Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1998.gada pavasara sesijas 23.aprīļa kārtējo sēdi.

Pirms sākam izskatīt akceptēto darba kārtību, informēju, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Mandātu un iesniegumu komisija ierosina, un tikko saņēmām arī piecu Saeimas deputātu parakstītu dokumentu, kuri lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā jautājumu “Par piekrišanu 6.Saeimas deputāta Aigara Jirgena saukšanai pie administratīvās atbildības”. Ja deputāti tam piekrīt un neviens nevēlas runāt ne “par”, ne “pret”, tad mēs to varētu izskatīt pēc jautājuma nr.17 - lēmuma projekta “Par A. Jirgena atsaukšanu no Saeimas priekšsēdētāja biedra amata pēc paša vēlēšanās”. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Paldies.

Tad ir iesniegums no Pilsonības likuma izpildes komisijas, kura lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par Jurija Ševļakova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem”. Viņi lūdz iekļaut to pēc darba kārtības 17. punkta. Tagad tas iznāk jau pēc 18. punkta par Jirgena kunga saukšanu pie administratīvās atbildības. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Nevēlas. Iebildumu kolēģiem arī nav. Paldies. Arī par to esam vienojušies.

Vēl ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kura lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas un pirms darba kārtības 18.punkta “Latvijas Republikas Valsts valodas likums” (pēc pašreizējās numerācijas tas gan mums ir 19.punkts) iekļaut trīs likumprojektus: 31.punktu - likumprojektu “Grozījums likumā par privātajiem pensiju fondiem”, 38.punktu - likumprojektu “Streiku likums” un 49.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Ja kolēģi tam piekristu, tad mēs varētu tos izskatīt pirms Pieprasījumu komisijas atzinuma - pirms darba kārtības 18. jautājuma.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Vai kolēģiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Arī par to esam vienojušies.

Tad vēl, godātie kolēģi, pieci deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā Prezidija ziņojumu par likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā”. Mums ir trīspadsmit Prezidija ziņojumi, un, ja kolēģi piekristu, tad mēs šo Prezidija atzinumu, kas ir sagatavots, tikai nezinu, vai deputātiem ir izdalīts, varētu iekļaut kā darba kārtības 14. jautājumu pie Prezidija ziņojumiem. Arī nav iebildumu. Paldies, godātie kolēģi! Mēs par to esam vienojušies.

Vēl, kolēģi, ir viens iesniegums: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 65.pantu desmit deputāti ierosina šīsdienas sēdē noteikt debatēm paredzēto laiku: piecas minūtes - pirmo reizi un divas minūtes - otro reizi”.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds prasa balsojumu? Iebildumu, šķiet, nav. Paldies. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)

Godātie kolēģi, viens tomēr pieprasa balsojumu par debašu laika samazināšanu. Izlemsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 10 deputātu priekšlikumu par debašu laika noteikšanu šai dienai: piecas minūtes - pirmo reizi un divas minūtes - otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 10, atturas - 8. Debašu laiku esam noteikuši atbilstoši šo deputātu iesniegumam: piecas minūtes - pirmo reizi un divas minūtes - otro reizi.

Godātie kolēģi, mums ir vēl desmit deputātu iesniegums, kas ir saņemts vakar: “Lūdzam iekļaut likumprojektu “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Guntaram Krastam” Saeimas 23.aprīļa sēdes darba kārtības otrajā sadaļā par amatpersonu ievēlēšanu un apstiprināšanu”.

Godātie kolēģi, vakar mēs jau, šķiet, vienojāmies par abiem iesniegumiem, kuri vakardienas ārkārtas sēdē bija iesniegti saskaņā ar Kārtības ruļļa 29.panta trešo daļu. Mēs šo iesniegumu par neuzticības izteikšanu valdībai vai valdības loceklim varam izskatīt ne agrāk kā piecas dienas un ne vēlāk kā desmit dienas pēc iesnieguma saņemšanas, tāpēc šodien iekļaut mēs to nevaram. To varam izskatīt tikai nākamajā nedēļā. Te iebildumu nekādu nevarētu būt. Paldies.

Godātie kolēģi, esam izskatījuši pagaidām ienākušos priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā.

Tagad sāksim izskatīt Prezidija akceptētos darba kārtības jautājumus.

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas Ministru kabineta nolīgumu par tirdzniecības kuģošanu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt arī nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

2.jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par valstu robežu krustpunkta noteikšanas kārtību” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ministru iekārtas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Vai kāds vēlas runāt? Vai ir iebildumi? Runāt nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Vispārējās izglītības likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Vai vēlas kāds runāt? Vai kādam ir iebildumi? Nav. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Jirgena, Straumes, Seiles, Grīnblata, Dobeļa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti vēlas runāt? Vai ir iebildumi? Nav. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Kiršteina, Kalviņa, Ločmeļa, Apalupa, Gredzena un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nav pieteicies. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Nav. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Paldies. Nav. Esam vienojušies.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Grīga, Dobeļa, Vidiņa, Pēterkopa un Māra Grīnblata iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par transporta līdzekļu ikgadējo nodevu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Vēlas runāt par šo jautājumu deputāts Oskars Grīgs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Prezidij! Cienījamie deputāti! Es lūgtu jūs atbalstīt šos grozījumus likumā “Par transporta līdzekļu ikgadējo nodevu”. Kāpēc ir tāds lūgums? Līdz šim zemnieku saimniecībām un lauksaimniekiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, bija zināma pretimnākšana. Attiecībā uz ikgadējo transporta līdzekļu nodevu tiem, kuriem bija transporta līdzekļi (līdz 12 tonnām pilnas masas), bija atvieglojumi līdz 50%.

Šis priekšlikums, ko ir iesnieguši mūsu deputāti, ir virzīts uz to, lai transporta līdzekļa nodevas atlaide 50% apmērā būtu arī transporta līdzekļiem virs 12 tonnām pilnas masas, jo šie transporta līdzekļi ir zemnieku saimniecībās un tiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecību. Pie tam pārāk liels zaudējums budžetā arī nebūtu, ja viņi maksātu pusi no ikgadējās transporta līdzekļu nodevas, kas sastāda 150 latu gadā. Jo nevar salīdzināt sezonas darbu zemniekiem, kuriem ir šādi transporta līdzekļi, ar tiem transporta līdzekļiem, kas veic ik dienas reisus ar smagām kravām Latvijā kā baļķu vedēji, kā tranzīta lielais autotransports. Un tāpēc es lūdzu atbalstīt šos grozījumus. Es lūgšu arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju šo likumu izskatīt kā steidzamu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu deputātiem pret likumprojekta nodošanu komisijām nav. Arī pret to, kura komisija ir noteikta par atbildīgo komisiju, Grīga kungs neiebilst. Tātad lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Vēlas runāt Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es pārliecinājos, ka, izstrādājot šo likumprojektu, iepriekšējā laika periodā atbildīgā ir bijusi Juridiskā komisija. Taču es runāšu ne tādēļ, lai Juridiskā komisija būtu atbildīgā par šo likumprojektu, bet es lūdzu kā otru komisiju šā likumprojekta atzinumu sniegšanai noteikt arī Juridisko komisiju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kolēģiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Paldies, lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Pēterkopa, Grīga, Grīnblata, Kalviņa un Pētersona iesniegto likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atdošanu Latvijas Aizsargu organizācijai” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas Saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, mums ir ļoti īsa vēsturiskā atmiņa, bet, tā kā 6.Saeima nekad nav izskatījusi jautājumu par Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa apvērsumu, par Aizsargu organizācijas lomu un nozīmi Latvijas valsts demokrātijas likvidācijā, tad, protams, varbūt būtu ļoti maigs un jauks žests, ka 6.Saeima Latvijas Aizsargu organizācijai, kas savā laikā padzina Latvijas 4.Saeimu, atdos to īpašuma objektus. To skaitā atdos objektus, kuri tika konfiscēti vai kurus Kārlis Ulmanis savā laikā viņiem uzdāvināja par demokrātijas likvidāciju Latvijā, to skaitā sociāldemokrātu namus. Es nezinu, kā mēs šo likumu nākotnē mēģināsim realizēt. Tad, iespējams, mums arī Arodbiedrību savienībai atkal būs jāatņem nams, jo savā laikā - 1934.gadā Ulmanis šo namu iešķiņķoja šai organizācijai.

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, pirms mēs sākam šādus jautājumus risināt, es aicinu vispirms apspriest šīs organizācijas vietu Latvijas demokrātijas likvidācijā, tās funkcionēšanu un noziedzību pret Latvijas parlamentārismu. Tāpat ir arī jautājums par Kārļa Ulmaņa nozīmību Latvijas vēsturē un arī viņa ietekmi uz Latvijas parlamentārismu. Varbūt mēs atzīstam to, ka mēs neesam parlamentārieši. Varbūt mēs uzskatām par normālu parādību, ka 4.Saeima tika nelikumīgi padzīta un tāpēc šodien šādas organizācijas mēs sākam veicināt? Es nebrīnīšos, ka parakstītāji drīzumā varbūt ierosinās atjaunot kaut kādas īpašuma tiesības arī “Pērkoņkrustam”. Un tad vajadzēs laist gan Šiškinu, gan visus pārējos ārā no cietuma un teikt: “Piedodiet, zēni, mēs kļūdījāmies!”

Es aicinu parlamentu šinī gadījumā šo provokatīvo projektu neatbalstīt, jo tad man rodas jautājums: kādēļ sociāldemokrātiem netiek atdoti īpašumi? Kādēļ tos nedod daudzām citām sabiedriskajām organizācijām, bet taisni šai organizācijai, kas visaktīvāk iesaistījās pret demokrātiju? Kāpēc tai tiek atdoti īpašumi, tiek ierosināts atdot īpašumus? Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Vairāk neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 23, atturas - 17. Lēmums nav pieņemts.

Un pēdējais no Prezidija atzinumiem. Saskaņā ar mūsu vienošanos par likumprojektu “Gozījumi Pilsonības likumā” Prezidijs ierosina deputātu Panteļējeva, Lībanes, Marjašas, Druvas, Dilbas, Straumes un Māra Grīnblata iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi?

Vēlas runāt Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patīkami, ka varbūt uz pavasara pusi beidzot arī vairākuma partijām ir parādījusies zināma loģika. Protams, bija jātiekas gan ar Van der Stūlu, gan jāpasliktinās attiecībām ar Krieviju, lai beidzot saprastu to, ka Pilsonības likums nav “svētā govs”. Es, protams, arī labi saprotu, ka šis Pilsonības likuma jautājums tiks ilgstoši izskatīts mūsu parlamentā, būs ļoti karsti strīdi, un, iespējams, tā būs atkal kārtējā pārbaude nākošajai vai šai valdībai. Tomēr es šinī gadījumā priecājos, ka reizēm patiešām arī valdošajam vairākumam parādās - vismaz piespiedu kārtā - kādi loģiskuma aizmetņi. Un tādēļ es šinī gadījumā vienreiz varēšu balsot tāpat kā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kas arī ir nolēmusi atbalstīt šo Pilsonības likumu, vismaz tā virzīšanu uz komisijām. Tāpat arī ar cienījamajiem kolēģiem, iespējams, no frakcijas “Latvijai”, no Latvijas Nacionālās reformu partijas, es ceru, mums beidzot būs vismaz vienu īsu brīdi laba un radoša sadarbība. Tā ka, es domāju, ka perspektīvā Latvijā būs normāla iespēja sadarboties visām grupām arī kādā normālā valdībā. Paldies, cienījamie kungi!

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es šodien nerunāju frakcijas vārdā, bet gan savā vārdā. Es uzskatu, ka tik radikāli grozījumi Pilsonības likumā, kādus šodien ir iesniegusi Sadarbības padome, ir apspriežami mūsu partiju augstākajās institūcijās - domē vai konferencē. Tā kā apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijai domes sēde būs jau šajā sestdienā, bet 2.maijā būs konference, tad es uzskatu, ka tikai tur var tikt pieņemts lēmums par tik radikālu punktu, kāds ir 14.pantā. Izsakot šo pantu šādā redakcijā, tas noņem visus aizliegumus, visus ierobežojumus pilnīgi brīvai jebkura cilvēka naturalizācijai, kurš grib pretendēt uz Latvijas pilsonību, ja viņš izpilda naturalizācijas noteikumus.

Es gribu atgādināt, cik grūtā cīņā tapa šis 14.pants, līdz šā panta pēdējā daļā - ceturtajā daļā tika iestrādāts tāds priekšlikums, ka grozījumi šajā pantā, kas paātrina naturalizāciju, stājas spēkā ne agrāk kā vienu gadu pēc šo izmaiņu pieņemšanas. Un nu arī šis noteikums ir likvidēts. Tāpēc es uzskatu, ka šodienas sēdē ir jāizdara balsojums par šā likumprojekta nodošanu komisijām. Un, ja tiešām Saeimas vairākums to atbalsta, tad arī skatīsim un mēģināsim šo likumu labot. Tomēr balsojumu es savā vārdā pieprasu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze! Mēs tieši tā arī darīsim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas Prezidija atzinumu par iesniegtā likumprojekta nodošanu divām komisijām - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un ierosinājumu, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 2, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums ir patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts “Par Saeimas Ārlietu komisijas delegācijas vizīti uz Lietuvas Republikas Seimu 1998.gada aprīlī”. Iesniegusi deputātu grupa. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi?

Vēlas runāt Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! Deputāti, jautājums ir tāds: mēs esam saņēmuši oficiālu Vītauta Landsberģa uzaicinājumu Ārlietu komisijai doties uz Lietuvu vizītē, tikties ar viņu un ar Ārlietu komisiju Lietuvā. Es domāju, ka nevienam nevar būt nekādu pretenziju pret to, tāpēc es ceru, ka visi to atbalstīs. Protams, komisijas sastāvs tiks saskaņots Ārlietu komisijas sēdē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es, atbilstoši Kārtības rullim, godātie kolēģi, iebilstu. Izlaidīsim vismaz vienu ceturtdienu, neapspriežot mūsu delegācijas vizīti uz Lietuvu. Pagājušajā reizē mēs debatējām par to ļoti ilgi un iztērējām ļoti daudz laika. Rubina kungs varbūt ar to panāca kaut kādu lielāku savu atpazīšanu, bet pašreiz, šinī sēdē es aicinu... Mums ir skatāmi daudzi svarīgi jautājumi, un līdz ar to es iebilstu, ka šo jautājumu izskata šodien.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā kā ir iebildumi, šīs dienas sēdes darba kārtībā mēs to iekļaut nevaram. Mēs varam vienoties, vai šis jautājums ir iekļaujams Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā. Par to arī balsosim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret deputātu priekšlikumu. Informācijai: gribu piebilst, ka maija beigās Latvijā ierodas Vītauts Landsberģis ar visu Lietuvas Seima prezidiju. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 14, atturas - 12. Balsis ir sadalījušās līdzīgi. Tādēļ vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputātu priekšlikumu par vizīti uz Lietuvas Republiku. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 12, atturas - 21. Lēmums pieņemts.

Nākamā sadaļa - amatpersonu ievēlēšana un apstiprināšana. Darba kārtības 15.jautājums - “Par dažu tiesu tiesnešu apstiprināšanu”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Dokuments nr.4074. Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu par dažu tiesu tiesnešu apstiprināšanu, kuriem beidzas pilnvaru termiņš, un aicina šo tiesnešu apstiprināšanu atbalstīt.

Pirmais lēmuma projekts: Irīnu Jansoni apstiprināt par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 1. Irīna Jansone apstiprināta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Pilnvaru termiņš beidzas arī Inesei Skudrai, un Juridiskā komisija aicina apstiprināt viņu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu šajā jautājumā. Kolēģi, atgādinu, ka balsojums šajā gadījumā ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi! Es lūdzu tos 38 deputātus, kuri nepiedalās Saeimas darbā, piedalīties Saeimas darbā. Lūdzu vēlreiz zvanu. Vēlreiz balsošanas režīmu. Vēlreiz lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu par Aizkraukles rajona tiesas tiesneša apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu. Par - 56, pret - 1, atturas - 8. Inese Skudra apstiprināta par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Šajās dienās pilnvaru termiņš beidzas Vinetai Vaiteikai, un Juridiskā komisija aicina apstiprināt viņu par Liepājas tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 6. Vineta Vaiteika apstiprināta par Liepājas tiesas tiesnesi.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts “Par dažu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu apstiprināšanu”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dokuments nr.4075 “Par dažu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu apstiprināšanu”. Veselai virknei tiesnešu ir beidzies pilnvaru termiņš, un Juridiskā komisija šīs kandidatūras ir izskatījusi un aicina apstiprināt bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Pirmais lēmuma projekts. Apstiprināt Liānu Bērziņu par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Balsojums par tiesnešu apstiprināšanu visos gadījumos ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 5. Liāna Bērziņa apstiprināta par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats. Nākamais. Apstiprināt Antru Bušmani par Valmieras Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 4. Antra Bušmane apstiprināta par Valmieras Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats. Tālāk. Apstiprināt Regīnu Dreimani par Talsu Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 4. Regīna Dreimane apstiprināta par Talsu Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats. Nākamā kandidatūra. Apstiprināt Ligitu Ertmani par Ogres Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 4. Ligita Ertmane apstiprināta par Ogres Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats. Nākamais kandidāts. Apstiprināt Elitu Grigoroviču par Dobeles Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 3. Elita Grigoroviča apstiprināta par Dobeles Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats. Nākamā kandidatūra. Apstiprināt Aiju Kancāni par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 2. Aija Kancāne apstiprināta par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats. Tālāk. Apstiprināt Veltu Karzoni-Keri par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 5. Velta Karzone-Kere apstiprināta par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats. Nākamā kandidatūra. Apstiprināt Benitu Meļņiku par Madonas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 1. Benita Meļņika apstiprināta par Madonas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats. Nākamā kandidatūra. Apstiprināt Gitu Rurāni par Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 2. Gita Rurāne apstiprināta par Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats. Apstiprināt Baibu Strautu par Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 1. Baiba Strauta apstiprināta par Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats. Tālāk. Apstiprināt Skaidrīti Temļakovu par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 5. Skaidrīte Temļakova apstiprināta par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats. Priekšpēdējā kandidatūra. Apstiprināt Sandru Vītolu par Limbažu Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 3. Sandra Vītola apstiprināta par Limbažu Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats. Un pēdējā kandidatūra šajā projektā. Apstiprināt Viviānu Zipu par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 5. Viviāna Zipa apstiprināta par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Aigara Jirgena atsaukšanu no Saeimas priekšsēdētāja biedra amata pēc paša vēlēšanās”.

Izskatāmais dokuments nr. 4087. Deputātiem tas ir izsniegts. Vai kāds vēlas runāt?

Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Tā, kā Saeima nolēma, Rubina kungs, tā ir. Jums vajadzētu to zināt... (No zāles deputāts A.Rubins: “Cik minūtes?”) (Ir runa par debašu ilgumu - Red.).

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi un arī Čepāņa kungs, nomenklatūras bijušais komunist! Jautājums šodien ir par Jirgena kunga atstādināšanu no Prezidija. To viņš pats ir lūdzis sakarā ar pārkāpumu. Es pilnīgi atbalstu šo viņa lūgumu. Es saprotu, ka alkoholisms, tāpat kā narkomānija, ir nodarījis lielu postu visai cilvēcei, arī Latvijai. Kad mācījos ķīmiju Medicīnas institūtā, mums mācīja, ka, alkoholam sadaloties, septītajā dienā izdalās acetaldehīds un acetaldehīda koncentrācija asinīs savukārt rada tieksmi lietot atkal alkoholu. Es gribētu no Jirgena kunga dzirdēt, vai tajā dienā, kad viņš izdarīja to pārkāpumu, viņš dzēra viens vai dzēra kopā ar citiem.

Prezidijs strādā ļoti slikti. Es citādi nevaru izskaidrot to, ka Prezidijs divas reizes ir noraidījis Landsberģa kunga ielūgumu Latvijas Saeimas Ārlietu komisijai doties uz Lietuvu. Es tikos mūsu Latvijas Medicīnas akadēmijā ar visiem profesoriem, un viņi teica, ka viņiem tas nav saprotams. Viņi man prasa - vai viņi tur visi ir piedzērušies, vai? Kas tur notiek? Es saku - es to nezinu. Es saku - es tikai esmu dzirdējis, ka tajā dienā, kad noraidīts, smaka esot bijusi...

Kolēģi, es gribētu arī ierosināt, lai no Saeimas kafejnīcas izņemtu alkoholu.

Es jums pateikšu: senāk es biju galda tenisists, es biju Latvijas junioru izlasē, un Eiropas čempions... mans kolēģis galda tenisā Uldis Eglītis, Eiropas jaunatnes čempions... viņu nodzirdīja tā cita komanda, kas negribēja, lai viņš būtu PSRS izlasē.

Un tāpēc es domāju, ka mums ir pienācis laiks varbūt pārvēlēt visu Prezidiju.

Šodien mēs atkal redzam... Kas ir pret projekta izskatīšanu par Ārlietu komisijas braucienu uz Lietuvu? Tas ir Ameriks, bijušais nomenklatūras komjaunietis, tas ir Alfreds Čepānis, bijušais nomenklatūras komunists, tas ir diemžēl arī Indulis Bērziņš, kas ir... nu, saprotiet, arī Ārlietu komisijā... Mēs esam nolēmuši, ka Ārlietu komisija lūgs Prezidijam to. Es to noraidījumu nevaru saprast. Ar ko jūs domājat? Ar kuru galu jūs domājat, kungi? Vai tiešām tas tā ir?

Lai prese iztaisa Latvijā aptauju - vai tas būtu pareizi: Latvijas Saeimas delegācijai braukt uz Lietuvu un runāt ar Lietuvu, vai nē? Es galvoju, ka 90% atbildēs - jā, pareizi. Un tāpēc es uzskatu, ka mums ir mainījies Saeimā spēku samērs, to mēs dzirdējām vakar, to mēs redzam katru dienu. Demokrātiskā partija Saimnieks paziņo, ka viņi aiziet opozīcijā. Kungi, ejiet, lūdzu, opozīcijā. Taču es arī gribu, lai mēs visi pārvēlētu Saeimas Prezidiju.

Es ceru, ka Prezidija locekļi to pārdomās. Ka vismaz šie, kas ir pret mūsu tuvām attiecībām ar Lietuvu, to pārdomās. Es domāju, ka viņi paši uzrakstīs iesniegumu līdz pusdienas laikam, ka mums nevajadzēs aicināt pašiem... Un tā motivācija var būt tāda, ka jānoskaidro tomēr... vai ka viņi nav spējīgi pilnīgi... Un tas šeit ir redzams. Ja 38 cilvēki balso “par” un 12 cilvēki balso “pret” vai atturas un tajā skaitā ir arī Prezidija locekļi, tad ir redzams, ka viņi neatspoguļo Saeimas vairākumu. Ja viņi neatspoguļo Saeimas vairākumu, es negribētu, ka viņi sēdētu šeit priekšā un koriģētu. Šodien ir slikts darbs... arī attiecībā uz Prezidija ziņojumiem. Zināt, pirmajā lapā, ko es saņēmu, - nr. 4090 -, te nemaz Lietuva nebija ierakstīta. Es gāju runāt, kāpēc pazudusi. Tad nu ierakstīja pēc tam.

Tāpēc attiecībā uz Jirgenu es teiktu, ka, protams, viņš ir jāatstādina...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

A.Rubins. ... bet būtu labi, ja nedēļu vēlāk - visus kopā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man negribētos izvērst šo diskusiju, ko cienījamais profesora kungs venerologs Rubina kungs mēģina attīstīt. Jo man ir bail, ka nākamajā uzstāšanās reizē viņš pieprasīs noskaidrot, vai viss Prezidijs nav slims ar veneriskajām slimībām. Un iespējams, ka viņiem tad vajadzētu pārbaudīties pie Rubina kunga, lai pēc tam būtu viss mierīgi un normāli.

Es aicinu, cienījamie kolēģi, šo diskusiju neizvērst. Patiešām tas ir diezgan skumjš fakts, un drīzāk tas nozīmē pavisam citu lietu. Un tā ir atkal Lagzdiņa kunga problēma - Saeimas deputātu sociālā un pārējā neaizsargātība. Psiholoģiskā un darba pārslogotība. Tās ir tās nianses, ko ne prese, ne arī lielākā sabiedrības daļa negrib redzēt un negrib dzirdēt. Nesen es presē lasīju, ka pāris Saeimas deputātu sievas teica, ka... viņas brīnās, ka... piedodiet, vīri vai sievas... nu, sievas mazāk, piedodiet... jo mums šeit sieviešu ir maz, bet vīru ir vairāk... ka viņi nenodzeras vai nesajūk prātā. Tā ir loģiska doma pie šīm visām pārslodzēm.

Un tādēļ šinī gadījumā Jirgena kungs lūdz sevi atsaukt no Prezidija. Diemžēl. Tas laikam ir pietiekami smags solis no viņa puses, un tas ir, protams, arī diemžēl pēc visiem notikumiem, ko mēs labi zinām... Es aicinu nobalsot un beigt, Rubina kungs, pazemot, tajā skaitā pašiem sevi. Ja kādam gribas nodarboties ar mazohismu, to var darīt savas frakcijas telpās.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kungi un dāmas! Es ļoti cienu Jirgena kunga drosmīgo soli par to, ka viņš pats iesniedza atlūgumu, un es gribētu teikt, ka to mums vajag cienīt. Un kam negadās šajā zālē?... Arī to es gribēju atzīmēt, jo, ja mēs lasām presi, tad redzam, ka tā gadās gan Igaunijas parlamentā, gan Lietuvas parlamentā... Protams, Jirgena kungs šo savu nepareizo soli ir sapratis un tādēļ iesniedzis atlūgumu.

Es aicinu atbalstīt viņa iesniegumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 5, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos ir par piekrišanu 6. Saeimas deputāta Jirgena saukšanai pie administratīvās atbildības.

Godātie kolēģi! Ir Saeimas lēmuma projekts ar numuru 4088. Deputātiem tas ir izdalīts. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu...

Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs, tātad lēmuma projekta sagatavošanas komisijas vadītājs, Ilmārs Bišers lūdz vārdu. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija saņēma Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes priekšnieka Aļņa Jirgena kunga iesniegumu, kurā viņš lūdz dot piekrišanu 6.Saeimas deputāta Aigara Jirgena saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija savā 20.aprīļa sēdē izskatīja minēto jautājumu. Tā kā materiāli liecināja par to, ka administratīvais pārkāpums tiešām ir noticis, un to apstiprināja arī pats Jirgena kungs ar savu iepriekšējā jautājumā uzrakstīto iesniegumu, komisija vienprātīgi nolēma dot piekrišanu jautājuma izskatīšanai par administratīvo atbildību. Komisija uzskata, ka šajā gadījumā Saeimai nav pamata atteikties no šī jautājuma izskatīšanas un ka šajā gadījumā Saeimas deputātam ir jāatbild tāpat kā jebkuram citam pilsonim.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Balsojums atklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 2, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums, saskaņā ar mūsu vienošanos ir par Jurija Ševļakova uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Komisijas vārdā - deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu par Jurija Ševļakova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Jurijs Ševļakovs ir Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs, Latvijā dzīvo kopš 1982.gada, profesionāli spēlē futbolu dažādās Latvijas klubu komandās, sākot no “Daugavas”. Pašreiz ir kluba “Skonto” spēlētājs. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Ševļakovs ir valsts nacionālās izlases pamatsastāva spēlētājs un arī komandas kapteinis. Latvijas izlases sastāvā spēlējis 44 spēlēs. 1997.gadā viņš ir atzīts par Latvijas labāko futbolistu. Gribētu piebilst vēl to, ka šī jautājuma virzīšana šodien ārpus darba kārtības, kā bija noteikts, ir saistīta ar Latvijas izlases spēlēm, kur vairs nevar piedalīties tie cilvēki, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi. Gribu vēl deputātus informēt, ka Ševļakova kungs pārvalda latviešu valodu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, atturas - 3. Jurijs Ševļakovs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem.

Saskaņā ar mūsu vienošanos izskatīsim darba kārtības 31.jautājumu - “Grozījums likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Komisijas vārdā - deputāts Pēteris Keišs.

P.Keišs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Lai gan likums par privātajiem pensiju fondiem ir pieņemts pagājušā gada 5.jūnijā, tomēr ir nepieciešamība izdarīt grozījumu, un to šoreiz ierosinājis Ministru kabinets. Jums šis grozījums, šī redakcija, ir redzama dokumentā nr.3964. Runa ir par speciālo atļauju, licenču, izsniegšanas kārtību. Komisija to ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu, Keiša kungs, jūsu apsvērums par otro lasījumu!

P.Keišs. Ja kolēģiem būtu kādi priekšlikumi, tad lūdzu tos iesniegt līdz 30.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 30.aprīli? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums, arī saskaņā ar mūsu vienošanos, ir likumprojekts “Streiku likums”, trešais, pēdējais, lasījums. Komisijas vārdā Pēteris Keišs.

P.Keišs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu nr.4057 - likumprojektu “Streiku likums” trešajā lasījumā. Pirmais priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir precizējošs - par vārda “streiks” jēdzienu. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Paldies. Pieņemts.

P.Keišs. Arī otrais priekšlikums, kas attiecas uz 5.pantu, nāk no Juridiskā biroja. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Keišs. Atbalstīts ir arī 3.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

P.Keišs. 4.priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis un arī pārējie frakcijas “Latvijai” priekšlikumi, kas ir iesniegti par šo likumprojektu, ir tapuši, pamatojoties uz arodbiedrību lūgumu, un to pamatideja ir saīsināt to laiku, kāds ir nepieciešams no streika pieteikuma iesniegšanas par streiku uzsākšanu līdz paša streika uzsākšanai. Otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā šis laiks, kā bija sarēķinājuši arodbiedrību pārstāvji, varēja ilgt līdz pat 46 dienām, un tāpēc tika iesniegti vairāki priekšlikumi, kādā veidā saīsināt dažādus termiņus, kas šajā streika organizēšanas posmā būtu nepieciešami starp dažādiem notikumiem.

Tāpēc ir iesniegti šādi frakcijas “Latvijai” priekšlikumi, un šis konkrētais priekšlikums ir desmit dienu termiņu aizstāt ar divu dienu termiņu. Tas ir laiks, kādā būtu izveidojama izlīgšanas komisija pirmsstreika sarunām, tajā gadījumā, ja darba devēja atbilde uz arodbiedrības iesniegtajām prasībām ir noraidoša, tomēr desmit dienas nav absolūti pamatots termiņš. Komisija ierosina šo vārdu “desmit” aizstāt ar vārdiem “triju dienu laikā”. Es tomēr gribētu aicināt atbalstīt arodbiedrību viedokli, kuru šeit pārstāv arī frakcija “Latvijai”, - noteikt šeit tikai divu dienu termiņu. Es lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man būs jāsarūgtina frakcija “Latvijai”, kas iesniedza ļoti daudz priekšlikumu, taču nekad nepiedalījās komisijā, lai motivētu savus priekšlikumus, lai gan katrā komisijas sēdē par jebkuru jautājumu piedalās arī arodbiedrību pārstāvji. Šajā gadījumā bija Kravaļa kungs un Homkas kundze, un tādēļ visi priekšlikumi, kurus ir atbalstījusi komisija, ir pieņemti kopā ar arodbiedrību pārstāvjiem oficiālās komisijas sēdēs. Tāpēc es lūgtu atbalstīt tieši komisijas priekšlikumu un tomēr neuzskatīt par absolūtiem frakcijas “Latvijai” apgalvojumus, ka viņi pārstāv mūsu arodbiedrību. Tas nebūt tā nav! Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā, Keiša kungs, vēlaties ko teikt?

P.Keišs. Nē.

Sēdes vadītājs. Ja nevēlaties, tad lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - 8.panta pirmajā daļā skaitli “10” aizstāt ar skaitli “2”. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 24, atturas - 21. Nav pieņemts.

P.Keišs. 5.priekšlikums, ko iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija un kas ir līdzīgs tam, par ko šodien te bija runa, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

P.Keišs. 6.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

P.Keišs. Juridiskais birojs iesniedzis 7.priekšlikumu, kas skar 9.panta saturu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

P.Keišs. 6.lappusē 8.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Runās deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es tiešām negribu ilgi aizkavēt jūsu laiku, bet gribu vērst uzmanību uz diviem momentiem. Pirmais: nebūtu pareizi šajā tabulā rakstīt tā, ka šis priekšlikums ir noraidīts, jo tas pēc savas jēgas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā. Tātad mūsu priekšlikums bija saīsināt šo termiņu no piecpadsmit dienām uz septiņām dienām, un tas ir daļēji atbalstīts, saīsinot šo termiņu no piecpadsmit dienām uz desmit dienām. Tāpēc būtu lūgums komisijai turpmāk uzmanīgāk rakstīt, tomēr korektāk rakstīt šos savus slēdzienus.

Un otrs moments, ko es gribētu tomēr paskaidrot Kuprijanovas kundzei. Šie frakcijas “Latvijai” priekšlikumi tiešām ir tapuši pilnīgi konkrēti uz arodbiedrību iesniegtās vēstules pamata. Man būtu lūgums deputātiem tomēr nobalsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, bet gadījumā, ja tas nenotiks, es tomēr būtu pateicīgs arī par to, ka tiktu atbalstīts šis Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies... Kuprijanovas kundze vēlas runāt. Es lūdzu kolēģus debatēs pieteikties ar kompjūteru starpniecību.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Komisija mēģinās ievērot Čerāna kunga lūgumu un ļoti precīzi frakcijas “Latvijai” priekšlikumus formulēt kā daļēji atbalstītus, ar trim vārdiem atbalstītus un tā tālāk. Komisijai to nav sarežģīti izdarīt, tomēr es gribētu atgādināt arī Čerāna kungam, ka šāda likuma pieņemšana nenotiek tikai arodbiedrību, frakcijas “Latvijai” un Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs. Tādās sēdēs vienmēr piedalās arī Labklājības ministrija, ko pārstāv Darba departaments, kas skaidro arī Darba likumu kodeksa pielietošanu, un tādēļ šie varianti tomēr vairākos gadījumos top kā kompromisa varianti, kas apmierina visas puses, jo tas ir arī trīspusēji, tas ir arī padomes un tā tālāk kompetencē. Tādēļ es tomēr lūgtu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es sajūtu, ka beidzot šī saruna notiek pēc būtības, bet es tomēr palieku pie tās pārliecības, ka šie termiņi, kas būtu nosakāmi dažādās fāzēs līdz tam brīdim, kad streiku tiešām varētu sākt, ir nosakāmi maksimāli īsi. Es saprotu, ka šeit darba devējiem var kaut kas nepatikt, ka šeit kaut kas var nepatikt arī Labklājības ministrijai, tomēr mums ir jāļauj mūsu sabiedrībā izpausties šai cilvēku pašaizsardzības formai, ka kādā uzņēmumā strādājošie cilvēki var streikot, un mums ir jācenšas padarīt šīs iespējas maksimāli efektīvas, lai cilvēki maksimāli efektīvi varētu aizstāvēt savas intereses.

Domāju, ka, ja šeit būs septiņas dienas desmit dienu vietā, tad tas nebūs principiāls jautājums nevienam darba devējam, turpretī šiem strādājošiem tas var būt arī principiāls jautājums, lai tad šos jautājumus ātrāk varētu atrisināt. Tāpēc es aicinu nobalsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko teikt?

P.Keišs. Nē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim frakcijas “Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret -19, atturas - 30. Nav pieņemts.

P.Keišs. 9. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš ir līdzīgs, tikai, lūk, komisijā ir atbalstīts šis skaitlis “10”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tas ir pieņemts.

P.Keišs. Juridiskā biroja priekšlikums 8.lappusē. Tas ir 10.priekšlikums, un šeit ir vienkārši nomainīti vārdi “darba diena” ar vārdu “diena”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Keišs. 11.priekšlikums attiecas uz 17.pantu, ko iesniegusi Satiksmes ministrija. Komisija to ir noraidījusi, uzskatot, ka 17.pants ir plašs un skaidrojošs visos šajos jautājumos. Tādēļ tā arī uzskata, ka šis jautājums ir pietiekoši plaši izskaidrots un saprotams. Tādēļ tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Par šo jautājumu vēlas runāt Pēteris Elferts - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

P.Elferts (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! 17.pantā ir noteikts, ka darba devējam un streiku komitejai ir jānodrošina, lai streika laikā minimālā apjomā tiktu turpināts darbs sabiedrībai nepieciešamajos dienestos, kaut gan šajā pantā nav norādīts, kāds ir šis minimālais darba apjoms un kas to nosaka. Mūsu priekšlikumā ir rakstīts, ka vajadzētu papildināt šo pantu, lai nodrošinātu sabiedrības ikdienas nepieciešamo vajadzību apmierināšanu streika laikā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kā tiek noteikts 17.panta otrajā daļā noteikto dienestu minimālais darba apjoms. Es domāju, ka tas būtu pieņemams, jo tad šī sabiedrības ik dienas nepieciešamā vajadzība šā likuma izpratnē būtu nokļūšana darbavietās, mācību iestādēs, dzīvesvietās. Tas vairāk attiecas uz otrās daļas 2.apakšpunktu, bet šī norma būtu piemērojama faktiski visās jomās, kas attiecas uz 17.panta otro daļu. Paldies par uzmanību! Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties? Keiša kungs nevēlas neko teikt komisijas vārdā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Satiksmes ministrijas priekšlikumu - papildināt 17.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā... Teksts jums ir redzams. Komisija šo priekšlikumu nav akceptējusi. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 14, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

P.Keišs. Un pēdējais priekšlikums, tas ir, 12., kuru iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi. Līdz ar to...

Sēdes vadītājs. Acumirkli! Deputātiem pret 12.priekšlikumu un komisijas atzinumu par to iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

P.Keišs. Līdz ar to visi priekšlikumi trešajā lasījumā ir izskatīti. Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Balsosim kopumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

P.Keišs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais, godātie kolēģi, ir darba kārtības 49. jautājums, kā mēs vienojāmies. Tas ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Komisijas vārdā Ludmila Kuprijanova. Otrais lasījums, godātie kolēģi!

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 4093.

1.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Arī 2. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 3. ir Finansu ministrijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 4. ir deputāta Baloža priekšlikums, kuru komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis ir jautājums, kura izlemšanu no mums gaida lielākā daļa no visiem Latvijas zemniekiem. Tas ir jautājums par to, lai zemnieku saimniecību īpašniekiem nebūtu jāmaksā sociālais nodoklis, lai viņiem vismaz šis sociālais nodoklis nebūtu jāmaksā obligātā kārtā. Tas ir jautājums, kura nepareizas līdzšinējās izlemšanas dēļ mēs laukos esam nonākuši tādā situācijā, kā skaidroja paši šo vairāku lauku rajonu un pagastu cilvēki, ka šobrīd aptuveni pat līdz 80% šo zemnieku saimniecību īpašnieku formē dokumentus par to, ka viņi turpmāk atsakās no šī zemnieka saimniecības statusa. Tātad turpmāk viņi juridiski noformēs savu saimniecību kā piemājas saimniecību, lai nebūtu jāmaksā šis sociālais nodoklis.

Mēs redzam, ka, mēģinot it kā kaut ko sakārtot šajā nodokļu maksāšanas jomā, mēs līdz ar to paši faktiski esam izraisījuši neprognozējamas - tātad iepriekš neparedzamas un lielas nekārtības izraisošas sekas tieši mūsu lauku vidē. Es tagad trīs dienas biju frakcijas komandējumā Preiļu rajonā, un tur tiešām šis ir tas jautājums, kuru izvirza katrā pagastā, mums tiekoties ar cilvēkiem. Un tiešām bija tādi pagasti, kur teica, ka 80% zemnieku ir gatavi šajā brīdī atteikties no savas zemnieku saimniecības statusa. Vai tiešām tas ir tas, ko mēs šeit gribam panākt?

Es negribu šeit uzsākt diskusiju par to, cik ideāls ir šis Venta Baloža priekšlikums šajā brīdī, bet šis jautājums acīmredzot mums precīzi būs jāatrisina uz trešo lasījumu. Tomēr tas, ka šis ir solis, neapšaubāmi, pareizajā virzienā, ir pilnīgi skaidrs. Tagad mums ir otrais lasījums, tāpēc mums šajā brīdī vajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu un pēc tam, maksimāli ātri strādājot, pieņemt šo likumu gan otrajā, gan arī pēc tam trešajā lasījumā un tomēr atbrīvot šīs zemnieku saimniecības no obligātas sociālā nodokļa maksāšanas. Šis tiešām ir ļoti būtisks jautājums mūsu laukiem, un es aicinu visus ieklausīties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs esam sākuši strādāt ar šo likumu tikai tāpēc, ka bija šīs pretenzijas no zemnieku saimniecībām. Tāpēc jūs jau atbalstījāt priekšlikumu, kurš ir pirmais priekšlikums. Kā jūs saprotat, tās zemnieku saimniecības, kuru īpašnieki saņem no valsts vecuma pensijas, invaliditātes pensijas, izdienas pensijas, vai darba ņēmēji... atbilstoši likuma attiecīgajiem punktiem uz viņiem neattiecas šie maksājumi, bet pārējām zemnieku saimniecībām šie sociālie maksājumi ir obligāti. Pie mums šī sistēma ir vienota visā valstī, un tā ir domāta to pašu cilvēku labā. Es saprotu, ka viņi negrib šodien maksāt sociālo nodokli, bet, ja viņi nonāks tādā situācijā, ka viņi paši nevarēs nopelnīt, tad viņi vienalga prasīs no valsts, lai tā viņiem nodrošina šo cilvēka dzīves minimumu. Taču kopējā obligātās apdrošināšanas sistēma paredz, ka iemaksas ir kopējas un izmaksas ir solidāras. Ar šo labojumu mēs it kā izņemam no šo maksātāju loka lielu skaitu zemnieku, un viņus sagaida nepatīkama nākotne. Tāpēc mēs nedrīkstam šo pantu atbalstīt, un cerībā, ka uz trešo lasījumu būs konkrētāks pants, es aicinu tomēr noraidīt Venta Baloža priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais Jurdža kungs! Es saprotu, ka jums absolūti neinteresē tie procesi, kuri notiek šobrīd Latvijas laukos, vismaz no jūsu uzstāšanās es varu spriest, ka jums šāda attieksme ir. Gribētos pierādīt, lai tas tomēr tā nebūtu... Kāds lēmums mums ir jāpieņem un kādu lēmumu no mums sagaida zemnieki? Ne jau tādu lēmumu, ka mēs aizliegtu zemniekiem maksāt šo sociālo nodokli. Taču mēs vienkārši pielīdzināsim zemniekus pašnodarbinātām personām, lai viņi paši izvēlas, teiksim, saskaņā ar likumu, kādā apmērā viņi šo sociālo nodokli var maksāt. Tas tiešām ir viņu pašu risks, un es nedomāju, ka zemnieki būs tie, kuri šobrīd neapzināsies to. Tad man tiešām ir jautājums: vai jūs tiešām gribat to, lai zemnieku saimniecību skaits mūsu valstī samazinātos par 80%? Es tomēr gribu cerēt, ka ne. Tāpēc es aicinu šobrīd atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viktors Stikuts - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Prezidij! Cienījamie kolēģi! Vakar mēs runājām par tādu labu tēmu - par ekonomikas stabilizāciju. Šodien mēs skatām vienu no šīs stabilizācijas punktiem - lauku stabilizāciju. Kā varētu zemniekiem palīdzēt? Jo šobrīd sanāk tā, ka zemnieks praktiski subsidē visus, taču zemnieku mēs negribam šodien atbalstīt. Tās iepirkuma cenas lauksaimniecības produkcijai, ko ražo zemnieks, neatbilst šodien nekādai kritikai. Zemnieks šodien ir padarīts par darbarīka vergu, jo, nopircis priekš lauksaimniecības, priekš ražošanas, jebkuru darbarīku, viņš tam kalpos ilgus gadus, līdz to atpelnīs.

Es domāju, ka šodien, izskatot otrajā lasījumā šo priekšlikumu, tas ir jāatbalsta, jo, kā šodien Čerāna kungs pareizi teica, laukos ir būtībā tāda situācija, ka zemnieki atsakās no savas zemes tikai tā iemesla dēļ, ka viņiem tiek uzlikts šis maksājums, es uzskatu - nepamatots maksājums, jo šobrīd zemniekam nekas pretī netiek solīts un mēs neesam arī noteikuši, pirmkārt, no cik hektāriem sākas piemājas saimniecība. No desmit simtdaļām vai vairāk? Kas ir zemnieku saimniecība? Ja mēs pateiksim, no cik lielas platības sākas zemnieku saimniecība, tad mēs varēsim piespiest šos cilvēkus reģistrēties kā zemnieku saimniecības. Es redzu, ka notiek valstī arī citi mēģinājumi, ka tuvākajā laikā vispār vārds “zemnieks” no apgrozības tiks izņemts un zemnieks tiks pārveidots par kaut kādu mistisku lauku uzņēmēju. Visā pasaulē zemnieks ir un paliek zemnieks. Aicinu otrajā lasījumā atbalstīt šo pirmo labo žestu uz zemnieku pusi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es jūs aicinu labi pārdomāt šo jautājumu un atbalstīt Venta Baloža priekšlikumu. Kāpēc? Šīs nedēļas pirmdienā Centrālajā zemes komisijā bija iesniegums - izveidot piemājas saimniecību, kuras lielums pārsniedz 150 hektārus... Tādā gadījumā, ja mēs šo priekšlikumu neatbalstīsim, vairums to zemnieku saimniecību, kuras vēl nav spējušas aktīvi iestāties par savas zemes apsaimniekošanu, jo pašlaik tieši mazajām un vidējām saimniecībām ir ārkārtīgi grūti saņemt kredītus, pārreģistrēsies par piemājas saimniecībām. Būs lielas jukas Uzņēmumu reģistrā. Galu galā - vai mēs nevaram dot zemniekam brīvas tiesības pašam izvēlēties, kādā veidā nodrošināt savas vecumdienas? To var darīt gan privātajos pensiju fondos... Ja cilvēks grib, viņš jau tagad var sākt šos maksājumus, un viņu neviens nevar aizturēt, bet nevajag tiem, kuri vēl nav pilnīgi uzsākuši savu saimniecisko darbību, piespiedu kārtā maksāt vēl vienu nodokli.

Es gribu atgādināt jums, ka jau daudzas reizes šeit, Saeimā, mēs esam runājuši par to, ka zemniekam vajadzētu vienu nodokli - zemes nodokli. Un ar tieši šādu motīvu tika paaugstināts zemes nodoklis, un ar nākamo gadu tas praktiski būs jāmaksā vēl arī par māju īpašumiem. Tā ka zemniekam šo nodokļu var sanākt pārāk daudz.

Bez tam es gribu atgādināt, ka tieši zemnieku vidū ir savstarpēja izlīdzēšanās. Ģimenes locekļi uztur viens otru. Un, kamēr zemnieks atspersies un sāks saimniekot, šī obligātā sociālā nodokļa maksāšana būs tikai liels slogs, kas veicinātu šo neapgūto zemju pilnīgu pamešanu.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie Prezidija locekļi un godātie deputāti! Mani priekšlikumi ir saistīti ar to... arī šeit tālāk, kā jūs redzat, ir mans priekšlikums, tas ir nr. 9, jo es uzskatu, ka mums bija vajadzīga tāda pati kārtība, kāda bija līdz 1997.gada beigām, kad zemnieku saimniecību īpašnieki bija pieskaitīti pie pašnodarbināto personu loka. Šobrīd situācija ir tāda, ka zemniekam kā savas saimniecības īpašniekam pašam ir jābūt gan darba ņēmējam, gan arī darba devējam. Jāslēdz līgums pašam ar sevi. Es uzskatu, ka zemnieka saimniecības īpašniekam ir jābūt kā pašnodarbinātai personai. Nav pareizi arī tas, ka jūs sakāt, ka zemnieki tādā gadījumā nemaksās šo sociālo maksājumu un tādā veidā paliks bez pensijas. Gribu teikt to, ka pašreiz šo minimālo apmēru, kāds ir jāmaksā pašnodarbinātai personai, nosaka Ministru kabineta noteikumi, un minimālais apmērs ir minimālā darba alga. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Šim jautājumam ir jāpieiet ļoti uzmanīgi. Es šo skolu izgāju cauri kā sīkzemnieks. Ja mēs tos atstāsim kā pašnodarbinātos, tad obligāti jāmaksā no minimālās algas, tas ir, 504 lati gadā, un pensionāram jāmaksā 12 lati, sanāks 4 lati ienākuma nodoklis, tātad kopā 16 lati. Tas ir rūpīgi jāizsver, kurā kategorijā. Zemnieku saimniecība neko neiegūs, ja viņa likvidēsies, jo arī piemājas saimniecībām visām ir jāreģistrējas kā ienākuma nodokļa maksātājām. Un līdz ar to gada rezultātā, kad deklarē ienākumus... ja šī ienākuma nav, šī likuma 14.pants nosaka, ka šī valsts apdrošināšana tiek maksāta no ienākumiem - no faktiskiem ienākumiem. Cits jautājums, ka zemniekiem jābūt ienākumu un izdevumu žurnālam un jāpierāda gada beigās deklarācijā, ka šādu ienākumu nav. Bet, ja ir ienākumi, šā vai tā ir jāmaksā ienākuma nodoklis, un tad te ir jāizšķir, vai vispār tādā gadījumā trešajā lasījumā var būt, ka mums vispār zemnieki ir jāizved no šīs... ja viņš nealgo darba spēku, kā bija agrāk... no divām minimālajām algām... Vai, ja mēs nosakām, ka brīvprātīgā apdrošināšana viņam tikai būs, tādā gadījumā viņš maksās gadā 1428 latus. Mazāk nevar. Tas ir noteikts atkal ar Ministru kabineta noteikumiem. Bet tad, kad mēs gatavojām šo priekšlikumu, tad, kā Seiles kundze teica, ierakstījām, ka viņš var apdrošināties. Tātad viņš var no jebkuras summas... Tā ka uz trešo lasījumu vajadzētu šo jautājumu precizēt. Bet pārsteidzīgi pieņemt lēmumu nevajadzētu.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova. Cienījamie kolēģi! Teikšu atklāti, es redzu jūsu noskaņojumu. Protams, kuram tad celsies roka jeb kura frakcija nobalsos pret mūsu mīļajiem zemniekiem? Tādēļ es jūs neaģitēšu ne par, ne pret, tikai pateikšu dažus faktorus, ar kuriem ir jārēķinās.

Pirmkārt, pret šo Baloža kunga priekšlikumu komisijas sēdes laikā visaktīvāk uzstājās tieši Finansu ministrijas pārstāvji, Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji, kas iekasē šo nodokli. Tas ir pirmais punkts, kā informācija.

Otrs punkts. Jūs ļoti labi zināt, kāda bija situācija, kad mūsu zemniekiem - toreiz viņi bija kolhoznieki - padomju laikos bija ļoti mazas pensijas. Un kā mēs ar lielām grūtībām pielīdzinājām šos pēdējos gadus pie kopējās pensionēšanas sistēmas. Ņemiet vērā, ka tie cilvēki, kam ir palikuši 10, 15 gadi līdz pensijai - un tādi, es domāju, šobrīd ir vairākums zemnieku saimniecību īpašnieku - , nebūt nav jauni cilvēki. Viņiem kādreiz iestāsies tas pensijas vecums, un tad ir jārēķinās, ka mūsu pēcnācējiem Saeimā būs jāatbild uz grūtiem jautājumiem: kāpēc atkal viņiem par sūru, grūtu mūža darbu maksās tikai 10 latu pensiju? Tas viss ir jāņem vērā. Tādēļ izšķirieties attiecībā uz savu balsojumu. Es jums nosaucu faktus. Es, protams, aicinu balsot par komisijas variantu, tātad noraidīt. Bet lai zāle izšķiras! Taču lai nopietni padomā par sekām, kas var iestāties!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Baloža priekšlikumu - papildināt 1.panta 3.punktu ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā. Teksts jums ir redzams. Lūdzu, godātie kolēģi, izšķirties un piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 6, atturas - 18. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Paldies. 5.priekšlikums - deputāta Nagobada priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 6.priekšlikums - Labklājības ministrijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 6.priekšlikumu.

L.Kuprijanova. 7.priekšlikums - Labklājības ministrijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tas ir nākamais punkts, Kuprijanovas kundze. Astotais... Sociālo un darba lietu komisijas? Vai kāds cits tas ir?...

L.Kuprijanova. Nē, 7.priekšlikums - Labklājības ministrijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 7.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 8.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

L.Kuprijanova. 9.priekšlikums - deputāta Baloža priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 10.priekšlikums ir Finansu ministrijas priekšlikums, un ir analoģisks deputāta Nagobada priekšlikums. Komisija šos priekšlikumus ir atbalstījusi, apvienojot tos.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 10. un 11.priekšlikumu, kurus komisija ir apvienojusi un izteikusi savā variantā? Pieņemts.

L.Kuprijanova. 12.priekšlikums - Finansu ministrijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 12.priekšlikumu. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 13.priekšlikums - deputāta Nagobada priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas runāt debatēs? Baloža kungs, vai jūs vēlaties runāt par 13.priekšlikumu? Deputāti ir atbalstījuši komisijas atzinumu par 12.priekšlikumu, tas ir precizētā redakcijā. Paldies. Par 13.priekšlikumu deputāti piekrīt. Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 14.priekšlikums - Labklājības ministrijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 14.priekšlikumu. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 15.priekšlikums - deputāta Nagobada priekšlikums, kurš ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 16.priekšlikums - Finansu ministrijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 17.priekšlikums - deputāta Nagobada priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 17.priekšlikumu. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 18.priekšlikums - Labklājības ministrijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Ar to mēs esam pabeiguši. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Kādi ir apsvērumi, Kuprijanovas kundze, par trešo lasījumu?

L.Kuprijanova. Es lūgtu 30.aprīli kā termiņu.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, līdz kuram?

L.Kuprijanova. Līdz 30.aprīlim iesniegt priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret Kuprijanovas kundzes minēto termiņu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Godātie kolēģi! Mums līdz pārtraukumam ir tikai dažas minūtes. Mums ir jāizpilda šajā laikā divi patīkami pienākumi.

Mūsu Saeimas Lieldienu brīvdienu laikā diviem mūsu kolēģiem bija nozīmīgas jubilejas. Kārlim Jūlijam Druvam 13.aprīlī palika 60 gadi. Sveicam viņu! (Aplausi.)

Un kolēģim Robertam Jurdžam 11.aprīlī nedaudz mazāk - tikai 35 gadi. (Aplausi.)

Pirms pārtraukuma paziņojumu vēlas sniegt deputāts Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Ārlietu komisijai tagad pārtraukumā Sarkanajā zālē ir tikšanās ar Latvijas vēstnieku Izraēlā Silāra kungu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu reģistrēties kvoruma noteikšanai! Lūdzu ievietot identifikācijas kartītes balsošanas aparatūrā. Pēc attiecīgo uzrakstu parādīšanās identifikācija ir pabeigta. Lūdzu šīs kartītes tur atstāt līdz rezultātu nolasīšanai.

Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Vladilens Dozorcevs, Indulis Emsis, Māris Grīnblats, Normunds Pēterkops, Kārlis Leiškalns, Pēteris Keišs, Edvīns Inkēns, Indulis Bērziņš, Dzintars Ābiķis, Gundars Valdmanis, Jānis Mauliņš, Odisejs Kostanda, Ervids Grinovskis, Roberts Zīle, Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukums beidzies! Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Trešā sadaļa - Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu zemkopības ministram A.Rāviņam par zemmniekus apmierinošiem graudu realizācijas līgumu slēgšanas nosacījumiem ar labības pārstrādes uzņēmumiem.

Debatēs pieteicies... Piedodiet, vispirms komisijas vārdā Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Iesniegdami šo pieprasījumu, desmit Saeimas deputāti, kā noskaidrojās, faktiski vēlējās saņemt informāciju par to, ko Zemkopības ministrija dara, lai panāktu zemniekus apmierinošus graudu realizācijas līgumu slēgšanas nosacījumus ar labības pārstrādes uzņēmumiem.

Pirms komisijas sēdes deputāti varēja iepazīties ar Zemkopības ministrijas rakstisku atbildi, uz komisijas sēdi bija ieradušies zemkopības ministrs Rāviņa kungs un Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Zaščerinska kungs, un viņi pietiekami detalizēti, es teiktu, arī pārliecinoši informēja komisijas deputātus par šo darbu, kas, protams, allaž ir uztraucis zemniekus, īpaši šobrīd - pavasarī, sējas laikā, domājot par ražu, ražas realizāciju rudenī. Zemkopības ministrija kopā ar citām institūcijām ir risinājusi šīs problēmas, bet, cienījamie deputāti, te savs vārds būs sakāms arī ikvienam no jums, kad Saeima izskatīs budžeta labojumus. Arī par to tika runāts komisijas sēdē, un tā komisijas sēdes gaitā arī pieprasītāji bija apmierināti ar sniegto informāciju, tāpēc komisija nolēma šo pieprasījumu nevirzīt uz Saeimu kā deputātu pieprasījumu, precīzāk sakot, to noraidīja. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es tomēr gribētu vērtēt Tabūna kunga šeit sniegto informāciju vismaz kā nedaudz neprecīzu, jo tas nekādā ziņā nebija šā pieprasījuma iesniegšanas vienīgais mērķis - iegūt informāciju par to, ko Zemkopības ministrija dara, lai panāktu zemniekus apmierinošus graudu realizācijas līgumu slēgšanas nosacījumus ar labības pārstrādes uzņēmumiem, bet tas ir pieprasījums valdībai, konkrēti Zemkopības ministrijai, reāli rīkoties, lai reāli panāktu šos zemniekus apmierinošos graudu realizācijas līgumu slēgšanas nosacījumus.

Tātad šis pieprasījums ir tapis jau 24. martā, tas ir, gandrīz pirms mēneša, bet šajā mēnesī, tiekoties dažādos Latvijas novados ar vēlētājiem, mēs tikai vēl papildus pārliecinājāmies par to, cik tas patiesībā ir aktuāls un cik patiesībā šodien zemnieks ir neaizsargāts pret labības pārstrādes uzņēmumu patvaļu. Un tā valstiskā institūcija, kurai šodien būtu jāstājas zemnieku interešu sardzē, šobrīd ir valdība, kurai ir jāizdod valdības noteikumi, kas noteiktu kārtību, kādā ir slēdzami šie līgumi starp zemnieku, graudu audzētāju, un starp labības pārstrādes uzņēmumu.

Es saprotu, tā ir ļoti laba informācija, ka Zemkopības ministrija ir izstrādājusi graudu ražotāju un labības pārstrādes uzņēmumu līguma projektu, bet šeit tas tagad ir parādījies kā informācija, kas ir nosūtīta rajonu lauksaimniecības departamentiem, taču mums ir vajadzīgs, lai šāds līguma projekts tiktu pieņemts ar normatīva akta spēku un lai šiem labības pārstrādes uzņēmumiem būtu pienākums vadīties pēc šāda līguma - pēc tāda tipveida līguma, kāds tiek piedāvāts.

Tāpat tajā gadījumā, ja valstī šie pārstrādes uzņēmumi nespēj apmierināt visu zemnieku pieprasījumu, teiksim, nodot graudus pārstrādē, tad šeit ir jādomā un tālāk jāstrādā pie kādām kvotām. Taču tā situācija, kāda šobrīd ir izveidojusies, ka zemnieks reāli nezina, kur viņš varēs rudenī nodot savus graudus, jo reāli ar viņu šobrīd šie līgumi netiek slēgti... Tā ir pilnīgi konkrēta informācija, ko saka paši zemnieki. Viņi vēl šobrīd, lai gan tūlīt ir klāt jau maija mēnesis, nezina, teiksim, ko viņi rudenī varēs izdarīt ar saviem izaudzētajiem graudiem, lai gan viņiem šo informāciju patiesībā vajadzēja zināt jau martā - pats vēlākais, bet vēl labāk - tas attiecas uz ziemājiem - to bija sevišķi svarīgi zināt jau pagājušajā rudenī.

Tad nu mēs redzam, ka šeit tomēr mūsu valstī notiek būtiskas nekārtības, tāpēc Zemkopības ministrijai un arī valdībai šeit ir jāiejaucas, jo šis tirgus sektors ir jāsakārto. Mēs nevaram šobrīd atstāt visas mūsu lauku saimnieciskās norises pašplūsmai, kad kāda viena uzņēmumu grupa, tas ir, pārtikas pārstrādes uzņēmumi, teiksim, graudu pārstrādes uzņēmumi, dažādi “dzirnavnieki”, kas pieder privātām personām, ņem un diktē visus tos procesus, kas mums notiek laukos.

Tātad faktiski šeit atkal ir radies zināms monopols, kur ir viena tāda personu grupa, kura tagad diktē visas norises mūsu Latvijas laukos, un ir skaidrs, ka tāda nav šīs grupas interese, lai šeit pie mums laukos šī graudkopība attīstītos. Un to mēs arī visi skaidri redzam, teiksim, tieši pēc šo labības pārstrādes uzņēmumu līdzšinējās rīcības, taču tas ir absolūti nepieļaujami - atstāt šādu grupējumu varu pār mūsu Latvijas lauksaimniecību. Tātad patiesībā šie reālie procesi virzās uz to, ka zemnieks atkal kārtējo reizi tiek nostādīts tādā situācijā, ka viņš reāli nevar izdzīvot un reāli nevar pastāvēt.

Un šeit ministrijai ir jāiejaucas, tāpēc es aicinu virzīt tālāk šo deputātu pieprasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Manī nedaudz izsauc izbrīnu Pieprasījumu komisijas mierīgums attiecībā uz šo jautājumu, it sevišķi tagad, kad lauku darbi ir jau sākušies. Šodien ir Jurģu diena, un katram saimniekam pilnīgi kailam pirms saules lēkta bija šķērsām laukam jāizdzen vaga, lai nebūtu nezāļu, bet lai būtu laba raža.

Bet nu par lietas būtību. Šajās dienās, kamēr bija Saeimas brīvdienas, es satikos ar vairākiem Latvijas pārstrādes uzņēmumu pārstāvjiem, satikos arī ar zemniekiem, un lietas būtība ir pavisam nepievilcīga. Ar zemniekiem šodien, kad jau ir jāiet tīrumā, netiek slēgti līgumi. Tiek slēgti līgumi par pieņemšanu glabāšanā. Par glabāšanu no zemnieka, bez šaubām, nauda netiek ņemta, bet arī zemnieks to nedabū, jo subsīdijās neparedz maksāt par glabāšanu to vienu latu par tonnu mēnesī, ja glabā priekš pārstrādes uzņēmumiem. No šīs situācijas apķērīgi zemnieki vienmēr iziet. Viņi nomā no pārstrādātājiem torņus, un tad, kā saka, viņiem it kā būtu tiesības šo naudu saņemt. Es domāju, ka Rāviņa kungam šo lietu vajadzētu palabot arī subsīdijās, lai zemnieks, ja glabā, tad viņam pieņem.

Bet tas jau būtu tikai sīkums - tā glabāšana. Kas tālāk seko? Runājot par pārstrādātājiem, mēs pieņēmām likumu, ka viņiem mēneša laikā ir jānorēķinās. Tā kā līgumi nav noslēgti, kā to prasa Lauksaimniecības likums, tad vispār tos graudus glabā līdz tam laikam, kamēr viņi tos varēs pārstrādāt. Tad rīko izsoli un sāk no zemākā soļa, teiksim, 65 lati par tonnu, ja kāds ir ar mieru pārdot. Un zemnieks ir iespiests spīlēs, jo viņš pārdos, jo nauda viņam ir vajadzīga. Vakar jūs dzirdējāt Jurkāna kunga teikto, ka katrs lauksaimniecībā izmantojamais zemes hektārs ir devis 8 latu zaudējumu pagājušajā gadā. Nu, projektēts bija vairāk - 17 lati, bet arī tas ir ... Tātad naudas nav zemniekiem.

Taču, ja mēs pieiesim tā, ka šajā izsolē zemnieks tiek “izģērbts”, tad tas būs ārkārtīgi nepareizi. Te ir runa par to, ka nav noteiktas sistēmas. Sistēmas nav graudu tirgū, un šai sistēmai, bez šaubām, ir jābalstās uz brīvprātības un savstarpēju norunu principiem, bet šajā jautājumā ir arī lietderīgi vēlreiz ar bankām izskatīt jautājumu par ķīlu zīmēm vai vekseļiem, bet tur arī zemniekam ir procenti jāmaksā.

Otrs jautājums, kas mani ļoti uztrauc, ir cena. Sākumā noteiktā cena, kas bija un kas pavīdēja presē, laikam bija tikai orientējošā cena - 68 lati, un tad iznāk, ka par tonnu zemnieks dabūs... Praktiski mēs iegūsim aptuveni zem 3 tonnām labību vidēji republikā... tātad par trim saņem pa 65 latiem... bet 65 lati ir pašizmaksa. Ja 68 saņems, tad peļņa ir 3 lati. Transports un tā tālāk... tad praktiski ir jāstrādā tikai priekam.

Šinī sakarībā es gribu tikai minēt to, ka Eiropā pagājušajā gadā intervences cena bija 77 lati par tonnu. Līdz ar to vakar Dilbas kunga minētais... Tas nav tikai Rāviņa kunga jautājums, tas ir arī Finansu ministrijas jautājums, jo ir jāatrod šī nauda, lai varētu valsts rezervē iepirkt katru ceturto tonnu no zemniekiem. Ja to mēs varam iepirkt, tad tas it kā nosaka jau daļēji intervences cenu, kas nodrošina, ka pārpircēji nevar zem šīs cenas jau “palīst”. Un valsts rezervē, ja vajadzīgs...

Šorīt es klausījos Rāviņa kunga interviju radio. Viņš minēja skaitli - 1,9 miljoni, vakar tika nosaukts 2,1 miljons, taču to var precizēt, bet šī nauda noteikti ir jāatrod un šis labības tirgus ir jāsakārto.

Vēl pārstrādātāji izvirza jautājumu par to, ka, teiksim, “Rīgas dzirnavnieks” pagājušajā gadā ir samaksājis bankas kredīta procentos 400 000 latu, tāpēc viņi netaisās šogad kredītu ņemt, un, lūk, izeja ir tā, ka uz zemnieku rēķina atkal graudus glabās un pieņems, bet maksās tikai pēc tam, kad būs samalti.

Tā ka, es domāju, šis pieprasījums ir jāvirza izskatīšanai Saeimā, un tas ir pārsteidzīgi, it sevišķi tagad, kad sākas zemes darbi... kad zemniekam ir jāzina, vai viņam sēt vai nesēt, vai viņš varēs realizēt vai nevarēs realizēt. Vismaz kaut kādai drošības sistēmai ir jābūt.

Tāpēc es lūgtu balsot par šo pieprasījumu, lai to tālāk izskata Saeimā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Čerāna kungs! Es saprotu, ka jūs gribat runāt par visiem jautājumiem, bet jūs nebijāt uz Pieprasījumu komisijas sēdi. Pieprasījumu komisijas sēdē piedalījās viens no parakstītājiem - Liepas kungs. Liepas kungs arī uzdeva daudzus jautājumus zemkopības ministram un parlamentārajam sekretāram, un mēs vienbalsīgi nonācām pie secinājuma, ka šis pieprasījums nebūtu virzāms uz Saeimu kā pieprasījums, jo deputāti pārliecinājās, ka Zemkopības ministrija nopietni un daudz dara. Turklāt ne tikai Zemkopības ministrija daudz dara, lai šīs problēmas risinātu.

Bāna kungs, es arī jums teikšu tā, ka mierīgums ir ļoti laba īpašība gan Pieprasījumu komisijai, gan arī citiem, it īpaši zemniekiem. Ar mierīgumu viņi ir panākuši allaž rezultātu, un es ceru, ka panāks arī turpmāk.

Un vēl. Es atgādināšu par to, kā šīs problēmas tiek risinātas. Otrdien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīko savu izbraukuma sēdi uz Latvijas Labības biroju, kurā tiek pieaicināti gan Finansu ministrijas cilvēki, gan graudaugu audzētāji un dažādo pušu, tā sakot, ieinteresētās personas, lai risinātu šīs problēmas.

Un, lūk, tāpēc Pieprasījumu komisija vienbalsīgi nolēma, pie tam pieprasītājiem piekrītot, ka tāda varētu būt šī pieprasījuma virzība, tāpēc te nevajadzētu izvērst liekas debates un mēģināt pavērst šo jautājumu pavisam citādāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Dilba - LZS, KDS frakcija.

R.Dilba (LZS, KDS frakcija).

Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šeit mums ir jāizdala vairākas kompetences, kur, kas un kā šos jautājumus var risināt.

Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija pilnībā saprot šīs problēmas, kas ir saistītas ar graudu realizāciju, un to, ka šīs problēmas vēl joprojām nav pilnībā atrisinātas. Taču mums ir jāsaprot tas, ka viens ministrs nevar iejaukties šajos saimnieciskajos procesos. Tas ir, kā ir.

Pieprasījumā tiek teikts par zemniekus apmierinošiem graudu realizācijas līguma slēgšanas nosacījumiem. Zemnieku ir ļoti daudz, arī pārstrādātāju ir ļoti daudz, un, ja tagad katrs šeit pieprasīs savu nosacījumu, tad es nezinu, kurš te ir spējīgs tos dažāda veida nosacījumus izpildīt.

Mums pastāv likumi, kas ir noteikti, mums pastāv arī Ministru kabineta noteikumi, un šajos ietvaros tad arī zemkopības ministrs var darboties. Un tas, ka šīs problēmas ir jārisina, es domāju, tas ir galvenais zemkopības ministra Rāviņa darbs. Un to viņš arī cenšas darīt.

Tomēr tajā pašā laikā mēs varam arī paskatīties, kāds tad ir atbalsts no citām pusēm, kāds atbalsts bija arī no jums, cienījamie kolēģi, tad, kad mēs skatījām budžetu. Jūs saprotat, ka, ja likums par labības tirgu nosaka trīs mēnešu normu, tad ir jābūt arī finansēm, bet vēl joprojām 2,1 miljons latu pietrūkst. Tātad pats svarīgākais jautājums ir nodrošināt Labības tirdzniecības aģentūrai šīs iespējas. Ir jārada, jāatrod šie līdzekļi - 2,1 miljons latu, lai Labības tirdzniecības aģentūra būtu reāla tirgus dalībniece, lai tā varētu šīs tiešām atsevišķās lētās graudu partijas no zemniekiem nopirkt jau rudenī. Taču pats galvenais - lai uzreiz rudenī varētu arī samaksāt.

Mēs arī Saeimā esam pieņēmuši normu, ka pārstrādes uzņēmumiem mēneša laikā ir jānorēķinās, bet te atkal parādās tā paša koka otrs gals, jo pārstrādes uzņēmumi pasaka tā: “Mēs mēneša laikā neesam spējīgi norēķināties!” Tas nozīmē, ka mēs arī līgumā to vairs nenosakām. Viņi tikai pieņem graudus, bet tālāk maksā, kad vēlas. Tā ka faktiski mēs ar šo likuma normu - tieši pretēji - esam nostādījuši zemniekus sliktākā pozīcijā, un tāpēc es aicinātu arī kolēģus deputātus pārvērtēt šo situāciju, jo varbūt mums šīs likuma normas ir jāmaina. Taču tagad zemnieki tiešām ir nostādīti sliktākā situācijā, nekā tā bija iepriekš. Un tāpēc es aicinātu kolēģus, visa mūsu frakcija aicina jūs neatbalstīt šo pieprasījumu. Tas varētu būt tikai kā jautājums. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji! Un tauta! To, ka jau Godmaņa laikā Ģēģers un kompānija nolēma, ka lauki ir jāiznīcina - to mēs visi zinām. Un viens no pamatieročiem ir bijis tāds, ka tas zemnieks saražo, bet viņam nemaksā, un arī kredītlikmes ir starp augstākajām pasaulē vēl pat šodien. Nav vairs 10% mēnesī, bet tagad ir 14% gadā. Un tas pēc pasaules standartiem ir ļoti, ļoti augsts parādu augšanas koeficients. Bet mūsu zemniekam nemaksā, un ir apmierināti tie, kuri grib viņu iznīcināt.

Mēs it kā šeit Saeimā izdodam likumus, un mēs varētu smagi sodīt tos, kuri ņem un nemaksā, bet tā nav. Banka “Baltija” ņēma un ņēma, bet nemaksāja atpakaļ, un nu Laventa kungs sēž mājās ar visām ērtībām. Šeit Saeimā sēž dažnedažādi iekšlietu ministri un tieslietu ministri, bet visvairāk šeit sēž tautas pārstāvji, kuri jau septiņus astoņus gadus redz, kā tas zemnieks tiek iznīcināts, taču mums nav nekādas gribas kaut ko pret to darīt.

Skat, kas nāk šeit tribīnē un saka: “Nē, nav nekas te jādara, tas būtu nepareizi!” Bijušais zemkopības ministrs to spēj darīt, un jūs visi paklausīsities un teiksit: jā, zini, tam zemniekam ir jāmirst! Muļķītis tāds, viņš tik ražo, strādā, bet, skat, mēs viņam iemācīsim par to, ka viņš to zemi ražīgi lieto... mēs no viņa to preci paņemsim, varbūt paņemsim glabāšanā, pat liksim viņam maksāt par to, ka mēs glabājam viņa mantu tad, mēs jau izkārtosim izsoles, lai gan tanī pašā laikā mēs jau zinām, par cik mēs esam ar mieru pirkt, un neviens cits nepirks...

Šķēles kunga lobijs - lielais pārstrādātājs tagad ir lielais tautas un lauku glābējs. Bet nav jau tik liela tā vaina Šķēles kungā, tā vaina ir šeit - starp mums, it kā simts tautas pārstāvjiem. Mēs pat šādā vienkāršā jautājumā, ka cilvēkam par viņa ražoto būtu jāmaksā... mēs šādu vienkāršu jautājumu negribam pat izskatīt.

Un tā tas bija jau Augstākās padomes laikā, 5.Saeimas laikā, 6.Saeimas laikā, tāpēc es aicinu tos, kuri ir laukos, klusi domāt par to, kas ir jādara ar tiem, kas šeit Saeimā sēž. Viņi runā, ka viņi nāks uz Saeimu ar dakšām, ar plintēm, bet tas nav risinājums, draugs, jo, ja viņi izdarītu ar mums to, ko mēs esam pelnījuši, tad viņiem tomēr būtu jāatrod jauni likumu devēji. Un to viņi var darīt oktobrī bez atriebšanās pret mums, bez tā, ka viņi mūs notiesātu tā, kā mums pienākas. Es esmu bijis lauku bērēs, kur cilvēki ir izdarījuši pašnāvību. Kāds man būtu bijis prieks aiziet uz kāda Saeimas deputāta bērēm, kas ir izdarījis pašnāvību, jo viņam tik grūti iet. Taču mūsu darbs ir tas, kas dzen to cilvēku pašnāvībā. Tomēr mēs atkal vienkārši krasi nolemsim: lai paliek! Lai Šķēles kungs un komanda dara, kā grib - lai sakrauj tos graudus, pērk par kādām cenām vai nepērk, lai pērk no ārzemēm par dempinga cenām... Varbūt arī pirks no ārzemēm - it kā no Indijas... Jā, Anglijas trakās govis... Darīs pilnīgi tā, kā grib. Un mēs šeit Saeimā it kā nekā negribam darīt. Kauns mums, kauns!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie Tautas kustības “Latvijai” zemnieku aizstāvji! Es varbūt tikai pateikšu, ka es personīgi noraidu šo pieprasījumu. Es domāju, ka arī mana frakcija to noraidīs, bet ne tāpēc, ka mēs neaizstāvam zemnieku, bet tāpēc, ka šo problēmu, to, ko es ierosināju, var risināt kā jautājumu.

Es saprotu, ka jums sāp zemnieku liktenis un ka jūs izprotat šo lauku cilvēku problēmas, bet es tomēr domāju, ka tas pieprasījums ir jānoraida. Redzat, tas ir lielākais absurds, kāds vien var būt kādā valstī, ja runā par lauksaimniecības jautājumiem, ka ražotājs tiek atšķelts no pārstrādātāja. Es gribētu pateikt spēcīgu vārdu - tas ir noziegums! Diemžēl tas ir noticis, bet labot to ne pašlaik, ne šajā tuvākajā laikā vai tuvākajos gados nevar, jo jūs zināt, kā rokās ir nonākusi pārstrāde, kas faktiski ir dzīvības un nāves jautājums ražotājiem - lauku ražotājiem neatkarīgi no tā, vai tā ir piena ražošana un pārstrāde vai tā ir graudu ražošana un pārstrāde.

Diemžēl tāda ir situācija, bet kā no šīs situācijas izkļūt? Ar šādiem pieprasījumiem jūs neko nepalīdzēsiet, jo jau ir izveidota Latvijas Labības tirdzniecības aģentūra, kur diemžēl... nevis diemžēl, bet nebūs precīzi teikts, kā lauksaimniecības ministrs cenšas sameklēt naudu, vairākus miljonus, lai iepirktu no zemniekiem graudus, dabiski, liekot tos uzglabāšanā šajos lielajos pārstrādes uzņēmumos. Tas tehnoloģiskais jautājums ir tālāk, bet, kas tiks veikts, - tas ir cits jautājums. Kā rokās tad ir šie pārstrādes uzņēmumi? “Rēzeknes dzirnavniekā” praktiski neviena zemnieka nav. “Dobeles dzirnavniekā” ir varbūt diezgan liels pārsvars, bet tie paši zemnieki saka: “Mēs esam zemnieki tikai līdz vārtiem, bet, kad jau pa vārtiem iekšā, tad viņi ir akcionāri.” (Starpsauciens: “Kā rokās?”) “Rīgas dzirnavnieks” (Starpsauciens: “Kas ir saimnieks, kam pieder?”) kam pieder? - Zviedriem!

Tātad es uzskatu, ka šis pieprasījums šoreiz nav loģisks, lai arī cik labi tas ir domāts, jo šī Latvijas Labības tirdzniecības aģentūra būs tas starpnieks, kas tomēr kādu laiku zināmā mērā glābs šo situāciju, lai vairākums Latvijas zemnieku varētu nodot savus izaudzētos graudus un arī saņemt laicīgi naudu. Jūs varat izstrādāt un parakstīt jebkādu likumu šeit, taču neviens līgums, kurš tiks noslēgts starp zemnieku un “dzirnavnieku”, kas nav ražotāju īpašumā... neviens līgums nespēj nodrošināt ne cenu, ne, teiksim, pieņemšanas noteikumus. Es biju liecinieks, kad Iecava bija noslēgusi perfektu līgumu ar zemniekiem, tur viss bija atrunāts līdz pēdējam sīkumam, arī sankcijas un tamlīdzīgi, tomēr tik un tā pārstrādes uzņēmums lauza līgumu un zemnieki palika ar garu degunu. Bija vienkārša atbilde: “Tiesājieties!” Tad lai nu pamēģina aiziet desmitiem vai simtiem zemnieku iztiesāties!

Tā ka arī es uzskatu, ka šis pieprasījums ir jānoraida un jāatstāj kā ļoti nopietns jautājums Zemkopības ministrijai, kura piepalīdzēs to vismaz kādā nelielā laikposmā risināt caur Latvijas Labības tirdzniecības aģentūru, bet mūsu uzdevums būtu palīdzēt šai aģentūrai vai nu ar budžeta labojumiem dabūt naudu, vai caur Latvijas Privatizācijas aģentūru tai izgādāt naudu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Rāzna - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu par to, kas ir noticis un kāpēc ir noticis, un šeit Grīga kungam tiešām ir taisnība, ka zemniekiem praktiski nepieder pārstrādes uzņēmumi, un tas mums noteikti ir jāsaprot. Taču es gribu aicināt jūs, lai jūs atcerētos pagājušā gada ražas novākšanas sezonu un graudu iepirkšanas laiku. Jums droši vien visiem atmiņā ir garās rindas, kas stāvēja pie pārstrādes uzņēmumiem, zemnieku neapmierinātība un daudz vēl citu nebūšanu, kas sekoja pēc tam. Tajā pašā laikā mūsu Labības birojs - šobrīd jau aģentūra - izmantoja veselu miljonu valsts budžeta līdzekļu un iepirka desmit tūkstošus tonnu graudu par 90 latiem tonnā, taču praktiski neko ar šo naudu jeb ar šo iepirkumu neatrisināja. Šobrīd es nezinu, vai kāds man var pateikt, par kādu cenu šī labība ir pārdota pārstrādes uzņēmumiem, cik naudas šis pats Labības birojs ir samaksājis par šo graudu glabāšanu, cik graudu ir pārdots, cik ir palicis un kā vispār šis jautājums tālāk risinās.

Ir pagājis jau vesels gads, un šobrīd praktiski pēc pāris mēnešiem būs jaunās ražas jauns iepirkšanas periods jeb sezona - novākšanas sezona. Taču mēs pa šo gadu praktiski neko neesam izdarījuši, neko neesam atrisinājuši, un acīmredzot šī pati situācija būtībā turpināsies arī šajā gadā.

Mēs mierīgi šeit varam pateikt, ka šis pieprasījums ir noraidāms, ka mūs šīs problēmas neinteresē, ka mēs par tām varam nerunāt un ka mums tās ir vienaldzīgas. Mēs mierīgi varam sēdēt šajā laikā, kad zemnieki stāvēs rindās, kad augs neapmierinātība... Bet mēs mierīgi visi aģitēsim, lai balso par mums uz nākamo - 7.Saeimu. Izklausās mazliet smieklīgi, lai neteiktu vairāk. Es šajā situācijā būtībā nevaru atbalstīt to, ka šis pieprasījums ir noraidīts. Es aicinu jūs visus atbalstīt pieprasījumu un nodot to izskatīšanai, jo acīmredzot mums ir vēl pietiekoši daudz laika. Lai meklē Zemkopības ministrija, lai meklē valdība naudu! Tur ir pat dažādi varianti: vai dzēst kredītprocentus, lai ņem pārstrādes uzņēmums, vai arī atrast naudu, lai pēc trim vai pieciem mēnešiem varbūt valdībai, kā vakar mēs dzirdējām, ir 20 miljonu pārpilde budžetā. Pie tam vajag tikai 7 miljonus, lai nopirktu visus pārtikas graudus, kas vajadzīgi mums veselam gadam. Acīmredzot šis jautājums ir risināms, un ir arī varianti, kā to atrisināt. Nauda mums ir, tikai gribēšanu vajag! Acīmredzot tā mums ir ļoti maza. Tāpēc es balsošu “par” un aicinu arī jūs to darīt, lai šo pieprasījumu nodotu tālāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es mēģināšu paskaidrot jautājuma apspriešanu Pieprasījumu komisijā. Mēs šogad Pieprasījumu komisijā esam strādājuši ļoti intensīvi, ir bijuši daudzi un dažādi pieprasījumi, tostarp arī tādi, kurus esmu parakstījis es personīgi. Un arī šo es esmu parakstījis un parasti esmu ieturējis tādu taktiku, lai šie pieprasījumi gūtu atsauksmi gan komisijā, gan arī šeit - sēdē. Taču šoreiz situācija ir mazliet atšķirīga. Proti, komisijas sēdē mēs runājām, saņēmām atbildes uz tiem jautājumiem, kas jau ir izdarīts.

Pieprasījuma nolūks bija noskaidrot, ko Zemkopības ministrija darīs, lai uzlabotu esošo situāciju. Zemkopības ministrija pārliecināja, ka ir izdarīts sekojošais: ir dota iespēja graudu uzglabāšanai, un līdz ar to graudu pieņemšanas laiku, kas agrāk bija ļoti īss, tagad ir iespējams pagarināt daudzu mēnešu garumā. 10 mēnešus ilgs, šķiet, tas bija. Tas ir liels panākums, ko Zemkopības ministrija ir izdarījusi, lai samazinātu visas tās rindas, kas pagājušajā gadā patiešām bija ļoti nopietns šķērslis.

Tālāk. Zemkopības ministrija ir domājusi par intervences cenām, bet diemžēl intervences cenu noteikšana jau nav atsevišķas ministrijas kompetencē.

Tālāk - subsīdijas lauksaimniecībai. No tām 17,1 miljoni latu ir attiecīgi paredzēti arī graudkopībai un arī šeit skarto problēmu risinājumam.

Tālāk - Zemkopības ministrija pārliecināja par to, kādā veidā notiks jaunākās informācijas novadīšana līdz graudu ražotājiem caur lauksaimniecības departamentiem rajonos un profesionālajām asociācijām.

Tālāk Zemkopības ministrija apņēmās, ka īpaši rūpēsies, lai strādātu tie likumi, kuri attiecas uz lauksaimniecību. Mums ir daudz likumu, kas ir pieņemti, bet ne visi tie darbojas. Lūk, tie likumi, kas attiecas uz lauksaimniecību, neapšaubāmi, ir Zemkopības ministrijas “dārziņā”, un tā apņēmās šo “dārziņu” kopt un arī deva informāciju, kas liecina, ka šī kopšana ir jau sākusies. Tas, kas šodien izskanēja daudzu runātāju sacītajā, tika noskaidrots Pieprasījumu komisijas sēdes laikā.

Cienījamie kolēģi, šeit atkārtojas tie jautājumi, uz kuriem atbildes tika sniegtas. Vai tas ir korekti un vai tas ir pareizi? Es domāju, ka nē. Ja kādam bija neskaidrības, lūdzu, nāciet, jo mūsu komisijas sēdes nekad nav slēgtas.

Es centos šeit ieturēt objektīvu pozīciju neatkarīgi no tā, vai es esmu opozīcijā vai pozīcijā, tas ir viens pīpis, jo šī ir tautsaimniecības problēma - ļoti sarežģīta un svarīga, kas mums visiem ir kopīgi risināma. Es domāju, ka pašreiz Zemkopības ministrija ir uzsākusi darbu tādā tempā, kas varētu apmierināt, kas vieš cerības, un tā katrā ziņā jau ir izdarījusi to, ko mēs savā pieprasījumā prasām izdarīt. Līdz ar to, gribi vai negribi, es biju spiests arī šajā komisijā... ne nu spiests, bet es sapratu, ka šis jautājums nav tālāk virzāms kā pieprasījums. Un, ja te kolēģi izteicās, ka tas nav nopietns jautājums, tad izlasiet Satversmi, ko nozīmē pieprasījums, it īpaši pieprasījums ministram, uz kuru tas tiek vērsts. Šajā gadījumā ministram, kas tiešām aktīvi ir uzsācis savu darbību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Edgars Bāns - otro reizi.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Jautājums šeit nav tikai par zemkopības ministru Rāviņa kungu. Ministrija ir daudz darījusi, bet nevar šobrīd atzīt, ka būtu izdarīts viss, lai zemnieki būtu droši. Šeit ir jautājums Finansu ministrijai. Šeit ir jautājums Ekonomikas ministrijai, šeit ir jautājums bankām. Un, ja mēs šodien izliksimies, ka mēs šo problēmu neredzam, ka tā ir atrisināta, tas būtu ārkārtīgi nepareizi.

Jā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pamatojoties uz mūsu veiktajām konsultācijām un apsekojumiem, otrdien izskatīs Labības tirdzniecības aģentūras izbraukuma sēdē šo problēmu, bet tas vēlreiz liecina par to, ka, Saeimai izskatot šo problēmu tālāk, mums būs materiāls, par ko mēs varam runāt. Es Rāviņa kunga vietā gan pats prasītos... nevis lai mēs te noņemtu ministru no amata un vienkārši radītu ažiotāžu, bet lai šo problēmu atrisinātu. Kā Grīga kungs teica, zemnieki nav saimnieki pārstrādes uzņēmumos.

Grīga kungs... Un vēl jo vairāk - “Rīgas dzirnavniekā” Tautas kontrole ir izdarījusi pārbaudi un konstatējusi, ka privatizācija ir izdarīta neatbilstoši likumiem, un līdz ar to jautājums ir nosūtīts Ģenerālprokuratūrai, to jautājumu tad acīmredzot atrisinās Ģenerālprokuratūra, vai tas atbilst vai neatbilst.

Bet neatkarīgi no tā, kādi šeit ir likumpārkāpumi, jautājums ir par to, lai zemnieki varētu rudenī bez rindām nodot saražoto un saņemt naudu. Taču saprotiet, - ja graudu audzēšanā katram zemniekam pamatā ir tas, ko viņš var paveikt ar šodien esošajiem resursiem un tehniskajiem līdzekļiem, un ja zemniekam šo iztikas avotu atņem, tad nu es nezinu, vai tad tiešām par daudz būtu runāt par zemnieku interesēm šeit, Saeimā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es domāju, Saeimas zālē neatradīsies neviens deputāts, kuru neuztrauktu zemnieku liktenis, īpaši tādēļ, ka mēs zinām, ka pagājušā gada sezonā runāja par graudu realizāciju, par tām asajām problēmām, kuras bija, pārdodot šos graudus un saņemot naudu, un kuras ir radījušas ļoti lielas bažas.

Es šaubījos, vai ir nepieciešamība runāt, bet mani pārliecināja, pilnīgi pārliecināja Oskara Grīga, Roberta Dilbas un paša Rāviņa kunga uztraukums par to, ka šīs problēmas ir jāatrisina. Es esmu pilnīgi pievienojies visiem tiem mūsu deputātiem, kas jau no vakardienas vakara aktīvi aicināja atsevišķus tautsaimniecības jautājumus risināt no tautsaimniecības pozīcijām, nevis no pozīcijas un opozīcijas viedokļa. Es domāju, ka šis ir brīdis, kad mēs varētu dot atbalstu Rāviņa kungam, izdiskutēt tos jautājumus un kopīgiem spēkiem parādīt valdībai ceļu, kā varētu iedot mūsu zemniekam lielāku garantiju par rītdienu, nekā tas notika pagājušajā gadā, kad zemnieki pulcējās šeit pie Saeimas.

Es atceros pagājušo gadu - jūsu visu atbalsta pilnās sirdis un pozitīvo attieksmi, vēlmi palīdzēt zemniekiem. Es pilnīgi atbalstu Roberta Dilbas un arī zemkopības ministra iesākto pietiekami aktīvo kursu, kas ir virzīts, lai palīdzētu zemniekiem. Es aicinu jūs, rēķinoties ar šīs problēmas aktualitāti, izdiskutēt šo jautājumu un atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - Tautas saskaņas partijas frakcija.

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs te visi it kā aizstāvam zemniekus, šodien it kā strīdamies par to, vai tas ir jautājums vai pieprasījums lauksaimniecības ministram un kā to noformēt. Un viss izskatās tā, ka tas šodien ir tikai tāds formāls jautājums. Jautājums vai pieprasījums. Par to visi strīdi. Bet mēs ļoti labi zinām... Un tagad mēs runājam: nu Rāviņa kungs tagad kā ministrs cīnās par to, lai kaut kas notiktu, Dilba savulaik cīnījās, un savulaik ir bijis daudz lauksaimniecības ministru, sākot ar Ģēģeru, Kinnu, kuri iesāka zemkopības un zemnieku sagrāvi. Un tāpat turpināja visi tālāk, arī tas pats Dilbas kungs, kas te sēž. Ko izdarīja viņš, vai kāds cits pirms viņa? Ūdris vai kāds cits? Nu ko viņš galu galā varēja izdarīt, kad valsts politika, vispārējā valsts politika... Mums šodien ir jau 5.Saeima vai trešā, tā sakot, līdz ar Augstāko padomi rēķinot. Neviens nepiegrieza zemniekam vērību. Neviens. Un ko var izdarīt zemkopības ministrs? Vai šodien viņam uzdodam jautājumu vai pieprasījumu... Viņam nav no kā... Jo viss ir privatizēts. “Dzirnavnieks” iepērk, kā grib. Šķēlem šodien pieder puse pārstrādes rūpnīcu Latvijā, un viņš mums diktē cenas, kā viņš grib. Un taisni Šķēle taču mums pateica, deklarēja skaidri un gaiši: “Mums nav vajadzīgi zemnieki, mēs iepirksim labību ārzemēs!” Šodien Rāznas kungs to pateica: “Jā, mēs iepirkām!” Cik? 9 000 tonnu. Rāznas kungs, kā jūs teicāt? Par 9 santīmiem kilogramā. Bet savam zemniekam mēs solām 6,5 santīmus par kviešiem, 7 santīmus - labākajā gadījumā. Ārzemniekam mēs samaksājam 9 santīmus. Tātad mēs atbalstām ārzemju zemnieku, kurš jau tur saņem dotācijas, kā parasti, taču savs zemnieks mums nav vajadzīgs. Tāpēc Latvijas lauki ir jau sen aizauguši ar nezālēm, aizaug ar kārkliem, un tā tālāk.

Kurā normālā Eiropas valstī jūs varat atrast lauku zemi, kas nav apstrādāta? Kas ir dārgākais, kas mums ir, un tā tas vispār skaitās pasaulē. Taču mums te ir tāda politika: mums nevajag... Un, kā jau teicu, Šķēle deklarēja... Un šodien viņš deklarē, ka atkal glābs zemniekus. Nekad tas nenotiks. Kāpēc mēs galu galā ievedam? Ja mēs iepērkam par 9 santīmiem šodien graudus no ārzemēm, kāpēc mēs ievedam tos graudus, kurus paši varam ražot? Un nepieņem “Dzirnavnieks”... Mēs paši varam graudus audzēt, tas ir redzams pilnīgi skaidri. Jau ir aprēķini, un tā tālāk. Mēs varam tos eksportēt. Taču mēs tos ievedam tāpēc, ka tas kādam ir izdevīgi, kāds saņem naudu par to, ka viņš atļauj graudus ievest, un no laika gala muita mums nav kārtībā un nav arī aizlieguma muitai - vediet graudus, cik gribat.

Ulmanis savulaik aizliedza ievest pat citronus tāpēc, ka mums ir āboli un citi augļi. Taču mēs ievedam to, ko paši ražojam. Ne tikai graudus, arī visu pārējo, arī rūpniecības produkciju, tādējādi sagraujot savu rūpniecību, savu zemniecību. Kāpēc mēs visi kopā valstī nerisinām šo problēmu? Kāpēc mēs galu galā to nedarām? Ja “Dzirnavnieks” maksā 7 santīmus, ne vairāk, nu tad vajag kaut kādu alternatīvu meklēt. Vajag taču meklēt kaut kādu alternatīvu, varbūt uzlikt muitas nodokli ievestajiem graudiem. Ja kāds grib pirkt, var pirkt dārgus graudus. Galu galā mums, visai tautai, ir jācīnās par visu kopējo. Un ja jau šodien mēs nevaram... Lai maizes kilograms paliek dārgāks par 2 santīmiem. Labi, es saprotu, ka pilsētas strādniekam ir labāk, ja tie 2 santīmi... maize ir lētāka ar ievestajiem graudiem, tas it kā priecājas, pērkot lētāku maizi. Bet mēs esam visi viena tauta. Mums ir kopīgi jārisina problēmas, un varbūt tie 2 santīmi tomēr pilsētas strādniekam būtu jāmaksā, būtu dārgāk tāpēc, lai visa tauta dzīvotu. Lai tie 300 tūkstoši zemnieku kopā ar 500 tūkstošiem cilvēku... ceturtā daļa... lai viņi arī dzīvotu. Mums pa visiem viens krusts jānes. Mēs to nedarām. Un šodien ar to, ko mēs te runājam, nekas netiks atrisināts. Netiks, jo tas nevar tikt atrisināts ar tādiem pieprasījumiem vai ar to, ka mēs aizbrauksim uz Labības biroju vai uz aģentūru, vai ar to, ka mēs tur atkal sanāksim kopā. Nekas netiks atrisināts, kamēr nebūs radikālas politikas. Kamēr nebūs radikāla vispārējā lauksaimniecības politika un vispārējā politika valstī. Vakar mēs dzirdējām un skaidri redzējām, ka mums nav tādas valdības, kas spējīga to izdarīt. Nu, ja to neizdarīs šī valdība, tad Šķēle, ja nāks pie varas, vispār zemnieku nogremdēs. Un tā tālāk.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

L.Stašs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es saprotu atsevišķu runātāju pausto viedokli, ka Zemkopības ministrija varbūt ir kaut kā rīkojusies, dažādas labas lietas mēģinājusi darīt un kaut ko arī izdarījusi, bet būtiskais jautājums ir tas, ka šobrīd nav panākts reāls risinājums. Un mums ir šeit jāskatās nevis no valsts varas viedokļa (tur arī mēs varētu redzēt - jā, nu Zemkopības ministrija izdarījusi to, to un to vai vismaz kaut ko labi gribējusi darīt), bet ir jāspēj paskatīties tieši no zemnieka viedokļa. Un tas būtu mans aicinājums - virzīt šo deputātu pieprasījumu. Lai ministrija parādītu mums šeit, Saeimā, tieši to perspektīvu, ko viņa var piedāvāt zemniekam. Kādas zemniekam ir šīs garantijas, uz kurām pamatojoties zemnieks var veikt šo savu ekonomisko plānošanu tajā brīdī, kad viņš iesēj labību. Jo šobrīd mēs no pašiem zemniekiem dzirdam, ka nav šo iespēju. Tātad valdībai ir jānāk un ir tieši šīs iespējas jāparāda. Mums, arī visai valstij kopumā, ir jāiemācās paskatīties no cilvēka viedokļa. Un tikai tad, ja mēs šeit valsts varā to iemācīsimies, tikai tad mēs arī kā valsts vara varēsim iegūt tautas uzticību, ka mēs risināsim tās problēmas, kas cilvēkiem ir svarīgas.

Kas attiecas uz zemniekiem, zemnieku izdzīvošana ir izšķiroši svarīga arī visas Latvijas tautas izdzīvošanai, un mēs nevaram atteikties no šo jautājumu risināšanas. Un mūsu kā Saeimas attieksme, ja mēs tomēr gribam redzēt šo valdības ministrijas atskaiti šeit, būtu virzīt šo deputātu pieprasījumu, lai valdība nāk ar savu atskaiti un mēs šo jautājumu oficiāli šeit izdiskutētu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - otro reizi.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es atvainojos, kolēģi, ka es kāpju otro reizi tribīnē. Es runāšu tieši no zemnieku viedokļa. No 1989.gada, kopš esmu zemnieks un nodarbojos lielākā mērā ar graudu audzēšanu (un arī mans dēls tagad audzē graudus un nodod dzirnavniekiem), es zinu visas tās problēmas, kas tur notiek. Sākot ar lipekļa saturu, un tamlīdzīgi, un tā tālāk. Liepas kungs, man bija patīkami dzirdēt, ka jūs perfekti izanalizējāt visu šo Pieprasījumu komisijas darbību saistībā ar šo pieprasījumu un Zemkopības ministrijas atbilde it kā jūs apmierināja. Es tā saprotu. Bet mani māc bažas, vai pārējo pieprasījumu parakstītāji, pieprasītāji, ir apmierināti. Un te ir tas sāls, ka, ja mēs to virzām tālāk kā pieprasījumu, tad tas zināmā mērā var būt sākums neuzticības izteikšanai zemkopības ministram. Es nesaku, ka viņš ir labs vai slikts. Jautājums ir ļoti nopietns. Es vēlreiz atkārtoju: es vados tieši pēc tā, ka es esmu zemnieks, graudu ražotājs. Redziet, kur ir jūsu pieprasījuma, jautājuma jēga, galvenā sāls. Tas zemniekam neko nedod praktiskā nozīmē. Es vēlreiz atkārtoju - praktiskā nozīmē tas neko zemniekam nedod. Jūs pieprasāt zemnieku apmierinošus nosacījumus graudu realizācijas līgumu slēgšanai ar labības pārstrādes uzņēmumiem. Es vēlreiz atkārtoju - jūs varat noslēgt kopā ar desmit juristiem un desmit advokātiem visperfektāko līgumu ar graudu pārstrādes uzņēmēju, bet galarezultātā rudenī, kad pienāk samaksas laiks, viņš var lauzt to līgumu, un jūs, tūkstotis zemnieku varat tiesāties, bet neko jūs neizdarīsiet. Viņš var “nosist” cenu par desmit latiem, un jūs tiesāsieties līdz sirmam vecumam. Tāpēc es vēlreiz uzskatu, ka šis nopietnais jautājums ir jāatstāj kā jautājums. Jo es redzu ka jūs, Liepas kungs, esat apmierināts ar Zemkopības ministrijas paskaidrojumiem. Ja šī Latvijas tirdzniecības darbības aģentūra ir nodibināta, tad te pastāv iespēja Valsts kontrolei tālāk kontrolēt līdzekļu iztērēšanu vai samaksu, vai kā tur tālāk...

Sēdes vadītājs. Divas minūtes pagājušas.

O.Grīgs. Tā ka es vēlreiz ierosinu atstāt to par ļoti nopietnu jautājumu, nevis kā pieprasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atis Sausnītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jā, šis jautājums ir ļoti nopietns, un arī Pieprasījumu komisijā šis jautājums tiek skatīts. Bet šis pieprasījums netiek sūtīts uz pareizo adresi. Rāviņa kungs, varu teikt, bijušais kolēģis, centās kārtot šo jautājumu, lai tiešām sāktu ieviest kādu skaidrību, kas līdz šim nebija ieviesta Zemkopības ministrijā. Diemžēl valdības vadītājs neizprot šo situāciju, kāda ir laukos. Kas ir lauku problēmas un kā tās jārisina. Jo Zemkopības ministrija ir izstrādājusi labības pārstrādes uzņēmumu līgumu projektu. Bet projektu diemžēl nav atbalstījuši un nav akceptējuši tie uzņēmumi, kuri ir privāti.

Tālāk. Saeima ir izdarījusi... mēs paši izdarījām arī grozījumus norēķinu termiņos par piegādāto produkciju. Bet kad piegādā šo produkciju, kolēģi? Tas ir tikai tad, ja tā tiek pieņemta, tikai tad, mēneša laikā. Pagaidām nav nevienas garantijas.

Un pēdējais, ko es gribētu uzsvērt, - budžetā paredzēto līdzekļu ietvaros... Es jau vakar teicu un arī šodien gribu uzsvērt, ka, izvērtējot 1998.gada budžetu, diemžēl valdības vadītājs neizprata, kur jāiegulda līdzekļi un kādi šo līdzekļu apjomi ir nepieciešami, lai mēs varētu garantēti iepirkt labību, zināmu daudzumu, rezervē, tāpat kā garantēt arī tos izdevumus, kādi nepieciešami zemniekiem, to glabājot. Diemžēl mēs risinām tikai vienu, izdalot 3% subsīdijām... Bet kā ar šiem līdzekļiem, kas tos ņems? Līdz ar to šis jautājums ir jāadresē tieši Krasta kungam, tāpat arī Finansu ministrijai kā pieprasījums, jo šie jautājumi nav Rāviņa kunga kompetences jautājumi. Viņš ir izdarījis savu, bet pārējais finansiālais jautājums diemžēl ir saistīts ar to, kā saprot jeb izprot šo jautājumu valdības vadītājs.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - otro reizi. (Starpsauciens no zāles: “Cienījamais lauksaimniecības speciālists Čevers.”)

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Dobeļa kungs! Es saprotu, ka jūs par šo jautājumu varat ņirgāties, cik gribat. Jums neinteresē zemnieku problēmas, bet es gribētu jūs aicināt ieklausīties vārdos, ko saka Oskars Grīgs. Ir milzīgas problēmas, tik daudz sasāpējušu jautājumu, runājot par neatrisinātiem jautājumiem, ko izvirza zemnieki. Mūsu starpā ir zemnieki, deputāti, kas aktualizē šo jautājumu. Un atsevišķu, es atvainojos, tuvredzīgu deputātu izbļāvieni - tā ir pilnīga necieņa pret tiem zemniekiem, kas grib apstrādāt šo zemi. Es gribētu pilnīgi norobežoties no jebkuriem jautājumiem, kas skar Rāviņa kungu. Patiešām, Atim Sausnītim ir pilnīga taisnība. Šie jautājumi jāizdiskutē un jādod atbalsts mūsu zemkopības ministram, kurš jau ilgu laiku cīnās ar daudzām institūcijām, lai atvieglotu zemniekiem dzīvi, padarītu to labāku. Es pilnīgi atbalstu Rāviņa kunga centienus un aicinu jūs atbalstīt šo pieprasījumu. Jo tikai tie, kas nevēlas izdiskutēt šos jautājumus, nevēlas, lai zemnieki dzirdētu Saeimas viedokli par viņu likteņiem, - tikai tie balso pret šo pieprasījumu. Rāviņa kungs nevar pieiet pie katra zemnieka un izstāstīt valdības politiku. Katrs deputāts nevar satikties ar katru zemnieku. Šī ir fantastiska iespēja, lai visi Latvijas zemnieki redzētu katra Saeimas deputāta pozīciju, kad mēs spriedīsim, kā mēs varam palīdzēt zemniekiem. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Čeveru par prezidentu!”)

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes kalpi! Lauksaimnieki! Kā jau tikko teica, šī ir ļoti viegla problēma. Tā nav sarežģīta, Grīga kungs, tā ir ļoti viegla. Ir graudi, ir manta. Tur nav it nekāds budžeta izdevums, tur ir jāfinansē uz kādu īsu laiku. Mums bija visādi kredīti, kurus Šķēles kungs izdalīja šā un tā starp draugiem. Mēs aizņemamies naudu, lai padziļinātu Ventspils ostu, ar 6% gadā. Kāpēc šo inventāru nevar finansēt? Papildus ir jautājums: ja tie pārstrādātāji ar Šķēles kungu kopā pa lielākai daļai ir negodīgi blēži, kāpēc mēs viņiem atļaujam strādāt Latvijā? Privātīpašums nav tik svēts, ka to nevar konfiscēt. Valsts varētu vienkārši paņemt un tiesāt viņus zemnieku vietā un atņemt viņiem to pārstrādes īpašumu, un atdot atpakaļ, kā Grīga kungs teica, tiem, kas to produktu audzē. Bet šī muļķība, ka tas, ko no tautas nozaga (tā kādreiz bija tautas manta) Šķēle un citi, - ka tas ir privātīpašums, kuru nedrīkst laupīt tālāk, ir pilnīgi nepieņemama zemniekiem un man. Tas ir pieņemams tikai tiem no jums, kuri grib mūsu laukus iznīcināt. Ikkatru zemkopības ministru, kuri bijuši no Ģēģera līdz pat šai dienai, un arī Rāviņa kungu, ja viņš nespēj tik vieglu jautājumu atrisināt, vajadzētu nodot zemniekiem, kuriem ir dakšas.

Sēdes vadītājs. Andris Rāviņš - zemkopības ministrs.

A.Rāviņš (zemkopības ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Šodien, runājot par graudiem, es gribētu informēt par pagājušā gada graudu tirgu un veiksmi vai neveiksmi graudu ražošanā. Pagājušais gads bija pirmais gads, kad Latvija sevi nodrošināja ar pārtikas graudiem. 150 000 tonnas kviešu, 40 000 tonnas rudzu, un ir pirmo reizi pārsniegta miljons tonnu ražošana... Tas ir par ražošanas jautājumiem. Neapšaubāmi, ļoti smags un grūts jautājums ir graudu uzpirkšana un pārstrāde. Ko šobrīd ir darījusi ministrija, lai atrisinātu šo jautājumu par graudu uzpirkšanu un šo līgumu sistēmu? Mēs esam izstrādājuši līguma variantu, un šis līgums ir neapšaubāmi kā paraugs, lai zemnieki zina un redz, kādam ir jāizskatās līgumam. Jo ļoti daudzu šo pārstrādes uzņēmumu juristi, kuri ir ļoti spēcīgi, bija sagatavojuši līgumus, kuri bija tikai vienpusēji, atbilstoši pārstrādes uzņēmumu interesēm. Tāpēc mēs šobrīd esam izstrādājuši šo līgumu variantu, lai mēs varētu redzēt, kādam tam līgumam ir jāizskatās.

Šobrīd darbojas apmēram 40 graudu pārstrādes uzņēmumu, un pats svarīgākais un, mūsuprāt, stabilākais šī tirgus līdzsvarojošais elements ir Labības tirdzniecības aģentūra, kura šobrīd var iepirkt jeb šāgada ražu varētu iepirkt apmēram 25 000 tonnu apmērā. Tas, neapšaubāmi, ir par maz, lai stabilizētu tirgu kā tādu. Un tāpēc mums ir nepieciešami apmēram 1,9 miljoni, lai mēs pastiprinātu Labības tirdzniecības aģentūras jaudu, un tad mēs varētu iepirkt aptuveni 50% no pārtikai nepieciešamajiem graudiem, tas ir apmēram 100 000... Un līdz ar to mēs varētu ļoti stabili un spēcīgi iekļauties labības tirgus stabilizācijā.

Kas attiecas uz cenām, Labības tirdzniecības aģentūra ir nosaukusi minimālo iepirkuma cenu: 74 lati - pārtikas kviešiem, 70 lati - pārtikas rudziem. Es domāju, ka pats svarīgākais ir otrs darbs, ko mēs esam veikuši, tas ir, ir izstrādātas sistēmas graudu piepirkšanai. Un šeit es gribētu minēt, ka kopā ar Unibanku ir izstrādāts vekseļu sistēmas variants, kopā ar Tranzītu banku ir izstrādāts kredītprocentu samazināšanas variants pārstrādes uzņēmumiem, un, kā jau teicu, trešais un pats svarīgākais ir šis Labības tirdzniecības aģentūras spēks un jauda. Šobrīd visi gaida šo Labības tirdzniecības aģentūras spēka izpausmi. Un tāpēc es gribētu aicināt tad, kad būs šie budžeta labojumi, pie tiem pastrādāt, un jūsu balsojums, jūsu atbalsts šeit būtu šie 1,9 miljoni, kuri ir nepieciešami Labības tirdzniecības aģentūras spēka stiprināšanai. Tāpēc es arī jūs aicinu, lai jūs šajā balsojumā atbalstītu zemniekus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi, tā kā arī es esmu parakstījis šo iesniegumu, izteikšu savas domas.

Doma bija tāda, lai ilglaicīgi domātu par graudu iepirkšanu un lai par lauksaimniecību domātu ilglaicīgā periodā. Taču pašlaik dzīvojam it kā no rokas mutē, un tas ir ļoti nožēlojami. Mēs zinām, ka Rāviņa kungs un varbūt arī Dilbas kungs kaut kādu darbu veica, bet pašlaik svarīgākais tiešām ir atrast līdzekļus no budžeta, lai nebūtu tā, ka lauksaimniecība ir mūsu valsts sāpjubērns. Neaizmirsīsim, ka vairums latviešu dzīvo laukos. Pagājušajā pavasarī es piedalījos pilsētas mēru sanāksmē Siguldā, kur Šķēles kungs pateica īsi un skaidri: mums ir par daudz cilvēku laukos - 350-400 tūkstošu. (Starpsauciens: “Kas to teica?”) Šķēle to teica. Tā ka mēs redzam, ka atsevišķas aprindas ir ieinteresētas iedzīvoties, ievedot graudus, bet savai tautai nemaksājam. Un mani visvairāk uztrauc tas, ka tagad viņš ir lielais trīsbērnu ģimeņu taisītājs... Kaut kā iznāk pilnīgs absurds.

Mans priekšlikums būtu: šajā gadījumā jautājumu censties konkrēti atrisināt, jo pašlaik katrs groza, kā grib. Jauno zemnieku priekšnieks Andris Vilks nav zemnieks, viņš pateica: “Vienu gadu es laukos biju”. Kas viņš pašlaik ir? Unibankas kaut kāds padomnieks. Profesija - ģeogrāfs. Tādēļ, ka ir izdevīgi dabūt tās subsīdijas. Un tajā pašā laikā subsīdijas, kas bija normālas, 2 lati par govi... Igaunijā par govi, par pārraudzību piemaksā 20 latus... noņēma nost.

Tā ka mans priekšlikums tomēr būtu atbalstīt. Ne kritizēšanas dēļ tas priekšlikums iesniegts. Plašākā jautājumu lokā... Un nevajag censties rast atrisinājumu, nevis censties rast kaut kādus ieganstus kaut ko neizdarīt. Mans priekšlikums tomēr būtu atbalstīt, lai par to lietu normāli izrunātos. Pašlaik mēs runājam vairāk nekā stundu, bet jāsaka, ka apkārt vien runājam. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mums nav jāaizmirst vēl viena maza nianse - kā rokās šodien atrodas visi šie pārstrādes uzņēmumi? Man liekas, ka varētu atkārtot vecu izteicienu, kas savulaik bija populārs: Rāviņš, Šķēle - Šķēle, Rāviņš, zemnieki - kaut kur gar malu... Ja mēs šodien negribam atbalstīt šo pieprasījumu, tad, dabiski, mums jāatbalsta tautas tēvs, draudzīgais bārdainis, kurš grib trīs bērnus visās ģimenēs astoņu gadu laikā un kuram nepietika divu gadu, būdamam premjera amatā, un nepietika pāris gadu, kamēr viņš bija lauksaimniecības ministra vietnieks.

Un šinī gadījumā es aicinu atbalstīt pieprasījumu, lai pieprasījums tālāk ietu savu gaitu un lai Rāviņa kungs beidzot dotu konkrētu atbildi. Lai tomēr pārtikas uzņēmumi reāli maksā zemniekam naudu, nevis pēc pusgada vai gada. Un lai reāli maksā reālas summas.

Protams, mēs nevaram aizmirst arī šo mazo niansi - cienījamā tautas tēva Šķēles kunga panākto Baltijas vienošanos (par to es arī toreiz norādīju, bet to diemžēl daļa no jums, valdošā vairākuma pārstāvji un arī tagadējā valdošā vairākuma pārstāvji, gan arī Zemnieku savienība, nedzirdēja), tas ir, par graudu ievešanu no Lietuvas un Igaunijas. Un Šķēles kungs maksimāli pierādīja, kā vajag ievest cūkgaļu no Lietuvas un arī graudus no Lietuvas. Bet Latvijas zemnieka graudi un visi tie trīs bērni, Šķēles kungam vismaz... Kad ir bizness, tas viss ir dziļi aizmirsts. Diemžēl laikam Latvijas zemnieki trīs bērnus tuvākajā laikā nevarēs atļauties.

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, protams, katrs lats, kas iekrīt Šķēles kabatā - tā varbūt ir viena nedzimuša bērna dzīvība. Un es vēlreiz saku - neaizmirsīsim jauno tandēmu: Rāviņš, Šķēle - Šķēle, Rāviņš. Un katrs zemnieks un katrs cilvēks varēs to uzskaitīt un atcerēties par kārtējiem mītiskiem tautas tēviem.

Es aicinu, lai Rāviņa kungs arī šinī gadījumā dod konkrētas atbildes - ko viņš var panākt no Šķēles uzņēmumiem, no “Avelat” grupas. Un es gribētu arī cerēt, lai caur Rāviņa kungu arī augtu Latvijas labklājība un lai patiešām pēc astoņiem gadiem katra zemnieka ģimenē būtu pa trim bērniem.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas pieprasījumu zemkopības ministram. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 26, atturas - 15. Pieņemts. (Aplausi.)

Saskaņā ar Kārtības rulli aplausi sēžu zālē nav pieļaujami.

Nākamais darba kārtības jautājums ir no ceturtās sadaļas - likumprojekts “Latvijas Republikas Valsts valodas likums”. Otrais lasījums.

Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ievadā es pateikšu dažus vārdus. Proti, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vakar vakarā saņēma no valdību veidojošo frakciju sadarbības padomes protokola izrakstu, kurā tā lūdz Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju atjaunot priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Latvijas Republikas Valsts valodas likums” līdz šī gada 6. maijam. Tas faktiski nozīmētu likumprojekta, tā teikt, noņemšanu no izskatīšanas. Šodien komisija izskatīja šo jautājumu, un, ņemot vērā to, ka tikšanās reizē ar Van der Stūla kungu tika panākta vienošanās, ka Van der Stūla kungam nebija principiālu iebilžu pret to, ka likumprojekts varētu tikt skatīts otrajā lasījumā, bet tika ierosināts izveidot kopēju darba grupu ar Eiropas drošības un sadarbības organizācijas ekspertiem laika posmā starp otro un trešo lasījumu un rūpīgi piestrādāt pie likumprojekta vēl laika posmā starp otro un trešo lasījumu. Tātad komisija valdību veidojošo frakciju sadarbības padomes ierosinājumu noraidīja un līdz ar to arī, tā teikt, nenoņēma no izskatīšanas šo likumprojektu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, tagad sāksim izskatīt priekšlikumus, ja?

Dz.Ābiķis. Jā. Aicinu jūs paņemt likumprojektu (reģistrācijas numurs 777, dokumenta numurs 2726), un sāksim likumprojekta izskatīšanu.

Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā: “Valodu likums”. Komisija šo priekšlikumu noraida un savukārt atbalsta savu priekšlikumu izslēgt likumprojekta nosaukumā vārdus “Latvijas Republikas”. Tātad nosaukums paliek šāds: “Valsts valodas likums”.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Aleksandrs Golubovs. Lūdzu!

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Paņemsim Juridiskā biroja priekšlikumu. Priekšlikums skan: “Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā: “Valodu likums”.” Šajā likumā ir runa par latviešu valodu, par lībiešu valodu, par minoritāšu valodām, kā arī par Latgales rakstisko valodu. Tāpēc lūdzu pieņemt tieši nosaukumu “Valodu likums”, nevis “Valsts valodas likums”.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es labi saprotu mēģinājumus atgriezties pie 1989. gada līmeņa, kur tiešām bija runa toreiz par Valodu likumu, bet tam tomēr bija pavisam cita jēga. Šoreiz ir runa par valsti, par valsts valodu. Likums nostiprina šīs valodas pozīcijas. Tas, ka likumā ir minētas arī citas valodas, nenozīmē, ka tās visas jāietver likuma nosaukumā - “Valodu likums”. Līdz ar to es neredzu nekāda pamata atbalstīt šādu te daudzvalodību likuma nosaukumu, jo ir skaidri un gaiši jāizsakās par to, kas Latvijas Republikā ir valsts valoda. Un likumam jāskar tieši valsts valoda.

Es gribētu arī atgādināt, ka ir ierosinājums papildināt Satversmes 4. pantu, vēl vienu reizi uzsverot to, kas Latvijas Republikā ir valsts valoda. Tā ka es aicinu neatbalstīt šādu priekšlikumu - nosaukumu “Valodu likums”.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Jā, cienījamie kolēģi! Būtību jau tas nemaina, ja būs viens vai otrs nosaukums, ilgstoši konsultējoties ar speciālistiem un ņemot vērā arī citu pasaules valstu pieredzi, kur šāds Valodas likums ir... tur parasti likuma nosaukums ir “Valsts valodas likums”, jo šajā likumā faktiski tiek reglamentēta valsts valodas lietošana, bet runas par sīku reglamentāciju citu valodu lietošanā tur vispār nav, jo šā likuma izpratnē citas valodas ir svešvalodas. Īpaši ir izdalīta tikai lībiešu un latgaliešu rakstu... Tā ka aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Golubovs aicināja atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu. Tātad mums ir jābalso. Godātie deputāti, lūdzu zvanu! Balsosim par Juridiskā biroja priekšlikumu - izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā - “Valodu likums”. Lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 47, atturas - 14. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lai deputāti prasa balsojumu? Deputāti balsojumu neprasa. Līdz ar to tiek akceptēts atbildīgās komisijas priekšlikums.

Dz.Ābiķis. 3.ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt terminu uzskaitījumā “izglītības standarts”. Tas ir atbalstīts, jo arī likumā šādi vārdi vairs neparādās.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi arī atbildīgā komisija ierosina izslēgt terminu uzskaitījumā “mācībvaloda”. 4.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 5. ir deputātes Rugātes priekšlikums. Terminu uzskaitījumu sākt ar terminu “valsts valoda - latviešu valoda visos tās paveidos (literārā valoda, izloksnes, latgaliešu rakstu valoda)”. Komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāte Rugāte savu priekšlikumu neuztur spēkā. Varam turpināt!

Dz.Ābiķis. 6.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt no terminu uzskaitījuma terminu “valsts valoda”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Atbildīgā komisija atbalsta. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tāpat komisija atbalsta arī 7.priekšlikumu - izslēgt terminu uzskaitījumā vārdu “logotips”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 8. ir atbildīgās komisijas priekšlikums - likuma tekstā izslēgt sadalījumu nodaļās un attiecīgi arī nodaļu nosaukumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 9. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 1.pantu šādā redakcijā... Tā kā redakcija ir gara - es ceru, ka jums tā ir priekšā - es to visu nelasīšu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis. 10. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisija uzskata, ka tas ir daļēji atbalstīts, jo par oficiālo saziņu ir runāts jaunajā 25.pantā, un līdz ar to komisija ierosina izslēgt 1.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 10. un 11.priekšlikumu. Iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 12.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Gribētu paskaidrot, ka par latviešu valodu faktiski tas ir pašsaprotami visā likuma tekstā, bet par lībiešu valodu ir runāts 3.pantā, tā ka var uzskatīt, ka zināmā mērā daļēji arī šis komisijas priekšlikums ir atbalstīts komisijas tālākajā likumprojekta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Šeit gan, runājot par 12.priekšlikumu, komisija to neatbalsta.

Dz.Ābiķis. Komisija to neatbalsta, jo uzskata, ka daļēji tas ir ietverts nākamajos pantos.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 12. un 13.priekšlikumu? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 13. ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 2.pantu sekojošā redakcijā. Tā kā redakcija ir gara, es varbūt to visu nelasīšu. Ja deputātiem nav iebildumu, es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Jā, deputātiem nebija iebildumu pret 13.priekšlikumu. Arī tas ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. 14. priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - izslēgt 3.pantu. Komisija noraida šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim komisijas slēdzienam. Vēlas runāt... Es atvainojos, atklājam debates! Vēlas runāt Vladilens Dozorcevs - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Dozorcevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums bija izslēgt šo pantu, tāpēc ka, mūsuprāt, citas valodas, kuras šeit tiek lietotas, ir ne tikai svešvalodas, bet arī minoritāšu valodas. Pie tam šajā likumā ir runa ne tikai par valsts valodu, bet arī par lībiešu valodu un latgaliešu valodu. Tātad es aicinu nobalsot par šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, citādi iznāk tā, ka minoritāšu valodas, kuras šeit ir lietojamas, ir svešvalodas.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Izlasīsim pašreizējo 3.pantu: “Citas Latvijas Republikā lietojamās valodas šā likuma izpratnē ir svešvalodas.” Tad arī latgaļu valoda un lībiešu valoda ir svešvalodas, bet kā mēs... Tieši tā ir pateikts šajā likumā, kuru mēs jau pieņēmām, ka valsts valoda ir latviešu valoda, bet ko mēs darīsim ar Latgali? Jo mēs jau pieņēmām, ka tikai aizsargā latgaliešu rakstu valodu, bet kā ar sarunu valodu? Tā ir svešvaloda - vai tā jūs domājat? Tāpēc es lūdzu pieņemt to priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es tagad saprotu, ka mums būs ļoti spēcīgi dažādu dialektu aizstāvji, kuri te nāks un mēģinās kaut kādā veidā sagrozīt attiecīgā panta tekstu. Lūdzu, izlasiet, kas tur ir teikts! Šīs citas valodas šā likuma izpratnē ir svešvalodas, tā ka, lūdzu, iedziļinieties. Es saprotu krievu valodas lietotāju lielās rūpes par to, lai krievu valoda varbūt kādreiz šeit, Latvijā, kļūtu par otru valsts valodu. Es saprotu šo vēlmi, šo virzību, bet nekā darīt... Es domāju, ka tomēr nevar jums piekrist. Krievu valoda Latvijā paliks svešvaloda, un, ja kāds to grib lietot, lai to lieto tāpat kā suahili valodu vai vēl kādu citu. Te nav nekādas problēmas, bet tai nav nekāda sakara ar valsts iestādēm. Tā šeit, Latvijā, ir svešvaloda.

Sēdes vadītājs. Nākamajai vārds Antai Rugātei - LZS, KDS frakcijas deputātei. Lūdzu!

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Godātie deputāti! Šā likuma izpratnē visas citas valodas attiecībā pret valsts valodu ir svešvalodas, un nekā citādāk tas nevar būt. Tas nav diskutējams jautājums, vadoties pēc tā, kā mums to gribētos skaidrot. Tas ir fakts, kurš nav apstrīdams, tāpēc attiecībā pret valsts valodu latviešu valoda ir valsts valoda visās tās izpausmes formās.

Kā jūs labi zināt, tad 300 gadu laikā latviešu valoda Latgalē izveidojās arī rakstu valodas formā, un tā bija latviešu valoda, par ko jūs varat pārliecināties atsaucēs, kas ir vēstures dokumentos, par to, kādā veidā latviešu valodā katoļu garīdzniecība studēja Pēterburgā un kādā veidā tā aizstāvēja savas latviešu valodas tiesības. Paņemiet, lūdzu, šīs Franča Trasūna, Franča Kempa vai vēl kādu citu tālaika politiķu, tālaika garīdznieku, tālaika filoloģiski izglītoto, akadēmiski izglītoto, Latvijas latgaliešu darbus, un tajos jūs redzēsiet tieši šādu formulējumu, ka tā ir Latgales latviešu valoda, tāpēc šodien ir filologu formulējums, kuru mums vajadzētu respektēt - pieņemt to kā profesionāļu viedokli, ka valsts valoda ir latviešu valoda visās tās izpausmes formās un visās pastāvēšanas formās. Tad tostarp nevajadzētu spekulēt arī ar šo vēsturiski izveidojošos latviešu valodas rakstu formu Latgalē, ieskaitot arī visas izloksnes, visas tās, kas atrodas arī ārzemnieku dialektā, tātad uz kuru bāzes ir veidota latgaliešu rakstu valodas forma, gan arīdzan lejzemnieku vai sēliskās izloksnes, vai kādas citas. Tās ir ļoti smalkas, ļoti delikātas, tāpēc mums ārkātīgi saudzīgi vajadzētu izturēties pret šīm niansēm, neaizskart un neaizvainot citam citu. Taču attiecībā uz šā likuma izpratnē lietoto valsts valodas un pārējo valodu - svešvalodu termina nozīmē mums vajadzētu respektēt filologu ieteikumu un to saglabāt tieši tādu, kāds tas ir iestrādāts šajā likuma normā un kādu to komisija ir atbalstījusi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Ilgai Kreitusei - pie frakcijām nepiederošai deputātei. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka šeit ir jāapsver vēl viens jautājums, kad mēs gribam izdalīt ārā kādu valodu. Ja ir valoda, tad ir tauta, un, ja ir atsevišķa tauta, tad ir nacionālā piederība. Diskusija bija jau 20.gados, vai latgaļi ir īpaša tauta vai viņi ir latviešu tautas sastāvdaļa. Tā bija diskusija, kas daļēji bija saistīta arī ar politisko situāciju.

Ir bijuši mēģinājumi apspriest arī tādu veidu, ka Latgale vispār atdalās no Latvijas. Ir bijis mēģinājums Latgalei dot autonomiju, un tas bija saistīts ar mēģinājumu latgaļus izdalīt kā īpašu tautu. Ja mēs atskatāmies, tad redzam, ka vēl arī Padomju laikā - līdz 1956.gadam statistikā parādās latgaļi, kas uzrādīti atsevišķi no latviešiem.

Un arī šajā gadījumā, ja mēs izdalām latgaļu valodu... jā, kaut kā īpaši izdalām ārā no valsts valodas, tad uzreiz rodas otrs jautājums: vai tad cilvēkam kā nacionālo piederību rakstīs “latgalietis”, tā, kā mēs to darām ar lībiešiem? Un tāpēc lībiešu valoda un latgaļu dialekts nav savstarpēji salīdzināmi šādās kategorijās.

Sēdes vadītājs. Vārds Antonam Seikstam - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Latgaļu valodu nevajag šeit piesaukt kā kaut kādu kritēriju savu domu aizstāvēšanai. Latgalē kā runāja, tā arī runās neatkarīgi no mūsu likuma, no tā, kāda veidā mēs to pieņemsim. Es piekrītu Rugātes kundzes teiktajam tajā sakarā, ka iepriekš mēs jau apstiprinājām, ka ir valsts valoda visos tās izpausmes veidos, un viens no izpausmes veidiem ir latgaliešu rakstu valoda. Kā to mācīt - tas ir pavisam cits jautājums. Taču es gribu komentēt, kāpēc mūsu komisija lūdza svītrot. Es pilnībā atbalstīju, kad runāja Dobeļa kungs vai kāds cits par to, ka tas ir Valsts valodas likums, tad es balsoju par tādu, bet, ja tas ir Valsts valodas likums, tad par citām valodām šeit nav vajadzības runāt, jo tādā gadījumā mums jāsāk runāt par valodām, kādās vien runā, bet tur, kur bez tā var iztikt, bez tā ir jāiztiek tīri no loģiskā viedokļa, lai likums šajā daļā nebūtu pretrunā ar savu virsrakstu. Tas ir Valsts valodas likums. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pēc pārtraukuma debatēs pirmais runās deputāts Tabūns.

Pirms pārtraukuma būs trīs paziņojumi. Aristidam Lambergam - par komisijas sēdi. Lamberga kungs, jums vārds paziņojumam par komisijas sēdi!

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Uzmanību Saimnieciskās komisijas locekļiem! Mūsu sēde notiek tūlīt - līdz ar pārtraukuma sākumu, tikai ir mainīta vieta - no 104. istabas mēs ejam augšā uz komisijas telpām, jo 104.istabā būs “Latvijas ceļa” frakcijas sēde. Lūdzu, iesim uz komisijas telpām! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlim Druvam.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātus tūlīt pēc pārtraukuma sākšanas uz pāris minūtēm doties uz mūsu telpām.

Sēdes vadītājs. Pēterim Keišam ir paziņojums par balsojumu darba kārtības 18.jautājuma sakarā.

P.Keišs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Balsojot darba kārtības 18.punktā, es esmu kļūdījies. Mans balsojums ir “pret”, nevis “par”, kā tas ir fiksēts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, tagad lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Atkārtoju, ka tās ir jāpatur balsošanas aparatūrā līdz rezultātu nolasīšanai. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Vladilens Dozorcevs, Jānis Jurkāns, Māris Grīnblats, Normunds Pēterkops, Andrejs Požarnovs, Ruta Marjaša, Edvīns Inkēns, Jānis Kazāks, Odisejs Kostanda, Ervids Grinovskis, Roberts Zīle, Aigars Jirgens. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, turpināsim debates par apspriežamo likumprojektu. Apspriežam tātad 14.priekšlikumu - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu.

Debatēs pieteicies runāt Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Par šo visai vienkāršo jautājumu jau ir bijušas pietiekami lielas debates, un es paredzu, ka šodien tās patiešām izvērtīsies diezgan lielas, jo es paredzu, ka līdzīgu runu kā Dozorcevam un Golubovam būs vēl daudz. Bet ko tad viņi grib?

Ko tad grib Dozorceva kungs, kurš nupat ienāca zālē? Viņš un viņam līdzīgie visādā veidā grib krievu valodai tādā vai šitādā veidā tomēr ierādīt kādu īpašu vietu. Redziet, Dozorceva kungs pat izdomāja tādu interesantu, reti kur dzirdētu variantu. Dozorcevs grib pierādīt, ka minoritāšu valodas nav svešvalodas. Vai nav interesanti? Tātad minoritāšu, čečenu, turku, arābu valoda - tā nav svešvaloda Latvijā! Dozorceva kungs, es jau saprotu, ko jūs gribat. Es jau teicu, jūs labprāt gribētu - un esat to pietiekami atklāti pateicis - krievu valodai valsts valodas statusu, kaut ko līdzīgu satelītvalsts valodas statusam vai kaut ko tamlīdzīgu.

Golubova kungs, kurš vēl līdz šodienai nav sapratis, ka Latvija bija okupēta, ir izvēlējies ne tik atklātu variantu, viņš pēkšņi kļuvis par latgaliešu valodas aizstāvi.

Ak tu Dievs! Golubova kungs, latgalieši iztiks bez jūsu aizstāvības. Latgaliešu valoda ir dzīvojusi un dzīvos bez Golubova, okupācijas neatzinēja, palīdzības.

Ar to es arī beigšu. Es tikai brīnos, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izslēgt šo pantu. Man tas rada izbrīnu. Man izbrīnu nerada Dozorceva, Golubova un Bekasova, un tā tālāk, nostāja.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Vārds Ilmāram Bišeram - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es domāju, ka mēs, balsojot par šā likuma nosaukumu, esam izdarījuši principiālu izvēli. Vai nu mēs regulējam visus jautājumus par valodām, vai regulējam tikai jautājumu par valsts valodu: kas ir valsts valoda, kur tā ir obligāta, kā un ar kādiem līdzekļiem tā tiek aizsargāta.

Tāpēc es domāju, ka šajā ziņā ir pamatots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas jautājums, jo šis ir jautājums, vai mēs aizstāvēsim vai neaizstāvēsim lībiešu valodu vai kādu citu valodu, ja tā nav valsts valoda; tad tas nav šā likuma jautājums. Es domāju, ka mums gan lībiešu valoda, gan lībiešu kultūra tajā apmērā, kādā tā ir saglabājusies, ir jāsaglabā un nedrīkst tai ļaut pazust. Bet vai tas ir šā likuma jautājums vai cita likuma jautājums? Ja mēs šo likumu nosaucam par Valsts valodas likumu, tad acīmredzot tajā ir jāregulē tikai tas, kas attiecas uz valsts valodu, - jānosaka, kur tā ir obligāta, un viss cits, kas ar to saistīts.

Tāpēc es domāju, ka šeit nevajadzētu iekļaut - un man pat liekas, ka diez vai vajadzēja tā pasvītrot - to jautājumu: “svešvalodas”... Vārds “svešvaloda” - ziniet, tas tomēr vienam otram ir aizskaroši. Es domāju, ka mums zem šī vārda “svešvalodas” mēs saprotam ļoti dažādas grupas, ja mēs to te tagad ieliekam iekšā. Ar to mēs saprotam gan tādas valodas, kurām te, Latvijā, ir vairākus simtus gadu veca vēsture, kā krievu un poļu valoda, gan arī jaunākas valodas, kas ir parādījušās, ienākušas šeit vēlākā laika periodā, tādas, kā te tikko pieminētā čečenu valoda, kas tikai nesen ir parādījusies Latvijā. Un ir tādas valodas kā angļu valoda, kam vispār Latvijā nav nekādu iekšējo sakņu. Vai mums atkal vajadzētu visas šīs valodas šķirot? Es domāju, ka šinī likumā mēs varētu pilnīgi ierobežoties ar to - valsts valoda un citas valodas. Ka visas valodas, kuras nav valsts valoda, ir “citas valodas”. Tas nebūs nevienam aizskaroši, un neviens neteiks, ka viņu pataisa par svešinieku, kaut gan viņa senči te ir vairāk nekā simts gadus, tajā skaitā arī tie paši lībieši. Tā arī ir cita valoda, tā nav valsts valoda, un uz to neattiecas valsts valodas tiesības. Tāpēc es domāju, ka šinī gadījumā vajadzētu atbalstīt, un es domāju, ka tos citus labojumus mēs varētu izdarīt trešajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vārds Annai Seilei - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātei. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Manuprāt, komisijas izstrādātais variants ārkārtīgi sakarīgi saliek visu pa plauktiņiem. Man liekas, ka to ļoti labi jau pamatoja Rugātes kundze. Kas attiecas uz 14.grozījumu, 3.pantu, nebūtu vairs jārunā par latgaliešu valodu, jo latgaliešu valodas tiesības mēs jau esam pateikuši 2.pantā. Mēs esam jau nobalsojuši, ka Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda, bet 4. apakšpunktā ir pateikts, ka valsts “nodrošina, lai tiktu aizsargāta latgaliešu rakstu valoda kā vēsturiski izveidojies reģionāls latviešu valodas paveids”, un tā tas tiešām ir. Zinātnieki vēl par šo valodu strīdas, vai tā ir valoda vai dialekts, bet šeit ir ielikta šīs vēsturiskās valodas aizsardzība, un, manuprāt, tas ir ārkārtīgi būtiski.

Taču, runājot par 3.pantu, ir jāteic, ka lībiešu valodai tomēr ir īpašs statuss. Lībieši ir tādi paši pirmiedzīvotāji Latvijā kā latvieši. Tāpēc, neskatoties uz to, ka viņu valoda nav valsts valoda, jo viņi ir ļoti liels mazākums Latvijā, tai ir jānodrošina šajā likumā aizsardzība.

Tālāk mēs balsosim par 4.pantu. Pilnīgi dabisks ir viss tas, kas te ir rakstīts, - ka ikviena cita Latvijas Republikā lietotā valoda, izņemot lībiešu valodu, ir uzskatāma par svešvalodu. Es aicinu atbalstīt komisijas sagatavotos variantus, atbalstīt gan 15., gan 16. priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vārds Aleksandram Kiršteinam - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputātam. Lūdzu!

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Seiles kundze jau pateica. Es domāju, ka arī Tabūna kungs piekrīt, ka 3.pants uzsver lībiešu valodu. Un tātad 4.pants: ikviena cita, izņemot latviešu un lībiešu valodu, šā likuma izpratnē ir uzskatāma par svešvalodu. Tātad viss ir kārtībā. Es sapratu, ka te acīmredzot bija pārpratums, un es arī atbalstu un aicinu atbalstīt komisijas ieteikto variantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vladilens Dozorcevs - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts. Otro reizi.

V.Dozorcevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Tabūna kungs! Vēl tad, kad jūs Komjaunatnes krastmalā sēdējāt pie mikrofona un aicinājāt cilvēkus slavēt KPSS un kad jūsu biedri vēl sēdēja krūmos, mēs jau arī ierakstījām pirmajā Valodas likumā to, ko šodien pateica Bišera kungs. Tāpēc, ka toreiz, starp citu, tas bija politikas jautājums - nevienu neaizvainot. (Starpsauciens: “Nemāci mani!”) Lūk, tā! Un šodien varat atgriezties pie šī formulējuma. Tātad, es gribu vēl atbildēt jums sekojoši, lai jūs “nepierakstītu” man, ko es gribu. Es jums pateikšu, ko es gribu šodien.

Tad, kad šis projekts gāja caur komisiju, es izmantoju visas savas iespējas, lai kaut ko pieslīpētu, piekrāsotu, pieremontētu šajā autobusā - šajā likumā. Un šodien es mainīšu savu pozīciju. Es vispār uzskatu, ka nevajag neko ne pielabot, ne piekrāsot, ne pieslīpēt. Lai tas iet tāds, kāds tas ir. Es drīzumā balsošu par visiem jūsu priekšlikumiem, Tabūna kungs! (No zāles deputāts P.Tabūns: “Bravo!”) Lai ne tikai Van der Stūlam un Espersenam, bet visiem būtu skaidrs, ka mēs gribam tikai piešmaukt Eiropu un vairāk neko. Lai tas būtu redzams. Vairāk es nerunāšu šodien nevienu vārdu, lai tas iet vissliktākajā variantā, jūsu variantā.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Politiķi jau parasti cenšas piešmaukt viens otru. Tāda nu tā prakse ir. Man liekas, ka mēs drusciņ par ātru uzsākām šo diskusiju, jo faktiski šeit būtu jārunā par trim savstarpēji saistītiem priekšlikumiem - 14., 15. un 16.priekšlikumu. Jo faktiski komisija ir jau precizējusi šo redakciju par lībiešu valodu. Tas tagad iznāk nevis vairs 3.pants, bet 2.pants, un tas, kas ir bijis līdzšinējais 3.pants, ir pārveidots, un agrākais 4.pants ir šeit jums priekšā. Tā ka, man liekas, ja mēs atbalstām komisijas priekšlikumus - 15. un 16.priekšlikumu -, tad vairs nav par ko diskutēt. Tātad runa ir tāda: vai kāds uzstāj, ka ir jābalso par 15. un 16. priekšlikumu? Bet, ja mēs visus tos atbalstām, tad mēs varam mierīgi iet tālāk.

Sēdes vadītājs. Nākamajai vārds Antai Rugātei - LZS, KDS frakcijas deputātei. Rugātes kundze, vai jūs otro reizi runāsiet?

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Es pateicos tiem deputātiem, kuri ir izpratuši latviešu valodas būtību lingvistiskajā nozīmē. Un, pārceļot to šajā juridiskajā līmenī tad, kad mēs nosakām latviešu valodas kā valsts valodas statusu, ja mēs atsaucamies uz to, ka latviešu valoda ir latviešu valoda visos izpausmes veidos - gan rakstos, gan runā, gan dialektos, gan izloksnēs, gan literārajā valodā, kā vien vēlaties -, tā ir un paliek jebkurā gadījumā latviešu valoda - tātad valsts valoda. Tieši šādu pozīciju arī vajadzētu atbalstīt. Un patiešām būtu ļoti labi, ja Dozorceva kungs pildītu arī savu nupat izteikto paziņojumu, ka viņš varbūt tiešām mums mazāk traucētu vienu otru gadījumu izprast, kā tas šeit īsti ir likumā paredzēts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Principā man ir grūti saprast, Bišera kungs, jūsu uzstāšanos un tāpat arī Dozorceva kunga uzstāšanos. Es ļoti cienu Dozorcevu, jo viņam tiešām, manā izpratnē, ir tāda pārliecība, ka viņš mēģina mazināt iespējamo saspīlējumu starp dažādu tautību pārstāvjiem šeit, Latvijā.

Protams, es viņam pilnīgi nepiekrītu, ka tādā ceļā mēs šo saspīlējumu varam mazināt, jo man liekas, ka viņš neizprot vienu citu lietu - to, ka Latvijā ir latviešu tautas noniecināšana jeb nostādīšana vienā līmenī ar minoritātēm. Tas mums var būt kā apvainojums, un jums, Dozorceva kungs, vajadzētu saprast, ka principā mēs šeit cīnāmies par savas tautas izdzīvošanu, par savas tautas valodas saglabāšanu. Varbūt mēģiniet pieiet šim jautājumam no šāda aspekta.

Tas, ko Bišera kungs teica, ir tāda tipiska pielāgošanās reakcija, amēbas reakcija: jā, mēs izbāžam vienu pseidopodiju un, ja tur ir sālīts, tad raujam to savu pseidopodiju atpakaļ. Respektīvi, mēs neiestājamies par savām tiesībām, par savu pārliecību, bet skatāmies, kā uz šo pārliecību skatīsies kāds cits. Man liekas, ka tas varbūt nebūtu sevišķi pareizi šinī situācijā. Ja mēs, Bišera kungs, runājam par vēsturisko aspektu un jūs minējāt šeit krievu un poļu valodu, tad es jums varētu atgādināt, ka, man liekas, par vēsturiskāku nekā minoritāšu valodas šeit būtu uzskatāma tieši vācu valoda. Un es nezinu, vai kāds vācietis apvainotos par to, ka mēs pieņemsim likumu, kurā būs norādīts, ka viņa valoda Latvijā ir svešvaloda. Es domāju, ka arī krieviem ar to vajadzētu samierināties un tas būtu tīri loģiski, ka krievu valoda šeit ir svešvaloda. Tāpat kā latviešu valoda Krievijā ir svešvaloda. Man liekas, ka mums jāiet tieši no šīm pozīcijām.

Es aicinu atbalstīt komisijas lēmumu un šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mēs nepieņēmām Juridiskā biroja priekšlikumu, ka likumu vajadzētu nosaukt par Valodu likumu. Mēs pieņēmām 1.pantā to, ka šis likums reglamentē valsts valodas lietošanu un aizsardzību. Un 2.pantā pieņēmām to, ka Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda. Pašreizējais 3.pants, kurš runā par citām lietojamām valodām, ir pretrunā ar likuma nosaukumu, 1. un 2.pantu. Tāpēc lūdzu pieņemt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu izslēgt tieši šo pantu - 3.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam.

Dzintars Ābiķis vēlas kaut ko teikt komisijas vārdā. Lūdzu!

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es negribētu, lai mēs šeit ļoti saasinātu attiecības un sāktu jau politiskā plāksnē pavērst lietas, kurās manā izpratnē, absolūti nekādu problēmu nav.

Attiecībā uz šīm normām, 3. un 4.pantu, ir atsūtītas atsauksmes no Eiropas drošības un sadarbības organizācijas, tātad no Van der Stūla kunga; ir atsūtīta vēstule no Espersena kunga, Baltijas jūras valstu komisāra. Arī Eiropas Padomes eksperti ir atsūtījuši vēstuli. Neviens nesaskata tajā jautājumā, ka Latvijas Republikā šā likuma izpratnē lietotās citas valodas ir svešvalodas... Tā ir normāla, juridiska lieta, jo citādi mums, likumā tālāk runājot par latviešu valodu un par citām valodām, būtu vienā vietā jālieto termins “minoritāšu valodas”, un tad mēs vēl strīdētos, kuras īsti ir minoritāšu valodas. Otrā vietā būtu jālieto svešvaloda. Kas vācu valoda šobrīd īsti ir Latvijā - svešvaloda vai minoritātes valoda? To neviens nevar īsti pateikt. Tāpēc, lai nebūtu lieku diskusiju, mēs likumā rakstām, ka visas citas valodas šā likuma izpratnē ir svešvalodas.

Attiecībā uz latgaliešu valodu Rugātes kundze jau ļoti skaidri visu pateica, un, es domāju, viņa pati kā latgaliete ļoti labi pārzina visas tās lietas.

Attiecībā uz lībiešu valodu, par ko mēs te varbūt vēl diskutēsim, kad skatīsim nākamos priekšlikumus, es neuzskatu - un arī juristi, kas pie šī likuma strādāja, neuzskata - , ka, ja likums saucas “Valsts valodas likums”, kā mēs esam pieņēmuši, un ja tur ir neliela atruna par vienu valodu - lībiešu valodu - , tā nu būtu kāda šausmīga pretruna vai kāda juridiska traģēdija.

Tā ka es aicinu noraidīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - 14.priekšlikumu - , ņemot vērā, ka starptautiskajām organizācijām nekādu iebilžu pret šo lietu nav.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - 14.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 33, atturas - 7. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Nākamais ir 15.priekšlikums: “Izteikt 3.pantu kā līdzšinējo 2.pantu precizētā redakcijā...” Varbūt te dažiem īsti nav skaidrs, ko tas nozīmē - “kā līdzšinējo 2.pantu.” Šeit ir priekšā redakcija - 3.panta jaunā redakcija, un par to arī aicinu nobalsot.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz gribu atgādināt, ka mēs pieņēmām likuma nosaukumu - “Valodas likums”. Šeit ir runa par lībiešu valodu, bet kā valsts valoda 2.pantā ir nosaukta latviešu valoda. Šis likums, kā pateikts 1.pantā, reglamentē valsts valodas lietošanu un aizsardzību. Un tāpēc tas ir pretrunā ar nosaukumu, 1. un 2.pantu.

Un vēl. Gribu paprasīt komisijas vadītājam Ābiķa kungam: vai Latgales cilvēks Ābiķis... paklausies, es pagaidīšu... Ābiķi, paklausies, es gribu uzprasīt: ja nu Latgales cilvēks vērsīsies pie valsts organizācijas kaut kādā Latgales valodā, vai tad viņam pieņems to iesniegumu vai ne? (Starpsauciens: “Kas ir Latgales valoda?”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Ābiķa kungs vēlas ko piebilst?

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu - 15.priekšlikumu - un izteikt 3.pantu jaunajā redakcijā, kāda šeit ir uzrakstīta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par atbildīgās komisijas priekšlikumu - 15.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 7, atturas - 7. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt arī 16.priekšlikumu, atbildīgās komisijas priekšlikumu, jo par šo jautājumu jau daudz tika šeit diskutēts, un, tā kā mēs noraidījām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto 14.priekšlikumu, es domāju, ka balsojums te vairs nebūtu vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Prasa balsot par 16.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu.

Dz.Ābiķis. Nu tad es komisijas vārdā aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 16.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nav kvoruma. 41 cilvēks nepiedalās balsošanā, un tikai 48 piedalās. Lūdzu, vēlreiz atkārtojiet balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus ņemt dalību balsošanā. Balsojam par 16.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 1. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 17.priekšlikums ir noraidīts. Tas ir saskaņots ar Juridisko biroju, jo šī norma faktiski ir iestrādāta 1.panta pirmajā daļā precizētā redakcijā. Tā ka aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas atzinumu par 17.priekšlikumu? Nav iebildumu. Paldies, pieņemts ir komisijas viedoklis.

Dz.Ābiķis. 18.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par 18.priekšlikumu? Nav iebildumu. Paldies, pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tagad, cienījamie kolēģi, es aicinu jūs visus paņemt dokumentu nr.3876-a, jo ceturtā lapa tika izdalīta deputātiem kā jauns dokuments, un tā atšķiras no tās 4.lapas... tiesa nedaudz, bet tomēr atšķiras no tās, kura tika izdalīta deputātiem vispirms.

Sēdes vadītājs. Tātad tagad orientēsimies pēc dokumenta nr.3876-a. Lūdzu!

Dz.Ābiķis. 19.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, un tas ir daļēji atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Kas ir izklāstīts atbildīgās komisijas redakcijā - vai tā, Ābiķa kungs?

Dz.Ābiķis. Tieši tā!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par 19. un 20.priekšlikumu? Nav iebildumu. Paldies, pieņemts.

Dz.Ābiķis. 21.priekšlikums ir deputāta Vidiņa priekšlikums. Formāli tas ir noraidīts, bet praktiski, tā kā šeit vairs nav runa par ārzemniekiem, tad var uzskatīt, ka te nekādas problēmas nevarētu būt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 22.priekšlikums - deputātes Rugātes priekšlikums. Tas ir atbalstīts daļēji, jo uz reliģiskajām organizācijām, kā jau mēs sākuma pantā pasludinājām, šis likumprojekts vispār neattiecas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 23.priekšlikums - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - ir iestrādāts un daļēji atbalstīts. Tas ir iestrādāts 1.panta otrajā daļā. Starp citu, nevis tur, kā šeit rakstīts, ka 6.panta trešajā daļā, bet gan, kā es konstatēju, 9.panta otrajā daļā. Tā ka tas faktiski daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 23.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 24.priekšlikums ir manis paša priekšlikums, ko komisija aicina noraidīt, bet es esmu pieteicies debatēs.

Sēdes vadītājs. Jā, vārds deputātam Dzintaram Ābiķim - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Šajā 6.pantā tiek runāts par darba sanāksmju un sēžu valodu. Ja mēs pieņemam komisijas redakciju, kāda tā ir šeit, tad es varu pateikt vienu piemēru. Ja uzņēmējsabiedrībā strādā tēvs, māte un varbūt meita - trīs cilvēki un viņi visi ir vai nu Daugavpils poļi, vai visi ir krievu vai kādas citas tautības cilvēki, tad pieņemtajā komisijas redakcijā ir uzlikts par pienākumu sēdes obligāti tulkot valsts valodā. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem, ja viņi notur sēdes savā nelielajā uzņēmumā un runā, teiksim poliski vai kā citādi, tad likums pieprasa, lai viņi obligāti nodrošinātu tulkojumu, kas, manuprāt, ir absurds.

Mans priekšlikums ir stipri “mīkstāks”, jo šī norma par obligātu tulkošanu manā priekšlikumā attiecas tikai uz uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām, kurās ir valsts kapitāla daļa. Es pieļauju iespēju, ka, sagatavojot likumprojektu uz nākamo lasījumu, mēs vēl varam par šo normu diskutēt, jo attiecīgie eksperti uzsver, ka šajā ziņā iespējami maz vajadzētu šīs lietas reglamentēt. Mans priekšlikums, kā es vēlreiz atkārtoju, manuprāt, ir loģisks, jo pretējā gadījumā, ja mēs pieņemam komisijas priekšlikumu, tad mēs pieņemam tādu priekšlikumu, ko praktiski nevarēs realizēt. Pie tam to nekad nevarēs arī izkontrolēt. Es aicinu atbalstīt savu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Ja rūpīgi iedziļinās abos priekšlikumos - deputāta Ābiķa ieteiktajā un komisijas atbalstītajā, tad atšķirība ir ļoti būtiska. Dzintars Ābiķis prasa valsts valodu lietot tikai tādos gadījumos, ja uzņēmumā vai uzņēmējsabiedrībā ir valsts kapitāla daļa. Bet ir taču ļoti daudz uzņēmumu, kuri ir privātuzņēmumi, kuros nav valsts kapitāla daļas, tomēr tur darbojas ļoti dažādi cilvēki: varbūt puse - krievu, puse - poļu un vēl kāda daļa lietuviešu vai latviešu. Un šādos gadījumos komisijas redakcija tomēr pasaka, ka būtu jālieto valsts valoda. Un tālāk tieši otrā daļa komisijas redakcijā skaidro, ka tomēr šajos izņēmuma gadījumos, kurus minēja Ābiķa kungs, ja visi, teiksim, ir vienas tautības cilvēki un runā šajā sēdē citā valodā, bet tad, ja ienāk inspektors vai kāda valsts uzņēmuma pārstāvis, vai valsts kontrole, tad šādā gadījumā - šā panta pirmajā daļā minētajās sēdēs ir jānodrošina tulkošana valsts valodā. Es domāju, ka tas ir pilnīgi korekti. Taču, ja mēs pieņemsim Ābiķa kunga priekšlikumu, tad mēs šo ierobežojumu uzliksim tikai tām iestādēm, kurās ir valsts kapitāla daļa. Līdz ar to apkalpojošās sfēras uzņēmumos nebūs jālieto valsts valoda.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es jums pateikšu kādu piemēru, kuru piedzīvoju pavisam nesen. Tas bija Daugavpilī konferencē, kurai tika dots nosaukums “Latviešu valoda Latgalē”, konferencē, kuru formāli rīkoja Multikultūru centrs. Tulkojums latviešu valodā bija nodrošināts. No zālē esošajiem apmēram 200 dalībniekiem patiesībā es biju vienīgā, kura paņēma šīs “austiņas” un izmantoja piedāvāto tulkojumu. Es arī atzinu organizācijas pārstāvjiem, ka tas ir pietiekami, jāteic, augsta līmeņa cieņas žests attiecībā pret valsts valodu. Taču es nedomāju, ka man šis tulkojums bija vajadzīgs.

Ir kāda cita problēma. Tad, kad mēs runājam par tulkojumu latviešu valodā, tad ir jārunā arī par to, vai latviski nerunājošie saprot to, ko runā valsts valodā. Šī konference bija tiešs pierādījums tam, ka diemžēl no zālē klātesošajiem desmit, tātad viena divdesmitā daļa, no 200 esošajiem pacēla roku, ka viņi saprot latviešu valodā teikto.

Ja saruna ir par ļoti būtiskām likumdošanas niansēm, kur tiek skarta cilvēka personīgā dzīve, viņa sociālā sfēra, viņa darbs, viņa tiesības, viņa pienākumi, tad šis jautājums var kļūt par ļoti bīstamu politisku cinīti, aiz kura aizķeroties, var pamatīgi nogāzties visa ideja par valsts valodu. Un šis ir tas gadījums, par kuru mums vajadzētu ļoti nopietni domāt, kā to novērst, lai latviski nerunājošajiem nerastos problēma saprast to, kas tiek teikts valsts valodā viņu interesēs un viņu aizsardzībai.

Tas varbūt ir pilnīgi ačgārns un pilnīgi apvērsts piemērs, bet tā ir realitāte, tas ir triju nedēļu vecs notikums šeit pat Latvijā - Daugavpilī.

Un tādēļ es gribētu aizstāvēt komisijas redakcijā piedāvāto viedokli, pat pievēršot jūsu uzmanību tam, ka šajā trešajā - komisijas piedāvātajā daļā uz trešo lasījumu arī būtu jāizdara kāda korekcija, jo būtu aplami, ja šajā zālē, šajā konferencē man būtu bijis jāpieprasa šis tulkojums valsts valodā un ja tikai tad es to būtu saņēmusi. Šim tulkojumam bija jābūt, un šis tulkojums bija. Šis tulkojums bija iespējams un šis tulkojums būs iespējams, jo šī attieksme nedrīkst mainīties, un to izprot visi, kuriem ir saistība ar valodām un kuri izmanto valodu kā saziņas līdzekli.

Taču es gribētu teikt, ka, ja mēs izslēgsim šo pantu vispār no šā likuma, ja mēs nerespektēsim to, ka lietvedībā, atskaitēs un citos dokumentos uzņēmējsabiedrībām ir jālieto latviešu valoda saziņā ar valsts institūcijām un ka tās nevar izbeigt šo saziņu tādēļ, ka tām ir saistības ar valsts institūcijām, kaut vai tās ir tikai finansu vai kādas citas atskaites un dokumentācija, tad mēs nonāksim pie tā, ka tiks nolīgti un jau šobrīd mēs zinām tādus faktus, ka tiek algoti cilvēki, lai no citā valodā rakstītā tulkotu to latviski. Protams, tā ir jauna darba vieta, par to mēs varētu priecāties, bet tas ir tāds ļoti, ļoti sīks prieciņš, ka tiek tulkots lietvedības dokuments valstī, kurā ir noteikts valsts valodas lietvedības līmenis. Mēs neattīstīsim savas valodas terminoloģiju, mēs nelietosim to praktiski sanāksmēs, mēs nemācēsim savu valodu lietot tajā līmenī, kurā mēs, likumdevēji, jau šobrīd izjūtam zināmus trūkumus. Mums ir grūti vienoties par vārdiem, kas ir lietojami noteiktu terminu izpratnē kādā noteiktā likumā kādā noteiktā nozīmē. Un tas notiek ar mums - latviski runājošajiem, Latvijas skolas - augstskolas un citāda veida augstākas mācību iestādes - beigušajiem, ar tiem, kuri pārvalda latviešu valodu.

Tad, ja mēs šajā likuma pantā izvairīsimies no saistībām, kādas ir uzņēmējsabiedrībām ar valsti caur latviešu valodu, caur valsts valodu, tad mēs nodarīsim valsts valodai neatgriezenisku ļaunumu. Es nerunāju tikai par filoloģisko, bet arī par politisko aspektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz gribu atkārtot to, ar ko atšķiras mans priekšlikums no komisijas priekšlikuma. Šeit nav runa ne par kādu lietvedību, šeit nav runa par to, ka nebūtu jānodrošina valsts valodas lietošana, bet runa ir par vienu lietu. Komisijas priekšlikumā uzņēmējsabiedrībā, mazā uzņēmējsabiedrībā, teiksim, privātā veikalā, ja sēde notiek citā valodā, un teorētiski un arī praktiski ļoti daudzos gadījumos tas tā ir, kad šādā uzņēmumā strādā tikai vienas tautības pārstāvji - vai nu tikai krievi, vai tikai poļi, Daugavpilī, piemēram, vai tikai ebreji varbūt, vai tikai lietuvieši kaut kur Bauskas rajonā, vai kā citādāk... Komisijas variants pieprasa, ka obligāti ir jānodrošina sēdes tulkošana valsts valodā. Un tagad iedomājieties: šie trīs cilvēki savā ģimenes uzņēmumā - tēvs, kurš ir veikala īpašnieks, sieva, kura strādā par pārdevēju, un meita, kura strādā par kasieri, apsēžas, savā starpā sarīko sanāksmi un runā savā starpā krieviski, bet likums paģēr, ka viņiem obligāti ir jānodrošina tulkošana. Kam tad lai viņi tulko?

Mans priekšlikums atšķiras no komisijas priekšlikuma tikai ar vienu detaļu - tulkošana ir jānodrošina, bet tikai tādā gadījumā, ja to pieprasa kāds sēdes dalībnieks. Tātad tanī veikalā strādās varbūt desmit krievi un viens latvietis, un, ja viņš pieprasīs, tad būs jānodrošina šis tulkojums. Pretējā gadījumā, kā būs tad, ja uzņēmumā strādās desmit krievi un viens latvietis, bet likums paģērēs, ka obligāti katru reizi jānodrošina šis tulkojums? Tad ko izdarīs tie desmit krievi? Viņi vienkārši atbrīvosies no tā latvieša, lai tur nebūtu jāķēmojas.

Mīļie cilvēki! Būsim taču... nu pieiesim reāli lietām! Vai tiešām jūs domājat, ka es esmu latviešu valodas ienaidnieks? Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu pateikt, ka mēs komisijā ar Ābiķa kungu, kurš likumprojekta izstrādāšanā patiešām ir ieguldījis lielu darbu, parasti atradām kopīgu valodu. Gandrīz ikkatrā likumprojekta pantā, bet šeit diemžēl Ābiķa kungs kaut kā ir iecentrējies vienā tādā punktā, balstoties uz šiem šaurajiem ģimenes uzņēmumiem, kāds ir ļoti rets uzņēmums, Ābiķa kungs. Es vēlreiz saku to, par ko es jau pārliecināju komisijā. Un tie ir retie izņēmumi, toties šo mazo uzņēmējsabiedrību, par kurām jūs runājāt, ir simtiem un tūkstošiem; to ir ļoti, ļoti daudz, un tur strādā desmit, divdesmit un piecdesmit un simts cilvēku. Un nedrīkst dalīt pēc tā, kas te ir rakstīts, - pēc kapitāla daļām uzņēmumā. Pēc valsts kapitāla daļām. Nu nekādi! Tas dalījums pavisam te neder. Tas ir pavisam kaut kas cits, pie tam saistībā ar ekonomiskām kategorijām, bet šeit ir jālemj no valsts valodas viedokļa. Tāpēc komisija, izņemot Ābiķa kungu, nepiekrita un noraidīja šo priekšlikumu, un tādēļ arī es jūs lūdzu, cienījamie deputāti, neatbalstīt šo Ābiķa kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Es aicinu šinī gadījumā atbalstīt Ābiķa priekšlikumu, jo nav precīzs ne viens, ne otrs variants, bet pagaidām tas ir relatīvi labākais, tāpēc ka precīzāk būtu jānodala tie pakalpojumi, kuri ir publiski. Un mēs tiešām nevaram piespiest brīvā valstī, teiksim, iekšēji to darīt. Ja cilvēki negrib, tad neviens nevar piespiest viņiem to darīt. Tāpēc es domāju, ka tā forma: ja kaut viens pieprasa, tad ir jātulko, ir pilnīgi pietiekama.

Man gan ir iebildums pret 6. panta 2. punktu, jo to var izlasīt arī tā, ka, ja šo likumu mēs pieņemam, tad Saeimā visas sēdes varēs notikt jebkurā valodā: ja būs, teiksim, tulkošana valsts valodā, tad pārējais viss varēs notikt svešvalodās, tā ka te acīmredzot ir jāatrod vēl kaut kāda forma, ka tas ir izņēmuma gadījumā, vai kaut kā precīzāk jānosaka.

Bet pašreiz es domāju, ka tas, ko ierosina Ābiķa kungs, ir pagaidām vienīgais iespējamais variants. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Es lūdzu neatbalstīt Ābiķa kunga priekšlikumu. Var jau būt, ka tas nemaz nav slikts, bet nav atbalstāms viena iemesla dēļ. Es lūdzu aizstāvēt valsts valodu - aizstāvēt to šeit, aizstāvēt tur, aizstāvēt to visur, jo pašreiz, kā jūs zināt, mūsu tautā izpaužas tās pašas okupācijas sekas, kas ir vilkušās caurmērā astoņus gadsimtus. Katrs ir izjutis šīs sekas, un tā ir gļēvulība, tā ir neriskēšana, tā ir neuzņēmība, malā stāvēšana. Ne velti mūsu tautā ir paruna: ne mana cūka, ne mana druva! Un es domāju, ka, lūk, valodas druva - tā ir mūsu druva, tā ir kopējā druva, tā ir mūsu deputātu druva, tā ir mūsu tautas druva, kas ir jākopj, tāpēc mēs nedrīkstam stāvēt malā un tāpēc es vēlreiz lūdzu aizstāvēt valsts valodu visā mūsu šodienas pārrunu laikā.

Jūs zināt, cik uzņēmīgi ir citi cilvēki un citas tautas. Viņi ir veikli, ir apsviedīgi un jūt, kur ir laupījums, tāpēc ir klāt pie mūsu mazās, skaistās valsts. Un te var runāt par farmācijas druvu, arī par lieltirgotavām. Tās pārsvarā nepieder latviešiem, bet strādā gan vairāk latvieši - viens vai desmit, un, ja tur šīs lieltirgotavas īpašnieks ir kāds ofšora zonas pārstāvis, piemēram, krieviski runājošais no Virdžīnijas vai Fidži salām, tad visi pārējie darbinieki ir spiesti runāt pārsvarā krieviski, jo aiz durvīm stāv bezdarbnieku rinda, kas arī ir latviski runājošie. Ja šis latvietis pieprasīs vai arī pats mēģinās uzsākt latviski runāt ar šo Virdžīnijas vai Fidži salu iedzimto vai pilsoni, tad šis cilvēks nekādā gadījumā vairs ilgi nestrādās šajā zāļu lieltirgotavā. Un droši vien arī citās ražotnēs, citos uzņēmumos, kur pārsvarā šodien ir īpašnieki, kas nerunā valsts valodā.

Tādēļ es aicinu šodien būt ļoti uzmanīgiem katrā balsojumā un kopt šo valodas druvu, jo, manuprāt, paruna: ne mana cūka, ne mana druva! - vairs nedrīkst attiekties uz turpmāko mūsu valsts attīstību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G. Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Lai arī cik tas būtu paradoksāli, bet šoreiz es ieteiktu tomēr atbalstīt Dzintara Ābiķa priekšlikumu, jo tas dod manevrēšanas iespējas. Tomēr te ir vēl viena problēma, Ābiķa kungs, ko jūs neesat varbūt ņēmis vērā! Darba sanāksmes un sēdes - tās nav vis dzimšanas dienas vai vārdadienas svinības, tās ir darba sanāksmes, kuras tiek protokolētas, tā ka tur paliek pāri kaut kāds dokuments, ko pēc tam var prasīt uzrādīt valsts institūcijām. Tātad es ieteiktu uz trešo lasījumu šo iespēju paredzēt un ierakstīt šajā pantā. Lai viņi runā savā privātajā sabiedrībā, kā grib, bet lai dokumentācija būtu valsts valodā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Es teikšu Gundara Valdmaņa vārdiem: mīļie draugi, būsim saprātīgi! Es aicinu atbalstīt Dzintara Ābiķa priekšlikumu, proti, es esmu ieinteresēts, un visa šā likuma mērķis ir saglabāt latviešu valodu, bet tā mērķis nav kaitināt krievus, pie tam niknus krievus. Te ir mazliet domu atšķirība man un Tabūna kungam, jo viņš sacīja, ka, saskaņā ar viņa viedokli, tās ir ģimenes sanāksmes... Nav jau tikai ģimene jāilustrē, kā to darīja Dzintars Ābiķis, bet tepat Daugavpilī, Rēzeknē un, vai Dieviņ, arī Rīgā ir nezin cik sīko, mazo uzņēmumu, un nav jau tur viņi radniecīgās attiecībās. Tur, piemēram, ir ne tikai trīs, bet septiņi krievi un trīs ukraiņi un azerbaidžānis, un viņi izvēlas savā starpā, ka sapulci noturēs krievu valodā. Un ko tad mēs darīsim - vai liksim tur kaut kādus detektorus iekšā vai kā citādi noklausīsimies? Katram likumam ir jāstrādā, taču, lai tas strādātu, svarīgi ir, lai tas būtu saprātīgs.

Es tomēr precizēšu. Tā jau nu komisijā nebija, ka tikai Ābiķis viens savu likumu atbalstīja. Patiesībā tikai vienas balss trūkuma dēļ “neizgāja cauri” Dzintara Ābiķa priekšlikums.

Tā ka patiešām atbalstīsim Dzintara Ābiķa priekšlikumu. Var jau būt, ka to var formulēt arī vēl kaut kā mazliet citādāk, bet tā, ka ir jārunā, ja ir desmit vai divdesmit tikai krievi, uzspiest viņiem runāt un sapulci rīkot latviešu valodā - tas būs aplami. Runājot par Vidiņa kunga minēto priekšlikumu - par dokumentiem, gribu sacīt, ka par to jau ir pieņemti citi likumi, ka dokumenti un sarakste oficiāli vienmēr tiek veikti valsts valodā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šā likuma pamatdomai taču vajadzētu būt tomēr vienai - maksimāli aizsargāt latviešu valodu, dot šīs iespējas. Neviens, protams, nedomā, ka šie priekšlikumi ir ideāli, un acīmredzot tiešām uz trešo lasījumu tie būs stingri jāpārskata.

Es neticu, ka šo likumu briesmīgi nopietni ievēros arī tad, kad to pieņems. Protams, tur būs visādas problēmas, bet, Ābiķa kungs, tur ir viena lieta, kas mani visvairāk uztrauc. Nupat te iepriekšējais runātājs minēja par desmit nokaitinātiem krieviem. Šie desmit nokaitinātie krievi var strādāt gan valsts uzņēmumā, kur neviens nebūs klāt sapulcē, gan privātuzņēmumā. Tātad jūs uzskatāt, ka arī valsts uzņēmumā viņus nevar kaitināt. Šeit ir ļoti satraucoša šī doma par valsts kapitāla daļu. Šī šķirošana nozīmē, ka tur, kur ir šī daļa, tur mēs vēl kaut kā kaut ko piecietīsim, bet tur, kur šīs daļas nav, tur lai nu dara, kā grib. Tā nu gan nedrīkst! Ja mēs par šīm lietām runājam, tad jāatceras, uzņēmumi visur būs vienādi. Mēs varam runāt par tekstiem, jā, te ir diezgan absurdi šis tas uzrakstīts, tam es piekrītu, bet jebkurā gadījumā es negribu atņemt iespēju nostiprināt mūsu valodu, un tāpēc es balsotu par komisijas variantu, bet noraidītu Ābiķa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes kalpi! Un tauta! Šodien iepriekšējās debatēs mēs runājām par labi noformētiem līgumiem, kurus neviens neņem vērā. Es šeit sēžu un skatos... Cik gan daudzas reizes es esmu ar jums kopā bijis sēdēs, kurās kaut kādu iemeslu dēļ ierodas arī kāds no mūsu “Latvijas Bankas” ieceltiem žuļikiem. Pagājušajā nedēļā tas bija bijušais bankas “Baltija” vadītājs, un tad ir jautājums: kurā valodā mēs runāsim? Vai ar Valdmani pietiktu, lai būtu viss jātulko? Tad mēs uzdosim jautājumus latviešu valodā, bet mūsu konsultants šeit blakus īsumā pateiks, ko viņš atbild.

Piekrītu! Bet Panteļējeva kunga vadītajā komisijā, kuras biedrs ir Kreitusa kungs un Ādamsona kungs, gandrīz neviens jautājums netika prasīts latviešu valodā. Konsultants pēc pirmās izmaiņas vairs netulkoja, un man bija jādomā, vai lūgties vēl vai aiziet prom. Tā nav vienīgā reize! Uz Izmeklēšanas komisijas sēdi atnāca cilvēks, kas no Latvijas kases ir izzadzis vai palīdzējis izzagt 4 reiz 18 miljonus ar garantijām, bet nerunā latviski. Kā tāds cilvēks varēja kļūt Ventspils ostā par paraksta devēju garantijām? Kā viņš varēja no tautas izzagt 18 reiz četri - 72 miljonus dolāru un par to visu neatbildēt?

Mēs visi zinām, kurš viņš ir un kas viņš ir, bet prokurori viņu nespēja... Aiziesim uz policijas iecirkņiem, mani tur vienā vakarā aizveda puiši, kas nerunāja nevienu vārdu latviski. Es tad nebiju deputāts, es viņus nesapratu, un tad viņi mani ar automātu stobriem sita. Arī viņu priekšnieks nerunāja latviešu valodā...

Mēs rakstīsim likumu, bet jautājums ir cits: vai mēs to uzspiedīsim? Vai šos Padomes kalpus tomēr neiecels augstos amatos, kur viņi varēs tautu izlaupīt? Tādus, kuri nerunās mūsu valodā un smiesies. Vai šie Padomes kalpi nevadīs mūsu komisijas tā, ka latviešu valodā nevar saprast, kas tur notiek? Vai šie Padomes kalpi neatstās mūsu drošības un aizsardzības organizācijās tādus, kuri nerunā latviešu valodā, bet, ja kāds runā tikai latviski, tad viņi sit ar stobriem un, krieviski ņirgādamies, dara ar jums, kā grib: saki to angliski, saki to franciski, saki to latviski - bunkš! Tā ir mūsu latviešu zeme!

Un kas mums kait? Kāpēc mēs nevaram patiešām darīt to, ko mēs sakām, - izņemt šos cilvēkus no cirkulācijas? Mums tas zaglis no mafijas vairs nav vajadzīgs! Laventa kungam vajadzētu sēdēt cietumā, bet Panteļējeva kungam vajadzētu vadīt sēdi tā, lai latviski runājošais varētu saprast, kas tur notiek, Saeimas sēdi, Saeimas izmeklēšanas komisiju. Tāds, kas nerunā krieviski, nespēj sekot.

Es redzēšu, kā mēs balsosim, bet līgums un likums ir tikai tik labs kā tā izpildītāji abās pusēs, un, ja mēs esam blēži, kas to likumu raksta, un ja mēs negribēsim to uzspiest, tad tas likums nekam nederēs. Neatkarīgi no tā, cik tas ir stiprs vai vājš, mums ir jārespektē mūsu valoda pat tad, ja likuma nav. Jāiestājas, ka citiem ir jārunā latviešu valodā, ja viņi pat tikai drusku to spēj... Bet mēs tagad rakstīsim likumu un teiksim, ka mēs esam svēti un vēl svētāki, bet tajā pašā laikā mūsu valsti pārvalda tādi, kas nerunā mūsu valodā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, otro reizi.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Labi būtu, ja mēs maldītos trijās vai pat divās priedēs, to vēl varētu piedot, bet, redzat, Eniņa kungs nāca tribīnē un skaidri un gaiši parādīja, ka viņam dreb bikses, sak, tāpēc pakļausimies, jo, redzat, tur kaut kur ir desmit nikni vai neapmierināti krievi. Tā nevar! Es pēdējās dienās esmu saņēmis ļoti daudz vēstuļu, kurās latvieši... kuru vairākumam nedreb bikses, saka: “Cīnieties par mūsu valodu! Tas ir mūsu pēdējais cietoksnis, tāpēc neatdodiet to!” Un tagad jūs gribat, lai desmitiem un simtiem uzņēmumos viss ritētu tā, kā bijis agrāk - padomju laikos. Es to negribu, tāpēc aicinu jūs nepiekrist šādam variantam. Vēl vairāk - Ābiķa kungs, es aicinu jūs atsaukt šo savu priekšlikumu! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai’).

Augsti godātie deputāti! Valsts valodas likums, neapšaubāmi, ir ļoti nozīmīgs likums mūsu sabiedrībai, un tas ir ļoti nozīmīgs likums latviešiem, kas mēs šeit dzīvojam savā valstī, visu pirmām kārtām tieši mums, bet tāpat ļoti būtisks tas ir arī citiem cilvēkiem, kas dzīvo mūsu sabiedrībā. Un tāpēc ir pamatoti arī tas, ka šeit notiek diskusijas, kādā veidā pieņemt vienu vai otru principiālu šā likuma normu.

Diemžēl nākas secināt, ka šajā brīdī, kad mums ir iespēja izšķirties vai nu par labu deputāta Dzintara Ābiķa piedāvātajai 6.panta redakcijai, vai arī par labu atbildīgās komisijas piedāvātajam variantam, mēs redzam, ka patiesībā diskusijas pārvēršas par zināmu politisku lozungu mētāšanu, bet ļoti maz tiek diskutēts par to, kas pēc būtības būtu jādara, kāda šī valsts valodas lietošana būtu jānosaka dažādos uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās.

Un jāteic, ka acīmredzot ne viens, ne otrs variants šeit nebūs tāds, kurš jau šajā brīdī būtu ideāls. Taču mums priekšā ir vēl trešais lasījums, tāpēc es gribētu aicināt komisiju ļoti nopietni pastrādāt pie tā, lai tiešām pieņemtu reālu variantu un tiešām reālas normas, kuras varētu darboties, un lai mēs nostiprinātu valsts valodas - latviešu valodas tās pozīcijas, kuras tiešām mēs tai šajā brīdī varam nostiprināt.

Šajā brīdī acīmredzot pat nav tik būtiski, kurš no šiem priekšlikumiem tiek atbalstīts, bet es personiski vairāk sliecos uz šo atbildīgās komisijas varianta pusi, jo deputāta Ābiķa variantā, manuprāt, tiek ieviests nepareizs kritērijs - tas fakts, ka uzņēmumā ir jābūt kaut kādai valsts kapitāla daļai. Nez vai tas būs kāds kritērijs attiecībā uz to, vai ir jālieto latviešu valoda, kādos gadījumos tas jādara un kādā formā tā ir jālieto uzņēmējdarbības pārvaldes institūciju un citu darba sanāksmju reizēs. Pamatprasība, kāda būtu izvirzāma valsts valodas lietošanai, ir tā prasība, lai katrs latvietis varētu mūsu valstī saņemt pakalpojumus valsts valodā. Tāpat ļoti būtiska ir arī prasība, lai mūsu valsts institūcijas varētu strādāt valsts valodā. Tas nozīmē, ka, ja kādam uzņēmumam ir jāsniedz grāmatvedības atskaites, tad revīzijas institūcijām ir tiesības pārbaudīt gan šā uzņēmuma grāmatvedību, gan šīs atskaites, un grāmatvedībai ir jābūt valsts valodā. Arī tas, kas notiek iekšā uzņēmumā, būtu regulējams tieši no cilvēktiesību aizsardzības viedokļa, lai latvietim būtu iespēja runāt latviski. Cik daudz mēs varam šo normu ielikt likumā? Šajā sakarā, manuprāt, ļoti nopietns darbs būtu veicams komisijā.

Taču es gribu šobrīd kategoriski noraidīt dažādas agresīvā nacionālisma izpausmes, kas šeit parādās dažādu deputātu runās un kas aicina pacelt un savu acu priekšā turēt tikai vienas valsts valodas - latviešu valodas - maksimālo aizstāvību. Man tad ir jautājums: ko viņi darītu ar priekšlikumu vispār aizliegt Latvijā lietot citas valodas? Tā būtu varbūt vislabākā teorētiskā aizstāvība latviešu valodai. Paldies Dievam, ka līdz šādam absurdam neviens vēl šobrīd nav nonācis, bet ir rūpīgi jāskata tiešām visi priekšlikumi, lai mēs līdz absurdiem nenonāktu.

Kas attiecas uz šo konkrēto pantu, optimālākais, kā jau teicu, varētu būt šis atbildīgās komisijas ieteiktais variants. Šajā brīdī tas varētu būt stingrāks par deputāta Ābiķa iesniegto variantu tieši valsts valodas aizsardzības ziņā, bet šeit vēl ir ļoti būtiski jāstrādā, lai dabūtu konstruktīvu risinājumu. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - LZS, KDS frakcija.

P.Putniņš (LZS, KDS frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Ābiķa kunga priekšlikumā ir faktiski tikai tā viena atšķirība - tur ir pieminēta valsts kapitāla daļa. Ja te nav pieminēta valsts kapitāla daļa, tad šis likums faktiski šajos uzņēmumos neko vairs neregulē. Tā kā mēs zinām, ka, teiksim, 80% uzņēmumu darbojas galvenokārt citas valodas ietvaros, mums vienkārši ir jāapzinās, ka tā tas būs. Es nesaku, ka tas ir labi vai slikti, mēs katrs varam to izvēlēties, jo tās grūtības, ko arī Ābiķa kungs šeit mums atgādināja, objektīvi pastāvēs.

Taču es gribu teikt vispār attiecībā uz likumiem: ja mēs ar tiem nodarbojamies, pamatpiegājiens, kāds tad ir, ir šāds - vai likumu rakstīt un veidot tikai tādu, kas ir tūlīt uz vietas viegli izpildāms, respektējams, vai arī likums diktē jeb nosaka kaut ko tādu, kas mūs mobilizē kādam zināmam grūtumam un ir ar kādu noteiktu mērķi? Šajā gadījumā mērķis nepārprotami ir, kā jau šeit no tribīnes tika teikts, mūsu tautas pastāvēšana. Padomāsim par to! Taču atbildīgās komisijas ieteiktais variants ir grūts variants un arī grūti realizējams variants. Tas ir tiesa. Taču otrs ir gandrīz tāds mazcerīgs.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - otro reizi.

G.Eniņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Es runāšu vēlreiz. Jāatvainojas, ka mani tomēr izprovocēja Tabūna kunga asā tēma par bikšu drebēšanu. Ne jau bikses dreb, bet man bezgalīgi sāp tautas, Latvijas apmelojums, šī visas pasaules nepārtraukti pret Latviju vērstā melu kampaņa, kas tagad notiek. Vai man to visu uzskaitīt šajās man atvēlētajās divās minūtēs? Un, ja mums būs tāds, piedodiet, tik divējādi tulkojams pants, kāds tagad te parādās, tad sagaidiet, kā Eiropa mūs gānīs! Mums ir jābūt drusku uzmanīgiem un saprātīgiem šajā brīdī, sauciet to kaut vai par bikšu drebēšanu. Ja kādi 5 vai 15 krievi savā SIA... tādu ir bezgala daudz... Rīgā dzīvo divas trešdaļas krievu... Un tad mums taču to bakstīs acīs Van der Stūls un visi tie citi: “Redziet, jūs liekat viņiem tur viņu iekšējās sapulcēs runāt latviešu valodā!” Mēs jau zinām, ka viņi tik un tā latviski nerunās, viņi runās krievu valodā. Taču rīkoties tik muļķīgi, sev tādu klupšanas akmeni iestrādāt - to var tikai, nu, es nezinu... Tagad, kad notiek viscaur mūsu Latvijas apmelošana, tā būtu pēdējā muļķība - šāds liegums ienaidniekiem. Mums tagad ienaidnieks ir arī, kā jūs redzat, gan vācieši, gan... Kas tik mums nepārmet, ka mēs neuzvedamies tā, kā vajag! Divas okupācijas varas mūs okupēja - Padomju Savienība un fašistiskā Vācija - un abas divas tagad mums pārmet, ka mēs, okupētā valsts, to un to nedarījām: kāpēc mēs neaizsargājām mūsu valsts ebrejus? Tas ir viens no briesmīgāko melu piemēriem. Ar šo pantu mums atkal būs tādi paši meli.

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas.

G.Eniņš. Ja mēs gribam, lai likums nosaka, ka tur tiem, teiksim, 10 krieviem savā starpā jārunā latviešu valodā, tad varbūt mēs vienkārši gribam viņus trenēt, var būt, ka tad viņi iemācīsies ātrāk...

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Gribu vēl pie iepriekš teiktā piebilst to, ka, tiekoties ar cilvēkiem dažādos Latvijas novados, es skaidri pārliecinos par to, ka pēc būtības mums Latvijā šajā brīdī nepastāv nacionāls naids starp latviešiem un krieviem un pēc būtības nepastāv arī konfrontācija starp pilsoņiem un nepilsoņiem. Šis naids un šī konfrontācija tiek uzkurināta, ir spēki gan no vienas, gan no otras puses, kuri to cenšas uzkurināt.

Mana un arī daudzu manas partijas kolēģu pārliecība ir tāda, ka mēs Latvijā nedrīkstam pieļaut agresīvas, pret Latviju un latviešu tautu nelojāli noskaņotas kopienas veidošanos. Ja mēs pieņemtu nepārdomātas prasības šajā Valodas likumā, tad tas būtu pamats atkal tālākām provokācijām no latviski nerunājošo cilvēku puses. Patiesībā tas būtu pamats tālākām provokācijām latviski nerunājošo cilvēku vidē. Par to, ka ir cilvēki, kas ir gatavi realizēt šādas provokācijas, mums ir pēdējā laikā bijusi iespēja ārkārtīgi smagi un sāpīgi pārliecināties. Mums nevajag dot viņiem šo pamatu un šo augsni, kurā šai provokatīvajai sēklai uzdīgt.

Tāpēc es gribu vēlreiz atkārtot savu aicinājumu - pieņemsim vienu vai otru variantu šobrīd, bet komisijai vajag nopietni, pragmatiski izstrādāt variantus attiecībā uz trešo lasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dāmas un kungi! Mēs zinām, ka esam saņēmuši mudinājumus no Espersena kunga, Van der Stūla kunga un citiem kungiem no Rietumiem, kā mums būtu jāveido mūsu Valodas likums. Acīmredzot Rietumeiropa un Eiropas Savienības dalībvalstis par to priecātos un būtu ātrāka mūsu nelatviešu integrācija. Taču integrācija tiešām var notikt tikai tad, ja šie naturalizācijas subjekti iemācās mūsu valodu. Tajā pašā laikā, paralēli, ejot uz Eiropas Savienību, mēs gribam privatizēt mūsu saimniecību, un tas ir ļoti pareizi, ka mēs tā darām. Taču Ābiķa kunga piedāvājums dod iespēju - es teikšu, uz mūžīgiem laikiem - visos privātajos uzņēmumos vienmēr runāt tikai kādu svešu valodu.

Kā integrācijai palīdzēt? Ņemsim par piemēru Šveici, kur ir ļoti stingri naturalizācijas likumi. Tur, pirms piešķir pavalstniecību, pieprasa pilnīgu integrāciju un valodas apgūšanu. Kāpēc tad mēs, rūpēdamies par mūsu valsts valodu un par integrāciju, nevarētu izvirzīt tādas prasības? Es domāju, ka Ābiķa kunga ieteiktais variants, lai gan tas ir viens no tiem labajiem nodomiem, tomēr piedāvā iespēju vienmēr visos uzņēmumos runāt kādā citā valodā. Tas nekādā ziņā nekalpos mūsu Latvijas pilsonībai.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātie Saeimas deputāti! Mēs veicināsim latviski runājošo skaita palielināšanos, ja pieņemsim tomēr šādu 6.panta koncepciju (tā varbūt patiešām ir ne visai veiksmīga redakcionālā ziņā un ir jāpielabo). Veicinot latviski runājošo skaita palielināšanos, mēs tādā veidā sekmēsim arī integrāciju. Mēs sekmēsim to, ka cilvēks būs sasniedzis to pakāpi, kurā viņš, lūgdams Latvijas pilsonību, spēs to arī saņemt. Būdams gatavs to saņemt, viņš to nepārprotami arī saņems.

Man ir jāpasaka piemērs. Kanādā Toronto vai kādas citas valsts ķīniešu vai turku kvartālā jebkurš uzņēmējs, kas ir turks vai ķīnietis pēc tautības, organizē savu uzņēmējdarbību un runā ar turkiem turciski, ar ķīniešiem - ķīniski, taču viņam pat sapņos nerādās, ka es, kā kliente, ienākusi šajā uzņēmējsabiedrībā, vienalga, vai tas ir restorāns vai veikals, vai kādu citu pakalpojumu piedāvājums, nevarēšu šo pakalpojumu saņemt, to attiecīgi palūgdama vai nu franču valodā, vai angļu valodā, ja tā ir Kanāda vai vācu valodā, ja tā ir Vācija. Tādēļ, ka visi šie uzņēmēji ir respektējuši tās valsts prasības un ir rēķinājušies ar tām, jo tā valsts viņiem ir devusi iespēju izvēlēties šo dzīvi un izvēlēties šo darbu. Tās ir savstarpēji korektas attiecības.

Nez kāpēc tad, kad mēs šādas prasības attiecinām uz Latvijas valsti, uz citās valodās runājošajiem uzņēmējiem, kuri ir izvēlējušies ar šo valsti saistīt savu turpmāko dzīvi un uzņēmējdarbību... mēs negribam īsti pilnvērtīgi uz viņiem tās attiecināt. Tādā veidā, no viņiem to prasīdami, mēs taču sekmēsim viņu gatavību kļūt par Latvijas pilsoņiem.

Ne reizi vien mēs tagad esam dzirdējuši tādu skumju atziņu, ka pēc balsojuma par Latvijas neatkarību bija taču tiem, kuri latviski nerunāja šis entuziasms mācīties latviešu valodu, to apgūt un arī lietot. Tagad mēs šo entuziasmu it kā vairs nemanām. Kādēļ? Lūk, atbildot uz šo jautājumu, mums ir jādomā arī par šā panta redakciju. Vai mēs kā Latvijas valsts esam pietiekami korekti savā prasībā, bet arī pietiekami neatlaidīgi savā prasībā? Jo mums ir tiesības to prasīt. Un, ja mēs neesam savu tiesību augstumos, tad diez vai mēs sagaidīsim kādus augstumus no pienākuma pildītājiem, jo jebkurš, kurš šajā valstī uzņemas attiecības ar valsti, uzņemas arī pienākumu. To starpā arī tas, kurš pagaidām latviski nerunā. Taču, ja mēs veicināsim viņa intereses pastiprināšanos šajā valstī, mēs sekmēsim gan valsts stiprumu, gan šo cilvēku integrēšanos, gan arī viņu gatavību runāt latviski un saņemt pilsonību.

Es lūdzu atbalstīt komisijas redakciju - ar tām nepilnībām, par kurām jau šeit tika runāts un kuras, jāatzīst, ir labojamas, taču cita ceļa es šai redakcijai neredzu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Tā kā es runāju komisijas vārdā, man nav tiesību aizstāvēt savu priekšlikumu, un komisijas priekšlikums ir noraidīt deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu. Vienīgais, ko es gribētu teikt, ir tas, ka vissliktāk ir tad, ja likumdošanā ir ieviestas nereālas un neizkontrolējamas normas. Tad tas likums tiek diskreditēts. Taču es vēlreiz atkārtoju - komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu, un izšķirieties paši balsojot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Ābiķa priekšlikumu - 24.priekšlikumu: izteikt 7.pantu kā 6.pantu... Un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu. Par - 46, pret - 6, atturas - 18. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Līdz ar to atbildīgās komisijas priekšlikums - 25.priekšlikums - nebūtu balsojams, jo tur ir faktiski tikai šī viena nelielā atšķirība, salīdzinot ar manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jā. Paldies. Lūdzu, tālāk! 8.pants, 26.priekšlikums.

Dz.Ābiķis. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 27.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums izteikt šo pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 28.priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz izteikt pantu šādā redakcijā. Aicinu deputātus to atbalstīt. Ja deputātiem nav iebildumu, tad...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Paldies. Tālāk!

Dz.Ābiķis. 29.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums izslēgt 10.pantu, jo tas jau ir pateikts 7.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 10.pantu. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Deputāta Dinēviča priekšlikums - 30.priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti atbalsta. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbalstīts ir arī 31.priekšlikums - deputātes Rugātes priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta... Piedodiet, deputāti ir pieteikušies debatēs. Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Mēs tagad apspriežam 30.priekšlikumu... piedodiet, 31.priekšlikumu. Tātad par 31.priekšlikumu - deputātes Rugātes priekšlikumu svītrot 11.panta otrās daļas otro teikumu - vēlas runāt deputāts Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu aicināt neatbalstīt deputātes Rugātes priekšlikumu šajā gadījumā. Jo - ko paredz pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija? Tā paredz to, ka izņēmuma gadījumos, tad, kad ir saskaņojums ar Valsts valodas centru, starptautiska pasākuma rīkotājs var tikt atbrīvots no prasības nodrošināt to, ka viena no darba valodām šajā starptautiskajā pasākumā būs latviešu valoda. Kāpēc es uzskatu, ka izņēmuma gadījumos šāda iespēja tiešām būtu jādod? Es to saku no savas personiskās pieredzes, jo es kā datorzinātnieks esmu piedalījies ļoti daudzās starptautiskās zinātniskās konferencēs, kurās šai attiecīgajai zinātnes nozarei ir viena darba valoda, un tā ir angļu valoda. Un šeit nav runa par kādām akadēmiskām konferencēm, kuras varētu būt pieejamas arī plašākam sabiedrības lokam, bet ir runa tieši par zinātniskām konferencēm, kurās piedalās eksperti no daudzām dažādām pasaules valstīm. Runa ir par tiešām nozīmīgām starptautiskām konferencēm. Es tomēr gribētu atstāt tādu redakciju, ka šādos starptautiskos forumos, ja to referentu skaits, kuri ir no Latvijas, būtu tikai kādi 2% vai 3% starp visiem tiem, kas uzstājas, - ka šādos gadījumos nevajadzētu dot šiem cilvēkiem, kas ir no Latvijas, šo izņēmuma iespēju uzstāties latviešu valodā. Jo tā ir šo starptautisko pasākumu prakse. Es piekrītu, ka šī prakse nebūtu īpaši plaši izvēršama, bet vajadzētu tomēr dot Valsts valodas centram iespēju ļaut rīkot šādus starptautiskus pasākumus bez latviešu valodas kā darba valodas. Es tomēr gribētu aicināt uzticēties tiem cilvēkiem, kas ir Valsts valodas centrā. Gan jau viņi paprasīs pietiekami nopietnu motivāciju, kāpēc katrs konkrētais gadījums būtu uzskatāms par šādu izņēmuma gadījumu. Un varbūt tiešām būs viens tāds gadījums divos vai trijos gados. Es tiešām negribētu ierobežot dažādu starptautisku forumu norisi un to organizēšanu Latvijā. Šie būtu tiešām starptautiski forumi, kuri ir specifiskās zinātnes nozarēs un kuros sarunas notiek tikai starp ekspertiem. Šīs sarunas var notikt dažādās citās valstīs, ar vienu darba valodu, kura ir attiecīgajā nozarē pieņemtā darba valoda un kuru respektē visas pasaules zinātnieki, un tas pats varētu notikt arī Latvijā. Šajā ziņā nav nekādas tādas politiskas pieskaņas, jo šeit vienmēr paliktu šis Valsts valodas centra saskaņojums. Es domāju, ka šeit būtu tāds teksts atstājams un ka šādā veidā šo iespēju izņēmuma kārtā vajadzētu tomēr pieļaut. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka mans priekšlikums - 31.priekšlikums - ir analogs 33.priekšlikumam, kuru ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. 33.priekšlikums ir tieši tāds pats, proti - izslēgt 11.panta otrajā daļā vārdus, kuri skar izņēmumus. Tāds pats bija arī komisijas atzinuma pamatojums - ka, jo mazāk būs kaut kādu vieglāk vai grūtāk pamatojamu izņēmumu, vieglāk vai grūtāk pielietojamu izņēmumu, likuma tulkojumu, jo skaidrāka būs attieksme pret prasībām, kuras tiek izvirzītas valodas jautājumā.

Beigu beigās es vēl gribētu pateikt vienu motivāciju, kas šādos pasākumos var būt sabiedrības labā. Ir vēlams, lai patiešām būtu tulkojums valsts valodā, lai būtu tulkojums latviski šeit, konkrēti Latvijā. Kādēļ? Tādēļ, ka sabiedrības izglītošanas nolūkā ir ļoti būtiski, ka šie pasākumi, kas tiek organizēti un notiek citās svešvalodās, pateicoties tulkojumam, ir tiešā veidā pieejami presei. Tādējādi bez kļūdām var presē atspoguļot šādu pasākumu. Un tad arī tiem interesentiem, kuri nav uzaicināti uz šādu pasākumu, šī pasākuma pieejamība kļūst nepastarpināta, tieša. Un tieši tādēļ, ka mēs atrodamies situācijā, kurā mūsu pašizglītošanās šobrīd nav pietiekami strukturēta, es domāju, ka šajā periodā šāda veida prasība likumā varētu tikai un vienīgi veicināt Latvijas sabiedrības, visas Latvijas sabiedrības, latviski runājošās un arī latviski nerunājošās, izglītības un inteliģences, un zināšanu līmeņa celšanos. Es lūdzu atbalstīt, tāpat kā komisija ir atbalstījusi, manu un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - 31. un 33.priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Ļoti cienījamā Rugātes kundze! Es tomēr gribētu norādīt, ka konferences darba valoda nav tas pats, kas tulkojums latviešu valodā. Konferences darba valoda nozīmē arī iespēju uzstāties latviešu valodā, un tas šādā starptautiskā forumā nu nekādi nebūtu organizējams. Es jau šeit tiku minējis to konkrēto situāciju, kurā sanāk speciālisti vienā konkrētā nozarē, un presei, kā likums, nebūs nepastarpinātas intereses par šo referātu zinātniskajiem tekstiem, jo šie teksti ir interesanti tikai šauram speciālistu kopumam. Tie ir dažādi zinātniski forumi, un tiešām katrā valstī ir varbūt kādi divi vai trīs cilvēki, kas saprot tās problēmas, kas tur tiek analizētas, un ir spējīgi un varoši iedziļināties tajās. Tie ir paši priekšējie zinātnes līmeņi. Ja mēs tagad šeit pieņemam šādu priekšlikumu, mēs vienkārši panāksim to, ka šādi forumi Latvijā nenotiks. Tas ierobežos mūsu iespējas nest Latvijas vārdu pasaulē. Es domāju, ka šīs konkrētās izņēmuma iespējas, šis saskaņojums ar Valsts valodas centru, varētu šeit palikt. Tomēr nevajadzētu mums pašiem no šī zināmā elastīguma šajā likumā atteikties.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Komisija atbalsta Rugātes priekšlikumu - izslēgt... Taču es gribēju pieteikties debatēs, bet, ja es runātu pavisam īsi, es teiktu - es, kā cilvēks, kā deputāts, protams, atbalstītu to viedokli, bet es to nedrīkstu darīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputātes Rugātes priekšlikumu - 31.priekšlikumu - svītrot 11.panta otrās daļas otro teikumu. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 17, atturas - 12. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Līdz ar to mums ir jābalso par 32.priekšlikumu - apvienot 11.pantu ar 7.pantu. To ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Komisija ierosina to noraidīt, jo vecajā 7.pantā ir runa tikai par sēdēm un sanāksmēm. Tā ka tas te nav īsti loģisks.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs par to runāt deputāti negrib. Vai deputāti piekrīt? Balsojam par 32.priekšlikumu - apvienot. Komisija to ir noraidījusi. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? (Starpsauciens: “Jā!”) Ļoti jauki. Paldies, pieņemts.

Dz.Ābiķis. 33.priekšlikums... 32.priekšlikumu? Apvienot ar 7.pantu...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Nu šitā ar klaigāšanu par demagoģiju nekas nebūs. Sakiet, ka gribat balsot. Likumā noteiktajā kārtībā vajag pieteikties. Tad, kad vilciens ir aizgājis, klaigāt ir par vēlu.

Pārtraukums līdz pulksten pusčetriem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, atgriezieties sēžu zālē! Lūdzu vēlreiz reģistrēties kvorumam. Lūdzu reģistrēties kvorumam. Lūdzu rezultātu! 42 deputāti...

Piecu minūšu pārtraukums - līdz 15.40. Godātie kolēģi! Es lūdzu visus atgriezties zālē!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies, arī pagarinājums ir beidzies. Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu visus deputātus reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi! Kaut kas nav kārtībā... Var redzēt, ka zālē ir vairāk nekā 50 deputāti...

Vēlreiz lūdzu reģistrācijas režīmu! Tātad, godātie kolēģi, mēs tik sen to neesam darījuši, ka esam aizmirsuši. Ir jānospiež kreisajā pusē pirmā podziņa, bet pēc tam - jebkura cita balsošanas poga. Tātad nospiediet podziņu numur viens un tad, kad iedegas pārējās trīs, tad nospiediet jebkuru no tām trijām. Lūdzu rezultātu! Nu redzat...

Tātad, godātie kolēģi, turpināsim sēdes darbu. Deputāti pieprasīja balsot par 32. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - apvienot 11. ar 7. pantu. Komisijas vārdā - Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Tas ir praktisks, redakcionālas dabas priekšlikums, bet, ja mēs šobrīd apvienojam šo 11. ar 7., tad rodas zināmas neskaidrības un sajukums likumprojektā. Tātad es aicinu to neatbalstīt, jo redakcija jau no šīs apvienošanas nemainās, bet tikai likuma struktūra izmainīsies tā, ka mēs vairs nesavāksim galus.

Sēdes vadītājs. Tātad komisija to ir noraidījusi, bet deputāti prasa par to balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 32. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 26, atturas - 12. Tas nav pieņemts.

Tālāk ir 33. priekšlikums. Lūdzu, komisijas vārdā!

Dz.Ābiķis. Ņemot vērā to, ka netika nobalsots analoģisks - deputātes Rugātes 31. priekšlikums, tad, manuprāt, šis 33. nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Par šo jautājumu vēlas runāt Čerāna kungs. (No zāles deputāts K.Čerāns: “Nē, nav balsojams!”) Nav balsojams? Vai kolēģi tam piekrīt? Piekrīt! Paldies. Esam vienojušies.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka mēs neesam atbalstījuši deputātes Rugātes un arī šo 33. priekšlikumu, tad mums 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums būtu jābalso pa daļām, lai mēs ieviestu pilnīgu skaidrību.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi piekrīt tam, ka 34. priekšlikums tiek balsots pa daļām? Nepiekrīt. Nu tad liksim šo jautājumu uz balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, izsakiet, kolēģi, attieksmi pret to, vai jūs piekrītat šo priekšlikumu balsot pa daļām? Lūdzu, izsakiet savu attieksmi! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 10, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts, tāpēc tas tiek balsots pa daļām.

Dz.Ābiķis. Es aicinu deputātus balsot par 9. panta pirmo daļu, kas ir izteikta komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tātad 9. panta pirmā daļa: “Oficiālos publiskos pasākumos...” un tālāk kā tekstā. Vai deputāti piekrīt šādai 9. panta pirmās daļas redakcijai? Piekrīt! Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tāpat es aicinu atbalstīt arī otro daļu komisijas variantā, jo tas sakrīt ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iepriekš izvirzīto prasību attiecībā uz to, ka var lietot citu valodu attiecīgi nacionālo kultūras biedrību, reliģisko organizāciju, nacionālo un etnisko grupu pasākumos, kā arī mītiņos, piketos un demonstrācijās.

Sēdes vadītājs. Par šā priekšlikuma otro daļu vēlas runāt deputāts Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Ņemot vērā to, ka šeit ir notikusi daļu numerācijas maiņa un tās normas, kas pirmajā lasījumā bija pirmajā daļā, tagad ir pārgājušas uz pirmo un otro daļu, mēs šo pirmo un otro daļu šādā veidā varētu atbalstīt, taču ļoti svarīgi būtu saglabāt to otro daļu, kas bija pirmajā lasījumā, un līdz ar to šo tekstu atstāt pašreiz otrajā lasījumā piedāvātās trešās daļas vietā. Ja mēs šādā veidā varam vienoties, tad pret pašu šo saturu, kas tiek piedāvāts tagad otrajā daļā, iebildumu nevarētu būt. Ļoti negribētu izslēgt to, kas pirmajā lasījumā ir pieņemts kā otrā daļa, tāpēc es aicinātu to pārveidot par trešo daļu, līdz ar to mainot šo daļu numerāciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad Čerāna kungs principā piekrīt komisijas ierosinātajai 9. panta otrās daļas pašlaik ieteiktajai redakcijai. Vai kāds iebilst? Neiebilst. Paldies. Esam vienojušies.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, ņemot vērā to, ka mēs visi kopumā atbalstījām deputāta Čerāna priekšlikumu, es tagad ierosinu nobalsot par trešo daļu, kura vecajā redakcijā ir izteikta kā otrā daļa. Proti...

Sēdes vadītājs. Nolasiet, lūdzu!

Dz.Ābiķis. ...“Starptautiskajos pasākumos vienai no darba valodām jābūt valsts valodai un rīkotājiem jānodrošina tulkošana valsts valodā.” Izņēmuma gadījumos, saskaņojot ar Valsts valodas centru, pasākuma rīkotājs no šīs prasības var tikt atbrīvots.

Sēdes vadītājs. Vai visiem ir skaidrs, par ko mums vajadzētu balsot? Vai kādam ir iebildumi? Vai deputāti prasa balsojumu? Paldies, esam vienojušies.

Dz.Ābiķis. Nākamais ir 35. priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt no likumprojekta ceturto nodaļu un tajā esošo 12. pantu ietvert otrajā nodaļā. Komisija noraida šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par šo Juridiskā biroja priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Tiek pieņemts atbildīgās komisijas viedoklis.

Dz.Ābiķis. Tāpat komisija noraida Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - izslēgt 12. pantā pēc vārda “lietojama” vārdu “tikai”.

Sēdes vadītājs. Golubova kungs, pie frakcijām nepiederošs deputāts, vēlas par šo jautājumu runāt. Lūdzu!

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Ja mēs neizslēgsim to vārdu “tikai”, tad jebkuram puisim, kurš būs iesaukts Latvijas armijā, kad viņš atradīsies Nacionālajos bruņotajos spēkos, savās sarunās ar biedru būs jālieto tikai latviešu valoda. Es ļoti labi saprotu, ka kaut kādos oficiālajos pasākumos Nacionālajos bruņotajos spēkos ir lietojama latviešu valoda, bet, ja viņš risina kaut kādas privātas sarunas, atrodoties iesaukumā Bruņotajos spēkos, tad viņam vajadzētu atļaut lietot arī citas valodas... Jā, arī lamāties viņš var citās valodās.... Un, cik es zinu, tad Bruņotajos spēkos lamājas tikai krievu valodā. Arī latvieši.

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva - LZS, KDS frakcija.

K.J.Druva (LZD, KDS frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Jā, man ir žēl... Es laikam būšu viens no retajiem, kas nevarēs lamāties krievu valodā, toties man ir dažas citas, kuras es varētu lietot...

Bet nu pavisam nopietni. Ir jautājums par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, par to, kādi tie ir šodien. Jūs saprotiet - 30% no mūsu jauniesaucamajiem nemāk latviešu valodu, un tāpēc šodien mūsu Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos pirmā lieta, ko sāk mācīt, īstenībā ir latviešu valoda. Tādēļ ir pavisam nopietns šis jautājums, kas attiecas uz Bruņotajiem spēkiem.

Jautājumā par angļu valodu... Angļu valoda tiek lietota Baltijas bataljonā, jo tā ir komandas valoda, lai varētu doties uz starptautiskajām operācijām. Ja mūsu jaunieši neprot komandas valodu, angļu valodu, tad vispār viņiem uz Miera uzturēšanas spēku operācijām ceļa nav. Un to mēs pieņēmām kā mūsu valsts lēmumu, ka šāda iespēja būtu, tad līdz ar to arī šajos jautājumos mēs atļaujam sarunāties angļu valodā, vismaz komandas līmenī.

Taču citādi es pilnīgi piekrītu, ka viena un vienīgi latviešu valoda varētu būt tā valoda, kuru mēs lietojam Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es aicinu atbalstīt komisijas redakciju šim 10. pantam un varu arī pamatot to, kāpēc ir vajadzīga Nacionālajos bruņotajos spēkos valsts valoda. Tāpēc, ka arī visās citās Eiropas valstīs tiek prasīta tās valsts valoda, kuras dienestā atrodas kaut vai kāds latvietis no mūsu Bruņotajiem spēkiem. Un Aizsardzības akadēmijas studenti tik tiešām, ierodoties, piemēram, Čehijā, jau pirmajā gadā ir spiesti iemācīties čehu valodu. Kaut vai čehu valodu.

Tāpēc lūdzu atbalstīt 10. pantu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Jānis Rāzna - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, jo citādi es nezinu, ko man darīt, jo es šeit vairākas reizes esmu dzirdējis Lamberga kungu, kurš runā angļu valodā ar cilvēkiem, tāpat arī Dozorceva kungu, kas ar kolēģiem sarunājās krievu valodā... Ja mēs gribam to ieviest armijā, tad sāksim paši ar sevi. Ja es šeit nedzirdētu tādas svešvalodas, tad varbūt es balsotu “par”, bet šobrīd es domāju, ka mums ir jāatbalsta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Krietuse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Man liekas, ka Druvas kungs pateica kaut ko tādu, par ko šeit zālē vajadzētu valdīt lielam satraukumam, - 30% armijā iesaukto puišu nemāk latviešu valodu! Bet atcerieties, ka Latvijas Republikas armijā var dienēt tikai Latvijas Republikas pilsoņi. Tātad 30% no tiem, kuri ir pakļauti iesaukšanai aktīvajā karadienestā, nevis vispār, nezina valsts valodu, taču mēs pašlaik diskutējam, vai vajag viņus piespiest runāt latviešu valodā vai nevajag.

Un te nu ir tā problēma, vai viss ir izdarāms, balstoties uz brīvprātības pamata. Cilvēks - šajā gadījumā Latvijas pilsonis, kurš nemāk latviešu valodu, diemžēl ir jānoliek piespiedu situācijā, lai viņš būtu spiests šo valodu lietot un to iemācīties, jo citādi patiešām, ļaujot brīvi divās valodās darboties armijai, mēs nonākam pie situācijas, ka, ja armijā ir divas ikdienas valodas, šis cilvēks virzās uz priekšu, aiziet no armijas, turpina strādāt un atrasties kā pilsonis latviskā vidē, nerunājot latviski. Tālāk atkal nav šī mehānisma, kas no viņa pieprasa latviešu valodas zināšanas, un tad jau patiešām mēs varam runāt par šo tālāko virzību uz divkopienu valsti, jo es jums vēlreiz atkārtoju: ja pilsonis nezina latviešu valodu, tad viņam tā ir jāmāca 18-19-20 gadu vecumā. Lai viņš nebūtu tādā situācijā, ka viņam ir jāmāca, nevis tikai jāpapildina vai jāprecizē militārā latviešu valoda. Un tad ir patiešām jāceļ jau trauksme un jādomā, kādi piespiedu mehānismi šeit var darboties, lai šis pilsonis saprastu to, ka viņam ir jāzina savas valsts valoda. Un tas, starp citu, skan samērā jocīgi.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes kalpi! Un tautas kalpi! Es iebilstu, ka mūsu likumā par valsts valodu mēs it kā atļaujam un pieļaujam to varbūtību, ka latviešu asinis mēs liesim saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem. Beidzamo reizi, kad mēs šeit debatējām, Guntis Ulmanis dabūja uzvaru, un mēs pieteicām karu Irākai... Pāris nedēļu vēlāk mēs bijām Kanādas vēstniecībā, un es Kanādas vēstniekam prasīju, vai tad Kanāda, kura ir vistuvākais draugs Amerikai, kurām ir neapbruņotas robežas un kuras gandrīz visur stāv kopā, vai Kanāda arī bija nolēmusi sūtīt karavīrus ar Klintonu pret Irāku, viņš sāka smieties: “Gundar, vai tu domā, ka mēs esam dulli?” Bet mēs, latvieši, esam dulli. To, ka ir pieļaujams Doma baznīcā uzrunāt mūsu zaldātus Lāčplēša dienā latangļu valodā, es saprotu, ka tur varētu būt kāds liels paldies, pat medaļas kādam amerikāņu latvietim vai diviem, bet kur tad amerikāņi mūs aizstāv šodien? Viņi it kā teica, ka viņi bija de facto pret okupāciju, bet okupācija tomēr notika, viņi it kā bija pret Latvijas rusifikāciju, bet viņi atbalsta to.

Es neizprotu, kāpēc mēs esam tādi, ka mēs sūtīsim latviešu puišus cīnīties tās varas pusē, kas tanī laikā dominēja pār Latviju: Heil Hitler! Iesim Waffen SS, bet, kad “brālis” Staļins prasa, tad iesim strēlniekos, lai latvietis cīnās ar latvieti un lai mēs noasiņojam. Manuprāt, tas ir amorāli, amorāla domāšana, Druvas kungs! Amorāli, ka mūsu valsts likumā mēs varētu šādu pantu ierakstīt, ka mēs ierakstīsim mūsu likumos, ka latviešiem ir jāpiedalās starptautiskajās operācijās. Mēs aizstāvēsim mūsu zemi līdz beidzamajam latvietim, bet aizstāvēt Parīzi vai Berlīni, vai Vašingtonu līdz beidzamajam latvietim nav pieņemami. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātie deputāti! Šī nav pirmā reizi, kad mani nedaudz uztrauc tā pārspīlētība, ar kādu mēs uztveram vienu vai otru normu kādā konkrētā likumā, ka mēs atraujam šo normu no tā mērķa, kuru ir gribēts sasniegt šajā konkrētajā likumā, šā likuma kontekstā... ar to normu, kas ir iestrādāta. Un tad ir tāda kā tīšprātīga pašmaldināšanās, un arī šajā punktā es saskatu tādu, tādēļ ka Nacionālajos bruņotajos spēkos ir arī mācības, un nebūtu par ļaunu šo mācību priekšmetu vidū ieraudzīt arī latviešu valodu kā mācību priekšmetu. Noteikti šajās mācībās tiks apgūtas arī svešās valodas, turklāt ne viena vien. Būs daudzi svešvārdi, kurus lietos, arī latviski runājot, arī mācot šos karavīrus kara mākslā, un šiem svešvārdiem būs skaidrojumi, taču tikpat labi par šiem svešajiem terminiem var runāt arī svešā valodā, ja mēs vēlamies pastiprināt vienlaicīgi gan valodu, gan profesionalitāti - gan šo svešo valodu, gan šo terminu attīstību latviešu valodā. Tas viss ir vajadzīgs.

Un, ja mēs runājam par tiem pilsoņiem, kuri neprot šobrīd latviski runāt, tad te ir bijuši kādi noteikti nelabvēlīgi apstākļi, kuru dēļ viņi nav varējuši apgūt latviešu valodu, valsts valodu, bet, kļūdami par pilsoņiem... Līdz ar to viņiem ir kāda šīs pilsonības nepilnības daļa, jo nav šīs valodas klātbūtnes. Tās nav viņu lietojumā, patiesībā tas ir viens no trūkumiem, kuru agri vai vēlu šis cilvēks izjutīs. Un, ja armija ir tā vieta, kurā mēs izvirzām kādas valsts līmeņa prasības, tad, ja mēs to neprasīsim, nebūs arī šīs atdeves. Un es, pēc savas izpratnes, to saskatu tā, ka tā ir zināmā mērā valsts dāvana, ja tiek dota iespēja gada laikā apgūt valsts valodu tiem, kuri, būdami Latvijas pilsoņi, kaut kādu iemeslu dēļ - nav svarīgi kādu - nav šo valodu līdz šim zinājuši. Lūdzu, atbalstīsim šo normu, jo tā patiešām ir valsts aizsardzības norma. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vladilens Dozorcevs - Tautas saskaņas partijas frakcija.

V.Dozorcevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Kreituses kundze ir vēsturniece, bet, jūs Rugātes kundze, esat filoloģe, cik es zinu, un šis pants ļoti labi parāda, kā mēs mēģinām izmantot elementāras lietas, lai šeit organizētu politiskas debates.

Kāda būtība bija Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumam, piedāvājot izsvītrot vārdu “tikai”? Tā ir parasta filoloģiska lieta, nekas vairāk. Un ko mēs šeit runājam, nezinādami paši par ko. Nacionālajos bruņotajos spēkos lietojama tikai valsts valoda, bet mēs piedāvājam izsvītrot vārdu “tikai” tāpēc, ka tas ir absurds, filoloģisks absurds, vairāk nekas. Citādi mums būs jāpārraksta viss likums, kurā mēs runājam par valsts valodas lietošanu, un katrā punktā jālieto vārdu “tikai”.

Ko nozīmē Nacionālajos bruņotajos spēkos lietojamā valsts valoda, un ko citu nozīmē šis ieraksts? Pie tam ir vēl otrs moments: ja tālāk seko kaut kāds izņēmums, tad tur taču ir teikts: “izņemot gadījumus”. Tad nu nekādi neviens cilvēks neierakstīs vārdu “tikai”. Ko mēs stāstīsim anekdotes šeit, ka “tikai valsts valodu, izņemot”... tātad seko cits variants. Šī lieta bija tikai mūsu komisijā, kad piedāvājām izsvītrot šo vārdu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dozorceva kungs, es jums atgādināšu, ka jūs pirmām kārtām neprotat turēt vārdu, jo jūs teicāt, ka nenāksiet tribīnē. Kāpēc tad jūs to solījāt, ja nākat un runājat? Tas tā - starp citu. Tā, protams, ir jūsu darīšana. (No zāles deputāts V.Dozorcevs: “Jā, tā ir mana darīšana!”)

Kolēģi, šajā it kā vienkāršajā pantā saistība ar vārdiņu “tikai” mēs kārtējo reizi esam nonākuši situācijā, kad kļūst redzams, cik nožēlojamā situācijā šodien Latvijā atrodas latviešu valoda. Tas, ko teica Druvas kungs par 30% armijā - ka jaunie puiši neprot valsts valodu, tas vienkārši ir šausminoši, satriecoši un te var lietot vēl visādus citādus salīdzinājumus. Kur tad mēs ejam? Mēs, izrādās, rusificējam arī armiju, jo, ja viņi nerunā un neprot runāt latviešu valodā, tad latviešu puiši droši vien runā ar viņiem krievu valodā (No zāles deputāts A.Golubovs: “Visi prot!”), un tātad latviešu armija ir krievu armija. Kas tā ir par situāciju - to jūs paši saprotat. Tagad pareizi Kreituses kundze teica, ka beidzot mums šeit Saeimā vispirms ir jāapjauš, ka ir jālieto piespiedu metodes, lai mācītos valodu, jo ar šādām metodēm, ar Valodas likumu, saskaņā ar kuru mēs dzīvojām visus šos neatkarības gadus... Tagad mēs redzam, kādu situāciju esam ar to sasnieguši, - turpinās rusifikācija. Es lūdzu jūs vēlreiz padomāt par to. Un te nemaz nav runa par to, ka vajag atbalstīt šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Vajag noraidīt, protams!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Godātais Tabūna kungs! Balts ir balts un divreiz divi ir četri neatkarīgi no tā, cik emocionāli un cik reižu jūs to esat no šīs tribīnes atkārtojis. Šobrīd mēs diskutējam par šā likuma 12.pantu, konkrēti par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, kurš tiešām ir gramatiskas dabas un kurš būtu jānoraida. Izdarīsim to! Noraidīsim, jo no tā, ka mēs šeit atkārtojam acīm redzamas lietas, situācija būtiski nemainīsies. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es negribētu, ka par šo jautājumu izraisītos būtiska rakstura debates, jo lieta ir tāda, ka mēs konsultējāmies arī komisijā ar speciālistiem, ar armijas cilvēkiem. Cienījamais Golubova kungs, Rāznas kungs un Dozorceva kungs, tas, ka šeit ir vārds “tikai”... tas neattiecas armijā uz sadzīves situācijām, kad zēni aiziet smēķētavā uzsmēķēt vai ēdnīcā pie galda pārmij kādus vārdus.

Es domāju, ka daudzi klātesošie arī ir dienējuši citās armijās, konkrēti es esmu dienējis padomju armijā, un sadzīves situācijās daļā mēs bijām atsevišķi latvieši, un mēs runājām latviski. Tāpat arī krievi sadzīves situācijās varēs mūsu armijā runāt krieviski. Tajā pašā laikā vārds “tikai” attiecas uz armijas valodu, uz reglamenta valodu - uz pavēlēm, uz instrukcijām, jo pretējā gadījumā, ja tur nebūs noteikta tikai valsts valoda, tikai viena valoda, tad, ja viņam tiks pielādēt un šaut, bet viņš sapratīs kaut ko citu... Tad, kā armijas speciālisti saka, elementāri tiks apdraudēta cilvēku dzīvība. Pildot armijas reglamentu, valodā šis vārds “tikai” ir nepieciešams.

Attiecībā uz Valdmaņa kunga priekšlikumu gribu sacīt, ka tas bija saistīts ar likumu par Aizsardzības spēkiem, jo tas, kur mūsu jaunieši var dienēt starptautiskajos Bruņotajos spēkos un piedalīties starptautiskajās operācijas, ir pateikts citos likumos - likumā par Aizsardzības spēkiem. Es aicinu noraidīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, jo varbūt komisija tam piegāja, vadoties pēc emocijām, nevis konsultējoties ar armijas speciālistiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu nr. 36! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 30, atturas - 10. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 37.priekšlikums. Es aicinu to atbalstīt. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts. Līdz ar to varam akceptēt 10.panta redakciju. Paldies.

Dz.Ābiķis. 38.priekšlikums ir atbalstīts, bet precizētā redakcijā. 39. priekšlikums ir komisijas izteiktā redakcija. Tas nemaina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikuma būtību.

Sēdes vadītājs. Par šo jautājumu runās Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Ko mēs šeit gribam pieņemt? Mēs gribam pieņemt, ka tiesā un citās tiesībsargājošās iestādēs lietojama valsts valoda, izņemot likumos noteiktajos gadījumos. Nu vispār, cik es tur konsultējos... es nekad nevaru atcerēties, kas tie par likumiem. Ja to var paskaidrot komisijas vadītājs, tas būtu ļoti labi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Bet baidos, ka jums neviens palīdzēt nevarēs. Debates beidzam.

Ābiķa kungs - komisijas vārdā.

Dz.Ābiķis. Cienījamais Golubova kungs! Ir tā, ka tiešām ir citi likumi, kuri reglamentē valodas lietošanu. Likums “Par tiesu varu” un Civilprocesa likums, ja nemaldos, un vēl citi. Arī Kriminālprocesa likumā ir šīs lietas regulētas.

Es pieļauju iespēju, ka vēl starp otro un trešo lasījumu mēs rūpīgi izstudēsim...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai varam akceptēt atbildīgās komisijas atzinumu par 38. un 39.priekšlikumu?

Golubova kungs iebilda, tātad acīmredzot ir jābalso. Nav iebildumu? Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 40. priekšlikums - deputāta Tomašūna priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Tomašūns vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu! Frakcija “Latvijas ceļš”. (Starpsauciens no zāles: “Nevajag!”)

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Kaut arī šis priekšlikums ir noraidīts, es gribētu nedaudz izklāstīt to motivāciju, kāpēc šāds priekšlikums ir tapis. Tas ir saistīts varbūt ar dažiem citiem likumprojektiem, kas mums vēl būs priekšā. Tas ir saistīts ar izglītības lietām.

Latvijas valsts ir ļoti interesanta, jo ārpolitikā tai ir jārunā ar divām pusēm, tas ir, ar Austrumiem un ar Rietumiem. Bieži vien mēs nesaprotam, kāpēc sarunās ar Austrumiem ir viena reakcija, bet sarunās ar Rietumiem kādreiz pavisam cita - arī attiecībā uz valodu un izglītību. Es piedāvāju reiz sakārtot šo jautājumu vai vismaz sākt varbūt šobrīd šā jautājuma izskaidrošanu, lai varētu argumentētāk un precīzāk rīkoties nākotnē, perspektīvā.

Latvijā ir paradums runāt par izglītības sistēmu un lietot tādus jēdzienus kā skolas latviešu valodā, skolas krievu valodā un nacionālo minoritāšu skolas. Rietumos ar šiem jēdzieniem parasti neko nesaprot, ja mēģinām ieskaidrot, kāda ir Latvijā skolu sistēma. Tur saka tā: mums ir skolas, kas ir valsts skolas, mums ir skolas, kas ir privātskolas, un mums ir arī pašvaldību skolas, kas ir valsts skolu izpausmes veids. Vadoties pēc šā otrā rietumniekiem saprotamā un daudzus tūkstošus gadu pazīstamā civilskatījuma uz īpašumu un arī pēc tām izpausmēm, kā, teiksim, šo īpašumu realizē, es piedāvāju šo savu priekšlikumu, ka šajā nozarē vajadzētu pakāpeniski sākt domāt par terminoloģijas sakārtošanu no juridiskā aspekta un beigt runāt par valodīgām skolām. Vajag sākt runāt par skolām pēc būtības. Ja tās ir valsts skolas un Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda, tad ir loģiski - un to visi Rietumos sapratīs -, ka valsts skolās mācību valoda ir latviešu valoda. Tiesa, tas ir jāsaista ar citiem principiem - ka ir ikviena skolēna finansējums un garantija, ka skolēns saņems šo naudu līdzi izglītības procesā, vienalga, kādā skolā viņš ies, vai tā ir valsts skola vai privāta. Ja privāta skola būs valstiski akreditēta, tātad ar valstī atzītām mācību programmām.

Paradokss te būtu tāds, ka, piemēram, privātskola, kurā mācības ir latviešu valodā, bet kura nerealizē valstī akceptētu mācību programmu, varētu nesaņemt šo naudu. Bet privātskolai, kurā mācības notiek krievu valodā, lietuviešu valodā vai kādas citas nacionālās minoritātes valodā, ja šī skola, šī mācību iestāde realizē valsts programmu tikai tāpēc, ka viņa to grib darīt nacionālās minoritātes valodā, un kurai tāpēc ir šis privātās skolas statuss, šī nauda būtu garantēta, un tā to varētu saņemt. No šāda viedokļa raugoties, es esmu izteicis šo savu priekšlikumu, kuru komisija diemžēl noraidīja.

Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Vārds Jānim Mauliņam - frakcijas “Latvijai” deputātam.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Jūs atceraties to brīdi, kad te bija piketētāji un uz mums, deputātiem, kad mēs gājām garām, kliedza tādus saukļus: “Ņedobitije fašisti!” (Nenosistie fašisti.). Ziniet, es sāku ar viņiem runāt tajā “lielajā, skaistajā” krievu tautas valodā, un viņi, ziniet, sāka saprast. Viņi vispirms iepleta mutes, brīnījās, kad es teicu, ka Krievijā ir apmēram 70 000 latviešu, bet nav nevienas valsts apmaksātas latviešu skolas. Vispirms man runāja pretī, ka tāpēc, ka tur esot plaša teritorija, tas neesot iespējams. Kad es teicu, ka ir veseli ciemati, kuros nav un kuros nemaz netaisās šīs valsts apmaksātās skolas atvērt, tad viņi tā uzmanīgi sāka ieklausīties. Viens kliedza, ka tomēr esot Maskavā tāda skola, un tad es paskaidroju, ka vēstniecība šo skolu apmaksā. Tad viņi sāka brīnīties, un apmēram 50 cilvēki, kuri dzirdēja manu runu, apklusa un klausījās ar lielu izbrīnu.

Es domāju, ka mums vajadzētu šo Tomašūna priekšlikumu pieņemt taisni tāpēc, lai viņi beidzot sāktu saprast, ka citās valstīs, arī visās demokrātiskajās valstīs, var teikt, galvenajās, nav paredzēts, ka sveštautiešiem valsts apmaksātu skolu.

Mēs zinām, ka klaida latvieši visi apmaksā savas sestdienas skolas un vasaras skolas. Tātad ir šis princips, ko ievēro demokrātiskajās zemēs. Es viņiem teicu, ka Latvija pirms kara bija pasaulē vienīgā zeme, kur bija 9 skolas 9 dažādās mazākumtautību valodās, 9 pamatskolas un 7 vidējās mācību iestādes 7 dažādās valodās, un ka tagad jau ir 5 valodās skolas, kuras gan šobrīd ne vienmēr tiek apmaksātas no valsts līdzekļiem. Šāds bija stāvoklis pirms Otrā pasaules kara, Latvija bija vienīgā tāda valsts pasaulē. Es viņiem to pateicu un tad viņi klausījās vēl jo uzmanīgāk.

Es uzskatu, ka šie cilvēki, kas dzīvo Latvijā un sauc latviešu valodu par suņu valodu, vienkārši nav informēti. Krievu tauta savā sirdī ir diezgan labdabīga. Viņus vienkārši apmāna. Kā saka, sirdsapziņa jau cilvēkam ir, tikai cilvēks nav informēts. Ņemiet vērā, ka sirdsapziņa ir ļoti saistīta ar informētību, un tāpēc vajag pieņemt šo likuma grozījumu, ko iesaka Tomašūna kungs, tikai tāpēc, lai šie cilvēki sāktu domāt. Un mūsu politiķi būtu spiesti izskaidrot šiem cilvēkiem, ka stāvoklis, lūk, ir šāds. Lai sāktu šie cilvēki domāt. Un varbūt tiešām ir taisnība, ka mēs pāriesim uz demokrātisko valstu vispārējo principu, ka valodu savā minoritātes vidē māca par savu naudu, kā to dara visā pasaulē izklīdušie latvieši.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Ko šeit piedāvā Tomašūna kungs? Viņš piedāvā, ka nacionālās minoritātes pārstāvji izglītību savā dzimtajā valodā varēs saņemt tikai privātskolās. Vai nacionālās minoritātes cilvēki nemaksā nodokļus Latvijas Republikā? Vai viņi nav tādi paši mūsu pilsoņi? Vai viņi nav tāda pati Latvijas Republikas tauta? (No zāles deputāts J.Sinka: “Nu nav!”) Un viņiem saskaņā ar Cilvēktiesību konvenciju ir tiesības saņemt valsts garantēto izglītību savā dzimtajā valodā. Tāpēc lūdzu nepieņemt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Nākamajai vārds Antai Rugātei - LZS, KDS frakcijas deputātei. Lūdzu!

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātie Saeimas deputāti! Patiešām ir taisnība runātājiem, ka šā panta otrās daļas redakcija, ko piedāvā deputāts Tomašūns, atšķiras no tās koncepcijas, kura šobrīd ir izglītības sistēmai valstī. Par to mēs varam diskutēt - kā tādā vai citādā veidā nodrošināt latviešu valodu kā valsts valodu gan tiem, kuri mācās latviešu valodā, gan tiem, kuri mācās minoritāšu skolās. No kādiem finansu avotiem tiek finansētas kā vienas skolas, tā otras skolas? Tas nav šā likuma jautājums, jo patiesībā priekšlikuma būtība ir izglītības organizācijas un izglītības finansēšanas jautājums. Tam būtu jāatrodas Izglītības likumā.

Taču, ja mēs paskatāmies tajā redakcijā, kuru komisija ir izvēlējusies kā piedāvājamu cienījamajai Saeimai, tad redzam, ka šajā redakcijā patiešām ir atsauce uz Izglītības likumu, kurā arī šīs normas tiks regulētas un sakārtotas. Saeimai, izskatot Izglītības likumu, acīmredzot jāpanāk šī vienošanās par to, ko tad mēs finansējam no valsts un ko atstājam privātajai iniciatīvai, un kā tad rodas finansējums tai izglītībai, kas ir privāti organizēta, un cik lielā mērā valsts piedalās šīs privātās izglītības finansēšanā, finansējot kaut vai tādu latviešu valodas programmu, kas, beidzot minoritātes skolu, kuru ir izvēlējušies vecāki vai arī pats bērns, dod pilnīgu garantiju, ka šis skolēns ir saņēmis tādu atestāciju un tādu zināšanu apjomu, ka viņš var bez ierobežojumiem turpināt izglītību augstākajās mācību iestādēs valsts valodā. Tas ir izglītības jautājuma koncepts, un tas ir Izglītības likuma jautājums.

Mums šajā likumā ir nepieciešama šī skaidrība, ņemot vērā šo attieksmi pret minoritāšu prasībām. Tādēļ, ka to ir pietiekami daudz Latvijā un te runā daudzās valodās, kas ir minoritāšu valodas attiecībā pret valsts valodu. Mums ir vajadzīga šī atruna, kurā ir skaidrība. Šī skaidrība ir komisijas piedāvātajā redakcijā, otrajā daļā, kurā ir arī atsauce uz Izglītības ministriju, kas nosaka to, kā tiks organizēta izglītība valsts valodā vai arī minoritāšu valodās. Lūdzu atbalstīt komisijas piedāvāto 12.panta otrās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Uldim Veldrem - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Nemaz nebūtu slikti, ja tas tiešām tiešām būtu tā, kā Latvijas laikā, kad nacionālajām minoritātēm bija savas skolas. Arī manā dzimtajā pilsētā Alūksnē bija igauņu skola. Es domāju, ka, ja varētu tās skolas atbalstīt, tad būtu ne tikai krievvalodīgās skolas, bet... nav svarīgi, vai poļi vai lietuvieši, vai pārējie... ar to palīdzību... un tiešām arī pārējās tautas kaut kādu savu pašcieņu... arī ebreju valodā Latvijas laikā bija skolas... Es domāju, ka tā ideja nav slikta, bet ne tikai privātajās skolās... arī valstij jāpiedalās izglītības veicināšanā un attīstībā. Ja te ir runa par valodu, izglītību, zinātni un kultūru, tad tomēr vajadzēja te būt iestrādātam iekšā... Un es domāju, ka Tomašūna kunga priekšlikums, ja to varbūt mazlietiņ savādāk formulētu, būtu ļoti labs. Lai nebūtu tā, ka tikai latviešu skolas un krievvalodīgās skolas.... Te taču dzīvo arī baltkrievi un vēl daudzu, daudzu citu tautību pārstāvji. Tā ka es domāju, ka to derētu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Andrim Tomašūnam - frakcijas “Latvijas ceļš” deputātam. Otro reizi.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es sevi nekad neesmu pieskaitījis pie nacionālistiem, kas domā tikai ļoti šaurās kategorijās. Taču mana priekšlikuma būtība... tas ir iesniegts ar tādu pārliecību, ka tas ceļš ir mums ejams. Agri vai vēlu... Es saprotu, ka šodien mēs vēl nepieņemsim to. Kāpēc es ar tādu pārliecību to šodien saku un nācu arī uzstāties? Pirms dažām nedēļām es piedalījos Nacionālo kultūras biedrību asociācijas seminārā, kur mēs pārrunājām šos jautājumus. Paradokss šodien varbūt ir tāds, ka nacionālo kultūras biedrību pārstāvju vadītāji, ar kuriem bija iespēja kopā strādāt, atbalsta manu priekšlikumu, bet latvieši neatbalsta. Un tas ir tas paradokss, kurš ir šobrīd, - tādā ziņā, ka mēs gribam vairāk skatīties uz tradīcijām, kuras mantojām no padomju laika, nekā uz reālu, normālu politiku rietumnieciskā izpratnē. Tāpēc es ļoti lūdzu jūs padomāt. Pat ja jūs šodien balsosiet “pret”, agri vai vēlu mēs atkal atgriezīsimies pie šī jautājuma.

Sēdes vadītājs. Vārds Jurim Dobelim - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es atbalstu Tomašūna kunga priekšlikumu. Kāpēc? Tāpēc, ka ir jābūt pēc iespējas lielākai skaidrībai par to, ko šis likums grib panākt. Diemžēl, cienījamā komisija, jūsu variants ir tomēr “miglains”. Jūs tur kaut ko atstājat it kā uz ministrijas rēķina, negribat ievērot šo pamatviedokli, kāpēc mēs šo likumu vispār pieņemam. Likuma uzdevums ir aizstāvēt latviešu valodu. Es piekrītu, ka te ir daudzos pantos ļoti lielas neskaidrības. Jā, tā ir taisnība. Un acīmredzot būs ārkārtīgi plaši un gari strīdi ar visādiem starptautiskajiem komentatoriem un novērotājiem, un ekspertiem, kā ko formulēt. Tā ir cita lieta. Es pilnīgi apzinos to. Taču kāpēc mums pašiem neveidot virzību uz noteiktu sabiedrību? Mums ir valstī jārada sistēma, lai latviešu valoda tiešām kļūtu par valsts valodu. Mēs ar šo likumu varētu veidot vienu daļu no šīs sistēmas. Tikko kā rodas kaut kādas it kā neskaidrības, daļa mūsu deputātu uzreiz satrūkstas, negrib skaidri izteikt atbalstu noteiktas sistēmas veidošanai. Ja nu kaut kas notiek... Ļaujiet, lūdzu, visiem tiem ekspertiem izteikties. Bet kāpēc mēs paši jau dodam viņiem šīs iespējas? Kāpēc mēs paši te neieliekam iekšā šīs pamatnormas? Kāpēc mums jākautrējas no tā, ka mēs uzsveram savas valodas prioritāti šeit, Latvijā? Kāpēc mēs no tā kautrējamies? Te ir skaidrāk pateikta šī atšķirība, ka ir šī valsts valoda un ir citas valodas. Un izglītības iegūšanai Latvijā pamatā ir jābūt valsts valodā. Neviens neliedz citiem prast kaut 20, kaut 30 valodas. Nav par to runa. Runa ir par sistēmu, kurā ir pakāpeniski jāiekļaujas visiem.

Mēs šeit runājam par sabiedrības integrēšanos. Vienīgais pamatveids, kā uzsākt šo integrēšanos, ir šajā sabiedrībā prast latviešu valodu. Ja mēs šo uzskatām kā kaut kādu otrās vai trešās šķiras jautājumu, kāda te var būt integrācija? (No zāles deputāts A.Golubovs: “Arī pilsoņus izraidīs no Latvijas?”) Kā jūs integrēsiet cilvēku, kurš būs ieguvis izglītību citā valodā? Viņam būs ielikta cita veida domāšana. Skolās ar krievu mācībvalodu ārkārtēji īpatnēji šodien māca Latvijas vēsturi. Ārkārtēji īpatnēji, lai neteiktu vairāk, runā pat par Tautas fronti. Nemaz nerunājot par citām organizācijām.

Lūk, šāda ir tā pamatdoma.

Un tā izteikšanās par to nodokļu maksāšanu... Varat taču nemaksāt nodokļus. Varat šeit nedzīvot, braukt uz citurieni un maksāt citur nodokļus. Bet, dzīvojot šeit, jums ir jāciena šīs valsts pamattauta. Jūsu pienākums ir zināt latviešu valodu. Tas ir obligāts pamatpienākums - šeit zināt latviešu valodu un pakļauties. Nekāda valodu līdzāspastāvēšana valsts līmenī Latvijā būt nevar. Un tāpēc, ja jau mēs veidojam likumus, tad jāveido arī šāda veida sistēma. Un, es domāju, jo ātrāk cilvēki to izpratīs, jo ātrāka būs šī integrācija, jo ātrāk mūsu cilvēki pratīs apgūt ne vienu vien svešvalodu. Tas ir lepnums - zināt daudzas valodas. Taču vienai valodai jābūt galvenajai. Ja šeit ir Latvija, ja šeit pamattauta ir latvieši, tad šeit pamatvaloda ir viena - latviešu valoda. Un mēs esam tie, kas palīdz veidot šo sistēmu.

Tāpēc es atbalstu šinī gadījumā Tomašūna kunga priekšlikumu, lai gan saprotu, ka tieši tāds tas uz trešo lasījumu acīmredzot nebūs. Taču konceptuālā ziņā tas man ir pieņemamāks nekā komisijas variants.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Ir pilnīgi skaidrs tas, ka latviešu valodas zināšanas ir pamatnoteikums dažādu cilvēku integrācijai mūsu sabiedrībā. Un šajā sakarā ir jāveic nopietni pasākumi arī valsts līmenī, piesaistot starptautisku institūciju un organizāciju palīdzību, lai iespējami daudziem cilvēkiem palīdzētu mūsu valstī iemācīties latviešu valodu. Tomēr šeit, šajā brīdī, šajā priekšlikumā runa ir par kaut ko mazliet citu. Kā to izskaidroja arī Tomašūna kungs, šī doma ir bijusi mazliet cita. Patiesībā šis priekšlikums par tiesībām iegūt vispārējo izglītību dzimtajā valodā tikai privātskolās... tas būtu saistāms ar nacionālajām minoritātēm. Tas būtu saistāms ar mūsu izglītības sistēmas reformu, un mēs varētu runāt par šo priekšlikumu tajā gadījumā, ja Izglītības likuma paketē... ja pieņem Izglītības likumu un ja ar to saistīto citu likumu paketes pieņemšanas laikā mēs jau būtu iestrādājuši un ielikuši iekšā šos pamatus. Šajā brīdī šis priekšlikums paliek zināmā mērā “pakārts gaisā”, un tas var reducēties uz to, ka mēs šeit nosakām, ka nacionālās minoritātes varēs iegūt vispārējo izglītību dzimtajā valodā tikai privātskolās, bet visas līdzšinējās skolas, kas ir ar citu mācībvalodu, organizatoriski nepārveidosim par privātskolām. Līdz ar to mēs nonāksim zināmā strupceļā.

Es tomēr uzskatu, ka pašreizējā izglītības modelī, kāds mums ir, nebūtu pareizi jau tūlīt, šajā brīdī, noteikt, ka pilnīgi visās valsts skolās, sākot jau no 1.klases, būtu visas mācības veicamas tikai valsts valodā. Es domāju, ka mums ir ļoti labas tās normas, kas nosaka, ka ir zināms skaits priekšmetu, kas ir jāmāca latviešu valodā visās skolās, un šis skaits var būt pirmajās klasēs mazāks, un tālāk, ejot uz priekšu, šis skaits kļūst arvien lielāks. Mums ir jārunā par to, kāda ir latviešu valodā iegūstamās izglītības kvalitāte tajās skolās, kurās pamatmācību valoda šobrīd nav latviešu, bet mēs tomēr nedrīkstam izslēgt efektīvas iespējas arī citu tautību bērniem... citu tautību bērniem mēs nedrīkstam izslēgt iespēju uzsākt izglītības apguvi dzimtajā valodā. Ko tas nozīmē? Ja nav šādas iespējas uzsākt izglītības apguvi, tad tas nozīmē, ka faktiski tiek zināmā mērā aizkavēta bērna attīstība. Jo tas nav tik vienkārši... Ja mēs paskatāmies no paša šī cilvēka viedokļa, tas nav tik vienkārši - nomainīt vienu valodu ar otru valodu. Valoda ir sazināšanās līdzeklis, tas ir noteikts zīmju kopums, noteikta zīmju sistēma, un, ja cilvēks šo sistēmu nepārvalda, tad viņš nevar reāli apgūt šo izglītību.

Es piekrītu, ka mums perspektīvā ir jāiet uz to, ka mums ir jānostiprina latviešu valodas loma arī izglītības sistēmā. Un ar izglītības sistēmas palīdzību mēs panāksim arī to, ka latviešu valoda nostiprināsies mūsu valstī kopumā. Tomēr šajā brīdī šāds Tomašūna kunga priekšlikums man šķiet mazliet pārsteidzīgs. Ja mēs to šeit ieviešam, tad šeit ir jārunā par kādiem pārejas periodiem. Kamēr nav skaidras šādas koncepcijas un kamēr nav skaidrs šis jaunais Izglītības likuma modelis, es tomēr gribētu aicināt šobrīd, vismaz attiecībā uz otro lasījumu, to neatbalstīt, kaut gan, protams, pamatdarbs būs veicams, gatavojot trešo lasījumu, neatkarīgi no tā, vai tas tiks šobrīd atbalstīts vai netiks.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS frakcijas deputāte. Otro reizi.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es arī vēlos pievienoties tai domai, ka vienā pantā, tikai vienā pantā, izmainot attieksmi pret izglītības sistēmu un iezīmējot šeit pavisam citu, būtiski atšķirīgu un tātad maldinošu normu, mēs neko labu neizdarām. Mēs tikai sajaucam divus likumus, bet nekādu skaidrību neieviešam. Tādēļ, ja ir runa par sistēmu, mēs, skatot Izglītības likumu, diskutēsim par to sistēmu, kāda ir iespējama, tas ir, par valsts naudu - valsts valodā, par citu naudu citā valodā... Plus klāt valsts piedeva valsts valodas apgūšanai šajās privātajās skolās. Tik tiešām - par valsts naudu. Ar noteiktām prasībām. Lai galadokumentā apliecinātu šīs valodas zināšanu līmeni.

Ja ir runa par integrāciju, tad jāteic, ka tas ir piedāvājums ilgam termiņam. Ilgam laikam, kuru izvēlas cilvēks tad, ja viņam šī izvēle ir iespējama. Un tā ir tā integrācija, tā ir tā izvēle, tā ir tā nākotne, ko viņš piedāvā savam bērnam.

Es gribu jums atkal dot piemēru. Mēs ne reizi vien esam diskutējuši 5. un 6.Saeimā, un bieži vien esmu dzirdējusi arī apstrīdējumus tam aizstāvējumam, ko es esmu teikusi par tām pašvaldību skolām, kurām mēs dodam papildu finansējumu latviskas vides veidošanai Latgalē. Tam ir dzīvs piemērs tas, ka Daugavpils rajonā Demenes un Skrudalienas pagastā un vēl citos tas ir devis savu noteiktu rezultātu. Bērni šajos pagastos, kur pamatā ir tikai un vienīgi krieviski un citādi runājošie, nevis latviski runājošie iedzīvotāji, izvēlas un ir jau saņēmuši latvisku skolu. Un, ja mēs tādā veidā turpināsim, tad šī integrēšanās notiks pēc būtības un nevajadzēs tikai organizatoriskus vai kādus administratīvus pasākumus lietot, lai krievu vai citu valodu skolas pārveidotu par privātajām skolām ar noteiktu latviešu valodas programmu tajās. Tā atkal ir neliela spekulācija. Mēs sākam nervozēt, kolēģi. Izlasīsim, kas ir rakstīts komisijas piedāvājumā. Es lūdzu jūs to atbalstīt - ar precizējumu, kas trešajā lasījumā ir iespējams. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Aristidam Lambergam - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputātam. Lūdzu!

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šīs debates tiešām rada man dziļu neizpratni. Atkal mēs nevaram tikt galā ar šo problēmu. Mēs ļodzāmies, kustamies... Ne šis, ne tas, ne cepts, ne vārīts. Mēs ne vien integrējam to Latvijas iedzīvotāju daļu, kura nerunā latviski... taču beidzot mums ir jānostājas un jāsāk skaidra Latvijas tautas izdzīvošanas programma. Es pilnīgi atbalstu vārds vārdā visu, ko Dobeļa kungs teica iepriekšējā uzstāšanās reizē, tā ir absolūta patiesība. Sāksim ar pirmo klasi. Ar pirmo klasi - tikai latviešu valodā. Ja grib citā, lai paši maksā un iet citā skolā. Es esmu viens no tiem, kuri bija spiesti dabūt izglītību svešā valodā, jo Amerikā latviešu skolu nebija. Vācijā vēl bija latviešu skolas nometnēs, bet Amerikā nebija. Visas nacionalitātes, kas ieceļoja, tūlīt savus bērnus sūtīja skolā. Un bez problēmām. Jā, gāja grūtāk sešus mēnešus... Un es nerunāju par pirmo klasi. Dažs palika varbūt gadu iepakaļ, bet visi integrējās. Tā ir nācija ar savu valodu, ar saviem pienākumiem. Vai Latvija ir tik bagāta, ka mēs varam izskolot visus, kas dzīvo Latvijas teritorijā, visās viņu etniskajās valodās? Man, lūk, tas ir nesaprotams. Šīs debates ir nesaprotamas. Šie cilvēki ir nesaprotami. Kas tad mums, latviešiem, ir, ka mēs vienreiz nevaram nostāties un pieņemt to, kas mums ir vajadzīgs mūsu nācijas izdzīvošanai? Es lūdzu pieņemt. Sāksim, spersim pirmo soli! Varbūt tas Tomašūna kunga piedāvātais atreferējums nav tas labākais, bet tā jau ir virzība pareizā virzienā. Es ceru, ka uz trešo lasījumu iestrādāsim to, ka ar pirmo klasi visas mācības Latvijā notiek latviešu valodā, un, ja gribat mācības citā valodā, taisiet savu privātskolu vaļā un maksājiet, kā tas ir visur citur, pārējā pasaulē! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Ir interesanti, ka Endzelīna jubilejas gadā mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka cilvēki Latvijā jūtas nedroši. Kāpēc latvietis nerunā latviešu valodā? Tāpēc, ka viņš jūtas nedrošs. Viņš domā: var būt, ka nevajadzēs vairs šo valodu. Pietiek vienam kaut ko pateikt, un mēs jau te visu laiku nepārtraukti ieviešam labojumus... Ja tur darba kolektīvā viens kaut ko pasaka, tad mēs pārejam uz krievu valodu.

Es šeit gribētu minēt vienas ļoti demokrātiskas valsts pieredzi - Izraēlas pieredzi. Un es pats tur biju un pārliecinājos, ka tie paši cilvēki, kas ir Krievijā dzīvojuši un, piemēram, no Gruzijas izceļojuši uz Izraēlu, divdesmit gados nav spējuši iemācīties nevienu gruzīnu vārdu, bet, iebraukušiem Izraēlā, viņu mazajiem bērniem pirmos trīs mēnešus ir jāskatās multiplikācijas filmas ivrita valodā, un pēc dažiem mēnešiem viņi jau sāk runāt šajā valodā. Tā ir ārkārtīgi progresīva un laba sistēma! Ja mēs saviem mazajiem bērniem nevaram nolikt priekšā šīs multiplikācijas filmas latviešu valodā, bet sākam murgot par to, ka mēs atkal atveram skolas... Tātad ir jārīkojas pilnīgi otrādi - skolām ir jābūt valsts valodā, kur katram tiesības pēc tam arī mācīties attiecīgi savu mātes valodu. Tā nav nekāda problēma! Viens mācās ķīniešu valodu, otrs mācās franču valodu.

Taču es gribētu šeit pievērst uzmanību tam, ka mēs izdarām ārkārtīgi rupju kļūdu - mēs visur pasaulē runājam par to, ka te ir krievvalodīgie, lai gan te ir ukraiņi, te ir ebreji, te ir poļi, un mēs nevaram, teiksim, 438 minoritāšu skolas radīt. Tātad ir tikai valsts izglītība, bet katram ir tiesības pēc tam fakultatīvi mācīties savu mātes valodu, un te absolūti nekādu ierobežojumu nav. Es tikai brīnos par šādiem mazohistiskiem priekšlikumiem. Vai tas ir mazvērtības komplekss vai tā ir muļķība, ka mēs nepārtraukti piesārņojam likumus, pēc kuriem ir skaidrs, ka arī pēc simts gadiem Latvijā neviens nerunās latviski.

Tāpēc es domāju, ka šeit pat nav vajadzīgas diskusijas. Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Ābiķa kungs - komisijas vārdā.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Man ir grūti nebūt emocionālam šinī jautājumā, jo es tikai gribu paskaidrot vienu: ja mēs pieņemam šo Tomašūna kunga priekšlikumu un tālākos viņa priekšlikumus, tad faktiski visa mūsu integrēšanās koncepcija tiek sagrauta un tad tiešām šo likumu var izmest ārā. Kas balsoja par šo likumprojektu, par šiem Tomašūna kunga iesniegtajiem priekšlikumiem, arī turpmākajiem izglītības sakarā komisijā? Viens pats Tomašūns nobalsoja “par”, “pret” - visi komisijas locekļi, praktiski visu Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvji. “Pret” Tomašūna kunga priekšlikumiem bija arī Izglītības un zinātnes ministrija, ”pret” bija Valsts valodas attīstības programmas vadītāja Priedītes kundze, “pret” ir ANO eksperti, “pret” ir Eiropas Savienības eksperti un tā tālāk, jo, ja mēs īstenojam šo Tomašūna... “Pret”, starp citu, šobrīd ir arī igauņi; ja jums kādam tas interesē, es varu iedot izlasīt viņu analīzes par integrāciju, faktiski valdības integrācijas programmu.

Ko tad nozīmē Tomašūna piedāvājums? Šī koncepcija nozīmē to, ka mēs cittautiešus ar varu iedzenam privātskolās, kur viņi varēs mācīties savā valodā, bet nemācīsies mācību priekšmetus latviešu valodā, jo visu Eiropas padomes ekspertu un citu ekspertu rekomendācijas ir tādas, ka, jo valsts mazāk iejaucas privātajā sfērā, jo labāk ir.

Mūsu komisijas koncepcija ir tāda - un es vēlreiz atkārtoju, ka tāda ir arī visu iepriekš minēto institūciju koncepcija -, ka arī mazākumtautību skolēni maksimāli ir jāpatur valsts kontrolē, lai valsts varētu īstenot šo valodas politiku. Lai viņi neaizbēgtu, lai mēs viņus nestimulētu aizbēgt uz šīm privātskolām vai pārdēvēties, kā te pareizi minēja... Paši mazākumtautību pārstāvji to varbūt gribētu - pārsaukt sevi par privātskolām, jo pēc tam, kad mēs ieviesīsim finansējumu uz vienu skolēnu, tad finansējumu saņems arī privātās skolās... Viņus tur mazāk spiedīs, un arī mēs mazāk varēsim ietekmēt, un viņi mācīsies, kā grib. Vienīgā prasība varbūt būs tikai latviešu valodā nokārtot eksāmenu, beidzot skolu. Tas ir absolūti vērsts pret integrēšanos jeb pret cittautiešu iekļaušanos latviskajā jeb Latvijas sabiedrībā.

Komisijas ievirze visā šajā sadaļā ir sekojoša: pakāpeniski palielināt latviešu valodā mācāmo priekšmetu skaitu pamatskolās atbilstoši mazākumtautību izglītības programmām, un to reglamentēs Izglītības un zinātnes ministrija. Arī Izglītības likumā jau ir noteikts, ka divi priekšmeti šodien ir obligāti jāmāca latviski. Un pamazām pāries uz arvien vairākiem priekšmetiem. Vidusskolā, kā mēs pat esam noteikuši šeit tālākajos pantos, ir jāpanāk tāda situācija... Un to atbalsta arī Eiropas eksperti. Viņiem nav nevienas iebildes pret valsts izglītības sistēmu. Nevienas iebildes vai rekomendācijas... Tas mums ir ļoti izdevīgi, un ar 2005. gadu mēs gribam panākt, lai vismaz puse, varbūt, protams, arī vairāk priekšmetu tiktu mācīti latviešu valodā. Tātad pakāpeniski. Tā ir pragmatiska pieeja un pie tam reāli īstenojama, jo šodien latviešu skolās nav skolotāju, kas strādā. Kur vēl dabūs uzreiz krievu skolās latviešu skolotājus, kas mācīs? Tas ir absolūti nereāli!

Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu visā šajā turpmākajā izglītības sadaļā vadīties pēc tās koncepcijas, ko atbalsta Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Tāda pieeja šobrīd ir arī Igaunijā, kāda pieeja ir visās manis iepriekš minētajās dažādajās institūcijās. Un es saku, ka Tomašūna kungs komisijā palika ar vienu balsi, neskatoties uz to, ka tur ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvji.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu. Lūdzu, balsosim deputāta Tomašūna priekšlikumu - izteikt 14. panta otro daļu šādā redakcijā... Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 17, atturas - 20. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tālāk ir 41. priekšlikums. Tas ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 42. - Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums - ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 43. Atbildīgās komisijas redakcija ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam un ierosinājumam? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 44. - deputāta Tomašūna priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu par šo deputāta Tomašūna priekšlikumu? Par savu priekšlikumu vēlas runāt deputāts Tomašūns. Lūdzu! Frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es izmantošu šo iespēju, lai atkal turpinātu skaidrošanu.

Latvijas situācijā šobrīd... Ja jūs papētītu izglītības statistiku, tad jūs redzētu, ka šajā mācību gadā katrā latviešu skolā pirmajā klasē katrs desmitais bērns bija nelatvietis. Tas nozīmē, ka cittautieši integrāciju ir sākuši, viņi šo procesu veic un iet uz latviešu skolām. Sarunās ar Nacionālo kultūras biedrību asociācijas pārstāvjiem jautāju, kāpēc tas tā notiek, viņiem taču ir iespēja mācīties krievu valodā; ir arī nacionālo minoritāšu skolas. Viņi teica tā... Viens no argumentiem ir tas, ka valsts ir uzlikusi šobrīd par pienākumu krievvalodīgajās skolās, kas nav nacionālo minoritāšu skolas, bet ir valsts skolas krievu valodā... Tur šobrīd ir obligāti uzlikts par pienākumu vairākus mācību priekšmetus mācīties latviešu valodā, bet daudzās vietās ir panākts tas, ka šo mācīšanu veic nekvalitatīvi, jo ļoti daudzi no tiem skolotājiem, kas šobrīd ir spiesti to darīt, tāpēc ka valdība tā ir likusi un likums paredz mācīt latviešu valodā kādus noteiktus mācību priekšmetus, to dara nekvalitatīvi, jo trūkst šo skolotāju kadru. Skolu inspekcijas pētījumi parāda, ka vairāki procenti to skolotāju, kas māca latviešu valodā mācību priekšmetus krievu skolās, paši nemaz nezina latviešu valodu. Tātad te ir arī kvalitātes jautājums.

Kāpēc gan būtu vajadzība iet šo varmācīgo ceļu un pēc tam vēl tūlīt izlikties, ka tas tiek veikts ļoti labi?

Tāpēc es piedāvāju šo te variantu, kurš ir pārrunāts ar Nacionālo kultūras biedrību asociācijas cilvēkiem. Un, ja ņem vērā vēl to interesanto statistiku, ka vidēji apmēram 30% krievvalodīgajās skolās, kur ir krievu tautības cilvēki pēc savas izcelsmes, tikai katrs trešais māk runāt latviski, tad ir jautājums, cienījamie kolēģi: kādu jūs redzat nākotni? Kādu jūs redzat nākotni šajās skolās?

Paskatīsimies vēl uz šābrīža realitāti. Latgalē ir vērojama interesanta parādība, ko kādreiz - tautas Atmodas sākumā Tautas frontē visi uzskatīja par lielu nelaimi - tās ir šīs divplūsmu skolas. Šobrīd mēs bieži vien izliekamies, ka šīs problēmas vairs nav, ka Latvijā nav divplūsmu skolu. Bet paskatieties statistiku! Ļoti daudzas skolas ir divplūsmu skolas.

Taču nu parādās jauna iezīme, ko šodien diez vai kāds uzskatīs par sliktu un negatīvu parādību. Latgales pusē krievvalodīgajās skolās ver vaļā latviešu plūsmu. Aizbrauciet uz Krāslavu! Krāslavā ir Varavīksnes vidusskola - viens no piemēriem, kur organizē ļoti interesantu eksperimentu - multikultūras sabiedrības veidošanu savā skolā. Tad, kad tur sāka runāt par nacionālo kultūru, sāka skatīties uz šiem cilvēkiem nevis kā uz krievvalodīgu masu... Izrādās, ka Krāslavas vidusskolā 12% ir latvieši. Paskatīsimies un redzēsim, ka šādas skolas ir vēl daudzās citās vietās.

Šobrīd mums nevajag baidīties skatīties nākotnē, jo šodien likums runā par nākotni. Es varbūt iepriekšējā reizē aizmirsu pateikt, ka mani priekšlikumi ir tādi, par kuriem pārejas noteikumos bija pateikts, ka tie stājas spēkā ar 2005. vai 2008. gadu - pēc desmit vai divpadsmit gadiem. Te ir jābūt pārejas periodam. Bet šobrīd vajag paskatīties patiesībai acīs. Vairāk baidās tieši latvieši, ka latviešu skolās nāk iekšā cittautieši, jo šī valsts tam nav gatava. Šī valdība, arī Izglītības un zinātnes ministrija tam pilnā mērā nav gatava. Tās mēģina kārtot šīs lietas, administratīvi regulējot, nevis mēģinot atrisināt šīs problēmas saskaņas ceļā.

Par to es arī gribēju šodien pateikt. Un paldies tiem, kuri mani atbalstīja. Es tikai gribētu piebilst “tēvzemiešiem”, ka šis mans priekšlikums ir saistāms ar otro daļu, ka šīs nacionālo minoritāšu skolas, privātās skolas, ir akreditētas un saņem valsts līdzekļus tāpat kā valsts skolas.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es, protams, varu piekrist Ābiķa kungam, ka tas, ko piedāvā Tomašūna kungs, ir pavisam cits virziens. Un, protams, tas ir tas virziens, kuru vajadzētu iet. Kāpēc mums jākautrējas? Neviens taču mūs nenosodīs par to, ka mēs gribam radīt sistēmu - es tomēr atkārtoju -, kurā būtu vieglāk apgūt latviešu valodu. Lieki runāt, ka mums tas nav gatavs vai ka šitas nav gatavs. Tā mums vienmēr nekas nebūs gatavs. Tāpēc ir pārejas noteikumi, tāpēc ir šī pakāpenība, un tur to var ievērot. Bet vai tad nav vieglāk apgūt mūsu valodu agrāk - tad, kad mācās pirmajā klasē vai otrajā klasē, nevis mākslīgi piekabināt atsevišķus priekšmetus latviešu valodā? Tā taču ir milzīga starpība, lai apgūtu latviešu valodu kā tādu tajā līmenī, par kuru runā šis priekšlikums, tātad atbilstoši skolu izglītības valsts standartam. Tā ir pavisam cita pieeja. Un tiešām jocīgi ir tas, ka bieži vien citu tautību pārstāvji labāk saprot šo piedāvājumu nekā mūsu ierēdņi. Mēs visur ieliekam iekšā, tāpat kā iepriekš pieņemtajā priekšlikumā, ka valsts valodas apjomu nosaka Izglītības un zinātnes ministrija. Vai cilāsim svaru stieņus Izglītības un zinātnes ministrijā vai varbūt tagad nodarbosimies ar citu sporta veidu?

Izglītības un zinātnes ministrija ir ierēdnis, ierēdnis, kurš pilda to, kas ir teikts likumā. Deputāts ir tas, kas rada sistēmu, viņš sistēmā ieliek pamatus. Ierēdnis ir izpildītājs, viņš ir nākošā pakāpe. Kāpēc mēs nevaram uzreiz piedāvāt šo sistēmu? Atkal mēs paejam malā: jā, zināt, ar laiku jau viss nokārtosies... Kurš tad būs tas, kas kārtos to visu? Vai tas pats ierēdnis, kas jau desmitiem gadu strādā ministrijā? Vai tomēr tas būs likums, kas rada jaunu sistēmu?

Vai mēs neredzam, ka mums ir vajadzīga jauna pieeja. Mums nekas nav noticis ar valsts valodu visus šos gadus kopš neatkarības atjaunošanas, un mēs labi zinām, ka likumu radīšanas jomā nav izdarīts praktiski nekas. Mēs mocījāmies ilgi un pamatīgi ar šo projektu, līdz tagad ar lielām mokām esam tikuši līdz otrajam lasījumam, taču vēl mūs gaida vesela kaudze pārbaudījumu - būs eksperti no Rietumiem un klusie padomdevēji, vairāk varbūt ekonomiska rakstura padomu devēji no Austrumiem... Bet mēs taču varam radīt stingrāku sistēmu, un tad mēs varētu runāt par kompromisiem. Bet mēs jau paši pieļaujam kompromisus, - mēs atdodam visas pozīcijas praktiski gandrīz jebkurā jautājumā, kas ir pietiekoši ass. Mēs atdodam jau iepriekš iekarotās pozīcijas, atstājam visu: sak, gan jau kaut kā tie ierēdņi nokārtos... Mēs negribam pateikt skaidri un gaiši savas pamatnostādnes. Vai mēs gribam panākt kaut ko ar šādu likumu vai tikai gribam vienkārši kaut ko pieņemt? Pieņemt kaut kādu vispārīgu rokasgrāmatu atbilstošā standarta ierēdņiem?

Un tāpēc es nemaz netaisos liekuļot: jā, man patīk Tomašūna kunga piedāvājumi un es nebūt neuzskatu Tomašūna kungu tiešām par ārkārtīgi zvērinātu, kaut kādu īpaši ekstrēmu uzskatu pārstāvi, bet, cienītie kolēģi, Tomašūna kungam ir pietiekoši ilga pieredze izglītības laukā. Pietiekoši ilga! Vai tiešām mēs ar šā cilvēka viedokli, ar viņa pieredzi un ar viņa izsvērto nacionālo stāju negribam rēķināties? Viņa piedāvājumi ir profesionāla cilvēka piedāvājumi, tie nav nejauši. Es aicinu atbalstīt Tomašūna kunga piedāvājumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Sēde tuvojas nobeigumam. Debates par šo jautājumu turpināsim nākamajā sēdē. Tagad izskatīsim desmit deputātu iesniegumu, kuri ierosina vakara sēdi pulksten 17.30 pārcelt uz 30.aprīli. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo jautājumu? Kārlis Čerāns vēlas runāt “pret”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Ja jūs apskatītos šodienas jautājumu un atbilžu sēdes darba kārtību, tad jūs redzētu, ka tajā šobrīd jau ir uzkrājušies 74 jautājumi, to skaitā ir jautājumi, uz kuriem atbildes nav izskatītas jau kopš pagājušā gada pavasara puses, un tas ir panākts tādā veidā, ka valdošās frakcijas, tātad Saeimas vairākums, sistemātiski pārceļ uz priekšu - uz kādu lielāku vai mazāku termiņu šīs sēdes, kuras ir noteiktas valdības ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem. Un līdz ar to faktiski tiek paralizēts Saeimas darbs valdības uzraudzīšanā, jo starp šiem 74 jautājumiem, kas ir ietverti darba kārtībā, tiešām ir tādi, uz kuriem valdība nav sniegusi izsmeļošas atbildes, kur būtu nepieciešami precizējumi, arī papildjautājumu veidā, lai iegūtu attiecīgās atbildes un konkretizāciju.

Varu minēt tikai dažus piemērus. Tas ir attiecībā uz jautājumiem par gaisa piesārņojumu, jautājumiem par bīstamajiem atkritumiem; tie ir jautājumi arī par datortehnikas iegādēm dažādās ministrijās. Ļoti būtiski ir jautājumi par valsts noteikto oficiālo iztikas minimumu, par to, kādā veidā tiek pildīta Darba likumu kodeksa 83. un 84.panta prasības. Tālāk arī jautājums par medicīnisko pakalpojumu cenu noteikšanu. Jautājumi par autoceļu remontiem un vēl daudzi citi jautājumi, arī jautājumi par to, kādā veidā skolās tiek ierobežota smēķēšana, cik efektīvi šīs ierobežojošās normas varētu darboties un kā tās faktiski darbojas. Tie ir arī jautājumi par tiem ministrijas veiktajiem pasākumiem, konkrēti Izglītības un zinātnes ministrijā, lai radītu fondu to zinātnieku atbalstam, kuru referāti ir akceptēti nolasīšanai starptautiski autoritatīvās konferencēs, un vēl daudzi, daudzi citi. Arī jautājumi par valdības politiku attiecībā uz meža ceļu uzturēšanu un atjaunošanu. Kā jau minēju, vēl ir arī daudzi citi.

Faktiski visi šie 74 jautājumi, teiksim, ja mēs nobalsojam par sēdes pārcelšanu, atkal šobrīd paliek bez izskatīšanas. Es tomēr aicinātu deputātus neizturēties tik vieglprātīgi pašiem pret savu Saeimas darbu un respektēt arī Satversmē noteikto principu, ka deputātiem ir tiesības uzdot jautājumus un arī saņemt uz šiem jautājumiem atbildes, tāpēc es aicinātu noraidīt šo priekšlikumu.

Jūs, protams, varat nobalsot gan vienā, gan otrā veidā, bet es tomēr gribētu cerēt, ka Saeimā darbs varētu noritēt arī konstruktīvi un atbilstoši tām iecerēm, kuras ir ierakstītas gan mūsu Satversmē, gan arī Saeimas kārtības rullī, lai pilnvērtīgi izmantotu visas Saeimas darba formas. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins runās “par”.

A.Rubins (pie frakcijām nepiedrošs deputāts).

Kolēģi un arī deputāt Čerāna kungs! Es tomēr esmu “par”, tāpēc ka vakar jūs, Čerāna kungs, nebijāt, bet mēs jau gandrīz līdz 11 vakarā te strādājām un ļoti daudzus jautājumus jau izrunājām. Kā mēs visi zinām, nākošnedēļ ir ieteikts balsojums par uzticību valdībai, un tur jau atkal jūs un citi varēsiet sagatavot runu, mēs varēsim visu izrunāt. Tāpēc, es domāju, iesim gatavot mājās runas un šoreiz atcelsim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izskatīsim desmit deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 23, atturas - 7. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, lūdzu reģistrēties kvorumam ar identifikācijas kartītēm. Lūdzu ievietot identifikācijas kartītes un atstāt tās balsošanas aparatūrā līdz rezultātu nolasīšanai. Saeimas sekretāru Induli Bērziņu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Bērziņš (Saeimas sekretārs).

Nav reģistrējušies: Juris Vidiņš, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Ojārs Grinbergs, Viesturs Boka, Ilmārs Bišers, Jānis Ādamsons, Viktors Kalnbērzs, Leopolds Ozoliņš, Uldis Veldre, Jānis Kazāks, Imants Liepa, Odisejs Kostanda, Ervids Grinovskis, Pauls Putniņš, Anta Rugāte, Roberts Dilba, Roberts Zīle, Aigars Jirgens, Māris Rudzītis.

Sēdes vadītājs. 23.aprīļa sēdi paziņoju par slēgtu. Pirmdien Prezidijs lems par nākamās, kārtējās, sēdes sasaukšanu. Paldies. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute