Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Deputāti! Pulkstenis ir deviņi. Pasludinu par atklātu Latvijas Republikas 6.Saeimas 1998.gada 24.septembra sēdi.

Atbilstoši mūsu darba kārtībai turpināsim pagājušā sēdē aizsākto - pārtraukto likumprojektu “Administratīvi teritoriālās reformas likums”. Otrais lasījums. Mēs esam apstājušies pie 10.priekšlikuma, ko iesniedzis pašvaldību lietu valsts ministrs Bunkšs. Raugoties pēc stenogrammas, Bunkša kungs jau ir uzstājies un runājis par šo priekšlikumu, bet debatēs par šo priekšlikumu bija pieteikušies runāt vēl vairāki deputāti. Un pirmais bija Uldis Veldre - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija. Lūdzu!

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Es runāšu ļoti īsi. Es uzskatu, ka 10.priekšlikums - papildināt 1.pantu ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā: “...novadu apvienība - ar pašvaldības domes (padomes) lēmumiem noteikta teritorijas vienība, kurā ietilpst pagastu un pilsētu pašvaldības ar izveidotām kopējām institūcijām pašvaldību funkciju izpildei...”

Sēdes vadītājs. Veldres kungs, vienu minūti! Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas un centieties tomēr... Sēde ir atklāta, tāpēc izskatīsim šo likumprojektu, par kuru tagad ir runa. Lūdzu, Veldres kungs!

U.Veldre. Komisijā šis priekšlikums tika noraidīts, jo šeit ir pretruna ar likumu, kuru pašlaik pieņem. Mēs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā galvenokārt esam iepazinušies ar pašvaldību sadarbības apvienību “Ziemeļkurzeme”, kas ļoti labi darbojas Gunāra Laicāna vadībā. Tātad novadu apvienība nemaz nav vajadzīga, jo arī Pašvaldību likums tiešām neliedz pašvaldību apvienībām sadarboties. “Ziemeļkurzeme” dažādās jomās jau sadarbojās - gan attiecībā uz ceļiem, gan saistībā ar izglītību un arī sociālo aprūpi. Sadarbība zināmā mērā notiek arī plānošanā, kur viņiem ir ļoti labi panākumi. Tātad es ierosinu, tāpat kā komisija, 10.priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jānis Kalviņš. Lūdzu!

J.Kalviņš (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tādā gadījumā es aicinu balsot par Bunkša kunga priekšlikumu - terminu “novada apvienība”.

Sēdes vadītājs. Kalviņa kungs, atbildīgā komisija to ir noraidījusi. Jūs kā deputāts uzstājaties vai kā komisijas pārstāvis?

J.Kalviņš. Es aicinu balsot par šo priekšlikumu, atzīmējot, ka komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par pašvaldību lietu valsts ministra Bunkša iesniegto priekšlikumu! Jūsu dokumentā ir 10.priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 13, atturas - 10. Balsojis 41 deputāts, bet tas ir nepietiekami, lai pieņemtu lēmumu. Lūdzu godātos deputātus rast iespēju un piedalīties balsošanā. Lūdzu atkārtot zvanu un balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 17, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

J.Kalviņš. 11.priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts daļēji.

Tālāk seko 12.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums, kur ir izdarīti šie precizējumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Lūdzu, turpināsim!

J.Kalviņš. 13.priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 14.priekšlikums. Par 3.pantu ir Veldres kunga priekšlikums - izslēgt 3.panta 1.un 2.punktu. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt deputāts Veldre. Lūdzu!

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Es ierosinu 3.panta 1.un 2.punktu svītrot, jo būtiskākais ir tas, ka te grib darīt tāpat kā kolektivizācijas laikā - noteiktos termiņos un ar koku mazos pagastus sadzen lielpagastos. 1.punktā ir teikts, ka šis likums nosaka kārtību, kādā tiek veikta administratīvi teritoriālā reforma no 1999.gada līdz 2004.gadam. Un tas pats ir arī 2.punktā, tāpēc es ierosinu noraidīt 1.un 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Ja mēs vispār runājam par kaut kādu reformu un par kaut kādu likumu, ko mēs šeit mēģinām pieņemt un kas, kā mēs redzam, ir absolūti nesagatavots, nekādā ziņā nevarētu piekrist komisijas atbalstītajai 3.panta redakcijai, kas nosaka ...kas uzliek šim likumam par mērķi noteikt to, kādas administratīvās teritorijas ir izveidojamas, realizējot reformu. Varētu vēl runāt par kaut kādu kārtību, bet noteikt to, kādas teritorijas ir izveidojamas... Tad jau mēs atkal nonāksim pie tā, ka būs tā pati prasība, ka vienā pagastā ir jābūt 4000 cilvēku, un tā ir prasība, kuru mēs nekādā ziņā nedrīkstam šeit ietvert. Un es domāju, ka konkrēti kritēriji un tas, kādas teritorijas ir izveidojamas, vislabāk būs redzams tieši uz vietas un ka šādus kritērijus nebūtu pareizi likt iekšā šajā likumā. Es domāju, ka šī situācija, arī komisijas atbalstītā redakcija skaidri parāda to, ka likumprojekts ir nesagatavots, kā jau es to minēju iepriekšējā nedēļā, kad mēs šo likumu sākām skatīt, un tāpēc šā likumprojekta izskatīšana būtu jāpārtrauc. Un, kas attiecas uz deputāta Veldres priekšlikumu, to var atbalstīt un var neatbalstīt, no tā šeit nekas labāks nepaliks. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, jūs jau iepriekšējā sēdē vairākas reizes esat runājis par to, ka šā jautājuma izskatīšanu vajag pārtraukt. Jūs zināt Kārtības rulli un tātad zināt, kādā veidā šis ierosinājums ir izskatāms Saeimas sēdē. Rīkojieties atbilstoši Kārtības rullim, bet neatkārtojiet to vairākas reizes.

Nākamais. Otrreiz vēlas runāt Uldis Veldre. Veldres kungs tomēr vairs nevēlas runāt, tātad debates beidzam. Vai Kalviņa kungs vēlas ko teikt komisijas vārdā?

J.Kalviņš. Cienījamie kolēģi! Es gribu piebilst tikai to, ka šeit kolhozu veidošanas pazīmes absolūti nav. Ja jūs uzmanīgi paskatīsities Pēterkopa kunga iesniegtajā priekšlikumā nr.16, tad redzēsiet, ka tas ir kompromisa variants, ko komisija ir atbalstījusi. Tādēļ es aicinu veikt balsojumu par Veldres kunga priekšlikumu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Godātie deputāti, paudīsim savu attieksmi pret deputāta Veldres priekšlikumu izslēgt 3.panta 1.un 2.punktu. Tas ir 14.priekšlikums. Komisijas viedoklis ir neatbalstīt. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 20, atturas - 23. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

J.Kalviņš. 15.priekšlikums ir deputāta Eniņa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

Lūdzu, turpināsim!

J.Kalviņš. 16.priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums. Kā jau minēju, tas ir kompromisa variants šajā situācijā, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Uldis Veldre - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Man būtu lūgums uzmanīgi ieklausīties, kā šis 3.pants skan: “Šis likums nosaka kārtību, kādā tiek veikta administratīvi teritoriālā reforma un kādas administratīvās teritorijas izveidojamas, realizējot reformu.” Tā kā tiek uzspiesta pagastu vardarbīga apvienošana, es uzskatu, ka šis balsojums un arī pārējie parādīs katras partijas, katra deputāta attieksmi pret laukiem. Jo mēs zinām, ka laukos dzīvo vismaz 37% iedzīvotāju. Un, ja mēs turpināsim darboties ar padomju laika metodēm, noteiksim, ka cilvēki atkal jāsadzen lielpagastos, tas parādīs, kā katrs deputāts domā. Es aicinu deputātus - pašlaik visi aizņemti ar citām lietām - skatīties uz lietām reāli, jo es uzskatu, ka tie, kas balsos par šo administratīvi teritoriālo reformu, balsos par Latvijas lauku iznīcināšanu, par mazo skolu iznīcināšanu. Šeit jau parādīsies, kas kurš ir. Tā ka es aicinu balsot pret deputāta Pēterkopa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nākamā vēlas runāt Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamie deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību šim tekstam, kuru ierosinājis deputāts Pēterkops un kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi. Šajā variantā netiek runāts ne par mazo lauku pagastu apvienošanu, ne par skolu iznīcināšanu, deputāts Veldre ir nepareizi izpratis šo priekšlikumu. Šis Pēterkopa ierosinājums tikai nosaka, ka šim likumam ir jānosaka kārtība, kādā ir veicama administratīvi teritoriālā reforma. Šajā pantā netiek pateikts, ko apvienot, kā apvienot un ar ko apvienot. Tāpēc es aicinu atbalstīt Pēterkopa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Jānis Bunkšs - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es kārtējo reizi secinu, ka deputāti - un konkrēti šoreiz Veldres kungs - tiešām nāk un runā par lietām, kuru vismaz šajos priekšlikumos nav. Šajā pantā netiek runāts par kaut kādu pagastu apvienošanu; vēl vairāk, - te nav runas pat par piespiedu apvienošanu. Šeit ir runāts par to procedūru, kāda būtu veicama attiecībā uz reģionālo reformu, un faktiski te ir pateikts, ka reģionālo reformu šis likums nerisina, bet risina reformu tikai municipālā līmenī. Tāpat, kas attiecas uz 4.panta otro daļu un arī tālāko... Tā kā mums tāds pašvaldības veids kā novads ir paredzēts tikai šajā likumā un tieši šajā pārejas vai reformu periodā, tajos likumos, kas šobrīd regulē robežu grozīšanu, šis termins nav iekļauts. Tāpēc šis pants ir vajadzīgs un nebūtu izslēdzams vispār. Te varētu būt runa tikai par precizējumiem. Es atbalstu un aicinu arī jūs atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre vēlas runāt otro reizi.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Kolēģi! Arī deputāte Seile! Šeit ļoti skaidri pateikts, kādas administratīvās teritorijas izveidojamas. Un, ja paskatās uz likumu kopumā, tad... šī panta galvenais nosacījums, kuru izņēma laukā, bija tas, ka administratīvi teritoriālā reforma veicama no 1999.gada līdz 2004.gadam. Tā ka pašlaik cenšas to apiet, gaida, ka nāks kaut kāds spēcīgs valdnieks, tas, kas jau pagājušajā gadā šo valsts pārvaldi gribēja ieviest. Un šajā gadījumā, ja nav satura... Tas, ko bija paredzēts reformā darīt, notiks. Ja kādas administratīvās teritorijas izveidojamas, tad... iznāk, ka absolūti nav satura... Seiles kundzei nevajadzēja, tā sakot, norādīt, kas un kā. Taču šajā gadījumā noteikti vajag noraidīt, jo tas ir tiešām vērsts uz pagastu apvienošanu un mūsu lauku ļaužu iznīcināšanu.

Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es tiešām piekrītu Veldres kungam, ka šo tekstu, kuru atbildīgā komisija ir paredzējusi ietvert 3.pantā un kuru kā priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Normunds Pēterkops, labāk būtu šajā likumā nerakstīt. Taču mums ir problēma sakarā ar to, ko mums nosaka Kārtības rullis, - ka mēs varam par konkrēto iesniegto priekšlikumu tikai balsot vai nu “par”, vai “pret”, vai atturēties. Tajā gadījumā, ja mēs noraidām deputāta Pēterkopa priekšlikumu, paliek pirmajā lasījumā pieņemtā 3.panta redakcija, kura ir vēl daudz sliktāka par šo deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikumu.

Tā ka, Veldres kungs, jūs varat balsot “pret”. Es atzīstu par labāku nebalsot vispār. Zālē jau tiek sākts vākt parakstus par to, lai šīs lietas izskatīšana tiktu pārtraukta. Tā ka es domāju, ka mums tiešām nevajadzētu ar šo likumu steigties, to vajadzētu sakārtot tādā veidā, lai nevienā no variantiem nebūtu uzspiesta šī mazo lauku skolu likvidēšana un lai netiktu uzspiesta arī šī vardarbīgā pagastu apvienošana bez jebkāda sociāla pamatojuma.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

N. Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Protams, var vispār nebalsot, var nenākt arī uz sēdi, var nepildīt arī savus deputāta pienākumus. Var! Tomēr lietas ir jāsakārto, kādam šie likumi ir jāpieņem un kādam šie likumi ir arī jāuzraksta, bet, ja mums likumā parādās tāda jauna administratīvā teritorija kā novads, tad tas tomēr nozīmē, ka šajā likumā mums parādās jauna administratīvā vienība. Mums šis likums nosaka arī kārtību, kādā veidā šīs jaunās administratīvās vienības veidojas, kas pēc savas formas un būtības tās ir. Īstenībā šajā likumā ir jābūt šim formulējumam - tādam, kādu 3.pantam es esmu piedāvājis: “Šis likums nosaka kārtību, kādā tiek veikta administratīvi teritoriālā reforma un kādas administratīvās teritorijas izveidojamas, realizējot reformu.” Pilnīgi loģiski, tas viss izriet no tālākajiem likuma pantiem, un tāds ir šā likuma uzdevums. Tā ka, es domāju, tas visiem saprātīgiem deputātiem jau ir saprotams, tāpēc aicinu to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā Jānis Kalviņš vēlas kaut ko teikt?

J.Kalviņš. Cienījamie kolēģi! Gribu pateikt lielu paldies Annai Seilei, kura ļoti korekti parādīja, ka likumu nedrīkst lasīt tāpat vien. Likums ir jāprot lasīt! Es aicinu atbalstīt Pēterkopa kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojot paudīsim savu attieksmi pret deputāta Pēterkopa priekšlikumu nr.16! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Balsojuši 48 deputāti... Tas ir par maz, lai pieņemtu lēmumu. Zālē ir vairāk deputātu, tāpēc lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Atkārtot zvanu! Atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 12, atturas - 17. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies. 17.priekšlikums ir Veldres kunga priekšlikums par 4.panta izslēgšanu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”, bet Leiškalna kunga nav zālē...

Nākamais ir Uldis Veldre - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija. Lūdzu!

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi un radioklausītāji! Ieklausieties! Kā komisija var neatbalstīt manu priekšlikumu! Es nolasīšu visu 4.pantu. Tad tiešām jāsaka: “Kur ir mūsu galviņas?”

“4.pants. 1. Latvija ir iedalīta apgabalu administratīvajās teritorijās. Apgabalu izveidošanu, kā arī apgabala valsts pārvaldes institūciju un apgabala pašvaldības kompetenci nosaka atsevišķs likums.

2. Novadu un apgabalu pilsētu administratīvās teritorijas nosaka Ministru kabinets.

3. Novada teritorija sastāv no novadā apvienojošos pagastu un pilsētu teritorijām. Novada pagastu un pilsētu robežas nosaka attiecīgā novada pašvaldības dome.”

Kā mēs redzējām, 1.punkts vairs neeksistē. Es toreiz iesniedzu priekšlikumu, jo kategoriski iebildu pret apgabaliem. Es jums jau pastāstīju, ka iepriekšējā Ministru kabineta sēdē “apgabalu” vietā ieteica lietot “novadus”, ka novadi ir vajadzīgi, jo ir Vidzeme, Kurzeme, Zemgale, Latgale, vai kaut kas tāds, bet tajā pašā laikā mēs Saeimā pieņēmām, ka apgabalu nebūs, un arī 3.punktā ir teikts, ka novada teritorija sastāv no novadā apvienojušos pagastu un pilsētu teritorijām... Galvenais, pret ko es iebildu ir tas, ka novadu, pagastu un pilsētu robežas nosaka attiecīgā novada pašvaldības dome.

Padomju laikā 12 dažādās vietās, pat vēl vairāk, pagastu robežas tika grozītas. Šajā gadījumā, ja to noteiks attiecīgās domes, tas varbūt notiks gandrīz vai katru mēnesi. Es tomēr uzskatu, ka pagasta, novada, arī apriņķa teritorijām robežas ir jāgroza Saeimai vai, teiksim, Ministru kabinetam, nevis attiecīgajai domei. Tā ka es ierosinu šo 4.pantu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā Jānis Kalviņš vēlas kaut ko teikt? Lūdzu!

J.Kalviņš. Cienījamie kolēģi! Ja jūs paskatīsieties, kāda redakcija tiek piedāvāta, kura būtu pieņemama, tad tur ir skaidri rakstīts, ka apriņķu izveidošanu nosaka atsevišķs likums, ko ir akceptējis arī Ministru kabinets, un tas ir minēts šajā likumā par administratīvi teritoriālajām reformām. Tā ka šeit problēmu nav. Līdz ar to es aicinu neatbalstīt Veldres kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Godātie deputāti! Deputāts Veldre un deputāts Pēterkops ierosina izslēgt likumprojekta 4.pantu. Tie ir priekšlikumi nr. 17 un nr.18. Paudīsim savu attieksmi pret šiem priekšlikumiem balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 20, atturas - 15. Priekšlikumi nav pieņemti.

Nākamais ir 19.priekšlikums. Lūdzu, Kalviņa kungs!

J.Kalviņš. 19.priekšlikums ir Bunkša kunga priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Veldres kungs ir pieteicies debatēs... Viņš tomēr nerunās. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav. Tas tiek akceptēts.

J.Kalviņš. 20.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Te ir ierosināts vārdus “novada teritorija” aizvietot ar vārdiem “novada administratīvā teritorija”. Tas ir tālāk likumprojektā, te ir vienkārši terminu sakārtošana.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk ir 21.priekšlikums - Bunkša kunga priekšlikums, kas paredz papildināt 4.panta ceturto daļu ar attiecīgu tekstu. Komisija to nav atbalstījusi... Es atvainojos, tas nav balsojams. Pareizi!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kalviņš. Arī 22.priekšlikums principā nav balsojams, jo šeit ir tas, ko es jau teicu, - apriņķu izveidošanu nosaka atsevišķs likums.

Sēdes vadītājs. Tas nav balsojams, jo mēs... Tātad atbildīgā komisija pamato, ka arī 22.priekšlikums nav balsojams. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli nav. Tas tiek pieņemts.

J.Kalviņš. 23.priekšlikums. Šis Pēterkopa kunga priekšlikums ir atbalstīts daļēji, precizējot to 24.priekšlikumā, kuru iesniegusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas debatēt par šo jautājumu. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šeit acīmredzot 23. un 24.priekšlikums ir jāskata kopā. Tie ir ļoti līdzīgi, bet šeit šī trešā daļa abiem šiem priekšlikumiem nosaka, ka apriņķu un novadu... Kas tie tādi būtu? Varbūt to varētu kāds šeit paskaidrot cilvēkiem saprotamā veidā. Taču šo apriņķu un novadu, arī pilsētu un pagastu administratīvās teritorijas nosaka Ministru kabinets.

Ja mani atmiņa neviļ, tad Latvija ir pievienojusies Eiropas vietējo pašvaldību hartai, kas nosaka, ka šīs pašvaldību robežas nav grozāmas bez vietējo iedzīvotāju piekrišanas. Tagad nu mēs administratīvā kārtībā ņemsim un diktēsim, ka šīs robežas noteiks Ministru kabinets. Es domāju, ka šeit no varas decentralizācijas un arī no subsidaritātes principa nav ne vēsts.

Otra lieta, kas ir bijusi vecajā 5.panta redakcijā, bet kas ir pazudusi gan deputāta Pēterkopa priekšlikumā, gan arī atbildīgās komisijas priekšlikumā, ir tā, ka vietējās pašvaldībās lēmējvara ir atdalīta no izpildvaras. Tā arī ir viena lieta, ko mūsu dārgie deputāti un dārgā komisija ir piemirsusi šeit ierakstīt. Es domāju, ka šie ir pietiekami nopietni argumenti tam, lai jebkurā gadījumā un neatkarīgi no tā, kas ar šo likumu notiks tālāk, mēs to neatbalstītu, tomēr lielas jēgas, kā jūs paši saprotat, tālāk vispār šo likumu skatīt nav.

Vienīgi baidoties no tā, ka vairākums tomēr var šo likumu uzspiest sabiedrībai, uzspiest arī Latvijas laukiem, būtu labi izlabot arī šīs mazās lietiņas, kuras varētu nākt šai situācijai kaut kādā veidā par labu. Tāpēc es aicinu šos priekšlikumus neatbalstīt - ne Pēterkopa kunga priekšlikumu, ne arī atbildīgās komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Uldis Veldre - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Arī es aicinu noraidīt 5.pantu. Taču visvairāk mani kā komisijas locekli satrauca 5.punkts: “Apvienošanās rezultātā izveidojusies jaunā pašvaldība pēc saskaņošanas...”, pasvītroju: “... pēc saskaņošanas ar Administratīvi teritoriālās reformas padomi ir tiesīga saglabāt pagasta vai pilsētas nosaukumu”.

Mēs zinām, ka agrāk bija jāsaskaņo ar Politbiroju, tagad ir atkal jauna klerku iestāde - Administratīvi teritoriālās reformas padome. Es uzskatu, ka šie jautājumi ir jārisina Ministru kabinetā, un tas ir jādara vietējām pašvaldībām kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību un arī ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Bet pašlaik virzība notiek uz centralizāciju. Tādēļ es vēlreiz gribu lūgt visus deputātus apdomāties, ko mēs darām. Mēs radām atkal jaunas institūcijas, kas dzīs lielpagastos ar koku.

Es aicinu noraidīt gan Pēterkopa, gan atbildīgās komisijas priekšlikumu, jo es tam neredzu nekādu pamatojumu. Es esmu strādājis pirms Saeimas deviņus gadus pilsētas un rajona pašvaldībā, bet 40 mēnešus pirms Saeimas bijis rajona padomes priekšsēdētājs, tāpēc zinu, kāds stāvoklis ir uz vietām. Pagasti ir nostabilizējušies. Ja viņi gribēs - viņi paši apvienosies. Ziemeļkurzemes pašvaldības apvienība ir ļoti laba, bet nevajag lietot piespiedu līdzekļus.

Es domāju, ka, ja mēs to izdarīsim, tad panāksim to, ko teica bijušais premjers Šķēle pagājušā gada pavasarī Siguldā pilsētas mēru saiešanā. Tas pats tiek deklarēts arī mūsu pieņemtajā lauksaimniecības programmā, ka laukos paliks 4-6%, un tad jau jājautā: bet kur tad paliks tie 250-300 vai vairāk tūkstoši? Uz to tika saņemta atbilde: “Lai iet uz pilsētām!” Tā ka es aicinu deputātus apdomāties un nebalsot ne kopumā par šo likumu, ne arī par 5. punktu, jo citādi mēs iznīcinām laukus, iznīcinām savu tautu.

Sēdes vadītājs. Nākošais vēlas runāt Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas izstrādāto 5. panta redakciju, jo, ja mēs vispār gribam šo likumu pieņemt, tad ir jābūt arī šim 5. pantam, kas pasaka... Tādā gadījumā mēs redzam vispār šo kopainu Latvijā, kā Latvija attīstoties sadalīsies administratīvi teritoriālajās vienībās, kādas būs šīs vietējās pašvaldības, kādas būs šīs reģionālās pašvaldības. Tas mums ir jāiezīmē, jo vispār ir jāzina, uz ko mēs ejam un kāds mums varētu būt šis galamērķis.

Likumā jau netiek pateikts, cik būs pašvaldību - būs 500 vai būs 400, tāpēc likumā ir citi panti, kuri pasaka, ka vispirms notiks šī inventarizācija, ka izvērtēs katru pašvaldību, vai vispār attiecīgajā pašvaldībā reforma ir vajadzīga, tā ka šis pants... Es nekādā gadījumā nevaru piekrist Veldres kungam, kurš saka, ka ar šo pantu tiek iznīcinātas lauku pašvaldības. Nu kādas muļķības! Te neviens vārds nav pateikts, ka kāda pašvaldība piespiedu kārtā tiek reformēta vai kaut kā apvienota. Šinī gadījumā mēs tikai pasakām, ka Latvijā pēc reformas vajadzētu būt gan pagastiem, gan pilsētām. Mēs arī redzam, ka var izveidoties novadi, jo šobrīd, man liekas, dzīvē un praksē mēs redzam, ka nav loģiski, ka mums ir pilsēta ar lauku teritoriju. Tas ir tāds garš formulējums, kurš būtībā varbūt sevi arī izsaka, savu sastāvu, bet daudz vienkāršāks tomēr ir šobrīd tautā jau iegājies jēdziens - “novads” - tātad ir Kandavas novads, Rūjienas novads, un to arī komisija atbalstīja un pieņēma.

Tas, ko minēja Čerāna kungs, ka likumā ir pazaudēts pirmajā lasījumā pieņemtais... ka lēmējinstitūcija tiek saukta par domi, lēmējvaru, lai pašvaldību atdalītu no izpildvaras... Jā, komisija jau nenoraida šo principu, bet tas nav jāraksta šajā likumā. Šis princips ir ielikts likumā par pašvaldībām, un tas runā par pašvaldību strukturālo formu, bet reformas likumā jau nav jānosaka, ka lēmējvara no izpildvaras ir atdalīta. Tāpēc komisija arī vadījās pēc šā principa, ka šie vārdi ir pilnīgi pareizi, bet tie ir pateikti jau likumā par pašvaldībām, tāpēc nav jādublē šajā reformas likumā.

Tā ka komisija ir izvērtējusi šo 5. pantu, un es domāju, ka tas šobrīd ir ļoti labs. Varbūt to varētu vēl pilnveidot uz trešo lasījumu, ja kādam būs radusies laba un racionāla doma, jo komisija vienbalsīgi, es varu pateikt to, ir iestājusies pret jebkādu piespiedu apvienošanu. Šis piespiedu apvienošanas mehānisms visā likumā ir izņemts laukā. Pamatā ir šī brīvprātīgā apvienošanās, bet arī pēc šīs, kā es to sauktu, inventarizācijas... vispirms notiek šī inventarizācija, vai vispār šī reforma attiecīgajā pašvaldībā ir vajadzīga. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā - Jānis Kalviņš. Lūdzu!

J.Kalviņš. Cienījamie kolēģi! Ļoti perfekti te tikko norunāja Pēterkopa kungs par šīm te lietām, un, ja jūs uzmanīgi lasīsiet likumu, tad redzēsiet, ka nekur neparādās neviena lieta, ka netiek saskaņots ar pašvaldībām. Tas ir pirmkārt.

Ja kolēģi tomēr var atļauties teikt, ka šis likums ir tāds, kas iznīcinās laukus, tad tas vairāk skan pēc aicinājuma, sak, sēdēsim, neko nedarīsim un prasīsim, lai kāds mūsu vietā kaut ko izdara. Tātad es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. No Pēterkopa kunga uzstāšanās es līdz galam nesapratu, vai viņš pieprasa veikt balsojumu par savu priekšlikumu. Pēterkopa kungs neprasa balsojumu. (No zāles deputāts N.Pēterkops: “Komisijas variants.”)

Tātad mēs varam balsot par atbildīgās komisijas izstrādāto redakciju. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Izteiksim savu attieksmi pret atbildīgās komisijas priekšlikumu par 5. panta redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 3, atturas - 8. Atbildīgās komisijas redakcija ir pieņemta.

Lūdzu, turpināsim!

J.Kalviņš. Tālāk ir 25. priekšlikums - Veldres kunga priekšlikums 6. pantu izslēgt. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti nevēlas runāt par priekšlikumu... Veldres kungs, vai nu nospiediet to pogu, vai ne! Vēlas runāt Uldis Veldre - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcijas deputāts.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi un radioklausītāji! Es esmu spiests nolasīt 6.pantu. Varbūt sāksim apdomāties. 6. panta pirmās daļas 1. punkts: “Novada pašvaldība atbilst šādiem kritērijiem: 1) tā nodrošina savas teritorijas ilglaicīgu attīstību; 2) tai ir stabila ieņēmumu bāze (vēlams, lai iedzīvotāju skaits pašvaldības teritorijā nav mazāks par 4000);”. Taisni tas ir pats būtiskākais, pret ko es iebilstu.

“3) tās teritorijā ir pašvaldības funkciju veikšanai nepieciešamie infrastruktūras objekti; 4) tās teritorija ir ekonomiski, ģeogrāfiski un vēsturiski vienota;”. Mēs redzam, ka daudzajās dalīšanās neievēroja ne ekonomiskās, ne ģeogrāfiskās, ne etnogrāfiskās, ne vēsturiskās pazīmes.

“5) tā patstāvīgi veic likumos noteiktās funkcijas.”

Otrā daļa: “Apgabala pilsētas pašvaldība papildus atbilst vēl šādiem kritērijiem: 1) pilsēta ir nozīmīgs valsts ekonomiskais un kultūras centrs; 2) iedzīvotāju skaits nav mazāks par 20 000.” Bet ja nu ir 19 999? Kas tad būs?

Trešā daļa: “Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto kritēriju lietošanas metodiku nosaka Ministru kabinets.”

Kad runāsim par komisijas un Bunkša kunga priekšlikumu, tur parādīsies īstā “seja”. Mēs noraidījām... izņēmām ārā 3. pantā... Parādīsies, kā tā apvienošanās notiks... Tā ka es aicinu izslēgt 6. pantu un vēlreiz aicinu pārtraukt apspriešanu, jo likums nav sagatavots.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka tiešām vislabākais, ko varētu izdarīt, ir 6. pantu izslēgt, tādējādi atbalstot deputāta Veldres priekšlikumu. Es gan negribu salīdzināt... negribu analizēt to tekstu, kurš bija pirmajā lasījumā pieņemts un kuru jau komisija ir noraidījusi. Es ceru, ka šajā situācijā neviens Saeimā neprasīs atgriešanos pie pirmajā lasījumā nobalsotās redakcijas. Tā kā šie Veldres kunga minētie argumenti jau ir nedaudz novecojuši... Bet cerēsim, ka tas tā tiešām būs...

Taču es gribu nedaudz analizēt to 6. panta tekstu, kuru komisija piedāvā attiecībā uz otro lasījumu. Tātad tas ir jau pašas komisijas priekšlikums - 28. priekšlikums -, un es domāju, ka tas nebūtu atbalstāms... un mēs to vislabāk varētu procedurāli izdarīt, atbalstot Veldres kunga priekšlikumu un panākot to, ka šis 6. pants tiktu izslēgts.

Par būtību. Pēterkopa kungs teica, ka visa komisija vienbalsīgi iestājusies par to, lai nebūtu nekādas pagastu piespiedu apvienošanas. Bet, ja mēs skatāmies uz šo 6. panta otrās daļas 2. punktu, tad redzam, ka šīs vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas otrais posms notiek pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (to sauktu par atbildīgo ministriju) izstrādātiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā saskaņotiem projektiem un ka tas notiek 2004. gadā. Tātad šeit parādās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātie projekti. Un kā to citādi var saukt, ja ne kā pagastu piespiedu apvienošanu? Un šeit tiek runāts par kaut kādu saskaņošanu, kas ir šajā likumā noteiktajā kārtībā paredzēta. Mēs šo kārtību varam atrast pārejas noteikumos. Citur to ir grūti atrast. Tur ir rakstīts: “Administratīvi teritoriālās reformas laikā, veidojot novadus, grozot pilsētu un pagastu administratīvās teritorijas, par atbilstošajām rajonu un republikas pilsētu robežu izmaiņām lemj Ministru kabinets pēc attiecīgo pašvaldību atzinumu saņemšanas.” Kas ir atzinums? Atzinums var būt pozitīvs, atzinums var būt negatīvs. Var dot negatīvu atzinumu, bet Ministru kabinets var nolemt pozitīvi. Tas tiešām ļoti lielā mērā atgādina tos vecos laikus: “Te ir kaut kāds atzinums, bet lemsim mēs. Jūs dodiet to atzinumu, kādu jūs gribat, bet mēs šeit, augšā, lemsim!” Un diemžēl arī viss šis likums - tātad arī šis konkrētais punkts par šo piespiedu administratīvi teritoriālo reformu 2004. gadā - tiešām mums nebūtu vajadzīgs.

Kas attiecas uz pārējām lietām, kas šeit ir minētas (teiksim, administratīvo teritoriju izpēte, kaut kādu projektu sagatavošana), tas viss, protams, varētu būt ļoti labi, bet tas punkts, kas ir šī 6. panta otrajā daļā kā 2. punkts, šī piespiedu apvienošana 2004. gadā, tas nu nekādā ziņā šeit nebūtu iestrādājams. Jo mums ir jāatzīst šis princips, ka mums pastāv šī pašvaldība kā vietējā vara. Un, ja konkrētajā teritorijā šī sociālā pamatojuma nav, tad arī neviens Ministru kabinets nevar nobalsot par to, ka šī apvienošanās ir veicama. Ir jābūt arī pašu iedzīvotāju viedoklim - vai viņi tiešām uzskata, ka šī apvienošanās vienā vai otrā gadījumā būtu vajadzīga.

Tātad ir pilnībā atbalstāma šāda brīvprātīga apvienošanās, bet nav atbalstāmas iespējas, ka Ministru kabinets varbūt sadarbībā, teiksim, ar kādiem Pašvaldību savienības ierēdņiem noteiktu, kā veidot vienu vai otru pagastu. Tas, kādā veidā dzīvot pagastam, ir jāatstāj ļoti lielā mērā tieši paša šī pagasta cilvēku kompetencē, jo, kamēr nav uzbūvēta infrastruktūra, kamēr cilvēkiem ir problēmas ar nokļūšanu līdz pagasta centram, mēs vienkārši nevaram atļauties pagasta centru nolikt 25 kilometru attālumā no cilvēka dzīvesvietas vai pat vēl lielākā attālumā. Un tā tam ir jābūt neatkarīgi no tā, kā uzskata Ministru kabinets un kā uzskata valsts vara, jo mēs zinām šīs politiskās elites naidīgo attieksmi pret laukiem. Mēs šeit nedrīkstam dot tai likumisku pamatu.

Es aicinu atbalstīt Veldres kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Jānim Bunkšam - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Šis pants bija varbūt viens no tiem pantiem, par kuriem bija ļoti asas un karstas debates ne tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, bet arī sarunās ar pašvaldību pārstāvjiem. Ja jūs tā uzmanīgi paskatāties piedāvāto otrā lasījuma redakciju, tad redzat, ka no likumprojekta ir izņemti ārā tādi kritēriji, kurus tiešām šobrīd ir grūti pamatot. Ļoti konkrēts iedzīvotāju skaits ir minēts 6. panta pirmās daļas 2. punktā un arī otrās daļas 2. punktā. Šie ļoti konkrētie un šobrīd vēl nepamatotie kritēriji ir no likumprojekta izņemti.

Jūs varat pamanīt arī to, ka ir precizēts 10. pants. Šajā likumā ir noteikts, ka tuvāko divu gadu laikā katrā konkrētajā rajonā, izmantojot individuālu pieeju gan pret katru konkrēto pagastu, gan pilsētu, gan arī iespējamām apvienībām, tiek sagatavots pamatojums un šie kritēriji galvenokārt kalpo kā orientieri, lai pamatotu reformas nepieciešamību vispār. Tas nenozīmē to, ka noteikti katrs pagasts vai pašvaldība būs jāapvieno vai jāveido kādi sadarbības līgumi. Tajos gadījumos, kad pašvaldības šobrīd jau ir pietiekami lielas un spēcīgas un atbilst šeit izvirzītajām prasībām, nekādi papildu pasākumi nebūs nepieciešami. Taču ir daudz būtiskāks tas jaunais, kas ir ielikts šajā likumā, - ir daudz detalizētāk izstrādāta procedūra, kā notiek šādu projektu apspriešana ar valsts pārvaldes un pašvaldību vadītājiem, kā arī tiek piedāvāts šos jautājumus plašāk skaidrot iedzīvotājiem.

Un tādēļ es kārtējo reizi, šeit runājot par šo konkrēto pantu, aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu un neatbalstīt Ulda Veldres priekšlikumu šo pantu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns otro reizi runās par šo jautājumu. Es lūgšu no pieteikšanās ekrāna izņemt ārā... Te tas debatētājs, kas runāja... es skatījos, ka man Bunkša kungam vēl vienu reizi bija jādod vārds.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka tas būtu tiešām ļoti labi - paskatīties šajā 10.pantā, kuru šeit pieminēja pašvaldību lietu valsts ministrs Jānis Bunkšs. Mēs redzam, ka tagad Administratīvi teritoriālās reformas padome (tā ir tā birokrātiskā institūcija, kuru mēs ar šo likumu izveidojam), būs tā, kura izvērtēs administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību. Šī padome, šī birokrātiskā institūcija, būs tā, kura noteiks, vai pagastam ir jābūt 4000 cilvēkiem vai varbūt pietiks ar trīsarpus tūkstošiem. Bet var būt, ka viņa paprasīs, lai tur būtu 7000 cilvēku. Tātad viss tas tiek deleģēts šai padomei. It kā mēs vienā brīdī tagad no šī likuma izņemam ārā šo skaitli “4000” (jā, tas skaitlis “4000” tiešām nav pamatots), bet ar šo pašu likumu uzticam šai birokrātiskajai institūcijai zināmu patvarību - viņa jau tagad patvaļīgi varēs noteikt, cik tad tur vajadzēs. Šī birokrātiskā institūcija tātad būs tā, kura varēs nolemt, ka tur šie 4000 ir vajadzīgi. Un tādā gadījumā, nu, lūk, dārgie pagasti, meklējiet iespējas apvienoties. Es domāju, ka šis likums šādā veidā dod tiešu iespēju valdošajai elitei šobrīd rīkoties. Un arī tiem spēkiem, kas ir bāzējušies vairāk Rīgā, Latvijas centrā, dod iespējas diktēt savus nosacījumus tam, kas ir laukos. Šādas iespējas, es domāju, likumā nebūtu paredzamas nevienā gadījumā, neatkarīgi no tā, kāda izveidojas politiskās varas situācija. Un tāpēc es vēlreiz varu aicināt tikai uz to, ka mums ir jāatbalsta šī 6.panta izslēgšana.

Sēdes vadītājs. Vēlreiz debatēs vēlas runāt arī Uldis Veldre. Lūdzu!

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Es pašā sākumā jau teicu, ka visās valstīs notiek pašvaldību reforma, nevis administratīvi teritoriālā reforma. To es saprotu, un to jebkurš iedzīvotājs saprot, ka tā ir vardarbība un ka to veic - vēlāk par to jau runāja Čerāna kungs - Administratīvi teritoriālās reformas koordinācijas padome. Šajā gadījumā mēs virzāmies uz centralizāciju.

Mums jau Eiropas pašvaldību kongress norādīja un izteica nožēlu, ka mums nav vēlētas rajonu padomes, un tad mēs nonāksim konfrontācijā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu. Mēs ejam uz centralizāciju, jo visus jautājumus veiks Administratīvi teritoriālās reformas koordinācijas padome. Es domāju, ka prātīgākais būtu noraidīt un atbalstīt manu priekšlikumu par 6.panta svītrošanu, jo tālākie labojumi parādīs “īsto” seju tiem priekšlikumiem, kurus ar dažādiem līdzekļiem, arī ar demagoģiju, attiecīgie cilvēki vai attiecīgās valsts pārvaldes institūcijas cenšas realizēt.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Paldies tiem, kuri parakstījās, lai šo bezjēdzīgo likuma apspriešanu pārtrauktu, bet tur nesanāca pietiekošs skaits - 20 cilvēku, līdz ar to mēs turpinām šīs bezjēdzīgās debates. Es nolasīšu tikai atbildīgās komisijas 6.panta formulējumu, lai jūs redzētu, cik tas ir bezjēdzīgs.

“6.pants. Trešā daļa. Laika posmā līdz 2004.gada 30.novembrim administratīvi teritoriālās reformas ietvaros tiek realizēti šādi pasākumi:

1) administratīvo teritoriju izpēte;

2) pagastu un pilsētu apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošana;

3) pagastu un pilsētu apvienošanās (sadarbības) projektu realizācija.”

Ja mēs padomājam, tad gribas jautāt: kas tad to darīs? Taču līdzekļi būs izšķiesti... Katru gadu mēs pētīsim, kādas ir mūsu pašvaldības, it kā mēs nezinātu, kādas ir pašvaldības, kāda ir mūsu teritorija. Te tiek veidots vienkārši fonds, no kura varēs kā caurā maisā pēc atsevišķu cilvēku vajadzības gan izņemt naudu, gan tajā ielaist naudu no valsts budžeta. Tā ir vienkārši, piedodiet, kārtējo reizi tādas struktūras taisīšana, kur var naudu ieplūdināt un no kurienes naudu var brīvi paņemt. Un ko tas skaidrā valodā nozīmē? Naudas izsaimniekošana! Nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošana, kas būtībā neko nemainīs. Es vēlreiz atkārtoju: vai tas nav zināms?

Administratīvo teritoriju izpēte. Mēs brīvprātīgi izpētījām - Tautas kustība “Latvijai” izbraukāja 95% pagastu. Mēs šīs teritorijas zinām. Kas tur vēl ko pētīt? Un es domāju, ka izpildvarai bija ļoti labi jāzina, kādi ir pagasti, kur katrā pagastā ir novietota skola, kur katrā pagastā ir novietots kultūras nams, kurus nolemj sagraušanai. Visam tam ir jābūt uzskaitītam, ja valdība tiešām ir strādājusi. Tad kāpēc atsevišķu fondu vēl rīkot?

Šādi punkti šajā likumprojektā ir atrodami rindu rindām. Viss rāda tikai to, ka te ir vajadzīgs likums reformai, kura jau pati ir bezjēdzīga, jo izrādās, ka reforma tiks realizēta līdz 2004.gadam. Vai pēc tam pagasti vairs nedrīkstēs apvienoties? Vai pēc tam nekādi teritoriāli pārveidojumi vairs nedrīkstēs būt? Nu kāpēc lietots arī tik bezjēdzīgs datums, pēc kura vairs reformu nebūs...

Lūdzu, esiet prātīgi un atbalstiet šā likuma kā bezjēdzīga likuma noraidīšanu. Un vēl šie argumenti, ka Šķēle nākšot un vēl stingrāku likumu uzspiedīšot, ka būšot vēl lielāka diktatūra... Tad, draugi, ja jūs baidāties no Šķēles diktatūras, nedodiet viņam šo likumu, uz kura pamata, pārkāpjot šo likumu, kā Šķēle to jau ir darījis reizes piecas, pārkāpdams Saeimā pieņemtos likumus un rīkodamies pēc sava prāta... Viņš to izdarīs arī šobrīd. Bet galvenais, ka nu viņam būs labi atrasti naudas “pumpji” savu draugu atalgošanai.

Padomājiet, ko jūs darāt pirmsvēlēšanu atmosfērā! Vai jūs nesaprotat, ka jūs vienkārši gribat izšķērdēt tautas naudu? Šāda likuma pieņemšana ne par ko citu neliecina, kā vien par nepieciešamību atrast veidu, kā kārtējo reizi valsts budžetu izsaimniekot saviem draugiem.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Savā laikā Latvijā bija populārs romāns “Mērnieku laiki”, un tur bija arī tāda figūra kā Švauksts. Un man šodien šā Zīgerista pārstāvja runas to atgādina, dzirdot, ka viņi ir apmeklējuši visus Latvijas novadus. Tas ir patīkami... Un dāvinājuši Kārļa Ulmaņa smiltis un svecītes. Tā laikam ir patiešām tā perspektīva, ko šī partija var piedāvāt latviešu tautai...

Un šinī gadījumā šāds fonds nekavējoties ir vajadzīgs. Vai jūs, Mauliņa kungs, nezināt, kāda situācija ir Jēkabpils rajonā un daudzos citos reģionos, ka pagastos nav darba? Tur nekavējoties ir jāsūta finansu līdzekļi. Un būtu daudz stingrāka politika jāpiemēro pagastiem un pašvaldībām, kur pārāk lielas demokrātijas dēļ, piedodiet, ir ievēlēta nespējīga vadība un šajos pagastos spēlēta šī tā dēvētā demokrātija. Tad aizbrauciet, Mauliņa kungs, uz kapsētu un paskatieties, cik tur, spēlējot šo demokrātiju, krustu nācis klāt!

Arī man daudzi vēlētāji uzdeva jautājumus: “Kas ar mani rīt būs? Vai es dabūšu reģionā darbu?” No tā, ka es uzdāvināšu jūsu svecīti, viņam labāk nepaliks. Bet ir jābūt tā, ka pagasta vecis var daudz aktīvāk piesaistīt subsīdijas vai risināt darba vietu, skolu vai vēl kādu citu jautājumu, kaut vai, teiksim, iegādāties ziemai malku, lai varētu apkurināt skolu. Un tam ir vajadzīga, Mauliņa kungs, nauda, nevis tikai garīga iedvesma!

Un tādēļ šinī gadījumā ir jāatbalsta atbildīgās komisijas vai arī Bunkša kunga iniciatīva. Jo ātrāk mēs šo likumu pieņemsim, jo tas būs pozitīvāk.

Patiešām mums ir ļoti paradoksāla valsts. No vienas puses, mēs veidojam lielo demokrātiju bez naudas. Katrā pagastā katrs pagasta vecis ir tik brīvs un demokrātisks, un tik liels, bet, Dievs dod, lai viņam reizēm būtu arī smadzenes, nevis tikai politiskā domāšana. Un bieži vien viņam tās abas divas ir, bet domāšanas nav, un tā ir mūsu nelaime. Lai gan tanī pašā laikā mēs visi zinām, ka mums valstī nav naudas, tāpēc ir jāvirzās daļēji uz centralizāciju. Un vēl tas, uz ko arī es savā laikā Rīgas pilsētā norādīju, - ir jālikvidē politizētas pašvaldības! Pašvaldībām ir jāpārvalda saimnieciskā darbība, nevis jāutojas savā starpā, vai līderi Rīgas pilsētā ir “Tēvzemei un Brīvībai” vai “Latvijas ceļš”, kur aģitāciju drīkst kārt vai kur nedrīkst... Tas ir cits jautājums. Nāks ziema, būs jāapkurina mājas, ir jālabo jumti, tātad ir jārisina šie jautājumi, bet nu tiek pārvērsts politiskā balagānā šis pašvaldību jautājums. Un tāpēc šinī gadījumā ir jāatbalsta šī iniciatīva. Mauliņa kungs, es patiešām gribētu, lai līdz 2004.gadam reforma būtu pabeigta. Pabeigta, jā! Tālāk tā varbūt vēl turpināsies, bet, ja tā vēl pēc tam ilgi turpināsies, tad tā būs Latvijas nelaime, jo pašvaldībām šinī krīzes situācijā ir jābūt daudz stingrāk pakļautām valsts varai. Jā, vēlāk, kad budžets būs bagātāks, mēs varēsim lietot Dānijas metodes un audzināt pašvaldības. Jā, katra tad lems, kā naudu tērēt, bet vispirms šī nauda ir jākoncentrē un jāglābj tauta.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcijas “Latvijai” deputāte runās nākamā.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Mēs varam te nākt un kritizēt savus kolēģus, bet no tā, manuprāt, labāk nekļūs. Tas likumprojekta izskatīšanu ne apstādinās, ne arī tālāk virzīs. Es domāju, ka tomēr vēlreiz pievērsīsimies tiem argumentiem, Lujāna kungs, kuri šinī gadījumā neatbalsta šo administratīvi teritoriālo reformu. Un viens no šiem argumentiem kārtējo reizi, kam es pievēršos, ir iedzīvotāju skaits. Kas tas ir par kritēriju? Vai šis kritērijs var noteikt to, ka ir jāizveido tāda vai citāda pašvaldība, administratīvi teritoriālā pārvalde un tā tālāk, un tā joprojām?

Kas var notikt, ja mēs skaitīsim tikai iedzīvotājus? Mēs labi zinām, ka vienā pilsētā, vienā, divos vai trijos pagastos iedzīvotāju sociālais sastāvs ir ļoti dažāds. Teiksim, vienā vietā vairākumā ir pensionāri, otrā vietā ir daudz jaunatnes, pie tam nestrādājošas jaunatnes, savukārt trešajā vietā lielākais iedzīvotāju skaits ir bezdarbnieki. Tad, atvainojiet mani, apvienojot šādus 3 pagastus, kuros lielākais iedzīvotāju skaits ir bezdarbnieki... Vai tad no šiem 4000 iedzīvotāju radīsies viens liels novads vai apgabals, kā jums labpatīk teikt, kurā tagad nu būs ekonomiski spēcīga bāze? Es ļoti šaubos! Un, manuprāt, šī iedzīvotāju skaita noteikšana attiecīgajā teritorijā galīgi nekam neder, tā nav atbilstošs kritērijs.

Tas pats ir sakāms arī par iedzīvotāju skaita noteikšanu pilsētās. Mums ir dažādas pilsētas, ir arī pilsētas, kur bezdarbs pārsniedz 50 un vairāk procentus. Diemžēl oficiālā statistika to šodien neuzrāda, lai gan dzīves patiesība ir tieši tāda. Un tad nu, lūk, mēs izveidosim uz šīs pilsētas bāzes ekonomiski stabilu struktūru.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka acīmredzot mēs sāksim pārvietot mūsu iedzīvotājus no vienas administratīvās teritorijas uz otru. Sāksies kaut kāda iekšēja iedzīvotāju migrācija, lai tikai varētu veikt šo nezin kam vajadzīgo administratīvi teritoriālo reformu, bet tas ir galīgi šķērsām. Dāmas un kungi, tas nu neder! Un mēs šajā reformas gaisotnē un nepieciešamības apziņā, ko es liktu pēdiņās, neesam absolūti padomājuši par to, ko tas maksās cilvēkam, jo ir skaidrs, ka cilvēkam tad būs jāpārformē visi dokumenti gan attiecībā uz zemi, gan uz visām pārējām lietām, kas vispār pieder, un cilvēkiem tas prasīs kārtējos izdevumus no viņu maciņa.

Tajā pašā laikā reformai jau tagad ir paredzēti turpat 3000... dažādiem projektiem, kam tas, lūk, esot vajadzīgs. Ka cilvēks no sava maciņa izdos - ar to mēs nerēķināmies, bet valsts kārtējo reizi būs paņēmusi no cilvēku maciņiem ārā šos 3 miljonus, jo, lūk, mums ir vajadzīga reforma tikai reformas pēc. Tāpēc es domāju, ka principā šis likumprojekts ir jānoraida, bet neapšaubāmi ir jāizslēdz šis 6.pants, kas galīgi neatbilst tiem kritērijiem, uz kādiem vajadzēja balstīties šai administratīvi teritoriālajai reformai. Paldies! Es ceru uz sapratni.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš vēlas runāt otro reizi.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Šā panta trešajā daļā minētos pasākumus realizē par valsts piešķirtajiem finansu līdzekļiem. Iegaumējiet to - par valsts piešķirtajiem finansu līdzekļiem, tātad tie nāk no nodokļu maksātāju naudas. Ja šo projektu atbalsta arī sociālists Lujāns, tad varbūt, kungi un dāmas, beidzot sapratīsim, ka tas ir cilvēks, kurš vēlas haosu. Pēc Lujāna runas jūs sapratāt, ka skolām nevarēs piegādāt malku, ja nebūs pieņemts šis likums. Lūk, šādā līmenī debatē sociālists Lujāns! (No zāles deputāts J.Vidiņš: “Viņš ir “Līdztiesība”.”) Taču “Līdztiesība” un sociālisti ir kopā.

Sēdes vadītājs. Mauliņa kungs, lūdzu, runājiet par lietu, neveidojiet diskusiju ar zāli!

J.Mauliņš. Pašvaldībām jau tā tiek darīts pāri, neiedodot tām naudu, bet pēc tam nosoda un lamā, ka pašvaldības neizpilda savas funkcijas. Funkcijas tika nodotas, bet nauda netika iedota, pēc šīs reformas šo funkciju acīmredzot būs vēl vairāk, jo vajag tikai reformēt, pie tam reformēt uz slikto pusi, un tas būtībā ir genocīds pret tautu. Es vēlreiz lūdzu: “Attapsimies un šo likumu noraidīsim kā absurdu!”

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vairāk deputāti debatēt par šo jautājumu nevēlas. Komisijas vārdā - Jānis Kalviņš. Lūdzu!

J.Kalviņš. Gribu pateikt paldies likumprojekta oponentiem, jo viņi nolasīja likumprojektu, līdz ar to visi dzirdēja un paši nonāca pie atziņas, ka nekas netiek izdarīts bez saskaņošanas ar pašvaldībām. Tas ir viens. Otrs. Protams, tagad runāt par iedzīvotāju skaitu un platību ir nekorekti, jo tas ir process.

Gribu atgādināt kolēģiem, ka Administratīvi teritoriālās reformas likumprojekts ir tikai viens no astoņiem tiesiskiem aktiem un likumiem, kuru lielākā daļa jau ir pieņemta un sen darbojas.

Tālāk par izpēti. Izpēte Latvijā notiek, un diez vai par izpēti var uzskatīt braukāšanu pa pagastiem. Šī izpēte ir pamatīga un dziļa, un tā notiek par PHARE līdzekļiem. Valstij skaidri un gaiši jāzina tās politika, un šeit šīs politikas redzējums arī parādās. Runājot par Ziemeļkurzemi, te tā tiek pieminēta dažādos rakursos. Svaigākā informācija ir tā, ka šajā pagastu apvienībā šobrīd tiek realizēti 11 projekti, un, dabīgi, šeit bez ministrijas speciālistiem un arī kolēģiem no ārzemēm nevar iztikt. Protams, tas nenotiek par valsts naudu. Šeit ir piesaistīti arī līdzekļi no Eiropas Savienības naudas, tādēļ es aicinu noraidīt Veldres kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, komisijas vārdā Kalviņa kungs arī ir paudis savu viedokli. Tātad mēs pašlaik izskatām otrajā lasījumā likumprojektu un atbilstoši Kārtības ruļļa noteikumiem pirmais ir pats radikālākais priekšlikums - par šā panta izslēgšanu, ko ierosina Veldres kungs. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 29, atturas - 12. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk. Otrais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums, kurā viņš ierosina izslēgt 6.panta otro daļu.

J.Kalviņš. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, mēs vairs nevaram debatēt par šo, jo šis ir otrais lasījums. Mēs nedebatējam par priekšlikumiem, bet gan par pantiem, un šajā gadījumā nākošais ir Pēterkopa priekšlikums, kurš mums ir jābalso. Komisija to ir atbalstījusi. Deputāts ierosina izslēgt 6.panta otro daļu. Vai deputāti prasa balsojumu? Deputāti balsojumu neprasa. Deputāti piekrīt šim priekšlikumam.

Nākamais priekšlikums ir pašvaldību lietu valsts ministra Bunkša kunga priekšlikums, kurš ir iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā. Bunkša kungs neuzstāj par sava priekšlikuma balsojumu. Līdz ar to es jautāšu: vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas redakciju 6.pantam? Veldres kungs, tas ir otrais lasījums! Es atkārtoju: mēs neizskatām pa priekšlikumiem, bet gan pa pantiem. Kārtības rullis šajā gadījumā paredz, ka debates risināmas par visu šo pantu kopumā. Ir jābalso par šo priekšlikumu tad, ja balsojumu prasa deputāti. Iepazīstieties ar Kārtības rulli par otro lasījumu un likumprojektu izskatīšanu otrajā lasījumā.

J.Kalviņš. Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Paudīsim savu attieksmi pret atbildīgās komisijas ieteikto 6.panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Balsojuši 47 deputāti, bet tas ir par maz, lai pieņemtu lēmumu. Zālē ir vairāk deputātu, tas ir redzams pēc deputātu skaita zālē. Lūdzu atkārtot zvanu! Atkārtot balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Balsojuši 47 deputāti, un tas ir nepietiekami. Es izsludinu pārtraukumu līdz pulksten 10.15. Es lūdzu frakciju vadītājus aicināt tos deputātus, kuru pašlaik nav zālē, ierasties un piedalīties Saeimas sēdē.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es aicinu ieņemt savas vietas! Es ceru, ka frakciju vadītāji ir mobilizējuši savu frakciju deputātus darbam, bet kā sēdes vadītājs es vēlētos pārliecināties par kvorumu zālē, tas ir, par nepieciešamo deputātu skaitu, lai vispār mēs varētu turpināt sēdi.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties! Nevajag ar identifikācijas kartiņām! Ir vienkārši reģistrācija kvorumam, tāpēc jums ir jānospiež divas pogas: vispirms reģistrācijas pogu un tad pēc izvēles - “pret”, “atturas” vai “par”. Vai visi to ir izdarījuši? Ja visi to ir izdarījuši, tad lūdzu reģistrācijas rezultātu! Tātad zālē ir 59 deputāti. Tas ir pietiekams daudzums, lai mēs varētu pieņemt lēmumus.

Tātad atkārtosim balsošanas režīmu un balsosim par atbildīgās komisijas ieteikto redakciju 6.pantam! Tas jūsu dokumentos ir 28.priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 2. Tas tiek pieņemts.

Vienu brīdi, Kalviņa kungs! Mums ir jāpārtrauc mūsu likumprojekta izskatīšana, jo Saeimas Prezidijs atbilstoši Kārtības rullim ir saņēmis 20 deputātu iesniegumu: “Ierosinām pārtraukt likumprojekta “Administratīvi teritoriālās reformas likums” otrā lasījuma izskatīšanu un pāriet pie nākamās lietas izskatīšanas.”

Pirmais parakstītājs ir Kārlis Čerāns. Viņš arī lūdz vārdu. Viens var runāt “par”, viens - “pret”.

Čerāna kungs runās “par”. Viņš ir noformulējis savu aicinājumu atbilstoši Kārtības ruļļa prasībām.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Paldies visiem, kuri atbalstīja šo prasību. Es ļoti ceru, ka mēs varēsim šeit visi kopā pieņemt saprātīgu lēmumu un pārtraukt šā likumprojekta izskatīšanu. Varu minēt vismaz četrus iemeslus, kāpēc būtu pārtraucama šī izskatīšana.

Pirmkārt, likums ir nesagatavots, šeit ir daudzi konkrēti piemēri gan attiecībā uz novadiem un apriņķiem, kas tika minēti, gan arī attiecībā uz tām redakcijām, kuras jau šobrīd ir nobalsotas, gan attiecībā uz to, ka likums nosaka, kādas administratīvās teritorijas būtu izveidojamas, realizējot reformu. Bez tam, kā jau minēju, ir šī terminoloģiskā nesakārtotība. Turklāt 6.pantā nu jau ar 50 deputātu līdzdalību faktiski ir iebalsots tas, ka vienu gadu šī administratīvi teritoriālā reforma būs piespiedu kārtā. Šeit vēl tālāk uz priekšu ir ļoti daudzas citas lietas, kas ir nesagatavotas. Kaut vai šī pati Administratīvi teritoriālās reformas padomes loma. Tātad speciāli vēl viena birokrātiska institūcija tiek izveidota. Lūk, tāda būtu šī nesagatavotība!

Otrs principiāls iemesls ir tas, ka šajā likumā ir iestrādāta ideoloģija par šo piespiedu kārtā veicamo administratīvi teritoriālo reformu, kas ir naidīga vispār vides tālākajai pastāvēšanai. Tātad faktiski tā ir vērsta uz lauku vides sagraušanu. Protams, ne jau viens likums šeit kaut ko sagraus, bet mēs redzam to, ka šis likums ir vērsts uz šo tālāko sagraušanu. Mēs redzam šīs kopējās centralizācijas tendences, kas attiecas gan uz šo lauku skolu un slimnīcu likvidāciju, gan attiecas uz zemnieku saimniecību centralizācija. Atbalsts tiek sniegts tikai lielajām saimniecībām. Notiek arī šo teritoriju centralizāciju. Tā ir administratīvi teritoriālā reforma bez konkrēta ekonomiskā un sociālā pamatojuma, kā to ļoti labi izstāstīja Kušneres kundze.

Trešais iemesls ir tas, ka tas ir vēl viens šābrīža valsts elites pasūtīts mēģinājums nodiktēt laukiem to, kā tur cilvēkiem būtu jādzīvo. Tas ir mēģinājums nodiktēt to šeit no Centra, bet to mēs nekādā gadījumā nedrīkstam darīt. Mums ir jārespektē arī tie principi, kas darbojas Eiropas valstīs un kas ir iestrādāti Eiropas vietējo pašvaldību hartā. Arī tas, ka vietējā pašvaldība ir šīs vietējās varas iestāde.

Un vēl. Mēs šeit no tribīnes šodien dzirdam arī mēģinājumus diskreditēt pašvaldības par to, ka, lūk, šīs pašvaldības nerisina daudzas problēmas, tajā skaitā šo bezdarba problēmu. Jā, pašvaldības to nedara, bet jautājums ir par to, kāpēc viņas to nedara. Viņas to nedara tāpēc, ka valsts ir sistemātiski atrāvusi pašvaldībām naudu. Šī pašvaldību daļa valsts kopbudžetā dažu gadu laikā ir samazinājusies no 27% līdz 17%. Jautājums ir par to, uz kādu pienākumu pildīšanu šeit vispār mēs varam cerēt no pašvaldību puses.

Protams, var būt dažādas pašvaldības, bet nekādā ziņā tas nav pamatojums, ka, teiksim, kāda negodīga rīcība vienā vai otrā pašvaldībā tiek attiecināta uz visām pašvaldībām kopumā.

Es kategoriski nevaru piekrist šādiem Lujāna kunga mēģinājumiem šo situāciju skaidrot no tribīnes šādā veidā. Taču, ja tas būtu tikai Lujāna kungs viens, tad tā būtu tikai pusbēda. Diemžēl mēs redzam, ka šādā ceļā tiek veidota vispārējā tendence radīt cilvēkos neapmierinātību ar pašvaldībām, lai gan pašvaldības objektīvu iemeslu dēļ nespēj tikt galā ar tiem uzdevumiem, kuri tām tiek uzlikti. Šīs funkcijas tām ir uzliktas, nedodot līdzi finansējumu. Tas ir vēl viens moments, kāpēc šā likuma skatīšana būtu jāpārtrauc.

Patiesībā tas ir viens liels jautājums par to, vai šī 6.Saeima spēs pieņemt saprātīgu lēmumu, kas respektēs arī lauku intereses, vai arī mums šis lēmums būs jāpieņem 7. Saeimā, kad šī politiskās varas situācija, es ceru, būs mainījusies uz labo pusi.

Es aicinu deputātus šobrīd pārtraukt šo izskatīšanu un ļaut 7.Saeimai pie šā jautājuma strādāt tālāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Čerāns runāja “par” šo priekšlikumu. “Pret” vēlas runāt Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. (Starpsauciens: “Divos vārdos.”)

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Es aicinu balsot pret šo desmit deputātu iesniegto priekšlikumu - pārtraukt... vai arī divdesmit deputātu iesniegto priekšlikumu - pārtraukt šā likumprojekta - “Administratīvi teritoriālās reformas likums” izskatīšanu. Uzskatu, ka tad, ja daži deputāti... varbūt šie 20 deputāti nav sagatavojušies šai sēdei, lai šo likumu izskatītu, tas vēl nenozīmē, ka likums nav sagatavots. Likums ir sagatavots pietiekami labi, jo to apliecina fakts, ar kādu balsu vairākumu ir pieņemti attiecīgie atbildīgās komisijas grozījumi pirmajā lasījumā. Tāpēc pateikt to, ka likums nav sagatavots... tas būtībā vienkārši parāda atsevišķu deputātu nekompetenci šajā jautājumā.

Es neesmu reformas atbalstītājs, tomēr uzskatu, ka mums ir jāturpina šā likuma izskatīšana un arī jāpieņem attiecīgais likums, lai trešajā lasījumā varētu to vēl uzlabot un arī paskatīties, lai tas tiešām atbilstu iedzīvotāju un pašvaldību interesēm. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Zvanu! Balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu paust savu attieksmi pret 20 deputātu priekšlikumu - pārtraukt likumprojekta “Administratīvi teritoriālās reformas likums” izskatīšanu otrajā lasījumā un pāriet pie nākamās lietas izskatīšanas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 35, atturas - 18. Šis 20 deputātu priekšlikums nav atbalstīts.

J.Kalviņš. Paldies par balsojumu! 29.priekšlikums ir deputāta Veldres kunga priekšlikums par 7.panta izslēgšanu. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Tātad turpināsim bezjēdzīgu darbu. Turpināsim to darbu, kas dos iespēju nākošajiem valdības diktatoriem pārvērst Latviju par centralizētu valsti būtībā bez pašvaldībām, jo pirmajā lasījumā pieņemtais 7.pants nosaka, ka pēc vietējo pašvaldību iniciatīvas varēs tikai līdz 2003.gadam izdarīt reformas. Pēc tam varēs diktēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbilstoši izstrādātajiem priekšlikumiem. Tas tika iestrādāts tagad 6.pantā. Šinī gadījumā mēs varam teikt, ka mēs it kā pārceļam no viena panta uz otru šo formulējumu un uzskatām, ka esam uzlabojuši likumprojektu. Nekā tamlīdzīga! Likumā šī bezjēdzība paliek, un man atliek tikai gaidīt, ka pienāks brīdis, kad mēs pieņemsim likumu par Finansu ministrijas reformu. Likums būs par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reformu un tā tālāk. Pieņemsim varbūt vēl par kādu konkrētu likumu, teiksim, par Universitātes vai kādu citu reformu. Šā likumprojekta pamatjēga - pieņemt likumu par administratīvi teritoriālo reformu - ir bezjēdzīga. Un vēl bezjēdzīgāka tā būs, ja to visu varēs turpmāk diktēt “no augšas”. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Uldis Veldre - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Es kategoriski protestēju pret sēdes vadītāja Amerika kunga rīcību. Viņš neļāva izteikties iepriekšējā reizē par 6.pantu - par atbildīgās komisijas priekšlikumu. Pie tam neviens neiebilda pret šo priekšlikumu. Tāds pats jautājums atkal uzpeld 7.pantā. Tagad redzēsim, kādā veidā rīkosies - godīgi vai negodīgi - Amerika kungs.

Citēju 7.pantu:

1) “Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek realizēta līdz 2004.gada 30.novembrim.

2) Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek veikta divos posmos.

Pirmkārt, pēc vietējo pašvaldību iniciatīvas - līdz 2003.gada 31.decembrim.”

Te var saprast, ka tā notiks pēc brīvprātības principa.

Otrkārt un turpmāk - pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kā atbildīgās ministrijas izstrādātajiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā saskaņotajiem projektiem. Tas notiks no 2004.gada 1.janvāra līdz 2004.gada 31.novembrim. Iepriekšējā pantā mēs to, iepriekš neapsprieduši, jau pieņēmām. Tā ka visi tie deputāti, kuri nobalsoja “par” 6.pantu, pret kuru es iebildu un “pret” 7.pantu, balsoja pret pašvaldībām - par pašvaldību vardarbīgu sadzīšanu lielpagastos, un tas ir vienkārši briesmīgi!

Godātie kolēģi! Arī 3.pantā es iebildu pret šo priekšlikumu. Arī tur bija teikts (citēju): “ Šis likums nosaka kārtību, kādā tiek veikta administratīvi teritoriālā reforma no 1999. - 2004.gadam.” Tā ka iznāk, ka mēs sadzenam visus lielajās pašvaldībās līdz 2004.gadam. Mēs zinām, ka laukos tiek iznīcinātas skolas, tautas nami. Tajās vietās, kur nav pagasta, nav arī skolas. Tā tas bija Alūksnes rajona Karvas pagastā, tā tas ir daudzās vietās Latvijā, un es aicinu deputātus...

Šeit jau atkal Amerika kungs iebildīs, ka jau ir nobalsots, lai gan 7.pantā ir paredzēts... Iepriekšējā reizē man nedeva vārdu. 7.pantā ir teikts, ka vardarbīgi tas notiek līdz tam gadam, bet, tā kā es pret to iebildu iepriekšējā - 6.pantā, tad pārlika, lai nevarētu iebilst. Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Debates beidzam. Pirms es dodu vārdu komisijas ziņotājam, es tomēr gribu atgādināt divas lietas godātajiem deputātiem.

Pirmā lieta ir saistīta ar Kārtības ruļļa 97.pantu, kas nosaka, ka, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, referents sniedz ziņojumu, pēc kura tiek uzsākta likumprojekta izskatīšana pa pantiem. Tālāk ir 98.panta pirmā daļa, kur sacīts, ka otrajā lasījumā debates ir atļautas tikai par atsevišķu pantu vai tā daļu.

Godātie deputāti! Tātad mēs pašreiz apspriežam 7.pantu, kur visi šie priekšlikumi ir veltīti konkrētām redakcijām, bet paši radikālākie paredz to izslēgt. Līdz ar to, ja kāds no deputātiem vēlas runāt vairākkārt par šo jautājumu, tad izteikties vairāk par divām reizēm Kārtības rullis viņam neatļauj.

Līdz ar to, tā kā pašreiz pulkstenis ir 10.30, man ir priekšlikums. Kalviņa kungs, ja jūs gatavojaties vēl sniegt paskaidrojumu, tad mēs to varētu darīt pēc pārtraukuma. Ir vēl četri paziņojumi. Arī Saeimas Prezidija sēde ir šajā pārtraukumā. Tāpēc es aicinu jūs šo savu skaidrojumu par 7.pantu sniegt pēc pārtraukuma.

J.Kalviņš. Es nevēlos skaidrot, bet aicinu balsot un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ja komisija nevēlas skaidrot, tad nobalsosim šo pirmo priekšlikumu, bet faktiski mums būs jābalso vēl par trijiem, tāpēc tomēr, manuprāt, skatīsim to pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Reģistrācijas režīmu es lūdzu! Pa to laiku būs četri paziņojumi. Lūdzu deputātus reģistrēties! Reģistrācijas rezultātus es lūgšu nolasīt Indulim Bērziņam - Saeimas sekretāram, bet līdz tam paziņojumu sniegs Andris Tomašūns. Lūdzu!

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi, kuri darbojas Latvijas un Norvēģijas parlamentu sadarbības grupā! Lūdzu pulcēties Dzeltenajā zālē tūlīt uz nelielu sanāksmi.

Sēdes vadītājs. Nākamo paziņojumu sniegs Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Saimnieciskās komisijas sēde notiks tūlīt 104. istabā. Lūdzu uz īsu sēdi! Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamo paziņojumu sniegs Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Atgādinu Pilsonības likuma izpildes komisijas locekļiem, ka sēde notiks tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Nākamo paziņojumu sniegs Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Lūdzu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļus tagad pulcēties Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās, lai apspriestu apakškomisijas sagatavoto ziņojumu par G-24 kredītu izmeklēšanas lietu.

Sēdes vadītājs. Piektais paziņojums. Es Saeimas Prezidija vārdā paziņoju, ka šajā pārtraukumā Sarkanajā zālē notiks Saeimas Prezidija sēde par ārkārtas sēdes sasaukšanu, kā arī par citiem jautājumiem.

Vārds Indulim Bērziņam - Saeimas sekretāram - par reģistrācijas rezultātiem.

I.Bērziņš (6.Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Vladilens Dozorcevs, Andrejs Krastiņš, Juris Sinka, Vents Balodis, Andrejs Panteļējevs, Jānis Bunkšs, Leonards Tenis, Alfreds Čepānis, Viesturs Boka, Andris Saulītis, Jānis Kazāks, Imants Liepa, Odisejs Kostanda, Māris Vītols, Anta Rugāte, Roberts Zīle un Māris Rudzītis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00. Saeimas Prezidija sēde notiks Sarkanajā zālē.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, pulkstenis ir 11.00. Kā es atceros, tad paziņojumos tika izsludinātas vismaz četru komisiju sēdes, taču pārtraukums ir beidzies, un man kā sēdes vadītājam, skatoties uz šīm tukšajām krēslu rindām, tomēr ir jāpārliecinās, vai zālē ir kvorums. Lūdzu, godātie deputāti, reģistrēsimies kvorumam! Godātie deputāti, lūdzu reģistrēties, nospiežot vispirms reģistrācijas pogu un tad pēc izvēles vienu no trim balsošanas pogām. Lūdzu rezultātu! 35 deputāti ir reģistrējušies... 38... 39... (No zāles deputāts J.Rubins: “Nevajag laist komandējumā...”)

Godātie deputāti! Es esmu spiests izsludināt pārtraukumu uz 3 minūtēm, lai sapulcētos deputāti. Es saprotu, ka atsevišķām komisijām šobrīd ir zināmas grūtības atgriezties zālē... Pārtraukums līdz pulksten 11.05.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums ir beidzies. Godātie deputāti, es lūdzu ieņemt savas vietas un vēlreiz reģistrēties kvorumam, lai mēs būtu pārliecināti, ka mēs esam tiesīgi pieņemt lēmumus un balsot. Lūdzu reģistrāciju kvorumam un deputātus lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! 55 deputāti ir reģistrējušies. Tātad mēs turpināsim izskatīt likumprojektu un tā 7. pantu. Debates mēs esam beiguši. Komisijas vārdā es lūdzu atbilstoši Kārtības ruļļa 98. pantam analizēt visus šos priekšlikumus, kuri attiecas uz 7. pantu.

J.Kalviņš. Paldies, Amerika kungs! Tātad par 7. pantu ir iesniegti... viens, divi, trīs, četri priekšlikumi, un tie ir sakārtoti radikalitātes kārtībā.

Tātad pirmais un radikālākais ir Veldres kunga priekšlikums par 7. panta izslēgšanu, ko komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Un pārējie?

J.Kalviņš. Tātad Eniņa kunga priekšlikums ir noraidīts, Bunkša kunga priekšlikums ir atbalstīts daļēji, iestrādājot to atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu zvanu. Vispirms mēs balsosim deputāta Veldres kunga ierosinājumu - izslēgt 7. pantu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 28, atturas - 16. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Nākošais ir deputāta Eniņa priekšlikums, kas attiecas uz 7. pantu. Komisijas viedoklis ir - neatbalstīt. Vai deputāti prasa balsojumu? Deputāti balsojumu neprasa. Tas tiek pieņemts.

Nākošais ir pašvaldību lietu valsts ministra Bunkša priekšlikums, kas ir atbalstīts daļēji. Bunkša kungs neuzstāj balsot savu priekšlikumu. Tātad atliek atbildīgās komisijas redakcija. Vai deputāti prasa balsojumu par atbildīgās komisijas redakciju? Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai par 7. pantu? Paldies. Tiek pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies. 8. pants. Par 8. pantu ir iesniegti četri priekšlikumi un, kā jau minēju, runādams par iepriekšējo, - par 7. pantu, tie ir sakārtoti radikalitātes kārtībā. Pats radikālākais ir Veldres kunga priekšlikums par 8. panta izslēgšanu. Tālāk seko Pēterkopa kunga priekšlikums par 8. panta 2. un 3. punkta izslēgšanu. Tad seko pašvaldību lietu valsts ministra Bunkša kunga priekšlikums, kas komisijā atbalstīts daļēji un ir iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Tātad pirmie divi ir paši radikālākie. Komisija ir atbalstījusi... Kā jau minēju, Bunkša kunga priekšlikums ir atbalstīts daļēji un, pats par sevi saprotams, atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atbildīgā komisija šo 8. pantu ierosina izteikt jaunā redakcijā.

Atklājam debates. Vēlas runāt Uldis Veldre - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcijas deputāts. Lūdzu!

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Es atkārtoti protestēju, ka jau otro reizi Amerika kungs, sēdes vadītājs, nedeva man vārdu. Un šajā gadījumā es izteikšos tieši par iepriekšējo punktu, jo man tas bija nepieņemams, bet man nedeva vārdu. Tagad es pateikšu, kādēļ man nebija pieņemams atbildīgās komisijas...

Sēdes vadītājs. Veldres kungs, man ir jāpārtrauc jūsu...

U.Veldre. Ja jūs gribat... ja jūs gribat runāt, pierakstieties, lūdzu, debatēs!

Sēdes vadītājs. Ja deputāts nerunā par lietu, sēdes vadītājs viņam var liegt vārdu, tāpēc es jums izsaku brīdinājumu. Lūdzu, runājiet par 8. panta priekšlikumiem!

U.Veldre. Runājot par 8. pantu, es lūdzu izslēgt visu pantu, un arī deputāts Pēterkops, kā es redzu, lūdza izslēgt 2. un 3. punktu. Es domāju, ka tos priekšlikumus, kas pašlaik ir sagatavoti... es neredzu iespēju tos atbalstīt, jo tur, teiksim, 3. punktā ir teikts, ka pašvaldības apvienojoties var slēgt līgumus, kuros iekļauti apvienošanās nosacījumi, un tā tālāk un tā tālāk, un saskaņā ar pašreizējo Pašvaldību likumu daudzas lietas pašvaldības var arī darīt. Es aicinu šo 8. punktu noraidīt. Un šajā sakarībā es gribu pateikt to, ka tad, kad mēs balsojām par vardarbīgu pagastu apvienošanu līdz 2004. gadam, par to balsoja, lai arī cik dīvaini tas būtu, Latvijas Zemnieku savienība, Demokrātiskā partija Saimnieks, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK... un “Latvijas ceļš”...

Sēdes vadītājs. Veldres kungs, jūs varat sniegt paziņojumus pēc tam, kad mēs būsim izskatījuši likumprojektu.

E.Veldre. Kādēļ citi var runāt, bet es nevaru runāt? Ja es runāju no Saeimas tribīnes, tad es varu arī pateikt, kuri ir tie, kuri iestājās par pašvaldību vardarbīgu apvienošanu līdz 2004. gadam, jo jūs man divas reizes, Amerika kungs, diemžēl nedevāt vārdu. Tā ka es aicinu noraidīt 8. pantu.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Aigars Jirgens - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, šeit vai nu tabulā ir kļūda, vai arī atbildīgās komisijas viedoklis ir pretrunīgs. Ja atbildīgā komisija ir atbalstījusi deputāta Veldres priekšlikumu - izslēgt 8. pantu -, tad visi tālākie priekšlikumi vairs nav skatāmi. Tad nevar vienlaikus atbalstīt arī 33. un 36. priekšlikumu. Ja pants tiek izslēgts, tad tur vietā nekas cits nevar parādīties. Šeit pēc analoģijas ir līdzīga situācija, kāda bija ar 7. pantu, kuru mēs iepriekš izskatījām. Tur atbildīgā komisija nebija atbalstījusi panta izslēgšanu, bet gan bija devusi šim pantam jaunu redakciju. Pirms balsošanas es tomēr lūgtu referentu sniegt skaidrību šajā jautājumā, jo citādi mēs varam nonākt pretrunās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt debatēs nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jānis Kalviņš. Lūdzu!

J.Kalviņš. Paldies, Jirgena kungs! Tik tiešām, apspriežot komisijā šo te jautājumu, mums radās... Tā kā bija ļoti plašas un pamatīgas diskusijas, komisija piedāvā savu - pilnīgi jaunu redakcijas variantu, un tāpēc arī izveidojās šāda situācija, ka mēs principā atbalstām šā panta izslēgšanu kā tādu, tā vietā liekot jaunu pantu ar to pašu numerāciju, bet tikai atbildīgās komisijas redakcijā. (No zāles deputāts I.Bišers: “Tā nevar darīt!”)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Atbilstoši Kārtības rullim sāksim izskatīt radikālākos priekšlikumus.

Pirmais ir deputāta Veldres kunga priekšlikums par šā panta izslēgšanu. Es domāju, Kalviņa kungs, ka jūs ziņojāt par šo komisijas lēmumu, bet tad faktiski šajā gadījumā jūs nonākat pretrunā. Jums tad vajadzēja aicināt nevis izslēgt šo pantu, bet apspriest šo redakciju komisijas variantā. Tāda bija iespēja, bet pašreiz deputātiem ir jāizšķiras par šā priekšlikuma būtību balsojot.

J.Kalviņš. Tātad es aicinu balsot pret šā panta izslēgšanu. Paldies, Amerika kungs!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi pret deputāta Veldres priekšlikumu nr. 33 - izslēgt 8. pantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 26, atturas - 15. Šis priekšlikums nav atbalstīts. Tātad 8. pants tiek saglabāts.

Nākošais priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums... Deputāts Pēterkops atsauc savu priekšlikumu.

Nākamais priekšlikums ir Bunkša kunga priekšlikums. Bunkša kungs piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai. Tātad - vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju 8. pantam? Iebildumu nav. Balsojums netiek prasīts. Pants tiek pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies kolēģiem par palīdzību!

Tālāk - 9. pants. Par 9. pantu ir iesniegti četri priekšlikumi. Tie atkal ir sakārtoti pēc radikalitātes pakāpes. Pirmais ir pašvaldību lietu valsts ministra Bunkša priekšlikums, kas komisijā ir daļēji atbalstīts. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums, precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi. Tālāk ir Pēterkopa priekšlikums, kas arī ir daļēji atbalstīts. Un visbeidzot ir atbildīgās komisijas priekšlikums - tā ir 9. panta galīgā redakcija, kuru, protams, komisija pati ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim, jo debatēs neviens nav pieteicies. Tātad tiek atbalstīta atbildīgās komisijas redakcija. Vai iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk ir 10. pants. Par 10. pantu ir iesniegti divi priekšlikumi. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts, un atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš arī komisijā ir atbalstīts. (No zāles deputāts I.Bišers: “Pirmais nav balsojams.”)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tātad mēs apspriežam 10. pantu. Pirmais priekšlikums ir izteikts vēlējuma izteiksmē, līdz ar to nav balsojams, bet atbildīgā komisija ir piedāvājusi 10. pantam savu redakciju. Vai deputāti neiebilst pret to? Tas tiek pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk par 11. pantu ir Pēterkopa kunga priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi. Tas ir viens vienīgs priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti atbalsta? Pieņemts.

J.Kalviņš. Par 12.pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpināsim!

J.Kalviņš. Par 13. pantu ir četri priekšlikumi. Radikālākais ir Veldres kunga priekšlikums par šā panta izslēgšanu. Tālāk ir Bunkša kunga priekšlikums arī par šā panta izslēgšanu. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums par izmaiņām 13. panta 4. un 6. punktā... 6. punktu ierosina izslēgt. Un visbeidzot ir deputāta Pēterkopa priekšlikums par vārdu aizstāšanu 13. pantā. To komisija nav atbalstījusi. Iepriekšējos trīs priekšlikumus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Līdz ar to tiek pieņemts ierosinājums - izslēgt 13. pantu. Pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies. Par 14. pantu priekšlikumu nav.

Par 15. pantu ir trīs priekšlikumi. Radikālākais ir Veldres kunga priekšlikums par šā panta izslēgšanu.

Identisks ir arī Bunkša kunga priekšlikums par šā panta izslēgšanu. Šos abus komisija ir atbalstījusi.

Un tālāk ir deputāta Pēterkopa kunga priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi, jo atbalstīti ir divi iepriekšējie.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav, tātad deputāti atbalsta deputāta Veldres un pašvaldību lietu valsts ministra Bunkša priekšlikumu - izslēgt 15.pantu. Tas tiek pieņemts.

J.Kalviņš. 16.pantā ir trīs priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Kalviņa kungs, turpiniet!

J.Kalviņš. Par 16.pantu ir trīs priekšlikumi. Radikālākais ir Veldres kunga priekšlikums par panta izslēgšanu. To komisija ir atbalstījusi.

Tālāk ir deputāta Pēterkopa kunga priekšlikums - vārdus “apgabala pilsētu” aizstāt ar vārdiem “apvienoto pagastu”. Komisija to nav atbalstījusi.

Un ir arī deputāta Eniņa kunga priekšlikums par 16.panta izteikšanu attiecīgajā redakcijā, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim - atbalstīt deputāta Veldres priekšlikumu, tātad izslēgt 16.pantu. Tas tiek pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies.

Par 17.pantu ir četri priekšlikumi. Radikālākais ir Veldres kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tie visi ir vienādi.

J.Kalviņš. Jā, tie visi ir identiski, jo runā par panta izslēgšanu. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kalviņš. Par 18.pantu ir divi priekšlikumi: Veldres kunga priekšlikums un Pēterkopa kunga priekšlikums, kuri ir identiski. Tajos runāts par šī panta izslēgšanu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kalviņš. Par 19.pantu ir divi priekšlikumi, no kuriem Veldres kunga priekšlikums ir radikālākais. Tas paredz panta izslēgšanu. To komisija ir atbalstījusi.

Turpretī Pēterkopa kunga priekšlikums par vārdu izmaiņām šajā pantā nav atbalstīts, jo tika atbalstīts Veldres kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas... Nē, tomēr vēlas debatēt par 19.pantu. Tātad vēlas debatēt Uldis Veldre. Nevēlas? Nevēlas debatēt. Tātad deputātiem iebildumu nav. 19.pants tiek izslēgts.

J.Kalviņš. Par 20.pantu ir divi priekšlikumi. Deputāta Veldres priekšlikumā runāts par panta izslēgšanu. To komisija nav atbalstījusi.

Tālāk ir deputāta Pēterkopa kunga priekšlikums - 20.pantā vārdu “apgabalos” aizstāt ar vārdu “apriņķos” un izslēgt 20.panta 4.punktu. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt... Nav. Veldres kungs, es vairs neredzu ekrānā jūsu vārdu! Uldis Veldre - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcijas deputāts. Lūdzu!

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Es savu priekšlikumu atsaucu. Pirmajā redakcijā bija runa par apgabalu, un, tā kā Pēterkopa kungs vārda “apgabals” vietā lieto vārdu “apriņķis”, es savu priekšlikumu atsaucu un atbalstu Pēterkopa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs pieteikušies vairs nav.

Tātad Veldres kungs savu priekšlikumu ir atsaucis un atbildīgā komisija ir atbalstījusi deputāta Pēterkopa priekšlikumu. Deputāti balsojumu neprasa. Priekšlikums tiek pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies Veldres kungam.

Par 21.pantu ir divi priekšlikumi. Priekšlikums, ko iesniedzis Veldres kungs, ir radikālākais, jo ierosina šī panta izslēgšanu. Komisija to nav atbalstījusi.

Otrs ir deputāta Pēterkopa priekšlikums izdarīt izmaiņas 21.pantā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Uldis Veldre. Lūdzu!

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Iepriekšējā lasījumā 21.pantā bija teikts: “Nosakot funkciju sadali starp valsts centrālo pārvaldi, apgabala līmeņa valsts pārvaldi un apgabala pašvaldībām...” Tā kā tagad sakarā ar Pēterkopa kunga priekšlikumu ir runa par apriņķi, es savu priekšlikumu atsaucu un atbalstu Pēterkopa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tātad Veldres kungs savu priekšlikumu ir atsaucis. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli - atbalstīt deputāta Pēterkopa priekšlikumu un šo 15.panta redakciju, kāda ir redzama jums izsniegtajā dokumentā. Redakcija tiek pieņemta.

Lūdzu, turpināsim!

J.Kalviņš. Paldies Veldres kungam.

Par 22.pantu ir trīs priekšlikumi. Veldres kunga priekšlikums ir šo pantu izslēgt. Komisija to nav atbalstījusi.

Deputāta Pēterkopa kunga priekšlikums ir identisks - šo pantu izslēgt. Arī to komisija nav atbalstījusi. Komisija ir devusi savu redakciju, kas ir analoga tai, kura bija iepriekš, un, protams, to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Uldis Veldre - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcijas deputāts. Lūdzu!

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Šis ir tāds pats, identisks gadījums. Tā kā tagad ir runa par apriņķiem, nevis par apgabaliem (iepriekšējā lasījumā bija par apgabaliem), es savu priekšlikumu atsaucu un atbalstu atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Veldres kungs savu priekšlikumu ir atsaucis, bet joprojām ir spēkā Pēterkopa kunga priekšlikums. (No zāles deputāts N.Pēterkops: “Es neuzstāju!”)

Arī Pēterkopa kungs neprasa balsojumu par savu priekšlikumu, tātad paliek atbildīgās komisijas izstrādātā redakcija 22.pantam. Deputāti balsojumu neprasa. Redakcija tiek pieņemta.

J.Kalviņš. Paldies.

Atbildīgā komisija piedāvā papildināt likumprojektu ar jaunu nodaļu - ceturto nodaļu “Administratīvi teritoriālās reformas koordinācija”. Komisija, protams, arī pati ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk. Par pārejas noteikumiem ir divi priekšlikumi - Veldres kunga priekšlikums pārejas noteikumus izslēgt un atbildīgās komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi. Šeit laikam situācija ir analoga tai, kāda jau bija.

Sēdes vadītājs. Un ko jūs iesakāt?

J.Kalviņš. Es iesaku neatbalstīt Veldres kunga priekšlikumu, bet atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai Veldres kungs prasa balsojumu? Veldres kungs neprasa balsojumu. Viņš piekrīt atbildīgās komisijas referenta skaidrojumam. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju pārejas noteikumiem? Iebildumu nav. Redakcija tiek pieņemta.

J.Kalviņš. Paldies kolēģiem. Tagad es aicinu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Administratīvi teritoriālās reformas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 8, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņus trešajam lasījumam.

J.Kalviņš. Tā kā par šo likumprojektu ir ļoti daudz diskutēts mūsu komisijā un arī pārējās, ņemot vērā arī oponentu viedokļus, es domāju, ka attiecībā uz trešo lasījumu mēs esam gatavi pieņemt priekšlikumus un tos apstrādāt līdz 1998.gada 29.septembrim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņs - 29.septembris. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Šis datums tiek akceptēts. Paldies.

J.Kalviņš. Paldies kolēģiem par darbu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tagad mēs atkal ķeramies pie mūsu darba kārtības. Man ir jums jāsaka, ka ir diezgan pabieza dokumentu mape, pilna ar priekšlikumiem par izmaiņām darba kārtībā. Tāpēc, lūdzu, sagatavojieties. Iesniegšanas secībā mēs sāksim izskatīt visus priekšlikumus par darba kārtības izmaiņām.

Pirmais ir dokuments nr.4671A. Pieci deputāti saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu ierosina izdarīt šodienas darba kārtībā grozījumus - 78.jautājumu (likumprojekts “Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Sarkanajam Krustam”) izskatīt pēc darba kārtības 31.jautājuma. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Nav iebildumu. Tas tiek pieņemts. Izmaiņas tiek izdarītas.

Nākamais iesniegums ir dokuments nr.4671B. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā. Laika ekonomijas nolūkos nosaukšu tikai attiecīgo darba kārtības jautājumu numurus. Lūdzu jūs atbilstoši sekot līdzi darba kārtībai. Ir ierosināts darba kārtības 43.jautājumu, 84.jautājumu un 94.jautājumu izskatīt pirms darba kārtības trešās sadaļas 20.jautājuma. Deputāti var par šo jautājumu runāt “par” vai “pret”. Deputāti to nevēlas darīt. Iebildumu nav. Arī šis ierosinājums tiek pieņemts.

Nākamais iesniegums ir dokuments, kam ir tāds pats numurs, tikai ar burtu “C”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina izdarīt izmaiņas - pārcelt 85.jautājumu (likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””) tūliņ pēc darba kārtības 18.jautājuma. Deputāti nevēlas runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu. Iebildumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākamais iesniegums ir no Pilsonības likuma izpildes komisijas. Pilsonības likuma izpildes komisija ierosina pēc šīsdienas darba kārtības otrās sadaļas “Prezidija ziņojumi” izskatīt darba kārtības 111.jautājumu (lēmuma projekts “Par Antanas-Sauļus Sauhatas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”) un 112.jautājumu (lēmuma projekts “Par Genādija Sagaloviča uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”). (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. “Par” vai “pret” runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Balso 46 deputāti.

Godātie deputāti, lūdzu piedalīties balsojumā un ar balsošanas mehānisma starpniecību paust savu viedokli par šo priekšlikumu. Lūdzu atkārtot zvanu! Atkārtot balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 9, atturas - 10. Arī šīs izmaiņas darba kārtībā tiek izdarītas.

Nākamais iesniegums ir ar burtu “E”, un arī to iesniegusi Pilsonības likuma izpildes komisija. Viņi ierosina iekļaut šīsdienas darba kārtībā pēc darba kārtības 1.punkta Saeimas lēmuma projektus “Par Konstantina Didenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”, “Par Sergeja Trusova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”, “Par Marka Dubovicka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”, “Par Jurija Daņilko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” un izskatīt darba kārtības 61.jautājumu (lēmuma projekts “Par Sergeja Čepjolkina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”), 62.jautājumu (lēmuma projekts “Par Sergeja Limarenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”) un 113.jautājumu (lēmuma projekts “Par Jurija Verbovenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”) pēc darba kārtības 1.punkta. Deputāti nevēlas runāt “par” vai “pret”. Deputātiem ir iebildumi. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 13, atturas - 10. Izmaiņas darba kārtībā tiek izdarītas.

Nākamais ir iesniegums ar burtu “F”. Juridiskā komisija lūdz izdarīt šodienas darba kārtībā izmaiņas - darba kārtības 89.jautājumu (likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”) izskatīt tūlīt aiz darba kārtības 1.jautājuma. Jau ir pieņemts lēmums par to, kādus jautājumus izskatīsim aiz pirmā. Tātad šie tiks izskatīti pēc tam, jo Juridiskā komisija ir drusku par vēlu iesniegusi šo priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Arī tas tiek pieņemts.

Nākamais ir dokuments, kura numuram ir pievienots burts “G”. Pieci deputāti lūdz izdarīt darba kārtībā šādas izmaiņas - 86.punktu (likumprojekts “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”), 87.punktu un 105.punktu pārcelt tūlīt pēc darba kārtības 16.punkta. Vai iebildumi ir? Leiškalna kungs, izmaiņas tiek izdarītas atbilstoši priekšlikumu iesniegšanas secībai. Darba kārtības 16.punkts ir redzams darba kārtībā, un jūs ar to varat iepazīties. Deputātiem iebildumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākamais. Dokumenta numurs ir tas pats, tikai ir burts “H”. Leiškalna kungs, ja jums ir iebildumi, jūs varat nospiest balsošanas mehānisma pogu un pieteikties runāt “par” vai “pret”, bet jūs to neizdarījāt. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz Saeimas Prezidiju izdarīt šīsdienas darba kārtībā šādas izmaiņas - darba kārtības 66.punktu (likumprojekts “Par ietekmi uz vidi novērtējumu”), 67.punktu... godātie deputāti, es ekonomēju laiku, jūs darba kārtībā sekojiet līdzi!... darba kārtības 83.punktu un darba kārtības 48.punktu izskatīt aiz darba kārtības 17.punkta. Deputātiem iebildumu nav. Runāt “par” vai “pret” nevēlas. Priekšlikums tiek pieņemts.

Nākamais ir dokuments ar burtu “I”. Eiropas lietu komisija lūdz izdarīt darba kārtībā šādas izmaiņas - darba kārtības 73.punktu, 46.punktu, 42.punktu, 35.punktu, 77.punktu un 91.punktu izskatīt pēc darba kārtības 17.punkta. Deputāti nevēlas runāt “par” vai “pret”, iebildumu nav. Izmaiņas darba kārtībā tiek izdarītas.

Ir saņemti vēl daži iesniegumi par izmaiņām šodienas darba kārtībā. Pieci deputāti lūdz darba kārtības 55.jautājumu (par deputāta Vidiņa saukšanu pie administratīvās atbildības) izskatīt uzreiz pēc Prezidija ziņojumiem kā darba kārtības 18.jautājumu. Parakstījuši Vidiņš, Jurdžs, Grīnblats, Bišers, Celmiņš. Vēlas runāt par šo jautājumu Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Pēdējā laikā parādījušies plakāti “Latvieti, nepadodies!”. Tie ir no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, tie ir vērtīgi. “Latvieti, nepadodies!” Šodien mēs runājam par Vidiņa braukšanu dzērumā, kas jau ir pierādīts fakts. Iepriekš mēs jau izskatījām jautājumu par vēl vienu “tēvzemieti” - par alkohola lietošanu. Jājautā - uz ko aicina apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK? Lai latvietis dzer vairāk? Vai lai latvietis piedzēries mēģina nostāvēt uz abām kājām vai vismaz četrrāpus? Tāda pati miglas pūšana kā visa apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, varas partijas, politika ir visi šie plakāti, no kuriem nekā nevar saprast.

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, turieties tuvāk lietai.

A.Rubins. Mana runa ir ļoti tuvu lietai. Saeimai ir jādod piekrišana apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētāja vietnieku dzērāju deputātu Vidiņu saukt pie administratīvās atbildības par to, ka viņš alkohola reibumā brauca ar automašīnu. Es uzskatu, ka Saeimai ir ne tikai jādod piekrišana, bet jālūdz piemērot Vidiņam augstāko sodu - atņemt braukšanas tiesības uz mūžu, jo viņš ir hronisks alkoholiķis. Visi zina, ka alkoholiķis pie stūres ir potenciāls slepkava un nav labojams. Latvija ir pirmajā vietā pasaulē alkohola lietošanas dēļ notikušu braukšanas avāriju skaita ziņā. Aptaujājiet uz ielas simtu vai tūkstoti cilvēku, un visi jums teiks - dzērāji, alkoholiķi nedrīkst braukt ar mašīnu, kur nu vēl Saeimā sēdēt un pieņemt likumus!

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, jūs noteikti varēsiet debatēs par šo jautājumu runāt, bet pašreiz mēs apspriežam darba kārtības izmaiņas.

A.Rubins. Darba kārtība... Es jau pagājušajā reizē to ierosināju, un es nezinu, kāpēc to nepieņēma. Jāizskata tas bija jau sen. Avīzē jau bija rakstīts... Jau sen tas bija jāizskata! Un tagad atkal tas tik vēlu tiks iekļauts, ka nespēsim izskatīt. Un vispār es domāju, ka šajā Saeimā ir izcila - negatīvā nozīmē! - šī dzeršanas kāre, kāda ir apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, es vēlreiz aicinu jūs runāt par darba kārtības izmaiņām. Kad būs šis jautājums, jūs debatēs varēsiet paust savu viedokli par šo jautājumu.

A.Rubins. Labi, es piekrītu šīm izmaiņām, bet es tomēr lūdzu... Man ir viens ārkārtīgi konstruktīvs priekšlikums: es lūdzu, lai Saeimā dzērāji un nedzērāji tiktu atdalīti līdzīgi kā lidmašīnās - pīpētāji un nepīpētāji. Un tāpēc es lūgtu Prezidiju pagaidām norobežot apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakciju ar stikla sienu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iebilst pret piecu deputātu ierosināto darba kārtības izmaiņu - 55.jautājumu izskatīt kā darba kārtības 18.jautājumu? Nav iebildumu. Priekšlikums tiek pieņemts.

Nākamais iesniegums ir no Juridiskās komisijas. Juridiskā komisija lūdz izdarīt šīs sēdes darba kārtībā šādu grozījumu - 38.jautājumu (lēmuma projektu “Par dažu tiesu tiesnešu apstiprināšanu”), 39.jautājumu un arī 40.jautājumu iekļaut darba kārtības pirmajā sadaļā kā 3., 4.un 5.jautājumu, tas ir, sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā 3., 4.un 5.jautājumu. Izskatīt tūdaļ pēc likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Deputāti nevēlas runāt “par” vai “pret”. Tiek pieņemtas šīs izmaiņas.

Un pēdējais iesniegums. Pieprasījumu komisija lūdz iekļaut Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā Pieprasījumu komisijas atzinumu par deputātu Ādamsona, Grinovska, Bāna, Stikuta, Čerāna, Kazāka, Zelgalvja, Kreituses, Rubina, Ozoliņa, Valdmaņa un Rāznas pieprasījumu iekšlietu ministram Krastiņam un finansu ministram Zīlem sniegt atbildes par nezināmas izcelsmes graudu kontrabandu no Igaunijas un krimināllietas ierosināšanu par to. Pieprasījumu komisija lūdz iekļaut šo jautājumu aiz sēdes darba kārtības 17.punkta.

Tas nozīmē, ka tagad būs jāprecizē, jo šo izmaiņu ir tik daudz, ka... kamēr neizgatavos jaunu darba kārtību, jums būs jāpaļaujas uz to, ko sekretariāts dos.

Tātad - vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Tas tiek pieņemts.

Sākam izskatīt darba kārtību atbilstoši izdarītajām izmaiņām. Šajā gadījumā pirmais jautājums ir lēmuma projekts “Par Konstantina Didenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Jūsu dokumentos tas ir 115.jautājums.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā ziņos deputāte Ilga Kreituse - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Jums ir izsniegts Pilsonības likuma izpildes komisijas sagatavotais lēmuma projekts par Konstantina Didenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem. Deputāti iesniedzēji Ameriks, Boka, Bāns, Sausnītis, Bišers, Celmiņš, Dinēvičs, Nagobads, Jurkāns un Kaksītis norāda, ka Didenko kunga īpašie nopelni ir ieguldījums Latvijas augstākās izglītības pilnveidošanas un pārkārtošanas procesā, pārstrādājot Rīgas Tehniskās universitātes studiju programmas sadarbībā ar Ziemeļeiropas, Vācijas un Dānijas augstskolām, veicot zinātnisko un metodisko darbu, vadot Rīgas Tehniskās universitātes doktorantu un maģistrantu pētniecisko darbību un veicot Ražošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas profīlinstitūta direktora pienākumus.

Konstantins Didenko brīvi pārvalda latviešu valodu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Konstantina Didenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 7, atturas - 6. Konstantins Didenko uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par Sergeja Trusova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Darba kārtības 116.jautājums. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Jums tiek piedāvāts Pilsonības likuma izpildes komisijas izskatītais Saeimas lēmuma projekts “Par Sergeja Trusova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Deputāti iesniedzēji Ameriks, Boka, Bāns, Sausnītis, Bišers, Celmiņš, Dinēvičs, Nagobads, Jurkāns un Kaksītis norāda, ka pilsonības piešķiršana ir par šādiem nopelniem Latvijas labā: par lielo ieguldījumu zinātnes attīstībā Latvijā, veicot pētījumu par organisko savienojumu oksidatīvajām pārvērtībām skābekļa iedarbībā (120 publikācijas, 15 patenti), par radošu un ilgstošu darbu Rīgas Tehniskajā universitātē, sagatavojot jaunos speciālistus un veicot RTU doktoru habilitācijas padomes locekļa pienākumus ķīmijas specialitātē. Sergejs Trusovs brīvi pārvalda latviešu valodu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs par šo jautājumu vēlas runāt Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Beidzamajā sēdē pirms vēlēšanām mums, deputātiem, tiek ieteikts piešķirt pilsonību vairākiem cilvēkiem. Bet, redz’, vismaz man un Ozoliņa kungam tajos dokumentos, kas mums izsniegti, nav tāda 114., 115., 116.jautājuma, un tā tālāk. Tādu priekšlikumu tur nav. Mums nav arī izsniegta nekāda informācija par šiem cilvēkiem. Es ļoti labi saprotu, ka Sadarbības padomes cilvēki grib pagodināt kādus līdzstrādniekus, grib viņiem nodrošināt Latvijas pilsonību. Bet es iebilstu! Jo nav Saeimas deputātiem dots iepriekš ziņojums. Tāds nav dots. Es iebilstu, ka mēs šādu jautājumu varam skatīt. Kā mēs varam lemt par šiem cilvēkiem tikai no tā vien, ka Sadarbības padomes vadoņi ir nolēmuši viņiem dot pilsonību? Mums nav izsniegta itin nekāda informācija par šiem cilvēkiem, mēs neesam brīdināti, ka par viņiem būs jābalso. Manuprāt, tas ir pret Satversmi, pret Saeimas kārtības rulli. Kā mēs varam akli balsot par kādu tikai tāpēc, ka Kreituses kundze atnāk tribīnē un pāris minūšu kaut ko par to cilvēku saka? Manuprāt, tas ir nepieļaujami. Man nav nekā laba vai slikta ko teikt par šo vai par iepriekšējo kandidātu, bet es, skat’, uz balsošanas tablo redzēju, ka tik tikko minimums, 50 deputāti, balsoja, un tā nu mēs esam piešķīruši pilsonību vienam varbūt ļoti vērtīgam cilvēkam, bet tādam cilvēkam, par kuru... Sadarbības padome negribēja, lai mēs varētu domāt iepriekš, jo mums nebija izsniegta nekāda informācija par viņiem. Ar 37 balsīm, kaut gan ir 100 cilvēku Saeimā, viņi dabūja Latvijas vislielāko godu - viņi kļuva par pilsoņiem tāpēc, ka viņiem ir bijuši “īpaši nopelni” mūsu tautas labā.

Viņiem varbūt varēja piešķirt pilsonību visādos veidos. Taču, ja mums neizsniedz, pirms mums ir jālemj, minimālos datus par šiem cilvēkiem, tad tas “pēc kaut kā ož”. Tur kaut kas nav kārtībā. Es lūgtu atbildīgo komisiju pārcelt šos jautājumus uz nākamo sēdi, kad būs izdalīta informācija. Skat’, manējā, manam kolēģim Ozoliņam un daudziem citiem Saeimas deputātiem darba kārtība beidzās ar 113.punktu. Mums nav nekādas informācijas par papildu kandidātiem pilsonības piešķiršanai. Un, ja tāda tā situācija ir, tad Kreituses kundze, ja jums ir tāds godaprāts, lūdzu, celiet mums tos kandidātus priekšā nākamajā sēdē! Mēs varbūt viņus ar lielu godu un prieku atbalstīsim. Bet šī ir vienkārši nekaunība no Sadarbības padomes - likt mums priekšā kandidātus, kuru vārdus mēs pat nezinām, pirms Kreituses kundze tos vārdus nolasa. Lūdzu, balsosim “pret”! Bet es tomēr negribu, lai mēs to darītu. Es varbūt gribu, lai mēs noraidītu kvorumu... lai šo jautājumu mēs pārskatītu citā reizē. Es negribu to cilvēku apvainot. Viņš varbūt ir ļoti labs cilvēks. Bet tas, ka mēs viņam dosim pilsonību slepeni, nav man pieņemams.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es esmu spiests noraidīt Gundara Valdmaņa pretenzijas, jo atbilstoši darba kārtības izskatīšanas un darba kārtības izmaiņu izskatīšanas procedūrai Pilsonības likuma izpildes komisija ierosināja (ar dokumentu nr. 4671E), papildināt šo darba kārtību ar konkrētajiem lēmumu projektiem par konkrēto personu uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem. Visiem tiem ir klāt arī dokumentu numuri. Un šajā ziņā, godātais Valdmaņa kungs, tātad visa secība, kādā mēs gājām... darba kārtība tika papildināta ar tiem jautājumiem, pret kuriem deputātiem iebildumu nebija.

Debatēs vēlas runāt Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu runāt tieši par šo nosaukto dokumentu nr. 4671E. Manā skatījumā, šis dokuments, kurš ir par darba kārtības izmaiņām, bija jāiedala divās daļās, attiecībā uz pirmajiem četriem pretendentiem tika lūgts iekļaut darba kārtībā jautājumus par viņiem, bet attiecībā uz pēdējiem trim - izdarīt darba kārtības jautājumu numerācijas izmaiņas. Tātad mēs balsojām. Ja reiz mēs nobalsojām par šīs, kā lai saka, darba kārtības izmaiņām, tad mēs varējām šos pēdējos trīs jautājumus pārcelt uz augšu. Bet, ja reiz bija runa par to, ka šie četri pretendenti ir jāiekļauj, tad... ja bija kāda deputāta iebildes, tad nevarēja iekļaut darba kārtībā. Tā kā balsojums nebija viennozīmīgs un bija cilvēki, kuri bija balsojuši “pret”, mēs, manā skatījumā, tad varētu skatīt tikai pēdējos trīs, nevis pirmos četrus. Tādēļ es domāju, ka bija pareizāk šo balsojumu dalīt divās daļas. Tādēļ, ja reiz mēs tomēr skatām jautājumu par attiecīgo pretendentu, es aicinu nebalsot par viņu.

Sēdes vadītājs. Godātais Požarnova kungs! Man ir jānoraida arī jūsu iebildumi, jo sēdes vadītājs jautāja, vai deputātiem ir iebildumi un vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”. Deputāti prasīja tikai balsojumu par šo jautājumu.

Deputāti, mēs esam izdarījuši šīs izmaiņas darba kārtībā, un pašreiz atbilstoši tām mēs izskatām tos jautājumus, kas ir šodienas darba kārtībā iekļauti.

Deputāti debatēs runāt vairs nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Godātie deputāti, paudīsim savu attieksmi pret Pilsonības likuma izpildes komisijas lēmuma projektu: uzņemt Sergeju Trusovu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Balso 47 deputāti. Tas ir par maz, lai pieņemtu lēmumu. (Starpsaucieni: “Noraut kvorumu! Kā tā var? Kā mazi bērni...”)

Godātie deputāti! Es ļoti lūdzu piedalīties balsojumā, jo mēs esam izdarījuši šīs izmaiņas darba kārtībā. Lūdzu atkārtot zvanu un atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Balso 48 deputāti. Es izsludinu pārtraukumu uz piecām minūtēm, lai frakciju vadītāji varētu konsultēties ar savas frakcijas deputātiem un tomēr aicināt viņus uz zāli, lai varētu piedalīties balsojumā.

Pārtraukums līdz pulksten 11.55.

(P ā r t r a u k u m s.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pulkstenis ir 11.55. Lūdzu visus ieņemt savas vietas! Es kā sēdes vadītājs, līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā, gribu pārliecināties par deputātu klātesamību zālē un iespēju pieņemt lēmumus. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus visupirms lūdzu reģistrēties! Nē, bez identifikācijas kartēm! Vienkārši reģistrācijas režīms. Kvoruma noteikšanai. Vispirms jānospiež reģistrācijas poga un tad viena no trim pogām, pēc jūsu izvēles. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 64 deputāti. Tas ir pilnīgi pietiekami, lai pieņemtu lēmumu. Tātad mums ir jāatkārto balsojums par Sergeja Trusova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - 4. Sergejs Trusovs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Marka Dubovicka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Pirms es jūs iepazīstinu ar Saeimas lēmuma projektu “Par Marka Dubovicka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”, es tomēr gribu atbildēt Valdmaņa kungam un atgādināt to, ka Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā darbojas viņa partijas biedrs Leopolds Ozoliņš, kas ir ļoti aktīvs un vienmēr uzdod jautājumus, un saņem vēl vairāk informācijas, nekā ir jums izsniegtajos dokumentos. Tā ka Valdmaņa kungam bija iespējams savlaicīgi iepazīties ar šiem kandidātiem.

Otra lieta, ko es gribu teikt. Ozoliņa kungs bija informēts un arī balsoja par šīm izmaiņām darba kārtībā, kad to apsprieda komisijas sēdē. Tā ka nevajadzētu šeit izvirzīt pretenzijas un izvirzīt kādas citas prasības.

Vēl viena lieta, Valdmaņa kungs! Es nevienu kandidātu jums nevaru “celt priekšā”, jo man nav tik daudz fiziska spēka.

Tātad nākamais ir Saeimas lēmuma projekts “Par Marka Dubovicka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisijā bija pozitīvs balsojums. Deputāti iesniedzēji Leiškalns, Panteļējevs, Seiksts, Keišs un Lībane norāda, ka atvaļinātais Latvijas Iekšlietu ministrijas darbinieks ir augstas klases profesionālis kriminālnoziegumu atklāšanas sfērā. Uzticību un lojalitāti Latvijas Republikai parādījis, atmaskojot provokācijas, kuras veica “OMON” Latvijā. Maskavā 1991. gada janvāra dienās personīgi informēja PSRS vadītājus par šā grupējuma noziedzīgo darbību un iespējamajiem uzbrukumiem Augstākajai padomei, valdībai un Iekšlietu ministrijai.

Dubovickis pārvalda latviešu valodu. Jāsaka, brīvi pārvalda latviešu valodu. Un, kā mēs zinām, Marks Dubovickis savulaik saņēma privātdetektīva darbības apliecību nr. 1, kura šobrīd ir apstādināta, tā kā viņš nav Latvijas pilsonis.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Es tikai aicinu deputātus runāt par lietu.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Kolēģi Saeimā un Kreituses kundze! Redziet, mēs šeit piešķiram Latvijas svētāko lietu - pilsonību. Pēc mūsu prakses Saeimā, pēc mūsu Kārtības ruļļa, ir tā, ka deputāti ir ar šādiem jautājumiem jāiepazīstina vairākas dienas iepriekš, vismaz 24 stundas iepriekš.

Negribēdami kavēt laiku, mēs visu laiku tā darām ar darba kārtības jautājumiem... Prezidijs savienoja divas lietas... izskatīt dažus jautājumus agrāk... varbūt tas ir piedodams. Bet tas, ka mums pasaka, ka mēs esam nolēmuši šodien lemt par šiem cilvēkiem, jo, redziet, Kreituses kundze ir par vāju, lai viņus mums celtu priekšā...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jūs saņemat pirmo aizrādījumu par to, ka nerunājat par lietu. Jūs nepieteicāties runāt par lietas tālāko virzību. Un šajā gadījumā, lūdzu, apspriediet konkrēto personu un konkrēto lēmuma projektu.

G.Valdmanis. Tas cilvēks, kas nācis šeit to cilvēku “celt priekšā”, mums skaidroja par savām spējām un nespējām tautu un pilsonību gremdēt. Gremdēt... viņa to dara. Tas bija viņas teiciens, viņa to “iecēla” šinīs debatēs... to cilvēku... Ne es. Lieta ir tāda, ka šis cilvēks varbūt ir, bet varbūt nav labs izmeklētājs. Latvijā 3500 cilvēku pazūd katru gadu, bet izmeklētāji viņus neatrod. Latvijā ir tik labi izmeklētāji, ka neviena no pussimt bankām, kuras bankrotēja... no tām gandrīz neviens nesēž aiz restēm. Latvijā ir tik labi izmeklētāji, ka sēž Saeimā tāds, kas uz maksimālo laiku izsūtīja jauniešus tāpēc, ka viņiem bija latviešu rotaslieta sarkanbaltsarkanās krāsās. Tādi izmeklētāji valda mūsu zemē, un tādus mēs pagodināsim ar Latvijas pilsonību! Ja mums būtu bijušas 24 stundas, lai par to jautājumu domātu, varbūt mēs nolemtu, ka šis tomēr ir cīnījies un ka viņš nav tikai viens vecs komunists mūsu zemē, ka viņš patiešām ir labs izmeklētājs, ka viņš patiešām būtu jāgodina. Bet izmeklētājus šodien Latvijā godināt - tas ir pilnīgs farss. Mēs nekā neesam atrisinājuši, lai gan mēs zinām, kur ir tie 3 miljoni. Taču televīzijā neredzējām - stāvēja Panteļējeva kungs un Kreitusa kungs, Ādamsona kungs un vēl citi... Viņi to lietu izmeklēja tāpēc, ka izmeklētāji nespēja to izmeklēt. Un kāpēc viņi nespēja izmeklēt? Tāpēc, ka tie izmeklētāji stāv priekšā...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jūs saņemat otru brīdinājumu par to, ka šajā gadījumā nerunājat par konkrēto personu.

G.Valdmanis. Es runāju par šo konkrēto varoni, kas spēja visu izmeklēt. Viņš nekā nav izmeklējis! Latvijas valdība un Latvijas prokuratūra nekā nav izmeklējušas sekmīgi! Es aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs ir pieteicies runāt Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Godātie deputāti! Ir vēl arī citi deputāti pieteikušies debatēs. Es aicinu runāt par lietu! Ozoliņa kungs, vai jūs nākat runāt debatēs vai ne?

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Es tiešām runāšu par lietu. Kārtībai ir jābūt, un Valdmaņa kungam bija taisnība, ka dokumentu nav. Un īstenībā tas nav pat darba kārtībā īsti ierakstīts. Nu var jau visu ko darīt, var nospiest arī balsošanas pogas citu vietā, kā to mēdz darīt šinī Saeimā... Var būt, ka nākamajā Saeimā būs lielāka kārtība. Es ceru.

Manuprāt, šis cilvēks, par kuru mēs šodien spriežam, vai viņam pienāktos pilsonība vai ne... es domāju, ka viņš tiešām... viņš bija komisijā... viņš ir kārtīgs izmeklētājs un labs izmeklētājs. Un tagad viņš ir atvēris savu privātkantori, un šķiet, ka arī tur viņš sekmīgi darbojas. Nu tā mūsu likumdošana varbūt nav īsti... aizliedz nepilsoņiem vadīt, lūk, šos privātdetektīvu kantorus, būt apbruņotiem, nēsāt ieročus. Nu, bet tāpat jau viņi pie ieročiem tiek, un pašreiz jau mums īpašs pretspars nevienam nav jādod, viss ir mierīgi un kārtīgi. Tāpat, kā tas bija, izrādās, arī 1991. un 1992. gadā - un līdz pat 1994. gadam... Un vai tas ir īpašs nopelns, ka viņš darbojās kā milicis, kurš toreiz brauca pie Gorbačova palīga un brīdināja par to, ka OMON varot ieņemt mūsu Saeimu un parlamenta ēku? Es domāju, ka tie nav nekādi īpašie nopelni. Visiem ir zināms, ka Jaltas līgums bija noslēgts attiecībā uz laika posmu no 1944. gada līdz 1994. gadam. 1994. gadā beidzās Jaltas līgums, tie bija 50 gadi, Jaltas līguma slepenība ir līdz 2023. gadam. Un tā bija asiņaina izrāde, kurā bija jāpiedalās cilvēkiem, un daži gāja bojā, vienkārši mainījās valsts iekārtas uz šī līguma pamata, un pie varas bija jānāk ekskomunistiem, un Gorbunovs jau bija tolaik pie varas, vajadzēja saglabāt viņa varu, tā ka viss ir kārtībā. Un arī Godmanis bija pie varas. Kā vēlāk izrādījās, tiešām viņš ir kartotēkā - VDK maisos...

Es nedomāju, ka šim cilvēkam ir īpaši nopelni. Es balsošu pret pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem, jo es neuzskatu, ka piedalīšanās tādā izrādē, kāda bija no 1990. gada līdz 1994. gada 31. augustam, varētu būt īpaši nopelni.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pirms es dodu vārdu nākamajam debatēs pieteikušamies deputātam Jānim Ādamsonam, ir jāizskata Saeimas Prezidija saņemtais 20 deputātu iesniegums: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 52. pantu pieprasām pāriet uz nākošā dienas kārtības punkta apspriešanu, izslēdzot no 24.septembra dienas kārtības jautājumus par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā.”

Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret”? Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts, vēlas runāt “pret”. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, ja mēs esam šos jautājumus iekļāvuši darba kārtībā un esam sākuši izskatīt šo, nepakļausimies atsevišķu deputātu destruktīvai rīcībai! Šie cilvēki ir pelnījuši pilsonību par nopelniem. Ir arī komisijas lēmums, mēs esam izdiskutējuši... Atsevišķi kolēģi tagad ciniski mēģina to kaut kā pārvērst šo cilvēku apķengāšanā... Un arguments ir tas, ka it kā nav 24 stundas iepriekš bijis... Lielākā daļa, tas viss sen jau ir bijis. No sēdes uz sēdi. Mēs varētu šo jautājumu, jautājumu par šiem cilvēkiem, izskatīt, piedodiet, 20 vai 10 minūšu laikā. Nepazemosim šos cilvēkus, kuri patiešām ir lējuši asinis, kā nākamais kandidāts Limarenko... un vēl visi citi... arī Dubovicka kungam ir lieli nopelni Latvijas valstī... Tad, kad atsevišķi cilvēki varbūt dzīvoja Kanādā vai slēpās. Viņiem patiešām, man reizēm liekas, ir daudz mazāki nopelni nekā šiem konkrētajiem cilvēkiem.

Tādēļ es aicinu nepakļauties šai demagoģijai un neapkaunot nedz Saeimu, nedz šos cilvēkus.

Sēdes vadītājs. Par šo jautājumu Gundars Valdmanis vēlas runāt “par” .

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Lujāna kungs! Tieši tāpēc, ka es gribu, lai mēs izvairītos no kandidātu apķengāšanas un lai mēs patiešām zinātu, kāds tas kandidāts ir bijis, vai viņš patiešām ir bijis izcils grūtā situācijā un ir darījis visu to, ko citi nav spējuši... Es negribu to cilvēku apvainot, bet... Es negribu, lai notiktu tā, ka es atnāktu šeit no rīta un man pasaka, ka pēkšņi, mums nezinot, ir darba kārtībā iekļauti jautājumi par cilvēkiem, kuru vārdi pat nav ierakstīti iepriekšējos dokumentos, un ka mēs par viņiem pavirši spriedīsim... Varbūt paņemsim kauliņus un metīsim - labs vai slikts. Vai tā mēs pilsonību piešķirsim? Es domāju, ka komisija nelemj. Mēs lemjam. Komisija ierosina. Un mums būtu jāsaprot, ko mēs darām. Ka mēs piešķiram pilsonību. Ne tā, kā “Tēvzemei un Brīvībai” - piešķir pilsonību ar vienu likumu, ar otru un tagad ar trešo... Izdomāsim pamatprincipu! Izdomāsim, sapratīsim, par ko mēs lemjam. Kāds tad bija tas izcilais pakalpojums tautai? Kāds tad īsti ir tas cilvēks? Paprasīsim tiem mūsu draugiem, kas zina. Un lai mums tas vārds būtu zināms agrāk! Mums šeit ir šāda iespēja... Ir 20 citi deputāti (es nebiju starp šiem ierosinātājiem), kas lūdz atlikt šā jautājuma izskatīšanu, lai mēs varētu to cilvēku pareizi godināt, ja viņš ir godināms. Es domāju, ka tas viņam var būt kauns, ka, ja viņš ir izcils cilvēks, viņa kandidatūra tiek slepeni ievirzīta Latvijas pilsonības piešķiršanai. Dodiet mums iespēju viņu patiešām godāt, ja viņš ir goda un cieņas vērts! Taču mēs šeit nekā par viņu nezinām un balsosim akli, jo jautājums par viņu tiek pēkšņi ielikts mūsu darba kārtībā. Tas nav man pieņemami. Es domāju, ka tas nebūtu pieņemami arī pašam tam kandidātam, ja viņš ir tā vērts. Dosim sev laiku izprast tā cilvēka vērti, un tad, ja viņš patiešām ir tā vērts, godināsim viņu ar lielu balsu vairākumu, nevis ar 37 balsīm un minimālu kvorumu! Iedziļināsimies šajā lietā un patiesi godāsim tos cilvēkus, kurus mēs it kā gribam godināt! Un, ja mēs negribam, lai viņus godinātu, tad sapratīsim to un noraidīsim! Bet nedarīsim to pavirši! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. “Pret” un “par” - deputāti ir izteikušies par šo priekšlikumu. Es tikai gribētu atgādināt 20 deputātiem, kas ir iesnieguši šo priekšlikumu pāriet uz nākamo darba kārtības punktu, izslēdzot no 24. septembra sēdes, no šīsdienas sēdes, darba kārtības šos jautājumus, - tas faktiski nav saskaņā ar Kārtības rulli. Mēs varam pāriet pie nākamās lietas... un atsevišķi balsot par šo jautājumu, bet tad ir jāuzskaita konkrētie jautājumi, kurus jūs ierosināt izslēgt. Bet pašreiz tātad balsojuma būtība ir tāda, ka deputāti ierosina pāriet pie nākamās lietas pēc visu pilsonības jautājumu izskatīšanas.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsojot paust savu attieksmi pret šo 20 deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 42, atturas - 7. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Tātad mums ir jāturpina debates par Pilsonības likuma izpildes komisijas lēmuma projektu par Marka Dubovicka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem.

Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Un godātais Valdmaņa kungs! Ja mēs neuzskatām par īpašiem nopelniem to, ka ir novērstas asinsizliešanas, bruņotas sadursmes un nav cietuši nedz Augstākās padomes deputāti, nedz toreizējie Latvijas valdības ministri, tad es nezinu, kas tad ir īpaši nopelni. Ja jūs interesē informācija par vienu vai otru cilvēku, jūs to varat saņemt komisijā. Nevienam deputātam nav aizliegts piedalīties komisijas sēdēs.

Jā, Marks Dubovickis ir izcils izmeklētājs, un tieši tāpēc, ka ir viņam šie īpašie nopelni, novēršot bruņotas sadursmes un asinsizliešanu, es aicinu atbalstīt pilsonības piešķiršanu viņam par īpašiem nopelniem.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Andris Rubins - Latvijas Atdzimšanas partija.

Es esmu pret pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem jebkuram cilvēkam. Tāpēc, ka nav mums šodien ar likumu noteikts, kas tad ir īpašie nopelni. Vajag iepriekš noteikt ar likumu, kas ir tie īpašie nopelni. Pašreiz Latvijā visu pārvalda Latvijas tautas asinssūcēji, kaut kāda maza zagļu saujiņa, kas sponsorē visas varas partijas - gan “Latvijas ceļu”, gan apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un pārējās. Un arī Jauno partiju un Tautas partiju. Un viņi pasaka, kuriem te ir īpašie nopelni, un šīs partijas danco pēc viņu stabules. Un vienīgais, no kā šīs partijas baidās, ir kodētas lapsenes. Viņas baidās no kodētām lapsenēm, ne no kā cita viņas nebaidās.

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, pirmais brīdinājums: runājiet par lietu!

A.Rubins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vēlreiz, otro reizi, vēlas runāt Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Jānis Ādamsons pieķērās pie ļoti interesanta punkta. Vai tas, ka novērš kādu asinsnoplūsmi tā, lai septiņus gadus vēlāk katru gadu 10 tūkstoši cilvēku ietu bojā (trešdaļa - no pašnāvībām, trešdaļa - no bada, un trešdaļa - no noziedzības), - vai tas ir kaut kāds nopelns? Tika ieviesta šeit ar “skatuves spēlētājiem” vara, kas ir uzlikusi Latvijas tautai ekonomisko teroru. Tiem “aktieriem”, kas to darīja, nav nekādu īpašu nopelnu tautas labā. Kādreiz, ja kāds zinās to “horeogrāfiju”, ar kuru spēkā palika bijusī nomenklatūra... Ir zināms, kā viņa paturēja ekonomisko varu. Ir zināms, ka viņa uzveļ tautai ekonomisko teroru. Kad būs viss zināms, tad šie kungi, kurus šodien mēs varbūt gribētu godināt, būs visdziļāk vainīgie. Mums ir šie jautājumi ļoti dziļi jāpārdomā. Vai šis kungs bija viens no tiem, kuri nodrošināja, ka paliktu esošā vara ar ekonomisko teroru, ar tām sekām, kas ir bijušas, jeb vai šis kungs pretojās tam un bija patiešām godīgs un cienīgs latviešu brīvības cīnītājs? Es atkārtoti lūdzu tās lietas lēnām un prātīgi izdomāt.

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai Ilga Kreituse vēlas ko teikt komisijas vārdā?

I.Kreituse. Man būtu tikai viens lūgums godātajiem deputātiem. Ja jūs neesat varējuši izlasīt 3 lapaspuses teksta 3 stundu laikā, tad nevajag šeit nākt un šīs debates vispār izvērst. Un tāpēc es aicinu strādāt atbilstoši tam, kā to prasa deputāta statuss.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Marka Dubovicka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 3. Marks Dubovickis uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais ir Saeimas lēmuma projekts “Par Jurija Daņilko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Mēs izskatām Saeimas lēmuma projektu “Par Jurija Daņilko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Komisijas lēmums ir pozitīvs. Deputāti iesniedzēji Leiškalns, Rāzna, Ločmelis, Zunda, Seiksts, Dilba, Sausnītis, Keišs, Jurkāns un Turlais uzsver Daņilko kunga īpašo ieguldījumu ķīmijas rūpniecības attīstībā Latvijā, rūpes par Latvijas jauno paaudzi, ieguldījumu sporta attīstībā Latvijas Republikā. Daņilko kungs ir veiksmīgs ķīmiskās rūpniecības darbinieks, ir radījis jaunas darba vietas vismaz 200 strādājošiem cilvēkiem, veiksmīgi pārprofilējis savu rūpnīcu uz Rietumu tirgū konkurēt spējīgas produkcijas ražošanu un ir ļoti aktīvs Latvijas hokeja un futbola (tieši jaunatnes izlašu) komandu atbalstītājs.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Jurija Daņilko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 2. Jurijs Daņilko uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais ir Saeimas lēmuma projekts “Par Sergeja Čepjolkina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu “Par Sergeja Čepjolkina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas lēmums ir pozitīvs. Deputāti iesniedzēji Čevers, Panteļējevs, Dilba, Ādamsons, Golubovs, Deņisovs, Bekasovs, Bartaševičs, Seiksts un Apinis norāda, kādi ir viņa nopelni Latvijas labā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes Valmieras cietuma priekšnieks, 14 dienesta gados apgūstot un izmantojot arī ārzemju kolēģu pieredzi un palīdzību, ir sasniedzis pozitīvus rezultātus, viņa vadītā iestāde citu ieslodzījuma vietu vidū atšķiras ar to, ka tā tiek sakārtota atbilstoši starptautiskajiem standartiem un cilvēktiesību normām. Es gribētu vēl deputātiem vienkārši atgādināt, ka Čepjolkins ir konkrēti Valmieras cietuma priekšnieks, un, kā jūs atceraties, pēdējās ārzemju vizītēs ārzemju viesi apmeklēja Valmieras cietumu, un arī televīzijā jūs varējāt redzēt, kā tas notiek, un arī vizuāli redzēt Čepjolkina kungu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Sadarbības padomes pakalpiņi, es jūs apsveicu! Jūs beigās esat nākuši pie prāta! Saprotat, kur jums vajag draugus. Es jūs aicinu taisīt draugus cietumu administrācijās, jo tas jums kādreiz labi noderēs. Jūs balsojat “par”, es balsošu “pret”.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nezinu, kurš tur ir pakalpiņš, bet gribu atgādināt visiem Saeimas deputātiem, ka Norvēģijas karaliene cienījamo Čepjolkina kungu nesen, pēc Valmieras cietuma apmeklējuma, apbalvoja ar augstu Norvēģijas apbalvojumu. Iespējams, ka tas nav nekāds arguments, bet man diemžēl ir kauns, ka jūs, Valdmaņa kungs, šinī gadījumā konkrēti aizskarat cilvēku, kuru jūs nezināt. Un iespējams, ka priekš jums Norvēģijas apbalvojums ir nulle. Bet, ja tādu cilvēku būtu Latvijā vairāk, tas būtu patīkami. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai Ilga Kreituse vēlas ko teikt komisijas vārdā? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Sergeja Čepjolkina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - nav. Sergejs Čepjolkins uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais ir Saeimas lēmuma projekts “Par Sergeja Limarenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Mēs izskatām Saeimas lēmuma projektu “Par Sergeja Limarenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisijas lēmums ir pozitīvs. Deputāti iesniedzēji Čevers, Panteļējevs, Dilba, Ādamsons, Golubovs, Deņisovs, Bekasovs, Bartaševičs, Seiksts un Ābele norāda, ka Limarenko kungs ir Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks, augstas klases profesionālis, ar 20 gadu pieredzi ekonomisko noziegumu, naudas viltotāju atklāšanā, ārkārtēju situāciju apstākļos 1991.gada augustā pareizi izprata iestāžu uzdevumu, organizēja apakšvienību darbību valdības ēku apsardzē. Varu jums piebilst to, ka komisijas sēdē noskaidrojās arī tas, kas nav minēts šeit dokumentos, - ka pēdējās veiksmīgākās operācijas ir tā sauktā 2 latu monētu viltotāju atmaskošana un tātad saukšana pie atbildības, kā arī afēra, kas saucas “Viktors”.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Sergeja Limarenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 1. Sergejs Limarenko uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Jurija Verbovenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu “Par Jurija Verbovenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisijas lēmums ir pozitīvs. Deputāti iesniedzēji Dozorcevs, Seiksts, Bērziņš, Nagobads un Lagzdiņš norāda, ka Verbovenko vadībā ir izstrādātas jaunas efektīvas metodes un tehnoloģijas un veikta to ieviešana kardioloģijas praksē, viņa vadītā Rīgas 1.slimnīcas Kardioloģijas nodaļa ir viena no vadošajām kardioloģijas nodaļām valstī. Verbovenko aktīvi piedalās starptautiskajās konferencēs ar ziņojumiem par izdarītajiem pētījumiem kardioloģijā, tādējādi ceļot Latvijas un tās zinātnieku prestižu. Verbovenko ir norādījis arī uz savu zinātnisko darbību un darbību ar studentiem. Ar to jūs varat iepazīties, izlasot jums izsniegtos dokumentus. Verbovenko kungs brīvi pārvalda latviešu valodu.

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, vai jums ar trim minūtēm pietiks? Debatēs uzstāties vēlas Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti žēl, ka šodien Saeimas plenārsēdē notiek šādas lietas - ka mēs par katru cenu cenšamies piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem. Faktiski neviens no šiem cilvēkiem, kuriem šodien jau piešķīra pilsonību par īpašiem nopelniem, pēc būtības nebūtu saņēmuši šo balsojumu, ja kolēģi nebalsotu ar abām rokām par citiem. Piemēram, Lamberga kungs...

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, man ir jums jāaizrāda līdzīgi kā citiem. Mēs apspriežam konkrēti lēmuma projektu par Jurija Verbovenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā.

P.Tabūns. Tieši tā. Bet man ir ļoti žēl, ka, lai gan šodien ir darba kārtībā 111 jautājumi, kas ir ļoti svarīgi, par pensijām un tā tālāk, attiecīgie deputāti no “Latvijas ceļa” un Demokrātiskās partijas Saimnieks mēģina piepulcināt vēl kādus piecus, sešus, septiņus jaunus pilsoņus, domādami, ka tādā veidā viņi tomēr iekļūs Saeimā.

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, jūs vēlreiz saņemat aizrādījumu par to, ka neturaties pie lietas.

Deputāti debatēs runāt vairs nevēlas. Vai Ilga Kreituse nevēlas neko piebilst komisijas vārdā? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Jurija Verbovenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 2. Jurijs Verbovenko uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Godātie deputāti! Tuvojas pārtraukums. Ir vēl vairāki paziņojumi. Pēc pārtraukuma mēs atkal izskatīsim deputātu priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā, bet pašlaik es lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartēm.

Saeimas sekretāru Induli Bērziņu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Bet pa to laiku, kamēr tiek gatavota izdruka, ir jānoklausās divi paziņojumi.

Paziņojumu vēlas sniegt Edgars Bāns - par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Tautsaimniecības komisijas deputātus lūdzu pulcēties Tautsaimniecības komisijas telpās uz sēdi.

Sēdes vadītājs. Paziņojumu vēlas sniegt Leopolds Ozoliņš - par komunistiskā terora upuru pieminekļa celtniecību.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Jūs visi atceraties ka mēs piešķīrām naudu komunistiskā terora upuru piemineklim. Bija divi konkursi. Nauda palika pāri no konkursiem, un arī pieminekļa celtniecībai ir pietiekami daudz naudas, bet Kultūras ministrija un Rīgas Dome, kā arī atsevišķi ieinteresēti cilvēki (vai varbūt personas) raksta dažādas vēstules, visādas sūdzības Valsts prezidentam un citur, un līdz ar to laiks iet, bet pieminekļa nav. Tos, kuri atbalsta pieminekļa celtniecību (Rīgas Dome tam atvēlēja Esplanādē laukumu) un attiecībā uz godalgotajiem darbiem neapšauba žūrijas komisijas kompetenci, lūdzu atnākt pie manis, jo es pašreiz vācu parakstus (šeit ir jau vairāk nekā 100 parakstu), lai nekavētos tālāk šī pieminekļa celtniecība. Lūdzu, pienāciet pie manis pašreiz, starpbrīdī. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Indulim Bērziņam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I.Bērziņš (6.Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Andrejs Krastiņš, Māris Grīnblats, Juris Sinka, Andrejs Požarnovs, Ģirts Valdis Kristovskis, Leonards Tenis, Ziedonis Čevers, Alfreds Čepānis, Jānis Kazāks, Imants Liepa, Odisejs Kostanda, Māris Vītols, Anta Rugāte, Roberts Zīle un Māris Rudzītis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ir pagājusi stunda. Pārtraukums ir beidzies, un mēs turpināsim Saeimas sēdi.

Pirms turpinām izskatīt mūsu jau mainīto darba kārtību, mēs atkal ķersimies klāt pie priekšlikumiem par šīs kārtības izmaiņām. Skatīsim iesniegšanas secībā!

Pirmais ir desmit deputātu iesniegums Saeimas Prezidijam. Saeimas deputāti ierosina šā gada sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu par deputāta Roberta Dilbas atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas un šo lietu izskatīt pēc otrās sadaļas - Prezidija ziņojumi, pēc 17.punkta. Tagad jau ir mainījusies darba kārtība, tāpēc faktiski “pēc Prezidija ziņojumiem” tagad nozīmē... Prezidija ziņojumi tātad pašlaik mums ir līdz darba kārtības 30.jautājumam, tātad te ir arī šis lēmuma projekts... Vai deputātiem ir iebildumi pret šā jautājuma iekļaušanu mūsu darba kārtībā? Nav. Tas tiek pieņemts un iekļauts šobrīd, ņemot vērā izmaiņas darba kārtībā, aiz 31.punkta kā darba kārtības 32.jautājums.

Nākamais iesniegums ir no pieciem deputātiem: “Lūdzam izskatīt dokumentu nr.4675 - desmit deputātu steidzamu pieprasījumu par sniegto informāciju laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze” rakstā “Ave Lat” grupas šefs - reketieris. Lūdzam izskatīt to uzreiz pēc darba kārtības vecās redakcijas 113.punkta.” Tātad pēc šā pilsonības piešķiršanas jautājuma, ko mēs nupat jau izskatījām. Līdz ar to ir lūgums izskatīt uzreiz - tagad. Tātad pieci deputāti lūdz tagad izskatīt kā steidzamu deputātu pieprasījumu valsts Ministru prezidentam Krastam un ģenerālprokuroram Skrastiņam (dokumenta nr.4675). Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”. Debatēs jau ir pieteicies Aristids Jēkabs Lambergs. Runās “pret”, kā viņš pats saka.

A.J.Lambergs (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie deputāti! Es runāšu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā. Mēs pacietīgi gaidām, kad skatīs mūsu trīs likumprojektus, kuri ir bijuši jau trīs nedēļas pašā augšpusē, tas ir, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, “Grozījumi Muitas likumā”, “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Viss tagad tiek ielikts tiem priekšā, lai gan tie ir gandrīz pēdējā lasījumā. Pirmais ir pēdējā lasījumā, bet pārējie ir arī steidzami. Galu galā nevar taču tā darīt... Mēs tagad netiksim pat klāt pie šiem likumprojektiem. Es lūdzu noraidīt šo, un es ceru, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izstrādās priekšlikumu - pacelt šos trīs likumprojektus uz augšu nākamās sēdes gaitā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Ādamsona kungs kā pirmais iesnieguma parakstītājs runās “par”.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo deputātu iniciatīvu un šo priekšlikumu izskatīt, tāpēc ka ir ļoti svarīgi to izskatīt tieši nedēļas laikā kā steidzīgu priekšlikumu, lai deputātiem būtu absolūti skaidrs viedoklis par to, vai publikācijās minētā informācija ir patiesa vai ne. Un to var veikt tikai Ģenerālprokuratūra. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Izlemsim šo jautājumu balsojot! Piecu deputātu priekšlikums ir tūlīt izskatīt šo steidzamo pieprasījumu, iekļaujot to šajā darba kārtībā uzreiz pēc šā jautājuma. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 12, atturas - 10. Priekšlikums ir pieņemts.

Tātad izmaiņas darba kārtībā tika izdarītas. Līdz ar to atbilstoši Kārtības rullim Prezidijs ziņo par visiem saņemtajiem pieprasījumiem, minot pieprasījuma nosaukumu un iesniedzējus. Ja nav citu priekšlikumu, tad mēs dodam iespēju motivēt šo pieprasījumu, bet pēc tam lemjam atsevišķi, vai tas ir izskatāms uzreiz Saeimas sēdē kā steidzams vai ne.

Tātad es informēju deputātus, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis pieprasījumu “Par sniegto informāciju laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze” rakstā “Ave Lat” grupas šefs - reketieris”. Pieprasījums ir adresēts Latvijas Republikas Ministru prezidentam Guntaram Krastam un Latvijas Republikas ģenerālprokuroram Jānim Skrastiņam. Šo pieprasījumu ir iesnieguši deputāti Ādamsons, Kostanda, Kalnbērzs, Kušnere, Panteļējevs, Tomašūns, Bāns, Ābele, Urbanovičs un Seiksts. Vārdu motivācijai lūdz Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Jums ir dotas 5 minūtes laika.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es pacentīšos pietiekoši īsi izklāstīt iesnieguma būtību. Mēs visi ļoti labi zinām, ka “Ave Lat” dibinātāju sastāvā ir Andris Šķēle un Ēriks Masteiko un ka visa šī “Ave Lat” impērija tapa, pateicoties ofšora firmai “Quainton Limited”, caur kuru tika “atmazgāta” nauda, tātad valsts budžeta nauda, lai pēc tam varētu piedalīties privatizācijas procesos šeit, Latvijā. Un tieši tāpēc mums ir ļoti svarīgi izskatīt kā steidzamu pieprasījumu šo publikāciju, kura parādījās “Neatkarīgajā Rīta Avīzē”, kur ir runa par akciju sabiedrības “Visbija” valdes sēdes protokolu nr.33, par apstākļiem, kādos tika sasaukta akciju sabiedrības “Visbija” pilnsapulce, kas protokolā datēta ar 1996.gada 17.maiju, kurā fiksēta “Visbijas” galvojuma izsniegšana akciju sabiedrībai “Kaija”, kā arī pieņemts lēmums par ķīlas līguma noslēgšanu, ieķīlājot par labu akciju sabiedrībai “Kaija” “Visbijai” piederošo Siguldas un Salacgrīvas degvielas uzpildes staciju un SIA “Siguldas viesnīca”. Un tālāk šajā protokolā ir izteikta arī lietas būtība, ka akciju sabiedrības “Visbija” vadītājs Fokrota kungs, tiekoties ar Ēriku Masteiko, pie kura viņš tika izsaukts uz “Ave Lat” ofisu, pateica, ka šis darījums ir nelikumīgs, tāpēc ka tādu darījumu nedrīkst noslēgt, un, ja tas tiek noslēgts un šis īpašums tiek ieķīlāts par labu akciju sabiedrībai “Kaija”, tad tas ir pretlikumīgs no tā noslēgšanas brīža.

Es citēšu tikai atsevišķus izvilkumus no šā protokola. Ēriks Masteiko atbildēja, ka tas viņu neinteresē un ka viņš ir apņēmies panākt pieprasīto rezultātu ar jebkuriem līdzekļiem, paturot Fokrotu SIA “Ave Lat” ofisā, kamēr tas izdarīs pieprasīto. Tika draudēts ar “būri”, pagrabu un citām “patīkamām” vietām. Pēc tam, kad Masteiko uzzināja par to, ka Fokrots ir realizējis daļu akciju sabiedrības “Visbija” akciju, Masteiko bija tik sašutis par šādu faktu un par replikām, ka piedraudējis Fokrotu atdot bandītiem, vairākas reizes ar dūrēm iesita Fokrotam pa seju un arī pa ķermeni. Pēc tam tika pieprasīts sasaukt attiecīgi akciju sabiedrības “Visbija” akcionāru pilnsapulci, un Ēriks Masteiko piespiedu kārtā to arī panāca. Pēc tam attiecīgas darbības tika veiktas arī ar pārējiem akcionāriem, piemēram, ar Spalvu un Vītolu. Un atkal citēju: “Pēc neilga laika Masteiko atgriezās un iesita ar roku Fokrotam pa kaklu, un sitot izteicās, ka viss jau esot atkarīgs tikai no Fokrota, jo pārējie jau esot gatavi parakstīt vajadzīgos dokumentus, un jautāja Vītolam viņa viedokli.” Vītols atbildēja, ka viņš pagaidām nav manījis savu viedokli, par ko Masteiko piedraudēja Vītolam ar fizisku ietekmēšanu, lai viņš mainītu savas domas, kā arī moralizējot sāka apelēt pie Fokrota sirdsapziņas, ka viņa dēļ pārējiem ir jāpacieš fiziska ietekmēšana. Fokrots pastāstīja, ka, tā kā viņš esot bijis zināmā šokā par tādām ietekmēšanas metodēm, viņš arī piekritis Masteiko parakstīt pieprasītos dokumentus, lai tikai nepakļautu fiziskai iespaidošanai Vītolu, Spalvu un Braunu.

Ja tas nav rekets, tad ir ļoti grūti pateikt, kas tas tāds ir; ja tā nav cilvēka brīvības piespiedu atņemšana, tad arī ir ļoti grūti pateikt, kā to tulkot; ja tas nav likuma pārkāpums, tad arī tik tiešām ir ļoti grūti tulkot, ko tas nozīmē.

Tālāk protokolā tiek atzīmēts, kāpēc šie materiāli netika nodoti atklātībai. Iemesls ir viens - tikai tāpēc, ka Andris Šķēle bija Ministru prezidents; tikai tāpēc negribēja šos materiālus atdot publicēšanai.

Es negribu runāt par to, cik labi vai slikti ir akciju sabiedrības “Visbija” akcionāri, bet jārunā acīmredzot ir par citiem procesiem, kāpēc tad šie dokumenti nenonāca Ģenerālprokuratūrā, lai gan mēs pirms gada, varbūt pat vairāk nekā pirms gada, esam pieņēmuši likumu par cietušo un liecinieku aizsardzību... Tikai vienā gadījumā šā likuma pakete ir tikusi izmantota, jo diemžēl lielākajai sabiedrības daļai nav ticības, ka tie jautājumi, kuri skar Andri Šķēli un “Ave Lat” grupējumus, tiks objektīvi izmeklēti prokuratūrā.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Ādamsona kungs!

J.Ādamsons. Tieši tāpēc es lūdzu atzīt šo pieprasījumu par steidzamu un arī diskutēt, lai pieņemtu lēmumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, pirmais šā iesnieguma parakstītājs ir motivējis šā pieprasījuma iesniegšanu, tālāk mums ir jāpieņem lēmums, ko mums ar šo pieprasījumu darīt tālāk. Iesniedzēji ierosina to atzīt par steidzamu. Arī šajā gadījumā viens deputāts varētu runāt “par” un viens - “pret”, tātad konkrēti par šā pieprasījuma steidzamību. Ja Saeima to atzīs par steidzamu, mēs sāksim to izskatīt nekavējoši, bet, ja šāds pozitīvs lēmums netiks pieņemts, tas tiks nodots Pieprasījumu komisijai. Tātad man ir jājautā: vai kāds deputāts vēlas runāt “par” vai “pret” steidzamību? Deputāti nevēlas to darīt.

Līdz ar to lūdzu zvanu! Godātie deputāti, izlemsim šā jautājuma tālāko izskatīšanas kārtību balsojot! Tātad desmit deputāti ierosina šo pieprasījumu atzīt par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 12, atturas - 12. Priekšlikums par steidzamu ir atzīts. Līdz ar to atbilstoši Kārtības rullim Saeima sāks to apspriest nekavējoši.

Atklājam debates. Vai deputāti vēlas uzstāties debatēs par šo pieprasījumu? Deputāti par šo pieprasījumu uzstāties debatēs nevēlas. Atbilstoši Saeimas kārtības rullim Saeimas Prezidijs nav saņēmis nevienu lēmuma projektu, kas būtu saistīts ar šo pieprasījumu, līdz ar to Saeima pāriet pie nākamā... Mani labo Juridiskā biroja vadītājs, sacīdams, ka mums ir vēlreiz jāpieņem lēmums par šā pieprasījuma nodošanu Ministru prezidentam Krastam un ģenerālprokuroram Jānim Skrastiņam. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 11, atturas - 11. Pieprasījums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.

Pirms mēs sākam izskatīt šo jautājumu, mums ir jāreģistrējas kvorumam, lai pārbaudītu, vai zālē ir nepieciešamais deputātu skaits. Tās ir 2/3, kas ir nepieciešamas, lai varētu pieņemt izmaiņas Latvijas Republikas Satversmē.

Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Deputātus lūdzu reģistrēties. Tātad vispirms nospiedīsim reģistrācijas pogu un tad jebkuru no trijām. Lūdzu rezultātu! Zālē reģistrējušies ir 58 deputāti, tātad tas nav nepieciešamais deputātu skaits, lai pieņemtu izmaiņas Latvijas Republikas Satversmē, līdz ar to mēs pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par dažu tiesu tiesnešu apstiprināšanu”.

Juridiskās komisijas vārdā Māris Grīnblats - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr. 4659 ir izskatīts Saeimas Juridiskajā komisijā. Juridiskā komisija iesaka atbalstīt nākamās kandidatūras. Vispirms ir lēmuma projekts: “Apstiprināt Gunāru Biškinu par Jelgavas tiesas tiesnesi.”

Sēdes vadītājs. Vienu brītiņu! Es vienkārši paņēmu atbilstošos dokumentus. Tātad deputāti runāt nevēlas. Lūdzu, balsosim par Gunāra Biškina apstiprināšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Balsojuši 49 deputāti, kas nav pietiekams skaits, lai pieņemtu lēmumu. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Zvanu! Atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu piedalīties balsošanā! Balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 4. Gunārs Biškins apstiprināts par Jelgavas tiesas tiesnesi. Lūdzu, turpināsim!

M.Grīnblats. Nākošais priekšlikums “Apstiprināt Mairu Narvilu par Jelgavas tiesas tiesnesi.”

Sēdes vadītājs. Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Mairas Narvilas apstiprināšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 2. Maira Narvila ir apstiprināta par Jelgavas tiesas tiesnesi. Lūdzu, turpināsim!

M.Grīnblats. Pēdējais priekšlikums šajā dokumentā, kuru Juridiskā komisija atbalsta, “Apstiprināt Viju Ratnieci par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi.”

Sēdes vadītājs. Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Vijas Ratnieces apstiprināšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 3. Vija Ratniece ir apstiprināta par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Dainidas Sarmas apstiprināšanu par Jūrmalas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā Māris Grīnblats - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr. 4660 ir izskatīts Juridiskajā komisijā. Juridiskā komisija aicina deputātus atbalstīt nākamo lēmuma projektu: “Apstiprināt Dainidu Sarmu par Jūrmalas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.”

Sēdes vadītājs. Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Dainidas Sarmas apstiprināšanu par Jūrmalas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - nav. Dainida Sarma ir apstiprināta par Jūrmalas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Arkādija Liepiņa iecelšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā Māris Grīnblats - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr. 4661. Juridiskā komisija to ir izskatījusi un aicina atbalstīt. Tātad tas ir lēmuma projekts: “Iecelt Arkādiju Liepiņu par Rēzeknes tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes tiesas administratīvā tiesneša amata.”

Sēdes vadītājs. Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Arkādija Liepiņa iecelšanu par Rīgas tiesas tiesnesi...

M.Grīnblats. ... par Rēzeknes...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! ...Par Rēzeknes tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes tiesas administratīvā tiesneša amata. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav... pret - 2, atturas - nav. Arkādijs Liepiņš ir iecelts par Rēzeknes tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes tiesas administratīvā tiesneša amata.

Nākamais darba kārtības jautājums ir “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecību “Vecauce”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Te man ir jāpiebilst, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl arī papildu dokumentu, kas adresēts Saeimas Prezidijam un ko iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kura lūdz konkrēto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Kad mēs šo lēmumu būsim vai nu atbalstījuši, vai noraidījuši, tad mēs arī lemsim par šā jautājuma, kā to lūdza komisija, iekļaušanu jau šodienas darba kārtībā pirmajā lasījumā.

Vēlas runāt Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu! Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” vai arī ļoti lojāli izturēties pret deputātiem...

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas uzdevumā mēs lūdzam šo likumprojektu nodot arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, jo tas praktiski ir saimnieciska rakstura jautājums par mācību saimniecības statusa noteikšanu. Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisija bija izbraukuma sēdē Vecaucē, un tad tur piedalījās arī Ābiķa kungs. Mēs kopā izstrādājām likumprojektu, kas sastāv no trim punktiem. Šie jautājumi ir saskaņoti, un mēs lūdzam to nodot arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, lai varētu likumprojektu šodien virzīt tālāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāti tātad “par” vai “pret” šā likumprojekta nodošanu komisijām runāt nevēlas, nav arī citu papildinājumu par nodošanu komisijām. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina mainīt Saeimas Prezidija lēmuma projektu un nodot šo konkrēto likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un ierosina noteikt, ka šī komisija ir atbildīgā komisija.

Deputātiem iebildumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums... Es atvainojos! Es neizlasīju dokumenta otro daļu. Mēs esam pieņēmuši lēmumu to nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Komisija lūdz šo likumprojektu iekļaut Saeimas šīsdienas darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā uzreiz pēc darba kārtības 17.punkta, tas ir, raugoties pēc vecās darba kārtības, es tā saprotu... Seiles kundze, skatoties pēc dokumenta numura, tas ir iesniegts vakar, pulksten 15.20. Tātad skatīsim faktiski pēc Prezidija ziņojumiem...

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek izskatīts Saeimas šodienas sēdē pirmajā lasījumā pēc Prezidija ziņojumiem? (No zāles: “Nav iebildumu!”) Nav iebildumu. Tad tas tiek pieņemts, un atbilstoši izdarītajām izmaiņām tas tiks skatīts pēc Dilbas kunga jautājuma izskatīšanas.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputātiem iebildumu pret šo Prezidija atzinumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības nolīgumu par Latvijas Republikas ostu izmantošanu Kazahstānas Republikas kravu apstrādei un transportēšanai” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāti runāt par šo atzinumu nevēlas. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību dzelzceļa transporta jomā” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāti runāt nevēlas. Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir nr. 17. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāti runāt par šo atzinumu nevēlas. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir nr.18. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Šveices konfederācijas Federālās padomes nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāti runāt par šo atzinumu nevēlas. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir nr.19. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Augu aizsardzības likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāti piekrīt Prezidija atzinumam. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir nr. 20. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Repatriācijas likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāti runāt par šo Prezidija atzinumu nevēlas. Tas tiek pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības jautājums nr. 21. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti par šo atzinumu runāt nevēlas? Tas tiek pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības jautājums nr. 22. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti nevēlas runāt par šo atzinumu. Tas tiek pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības jautājums nr. 23. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Par īpašuma tiesību atjaunošanu Liepājas Lietuviešu kultūras biedrībai “Rūta”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti nevēlas runāt par šo atzinumu. Tas tiek pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības jautājums nr. 24. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt par šo atzinumu nevēlas? Tas tiek pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības jautājums nr. 25. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dilbas, Apalupa, Gredzena, Putniņa un Druvas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998. gadam”” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Es redzu, ka Dilbas kungs vēlas runāt. Ekrāns rāda, ka viņš gan nav pieteicies, bet... Lūdzu! Tātad - Roberts Dilba, LZS frakcijas deputāts. Lūdzu!

R.Dilba (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs atbalstīt šo Saeimas Prezidija atzinumu, jo šis likumprojekts ir sagatavots saistībā ar Saeimas lēmuma projektu par ārkārtējo situāciju laukos nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmē. Šajā priekšlikumā ir piedāvājums - no 1998. gada valsts budžeta ieņēmumu pārsniegšanas pār izdevumiem... un konkrēti pozīcija paredzēta no uzņēmumu ienākuma nodokļa pārpildes ieņēmumos. Un šajos 12,9 miljonos latu ir arī iekļauti 2,9 miljoni latu lēmuma projektam, ko Saeima pieņēma. Tas ir saistībā ar ziemāju sēju. Ja šogad apsētu tāpat kā pagājušajā gadā, tad par kviešu hektāru saņemtu 20 latus un par rudzu hektāru saņemtu 15 latus. Un kompensācija no katra sējumu hektāra - 10 lati. Kopā tie ir 10 miljoni. Tātad aicinātu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu un Zemkopības ministrijas budžetā iekļaut jaunu programmu “Dotācija lauksaimniecības produkcijas ražotājiem daļējai zaudējumu kompensācijai”, paredzot šo dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem.

Cienījamie kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo Saeimas Prezidija atzinumu, lai mēs varētu reāli realizēt iepriekš pieņemto lēmuma projektu. (No zāles deputāte A.Seile: “Neviens neiebilst!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret Prezidija atzinumu - nodot šo likumprojektu visām komisijām un noteikt Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju par atbildīgo. Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības jautājums nr. 26 - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt Prezidija atzinumam, tas tiek pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības jautājums nr. 27. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības nolīgumu par tranzīta kārtību” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem nav iebildumu pret Prezidija atzinumu? Tas tiek pieņemts.

Godātie deputāti! Es konsultējos ar Juridiskā biroja vadītāju saistībā ar to, kādu šobrīd mēs esam ar saviem balsojumiem izveidojuši darba kārtību. Jo faktiski pie Prezidija ziņojumiem šobrīd parādās arī trīs likumprojekti, kuri ir izskatāmi otrajā un trešajā lasījumā. Un tās izmaiņas darba kārtībā, kuras skar Dilbas kunga atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas... es šo jautājumu novirzīju pēc Prezidija ziņojumiem, bet te pa vidu faktiski ir trīs likumprojekti, kas izskatāmi otrajā un trešajā lasījumā. Man ir priekšlikums tātad... Vai mēs turpināsim skatīt tādu darba kārtību, kāda mums ir izsniegta...

Tātad nākamais ir darba kārtības jautājums nr. 28 - likumprojekts “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”. Otrais lasījums. Steidzams.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā ziņos Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 4563A.

Likumprojekts “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” tiek izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā. Ir saņemti vairāki priekšlikumi.

Otrajā lapaspusē ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums 2.pantā izslēgt vārdu “vispārīgās”. Komisija to ir atbalstījusi un precizējusi panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 3. pantā komisija ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi 4. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izteikt 5. pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi 7. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi 10. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Ir precizēta arī 11.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi 15. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi 16. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Pocarnovs. Ir precizēta 19. panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Citu priekšlikumu attiecībā uz otro lasījumu nav, un es līdz ar to aicinu Saeimu atbalstīt likuma pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Mēs precizējām arī 21. pantu, Požarnova kungs?

A.Požarnovs. Jā, es atvainojos, ir precizēta arī 21. panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Tātad atbildīgā komisija ierosina precizēt arī 21. panta redakciju. Deputāti neiebilst pret to?

Tātad kāds būtu priekšlikums komisijas vārdā?

A.Požarnovs. Komisijas vārdā ir priekšlikums likumu pieņemt otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības jautājums nr. 29 - likumprojekts “Grozījums likumā “Par humānās palīdzības sūtījumiem””. Otrais lasījums. Steidzams.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā ziņos Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Šis likumprojekts ir dokumentā nr. 4429 un nr. 4577. Attiecībā uz otro lasījumu nekādi priekšlikumi nav saņemti, un līdz ar to es aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par humānās palīdzības sūtījumiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Balso 49 deputāti.

Godātie deputāti, saņemsimies un tomēr piedalīsimies balsošanā! Zālē ir vairāk nekā 49 deputāti.

Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības jautājums nr. 30 - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Roberts Jurdžs, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4667, tas ir trešais un beidzamais lasījums.

Par priekšlikumiem. Pirmais priekšlikums ir no Labklājības ministrijas - ierosina aizstāt vārdus “pārejošas darba nespējas pabalstu” ar vārdiem “slimības naudu”. Komisija to ir atbalstījusi un nedaudz precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāte. Pirmais priekšlikums. Kuprijanova atsakās no vārda debatēs. Deputāti nav pieteikušies runāt. Iebildumu nav? Pants tiek pieņemts precizētā redakcijā.

R.Jurdžs. Arī otrais priekšlikums ir no Labklājības ministrijas. Iesaka izteikt 14. panta piektās daļas otro teikumu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi un vēl precīzāk izteikusi, kā jūs redzat tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt ? Pieņemts.

R.Jurdžs. Trešais priekšlikums - Saeimas Juridiskais birojs ierosina papildināt 17. panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

R.Jurdžs. Ceturtais priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina aizstāt 17. panta trešajā daļā vārdus “apdrošinātās personas” ar vārdiem “šā panta pirmajā daļā minētās personas”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

R.Jurdžs. Komisija ir precizējusi 21. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret precizēto 21. panta redakciju? Pieņemts.

R.Jurdžs. Piektais priekšlikums - Saeimas Juridiskais birojs ierosina izslēgt pārejas noteikumu 7. punktu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

R.Jurdžs. Sestais priekšlikums - Saeimas Juridiskais birojs ierosina izslēgt pārejas noteikumu 8. punktu. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

R.Jurdžs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Tā ka lūdzu balsot par trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, ir jāizskata saņemtais priekšlikums par šīs darba kārtības izmaiņām. Pieci deputāti ir iesnieguši Saeimas Prezidijam ierosinājumu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (darba kārtības 46.punkts pēc jaunās numerācijas) un likumprojektu “Grozījums Muitas likumā” (48.punkts) izskatīt pēc... Godātie deputāti, lūdzu, noklausieties, un tad būs iespēja runāt gan “pret”, gan “par”, iespēja paust savu viedokli! ... pēc likumprojekta “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””, tas ir, pēc nupat izskatītā likumprojekta. Šie pieci deputāti tātad ierosina izmainīt darba kārtību - tagad izskatīt darba kārtības 46. un 48.punktu.

Par šo jautājumu vēlas runāt - ir pieteicies, kā tas ir redzams ekrānā - Kārlis Leiškalns. Es saprotu, ka Kārlis Leiškalns runās “pret”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jā, es runāšu “pret”. Augsti godātie deputāti! Kategoriski aicinu balsot pret šīm manipulācijām ar darba kārtību. Kategoriski “pret”! Mēs šodien vienreiz jau esam izmainījuši darba kārtību. Neliksim darba kārtībā jautājumus, pie tam tādus jautājumus, ar kuriem vēlāk var mēģināt manipulēt politiski! Pagaidīsim (tā viena sēde mums nenotiks) un tad veselu mēnesi, diendienā strādājot, bez liekām politiskām kaislībām izskatīsim dažādos lasījumos jautājumus, kas ir sakrājušies darba kārtībā! Kategoriski aicinu balsot pret jaunām izmaiņām Saeimas sēdes darba kārtībā.

Sēdes vadītājs. “Par” runās Aristids Lambergs. Lūdzu!

A.J.Lambergs (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie deputāti! Šie divi jautājumi bija darba kārtības 18. un 19.punkts. Šorīt pēc izmaiņām tie noslīdēja uz 48. un 49. vietu. Šo trīs likumprojektu izskatīšana aizņems trīs minūtes, jo nav iesniegumu. Tie ir vienkārši jāpieņem. Tas ir viss. Tāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Es tikai precizēšu, ka runa ir par darba kārtības 46. un 48.punktu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, lūdzu paust savu attieksmi pret piecu deputātu priekšlikumu - izmainīt darba kārtību un tagad izskatīt darba kārtības 46. un 48.jautājumu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 17, atturas - 18. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Arī nākamais iesniegums ir saņemts no sešiem deputātiem. Es lūdzu deputātus, kuri gatavo šādus iesniegumus... laikam nu būs jāizsauc uz Saeimu kāds kaligrāfijas speciālists, jo man ir ļoti grūti izlasīt šo rokrakstu. Manuprāt, rakstīts ļoti lielā ātrumā. Tiek lūgts darba kārtību mainīt - Pieprasījumu komisijas atzinumu par deputātu pieprasījumu par nezināmas izcelsmes graudu kontrabandu no Igaunijas izskatīt pēc darba kārtības 30.jautājuma. Parakstījuši seši deputāti. Viens deputāts var par šo jautājumu runāt “par”, viens - “pret”. Deputāti runāt nevēlas. Izlemsim balsojot. Varbūt, ja deputātiem nav iebildumu... Nav iebildumu? (Starpsaucieni: “Ir iebildumi. Es iebilstu!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izšķirsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 15, atturas - 14. Priekšlikums ir pieņemts, un mēs tūlīt izskatīsim Pieprasījumu komisijas atzinumu par deputātu pieprasījumu par nezināmas izcelsmes graudu kontrabandu. Te nav norādīts dokumenta numurs, tūliņ mums tas ir jāatrod.

Godātie deputāti! Mūsu darba kārtībā tas ir jautājums nr.45. Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu pieprasījumu iekšlietu ministram Krastiņam un finansu ministram Zīlem par nezināmas izcelsmes graudu kontrabandu no Igaunijas un par krimināllietas ierosināšanu par to.

Pieprasījumu komisijas vārdā ziņos Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saeimas Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu izskatīja vakar un atzina to par pamatotu. Tika noskaidrots, ka Bauskas muitā bija ienākusi krava no Igaunijas firmas “Keila Terko” akciju sabiedrībai “Balticovo”. Finansu policija bija saņēmusi ziņu, ka krava ir pienākusi bez vajadzīgajiem dokumentiem, un, ierodoties muitā, patiešām konstatēja, ka attiecīgu dokumentu nav. Tātad faktiski konstatēja, ka krava ir ienākusi nelikumīgi. Bet muitošana, attiecīgā procedūra, jau bija sākusies. Kā izrādījās, attiecīgais sertifikāts, kas saņemts no Igaunijas, faktiski bija viltots, jo Igaunijas muitā tas nebija apstiprināts.

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, es vienu brīdi jūs pārtraukšu. Godātie deputāti Ozoliņa kungs un Ābiķa kungs, lūdzu, ieņemiet vietas un, lūdzu, ievērojiet klusumu zālē! Ir ļoti grūti pat šeit, Prezidijā, dzirdēt to, ko runā komisijas ziņotājs.

Lūdzu, Tabūna kungs!

P.Tabūns. Paldies. Tiesa, vēlāk no Igaunijas muitas tika saņemts cits sertifikāts, bet, protams, jau krietni vēlāk, kad visā šajā lietā jau bija attiecīgā izmeklēšana faktiski sākusies. Komisijas locekļiem bija daudz jautājumu gan finansu policijas, gan muitas pārstāvjiem par to, kā tas varēja notikt, ka bez dokumentiem bija sākusies kravas muitošanas procedūra un graudi aizsūtīti uz “Balticovo”. Muitas pārstāvis paskaidroja, ka muita gan esot tiesīga to darīt, jo jāņem vērā arī tas, ka šī akciju sabiedrība nekur jau nevar pazust un ka šā vai tā, tā sakot, viņus varēs attiecīgi saukt pie atbildības vai likt samaksāt attiecīgos nodokļus. Piebildīšu, ka šajā lietā ir ierosināta arī krimināllieta (tiesa, tikai pēc tam, kad pieprasījums jau bija iesniegts Pieprasījumu komisijā). Komisijas locekļiem bija, kā jau es teicu, daudz jautājumu, un skaidrs ir viens - ka, ja Finansu policija nebūtu saņēmusi šo attiecīgo ziņojumu un nebūtu ieradusies Bauskas muitas punktā, tad tas viss būtu noticis slepeni un šī krava, šie mieži no Igaunijas, būtu nonākuši akciju sabiedrībā “Balticovo” bez, tā sakot, jebkādiem starpgadījumiem. Tātad pieprasījums tika virzīts no Pieprasījumu komisijas uz Saeimu un, lūk, tagad tas ir nodots jūsu izlemšanai.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts, vēlas runāt. Lūdzu! (No zāles deputāts J.Dobelis: “Malacis, Jāni!”)

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Interesants jau ir tas fakts, ka, tikko kā es esmu iesniedzis vairākus pieprasījumus parlamentā, tā prokuratūra dod atzinumu par manu sadarbību ar VDK. Tas tā - komentāriem.

Taču atgriezīšos pie šīs lietas izskatīšanas. Interesanti ir tas, ka mēs trīs sēdes esam veltījuši katastrofālajai situācijai laukos un esam daudz diskutējuši par to, kā mums jāpalīdz laukiem tālāk attīstīties, kas mums jādara, lai zemnieki neizputētu. Šķēles kungs braukā apkārt un sola zemniekiem, ka par katru apsētu rudzu hektāru piemaksās 24 latus papildus. Kāda tad ir realitāte? Realitāte diemžēl ir diametrāli pretēja. “Balticovo”, kura ir “Ave Lat” impērijas sastāvdaļa, elementāri nodarbojas ar kontrabandu. Kādā veidā? Ekonomiskā policija 30.jūlijā saņēma informāciju, aizbrauca uz “Balticovo” un konstatēja, ka bez muitas formalitāšu nokārtošanas ir uzsākta graudu izkraušana. Brīdī, kad ierodas Ekonomiskā policija, vispār pie kravas nav atrodami nekādi dokumenti. Pēc tam tiek uzrādīta faksa kopija - sertifikāta “Eur-1” faksa kopija - , ka tie graudi ir ievesti no Igaunijas.

Nākamais. Pārkāpjot Muitas kodeksu, Bauskas rajona Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks Undzāna kungs pieņēma lēmumu izņēmuma kārtā veikt atmuitošanas procedūru. Kā es jau teicu, - kad ieradās policija, bez atmuitošanas jau bija iesākta graudu izkraušana.

Tālāk lietas kļūst pavisam interesantas. Tikko kā Ekonomiskā policija sāk vākt papildu materiālus un konstatē, ka arī 3.augustā uzrādītais sertifikāta “Eur-1” oriģināls ir viltots, un 9.septembrī nodod šos materiālus Muitas departamentam, tā no Igaunijas pienāk ar 24.augustu datēts dokuments, kurš apgalvo, ka tie mieži ir Igaunijas izcelsmes. Kaut gan pirms tam, kā jau es teicu, šo dokumentu nebija. Viennozīmīgi jāsaka, ka tā ir kontrabanda vistiešākajā veidā. Un arī man bija tas gods piedalīties Pieprasījumu komisijas sēdē. Un nevienam deputātam tas neizraisīja nekādas šaubas. Nez kāpēc sāka šaubīties Muitas departaments. Un kāpēc? Diemžēl mēs atkal sastopamies ar to pašu faktu, ka visas lietas, kuras skar “Ave Lat”, cenšas noklusēt. Ja nebūtu iejaukusies Ekonomiskā policija, bet pēc tam arī parlamentārieši, kuri parakstīja šo pieprasījumu, garām valsts kasei aizietu 55 tūkstoši latu. Tā ir tā naudas summa, kura netika iekasēta. Varētu jau teikt, ka ir notikusi kaut kāda kļūda un dokumenti pēc tam ir uzrādīti kļūdas dēļ... Bet pats interesantākais ir tas, ka tajā dienā, pagājušajā ceturtdienā, kad mēs šeit, parlamentā, diskutējām par šo kontrabandas kravu, tajā pašā “Balticovo” atkārtoti ienāca vēl viena krava, un, kad tajā dzelzceļa stacijā ieradās Jelgavas rajona muitas Pretkontrabandas nodaļa, viņi sastādīja administratīvo protokolu. Tātad ir jārunā par sistēmu - par to sistēmu jeb veidu, kādā šī “Ave Lat” impērijas sastāvdaļa visu laiku ir nodarbojusies ar kontrabandu. Es gribētu jums atgādināt, ka, ievedot kontrabandu, katru gadu garām valsts kasei aiziet apmēram 500 miljonu latu - nenomaksātie nodokļi. Naftas kontrabandas dēļ - 15-25 miljoni latu mēnesī. Ja nebūs šī politiskā piesega un ja prokuratūra beidzot sāks objektīvi izmeklēt tādas lietas, tad, es ceru, mūs gaida pietiekami liels un ātrs ekonomiskais uzplaukums.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Prezidij! Sadarbības padomes draugi, kolēģi Saeimā un tauta! Budžeta apspriešanas laikā mēs redzam, ka valsts ienākumi no nodokļiem... ka daudz naudas tiek izdots, lai tos 16 miljonus savāktu. Tur veselas komandas strādā pie robežām, un daži no viņiem kļūst bagāti, arī viņu paziņas un draugi kļūst bagāti, bet tautas, maznodrošināto, pirktspēja, pēc mana aprēķina, krītas varbūt par 400 miljoniem gadā, un tā starpība starp šiem 400 miljoniem, ko mūsu patērētāji maksā, un to, ko valsts kases saņem, tiek izlietota, lai taisītu mūsu valsts jaunos miljonārus. Šie sekmīgie cilvēki māk audzēt puķes, māk pirkt reklāmas Saeimai, māk tautai pateikt, ka viņi ir godīgi, ka šī nav vēlēšanu reklāma... Un viņi uzlīmē visā Latvijā šo reklāmu, paziņodami visiem, ka viņi ir publiski meļi. Un, skat, cik veikli mūsu jaunais pilsonis izmeklētājs māk strādāt: viņš nemāk atrast, kam pieder “Baltkom”. Viņš nemāk atrast nevienu no tiem, kurš to 400 miljonu latu nastu uzliek mūsu maznodrošinātajiem, lai 184 no tiem ietu privātajās kabatās.

Dosim vēl tādas pilsonības par speciāliem nopelniem, taču ne jau Latvijas tautas labā, bet gan Latvijas “primakova” komunistu nomenklatūras, komunistiskās varas mantojuma labā. Un tad jājautā: kura labā mēs te strādājam - vai tā zemnieka labā, kuru it kā tā muita aizsargā?

Es jums pateikšu tā, ka muita to zemnieku neaizsargā. Es kādreiz domāju jēlcukuru importēt uz Jēkabpils fabriku, to pārstrādāt un sūtīt uz Krieviju. Bija tāda doma. Es sāku to visu pārbaudīt, aizgāju uz noliktavu, gribēju redzēt, kā tās lietas darbojas. Es saku, ka gribu nopirkt 200 kg cukura. Šie man piedāvā importa cukuru, kontrabandas cukuru. Es saku, ka negribu to cukuru, bet gribu to cukuru, kas tiek pārstrādāts Jelgavā - “Valdmaņa kungs, ja jūs negribat to cukuru... Es jums to negribu dot!” “Lūdzu, dodiet man to!” “Man nav atslēgas. Ja jūs gribat cukuru, tad ņemiet to!” Beigās es prasu priekšniekam, kā tas var būt. Viņš saka: “Ā, Valdmaņa kungs, mēs saņemam 5% no tā, kas iet cauri mūsu noliktavai, lai segtu izdevumus, bet, ja mēs ņemam kontrabandas cukuru, tad mēs dabūnam 50% šo 5% vietā... Bet mūsu Latvijas Zemnieku savienība apgalvo, ka viņi ar muitām šo to sargā, lai gan tanī pašā laikā nolemj, ka viņi var nesargāt, ka viņi var atstāt to latviešu zemnieku pilnīgi nenosargātu no Baltijas... no Baltijā ražotās preces. Redzi, šie graudi nenāca no Igaunijas, bet, mīļā tauta, pasakiet man, kāpēc ar steidzamību bija jāievieš šis brīvais Baltijas tirgus lauku produktiem? Dilbas kungs, pastāstiet mums, lūdzu, to vēl vienu reizi! Šķēles kungam to vajadzēja uz 1.janvāri, bet vai mums to vajadzēja darīt, Dilbas kungs? Kāpēc? Paskaidrojiet, Dilbas kungs, lai latvieši zina, kas ir Latvijas Zemnieku savienība. To, ka viņa vairāk posta ir izdarījusi mūsu zemniekiem nekā vētra vai Dieva sods, vai lāsts.

Ja jūs Latvijas laukos vai visur citur domājat balsot par Šķēli, par tādu cilvēku, kas uz katra staba pasaka, ka viņš ir melis... ka tā nav vēlēšanu reklāma, tad padomājiet, ko jūs darāt. Metiet tos blēžus tenteriski ārā no mūsu valsts! Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jums atvēlētais laiks ir pagājis. (No zāles deputāts G.Valdmanis: “Jūsu laiks ir pagājis! Mans tikai sāksies!”)

Nākamais runās Uldis Veldre - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Es esmu šokēts par balsojumu. Apskatīsimies, kas atbalsta kontrabandu. Nosaukšu: to atbalsta Latvijas Zemnieku savienība, Demokrātiskā partija Saimnieks un atbalsta arī Seiles kundze, kura nebalsoja, kaut atradās zālē. Arī cienījamais Dilbas kungs izrāva kartīti ārā, tā ka arī jūs atbalstāt kontrabandu, Dilbas kungs! Lai tad visi Latvijā zina, kuri ir tie kontrabandas atbalstītāji.

Un šajā gadījumā mani vienkārši šokē, ka tāda var būt mūsu attieksme. Jūs te, Dilbas kungs un pārējie, iesniedzāt, ka jūs atbalstāt zemniekus, bet, balsojot par to, lai neizmanto kontrabandas lietas, jūs sev izrakstījāt nabadzības apliecību visas Latvijas tautas priekšā. Es aicinātu zemniekus par tām partijām - par “Saimnieku” un arī par “Latvijas ceļu” -, kas balsoja “par” kontrabandu, kas atļauj apzagt Latvijas zemniekus, nebalsot. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: “Tieši tā!”)

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Andris Rubins - Latvijas Atdzimšanas partija.

Deputāti! Es pilnīgi atbalstu šo pieprasījumu. Kā zināms, Latvijas ierēdņi korumpētības ziņā ieņem vienu no pirmajām vietām pasaulē (kopā ar Pakistānu, blakus Kolumbijai un Bolīvijai, Krievijai). Latvijas atdzimšana nav iedomājama, ja nelikvidēsim šo kontrabandu un nelegālo pārtikas produktu ievešanu. Valdība pat ir atzinusi, ka tā nav spējīga to izkontrolēt, ka mums vairāk nekā 50-70% apmērā ieplūst kontrabanda. Ko tad mēs brīnāmies, ka laukos viss izmirst, ka ir apstājusies ražošana? Latviju grib pārvērst par vienu tuksnesi, jo kokus... visus mežus atļauj izvest. Cik ilgi tas tā turpināsies?

Šķēles laikā jūs, varas partijas - es te vairāk domāju “Tēvzemei un Brīvībai” un “Latvijas ceļu” -, taču vienojāties un pieņēmāt lēmumu par brīvo Baltijas tirgu, kas Latvijas zemniekiem bija nāve, jo sāka ievest iekšā visus produktus, un Latvijā viss apstājās. Kā tad Latvija attīstīsies, ja laukos cilvēkiem nav darba?

Mums noteikti vajadzētu pieņemt likumu, ka to pārtikas produktu ievešana, kurus var ražot Latvijā, būtu jāierobežo, jākontrolē. Ja nav iespējams tās muitas kontrolēt, kur tiešām ir neiedomājama korupcija, tad vajadzētu veikaliem uzlikt pieckārtīgus nodokļus, ja pārdod tos ievestos pārtikas produktus, ko var ražot Latvijā. Cik ilgi mēs tā varam turpināt? Mēs aicinām visus cilvēkus nevēlēt par zagļiem un afēristiem valdībā un Saeimā. Lai viņi nevēlē tādus deputātus, kuriem ir skaidri uz pieres rakstīts, ka tie ir zagļi, kaut arī plakāti pa visu Latviju ir izlikti... Tad vajag arī par to padomāt!

Un vienīgais, ko mēs varam darīt, ir ierobežot šo kontrabandu, un tā ir noteikti jāierobežo. Tas ir vienīgais ceļš, lai atdzimtu Latvija, lai cilvēki laukos varētu strādāt, lai būtu darbs. Un tāpēc es domāju, ka šis ir savlaicīgs pieprasījums, faktiski tas jau ir krietni novēlots.

Ja valdība nav spējīga neko darīt un ja Krasts nav spējīgs neko darīt, tad lai viņi to godīgi pasaka un laiž citus cilvēkus savā vietā, jo vēl taču valdība var pāris mēnešu strādāt. Lai nāk jauni! Cik ilgi tas tā turpināsies?

Redzat, ja mēs gribam runāt par demogrāfisko situāciju Latvijā - tas viss ir savstarpēji saistīts -, tad visas šīs varas partijas ir pret. Kāpēc pret? Tāpēc, ka viņas visas sponsorē vieni un tie paši cilvēki, vieni un tie paši “naudas maisi”, kuri, kā es jau teicu, grib iedzīt visu Latviju izmisumā. Cilvēki visi ir iedzīti izmisumā! Visa Latvija izmirst! Nu cik ilgi tas tā turpināsies? Kā var pieļaut, ka šodien pensionāriem pensija ir 40 lati, bet par dzīvokli jāmaksā 28 lati? Nu kā tā var?

Un kāpēc nav valsts garantiju graudu, gaļas, piena un cukurbiešu, arī kartupeļu iepirkšanai? Tāpēc, ka to ieved kontrabandas ceļā, un ir viena saujiņa cilvēku, kam tas ir izdevīgi. Cik ilgi mēs pieļausim, ka Latviju pārvalda kāda saujiņa zagļu un “naudas maisi”, kas sponsorē visas šīs lielās partijas? Es te domāju Latvijas Zemnieku savienību, “Latvijas ceļu”, apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Jūs taču reklāmās vien iztērējat 6 miljonus vai vēl nezin cik to līdzekļu, bet tad, kad jums jāatrisina kaut kāds jautājums, teiksim, ka invalīdiem būtu jāsaņem bezmaksas medikamenti, kas izmaksātu vienu miljonu, tad jūs to nevarat, tad jūs vispār negribat par to runāt. Kad jums saka, ka mums 29 tūkstoši bērnu neiet skolā, tad to jūs nedzirdat. Mēs esam uztaisījuši grafiku, cik bērnu un kuras valdības laikā neiet skolā. Mēs gribējām piketēt pilsētā un demonstrēt šo tabulu. Taču padomājiet, ko Rīgas Dome izdara, - tā aizliedz piketu Rīgā. Vienīgā pilsēta Latvijā, kur mums aizliedz piketu. Rīgas Dome! “Tēvzemietis” Grīnbergs paraksta, un kam tu sūdzēsies? Tieslietu ministrs arī ir “tēvzemietis” un...

Sēdes vadītājs. Drusku tuvāk lietai, Rubina kungs!

A.Rubins. Paldies. Paldies, Amerika kungs! Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Leonards Stašs - Tautas saskaņas partijas frakcija.

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Tikko pagājušajā nedēļā mēs runājām un arī šodien būs runa par Pensiju likumu, jo mūsu labklājības ministrs uzreiz vēršas pret pensiju pārrēķināšanu strādājošiem pensionāriem un piedraud ar demisiju, jo trūkst naudas. Katastrofāli trūkst naudas! Un šajā gadījumā vajadzīgi tikai daži desmiti tūkstošu gadā. Šajā gadījumā saistībā ar kontrabandu un ar brīvo tirgu aiziet miljoni, miljoni, desmitiem un pat simtiem miljonu. Tas, kas “Balticovo” šodien noticis ar graudiem, tas ir piliens jūrā salīdzinājumā ar to, cik mums kontrabandas ceļā ienāk degvielas un citu preču. Ja to visu sarēķinātu un iemaksātu valsts kasē nodokļus, arī muitas nodokli, tad es domāju, ka nevienam nebūtu jādemisionē un nevienam nebūtu iebildumu, ja paceltu pensiju līmeni, ja notiktu to indeksācija un tā tālāk. Bet tas ir tikai viens jautājums - par pensionāriem.

Bet kas notiek laukos? Kas notiek šodien Latgalē, kas notiek Vidzemē un principā arī visā Latvijā? Jau rudenī mēs apzagām Latgali un Vidzemi. Burtiski apzagām, dodami zemgaliešiem un lielsaimniekiem subsīdijas. Lai pārējie, ne tikai Latgalē un Vidzemē, bet arī Kurzemē... lai arī tajā pašā Zemgalē tie cilvēki, kam mazāka zeme, kas saimnieko sliktākos apstākļos, lai viņi cieš badu. Viņiem nav subsīdiju, tātad tas nozīmē, ka pie mums ir mežonīgais kapitālisms, mēs negribam pabalstīt visu tautu, bet pabalstām tikai atsevišķas personas. Un šajā gadījumā, bez šaubām, izpaužas atsevišķu personu interese, bet “Balticovo”, kā zināms, ir Šķēles un viņa partijas īpašums, tā varētu teikt.

Jā, bēdīgs fakts, ļoti bēdīgs, bet mēs vēl kaut ko gribam panākt. Mēs vēl organizējam mītiņus, gājienus un tā tālāk un gribam, lai par mums balso, lai mēs varētu dzīvot. Tā nedrīkst būt un tā nevar būt! Vakar vai aizvakar mums notika Tautsaimniecības apakškomitejas sēde, kurā bija runa par to, kā aizsargāt Latvijas tirgu, kā to aizsargāt no ārzemju importa, kā panākt, lai mūsu zemnieki varētu kaut ko ražot un pārdot iekšējā tirgū. Nav nevienas valsts pasaulē, kas neaizsargā savu iekšējo tirgu, savus ražotājus. Bet ko mēs darām? Mēs darām taisni otrādi. Visu darām otrādi, lai iznīcinātu savus ražotājus. Ne tikai zemniekus, bet arī rūpnieciskos ražotājus. Mēs visu ievedam, ko paši varētu ražot. Tas nozīmē, ka atņemam mūsu cilvēkiem darbu un dodam darbu ārzemniekiem. Ļoti labi! Ļoti smuki!

Mūsu prezidenti - gan Valsts prezidents, gan arī Ministru prezidents Šķēle - savā laikā brauca uz ārzemēm un veda tikai piedāvājumus brīvai tirdzniecībai, jo nekā cita, ko piedāvāt, viņiem nebija un nav. Arī šodien nav! Viņi brauca un parakstīja līgumus par brīvo tirdzniecību ar visām valstīm, kuras tikai gribēja.

Šķēle pat, kad mēs bijām Igaunijā Baltijas Asamblejā, uzstājās ar runu un aicināja ne tikai Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, bet visu Eiropu iesaistīties vienā vienīgā brīvajā tirgū. Visi - kā Lietuva, tā Igaunija un citi - noraidīja šos priekšlikumus un skeptiski uz tiem skatījās, bet Šķēle gribēja panākt, ka, lūk, mums būšot brīvība, būšot baigi liels tirgus, ka tad mēs varēsim daudz vairāk un labāk strādāt un apgrozīties, bet kas galu galā no tā ir iznācis - to mēs redzam šodien, to mēs redzējām vakar un to mēs laikam redzēsim arī rīt, ja mēs šajā ziņā kaut ko nedarīsim.

Ko mums deva tas brīvais tirgus? Un ko tas dos? Tātad, es domāju, ka šajā gadījumā ir jādod ...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

L.Stašs. ...Ir jādod, šī lieta ir jālaiž caur Prokuratūru, ir jāseko, lai vainīgie noteikti tiktu saukti pie atbildības.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Leopoldam Ozoliņam - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie, pagaidām vēl kolēģi Saeimā! Man, tāpat kā jums, priekšvēlēšanu laikā iznāk tikties ar mūsu iedzīvotājiem, ar mūsu vēlētājiem. Ko tad viņi prasa? Viņi saka: “Jums visiem ir labas programmas, arī jūsu Tautas kopai “Brīvība” ir laba programma, bet, sakiet, kur jūs ņemsiet naudu?”

Tikko es dzirdēju deputāta Ādamsona uzstāšanos, un viņš apgalvoja, ka kontrabanda vistiešākajā nozīmē paņem no valsts budžeta vismaz 500 miljonus latu. Viņš runāja par to, ka 15 - 20 miljoni latu, kas aiziet garām valsts kasei, ir saistīti ar degvielas kontrabandu, ka 60 miljoni latu netiek samaksāti nodokļos par kokmateriāliem - par Latvijas “zaļā zelta” izvešanu. Par to nav jābrīnās, jo arī presē parādās tādi raksti, ka no 365 firmām, kas nodarbojas ar kokapstrādi, nodokļus nemaksā tikai 165.

Kas tad ir atbildīgs par to? Kura partija ir atbildīga? Kāda Sadarbības padome tad ir atbildīga? Vai šī Sadarbības padome, kas sastāv no “Latvijas ceļa”, kas sastāvēja arī no Demokrātiskās partijas Saimnieks un no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK? Tagad tā sastāv arī no “Zaļajiem”, Kristīgajiem demokrātiem, no Darba partijas cilvēkiem. Kas tad ir atbildīgs par šo kontrabandu? Vajadzētu taču to tomēr apturēt.

Mēs šeit runājam jau trīs gadus, ka vajadzētu, vajadzētu, vajadzētu... bet Sončiks sēž savā vietā un valdošās partijas nodrošina šo kontrabandu. Man citādi tas nav saprotams, jo tā taču nevar būt kļūda, ka 1 miljards dolāru katru gadu iet garām valsts kasei. Vai tā ir kļūda? Es domāju, ka šeit ir vairāk nekā kļūda. Nevar taču būt tā, ka visi to zina, bet neviens neko nedara.

Kas tad ir šie kungi, kas ir pie stūres? Manuprāt, tāds kungs kā Sončika kungs, kas vada Valsts ieņēmumu dienestu, - lai gan tikko runāja par viņa atlaišanu - “atrada” 30 miljonus latu, un budžetā to sadalīja. Uz kādu brīdi viss nomierinājās. Sončika kungs atpirkās. Vai tomēr viņam nevajadzētu atbildēt par to, ka valsts kasē nenonāk šie miljoni un miljardi?

Ja Latvijas Privatizācijas aģentūra un tās locekļi var saņemt oficiāli 3000 latu mēnesī un vairāk, vai tas nav Latvijas ceļš, vai tas nav nepārtrauktu noziegumu ceļš? Es brīnos, ka Gorbunova kungam kā šīs frakcijas “Latvijas ceļš” ilgstošam prezidenta kandidātam, kas nu viņš tur katru reizi ir, ir tik augsts reitings Latvijā.

Sēdes vadītājs. Ozoliņa kungs, lūdzu, runājiet tuvāk par lietu!

L.Ozoliņš. “Latvijas ceļš” ir tieši vistuvāk lietai, jo “Latvijas ceļš” ir viena no vadošajām partijām. Vai tas nav nepārtrauktu noziegumu ceļš, ka nevis triju gadu laikā, bet katru gadu šādi miljardi aiziet garām valsts kasei.

Tāpēc nav brīnums, ka šeit, balsojot par budžetu, mēs nobalsojām pret to, ka vajadzētu īpašus izdevumus nedzirdīgajiem, ka vajadzētu īpašas preces neredzīgajiem, kas ir ļoti sarežģītas un tiešām dārgas...

Sēdes vadītājs. Es gribu lūgt jūs turēties tuvāk lietai.

L.Ozoliņš. Es turos ļoti tuvu lietai. Es turos tuvu lietai, jo kontrabanda turpinās, un šo kontrabandu nodrošina vadošo partiju koalīcija. Kontrabandu nodrošina arī Valsts ieņēmumu dienests, kurš praktiski ir atbildīgs par visu šo notikušo, kam liecinieki mēs esam šodien visi.

Vai nav tiesa, Amerika kungs? Vai es runāju par lietu!

Sēdes vadītājs. Runājiet, lūdzu, debatēs par pieprasījumu, kuru deputāti ir iesnieguši.

L.Ozoliņš. Tieši tā es arī pamatoju savu aicinājumu pieņemt šo pieprasījumu, rūpīgi to izskatīt, un ir iespējams, ka rezultāti, kas radīsies šā pieprasījuma izskatīšanas laikā, palīdzēs mums cīnīties pret šo arvien pieaugošo vai arī nepārtraukto un neiedomājami lielo kontrabandu.

Tāpēc jau mēs arī visu pārdodam, jo mums nav naudas. Mums ir jāpārdod kultūrvēsturiskie pieminekļi, mums ir jāpārdod “Latvenergo”, mums ir jāpārdod Ķemeri... Mēs jau daļēji esam pārdevuši “Lattelekom”. Ko no tādas pārdošanas mēs iegūstam - to mēs ļoti labi zinām. Tāpēc es atbalstu šo pieprasījumu un ceru, ka Valsts ieņēmumu dienesta vadošie darbinieki, arī muitnieki un daudzi citi ierēdņi zaudēs savu darbu šā pieprasījuma izskatīšanas rezultātā. Es ceru. Es ceru, ka vairs nenāks paši lielākie kontrabandisti pie varas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi deputāti! Augsti godātais Veldres kungs! Es vienmēr esmu jūs cienījis kā delikātu, inteliģentu deputātu un cilvēku. Gribētu, lai šī cieņa būtu abpusēja. Kāpēc jūs apvainojāt Bāna kungu, Bišera kungu, Stikuta kungu, arī Seiles kundzi, ka viņi atbalsta kontrabandu?

Kurš cits, ja ne tieši Bāna kungs ir bijis iniciators desmitiem likumprojektu šajā Saeimā, lai mēs tiešām varētu kaut kādā veidā nobremzēt šo kontrabandas ieplūdi, ko būtiski nedara ne Valsts ieņēmumu dienests, ne muita? Un nevajag būt līdz galam populistam un runāt Saeimā to, ko klausītāji neredz, bet dzird. Es tomēr, cienot jūs, ceru, ka jūs atvainosieties kolēģiem, kā arī Seiles kundzei.

Bet tagad par lietu. Būtība ir sekojoša. Tādā veidā, kā šodien ir nostādīts šis jautājums par muitu, mums pieprasījumi būs katru nedēļu arī jaunajā Saeimā. Mēs esam noslēguši līgumu ar angļu firmu, kura it kā sakārtos mūsu robežas un to visu kompjūterizēs.

Kas ir noticis? Gan spirts, gan graudi, gan gaļa Latvijā tiek ieplūdināti tikpat daudz un tādos pašos apmēros, cik ir saražots šeit. Es domāju, ka, tā kā pieprasījums vai runa par to bija jau pietiekoši sen, tad valsts ieņēmumu valsts ministrs vai vismaz ģenerāldirektors jau sen varēja šeit atnākt un pateikt, kas ir noticis, nevis tagad pēc mūsu pieprasījuma... Tā mēs gaidīsim nedēļu, mēnesi, bet nekas nebūs. Tāpat kā nav nekādas informācijas par tā saucamo nezināmas izcelsmes gaļu, kuras ir vairāk nekā 2000 tonnu. Kad mēs esam runājuši par to? Mēnesi atpakaļ. Vai kāds zina kaut ko? Neko neviens nezina. Tāpat arī šoreiz diemžēl nezinās.

Un vēl. Mums ir pilnīgi ačgārna valsts politika attiecībā uz muitas tarifiem - gan uz ievedmuitas, gan uz izvedmuitas. Daudzos gadījumos tieši ievedmuita rada šo kontrabandu, bet izvedmuita liedz mūsu ražotājiem aktīvi eksportēt. Ir jāsagatavo šīs lietas! Ar janvāri, piekāpjoties Eiropai, sāksies apaļbaļķu izvešana no Latvijas. Tas radīs nekontrolējamu procesu koku un kokapstrādes produkcijas izvešanā no Latvijas. Pilnīgs absurds!

Es varētu minēt desmitiem tādu piemēru, kas parādās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un noteikti parādīsies vēl. Tāpēc jau sen iekšlietu ministram vajadzēja šeit stāvēt tribīnē un mums ziņot. Viņa nav pat zālē.

Es vēlreiz atvainojos, Veldres kungs, bet vajag runāt par lietu, nevis aizvainot savus kolēģus, kaut arī vēlēšanas ir tuvu... Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamā runās Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāte. Lūdzu! Seiles kundze, vai divu minūšu jums pietiks?

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Vienas!

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu un nodot to komisijām. Es arī pateicos Veldres kungam, kurš pievērsa manu uzmanību, jo es, ļoti rūpīgi gatavojoties debatēm par šo kontrabandas graudu ievešanu, acīmredzot pēdējā sekundē nebiju nospiedusi pogu, lai paceltu šo jautājumu uz augšu.

Tātad visi balsosim “par” nodošanu komisijām un beigsim pļāpāt! (Starpsauciens: “Kāpēc nevar atklāt patiesību?”)

Sēdes vadītājs. Veldres kungs arī vēl vēlas runāt. Viņam ir divas minūtes laika, un tieši divas minūtes ir atlikušas līdz pārtraukumam. Mēs varētu viņam kā pēdējam debatētājam dot vārdu, ja neviens cits, bez šaubām... Diemžēl nē!

Godātais Veldres kungs! Turpināsim debates pēc pārtraukuma, jo ir pieteikušies vēl deputāti, kuri vēlas izteikties par šo tēmu.

Pirms pārtraukuma paziņojumu par komisijas sēdi vēlas sniegt Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļus es aicinu tūlīt uz sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 15.30.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, pulkstenis ir 15 un 30 minūtes. Skatoties uz tām retajām deputātu aizņemtajām vietām zālē, sēdes vadītājam rodas pamatotas šaubas par kvoruma esamību. Deputāti paši pieprasa reģistrāciju, tas nozīmē, ka apzinīguma līmenis ir audzis. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Deputātus lūdzu reģistrēties kvoruma noteikšanai. Lūdzu rezultātu! Ir spējuši reģistrēties 38 deputāti. Tas ir nedaudz par maz, lai mēs varētu turpināt sēdi. Nupat ienāca 39. deputāts... Vēl aizvien tas ir par maz... Es izsludinu pārtraukumu līdz pulksten 15.35. Es domāju, ka ar 4 minūtēm pietiks, lai deputāti, savācot pēdējos spēkus, ierastos uz pirmsvēlēšanu sēdes, kārtējās, pēdējo cēlienu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Man ir atkal jums jāatgādina, ka pārtraukums ir beidzies.

Vēlreiz, lūdzu, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai. Mobilizēsimies šīs kārtējās sēdes darba pēdējam posmam! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Deputātus lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 50 deputāti. Re, kur ieradās Guntars Grīnblats... es redzu, ka viņš nupat ienāca zālē...

Tātad turpinām sēdi. Vārds Uldim Veldrem - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcijas deputātam.

Veldres kungs runās otro reizi.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Man Dilbas kungs ieteica atvainoties Seiles kundzei, Bišera kungam un Bāna kungam. Man ir ļoti patīkami, ka Seiles kundze pati atvainojās, ka nepaspēja to pogu nospiest. Taču es Bišera kungu un Bāna kungu nekur nepieminēju. Diemžēl viens no viņiem atturējās un otrs balsoja “pret”. Bet galvenais, ko es gribu pateikt: man nepatīk, ka blēdās. Es paņemu izdruku - arī tagad, kad reģistrējās kvoruma noteikšanai, parādās, ka ir reģistrējies Apalups. Bet pogu spieda Gredzens, un man ļoti žēl, ka šajā gadījumā Gredzena kungs blēdās. Es gribu to pateikt, lai vēlētāji to zina. (Starpsauciens: “Nevajag blēdīties!”)

Sēdes vadītājs. Veldres kungs, lūdzu, runājiet par lietu.

U.Veldre. Es runāju par lietu. Es domāju, ka, tieši par kontrabandu runājot, būtiskākā lieta ir tā, ka būtu jāierosina krimināllieta pret Šķēli, pret “Ave Lat”, kas apzog latviešu tautu. Nemaksā nodokļus. Mēs zinām daudzus gadījumus... par cukuru, par miltiem, un tālāk... Daudzi desmiti miljonu, varbūt pat vairāk, aiziet garām Latvijas kasei. Es esmu gandarīts, ka diemžēl ar nelielu balsu pārsvaru (31 pret 29) mēs spējām šo lietu iekustināt. Šī lieta jānodod prokuratūrai un jāierosina krimināllieta pret Šķēli un “Ave Lat” par kontrabandu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Kārlis Čerāns - frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Centīšos runāt īsi. Es domāju, ka mēs varam šeit ļoti daudz ko runāt gan par graudu kontrabandu konkrētos uzņēmumos, gan par dažādām citām lietām, bet šis šobrīd jau ir bilances sastādīšanas laiks, un būtu labi, ja mēs mēģinātu tādā rezumējošā veidā tomēr noslēgt savu darbu, lai mēs nepaliktu tādos sīkumos iepinušies.

Jautājums ir par to, kas ir padarīts, kas nav padarīts un kāpēc. Jautājums, ko cilvēki uzdos, ir šāds - vai dzīve Latvijā ir kļuvusi labāka vai sliktāka? Cilvēki, tauta, par to dos mums norēķinu 3. oktobrī. Tas ir jau pēc 9 dienām. Un es domāju, ka šīs diskusijas, ko mēs šeit kaismīgi īstenojam no šīs tribīnes, - ka daudzus šīs diskusijas nepārliecina, jo cilvēku lielākā daļa ir jau izšķīrušies, izlēmuši. Tomēr būtu ļoti labi, ja cilvēkiem arī šeit teiktais aizietu kaut kādā veidā līdz apziņai. Ir runa par to, ka tie cilvēki, kas šodien reklamējas un izlieto reklāmām daudzus miljonus, - ka viņi varbūt pavisam konkrētā veidā saistīti arī ar pilnīgi konkrētu noziedzīgu darbību. Un pats bīstamākais, ko mēs mūsu valstī varam izdarīt, ir ievēlēt tādus cilvēkus, kuriem likums nav svēts un kuriem tautas intereses nav svētas. Mums demokrātiskā valstī ir svarīgi, lai cilvēki varētu ievēlēt tādu valdību, kura strādātu tautas interesēs, nevis politiķus, kas izmantotu savu politisko varu savu kabatu pildīšanai. Un tas ir izšķirošais jautājums attiecībā uz to, vai dzīve Latvijā kļūs labāka vai nekļūs.

Vai nu šeit paliek tie politiķi, kas vairāk domā par...

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, lūdzu, tuvāk lietai.

K.Čerāns. Vai nu šeit paliek tie politiķi, kas pamatā domā par savām kabatām, vai arī ir politiķi un politiskie spēki, kas var vairāk domāt par tautas interesēm.

Tas pilnīgi konkrēti attiecas arī uz šo pieprasījumu, tā ir šī politiskā situācija, tas ir šis politiskais konteksts, kas ir jāņem vērā arī tagad, virzot šo pieprasījumu un arī veidojot šeit debates, kurām jau vairs nevajadzētu ieslīgt konkrētos sīkos apvainojumos. Jā, pieprasījums ir jāatbalsta, bet tam ir jākļūst arī zīmīgam un simboliskam, jo šajā brīdī tam ir ne tikai šī konkrētā nozīme, bet arī šī zīmīgā un simboliskā nozīme - tas parāda to, kādi cilvēki mūsu valstī grib iegūt šo politisko varu. Un, protams, zīmīgs ir arī tas, ka šis pieprasījums parādās tagad, īsi pirms vēlēšanām. Šādus un līdzīgus jautājumus mēs varējām risināt jau ilgu laiku iepriekš, tad, kad šie analoģisku pieprasījumu izvirzītāji uzskatīja par labāku klusēt. Un tagad nu gribētu pašā pēdējā laikā kaut ko sasteigt. Arī tas parāda zināmu attieksmi. Es domāju, ka konkrēto risinājumu panākt būs grūti, bet, vienalga, šis pieprasījums ir jāatbalsta, lai tas parāda vismaz šo zīmīgumu, kāds ir tai politiskajai situācijai, kādā mēs šobrīd atrodamies.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Deputāti vairāk nevēlas debatēt par šo Pieprasījumu komisijas atzinumu.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par 10 deputātu pieprasījumu iekšlietu ministram Krastiņam un finansu ministram Zīlem par nezināmas izcelsmes graudu kontrabandu no Igaunijas un par krimināllietas ierosināšanu par to. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 14. Pieprasījums tiek pieņemts.

Pirms mēs turpinām izskatīt mūsu darba kārtību, ir jāizskata rinda saņemtu dokumentu. Izskatīsim tos iesniegšanas secībā. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Es jau iepriekš iebildu, līdz ar to nav izskatāmi.”)

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 117. pantu lūdzam iekļaut šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora Jāņa Nagļa atbilstību ieņemamajam amatam”.” Pievienots arī Saeimas lēmuma projekts.

Godātie deputāti! Ja Saeimā šis patstāvīgais priekšlikums nav saņemts 72 stundas iepriekš, tad, bez šaubām, atbilstoši Kārtības rullim, pieci deputāti var ierosināt šī jautājuma iekļaušanu šodienas darba kārtībā, bet, ja kaut viens deputāts iebilst, tad mēs to nevaram iekļaut darba kārtībā un izskatīt šodien.

Godātie deputāti, es vēlreiz precizēšu, es laikam... nepareizi jūs sapratāt... Mēs šodien neizskatām šo jautājumu, bet pieci deputāti lūdz Prezidiju ziņot par šo patstāvīgo priekšlikumu, iekļaut to darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Iebilstu!”)

Deputāts Kārlis Leiškalns vēlas runāt “pret”. Piecas minūtes.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Mēs pašreiz pārvēršam plenārsēdes par politisko šovu. Mēs nemitīgi mainām darba kārtību, nemitīgi atrodam arvien jaunus jautājumus, kurus tagad gribam atrisināt trīs minūšu laikā, kurus neesam atrisinājuši daudzos gados. Vai tā būtu kontrabanda, vai tā būtu amatpersonas atcelšana. Par politisku šovu mēs pārvēršam arī tādas lietas kā Pensiju likumu.

Un, Rāznas kungs, atbildu uz jūsu jautājumu. Man nav kredītkartes. Man ir tikai un vienīgi debetkarte šobrīd... manuprāt, man ir 8 lati. Es tām neskatos pakaļ... Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es vēlreiz atgādinu, ka mēs šobrīd lemsim par to, vai Prezidijam ir jāziņo šodien par šo patstāvīgo priekšlikumu vai nav. Kārlis Leiškalns, runājot “pret”, teica, ka nav jāziņo.

Gundars Valdmanis vēlas runāt “par” un teikt, ka par šo patstāvīgo priekšlikumu ir jāziņo. Pēc tam mēs par to balsosim.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Prezidij! Sadarbības padome! Padomes pakalpiņi Saeimā! Draugi un tauta! Tas, kas notiek Privatizācijas aģentūrā, mums visiem ir zināms. “Coopers & Lybrand” Latvijas prezidenta pārstāvis atnāca uz 3 miljonu lietas izmeklēšanas komisiju un skaidroja, ka “Latvenergo” novērtējums bija tieši tāds, kādu maksātājs - Privatizācijas aģentūra - pieprasīja. Jo, redz`, tie konsultanti, ko pieņem darbā Privatizācijas aģentūra, dod tieši tādu atbildi, kādu naudas maksātājs viņiem prasa. Un “Coopers & Lybrand” pārstāvis skaidroja tālāk: ja ir kaut kāda nelietība, tad viņu darbs ir aizstāvēt savu darba devēju, nevis kaut kādu plašāku godaprātu vai likumu. Tās, kas ir pa lielai daļai vainīgas Latvijas izzagšanā, ir tieši Privatizācijas aģentūras vadošās personas. Un, bez šaubām, tie, kas viņus patur tanīs vietās. Lielu daļu no viņiem izvēlējās Šķēles kungs pats. Tas, ka mēs atstājam šos... nezinu, kā viņus saukt, jo tas grēks, ko viņi dara, it kā nav krimināli sodāms, jo Godmaņa laikā no Kriminālkodeksa izņēma veselu nodaļu par tautas mantas izputināšanu un izsaimniekošanu. Ar paraksta tiesībām viņi var to darīt, bet mēs viņus saukt pie kriminālatbildības it kā nevaram. Un tieši tāpēc ir lūgums Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Nagli atstādināt no amata, jo 7.Saeima viņu sauks pie kriminālatbildības. Sauks pie kriminālatbildības arī tos, kas viņu iecēla. Sauks pie kriminālatbildības tos, kas viņam deva to mandātu - tautu apzagt. Sauks pie kriminālatbildības tos, kas nosedza to tā, ka šis grēks, šis noziegums pret tautu ir krimināli nesodāms. 7.Saeima sauks pie kriminālatbildības tos nomenklatūras cilvēkus, kas palika pie ekonomiskās varas un uzlika tautai to ekonomisko teroru, kurš šodien notiek. Bet parādīsim šīs Saeimas gribu! Redzēsim, cik no mums šeit ir tādu, kas grib atstādināt to cilvēku, kurš ir visvairāk vainīgs pie tā, ka mūsu tautas bagātības tiek pārdotas par neko. (Starpsauciens: “Tas ir “LC” pārstāvis!”) Balsojums šinī jautājumā būtu interesants, jo tas ir “Latvijas ceļa” pārstāvis un arī Šķēles pārstāvis. Viņi visi ir viena banda. Katram ir savs karogs, bet viņi karo par vienu un to pašu - par mūsu tautas nāvi un iznīcināšanu. Viņi ir jāsauc pie atbildības. Un man būtu liels prieks redzēt, kuri no Sadarbības padomes aizstāvētājiem nāk mums līdzi un kuri paliek lojāli Sadarbības padomes nežēlībām pret mūsu tautu. Jo nāks tā diena, kad es skatīšos un skatīsies arī tie cilvēki, kurus es Saeimā esmu iepazinis un pret kuriem es gribētu būt žēlsirdīgs un par viņiem domāt labi... nāks tā diena, kad vajadzēs domāt, vai viņi patiešām to sodu ir pelnījuši. Un šī ir beidzamās dienas pārbaude. Tagad mēs redzēsim, kā mēs reaģējam pret tiem, kas, bez šaubām, kā citi cilvēki apliecinājuši mūsu izmeklēšanas komisijas priekšā, ir devuši rīkojumus, lai novērtē “Latvenergo” par 24 miljoniem. Un redzēsim, vai šis kungs paliks savā vietā kopā ar savu Šadinovu un citiem. Vai mēs patiešām negribam pat šinī vēlajā stundā distancēties no tādiem cilvēkiem? Es saku, ka mums tas ir jādara, ja mēs gribam paturēt kaut mazdrusciņ pašcieņas!

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs.

G.Valdmanis. Es jūs lūgtu paziņot tautai šo vēlmi, un es gribētu lūgt tos, kas grib būt mani draugi, atbalstīt to...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis. Privatizācijas aģentūras komanda ir jāatlaiž tūlīt. (Starpsauciens: “Pilnīgi pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vēlreiz informēšu jūs par procedūru. Vispirms mēs tagad lemsim par to, vai Prezidijam vispār ir šajā sēdē jāziņo par šo patstāvīgo priekšlikumu. Ja lēmums būs pozitīvs, tad Prezidijs ziņos, un tad, ja neviens deputāts neiebildīs, šis jautājums tiks iekļauts kā pēdējais šīs sēdes darba kārtībā. Ja kaut viens iebildīs, tad šāds jautājums vispār netiks iekļauts šīs sēdes darba kārtībā.

Tātad vispirms lemsim par to, vai Prezidijam ir tagad jums jāziņo par šo patstāvīgo priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Balso 47 deputāti. Tas ir nepietiekami, lai pieņemtu lēmumu.

Lūdzu atkārtot zvanu! Atkārtot balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu piedalīties balsojumā. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 12, atturas - 12. Tātad tiek pieņemts lēmums, ka Prezidijs ziņos par šo patstāvīgo priekšlikumu.

Vai kādam no deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā kā pēdējais? Nav iebildumu. Tas tiek iekļauts kā pēdējais šīs sēdes darba kārtībā.

Un vēl. Saeimas Prezidija vārdā es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu pieprasījumu par likuma par sapulcēm, gājieniem un piketiem neievērošanu un pārkāpšanu. Tas ir adresēts Ministru prezidentam Krastam, tieslietu ministram Rasnačam un iekšlietu ministram Krastiņam, un to ir parakstījuši deputāti Rubins, Strods, Saulītis, Ozoliņš, Valdmanis, Grinovskis, Grinbergs, Bekasovs, Lujāns un Veldre. Te ir rakstīts, ka tas ir steidzams, taču to nav iespējams izdarīt, jo tad tas bija jāiesniedz iepriekšējā dienā līdz pulksten 12.00. Neviens nelūdz vārdu, lai sniegtu motivāciju... Raugoties ekrānā, es nevaru šobrīd izprast, kuri ir pieteikušies debatēs.

Lai sniegtu motivāciju, vārdu lūdz Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Rubina kungs, jums ir piecas minūtes, pēc tam tas tik un tā tiks nodots Pieprasījumu komisijai.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Andris Rubins - Latvijas Atdzimšanas partija.

Deputāti! Valstī netiek ievērots likums un tiek ierobežota demokrātija. Mēs, Latvijas Atdzimšanas partija, Rīgā, Vērmanes parkā rīkojām piketu, un šis pikets bija par demogrāfisko krīzi Latvijā. Par demogrāfisko krīzi Latvijā un tās cēloņiem. Pikets bija par to, ka Saeima un valdība nerisina šo jautājumu, neko nedara demogrāfiskās krīzes novēršanai un demogrāfiskās situācijas uzlabošanai Latvijā. Neviens nesaprot, kā to var uzlabot. Uzlabot var vienkārši. Ja mēs pārtrauksim to korupciju, kas pašreiz notiek... Vakar vai aizvakar mēs televīzijā dzirdējām, ka Latvija ir viena no viskorumpētākajām valstīm pasaulē. Tas viss notiek tāpēc, ka jūs, vadošās varas partijas, klausāt saviem “naudas maisiem”, Latvijas tautas asinssūcējiem, kas jums diktē visus noteikumus. Tas ir tāpēc. Un tāpēc jūs esat pret to, ka tiktu apspriests jautājums par demogrāfisko krīzi, par šo situāciju, ka 19 000 bērnu neiet skolā, ka pie mums ir viszemākā dzimstība. Kāpēc tas tā ir? Tāpēc, ka cilvēkiem nav nodrošinājuma. Nekāda nodrošinājuma nav, nav darba. Vecie mirst tāpēc, ka viņi nezina, kā izdzīvot, kā samaksāt. Mirst no tā stresa. Un padomājiet, ko dara Rīgas Dome! Rīgas Dome, kuras vadībā ir “Latvijas ceļš” un “Tēvzemei un Brīvībai”, iedod mums kādu vēstuli, kuru parakstījis ir Grīnbergs un kurā rakstīts, ka viņi aizliedz rīkot mums piketu Vērmanes parkā, jo Vērmanes parks esot izīrēts Jaunajai partijai. Izrādās, ka Jaunā partija, kuras vadībā ir Pauls ar Šleseru, jau ir nopirkusi Vērmanes parku jeb to izīrējusi uz 25 gadiem, un tāpat Stacijas laukumu. Iedzīvotāji pat nezina, ka Rīgas Stacijas laukums arī vairs nepieder Rīgai. Izrādās, ka Jaunā partija to kontrolē.

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, tuvāk lietai! Runājiet par to, ko jūs pieprasāt.

A.Rubins. Paldies, iešu tuvāk lietai.

Saprotiet, 16.septembrī atnāca policisti, bet arī viņi nesaprata, kāpēc jāizklīdina mūsu pikets, kas notika Vērmanes parkā. Mēs, 7.Saeimas deputātu kandidāti, mierīgi stāvējām ar plakātiem, un likums paredz, ka mēs varam piketēt bez jebkādas atļaujas. Taču viņi ir uzrakstījuši vēstuli, ka viņi aizliedz. Grīnbergs parakstījies. Bet kas ir Grīnbergs? Jūs taču zināt - “Tēvzemei un Brīvībai”. Un kam tad lai mēs sūdzamies? Mēs iesniedzām prasību tiesā. Jāizskata trīs dienu laikā. Bet ko tiesa saka? Tiesa saka: “Prasiet Rasnačam, lai nodrošina mūsu tiesas! Mēs nevaram trīs dienu laikā izskatīt.” Kas ir Rasnačs? “Tēvzemei un Brīvībai”. Tāpēc mēs rakstām pieprasījumu Ministru prezidentam, tieslietu ministram un iekšlietu ministram. Paklausieties, mēs nevaram Rīgā piketēt! Visur citur Latvijā, kur vien mēs braucam, visur mums atļauj piketēt. Visur paskatās, ka tas ir miermīlīgs pikets: lūdzu, piketējiet! Taču te “tēvzemieši” sēž un visas tās nelikumības atbalsta. Tādēļ pirmām kārtām mēs pieprasām, lai tiktu ievērota demokrātija. Tas nav demokrātiski, un tāds likums ir jāatceļ. Rīt ir paredzēta tiesa pulksten 8.30, jo Latvijas Atdzimšanas partija pieprasa atcelt šīs nelikumības. Es domāju, ka tiesa būs objektīva un tiks atcelts tas likums, un mēs pieprasām, lai pēc tam par rezultātiem ziņo visos masu informācijas līdzekļos. Un es domāju, ka turpmāk tādas nejēdzības nenotiks. Vienalga, vai tas ir Vērmanes parks vai Stacijas laukums, mēs nedrīkstam izīrēt mūsu zemi citiem - ārzemju kapitālistiem.

Tāpēc es lūdzu, lai tas pieprasījums tiktu pieņemts. Protams, ja Kārtības rullis neatļauj to izskatīt kā steidzamu šodien, tad tas tiks izskatīts nākamnedēļ. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais ir darba kārtības jautājums nr.17 (jaunajā redakcijā tas ir jautājums nr.31) - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam adresētā vēstulē Latvijas Republikas Valsts prezidents paziņo, ka šā gada 17.septembrī pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” viņš nosūta atpakaļ Saeimai. Ņemot vērā, ka normas nav saskaņotas ar valsts sociālās apdrošināšanas budžeta aprēķiniem, un pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, Valsts prezidents prasa otrreiz caurlūkot 1998.gada 17.septembrī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.

Atklājam debates. Pirmais šajā jautājumā runās Kārlis Leiškalns - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Augsti godātie deputāti un arī klātneesošais Viņa Ekselence Valsts prezidenta kungs! Jau pašā sākumā pateikšu, ka es aicināšu šoreiz atbalstīt Valsts prezidenta ierosinājumu nodot komisijām šo likumu otrreizējai caurlūkošanai.

Ir beidzies kārtējais politiskais šovs. Nebūtu jau nekas slikts, ja šis šovs būtu noticis tikai šajā zālē, kur klātesošie deputāti pasmietos par kādu no atrakcijām, bet šajā šovā tika iesaistīta visa sabiedrība, sabiedrības lielākā daļa, visi pensionāri, gan tie, kas strādā un saņem pensijas, gan tie, kas saņem vienkārši pensijas, gan arī tā milzīgā sabiedrības daļa, kuriem šobrīd nav ne darba, ne pensijas. Arī par šo sabiedrības daļu mums ir jādomā un jāatbild. Valsts prezidents saka, ka likums nav pietiekami sagatavots, un jāteic, ka šā likuma projekts, kas atrodas Saeimas izskatīšanā divus gadus no vietas, tik tiešām nav pienācīgi sagatavots, jo ne reizi no Labklājības ministrijas mēs neesam ieguvuši konkrētu informāciju. Man kā deputātam ir jāsaņem precīza informācija, lai es varētu lemt par šiem jautājumiem. Lai gan trešajā lasījumā Saeima neatbalstīja jeb nepieņēma (es nebiju iesniedzis; izņēmums bija viens instruktīvs priekšlikums) nevienu manu priekšlikumu, atbildība par šo likumu lielākā vai mazākā mērā šobrīd gulstas uz mani.

Parlaments - vai tā būs 6.Saeima vai 7.Saeima? - atrisinās visas problēmas. Es to jums varu apsolīt. Atrisinās strādājošo pensiju pārrēķina problēmu, atrisinās paātrinātas indenksācijas problēmu, atrisinās visas problēmas, kas saistās ar pensionāru situāciju šajā zemē. Visas politiskās partijas ir solījušas ekonomikas pieaugumu vismaz par 6 vai 7%, darba algu pieaugumu, līdz ar to būs vieglāk risināt šīs problēmas. Izskatot likumprojektu, nedz komisijā... nē, komisijā noteikti bija... nedz frakcijā ne reizi nebija ieradies nedz labklājības ministrs, nedz Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Patiesībā līdz trešajam lasījumam neparādījās neviena iebilde, un mans vienīgais priekšlikums, kas tapa iesniegts pēc labklājības ministra ieteikuma (personīgi Makarovs man to lūdza), bija noteikt to, ka pārrēķināt pensijas pēc jaunās formulas var vienīgi tiem pensionāriem, kas aizgāja pensijā pirms reformas. Šo lūgumu es izpildīju, un tā tad arī kļuva par otrā lasījuma redakciju. Patiesībā tā ir Labklājības ministrijas inspirēta. Saeima to atbalstīja arī likumprojekta galīgajā, trešajā, lasījumā.

Tātad ir vairāki jautājumi, kuri mani interesē šobrīd un uz kuriem es vēlētos saņemt atbildes no Labklājības ministrijas. Cik Latvijā ir strādājošo pensionāru? Kāda ir viņu vidējā izpeļņa? Kāda ir viņu vidējā pensija? Kāds ir viņu “džī” vai nostrādāto gadu skaits? Kāda ir viņu vidējā prognozējamā pensija pēc pārrēķina? Cik daudz viņi iemaksā pašvaldību un veselības aprūpes budžetā gadā? Cik viņi iemaksā sociālajā budžetā gada laikā? Cik līdzekļu no sociālā budžeta gada laikā nepieciešams, lai noformētu viņu pensijas atbilstoši viņu iemaksu algai? Vai valsts ir gatava atmaksāt šiem cilvēkiem pārmaksāto, ar ienākuma nodokli neapliekamo minimuma daļu?

Otrais sektors. Cik Latvijā ir strādājošo pensionāru, kuru iemaksu alga pārsniedz vidējo iemaksu algu valstī? Kāda ir viņu vidējā izpeļņa? Kāda ir viņu vidējā pensija? Kāds ir viņu vidējais “džī”? Kāda ir viņu vidējā prognozējamā pensija pēc pārrēķina? Cik daudz viņi iemaksā sociālajā budžetā gada laikā? Cik līdzekļu no sociālā budžeta gada laikā nepieciešams, lai noformētu viņu pensijas atbilstoši viņu iemaksu algai?

Trešais sektors. Cik Latvijā ir strādājošo pensionāru, kuru algu iemaksa ir zemāka par vidējo algu iemaksu valstī? Kāda ir viņu vidējā izpeļņa, kāda ir viņu vidējā pensija, kāds ir viņu vidējais “g”, kāda ir viņu vidējā prognozējamā pensija pēc pārrēķina, cik viņi iemaksā sociālajā budžetā gada laikā, cik līdzekļu no sociālā budžeta gada laikā nepieciešams, lai noformētu viņu pensijas atbilstoši viņu algu iemaksai? Un likums būs sagatavots tajā mirklī, kad mēs visu šo redzēsim un zināsim, cik un kādā veidā ir jāpatērē līdzekļi šim pārrēķinam. Cik cilvēkiem tas ir jāizdara, cik cilvēkiem ir izdevīgi to darīt un kādā veidā tas ietekmē sociālo budžetu.

Likums, pēc mūsu iecerēm, stāsies spēkā tikai ar nākamā gada 1.janvāri. Līdz ar to šāgada indeksāciju tas neskar. Es domāju, ka šis politiskais šovs vairāk bija domāts vienam mazam, klusam likumiņam, kas šobrīd mēģina iezagties Saeimas darba kārtībā, - un tas ir par īpašumu atdošanu baltvāciešiem, kas tieši skars 43 tūkstošus Rīgas iedzīvotāju.

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, piecas minūtes ir pagājušas.

K.Leiškalns. Paldies. Es beidzu.

Sēdes vadītājs. Nākamā vēlas runāt Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Visi šie jautājumi, uz kuriem no tribīnes mēģināja rast atbildi Leiškalna kungs... Vismaz puse no tiem ir pieejama kaut vai tūlīt komisijā. Cienījamie klausītāji, pajautājiet deputātiem, kuri runās jūsu priekšā, vai viņi trīs gadu laikā nav uzzinājuši, kur iegūt informāciju. Tātad, ja jūs šo likumprojektu taisāties pārtaisīt oktobrī un to tagad nepieņemt, tad tas nozīmē, ka nebūs jaunās indeksācijas, tas nozīmē, ka apgādnieka zaudējuma pensija par vienu bērnu paliks tikpat maziņa, kāda tā ir, un ar to arī beigsies viss šis šovs, ko izraisīja Leiškalns pagājušajā sēdē. Cienījamie kolēģi, es jūs aicinu nodot šo likumprojektu atpakaļ komisijai, lai 8.oktobrī mēs varētu to pieņemt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Modrim Lujānam - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātam.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, ir skumji no malas noskatīties, ka šis viss ir pārvērsts, kā jau Kuprojanovas kundze un arī Leiškalna kungs paziņoja, par politisku šovu. Kārtējo reizi es varu viņus abus apsveikt: vienu kā bijušo vairākuma pārstāvi, otru - kā esošo vairākuma pārstāvi, par to, ka veiksmīgi ar Makarova un pašu rokām ir sarīdīti savā starpā pensionāri.

Es iedomājos, ar kādām jūtām mūs šodien klausās tie pensionāri, kuri bija cerējuši, ka patiešām no jaunā gada viņiem būs nedaudz cilvēciskākas pensijas, ka viņi varēs nedaudz normālāk dzīvot. Mēs esam viņus piemānījuši. Leiškalna kungs, Kuprijanovas kundze un Makarova kungs, jūs pakarinājāt tam nabaga pensionāram pie deguna to “suņa” desas gabalu, šajā gadījumā - šos pāris latu pensijas palielinājumu, bet tagad jūs skaļi sakāt: zināt, mēs tikai pajokojāmies. Nu tad pasiekalojieties, bet tagad mēs noņemsim!

Es personīgi jūs aicinu... Es arī skatos, ka cienījamais kliedzējs Makarova kungs nav pat atnācis. Viņš laikam jūtas apmierināts, jo Ulmaņa kungs jau ir atsūtījis likumprojektu atpakaļ, un tad jau mēs, piedodiet, kā tautā saka, “šestjorka”, tūlīt nobalsosim, jo mums ir jāciena prezidents un politiskā šova taisītāji...

Es aicinātu šajā gadījumā Ulmaņa kungu neatbalstīt, es aicinu, lai šis likums stājas spēkā, jo es domāju, ka, ja šī valdība nav spējīga realizēt to, lai sociālajā budžetā būtu nauda nākošgad, tad patiešām nav ko uztraukties. Drīz būs vēlēšanas, un pensionāri jau saprot, kurš ir īstais tautas draugs. Un visi pensionāri, kas mūs klausās... viņi neviens un nekad nav runājuši par to, ka pārējiem pensionāriem nav jāpalielina indeksācija. Runa ir par to, lai pensijas kļūtu normālas, lai tās kļūtu civilizētas un no pabalstiem pārvērstos par pensijām, par kurām katrs zina. Turklāt katrs grib saņemt normālu pensiju. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Un šajā gadījumā kauns ir valdībai, kura tikai provokatīvi paziņo, ka, lūk, mēs nerisināsim. Ejiet, Makarova kungs, prom, neviens jau neraudās par to! Un tad vajag arī pateikt, ka ir 11 tūkstoši pensionāru Latvijā, - to Makarova kungs pats ir deklarējis -, kuri strādā un saņem šodien tās mazās pensijas un arī vēl ierobežotu algu. Pie tam ne jau aiz labas dzīves cilvēki šodien strādā. Arī tādēļ, ka šo cilvēku darbarokas ir vajadzīgas, jo skolās daudzi skolotāji par tām mazajām algām nevar strādāt, un tie ir pensionāri, kas strādā skolās. Tāpat ir ar ārstiem. Daudzās vietās tie ir cilvēki, kuri saņem šo mazo algu, un tā pensija iznāk kā papildlīdzekļi izdzīvošanai.

Tāpēc es aicinātu - vēlreiz saku - nepakļauties nekādai demagoģijai un diemžēl ierosinu noraidīt šo Ulmaņa kunga iniciatīvu. Es vēlreiz saku: neatbalstīsim viņa attieksmi pret šo projektu! Ulmaņa kungs gan šodien šeit nesēž, jo viņam laikam pensionāru pensija nedraud, un tāpat arī Makarova kungs...

Mums šodien būtu cits jautājums jārisina, tas, kādēļ sociālais nodoklis netiek iekasēts, kādas ir problēmas, un, ja valdība nav spējīga to nodrošināt, tad es vēlreiz saku, ka tai ir jāiet prom. Un es ceru, ka jaunā valdība, kas būs varbūt jau novembrī, tomēr būs daudz spējīgāka par šiem ministriem. Man arī izbrīnu rada tas, kādēļ Makarova kungs ir tik ļoti satraucies par nākošo gadu. Es domāju, ka nākošajā gadā viņš būs vai nu pensionārs, vai varēs strādāt kādā valsts iestādē un saņemt to atalgojumu vai to pensiju, ko pats ir radījis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Leonards Stašs - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mani vairāk uztrauc šis ātrums un šī steiga, ar kādu šis, tā saucamais, process no Ulmaņa kunga puses tika virzīts. Ceturtdien mēs pieņēmām šo likumu trešā lasījumā, bet jau sestdien bija zināms, ka Ulmanis pret to protestēs. Es mēģināju kaut ko uzzināt un atklāju, ka Ulmanis nav ne ar vienu konsultējies - ne ar Latvijas Pensionāru federāciju, ne ar kādu citu pensionāru apvienību vai kādu klubu un tā tālāk. (Starpsauciens: “Ar Krastu konsultējies!”) Tas nozīmē, ka trīs bļauri nobļāvās, ka mums trūkst naudas un ka viņi demisionēs, kā te izteicās, un ar to pietika, lai Ulmanis atsūtītu mums atpakaļ šo likumprojektu.

Es domāju, ka Valsts prezidents kā tāds ir šķīrējtiesnesis, ka viņam vajadzēja vismaz uzklausīt abas puses, kārtīgi izpētīt šo jautājumu, varbūt pat vairākas reizes sasaukt kopā ieinteresētās puses un tad lemt, kas un kā, bet Ulmanis, kā redzams, sevi uzskata par tādu... kā lai jums to pasaka... par Dievu vai par tādu cilvēku, kurš visu zina un visu saprot. Viņš uzreiz ar vienu savu parakstu atsūtīja mums atpakaļ: sak, pārskatiet, lūdzu!

Es uzskatu, ka likumprojekts ir pareizs, ka likums ir pieņemts pareizi, tāpēc atzīstu, ka šis likumprojekts nav jānosūta komisijai, tas ir jāatstāj tāds, kāds tas ir, bet tas, ka Makarova kungs mums solās demisionēt... Es domāju, ka nekas arī nenotiktu, ja viņš šodien aizietu, jo mums vēl atlicis ir tikai viens mēnesis līdz tam brīdim, kad “nomirs” šī valdība pati par sevi kopā ar Makarova kungu. Es domāju, ļausim tai nomirt dabiskā nāvē un nepasteidzināsim tās lietas. Ja nu viņš grib, tad es domāju, ka mēs iztiksim arī bez Makarova. Jā, un kā teica Leiškalns, to lietu vairs nevajadzētu arī vilkt garumā, nevajadzētu taisīt šo šovu, bet vajadzētu atstāt to tādu, kāda tā ir. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Runājot par šo likumu, tiešām ir jāsaka, ka tas ir pirmsvēlēšanu šovs, kā to pareizi Leiškalna kungs teica. Taču vajag paskatīties, kāds bija šis balsojums iepriekšējā sēdē. Par saskaņotu likumprojektu iestājās apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”, un daļa no “Saimnieka” arī nobalsoja par to, kāds bija valdības viedoklis. Un tiešām tas bija tāds pirmsvēlēšanu “gājiens” no “Latvijas ceļa” puses. Taču šobrīd Leiškalna kungam ir radusies prāta apskaidrība un viņš pats parādīja, cik ārkārtīgi daudz neskaidru jautājumu viņam ir, tāpēc es vienkārši brīnos, kāpēc šie jautājumi netika noskaidroti pirms tam, kad šie priekšlikumi tika iesniegti. Un priekš tam ir valdība. Valdība strādā, un valdība šos jautājumus noskaidro, un tādēļ arī bija normāls priekšlikums par pensiju reformu. Mūsu partija nav viendienīši, kuri domā pēc iespējas labāk izskatīties tikai uz vēlēšanām, taisot populistiskus gājienus, bet pēc tam lai nākošā valdība dara, ko grib.

Mēs vienmēr esam aizstāvējuši domu, ka visai šai reformai ir jābūt saskaņotai, ka ir jāuzņemas atbildība par turpmāko darbību un par pensiju reformu kopumā. Un tādēļ es aicinātu nodot šo likumprojektu atpakaļ komisijām un izturēties pret šo jautājumu atbildīgi, nedomājot tikai par pirmsvēlēšanu populismu, bet gan domājot par to, kā šī reforma darbosies vairāku gadu garumā.

Sēdes vadītājs. Nākamā runās Ilga Kreituse - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Pirmais, ko es gribu teikt, ir tas, ka tiem deputātiem, kuri šeit spēlē šovu, vajadzētu doties uz Vērmanes parku - uz “Vernisāžu” un netraucēt tiem, kuri šeit grib strādāt un kaut ko arī atrisināt. Tāpēc nevajag pataisīt par klaunādi vietu, kur šobrīd risinās diezgan traģisks jautājums.

Pirmais, ko gribu teikt, ir tas, ka Ulmaņa kungs nav ieraudzījis ekonomisko pamatojumu. Es to nekādi nevaru ieraudzīt arī Ulmaņa kunga atsūtītajā dokumentā. Es nekādi nesaprotu, kāpēc man būtu jāskrien pakaļ Kuprijanovas kundzei un jālūdzas dokumenti, lai saprastu, kas ir ierakstīts likumā, lai gan, teikšu godīgi, tanī sēdē, kur es piedalījos un kur apsprieda manu priekšlikumu par šiem grozījumiem Pensijas likumā, šādu materiālu komisijā nebija. Un arī Labklājības ministrijas pārstāve uz manu jautājumu varēja atbildēt tikai aptuveni.

Es saprotu, ka katrs pensionārs ir cilvēks un ka katram cilvēkam ir svarīgi, kā viņš dzīvo. Un man vārds “aptuveni” liekas ņirgāšanās par šiem cilvēkiem.

Otrs moments - par skaitļiem. Šobrīd Latvijā tiek nosaukti trīs skaitļi par strādājošiem pensionāriem. 60 000 minēja Jurdžs, Daugavpilī tiekoties ar pensionāriem.

63 000 - minēja Makarovs - labklājības ministrs, runādams šeit, Saeimas zālē.

67 000 uzrāda statistika.

Ja jūs kādā kaut cik normālā darbā pieļautu svārstības plus vai mīnus 10%, tad šis darbs tiktu novērtēts kā nekvalitatīvs. Un, ja tas būtu zinātniskais darbs, tad jūs saņemtu negatīvu novērtējumu.

Arī naudas summas, kas ir vajadzīgas, lai iedarbinātu šo mehānismu, ka strādājošais pensionārs neatmaksā neko, tieši tāpat tiek minētas trīs.

34 miljoni tiek minēti Makarova kunga aprēķinos. Lai gan teikšu godīgi, ka studiju gados, Vēstures fakultātē, rakstot diplomdarbu par zemnieku sociālo struktūru, aprēķini bija daudz, daudz precīzāki.

14 miljoni figurēja tad, kad likumprojektu atdeva atpakaļ Valsts prezidents. Tā ir minēts Prezidenta Kancelejas darbinieku interpretējumā.

3,3 miljonus ir minējuši eksperti, kuri ir veikuši šādus aprēķinus.

Nākamais - par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.Tajā nosauktas divas minimālās algas. Kā tas tagad būs? Divas minimālās algas, un maksā atpakaļ! Taču indeksē līdz trijām minimālajām algām. Kā tad būs - indeksēs un atmaksās? Kādu putru tad mēs šeit gribam ievārīt? Pat sāli nemeklējot.

Un pēdējais, ko es gribu teikt. Tas, kas ir noticis šobrīd valstī, manuprāt, ir nosaucams par amorālu - amorālu pēc savas būtības un satura. Amorāls tāpēc, ka valdība ir izmantojusi iespēju (tāpat kā vecos laikos), meklēt vainīgo un šoreiz uzrīdījusi strādājošo pensionāri - pensionēto skolotāju - tai, kura jau ir aizgājusi pensijā, tādai pašai savai kolēģei, sakot, ka viņa būs tā, kas atņems to dienišķo maizīti.

Es zinu tikai vienu iekārtu, kurā vienmēr bija vainīgi divi faktori: vai nu četri gadalaiki, vai mūžīgais imperiālisms. Šodien izrādās, ka Latvijas pensiju sistēmas lielākais ienaidnieks ir strādājošais pensionārs.

Bet kas tad sastāda pēc savas struktūras šos 60 000? Tie ir skolotāji, tās ir apkopējas, tie ir ārsti, medmāsas, sētnieki un tamlīdzīga darba veicēji, kuriem, lai dabūtu 80 latu pensiju, uz papīra ir jāpelna 200 lati. Tad es atvainojos!

Finansu ministra kungs! Kurš pensionēts skolotājs Latvijā pelna 200 latus? Es nezinu tādu. Ja jūs tādu zināt, tad pasakiet! 38 gadu darba stāžs, sieviete aiziet pensijā, knapi, knapi sasniedzot 38 gadu darba stāžu, ja viņa strādā no 18 gadiem. Patiešām, vai jums nesāk kaut kas klibot domāšanā? Kāpēc tādā veidā tagad cilvēkiem ir jārada panika? Kāds sakars šāgada indeksācijai ir ar nākamā gada sociālo budžetu?

Budžets katru gadu ir savs. Pašlaik Labklājības ministrija ir sagrābusi, cik vien var. Es gribu teikt šos vārdus, ja jūs tā runājat par izglītību. Jūs esat apzaguši izglītību, un jūs ņirgājaties par Izglītības un zinātnes ministriju, paziņodami, ka tur ir 2000 kadru nākuši klāt. Lasiet “Rīgas Balsī” Roberta Zīles paziņojumu, kur sacīts, ka izglītībai naudu nevar dot tāpēc, ka nav samazināts skolotāju skaits. Redzat, ārstu skaits ir samazināts, tāpēc viss ir kārtībā. Man šķiet, ka nevis darbinieku skaita samazināšana, bet gan kvalitāte un izglītības sistēmas realizācija ir galvenā reformas sastāvdaļa.

Es gribu pateikt tikai vienu: nobalsosim jau šodien pat, un droši vien dosim atpakaļ, un visu pamatos ar to, ka zālē sēž deputāti, kuri no tā kaut ko iegūs. Tā ir spekulācija! Spekulācija - es vēlreiz atkārtoju - uz manu kolēģu docētāju, pensionēto skolotāju, apkopēju un medmāsu rēķina.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Kreituses kundze!

I.Kreituse. Es gribu lūgt vēl 30 sekundes.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles: “Nav!”) Lūdzu - 30 sekundes ir jūsu rīcībā!

I.Kreituse. Es saprotu, ka Dobeļa kungam vienmēr ir iebildumi, ja neglauda viņu pa spalvai kā suni.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Kreituses kundze...

I.Kreituse. Augsti godātie deputāti! Es gribētu jums lūgt tikai vienu: - to, ka, noraidot un paņemot atpakaļ komisijā šo likumprojektu, vajag valdīt vēsam saprātam un reāliem aprēķiniem, kam jābūt noliktiem priekšā, lai varētu pieņemt reālu lēmumu. Bez tam vajag atcerēties otru momentu - indeksāciju. Indeksāciju, kurai ir jānotiek tūlīt.

Es gribu pateikt vēl vienu lietu. Ja kāds šajā zālē saka, ka indeksācija nevarēs notikt, tad šis cilvēks gatavojas pārkāpt Latvijā pieņemtos likumus, kuri nosaka divreizēju indeksāciju gadā. Tāpēc nevajag mānīt cilvēkus!

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas, Kreituses kundze!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pirms turpinām debates, ir jāizskata Saeimas Prezidijam iesniegtais desmit deputātu priekšlikums: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 65.pantu ierosinām slēgt runātāju sarakstu debatēm par likuma “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” otrreizēju caurlūkošanu.”

Deputāti var runāt “par” vai “pret”.

Modris Lujāns vēlas runāt. Lūdzu! Lujāna kungs, vai jūs runāsiet “par”? “Par”.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es patiešām arī reizēm iejūtos Makarova kunga ādā un “tēvzemiešu” finansu ministra ādā. Cienījamie klausītāji! Vai tad tas ir nopietni? Un kam ir vajadzīgas šīs debates?

“Latvijas ceļš” savulaik nāca ar savu doktrīnu: “Jo mazāk pensionāru, jo mierīgāka dzīve Latvijā!” Šī doktrīna ir jāattīsta līdz galam. Jo mazāk Latvijā paliks jūsu, cienījamie pensionāri, jo mūsu valdībai un valdošajam vairākumam būs mierīgāk. Neviens nestāvēs ārā un nepiketēs, neviens “netrobelēs”, un visi klusām un mierīgi aizies paši uz kapsētām un atrisinās šo jautājumu. Būs liela naudas ekonomija, un būs iespēja ātrāk pievienoties Eiropas Savienībai un NATO.

Tādēļ es noteikti piekrītu šiem desmit kolēģiem, kas ir parakstījušies par to, ka šī diskusija vispār nav vajadzīga. Es pilnībā uzticos cienījamajam Valsts prezidentam Ulmaņa kungam, kurš noteikti, naktīs smagi raudot un domājot par jums, cienījamie pensionāri, ir atrisinājis šo jautājumu. Tādēļ es noteikti aicinu: cienījamie kolēģi, nedomāsim! Būsim dumji, muļķi un nerunāsim un nediskutēsim! Mums ir jābalso tā, kā mums parādīs pirksts. Tā, kā to parāda Ulmaņa kungs, Krasta kungs un Makarova kungs. Jums, pensionāri, tādēļ nevajag uztraukties. Jums, vismaz strādājošajiem pensionāriem, tuvākajā laikā nav vajadzīgs nekāds pensijas palielinājums. Tas ir šo kungu nopelns, to jūs dzirdējāt.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns runāja “par” šo priekšlikumu. Gundars Valdmanis ir pieteicies runāt “pret” šo priekšlikumu. Centieties iekļauties piecās minūtēs, Valdmaņa kungs! (Zālē troksnis.)

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Centieties netraucēt mani, kad es runāju. (Zālē smiekli un aplausi.)

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”. Pirmais saraksts.

Prezidij! Sadarbības padome! Ļoti īpatnējais Prezidenta kungs! Viņš arī ir strādājošais pensionārs. Viņš zina, par ko ir runa. Es domāju, ka, ja viņš mums sūta atpakaļ kaut ko, tad vajadzētu iekļaut viņu runātāju sarakstā. Jo, redz, viņš laikam ir gudrs, kaut ko zina. Viņš māk būt strādājošs pensionārs, viņam darba devējs uzbūvē dzīvokli, pat ar kristāla ziepjutraukiem. Viņam būs pensija, uz kādu ļoti reti kāds Latvijā varētu cerēt. Ja ir pareizi tie stāsti, tad viņam būs arī dēļ kontrabandas un citām lietām lieli privāti nopelni.

Viņam vajadzētu atnākt un paskaidrot savu viedokli par pensijām. Mēs varbūt varētu piekrist...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jūs esat pieteicies debatēs. Jūs arī runāsiet debatēs, jo jūs esat sarakstā viens no tiem, kuri līdz šim ir pieteikušies. Taču tagad runājam par procedūru.

G.Valdmanis. Mēs runājam, vai nevajadzētu papildus iekļaut vēl kādus cilvēkus tajā sarakstā, kurā ierakstīti tie, kas pieteikušies runāt par šo jautājumu. Es domāju, ka vismaz Prezidentam vajadzēja atstāt vietu šajā sarakstā. Viņam taču kaut kādi dziļi ieskati ir. Viņš ir tā “baltā pūce”, kas tur stāv par mūsu tautu un kas mūs sargā, kas uzskata, ka mežabrāļi un tie, kas cīnījās par Latvijas brīvību, pret boļševikiem, - ka viņi ir fašisti un ka mēs, latviešu tauta, šāvām žīdus. Viņam nāk tādas vīzijas par patiesību, kādas ļoti retam cilvēkam nāk. Viņš tādā augstā krēslā sēž. Es nezinu, ko viņš dzer vai smēķē, bet viņam nāk ilūzijas par patiesību.

Viņš mums ir sūtījis vairākus likumus atpakaļ. Bet nekad nav atnācis un paskaidrojis, kāpēc. Nav paskaidrojis, vai Sadarbības padome, Primakovs vai kāds cits to grib.

Atļausim cilvēkiem izteikties “par” vai “pret”, pastāstīt, cik ļoti viņiem sirds sāp par pensionāriem, par tādiem pensionāriem vai par citādiem pensionāriem! Mūsu tauta ir tā apzagta, ka nevienam nav nopietnas pensijas. Nopietnas pensijas ir Prezidentam, Sadarbības padomes kontrabandistiem, bet tautai, kā jūs redzat, piga!

Un tiem, kuri ir spējuši strādāt vēl, viņu pensijas ir iznīcinātas. Kāpēc viņiem tas mazums, kas viņiem ir palicis, būtu jāatmaksā?

Sēdes vadītājs. Centieties turēties pie lietas, Valdmaņa kungs! Par procedūru runājiet.

G.Valdmanis. Pie lietas pieder tas, ka mums vajadzētu uzklausīt Pensionāru apvienību, mums vajadzētu uzklausīt arī to gudro kungu, kas ir nolēmis, ka mums šis jautājums ir vēlreiz jāpārskata. Jo, redz’, es neizprotu: mēs taču to visu jau izrunājām un nobalsojām. Un mums būtu jānoklausās arī Leiškalna kungs. Arī viņš uzreiz ir dabūjis kaut kādu vīziju, visu redz it kā ar Prezidenta acīm, kaut ko labāk saprot. Redz’, mūsu tautai trūkst tās vīzijas. Nāk vēlēšanu diena. Mēs nevaram saprast, ka vienu dienu ir komunists, bet otru dienu - nacionālists. Vienu dienu - “par”, nākamo dienu - “pret”.

Leiškalna kungs, jums ir tik lielas spējas mainīt kažokus. Jūs esat “par”. Par ko?

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, neveiciet dialogu ar zāli! Otrkārt, paskaidrojiet savu runāšanu “pret”.

G.Valdmanis. Es aicinu neslēgt runātāju sarakstu un uzaicināt Prezidenta kungu. Sarakstā ir kādi septiņi runātāji. Rezervēsim nākamo vietu Prezidenta kungam, lai viņš paskaidro, ko viņš atmaksās tautai no tās pensijas, ko nopelnījis par saviem lielajiem un labajiem pakalpojumiem. Kā viņš mums paskaidros, ka cīnās mūsu tautas labā? Kā viņš mums to paskaidros? Ir tik daudzas lietas, kas mani interesētu. Lai mums paskaidro! Viņš mums ir atsūtījis atpakaļ to, ko mēs esam jau nolēmuši. Mēs it kā negribam paši sevi cienīt. Kāpēc mums par to būtu jālemj otru reizi? Prezidents zina. Es nezinu. Lai viņš nāk un paskaidro! Ko mēs, muļķīši, šeit stāvēsim un runāsim? Mēs teiksim to pašu, ko beidzamajā reizē. Bet daži nebalsos tā, kā viņi balsoja tad. Kāpēc? Lai viņi nāk un paskaidro, kāpēc viņi grib mainīt savu balsojumu.

Es saprotu, ka tie, kas nāks runāt, runās tāpat kā beidzamajā reizē, minēs tos pašus argumentus. Es gribētu, lai nāk runāt tie, kas mainīs savas domas.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis. Lai paskaidro savu viedokli!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu - slēgt runātāju sarakstu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 16, atturas - 9. Tātad runātāju saraksts tiek slēgts. Debatēs ir pieteikušies astoņi deputāti.

Nākamajam debatēs vārds Jānim Lagzdiņam - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Pirmo reizi mēs strādājošo pensionāru pensiju problēmu apspriedām pirms vairāk nekā gada; tas notika blakuszālē, un arī tad debates bija ļoti karstas. Arī tolaik bija iesniegti vairāki priekšlikumi, arī tolaik ļoti asi uzstājās pret deputātu priekšlikumiem labklājības ministrs Makarovs, un arī tolaik mēs nevarējām tā īsti izšķirties, kādu variantu pieņemt. Tad vairums no jums savās debatēs norādīja, ka Labklājības ministrija nav iesniegusi konkrētus aprēķinus, cik daudz naudas no sociālā budžeta prasīs viens vai otrs priekšlikums. Un tādēļ tolaik mēs nevarējām pieņemt optimālo variantu. Labklājības ministrs Makarovs solīja, ka turpmāk viņš labosies un iesniegs konkrētus aprēķinus, cik daudz līdzekļu no sociālā budžeta ir nepieciešams, lai atrisinātu strādājošo pensionāru pensijas pārrēķināšanas jautājumus.

Kāda ir situācija? Mēs ilgāk nekā pusgadu šīs sesijas laikā izskatām Kārļa Leiškalna sagatavoto likumprojektu, bet labklājības ministrs nav atradis par iespējamu šā pusgada laikā iesniegt detalizētus, precīzus un konkrētus aprēķinus, cik daudz naudas būs nepieciešams no sociālā budžeta papildus, ja pieņems komisijas variantu, ja pieņems valdības variantu, ja pieņems Leiškalna variantu vai Ilgas Kreituses variantu. Mēs iepriekšējā lasījumā izskatījām četrus variantus. Sakiet, lūdzu, kādēļ mums ir vajadzīgs labklājības ministrs, kādēļ mums ir vajadzīgs šis departaments šajā ministrijā un šie eksperti? Kādēļ mums ir vajadzīga Sociālās apdrošināšanas aģentūra, ja tā nevar sagatavot konkrētus aprēķinus valsts vadītājiem, augstākajai likumdevējai institūcijai - parlamentam? Tās ir necieņa no labklājības ministra un Labklājības ministrijas puses.

Ko saka labklājības ministrs? Pēc tam, kad mēs pieņēmām trešajā lasījumā šos grozījumus, sākās histēriska kliegšana, ka, lūk, Leiškalna kunga priekšlikumi, salīdzinot ar valdības priekšlikumu, prasa papildus 35 miljonus no sociālā budžeta. Kāda ir patiesība? Ikviens, kurš prot izdarīt viselementārākās matemātiskās darbības, var izrēķināt, ka šis priekšlikums, kuru mēs pieņēmām, salīdzinot ar valdības variantu, papildus prasa no sociālā budžeta ne vairāk kā 6,7 miljonus. Taču tas ir teorētiskais aprēķins. Mēs vēl noteicām, ka pensijas nav jāatmaksā tiem strādājošajiem pensionāriem, kuru pensijas ir mazākas par divām minimālajām algām. Mēs zinām, ka ar nākamo gadu... tas bija valdības variants, Jurdža kungs... ar nākamo gadu minimālā alga būs 50 lati, tātad šī robeža būs 100 latu. Pēc maniem aptuveniem aprēķiniem, šī summa sakrīt ar Kreituses kundzes teikto, tā nepārsniedz apmēram 3,5 miljonus. Tas nozīmē, ka gada laikā nevarēs palielināt visiem pensionāriem pensijas par 65 santīmiem, ja pieņemtu Leiškalna kunga priekšlikumu. Un nekādu katastrofālu zaudējumu sociālajā budžetā nebūtu.

Godātie kolēģi! Tā kā joprojām nav skaidrības tādēļ, ka Labklājības ministrija nav pildījusi savu pienākumu un nav iesniegusi augstākajai likumdevējai institūcijai konkrētus aprēķinus, es uzskatu, ka no valstiskā viedokļa būtu lietderīgi šo likumprojektu nodot atpakaļ komisijām. Lai mēs nepārsteigtos, šo svarīgo jautājumu risinot. Es domāju, ka es izsaku daudzu savu kolēģu viedokli: mēs varētu vēlreiz no šīs augstās tribīnes vērsties pie labklājības ministra un pieprasīt labklājības ministram iesniegt gan komisijai, gan parlamentam precīzus detalizētus aprēķinus par visiem četriem trešajā lasījumā iesniegtajiem variantiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts, runās nākamais.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Andris Rubins - Latvijas Atdzimšanas partija, saraksts nr. 21.

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, jūs saņemat aizrādījumu par priekšvēlēšanu aģitāciju no Saeimas tribīnes!

A.Rubins. Izņemiet, lūdzu, ārā no mana laika šīs sekundes, ko jūs runājāt. Es pieņemu aizrādījumu.

Saraksts nr. 21.

Es esmu pret to, ka...

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, es jums vēlreiz aizrādu, ka šeit nav jāpiemin ne saraksts... Jūs varat pārstāvēt partiju, frakciju, esat deputāts, kas ievēlēts no konkrēta saraksta... Ja jūs vēlreiz apvainosiet sēdes vadītāju, es liegšu jums vārdu.

A.Rubins. Atvainojos. Es esmu pret to, ka mums ir jāpārskata šis likums par valsts pensijām. Es saprastu, ja Valsts prezidents lūgtu pārskatīt viņa pensiju, viņam ir noteikta pensija 750 latu mēnesī, un viņam alga ir 1500 latu. Es saprastu, ja Valsts prezidents lūgtu atlaist Privatizācijas aģentūru, kurā visiem ir alga apmēram 2000 latu mēnesī un prēmijas 8000 latu gadā. Es gribu teikt, ka valdība strādā tikai priekš sevis (Starpsauciens: “Pareizi!”) un ka pie tā, ka tās pensijas ir tik zemas, ka mūsu pensionāri knapi velk dzīvības, ir vainīgi tieši “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un arī “Latvijas ceļš” un pārējās varas partijas, kas jau 5. Saeimā pieņēma to Pensiju likumu. Tas viss pie tā ir novedis. Ja mēs gribam, lai būtu kaut cik normāla dzīve pensionāriem, tad pensijas ir jāpalielina tā, lai tās būtu vismaz iztikas minimuma līmenī (tas ir 83 lati mēnesī), un regulāri tās jāindeksē. Mēs, Latvijas Atdzimšanas partija, esam par to, un mēs to izdarīsim. Jāsamazina birokrātiskais aparāts vismaz par 50%. Un, ja Makarovs grib demisionēt, lai viņš uzraksta atlūgumu Saeimai, mēs labprāt to pieņemsim, un visa Latvija tikai aplaudēs. Tāpēc, ka “Tēvzemei un Brīvībai” nav spējīga valdīt, būt valdības vadītāja. Viņa nav spējīga atrisināt nevienu jautājumu. Tā tas bija arī ar skolām. Bija jūsējais ministrs Grīnblats...

Sēdes vadītājs. Centieties, lūdzu, turēties tuvāk lietai.

A.Rubins. Jā... Lieta ir ar to visu saistīta. Mēs nevaram risināt tikai Pensiju likumu un nerunāt kopumā par visu demogrāfiju. Samazināsim birokrātisko aparātu par 50% un pieliksim to naudu pie pensijām. Kur tad mēs to naudu ņemsim? Valsts garantēs graudu, gaļas un piena iepirkšanu, un - lūdzu! - cilvēkiem būs darbs, un viņi varēs iztikt. Mēs ierosinājām atcelt pacienta nodevu bērniem, invalīdiem, pensionāriem un maznodrošinātajiem. Es nesaprotu, kāpēc jūs, Amerika kungs, un jūsu partija “Saimnieks” nobloķēja to. Un tāpat “Latvijas ceļš” un “tēvzemieši”. Vai tad jūs neesat par to, lai pensionāriem atceltu pacienta nodevu?

Visas varas partijas, kas ir šeit! Es jums saku: jūs visi esat vienādi! Absolūti visas varas partijas ir vienādas. Un ar jums kopā...

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, lūdzu, tuvāk jautājumam par motivēto Valsts prezidenta vēstuli!

A.Rubins. ... ar jums kopā ir visa prese un visi masu informācijas līdzekļi. Jūs visi esat vienādi. Jūs sponsorē vieni un tie paši avoti.

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, jūs saņemat brīdinājumu.

A.Rubins. Amerika kungs, nepārtrauciet mani! Ja jūs gribat runāt debatēs, piesakieties, to dara ikviens deputāts, un nāciet runāt debatēs. Jūs esat...

Sēdes vadītājs. Lūdzu izslēgt Rubina kungam mikrofonu! Es liedzu jums vārdu, jo jūs nepakļaujaties sēdes vadītāja aicinajumiem runāt par lietu.

(Deputāts Rubins no zāles skaļi kaut ko kliedz.)

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, atbrīvojiet, lūdzu, tribīni. Rubina kungs...

Nākamajam vārds debatēs Kārlim Čerānam - frakcijas “Latvijai” deputātam. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Pensiju likums ir ļoti pateicīgs likums priekšvēlēšanu debatēm, jo tas skar pārāk daudzu cilvēku likteņus un te nu atkal var ļoti labi nospēlēt kārtējo skandāliņu starp koalīcijas partneriem, “Tēvzemei un Brīvībai” un “Latvijas ceļu”, kas patiesībā šajā Saeimā strādājuši kā cimds ar roku, tā saauguši. Un vēl pa starpu te tagad Kreituses kundze var nākt un pateikt kādu emocionālu runu, vēl šeit var no dažādām sīkpartijām cilvēki atnākt un izbļaustīties. Bet, ja mēs šeit runājam par valstī notiekošajiem amorālajiem procesiem, tad Pensiju likuma sakarā vispirms ir jājautā, kuri bija tie deputāti, kas nobalsoja par šo likumu šādā redakcijā. Tas būtu jāatceras, pirms šeit nākt un spēlēt uz tautas jūtām, pirms šeit nākt un naidot cilvēkus savā starpā. Taču amorālie procesi Pensiju likuma sakarā ir daudz plašāki. Tas ir ne tikai jautājums par strādājošajiem pensionāriem, kuru šeit mēģina visu laiku vilkt uz šīs augstās tribīnes; tas ir arī jautājums par valsts izlaupīšanas pārtraukšanu, un tas ir jautājums par to, lai cilvēka cienīgu pensiju varētu saņemt katrs, kas ir nostrādājis darba mūžu. Taču to nepieļauj Pensiju likuma shēma, kas ir pieņemta 5. Saeimā, un to nepieļauj šis jaunais Pensiju likums, kuru daži politiķi ir atļāvušies nodēvēt par modernāko Austrumeiropā. Šis Pensiju likums ir cinisma kalngals, un tas ir jālabo. Bet to izlabos 7. Saeima. 6. Saeima uz to nav spējīga. Es vairs negribu šeit šodien par to runāt. Es domāju, ka, vienalga, kādu lēmumu mēs pieņemsim, pie tā būs jāatgriežas 7. Saeimai.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Jurim Dobelim - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Man liekas, ka visiem vajadzētu runāt par to, ko darīt ar šo konkrēto dokumentu, nevis spriedelēt par citām partijām un par visādām laimēm un nelaimēm.

Es personīgi uzskatu, ka šie grozījumi ir neizdevies dokuments, un tas ir tomēr diezgan nepatīkams piemērs dažu mūsu kolēģu sasteigtai rīcībai, un tāpēc vienkārši vajadzētu padomāt, ko darīt ar to tālāk. Un acīmredzot vispareizākais tiešām būtu to novirzīt uz komisijām un izskatīt to, lai atrastu tiešām kādu kopīgu valodu mūsu starpā, jo šāds teksts, kāds tas ir, diemžēl ir absolūti nevajadzīgs, jo rada strādājošo un nestrādājošo pensionāru konfrontāciju. Tāds tas ir! Patīk tas vai nepatīk, bet mēs tam apstiprinājumu iegūstam sarunās gan ar vieniem, gan ar otriem.

Ja šeit no tribīnes runā par to, ka ir vajadzīgi tādi vai citādi skaitļi, cilvēki, kuri paši it kā ir ilgu laiku strādājuši pie šā projekta, tad tas ir lieki. Ja būtu bijusi nopietna interese uzzināt šos skaitļus, to jau sen varēja izdarīt, tāpēc nav vajadzības šeit no tribīnes kliegt, ka ir nepieciešams viens vai otrs skaitlis. To mierīgā sarunā varēja attiecīgi noskaidrot Labklājības ministrijā vai komisijā. Tā ka tā ir lieka runāšana. Un tagad, ja jau reiz vienas pozīcijas ir ieņemtas, tad vajadzēja tajās arī būt un šīs pozīcijas aizstāvēt. Par ko mēs tagad te runājam? Nu tad labklājības ministram tad un tad vajadzēja darīt to un to. Godātie kolēģi, bija neuzticības izteikšanas pieprasījums labklājības ministram, un tad jūs varējāt izteikties par to, ko jums no šā ministra vajag. Šodien mēs nerunājam vis par labklājības ministru un par viņa darba kvalitāti, bet gan runājam par to, ko mums darīt ar šo konkrēto dokumentu. Mums ir bijusi saruna ar Latvijas Pensionāru federāciju jau pēc šā projekta pieņemšanas, un jāsaka, ka arī mani šī saruna pārliecināja par to, ka ir nepieciešams no jauna izskatīt šo projektu. Neviens taču neapstrīd strādājošo pensionāru tiesības uz pensijas palielināšanu, bet, runājot par iespējamo atmaksāšanu, atkal ir tiešām jāiedziļinās, kurš un ko ir spējīgs atmaksāt.

Un tāpēc gribētos arī dažiem kolēģiem aizrādīt, ka latviešu valodā “šovs”... mums ir savi izteicieni. Mums ir izrādes un ir viesizrādes, tāpēc lietojiet, lūdzu, vairāk latviskus izteicienus, un šo izrādi vajadzētu šodien... protams, daži vēl gribēs izteikties, bet to vienkārši vajadzētu beigt. Ja reiz šis likumprojekts ir nodots atpakaļ caurlūkošanai, tad pēc tam, kad tas būs izskatīts komisijā, mēs šeit no jauna varēsim sarīkot debates. Tāpēc es atbalstu šā projekta atdošanu atpakaļ komisijām.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”. Leiškalna kungs runās otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Likumprojektus parlaments izskata, ja pieci deputāti tos iesniedz. Tātad deputāti Lagzdiņš, Ābiķis, Leiškalns, Lībane... man liekas, iesniedza likumprojektu pirmajam lasījumam. Parlaments nobalsoja, balsojumā piedalījās absolūts deputātu vairākums... Pēc tam likumprojektu izskata konceptuāli pirmajā lasījumā. Pirmajā lasījumā parlaments nobalsoja, bija absolūtais vairākums: 49 - par, 7 - pret. Laikā starp pirmo un otro lasījumu mēs jau tikai koriģējam likumprojektu. Šeit tad bija tas gadījums, kad labklājības ministrs man palūdza ielikt terminēto nosacījumu, ka tikai tiem pārrēķina pēc šīs kārtības, kuri aizgājuši pensijā. Es to izdarīju. Vairāk priekšlikumu es neesmu sniedzis uz otro lasījumu, izņemot to, pret kuru jūs neviens neiebilstat, - ka bāreņiem apgādnieka zaudējuma gadījumā pensija ir jāpalielina. Parlaments to izdarīja.

Sociālo un darba lietu komisija sagatavoja lielisku priekšlikumu - laikam tas notika Kuprijanovas kundzes vadībā - , kas ļauj ātrāk indeksēt pensijas tiem pensionāriem, kuri ir aizgājuši pensijā pirms reformas. Parlaments to atbalsta.

Vai jūs atceraties, ka starp otro un trešo lasījumu “Latvijas ceļš” iesniedza likumprojektu par akcīzes nodokļa pārdali par labu lauku ceļiem? Ko darīja parlamentārais sekretārs un ministrs? Viņi ieradās uz visām komisijām ar tabulām, ar visādiem uz sienas rādāmiem aparātiem... es pat īsti nezinu, kā tos sauc... un katrs deputāts tika iepazīstināts ar šiem izdales materiāliem. Bija plakāti, kur, cik, no kurienes - , cik tas maksās, kurus ceļus atjaunos... Viss tika izdarīts. Es pats esmu parlamentārais sekretārs, un jāteic, ka parlamentārajiem sekretāriem alga ir lielāka nekā deputātiem, un viņi laikā starp pirmo un otro, otro un trešo lasījumu var atnākt uz frakcijām un runāt ar deputātiem, pārliecināt viņus, ka neviens negrib šeit sagraut sistēmu. Neviens nerunāja! Starp otro un trešo lasījumu kas notika?...

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, divas minūtes ir pagājušas.

K.Leiškalns. Tad vajag darīt savu darbu, un nebūs problēmu, kungi! Mēs neko negribam sagraut un piekrītam nodot komisijām tikai tāpēc, lai likvidētu spriedzi sabiedrībā. Es domāju, ka mēs atrisināsim šo problēmu, turklāt ātri.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Roberts Jurdžs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tieši “Latvijas ceļa” ministrēšanas laikā un tieši “Latvijas ceļa” reforma bija šis Pensiju likums, un to pieņēma 5.Saeima, kad “Latvijas ceļš” bija pozīcijā. Un es domāju, šī Pensiju likuma filozofija ir ļoti skaidra. Jūs šodien lasījāt “Jaunajā Avīzē” Pētera Elferta materiālu, un tieši viņš bija parlamentārais sekretārs jautājumos par to, kādos virzienos var attīstīties šis Pensiju likums. Es domāju, ka arī Leiškalna kungam tas ir skaidrs, un tāpēc šķiet dīvaini, ka pēkšņi viņš kaut ko nesaprot. Leiškalna kungam bija iespēja divus gadus staigāt uz komisiju, kur mums bija speciāli izveidota starpkomisija, apvienotā komisija, kurā izskatīja pensiju likumus, un tur bija 40 tabulas ar aprēķiniem. Es Leiškalna kungam piedāvāju aprēķinus jau pāris mēnešus, bet viņš vienkārši sacīja, ka tagad nevajag, jo viņam tas neinteresēja... (Starpsauciensi: “Kur ir aprēķini? Nemelo!”)

Sēdes vadītājs. Nekliedziet, Leiškalna kungs, un runājiet mierīgi!

R.Jurdžs. Tātad tagad pēc pēdējiem balsojumiem būs pēdējie aprēķini no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras. Sagaidāms, ka uzkrātā rezerve 1998.gada beigās, ņemot vērā grozījumus likumā attiecībā uz pensiju indeksu 1998.gada novembra indeksācijā, būs 22 miljoni. Tiešajos gada uzkrājumos paredzēts deficīts mīnus 4,1 miljons. Ņemot par pamatu Finansu ministrijas prognozētos sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumus 1999.gadā, kas ir 484,3 miljoni latu, 1999.gada beigās sakarā ar grozījumiem likumā prognozējams budžeta deficīts 53,5 miljoni. Ņemot vērā iepriekšējā gadā sagaidāmo pārpalikumu, deficīts būs 31,5 miljoni. Tā ka šie cipari visiem ir pieejami. Pieejami ir arī labojumi likumā, un Kreituses kundze kļūdās, teikdama, ka indeksācija var tikt pārtraukta, bet šajos jaunajos grozījumos ir šādi vārdi: “Sociālās apdrošināšanas budžeta iespēju robežās”. Tātad, ja iespēju nav, tad indeksācija var arī nenotikt. Un, kā jūs redzat, nākošgad deficīts pieaugs, un tieši tas mūs arī uztrauc, jo septembra izdevumi ir 38 miljoni. Tātad izdevumi plānojami 38 miljonu apmērā sakarā ar novembra indeksāciju; ja mēs indeksējam apmēram par 6%, tad izdevumi ir ap 40 miljoniem. Jūs varat mierīgi sareizināt 40 miljonus... Es domāju, ka to katram nav grūti izdarīt, tātad 40 miljoni reiz 12 mēneši, un 1999.gadā tas sanāk 480 miljoni. Es tikko nolasīju ciparu, ko ir plānojusi Finansu ministrija, un tie ir 484 miljoni, pie tam neņemot vērā to, ka vēl notiks divas nepieciešamās indeksācijas nākošajā gadā, un neņemot vērā to, ka mums vajag pārrēķināt no jauna pensijas.

Tagad par to, ko sacīja Leiškalna kungs. Beidzot viņam ir radušies jautājumi. Paldies Dievam! Paldies jums, Leiškalna kungs, ka jums radušies jautājumi. Kāpēc jūs divus gadus tos nevarējāt uzdot? Vai tad mēs nebūtu atbildējuši? Bet jūs bijāt tik gudrs, ka pat nejautājāt, jo jums viss bija skaidrs.

Tātad uz jūsu pirmajiem jautājumiem, ko es gan paspēju pierakstīt, es varu atbildēt uzreiz. Pensionāru kontingents ir 60 621, vidējais iespējamais darba stāžs 1999.gadā ir 48 gadi, vidējais vecums 68 gadi, “džī” - 13,34 gadi, vidējā iemaksu alga 1997.gadā bija 94,21, 1999.gadā aprēķinātā pensija saskaņā ar likumu ir 60,24 lati. No jauna piešķirtā pensija ar grozījumiem - 80,14 lati. Pārējos ciparus es varu jums iedot rakstiski. Tā ka es aicinu atbalstīt Prezidenta priekšlikumu un likumu nodot komisijām.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts - runās nākamais. Nezinu diemžēl, vai pirmo reizi...

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Mēs runājam par pensijām. Mēs runājam par tautas spīdzināšanu. Valdība saka, ka viņai naudas nav, ka viņai ir jāņem no pensionāriem un jāuzliek nodokļi maznodrošinātajiem. 80% no latviešu tautas dzīvo zem izdzīvošanas līmeņa, bet viņiem ir jāmaksā nodokļi, viņiem ir jāmaksā atpakaļ. Un kopumā tie nodokļi, kurus viņi maksā valstij, ir kādi 3% no ienākuma nodokļa, bet tie 5%, tās haizivis, kas lielāko daļu sūta savu naudu uz ofšoriem, tie maksā tikai 10%, turpretī mūsu pensionāri un maznodrošinātie maksā 25%. Notiek sistemātiska tautas spīdzināšana. Ja mēs atņemtu no tiem, kuriem būs tās lielās pensijas, teiksim, valsts premjeram, ja paņemtu no tiem, kas spēj sev izpirkt šodien tās lielās pensijas, teiksim, pāri par 1000 latiem mēnesī... Ja mēs paņemtu tikai mazu daļu, mums pietiktu, lai palielinātu sīko cilvēku pensijas ļoti nopietnam skaitam.

Tautas kopa “Brīvība” atņems nodokļus priekš maznodrošinātajiem un pacels viņu pensijas tieši uz bagātnieku rēķina. Un tas rēķins tam bagātniekam nemaz nebūs tik liels.

Prezidenta kungs! Jūs uztraucaties par to, ka kāds cilvēks varētu sapelnīt sev papildu pensiju. Kā būtu, ja mēs varētu paņemt 20% no jūsu pensijas, kas būs pāri par 400 latiem, un ar to dotēt citu cilvēku pensijas? Kāpēc jūs uzliekat ekonomisko teroru tautai, domādami, ka mēs neredzam, ko jūs darāt? Jūs šķeļat tautu! Sarīdāt vienus pret otriem strādājošos un nestrādājošos pensionārus un tā tālāk.

Un jūs spīdzināt katru dienu, katru nedēļu jaunu grupu. Pensija neatkarīgi no tā, vai tā tika pelnīta 50. vai 60.gados, vai šodien, taču ir nopelnīta pensija. Tā pieder tam cilvēkam, kas to nopelnīja. Ja mums valstī trūkst ienākumu, tad lietosim trešās personas, lai pārdotu Daugavas enerģiju caur starpniekiem, zaudējot 200 miljonus dolāru gadā. Uzliksim īres un citus nodokļus ostas zemei, lai tā peļņa nebrauktu uz Maltu. Uzliksim nopietnus nodokļus tiem, kuri pelna un spēj maksāt, bet nespīdzināsim normālo tautu. Nešķelsim tautu! Un, tauta, neļaujieties sevi šķelt! Šie varmākuļi, kas mums tikai ļaunu grib, tie bijušie pirmie sekretāri, tie nomenklatūras mantu pārvaldītāji, grib mūs šķelt, viņi grib mūs izmisumā kūdīt vienu pret otru, lai mēs raustām to segu no vienas puses uz otru, jo mums nav sega diezgan liela iedota, lai mēs būtu visi zem tās segas. Bet tanī pašā laikā un tanī pašā valstī sēž kungi, kuriem šo “segu” ir tik daudz, ka viņi pat nezina, ko ar tām darīt. Viņi tās “segas” sūta uz ofšoriem. Viņiem ir diezgan naudas priekš tām “segām”, un viņi var nopolsterēt visus Rīgas posteņus ar meliem.

Šī neesot reklāma, bet šie kungi katru dienu tiek rādīti televīzijā kā izraudzītie, kā “piecinieks”, kuram ir iespēja tikt Saeimā. Fui, neviens no viņiem nedrīkst tikt Saeimā! Saeimā drīkst tikt tikai tautas pārstāvji. Nekūdīsim, neņemsim no tiem, kam nav, bet ņemsim no tiem, kuriem ir. Paņemsim no Amerika kunga to, kas viņam pieder, lai tad viņš paskaidro, ko viņš ar komjaunatnes naudu ir izdarījis un kāpēc viņam tik daudz ēku Rīgā pieder. Paņemsim no tiem, kuriem ir! Paņemsim no tiem, kuri ir nekaunīgi guvuši kaut ko. Neņemsim no tiem, kuri ir ar sviedriem kaut ko nopelnījuši!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vēl ir jādod debatēs vārds Pēterim Apinim. Viņš ir pēdējais, jo mēs esam slēguši debatētāju sarakstu. Ir saņemts arī 10 deputātu priekšlikums - turpināt sēdi līdz šā jautājuma izskatīšanai. Tātad Apiņa kungs pārsniegs maksimālo laiku par divām minūtēm. Vai ir nepieciešams par to balsot? Lūdzu, Apiņa kungs, jums vārds debatēs kā pēdējam par šo jautājumu. (Starpsauciens: “Pēter, pietiek!”)

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Man ir bijusi tā laime un tas gods strādāt kopā ar Andri Bērziņu un Vladimiru Makarovu pie šā likuma izstrādāšanas un arī būt tam, kurš aizstāvēja to savā laikā Ministru kabinetā, bet vēlāk arī no tribīnes, kas gan atradās “otrā galā”, jo es biju spiests aizstāvēt to toreiz Saeimā. Tas bija pirms trim gadiem, un jau toreiz mēs visi zinājām, ka būs nepieciešamas korekcijas. To zināja gan Andris Bērziņš, gan Vladimirs Makarovs. Pie tam Vladimirs Makarovs nekad nav noliedzis, ka šim likumam ir zināmas pavisam nelielas nepilnības, un visvairāk tās ir saistītas ar dažām bērnu grupām un ar to, ka strādājošajiem pensionāriem sākumā nebija skaidrs, kādā veidā notiks pensionāru pensiju apmaksa.

Godātie kolēģi, šo dažu gadu laikā par šiem jautājumiem ir publicētas vismaz desmit dažādas publikācijas, no kurām vismaz piecām autors ir bijis Kārlis Leiškalns. Un, ja nu nav par šīm lietām dota konkrēta atbilde, tad es vēlos norādīt, ka tomēr zināma daļa vainas ir jāuzņemas Labklājības ministrijai un sava daļa vainas jāuzņemas arī Labklājības ministrijas parlamentārajam sekretāram, kura uzdevums bija reaģēt uz katru tādu priekšlikumu, kas varbūt nav pilnībā adekvāts, bet kaut kādā mērā tomēr aizskar citu grupu intereses. Deputātiem ir tiesības - gan Kārlim Leiškalnam, gan arī Ilgai Kreitusei - virzīt priekšlikumus, kuriem ir kaut kāds stabils pamats. Viņi drīkst virzīt priekšlikumus, kas aizstāv vienas vai otras pensionāru grupas intereses, un Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra funkcijas bija nevis šodien pirmo reizi nolasīt skaitļus, kuri bija diezgan haotiski sagrupēti, bet viņam bija jādod šie skaitļi jau savlaicīgi attiecīgajiem deputātiem. Taču neviens Kārļa Leiškalna priekšlikums netika pieņemts, un es ļoti vēlos, lai turpmāk nekad Latvijas presē neparādītos tādi pasūtījuma raksti kā šodien, kad ierēdņi mēģina iejaukties politikas jautājumos, un pie tam vēl sniedzot nekorektu informāciju, jo neviens Kārļa Leiškalna priekšlikums netika pieņemts, bet tika pieņemts Saeimas otrā lasījuma balsojums.

Godātie kolēģi, atliksim šo jautājumu uz nākošo laika posmu, kas sekos pēc parlamenta vēlēšanām. Izbeigsim savā starpā jebkādu konfrontāciju, īpaši ar saviem kolēģiem no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, īpaši ar ļoti godājamo kolēģi Vladimiru Makarovu, kuru es tiešām uzskatu par Latvijas sociālo jautājumu ģēniju. Es tiešām arī uzskatu, ka mums turpmāk nevajadzētu nekādā veidā radīt lieku konfrontāciju starp divām pensionāru grupām - starp tiem, kas strādā, un starp tiem, kas nestrādā. Es jūs visus aicinu nobalsot par likumprojekta atdošanu atpakaļ komisijām. Es aicinu diskutēt pēc vēlēšanām, tad, kad mums vairs nevajadzēs šeit savstarpēji apmētāties ar dubļiem... Es aicinu jūs visus tad rast kompromisu, jo šajā jautājumā, kā to atzīst arī Makarova kungs, ir iespējams rast kompromisu, lai pensionāriem, kas strādā, nevajadzētu nelikumīgi maksāt pārāk lielu summu. Tas attiecas uz vairākiem nodokļu veidiem, bet tajā pašā laikā mēs paliktu godīgi pret to lielo iedzīvotāju grupu, kas ir nestrādājošie pensionāri, un viņiem varētu indeksēt pensijas.

Un vēl. Es “Latvijas ceļa” vārdā ar cieņu un godu vēlos izturēties, ja Labklājības ministrija indeksēs pensijas, tad mēs uzskatīsim, ka tā nav bijusi priekšvēlēšanu kampaņa. Mēs uzskatīsim, ka jūs to darāt godprātīgi ar visu cieņu, un mēs aicinām jūs to darīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodošanu otrreizējai caurlūkošanai Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 16, atturas - 6. Likums tiek nodots otrreizējai caurlūkošanai Sociālo un darba lietu komisijai. Lūdzu, Kuprijanovas kundze, par termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Tā kā visi tik pārliecinoši uzstājās un absolūti ir iedziļinājušies problēmā, es lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 6.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Ierosinājums - 6.oktobris, pret kuru deputāti neiebilst. Tas tiek pieņemts.

Lūdzu, godātie deputāti, reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm! Saeimas sekretāru Induli Bērziņu es lūgšu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Kamēr tiek veikta izdruka, es informēšu jūs, ka šodien Saeimas Prezidija sēdē tika pieņemts lēmums nākošajā pirmdienā sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, kurā mēs izskatītu vienu darba kārtības jautājumu - likumprojektu “Valsts valodas likums” trešajā lasījumā. Tas būs pulksten 11.00 dienā.

I.Bērziņš (6.Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Leonards Stašs, Vladilens Dozorcevs, Andrejs Krastiņš, Juris Sinka, Normunds Pēterkops, Jānis Lagzdiņš, Leonards Tenis, Ludmila Kuprijanova, Viktors Dinevičs, Alfreds Čepānis, Jānis Ādamsons, Ilga Kreituse, Jānis Kazāks, Imants Liepa, Odisejs Kostanda, Anta Rugāte, Roberts Zīle un Māris Rudzītis.

Sēdes vadītājs. Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute