Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi un turpināsim apspriest likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam””. Komisijas vārdā - Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Turpinām strādāt ar budžeta grozījumu projektu. Mums ir jāizskata 187.priekšlikums - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikums, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Par kuru priekšlikumu, Baloža kungs, ir runa?

V.Balodis. Par 187.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies priekšlikuma autors Leopolds Ozoliņš. Lūdzu!

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie deputāti! Sirsnīgi pateicos par iepriekšējo piešķīrumu. Ir noticis konkurss - viens un otrs. Pirmajā konkursā nepieņēma galīgo lēmumu, jo bija daudz iebildumu pret izvēlēto godalgoto vietu. Šoreiz ir izvēlēta pirmās un trīs otrās vietas, un pašreiz strādā komisija, tieši kuru no šiem pieminekļiem realizēt. Šogad ir paredzēts uzsākt realizāciju, es ļoti lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu, tas ir, par 36 tūkstošiem latu, jo gan nogalināto tuvinieki, gan tie, kas grib atcerēties šos bojā gājušos Baigajā gadā un vēlāk, nevar vairs gaidīt. Es ļoti lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Ozoliņa priekšlikumu. Tas ir 187.priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 8, atturas - 12. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 188.priekšlikums - frakcijas “Latvijas ceļš”, LZS deputātu, Kārļa Čerāna, gan arī...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, absolūti neko nevar dzirdēt, ko runā referents no tribīnes. Es lūdzu izturēties drusciņ klusāk!

V.Balodis. Budžeta komisija 188.priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis. 189.priekšlikums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums un tieši par tādu pašu summu kā atbalstītais iepriekšējais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis. 190. - kultūras ministres Ramonas Umblijas priekšlikums. Budžeta komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par komisijas atzinumu nav. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 190.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 10, atturas - 32. Nav pieņemts.

V.Balodis. 191. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 192. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums par 23 tūkstošiem barikāžu centra piemiņas ierīkošanai. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 193.priekšlikums ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums un attiecas tieši uz šo pašu mērķi. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Balodis. 194. - deputātu Ozoliņa, Grinberga, Kuprijanovas, Ābeles un Stroda priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās deputāts Pauls Putniņš.

P.Putniņš (LZS, KDS frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Man ir tāds aicinājums, bet iepriekš - īsa, īsa informācija. Tas ir tāds brīnumīgs jaunatnes ansamblis. Te jau kaut kāda informācija klīda apkārt, un jūs varējāt ar to iepazīties. Tas ir visas Latvijas mūzikas skolu audzēkņu atlases simfoniskais orķestris, kurā ir pārstāvētas visas instrumentu grupas. Un kā viņi spēlē! Tā ir tā nākotne, tas būtu tas līdzsvars, par ko Andrejs Panteļējevs vakar runāja. Es domāju, ka mēs šajā brīdī varētu vienoties, tas nav labdarības darbs, jo mēs tik daudz nevaram palīdzēt, bet tas būtu tāds skaists kopīgs vienošanās darbs iepretim tiem daudzajiem miljoniem. Es domāju, ka ministrs arī nekāps tribīnē un nekliegs nē, nē, arī mūsu Vents šeit starotu kā mēness labestībā, un lai tikai nullītes būtu uz tablo, kur ir “pret” un “atturas”... Nobalsosim vismaz par šo mazo nelielo summu, ja šeit daudzi miljoni jūk... Tas būs tāds vienotības akts, es domāju no Golubova kunga līdz Tabūna kungam. Tas būs skaists brīdis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Arī es aicinu atbalstīt šo nelielo kultūras institūciju un piešķirt 14 tūkstošus. Godātie kolēģi, mēs vakar jau piešķīrām Latvijas simfoniskajam orķestrim ievērojamu naudas summu, un šī naudas summa - 14 tūkstoši ir arī Rīgas orķestrim, taču es gribētu atgādināt, ka Liepājas simfoniskais orķestris darbojas jau desmit gadus un tajā ir 80 profesionāli mūziķi, bet nekad valsts nav piešķīrusi Liepājas simfoniskajam orķestrim ne santīma, visu finansē Liepājas pašvaldība. Liepājā ir otra kultūras institūcija - Liepājas teātris, kurā ir 100 darbinieku, taču mēs joprojām finansējam Rīgas, tas ir, galvaspilsētas, kultūras institūcijas, tā ir galīga nejēdzība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Godātie kolēģi, Eniņa kungs, ja ir kādas lietas kārtojamas, esiet tik labs, izejiet ārpus zāles. Ābiķa kungs, tas uz jums arī attiecas un uz Lagzdiņa kungu, Bērziņa kungs, es lūdzu arī jūs. Nevar vairs absolūti neko dzirdēt, godātie kolēģi! (Starpsaucieni: “Pārtraucam! Iedzeram kādu alu...”) Vai mēs izskatām priekšlikumus vai pārtraucam sēdi! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 194.priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 7, atturas - 30. Nav pieņemts.

V.Balodis. 195. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 196. - LZS, KDS un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un arī kultūras ministres Ramonas Umblijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, jo esam atbalstījuši 195.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis. 197. - arī LZS, KDS, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un kultūras ministres Umblijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 198. ir Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 199. priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, jo esam atbalstījuši 198.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 200. - LZS, KDS, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un arī kultūras ministres Ramonas Umblijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 201. - deputātu Stroda, Grinberga, Leiškalna, Dinēviča, Nagļa un Rubuļa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”).

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par 201.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 201.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 14, atturas - 25. Nav pieņemts.

V.Balodis. 202. - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs vēlas runāt par savu priekšlikumu.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šī priekšlikuma būtība ir piešķirt papildu līdzekļus Valsts kontrolei, turklāt samērā ievērojamus, jo, kā mēs redzam, Valsts kontrole netiek galā ar tiem uzdevumiem, kuri tai ir izvirzīti. Es gribu minēt arī 17 deputātu vēstuli par nepieciešamību veikt revīziju 230 uzņēmumos, kas ir privatizēti saskaņā ar nomu ar izpirkumu un kur ir pieļautas būtiskas nelikumības, tāpēc ka netika izsludināti konkursi, turklāt šajā nomas maksā nav ietverti pamatlīdzekļi un būtiski pārkāpts likums par valsts uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu, tādējādi valstij nodarot lielus zaudējumus.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, jo mēs šajā gadā, faktiski pagājušajā gadā Valsts kontrolei piešķīrām miljonu 380 tūkstošus, bet apgūti ir ļoti maz līdzekļu. Es uzskatu, ka tā ir nelietderīga līdzekļu iztērēšana. Acīmredzot vajag pastiprināt prokuratūras darbu, lai tos līdzekļus varētu atgūt. Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Kā jau tiku minējis, privatizācijas procesā valstij ir nodarīti būtiski zaudējumi, un man arī ir zināmi iebildumi pret darba organizāciju Valsts kontrolē. Bet, lai mēs varētu šai institūcijai izvirzīt kaut kādas prasības, būtu tomēr jāsaprot, ka tā ir finansiāli jānostiprina, jo pastāv arī finansiāla rakstura grūtības. Bet es neuzturu savu 202.priekšlikumu, jo ir radušās šaubas, vai Valsts kontrole šo summu spēs šajā gadā realizēt, tāpēc es aicinu balsot savu 203.priekšlikumu, kur šī summa ir uz pusi mazāka un arī avots ir - līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Mums ir jāizvērtē privatizācijas nelikumības valstī, un to mēs varam sākt ar to, ka iedodam naudu arī Valsts kontrolei un prasām no tās politisku darbību un rīcību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts Čerāns balsojumu par šo priekšlikumu neuztur. Tātad deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 203.priekšlikums ir deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums, kurā Valsts kontrolei ir paredzēti 337 tūkstoši. Es sapratu, ka Čerāna kungs uztur šo balsojumu.

Sēdes vadītājs. Runās Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šo priekšlikumu es tiešām aicinu atbalstīt, jo šeit ir arī līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, tātad mums ir vēl finansiāla rezerve. Mums ir jāapzinās tas, ka Valsts kontroles nostiprināšana var palīdzēt nodrošināt valstī kārtību attiecībā uz rīcību ar valsts mantu. Ja mēs, piemēram, salīdzinām tos budžetus, kādi bija Valsts kontrolei un Saeimai pirms Otrā pasaules kara 20-tajos gados, tad redzam, ka Valsts kontroles budžets ir ļoti tuvs Saeimas budžetam, bet šodien šī proporcija ir pavisam cita - Valsts kontrolei būtiski par sliktu. Mums ir jālabo un jānostiprina šī uzraudzības puse, lai valsts spētu normāli funkcionēt. Es ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 203.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 19, atturas - 37. Nav pieņemts.

V.Balodis. 204. - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 204. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 16, atturas - 29. Nav pieņemts.

V.Balodis. 205. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons runās.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es jūs ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, ko ir iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Gribētu atgādināt, ka šeit ir runa par divu likumu izpildi. Pirmām kārtām ir jāiegādājas māja, lai varētu strādāt piecas prokuratūras. Cits jautājums - cik likumīgs ir valdības pieņemtais lēmums par šīs mājas pārdošanu. Bet piecām prokuratūrām nav vietas, kur strādāt.

Nākamais. Šajā summā ietilpst arī nauda, kas ir paredzēta jauna dienesta izveidošanai. Šis dienests tika izveidots saskaņā ar mūsu balsojumu par attiecīgu likumu. Runa ir par jaunā kontroles dienesta darbību. Un es jūs Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Es ļoti lūgtu Zīles kungu nākt tribīnē un pastāstīt, vai šis jaunais dienests tagad ir apgādāts ar telpām, vai jaunais dienests, kuru mēs ar likumu paredzējām, ir apmaksāts, lai tas 1. jūlijā sāktu darboties. Mēs Aizsardzības un iekšlietu komisijā no prokuratūras cilvēkiem sapratām, ka jaunajam dienestam, kam jāsāk strādāt 1. jūlijā, nav nauda paredzēta. Tādēļ es ļoti lūgtu paskaidrojumu, jo tādā gadījumā, ja šis dienests nav apmaksāts, es lūgtu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle.

R.Zīle (finansu ministrs).

Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es īsti laikam gan nevarēšu atbildēt, jo valdībā ir tieslietu ministrs, kuram vajadzētu par šīm lietām atbildēt. Es zinu, ka šim konsultatīvajam dienestam ir iedota nauda sakarā ar netīrās naudas atmazgāšanas likumu, to mēs iedevām no neparedzētajiem gadījumiem paredzētajiem līdzekļiem. Vai tas ir pietiekami vai ne - to es nevaru pateikt. Bet katrā ziņā viena nauda jau tika iedota, un ja šogad vēl būs nepieciešama nauda šā likumprojekta īstenošanai, tā tiks iedota.

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātie deputāti! Šis jautājums attiecas arī uz Ministru prezidentu, un viņš ir zālē. Varbūt viņš var atbildēt, vai šis dienests ir apmaksāts vai nav apmaksāts. Tas ir būtisks jautājums. Vai nu mēs jautājumu par šo jauno dienestu virzīsim uz priekšu vai nevirzīsim.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Šī diskusija par ēku prokuratūrai rit precīzi trīs gadus. 6. Saeimai sākot darbu, jūs atceraties, mēs sākām diskutēt - piešķirt naudu prokuratūrai šīm vajadzībām vai nepiešķirt. Arī valdības līmenī šis jautājums triju gadu laikā nav atradis atrisinājumu. Un es pilnīgi atbalstu Aizsardzības un iekšlietu komisiju. Beigu beigās mums vajag iedot naudu, lai triju gadu garajā ciklā vismaz viena - pati lielākā prokuratūras problēma būtu atrisināta. Tā mums ir pieņemts. Sākumā mēs visai pasaulei paziņojam, ka ir izveidots viens vai otrs jauns dienests, bet pēc tam mēģinām notrulināt deputātu uzmanību - gan jau šo naudu iedos nākamā Saeima. Es aicinu atbalstīt šo ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Kazāks.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Labrīt, dārgie kolēģi! Es negribu atkārtot to, ko iepriekšējie kolēģi teica. Bet tāds ir fakts - mūsu noziedzības sistēma tomēr ir diezgan augstā līmenī salīdzinājumā ar visām pārējām kaut vai Eiropas Savienības valstīm. Un nesakārtojot šo sistēmu, respektīvi, prokuratūru, mēs nekādus acīmredzamus progresīvus panākumus negūsim. Tāpēc, lūdzu, nepakļausimies populistiskiem solījumiem un darīsim to darbu tā, kā tas ir vajadzīgs. Sāksim kārtot kaut ko jau diezgan konkrēti, vismaz vienā vietā. Tāpēc es lūdzu šo mazo naudas summiņu. Atbalstīsim šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 205. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 14, atturas - 31. Nav pieņemts.

V.Balodis. 206. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Balodis. 207. - deputāta Kreitusa priekšlikums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums tiek noņemts.

V.Balodis. 208. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 209. - deputāta Jura Celmiņa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, jo ir atbalstīts 208. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 210. - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, jo ir atbalstīts 208. prieikšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 211. - frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt? Pieņemts... (Starpsauciens: “Balsot!”). Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim 211. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 9, atturas - 22. Pieņemts.

V.Balodis. 212. - deputātu Mauliņa, Grīnberga, Kazāka parakstīts priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Šie līdzekļi - 18 000 - vajadzīgi Latvijas kultūras skolai, tas ir, bijušajam kultūrdarbinieku tehnikumam. Tie ir nepieciešami studentu apmācībai par reģionālo attīstību, kultūrvides veidošanu, jo bez zināšanām šajā jomā nevar īstenot tos likumus, kurus Saeima jau ir pieņēmusi. Kādam ir ar šo jautājumu jānodarbojas, bet tas nav iespējams bez šo nelielo kredītlīdzekļu - 18 000 latu - izdalīšanas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 212. priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret- 15, atturas - 31. Nav pieņemts.

V.Balodis. 213. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Balodis. 214. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Ozoliņa kungs vēlas runāt.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Visā pasaulē koka arhitektūra ir īpašā cieņā. Un, ja mēs paskatāmies Amerikas Savienoto Valstu pieredzi, tad mēs redzam, ka viņi arī jauc visu to nost un tagad meklē, kur vēl kāda vietiņa kādā mazā pilsētā ir saglabājusies, kur ir koka arhitektūra, lai viņi varētu restaurēt un pat uzcelt no jauna. Jūrmalā ir daudz šīs koka arhitektūras. Lielākā daļa no koka ēkām - arhitektūras pieminekļiem - brūk. Man ir aicinājums - neaizmirst arī to, ka šīs vērtības, kas vēl mums ir saglabājušās, un - varbūt no dažām vairs palicis tikai skelets - mēs varētu atjaunot, saglabājot kaut ko nākamajām paaudzēm. Jūs ļoti labi redzat, braucot cauri Majoriem, ka ir nojaukta Majoru stacijas ēka. Tā noturējās deviņus gadus, un tagad tā ir nojaukta, jo neatradās līdzekļi restaurācijai. Jūrmala ir pilsēta, kas varētu piesaistīt tūristus no visas pasaules, bet, sabrūkot katram no šiem pieminekļiem, mēs zaudējam daudz, daudz tūkstošu dolāru, latu, marku, jēnu. Ja mēs iedalītu šo naudu, tā nāktu atpakaļ, tā būtu kā kredīts. Šo metodi sekmīgi pielieto Lembergs Ventspilī. Viņš pat daļēji sedz šo kredītu, ja nauda ir ieguldīta lietderīgi un ja pats īpašnieks piedalās šo koka arhitektūras pieminekļu - kultūras un vēstures pieminekļu - atjaunošanā. Un tas nāks atpakaļ daudzkārt, jo katrs sabrukušais, nojauktais, nodedzinātais piemineklis ir liels zaudējums gan biznesā, gan Latvijas kultūrā, gan Latvijas tēla radīšanā pasaulē.

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Tā nauda nav pazaudēta, tā nāks atpakaļ. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 214. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 12, atturas - 27. Nav pieņemts.

V.Balodis. 215. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti... Jūs, Ozoliņa kungs, neesat pieteicies... (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Es nevarēju aiziet uz savu vietu.”) Jā, jums tas ir jādara. Debates beidzam. (No zāles depuāts L.Ozoliņš: “Demagoģijas paraugs! Tā nav demokrātija!”) .

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 215. priekšlikumu. Lūdzu, balsosim 215. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 12, atturas - 30. Nav pieņemts.

V.Balodis. 216. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Ozoliņa kungs, ja jūs bļaustīsities, es ierosināšu jautājumu par jūsu izraidīšanu no sēdes.

Vai deputātiem ir iebildumi par 216. priekšlikumu un komisijas atzinumu? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 217. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Balodis. 218. - LZS, KDS frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš vēlas runāt. Lūdzu! (Starpsauciens: “Brīvību Ozoliņam!”)

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tikko jūs redzējāt demokrātijas paraugstundu. Kā darbojas mūsu Philips aparatūra - to jūs arī zināt. Man nebija iespēja nospiest to pogu, jo es biju ceļā uz savu vietu un mana vieta ir tur tālumā.

Es gribētu, ka šo priekšlikumu atbalstītu, jo tas saistās ar pašvaldībām. Ja mēs atbalstīsim pašvaldības, tad gan koka arhitektūra būtu saglabāta, gan jumts tādam objektam kā Ķemeru viesnīca, netecētu. Rīt notiks šī objekta privatizācija. Domājams, ka tāpat kā man neļāva runāt iepriekš, tā arī neuzklausīs 26 deputātus, kas bija parakstījuši dokumentu par to, ka protestē pret Ķemeru viesnīcas - nacionālās arhitektūras objekta, vēstures simbola - privatizāciju. Diemžēl šeit pārdod visu, ne tikai kultūras un vēstures pieminekļus, šeit pārdod arī sirdsapziņu. Paldies par uzmanību.

Es aicinu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Nevis 217., bet 218. priekšlikums. Un tā saturs ir, ka prasīti līdzekļi Gaujienas ģimnāzijas remontam, to ir prasījusi LZS, KDS frakcija. Es brīnos, ka šajā jautājumā ir tik liela neatsaucība, jo mēs zinām, ka faktiski Gaujienas pašvaldība ir gandrīz vai vienīgā pašvaldība, kur ir izstrādāta perfekta attīstības programma, kas paredzēta 20 gadiem... Nē, 218.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Man šad tad, kad mēs apstiprinām budžetu, rodas tāda sajūta, ka es sēžu nevis Latvijas Republikas Saeimā, bet gan kāda pagasta padomē. Un ir tāda sajūta, ka deputāti daudz labāk nekā konkrētajā vietā zina, kurš krāns tek un kurš jumts ir labojams vai kura siena gāžas riņķī. Un es pret šādu pieeju, pieņemot budžetu, kā pašvaldību ministrs protestēju. Aplaimojot vienu, jūs pilnīgi aizmirstat kaut ko citu un to, ka šādas situācijas Latvijā ir pietiekami daudz.

Ja jau mēs tik ļoti vēlamies, tad varbūt vajadzētu ierosināt tādu kārtību, kāda, piemēram, ir Kolumbijas parlamentā, kur katram parlamenta deputātam tiek izsniegta zināma naudas summa, un tad jūs varat braukāt pa Latviju un tos jumtus un krānus labot. (Starpsauciens: “Bunkš, ko ar naudu dara?”)

Es aicinu šādus priekšlikumus šeit, parlamentā, neapspriest un par tiem nebalsot.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Bunkša kungs! Protams, es daļēji saprotu jūs, bet tomēr deputātu pamatdarbs ir tikties ar vēlētājiem un iepazīties ar situāciju Latvijas dažādās vietās. Es pats esmu vairākkārt bijis Gaujienas ģimnāzijā un redzējis to, ka tiešām, pirmkārt, tas ir vēstures un kultūras piemineklis. Otrkārt, ka atsevišķās telpās ģimnāzijā griesti, es atvainojos, tiešām var uzgāzties skolēniem uz galvas. Tāpēc es aicinu tiešām atbalstīt un nepārmest deputātiem, ka viņi iepazīstas ar situāciju dažādās vietās.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es aicinātu nomierināties un pašķirt nākamo lapu. Ne tikai opozīcijas deputāti vai pozīcijas deputāti atsevišķi, bet arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, kur visi pārstāvēti, to saprot un rūpējas par atsevišķām lietām un, konkrēti, pāršķiriet nākamo lapu, un jūs redzat, kur tie līdzekļi ir izdalīti. Par ko mēs strīdamies? Vienkārši atbalstīsim nevis šo, bet nākamo priekšlikumu, un viss.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ar ko jūs lepojaties, cienījamais Bunkša kungs?Ar to, ka esat pieprasījuši trīs reizes mazāk līdzekļus nekā reāli vajag? Es domāju diezgan pierasts mums ir šīs diskusijas ievadīt un tikai uzlikt vienu ielāpu.

Un otrs moments. Es patiešām gribētu ministru vārdā atvainoties visiem deputātiem, kas vēlas zināt, kurai skolai kurā vietā tek ūdens un kur ir caurs jumts. Tā ir reālā situācija, ka valdība nav spējīga visus caurumus salāpīt. Mēs šodien šeit sēžam un dalām budžetu, par ko dažam labam ministram iepriekšējā budžeta pieņemšanas laikā gandrīz galvu norāva.

Un runājot par to, ka gadījumā mēs vēl par vienu santīmu vai par vienu latu papildus kaut kur nobalsosim, tad visas Latvijas nākotne būtu izlemta un mūs gaida krahs. Šodien mēs dalām 30 miljonus. Un šodien ministri mēģina iestāstīt, ka viņi visu zina. Priecājieties par to, ka deputāti kāpj tribīnē un jums parāda jūsu nezināšanas augļus. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Jūs dzirdējāt, ka Bunkša kungs norāja mūs par to, ka mēs iepazīstamies ar Latvijas trūkumiem un ka gribam šos trūkumus labot. Pats viņš nav informēts un tātad nezina, cik vajag Gaujienas arhitektūras piemineklim - vidusskolas remontam. Tur vajag, kā Čevera kungs teica, trīs reizes vairāk. Un savu nezināšanu uzspiest un norāt deputātus par to, ka viņi zina, - tā nu ir kauna lieta, ko mēs piedzīvojam šodien.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, es aicinu apspriest 218.priekšlikumu, nevis apriet vienam otru.

Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, manuprāt, būtu ļoti pareizi, ja katram deputātam izdalītu kaut kādu naudas summu, ar ko viņš varētu aizlāpīt jumtos caurumus, sakārtot ūdensvadu vai kanalizāciju kādā kultūras vēstures piemineklī vai kādā skolā, vai kādā slimnīcā. Un tad cilvēki zinātu, ka deputāts kaut ko var izdarīt. Šeit opozīcijas deputāti nekā nevar izdarīt. Ja “Tēvzemei un Brīvībai” var nobalsot pret naudas līdzekļu izdalīšanu represēto piemineklim, tad jūs varat iedomāties, kāda kārtība šeit valda. Iepriekš spriež par to Zīle, galvenokārt Valentīna Andrējeva, un vēl daži no Sadarbības padomes. Man ir vienkārši kauns, ka daudziem deputātiem nav nedz sirdsapziņas, nedz iespēja kaut ko mainīt valsts dzīvē. Manuprāt, šāds parlaments tiešām nav vajadzīgs. Žēl! Skumji to apzināties. Paldies tiem, kas nobalsoja par represēto pieminekļa celtniecību. Piemineklis būs. Paldies tiem deputātiem. Mēģināšu arī viņus nosaukt.

Es gribētu teikt, ka, lūk, to naudu, kas ir pieprasīta Gaujienas ģimnāzijai, vajadzētu izdalīt, jo tā ir ļoti liela skola, kas ir vecajā ēkā.

Sēdes vadītājs. Minūte pagājusi.

Roberts Dilba.

R.Dilba (LZS, KDS frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es arī esmu bijis Gaujienā, un arī tāpēc mēs esam ierosinājuši šo priekšlikumu. Šeit jau daudzi ierosināja, ka vajadzēja trīs reizes vairāk. Trīs reizes vairāk nav vajadzīgs. Vajadzīgi tieši 133 tūkstoši, jo tāpēc, ka tam ir projekts. Bet situācija ir tāda, ka mums ļoti daudz vajadzību. Ļoti daudzām skolām ir šīs problēmas. Un izvērtējot situāciju, mēs pilnīgi saprotam. Tāpēc ir nākamais priekšlikums - 219.priekšlikums, kuru aicinām atbalstīt, jo ar šo naudas summu ir iespēja novērst avārijas situāciju un dot iespēju skolēniem mācīties. Tas ir pats būtiskākais. Nākamajā gadā atkal varētu turpināt un pabeigt šo darbu. Tāpēc, cienījamie kolēģi, LZS, KDS frakcija noņem šo priekšlikumu un aicina atbalstīt 219.

Sēdes vadītājs. Paldies. Turpinām debates, neskatoties uz to, ka priekšlikums ir noņemts.

Jānis Kazāks.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Dārgie kolēģi! Nebūtu loģiski runāt, ja jau jautājums ir noņemts. Tāpēc es pavisam īsi. Šie pagasti un šīs mazās pašvaldības pašas varētu veikt šos mazos, sīkos remontus, kas saistīti ar jumtiem, ja nebūtu praktiski apzagtas. Līdz ar to tām trūkst līdzekļu. Tās nav spējīgas to izdarīt saviem spēkiem. Tāpēc arī mums šie jautājumi jārisina.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Būsim reālisti! Es arī biju tajā ģimnāzijā pagājušajā sestdienā. Ļoti labi, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iedeva 43 tūkstošus. Paldies. Līdz ar to var veikt zāles remontu. Jo iebrukšana ir tikai zālē. 43 tūkstoši pašlaik ir pietiekoši. Nevajag cerēt, ka iedos nezin ko.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - par to, kā lieta virzāma tālāk.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja priekšlikums ir noņemts, ja autori ir noņēmuši savu priekšlikumu, kāda ir jēga par to debatēt? Jo balsojuma nebūs. Es tomēr aicinātu, ja ir autors pats noņēmis savu priekšlikumu, nekādas debates vairs neorganizēt.

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, paldies. Es arī tāpat domāju, bet nu redzat, neiznāk tā. Cilvēki grib runāt. Un ne jau par budžetu. Balsosim... Paldies. 218.priekšlikums ir noņemts.

219.priekšlikumu mēs atbalstām. Paldies.

220.priekšlikums.

V.Balodis. 220. - deputātu Stikuta un Ābeles priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim šo 220.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 13, atturas - 30. Nav pieņemts.

V.Balodis. 221. - deputāta Jura Kaksīša priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Vēlas runāt autors - Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šā gada 15.maijā, kad Saeima apsprieda jautājumu par lauku attīstības perspektīvām, pilnīgi pamatoti Gaigala kungs, izglītības un zinātnes ministrs, atzīmēja, ka lauku skolas ir galvenās zināšanu un kultūras nesējas šajos apvidos. Tas pats izskanēja arī, apspriežot likumprojektu - likums “Par valsts kultūras institūcijām”. Manā priekšlikumā minētā Stāmerienas pamatskola ir viena no tām, kura par spīti materiālajām grūtībām ir spējusi gan pienācīgi saglabāt darbaspējīgu pedagogu kolektīvu, gan arī klases ir nodrošinātas ar skolēniem. Par to varēja pārliecināties arī mūsu valsts augstas un vadošas amatpersonas “Lauku Avīzes” rīkotajās dienās, kas notika tieši šajā skolā. Toreiz, redzot skolas vājo materiālo nodrošinājumu, tika solīts valsts atbalsts. Diemžēl solījumi realitātē nepārtapa. Gandrīz šajā pašā vietā, kur tagad es stāvu, man toreiz bija saruna, nedaudz vēlāk bija saruna ar toreizējo ekonomikas ministru, kas arī solīja, ka šī skola varētu iekļauties tajos projektos, kur paredzētas investīcijas.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Minūte pagājusi.

J.Kaksītis. Šodien skola cer uz... Es ļoti atvainojos, es minūti nerunāju. Ja minūte pagājusi no manas piecelšanās brīža, tad varbūt. Es sekoju līdzi savai runai. Es ļoti atvainojos, bet ieslēgt hronometru vajag tanī brīdī...

Sēdes vadītājs. Es, starp citu, ieslēdzu vēl pēc tam, kad jūs jau bijāt sācis runāt. Tā ka nevajag izteikt šādus apvainojumus. Es nepieņemu. Lūdzu, turpiniet.

J.Kaksītis. Paldies. Man ļoti žēl. Es jau vakar to pateicu, ka minūtē kaut ko pateikt ir gandrīz neiespējami. Es lūdzu atbalstīt šo 15 tūkstošu piešķiršanu vienas datorklases iekārtošanai.

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Tika nosaukts atkal šis te termins - lauku skola kā kultūras institūcija. Es tikai gribu atgādināt, ka Saeima neatbalstīja šo lietu. Tā ka operēt ar to mēs nevaram.

Bet kas attiecas uz skolu datorizāciju, vēršu jūsu uzmanību uz to, ka Izglītības ministrijai ir programmas skolu datorizācijai un katram rajonam šajā gadā bija iespējas jau vienoties, kurās skolās tā visvairāk ir nepieciešama. Es domāju, ka tā ir pašvaldību kompetence un prasme sadarboties ar Izglītības ministriju plus... protams, šodien pastāv vēl arī vismaz divas citas iespējas. Un es Kaksīša kungam varētu izstāstīt, kā skolas var dabūt datorus bez Saeimas īpaša atbalsta. Pastāv vismaz trīs veidi, kā to iespējams iegādāties un uzstādīt skolās.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam. Komisijas vārdā deputāts Vents Balodis.

V.Balodis. Lūdzu deputātus balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 221.priekšlikumu - deputāta Jura Kaksīša priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 8, atturas - 32. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 222. - deputātu Ločmeļa, Stroda un Nagobada priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: “Balsot!”). Prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 222.priekšlikumu - deputātu Ločmeļa, Stroda un Nagobada priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 12, atturas - 28. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 223. - deputātu Stroda, Veldres un Kreitusa priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 224. - arī deputātu Stroda, Veldres un Kreituses priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 225. - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas, LZS, KDS frakcijas priekšlikums. Diemžēl komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Tā nav ne mana, ne arī to, kuri ir parakstījuši, dzimtā puse. Noteikti es lūdzu ieklausīties. Tā ir Balvu amata skola, kas ir “Latvijas ceļa” izglītības un zinātnes ministra pakļautībā. Piekto gadu mēs jau lūdzam, lai iedalītu naudu instalācijas remontam pagrabstāva telpās. Paši bērni ar savām rokām ir uzbūvējuši jau gandrīz pusi piebūves, kurai jau piekto gadu mēs nevaram iedalīt līdzekļus. Tāpēc es lūdzu atbalstīt visus - neatkarīgi no pozīcijas vai opozīcijas - šo priekšlikumu. 25 000 latu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā.

V.Balodis. Komisijas vārdā lūdzu deputātus balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 225. priekšlikumu - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas un LZS, KDS frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 226. frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 227. deputātu Mauliņa, Grīnberga, Kazāka priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Kazāks - frakcija “Latvijai”.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Dārgie kolēģi! Te mēs atkal saskaramies ar to, ka mums vienreiz ir jāsaprot, ka visi nav veseli un stipri. Ir arī tādi cilvēki, kuriem diemžēl ir vajadzīga palīdzīga roka. Tie ir mūsu valstī dzīvojošie dažāda veida invalīdi. Manuprāt, vajadzētu tomēr izrādīt līdzjūtīgāku attieksmi pret šiem cilvēkiem, jo parasti jau šie cilvēki nav vainīgi. Tādi viņi ir piedzimuši, un tādiem viņiem uz šīs pasaules ir jānodzīvo. Atbalstīsim šos cilvēkus, kuri ir kļuvuši nelaimīgi savā dzīvē šeit, uz šīs pasaules.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Būtībā stāvoklis ir tāds, ka celtniecības organizācijas ir ziedojušas līdzekļus, lai šo namu izremontētu un savestu kārtībā, lai tas nesabruktu. Būtībā ir kreditējušas, un valstij vajadzētu vienkārši pārņemt šo pienākumu - atbalstīt invalīdus. Nevis, lai to dara saimnieciska organizācija, zināmā mērā apgrūtinot savu darbību.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Vents Balodis.

V.Balodis. Jābalso.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 226.priekšlikumu.

V.Balodis. 227...

Sēdes vadītājs. 227.priekšlikumu. Atvainojos! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 11, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

Pirms turpinām darbu, Juris Kaksītis lūdz vārdu par Kārtības ruļļa pārkāpumu.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītaj! Es vairāk griezīšos pie jums ar šo uzrunu. Jūs ļoti korekti sekojat debatēm atvēlētajam laikam. Būtu labi, ja jūs paskaidrotu, kā Čepāņa kungs varēja balsot 221. priekšlikumu. Viņš ir balsojis - “atturas”. Būtu ļoti interesanti zināt, kā tas ir iespējams brīdī, kad viņa nav zālē un sēdi vadāt jūs, Straumes kungs?

Sēdes vadītājs. Jā, tiešām. Es atvainojos, jo es nenomainīju karti. Tas vairs neatkārtosies.

Lūdzu, turpinām!

V.Balodis. Jā, tiešām tās ir problēmas. Man arī dažreiz jāskrien no zāles un karte ir jāmaina aparātā...

228.priekšlikums - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ābele - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie kolēģi! Es gribu nedaudz paskaidrot. Tie ir divi līdzīgi priekšlikumi - 228. un 229.priekšlikums. Es paskaidrošu - tā ir Dzērbenes mūzikas skola, kas nav kaut kādā 80.gadu celtajā “sērkociņu kastītē” izvietota, bet tā ir Dzērbenes muižas pamatēkā. Tas ir arhitektūras piemineklis un ir arī muižas ansambļa centrs. Šajā ēkā bez mūzikas skolas atrodas arī Dzērbenes pagasta padome. Šajā ansamblī ir daudzas citas Dzērbenes ēkas. Ja mēs jumtu remontam noskaužam dažus tūkstošus latu, tad es domāju, ka pēc pāris gadiem, lai šo ansambli sakoptu, varbūt vajadzēs 100 000 latu. Ja godājamā Saeima izšķirsies piešķirt Dzērbenes mūzikas skolai finansējumu, tad es piedāvāju minimālo summu - vismaz 30 000, lai sāktu...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, minūte ir pagājusi.

J.Ābele. Lai sāktu remontēt visvairāk bojātajās vietās. Aicinu atbalstīt Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdi Straumes kungs un referent Baloža kungs! Būtu labi, ja jūs uzmestu skatienu. Deputātiem ir grūti izsekot. Jums ir grūti izsekot iepriekšēja vadoņa kartiņas nomaiņai. Bet mums ir jāseko, redziet, veselam talmudam un jāpasaka tas, Baloža kungs, ka šeit ir trīs priekšlikumi par vienu un to pašu jautājumu, varbūt pat četri. Izpētiet šos jautājumus, paskaidrojiet, izlemsim. Par vienu nobalsosim. Nebūs jānāk tribīnē, nebūs jatorpedē budžets, bet vēstures un kultūras piemineklis, skola, ciema padome pateiksies jums par šo balsojumu. Padomājiet!

Mēs zinām, Bunkša kungs! Mēs zinām, kas notiek Latvijā, un bieži varbūt labāk nekā premjerministrs un Valsts prezidents. Mēs zinām! Lūdzu, paskatieties šos priekšlikumus, izlemiet, par kuru balsosim, un mēs nobalsosim par vienu. Bet jārunā būtu par visiem trim kopā. Jāskata, cik tā summa apmēram būtu liela, un nevajag muļķoties šādā veidā. Beigās nenobalso par beidzamo, par pirmajiem arī šaubās. Balsis izmet, un cauri!

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, minūte ir pagājusi.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Mums ir kritisks stāvoklis ar to, ka Latvijai ir negatīva ārējās tirdzniecības bilance. Mums trūkst valūtas, un lats var tikt sagrauts. Ja mēs iznīcināsim savas kultūras celtnes, vecās, senās, un nedosim tām līdzekļus, mums te neviens tūrists nenāks, bet tūristi ir tie, kas kaut cik varētu atjaunot līdzsvaru ārējās tirdzniecības bilancē. Domāsim par Latvijas nākotni, ja jums negribas domāt par Dzērbenes mūzikas skolu, bet, ja nobalsos par mazāku summu, mēs varēsim noņemt lielākas summas pieprasījumu. Tiešām Ozoliņam ir taisnība. Mēs prasām 50, šeit ir prasīti tikai 30. Lūdzu, nobalsojiet par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es arī gribētu, lai skata šos trīs priekšlikumus vienlaicīgi, un loģiski, ka šajā situācijā aicinu atbalstīt Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Tikai man ir jautājums Bunkša kungam un Tomašūna kungam. Viens teica, ka nevajag vispār ar skolām nodarboties, bet “Latvijas ceļš” iesniedza priekšlikumu, tad Bunkša kungs laikam vairs nav “Latvijas ceļā”, vismaz šobrīd.

Un otra lieta. Tomašūna kungs, jūs tikko kā mācījāt stāmerieniešus, kā dabūt naudu skolai uz vietas, nevis no budžeta. Bet ko tad jūs Dzērbenei prasāt no budžeta? Vajag būt konsekventiem savā rīcība! Es aicinu atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu un ceru, ka pārējos divus deputāti atsauks un mēs neskatīsim.

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Atsevišķiem deputātiem es sniedzu paskaidrojumu otrreiz, jo pirmajā reizē laikam nepratu to pienācīgi labi izskaidrot. Nevajadzētu jaukt kopā divas lietas: mūzikas skolu un datorizācijas programmas. Izglītības ministrijai nav īpašu programmu mūzikas skolu atbalstīšanai. Tāpēc arī, es domāju, Kreituses kundze, ir ļoti loģiski, ka šie jautājumi nav savienojami. Vienīgā iespēja to izdarīt ir šajā tribīnē atsevišķiem deputātiem. (Starpsauciens: “Paldies, Tomašūn!”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Vents Balodis.

V.Balodis. Aicinu deputātus balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 228. priekšlikumu - deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 5, atturas - 32. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 229. - deputātu Ābeles un Tomašūna priekšlikums. Arī par Dzērbenes skolu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 229. priekšlikumu - deputātu Ābeles un Tomašūna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 6, atturas - 32. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis. 230. priekšlikums ir analoģisks. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas... Atvainojos! Uzsākam debates. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu, runājiet!

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es ļoti lūdzu atbalstīt. Tas ir trešais priekšlikums, tātad beidzamais. Par Dzērbenes mūzikas skolu. Tur ir komplekss, vēsturisks komplekss. Tur ir mūsu cilvēki, tur ir zemnieki, tur ir amatnieki. Tur ir Latvijas nākotne. Un ko mēs darām? Nauda ir, nauda ir. Vajag savākt kontrabandu. Nevajag pārdot “Rīgas Miesnieku” kaut kādai igauņu firmai, kura pārstrādā tikai savu saldēto gaļu, ko no Polijas ieved kontrabandas ceļā. Es lūdzu padomāt par to! Kamēr mums būs tādi cilvēki, kas nespēj apturēt kontrabandas plūsmu, kas nespēj palielināt ieņēmumu daļu, tikmēr tiešām nekas nebūs. Bet par šo ir jānobalso. Mums ir jāaudzina jaunā paaudze. Gudra, izglītota, savu dzimteni mīloša. Kas mīlēs tādu dzimteni, kas ir drupās? Es lūdzu nobalsot šo priekšlikumu. Tas ir beidzamais balsojums. Trīs balsojumi par vienu un to pašu tēmu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 230.priekšlikumu - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas un deputāta Mauliņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 6, atturas - 29. Priekšlikums ir pieņemts. (Aplausi.)

Lūdzu, turpinām!

V.Balodis. 231. - frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Stalbes vidusskolas sporta zāles celtniecības darbu pabeigšanai paredzēti 172 000. Gribu teikt, ka ir atbalstīts 234.priekšlikums, kurā šī summa ir precizēta. Arī saskaņota ar Izglītības ministriju, un ir iedalīti 139 500. Tāpēc es lūdzu neatbalstīt 233., 232. un 231. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Man ir prieks redzēt, ka tik daudzi ir pievienojušies arī mūsu priekšlikumam par Stalbes vidusskolas sporta zāles celtniecības pabeigšanu. Bet, kā mēs redzam, starp šiem visiem priekšlikumiem, ir Ministru kabineta priekšlikums. To komisija ir atbalstījusi un man būtu lūgums pārējos priekšlikumus vienkārši noņemt, neskatīt tos, atbalstīt summu, kuru ir apstiprinājusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Ja tas tā notiek, mēs savu priekšlikumu noņemam.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Paldies, ka ir atbalstīts šis priekšlikums. Es varu tikai piebilst, ka solījuši jau četru gadu garumā ir Gailis, Grīnblats, Gorbunovs. Tāpat arī vēl citi diži cilvēki, un solījumus neviens nav pildījis.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dzintar, domā vairāk par skolām! Laiku es negribu tērēt, bet es arī gribu noņemt savu 233.priekšlikumu, ja Stalbes vidusskolas sporta zāles celtniecībai atvēl 139 500, kā ir 234.priekšlikumā, ko ir atbalstījusi, kā es saprotu, gan valdība, gan komisija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Cienījamie kolēģi, paldies par atbalstu. Es ceru, ka arī turpmāk jūs tikpat labi sapratīsiet skolas. Frakcija “Latvijai” savu priekšlikumu noņem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Tātad 231., 232. un 233.priekšlikums ir noņemts.

V.Balodis. Un es ceru, ka par 234.priekšlikumu nav iebildes.

Sēdes vadītājs. Par 234.priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk. Lūdzu!

V.Balodis. 235. - Demokrātiskās partijas Saimnieks ... (Saucieni zālē: “Noņemts!”)

Sēdes vadītājs. Noņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 236. (Saucieni zālē: “Noņemts!”) Paldies.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 237.priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk. (Starpsauciens: “Balsot!”) Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim 237.priekšlikumu - frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 8, atturas - 27. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Arī 238.priekšlikums ir par tādu pašu summu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Balsosim. Lūdzu zvanu! Balsosim 238.priekšlikumu - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 11, atturas - 26. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Arī 239.priekšlikums ir LZS, KDS frakcijas priekšlikums - Cēsu rajona Taurenes pamatskolas remontam paredz 11 tūkstošus latu. Komisija to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. 240. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kādreiz bija tāds aizliegts autors - dziesmu autors Rozenštrauhs. Runa ir par Cēsu rajona Raunas pagasta kultūras namu un par Raunas vēsturisko dzirnavu un šo visu apkārtējo ēku sakopšanu un glābšanu no bojāejas. Rozenštrauhs sacerēja dziesmu “Rauna”: “Tur, kur vējš no rītiem pūš, Zelta cauna, zelta Rauna.” Pašreiz šis ir sabrūkošs Latvijas reģions jeb novads. Vējš pūš caurajā vēsturisko dzirnavu jumtā. Sen apstājies dzirnavu rats. Brūk Allažu smilšakmens, brūk kultūras nama fasāde. Laiks un mūsu vienaldzības zobs grauž vēl šur tur brīnumaini saglabājušos ainavu - ūdensdzirnavu ēkas. Kādu laiku vēl paliek brūkošie manteļskursteņi... Māju pamatos aug nātres. Es ļoti lūdzu - summa nav liela. Mēs varam izglābt šo vēsturisko ainavu. Mēs varam aicināt pēc tam tūristus skatīt šo sakopto vietu. Nāks nauda, attīstīsies pagasti. Lūdzu balsot par šo priekšlikumu. Summa nav liela - tikai 16 tūkstoši. Izglābsim Raunu!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Balsosim 240.priekšlikumu - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 7, atturas - 28. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis. 241. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz 40 tūkstošus latu Cēsu rajona Jaunpiebalgas vidusskolas remontam.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. 242. - deputātu Kušneres, Stikuta un Nagļa priekšlikums. Paredz 40 tūkstošus... (Troksnis zālē.) Komisija to ir atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu! Lūdzu zvanu! Balsosim par 242.priekšlikumu - deputātu Kušneres, Stikuta un Nagļa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 10, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 243. - deputātu Liepas, Ābeles un Leiškalna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Es saprotu, ka īstenībā jau tā nevar apspriest budžetu un tās ir pašvaldību lietas un Izglītības ministrijas lietas. Bet es esmu bijis Bērzes vidusskolā, un tur tik tiešām apdraudējums bērniem ir acīmredzams un summa ir... Ulmaņa kungs arī tur bija... Mācījās.... Summa ir apmēram tik liela, cik vienai dienesta mašīnai, kā mēs lasām avīzēs, aprīkojums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam! Balsosim. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 243.priekšlikumu - deputātu Liepas, Ābeles un Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 9, atturas - 28. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 244. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums paredz Gulbenes slimnīcas katlumājas remontam 16 tūkstošus. Komisija to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Man nav pilnīgi nekas pret Gulbenes slimnīcas katlumājas remontu, tikai šeit parādās diezgan stipri apšaubāma valdošās koalīcijas morāle. Jo tagad, lūk, izrādās, ka dažādi objekti mūsu valstī un nepieciešamība šiem objektiem piešķirt līdzekļus ir atkarīga no tā, kas ir iesniedzis attiecīgo priekšlikumu. Tikko kādu priekšlikumu izsaka opozīcija, tā tas tiek noraidīts, pat neskatoties uz to, ka priekšlikumu ir atbalstījusi Budžeta komisija. Un, lūk, tagad, teiksim, kad kaut kādus priekšlikumus ir izteikusi valdošā koalīcija, visi ir vienojušies, viss ir ļoti skaisti... Arī šīs vajadzības par nepieciešamām atzīst Saeimas vairākums - kaut kāds ne visai solīds lobisms, manuprāt. Bet man arī nav nekas iebilstams pret šo objektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Es domāju, tā nu gluži nav, ka visi opozīcijas priekšlikumi ir noraidīti. Ir atsevišķi priekšlikumi, kas ir izvērtēti un, ja tie ir pamatoti, tie ir atbalstīti. Attiecībā uz šo priekšlikumu - tā ir Skandināvu palīdzības programma; kopsummā būs 200 tūkstoši palīdzība Gulbenes slimnīcai jaunas katlumājas celtniecībai. Bet vienīgi - šīs programmas ietvaros 20 procenti tiek prasīti no Latvijas puses. Un šī naudas summa ir nepieciešama, lai varētu katlumājas pirmo kārtu veikt. Ja mēs atbalstīsim 16 tūkstošus, tad no Skandināvijas puses nāks 50 tūkstoši palīdzības programmas ietvaros. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Uldis Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Vajag atbalstīt komisijas lēmumu. Tikai man izsauc mazlietiņ, kā saka, pārdomas tas, ka Čerāns sāk uzreiz apstrīdēt - ja kaut ko labu ir ierosinājusi kāda cita partija. Gulbene ir blakus Alūksnei, kur es dzīvoju, un arī mūsu rajona iedzīvotāji izmanto Gulbenes slimnīcas daudzas nodaļas - dzemdību, infekcijas un citas. Pagājušajā gadā, šajā ziemā, es biju Gulbenē aukstā laikā un redzēju, ka tur ir kritisks stāvoklis. Lūgums - ļoti vienprātīgi atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Viena tauta, viena mēle. Bet mūsu dzīvesveids ir bijis ... saimniecība vai zemnieku saimniecība - tagad individuālā sauksies. Tā bijusi māja. Tā bijusi ģimene. Un tas individuālisms izpaužas ikkatrā mūsu runā. Un, runājot par Gulbenes slimnīcas katlumāju, katrā ziņā 16 tūkstoši - tā nav liela summa. Un mēs nobalsosim visi draudzīgi kopā - ar pozīciju, ar opozīciju. Kas gan ir pret Gulbenes slimnīcas katlumāju. Tā, mierīgā garā (Starpsauciens: “Runā par slimnīcu...”), lūdzu, nesteidzini mani! Es tikai brīnos - kāpēc katlumāju mēs izglābsim, bet Raunu un tās iespēju pelnīt naudu - uzturēt feldšeru punktu, uzturēt pansionātu, uzturēt skolu - mēs nenodrošinām. Padomājiet, cienījamā opozīcija! Es esmu šoreiz arī balsojumā kopā ar jums, bet ... ar pozīciju... mani pārsteidz, ka vienreiz ir, un citreiz - citādi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Minūte pagājusi.

L.Ozoliņš. Padomājiet - viena zeme, viena mēle mūsu.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Es aicinātu pozīcijas pārstāvjus nerunāt muļķības, ka visi opozīcijas priekšlikumi ir izvērtēti un nav tā, ka nav nekas atbalstīts. Nupat mēs balsojām 242.priekšlikumu - par Balvu rajona tautas namu un bērnu bibliotēku, šis priekšlikums bija izvērtēts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un tas bija atbalstīts. Bet zālē tas netika atbalstīts. Saeima to noraidīja. Un vēl es gribētu sēdes vadītājam teikt, ka, runājot par šo priekšlikumu, es nedzirdēju nevienu deputātu prasām balsojumu. Taču jūs likāt to uz balsojumu. Tas ir Kārtības ruļļa pārkāpums. Jūs nevis kā deputāts, bet kā sēdes vadītājs to prasījāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pirms es dodu otro reizi vārdu Kārlim Čerānam, es Janīnai Kušnerei varu pateikt, ka tieši viņas frakcijas biedrs Kārlis Čerāns, kurš tūlīt runās, prasīja balsošanu. Lūdzu, Čerāna kungs, jums vārds otro reizi.

K.Čerāns. Augsti godātie deputāti! Vispirms es gribu informēt godātos radioklausītājus, ka sēdes vadītājs šobrīd klaji dezinformē visus, kas dzird šo sēdi, jo es neprasīju balsojumu par 242.priekšlikumu. Es tikai pieteicos debatēs par 244.priekšlikumu. Un tiem, kas nesaprot, es varu vēlreiz paskaidrot, ka man nav nekādu iebildumu pret Gulbenes slimnīcas katlumāju un mēs to atbalstīsim, bet man ir iebildumi pret valdošo frakciju nostāju. Tie ir principiāli iebildumi, un nevar būt nekādas runas, ka kaut ko jūs šeit būtu vērtējuši un te būtu kaut kāda objektivitāte pamatā. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Mēs nesen arī bijām Gulbenes slimnīcā. Un es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Bet es gribu teikt, ka Čerāna kungs ir labs cilvēks, bet viņš nesaprot lietas būtību. Viņš nesaprot, ka nevar, nesaskaņojot jautājumus, dabūt tos balsojumā cauri. Jo vienkārši visu to miljonu nav. Šeit iepriekš ir daudz un dikti runāts un jautājums saskaņots un, kas ir pats galvenais - ja ārzemnieki dod mums naudu - un tas ir daudzos gadījumos - bet īpaši pašvaldībās, uz vietām, pilsētās, - viņi grib, lai mēs garantijai ieliekam kādu daļu pretī. Un parasti šī garantija ir piektā daļa. Tātad, Čerāna kungs, savos priekšlikumos saistieties ar ārzemniekiem, panāciet, ka viņi dod naudu, ka viņi nāk iekšā šīs katlumājas remontēt, un nākamajā reizē jūsu priekšlikumi tiks atbalstīti. Lūdzu! Uz priekšu! Darbojieties, bet netaisiet šeit klaju populismu tikai priekš vēlētājiem!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dotācija no dotācijas atšķiras. Un, ja jums jau reizi ir izskaidrots, ka šī dotācija - nedaudz pāri par 16 tūkstošiem - dos iespēju dabūt investīciju - trīs reizes lielāku summu nekā šī dotācija, - tad man liekas, ka tas ir pietiekami skaidrs arguments, kas nerunā par to, ka šeit ir kaut kāda vienkārša naudas dalīšana tiem, kam vajag, vai tiem, kam nevajag. Un, protams, ļoti interesanti ir dzirdēt cilvēku, kurš nesen runāja par ētikas un morāles kodeksiem, šeit, tribīnē, sakām, ka, lūk, citas frakcijas pārstāvji runā muļķības... Un vēl atļaujas izteikt kaut kādus aizrādījumus... Tā ka, lūdzu, vispirms kontrolējiet paši savu izrunāšanos un paši savu runu. Čerāna kungs, nevajag melot šeit, tribīnē, jūs gan to darāt ļoti bieži, un nevajag protestēt pret katlumāju, un nevajag protestēt pret to, ka slimniekiem vajag siltumu.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - otro reizi.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribētu, lai deputāti saprastu, lai vēlētāji saprastu, ka ļoti svarīga ir arī sabiedrības attieksme pret to vai citu objektu. Paldies gulbeniešiem, ka viņi sameklējuši klāt naudu pie tās naudas, ko mēs tūlīt nobalsosim. Tā nav liela summa, un tā, kas nāks no investīcijas, būs lielāka summa. Bet kāpēc mēs nevaram investēt objektos, kas nesīs naudu, kur peļņa būs desmit, varbut simts reizes lielāka, un tie ir mūsu vēsturiskie objekti, tā ir tūrisma attīstība. Mēs nevaram nosargāt savu robežu, mums ieved kontrabandas gaļu. Bet kāpēc mēs nevaram investēt mūsu kultūras vēstures pieminekļu saglabāšanā? Kam interesē mūsu vēstures izdzēšana? Nākamais balsojums ir par Velēnas baznīcu. Tā ir unikāla akmens celtne - vienīgā Latvijā ar tik smalku, filigrānu akmens arhitektūru. Velēnas baznīca... Jūs paši braucāt tai garām uz Gulbeni. Un atkal mēs nobalsosim pret, tas ir... Ar mūsu cilvēkiem... ar mūsu deputātiem... Sabiedrība klusē, un jūs sēžat un klusējat.

Sēdes vadītājs. Minūte jau ir pagājusi. Debates beidzam. Komisijas vārdā Vents Balodis.

V.Balodis. Es pēc tik niknām debatēm tā īsti nesapratu, vai deputāti atbalsta 249.priekšlikumu?

Sēdes vadītājs. Neviens balsojumu neprasa? Neprasa. Paldies. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 250. - deputātu Kušneres, Stikuta un Nagļa priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Kurš priekšlikums?

V.Balodis. Es atvainojos, man tiešām... Es esmu netīšām pāršķīris lapu. 245. ir deputāta Mauliņa kunga priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Es esmu spiests jūs informēt, ka tā ir tā Velēnas baznīca, par ko jau minēja Leopolds Ozoliņš. Tā baznīca ir unikāla ar to, ka celta no laukakmeņiem, un katrs, kas ir braucis tai garām uz Gulbeni, var teikt, ka, pirmo reizi to ieraugot, elpa aizraujas. Šī baznīca sabruks, ja tuvākajos gados netiks saremontēts jumts un griesti. Un mēs tam elpu aizraujošam kultūras piemineklim būsim dāvājuši drupu lomu. Lūdzu, nobalsojiet par ierosināto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par 245.priekšlikumu - deputāta Mauliņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 9, atturas - 28. Priekšlikums nav pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu - lūdzam pārbalsot 242.priekšlikumu sakarā ar to, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, neviens deputāts neiebilda, bet sēdes vadītājs lūdza balsojumu. Pret šo priekšlikumu iebilst deputāts Roberts Zīle. Ņemot vērā to, ka šajā iesniegumā nav apšaubīts pamatots balsošanas rezultāts, šo priekšlikumu mēs neizskatīsim. Turpinām izskatīt 246.priekšlikumu.

V.Balodis. 246. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums paredz 19 tūkstošus Jēkabpils rajona Aknīstes bērnu un jaunatnes centra darbības atjaunošanai. Es gribu teikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, jo ir atbalstīts 247.priekšlikums, kurā šim pašam mērķim ir paredzēti 10 tūkstoši latu. Ir atbalstīts arī 249.priekšlikums, kurš paredz vēl papildus 20 tūkstošus latu šai skolai.

Sēdes vadītājs. Frakcija noņem šo priekšlikumu. Lūdzu, tālāk!

V.Balodis. 247.priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums paredz 10 tūkstošus latu Jēkabpils rajona Aknīstes bērnu un jaunatnes centra darbības atjaunošanai.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Gribu pateikt, ka šeit ir dažādi finansējuma avoti, viens ir no pamatbudžeta un viens no Privatizācijas fonda. Tāpēc ir šie divi priekšlikumi atsevišķi, jo iesniedzēji bija uzrādījuši dažādus avotus.

248.priekšlikums - deputātu Rāznas, Gannusas, Ābeles, Mauliņa un Zundas priekšlikums arī par šo skolu, bet ir atbalstīts papildu 249.priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, tādēļ lūdzu neatbalstīt 248.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Par 248.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Lūdzu, tālāk!

V.Balodis. 249.priekšlikums paredz 20 tūkstošus latu Aknīstes bērnu un jaunatnes centra darbības atjaunošanai.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 250.priekšlikums ir deputātu Kušneres, Stikuta, Nagļa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Janīna Kušnere - frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Cienījamie kolēģi! Ja mēs atbalstām skolas, un mēs atbalstām tās skolas, kuras tiešām ir katastrofālā situācijā, tad šajā gadījumā, es diemžēl neesmu redzējusi vēl nevienu skolu, kas būtu atbalstīta Latgales reģionā, kur, kā mēs zinām, situācija tiešām ir katastrofāla. Es ļoti lūgtu Krāslavas pilsētas domei tiešām iedot šo naudu, tā nav liela nauda - 96 tūkstoši -, skolu remontiem, pie tam tādu skolu remontiem, kur ir katastrofāla situācija. Paldies par izpratni.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Šim priekšlikumam ir ļoti skaidra motivācija - Krāslavas pilsētas domei skolu remontiem. Mēs zinām, kurā vietā Latvijā atrodas Krāslava, un mēs zinam, ka mums ir jānostiprina Krāslava arī kā administratīva vienība, jānostiprina tā kā pilsēta un ir jāveido Krāslavā latviskā vide. Lai to varētu izdarīt, ir vajadzīga šīs skolas celtniecība. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu kā būtisku politisku priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Man šķiet, ka nav runas par partiju vai frakciju piederību, bet ir runa par Latgali. Mēs tikko esam saņēmuši - un es jau šeit, tribīnē, pagājušo pirmdien, šopirmdien faktiski par to runāju - lauku attīstības programmu un lauksaimniecības gadagrāmatu, un tur ir skaidri pateikts, ka ienākumi Latgalē uz vienu ģimeni ir 24 procenti zemāk nekā vidēji Latvijā. Par skolām es nemaz nerunāju. Nu tad vismaz atbalstīsim šo summu - vienas pilsētas skolu remontu, kur mācās būtībā gandrīz visa Krāslavas reģiona bērni, tas ir, 96 tūkstoši latu. Šeit nav runas, vai kustība “Latvijai” iesniegusi vai “Saimnieks”, vai kāds cits. Nedalīsim partijas. Tas ir vesels reģions. Es lūgtu atbalstīt. Nākamais budžets pēc gada būs, un kas viņu dalīs.

Sēdes vadītājs. Ādolfs Ločmelis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Ā.Ločmelis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamās dāmas, godātie kungi! Man ļoti žēl, ka es nevaru tā atbalstīt savu Krāslavu tikai tāpēc, ka esmu opozīcijā, un ļoti žēl, ka pozīcija ļoti maz ir bijusi Latgalē. Tad jūs šodien redzētu, ka visi tie jumti būtu salaboti. Panteļējeva kungs tikai Nīcgalē pabija, un jumts ir gatavs, bet, redzat, to, ka tie jumti tik politizēti ir, es nevaru pastāstīt ne sievasmātei, ne sievai, nevienam. Kāpēc ar cauru jumtu jādzīvo, ja tu neesi “Latvijas ceļā”, ja tu neesi “Tēvzemē”. Mans latgalietis Tabūns arī te nenāk, es nezinu, kāpēc viņš par Latgali neko nerunā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā Baloža kungs. Balsosim 250.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 11, atturas - 27. Pieņemts.

V.Balodis. 251. - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums paredz 150 tūkstošus. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem... (Starpsauciens: “Balsot!”) Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 251.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 15, atturas - 24. Nav pieņemts.

V.Balodis. 252. - frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Uzstāties vēlas Kārlis Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Šis ir priekšlikums Laidu pamatskolai, kas ir republikas nozīmes arhitektūras piemineklis, kapitālajam remontam, kā arī antisanitāro apstākļu likvidācijai. Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Kazāks.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Dārgie kolēģi! Šis jautājums par šo republikas nozīmes arhitektūras pieminekli pacēlās jau arī 5.Saeimā, arī tad, respektīvi, pirms trim gadiem, tika prasīta naudas summa 250 tūkstošu apmērā, arī pagājušo gadu tika prasīts 250 tūkstošu apmērā, lai saglābtu, nevis lai restaurētu, bet lai saglābtu šo ēku no sabrukšanas. Aizpagājušo gadu šī naudas summa tika iedalīta, bet diemžēl valdībā viņa neatradās, un beigu beigās faktiski šo naudu nesaņēma. Esiet, lūdzu, tik laipni un atbalstiet šo vienu no retajām Kurzemes skolām, kura ir Latvijas mēroga arhitektūras piemineklis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka naudu vajag visur, vienmēr un visādām vajadzībām, bet man tā liekas, no praktiskā viedokļa spriežot, ka daudziem šķiet, ka tas budžets ir neizmērojams, ka nemaz mēs nedomājam par naudas taupīšanu vai saglabāšanu nebaltām dienām. Pieņemsim, ja valsti piemeklē kāda krīze... Mēs gribam momentā visu naudu, kas ir valsts kasē, izdalīt pa labi un pa kreisi. Es saprotu, ka vajag daudzās nozarēs, daudzās vietās, bet varbūt pieiesim nedaudz no praktiskā - no taupīgā viedokļa. Un, ja es redzu, ka priekšlikumā prasa naudu antisanitārisko apstākļu uzlabošanai... Varbūt tur nātres ir aizaugušas līdz logiem vai konservu bundžas mētājas apkārt. Nu, tad, ziniet, tas vairs nav nopietni. Es tiešām nezinu... Es esmu bijis tajās Kurzemes skolās un redzējis, es piekrītu, ka naudu vajag, es esmu par to, ka tiešām vajag naudu, bet drusku padomāsim no taupības viedokļa arī.

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi. Jānis Kazāks.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Dārgie kolēģi! Es pavisam īsi. Šī ir tā skola, kas ir vistuvāk Skrundas radiolokācijas stacijai, kura vēl šodien strādā, darbojas. Lūdzu, es jūs lūdzu, saprotiet mūs, saprotiet šos skrundeniekus, viņi ir turpat blakus Skrundas lokatoram. Atbalstiet, lūdzu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 252.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 9, atturas - 32. Nav pieņemts. Turpināsim pēc pārtraukuma, godātie kolēģi.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim darbu! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Vents Balodis.

V.Balodis. 253. - frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 254. - deputāta Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 254. priekšlikumu - deputātu Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 8, atturas - 31. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 255. - deputātu Kazāka, Zelgalvja, Liepas, Grīnberga un Mauliņa priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 255. priekšlikumu - deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 10, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 256. priekšlikums ir deputātu Kazāka, Zelgalvja, Liepas, Grīnberga un Mauliņa parakstīts priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 256. priekšlikumu - deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 10, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis. 256. - deputāta Kazāka, Zelgalvja, Liepas, Grīnberga un Mauliņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. To mēs tikko nobalsojām, Baloža kungs!

V.Balodis.Es atvainojos... 258. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 257. priekšlikums. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 257. priekšlikumu - deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 12, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Šo pašu deputātu parakstīts ir arī 258. priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates. Jānis Kazāks - frakcija “Latvijai”.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Paldies, dārgie kolēģi, par to darbu, kā jau Lagzdiņa kungs teica, ka piecas Liepājas rajona skolas palikušas bez jumtiem. Tās bija internātskolas, par kurām mēs tikko kā nobalsojām “pret”. Lai nu tie bērni paliek atkal kārtējo reizi tajā situācijā, kādā viņi ir bijuši līdz šim.

Bet šis priekšlikums ir par Rucavas vidusskolas jumtu, un es atkal gribētu pateikt pāris vārdu, ka arī šī ir vēsturiska būve, vēsturiska māja un tā ir vienīgā vieta Lejaskurzemes pusē, kur sanāk vietējo iedzīvotāju bērni. Ja šī skola sabruks, šis reģions - Latvijas Kurzemes dienvidrietumu reģions faktiski paliek bez izglītības, bez skolas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Minūte pagājusi.

J.Kazāks. Tā ka es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, es saprotu, ka tas būtu pašvaldību jautājums. Bet, ja mēs nespējam pašvaldības nodrošināt ar nepieciešamajiem līdzekļiem... Jumts ir visnepieciešamākais, jo ēkas sabrukšana visbiežāk sākas no jumta. Vai tiešām mēs nesaprotam un nezinām, ka nākamā paaudze, tās psiholoģija, nākamās paaudzes spējas un ticība savai valstij veidojas tieši skolā. Un, ja mēs, parlaments, nevaram nobalsot par šo niecīgo summu - 6 tūkstoši latu, lai glābtu, - tā nav restaurācija, tā nav atjaunošana, tie ir glābšanas un avārijas darbi. Un, ja mēs nevaram iedot 6 tūkstošus, man ir kauns, ka mēs pārstāvam parlamentu. Man jāsaka, ka ir kauns arī vietējām pašvaldībām, kas nav spējīgas izveidot...

Sēdes vadītājs. Paldies. Ozoliņa kungs.

L.Ozoliņš. ... sabiedriskos fondus, sabiedrības grupas, kas aizstāvētu savu skolu, savu pagastu, savu rajonu. Paldies.

Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mēs šodien tās summas dalām tiešām uz emociju pamata, bet es gribu teikt, ka šī summa - 6000 - ir neliela un Rucavas skolai tā tiešām ir ārkārtīgi nepieciešama. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu. Es nešaubos par to, ka par šo priekšlikumu varētu nobalsot “Latvijas ceļš”, zemnieki, zaļie, Darba partijas pārstāvji. Es aicinu vienkārši padomāt mūsu kolēģus no “Tēvzemei un Brīvībai”, vai viņi nebūtu gatavi pievienoties un nobalsot par šiem 6000 latu, runa ir tiešām par skolas glābšanu.

Es aicinu nediskutēt un nobalsot, jo 6000, tas ir, faktiski citreiz pat pustukšā zālē pavadītais laiks.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam. Komisijas vārdā.

V.Balodis. Deputātiem ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 258. deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 8, atturas - 25.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu, atkārtoti balsosim 258. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 11, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Šo pašu deputātu parakstīts ir arī 259. priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates. Jānis Kazāks - frakcija “Latvijai”.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Dārgie kolēģi! Tas ir mans pēdējais priekšlikums no Lejaskurzemes puses. Tā ir Vaiņodes internātskola, kurai arī šie 15 000 lati... Tas nav kaut kāds... Tas ir tikai izdzīvošanas un saglabāšanās instinkta radīts naudas trūkums. Ja to varētu Vaiņodes pagasts pacelt, tas sen būtu izdarīts, un mēs šo jautājumu nediskutētu.

Tā ka es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu Vaiņodes iedzīvotāju un rajona bērniem.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim 259. priekšlikumu - deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 11, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 260. - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? (Starpsauciens: “Balsot!”) Pieprasa balsojumu. Un ir arī pieteikumi debatēm. Atklājam debates.

Ādolfs Ločmelis.

Ā. Ločmelis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Man jārunā tik lielā mērogā par tik sīku jautājumu kā skursteņa vai jumta salabošana. Bet tik tiešām mani tā bišķiņ grauž sirdsapziņa kā bijušo komunistu kopā ar Pēteri Tabūnu, jo abi esam no Latgales... Es nevaru saprast, kāpēc viņš ne reizi nevienu dakstiņu neuzliek, nevienu ķieģeli skurstenim, nevienu šīfera plāksni jumtam Latgalē. Man tāds jautājums... ja tā varētu, kolēģi... tā... atnākt un tā partejiski paskaidrot.

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es atkal griežos pie jums kā deputātiem, nevis kā partiju un frakciju pārstāvjiem. Es neredzu atšķirību starp Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas nākamajiem atbalstītajiem... Teiksim, Madonas rajons, kur ir manu vecvecāku dzimtene... Bet runa ir par 7,5 tūkstošiem latu remontam skolai, kas ir avārijas stāvoklī. Ir atsūtīta vēstule ne tikai mums, arī jums, ar veselu aktu un ar aprakstu, kas tur notiek un kas ir noticis. 7,5 tūkstoši latu. Es neredzu starpību ar Cesvaines skolu, arī to es atbalstīšu. Tāpēc es lūdzu arī jūs atbalstīt šos 7,5 tūkstošus Latgales skolai.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Manuprāt, vajadzētu nobalsot šo priekšlikumu, kā es jau esmu aicinājis vairākkārt. Es domāju, ka būtu labi, ja pārdotu vienu dārgo mašīnu, ar kuru vakar brauca Bērziņa kungs vai ar kuru brauca Nagļa kungs. Tad mēs mierīgi varētu salāpīt jumtus vismaz desmit skolām.

Vai jūs, Robert Zīle, mīļi smaidot nevarētu tomēr atrast šos 7 tūkstošus 5 simtus. Vai jūs, Valentīna Andrējevas kundze, Finansu ministrijas valsts sekretāre, jūs, kam pilsonība piešķirta par īpašiem nopelniem, neuzliksiet ielāpu internātskolai? Šim jumtam? Privatizācijas aģentūras direktor Nagļa kungs, vai jūs sargāsiet bērnus un bāreņus no lietus? Šie kungi un šīs valsts struktūras, kurās šie kungi sēž, ir tieši tāpēc, lai aizstāvētu mūsu tautu un mūsu bērnus, mūsu skolēnus un īpaši bāreņus un it īpaši bērnus, kas līdz šim klīst pa ielām, lai viņiem būtu, kur patverties un vismaz vienreiz dienā paēst un cilvēciskos apstākļos gulēt...

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi.

L.Ozoliņš. Es aicinu balsot par šo priekšlikumu... Avārijas situācijas novēršanai. Lūdzu balsot deputātus, kam vēl mazliet ir goda sajūta un sirdsapziņa.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima, tā ir vēl viena skola, kura atrodas Latgalē, un tā summa tiešām, manuprāt, ir ļoti niecīga. Ja mēs esam atbalstījuši citas skolas, kur bija iespaidīgākas summas, tad es domāju, ka šinī gadījumā jau nu mēs noteikti varam atbalstīt šos nepilnos 8 tūkstošus. Es griežos pie visiem deputātiem ar lūgumu atbalstīt šīs skolas remontam pieķirt šo naudiņu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Izskatot budžeta labojumus, faktiski veidojas paradoksāla situācija. Mēs reizēm dalām pusotra miljona, miljonu, pusmiljona... Es nedomāju, ka tas būtu parlamenta darbs - izskatīt katras skolas, katras slimnīcas stāvokli, kādā faktiski atrodas šīs celtnes, bet, šķiet, lielākā problēma šobrīd ir tā, ka pašvaldībām katastrofāli trūkst naudas. Un es domāju, ka tas, kas tiek iesniegts šajos priekšlikumos, parāda tikai to, ka pašvaldību budžetos faktiski nav līdzekļu, lai to veiktu pašu spēkiem. Tā ir tā lielākā problēma, jo likums par finansu līdzekļu izlīdzināšanu pašvaldībām faktiski nedod iespējas atrast pat tos santīmus un tos latus - to minimālo daudzumu, kas ir nepieciešams šo funkciju veikšanai. Tā ir lielākā problēma, un es domāju, ka tas nav mums raksturīgi. Es domāju, ka nākotnē tam tā nevajadzētu būt, bet šobrīd aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Kāda ir priekšlikuma būtība? Virzīt septiņus ar pusi tūkstošus Ludzas rajonam, lai novērstu avārijas situāciju 1.vidusskolā. Gribu paskaidrot arī “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputātiem, ka tas nav kolonistiem vai okupantiem. 1.vidusskola ir latviešu plūsmas vidusskola. Un ja jūs to nedosiet, tad jūs nedomājiet vispār par Latviju. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā.

V.Balodis. Lūdzu deputātus balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 260.priekšlikumu - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 8, atturas - 29. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis. 261. - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Lietas būtība ir tāda, ka jāiedod Ludzas rajonam 27 tūkstoši 4.bērnudārzam. Un gribu vēlreiz paskaidrot “Tēvzemei un Brīvībai” deputātiem, ka 4.bērnudārzā iet ļoti labi ar latviešu valodas apmācību. Ja jūs tas interesē. Ja jūs nedosiet, tad jūs vēlreiz nedomāsiet par Latviju un latviešu valodu. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Augsti godātie “Latvijas ceļa” frakcijas pārstāvji. Man ir nedaudz kauns arī par Andreju Panteļējevu, kurš aizbrauca uz Daugavpils rajonu. Nīcgalē ieliek pamatus, un frakcija lūdz valdošo koalīciju nobalsot 170 tūkstošus celtniecības uzsākšanai. Bet šeit runa bija par remontu. Ludzas vidusskolai nevarat nobalsot 7,5 tūkstošus latu. Brauksiet un teiksiet, ka jūs esat par Ludzas pilsētu, rajonu. Vismaz nobalsojiet par 4.bērnudārzu.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Cienījamie kolēģi! Tā attieksme pret Latgali un Latgales rajoniem tiešām ir īpatnēja un dīvaina. Es gribētu teikt dažus vārdus par iepriekšējo balsojumu -par 7,5 tūkstošiem. Es nevaru saprast, kā jums - Vent Balodi, Bunkšs Jāni, Grīnblat Māri, Jirgen Aigar, Pēterkop Normund, Tomašūn Andri, Vidiņ Juri no Latgales, Robert Zīle - cēlās roka balsot “pret”?

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Es esmu spiests Kušneres kundzei vienkārši atgādināt, ka vairākus gadus, manuprāt, jau septīto vai astoto gadu ir īpaša Latgales programma. Un, kā ir zināms, šajā Latgales programmā tiek izdalīta īpaša naudas summa no valsts budžeta. Es jums ieteiktu ļoti kārtīgi pastrādāt ar Izglītības ministrijas attiecīgajiem dienestiem, kas noteikti jau šobrīd domā par nākamo gadu. Un paskatieties, kam šogad ir iedota nauda Latgales programmā izglītības iestāžu atbalstam.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs, otro reizi.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Kam pieprasa šo naudu Ludzas rajons? Pieprasa, lai izremontētu siltumapgādes sistēmu bērnudārzā. Ja nu jūs, nacionālie deputāti, nedomājiet par Latviju, nedomājiet par latviskumu, tad padomājiet par to, ka katram no jums ir bērni, mazbērni un varbūt mazmazbērni. Tas ir bērnudārzam. Un tieši tāpēc prasu jums, balsojiet par to, jo tie ir mūsu bērni, mūsu Latvijas bērni!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es vienīgi gribēju atbildēt Kušneres kundzei. Kušneres kundze, jūs, lūdzu, paskatieties 322.priekšlikumu, kur ir Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Tur ir izdalīti 3,5 miljoni latu šīm lietām. Man katrā ziņā nav kauns par saviem balsojumiem, jo es domāju, ka tas lobisms, tas sīkais lobisms, tas ir tāds lēts populisms, ar ko jūs gribat iegūt atsevišķu cilvēku atbalstu. Es jau vakar runāju, ka mums ir valstiski šīm lietām jāpieiet. Un, Kušneres kundze, par nožēlu, mums ir tikai 30 miljoni latu, ko mēs varam sadalīt. Vairāk nav. Un Latgalei ir pietiekami iedots. Ja jūs vakar uzmanīgi sekojāt, tad Rēzeknes slimnīcai ir dators apmaksāts, un uz šo slimnīcu Ludzas slimnieki brauc un izmeklējas. Tā ka varbūt nevajadzētu dezinformēt radioklausītājus.

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija, otro reizi.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! 322.priekšlikums nosaka vispārējās dotācijas principus visām pašvaldībām - 421 pašvaldībai Latvijā, tajā skaitā varbūt arī Ludzai. Šeit ir runa par atsevišķiem objektiem. Pasakiet, lūdzu, man, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, kāda starpība ir starp Latgales bērnudārzu un 262.priekšlikumu, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta - Cesvaine. Tā ir manas vecmammas dzimtene. Es arī atbalstu šo priekšlikumu. Bet kāpēc jūs neatbalstāt šeit? Kāpēc jūs neatbalstījāt to summu avārijas situācijas novēršanai skolā? Es vēlreiz griežos pie “Latvijas ceļa” frakcijas deputātiem. Jūs atbalstījāt 170 tūkstošus jaunu objektu iesākšanai. Latvijā ir 170 nepabeigti objekti, skolas. Un nevarat nobalsot 40 tūkstošus latu. Kauns jums! (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Cienījamie kolēģi! Te jau vairākkārt tika runāts par to, ka, lūk, eksistē programmas, no kurām tad varētu ņemt naudu šiem atsevišķajiem objektiem. Te tika minēta citu programmu starpā arī Latgales programma. Manuprāt, Tomašūna kungs, jūs kā izglītības darbinieks ļoti labi zināt, ka Latgales programmā nepārtraukti, ar katru gadu valdība samazina līdzekļus. Un diemžēl šie līdzekļi šajā programmā nepietiek pat tādiem objektiem, kādiem šodien šeit tiek prasīts.

Un vēl. “Latvijas ceļš” un “Tēvzemei un Brīvībai”, starp citu, vai jūs zināt to - arī jūs, Tomašūna kungs, runājāt par to - , ka ir datorizācijas programma Izglītības ministrijā? Tad kāpēc Liepājas pilsētai jūs, Tomašūna kungs, prasījāt, un tika piešķirta nauda, kas ir no programmas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātie deputāti! Mans kolēģi Izglītības ministrijā Tomašūna kungs! Parlamentārais sekretār! Es gribētu jums teikt, ka mēs šodien tā runājam un tā virinām mutes katrs savās interesēs kā tādus caurus vārtus - uz iekšu, uz āru, kā caurvējā, kad vajag, kad nevajag. Es nerunāšu par šo priekšlikumu, bet runāšu par pieeju. Ja reiz Latgales programma tika radīta tādēļ, lai palīdzētu pašvaldībām, skolām, lai radītu latvisku vidi, tad nenoliegsim šo programmu ar tādām metodēm, ar kādām jūs to darāt. Bet atcerēsimies, ka šī ir vienīgā programma Izglītības ministrijas budžetā, kuras sadalē piedalās visu Latgales rajonu skolu valžu un arī šo ieinteresēto prasītāju skolu pārstāvji, pierādot savas vajadzības un savstarpēji vienojoties, kuram ir priekšroka dodama no tā minimuma, ko budžets vēl nav izsvītrojis.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Man tikai viens neliels vēlējums, Vidiņa kungs. Jūs teicāt, ka Latgalei ir pietiekami iedots. Un tas vēlējums ir tāds, lai vēlētāji Latgalē rudenī atcerētos šo jūsu teikumu, jo no jūsu augļiem būs jūs pazīt.

Sēdes vadītājs. Ādolfs Ločmelis.

Ā.Ločmelis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Es nekad neizeju uz personālijām, bet šoreiz, domājot par Vidiņa kungu, kad viņš runā par Latgali... Viņš Rēzeknē bija tajā laikā spēka gados, un viņš tagad bērnudārzus noliedz. Es domāju, Vidiņa kungs, katram otrajam jums tur galviņa būtu jāpaglauda. Bet par jūsu teicienu, mīļie, godātie “tēvzemieši”, kā jūs sakāt, Vidiņa kungs... Ja te būs ierakstīts, ka Latgalei ir pietiekami dots... Kaprači jūs! Kaprači! Kā jūs braucat uz Latgali.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūs sakāt, ka pietiekami daudz ir iedalīts. 23 tūkstoši latu uz visu Latgali divu triju gadu laikā. Neticiet, pārbaudiet šos ciparus! Lai Zīles kungs pieceļas un mēģina pateikt citus.

Cienījamie “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvji! Latgalieši! Pēter! Izņemiet kartīti ārā un palīdziet nobalsot šo punktu, ja jūs nevarat iet pret frakcijas gribu. Nepiedalieties šinī balsojumā! Tie, kas grib atbalstīt, bet nespēj, nepiedalieties balsojumā. Ar to jūs palīdzēsiet Latgalei.

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns - frakcija “Latvijas ceļš”, otro reizi.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš).

Mani vienkārši piespiež atbildēt. Es nekādā gadījumā neuzbruku Latgales programmai. Es, taisni otrādi, gribu teikt, ka tik sparīgi cilvēki, kādi ir Latgalē, spēj izdarīt visu, lai tur būtu arvien labāk un labāk. To es gribēju teikt.

Bet es runāju par principu. Ja cilvēkiem ir šāda programma, tad vajag arī strādāt, Kušneres kundze. Vajag strādāt ar to. (No zāles deputāte J.Kušnere: “Naturalizācijas programma arī ir!”)

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Tomašūna kungs! Man tagad ir diezgan labi saprotams, ka jūs esat tāds kā aitas ādu uzvilcis vilks. Jūs aizstāvat it kā intereses, skolu intereses, bet pirms neilga laika jūs iesniedzāt likumprojektu par skolotāju saukšanu pat pie administratīvās atbildības. Jūs tagad runājat par programmām. Tad vajadzēja neaizmirst un arī šeit, no tribīnes, pateikt, cik tad šīs programmas ir realizējušās, nosaukt summu, nosaukt kaut kādus miljonus vai tūkstošus latu. Tā ir viena lieta.

Tad pasakiet arī otru daļu šai runai, kuru jūs gribat teikt. Cik ir realizēts? Un, ja šīs programmas nav realizētas, tad acīmredzot tās jārealizē tādā veidā, ka mēs mērķtiecīgi piešķiram līdzekļus vienam vai otram objektam.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, otro reizi.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Ločmeļa kungs! Es arī vēl tagad esmu spēka gados. Bet es neteicu, ka Latgalei ir pietiekami. Nevienam apgabalam nav iedots pietiekami. Ieskaitot Kurzemi un Vidzemi. Jo tās naudas nav. Tā ka jūs to nesakiet.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Mans tēvs 20-tajos un 30-tajos gados nodrošināja Latgali ar mācību grāmatām latgaliešu valodā. Kamēr Ulmanis 1934.gadā aizliedza šo grāmatu izplatīšanu Latgalē. Un es tagad klausos, ka atkal grib bremzēt Latgales attīstību. Manuprāt, var pienākt tāds pats laiks kā Kārļa Ulmaņa laikā, kad darīja tā, lai tikai Latgalei kas netiktu, lai Latgalei nebūtu iespēja izglītoties, nebūtu skolām jumtu, nedzimtu bērni. Latgalē dzimst skaistākie, izturīgākie un drosmīgākie bērni. Un Rugātes kundze to pierādīja. Tikai, Rugātes kundze, nedomājiet, ka es šo runu saku savā labā, es runāju mūsu, mūsu tautas, mūsu bērnu labā. Un arī Latgales labā. Kad es šeit uzstājos, man nav nekādu domu par sevi. Man ir doma par Latviju, par jums.

Sēdes vadītājs. Paldies, Ozoliņa kungs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija, otro reizi.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es patiešām griežos pie “Latvijas ceļa” deputātiem. Jūs pirms 6.Saeimas vēlēšanām tik intensīvi braukājāt pa Latviju un solījāt palīdzību Latgales reģionam. Es aicinu šodien atbalstīt šo vienu bērnudārza problēmu. Kā daudzi kolēģi teica, tur māca latviešu valodu. Tā ir patiešām liela problēma Latgalē. Vienosimies šajā jautājumā.

Veldres kungs, es griežos arī pie jums. Jūs esat ļoti intensīvs tribīnē kāpējs, bet kaut kā, brīnumainā kārtā, jūsu darbi atšķiras no jūsu balsošanas rezultātiem. Es aicinu arī jūs: uzkāpiet šajā tribīnē un aiciniet sev līdzīgos atbalstīt šo priekšlikumu. Atbalstīt un nospiest podziņu vai iziet no zāles.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es izglītību un bērnudārzus atbalstu. Bet, Čevera kungs! Pagājušajā gadā mēs jums - Iekšlietu ministrijai - iebalsojām 2 miljonus un jūs arī Alūksnes nodegušajai skolai apsolījāt, bet piekrāpāt, taču tikko jūs nonākat opozīcijā, jūs esat par tautu, bet kamēr jūs bijāt pozīcijā, jūs tautu neredzējāt. Un pašlaik te demagoģiski uzstājaties.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Atvainojiet, lūdzu, Vents Balodis!

V.Balodis. Man ir grūtības ar pieteikšanos debatēs, bet es gribu teikt arī savu vārdu. Latgales programmai šogad bija paredzēti 122 000. Jā, neviens nav vainīgs, ka jūs, Demokrātiskā partija Saimnieks, atstājāt valdību. Ministram Celmiņa kungam bija tiesības dalīt šo Latgales fonda naudu. Un tad Celmiņa kungs kā ministrs būtu sadalījis gan Ludzas 1.vidusskolai, gan varbūt arī Latgales citām programmām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 261. priekšlikumu - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 8, atturas - 32. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 262. priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi Madonas rajona Cesvaines pilsētas skolu remontam paredzēto summu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 263. - LZS, KDS frakcijas priekšlikums Madonas rajona Varakļānu muižas kompleksa restaurācijai 10 000 latu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Balodis. 264. - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Arī debatēs ir pieteikušies.

Lūdzu, Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Runa ir par valsts ģimnāziju. Jūs atceraties, ka pirms diviem gadiem mēs apstiprinājām ģimnāziju izveidošanas tīklu un skaitu. Pēc tam - vēl Gaiļa valdības laikā, kad netika realizēti budžeta ieņēmumi, - faktiski netika realizēta arī valsts ģimnāziju izveidošanas programma. Tajā skaitā arī Latgalē. Šeit ir runa par valsts ģimnāziju. Vēlreiz uzsveru - ģimnāzijai ir nepieciešams vesels komplekss, kā mācību telpas, tā internāts, arī, protams, sporta zāle. Šeit nav runas par sporta zāles celtniecības uzsākšanu, bet ir runa par sporta zāles celtniecības pabeigšanu, lai valsts ģimnāzijai būtu pilnīgs komplekss, kas ir nepieciešams šādas skolas statusam. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Ventu Balodi arī lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību vienam balsojumam. Ja vienā vai otrā pagastā vai rajonā pie varas ir “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvis, tad nav nekādu problēmu iedalīt finansējumu. Bet tiklīdz finansējumu skolai lūdz kāda cita partija vai frakcija, vai deputāts, tā šādus priekšlikumus neatbalsta.

Es runāju par Cesvaines jautājumu. Es tomēr lūdzu padomāt arī “Tēvzemei un Brīvībai”. Visu laiku jūs runājat par to, ka ir nepieciešams atbalsts Latgalei, ka Latgalē ļoti slikti runā latviski. Latgalē tik tiešām šī situācija ir katastrofāla, tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Baloža kungs! Tas ir nožēlojami, ka jūs kāpjat tribīnē un sakāt: “Ja “Saimnieks” iziet ārā no valdības, tad patiešām Latgales programmai pietrūkst naudas!” Tie ir jūsu vārdi. Jūs vēlreiz parādījāt to, kādā veidā jūs risināt Latgales problēmas.

Es nezinu, ko viņš teica vai neteica, es sēdēju zālē un precīzi šos vārdus dzirdēju: ““Saimnieks” izgāja no valdības un līdz ar to nevar sadalīt šos līdzekļus.” Ja nemāk pareizi izteikties, tad vajag iemācīties izteikties kaut vai latgaliešu valodā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vents Balodis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Lai kaislības par šo tēmu neturpinātos, es gribu lūgt deputātus paskatīties 265. priekšlikumu, kurā arī ir paredzēti līdzekļi Preiļu valsts ģimnāzijas sporta zāles celtniecības pabeigšanai. Komisija to ir atbalstījusi. (No zāles deputāts Z.Čevers: “Malacis!”)

Sēdes vadītājs. Jānis Ābele - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie kolēģi! Es tikai gribēju aicināt, bet to jau izdarīja Vents Balodis, paskatīties 265. priekšlikumu, kurš ir atbalstīts. Līdz ar to visas iepriekšējās runas... Bet summas ir dažādas. Tā kā es aicinu balsot par 265. priekšlikumu, kurā arī ir paredzēta nauda Preiļu valsts ģimnāzijai.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie klātesošie! Protams, mēs visi gribam būt ļoti labi un pat trīsreiz labāki, nekā tas ir reāli vajadzīgs. Man rokās ir Preiļu pilsētas domes priekšsēdētāja parakstīta vēstule, kurā ir skaidri pateikts: 25 000. Izlasīt var jebkurš. Tas ir nākamais priekšlikums, kuru mēs atbalstām. Preiļu valsts ģimnāzijas direktors piedalījās Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē. Pietiekami lojāls cilvēks. Viņš redzēja, kā un ar kādām grūtībām līdzekļi tiek sadalīti dažādām skolām, tāpēc arī es domāju... Atbalstīsim šo priekšlikumu - 25 000 un nemēģinām nevienam aizmālēt acis. Ja kāds nemāk, var nākt un izlasīt šo vēstuli. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Vents Balodis.

V.Balodis. Lūdzu deputātus noraidīt 264. priekšlikumu un atbalstīt 265. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 264. priekšlikumu - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 19, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis. 265. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

V.Balodis. 266.priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Balodis. 267. - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim 267.priekšlikumu - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 13, atturas - 33. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 268. - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim 268. priekšlikumu - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 11, atturas - 32. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis. 269. - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un ceru, ka mani kolēģi no pozīcijas - frakciju vadītāji - necilās pirkstu uz leju, aicinot balsot pret šo priekšlikumu. Jo patiešām ir runa par Latgali, ir runa par slimnīcu, ir runa par tehnikas iegādi.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es gribu aicināt jūs visus atbalstīt šo priekšlikumu. Šī nauda tiks izlietota, lai iegādātos slimnīcai aparatūru. Rēzeknes slimnīcai. Vidiņa kungs, tai slimnīcai, kurā jūs kādreiz strādājāt.

Jurdža kungs, jūs arī tur strādājāt. Tā ir jūsu slimnīca. Paskaidrojiet savam ministram, ka jūsu slimnīcai ir vajadzīga šī nauda.

Vidiņa kungs! Jūs kādreiz bijāt šīs slimnīcas galvenais ārsts. Tā ka balsojiet par to!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šeit ir kā tajā parunā: “Labā roka nezina, ko kreisā dara!” Apskatieties, lūdzu, 141.priekšlikumu, kuru mēs vakar iebalsojām. Tos 30 000 latu. Nekāda cita aparatūra Rēzeknes slimnīcai nav vajadzīga. Es varētu par to sīkāk pastāstīt, bet es atgādināšu, ka Ernests Jurkāns garantēja, ka datoru apmaksai būs 75 000 latu. To Rēzeknes dome neizpildīja. Šos divus gadus šī nauda gāja no mediķu algām, un tās ir tās “īstenās” rūpes par medicīnas darbiniekiem.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kā vispār var kāpt Saeimas tribīnē un runāt, ka vienai tehnikai nauda ir iedota, bet vairāk tehnikas nav vajadzīgs. Ir runa par dažādiem priekšlikumiem. To, ko jūs runājāt par 141.priekšlikumu, to jūs runājāt vakar. Tur mēs bijām vienoti. Šodien ir runa par citu priekšlikumu. Ir runa par citas tehnikas iegādi, un summa arī atšķiras. Kā dakteris vispār var runāt par to, ka tehnikas netrūkst. Lai to novērtē paši slimnieki. Pietrūkst viņiem tehnikas vai nepietrūkst.

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Vidiņa kungs! Godātie deputāti! Der atcerēties, ka tā pirmā tāda veida aparatūra Latgalē, kura tika nopirkta konkursa veidā un kuru arī jūs atbalstījāt Preiļos jau no “Amerlata”.

Jurdža kungs tur un arī es ar plakātiem stāvējām. Arī Apiņa kungs tur bija kā veselības valsts ministrs, tāpēc mani nevajag vainot! Paldies, ka tika atbalstīts Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Bet kāds sakars šeit ir ar mani? Tikai sakars ir tāds, ka mēs iniciējām šīs aparatūras iegādi, kas tāda ir pirmā Latvijā. Arī jūs tur noteikti esiet bijuši iekšā tajā kulbā un labāk būtu, ja jūs tur paliktu!

Sēdes vadītājs. Ādolfs Ločmelis.

Ā.Ločmelis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Nevaru un nevaru samierināties. Kā tad tā! Ja bija balsojums par Dundagu, Ločmelis balso par Dundagu. Ja par Rēzekni, mana Anniņa Seile, nē, nav. (Zālē smiekli.) Kas ir? Kas notiek! Kas par lietu? Kur tagad jūsu lielie lielgabali? Nu, labi. Es pieņemu, ka ar gaisenēm tur šaudās, bet haubices - Tabūns, Dobelis. Nu, atnāc. Juri! Par Rēzekni, nobalso! Pasaki, paspied roku! Vai nobalso “pret”. Čau! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Vidiņa kungs! Varbūt jūs nākamreiz nebūsiet ievēlēts Saeimā un jums vajadzēs ārstēties Rēzeknes slimnīcā. (Zālē smiekli un liels troksnis.) Es gribu, lai jūs kopā ar Jurdža kunga paprasiet skaidrojumu no Požarnova kunga, ka drīz būs slimnīcu atestācija un vajadzēs katrai slimnīcai pierādīt, ka to var atestēt. Tas būs atkarīgs arī no tā, cik tai slimnīcai būs apmeklētāju. Un, ja jūs nesaprotat to, kaut gan esat kādreiz bijis ārsts, tad es nevaru jums neko vairāk paskaidrot, tikai vēlreiz lūdzu - te ir jūsu slimnīca, Jurdža kungs, jūsu slimnīca. Nobalsojiet par to. (Zālē aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es savā laikā biju konkursa komisijā, kas izvēlējās to kompjūtertomogrāfa aparātu. Bet toreiz konkursa komisija pieņēma lēmumu, pamatojoties uz Rēzeknes domes priekšsēdētāja Jurkāna kunga parakstīto garantijas vēstuli par to, ka Rēzeknes dome samaksās. Izrādās, ka domes priekšsēdētājs nav pildījis savus solījumus. Parakstījis tādu garantijas vēstuli, ko nevarēja reāli izpildīt. Jurkāna kungs! Kā tas tagad sanāk, ka aparāts ir nopirkts un mediķi maksā no savām algām? Bet principā šeit ir tāda tēma, par kuru mēs runājām jau pirmīt, - aparatūras iepirkšanas nauda un darba algas ir saliktas visas vienā fondā. Šī lieta ir jāizlabo. Ārstniecības iestādēm ir jānodala aparatūras pirkšanai paredzētā nauda no darba algas fonda. Bet jebkurā gadījumā, ja reiz Rēzeknes slimnīcai ir atbalstīts priekšlikums un šis priekšlikums jau bija izsvērts, galvenais ārsts jau bija saskaņojis šo jautājumu, un atbalstītais priekšlikums ir par tādu naudas summu, kāda tai Rēzeknes slimnīcai šobrīd ir nepieciešama. Tā ka, ņemot vērā to, ka ir atbalstīts, es domāju, ka šis priekšlikums ir nepamatots.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es vēlreiz atgādinu. To summu mēs jau vakar iedalījām. Un Golubova kungs! Mēs iebalsojām, un tie ir 30 tūkstoši - neviens nezina, ko pirkt. Jūs runājāt par aparatūras iegādi - mēs pirms divām nedēļām ar Jurdža kungu piedalījāmies konkursā, kurā viņiem izdalīja anestēzijas mašīnu par 15 tūkstošiem, mākslīgo plaušu par 15 vai 18 tūkstošiem, trīs monitorus. Šogad mēs jau Rēzeknes slimnīcai esam iedalījuši trīs mākslīgās nieres. Rēzeknes slimnīca ir nopirkusi vienu no modernākajiem rentgena aparātiem. Vai jūs vispār to zināt un apjēdzat vai jūs te tagad tēlojat muļķi? Un kurš ir tas kompjūters nelaimīgais? Tas ir nopirkts, tas ļoti labi strādā, starp citu, Ernest. Visu pateicību, tikai pateicība nav par to, ka jūs nesamaksājāt to parādu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tautai ir jāzina savi varoņi, un es esmu priecīgs, ka es atkal tiekos ar Vidiņa kungu šeit, tribīnē, jo Vidiņa kungs atturējās, kad bija balsojums par pieminekli represētajiem upuriem. Tāpat šodien viņš aicina balsot “pret” savu slimnīcu, kur viņš ir bijis galvenais ārsts. Viņš aicina balsot savus pārējos kolēģus, no kuriem viena daļa pārstāv arī Latgali. Es brīnos, kas notiek. Man laikam būs jāklausa latgaliešiem, jāklausa Jurdžam, jāklausa Vidiņam un jābalso pret šo priekšlikumu. Tā es saprotu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Cienījamie kolēģi! Redzat, daudzi balsojumi daudz ko parāda. Un šis balsojums, kas attiecās uz Vidiņa kungu un Jurdža kungu, noteikti parādīs to, vai viņiem jau ir sagatavotas siltākas vietiņas vai tomēr nav. Ja viņi balsos “par”, tad viņiem nav siltākās vietiņas, ja “pret” - tad tas nozīmē, ka siltākas vietiņas jau gaida. Bet tas varbūt nav īpaši par lietu, es domāju, ka ne tas ir būtiskais. Būtiskais šoreiz ir atbalstīt slimniekus, pacientus, kas brauc uz Rēzeknes slimnīcu no reģiona, no Latgales reģiona. Tas aptver Ludzas rajonu, tas aptver Balvu rajonu, Krāslavas rajonu, varbūt daļu Krāslavas rajona. Un šoreiz tas ir būtiski, lai tiešām šai slimnīcā būtu aparatūra, ar kuru varētu konstatēt un diagnosticēt slimības. Tādēļ lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man kā zemgalietim ir neērti klausīties, ka Latgalē nav vienotības. Citreiz, pirms cita budžeta apspriešanas satiecieties iepriekš un apspriedieties. Es domāju, ka latgaliešiem ir jābūt vienotiem kā zāģa zobam pie zāģa zoba. Esiet vienoti! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka Apiņa kungs varēja uzkāpt tribīnē un pateikt, kādi bija tie spēles noteikumi. Vidiņa kungs un jūs noteikti tos zināt, tie ir ļoti skaidri un vienkārši - pusi maksā dome, pusi - valsts budžets. Dome savu pusi samaksāja, bet valsts budžets palika parādā. Tāpēc daļa tagad tiek maksāta. Un paldies arī, ka jūs nobalsojāt par iepriekšējo priekšlikumu. Bet tas, Vidiņa kungs, ka jūs sakāt, kad pilsētas slimnīcai pietiek aparatūras... Es gribētu, lai jūs aizbrauktu uz Rēzekni un pateiktu to dakteriem. Un jūs neatbrauktu atpakaļ uz šejieni.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Brōļi, mōsas! Cienījamie kolēģi! Neviens nesaka, ka pietiek aparatūras. Es piekrītu. Bet daudzi no pozīcijas un opozīcijas, varbūt “Saimnieks” saka, ka ne... pietiek visiem aparatūras. Daudzi no pozīcijas un opozīcijas ir izteikušies, ka šis budžeta sadalīšanas veids padara mūs par bērniem, par kaut kādiem sapņotājiem, ka mēs uzrakstām kaut ko uz papīra un tad apsaukājam viens otru un aicinām balsot vai nebalsot, un no tā pasaule ies bojā. Bet jāseko loģikai, vai ne? Un esmu par to, lai katrā slimnīcā būtu šī aparatūra. Nesen notikušais konkurss par elpināšanas aparatūru notika tieši tā, ka katram rajona centram tika iedota mākslīgā plauša un monitori. Un tas ir tas princips. Paldies, ka jūs atbalstāt to naudu, jo tiešām šā datora iegādei tika ņemts no slimnieku pārtikas daļas un mediķu algām. Bet es domāju, ka šoreiz nebūtu loģiski šo priekšlikumu atbalstīt vēlreiz, jo tas radītu neproporcionalitāti starp visām šīm slimnīcām.

Sēdes vadītājs. Jānis Rāzna.

J.Rāzna (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka Čevera kungam bija ļoti labs priekšlikums. Mums vajadzētu pārtraukt izskatīt budžetu un vajadzētu savākt no slimajiem... Kādas tad viņiem mašīnas un tehnikas ir vajadzīgas. Un tad mēs varētu turpināt izskatīt budžeta labojumus. Bet es gribu pateikt vienu citu lietu. Man šķiet, jo labāk ir valdība ir strādājusi, jo vairāk mums ir ko dalīt, jo mūsu attieksme pret šo valdību kļūst arvien neiecietīgāka jeb sliktāka. Es domāju, ka tas nav pareizi. Tas ir viens. Bet vairāk laikam būtu jādomā par to, lai mums būtu mazāk tādu gadījumu kā Rīgas Slimokasē, kad nauda tika aizdota un nevar to dabūt atpakaļ. Tādi gadījumi, kā Daugavpilī bija. Un būtībā mēs nezinām, cik lielas summas aizgāja garām budžetam. Bet ir arī mums pozitīvi piemēri. Man liekas, būtu jāņem no... Mums ir viena padome - tā ir Spirta monopola padome, kurā strādā deputāti un nesaņem algas. Ja mēs visi tā darītu, tad acīmredzot mums šeit būtu daudz vairāk, ko dalīt.

Sēdes vadītājs. Dainis Turlais.

D.Turlais (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nevar nepiekrist tam, ko šeit valdošās koalīcijas deputāti pieminēja, ka budžeta apspriešana tiek pārvērsta par apsmieklu un mēs par tādiem diezgan smieklīgiem deputātiem. Un tā ir patiesība. Tā ir patiesība. Premjers pamīcījās pie durvīm kā Drošības dienesta sargs un neizteica savu viedokli. Jūs izprovocējat! Jūs tiešām esat pārvērtuši šo budžetu par apsmieklu. Jo tieši nesadalītais budžets ir novedis pie katra deputāta priekšlikumiem, dalījumiem, pie jumtiem un šķūņiem. Valdībai nav viedokļa par budžetu. Valdība nevar to izstrādāt, un tāpēc ir pilnīgi pareizi, ka mums jādala budžets un jāstrādā valdības vietā. Un tāpēc lūdzu atbalstīt tos priekšlikumus, kuri ir iesniegti no deputātu puses. Jo valdībai viņu nav.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Attiecībā uz Rēzeknes slimnīcu es gribu teikt, ka Rēzeknes slimnīcas galvenais ārsts Jāzeps Korsaks ir viens no izcilākajiem Latvijas narkologiem un Narkoloģiskā nodaļa Rēzeknē ir pati labākā. Tas ir uz visas Latvijas fona. Es tiešām ticu, ka tad ir tādas ievadrunas, kad kādreiz kāds varētu tur ārstēties. Rēzeknē ir izcila nodaļa. Kas attiecas uz aparatūras iepirkšanu... Savulaik mēs tiešām visi bijām vienoti un iepirkām Latgales zonai pirmo kompjūtertomogrāfu. Un iepirka viņu gan Ernests Jurkāns, gan Juris Vidiņš, gan Andrejs Požarnovs - mēs visi kopā toreiz labi vienojāmies. Bet pēc tam zināmā mērā netika izpildītas vienas vai otras puses saistības - daļēji no domes, daļēji no valsts puses. Nāca jauna valdība, un daļēji šīs saistības netika izpildītas. Par to nevajadzētu šoreiz diskutēt, jo toreiz, es atgādinu, iegādājoties pirmo Rēzeknes datoru, mēs visi bijām vienoti. Tagad šī vienotība ir zudusi. Bet es gribu norādīt uz ko citu, Vidiņa kungs!

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi.

P.Apinis. Vai es varu runāt vēl vienu minūti ar otro pieteikumu? (Starpsauciens: “Nevar!”)

Sēdes vadītājs. Jūs neesat pieteicies otro reizi. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 269.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 8, atturas - 33. Nav pieņemts.

Vents Balodis. Nākamais - 270.priekšlikums. To parakstījuši deputāti Keišs, Marjaša, Seiksts, Leiškalns. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Kārlis Leiškalns. Lūdzu.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Neviens no mums jau te nav ne ļauns, ne slikts. Tā sabiedrība ir maza, un tā valsts arī ir maza. Un mēs vienmēr esam kādā vietā un vienmēr cilvēku gluži pamatotās prasības mēģinām realizēt budžetā. Bet, ja šīs pamatotās prasības saskaita kopā, tad tas ir vairāk, nekā ir viss budžets. Tad nāktos atgriezties pie tik milzīga budžeta deficīta, kāds mums bija vienu brīdi, un arī tad šī nauda netika izšķērdēta. Tā tāpat aizgāja šai sabiedrībai. Tā radīja, teiksim, saistībā ar remontiem skolās darba vietas pagastos, atkal radīja ienākuma nodokli pagastos un tamlīdzīgi.

Nevajag mums te citam citu apvainot, ja mēs tiešām braucam. Mēs tiekamies ar cilvēkiem, mēs redzam skolas, kur griesti draud uzkrist bērniem. Un tā ir mūsu tāda patiesa un vajadzīga vēlēšanās. Cits jautājums ir - kāda ir mūsu deputātu atbildība par visu budžetu kopsummā.

Un, neskatoties uz šo atbildību, es tomēr aicinu atbalstīt Trasunu, mūsu kolēģi no pirmskara laikiem. Muzejam vajadzētu piešķirt tos 10 tūkstošus. Nu nav daudz! Bet es zinu arī sekas, kas rodas: ar labiem nodomiem tiek bruģēts ceļš uz elli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Keišs.

P.Keišs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Kā jau Kārlis šeit teica, tātad, atbalstot šo priekšlikumu, mēs atbalstām Latvijas pirmās un otrās Saeimas un Satversmes sapulces deputātu. Atbalstām viņa piemiņu. Tātad vajag salabot, atkal jāsaka, jumtu, šai mājai-muzejam. Būtu neērti šodien, jo šogad acīmredzot tiks izdotas apkopotas viņa runas... Vēl 6.Saeimas laikā mēs varbūt šinī zālē varēsim šo grāmatu prezentēt, un būtu ļoti neērti, ja tās atvēršanas svētkos tur -“Kalnasētā” (“Kolnasātā”) tik tiešām pilētu no griestiem... Es lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Man šoreiz gribētos teikt: “Kurši, iesim zemgaļiem un latgaļiem palīgā un nokārtosim šo lietu!” Jo es tā jūtu, ka, ja latgaļi vien cīnās, tad mums te kautiņš sāk veidoties. Bet, runājot konkrēti, šeit ir jautājums par Trasuna piemiņas iemūžināšanu. Un otra lieta - es it īpaši lūdzu nobalsot par šīs naudiņas iedošanu tiem deputātiem, kuri ne vienreiz vien ir gājuši Trasuna muzeja pirtī un vienreiz tur dzēruši alu un svinējuši Jāņus.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es ļaunprātīgi neesmu izmantojis šo tribīni. Tā ir otrā reize, kad es esmu te uzkāpis, kad mēs apspriežam Latgales reģionu. Šeit sēž 100 latgaliešu, un man ir kauns, ka mēs mūsu nabadzību izmantojam savās politiskajās interesēs, individuālajās un partiju interesēs.

Un tad man jāsaka, ja par Latgales programmu runā, ka es atļaušos būt bezkaunīgs un atgādināšu, ka šī programma radās Augstākās padomes laikā deputātu grupas vadībā, kuru vadīja Seiksts. Piedodiet, ka es biju tik ļaunprātīgs! Trasuns nav tikai Latgales vērtība, kā to zina visi, kas kaut cik pazīst Latvijas tapšanu un tās atkal apvienošanu. Viņš ir visas Latvijas vērtība. Es izsaku pateicību Trasuna muzejam par tādu delikātu pieticību. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Ne jau kuršiem un zemgaļiem ir jāiet palīgā citiem, bet tad visiem ir jāiet savstarpēji palīgā... Un vēl ir otrā lieta. Diemžēl Latgalei, lai arī kādi premjeri tur braukuši, viņi visi ir solījuši. Un arī mēs visos šajos neatkarības gados, kopā ņemot, esam iedalījuši par 20% investīciju mazāk. Visos šajos astoņos gados! Un šeit gan vajadzētu piekrist Kreituses kundzei, ka tam, kurš ir kārtīgi nopēries Trasuna pirtī, būtu jānobalso... Es domāju, ka šeit tādu divas trešdaļas būs...

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko teikt, Baloža kungs? Nē. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 270.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 2, atturas - 21. Pieņemts.

V.Balodis. 271. - Demokrātiskās partijas Saimnieks un deputāta Liepas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 272. - frakcijas “Latvijai” priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Nedaudz padomājiet, kam tiek prasīta šī nauda! Šī nauda tiek prasīta, lai nopirktu sanitāro ātrās palīdzības autotransportu. To, ka šeit, Rīgā, ātrās palīdzības stacijas darbs ir paralizēts sakarā ar nepietiekamo finansējumu, to jūs visi jau zināt, bet par pirmajiem upuriem, kas nomira sakarā ar to, ka nevarēja izsaukt ātro palīdzību, jau avīzēs bija rakstīts. Un, ja jūs to nezināt, kaut esat parlamentārais sekretārs Labklājības ministrijā, Jurdža kungs, tad jums vajadzētu kaunēties par to. Padomājiet, ka tas ir ātrās palīdzības transports! Visiem gribu lūgt padomāt par to, jo, ja neizbrauks ātrā palīdzība, tad daudzi cilvēki šajā rajonā var nomirt. Padomājiet par to un balsojiet “par”.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Godātais Golubova kungs! Rīgā viss šis lielais skandāls ap ātrās palīdzības slimnīcu ir sacelts nevis autotransporta dēļ, bet tādēļ, ka tika pieņemts lēmums pašvaldības līmenī, proti, ka daļu no izsaukumiem vajag nodot primārās aprūpes ārstiem, taču šis dienests vēl nav gatavs tam. Tātad te tiek noņemts šis finansējums no ātrās palīdzības stacijas, nevis sakarā ar autotransportu. Jebkurā gadījumā šī pozīcija ir pavisam cita.

Šeit ir runa par Saulkrastu slimnīcu un par Saulkrastu ātrās palīdzības mašīnām, un Labklājības ministrijai ir iedalīti līdzekļi, speciāls fonds ātrās palīdzības mašīnas iegādei, tāpēc nevajag jaukt to situāciju, kas ir Rīgā, kur ir organizatoriski jautājumi, ar transporta trūkumu.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šogad no akcīzes naudas 700 tūkstoši tika iedalīti ātrās palīdzības mašīnu iegādei, un šī pirmā kārta ir beigusies, un ātrās palīdzības mašīnas ir sadalītas. Rudenī ir paredzēta liela Pasaules Bankas investīcija, kas turpinās šo projektu, lai nodrošinātu visas vietas Latvijā ar nepieciešamajām ātrās palīdzības mašīnām.

Attiecībā uz to, ko teica Golubova kungs. Golubova kungs maldās mūža mežos, kas saistīti ar sarkano pagātni, un nav sekojis notikumiem. Veselības reforma iet uz priekšu, un 600 tūkstoši no ātrās palīdzības tika novirzīti primārās prakses ārstiem, jo slimniekam jau visvieglāk palīdzēt, kad viņš laicīgi griežas pie ārsta, kad ārsts laicīgi viņu izmeklē, nevis tad, kad vesela brigāde, apkrauta ar aparatūru un ārstiem, brauc un palīdz slimniekam, kad ir priekšagonijas stāvoklis. Pat tik bagāta valsts kā Amerika nevar atļauties šādas iestādes, kādas bija izveidotas PSRS laikos. Tas ir reformas solis, no tā slimnieki necieš.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai Baloža kungs vēlas ko piebilst? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 272.priekšlikumu - frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 9, atturas - 30. Nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Pieci deputāti uzrakstījuši iesniegumu, ka “sakarā ar to, ka ir pamats apšaubīt balsojumu par 269.priekšlikumu, jo Viktors Kalnbērzs neatradās balsošanas laikā zālē, lūdzam pārbalsojumu”. Vispirms izlemsim, vai kāds runās “par” vai “pret”? Balsosim par to, vai ir pārbalsojams 269.priekšlikums. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 28, atturas - 13. Priekšlikums ir noraidīts.

273.priekšlikums. Lūdzu, Baloža kungs!

V.Balodis. 273.priekšlikums ir deputāta Elmāra Zelgalvja priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās Elmārs Zelgalvis, priekšlikuma autors.

E.Zelgalvis (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Šeit jau runāja, un mēs balsojām par Saulkrastu slimnīcu. Es gribu cienītajam Požarnova kungam un Jurdža kungam pateikt to, ka ministrijā šie 700 tūkstoši ir iedoti šim transportam, bet konkrētai slimnīcai nav ne santīma iedots. Divām slimnīcām Rīgas rajonā ir piešķirtas šīs mašīnas, Saulkrastu slimnīcai nav, un arī tuvākā laikā, kā pateica Katastrofu medicīniskais centrs, šī slimnīca šo mašīnu nesaņems. Tāpēc ir šis priekšlikums un lūgums atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man šķiet, ka daudzi deputāti patiešām daudz ko nesaprot. Runā par Eiropas Savienību, runā par VIA Baltica, bet VIA Baltica iet cauri Saulkrastiem, šai apdzīvotajai vietai, kur ir daudz tūristu, kur ir daudz iedzīvotāju. Vasarnieku tur ir pilns, brauc smagās mašīnas ar piekabēm, un tur notiek tik daudz nelaimes gadījumu. Ja mēs nevaram izdalīt... tā taču pavisam vēl švaka ātrās palīdzības mašīna, kas maksā desmit tūkstošus. Tas nozīmē, ka tur nāk nauda kaut kāda - vai nu no ārzemēm, vai... kaut kur ir saubagota tā nauda. Vai tiešām mēs nesaprotam - Eiropas Savienība, VIA Baltica un 10 tūkstoši ātrās palīdzības mašīnai... Nu, cienījamie deputāti, tautieši, pilsoņi, es nezinu, kā jūs nosaukt, - humānisti, gājēji uz Eiropas Savienību! Vienu mēs nobalsojām “pret”, tas arī ir absurds. Nu nobalsosim vismaz šo, tas ir analogs priekšlikums - 10 tūkstošus tikai, nu jāaizņemas tā nauda.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es piekrītu, ka situācija Rīgas ātrajā palīdzībā un rajonos ir atšķirīga, bet varbūt Jurdža kungs zina, ar kādām mašīnām brauc rajonos ātrās palīdzības darbinieki. Un, ja viņš to zina, tad viņš nekad nebalsos pret šo priekšlikumu. Te nav prasīts 50, 60 vai vairāk tūkstošu, prasīti 10 tūkstoši - tas ir daudzreiz mazāk par tām mašīnām, ar kurām brauc mūsu ministri. Un, ja nu nav citas naudas, tad pārdosim labklājības ministra mašīnu un nopirksim piecas sešas ātrās palīdzības mašīnas.

Sēdes vadītājs. Viesturs Boka.

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šeit jau nav runas par pretrunu veselības aprūpes koncepcijā. Tas, ka primārā veselības aprūpe ir vajadzīga un pareiza, tas ir sen jau pierādījies, tikai šajā gadījumā Saulkrastu slimnīca un Saulkrastu rajons, es domāju, ģeogrāfiskā izteiksmē ir tāda vieta, kur vasarā koncentrējas cilvēki, kuri pie sava ģimenes ārsta netiek. Viņi dzīvo vasarnīcās, cilvēku skaits ir ārkārtīgi liels, tas sasniedz 50 tūkstošus cilvēku, un ātrā palīdzība šajā gadījumā ir vienīgais, uz ko viņi var cerēt. Tā ka es, atbalstot konceptuālo nostāju attiecībā uz primāro veselības aprūpi, lūdzu skatīties uz reālo situāciju, kāda tiešām izveidojusies uz vietas.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 273.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 9, atturas - 27. Pieņemts.

V.Balodis. 274.priekšlikums - deputātu Mauliņa, Grīnberga, Kazāka priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās deputāts Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Esmu spiests paskaidrot, ka tie nebūt nav Saulkrasti, bet gan Ādaži, un tas arī ir tāds centrs, kur daudz cilvēku dzīvo. Zinām, kādu iemeslu dēļ tur izveidojās tas lielais ciemats, bet tā ir vienīgā slimnīca Rīgas rajonā, kurai nav normālas rentgena iekārtas. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Vidiņa kungs, jūs tikko skaidrojāt, kāda laba aparatūra ir Rēzeknē un cik daudz tur tās ir, bet šeit nav vajadzīgi 30 tūkstoši kā Rēzeknes slimnīcai. Ādažu slimnīcai, kurai vajadzīgs, ļoti vajadzīgs rentgena aparāts, arī 30 tūkstoši ir svarīgi. Jūs skaidrojāt, cik labs aparāts ir Rēzeknes slimnīcai, un, ja jūs tagad nobalsosiet par šiem 30 tūkstošiem - tikai 30 tūkstošiem, tad ne jau par tāda moderna aparāta nopirkšanu Ādažu slimnīcai. Un jums būs pateicīgi tie Ādažu iedzīvotāji, kuru ir daudz un kuriem tas aparāts ir diezgan bieži vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinātu pievērst uzmanību, kam ir piedāvāts iztērēt šo naudu, - rentgena aparatūras iegādei. Es domāju, ka daudziem mediķiem šeit, Saeimā, ir viennozīmīgi skaidrs, ka Latvijā izplatās tuberkuloze, un, ja mazāk mēs pievērsīsim uzmanību tādas aparatūras iegādei, kas var pirmsākumos konstatēt tumšumus plaušās, mēs faktiski nodarīsim milzīgu skādi tubekulozes profilaksei Latvijā, tāpēc es aicinu apvienoties ne tikai tos cilvēkus Saeimā, kas vēlētos palīdzēt cilvēkiem, potenciāliem slimniekiem, bet visus Saeimā esošos ārstus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es gribētu jūs informēt, ka par 30 tūkstošiem latu var nopirkt padomijas brīnumu, nevis rentgena aparātu. Man liekas, ka no tās markas, kas “RUM” ir. Ja jūs tādus gribat Ādažu slimnīcai iegādāties, tad, man liekas, ka rentgenologi būs nelaimīgi. Tas ir viens.

Otrais. Ir valdības investīciju programma, kas sniedzas samērā lielās summās, un tajā ir iekļauti arī rentgena diagnostikas aparāti. Tā ka, es domāju, varbūt pagaidīsim līdz rudenim un tad, Golubova kungs, dosim to iespēju Ādažu slimnīcai dabūt normālu rentgena aparātu.

Bet šo priekšlikumu es iesaku neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Jā, tiešām, ir investīciju projekts, ko valdība izstrādā, un pirmās iemaksas nāks tieši no mūsu valsts budžeta, un šīs investīcijas ir apmēram septiņi miljoni latu. Un šis projekts paredz apgādāt visu Latviju ar modernu aparatūru, kas nav bīstama apkārtējai videi. Lai nesanāk tā, ka viņi nopērk kaut kādu second hand par 30 tūkstošiem, otrreizējās lietošanas aparātu, un ar rentgena stariem apšauda apkārtnes iedzīvotājus. Bet, ja būs konkursa kārtībā, tad nopirks modernu aparatūru, kas būs ar labām izšķiršanas spējām. Tā ka es ierosinu šo konkrēto priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jurdža kungs, Vidiņa kungs! Es domāju, ka jūs nevarēsiet man paskaidrot, kā jebkāda slimnīca var strādāt bez rentgena aparāta. Un ja nu tur kaut kas notiks... Šeit Čevera kungs runāja par tuberkulozi, bet ja tur būs kāda trauma vai vēl kaut kas? Tad to slimnieku vajadzēs vest uz citu slimnīcu. Un gribu jums paskaidrot, ka par 30 tūkstošiem kaut kādu brīnumu nopirkt nevar, var nopirkt vidēju rentgena aparātu, kurš varēs strādāt un priekš Ādažu slimnīcas būs diezgan normāls aparāts.

Lūdzu nobalsot par tiem 30 tūkstošiem.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es pilnīgi pievienojos Vidiņa kungam, kas pateica, ka tiešām par šo summu rentgena aparātu nopirkt nevar, bet jūs pamanījāt, ka mēs sākam runāt par to, ka šo naudu mēs izdalām konkrētajai mērķprogrammai, konkrēti - Rīgas rajona Ādažu pagastam. Kāpēc jūs šeit nekāpjat tribīnē un nerunājat par to, ka šo aparatūru var iegādāties kopīgi ar pašvaldību? Un tad patiešām varēs iegādāties normālu aparātu.

Un es aicinu jūs mazāk kāpt tribīnē un runāt par septiņiem miljoniem, runāt par visu Latviju tad, kad ir runa par konkrētu pagastu un konkrētu rajonu, un konkrētas tehnikas iegādi, lai varētu konkrēti pateikt, kur tie septiņi miljoni tiks tērēti.

Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim 274. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 11, atturas - 31. Nav pieņemts.

V.Balodis. 275. - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās Viesturs Boka.

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj, godātie deputāti! Vispirms es esmu gandarīts par jūsu izpratni, atbalstot Saulkrastu slimnīcai ātrās palīdzības mašīnas iegādi. Bet es gribu pateikt tikai to, ka būtībā mēs esam pateikuši “jā” līdz pusei. Šeit sezonas laikā uzturas līdz 50 tūkstošiem cilvēku, tas līdzinās apmēram jau tādām pilsētām kā Ventspils un Rēzekne. Līdz ar to ātrajai palīdzībai, sniedzot pirmo palīdzību, bieži vien šie slimnieki ir kaut kur jānogādā. Jānogādā viņi ir uz slimnīcu. Ņemot vērā arī to, ka šeit iet stratēģiska maģistrāle, šai slimnīcai ir jābūt sakārtotai pienācīgā līmenī. Un, es domāju, mēs nevaram aprobežoties ar problēmas risinājumu līdz pusei, bet jāveic ir tas, kas ir nepieciešams, lai šo slimnīcu sakārtotu, lai šiem 50 tūkstošiem iedzīvotāju varētu sniegt daudzmaz civilizētu medicīnisko palīdzību.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 275. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 10, atturas - 32. Nav pieņemts.

V.Balodis. 276. - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies.

V.Balodis. 277. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Ozoliņš runās par savu priekšlikumu.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es jūtu, ka cerību nav nekādu šim priekšlikumam, bet es tikai informēšu. Varbūt turpmākās valdības vai frakciju sadarbības padomes, vai Ministru prezidents, vai finansu ministrs sapratīs, ka tas ir ļoti svarīgi, un varbūt Valentīna Andrējeva ieklausīsies... Ubagojošie, klīstošie bērni, pusaudži - tie klīst pa Rīgu, viņiem vajadzīga skola, vai nu slēgta tipa skola, vai kāda... Šo Salas skolu uzsāka celt pirms astoņiem gadiem ar ASV draudžu palīdzību. ASV ir ieguldījusi vienu miljonu dolāru. Skola ir zem jumta un var uzņemt līdz 450 skolēnu. Pašreiz vējš virina durvis, klaidoņi lauž flīzes, kas jau ir uzliktas. Tā ir jāpabeidz, un tai ir vajadzīga tikai šī nelielā summa. Paaudze klīst pa ielām, atsvešinās no sabiedrības civilizācijas, paaudze sāk ienīst savu valsti, karogu un prezidentu, un parlamentu. Šī paaudze klīst šodien pa ielām. Dosim iespēju tai izglītoties. Glābsim šo paaudzi, lai tā varētu mīlēt jūs, prezidentu, karogu un šo valsti.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 277. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 14, atturas - 28. Nav pieņemts.

V.Balodis. 278. - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās Juris Celmiņš.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz kopējo situāciju valstī, kāda ir izveidojusies valstī šobrīd ar skolu celtniecību. Praktiski mēs no valsts budžeta skolu celtniecībai līdzekļus iedalīt nevaram. Reāli tātad vienīgi pāris skolas Latvijā - Strenči, Tume, kuras ir cietušas ugunsgrēka laikā, - ir saņēmušas nozīmīgas valsts subsīdijas. Pārējās pašvaldībās skolas tiek celtas un būvētas par pašvaldību līdzekļiem. Un bieži ir tādas situācijas, ka pašvaldības par saviem līdzekļiem skolu celtniecību uzsāk, lielāko daļu darbu paveic, bet tad izsīkst pašvaldību spēki un iespējas šo celtniecību pabeigt.

Un tāda situācija ir atspoguļota arī šajā 278. priekšlikumā, kur pagasts savu skolu gandrīz pabeidzis, bet nespēj to pabeigt pilnībā. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 278. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 9, atturas - 31. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais - 279. ir deputāta Māra Vītola priekšlikums, kas paredz Talsu pilsētai Talsu traģēdijas upuru piemiņas vietas izveidei 14 tūkstošus latu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Runās deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie deputāti! 28. jūnijā aprit gads, kopš mēs uzzinājām par šo traģisko notikumu Talsu pilsētā, kad ugunsdzēsēju un policijas svētku laikā autopacēlāja avārijas rezultātā gāja bojā deviņi bērni. Toreiz talsenieki nolēma veidot piemiņas vietu Talsu traģēdijas upuriem, un viņi arī ir to izveidojuši un apkopojuši konkursa rezultātus. Paši talsenieki saziedojuši 10 tūkstošus latu šīs piemiņas vietas izveidošanai. Un šī ir tā iztrūkstošā summa, un viņi lūdz mūsu atbalstu. Es izsaku pateicību Budžeta komisijai par izpratni un arī aicinu Saeimu atbalstīt šo talsenieku lūgumu, lai varētu šo traģēdijas upuru piemiņas vietu Talsos izveidot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Es sapratu, ka deputātiem par 279. iebildumu nav...

Sēdes vadītājs. Jā, iebildumu nav. 279. priekšlikums ir pieņemts.

V.Balodis. Paldies deputātiem.

280. - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vispirms debatēsim. Kārlis Čerāns. Balsošana, kā zināms, parasti ir pēc debatēm.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Ļoti lūdzu atbalstīt šo Dundagas slimnīcas punkta atjaunošanu. Tā ir slimnīca, kurā ir bijis ugunsgrēks, šis otrais stāvs ir nodedzis. Arī Budžeta komisijai un finansu ministram nebija iebildumu pret šī priekšlikuma atbalstīšanu. Un tāpēc es lūdzu arī atbalstīt šeit šo summu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Principā šis priekšlikums ir atbalstāms, bet nianse ir šāda: Čerāna kungs ir iesniedzis šo priekšlikumu bez tāmes, bet valdībā ir saņemts ar tāmi. Un valdībai ir projekts no neparedzētiem rezerves līdzekļiem segt šos labojumus, kas nepieciešami Dundagas slimnīcai, kurai ir sadedzis jumts. Tā ka šeit būtu neloģiski šo daļu summas atbalstīt - sanāktu vienkārši tā, ka finansējums nāktu no vairākiem avotiem un tas radītu neskaidrības. Tāpēc es tomēr lūdzu neatbalstīt ar domu, ka priekšlikums obligāti tiks atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ādolfs Ločmelis.

Ā.Ločmelis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Ņemot vērā Valdmaņa principu, runājot par Dundagas slimnīcu, es sākšu ar Oskaru Grīgu. Viņš saka, ka latgaliešiem esot jāpalīdz. Nav, Oskar, latgaliešiem jāpalīdz! Es gribu, es zinu, es varu. Man tikai vajag sadarboties, man vajag līdzdarbību, ne palīdzību. Tas ir viens.

Runājot par Dundagas slimnīcu, Anna, cienītā kundze... Šoreiz ir tā vieta, kad es jūs balstu, es jūs stutēju. Diemžēl man ļoti žēl, ka jūs nevarējāt mani iepriekš tā iepriecināt par Rēzekni, par Krāslavu, Dagdu un tā tālāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Mēs, Pašvaldības komisijas locekļi, bijām Dundagā un redzējām, ka tiešām tā slimnīca, kurā, starp citu, ugunsgrēkā aizgāja bojā viens Talsu ugunsdzēsējs, ir jāatjauno. Es aicinu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda.

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Kolēģi, es lūgtu atbalstīt šīs summas piešķiršanu Dundagai, jo es arī pats personīgi apmeklēju un kopā ar pašvaldības vadību pārliecinājos... Man arī tika parādīti aprēķini - šī summa ir precīza, un konkrēti tie ir šie 16 tūkstoši latu. Tā ir summa, kas vajadzīga, lai varētu nekavējoties sākt darbu, jo, ja mēs vēl ievilksim, sāksies rudens, sāksies lietavas, tiks neglābjami sabojāts jumta seguma neesamības dēļ viss pārējais pašā ēkā, un tad šī atjaunošana vai saglābšana maksās daudz, daudz dārgāk.

Es lūdzu nobalsot par to tieši tagad. Lai darbus varētu uzsākt nekavējoties.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Par Dundagu. Lieta tāda, ka es sazinājos jau vairākas reizes ar Dundagas pagasta vecāko, ir sastādīta tāme - 33 tūkstošus pati pašvaldība iegulda slimnīcas jumta remontam un slimnīcas sakārtošanai. Bet tā tiešām bija liela nelaime, kad slimnīcā izcēlās ugunsgrēks, un tāpēc Dundagas pašvaldība ir pieprasījusi Ministru kabinetam 40 tūkstošus no īpašiem gadījumiem paredzētajiem līdzekļiem. Un gan Finansu ministrija, gan Labklājības ministrija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. Bet Kostandas kungs aizbraucis piedāvāja pagasta vecākajam iestāties viņa partijā, un tāpēc viņi ir uzrakstījuši šādu priekšlikumu par 11 tūkstošiem. Ar to Dundagas slimnīcai nepietiek.

Tāpēc es ierosinu neatbalstīt šo priekšlikumu šeit, bet, tā kā ir finansu ministra garantija, iedalīt šo naudu no īpašiem līdzekļiem, kuri domāti neparedzētiem gadījumiem, no tā saucamajām plūdu naudām.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 280. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 6, atturas - 30. Pieņemts.

Likumprojekta apspriešanu turpināsim pēc pusdienu pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma divi paziņojumi.

Leopolds Ozoliņš - par pieminekļa maketu izstādi.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šodien slēdz izstādi - pieminekļa maketu izstādi. Saeimas vestibilā pirmajā stāvā ir komunistiskā terora upuru pieminekļa maketu izstāde. Fotoizstāde. Ir iespēja uzrakstīt atsauksmes, ir izveidota komisija, kas rūpēsies par tā realizāciju, - tēlnieki, arhitekti, pilsētbūvnieki. Bez maksas turklāt. Lūdzu, nepaejiet garām! Mēs veidojam vēsturi. Vestibilā ir izstāde.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - par komisijas sēdi.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisijas deputāti! Lūdzu tūdaļ pulcēties Pieprasījumu komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pusdiviem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 44 deputāti. Kvoruma nav.

Lūdzu deputātus atgriezties sēžu zālē, lai varam turpināt sēdi! Mums vēl ir jāizskata, kolēģi, 160 priekšlikumi. Tādā tempā šodien mēs acīmredzot nepabeigsim. Tikai rīt pret rītu varam pabeigt. Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Varam turpināt.

Debatēs pieteicies Viktors Stikuts. Stikuta kunga nav.

Jānis Rāzna. Arī nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Baloža kungs.

V.Balodis. Es gan neuzsāku nemaz. 281. ir deputāta Kārļa Čerāna kunga priekšlikums, tieši tāds pats kā iepriekš nobalsotais - 280. Tāpēc nebūtu atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. 282. - apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”, deputāts Kārlis Čerāns paredz Tukuma rajona Krišjāņa Barona pamatskolas remontam 15 tūkstošus latu. Komisija ir atbalstījusi. Un ir arī 284. - deputāta Celmiņa priekšlikums par to pašu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Paldies, pieņemts.

V.Balodis. 283., 284.priekšlikums nebūtu balsojams, jo mēs esam atbalstījuši - šai skolai jau piešķīruši 282.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. 285. - frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, Kārlis Čerāns Tukuma rajona Jaunpils vidusskolas remontam paredz 20 tūkstošus. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. 286. nebūtu balsojams, jo šī ir tā pati skola, tikai cits ienākuma avots.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ejam tālāk!

V.Balodis. Arī 287. - deputāta Celmiņa kunga priekšlikums ir tieši tāds pats, tāpēc nebūtu atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Paldies, tālāk!

V.Balodis. 288.priekšlikums paredz Tukuma rajona Jaunsēru pamatskolas remontam 10 tūkstošus latu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 289. un 290. nebūtu atbalstāms, jo ir par šīs pašas skolas remontu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

V.Balodis. 291.priekšlikums paredz Tukuma rajona Zemgales vidusskolas remontam 15 tūkstošus. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. Tad nebūtu jāatbalsta 292. un 293., jo mēs jau šai skolai esam piešķīruši 291.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Balodis. 294. - deputāti Ozoliņš, Grinbergs, Ābele, Zunda. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim 294.priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 10, atturas - 31. Nav pieņemts.

V.Balodis. 295.priekšlikums - “Tēvzemei un Brīvībai” paredz Valkas rajona Strenču skolas atjaunošanai 70 tūkstošus. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 296. nebūtu jāatbalsta, jo paredz finansējumu šai pašai skolai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ejam tālāk!

V.Balodis. 297. - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 297.priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 7. Pieņemts.

V.Balodis. 298. - frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi, jo ir alternatīvs 306.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Runās deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Mēs esam nonākuši līdz skolotāju algu jautājumam, un šeit ir lūgums atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu par 880 tūkstošu latu papildu ieskaitīšanu skolotāju algu fondā. Un es negribētu piekrist tam, ka 306.priekšlikums būtu uzskatāms par alternatīvu šim priekšlikumam. Tie varētu veiksmīgi viens otru papildināt. Es domāju, ka mēs izdarītu tikai labu darbu, ja atbalstītu šos 880 tūkstošus, un es lūdzu par to nobalsot.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs runātāju nav. Lūdzu zvanu!

Komisijas vārdā - Baloža kungs.

V.Balodis. Gribu deputātiem teikt, ka 306. - Ministru kabineta priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, paredz divus miljonus 736 tūkstošus skolotāju algām. Lūdzu neatbalstīt deputāta Kārļa Čerāna priekšlikumu, kurš paredz mazāku summu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 298.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 15, atturas - 28. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 299. - deputātu Kušneres, Stikuta, Nagļa parakstīts priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās deputāts Čerāns. Piedodiet, Čerāna kungs, deputāts Vidiņš ir atsūtījis zīmīti, kurā lūdz vārdu par balsošanas viltošanu. Kārtības rullis, Vidiņa kungs, nosaka, kā var pārbalsot. Iesniedziet atbilstoši, tad lemsim. Iesniedziet Prezidijam attiecīgu dokumentu, kā paredz Kārtības rullis, un tad mēs to izlemsim.

Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Es lūdzu jūs atbalstīt šo deputātes Kušneres, deputāta Stikuta un deputāta Nagļa priekšlikumu novirzīt 35 tūkstošus latu Krāslavas rajonam, Krāslavas pilsētas domei pirmsskolas iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai. Domāju, ka mums būtu ļoti svarīgi arī tādā tālā Latvijas novadā kā Krāslava atbalstīt bērnudārzus - tieši atbalstīt šīs pirmsskolas iestāžu darbinieku algas, jo tā ir problēma, kas ir visām pašvaldībām, un mēs visi ļoti labi zinām, ka tajos novados, kas no Rīgas ir tālāk, ka tajos šī problēma ir jo sevišķi asa.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Te jau vairākkārt budžeta grozījumu izskatīšanas gaitā deputāti ir konstatējuši, ka nav pietiekami iedota nauda pašvaldībām. Līdz ar to rodas šie pieprasījumi. Šinī gadījumā tas ir pirmsskolas iestāžu darbinieku apmaksai un arī šo iestāžu uzturēšanai.

Cienījamie kolēģi! Problēma ir liela. Tā ir ne tikai Krāslavas rajonā, tā ir visā Latvijā. Bet fakts ir tāds, ka mēs labi zinām, kāds stāvoklis ir šajos pierobežas rajonos. Un tas tiešām ir kritisks. Šeit procentuāli ir vislielākais, ja mēs skatāmies, vislielākais trūcīgo ģimeņu skaits. Un bērni no trūcīgajām ģimenēm iet šajos dārziņos, un nereti ir tā, ka dārziņš - tā ir vienīgā vieta, kur viņi var paēst. Sestdien, svētdien, mājās dzīvodami, viņi diemžēl nemaz nepaēd un, kā mums ir audzinātāji teikuši, atnāk pirmdien un nevar sagaidīt brokastis.

Cienījamie kolēģi! Mums ir noteikti jāatbalsta šie bērnudārzi, lai tie neiznīkst. Ļoti lūdzu - atbalstiet. Tā summa nav liela. Es domāju, ka mēs to varam izdarīt, jo galu galā bērni ir mūsu nākotne.

Sēdes vadītājs. Jānis Rāzna. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 299.priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 15, atturas - 25. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais - 300. - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, jo ir atbalstīts 306.priekšlikums, ko iesniedzis Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Deputāts Čerāns vēlas runāt.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Jā, nu šeit tiešām ir viens priekšlikums, kurš ir alternatīvs 306. tādā nozīmē, ka šeit tiek piedāvāts skolotāju algas palielināt par deviņiem miljoniem latu. Godātie kolēģi, šī ir tieši tā summa, kas vēl ir Privatizācijas fondā palikusi nesadalīta uz šo brīdi, lai mēs varētu atbalstīt šo priekšlikumu. Pēc tam mēs vēl varētu atbalstīt dotāciju pašvaldībām, kas ir 3,4 miljoni. Tā ir tā summa, ko mēs varam šobrīd iedalīt, un tāpēc man ir lūgums šo priekšlikumu atbalstīt, jo tas pilnīgi reālā veidā atbalstītu visus skolotājus mūsu valstī. Un, ja mēs, atbalstot šo priekšlikumu, par 15% palielināsim šī gada izglītības budžetu, tad tas dos iespēju jau šajā gadā visas skolotāju algas palielināt par 30%.

Godātie kolēģi! Es uzskatu, ka tas ir jādara. Izglītībai ir jābūt prioritātei ne tikai vārdos, bet pilnīgi reālos darbos. Es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Baloža kungs, vai komisijas vārdā vēlaties ko teikt? Nevēlaties. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 300.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 14, atturas - 34. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais 301. - deputātes Kreituses priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu vēlas runāt Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Mēs atsaucām 301. - 304.priekšlikumu, jo tie ir iekļauti tālākajos un komisija tos atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā - lūdzu!

V.Balodis. Paldies, Kreituses kundze! Vai jūs atsaucat arī 305., kurš arī ir alternatīvs? Paldies. Tad varam pāriet pie 306.

Sēdes vadītājs. Tātad 301., 302., 303., 304. un 305. tiek atsaukti. Paldies. 306.

V.Balodis. 306. - Ministru kabineta priekšlikums paredz mērķdotācijas republikas rajonu (pilsētu) pašvaldībām. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Komisija to atbalsta. Deputāti arī atbalsta 306.priekšlikumu. Lūdzu, tālāk!

V.Balodis. 307. - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums. Tā kā esam atbalstījuši iepriekšējo - 306...

Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Čerāns vēlas runat par savu priekšlikumu.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es saprotu, ka jums ir izdevīgs šāds cinisms pret skolotājiem, un mani ļoti izbrīnīja arī Kreituses kundzes nostāja, kura šeit nāk un atsauc savus priekšlikumus, kas ļoti labi varēja papildināt šo 306.priekšlikumu, ar kuru skolotājiem tiek algas palielinātas nedaudz, bet varēja tās palielināt vēl vismaz par divas reizes lielāku summu. Tāpēc es aicinu atbalstīt vismaz šo priekšlikumu un nobalsot par trim miljoniem skolotāju algām no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Arī tās summas šeit uz šo brīdi vēl ir. Un tas dotu iespēju skolotāju algas palielināt vēl klāt pie tās summas, kuru mēs esam nobalsojuši, par 10 procentiem no šīs pamatsummas, jo tas ir vēl vienu 50 procentu pielikums pie izglītības budžeta. To mēs varam atļauties. Godātie kolēģi! Es aicinu balsot par skolotājiem. Kā jūs varēsiet skolotājiem acīs skatīties? (No zāles deputāts M.Lujāns: “Mēs tevi sūtīsim...”)

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Šādu priekšlikumu gadījumā šeit parādās tas deputātu jeb partijas godīgums. Es to gribu uzsvērt. Šeit parādās arī Darba partijas godīgums. Mēs esam panākuši vienošanos ar Finansu ministriju un valdību, ka mēs pieliekam skolotāju algām 3,4 miljonus. Tas ir panākts garas, grūtas diskusijas rezultātā. Mēs esam strādājuši ar Harbacēvičas kundzi no Izglītības un zinātnes ministrijas, Izglītības un zinātnes arodbiedrības vadītāju, mēs esam izskatījuši un ar ministru Gaigala kungu saskaņojuši šīs prasības, tāpēc mēs noņēmām tikko savus priekšlikumus, jo tie ir iekļauti tālāk Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un valdības priekšlikumos. Visu to zina Čerāna kungs. Viņš sēž Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Viņš nāk te priekšā un tēlo labdari skolotāju priekšā. (Starpsaucieni: “Kauns, Čerān, kauns!”)

Mīļie cilvēki! Mēs tā nevaram melot! Klausieties visi, kas dzird! Tā nedrīkst melot! Ir jābūt godīgiem!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patiešām varbūt kaut kas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līgts, varbūt kaut kādus līgumus Kreitusa kungs ir noslēdzis ar Zīles kungu. Es personīgi nezinu. Bet es domāju, Kreitusa kungs, ja pat Saeima nobalso tos 3,5 miljonus skolotāju algām, tas nebūtu par daudz un tas būtu tikai Latvijas attīstībai un šinī gadījumā patiešām apvainot mazo Kārli Čerānu nevajadzētu. (Zālē smiekli.) Jo šinī gadījumā viņš rūpējas par skolotājiem. Es ceru, ka Leiškalna kungs, kā izbijis students, arī Ābiķa kungs un pārējie “Latvijas ceļa” vīri, kuri vienmēr atbalsta izglītību, arī šajā gadījumā atbalstīs izglītību un skolotāju algas. Jo patiešām man ir kauns, kad es runājos ar skolotājiem: viņiem par savu algu ir jānopērk grāmatas, viņiem ir arī jāapģērbjas, jo nevar aiziet, piedodiet, second hand uz skolu un tad stāstīt skolēniem, cik labi ir dzīvot Latvijā. Tas arī tomēr daudzās vietās ir mūsu Latvijas tēls un mūsu nākotne - lai tie bērni varētu iegūt pilnīgu izglītību. Un šinī gadījumā es vēlreiz saku: nevajadzētu transformēt šos...

Sēdes vadītājs. Viena minūte ir pagājusi...

M.Lujāns. ... naudas līdzekļus nevis uz Čerānu, bet uz skolotājiem.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā! Agrāk bija tikai Lielais Kristaps, tagad ir Lielais Modris un Mazais Kārlis parlamentā.

Augsti godātie deputāti! Es jūs aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo mēs 3,4 miljonus iedevām skolām, tas ir saskaņots ar arodbiedrībām un ar pašiem pedagogiem. Bet priekšā ir vēl viens balsojums - viens miljons, un par to es runāšu vēlreiz. Tas ir bērnu pirmsskolas vecuma iestādēm, jo mēs šos 3,4 miljonus šodien skolām iedevām, bet aizmirsām, ka bērna izglītība sākas pirms skolas un nevajadzētu atdalīt tos pedagogus. Tāpēc neslavināsim vienus un nemēģināsim tikai vieniem tagad dot, aizmirstot jaunākos brāļus - skolotājus, tas ir, bērnudārzu audzinātājus. Tāpēc man būtu lūgums atbalstīt valdības iesniegto priekšlikumu, arī jau Izglītības komisijas un atsevišķu deputātu atbalstīto, un sagatavoties 315.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mēs tikko atbalstījām gandrīz trīs miljonus skolotājiem. Un kas mums liedz vēl trīs miljonus dot tiem pašiem skolotājiem, jo pat tad, ja mēs dosim tos trīs miljonus vēl, arī tad skolotāju algas nebūs tādas pašas kā civildienesta ierēdņiem, par ko deklarēja ne tikai šī valdība, bet arī dažas iepriekšējās valdības.

Jums, Vidiņa kungs, arī jābūt zināmam, ka skolotāji pašreiz saņem ļoti maz. Un, kad viņi iet uz skolu, viņi atstāj mājās savus bērnus un domā, kā viņus pabarot vakarā. Ja jūs to nezināt, dzīvojot ar savu algu - deputāta algu, jūs arī nedomājat par to. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Kas attiecas uz skolotāju algām, tad šeit ir viena problēma. Es gribu zināt, cienījamie kolēģi... Visi deputāti, kam ir bērni un arī mazbērni, vai jūs vēlaties, lai jūsu bērniem un mazbērniem būtu kvalitatīvas zināšanas vai arī tikai tādas zināšanas, ar kurām diemžēl tālāk startēt nevar. Šeit šī problēma ir tā, ka mums no skolām, no visāda ranga un tipa skolām, aiziet tieši labākie skolotāji, jo viņi vienkārši visu šo laiku ir “situšies” ar ideju, ka būs labāk, ka viņi var pagaidīt, ka viņi var savilkt savas jostas, bet diemžēl viņi redz šo attieksmi, to, ka nekas nemainās. Līdz ar to skolās mums pašreiz ir pat tā, ka strādā tikko vidusskolu beidzis jaunietis vai jauniete...

Sēdes vadītājs. Viena minūte ir pagājusi.

J.Kušnere. Tādēļ, ja vēlamies sniegt saviem bērniem labas zināšanas, tad šis priekšlikums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Jānis Rāzna.

J.Rāzna (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Katrā ziņā es gribu pateikt, ka algas, kādas tās bija līdz šim mūsu pedagogiem, es domāju, ka vispār bija kauns gan mums - parlamentāriešiem, gan mūsu valdībai. Es esmu saņēmis daudzas vēstules no daudzām skolām, un tajās tiešām ir pierādīts, ka pedagogam paliek mēnesī praktiski 10 - 17 latu, lai viņš varētu uzturēt savu ģimeni un pats apģērbties un paēst.

Tajā pašā laikā es domāju, ka šobrīd mēs esam iedevuši pietiekami, nu ne pietiekami, bet pietiekami lielu summu no tās summas, kas šodien ir dota sadalīšanai. Es tiešām gribu teikt, ka mums vēl vajadzētu tikai atbalstīt Kreitusu pāra - kunga un kundzes...

Sēdes vadītājs. Viena minūte ir pagājusi.

J.Rāzna. ...315.priekšlikumu par pirmsskolas iestādēm. Es domāju, ka tad, ja mēs izglītībai būtu iedevuši tik, cik no tā var dot... Bet, ja mēs atbalstām šobrīd Lujāna, Golubova kunga un Čerāna kunga priekšlikumu, tad mēs varam nonākt situācijā, ka skolotājiem algas būs varbūt par 30 procentiem lielākas, bet tajā pašā laikā nebūs krēsla, uz kā sēdēt ne skolniekam, ne skolotājam. Ne arī jumta skolai. Tāpēc budžets mums ir jādala saprātīgi. Es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, vienosimies, kā rīkoties gadījumā, ja deputāti pārkāpj runas noteikto reglamentu - vienu minūti. Viens variants ir izslēgt mikrofonu. Vai visi piekrīt? Nevajag par to balsot? Tad ievērosim reglamentu!

Runās Uldis Veldre. Lūdzu!

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Tiešām jāsaka, ka Čerāna kungam būtu sen laiks izbeigt populismu. Es apskatījos - līdz 57.priekšlikumam viņš bija pieprasījis vairāk nekā 30 miljonus. Ja tie miljoni būtu iedoti, nebūtu dabūjuši arī medicīnas darbinieki, nemaz nerunājot par skolotājiem un pašvaldībām. Pašlaik jau ir sasniegts rekords - 57 miljoni! Tiešām esmu laimīgs ka no tādiem mutesbajāriem - populistiem esmu aizgājis. (Aplausi.) Tā ka skatīsimies reāli.

Sēdes vadītājs. Ļoti lietišķa uzstāšanās. Nākamais runās Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti liels prieks, ka Saeimā gandrīz simtprocentīgi atbalsta skolotājus. Es Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā izsaku jums pateicību par to! Bet nu tiešām nevadīsimies pēc sakāmvārda: “Kas gan cits sunim asti cels, ja ne pats!” Mēs atbalstīsim skolotājus, atbalstīsim valdības variantu un balsosim.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Mums šobrīd ir iespēja nobalsot par skolotāju algu pielikumu pilnīgi reālā veidā papildus vēl Ministru kabineta nolemtajam variantam. Godātie kolēģi! Jums bija tikšanās ar Latvijas pedagogiem Domē. Visiem partiju pārstāvjiem. Šis jautājums pilnīgi konkrēti tika uzstādīts partiju pārstāvjiem. Un tas ir jautājums, kuru uzdod skolotāji. Vai būs šis algu palielinājums pietiekami liels, vai skolotājs varēs izdzīvot un vai viņš varēs strādāt par šo algu, vai viņš varēs audzināt jaunatni?

Mani šeit neinteresē valdošās elites dažādas amorālas politiskās vienošanās, kuras šeit turpinās. Es nesaprotu, kā Kreitusa kungs var nākt un kritizēt valdību, ja viņš pats līdzdarbojas šeit. Arī citu deputātu matemātiskās spējas es tikai vienkārši apbrīnoju.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Jūs - valdošā koalīcija! Vai jūs tiešām nezināt, ka uz skolu neiet jaunie skolotāji? Vai jūs tiešām nezināt, ka arī Latvijā jaunie skolotāji - latvieši neiet uz skolām? Pat mūsu skolotājs Ābiķis sēž šeit, bet nepasniedz skolā.

Un vēl: vai jūs tiešām domājat, ka, pieliekot tikai tos trīs miljonus, mēs kaut kā izmainīsim situāciju skolās? Vajag vēl. Desmit reizes vairāk. Desmit reizes vairāk mēs nevaram iedalīt pašreiz, tad dosim vismaz tos trīs miljonus. Varbūt tas nedaudz izmainīs situāciju un nedaudz pacels skolotāju prestižu.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss.

A.G. Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es gribu vēlreiz kā saka... varbūt nebūtu vērts daudz runāt, bet vēlreiz tomēr pateikt, ka pietiek runāt. Mēs esam lēmumu izdarījuši, mēs esam saskaņojuši savu viedokli ar Finansu ministriju, ka nākamgad šī summa tiks pareizināta ar divi. Priekš visa gada. Pašreiz tā ir pusgadam.

Otra lieta. Mēs atkal cīnīsimies par nākamo gadu, lai pieliktu klāt vēlreiz 3,4, varbūt pat piecus un vairāk. Atcerieties, ka pagājušogad mēs arī ar lielām mokām pielikām 3,7.

Bet es gribu visiem vēl atgādināt, jo daudzi klausās par šo jautājumu. Zālē nav neviens sociķu pārstāvis no trijiem deputātiem - neviens! Sociķi braukā apkārt pa visu Latviju un sola izglītībai un zinātnei 10 procentus no kopbudžeta! 10 procenti no kopbudžeta ir piecas reizes vairāk nekā pašreiz. Mēs runājam par reālu budžetu. Ar šādiem solījumiem braukā cilvēki apkārt, un, kad šeit ir jābalso...

Sēdes vadītājs. Viena minūte ir pagājusi. Modris Lujāns. (Starpsauciens: “Lujāns “sociķus” pārstāv.”)

M.Lujāns (Tautas sakaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, tuvojas vēlēšanas, un es esmu ļoti izbrīnīts par Kreitusa kunga drosmi paziņot, ka viņš arī kaut ko dalīs nākamgad. Es domāju, nākamgad varbūt arī nedalīs. Bet cienījamie kolēģi! Patiešām, ja jūs klausāties, tad ir nopietna problēma. Tas ir - skolotāji. Un pareizi norādīja kolēģis Golubova kungs, ka jaunie skolotāji nenāk uz skolu. Un, es ceru, ka varbūt abi kopā - Kreitusa kungs ar Ābiķa kungu - kādā skolā nākamgad varēs dalīt to, kas būs palicis vai ko viņi būs sasolījuši. Un tādēļ es, cienījamie kolēģi, aicinu šajā gadījumā atbalstīt Čerāna kunga iniciatīvu un balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz skolotājiem var teikt, ka mēs tiešām esam viņus pazeminājuši un līdz ar to arī pazeminājuši izglītību. Jūs padomājiet - mums ir bērni, kas brauc uz starptautiskajām olimpiādēm un iegūst tur godalgotas vietas. Tas nozīmē to, ka mūsu izglītībai ir pietiekami augsts prestižs. Izraisot šīs augstās garās runas par to, vai mums ir jādod izglītībai, šajā gadījumā - skolotājiem, vai nav, mēs pazeminām izglītības kvalitāti. Ļoti. Proti, tas ir reāli. Un, atvainojiet, ir trakāk nekā sociālisma laikos. Jo sociālisma laikos skolotāju pārkvalifikāciju apmaksāja. Tad skolotājiem nevajadzēja no algas maksāt. Bet cik tagad skolotāja pārkvalifikācija maksā, ja viņš grib iegūt un papildināt zināšanas?

Sēdes vadītājs. Minūte pagājusi. Andris Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es domāju, ka mums vajag noteikti atbalstīt šo priekšlikumu, jo te ir paredzēts piešķirt līdzekļus pedagoģisko darbinieku algas samaksai. Skolotāju algas ir jāpalielina. Tām jābūt pirmās kategorijas ierēdņu algas līmenī, tas ir, vismaz 300 lati mēnesī skolotājiem nākotnē ir jāsaņem. Tāpēc sāksim ar šo mazumu un palielināsim skolotāju algas tik, cik iznāks, piešķirot šo nelielo summu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi un godātie deputāti! Es gribētu atzīmēt, ka tik tiešām mūsu programmā ir ierakstīts, ka mēs apsolām 10 procentus no nacionālā kopprodukta izglītībai, kultūrai un zinātnei. Turklāt šie skaitļi ir pietiekami reāli pamatoti. Ja kādu interesē nevis populisms, bet reāli cipari un to analīze, tad es varu iepazīstināt ar šiem materiāliem. Runājot par viennozīmību, šis priekšlikums ir jāatbalsta. Bet Kreitusa kungam es gribētu atgādināt vienu citu lietu: atšķirībā no jums neviens no sociāldemokrātiem nav parakstījis vēstuli par Haritonova atbrīvošanu. (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Baloža kungs vēlas ko teikt?

V.Balodis. Es nevēlētos turpināt, es gribu, lai deputāti balso. (Smiekli zālē.)

Sēdes vadītājs. Baloža kungs, kaut arī nedzirdēju, ko jūs teicāt, bet nojaušu, ka aicinājāt balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 307.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 15, atturas - 31. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 308. - deputāta Jura Celmiņa priekšlikums. Nav atbalstīts, jo šī summa jau ir iekļauta 306. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Celmiņa kungs vēlas runāt par savu priekšlikumu.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Tā kā ir atbalstīts 306.priekšlikums, tad es atsaucu 308., 310., 311. un 312. - savus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Paldies! Paldies. Tātad izskatām 309.

V.Balodis. 309. priekšlikums, ko ir parakstījuši deputāti Straume, Panteļējevs, Dilba, Kalviņš, Kreituss, nav atbalstīts, jo ir atbalstīts 306. -Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāts Čerāns runās debatēs.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Es aicinu balsot un atbalstīt šo priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Tātad Straumes kungs iesniedzēju vārdā šo priekšlikumu noņem. Paldies! Tā kā tikko Celmiņa kungs noņēma 310., 311. un 312., izskatīsim 313. priekšlikumu.

V.Balodis. 313.priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi, jo mēs esam nobalsojuši par 306.priekšlikumu, kur ietverta šī summa.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis atkal ir priekšlikums, kas nedaudz paredz palielināt līdzekļus izglītībai. Un es aicinu to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Jūs negribējāt atbalstīt priekšlikumu par trim miljoniem. Šeit pieprasa miljonu. Un nevis skolotājiem, bet ārpusskolas darbiniekiem, kas sagatavo mūsu nākamos skolniekus, lai viņi varētu iestāties skolā. Viņi pašreiz saņem vēl mazāk nekā skolotāji. Tāpēc, ja jūs negribat atbalstīt trīs miljonus, tad atbalstiet vienu miljonu. Un dosim mūsu Latvijas skolniekiem, pirmsskolas vecuma bērniem, iespēju iestāties skolā un mācīties tālāk. Un arī zināt latviešu valodu, par ko jūs cīnāties, Dobeļa kungs! Tāpēc atbalstiet šo priekšlikumu. Tas ir tikai viens miljons.

Sēdes vadītājs. Minūte pagājusi. Modris Lujāns.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šeit taisni ir pirmsskolas bērnu iestādes. Un es ceru, ka šajā gadījumā Kreitusu pāris atbalstīs, jo Kreituses kundze ļoti žēlabaini teica, ka pirmsskolas bērnu iestādēs situācija patiešām ir vēl daudz sliktāka nekā skolās. Un tādēļ es ceru, ka šajā gadījumā arī “Tēvzemes” sirds ietrīsēsies domās par jauno latvju maiņu, par tiem bērniem, kas rīt varbūt nomainīs viņus vai parīt - kādreiz. Bet iespējams, ka kolēģi domā sēdēt šeit, Saeimā, gadsimtiem ilgi vai gadiem ilgi, un tad attiecīgi jaunās maiņas nebūs, un neviens šos kungus nenomainīs. Tādēļ es aicinātu šajā gadījumā iniciatīvu atbalstīt un šo miljonu pirmsskolas iestādēm iedalīt.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es atvainojos Lielā Modra vārdā, kurš diemžēl nemāk lasīt. Jo tas nav pirmsskolas vecuma bērnu iestādēm - šis miljons. Tam pat īstas norādes nav, jo ko nozīmē - lai sagatavotu skolai? Kas to veiks - skola vai pirmsskolas vecuma bērnu iestāde? Man būtu jums lūgums uzmanīgi sekot un atbalstīt miljonu 315. priekšlikuma balsojumā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Baloža kungs vēlas ko teikt? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 313.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 17, atturas - 26. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais - 314. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi, jo ir atbalstīts 306. priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 314.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 17, atturas - 31. Nav pieņemts.

Vents Balodis. 315. ir deputātu Kreitusu priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Debatēs runās Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Tas ir priekšlikums, par kuru es runāju un kuru mēs ar Harbacēvičas kundzi (es arī viņas vārdā šeit runāju no šīs tribīnes) lūdzam jūs atbalstīt, jo, cik man ir zināms, šā miljona atbalstīšana nekādā veidā nesagrauj budžetu, nerada deficītu un nevienam nav jādemisionē, un Latvijā neveidojas finansiālā krīze.

Otra lieta. Mēs pašlaik skatām Izglītības likumu: tur pirmā izglītības pakāpe ir noteikta ar likumu. Būs pirmsskolas izglītība, kas tiek realizēta galvenokārt pirmsskolas vecuma bērnu iestādēs. Mēs, jau veidojot šā gada budžetu, izdarījām, manuprāt, ļoti lielu kļūdu, ka pirmsskolas vecuma bērnu iestāžu darbinieku algas pilnībā uzlikām uz pašvaldību pleciem. Valsts nedod neko. Un šobrīd, kad mēs esam atbalstījuši vidēji 10 procentu algas pielikumu vispārizglītojošajās skolās un arī vispār skolās, kas ir pakļautas Izglītības ministrijai tieši, - tās pārraudzībā esošajās skolās, mēs esam it kā šos skolotājus sadalījuši divās daļās.

Sēdes vadītājs. Minūte pagājusi.

I.Kreituse. Es otrreiz pieteicos.

Sēdes vadītājs. Neesat pieteikusies. Pēc Čerāna, Kreituses kundze, jūs runāsiet. Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kurš, protams, problēmu risina tikai daļēji, bet labāk ir daļējs risinājums nekā šāda risinājuma neesamība. Un ir ļoti labi, ka beidzot parādās arī Kreituses kundzes un Kreitusa kunga priekšlikums labot tās kļūdas, kuras Kreitusa kungs kā finansu ministrs iestrādāja 1997.gada budžetā kopā ar Šķēles kungu. Tātad tika veidots šis bezdeficīta budžets, un viena no metodēm, kā šis bezdeficīta budžets tika panākts 1997.gadā, bija tā, ka bērnudārzu pedagogu algas tika pārliktas uz pašvaldību pleciem. Un tas ir ļoti labi, ka tagad pašiem toreizējā bezdeficīta budžeta autoriem parādās, teiksim, vēlme šīs kļūdas labot. Līdz vēlēšanām gan ir pāris mēnešu, bet izlabosim šo kļūdu vismaz tagad. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies Čerāna kungam, ka pārtrauca mani pusvārdā, bet pirmsskolas vecuma bērnu iestāžu algas uz pašvaldību pleciem pārlika 1998.gadā, nevis 1997. Un tāpēc nevajadzētu izplatīt no šīs tribīnes melīgu informāciju! Bet attiecībā uz šo es vēl gribēju piebilst: ja mēs tagad skolotājiem to naudu esam iedevuši, tad lai arī bērnudārza audzinātājs saņem kaut šos 10 procentus. Un miljons aprēķināts no tā, ka valdība šā gada sākumā paziņoja, ka pirmsskolas vecuma bērnu iestādēm ir nepieciešami 10 miljoni. Tas nav ņemts no kaut kurienes vai izdomāts. Un tāpēc es lūdzu deputātus šo priekšlikumu atbalstīt, lai mēs ar savu budžeta dalījumu šobrīd nesadalītu skolotājus tādos, kuri ir mīļāki deputātiem, kā šeit no tribīnes arī visu laiku tika runāts, un tādos, kuri nav tik mīļi. Es gribētu, lai tomēr ir kaut kāda vienlīdzība.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle - finansu ministrs.

R.Zīle (finansu ministrs).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Šā budžeta grozījumos pašvaldībām nāk klāt 12 miljoni no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, tālāk vēl ir priekšlikums par 3,4 miljoniem kā dotāciju nabadzīgākām pašvaldībām. Kopā 15 miljoni. Vai tiešām mums ir jāsagrauj pašreizējā izveidotā kārtība, ka pirmsskolas vecuma bērnu iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem maksā pašvaldības? Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu! Un bez tam - ko man atbildēt tām māmiņām un vecmāmiņām, kas audzina bērnu pirms skolas mājās? Kā maksāt viņām?

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere, frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Ir ļoti nepieciešams atbalstīt pirmsskolas iestādes, it īpaši lauku rajonos, pagastos. Es jau minēju iemeslu, kāpēc tas tā ir, jo bērniem diemžēl tā ir vienīgā vieta, kur viņi var kādreiz paēst. Bet ir vēl viens apstāklis, kāpēc šis priekšlikums būtu jāatbalsta. Tā nav liela nauda, taču, lūdzu, pievērsiet uzmanību, tur apakšā ir rakstīts: “Līdzekļu sadali pašvaldībām nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.” Respektīvi, es ļoti ceru, ka Izglītības un zinātnes ministrija tiešām skatīsies, kur ir visvairāk nepieciešams un kur ir vissliktākā situācija, lai attiecīgo bērnudārzu nevajadzētu slēgt ciet. Tādēļ es ļoti lūdzu, cienījamie kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Es te gribētu novērst tikai kārtējo, cerams, netīši radušos dezinformāciju. Bērnudārzu pedagogiem pretlikumīgi tika nedotas mērķdotācijas pašvaldībām. Pret likumu. Mēs to lietu gribējām iesūdzēt Satversmes tiesā, bet nesūdzējām tāpēc, lai steigā netiktu pieņemts likums, kas tika pieņemts 1998.gadā. Kreituse vienkārši nav informēta par šo stāvokli. Tagad tiešām ir. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais Zīles kungs! Es uzskatu, ka atbildība par bērnudārzu pedagogu algām - tā ir valsts atbildība un valstij ir jāspēj garantēt mehānismu un finanses, lai bērnudārzu vadītāji un bērnudārzu pedagogi savas algas saņemtu pienācīgā līmenī. Un es arī pateikšu pilnīgi skaidri to, ka ne ar kādas viltīgas demagoģijas palīdzību šeit nevienam no bijušās politiskās elites pārstāvjiem - ne esošajiem, ne bijušajiem - neizdosies izvairīties no atbildības par to, ko viņš ir darījis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputats).

Cienījamie deputāti! Man nav laika te runāt par Čerāna kunga maldiem budžeta jautājumos, bet es gribētu lūgt arī valdošās koalīcijas deputātus tomēr nobalsot par šo vienu miljonu.

Nākamais priekšlikums no mums ir 2,5 miljoni pusgadam, tas ir 50 procenti. Mēs aizstāvam ideju, ka 50 procentus pirmsskolas vecuma bērnu iestāžu pedagoģisko darbinieku algām vajadzētu maksāt no pašvaldībām, bet 50 procentus piemaksāt valstij. Tad mēs šo jautājumu varētu atrisināt, bet, redzot šodienas sasprindzināto situāciju ap budžetu, mēs nākamo jautājumu, kur ir prasīti 2,5 miljoni, noņemtu, ja varētu nobalsot šo miljonu. Es zinu, es saprotu Zīles kunga pozīciju. Viņš runā no savām pozīcijām pareizi un taisnīgi, bet tajā pašā laikā budžets viena miljona dēļ nesagrūs, un revolūcija nenotiks. Mēs varam virzīties tālāk un šo miljonu tomēr iedot pirmsskolas vecuma bērnu iestāžu pedagogu algām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Par bērnudārzu pedagogu algām un attiecīgi sociālajiem maksājumiem varētu piekrist, ja būtu runa konceptuālā līmenī par to, ka ir nepieciešams atgriezties atpakaļ pie tā, ko mēs kādreiz esam pazaudējuši Andra Šķēles valdīšanas laikā, kad bija šis lielais spiediens vispār pedagogu algas novirzīt pašvaldību pārziņā, bet šobrīd šāda mehānisma nav un īpaša spiediena no Pašvaldību savienības arī nav bijis, jo pašvaldības ir pielāgojušās un pašlaik mēģina tikt galā ar to pārziņā esošo bērnudārzu un pedagogu finansēšanu. Tāpēc es lūdzu šobrīd nemēģināt populistiski skatīties uz šo jautājumu, bet, par nākamā gada budžetu domājot, ne tikai naudu prasīt, bet arī par mehānismiem domāt.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - otro reizi.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Es cerēju, ka šī apspriešana tiešām būs lietišķa, bet nu mēs redzam, zinām, ka Šķēle tagad sola zelta kalnus skolotājiem, Kreituss sola, bet tad, kad viņi bija valdībā, tieši viņi, pārkāpdami likumu, nedeva mērķdotācijas pedagogiem pirmsskolas vecuma bērnu iestādēs. Un es uzskatu, ka tā ir negodīga aģitācija un apmelošana, ja tagad izrādās, ka viņiem neinteresē sava priekšlikuma atbalstīšana, bet interesē uzbrukt Kārlim Čerānam un Tautas kustībai “Latvijai”. Tās ir tikai pirmsvēlēšanu runas, ne lietišķa apspriešana. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Kam ir prasīta šī nauda? Šī nauda - viens miljons - prasīta pirmsskolas vecuma bērnu iestāžu darbinieku darba samaksai. Šeit nav runas par kaut kādām vecmāmiņām, šeit nav runas par vēl kaut ko. Mums Latvijā pašreiz pastāv pirmsskolas vecuma bērnu iestādes, mēs tikko paaugstinājām darba algu mediķiem, paaugstinājām skolu skolotājiem, tad vajag paaugstināt arī pirmsskolas vecuma bērnu iestāžu darbinieku darba samaksu - tie ir tādi paši skolotāji. Es tikai nesaprotu, par kādiem mistiskiem 15 miljoniem šeit runā Zīles kungs. Es vispar 15 miljonus šeit nekur neredzu.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija “Latvijai”. Otro reizi.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Ja “Latvijas ceļš” atzīst, ka savā laikā bērnudārzu nodošana pašvaldībām bija Šķēles kļūda, tad, es domāju, būsim konsekventi līdz galam: šī kļūda tagad ir jālabo, piešķirot pirmsskolas vecuma bērnu iestāžu darbiniekiem prasīto summu. Tādēļ, cienījamais “Latvijas ceļš”, es ceru, ka jūs balsosiet par šīs summas piešķiršanu un labosiet Šķēles kļūdu. Ja jūs to nedarīsiet, tad tas nozīmē, ka jūs atbalstāt Šķēli un viņa politiku. Ja runa ir par pašvaldību pielāgošanos šim procesam, tad pašvaldību pielāgošanās notiek šādi: bērnudārzi vienkārši tiek slēgti, jo pašvaldības nespēj finansiāli panest šo nastu, ko savā laikā Šķēle uzlika, bet “Latvijas ceļš” atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs - otro reizi.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz gribu jūs kaut kā pārliecināt, ka pašreiz vēl strādā pirmsskolas vecuma bērnu iestādes, vēl strādā, un tur vēl ir palikuši speciālisti pirmsskolas vecuma bērnu audzināšanas jautājumos, bet par tādu darba samaksu viņi drīz aizies. Ja mēs nepaaugstināsim viņiem darba samaksu, viņi aizies. Un kas tad audzinās mūsu bērnus, jūsu bērnus, manus bērnus, jūsu, Vidiņa kungs, mazbērnus, Jurdža kunga bērnus, varbūt mazbērnus, kas viņus audzinās? (Starpsauciens: “Golubovs!”) Kas viņus audzinās mīlēt Latviju? Neviens! Mēs pazaudēsim speciālistus, ja nepaaugstināsim viņiem darba samaksu. Lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis. Paldies. Es gribētu piekrist Zīles kungam un teikt, ka mēs pašvaldībām esam ļoti lielu daļu no šā budžeta jau piešķīruši, un lūdzu neatbalstīt deputāta Kreitusa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 315. - Ilgas Kreituses un Aivara Kreitusa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 8, atturas - 31. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis. 316. - deputāta Kreitusa priekšlikums par krietni lielāku summu - diviem miljoniem 500 tūkstošiem. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 316. - deputātu Ilgas un Aivara Kreitusu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 13, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 317. - deputāta Jura Celmiņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim 317. - deputāta Celmiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 14, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis. 318. - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

V.Balodis. 319.ir deputāta Jura Celmiņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim 319. - deputāta Jura Celmiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 13, atturas - 29. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis. 320. - frakcijas “Latvijai” priekšlikums par dotāciju pašvaldību izlīdzināšanas fondam. Komisija nav atbalstījusi, jo ir atbalstīts 322.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 321.ir deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums. Arī to komisija nav atbalstījusi, jo ir atbalstīts 322.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es gribu paskaidrot atšķirību starp 321. un 322.priekšlikumu. Un atšķirība ir tāda, ka 321.priekšlikums ir izveidots, analizējot tās dotācijas, ko pašvaldības ir saņēmušas no izlīdzināšanas fonda 1997.un 1998.gadā, bet ir vesela virkne tādu pašvaldību, kurām šī dotācija no 1997.gada uz 1998.gadu ir samazinājusies vai attiecīgi palielinājušās iemaksas. Šie zaudējumi, ko pašvaldības ir cietušas mūsu eksperimentā finansu izlīdzināšanas algoritma dēļ, atsevišķās pašvaldībās sasniedz pat vairākus desmitus tūkstošus latu, un mēs esam par to saņēmuši šeit, Saeimā, vēstules. Šis priekšlikums ir izveidots, lai kompensētu dotācijas samazinājumu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Es labprāt atbalstītu arī 322.priekšlikumu un iestrādātu tajā elementus no mana priekšlikuma, bet, tā kā šī elementu iestrāde nav iespējama, tad acīmredzot tas nebūs šeit objektīvi balsojams un atbalstāms. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis. Es gribu informēt deputātus, ka 322.priekšlikums precīzi atspoguļo Ministru kabineta aprēķināto summu, kura ir arī saskaņota ar Pašvaldību savienību, un lūdzu atbalstīt 322. un neatbalstīt 321. - deputāta Čerāna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim. Balsošanu neviens neprasa.

V.Balodis. Lūdzu atbalstīt 322.priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. 323. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, bet mēs jau esam atbalstījusi tieši tādu pašu iepriekšējo - 322.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Es komisijas vārdā atsaucu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Līdzīgs arī ir 324.priekšlikums. To ir parakstījuši vairāki deputāti. Komisija to nav atbalstījusi, jo atbalsta 322.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 325. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates. Janīna Kušnere - frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir cieši saistīts ar analfabētisma tālāku attīstību mūsu valstī. Ja mēs nobalsosim par šo naudu, tad acīmredzot situācija varētu uzlaboties, jo priekšlikuma būtība ir tā, ka uz 1.septembri mēs iedodam mazturīgo ģimeņu bērniem 15 latus uz vienu bērnu, lai viņi varētu uzsākt mācību gadu, lai viņi varētu sākt iet skolā. Mēs labi zinām, ka gan Birkava valdība, gan Gaiļa valdība, gan Šķēles valdība nav rūpējušās par bērniem un analfabētisms Latvijā ir pieaudzis. Un tas diemžēl nav mazinājies arī tagad, Krasta valdības laikā. Ja mēs to gribam mazināt, tad mums šinī gadījumā ir jāatrod naudas līdzekļi. Tie nav lieli, un mums tie ir.

Sēdes vadītājs. Minūte pagājusi. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Kam Sociālo un darba lietu komisija prasa naudu? Tā prasa naudu vienreizējiem pabalstiem, skolniekiem no maznodrošinātām ģimenēm. Un ieskatieties - šeit ir viens skaitlis. 135 tūkstoši - tāds ir skolēnu skaits no maznodrošinātām ģimenēm. Tie ir Labklājības ministrijas dati. Padomājiet par šo skaitli. Tas ir mūsu mazajā Latvijā. Ja mēs nedosim tos nieka divus miljonus šīm maznodrošinātajām ģimenēm, šie bērni varbūt šajā gadā, varbūt nākamajā gadā nevarēs iet skolā. Ko viņi darīs tālāk? Viņi paliks uz ielas. Ko mēs ar viņiem tālāk darīsim? Mums būs vajadzīgi pēc dažiem gadiem cietumi...

Sēdes vadītājs. Viena minūte pagājusi. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Vai tā nav traģēdija, ka Golubovam, kuru mēs visu laiku uzskatījām par okupantu pārstāvi, jāaizstāv mūsu jaunā paaudze pret panicināšanu? Patiešām, Demogrāfijas apakškomisijā jau tika izlemts, ka kaut kādā ceļā - vai nu caur likumdošanu, vai griežoties pie Ministru kabineta - panāksim, lai šos līdzekļus piešķir, lai bērni, kuri nāk no mazturīgo ģimenēm, nepaliktu bez grāmatām, bez rakstāmlietām. Lūdzu, atbalstiet, jo tā ir traģēdija, ja mūsu jaunā paaudze trūkuma dēļ nedabū izglītību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es vispirms gribētu atvainoties visu priekšā Golubova kungam, jo viņa priekšteči okupāciju Latvijā, izrādās, ir veikuši 18.gadsimtā kā vecticībnieki. Tāpēc vienam otram no mums nevajadzētu šeit mētāties ar šādiem vārdiem.

Es nebiju gatavojusies atbalstīt šo priekšlikumu, bet šoreiz aicināšu tos, kas nobalsoja pret bērnudārzu audzinātāju algām, atbalstīt to, jo ar šo “pret” balsojumu, nedodot neko klāt pirmsskolas vecuma bērnu iestāžu darbiniekiem, mēs šos bērnus principā esam vēl vairāk pietuvinājuši tai grupai, ko sauc par mazturīgajiem. Es tiešām nezinu, kā bērnudārza audzinātāja, kas saņem 45 latus, aizsūtīs savu bērnu uz skolu. Tas nekas, ka viņa pirms tam būs sagatavojusi citus bērnus. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo pie mazturīgajiem mēs esam ielikuši tos cilvēkus, kuriem ir jārūpējas par bērnu izglītību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Atsauc.

Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis. Lūdzu deputātus balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim 325. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 13, atturas - 30. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis. Godātie deputāti! Tā kā mēs tagad esam pabeiguši izskatīt šīs tabulas priekšlikumus, man ir ļoti liels lūgums - atgriezties pie 186.priekšlikuma. Tas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 15 tūkstošiem Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” finansēšanai. Budžeta komisija to ir atbalstījusi. Mēs to vakar iesākām, taču šorīt no rīta, sākot darbu, nenobalsojām, bet ķērāmies pie 187.priekšlikuma. Vai deputātiem nav iebildumu, ka mēs atbalstām šo priekšlikumu?

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Tālāk seko 3.tabula, kurai ir dažādi iesniedzēji, bet priekšlikumi par izdevumu palielināšanu izteikti, nenorādot līdzekļu avotu. Lūdzu visus šos priekšlikumus neatbalstīt, jo nav norādīti avoti, no kuriem ņemt līdzekļus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Priekšlikumi par 6.pielikumu ir saistīti ar mūsu jau iepriekš nobalsotajām summām, un tādēļ ierosinu 350.priekšlikumu, kas ir 6.pielikumā, neatbalstīt, bet atbalstīt 134.lapaspusē 351. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 135.lapaspusē ir priekšlikumi par līdzekļu pārdali. Mums ir jāatbalsta pašvaldību lietu valsts ministra Bunkša kunga priekšlikums - pārdalīt investīcijas. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. Tas ir 352.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. “B” tabula vairs nav balsojama, jo visa ir saistīta ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Lūdzu atšķirt 143.lapaspusi. 434. ir Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Ulda Pētersona priekšlikums aizstāt galvojumu projektam “Latvijas Jūras administrācija” ar “Rīgas ostas pārvalde”. Komisijas ir atbalstījušas.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt. Latvijas Jūras administrācija ir veiksmīgi strādājusi, šo projektu uzsākusi. Un lai tā arī turpina to darīt.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav.

Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis. Lūdzu deputātus balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim 434. - Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Pētersona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 5, atturas - 9. Priekšlikums pieņemts.

V.Balodis. Tālāk 144.lapaspusē ir vairāki priekšlikumi, bet atbalstāms ir tikai 439. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš nosaka visas pozīcijas likuma “Par valsts budžetu 1998.gadam” 10.-14.pielikumā palielināt proporcionāli, tātad - nobalsot par 1. un 2.tabulu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par 435.-439.priekšlikumu komisijas atbalstītajā variantā iebildumu nav. Lūdzu, tālāk!

V.Balodis. Nākamais - 145.lapaspusē ir tabulas par dažādiem pagastiem un 440. - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums. Tas nebūtu atbalstāms, ņemot vērā mūsu iepriekšējos balsojumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Tāpat nav atbalstāma arī 153.lapaspusē Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavotā tabula.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Ir atbalstāms 443.priekšlikums 159.lapaspusē, kurš ir Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Paldies. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus un varam atgriezties pie teksta daļas, kura gan pārsvarā ir atkarīga no mūsu iepriekšējiem balsojumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

V.Balodis. Pirmais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums apstiprināt ieņēmumu apjomus saskaņā ar balsojumiem par 1.tabulu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Otrais - arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - arī izriet no mūsu iepriekšējiem balsojumiem.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. Trešais - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

V.Balodis. Ceturtais - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 5. - Valsts pārvaldes... Paldies.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 6. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 7. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. No 11. līdz 16. ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kurus visus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Par 11.-16. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

V.Balodis. 17. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 18. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

V.Balodis. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Balodis. Paldies, deputāti, par lielo darbu. Esam pabeiguši izskatīt visus priekšlikumus. Lūdzu nobalsot par budžeta grozījumiem otrajā - galīgajā lasījumā. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam”” pieņemšanu galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 12, atturas - 1. Likums pieņemts.

V.Balodis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām darbu, gribu informēt, ka Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu, desmit deputātu iesniegumu Saeimas sēdes darba kārtībā pēc likuma “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam”” iekļaut Saeimas lēmuma projektu par 1998.gada 22.jūnija Saeimas ārkārtas sesijas translāciju Latvijas televīzijā, jo tiek izskatīts visiem Latvijas iedzīvotājiem svarīgs jautājums par pilsonības piešķiršanu. (Starpsauciens: “Kas maksās?”)

Viens var runāt “par”, viens - “pret”. Lūdzu, Lībanes...

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi, pirms iesniegt šādus lēmuma projektus, visiem deputātiem vajadzētu iepazīties ar likumu. Tātad likumā (un Saeimas lēmums nevar būt pretrunā ar likumu) ir rakstīts, ka neviens nedrīkst iejaukties jau sastādītajās programmās, un, tā kā uz pirmdienu, tas ir skaidrs, programma ir sastādīta, tad arī Saeimai, manuprāt, vajadzētu atturēties no iejaukšanās šajā lietā.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Mēs, 11 dažādu partiju deputāti, esam parakstījuši šo lūgumu, lai Saeima balsotu par lēmumu, ka televīzija pārraida 22.jūnija Saeimas ārkārtas sesiju, jo tiks izskatīts ļoti svarīgs jautājums par pilsonības piešķiršanu, par pilsonības piešķiršanu bērniem, kas ir dzimuši neatkarīgajā Latvijā. Protams, visu partiju pārstāvji to ir parakstījuši. Atteicās parakstīt “Latvijas ceļš”, jo “Latvijas ceļam” ir bailes no atklātības. Un tagad Lībanes kundze jeb jaunkundze te runā par kaut kādām izmaksām. Lai visa Latvija dzird, kā tiek lemts par pilsonības piešķiršanu. Mums ir zvanījuši daudzi cilvēki, un viņi nepiekrīt, ka piešķir pilsonību tikai bērniem, bet vecākiem nepiešķir. Citi grib, lai piešķir vecākiem un bērniem vienlaicīgi. Vēl citi grib, lai pilsonību piešķir tikai bērniem, lai pieņem tādu lēmumu, ka piešķirs pilsonību, bet izlems to, kad viņiem būs 15 gadi. Jā, un nav ko te daudz runāt. Arī jūs, Leiškalna kungs, ja esat “pret”, jūs varēsiet balsot “pret” vai “par”, vienalga, kā jūs gribat. Es sazinājos ar Latvijas televīziju, un man teica: ja, protams, būs tāds lēmums, tad viņi var translēt. Protams, to Prezidijs lems. Mēs, 11 deputāti, te ir parakstījušies Rubins, Kreituss, Čevers, Ozoliņš, Pētersons, Rāzna, Kalnbērzs, Veldre, Saulītis, Eniņš, uzdodam Saeimas Prezidijam rūpēties, lai Saeimas 22.jūnija ārkārtas sesija tiktu translēta Latvijas televīzijā. Un tāpēc es aicinu visus balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Ņemot vērā Saeimas kārtības ruļļa 117.pantu, Kristiānas Lībanes izteiktais viedoklis ir uzskatāma kā iebildums pēc būtības... Tātad šis jautājums nav izskatāms šajā sēdē...

Tātad, kā man aizrādīja Kusiņa kungs, pēc tam, kad viens ir izteicies “par” un viens - “pret”, vispirms ir jābalso par to, vai šāds Prezidija ziņojums par šo lēmuma projektu ir iekļaujams darba kārtībā. Tātad mēs tagad balsosim par šā lēmuma projekta, par Prezidija ziņojuma par šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsojumu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 11, atturas - 9. Tā kā Kristiāna Lībane iebilda, tad šis jautājums šajā darba dienas kārtībā netiek iekļauts. Viņa iebilda... Lūdzu - vēlreiz Kristiāna Lībane - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Ja kādam radās šaubas par maniem vārdiem, tad es varu atkārtot vēlreiz. Es iebilstu pret šā jautājuma iekļaušanu šodienas darba kārtībā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jautājums ir... Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kolēģi! Pirms nākat tribīnē, izdomājiet, pret ko jūs iebilstat un ko jūs runājat. Mēs tikko kā nobalsojām par iekļaušanu darba kārtībā. Prezidijam nekāds ziņojums par Saeimas lēmuma projektu nav jāsagatavo un komisijai nav jānodod, ja Saeima to nav nobalsojusi. Tāpēc nevajag... vajag izdomāt, ko īsti grib, pirms runā, par ko mēs īsti balsojam, un precīzi formulēt, nevis jaukt galvu vienam un otram.

Sēdes vadītājs. Tātad - lai būtu skaidrība. Kārtības ruļļa 117. panta ceturtā daļa: “Ja iesniegtie patstāvīgie priekšlikumi bijuši pieejami deputātiem vismaz 72 stundas pirms attiecīgās sēdes, Prezidijs ziņo par tiem Saeimai uzreiz pēc ziņojumiem par saņemtajiem likumprojektiem. Pēc vismaz piecu deputātu priekšlikuma Saeima var nolemt, ka Prezidijs ziņo arī par tiem patstāvīgajiem priekšlikumiem, kas nav bijuši pieejami deputātiem vismaz 72 stundas pirms attiecīgās sēdes.” Tā jau arī notika. Un, ja ir iebildums, tad automātiski šajā sēdē šo lēmuma projektu nevar izskatīt. Paldies.

Skatām tālāk nākamo darba kārtības jautājumu - lēmuma projekts “Par Nacionālo bruņoto spēku komandiera iecelšanu”. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Kārlis Druva, LZS, KDS frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais Prezidij, augsti godātie deputāti! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 16. un 17. jūnija sēdē izskatīja Valsts prezidenta ierosinājumu iecelt Zemessardzes pulkvedi Juri Eihmani par Nacionālo bruņoto spēku komandieri, vienlaicīgi atbrīvojot viņu no Zemessardzes komandiera amata.

Tajā pašā laikā komisija izskatīja arī jautājumu par Zemessardzes majora Raimonda Graubes iecelšanu par Zemessardzes komandieri. Abas šīs personas Aizsardzības un iekšlietu komisijā tika atbalstītas. Starp citu, pulkveža Eihmaņa kandidatūra tika atbalstīta vienbalsīgi.

Es vēlētos arī pateikt cienījamajiem deputātiem, ka abi šie kandidāti ir izglītoti Rietumos. Pirms nepilnas nedēļas pulkvedis Eihmanis ieguva augstāko izglītību Amerikas Savienoto Valstu karaskolā. Tajā pašā laikā Raimonds Graube studēja Anglijas augstākajā karaskolā, un paliek tikai pusotrs mēnesis, pirms viņš pabeigs to.

Es Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt vispirms projektu par Zemessardzes pulkveža Jura Eihmaņa iecelšanu Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates. Odisejs Kostanda - frakcija “Latvijai”.

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamie kolēģi! Es aicinu balsot pret Jura Eihmaņa apstiprināšanu par Nacionālo bruņoto spēku komandieri, un tos, kas šobrīd domā, ka varētu to darīt, aicinu izvērtēt to, ka ir daudzi jautājumi, uz kuriem nav saņemtas atbildes. Un tie ir saistīti ar daudzajiem skandāliem un nelikumībām, kurās iesaistīts kādreizējais Zemessardzes komandieris Juris Eihmanis.

Uz šiem jautājumiem atbildes gaida gan deputāti, gan Latvijas sabiedrība. Kā atceramies, viens no šiem skandāliem bija saistīts ar likumpārkāpumiem, ko konstatēja Valsts kontroles Saimnieciskās darbības revīzijas departaments, izskatot Zemessardzes un angļu firmas “Allmake’s Project Ltd” sadarbību. Toreizējais Zemessardzes štāba priekšnieks Juris Eihmanis 1993. gada 22. oktobrī, pārkāpjot savas pilnvaras, bez Zemessardzes priekšnieka atļaujas noslēdza līgumu ar angļu firmu par 100 lietotu automašīnu “Landrover” piegādi un atjaunošanu Latvijā. Interesanti, ka speciāli šim nolūkam tika izveidota SIA “Labais krasts”. Izdarot revīziju, tika konstatēts, ka firmas darbība bijusi neveiksmīga, noslēgtais līgums izdevīgs tikai angļiem, jo līgumā nebija atrunāta restaurācijai iegādājamo mašīnu kvalitāte. Faktiski angļi ne ar ko neriskēja, viņiem ne par ko nebija jāatbild, un iepirkšanas brīdī vienas automašīnas vidējā cena bija aptuveni 3500 latu. Kopā ar restaurāciju viena automašīna izmaksājusi 6327 latus, 16 automašīnas vispār nebija atjaunojamas, bet arī tās bija iepirktas par 8030 ASV dolāriem katra. Nav saprotams arī, kāpēc par 98 automašīnu remontam paredzētajiem līdzekļiem restaurētas tikai 84 automašīnas.

Vēl vairāk - tika pārkāptas likuma prasības, patvaļīgi veidojot kopuzņēmumu - SIA “Labais krasts”. Tā veidošanai tika izdota Zemessardzes štāba priekšnieka Jura Eihmaņa pavēle reorganizēt Zemessardzes uzņēmumu “Labais krasts”. Saskaņā ar likumu Eihmanis nebija tiesīgs izdot šādu pavēli. Bez Ministru kabineta atļaujas kopuzņēmumā tika iesaistīta angļu firma. Turklāt uzņēmējsabiedrības pamatkapitālā bija iekļauta arī kāda nepabeigta viesnīca. Valsts kontroles revīzijas gaitā tika konstatēti arī vairāki citi pārkāpumi, kuru rezultātā valstij nodarīti ievērojami finansiāli zaudējumi.

Joprojām mums nav zināms, kādu sodu par šiem daudzajiem likuma pārkāpumiem saņēma toreizējais Zemessardzes štāba priekšnieks Juris Eihmanis. Vai tiešām pietika tikai ar tēvišķīgu aizrādījumu kā bērnam, kas par daudz aizrāvies ar blēņošanos, bet kas un kad atmaksāja valstij šīs automašīnu afēras rezultātā radītos zaudējumus?

Cits piemērs - tā sauktais Zemessardzes ieroču skandāls. Zināms, ka jau 1993. gadā Zemessardze ar Slovākijas firmu “Katrim Stella” noslēdza līgumu par visai liela ieroču daudzuma iepirkšanu. Piegādes turpinājās divus gadus. Vēl šodien zemessargi stāsta leģendas par mistiskajiem ieročiem, kurus saņēma šajā laikā. Pēc tam šī firma “Katrim Stella” piegādāja ieročus arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Par to toreizējo aizsardzības ministru Māri Gaili informēja Zemessardzes komandieris Juris Eihmanis, kurš tolaik bija arī Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietas izpildītājs.

1995. gada 13. oktobra vēstulē Eihmanis rakstīja par “Katrim Stella” piedāvājumu pārdot bruņojumu un munīciju par 3,9 miljoniem ASV dolāru. Ļoti drīz, jau 1995. gada 31. oktobrī, valdība deva savu galvojumu kredītam par 3,9 miljoniem ASV dolāru ieroču iepirkšanai. Pēc dažām dienām, 1995. gada 9. novembrī, tika noslēgts Aizsardzības ministrijas un “Katrim Stella” līgums. Šis līgums tika sagatavots neparasti ātri - vienas nedēļas laikā, to parakstījuši Māris Gailis, Juris Eihmanis, arī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Davidovičs. Līguma izpildi var salīdzināt ar zema līmeņa padomju bojeviku, kādus kādreiz rādīja kinoteātros. 1996. gada aprīlī “Katrim Stella” piegādāja pirmo granātu partiju. Interesanti, ka tās nebija minētas līgumā un tām nebija pat lietošanas instrukcijas. Tomēr šīs granātas bez kādiem iebildumiem tika izdalītas Nacionālo bruņoto spēku daļām. Līgumā bija plānots piegādāt 5000 triecienšauteņu, maijā piegādāja pirmās triecienšautenes “AKM”. Kā par brīnumu, tās tomēr tika pārbaudītas. Izrādījās, ka no 4000 šautenēm neviena neatbilda pirmajai šķirai, bet 1120 vispār nebija lietojamas; 1530 šautenes tika nodotas zemessargiem, arī no tām daļa nebija lietojama. Beidzot Aizsardzības ministrijas ierēdņi attapās, ka ieroči vispār neatbilst līgumā noteiktajiem standartiem, un tika konstatēts, ka līgums pārkāpts vismaz trijos punktos.

Rezultātā toreizējais aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš paziņoja, ka līgums nav izpildīts. Iekšlietu ministrijas Drošības policija ierosināja krimināllietu par varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Bet šīs daudzmiljonu afēras iniciators Zemessardzes komandieris Juris Eihmanis devās vizītē pie prezidenta Gunta Ulmaņa un saņēma grēku atlaidi...

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - otro reizi.

O.Kostanda. Pēc sarunas ar prezidentu... Prezidents Guntis Ulmanis vieglu roku paziņoja, ka nesaskata kriminālnozieguma elementus šajā darījumā.

Likumsakarīgs ir jautājums: kā tad beidzās šis darījums? Loģiski būtu, ka firmai “Katrim Stella” aizsūtītu atpakaļ saņemtos brāķa ieročus, atgūstot arī šajā darījumā ieguldītos valstij piederošos miljonus. Nekas tamlīdzīgs nav noticis! Kā zināms, izmeklēšana par šo darījumu ir noklususi - tieši tāpat kā par neskaitāmiem citiem pārkāpumiem. Arī brāķa ieroči netika aizsūtīti atpakaļ slovāku firmai, un nav atbildēts arī uz jautājumu: kura kabatā ieslīdēja šīs afēras rezultātā sapelnītā nauda? Vai un cik toreiz nopelnīja, piemēram, Māris Gailis un Juris Eihmanis?

Redzam kaut ko citu. Šis veiklais vīrs Juris Eihmanis tagad gatavojas izpelnīties kārtējo amata paaugstinājumu. Viņš gaida, ka Saeimas deputāti ņems un nobalsos par to, lai ieceltu viņu par Nacionālo bruņoto spēku komandieri. Uzskatu, ka nedrīkst tik augstu amatu ieņemt cilvēks ar šādu pagātni.

Kustība “Latvijai” uzskata, ka šādu amatu drīkst ieņemt tikai cilvēks, kura pagātne nav saistīta ar apšaubāma rakstura afērām. Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatu drīkst ieņemt cilvēks, kuram uzticas kareivji, cilvēks, kuram uzticas Latvijas sabiedrība. Ir skaidrs, ka Juris Eihmanis nepelna šādu uzticību. Tāpēc kustība “Latvijai” balsos pret viņa apstiprināšanu par Nacionālo bruņoto spēku komandieri.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tajā, ko Kostandas kungs stāstīja, ļoti liela daļa vienkārši nav taisnība.

Es domāju, ka nevaram pievienoties kustībai “Latvijai”... Tā ir nevis kustība, bet tie ir atpakaļrāpuļi “Latvijai”... Tā ka nevaram piekrist viņu vērtējumam par Eihmani. Un Eihmaņa kungs ar šiem nodarījumiem daudzējādā ziņā nemaz nav saistīts un nav vainīgs.

Es arī pietiekami daudz zinu par šiem notikumiem, tā ka es ierosinu atbalstīt Eihmaņa kunga kandidatūru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Debatēs vēl ir pieteikušies vairāki cilvēki, bet turpināsim pēc pārtraukuma.

Pārtraukums līdz pulksten pusčetriem, bet Kanceleja aicina deputātus noiet ēdnīcā.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, turpinām debates par apspriežamo Saeimas lēmuma projektu. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šķiet, ka mūsu valsts patlabanējais stāvoklis dod mums pietiekami daudz iespēju sakārtot savu valsti, sakārtot sabiedrību un sakārtot arī savus Bruņotos spēkus. Šobrīd mūsu virzība gan uz NATO, gan uz Eiropas Savienību, gan arī sakaru nodibināšana ar dažādām valstīm mums dod iespēju mācīties, ļoti daudzas valstis, starptautiskās organizācijas mums dod līdzekļus. Mēs varam izmantot šos līdzekļus, lai sagatavotu tiešām atbilstošus cilvēkus pietiekami augstiem amatiem.

Kāpēc es to īpaši uzsveru šajā brīdī? Šodien pie mums ir ieradušies divi uz citām valstīm sūtīti mūsu valsts pārstāvji, lai apgūtu zināšanas. Un viņi šīs zināšanas ir apguvuši, apmeklējot gan kursus, gan mācību iestādes. Tas ir noticis vairākus gadus. Es gribētu atgādināt, ka arī mūsu Zemessardze ir saņēmusi pietiekami daudz atbalsta tieši šajā ziņā, un tas ir ļāvis dažāda līmeņa virsniekiem iegūt zināšanas. Šis process notiek vairākus gadus, un tagad, kad mūsu pārstāvji ir ieguvuši šīs zināšanas, kad viņi ir gatavi šīs zināšanas izmantot šeit, Latvijā, mēs esam izvēlējušies augstajiem amatiem tos cilvēkus, kuri ir vislabāk sagatavoti un kuriem ir šīs profesionālās zināšanas un arī profesionālās iemaņas.

Un ko mēs dzirdam šajā brīdī? Mēs dzirdam, ka, lūk, Juris Eihmanis nav vajadzīgs. Viņam ir tādi un tādi darījumi, slepeni darījumi un vēl nezin kādi darījumi. Kurš tad būs tas vērtētājs? Ir ārkārtīgi viegli uz otru parādīt ar pirkstu. Tur vispār nevajag nekādu prātu - parādīt un pateikt: tas ir zaglis, tas ir nodevējs, bet argumentu nav. Argumenti var būt tikai tām iestādēm, kurām ir tiesības kaut ko lemt. Deputāts var šeit atnākt un izrunāties. Nupat viens kliedza no vietas, viens tieši no tiem, kuri to regulāri dara un darīs arī uz priekšu, bet pēc tam runās par to, ka jātaupa līdzekļi. To viņš ļoti mīl darīt - pats piedāvā desmitiem miljonu virs budžeta robežām, nemaz nedomādams, ka tas nekad nebūs iespējams dzīvē.

Un, lūk, šādu sagatavotu cilvēku mēs nedrīkstam neatbalstīt, tas vispār neizskatītos galīgi ne pēc kā, ja mēs esam savus virsniekus sūtījuši mācīties, devuši šīs iespējas. Turklāt komisijas sēdē neviens neiebilda, komisijas sēdē taču nebija neviena balsotāja “pret” un bija ļoti īsa šī saruna. Tātad tas nozīmē, ka speciāli vajadzēja gatavoties runāšanai šeit, jo komisijas sēdes taču netranslē pa radio. Un tāpēc es uzskatu, ka šāda uzstāšanās bija vienkārši nekaunīga, un aicinu atbalstīt Eihmaņa kunga kandidatūru.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es personīgi ļoti augstu vērtēju Jura Eihmaņa veikumu Zemessardzes nostiprināšanā, bet uzreiz gribu pateikt, ka es nevaru balsot par šo kandidatūru vairāku iemeslu dēļ. Un iemesls nav Juris Eihmanis, iemesls ir Valsts prezidents, kas konsekventi ignorē Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātu aicinājumus ierasties uz komisijas sēdi un sniegt savu motivāciju, kāpēc viņš ir izvēlējies šo kandidatūru, nevis citu.

Otrs - tā ir nelietīgā izdarīšanās, kāda tika pieļauta attiecībā uz iepriekšējo Nacionālo bruņoto spēku komandieri. Interesanti, ko tagad darīs Valsts prezidents, kad 16.marts ir atzīts par Nacionālo karavīru atceres dienu?

Un nākamais ir Ģenerālprokuratūra. Tā ir Ģenerālprokuratūras tīrākā neizdarība, ka divu gadu laikā, nu jau gandrīz divu gadu laikā, nav pieņemts lēmums firmas “Katrim Stella” un Aizsardzības ministrijas krimināllietas sakarā. Es atļaušos citēt dokumentu, kuru ir nosūtījusi Ģenerālprokuratūra: “Krimināllieta ierosināta 1996.gada 5.septembrī pēc Latvijas Kriminālkodeksa 162.1.panta daļas paredzētā nozieguma pazīmēm. Krimināllietā kriminālvajāšana nav uzsākta.” Tātad to var jebkurā mirklī uzsākt. Varbūt Ģenerālprokuratūra varētu sniegt savu skaidrojumu, kuras ir tās aizdomās turamās personas šīs krimināllietas ietvaros. Pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietas izpildītāja Eihmaņa un aizsardzības ministra Gaiļa iniciatīvas 1995.gada 24.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika nolemts akceptēt galvojuma sniegšanu 3,9 miljonu ASV dolāru apmērā Slovākijas firmai “Katrim Stella”, paredzot Aizsardzības ministrijas piešķirto kredītu atmaksāt no 1996.gadā iedalītajiem budžeta līdzekļiem. Gribu atzīmēt, ka šis jautājums valdības sēdē toreiz tika skatīts vairākas reizes. Un tajās valdības sēdēs, kurās es piedalījos, es nobloķēju šo lēmumu, pieprasot papildu informāciju, un Iekšlietu ministrijas attiecīgās institūcijas sāka ievākt šo informāciju. Kas tad šodien ir noskaidrojies? Tas, ka šī Slovākijas firma ir tāda pati firma kā šeit sēdošie deputāti - kosmonauti. Tā ir tīrākā Krievijas armijas off-shore firma, kura darbojas Slovākijā. Interesanti ir arī tas, ka šie ieroči, kuri it kā nopirkti no Slovākijas, faktiski ir nākuši no Maskavas. Lidmašīna pa taisno ir lidojusi no Maskavas uz Rīgu.

Tālāk ir secinājumi. 1996.gada 3.septembrī Iekšlietu ministrijas tiesu ekspertīzes centrs veica sešu triecienšauteņu “AKM” pārbaudi un konstatēja, ka minētie ieroči kaujas vajadzībām ir nederīgi, tajos iemontēti nolietoti stobri, palielināts stobru kanālu diametrs un restaurēti gāzes virzuļi. Veicot piegādāto ieroču un munīcijas pārbaudi, firmas pārstāvis un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis sastādīja aktu, kurā konstatēja, ka četri tūkstoši triecienšauteņu “AKM” neatbilst līgumā noteiktajai pirmajai kategorijai, 16 260 rokas granātas neatbilst līgumā noteiktajai nomenklatūrai, 400 granātmetēji neatbilst līgumā noteiktajai pirmajai kategorijai.

1996.gada 10.decembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par Aizsardzības ministrijas un Slovākijas firmas “Katrim Stella” noslēgtā līguma laušanu, kā iemeslu norādot līguma pārkāpšanu no minētās firmas puses: piegādes termiņu neievērošanu, piegādātās preces neatbilstību nomenklatūrai un piegādātās preces neatbilstību līgumā noteiktajai kvalitātes kategorijai.

Un ko nobeigumā raksta Ģenerālprokuratūra? Tas tik tiešām ir ļoti unikāls secinājums, augstākā pilotāža. “Lai pieņemtu procesuālu lēmumu krimināllietā, nepieciešams zināt, vai Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija pildīs Ministru kabineta 1996.gada 10.septembra lēmumu par ieroču atpakaļdošanu firmai “Katrim Stella” vai arī pieņems lēmumu par ieroču un munīcijas daļēju iegādāšanos no šīs firmas.” Nu, tādus unikālus dokumentus es vēl līdz šim nebiju lasījis.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes pagājušas. Ģirts Kristovskis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Ģ.V.Kristovskis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Acīmredzot man jāturpina ar to, ko tikko teica Jānis Ādamsons, ka prokuratūra uzdod jautājumus Aizsardzības ministrijai, nevis Jurim Eihmanim. Kāds sakars Nacionālo bruņoto spēku komandiera kandidāta apspriešanai ar Aizsardzības ministrijas pieņemtiem vai nepieņemtiem lēmumiem? Atcerēsimies to, ka Juris Eihmanis veselu gadu atradās Amerikas Savienotajās Valstīs, kur mācījās. Viņš šajā laikā nevarēja ietekmēt ne ministrus, kuri mainījās, ne arī to ministru, kurš ir šobrīd vai kurš bija pirms tam, kurš attiecīgajā laikā varēja iepazīties ar lēmumu, ko ir pieņēmusi Ģenerālprokuratūra.

Bet, runājot par šiem darījumiem, es gribu kolēģiem pastāstīt par tiem apstākļiem, kādi bija 1991., 1992. vai 1993.gadā, kad Zemessardzei un mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem bija jāslēdz līgumi par dažāda inventāra iegādi, tajā skaitā par autotransportu un šaujamieročiem. Kā mēs zinām, Amerikas Savienotās Valstis... Mēs lasījām, ka Zviedrija beidzot ir izšķīrusies pārdot kādus ieročus Latvijas Republikai, bet tagad ir 1998.gads. 1991., 1992.gadā, uzsākot veidot šīs institūcijas, faktiski bija grūti atrast kādu valsti vai kādu firmu, kura uzņemtos risku pārdot kaut ko tādai valstij kā Latvija, nezinot, kas šeit būs, cik šīs bruņoto spēku struktūras ir uzticamas valdībai, un tamlīdzīgi. Nevarēja atrast tādas valstis un firmas, kuras šos ieročus pārdod. Un toreiz bija ļoti sarežģīti. Notika daudz dažādu sarunu, bija dažādi piedāvājumi, protams, gadījās arī dažādi viltnieki. Un šajā gadījumā, es domāju, Ministru kabinets noticēja, ka par 3,9 miljoniem tiks piegādāti attiecīgie līgumā minētie norakstītie ieroči un ka piegādātāja puse piegādās šos ieročus atbilstošā kvalitāte. Te nevar vainot ne Nacionālo bruņoto spēku komandieri, ne ministru, jo nav tādas valsts, kur Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai ministrs pārbauda, vai ieroču stobrs ir atbilstošas kvalitātes vai nav. To var veikt attiecīgie profesionālie militārie speciālisti, kas ar to nodarbojas, vai apgādes dienests. Tas būtu par militāri praktiskajiem jautājumiem.

Nākamais jautājums attiecas uz “Landrover”. Jā, protams, Eihmaņa kungs pietiekami skaidru atbildi sniedza Aizsardzības un iekšlietu komisijai, teikdams, ka šodien, būdams daudz vairāk pieredzējis, viņš droši vien nebūtu piekritis šādam autotransporta iegādes variantam. Un atkal es jums pastāstīšu piemēru: gada laikā izveidojās kādi 35 bataljoni, 1991.gadā, tad, kad man bija lemts uzsākt Zemessardzes veidošanu, valsts piešķīra šiem 35 bataljoniem 30 mikroautobusiņus. Neiznāca pat pa vienam autobusam uz katru bataljonu. Iedomājieties, kas tas ir par transportu bruņotajiem spēkiem: uz 300 - 400 cilvēkiem viens mikroautobuss ar 15 - 16 vietām. 1992., 1993.gadā komandieriem, kuri toreiz bija, arī man, radās jautājums, kā par lētu naudu iegādāties pēc iespējas vairāk ritošā inventāra. Un toreiz, kā es saprotu, Eihmaņa kungs nolēma, ka viņš par trim četriem tūkstošiem latu var iegādāties lietotu transportlīdzekli, no atjaunotām detaļām šeit, Latvijā, to saliek, un līdz ar to algas saņem Latvijas cilvēki, un uz robežas muita saņem arī šo nodokli. Tur jau nāca vairāki tūkstoši klāt šim projektam. Tā ka tiešu ļaunprātību šajā gadījumā mēs pat nevaram konstatēt.

Tāpēc mani izbrīnī tas, ka prokuratūras vai arī Valsts kontroles pārstāvji, kuri ar šiem jautājumiem nodarbojās, sarakstīja veselas mapes, bet nesaskatīja lietas būtību kā tādu. Un tas tiešām ir nožēlojami, ka šādiem dokumentiem faktiski pat nav atrasts adresāts. Tas liecina par šo dokumentu sastādītāju profesionalitāti un kvalifikāciju. Un uz šādu dokumentu pamata mēs šodien apšaubām cilvēku, kurš faktiski ir sevi pierādījis kā labu speciālistu un prasmīgu cilvēku, ieguvis nepieciešamo izglītību. Tāpēc beidzu savu uzstāšanos ar aicinājumu atbalstīt Juri Eihmani kā piemērotu personu šim amatam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti, es aicinu atbalstīt priekšlikumu iecelt pulkvedi Juri Eihmani par Nacionālo bruņoto spēku komandieri, jo viņš ir profesionālis, ieguvis labu izglītību, ir cilvēks ar labu stāju, ar labu gribu un solās pusgada laikā ieviest pilnīgu kārtību mūsu Bruņotajos spēkos, mūsu armijā. Tas ir vajadzīgs tēviem un deputātiem, visiem latviešiem Latvijā, visiem cilvēkiem, lai mūsu Bruņotie spēki būtu īsti Latvijas patrioti, aizstāvji, fiziski norūdīti jauni cilvēki, un es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es pats esmu zemessargs... (Zālē aplausi un neskaidri izsaucieni.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es saprotu jūsu sajūsmu, bet ļaujiet zemessargam runāt!

Dz.Ābiķis. Es regulāri tiekos ar saviem kolēģiem un Eihmaņa kungs nepārprotami zemessargu vidū kā komandieris bauda atbalstu. Tāpēc, cienījamie kungi, es aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Godātie kolēģi, jūsu priekšā ir dokuments ar numuru 4416. Komisijas vārdā runās Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātie deputāti! Vēlreiz atgādinu, ka pulkvedis Eihmanis ir bijis bataljona komandieris, Zemessardzes štāba komandieris un Zemessardzes komandieris, viņam ir divas augstākās izglītības - gan civilā, gan militārā. Es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu. Balsošana, kolēģi, ir aizklāta. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 19, atturas -16. Juris Eihmanis iecelts par Nacionālo bruņoto spēku komandieri. (Aplausi.)

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Komisijas vārdā Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātie deputāti! Latvijas Valsts prezidents ir ierosinājis iecelt Zemessardzes komandiera amatā majoru Raimondu Graubi. Graubes kungs, kā jau iepriekš minēju, tikpat kā pabeidzis augstāko izglītību angļu kara koledžā, pēc mēneša viņš to pabeigs. Viņš ir bijis rotas komandieris, dienējis speciālo uzdevumu vienības sastāvā, bijis Zemessardzes komandiera vietas izpildītājs, būtu laiks viņu iecelt par Zemessardzes komandieri uz nākamajiem četriem gadiem.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu. Arī šis balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 12, atturas - 21. Raimonds Graube iecelts par Zemessardzes komandieri. (Aplausi.)

Godātie kolēģi, 11 deputāti ir iesnieguši Prezidijam iesniegumu, kurā viņi raksta: “Sakarā ar to, ka Ministru prezidents Guntars Krasta kungs, tiekoties ar Latvijas un ārvalstu amatpersonām, solīja, ka grozījumus Pilsonības likumā izskatīs un pieņems vēl Saeimas pavasara sesijā, lūdzam iekļaut šīsdienas darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu par Ministru prezidenta Guntara Krasta uzaicināšanu uz Saeimas ārkārtas sesiju, lai ziņotu Saeimai Ministru kabineta viedokli šajā jautājumā.” Vai kāds no deputātiem vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Aigars Jirgens - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti, tā kā šis ir patstāvīgais priekšlikums, tad saskaņā ar Kārtības ruļļa 117.pantu es iebilstu pret tā iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “par”? Tātad, godātie kolēģi, tā kā ir deputāta iebildums attiecībā uz šo lēmuma projektu, tad mēs varam lemt tikai par tā iekļaušanu nākamās sesijas darba kārtībā, kas nav loģiski. Un katrā gadījumā, godātie kolēģi, arī bez Saeimas lēmuma es varu teikt, ka Prezidija vārdā mēs Krasta kungu uz šo ārkārtas sēdi uzaicināsim.

Godātie kolēģi, vakar mēs atlikām Saeimas Pieprasījumu komisijas atzinuma izskatīšanu. Komisija lūdz šodien to izskatīt, un tas ir dokuments 4405E un 4341A.

Par Pieprasījumu komisijas atzinumu komisijas vārdā - Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Pieprasījumu komisija izskatīja 10 deputātu pieprasījumu, kas adresēts Ministru prezidentam Krasta kungam, ekonomikas ministram Strujeviča kungam un finansu ministram Zīles kungam. Sēdes notika divās kārtās, ja tā varētu sacīt, jo pēc pirmās izskatīšanas deputāti vēlējās papildinformāciju, it īpaši par maksāšanas līdzekļu maiņas iemesliem. Vakar uz sēdi bija ieradies arī ekonomikas ministrs Strujeviča kungs, kurš pirms tam bija komandējumā ārzemēs. Pieprasījuma būtība īsumā ir tā, ka deputāti iesniedzēji uzskata: maksāšanas līdzekļa maiņas rezultātā (no latiem uz sertifikātiem) valsts budžets esot zaudējis vairāk nekā septiņus miljonus latu. Uz atkārtoto izskatīšanu deputāti saņēma detalizētāku informāciju, arī par to, ka Privatizācijas aģentūrā vērtēšanas laikā diemžēl reizēm bijusi arī vieta subjektīvismam. To nenoliedz arī Strujeviča kungs, kurš nav tieši atbildīgs par to, kas noticis, pirms viņš stājās amatā. Strujeviča kungs informēja, ka šobrīd Privatizācijas aģentūrā ir izveidota speciāla grupa, kuras uzdevums ir noteikt vēl stingrāku kārtību un kritērijus attiecībā uz maksāšanas līdzekļa maiņu, lai izslēgtu šo subjektīvismu.

Attiecībā uz to, ka budžets zaudējis septiņus miljonus, Strujeviča kungs paskaidroja, ka tā gan nevajadzētu uzskatīt, ka tā tas nav, kaut arī tieši septiņi miljoni budžetā, protams, nav saņemti, bet šo maksāšanas līdzekļu maiņa no latiem uz sertifikātiem ir veicinājusi ekonomikas attīstību Latvijā kopumā. Galu galā sertifikāti ir maksāšanas līdzeklis, un cilvēkiem jāatrod to pielietojums, gan mēs kādreiz mēdzam sacīt, vai tos nevajadzētu cilvēkiem uzkarināt uz nagliņas. Deputāti pieļāva, ka kādreiz varbūt nāksies atgriezties pie šā pieprasījuma un tajā teiktā, tomēr nolēma, ka pieprasījums ir noraidāms. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs ir pieteicies Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. (Starpsauciens: “Nelasi, pasaki saviem vārdiem!”)

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Izskatot pieprasījumu, mēs secinājām, ka septiņu miljonu latu vietā, ko būtu ieguvis Latvijas valsts budžets, faktiski nav saņemts nekas, jo tika atļauts 160 firmām maksājumus izdarīt ar sertifikātiem. Tas nozīmē, ka šīs firmas samaksāja nevis septiņus miljonus, bet gan 28 reizes mazāk, jo viena sertifikāta vērtība, kā zināms, ir 28 lati, bet visas firmas ir uzpirkušas tos par vienu latu vai pat mazāk. Un līdz ar to cieta visi Latvijas iedzīvotāji. Tie cilvēki, kuriem mēs vakar balsojot nevarējām piešķirt šos septiņus miljonus: medicīnas darbinieki, medmāsas un pārējie. Viņi visi tiek apkrāpti. Un kas šo krāpšanu izdara? To krāpšanu izdara “Latvijas ceļa” pārstāvis Naglis ar saviem kompanjoniem Privatizācijas aģentūrā. Tai pašā laikā mēs no preses redzam, ka Naglis jau nez cik firmas sev iepircis ārzemēs, - tur tā visa nauda aizplūst. Cik ilgi mēs to pieļausim? Un te, izrādās, kāds atnāk un “liek makaronus uz ausīm”, kā teica Gorbačova laikā. Tā ka te vēl kāds labums ir, kāds bizness attīstās. Kam attīstās tas bizness? Protams, attīstās tām 160 firmām, kuras nopirka visus privatizējamos objektus jau tā par smieklīgi zemu cenu, turklāt samaksājot 28 reizes mazāk. Es domāju, ka visiem deputātiem vajadzētu nobalsot par šo pieprasījumu arī tāpēc, ka komisijā nebija vienbalsīga lēmuma, - komisijā bija apmēram puse uz pusi par balsojumu, vai tas ir pieprasījums vai nav. Un es domāju, ka te vajadzētu visiem nobalsot un virzīt to kā pieprasījumu. Vienreiz izskatīt šo jautājumu par maksāšanas līdzekļiem. Manuprāt, Naglim jau sen būtu laiks aizbraukt uz savām ārzonas firmām un tur strādāt, ja nav cita līdzekļa, kā apstādināt viņa darbību šeit, Latvijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Latviešu tauta un Latvijas iedzīvotāji ir apkrāpti vairākas reizes. Pirmo reizi tas notika, kad pieļāva, ka sertifikāts iziet brīvajā tirgū. Pretējs piemērs, kur privatizācijas process attīstās pietiekami veiksmīgi, ir čehi. Pamatidejas, ieviešot privatizācijas sertifikātus, bija absolūti līdzīgas gan Čehijā, gan arī Latvijā. Un ideja bija pareiza, tā sadalīja visas tautas mantu. Sadalīja to taisnīgi. Pēc tam 1993. un 1994.gadā pēkšņi tika mainīti spēles noteikumi, jo sertifikātus it kā nevarēja nekur izmantot, kā rezultātā ar milzīgu populismu tika panākta viedokļu maiņa un atļauts šos sertifikātus laist brīvajā tirgū. Un sertifikātus, kuru pamatvērtība ir it kā 28 lati, laiž apgrozībā par santīmiem. Pārpircēju firmas šos sertifikātus iepērk. Kas notiek tālāk? Tālāk šīs pašas firmas piedalās privatizācijas procesos. Atsevišķās bankās šie sertifikāti ir sapirkti miljonos, un tās diemžēl nav labākās bankas, kuras piedalās šajos privatizācijas procesos.

Mani pārsteidz cita lieta - tas, kā tiek mainīti spēles noteikumi atkarībā no tā, kas piedalās vienā vai otrā privatizācijas procesā. Tikko šajā privatizācijā piedalās vai nu tuvi draugi, paziņas, vai partijas biedri, tā tiek pieņemti viņiem labvēlīgi spēles noteikumi un privatizāciju var veikt ar sertifikātiem. Tikko šajā privatizācijā piedalās cilvēki, kuriem nav ciešu saistību ar Privatizācijas aģentūru, tā ir jāmaksā reālos latos. Un pilnīgi pareizi šeit Rubina kungs minēja, ka šie septiņi miljoni jāpareizina ar 28; atņemsim iztrūkstošo summu un saņemsim tos pašus miljonus, kuru skaits ir pāri simtam. Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu, un es gribētu dzirdēt gan Krasta kungu, gan Strujeviča kungu, ko viņi var atbildēt šai sakarā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Es arī atbalstu šo pieprasījumu, jo atceros “Latvijas Balzama” privatizāciju, kad pēkšņi latus nomainīja pret sertifikātiem; maksājot ar sertifikātiem, var samaksāt 20 vai 28 reizes, vai 25 reizes mazāk.

Atceros neveiksmīgo Rīgas vagonu rūpnīcas privatizāciju, stipri ieilgušo RAF jeb Jelgavas autobusu rūpnīcas privatizāciju. Vieni zaudējumi. Bet kādam ir labums. Kāds atver vienu pēc otras off-shore zonās firmas. Kāds neiesniedz deklarāciju. Nagļa kungs smaida. Smaida un lēni purpina. Viss ir kārtībā. Man šķiet, ka nav kārtībā. Mūsu īpašumi aiziet. Aiziet sagaidītam pircējam. Tieši kā Ķemeru viesnīca. Rīt ir izsole. Kas viņu nopirks? Vai tā vairs būs Latvija? Rakstnieku māja aiziet. Ap rakstnieku māju ceļ žogu. Ceļ žogu nekaunīgi. Tieši pie jūras, kāpās. Jūrmalas pašvaldība ir bezspēcīga. Bezspēcīga ir Arhitektūras pārvalde. Bezspēcīgs ir būvinspekcijas vadītājs Auniņa kungs. Viņi dara, ko grib, šie privatizētāji. Labi, ja kāds no viņiem apveltīts ar godaprātu vai mēģina palīdzēt Latvijai. Jā, viņi rada darbavietas, bet tas ir tikai lētais darbaspēks.

Kad es jautāju kādai no šīm ārzemju firmām Norvēģijā, kad es tur biju, kas šķiet tik pievilcīgs Latvijā, man atbildēja: “Katrā ziņā jūsu lētās darbarokas. Tās ir 10, 20 reizes lētākas nekā pie mums, Norvēģijā.”

Es atceros, ka Privatizācijas aģentūra gribēja sagrābt arī valsts mežus. Un es sēdēju šajā sēdē, kurā piedalījās Šadinovs, Šķēle, un jutu, ka turpat tuvumā ir Grūtupa kungs ar saviem padomiem un Šlesera kungs ar savu partiju, un izkārtne ar Raimondu Paulu priekšgalā. Tāds pineklis, tāds konglomerāts, tāds astoņkājis, kāds Latvijā pašreiz ir... Vai varēs atšķetināt šo mudžekli, kurā ir sapinusies valsts vara, valdība, bizness, organizētie, ļoti labi organizētie un konsultētie advokāti? Vai mēs pastāvēsim? Vai tad, kad mēs attapsimies, viss nebūs pārdots? Pārdots ne par latiem, bet pārdots par sertifikātiem, kuri maksāja 50 santīmus, kuri maksāja vienu latu.

Es atbalstu šo pieprasījumu. Un vienīgais, ko es lūdzu, - neticiet tiem, kas jums sola. Neticiet tiem, kas pašreiz iztirgo mūsu valsti, mūsu bagātības. Latvija patiesi ir ļoti bagāta zeme. Ļoti skaista zeme. Un mēs varētu pelnīt ne tikai kā banku citadele, ko pierādīja sekmīgā Latvijas Bankas pārvalde pār citām bankām. Mēs varētu būt bagāta zeme kā tūrisma zeme. Mēs varētu būt pievilcīga zeme kā laipnu, sirsnīgu namatēvu un namamāšu zeme. Bet šodien visu pārdot, pārdot lēti, pārdot, sevi pazemojot, par sertifikātiem ir vienkārši noziegums. Neticiet Šadinovam, Šķēlem, Grūtupam, Šleseram! Neticiet Naglim! Neticiet! Es atbalstu šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms turpinām debates, 10 Saeimas deputāti iesnieguši šādu priekšlikumu:

“Ierosinām šīsdienas sēdē debašu laiku samazināt līdz divām minūtēm pirmo reizi un vienu minūti otro reizi. Čerānam ierobežot debašu laiku līdz vienai minūtei pirmo reizi un otro reizi.”

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu? (Zālē kņada.) Priekšlikums nav balsojams. Turpinām debates.

Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Šis ir tikai viens no jautājumiem, kas izvirzīts, lai izskatītu privatizācijas gaitu valstī kopumā. Tad, kad mēs iesniedzām priekšlikumus par valsts un pašvaldību īpašumu privatizāciju, mēs jau pieskārāmies jautājumam, kādā veidā, cik objektīvi, cik subjektīvi, ar kādiem plusiem un mīnusiem šī privatizācija Latvijā notiek vai notiks un kā būs, kad mēs pamatos pabeigsim privatizācijas procesu.

Septiņi miljoni vienam ir liela nauda, otram - maza nauda. Es domāju, ka tā ir ļoti liela nauda. Būtībā pat nav jautājums par 7 miljoniem latu, būtībā jautājums ir par to, kāpēc vieniem ir vieni spēles noteikumi, citiem - citi spēles noteikumi. Tāpēc mēs, Saimnieka frakcijas deputāti, rudens sesijā ierosināsim sasaukt ārkārtas sēdi un izskatīt privatizācijas gaitu Latvijā kopumā, jo valdības deklarācija paredz 1.jūlijā pamatā pabeigt privatizāciju. Diez vai tas izdosies, un nav arī jāsteidzas. Bet jautājums ir nobriedis. Un atbildība arī katram ir nepieciešama.

Sēdes vadītājs. Elmārs Zelgalvis - frakcija “Latvijai”.

E.Zelgalvis (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Jautājuma būtība ir saistīta un pieprasījums kā tāds ir radies sakarā ar vienu formulējumu likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 52.pantā. Tur ir ierakstīts, ka Privatizācijas aģentūra pati ir tiesīga noteikt, ka atlikušajā pirkuma maksas daļā kā maksāšanas līdzeklis tiek izmantoti privatizācijas sertifikāti.

Lūk, ar šo formulējumu “ir tiesīga” sākas visas kolīzijas, jo nav šajā likumā strikti un skaidri noteikts, ar kādiem nosacījumiem var notikt maksāšanas līdzekļu maiņa.

Lūk, šajā sakarībā arī radies šis pieprasījums. Es to atbalstu. Lai tiešām attiecīgās mūsu institūcijas - Ministru kabinets, ekonomikas ministrs - dod savus skaidrojumus.

Es domāju, ka mums varbūt pat nevajadzēs ilgi gaidīt, jo rīt no rīta notiks Privatizācijas aģentūras padomes sēde, kurā izskatīs šo jautājumu. Acīmredzot pieņems arī ļoti stingrus noteikumus šo maksāšanas līdzekļu maiņai. Kad var notikt šī līdzekļu maiņa? To nevar diktēt atsevišķu ierēdņu vai aģentūras darbinieku brīva griba vai negribēšana mainīt šos noteikumus. Tas, ka noteikumu maiņa ir ļoti izdevīga vienam vai otram objektam, tas ir skaidrs. Mēs ļoti labi zinām, ko nozīmē maksāt latos un ko nozīmē maksāt sertifikātos. Un, ja šī maiņa notiek, tad kaut kas vinnē un kaut kas zaudē.

Es atbalstu šo priekšlikumu un arī lūdzu dot attiecīgus paskaidrojumus šajā ziņā.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - otro reizi.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es vēlreiz aicinu balsot par šo pieprasījumu, jo šī kolektīvā zagšana ir jāpārtrauc. Tad, kad nozog trīs miljonus, mēs izveidojam, un tas ir pareizi, dažādas izmeklēšanas komisijas. Bet šeit skaidri ir redzams, ka septiņi miljoni ir nozagti, faktiski jau noteikti ir nozagti kādi 70 miljoni. Latvija jau sen būtu atdzimusi un uzplaukusi. Te mēs vēl domājam, vai to virzīt kā pieprasījumu vai ne. Lai valdība atskaitās, un lai Ekonomikas ministrija un Ministru prezidents atskaitās. Tas tiešām būtu ļoti labi, ja sasauktu ārkārtas sēdi par visu Privatizācijas aģentūras darbību un atsauktu reiz un nomainītu Privatizācijas aģentūru.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Privatizācijas problēma mūsu valstī ir ļoti nopietna problēma. Tieši privatizācijas process vienā vai otrā formā ir bijis par pamatu tam, ka ļoti daudzi cilvēki var pamatoti uzskatīt to, kas mūsu valstī ir noticis neatkarības gados, par mērķtiecīgi īstenotu mūsu valsts izlaupīšanu. Visa mūsu valsts attīstība ir pagājusi zem valsts izlaupīšanas zīmes. Tas ir arī par cēloni tam, ka ļoti daudzi cilvēki neuzticas mūsu valstij, un tas ir arī par cēloni tam, ka ļoti daudziem cilvēkiem tagad ir ārkārtīgi smagi dzīves apstākļi. Tāpēc šie procesi ir jāanalizē ļoti nopietni, ir jāanalizē šie septiņi miljoni. Jāanalizē gadījumi, kad šī maksāšanas līdzekļu maiņa ir notikusi absolūti patvaļīgi, saviem draugiem dot iespēju konkursā vai kā citādi iegādāties īpašuma objektu, nesamaksājot pilnu summu: maksāšanas līdzeklis ir mainīts un līdz ar to maksājamā summa ir būtiski samazināta.

Taču mums ir jāpaskatās arī plašākā kontekstā visa šī nelikumību sistēma un patiesībā ne tikai nelikumību sistēma, bet visa organizētā sistēma, viss šīs politiskās elites organizētais privatizācijas process, gan radot un pieņemot attiecīgus likumus, kas leģitimē dažādas blēdības, un pēc tam arī rīkojoties gan atbilstoši šiem netaisnīgajiem likumiem, gan arī nekautrējoties šos likumus pārkāpt, lai tiktu panākts izdevīgums dažādiem ekonomiskiem grupējumiem; un labi, ja tie ir tikai ekonomiskie grupējumi.

Es gribu šeit privatizācijas sakarā atgādināt arī to, ka mēs, 17 deputāti, joprojām gaidām nopietnu atbildi no Valsts kontroles un no prokuratūras par tām nelikumībām, kas ir nodarītas, privatizējot valsts uzņēmumus nomā ar izpirkumu. Tādi ir vismaz 230 uzņēmumi. Un ir izdarīti aprēķini, ka šādā veidā valsts budžetam nodarītais zaudējums ir aptuveni viens miljards latu. Tas ir triju gadu pensiju budžets, tā ir šīs agrīnās privatizācijas fāze, kad vispār, lai nodotu kādu objektu nomā ar izpirkumu, netika rīkoti konkursi, kā to paredzēja likums, un arī nomas līgumos netika novērtēta pamatlīdzekļu nolietošanās, kas ir ārkārtīgi būtiski. Līdz ar to, ka šis novērtējums netiek iekļauts nomas līgumā, nomas maksu var patvaļīgi samazināt.

Jāsaka, ka šī valsts izlaupīšanas perspektīva neatkarīgās Latvijas laikā jeb gados pēc Atmodas sākuma būtiskus tempus uzņēma jau 1990.gadā, kad Augstākā padome pieņēma likumu “Par valsts uzņēmumu”, kas visus šos valsts uzņēmumus nodeva direktoriem praktiski neierobežotā valdīšanā. Un šiem direktoriem bija praktiski neierobežotas rīcības iespējas ar valsts mantu. Līdzīgu izlaupīšanas perspektīvu mēs redzam arī lauksaimniecībā, kad tika sagrautas veiksmīgi strādājošās saimniecības un viens saimniekošanas modelis, neko alternatīvu vietā nepiedāvājot. Šī pavērtā perspektīva ir jāapzinās, un no cilvēkiem, kas par to ir atbildīgi, neatkarīgi no tā, kurās partijās viņi ir pēdējā laikā iesaistījušies, šī politiskā atbildība ir jāprasa.

Es domāju, ka tā tiešām būtu viena apsveicama ideja - organizēt šo ārkārtas sēdi par privatizācijas procesiem kopumā un visu šo valsts izlaupīšanu, kas pie mums ir notikusi, un tas, ka šeit parādās septiņi miljoni pilnīgi konkrētā formā, arī ir ļoti apsveicami. Es domāju - mums visiem vajadzētu par šo pieprasījumu nobalsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - otro reizi.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Nagļa kungs! Deputāti! Šadinova kungs, Grūtupa kungs, Šķēles kungs, sakiet, cik sertifikātos būs jāmaksā par kuģniecību, cik sertifikātos būs jāmaksā par Daugaviņu, par Ķegumu, par Rīgas HES, par Pļaviņām, kāda būs šī attiecība starp latiem un sertifikātiem? Cik būs jāsamaksā par Ķemeru viesnīcu kopā ar Ķemeru nacionālo parku - cik latos, cik sertifikātos? Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātie deputāti! Lai kā man kādreiz nav gribējies, es vienmēr esmu centusies nerunāt par jautājumiem, kuros neesmu profesionāli kompetenta. Šis ir izņēmuma gadījums, uz kuru mani ir pamudinājusi vakardienas saruna ar kādu sertifikātu īpašnieci. Privatizācijas aģentūras Informācijas birojs, kas atrodas Valdemāra ielā, un ierēdņi, kas tajā strādā, vēl aizvien turpina dezinformēt iedzīvotājus, kas ir sertifikātu īpašnieki, par šo sertifikātu ieguldīšanas iespējām. Šī dezinformēšana notiek ārkārtīgi primitīvā un ciniskā veidā, kad iedzīvotājs vaicā, kuri ir tie objekti, kā ar tiem iepazīties, kā iegūt pamatīgāku informāciju. Protams, viņš varētu aiziet uz krājkasi, kas formē šos dokumentus, un iepazīties ar Privatizācijas aģentūras izdevumiem, bet tajā pašā laikā šis cilvēks vēlas ar kādu parunāt, lai varētu izprast un izvaicāt, uzdodot tos jautājumus, kas viņam rodas papildus. Es saprotu, godātie deputāti, ka tas varbūt nav interesanti, ko saku, bet es gribētu, lai jūs dzirdētu manis teiktajā tās sievas izmisumu, nezinot, ko viņai darīt, kā šobrīd rīkoties ar sertifikātiem, vai palikt absolūti apsmietai un bez tiesībām šajā valstī realizēt savas tiesības, ja ierēdnis viņai atbild: “Vai tad jums ir bērni? Jums taču nav vērts šos sertifikātus ieguldīt nevienā uzņēmumā! Kādēļ jums ir vajadzīga šī informācija? Jūs labāk tos pārdodiet!” Tātad sertifikāti vēl aizvien ir nepieciešami, to trūkst. Un es secinu, ka trūkst tiem, kuriem tie ir vajadzīgi lielu objektu privatizācijai.

Ja tāda ir attieksme pret tiem, kuri ir šo sertifikātu likumīgie īpašnieki, tad, neskatoties uz to, ka esmu valdības koalīcijā un manu frakciju pārstāvošs ministrs ir ekonomikas ministrs Strujeviča kungs, es balsošu par šo pieprasījumu, tādēļ ka ir jābūt absolūtai skaidrībai, kāpēc ir lemts par zaudējumu budžetam. Likums atļauj Privatizācijas aģentūrai pieņemt šādu lēmumu, atļauj noteikt samaksu 50 procentus naudā un 50 procentus sertifikātos, taču ir jābūt pamatojumam, kādēļ šobrīd nav aizstāvētas valsts intereses. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, 10 deputāti ierosina samazināt debašu laiku šodienas sēdē - divas minūtes pirmo reizi un vienu minūti otro reizi. Vai kāds grib runāt? Daži sauc, ka nekādā gadījumā. Nobalsosim, kolēģi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 10 deputātu priekšlikumu par debašu laika samazināšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 13, atturas - 4. Pieņemts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Alfredam Čepānim - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Čepānis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Ja šodien un vakar neapspriestu budžetu, es nerunātu, bet šā likuma 52.pants nosaka, ka Privatizācijas aģentūra vai pašvaldība var pieņemt lēmumu, ja ir samaksāts vairāk par pusi, atlikušajai pirkuma maksas daļai kā maksāšanas līdzekli atļaut izmantot sertifikātus vai pagarināt maksāšanas termiņu.

Man ir žēl, ka Pieprasījumu komisija tomēr kaut kur noslēpa tos dokumentus, kurus deputāti bija iesnieguši, - 140 vai 160 uzņēmumu sarakstu, kuriem bija mainīts šis maksāšanas līdzeklis līdz 1.aprīlim. Šis saraksts nebija domāts tikai komisijai, bet visiem deputātiem, un pieprasītāji deputāti, kas parakstīja pieprasījumu, lūdz Ekonomikas ministriju un Finansu ministriju dot savu slēdzienu, darīt zināmu šo ministriju viedokli, to, kuros gadījumos ministrija ir izteikusi savu attieksmi par maksāšanas līdzekļu maiņu vai kuros gadījumos nav. Šāda attieksme nav izteikta, bet stipri aizdomīgi ir tas, ka vienā gadījumā maksāšanas līdzekļa maiņa izdarīta tad, kad par objektu ir nomaksāti jau 80 procenti, otrā gadījumā, kad tikai 50 procenti, pie tam maksāšanas līdzekļa maiņa ir notikusi attiecībā uz summu no dažiem desmitiem, nu, no dažiem simtiem latu, līdz dažiem simtiem tūkstošu latu.

Es gribētu arī zināt, kolēģi, ja mums tik ļoti budžetā nav naudiņas, kādi ir kritēriji, nosakot maksāšanas līdzekļa maiņu: vai tas ir rasu kritērijs vai reliģiskais, vai varbūt partijiskais, bet varbūt visiem mums pazīstamais cita veida kritērijs. Tikai to pieprasītāji vēlējās uzzināt, bet šodien mēs diemžēl ne no komisijas ziņojuma, ne arī no pieprasītāju materiāliem to neredzam. Un tāpēc, kolēģi, ja šodien pieprasījums netiks pieņemts, un acīmredzot tā tas arī būs, tad es tomēr paturēšu sev tiesības šo patiesību noskaidrot kaut kā citādi. (Starpsauciens: “Paldies!”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Tātad - lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 4, atturas - 21. Pieprasījums ir pieņemts.

Deputāti ierosina 69. un 70.jautājumu, tas ir, pilsonības piešķiršanu diviem cilvēkiem, izskatīt pēc darba kārtības 58.jautājuma. Vai gribam runāt vai balsosim? Balsosim. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputātu priekšlikumu mainīt darba kārtību. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 14, atturas - 14. Pieņemts.

Godātie kolēģi, izskatām darba kārtības 59.jautājumu. Atvainojiet, mēs nobalsojām, ka izskatīsim 69. un 70.jautājumu. Lēmuma projekts par pilsonības piešķiršanu, par Borisa Medvedeva uzņemšanu pilsonībā. Komisijas vārdā Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu par Borisa Medvedeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatot šo Saeimas lēmuma projektu, pieņēma negatīvu lēmumu.

Deputāti iesniedzēji Dozorcevs, Jurkāns, Golubovs, Bekasovs, Deņisovs, Zelgalvis, Stikuts, Krastiņš, Inkēns, Seiksts norāda, ka Medvedeva kungam ir ievērojams ieguldījums Latvijas Republikas ekonomiskajā izaugsmē, veicinot eksporta attīstību, viņš aktīvi piedalās saimniecisko sakaru dibināšanā un attīstībā, tādējādi īpaši paaugstina Latvijas Republikas ekonomikas efektivitāti, izmantojot tās ģeogrāfisko stāvokli, kā arī devis nozīmīgu ieguldījumu Latvijas pozitīvā tēla veidošanā, atbalstot sporta programmu attīstību. Dokumentiem ir pievienotas arī rekomendācijas no tām struktūrām, kuras ir saņēmušas sponsorējumu ar Medvedeva kunga palīdzību.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 6, atturas - 9. Boriss Medvedevs uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais lēmuma projekts - par Pāvela Ļihačova uzņemšanu pilsonībā. Komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

I.Kreituse. Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu par Pāvela Ļihačova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatot šo lēmuma projektu, ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu.

Deputāti iesniedzēji Sausnītis, Dozorcevs, Vītols, Kaksītis uzsver, ka Ļihačova kungam ir īpaši nopelni Latvijas ekonomikas attīstībā, tranzīta veicināšanā, norāda arī uz to, ka Ļihačova kungs brīvi pārvalda latviešu valodu, viņš ir šeit, Latvijā, dzimis, pabeidzis skolu, ieguvis augstāko izglītību, viņam ir izdevies asā konkurencē ar Ukrainu un Lietuvu tomēr panākt to, ka kokvilnas plūsma no Uzbekijas iet caur Latviju, tā papildinot arī Latvijas budžetu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 4, atturas - 6. Pāvels Ļihačovs uzņemts Latvijas pilsonībā.

Godātie kolēģi, 59. jautājums - grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”. Trešais, galīgais lasījums. Es lūdzu nelielu pacietību.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Tātad, cienījamie kolēģi, grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”.

Komisijai bija iesniegti septiņi priekšlikumi. Pirmais - Juridiskā biroja priekšlikums par 1. panta piekto daļu. Komisija to pieņēmusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Atzīts komisijas viedoklis. Pieņemts.

J.Kalviņš. Otrais priekšlikums - atbildīgās komisijas precizētais variants. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. To arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

J.Kalviņš. Trešais priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums par 5. panta trešo daļu. Analoga situācija. Komisija atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies. Pieņemts.

J.Kalviņš. Ceturtais ir atbildīgās komisijas priekšlikums - par 5. panta trešās daļas precizēto redakciju, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti akceptē komisijas atzinumu? Paldies. Pieņemts.

J.Kalviņš. Piektais priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums par 5. panta ceturto daļu, ko komisija ir pieņēmusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Kalviņš. Sestais priekšlikums ir Satiksmes ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kalviņš. Un septītais - pēdējais priekšlikums - ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 5. panta ceturto daļu, ko, protams, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt. Balsojam trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies par balsojumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vēl ir likumprojekta trešais lasījums “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - nav ziņotāja.

Varbūt vēl vienu trešo lasījumu varam - “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības pabalstiem””?

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - nu, žēl... Tātad ziņotāja nav.

Bērnu tiesību aizsardzības likums - trešais lasījums. Komisijas vārdā - Antons Seiksts. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Sameklējiet, lūdzu, divus dokumentus - 4402 un 4402-A.

Pirmais priekšlikums. Iesniegusi Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija. Komisijā pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. Otrais ir deputātu grupas priekšlikums jums piedāvātajā redakcijā. Komisijā nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

A.Seiksts. Trešais - Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. Ceturtais - Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Stara priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. Piektais - Saeimas frakcijas “Latvijai” deputāta Čerāna priekšlikums. Komisijā nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Čerāns Kārlis vēlas runāt.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu jūs pievērst uzmanību dokumentā nr. 4402A šim piektajam priekšlikumam, kas piedāvā 7. pantu papildināt ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: “Bērna dzīvība ir aizsargājama no bērna ieņemšanas brīža.” Un es gribu pamatoti motivēt, kāpēc šis priekšlikums ir izteikts tieši šādā veidā.

Tātad es saprotu, ka deputātiem, vienai daļai ir iebildumi pret to, ka mēs attiecībā uz vēl nedzimušu bērnu attiecinām visas tās pašas tiesības, kas būtu bērnam pēc viņa piedzimšanas. Es piekrītu, ka šādā veidā šīs tiesības pilnā apmērā nebūtu attiecināmas. Tomēr mums ir jārespektē tas, ka bērna dzīvība sākas jau no viņa ieņemšanas brīža, un tāpēc šī bērna dzīvība kā tāda jau ir aizsargājama. Un tad tas būtu tāds... tas ir vispārējs princips, un es ļoti lūdzu deputātus atbalstīt tikai šo vienu ļoti mazo aizsardzības momentu, kur pat nekāda konkrētība netiek iekšā ielikta. Tikai šo principu. Es lūdzu nobalsot un atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies... ir. Paulis Kļaviņš vēl. Lūdzu! LZS, KDS frakcija.

P.Kļaviņš (LZS, KDS frakcija).

Kristīgie deputāti! Es saprotu, ka jūs par mani smiesities... Smejieties... Ļoti labi, to mēs vēl redzēsim, cik mēs atbalstām... Paturēsim šo balsojumu vērā - kas ir par dzīvību un kas ir par nāves sodu nedzimušam bērnam. Paturēsim to vērā. Mūsu tauta lēnām mirst, jūs visi to zināt. Šeit nav kaut kādas smagas konsekvences paredzētas par abortu. Te ir tikai runa par tiesībām. Atbalstāms priekšlikums. Neko vairāk es negribu teikt. Un šī izšķiršanās par šādu jautājumu būtībā ir par principu. Mēs parādām, kas mēs esam. Darīsim to. (Starpsauciens: “Mēs atbalstām.”)

Sēdes vadītājs. Andrejs Naglis.

A.Naglis (LZS, KDS frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es kā kristīgais demokrāts piekrītu tam. Ja mēs noziedzniekus atbalstām un dodam viņiem iespēju dzīvot, tad es noteikti iestājos par to, lai šī nedzimušā bērna dzīvība tiktu saglabāta. Mēs pieņēmām Okupācijas deklarāciju, un tur ir teikts, ka mūsu zemi ir mīdījis krievu zābaks, vācu zābaks un tamlīdzīgi. Protams, tas notiks ar mūsu valsti arī nākotnē, ja nebūs mūsu bērnu, tad mūsu zemi noteikti mīdīs kaut kāds zābaks. Un daba necieš tukšumu. Tāpēc es vēlreiz atgādinu, ka šis priekšlikums ir noteikti jāatbalsta un kristīgam cilvēkam nav pieņemams tas, ka mēs uzstājamies par jebkādas dzīvības atņemšanu. Vēlreiz atgādinu - ja slepkavu aizstāvam, tad mūsu bērns, nedzimušais bērns, arī ir jāsaglabā. Lai Dievs dod viņam veselību un lai viņš var dzīvot! Tātad atbalstīsim šo priekšlikumu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātie deputāti! Izmantojot apjukuma brīdi un mainot likumprojektus, kurus pēc kārtas izskatīt, referents ir ļoti ļaunprātīgi izmantojis situāciju, pēc būtības neinformējot par priekšlikumiem, kas ir iesniegti šā likumprojekta trešajam lasījumam.

Runa ir par otro priekšlikumu, kuru Saeimas deputāti Rugāte, Kļaviņš un Naglis ir iesnieguši redakcijā, kas saskaņota ar Cilvēktiesību konvenciju, kuru ir ratificējusi Latvija, kuru tā ir pieņēmusi, un ar Bērnu tiesību aizsardzības konvenciju. Mēs atkal nonākam pretrunā. Nemoralizējiet, Leiškalna kungs! Diemžēl definīcija tikai deklaratīvā formā nosaka mūsu attieksmi, mūsu pozīciju, tālākais ir atkarīgs no pārējiem dokumentiem, kas neietilpst šajā likumā. Mēs neesam to pieņēmuši, mēs tam esam pārlēkuši, pāršļūkuši pāri, atmetuši to malā, un es atļaušos stenogrammai atstāt šo redakciju, lai tas tomēr ir zināms, kam bija jābūt un uz ko mēs nebijām spējīgi, godātā Saeima, to, ka bērns ir ikviena cilvēka būtne no ieņemšanas brīža līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja saskaņā ar likumu, kas piemērojams konkrētajam bērnam, viņš nekļūst pilngadīgs agrāk.

Un tāpēc es lūdzu atbalstīt priekšlikumu, ko ir iesniegusi frakcija “Latvijai”, un vismaz 6. panta trešajā daļā, lūdzu, iebalsosim to normu, ar kuru Latvijai ir jābūt saistībai. Tas ir mūsu pienākums, godātie kolēģi deputāti! Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es vairākas reizes esmu noklausījies Kārli Čerānu, kurš uzstājās kā liels speciālists dzimumjautājumos un apaugļošanā. Un mēs te ar profesoru Kalnbērzu abi divi domājam, ka vajadzētu tomēr vienoties par terminoloģiju. Lai Čerāna kungs vienreiz paskaidro, ko nozīmē bērna ieņemšana. Mēs saprotam, ka varam būt pret abortiem vai par abortiem, - par to mēs varētu balsot.

Tāpat arī cits jautājums - ko Čerāna kungs darītu tādos gadījumos, kad mums ir tādas situācijas... kā jūs zināt, valstī ir ļoti augsts sifilisa līmenis un daudzas sievietes slimo ar sifilisu. Viņas tiek sūtītas uz dzemdību namu izdarīt abortu, un dzemdību nams savukārt sūta viņas atpakaļ tāpēc, ka neviens par viņām nemaksā pacienta nodevu. Tā ka varbūt vienreiz par to terminoloģiju vajag visiem vienoties. Konsultējieties ar ārstiem vai ar literātiem tieši par terminoloģiju, un tad runāsim tālāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis... dakteris Apinis nav speciālists šajos jautājumos. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Seiksta kungs.

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Rugātes kundze dezinformēja klausītājus. Šis jautājums darba kārtībā šobrīd tiek izskatīts nevis tamdēļ, ka būtu aizturēts, bet tamdēļ, ka iepriekšējoreiz nebija ziņotāja. Komisija lūdz balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi. Priekšlikums ir dokumenta trešajā lappusē ar numuru pieci. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 11, atturas - 41. Nav pieņemts.

A.Seiksts. Sestais priekšlikums - deputāta Tomašūna priekšlikums. Pieņemts kā pirmās daļas otrais teikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē likumprojekta 10. panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas redakciju. Pieņemts.

A.Seiksts 7. - labklājības ministra Makarova priekšlikums.

Sēdes vadītājs. To mēs jau akceptējām.

A.Seiksts. 8. - deputāta Tomašūna priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Un arī 9.

A.Seiksts. Arī 9.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē 11.panta redakciju? Paldies, pieņemts.

A.Seiksts. Paldies. 10. - deputāta Tomašūna priekšlikums. Nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Mēs to jau akceptējām. Seiksta kungs, mēs skatām pa pantiem. Par 13.pantu. 10.priekšlikums. Vai deputāti piekrīt 13.panta redakcijai, kādu to akceptējusi atbildīgā komisija?

A.Seiksts. 12. - Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums. Nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 18.panta redakcijai? (Starpsauciens: “Jā!”) Paldies, pieņemts.

A.Seiksts. Paldies. Nākamais - priekšlikumi attiecībā uz 24.pantu. Labklājības ministra Makarova priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Un divi nākamie ir pieņemti. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 24.panta visu piecu daļu redakcijai? Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. 26.pantā Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums pieņemts. Abi priekšlikumi pieņemti.

Sēdes vadītājs. Arī 26.panta redakcijai deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. 27.pantā visi priekšlikumi pieņemti. Deputāta Tomašūna priekšlikums pieņemts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē likumprojekta 27.panta visu četru daļu redakciju? Paldies, pieņemts.

A.Seiksts. 28.pants. Abi Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikumi pieņemti.

Sēdes vadītājs. Arī 28.panta redakciju deputāti akceptē? Pieņemts.

A.Seiksts. 29.pantā abi labklājības ministra priekšlikumi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. 29.panta redakcijai deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. 30.pantā...

Sēdes vadītājs. Deputāts Leiškalns prasa balsot savu priekšlikumu - svītrot likumprojekta 30.panta trešo daļu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim šo deputāta Leiškalna priekšlikumu. Izklāstīts dokumenta... nevaru atrast, kurā lapaspusē. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 7, atturas - 28. Nav pieņemts.

A.Seiksts. 31.pants. Labklājības ministra Makarova priekšlikums. Daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 31.panta redakcijai? Pieņemts.

A.Seiksts. 34.pants. Abi priekšlikumi pieņemti.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti akceptē 34.panta redakciju? Paldies, pieņemts.

A.Seiksts. 37.pantā visi trīs priekšlikumi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 37.panta redakciju? Pieņemts.

A.Seiksts. 38.pantā nav pieņemts deputāta Tomašūna priekšlikums, bet ir pieņemts Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi piekrīt komisijas atzinumam? Paldies, pieņemts.

A.Seiksts. 39.pantā abi priekšlikumi pieņemti.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti tos akceptē? Pieņemts.

A.Seiksts. 46.pants. Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums. Bet šeit, godātie kolēģi, ir jāskatās papildlapa 12.a. Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā ir pieņemts, un pieņemts arī 13.a lapaspusē komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem, kas ir izklāstīti dokumentā nr.4402A? Paldies. Deputāti akceptē.

A.Seiksts. Paldies. 49.pants. Saeimas deputāta Tomašūna priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Tomašūns ar to samierinās, un pārējie deputāti akceptē komisijas viedokli? Pieņemts.

A.Seiksts. 50.pantā ir pieņemts Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu? Paldies, pieņemts.

A.Seiksts. Tāpat 51.pantā pieņemts Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. 52.pantā nav pieņemts labklājības ministra Makarova priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Bet deputāti akceptē komisijas atbalstīto 52.panta redakciju? Pieņemts.

A.Seiksts. 53.pants - 41.priekšlikums. Deputāts Leiškalns. Nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Bet Leiškalns vēlas runāt. Lūdzu! Frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Laiks nebūs garš. Es tomēr gribētu to terminoloģisko strīdu izšķirt par labu īpašām vajadzībām, nevis speciālām vajadzībām. Un es domāju, ka manis piedāvātā redakcija ir precīzāka. Es nezinu, kāpēc komisija nav atbalstījusi. Pirmkārt, tā ir latviskāka, otrkārt - precīzāka. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad vairāk debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Leiškalna revolucionāro priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 5, atturas - 23. Pieņemts.

A.Seiksts. Paldies. 57.pantā visi trīs priekšlikumi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē? Pieņemts.

A.Seiksts. 59.pants. Deputāta Tomašūna priekšlikums daļēji pieņemts. Pārējie trīs priekšlikumi pieņemti pilnībā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 59.panta redakcijai? Pieņemts.

A.Seiksts. 60.pantā ir pieņemts Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas 49.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Paldies, pieņemts.

A.Seiksts. Desmitā nodaļa. 62.pantā ir pieņemts atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seiksts. 64.pants. Nav pieņemts deputāta Tomašūna priekšlikums. Ir pieņemts Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas tas ir 63.pants. Vai deputāti piekrīt tā redakcijai? Paldies. Piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. Pēc vecās - kreisajā pusē 65.pants. 53.priekšlikums - Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Stara priekšlikums - izteikts citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē? Paldies, pieņemts.

A.Seiksts. 66.pants. Nav pieņemts deputāta Tomašūna priekšlikums. Ir pieņemts labklājības ministra Makarova priekšlikums un divi atbildīgās komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 65.panta, pēc jaunās numerācijas, redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. 67.pants labajā pusē. Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums pieņemts, un daļēji pieņemts Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 67.panta redakcijai? Pieņemts.

A.Seiksts. 69.pants. Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. 68.pants pēc jaunās numerācijas.

69.pantā pēc jaunās numerācijas daļēji pieņemts deputāta Tomašūna priekšlikums, nav pieņemts deputāta Leiškalna priekšlikums, un pieņemti divi Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs vēlas protestēt.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Un te nu es nevaru sēdēt, vai nu tas alus mums ir izdzerts vai nav, vai mēs tiekam laikā mājās vai netiekam. Es aicinu aizstāt gadskaitli “14” ar “18”, kad ir runa par bērnu iesaistīšanu reliģiskajās organizācijās. Un tā ir ļoti svarīga lieta. Ja mēs runājam par mūsu luterāņiem, katoļiem, jūdaistiem, pareizticīgajiem, adventistiem, baptistiem, tad ir viss kārtībā. Šobrīd ir runa par bērnu iesaistīšanu tā saucamajās peļņas reliģijās jeb reklāmas reliģijās. Es kategoriski iebilstu pret to, ka bērni, kuri nav sasnieguši pilngadību, var tikt iesaistīti šajās aizdomīgajās, uz hipnozi balstītajās reliģiskajās organizācijās. Tie ir murgi. Mēs, luterāņi, katoļi, jūdaisti, adventisti un baptisti, to nedrīkstam pieļaut, jo tās ir reliģijas, kas šobrīd kropļo mūsu bērnu dvēseli. Un mums nav vajadzīgs šis pārliecīgais liberālisms, kad ir runa par nacionālām vērtībām un tradīcijām.

Sēdes vadītājs. Paldies, kolēģi! Vairāk debatēs pieteikušies nav. Es domāju, ka izšķirsim balsojot. Lietas būtību visi zina. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Leiškalna 62.priekšlikumu - aizstāt panta otrajā daļā skaitli “14” ar skaitli “18”. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

A.Seiksts. Pārejas noteikumi. Ir pieņemti visi trīs apakškomisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Līdz ar nobalsotajām izmaiņām akceptējam 69.panta redakciju? Paldies, pieņemts.

A.Seiksts. Pārejas noteikumos ir pieņemti visi trīs Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt pārejas noteikumu tekstam? Akceptē komisijas atzinumu par 65., 66. un 67.priekšlikumu?

A.Seiksts. Komisija lūdz balsot par likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts.

A.Seiksts. Paldies. Priecīgus Jāņus!

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vēl 10 deputāti domā, ka mēs tagad varētu paspēt izskatīt 66., 67. un 68.jautājumu. Kolēģi, tie ir starptautiskie līgumi. Nu, pirmie lasījumi. Godātie kolēģi! Ārlietu komisija. Dosim vārdu. Kas mums ir no Ārlietu komisijas?

Ilga Kreituse. Ļoti labi. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Visi ļoti ātri paņemsim rokās dokumentu “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokolu par Baltijas bataljona štāba un Baltijas bataljona personāla statusu”. Un pirmais, ko lūdzu komisijas vārdā, ir atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

I.Kreituse. Ja nav iebildumu, lūdzu, pieņemiet!

Sēdes vadītājs. Nobalsosim gan, Kreituses kundze! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Kreituse. Lūdzu deputātus to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Pavisam īsi. Es ilgi neaizkavēšu jūsu uzmanību. Man nav absolūti nekādu iebildumu pret abiem šiem līguma projektiem. Bet es gribu dzirdēt gan no Finansu ministrijas, gan arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, vai šiem līgumiem būs finansiālais segums vai nebūs. Vai mēs kārtējo reizi pieņemsim likumus, kuriem nav finansējuma, kā tas bija, kad mēs neiedalījām Aizsardzības ministrijai 195 000 latu, kuri bija paredzēti starptautisko operāciju veikšanai?

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Komisijas vārdā - Kreituses kundze.

I.Kreituse. Augsti godātie deputāti! Informēju, ka... (Ādamsons kaut ko saka no vietas.) Ādamsona kungs, te nav sociķu saiets, bet Saeimas sēde.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, netraucējiet!

I.Kreituse. Augsti godātie deputāti! Informēju jūs, ka Ārlietu komisija šo dokumentu izskatīja trijās sēdēs tieši tāpēc, lai noskaidrotu jautājumu par finansēm, un Aizsardzības ministrija mums ziņoja, ka ar Finansu ministriju viss ir saskaņots un nauda ir.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 3. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

I.Kreituse. Augsti godātie kolēģi! Tā kā Saeimas pieņemamajā likumprojektā ir tikai viens redakcionāla rakstura labojums, Ārlietu komisija lūdz pieņemt to šodien galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai varam balsot? Cik patīkami! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Ar budžetu tā vajadzēja. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas jūras eskadras izveidošanu”. Pirmais lasījums.

Komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

I.Kreituse. Neatkārtojot visu šo garo dokumenta nosaukumu, Ārlietu komisijas vārdā lūdzu atzīt arī šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 1. Likums atzīts par steidzamu.

I.Kreituse. Pirms pirmā lasījuma, pirms lūguma balsot par likumu pirmajā lasījumā informēju, ka Ārlietu komisija arī šajā gadījumā noskaidroja visus finansiālos jautājumus. Aizsardzības ministrija ziņoja, ka viss ir saskaņots ar Finansu ministriju un pretenziju nav. Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

I.Kreituse. Augsti godātie kolēģi! Tā kā likumprojektā, kuru mēs izskatām, ir tikai viens redakcionāls precizējums 3. pantā, lūdzu izskatīt to otrajā un galīgajā lasījumā tūlīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta redakcionālajiem precizējumiem? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - nav. Kaut kas neredzēts un nedzirdēts! Likums ir pieņemts.

Nākamais. Likumprojekts “Par Kioto 1973. gada 18.maija starptautisko konvenciju par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kolēģi! Neatkārtojot arī šā dokumenta garo nosaukumu, lūdzu par to balsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

I.Kreituse. Augsti godātie kolēģi! Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 1.augustam, un izskatīsim pirmajā sēdē pēc pārtraukuma.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Tā kā ir pienācis sēdes nobeiguma laiks, es lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas identifikācijas kartītēm.

Godātie kolēģi! Tad, kad vajadzēja ziņot par vienu likumprojektu, zālē tāda cilvēka nebija. Tagad pieci deputāti ir uzrakstījuši, ka vēlas izskatīt vēl 61. darba kārtības jautājumu. (Zālē troksnis.)

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu?

Ludmila Kuprijanova vēlas runāt “par”.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es lūdzu piedošanu, ka ziņotāja patiešām nebija. Tas ir ļoti īss likumprojekts “Par maternitātes un slimības pabalstiem”, bet viena no normām stājas spēkā 1.augustā. Tur ir tikai daži priekšlikumi uz trešo lasījumu. Es ļoti lūdzu jūs uzkavēties vēl piecas minūtes un pieņemt šo likumprojektu. (Starpsaucieni: “Neviens neiebilst. Nevajag balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu priekšlikumu - izskatīt 61.darba kārtības jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 4, atturas - 2.

Lūdzu, Kuprijanovas kundze! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības pabalstiem””.

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Paldies sēdes vadītājam un paldies jums, cienījamie kolēģi! Tātad strādājam ar dokumentu nr. 647. Attiecībā uz likumu “Par maternitātes un slimības pabalstiem” ir redakcionālas dabas priekšlikumi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Boka. 2.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - papildināt 4.pantu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

V.Boka. 3.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas arī ir redakcionālas dabas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Boka. 4. priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas arī ir redakcionāla rakstura priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

V.Boka. 5. ir komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Boka. 6. priekšlikums paredz grozījumus 15. panta redakcijā. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Boka. 7. - Sociālo un darba lietu komisijas redakcionāls priekšlikums attiecībā uz 18.pantu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Boka. Pēdējais ir 8. - Labklājības ministrijas priekšlikums, kas attiecas uz likuma 31. un 32. pantu, kas stājas spēkā šā gada 1. augustā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Boka. Līdz ar to aicinu balsot par likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Lūdzu ievietot kartītes, līdz iedegas uzraksts “Identifikācija pabeigta” un pēc tam - “Balsojums pabeigts”.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Jānis Jurkāns, Aristids Jēkabs Lambergs, Indulis Emsis, Andrejs Krastiņš, Juris Sinka, Normunds Pēterkops, Ruta Marjaša, Pēteris Keišs, Imants Liepa, Ervids Grinovskis un Māris Vītols.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Latvijas Republikas Saeimas 16. - 19. jūnija sēdi un līdz ar to pavasara sesiju paziņoju par slēgtu. Atgādinu, ka 22. jūnijā pulksten 9.00 ir ārkārtas sēde.

Paldies. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova, S.Rudziša, V.Šmite

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute