Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1998.gada rudens sesiju un 20.augusta sēdi.

Pirms sākam izskatīt akceptēto darba kārtību, izskatīsim vairākus priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā.

Juridiskā komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izdarīt šīsdienas sēdes darba kārtībā grozījumus - 50. punktu (likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” otrajā lasījumā) iekļaut darba kārtībā tūdaļ pēc ceturtās sadaļas kā pirmo punktu piektajā sadaļā.

Vai kāds no deputātiem vēlas par šo jautājumu runāt “par” vai “pret”? Vai deputātiem ir iebildumi? Runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Esam vienojušies.

Pieci deputāti saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu lūdz pārcelt darba kārtības 51.punkta (likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”) izskatīšanu tūlīt pēc darba kārtības pirmās sadaļas “Prezidija ziņojumi”.

Vai kāds vēlas par šo priekšlikumu runāt “par” vai “pret”? Vai deputātiem ir iebildumi? Paldies. Runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu nav.

Godātie kolēģi! Nākamais ir līdzīgs - arī tas ir piecu deputātu iesniegts priekšlikums, kuri lūdz likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” izskatīt pēc darba kārtības 21.punkta.

Godātie kolēģi, mēs par to jau esam vienojušies. Līdz ar to tas arī ir akceptēts.

Pieci deputāti lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas - likumprojektu “Iedzīvotāju reģistra likums” (darba kārtības 33.punkts) izskatīt pēc darba kārtības 30.punkta, tātad pārcelt par divām pozīcijām uz augšu. Tātad ierosina 33.punktu izskatīt pēc 30. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas par šo jautājumu runāt? Iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Esam par to vienojušies.

Pieci deputāti ierosina Saeimas Prezidijam ziņot par Saeimas deputātu patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par valsts intervenci labības tirgū”, iekļaut to šīsdienas sēdes darba kārtībā kā pēdējo darba kārtības jautājumu sadaļā “Prezidija ziņojumi”. Tātad ir jauns priekšlikums. Par to vēlas runāt deputāts Roberts Dilba. Lūdzu!

R.Dilba (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Laika apstākļi ir ļoti nelabvēlīgi graudu audzētājiem. Jau ir skaidri redzams, ka ir un būs milzīgi zudumi šogad graudu ievākšanā un faktiski draud pārtikas graudu trūkums mūsu valstī. Valdības izsludinātie noteikumi par intervences pasākumiem graudu tirgū ar 1.oktobri diemžēl nav devuši vajadzīgo efektivitāti. Graudu pārstrādes uzņēmumi joprojām tikai pieņem graudus glabāšanā un joprojām nemaksā par graudiem. Ņemot vērā šo situāciju, acīmredzami graudu tirgus intervences pasākumi valdībai ir jāsāk nekavējoties. Tādā veidā mēs noteikti uzlabosim šo situāciju un graudu pārstrādātāji iekļausies graudu tirgū. Tāpēc es aicinu kolēģus šodien šo jautājumu izskatīt, lai valdība varētu pārskatīt šo jautājumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas par šo jautājumu runāt “pret”? Runāt neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs to iekļaujam darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi”, kā darba kārtības 22.jautājumu sadaļā “Prezidija ziņojumi”? Nav iebildumu. Paldies. Esam vienojušies.

Vēl. Godātie kolēģi, desmit Saeimas deputāti ierosina Saeimas sēdēs līdz 3.oktobrim laiku debatēm paredzēt šādu: pirmo reizi - 5 minūtes, bet otro reizi - divas minūtes.

Vai kāds par šo priekšlikumu vēlas runāt “par” vai “pret”? Runāt “par” vēlas Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šai Saeimai vēl tomēr ir pietiekami daudz jāizdara. Ja nu mēs gribam šeit labi izskatīties, tad acīmredzot tieši tādēļ ir jāiemācās īsi un konkrēti izteikties un pateikt, ko tad mēs gribam. Saeimas darba laiks iet uz beigām. Triju gadu laikā, es ceru, tie, kas varēja iemācīties izteikties īsi, to ir iemācījušies, bet tiem, kas nevarēja, ir bezjēdzīgi mācīties pēdējo mēnesi. Lai šī Saeima ar godu pabeigtu darbu un ar godu ieietu vēsturē, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Pēc 3.oktobra kā tāda neliela kompensācija kādam, kurš būs ļoti nocieties, varbūt būs iespēja arī garāk izteikties, bet šoreiz es ļoti aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo man liekas, ka tas mums visiem ir ļoti nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt “pret”?

Runāt “pret” vēlas Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”, saraksts nr. 1. (Aplausi.) Mēs, neapšaubāmi, esam vieni no ļoti mazā skaita, kas šajā Saeimā oponē tiem, kuri grib tautu apzagt, tautu iznīcināt un mums atkal bāzt mutes ciet.

Dobeļa kungs tic, ka ar to, ka mēs runāsim mazāk, šai Saeimai būs lielāks gods Latvijas vēsturē. Šai Saeimai itin nekāda goda nebūs, jo šī ir bijusi, bez šaubām, viena no viskorumpētākajām un viena no visnespējīgākajām Saeimām. Mēs esam šeit saņēmuši atpakaļ trīs vai četrus likumus, lai tos pārskatītu vēl un vēl, un vēl. Tikai tāpēc, ka mēs šeit katru dienu uzstādām kaut kādu jaunu Ginesa rekordu. Mēs pieņemam 20 sekundēs lēmumus tautai svarīgos jautājumos un tikai pēc tam taisām referendumus, un tautai maksās lielu naudu tās parakstu vākšanas, un tā tālāk. Izrunāsim tos jautājumus, izrunāsim ne tikai šeit, bet izrunāsim ar tautu tā, lai mēs patiešām pārstāvētu mūsu tautu! Citādi - nīkuļošana: mēs šeit 30 sekundēs nolemsim kaut ko un tad iesim pie tautas, lai tauta dod parakstus un lai mēs mudžināmies tālāk. Kā jums trūkst? Jūs bijāt Sadarbības padomē, kas mums uzspieda šo Pilsonības likumu. Mēs būtu varējuši to nelikt darba kārtībā. Mēs būtu varējuši to izrunāt lēnām ar tautu, bet nē, mums bija jāpieņem vienā dienā, ar visādiem spiedieniem - sak’, nāk Jāņi, nevaram gaidīt... un vēl nezin ko... Bija jāpieņem pilnīgi draņķīgi likumi. Un tikai pēc tam “tēvzemieši” nolēma, ka tautai jādod iespēja izteikties. Mums jāsāk viņa uzklausīt. Kas jums kaitēja, kāpēc mēs tad nevarējām tautā klausīties? Vai tad mēs nezinājām, ko tauta grib? Bet tagad mums grib aiztaisīt mutes ciet. Mēs runāsim tikai pāris sekunžu varbūt un lemsim ātrāk, un ātrāk vedīsim tautu uz iznīcību. Kas jums, “tēvzemiešiem”, kait? Godu jūs atradīsiet šajā Saeimā? Negodu vien jūs esat nopelnījuši. Kāpēc mēs, ja varam izteikties īsi un konkrēti, to nedarām? Bet ir svarīga lieta, kāpēc mēs tagad nolemsim, pat nezinot, par ko mēs runāsim, ierobežot runāšanas laiku. Vai tā nav vislielākā nekaunība?

“Tēvzemieši”! Sadarbības padome! Kas jums kait? Kāpēc svarīgu jautājumu mēs nevaram svarīgi izrunāt? Kāpēc nevaram to pat atlikt, lai mēs varētu parunāt ar tautu? Nē! Mēs ar steidzamību to pieņemam divos lasījumos, vienā gājienā, un tad - oho! - pēc tam divus mēnešus kaitinām tautu ar parakstu vākšanu un pēc tam ar referendumu, un tā tālāk. Es jūs aicinu darīt to darbu jau no pirmā brīža pareizi, nevis tā, kā jūs tagad darāt. Spēlējat teātri. Kāpēc jūs nedarījāt pareizi tad, kad jums tika lūgts atlikt šo jautājumu? Nē! Mums bija tad jābalso. Mums bija tad jāpieņem likums, kas tautai ir nepieņemams. Un mēs tā esam darījuši atkārtoti un atkārtoti, un atkārtoti. Lielākā daļa to likumu, kurus mēs esam šeit, 6.Saeimā, pieņēmuši, 7.Saeimai būs vienkārši jāanulē un darbs jāsāk no jauna. Tauta ir tiktāl nodota nabadzībai! Kāpēc mēs to darām?

Ar “Latvenergo” vien katram iedzīvotājam būtu 20 000 latu, jo “Latvenergo” ir vērts 50 miljardus. Bet nē! “Tēvzemei un Brīvībai”, Krasta kungs un citi brāļi, pirks tos 20 000 latus par 10 latiem. Un lielāko daļu - sertifikātos. Mēs par to balsojām, ka visi šie lielie objekti būtu jāprivatizē šā un tā, un spēlējam spēles. Šai Saeimai nekāda goda nebūs. Balsojiet, kā jūs gribat, es balsošu “pret”, un es ticu, ka tauta grib, lai mēs izrunājam jautājumus un nedarām šeit muļķības.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu priekšlikumu noteikt debašu laiku līdz 3.oktobrim: pirmo reizi - 5 minūtes, otro reizi - divas minūtes. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 20, atturas - 9. Lēmums ir pieņemts. Debašu laiks ir noteikts.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt darba kārtībā akceptētos jautājumus.

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Augstākās padomes 1993.gada 28.aprīļa lēmuma “Par Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Deputāti runāt nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret šo atzinumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par humānās palīdzības sūtījumiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Augstākās padomes 1992.gada 10.marta lēmuma “Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Repatriācijas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Muitas likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) sadarbības memorandu” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgumu par ieguldījumu savstarpējo veicināšanu un aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kopējās izglītības telpas izveidi starp Baltijas valstīm vispārējās, vidējās un profesionālās izglītības jomā” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Patērētāju tiesību aizsardzības likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Dinēviča, Bāna, Nagobada, Celmiņa un Jurkāna iesniegto likumprojektu “Pieaugušo izglītības likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Preču zīmju līgumu (Līgumu par preču zīmju reģistrācijas noteikumu harmonizāciju)” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir saņemtais patstāvīgais priekšlikums. Tātad izskatīsim, godātie kolēģi, dokumentu nr.4462 - Saeimas lēmuma projektu. Vai kāds vēlas runāt? Vai ir iebildumi? Nav. Paldies. Esam vienojušies. Godātie kolēģi, tiek iekļauts kā pēdējais jautājums šīsdienas sēdes darba kārtībā. Paldies jums!

Tātad saskaņā ar mūsu vienošanos tālāk izskatīsim deputātu patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par valsts intervenci labības tirgū”. Tas, godātie kolēģi, ir dokuments nr.4494 - “Par valsts intervenci labības tirgū”. Godātie kolēģi, ir saņemts šāds dokuments. Vai kādam ir iebildumi pret to, ka mēs to iekļaujam šīsdienas sēdes darba kārtības beigās? Visi vēl nav saņēmuši, Dilbas kungs! Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šā lēmuma iekļaušanu darba kārtības beigās? Juris Vidiņš. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es domāju, ka mēs neesam tiesīgi lemt par to, ko 7.Saeima darīs 1999.gadā, tā ka, es domāju, šis priekšlikums nav iekļaujams. Izlasiet uzmanīgi šo dokumentu, jo šeit ir ierosināts iekļaut 7.Saeimas darba kārtībā 20.augustā, tas ir, 1999.gadā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tā kā Vidiņa kungs iebilst pret šā priekšlikuma iekļaušanu darba kārtībā, tad šodien mēs to darba kārtībā ietvert nevaram. Mēs varam lemt jautājumu par tā iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka mēs šo priekšlikumu iekļaujam nākamās sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Saskaņā ar mūsu vienošanos, godātie kolēģi, mēs izskatīsim darba kārtības 51.jautājumu, un tas ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatīsim otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Jūsu rīcībā ir dokuments nr.4465.

Sēdes vadītājs. Godātais Bišera kungs! Tā kā runa ir par Satversmi, mums ir jāreģistrējas kvorumam, vai mēs esam tiesīgi izskatīt šo jautājumu. Lūdzu, godātie kolēģi, reģistrācijas režīmu! Lūdzu kolēģus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 67... piedodiet, 70 deputāti. Mēs esam tiesīgi izskatīt šo jautājumu. Lūdzu, Bišera kungs!

I.Bišers. Tātad es jau paziņoju, ar kuru dokumentu mēs strādāsim. Izskatīsim priekšlikumus pa pantiem!

Par 4.pantu ir deputāta Golubova priekšlikums, kurā viņš uzaicina izslēgt 4.pantā vārdus “valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda”. Atbildīgā komisija šādu priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts Golubovs ir pieteicies debatēs. Lūdzu! Saskaņā ar mūsu panākto vienošanos debatēm noteiktais laiks ir šāds: 5 minūtes - pirmo reizi un 2 minūtes - otro reizi.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Kāpēc parādījās šis te priekšlikums? Mums ir Valsts valodas likums, kas reglamentē to, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda, tāpēc runāt par to Satversmē, kurā runāts par ģerboni, par karogu, vispār par tiesībām, es uzskatu, nevajadzētu, tāpēc lūdzu pieņemt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu, vai komisijas vārdā vēlaties, Bišera kungs, ko teikt? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Golubova priekšlikumu numur viens! Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 50, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Bišers. Par 77. pantu priekšlikumu nav.

Par 82. pantu ir atbildīgās komisijas redakcionāla rakstura priekšlikums - aizstāt vārdu “un” ar vārdu “vai”. Komisija, protams, pati to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret šo komisijas atzinumu. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. Par 89. pantu priekšlikumu nav.

Par 90. pantu ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Faktiski būtu saistāms 3. un 4. priekšlikums, jo komisija ierosina 90. un 91. pantu vienkārši apmainīt vietām, neizdarot tajos nekādus labojumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Par 3. priekšlikumu vēlas runāt Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”, 1. saraksts.

Prezidij, Sadarbības padome un tauta! Šitie trīs panti, par kuriem mēs tagad runāsim, ir svarīgi un ļoti cēli. Ir runa par to, ka arī katram pilsonim vajadzētu zināt savas tiesības. Un tad es jums prasu: kādas tiesības ir tam invalīdam, kuram tagad Rēzeknē ir jāpērk savai invalīda mašīnai autostāvvieta par naudu, bet Krasta kungs un draugs var pirkt “Latvenergo” par sertifikātiem? Kādas tiesības viņam ir? Kādas tiesības ir tai meitai, kurai ir piedzimis bērns un kurai ir 4 vai 5 lati mēnesī, ar ko to bērnu izaudzināt? Kādas tiesības viņai ir? Ir tiesības saskaņā ar starptautiskajiem likumiem, bet kādas tiesības viņai ir? Kas viņai to paskaidros, godājamais Bišera kungs? Mums ir vesela... vairāki simti tūkstoši represēto... Kādas tiesības viņiem ir, lai atgūtu savu mantu? Viņiem to mantu atņēma vienā naktī ar pistoli, bet tagad - desmit gadu vēlāk - tā manta nav vēl atdota. Kādas tiesības ir šim cilvēkam? Kādas tiesības ir tam bērnam, kas gribētu izaugt spējīgs, bet mājās nav naudas, lai viņš varētu iet uz skolu? Viņš gribētu izaugt vesels, bet it kā nav naudas, lai viņam palīdzētu izārstēties. Kādas tiesības viņam ir? Ženēvas konvencija stāsta, ka viņam ir visas tiesības. Bet, lūk, mēs atkal tautu maldinām. Runāsim par tiesībām, runāsim par vienlīdzību, runāsim par to, ka visi stāv tiesā vainīgi vai nevainīgi, un tad apskatīsimies, kur tad sēž mūsu lielie tautas vadoņi, kas ir kļuvuši stāvus bagāti! Vai viņi sēž cietumā? Nē! Viņus rāda pa televīziju, kā viņi turpmāk glābs tautu.

Kur tad ir tautas tiesības pret šo Saeimu, kas lemj un spēlē teātri? Dilbas kungs nāk un runā par graudu cenu intervenci. Viņš bija lauksaimniecības ministrs. Viņam bija iespējas daudz ko kārtot. Viņš ir liels draugs Šķēles kungam, kas tagad stāsta, kā viņš glābs laukus, bet kas ieviesa to sistēmu, ka nevienam nemaksā. Dilbas kungs ieviesa to brīvo tirgu, kas nozīmē, ka mūsu laukiem nav nākotnes šādu likumu dēļ, bet šodien viņš spēlē teātri un prasa, lai tauta un valsts nāk palīgā tam zemniekam, lai gan tieši viņš ir uzlicis to cilpu, un nu tas zemnieks tur tirinās, bet mēs iesim un tam zemniekam dosim mazu bonbondziņu... Un Dilbas kungs smaidīs un teiks: “Skat, ko es priekš jums daru!”

“Tēvzemei un Brīvībai” it kā sola tautai palikt tīrai, būt latviskai un nobalsot... Uzstājas ačgārni... Un tikai tad iet pie tautas un prasa referendumu... Kur tautai ir tiesības, lai vērstos pret šādu noziedzību, kas šeit notiek katru stundu, katru minūti? Vai tautai patiešām būs jāņem savas tiesības no Dieva, ka mēs visi esam līdzīgi, ka varam viens otram atņemt dzīvību un staigāt uz Saeimu ar dakšām? Es biju Rēzeknē, un runāju ar cilvēkiem, es teicu: “Nedariet to, tas ne pie kā nenovedīs! Visi šie tiks atlaisti ar 1. novembri. Dariet to pozitīvo, atrodiet tos pareizos deputātus nākošo reizi!” Jo šai Saeimai, Dobeļa kungs, nekāda goda nebūs neatkarīgi no tā, cik bieži jūs to vārdu lietojat.

Sēdes vadītājs. 5 minūtes ir pagājušas. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušos deputātu nav. Komisijas vārdā, Bišera kungs, vai vēlaties ko piebilst? Lūdzu!

I.Bišers. Komisijas vārdā es varu piebilst tikai to, ka tiešām Latvijā cilvēki ne vienmēr ir pienācīgi informēti par savām tiesībām un šajā ziņā es varētu Valdmaņa kungam pievienoties. Un tieši tāpēc šajā Satversmes grozījumu tekstā ir ietverts šāds pants, kas paredz, ka valsts pienākums ir informēt cilvēkus par viņu tiesībām. Taču Valdmaņa kunga runa kopumā neatbilda šim priekšlikumam, jo runa bija tikai par pantu samainīšanu vietām, bet pēc būtības par pantu tekstu ne Valdmaņa kungs, ne arī kāds cits kungs vai dāma nekādus priekšlikumus nav iesnieguši.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par trešo priekšlikumu šajā likumprojektā... un arī par ceturto? Par trešo un ceturto, godātie kolēģi! Paldies. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. 5. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 92. pantu, kurā runāts par to, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses tiesā, taču komisija ierosina papildināt ar vēl vienu teikumu: “Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību”.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas ierosinājumam? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 93. pants. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 93. panta otro teikumu, uzskatīdama, ka atsevišķi momenti šeit var būt strīdīgi, tāpēc to labāk būtu risināt parastā likumdošanas ceļā. Tas principā ir ietverts Reliģisko organizāciju likumā, tāpēc, lai nesasaistītu rokas Satversmei, kuru grozīt būtu sarežģīti, mēs gribētu kaut ko tur precizēt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu nr. 6? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Par 94. pantu priekšlikumu nav.

Par 95. pantu priekšlikumu nav.

Par 96. pantu priekšlikumu nav.

Un arī par 97. pantu priekšlikumu nav.

Par 98. pantu ir deputāta Golubova priekšlikums - izteikt 98. panta pēdējo teikumu šādi: “Latvijas pilsoņus un pastāvīgos iedzīvotājus, kam ir tiesības uz nepilsoņa pasi, nevar izdot ārvalstīm”. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi daļēji un izteikusi vienkāršākā redakcijā: “Šīs personas nevar izdot ārvalstīm.” Pēc būtības priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Par 98. pantu vēlas runāt deputāts Valdmanis. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Sadarbības padome, Prezidij un citi! Šī Satversmes daļa runā par cilvēku brīvu ceļošanu kā iekšzemē, tā arī uz ārzemēm. Mēs zinām, ka mūsu Latvijā atrodas sveši elementi, kas negrib būt Latvijā. Mēs varam strīdēties, vai tā ir puse vai ceturtā daļa, vai 80% no tiem, kurus mēs dēvējam par nepilsoņiem. Šiem cilvēkiem ir savas tiesības kustēties un braukt. Viņi šeit ir pret savu gribu, viņus vēsture šeit ir atdzinusi, bet mēs it kā nespējam palīdzēt viņiem aizbraukt prom, it kā mūsu valstij trūkst tās mantas... Lai gan netrūkst, ja mēs paskatāmies, cik mēs izšķērdīgi rīkosimies ar tādām lietām kā “Latvenergo”... Bet visvairāk mums trūkst politiskās gribas, jo pasaules precedenti, pasaules likumi nosaka, ka tiem, kuri ir vainīgi tādās situācijās, ir jānāk un tas jautājums jārisina. Taču mēs negribam - mēs neejam pie vainīgajām lielvalstīm un nesakām: “Lūdzu, mēs gribētu aptaujāt mūsu nepilsoņus un saprast, kur viņi grib braukt, tāpēc, lūdzu, sagādājiet tos resursus!” Un liela spriedze līdz ar viņiem no Latvijas aizbrauktu prom. Tie, kuri paliktu, būtu tie, kas te grib būt, un, ja viņi patiešām to grib, tad mums varbūt ir jāatrod vieta viņiem. Bet tiem, kuri negrib, ir jādod iespēja braukt prom, jo mēs viņus šeit nedrīkstam ar varu paturēt.

Un šodien, jā, būtu tāda diena, kad mēs varētu runāt par lielu valsts iespaidu uz šodienas Latviju, par okupācijas sekām. Šī diena ir beidzamā sēde pirms 23. augusta, bet, skat, kas notiek: Brīvības piemineklis ir it kā remontā, lai gan Brīvības pieminekļa administratori saka: “Jā, jūs varat tur sanākt!”, bet Rīgas Dome pasaka: “Nē!” It kā nevarot tur sanākt, nevarot tur būt mītiņi. Tautas kopa “Brīvība” aicina tautu piektdien ārpusē pie Ministru kabineta sākt demonstrācijas savos okupācijas seku tērpos, kādi bija vai nu vācu darba nometnēs, vai krievu darba nometnēs un parādīt pasaulei, ka mēs neesam ne fašisti, ne komunisti, lai gan ir ļoti daudz komunistu šinī zālē... Mūsu tauta ir daudz, daudz vecāka kā komunistu vai fašistu dogma. Mūsu tautas mīlestība pret savu ģimeni, pret savu novadu, pret savu valsti ir dziļāka nekā komunistu murgi, nekā fašistu murgi. Bet saprotiet, kad mēs lūdzām savu tautu pulcēties krastmalā ar svecītēm uz pārdomu stundu svētdienas vakarā, Guntis Ulmanis, mūsu 9. maija prezidents, paziņoja, ka nedrīkst tauta tur pulcēties. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK sasauktie drīkst vienalga kad, jo viņi, lūk, ir sabiedrotie, bet, kad Tautas kopa “Brīvība” prasa atļauju ar koriem un svecēm sākt tautas pārdomu stundu, tad 9. maija pirmie sekretāri, kas par šo valsti lemj, nospriež, ka tādi saieti tur nebūs.

Saprotiet, mēs ejam atpakaļ uz represiju laikiem, bet mums ir jāiet un jādemonstrē pretlikumīgi šai nekaunīgajai varai, kas mums ir uzlikta... Mums viņai ir jāparāda pareizais ceļš, ka mēs vairs nelūgsimies. Latvijas iedzīvotājiem ir jābūt brīvai izceļošanas spējai...

Sēdes vadītājs. 5 minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs... (No zāles deputāts M.Lujāns: “Gundar, prasi vēl!”) Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK frakcija).

Paldies, priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Es ieteiktu par šo otrā lasījuma variantu nebalsot, bet paturēt pirmā lasījuma variantu, kur ir skaidri pateikts, ka Latvijas pilsoņus nevar izdot ārvalstīm. Un vairākumā valstu ir tieši tāda nostāja. Šis jaunais variants padara to visu ļoti neskaidru; pirmkārt, jau to, kas ir Latvijas pase un tā tālāk. Taču Latvijas pilsoņus nevar izdot ārvalstīm. Es tiešām ieteiktu saglabāt pirmā lasījuma variantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Kāda ir mana priekšlikuma būtība? Es piedāvāju, ka ne tikai pilsoņus, bet visus iedzīvotājus, kam ir Latvijas pase, nevar izdot ārvalstīm. Padomājiet! Ja nu mūsu valsts, Latvija, izdod tiem ļaudīm pasi, tad tā uzņemas arī atbildību par šiem ļaudīm. Arī jums, Tabūna kungs, ir pase - Latvijas pase. Arī man ir Latvijas pase. Un arī nepilsoņiem, kuri šeit dzīvo, ir Latvijas pase. Un viņi atrodas tieši Latvijā - šeit pie mums - un viņus nevar izdot ārvalstīm. Tāpēc mani vispār apmierina atbildīgās komisijas priekšlikums un lūdzu nobalsot par to.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Bišera kungs.

I.Bišers. Vispirms par Valdmaņa kunga uzstāšanos. Es varu atzīmēt, ka viņš neizteica nevienu vārdu par priekšlikumu, bet izteica priekšlikumu - aicinājumu manifestēt pie Latvijas Republikas Ministru kabineta ēkas. Par šo jautājumu es neesmu pilnvarots komisijas vārdā izteikt kādu viedokli.

Attiecībā uz pārējām divām uzstāšanās runām gribu sacīt, ka deputāti izteica divus pretējus viedokļus par šo jautājumu. Šie viedokļi abi tika apspriesti arī komisijas sēdē, bet balsu vairākumu guva tas variants, kas ir ielikts komisijas priekšlikumā. Tāds ir komisijas vairākuma priekšlikums. Es domāju, ka arī Saeimā pastāv šādi divi viedokļi. Mums ir jāizšķiras par šo jautājumu nobalsojot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātais Golubova kungs, vai jūs uzstājat par sava priekšlikuma balsošanu? Jūs uzstājat par sava priekšlikuma balsošanu. (No zāles deputāts A.Golubovs: “Jā!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Es debatēs sapratu, ka Golubova kungs neuzstāja, bet tagad viņš uzstāj, tādēļ lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Golubova priekšlikumu - izteikt 98.panta pēdējo teikumu jums iesniegtajā redakcijā. Komisija to atbalstījusi tikai daļēji. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 47, atturas - 15. Nav pieņemts.

Tad ir atbildīgās komisijas priekšlikums nr.8. Vai kādam deputātam ir iebildumi? Vai kāds prasa balsojumu? Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim priekšlikumu nr.8! Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 98.panta pēdējo teikumu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 19, atturas - 9. Pieņemts. (Starpsauciens: “Nav pieņemts!”)

I.Bišers. Nav pieņemts. Divas trešdaļas...

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie kolēģi... Jā, 47 balsis nav nepieciešamais kvalificētais vairākums, tātad nav pieņemts. Līdz ar to paliek iepriekšējā redakcija.

Lūdzu, tālāk!

I.Bišers. Tālāk ir 99.pants. Šeit ir komisijas... Es lūdzu vispirms nobalsot komisijas priekšlikumu, kura ierosina izslēgt 99.panta otro teikumu, jo virkne tālāko priekšlikumu ir par šā priekšlikuma teksta grozīšanu, bet tad tas viss izpaliks, ja tiks pieņemts komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Jā. Tātad vispirms debatēsim par šo jautājumu.

Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”, saraksts nr.1.

Prezidij! Sadarbības padome un tautas nodevēji! Bišera kungs neizprot un nav kompetents... Es saku, ka Satversmē panti par cilvēka tiesībām netiek izpildīti, ka tie ir atkal tukši vārdi. Bišera kungs nesaprot, ka brīva izceļošana, ņemot vērā šodienas ekonomisko situāciju, tiem, kas grib no Latvijas braukt prom, nav iespējama. To viņš nesaprot. Bet runa šeit tagad ir par reliģisko brīvību. Un es jums pastāstīšu, kāda tā Latvijā ir. Lielākā daļa mācītāju tika pārbaudīti un nāca no čekas rindām. Tad, kad Staļins pārņēma Latviju otro reizi, Pareizticīgo baznīca Latvijā bija vēl pakļauta Konstantinopolei. Bija noliegts ar likumu - jau vairākus gadu desmitus - latviešu Pareizticīgo baznīcai pakļauties Maskavai. Un pa visu Maskavu, pa visu Padomju Savienību nepaklausīgie pareizticīgo mācītāji un augstie vīri tika nomērdēti. Latviešu brīvo pareizticīgo vadītājs Pommers tika nežēlīgi nogalināts Baltezera krastos. Tika iesūtīti jauni mācītāji, jauni valsts varasvīri. Un, lūk, brīvā Latvija, kad tā tika atjaunota, ierakstīja Reliģisko organizāciju likumā, ka drīkst pastāvēt tikai viena Pareizticīgo baznīca un tai ir jābūt pakļautai Maskavas pareizticīgo baznīcai. Mēs redzējām cara ģimenes apbedīšanas ceremonijā, ka pareizticīgie ir smagi šķelti pasaulē. Bet Latvijas Pareizticīgo baznīcai ir jābūt zem Maskavas diktāta. Tiem latviešiem, kas grib būt pareizticīgie, ir jāsūdz savi grēki, ļoti iespējams, čekai - un ja ne čekai, tad vismaz Maskavai - pakļautajiem. Tā ir reliģiskā brīvība Latvijā. Ir Latvijā, tāpat kā bija visā Padomju Savienībā, tie, ko sauc par katakombu pareizticīgajiem. Viņiem ir sava organizācija Latvijā. Viņi piecus gadus lūdz, lai viņus reģistrē, lai viņi būtu juridiski spējīgi darīt to, ko viņi dara, - apbedīt, laulāt. Viņu mācītāji ir beiguši seminārus Krievijā pie “katakombu baznīcām”, bet tās 17 “katakombu pareizticīgo” baznīcas pastāv Krievijā, visas ir reģistrētas. Tikai Latvijā, ja tu esi pareizticīgais, tev ir jāpakļaujas Maskavai. Tad rodas jautājums par mūsu citām reģistrētām baznīcām un ierēdņiem. Es saprotu, ka Romas katoļu baznīca ir ļoti uzmanīga tajā jautājumā, ka ir Baltijā tiešs pārstāvis no pāvesta. Un pie šā jautājuma strādā, lai patiešām būtu no komunistiem neatkarīgas reliģiskās funkcijas. Es nezinu par luterāņiem, bet es zinu, ka tur arī ir sava sadalīšanās, ir bijuši savi negadījumi, ka it kā tautai uzticīgi arhibīskapi aiziet bojā. Mums nav reliģiskās brīvības Latvijā šodien un nebūs, līdz kamēr mēs nebūsim atmetuši svešas saites. Līdz kamēr mūsu mācītājiem nebūs jāatskaitās pirmajiem sekretāriem - vienalga, vai tie ir Maskavā vai Latvijā. Atkal, Bišera kungs, es saprotu, ka jums “nepielec”. Šis pants atkal ir tukšs solījums, maldinājums latviešu tautai. Reliģiskā brīvība Latvijā, lielā daļā, pastāv tikai tur, kur tā ir pakļauta Maskavai un pirmajiem sekretāriem. Un tas ir mūsu svēts uzdevums - šo situāciju mainīt. Diez vai šī Saeima to darīs, jo šo Saeimu arī pārvalda pa lielākai daļai pirmie sekretāri. Bišera kungs, apdomājieties! Vai jums tiešām arī tas “nepielec”? Satversme ir, bet tie ir tikai tukši vārdi.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es domāju, mēs varam atbalstīt šo atbildīgās komisijas priekšlikumu - 9.priekšlikumu, jo, ņemot vērā to, ka Satversme ir koncentrēts dokuments, 99.panta pirmajā teikumā valsts atzīst domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, ir pateikts arī tas saturs, kas projekta pirmajā lasījumā bija pateikts šajā otrajā teikumā. Un nebūtu pareizi šo otro teikumu atstāt tāpēc, lai dažādu sektu pārstāvji atkal varētu balstīties tieši uz šo teikumu, lai aizstāvētu savas tiesības piekopt reliģisku kultu, izpildīt reliģiskus rituālus, ceremonijas un sludināt savu mācību. Šis ir jautājums par tiesībām, kurš būtu regulējams Reliģisko organizāciju likumā, bet Satversmei ir jānosaka šis pamatprincips, ka valsts atzīst domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Tajā pašā laikā es noteikti gribu iebilst pret nākamo teikumu, kas ir šajā 99.pantā un mūsu projektā. Tātad ir rakstīts, ka baznīca ir šķirta no valsts, un šajā sakarā es gribu teikt, ka valstij nevar būt pilnīgi vienāda attieksme pret visām reliģiskajām konfesijām, kas šajā valstī ir. Mēs nevaram arī īstenot valstī šo baznīcas un valsts nošķirtības principu. Ir jājautā, kāpēc šādi priekšlikumi vispār parādās un ko ar šādiem priekšlikumiem vispār mēģina panākt. Es gribēšu runāt par to vairāk tad, kad mēs apspriedīsim šo konkrēto priekšlikumu. Bet es gribu aicināt jau šobrīd nopietni pārdomāt, kāpēc Latvijā mēs gribam nostiprināt Satversmē šo principu, ka baznīca ir šķirta no valsts, ka baznīca vairs nevarēs realizēt nekādas valsts funkcijas, to skaitā arī laulāšanas funkciju, kas tai ir paredzēta Civillikumā, vai arī kādas citas funkcijas.

Es aicinu par to ļoti nopietni padomāt. Es aicinu šajā brīdī atbalstīt 9.priekšlikumu - 99.panta otro teikumu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie klātesošie! Pirmām kārtām man jāuzstājas kaut vai tādēļ, lai izmantotu iespēju no šīs tribīnes vismaz pārējo Saeimas deputātu vārdā atvainoties visu Latvijas Pareizticīgo baznīcas dalībnieku priekšā par to, ko atļāvās no šīs tribīnes viens no mūsu biedriem - Valdmaņa kungs, - nosaukt tās baznīcas dalībniekus visus par čekistiem un tādā paviršā veidā, kā jūs, maldīties, runāt par to, kur politiķiem nebūtu jābāž savs deguns. Tā ir katras baznīcas iekšējā lieta, tā ir viņas kanoniskā hierarhija. Es domāju, to mums nevajadzētu atļauties. Un tas, ko Valdmaņa kungs šeit atļāvās, tieši pierāda, ka šim teikumam “Baznīca ir šķirta no valsts” ir noteikti te jāpaliek. Jo, ja mēs neierakstīsim to, tad varbūt tādi cilvēki kā Valdmanis vairosies un tiešām politiķi sāks šeit Saeimā, noteikt, kuram kam jāpakļaujas; varbūt arī katoļu baznīca kādam nepatiks - nepatiks, ka Vatikāns atrodas kādā citā vietā. Un tad mēs šeit, Saeimā, sāksim debatēt tās lietas un apspriest, kurā baznīcā ir vairāk čekistu un kura ir jāslēdz ciet. Tā ka noteikti ir jāsaglabā šis ieraksts. Un es vēlreiz atvainojos visas krievu Pareizticīgo baznīcas dalībniekiem Latvijā viena mūsu kolēģa vārdā.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Tauta! Godājamais Panteļējeva kungs! Jūs bijāt to Saeimas likumdevēju skaitā, kas ierakstīja to ierobežojumu, par kuru es runāju. Tas ir, pareizticīgo Latvijas likumā, nevis karogā. Un tāds tas ir. Jūsu gods, Panteļējeva kungs... Tik daudzas reizes jūs par to Hipotēku banku solījāt... Ko jūs tautu maldināt? Mēs runājam par reliģisko brīvību, un tādas nav lielā daļā Latvijas. Es neapvainoju nevienu, kurš nav... Lai tautai būtu brīva izvēle. Lai mēs ar likumu nevarētu piespiest pareizticīgos atskaitīties Maskavai. Un tie, kuri nebija Maskavai pakļaujami, tika nobendēti un nomērdēti. Par to jūs laikam neko nezināt un negribat zināt. Es nezinu, kāda jums ir bijusi pagātne, Panteļējeva kungs, bet es zinu, kas ir vainīgs pie tā, kur Latvija šodien ir nonākusi, kas ir aizvedis Latviju pa tādu ceļu, ko es par latviešu ceļu gan negribētu saukt.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Mani uztrauc šā jautājuma juridiskā puse. Ja jau tiešām mēs Satversmē, pamatlikumā ierakstām, ka baznīca ir šķirta no valsts, tad tās visas valsts funkcijas, ko valsts daļēji uzticējusi baznīcai, kā jau Čerāna kungs minēja, tiek padarītas par nelikumīgām vai jāatceļ likumi, kas šīs funkcijas atļauj veikt baznīcai.

Runa ir par to, kāpēc šī frāze šeit ir vajadzīga. Atsevišķi citi likumi to visu jau regulē, kāpēc vajag to izteikt Satversmē? Tad jau Satversmē sāksim izteikt arī to, ka, piemēram, dārzkopju biedrības arī ir šķirtas no valsts.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Bišera kungs!

I.Bišers. Cienījamie deputāti! Vispirms man ir jānorāda, ka šis mūsu apspriežamais jautājums nav par Pareizticīgo baznīcas statusu šinī jautājumā. Mēs neapspriežam šādu priekšlikumu. Tas ir jārisina likumā noteiktajā kārtībā, un tomēr es varu pievienoties Panteļējeva kungam, ka katrai baznīcai ir tiesības pievienoties jebkurai valsts augstākajai baznīcas institūcijai. Var būt tā, kā tas ir šodien, kā to ir pieņēmusi pašreizējā Pareizticīgo baznīca, bet var būt arī tā, kā tas bija līdz 1940.gadam, kad tā pakļāvās Konstantinopoles patriarham. Arī citas valsts patriarham. Taču tas nav mūsu apspriežamais jautājums un absolūti nav saistīts ar apspriežamo jautājumu, Valdmaņa kungs!

Tāpat man liekas, ka mēs esam pasteigušies ar diskusiju vēl vienā jautājumā - vai baznīca ir šķirta vai nav šķirta no valsts, jo tas ir saistīts ar nākamo - Čerāna kunga priekšlikumu, tāpēc, man liekas, mēs par to runāsim vēlāk.

Čerāna kungs principā atbalstīja šo priekšlikumu par šā panta izslēgšanu, pilnīgi pareizi norādīdams, ka šis jautājums sīkāk jānoregulē likumā par reliģiskajām organizācijām, balstoties uz to pamatprincipu, kas ir ielikts pirmajā teikumā. Tāpēc komisija lūdz atbalstīt šā otrā teikuma izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9., atbildīgās komisijas priekšlikumu - svītrot 99.panta otro teikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 6, atturas - 3. Pieņemts. Līdz ar to 10., 11...

I.Bišers. Nē, nē, nē! Nākošais ir Čerāna kunga priekšlikums, kas attiecas jau uz nākošo teikumu, kurā deputāts ierosina izslēgt arī šo 3.teikumu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns runās par savu priekšlikumu. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Godātais Bišera kungs! Jums acīmredzot vajadzēja pateikt arī to, ka priekšlikums nav balsojams, kas mūsu tabuliņās ir ar 10.numuru, jo tas attiecas uz panta daļu, kura šobrīd jau ir izslēgta, tāpēc tagad mums ir jārunā par priekšlikumu nr.11.

Priekšlikums nr.11, kurā es esmu piedāvājis šajā 99.pantā izslēgt teikumu: “Baznīca ir šķirta no valsts”. Man tiešām rodas nopietns jautājums, kāpēc šāda norma, ka baznīca ir šķirta no valsts, mums šobrīd būtu jāraksta mūsu Satversmē. Ko mēs gribam ar to panākt? Es varu šeit saskatīt tikai to, ka mēs cenšamies būtiski degradēt iespējamo baznīcas lomu mūsu nākotnes sabiedrības veidošanā. Ir jāsaka, godātie kolēģi, pilnīgi atklāti, ka šobrīd mums tas ir jo sevišķi aktuāli. Mēs varbūt varam to neredzēt, sēdēdami siltajos Saeimas krēslos un domādami par savu liberālismu, par filozofiju, kuram tāda ir, vai kādas citas skaistas domas varam domāt, bet, ja mēs pabraucam pa Latvijas laukiem, it sevišķi pa Latgali, tad mēs redzam, ka šī baznīcas loma nākotnes sabiedrības veidošanā ir jo sevišķi aktuāla.

Viens ļoti vienkāršs piemērs. Vēl šīs nedēļas laikā biju Preiļu rajonā vairākos pagastos, un situācija tur ir tāda, ka pagastā, kurā tika uzsākta normāla skolas un baznīcas sadarbība tieši ar to gadu, kad skolēniem bija atļauts aiziet uz baznīcu... Tieši ar to gadu atkal ir parādījusies normāla šo skolēnu attieksme pret dzīvi un vecāku cilvēku attieksme pret dzīvi.

Kas attiecas uz vidējo paaudzi, tad tur ārkārtīgi daudzi cilvēki saka to, ka cilvēki vienkārši nodzeras. Ļoti daudzi cilvēki. Latgalē ir ļoti grūti šajā brīdī ieraudzīt to, kas varētu iedot šo citu perspektīvu. Ir arī pilnīgi skaidrs, ka baznīca šo perspektīvu var iedot. Baznīca var atgriezt dzīvību. Baznīca var iedot arī valstij augsta garīguma cilvēkus, un šos cilvēkus baznīca var iedot, lai viņi varētu nākt mūsu valsts vadībā un pieņemt lēmumus kopējā labuma vārdā, nevis pakļaujoties dažādiem varas kārdinājumiem un sava personiskā labuma vārdā. Cilvēki to labi saprot, un tas tiešām tā ir, ka šie kārdinājumi, kas pastāv šīs politiskās varas līmenī, ir ārkārtīgi smagi, tāpēc ir jābūt garīgi ļoti spēcīgam cilvēkam, lai viņš varētu noturēties pretim šiem kārdinājumiem. Tas ir tas, kas ir vajadzīgs, un tas ir tas, ko mums var iedot baznīca.

Politiskā mafija mūsu valstī nespēs nekad kontrolēt cilvēka godaprātu, sirdsapziņu un ticību Dievam, bet šo ticību Dievam cilvēkiem dod baznīca. Pastāv arī vēl augstāka garīgā motivācija, ka valsti mums ir nepieciešams veidot atbilstoši Dieva likumiem, tāpēc mēs nedrīkstam mūsu Satversmē ierakstīt to, ka baznīca, kas pārstāv šos Dieva likumus, ir šķirta no šīs valsts. Mums valstī ir jāiedzīvina gan taisnīguma princips, gan cieņa pret ikvienu cilvēku, gan solidaritāte. Tautai un valstij, kura novēršas no Dieva, nav nākotnes.

Es varu minēt šeit vēl vienu vēsturisku motivāciju. Tā ir motivācija par Latviju kā Svēto zemi. Es šeit šos vārdus saku visā nopietnībā, ka Latvija ir svēta zeme, Latvija ir Dieva Mātei Marijai veltīta zeme. Līdzīgi kā Izraēla ir paša Dieva zeme. Pasaulē vispār ir tikai divas šīs teritorijas, kuras ir veltītas garīgām personām. Latvija ir veltīta Dieva Mātei, un, ja tagad Svētajā zemē Latvijā mūsu Satversmē vajadzētu rakstīt nošķirtību no Dieva, tad tas noteikti nebūtu pareizi.

Vēl ir arī starptautiskās pieredzes motivācija, kāpēc mums nevajadzētu rakstīt šo teikumu, ka baznīca ir šķirta no valsts, līdzīgi kā Padomju konstitūcijā. Nav demokrātiskajās valstīs šā teikuma iekšā! Piemēram, Vācijā. Tur valsts ļoti labi var pastāvēt un ļoti labi var baznīca un valsts sadarboties, tāpēc es ļoti lūdzu un aicinu atbalstīt šo manu 11.priekšlikumu - izslēgt teikumu, ka baznīca ir šķirta no valsts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Es atvainojos, ka iepriekš runāju būtībā par šo tēmu. Es tikai vēlreiz gribu uzsvērt, ka vēsturiski šī frāze: “Baznīca ir šķirta no valsts” ir sociāldemokrātu, tātad komunistu priekšteču izdomāta ar tādu mērķi, lai būtu lielāks svars komunistiskajai morālei, kas, kā mēs zinām, pārvērtās par sava veida reliģiju, kuras pamatprincips bija: “Kas nav ar mums - tas ir pret mums”. Mēs zinām, kādus zaudējumus radīja šī jaunā reliģija, kura bija izdomājusi šo saukli, ka baznīca ir šķirta no valsts.

Vēlreiz atkārtoju juridisko pusi. Mums būs jāizdara labojumi citos likumos, kas atļauj baznīcai veikt valsts funkcijas - gan laulāšanu, gan kristīšanu, gan reģistrāciju un vēl citas funkcijas. Kāpēc tad mēs šo formulējumu “baznīca ir šķirta no valsts” lietojam attiecībā uz baznīcu, bet nelietojam, piemēram, attiecībā uz visām augstākās izglītības iestādēm, kuras arī principā ir šķirtas no valsts pat ar savu, tā teikt, Satversmi, ko mēs šeit apstiprinām. Baznīcu tāpat regulē valsts likumi, bet tas nenozīmē, ka tā ir šķirta no valsts. Šī frāze, es uzsveru, ir gluži sociālistiski, komunistiski izdomāta frāze, kura gribēja savu ticību, savu reliģiju, iedabūt, tā teikt, svarīgākā postenī par baznīcas morāli, un rezultātus mēs taču zinām. Kāpēc mums jāatkārto vecās kļūdas, kuras vēsture jau ir izlabojusi? Kāpēc mums atkal ir jāiet komunistu pavadā?

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte. Vai jūs runāsiet, Rugātes kundze? Lūdzu!

A.Rugāte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, godātie kolēģi! “Baznīca ir šķirta no valsts” - šis teikums, neraugoties uz visu to, ka kādreiz Satversmē tas ir parādījies pēc ļoti ilgām diskusijām tieši Satversmes sapulces laikā un Satversmes rakstīšanas laikā, vienlaikus kārtojot arī attiecības starp valsti un baznīcu kā institūciju, pārstāvot daudzas konfesijas un šo terminu “baznīca” lietojot institucionālā nozīmē, tomēr ir saglabājies, ir palikusi šī frāze. Labāka nav atrasta, un šodienas izpratnē, šodienas kontekstā tā patiešām laikam nav pati veiksmīgākā redakcija, lai pateiktu to, ko vēlas paust tie, kuri uzskata, ka patiešām ir jābūt šķirtām šīm divām institūcijām - valstij un baznīcai.

Ir arī cita nianse, kas šobrīd mūs saista, un mēs neesam brīvi šā lēmuma pieņemšanā, jo ļoti daudzas baznīcas šo gadu laikā ir novērtētas kā valsts kultūras pieminekļi. Līdz ar to valsts ir piedalījusies šo baznīcu uzturēšanā. Daudzviet valsts arī vēl tagad turpina izmantot šīs baznīcas kā kultūras vietas, kā kultūras pasākumu norises vietas.

Mēs ļoti labi zinām tās kolīzijas un ļoti sarežģīto situāciju, kas ir izveidojusies ar Doma baznīcu un arī ar citām baznīcām, kurām ir liela ne tikai garīgā, tātad baznīcas dzīves, bet arī civilās dzīves, kultūras slodze tieši baznīcā kā būvē, kā kultūras vietā. Tāpēc varbūt patiešām, lai mēs varētu uz trešo lasījumu rast iespēju atrisināt šo jautājumu iespējami labāk, jo tāda iespēja mums vēl ir, šobrīd būtu jāatbalsta priekšlikums - svītrot šos vārdus “baznīca ir šķirta no valsts”, jo iepriekšējais teikums 99.pantā, ka valsts atzīst domas, apziņas, reliģiskās pārliecības brīvību, protams, ir ne visai precīzs un varbūt arī diezgan individuāli tulkojams, taču kopumā tas pasaka lietas būtību un ir arī daudzos citos valsts likumos, kaut vai, teiksim, Izglītības likumā. Reliģisko organizāciju likumā jau ir iezīmētas iespējamās attiecības starp valsti un baznīcu šajā pārejas periodā. Un mēs nevaram šobrīd ļoti, ļoti precīzi noteikt to ar savu formulējumu kaut vai tāpēc vien, ka mēs esam mantojuši arī tik tiešām, kā Mauliņa kungs teica, šo klišeju, ka baznīca ir šķirta no valsts, no pavisam cita ideoloģiskā posma. Līdz ar to mums ir ļoti daudzu slāņu attieksme pret šo četru vārdu vai piecu vārdu būtību. Ja mēs tagad nevaram īsti vienoties, tad pats labākais būtu tos izņemt ārā šobrīd un atbalstīt Čerāna kunga priekšlikumu, bet uz trešo lasījumu domāt par šā panta redakcijas precizēšanu, lai mēs patiešām varam izpaust to, kas ir jāizpauž attiecībās starp baznīcu un valsti kā starp institūcijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija vēl nav likvidējusies, tā ka Čepāņa kungs var nosaukt pilnu titulu.

Cienījamie kolēģi! 1922.gadā laikam Latvijā, Mauliņa kungs, komunisma rēgs, protams, kaut kur aiz robežas klīda, bet tiešā veidā Satversmes tēlus neietekmēja. Taču mani satrauc cita lieta - pats šis princips, ko šodien proponēja Rugātes kundze, Mauliņa kungs un Čerāna kungs. Viņi mēģina ar Satversmes normām uzspiest lielai daļai Latvijas sabiedrības savu ticību. Man liekas, ka Latvija ir demokrātiska valsts un katram ir tiesības izvēlēties reliģiju, kurai ticēt, un cilvēkam ir tiesības būt arī neticīgam. Tad kāpēc šodien kāda grupa mēģina uzspiest Saeimai un arī caur Satversmi visai Latvijas valstij savu dogmu? Ja Rugātes kundze paziņo, ka baznīca ir kultūras piemineklis, es pilnīgi piekrītu, bet vēl gribu pateikt arī to, ka sporta nami arī daudzi skaitās kultūras pieminekļi, un tad jau būtu, ja mēs turpinām šo domu, jāproponē, ka visas sporta biedrības arī būtu jāieraksta iekšā vai jāpaziņo, ka sporta biedrības arī savā veidā ir saistītas ar valsti, ja mēs gribam šādu Rugātes kundzes domu proponēt.

Tāpat mani satrauc fakti, kur mēs redzam reāli to, ka reliģija ietekmē valsti, kaut vai Irānu, kurā katrs otrais Irānas vadītājs ir ajatola. Šeit atkal ir tāda dogma un bīstamība, ko proponē Čerāna kungs un Rugātes kundze. Vismaz klasiskākais piemērs savā laikā bija tāds, ka visa mūsu parlamenta un it sevišķi tēvzemes mīļotājs Pēteris I apvienoja pareizticīgo baznīcas vadību. Viņš bija pareizticīgo baznīcas vadītājs Krievijā, kurā valsts bija apvienojusi sevī arī baznīcu.

Un vēl. Būsim reālistiskāki! Ko tad, teiksim, šīs abas grupas proponē? Viņas nekaunīgi proponē to, ka valstij no budžeta ir jāfinansē baznīcas, ir jāfinansē ticības mācība, un es personīgi uzskatu, ka šī pozīcija... Jā, es varu piekrist, ka var budžetā iekļaut atsevišķas normas, bet tā nav obligātā norma. Piedodiet, ja Čerāna kungs tiks nākošajā parlamentā, tad diez vai viņam būtu jādod tiesības ar tupeli dauzīt pa Saeimas tribīni un ziņot: “Dodiet no budžeta naudu, dodiet naudu, jo tā ir Satversmes norma!” Ir cita lieta, ja parlaments nolemj un ir brīvi līdzekļi. Tad var iedalīt līdzekļus gan Aglonai, gan arī varbūt ticības mācības finansēšanai, taču tā nedrīkst pārvērsties par obligātu normu, un es kategoriski aicinu neatbalstīt, ka Latvija kļūtu par teokrātisku valsti, un es ceru, ka Čerāna kungs neplāno būt teokrātiskās Latvijas vadītājs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele. Es, godātie kolēģi, speciāli nenosaucu katram frakcijas piederību, jo pēdējā laikā pēc tām izmaiņām, kādas ir notikušas, gluži vienkārši nav iespējams tam izsekot. Lūdzu, tad paši, ja vēlaties, dariet to. Lūdzu, Prēdeles kundze!

A.Prēdele (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es būtu ļoti priecīga, ja Latvijā būtu tāda situācija, kāda tā ir, piemēram, Ziemeļu valstīs, kur valsts un baznīca ir tik ļoti tuvu un cieši kopā, kur nav šā šķīruma, jo patiesībā visu nosaka tas, vai mēs esam tādā valstī, kur ir daudzu konfesiju situācija vai ir viena konfesija.

Ja mēs runājam par to, ka valsts un baznīca nav šķirta, tad tādā gadījumā mums šodien pat šeit ir jāsāk milzīgi liela diskusija, kura no baznīcām tad būs valsts baznīca. Tāda situācija, piemēram, ir Polijā, kur praktiski ir viena valsts baznīca - Katoļu baznīca, un tā ir absolūti cita situācija. Līdzīgi kā, piemēram, Anglijā, kur ir sava Anglikāņu baznīca, valsts baznīca. Ziemeļu zemēs luterāņi ir tie, kuri nosaka valsts baznīcas statusu. Piemēram, Zviedrijā vēl nesen baznīcas bīskapus ievēlēja un iecēla valdība - tik cieša bija šī saistība “valsts un baznīca”. Tomēr jāteic, ka šobrīd arī Zviedrijā ir sākušās diskusijas, bet ļoti iespējams, ka tās jau ir pat beigušās tādējādi, ka tomēr valsts arī Zviedrijā ir šķirta no baznīcas. Par neiespējamu situāciju zviedri uzskatīja tieši to, ka, lūk, šī viena Luterāņu baznīca kā valsts baznīca saņem visus pienākošos labumus, kas būtu jāsaņem arī citām konfesijām.

Latvijā, kā jūs saprotat, situācija ir milzīgi sarežģīta. Ar vārdu “baznīca” luterāņi saprot Luterāņu baznīcu, ar vārdu “baznīca” katoļi saprot Katoļu baznīcu, Vasarsvētku draudze - Vasarsvētku baznīcu, baptisti - Baptistu baznīcu. Principā vēloties un ilgojoties pēc tādas situācijas, lai Latvijā būtu viena konfesija, viena kristīgā baznīca, man ir jāteic tā: “Kas gan notiktu tādā situācijā, ja pie varas nāktu ateistiska valdība, kas Latvijas situācijā visnotaļ ir arī iespējams? Un, lūk, šādā ciešā valdības pārraudzībā un nešķirtībā no valsts baznīca tādā gadījumā ļoti viegli var kļūt par valsts kalponi, kā tas nevienā vien vietā ir savulaik noticis. Un arī es domāju, kas notiktu vēsturiski padomju laikā, ja arī padomju šajā Konstitūcijā nebūtu ierakstīts, ka valsts ir šķirta no baznīcas. Tādā gadījumā tiešām, kā jau to Valdmaņa kungs šeit iepriekš atzīmēja, baznīca būtu spiesta kļūt par valsts kalpotāju, par valsts kalponi. Baznīcas loma pasaulē ir absolūti un pārlaicīgi citāda nekā valsts loma, tās ir divas absolūti dažādas institūcijas un valstis, ja tā var teikt, kur viena ir debesu valsts un otra ir šī laicīgā valsts. Un, manuprāt, līdz šādai situācijai mēs vēl neesam izauguši. Mūsu šajā multireliģiskajā situācijā mēs līdz tam vēl neesam izauguši, lai valsts netiktu šķirta no baznīcas, tāpēc es šajā gadījumā iesaku neatbalstīt Čerāna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs, vēl joprojām “Latvijas ceļš”. Čerāna kungs un pārējie deputāti! Patiesībā mēs nevaram šo frāzi iztirzāt ne morālā, ne emocionālā plāksnē, bet mums ir jāskatās institucionālā plāksnē uz šo teikumu Satversmē. Prēdeles kundze un citi runātāji jau atgādināja, ka šis pats teikums tika ierakstīts 1922.gada Latvijas Republikas Satversmē. Šis ir teikums, kas nāk līdzi valsts Satversmē kopš Konstitūciju parādīšanās, kopš konstitucionālisma ēras vispār. Agrāk tas bija ļoti nozīmīgs Latvijas apstākļos, varbūt de facto šis šķīrums ir noticis, un mēs varētu par to gari nediskutēt, ja nu vienīgi mēs Latvijā varētu, svītrojot šo frāzi, noteikt... Un noteikti parādīsies prasība noteikt valsts oficiālo reliģiju, un es domāju, Čerāna kungs, ka tas nebūs patīkami, teiksim, ja Latvijas sabiedrība mēģinās konfesionālismu noteikt par valsts reliģiju. Un nav svarīgi, vai tie būtu katoļi, luterāņi, pareizticīgie vai vēl kādi citi.

Šis ieraksts Satversmē palīdz arī baznīcai izvairīties no valsts ietekmes. Tik tiešām baznīca ir šķirta no valsts, tās ir divas pilnīgi dažādas institūcijas ar diviem dažādiem uzdevumiem. Ļoti pareizi kāds no runātājiem pieminēja, ka šīs frāzes neierakstīšana Satversmē varētu padarīt baznīcu par valsts institūciju ar visām no tā izrietošajām sekām, arī ar attiecīgiem mēģinājumiem finansēt baznīcu no valsts budžeta, kas, es domāju, būtu pilnīgi pretdabīgi. Latvija nevar nonākt līdz situācijai, kāda šobrīd ir dažās islama fundamentālisma valstīts, kur tik tiešām valsts ir baznīca un baznīca ir valsts, tur tas ir kopējs institūts. Protams, līdzīgu situāciju mēs varam sameklēt arī pavisam eiropeiskās valstīs. Teiksim, vēl šobrīd Anglijā oficiālā valsts galva jeb karaliene ir arī Anglikāņu baznīcas priekšsēdētāja. Tā ka, protams, ir dažādi piemēri, bet es domāju, ka mums būtu noteikti jānošķir baznīca no valsts, un ne tik daudz valsts dēļ, cik pašas baznīcas dēļ. Paldies par uzmanību. Es aicinu atbalstīt komisijas redakciju 99.pantam.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma, jo mums te ir jānokārto dažas citas organizatoriskas lietas. Vispirms paziņojumu grib sniegt Juris Sinka par Ārlietu komisijas sēdi.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aicinu Ārlietu komisijas locekļus uz sēdi pulksten trijos pēcpusdienā Sarkanajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, Saeimas brīvdienu laikā vairākiem deputātiem bijušas nozīmīgas dzīves jubilejas. Sveicam Juri Galeriju Vidiņu 60 gadu jubilejā! 28.jūnijā viņam palika 60 gadi. (Aplausi.)

Mūsu kolēģim profesoram Viktoram Kalnbērzam 2.jūlijā palika 70 gadi. Sveicam arī viņu! (Aplausi.)

8.jūlijā kolēģim Jānim Kazākam palika 50 gadi. (Aplausi.)

Un tajā pašām dienā, 8.jūlijā, 50 gadi palika arī Mārim Rudzītim. (Aplausi.)

A.Ameriks (Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Godātie deputāti! 3.augustā 55 gadi palika Saeimas priekšsēdētājam Alfredam Čepānim. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies, godātie kolēģi, bet tas neatceļ reģistrācijas režīmu ar identifikācijas kartītēm. Un, kamēr mēs to darām, Jānis Lagzdiņš vēlas sniegt paziņojumu.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Balsojot par pirmo priekšlikumu - par deputāta Golubova priekšlikumu - es ļoti būtiski kļūdījos... (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vēl dažas sekundes uzmanību!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es balsoju “pret” šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lagzdiņa kungs! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Lūdzu Rudzīša kungu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Andrejs Krastiņš, Aida Prēdele, Normunds Pēterkops, Juris Galerijs Vidiņš, Antons Seiksts, Pēteris Keišs, Indulis Bērziņš, Dzintars Ābiķis, Leonards Tenis, Jānis Rāzna, Ludmila Kuprijanova, Juris Kaksītis, Ernests Jurkāns, Gunta Gannusa, Ziedonis Čevers, Jānis Ādamsons, Viktors Kalnbērzs, Leopolds Ozoliņš, Gundars Valdmanis, Imants Liepa, Odisejs Kostanda, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kungi, pārtraukumam paredzētais laiks beidzies. Lūdzu atgriezties sēžu zālē. Turpinām debates par 11.priekšlikumu.

Debatēs pieteicies runāt deputāts Gundars Valdmanis. Gundara Valdmaņa nav zālē.

Andrejs Naglis ir pieteicies debatēs. Lūdzu, Nagļa kungs!

A.Naglis (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Izskatot 99.pantu, man gribētos piekrist kā vieniem, tā otriem, kas izsaka domas par šo pantu. Īstenībā to, ka mēs otro teikumu izbalsojām, es arī atbalstu. Paliek tā redakcija, kas ir atbildīgās komisijas dota. Tas ir atbalstāmi, jo valsts atbalsta domas, apziņas, reliģiskās pārliecības brīvību.

Mums iznāca domu apmaiņa par trešo teikumu: “Baznīca ir šķirta no valsts.” Man jau pašam personīgi tas vārds “šķira” nav pa prātam, tur varētu būt arī cits vārds - “atdalīta”: “atdalīta no valsts”. Citu valstu attiecīgajos likumos, teiksim, Vācijā, nav nemaz šāda teikuma, ka baznīca ir atdalīta no valsts. Tad tur ir diezgan bēdīgs stāvoklis... jo iznāk, ka ar nodokļiem apliksim ticīgo, un daudziem ticīgajiem šis jautājums nav pa prātam un it kā atbaida no baznīcas. Ja mēs skatāmies Zviedrijas pieredzi... un arī pašreiz tas ir, kā kolēģi izteicās... varbūt jau tagad ir pieņemts, ka tomēr ir baznīca atdalīta no valsts... ir jāpieņem arī tas, ka ir pareizi... Jo Zviedrija ir gājusi uz to, lai šī norma tiktu ieviesta likumdošanā.

Ja mēs skatāmies, kā te būs pašiem Latvijā, tad ir jāņem vērā, ka mums tomēr ir vairākas konfesijas un nebūtu pareizi, ja nebūtu atdalīta baznīca no valsts. Tad būtu it kā vienai konfesijai jābūt vadošajai. Tas varbūt nebūtu pareizi, jo, kā jau ir zināms no vēstures, pirmskara Latvijā ir dota it kā priekšroka luterāņu konfesijai un baznīcas ir būvētas par valsts līdzekļiem, un tamlīdzīgi. Šodien tas tā nenotiek. Ja mēs šodien būvējam baznīcas, tad konfesijas par saviem līdzekļiem tās būvē. Tātad te jau rodas jautājums, ka tomēr ir jāpievērš uzmanība trešajam teikumam - ka tomēr baznīcai ir jābūt atdalītai no valsts.

Šodien ir ļoti nopietns jautājums, kuru mēs pieņēmām iepriekšējā gadā, - par kristīgās ticības mācību skolās. Vairākas lielākās konfesijas tomēr nosvērās uz to, lai būtu konfesionālā kristīgās ticības mācība. Un ja tas nebūtu tā... ja ir tā norma, ka baznīca nebūs atdalīta no valsts, tad mēs uzspiedīsim konfesijām starpkonfesionālo kristīgās ticības mācību. Šinī gadījumā tas atkal nebūs konfesijām pieņemams, un tikai sajukums var rasties. Es novēroju, ka mums, daudziem likumdevējiem, nav šajos jautājumos tās izpratnes... Teikums, ka baznīca ir šķirta no valsts... It kā mums baznīca aiz kaut kādas sienas atrodas, un mēs nevaram vairs neko palīdzēt. Valstij baznīca ir jāatbalsta, ir tai jāpalīdz, jo baznīca tomēr veic daudzas funkcijas, baznīca veic audzinošu darbu, un tādēļ ir nepareizs tas traktējums, ka it kā mums nekādas daļas nav gar baznīcu. Mēs esam kristieši, mēs ejam baznīcā. Es personīgi par sevi varu teikt, ka es eju baznīcā un tāpat valsts darbā Saeimā strādāju. Tā ka ir ļoti nepareizs tāds dalījums - tas, ka būtu jānošķiras vienai no otras. Mums ir jāatbalsta kā baznīca, tā valsts. Mēs zinām, ka arī neatkarības atgūšanā baznīcai bija liela loma - baznīca bija pirmā, kas iestājās par mūsu valsts neatkarību. Protams, arī mūsu katoļu konfesija nebūtu mierā ar to, ka būtu šāds traktējums. Vatikāns nebūtu mierā ar to... ka iestātos par to, ka baznīca būtu atdalīta no valsts. Jo citādi mēs, likumdevēji, maisītos baznīcas likumdošanā. Būtu nepareizi, ja mēs šajā gadījumā diktētu savus noteikumus un neieklausītos baznīcas likumdošanā. Es domāju, ka attiecībā uz 99.pantu vajadzētu atbalstīt tādu priekšlikumu, kādu atbildīgā komisija ir devusi. Bet, gatavojot trešo lasījumu, centīsimies konsultēties ar konfesiju vadītājiem. Ja viņiem tas ir pieņemams, tad, es domāju, tāda redakcija varētu arī palikt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns. Čerāna kungs runās otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šeit šajās diskusijās mēs redzam tādas ļoti dīvainas lietas. Faktiski diskusija ir tikai par to, vai mēs rakstām Satversmē vienu teikumu iekšā vai nerakstām. Un šis teikums ir šāds: “Baznīca ir šķirta no valsts.” Ja šeit mēs šo teikumu neierakstām, tad, lūk, šeit nāk uzreiz deputāti un biedē mūs ar dažādām valsts baznīcām, ar to, ka mums būtu jāizvēlas kaut kāda viena konfesija. Tas tā nav. Valstij ir ļoti skaidri jānosaka tradicionālās reliģiskās konfesijas, un mums ir šī vēsturiskā pieredze attiecībā uz to, kuras ir šīs tradicionālās, vēsturiskās konfesijas. Ar šīm konfesijām Latvijas valstij ir jānoslēdz sadarbības līgumi. Bet kādi šie sadarbības līgumi būs iespējami tad, ja būs iekšā likumā ieraksts “Baznīca ir šķirta no valsts”? Ir pilnīga taisnība, ka katram ir tiesības izvēlēties savu reliģiju, bet arī valstij nevar būt vienlīdzīga attieksme pret visām reliģiskajām organizācijām. Un tas ir tieši tāpēc, ka mums nav vienaldzīga valsts nākotne. Ir skaidrs, ka baznīca un valsts veic lielu kopēju darbu. Un, ja šie cilvēki nāk un aizstāv to, ka teikums “Baznīca ir šķirta no valsts” ir šeit vajadzīgs, tad es gribētu lūgt, lai šie cilvēki uzņemas atbildību par visām tām tālākajām prāvām Satversmes tiesā, kuras būs vērstas pret konfesionālo ticības mācību Latvijas skolās. Jo tieši tas ir tas, pret ko vēršas šis likums. Lai baznīcu izdzītu ārā no skolas, kas ir valsts iestāde. Tas ir tas, kas visnopietnāk uztrauc. Un nopietni uztrauc šie valsts līgumi ar baznīcu un citas lietas baznīcas atbalstam. Tas ir tas, kas uztrauc, un tāpēc šis teikums būtu ja ne jāizņem ārā, tad jāaizstāj ar kādu citu.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome un tauta! Baznīca ir atsevišķa no laicīgās varas, bet tā nav atšķirta nedz no tautas, nedz no valdības. Baznīcai mums ir jādod tas, ko komunistu laiki mums ir atņēmuši, - izpratne, ka ar ļaunu šeit pasaulē mēs nekā laba nepanāksim. Izpratni, kas ir labs un kas ir slikts. Izpratne, ka Dievs stāvēs mums klāt, ja mēs darīsim pareizo, un ka Dievs sodīs - lai arī cik ironiski tas jums, maniem kolēģiem, šeit var izklausīties -, ja mēs darīsim citiem pāri.

Pagājušajā svētdienā Rēzeknes katoļu baznīcā no rīta bija sprediķis par pravieti Jeremiju. Jeremija dzīvoja tādos pašos laikos kā šodien, kad tautu pārvaldīja ļauni gari, kas tautu pazemoja un izlaupīja, bet paši kļuva bagāti, un tautai gāja grūti. Jeremija nolēma, ka ekonomiskais terors viņu neskars, kad viņš sāks runāt pretī un kūdīt tautu. Bagātnieki aizgāja pie karaļa un teica, ka viņš jāsoda ar nāvi. Tika nolemts, ka Jeremiju noslīcinās akā. Bet aka bija pussausa, un Jeremija tikai iegrima dubļos. Nāca bada laiki pār tautu, un karalis atjēdzās, ka Dievs tomēr ir stiprāks nekā viņš. Jeremiju no akas izcēla ārā.

Baznīcas sprediķis bija tāds, ka tautai ir jāsāk runāt pretī viņas ļaundariem. Pret tiem, kas ņem bagātību uz tautas rēķina, pret tiem, kas mēģina tautu valdīt ar ekonomisku teroru - pret tiem ir jāsāk runāt un jāsāk ticēt Dievam, ka Dievs sargās, ka tas ļaunais no mūsu valsts ir jāizdzen ar citādu spēku, ko Dievs un baznīca mums var dot, ar šo pārliecību, ka, ja mēs stāvam uz pareizā ceļa, tad būs labi. Nevis ar to pārliecību, ko mums komunistu partija iemācīja, - sak, ja jūs labi kalposiet... Ar cilvēku sūtīšanu uz Sibīriju un tā tālāk, ar grēkiem, ka, ja jūs labi kalposiet komunistu partijai, tad jums ies labi.

Baznīca mums māca tieši pretējo, un, ja mums atgriezīsies tā ticība, kas bija mūsu tēviem, ka mums ir jādara un nav jārēķinās ar teroru, ka var būt viens vai divi no mums upuri, bet visiem citiem būs labi. Tiem, kas šeit sēž un ir apmierināti, ka viņiem nauda krājas Nauru salās uz tautas rēķina, viņiem ir jāsaprot, ka viņi tiks sodīti, bet nevis tie, kas teiks, ka nav taisnība.

Un tā mēs nevaram šķirt baznīcu no tautas, jo baznīca audzina tautu un dod tautai to, kas ir vissvarīgākais. Un mēs nevaram šķirt valsti no tautas. To māk tikai komunistu partijas kalpi, kas paņem tautu un viņu nospiež verdzībā, bet Dievam un tautai, latviešu valstij un latviešu tautai ir jābūt vienotiem. Arī Kārlis Čerāns saka savos priekšlikumos, ka ir jānošķir atbildības, jo it īpaši jauna valsts nedrīkst uzlikt baznīcai nepieņemamus noteikumus, ka Pareizticīgo baznīcai ir jāpakļaujas Maskavai. Ir jānodala atbildības!

Es aicinu atbalstīt Kārļa Čerāna priekšlikumus, visus trīs.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Redzat, par cik vienkāršu jautājumu izvēršas debates. Un tikai par vienu teikumu - palikt šim teikumam, ka baznīca ir šķirta no valsts, mūsu valsts Satversmē vai ne. Es ierosinu noraidīt Čerāna kunga priekšlikumu, jo uzskatu, ka šī redakcija, ko pieņēmusi atbildīgā komisija un kas skan: “Valsts atzīst domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir šķirta no valsts”, ir vienkārši lieliska. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijas valstī nekad nav bijis tāds stāvoklis kā Francijas monarhijā, kur baznīca valda un kur baznīcai ir valstiskas funkcijas. Tāds stāvoklis Latvijā nekad nav bijis. Un, ja baznīca nav bijusi pakļauta valstij un valsts - baznīcai, tad tur nav ko šķirt. Mēs ar šādu formulējumu vienkārši sekojam padomju laika likumdošanas vārdiem, padomju varai. Protams, bija svarīgi šķirt baznīcu no valsts, bet, ja mēs šo teikumu tur nerakstām un iztiekam bez tā, tad mēs absolūti neko nezaudējam, un, kaut arī Latvijas pirmās republikas laikā bija tāds projekts - ierakstīt šos vārdus, ka baznīca ir šķirta no valsts, tie ierakstīti tomēr netika. Netika... (Starpsauciens: “Tika, divreiz nobalsoja...”) Nobalsoja, bet neielika... ja es nemaldos, tad to Satversmē nebija... Tā ka mēs varētu iztikt bez tiem.

Vēl vairāk. Īstenībā mēs būtu ļoti labā veidā atrisinājuši šo attieksmi, ja mēs uz baznīcu attiecinātu to pašu, ko attiecinām uz arodbiedrībām. Tad būtu jāsaka, ka valsts aizsargā baznīcas brīvību. Tas būtu ļoti solīdi izskatījies, bet mēs tik tālu neesam aizdomājušies un tik skaisti noformulējuši, taču šeit tos vārdus, ka “baznīca ir šķirta no valsts, mēs mierīgi varam atstāt un to tinti nelietot viņu izsvītrošanai. Mums ir likums, kas attiecas uz reliģiskajām organizācijām, tas visu labi sakārto, un tāpat par izglītību... Līdz ar to ir pietiekami, ja ir pasacīts, ka valsts atzīst domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Ja te būtu vēl vārdi “un baznīcas brīvību”, tad arī būtu ļoti skaisti, tātad, ka atzīst baznīcas brīvību.

Mēs tai gribētu dot pilnu attīstības iespēju, lai nekādu šaubu nav arī jautājumā par reliģijas mācību skolās, lai tur valsts vai kāds cits, kurš iedomājas, ka valstij ir jābūt ateistiskai, nevarētu stāties pretī šim audzināšanas nodomam. Paldies par jūsu uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, otro reizi.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl atsevišķu deputātu un frakciju ietekmē pat īsti kristieši vai ticīgi cilvēki pakļaujas viņu demagoģijai. Ļoti skumji, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā atsevišķas frakcijas un partijas dāvina maisiņus ar svētītu zemi un varbūt tepat Rīgā taisītas svecītes. Un šeit mēs redzam to klasisko piemēru, ka Dievs un ticība tiek degradēti. Jo es personīgi uzskatu, ka ticība un Dievs ir katram intīma lieta, bet šeit tiek mēģināts kārtējo reizi pārvērst, ka tā varbūt būs kā masu produkcijas sastāvdaļa, kuru uztieps visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Te ir šī norma, kas ļauj katram pašam to risināt, kādā veidā viņš grib lūgt Dievu vai kādā veidā viņš viņu saprot. Tās ir katra cilvēka brīvas tiesības. Un tā ir šī demokrātija. Tad drīzāk nedemokrātiska forma ir tā, ka mēģina tagad šādā vai tādā veidā uztiept Latvijas tautai, ka Dievu varēs lūgt tā vai ka Dievs izskatās tādā veidā, vai ka Dievs izskatās kā Latvijas ģerbonis... Un pēc tam Saeima vēl pieņems viņa ārējā izskata aprakstu un, ja viņam neparādīs vajadzīgo godu, tad sauks pie kriminālatbildības.

Cienījamie kolēģi! Nevajadzētu šinī gadījumā spēlēt uz reliģiskajām jūtām. Baznīca līdz šim ir darbojusies un patiešām izturējusi arī okupācijas laiku un visus pārējos periodus. Ir izturējusi! Tikai nevar aizmirst arī baznīcas izdarības citos laikos, kad tā bija “valsts valstī”. Nu nevar aizmirst, un tādēļ atstāsim to katra ticīga cilvēka ziņā, katra cilvēka paša ziņā, lai viņš izlemj, vai viņš grib aiziet uz baznīcu svētdienās vai viņš grib iet tur reizi mēnesī. Tās ir viņa tiesības izlemt, vai viņš lūgs Dievu mājās vai nelūgs, un tādēļ nevajag jaukt valsti ar baznīcu.

Sēdes vadītājs. 5 minūtes ir pagājušas.

M.Lujāns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es vēlētos atbalstīt Čerāna kunga priekšlikumu - 11., 12. un arī 13. priekšlikumu. Un kāpēc? Baznīca un valsts. Stipra baznīca, vāja valsts. Vāja valsts, stipra baznīca. Stipra valsts, stipra baznīca. Jūs zināt, ka civilizācijas attīstība praktiski ir sākusies ar šo sakarību - baznīca un valsts.

Vakar man izdevās ar Baltijas Asamblejas Kultūras komiteju pabūt Muhu salā. Es redzēju vietu, kur kādreiz bija dzīvojuši šīs salas iedzīvotāji, kur ar krusta zīmi krustneši izkāva visus līdz pēdējam.

Baznīca bija arī šķērslis Ļeņina ideju realizācijai. Tāpēc šis viens no pēdējiem komunistiskās ideoloģijas realizētājiem - Vladimirs Ļeņins - 1923. gadā izdeva dekrētu, ka nepieciešams likvidēt 1/3 mācītāju, lai baznīcas pilnīgi pakļautu komunistiskajai ideoloģijai. Vēlāk, kā mēs zinām, šī pati baznīca glāba Krieviju, jo Ļeņina skolnieks jeb mantinieks Staļins 1942. gadā atļāva baznīcai sākt plašu darbu, reabilitēja vēl dzīvos mācītājus, un baznīcas uzsāka savu darbu, glābjot Krieviju no Hitlera varas.

Arī Latvijā šis process sarežģīti virzījās visu mūsu valsts pastāvēšanas laiku. Jo 1919. gadā, kā jūs zināt, pirmie upuri, ko Pēteris Stučka apšāva, bija mācītāji un skolotāji. Arī 1944., 1945. gadā mācītāji bija tie, kas vai nu patiesi sadarbojās ar Valsts drošības komiteju, vai arī tika izsūtīti uz Sibīriju. Un tā baznīca ar valsti bieži ir gājusi roku rokā vai arī tikusi mocīta, pakļauta.

Šodien mums ir izaudzinātas divas paaudzes ateistu - nu, lielākā daļa... Tās ir paaudzes, kurām nav problēmu: visu var atrisināt ar naudu, ar nekaunību, ar klusēšanu, ar uzbāzību, ar rupju spēku. Šodien nav problēmu... bez problēmām var nozagt 3, 8, 7, 10, 18, 65 miljonus un par to neatbildēt, jo šai ateistu paaudzei ir sveši goda, kauna, pašcieņas jēdzieni. Šos jēdzienus varētu mācīt šai vājajai valstij, kurā arī skolotāji pārsvarā ir ateisti, Dieva noliedzēji joprojām. Tāpēc baznīcai būtu jādod šīs tiesības mācīt to, kā mums visvairāk trūkst, tas ir, garīgumu. Mācīt šo spēju piedot, atgūt pašcieņu, apzināties kauna sajūtu, būt līdzjūtīgiem un spēt pašuzupurēties.

Tāpēc domāju, ka īpaši rakstīt, ka baznīca ir šķirta no valsts, nevajadzētu. Nevajag šo teikumu. Šodien stipra baznīca vai vismaz stiprāka baznīca var palīdzēt vājajai valstij. Es balsošu par Čerāna kunga priekšlikumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Bišera kungs.

I.Bišers. Cienījamie kolēģi! Man vispirms nāktos oponēt cienījamajam deputātam Mauliņa kungam, kurš ir aizmirsis savas Juridiskajā fakultātē iegūtās zināšanas un uzskata, ka baznīcas šķiršana no valsts ir komunistu izgudrojums. Šī šķiršana notika jau tad, kad beidzās absolūto impēriju laiks un kad sāka veidoties pilsoniskas, demokrātiskas valstis. Jau tad tas tika ieviests. Protams, dažās valstīs dažādu apstākļu dēļ ir saglabājusies arī vēl līdz šai dienai cita kārtība. Jā, Eiropā, cik es zinu, šodien ir divas valstis, kur likumā nav šāda ieraksta un šāda principa un kur ir valsts baznīca. Tās ir Apvienotā Karaliste un Norvēģija. Vācijā nav tieši šāda teksta, bet tajā pašā laikā šo jautājumu regulē ne tikai federālā konstitūcija, bet arī zemju konstitūcijas. Tur šāda teksta tiešām nav, bet, ja mēs papētītu visu šo zemju konstitūcijas un arī federālo konstitūciju, tad redzētu, ka tas atbilst tai pašai jēgai, kaut gan nav pateikts ar šādiem vārdiem.

Un jāsaka, ka arī Latvijā to nav ieviesuši komunisti, bet jau tiešām tad, kad strādāja Satversmes sapulce, tad divos lasījumos, kā norādīja te Leiškalna kungs, tika pieņemts Satversmes 110. pants sekojošā redakcijā: baznīca ir šķirta no valsts, valsts baznīca Latvijā nepastāv. Taisni parādīja šo saiti ar valsts baznīcu kā galveno nozīmi. Un jāsaka, ka šāda norma darbojas Latvijā arī šodien. Tā ir 1991. gada konstitucionālajā likumā par pilsoņu un cilvēku pamattiesībām un pamatpienākumiem. Tā kā tā norma nav nekad pazudusi... tā ir demokrātiskajā Latvijā. Un, kaut arī šo normu toreiz Satversmē trešajā lasījumā tā arī nepaspēja pieņemt, citos likumos tā tika konsekventi realizēta. Tas, protams, nenozīmē, ka valsts nevar baznīcu atbalstīt un piešķirt tai līdzekļus, un, tāpat kā mēs esam iedalījuši katoļu baznīcai Aglonas svētvietas sakārtošanai naudas līdzekļus, varbūt arī citām baznīcām mēs to pašu varam izdarīt, tas valstij neatņem šīs tiesības, ja baznīca šādu palīdzību pieņem. Tāpat kā mēs varam palīdzēt katram, kam vajadzīgs. Tāpat mēs tiešām esam atļāvuši baznīcai, zināmām baznīcām, respektīvi, ne baznīcai kā tādai, bet zināmām reliģiskajām organizācijām, veikt dažu dzimtsarakstu aktu reģistrāciju. Bet tas ir atļauts tikai dažām, ar kurām valsts ir vienojusies, un es nedomāju, ka valsts varētu uzlikt par pienākumu kādai no šīm reliģiskajām organizācijām to darīt. Tas ir tikai vienošanās ceļā, un valsts, protams, kontrolē.

Un te mēs nonākam taisni pie tā jautājuma, vai valsts var vai nevar uzdot reliģiskajām organizācijām... Es uzskatu, ka taisni šī norma ir tā, kas neļauj valstij kaut ko uztiept baznīcai, sākt komandēt baznīcas iekšējo dzīvi. Es nedomāju, ka baznīca centīsies komandēt valsts dzīvi, bet es domāju, ka taisni tā norma aizsargā baznīcu no valsts nelikumīgas iejaukšanās. Un šeit arī godājamais priekšlikuma autors Čerāna kungs izpaudis savu domu, kāpēc viņš tik ļoti cīnās par to. Viņš teica, ka mums visas reliģiskās organizācijas nav valstī vienlīdzīgas, mēs gribam izdalīt vienlīdzīgākās no vienlīdzīgajām un citas mazāk vienlīdzīgas un vienām dot kaut kādas valstiskas privilēģijas, bet otrām nedot šīs valstiskās privilēģijas. Un tā mēs ātri varam nonākt jau līdz centieniem nodibināt valsts baznīcas Latvijā, un es domāju, ka būtu ļoti bēdīgi, ja tiktu nodibināta katoļu baznīca... Un tikpat bēdīgi, ja luterāņu baznīca vai vēl kāda cita baznīca...

Un tieši tāpēc komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Un tāpēc es komisijas vārdā lūdzu deputāta Čerāna priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 11.priekšlikumu - deputāta Čerāna priekšlikumu svītrot 99.pantā teikumu “Baznīca ir šķirta no valsts”. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā, jo mēs apspriežam normu, kas ietverta Latvijas Republikas Satversmē. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 50, atturas - 16. Nav pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Es atvainojos, 10.priekšlikums palika neskaidrs. Es iebildu tad, kad visi pārējie priekšlikumi... Bet 10. priekšlikums - Čerāna kunga - tiešām netika nofiksēts precīzi. Tas nav izskatāms, jo viņš ierosināja labojumu tajā pēdējā teikumā, kuru mēs izslēdzām. Tā ka tas nav skatāms pēc būtības.

Tālāk. 12.priekšlikums tāpat nav skatāms pēc būtības, jo viņš ierosina aizstāt teikumu “Baznīca ir šķirta no valsts” ar teikumu “Baznīca un valsts atbilstoši...”. Ja mēs esam nobalsojuši par to, ka mēs saglabājam šādu teikumu, tad es domāju, ka ...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Bišera kungs, man šķiet, mēs esam vienojušies par to, ka mēs atstājam teikumu “Baznīca ir šķirta no valsts”. Čerāna kungs ierosina šī teikuma vietā ierakstīt citu. Mēs esam vienojušies, ka baznīca ir šķirta no valsts. Tāda norma ir saglabāta. Bet Čerāna kungs ierosina šīs normas vietā ierakstīt citu. Man šķiet, ka šis priekšlikums ir apspriežams un balsojams.

Kārlis Čerāns vēlas runāt par savu priekšlikumu.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! 12.priekšlikums nebūtu balsojams tajā gadījumā, ja būtu atbalstīts 11.priekšlikums, jo 11.priekšlikumā bija runa par šā viena teikuma izslēgšanu, bet 12.priekšlikumā ir runa par šā teikuma aizstāšanu ar kādu citu. Tātad tie ir divi alternatīvi priekšlikumi. Tā kā 11.priekšlikums nav pieņemts, tagad ir jāizskata 12.priekšlikums. 12.priekšlikums atkal vēršas pret šo pašu teikumu “Baznīca ir šķirta no valsts”, vēršas tieši pret šo negatīvo pieskaņu, kas ir šim teikumam “Baznīca ir šķirta no valsts” un piedāvā šī teikuma vietā noteikt Satversmē šo baznīcas un valsts suverenitātes, neatkarības un autonomijas principu. 12.priekšlikums piedāvā šā teikuma “Baznīca ir šķirta no valsts” vietā likt iekšā teikumu “Baznīca un valsts atbilstoši to kompetencei ir suverēnas, neatkarīgas un autonomas”. Es piekrītu tiem argumentiem, kuri šeit tika izteikti par labu tam, lai baznīcu aizsargātu no nepamatotas valsts iejaukšanās. Ja jūs gribat rakstīt šo jautājumu Satversmē, tad to var izdarīt šādā korektā veidā.

Es diemžēl nevaru piekrist Bišera kunga sniegtajai argumentācijai, ka teikuma “Baznīca ir šķirta no valsts” izņemšana ārā atkal noved pie valsts baznīcas veidošanās. Tur, es domāju, šī saistība tiek mākslīgi pievilkta tāpēc, lai šeit kādus cilvēkus mēģinātu ar kaut ko biedēt, baidīt. Šeit tiešām ir tas modelis, ka Latvijā ir jāspēj sadzīvot vairākām tradicionālām kristīgām konfesijām. Es zinu, ka šīs vairākās tradicionālās kristīgās konfesijas (un vēl klāt arī nekristīgā jūdaistu konfesija) visas spēj kopā sastrādāties Reliģijas lietu konsultatīvajā padomē un ka šeit šis tradicionālo konfesiju modelis darbojas.

Mums ir bijušas diskusijas arī par šo tradicionalitātes jēdziena ieviešanu Latvijas likumos, Reliģisko organizāciju likumā. Radās problēmas tieši ar robežas noteikšanu šim tradicionālo konfesiju lokam, bet es uzskatu, ka šis jautājums nākotnē varētu tikt tālāk atrisināts, jo mums ir jāspēj valstiski novērtēt šo tradicionālo konfesiju darbs sabiedrības veidošanā, jaunatnes audzināšanā. Visas šīs tradicionālās konfesijas - gan katoļu, gan luterāņu, gan baptistu, gan pareizticīgo vai vecticībnieku - dod jauniešiem šīs stabilās garīgās vērtības. Es runāju tieši par šīm garīgajām vērtībām šobrīd. Viņas dod šīs stabilās vērtības, tāpēc valstij tas ir jānovērtē. Mēs nevaram, piemēram, katoļus vai luterāņus nolikt uz viena līmeņa ar dažādām reliģiskajām organizācijām, kuras ar nezin kādiem nosaukumiem šeit ir izveidotas varbūt pēdējos gadu desmitos. Es nenoliedzu, ka tajās var arī būt kādas labas idejas iekšā, arī kaut kāds audzinošais spēks. Tām ir sevi jāpierāda, pirms valsts ļauj tām strādāt ar jaunatni. Bet tikpat labi šajās jaunajās reliģiskajās kustībās var būt iekšā arī naudas atmazgāšanas vēlmes: cilvēki, teiksim, nodibina kādu reliģisku organizāciju tikai tāpēc, lai viņi varētu baudīt kaut kādus nodokļu atvieglojumus, kuri taisnīgi pienākas tradicionālajām reliģiskajām konfesijām.

Valsts nevar pilnīgi vienādi izturēties pret visām šīm reliģiskajām organizācijām, tāpēc šis šķirtības princips simtprocentīgi darboties nevar.

Šos pārējos argumentus par labu tam, kāpēc šis šķirtības princips šādas dogmas līmenī būtu izņemams no Satversmes ārā, es jau minēju, runājot par savu iepriekšējo priekšlikumu. Nav mums šobrīd ne padomju impērijas laiks, nedz arī franču buržuāziskās revolūcijas laiks. Skaidrs, ka baznīcai un valstij ir šīs savas funkcijas, bet viņas veic kopīgu darbu, un arī tas mums ir pietiekami skaidri jāapzinās. Tāpēc es aicinu un lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu - šo teikumu, ka baznīca ir šķirta no valsts, aizstāt ar teikumu, ka baznīca un valsts atbilstoši to kompetencei ir suverēnas, neatkarīgas un autonomas. Redakciju mēs varam vēl precizēt trešajā lasījumā.

Godātie kolēģi! Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Dainis Turlais - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Turlā kungs vairs nevēlas runāt.

Nākamais runāt vēlas Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gan netaisos runāt. Šinī gadījumā es piedāvāju jums paskatīties 13.priekšlikumu - Čerāna kunga priekšlikumu: “Baznīca veic valsts funkcijas tikai likumā paredzētos gadījumos”. Čerāns tur iet vēl tālāk. Viņš jau baznīcu pilnvaro caur Satversmi... nosaka to, ka baznīca veiks valsts funkcijas. Te ir tas solis, piedodiet, ir, jā, ka viņai ir atsevišķas tiesības deleģētas ar atsevišķu likumu, bet ne ar Satversmi. Jo šī norma, kura ir nākamajā priekšlikumā, var ļoti paplašināt... tajā skaitā, kā es jau teicu, teokrātiskas valsts veidošanos.

Cienījamie kolēģi! Man jau gribas teikt: varbūt mēs tomēr nedaudz aizsargāsim arī valsti no baznīcas. Čerāna kungs tikai teica, ka ir jāaizsargā baznīca no valsts, bet ir arī otra pretruna - reizē arī valsts ir jāaizsargā no baznīcas. Tādēļ es uzskatu, ka mums, cienījamie kolēģi, nebūtu jāatbalsta cienījamā Čerāna kunga iniciatīva - ne 12., ne 13.priekšlikums.

Protams, es saprotu, ka ir ļoti izdevīgi tagad spēlēties ar reliģisku cilvēku domām, jo nāk vēlēšanas. Varbūt Čerāna kungs varēs “nozvejot” kādu balsi. Bet es nedomāju, ka, šādā veidā aizskarot Satversmi un šādā veidā ietekmējot Satversmi, ir šis jautājums risināms.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Oskars Grīgs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu noraidīt vispār šo teikumu. To varētu pieļaut, ja šajā priekšlikumā būtu sacīts, ka baznīca ir suverēna, neatkarīga un autonoma. Tam vēl varētu piekrist, bet, ja Čerāna kungs piedāvā, ka valsts atbilstoši savai kompetencei ir suverēna, neatkarīga un autonoma, tad Čerāna kungam es ieteiktu palasīt Satversmi, kuras vispārējos noteikumos 1.punktā ir rakstīts, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Šeit jau tad vajadzēja arī piebilst, ka demokrātiska varbūt... Šis priekšlikums vispār nav izskatāms un ir absurds. Jūsu mērķis, no kā jūs vadāties, - tas arī mums ir skaidrs. Tā ka es aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vēlreiz vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcijas “Latvijai” deputāts.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es redzu, cik ļoti dažādi mēs visi esam. Un ja šeit nāk kāds deputāts un saka, ka viņam ir jāaizsargā valsts no baznīcas... jā, nu varētu būt arī šādi viedokļi, bet nu paldies Dievam, ka viņš ir mazākumā, un es domāju, ka mazākumā viņš šeit arī paliks. Šādi cilvēki, kuri vēlētos aizsargāt... Mana pārliecība ir, ka valstij un baznīcai ir jāstrādā viens kopīgs darbs.

Es labi apzinos, kāds varētu būt šā balsojuma rezultāts, balsojot par šo priekšlikumu, bet es domāju, ka diskusija šeit ir uzsākta un ka šī diskusija un arī šie redakcijas meklējumi turpināsies arī attiecībā uz trešo lasījumu. Es gribu arī, lai šeit šajā darbā varētu iesaistīties arī cilvēki ārpus šīs Saeimas, ja rodas idejas par to, kā vislabāk ir šo suverenitātes, neatkarības un autonomijas principu iedzīvināt. Domāju, ka to mēs varēsim šeit, Saeimā, apstiprināt trešajā lasījumā. Jo šeit ir un paliek problēma, ka šim teikumam, ka baznīca ir šķirta no valsts, ir šī negatīvā pieskaņa, un tas nozīmē, ka tas ir jāaizstāj ar kādu citu, ja mēs neesam ar mieru vispār izņemt ārā no Satversmes projekta šādu teikumu. Tādā gadījumā ir nepieciešama šī alternatīvā redakcija, kas izsaka šo pozitīvo domu šajā šķirtībā; kas izsaka to, ka valsts nevar iejaukties baznīcas iekšējās lietās. Bet tas ir tādā veidā arī jāformulē. Un nenoformulējot un neieviešot šeit kaut kādas liberālisma vai liberāli marksistiskas dogmas, vai tādas dogmas, kas būtu abām šīm mācībām kopējas... Ir vajadzīga šī sadarbība, ir vajadzīga arī šī baznīcas sociālās mācības iedzīvināšana sabiedrībā. Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Vispirms es gribu oponēt Bišera kungam, kurš teica, ka es nezinot jurisprudenci un ka demokrātiskās valstis acīmredzot jau 16. un 17. gadsimtā ir sākušas domāt par valsts šķiršanu no baznīcas un baznīcas šķiršanu no valsts. Tas ir vēstures jautājums, nevis juridisks jautājums. Te nu gribas vēl piebilst, ka demokrātisko, buržuāzisko ideju paudēji vai pilsonisko ideju paudēji toreiz nebūt nerunāja par valsts šķiršanu no baznīcas un baznīcas šķiršanu no valsts, bet, gluži otrādi, runāja taisni tādā kontekstā un sakarā, kā tas ir formulēts šobrīd Kārļa Čerāna iesniegtajā priekšlikumā. Baznīca un valsts atbilstoši to kompetencei ir suverēnas, neatkarīgas un autonomas. Tas bija pilsonisko demokrātu formulējums. Pirmo reizi runa par to, ka kategoriski jāšķir valsts no baznīcas un baznīca no valsts, bija Parīzes komūnas laikā marksistiskās ideoloģijas ietekmē. Mēs esam tik daudz sajaukuši buržuāziskās, pilsoniskās demokrātijas postulātus ar komunistiskajiem jeb sociālistiskajiem postulātiem, ka šobrīd paši vairs neatšķiram un šeit dezinformējam klausītājus.

Un jūs, godātie deputāti, arī.

Es vēlreiz uzsveru: šis formulējums ir pareizs, un mums nevajadzētu sekot tai tieksmei, kura ir izplatīta gaisā kā tāda garīgā strāva, kura būtībā mūs atrauj no tikumiskā pamata, jo šeit ir runa par tikumisko pamatu. Baznīca ietver visas konfesijas, kas ir ar ētisku pamatu un nav, tā teikt, sātaniskas. Kāpēc formulēt tieši šo šķiršanu no valsts? Kāpēc to formulēt taisni tā? Tas rada sajūtu, ka īstenībā tas tiek uztverts kā baznīcas pretnostatījums valstij, kā baznīcas izstumšana no valsts. Un, ja mēs izstumjam ētikas pamatnesējus no valsts, tad rodas šī neētiskā valsts, pie kuras mēs šobrīd esam nonākuši.

Sēdes vadītājs. Vārds Ilgai Kreitusei - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās apvienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Pirmais, kam es gribētu pievērst jūsu uzmanību: Čerāna kungs nav ievērojis, ka, iesniegdams savu 12.labojumu, viņš ir principā pārveidojis Latvijas Satversmes 1.pantu, jo Latvijas Satversmes 1.pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un tur nav noteikts, ka Latvija ir suverēna, neatkarīga un autonoma republika. Līdz ar to jau pats Latvijas valsts formulējums ir pretrunā ar spēkā esošo pantu, un tāpēc arī šis priekšlikums pēc būtības nebūtu izskatāms. Runājot par baznīcu, valsti un funkcijām, es domāju, ka mums ir jābūt skaidrībai - valsts nevar un nedrīkst veikt baznīcas funkcijas, un baznīca nevar un nedrīkst veikt valsts funkcijas. Šīm divām lietām ir jābūt skaidrām. Jo savādāk... Latvijas praksē ir, starp citu, jau šāda pieredze. Jau bija aptauja, ko darīt ar vienu baznīcu - vai atdot katoļiem vai neatdot, un tas jautājums bija valdības līmenī. Tas ir jautājums par šo ēku, kas atrodas tepat blakus, - par Jēkaba katedrāli. Tas bija baznīcas nodošanas jautājums.

Latvijā baznīca vienmēr ir darbojusies, nejaucoties valsts funkcijās. Nejauksim kopā šīs divas lietas! Viena lieta ir tā, ko dara baznīca kā audzinātājs, kā sabiedriskās domas veidotājs vispār šajā sabiedriskajā dzīvē. Bet ir valsts funkcijas, kuras nedrīkst uzticēt nevienam citam, ne baznīcai, ne augstskolai, ne arī vēl kādai izdomātai organizācijai, ne partijai, un es ceru, ka Latvijā to neizdomās kādreiz uzticēt arī kādam vadonim.

Sēdes vadītājs. Vārds Viesturam Bokam - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam. Lūdzu!

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Būtībā es gribētu vērst jūsu uzmanību uz jautājumu, kuru akcentēja Čerāna kungs, - kā mēs šo jautājumu formulējam. Jautājums ir vārdā “šķirta”, cik es saprotu. Tātad šī šķiršana vai šķelšana, kas ir populāra pašlaik Latvijā, šī vārda sakne vismaz... Šeit tiek likts otrs jēdziens, ka šīs institūcijas ir neatkarīgas un autonomas, un es nevarētu pilnībā pievienoties Kreituses kundzei, jo šeit ir jautājums par savstarpēju valsts un baznīcas neatkarību un autonomiju, kas būtībā savā saturiskajā jēdzienā ir tas pats, kas nošķirtība. Un, manā uztverē, teiksim, tīri emocionāli, tiešām skan labāk šis teikums, ka valsts un baznīca ir savstarpēji neatkarīgas, autonomas un suverēnas. Tā savā būtībā arī ir nošķiršana. Būtībā šo priekšlikumu varētu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt debatēs nevēlas. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Bišera kungs vēlas ko teikt? Lūdzu! Ilmārs Bišers.

I.Bišers. Komisijas vārdā es varu pateikt, ka varbūt tiešām ir vērts uzlabot šo teikumu, kas patlaban ir pirmajā lasījumā apstiprinātajā tekstā. Es negribu teikt, ka nav iespējams šo pašu domu izteikt savādāk, bet katrā ziņā ir nepieņemams tas teksts, ko iesaka Čerāna kungs. Čerāna kungs te ir sabāzis kopā divus svešvārdus un vienu latviešu vārdu, un man ir tāda sajūta, ka viņš īsti nesaprot, ko šie svešvārdi īsti nozīmē. Kā viņš to izprot? Suverenitāte ir augstākā vara kādā teritorijā, tātad iznāk, ka Latvijas teritorijā būs divas augstākās varas - Latvijas valsts un baznīca, kuras būs savstarpēji neatkarīgas, un tad Latvijā būs divvaldība. Es domāju, ka diez vai tādu formulējumu mēs varam pieņemt. Es domāju, ka šajā gadījumā kāds varētu izstrādāt tiešām labāku, mēs varētu trešajā lasījumā to apskatīt, bet šādu priekšlikumu komisija nekādā ziņā atbalstīt nevar.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Čerāna priekšlikumu - priekšlikumu nr.12. Viņš ierosina nomainīt teikumu “Baznīca ir šķirta no valsts” ar teikumu, kuru jūs redzat savā dokumentā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsojot izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 51, atturas - 15. Deputāta Čerāna priekšlikums nav pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Nakamais ir 13.priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. Un, tā kā debates ir jau sākušās, es gribētu norādīt uz dažām lietām, kas te tika izteiktas par to. Es domāju, ka arī šo jautājumu varētu vēl regulēt kaut kādā veidā, bet es domāju, ka... komisija uzskata, ka šajā gadījumā arī šādu redakciju pieņemt nevar, jo tā varētu paredzēt, ka valsts bez baznīcas piekrišanas uzliek tai kaut kādas funkcijas, ko baznīca negrib uzņemties. Es domāju, ka šajā gadījumā mēs nedrīkstētu to pieļaut. Ja attiecībā uz trešo lasījumu varēs kaut ko labāku izdomāt par šo jautājumu, tā ir cita lieta, bet pagaidām es lūgtu neatbalstīt. Bet, es domāju, vislabāk šo jautājumu mēs varētu noregulēt Reliģisko organizāciju likumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Par savu priekšlikumu runās deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Tātad šis ir priekšlikums papildināt 99.pantu ar jaunu teikumu šādā redakcijā, ka baznīca veic valsts funkcijas tikai likumā paredzētos gadījumos. Mēs zinām, ka mūsu valstī ir tādi gadījumi, ka baznīca veic valsts funkcijas, un vispirmām kārtām tā ir jau Civillikumā paredzētā laulību noslēgšanas funkcija. Un tagad ir jautājums: vai nu mēs paliekam pie šī formulējuma, ka baznīca ir šķirta no valsts, un neko nepierakstām klāt, vai arī attiecībā uz trešo lasījumu spējam šā formulējuma vietā piedāvāt kaut ko labāku. Ja mums paliek šis nošķirtības princips, tādā gadījumā ir jautājums, kas notiek ar šīm Civillikumā paredzētajām tiesībām. Šeit tas kļūst par juridiskās interpretācijas jautājumu - vai nu ir iespējamas šīs tiesības? Vai turpmāk ir iespējama vai nav iespējama šī laulāšana baznīcā? Bet es domāju, ka mums šo normu, šo iespēju vajadzētu saglabāt pilnīgi noteikti un ka mums vajadzētu arī paust nepārprotamu likumdevēja gribu, kas saglabā šīm baznīcām iespēju veikt laulību ceremoniju, lai arī baznīcā varētu cilvēki noslēgt juridiski spēkā esošu laulību, tā, kā tas ir šobrīd. Lai nebūtu cilvēkam vai nu pirms, vai pēc tam, kad viņš ir salaulājies baznīcā, vēl jāiesniedz kaut kādi savi dokumenti kaut kur, bet lai visu šo laulību ceremoniju varētu nokārtot uz vietas baznīcā. Un tāpēc ir šis piedāvājums. Jā, ja kāds var piedāvāt kaut ko labāku, man pret to nevar būt nekādu iebildumu, bet šobrīd nekas labāks piedāvāts nav, un tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Mēs paši ļoti labi zinām, ka mums haosa likumdošanā ir pietiekami. Šobrīd, ja mēs nepieņemsim šo Kārļa Čerāna priekšlikumu, radīsies vēl viens haoss: būs normatīvie akti, kas ļaus veikt baznīcai valsts funkcijas, kaut gan mūsu Satversme, pamatlikums, to aizliegs ar vārdiem “Baznīca ir šķirta no valsts”. Un tik un tā turpināsies valsts funkciju izpildīšana no baznīcas puses. Tātad šis labojums ir noteikti jāpieņem tādā gadījumā, ja mēs negribam, lai tūlīt šie normatīvie akti tiktu steidzami atcelti, jo nedrīkst taču nesaskanēt augstākstāvošais likumdošanas akts, šoreiz Satversme, ar tam pakļautajiem normatīvajiem aktiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kolēģi Juridiskajā komisijā, Mauliņa kungs! Pirms jūs nākat un runājat, un, varētu teikt, baidāt mūs ar visu, kas te notiks, esiet, lūdzu, tik laipni un iesniedziet šos priekšlikumus tādus, lai tie varētu pēc tam tikt arī izpildīti un lai nebūtu tāda situācija, kā iepriekš jau norādīja Bišera kungs uz šiem diviem svešvārdiem un vienu latviešu valodas vārdu... Un arī tas, ko jūs šobrīd sakāt. Acīmredzot te ir runa par tām funkcijām... Man liekas, ka Čerāna kungs nav aizdomājies tik tālu, vai mēs runājam šeit par funkcijām un kādas ir valsts funkcijas vai mēs runājam par atsevišķu procedūru veikšanu, jo tik un tā neatkarīgi no tā, vai mēs ierakstīsim šeit vai ne, gala rezultātā šī funkcija tomēr tiks realizēta. To realizēs valsts, un valsts būs tā, kuras rīcībā būs visa statistika par reģistrētajām laulībām, un tā būs tur vai citur.

Otrs. Jau šodien spēkā esošais likums, ko mēs saucam par konstitucionālo, to pašu vien pasaka, un nevienam tāda doma nav ienākusi prātā, ka mēs tagad šeit paužam visai valstij, kas klausās mūsu Saeimas sēdi, ka nu, lūk, tad vairs nedrīkst. Es saprotu, ka līdztekus valstij realizēsies šī laulības reģistrācija, taču es gribētu teikt, ka ne jau tādēļ mums šodien jāpieņem priekšlikums, kāds tas ir, jo labāka nav. Ja mēs strādāsim pēc tāda principa, ka tas jau nu nav īsti labs, bet labāka nav, un to iebalsosim valsts Pamatlikumā, tad tā būs nenopietna attieksme pret šiem labojumiem. Ir laiks padomāt līdz trešajam lasījumam, lūdzu, iesniegsim ļoti pārdomātus, ļoti nopietnus priekšlikumus, bet neiebalsosim jau otrajā lasījumā tikai tādēļ, ka labāka nav.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte.

A.Rugāte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Ja 99.pantā ir palicis teikums “baznīca ir šķirta no valsts”, tad kaut kādā citā, veiksmīgākā redakcijā... ja mūs patiešām neapmierina arī tie, kuri principā ir atbalstāmi, ja neapmierina Čerāna kunga piedāvātā papildinājuma redakcija, ka baznīca veic valsts funkcijas tikai likumā paredzētajos gadījumos, tad tas neatspoguļo īsti visus šos gadījumus, kurus mēs varam attiecināt uz audzināšanas funkciju, kas varētu tikt attiecināti uz šo deleģēto procedūru, ka baznīcā tiek veikta laulība. Patiesībā viss civilstāvokļa reģistrācijas process ir valsts ziņā, un visa šī statistika ir valsts ziņā. Ja mēs šobrīd esam nonākuši pie tā, ka šie priekšlikumi un papildinājumi nav pietiekami kvalitatīvi, tad mūsu diskusijai vajadzētu beigties vismaz ar tādu ievirzi, kas mums dotu motivējumu trešajā lasījumā pieņemt tos trūkstošos, Satversmē ļoti nepieciešamos nosacījumus, kas patiešām pasaka šo būtību, ka valsts baznīca Latvijā nepastāv, bet tajā pašā laikā ir zināmas procedūras un ir zināmas norises, kuras atsevišķos likumos paredzētas procedūras veidā notiek baznīcā vai baznīcai tiek uzticētas, un tas notiek kopskaņā un saskaņā ar valsti, tajā pašā laikā pastāvot pilnīgai savstarpējai neatkarībai starp valsti un baznīcu. Tādēļ patiešām ir vērā ņemams arī tas arguments, ko teica Kaksīša kungs, ka tad, ja mums nav labākas redakcijas, varbūt nav īsti labi pieņemt esošo.

Taču ir arī otrs arguments, un es to vēlētos pateikt. Ja mums nebūs precedenta, ka vajag labot sliktu redakciju, kurā mums ir vajadzīgais saturs, tad diez vai mēs būsim tik centīgi, lai, atgriežoties pie šā 99.panta uz trešo lasījumu, apliecinātu tur patiešām trūkstošās sastāvdaļas, kuras atkal padarīs šo pantu nepilnvērtīgu. Tādēļ katram ir izvēle, iespēja izdarīt savu izvēli. Es to izvēli izdarīšu nevis par labu sliktai redakcijai, bet par labu tam, kas ir nepieciešams trešajam lasījumam, un tāpēc atbalstīšu šo 13.priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Mēs šeit tiešām varam runāt par labākām vai sliktākām redakcijām. Un paldies Rugātes kundzei, kas šo lietas būtību saprot, ka mums šobrīd otrajā lasījumā ir jānofiksē lietas būtība, lai redakciju varētu noprecizēt uz trešo lasījumu un lai arī Juridiskā komisija tomēr ar visiem saviem kvalificētajiem juristiem un pieaicinātajiem speciālistiem tādā gadījumā šo lietu nokārtotu.

Taču mani šīs diskusijas laikā izbrīna viena cita lieta. Mani tomēr nedaudz šokē šie mūsu kompetentie juristi, kuri nāk šeit Saeimas tribīnē un dezinformē par Latvijas valsts juridisko aktu hierarhisko sistēmu. Šajā sistēmā Satversme stāv pirmajā - visaugstākajā vietā, pēc tam nāk likumi un pēc tam nāk citi tiesību akti, zināmā hierarhijas sistēmā. Un, ja mēs esam ierakstījuši principu, ka baznīca ir šķirta no valsts, likumā, kuram mēs šeit esam “piekabinājuši” šo vārdiņu “konstitucionālais”, bet kur šim vārdiņam nav pilnīgi nekāda juridiska svara, tad tā ir pavisam cita lieta, nekā tad, ja mēs ierakstām iekšā šo vārdiņu vai arī šo teikumu, ka baznīca ir šķirta no valsts, mūsu valsts Satversmē. Tāpēc jau mums tagad pastāv Satversmes tiesa, ar kuras palīdzību ir iespējams pasludināt par spēkā neesošiem tos likumus, kuri ir pretrunā ar Satversmi, bet nepastāv un nevar pastāvēt tāda Satversmes tiesa un tāda iespēja, ka Satversmes tiesā var pasludināt par spēkā neesošiem tādus likumus, kuri būtu pretrunā ar šo konstitucionālo likumu, kurš tomēr tāpat ir likums.

Un tā ir arī vislielākā problēma ar cilvēku tiesībām, kāpēc mēs to vispār šeit Satversmē skatām. Tāpēc, lai šīm cilvēku tiesībām būtu augstākais juridiskais spēks nekā tiem likumiem, kurus mēs pieņemam mūsu valstī. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Bišera kungs.

I.Bišers. Es domāju, ka komisija savu principiālo nostāju ir izteikusi, un tāpēc es vairāk neizteikšos. Es tikai gribu minēt vienu argumentu, kas te tika izteikts - labāk pieņemt šinī redakcijā sliktu normu un pēc tam to labot trešajā lasījumā. Šeit mums ir runa par Satversmi, tāpēc neaizmirsīsim, ka šī norma ir jāpieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu, tāpat arī labojumi tajā. Un lai mums neiznāk tā, ka mēs šo normu, ko paši atzīstam par neapmierinošu, ar divām trešdaļām balsu pieņemsim, bet pēc tam labojumus pat Saeimas vairākums nevarēs izdarīt, jo tanī brīdī nevarēs savākt divu trešdaļu balsu vairākumu. Tas mani mazliet uztrauc.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Čerāna priekšlikumu nr.13 - papildināt 99.pantu ar jaunu teikumu šādā redakcijā... Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 49, atturas - 15. Nav pieņemts.

I.Bišers. Nākošais priekšlikums ir nr.14 - deputāta Golubova priekšlikums, kurā ierosināts 101.pantā aizvietot vārdus “pilntiesīgam Latvijas pilsonim” ar vārdiem “pilntiesīgam Latvijas iedzīvotājam”. Tātad šīs tiesības mēs izplatām pat uz ārzemju pilsoņiem, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā, un tādā gadījumā mēs dotu viņiem tiesības piedalīties valsts un pašvaldību lietu kārtošanā. Acīmredzot šādu formulējumu mēs diez vai varētu ierakstīt Satversmē, un tāpēc Juridiskā komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāts Golubovs runās par savu priekšlikumu. Lūdzu!

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Pirmajā lasījumā ir pieņemts teksts, kur dota iespēja tikai Latvijas pilntiesīgiem pilsoņiem piedalīties lietu kārtošanā pašvaldībās un valstī. Līdz ar to daļai Latvijas iedzīvotāju ir liegta iespēja piedalīties lietu kārtošanā pašvaldībās un valstī, tas ir, griezties valsts institūcijās vai pašvaldībās ar iesniegumiem, priekšlikumiem, lūgumiem. Ja mēs atstāsim to tā, tad tas būs cilvēktiesību pārkāpums. Tāpēc es piedāvāju mainīt vārdus “pilntiesīgam Latvijas pilsonim” ar “pilntiesīgam Latvijas iedzīvotājam”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā, Bišera kungs, vai vēlaties ko piebilst? Lūdzu!

I.Bišers. Es varu teikt, ka Golubova kungs ne visai precīzi saprot to domu, kas ir domāts ar lietu kārtošanu, jo lietu kārtošana nenozīmē tiesības griezties institūcijās ar iesniegumiem vai sūdzībām. Tādas tiesības ir arī nepilntiesīgiem Latvijas iedzīvotājiem, to skaitā tiem, kuri sēž cietumā un kurus mēs neuzskatām par pilntiesīgiem, jo viņu tiesības ir ierobežotas. Tātad katrā ziņā, ja mēs tā to izprastu, tad arī šis Golubova kunga termins būtu uzskatāms par pārkāpumu. Bet te ir runa par pavisam kaut ko citu - par aktīvu piedalīšanos vēlēšanās, arī pašvaldību vēlēšanās, par aktīvu piedalīšanos dažādās citās lietās. Mēs tās nevaram izplatīt uz visiem Latvijas iedzīvotājiem kā konstitucionālās tiesības. Tas, protams, neliedz valstij nepieciešamības gadījumā pieaicināt gan Latvijas nepilsoņus, gan citas personas, gan ārzemniekus un pat nepastāvīgus Latvijas iedzīvotājus to vai citu jautājumu sagatavošanā, bet tās tomēr nevar tikt uzskatītas par viņu tiesībām. Tāpēc komisija neatbalstīja deputāta Golubova priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Golubova priekšlikumu nr. 14 - izteikt 101.pantu šādā redakcijā... Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 58, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Bišers. Nākošais - 15.priekšlikums. Komisija lūdz aizstāt vārdus “lietu kārtošanā” ar vārdu “darbībā”, lai nerastos tādi pārpratumi, kā Golubova kungs to bija izpratis.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šim komisijas priekšlikumam? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Nākošais komisijas priekšlikums ir 102.pantā izslēgt vārdu “nevalstiskās”, jo, lai gan tas mums figurē presē, tomēr Latvijas likumos nekur nav runāts par nevalstiskām organizācijām. Mums visos Latvijas likumos ir runa par sabiedriskajām organizācijām, un tāpēc mēs uzskatām, ka šeit pietiktu ar vārdiem “sabiedriskās organizācijas”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Deputāts Valdmanis vēlas runāt par šo priekšlikumu.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”, 1. numurs.

Godājamais Prezidij! Sadarbības padome un viņas pakalpiņi! Mums kādreiz tiek teikts, ka mūsu Satversme ir viena no labākajām pasaulē. Tas bija kaut kad divdesmitajos gados, un tagad mēs rakstām ne priekš mūsu tautas, ne priekš mūsu apstākļiem, bet rakstām laikam priekš kaut kādām Eiropas savienībām. Tad paklausieties, kāds ir teksts un kas tur ir sacīts: “Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās... [jeb nevalstiskās] organizācijās”. Šis pants ir jāmaina. Bez šaubām, ir jāmaina! Jo, skat, šodien pirms vai pēc tiem grozījumiem, ko Juridiskā komisija mums ierosina, katram ir tiesības būt fašistu organizācijā, katram ir tiesības būt politiskā partijā, ikkatram ir tiesības būt barkašoviešos un nezin kādās citās organizācijās. Un kamēr to pantu var lasīt tā, mūsu Prezidents varēs atnākt un apvainot leģionārus, ka viņi ir fašisti, un Latvijā varēs pastāvēt fašistu organizācijas. Šinī laikmetā vajadzētu būt tā, ka mēs nedrīkstam sastāvēt ne fašistu, ne komunistu, ne anarhistu organizācijās. Bet nē, mēs rakstām, ka ikvienam ir neierobežotas tiesības iestāties vienalga kādās organizācijās. Pat Sadarbības padomē, kas mūsu tautu izlaupa, bet tā it kā drīkst būt.

Komunistu partiju mēs esam nosaukuši par noziedznieku organizāciju, bet tā drīkst saukties citos vārdos, sanākt un darīt tā, kā viņi grib. Šeit mums vajadzētu sargāt mūsu tautu un viņas reputāciju. Mēs atstājam to pilnīgi savā vaļā. Kam? Tiem, kas sēž kaut kur tālu prom un aplaudē par mūsu liberālo stāju.

Draugi, ja mēs atļausim šādas blēņas tālāk darīt, ja mēs patiešām gribam, lai katrs var iestāties, kādā organizācijā viņš grib, tad es nezinu, vai mēs neesam nonākuši līdz ārprātam. Vācijā tu nedrīksti būt fašistu organizācijā, Amerikā tu nedrīksti būt komunistu organizācijā, bet, uhū, Latvijā mēs to atļausimies.

Kārļa Ulmaņa laikā nolēma, ka sociāldemokrātu organziācija būs tautai nevēlama. Es nezinu par toreizējo sociāldemokrātu partiju, bet es gan zinu par to šodien. Bija runa par tautsaimniecības jautājumiem, un tad parādījās, ka viņu runātājs, profesors doktors Arnis Kalniņš, “gana” Hipotēku banku un ka viņam ir vēl Ģēģera laika komanda, kas gribēs katram īpašniekam uzlikt hipotekāros parādus vēl no Kārļa Ulmaņa laika, ejot no Kārļa Ulmaņa laika lata uz zeltu, no zelta - uz repšukiem - uz 10% mēnesī. Un tas parāds bija jāmaksā Krievijai, jo tā bija izdevusi tās parādzīmes.

Tad saprotiet, ka es arī būtu ar mieru, ka viņi ierakstītu šeit, ka šodienas Sociāldemokrātu partija tautai ir noliegta, jo tā ir organizācija, kas grib uzlikt latviešiem nežēlīgu parādu - 10% mēnesī, lai mēs to maksājam Krievijai tāpēc, ka Krievija no Latvijas bankām izzaga tās zīmes. Tas ir pilnīgs ārprāts. Bet to ir sacījis sociāldemokrātu partijas tautsaimniecības jautājumu runasvīrs. Dievs, palīdzi mūsu tautai!

Šeit šim pantam būtu jārunā par šodienas realitāti.Par to, ka tādi cilvēki, kuri ir bijuši komunistu partijā, it īpaši pirmo sekretāru amatos, ka viņi nedrīkst būt nevienā organizācijā, kas sastāv vairāk nekā no trim cilvēkiem. Un pat trīs būtu par daudz. Bet lai nu būtu - vēl sieva un bērns. Mēs nemākam sevi attīrīt, bet mēs runājam par liberālismu, kas it nekam neder mūsu valsts laikā.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Es atbalstu atbildīgās komisijas priekšlikumu - izslēgt 102.pantā vārdu “nevalstiskās organizācijas”. Motivēšu - kādēļ.

Nevalstiskās organizācijas ir tās pašas sabiedriskās organizācijas, bet pašlaik presē un ne tikai presē, jo arī Sorosa fonds saka, ka ir jau 2000 nevalstisko organizāciju, un tagad ir izveidojies monopols. Pašlaik ir tāds stāvoklis, ka tās sasauc forumus, un jau grib pārņemt pašvaldību funkcijas un tā tālāk. Es uzskatu, ka līdz ar šādu rīcību nevalstiskās organizācijas iemaisās Latvijas valsts suverēnajās tiesībās. Un šajā sakarā es gribu pateikt, ka attiecīgo fondu no Igaunijas “izsvilpa” tad, kad tas sāka iejaukties Igaunijas valsts lietās, un arī šajā gadījumā nekas labs nav gaidāms. Iznāk tā, ka viņi ir vienlīdzīgāki par pārējiem un uzspiež Rietumu ideoloģiju, jo pašlaik pats svarīgākais visā dzīvē ir tas, lai mēs kā valsts paliktu vienota un kā tauta - latviska, bet tur tiek pausta Rietumu ideoloģija. Un, ja mēs paskatāmies, kas pēdējā laikā notiek gan ar šiem, gan ar citiem jautājumiem, tad redzam, ka notiek atklāta vēstures viltošana. Atcerieties, ka nesen pat Kaupo pasludināja par varoni, lai gan mēs no vēstures zinām, ka Kaupo bija nodevējs. Un man tādā gadījumā ir lūgums ļoti vienprātīgi atbalstīt, jo nevar būt svešas ideoloģijas monopols Latvijā.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte.

A.Rugāte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kolēģi un komisijas! Referentam es tomēr lūdzu komisijas skaidrojumu, kādēļ šis termins tiek svītrots ārā, jo, ja šis termins ir ienācis mūsu apritē, neprecīzi to tulkojot, jo būtību mēs taču zinām, ka ir nevis nevalstiskās, bet nevaldības - non government organization, tad, ja mums ir kļūda mūsu iepriekšējā darbā, labosim šo kļūdu pēc būtības, bet nesvītrosim ārā to, kas mums ļoti, ļoti noderēs. Un kā gan citādi mēs varētu šeit Satversmē ierakstīt tās organizācijas, kuras nepārstāv valdības struktūras? Es gribētu teikt Veldres kungam, ka tieši šīs struktūras attiecīgās pašvaldības teritorijā ir spējīgas izdarīt to, ko pašvaldības pagaidām kaut kādu objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ nevar izdarīt. Tas ļoti daudzos gadījumos ir glābiņš gan indivīdiem, gan arī zināmā mērā valstiskajām struktūrām, tādām kā infrastruktūras sastāvdaļām, kā kultūras, izglītības un citas iestādes. Nevajadzētu mums šeit uz mūsu varbūt nepietiekamo terminoloģisko vai valodniecisko praktisko zināšanu pamatu nonivelēt tās lietas, kas pasaulē ir atzītas. Mēs izskatāmies muļķīgi!

Tātad es ļoti lūgtu godātajai komisijai patiešām par šo priekšlikumu tomēr dot savu atzinumu pēc būtības, un, ja komisija uzskata, ka šeit tik tiešām ir terminoloģiska vai tulkojuma kļūda, tad šo būtību savukārt nevar noņemt, tā sakot, no trases, es atvainojos par tādu žargonu, jo citādi patiešām rodas pilnīgi neizprotams jautājums: bet kā tad komisijā tika diskutēts šis jautājums par lietas būtību? Un mana atbilde ir tāda: ja es redzu šādu komisijas atzinumu, tad patiesībā pēc būtības jautājums nav diskutēts. Un es tā negribētu. Mums būtu uzdevums atrisināt jautājumu pēc būtības, bet komisijas skaidrojumu es tomēr gribētu lūgt.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre, otro reizi.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi, es tomēr Rugātes kundzei gribētu iebilst, jo nav tāda termina “nevaldības” latviešu valodā. Ir sabiedriskās organizācijas, un tajā pantā ir ļoti skaidri pateikts: “Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.” Un nekas netraucē tām organizācijām darboties, palīdzēt, teiksim, veciem vai slimiem cilvēkiem, bet pašlaik tiek radīts monopols, jo, kā raksta avīzē, Sorosa fonds jau noorganizējis 2000 organizācijas. Tad ir jāsaka - ja pa desmit būtu katrā organizācijā, tad būtu 20 000. Un es varu pateikt par savu rajonu. Praktiski iznāk tā, ka tur ir it kā misionāri, kas nāca krustnešiem pa priekšu... Nevar teikt, ka viņi neko nedara, bet notiek tāda utopiska runāšana un cenšanās iegūt gan pašvaldību līdzekļus, gan valsts līdzekļus. Un tur ir tā nelaime. Ja viņi gribētu tikai palīdzēt... Bet ja kaut kāda sabiedriska organizācija grib pārņemt pašvaldību funkcijas, tad tas ir vienkārši, Rugātes kundze, smieklīgi. Katram ir savas funkcijas - valdībai, pašvaldībai un tā tālāk.

Sēdes vadītājs. Viesturs Boka.

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Man liekas, ka šis 102. pants reglamentē pavisam ko citu - daudz būtiskāku lietu, par kuru mēs šodien runājam. Te daži deputāti tam jau pieskārās. Jautājums arī varbūt nav tik svarīgs, kā mēs šīs organizācijas nosaucam, bet gan tas, ar ko tad viņas īsti patiesībā nodarbojas. Un būtībā te uz trešo lasījumu noteikti ir nepieciešams priekšlikums, kurš tiks sagatavots, ka ikvienam ir tiesības apvienoties tādās organizācijās, kuru darbība nav pretrunā ar Latvijas kā neatkarīgas un demokrātiskas valsts pastāvēšanu. Tas gan ir būtisks, manā uztverē, priekšlikums, bet tas nav redzams šajā lasījumā, taču uz trešo lasījumu tas ir jāsagatavo, kā to nosaukt, kas nodarbojas, lai gan tas nav tik svarīgi kā tas saturs, ar ko tas nodarbojas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā Kaksīša kungs... Piedodiet - Bišera kungs!

I.Bišers. Cienītie kolēģi! Vispirms man ir jāsaka, ka Rugātes kundze laikam nedzirdēja. Kad es ziņoju par šo grozījumu, es taisni minēju komisijas pamatojumu, ka Latvijas Republikas likumdošana nezina tādu terminu “nevalstiskās organizācijas”. Mums ir likums par sabiedriskajām organizācijām, kas visu aptver, un tāpēc šis termins, kas tur tika ieviests, var radīt tikai neskaidrības, kas tās ir par organizācijām, kas darbojas blakus sabiedriskajām organizācijām. Tā teica komisija.

Kas attiecas uz divu citu deputātu izteicieniem, man diemžēl ir jāsaka, ka viņi gan ir izlasījuši šo pantu, bet viņi nav izlasījuši likumprojektu līdz beigām. Un tur 117. pantā ir norādīts, ka personas tiesības, kas ir noteiktas virknē Satversmes pantu, tajā skaitā 102., var tikt ierobežotas likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Un arī likums par sabiedriskajām organizācijām paredz, kā šajā gadījumā var tikt noteikti ierobežojumi. Un visi šie konkrētie ierobežojumi tur jau ir paredzēti, tāpēc viņi visi nav jāsavāc Satversmē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, vai kāds pieprasa balsojumu par atbildīgās komisijas priekšlikumu - svītrot 102. pantā vārdu? Pieprasa. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim atbildīgās komisijas priekšlikumu - svītrot 102. pantā vārdu “nevalstiskās”. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Mēs apspriežam Satversmi. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - 3. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Valdmaņa kungs vēlējās runāt par 103., 104. un 105. pantu, taču tur priekšlikumu nav, tādēļ viņš ir pieteicies runāt par to, kā lieta virzāma tālāk pēc būtības.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Prezidij, Sadarbības padome, kolēģi un tauta! Mēs skatāmies šodien jeb pārskatām otrajā lasījumā mūsu pamatlikumu - Satversmi. Šeit ir trīs panti, kuriem mēs iesim garām un it kā nepievērsīsim tiem uzmanību. Taču es domāju, ka tas nav cienīgi pret mūsu tautu, pret Satversmi.

103. pants nosaka, ka valsts aizsargās iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču, gājienu, kā arī piketu brīvību. Uz 23. augustu mēs esam lūguši atļauju satikties, mēs esam lūguši gājienu, mēs esam lūguši miermīlīgu koru un sveču gaismas brīdi, un es gribētu zināt, kā valsts to aizsargās. Es saprotu, ka tie atkal ir tukši vārdi, lai pasaule redzētu, cik demokrātiska un forša ir valsts, bet mums neatļauj satikties pie Brīvības pieminekļa, mums neatļauj ar svecītēm stāvēt Daugavmalā klusā pārdomu brīdī par tautas nākotni. Tas ir aizliegts. Prezidents to aizliedza, Rīgas Dome to aizliedza, un kas notiks ar mani, ja es to vadīšu? (No zāles deputāts M.Lujāns: “Arestēs Tevi...”) Taču Satversme saka, ka mani nevar arestēt, ka valsts mani aizsargās. Labi!

104. pants - “Ikvienam ir tiesības vērsties valsts un pašvaldību institūcijās ar individuāliem vai kolektīviem iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības.” Mēs, Saeimas deputāti, iesniedzām Ministru kabinetā saskaņā ar Kārtības rulli jautājumus un veselu gadu nedabūjām atbildes. Kā Satversme to aizsargā?

Redz, nav problēmu ar Satversmi, ir problēma ar šīs valsts izpildītājiem, ar bijušajiem partijas ierēdņiem, kas nolemj, ka valda patvaļa, bet ne Satversme.

105. pants - “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu [..] un to var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumiem [..]. Īpašuma piespiedu atsavināšana valsts vai sabiedriskajām vajadzībām var notikt tikai izņēmuma gadījumos [..] pret taisnīgu atlīdzību.” Un kas notiek Rīgas ostās? 33 cilvēki jau ir zaudējuši savas īpašumtiesības par grašiem? Kāpēc? Tāpēc, ka pirmajiem partijas sekretāriem un viņu draugiem vajag lielāku peļņu kaut kādā ofšorā.

Taisnīga atlīdzība... Pirms Otrā pasaules kara zemei centrālās ostas teritorijā uzlika lielu kadastrālo vērtību - simtiem miljonu dolāru, un nu šī miljoniem latu vērtā zeme tiek izzagta privātām vajadzībām, jo tur sēž Lamberga kungs, kas ļoti labi zina, kas notiek.

Skat, kur mēs esam ar Satversmi! Satversme ir laba, Satversme ir svēta, bet izpildītāji... Iedomājieties, kā ir ar tiem izpildītājiem! Kas aizsargās tos, kuri rīkos, pieteiks piketus vai mītiņus un ies pie Ulmaņa pils ar svecīti? Kas aizsargās to, kuram tas īpašums ir, bet kāds partijas pirmais sekretārs būs nolēmis, ka tas viņam ir vajadzīgs? Un Sadarbības padome uzspiedīs šādu lēmumu Saeimā, lai mēs to šim īpašniekam atņemam...

Mums ir jāatkratās no šīs ļaunās varas. Mums ir jāsāk ticēt Satversmei, ticēt sev. Bet, skat, mēs to nedarām! Un nāk te mums priekšā un tautai vicina: “Skat, cik skaista ir mūsu Satversme! Ja tu gribi, tu vari piketēt, tu vari prasīt jautājumus un dabūt atbildi.” Taču pat deputātu frakcija nevar dabūt atbildi.

Kā mēs melojam tautai, ka mums ir Satversme! Mums ir Satversme, tāpat kā komunistu valdībai bija sava Konstitūcija... Tā bija tāpēc, lai parādītu un lai maldinātu. Kur šam likumam ir tā spēks? Ne jau mūsu morālajā stājā šeit Saeimā. Kā Prezidents var noliegt tautai stāvēt Daugavmalā ar svecītēm klusā pārdomu brīdī? Kādā valstī mēs dzīvojam? Kur Rumpītim ir tādas tiesības?...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes, paldies Dievam, ir pagājušas...

G.Valdmanis. Kur ir tādas tiesības - nosaukt mūsu varoņus par fašistiem? Komunistu pirmie sekretāri...

Sēdes vadītājs. Un tā mēs esam nonākuši līdz pārtraukumam. Godātie kolēģi! Pirms pārtraukuma Dzintaram Ābiķim paziņojums par komisijas sēdi.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi, es atgādinu, ka mums ir ļoti nopietna tikšanās komisijā šajā starpbrīdī, un aicinu visus ierasties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Un Rudzīša kungu, Saeimas sekretāra biedru, lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Jānis Jurkāns,

Andrejs Krastiņš,

Juris Dobelis,

Antons Seiksts,

Ruta Marjaša,

Leonards Tenis,

Ludmila Kuprijanova,

Ernests Jurkāns,

Gunta Gannusa,

Edgars Bāns,

Viktors Kalnbērzs,

Gundars Valdmanis,

Odisejs Kostanda,

Māris Vītols,

Roberts Zīle.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pusdiviem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Par to, kā lieta virzāma tālāk, konkrēti par 103., 104. un 105.pantu, vēlas runāt deputāts Andris Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Andris Rubins - Latvijas Atdzimšanas partija.

103.pantā ir rakstīts: “Valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču, gājienu, kā arī piketu brīvību.” Saprotiet, mums noteikti ir jāpārskata vēlreiz un jāskata, kā tiek garantēts...

Es jums teikšu piemēru. Mūsu pārstāvis Zariņš aizgāja šajās dienās uz Rīgas Domes 237.istabu un teica, ka mēs gribam rīkot no 28. līdz 30.augustam piketu par demogrāfisko krīzi Latvijā un tās cēloņiem un sataisīt dažādus plakātus. Un viens būs tāds: “Mēs gaidām, ka tās valdības un partijas, kas noveda tautu postā, - “Latvijas ceļš”, Latvijas Zemnieku savienība, “Saimnieks”, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, ar vadoņiem Godmani, Birkavu, Gaili, Šķēli, Krastu, kuru solījumi izkūpēja kā dūmi, beidzot sāks strādāt kūdras purvā, ražojot briketes sev un citiem.”

Mums teica (vai nu tāpēc, ka tāds plakāts, vai kāda cita iemesla dēļ): “Ziniet, jums jāsaskaņo šis pikets ar SIA “Warner Hakon Invest”.” Iedeva Audēju ielas 16 telefonu, un tā tālāk. Izrādās, ka Stacijas laukums vairs nepieder Rīgai. Kā tad mums var nodrošināt šo piketu brīvību, ja tie mums jāsaskaņo ar kādu citu partiju? Mēs taču zinām, ka tā ir norvēģu nauda un ka tā ir Jaunā partija. Kas tad mums jāsaskaņo ar citas partijas vadību, ja mēs gribam Rīgā Stacijas laukumā piketu organizēt? Tāpēc es domāju, ka mums ir cieši, cieši jāraugās, lai tiktu pildīta Latvijas Republikas Satversme un tās panti. Es tāpēc domāju, ka varbūt vajadzētu vēlreiz aizsūtīt komisijām... un es nezinu, ko mums darīt... kādu nodrošinājumu... Bet vajag precizēt šo visu: kā tas būs aizsargāts un kā mēs varam panākt to piketu mūsu dzimtenē? Teiksim, mēs domājam, ka stacijā noteikti vajag. Mēs saprotam, ka “Tēvzemei un Brīvībai” tagad ir aiztaisījusi Brīvības pieminekli ciet it kā remonta dēļ tieši tagad, kad tuvojas 23.augusts un kad, kā zināms, vienmēr cilvēki grib kādu piketu. Bet mēs šoreiz pat negribējām 23.augustā. Mēs gribējām 28. - 30.augustā. Protams, mēs šo piketu rīkosim, es tikai nezinu, kur mums dos atļauju rīkot. Bet tas taču ir vājprāts, ja mums tas jāsaskaņo attiecībā uz savu zemi, ka mēs jau Rīgas zemi esam atdevuši norvēģiem! Vai tas tā var būt? Kas tad Rīgas Domē valda? Kas tur ir? “Latvijas ceļš” vai “tēvzemieši”? (Starpsauciens: “Kam pieder Latvija?”)

Tā lieta, es domāju, ir jāvirza tā. Ir jādod atpakaļ komisijām un ir jārunā par katru punktu... Jeb varbūt jāpieraksta klāt vēl viens atsevišķs punkts, kas nodrošinās Latvijas Republikas Satversmes izpildīšanu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt likumprojektu. 17. priekšlikums. Lūdzu, komisijas vārdā, Bišera kungs!

I.Bišers. Cik es atceros, mēs palikām pie 17.priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Jā, tas mums ir jāskata.

I.Bišers. 17.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - ierosina izslēgt no 106.panta vārdus “obligātais valsts dienests”. Tas ir saistīts ar to, ka šis pants runā par jautājumiem, kas ir saistīti ar darba attiecībām. Tajā laikā, kad vispār šis projekts sāka tapt, mums vēl bija obligātais darba dienests. Tagad tāda obligātā darba dienesta vairs nav, ir tikai obligātais militārais dienests, un jautājums par militāro dienestu neattiecas uz šā panta tekstu. Līdz ar to komisija lūdz izslēgt šos vārdus - “obligātais valsts dienests”.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gundars Valdmanis. (Starpsaucieni: “Formula nr.1. Pirmais saraksts...”)

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”, saraksts nr.1.

Prezidij! Sadarbības padome! Padomes kalpiņi! Bišera kungs! Cik liels prieks atkal! Mums ir tik laba, ideāla Satversme! Skat’, ikvienam Latvijā “ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darba vietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai”. Vai tas nav debešķīgi! Es redzu doktora grādu ieguvušus fiziķus, kas strādā kā sētnieki... Ikkatrs var izvēlēties sev darba vietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Citās valstīs rada darba vietas ar dotācijām, pēc vajadzības. Mēs zinām, ka katra ekonomiska nodarbība dod lielu devu valsts budžetā un mēs varam dotēt kā to investīciju, tā to ražošanu. Un tauta strādā, un patiešām ir tā, ka cilvēki var izvēlēties sev darba vietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Bet mūsu latvieši - tautsaimniecības vadītāji - desmit gadus sistemātiski iznīcina darba vietas.

Pirms mani izslēdza no Privatizācijas aģentūras, man tur skaidroja, ka šogad Privatizācijas aģentūra aizslēgs 10 000 darba vietas. 10 000 darba vietas! Ja tās būtu, tad būtu nodarbināti kādas 10 reizes vairāk cilvēku. Jo katrs no tiem, kas strādā, naudu izdod un dod citiem darbu. Vesela katastrofa!

Kanādā, kad alumīnija ražošanas kompānija atlaida tāpēc, ka pasaulē uz īsu laiku bija alumīnija pārprodukcija, 20% no 5000 cilvēkiem - darbaspēka -, iestājās depresija Sagenas [Saguenay. - Red.] upes krastos un valdība par to uztraucās.

Latvija ir dziļā ekonomiskā depresijā. Mēs nevienu dienu neesam Saeimā runājuši par ekonomikas attīstības programmu. Kad es palaidu papīrus apkārt un lūdzu parakstus, es tiku līdz 18. Tas tautai neinteresē. Uzliksim tik lielu nodokļu slodzi, ka cilvēks nespēs to nest, un iznīcināsim tās darba vietas un iesim dziļāk un dziļāk parādos. Pataisīsim tautu tik nabagu, ka būs mums jāpārdod viss, ko vien mēs varam, tiem, kas spēj pirkt. Skat’, kas spēj pirkt! Bijušie partijas sekretāri, čekas aģenti. Tie, kas pārvalda komunistiskās partijas naudu un atbrauc it kā investori no Norvēģijas. Ai, cik braši! Un, kad mēs pārdodam mūsu Ķegumu vai pārdodam Ķemerus, vai pārdodam, kā mēs tagad dzirdējām, mūsu dzelzceļa stacijas zemi, tad tā ir investīcija! Urrā! Amerikāņi vai norvēģi ir atbraukuši un investējuši 20 000 vai 20 miljonus dolāru un nopirkuši pusi Latvijas. Tā ir blēdība, kas notiek pret mūsu tautu. Šeit, skat’, mūsu Satversme garantē ikvienam tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darba vietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Es nezinu. Ko tu gribētu darīt? Bišera kungs tev garantē. Satversmē ir ierakstīts. Ozoliņa kungs ir pasaulslavens pētnieks. Sagādāsim viņam tādu darbu. Cilvēki nāk no augstskolām ārā, sagādāsim viņiem tādus darbus. Skat’, mīļie kungi kolēģi un tauta! Satversme ir forša. Bet tā banda, kas pār mums valda, nav forša. Viņa ir tautai indīga un slēpjas aiz skaistiem vārdiem. Skatieties, - katram tāds darbs, kādu viņš grib un kas ir atbilstošs viņa spējām! Un kur tad tās darba vietas ir? Kurš tad ir par to atbildīgs? Kāpēc citās valstīs var tās darba vietas radīt? Kāpēc Eiropā var dotēt lauksaimnieku par divām trešdaļām no viņa saražoto produktu vērtības? Dilbas kungs, kāpēc viņi to var, bet mēs nevaram? Kāpēc tad tu to nedarīji, kad tu biji zemkopības ministrs? (Deputāts Dilba kaut ko saka no vietas.) Ā, tāpēc, ka tu klausīji Sadarbības padomei, lai mūsu tautu iznīcinātu. Vai nebūtu labi, ja mēs dzīvotu, vadoties pēc Satversmes? Ja patiešām būtu tas, par ko mēs šeit runājām un par ko mēs šeit nobalsosim? Droši, ka mēs nobalsosim. Kas tad balsos “pret”? Bet kas izpildīs? Krasta kungs? Bijušais ekonomikas attīstības ministrs? Vai Kreitusa kungs - bijušais bezdeficīta budžeta tēvs? Vai Šķēle, kas ieviesa mums brīvo tirgu kopā ar Dilbas kungu un iznīcināja laukus? Kas tagad viņus glābs? Šķēles kungs kļūs par vienu no 15 bagātākajām ģimenēm Latvijā, bet visi citi mirs badā. Bet viņam būs laba kompānija - ļoti daudzi pirmie partijas sekretāri. Kas garantēs, ka šīs tiesības būs, Bišera kungs?

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Bišera kungs!

I.Bišers. Tā kā netika izteikts neviens iebildums pret atbildīgās komisijas priekšlikumu, es lūdzu atbalstīt to ar balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 17.priekšlikumu - atbildīgās komisijas priekšlikumu svītrot 106.pantā vārdus “obligātais valsts dienests”. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu visus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Balsošanā piedalās 53 deputāti. Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu!

Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret 17.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Pārtraukums līdz pulksten 15.55.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Desmit minūtes pagājušas. Lūdzu, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu! Tā kā nav nepieciešamā kvoruma, lai turpinātu izskatīt grozījumus Satversmē, šā jautājuma izskatīšanu pārtraucam un pārejam pie nākamā. Bet, pirms pārejam pie nākamā, izskatīsim vairākus priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā.

Pieci deputāti lūdz šīsdienas sēdes darba kārtības 37.jautājumu izskatīt pirms sestās sadaļas. Sestā sadaļa sākas ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu. Tātad 37.jautājumu (tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””) ierosina izskatīt pēc 30.jautājuma. Vai kāds vēlas par šo iesniegumu runāt “par” vai “pret” un vai deputāti tam piekrīt? Deputātiem iebildumu nav. Tātad 37.jautājumu izskatīsim pēc 30.jautājuma.

Nākamais ir iesniegums, ko parakstījis ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Druvas kungs, viņš lūdz šīsdienas sēdes darba kārtības 44.jautājumu iekļaut pirms 32.jautājuma. Tātad ierosina 44.jautājumu izskatīt pirms 32.jautājuma. Un 32.jautājums ir likumprojekts “Alkohola aprites likums”. Druvas kungs vēlas par šo jautājumu runāt “par”. Lūdzu!

K.J.Druva (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Drukas kļūda. Tam vajadzēja būt pirms 31.jautājuma, nevis pirms 32.jautājuma. Ja jūs atļautu, es gribētu pārcelt to par vēl vienu vietu uz priekšu, jo tur tas bija domāts.

Sēdes vadītājs. Tātad Druvas kungs lūdz iekļaut 44.punktu pirms 31.punkta. Mēs jau esam nolēmuši par 37., tātad arī par 44. Piekrītam. Paldies. Ir tomēr iebildums. Jā, lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es šeit redzu vienu simptomātisku lietu, ka tiek nesti dažādi likumprojekti un tiek pārvietoti šajā darba kārtībā tikai ar vienu mērķi - lai tos ieliktu priekšā šim Latvijas Republikas Saeimas parlamentārās izmeklēšanas, lai noskaidrotu “Latvenergo”, bankas “Baltija” un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto 3 miljonu latu lietu, komisijas ziņojumam. Viss tiek nests priekšā šim ziņojumam. Acīmredzot ar tādu mērķi, lai šo ziņojumu šodien neizskatītu. Es domāju, ka mums vajadzētu arī šo ziņojumu izskatīt. Man jau nav nekas pretī arī pret šiem pārējiem likumprojektiem, bet mums tomēr līdz tam ziņojumam vajadzētu nonākt. Un vienā brīdī, es domāju, mums būtu jāpārtrauc arī šī darba kārtības grozīšana. Un tas ziņojums mums būtu jāizskata un jāizvērtē arī politiski. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo priekšlikumu - 44.jautājumu izskatīt pirms 31.punkta. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 8, atturas - 9. Priekšlikums ir pieņemts. Tātad 44.punktu mēs izskatīsim pirms 31.punkta.

Ir arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija lūdz 35. un 36.punktu, piedodiet, 31.un 35.punktu... Lasīšu pēc kārtas. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu komisija lūdz izdarīt darba kārtībā izmaiņas - pirms darba kārtības 31.punkta iekļaut 35.un 36.punktu. Pirms 31.punkta - 35.un 36.punktu. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies. Esam vienojušies.

Vēl. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz arī 42.un 45.punktu izskatīt pirms 31.punkta. Godātie kolēģi, tas ir “Apsardzes uzņēmējdarbības likums” un “Nacionālās drošības likums”. Lūdz izskatīt tos pirms 31.punkta. Čerāna kungam ir iebildumi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Cik tad mēs varam grozīt to darba kārtību? Vai tiešām mēs vairs neuzticamies tam Prezidijam, kurš mums ir, kurš šo darba kārtību ir sastādījis? Ir kaut kāda viena kārtība, ir jāstrādā un ir, tā teikt, jāiet cauri visiem šiem likumprojektiem, nevis šeit bezgalīgi jāgroza šī darba kārtība, jāliek likumprojekti viens otram priekšā. Un vēl ar nezin kādiem mērķiem un nezin kādām iecerēm šeit tiek ierosināts, lai to izdarītu. Es aicinu tomēr izbeigt šo darba kārtības grozīšanu un sākt jautājumus skatīt pēc būtības. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā - 42.un 45.punktu izskatīt pirms 31.punkta. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 14, atturas - 10. Lēmums ir pieņemts, izmaiņas izdarītas.

Vēl. Pieci deputāti lūdz izdarīt šādas izmaiņas: likumprojektu “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” izskatīt tūlīt pēc likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, tas nozīmē - tūlīt. Tas mums ir darba kārtības 50.jautājums. Vai kāds vēlas par šo jautājumu runāt “par” vai “pret”? Kārlis Čerāns vēlas runāt acīmredzot “pret”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie kolēģi! Šos Civilprocesa kodeksa grozījumus mēs jau pacēlām uz augšu, un, ja mēs tagad atbalstīsim šo priekšlikumu, tādā gadījumā mēs tos varēsim skatīt tikai tajā brīdī, kad mēs pabeigsim izskatīt Satversmi. Mēs Satversmi neesam pabeiguši izskatīt, un tāpēc mēs tos tagad nevarēsim skatīt. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. “Par” vēlas runāt Aigars Jirgens.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es lūdzu izskatīt šo darba kārtības jautājumu tūlīt, jo tas ir nepieciešams, lai varētu tikt pildīts Saeimas vēlēšanu likums un lai attiecīgās institūcijas, proti, prokuratūra, varētu nodarboties ar to personu lietu izskatīšanu, kuras iekļautas deputātu kandidātu sarakstā 7.Saeimas vēlēšanām, - lai šīs personas atbilstu Saeimas vēlēšanu likuma prasībām, noskaidrot šīs lietas. Tāpēc lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputātu priekšlikumu - par darba kārtības 50.jautājuma izskatīšanu tūlīt. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 3, atturas - 9. Pieņemts.

Un vēl. Atkārtoti ir saņemts 11 deputātu priekšlikums, kuri lūdz Saeimas Prezidiju ziņot par Saeimas deputātu patstāvīgo priekšlikumu par valsts intervences labības tirgū uzsākšanas termiņiem un izskatīt to šīsdienas sēdes darba kārtībā pēc trešās sadaļas “Atbilde uz Saeimas pieprasījumu” izskatīšanas. Šāda nepieciešamība ir pamatojama ar ārkārtas situāciju graudu tirgū. Kā jūs, kolēģi, atceraties, pirms dažām stundām mēs noraidījām šo patstāvīgo priekšlikumu, neiekļāvām to šīsdienas sēdes darba kārtībā, bet nolēmām, ka tas tiks iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā. 11 deputāti atkārtoti izsaka šādu priekšlikumu, kura būtību es jums nolasīju. Un šajā ziņā vēlas runāt “par” Roberts Dilba.

R.Dilba (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šī nepieciešamība ir pamatojama ar ārkārtas situāciju graudu tirgū, un mums ir sagatavots projekts, kas mums ir jāpieņem, ja jūs visi būsiet konsolidēti. Tas ir par valsts intervenci labības tirgū. Lai paredzētu nekavējoties uzsākt valsts intervences pasākumus labības tirgū. Ļoti vienkāršs, ļoti īss projekts, un to mēs varētu izskatīt šodien un pieņemt. Zemnieki nevar gaidīt vairākas nedēļas - tā, kā te daži deputāti iedomājušies. Es gribētu aicināt kolēģus un cienījamo Valdmaņa kungu, ka beidzot varētu pastrādāt, nevis tikai kaut ko te skaļi un plaši runāt, ka kāds kaut ko dara.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “pret” šo priekšlikumu? Runāt neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi vairākiem deputātiem no frakcijas pa labi. Balsot mēs varam tad, ja deputātiem nav iebildumu, bet deputātiem ir iebildumi, un tādēļ šo jautājumu iekļaut darba kārtībā nevar. Vai deputāti vēlas izteikt savus iebildumus no tribīnes? Lūdzu! Nav tādu? Vai neviens no deputātiem, kuriem ir iebildumi, nevēlas nākt tribīnē? Vēlas Pēterkopa kungs. Lūdzu!

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Jā, man ir iebildumi, un es uzskatu, ka šodien tas jautājums Saeimai nav jāskata. Priekš tam ir valdība, ir Zemnieku savienības pārstāvis, ir zemkopības ministrs, un tas jautājums ir steidzīgi jārisina valdības sēdē, vajag sasaukt ārkārtas sēdes. Es neredzu Rāviņa kunga iniciatīvu šajā jautājumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tā kā ir iebildumi, Kārtības rullis paredz, ka šīsdienas sēdē šo te jautājumu iekļaut nevar. Paldies.

Saskaņā ar mūsu vienošanos izskatīsim darba kārtības 50. jautājumu - likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Civilprocesa kodeksā”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Izmantosim dokumentu nr. 4463. Saeimas Juridiskā komisija tātad ir izskatījusi grozījumus Latvijas Civilprocesa kodeksā, un ir arī pirmais priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums - dokumenta otrajā lapaspusē, kas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Aizstāt 80. panta otrās daļas 2. punkta “a” apakšpunktā vārdus “trešās daļas” ar vārdiem “šīs daļas””, attiecīgi mainot numerāciju. Atbildīgā komisija aicina šādu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums ir par 119.1. pantu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt pantu par apgabaltiesu piekritību ar 9. punktu - “lietas par vēlēšanu tiesību ierobežojumu konstatēšanu”. Juridiskā komisija aicina šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums ir jau 5. lapaspusē. Tas atkal ir Juridiskā biroja priekšlikums par precizēšanu - 233.1. panta otrajā daļā vārdus “pēc atbildētāja dzīvesvietas” aizstāt ar vārdiem “pēc tās personas dzīvesvietas, attiecībā uz kuru tiek iesniegts pieteikums par vēlēšanu tiesību ierobežojumu konstatēšanu”. Juridiskā komisija aicina šādu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. Un vēl pie šā paša ir atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt trešo daļu ar jaunu teikumu: “Pieteikumu par kandidātu sarakstā iekļautu personu var iesniegt arī pēc tam, kad notikušas vēlēšanas.” Juridiskā komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamajā lapaspusē ir 5. priekšlikums. Tas ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 233.1. panta 4. daļu - neliels redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šiem precizējumiem? Pieņemts.

M.Grīnblats. Sestais priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums par 233.2. panta pirmo daļu. Arī neliels precizējums. Juridiskā komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Pieņemts.

M.Grīnblats. Un vēl viens Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 233.3. panta otro daļu, jo šie jautājumi, kā deputāts zaudē mandātu, ir regulēti citā vietā, tāpēc komisija aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 233.3. panta otro daļu? Pieņemts.

M.Grīnblats. Visbeidzot atbildīgā komisija dokumenta pēdējā lapaspusē aicina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. Līdz ar to Juridiskā komisija aicina pieņemt šos grozījumus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu, kādi ir apsvērumi par trešo lasījumu?

M.Grīnblats. Juridiskās komisijas ieteikums ir iesniegt priekšlikumus līdz 25. augustam.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 25. augustu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir 22. punkts - Saeimas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam G.Krasta kungam par valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” privatizāciju.

Vai motivācijai neviens vārdu nelūdz? Nododam šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Nākamais pieprasījums, godātie kolēģi, tika iesniegts jau šīsdienas sēdes laikā. Tas ir dokuments nr. 4497 - deputātu pieprasījums Ministru prezidentam G.Krastam un izglītības un zinātnes ministram J.Gaigalam. To parakstījuši vienpadsmit deputāti.

Vai motivācijai vārdu neviens nelūdz? Nododam šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Nākamais ir darba kārtības 23. jautājums - atbilde uz Saeimas pieprasījumu. Tātad te, godātie kolēģi, jums ir izsniegta vesela virkne dokumentu: deputātu pieprasījums, Pieprasījumu komisijas atzinums, bet tālāk ir Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas izvērstāka atbilde. Jautājums skar maksāšanas līdzekļu nomaiņu, un arī šodien mēs saņēmām papildu dokumentu nr. 4341-C, kas arī skar šo pašu jautājumu. Vai kāds vēlas runāt debatēs, godātie kolēģi? Atbildi neapspriedīsim. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir 24. punkts - Pieprasījumu komisijas atzinumi par pieprasījumu Ministru prezidentam G.Krastam, labklājības ministram V.Makarovam un veselības valsts ministram V.Jaksonam par to, kurš konkrēti ir atbildīgs par destruktīvo darbību, kas saistīta ar medicīniskās ātrās palīdzības stacijas darba sagraušanu.

Pieprasījumu komisijas vārdā runās komisijas vadītājs Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Desmit deputātu pieprasījums, kā jūs redzat pēc pieprasījuma teksta, ir skaidri formulēts - sniegt paskaidrojumu, kas konkrēti atbildīgs par destruktīvo darbību, kas saistīta ar medicīniskās ātrās palīdzības stacijas darba sagraušanu.

Komisija uzklausīja veselības valsts ministru Jaksona kungu, kurš pietiekami detalizēti paskaidroja par izmaiņām ātrās medicīniskās palīdzības sniegšanā, paskaidrojot vai, precīzāk sakot, izskaidrojot, ka nekas nav sagrauts. Ka medicīniskā palīdzība kopumā tiek pārorientēta arī uz ģimenes ārstiem, kuri sniedz profesionālu steidzamo medicīnisko palīdzību. Protams, medicīniskajai ātrajai palīdzībai jāsniedz neatliekamā medicīniskā palīdzība, un, kā paskaidroja ministrs, tad īpaši tas domāts nakts stundās un svētku dienās, lai gan visiem zināms, ka šī medicīniskā palīdzība ir visai dārga. Un šī palīdzība, starp citu, jānodrošina pašvaldībām. Skaidrs, ka līdzekļi ir samazināti medicīniskajai ātrajai palīdzībai, bet nekas traģisks neesot noticis. Konceptuāli paliek tā, ka medicīniskās ātrās palīdzības jaudas krasi netiekot samazinātas un pārorientācija notiekot pakāpeniski, ka situācija tiek nepārtraukti pētīta, lai, protams, medicīnisko neatliekamo palīdzību cilvēki varētu saņemt.

Es piebildīšu, ka deputātus, komisijas locekļus, Jaksona kunga paskaidrojumi apmierināja un viņi nolēma šo pieprasījumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Vai pieņemsim Pieprasījumu komisijas atzinumu, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputātu pieprasījumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 31, atturas - 12. Deputātu pieprasījums nav pieņemts, bet ir pieņemts Pieprasījumu komisijas atzinums.

Nākamais darba kārtības jautājums - Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam G.Krastam, finansu ministram R.Zīlem un ekonomikas ministram L.Strujēvičam par Ģenerālprokuratūras vajadzībām nopirkto ēku Dzirnavu ielā 113.

Komisijas vārdā - Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu atzina par pieprasījumu, un tas tiek nodots Saeimā izskatīšanai. Tikai pāris teikumos piebildīšu, ka peripetijas šīs ēkas sakarā ir visai sarežģītas, jo pastāv dažādas problēmas un neskaidri jautājumi, kāpēc mantinieks nav varējis realizēt savas tiesības, kā māja nonāca “Turības” īpašumā, kā ēka tika nopirkta prokuratūras vajadzībām par visai lielu summu - 590 000 latu, bet pašlaik ir nepieciešami vēl 400 000 latu, lai veiktu ēkas remontu. Tātad Pieprasījumu komisija šo dokumentu virza uz Saeimu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim pieprasījuma pieņemšanu! Komisija to ir akceptējusi. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 8, atturas - 9. Pieprasījums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Trešais lasījums. Atkārtota izskatīšana.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aristids Lambergs. Lūdzu!

A.J.Lambergs (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātais Prezidij, godātie Saeimas deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 4390 - “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Notiks atkārtota izskatīšana trešajā lasījumā.

Komisija minēto likumprojektu ir izskatījusi šā gada 9. jūnija komisijas sēdē un to ir atbalstījusi. Izskatīsim šo dokumentu pa pantiem!

Pirmais iesniegums ir atbildīgās komisijas iesniegums. Komisija, protams, to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par pirmo priekšlikumu? Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Otrais iesniegums ir deputātes Seiles priekšlikums - izteikt 1. panta otrās daļas 5.1. punktu šādā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt? Paldies. Ir pieņemts komisijas viedoklis.

A.J.Lambergs. Trešais iesniegums arī saņemts no deputātes Seiles, bez tam ir arī ceturtais un piektais... Tie visi ir saistīti. Tātad trešais ir deputātes Seiles, ceturtais - deputāta Bāna un piektais - atbildīgās komisijas. Abi iepriekšējie - deputātes Seiles un deputāta Bāna - ir daļēji atbalstīti un iestrādāti komisijas priekšlikumā. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt deputāts Normunds Pēterkops. Lūdzu!

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Manī drusciņ rada neizpratni Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdes rezultāts, jo atcerēsimies, ka trešajā lasījumā, kad tika skatīts šis likumprojekts, tad mans iesniegtais priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu pantu tādā redakcijā, ka līdz 2003. gada 31. decembrim individuālās dzīvojamās mājas un dzīvokļu īpašumi daudzdzīvokļu mājās, ja tās netiek izmantotas komercdarbībai, ar nekustamā īpašuma nodokli netiek apliktas, tika atbalstīts ar ļoti lielu Saeimas atbalstu: ar 57 balsīm - “par”, 4 - “pret” un 7 - “atturas”. Man nav izpratnes, kāpēc tādā gadījumā ir nolemts atbalstīt šo redakciju, kurai Saeima ir izteikusi absolūtā vairākuma atbalstu, kāpēc tā ir nolēmusi atkal atgriezties atpakaļ pie šīs redakcijas, lai tomēr dzīvokļu īpašumi no 2001. gada 31. decembra tiktu aplikti. Vai situācija šajā dzīvokļu jautājumā ir uzlabojusies pa šiem pāris mēnešiem? Es nezinu, taču man liekas, ka tā nav uzlabojusies, tieši ir vēl vairāk... un tā tuvākajā laikā kādu gadu var vēl pasliktināties... Tāpēc es uzskatu, ka būtu noraidāmi visi šie priekšlikumi un atstājama redakcija, kādu Saeima bija nolēmusi atbalstīt trešajā lasījumā, skatot šo likumprojektu, respektīvi, tādu, kāda ir ailītes kreisajā pusē.

Kāpēc es gribu vēl pamatot savu ideju, savu viedokli? Tāpēc, ka tad, ja mēs pieņemam to, ko ir atstājusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, ka vērtība ir 5000... Tad paskatīsimies tirgū, kas tad tie 5000 ir? Tas būtībā ir vienistabas dzīvoklis vai arī individuālā māja, kura ir apmēram kāda neliela šķūnīša lielumā vai kaut kas tāds. 5000 latu... Trīsistabu dzīvokļa, kuru šobrīd privatizē daudzbērnu ģimene par sertifikātiem, vērtība tiks novērtēta vismaz par kādiem 10-12 tūkstošiem. Un šinī gadījumā viņi maksās šo nodokli, bet bezģimenes cilvēks, kas ir iegādājies un dzīvo vienistabas dzīvoklī, kura vērtība būs aptuveni 4 tūkstoši, viņš to īpašuma nodokli nemaksās. Tad kam mēs gribam izdarīt par labu?

Es tikai domāju, ka tādā gadījumā mēs varbūt apliksim šīs lielās luksus mājas, kas ir, bet cik to ir - var uz pirkstiem saskaitīt. Rīgā un tās apkārtnē, Pārdaugavā lielākoties ir šīs koka apbūves... Vai mums ir daudz māju tādu, kuru vērtība būs zem 5000? Pašlaik inventarizācijas lietās ir vismaz jau aptuveni 8 vai 9 tūkstoši tādām apbūvēm, un arī kadastrālā vērtība būs tad vismaz kādi 20 tūkstoši. Tātad šos savus tautiešus, kas dzīvo individuālajās mājās, kas ir atrisinājuši šīs savas problēmas un nav īrnieki, jo nav gājuši pie valsts prasīt šo dzīvokli, mēs tagad apliksim viņiem ar nekustamā īpašuma nodokli šīs ēkas.

Es esmu pret tādu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli un aicinu atbalstīt to redakciju, kas bija pieņemta trešajā lasījumā, respektīvi, noraidīt visus šos te priekšlikumus, arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli, un atstāt tā, kā bija trešajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es neuzturu spēkā savu priekšlikumu, bet atbalstu to variantu, kādā manu priekšlikumu ir iestrādājusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, daļēji atbalstot arī Edgara Bāna ceturto priekšlikumu šajā likumprojektā.

Tomēr es gribētu pievērst mazliet uzmanību tam, kādā redakcijā tagad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo jautājumu ir izteikusi. Tātad šeit ir runa ne jau tikai par dzīvojamajām ēkām, kā to sacīja Pēterkopa kungs. Šajā redakcijā ir runa par to, ka neapliek ēkas, būves un dzīvokļu īpašumus, kuru vērtība nepārsniedz 5000 latu. Tātad arī visas ražošanas ēkas, ražošanas celtnes apliek tad, ja to vērtība pārsniedz 5000 latu. Un es šeit vēlreiz gribu atgādināt to, ka tas nav taisnīgi, ja, piemēram, degvielas uzpildes stacijām, kas ir Rīgas tuvumā un gar visu citu ceļu malām, ir jāmaksā ļoti neliels nekustamā īpašuma nodoklis par zemi, uz kuras atrodas ēka vai būve, bet par šīm ēkām un būvēm nav jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Šis ierosinājums, kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir formulējusi, ir pašvaldību labā. Pašvaldības saņems lielākus ienākumus, ja saņems par šīm ēkām un būvēm nodokli, bet dzīvojamajām mājām šis nodoklis būs tikai tad, ja to vērtība pārsniedz 5000 latu. Es domāju, ka arī tas ir taisnīgi. Ja var uzcelt milzu pili, tad var arī nelielu nodokli maksāt pašvaldības un maznodrošināto labā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, otro reizi.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es atbalstu Seiles kundzi tajā jautājumā, ka, protams, ēkas, kas tiek izmantotas komercdarbībai, ir jāapliek ar nekustamā īpašuma nodokli vai jāturpina īpašuma nodokli maksāt tādā apmērā, kāds tas ir šodien, jo pašvaldībām šinī gadījumā, ja mēs to nedarīsim, samazināsies ieņēmumi.

Bet runa taču ir par dzīvojamo fondu, attiecībā uz kuru es piedāvāju. Un dzīvojamā fonda nevienam benzīna tankam, kas ir ceļa malā, nav. Tieši tāpēc manā priekšlikumā ir konkrēti runāts par dzīvojamo fondu, kas tiek izmantots dzīvošanai, tātad pašu vajadzībām. Ja kāds nodod šo dzīvokli komercdarbībai, tad tā ir komercdarbība un par to ir jāmaksā nodoklis. Tātad, manā skatījumā, mans priekšlikums ir daudz korektāks. Un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir piedāvājusi, ka arī var šinī gadījumā ēka, kas netiek izmantota dzīvoklim, ēka, kas nes ienākumus... Ja tās vērtība ir zem 5000 latu, tad ar nodokli tas netiek aplikts. Tātad šinī gadījumā, es saprotu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir mēģinājusi lobēt uzņēmējus. Vajag to atbalstīt, jā, nevis likt kopā dzīvokli, kas ir sociāla problēma, ar komercdarbību, kas ir cits jautājums. Tāpēc es uzskatu, ka korektāks un precīzāks ir mans priekšlikums. Ja kādam liekas, ka nevarēs izvērtēt, kas ir komercdarbība, - nu nekas! Lai nodokļu administratori drusciņ pakustina savas kājas, pastaigā un paskatās, vai šis dzīvoklis tiek izmantots komercdarbībai vai paši tur dzīvo! Jo, protams, vienam var būt vairāki dzīvokļi. Bet tā ir nodokļu iekasētāju lieta, un to var izdarīt. Visā pasaulē to dara, un arī mūsu nodokļu administratori to var darīt.

Sēdes vadītājs. Viktors Stikuts - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Attiecībās ar savas valsts iedzīvotājiem mēs nonākam arvien dziļākā krīzes momentā - un, es domāju, galvenokārt attiecībās ar tiem pamatpilsoņiem, kuri ir strādīgi un čakli, kuri... es negribu teikt, ka viņi visi ir būvējuši dzīvojamās mājas neatkarīgās Latvijas laikos. Tas ir galvenokārt tā iepriekšējā, ko mēs saucam par totalitāro režīmu, nopelnu laiks, kad lielākoties individuālās mājas tika būvētas (izņemot, protams, Rīgas apkārtni, kur radušies multimiljonāru rajoni). Un, ja mēs tagad gribam aplikt ar īpašuma nodokli tos cilvēkus, kuri paši ar savām rokām radījuši sev dzīvojamo māju, es uzskatu to par pilnīgi nepamatotu un absurdu lietu. Šinī gadījumā mani kolēģi no Demokrātiskās partijas Saimnieks ir pilnīgi pret to ierosinājumu, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija grib ieviest. Es uzskatu: ja nav nekā cita, no kā iekasēt nodokli, tad tā iekasēšana no šo dzīvojamo māju vai ražošanas ēku, kuras ir virs 5000 latu vērtības, aplikšanas ar īpašuma nodokli, nav pieņemama. Jo mēs katrs apzināmies, ka tagad pēc inventarizācijas datu bāzes sakārtošanas un tās sistēmas, kad tika visas mājas vēlreiz inventarizācijas birojos pārvērtētas neatkarīgās Latvijas laikā, reti kura māja, kas ir mūra ēka, ir lētāka par 5000 latiem. Mēs tādā veidā apliksim mūsu darbīgākos cilvēkus ar nodokli. Es esmu pilnīgi pret to un uzskatu, ka Pēterkopa kungam arī ir šajā ziņā taisnība, un es viņu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es patiešām esmu izbrīnīts, ka šodien var parādīties tādi priekšlikumi, kas skar republikas iedzīvotāju vairākumu, īpaši tos, kas dzīvo laukos. Nerunājot jau nemaz par rīdziniekiem. Rīdzinieki jau tā ir nospiesti, jo daudzi dzīvo komunālos dzīvokļos un pat dzīvokļus nevar kārtīgi sev noprivatizēt. Mēs labi zinām, ka zemnieki mums ir viensētnieki. Mēs esam aicinājuši zemniekus pilnveidot savus īpašumus, un tagad mēs būsim panākuši to situāciju, ka zemnieks ieguldījis savā īpašumā pāris simtus vai vairākus tūkstošus latu, lai varētu nostiprināt savu īpašumu, pilnveidotu to, taču šobrīd mēs viņam papildus vēl uzliksim... vēl lielāku šo nekustamā īpašuma nodokli, tādā veidā stimulējot to, lai neviens no mūsu laukos dzīvojošajiem nebūtu ieinteresēts izrauties no tā saucamajām Hruščova tipa būdām. Tā ir realitāte. Un tā mēs vispār varam aiziet uz tādu variantu, ka ... mēs atkal gribam, lai Latvija atgrieztos pie tās pašas lielās celtniecības, kas Latvijā noritēja 50., 60., 70.gados, un sacelt laukos tādas pašas lielas mājas, kādas šobrīd atrodas Rīgā, “guļamrajonos” Latgales priekšpilsētā. Es domāju, šodien vajadzētu visiem domāt par realitāti, domāt par to, ka Latvijas nākotne ir tā, ka katra ģimene sev uzbūvēs māju. Un, ja lauku sētā mēs panāksim ar valsts atbalstu, ka zemnieki sāks blakus savām mājām celt vēl papildus māju saviem bērniem, tad mēs panāksim to, ka šie bērni nemuks prom no laukiem. Tas ir jāstimulē.

Kā vispār var parādīties tādi priekšlikumi?! Ja ir runa par tām mājām, kas ir uzceltas tepat Baltezera krastā, tad es gribētu aicināt: aizbrauciet, lūdzu, uz pārējiem reģioniem, novadiem! Tad jūs redzēsiet, kādā stāvoklī tur šobrīd atrodas tās mājas. Vai mēs vēl sagaidīsim to, ka pašvaldības dosies pie šiem īpašniekiem un mēģinās šīs viņu vērtības novērtēt? Par to atkal prasīs papildu samaksu, naudu, kādas šobrīd zemniekam nav. Vai tādā veidā mēs rūpējamies par latviešu viensētnieku? Es patiešām no šā iesniegtā priekšlikuma (es nezinu, kurš tik aktīvs bija tajā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā) dzirdu kolhozu piekritēju balsis. Te ir tīri dzirdamas kolhoznieku balsis, kuri šobrīd grib celt sev tās pašas kolhoznieku mājas. Mūsu viens no svētākajiem pienākumiem ir panākt to, lai katram latvietim šinī valstī būtu sava privātā māja. Un, ja katrs latvietis var vēl papildus uzbūvēt saviem bērniem mājas, tad Saeimai jānodrošina, lai viņš varētu dabūt šos hipotekāros kredītus un iedarbināt banku sistēmu ilgtermiņa aizdevumiem nevis uz 5 vai 6 gadiem, bet uz 20, 25, 30 gadiem. Bet šodien mēs mēģinām iedarbināt pretējo mehānismu - izdzīt ārā šos cilvēkus no savām mājām, dzīt viņus atpakaļ uz Hruščova tipa būvēm. Aicinu neatbalstīt tāda veida ierosinājumus.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Pirmo reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Sadarbības padomes pakalpiņi! Tauta! Jūs uzrunā Gundars Valdmanis no Tautas kopas “Brīvība”, pirmais saraksts.

Mēs nupat pārtraucām debates par Satversmi. Bet Satversmes 107.pants saka, ka katram strādājošajam ir jāsaņem atbilstoša alga. Atbilstoša alga ārstam vai skolotājam, oficiantam vai sekretārei - tas ir vismaz 20 reizes vairāk, nekā tā ir Latvijā šodien. Ja būtu tādi ienākumi un tās pašas 20 reizes būtu pieaugušas pensijas, tad, saprotiet, mēs varētu maksāt šādas nodokļu likmes. Bet viss šeit ir ačgārni. Mēs varam uz katru Latvijas iedzīvotāju izzagt 20 000 latus “Latvenergo” privatizācijā vien. Divarpus miljoni iedzīvotāju reiz 20 tūkstoši ir 50 miljardi. Tāda ir “Latvenergo” vērtība. Mēs no tautas zogam, bet tauta nezina, ka viņa ir bagāta. Viņai nav to līdzekļu. Tā cilpa, kas ir uzlikta tautai, ir tik smagi uzlikta, un tie vainīgie sēž šeit, starp mums. Zīle, Kreituss, Krasts, Panteļējeva kungs un tā tālāk. Jā, arī Valdmanis, jo es šeit sēžu un nespēju jums paskaidrot, cik liela ir tā negodība, ko mēs vēršam pret mūsu tautu. Ekonomiskais terors. Tai tantiņai, kura šodien nespēj maksāt 6 latus mēnesī - īres naudu, būs jāmaksā vēl nodoklis - un divas vai trīs reizes lielāks par to summu, kādu viņa maksā par īri. Tam lauksaimniekam, kas nespēj dzīvot uz sava zemes gabala, būs jāmaksā it kā ļoti normāli procenti, bet tā ir nauda, kādas viņam nav. Un tam visam ir tikai viens mērķis - lai tam latvietim, tam Latvijas iedzīvotājam atsavinātu to, kas viņam ir. Un kam par labu tad atsavinātu? Atsavinātu par labu tiem, kuri iebrauca šeit kā okupanti, kuriem ir pensijas no Krievijas; tiem, kas māk veikli rīkoties, pārdot puķītes un tā tālāk. Grib atņemt tautai visu. Tautas kopa “Brīvība” darīs pēc 1.novembra to, ko dara Kanādā. Pamatā tauta nemaksā nodokli par zemi, nedz par īpašumu. Un tas būs daudz lielāks cipars nekā 5000. Mums ir tik neticami daudz ienākumu iespēju, ka mums jāaizsargā tas “sīkais” cilvēks. Rīgas ostā vien iet 25 miljoni latu gadā garām Rīgas budžetam. Un tā tas notiek visās Latvijas nozarēs. Šī ir pirmo sekretāru sazvērestība - ņem naudu no tiem, kam nav tās, lai viņus pataisītu par ubagiem un viņus pilnībā ievestu verdzībā. Bet tā nauda, kas plūst garām valsts kasei un plūst viņu kontos Nauru salā vai kādās citās salās, - tā nauda ir svēta, to mēs nedrīkstam ņemt. Un, redzi, tas ir mūsu tautas liktenis, ka mums ir pagaidām tāds nežēlīgs ekonomiskais terors, izspiedēji, kas sēž mūsu Saeimā un Sadarbības padomē.

Sēdes vadītājs. Paldies, Valdmaņa kungs.

Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es neuzstājos par savu priekšlikumu pēc būtības. Tas jau ir garām. Bet doma bija tāda. Pirmajā likumā par nekustamā īpašuma nodokli bija skaidri un gaiši ierakstīts, ka ar nodokli neapliek lauksaimnieciskās nozīmes ražošanas objektus. Bet nu tur diezgan tā miglaini man iznāca pieci gadi. Domāts bija tā, ka, teiksim, tie, kas pārpērk īpašumus... lai tie maksā, bet tie, kam ir vecie īpašumi, it kā... tas ir etaps. Bet tādā gadījumā nevar arī pieņemt šo apspriežamo priekšlikumu. Lai paliek trešajā lasījumā tā, kā bija sākumā! Kas tad notiek? Šodien, kā varam spriest pēc Zemkopības ministrijas iesniegtā pagājušā gada ziņojuma, uz vienu lauksaimnieciski izmantojamās zemes hektāru nodokļu slodze palielinājusies šajos gados - 1995., 1996., 1997.gadā - 2,1 reizi. Nodokļi pieaug - un nezin no kurienes pieaug. Lai paliek tā, kā šinī likumā bija ierakstīts jau tad, - ka vismaz dzīvojamās mājas zemniekiem neapliks ar nodokļiem! Lai paliek tā, kā bija ierakstīts iepriekšējā lasījumā! Un arī pēdējo, šo apspriežamo priekšlikumu es aicinu tomēr noraidīt, lai paliek pēdējā lasījumā pieņemtā redakcija.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es arī aicinu noraidīt 3., 4. un 5.priekšlikumu un atstāt iepriekšējā lasījumā pieņemto redakciju. Jo, nepareizi nobalsojot, mēs varam panākt tieši to, ko pieminēja Bāna kungs, - nodokļu palielinājumu. Mēs varam ietekmēt sociālo sfēru, labklājību, jo daudzdzīvokļu mājās dzīvo arī maznodrošinātie un pārējie. Un līdz 5000 latu... būs pusotra procenta nodoklis no kadastrālās vērtības. Vai tas mums ir vajadzīgs?

Nākamais efekts, ko mēs panākam. Mēs panākam, ka robeža ir 5000 latu. Un tagad ir jautājums - tagad visām dzīvojamām ēkām būs jānosaka cena. Kas to darīs? Šis likums stāsies spēkā. Kas ar to nodarbosies? Tātad rodas jaunas problēmas, jauni sarežģījumi. Tātad vajadzētu noraidīt visus šos minētos priekšlikumus un atstāt iepriekšējo redakciju.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es aicinātu atcerēties tos laikus, kad siltumnīcas drīkstēja būvēt tikai 20 kvadrātmetru platībā, arī dzīvojamajai mājai bija kvadratūras ierobežojumi. Kad atsevišķās pilsētās nedrīkstēja būvēt dzīvojamās mājas. Kad deva dārziņus - 600 kvadrātmetru. Dārziņu mājas arī nedrīkstēja būt ar apkuri. Un tā tālāk, un tā joprojām. Mans tēvs savā laikā uzbūvēja siltumnīcu, un ieradās kaimiņš, kurš soļiem izmērīja, vai tik šī siltumnīca nav par lielu. Respektīvi, šādi ierobežojumi mūs dzen atpakaļ padomju sistēmā un aicina ievērot to mazumiņu: ka tikai kāds nepārkāptu, neiegūtu sev lielākas robežas!

Es esmu par to, ka bagātajiem ir jāmaksā vairāk un ka trūcīgajiem ir jābūt lielākām atlaidēm. Es principā esmu par progresīvu nodokļu sistēmu, bet, ja cilvēks ir kaut ko nopelnījis un visus nodokļus ir nomaksājis, tādā gadījumā viņu nevajadzētu ierobežot ar kvadratūras lielumu, ar šo savu līdzekļu izlietošanu, ar apbūvi, un tā tālāk. Tādēļ es aicinu noraidīt visus par šo pantu iesniegtos priekšlikumus un atstāt iepriekšējā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Roberts Dilba - Latvijas Zemnieku savienības frakcija.

R.Dilba (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka visi redz un zina, kāda situācija ir laukos, kādas ir lauku mājas. Tāpat arī dzīvokļi. Tur vēl ļoti daudz ir jāiegulda, jāatrod līdzekļi, lai varētu civilizēti dzīvot. Ja mēs šajā laikā vēl uzliekam nodokli, tad saprotiet, ko tas nozīmē! Tas nozīmē, ka vairākus gadus šie cilvēki, kas tur dzīvo, maksās nodokli un tādos pašos trūcīgos apstākļos turpinās dzīvot. Tāpēc Latvijas Zemnieku savienības frakcija kategoriski iestājas pret to. Nodoklis pagaidām nebūtu jāmaksā. Tātad mēs iestājamies par to, lai ir šī norma, kas šeit ir bijusi otrajā lasījumā: “Līdz 2003.gada 31.decembrim individuālās dzīvojamās mājas un dzīvokļu īpašumi daudzdzīvokļu mājās, ja tās neizmanto komercdarbībai, ar nekustamā īpašuma nodokli netiek aplikti.” Par tām, ko izmanto komercdarbībai, ir skaidrs: par to ir jāmaksā nodoklis. Mēs esam arī par to, ka arī ēkas, kas ir lauksaimnieciskajai ražošanai izmantojamas, nav apliekamas līdz 2003.gadam. Tāpēc aicinu cienījamos kolēģus neatbalstīt komisijas izstrādāto priekšlikumu, bet atstāt tā, kā tas ir otrajā lasījumā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aivars Guntis Kreituss - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija.

A.G.Kreituss (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Cienījamie deputāti! Es arī gribu atbalstīt to priekšlikumu, kurš ir pieņemts otrajā lasījumā. Kāpēc? Mēs par šo jautājumu daudz runājām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un lauzām šķēpus. Es domāju, šis priekšlikums par kaut kādu 5000 latu lielu vērtību ir galīgi nepieņemams, tas ir tāds labs piemērs sociālisma gadiem. Tad jau mēs varētu, tā teikt, iet kaut kur vēl zemāk. Cilvēki, kuriem ir sajēga par būvju, ēku novērtēšanu, zina, ka par 5000 latiem var novērtēt nevis dzīvojamo māju, bet tādu puslīdz labāku šķūni. Varbūt tiešām kādu saliekamo dārza mājiņu, kā man te deputāti saka priekšā.

Labs būtu bijis Bāna kunga priekšlikums, bet tajā diemžēl ir pierakstīts klāt, ka personu īpašumā vai valdījumā vismaz piecus gadus... Tādā gadījumā, tā teikt, izkrīt ārā iespējas mantot, iegūt likumīgā, godīgā ceļā... (Protams, es saprotu to domu, kas te ir bijusi.) Tāpēc šis priekšlikums nav pieņemams. Tāpēc es lūdzu deputātus atbalstīt to variantu, kas ir bijis otrajā lasījumā, un nepieņemt nevienu no šeit esošajiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Ēriks Zunda - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Ē.Zunda (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Ja mēs gribētu godīgi atbildēt uz jautājumu, vai mēs esam ieinteresēti, lai iedzīvotāji ieguldītu savus līdzekļus dzīvojamo māju un dzīvokļu celtniecībā, mēs sev varētu atbildēt, ka mēs esam ieinteresēti, lai viņi ieguldītu savus līdzekļus, ceļot, būvējot mājas un privatizējot dzīvokļus, nevis ietu uz pašvaldībām vai valsts institūcijām un prasītu dzīvokļus no valsts vai pašvaldības iestādēm. Es domāju, ka mēs nedrīkstam sodīt cilvēkus par to, ka viņi iegulda līdzekļus tik vajadzīgā lietā, valstiskā lietā, ka viņi rūpējas paši par saviem mitekļiem. Tāpēc aicinu neatbalstīt izvirzītos priekšlikumus un palikt pie tās redakcijas, par kuru mēs jau iepriekšējā lasījumā esam nobalsojuši.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es šai diskusijai šodien sekoju ar tādu neviltotu prieku, un man tā vien gribas izsaukties: kas tie tādi tautas draugi un kā valdošā koalīcija par viņiem maskējas! Valdošā koalīcija - tā jau nav tikai tā, kas ir šodien valdošā koalīcija, bet arī tā, kas bija arī pirms gada, tātad tur ir iekšā gan “tēvzemieši”, gan “Latvijas ceļš”, gan “zemnieki”, gan arī Demokrātiskā partija Saimnieks. (Starpsauciens: “Nevar būt!”)

Mēs ļoti labi atceramies to, kāda bija šīs valdošās koalīcijas realizētā politika 1997.gada budžeta sakarā: tika ciniskā veidā samazinātas sociālās garantijas māmiņām, kuras kopj bērnus, tika samazināts bērna kopšanas pabalsts. Tas nu tagad pirms vēlēšanām atkal ir skaisti paaugstināts, un daža laba partija to uzskata kā kādu lielu savu panākumu. Tagad, kad ir pusotrs mēnesis līdz vēlēšanām, nu no šīs tribīnes tek medus upes. Jā, visi nu mēs esam kļuvuši cilvēku draugi - ka tikai kādu lielāku nodoklīti cilvēkam neuzliktu! Nu pareizi, mums ir jādomā par cilvēku interesēm. Bet mums ir jādomā par cilvēku interesēm ne tikai tad, kad nāk vēlēšanas. Arī visu savu deputāta pilnvaru laiku mums par tām bija jādomā. Un, ja mēs būtu par tām nopietni domājuši, nevis tikai populistiski runājuši tagad pirms vēlēšanām, sniedzot kādus skaistus ierosinājumus, tad arī situācija būtu valstī pavisam cita - nebūtu šādas nabadzības un nebūtu šādas demogrāfiskās krīzes. Tas viss ir šīs politikas rezultāts. Šīs medus upes, kuras šeit tek no šīs tribīnes, neaizskalo šīs politikas rezultātu. Vienkārši tie meli, kuri tiek ietverti tajos skaistajos solījumos, ir pārāk drausmīgi. Es to tomēr gribu šeit pateikt, lai cilvēki neuzķertos uz šiem lētajiem solījumiem - uz šī lētā mušpapīra.

Protams, noraidīsim šos visus trīs priekšlikumus, lai paliek šī iepriekšējā lasījumā pieņemtā redakcija. Nevajag šo nodokli palielināt. Pilnīgi pareizi! Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Guntis Kreituss - otro reizi.

A.G.Kreituss (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Cienījamie deputāti! Es nebūtu runājis, bet es esmu pārsteigts par lielā tautas aizstāvja Čerāna kunga raudulīgo runu, kuru es, godīgi sakot, lāgā nesapratu. Es domāju, ka, ja viņš ir tāds tautas un cilvēku aizstāvis, tad viņam vajadzēja iestāties taisni par to, par ko mēs runājām. Mums šeit ir kopīgi jādomā, kā jaunās ģimenes varētu mēģināt būvēt mājas, ne dārgas, nelielas, mēģināt naudu ņemt... Pašreiz visas bankas sāk piesolīt kredītus, sāk piesolīt naudu uz ilgiem atmaksas termiņiem, uz 15 un vairāk gadiem, Rīgai apkārt sāk būvēt nelielas mājiņas. Nelielas! Tiešām nelielas, bet neviena no tām nemaksā lētāk par 5000 latiem. Un vai jauna ģimene, ja mēs runājam... Viena partija runā, ka trīs bērnus varēšot uzturēt, citi te sola, ka astoņus varēšot uzturēt; ir viena partija, kas iestājas par to, ka pat vairāk nekā desmit... Un visā šajā virtenē vienmēr Čerāna kungs un viņa partija ir bijusi tautas aizstāve. Pašreiz, tad, kad lieta nonāk līdz tam, ka runa ir par to, ka nevajag uzlikt nodokli samērā mazturīgiem cilvēkiem, mums te jādzird pavisam pretrunīga gaudošana un asaru birdināšana. Tāpēc es domāju lūgt pieņemt to redakciju, kāda bija otrajā lasījumā, un šeit varbūt nav vairāk ko runāt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Otro reizi.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Šie priekšlikumi tika radušies ne jau tāpēc, lai apliktu iedzīvotājus ar nodokļiem. Un es vēlreiz saku: apliksim uzņēmējus par ražošanā izmantotajām ēkām. Likums vienmēr ir jālasa kopsakarībās.

Es tagad jums nolasīšu, par ko mēs esam nobalsojuši. Tātad 1.pantā ir šāda redakcija: “Ar nekustamā īpašuma nodokli līdz 2000.gada 31.decembrim apliek tikai zemi.” Tātad tikai zemi, bet no 2001.gada 1.janvāra, kā tas tālāk tekstā ir minēts, zemi, ēkas un būves. Tātad tikai no 2001.gada biznesmeņi sāks maksāt par savu ēku īpašumu, par savām būvēm, par savām degvielas uzpildes stacijām, par citām izmantotajām ēkām un būvēm, bet līdz tam neienāks šis nodoklis. Protams, varbūt varēja būt veiksmīgāka redakcija un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, apkopojot visus šos priekšlikumus, vajadzēja atsevišķi atrunāt, lai tomēr jau uzreiz tiktu apliktas ar nodokli šīs biznesā izmantojamās ēkas un būves, nevis tikai no šā 2002.gada. Tad viss būtu kārtībā. Tad šie dzīvokļi varētu palikt pilnīgi neaplikti.

Taču tad, ja nu tā šī diskusija ir izvērsusies, es piedāvāju vēl vienu variantu deputātiem izvērtēšanai. Manā priekšlikumā ir minēta šī vērtība dzīvokļiem - 5000 un 10 000 latu. Varētu balsot par šiem variantiem un šo robežu pacelt augstāk, lai neapliktu īpašumu, kura vērtība ir mazāka par 10 000 latiem, ar nodokli.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es gribu teikt, ka visi šie priekšlikumi ir jānoraida un jāatstāj tā, kā bija rakstīts, jo, ja mēs pieņemsim šos priekšlikumus, tad tā jau būs atgriešanās pie sociālisma. Mēs visi zinām, ka tagad tik un tā arī neliela mājiņa jau tiek novērtēta par 10 000 un vairāk. Mums tomēr ir jādod iespēja jaunām ģimenēm saņemt zemus kredītus, es domāju, pat līdz 4% - 6%, lai viņi var iegādāties sev dzīvokļus - mēs visi zinām, ka dzīvoklis maksā ap 10 000 - vai arī celt savas mājas. Es tiešām pat brīnos, ka Čerāna kungs var būt pret šo jauno ģimeņu attīstību un pret šādu kreditēšanu. Es domāju, ka tas ir nepareizi. Es domāju, ka viņš to pārdomās un atsauks, jo arī mēs - Latvijas Atdzimšanas partija - un, es domāju, arī citi, gribam, lai vairojas mūsu latviešu ģimenes, tāpēc tomēr ir jādod iespēja jauniem cilvēkiem saņemt ģimenes kredītus un mēs nevaram aplikt. Ja tagad novērtēs visus mūsu dzīvokļus un mājas, to cenas taču faktiski būs augstākas, jo mums taču Latvija ir ļoti dārga zeme, un tādējādi mūsu cenas taču būs lielākas nekā citur pasaulē.

Tā ka šie priekšlikumi... Es domāju, ka deputāte Seile arī saprot, ka viņa ir atpalikusi par kādiem desmit gadiem, iesniegdama šos priekšlikumus.

Tāpat arī deputāts Bāns. Es domāju, ka jūs vienkārši dzīvojat vakardienā. Mēs virzāmies uz priekšu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Godātais Kreitusa kungs un godātais Rubina kungs! Jūs laikam nesaklausījāt to, ko es tiku teicis pirmajā reizē, vai arī varbūt negribējāt saklausīt, tāpēc es speciāli jums atkārtošu vēlreiz.

Es neatbalstu šo jauno priekšlikumu pieņemšanu tieši tāpat kā jūs. Es iestājos par to, lai tiktu saglabāta šī vecā redakcija. Citādi nemaz nevarētu būt, jo Tautas kustība “Latvijai” vienmēr ir aizstāvējusi to, lai cilvēkiem netiktu uzlikti nepamatoti nodokļi.

Kreitusa kungam es gribētu vēl pajautāt tikai to, vai viņš gadījumā neatceras, kurš finansu ministrs mūsu valstī gatavoja 1997.gada valsts budžeta projektu valdībā. Kurš tas bija, kas notika šā budžeta pieņemšanas gaitā Saeimā un kā jūs pats balsojāt pēc tam par šā budžeta pieņemšanu? Vai tas gadījumā nebija tieši šis 1997.gada budžets, kad tika atcelti ienākuma nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošām personām, tas ir, par bērniem? Vai tas nebija šis budžets, kura sakarā tika palielinātas valsts pārvaldē strādājošo algas, bet skolotāju algas tika atstātas uz vietas? Kādas transformācijas ir notikušas šīs Saeimas laikā? Viss jau, protams, mainās uz labo pusi. Es arī ticu tam, ka cilvēki var mainīties. Tas varbūt ir ļoti labi, ka cilvēki mainās, bet es domāju, ka arī vēlētājiem tomēr būtu svarīgi atcerēties un paskatīties nedaudz atpakaļ, kādi politiķi ir šos lēmumus kādreiz pieņēmuši, un tomēr izvērtēt arī šo politisko atbildību, jo mūsu valstī pietiks arī citu cilvēku, kuri nebūs šādus prettautiskus lēmumus kādreiz pieņēmuši, kuri ļoti labi varēs mūsu valsti vadīt tālāk uz priekšu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Vārds Annai Seilei paziņojumam.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es lūdzu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisijas deputātus sapulcēties šajā starpbrīdī tepat blakus Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpināsim darbu! Debatēs nākošajam vārds Uldim Veldrem - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Es negatavojos uzstāties par šo jautājumu, taču, kad dzirdēju zīgeristieša Čerāna demagoģisko uzstāšanos, kurā viņš apvainoja Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības un Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcijas deputātu Kreitusa kungu, vēl arī Rubinu un citus, ka viņi tagad sākot balsot pareizi, par tautu, kad palicis pusotrs mēnesis līdz vēlēšanām. Es apskatījos, kāds balsojums bija iepriekšējā reizē. Diemžēl gan Rubins, gan Kreitusa kungs, gan arī Pēterkopa kungs bija balsojuši tā, kā ir otrajā lasījumā. Es nolasīšu. Tātad, ka nevajag aplikt ar nodokļiem, bet Čerāna kungs bija balsojis “pret”. Tā ka man gribas teikt zīgeristietim Čerāna kungam (Starpsauciens: “Tu pats esi...”) tādus vārdus: “Klausies manos vārdos, bet neskaties uz maniem darbiem!”

Es domāju, ka vislabāk būtu bijis tā, kā norādīja Kreitusa kungs, arī Bāna kunga priekšlikums, bet tur ir mazliet tas formulējums izplūdis, ka pieci gadi ir jābūt īpašumā un ka līdz ar to nevar savu īpašumu pārdot. Šajā gadījumā es, neapšaubāmi, balsošu par otrā lasījuma tekstu. Tur ir ļoti labi pateikts, ka līdz 2003.gada 31.decembrim individuālās dzīvojamās mājas un dzīvokļu īpašumi daudzdzīvokļu mājās, ja tās neizmanto komercdarbībai, ar nekustamā īpašuma nodokli netiek aplikti. Un taisni tas ir par labu vienkāršajiem cilvēkiem gan pilsētās, gan laukos. Es arī aicinu pārējos deputātus balsot par otrajā lasījumā ietverto priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija, otro reizi.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Es jau teicu, ka neuzturu spēkā savu iesniegumu par pieciem gadiem tikai tādēļ, ka tas jautājums ir noņemts. Bet ko nozīmē 10 tūkstoši? Es kolhoza laikā uzcēlu par 56 000 jau diezgan “šķību” rubļu - tas bija pēdējā gadā - māju, kura tagad man ir novērtēta. Tātad 120 kvadrātmetri tajā ir, neliela saimniecības ēka, 30 kvadrātmetru liela siltumnīca un kartupeļu pagrabs. Tā tagad novērtēta par 17 tūkstošiem. Ja kādam ir drusku lielāka māja, tad ir 20 tūkstoši kā nebijis tās vērtība, bet kaut ko ielikt iekšā tagad ir tik bīstami. Mēs varam ar šiem 10 tūkstošiem vai 5 tūkstošiem tāpēc iegriezt tiem, kuri sāks celt. Būvmateriāli ir dārgāki, viss ir dārgāks, un līdz ar to, es domāju, būtu loģiski, ja mēs atstātu trešajā lasījumā to, kas bija jau pieņemts. Es savu priekšlikumu varu arī atsaukt, bet es jau teicu, ka tas nav aizstāvēts, un lai paliek tas, kas bija, - ka par individuālām mājām nav jāmaksā nodoklis.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts, otro reizi.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pavisam īsi. Es vēl vienu reizi gribu atgādināt, ka es gribētu, lai paliktu otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts, un ka komisija ir kļūdījusies, laižot varbūt jau piedāvāto... Es domāju, ir ļoti labi, ka mēs noskaidrojām, arī pārliecinājām Čerāna kungu, ka viņam ir tādas pašas domas un ka viņš piekrīt mums. Un pareizi Čerāna kungs teica, ka, protams, mums ir jāskatās, kā iepriekšējās valdības, kas sastādīja budžetu... ka par tām vairāk ir jādomā... Taču mēs atbalstām jaunās ģimenes, tāpēc lai paliek tas otrais lasījums.

Sēdes vadītājs. Viktors Stikuts - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija, otro reizi.

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Neaizkavēšu jūsu uzmanību ilgi, bet gribu atgādināt, ka arī tas cilvēks, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, kaut arī tā būtu viņa privātmāja, arī ir iedzīvotājs, un es uzskatu, ka mums galīgi nav nekādas daļas gar to, ka viņš ar uzņēmējdarbību nodarbojas savā privātmājā, jo viņš jau maksā nodokļus valstij no savas uzņēmējdarbības. Es ceru, ka ar Sončika kunga vadītā dienesta palīdzību tie veiksmīgi tiek iekasēti.

Un otrkārt. Šobrīd kalendārā ir 1998.gads, un ir nosprausts tālejošs mērķis, pēc cik gadiem un kad mēs sāksim iekasēt šo nodokli. To nevajadzētu, jo dzīvē viss mainās.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es jau kādreiz ierosināju Saeimā neļaut šeit spriest par jauniešu un bērnu problēmām tiem, kuriem bērnu nav un kuri nekad nav pat mēģinājuši tos radīt. Un tas šodien arī ir radījis šo situāciju, ka mēs īsti nezinām, ko gribam izdarīt, jo jautājums...

Es gribētu mazliet paturpināt Stikuta kunga teikto par uzņēmējdarbību. Vai pensionāri, kas ada zeķes un nodod veikalā, lai pēc tam tās realizētu, nav uzņēmējdarbība? Man šķiet, ka saskaņā ar mūsu likumdošanu tā ir uzņēmējdarbība. Vai līdz ar to viņas mājiņa, kurā viņa ada šīs zeķes, ir jāapliek ar nodokli? Tāpēc šeit ir jābūt ļoti uzmanīgiem.

Un vēl otra lieta, runājot arī par 5 tūkstošiem latu. Esiet reālisti, paskatieties, kā šodien kadastrāli novērtē īpašumus! Ļoti bieži tie ir novērtēti daudz augstāk, nekā jūs varat tos pārdot. Šodien tā tirgus cena ir daudz zemāka, un tāpēc, kolēģi, es domāju, ka mums diez vai pašlaik vajadzētu spriest par tiem laikiem, par kuriem varēs spriest 7.Saeima. Es domāju, atstāsim tā, kā ir bijis otrajā lasījumā, un nelauzīsim šķēpus. It īpaši tāpēc, ka, kā es sapratu, Seiles kundze savu priekšlikumu atsauca un arī Bāna kungs tikko teica, ka viņš neuzstāj par pieciem gadiem, taču, ja nav piecu gadu, tad Bāna kunga priekšlikums arī nav balsojams. Līdz ar to šis strīds kļūst jau gandrīz neauglīgs un mums ir jāsāk domāt, vai mēs balsosim par galīgo redakciju, to pieņemsim vai nepieņemsim.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā deputāts Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie deputāti! Vai drīkstu mazu repliku? Skatoties, klausoties te debatēs, man šķiet, ka šodien ir 24.decembris, jo tik daudzi Ziemassvētku vecīši sanākuši Saeimā, nu tiešām ir pa pilnam, bet ko darīsim ar pašvaldībām? Šis ir pašvaldību ienākumu galvenais veids. Kā tās salabos ielas, kā uzturēs slimnīcas, kā gādās par iedzīvotājiem? Mēs šodien nemaz nedomājam valstiskā nozīmē, bet krājam punktus uz vēlēšanām.

Tagad pie lietas. Kā es saprotu, deputāte Seile nav atsaukusi savu priekšlikumu, bet gan ir ieteikusi balsot nevis par 5 tūkstošiem, bet par variantu ar 10 tūkstošiem, ka neapliek ar nodokli līdz 10 tūkstošiem. Tātad būtu jābalso trešais priekšlikums - deputātes Seiles priekšlikums - ar šo tekstu, tikai 5 tūkstošu latu vietā liekot 10 tūkstošus latu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Seile uztur spēkā šādu balsojumu? (No zāles deputāte A.Seile: “Jā!”) Uztur. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputātes Annas Seiles priekšlikumu, ietverot tajā vārdus “10 tūkstoši”. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 29, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

A.J.Lambergs. Tātad Bāna kungs savu priekšlikumu ir atsaucis, līdz ar to paliek Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ierosinājums. Balsosim par piekto, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par piekto - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 44, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts. Paliek iepriekšējā redakcija.

A.J.Lambergs. Nākamais ir sestais, deputāta Pēterkopa priekšlikums - izteikt pārejas noteikumu 2.punktu šādā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.J.Lambergs. Septītais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums - aizstāt likuma pārejas noteikumu 2.punktā skaitli “1,5” ar “0,8”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šī nekustamā īpašuma nodokļa likme par zemi gan pilsētās, gan laukos šobrīd ir par augstu. Un tieši šā nekustamā īpašuma nodokļa dēļ daudzi cilvēki reāli ir tādā situācijā, ka viņiem no šīs zemes īpašuma ir jāatsakās. Un faktiski šis nekustamā īpašuma nodoklis šajā brīdī darbojas kā stimulētājs, kas liek cilvēkiem atteikties no īpašumiem. Un, ņemot vērā to, ka no šiem īpašumiem ir jāatsakās tiem, kuri ir maznodrošinātie, ka no šiem īpašumiem ir jāatsakās tiem, kuri šo īpašumu ir saņēmuši mantojumā, atjaunoši šīs īpašuma tiesības, tas nekādā ziņā nebūtu pieņemami. Tāpēc arī ir šis frakcijas “Latvijai” priekšlikums - samazināt šo nekustamā īpašuma nodokļa likmi no 1,5% uz 0,8%. Un es ļoti gribu aicināt visus jūs, godātie deputāti, atbalstīt šo priekšlikumu un noteikt mūsu valstī tādu nodokļu likmi, kas, kaut arī ir vēl ļoti augsta, bet tomēr tā jau būtu nedaudz reālāka par to likmi, kāda pastāv šobrīd.

Mēs vēl labi atceramies tās diskusijas, kas pagājušajā gadā bija par šo nekustamā īpašuma maksāšanu Rīgas pilsētā, un tad šo diskusiju rezultātā parādījās pat šī 0,25% nodokļu likme. Toreiz pat attiecīgais likumprojekts tika nodots Saeimas komisijām, apzinoties to, ka šī problēma pastāv ļoti nopietni. Es domāju, ka arī šeit būtu pamats risināt šo jautājumu par nekustamā īpašuma nodokļa likmes samazināšanu no 1,5% līdz 0,8%. Es ļoti lūdzu visus jūs šo priekšlikumu atbalstīt un par to nobalsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Straumes kungs! Kolēģi! Šis ir tas punkts un tas jautājums, par kuru mēs diskutējām 1996.gada beigās, bet to neizdiskutējām, un tad radās, lūk, šis nekustamā īpašuma nodokļa palielinājums 10, 20 un pat 40 reizes. Toreiz tā bija zeme. Arī šoreiz tā galvenokārt ir zeme, jo mums ir jāsaprot, ka pēc denacionalizācijas daudzi ir saņēmuši šos īpašumus pēc 50 gadu ilgas nabadzības, un šad tad šie īpašumi ir lielāki, nekā cilvēki spēj tos apsaimniekot. Tāpēc viņiem vajag dot kādu laiku, lai viņi spētu izdomāt, ko tālāk darīt. Un tad, kad būs nostabilizējies šis zemes tirgus, lai viņi varbūt daļu zemes varētu pārdot. Taču šodien šie nodokļi, it īpaši pēc Šķēles kunga uzspiestās un, es teiktu, negodīgās rīcības... Izdarot kopā ar Šadinova kungu spiedienu komisijā, viņiem toreiz izdevās veikli samainīt. Kā jūs atceraties, koeficients bija 2,4, bet tas tika mainīts uz 1,5 no kadastrālās vērtības. Toreiz daži deputāti skaidroja kolēģiem, bet vai nu kolēģi nesaprata, vai viņiem bija jāuzceļ šī Šķēles bezdeficīta budžeta “stikla pils”... Akurāt tāpat mēs tagad celsim uz nabadzības fona šo bibliotēku... Taču toreiz izdevās. Sadarbības padome droši vien izprata Šķēles kunga pārdzīvojumus vai spēju veidot šo bezdeficīta budžetu. Taču uz kā rēķina?

Toreiz to nesaprata. Prezidents jau iepriekš bija rakstījis vēstuli, kas arī ir absurda kalngals. Pašlaik mēs atkal esam nonākuši pie šā nelaimīgā 1,5 koeficienta un zinām, ka tas palielināja desmit, divdesmit un pat četrdesmit reižu zemes nodokļa nastu. Pie tam galvenokārt pilsoņiem, jo viņiem pagaidām vēl pieder zeme, lai gan kļūs arvien mazāk, jo brīvais zemes tirgus jau tagad ļauj pirkt visiem, pat okupācijas armijas virsniekiem, šo zemi, tā ka te viss mainīsies. Un, ja šeit būs Norvēģija Rīgas centrā un stacijas laukumā, Kanāda - Dobeles apkārtnē, Zemgales līdzenumos, bet Vācija būs kaut kur pie Kabiles, tad varbūt varētu šos nodokļus uzlikt vēl lielākus, bet to rādīs nākotne. Šodien šī zeme vēl pagaidām pieder mūsu pilsoņiem, galvenokārt latviešiem, arī zemniekiem. Mazpilsētās un Jūrmalā arī šis zemes nodoklis ir pieaudzis - es personīgi to zinu - no desmit reizēm 1997. gadā līdz divdesmit reizēm 1998. gadā. Varbūt tik ilgi, kamēr es esmu deputāts, es spēju samaksāt šo nodokli, bet es redzu arī šos pensionārus, kam pieder šīs mazās mājiņas un šie skaistumdārzi, taču viņi būs spiesti to visu pārdot, un tad tiešām realizēsies šis brīvais zemes tirgus, kad varēs gandrīz par velti nopirkt latviešu zemi.

Tāpēc es uzskatu, ka mums šodien ļoti rūpīgi jāpārdomā arī bezdeficīta budžets, ko Šķēles kungs iedomājās. Viņš jau atkal varēs to atjaunot, ja viņš tiks šeit par premjerministru vai par prezidentu. Tad vismaz pašreiz pasargāsim mūsu tautu no šīm ļoti negodīgajām, bet finansiāli izdevīgajām spēlēm un pievienosimies Čerāna kunga priekšlikumam - pazemināt šo skaitli no 1,5 uz 0,8. Tas tomēr mazliet atvieglotu esošo zemes īpašnieku dzīvi un varbūt mazliet aizkavētu arī mūsu pilsoņu zemes pārdošanu un tās nonākšanu nepilsoņu īpašumā. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un balsot par šo koeficientu 0,8. Šoreiz ieklausieties, lūdzu! Tas attiecas arī uz katru no mums un uz mūsu līdzcilvēkiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pirmo reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, Sadarbības padome, kolēģi Saeimā un tauta! Jūs uzrunā Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”, pirmais saraksts.

Redzat, tā griba latviešu tautu pataisīt par vergiem tiek īstenota. Mūsu nodokļu politika gandrīz visur ir tāda, ka mēs uzliekam to nodokli tam, kas nespēj maksāt, lai viņu ekonomiski iznīcinātu un pakļautu, bet tās lielās latifundijas, tie lielie pelnītāji, tā patiešām bagātīgi izmantojamā zeme ostās vai citos tranzītceļos netiek aplikta. Un mūsu uzdevums šeit, cik mēs šodien to varam, ir mēģināt nobremzēt šo latviešu īpašnieku iznīcināšanu.

Ja mēs tiksim pie varas, mēs to ekonomisko politiku mainīsim, mēs nodokļu politiku mainīsim, bet šeit laikam nav neviena labāka priekšlikuma par Čerāna kunga priekšlikumu, kas paredz mīkstināt to sitienu. Tas sitiens gan ar to ciparu, kāds ir, gan arī ar to mazāko ciparu, ko Čerāna kungs ierosina, ir abējādi nežēlīgs, bet viens no tiem tomēr ir drusku žēlīgāks.

Tie stāsti, kas nāk, ka strādā ar tautu... Cilvēkam ir lielas zemes vērtības, bet tā ir apzīmēta kā zaļā zona, bet valdība nav izdarījusi savu. Tai bija jānobeidz zemes klasifikācija un jānosaka zemes kadastrālās vērtības koeficients, jo tai dāmai ir zeme varbūt 3 miljonu latu vērta, viņa ir liela bagātniece, bet viņai pensija ir tikai 40 latu mēnesī, turklāt viņai 45 lati gadā ir jāmaksā kā nodoklis, taču ienākumu nekādu nav. Kad viņa iet pie ierēdņiem, lai to zemi pārzonētu, tie smejas. Tanī pašā laikā pa viņas mežiem šeit pat pie Rīgas staigā mākleri, nozīmē zemes gabalus un viņai piedāvā nomaksāt viņas nodokļa parādus un dod viņai 20 000 latu, lai viņa nodzīvotu savu dzīvi. Un tā aiziet mūsu zeme, mūsu īpašumtiesības citiem. Un jūs zināt, ka tie citi ir vai nu bijušie augstie nomenklatūras ierēdņi, vai sveštautieši. Es te runāju par “lielo lāci”, un nav svarīgi, vai tā nauda nāk it kā no konta Latvijā, vai no konta Norvēģijā. Man sen, sen stāstīja, ka tā, kas nāk no Norvēģijas, kas pirka Dresmanu, kas tagad finansē Šleseru, ka tā ir latviešu komunistu partijas nauda, kas aizceļoja uz Norvēģiju. Un šie stāsti, ka tā Latvijas izpārdošana ir investīcija... Tā ir tautas iznīcināšana! Un šo programmu vada... viens no tās vadītājiem bija Ojārs Blumbergs, kas tagad ir “Māras zemes” rindās... Viņš iepriekš bija Latvijas Zemnieku savienības rindās, pirms tam “Tautsaimnieka” rindās. Viņam bija 65 cilvēki. Viņš man stāstīja, kuri strādā pie tā, kā uzlikt latviešu tautai cilpas tā, lai tautas ekonomiskais spēks tiktu iznīcināts. Un mēs esam pie šīs cīņas beidzamajām dienām.

Viss, ko mēs varam izdarīt, lai palīdzētu mūsu tautai turēties pie tā īpašuma, mums tas ir jādara un ar 1. novembri mums ir jāievieš pilnīgi jauna sistēma. Mums ir šiem kungiem, kas te sēž tik priecīgi par sevi ar saviem mobilajiem telefoniem, kas iet uz Sadarbības padomēm un smejas par reņģu ēdājiem un tautas muļķiem, viņiem visiem ir jāparāda to vieta. Un tai nevajadzētu būt Saeimā. Ir jāatlaiž liela daļa tautas viltus kalpu, ir jāatlaiž varbūt arī tie no mums, kuri cenšas, bet nespēj iespaidot šo procesu šeit. Ir jānāk jaunam baram, kas pārstāvēs tautu. Lai tā būtu!

Bet es jūs lūgtu šodien, ja jums ir drusciņ sirdsapziņas, atstājiet kaut mazliet atvieglotu to nastu, kas šodien nāk līdzi ar zemes nodokli un ar īpašuma nodokli. Balsosim par Čerāna priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Andris Rubins - Latvijas Atdzimšanas partija.

Deputāti! Čerāna priekšlikums - aizstāt nodokli ar 08% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības -, es domāju, arī ir par lielu. Es uzskatu, ka šis likumprojekts ir jānodod atpakaļ komisijām. Šim nodoklim ir jābūt diferencētam no 0,2 līdz 0,5% atkarībā no tā, kas ir maksātājs. Mēs nevaram katram pensionāram vai vecam cilvēkam, kas pilsētas centrā ir dabūjis atpakaļ savu māju, kura ir pilnīgi nolaista 50 gados, bet kur kadastrālā vērtība ir ļoti augsta, likt maksāt tik lielus nodokļus. Cilvēks ir spiests pārdot to zemi vai to māju, un to nopērk atkal norvēģi vai vācieši, jo mums ir šīs valdošās partijas, kas visu laiku te valda, - “Latvijas ceļš”, “Tēvzemei un Brīvībai”, “Saimnieks”, Latvijas Zemnieku savienība. Šķēles vadībā pieņēma likumu, ka zemi var pirkt jebkurš cilvēks, arī nepilsonis, un tas arī tagad notiek. Cilvēkiem nav naudas, viņi nevar apsaimniekot savu māju. Ja viņiem būtu mazs nodoklis, viņi vēl varētu kaut kā izķepuroties, samaksāt un lēnā garā savest kārtībā, bet nu viņi ir spiesti pārdot savus īpašumus. Bet mēs skatāmies, kā visa Rīga tiek izpārdota. Un šis pieņemtais likums, kas vispār te uzlika tik lielu nodokli maksāt, taču ir galīgs absurds! Tas ir domāts tam, lai Latviju padarītu par tranzīta zemi, bet visus Latvijas pamatiedzīvotājus - par vergiem un lai visus īpašumus izpirktu ārzemnieki gan no Krievijas, gan no Norvēģijas un Vācijas.

Tāpēc es domāju, ka mums ir jābalso pret visiem šiem punktiem un jādod likumprojekts vēl vienu reizi pārskatīt, lai tajā būtu ierakstīts, ka ir jābūt diferencētam nodoklim atkarībā no tā, par ko mēs to nodokli iekasējam, un arī dažādām cilvēku kategorijām. Mēs nevaram pensionāram prasīt vienlīdz lielu nodokli kā kādiem jauniem cilvēkiem, kas ir strādājošie. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, otro reizi.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Priekšsēdētāj, kolēģi! Man Rubina kungs izraisīja veselu gūzmu pārdzīvojumu, kas arī saistījās, lūk, ar šo zemes kadastrālo vērtību, ar šo nodokli. Es atcerējos piketētājus pie Ministru kabineta, ko organizēja Namīpašnieku biedrība. Paldies! Tā rezultātā Rīgas Dome vismaz pieņēma lēmumu samazināt šo nodokli. Es aicinu arī visus iedzīvotājus vērot, kas un kā nosaka kadastrālo vērtību, pēc kādiem principiem vadās, kur atrodas šis zemes gabals, kas ir uz šā zemes gabala - vai tas ir parks, vai tā ir siltumnīca, vai tā ir gurķu dobe, vai kas cits.

Tātad šeit tiešām varētu ieviest diferencētu šo nodokli. Tomēr es gribu arī pateikt, ka bija tāds mēģinājums. Es iesniedzu tādu priekšlikumu, ka šogad un vēl nākamgad varētu noteikt šo nodokli 0,5% apmērā no kadastrālās vērtības. Bet arī šis mans priekšlikums kaut kur pazuda ierēdņu labirintos. Diemžēl tas neparādās arī šodien. Tā ka es uzskatu, ka vajadzētu šos grozījumus atdot atpakaļ komisijām un vēl pēc kāda laika izskatīt. Mums visiem to vajag pārdomāt.

Es ceru, ka vēl kāds deputāts izstāstīs par saviem iespaidiem, kā notika šī maiņa no koeficienta uz kadastrālo vērtību, runās arī par to, ka šī kadastrālā vērtība nav noteikta mūsu īpašumiem, ka šie kadastrālās vērtības noteicēji nav apskatījuši konkrēto zemes gabalu, bet ka viss tas ir izstrādāts uz papīra - vienkārši ir reizināts, reizināts un reizināts un ir noteikts pēc kaut kādiem pieņēmumiem. Mēs nedrīkstam maksāt naudu par pieņēmumiem, par ierēdņu kabinetos izstrādātiem papīriem. To mēs nedrīkstam darīt.

Lūdzu, balsosim par to, lai mēs šo likumprojektu atgrieztu atpakaļ komisijām.

Sēdes vadītājs. Viktors Kalnbērzs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Kalnbērzs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie deputāti! Arī es gribu atbalstīt Ozoliņa kunga priekšlikumu, jo mana pieredze ir tāda, ka ar tiem procentiem un ar to kadastrālo vērtību ir ļoti viegli manipulēt. Teiksim, mana personīgā pieredze... Man bija iedalīta zeme ārpus Rīgas. Kadastrālā vērtība tai it kā nebija liela. Un, saņemot to zemi, es toreiz nesapratu, kā ir ar tiem procentiem, un arī balsoju par pusotru procentu. Protams, tas nodoklis man uzreiz palielinājās, tomēr bija vēl ciešams.

Bet tagad Ministru kabinets pieņēma lēmumu palielināt zemes kadastrālo vērtību. Man tur nebija ne atrasta nafta, ne arī ir uzceltas siltumnīcas, itin nekā man tur nav. Kāda zeme man bija, tāda arī palika. Bet pēkšņi kadastrālā vērtība izauga gandrīz desmit reizes. Mani nomierināja: sak, jums, profesor, nevajadzētu tagad piemaksāt par to kadastrālo vērtību. Tas, ko jūs samaksājāt, tas paliek. Taču kadastrālā vērtība izauga, un, piedodiet, tagad nodokļi mums būs lieli jāmaksā. Tātad praktiski mūsu pilsoņi, iedzīvotāji, zemes īpašnieki ir apdraudēti. Teiksim, pagaidām es varu nokārtot visas tās lietas, bet, ja mēs pieņemsim tagad lielu procentu un pēc tam vēl palielināsim...

Vēl ir otrs moments. Ministru kabinets vai varbūt kāda cita struktūra var palielināt arī patvaļīgi kadastrālo vērtību. Praktiski tā būs īpašnieku iznīcināšana. Tāpēc to projektu varbūt vajag atgriezt atpakaļ vai, teiksim, pieņemt to, ko piedāvā Ozoliņa kungs.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā - deputāts Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs. Godātie deputāti! Ja mēs pieņemsim šo 7. - frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, tad man liekas, ka pašvaldības būs bankrotā. Taču es ceru, ka pašvaldību vadītāji klausās šīs debates un arī reaģēs uz šo partiju pārstāvjiem, attiecīgi balsojot un izdarot savus secinājumus. Lūdzu, balsosim!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - aizstāt likuma pārejas noteikumu 2.punktā skaitli “1,5” ar “0,8”. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 10, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.J.Lambergs. 8. - deputāta Bāna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Jānis Rāzna.

J.Rāzna (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinātu atbalstīt Bāna kunga priekšlikumu un mēģināšu jums to arī pamatot. Pirmkārt, es gribu teikt to, ka šis Šķēles valdības priekšlikums par 1,5%, ko noteica gadu iepriekš, būtībā tika noteikts ar nosacījumu, ka tas darbosies tikai vienu gadu. Taču praktiski šobrīd tas tiek iestrādāts arī turpmākajiem gadiem.

Bet kāpēc šo likmi vajadzētu samazināt uz 1999.gadu? Pirmkārt, es domāju, ka jūs visi ļoti labi saprotat, kādā situācijā šobrīd ir lauksaimnieki. Laikam tādus laika apstākļus, kādi ir šogad, cik es esmu runājis ar veciem zemniekiem un cilvēkiem, kam ir pāri 60 un 70 gadiem, viņi šajos 60 vai 70 gados neatceras otru tādu gadu. Kaut kas līdzīgs esot bijis tikai 1932. vai 1933.gadā, kad praktiski būtībā viss, ko lauksaimnieki bija izaudzējuši, palika uz lauka, kad kartupeļus no vagām varēja izņemt, tikai izliekot pa vagu virspusi dēlīšus, un praktiski tie tuvāko divu mēnešu laikā sapuva. Diemžēl mēs esam tuvu tādai situācijai arī šogad.

Un vēl viens apstāklis. Tad, kad pagājušā gada rudenī vai pirms Jaunā gada bija runa par to, ka jāpalielina šis zemes nodoklis no 1% uz 1,5%, arguments bija viens: tad, kad tiks noteikta zemes īstā kadastrālā vērtība, tad šo jautājumu varēs pārskatīt. Un kas tad notika? Pieteica šos 1,5%, bet tajā pašā laikā jau līdz martam tika mainīta zemes kadastrālā vērtība. Pieauga lauksaimnieciskajā ražošanā izmantojamās zemes vērtība, desmitkārtīgi pieauga zemes vērtība zem lauksaimniecības ražošanas objektiem, un šobrīd praktiski, ja mēs paskatāmies, tad zeme zem fermām, zeme zem kaltēm, zeme zem darbnīcām vairs nemaksā 250 vai 300 latus, bet gan maksā 2000, 2500 vai 3000. Un tā vietā, lai zemnieki maksātu tikai nedaudz - 1,5%, viņi šobrīd maksā 2 un 2,5%.

Un otra puse. Mēs zinām, ka mūsu piena rentabilitāte ir tuva nullei. Tas pats jāsaka arī par gaļu.

Un trešais. Par ko mēs šobrīd visu laiku strīdamies? Tās ir graudu cenas. Vai tās mums pieaug? Tieši otrādi! Samazinās, turpretī visi resursi pieaug. Pat valsts savā darbībā pagājušajā gadā valsts iepirkumā iepirka graudus par 90 latiem tonnā. Šogad tā vairs nevar pateikt, par cik iepirks. Droši vien būs 68, 70 vai 72 lati. Tad jautājums - kāpēc? Kāpēc tad jāliek vēl lielāks zemes nodoklis? Vispār tas nav saprotams. Un tāpēc es domāju, ka varbūt kaut nedaudz, ņemot vērā šā gada laika apstākļus un ņemot vērā to situāciju, kāda ir lauksaimniecībā, mēs šeit varam kaut vai par santīmiem, bet tomēr palīdzēt tam zemniekam. Tāpēc es aicinu atbalstīt Bāna kunga priekšlikumu un balsot par to.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis deputāta Bāna priekšlikums nav tik spēcīgs kā frakcijas “Latvijai” priekšlikums, jo tas skar tikai lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Un bez tam tas piedāvā arī lielāku šo nodokļa likmi - 1%. Turklāt patlaban frakcijas “Latvijai” priekšlikums ir noraidīts ar nelielu balsu vairākumu, tāpēc šajā situācijā es gribētu aicināt atbalstīt šo deputāta Bāna priekšlikumu.

Es arī domāju, ka šeit nebūtu pareizi šo jautājumu saasināt tieši attiecībā uz pašvaldībām, jo valsts nodokļu ieņēmumi veido vienu kopēju sistēmu, un valstij ir jāgarantē, lai pašvaldības no šīs kopējās sistēmas saņemtu pietiekamu daļu, lai pašvaldībām būtu noteikta gan ieņēmumu, gan arī izdevumu daļa, kas būtu tieši kā pašvaldību ieņēmumi vai izdevumi valsts kopējā budžetā. Un tā ir šī daļa, par kuras pieaugumu mums ir jārunā.

Kas attiecas šeit uz šiem priekšlikumiem, tad te pirmām kārtām jāskatās uz to, kādas cilvēkam ir reālās iespējas šo nodokli samaksāt. Ļoti daudzās pašvaldībās mēs esam runājuši par to, ka cilvēkam nav reālas iespējas šo nodokli samaksāt, un daudzi cilvēki šo nodokli arī nesamaksā. Taču valsts pienākums, ja tiek atbalstīts šis 8.priekšlikums vai arī ja būtu ticis atbalstīts iepriekšējais - 7.priekšlikums, būtu veikt šo savas nodokļu sistēmas sabalansēšanu, ņemot vērā šīs pašvaldību intereses un pašvaldību finansu nepieciešamības.

Tātad tas ir jautājums, kurš būtu regulējams valsts līmenī, tāpēc šādi politiski vienkāršojumi, mēģinot jebkādi palīdzēt cilvēkam uzreiz konfrontēt ar kādu citu, ar kādām citām struktūrām, kas pastāv mūsu valstī, šeit ir vismaz nekorekti. Un tāpēc es aicinu šajā brīdī atbalstīt šo deputāta Bāna priekšlikumu un šo jautājumu par pašvaldību nodrošinājumu ar finansējumu risināt citā veidā. Vēl pastāv tāda iespēja, ka pašvaldībām varētu atdot visu iedzīvotāju ienākuma nodokļi. Tāda iespēja pastāv. Jautājums ir par šo visas valsts nodokļu struktūru, par to, vai šajā nodokļu struktūrā īpašuma nodoklis ieņem kādu būtisku vietu vai arī šā īpašuma nodokļa vieta šajā nodokļu struktūrā tiek iespējami samazināta. Šobrīd neviens šeit nerunā par alternatīvu, ka būtu iespējams noteikt progresīvo ienākuma nodokli. Tā arī ir lieta, kuru piedāvāja Tautas kustība “Latvijai”, ka mums ir jānosaka, lai tas cilvēks, kurš ir bagātāks, lai viņš maksātu vairāk. Un tas, kurš saņem vairāk, lai arī maksā vairāk.

Ir arī šie alternatīvie avoti, no kurienes var valstī šo naudu ņemt, tāpēc visi šie maksājumi nav jāuzveļ tautas maznodrošinātajai daļai. Tātad es aicinu atbalstīt šo 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Manā priekšlikumā nav absolūti nekā jauna, jo, kā atceraties, Šķēles izsludinātos un to, ko mēs pieņēmām, - 2,49% no kadastrālās vērtības - pēc tam noprotestēja. Mēs rakstījām Ulmaņa kungam, lai noprotestē, un tā tapa 1,5%. Pēc tam to ieviesa īpašuma nodokļa likumā, bet tas tagad ir apmainīts. Tad ieviesa to, ka jāmaksā līdz 1999.gadam. Bet Šķēles ieteiktos 1,5% bija paredzēts noteikt tikai 1997.gadam. Tagad tos ar šiem pārejas noteikumiem “pārvilka” uz 1998. un 1999.gadu, tātad vēl uz diviem gadiem. Netaisnība jau ir nodarīta, tad vismaz mēģināsim labot un 1999.gadā paturēsim to vienu procentu, nobalsosim, un tālāk jau saskaņā ar šo pašu likumu lai ar 2001.gada janvāri arī ir viens procents.

Kas tad notiek? Šodien notiek tas, ka zemniekiem palielina šo nodokļu nastu. Es jau teicu, par cik pēdējos gados ir pieaugusi nodokļu slodze uz vienu lauksaimniecībā izmantojamo hektāru. Rāznas kungs jau ļoti labi pamatoja to, kāda, teiksim, ir ienākumu un izdevumu bilance. Un galu galā jau sekos vēl. Jau tagad attiecībā uz ienākuma nodokli, kuru zemniekiem bija paredzēts maksāt no 3000 latiem... šis nodoklis nav jāmaksā līdz 3000 latiem... Tagad jau pa gadiem ir ieviests, ka arī to vajag likvidēt. Un priekšā vēl stāv likums par uzņēmējdarbības izmaiņām. Runa ir par lauku komersantu. Ieviešot lauku komersantu, zemniekiem tiks likvidētas visas atlaides. Ticiet man! Tāpēc, es domāju, būsim drusku žēlīgi pret zemnieku 1999.gadā sakarā ar to, ka šogad jau ir tāda neraža, ka ražas nebūs un arī ienākumu nebūs, ka atkārtosies zināmā mērā 1995.gads, un samazināsim to likmi arī nākošajam gadam.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Tautas kustībai “Latvijai” ir ekspertu grupas, kas ir strādājušas pie šiem jautājumiem. Ne jau velti bija Kārļa Čerāna priekšlikums, kas bija ļoti saprātīgs. Taču jāatbalsta arī Bāna priekšlikums, jo arī tas kaut cik nāk par labu problēmas risinājumam.

Es tikai gribu jums likt pie sirds un atcerēties, kas nezina, kā ir tautsaimniecībā, kā notiek finansu aprite un kas attīsta tautsaimniecībā rosību. Es gribu atgādināt elementāras lietas, kuras noteikti ir jāņem vērā, izveidojot likumus un likumprojektus, kas stimulē vai arī ierobežo tautsaimniecībai attīstības ceļus.

Vispirms tā. Tas ir tautsaimnieciskā saprātīguma princips. Ja mēs izņemam no apgrozības nodokļu veidā līdzekļus, ko īpašnieks varētu ieguldīt apritē, mēs, neapšaubāmi, bremzējam saimniecisko rosību. Viņam vienkārši nav līdzekļu. Ja mēs tagad paskatāmies, kādi līdzekļi tiek doti subsīdijās lauksaimniekiem, tad izrādās, ka subsīdijas var dot ar lielu atlasi tiem cilvēkiem, kuri ir ieguvuši jau iepriekšējos ienākumus 30% apmērā tieši no lauksaimniecības. Bet kur viņi var lauksaimniecībā iegūt ienākumus, ja lauksaimniecības produkcijas cenas netiek subsidētas. Un, ja tagad subsidē tikai traktora iepirkumu, tad šo traktora iepirkumu, var teikt, ir ieinteresēti veikt tikai daži cilvēki, kas saņem par šo lielo līgumu noslēgšanu ar ārzemju firmām komisijas naudas 5% apmērā. Tātad te atkal ir savdabīga iztirgošana. Zemnieks nopērk traktoru, bet viņam netiek subsidētas produkcijas cenas. Līdz ar to viņš bankrotēs ar visu traktoru. Viņš var vienkārši ražot nerentabli. Šinī gadījumā nerentabilitāti palielinās apgrozījuma... tas ir, nekustamā īpašuma nodoklis. Mēs kārtējo reizi sitam pa savu ekonomiku ar šādu likumu. Pilnīgi mierīgi. Nepadomādami, ko mēs darām.

Par pašvaldībām. Te daži, gribas teikt, demagogi apgalvo, ka pašvaldībām tiks atņemti līdzekļi. Īstenībā pašvaldības mums sūdzas, ka nevajag palielināt nekustamā īpašuma nodokli, jo tad būs vēl vairāk tādu, kas vispār nemaksās. Vai tiešām jūs, valdošā pozīcija, nezināt, kāds ir stāvoklis? Vienkārši nemaksā, jo nav naudas! Un būs vēl mazāk, ja nebūs saimnieciskās rosības. Bet tas viss ar šādiem likumiem tiek darīts. Es nezinu, vai tīši vai netīši, bet tomēr tautas saimniecības sagraušanas virzienā. Šis priekšlikums, ko Bāna kungs ir iesniedzis, būs pēdējā mazā pieturas zīmīte, lai varētu kaut cik šo aplamību mīkstināt, ne jau novērst.

Galu galā pašvaldībām tiešām vajag vairāk līdzekļu, tad viņas prastu uz vietas labāk manipulēt ar šiem līdzekļiem. Bet tas jau ir valsts budžeta un finansu ministra un Ministru prezidenta prāta jautājums, vai viņi kaut ko darīs, vai nedarīs, lai uz vietām attīstītos ražošana.

Tātad es esmu atbalstījis Kārļa Čerāna priekšlikumu. Kārļa Čerāna priekšlikums tika noraidīts, un kā nepieciešamo minimumu tagad atbalstu Bāna kunga priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vents Balodis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Pirms jūs izšķiraties atbalstīt deputāta Bāna kunga priekšlikumu, lūdzu, padomājiet, ar ko jūs aizstāsiet to daļu, ko zaudēs pašvaldības, it sevišķi daudzas lauku pašvaldības, kurām šis nekustamā īpašuma nodoklis sastāda gandrīz 80% no viņu budžeta. Ja tas tagad tiks samazināts par... gandrīz vai par 50%, kā šīs pašvaldības spēs nodrošināt savu budžetu? Man tiešām ir kauns, un es domāju, ka arī citiem lauksaimniekiem ir. Vai tiešām ir tādi lauksaimnieki, kas nespēj sava pagasta budžetam samaksāt šos 3 latus par vienu hektāru zemes? Vai tādi cilvēki būtu jāgodā?

Gribu pieminēt arī to, ka, 1996.gadā mainoties šim likumam un pieņemot nodokli par zemi - 1,5% no kadastrālās vērtības -, lielā daļā Latvijas lauku (it sevišķi Zemgalē - Bauskas, Jelgavas, Dobeles rajonā) šī nodokļu likme tika samazināta. Varbūt citās Latvijas vietās tā tika nedaudz paaugstināta. Šis paaugstinājums galvenokārt skāra tieši pilsētas, bet laukos tā likme praktiski palika gandrīz nemainīga.

Gribu teikt to, ka es nezinu, vai no Privatizācijas fonda līdzekļiem turpmākajos gados mēs spēsim visās Latvijas pašvaldībās likt skolām jumtus, taisīt skolu remontus, labot slimnīcas. Tāpēc es aicinu tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu un palikt pie iepriekšējās redakcijas. Un gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu būtu pēc būtības jābalso vispirms, jo tas paredz izslēgt pārejas noteikumu 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Viktors Dinēvičs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamais Prezidij! Deputāti! Es gribu mazliet atgādināt vēsturi. Kāpēc ir radusies tāda situācija, ka visu laiku mums ir tagad jātēlo lielie labdari pašvaldībām? Jau tanī laikā, kad tika pieņemts Pašvaldību likums, valsts budžetā tika paņemta tā nauda, kas faktiski bija jāsaņem pašvaldībām. Pēc tam mēs tagad tēlojam labos. Mēs vienreiz tās pašvaldības esam jau aplaupījuši un nu tēlojam labos, meklējam jaunus nodokļus, kā kompensēt pašvaldībām to, ko esam tām kādreiz valsts budžetā paņēmuši. Bet tā būtu tikai lietas viena puse, jo šobrīd tie priekšlikumi par nodokļa palielināšanu nav nekādi citi priekšlikumi, kā vien kaut kāda morāla kompensācija pašvaldībām. Es to konceptuāli tā uztveru.

Bet ir vēl otra lieta. Atstājot šādus nodokļus zemniekiem, lauksaimniekiem un arī pat mazo mājiņu īpašniekiem, kā tas ir paredzēts šajā Budžeta likumā, mēs panāksim to, ka cilvēki vairs nebūs spējīgi turpmāk maksāt pat šos 3 latus, ko te nupat pieminēja. Arī tā vienam otram ir liela problēma - tos samaksāt. Mēs esam aizmirsuši, ka ir nabagu daudz. Un, ja mēs nevaram samaksāt šos 3 latus, kas atliek? Paskatieties, kas tad notiks! Notiks tas, ka tas īpašnieks savu zemi atkal pārdos ārzemniekam. Rezultāts: kopumā lielākā daļa Latvijas zemes gan netiks aiznesta no Latvijas, bet saimniekos uz šīs Latvijas zemes ārzemnieki, nevis latvieši. Mēs runājam par Latvijas patriotismu un tā tālāk, bet paši ar likumiem darām visu, lai izpārdotu... nevis izpārdotu, bet atdotu Latvijas zemi apsaimniekošanai citiem.

Tādēļ es domāju, ka ir noteikti jāatbalsta Bāna kunga priekšlikums, jo pretējā gadījumā mēs tiešām iedzīsim nabadzībā paši savus latviešus.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis. Pirmo reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”. Saraksts nr. 1.

Prezidij! Sadarbības padome! Prezidija kalpi! Kolēģi un tauta! Ir jādara, kā Bāna kungs teica, ir jābūt žēlīgiem un jāatļauj dažiem vēl drusku ilgāk dzīvot. Bet sapratīsim, kas gaida mūsu lauku cilvēkus.

Pirmais. Ļoti drīz viņiem vairs nebūs sociālās apdrošināšanas un ienākumi būs vēl zemāki. Latvijas zeme ir vērta vismaz 10 000, nevis 200 latu par hektāru, 50 reizes vairāk; gan tā vērtība pieaugs, gan arī tas, kas būs jāmaksā nodokļos, un tā tam latvietim jau ir nolemts, tam nemaksā par produkciju to, ko maksā Eiropas Savienībā. Paldies Dilbas kungam un dažiem citiem. Ir jau nolemts, ka tad, kad tā zemes vērtība kāps, viņam nodokļi būs tādi, ka viņam būs jāpārdod. Ir jau ielikts mehānisms, kā atņemt mūsu lauku cilvēkiem visu, kas tiem ir. To mēs varam nobremzēt un varbūt pārkārtot tikai ar nākamās Saeimas vēlēšanām.

Bet tagad apskatīsim to absurdu - kā Mauliņa kungs teica, tiek izsūkti no zemnieka beidzamie lati. Nav vairs pozitīvas investīcijas laukos, bet ir negatīva - nauda tiek atņemta. Ja mēs tagad gribam saprast: tad, kad notiek investīcija, notiek ekonomiska aktivitāte un valdība dabū atpakaļ budžetā kādus 70% no investētās naudas.

Vai investīcija ir laba vai slikta, valdība tūlīt dabū naudu atpakaļ savā budžetā. Vai nākamā gada raža ir ar peļņu vai ne, no tās ekonomiskās aktivitātes valdība dabū naudu atpakaļ. Bet ko mēs darām? Mēs nestimulējam ekonomiku, mēs nestimulējam to, lai mums būtu vairāk ienākumu budžetā. Mēs darām tieši pretējo. Mēs sūcam ārā investīcijas un ekonomiskās aktivitātes spējas no mūsu zemes. To dara tādi, kas ļoti labi zina, ko viņi dara.

Ojārs Blumbergs ir gudrāks nekā es. Daudz spējīgāks. Viņam ir 65 cilvēki, kas jau 1991.gadā strādāja pilnu laiku. Var uzlikt mūsu tautai tās cilpas. Tās cilpas ir labi redzamas. Ar Šķēles kunga un Dilbas kunga palīdzību mūsu lauksaimnieks dabū vienu trešdaļu par to produkciju, ko viņš ražo. Mēs tagad esam uzlikuši nodokli, ko lauksaimnieks nespēj maksāt, bet, tiklīdz tā zemes vērtība kāps Eiropas līmenī, viņam būs gribot negribot tā zeme jāatstāj. Saprotiet, ka mūsu lauku zemes, lauku īpašnieka liktenis ir nolemts, ja mēs kaut ko tur nedarīsim!

Pirmais solis ir atbalstīt Bāna kunga ierosinājumu. Atliksim, atvieglosim to cilpu, bet ar to nepietiks, draugi! Lai to saprastu, nav jābūt universitātes profesoram, to vienkāršs cilvēks var saprast. Ja mēs nespējam maksāt zemes nodokli šodien, kad zemes kadastrālā vērtība ir neticami lēta, mēs to nespēsim darīt arī vēlāk.

Mēs zinām, kāpēc. Tāpēc, ka ar steidzamību vajadzēja... Mums vajadzēja ar steidzamību... Es atceros, kā Dilbas kungs cīnījās par to, kā viņš mums stāstīja tādus un tādus iemeslus, ka mūsu lauksaimnieks cīnīsies ar produktu, kas nāk no Eiropas Savienības un citurienes un kas būs dotēts par 70%. Mūsu lauksaimnieks nespēj pret tādu subsīdiju cīnīties, vienalga, cik grūti viņš strādā. Mūsu lauki ir nolemti iznīcībai. Un mums kaut kas ir jāsāk darīt.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas...

G.Valdmanis. Balsosim šodien par Bāna kunga priekšlikumu un 3.oktobrī - par jaunu Saeimu!

Sēdes vadītājs. Jānis Rāzna. Otro reizi.

J.Rāzna (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tikai gribu pateikt dažas lietas par to, ko šeit runāja. Par pašvaldībām. Ja mēs runājam par pašvaldībām, tad diez vai šeit mums ir statistika. Ja tā ir, tad acīmredzot būtībā pašvaldības ievāc zemes nodokli, man šķiet, ne vairāk kā 70% apmērā. Lai tad šīs pašvaldības pastrādā. Ja viņas ievāc 90% apmērā, tad viņām nekādu zudumu nebūs.

Baloža kungs, var jau tie zemnieki un zemes lietotājs samaksāt tos 3 latus. Bet es domāju, ka valstij kopumā no zemes nodokļa par lauksaimniecības zemi ienāks budžetā apmēram 4,5 miljoni līdz 5 miljoni latu. Es domāju, ka tad, ja šie 1,5 vai 1,7 miljoni paliks šiem zemniekiem rokās, tas tikai stimulēs lauksaimniecību.

Ja mēs šeit runājam, ka mums ir visādas prasības no Eiropas Savienības, no Pasaules tirdzniecības organizācijas un no vēl visādām citām organizācijām un ka, lūk, mēs nevaram palīdzēt zemniekam, nevaram subsidēt, tad pasakiet, kas mums liek likt šos lielos nodokļus tam zemniekam? To taču neviens neprasa. Tad atbrīvosim viņu vispār no zemes nodokļa! Lai viņš strādā vienu, trīs, piecus gadus, lai viņš nostiprinās!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Aristids Lambergs.

A.J. Lambergs. Godātie deputāti! Baloža kungam ir taisnība. Pēc būtības mums vajadzēja papriekš balsot par 9.priekšlikumu, jo pašreizējie pārejas noteikumi saka, ka līdz 1999.gada 31.decembrim nodokļu likme ir 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir pacelt to par gadu tālāk. Tātad atlaidi - par gadu vēlāk. Es domāju, ka mēs samudžināsim, ja tiks pieņemts Bāna kunga priekšlikums. Mums būs problēmas - sakārtot šos gadus un šo kārtību. Ja būtu iespējams, vajadzētu papriekš nobalsot par 9.priekšlikumu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas šīs nodokļu likmes, nodokļu spēkā stāšanās kārtību atceļ par vienu gadu atpakaļ. Tātad - no 1999.gada uz 2000.gadu, pēc būtības - uz 2001.gadu.

Es lūdzu balsot papriekš par 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tomēr saskaņā ar Kārtības rulli vispirms būtu jāveic balsojums par 8.priekšlikumu, jo šie divi priekšlikumi tomēr nav identiski. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Bāna kunga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 7, atturas - 18.

A.J.Lambergs. 9.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Pirms mēs izskatām 9.priekšlikumu, ir jāizskata saņemtais piecu deputātu priekšlikums. Lūdz pārbalsot 7.priekšlikumu, jo balsošanas laikā zālē neatradās deputāti Apinis, Balodis, Bērziņš, Pētersons un balsojuma rezultātu izdrukā ir redzami tādu deputātu balsojuma rezultāti, kuri nebija zālē.

Viens deputāts var par šo priekšlikumu runāt “par”, viens - “pret”. Leopolds Ozoliņš. Lūdzu!

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Joprojām turpinās vecās spēlītes - deputāti balso viens par otru, un vēl daži balso par vairākiem deputātiem.

Es aicinu pārbalsot Čerāna kunga priekšlikumu - 7.priekšlikumu: tur bija paredzēts samazināt nodokli uz 0,8% no kadastrālās vērtības. Tas tomēr ir ļoti svarīgs ir balsojums. Man šķiet, ka mums diktē - joprojām mums diktē! -, kādām ir jābūt pensijām, kādām ir jābūt minimālajām algām, un jūtams, ka diktē arī to, kādam jābūt zemes nodoklim. Varbūt tiešām Eiropā un pasaulē tāds nodoklis ir, bet tur ir algas 20, 50 un pat simts reizes lielākas.

Kas diktē? Kāpēc diktē Saeimas deputātiem? Ir par to jādomā. Varbūt tas ir Starptautiskais valūtas fonds, varbūt tā ir Pasaules banka, varbūt tas ir Sorosa fonds, kuri mums diktē, kādi nodokļi jāuzliek mūsu pilsoņiem par viņiem piederošo zemi. Un es brīnos, ka “pret” ir balsojis tāds mūsu ekonomikas labs pazinējs un tautas draugs kā Aristids Jēkabs Lambergs. Saprotamas ir Ineses Birznieces intereses, un saprotami ir varbūt arī Panteļējeva kunga un Straumes kunga balsojumi “pret” zemes nodokļa samazināšanu, bet Pētersona kungs, kura nebija zālē, noteikti nebūtu balsojis “pret” vai atturējies, kā šeit izdrukā ir redzams. Jo Pētersona kungs parasti balso, kā to viņam pasaka sirdsapziņa. Nebalsoja. Mums, tieši tiem, kas balsoja “par”, pietrūka trīs balsis, varbūt kādas no šīm balsīm nāktu klāt tagad, ja balsotu Edgars Bāns, Ziedonis Čevers, tautas draugi Roberts Dilba, Dobelis, Eniņš, Gannusa. Jo šie ir cilvēki, kuriem tauta tic. Grinovskis, Māris Grīnblats... Balsosim par šādu nodokli - 0,8%! Nekas nenotiks ar pašvaldībām. Valsts to, ko mazliet paņēma, atdos, lai aizlāpītu kādu budžeta caurumu pašvaldībās, ja tas būs vajadzīgs, un tādas iespējas ir. Kalniņš, Kiršteins... Varbūt arī jūsu balsis nāktu par labu šim priekšlikumam - 0,8%. Ģirts Kristovskis... Varbūt arī jūs esat un būsiet zālē. Balsojiet! Jo jūs piedalāties balsojumos, tikai par šo jūs nebalsojāt. Lagzdiņ Jāni! Es saprotu, jūs aizstāvat tagad Šķēles kunga pozīciju: jo vājāk tautai, jo bagātiem labāk, treknāki kļūst. Varbūt pārskatiet savas domas! Liepāja jums tic, es arī kādreiz jums ticēju. Ločmeli, Sinka, Ērik Zunda! Nobalsosim tā, lai tautai būtu vieglāk! Paldies.

Sēdes vadītājs. “Pret” runās Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Ozoliņa kungs! Man tiešām žēl, ka jūs mani neredzat. Es gan jūs vienmēr pamanu un jūsu lieliskās runas vienmēr uzklausu, un ar lielu sirdsdegsmi klausos katru jūsu labi teikto vārdu, bet tagad jūs mani nepamanāt zālē. Es jums atbildēšu: kādreiz paskatieties un tad tikai rakstiet šādus dokumentus!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, vai ir pārskatāms 7.priekšlikuma balsojums. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 26, atturas - 15. Turpinām izskatīt likumprojektu. Lūdzu, Lamberga kungs!

A.J.Lambergs. Tātad 9.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Pirmais punkts: nekustamā īpašuma nodokļa likme līdz 2000.gada 31.decembrim ir 1,5% no īpašuma kadastrālās vērtības. Un otrais: no 2001.gada 1.janvāra - 1% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gundars Valdmanis - pirmo reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Es nezinu, kas šeit īsti notiek. (Starpsauciens: “Saeimas sēde!”) Es saprotu, ka laikam ir Saeimas sēde, bet es skatos uz beidzamajiem balsošanas rezultātiem: “zemnieku” vadība - Dilba un Druva - balso citādi nekā viņiem pakļautie, un Viesturs Gredzens nebalso nemaz. Latvijas politikā tā laikam ir tā problēma, ka ierindas cilvēki cenšas darīt to, kas ir pareizi, bet viņu vadoņi... nav vērts dot viņiem to godu, ko jūs viņiem dodat. Kā tas var būt, ka Roberts Dilba un Kārlis Druva balso citādi, nekā balso tādi kā Raitis Apalups, Ervids Grinovskis, Paulis Kļaviņš, Pēteris Keišs, Pauls Putniņš. Rubuļu Jānis... Kā tas var būt? Bet šitie kungi, kas ir uzkundzējušies kaut kā... Saprotiet, mums šeit nav nekādas jēgas, ja “zemnieki” paši... ja tos, kas grib kaut ko labu zemniekiem darīt, nodod viņu pašu vadošās personas. Es jums lūgtu, puiši, tos, kas jūsu frakcijas vada, viņus tenteriski mest ārā no amatiem. Bet, ja pieņemat to, tad tā ir spēle. Jūs šeit runājat, kūdāt mūs... un mēs ar jums... Un kas notiek? Jūsu balsis tiek anulētas šādu dēļ.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties piebilst? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 9.priekšlikumu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 18, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.J.Lambergs. Es domāju, ka, ņemot vērā šos balsojumus, mums nav nozīmes turpināt likumprojekta izskatīšanu, jo mēs jau pieņēmām datumus... pirmajā priekšlikumā... un tātad viss ir pretrunā. Es domāju, ka mums vajadzētu to nosūtīt atpakaļ uz komisiju, nav nozīmes kavēt laiku. Viss ir saputrots...

Sēdes vadītājs. Lai to varētu izdarīt, ir nepieciešams rakstisks iesniegums.

A.J.Lambergs. Es domāju komisijas vārdā, ja man atļautu, noņemt šo likumprojektu no turpmākas izskatīšanas.

Sēdes vadītājs. Vai komisijas vadītājs atbalsta šo viedokli? Deputātiem nav iebildumu? Iebildumi ir. Lūdzu, Kārlis Čerāns. Nav iebildumu? Iebildumu nav. Tātad izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu””. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā ziņos Kristiāna Lībane - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.4387. Skatām likumprojektu otrajā lasījumā. Pirmais ir priekšlikums par likuma 6.pantu, kur deputāts Pēterkops ierosina izslēgt dažus vārdus, bet atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Nākamais priekšlikums arī ir no deputāta Pēterkopa - papildināt 8.pantu ar jaunu daļu, arī nav ticis atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu klusumu, kolēģi! Nav vairs ilgi līdz pulksten 17.00.

Lūdzu, tālāk!

K.Lībane. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt likumprojekta 1.pantu, un atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Lībane. Vēl par šo pašu pantu ir atbildīgās komisijas priekšlikums mainīt turpmāko likumprojekta pantu numerāciju, un arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu deputātiem nav. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Tālāk. Varam pāriet pie 12.panta. Ir Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt likumprojekta 2.pantu. Tas nav atbalstīts, bet pants kopumā ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir par 16.pantu - papildināt 16.panta pirmo daļu ar jums redzamajiem vārdiem. To ierosina deputāts Pēterkops, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Lībane. Arī nākamo priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Pēterkops, un tas ir - papildināt 17.panta pirmo daļu ar vārdiem “vai pašvaldībai”. Juridiskā komisija to ir atbalstījusi un papildinājusi likumprojektu ar jaunu pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir par 27.¹ pantu. Šeit ir vairāki priekšlikumi - šeit ir deputāta Pēterkopa priekšlikums, divi Juridiskā biroja priekšlikumi -, un Juridiskā komisija tos visus ir atbalstījusi un izteikusi likumprojekta 4.pantu pavisam jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 4.panta jauno redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir par 29.pantu. Juridiskais birojs ierosina izslēgt likumprojekta 5.pantu, tātad neizslēgt likuma 29.panta pirmo daļu. Tas ir daļēji atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Lībane. Nākamais par šo pašu pantu ir atbildīgās komisijas priekšlikums izteikt likumprojekta 5.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

K.Lībane. Tālākie priekšlikumi ir par 31.pantu. Juridiskais birojs ierosina izslēgt likumprojekta 6.pantu (tas ir par likuma 31.panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā), un to atbildīgā komisija ir daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Lībane. Un atbildīgā komisija ir radījusi jaunu redakciju likumprojekta 6.pantam un izteikusi likuma 31.panta pirmo daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas redakciju. Pieņemts.

K.Lībane. Tas arī otrajā lasījumā ir viss, un es lūdzu balsot par atbalstu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu”” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumu par trešo lasījumu!

K.Lībane. Es ierosinu vienu nedēļu - līdz 27. augustam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par cukuru””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Jānis Rāzna.

J.Rāzna (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad mēs izskatīsim dokumentu nr. 3883. Tas ir Ministru kabineta akceptētais un Saeimas pieņemtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru””.

Ministru kabinets šajā likumprojektā iesaka svītrot likuma 11.1. pantu. Es saprotu, Leiškalna kungs... ka man ātrāk jārunā... Būtībā šis pants nosaka, ka mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā var atrasties cukurs, kurš ir deklarēts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai kuram ir arī muitas dokumenti, kas apliecina cukura iegādi no personas, kurai ir licence. Tātad Ministru kabinets iesaka svītrot 11.1. pantu. Tas nozīmē atcelt deklarēšanu, jo tā praktiski neatbilst Eiropas Savienības preču brīvās kustības principiem. Ja nesvītro šo normu, tad Ministru kabinets arī nevar noteikt kārtību, kādā izsniedzamas licences cukura importam. Tautsaimniecības komisija šo likumprojektu ļoti nopietni izskatīja. Ja mēs svītrojam 11.1. pantu, tad faktiski zūd visa šī likuma jēga. Tautsaimniecības komisija ilgu laiku sprieda, ko darīt ar šo iesniegto likumprojektu, tika veiktas garas pārrunas ar cukurbiešu audzētājiem, ar cukurbiešu pārstrādātājiem, ar tirgotājiem, un būtībā nolēma... Man laikam jāpasaka, ka praktiski bija divi varianti - vai nu sagatavot alternatīvo likumprojektu, vai arī piepildīt šo likumprojektu ar jaunu saturu. Jo situācija cukura rūpniecībā ir ļoti būtiski izmainījusies. Apspriežot visus “par” un “pret”, Tautsaimniecības komisija nolēma virzīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un turpmākajos lasījumos piepildīt šo likumprojektu ar jaunu saturu. Tāpēc es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”, saraksts numur 1.

Prezidij, Sadarbības padome, Sadarbības padomes pakalpiņi un tauta! Latvija ir viena no tām valstīm, kas gribētu, lai mēs patērētu cukuru, kas ir taisīts no mūsu cukurbietēm. To grib arī citas Eiropas valstis, un tā griba ir pamatota. Bet tā komanda, kas grib Latvijas ekonomiku graut, ir mums tālu, tālu priekšā. Pirms 6. Saeimas vēlēšanām es ar kādiem draugiem sāku sapņot, ka mēs varētu aktivizēt Jēkabpils cukurfabriku, ievest jēlcukuru, to pārstrādāt un sūtīt tālāk uz Krieviju. Sākām iepazīties ar tirgu, aizbraucām uz noliktavu, kur varēja pirkt cukuru. Saku, ka es gribu nopirkt 200 kilogramus cukura. Šis man dod importēto cukuru. Es saku - nē, es gribētu to cukuru, kas ir taisīts Jelgavā, ko taisa no Latvijas cukurbietēm.

- Valdmaņa kungs, jūs to negribat.

- Atvainojiet - kāpēc? Kvalitāte nav kārtībā?

- Nē, Valdmaņa kungs, jūs to negribat.

- Nu, lūdzu, paskaidrojiet man, kāpēc.

Viņš pasmaida un saka: “Redz, mūsu noliktava dabū 5% no apgrozījuma vērtības, kas nāk cauri mūsu noliktavai, bet, ja mēs pārdodam kontrabandas cukuru, tad mēs dabūjam 25%.” Saprotiet, mēs it kā cenšamies aizsargāt mūsu ražotājus, mūsu laukus ar pilnīgi neprātīgu domu - ar muitām. Ar muitu mēs paaugstinām cenu visai tautai - to augstāko cenu maksā ikkatrs patērētājs, un Latvijā cenas ir starp augstākajām visā pasaulē. Bet tas labums nenāk valstij; tā starpība, ko maksā patērētājs, netiek tam, lai nodrošinātu darbu mūsu ražotnēs. Tā tiek tam, lai nodrošinātu bagātības tiem, kas māk sagatavot papīrus, tiem, kas māk nokārtot, ka noliktavas pārdos viņu preci. Tā mēs mānām tautu. Mēs it kā to lauksaimnieku aizstāvam ar muitu, bet patiesībā mēs ar to muitas nodevu augļojam tos, kas nodrošina, ka mūsu lauki to darbu nedara. Un es gribētu, lai tauta saprot to viltību. Saprotiet, 65 labi izlasīti cilvēki, labi skoloti cilvēki ir strādājuši gandrīz desmit gadus, lai izdomātu, kā tautu apšmaukt, kā viņai rādīt, ka mēs darām vienu, kamēr patiesībā darām otru.

Būs skatāms budžets ļoti drīz, un mēs prasīsim, kāpēc mēs nevaram dzīvot, vadoties pēc Satversmes. Satversmes 107. pants saka, ka katram Latvijā jāsaņem atbilstošs atalgojums. Un tad mēs sapratīsim, cik tālu mēs esam no normālas saimniekošanas, sapratīsim, ko ir veikusi mūsu “Latvijas ceļa” valdība, mūsu Šķēles kunga valdība, mūsu “Tēvzemei un Brīvībai” valdība... un visi citi, kas ir šo to atbalstījuši. Sapratīsim, ka viņi strādājuši pret tautas gribu, ir rādījuši, ka viņi dara vienu, bet ir darījuši pretējo. Cik dziļa ir tā nodevība, kas valda pār mūsu valsti! Kāpēc ir tādi vadoņi kā Druva un Dilba, kas balso pret to, ko mēģina panākt viņiem pakļautie? Kāpēc viņiem ir tāda atļautība vispār mūsu sabiedrībā, ka viņi tēlo, ka viņi dara vienu, bet dara otru? Aizsargā mūsu neatkarību ar angļu vārdiem un angļu sprediķiem Rīgas Doma baznīcā... Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Rāznas kungs, vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Tātad nevēlas. Jābalso. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 7, atturas - 12. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam.

J.Rāzna. Cienījamie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27. augusts.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 27. augusts? Iebildumu nav. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Likums par īres valdēm”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Normunds Pēterkops.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Izskatām dokumentu nr. 4394 - likumprojektu “Likums par īres valdēm”.

Pirmais priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izteikt likumprojekta nosaukumu citā redakcijā. Atbildīgā komisija to noraida, bet piedāvā citu nosaukumu, un tas tika atbalstīts. Tātad ierosina to nosaukt par “Īrestiesu likumu”.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu un atbildīgās komisijas priekšlikumam - “Īrestiesu likums”? Piekrīt? Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. Paldies. Trešais priekšlikums... atbildīgā komisija piedāvā visur likumā attiecīgajā likumā vārdu “īres valde” aizstāt ar vārdu “īrestiesa”.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

N.Pēterkops. Ceturtais priekšlikums. Juridiskā komisija piedāvā izslēgt 1. pantā vārdus “neatkarīga tiesu sistēmai piederīga”. Atbildīgā komisija to daļēji atbalsta un piedāvā izteikt 1. pantu attiecīgā jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 4. un 5. priekšlikumu? 1. panta redakcija līdz ar to pieņemta.

N.Pēterkops. Sestais priekšlikums. Juridiskā komisija piedāvā papildināt 3. panta pirmo daļu pēc vārda “domēm” ar vārdiem “un pagastu padomēm”. Atbildīgā komisija to neatbalsta, bet piedāvā izteikt 3. pantu jaunā redakcijā. Tātad būtu jāskata kopā 6., 7. un 8. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 3. panta redakcijai, tādai, kādu to akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt? Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 9., 10., 11. un 12. priekšlikums ir jāskata kopā. Šeit ir ņemti vērā Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi, bet nav ņemts vērā Juridiskās komisijas priekšlikums par panta izslēgšanu, un atbildīgā komisija sagatavojusi jaunu redakciju 4. pantam.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 4. panta redakcijai, tādai, kādu to akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. 13. priekšlikums un 14. priekšlikums, 15. un 16. priekšlikums - tie ir priekšlikumi par 5. panta izmaiņām, un atbildīgā komisija ir izstrādājusi jaunu 5.panta redakciju, tas mums labās puses ailē ir redzams.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 5. panta redakcijai? Pieņemts.

N.Pēterkops. 17. priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt 6. pantu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta likumprojekta 6. panta redakciju. Pieņemts.

N.Pēterkops. Tātad arī 18. priekšlikums līdz ar to ir jau izskatīts.

19. priekšlikums, 20. priekšlikums un 21. priekšlikums ir par 7. pantu. Atbildīgā komisija ir noraidījusi Juridiskās komisijas un Juridiskā biroja priekšlikumu un sagatavojusi jaunu redakciju 7. pantam, un tā ir pieņemta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 7. panta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. 22., 23., 24. priekšlikums ir par 8. pantu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi Juridiskās komisijas priekšlikumu par 8. panta otrās daļas redakcijas izmaiņām un ir sagatavojusi citu 8. panta redakciju. Tātad ir atbalstīts Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas viedoklis par 8. panta otro daļu, bet ir noraidīts Juridiskās komisijas priekšlikums izslēgt 8. panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas akceptēto 8. panta redakciju? Pret tā pirmo, otro un trešo daļu? Pieņemts.

N.Pēterkops. 25. priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums par 9. panta redakciju - ir daļēji ņemts vērā, un pilnīgi atbalstīts ir 26. priekšlikums - no Saeimas Juridiskā biroja - par 9. pantu. Tātad 9. panta pirmā, otrā un trešā daļa ir šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt likumprojekta otrās nodaļas 9. panta - “Īrestiesas sastāvs” - pirmās, otrās un trešās daļas redakcijai. Paldies. Pieņemts.

Godātais Pēterkopa kungs, pulkstenis ir 17, un mums ir jāpārtrauc likumprojekta skatīšana. Skatīsim to nākamajā sēdē.

N.Pēterkops. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms sēdes slēgšanas - paziņojums. Vārds Valdmaņa kungam.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Svētdien ir 23. augusts - starptautiska sēru diena sakarā ar Molotova-Ribentropa paktu. Beidzamajā darbdienā pirms tās dienas - piektdien, tas ir, rīt, - pulksten desmitos jūs visi esat aicināti piedalīties. Nāciet jūsu formas tērpos no Vorkutas, Intas vai vācu darba nometnēm! Rubuļu Jāni, nāc vācu gaisa aizsarga uniformā! Parādīsim pasaulei, parādīsim mūsu Valsts prezidentam, ka mēs esam cietuši gan zem fašisma, gan zem komunisma, ka mēs neesam ne viens, ne otrs, mēs esam latvieši.

Un svētdien pulksten deviņos es būšu pie Kārļa Ulmaņa pils, man ir Satversmes 107. panta dotās tiesības. Man būs svecīte, es gan kori neņemšu līdzi, lai viņiem nav jācieš, bet, ja grib mani likt cietumā, lai liek. Un es jūs aicinu nākt līdzi. Pārbaudīsim, vai mēs drīkstam dzīvot zem Satversmes 107. panta jeb vai mums ir jādzīvo zem Gunta Ulmaņa diktāta. Es jūs aicinu nākt uz Daugavmalu uz vienu stundu - klusu pārdomu brīdi. Padomāsim, kurp mūsu tauta iet, kas mums ir jādara. Pulksten deviņos pie Gunta Ulmaņa pils ar svecītēm - svētdien vakarā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Un Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Ievietojiet kartītes, godātie kolēģi, kamēr parādās uz tablo uzraksts - “Identifikācija pabeigta”. Citādi mums te bieži rodas pārpratumi.

Pēc sēdes slēgšanas es lūdzu kolēģus uzklausīt vēl vienu paziņojumu.

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies:

Jānis Jurkāns,

Andrejs Krastiņš,

Antons Seiksts,

Kristiāna Lībane,

Inese Birzniece,

Leonards Tenis,

Ojārs Grinbergs,

Viktors Kalnbērzs,

Leopolds Ozoliņš,

Uldis Veldre...

(Zālē skaļš troksnis.)

Sēdes vadītājs. Kolēģi!

M.Rudzītis.

Uldis Veldre,

Odisejs Kostanda,

Māris Vītols,

Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, 20. augusta sēdi paziņoju par slēgtu. Paziņojums. Nākamā - ārkārtas - sēde saskaņā ar 38 deputātu prasību sasaukt ārkārtas sēdi tātad notiks 25. augustā, nākamajā nedēļā, otrdien, pulksten 19.00, septiņos vakarā, ar šādu darba kārtību: par kritisko situāciju labības tirgū.

Paldies. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Par darba kārtību - 1.lpp.

- dep. R.Dilba - 2.lpp.

- dep. J.Dobelis - 3.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 3.lpp.

(4417. un 4417.-a dok.) - 5.lpp.

(4418. un 4418.-a dok.) - 5.lpp.

(4423. un 4423.-a dok.) - 6.lpp.

(4426. un 4426.-a dok.) - 6.lpp.

(4429. un 4429.-a dok.) - 6.lpp.

(4430. un 4430.-a dok.) - 6.lpp.

(4431. un 4431.-a dok.) - 6.lpp.

(4432. un 4432.-a dok.) - 7.lpp.

(4433. un 4433.-a dok.) - 7.lpp.

(4435. un 4435.-a dok.) - 7.lpp.

(4436. un 4436.-a dok.) - 7.lpp.

(4437. un 4437.-a dok.) - 7.lpp.

(4438. un 4438.-a dok.) - 7.lpp.

(4441. un 4441.-a dok.) - 8.lpp.

(4442. un 4442.-a dok.) - 8.lpp.

(4443. un 4443.-a dok.) - 8.lpp.

(4450. un 4450.-a dok.) - 8.lpp.

(4451. un 4451.-a dok.) - 8.lpp.

(4455. un 4455.-a dok.) - 9.lpp.

(4456. un 4456.-a dok.) - 9.lpp.

(4462. dok.) - 9.lpp.

(4494. dok.) - 9.lpp.

Priekšlikums - dep. J.G.Vidiņš - 9.lpp.

(4218. un 4465. dok.) - 10.lpp.

Ziņo - dep. I.Bišers - 10.lpp.

Debates - dep. A.Golubovs - 11.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 12.lpp.

- 15.lpp.

- dep. J.Sinka - 16.lpp.

- dep. A.Golubovs - 16.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 18.lpp.

- dep. K.Čerāns - 20.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 21.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 21.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 22.lpp.

- dep. K.Čerāns - 23.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 25.lpp.

- dep. A.Rugāte - 26.lpp.

- dep. M.Lujāns - 27.lpp.

- dep. A.Prēdele - 29.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 30.lpp.

Paziņojumi - dep. J.Sinka - 31.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 32.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedrs M.Rudzītis - 32.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Naglis - 33.lpp.

- dep. K.Čerāns - 35.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 35.lpp.

- dep. O.Grīgs - 37.lpp.

- dep. P.Kļaviņš - 37.lpp.

- dep. M.Lujāns - 38.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 39.lpp.

- dep. K.Čerāns - 43.lpp.

- dep. M.Lujāns -45.lpp.

- dep. O.Grīgs - 46.lpp.

- dep. K.Čerāns - 46.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 47.lpp.

- dep. I.Kreituse - 48.lpp.

- dep. V.Boka - 49.lpp.

- dep. K.Čerāns - 51.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 51.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 52.lpp.

- dep. A.Rugāte - 53.lpp.

- dep. K.Čerāns - 54.lpp.

- dep. A.Golubovs - 56.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 57.lpp.

- dep. U.Veldre - 59.lpp.

- dep. A.Rugāte - 60.lpp.

- dep. U.Veldre - 61.lpp.

- dep. V.Boka - 61.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 63.lpp.

Paziņojums - dep. Dz.Ābiķis - 65.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedrs M.Rudzītis - 65.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Rubins - 66.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 68.lpp.

Par darba kārtību - 70.lpp.

Priekšlikumi - dep. K.J.Druva - 71.lpp.

- dep. K.Čerāns - 71.lpp.

- 72.lpp.

- 73.lpp.

- dep. A.Jirgens - 73.lpp.

- dep. R.Dilba - 74.lpp.

- dep. N.Pēterkops - 74.lpp.

(4055. un 4463. dok.) - 75.lpp.

Ziņo - dep. M.Grīnblats - 75.lpp.

(4439. dok.) - 77.lpp.

(4497. dok.) - 77.lpp.

(4341., 4341.-a un 4341.-b dok.) - 78.lpp.

(4401. un 4401.-a dok.) - 78.lpp.

Ziņo - dep. P.Tabūns - 78.lpp.

(4371. un 4371.-a dok.) - 79.lpp.

Ziņo - dep. P.Tabūns - 79.lpp.

(4390. dok.) - 80.lpp.

Ziņo - dep. A.Lambergs - 80.lpp.

Debates - dep. N.Pēterkops - 81.lpp.

- dep. A.Seile - 82.lpp.

- dep. N.Pēterkops - 83.lpp.

- dep. V.Stikuts - 84.lpp.

- dep. Z.Čevers - 85.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 86.lpp.

- dep. E.Bāns - 87.lpp.

- dep. R.Jurdžs - 88.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 89.lpp.

- dep. R.Dilba - 89.lpp.

- dep. A.G.Kreituss - 90.lpp.

- dep. Ē.Zunda - 91.lpp.

- dep. K.Čerāns - 91.lpp.

- dep. A.G.Kreituss - 92.lpp.

- dep. A.Seile - 93.lpp.

- dep. A.Rubins - 94.lpp.

- dep. K.Čerāns - 94.lpp.

Paziņojums - dep. A.Seile - 95.lpp.

Debašu turpinājums - dep. U.Veldre - 96.lpp.

- dep. E.Bāns - 97.lpp.

- dep. A.Rubins - 97.lpp.

- dep. V.Stikuts - 98.lpp.

- dep. I.Kreituse - 98.lpp.

- dep. K.Čerāns - 100.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 101.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 103.lpp. - dep. A.Rubins - 104.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 105.lpp.

- dep. V.Kalnbērzs - 106.lpp.

- dep. J.Rāzna - 108.lpp.

- dep. K.Čerāns - 109.lpp.

- dep. E.Bāns - 110.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 111.lpp.

- dep. V.Balodis - 113.lpp.

- dep. V.Dinēvičs - 114.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 114.lpp.

- dep. J.Rāzna - 116.lpp.

Par 7.priekšlikuma pārbalsošanu - 118.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 118.lpp.

- dep. P.Apinis - 119.lpp.

Debašu turpinājums - dep. G.Valdmanis - 120.lpp.

(4029. un 4387. dok.) - 121.lpp.

Ziņo - dep. K.Lībane - 121.lpp.

(3883. un 4388. dok.) - 124.lpp.

Ziņo - dep. J.Rāzna - 124.lpp.

Debates - dep. G.Valdmanis - 125.lpp.

(4021. un 4394. dok.) - 127.lpp.

Ziņo - dep. N.Pēterkops - 127.lpp.

Paziņojums - dep. G.Valdmanis - 130.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedrs M.Rudzītis - 131.lpp.