Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrsAndris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pulkstenis ir deviņi un trīsdesmit minūtes. Pasludinu par atklātu 1998.gada 21.oktobra ārkārtas sēdi. Atbilstoši Kārtības ruļļa 42.pantam Prezidija vārdā paziņoju darba kārtību. Darba kārtībā ir iekļauti šādi jautājumi:

Prezidija ziņojumi ir izlasāmi jūsu iepriekšējā dokumentā, tālāk, lai ekonomētu laiku, norādīšu, ka visi Prezidija ziņojumi ir ietverti no 1.līdz 8.jautājumam.

Otrā sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana - ir no 9. līdz 16. darba kārtības jautājumam jūsu dokumentā, kas tika jau iepriekš izdalīts.

Un jautājumi, kas skar likumprojektu izskatīšanu, ir trešajā sadaļā. Tie ir darba kārtības jautājumi no 25. ... Es atvainojos, tie ir darba kārtības jautājumi, kas skar likumprojektu izskatīšanu, un tie ir jautājumi vecajā darba kārtībā no 35.līdz 51.punktam. Darba kārtība tiks izdalīta, tā jau tiek pavairota.

Godātie deputāti, sēdes gaitā jūs saņemsiet arī šo dokumentu, kurā Saeimas Prezidija paziņotā darba kārtība ir formulēta rakstveidā, bet tagad sāksim izskatīt mūsu ārkārtas sēdes darba kārtību, kam pirmā sadaļa ir Prezidija ziņojumi.

Prezidijs ziņo par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Konvenciju par terorisma apkarošanu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mauliņa, Prēdeles, Bišera, Leiškalna un Seiksta iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “Balsot!”) Vēlas runāt Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Pie jums vēršos kā pie patriotiem, pie tiem, kuriem ir sirdsapziņa, un pie aprēķinātājiem, tiem, kuri sevi uzskata par pragmatiķiem, ar šādu uzaicinājumu. Patrioti sapratīs, ka Latvijas nākotne ir jaunajā paaudzē; pragmatiķi, ceru, pratīs izrēķināt, ka vislabākais kapitālieguldījums ir jaunatne, jaunā paaudze - bērni un izglītība. Un tāpēc ir tapis šis priekšlikums - nodibināt nākošajā - 7.Saeimā, lai tā varētu strādāt, pilnu lielo Demogrāfijas komisiju, kas šo traģisko stāvokli, kas tagad ir Latvijā dzimstības un izglītības nodrošinājuma jautājumā, varētu pagriezt mazliet uz labo pusi, jo stāvoklis, kā zinām, ir ļoti bīstams.

Pie mums jau piekto gadu piedzimst tikai 53 - 56% no iepriekšējās paaudzes. Tajā pašā laikā talantīgi bērni nevar mācīties, jo ir lielas skolas naudas. Bet ne tikai skolas nauda. Liels izdevumu klāsts ir, apgūstot izglītību jau pamatskolā, nemaz nerunājot par vidusskolu un augstskolu. Un tāpēc priekšlikuma saturs ir tāds, ka 15.komisijas vietā, kas ir Pilsonības likuma izpildes komisija un kura tagad līdz ar jaunā Pilsonības likuma izmaiņu ir zaudējusi savus pienākumus, proti, Pilsonības likuma izpilde notiks labi ja vienreiz, divreiz gadā, jo par īpašiem nopelniem vairs netiks piešķirta pilsonība tiem, kuriem var piešķirt parastā naturalizācijas kārtībā, tāpēc šī komisija veltīgi tērēs līdzekļus, saņemot visu vajadzīgo aprīkojumu... Turpretī šāda aprīkojuma nav Demogrāfijas apakškomisijai, kura tagad strādā uz Sociālo un darba lietu komisijas finansu bāzes. Tāpēc lūdzu balsot par šo priekšlikumu, lai tā ir iestrāde nākošajai - 7.Saeimai. Lai par šo jautājumu vismaz ir iestrāde un lai viņi arī sāk domāt par šo jautājumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš ir izteicies “par” šo likumprojektu. Modris Lujāns vēlas runāt. Lujāna kungs, jūs varat runāt tikai “pret”. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partija).

Cienījamie kolēģi! Es ceru, ka mūsu kolēģis nākošajā 7.Saeimā Andris Šķēles kungs izpildīs savus solījumus un ka Latvijā tuvākajā laikā pieaugs gan bērnu pulciņš, gan būs jautras ģimenes, kurās būs vairāk par diviem, trim bērniem. Līdz ar to Mauliņa satraukums, promejošās Latvijas Saeimas satraukums, ir galīgi nevietā. Es domāju, atstāsim to cienījamā Šķēles kunga rokās, kurš tuvākajā laikā atnāks šajā zālē, sēdēs un risinās bērnu un tautas labklājības problēmas, tādēļ, es domāju, atstāstim 7.Saeimai 7.Saeimas problēmas, bet šai - šīs. Tādēļ es tomēr aicinu Kārtības rulli pagaidām negrozīt, to nepārveidot. Demogrāfisko problēmu mēs atrisināsim arī bez Kārtības ruļļa palīdzības.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 8. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst pret Prezidija atzinumu. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst pret Prezidija atzinumu. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti pret Prezidija atzinumu neiebilst. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Kriminālsodu izpildes likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neieibilst. Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Slovēnijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Komerclikums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Roberta Dilbas atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Nevajag atsaukt! Lai sēž!”) Vēlas runāt Roberts Dilba - Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāts.

R.Dilba (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, bet ne jau tāpēc, ka es neatbalstītu mūsu Latvijas valsts ceļu uz Eiropas Savienību. Es esmu par to, es atbalstu, taču ir izveidojusies tāda situācija, ka es darbojos jau trijās komisijās, un tas ir Saeimas kārtības ruļļa pārkāpums, tāpēc es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Godātie deputāti, balsosim par lēmuma projektu par deputāta Roberta Dilbas atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojums būs slēgts. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 13, atturas - 11. Roberts Dilba ir atsaukts no Eiropas lietu komisijas.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Maijas Hlaminas iecelšanu par Siguldas tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā Māris Grīnblats - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.4692. Izskatījusi to, Saeimas Juridiskā komisija iesaka atbalstīt šo lēmuma projektu un iecelt Maiju Hlaminu par Siguldas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas rajona Siguldas tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu - iecelt Maiju Hlaminu par Siguldas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Siguldas tiesas administratīvā tiesneša amata. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 3. Maija Hlamina iecelta par Siguldas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas rajona Siguldas tiesas administratīvā tiesneša amata.

Nākamais darba kārtības jautājums - par Alūksnes zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Ingas Spruģes atbrīvošanu no amata. Juridiskās komisijas vārdā Māris Grīnblats - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr. 4737. Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi iesniegumu, ko saņēmusi no Tieslietu ministrijas, ar Ingas Spruģes lūgumu atbrīvot viņu no ieņemamā amata. Juridiskā komisija iesaka to atbalstīt un tātad balsot par viņas atbrīvošanu no Alūksnes zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata sakarā ar iecelšanu citā amatā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti runāt vēlas? Lūdzu zvanu. Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - atbrīvot Ingu Spruģi no Alūksnes zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata sakarā ar iecelšanu citā darbā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Balsojums būs aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - nav. Inga Spruģe atbrīvota no Alūksnes zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata sakarā ar iecelšanu citā amatā.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas lēmuma projekts “Par Ingrīdas Brūveres apstiprināšanu par Alūksnes zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja šo projektu un aicina Saeimu apstiprināt Ingrīdu Brūveri par Alūksnes zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Alūksnes rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti runāt vēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Ingrīdas Brūveres apstiprināšanu par Alūksnes zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Balsojums būs aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 2. Ingrīda Brūvere apstiprināta par Alūksnes zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par dažu apgabaltiesu tiesnešu apstiprināšanu”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr. 4745. Saeimas Juridiskā komisija ir visas šīs kandidatūras ir izskatījusi un aicina atbalstīt.

Tātad vispirms apstiprināt Vili Donānu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti runāt vēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Viļa Donāna apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Balsojums būs aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - nav. Vilis Donāns apstiprināts par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi.

Lūdzu, tālāk!

M.Grīnblats. Tālāk. Juridiskā komisija aicina apstiprināt Ingrīdu Junghāni par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti runāt vēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Ingrīdas Junghānes apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Balsojums būs aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - nav. Ingrīda Junghāne ir apstiprināta par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi.

Lūdzu, turpināsim!

M.Grīnblats. Un pēdējais priekšlikums šajā dokumentā - apstiprināt Valentīnu Lohovu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti runāt vēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Valentīna Lohova apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Valentīns Lohovs apstiprināts par Latgales apgabaltiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Juridiskā komisija precizē - tā ir Valentīna Lohova...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Valentīna Lohova ir apstiprināta par Latgales apgabaltiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par dažu tiesu tiesnešu iecelšanu”.

Juridiskās komisijas vārdā - Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tātad dokuments nr. 4746. Juridiskā komisija visas šīs kandidatūras ir izskatījusi un aicina Saeimu tās atbalstīt.

Tātad pirmām kārtām iecelt Līgu Ašmani par Jelgavas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti runāt vēlas? Lūdzu zvanu. Lūdzu, balsosim par Līgas Ašmanes iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi! Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Balsojums būs aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Līga Ašmane ir iecelta par Jelgavas tiesas tiesnesi.

Lūdzu, tālāk!

M.Grīnblats. Nākošais priekšlikums - iecelt Guntu Gultnieci par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Guntas Gultnieces iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Balsojums būs aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - nav. Gunta Gultniece ir iecelta par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.

Lūdzu, tālāk!

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums - iecelt Andru Jaunskungu par Liepājas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Andras Jaunskungas iecelšanu par Liepājas tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Andra Jaunskunga ir iecelta par Liepājas tiesas tiesnesi.

Lūdzu, tālāk!

M.Grīnblats. Nākošais priekšlikums šajā pašā dokumentā - iecelt Agritu Sīmani par Valmieras rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti runāt vēlas? Lūdzu zvanu. Godātie deputāti! Balsosim par Agritas Sīmanes iecelšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi! Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Balsojums būs aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 2. Agrita Sīmane iecelta par Valmieras rajona tiesas tiesnesi.

Lūdzu, tālāk!

M.Grīnblats. Un pēdējais balsojums šajā pašā dokumentā - iecelt Kārli Stārastu par Liepājas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti runāt vēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Kārļa Stārasta iecelšanu par Liepājas tiesas tiesnesi! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot. Balsojums būs aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Kārlis Stārasts iecelts par Liepājas tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par dažu tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr. 4747. Tajā ir minētas vairākas kandidatūras. Juridiskā komisija tās ir izskatījusi un aicina Saeimu atbalstīt. Pirmām kārtām iecelt Daini Pēteri Kļaviņu par Aizkraukles rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti runāt vēlas? Lūdzu zvanu. Godātie deputāti, balsosim par Daiņa Pētera Kļaviņa iecelšanu par Aizkraukles rajona tiesas administratīvo tiesnesi! Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Balsojums būs aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 2. Dainis Pēteris Kļaviņš ir iecelts par Aizkraukles rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Lūdzu, tālāk!

M.Grīnblats. Nākošais priekšlikums - iecelt Igoru Kligaču par Ventspils tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti runāt vēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Igora Kligača iecelšanu par Ventspils tiesas administratīvo tiesnesi! Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Balsojums būs aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 2. Igors Kligačs ir iecelts par Ventspils tiesas administratīvo tiesnesi.

Lūdzu, tālāk!

M.Grīnblats. Un pēdējais priekšlikums šajā dokumentā - iecelt Kristīni Siliņu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti runāt vēlas? Lūdzu zvanu. Godātie deputāti, balsosim par Kristīnes Siliņas iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvo tiesnesi! Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Balsojums būs aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 2. Kristīne Siliņa ir iecelta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Svetlanas Beļajevas iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija šo jautājumu ir izskatījusi un aicina atbalstīt attiecīgo lēmuma projektu - iecelt Svetlanu Beļajevu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no šīs pašas tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti runāt vēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Svetlanas Beļajevas iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jūrmalas pilsētas tiesas administratīvā tiesneša amata. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Balsojums būs aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 6. Svetlana Beļajeva ir iecelta par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jūrmalas pilsētas tiesas administratīvā tiesneša amata.

Turpināsim izskatīt mūsu darba kārtību! Nākošā sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Trešais lasījums. Atkārtota izskatīšana.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Vents Balodis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie Prezidija locekļi, godātie deputāti! Mēs kārtējo reizi izskatām trešajā lasījumā Nekustamā īpašuma nodokli. Komisija ir papildinājusi šo likumprojektu ar saviem priekšlikumiem, kur ir ņemti vērā Finansu ministrijas un Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas centra priekšlikumi.

Pirmais priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt otrās daļas 6. punktu sekojošā redakcijā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par pirmo priekšlikumu? Tas tiek pieņemts.

V.Balodis. Otrais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas precizē masu aktīvās atpūtas centru atbrīvošanu no nodokļiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

V.Balodis. Trešais ir deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Balodis. Ceturtais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt pantu ar desmito un vienpadsmito daļu sekojošā redakcijā... Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī piekrīt tam? Pieņemts.

V.Balodis. Piektais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 3.5. panta otro daļu sekojošā redakcijā...

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

V.Balodis. Sestais ir deputātes Annas Seiles priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Izskatot šo likumprojektu, mēs jau vairākas reizes esam runājuši par to netaisnību, kāda valda attiecībā uz tiem zemes īpašniekiem, kuru zeme atrodas kāda aizsargājama objekta vai Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Viņiem ir jāmaksā pilna maksa par zemi, no kuras nevar gūt ienākumus. Tā, piemēram, īpašniekiem ir atdota meža josla gar Gaujas krastu, šajā joslā nav izmantojamu koku, bet nodoklis viņam ir jāmaksā. Taču arī pašvaldības nepieņem nekādus lēmumus, lai samazinātu šo nodokļu summu, ko gan tās saskaņā ar likuma noteikumiem varētu to darīt, bet arī pašvaldībām netiek samazinātas nodokļu prognozes.

Šis ierosinājums ir radies sakarā ar to, ka gandrīz visiem Saeimas deputātiem tika atsūtīta Gaujas Nacionālā parka administrācijas vēstule ar lūgumu - izvērtēt šo situāciju un paredzēt, ka nodokļu atlaides ir piemērojamas, neietverot prognozēs šo nodokļu summu, kas nāktos par aizsargājamajās teritorijās ietilpstošo zemi.

Un tāpēc es nevaru saprast, kāpēc tomēr Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, daudzkārt šo jautājumu izskatot, tomēr vai nu nav precizējusi manu iesniegto priekšlikumu, vai vispār mēģina kaut kādi atrisināt šo jautājumu, bet vienkārši to klaji noraida. Es ļoti gribētu dzirdēt šeit kādus paskaidrojumus.

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mums tiešām vajadzētu iedziļināties Seiles kundzes priekšlikumā, jo tas visnotaļ ir loģisks un pat ļoti saprotams katram, jo tie zemes vai meža īpašnieki, kuru īpašumi atrodas lieguma zonās vai aizsargājamās dabas teritorijās, aizsargjoslu teritorijās, dabīgi, nekādi nevar izmantot savu mežu vai zemi. Viņi to nevar nedz apstrādāt, nedz arī izmantot šos kokmateriālus vai cirst kokus un tā tālāk. Tā ka viņiem praktiski nekādu ienākumu nav, lai viņi varētu maksāt šo nekustamā īpašuma nodokli, jo viņiem nav nekādu ienākumu no tās zemes. Praktiski tā ir zeme skaistumam, tā ir zeme mums visiem, tā ir zeme Latvijai, un mums ir jāpateicas šiem īpašniekiem, kuri uztur kārtībā šos zemes gabalus, kas atrodas aizsargājamās joslās, jo tie praktiski pieder mūsu valstij.

Tāpēc es aicinu atbalstīt deputātes Seiles kundzes priekšlikumu, jo tādi piemēri ir gan Jūrmalā, gan Ķemeros, gan citur nacionālajos parkos, kur tiešām zeme ir privātīpašumā, kas tagad gan ir atdota atpakaļ, bet praktiski šie īpašnieki piemaksā klāt no savas kabatas, tātad no savām algām, no savām pensijām, par šo zemi, maksājot nodokļus. Tāpēc es lūdzu atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - pie frakcijām nepiederošs deputāts - vēlas runāt nākamais. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ja valsts uzliek apgrūtinājumu, tad valstij ir arī jāpanāk pretī īpašniekiem, un es ļoti, ļoti aicinātu atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu, jo arī pie manis ir griezušies ļoti daudzi cilvēki, it īpaši Gaujas Nacionālajā parkā dzīvojošie, jo, ja šis apgrūtinājums ir uzlikts, tad valstij ir jāpanāk arī pretim šiem īpašniekiem.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vairāk deputāti runāt nevēlas.

Vai komisijas vārdā Vents Balodis vēlas ko teikt? Lūdzu!

V.Balodis. Tā kā Seiles kundze vēlējās saņemt paskaidrojumus un uzzināt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli, tad man tas ir jāizsaka. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja Seiles kundzes priekšlikumu tāpēc, ka ļoti pamatoti pret to iestājās Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas centra direktors, kurš teica, ka šajās speciālajās zonās jau tāpat ir samazināta zemes kadastrālā vērtība (No zāles deputāte A.Seile: “Nav samazināta!”), tāpēc ka tur nevar veikt saimniecisko darbību. Un viņa viedoklis bija tāds, ka nevajadzētu atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu, tomēr deputātiem tas ir jāizšķir balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu - papildināt likuma 5.pantu ar sesto daļu sekojošā redakcijā... un tālāk kā tekstā. Tas ir 6.priekšlikums jūsu dokumentā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 2, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts.

V.Balodis. Paldies.

7.priekšlikums līdz ar to nav izskatāms, jo tas ir analoģisks iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt.

V.Balodis. 8. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izslēgt pārejas noteikumu punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Balodis. 9. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem, kas paredz pārcelt termiņu līdz 2001.gadam, kad ar nodokli netiek apliktas ēkas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas 9.priekšlikumam. Pieņemts.

V.Balodis. 10. - arī ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Par 10.priekšlikumu vēlas runāt Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Cienījamās dāmas! Es gribu vērst uzmanību uz 10. un 11.priekšlikumu, ko ir iesniegusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Es gribu arī atgādināt deputātiem, ka jau divās vai pat trijās sēdēs, kad Saeima ir skatījusi šo likumprojektu, Saeima ar balsu vairākumu ir atbalstījusi priekšlikumu, ka līdz 2003.gada 31.decembrim individuālās dzīvojamās mājas, dzīvokļa īpašumi un daudzdzīvokļu mājas, ja tās neizmanto komercdarbībai, ar nekustamā īpašuma nodokli netiek apliktas. Taču man nav skaidrs, kāpēc, būtībā jau trīs reizes Saeima ir izteikusi savu viedokli ar ļoti lielu balsu vairākumu par šāda priekšlikuma nepieciešamību likumā, kāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nepārtraukti maina šo pantu un grib uzspiest savu redakciju un skatīties kaut kādu vērtību 5000 apmērā. No kurienes ir radusies šāda vērtība - “5000”? Kurš pirmais paskatījās griestos vai paskatījās no sākuma uz piecām zvaigznēm un pēc tam pielika nulles klāt? No kurienes ir radies šis skaitlis “5000”? Tam nav nekāda pamatojuma! Un tāpēc, ka nav nekāda pamatojuma ne 5000, ne 3000, es uzskatu, ka tā ir kaut kādas robežas novilkšana starp it kā ļoti turīgiem un vidēji turīgiem vai pat mazturīgiem... Taču, ja nav šādas analīzes par to, kāda ir šī robeža, tad es domāju, ka būtu nepareizi ielikt iekšā kaut kādu skaitli kā atskaites punktu, tāpēc es uzskatu, ka ir noraidāmi abi šie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas kārtējie priekšlikumi grozīt Saeimā jau pieņemto redakciju. Vajadzētu atstāt to redakciju, kas ir tabulas kreisajā pusē, to, kas ir pieņemts jau trešajā un ceturtajā lasījumā.

Ja mēs paskatāmies būtībā motivāciju, un es esmu jau vairākas reizes par to stāstījis... Es vairāk gan domāju, ka nebūtu vajadzības pie tās atgriezties, jo pēdējā lapaspusē tās nav, bet tabulā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir parādījusi šo te līkni, kā mainās ienākumi, un tamlīdzīgi.

Jā, var jau piekrist, ka pašvaldībām varbūt trūkst līdzekļu, bet nekādā gadījumā es nevaru piekrist tam, ka šie līdzekļi šobrīd ir jāieņem no dzīvokļu īpašniekiem, kuri šobrīd privatizē dzīvokļus. Mēs visu laiku gribam, lai valsts pēc iespējas ātrāk privatizē savu dzīvojamo fondu. Mēs gribam, lai īrnieki kļūst par dzīvokļu īpašniekiem, bet tagad 2001.gadā gribam uzlikt šiem dzīvokļu īpašniekiem īpašuma nodokli.

Nākamais. Šobrīd tuvojas Latvijai diemžēl ne visai labi laiki attiecībā uz finansiālo stāvokli, un es nedomāju, ka tieši tagad mēs varētu pieņemt vēl vienu “dāvanu” iedzīvotājiem - vēl vienu papildu nodokli, ko viņi šobrīd nemaksā. Atstāsim to, kas šobrīd jau ir pierasts - zemes nodokli. Pie tā cilvēki jau ir pieraduši un to jau ieplāno savā gada budžetā. To viņi maksā. Nevajag pašlaik, kamēr nav pieaugusi maksātspēja, aplikt dzīvojamo fondu ar īpašuma nodokli. Tāds ir mans priekšlikums. Es lūgtu arī Saeimu noraidīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātos priekšlikumus, bet atstāt trešajā un ceturtajā lasījumā pieņemto redakciju.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu iedziļināties Pēterkopa kunga teiktajā, jo tas visnotaļ atbilst tiem pārdzīvojumiem un tai ekonomiskajai situācijai, kāda pašreiz ir un kāda veidojas vēl jo nopietnāk nākotnē. Tāpēc tad, kad mēs skatījām iepriekšējo punktu, mēs no debatēm atteicāmies, lai gan šeit bija jādebatē par tiem 1,5% no kadastrālās vērtības. Tad vismaz tagad, apspriežot šo 10.priekšlikumu, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi, es aicinu to noraidīt un atgriezties pie iepriekšējā lasījuma redakcijas, jo tā visnotaļ tad, kad mēs balsojām, bija paredzējusi šo situāciju, kāda ir izveidojusies šodien.

Un tiešām ir jāpiekrīt Pēterkopa kunga teiktajam, ka mainās ekonomiskā situācija un ekonomiskais nodrošinājums gan ģimenēm, gan tiem, kuri ir zaudējuši darbu, un tādu ir 10 tūkstoši pašreiz, kas jau ir zaudējuši vai arī tuvākajā laikā to zaudēs. Vai viņiem būs iespēja samaksāt šos nodokļus no tiem līdzekļiem, kas ir viņu rīcībā? Un šeit tiešām šis sadalījums, šie 5000 latu... tā summa līdz 5000 latu ir nabagiem, bet tie, kam pieder īpašums virs 5000 latiem... ar šādu kadastrālo vērtību, tie ir bagātie. Tāpēc lūdzu neatbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, jo cilvēki, kam tikko ir denacionalizēta zeme, denacionalizētie īpašumi, nav vēl īsti sākuši to apgūšanu, nav īsti tos saveduši kārtībā, lai varētu vismaz kaut ko nopelnīt no tā, ko viņi ir atguvuši pēc 50 gadu skatīšanās no malas uz saviem īpašumiem, kā tie tiek sagrauti. Dosim iespēju šai atelpai un sāksim to darīt no 2003.gada, kā tas bija paredzēts iepriekšējā lasījumā.

Tādēļ vēlreiz, lūdzu, iedziļinieties šajos Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumos un neatbalstiet tos! Atstāsim iepriekšējā lasījuma redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamā runās Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! No kaut kā ir jāveido valsts budžets! Ja mēs atstājam tādā redakcijā, kā bija iepriekšējā variantā, tad mēs atkal esam pilnīgi palaiduši garām tos uzņēmējus, kuriem pieder uzņēmumu īpašumi, ēkas un būves. Un būves ir ļoti dažādas lietas - par tādām var uzskatīt pat gāzes vadus un visus pārējos, bet par šīm lietām nodokļi netiks maksāti. Kāpēc tad mēs šo likumu saucam par nekustamā īpašuma nodokli, kāpēc mēs to nesaucam gluži vienkārši par zemes nodokli, lai gan slēptā veidā šajā likumā ir paredzēta nodokļa maksāšana tikai par zemes īpašumu, nevis par ēku, par vienu vai otru ražošanas ēku, nevis par kādu būvi.

Es pilnīgi piekrītu tam, ka par dzīvokļiem varētu nemaksāt šādu nodokli, bet šī redakcija paredz arī to, ka mēs taču nemaksājam arī par ražošanas ēkām, no kurām valstij tomēr vajadzētu gūt zināmu daļu ienākumu. Un tāpēc mēs uzskatām, ka šī redakcija nav gluži pilnīga, bet zināms kompromiss tomēr te ir. Ja šis īpašums, kā tas ir noteikts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas variantā, tiek aplikts, tikai sākot ar 5000 latu lielu vērtību, tad es domāju, ka tas ir kompromisa variants. Tad tomēr budžetā kaut kādi līdzekļi ienāks arī no ražošanas darbības.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šoreiz Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu un nebaidīties no tā, ka no 2001.gada arī lielie, ļoti lielie, dzīvokļa īpašumi tiks aplikti ar daļēju maksu. Pie tam ne jau no pirmā lata, bet tikai sākot no 5000 latu lielas šā īpašuma vērtības.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Aivars Guntis Kreituss. Lūdzu!

A.G.Kreituss (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Cienījamie deputāti! Es esmu pārsteigts par šādu runu no Seiles kundzes puses, jo tajā redakcijā, par kuru ir nobalsots, ir skaidri un gaiši rakstīts: ja tās mājas neizmanto komercdarbībai. Tā ka te lieki bija runāt un mēģināt aģitēt kaut ko par to, ka no tiem, kas nodarbojas ar komercdarbību, kaut kas ir jāiekasē. Tas ir paredzēts. Tas ir paredzēts šajā redakcijā, par kuru iepriekšējā gadījumā ir nobalsots.

Es esmu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un zinu, kā šis papildpunkts, šie papildu priekšlikumi ir veidojušies. Diemžēl ir daži Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi (ja vajag, es varu tos saukt arī vārdos), kas ir stāvējuši tādās milzīgi pārspīlētās sociālisma pozīcijās un visu laiku ir gribējuši visu ko iekasēt no tiem superbagātniekiem. Nu tagad viņi nav Saeimā iekļuvuši. Es domāju, ka tagad viņiem vairs nevajag tēlot tautas labdarus, tāpēc es viņus šeit nepiesaukšu.

Un tagad mēs varam parunāt konkrēti. 5000 latu - tā ir ļoti neliela summa. Mēs jau te vienreiz no Saeimas tribīnes runājām par to, ka par 5000 latiem šodien var, piemēram, kādu dārza mājiņu uzsliet, ar nelielu inventāriņu.

Otrs moments. Kas notiek, piemēram, Rīgā? Mēs labi zinām, ka Rīgā zemes nodokli nevar samaksāt daudzi māju īpašnieki - veci cilvēki. Viņi regulāri vēršas pie Rīgas Domes un regulāri saņem atvieglojumus un maksā pusi, bieži vien vēl mazāk. Tāpēc, ja mēs šeit runājam par to, ka šī pozīcija dotu kaut ko budžetam, tad vajadzētu šeit stāvēt finansu ministram un nosaukt konkrētus skaitļus, cik tad dotu. Taču no Finansu ministrijas mēs šādus lielus protestus nedzirdam. Mēs nedzirdējām šādus protestus arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē, arī no Finansu ministrijas nav bijuši šādi protesti, ka šī būtu tā pozīcija, kura dotu iespēju iekasēt budžetā lielu naudu. Tāpēc, ja Seiles kundze saka, ka kaut kā jāveido budžets, es domāju, ka tad to vajadzētu pamatot ar skaitļiem.

Drīzāk man liekas, ka Seiles kundze nesen šo pozīciju aizstāvēja, tā teikt, tādā griezumā, kā ir nobalsots otrajā lasījumā, tad, kad Slīteres rezervātu iebalsoja īpašā zonā. Cik es zinu, viņai tur ir īpašums, un laikam šis īpašuma nodoklis vairs nav jāmaksā. Tagad jūs kļūstat par šādu nodokļu piedzinēju no visiem citiem. Es domāju, ka šādu “cirku” šeit nevajadzētu taisīt. Mēs atbalstījām jautājumu par rezervātu, par īpašām zonām, un šajā gadījumā vajadzētu atbalstīt to, par ko ir jau iepriekš nobalsots, un nesākt runāt par to, ka šajā ziņā var kaut ko daudz iekasēt. Šī nav tā pozīcija, no kuras var daudz iekasēt.

Un vēlreiz atgādinu, ka jau nobalsotajā redakcijā ir ierakstīts: “ja tās neizmanto komercdarbībai”. Tātad, Seiles kundze, ja tās izmanto komercdarbībai, tad iekasē pēc visas takses. Es domāju, ka tas ir pareizi, un tas jau tajā redakcijā ir bijis pieminēts, tāpēc nemēģināsim tagad jau trešo reizi caur Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, vienkārši ar dažu kolēģu pārākumu, “dabūt cauri” absurdus priekšlikumus. Es neredzu tam Finansu ministrijas atbalstu. Tāpēc man būtu lūgums šos divus punktus - 10. un 11.punktu - noraidīt, un šeit daudz nav ko strīdēties!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Runās nākamais.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Viņu atbalstītāji Saeimā un tauta! Mēs šajā likumā redzam, ka mēs esam uzlikuši nodokli, kas ir saistīts ar kadastrālo vērtību. Kadastrālā vērtība Latvijā augs. Strauji augs. Bet mēs arī zinām, ka darba vietas zūd, algas neaug! Kas notiks?

Mēs ļoti labi zinām, ka mēs varētu ņemt lielus nodokļus no bagātniekiem, ja mēs uzliktu, kā tas ir visur citur pasaulē, lielākus nodokļus bagātajiem un mazākus nabagajiem. Tas būtu ienākuma nodoklis. Bet es jums atgādinu, ka mums ir lielas platības, ļoti vērtīgas platības, kuras tautai šodien nedod nekādu labumu. Es runāju par mūsu tranzītceļiem un mūsu ostām. Mūsu tranzītceļi un ostas pelna mūsu Krištopana kungam medaļas Krievijā, bet mūsu tautai - itin neko. Mēs zinām, ka Rīgas osta vien, ja tai uzliktu pieklājīgu nodokli un īres maksu, maksātu 25 miljonu latu gadā, taču par to mums nav nekādu raižu. Bet vienai tantiņai, kurai pieder kaut kas, tas nodoklis ir jāmaksā! Paldies Seiles kundzei - nebūs pagaidām jāmaksā tiem, kam ir neražīga zeme. Redziet, pie manis bija atnākusi viena kundze, viņai ir 40 hektāru zemes Berģos, kur nevar būvēt. Viņa nevar būvēt. Viņai ir jāmaksā milzīgi liels nodoklis. Bet nāk “biezais” un ierāda cilvēkiem zemes gabalus un slēdz līgumus, jo viņš zina, ka viņš spēs šo zemes novērtējumu, lietošanas atļauju izmainīt, jo viņam ir tā spēja nokārtot ar ierēdņiem to, ka zeme tiks pārklasificēta.

Mēs šodien atkārtoti piedalāmies mūsu tautas un mūsu valsts iedzīvotāju padarīšanā par ubagiem. Mēs labi zinām, ko mēs darām. Es balsošu pret šo likumu kopumā, es aicinu arī jūs darīt to pašu.

Amerikā indiāņi, aborigēni, nemaksā nekādu zemes nodokli, nevienu centu, jo tā ir viņu zeme. Tie citi, kas grib to zemi lietot, maksā nodokli. Bet Latvijā mēs lietojam nodokļus, lai latvietim zemi atsavinātu. Un to pirks nomenklatūras cilvēki, pa lielākai daļai tie, kuri nav latviešu tautas kalpi, nav Latvijas valsts kalpi. Tā nu mūsu tauta lēnām grimst nabadzībā... Atcerieties, - pirms septiņiem astoņiem gadiem viss, kas bija Latvijā, vienlīdz piederēja visiem, bet nu, skat, kā mēs esam mūsu tautu un vienkāršos iedzīvotājus pataisījuši nabagus un kā mēs esam pataisījuši bagātas mūsu nomenklatūras un mūsu vadošās personas, kuru vārdi tiek sludināti pa visu mūsu televīziju un kurām raidlaiki ir par brīvu!

Vakar Streipa kungs stāstīja tautai, cik daudz naudas tauta ietaupīs, tāpēc ka Valdmanis vairs nerakstīs vēstules no Saeimas. Bet, iedomājieties, ja saskaitītu šo raidlaiku, cik Streipa kungam būtu par to jāmaksā! Cik daudz laika, cik lielas summas viņš patērējis, mūsu tautai bāzdams ausīs visādas nejēdzības! Mūsu tauta ir uzlikta uz iznīcības ceļa. Mēs, kas šeit esam, to esam darījuši. Tauta vēl ir aizmigusi. Viņai būs jāceļas! Es jūs lūdzu šo likumu noraidīt, lai 7.Saeima uzņemas savu atbildību par to, kas šeit notiek. Lai tas nebūtu tikai uz mūsu galvām!

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šīs debates ir izraisījušās tādēļ, ka atbildīgā komisija nav varējusi atrast visoptimālāko risinājumu savā priekšlikumā. Iznāk tā: viens rungas gals ir tas, kas cīnās, kā Seiles kundze teica, lai budžets papildinātos ar naudu, kas tiek saņemta nodokļu veidā no tiem, kuri veic komercdarbību un kuri gūst peļņu, bet tanī pašā laikā rungas otrs gals sit cilvēkiem, kuri nekādu komercdarbību neveic un kuru īpašumā ir, es teiktu, šodienas apstākļiem visai pieticīgs īpašums. Pat neliels trīsistabu dzīvoklis, ja to privatizē, vadoties pēc tās vērtības, kādu mēs esam devuši sertifikātam, un pēc tā, kādas ir cenas, izmaksā vairāk par 5000 latiem. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Valdmaņa kungs runāja par kadastrālās vērtības augšanu. Tā ir tikai formāla pazīme. Bet vai pirktspēja augs, vai būs reāla šī vērtība šai zemei vai īpašumam? Jo no tā, ka man ir īpašuma kadastrālā vērtība lielāka vai mazāka, es, šo īpašumu realizējot vai izmantojot, nekādu labumu negūstu, ja pirktspēja, tirgus vērtība neaug. Un tā neaug, jo nav jau arī maksātspējīgo šodien. Tādēļ es uzskatu, ka šis priekšlikums, lai gan ar labu domu veidots, tomēr nav taisnīgs un ka nav sasniegts tas mērķis, kuru vēlējās sasniegt un par kuru runāja kolēģe Seiles kundze. Tādēļ es aicinu kolēģus deputātus neatbalstīt to.

Manuprāt, šajā situācijā pareizāka ir jau agrāk Saeimā pieņemtā pārejas noteikumu redakcija, kas regulē situāciju līdz 2003.gada 31.decembrim.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops. Otro reizi.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Jā, es arī tomēr gribu otrreiz paskaidrot - jo klausās ne tikai Saeimas deputāti, bet arī radioklausītāji -, ka tas, par ko Saeima nobalsoja trešajā un ceturtajā lasījumā, ir tieši tas, ka tiem, kas nodarbojas ar komercdarbību, tās ēkas, tās būves tiek apliktas ar īpašuma nodokli, sākot no 2001.gada. Nupat mēs atbalstījām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto 9.priekšlikumu. Bet tās ēkas un to daļas, kuras tiek izmantotas dzīvokļu vajadzībām, tieši dzīvokļu vajadzībām, un no kurām netiek gūti ienākumi, ar īpašuma nodokli nevajadzētu aplikt. Šeit, Seiles kundze, diemžēl ir tāda redakcija. Vajag izlasīt, tur ir ļoti precīzi pateikts: tās, ko izmanto dzīvošanai, pašu vajadzībām... Visas tās ēkas, kurās veic komercdarbību vai kuras vienkārši netiek izmantotas dzīvošanas vajadzībām, apliek ar īpašuma nodokli. Par tām jau šobrīd nav runa. Šobrīd ir runa par tām, kuras izmanto dzīvošanas vajadzībām, par individuālajām mājām, kurās dzīvo cilvēki. Es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Anna Seile. Otro reizi.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Lai kā arī beigtos debates un lai kāds arī būtu balsojums par šo ierosinājumu, es tomēr aicinu visus beigās atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā, jo šeit ir ļoti daudzas normas sakārtotas, to skaitā arī tās, ka mežu audzes neapliks ar nodokli, ja tās ir iekārtotas atbilstoši visiem mežsaimniecības standartiem.

Taču, ja runā par šo priekšlikumu, tad jāteic, ka tas ir ļoti cieši saistīts ar 1.panta redakciju. Ja jūs atšķirsiet likumprojektu, jūs redzēsiet, ka tur ir skaidri pateikts, ka līdz 2000.gada 31.decembrim apliek ar nodokli tikai zemi. Par ēkām un būvēm, ražošanas ēkām un būvēm, tikai no 2001.gada sāk maksāt gan uzņēmēji, gan visi pārējie lielie privatizētāji.

Īstenībā es gribu teikt, ka visi lielie privatizētāji, lielie uzņēmēji ir izsprukuši bez nodokļu maksāšanas. Šeit nav runa par tantiņām, kurām pieder dzīvoklis. Es pilnībā piekrītu, ka par dzīvokli nodoklis nebūtu jāmaksā. Diemžēl šīs redakcijas ir savijušās tādā mudžeklī, ka tagad atliek domāt, ko darīt. Es pat domāju, ka atbildīgā komisija šajā starpbrīdī varētu sanākt kopā un sagatavot visiem pieņemamu redakciju, lai par dzīvokļiem nebūtu jāmaksā, bet par ēkām, būvēm tomēr būtu savlaicīgi jāsāk maksāt.

Un, kas attiecas uz manu īpašumu Slīterē, uz šiem 2,8 hektāriem, tas nav rezervāta teritorijā. Nodokli es maksāju pilnā apmērā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Neskatoties uz to, ka mums ir ārkārtas sēde, pārtraukumu rīkosim tāpat kā parastajās sēdēs - pulksten pusvienpadsmitos. Tātad tūlīt.

Ir daži paziņojumi pirms pārtraukuma.

Kolēģi! Pulksten 15.00 Sarkanajā zālē notiks Prezidija un Frakciju padomes sēde, kurā mēs pārrunāsim rītdienas sēdes darba kārtības jautājumus.

Vārds Ventam Balodim.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūdzu pulcēties tagad, pārtraukumā, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā uz sēdi!

Sēdes vadītājs. Vārds Valdim Nagobadam.

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Kolēģi! Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēde notiks tagad, pārtraukumā, pulksten 10.30, 104.istabā. Laipni lūgti!

Sēdes vadītājs. Vārds Edgaram Bānam.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Lūdzu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātus pulcēties uz komisijas sēdi Sarkanajā zālē!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Reģistrācija ar identifikācijas kartītēm, kolēģi! Lūdzu reģistrēties!

Godātie kolēģi! Ir arī daži patīkami jaunumi. Mūsu kolēģim Andrim Tomašūnam vakar palika 40 gadi. (Aplausi.)

Lūdzu, noklausīsimies reģistrācijas rezultātus!

M. Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andrejs Krastiņš, Ģirts Valdis Kristovskis, Inese Birzniece, Indulis Bērziņš, Leonards Tenis, Jānis Ādamsons, Janīna Kušnere, Odisejs Kostanda, Māris Vītols un Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Turpināsim 21.oktobra ārkārtas sēdi. Turpinām apspriest likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, 10.un 11.priekšlikums.

Edgars Bāns. Bāna kungs, jūs runāsiet debatēs? Lūdzu!

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Bez šaubām, jautājums, kurš rodas sakarā ar nodokļu uzlikšanu dzīvojamām mājām un dzīvokļiem, ir tāds, ka laukos cilvēki sāpīgi cietīs, jo 5000 latu - tā ir pārāk maza summa, lai zemnieki savas dzīvojamās mājas, teiksim, varētu no tā pasargāt līdz 2003.gadam. Atcerieties - mēs nobalsojām par to, ka vajag samazināt zemes nodokli. Tagad tas ir, tā teikt, atvilkts atpakaļ: 1,5%. Mēs nobalsojām, ka viens procents... Labi, tam vēl varētu piekrist. Galu galā - ja zeme tiek aizaudzēta un to nekopj, lai tad maksā par to zemi 1,5%. Varētu arī piekrist, lai tas paliktu. Bet, ja mēs apliekam ar īpašuma nodokli tās mājas, kuru vērtība pārsniedz 5000 latus, tas nozīmē, ka vērtība jebkurai zemnieku mājai, kas ir celta no ķieģeļiem, iet tai summai pāri. (Man pašam ir maza dzīvojamā māja ar divām istabām pirmajā stāvā un virtuvi, un trim mazām jumta izbūvītēm. Maza māja. Tā maksā, pēc tagadējā novērtējuma, 17 300 latu.) Tātad jebkura zemnieku māja, kas būs kaut cik normāli uzcelta, ar minimālām ērtībām, tiks pakļauta šim maksājumam. Tajā ziņā nekādu izņēmumu zemniekiem nebūs. Maza mājiņa par 5000 latiem - tā varētu būt ar vienām durvīm un uz šīm durvīm uzzīmētu sirsniņu. Par 5000 latiem varbūt varētu uzcelt tādu mājiņu vai dārza mājiņu.

Tāpēc es lūdzu rūpīgi pārdomāt šo jautājumu. Nu pavērojiet taču laukus! Laukos, braucot līdz Balviem vai līdz Liepājai, nevienā vietā neredz spāres. Neredz spāres! Tātad tas nozīmē, ka depresija ir milzīga, zemniekiem nav līdzekļu, lai celtu ēkas. Mēs viņiem tagad uzliksim jaunu īpašuma nodokli, kas vienkārši viņus atbaidīs no dzīvojamo māju celšanas. Paskatieties, cik daudz vēl ir tādu zemnieku, kas dzīvo vagoniņos, bet kūti ir uzcēluši. Zemniekam vispirms vajag kūti un tikai tad dzīvojamo māju. Kūts ir uzcelta, bet paši dzīvo vagoniņos. Arī tādi skati vēl ir vērojami. Tādēļ aicinu: nepadarīsim lauku cilvēkus par grēkāžiem, kam vienīgajiem ir jābalsta budžets! Balsosim “pret”!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Nekustamā īpašuma nodokļa likmei ir jābūt progresīvai. Tas nozīmē attiecībā uz nekustamo īpašumu, ka pastāv kāda zināma sākotnēja summa, par kuru nodoklis nebūtu jāmaksā, bet pēc šīs summas pārsniegšanas šis nodoklis būtu jāmaksā. Un varētu būt tā, ka, jo vairāk pieaug īpašuma vērtība, jo vairāk pēc tam ir jāmaksā. Taču es saprotu arī tos argumentus, kas šeit izskan pret šo konkrēto priekšlikumu, ko ir izvirzījusi Budžeta un finansu komisija. Es domāju, ka mēs šodien varētu šo Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu noraidīt, jo patiesībā šī priekšlikuma pieņemšana nozīmētu nodokļu paaugstināšanu. Bet, ja Finansu ministrija uzskata, ka budžetā ir jādabū nauda (un budžetā ir no kaut kurienes šī nauda jādabū!), tad tai ir jāizstrādā līdzsvaroti priekšlikumi, kuros būtu ņemti vērā visi šie dažādie aspekti, kurus mēs šodien izsakām šajās debatēs un kuri ir izteikti arī citās situācijās. Tad Finansu ministrijai šie priekšlikumi ir jāsagatavo, un pēc tam nākamā - 7.Saeima varēs šos priekšlikumus pieņemt. Tātad šajā ziņā ir vajadzīgs nopietns ministrijas darbs, mēs nevaram ar “urrā!” saucieniem kaut ko šeit paņemt un iebalsot. Ja mēs ar pilnu atbildību veidojam šo valsts politiku, tad šeit nevar tiešām no gaisa paņemt šo summu - piecus tūkstošus. Kaut gan ir arī kaut kāda robeža jānosaka, tas arī ir pilnīgi skaidrs. Taču tā robeža varētu būt kāda cita. Un šeit ir tiešām atsevišķi jāizanalizē tie gadījumi, kas attiecas uz dzīvokļu īpašumiem, tie gadījumi, kas attiecas uz kādiem māju īpašumiem Baltezera krastā. Tā ir viena situācija. Bet, teiksim, lauku saimniecība zemniekam - tā varētu būt pavisam cita situācija, un tad ir arī jābūt pavisam citai pieejai attiecībā uz nodokļiem. To visu var izdarīt. Tas ir darbs, kas būtu paveicams Finansu ministrijā, - sagatavot šos detalizētos priekšlikumus, kādā veidā vajadzētu iekasēt šo nodokli, kas būtu ņemts par ēkām un būvēm. Un tad tos arī varēs Saeimā pieņemt, varbūt veicot vēl arī politiskas korekcijas vienā vai otrā virzienā.

Taču ir pilnīgi skaidrs arī tas, ka nevar īstenot arī to pieeju, kura bija iecerēta līdz šim, - ka, lūk, visas ēkas un būves mēs apliksim ar kaut kādu viena veida nodokļa likmi. Jo tieši šīs vispārīgās metodes un šie universālie principi bieži vien ir tie, kas iedzen izmisumā ļoti daudzus cilvēkus. Vienmēr ir jāsaprot tas, ka aiz katra šāda universāla principa, kas varbūt ir pacelts kaut kādos augstumos, ielikts pamatā kādam vienam vai otram likumam, - ka aiz katra šāda principa atrodas ļoti daudzi cilvēki, kurus šis vispārējais princips iedzen ļoti smagā situācijā. Un tāpēc es uzskatu, ka nebūtu pamata šādus vispārējus principus absolutizēt. Nebūtu pamata to darīt. To darīt nedrīkst! Ir jārēķinās ar to, ka tie ir reāli cilvēki. Un valstij ir jāņem nauda tur, kur šo naudu var paņemt. Šajā konkrētajā gadījumā, ņemot vērā to, ka šis nav sabalansēts priekšlikums, tas ir lielā mērā voluntārs un nodara pāri cilvēkiem, es šajā brīdī aicinu to nepieņemt, bet Finansu ministrijai iesaku strādāt tālāk, lai radītu šādu sabalansētu priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Baloža kungs.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es gribu teikt par 10.priekšlikumu, ka tas paredz tikai pārcelt pārejas noteikumu punktu uz likuma 1.pantu. Neatkarīgi no tā, kā tiks nobalsots. Neatkarīgi no tā, vai 11.priekšlikums tiks atbalstīts vai paliks tā redakcija, kas ir bijusi jau iepriekš, tas punkts tiktu pārcelts no pārejas noteikumiem uz pamattekstu, kur ir paredzēti atbrīvojumi. Tādēļ es lūdzu atbalstīt 10.priekšlikumu, jo tas nekādā ziņā neizslēdz to iespēju, par kuru jūs runājat.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 10.priekšlikumu - Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu pārcelt pārejas noteikumu punktu uz likuma 1.pantu, papildinot tā otro daļu ar jaunu 9.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 9, atturas - 20. Pieņemts.

V.Balodis. Jā, debatēs runājot par 11.priekšlikumu, jau tika daudz pateikts. Arī deputāti ir cilvēki, kuriem ir mājas, gan lielas, gan maziņas, un dzīvokļi. Gribu teikt savu apsvērumu. Zinot, ka, privatizējot trīsistabu dzīvokli, tas maksā apmēram 5000 latu (kadastrālā vērtība), arī Budžeta un finansu komisija paredzēja, ka attiecībā uz vidusmēra cilvēkiem nekustamā īpašuma vērtība tomēr būtu zem šī līmeņa - 5000 latu - un ka viņiem nebūtu jāmaksā šis nodoklis, bet tie, kam ir lielas mājas, lieli dzīvokļi, tomēr maksātu šo nodokli. Bet, lūdzu, balsojiet un izlemiet paši.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto 11.priekšlikumu - papildināt 1.panta otro daļu ar jaunu 9.punktu. Jums šī iesniegtā redakcija ir redzama. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 43, atturas - 16. Nav pieņemts.

V.Balodis. 12.priekšlikums ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, aizstājusi pārejas noteikumu 6.punkta pirmajā rindkopā skaitli “2000” ar skaitli “2001”. Par gadu pagarina...

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu debašu nav? Jānis Ābele ir pierakstījies... Apiņa kungs, jūs spiediet pats savas pogas, kas jums ir priekšā, nespiediet kaimiņa. Jūsu pults pogas, es gribēju teikt.

Tātad deputāti neiebilst pret Budžeta un finansu komisijas iesniegto priekšlikumu nr.12. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Arī 13.priekšlikums ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums. Aizstāj 1999.gadu ar 2000.gadu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 13.priekšlikumu šajā likumprojektā. Pieņemts.

V.Balodis. 14. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas saistīts ar pašvaldību budžetiem, kam nevajadzēs vairs maksāt Valsts zemes dienestam, un tāpēc šis pārejas noteikums... šis 6.pants ir piemērojams, sākot ar 1998.gada 1.janvāri, un attiecas jau uz pagājušo gadu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu nobalsot likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Šis mums ir trešais lasījums.

V.Balodis. Es ļoti atvainojos!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 5. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Komercķīlas likums”. Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4748.

1.priekšlikums ir par likumprojekta 10.pantu, ko iesniegusi atbildīgā komisija. Tā izdarījusi nelielu redakcionālu labojumu pirmās daļas 2.punktā, un, protams, pati komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 10.panta redakciju, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. 2.priekšlikums ir par 11.panta otro daļu, kur ir neliels papildinājums. Komisija ir atbalstījusi pati savu priekšlikumu un izteikusi 11.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 11.panta redakcijai. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. 3.un 4.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, ko tā iesniegusi par 12.pantu - “Komercķīlas reģistrācijas pieteikuma parakstīšana”. Komisija ierosina otrās daļas otro un trešo teikumu izslēgt un izteikt trešo daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 12.panta pirmās, otrās un trešās daļas redakcijai. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir atbildīgās komisijas 5.priekšlikums, kur ir nomainīts vārds “divi” ar vārdu “trīs”.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt un akceptē likumprojekta 13.panta redakciju. Pieņemts.

I.Bišers. 6.priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kura ierosina papildināt 14.pantu ar otro daļu jaunā redakcijā un līdz ar to aicina izteikt visu 14.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 14.panta pirmās un otrās daļas redakciju. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikumi par 15.pantu. Trīs priekšlikumi ir atbildīgās komisijas priekšlikumi, tie ir priekšlikumi nr.7, nr.9 un nr.11, bet divi priekšlikumi ir Juridiskā biroja priekšlikumi nr.8 un nr.10. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi visus minētos priekšlikumus un līdz ar to izsaka visu 15.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 15.panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas redakcijai un piekrīt arī atbildīgās komisijas priekšlikumam - papildināt 15.pantu ar ceturto un piekto daļu tādā redakcijā, kādu to ir akceptējusi komisija. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 12.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums, kura ierosina visu 16.pantu izteikt jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 16.panta jaunās redakcijas tekstam. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. 13., 14. un 15.priekšlikums ir par 18.pantu. Pirmos divus priekšlikumus ir iesniedzis Juridiskais birojs, bet 15.priekšlikumu ir iesniegusi atbildīgā komisija. Visi priekšlikumi ir atbalstīti, un līdz ar to 18.panta teksts ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē likumprojekta 18.panta redakciju. Pieņemts.

I.Bišers. 16. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 19. pantu, kuru komisija ierosina izteikt jaunā redakcijā un pati, protams, atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 19. panta pirmās un otrās daļas redakcijai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

I.Bišers. Atbildīgā komisija ir iesniegusi arī 17. priekšlikumu par 20. pantu, kurā ierosina aizstāt 20. panta pirmajā daļā atsevišķus vārdus.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē 20. panta redakciju. Pieņemts.

I.Bišers. Nākošais ir Juridiskā biroja priekšlikums nr. 18 par 27. pantu, kur Juridiskais birojs ierosina izteikt panta otro daļu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu un izteikusi pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 27. panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas redakcijai. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir atbildīgās komisijas priekšlikums nr. 19 par 35. pantu. Komisija pati ir atbalstījusi un izteikusi visu 35. pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 35. panta - “Nodrošinātā prasījuma cesija” - redakcijai. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 20. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 37. panta trešās daļas 1. punktā dažus vārdus. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi un līdz ar to izteikusi 37. pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē 37. panta redakciju. Pieņemts.

I.Bišers. 21. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kura ierosina 48. panta otro daļu izteikt šādā redakcijā. Pati viņa to, protams, ir atbalstījusi un līdz ar to izteikusi 48. pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 48. panta - “Komercķīļas tiesības izbeigšanās” - pirmās, otrās un trešās daļas redakcijai. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 22. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ierosina izslēgt pārejas noteikumu 1. punktu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi un izteikusi pārejas noteikumus jaunā redakcijā, kas sastāv tikai no viena punkta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta pārejas noteikumu tekstam? Pieņemts.

I.Bišers. 23. un pēdējais priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ierosina, ka šis likums stāsies spēkā 1999. gada 1. martā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par likuma spēkā stāšanās laiku? Pieņemts.

I.Bišers. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un es lūdzu Saeimu apstiprināt minēto likumu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Administratīvi teritoriālās reformas likums”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godāto Prezidij, cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 4769.

Uz trešo lasījumu pavisam iesniegti 19 priekšlikumi, no kuriem piecpadsmit ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kas liecina tikai par to, ka tie ir redakcionālas dabas, un arī pārējie četri ir redakcionāli precizējumi.

Tātad pirmais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kalviņš. Otrais priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir precizējošas dabas, kā jau es minēju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta un piekrīt likumprojekta 1. panta pirmā, otrā un trešā punkta redakcijai. Pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies, Čepāņa kungs!

Trešais priekšlikums ir par 2. pantu, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta likumprojekta 2. panta redakciju. Pieņemts.

J.Kalviņš. Par 3. pantu ir ceturtais priekšlikums, un tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs vēlas runāt par šo priekšlikumu. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es nezinu, kā šeit likuma izstrādātājiem ir ar šo koncepciju, vai tā ir parādījusies pēc otrā lasījuma uz trešo vai nav, bet vairāk gan izskatās, ka šādas koncepcijas attiecībā uz administratīvi teritoriālo reformu nav, ka tā vēl šobrīd nav radīta. Par to liecina arī šā 3. panta redakcija, kura tiek piedāvāta un kurā ir teikts, ka šis likums nosaka, kādas administratīvās teritorijas ir izveidojamas, realizējot reformu. Tomēr, izlasot šo likumprojektu, mēs redzam, ka šis likums to patiesībā nenosaka. Līdz ar to šeit jau pašā likumā veidojas pretruna.

Mēs varam atbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu, bet varam arī neatbalstīt. Tas nebūtu pat tik būtiski, tas acīmredzot nebūtu balsošanas vērts, bet skaidrs ir tikai tas, ka šā likuma 3. pants ir pretrunā ar pārējo likumprojekta tekstu, un, protams, tā ir vairākuma griba. Tādā gadījumā šeit var pieņemt arī likumu, kurš ir pretrunīgs, bet es tomēr domāju, ka šeit šīs pretrunas būtu izlīdzināmas, jo viena no iespējām tomēr būtu tāda, ka komisija šo likumprojektu paņem atpakaļ, lai šīs pretrunas izlabotu un lai tās šeit neparādās, jo es pieņemu to, ka šī te vispārējā vairākuma griba šo likumprojektu vienā vai otrā veidā “dabūt cauri”. Labāk būtu tomēr tās pretrunas no šā likumprojekta iztīrīt.

Un vēl par pašu šā likumprojekta koncepciju un par tām principāli nepieņemamajām lietām, kuras šeit ir mēģināts iestrādāt. Par tām acīmredzot būtu vietā runāt kaut kad mazliet vēlāk, bet es domāju... mans viedoklis tomēr joprojām ir un paliek tāds, ka šāds likumprojekts mums kopumā nav vajadzīgs, kurš diktētu, uzspiestu pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Kalviņa kungs.

J.Kalviņš. Cienījamie kolēģi, tieši tāpēc jau Juridiskais birojs ir iesniedzis savus priekšlikumus, lai novērstu pretrunas, un tas tiek arī darīts. Komisijā šis jautājums tika izdiskutēts, un komisija to ir atbalstījusi, tāpēc es domāju, ka šeit nav jēgas vienkārši vairs par to strīdēties.

Sēdes vadītājs. Vai kāds pieprasa balsojumu par 3. panta redakciju? Čerāna kungs, jūs arī ne? Nē. Pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies.

Piektais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par piekto priekšlikumu.

J.Kalviņš. Vēl par šo pantu ir trīs Juridiskā biroja priekšlikumi - sestais, septītais un astotais, kurus komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 5. panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk par otro nodaļu ir devītais priekšlikums, ko ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un, protams, pati komisija to ir arī atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs atkal vēlas runāt. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Tas, protams, ir ļoti labi, ka atbildīgā komisija ir sapratusi, ka viņai no 6. panta trešās daļas ir jāizslēdz vārdi “laika posmā līdz 2004. gada 30. novembrim”. Dīvainākā lieta, protams, ir tā, ka šī komisija nav sapratusi, ka viņai šie vārdi būtu jāizslēdz no visa šā panta, lai likumā neparādītos konkrēts termiņš, līdz kuram būtu apvienojamas visas šīs pašvaldības piespiedu kārtā. Jo kas notiks tajā gadījumā, ja šis 2004. gada 30. novembris pietuvosies, bet laiks rit ļoti ātri, un arī šie gadi aizies ļoti ātri, un tad būs kāda tāda situācija, ka likums diktēs to, lai pašvaldības tiek apvienotas piespiedu kārtā. Es domāju, ka tas nav tas, ko pašvaldību vairākums šobrīd mūsu valstī uzskata par nepieciešamu, un tas nav arī tas, ko cilvēki mūsu valstī šobrīd uzskata par nepieciešamu, jo mēs ļoti labi zinām, kas notiks ar šo pašvaldību apvienošanās rezultātā, kādas būs iespējas šīm pašvaldībām sniegt pakalpojumus cilvēkiem un ar kādām grūtībām cilvēkiem būs jāsaskaras, teiksim, kaut vai vienkārši lai nokļūtu līdz šīm pašvaldībām. Jo ir ļoti maz ticams, ka līdz 2004. gadam šī ekonomiskā situācija mūsu valstī būs uzlabojusies tiktāl, ka pagastā katrs cilvēks varēs iegādāties mašīnu, ar kuru tad nu varēs aizbraukt līdz šā pagasta centram neatkarīgi no tā, cik tuvu vai tālu tas patiesībā atrodas.

Es, protams, gribētu novēlēt mūsu valstij šādu attīstību, bet domāju, ka pat visoptimistiskākajos sapņos nevienam nerādās šāda situācija, jo tā vienkārši nav reāla, jo mēs redzam, ka situācija vēršas pavisam uz otru pusi, un tāpēc šeit šādu termiņu ierakstīšana, manuprāt, ir nepamatota.

Veicot šo piespiedu administratīvo reformu, netiek risināts jautājums par to, kas notiks, teiksim, ar cilvēku īpašumu pārreģistrāciju, un kas par to maksās. Šeit vēl kaut kur tiks meklēta nauda acīmredzot tam, lai šīs apvienotās pašvaldības varētu savas funkcijas uzturēt; nāksies kaut kur piemest klāt šo naudiņu, lai pēc apvienošanās iedotu “konfektīti” šīm pašvaldībām, lai šo “burkānu” iedotu, bet no kurienes tiks segti šie pārējie izdevumi - par to absolūti nemaz nav domāts, un tāpēc, manuprāt, šajā 6. pantā vispār šie vārdi būtu izslēdzami, bet konkrēti šajā situācijā es domāju, ka atbildīgās komisijas priekšlikums ir jāatbalsta tāds, kāds tas šobrīd ir, taču kopumā ir jābalso pret visu šo likumprojektu, jo tāds, kāds šis likumprojekts ir šobrīd, kad, pirmkārt, nav skaidras koncepcijas, un, otrkārt, kad tiek paredzēta šī piespiedu administratīvi teritoriālā reforma... Šāds likums nav atbalstāms! Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kalviņa kungs.

J.Kalviņš. Paldies kolēģim par vērtējumu! Vēlreiz uzsvēršu tikai to, ka par šo likumprojektu tika ļoti daudz diskutēts gan ar pašvaldībām, gan Latvijas Pašvaldību savienību. Īpaši gribu akcentēt to, ka šeit nav nekāda piespiedu mehānisma, lai kaut kādā veidā piespiestu apvienoties. Process Latvijā jau notiek, bet mēs ar savu likumdošanu vienkārši netiekam šim procesam līdzi. Es gribētu lūgt kolēģus atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kolēģiem ir iebildumi pret likumprojekta 6. panta redakciju? Nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk. Desmitais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 10. priekšlikumu.

J.Kalviņš. Arī vienpadsmitais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti akceptē likumprojekta 8. panta redakciju. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk. Par 9. pantu ir divi Bunkša kunga priekšlikumi, kuri arī ir precizējošas dabas, jo tiek izvirzīti saistībā ar Ministru kabineta noteikumiem. Ir lūgums kolēģiem to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 9. panta pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk. Par 10. pantu ir divi priekšlikumi - 14. un 15. priekšlikums. Pirmo no tiem ir iesniedzis Juridiskais birojs, un atbildīgā komisija to ir atbalstījusi. Atbildīgā komisija ir sagatavojusi 15. priekšlikumu, kuru, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē likumprojekta 10. panta pirmās un otrās daļas redakciju? Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk. 16. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta 11. panta redakciju? Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk. Par 14. pantu ir 17. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 14. panta redakcijai?

J.Kalviņš. Tālāk. Par 15. pantu ir 18. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē likumprojekta 15. panta redakciju. Pieņemts.

J.Kalviņš. Un visbeidzot ir 19. priekšlikums. Arī tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 16. panta redakcijai. Pieņemts.

J.Kalviņš. Lūdzu kolēģus nobalsot par šī likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Atvainojiet, kolēģi, atvainojiet...

Deputāts Veldre vēlas runāt pirms galīgās balsošanas. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Nav paredzēts!”) Kolēģi, jūs zināt, ka daudzi mūsu kolēģi Kārtības rulli tā arī nav apguvuši trīs gadu laikā.

Lūdzu, Veldres kungs!

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Ļoti cienījamās dāmas un augsti godātie kungi! Katra Saeima ieiet vēsturē ar saviem lēmumiem. Es gribu pateikt, ka man, piemēram, sāp sirds par to slikto, ko ir izdarījusi 6.Saeima. Atcerēsimies lēmumu, kuru pieņēmām pagājušajā gadā! Es toreiz Saeimā vēl nestrādāju. Tika pieņemts lēmums - likvidēt vēlētas rajonu padomes. Un kas ir sanācis? Tagad ir sanācis tā, ka Latvija neiekļūs Eiropas Savienībā, pat ja ļoti gribētu. Tādēļ, ka nav vēlētu rajonu padomju, bet ir deleģētas rajonu padomes. Arī šis likums - Administratīvi teritoriālās reformas likums - parāda, ka absolūti nemaz neievērojam mūsu valsts iedzīvotāju intereses. Ko dos apvienošana lielpagastos? Kā es jau iepriekš teicu, Alūksnes rajonā ir paredzēti pieci lielpagasti. Kas līdz ar to iznāk? Pakalpojumi, skolas, medicīnas iestādes attālināsies no iedzīvotājiem - pat līdz 40 kilometriem. Vai tas ir normāli? Mēs atceramies, ka brīvās Latvijas laikā normāli bija tad, ja ārsts, skola, pienotava vai krejotava atradās 5 vai 6 kilometru attālumā. Mēs redzam, ka pašlaik speciāli tiek darīts viss, lai iznīcinātu laukus. Un, ja iznīcinās laukus, tiks iznīcināta arī latviešu tauta.

Šajā sakarā es gribu pateikt, ka tas viss praktiski sākās tad, kad pie valdīšanas nāca premjers Šķēle. Es gribu pateikt to, ka tie bija viņa muļķīgie lēmumi, ka jābūt tikai divām trim slimnīcām Latvijā. Un Alūksnē likvidēja Apes slimnīcu, Liepnas slimnīcu, un daudzkārt pasliktinājās iedzīvotāju medicīniskā aprūpe. Vistrakāk bija ar skolām. Šķēle gribēja pieņemt lēmumu (tas neizdevās), ka klase var būt tikai tur, kur ir 15 skolēni. Ja būtu pieņemts tāds likums, tad Alūksnes rajonā būtu tikai divas skolas ar pilnu klašu komplektu - Alūksnē un Apē. Pašlaik mūsu pieeja ir ļoti vieglprātīga. Jūs zināt, ka bija aptauja Talsu rajonā un citur. Iedzīvotāji noraida administratīvi teritoriālo reformu, jo tā nav iedzīvotāju interesēs. Nekādi ekonomiskie aprēķini nav paredzēti.

Tālāk. Notiek vardarbīga sadzīšana lielpagastos...

Sēdes vadītājs. Veldres kungs! Vai nu runājiet par lietu, vai pārtrauciet savu uzstāšanos!

U.Veldre. Es par lietu runāju. Ja jūs gribat runāt, lūdzu, pierakstieties debatēs. Nepārtrauciet, lūdzu! Šeit nav Centrālkomitejas plēnums. Un šajā sakarā...

Sēdes vadītājs. Tieši tādēļ, ka te nav Centrālkomitejas plēnums, lūdzu, izslēdziet mikrofonu.

U.Veldre. Lūdzu, nepārtrauciet mani.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 8, atturas - 4. Likums pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies. Mana sirds tagad ir ļoti priecīga. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Likums par īres valdēm”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ziņos Normunds Pēterkops.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu nr.4770. Tas ir likumprojekts “Ziņojums par īres valdēm”, kurš ir sagatavots izskatīšanai trešajā lasījumā.

1.priekšlikums. To ir iesniegusi Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija to ir noraidījusi. Noraidījusi pamatoti, tāpēc ka mēs pagājušajā nedēļā jau pieņēmām grozījumus likumā “Par tiesu varu”. Pieņemtās izmaiņas nosaka to, ka īrestiesa ir tiesu sistēmai piederīga iestāde.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 1.panta redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops. 2.priekšlikums. To iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

N.Pēterkops. 3.priekšlikums. To iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 4.panta redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops. 4.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, - izteikt 5.panta otro daļu šādi... Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 5.panta redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops. 5.priekšlikums. Iesniegusi Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija to ir izvērtējusi un atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē likumprojekta 7.panta redakciju. Pieņemts.

N.Pēterkops. 6.priekšlikums ir par 8.pantu. Iesniegusi Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija atbalsta iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē likumprojekta 8.panta redakciju. Pieņemts.

N.Pēterkops. 7.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir precizējusi 10.pantu, uzlabojusi tā redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt.

N.Pēterkops. 8., 9., 10. un 11.priekšlikums, ko iesniegusi Juridiskā komisija, ir par 11.panta daļām. Un 12.priekšlikums, ko iesniegusi Juridiskā komisija, - izslēgt 11.panta 3.punktu.

Tātad 8., 9., 10. un 11.priekšlikumu atbildīgā komisija atbalsta. 12.priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par pieciem priekšlikumiem, kas iesniegti par 11.pantu, un līdz ar to akceptē 11.panta redakciju, tādu, kādu to ir atbalstījusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. Paldies.

13.priekšlikums, ko iesniegusi Juridiskā komisija, - izslēgt 13.panta pirmajā daļā vārdus “vienādā skaitā”. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un akceptē 13.panta redakciju. Pieņemts.

N.Pēterkops. 14.priekšlikums, ko iesniegusi Juridiskā komisija, atbildīgajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta un akceptē 14.panta redakciju. Pieņemts.

N.Pēterkops. 15.priekšlikums. Atbildīgā komisija aizstāj 16.panta trešajā daļā vārdu “tā” ar vārdiem “īrestiesas priekšsēdētāja”. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 16.panta pirmās, otrās un trešās daļas redakciju. Pieņemts.

N.Pēterkops. 16.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija neatbalsta.

17.priekšlikumu, kas ir par šo pašu 19.pantu, iesniegusi atbildīgā komisija, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta trešās nodaļas “Īrestiesas kompetence” 19.panta redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops. 18.priekšlikums. Atbildīgā komisija aizstāj 20.pantā vārdu “namīpašuma” ar vārdu “dzīvojamās mājas”. Atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē 20.panta redakciju. Pieņemts.

N.Pēterkops. 19.priekšlikums. Juridiskā komisija piedāvā aizstāt 32.pantā vārdus “mierizlīgumu” ar vārdu “izlīgumu”. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. 20. un 21.priekšlikums ir par likumprojekta 38.pantu. Atbildīgā komisija atbalsta abus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 20. un 21.priekšlikumu un līdz ar to akceptē likumprojekta 38.panta redakciju. Pieņemts.

N.Pēterkops. 22.priekšlikums. To sagatavojusi atbildīgā komisija. Precizējusi 41.panta pirmo daļu - pēc vārda “pieņem” to papildinājusi ar vārdiem “atsevišķu rakstveida”. Papildināt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 41.panta redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops. 23.priekšlikums. Atbildīgā komisija papildina 42.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 42.panta redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops. 24.priekšlikums, ko ir sagatavojusi atbildīgā komisija, -izteikt 43.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 43.panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops. 25.priekšlikums ir par 44.pantu. Iesniegusi Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 25.priekšlikumu.

N.Pēterkops. 26.priekšlikums. To iesniegusi Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija atbalsta iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta un līdz ar to akceptē 44.panta pirmās un otrās daļas redakciju. Pieņemts.

N.Pēterkops. 27.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izslēgt 45.pantā vārdus “vai nav iesniegts prasības pieteikums”. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 45.panta redakciju. Pieņemts.

N.Pēterkops. 28. un 29.priekšlikums ir Juridiskā biroja iesniegtie priekšlikumi - ir uzlabota un precizēta 47.panta pirmā un otrā daļa. Atbildīgā komisija izvērtēja un atbalstīja iesniegtos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 47.panta pirmās un otrās daļas redakciju. Pieņemts.

N.Pēterkops. 30., 31., 32.priekšlikums. Iesniegusi Juridiskā komisija un Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi iesniegtos priekšlikumus, un līdz ar to būtībā ir uzlabota 48.panta pirmā, otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē likumprojekta 48.panta redakciju. Pieņemts.

N.Pēterkops. 33.priekšlikums. Šo priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta 49.panta redakciju. Pieņemts.

N.Pēterkops. 34.priekšlikums. Juridiskais birojs piedāvā aizstāt 51.pantā vārdus “pašvaldības” ar vārdiem “attiecīgās pašvaldības”. Atbildīgā komisija atbalsta iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 51.panta redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops. 31.priekšlikums. Šo priekšlikumu iesniegusi Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija atbalsta Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu par pārejas noteikumu 1.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt likumprojekta pārejas noteikumu 1., 2. un 3.punkta redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops. Lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Otrreizēja caurlūkošana.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ludmila Kuprijanova. Lūdzu!

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.4774.

1. - Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 2. arī ir Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 3. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse vēlas runāt par šo priekšlikumu.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es vēlētos, lai jūs tomēr uzmanīgāk ieskatītos šajā Labklājības ministrijas priekšlikumā, jo šis priekšlikums ir radies tagad. Tad, kad mēs apspriedām pagājušajā reizē Pensiju likuma grozījumus, Labklājības ministrijai nekādu iebildumu pret to, ka indeksācijā nāk klāt vēl papildu summa par tiem darba gadiem, kas nostrādāti virs 35, nebija. Tātad šeit šis jautājums kārtējo reizi ir svītrots.

Mani pārsteidza arī Sociālo un darba lietu komisija, kura tik vienkārši ir atteikusies pati no sava izstrādātā priekšlikuma, kas savā laikā tika pieņemts, vienojoties arī ar arodbiedrībām.

Es ceru, ka arī Leiškalna kungs, kurš bija viens no aktīvākajiem Pensiju likuma grozījumu iesniedzējiem un debatētājiem pirms vēlēšanām, arī šeit iesaistīsies šajā sarunā. Es aicinu deputātus tomēr noraidīt šo Labklājības ministrijas priekšlikumu un palikt pie tā, kas ir bijis, it īpaši, ņemot vērā to, ka daudziem pensionāriem tika teikts, ka indeksācijas rezultāta pensija pamazām tiks pielīdzināta trijām minimālajām algām un ka tur jau būs tas skaitlis.

Tagad zinām to, kas šobrīd ir noticis, - vidējais indeksācijas lielums būs 1,80, tas ir, nevis katram, bet vidējais. Tātad būs arī tādi, kuriem būs tikai kaut kādi santīmi, ja reiz vidējais ir 1,80. Mēs kārtējo reizi veidojam arvien lielāku atstarpi starp cilvēkiem ar mazām un lielām pensijām. Tad, ja mēs atstātu vismaz šos darba gadus, kas ir ilgāk nostrādāti, tad vismaz kaut daļēji - par to es jau agrāk esmu runājusi - mēs mēģinātu ieviest zināmu sociālo taisnīgumu, ja mēs varam šos vārdus vispār lietot, šobrīd runājot par pensijām un par to indeksēšanu. Tāpēc es aicinu deputātus neatbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu, bet paturēt spēkā iepriekšējā reizē pieņemto redakciju, pret kuru zālē, starp citu, nebija nekādu kardinālu iebildumu.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Labdien, cienījamie deputāti! Godājamais Prezidij! Es vēlētos, lai jūs tomēr ļoti uzmanīgi izvērtētu šo priekšlikumu un tā būtību. Tātad trešajā lasījumā nobalsotajā redakcijā bija teikts: “...atbilstoši budžeta iespējām”. Pašreizējās sociālās apdrošināšanas budžeta iespējas ir vairāk nekā draudīgas. Es pateikšu - kāpēc.

Augustā sociālā apdrošināšanas budžeta izdevumi par 2 miljoniem latu pārsniedza ieņēmumus.

Šāgada septembrī izdevumi par 4 miljoniem pārsniedza ieņēmumus.

Skatoties prognozi, kā samazinās sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi, es atgādinu, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas iekasē Valsts ieņēmumu dienests, nevis Labklājības ministrija, kurai kāds tūlīt sāks pārmest par sliktu darbu. Mēs faktiski varētu apdraudēt jebkuru indeksāciju.

Tādēļ Labklājības ministrija, ļoti rūpīgi izvērtējusi visas iepriekšējās deputātu diskusijas, kuri teica, ka ir jāatdod zināma parāda daļa tiem, kuri ir vecāki par 80 gadiem, un šādu cilvēku skaits ir 50 264 -, piedāvāja kompromisa variantu: mēs paātrinām straujāk pensiju indeksāciju tiem, kuri ir vecāki par 80 gadiem un atsakāmies no šīs sakramentālās tēzes “atbilstoši budžeta iespējām”. Tādēļ es aicinu šobrīd pieļaut šo kompromisu, kas ir ārkārtīgi nepieciešams, lai mēs vispār varētu pildīt visu politiķu solījumus par stabilu pensijas paaugstinājumu.

Ministrijas pozīcija ir ļoti vienkārša - labāk korekti pildīt likumu, nevis dot solījumus, kuru izpilde ir apšaubāma pat vistuvākajā nākotnē. Tādēļ es aicinu jūs vienkārši atbalstīt šobrīd komisijas un Labklājības ministrijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse. Otro reizi.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es tā arī no Makarova kunga nesapratu, cik lielu summu viņš prasa un ko tā apdraud. Taču šoreiz es no tribīnes gribu uzdot to jautājumu, ko man televīzijā, pārtraucot mūsu raidījumu divas minūtes ātrāk, neļāva uzdot Jurdža kungam un ko es viņam tomēr uzdevu jau bez kameras un mikrofona.

Jurdža kungs, kur ir noguldīti 56 miljoni? Uz to jūs man atbildējāt... 56 miljoni līdz šim brīdim, jo indeksācija vēl, Leiškalna kungs, nav sākusies, vajag mācēt rēķināt! Jūs man atbildējāt: “Valsts kasē uz 4%”. Cik liela summa tā ir? Kur tā ir izmantota un kā tālāk tiek plānots to izmantot? Cik liela summa paliks pēc indeksācijas? Kas to ir noteicis, kur šī nauda atrodas un kā tā tiks tālāk izmantota?

Man jau apnicis visu laiku klausīties, ka sociālajā budžetā nav naudas, ka visu laiku jums kaut kā pietrūkst, bet tanī pašā laikā, tiklīdz ir runa par bērnu pabalstiem, skan apgalvojumi, ka mēs apdraudam budžetu, tiklīdz ir runa, ka vajag iedot kaut ko vairāk vecam pensionāram, mēs atkal apdraudot budžetu. Tiklīdz mēs runājam, ka varētu nodibināt kaut nelielu sociālo taisnīgumu, iedodot mazlietiņ vairāk tam, kurš ir vairāk strādājis, tā mēs atkal apdraudam sociālo budžetu. Vai jūs ar saviem 4% sociālo budžetu neapdraudat?

Sēdes vadītājs. Andris Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Sociālajā budžetā nekad nebūs naudas, ja būs tik liels birokrātiskais aparāts, kādu uztur Labklājības ministrija un valsts kopumā, ja tā visur tērēs tik daudz naudas. Jābūt kaut kādam taupības režīmam, kaut kādai sabalansētībai!

Tāpēc šoreiz es pilnīgi atbalstu to, ko teica deputāte Kreituse, bet es neatbalstu Labklājības ministriju. Vai Labklājības ministrija ir spējīga? Viss šis laiks, neatkarības gadi, parāda, ka tā nav spējīga, nu tad nevajag, Makarova kungs, jums vadīt Labklājības ministriju! Vajag vienreiz pašam būt stingram un atkāpties! Protams, jūs to nevarat izdarīt. Te vienreiz gan it kā solījāt... Un ir jāsamazina gan Labklājības ministrijas birokrātiskais aparāts, gan visā valstī kopumā.

Paskatieties, kā visur naudu šķiež! Visās vietās! Noteikti ir jādomā gan par invalīdiem, gan par pensionāriem. Nevar taču būt tā, ka cilvēks ir nostrādājis, vienalga, kurā laikā, bet Latvijā 35 gadus un viņa pensija joprojām ir 38 vai 40 latu. Tajā pašā laikā mēs neredzam, cik lielas algas ir citiem un kādas pensijas ir!

Es te domāju, kaut vai to pašu Latvijas Privatizācijas aģentūru, kur alga ir no 1600 līdz 1800 latu mēnesī. Vajag pieņemt kaut kādu lēmumu, ka alga tiem, kas strādā, nedrīkst būt lielāka par 500 latiem, bet mazākā pensija drīkst būt 83 lati, kāds ir noteikts iztikas minimums.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova. Cienījamie kolēģi! Gribu vērst jūsu uzmanību šodien nevis uz motivāciju, pat ne uz to, kas notiek ar naudu sociālajā budžetā, bet gribu atgādināt, ka vēl pirms mēneša mums bija iespēja pieņemt šo likumu ar kompleksēto indeksācijas formulu. Runa ir par komisijas priekšlikumu par diviem algas minimumiem un pēcatmaksu. Likums būtu stājies spēkā, un jau šobrīd novembra indeksācijā šī kompleksētā indeksācija notiktu. Emociju dēļ to iebalsoja ar lielu prieku, bet pēc tam atmeta atpakaļ.

Pie kā mēs šodien esam palikuši? Mēs esam palikuši pie tā, ka indeksācija novembrī vairs nebūs kompleksēta. Mēs esam palikuši pie tā, ka komisija, profesionāļi, ir spiesta piekrist, ka šajā budžeta situācijā mums būtu jāatstāj kaut kas arī indeksācijai, tad vismaz šie īpaši vecie cilvēki... Citādi mēs šobrīd riskējam ar naudām, paturot pilnu formulu otrajā lasījumā. Tagad mūs aicina atkal nobalsot tā, kā ir. Ko mēs gribam sagaidīt, vai to, lai mēs “izgāžam” vispār šo likumu un lai tas paliek tāds, kāds tagad ir tā teksts, ka visiem būs jāatmaksā?

Vai jūs ar šiem balsojumiem gribat panākt, lai tie strādājošie jau šobrīd apmaksātu vēl pirms pārrēķina? Pirms mēneša es jums jau teicu, ka notiks tas, no kā es baidos, - no nepārdomātiem balsojumiem, no tā, ka mēs nepieņemsim šo likumu, un to atsvieda atpakaļ, jo šobrīd pat atkārtoti... Vai mēs to vispār nepieņemsim šodien? Vai to jūs visi gribat? Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Labklājības ministrijas priekšlikumu nr. 3, kuru komisija ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 9, atturas - 4. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 4.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums par apgādnieka zaudējumu, par to, ko mēs šeit faktiski jau atbalstījām. Komisija arī atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret komisijas atzinumu par 4.priekšlikumu. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 5., 6. un 7. priekšlikums ir tapis sakarā ar šo strādājošo atmaksām.

5. priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas bija jau arī pagājušajā reizē. Īsi atgādinu: līdz divām minimālajām algām pēc tam nav jāatmaksā visa atlikušā mūža garumā.

6.priekšlikums ir absolūti jauns Labklājības ministrijas priekšlikums, kas pēc būtības ir šāds. Ja cilvēks lūdz pārpiešķirt no jauna viņam pensiju, viņam šo “G” koeficientu varētu neņemt no reāli palikušajiem gadiem, bet gan ņemt it kā no tā momenta, kad viņam tika piešķirta vecā pensija. Rupji runājot, tas ir tā: Ja 60 gadu vecumā viņam tika piešķirta pensija, tad tagad - 63 gados viņš pieprasīs to no jauna un viņam skaitīs “G” no 60 gadiem. Protams, tas samazina pārpiešķiršanas summu.

Nākamais priekšlikums ir deputāta Jurdža priekšlikums, kas pēc savas būtības atkārto pagājušajā reizē Labklājības ministrijas piedāvāto priekšlikumu, respektīvi, ka būs jāatmaksā no pirmā pārpiešķirtā lata, un arī visa mūža garumā.

Komisija vērtēja tā un citādi, bet tomēr palika pie tā, ka viņa atbalsta savu priekšlikumu, kas jums tabulā ir uzrādīts. Tādēļ es aicinu jūs komisijas vārdā atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu nr. 5.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 5.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

Debatēs neviens par šo jautājumu pieteicies nebija. Deputāti tātad akceptē Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu - papildināt pārejas noteikumu 16.punktu ar 12.apakšpunktu šādā redakcijā. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 6. un 7.priekšlikums būtībā nav balsojams, jo tie ir par to pašu.

8.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums par likuma stāšanos spēkā. Tas ir loģiski, ja stājas spēkā ar 1.janvāri, jo tā ir arī apgādnieka zaudējuma gadījumā... Tas viss ir jāparedz jaunā budžeta grozījumos. To komisija, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē.

L.Kuprijanova. Līdz ar to mēs likumprojektu esam izskatījuši. Es lūdzu Saeimu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 7. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Likums par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”. Pirmais lasījums.

Sēdes vadītājs. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Spēkā esošā likuma “Par preču zīmēm” aizstāšanai sagatavots likumprojekts “Likums par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”, lai izpildītu Pasaules tirdzniecības organizācijas vienošanās par intelektuālā īpašuma tiesībām saistībā ar tirdzniecību prasības. Likumprojekts ietver ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. Projekts tieši atveido Eiropas Padomes noteikumus, it īpaši attiecībā uz preču zīmju reģistrācijas priekšnoteikumiem, iegūto izņēmuma tiesību raksturu, preču zīmju izmantošanu un to darbības pārtraukšanu. Salīdzinājumā ar spēkā esošo likumu, likumprojekts detalizēti ievēro starptautisko vienošanos noteikumus. Pie tam es gribu atzīmēt, ka likuma īstenošanai nav nepieciešami valsts budžeta līdzekļi. Es aicinu balsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 3. Pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

Dz.Ābiķis. Līdz 3.novembrim... Līdz 2.novembrim lūdzu iesniegt priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Tālāk. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas likuma “Par autortiesībām un blakustiesībām” spēka atjaunošanu”. Pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Ievērojot to, ka līdz 6.Saeimas darbības beigām nav vairs iespējams pieņemt likumprojektu par autortiesībām un blakustiesībām, kā arī to, ka Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi zaudēs savu spēku līdz ar jaunās Saeimas sanākšanu, autortiesību un blakustiesību jomā valstī iestātos likumdošanas vakuums. Šāds stāvoklis nav pieļaujams, tāpēc komisija ir sagatavojusi likumprojektu par Latvijas Republikas likuma “Par autortiesībām un blakustiesībām” spēka atjaunošanu. Tā pieņemšana atjaunotu likuma “Par autortiesībām un blakustiesībām” darbību, un nākamajai Saeimai būtu iespēja kvalitatīvi sagatavot un pieņemt jaunu likumu par autortiesībām un blakustiesībām. Es gribu piezīmēt, ka desmit deputāti ir iesnieguši priekšlikumu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tāds desmit deputātu iesniegums Prezidijā ir. Lūdzu, vispirms izlemsim jautājumu par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 3, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Dz.Ābiķis. Aicinu balsot pirmajā lasījumā par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu lūgt vismaz no atbildīgā referenta nelielus paskaidrojumus par šo likumprojektu. Jo, ja zaudē spēku šie Ministru kabineta pieņemtie noteikumi, līdz ar to automātiski atgūst spēku tie dokumenti, kuri ar šiem Ministru kabineta noteikumiem bija pasludināti par spēkā neesošiem. Tātad faktiski ir tā: ja zaudē spēku norma par to, ka cits likums ir zaudējis spēku, tad līdz ar to šis spēku zaudējušais likums automātiski šo savu spēku atjauno. Un līdz ar to mums vispār nav nepieciešamības pieņemt šādu likumprojektu. Es nedomāju, ka būs kaut kas slikts, ja mēs šādu likumprojektu pieņemsim, taču jautājums ir par to, lai šeit strādātu tiešām precīzi no juridiskā viedokļa un nesāktu veidot mums kārtējos likumdošanas “kāpostus”, kādi bieži vien ir izveidoti ar Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtiem noteikumiem. Es domāju, ka sen bija laiks mums, deputātiem, pašiem atteikties no Satversmes 81.panta, lai šeit šāda veida pārpratumi nerastos. Jo šeit tiešām ir iespējami dažādi tulkojumi. Un es tiešām būtu priecīgs, ja juristi šeit nāktu un kompetenti izskaidrotu. Bet vienu es varu pateikt pilnīgi skaidri - ka ir, lūk, šis princips: ja kaut kādi noteikumi vai kaut kāds normatīvais dokuments spēku zaudē un ja šajā dokumentā ir norma par to, ka spēku zaudē cits dokuments, tas nozīmē, ka tad šis pirmais, iepriekšējais dokuments faktiski savu spēku atjauno. Šeit būtu šis jautājums vismaz jāprecizē.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es negribētu apstrīdēt, ka Čerāna kungs ir liels speciālists jautājumos par “kāpostiem”, ko viņš te savā runā pieminēja, bet diemžēl par juridiskām lietām viņam acīmredzot zināšanu pietrūkst. Juridiskās zinātnes atzīst: ja likums vienreiz ir atzīts par spēku zaudējušu, tad tas savu spēku automātiski atjaunot nekādi nevar, tad ir nepieciešama jauna likuma pieņemšana. Jo citādi iznāk tā: ja mēs, teiksim, ar kādu likumu esam kādu citu likumu atzinuši 1991.gadā par spēku zaudējušu un, ja pēc pieciem gadiem mēs atzīsim 1991.gadā pieņemto likumu par spēku zaudējušu, tad atjaunosies kaut kāds septiņdesmito gadu Augstākās padomes pieņemtais likums. Nav tas tā, Čerāna kungs! Mums ir šis likums jāpieņem, un nav jārada šeit nevajadzīgas problēmas.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, es domāju, ka Bišera kungs ļoti precīzi izskaidroja situāciju, un es aicinu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Tā kā mēs nobalsojām par steidzamību un faktiski šis ir tehniskas dabas jautājums, lai mums nerastos likumdošanā vienkārši vakuums, es aicinu, ja nav iebildumu, tūlīt nobalsot arī otrajā, galīgajā, lasījumā par likumprojektu “Par likuma “Par autortiesībām un blakustiesībām” spēka atjaunošanu”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti neiebilst pret šo priekšlikumu? Neiebilst. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi. Un paldies Bišera kungam par izpratni.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. Pirmais lasījums. Kas ziņos Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā? Vai ir ziņotājs? Komisijas vārdā - Aristids Lambergs. Lūdzu!

A.J.Lambergs (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Ziņotājs pašreiz nav zālē, tāpēc es atļaušos noziņot. Dokuments nr.4619. Attiecībā uz likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pēdējo lasījumu nav nekādi priekšlikumi saņemti. Līdz ar to lūdzu nobalsot.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, Lamberga kungs, kādi ir apsvērumi par otro lasījumu un priekšlikumu iesniegšanu?

A.J.Lambergs. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 26.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Esam vienojušies.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.4749. Lūdzu šo dokumentu pieņemt steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Sinka. Paldies. Lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts.

J.Sinka. Paldies, dāmas un kungi. Lūdzu to pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā. Te ir tikai četriem pantiem redakcionāli precizējumi, un būtu labi, ja mēs to varētu pieņemt tagad.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst, ja likumu pieņemam otrajā, galīgajā, lasījumā? Un, ja deputāti to atbalsta, vai ir kādam iebildumi pret redakcionālajiem precizējumiem pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā pantā? Iebildumu nav. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret -1, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības nolīgumu par Latvijas Republikas ostu izmantošanu Kazahstānas Republikas kravu apstrādei un transportēšanai”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka.

J.Sinka. Dokuments nr.4705. Ārlietu komisija lūdz arī šo likumprojektu pieņemt steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Sinka. Paldies, dāmas un kungi. Lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

J.Sinka. Paldies. Ir redakcionāli precizējumi 3.pantā, un komisija lūdz pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu pieņemt to arī otrajā lasījumā? Un, ja iebildumu nav, vai piekrītat redakcionālajiem precizējumiem? Piekrītat. Pieņemts. Iebildumu pret otro lasījumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību dzelzceļa transporta jomā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 4751. Ārlietu komisija lūdz arī šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu - likumprojektu atzīt par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Sinka. Paldies. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies deputāti nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

J.Sinka. Paldies. Ārlietu komisija lūdz šo likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā, redakcionāli precizējot 3. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret priekšlikumu pieņemt to otrajā un galīgajā lasījumā? Un, ja tādu iebildumu nav, vai piekrītam redakcionāli precizēt likumprojekta 3. pantu? Iebildumu nav nedz pret vienu, nedz pret otru priekšlikumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - arī nav. Likums pieņemts.

J.Sinka. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi”. Pirmais lasījums.

Komisijas vārdā - Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Strādāsim ar dokumentu nr. 4752. Šo likumprojektu iesaku pieņemt steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs. Izlemsim šo jautājumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Sinka. Paldies. Dāmas un kungi, lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

J.Sinka. Paldies, dāmas un kungi! Lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. Redakcionāli precizējumi skar 3. pantu.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Vai ir iebildumi pret to, ka pieņemam likumu šodien otrajā, galīgajā, lasījumā? Un, ja tādu iebildumu nav, vai piekrītat redakcionāliem precizējumiem likumprojekta 3. pantā? Iebildumu nav nedz pret vienu, nedz pret otru priekšlikumu? Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

J.Sinka. Paldies, dāmas un kungi!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības nolīgumu par tranzīta kārtību”. Pirmais lasījums.

Komisijas vārdā - Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Strādāsim ar dokumentu nr. 4753. Ārlietu komisija ierosina izskatīt steidzamības kārtībā arī šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu - likumprojektu atzīt par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Sinka. Lūdzu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti nav pieteikušies debatēs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

J.Sinka. Paldies. Lūdzu pieņemt to otrajā, galīgajā, lasījumā. Ir redakcionāli precizējumi 2. un 3. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt pieņemt šodien šo likumu pēdējā, galīgajā, lasījumā? Un vai deputāti iebilst pret redakcionālajiem precizējumiem likumprojekta 2. un 3. pantā? Piekrīt. Pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Konfederācijas Federālās padomes nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Lūdzu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Sinka. Lūdzu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

J.Sinka. Lūdzu to pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā, jo nekādu grozījumu nav.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā? Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Un nākamais jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Strādāsim ar dokumentu nr. 4755. Lūdzu šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Sinka. Paldies. Lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

J.Sinka. Paldies. Ārlietu komisija lūdz šo likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā. Ir redakcionāli precizējumi 2. un 3. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā? Un, ja nav, vai piekrītam redakcionāli precizēt 2. un 3. pantu? Iebildumu nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

J.Sinka. Paldies, dāmas un kungi!

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - likumprojekts “Par bezvalstnieku statusu Latvijas Republikā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aigars Jirgens.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 4650 un nr. 4759. Likumprojektu “Par bezvalstnieku statusu Latvijas Republikā” ir iesniedzis Ministru kabinets. Šī likumprojekta mērķis ir noteikt to personu tiesisko statusu, kurām saskaņā ar likumiem nav nevienas valsts piederības. Šis likumprojekts ir izstrādāts saskaņā ar konvenciju par apatrīdisma samazināšanu un konvenciju par bezvalstnieka statusu.

Likumprojektā ir noteikts, kuras personas var pretendēt uz bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā, kādas ir bezvalstnieka tiesības un pienākumi un kādos gadījumos bezvalstnieks var zaudēt savu tiesisko statusu.

Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu, to konceptuāli atbalstīja un aicina Saeimu pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

A.Jirgens. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 2. novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 2. novembris? Nav iebildumu. Pieņemts.

Un pēdējais šīsdienas ārkārtas sēdes darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Repatriācijas likumā”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs pagājušajā sēdē nodevām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai šo likumprojektu, kuru ir izstrādājis Ministru kabinets. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalsta šo likumprojektu un ierosina tā steidzamību. Bez tam šim likumprojektam ir piekrišana arī Saeimas Budžeta un finansu komisijā. Viņi to konceptuāli atbalsta. Šā likuma būtība ir tā, ka šis likums neparedz noteikt attiecīgās kvotas repatriantiem, izmantojot tanī pašā laikā Repatriācijas fonda līdzekļus.

Vispirms es lūgtu nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.G.Vidiņš. Es lūgtu Saeimu nobalsot pirmajā lasījumā par šo likumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Cienījamie kolēģi! Tā kā šis likumprojekts ir ļoti loģisks un es nezinu, vai tur vēl kādi priekšlikumi varētu būt, es aicinu uzreiz pieņemt to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iebilst, ja mēs šo likumprojektu pieņemam otrajā lasījumā šodien? Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Kolēģi, šīsdienas ārkārtas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Pirms sēdes noslēguma un reģistrācijas ir jānoklausās vairāki paziņojumi.

Pirmais. Tūlīt pēc sēdes noslēguma notiks Prezidija un Frakciju padomes sēde Sarkanajā zālē, vienosimies par rītdienas darbu. Tūlīt, tikko slēgsim sēdi.

Antonam Seikstam ir paziņojums par komisijas sēdi.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Lūdzu visus ierasties komisiju ēkas 104. telpā uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Vārds Jurim Kaksītim. Paziņojums par komisijas sēdi.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie Juridiskās komisijas deputāti! Atbilstoši komisijas vakardienas lēmumam notiks pulksten 13.00 sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds Edgaram Bānam. Paziņojums par komisijas sēdi.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Tautsaimniecības komisijas locekļus lūdzu ierasties Tautsaimniecības komisijas telpās uz sēdi, pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītājs. Vārds Ventam Balodim. Paziņojuma tēma nav norādīta.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Budžeta un finansu komisijas locekļus lūdzu pulcēties uz komisijas sēdi Budžeta un finansu komisijas telpās, lai pabeigtu skatīt tos jautājumus, ko nepabeidzām skatīt pirmajā starpbrīdī.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt rezultātus.

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Vladilens Dozorcevs, Jānis Kalviņš, Andrejs Krastiņš, Pēteris Keišs, Inese Birzniece, Leonards Tenis, Viesturs Boka, Ilmārs Bišers, Janīna Kušnere, Māris Vītols, Viesturs Gredzens, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, 21.oktobra ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu. Par nākamo sēdi acīmredzot tūlīt lems Frakciju padome un Prezidijs kopīgi. Es domāju, ka rīt būtu jāstrādā, Vidiņa kungs... Vai jūs piekrītat tam? Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute