pilnīgi apturēs šo procesu, jo tādā gadījumā tur viss ir jāpārskata, nemaz nerunājot par to, ka arī tas vienīgais likums par Triju Zvaigžņu ordeni būs jāpārtaisa. Tad sakiet, lūdzu, kam tas viss šodien ir vajadzīgs? Kāpēc mums ir šāds lieks darbs vajadzīgs?

Visu cieņu pret autoriem, kuri acīmredzot ir gribējuši ieviest kaut kādu sistēmu, bet tā sistēma būtu ieviešama tad, kad būs tie, kuri tai sistēmai pakļaujas. Apstākļos, kad pastāv viens ordenis un top viena godazīme, plānot nezin kādu sistēmu un uz nezin cik gadiem ir vienkārši nelietderīgi.

Es aicinu, cienījamie kolēģi, netērēt laiku un šādu dokumentu labāk nemaz neizskatīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es domāju, ka viens no mūsu uzdevumiem ir sakārtot mūsu likumdošanu visās sfērās. Es nedomāju, ka šis likums ir tik liels un tik sarežģīts, ka tas mums prasītu ārkārtīgi lielas pūles, lai to pieņemtu.

Taču es nevaru nekādi piekrist cienījamajam kolēģim Dobeļa kungam, ka mums šeit viss ir kārtībā un ka te nekas nav risināms.

Tiesa, mums ir tikai viens ordenis, bet es esmu pietiekoši daudz dzirdējis, ka ir bijuši visādi mēģinājumi un domas dibināt vēl vienu vai vēl kādu.

Otrkārt, kā pats Dobeļa kungs savā runā norādīja, patlaban ir Saeimas apritē arī viens cits likums par godazīmēm. Tā ka nevar teikt, ka tā ir vienīgā godazīme. Godazīmes arī ir pieskaitāmas pie ordeņiem. Bez tam daudzas ministrijas arī ir sākušas dibināt savas godazīmes, kuru statuss vispār nav zināms. Nav zināms, kā tās atšķiras (vai neatšķiras), vai tās ir pielīdzināmas valsts apbalvojumam. Un tā tālāk.

Tāpat ir daudzi citi jautājumi, kas saistīti ar ordeņu nēsāšanu, ar kādreizējo Latvijas ordeņu nēsāšanu. Vai tiem, kam ir šie Lāčplēša ordeņi vai Viestura ordeņi, ir tiesības šodien tos nēsāt vai nav tiesību tos nēsāt? Ir arī citi jautājumi, kuri būtu jānokārto.

Bez tam jāsaka, ka šis likumprojekts par ordeņiem un godazīmēm nav no pirksta izzīsts, tas ir lielā mērā dibināts uz 1938. gadā Latvijas Republikā pieņemto analogo likumu, kura šodien mums ļoti pietrūkst. Te ir tikai dažas nelielas izmaiņas, kas ir saistītas ar mainījušos situāciju, vairāk nekas jauns te nav izgudrots. Tas ir vienīgi virzīts uz tā jautājuma nokārtošanu.

Tāpēc lūdzu šo likumprojektu nodot komisijām, lai tas varētu rūpīgāk tikt izskatīts un pamatotos ne tikai uz cienījamā deputāta Dobeļa stāstiem par apēstiem ordeņu nēsātājiem un krokodila vēdersāpēm.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojot izlemsim jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 15, atturas - 12. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem nav iebildumu? Vēlas runāt deputāte Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu, lai šis likumprojekts nonāktu arī Pilsonības likuma izpildes komisijā, jo mums ir tikšanās ar Naturalizācijas pārvaldes darbiniekiem un citiem. Lai arī mēs šinī komisijā varētu izvērtēt šo likumprojektu un dot savu atzinumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Kreituses kundze, vai jūs bijāt par vai pret nodošanu komisijām? Lūdzāt papildināt ar jūsu komisiju...

Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Nav iebildumu. Paldies. Lēmums pieņemts, ņemot vērā deputātes Kreituses priekšlikumu.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Panteļējeva, Ādamsona, Leiškalna, Teņa, Bērziņa un Kalnbērza iesniegto likumprojektu “Priekšlikums grozījumiem likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Iebildumu nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Vēlas runāt Inese Birzniece - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Varbūt jums liekas, ka vajag automātiski nodot šo priekšlikumu komisijām, bet es gribu jūs izglītot attiecībā uz to, kas būtu jādara šajā jautājumā.

Šis priekšlikums ir it kā atbilde uz Saeimas priekšsēdētāja Čepāņa kunga saņemto vēstuli no “Liepājas metalurga” par izvedmuitas atcelšanu melnajiem metāllūžņiem. Viņi varbūt nezināja, ka mēs ratificējam Eiropas līgumu un vairākus brīvās tirdzniecības līgumus ar EFTA valstīm - Šveici, Norvēģiju, Islandi, Lihtenšteinu - , brīvās tirdzniecības līgumu ar Igauniju un Lietuvu, Poliju, Čehiju, Slovākiju un Slovēniju. Ka Latvija sola atcelt līdz 1999.gada sākumam izvedmuitu attiecībā uz metāllūžņiem.

Es gribu cerēt, ka mēs saprotam, ka rīkoties īstās valsts interesēs ir sekot mūsu spēkā esošajiem starptautiski ratificētajiem līgumiem. Citādi mēs atdzīvināsim to bijušās lielvalsts praksi, ka līgumu mierīgi ratificēja, bet ignorēja. Uzskatīja, ka tas ir tikai nevērtīgs papīrs.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību arī tam, ka īpašā Eiropas līguma, kas stājās spēkā nupat, 1.februārī, 4.pantā ir pateikts, ka eksportpreču muitas tarifs ir jāatceļ vismaz līdz 1998.gada beigām. Bet ir arī citas iespējas, kā palīdzēt “Liepājas metalurgam”, ja viņi tiešām grib mums palīdzēt ievērot šos līgumus. Eiropas līgumā pastāv 28., 30., 33., 31., 35. pants; vajag, tā teikt, iet caur valdības iestādēm un runāt ar Finansu ministriju, ar Ekonomikas ministriju, ar Ārlietu ministriju un ar jauno iestādi - Asociācijas padomi, kam nupat, pirmdien, bija pirmā sēde. Var iet pa šādu ceļu, ne kā parlaments... tikai ignorē šo līgumu esamību un domā, ka, mainot likumu, tas būs spēkā... pretrunā ar augstāk stāvošu starptautiski ratificētu līgumu. Arī šie papildu priekšlikumi ievērojami aizkavēs Latvijas iestāšanās procesu Pasaules tirdzniecības organizācijā. Jo pašlaik pēc divpusējām sarunām ar Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalstīm Latvija ir apņēmusies atcelt šos eksporta tarifus līdz 2000. gada 1.janvārim. Citādi valdībai būs jāpārraksta savi iesniegumi attiecībā uz Pasaules tirdzniecības organizāciju.

Tādēļ lūdzu ievērot visus šos faktus un uzskatu, ka mums vajag būt gudrākiem un vajag pētīt, kādas iespējas pastāv Eiropas līguma un citu līgumu ietvaros. Nevajag atbalstīt nodošanu komisijām. Ja tomēr tiks nodots komisijām, tad es lūdzu, lai nodod arī Eiropas lietu komisijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Birznieces kundze! Šādu vēstuli Saeima (personīgi es) tiešām saņēma, taču nevis no “Liepājas metalurga”, bet gan no Liepājas pilsētas domes. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Dokumentā, kuru mēs saņēmām, ir parādīts, kāds tagad ir stāvoklis šajā lielajā, ne tikai Liepājai, bet visai Latvijai stratēģiski svarīgajā uzņēmumā. Pateicoties prasmīgam darbam, kas tur tagad pēdējā pusotra gada laikā ir noticis, šis uzņēmums ir ne tikai nomaksājis visus parādus, kādi tam bija gan pašvaldības, gan valsts budžetā, bet ir nomaksājis arī lielāko daļu no 8 miljonus latu lielā parāda “Latvijas gāzei”. Pagājušajā gadā pašvaldība ir saņēmusi par iedzīvotāju ieņēmumu nodokli 1 miljonu latu un 400 000 latu ir saņēmusi kā zemes nodokli. Tur strādā 2,5 tūkstoši cilvēku. Un vēl strādā apmēram 300 cilvēku, kuri apkalpo šo uzņēmumu.

Es piekrītu. Birznieces kundzei ir taisnība. Ja mēs šo lēmumu pieņemam un komisija to akceptē... Bet varu jums, godātie kolēģi, teikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir jau pieņēmusi lēmumu un to akceptējusi pēc diezgan ilgām diskusijām gan ar Finansu ministrijas, gan Ārlietu ministrijas, gan arī Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem. Tomēr, neskatoties uz to, lūdzu šo likumprojektu nodot komisijām. Mēs varētu to institūciju darbības ietvaros, kuras mums tagad ir, kopā ar Eiropas Savienību šo jautājumu kā nebūt atrisināt, bet, ja nebūs pieņemts likums par šo izvedmuitas tarifu saglabāšanu vēl uz pāris gadiem, tad “Liepājas metalurgam” (un līdz ar to lielākajai daļai Liepājas pilsētas) nekādas ekonomiskās nākotnes nebūs.

Es lūdzu atbalstīt.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 8, atturas - 7. Paldies. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Stikuta, Bāna, Kuprijanovas, Dinēviča, Čepāņa un Gannusas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret”? Vai kādam ir iebildumi?

Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka šie likuma grozījumi ir ļoti atbalstāmi un nododami komisijām, jo zemnieku saimniecību īpašnieki ir gandrīz visu frakciju deputātiem iesnieguši savus protestus par to, ka, lai gan viņiem nav ienākumu no savas zemnieku saimniecības izmantošanas šajā gadā, viņiem ir jāmaksā palielināts nodoklis par savas zemnieku saimniecības īpašumu. Un arī sociālais nodoklis.

Es tikai nevaru saprast, kāpēc netika vienlaikus nodots komisijām jau 24.datumā pulksten 12.30 Prezidijā iesniegtais apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas sagatavotais likumprojekts. Šodien mēs skatām tikai vienu no tiem - 25.februārī, tas ir, vakar, DPS frakcijas iesniegto likumprojektu. Manuprāt, šie likumprojekti būtiski papildināja viens otru un Prezidijs būtu rīkojies optimālāk, ja abus šos likumprojektus šodien būtu nodevis izskatīšanai komisijām. Papildus es lūdzu nodot šo likumprojektu arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, jo tas saistās ar daudziem saimnieciskajiem jautājumiem, un kā otro komisiju es lūdzu apstiprināt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Runāt neviens vairs nevēlas. Deputātiem nav iebildumu pret Seiles kundzes priekšlikumu par atbildīgo komisiju saraksta papildināšanu. Iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Tagad, saskaņā ar mūsu akceptētajām izmaiņām darba kārtībā, izskatām darba kārtības 47.jautājumu. Tas ir likumprojekts “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Šobrīd mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3833. Likumprojekta nosaukumu es nelasīšu (laika taupīšanas nolūkos).

Augsti godātie deputāti! Pirmais priekšlikums ir iesniegts par 1.pantu. Iesniedzējs ir Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu un to redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 1.pantu ir arī finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums. Komisija to atbalsta, tāpat redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. 3. priekšlikums ir par 1.panta 7.punktu. Iesniedzis finansu ministrs Roberts Zīle. Komisija atbalsta to negrozot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 1.pantu iesniegtos priekšlikumus mēs esam izskatījuši. Pārejam pie 2.panta. Tur ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums par 2.panta pirmo daļu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Tas ir pieņemts.

K.Leiškalns. Savukārt komisija pati ir izstrādājusi 2.panta pirmajai daļai redakciju, kuru nepārprotami atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja priekšlikums par 2.pantu ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K. Leiškalns. 2.panta ceturtā daļa. Priekšlikumu ir iesniedzis finansu ministrs Roberts Zīle. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Papildinājumu - priekšlikumu par 2.panta jaunu piekto daļu - arī ir iesniedzis finansu ministrs Roberts Zīle. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi savā priekšlikumā, kurš ir 9.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 2.panta jaunu sesto daļu ierosina finansu ministrs Roberts Zīle. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas atzinumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tāpat komisija iebilst pret finansu ministra ieteikumu papildināt 2.pantu ar jaunu septīto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Pārcēlumus pantā ierosinājis finansu ministrs Roberts Zīle (12.priekšlikums). Komisija šo pārcēlumu atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Izslēgumu otrā lasījuma redakcijā 2.panta sestajā daļā ierosinājis Roberts Zīle. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 2.pantā citu priekšlikumu nav.

Pārejam pie 3.panta. 14.priekšlikums, kuru iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija šo priekšlikumu par 3.panta pirmo daļu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai jūs piekristu tam, ka atbildīgā komisija praktiski ar nelieliem redakcionāliem precizējumiem ir akceptējusi visus priekšlikumus par 3.pantu? Vai piekrītat komisijas atzinumiem par 3.pantu? Paldies. Pieņemam.

K.Leiškalns. Paldies. 4.pantā priekšlikumu nav.

No Juridiskā biroja ir saņemts priekšlikums par 5.panta 1.punktu. Komisija to atbalsta, redakcionāli precizējot.

Tāpat 5.panta 2.punkta redakciju, ko ierosinājis Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Finansu ministrs ierosina pārcelt 5.panta 3.punktu uz ceturto nodaļu. Komisija to atbalsta, nosakot konkrētu punktu ceturtajā nodaļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par likumprojekta 5.panta redakciju un ierosinātajām izmaiņām - 5.panta 3.punktu pārcelt uz ceturto nodaļu kā 16.pantu.

K.Leiškalns. Un tā nu mēs, godātie deputāti, skatīsim 6.pantu, kur ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums. Jūsu tabulās tas ir nr. 25. Komisija to atbalsta, ietverot Juridiskā biroja priekšlikumā un iestrādājot savā redakcijā. 6.pantā līdz ar to vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem par 25. un 26.priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Skatām 7.pantu. Finansu ministrs Roberts Zīle ierosina papildinājumu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Finansu ministrs Roberts Zīle ierosina izteikt 7.panta trešo daļu šādā redakcijā... Komisija to daļēji atbalstījusi un iestrādājusi savā redakcijā. Tas ir 29.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Arī priekšlikumā nr.30 ir finansu ministra Roberta Zīles ierosināts papildinājums 7.pantā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Līdz ar 31.priekšlikumu mēs pārejam jau pie 8.panta nosaukuma. Komisija atbalsta to, izsakot kā 9.panta precizētu redakciju. Tātad 7.pants zināmā mērā tiek atcelts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. 32.priekšlikums ir par 8.pantu, augsti godātie deputāti! Finansu ministra priekšlikums papildina to ar jaunu ceturto daļu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija lūdz jūs izskatīt tās priekšlikumu par nodaļas nosaukumu, kas dots jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt ceturtās nodaļas nosaukumam - “Valsts atbalsts noteiktu darbību veicināšanai”. Pieņemts.

K.Leiškalns. 34.priekšlikumā Juridiskais birojs lūdz izskatīt un precizēt 9.panta vārdus, kurus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai varam lemt arī par 34., 35., 36., 37., 38. un 39.priekšlikumu? Tie visi attiecas uz 9.panta atsevišķām daļām, un komisija tos principā ir atbalstījusi ar nelieliem redakcionāliem precizējumiem. Deputāti piekrīt. Paldies. 9.panta redakcija ir akceptēta.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Paldies par lielisko 9.pantu! Pārejam pie 10.panta. Tur ir finansu ministra priekšlikums, kuru komisija atbalsta, izsakot precizētā redakcijā. Pirmā daļa. Tāpat arī 10.panta otro daļu finansu ministrs Roberts Zīle iesaka mainīt. Komisija to atbalsta, izsakot precizētā redakcijā.

Tas pats ir 42.priekšlikumā par 10.panta trešo daļu. Komisija to ir atbalstījusi un iestrādājusi redakcijā, kuru jūs redzat priekšlikumā nr.43. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem par 40., 41., 42. un 43.priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Nākamajā lapaspusē ir finansu ministra priekšlikums par 10.panta ceturto daļu. Komisija ir atbalstījusi priekšlikumu un iestrādājusi savā redakcijā. Tas ir priekšlikums nr.45. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 44. un 45.priekšlikumu. Paldies. Tie ir pieņemti.

K.Leiškalns. Finansu ministra priekšlikums par 10.pantu, kuru komisija ir atbalstījusi un daļēji iestrādājusi savā redakcijā. Jūsu tabulās tas ir 47.priekšlikums. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 46. un 47.priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

K.Leiškalns. 48.priekšlikums par 10.pantu ir saņemts no finansu ministra. Komisija atbalsta, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Finansu ministrs Roberts Zīle iesaka izmaiņas 10.panta vienpadsmitajā daļā. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tāpat papildinājums par 10.pantu, kas saņemts no finansu ministra Roberta Zīles, ir guvis komisijas atbalstu, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 10.pantā ceturto daļu finansu ministrs Roberts Zīle prasa izteikt kā devīto daļu. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Otrā lasījuma redakcijas 10.panta izmaiņas ir redzamas 52.priekšlikumā. Te finansu ministrs ierosina izdarīt izmaiņas. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Tas pats ir 53.priekšlikumā, ko iesniedzis finansu ministrs Roberts Zīle, par to pašu 10.pantu. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 50., 51., 52. un 53.priekšlikumu saistībā ar likumprojekta 10.pantu. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 11.pantā nav izmaiņu, bet komisija to iesaka izteikt kā 12.pantu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Priekšlikums par aizstājumu 11.pantā saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot šā paša panta trešo un ceturto daļu, bet par piekto daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta, redakcionāli precizējot, un es ceru, ka arī jūs atbalstīsiet.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par šiem priekšlikumiem. Paldies, pieņemts.

K.Leiškalns. Pārejot pie 12.panta, man jāteic, ka izmaiņu šeit nav, bet līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā komisija ierosina to izteikt kā 13.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Par 12.pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Juridiskā biroja priekšlikums ir par 12.panta otro daļu. Arī to komisija atbalsta 58.priekšlikumā.

Juridiskais birojs ierosina izslēgt 12.panta otro daļu. Komisija atbalsta.

12.pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums par vārdu aizstājumiem. Komisija atbalsta priekšlikumu nr.60 par 12.panta otrās daļas 4.punktu.

Juridiskais birojs ierosina nomainīt vārdus, un komisija to ir atbalstījusi.

Tāpat komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu nr.61 par 12.panta trešo daļu, izsakot to kā 13.panta ceturto daļu.

12.panta trešās daļas labojumus, kurus ierosinājis Juridiskais birojs, komisija ir atbalstījusi. Tā atbalstījusi arī 63.priekšlikumu - finansu ministra Roberta Zīles labojumus 12.pantā.

Tāpat man jāsaka, ka komisija ir atbalstījusi 64.priekšlikumu par 12.panta trešās daļas 6.punktu, ko ierosinājis finansu ministrs Zīle.

Un 7.punktu komisija pati izsaka kā 5.punktu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, debatēs par 12.pantu ir pieteicies Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes atbalstītāji! Tautas kalpi! Mēs šeit ar lielu ātrumu, ar ložmetēja ātrumu, skrienam cauri likumam, kas varbūt tautai ir ļoti nozīmīgs. Mēs visi zinām, ka darba vietas tiek iznīcinātas ar lielu ātrumu. 6.Saeimas vēlēšanu kampaņā mēs zinājām, ka tas ir tāpēc, ka mūsu nodokļu sistēma ir tāda, kas nekam neder, ka nodokļi ir jāsamazina. Mēs šeit tagad runājam par to, kādos gadījumos kādu atvieglojumu mēs spētu dot, kādai firmai. Saprotiet, ja uzņēmējs grib ieguldīt naudu, lai vienu hektāru purva pataisītu par dzērveņu audzētavu, viņam jāiegulda 30 tūkstoši latu, un tad varbūt divus gadus vēlāk tur ik gadu iznāks 40 tūkstošus latu vērta produkcija. Viņš nav drošs par to, vai viņš pareizi tos 30 tūkstošus iegulda, un par to, kādas kļūdas viņš taisīs. Viņš nav drošs, vai tirgus cena būs tāda, kādu viņš gaidīs, vai tā būs drusku mazāka vai drusku augstāka. Viņš nezina, kā banka ar viņu apiesies. Viņš nezina, kā mainīsies nodokļi. Viņam tas ir risks. Bet tagad no valsts puses tā investīcija notiek, 30 000 latu iet apgrozībā un 24 000 latu nāk atpakaļ valsts budžetā. Katra aktivitāte pievelk savus nodokļus, un tā nauda aprit nevis vienu reizi, bet daudzas reizes. Pirmajā reizē - 100% no tās naudas, otrajā reizē - 70%, jo, tā teikt, daži santīmi aiziet importos. Taču kopumā 80% no tās ekonomiskās apgrozības atnāk atpakaļ tautā, valsts budžeta formā. Labi, investors iegulda 30 tūkstošus, valsts budžets iebāž savā kabatā 24 tūkstošus. Un tagad investors nezina, vai divus gadus vēlāk viņš pelnīs vai zaudēs. Bet valsts dabūs 32 tūkstošus latu un iebāzīs savā kabatā. Valstij tā lieta ir vienkārša. Valsts dabū līdzekļus no investora, valsts dabū līdzekļus no nākamās ekonomiskās aktivitātes. Lielā pasaules daļā valsts stimulē savu ekonomiku, valsts palīdz investoram, valsts palīdz, cik spēj. Eiropā valsts savus laukus dotē 70% apmērā, jo tas valstij neko neizmaksā. Bet Latvijā mēs darām tieši pretējo. Mēs uzliekam lielu nodokli, mēs apgrūtinām ar krimināliem elementiem, un tad mēs privatizējam to firmu, mēs nolemjam, ka viņa nav dzīvotspējīga, “sagriežam lūžņos” darba vietas, un, skat, mums ir ekonomiski nespējīga tauta, kurai jāpārdod savi sertifikāti par 30 vai 80 santīmiem 30 latu vietā. Tā mēs pataisām mūsu tautu par kalpiem, par vergiem mūsu zemē. Mēs šajā ziņā skrienam ar ložmetēja ātrumu. Pat gudrinieks Vītols nespēj kaut ko gudru pateikt. Mēs nekā neesam izdarījuši, lai patiešām dotētu jaunās darba vietas. Mēs nekā neesam izdarījuši, lai Privatizācijas aģentūra šogad neizdzēstu vēl 10 tūkstošus darba vietu, viņi taisās to izdarīt. Mēs nekā nedarām, lai saglabātu esošās darba vietas vai lai veidotu jaunas. Es skatos, ka šeit nevienam tas īsti neinteresē. Skatos, ka “Tēvzemei un Brīvībai” puiši lasa avīzes, skatos, ka tikai viens vai divi cilvēki klausās. Ļaujam, lai mūsu darba vietas izput, un ar šito ložmetēja ātrumu skrienam tam cauri. Mums ir jāsāk dotēt mūsu darba vietas nopietni, pat 70% apmērā, pat tad, kad tām vairs nevajag investīciju. Laukos tā būtu jādara. Jo darba vietu Latvijā trūkst. Un investīcijas mums ir jādod kredītu veidā tiem, kas māk to lietu darīt un kas grib to lietu darīt, un kas ir izraudzījušies pareizo produkcijas veidu. Mūsu banku sistēma ir nopietni jāmaina, lai tas būtu iespējams. Mums jāsāk domāt par ekonomisko attīstību.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav.

Komisijas vārdā - Leiškalna kungs!

K.Leiškalns. Jā, augsti godātie deputāti! Augsti godātais padomes kalp Valdmaņa kungs! Ja jūs būtu izlasījis finansu ministra priekšlikumu - pēdējo par šo pašu 12.pantu - un būtu iedziļinājies, tad... jāteic, ka finansu ministrs ar vienu priekšlikumu ir novērsis visas tās nebūšanas, par kurām jūs šeit mēģinājāt runāt. Tā ka ir vēl par 12.pantu Roberta Zīles priekšlikums - papildinājums 12.panta trešajā daļā. Komisija diemžēl nav to atbalstījusi. Aicinu jūs balsot par 12.panta redakciju, ja Valdmaņa kungs tā iebilst.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es gribu arī jums atgādināt Kārtības rullī noteikto normu, ka, apspriežot likumprojektus otrajā un trešajā lasījumā, mēs varam izskatīt priekšlikumus pa pantiem, pa pantu grupām vai priekšlikumu grupām, ko mēs arī strikti ievērojam. Tāpēc jautāju: vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu par 12.panta redakciju, kas skar priekšlikumus no 56. līdz 65? Komisijas atzinums tiek akceptēts. Paldies, pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 13.pantā ir redzama komisijas redakcija, kas to liek izteikt kā 14.pantu. Pret to, es ceru, iebilžu nevarētu būt. Tad ir aizstājums nosaukumā, ko ierosinājis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 67.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Valdmaņa kungs, klausieties uzmanīgi! Komisija to ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tātad te ir finansu ministra priekšlikums par 13.panta otro daļu. Jūs saprotat, ka šobrīd tas jau ir 14.pants. Komisija atbalsta procentu izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija izslēdz 13.pantā (tagad 14.pantā) vārdus. Komisija izslēgumu atbalsta un redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Finansu ministra priekšlikums, kas ir analogs iepriekšējam, par procentu nomaiņu. Komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt, ir pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs šajā pantā iesniedzis papildinājumu, kuru komisija ir atbalstījusi. Tāpat 13.panta piektās daļas otrajam teikumam ir jauna redakcija. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 71. un 72.priekšlikumu šā likumprojekta 13.pantā.

K.Leiškalns. Ar 73.priekšlikumu izmaiņas ir ierosinājis Juridiskais birojs. Komisija tās atbalsta.

Tāpat Juridiskais birojs runā par sestās daļas 1.punktu, kuru komisija atbalsta daļēji, un izslēdz no otrā lasījuma redakcijas sestās daļas procentu intensitāti. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 73., 74. un 75.priekšlikumu komisijas variantā.

K.Leiškalns. 76.priekšlikumā finansu ministrs Roberts Zīle ierosina procentu izmaiņas. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Pārejot pie 14.panta, mēs redzam atbildīgās komisijas priekšlikumu par sestās daļas redakciju, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Es vēršu uzmanību uz Juridiskā biroja priekšlikumu par 13.panta sestās daļas 2.punktu. Komisija visu šo priekšlikumu ir atbalstījusi un izsaka kā 14.panta septīto daļu, precizējot iesniegto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tad vēl Juridiskais birojs ierosina līdzšinējā 13.panta septīto daļu izteikt kā astoto daļu. Komisija to atbalsta jau kā 14.panta astoto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti, pārejam pie nākamā panta! Šobrīd mums varētu sajukt numerācija. Tātad 14.pants kļūst par 15. Tur ir finansu ministra Roberta Zīles papildinājums. Komisija to atbalsta, izsakot kā 15.pantu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 15.panta nosaukumam un redakcijai.

K.Leiškalns. Tad ir priekšlikums, kuru mēs esam netieši atbalstījuši jau iepriekš. Te ir pārcēlums no 4.panta uz 15.pantu, ko ierosināja Roberts Zīle. Komisija šo pārcēlumu (kaut šeit ir sarežģītas nianses) ir atbalstījusi, izsakot to kā 16.pantu un redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 16.panta nosaukumam un redakcijai, ko ir akceptējusi komisija.

K.Leiškalns. Komisija ir atbalstījusi arī finansu ministra priekšlikumu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Skatīsim tālāk!

K.Leiškalns. Piekto nodaļu komisija ierosina izteikt kā 17.pantu, redakcionāli precizējot tās tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tātad līdzšinējo 15.pantu komisija pārveido 18.pantā un ievieš šajā pantā vairākus redakcionālus precizējumus, kurus jūs redzat 83. un 84.priekšlikumā. Priekšlikumā vēl ir ceturtā daļa bez numerācijas.

Nu mēs varam pāriet pie 16.panta, kur ir viens labojums. Komisija, redakcionāli uzlabojot tekstu, lūdz to izteikt kā 19.pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

K.Leiškalns. Tad mēs pārejam pie līdzšinējā 17.panta. Visu šo precizējumu un pārcēlumu rezultātā komisija jau šobrīd lūdz to izteikt kā 20.pantu.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Skatām tālāk!

K.Leiškalns. Ir Juridiskā biroja priekšlikums 17.pantā (tagadējā 20.pantā - vēršu jūsu uzmanību uz to) par izslēgumu. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja piedāvātais aizstājums 17.pantā ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tāpat arī finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums par 17.panta ceturto daļu ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tālāk mēs, strādājot ar likumprojektu, varam pamanīt redakcionālus precizējumus šajā pašā pantā, kurus ir izdarījusi komisija. Mēs esam nonākuši pie 88.priekšlikuma, kuru ieteicis finansu ministrs Roberts Zīle. Komisija to atbalsta, tomēr ir nedaudz precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 17.panta vienpadsmitajā daļā ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums. Komisija atbalsta finansu ministru, tomēr ir precizējusi redakciju. Ir arī 90.priekšlikums par 17.panta jaunu daļu. Komisija to ir atbalstījusi, ietverot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, deputāti piekrīt likumprojekta 17.panta vienpadsmitās, divpadsmitās un trīspadsmitās daļas redakcijai. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti, mēs esam izskatījuši pilnībā līdzšinējo 17.pantu. Es saprotu, ka mēs atbalstām arī 91.priekšlikumu, priekšsēdētāja kungs?

Pārejam pie 92.priekšlikuma, kuru ir iesniedzis finansu ministrs Roberts Zīle, - papildināt līdzšinējās redakcijas 18.pantu, patiesībā pat izsakot jaunā redakcijā. Komisija finansu ministru atbalsta, nosakot, ka šis pants turpmāk likumprojekta tekstā būs 21.pants. Tā precizējusi ieteikto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 21.panta nosaukumam - “Sods par valsts atbalsta projekta nepieteikšanu komisijā” - un redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 93.priekšlikumu mēs pēc būtības jau esam akceptējuši. Arī finansu ministrs Roberts Zīle ierosina kādu tehnisku lietu - attiecīgi mainīt pārējo pantu numerāciju.

94.priekšlikums ir par 18.pantu, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir guvis komisijas atbalstu. Sekojiet uzmanīgi, jo ir mainīta pantu numerācija! Līdz ar to līdzšinējais 18.pants kļūst par 22.pantu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Deputāti likumprojekta 22., 23. un 24.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai piekrīt.

K.Leiškalns. 24.pantu mēs ar jūsu labvēlību, augsti godātie deputāti, esam pārgrozījuši.

96.priekšlikumā Juridiskais birojs ierosina izteikt 20.panta otro daļu šādā redakcijā... Redakcija ir jūsu priekšā. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt.

K.Leiškalns. 97.ir priekšpēdējais, manuprāt... Nē, vēl ir daži priekšlikumi no Juridiskā biroja par likumprojekta 21.pantu, kas tiek atbalstīts. Šis pants, kā es saprotu, ja mēs nobalsosim par šo likumu, būs 25.pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti 25.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Cienījamās dāmas, augsti godātie kungi, pārejam pie 98.priekšlikuma par pārejas noteikumu 1.punktu. Atbildīgā komisija ierosina savu redakciju, kura ir jūsu tabulās. Te bija arī Juridiskā biroja papildinājums par pārejas noteikumu 2.punktu konkrētā redakcijā, kuru jūs šeit redzat un kuru atbalsta atbildīgā komisija.

Līdz ar to priekšlikumi, kas bija iesniegti par šo likumprojektu, ir izskatīti un tas var pārtapt likumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt pārejas noteikumu redakcijai. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Sabiedrības un komisijas vārdā aicinu jūs nobalsot par šo svarīgo likumprojektu trešajā lasījumā, lai to nosūtītu Valsts prezidentam promulgācijai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies priekšsēdētājam. Paldies, dāmas un kungi!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos ir 34.punkts. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3699. Tautsaimniecības komisijā izskatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tika saņemts Ministru prezidenta Guntara Krasta ierosinājums šo jautājumu izskatīt kā steidzamu, un klāt bija pievienots arī pamatojums. Mēs jau visi zinām, ka sabiedrībā šīs problēmas ir ārkārtīgi aktuālas. Lai varētu paātrināt privatizācijas procesu un padarīt to “caurspīdīgāku”, būtu ieteicams ātri pieņemt šos likuma grozījumus. Tomēr Tautsaimniecības komisijā, balsojot par steidzamību, balsis dalījās, seši bija “par”, seši bija “pret” un atturējās, un tāpēc komisijā nekāds lēmums netika pieņemts.

Sēdes vadītājs. Šāds lēmums jāpieņem Saeimai, tāpēc lūdzu deputātus izšķirties par to. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 32, atturas - 9. Likumprojekts nav atzīts par steidzamu.

A.Seile. Cienījamie deputāti, izskatām šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Grozījumu būtība. Šajā likumprojektā ir paredzēts, ka atsevišķu uzņēmumu privatizācijas projekti, tādi, kuri attiecas uz svarīgiem, Latvijas valstij tautsaimnieciski nozīmīgiem objektiem, ir apstiprināmi Ministru kabinetā. Pie šādiem privatizējamiem objektiem, kā tas likumprojektā ir paredzēts, ir pieskaitāmas valstij piederošās bankas un tādi objekti, kuru darbība ir saistīta ar dabisko monopolstāvokli Latvijā. Likumprojektā ir nosaukti vairāki konkrēti uzņēmumi, valsts uzņēmumi, kuru privatizāciju vajadzētu pēc Privatizācijas aģentūras sagatavotā privatizācijas projekta apstiprināt Ministru kabinetā. Kā šādi objekti tiek minēti “Latvenergo”, “Latvijas kuģniecība”, “Latvijas dzelzceļš”, Latvijas Hipotēku un zemes banka un Latvijas Krājbanka. Protams, šo objektu uzskaitījums ir diskutējams, un deputāti, gatavojot savus priekšlikumus otrajam un trešajam lasījumam, varētu arī šo objektu sarakstu ļoti rūpīgi izvērtēt un palabot. Tautsaimniecības komisija uzskata, ka ir nepieciešams padarīt šo procesu daudz atklātāku, nekā tas ir pašlaik, daudz atbildīgāku. Apstiprinot Ministru kabinetā šos privatizācijas projektus, ko sagatavojusi Privatizācijas aģentūras valde un apstiprinājusi padome, dažādās ministrijas varētu profesionāli ietekmēt un rūpīgi kontrolēt šo privatizācijas procesu, līdz ar to padarot pieteikušos pretendentu atlasi daudz drošāku. Un līdz ar to, es domāju, šos privatizācijas noteikumus padarot visai Latvijai daudz nozīmīgākus, būtiskākus. Arī presē jau ir izraisījusies ļoti aktuāla diskusija par nostādni šajos jautājumos. Tāpēc lūdzu deputātus pieiet šim jautājumam ar atbildību un likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Debatēs pieteicies Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija. Lūdzu!

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es aicinu noraidīt šo likumprojektu un paskaidrošu, kāpēc. Ja tiks pieņemtas šīs maiņas Privatizācijas likumā, tad tas būtiski izmainīs privatizācijas procesu mūsu valstī. Privatizācijas likuma grozījumi paredz, ka turpmāk valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumus apstiprinās nevis Privatizācijas aģentūras valde, bet gan Privatizācijas aģentūras padome vai Ministru kabinets. Ministru kabinets apstiprinās Privatizācijas likumā nosaukto valsts īpašuma objektu - “Latvenergo”, “Latvijas kuģniecības”, “Latvijas dzelzceļa”, “Lattelekom”, Latvijas Hipotēku un zemes bankas un Latvijas Krājbankas - privatizācijas noteikumus un noteikumus par valsts kapitāla daļu privatizāciju šajās sabiedrībās. Bez tam, nododot valsts īpašuma objektu privatizācijai, Ministru kabinets varēs noteikt, ka šī objekta privatizācijas noteikumus apstiprinās pats Ministru kabinets. Visu pārējo valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumus turpmāk apstiprinās Privatizācijas aģentūras padome, ja tiks pieņemtas šīs izmaiņas likumā. Lai nodrošinātu to, ka valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumus apstiprina Ministru kabinets vai Privatizācijas aģentūras padome, ar ierosinātajiem Privatizācijas likuma grozījumiem nepietiks. Tas saistīts ar to, ka, saskaņā ar Privatizācijas likumu, valsts īpašuma objektu privatizāciju veic bezpeļņas organizācija - valsts akciju sabiedrība Privatizācijas aģentūra. Privatizācijas aģentūra ir akciju sabiedrība, un tai ir visas likumā par akciju sabiedrībām paredzētās institūcijas - akcionāru pilnsapulce, padome un valde. Šo institūciju darbība - valsts īpašuma objektu privatizācija - tiek organizēta saskaņā ar Akciju sabiedrību likumu. Tā tas ir nostiprināts arī Privatizācijas aģentūras statūtos. Tādēļ arī Privatizācijas likumā Privatizācijas aģentūras darbību organizācija nav īpaši atrunāta, ir atsauce uz Akciju sabiedrību likumu, Privatizācijas aģentūras statūtiem. Privatizācijas likumā ir īpaši atrunāts jautājums par valsts pilnvarnieku, kurš vienlaicīgi ir arī padomes priekšsēdētājs, kā arī jautājums par padomes formēšanu. Akciju sabiedrību likumā un Privatizācijas aģentūras statūtos noteikts, ka valde ir izpildinstitūcija, kas organizē valsts īpašuma objektu privatizāciju un apstiprina šo objektu privatizācijas noteikumus. Privatizācijas aģentūras padome, kā tas paredzēts Akciju sabiedrību likumā, nevar iejaukties šādos valdes kompetencē esošos jautājumos. Privatizācijas aģentūras valde ir Akciju sabiedrību likumā paredzētajā kārtībā atbildīga par savu darbību. Ja turpmāk valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumus apstiprinās Privatizācijas aģentūras padome vai Ministru kabinets, tad tie pārņems vienu no būtiskākajām valdes funkcijām, bet, lai to juridiski varētu īstenot, Privatizācijas likumā jāparedz speciāla nodaļa, kas noteiktu jaunās attiecības starp Privatizācijas aģentūru, tās valdi un tās padomi. Bez tam jāizdara Akciju sabiedrību likumā grozījumi, kas dotu iespēju Privatizācijas likumā paredzēt speciālu kārtību Privatizācijas aģentūras kā akciju sabiedrības darbībā, kā arī to institūciju atbildību, kuras turpmāk apstiprinās privatizācijas noteikumus. Bez tam, protams, jāizdara ir ievērojami grozījumi Privatizācijas aģentūras statūtos, kā arī Privatizācijas aģentūras iekšējo dokumentu lielākajā daļā. Būs jāizdara arī Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumos grozījumi, kas noteiktu kārtību, kādā Ministru kabinets apstiprina valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumus. Vēl jāņem vērā fakts, ka Privatizācijas aģentūras padomei būs jāstrādā tādā režīmā, kāds līdz šim bija Privatizācijas aģentūras valdei. Padomei jānotur sapulces vismaz divas trīs reizes nedēļā, katru reizi pa divām stundām. Un tā tālāk. Padomei būs arī jāapstiprina šo valsts īpašuma objektu privatizācijas pamatprincipi vai pamatnostādnes. Bez tam padomei būs jāapstiprina arī grozījumi privatizācijas noteikumos un to pielikumos. Skaidrs, ka privatizācijas process Latvijā apstāsies, kamēr tiek sakārtota likumdošana un Ministru kabineta noteikumi. Līdztekus daudziem citiem paliek jautājums par Privatizācijas aģentūras padomi, kas pārņem Privatizācijas aģentūras valdes pilnvaras un strādā pilnā slodzes režīmā, uzņemoties personīgu atbildību par visu mantu, par saviem lēmumiem.

Tātad, ja tiks pieņemtas šīs izmaiņas, būs starptautiskas sekas: valsts budžeta deficīts 1998. gadā, starptautiskajā presē ārkārtīgi negatīva publicitāte, kas ilgstoši ietekmēs Latvijas tēlu, vispārēja uzticības samazināšanās attiecībā pret Latviju un tās realizēto ekonomisko politiku, visu iepriekšējo faktoru radīta investīciju plūsmas samazināšanās, kas negatīvi ietekmētu visas valsts attīstību. Tātad apstāsies privatizācijas process un tiks sagrauta ekonomiskā attīstība Latvijā. Lūdzu balsot pret šo iesniegumu!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Saeimas frakcija “Latvijai” atbalsta šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Vienlaikus es gribu vērst jūsu uzmanību uz dažiem aspektiem.

Šajā likumprojektā ir paredzēts, ka noteiktu valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumus apstiprinās Ministru kabinets. Tautas kustības “Latvijai” pozīcija ir, ka mūsu valstī ir tādi uzņēmumi, kuru privatizācijas noteikumi būtu apstiprināmi Saeimā, un tas attiecas uz valsts monopoluzņēmumiem un tautsaimniecībai stratēģiski svarīgajiem uzņēmumiem. Tāds uzņēmums ir gan “Latvijas kuģniecība”, gan “Latvenergo”, gan “Latvijas dzelzceļš”, gan arī vēl vairāki citi uzņēmumi. Mēs jau šāda veida iniciatīvas esam iesnieguši atkārtoti. Tautas kustība “Latvijai” iesniegs attiecīgus priekšlikumus, kad likumprojekts tiks gatavots tālākajiem lasījumiem. Vienlaikus es varu piekrist tam, ka šie privatizācijas noteikumi daudziem objektiem tiek apstiprināti Privatizācijas aģentūras padomē, es domāju, ka tas tikai padarīs šo privatizācijas procesu “caurspīdīgāku”.

Protams, šajā likumprojektā ir vēl daudzi būtiski trūkumi, nav atrisināts arī jautājums par to, kādā veidā Valsts privatizācijas aģentūras pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā. Šādus priekšlikumus Tautas kustība “Latvijai”, atkārtojot savas jau iepriekš iesniegtās iniciatīvas, kas diemžēl tajā reizē tika noraidītas, atkārtoti iesniegs arī uz nākamo lasījumu.

Es aicinātu visus deputātus tagad atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un pēc tam strādāt tālāk, lai šeit nodrošinātu tiešām īstu demokrātiskumu privatizācijas procesā un paceltu šo lēmuma pieņemšanas līmeni attiecībā uz valstij vitāli svarīgiem uzņēmumiem no Valsts privatizācijas aģentūras valdes līmeņa uz augšu - līdz pat Saeimai.

Tātad es aicinu atbalstīt un strādāt pie šā likumprojekta tālākajos lasījumos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva - LZS, KDS frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Latvijas Zemnieku savienība arī iestājas par “caurspīdīgumu” šajā jautājumā. Jautājums, man šķiet, ir pavisam vienkāršs. Mēs visi vēlamies, lai privatizācijas gaitā visvairāk naudas ieplūstu valsts kasē. Tajā pašā laikā mēs vēlamies, lai šie noteikumi, kas tiek uzrakstīti privatizācijas gaitā, ir visiem saprotami un lai tie, kuri vēlas piedalīties privatizācijas gaitā, var to darīt ar zināmu drošību, ka kaut kad privatizācijas gaitā atkal netiks kas mainīts.

Jautājums ir tāds: kā mēs šo procesu padarīsim “caurspīdīgu”, kā mēs varēsim iegūt šos papildlīdzekļus valsts kasē? Šobrīd mēs esam sagatavojuši savus likumus tādā veidā, ka valde principā atbild par šādiem lēmumiem un virs valdes vēl ir padome. Mēs tagad grasāmies sakārtot un pārkārtot šo jautājumu tā, lai varbūt Ministru kabinets var noteikt īpašus noteikumus vai arī Saeima ar atsevišķu likumu noteiks šā procesa gaitu. Jautājums ir šāds: kāpēc mēs neuzticamies valdei un kāpēc mēs neuzticamies padomei? Mēs esam par “caurspīdīgumu”, un, ja padome nevar ietekmēt valdes darbu, tad man šķiet, ka īstenībā būtu jāmaina valdes atbildība par šo procesu.

Līdz ar to es centīšos varbūt arī jūs pierunāt, lai jūs atbalstāt maiņu tādā veidā, ka paplašināt padomes iespējas skatīties “cauri” šim procesam. Katrā ziņā es nevēlētos, ka šis process aizietu līdz Ministru kabinetam, jo Ministru kabinetā nav vienlīdzīga pārstāvība no visas Saeimas, turpretī padomē šāda ir. Kad jūs apskatāties padomes sastāvu, tad redzat, ka tur ir ne vien pozīcija, bet ir arī opozīcija, un tādēļ es sirsnīgi iesaku domāt par šādu procesu. Manuprāt, Latvijas Zemnieku savienība sagatavos likumprojekta maiņu, kas atbilst tam, ko es tikko klāstīju. Paldies par jūsu uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās deputāts Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”. Prezidij, padomes kalpi un tauta! Tauta zina, kas ir privatizācija. Tas, ko sauc par “prihvatizāciju”, citi par “piratizāciju”. Es kā murgu atminos laiku, kad amerikāņi [Hadsona institūts. - Red.] uzlūdza visus trīs Baltijas premjerus uz Cincinnati, lai paziņotu Baltijas “Māršala plānu”. Un tur trīs dienas - es tur biju aizbraucis pats par saviem līdzekļiem - mācīja, kā tautu maldināt: it kā būšot 30% ekonomiska sagrāve katru gadu, bet tautai ir jāstāsta, cik tur jauni uzņēmumi ir reģistrēti un tā tālāk. Tādā garā mums trīs dienas tur mācīja.

Es atminu, ka man bija jau nozīmēts nopietns cilvēks šajā lietā - privātpersona Rubenis. Kā viņš nākošajā rītā skraidīja, jo viņš bija atradis risinājumu, kā ātri sadalīt tautu bagātajos un nabagajos. Un tas variants nemaz nebija daudz citādāks, kāds ir mūsu sertifikātu process, - valsts atsakās no īpašuma iedzīvotāju labā, iedod iedzīvotājiem papīrus, kas nekam neder, tad aizdzen no tautas ar kriminālām metodēm un citiem veidiem pirktspēju. Cilvēki tos sertifikātus pārdos par 10% vai 3% no to vērtības, bet tie, kas tos papīrus drīkstēs salasīt, tie kļūs bagāti, bet tie citi paliks par ubagiem. Un, skat, mēs to esam izdarījuši!

Lielākā daļa tautas ir pārdevusi savus sertifikātus, un arī es nezinu, ko ar tiem darīt. Tie sertifikāti ir salasīti par 3, 4, 5% no to nominālvērtības, bet izraudzītie kungi, kuri drīkstēja tos lasīt, pērk.

Tautas kopas “Brīvība” viedoklis ir tāds, ka viss process, kas ir bijis, tiks pēc 7. Saeimas pārskatīts. Šis process ir tik krasa tautas izlaupīšana, ka es nezinu, kā to var aizstāvēt bez grēkošanas Dieva, tautas un pasaules priekšā. Nav jau runa tikai par lielajiem objektiem. Ir runa par tautas svētvietām. Ķemerus, kur Kārļa Ulmaņa laikā uzņēma ārzemniekus, arī Etiopijas karali Helasiju Selasi, kur brauca no Eiropas bagātnieki dižām ģimenēm laulības taisīt, - to mēs pārdosim arābiem par kādiem 50 000 latiem.

Mums vakar Nagļa kungs... Es esot fotografēts, kad viņam roku sniedzu, lai gan es sniedzu daudziem roku... Viņš mums skaidroja, ka no “Ventspils naftas” 2/3 pieder “ofšoriem”. Kur tad ir kāds labums Latvijai? Mēs it kā aizņemsimies naudu, lai tiem “Ventspils naftas” cilvēkiem būtu labāka izeja uz jūru. Tas notiks uz Latvijas rēķina, bet nodokļi un peļņa, un labumi būs Maltā vai Nauru salās izraudzītiem cilvēkiem.

Es balsošu “par” šā likuma atvēršanu, un tad mēs iesniegsim lūgumu, lai Saeima pārskata “svētos” objektus un lai tauta pārskata stratēģiskos objektus. Bez referenduma pārdot par “sviestmaizi” “Latvijas dzelzceļu”, “Latvenergo” vai mūsu ostu zemi nav pieļaujams! Tā ir tautas bagātība, un ir vienalga, ar kādu viltu mums daži latviešu patrioti ir iemācījuši, kā tautas vairākumam to izkrāpt. Var iedot viņiem zīmi, kura ilgu laiku ir nevērtīga, lai izraudzītie var to pirkt... Tā, draugi, ir vienkārši tīra, atklāta zagšana!

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pašlaik, godātie kolēģi, es gribu jums teikt, ka mums ir divi patīkami notikumi šodien.

Pirmkārt, mūsu kolēģim Viktoram Dinēvičam vakar, 25. februārī, palika 65 gadi. (Aplausi.)

Bet otram mūsu kolēģim Odisejam Kostandam tieši šodien paliek tikai 35 gadi. (Aplausi.)

Un tagad, godātie kolēģi, es lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Kamēr tiek gatavota izdruka, kuru nolasīs kolēģis Aigars Jirgens, paziņojumu vēlas sniegt deputāts Valdmanis. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie kolēģi! Šodien trijos Viesu zālē mūsu Kanādas CESO [Canadian Executive Services Overseas. - Red.] programmas koordinatore Biruta Ozola Latvijā parunās par šo programmu. Mēs viņus uzlūdzām... Kad bija diezgan maz Kanādas un Latvijas parlamentu draudzības grupas locekļu klāt, mēs nolēmām viņu uzlūgt. Es jums lūgtu visiem nākt. Es domāju, ka varētu būt interesanti. Jūs iemācītos par šīm taktikas “sēnēm” un citām labām lietām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad tiks nolasīti reģistrācijas rezultāti. Godātie kolēģi, lūdzu, uzmanīgi sekosim līdzi, lai nebūtu pārpratumu!

A.Jirgens (6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Nav reģistrējušies:

Jānis Kalviņš,

Aida Prēdele,

Pēteris Keišs... ir,

Edvīns Inkēns,

Indulis Bērziņš,

Ēriks Zunda,

Ernests Jurkāns,

Ojārs Grinbergs,

Ilmārs Bišers,

Andris Ameriks,

Andris Rubins,

Gundars Valdmanis,

Janīna Kušnere,

Odisejs Kostanda,

Ervids Grinovskis,

Kārlis Druva,

Roberts Zīle,

Māris Rudzītis.

Sēdes vadītājs. Paldies, godātie kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi! Apspriedīsim likumprojektu par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju.

Lūdzu reģistrēties kvorumam! Nospiediet reģistrācijas pogu un pēc tam vienu no balsošanas pogām - “par”, “pret” vai “atturas”. Tad reģistrācija ir notikusi. Lūdzu, godātie kolēģi, reģistrēties kvorumam. Lūdzu rezultātu! 49... arī 50. ir ieradies zālē. Varam turpināt sēdi.

Tātad turpināsim apspriest likumprojektu. Runās Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija. Lūdzu!

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es domāju, ka šis lieliskais priekšlikums ir ļoti tālredzīgs un stratēģiski pārdomāts. Mēs visi saprotam, ka pašreizējai valdībai absolūti nav ko darīt. Viņa ir gatava, piemēram, nodarboties ar “Latvijas dzelzceļa” privatizāciju. Iedomāsimies šādu situāciju: vairāki tūkstoši zemes gabalu, uz šiem zemes gabaliem dažādās pilsētās ir dažādi īpašumi ar dzīvojamām mājām, ar saimnieciskajām ēkām... Un tās nu būs lietas, ar kurām tagad nodarbosies Ministru kabinets.

Kāda tad ir pašreizējā situācija? Protams, ja Ministru kabinetam būtu pieredze un būtu attiecīgs departaments, kas atsevišķi ar šīm lietām nodarbotos... ar visām tehniskajām lietām, sākot ar valsts parādu, kapitalizāciju un beidzot ar privātīpašnieku meklēšanu un tā tālāk, tad es ticētu, ka kaut ko var izdarīt.

Godājamie deputāti! Mums ir bijis tāds interesants gadījums kaut vai ar šo Ukrainas līgumu. Lidmašīna jau ir pacēlusies gaisā, Ministru prezidents lido uz Ukrainu, bet valdība sanāk, lai sāktu apspriest šos parakstāmos līgumus, kuri līdz šim brīdim nav izskatīti. Mums ir arī kurioza situācija ar valdības deklarāciju, kura faktiski ir kļuvusi par anekdoti. Atcerēsimies kaut vai solījumu Pasaules tirdzniecības organizācijai. Ja nu galīgi nebūtu ko darīt, tad varētu noturēt kādas 20 vai 30 sēdes, kas būtu veltītas tikai Pasaules tirdzniecības organizācijai, jo, kā teica ārlietu ministrs Birkava kungs, katra nokavēta diena nes vienu miljonu dolāru zaudējumu. Tātad divos gados mēs būsim zaudējuši jau 700 miljonus.

Tā vietā, lai nodarbotos ar Ministru kabineta tiešajiem uzdevumiem, Ministru kabinets ir paredzējis sākt sev neraksturīgas lietas. Un, ja attiecībā uz šo 12.pantu būs vēl kādi īpašumi, kas nav “Latvenergo” vai “Latvijas kuģniecība”, kurus privatizē Ministru kabinets, tad tas notiks, kā te daži izteicās, arī tiešā Saeimas kontrolē. Mēs visi atceramies, ka mēs esam deleģējuši savus pārstāvjus. Katra frakcija ir deleģējusi savus pārstāvjus privatizācijas padomē un Privatizācijas aģentūras padomē, tāpēc tām ir pilnīgi visas tiesības pārskatīt gan privatizējamo objektu noteikumus, gan tos atcelt, gan arī izskatīt neskaitāmas reizes. Priekš tā jau pastāv šī Valsts privatizācijas aģentūra un šīs aģentūras padome, un valde arī pastāv. Saeimai nav raksturīgi nodarboties ar saimniecisko jautājumu risināšanu. Saeimai ir jānodarbojas tikai attiecīgi ar likumdošanu. Es vēlreiz uzsveru, ka, ja Ministru kabinets būtu ticis galā ar tiem uzdevumiem, kādi viņam ir jādara, tad es ticētu, ka viņš varētu nodarboties arī ar dažādu šķūnīšu, dzīvojamo ēku un, kā jau es teicu, ar dažādu citu problēmu risināšanu - ar šiem daudzajiem zemes gabaliem un daudzajiem īpašumiem, un dažādām jauktām īpašuma formām.

Bet ir vēl viena lieta. Faktiski mēs jau pārvēršam visu šo privatizāciju par farsu. Es saprotu, ka privatizācija nevar būt taisnīga, jo, ja tavā kabatā ir vairāk nekā manā, tad vienmēr ir iemesls to visu pārskatīt, bet tomēr, ja mēs zinām, ka šī valdība reāli strādās aptuveni līdz Jāņiem... Kāpēc es saku “reāli”? Tāpēc, ka vasarā sāksies atvaļinājums, pirms vēlēšanām visi ministri ies atvaļinājumā, Saeimas deputāti ies atvaļinājumā, tātad apmēram trīsarpus mēnešos intensīvi būtu jāizpilda... es domāju, būtu jāpabeidz tas, kas ir apsolīts valdības deklarācijā un ko Ministru kabinets nav izdarījis, un tas ir 40% apjomā, tāpēc šajā laikā izlikties, ka Ministru kabinets reāli sāks nodarboties ar privatizāciju... Tā ir reāla privatizācijas apturēšana kā tāda! Tāpēc es domāju, ka ir jāsaglabā tāda sistēma, kāda tā ir. Bet, protams, Saeima var kontrolēt, ja Valsts privatizācijas aģentūras padome ir nepareizi apstiprinājusi kādus noteikumus vai ja ir kādi iebildumi. Saeima jebkurā gadījumā var atgriezties pie atsevišķiem jautājumiem, bet nevis tā, kā ir tagad, ka vesela rinda milzīgu objektu, kā es jau teicu, - “Latvijas kuģniecība”, “Latvijas dzelzceļš”, “Lattelekom”, “Latvenergo”, “Latvijas Hipotēku un zemes banka” - pāries Ministru kabineta darbības jeb interešu lokā un Ministru kabinets sāks nodarboties ar to privatizāciju. Tas taču nav nopietni!

Es aicinu neatbalstīt un noraidīt šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Ervids Grinovskis - LZS, KDS frakcija. Grinovska kunga, šķiet, nav zālē, tāpēc vārdu dosim nākamajam - Robertam Dilbam, LZS, KDS frakcija.

R.Dilba (LZS, KDS frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Latvijas Zemnieku savienība un Kristīgo demokrātu savienība principā atbalsta, ka šis likums par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju būtu jāuzlabo, bet visādā ziņā mēs nepiekrītam tiem politiķu priekšlikumiem, ka tas vispār nebūtu jālabo vai būtu jāatliek. Mēs nepiekrītam arī šim variantam, kas šeit ir iesniegts. Šeit jau daudzi kolēģi argumentēja, ka tad, ja mēs Ministru kabinetu deleģējam kā privatizācijas procesa galveno organizētāju, mums ir jāpārskata vispār viss privatizācijas process kā tāds.

Un otrs. Ja mēs to tikai nosakām atkal kā fakta konstatējumu par privatizācijas procesa gaitu, tad tam atkal nav būtiskas nozīmes. Šādi priekšlikumi, kā konkrēti par 12.panta piekto daļu, ka tiek pieņemti lēmumi par valsts īpašuma nodošanu privatizācijai un ka attiecīgi Valsts privatizācijas aģentūrai objekta privatizācijas noteikumi ir jāiesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetam, atkal ievieš tikai neskaidrību. Kuri tad tie objekti būs un kuri nebūs privatizējami, kurā brīdī Ministru kabinets atkal var iejaukties privatizācijas procesā vai atsevišķu objektu privatizācijā.

Tāpēc mūsu priekšlikumi būtībā ir par to, ka privatizācijas procesam ir jābūt “caurspīdīgam”, lai tiešām arī sabiedrība to vairāk zinātu un redzētu, un tāpēc mums ir jāpaplašina padomju pilnvaras. Un mums nav arī problēmas to iestrādāt. Pie tam Valsts privatizācijas aģentūras valde to jau ir sākusi darīt, jo tagad jau ir pasludināta vesela rinda objektu, ierosinājusi, kuru privatizācijas noteikumi ir iesniegti padomei izskatīšanai un izvērtēšanai. Līdz ar to padomei jau sāk paplašināties šī iespēja. Bet mēs to varam arī likumā iestrādāt un attiecīgi pieņemt.

Bez tam, ja mēs tiešām gribam noteikt kādus atsevišķus ierobežojumus, tad mums ir spēkā 19.pants, kas skaidri un gaiši jau tagad deklarē ierobežojumus valsts īpašuma objektu privatizācijā. Tātad šo 19.pantu mēs varam papildināt un jau tagad tur esošajiem diviem punktiem vēl pievienot trīs vai četrus, konkrēti pasakot par tiem privatizācijas objektiem, kuri visvairāk satrauc sabiedrību un kuri visvairāk tiešām būtu jāizvērtē. Un tie varētu būt šis “Latvijas dzelzceļš”, “Lattelekom”, “Latvenergo” un vēl kādi atsevišķi objekti. Tie tad arī būtu vienīgie, par kuriem varētu runāt, ka Ministru kabinetam to privatizācija ir jāizvērtē.

Nākošais aspekts. Ministru kabinets visādā ziņā arī līdz šim varēja ļoti aktīvi piedalīties šajā procesā, bet, ja viņi to nav darījuši, tad atkal rodas jautājums: kāpēc tas tā nav bijis līdz šim un kāpēc tagad pēkšņi Ministru kabinets ir pamodies un grib aktīvi līdzdarboties privatizācijā. Līdzdarbojoties vai jebkurā citā gadījumā Ministru kabinets nes atbildību gan caur ministriem, gan kā valdība kopumā. Tātad tik un tā kopējo atbildību nes Ministru kabinets.

Tāpēc es un mūsu frakcija kopumā - Latvijas Zemnieku savienība un Kristīgo demokrātu savienība - ierosina, ka ir šis likums jāizskata. Bez tam Latvijas Zemnieku savienība un Kristīgo demokrātu savienība ir sagatavojusi priekšlikumus, kurus tā iesniegs. Tālāk mēs aicinām arī jūs, pārējos kolēģus, atbalstīt šos priekšlikumus, bet te vesela rinda priekšlikumu nav pieņemami. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Kreitusa kungs atsakās no vārda. Vai Grinovska kungs ir atgriezies zālē? Nav. Paldies. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Seiles kundze. Lūdzu!

A.Seile. Cienījamie deputāti! Noklausījusies izskanējušās debates, es secināju, ka deputātu vairākums atbalsta šī likumprojekta nodošanu komisijām, un komisijas vārdā aicinu balsot par šī likumprojekta nodošanu komisijām. Pirmais lasījums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, tagad saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām mēs izskatīsim 10 deputātu priekšlikumu atlikt šī likumprojekta izskatīšanu līdz šā gada 1.aprīlim.

Modris Lujāns vēlas runāt par šo iesniegumu. Runās “par”. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir saistīts arī ar citu likumdošanas aktu izmaiņām. Ja mēs nesaņemam un neredzam tagad šo paketi, mēs diemžēl nevaram viņu tālāk attīstīt, nedz attiecībā uz otro lasījumu, nedz arī uz trešo. Cienījamais Dilbas kungs, tas ir saistīts gan ar likumu par akciju sabiedrībām, gan ar vēl vairāku citu likumu kopumu. Kā jūs pēc pirmā lasījuma, ja mēs šodien to apstiprināsim, varēsiet attiecībā uz otro dot labojumus, ja nav zināma šī pakete kopumā? Tādēļ es aicinu atbalstīt mūsu iniciatīvu - līdz 1.aprīlim šo pirmo lasījumu neizdarīt. Lai paraksta devēji, likumdevējas iniciatīvas autori, dod pilnu paketi. Tad mēs varēsim redzēt šo shēmu.

Varu izteikties Tautas saskaņas partijas frakcijas vārdā: mēs, Tautas saskaņas partijas frakcija, esam ar mieru sagatavot šo papildu paketi šim priekšlikumam, un tad mēs 1.aprīlī varētu analizēt visu kopējo ainu.

Tādēļ aicinu atbalstīt šo iniciatīvu un atlikt šī jautājuma izskatīšanu līdz 1.aprīlim. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai kāds deputāts vēlas runāt pret šo iesniegumu?

Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es uzskatu iesniedzēju argumentus par nepamatotiem, jo grozījumi šajā likumā ir nepieciešami tūlīt. Un zināmā mērā iznāk tā: ja mēs neatbalstām šādus grozījumus, mēs neesam ņēmuši vērā sabiedrības viedokli, lai panāktu lielo privatizējamo uzņēmumu “caurspīdīgumu” un šī procesa pieejamību sabiedrībai.

Es uzskatu, ka mēs nebūsim ņēmuši vērā arī Ministru prezidenta ierosinājumu. Aicinu visus deputātus, kas atbalsta pašlaik izveidoto valdību, balsot par šā likumprojekta nodošanu komisijām - pret Lujāna kunga un viņa kolēģu ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 10 deputātu priekšlikumu - atlikt likumprojekta izskatīšanu līdz 1.aprīlim. (Starpsauciens: “Par valdību!”) Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 42, atturas - 4. Priekšlikums nav pieņemts.

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Godātie kolēģi, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 4, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Seiles kundze, lūdzu, izsakiet savus apsvērumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam.

A.Seile. Komisijas vārdā ierosinu priekšlikumus iesniegt līdz 6.martam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret Seiles kundzes minēto termiņu - 6.marts? Ir iebildumi. Lujāna kungam ir citi priekšlikumi. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, es varētu piekrist Seiles kundzei. Un patīkami, ka arī Čerāna kungs ar Kostandas kungu sāk atbalstīt visu frakciju valdošo vairākumu. Es aicinu tomēr noteikt 1.aprīli. Ja jau mēs nevarējām mierīgi izskatīt, tad... es uzskatu, ka līdz 1.aprīlim varētu gan Seiles kundze, gan arī parakstītāji sagatavot pilnu paketi, lai mēs 1.aprīlī varētu konkrētāk balsot un runāt. Tādēļ es aicinu noteikt 1.aprīli kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu šinī gadījumā Čerāna kunga kompāniju atbalstīt šo iniciatīvu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Čerāna kungam ir vēl kāds priekšlikums. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka šeit šo privatizācijas likumprojektu sakārtošanu nevajadzētu bezgalīgi vilkt garumā, bet tajā pašā laikā man šķiet, ka priekšlikumu iesniegšanai viena nedēļa varētu būt nedaudz par maz, jo tiešām ir vajadzīgs ļoti nopietns darbs. Tāpēc man būtu priekšlikums noteikt 13.martu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu, tas zināmā mērā būtu kompromisa priekšlikums. Es ļoti ceru, ka varētu par to vienoties. Tad varētu pietiekami principiālus labojumus šeit iestrādāt, un, ja tie labojumi netiktu pieņemti, tad, protams, varētu pēc tam mēģināt šo procesu bloķēt vai bremzēt. Mans priekšlikums ir 13.marts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ozoliņa kungam ir vēl kādi priekšlikumi. Lūdzu!

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Cienījamo Prezidij! Man īpašu priekšlikumu nebūs. Katrā ziņā par 6.martu es negrasos balsot, jo man ļoti daudz pārdomu jau ir bijis gada laikā...

Sēdes vadītājs. Ozoliņa kungs, lūdzu priekšlikumus par konkrētiem priekšlikumu iesniegšanas termiņiem. Debates ir beigušās.

L.Ozoliņš. Es pamatoju, kāpēc. Es gribu paskaidrot, kāpēc es gribu...

Sēdes vadītājs. Lūdzu priekšlikumus, Ozoliņa kungs! Lūdzu, runājiet par lietu!

L.Ozoliņš. Es gribu ierosināt 15.martu. Vienkārši tāpēc, ka tiešām laiks ir vajadzīgs un apmēram 3 nedēļas vajadzētu, lai mēs saprastu, ka tomēr Ķeguma HES un Rīgas HES, un Pļaviņu HES nav privatizējamas. Lai mēs saprastu, ka mums jāpatur mums pašiem svēti objekti, piemēram, kaut vai Ķemeru nacionālais parks kopā ar sērūdens avotiem un sanatoriju. Un ka mums vajadzētu arī domāt par to, kas būs un kāda izskatīsies Latvija pēc tādas sasteigtas privatizācijas, jo tieši šinī laikā, mainoties Saeimas sastāvam, droši vien tā privatizācija būtu jāpasteidzina, jo tas būtu izdevīgi tiem, kas pašreiz ar to rīkojas. Tieši tāpēc es ierosinu - līdz 15.martam. Pārdomām un loģisku priekšlikumu ierosināšanai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Varbūt ir vēl kādi priekšlikumi? Seiles kundze, lūdzu!

A.Seile. Cienījamie deputāti! Tas ir ļoti jauki, ka deputāti rūpējas par šiem iesniegumu termiņiem. Bet komisijas apsvērumi, izvirzot 6.martu, bija šādi: attiecībā uz otro lasījumu noteikt īsāku termiņu, bet attiecībā uz trešo lasījumu, kad būs redzams, cik nopietni un būtiski ir grozījumi, atstāt priekšlikumu izskatīšanai garāku termiņu. Bez tam vēl jāteic, ka 1.aprīlis nav nekāds nopietns termiņš šāda svarīga likumprojekta izskatīšanai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Urbanoviča kungam vēl ir priekšlikumi. Lūdzu! Es tikai lūdzu visus deputātus ņemt vērā, ka debates ir beigušās, un lūdzu ierosināt termiņus.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Es nepiekrītu nevienam, kas iepriekš runāja par termiņiem. Man ir daudz reālāks priekšlikums. Es domāju, tas varētu būt 24.jūnija vakars, un es gribu, tāpat kā visi pārējie, izmantot iespēju un pamatot savu viedokli. Es jau pateicu, Dobeļa kungs, - 24.jūnijs. Es nepiekrītu arī Dobelim, kas sauc: “23.jūniju!” 24.jūnijs. Jāņi. Nevis Līgo. Kāpēc? Pirmām kārtām tāpēc, ka es esmu Privatizācijas aģentūras padomes loceklis un biju klāt, kad tika pieņemts lēmums “Latvijas kuģniecības” sakarā. Tur ir šāds formulējums (paklausieties!): lūgt Ministru kabinetu līdz šā konkrētā likuma izskatīšanai paust savu viedokli “Latvijas kuģniecības” sakarā.

Cienījamais valdošais vairākums! Ja šodien mēs sašaurināsim šo ...

Sēdes vadītājs. Urbanoviča kungs, lūdzu datumu! Nu nedebatēsim! Debates ir beigušās. 24.jūnijs - tāds ir jūsu priekšlikums.

J.Urbanovičs. Bet man ir tiesības to pamatot, Čepāņa kungs!

Sēdes vadītājs. Godātais kolēģi! Debates par likumprojektu ir beigušās. Jūs pēc būtības debatējat par likumprojektu. Debates ir beigušās. Tagad ir jāiesniedz savi priekšlikumi par to, cik ilgā laikā ir iesniedzami priekšlikumi attiecībā uz otro lasījumu.

J.Urbanovičs. Man ir tiesības pamatot jebkuru savu priekšlikumu. Ja jūs domājat savādāk, tā ir cita lieta. Bet jums gan nav taisnība, Čepāņa kungs!

Sēdes vadītājs. 24.jūnijs. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Žēl, bet nav. Izšķirsim jautājumu balsojot. Tālākais datums ir Urbanoviča kunga minētais - 24. jūnijs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 45, atturas - 1. Nav pieņemts.

Nākamais termiņš ir 1.aprīlis. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu - līdz šā gada 1.aprīlim iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 43, atturas - 3. Arī šis priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk ir 15.marts. Ozoliņa kunga priekšlikums. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo priekšlikumu - līdz 15.martam iesniegt priekšlikumus. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Reģistrējušies ir 88 deputāti, 39 nepiedalās balsošanā. Atkārtoti lūdzu zvanu! (Zālē liels troksnis.) Lūdzu, nomierinieties! Balsojam! Atkārtoti lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo priekšlikumu - par 15.martu. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 38, atturas - 4. Arī šis priekšlikums nav pieņemts.

Balsojam par nākamo - 13.marts. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu - kā iesniegšanas termiņu noteikt 13.martu. Lūdzu rezultātu! Atkal nav kvoruma. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Vēlreiz lūdzu deputātus piedalīties Saeimas darbā! Lūdzu rezultātu! Atkal nav kvoruma. Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 11.30. Uz piecām minūtēm. Pēc piecām minūtēm lūdzu deputātus atgriezties sēžu zālē!

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdes vadītājs. Pārtraukums ir pagājis. Lūdzu deputātus atgriezties zālē un piedalīties balsošanā par šo iesniegumu - priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam iesniegt līdz 13.martam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 36, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to paliek priekšlikums iesniegt priekšlikumus līdz 6.martam.

Nākamais darba kārtības jautājums ir no otrās sadaļas. Lēmuma projekts “Par dažu apgabaltiesu tiesnešu apstiprināšanu”. Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Ir vairāki dokumenti par tiesnešu apstiprināšanu. Pirmais ir dokuments nr.3827. Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra iesniegumus un aicina balsot par šiem projektiem. Pirmais: apstiprināt Jāni Dimperu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Četrdesmit deputāti nepiedalās Saeimas darbā, bet precīzi un perfekti saņem algu. Varbūt vajadzētu sākt drukāt masu informācijas līdzekļos šo deputātu uzvārdus. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu “Par dažu apgabaltiesu tiesnešu apstiprināšanu”. Lūdzu rezultātu! Lūdzu tehniskos speciālistus darīt visu iespējamo, lai balsošanas režīms ieslēgtos ātrāk. Ja tas nav iespējams, aiciniet firmas “Philips” pārstāvjus. Ja paši netiekam galā.

Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 7. Jānis Dimpers apstiprināts par Latgales apgabaltiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Nākamais lēmuma projekts - apstiprināt Āriju Kozlovsku par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 2. Ārija Kozlovska apstiprināta par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts par Jāņa Tiltiņa apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats. Godātie deputāti, dokuments nr.3828. Jautājums ir izskatīts Juridiskajā komisijā, un Juridiskā komisija aicina atbalstīt lēmuma projektu - apstiprināt Jāni Tiltiņu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 4. Jānis Tiltiņš apstiprināts par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts par Ilzes Valbakas iecelšanu par Talsu rajona tiesas tiesnesi. Komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats. Godātie deputāti, dokuments nr.3829. Juridiskā komisija ir izskatījusi un aicina atbalstīt lēmuma projektu - iecelt Ilzi Valbaku par Talsu rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 3. Ilze Valbaka iecelta par Talsu rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts “Par dažu administratīvo tiesnešu iecelšanu”. Komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats. Dokuments nr.3830. Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un aicina atbalstīt šādu lēmuma projektu: iecelt Juri Stukānu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 5. Juris Stukāns ir iecelts par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

M.Grīnblats. Un vēl viens lēmuma projekts no šī paša dokumenta - iecelt Jāni Utānu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 3. Jānis Utāns iecelts par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu vienošanos tagad izskatīsim jautājumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu. Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosināja pagarināt līdz šā gada 5.martam priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Tūrisma likums” izskatīšanai otrajā lasījumā. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 5.martam.

Tālāk. Saskaņā ar mūsu balsojumu tagad izskatīsim darba kārtības 46.jautājumu - “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3753-b. Komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus par grozījumiem Ārstniecības likumā. Pirmie astoņi priekšlikumi, kas tabulā ir iekļauti (sākot no priekšlikuma nr.1 līdz priekšlikumam nr.8.), visi attiecas uz 1.panta 4. punkta redakciju. Ir runa par ārstniecības personu sertifikāciju. Tā kā ir tik daudz priekšlikumu, es gribētu nedaudz komentēt.

Tad, kad tika pieņemts Ārstniecības likums, redakcija bija šāda: sertifikāts ir Ārstu biedrības vai Ministru kabineta pilnvarotas institūcijas izdots dokuments. Ar šo redakciju tika nostiprināta likumā tā kārtība, kas ārstu sertifikācijai bija, sākot no 1992.gadā pieņemtā lēmuma. Tad to uzsāka ar Labklājības ministrijas lēmumu, vēlāk - ar Ministru kabineta noteikumiem. Pamatojoties uz Ārstniecības likumu, Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus un ir pilnvarojis divas sabiedriskās organizācijas - Ārstu biedrību un Māsu asociāciju - veikt ārstniecības personu sertifikāciju. Bet, tā kā par šo pantu pašreiz ir iesniegti vairāki priekšlikumi pilnvarot arī citas sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienību (vienu), komisija vadījās pēc sekojoša viedokļa. Likumā par atbilstības novērtēšanu ir noteikts: ja tā ir reglamentētā sfēra, tad valdība - Ministru kabinets - pilnvaro attiecīgo institūciju. Un tādēļ komisija ir daļēji atbalstījusi deputāta Požarnova, kā arī deputātu Lagzdiņa un Tomašūna priekšlikumu - noteikt, ka ārstniecības personas sertifikāts ir Ministru kabineta pilnvarotas sertifikācijas institūcijas izsniegts dokuments. Komisija ir savu redakciju jeb variantu formulējusi, un tas ir iekļauts tabulas 1.lappusē, tajā ailē, kas ir labajā pusē. Tur ir teikts: “ārstniecības personas sertifikācija - ārstniecības personas profesionālās sagatavotības un kompetences vērtēšana, kuru veic Ministru kabineta pilnvarota sertifikācijas institūcija;”. Jo komisija uzskatīja, ka nav Saeimai jāizskata šis jautājums, bet, tā kā likums to ir noteicis, lai to nosaka Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Runās Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es šodien ļoti lūdzu jūs iedziļināties šajos jautājumos. Es domāju, ka nekādi citi jautājumi šeit īpašas debates neizraisīs. Jautājums ir par ārstniecības personu sertifikāciju. Es pats esmu bijis tas cilvēks, kas stāvējis pie šīs idejas šūpuļa un 1992.gadā izveidojis šo Latvijas Ārstu biedrības veikto sertifikāciju (No zāles dep. R.Jurdžs: “Nemelo!”) un tajā ziņā Andrejam Požarnovam ir pilnīga taisnība. Taču toreiz es viņu izveidoju nevis tādēļ, lai kāda ārstniecības organizācija, Ārstu biedrība, pelnītu ar to naudu, bet tādēļ, lai noteiktu ārstu kvalitāti, zināšanas, praksi un iemaņas. Diemžēl viss mūsu valstī laiku pa laikam tiek izmainīts. Kā visi labie nodomi pārvēršas par naudas pelnīšanas versiju, tā arī šoreiz ir iznācis.

Es lielākajai daļai no jums esmu izdalījis Labklājības ministrijas sagatavotu dokumentu, kurš tūlīt tiks apstiprināts. Šis dokuments liecina, ka katrai ārstniecības personai būs par sertifikātu jāmaksā konkrēta naudas summa... (No zāles dep. R.Jurdžs: “Nemelo!”) Tā nav bijusi rakāšanās miskastē, šis dokuments ir saņemts no Labklājības ministrijas, kurā jūs esat parlamentārais sekretārs, Jurdža kungs, jūs to ļoti labi zināt. Šajā dokumentā sacīts, ka katrai medicīnas māsai un katram ārstam būs par sertifikāciju jāmaksā liela naudas summa - līdz 42 latiem. Ja jau Labklājības ministrija nekad nav iestājusies par ārstu algu palielināšanu un māsu algu palielināšanu un ja jau mēs nebijām spējīgi budžetā izdarīt labojumus un palielināt labklājības sfērai, proti, medicīnai, kopējo budžetu, tad reketa veidā piespiest viņus maksāt 42 latus ir vairāk nekā noziedzība. Un tādēļ es piedāvāju, lai būtu vismaz divas alternatīvas organizācijas, lai šīs alternatīvās organizācijas, savstarpēji konkurējot, viena otrai neļautu izveidot šādu reketa formu - ņemt lielu naudas summu par sertifikāciju.

Es jūs aicinu izlasīt visus šos priekšlikumus. Es, bez šaubām, aicinu balsot par savu priekšlikumu, bet, ja man ir pilnīgi godīgi jāatzīst, tad optimālākais ir deputāta Kalviņa priekšlikums, kam šeit ir trešais numurs. Ir vienmēr jābūt atklātam pret sevi. Es jūs aicinu balsot par savu priekšlikumu. Bet, ja nevēlaties balsot par to, tad balsojiet par deputāta Kalviņa priekšlikumu, kurš ļauj Latvijas Ārstu biedrībai turpināt sertifikāciju, taču izvirza arī alternatīvu organizāciju, tā ir Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība. Kas ir šī profesionālo organizāciju savienība? Latvijā ir šādas profesionālas asociācijas - ķirurgi sertificē ķirurgus, dakteris Golubovs sertificē “lorus”, un tamlīdzīgi. Es vienkārši vēlētos, lai nebūtu tādas situācijas, ka šī naudas summa tiktu ievākta milzīgās devās vienas pašas Latvijas Ārstu biedrības, kā “jumta” organizācijas, labā.

Un vēl. Par Eiropas Savienības normatīvajiem dokumentiem. Ir skaidri un gaiši pateikts, ka nevar tā pati organizācija, kas veic apmācību, veikt arī šīs apmācības novērtēšanu un par to saņemt naudu. Tā kā Latvijas Ārstu biedrība ir izveidojusi savu pēcdiploma apmācības institūtu, kuru visādā ziņā uzsver kā vienīgo pēcdiploma apmācības institūtu, vienīgo apmācības iestādi pēc diploma, viņi nevar paši... Nevar vispirms ņemt naudu par to, ka apmāca, un pēc tam ņemt naudu par to, ka novērtē.

Jums visiem Latvijas Ārstu biedrība izplatīja savu žurnālu “Latvijas Ārsts”, man ir liels prieks par šo žurnālu. Tur jūs redzējāt, ka tieši Latvijas Ārstu biedrība ir tā organizācija, kas veido fakultāti pie Latvijas Universitātes kā alternatīvu Medicīnas akadēmijai, kā alternatīvu medicīnas fakultāti, un tas tiek organizēts uz šī pēcdiploma apmācības institūta bāzes. Tātad Latvijas Ārstu biedrība, pirmkārt, šķeļ Latvijas medicīnas izglītību; otrkārt, viņa veido savu stipru pēcdiploma apmācības iestādi, kurā visiem būs obligāti jāmācās, un pēc tam obligāti tiks veikta sertifikācija, kas rada šo reketu kā pilnīgi noslēgtu loku.

Es jūs ļoti aicinu balsot pēc kārtas un atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu turpināt to sarunu, ko sāka Apiņa kungs kā tīrs profesionālis, kas ļoti labi pārzina šīs lietas.

Paskatoties Latvijas likumdošanā, mēs ieraugām nesakritību attiecībā uz šo grozījumu. Ir runa par vienu likumu, ko man ir bijis tas gods parakstīt, izpildot Valsts prezidenta funkcijas tanī brīdī, kad Valsts prezidents ir bijis ārpus šīs republikas robežām. Un tas likums saucas - Jurdža kungs un Vidiņa kungs, to it īpaši jums, diviem dakteriem, kas pašlaik sēž zāles beigās un ņirgājas par saviem kolēģiem, vajadzētu zināt - “Par atbilstības novērtēšanu”, un tur 1. panta 10. punktā ir ierakstīts, ka sertifikācijas institūcijai jābūt no ražotāja un patērētāja neatkarīgai. Kā var Slimnīcu biedrība būt neatkarīga no ražotāja un patērētāja? Ja jūs uzskatāt, ka Latvijā likumdošana nav jāsaskaņo, bet jāvadās tikai pēc tā, kas ir izdevīgs Vidiņam, Glāzītim vai vēl kādam, tad arī tāda ir jūsu attieksme pret saviem kolēģiem.

Augsti godātie deputāti! Mums ar Apiņa kungu tika izrādīta ļoti liela cieņa. Tika uzrakstīta vesela vēstule, kurā tika norādīts uz to, ka divi deputāti - Apinis un Kreituse - apzināti maldinājuši Saeimu. Līdz manīm gan tā nenonāca. Diemžēl man šo vēstuli neiedeva, bet ārstiem šāda vēstule tika izplatīta. Bija runa par to, ka mēs šeit neesot runājuši taisnību par reālo situāciju, kāda eksistē attiecībā uz sertifikāciju. Man gribētos atgādināt jums, cienījamie vēstules autori no Latvijas Ārstu biedrības, ka šī jūsu vēstule ļoti atgādina Deivida Berija rīcību - viņš saka, ka Latvijas Bankā esot nepareizi protokoli. Man gribētos, lai jūs šajā vēstulē izlabotu vismaz datumus, kas ir norādīti nepareizi, - sākot ar to datumu, kurā šis likumprojekts tika pirmajā lasījumā pieņemts Saeimā. Vismaz tik daudz vajadzētu noskaidrot, pirms raksta oficiālu dokumentu un to izplata ārstu aprindās.

Un tāpēc es gribētu jūs, kolēģi, vēlreiz informēt par to, ka pret šādu priekšlikumu, ka to veic Slimnīcu biedrība, iebilst ne tikai Kreituse un Apinis šeit, Saeimas zālē, bet pret to iebilst arī veselības aprūpes darba devēju asociācija, Latvijas ķirurgu asociācija. Pati sevi iesaka tikai Latvijas Slimnīcu biedrība, kārtējo reizi pēc principa - paši pūta, paši dega.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij un augsti godātie kolēģi! Es ar šo problēmu esmu nodarbojies jau no tā paša laika, kad Apiņa kungs... Viņš teica: es iesāku sertifikāciju! Apiņa kungs, nevis jūs iesākāt sertifikāciju, bet gan Latvijas Ārstu biedrība. Ne jau jūs vienpersonīgi to noteicāt.

Es varu informēt Saeimas deputātus par to, kādā veidā bija noteikta maksa par šo sertifikātu iegūšanu. Apiņa kunga priekšlikums bija, ka ārstam, kas sertificējas, jāmaksā 50% no savas algas. Tas bija, Apiņa kungs, jūsu priekšlikums, un Latvijas Ārstu biedrības valde to apstiprināja, un to apstiprināja arī izveidotā Sertifikācijas padome. Kad jūs jau bijāt aizgājis prom no sava dziļi radošā darba, no Latvijas Ārstu biedrības prezidenta amata, tad cena... to jūs tagad mēģināt iestāstīt deputātiem, un to Kreituses kundze varbūt nezina: tā peļņa, kas Latvijas Ārstu biedrībai paliek - ir runa par sertifikātu izdošanu, applēvošanu, izdruku, par eksaminācijas jautājumu sakārtošanu un tā tālāk -, ir 5 lati no katra sertifikāta. Šeit arī ieiet nauda... no šīs naudas top apmaksāta atbildīgā Sertifikācijas padomes sekretāre, kas visas šīs lietas kārto. Un, cik man ir tagad zināms, tagad tā sistēma ir kompjuterizēta un tur strādā vēl divi darbinieki, kas nodarbojas tikai ar sertifikācijas jautājumiem.

Cienītais Apiņa kungs! Kādēļ vispār šī lieta kļuva aktuāla? Tas bija vispirmām kārtām tādēļ, ka atsevišķas ārstu asociācijas, tādas kā ģimenes ārstu asociācija, patvarīgi noteica maksu par šo sertifikācijas procesu un tā sasniedza pat 250 latus. To jūs ļoti labi zināt. Latvijas Ārstu biedrība bija kategoriski pret to, pret tādu naudas plēšanu jeb naudas izspiešanu no ārstiem, kuriem tiešām ir zemas algas. Es nezinu, kur jūs rāvāt šo neapstiprināto Labklājības ministrijas cenrādi - ārstniecības personu sertifikācijas pakalpojumu cenrādi. Tas jau vēl nav apstiprināts. Šis cenrādis ir ļoti pieņemams visai ārstu sabiedrībai.

Es vēlreiz jūs, Apiņa kungs, aicinu tomēr ievērot kaut kādas pieklājības normas un tādā veidā neuzbrukt Latvijas Ārstu biedrībai - ne tās valdei, ne tās prezidentam. Šeit tās tiešām nav partiju intereses, kā jūs to mēģināt piedēvēt, šeit ir visu ārstu intereses. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viesturs Boka - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es aicinu atgriezties pie tēmas. Mēs runājam par sertifikāciju. Turklāt jautājumam par sertifikāciju faktiski ir divas daļas: viena ir par ārstniecības personu sertifikāciju, un viena ir par ārstniecības iestāžu sertifikāciju. Visu cieņu Kreituses kundzei, bet Slimnīcu biedrība attiecas uz šī jautājuma otro daļu, kurā ir runa par ārstniecības iestāžu sertifikāciju. Visi, kas līdz šim kāpuši tribīnē, ir runājuši par pirmo sadaļu - par ārstniecības personu sertifikāciju. Bez šaubām, sertifikāta mērķis ir apliecinājums, ka cilvēks var pildīt šo darbu un strādāt šajā profesijā. Tātad ir jautājums: kas to sertifikāciju izdara? Bez šaubām, tas ir jādara tādai institūcijai, kas ir kompetenta un spējīga to izdarīt. Vēsturiski, protams, tas tā ir iegājies, jo sākumā bija Ārstu biedrība. Nupat ir radušās arī citas organizācijas, kuru kompetence arī nav noliedzama, ir vairākas asociācijas, kas savā, teiksim, stiprumā un kompetencē, un organizētībā neatpaliek no Ārstu biedrības. Tātad varētu būt vairākas šādas institūcijas, kuras apliecina personas profesionālo varēšanu.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā bija sēde, kurā piedalījās praktiski visas ieinteresētās puses, arī Rīgas Stradiņa universitātes rektors, un būtībā es nedzirdēju principālus iebildumus pret formulējumu, kuru bija ieteikusi komisija. Tā kā Latvijā ir vairākas šādas iestādes, kuras ir spējīgas sertificēt (un piedāvājums šajā procesā varētu būt liels), ir priekšlikums formulēt šo punktu tā: to izdara Ministru kabineta pilnvarota institūcija. Ja reiz mēs uzskatām, ka valstī kārtība ir vajadzīga un valdība ir spējīga to darīt, tad Ministru kabinets var pilnvarot institūciju vai vairākas institūcijas, kuras šajā brīdī ir vispiemērotākās, lai veiktu šo procesu.

Kas attiecas uz ārstniecības iestāžu sertifikāciju, būtībā situācija ir līdzīga. Vēsturiski ir nodibinājusies organizācija, viņa attīstās, hospitāļu asociācijas pasaulē ir ļoti populāras, un acīmredzot nebūtu pamata noliegt to, ka Latvijā šī biedrība attīstīsies. Bet, lai jautājums tiktu risināts valstiski noteiktā kārtībā, arī Ministru kabinetam var uzticēt pilnvarot visatbilstošāko institūciju konkrētajam brīdim.

Un tāpēc es aicinu visus neiedziļināties kārtējās uzvārdu konfrontācijās, bet balsot par pietiekami korektu priekšlikumu, ka Ministru kabinets reglamentē šo kārtību. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Nagobads - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godāto Prezidij, godātie kolēģi! Daudzējādā ziņā skaidrojumu, kā vajadzētu rīkoties, nupat deva dakteris Boka savā runā, un tiešām es arī gribētu aicināt pilnīgi nošķirt šīs divas lietas. Bet pie tā mēs vēl atgriezīsimies.

Tātad ir runa par juridisko personu - ārstniecības iestāžu - sertifikāciju un par atsevišķu ārstu iemaņu atbilstības novērtēšanu. Es domāju, ka, ja runā par šo pirmo - ārstu sertifikāciju, tad ir jāteic, ka ir astoņi priekšlikumi iesniegti komisijā, dažādas versijas. Manuprāt, mēs paši esam pieņēmuši pagājušajā gadā likumu par atbilstības novērtēšanu un tajā likumā esam noteikuši, ka obligātajā vai tā saucamajā reglamentētajā sfērā noteikumus, kādā veidā sertificējamas ārstniecības personas, nosaka Ministru kabinets. Nevis likumā deklarēt, ka ir noteiktas tās vai citas sabiedriskās organizācijas, kas izsniedz šos sertifikātus... Diez vai Saeimai vajadzētu iejaukties Ministru kabineta funkcijās tā iemesla dēļ, ka šodien to vai citu medicīnas darbinieku sabiedrības daļu neapmierina Ministru kabineta rīcība un Ministru kabineta noteikumi.

Tādēļ es aicinu balsot pret visiem šiem astoņiem priekšlikumiem un līdz ar to nobalsot par komisijas izstrādāto priekšlikumu, kas mums izsniegtajās tabulās ir iestrādāts malējā ailē labajā pusē. Nobalsot par to. Un tad jau šo diskusiju varētu pārnest uz Ministru kabinetu, kas izstrādātu mediķu sabiedrībai, ārstiem pieņemamus sertifikācijas noteikumus. Tas būs pilnīgā saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumu par atbilstības novērtēšanu.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Es tiešām negribēju runāt par lietas būtību, bet gribēju norobežoties no šīs konfrontācijas. Bet, tā kā šeit ir izskanējuši zināmi apmelojumi, man tomēr jāsaka, ka galvenais strīds jau nav par to, kas tā organizācija būs un kāda tā būs.

Bet Kalviņa kungs pareizi teica. Apinis savulaik bija Ārstu biedrības prezidents, pēc tam viņš bija žurnāla redaktors. Tad, kad viņš aizgāja no Ārstu biedrības prom, viņš pieprasīja savu daļu. Un dabūja tā vietā pigu.

Un kopš tā laika viņš strīdas un nepārtraukti apmelo Ārstu biedrību. Šeit ir viņa izdotais žurnāls, kurā viņš ir redaktors. Viņš raksta: “Visas Latvijas kolēģu priekšā es piedāvāju tev kompromisa pamatus. Esmu ar mieru Latvijas ārstu žurnālā nepublicēt materiālus, kas būtu pret tavu vai Latvijas Ārstu biedrības valdes prestižu vērsti. Esmu ar mieru [..] atgriezties atpakaļ Ārstu biedrības telpās. Mēs varam sastrādāties pie žurnāliem, mēs varam kopīgi tos veidot Latvijas veselības aizsardzības vārdā.” Un tā tālāk. Tā ir visa tā būtība, tā ir visa tā sāls. Tā ir vienkārši tikai konkurence, un tas ir bizness.

Un šī ārstu sertifikācija no 1992.gada ir notikusi. Ārstu sertifikācijā dalību ņem četras profesionālās asociācijas. Ņem dalību 400 speciālisti, ārsti. Un visi viņi ir apmierināti ar šo kārtību. Bet, lūk, vajag taisīt kašķi. Un tāpēc tiek izveidota atsevišķa organizācija, kura nav vis sabiedriska organizācija, bet organizāciju apvienība, kur individuālie biedri nevar iestāties, kur viņi netiek pieņemti. Kur ir tikai iestāžu vadītāji. Tagad, lūk, parādās priekšlikumi to izmainīt, visu to nolemt Saeimā, lūk, taisīt politisku balsojumu par to, kas turpinās to darbu, kādā veidā tas tiks izmainīts. Nevis Ministru kabinets... Bet, ja jau ir runa par lietas būtību, tādā gadījumā Ministru kabinetā ir Uzņēmumu reģistrs. Uzņēmumu reģistrā ir visu organizāciju statūti. Lai Ministru kabinets izspriež, kura ir tiesīgāka, kura nav. Ja kāda netiks galā - lūdzu! Izmainīs to. Bet nevajag taisīt to šeit kā politisku balsojumu, jo arī šajās organizācijās tie politiskie spēki ir pārstāvēti dažādi.

Tāpēc es aicinu noraidīt visus priekšlikumus un atstāt komisijas variantu, lai Ministru kabinets pilnvaro atbilstoši likumam par atbilstības novērtēšanu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - otro reizi. (Starpsauciens: “Pietiek!”)

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Bokas kungs un Nagobada kungs! Viss būtu labi, bet jūs neesat ievērojuši mazu niansi. Ja priekšlikumā tas būtu ierakstīts daudzskaitlī - “Ministru kabineta pilnvarotas sertifikācijas institūcijas” - , tad viss būtu kārtībā. Bet ierakstīts ir vienskaitlī - “institūcija”. Līdz ar to jautājums ir atrisināts par labu tam tekstam, kāds ir bijis pirmajā redakcijā. Un es nekādi nevaru saprast, kāpēc jūs iebilstat pret profesionālajām asociācijām. Nav nosaukta neviena šinī priekšlikumā, un profesijas pārstāvji paši var izvērtēt to, kas ir. Es jums vēlreiz atkārtoju: ja jūsu priekšlikumā būtu daudzskaitlis, viss būtu kārtībā. Bet jūsu priekšlikumā ir vienskaitlis, un līdz ar to tā ir tikai vai nu Ārstu biedrība, vai Slimnīcu biedrība, vai kāda cita. Tāpēc es aicinu deputātus atbalstīt Apiņa kunga priekšlikumu, un Apiņa kunga priekšlikuma atbalstīšanas gadījumā es atsaukšu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es neesmu mediķis, bet, skatoties uz visiem šiem priekšlikumiem, kas šeit ir iesniegti, no to iekšējās loģikas izriet tas, ka atbalstāms būtu Kalviņa kunga priekšlikums, proti, dot šīs sertifikācijas tiesības gan Latvijas Ārstu biedrībai, gan arī Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienībai. Jebkurš monopolstāvoklis ir slikts. Ja šeit pastāv šis nopietnais konflikts, tad pareizākais risinājums būtu dot tiesības gan vienai, gan otrai. Lai tad abas šīs organizācijas strādā un pierāda to, kura no viņām būtu dzīvotspējīgāka šajā jomā. Es domāju, ka viņas abas būtu dzīvotspējīgas. Es domāju, izbeigsim šeit šīs debates un nobalsosim, lai darbs notiek! Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu īsi pateikt divas lietas. Pirmā. Ar sabiedriskām organizācijām, kā mēs nereti esam novērojuši dažādās sfērās, ir tā - viņas rodas, uzplaukst, panīkst, iznīkst. Es domāju, ka Ministru kabinets varēs veiksmīgāk un ātrāk reaģēt uz šīm parādībām atsevišķās sabiedriskās organizācijās nekā tad, ja viņas jau būs nostiprinātas likumā. Mēs tam neizsekosim...

Otra lieta. Es gribētu iebilst Kreituses kundzei attiecībā uz jautājumu, vai lietot vienskaitli vai daudzskaitli. Mēs likumdošanā parasti lietojam vienskaitli, jo vadāmies pēc tāda principa: ja kādam piešķir tiesības izdarīt vienu lietu vienreiz, tad tas nozīmē, ka viņš var darīt to daudzreiz. Ja piešķiram kādai institūcijai vai kādam cilvēkam tiesības, mēs nosaucam viņu vienskaitlī, saprotot to, ka tas attiecas uz visiem, kam ir šis pats statuss.

Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: “Nav attaisnojuma.”)

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ir jāatvainojas kā komisijas priekšsēdētājai, bet tā tiešām ir tehniska kļūda. Bija principiāls balsojums komisijā, ka te ir daudzskaitlis. Un to es lūdzu iekļaut arī stenogrammā.

Es aicinātu jūs pārtraukt debates, jo jūs redzat, kas te notiek. Te patiešām sākas personiski apvainojumi, sākas dažādi interešu konflikti starp organizācijām. Es domāju, ka komisijas priekšlikums ir vispareizākais - lai Ministru kabinets izsver atbilstoši likumam un piešķir tiesības. Es jūs aicinu atbalstīt komisijas variantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Pēteris Apinis, otro reizi.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Paldies Andrejam Požarnovam, kurš beidzot ir izlasījis to, ka es tiešām aicinu beigt šo karu starp Latvijas ārstu dažādām daļām. Viņš to nevarēja “izlasīt” kādus mēnešus četrus. Paldies! Jā, es tiešām ceru, ka tu tagad esi izlasījis un mums iznāks pēc tam sarunāties.

Otrs jautājums. Lai būtu atklāti, es atsaucu savu priekšlikumu par labu Kalviņa kunga priekšlikumam, kurš ir godīgs un rāda iespējas abām organizācijām. Es negribu teikt, ka Latvijas Ārstu biedrībai nav jānodarbojas ar sertifikāciju. Es tiešām uzskatu, ka viņa ir pelnījusi to, lai arī viņai būtu tiesības ar to nodarboties, bet nevar būt tāda situācija, ka viena organizācija nosaka spēles noteikumus. Līdz ar to ceļas cena.

Diemžēl, patīk mums tas vai nepatīk, bet Latvijas Ārstu biedrība pašlaik ir politiska pasūtījuma izpildītāja vienai politiskajai partijai. Ir tā diemžēl, dakteri Požarnov! Tanī mirklī, kad jums bija jāparakstās, lai kaut kādā vīzē palielinātu finansējumu medicīnai, jūs partijisku interešu dēļ to nedarījāt. Es tiešām ticu, kolēģi, ka mēs varētu beigt šodienas strīdus. Es jūs aicinu balsot par Kalviņa kunga priekšlikumu, bet atsaucu savējo. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais runās Aleksandrs Golubovs. Lūdzu!

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Ko pieņēma komisija? Komisija pieņēma to, ka sertifikāciju veiks tāda institūcija, kuru nozīmēs Ministru kabinets. Bet te es redzu Labklājības ministrijas jau sagatavoto projektu, kur ir rakstīts, ka vienīgā institūcija, kura var veikt ārstu sertifikāciju, ir šī politizētā Latvijas Ārstu biedrība. Es uzskatu, ka, ja reiz Latvijas Ārstu biedrībai dod iespēju veikt sertifikāciju, tad vajadzētu šo iespēju dot arī katras nozares profesionālajai asociācijai, katrai medicīnas nozarei. Tāpēc es lūdzu nobalsot šajā likumā arī par to, ka var veikt tieši arī profesionālā organizācija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš, otro reizi.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Varētu jau piekrist tam, ko deputāts Golubovs tikko teica, bet, Golubova kungs, ko jūs darīsiet ar tām asociācijām, kur ir 8 cilvēki? Viņi eksaminēs un viens otram izdos sertifikātus. Šeit ir tā viena lieta, kas ir pretrunā.

Un otrais, ko es gribētu uzsvērt ir tas, ka Latvijas Ārstu biedrības sertifikācijas komisijās praktiski ir tikai šo asociāciju pārstāvji. Te ir tikai viens komisijas loceklis no Latvijas Ārstu biedrības. Principā šīs profesionālās asociācijas to jau dara. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs. Augsti godātie kolēģi! Pirmkārt, gribētu teikt paldies Kreituses kundzei par to, ka viņa ievēroja šo tehnisko kļūdu, ko komisijā mēs nobalsojām, bet tabulā tas vēl nav ietverts. Varbūt to varētu ieprotokolēt, ka šeit komisija tomēr domāja runāt par sertifikācijas institūcijām daudzskaitlī, jo Golubova kungs vienkārši neizlasīja līdz galam dokumentu, ko viņš paņēma. Pašreiz sertificē divas pilnvarotās institūcijas, un, ja tas būs vajadzīgs, lai Ministru kabinets pilnvaro vēl.

Jautājums par to, vai var pilnvarot jebkuru profesionālo asociāciju. Pieņemsim, psihoterapeitiem ir astoņas profesionālās asociācijas. Psihoterapeiti nevar savā starpā saprasties un tiklīdz ir 10 cilvēki, viņi nodibina savu asociāciju, taču komisijā ir 7 cilvēki. Vai viņi viens otram izdos dokumentu? Tādā gadījumā tas viss aiziet pilnīgi garām.

Vēl es gribētu pakomentēt jautājumu par organizācijas politizēšanos Latvijas Ārstu biedrības valdē. Sprūde ir no Zīgerista partijas, Ozols ir no kristīgajiem demokrātiem, profesors Volkolakovs ir no “Saimnieka”, Glāzītis - no “Latvijas ceļa”, Požarnovs - no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Bez tam vēl ir septiņi nepolitiski ārsti. Bet sakiet, vai tai saucamajā LĀPPA - Latvijas Ārstniecības personu profesionālajā asociācijā Vētras un Gordovski gadījumā nepārstāv vienu politisko partiju? Tas ir vissliktākais, ko Saeima var darīt, - skatīt šo jautājumu no politiskā viedokļa. Tad jau nākošajā Saeimā, kad vienalga kura politiskā partija būs pārsvarā, ja tā pieies šim jautājumam no politiskā viedokļa, vispār visu šo jautājumu “izgāzīs”. Tur ir jāraugās tīri no profesionālā viedokļa. Ja šī organizācija spēj to darīt, tad lai viņa to dara, bet, ja viņa to nespēj darīt, tad Ministru kabinets lai atņem viņai tiesības un lai šo darbu tad dara kāds cits. Bet nevar pieiet šim jautājumam no politiskā viedokļa, jo mēs paši esam politizējušies. Nepolitizēsim Latvijas ārstu sabiedrību!

Tādēļ es aicinu noraidīt visus priekšlikumus un pieņemt komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, par likumprojekta 1.panta 4.punktu ir izteikti astoņi priekšlikumi, no kuriem komisija sešus nav atbalstījusi, bet divus ir atbalstījusi daļēji.

Deputāts Apinis savu priekšlikumu nr.1 atsauca.

Deputāts Vītols ir iesniedzis savu variantu (No zāles dep. M.Vītols: “Noņemu!”), bet arī noņem. Paldies, Vītola kungs!

Tad ir deputāta Jāņa Kalviņa priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Kalviņa priekšlikumu - izteikt 1.panta 4.punktu šādā redakcijā... Un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 24, atturas - 7. Priekšlikums pieņemts ar balsu vairākumu.

Vai, godātie kolēģi, mums tālāk ir jābalso citi priekšlikumi? Tālākā balsošana izpaliek. Tātad šis jautājums ir izskatīts.

Pārejam pie 9.priekšlikuma.

A.Požarnovs. 9.priekšlikums ir deputāta Nagobada priekšlikums, kas aicina atgriezties pie ārstniecības iestāžu sertifikācijas kā pie reglamentētas sfēras. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies ir Leonards Tenis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Viņa nav.

Nākamais ir pieteicies Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es vēlētos norādīt, kāpēc mēs vispār atvērām likumu. Likumu mēs atvērām pārsvarā tāpēc, ka obligāti izdarāmo iestāžu akreditāciju vai sertifikāciju nebija iespējams izdarīt līdz noteiktam termiņam.

Diemžēl šogad ir priekšvēlēšanu gads, tāpēc, bez šaubām, šajā jautājumā tiks vēl daudzi “šķēpi lauzti”. Iekšēji es atbalstu visus deputāta Požarnova priekšlikumus, jo viņi ir vērsti uz to, lai samazinātu birokrātiju Latvijā. Diemžēl ir vairākas medicīnas sfēras, teiksim, ātrā palīdzība, uzņemšanas nodaļas, operāciju bloki, intensīvā terapija, kur nevar tik viennozīmīgi pieiet jautājumiem. Diemžēl nevar operēt katrā mazā lauku slimnīcā, jo tur pašlaik nav atbilstošas aparatūras vai atbilstošu monitoru intensīvajai terapijai.

Tāpēc es vēlreiz vienkārši gribu pievērst jūsu uzmanību šiem jautājumiem, kuri nav tik viennozīmīgi, jo ne vienmēr medicīnu var pārvērst par brīvprātīgi sertificējamu sistēmu. Es domāju, ka tai ir jāsaglabājas zināmā mērā kā obligātai. Diemžēl laika trūkuma dēļ nebija izstrādāti korekti priekšlikumi. Es aicinu atbalstīt Nagobada kunga priekšlikumu, bet vēl būtu jāstrādā pie šā jautājuma. Kad mēs nākamreiz atvērsim likumu, es ceru, ka arī dakteris Požarnovs atbalstīs domu, ka mums būs jāstrādā vismaz maijā un šā iemesla dēļ vēlreiz jāver vaļā likums, lai vismaz daļu no šīm sfērām atstātu par obligātām.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Požarnova kungs, vai vēlaties ko piebilst? Vai balsosim tūlīt?

A.Požarnovs. Es saprotu, ka neviens nepieprasīja balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Nagobada priekšlikumu - izteikt 1.panta 5.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 6, atturas - 16. Pieņemts.

A.Požarnovs. 10. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. 10.priekšlikums attiecas uz to pašu punktu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

A.Požarnovs. 11. priekšlikums ir deputāta Apiņa priekšlikums - izslēgt 1.panta 15.punktu, kuru komisija nav atbalstījusi. (No zāles dep. P.Apinis: “Noņemu!”)

Sēdes vadītājs. Priekšlikums tiek svītrots. Paldies.

A.Požarnovs. 12.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu.

A.Požarnovs. Ja gadījumā ...

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tā kā Apiņa kungs pieprasa balsojumu, es gribu komentēt, kāpēc komisija noraidīja šo priekšlikumu. Tāpēc, ka šajā priekšlikumā ir rakstīts, ka veselības aprūpes finansēšanas kārtību un valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļu sadali nosaka Ministru kabinets. Nekur citur nav noteikts, kas ir valsts obligātā veselības apdrošināšana. Tādējādi mēs ar šo pantu reglamentēsim kaut kādu darbību, kas nekur citur nav noteikta, ko tā īsti nozīmē. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja kā juridiski ne pārāk precīzu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, debates beidzam! Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. 13.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu par 13. priekšlikumu nav. Paldies. Ir pieņemts komisijas viedoklis.

A.Požarnovs. 14.priekšlikums ir deputāta Nagobada priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam... Vēlas runāt Valdis Nagobads - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Lai būtu zināma sakārtotība šajā izskatāmajā likumprojektā - paldies, ka jūs nobalsojāt par manu 9.priekšlikumu - , es aicinu arī šoreiz nobalsot pretēji komisijas viedoklim par 14., 26. un 31., kā arī par priekšlikumiem pārejas noteikumos, jo pretējā gadījumā tāpat kā pašreiz spēkā esošajā Ārstniecības likumā būs savstarpējas pretrunas starp pantiem. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Nagobada priekšlikumu - svītrot likumprojekta 2.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 12, atturas - 15. Priekšlikums ir pieņemts. Pants tiek svītrots.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 8.panta 7.punktu jaunā redakcijā, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. 16.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu 8.1.pantu, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

A.Požarnovs. 17.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt likumprojekta 3.pantu jaunā redakcijā, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

A.Pocarnovs. Par 16. un 27.pantu prieklikumu nav.

18.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - pēc 5.panta papildināt likumprojektu ar jaunu pantu jaunā redakcijā. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. 19.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt likumu ar 6.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. 20.priekšlikums ir deputāta Nagobada priekšlikums - likuma 6.pantā aizstāt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi un iestrādājusi tālākajā, tas ir, 22. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par šo priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. 21.priekšlikums ir deputāta Požarnova priekšlikums - likuma 6.pantu papildināt ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir atbalstījusi un iestrādājusi Saeimas Juridiskā biroja 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - pēc 6.panta papildināt likumprojektu ar jaunu pantu. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi, ir mainīta arī pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta šo komisijas atzinumu. Paldies. Tas ir pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt 50.pantu ar sesto daļu jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo Labklājības ministrijas priekšlikumu. Paldies. Pieņemts komisijas viedoklis.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja un deputāta Nagobada priekšlikums - izteikt likumprojekta 7.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi, tomēr man ir jāpievērš jūsu uzmanība tam, ka šeit ir tehniska kļūme, jo šajā priekšlikumā pēdējie trīs vārdi ir “vai ārsta palīgs”, bet tabuliņas labajā ailē ir ierakstīts: “un ārsta palīgs”. Precīzi runājot, vārda “un” vietā vajadzētu būt “vai”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. 25.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - izteikt 55.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 55.panta redakcijai. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Nagobada priekšlikums - izteikt likumprojekta 8.pantu jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Nagobads pieprasa balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Nagobada priekšlikumu nr.26 - izteikt likumprojekta 8.pantu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 5, atturas - 12. Pieņemts.

A.Požarnovs. Tā kā deputāta Nagobada priekšlikumā bija noteikts, ka vajag izslēgt 55.panta otro daļu, tad es sapratu, ka pārējie priekšlikumi vairs nav balsojami.

Sēdes vadītājs. Jā, jo mēs to esam jau izlēmuši. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. 31. ir deputāta Nagobada priekšlikums - izslēgt likumprojekta 8.pantu. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 6, atturas - 11. Pieņemts.

A.Požarnovs. Tā kā ar šo priekšlikumu tiek izslēgts šis likumprojekta pirmajā lasījumā pieņemtais pants, tad tādā gadījumā saglabājas likuma 56.pants. Tādējādi uz to attiecas deputāta Kreitusa priekšlikums - vārdus “Ministru kabinets” aizstāt ar vārdiem “Labklājības ministrija”. To komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 56.pantu jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Kurā lappusē, Požarnova kungs, tas ir? Jā, paldies! Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. 33.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - izslēgt likumprojekta 10.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt svītrot likumprojekta 10.pantu. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Nagobada priekšlikums - izteikt likumprojekta 10.pantu jaunā... Tā kā tas ir izslēgts, tad tādā gadījumā to nevar balsot.

Sēdes vadītājs. Tas nav balsojams. Paldies.

A.Požarnovs. Šeit tabulā nav ietverta vēl viena frāze, bet tā ir sākotnējā variantā, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītājs. Deputātu kungi, mums tas tabulā nav ierakstīts, bet mēs izskatām šo dokumentu, nevis to.

Godātie kolēģi, tātad, ja ir kaut nedaudz strīdīgs jautājums, atgriezīsimies pie dokumenta nr. 3753.

A.Požarnovs. Mums komisijā bija diskusija ar juristiem, bet, tā kā tas neattiecas uz likumu...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet! Tas ir dokuments nr.3753-b, 1.lappuse. Priekšlikums: “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.” Vai deputāti prasa balsojumu par to? Neprasa. Paldies. Pieņemts. (Zālē troksnis.)

Godātie kolēģi! Par likumprojekta pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā mēs balsojuši neesam. Komisija ierosina likumā noteikt normu, ka tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Deputātiem pret to iebildumu nav. Balsosim par likuma pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā.

A.Požarnovs. Augsti godātais!...

Sēdes vadītājs. Acumirkli, kolēģi! Vēl ir kāds iesniegums: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 136.pantu Sociālo un darba lietu komisija lūdz atlikt lēmuma pieņemšanu par likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” otrajā un galīgajā lasījumā un nodot to atpakaļ atbildīgajai komisijai.”

A.Požarnovs. Augsti godātie kolēģi! Es gribu mazdrusciņ komentēt situāciju... (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, nomierinieties! Izskatīsim šo komisijas iesniegumu un pēc tam, ja tas netiks pieņemts, balsosim par likuma pieņemšanu. Izskatīsim šo vispirms.

A.Pocarnovs. Augsti godātie kolēģi! Es gribētu runāt par komisijas priekšlikumu. Es gribētu nedaudz komentēt to, ko mēs jau esam iebalsojuši likumprojektā. Kad komisija iesniedza šo likumprojektu, viņa iesniedza sakarā ar to, ka darbojās šis... Pārejas noteikumos bija ierakstīts 1.marts, atbilstoši šim datumam visām ārstniecības iestādēm ir jābūt sertificētām. Šis ārstniecības iestāžu sertifikācijas modelis kā obligātā sfēra nav palaists darbā, nav pieņemti Ministru kabineta noteikumi, nav pilnvarota attiecīgā institūcija, nav izstrādātas ārstniecības iestāžu sertifikācijas prasības. Tādēļ tika atvērts likums. Sakarā ar to, ka mēs esam atbalstījuši Nagobada kunga priekšlikumu, mēs esam atgriezušies pie ārtsniecības iestāžu sertifikācijas kā obligātās reglamentētās sfēras. Mēs esam izņēmuši ārā no pārejas noteikumiem to punktu, ka tas ir 1.marts. Līdz ar to, stājoties spēkā šiem grozījumiem, visām ārstniecības iestādēm ir obligāti jābūt atbilstības sertifikātam, pretējā gadījumā tās nedrīkst strādāt un tās ir jāslēdz ciet. Līdz ar to mēs esam pieņēmuši šā likumprojekta redakciju pilnīgā pretrunā ar to, kāda bija sākotnējā doma, jo mēs atvērām šo likumu sakarā ar to, ka šis mehānisms nav pašreiz palaists darbā un nav iespējams. Tādā gadījumā pēc likuma stāšanās spēkā visām ārstniecības iestādēm ir jābūt slēgtām. Tādēļ komisija uzskata, ka ir vēlreiz jāpārskata priekšlikumi, un lūdz nodot šo likumprojektu atpakaļ komisijai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Politiskās un medicīniskās kaislības ir uzsitušas pārāk augstu vilni.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Pret šo iesniegumu runāsim pēc pārtraukuma. Deputāts Požarnovs jau ir runājis “par”.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, Ilmārs Bišers vēlas sniegt paziņojumu.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā es atgādinu jums, ka saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu jums visiem līdz 1.aprīlim ir jāiesniedz savas valsts amatpersonu deklarācijas. Jums šīs veidlapas tiks izdalītas, ieliktas jūsu kastītēs. Mandātu un iesniegumu komisija ir parūpējusies, lai jūsu kastītēs tiktu ievietotas deklarāciju veidlapas, un jūs varēsiet tās saņemt. Ja jūs tas neapmierina, tad varat iet paši uz Valsts ieņēmumu dienestu un tās saņemt tur.

Tāpat jums ir tiesības pašiem nodot šīs deklarācijas Valsts ieņēmumu dienesta Korupcijas novēršanas kontroles daļā, Smilšu ielā 1, 5. stāvā, 516. un 518. istabā. Ja kādam ir grūti atrast Rīgā Smilšu ielu vai uzkāpt 5.stāvā, tad Mandātu un iesniegumu komisija ir gatava tās aiznest šo deputātu vietā. Jūs varat tās nodot Mandātu un iesniegumu komisijā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Bērziņa kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Bērziņš (6.Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Indulis Emsis, Jānis Kalviņš, Aida Prēdele, Aleksandrs Pētersons, Juris Vidiņš, Edvīns Inkēns, Ernests Jurkāns, Andris Ameriks, Andris Rubins, Janīna Kušnere, Uldis Veldre, Jānis Kazāks, Kārlis Druva, Roberts Zīle un Māris Rudzītis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, pulkstenis ir 13.30. Pārtraukums ir beidzies. Lūdzu, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 34 deputāti. Nav kvoruma. Godātos kolēģus lūdzu atgriezties zālē. Lūdzu godātos kolēģus atgriezties sēžu zālē. Nav kvoruma, mēs nevaram izskatīt darba kārtības jautājumus.

Godātie kolēģi, lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrējamies, nospiežot reģistrācijas pogu un pēc tam kādu no balsošanas taustiņiem. Lūdzu rezultātu! Varam turpināt.

Godātie kolēģi, Kārtības rullis nosaka šādu kārtību: tā kā viens no deputātiem, deputāts Požarnovs, ir izteicies par šī likumprojekta nodošanu atpakaļ atbildīgai komisijai un runājis “par”, tagad viens var runāt “pret” šo jautājumu. Un, kad izlemsim šo jautājumu, tad izskatīsim vēl arī vienpadsmit deputātu iesniegumu, kuri pieprasa pārbalsošanu.

“Pret” šo jautājumu vēlas runāt Valdis Nagobads. Lūdzu!

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es aicinu balsot pret šo priekšlikumu un ņemt vērā deputātu iesniegumu, kas Prezidijā ir iesniegts sēdes vadītājam, un censties Kārtības rullī paredzētajā kārtībā atgriezties pie 33. un 34. priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemsim jautājumu par likumprojekta nodošanu atpakaļ atbildīgajai komisijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, izlemsim šo jautājumu. Godātie kolēģi, tātad izlemjam jautājumu par likumprojekta nodošanu atpakaļ atbildīgajai komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 30, atturas - 7. Likumprojekts netiek nodots atpakaļ komisijai. Tātad varam to izskatīt līdz galam, bet, pirms to darām, kā jau teicu, ir jāizskata vienpadsmit deputātu iesniegums, kuri lūdz atkārtotu balsošanu par 33. un 34.priekšlikumu, jo minētais likuma grozījums nav realizējams bez pārejas noteikumiem deputāta Nagobada ieteiktajā redakcijā. Tātad par šo priekšlikumu pārbalsot 33. un 34.priekšlikumu viens var runāt “par” un viens var runāt “pret”. Vai kāds vēlas runāt? Valdis Nagobads vēlas runāt “par”.

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Es ļoti aicinu atbalstīt šo deputātu priekšlikumu tādēļ, ka tiešām šādā veidā, kā pašreiz ir nobalsots, iznāk... it sevišķi vēl tad, ja mēs atbalstām, ka likums stājas spēkā ar likuma pieņemšanas dienu, iznāk, ka, jau sākot no rītdienas, ir jābūt sertificētām visām ārstniecības iestādēm atbilstoši obligātajām prasībām. Tas, protams, kļūst nereāli, un tādēļ šis likums nebūs izpildāms. Pie reizes es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka ir tīri tehnisks pārpratums, jo es personiski neņēmu vērā, ka, ja neatbalsta 33.priekšlikumu, tad nav balsojams 34.priekšlikums. Ja mēs nobalsosim pret 33.priekšlikumu un atbalstīsim 34.priekšlikumu, līdz ar to tiks svītrota līdzšinējā norma, ka likums stājas spēkā 1. martā, un tajā pašā laikā tiks noteikts pietiekami ilgs laika periods - četri mēneši -, lai Ministru kabinets sagatavotu kārtību, kādā atbilstoši obligātajām prasībām ir sertificējamas ārstniecības iestādes, kā arī pietiekami ilgs - gandrīz divus gadus ilgs - laika periods, līdz šīs prasības varētu īstenot ārstniecības iestādēs. Tādēļ es aicinu atbalstīt deputātu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Neviens nevēlas? Vēlas runāt Andrejs Požarnovs. Lūdzu!

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Cienītais Prezidij! Atbalstot deputāta Nagobada priekšlikumus, mēs esam noraidījuši pirmajā lasījumā pieņemto konceptuālo nostādni. Taisni to, ko mēs pirmajā lasījumā pieņēmām, mēs esam noraidījuši. Respektīvi, mēs izdarījām konceptuālā ziņā pilnīgi pretēji, un tādēļ mans viedoklis ir tāds: šis likumprojekts ir jāatdod atpakaļ komisijai un vai nu jānoraida otrajā lasījumā un pilnībā jāpārstrādā... Jo principā Kārtības rullis neparedz tādu lietu, ka mēs varētu par vienreiz nobalsotu atkal balsot pretēji. Tādēļ es aicinu neatbalstīt šo deputāta Nagobada priekšlikumu un to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par to, vai mums pārbalsot vai nepārbalsot par 33. un 34.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 9, atturas - 9. Tātad pieņemts.

Godātie kolēģi, es lūdzu jūs atgriezties pie izskatāmā dokumenta nr.3753B un ieskatīties dokumenta pēdējā - 11.lappusē, kur šie abi priekšlikumi ir izklāstīti. 33.priekšlikums, ko iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, - svītrot likumprojekta 10.pantu. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi. Tāda ir situācija pašreiz. Saeima ir nolēmusi, ka par šo jautājumu ir jāpārbalso, tādēļ mēs to darīsim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret šo priekšlikumu - svītrot likumprojekta 10.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 34, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Un tagad balsosim par 34.priekšlikumu - deputāta Nagobada priekšlikumu izteikt likumprojekta 10.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 3, atturas - 9. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, tagad balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 9, atturas - 7. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu vienošanos izskatām darba kārtības 54.jautājumu, un tas ir “Militārpersonu izdienas pensiju likums”. Komisijas vārdā - deputāte Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.3831. Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 2.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu. Paldies. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 3.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt priekšlikumam svītrot likumprojekta 3.pantu. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 4.priekšlikums ir Odiseja Kostandas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Tomēr neatbalsta. Vēlas runāt deputāts Ģirts Kristovskis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais sēdes vadītāj! Manuprāt, 4.pants - “Tiesības uz izdienas pensiju” - ir pats būtiskākais šajā likumprojektā. Jāsaka, ka aizvadītajā nedēļā es viesojos Alūksnes zemessardzes 24.bataljonā, un tur zemessargi uzdeva jautājumu par šo likumprojektu. Turklāt ne tikai zemessargi, bet arī citas militārpersonas par to ļoti interesējās. Sociālās garantijas - tas ir pats svarīgākais un, manuprāt, “jutīgākais” militāro cilvēku jautājums, jo no tā, cik šīs sociālās lietas ir sakārtotas, ir atkarīga viņu uzticība valstij un arī nodrošinātība priekšdienās. Un faktiski arī militārā specifika prasa īpaši atbildīgu pieeju sociālo jautājumu sakārtošanai.

Ko mēs redzam šeit, šajā pirmajā daļā? Mēs redzam, kāds ir vienīgais kritērijs: tiesības uz izdienas pensiju ir tikai tad, ja atvaļināšanas dienā militārpersonai izdienas stāžs ir 20 gadu vai vairāk. Manuprāt, tā ir tāda atpalicība, kāda nevienā valstī nav notikusi un nenotiek, jo ir vairāki kritēriji, kuru dēļ mēs nevaram tik vienkāršoti pieiet šim jautājumam.

Tātad ir jābūt 20 gadus ilgam vai vēl ilgākam izdienas stāžam, tikai šādām militārpersonām ir tiesības uz izdienas pensiju. Bet paskatīsimies Bruņoto spēku specifiku - atlasīt spējīgākos, hierarhijā uz augšu virzīt tos cilvēkus, kuri spēj... Pieprasa to, ka ar atsevišķiem Bruņoto spēku personāla cilvēkiem līgums ir jālauž jau pēc 6 gadiem, pēc 8 gadiem, pēc 10 gadiem, pēc 15 gadiem, tā, kā tas ir noteikts daudzās Rietumu valstīs. Jo šādā veidā notiek dabīgā atlase. Visi virsnieki nekļūst par majoriem, pulkvežiem un kur nu vēl par ģenerāļiem.

Praktiski tātad tie būtu cilvēki, kuri nodienējuši 20 gadus un vēl ilgāk. Varbūt, pēc padomju laika pieredzes, tādu bija pietiekami daudz un katrs, kurš bija izvēlējies militāro karjeru, sasniedza šo 20 gadu stāžu. Rietumvalstīs šādas pieejas nav. Rietumvalstīs, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, pirmais līgums, kuru noslēdz, ir uz 6 vai 8 gadiem, un tikai tad, ja konkrētais cilvēks ir atbildis visām izvērtēšanas un specialitātes, teiksim, izglītības, prasībām, visiem kritērijiem, tikai tad ar šādu virsnieku tiek pēc zināma dienesta laika slēgts līgums attiecībā uz nākamo posmu. Tātad tur netiek bruņotajos spēkos uzturēts “balasts”. Arī šādai prasībai principā būtu jābūt mūsu Bruņoto spēku, tā teikt, personāla jautājumos.

Tātad šeit mēs uzskatāmi redzam, ka pieeja Bruņoto spēku personāla jautājumam šodien ir anarhistiska, pilnīgi nepieņemama.

Ir vēl viens jautājums. Mēs saprotam, ka tie, kas 20 gadus nodienējuši... šeit ir rakstīts, ka izdienas stāžā cilvēkiem ieskaita arī civilos dienestos pavadīto laiku, 80%, un tamlīdzīgi. Bet šodien, šajā pārejas periodā, nevar visām Bruņoto spēku militārpersonām piemērot vienu kritēriju, šos 20 gadus. Manuprāt, vismaz būtu bijis jāsadala, ka tie cilvēki, kuri ir uzsākuši dienestu pēc 1991. gada un kuriem tā ir, teiksim, viņu pirmā darbavieta, tie, kuri iet normālu, klasisku militāras karjeras ceļu pēc augstskolas vai pēc vidējās mācību iestādes beigšanas un sāk no zemākām dienesta pakāpēm savu militāro karjeru... Vai tad mēs varam šos pašus izdienas jautājumus pielietot tiem cilvēkiem, kuriem tiešām ir 80% no civilajā dzīvē pavadītā laika ieskaitīts militārajā izdienā? Vai arī, teiksim, būtu jānosaka vēl viena kategorija, vismaz es tā uzreiz varu teikt, - tie būtu tie cilvēki, kuri citu valstu bruņotajos spēkos ir pavadījuši kādu laiku. Arī tādu mums ir pietiekami daudz. Arī viņiem varbūt nevar tik mehāniski piemērot šo vienu kritēriju - 20 gadus. Tas nozīmē, ka viss militārais personāls būtu jāklasificē pēc vairākiem virzieniem.

Līdz ar to faktiski es paužu savu nostāju, ka šāds pants ir nepieņemams un to nevar atbalstīt. Pat vēl vairāk. Es esmu gatavs iesniegt uz trešo lasījumu labāku redakciju un pie šī jautājuma strādāt. Bet vai Bruņotie spēki ir gatavi šodien to akceptēt?

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Kristovska kungs.

Ģ.V.Kristovskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Kazāks - frakcija “Latvijai”.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Dārgie kolēģi! Es zināmā mērā piekrītu tai tēzei, ko tikko kā pieminēja Kristovska kungs, bet nepiekrītu tai lietai, ka... Skatoties uz šo mūsu Bruņoto spēku prestižu, attiecībā uz pašreizējo momentu jāsaka atklāti - šodien tas vēl ir ļoti zems. Kāpēc ir tik zems šis prestižs? Kāpēc jaunieši mūk no mūsu Bruņotajiem spēkiem? Kaut gan visur citur pasaulē bruņotie spēki ir tiešām goda, cieņas un patriotisma pirmā pazīme. Es domāju, ka taisni te jau ir tā nelaime, ka mūsu Bruņotie spēki nav sociāli nodrošināti. Manuprāt, Aizsardzības un iekšlietu komisija ir pilnīgi pareizi piegājusi šim Odiseja Kostandas priekšlikumam, radot šo iespēju uz priekšdienām. Un tālāk, nākamajos pantos, jūs redzēsiet, ka tiešām šie Bruņotie spēki, šie oficieri, šie virsnieki, kļūs sociāli aizsargāti.

Tā ka es lūdzu atbalstīt šo pantu.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - otro reizi.

G.V.Kristovskis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies par iespēju runāt otru reizi. Godātais Kazāka kungs, tur jau ir tas joks, ka faktiski pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija neatrisina problēmu par sociālo nodrošināšanu un tas faktiski arī gremdē mūsu uzticēšanos mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Odisejs Kostanda, protams, labu domādams, ir mēģinājis piemeklēt labāku redakciju, bet pašā būtībā netiek atrisināti personāla pārvaldes jautājumi, un līdz ar to tad, kad mēs nonāksim pašās beigās, es personīgi aicināšu tomēr vēlreiz atvirzīt šo likumprojektu otrajā lasījumā un atkārtoti pārskatīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā, Kuprijanovas kundze, vai vēlaties ko piebilst?

L.Kuprijanova. Jā, es noteikti gribētu pateikties Kristovska kungam par tik emocionālu uzstāšanos. Mums tika sešas komisijas sēdes veltītas šim jautājumam, un man ir ļoti žēl, ka jūs nepiedalījāties un arī neiesniedzāt priekšlikumus. Jūs noteikti to varat darīt uz trešo lasījumu, arī piedalīties un motivēt.

Cienītie kolēģi! Mums patiešām diezgan smagi virzījās šis likums, un es gribētu pateikt tā, ka visās sēdēs piedalījās gan Aizsardzības ministrijas, gan Zemessardzes pārstāvji, un es varētu teikt, ka likums ir tapis praktiski konsensa veidā, vēlreiz, vēlreiz un vēlreiz atgriežoties pie strīdīgiem jautājumiem, lai atrastu pašu labāko risinājumu.

Tādēļ es lūgtu atbalstīt komisijas variantu un atbalstīt arī deputāta Kostandas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Kostandas priekšlikumu, ko atbalstījusi atbildīgā komisija! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - nav, atturas - 8. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Paldies. Piektais ir deputāta Kostandas priekšlikums, ko komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Nē, nepiekrīt. Kristovska kungs vēlas runāt. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es nāku vēlreiz runāt, jo šis 2. pants, faktiski tā otrā daļa, kuru Kostanda savā priekšlikumā piedāvā izslēgt, pirmajā lasījumā tika pieņemts ar diezgan nesakarīgu formulējumu, bet tajā pašā laikā es nekur šajā likumprojektā neatradu kādu citu panta daļu vai punktu, kurā tiktu runāts par dienesta slimībām, par veselības stāvokļa pasliktināšanos vai par karavīru skaita samazināšanu.

Kas notiek tajos gadījumos? Te ir tas, par ko es runāju, debatēdams par iepriekšējo. Tas ir ļoti būtisks jautājums, jo, ņemot vērā militāro dienestu specifiku, it sevišķi kara gadījumos, kara situācijā, tas viss ir saistīts ar cilvēka darbaspēju, ar militārās, teiksim, savas profesijas zaudēšanu. Un tātad, ja mēs šo pantu izslēdzam, tad tas nozīmē, ka mums nevienā vietā vispār nav pat nekādas atrunas. Vai tas vispār ir iedomājams, ka tā varētu būt? Es ierosinātu nākamajā lasījumā mainīt šo formulējumu, bet neizņemt vispār ārā šo tekstu.

Vēl pavisam nesen mēs taču runājām par mūsu Nacionālo bruņoto spēku karavīru nosūtīšanu uz Irāku, tas bija pagājušajā nedēļā. Un tātad, ja mēs tām militārpersonām, kuras gribam sūtīt uz Irāku, šajā likumā vispār nerisinām jautājumu par personāla izdienu, par izdienas pensiju un nerēķināmies ar to, ka viņām var rasties kādas problēmas, tad kāpēc mums vispār ir vajadzīgs tāds likums? Un vai tādi cilvēki, par kuriem nav likuma, kas garantē viņu tiesības veselības stāvokļa pasliktināšanās vai, teiksim, viņu dienesta stāvoklī karavīru skaita samazināšanas gadījumos... Ja viņiem nav šāda aizsega, ja nav piedāvāts risinājums, kā izkļūt no situācijas, tad tas vēlreiz norāda, ka šādu likumprojektu pagaidām nevar pieņemt pat otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Deputāts Kristovskis pieprasīja balsot pret šo priekšlikumu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu!

Komisijas vārdā šo priekšlikumu vēlas komentēt Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova. Tā kā Kristovska kungs patiešām cīnās par tādu ideālu, uz kādu mums visiem likumdošanā, protams, ir jācer, tad es gribētu jums visiem paskaidrot, ka ir arī citi likumi, kuri runā par to, kas notiek ar cilvēkiem, ja viņi zaudē darbaspējas un tā tālāk. Eksistē arī atsevišķs nolikums par “Baltbata” nodrošinājumu sociālajā jomā, par invaliditāti un tā tālāk. Tas nav šā likuma objekts! Ja mēs veidojam normālu un modernu likumdošanu, gribu vēlreiz uzsvērt, ka tas nav šā likuma objekts, tāpēc es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Kostandas priekšlikumu - svītrot 4. panta otro daļu. Komisija tātad to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma... Saeimas darbā nepiedalās 38 deputāti no 87 zālē sēdošajiem.

Lūdzu vēlreiz zvanu un lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Kostandas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 9, atturas - 14. Priekšlikums ir pieņemts.

L.Kuprijanova. Paldies. 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam - svītrot 4. panta trešo daļu?

L.Kuprijanova. 7. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir precizējošs. Komisija tam ir piekritusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

L.Kuprijanova. 8. ir Aizsardzības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

L.Kuprijanova. 9. ir deputāta Kostandas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 10. ir deputāta Kostandas priekšlikums, kas ir daļēji pieņemts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

L.Kuprijanova. 11. ir deputāta Kostandas priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav? Vēlas runāt Jānis Kazāks - frakcija “Latvijai”.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Dārgie kolēģi! Mēs zinām, ka necik sen tika izskatīts arī šo Iekšlietu ministrijas militārpersonu nodrošinājuma jautājums, un tur tiešām šīs pensijas tika izmaksātas 80% apmērā. Es domāju tā: kāpēc gan mēs nevarētu arī šos mūsu drosmīgos armijas pārstāvjus atbalstīt gluži tādā pašā veidā un nodrošināt viņiem vecumdienas, jo jūs jau zināt, ka darbs šajās armijas struktūrās nav nemaz tik viegls. Tur ir lietus, ūdens, sals, dubļi, un tas viss vecumā atstāj iespaidu uz cilvēka veselību. Es domāju, ka šo 5. pantu vajadzētu tomēr atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam. Vai Kuprijanovas kundze vēlas ko teikt? Lūdzu!

L.Kuprijanova. Jā, es tomēr vēlētos, lai deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu, jo jūs saprotat, ka nevar taču nodienēt 1 vai 2 dienas un saņemt tikpat daudz. Tāpēc komisija patiešām vispusīgi izsvēra šo priekšlikumu un šo Kostandas kunga ierosinājumu tomēr noraidīja. Es lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Kostandas priekšlikumu - 5. panta pirmās daļas 6. punktu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Komisija tātad to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 13, atturas - 19. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Paldies. Tas, protams, radīs lielu neizpratni Aizsardzības spēkos un Zemessardzes dienestā, kas piekrita šim noraidījumam, bet nu tas acīmredzot radīs problēmu trešajā lasījumā.

12.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 13.priekšlikums - Aizsardzības ministrijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 14.priekšlikums - Kostandas kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 15.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi, bet es pievēršu jūsu uzmanību arī 16.priekšlikumam, kas ir analoģisks Kostandas kunga priekšlikumam, kuru komisija arī nav atbalstījusi. Mēs palikām pie vidējā cipara, par ko jūs varat pārliecināties tabulā. Tādēļ lūdzu neatbalstīt ne Labklājības ministrijas, ne Kostandas kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tātad deputātiem pret komisijas atzinumu iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 17.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 18.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 19.priekšlikumu - Labklājības ministra priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 20.priekšlikumu - deputāta Kostandas priekšlikumu - komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Jānis Kazāks.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Dārgie kolēģi! Manuprāt, šeit katrā ziņā ir jābūt nelielai diferenciācijai starp tiem militāristiem, kas ir nodienējuši 10, 15, 20 gadus un vairāk. Šeit ir rakstīts, ka tiem, kuri dienē ilgāk par 20 gadiem, pensijas lielums var kļūt lielāks. Manuprāt, šo atalgojumu mūsu armijai tomēr vajadzētu atbalstīt, tādējādi saglabājot arī tās prestižu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk deputāti nav pieteikušies.

Lūdzu, komisijas vārdā!

L.Kuprijanova. Jā, arī mūsu komisija uzdeva šo jautājumu Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem, un mums tika paskaidrots, ka, protams, tādi līdzekļi budžetā nekādā gadījumā nav paredzēti un diez vai varēs tikt paredzēti. Tādējādi var rasties problēmas. Tādēļ es lūgtu vismaz šoreiz - otrajā lasījumā neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Kostandas priekšlikumu nr.20. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 12, atturas - 20. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova. Paldies. Nākošais deputāta Kostandas priekšlikums arī nav atbalstīts, jo tas ir priekšlikums par neaplikšanu ar nodokļiem. Zināt, mēs pat pieņēmām lēmumu, ka mēs apliekam ar nodokļiem arī pensijas, tāpēc es ļoti lūgtu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Kazāks vēlas runāt, frakcija “Latvijai”.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Dārgie kolēģi! Es esmu saņēmis vēstuli no Zemessardzes štāba. Un arī viņi man lūdz, lai es atbalstu šo ideju, jo, zināt, dzīves līmenis Latvijā agri vai vēlu celsies. Ne tikai Latvijas iedzīvotājiem vispār, bet arī militāristiem. Tāpēc es domāju, ka mēs beigu beigās varbūt nonāksim līdz tādai domai, ka tiešām pensionāriem, kuri savu mūžu ir godīgi nostrādājuši, kuri savu pensiju tiešām ir nopelnījuši, turklāt nevis tādu pensiju, kāda tā ir šodien... Jau iepriekšējā Saeimā teica, ka tā nav pensija, bet ir tikai pabalsts, taču šajā Saeimā mēs jau droši runājam, ka tā ir pensija. Ja mēs domājam, ka tā ir pensija, ja jūs uzskatāt, ka 35 vai 38 lati ir pensija... Turklāt pēc jaunās pārrēķināšanas cilvēki saņem tikai 25 latus par nostrādātajiem 40 vai 50 gadiem, tad, atvainojiet mani, es uzskatu, ka tā nav pensija.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo punktu, atbalstīt mūsu Latvijas Zemessardzi un pieņemt šo 21.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Kur tad tādā gadījumā paliek mūsu rūpes par pensionāriem vispār? Kur paliek rūpes par tautu, ja mēs izņemam ārā kaut kādu atsevišķu sadaļu? Tie tad būs tie privileģētie, kuru pensijas vairs neapliksim ar nodokļiem. Padomājiet paši, pēc kā tas izskatās! Ko tad mēs te īpaši taisāmies atbalstīt? Un nevajadzētu te tik daudz runāt par Zemessardzi, jo vai tad mūsu Zemessardze sastāv no tādiem cilvēkiem, kuri jau nezin cik gadus ir kaut kur dienējuši? Par kādu izdienas pensiju te īpaši var runāt? Tāpēc es domāju, ka šinī gadījumā tāda īpaša izcelšana galīgi nav atbalstāma.

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva - LZS, KDS frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mani izbrīnī tas, ka mēs atkārtoti un atkārtoti prasām no mūsu jauniešiem uzņemties zināmu atbildību par šo valsti, bet tajā pašā laikā mēs pat nepiemērojam viņu pensijas neaplikšanu ar nodokļiem, kā mēs to darām dažiem citiem pensionāriem. Ja mēs prasām uzņemties vēl papildpienākumus, lai viņi aizsargā šo valsti, un ja mēs vēlamies, lai patiešām spējīgi jaunieši nāk un dienē, kas tiešām radītu mūsos visos lepnumu un prieku, ka mums patiešām labi jaunieši ir dienestā... Taču tagad mēs darām visu, lai tādas iespējamības nebūtu. Es tādu pieeju nesaprotu. Mēs jau iepriekšējā piedāvātajā grozījumā noraidījām 2,5% pielikumu. Tagad mēs vēlamies izteikt pretestību pret šo. Es vismaz šajā lasījumā jūtu jūsu atbalstu, lai mēs neapliekam tos ar nodokļiem. Tad mēs varam vēlreiz skatīt to komisijā.

Sēdes vadītājs. Jānis Kazāks - otro reizi.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Dārgie kolēģi! Es piekritu tai domai, ko izteica Dobeļa kungs. Tiešām, -kur tad paliek mūsu pārējie pensionāri? Bet ir medaļas otra puse. Ar kaut ko ir jāsāk. Nu tad sāksim ar militārpersonām! Jo es domāju, ka ilgi nebūs jāgaida arī tas brīdis, kad mēs izstrādāsim jauno Pensiju likumu, un ka jaunais Pensiju likums būs tikpat labvēlīgs mūsu valsts pensionāriem kā tas, kuru mēs izstrādājām mūsu valsts militārpersonām.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcija “Latvijai”.

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka pēc būtības nav jau iebildumu pret tās normas nepieciešamību, kuru mēs piedāvājam. Ir runa par to, ka militārpersonu izdienas pensijas ar nodokļiem netiek apliktas. Es domāju, ka tas noraidījums, kas izskanēja, ir vairāk tāds organizatoriska rakstura jautājums - nu, bet kā tad būs ar citām pensijām? Šobrīd ir informācija par to, ka tiek gatavotas izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, konkrēti šī likuma 13.pantā, par to, ka ne tikai pensijas, kas piešķirtas līdz 1996.gada 1.janvārim, bet vispār pensijas netiek apliktas ar nodokļiem. Tāda ir perspektīva. Mēs Latvijā ietu uz to, un tas būtu normāli. Tātad šeit visi būtu vienlīdzīgi. Bet, kamēr šis priekšlikums tiks sagatavots un kamēr šīs izmaiņas tiks iestrādātas un pieņemtas likumos, es domāju, mēs jau šobrīd, šodien, pieņemot šo likumu, Militārpersonu izdienas pensiju likumu, varam šo normu te iestrādāt. Pēc dažiem mēnešiem vai varbūt, optimistiskāk raugoties, jau pēc dažām nedēļām sekotu izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, un tad tas attiektos uz visām pensionāru kategorijām. Bet, kā Jānis Kazāks šeit teica, ar kaut ko varētu sākt.

Tās izmaiņas tikai tiek gatavotas, un, lai nebūtu būtiski atšķirīgu normu (tikai likumu nesakārtotības dēļ) attiecībā uz tiem, kam izdienas pensija ir piešķirta jau tagad, līdz 1.janvārim, un tiem, kuriem to piešķirs tagad, pēc 1.janvāra, būtu nepieciešams pieņemt šo mūsu ieteikto papildinājumu. Varbūt tas būtu reizē arī stimuls - ātrāk sakārtot arī citu likumu normas, to skaitā arī likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, attiecinot šo principu uz visām pensijām.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš - LZS, KDS frakcija.

P.Kļaviņš (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Te jau ir diezgan daudz un pareizi argumentēts par to, ka militārpersonām vajadzētu sagādāt tādus darba apstākļus, dienesta apstākļus, un arī vecumdienu pensijas nosacījumus, lai tām būtu vēlēšanās šinī jomā strādāt un lai tās vienkārši nepielīdzinātu kuram katram darba ņēmējam vai uzņēmējam, jo aizsardzība ir kaut kas cits. Mēs triju Baltijas valstu starpā ļoti dīvaini izceļamies tieši aizsardzības jomā. Mēs “dabūjam uz kājām” pusi no tā, ko igauņi un lietuvieši. Mēs esam vājākā no Baltijas valstīm, un, ja šādā veidā turpināsim, neatbalstīsim mūsu karavīrus un neuzlabosim viņu stāvokli, mēs tā arī paliksim neaizsargāta zeme. Visas citas kvalitātes un visi citi ieguvumi zaudē savu vērtību, ja mums vairs nav neatkarības un brīvības. Tādēļ vajadzētu gan darīt visu iespējamo, lai šādā veidā mēs uzsāktu sniegt saviem Bruņotajiem spēkiem pārliecinošu atbalstu - kaut niecīgu, ļoti niecīgu - arī no Saeimas. Cik tad nu mēs šeit esam nacionāli noskaņoti, ja nespējam pat tik daudz izdarīt karavīru labā? Cik tad ir milzīgs šo pensionāru skaits, kas, paredzams, velsies virsū mūsu sociālajai sistēmai, ja būs runa par tiem, kas dienējuši 20 gadus Aizsardzības spēkos? Par ko tad mēs šeit runājam? Tomēr tas ir ļoti svarīgs jautājums, tieši idejiskā ziņā svarīgs jautājums, jo tādējādi mēs apliecinām šī dienesta nepieciešamību, aizsardzības nepieciešamību kā tādu. Un vispār - savas neatkarības uzturēšanas gribu. Šādā veidā mēs to praktiski apliecinām vai arī neapliecinām. Tādēļ es aicinu tomēr balsot un izšķirties par šo niecīgo pienesumu, kas nebūt neapgrūtinās mūsu valsts budžetu. Par labu mūsu karavīriem.

Sēdes vadītājs. Ģirts Valdis Kristovskis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Protams, šis ir pietiekami labs un vilinošs priekšlikums, bet es to tomēr nevarēšu atbalstīt. Šobrīd. Jo, ja mēs domājam, kā militāro dienestu padarīt pievilcīgu, tad, no šodienas viedokļa, mums būtu jādomā par algām, kuras saņem šie cilvēki. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Var būt, ka tas ir tas ceļš, pa kuru ejot mēs varam risināt, tā teikt, šī dienesta patīkamo pusi.

Bet līdz ar šo priekšlikumu parādās jautājums - kāda veida priekšrocības mēs varam dot jau šodien? Protams, bagātās valstīs ir, varētu teikt, šādu priekšrocību grupas. Šeit ir runa par pensijām. Manuprāt, arī šie pensionāri būtu jāstrukturizē. Jo, kā mēs atceramies, vēl pagājušajā nedēļā mēs pieņēmām lēmumu, kurā bija teikts - uz brīvprātības pamata... Aizmirsām to, ka daudzās valstīs, šādus lēmumus pieņemot un sūtot karavīrus uz cīņu vietām, nav runa par brīvprātību. Ir runa par to, ka karavīram tā ir profesija un karavīru vienkārši nosūta. Un tieši tāpēc, ka viņus īstajā brīdī nosūtīs un neprasīs viņu izvēli, un nebūs šīs brīvprātības, - tieši tāpēc viņiem ir šīs priekšrocības. Tieši tāpēc viņiem ir šīs sociālās garantijas, medicīnas garantijas un citas garantijas. Tā ka acīmredzot mēs nevaram vienkārši tikai tāpēc, ka kāds cilvēks šodien aiziet pensijā un aiziet no militārā dienesta... Varbūt viņš visu šo laiku ir pavadījis pietiekami labos, komfortablos apstākļos šeit, kādā apgādes dienestā, štābā vai noliktavā. Vai tieši tāpēc viņš ir nopelnījis šo pielikumu? Tā ka, es domāju, ir jāpaskatās - var būt, ka ir atsevišķa kategorija, kura, piemēram, šodien jau ir Bosnijā... Vai tie karavīri, kuri, ja vajadzēs, aizbrauks uz Irāku vai uz kādu citu pasaules vietu. Lūk, šiem cilvēkiem individuālā kārtā tad arī dosim to piemaksu vai šos nodokļus, tā teikt, noņemsim nost. Bet nepārvērtīsim šo jautājumu par tik vienkārši izlemjamu attiecībā uz visiem tiem, kuri tikai valkā uniformas! Tāds ir mans priekšstats.

Līdz ar to es uzskatu, ka gan Odisejs Kostanda, gan es, mēs varam šo jautājumu sakārtot un domāt par to, bet tas ir jāsastrukturizē. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis Kostandas kunga priekšlikums, protams, ir ļoti skaists un vilinošs, taču mēs atceramies tās milzīgās diskusijas, kuras notika tad, kad iepriekšējās valdības laikā tika piemēroti pensijām nodokļi. Kā uzstājās pret to pensionāri. Man ļoti bail, ka, ja mēs atbalstīsim šāda veida priekšlikumu, tad mēs kārtējo reizi sanaidosim savā starpā pensionāru divas grupas. Mans viedoklis ir tāds (un to mēs izdebatējām komisijā, un faktiski arī komisija nonāca pie tāda slēdziena), ka mums vispār būtu jārisina jautājums par visu pensionāru pensiju neaplikšanu ar nodokli, nevis jāsāk vienā vai otrā likumā taisīt kaut kādas izņēmuma kategorijas. Tādēļ mans priekšlikums ir, ka šajā likumā nevajadzētu to rakstīt, bet vajadzētu šo jautājumu risināt vispār valstiskā mērogā, runāt par visiem pensionāriem.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova. Cienījamie kungi, kas piedalījās debatēs! Pirmkārt, es gribu precizēt. Nekādu slodzi sociālajai sistēmai tas nerada, jo šis finansējums notiek no valsts budžeta. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es, protams, apsveicu visus šā priekšlikuma atbalstītājus ar to, ka tagad caur Pensiju likumu tas būs galvenais balsts un atbalsts mūsu armijai. Ja tas ir tā, es apsveicu visu Saeimu. Es domāju, ka armija ir jābalsta citādi, nevis ar sociālo likumdošanu.

Treškārt. Ja mēs tik daudz runājam par to smago dienestu. Kādreiz droši vien tas tāds būs. Bet mūsu valstī vispār eksistē tikai... zemessardze un armija... vēl neviens no tiem cilvēkiem 20 gadus tur nav nodienējis. Ir pielīdzinātie stāži. Cilvēki, kas ir strādājuši par skolotājiem, par ārstiem, par apkopējiem, un tā tālāk... Tādēļ es patiešām brīnos par tādu nostāju. Tas ir apmēram tā - atkal teikt, ka tagad sociālā likumdošana nokārtos visas problēmas valsts iedzīvotājiem. Nu tad runājam par ko citu. Runājam par virsnieku algām un par armijas sakārtošanu un materiālo apgādi. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Taču - ne jau caur Pensiju likumu! Cienījamie kungi, es aicinu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Kostandas priekšlikumu - 8.pantu papildināt ar jaunu daļu. Iesniegtā redakcija jums ir redzama. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 16, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova. Nākamais ir priekšlikums precizēt 10.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova. 22.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova. 23.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 24.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 25.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 26.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 13.pantā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 27.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 28.priekšlikums ir deputāta Kostandas priekšlikums, kurš nav atbalstīts. Es gribētu uzreiz komentēt, ka visa šī priekšlikumu grupa, kā arī nākamie Kostandas priekšlikumi, par kuriem es jau jums paskaidroju, nav šā likuma objekts. Tur ir runa par apgādnieka zaudējuma pensijām, nelaimes gadījumiem, profesionālām saslimšanām un tā tālāk. Tādēļ komisija nevienu no šīs priekšlikumu grupas nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos nav, bet deputāti lūdz balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par deputāta Kostandas priekšlikumu - pēc 15.panta papildināt likumu ar jaunu pantu. Iesniegtā redakcija jums ir redzama. Priekšlikums nr.28. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu vēlreiz balsot par šo priekšlikumu! (Starpsauciens: “Balsot “par”!”) Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 11, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova. 28.priekšlikums ir Kostandas kunga priekšlikums, kur ir runa par apgādājamām personām, kas ir pavisam cita likuma objekts.

Tādēļ lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tas ir 29.priekšlikums.

L.Kuprijanova. Jā, 29.priekšlikums. Es atvainojos! (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Kostanda lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Kostandas priekšlikumu, kas tabulā ir priekšlikums nr.29. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 12, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova. 30.priekšlikums ir analoģisks deputāta Kostandas priekšlikums. Lūdzu neatbalstīt arī to.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu. Balsojumu prasāt? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti tomēr lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Kostandas priekšlikumu - papildināt likumu ar jaunu pantu. Priekšlikums nr. 30. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 9, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova. 31.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 32.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 33.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 34.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 35.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 36.priekšlikums ir Aizsardzības ministrijas priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo Aizsardzības ministrijas priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova. 37.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova. 38.priekšlikums ir Aizsardzības ministrijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 39.priekšlikums ir Aizsardzības ministrijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 40. ir Aizsardzības ministrijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 41. ir Aizsardzības ministrijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 42. ir Aizsardzības ministrijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 43. ir Aizsardzības ministrijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 44.priekšlikumā Sociālo un darba lietu komisija lūdz izslēgt pārejas noteikumu 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt svītrot pārejas noteikumu 2.punktu.

L.Kuprijanova. 45.priekšlikumā Sociālo un darba lietu komisija lūdz izslēgt pārejas noteikumu 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot pārejas noteikumu 3.punktu.

L.Kuprijanova. 46.priekšlikumā Sociālo un darba lietu komisija lūdz izslēgt pārejas noteikumu 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 47.priekšlikumā Sociālo un darba lietu komisija izslēdz pārejas noteikumu 5.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 48.priekšlikumā Sociālo un darba lietu komisija izslēdz pārejas noteikumu 6.punktu. Te ir tehniska kļūda - te ir runa par 6.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Arī tas ir pieņemts.

L.Kuprijanova. Paldies. Es lūdzu nobalsot šo likumprojektu otrajā lasījumā un to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem uz trešo lasījumu!

L.Kuprijanova. Es lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 7.martam.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu? Ir iebildumi. (No zāles dep. Ģ.Kristovskis: “Vismaz kādas divas nedēļas!”)

L.Kuprijanova. Kristovska kungs, ir viena problēma: ja mēs nepieņemsim likumu līdz 1.aprīlim, mēs radīsim... Tādēļ jau ir salikti pārejas noteikumi! Ja jūs pievērsāt uzmanību, tad redzat, ka tas nepieciešams, lai cilvēki pēc 1.janvāra jau varētu pēc jaunā likuma saņemt pensijas. Tas ir saistīts tieši ar šo apstākli. Mums ir jāpieņem un šim likumam ir jāstājas spēkā ar 1.aprīli. Tāpēc es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu un ierosinājumus iesniegt līdz 7.martam.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums, kā mēs jau agrāk vienojāmies, ir 27.punkts. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Otrais lasījums. Likumprojekts tika atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā deputāts Valdis Nagobads.

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3745. Šis ir dokuments, kuru mēs pieņemam otrajā un galīgajā lasījumā. Izskatīšanai ir iesniegti 6 priekšlikumi, kurus visus Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

1. priekšlikums ir Finansu ministrijas ierosinājums - nedaudz papildināt ar konkrētu datumu 74.panta otro daļu. Šo redakciju komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas atzinumam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. 2.priekšlikums ir līdzīgs. To iesniegusi Finansu ministrija par 107.panta trešās daļas 1.punkta redakciju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt izteikt 107.panta trešās daļas 1.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

V.Nagobads. 3.priekšlikums attiecas uz likumprojekta pārejas noteikumiem. To Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. Arī 4.priekšlikums sakārto pārejas noteikumus un novērš radušās neskaidrības. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. 5. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar jums izdalīto tekstu, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim komisijas priekšlikumam. Pieņemts.

V.Nagobads. 6. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - paredzēt to, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. To komisija, protams, atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem iebildumu nav.

V.Nagobads. Aicinu pieņemt šo likumu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nedaudz pietrūkst, lai būtu kvorums. Lūdzu saņemt pēdējos spēkus un nobalsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu nospiest attiecīgo pogu atbilstoši savai sirdsapziņai. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kura poga jāspiež?”) Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Saskaņā ar mūsu vienošanos izskatīsim darba kārtības 37.jautājumu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli””. Komisijas vārdā deputāts Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Cienītais Prezidij! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3647. Komisija lūdz atzīt šā likumprojekta izmaiņas par steidzamām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim priekšlikumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 4. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

A.J.Lambergs. Tātad strādāsim ar dokumentu nr.3647 - “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli””.

Šeit ir iesniegti papildinājumi 5.pantā, kurš pēc būtības nosaka, ka pašvaldības var atvieglot īpašuma nodokļa maksājumu, bet tajā pašā laikā šos atvieglojumus nevar segt no pašvaldību izlīdzināšanas fornda līdzekļiem. Lūdzu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts. Lūdzu, Lamberga kungs, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.J.Lambergs. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 12.martam, bet likuma izskatīšanu noteikt 26.martā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ka priekšlikumi otrajam lasījumam tiek iesniegti līdz 12.martam, bet izskatīšana būs 26.martā? Iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos ir darba kārtības 38.jautājums - “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Komisijas vārdā deputāts Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3523. Komisijas vārdā lūdzu atzīt šā likumprojekta izmaiņas par steidzamām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret -1, atturas - 2. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

A.J.Lambergs. Izskatīsim likumprojektu pirmajā lasījumā! Lietas būtība ir sekojoša, ka no budžeta tiek izņemti ārā ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa. Līdz ar to ir jāsvītro 11.pants, kurš noteica nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas finansēšanas kārtību. Tātad, ja nav šā iekasējuma, tad nav vajadzīga arī šī kārtība. Lūdzu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

A.J.Lambergs. Komisijas vārdā lūdzu iesniegt labojumus likumprojektā līdz šā gada 12.martam un likumprojektu izskatīt 26.marta sēdē.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret Lamberga kunga priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos ir 40.punkts - likumprojekts “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”.

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Lūdzu jūsu atsaucību, jo komisija lūdz arī šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim priekšlikumu - atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A.J.Lambergs. Tātad izskatīsim likumprojektu pirmajā lasījumā. Strādāsim ar dokumentu nr.3785 - likumprojektu “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un finansiālās darbības uzraudzību”. Šis likumprojekts tika sagatavots Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izveidotajā darba grupā, kurā strādāja pārstāvji no vairākām ministrijām - no Ekonomikas ministrijas, no Finansu ministrijas, kā arī no pašvaldībām. Likumprojekts paredz radīt administratīvo un finansiālo pasākumu kompleksu, lai atvieglotu pašvaldību parādu nomaksas procedūru, vienlaicīgi nepieļaujot pašvaldību darba apturēšanu finansu līdzekļu trūkuma dēļ.

Likumprojektā iestrādāti šādi galvenie principi. Pirmais - ar likumu noteikt pašvaldības atbildību, izstrādāt un apstiprināt stabilizācijas pasākumus.

Otrais - stabilizācijas pasākumu saskaņošana ar valsts ekonomiskajām iespējām un makroekonomisko stabilitāti.

Trešais - valsts un pašvaldību līdzatbildība nepieciešamo finansu līdzekļu nodrošināšanā.

Ceturtais - pastiprināta valsts kontrole pār pašvaldībām, kurām saskaņā ar likumu ir jārealizē stabilizācijas pasākumi.

Piektais - ierobežot likuma darbības laiku.

Līdz ar to, godātie kolēģi, lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, vienas balss pietrūka! Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts. Lūdzu par otro lasījumu.

A.J.Lambergs. Arī šim likumprojektam komisijas vārdā lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 12.martam un izskatīt to 26.marta sēdē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais ir darba kārtības 17.jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”, pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts Kārlis Druva. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentiem nr.3569 un nr.3720. Jūsu priekšā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavotie grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā. Šie grozījumi īstenībā runā par valsts iestādes varasvīriem, kas ir atbildīgā amatā, par viņu iespēju strādāt gan šajā amatā, gan arī privātos uzņēmumos, kas līdz ar to liek viņiem nonākt pretrunā ar Antikorupcijas likumu.

Šos likuma grozījumus mēs izskatījām Aizsardzības un iekšlietu komisijā, šie likuma grozījumi komisijā tika atbalstīti, un lūdzu arī jūs, deputātus, tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu, kādi par otro lasījumu būtu priekšlikumi?

K.J.Druva. Es lūgtu noteikt 7.martu.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret Druvas kunga minēto datumu - 7.martu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” un atzina, ka šis likumprojekts ir atbalstāms pirmajā lasījumā. Izmaiņas Civilprocesa kodeksā ir nepieciešamas sakarā ar to, ka Saeima ir konceptuāli atbalstījusi kredītiestāžu maksātnespējas un likvidācijas likumprojektu. Un, tā kā šīs lietas ir piekritīgas izskatīšanai tiesām, konkrēti apgabaltiesām, pēc kredītiestāžu atrašanās vietas, tad ir nepieciešams izdarīt arī izmaiņas, kuras ir norādītas minētajā likumprojektā. Komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu!

J.Kaksītis. Es lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 5.martam.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 5.martu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Strādāsim ar dokumentu nr.3529. Šis ir valdības iesniegtais likumprojekts. Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā ir nepieciešami sakarā ar to, ka Saeima ir atbalstījusi Streiku likumprojektu, un sakarā ar to, ka minētais likumprojekts paredz, ka lietas par jautājumiem, kas saistīti ar streiku pieteikumu izskatīšanu, ir tiesas kompetences jautājumi. Līdz ar to arī šeit, līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā, ir nepieciešams izdarīt izmaiņas Latvijas Civilprocesa kodeksā. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu arī šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

J.Kaksītis. Šā gada 5.marts.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 5.martu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Juris Kaksītis. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Dokuments nr.3544. Sakarā ar to, ka tiek izskatīti un jau pirmajā lasījumā ir atbalstīti grozījumi Korupcijas novēršanas likumā, ir nepieciešams izdarīt grozījumus arī vairākos citos likumos. Tāds ir likums par tiesu varu, par pašvaldībām, par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un par vēlēšanu iecirkņu komisijām un arī šis likums par bāriņtiesām un pagasttiesām.

Izskatījusi šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu, Juridiskā komisija atzīst to par pamatu izskatīšanai un pieņemšanai pirmajā lasījumā, tāpēc es komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 2, atturas - 2. Pieņemts.

Lūdzu, kādi ir par otro lasījumu priekšlikumi?

J.Kaksītis. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt šā gada 5. martu.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 5. martu? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par tiesu varu””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Jau komentējot iepriekšējo likumprojektu “Grozījums likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””, es pieminēju arī šo likumu. Ka sakarā ar izmaiņām Korupcijas novēršanas likumā ir jāparedz izmaiņas arī šajā likumā - likumā “Par tiesu varu”. Un tādēļ Juridiskā komisija, izskatījusi arī šo likumprojektu, ko iesniedza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, atzīst to par pamatotu un aicina Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Kādi ir jūsu apsvērumi par otro lasījumu?

J.Kaksītis. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 5. martu.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 5. marts? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - likumprojekts “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums”. Pirmais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.3596 - “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums”. Tas nāk no Ministru kabineta un ir izskatāms šodien pirmajā lasījumā.

Runājot par šo likumprojektu, mums jāatzīmē, ka tas sastāv no 10 nodaļām un ir tā sauktais Pasaules Bankas modelis pakalpojumu regulēšanas sistēmā. Iestājas par vienotu regulatoru. Ko es varētu pateikt par šo likumprojektu? Ka Eiropā... Latvijā regulatori parasti ir sadalīti starp nozarēm. To uzrāda arī pašreiz spēkā esošā Latvijas likumdošana. Šāda veida likumi neattiecas uz to sfēru, kuru kontrolē un regulē pašvaldības. Pasaules Bankas modelis savā tīrajā veidā šobrīd strādā tikai, manuprāt, divās pasaules valstīs - tās ir Kostarika un Jamaika -, un mums te nav jārunā par to, cik ļoti šīs valstis ir atkarīgas no Pasaules Bankas. Tomēr, neskatoties uz manām personiskajām simpātijām vai antipātijām pret šo likumu, man jāteic, ka komisija ir atbalstījusi šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, un es aicinu arī deputātus izteikties par šo likumprojektu un to vai nu atbalstīt, vai noraidīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Jānis Bunkšs - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamā Saeima! Šoreiz es runāju Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā kā šīs komisijas atbildīgais ziņotājs un gribu teikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo likumprojektu neatbalsta pirmajā lasījumā.

Iemesli tam ir vairāki. Pirmkārt, šķiet, ka šis likumprojekts ir sagatavots ne gluži atbilstoši valdības deklarācijā ierakstītajām prasībām. Valdības deklarācijas sadaļā “Tautsaimniecība”, kur ir izklāstīta ekonomiskā politika, tiek runāts par dabīgo monopoluzņēmumu regulatoriem un par dabīgo monopolu regulēšanas nepieciešamību (galvenokārt saistībā ar valsts uzņēmumiem sakaru, satiksmes un energosaimniecības sfērā). Taču, ja paskatāmies uz šo likumprojektu, mēs tajā neatrodam ne vārda par to, kas tad ir dabīgais monopoluzņēmums. Un neatrodam arī tā definīciju. Vēl vairāk, - šeit nav arī definēts, kas ir valsts monopoluzņēmums. Es domāju, ka tas ir viens no iemesliem, kuru dēļ kaut vai tā daļa, kas attiecas uz pašvaldībām, tiek apšaubīta, jo nav īsti precīzi skaidrs, kādu iemeslu dēļ ir šajā likumprojektā iekļauta tikai daļa no tiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, kas ir pašvaldību pārziņā. Kaut vai tādas pakalpojumu sfēras kā dzīvokļu īri un transportu tikpat labi varētu attiecināt uz šo likumu. Šajā likumā jau minēta atkritumu savākšana, ūdenssaimniecība un kanalizācija.

Ja šīs pašvaldību pastāvīgās funkcijas tiek regulētas ar likumā piedāvātā regulatora palīdzību, tad, komisijasprāt, būtu būtiski jāmaina likums par pašvaldībām un attiecīgie jautājumi būtu no pašvaldību pastāvīgajām funkcijām izņemami. Bez tam, ja runājam par valsts pārvaldes sfēru, tad ir arī vērojama zināma pretruna ar Satversmes 58. pantu. Spriežot pēc satura, šī padome vai šī struktūra, kuru izveidos Saeima, veiks gan valsts pārvaldes iestāžu funkcijas, gan arī daļēji darbosies kā ārpustiesas strīdu izskatīšanas instance. Principā būtu korekti varbūt arī šādu struktūru veidot pie Ministru kabineta. Ja tas netiek darīts, tad atbilstība Satversmei arī būtu pārbaudāma.

Likuma gaitā vairākkārt tika minēta atsauce uz to, ka prasības attiecībā uz šāda regulatora ieviešanu ir noteiktas Eiropas Savienības direktīvās. Taču es varu teikt, ka Eiropas Savienības direktīvas neprasa šāda konkrēta vienota regulatora ieviešanu. Pieņemsim, tie jautājumi, kas ir saistīti ar iepirkuma procedūrām. Viņi gluži vienkārši prasa, lai iepirkuma procedūras, kas attiecas uz likumā minētajām nozarēm, būtu pietiekami atklātas, “caurspīdīgas”. Mūsuprāt, šos principus jau pietiekami nodrošina likums par valsts un pašvaldību pasūtījumu, kā arī likums par valsts un pašvaldību mantas izšķērdēšanas novēršanu. Ja arī ir nepieciešams kaut ko precizēt vai attiecināt uz kādām noteiktām uzņēmumu kategorijām, tad šīs lietas ir iespējams veikt, grozot vai precizējot šo manis nosaukto likumu noteikumus.

Vēl jo vairāk. Arī šis seminārs, kas tika organizēts saistībā ar likumu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, parādīja, ka šādi regulatori ne Eiropas Savienības valstīs, ne arī attīstītajās pasaules valstīs neeksistē. Šeit jau tika minēts, ka vienīgi Kostarika un Jamaika ir tās valstis, kur nacionālā līmenī ir iekļauti šādi vienoti regulatori. Elferta kungs, kurš ir mēģinājis atrast starp minētajām valstīm un Latviju kaut kādas kopējas lietas, ir atradis tikai to, ka Latvijai ar Jamaiku kopīgs ir tas, ka mums ir olimpiskās bobsleja komandas. Līdz ar to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā saku: mums šķiet, ka šī likuma tālāka virzība Saeimā nav nepieciešama.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Šo likumprojektu varētu atbalstīt tikai vienā gadījumā - ja valstij nebūtu kur budžeta naudu likt. Es pilnīgi atbalstu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un nenodot to tālāk komisijām. Jo nav iemesla būvēt jaunu monstru, jaunu padomi, kuru apstiprinās Saeima un kura lems par visām nozarēm, noteiks šajās nozarēs tarifus. Gan enerģētika, gan atkritumu apsaimniekošana... Manuprāt, pareizs bija arī Bunkša kunga ierosinājums, ka šis likums ir pilnīgā pretrunā ar likumu par pašvaldībām, kurā ir noteikta pašvaldību kompetence. Ja mēs pieņemam šādu likumu, tad ir jālabo arī likums par pašvaldībām.

Tāpēc es aicinu noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Leiškalna kungs.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Bunkša kungs un Seiles kundze bija tik pārliecinoši, tomēr mans uzdevums ir un paliek - atbalstīt šo Pasaules Bankas izstrādāto modeli, jo komisija ir lēmusi tā.

Deputātu kungi, var pieminēt, ka arī Eiropas lietu komisija ir par šo likumprojektu devusi noraidošu verdiktu. Tā ka atliek tikai balsot.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs izskatām Ministru kabineta, nevis Pasaules Bankas sagatavoto likumprojektu.

K.Leiškalns. Es runāju par modeli, nevis par likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 52, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies par darbu, deputātu kungi. Acīmredzot termiņš nav vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms pārtraukuma vārds deputātam Kārlim Druvam sakarā ar paziņojumu.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļus tikties komisijas telpās tūliņ, pārtraukuma sākumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pārtraukumam paredzētais laiks beidzies. Lūdzu reģistrēties kvoruma noteikšanai. Lūdzu nospiest reģistrācijas pogu un pēc tam vienu no balsošanas pogām. Tad reģistrācija notiek. Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 57 deputāti. Sēdi varam turpināt.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, izskatīsim piecu deputātu priekšlikumu mainīt šīsdienas sēdes darba kārtību - darba kārtības 56.jautājumu (par Jeļenas Karpovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā) pārcelt un izskatīt pēc darba kārtības 25.jautājuma (par Igora Ustinova uzņemšanu Latvijas pilsonībā).

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”?

Jānis Ādamsons vēlas par šo priekšlikumu runāt “par”. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu deputātus atbalstīt šo piecu deputātu iesniegumu, un gribētu pamatot, kāpēc.

Lieta tāda, ka Jeļena Karpova ir Latvijas hokeja izlases kandidāte. Vienīgais iemesls, kas viņai liedz piedalīties pasaules čempionātā Šveicē, ir tas, ka viņa nav mūsu valsts pilsone. Mūsu komisijas sēdē, kad mēs viņu uzklausījām, es biju patīkami izbrīnīts par to, ko viņa ir veikusi Latvijas labā. Viņa ir startējusi un aizstāvējusi Latvijas vārdu sieviešu futbola izlases komandā, ir nodarbojusies arī ar cīņas veidiem un ir nopietni startējusi un nopietni nesusi un slavinājusi Latvijas vārdu pasaulē.

Es aicinu mainīt darba kārtību, lai mēs šodien varētu izskatīt šo jautājumu un viņai piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem, lai līdz 20.martam viņa varētu noformēt visus dokumentus un aizstāvēt Latvijas vārdu pasaules sieviešu hokeja čempionātā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Runāt neviens vairs nevēlas. Vai ir vajadzība balsot? Nav. Paldies. Izmaiņas darba kārtībā tiek izdarītas, un 56.jautājumu izskatīsim pēc 25.jautājuma.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Edmunds Grīnbergs.

E.Grīnbergs (frakcija “Latvijai”).

Cienījamie deputāti! Skatām dokumentu nr.3751 - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””.

Es jūs informēju, ka uz otro lasījumu redakcija saglabājās tāda pati, kādu pieņēmām pirmajā lasījumā, jo komisijā priekšlikumi nav iesniegti. Tādēļ aicinu jūs nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

E.Grīnbergs. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 6.martam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 6.marts? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā lasījumā. Strādāsim ar dokumentu nr.3752.

Pirmais grozījums ir par 42.pantu, kur labklājības ministrs Makarova kungs ir iesniedzis priekšlikumu - paaugstināt soda apmērus. Komisija ir atbalstījusi minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo komisijas atzinumu nav. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir komisijas priekšlikums... Nē, tas nav! Tālāk ir vēl viens Makarova kunga priekšlikums, kurā viņš grib izteikt 88.pantu jaunā redakcijā, papildinot ar lietošanas un tirdzniecības noteikumu pārkāpšanu. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, jo jautājums par tirdzniecības noteikumu pārkāpšanu ir atrisināts kodeksa 105.pantā, tāpēc nav nepieciešamības to papildus reglamentēt šinī pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir vēl viens Makarova kunga priekšlikums, kurā viņš ierosina izteikt 88.2. pantu jaunā redakcijā. Komisija ne tikai neatbalstīja šo priekšlikumu, bet pat nāca klajā ar savu priekšlikumu - izslēgt šo pantu pavisam, jo minētais jautājums, kā mēs jau konstatējām, pilnā mērā ir atrisināts patlaban spēkā esošā kodeksa 166.2.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam un priekšlikumam - svītrot 88.2.pantu? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Makarova kunga priekšlikums - izdarīt nelielas izmaiņas 88.3.pantā. Komisija ne tikai neatbalstīja šo priekšlikumu, bet arī šoreiz iesniedza priekšlikumu - izslēgt šo pantu pavisam, jo šajā pantā paredzētie jautājumi ir aptverti jau spēkā esošā likuma 175.2.pantā un 187.pantā, kur visi šie jautājumi ir atrisināti un noteikti sodi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam - svītrot 88.3.pantu? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. Tālāk priekšlikuma veidā ir iekļauts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts kā labojums 99.pantā. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Nākošais priekšlikums ir par 108.1. pantu. Tas ir deputāta Dilbas priekšlikums par veterināro prasību pārkāpšanu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputāta Dilbas priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers. Nākošais priekšlikums ir deputāta Makarova priekšlikums par apdzīvoto un publisko vietu sanitāro noteikumu pārkāpšanu, tātad ir ierosināts likumprojektu papildināt ar jaunu pantu. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, jo kodeksā jau ir 42.pants, kas aptver visus sanitāro noteikumu pārkāpumus. Bez tam mēs arī nesapratām, par kādām publiskām vietām ir runa, - vai te ir domātas mājiņas ar divām durvīm, kur katras ir savā pusē, vai citas vietas. Tas nav pateikts pietiekoši skaidri, bet sanitāro noteikumu pārkāpumi kodeksā ir atrisināti.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par ministra Makarova kunga priekšlikumu 153.pantā? Piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Makarova kunga priekšlikums par 155.pantu, kurā viņš iesaka sodu par preču un maksas pakalpojumu kvalitātes nenodrošināšanu. Makarova kungs nav ņēmis vērā, ka mēs nesen šādu jautājumu esam jau skatījuši un ieslēguši kodeksā 166.9.pantu, kur šis jautājums ir atrisināts. Tāpēc mēs šo priekšlikumu neatbalstījām.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu 155.pantā? Piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Nākošais ir labklājības ministra Makarova kunga priekšlikums par 155.5.pantu, kuru Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir vēl viens Makarova kunga priekšlikums, kurā viņš ierosina papildināt 11.pantu ar jaunu pantu par kaitīgo vielu vai pārtikas sastāvdaļu pieļaujamā daudzuma pārsniegšanu pārtikas precēs. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo arī šis jautājums ir atrisināts jau nesen pieņemtajā 166.10.pantā.

Sēdes vadītājs. Jūs pārteicāties, sacīdams, ka priekšlikums ir papildināt 11.pantu. Runa ir par vienpadsmito nodaļu un tās papildināšanu ar 155.8.pantu. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Ministru kabineta priekšlikums, kas ir iekļauts kā priekšlikums, bet vienlaicīgi tika iesniegts arī Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu jautājumu - papildināt kodeksu ar 165.4.pantu. Neliela atšķirība ir starp redakcijām, bet tie abi ir par neparastiem un aizdomīgiem finansu darījumiem. Komisija atbalstīja to redakciju, ko ieteicis Juridiskais birojs, jo tā vairāk atbilst attiecīgajam materiālam likumā, kuru mēs esam jau pieņēmuši.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 165.4.panta redakcijai? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. Tālāk tāda pati situācija ir ar priekšlikumu par kodeksa papildināšanu ar 165.5.pantu. To ir iesniegusi valdība, bet arī Juridiskais birojs ir iesniedzis savu redakciju. Mēs principā atbalstījām valdības priekšlikumu, taču ierosinām pieņemt to Juridiskā biroja ieteiktajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 165.5.panta redakcijai? Paldies. Piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir valdības likumprojekts, kas ir iekļauts kā priekšlikums par kodeksa papildināšanu ar 165.4.pantu par vērtspapīru tirgu regulējošo normatīvo aktu neievērošanu. Komisija ir atbalstījusi minēto priekšlikumu un ierosina papildināt kodeksu ar attiecīgu pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Čerāna priekšlikums, kurš ierosina papildināt kodeksu ar jaunu 176.2.pantu, kas runā par ticības mācības pasniegšanas noteikumu pārkāpšanu. Komisija vienlaicīgi par to bija saņēmusi vairāku deputātu priekšlikumus, kas ierosināja papildināt kodeksu ar jaunu nodaļu par administratīvajiem pārkāpumiem izglītības jomā. Komisiju neapmierināja tā redakcija, kādā bija iesniegts šis priekšlikums, tāpēc komisija izteica zināmu kritiku par šo priekšlikumu. Tādējādi autori atsauca savu priekšlikumu, lai, turpinot darbu, varētu iesniegt šo projektu jaunā redakcijā.

Līdz ar to mēs uzskatījām, ka šobrīd varbūt būtu jāatturas no deputāta priekšlikuma (No zāles dep. K.Leiškalns: “Kā mūris!”), jo tad tas būs citā nodaļā, nevis tur, kur tam vajadzētu būt, - nodaļā par izglītību. Tātad komisija neatbalstīja, paturot prātā iespēju, ka, ja būs šāda nodaļa, tad tur varētu apsvērt arī šo jautājumu. Principā komisija šobrīd šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāts Čerāns vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu! Frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šeit no Bišera kunga argumentācijas es sapratu, ka nav nekādu principiālu iebildumu pret to, ka šāda norma Administratīvo pārkāpumu kodeksā varētu būt. Es uzskatu, ka šādai normai būtu jābūt, kas nosaka to, ka ticības mācības skolās var mācīt tikai tās personas, kurām to atļauj likums, bet pārējās personas, kas varbūt pārstāv kādas netradicionālas reliģiskās kustības vai kādus reliģiskus strāvojumus, nevarētu mācīt tādus priekšmetus, kas saucas “ticības mācība” vai arī kuru saturs būtu tām ekvivalents.

Es nedzirdēju iebildumus pēc būtības pret to, ka šāda norma šeit tiktu iestrādāta. Vienīgais arguments bija tāds, ka, lūk, tagad šeit neesot īsti vietas, bet ka varbūt kādreiz nākotnē, kad komisija pieņems kaut kādus citus deputātu priekšlikumus, kas, manuprāt, ir bijuši ar visai apšaubāmu saturu... Ir ļoti jāšaubās par to, vai Saeima vispār tādus atbalstīs, jo mēs zinām, ka ir bijuši ļoti pamatoti iebildumi no skolotāju sabiedrības par to, ka mēs skolotājus sāksim sodīt par to, ka viņi nesniedz atskaites.

Man nevar būt nekā kopīga ar tādiem priekšlikumiem, un es ļoti ceru, ka Saeima tos arī nepieņems, tāpēc gaidīt kaut ko nezināmā nākotnē, ka varbūt nākamās Saeimas laikā... Mums to nevajadzētu darīt, bet vajadzētu izšķirties jau šajā brīdī par to, ka mēs atbalstām šādu priekšlikumu un ieviešam Administratīvo pārkāpumu kodeksā normu, kas paredz pilnīgi konkrētu sodu par ticības mācības pasniegšanas noteikumu pārkāpšanu. Šis sods ir pilnīgi konkrēts un, domāju, arī pietiekami nopietns, ka par ticības mācības pasniegšanu skolās personas, kuras nav saņēmušas noteiktā kārtībā tām izdotu atļauju, soda ar naudas sodu līdz 150 latiem, bet skolas direktoru, kas atļāvis šā panta pirmajā daļā minētās darbības, soda ar naudas sodu līdz 100 latiem. Es domāju, ka tas būtu pietiekami nopietns sods, lai šīs personas padomātu, pirms mēģina skolās mācīt kaut kādus tāda veida priekšmetus, kas būtu kvalificējami kā ticības mācība. Un arī direktors padomātu par to, vai laist skolā šādus sektantus vai kādus netradicionālo garīgo strāvojumu pārstāvjus.

Es gribu atgādināt, ka šobrīd Reliģisko organizāciju likums nosaka to, ka tiesības mācīt ticības mācību valsts un pašvaldību skolās ir Romas katoļu, evaņģēliski luteriskās, vecticībnieku, baptistu un pareizticīgo konfesiju pārstāvjiem. Tas būtu absolūti nepieļaujams, ka mēs šeit mūsu jaunatnes audzināšanā ieviestu kaut kādu patvarību. Tāpēc ir ļoti labi, ka Reliģisko organizāciju likums šāda veida normas jau ir noteicis, bet mums būtu ļoti svarīgi noteikt, lai būtu arī kādi pilnīgi konkrēti sodi par šo noteikumu pārkāpšanu, jo šī situācija nav izdomāta. Mums tiešām ir zināmi pilnīgi konkrēti signāli no reliģiskajām organizācijām, ka šajā jomā mūsu valstī nav kārtības.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Ja šeit kaut kādi redakcionāli precizējumi būtu vajadzīgi, tad tos var veikt uz trešo lasījumu. Es tomēr aicinu nevilkt garumā, jo šīs nekārtības mūsu valstī šajā jomā notiek jau tagad, tāpēc būtu jāpieņem, lai šī norma stātos spēkā. Tad tomēr šī patvarība ticības mācīšanā skolās tiktu ierobežota, jo tas, kādu garīgo pamatu mēs iedodam mūsu jauniešiem un uz ko mēs viņus ievirzām, ir ļoti svarīgi. Ļoti svarīgi ir tas, lai viņi savā dzīvē orientētos uz tradicionālām morālajām vērtībām, kuras ir pārbaudītas jau gadu simtu un gadu tūkstošu laikā, kuras ir pierādījušas, ka, balstoties uz šīm vērtībām, sabiedrība ir spējīga dzīvot un pastāvēt. Tradicionālā kristietība ir visas Rietumeiropas kultūras pamatā, bet mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem pret to, kādi jauni strāvojumi nāk iekšā Latvijas Republikas skolās.

Protams, mēs nevaram aizliegt šos jaunos strāvojumus kā tādus, bet skolām tiešām būtu jābūt pašai pēdējai vietai, kur kaut kāds jauns reliģisks virziens vai tā pārstāvji varētu ienākt. Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, mums ir jāizturas nopietni pret šādu normu ieviešanu, ko sagatavoja Čerāna kungs, arī Tomašūna kungs un vēl vesela grupa. Tur ir paredzēti administratīvie sodi skolotājiem un skolu vadītājiem. Piedevām es vēl aicinātu cienījamo Čerāna kungu iedomāties šādu situāciju. Tātad, ja nabaga direktors izdara šo “grēka darbu” un atļauj kādam mācītājam no netradicionālās reliģijas tur nolasīt kādu lekciju varbūt pēc vecāku vai skolnieku lūguma, tad viņš tiek administratīvi sodīts.

Administratīvs sods - tas patiešām ir nopietns soda mērs. Tas nav, piedodiet, tikai kaut kāda prēmijas atņemšana vai aizrādījuma izteikšana. Tātad, runājot par šo skolotāju, par direktoru, patiesībā jau būtu jāizvirza jautājums par viņa amata atbilstību, jo viņš ir ticis administratīvi sodīts.

Šeit man nedaudz gribas paironizēt. Tad jau drīzumā mēs varbūt Administratīvajā kodeksā ieliksim normu par Saeimas deputātu ierašanos kādā skolā vai vēl kaut kur citur. Varbūt arī tad direktoru varēs administratīvi sodīt. Tas jau ir tālākais saasinājums.

Bet kādēļ es aicinu šinī gadījumā atbalstīt komisijas viedokli? Tāpēc, ka tad, kad nāks Tomašūna kunga un pārējo deputātu priekšlikumi, tur varētu pievienot arī cienījamā Čerāna kunga ierosinājumu, jo šeit ir jābūt nopietnai diskusijai.

Jautājums: vai šie pārkāpumi ir jāsoda ar administratīvajiem soda mēriem, it sevišķi saistībā ar reliģijas jautājumiem un reliģijas brīvības jautājumiem? Es vēlreiz uzdodu jautājumu: kāpēc skolēni nevar uzaicināt arī kādu netradicionālās reliģijas pārstāvi nolasīt viņiem fakultatīvu lekciju, par ko pēc tam var uzlikt soda mēru direktoram, kas ir šinī skolā? Un šeit atkal ir jautājums, kas būtu jāizdiskutē arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, par cilvēka tiesībām iepazīties ar dažādu veidu reliģijām. Tāpēc es šinī gadījumā aicinu vismaz atturēties, runājot par Čerāna kunga priekšlikumu. Un tad, kad nāks no pirmā lasījuma, visi šie jautājumi būtu nopietni jāizdiskutē.

Tāpat arī jāpadomā par materiālo atbildību, cik pieprasīt no skolotājiem vai skolu direktoriem. Lai šī sankcija būtu adekvāta reālajai finansu situācijai šodien arī algas ziņā. Tādēļ es aicinu tomēr atturēties.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es arī gribu runāt līdzīgi tam, kā kolēģis Lujāns jau tikko izteicās. Es ceru, ka tas likumprojekts, kuru iesniedza Tomašūns un citi, vairs neatgriezīsies Saeimas sēdē. Katrā ziņā Juridiskā komisija bija pret šo likumprojektu, bet es nerunāju par to, jo uzskatu, ka nav nekādu problēmu gan tajā jautājumā, par kuru runāja Čerāna kungs, gan arī citos jautājumos, bet ne jau ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa palīdzību tie ir risināmi. Šeit ir darba attiecības, šeit veidojas pavisam cits - te notiek likuma neievērošana vai kādas citas normas neievērošana. Un ne jau ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa normām tas ir risināms, ar sankcijām, kas faktiski pēc savas dabas jau ir tuvas Kriminālkodeksā paredzētajām sankcijām, to skaitā, naudas sods un citi soda veidi. Tāpēc es domāju, ka šis kodekss nav īstā vieta, kur minētās normas būtu iestrādājamas un paredzama atbildība.

Ko mēs esam izdarījuši, ka šis viens likumprojekts šeit vairākas reizes tika pieminēts? Par to bija negatīvs balsojums, un pēc tam tas tika skatīts Juridiskajā komisijā. Es domāju, ka daudziem deputātiem, varbūt visiem... Vismaz man rokā ir šī atklātā vēstule, es tiešām domāju, ka jāpiekrīt šiem skolotājiem, ka tā vietā, lai domātu par skolotāju darba uzlabošanu, mēs domājam par administratīvām sankcijām. Es domāju, ka nevajadzētu atbalstīt Čerāna kunga priekšlikumu par administratīvi represīvo normu ieviešanu šajā tik ļoti, kā viņš pats teica, jutīgajā jautājumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie kolēģi, uzticēsimies taču skolu direktoriem, kuri pārsvarā, es domāju, godam pilda savus pienākumus, un iztiksim bez sodiem, kuri ir vērsti pret izglītības darbiniekiem, kaut vai tāpēc, ka valsts šobrīd nespēj nodrošināt viņu materiālās vajadzības. Iztiksim bez sodiem! Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Man liekas, ka daļa kolēģu neieklausījās tajā, ko runāja Čerāna kungs. Runa nav par to, ka kādam kādu lekciju kaut kur nolasa vai kādu iepazīstina. Runa ir par pasniedzēju pieņemšanu darbā. Runa ir par to, ka netiek pildīts Reliģisko organizāciju likums, ka daudzviet netiek pildīts tā 6.pants. Par likuma nepildīšanu ir paredzētas sankcijas. Es pieļauju, ka tās varētu būt citādākas, nekā ir minēts šeit, bet būtība ir tāda, tāpēc es balsošu par šīs normas saglabāšanu, uz trešo lasījumu domādams par sankcijām.

Bet tā patiesi notiek, un man ir zināmi fakti, ir vēstules, ka šādi cilvēki nāk skolās un māca, lai gan citā likumā ir precīzi noteikts, kas to var darīt un ar kādu sertifikātu. Es balsošu “par” un aicinu balsot par Čerāna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka Ābiķa kungs, kas ļoti precīzi jau pateica, man atviegloja uzdevumu, un tāpēc es nerunāšu šeit ilgi.

Reizēm, skatoties uz to, kas notiek Latvijā, liekas, ka skolotāja darbs jau pats par sevi ir administratīvs sods, it sevišķi ņemot vērā to atalgojumu, kuru šobrīd valsts budžets var atvēlēt šīs funkcijas pildīšanai. Turklāt iedomāties, ka izglītības darbiniekus vispār var sodīt administratīvi, tas, man liekas, jau līdzinās... es neteikšu šo vārdu. Aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es tiešām pieļauju to, ka šo normu varētu uz trešo lasījumu kaut kādā veidā precizēt un grozīt varbūt nodaļu par sankcijām, kā šeit minēja Seiksta kungs, bet tiešām pastāv ļoti nopietna problēma, un šis risinājums ir vajadzīgs.

Ja Leiškalna kungs nezina, teiksim, kas tas ir, un nevar atrast vārdus, lai novērtētu šādu ierosinājumu, tad man tomēr būtu lūgums izdomāt kādus citus pilnīgi konkrētus mehānismus, lai šis Reliģisko organizāciju likums tik tiešām darbotos un lai nenotiktu šī patvaļa. Pati ideja par to, ka šo pantu vajadzētu likt tieši Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nav oriģināla un tieši manis izdomāta, jo šādu normu ir prasījuši reliģisko organizāciju pārstāvji un arī cilvēki, kuri atbild par reliģiskās jomas sakārtošanu mūsu valstī vienā vai otrā līmenī.

Šī būtu pilnīgi konkrēta norma, kādā veidā šo ticības mācības pasniegšanu varētu sakārtot. Ir jāsaprot, ka šeit runa ir tikai par vienu ļoti specifisku gadījumu, par to gadījumu, kad skolā ir pieņemts darbā ticības mācības skolotājs, kurš neatbilst tiem standartiem, kuri ir noteikti Reliģisko organizāciju likumā. Šeit kārtībai ir jābūt, un tāpēc es aicinu nekultivēt tādu situāciju, ka mūsu valstī ir likumi, bet nav sankcijas, kas nodrošina to ievērošanu, un tāpēc es aicinu šoreiz balsot “par”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es ļoti priecājos, ka esam sākuši debatēt par tām lietām, kas skar izglītības sfēru. Diemžēl ir jāatzīst, ka ir tikai divas iespējas: pirmā - ķerties klāt pie Administratīvo pārkāpumu kodeksa, jo disciplinārie sodi šobrīd nedarbojas. Bet ir arī otrs variants - palielināt skolu inspekcijas lomu.

Tā kā šeit tika pieminēti tādi priekšlikumi, par kuriem šodien vispār nevar runāt, tāpēc ka savā laikā Saeima tos noraidīja, es gribu tikai teikt, ka visiem tiem deputātiem, kuriem ir kādi priekšlikumi un domas, būs iespēja pēc pāris nedēļām atgriezties pie šā jautājuma, jo tiek gatavots likumprojekts, kas skar šīs problēmas, kādas šodien skolās ir, tāpēc nevajadzētu tās pārvērst par demagoģisku sarunu priekšmetiem, bet vajadzētu ķerties klāt tik tiešām pie problēmas risinājuma.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - otro reizi.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu būt ļoti uzmanīgiem ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu, jo tad jau mēs beigās varam nonākt līdz tam, ka direktoru varētu saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu ielikt uz 15 “sutkām”, bet pašu skolotāju - uz 10 “sutkām”. Es domāju, ka, ja mēs šādi to ideju attīstīsim un proponēsim, tad mēs beigās to arī sasniegsim. Tāpēc es aicinu vēlreiz, kamēr reliģiskās lietas tiek kārtotas, būt ļoti uzmanīgiem. Savā laikā reliģisko lietu vārdā atsevišķus citus pārstāvjus mierīgi dedzināja uz sārta.

Čerāna kungs, nevajag izmantot Administratīvo pārkāpumu kodeksu, lai kādu mēģinātu vai nu dedzināt, vai vēl kā citādi sodīt... Es nebrīnītos, ja jūs gribētu ieviest arī Kriminālkodeksā šāda rakstura labojumus. Es domāju, tas ir nākamais solis, tas ir labs lauciņš jūsu darbības spējai.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Tomašūna kungs! Es jums silti iesaku un ļoti lūdzu - negatavojiet likumprojektu, kas paredz administratīvos sodus skolotājiem! Nu nevajag! Gatavojiet likumprojektus, kas palīdzētu nodrošināt skolotāju atalgojumu, un, ticiet man, tad skolotāju apzinīgums... Ābiķa kungs smīdina... Tas nav nopietni. Šobrīd, ņemot vērā skolu pašreizējo sistēmu un esošo izglītības finansējumu, mēs nevaram runāt par administratīviem sodiem skolotājiem. Es varu saprast to, ko gribēja Čerāna kungs. Sankcijas vai līdzekļus, kā piespiest skolās neielaist aizdomīgas, nezināmas reliģijas (es tās pat nevarētu nosaukt par reliģijām, bet par kādām ideoloģijām), - tos mēs vēl varētu atbalstīt. Es tiešām piekrītu, ka trešajā lasījumā mēs varētu ieviest likumā šīs sankcijas. Bet es vēlreiz jums lūdzu, lai cik es neizklausītos demagoģisks, - negatavojiet, Tomašūna kungs, administratīvus sodus skolotājiem!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Bišera kungs, vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

I.Bišers. Godājamie deputāti! Kad es ziņoju komisijas vārdā, es pateicu tikai tos pamatmotīvus, kas mums bija, un cerēju, ka Čerāna kungs, tāpat kā Tomašūna kungs, ņems to vērā un vēlreiz atgriezīsies pie tā visa, kopīgi izskatīs, un, ja tiešām tāda nodaļa par izglītību ir vajadzīga, ļoti rūpīgi apdomās. Jo mēs izteicām Tomašūna kungam diezgan daudz iebildumu, viņš daļu no tiem pieņēma, un tāpēc vajadzētu padomāt. Diemžēl Čerāna kungs nebija atnācis aizstāvēt savu priekšlikumu. Ja viņš būtu atnācis, varbūt mēs būtu arī viņu pārliecinājuši, ka nevajadzētu steigties. Bet, ja nu viņš tik ļoti... divreiz kāpj tribīnē, lai aizstāvētu savu projektu, tad man nāksies aizrādīt arī pēc būtības. Pirmkārt. Jautājums par ticības mācības pasniegšanu skolās. Vai katram ir skaidrs, par kādām skolām te vispār ir runa - vai par vispārizglītojošām vai par svētdienas skolām, vai par visām skolām vispār? Un tā tālāk.

Otrais moments. Ka cilvēku, kas ir pielaists, uzaicināts darbā skolā, soda par to, ka viņš nav saņēmis šādu atļauju. Galu galā - tas cilvēks, ko aicina strādāt skolā, var nezināt, ka tāda atļauja ir vajadzīga. Un, ja viņu kāds uzaicina un pieņem tur darbā un ja viņš dara šo darbu pēc vislabākās sirdsapziņas, tad ir jautājums - kāds pamats ir uzlikt viņam naudas sodu? Tad jautājums varētu būt par to, kas viņu ir uzaicinājis. Bet, es domāju, arī ar skolu direktoriem mums ir šodien liela problēma, mums ir viņi rūpīgi atestēti; es domāju, ka ir ņemti vērā... visi daudzi apstākļi. Un, ja nu tur kāda problēma būtu, tad ar viņiem varētu tikt galā arī citādi, nevis ar naudas sodu 250 latu apmērā, tas ir, kā par pašu smagāko pārkāpumu, kas vien Administratīvajā kodeksā ir iespējams. Es tomēr ierosinu atlikt šo projektu, lai Čerāna kungs vēl pārdomā, konsultējas un mēģina iekļauties kaut kādos vispārējās rāmjos. Komisijas vārdā lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Balsojam par Čerāna kunga priekšlikumu - 176.2.pantu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 37, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts. Skolotāji netiks sodīti.

I.Bišers. Tālāk. Nākamais priekšlikums ir par 204.5.pantu. Neliels redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Priekšlikumi ir par 213.pantu, te ir nepieciešams mainīt šos skaitļus, atsauces uz pantiem. Tas izriet no mūsu iepriekšējiem lēmumiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem par 213.pantu, kurus ir akceptējusi atbildīgā komisija - Juridiskā komisija? Deputāti piekrīt. Paldies. Tiek pieņemts komisijas atzinums.

I.Bišers. Tālāk. Ir labklājības ministra Makarova kunga priekšlikums par 228.panta jaunu redakciju. Komisija principā ir to atbalstījusi, bet ir mazliet mainījusi skaitļus. Tas arī sakrīt ar mūsu iepriekšējiem lēmumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Komisija ir izskatījusi likumprojektu, ko iesniegusi valdība. Tas ir par 236.6.pantu. Komisija to ir iekļāvusi likumprojekta tekstā, tikai ir nedaudz to precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim Juridiskās komisijas atzinumam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Komisija ir arī atbalstījusi valdības iesniegto likumprojektu, kas ir iekļauts kodeksā kā 236.7.pants, un lūdz arī jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir likumprojekts, kuru ir iesniegusi valdība, bet kuru komisija nav atbalstījusi, jo šo sarakstu saskaņā ar mūsu vispārējo kārtību nosaka Ministru kabinets, bet ne tā pakļautībā vai pārraudzībā esošās iestādes. Tāpēc mēs uzskatām, ka jāsaglabā esošā redakcija.

Sēdes vadītājs. Par kuru pantu ir runa, Bišera kungs?

I.Bišers. Par 247.pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 247.panta otro daļu? Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Par 287.pantu. Šie grozījumi izriet no iepriekš pieņemtajiem mūsu lēmumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti tiem piekrīt. Paldies.

I.Bišers. Līdz ar to visi likumprojekta grozījumi, kas ir iesniegti otrajam lasījumam, ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Staigājošos deputātus lūdzu atgriezties savās darba vietās un piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Kādi ir apsvērumi par trešo lasījumu?

I.Bišers. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 6.martam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Ir iebildums. Čerāna kungam ir cits priekšlikums.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Tā kā man šeit deva padomu konsultēties, es ļoti labprāt to arī izdarītu. Šīs normas par ticības mācīšanas noteikumu pārkāpšanu tomēr būtu iekļaujamas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un tāpēc es lūgtu, lai vismaz 13.martu noteiktu kā šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, 13.marts vai 30.marts?

K.Čerāns. 13.marts.

Sēdes vadītājs. 13.marts, paldies. Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Nav. Balsosim par Čerāna kunga priekšlikumu, ka 13.marts ir nosakāms kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 7, atturas - 8. Šis priekšlikums ir pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 13.marts.

Nākamais ir darba kārtības 25.jautājums (pēc pašreizējās numerācijas) - lēmuma projekts “Par Igora Ustinova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija ir izskatījusi jautājumu par Igora Ustinova uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Komisijā tika pieņemts pozitīvs lēmums, jo Igoram Ustinovam neapšaubāmi ir nopelni Latvijas medicīnas attīstībā. Aicinu arī jūs, cienījamie kolēģi, atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 3, atturas - 2. Igors Ustinovs uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts “Par Jeļenas Karpovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pēc pašreizējās numerācijas tas ir darba kārtības 56.jautājums.

Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Kā jau mūs informēja Ādamsona kungs, Jeļena Karpova ir Latvijas izlases hokejiste, kura jau vairākkārt ir godam pārstāvējusi Latviju. Aicinu atbalstīt komisijas lēmumu un balsot par Jeļenas Karpovas uzņemšanu pilsonībā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, atturas - 1. Jeļena Karpova uzņemta Latvijas pilsonībā.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Fizisko personu noguldījumu garantiju likums” otrajam lasījumam”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Tā kā atbildīgā komisija mūsu priekšlikumus ir ņēmusi vērā uz trešo lasījumu, mēs savu iesniegumu atsaucam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums ir izskatīts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš paliek iepriekšējais.

Nākamais darba kārtības jautājums ir no ceturtās sadaļas, tas ir jautājums nr.28. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos... Godātie kolēģi, vai no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ir ziņotājs par šo jautājumu? Nav.

Nākamais ir darba kārtības 29.jautājums - “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”, otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā -deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi, mēs strādāsim ar dokumentu nr.3756 un nr.3500. Attiecībā uz otro lasījumu mēs esam saņēmuši deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu izteikt 14.panta piektās daļas otro teikumu tādā redakcijā, kādu jūs šeit redzat. Šo piedāvāto grozījumu Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas - Aizsardzības un iekšlietu komisijas - redakcijai? Komisija ir akceptējusi šo priekšlikumu. Deputāti piekrīt? Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Aizsardzības un iekšlietu komisija vēlējās izteikt 14. panta piekto daļu tādā redakcijā, kāda jums ir šeit redzama, un, zināms, šo priekšlikumu arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

K.J.Druva. Tas arī viss attiecībā uz otro lasījumu, un komisija lūdz atbalstīt šos grozījumus kopumā.

Sēdes vadītājs. Balsojam kopumā, Druvas kungs?

K.J.Druva. Jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 3. Otrajā lasījumā pieņemts.

Kādi ir priekšlikumi par trešo lasījumu?

K.J.Druva. Es lūgtu 7. martu.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret Druvas kunga minēto datumu - 7. marts? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Par 1992. gada Protokolu par grozījumiem 1971. gada Starptautiskajā konvencijā par starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka. Lūdzu!

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Aicinu šo likumprojektu uzskatīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Sinka. Paldies. Lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts pirmajā lasījumā.

J.Sinka. Paldies. Es aicinu pieņemt to otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Sinkas kunga priekšlikumu, ka likums tiek pieņemts galīgajā, otrajā lasījumā?.. Godātais referent, tur ir daži papildinājumi. Lūdzu, pastāstiet par tiem.

J.Sinka. To grozījumu ir ārkārtīgi maz, kā jūs redzat, un tā ir tikai precizēšana. Piemēram, 2. pantā: “Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms Protokols un tā 27. panta otrajā daļā minētā konvencija angļu valodā un to tulkojums latviešu valodā.”

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 2. panta redakcijai, ko akceptējusi Ārlietu komisija? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Sinka. Ārlietu komisija ierosina izteikt 4. pantu tādā redakcijā, kāda šeit ir redzama.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 4. panta redakcijai, ko akceptējusi Ārlietu komisija? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Sinka. Tātad vēlreiz lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas bataljonu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3758. Pirmais lasījums jau ir bijis. Arī steidzamības kārtībā... Mēs esam papildinājuši 3. pantu. Tāda redakcija, kāda ir norādīta. Un lūdzu tādā gadījumā pieņemt...

Sēdes vadītājs. Jā, paldies. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 3. panta redakcijai, ko akceptējusi Ārlietu komisija? Deputāti piekrīt. Paldies. Tas ir pieņemts.

J.Sinka. Tad lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Sinkas kungs, vai mēs nekļūdāmies, - vai šis likumprojekts ir steidzams?

J.Sinka. Es pieņemu...

Sēdes vadītājs. Paldies. Sinkas kungs, atvainojiet. Starptautiskos dokumentus mēs pieņemam divos lasījumos. Paldies par atgādinājumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Imants Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatām vēl vienu grozījumu Administratīvo pārkāpumu kodeksā. To šoreiz ir iesniegusi valdība, proti, Ministru prezidents Krasta kungs.

Tie ir grozījumi, kas ir saistīti ar kodeksa papildinājumu par streikošanas tiesību pārkāpšanu. Tas ir saistīts ar pirmajā lasījumā jau apstiprināto Streiku likumu, un valdība ierosina pieņemt šī likuma nodrošināšanai arī attiecīgus papildinājumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Juridiskā komisija ir atbalstījusi minēto likumprojektu un lūdz jūs apstiprināt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 4, atturas - 3. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Kādi ir apsvērumi par otro lasījumu?

I.Bišers. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 12. martam.

Sēdes vadītājs. Līdz 12. martam. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Cienījamās dāmas, godātie kungi! Mums ir jāizskata divi dokumenti. Pirmais no tiem ir nr. 3771, kurā komisija lūdz Saeimu noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 3, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Mēs pārejam pie dokumenta nr. 3674 - “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””, kura 20. pantā Ministru kabinets un atbildīgā komisija ierosina izdarīt izslēgumus, jo šīs normas pāriet pilnīgi uz citu likumu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts pirmajā lasījumā.

K.Leiškalns. Augsti godātais sēdes vadītāj, varbūt man ir tiesības prasīt likumprojekta izskatīšanu arī otrajā un galīgajā lasījumā, jo šeit ir tikai tehniskas dabas jautājumi?

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Piekrīt. Paldies.

Tā kā labojumi skar tikai vienu - 20. pantu, tad lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies, godājamie deputāti! Tiešām ir prieks kopā ar jums strādāt!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums ir 35. punkts - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības nolīgumu jūrniecības jomā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka. Lūdzu!

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies. Dāmas un kungi! Gandrīz varu pievienoties tam, ko teica Leiškalna kungs, - arī man būs ļoti liels prieks kopā ar jums strādāt.

Strādāsim ar dokumentu nr. 3773, un es lūdzu nobalsot par tā steidzamību.

Sēdes vadītājs. Man ir prieks, ka mums visiem ir prieks labi strādāt. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Sinka. Paldies, dāmas un kungi! Ierosinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

J.Sinka. Paldies, dāmas un kungi! Ieteicu un lūdzu jūs pieņemt likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā! Te ir viens precizējums 3. panta redakcijā, ko ir ierosinājusi Ārlietu komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Ārlietu komisijas atzinumam par 3. panta redakciju? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums ir 36. punkts - likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies, priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3696 - “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Ierosinu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Kādi ir apsvērumi par otro lasījumu?

J.Sinka. Ieteicu priekšlikumus iesniegt līdz 19.martam.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 19.martu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Godātie kolēģi, ir saņemts četru deputātu iesniegums, kuri paziņo, ka balsojumā par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Igoram Ustinovam viņi atsauc savu balsojumu “par”, jo uzskata to par kļūdainu. Tie ir Normunds Pēterkops, Pēteris Tabūns, Anna Seile un Roberts Jurdžs. Es saprotu, ka kopumā Saeimas lēmums sakarā ar to netiek apšaubīts. Gluži vienkārši... Paldies, pieņemam šo deputātu paziņojumu zināšanai.

Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums ir 39.punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts... Baloža kungs, vai ir kāds no komisijas, kas ziņo par valsts proves uzraudzību? Ir. Paldies. Komisijas vārdā Aristids Lambergs. Lūdzu!

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Jāsāk ar dokumentu nr.3778. Tātad “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”” otrajā lasījumā.

Ir saņemti divi iesniegumi. Tas ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 16.pantu - izteikt precizētā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 16.panta redakcijai, ko atbalstījusi atbildīgā komisija, piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Saeimas Juridiskais birojs ierosina likuma 19.pantā paredzētajos grozījumos vārdus “izteikt 3.punktu” aizstāt ar vārdiem “izteikt pirmās daļas 3.punktu”. Acīmredzot tas ir vienkārši precizējums. Lūdzu atbalstīt. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu: “Ierosinām likuma 19.pantā paredzētos grozījumus...” Piekrīt. Paldies, pieņemts!

A.J.Lambergs. Vairāk iesniegumu nav. Līdz ar to lūdzu nobalsot šo likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Kādi ir apsvērumi par trešo lasījumu?

A.J.Lambergs. Komisijas vārdā lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 12.februārim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, par 12.februāri...

A.J.Lambergs. Es atvainojos, līdz 12.martam.

Sēdes vadītājs. Tātad līdz 12.martam. Iebildumu kolēģiem nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais jautājums ir 41.punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību””, otrais lasījums.

Komisijas vārdā deputāts Valdis Nagobads.

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim un izskatīsim dokumentu nr.3783 - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību”” otrajā lasījumā.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Nagobads. 2.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par izmaiņām 2.pantā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Nagobads. 3.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par termina skaidrojumu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. Līdzīgs ir 4.priekšlikums - skaidrojums terminā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Nagobads. 5.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums arī par termina skaidrojumu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Nagobads. Līdzīgs ir 6.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. Par termina “dotācijas” skaidrojumu ir 7.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, ko arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Nagobads. Līdzīgs ir 8.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Nagobads. 9.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par “valdības parāda” skaidrojumu - aizstāt to ar “valsts parāda” jēdzienu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Nagobads. 10.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 5.panta pirmās daļas redakciju, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Nagobads. 11.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 5.panta piektās daļas redakciju, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Nagobads. 12.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 7.panta otrās daļas redakciju, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. 13.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 11.panta tekstu, ko arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 11.panta redakciju. Pieņemts.

V.Nagobads. 14.priekšlikums ir par 16.1. panta redakciju, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Iesniedzējs prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Dinēviča priekšlikumu - papildināt ar 16.1. pantu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, 45 deputāti balso, bet 43 nebalso.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu arī pārējos 43 deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 8, atturas - 30. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Nagobads. 15.priekšlikums ir deputāta Viktora Dinēviča priekšlikums par 17.panta pirmās daļas redakciju, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

V.Nagobads. 16.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 12.panta redakciju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. 17.priekšlikums ir deputāta Dinēviča priekšlikums par 19.panta otrās daļas papildināšanu. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Nagobads. 18.priekšlikums ir deputāta Dinēviča kunga priekšlikums par 20.panta piekto daļu. Komisija arī šo neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Nagobads. 19.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 21.panta otrās daļas papildināšanu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Nagobads. 20.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 22.panta otrās daļas 1.punkta redakciju, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Nagobads. 21.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 23.panta redakciju - papildināt to ar jauniem vārdiem, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 23.panta nosaukumam un redakcijai. Pieņemts.

V.Nagobads. 22.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 30.panta pirmā teikuma redakciju, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Nagobads. 23.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 19.panta izslēgšanu. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 19.pantu, tādējādi neizdarot grozījumus likuma 31.pantā.

V.Nagobads. 24.priekšlikums ir deputāta Dinēviča priekšlikums par 32.panta papildināšanu ar jaunu otro daļu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Dinēvičs lūdz balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Dinēviča priekšlikumu - papildināt 32.pantu ar jaunu otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 12, atturas - 27. Nav pieņemts.

V.Nagobads. 25.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - neizdarīt grozījumus likuma 35.panta ceturtajā daļā. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Nagobads. 26.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 37.panta pirmās daļas 2.punkta redakciju, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Nagobads. 27.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt likumprojekta 24.pantu, tādējādi neizdarot grozījumus likuma 39.pantā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Nagobads. 28.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta papildināšanu ar normu, kas paredzēta likuma 47.panta ceturtās daļas precizēšanai. Šī precizēšanai paredzētā redakcija ir minēta. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt šim komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Nagobads. Tādējādi visi priekšlikumi ir izskatīti un es aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - arī nav. Pieņemts.

Lūdzu, kādi ir priekšlikumi par trešo lasījumu?

V.Nagobads. Aicinu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 6.martam.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 6.martu? Iebildumu nav. Pieņemts.

V.Nagobads. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3784. Tas ir likumprojekts “Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums”, kas ir sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā. Mums ir jāstrādā pietiekami ātrā tempā, lai mēs līdz pulksten pieciem tiktu galā ar šo likumprojektu.

Tātad sākam skatīt pantus pēc kārtas. 1.pants. Priekšlikumu nav.

2.pants. Atbildīgā komisija ierosina mainīt panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 2.panta nosaukumam “Likuma darbība”. Pieņemts.

J.Ābele. 2.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija daļēji atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 3.priekšlikums - atbildīgā komisija ierosina izmainīt redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 3.pants. Juridiskais birojs ir iesniedzis 4. un 5.priekšlikumu. Komisija atvainojas, jo šeit ir Juridiskā biroja priekšlikumi daļēji atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 4., 5. un 6.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemti ir komisijas atzinumi par šiem priekšlikumiem.

J.Ābele. 7.priekšlikums - deputāta Dinēviča priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ābele. Ejam tālāk. 8.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Emsis. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ābele. 4.pants. 9.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. Arī 10.priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ābele. 11.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 12.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim priekšlikumam. Pieņemts.

J.Ābele. 13.priekšlikums - deputāta Dinēviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts ir komisijas viedoklis.

J.Ābele. 14.priekšlikums. Ierosinājusi atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ābele. 15.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ābele. 16.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 5.pants. Priekšlikumu nav.

6.pants. Priekšlikumu nav.

7.pants. 17.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 7. panta redakcijai. Pieņemts.

J.Ābele. 8. pants. 18. priekšlikums ir deputāta Dinēviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 9. pants. 19. priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ābele. 20. priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 21. priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskā biroja priekšlikumiem, 21., 22. un 23. priekšlikumu, ko komisija ir atbalstījusi? Iebildumu nav. Arī 24. priekšlikumu deputāti atbalsta. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 10. pants. 25. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Ābele. 11. pants un 12. pants. Priekšlikumu nav.

13. pants. Juridiskā biroja iesniegtais 26. priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

J.Ābele. 27. priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 28. priekšlikums. Iesniedzis deputāts Emsis. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret deputāta Emša iesniegto 28., 29., 30. priekšlikumu, 31. priekšlikumu... Par 31. ... Piedodiet, komisija to nav atbalstījusi.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 31. priekšlikumu? To iesniedzis deputāts Emsis, bet komisija nav atbalstījusi.

Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 31. priekšlikums ir deputāta Emša priekšlikums, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Ābele. 32. priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 14. pants. Priekšlikumu nav.

15. pants. Priekšlikumu nav.

16. pants. Priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 16. panta nosaukumam. Pieņemts.

J.Ābele. 17. pants. No Juridiskā biroja iesniegts ir 34. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Ābele. 18. pants. Priekšlikumu nav.

19. pants. 35. priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskā biroja iesniegtajiem priekšlikumiem par 19. panta pirmo, otro un trešo daļu.

J.Ābele. 20. pants. 38. priekšlikums un 39. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikumi - komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ābele. Paldies par atbalstu. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus iesniegt līdz 12. martam priekšlikumus trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. Paldies par darbu un paldies par labo darba tempu.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”, otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3490 un nr. 3790. Pirmais grozījums ir 29. panta pirmajā daļā, atbildīgā komisija ierosina to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam izdarīt grozījumus 29. panta pirmajā daļā. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais grozījums ir atbildīgās komisijas piedāvātais grozījums - izteikt 63. pantu tādā redakcijā, kāda jums šeit ir redzama.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Līdz ar to tas ir viss otrajam lasījumam. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu, Druvas kungs.

K.J.Druva. Es ierosinu 7. martu.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”, otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Druva. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi, strādāsim ar dokumentu nr. 3492 un nr. 3791. Atbildīgā komisija ierosina papildināt ar 151.4. pantu. Jums ir šeit redzama šī redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta 151.4. pantu, ko akceptējusi atbildīgā komisija? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais priekšlikums ir iekšlietu ministra priekšlikums, kurš ir izteikts tādā formā, kādu komisija nevarēja pieņemt. Līdz ar to tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Ejam tālāk!

K.J.Druva. Nākamais ir atbildīgās komisijas piedāvātais 167. panta grozījums un komisija to ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 167. panta redakcijai.

K.J.Druva. Līdz ar to ir izsmelti visi grozījumi, un komisija ierosina atbalstīt šos grozījumus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

K.J.Druva. Es ierosinu 7. martu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu pret minēto termiņu nav. Pieņemts.

Godātie kolēģi, tagad izskatīsim deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam G.Krastam un valsts ieņēmumu valsts ministrei A.Počai. Vārdu motivācijai lūdz deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Korupcijas novēršanas likuma 34. panta otrā daļa nosaka to, ka Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks ne retāk kā reizi pusgadā iesniedz Saeimai rakstveida pārskatu par to, kā valsts amatpersonas ievēro Korupcijas novēršanas likuma noteikumus. Diemžēl uz šo brīdi deputāti, nu vismaz frakcijā “Latvijai”, šādu pārskatu nav redzējuši, un tāpēc man ir diezgan lielas šaubas par to, vai to būtu redzējuši kādi citi deputāti, un tāpēc mēs izveidojām šo pieprasījumu, mēs tomēr gribētu šādu pārskatu saņemt no Sončika kunga. Tas ir pieprasījums valsts ieņēmumu valsts ministrei Aijai Počai un Ministru prezidentam Guntaram Krastam. Lūdzam šo pārskatu par Korupcijas novēršanas likuma noteikumu ievērošanu iesniegt, jo korupcijas problēma tomēr mūsu valstī ir ļoti būtiska un nekādā ziņā nevar pieļaut to, ka valsts amatpersonas, kuras ir tieši atbildīgas par šī likuma izpildes kontroli, pašas nepilda šī likuma noteikumus. (Starpsaucieni: “Pietiek, pietiek! Nu labi taču! Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, acumirkli! Pieņemam lēmumu, pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Pirms sēdes noslēguma vārdu paziņojumam lūdz Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LZS, KDS frakcija).

Godātie kolēģi! Visus, kas ir dalībnieki Latvijas un Vācijas parlamentārās sadarbības grupā, lūdzu nākamajā nedēļā, trešdien, pulksten 12.00 pulcēties Viesu zālē, lai tiktos ar nākamo Latvijas sūtni Vācijā Teikmaņa kungu, pirms viņš aizbrauc uz turieni. Visi laipni lūgti ierasties uz šo tikšanos.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pēc daudzu deputātu pieprasījuma sākam izskatīt darba kārtības 45. punktu. Vārds deputātam Tenim, kurš ziņos komisijas vārdā.

L.Tenis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3560, nr. 3560A, nr. 3560B un nr. 3749.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, dokumentā nr. 3560 ir izteiktie priekšlikumi likumprojekta trešajam lasījumam. Lūdzu!

L.Tenis. Pirmais ir deputāta Eniņa priekšlikums par nosaukumu. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates turpināsim nākamajā reizē.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Deputātus lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Induli Bērziņa kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Bērziņš (6. Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dozorcevs, Lujāns, Emsis, Kalviņš, Prēdele, Tabūns, Grīgs, Seiksts, Apinis, Kuprijanova, Jurkāns (Ernests), Gannusa, Ameriks, Rubins, Kušnere, Vītols, Apalups, Zīle un Rudzītis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie deputāti! 26. februāra sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā kārtējā sēde 5. martā. Paldies. Uz redzēšanos!

Redaktores: L.Bumbura, J.Kravale

Datoroperatores: S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova, B.Strazdiņa

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute