Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1998. gada 19. februāra sēdi.

Turpinām apspriest likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Trešais lasījums. Mēs sākām apspriest deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu, kas ir izklāstīts apspriežamā dokumenta 9. lappusē, un uzsākām debates par šo jautājumu. Debatēs runāt ir pieteicies deputāts Uldis Veldre - frakcija “Latvijai”.

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Cienījamie kolēģi deputāti! Leiškalna kunga priekšlikums ieviest grozāmos vēlēšanu sarakstus ir bez nopietnas motivācijas, bet vairāki argumenti ir kļūdaini. Nepatiess ir Leiškalna kunga teiktais iepriekšējā Saeimas sēdē 12. februārī, ka no 1925. gada paredzēja grozāmos sarakstus. Grozāmos vēlēšanu sarakstus izmantoja visās četrās pirmskara Saeimu vēlēšanās. Pirmās Saeimas vēlēšanās tos izmantoja viena piektā daļa vēlētāju, bet 4. Saeimas vēlēšanās tos izmantoja viena trešā daļa vēlētāju. Taču gaidītos rezultātus neguva. Pirmās Saeimas vēlēšanās kandidātu sarakstu grozīšana veicināja vēlētāju aktivitāti un politisko pašapziņu, taču turpmākajās Saeimas vēlēšanās plaši izvērtās apzinātas ļaunprātības, mēģinot pārgrozīt pretinieku sarakstus pretēji paša saraksta vēlētāju gribai. Organizēti svītrojot pamatsaraksta kandidātus un ierakstot citus, samērā neliela cita saraksta atbalstītāju daļa var būtiski ietekmēt kandidātu secību vai iekļūšanu Saeimā no citas partijas saraksta. Izmantojot grozāmos sarakstus, tikusi panākta vairāku deputātu negaidīta ievēlēšana Saeimā, bet citi netikuši ievēlēti, jo to ar grozāmiem vēlētāju sarakstiem panākuši viņu pretinieki, svītrojot šos deputātu kandidātus no saraksta, bet viņu vietā ierakstot populāras personas - dziedātājus, aktierus un citus. Tādēļ Saeimā iekļuvuši arī gadījuma rakstura cilvēki, kuri Saeimas deputāta pienākumus nespējuši veikt vai veikuši tos formāli. Leiškalna kungs, tēlojot vēlētāju un demokrātijas aizstāvi, gari citēja četru Saeimu deputāta Marģera Skujenieka teikto pirms vairāk nekā 70 gadiem. Grozāmo sarakstu ieviešana toreiz bija iespējama, jo Saeimas vēlēšanās nebija tagadējā partiju vai vēlēšanu apvienību cenza - 5% vai 7% barjeras. Toreiz Saeimā iekļuva kā deputāti tie, kuri savā vēlēšanu apgabalā ieguva vislielāko balsu skaitu. Tagad laiki un “spēles noteikumi” ir mainījušies. Minētā 5% vai 7% barjera liegs 7. Saeimā iekļūt daudziem, arī tad, ja tie būtu saņēmuši pat vislielāko balsu skaitu savā vēlēšanu apgabalā. Tātad Leiškalna kunga priekšlikums ir apzināta vēlētāju mānīšana, populistisks, dažādos masu saziņas līdzekļos izskanējis solījums paplašināt vēlētāju iespējas. Praktiski tās netiks realizētas, tās paliks tikai tukšu solījumu līmenī. Arī balsu skaitīšana radīs lielu sajukumu, kuru izmantos negodīgi karjeristi, viltojot vēlēšanu rezultātus. Tā tas notika arī pirmajās četrās Saeimas vēlēšanās un ar katru nākamo Saeimu - vēl vairāk.

Leiškalna kungs laikrakstā “Diena” 13. februārī ir maldinājis lasītājus (citēju): “Šī pēc būtības ir mažoritāra sistēma, kas tomēr ievēro Satversmē noteikto proporcionālo vēlēšanu sistēmu.” Tāpēc citēšu apgāda “Norden” 1996. gadā izdotās Svešvārdu vārdnīcas 472. lapaspusē teikto: “Mažoritārā vēlēšanu sistēma - vēlēšanu sistēma, pēc kuras vēlētāju balsu vairākumu ieguvusī apvienība saņem visus vēlētos amatus, bet citas nesaņem neko, rezultātā pārstāvēts tikai vairākums (pretstatā proporcionālajai sistēmai)”. Tas ir tā kā tagad Saeimā... praktiska rīcība. Satversme garantē vienādas tiesības visiem vēlētājiem. Citēju: “Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.” Taču kā 5% un 7% barjera, tā Leiškalna kunga priekšlikums atkal ieviest grozāmos sarakstus 7. Saeimas vēlēšanās šīs tiesības liedz, to es jau pamatoju.

Vēlēšanas ir atskaite attiecīgās partijas vēlētājiem - atskaite par to, kā ir izpildīta priekšvēlēšanu programma, kas ir izdarīts, atrodoties pie varas. “Latvijas ceļam” stāvoklis pirms 7. Saeimas vēlēšanām nav spožs. Nav pildīti daudzi priekšvēlēšanu solījumi, arī solījumi par bankas “Baltija” naudas atdošanu apkrāptajiem noguldītājiem. No trim lokomotīvēm divas ir nogājušas no sliedēm, bet trešā nav vairs tik smuka un jauna. Tāpēc, lai nebūtu jāatbild par tukšajiem solījumiem un par nepaveikto, ar grozāmajiem sarakstiem apzināti tiek duļķots ūdens, lai radītu neuzticību visām politiskajām partijām. Tāpēc lokomotīves ir nomainījis Trojas zirgs - Leiškalna kunga priekšlikums.

Aicinu katru godīgu Saeimas deputātu, jūtot atbildību savas partijas vēlētāju un visas tautas priekšā, nepalīdzēt “Latvijas ceļam” 7. Saeimā ievest Trojas zirgu un balsot pret Leiškalna kunga priekšlikumu. Mūsu vēlētāji šodien varēs redzēt - kas balso par Leiškalna kunga priekšlikumu, tas balso pret demokrātiju, tas balso par haosu Latvijā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Izskatīsim desmit deputātu priekšlikumu, kuri saskaņā ar Kārtības ruļļa 65. pantu un apjomīgo darba kārtību ierosina šodienas sēdē noteikt debatēm šādu laiku: 5 minūtes - pirmo reizi, 2 minūtes - otro reizi. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Andris Rubins - “pret”. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs pašreiz apspriežam Saeimas vēlēšanu likumu, kas būs ļoti nozīmīgs Latvijas visiem vēlētājiem, un es esmu kategoriski pret debašu laika ierobežošanu. Es nedomāju, ka mums būtu jānosaka tik mazs laiks, mēs citās dienās darbu beidzam pat ātrāk, un es domāju, ka vismaz šā likumprojekta apspriešanas gaitā laiku nevajadzētu ierobežot. Tas ir demokrātijas ierobežojums, par to mums vajadzēja jau iepriekš paziņot. Vienreiz vajag pieņemt vienus noteikumus visām sēdēm, lai cilvēki, kas iepriekš ir sagatavojušies, arī zina plānot, cik ilgi viņiem būs iespēja runāt.

Es aicinu visus deputātus balsot “pret”. Mēs varam citā dienā pieņemt tādus priekšlikumus par visiem jautājumiem, par visām sēdēm. Paldies. Protams, līdz ar to ir jāizdara arī labojums Kārtības rullī. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “par”? Nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu balsojot! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 27, atturas - 11. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais debatēs runās deputāts Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. (No zāles dep. G.Valdmanis: “Es atsakos!”)

Gundars Valdmanis no vārda atsakās.

Nākamais runās deputāts Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Šo priekšlikumu varētu atbalstīt, ja nebūtu 38. panta, kurā jūs varat izlasīt, kādā veidā tiek skaitītas šīs balsis. Respektīvi, šis 38. pants dod iespēju dabūt papildus vēl vairākas vietas. Pastāvot šādai sistēmai, kad ar šo procentu barjeru tiek ierobežota vēlētāju griba, protams, ir jāpiekrīt, ka šis priekšlikums ir liekulīgs. Es un arī Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija jebkurā gadījumā atbalstītu šo priekšlikumu, ja tas būtu komplektā ar vēlētāju brīvību un viņu izvēles tiesībām, kādas bija pirmskara Latvijā, tas ir, ja te nebūtu bijusi šī vēlēšanu barjera. Pašreizējā situācijā tas palielina izkropļojumus kā tādus, jo procentu barjera izkropļo šo vienlīdzības principu un kopā ar 38. pantu šos izkropļojumus vēl vairāk palielina. Teiksim, viens cilvēks var ievilkt iekšā vēl vairākus citus, pats pat būdams šajā sarakstā, bet, piemēram, Latgalē, dabūdams 200 000 ierakstus, kas, dalīti ar 20, dod attiecīgi 10 000 balsis.

Līdz ar to šis grozījums pašreizējā situācijā ir jānoraida kā nesaskaņots, bet, ja kādreiz mēs spēsim atteikties no procentu barjeras, tad, es domāju, mēs visi labprāt piekritīsim šim Leiškalna kunga priekšlikumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij, augsti godātie deputāti, augsti godātais Dobeļa kungs! Ir skaidrs, ka jūs vienīgais nekad kaut kur neejat pēdējo reizi, visi pārējie iet pēdējo reizi, visi pārējie ir tuvu miršanai.

Paldies, Veldres kungs, par labojumiem manis teiktajā gan avīzē “Diena”, gan arī attiecībā uz 1922. un 1925. gadu. Jums bija ļoti daudz taisnības, un, runājot par šādu priekšlikumu, es tikpat labi kā jūs, kā jebkurš cits, kas kaut cik nopietni ir studējis vēlēšanu sistēmas un konstitucionālās tiesības, varētu argumentēt šo priekšlikumu gan “par”, gan arī tikpat labus argumentus sameklēt “pret”. Un es nebūt negribu uzstāties kā vienīgās patiesības nesējs. Vienīgi taisnība jums nav attiecībā uz demokrātijas sašaurināšanu. Šis priekšlikums paplašina demokrātiju, paplašina vēlētājiem izvēles iespējas. Noteikti paplašina!

Attiecībā uz to, ko teica Kiršteina kungs, arī es šobrīd neesmu pārliecināts, vai noteiktā procentu barjera ir atbilstīga Latvijas Republikas Satversmei. Ilga Kreituse gan solījās attiecīgo jautājumu skaidrot Satversmes tiesā, bet diemžēl tas nav izdarīts. Un diemžēl arī Satversmes tiesa Latvijas Republikā neskatās jautājumus, ja par tiem nav iesniegumu. Tā patstāvīgi nestudē un neanalizē likumdošanas atbilstību Satversmei. Un tomēr es jūs aicinātu nobalsot par manu priekšlikumu, jo nevar uzskatīt sabiedrību un visu pasauli par muļķiem, jo apmuļķot, kā teica Veldres kungs, kā to saka Ozoliņa kungs, var nevis deputāts, bet žurnālists, pie tam apmuļķot var tikai muļķus. Nevajag domāt, ka cilvēki nav spējīgi izdarīt izvēli. Un ņemot vērā to, ko teica Sinkas kungs, partijas vajag atbalstīt, turklāt Latvijas Republikā tās tiek atbalstītas, bet partijām un aiz tām stāvošajiem ekonomiskajiem grupējumiem nevajag radīt monopola vai diktatūras tiesības. Es domāju, ka katrs no deputātiem ir atbildīgs ne tikai savu vēlētāju, bet visas tautas priekšā, jo šajā sapulcē viņš pārstāv visu šo tautu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamā sēdes vadība! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, Vēlēšanu likums tāpat kā jebkurš cits likums ir tuvinājums ideālajam variantam. Un, manuprāt, Kārļa Leiškalna piedāvātais variants ir visdemokrātiskākais no visiem līdz šim piedzīvotajiem risinājumiem. Vēlētājam ir vislielākā izvēles brīvība un iespēja. Protams, atvērtie saraksti sarežģī balsu skaitīšanas mehāniku, taču mērķa - labas Saeimas, labi pārstāvētas tautas priekšstāvības vārdā, tautai patīkamas Saeimas dēļ ir vērts to darīt. Ir dota iespēja Saeimā būt visiem tiem, kurus tauta tiešām godā, ir tikai jāgrib, ir jāiesaistās kādā sarakstā, un nav svarīgi, vai tas ir pazīstams vai kāds jauns, tikko izveidots saraksts. Un tauta noteikti atradīs gan akadēmiķi Stradiņu, gan profesorus Lazovski, Lavendeli, filozofi Kūli, komponistu Raimondu Paulu jebkurā sarakstā, kurā viņi būs. Un pat tad, ja kāds no vēlētājiem būs piekritējs kādam konkrētam sarakstam, arī viņam ir dota iespēja nodot savu balsi par šiem izcilajiem mūsu tautas priekšstāvjiem, mūsu tautas cilvēkiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir lielajā sarakstā, kuru viņi kopumā atbalsta.

Tātad būtībā jautājums par to, vai šī ir spekulācija, manuprāt, izpaliek. Tas ir tas, par ko cilvēki tik daudz ir runājuši visus šos gadus. Mēs šad un tad runājam par procentu barjeru, kādam šķiet, ka šī barjera ir lieka, ka tā ir spekulācija. Ja to paaugstina, tad tā ir spekulācija. Tad aizmirst pragmatiskos argumentus, kāpēc šī barjera pastāv un kā tā ir izveidojusies, un vai tā ir vai nav pretrunā ar Konstitūciju.

Ja mēs šodien piedāvājam vēlētājam brīvību, demokrātiju, arī tas ir slikti. Vai spēcīgākajiem būtu jābaidās no vēlēšanu rezultātiem, no vēlētāju izvēles? Taču nē! Es domāju, ka arī šeit zālē sēž pietiekami daudz cilvēku, kuriem nav jākautrējas stāties tautas priekšā, un viņi tic, ka viņi tiks ievēlēti, vienalga, vai tas būtu Kiršteina kungs, Panteļējeva kungs vai arī varbūt Turlā kungs un Dobeļa kungs tajā skaitā. (No zāles dep. J.Dobelis: “Paldies!”) Jebkura vēlēšanu sistēma neizslēdz vēlētāju kļūdu, un līdz ar to Saeimā, protams, vienmēr iekļūst arī tādi cilvēki, kuri beigu beigās vēlētājus ir vai nu apmānījuši, vai arī izrādījušies deputāta statusā neatbilstoši. Ja kāds baidās, ka šis priekšlikums ir “Latvijas ceļa” Trojas zirgs, tad tās ir viņu bailes no patiesi spēcīgas partijas, no patiesi spēcīgiem cilvēkiem, un jums tas ir jāatzīst. Tā ka es aicinu jūs meklēt spēku citos, nenoliegt to citos, meklēt spēku arī sevī un ticēt šim priekšlikumam. Es to atbalstu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es noteikti ticu šim priekšlikumam, vēl aizvien tam ticu un ticēšu. Un arī Kārlim es ticu, bet kur viņš palicis? Aizbēdzis, jā? Bet, cienījamie kolēģi, es gribu... šodien arī es jūtos izbrīnīts, jo cienījamais “Latvijas ceļa” pārstāvis, cienījamais ministrs Krištopana kungs savulaik teica, ka mūsu tauta esot muļķu tauta, taču tagad otrs partijas biedrs saka, ka mūsu tauta tomēr laikam neesot muļķu tauta. Kāds tad īsti ir partijas “Latvijas ceļš” viedoklis? Es lūgtu jūs vienreiz kādā konferencē šo jautājumu izdiskutēt un beidzot pateikt, vai jūs uzskatāt, ka Latvijas tauta ir muļķu tauta vai nav. Un, ja mēs tā paskatāmies, tad es arī saprotu cienījamā Leiškalna kunga uztraukumu par savu projektu. Leiškalna kungs kopā ar Birkava kungu braukā uz reģioniem, ved cienījamos pensionārus uz Latvijas Saeimu, dāvina konfektes, pa reizei varbūt uzsauc kādas pusdienas... Dabiski, ka, braucot uz šādu tikšanos, viņi teiks: “Jūs, cienījamie vēlētāji, varat nebalsot par “Latvijas ceļu”, taču, pieņemsim, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK sarakstā izsvītrojiet kādu pārīti, bet mūs, Leiškalnu un Birkavu, ierakstiet iekšā, jo mēs esam labi - redziet, iedevām jums konfektes.” Un patiešām daļa vēlētāju pēc šādas iniciatīvas padomās: patiešām skaists, izskatīgs jauns vīrietis, gandrīz kristietis, topošais politologs, students! Tā ka būtu patiešām pilnīgi reāli tas, ka pēc šādiem braucieniem tas cilvēks ņems un izsvītros kādus no tā saraksta, bet šos kungus ierakstīs tur iekšā. Protams, jūtos nedaudz izbrīnīts sakarā ar to: ja jau jūsu partija, kā Kristovska kungs teica, ir tik stabila un varena, tad ejiet pretī savam elektorātam un atbildiet savam elektorātam par to, kā jūs esat strādājuši, kā jūs esat pildījuši saviem vēlētājiem dotos solījumus! Un, ja jūs visu to esat darījuši, tad, es domāju, jums būs atkal savas kādas sešpadsmit vietas; jūs varat cerēt, ka jums paveiksies. Tādēļ, es domāju, jums nav jābaidās, jāiet pie sava elektorāta, un nevajag mēģināt ar tādām variācijām - kā es jau teicu, ar konfekšu variācijām, ar Operas apmeklējumiem - slēpt savu neizdarību, slēpt to, ko jūs neesat izdarījuši.

Un tikpat labi es vēl trešo momentu iedomājos, tā ir “zicpartija”. Teiksim, kādai naudīgai partijai, kas šodien varbūt ir naudīgāka vai pie varas esoša, ir jānodibina viena “zicpartija”, un tad jau tā “zicpartija” aģitēs. Jūs, vēlētāji, neticiet nevienam, bet dariet tā - varbūt, lūk, tam jaunajam sarakstam vai kādai tautas partijai ņemiet un izsvītrojiet visu vadību laukā, sarakstiet iekšā cilvēkus no kādas citas partijas! Beigās iznāks tā, ka tā partija, kas ir sastādījusi savu sarakstu, saņems pretī Dieva brīnumus. Protams, balsis ies uz šo sarakstu. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinu šajā gadījumā nepakļauties ne Leiškalna kunga labajām idejām, ne arī “Latvijas ceļa” kādai milzīgai stabilitātei. Ļausim, lai šī stabilitāte izpaužas, tiekoties ar savu elektorātu! Es aicinu cienījamos kolēģus šajā gadījumā šo interesanto priekšlikumu atstāt vēsturei un atstāt Saeimas stenogrammā.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Partiju biedri! Deputāta Leiškalna ierosinājumu varētu apzīmēt kā asiņu pārliešanu ne vien “Latvijas ceļam”, bet visām Sadarbības padomi veidojošajām partijām. Šis priekšlikums iezīmē norietu “Latvijas ceļam” un visai Sadarbības padomei. Varētu runāt par to, kādu apjukumu, kādu haosu, kādu bezjēdzību tas ienestu vēlētāju rindās, ja tiktu pieņemts. Nogurušais, nomāktais nodokļu maksātājs tiktu apstulbināts vēl arī tad, kad viņš būtu aizgājis līdz vēlēšanu urnai. Ko rakstīt, kā rakstīt? Haoss. Cik viegli būtu tādus sarakstus pēc vēlēšanām palabot, pārlabot un “pareizus” (pēdiņās) padarīt! To grib “Latvijas ceļš”. Leiškalna un partijas “Latvijas ceļš” priekšlikums ir neiedomājams un neiespējams, tas paredz un iespēj neiedomājamo. Vai jūs varat iedomāties vienā sarakstā kopā ar Rubinu, Ozoliņu un Valdmani arī Leiškalnu, Panteļējevu, Inkēnu, Šķēli, Tabūnu, Krastu? Es nevaru. Es varu saprast, ka vienā sarakstā ir Sadarbības padome, tas ir, “Latvijas ceļš”, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, Zemnieku savienība un citi, kas ir labi sastrādājušies un sadziedājušies. Viņi sastrādāsies arī turpmāk, par to es nešaubos, - bet kur? Šodien nav nekādas atšķirības starp partijas “Latvijas ceļš” un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ideoloģiju un galvenajām darba metodēm. Un tās pašlaik ir rūpes par pašlabumu, kad pasaulē briest kara draudi un kad Latvija pārdzīvo ilgstošu psiholoģisku un ekonomisku šoku. Šoka terapija - tikai ne pašiem!

Es nepiekrītu un nekad neatbalstīšu šo Leiškalna priekšlikumu, jo uzskatu to par murgainu. Varētu būt saraksts, kur vienkopus ir “tēvzemieši” un LNNK, Makarovs, Rempe, Tabūns, bet no “Latvijas ceļa”, piemēram, Leiškalns, Panteļējevs.

Sātana galvenā īpašība ir lepnība, bet viņa bērni ir daudzi, kas izliek no dzīvokļiem, piešķir mazas pensijas, atlaiž no darba, atbalsta korupciju, pārdod Latvijas zemi, maskējot to ar tā saucamajām investīcijām. Paņēmieni un metodes ir dažādas un krāšņas. Un viens šāds “krāšņs” piemērs pašlaik ir Ziļevu ģimene, bērnunams, kurā aug 15 bāreņi, bet viņi bija palikuši bez iztikas līdzekļiem. Tagad uz vienu mēnesi it kā iedeva. “Tēvzemieši” Makarovs un Rempe uzskata, ka 15 bērni vairs neesot normāla ģimene. Citēju Makarovu: “15 bērni - tas jau ir uzņēmums, nevis ģimene, turklāt viņi algo gan guvernanti, gan pavāri”.

Valsts politika ir tāda, ka jāmeklē lētākais un efektīvākais variants bāreņu izmitināšanai. Es negribu būt vienā sarakstā ar Makarovu un citiem pašreiz valdību veidojošajiem “tēvzemiešiem” un “Latvijas ceļa” pārstāvjiem. Ja Makarovs nosaka valsts politiku ne tikai veselības aizsardzībā un sociālajā aprūpē, bet arī bērnu, to skaitā, bāreņu, dzīvē un audzināšanā, tad tādi ir rezultāti, kurus jūs pašreiz redzat Latvijā. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir valsts sociālā un veselības aprūpe, ieskaitot bāreņus, un kāda tā ir, to mēs visi zinām; tās ir finanses, un arī to mēs zinām, kādas tās ir; tās ir tieslietas, un tas ir pats Ministru prezidents, bet šeit ir ko padomāt! Es negribu un nebūšu ar viņiem vienā sarakstā, es - Andris Rubins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcija “Latvijai”.

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamie kolēģi! Šodien te ir izskanējušas daudzas runas un droši vien skanēs vēl. Es gribētu teikt, ka frakcijai “Latvijai” šis balsojums ir brīvais balsojums, kad katrs deputāts var paust savu personisko viedokli, un to šeit darīja arī Uldis Veldre.

Tautas kustībai “Latvijai” ir šāds viedoklis par šo jautājumu. Mēs uzskatām, ka, pirmkārt, stratēģiski un politiski valstī ir svarīgi beidzot samazināt lielo partiju sadrumstalotību, kas šobrīd Latvijā ir, jo tas nav normāli, ka mazajā Latvijā ir 40 partijas un dibinās vēl. Nezin pēc cik gadiem, varbūt jau pēc dažiem gadiem mums būs jau 140 partijas. Es domāju, ka Kārļa Leiškalna priekšlikums ir vērsts uz to, lai šis partiju skaits samazinātos, lai cilvēki saņemtu lielu, stabilu, pārliecinošu partiju sarakstus, lai būtu šādi opozīciju partiju saraksti vai pozīciju partiju saraksti, tātad lai būtu konkrētu partiju saraksti, kuros ir konkrēta politika. Un, protams, viņiem ir arī iespēja varbūt paņemt kādu politiķi vai pazīstamu personu, kurš šobrīd varbūt savu ambīciju pēc ir gatavs dibināt no trīs cilvēkiem uzreiz mazu partijeli un kopā ar to uzreiz kandidēt, lai tik kādas vēlēšanas nāk priekšā. Pēc tam atkal var 3 gadus gaidīt, kad būs nākošās, un neko nedarīt, pat nestrādāt ne pie kādiem politiskiem risinājumiem, likumprojektiem un tā tālāk. Bet varbūt cilvēkiem, kādam zināmam lokam, šāda persona patīk, un mēs ļoti demokrātiski šādā veidā dodam iespēju, lūk, šo cilvēku ierakstīt tajā vai citā nopietnas, stabilas partijas sarakstā. Lūdzu, ja tā maz ir vēlētāju gribas respektēšana, tad demokrātijas vārdā mēs šo iespēju varam dot vēlētājiem. Tiekoties ar cilvēkiem - es tikko biju trīs dienas Latgalē: divas dienas Balvu rajona pagastos un tad vienu dienu Ludzas pusē - , viņi saka, ka daudzi labprātāk gribētu redzēt ieviešam 100 vēlētus apgabalus. Tāds noskaņojums varbūt ir daudz populārāks Latvijā, bet šobrīd tas acīmredzot nav iespējams. Arī Saeimā mēs šo jautājumu esam cilājuši, un tas šeit ir noraidīts.

Es tātad domāju, ka Kārļa Leiškalna priekšlikums tomēr ir atbalstāms, jo tas vēlētājiem dod iespēju brīvāk paust savu gribu, un nevajag te jaukt iekšā 5% un 7% barjeru, jo ne jau tā ir jāatceļ. Īstenībā partijas “Latvijai” pozīcija ir skaidra - šo barjeru vajadzētu vēl vairāk pastiprināt un uzlikt varbūt pat 10% barjeru, lai vienreiz visām šīm sīkajām ambiciozajām grupām pieliktu punktu.

Es aicinu balsot par šo Kārļa Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es šoreiz izmantošu tās privilēģijas, ko man dod mana tīri profesionālā sagatavotība, un es gribētu mums, cienījamajiem deputātiem, atgādināt, ka Latvijas vēsture ir jāzina ne tikai tiem cilvēkiem, kuri pretendē uz Latvijas pilsonību, bet arī tiem cilvēkiem, kuri sēž Latvijas Republikas Saeimas zālē, jo visi tie pretargumenti, kas šodien ir izskanējuši, es gan negribētu teikt, par Kārļa Leiškalna priekšlikumu, jo tas, piedod, Kārli, tev ir pārāk augsts gods... Latvijas Republikā šis priekšlikums tika izdiskutēts un atzīts par derīgu jau pirms 1922.gada vēlēšanām. Tā ka Leiškalns vienkārši ir labi apguvis Latvijas vēsturisko pieredzi un to atnesis līdz mūsu auditorijai. Visi šie argumenti izskanēja un visi šie argumenti Latvijas Republikas praktiskajā dzīvē izrādījušies lieki, nevajadzīgi, izdomāti un uzpūsti. Es jums citēšu tikai dažus momentus no Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanu iznākumiem, kurus ir izdevusi Latvijas Republikas Valsts statistikas pārvalde Marģera Skujenieka redakcijā 1923.gadā.

Pirmais jautājums: vai var saskaitīt balsis? Toreiz, rīkojoties ar roku, papīru, zīmuli un skaitīkļiem, oficiālos vēlēšanu rezultātus pasludināja 10 dienu laikā. Šodien kompjuterizētajā Latvijā diez vai vajadzētu 10 dienas, lai to izdarītu.

Tālāk ir dots ekonomiskais aprēķins, kas parāda, ka šāda vēlēšanu sistēma nepadārdzināja vēlēšanas Latvijas Republikā un ka Saeimas vēlēšanas izmaksāja lētāk, nekā izmaksāja Satversmes sapulces vēlēšanas.

Nākamais. Runa ir par to, ka būs daudz nederīgu sarakstu. Latvijas pilsoņi 1922.gadā, izrādās, tādā gadījumā ir bijuši izglītotāki, nekā to šodien uzskata ļoti daudzi zālē sēdošie deputāti. Un man ir kauns par tiem deputātiem, kuri tā domā, jo 1922.gadā par nederīgiem tika atzīts tikai 1% šo vēlēšanu biļetenu. 1 procents! - es jums atkārtoju.

Un svarīgākais, kas ir jāņem vērā. Te no tribīnes runā par ietekmēm, demokrātiju un par visu pārējo. Tad kāds bija galarezultāts? Un es jums citēšu 6.lapaspusi: “Turpretī uz atsevišķo partiju priekšstāvju skaitu Saeimā grozīšanas tiesības nav atstājušas iespaidu.” Tātad līdz ar šādiem grozāmiem sarakstiem nemainās partiju līdzsvars vai partiju ietekme sabiedrībā. Mainās tikai cita lieta - tiek izmesti ārā tie cilvēki, kuri partijā, no tautas puses skatoties, ir lieki un Saeimas darbam nederīgi. Tauta izvēlas, kurš partijas pārstāvis ir cienīgs šeit strādāt. Nevis tā, kā ir tagad, - divas “lokomotīves” pa priekšu ievelk iekšā “tukšus vagonus”, no kuriem vēl “ogļu putekļi” nav izslaucīti ārā.

Tāpēc es jūs, deputātus, gribētu aicināt vēlreiz pārdomāt to, par ko šeit ir runa, vēlreiz izsvērt un atcerēties to, ka teorija ir pelēka, bet prakse ir tā, kas pierāda idejas dzīvotspēju. Tas Latvijā jau ir bijis aprobēts un pārbaudīts.

Tomēr uzreiz gribu piebilst nākamo. Šī sistēma darbojas tad, ja mēs ievērojam līdz galam Latvijas Satversmi un atceramies Latvijas Satversmes 6.pantu.

Un šodien ir tāda kārtība, ka es nevarēju Satversmes tiesai noprasīt, vai Latvijā tiek pildīts Satversmes 6.pants vai ne, jo Satversmes tiesa atbildi man tā arī nedeva, kas būs tad, ja pieņems. Tiesa ar tādām lietām nenodarbojas. Bet to mēs varam izdarīt arī pēc likuma pieņemšanas, un es domāju, ka mēs to noteikti arī darīsim, ja paliks šī procentu barjera. Taču šobrīd es aicinātu deputātus atbalstīt šo Latvijas Republikas praksē pirms 50 gadiem pārbaudīto un Kārļa Leiškalna atdzīvināto priekšlikumu, un tad jau tālāk varētu risināt jautājumu par Vēlēšanu likuma procentu barjeras izsvītrošanu, šo likumu šobrīd apstādinot un izskatot pēc pāris nedēļām. (Starpsauciens: “Pietiek runāt gudriem cilvēkiem...”)

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome un tauta! Atkal “Latvijas ceļa” gudrs gājiens. Kā Kreituses kundze teica, šis priekšlikums no kandidātu listes ļauj ērtāk svītrot nevēlamos cilvēkus. Labi, bet mēs jau šodien viņus varam svītrot.

Tagad mēs varam it kā ierakstīt citas partijas kandidātu vai tādus cilvēkus kā akadēmiķi Stradiņu, par kuru varbūt nav nolēmuši, ka viņš būtu ar mieru kandidēt, ar to it kā atvieglojot vēlētājam izvēli un dodot viņam lielākas iespējas.

Un šeit ir tas āķis. Mēs klaji tautu mānām, jo, es domāju, gandrīz katrā sarakstā parādīsies balsis par Leopoldu Ozoliņu vai par dakteri Rubinu, jo krietnāku un labāku deputātu šeit nav. Bet vai dakteris Rubins vai dakteris Ozoliņš ir ar mieru, ka viņu vārds tiek lietots, lai veicinātu “Latvijas ceļa” panākumus? Es domāju, ka nav.

Un kādas tiesības ir “Latvijas ceļam”? Viņiem būs tie miljardi, kurus viņi ir nozaguši vēlēšanu kampaņā. Kādas tiesības viņiem ir iet pie tautas un teikt: ja mēs kā partija jūs pilnīgi neapmierinām, mūsu saraksts ir tāds, bet ko mēs varam darīt, jo neviens godīgs cilvēks negrib mūsu sarakstā būt? Bet, zināt, jūs varat ierakstīt visus Latvijas godīgos cilvēkus mūsu sarakstā un ticēt, ka notiks kaut kas labs. Bet, saprotiet, ja tagad tanī “Latvijas ceļa” sarakstā tauta svītro, teiksim, gandrīz visus un ieraksta katrs tā cilvēka vārdu, kuram viņš uzticas, kuri tad tiks Saeimā? Tiks, pirmkārt, “Latvijas ceļa” kandidāti, un tad skatīsies, kuram būs visvairāk balsu. Un diez vai visvairāk balsu būs kādam no ierakstītajiem cilvēkiem, jo viņi tanī sarakstā nav bijuši.

Un, skatieties, tur ir tā blēņa! Manuprāt, Sadarbības padomes partijām un tām partijām, kas privatizē jeb “prihvatizē” Latvijas bagātības, nav tiesību tautai stāstīt, ka Gundars Valdmanis vai Leopolds Ozoliņš, vai Rubins, vai akadēmiķis Stradiņš varētu būt viņu sarakstos. Lūdzu, manu vārdu nerakstiet ne “Tēvzemei un Brīvībai” sarakstā, ne Latvijas Zemnieku savienības sarakstā, ne “Latvijas ceļa” sarakstā, ne “Saimnieka” sarakstā. Mans vārds būs tikai vienā sarakstā! Un es lūdzu: ja jūs gribat par mani balsot, tad balsojiet par to sarakstu! Varbūt varētu būt pieņemams, ka kādā opozīcijas partijā mani pierakstītu klāt, bet diez vai šajos Sadarbības padomes kalpu sarakstos mani kāds ieliks. Tā būtu tikai vēlētāju maldināšana, jo es netiktu Saeimā ar to sarakstu, tā ir tikai vēlētāju maldināšana.

Tas ir sagaidāms no tādiem cilvēkiem kā Kārlis Leiškalns. Žēl, ka tādi cilvēki, par kuriem es gribētu labāk domāt, kā, piemēram, Kristovska kungs, vismaz mutiski atbalsta šādu blēņu. Tā ir tīra tautas maldināšana, ka šīs “bankrotējušās” partijas varētu iet tautā un lepoties: “Zināt, rakstiet zvaigžņu sarakstu! Svītrojiet visus, bet tikai, lūdzu, lietojiet mūsu sarakstu! Mums būs tā nauda. Mēs pa televīziju stāstīsim, cik Latvijai vajag saimnieku. Bet, ja nu tie saimnieki nepatīk, tad rakstiet iekšā saimnieku Ozoliņu, Valdmani un vēl kādu krietnu saimnieku.” Nē, draugi, jums tādu tiesību nav, un arī tautu šādi maldināt ir ļoti, ļoti negodīgi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - Tautas saskaņas partijas frakcija.

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamais “Latvijas ceļš”! Cienījamais Leiškalna kungs! Nu kāpēc tautu maldināt? Kāpēc vajag pūst miglu acīs? Nu kāpēc jūs neuzstājaties ar priekšlikumu par mažoritārām vēlēšanām? Vienkārši ļaujiet tautai pilnīgi izteikt savu gribu, tā, kā viņa grib! Nu vismaz 50%... Jūs varat ierosināt izveidot mažoritārās vēlēšanas. Ja jūs negribat visas... Jūs taču ļoti labi zināt, ka visa tauta šodien gaida, lai nebūtu vairs partiju oligarhijas. Taču šodien tāda ir, un tiek ierosināts no vienas partijas saraksta tikt otras partijas sarakstā, trešās partijas sarakstā - un tālāk, un tālāk, un tālāk. Kam tas ir vajadzīgs? Ja jūs gribat kalpot tautai un gribat, lai tauta patiešām var izvēlēties labākos cilvēkus, tad iesniedziet priekšlikumu par mažoritāro vēlēšanu sistēmu! Kādreiz tas bija iesniegts, bet ar 14 balsīm pret kādām 80 tas tika noraidīts, tāpēc ka viss “Latvijas ceļš”, visi kā viens, balsoja “pret”. Šodien, kad jūs jūtat agoniju un kad ir ļoti labi zināms, ka taisni jūs esat tā partija, kura zaudēs šinīs vēlēšanās, jūs nākat ar šo ierosinājumu. Jau agonijā būdami, agonizēdami, jūs iesniedzat šo priekšlikumu. Es uzskatu, ka tas ir pilnīgi nederīgs un ka par to balsot nedrīkst. Nevar pieņemt tādas lietas.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Labrīt, augsti godātais Prezidij! Augsti godātie Saeimas deputāti! Kaut gan ļoti uzmanīgi klausījos Valdmaņa kunga teikto, es tā arī nesapratu, kas tie tādi - opozīcijas saraksti pirms vēlēšanām. Man šķiet, ka visi vēlēšanās dodas opozīcijas situācijā un ka tikai pēc vēlēšanām varbūt kāds diemžēl paliek opozīcijā.

Bet nu - par lietu. Diemžēl parlamenta vēlēšanu likuma maiņa pēc katrām vēlēšanām vai pirms katrām vēlēšanām neliecina par politisko konsekvenci. Tas liek ļoti nopietni domāt par to, ka tas neveicina arī valsts attīstības stabilitāti. Drīzāk tas dara ļoti uzmanīgus un bažīgus tos vēlētājus, kuri seko politiskajiem procesiem valstī, meklējot atbildi attiecībā uz patiesajiem likuma nosacījumu maiņas iemesliem. Un jūs, godātie iesniedzēji, Leiškalna kungs un arī “Latvijas ceļa” kolēģi, kuri atbalstīja Leiškalna kunga priekšlikumu, šodien no rīta mēģinājāt gan tautai, gan mums, kolēģiem deputātiem, teikt, ka tas ir vislabākais, visbrīnišķīgākais un vienīgais paņēmiens, ar kādu mēs nākamajās vēlēšanās varam glābt nākamo Saeimu. Es atļaušos jums atgādināt, ka pirms pāris gadiem mēs ierosinājām sabiedrībā diskusiju par to, ka šāds priekšlikums būtu diskutējams un ka Vēlēšanu likums būtu šādā ziņā maināms. Es atļaušos jums atgādināt arī to, kā jūs, “Latvijas ceļa” politiķi, novērtējāt šādu mūsu pozīciju un mūsu piedāvājumu. Mēs pat nepiedāvājām atvērt Vēlēšanu likumu, mēs piedāvājām arī tautai un vēlētājiem piedalīties šajā diskusijā, bet tajā brīdī jūs mūs saucāt par politiskiem nelgām. Tas laiks ir pagājis, un ne jau to pagātni es vēlos atcerēties vai ar kādu rūgtumu to pieminēt. Bet attiecībā uz piedāvātajiem 23.panta papildinājumiem es gan gribētu teikt, ka mani bažīgu un uzmanīgu dara vēl arī tas, ka man piedāvā vēsturiska dokumenta citātu, no kura patiesībā ir izrediģēts tas, ka tajā laikā procentu barjera nepastāvēja. Es to nekā labāk kā par cenzūru nosaukt nevaru. Ja mēs piedāvājam to, ko tauta prasa, šādā izpildījumā, tad man ir jādomā, vai piedāvātais patiešām ir tas, ko tauta vēlas. Es gribu atzīt, ka, cik es esmu izpratusi vēlēšanu sistēmu Latvijā, gan procentu barjerai ir sava loma, nozīme un vieta, gan arīdzan grozāmajiem sarakstiem. Taču - ar vienu nosacījumu: tad, ja mēs patiešām respektējam Satversmi, tad, ja mēs patiešām pildām Satversmes 6.pantu, un tad, ja mēs izdarām grozījumus arī attiecībā uz procentu barjeru un neierobežojam. Šajā atkārtotajā trešajā caurskatījumā mums nav šāda priekšlikuma. Ja mēs pieņemam šos divus 23.panta papildinājumus, ko ir iesniedzis Leiškalna kungs, mēs patiesībā nevis izpildām to, ko tauta no mums prasa, bet esam ārkārtīgi savtīgi (te es saku “mēs”, lietoju daudzskaitli tādēļ, ka Saeimai par to ir jābalso). Mēs nedrīkstam, izmantojot demokrātijas piesegu, veicināt vēlētāju izvēles pielāgošanu politisko partiju interesēm atbilstoši kādam noteiktam periodam šīs partijas dzīvē vai arī Saeimas un valsts politiskās attīstības dzīvē. Tas ir ārkārtīgi bīstami tautai, kura pagaidām vēl ir ārkārtīgi piesardzīga savas gribas izpaudumos attiecībā uz to, kādā veidā viņa vēlas turpmāk veidojamies savu valsti. Es ļoti labprāt atbalstītu šo priekšlikumu tad, ja tas būtu iespējams. Bet šajā redakcijā, šajā posmā, kad mēs skatām šo Vēlēšanu likumu, tas nav izdarāms. Ja Saeima izdarīs radikālu izvēli un atbilstošajā pantā, kuru šobrīd esmu piemirsusi... tas skar procentu barjeru... nē, tas ir Satversmē... ja Vēlēšanu likumā izdarīs šādu izvēli, tad, protams, jautājums būs jālemj kaut kā citādi, bet pagaidām šādu priekšlikumu atbalstīt mēs nevaram un aicinām atbalstīt komisijas priekšlikumu - noraidīt Leiškalna kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - otro reizi. (No zāles dep. A.Rubins: “Cik var runāt?”)

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti, es tomēr aicinu noraidīt šo priekšlikumu. Aicinu pašreiz vispār noraidīt šo likumu un to vēlreiz sagatavot trešajam lasījumam. Es piekristu, ja pie visiem sarakstiem būtu vēl viens - pilnīgi tukšs saraksts. Piemēram, 15 partijas iesniedz sarakstus, un 16.saraksts ir tukšs saraksts, un vēlētāji var ierakstīt tajā tukšajā sarakstā vienu cilvēku no katras partijas, piemēram, profesoru Liepu, profesoru Grinovski, profesoru Zelgalvi, dakteri Kristonu, profesoru Guntaru Grīnblatu, zemnieku Oskaru Grīgu, akadēmiķi Stradiņu, ko te jau minēja, ārstu un zinātnieku Leopoldu Ozoliņu un citus. Mēs, Tautas kopa “Brīvība”, savā sarakstā ierakstīsim ļoti daudzus jaunus uzņēmējus, zemniekus, ārstus un skolotājus, un tad cilvēki varēs izvēlēties tukšu sarakstu, vienu atsevišķu tukšu sarakstu, un ierakstīt no katras partijas listes vienu, un varbūt ierakstīs kāds arī jūs, Leiškaln. Tā ka es domāju, ka tādu sarakstu vajadzētu. Tāpēc es aicinu noraidīt šo priekšlikumu. Un, ja mēs gribam tādu sarakstu taisīt un kaut ko šādā ziņā mainīt, tad vajag noraidīt kopumā šo likumprojektu un to vēlreiz skatīt trešajā lasījumā. (Starpsauciens: “Laba ideja!”)

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš - LZS, KDS frakcija.

P.Kļaviņš (LZS, KDS frakcija).

Cienījamais Prezidij un godājamie deputāti. Es ļoti noteikti aicinu šo priekšlikumu noraidīt. Tas mūsu apstākļos nav nekāds labs izgudrojums un neatbilst mūsu valsts demokrātijas izaugsmes veicināšanai. Šis priekšlikums ignorē, pilnīgi ignorē politiskās partijas pozitīvo lomu. (Starpsauciens: “Absolūti nē!”) Politiskā partija nav nelaime. Nelaime ir tā, ka politiskajām partijām, kuras sevi par tādām sauc, nav principu, nav pamatprogrammas, nav “sejas” un nav “stumbra” šim kokam, pēc kā varētu pazīt, kas viņi īsti ir. Un, protams, ja politisko partiju veidošanās vēl nekur tālu uz priekšu nav tikusi, tad tas ir tikai sava veida tāds “lāpīšanās” mēģinājums aizstāt partijas vietu un nozīmi valsts politiskajā veidošanā ar labiem cilvēkiem.

Es nešaubos, ka var savākt simts labus, priekšzīmīgus cilvēkus, bet, ja viņiem nav kopēju politiskā darba principu, tad galu galā tāda inteliģenta “vistu kūts” vien iznāk, kur katram ir sava doma, katram ir sava ideja. Viņiem nav bijusi iespēja iepriekš padomāt, izstrādāt kādu noteiktu programmu, pēc kādiem vērtību kritērijiem darboties. Tad nu pēkšņi viņi sanāk kopā, lai veidotu mūsu valsts likumus. Katrā ziņā partijām ir šī loma, un mēs netiksim garām partiju demokrātijas sistēmai mūsu valstī. Divdesmito gadu demokrātiskā sistēma nav jāizceļ kā kaut kāda ideāla sistēma. Tieši tāpēc jau šī sistēma nonāca zināmā krīzes stāvoklī, ka tā nebija ideāla. Tad bija pāri par 20 dažādu politisko grupējumu pārstāvju mūsu Saeimā un notika tirgošanās ar balsīm un dažādas citas negatīvas parādības. Šī nelaime nepiemeklēja tikai Latviju vien, tāda pati nenobriedusi demokrātija bija vairākās valstīs pēc Pirmā pasaules kara, arī Vācijā, Veimāras republikā, un mēs zinām šo bēdīgo iznākumu.

Ja jau mēs iestājamies par mažoritāro vēlēšanu sistēmu, tad arī šinī gadījumā ir jāievēro, kur tā sekmīgi darbojas, - piemēram, Lielbritānijā, bet tad neaizmirsīsim, ka Lielbritānijā jau vairākus gadu simtus pastāv šī demokrātija un visās pilsētās, visos vēlēšanu apgabalos ir ļoti labi pārstāvētas abas spēcīgās partijas - Konservatīvā partija un Leiboristu partija. Un no viņu vidus tad arī nāk šie vietējie pazīstamie cilvēki, kuri nav tikai vienkārši labi cilvēki, kas izceļas ar kaut kādu aktivitāti sabiedriskajā jomā, tirdzniecībā, mākslā, saimniecībā vai kaut kur citur. Viņi ir politiski jau sagatavoti šim darbam. Tātad partiju sistēma ir arī tur, kaut gan pastāv mažoritārā vēlēšanu sistēma. Lūk, mēs šo stāvokli neesam sasnieguši. Varbūt kādreiz mēs sasniegsim. Katrā ziņā Latvijai būtu ļoti noderīgi, ja partiju skaits, frakciju skaits nākamajās Saeimās - 7., 8. un tā tālāk - samazinātos. Tad mēs beidzot nonāktu pie atbildības politikas. Pagaidām ir jāpatur šī sistēma tāda, kāda tā ir.

Un es nepiekrītu, ka mūsu vēlētāji ir neizglītoti, viņi izglītojas arvien vairāk, viņi divreiz jau ir piedzīvojuši vilšanos, un es domāju, ka trešo reizi, balsojot par 7.Saeimu, viņi ļoti rūpīgi apdomās, par ko nodot savu balsi, un paskatīsies arī katras atsevišķās partijas pamatprincipos.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, Padomes kalpi un tauta! Rubins jau stāstīja varbūt par ideālo sapni, ka tauta patiešām izvirzītu labākos cilvēkus vienā sarakstā. Un tas ir Tautas kopas “Brīvība” risinājums. Mēs veidosim katrā Latvijas apgabalā kandidātu “olimpiādi”. Mēs pieņemsim kandidātus no katras politiskās partijas. Nesen, būdams Latgalē, labus vārdus dzirdam par dakteri Golubovu, par Leonardu Stašu, par Uldi Veldri, par Andreju Nagli. Citur mēs daudz ko labu dzirdam par profesoru Grinovski, un visiem šiem cilvēkiem ir vieta mūsu “olimpiādē”, mūsu Tautas kopas sarakstā. Mūsu sūtība ir atļaut tautai izvēlēties to krietnāko, un mūsu cerība ir tāda, ka tas cilvēks sapratīs, ka tas ir pagodinājums, ka viņš ienāks tajā sarakstā un ka mūsu saraksts paņems 70-75 vietas Saeimā, jo tie būs tautas izraudzītie kandidāti. Tie nebūs kaut kādi finansisti, klusā istabā Nauru nozīmēti kalpi, kas dara, kā viņi grib. Tautai ir vajadzīgi tādi cilvēki kā Raitis Apalups, kā Ozoliņš, kā Rubins, kā dakteris Kalnbērzs, kurus tauta...

Sēdes vadītājs. Man žēl, bet 2 minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi deputāti! Vispirms es gribētu atgādināt, ka Kārlis Leiškalns šo priekšlikumu iesniedza jau sen - nevis pirms dažām nedēļām, bet gan jau pirms pusgada, kad mēs sākām izskatīt grozījumus Vēlēšanu likumā. Kādi plusi un mīnusi ir Kārļa Leiškalna ieteiktajai sistēmai?

Pirmkārt, ārēji grozāmie saraksti, proti, sistēma, kad vēlētājiem ir iespēja nobalsot vienlaikus par savu tradicionālo partiju un balsot arī par sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, neapšaubāmi, veicina vēlētāju aktivitāti. Kāpēc jo daudzi vēlētāji šobrīd saka: “Mēs neiesim uz vēlēšanām!” Gluži vienkārši - tādēļ, ka nav dota izvēles iespēja, nav dota iespēja nobalsot par tiem cilvēkiem, kuriem tauta uzticas. Katrā listē ir trīs, četri labi cilvēki, bet vēlētāji saka: “Es negribu redzēt Saeimā tos, kuriem es neuzticos!” Šī sistēma dod iespēju vēlētājiem balsot par tiem, kuriem viņi uzticas un kurus vērtē kā profesionāļus.

Nākošais. Daudzi deputāti acīmredzot nav tā īsti iedziļinājušies šajā priekšlikumā. Tas, ka ir noteikta 5% barjera, absolūti nerada nekādas problēmas ne balsu skaitīšanā, ne arī kādus citus tehniskus sarežģījumus, jo 5% barjera, godātie kolēģi, veidojas nevis no individuālajām balsīm vai pierakstījumiem, bet gan no kopīgā balsu skaita, kas ir nodots par partiju. Bet kopīgais balsu skaits veidojas, godātie kolēģi, pirmkārt, no “pilnajām” balsīm, kas nodotas par partiju, atskaitot svītrojumus, kurus izdarījuši partijas vēlētāji, vai pieskaitot pierakstījumus citu kandidātu listēs. Tā ka nekādā gadījumā šeit nav tāda sistēma un kārtība, par kādu Valdmaņa kungs šeit teica, proti, ka var būt tā, ka vēlētāji ņem, piemēram, “Latvijas ceļa” sarakstu, (Starpsauciens: “Neviens nebalsos par “Latvijas ceļu” šodien!”) masveidā svītro ārā deputātu kandidātus, ieraksta tur citu partiju kandidātus, bet tik un tā “Latvijas ceļš” ir iekšā. Tieši otrādi! Šādā situācijā “Latvijas ceļš” nebūs ievēlēts, jo citas partijas saņems attiecīgās individuālās balsis, un līdz ar to arī viņu balsu kopskaits palielināsies. Tātad katrs Valdmaņa kunga ierakstījums, piemēram, “Latvijas ceļa” sarakstā, “Latvijas ceļam” atņems vienu individuālo balsi, respektīvi, vienu četrpadsmito daļu, kā tas ir Kurzemes apgabala gadījumā, bet savukārt Tautas kopai “Brīvībai” tas dos attiecīgi individuālās balsis.

Tālāk - būs haoss, jo vēlētāji nevarēšot orientēties. Ilga Kreituse ļoti pamatoti jau norādīja, ka gadsimta pirmajā pusē vēlētāji brīnišķīgi izprata šo sistēmu un prata to izmantot. Haosa nebija ne balsu skaitīšanā, ne arī vēlēšanās.

Mūsu kolēģis Modris Lujāns teica, ka būs ļaunprātīga sarakstu grozīšana. Bet arī šobrīd, Lujāna kungs, jebkurš Latvijas iedzīvotājs vēlēšanās var nākt klajā ar šādu aģitāciju: “Ņemiet, lūdzu, “Latvijas ceļa” sarakstu, bet svītrojiet ārā Jāni Lagzdiņu!” Un tik tiešām Jānis Lagzdiņš netiks ievēlēts, jo kāda grupa būs aģitējusi par to, lai balso par “Latvijas ceļa” listi, bet svītro ārā Jāni Lagzdiņu. Šāda veida aģitācija ir iespējama arī šobrīd.

Godātie kolēģi, es pilnībā pievienojos Odisejam Kostandam, ka šī piedāvātā sistēma dod iespēju vēlētājam nobalsot par tradicionālām, stabilām partijām, vienlaikus dodot iespēju cilvēkiem izteikt savu attieksmi pret citiem attiecīgajā listē iekļautajiem cilvēkiem un nobalsot par šiem cilvēkiem.

Un nobeigumā, godātie kolēģi, es aicinātu tos Saeimas deputātus, kuri iestājas pret šo sistēmu, kuri balsos “pret” vai “atturēsies”, 5.oktobrī pulksten 10.00 sapulcēties šajā zālē, lai mēs turpinātu neformālu diskusiju par vēlēšanu rezultātiem un par šā priekšlikuma lietderību vai nelietderību. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Lagzdiņa kungs man zināmā mērā jau atviegloja uzstāšanos, pieminot to, ka šī jaunā vēlēšanu kārtība, kādu mēs šodien varētu ieviest, par to vienojoties, veicinātu cilvēku līdzdalību vēlēšanās, un samazinātu to cilvēku skaitu, kuri šajās vēlēšanās nepiedalītos. Taču es gribētu nedaudz citā veidā interpretēt šos cēloņus, lai varbūt labāk saliktu akcentus uz to, kādi ir iemesli, kāpēc šī situācija ir izveidojusies, ka ļoti daudzi cilvēki runā par nepiedalīšanos vēlēšanās. Un tā ir tā pieredze, ko es esmu guvis, daudzas reizes tiekoties ar vēlētājiem visdažādākajās auditorijās.

Es tur esmu dzirdējis no šiem cilvēkiem šo sāpi par tiem notikumiem, kas risinās Latvijā, un par valdošās politiskās elites atrautību no tautas, par to, ka tik daudziem šiem tā sauktajiem tautas priekšstāvjiem ir pilnīgi vienalga, ko un kādā veidā tauta domā, un līdz ar to mums ir izveidojusies šāda krīze. Cilvēki neuzticas pašreizējām varas partijām, jo cilvēki pamatoti uzskata, ka pašreiz valdošās partijas viņus ir piemānījušas. Bieži vien ļoti daudzi cilvēki ir tādi, kas vairs vispār neuzticas nevienai partijai, vispār vairs neuzticas politiskajai sistēmai kā tādai. Bet jau pats fakts, ka cilvēki neuzticas mūsu valsts politiskajai sistēmai kopumā, ir ārkārtīgi bīstami mūsu demokrātijai, vispār arī Latvijas valsts nākotnei.

Kas tad notiek, ja cilvēki nepiedalās vēlēšanās? Tajā gadījumā noteikti ir kaut kāds cilvēku loks, kurš uz šīm vēlēšanām aiziet. Un, ja mums valstī ir šis 1 miljons un 300 tūkstoši vēlētāju, tad gadījumā, ja uz vēlēšanām neaiziet 1 miljons, kaut kādi ekonomiskie grupējumi vai arī dažas atsevišķas partijas var pierunāt aiziet uz vēlēšanām 300 tūkstošus cilvēku, līdz ar to šie 300 tūkstoši būs tie, kuri izveidos visu Saeimu. Un tad par katru no deputātiem būs tikai 3000 balsu. Bet, ja aizietu uz vēlēšanām viss miljons un 300 tūkstoši, tad par katru deputātu būtu jau 13 000 balsu. Tas arī nozīmētu, ka šādai Saeimai, kas ir izveidota kā visu vēlētāju pārstāve, ir daudz lielākas arī morālās tiesības runāt un uzstāties sabiedrības vārdā, kā arī lemt likumus. Patiesībā tā cilvēka, kurš nepiedalās vēlēšanās, kurš vispār atsakās no tā, viedoklis, viņa priekšstati par to, kādai būtu jābūt valsts vadībai, vispār netiek ņemti vērā.

Un tāpēc es gribu aicināt visus, - un tas būtu mans vēlējums visiem cilvēkiem mūsu valstī - noteikti pašiem piedalīties vēlēšanās. Es arī aicinu visus pārējos cilvēkus, kuri ir viņu dzīves vidē, iet un piedalīties vēlēšanās. Ja šīs valdošās partijas jūs jau divas reizes ir piemānījušas, tad varat balsot par citām partijām.

Mēs arī no Tautas kustības “Latvijai” esam strādājuši un piedāvājuši šo alternatīvu. Izvērtējiet to! Ļoti būtiski šajā priekšlikumā ir tieši tas, ka ir, lūk, šīs papildu iespējas, kuras cilvēkiem tiek dotas. Par tām var runāt, vai tās ir labas vai sliktas, bet mani šī nepiedalīšanās vēlēšanās ļoti uztrauc, tāpēc es būtu gatavs šajā brīdī dot šīs papildu iespējas cilvēkiem, lai viņi aiziet līdz šīm urnām un izdara šo izvēli. Tas ir nepieciešams tieši valsts nākotnes vārdā, nedomājot tikai par šaurām politiskajām interesēm. Tas mūsu valsts nākotnei šajā brīdī ir ļoti būtiski, jo, ticiet vai neticiet tam, godātie kolēģi, bet mūsu valstī šobrīd ir ļoti smaga krīze. Es aicinu šoreiz atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - frakcija “Latvijai”. Otro reizi.

Godātie deputāti, es aicinu neizmantot šo tribīni priekšvēlēšanu aģitācijai par vienu vai par otru partijas sarakstu.

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Godājamie kolēģi! Es gaidīju jurista Lagzdiņa uzstāšanos. Viņš mani nepārliecināja, tādēļ es vispirms nolasīšu, ko es teicu, jo viņš runāja tā, kā tas ir izdevīgi “Latvijas ceļam”. Tādēļ es nolasīšu, ko es savā uzstāšanās reizē teicu: “Tagad laiki, spēles noteikumi ir mainījušies. Minētā 5% vai 7% barjera liedz 7.Saeimā iekļūt daudziem, kaut viņi būtu saņēmuši pat vislielāko balsu skaitu savā vēlēšanu apgabalā. Tātad Leiškalna kunga priekšlikums ir apzināta vēlētāju mānīšana, populistisks solījums, kas izskanējis dažādos masu saziņas līdzekļos, paplašināt vēlētāju iespējas, kuras praktiski netiks realizētas. Tās paliks tikai tukšu solījumu līmenī. Un, ja mēs paskatāmies, kāds stāvoklis ir Saeimā, tad ir jāatceras, ka ne tik sen ļoti enerģiski gan Dobeļa kungs, gan Leiškalna kungs ļoti labi iestājās, ka nevajag ne 5 ne 3 gadus pensionāriem atmaksāt, bet, kad nāca balsošana, tad, kad kvēlās runas bija beidzis Leiškalns un Dobelis, notika tas... Es atbildēšu... bet to priekšlikumu, Leiškalna kungs, izvirzīja Tautas kustība “Latvijai”, un tad jūs to neatbalstījāt. Taču pašlaik ir tā, ka nozog ideju, un tagad viņi nāk un tēlo tautas aizstāvjus. Es tomēr gribu pateikt, ka taisni partiju saraksti parāda, vai attiecīgā partija ir melojusi vai tās solījumi ir reāli.

Sēdes vadītājs. Veldres kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

U.Veldre. ...Un tauta to labi sapratīs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godāto Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Es klausos šodien debates, un atmiņā man ir šie divarpus gadi, kad es sāku savu politiķa vai, pareizāk sakot, cilvēka, ko ievēlēja kā astoto valstī, karjeru šeit kopā ar jums.

Gribu pieskarties tā saucamajai lokomotīvju lietai. Patiesi, bija partijas, kuras aicināja dažus cilvēkus savos sarakstos: trīs “lokomotīves” bija “Latvijas ceļam”, varbūt vairāk “Saimniekam”, bija “lokomotīves” arī “Tēvzemei un Brīvībai”. Es atbalstīju šīs idejas un piekritu būt šeit, ziedot savu dzīvi, savu laiku trīs gadus, lai realizētu savas cerības, savu mīlestību un savu ticību tiem vēlētājiem, kuri tieši tāpat bija uzticējušies man. Es domāju un cerēju, ka es varēšu palīdzēt tautai vieglāk pārvarēt šo “šoka terapiju”, ko tai uzspiež pasaules lielvalstis un pašreiz arī esošie cilvēki, kas pārstāv Sadarbības padomi, kas pārstāv Valsts privatizācijas aģentūru, kas pārstāv mūsu ārlietas un daudzas citas lietas. Es cerēju, ka varēšu aizstāvēt tautas kultūru, dabu, valodu. Es cerēju, ka es varēšu strādāt slimo bērnu labā. Diemžēl es principiāli nobalsoju pret Šķēles valdību otrajā reizē, jo viņa padomnieks un tajā pašā laikā arī Valsts prezidenta padomnieks ir advokāts Grūtups. Es viņu personīgi pazīstu. Man nāca prātā arī tie laiki, kad šeit darbojās ne jau nu afērists un zaglis, kā... par Ivaru Bāru teica Zaļūksnis. Redzēdams, ko “Lattelekom” ir nesis Latvijai, un to, ka joprojām šie tarifi un pakalpojumu tarifi arvien pieaug, es nojautu tālāko mūsu valsts “attīstību”, es likšu šo vārdu pēdiņās. Ja šodien te runā par tautas svētumu - Ķeguma un Ķemeru viesnīcas pārdošanu vai privatizāciju Saūda Arābijai vai Vācijai, tad es uzskatu, ka es neesmu izpildījis to, ko es solīju saviem vēlētājiem. Un arī nevarēju to izpildīt, jo tad, kad es uzstājos principiāli pret to, kas vēlāk izrādījās patiesība, mani izslēdza no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”, turklāt aizmuguriski.

Es pārdzīvoju, ka arī pašreiz es daudz ko nevaru izdarīt savas tautas labā. Un es bieži domāju: varbūt man vispār aiziet no Saeimas, no parlamenta? Ko tad es varēšu izdarīt? Šodien es varu jums pateikt, ka es ar dziļām skumjām un līdzjūtību skatos uz mūsu tautas vispārējo psiholoģisko un ekonomisko eksistēšanu un es aicinu izturēt līdz nākošajām Saeimas vēlēšanām. Es aicinu strādāt, veidojot sabiedriskās grupas, aicinu izvirzīt cilvēkus, jo ir parādījušies daudzi varbūt talantīgi, spējīgi, drosmīgi, principiāli cilvēki gan mazpilsētu, gan pagastu pašvaldībās un ciemos. Arī uzņēmēji tur ir talantīgi, un daudzi, daudzi cilvēki gribētu cīnīties par Latvijas patiesu neatkarību un patiesu brīvību, sargājot mūsu tautas, mūsu valsts bagātības.

Tāpēc es aicinu šoreiz noraidīt šo likumprojekta grozījumu trešajā lasījumā, to pārstrādāt un izveidot tiešām tādu iespēju, ka var veidot vienu papildsarakstu, attiecīgi proporcionāli rēķinot balsu daudzumu no partiju sarakstiem. Tādā veidā varētu radīt tautai iespēju izteikt savu gribu par tiem cilvēkiem, lai viņi nejustos tāpat kā es...

Sēdes vadītājs. Ozoliņa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

L.Ozoliņš. Es esmu pret šādu “lokomotīvju” virzīšanu partiju sarakstos un tāpēc aicinu noraidīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija. Otro reizi.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātie deputāti! Ja mums vai vēlētājiem piedāvā izbaudīt šīs izvēles garšu, tad man jāteic tā, ka tā varētu izrādīties bezgala rūgta. Kādēļ? Gribu jautāt: ja partija X, kuras sarakstā izsvītro vienu kandidātu, tā vietā ierakstot no partijas Y kādu, kurš iegūst šo plusiņu, nepārvar vēlēšanu 5% barjeru un neiekļūst Saeimā vispār, kas notiek ar šo pierakstīto? Var rīkoties divējādi: viņu var pieplusēt, bet viņš var arī pazaudēt, un tad viņa līmenis paliek atbalsta nulles punktā, respektīvi, ir tikai tik balsu, cik to ir šajā Y partijas kopīgajā lielajā listē, bet var viņam ierakstīt arī krustiņu. Tādā gadījumā labāk ir izvēlēties stabilo krustiņu daudzumu plus tik, cik vien vēlētājs vēlas savā listē vēlamajiem ielikt, bet nevēlamajiem savukārt ielikt vienu vienīgu mīnusu, ja ar to pietiek, lai viņi būtu izsvītroti.

Ja nē, tad man jāsaka tā: šī rūgtā garša būs saistīta ar to, ka nedz vienā sarakstā, kuru viņš ir izvēlējies atbalstīt, nedz arī otrajā sarakstā attiecīgā persona, kuru viņš ir vēlējies atbalstīt, neiegūdama atbalstu, atstāj šo vēlētāju bez nekā, līdz ar to viņam nav pārstāvības Saeimā vispār. Ja mēs to vēlamies piedāvāt tautai un ja arī viņa to vēlas, tad, kad viņa beidzot izšķiras nākt uz vēlēšanām un atbalstīt kādu no partijām, tad mēs viņai varam piedāvāt gaužām niecīgu demokrātiju.

Es piedāvāju šo jautājumu izskatīt Lagzdiņa kunga piedāvātajā sēdē un lemt par šā jautājuma tālāko virzību saistībā ar Satversmes 6. pantu, saskaņojot to ar Vēlēšanu likumu, kurš šobrīd neatbilst Satversmes 6. pantam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi deputāti! Uldis Veldre, mūsu kolēģis, teica, ka 5% barjera ir galvenais un vienīgais šķērslis tam, ka kādas ļoti populāras listes cilvēks, kurš saņēmis ļoti daudz pierakstījumu citu partiju kandidātu sarakstos, varētu netikt ievēlēts. Jā, šāda situācija teorētiski un arī praktiski var gadīties, tomēr tam par iemeslu nav vis 5% barjera, bet gan attiecīgā kandidātu saraksta un partijas nepopularitāte. Un tas var notikt ar jebkuru partiju. Piemēram, 1925. gadā Rīgas vēlēšanu apgabalā un visā Latvijā tika pieteikta Darba savienība, kuras līderis bija tolaik ļoti populārs tautsaimnieks Kārlis Balodis. Rīgas apgabalā Darba savienība saņēma 2 800 pilnās balsis, savukārt Kārlis Balodis saņēma no citām partijām 7 845 pierakstījumus, un tik tiešām Darba savienībai nepietika pilno balsu, lai Kārlis Balodis tiktu ievēlēts Saeimā, un viņš netika ievēlēts, bet 5% barjeras nebija.

Rugātes kundze! Ja gadījumā Latgalē “Latvijas ceļa” sarakstā ieraksta Latvijas Zemnieku savienības kandidāti Antu Rugāti, izsvītrojot ārā kādu “Latvijas ceļa” kandidātu, bet “Latvijas ceļš” nepārvar 5% barjeru, tad tie individuālie ierakstījumi “Latvijas ceļa” sarakstā dos papildbalsis Latvijas Zemnieku savienībai. Tieši tā, godātie kolēģi! Tie dod papildbalsis! (Starpsauciens: “Pietiek, Jāni, pietiek! Nepārliecināsi nevienu...”) Tāda ir sistēma, un tāda ir Leiškalna kunga priekšlikumu būtība.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partija. Otro reizi.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partija).

Cienījamie kolēģi! Arī es vēlreiz ilgstoši klausījos visas šīs cienījamās sarunas un to, ko Lagzdiņa kungs kā profesionālis mums pierāda. Taču es atceros vienu parastu ideju: man mājās ir kaķis, un, kad es viņam saku “Latvijas ceļš”, tad viņam saceļas spalvas. Un arī tas man atgādina to, kā “Latvijas ceļš” darās tagad ar vēlētājiem. Lielākā daļa pensionāru, kad viņi dzird vārdus “Latvijas ceļš”, man liekas, gandrīz krīt gar zemi ar sirdstrieku. Ko jūs, cienījamie kolēģi, tagad darāt ar labu iniciatīvu? Jūs tagad gribat to, lai patiešām vārdi “Latvijas ceļš” izraisa spalvas sacelšanos, bet tanī pašā laikā ir tādi “labi onkuļi” kā Jānis Lagzdiņš, tāpat arī Kārlis Leiškalns... Kā es jau teicu, lai tad “labā onkuļa” Odiseja sarakstā ieraksta šos labos cilvēkus. Un tad attiecīgi kopsummā “Latvijas ceļš” tik tikko tiks iekšā, bet šie “labie onkuļi” ar Odiseja vieglu roku arī tiks iekšā.

Un tādēļ es domāju, ka vismaz neatbalstīsim to, lai nemānītu... Jo, ja jau kaķim saceļas spalva, tad es domāju, ka arī tautai no tā... (Starpsauciens no zāles: “Kaķis jau arī ir komunists...”)

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Pirmais, ko es gribētu jums lūgt: vainojiet cits citu, bet vismaz dzīvniekus lieciet mierā, lai mums neiznāk nepatikšanas, kādas Latvijā jau ir iznākušas...

Es gribētu, deputāti, tagad mierīgi mirklīti padomāt un pieņemt lēmumu. Es aicinu atbalstīt, bet tie, kuri uzskata, ka tādā gadījumā nav nepieciešama procentu barjera, nonākot pie šā punkta, to svītrot... Es pašreiz neatceros, vai ir tāds priekšlikums, ka vajag svītrot. Bet tādā gadījumā var arī nobalsot “pret” likuma pieņemšanu kopumā, divu nedēļu laikā iesniegt priekšlikumus un pēc divām nedēļām jau pieņemt šo likumu jaunā redakcijā. Tas ir izdarāms. Taču, ja šodien noraida šo priekšlikumu un saka, ka nevar vairs neko labot, tad tas nav korekti attiecībā uz Saeimas darba organizācijas būtību.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk pieteikušos nav. (Starpsauciens: “Cik labi!”) Debates ir pabeigtas. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā - Māris Grīnblats.

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Interesantās debates ir beigušās. Juridiskā komisija atgādina to, ka šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Kārļa Leiškalna priekšlikumu - papildināt 23. pantu ar diviem jauniem punktiem jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 28, atturas - 26. Priekšlikums ir noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Pārejam pie nākošā priekšlikuma. Tā ir likumprojekta teksta 10. lapaspuse, kur ir priekšlikums par 24. pantu. Ir divi priekšlikumi. Pirmais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums par pilnvarotajiem novērotājiem. Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

M.Grīnblats. Bez tam Juridiskā komisija, runājot par balsošanu un vēlētāju dzīvesvietām, nolēma, ka nenāktu par ļaunu pievienot arī formulējumu “nodrošināt aizklātību”, jo tiešām būtu slikti, ja iecirkņa komisija pārstāvim, kas šeit ierodas, šo aizklātību nenodrošina. Tātad Juridiskā komisija aicina atbalstīt šādu nelielu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret šo priekšlikumu iebildumu nav? Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Nākamajos pantos likumprojektā “Grozījumi Vēlēšanu likumā” vienkārši mainās numerācija. To jūs redzat.

Tātad nākošais priekšlikums, par kuru būtu jāspriež, ir 11. lapaspuse. Runa ir par 30. pantu. Šeit ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums par neizmantotajām vēlēšanu zīmēm, kuras tiek nosūtītas Centrālajai vēlēšanu komisijai. Juridiskā komisija šo priekšlikumu tomēr nav atbalstījusi un iesaka neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates par šo priekšlikumu sāksim pēc pārtraukuma, jo ir vairāki paziņojumi.

Pirmajam vārds Andrim Rubinam - pie frakcijām nepiederošam deputātam - par komisijas sēdi.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Ārlietu komisijas biedri! Sēde būs šinī pārtraukumā Sarkanajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais paziņojums ir Gundaram Valdmanim, pie frakcijām nepiederošam deputātam.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti, Kanādas un Latvijas draudzības grupa, lūdzu, satiksimies šinī zālē šajā starplaikā.

Sēdes vadītājs. Nākamais paziņojums Andrim Tomašūnam - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Baltijas asamblejas delegācijas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvjus lūdzu pulksten 3 pulcēties pie Anitras. Spriedīsim par mūsu semināru.

Sēdes vadītājs. Nākamais paziņojums Antonam Seikstam - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Pusdienu pārtraukumā 12.30 notiks komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds paziņojumam Andrejam Požarnovam - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija lūdz šajā pārtraukumā uz sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es atgādinu, ka šajā starpbrīdī ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Nākamais paziņojums.

Ģirtam Valdim Kristovskim, mūsu kolēģim, 19. februārī paliek 36 gadi. Apsveicam! (Aplausi.)

Mūsu kolēģim Edmundam Grīnbergam tajā pašā 19. februārī paliek 35 gadi. Apsveicam! (Aplausi.)

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Es atvainojos! Reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties ar deputātu kartītēm. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Andrejs Krastiņš,

Aleksandrs Pētersons,

Normunds Pēterkops,

Juris Vidiņš,

Juris Kaksītis,

Ziedonis Čevers,

Viesturs Boka,

Edgars Bāns,

Andris Ameriks,

Janīna Kušnere,

Uldis Veldre,

Roberts Zīle.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks beidzies. Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Izskatām frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kas izklāstīts dokumenta 11.lappusē, - papildināt likuma 30.pantu. Tālāk kā tekstā. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Čerāns - frakcijai “Latvijai”. Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis priekšlikums, kurš ir iesniegts par Saeimas vēlēšanu likumu, ir viens no frakcijas “Latvijai” iesniegto priekšlikumu bloka, kas ir vērsts uz vēlēšanu rezultātu viltošanas iespēju mazināšanu. Tātad mēs esam centušies iestrādāt vairākos pantos normas, kuras apgrūtinātu iespēju dažādām personām veikt šo rezultātu viltošanu. Šis ir viens no tiem pantiem, un šī priekšlikuma būtība ir tāda, ka tajā brīdī, kad vēlēšanas ir pabeigtas... pirms tam, kad vēlēšanu kastes tiek atvērtas, neizmantotās vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes pēc to dzēšanas tiek noteiktā veidā iesaiņotas nosūtīšanai Centrālajai vēlēšanu komisijai. Centrālajai vēlēšanu komisijai, atbilstoši mūsu koncepcijai, būtu jāsaskaita šīs saņemtās dzēstās vēlēšanu zīmes (tātad neizmantotās vēlēšanu zīmes no dažādiem vēlēšanu iecirkņiem) un jāpārliecinās, vai tiešām tās zīmes, kas atbilst dažādiem kandidātu sarakstiem, ir iecirkņos palikušas vienādā eksemplāru skaitā. Un, ja parādās kādas lielas atšķirības starp to, cik ir palicis neizmantotu biļetenu no, teiksim, Tautas kustības “Latvijai”, un to, cik ir palicis neizmantotu biļetenu no, teiksim, Demokrātiskās partijas Saimnieks vai vēl kādas citas partijas, tad rodas zināmas aizdomas par to, ka šajā vēlēšanu iecirknī varētu būt bijusi negodprātīga rīcība. Protams, mēs nevaram izdarīt secinājumus, ka negodprātīga rīcība noteikti ir notikusi, bet, ja šo neizmantoto biļetenu skaits ievērojami atšķiras vairākos vēlēšanu iecirkņos, tad mēs tomēr varam šeit konstatēt sistēmu un jau varam runāt par kādas organizētas darbības veikšanu šajā sakarā. Jo būtība ir tāda, katram vēlētājam tad, kad viņš ienāk vēlēšanu iecirknī un dodas balsot, ir jāsaņem visu vēlēšanu sarakstu biļeteni. Viņš nedrīkst saņemt tikai kaut kāda viena saraksta biļetenus vai arī tikai dažus kaut kādus biļetenus, bet citu sarakstu biļetenus nesaņemt. Ja biļeteni netiek uzskaitīti, tad pastāv divas iespējas, kā viltot rezultātus. Vai nu dos dažiem vēlētājiem tikai kaut kādu vienu noteiktu sarakstu biļetenus, vai arī... pastāv arī otra iespēja - kāds vēlēšanu komisijas loceklis, kas, iespējams, kādā gadījumā nebūtu godprātīgs, paņemtu no kādas biļetenu kaudzītes neizmantotos biļetenus un balsu skaitīšanas laikā ar roku veiklību apmainītu tos biļetenus, kas izņemti no aploksnēm, pret tiem, kas ir vienkārši paņemti no neizmantoto biļetenu kaudzītes. Es negribu šeit apvainot nevienu konkrētu cilvēku, ka viņš gatavotos šādā veidā rīkoties, bet šāda iespēja pastāv, un, lai šo iespēju mazinātu, es aicinu tomēr ieviest šo kontroli pār tiem biļeteniem, kas vēlēšanās netiek izmantoti. Centrālajai vēlēšanu komisijai vajadzētu saņemt šos neizmantotos biļetenus, saskaitīt tos un iepazīstināt partiju pilnvarotos novērotājus ar šīs skaitīšanas rezultātiem, lai pēc tam varētu izdarīt vismaz politiskus secinājumus. Es lūdzu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs!

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Juridiskā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “A, kāpēc?”)

Sēdes vadītājs. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu papildināt likuma 30.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 15, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums. 31.pants. Ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kas saistīts ar to priekšlikumu, kuru mēs pirms pārtraukuma jau noraidījām, tātad pēc būtības tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ejam tālāk!

M.Grīnblats. Nākamajā lappusē ir 34.pants, šeit ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, ka pilnvarotie pārstāvji var iegūt balsu skaitīšanas protokola kopiju. Juridiskā komisija to ir daļēji atbalstījusi, mazliet ir saīsināta redakcija.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Tiešām paldies Juridiskajai komisijai par vismaz daļēju šī priekšlikuma atbalstīšanu, bet ir arī skaidri redzams, ka Juridiskās komisijas ieteiktais variants pilnībā neatrisina šo problēmu, kuru ir mēģināts risināt šajā frakcijas “Latvijai” priekšlikumā, kurš šo problēmu arī atrisina. Frakcijas “Latvijai” priekšlikuma būtība ir tā, ka vēlēšanu novērotājiem “ir izsniedzama iecirkņa komisijas priekšsēdētāja apstiprināta balsu skaitīšanas protokola kopija vai arī apstiprināts izraksts no balsu skaitīšanas protokola, kurā nofiksēts saskaitītais par katru kandidātu sarakstu nodoto balsu skaits attiecīgajā vēlēšanu iecirknī”. Tātad būtība ir tāda, ka pilnvarotajam novērotājam “uz rokas” paliktu dokuments, kurā būtu atspoguļots attiecīgā balsu skaitīšanas protokola saturs. Vai tā ir kopija vai, teiksim, kādā citā veidā noformēts dokuments, tas nebūtu šajā brīdī tik svarīgi, bet svarīgi ir tas, lai pilnvarotajam novērotājam paliktu dokuments, kurā ir fiksēti balsu skaitīšanas rezultāti attiecīgajā iecirknī, un lai tādējādi mazinātu iespējas falsificēt balsu skaitīšanas protokolus ceļā no iecirkņa komisijas līdz Centrālajai vēlēšanu komisijai. Ja partiju pilvarotie novērotāji var šādus dokumentus saņemt “uz rokas”, tad pēc tam viņi var salīdzināt šo informāciju, kas viņiem bijusi “uz rokas”, ar to, kas pēc tam parādās oficiālajās vēlēšanu rezultātu publikācijās, gan speciālos izdevumos, gan arī citādos, un tad partijas var izdarīt savus secinājumus par to, cik objektīva ir bijusi šī balsu apkopošana un vai nav notikušas atkal kādas falsifikācijas. Es aicinu atbalstīt šo principu, ka partiju pilnvarotiem novērotājiem ir izsniedzams dokuments, kurā ir fiksēts balsu skaitīšanas protokola saturs. Es lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā, es domāju, būtu jāatbalsta komisijas priekšlikums, kas ir daudz loģiskāks: ja kādam ir vajadzība, viņš iepazīstas ar šo protokolu, izdara norakstu. Un, ja pēc tam patiešām izrādās, ka ir mainījies kaut kur skaits, tad jau attiecīgi tas ir nopietns likuma pārkāpums, tā ir reāla falsifikācija, dokumentu falsifikācija, tā ir krimināla lieta. Un es iedomājos, kā notiks tā dokumenta gatavošana. Pēc tam, kad jau uz priekšu virzās tie dokumenti, uz apgabalu, tā ir milzīga daudzuma lieku dokumentu drukāšana, veidošana. Arī naktī, kad notiek balsu pirmās saskaitīšanas, šāds attiecīgs dokuments tiek iedots. Tādēļ es aicinu šajā gadījumā atbalstīt komisijas inciatīvu un diemžēl neatbalstīt šoreiz frakcijas “Latvijai” iniciatīvu.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai Grīnblata kungs vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Juridiskajai komisijai bija lielas šaubas, vai būs iespējams nodrošināt katrā vēlēšanu iecirknī kopējamo aparātu, lai tiešām šīs kopijas izsniegtu. Mūsuprāt, variants, kas piedāvāts 5.ailē, ir pietiekami demokrātisks un ļauj pilnvarotiem pārstāvjiem iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu, kā arī pašiem veikt kādus norakstus, ja viņi to vēlas. Iesakām atbalstīt Juridiskās komisijas piedāvāto variantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Frakcija “Latvijai” vēlas balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - papildināt 34.pantu ar trešo daļu. Redakcija ir jums iesniegta. Lūdzu rezultātu! Par - 12... Piedodiet, godātie kolēģi, balsošanā nepiedalās kvorums. Nebalso 37 deputāti. Atkārtoti lūdzu zvanu! Atkārtoti lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - papildināt 34.pantu ar trešo daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 15, atturas - 26. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums. 35.pants. Juridiskā komisija piedāvā pēc vārda “pēc” ierakstīt vārdu “iepriekšējās” - “pēc iepriekšējās balsu skaitīšanas”.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Juridiskās komisijas atzinumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamajā lappusē - 13.lappusē - ir priekšlikums par 35.pantu, tas ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums papildināt 35.pantu ar jaunu trešo daļu, kuras redakciju jūs redzat, kā arī uzskatīt pašreizējo ceturto daļu par piekto. Juridiskā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo komisijas atzinumu? Kolēģi, nesaprotu, vai ir iebildumi vai nav? Frakcija uztur spēkā savu priekšlikumu. Debatēs vēlas runāt deputāts Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Es atsaucu šo priekšlikumu, jo tas ir saistīts ar iepriekš neatbalstīto un nebūtu jēgas to atbalstīt šajā situācijā. Mēs šos priekšlikumus varējām atbalstīt tikai blokā, bet tas nav izdarīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Līdz ar to priekšlikums nav skatāms, jo ir atsaukts. Lūdzu, tālāk!

M.Grīnblats. Nākamajā lappusē - 14.lappusē - pie 36.panta mainās likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” pantu numerācija. Savukārt 15.lappusē ir frakcijas “Latvijai” priekšlikumi par 37.pantu. Ierosina papildināt pantu ar jaunu otro daļu un savukārt vēlāk papildināt ar vēl vienu jaunu daļu. Juridiskā komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies... atvainojiet. Deputāts Čerāns vēlas runāt.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! 15. lappusē ir divi frakcijas “Latvijai” priekšlikumi, un runāšu par tiem abiem uzreiz. To priekšlikumu, kurš tabulas 15. lappusē ir ar numuru 3, es frakcijas vārdā atsaucu, jo tas nav izskatāms sakarā ar to, ka ir noraidīta šī koncepcija par dzēsto vēlēšanu zīmju nosūtīšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai. Bet tas priekšlikums, kurš ir ar numuru 1, un līdz ar to arī priekšlikums, kurš ir ar numuru 2, par panta daļas pārnumurēšanu, - tas ir pēc būtības cits, un tas būtu šeit izskatāms, un mans lūgums būtu arī to atbalstīt. Īsumā paskaidrošu būtību.

Balsis tiek skaitītas vispirms iecirkņa vēlēšanu komisijā (tātad tiek skaitīti tie biļeteni, kas ir nodoti par katru atsevišķu sarakstu), un pēc tam tās tiek otru reizi pārskaitītas Centrālajā vēlēšanu komisijā. Jautājums ir par to, kas notiek tajā gadījumā, ja šo balsu skaitīšanas rezultāti atšķiras abos gadījumos - pirmo reizi balsis saskaita iecirknī, un otro reizi saskaita šī paša iecirkņa balsis Centrālajā vēlēšanu komisijā. Acīmredzot varētu pieļaut, ka balsu skaitītājs kaut kur ir kļūdījies, un, protams, ir jautājums, vai šī kļūda ir bijusi ļaunprātīga vai nav bijusi ļaunprātīga. Taču skaidrs ir tas, ka par oficiālo tiks pasludināts tas balsu skaitīšanas rezultāts, kurš ir iegūts Centrālajā vēlēšanu komisijā. Tāpēc, lai nepieļautu iespēju, ka šie balsu skaitīšanas rezultāti pēc skaitīšanas iecirkņa komisijā līdz skaitīšanai Centrālajā vēlēšanu komisijā varētu tikt patvaļīgā veidā sagrozīti, ir priekšlikums, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpublicē visa informācija par tiem gadījumiem, kuros šie divi balsu skaitīšanas rezultāti atšķiras. Un, ja neparādīsies kaut kādas tendenciozas izmaiņas vienai partijai par labu vai otrai par sliktu, tādā gadījumā mēs tiešām varēsim šo atšķirību norakstīt uz dažādu nejaušu kļūdu rēķina. Bet, ja tur sāks parādīties sistemātiska kļūda, tad jau varēs izdarīt vismaz politiskus secinājumus par to, ka vēlēšanas ir notikušas tendenciozi. Tātad, lai paredzētu šo kontroles iespēju un lai arī sabiedrībai darītu zināmu, kuras ir tās vēlēšanu iecirkņu komisijas, kuras ir nepareizi saskaitījušas, un lai nākamajā reizē būtu pamats domāt par to, ka tur ir jāievēlē kādi citi cilvēki, ir iesniegts šis priekšlikums. Šī priekšlikuma būtība ir tāda, ka Centrālā vēlēšanu komisija sastāda aktu par katru gadījumu, kurā ir konstatēta neatbilstība starp iecirkņa komisijas sastādītā balsu skaitīšanas protokola datiem un faktisko, par katru kandidātu sarakstu nodoto balsu skaitu attiecīgajā vēlēšanu iecirknī. Un ka informācija par katru no šiem aktiem tiek publicēta laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vienlaicīgi ar vēlēšanu oficiālo rezultātu publikāciju. Tāds ir kontroles “caurspīdīguma” mehānisms. Lūgtu to atbalstīt. Lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Paldies.

Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Juridiskā komisija tomēr ir palikusi pie iepriekšējā varianta, tātad nav atbalstījusi šos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - otrajā lasījumā pieņemto 37. pantu papildināt ar jaunu daļu. Teksts jums ir redzams. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 12, atturas - 31. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamie priekšlikumi tātad ir 16. lappusē. 38. pants. Deputāta Leiškalna priekšlikums nav atbalstāms iepriekšējo balsojumu dēļ. Tas ir noraidīts.

Nākamais priekšlikums ir par 38. panta pirmo daļu. Citu redakciju ir iesniegusi Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija. Ir runa par sarakstiem, kuri saņēmuši 5% un mazāk par 5% no balsu kopskaita. Juridiskā komisija par to ir diskutējusi, bet šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt šajā jautājumā Kārlis Druva - LZS, KDS frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Mēs atgriežamies pie tā paša jautājuma, par ko mēs esam jau vairākkārt diskutējuši, un tas ir jautājums par 7% barjeru. Šodien no tribīnes es dzirdēju ļoti jaukus Leiškalna kunga vārdus par izvēli. Tas patiešām dotu plašāku izvēli mūsu vēlētājiem, un ir jautājums taisni frakcijai “Latvijas ceļš”, kuri bija vieni no ierosinātājiem, lai paceltu šo barjeru. Ja jūs patiešām esat par plašu izvēli, tad ir jautājums - kādēļ ir vajadzīgi 7%? Jo, saprotiet, ja 6,5% vēlētāju nobalsos par kaut kādu sarakstu, jūs šiem cilvēkiem vienkārši “nogriezīsiet” viņu izvēli. Vai patiešām tāda ir jūsu vēlme? Jo, no vienas puses, es dzirdēju skaistus vārdus: “Jā, mēs esam par to, lai būtu plašāka izvēle!” - bet, no otras puses, jūs piedāvājat grozījumu, kas šādu izvēli noliedz. Es nezinu, man šķiet, ka vajadzētu tomēr atļaut cilvēkiem izdarīt savu izvēli. Un, ja nu mēs izvēlamies, ka nevajag šo 7% barjeru, tad ir jautājums - kādēļ mēs vispār atvērām šo likumu? Jo no sākuma bija tikai trīs prasības. Viena bija par to, ka mēs nevēlamies jaunus sarakstus redzēt ātrāk par gadu pirms vēlēšanām, tas jau sen ir izbalsots. Otra bija par 7% barjeru, vispār pacelt barjeru partijām, to mēs jau noraidījām. Nu tagad ir palikuši 7% barjera koalīciju sarakstiem, un to mēs it kā vēlētos atstāt. Es atkal uzdodu jums jautājumu: vai tas ir vajadzīgs? Priekš kam? Es patiešām nesaprotu. Neesmu vēl joprojām redzējis nekādu analīzi. Mēs runājam par visādām analīzēm, bet nevienu neesmu redzējis. Vai tas kaut ko mums dod vai nedod? Manuprāt, ir tieši otrādi. Tas noliedz cilvēkiem viņu izvēli.

Tādēļ es patiešām domāju, ka ir pienācis laiks mums visiem nobalsot par Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas piedāvāto grozījumu un varbūt pat noraidīt visu likumu kopumā tad, kad balsosim. Jo tad mēs patiešām atstātu to, par ko mēs iepriekš bijām runājuši, - stabilitāti, no vienām vēlēšanām līdz otrām vēlēšanām nemainot... Tādēļ es lūdzu atbalstīt Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas iesniegto grozījumu un tad, kad būs balsošana, noraidīt likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tāda jau parasti ir tomēr prakse: ja mēs mīlam vienus ierobežojumus - ierobežojumus pēc politiskajām pazīmēm -, tad beidzot arī kungi satiekas ar nākamajiem ierobežojumiem - procentu barjeras radītajiem ierobežojumiem. Un daļēji man patiešām žēl, ka šodien Zemnieku savienībai, kristīgajiem demokrātiem un nacionālajiem reformatoriem ir jāraud, ka viņi ir iekļuvuši tādu sīkpartiju sarakstā, kurām šodien ir bail pat no 7% barjeras. Taču šodien man gribas spriest nevis par to, vai partijai ir jābaidās no 7% barjeras, bet gan par reālo atbilstību Satversmes normām. Es varu pilnīgi piekrist, ka šinī gadījumā ir pārkāpta Satversme. Jau 5. Saeima ir pārkāpusi Satversmes normas, ieviešot pirmo procentu barjeru - 4%. Pēc tam, mūsu Saeimas laikā, jau bija 5% barjera, un tagad attiecībā uz koalīcijas sarakstiem parādās 7%. Es uzskatu, ka šinī gadījumā mums nevajadzētu atbalstīt šo iniciatīvu. Lai paliek visām... ja ir it kā vienāda barjera, uz kuru visas pretendē, tad lai visām būtu vienāda. Es varu arī saprast lielo partiju interesi ieviest šo koalīcijas sarakstu barjeru. Tas tiek darīts it kā ar vienu domu - ka šīs koalīcijas izjuks vai šīs partijas pašlikvidēsies un tad daļa pāries vai nu pie “Latvijas ceļa”, vai pie “Tēvzemei un Brīvībai”, vai pie “Saimnieka”. Taču es nedomāju, ka šāds piespiedu līdzeklis būtu tā labākā metode, lai risinātu jautājumu attiecībā uz partiju skaita samazināšanu Latvijā. Un tādēļ es aicinu šinī gadījumā atbalstīt nacionālo reformatoru iniciatīvu un tomēr atstāt Latvijā 5% barjeru, lai pēc tam nebūtu nevajadzīgu strīdu un lai nebūtu šī jautājuma izskatīšanas Satversmes tiesā. Lai tomēr būtu demokrātiskāka norma, tie 5%, un lai likums beidzot tiktu pieņemts un visas partijas Latvijā varētu normāli gatavoties vēlēšanām.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformas partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Godājamais Lujāna kungs! Nacionālā reformu partija vēl nekur nav iekļuvusi, jo viņa vēl nav piedalījusies vēlēšanās, tā ka... (No zāles dep. M.Lujāns: “Esat Rīgas Domē! Nevajag mānīties!”) nu jā, cāļus skaita rudenī... nu redz, cik labi... Tātad es domāju, ka mums jau šeit vairs nav ko aģitēt, katrs ir savu izvēli izdarījis. Vienīgi ir varbūt parādījies šis tas jauns... Iepriekšējās debatēs varbūt būtu ļoti pārsteidzīgi bijis par to runāt. Viena lieta ir tā, ka mani izbrīna tie cilvēki, kas ar putām uz lūpām aģitē, ka Latvijas Satversme ir pilnīgi nederīga un, kaut arī mums ir konstitucionālais likums par cilvēka tiesībām, tas esot tikai likums. Bet, lūk, ja Satversmē neierakstīšot šo otro sadaļu par cilvēktiesībām, tad Latvijā nevienam nebūšot absolūti nekādu tiesību. Un visdīvainākais ir tas, ka par šo otro sadaļu aģitē tie cilvēki, kuri visvairāk grib ierobežot savu līdzpilsoņu tiesības, to skaitā vēlēšanu tiesības, stāstīdami, ka tikai 7% barjera varētu glābt Latviju no sadrumstalotības. Varētu domāt, ka, piemēram, Izraēla, kur ir 2,5% un kur ir vēl vairāk frakciju, ir nedemokrātiska valsts vai ka tur nefunkcionē valdība. Es domāju, ka šī valsts funkcionē vēl labāk par Latviju.

Es esmu savus uzskatus jau izteicis. Es domāju, ka šī priekšlikuma būtība faktiski ir izsakāma vienā teikumā: krampjaini un par katru cenu noturēties pie varas! Nekas cits tas nav. Loģiski, ka tas ir jautājums, kas ir jāizskata Valsts prezidentam un Satversmes tiesai, un nav ko šeit vienam otru aģitēt. Tāpēc es vienkārši aicinu netērēt laiku un balsot.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj! Prezidij, augsti godātie deputāti! Mans priekšlikums, par kuru savas balsis atdeva tikai 30 deputāti, izrietēja no Satversmes 5. panta, turpretī Latvijas Zaļās partijas priekšlikums, kaut daļēji, neapšaubāmi, izriet no Latvijas Republikas Satversmes 6. panta: “Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.” Tā ir rakstīts šajā dokumentā. Neapšaubāmi, es tāpat kā Ilga Kreituse, tāpat kā Aleksandrs Kiršteins un daudzi citi esmu gatavs diskutēt un pat noliegt vēlēšanu barjeru vai vēlēšanu barjeras atbilstību Latvijas Republikas Satversmei vispār. Man, protams, nav ne tiesību, ne es varu pasludināt viedokli par to, kas atbilst vai neatbilst... Es tiešām gribētu, lai Latvijas Republikas Satversmes tiesa šo jautājumu izskata un dod slēdzienu par šo milzīgo problēmu, jo, kā mēs zinām, nevis 5. Saeima, bet Augstākā padome, par kuru nav minēts neviens vārds šajā Satversmē, šajā dokumentā pieņēma lēmumu par procentu barjeras ieviešanu. Latvijas valstī 1934. gada 8. maijā šo barjeru gribēja noteikt ar citiem līdzekļiem, taču simts deputāti atrada par iespējamu, labojot Satversmi, noteikt, ka turpmāk šo sabiedrību pārstāvēs tikai 50 deputāti. Tātad šo barjeru viņi nepacēla vis procentu barjeras līmenī, bet samazinot deputātu skaitu un vienlaicīgi saglabājot proporcionālas vēlēšanas.

Ja mēs runājam par pašreizējo situāciju un 7% barjeru un ja kāds saka, ka 7% barjera atbilst... ka 5% barjera atbilst Satversmei, tad tālāk nāk tā sauktā mehāniskā saskaitīšana. Pie tam tā nav pilnīga mehāniska, bet dilstoša mehāniska saskaitīšana. Ja vienai partijai ir 5%, tad nākamajai ir 7%.

Es esmu gatavs atbalstīt, bet tas nav “Latvijas ceļa” viedoklis, tāpat kā arī iepriekšējais priekšlikums nebija “Latvijas ceļa” priekšlikums par 23.pantu, šis “viltīgais gājiens”. Lai gan, ja mēs spētu prognozēt attīstību nākotnē, tad atvērtie grozāmie saraksti visvairāk var apdraudēt tieši “Latvijas ceļa” ievēlēšanu. Un visizdevīgākie tie, neapšaubāmi, būtu “Tēvzemei un Brīvībai”, kas to saprata. Ļoti izdevīgi tie būtu arī Demokrātiskajai partijai Saimnieks, kas to diemžēl nesaprata un nobalsoja “pret”, taču tās ir manas domas.

Tātad šobrīd, ja pastāv barjera, tad es patiesībā esmu gatavs atbalstīt mehānisko saskaitīšanu, bet, ja mēs esam gatavi vēlreiz nodot šo likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai un saņemt konstitucionālo tiesību zinātāju atbalstu vai skaidrojumu konkrētajā jautājumā, tad es esmu gatavs vēlreiz ķerties pie šā likumprojekta izskatīšanas.

Nav tiesa, ka likumprojekti, kas nosaka Saeimas jeb parlamenta ievēlēšanas kārtību, ir konstanti. Pastāvot pat tik izslavētajām mažoritārajām sistēmām, teiksim, Amerikas Savienotajās Valstīs gandrīz pirms katrām vēlēšanām pārdala veselas pilsētas, pārdala apgabalus, jo pie varas esošie mēģina noteikt sev izdevīgu elektorātu. Un tas notiek regulāri, notiek jau kopš šīs sistēmas ieviešanas brīža. Likumdošana ir process, un nav neviena likuma, kas būtu dogma, kas būtu tabula, kas būtu sastindzis un ko nevarētu labot, sabiedrībai attīstoties vienā vai otrā virzienā.

Paldies par uzmanību, godātie deputāti, un es esmu gatavs atbalstīt priekšlikumu. Vai patiešām attiecībā uz šādu priekšlikumu nevarētu būt tāda situācija, ka mēs noraidām trešajā lasījumā un no konstitucionālo tiesību viedokļa izskatām pašreizējā likuma atbilstību Konstitūcijai? Paldies.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātie deputāti! Vēlreiz vēlos darīt jums zināmu, ka LZS, KDS frakcija ir pret koalīcijas 7% barjeras noteikšanu Vēlēšanu likumā. Taču, ja runājam par procentuālo barjeru vispār, tad patiešām, šajā starpbrīdī padalījušies pārdomās arī ar kolēģiem, kuri ir nopietni šo jautājumu analizējuši un vēlas šajā likumā izdarīt izmaiņas pēc būtības un tik tiešām domāt par vēlētāju demokrātiskās izvēles veicināšanu, mūsu frakcija ir gatava šo jautājumu risināt un arī atbalstīt tos, kuri no iesniedzējiem ir gatavi šādā veidā rīkoties, proti, neatbalstīt to trešajā lasījumā, bet vēlreiz nodot atpakaļ treškārtējai caurlūkošanai, lai šajā jautājumā varētu iesniegt līdzsvarotus priekšlikumus, un tādā gadījumā diskutējot varētu pieņemt arī šo galīgo Vēlēšanu likuma variantu. Bet attiecībā uz 7% barjeru koalīcijai mēs esam “pret”, taču mēs vēlamies lūgt Saeimu domāt par šā likuma tālāku virzību un par tā noraidīšanu galīgajā balsojumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Indulis Emsis - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

I.Emsis (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Deputāti! Es arī šajā zālē esmu jau vairākas reizes runājis par šo procentu barjeru un pirmo reizi to darīju Augstākās padomes laikā, kad tika ieviesta šī procentu barjera. Jau toreiz deputātus aģitēja nepielietot šo metodi, un arī šodien es aģitēju darīt to pašu. Ja mēs šobrīd nevaram atcelt procentu barjeru pavisam, tad katrā ziņā mēs nevaram lietot divas dažādas mērauklas - divus dažādus mērus atšķirīgiem sarakstiem. Tas tiešām nav iespējams un nav loģiski.

Es paskaidrošu no cita viedokļa, piekrizdams tiem argumentiem, kas jau šeit ir izskanējuši, ko tas varētu nozīmēt, piemēram, tādai tipiskai mazai partijai, kāda ir Latvijas Zaļā partija. Ko tas mums nozīmē? Es vēršos pie lielajām partijām - es vēršos pie “Latvijas ceļa”, es vēršos pie “Saimnieka” un pie apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un jautāju: ko tas nozīmē un kā mums būtu jārīkojas šajā situācijā? Un loģiska atbilde ir tāda, ka mums ir jāizvēlas kāda no lielajām partijām, ar kuru iet kopā vēlēšanās. Un es jums prasu: vai tas jums ir izdevīgi? Vai tas būs izdevīgi jums? Es domāju, ka jums vajadzētu pārdomāt, vai tiešām tas ir izdevīgi, vai tas mērķis, kuru jūs izvirzāt, tiks sasniegts? Un vai demokrātijai tas ir izdevīgi?

Padomāsim vēl: vai tas ir ļoti slikti, ka Saeimā ienāk Latvijā labi pazīstami daži cilvēki no mazajām partijām, kuras labi pazīst Latvijas sabiedrība, kuri ir prognozējami politikā, kuru pārliecība un tālākā darbības virzība ir ļoti labi prognozējama? Vai tas ir labi vai slikti? Vai tas nav labāk par tādu variantu, ka kādas “lokomotīves” ievelk, kā šeit šodien izteicās, “tukšus vagonus”, kad neviens nevar prognozēt, kas tie būs par cilvēkiem, kā viņi rīkosies šeit - Saeimā un uz kurieni viņi pāries pēc tam? Vai tas ir labāk? Mana pārliecība ir tāda, ka tas ir daudz, daudz sliktāk. Un mana pārliecība ir arī tāda, ka Latvijas vēlētājiem šādā veidā tiešām tiek liegtas viņu iespējas ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Un tieši tāpēc šodienas balsojumā Latvijas “zaļie” atbalstīja Leiškalna kunga priekšlikumu par grozāmajiem sarakstiem. Mēs to atbalstījām tieši no šā viedokļa, ka mūsu iedzīvotājiem patiesi pamazām zūd ticība, un lai šo politisko sistēmu vēlētāji varētu regulēt un ietekmēt. Un šī ticība vēlētājos ir jāatjauno. Taču, ja tagad no jauna tiek piedāvātas papildbarjeras, tad faktiski šeit ir skaidri saskatāma cīņa par varu, nevis lai redzētu šajā zālē demokrātiski ievēlētu Saeimas sastāvu.

Un tāpēc es lūdzu un aicinu: atbalstiet Latvijas Neatkarīgās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas priekšlikumu - šo 5% barjeru. Un vēl es aicinu: ja tas netiks izdarīts, tad šo likumprojektu nevajag atbalstīt trešajā lasījumā, bet vajag atdot atpakaļ vēlreizējai caurlūkošanai un pārskatīšanai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Dilba - LZS, KDS frakcija.

R.Dilba (LZS, KDS frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Lujāna kungs! Latvijas Zemnieku savienība nav mazo partiju skaitā. Tā ir vislielākā partija no mums esošajām. Tajā ir vairāk nekā 3 000 biedru. Runa ir tikai par to, ka tā ir mazāk pārstāvēta Saeimā; tā ir šī vienīgā problēma, kura noteikti tuvākajā laikā ir jāatrisina, tas ir, 7.Saeimā.

Taču, ja runājam par to, kādā veidā tiešām demokrātiskāk mēs varētu ievēlēt mūsu jaunos deputātus, tad ir skaidrs arī šis apspriežamais jautājums: kurām partijām atļaut? Vai atļaut, ierobežojot procentu barjeru, vai varbūt ierobežojot šo partiju biedru skaitu, kā to ir izdarījuši igauņi? Tiešām ir lielas šaubas, jo mums veidojas un kā sēnes pēc lietus aug daudzas partijas, veidojas tā saucamās kabatas partijas, un tās visas, protams, grib būt ļoti plaši pārstāvētas Saeimā. Igauņi to ir sapratuši. Viņiem jau tagad ir daudz mazāk partiju, bet viņi vēl likumā ir ieviesuši nosacījumu, ka līdz 1.augustam partijām ir jāpārreģistrējas, tas ir, viņas nekļūs par partijām, ja viņu biedru skaits būs mazāks par 1000. Mums šis skaitlis ir 200.

Tātad arī mums ir iespēja mainīt šo likumu par sabiedriskajām organizācijām un politiskajām partijām. Tādā veidā mēs tiešām varētu daudz demokrātiskāk un daudz koncentrētāk veidot lielākas partijas, tas ļautu daudz demokrātiskāk ievēlēt arī deputātus.

Bez tam, ja mēs runājam par procentu barjeru, tad mēs visādā ziņā esam par procentu barjeras atcelšanu un šajā situācijā esam arī gatavi atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumus par ārēji grozāmiem sarakstiem. Taču, tā kā pastāv šī procentu barjera, un tā kā jūs, lielās partijas, kā Lujāna kungs jūs nosauca, balsojāt “pret”, tas ir, gribējāt uzlikt barjeru vēl lielāku par 5%... jūs pat gribējāt arī partijām uzlikt 7% barjeru, tad līdz ar to kļūst skaidrs, kāda tendence ir no jūsu puses.

Tāpēc es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, kur ir ietverts pats minimālākais, kas pašreiz ir, - 5%, bet gribu aicināt arī izvērst vai turpināt debates par šo jautājumu. Un, ja jūs esat gatavi noņemt procentu barjeru, tad mēs varam pārskatīt trešo reizi šo likumu un runāt arī par ārēji grozāmā saraksta izmaiņām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Ir ļoti patīkami dzirdēt, ka beidzot ne tikai nedaudzi deputāti kā indivīdi uzdod šo jautājumu, cik Latvijas valsts ir likumīga savā darbībā, kad notiek Saeimas vēlēšanas, bet to dara atsevišķas partijas jau kā organizācijas, ka arī tās izvirza šo problēmu. Un tāpēc es varbūt gribētu pateikt to, ko es gribēju beigās sacīt: nepieņemsim šodien šo likumprojektu, jo iedomājieties, kāda būs situācija, ja Satversmes tiesa atzīs, ka likuma barjera neatbilst Latvijas Satversmei - neatbilst tās 6.pantam. Jo, lai grozītu 6.pantu un lai tas iegūtu likumīgu spēku, arī tautai ir jānobalso par jaunu 6.panta redakciju.

Tāpēc es deputātu kungiem liktu pie sirds padomāt, vai nav vieglāk tomēr izvērtēt valsts darbības likumību un noraidīt šinī likumprojektā to, kas neatbilst Satversmei, nekā iet šo lielo, sarežģīto ceļu.

Otra lieta. Es gribētu izteikt atgādinājumu tiem, kuri atbalsta mažoritāro vēlēšanu sistēmu. Iepriekšējā diskusijā jūs varbūt neuztvērāt to, ka Leiškalna priekšlikums bija vidusceļš starp partiju listēm un mažoritāro vēlēšanu sistēmu, kad tiek saglabāta partija kā struktūrvienība ar savu programmu, vienlaicīgi ļaujot cilvēkiem izvēlēties pašiem, kurus viņi grib redzēt realizējam šīs partijas programmu vienā vai otrā jautājumā. Procentu barjera Eiropā ir vispārpieņemts veids, kā tiek risinātas problēmas par partiju skaitu un to darbību, taču visās šinīs valstīs šī procentu barjera nav pretrunā ar Konstitūciju. Tur ir savstarpēji sakārtoti šie jautājumi. Un Latvija šinī gadījumā atkal ir kļuvusi par sava veida izņēmumu vai ūnikumu, ko deputāti šobrīd negrib redzēt, lai gan tautas lielākā daļa to ir ievērojusi.

Bet es domāju vēl par otru lietu. Šeit izskanēja priekšlikums par šo it kā Igaunijas pieredzi - par automātisku partijas biedru skaita palielināšanu, un tas it kā notikšot līdz ar partiju apvienošanos. Mīļie Latvijas Zemnieku savienības pārstāvji! Man liekas, ka jūsu rūgtā pieredze šinī Saeimā, kad jums ir 3 000 partijas biedru un 3 deputāti, mazliet atgādina vienu jūsu deputāta sarakstītu lugu “Paši pūta, paši dega”. Paši partijas biedri savējos ievēlēja, neiegūdami tautas atbalstu.

Tāpēc, pirms jūs nākat ar kādiem automātiskiem priekšlikumiem - palielināt skaitu, palielināt kvantitāti, nedomādami par kvalitāti, to vajadzētu izvērtēt, vai tas ir tas, ar ko mēs varam mainīt Latvijas politisko situāciju.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns. Otro reizi.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ir patīkami skatīties, cik draudzīgi šodien diskutē vienas koalīcijas partneri. Ne velti tautā ir izteiciens: “Kalps kungam bučo roku, bet beigās dabū ar kāju “pa mīkstu vietu”.” Tā ir arī šinī gadījumā gan Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas ministrs Emša kungs, gan arī kristīgie demokrāti, kad bija veikuši savu darbu, dabūja no lielajām partijām “pa mīksto vietu”. Taču tāda jau ir tā mūsu morāle... Es arī pie reizes gribētu atgādināt, ka Tautas saskaņas partija šajā gadījumā atbalstīja Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas ideju, bet ir arī vēl otra lieta. Es gribu nomierināt gan Dilbas kungu, gan Emša kungu, gan arī Vītola kungu, kuru es gan pagaidām šeit neredzu. Mums, es domāju, kreisajam sarakstam un kreisajai valdībai, kas nākotnē tiks dibināta, būs vajadzīgi arī sīkpartiju pārstāvji, un mēs labprāt, domāju, redzēsim gan Emša kungu atkal vides ministra amatā, gan arī pārējos talantīgos vīrus no sīkpartijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam, jo vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā, Grīnblata kungs, vai vēlaties ko piebilst?

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Juridiskā komisija nav atbalstījusi priekšlikumu, par kuru nupat diskutējām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas priekšlikumu - atstāt negrozītu sākotnējā redakcijā Saeimas Vēlēšanu likuma 38.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 32, atturas - 17. Šis priekšlikums nav pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums ir 17.lappusē par 39.pantu. Tas ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kurš iepriekšējā balsojuma dēļ nav skatāms pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

M.Grīnblats. 43.pantā, kas skar balsošanu ārvalstīs, ir deputāta Grīnblata priekšlikums, kas paver plašākas iespējas, saskaņojot starp Ārlietu ministriju un Centrālo vēlēšanu komisiju, izveidot iecirkņus ne tikai Latvijas Republikas konsulārajās iestādēs, kuru skaits ir neliels, bet arī citās šim nolūkam piemērotās telpās. Tādējādi tiktu mazliet mīkstinātas pretrunas, kuras radušās saistībā ar balsošanu pa pastu, kas atsevišķās ārvalstīs sestdienās tiešām ir ļoti ierobežota. Tādējādi šī kārtība būtu tuvāka 5.Saeimas vēlēšanām nekā 6.Saeimas vēlēšanām, un tā vairāk atbilst arī ārvalstīs dzīvojošo Latvijas Republikas pilsoņu interesēm. Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu un aicina arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies. Šis priekšlikums ir pieņemts.

M.Grīnblats. Šajā pašā 43.pantā Juridiskā komisija, uzklausījusi Latvijas jūrniecības pārstāvjus jautājumā par balsošanu uz kuģiem, kas tiešām pašreizējā Vēlēšanu likuma variantā nav apskatīta, piedāvā papildināt likumprojektu ar jaunu variantu, ko jūs redzat. Tātad ar Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu var izveidot iecirkņus un vēlēšanu komisijas uz kuģiem, kam ir Latvijas karogs un kas ir pierakstīti Latvijas Republikā, ja vien šajos gadījumos ir iespējams nodrošināt šā likuma nosacījumu ievērošanu. Juridiskā komisija aicina atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo Juridiskās komisijas atzinumu nav. Tātad tas ir pieņemts. Paldies.

M.Grīnblats. Nākošie priekšlikumi ir 18.lappusē par 45.pantu. Šeit ir vairāki priekšlikumi. Pirmām kārtām ir Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas priekšlikums - papildināt 45.panta otrās daļas 2.punktu aiz vārda “iesniedzējs” ar vārdiem “ir Pilsoņu reģistrā un”, citiem vārdiem sakot, frakcija piedāvā redakciju, ka vēlēšanu iecirkņa komisija ārvalstīs pārbauda, vai iesniedzējs ir reģistrēts Pilsoņu reģistrā un var vēlēt. Juridiskā komisija to ir noraidījusi, jo, mūsuprāt, šajā gadījumā tiek ierobežotas to Latvijas Republikas pilsoņu tiesības, kuri nav ietverti attiecīgajā reģistrā. Piemēram, vēlēšanu dienā kāds ir ieradies balsot Vašingtonā no Austrālijas vai, piemēram, no Latvijas, un tādējādi viņam šī balsošanas iespēja tiktu ierobežota.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas atzinumu nav. Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. Un arī nākošā priekšlikumu grupa skar šo pašu 45.pantu. Tas ir 2., 3., 4. un 5.priekšlikums, kas izslēdz nepieciešamību tādā vai citādā veidā uzrādīt pasi. Tas ir pretrunā ar visu Vēlēšanu likuma koncepciju, un Juridiskā komisija to tomēr ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. Tajā pašā lappusē par 46.pantu ir analoģisks Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas priekšlikums arī par vēlēšanu... Tas tomēr ir mazliet atšķirīgs un faktiski paredz iespēju balsot pa pastu arī pirms noteiktās vēlēšanu dienas. Juridiskā komisija to nav atbalstījusi, jo Satversmē ir precīzi definēta Saeimas vēlēšanu diena, tāpēc Vēlēšanu likumu nevar interpretēt tā, ka šī vēlēšanu diena var būt arī iepriekš. Juridiskā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam. Paldies. Tas ir pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums ir 19.lappusē par 48.pantu. Arī tas pieļauj iespēju sākt balsošanu pa pastu jau pirms noteiktās vēlēšanu dienas, ko Saeima jau vienojās neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamie priekšlikumi ir par 50.pantu. Ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, ka vēlēšanu zīmes tiek saglabātas vienu gadu. Juridiskā komisija to ir noraidījusi un vienlaicīgi vērš jūsu uzmanību uz to, ka šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums, ka desmit dienas pēc jaunievēlētās Saeimas sanākšanas vēlēšanu zīmes ir iznīcināmas. Juridiskā komisija aicina neatbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu un atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs runāt vēlas deputāts Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Par šo jautājumu es runāju jau trešo reizi un atgādinu jums elementāras lietas, ka šos pamatdokumentus, pēc kuriem var pārbaudīt, vai ir kaut kādi viltojumi vai nopietnas kļūdas, nevar iznīcināt tūlīt pēc rezultātu uzzināšanas vai desmit dienu laikā pēc jaunievēlētās Saeimas sanākšanas. Mēs zinām, ka mūsu krimināllikumos nav paredzēta atbildība par to, ka nav sakārtoti grāmatvedības dokumenti, ka grāmatvedības dokumenti ir pazaudēti; mēs skaidri zinām, ka likumdošanā ir šis “caurums”, ko izmanto tūkstošiem blēžu. Un tāpēc mums iet slikti. Vai mēs arī šajā jautājumā par vēlēšanām atļausim tūlīt iznīcināt pamatdokumentus un pieļausim, ka viltojumi un lielas kļūdas netiktu uzietas, pārbaudītas un atrasti vainīgie? Kolēģi, sāksim ar šī vēlēšanu likuma sakārtošanu un normālu juridisku noformējumu, lai varam aizlāpīt arī daudzus citus likumus, kuros ir “caurumu caurumi”! Arī šos likumus varēsim beidzot aizlāpīt, ja gribam iet uz tiesisku sabiedrību. Kolēģi, atbalstiet frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, lai šos dokumentus saglabā vismaz vienu gadu, ja jau jūs negribējāt, ka tos saglabā visu sasaukuma laiku! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ir jāiebilst pret to, ka Juridiskās komisijas loceklis Mauliņa kungs mazliet neprecīzi traktē to, ko izlēma Juridiskā komisija un kāpēc viņa tā izlēma. Pirmām kārtām jāteic, ka priekšlikums nav par to, ka tās tiktu iznīcinātas tūlīt pēc vēlēšanām, bet gan par to, ka tiktu pagaidīts, kamēr visas partijas iesniegtu savus iebildumus vēlēšanu komisijai. Kamēr šis laiks paiet. Pēc tam, sanākot jaunievēlētajai Saeimai, Mandātu komisija pārbauda visus attiecīgos vēlēšanu dokumentus, arī tur var iesniegt... Pēc tam, kad tas viss ir pārbaudīts un kad Mandātu komisija ir cēlusi Saeimai priekšā dokumentus un pārbaudes rezultātus un Saeima ir apstiprinājusi deputātu pilnvaras, tad, es domāju, ir nokavēts laiks iebildumu celšanai. Bet, ja nu tiešām kāds attiecīgs kriminālnoziegums būtu noticis, tad šādā gadījumā mums ir jāņem vērā, ka, sākot ar šīm vēlēšanām, visi dokumenti, visi vēlēšanu biļeteni tiks pārrakstīti, fiksēti elektroniskajās sistēmās un ka tātad, ja nepieciešams, būs iespējams visu attiecīgi pārbaudīt pēc ierakstiem elektroniskajās sistēmās. Šajā gadījumā valstij nevajadzēs tērēt lielus līdzekļus, veidojot jaunas speciālas krātuves, kur glabāt šo lielo dokumentu masu, jo tā ir visai apjomīga. Dokumentu glabāšana un kārtošana prasa valsts līdzekļus. Tāpēc komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - otro reizi.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Es jūtu cieņu pret Ilmāru Bišeru kā juristu un cilvēku, kas nopietni strādā, bet es nevaru viņam piekrist, ka tikai tāpēc, ka ir grūti glabāt dokumentus, mēs atsacīsimies no pamatdokumentu glabāšanas zināmu laiku. Ja mēs tā argumentējam, tad varam teikt, ka vispār jāatsakās no vēlēšanām, jo mēs taču zinām, ka vēlēšanām ir jāizdod lieli līdzekļi. Es gribu norādīt, godātais Bišera kungs, ka iepriekšējā redakcijā tāds 50.pants, kāds tas bija uz šīs Saeimas vēlēšanām, skanēja tā: “Pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas visu vēlēšanu komisiju visi vēlēšanu protokoli nododami Valsts arhīvam, bet vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksnes iznīcināmas.” Es uzsveru - pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas! Šobrīd ir paredzēts, ka iznīcināšana notiktu agrāk nekā vēlēšanu rezultātu publicēšana. Jo, kā zinām, vēlēšanu rezultātu pilns publicējums notika pāris mēnešus pēc jaunās Saeimas sanākšanas. Tātad tagad vēl ātrāk iznīcināsim šos dokumentus. Tā tas iznāk pēc šī jaunā, otrajā lasījumā pieņemtā varianta. Tas nozīmē, ka mēs ejam uz tālāku iespēju viltot rezultātus, pieļaut kļūdas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Kazāks - frakcija “Latvijai”.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Dārgie kolēģi! Es varbūt varētu piekrist cienījamajam Bišera kungam, bet, izlasot šo pantu, arī man tiešām rodas dziļas aizdomas. Citēšu: “Desmit dienas pēc jaunievēlētās Saeimas sanākšanas vēlēšanu zīmes iznīcināmas...” Manuprāt, šajā sakarā varētu pieminēt un citēt arī tos vārdus, kurus ir teicis slavenais “tautu tēvs” (mēs visi zinām, kurš tas ir). Viņš teica tā: nav svarīgi, kā skaita, bet ir svarīgi, kas skaita. Tātad, lūk, mēs šodien saskaitām, bet pēc desmit dienām to visu ņemam un iznīcinām, lai neviens nevar pierādīt mūsu melnos, tumšos darbus. Domāju, ka nevajadzētu atstāt likumā šo iestrādi un ka vajadzētu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs, lūdzu!

M.Grīnblats. Godātie deputāti, jūs jau dzirdējāt deputāta Bišera argumentāciju. Juridiskā komisija atgādina savu priekšlikumu - neatbalstīt frakcijas “Latvijai” iesniegto priekšlikumu, bet atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - papildināt 50.pantu, sākot tā tekstu ar vārdiem “Vienu gadu”. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 16, atturas - 35. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Par šo pašu pantu ir Juridiskās komisijas priekšlikums - izslēgt vārdu “visas”. Tas attiecas uz visu vēlēšanu zīmju iznīcināšanu. Tagad pieļāva, ka atsevišķos gadījumos atsevišķas zīmes netiek iznīcinātas. Juridiskā komisija iesaka to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas atzinumu. Paldies. Tas ir pieņemts.

M.Grīnblats. Un nu skatīsim likumprojekta teksta pēdējo lapaspusi.

Sēdes vadītājs. Grīnblata kungs, Bišera kungs par to ziņoja. Deputātiem iebildumu nebija. Tas ir atbalstīts. Pieņemts. Paldies.

M.Grīnblats. Pēdējie priekšlikumi ir 20.lapaspusē. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums - papildināt likumu ar jaunu pantu, kura redakciju jūs šeit redzat. Juridiskā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis ir jautājums par to, ka prese var ar nekorektiem līdzekļiem mēģināt ietekmēt Saeimas vēlēšanu rezultātus, un par to, kādā veidā šo iespējamo preses ietekmi mazināt. Proti, šis ir priekšlikums noteikt, ka pēdējo 14 dienu (tātad pēdējo divu nedēļu) laikā pirms Saeimas vēlēšanu dienas ir aizliegts publicēt vai izplatīt masu informācijas līdzekļos socioloģisko aptauju rezultātus, kā arī informāciju par politisko partiju popularitātes reitingiem. Šāda informācija, kas tiek izplatīta pirms pašām vēlēšanām, turklāt vēl kopā ar preses pasniegtiem komentāriem (jāņem vērā tas, ka šie popularitātes reitingi bieži vien ir visai tālu no patiesās situācijas), var dot sagrozītus signālus tiem vēlētājiem, kuri pēdējā brīdī izdarīs savu izvēli un nolems, par kuru partiju viņi balsos. Būtu ļoti svarīgi, lai vēlēšanās cilvēki varētu vadīties pēc iespējami objektīvas informācijas par partijām, un šajā nolūkā mums, protams, vajadzētu būtiski papildināt arī likumus par presi un masu saziņas līdzekļiem, arī Radio un televīzijas likumu. Šis ir tikai viens no tiem momentiem, kas varētu palīdzēt cilvēkiem un sniegtu zināmu garantiju, lai mērķtiecīgas propagandas veidā pie viņiem nenonāktu dezinformācija. Lai viņiem šī dezinformācija netiktu mērķtiecīgi pasniegta no atsevišķiem politiskiem spēkiem, kuri ir ieinteresēti to darīt un kuri diemžēl mūsu valstī ir spējīgi vai nu pat falsificēt šādu socioloģisko aptauju rezultātus, vai vismaz panākt to, ka tie tiek veikti pēc tendenciozām metodikām un ka līdz ar to tiek falsificēta šo rezultātu pasniegšanas interpretācija.

Ņemot vērā to, ka tam var būt ietekme uz šo vēlēšanu rezultātiem un ka tam nevajadzētu būt šādai ietekmei, ir lūgums atbalstīt šo priekšlikumu, lai tieši šajā vēlētājiem tik būtiskajā laikā vismaz šāda veida dezinformācija presē un masu informācijas līdzekļos neparādītos.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie, gan tie, kas augšā tribīnē, gan tie, kas zālē! Žurnālisti un sabiedrība! Liekas, jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas. Bija jau reiz viena tāda feina sabiedrība, kas bija gatava izlemt, kādu informāciju saņemt un kādu nesaņemt, kādas grāmatas lasīt un kādas grāmatas nelasīt. Šodien mēs runājam par Saeimas vēlēšanu likumu, un es esmu sliecīgs to vēlreiz neatbalstīt trešajā lasījumā. Mēs nerunājam par vienu no cilvēku pamattiesībām un pamatbrīvībām - sniegt informāciju un saņemt informāciju. Jā, varbūt kādam politiķim nepatīk reitingi, kurus socioloģiski vairāk vai mazāk profesionāli institūti iegūst kvantitatīvo pētījumu rezultātā. Taču katram cilvēkam šajā valstī ir tiesības sniegt informāciju un katram cilvēkam šajā valstī ir tiesības saņemt šo informāciju. Katram cilvēkam ir tiesības neietekmēties no šīs informācijas. Jo tik tiešām sabiedrībā var būt daudz tādu cilvēku, konformistu, kuri ir sliecīgi jeb gatavi atbalstīt stiprākos. Šie cilvēki (viņu gan nav pārāk daudz) savu izvēli izdara, pamatojoties tieši uz šiem datiem. Neaizliegsim to ar Vēlēšanu likumu! Mēs jau tāpat ierobežojam daudzas lietas. Mēs nosakām, ka tikai partijas drīkst izvirzīt... Mēs nosakām, ka ir 5% barjera. Mēs nosakām, ka vēlētājs nav tiesīgs atbalstīt - saskaņā ar konstitūcijas 5.pantu - savu priekšstāvi parlamentā, neskatoties uz to, kādā partijā viņa atbalstītais priekšstāvis atrodas. Nu mēs gribam būt vēl gudrāki un pateikt, ka viņam nav tiesību saņemt informāciju 14 dienas pirms vēlēšanām, jo, redziet, kāds vēl var izdarīt ļaunprātību - pasniegt šo informāciju sagrozītu. Es zinu vienu gadījumu: socioloģija uzrādīja vienus skaitļus, un bija kāda konkrēta avīze (Čerāna kungs, tā bija, manuprāt, Tautas kustības “Latvijai” avīze), kas runāja par slepeno ieroci, par dziļi, smalki veikto socioloģisko aptauju, un kas pierādīja visai latviešu tautai, ka 51% ir tas pats mazākais skaitlis, ko vēlēšanās var iegūt Tautas kustība “Latvijai”. Un, jāteic, kāds procents vēlētāju, noticot tam, atbalstīja Tautas kustību “Latvijai”. Es nebūt neiestājos pret to, jo mums katram ir tiesības uz savu viedokli. Taču šajā gadījumā tiek apdraudēta pamatbrīvība. Patiesībā tiek apdraudēts tas, ko mēs gatavojamies noteikt kā konstitūcijas normu, - tiesības sniegt un saņemt informāciju. Čerāna kungs, es atvainojos, - es esmu liels jūsu cienītājs, jo esmu profesionālu cilvēku cienītājs, taču šajā gadījumā aicinu balsot pret šo jūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Paldies, Čepāņa kungs! Cienījamie kolēģi! Es, protams, arī nopietni pārdomāju šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, jo diemžēl parasti opozīcijas frakcijas vai opozīcijas partijas vai nu tiek visos mūsu reitingos norādītas kā tādas, kas viszemāk atrodas šinīs prognozēs, vai reizēm vispār netiek pat iekļautas tajos. Es vienmēr atceros, ka vienreiz, kad es vēl biju domnieks, bija klauvējiens pie Domes durvīm. Stādījās priekšā jauns kungs un sacīja, ka viņš esot ieradies no socioloģiskā dienesta. Teica, ka, ja maksāšot 200 latus, tad varēšot dabūt vietu pirmajā desmitniekā, bet, ja maksāšot vairāk, tad varēšot arī uz pirmajām vietām pretendēt.

Leiškalna kungs, es jau nesaku, ka tas bijāt jūs, kas ieradās ar tādu lūgumu. Protams, tas ir bizness, un bizness ir jāsaprot. Tas ir tieši tāpat: avīzē var izlasīt, ka tās un tās kurpes esot vislabākās, bet pēc tam, kad tās kurpes uzvelk kājās, tās saplīst. Izrādās, ka tā ir bijusi tikai reklāma. Šinī gadījumā es aicinu arī Čerāna kungu nesatraukties, ja pat Tautas kustība “Latvijai” vai Tautas saskaņas partija netiks iekļauta reitinga tabulā. Tas nenozīmēs to, ka vēlētāji par tām nebalsos. Un tāpat nevajag uztraukties, ja atkal būs dzirdama reklāma, ka visa Latvija balsošot par Kaulu vai par “Tēvzemei un Brīvībai”. Tāda reklāma nenozīmēs to, ka visa Latvija īstenībā taisītos balsot par Kaulu vai par “Tēvzemei un Brīvībai”.

Tādēļ es aicinu šinī gadījumā nelikt ierobežojumus. Nevajag! Lai jau tas socioloģiskais dienests arī nopelna kādu naudu, tā kā bizness. Uz vēlēšanām katrs pelna savu artavu, kā māk. Citādi iznāks, ka pēc tam sekos nākamie soļi. Es varu daļēji piekrist Leiškalna kungam, ka tad ir jāaizliedz vai nu kāda televīzija, kas visu dienu propagandēs tikai to, ka tāda un tāda partija ir vislabākā vai talantīgākā, vai kāda avīze, kas drukās, ka 100% Latvijas iedzīvotāju balsos par to un to... Nedrīkstam taču ar šiem aizliegumiem kļūt nedaudz smieklīgi! Šinī gadījumā, es domāju, šie socioloģiskie dienesti nav vainīgi. Ir cita lieta. Es pat aicinātu arī pārējos kolēģus viņiem speciāli nemaksāt, jo reizēm var izveidoties tāda situācija, ka mēs maksāsim citas partijas kasē un viens no tās vadošajiem spēkiem taisīs šos socioloģiskos reitingus.

Un tādēļ, Čerāna kungs, es pat ceru, ka jūs varbūt atsauksiet šo priekšlikumu, lai mēs reiz nobalsotu par šo likumu un to ātrāk nosūtītu uz Satversmes tiesu.

Sēdes vadītājs. Roberts Dilba - LZS, KDS frakcija.

R.Dilba (LZS, KDS frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Visādā ziņā frakcijas “Latvijai” priekšlikums kā tāds pēc savas būtības ir ļoti interesants, bet pats būtiskākais ir tas, ka šis termiņš - divas nedēļas - ir pārāk garš. Divu nedēļu laikā vēlētāji vispār aizmirsīs, par ko ir jābalso. Tas, ka būtu jābūt iepriekš kādai dienai, divām vai trijām, - tas būtu bijis normāli. Ja viņi būtu izteikuši šādu priekšlikumu, tad, es domāju, to noteikti atbalstītu daudzi deputāti, jo kopumā tas būtu atbalstāms un pieņemams. Taču tā tas diemžēl nav noticis. Tāpēc es aicinu tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu, jo citādi mēs tiešām šo procesu vairs normāli neveiksim.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam, jo vairāk neviens nav pieteicies runāt debatēs.

Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā, Grīnblata kungs?

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir šo priekšlikumu noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - papildināt likumu ar jaunu pantu, kurš sekotu pēc 50.panta. Redakcija šeit ir redzama. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 32, atturas - 27. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Un pēdējais priekšlikums ir par pārejas noteikumiem. Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu. Juridiskā komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu par Juridiskā biroja priekšlikumu - svītrot pārejas noteikumu 1.punktu? Iebildumu nav. Paldies.

M.Grīnblats. Tātad šobrīd jābalso ir par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Grīnblata kungs. Tā kā ir iesniegts 10 deputātu priekšlikums atlikt likuma pieņemšanu un papildu ziņu ievākšanai nodot atpakaļ komisijai likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, izskatīsim vispirms šo priekšlikumu.

Par šo priekšlikumu vēlas runāt deputāte Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte vēlas runāt “par”. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Šeit zālē jau ir izskanējis tas, ka aptuveni puse zāles aicina balsot “pret”, jo ir saglabātas šīs nedemokrātiskās normas Saeimas vēlēšanu likumā, un tāpēc es jūs lūgtu pārdomāt un iet šo vieglāko ceļu, jo pirmā pakāpe ir nobalsot “pret”, lai neizraisītu šīs diskusijas arī sabiedrībā. Vajadzētu atlikt šo jautājumu un Juridiskajai komisijai krietni pastrādāt, savācot ziņas, ko šeit varētu celt priekšā. Jo mēs no Grīnblata kunga nedzirdējām, cik procenti vēlētāju gribas netiek ņemti vērā, ja paliek 7% barjera. Mēs nedzirdējām arī par šo Leiškalna priekšlikumu par grozāmiem sarakstiem, kas mainās un kas notiek. Mēs šeit zālē nedzirdējām no Juridiskās komisijas puses nevienu argumentētu noraidījumu vai pamatojumu, kāpēc tas tā ir noticis. Tautā notiek diskusija. Ļoti populāra ir mažoritārā sistēma, ko, manuprāt, daļa vēlētāju - lai viņi man piedod! - neizprot līdz galam, nesaprot, ko tas nozīmē.

Tāpēc man būtu lūgums atbalstīt šo priekšlikumu - atlikt likuma pieņemšanu, lai nebūtu jāiet nākamais ceļš. Jo, kā jūs jau šeit dzirdējāt, veselas partijas ir vienojušās par to, ka pēc tam likums tiks nosūtīts Satversmes tiesai. Aptveriet situāciju: kas notiks, ja Satversmes tiesa atzīs, ka Saeima ir rīkojusies nelikumīgi, pieņemot šo likumu? Izvērtējiet šo situāciju! Cik laika tad tas prasīs, un kā tad mēs skatīsimies vēlētājiem acīs? Lai gan, godīgi sakot, Satversmes tiesai būs grūti pieņemt objektīvu lēmumu, jo tur ir cilvēki, kas paši ir savulaik iekļuvuši Saeimā, pārkāpjot 6.pantu. Bet es domāju, ka viņu profesionālais gods un cieņa ņems virsroku pār to, kas kādreiz ir noticis, jo labāk ir vienreiz pateikt taisnību, nekā izlikties, ka tu nekad neesi darījis kaut ko nepareizu.

Tāpēc es lūgtu deputātus vēlreiz pārdomāt un laika taupīšanas nolūkos un darba kvalitātes labad jautājumu atlikt un atdot likumprojektu atpakaļ komisijai.

Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu runāt neviens nevēlas. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 10 deputātu priekšlikumu atlikt šo jautājumu un papildu ziņu ievākšanai nodot atpakaļ komisijai likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 41, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 22, atturas - 12. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, ir vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina šīsdienas darba kārtības 33. punktu (steidzamais likumprojekts), kā arī 43., 44. un 46. punktu izskatīt kā darba kārtības otro jautājumu, tas ir, tūlīt. Pret šo priekšlikumu vēlas runāt deputāts Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (“Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Man liekas, ka pēdējās sēdēs esam iesākuši labu tradīciju - tomēr sekot iepriekš izsludinātajai darba kārtībai. Arī šinī gadījumā, es domāju, vajadzētu noraidīt šo priekšlikumu un tomēr izskatīt darba kārtību - tieši tādu, kāda tā tika izsludināta. Tāpēc es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt “par”? Nevēlas? Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu izdarīt šīsdienas darba kārtībā grozījumus - četrus likumprojektus, kurus es minēju, izskatīt tūlīt. Par - 18, pret - 33, atturas - 22. Komisijas priekšlikums nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Pieci deputāti lūdz 33. un 46. punktu (tos es jums jau minēju, tie bija norādīti nupat izskatītajā dokumentā) izskatīt pēc darba kārtības otrās sadaļas, tas ir, pēc Prezidija ziņojumiem. Līdzīga argumentācija. Deputāti pieprasa balsojumu arī par šo piecu deputātu priekšlikumu. Neviens nevēlas runāt “par” vai “pret”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par piecu deputātu priekšlikumu - darba kārtības 33. un 46. jautājumu izskatīt pēc otrās sadaļas, tas ir, pēc Prezidija ziņojumiem. Lūdzu rezultātu. Par - 19, pret - 25, atturas - 32. Arī šis priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais. Pieci deputāti saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu ierosina svītrot no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Vēlas runāt Roberts Jurdžs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Par vai pret? Par. Lūdzu.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka jautājums par pensijām ir svarīgs visiem, jo Latvijā ir 650 tūkstoši pensionāru un, dabiski, mēs visi vēlamies palīdzēt šiem ļaudīm, kas paši nevar nopelnīt. Saprotam, ka pensijas ir tāda lieta, kas ir ļoti nestabila. Mēs varam indeksēt pensijas, tāpat mēs varam indeksēt ar negatīvu zīmi... Jebkuri labojumi jebkurā valstī notiek ilgstošas apspriešanas gaitā, tāpēc es ierosinu atlikt šā likumprojekta izskatīšanu un to izvērtēt finansiāli, jo masu medijos cipari ir dažādi. Parādās summa - 1,5 miljoni. Man ir zināma pat tāda summa - 28 miljoni. Taču to mēs te no tribīnes nevaram izskaitļot, nevaram parādīt tabulas un nevaram parādīt formulas, un nevaram precīzi saskaņot šos ciparus. Vai mēs esam gatavi atvērt likumu vienkārši tāpēc, lai Saeimai atkal dotu mēnešiem ilgu darbu? Turklāt šai Saeimai palicis mazāk par 30 sēdēm. Vai mēs varēsim izskatīt? Vai mēs nevarētu šo jautājumu apskatīt savādākā veidā un šo izvirzīto jautājumu atrisināt citādi, ar Ministru kabineta noteikumiem, neatverot likumu? Es ierosinu tādēļ balsot par to, lai šā likumprojekta izskatīšanu atliktu. Jo citādi... mēs taču varam arī iesniegt priekšlikumu paaugstināt pensijas par 200 latiem. Tas ir labs priekšlikums. Kāpēc to neatbalstīt? Varam iesniegt arī tādu priekšlikumu, bet tam taču nav finansiāla pamatojuma. Un līdzīgs ir arī šis priekšlikums.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai kāds deputāts vēlas runāt pret šo priekšlikumu? Lūdzu! Deputāts Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Augsti godātais Jurdža kungs!

Mums darba kārtībā ir jautājums par nodošanu vai nenodošanu komisijām. Es jau domāju, ka mēs šobrīd izskatām darba kārtības konkrēto punktu un ka es varētu runāt par nodošanu komisijām, bet jūs runājat par to, vai Saeima varēs strādāt. Tai ir jāvar strādāt un jāstrādā! Ir jāstrādā pie likumprojektiem, kas šajā gadījumā skar ne vairāk un ne mazāk kā 67 tūkstošus Latvijas Republikas strādājošos pensionārus, kuru darbs, tieši šobrīd darbojoties, valsts pamatbudžetam dod 2,7 miljonus latu gadā - turklāt katru gadu! - un kuriem saskaņā ar Saeimas iepriekšējo balsojumu pensionēšanās vecums patiesībā ir noteikts par 3 gadiem augstāks nekā visiem pārējiem šajā zemē.

Protams, ir izdevīgi kūdīt vienu sociālo grupu, kas ir mazāka, pret otru grupu, kas ir lielāka, bet es domāju, ka arī nestrādājošo pensionāru intereses likumprojekts neskar. Tātad tas, ko teica Veldres kungs, ir populisms, kas nāk pirms vēlēšanām.

Es jums gribu atgādināt, ka arī pirms gada es šajā likumā biju iesniedzis attiecīgu priekšlikumu, kas varbūt nedaudz atšķīrās no tagadējā. Toreiz “Latvijas ceļa” deputāti, tāpat arī Tautas kustības “Latvijai” deputāti un deputāti no citām frakcijām, arī no Demokrātiskās partijas Saimnieks bija gatavi vienoties ar Labklājības ministriju, kura savu priekšlikumu, kas šobrīd ir spēkā, bija iesniegusi pēc noteiktā termiņa. Mēs bijām gatavi vienoties par kompromisa balsojumu, bet toreiz Saeimas kārtības rullis jeb noteiktā kārtība mums šo vienošanos neatļāva. Uzreiz pēc šā balsojuma es “Latvijas ceļa” frakcijas sēdē runāju par to, ka šī lieta nepamatoti aprobežo 67 tūkstošus cilvēku šajā valstī, tāpēc tā būtu pārskatāma, kaut varbūt mums būtu jāstrādā arī pa naktīm un būtu jārīko papildsēdes. Mūsu uzdevums šeit ir nevis sēdēt un runāt par 200 latiem, bet par realizējamām lietām un par normatīvajām lietām.

Šajā gadījumā es aicinu balsot pret mēģinājumu svītrot šo jautājumu no darba kārtības un piesakos runāt par šā likumprojekta tālāku virzīšanu. Toreiz mums tas neizdevās.

Vēl es gribētu pieminēt vai pieminēšu to nākošajā reizē, ka darba grupa, kurā bija Lībane, Lagzdiņš, Leiškalns un vēl vairāki cilvēki, ir izstrādājusi 3 variantus, kuri paredz dažādas kompromisa pakāpes, ja gadījumā Labklājības ministrija nevarētu atrast finansējumu. Te ir arī variants, ka finansējuma neatrašanas gadījumā 1999.gadā tas tiek saņemts no valsts centrālā budžeta, no valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Jurdža kungs, elpojiet dziļi, sēdiet mierīgi! Jūs esat attiecīgās ministrijas parlamentārais sekretārs, un patiesībā nevis man, Lagzdiņam un “Latvijas ceļam”, bet gan jums, darba tautas aizstāvim, bija jāiesniedz šis likumprojekts un jāizlabo tā kļūda, ko pieļāvusi Labklājības ministrija, kuru es varu vienīgi tikai uzslavēt, jo visumā tā strādā labi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu, lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 5 deputātu priekšlikumu - svītrot darba kārtības 10. punktu. Lūdzu rezultātu. Par - 12, pret - 61, atturas - 4. Priekšlikums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, ir saņemts vēl viens iesniegums. Deputāts Andris Rubins lūdz piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu. Vispirms šis jautājums ir jāiekļauj darba kārtībā, profesor! Tas būtu jūsu zināšanai. Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret” šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Nevēlas? Vai ir iebildumi, ka tas tiek iekļauts darba kārtībā? Arī nav. Vai varam vienoties, ka to iekļaujam kā darba kārtības 13. jautājumu, jo vēl viens lēmums par atvaļinājumu ir jāizlemj. Nav iebildumu? Esam vienojušies.

Līdz pārtraukumam ir atlicis pārāk maz laika, lai sāktu ko jaunu un revolucionāru. Tāpēc vārds paziņojumam Kārlim Druvam no LZS, KDS frakcijas.

K.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi, es ļoti lūgtu Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļus sapulcēties tūliņ pārtraukuma sākumā komisijas telpās uz pāris minūtēm.

Sēdes vadītājs. Paldies, tagad lūdzu, godātie kolēģi, reģistrēties kvorumam ar identifikācijas kartītēm, izņemot un ieliekot identifikācijas kartīti balsošanas mehānismā pēc tam, kad uz displeja būs parādījies uzraksts: “Ievietot identifikācijas kartīti”. Lūdzu reģistrēties, godātie kolēģi! Rudzīša kungu es lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Lūdzu klātesošos neizklīst, lai nerastos pārpratumi. Pārpratumi ar iztrūkumiem...

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Andrejs Krastiņš, Pēteris Tabūns, Ruta Marjaša, Jānis Bunkšs, Juris Kaksītis, Ziedonis Čevers, Viesturs Boka, Andris Ameriks, Gundars Valdmanis, Janīna Kušnere, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pārtraukumam atvēlētais laiks ir pagājis! Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu reģistrāciju kvorumam! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 37 deputāti. Lūdzu zvanu!

Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu un reģistrēšanos! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 43 deputāti. Nav nepieciešamā kvoruma, lai turpinātu darbu. 3 minūšu pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu atkārtoti reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 57 deputāti. Varam turpināt darbu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja iesniegumu, kurā viņš lūdz pārcelt šīsdienas darba kārtības 21. punktu - likumprojekts “Par alkohola valsts monopolu” trešajā lasījumā - uz šā gada 26. februāra Saeimas sēdi.

Vēlas runāt Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie likumdevēji! Priekšlikums ir saņemts no komisijas priekšsēdētāja, bet es šādu priekšlikumu neesmu dzirdējis šajā Saeimas komisijā (Starpsauciens: “Nevar būt!”), kas atbild par attiecīgo likumprojektu. Protams, šis likumprojekts šodien un varbūt pat nākošajā sēdē mums prasīs daudz laika, bet tas ir likumprojekts, kuram priekšlikumu iesniegšanas termiņi ir beigušies, manuprāt, jau pagājušā gada 8. aprīlī. Tas ir likumprojekts, kas ir labots daudzkārt -vienreiz, divreiz, trīsreiz. Par to komisija, pieņemot galīgos lēmumus, vairākkārt ir atgriezusies pie jauniem priekšlikumiem un labojusi to vēlreiz.

Komisija vakar pieņēma lēmumu izteikt, manuprāt, 7. pantu jaunā redakcijā, kuru komisija atbalstīja, un, kā es saprotu, tā ir izdalīta arī deputātiem. Mēs nevaram izvairīties no likumprojekta izskatīšanas, mēs to nevaram atcelt, atcelt un atcelt un pārcelt, vēl jo vairāk tāpēc, ka šis likumprojekts regulē tik svarīgu tautsaimniecības nozari, kāda ir alkohola ražošana, tirdzniecība, tranzīts un tamlīdzīgas lietas. Es domāju, ka mums vienkārši ir jāuzrota piedurknes un varbūt jānosaka maksimāli īss debašu laiks, kad mēs debatēsim par jautājumiem, vai alus ir alkohols vai alus nav alkohols, lai mēs runātu konkrēti par piedāvātajām normām, pieņemtu lēmumus, izskatītu esošos priekšlikumus, noraidītu esošos priekšlikumus, ja mums tie nepatīk, un varbūt pat varētu tos atgriezt atpakaļ vēlreizējai caurlūkošanai vai - mums jau ir bijis precedents - nodot Saeimas Juridiskajam birojam dažu normu sakārtošanai, kuras šobrīd ir novecojušas vai kuras neatbilst Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem. Taču es noteikti iestājos pret to, ka mēs atsevišķus likumprojektus, kuri ir vairākkārt bijuši Saeimas sēdes darba kārtībā - šis likums bija sēdes darba kārtībā arī Saeimas pēdējā rudens sesijas sēdē -, visu laiku dodam atpakaļ. Tad mēs nenonāksim ne pie kāda rezultāta, pie tam mums ir jātiek vaļā no apmēram 400 priekšlikumiem, jo citādi, kā vien izskatot tos, mēs ar tiem nevaram tikt galā.

Paldies par uzmanību. Es aicinu izskatīt šo likumprojektu. Tas ir mūsu darbs, un es saprotu, ka daudziem tas ir arī aicinājums. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Leiškalns runāja “pret” šo iesniegumu. “Par” vēlas runāt Inese Birzniece - frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jā, godājamo Prezidij, cienījamie deputāti! Kā es saprotu, ir nepieciešama nopietna sadarbība ar Juridisko biroju par svarīgu priekšlikumu, kas paredz saskaņot šo pēdējo likumprojekta tekstu uz trešo lasījumu ar nupat spēkā stājušos Eiropas līgumu, un tādēļ es uzskatu, ka mēs neko ne kavēsim, ne zaudēsim, ja mēs skatīsim to jau sakārtotu nākošnedēļ. (Starpsaucieni no zāles: “Ir mans priekšlikums šo problēmu atlikt! Leiškalns melo!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par darba kārtības 21. punkta pārcelšanu uz 26. februāra sēdi. Lūdzu balsot par likumprojekta “Par alkohola valsts monopolu” trešajā lasījumā pārcelšanu uz 26. februāra sēdi. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to ir ierakstījusi iesniegumā kā 21. punktu... Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 10, atturas - 10. Šis likumprojekts tiek pārcelts uz nākamo Saeimas sēdi.

Izskatīsim otro sadaļu - “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Par šo jautājumu vēlas runāt Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izslēgt šo jautājumu no šīsdienas darba kārtības. Iespējams, ka pēc dziļākas apstākļu izpētes mēs pie tā vēl atgriezīsimies šodien, bet tagad lūdzam izslēgt to no darba kārtības.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo komisijas priekšsēdētāja ierosinājumu - patlaban svītrot šo likumprojektu? Iebildumu nav. Tātad likumprojekts tiek svītrots no izskatīšanas.

Nākamais jautājums - Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem iebildumu nav? Vai “par” vai “pret” runāt neviens nevēlas? Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Vai deputātiem ir iebildumi pret šo atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas Prezidijs ierosina Ministru

kabineta iesniegto likumprojektu “Par sadzīves atkritumiem” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo atzinumu? Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Zelgalvja, Čerāna, Liepas un Kušneres iesniegto likumprojektu “Par enerģētiku” nodot Eiropas lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Vēlas runāt Imants Liepa - frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es runāšu “par” šā likumprojekta nodošanu, bet runāšu sekojošā kontekstā. Lūdzu pievērst uzmanību dokumentam nr.3781-b. Šis dokuments ir Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas oficiālais atzinums par iesniegto likumprojektu, tātad zināmā mērā recenzija. Un, lūk, šajā oficiālajā atzinumā es nesaskatu pietiekami argumentētu motivāciju iebildumam pret šā likumprojekta nodošanu. Šajā dokumentā nav nekas vairāk, kā vien ir minēti dažādu likumu nosaukumi, kuriem pretim it kā runājot iesniedzamais likumprojekts.

Lūk, ja reiz tiek izteikta kaut kāda negācija, tad šī negācija ir jāmotivē, bet šeit tādas motivācijas nav. Līdzīgā kārtā es varētu apgalvot, ka kokiem lapas ir baltas vai tamlīdzīgi, nedodot nekādu motivāciju. Mēs zinām, ka pat žurnālā, jebkuru mazāko rakstiņu recenzējot, ja mēs iebilstam, tad mēs arī paskaidrojam, kāpēc iebilstam. Lūk, šeit šādu paskaidrojumu nav pat par likumprojektu, turklāt tas ir oficiālā ministrijas iesniegtā vērtējumā. Tāpēc es tam nevaru pievienoties, un tas tikai liecina vai nu par Ekonomikas ministrijas nespēju, vai arī, teiksim, liecina par slinkumu iedziļināties, lai savus atzinumus, savas recenzijas varētu rakstīt pilnvērtīgi. Un, ja mēs paskatāmies, tad arī, lūk, šeit sacītais, ka jau iepriekš ir iesniegts likumprojekts un ka tādēļ šis būtu noraidāms, neiztur kritiku. Ielūkosimies iepriekšējā likumprojektā un šajā likumprojektā un salīdzināsim! Gribot negribot rodas aizdomas par zināmu partejisku nostādni šīs recenzijas rakstīšanā. Tie ir fakti. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “pret” likumprojekta nodošanu komisijām? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Par enerģētiku” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 15, atturas - 28. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bunkša, Panteļējeva, Apiņa, Leiškalna un Ābeles iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. “Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas. Lēmums ir pieņemts - likumprojekts komisijām tiek nodots.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Apiņa, Vītola, Nagobada, Kreitusa, Ločmeļa un Zelgalvja iesniegto likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Saeimas Prezidija atzinumu? Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Pēterkopa, Grīga, Dobeļa, Kristovska un Jurdža iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Saeimas Prezidija atzinumu? Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu arī nav. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Leiškalna, Lagzdiņa, Tomašūna, Apiņa un Lībanes iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” vēlas runāt Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”. Leiškalna kungs, vai jūs runāsiet?

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es gan pieteicos, augsti godātais priekšsēdētāja biedri! Es pieteicos runāt pēc runātāja “pret”, jo jautājums ir par nodošanu komisijām. Mums jau bija viena saruna par šo tēmu, kad mēs gribējām šā likumprojekta nodošanu komisijām vispār svītrot no darba kārtības, bet šobrīd es runāšu “par” un aicināšu deputātus atbalstīt attiecīgo grozījumu Pensiju likumā nodošanu komisijām. Un es uzreiz mēģināšu iebilst pret iespējām kādu vai kādus apvainot mērķtiecīgā populismā un likumprojekta iesniegšanā pirms Saeimas vēlēšanām. Es vēlreiz atgādināšu jums, ka attiecīgu labojumu es biju iesniedzis jau sen - vairāk nekā pirms gada. Jāteic, ka Makarova kungs un Labklājības ministrija pretojās šim iesniegumam nevis tāpēc, ka tā negribētu maksāt vai gribētu likt obligāti atmaksāt, bet es saprotu, ka Makarova kungs uztraucas par to, vai sociālais fonds spēs “dzīvot” bez šiem pusotra tūkstoša latiem, ko vidēji paģēr atmaksāt katram strādājošam pensionāram.

Iepriekšējā uzstāšanās reizē es jau runāju par tiem 2,7 miljoniem latu, kurus šie strādājošie pensionāri ik gadus iemaksā valsts budžetā. Iepriekšējā uzstāšanās reizē es jau runāju par to, ka mums nav tiesību konfrontēt dažādas sociālās grupas. Mums nav tiesību teikt, ka to pusotra tūkstoša latu dēļ, kurus viens strādājošais pensionārs neatmaksā sociālajā budžetā, nevarēs indeksēt pensijas pārējiem (šeit bija runa par apmēram 67 tūkstošiem cilvēku), ka tāpēc nevarēs pārējiem 600 tūkstošiem cilvēkiem samaksāt apmēram dažus santīmus “uz galviņu”.

Es jau teicu, ka “Latvijas ceļam” ir sagatavoti alternatīvi varianti šim likumam, no kuriem viens variants nosaka mērenu atmaksāšanas kārtību, atvelkot no pensionāra darba algas vai pensijas ne vairāk par 20%. Šobrīd, zinot vai nojaušot situāciju sociālajā fondā, nojaušot uzkrājumus, kādi ir šajā sociālajā fondā, es uzskatu, ka par šiem uzkrājumiem vismaz reizi mēnesī vajadzētu ziņot ne tikai Saeimas deputātiem, bet arī visai sabiedrībai, lai tā zina, kā mums pildās sociālais budžets, kādi ir uzkrājumi, kāda ir iespēja indeksēt pensijas gan saskaņā ar likumu, gan varbūt indeksēt vēl straujāk, nekā to šobrīd nosaka likums, indeksēt, izmaksājot nevis inflācijas radītos zaudējumus, bet varbūt pat lielākas summas.

Es jau iepriekšējā uzstāšanās reizē - mums šodien divas reizes iznāk runāt par šo likumprojektu - teicu, ka mums nav tiesību noklusēt problēmas, mums nav tiesību neatvērt likumu un, vienalga kādu apstākļu dēļ, par to nerunāt, mums nav tiesību nediskutēt sabiedrību interesējošus jautājumus, vitāli svarīgus jautājumus. Mums par to visu ir jāpieņem lēmumi.

Es atzīstu, ka likumprojekts pašreizējā variantā var arī nesasniegt trešo lasījumu, tomēr vienosimies par kompromisiem, meklēsim iespēju palīdzēt cilvēkam, ja viņš ir palicis viens. Arī tas ir mūsu pienākums, un tieši tāpēc es varbūt iestājos par šo grozījumu Vēlēšanu likumā, kas ļauj visai sabiedrībai diskutēt ar katru Saeimas deputātu atsevišķi.

Augsti godātie deputāti! Vēlreiz aicinu jūs nodot šo likumprojektu komisijai izskatīšanai. Mēs varam pat pieņemt lēmumu un izskatīt to steidzamības kārtā, mēs varam vienoties par to, ka deputāti varbūt neiesniedz daudz jaunu populistisku priekšlikumu, bet mēs nedrīkstam nestrādāt, mēs nedrīkstam neizskatīt šo jautājumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie Saeimas deputāti! Es pat nevaru pateikt, ka es īsti runāšu “pret”, bet tomēr... Tad, kad Labklājības ministrija aicina uz plašu diskusiju par sociālās drošības sistēmu un aicina analizēt visu šo jautājumu kopumu, nez kāpēc atsaucība ir minimāla. Deputāti neierodas nedz uz diskusiju par veselību 21.gadsimtā, nedz uz diskusiju par apdrošināšanu. Priekšlikumi nāk tikai tad, kad pēkšņi tiešām ir 26 miljonu latu atlikums (uz 1998.gada 1.janvāri), kuru var un vajag izmantot pensiju indeksācijai. Un ir skaidri pausta valdības vēlēšanās to darīt straujāk attiecībā uz tiem, kas aizgāja pensijā līdz 1996.gada 1.janvārim. Arī Saeimas komisijas vēlme ir tieši tāda. Pie šīs problēmas šodien strādā Labklājības ministrija, problēmu analizē Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, un notiek nopietns, pamatīgs darbs, lai analizētu ne tikai iespēju, kā to veikt, bet arī to situāciju, kas būs pēc gada, jo tad šīs rezerves vienkārši var arī nebūt. Tajā pašā laikā “Latvijas ceļš” iesniedz priekšlikumu attiecībā uz garantijām 1999.gadā. Principā tie ir uzdevumi jaunajai Saeimai un jaunajai valdībai. Es to vērtēju ļoti vienkārši - kā politisku pieteikumu realizēt savu pieņemto likumprojektu, jo attiecībā uz iepriekšējā Saeimā pieņemto likumu “Latvijas ceļš” veikli dezertēja. No Labklājības ministrijas aizgāja prom pat ļoti labs, gudrs, erudīts parlamentārais sekretārs Pēteris Elferts. Vienkārši mēs negribam par šo sfēru atbildēt. Cik ilgi mēs solīsim tautai lietas kaut kad nākotnē? Varbūt pieņemsim likumā, ka visiem pensijas aprēķināmas pēc jaunā likuma, un tad pēkšņi secināsim, ka nav naudas izmaksai. Mēs jau to esam piedzīvojuši - esam piedzīvojuši vienādās pensijas, esam piedzīvojuši pensiju izmaksu pārtraukšanu strādājošajiem tieši tāpēc, ka nebija naudas. Šobrīd praktiski bez analīzes... Tas, ko šodien teica Lagzdiņa kungs radio, - ka ir nepieciešami 1,5 miljoni latu -, ir maigi sakot (maigi sakot!) nepatiesa informācija. Kāpēc? Latvijā viens sīks piemēriņš ir - 275 strādājošie, kas vecāki par 85 gadiem. Ja šiem cilvēkiem pensiju rēķina no minimālās algas (pēc esošās formulas, no 42 latiem), pensija iznāk 86 lati. Ja šiem cilvēkiem rēķina pensiju no 100 latu algas, pensija iznāk 260 lati. (Starpsaucieni no zāles: “Meli! Melo!”) Es nezinu... Var būt, ka, šādi rēķinot, katru gadu iznāk šī minimālā summa 1,5 miljoni latu. Mans viedoklis ir skaidrs. Pieņemot šo lēmumu, mēs vienlaicīgi paredzam, ka valsts budžets uzņemas atbildību par Pensiju likuma izpildi, un tad, protams, to visu var darīt. Es tikai gaidu no “Latvijas ceļa” šo priekšlikumu, ka valsts budžets garantē Pensiju likuma izpildi. (Starpsauciens: “Būs!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 4. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums ir “Latvijas Republikas Saeimas Rezolūcija par ASV plānotās Irākas bombardēšanas nosodīšanu”. Tas ir patstāvīgais priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Golubovs, Kalnbērzs, Bekasovs, Bartaševičs, Stašs, Stikuts, Ozoliņš, Urbanovičs, Deņisovs un Lujāns.

Vai kādam no deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu Saeimas šīsdienas sēdē?

Vēlas runāt Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Protams, var jau pasmieties par šo rezolūciju, tomēr vienam vai otram mūsu balsojumam būs diezgan liela rezonanse starptautiskajā sabiedrībā. Tāpēc es aicinu pieiet šim jautājumam ar pietiekamu nopietnību.

Protams, arī es ceru, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas eksperti tiks ielaisti Irākas ieroču arsenālos un militāra iejaukšanās nebūs nepieciešama. Tomēr atgādinu, ka, ja tas tā nenotiks, neviens taču netaisās bombardēt civiliedzīvotājus, bet gan militāros objektus. Vai jūs, parakstītāji, nezināt par simtiem tūkstošu Irākas kurdu fizisku iznīcināšanu un vajāšanu, ko piekopj Huseina režīms? Šobrīd Latvijā jau ir vairāki desmiti kurdu bēgļu. Jūs laikam vēlaties, lai šo bēgļu skaits sniegtos tūkstošos. Vai jūs vēlaties, lai Huseina armija atkal iebruktu kaimiņvalstīs un nogalinātu desmitiem tūkstošu nevainīgu cilvēku? Vai jūs, dakteri Golubov, Kalnbērz un Lujān... es atvainojos, tur bija vēl viens dakteris... dakteri Ozoliņ, Lujān (līdz dakterim viņam vēl tālu), vēlaties, lai atkal atkārtojas šī gadsimta lielākā ekoloģiskā katastrofa? Toreiz tika aizdedzināti vairāk nekā 700 naftas dziļurbumi, tika uzspridzināti naftas vadi, jūrā ieplūda tūkstošiem tonnu naftas, un milzīgas teritorijas uz sauszemes un jūras faktiski kļuva par mirušo zonu. Vai jūs to vēlaties? Vai jūs, cienījamie kolēģi, vēlaties, lai Huseina reliģiskie fanātiķi vērstos pret neticīgajiem jeb nemusulmaņiem, tas ir, pret mums, ar tiem briesmīgajiem ķīmiskajiem un bakterioloģiskajiem ieročiem, kas šajās noliktavās glabājas un ir viņu rīcībā? Un vai jums, dakteri Kalnbērz, kas bijāt Augstākās padomes deputāts, nav prātā 1991.gada janvāra barikāžu laiks? Tieši tajā laikā Rietumu sabiedroto enerģiskā rīcība Persijas līča karā, sasitot lupatās ar Padomju Savienības ieročiem bruņoto Irākas armiju, lielā mērā izšķīra arī Baltijas likteni. Jūs to esat aizmirsis.

Es teikšu atklāti: šādu rezolūciju var parakstīt vai nu absolūti nejēgas politikā, vai - tieši otrādi - tie, kas apzināti strādā pret Latvijas iekļaušanos Rietumu drošības struktūrās. Tātad - pret Latvijas neatkarību. Izskatās, ka parakstītāju vidū ir gan vieni, gan otri. Šāda rezolūcija faktiski ir klajš atbalsts žirinovskiešiem, tātad cilvēkiem, kuri labprāt atkal redzētu Latviju zem Krievijas naglotā papēža, un ir spļāviens sejā tām valstīm - pirmām kārtām jau Amerikas Savienotajām Valstīm - , kuras vairāk nekā 50 gadus neatzina mūsu anektēšanu, okupāciju. Tas ir spļāviens acīs arī simtiem tūkstošu Huseina režīma bijušo un potenciālo upuru. Mani, atklāti sakot, absolūti nepārsteidz, ka šo parakstītāju sarakstā ir deputāti no sociālistu partijas un Tautas kopas “Brīvība”, bet mani tomēr izbrīnīja Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu un it īpaši “Saimnieka” frakcijas deputātu atrašanās šo parakstītāju sarakstā. Es uzskatu, ka tas nav nopietni, un aicinu deputātus un arī šos parakstītājus vēlreiz pārdomāt un balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, vai tas nozīmē, ka jūs iebilstat pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā? ( No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Tieši tā!”) Tātad šis priekšlikums nevar tikt iekļauts šīsdienas darba kārtībā. Mums ir jābalso par tā iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Par to var viens runāt “par”, viens - “pret”. Pieteikušies ir Ģirts Valdis Kristovskis un Juris Galerijs Vidiņš. Vai runāsiet “par” vai “pret”, Kristovska kungs? Kristovska kungs runās “pret”. Tātad par šī priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā viens varēs runāt “par”.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir pārāk nopietns (jau mūsu valsts pārvaldes līmenī izvērties), lai šo jautājumu mēs varētu vienkārši atvirzīt uz nedēļu, uz kādu vēlāku laiku. Saeimas attieksmei šajā jautājumā ir jābūt skaidrai jau šodien, jo mūsu Valsts prezidents ir paziņojis, ka Latvijas valsts ir gatava pievienoties un iesaistīties šajā konfliktā. Saskaņā ar paziņojumu, ko izdarīja trīs Baltijas valstu prezidenti.

Valsts prezidents ir pārkāpis Satversmi, jo tur ir skaidri un gaiši pateikts, ka Saeima lemj par iesaistīšanos karā tad, ja kāds bruņots spēks ir iebrucis mūsu valstī vai draud tajā iebrukt. Un ir arī otrs likums - likums par valsts aizsardzību - , kur ir noteikts, ka Saeima lemj par to, vai ir iespējams izmantot Bruņotos spēkus ārpus valsts robežām. Jebkurā no šiem gadījumiem Valsts prezidentam ir jānāk uz Saeimu prasīt, kāda ir Saeimas attieksme pret to: vai viņam ir tiesības valsts vārdā izteikt šādu gatavību? Diemžēl tas nav darīts nekavējoties, kā tas ir ierakstīts Satversmē. Līdz ar to situācija ir pat ļoti ārkārtēja. Saeimai šis jautājums ir nekavējoties jāizdiskutē un vai nu ir jāatsauc šis paraksts, kurš ir nelikumīgs, vai Valsts prezidentam ir šeit jāierodas un jāprasa Saeimai atļauja šo parakstu pārapstiprināt. Šituācija ir ārkārtēja. Mēs esam jau ar Valsts prezidenta paziņojumu iesaistījušies šajā konfliktā un esam atbalstījuši tās valstis, kuras ir par bombardēšanu. Nav runa šobrīd par to, vai tas ir labi vai slikti, ka cietīs civilcilvēki vai militārās personas, bet ir runa par to, ka mūsu valsts augstākā amatpersona ir izteikusi šādu atbalstu. Tas ir ārkārtējs gadījums. Ārkārtējs. Lūdzu ņemt to vērā, domājot par to, vai mums šeit balsot par šo jautājumu vai to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Kā jau teicu, mēs varam balsot tikai par šī jautājuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Kristovska kungs runāja “pret”.

“Par”. Vēlas runāt Viktors Kalnbērzs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Kalnbērzs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es laikam mūsu Saeimā esmu arābs numur divi. Arābs numur viens ir Inkēna kungs. Taču es tomēr vēlos tālāk runāt bez humora, ļoti nopietni, un pievērst jūsu uzmanību šai problēmai.

Pirmkārt. Es uzskatu, ka neviens karš vai nekādi kara draudi neatrisināja nevienu no problēmām. Manas dzīves laikā notikuši vairāki kari - Otrais pasaules karš, karš Korejā, Vjetnamā, Afganistānā, Bosnijā, Čečenijā un tā tālāk. Nevienā no tiem kariem neviens jautājums nebija atrisināts. Savulaik Krievijas visu laiku vislabākais kara ministrs Pāvels Gračovs paziņoja, ka viņš ar vienu desantu divu stundu laikā atrisinās visas Čečenijas problēmas. Mēs visi esam ļoti labi informēti par to, kas no tā iznāca. Man liekas, ka šodien Amerikas prezidents Bils Klintons vēlas atkārtot Pāvela Gračova “gājienu”. Tas absolūti nav pieņemami.

Otrkārt. Irākas tauta šodien atrodas nožēlojamā situācijā. Tai tautai ir smiltis un nafta. Ja viņai ir liegtas iespējas pārdot to naftu, viņai draud izmiršana. Un tāpēc daļēji var attaisnot Irākas pretestību starptautiskajam diktātam.

Un treškārt. Militārs Irākas problēmas risinājums ir bīstams mūsu civilizācijai. Nevar izslēgt, ka militārā akcija izveidosies par Trešā pasaules kara sākumu. Tās ir ļoti nopietnas briesmas. Bet, ja tāda prognoze neīstenosies, pastāv iespēja, ka viss beigsies ar kaut kādu tādu variantu, kurš būs līdzīgs Černobiļas situācijai. Tāpēc es gribu lūgt izsvērt šo situāciju, un mans lūgums Saeimai - neatbalstīt Irākas bombardēšanu.

Ja mēs nepieņemsim tādu lēmumu, es gribu ieteikt mūsu Valsts prezidentam Guntim Ulmanim braukt uz Izraēlu ar gāzmasku. Vismaz tas būs nedaudz drošāk!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par patstāvīgā priekšlikuma “Latvijas Republikas Saeimas Rezolūcija par ASV plānotās Irākas bombardēšanas nosodīšanu” iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 39, atturas - 11. Nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā šis priekšlikums nav iekļauts.

Tā kā nav ierosinājuma par šī priekšlikuma nodošanu komisijām, šis patstāvīgais priekšlikums saskaņā ar Kārtības rulli uzskatāms par noraidītu.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Atvaļinājumu piešķiršana. Deputāts Ameriks lūdz piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šī gada 23.februāra līdz 27.februārim.

Valdmaņa kungs, jūs par šo jautājumu vēlaties runāt? Vēlas runāt debatēs Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Tauta! Man stāsta, ka kādreiz bijuši labi radioraidījumi, ko mūsu kolēģis Tabūna kungs vadījis. Tauta to labi atminas...

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Andrim Amerikam! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums - par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Andrim Rubinam no šā gada 26. februāra līdz 4. martam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Rubinam. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 2, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Pētera Tabūna atsaukšanu no Saeimas Pieprasījumu komisijas sastāva”.

Debatēs pieteicies Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, Prezidij un tauta! Varbūt vajadzēja runāt par atvaļinājumiem, jo, redziet, man ir bijis tas gods dabūt Saeimā ārkārtas atvaļinājumus, ar algu, divas reizes - vienreiz to man izkārtoja Čepāņa kungs, bet otrajā reizē to man izkārtoja Jirgena kungs, un beidzamajā reizē mani atbalstīja Tabūna kungs. Skat’, tur jau ir tā lieta, ka Tabūna kungs kādreiz ļoti labvēlīgi pret mani izturas.

Kādreiz - es tā sapratu un arī tauta tā saprata -, Tabūna kungs rūpējās par tautu un darīja, ko vajadzēja. Bet nu ir kaut kas mainījies. Es saprotu, ka varbūt privātā dzīve iespaido cilvēku - beidzamajā laikā ir vērojams, ka Pieprasījumu komisija nedara savu darbu, atsakās to darīt un pat ņirgājas par Saeimu.

Tad, kad man piešķīra ar Tabūna kunga palīdzību otro (ar algu) ārkārtas atvaļinājumu (divās sēdēs neatļāva man piedalīties debatēs par budžetu), tika nolemts, ka tas jautājums, vai es biju pareizi vai nepareizi sodīts, ir jāizskata Pieprasījumu komisijai un ka Pieprasījumu komisijai būtu tā lieta jāpārskata. Bet, lūk, Pieprasījumu komisijas viedoklis bija tāds, ka Saeima nav nopietna organizācija, ka Saeimas lēmums nav nopietns un ka viņiem tas nav jādara. Un šādu izturēšanos pret Saeimu mēs redzam atkārtoti. Mums ir liels kauns tautā, ministri nenāk šurp, nav ar mieru mums atbildēt Saeimā, bet mēs nevēršam pret viņiem it nekādu disciplīnu, jo Sadarbības padome viņus sargā. Bet ir viens variants, kā tas jautājums var tikt pārskatīts, - tas ir izdarāms ar Pieprasījumu komisijas palīdzību. Taču tanī komisijā valda, manuprāt, vēl lielāks neprāts, tur Tabūna kungs un Čepāņa kungs, un citi ļoti ātri un skaļi un, varētu teikt, ar brutālu balsošanas tehniku nolemj visu gandrīz vienbalsīgi. Tur neviens viņam pretī nerunā un jautājumi netiek izskatīti. Mūsu demokrātijas priekšpēdējā rezerves pozīcija ir jautājumi ministriem, bet tā beidzamā aizsargpozīcija tomēr ir Saeimas komisija, kas varētu šos jautājumus pārskatīt. Taču tā izzūd, jo man labvēlīgais Tabūna kungs, kurš, kā jau es minēju, man palīdzēja dabūt apmaksātu ārkārtas atvaļinājumu, nepilda savus pienākumus. Tad, kad bija debates par tiesnešu iecelšanu, Dobeļa kungs un Tabūna kungs ļoti skaļi un, manuprāt, neizprotami izteicās, ka tad, ja cilvēks, amatā būdams, nav ar mieru pildīt to, kas viņam ir jādara, viņam ir jāiet prom. Ka tādu mēs nedrīkstam tanī amatā turēt. Nu, lūk, Tabūna kungs atkārtoti nolēma, ka Pieprasījumu komisijai nav jādara tas, ko mūsu Saeima prasa, un viņam savi kolēģi Pieprasījumu komisijā šķiet pārāki. Tie desmit (vai cik tur viņu tanī Pieprasījumu komisijā ir?) ir pārāki par mums - veselu simtu. Par to, ko Saeima šeit nolemj, viņi var vienkārši pateikt: “Tas jau nu bija joks, tas nebija nopietni ņemams, un tāpēc mums tas nav jādara!” Es domāju, ka vajadzētu sodīt par tādu attieksmi. Ja mums Saeimā būtu kaut kāda nopietna disciplinārā organizācija, tad par tādu attieksmi vajadzētu sodīt daudz, daudz smagāk nekā ar šādu atvaļinājumu.

Es lūgtu jūs visus padomāt, vai mēs nevarētu atvaļināt Tabūna kungu vismaz uz pāris Pieprasījumu komisijas sēdēm, kurās tad varētu izskatīt tos jautājumus, kurus viņa komisija nav spējīga viņa vadībā izskatīt. Es lūgtu jūs balsot par Tabūna kunga atcelšanu. Pēc pāris nedēļām balsosim atkal par viņa iecelšanu!

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. (Starpsauciens: “Nu ies vaļā!”)

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es, neatkarīgais deputāts, nepiekrītu, ka deputātu Tabūnu vai kādu citu atsauc no komisijas. Es, būdams ārsts un profesors medicīnā, saprotu visus deputātus un visus arī respektēju un cienu. Tabūna kungu ir Saeima ievēlējusi šajā komisijā, viņš pilda komisijas priekšsēdētāja darbu, dara to darbu un realizē arī savas partijas intereses, un tāpēc es saku, ka es nepiekrītu, ka viņu vai kādu citu deputātu atsauc no komisijas. Es arī iepriekšējā reizē, kad deputātus, starp kuriem bija Kreituss, Ādamsons un Inkēns, kuru sadarbību ar VDK tiesa nepierādīja... kad gribēja atsaukt no komisijas, no “Latvenergo” 3 miljonu lietas izmeklēšanas komisijas, deputātu Valdmani, arī tad mēs Saeimā par to nenobalsojām un viņu neatsaucām. Es domāju, ka šoreiz darīsim tāpat. Viņi toreiz gribēja atsaukt Valdmani, jo baidījās, ka Valdmanis tur, komisijā, uzdod varbūt tādus ne visai patīkamus jautājumus komisijas vadībai vai citiem, es nezinu... Es uzskatu, ka mūs ir ievēlējusi visa Latvijas tauta. Vienam deputātam var nepatikt kāds cits deputāts. Man, piemēram, visi deputāti patīk.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - atsaukt deputātu Pēteri Tabūnu no Saeimas Pieprasījumu komisijas sastāva. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 44, atturas - 5. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krastam, satiksmes ministram Krištopanam un finansu ministram Zīlem.

Iesniedzēji ir lūguši vārdu, lai sniegtu motivāciju, bet nav pieteicies tas, kurš runās par motivāciju. Tā kā neviens konkrēti nav pieteicies sniegt motivāciju, šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Vēl viens deputātu pieprasījums ārlietu ministram Valdim Birkavam: “Lūdzam iesniegt visu to Latvijas un ārzemju uzņēmumu sarakstu, kuri īrē telpas vai atvēruši pārstāvniecības Latvijas vēstniecībā Maskavā, Čapligina ielā 3.”

Iesniedzēji šo pieprasījumu ir atzīmējuši kā steidzamu, bet tas nav iesniegts iepriekšējā dienā pirms Saeimas sēdes Saeimas Kancelejā līdz pulksten 12. Līdz ar to mēs jautājumu par steidzamību nevaram izskatīt, mēs varam tikai nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Motivācijai par to neviens vārdu nav lūdzis. Atvainojiet, Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Čerāna kunga nav zālē. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Mēs vienkārši gribam izskatīt Ārlietu komisijā visu to uzņēmumu sarakstu, kuri vai nu īrē telpas, vai ir atvēruši birojus Latvijas pārstāvniecībā Maskavā, viena iemesla dēļ. Tāpēc, ka 1961. gada Vīnes konvencija par diplomātiskajām attiecībām kategoriski aizliedz veikt jebkādu komerciālu vai saimniecisku darbību. Taču jebkurā gadījumā tik kliedzošs pārkāpums, es domāju, var izraisīt zināmas šantāžas sekas, tāpēc labāk būtu vienkārši izskatīt šo sarakstu un uzņēmumus un to, kā šāda situācija ir radusies, lai vēlāk nebūtu jāiekuļas lielākās nepatikšanās, jo jebkurš var uzdot jautājumu, ja ir kāds jautājums, kas nepatīk, piemēram, Krievijai, teiksim, ka nevar atrisināt vēstnieka rezidences telpu jautājumu vai vēl kaut ko citu? Krievijas puse vienmēr uzspiež Latvijai un saka tā: ja jūs nepiekāpsieties šajā jautājumā, mēs jūs izlidināsim ārā no Latvijas Viesu nama, jo jūs tur nodarbojaties ar pilnīgi nelikumīgu darbību!

Tāpēc es domāju un piekrītu tam, ka politiķiem tiešām vajadzētu varbūt mazāk runāt par personīgām lietām, bet vajadzētu sākt sakārtot tagad tos jautājumus, kuri skar valsti. Tātad mazāk vajag nodarboties ar vannas istabām, klozetpodiem utt. Turpretī šis ir ļoti būtisks jautājums Latvijas starptautiskajam prestižam, jo jau ir bijuši vairāki šantāžas gadījumi, bet tie ir tikai zināmie šantāžas gadījumi. Es nerunāju par tiem, par kuriem mēs nezinām. Lūk, tāds bija pamatojums steidzamībai, taču es piekrītu arī godājamajam Jirgena kungam, ka to vajag izskatīt mierīgi, bez ažiotāžas Pieprasījumu komisijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai. Un vēl viens pieprasījums. Tas ir iesniegts Ministru prezidentam G.Krastam un labklājības ministram V.Makarovam un tur tiek pieprasīts, lai valdība izpilda Latvijas Invalīdu biedrības un invalīdu pārstāvju prasības.

Motivācijai vārdu lūdz Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Mēs visi šā Saeimas darba pēdējos mēnešos esam jau saskārušies ar Ministru kabineta pieņemtajiem veselības aprūpes finansēšanas noteikumiem nr.434, un tagad, burtiski pēdējās nedēļās, mēs esam saņēmuši vēl dažus būtiskus signālus par tām nepilnībām, kādas šajos noteikumos ir pieļautas; proti, ka līdz ar šo noteikumu pieņemšanu būtiski tiek samazinātas invalīdu iespējas saņemt bezmaksas medicīnisko palīdzību, un tāpēc ir tapusi šāda invalīdu pārstāvju vēstule. Tā ir vēstule Ministru prezidentam G.Krasta kungam, bet tā ir nonākusi arī Saeimas deputātu rīcībā, un tas ir ļoti labi. Šajā vēstulē invalīdi pieprasa nepasliktināt šo viņu situāciju gan veselības aprūpes, gan telekomunikāciju pakalpojumu nodrošināšanas jomā, gan arī attiecībā uz to, kādā veidā viņi tiek apgādāti un kādā veidā viņiem tiek piešķirts trūcīgas personas statuss.

Problēma ir saistīta ar to, vai invalīdiem turpmāk būs iespēja saņemt bezmaksas medicīnisko palīdzību un vai viņi būs atbrīvoti no pacienta iemaksas? Problēma ir saistīta arī ar to, vai invalīdiem būs iespēja arī turpmāk iegādāties bez maksas zāles, kāda šī iespēja viņiem ir bijusi līdz šim. Un problēma ir saistīta arī ar to, lai smagas invaliditātes grupas invalīdiem, tas ir, I un II grupas invalīdiem, būtu iespēja vismaz nelielu laiku, bet tomēr katru dienu bez maksas izmantot telefonu vietējām telefona sarunām. Te ir runa par smagas invaliditātes invalīdiem, un I grupai tās varētu būt 15 minūtes katru dienu, bet II grupas invalīdiem tās būtu 10 minūtes katru dienu.

Ņemot vērā, ka ir šādas invalīdu prasības, mēs tās vērtējam kā taisnīgas prasības, un tās ir tās prasības, kurām ir nepieciešams atrast pilnīgi konkrētu risinājumu, tomēr šie ir jautājumi, kuri ir vairāk valdības, nevis parlamenta kompetencē. Mēs, protams, varētu arī parlamentā mēģināt pieņemt kādu likumu, kas valdībai uzliktu par pienākumu nodrošināt šo invalīdu bezmaksas ārstēšanos veselības aprūpes iestādēs, bet, ņemot vērā to, ka šo jautājumu vienkāršāk var atrisināt tieši valdības līmenī, mēs kā deputāti šobrīd vislabāk šo savu attieksmi varam izteikt tieši deputātu pieprasījuma formā un varam pieprasīt valdībai rast šo risinājumu. Tāpēc es lūdzu šobrīd nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai, izvērtēt to un pēc tam balsojot arī pieņemt, ja uz to brīdi šī problēma nebūs atrisināta vai arī nebūs iezīmēts pietiekami konkrēts ceļš, kādā veidā tā būtu risināma.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam G.Krastam un ekonomikas ministram A.Sausnītim par valsts uzņēmuma “Lauku projekts” bilancē atrodošos ēku Rīgā, Elijas ielā 17.

Pieprasījumu komisijas vārdā Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK” frakcija).

Cienījamie kolēģi, kā redzat, Pieprasījumu komisija strādā ar pilnu tvaiku un arī šogad turpinās strādāt, jo jau šobrīd ir pārsniegusi visu piecu Saeimu kopīgo rekordu pieprasījumu skaita ziņā. Bet tagad par konkrēto pieprasījumu.

Pieprasījumu komisija izskatīja šo 10 Saeimas deputātu pieprasījumu un to noraidīja.

Īss komentārs. Kā Jūs atceraties, ļoti līdzīgu pieprasījumu mēs skatījām jau iepriekšējā Saeimas sēdē, un tas arī tika noraidīts no Saeimas puses.

Šoreiz, izskatot ļoti līdzīgu pieprasījumu, mēs paaicinājām uz sēdi Valsts privatizācijas aģentūras vadību. Bija ieradies Nagļa kungs, arī Valsts privatizācijas aģentūras juriste Lakševica un Valsts nekustamā īpašuma aģentūras pārstāvji. Sēdē iesniedzējiem vēlreiz tika paskaidrots, ka lieta atrodas tiesvedībā, tā ir pārsūdzēta, un, protams, šādos apstākļos ir apgrūtināta problēmas tālākā risināšana.

Nagļa kungs paskaidroja, ka pieprasījuma iesniedzējiem nav taisnība tajā ziņā, ka NTV 5 nemaksā nodokļus.

Kas attiecas uz Stabulnieka kungu, bijušo “Lauku projekta” direktoru, varu sacīt, ka līgums nav lauzts, bet līguma termiņš ir beidzies, taču šis līgums no jauna nav noslēgts, - un tā ir liela starpība. Es arī atgādināšu, ka šī lieta tiek risināta jau kopš 1995.gada.

Arī tā nav taisnība, ko Čerāna kungs, motivējot šā pieprasījuma iesniegšanu, teica, ka valstij tiek nodarīts zaudējums viena miljona apmērā. Tagad viņš saka, ka zaudējums ir apmēram 700 tūkstoši, bet ir noskaidrots, ka tad, kad būs beigusies tiesvedība un visa šī lieta tiks sakārtota, attiecīgie nodokļi tiks iekasēti un tiks samaksāti. Tāds ir mans paskaidrojums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Tiešām mēs esam spiesti šodien atkārtoti skatīt jautājumu par skandālu, kas veidojās ap namu Rīgā, Elijas ielā 17, un, jāsaka, šis skandāls šajā brīdī tiešām uzņem apgriezienus. Nu jau ir redzams, ka ar savu dezinformāciju šajā skandālā iesaistās arī Tabūna kungs.

Pirmkārt, īsa notikušā vēsture. 1995.gada 24.martā... Tātad 1995.gada augustā tiek noslēgts prettiesisks līgums starp Valsts īpašuma fondu un NTV 5 par ēkas Elijas ielā 17 apsaimniekošanu, kā rezultātā SIA NTV 5 var gūt peļņu no ēkas iznomāšanas trešajām personām, un šī peļņa ir vērtējama aptuveni 40 tūkstoši latu katru mēnesi. Tajā pašā laikā Valsts ieņēmumu dienests cenšas piedzīt īpašuma nodokli no institūta “Lauku projekts”, kura bilancē šī ēka joprojām atrodas, un tur jau ir izveidojies ap 200 tūkstošu latu liels nodokļu parāds.

Un Tabūna kungam absolūti nav taisnība, ja viņš saka, ka NTV 5 maksā šos nodokļus. Nekādu īpašuma nodokli NTV 5 nav maksājusi! Manā rīcībā ir dokumenti par to, kas apliecina, ka Valsts ieņēmumu dienests nevar no viņiem šo nodokli pieņemt tieši prettiesiskās situācijas dēļ.

Protams, par noslēgto līgumu būs jāatbild Valsts īpašuma fonda bijušajam ģenerāldirektoram Osīša kungam, kas to ir apstiprinājis. Un tomēr arī Valsts privatizācijas aģentūras loma šajā skandālā iezīmējas arvien skaidrāk un skaidrāk.

Pirmām kārtām Valsts privatizācijas aģentūras statūti atļauj aģentūrai lauzt prettiesiski noslēgtos līgumus par tās valdījumā esošajiem valsts īpašuma objektiem. Taču kopš 1996.gada 1.oktobra, kad šī ēka tika pārgājusi Valsts privatizācijas aģentūras valdījumā, aģentūra neko nav darījusi, lai šis līgums tiktu lauzts.

Valsts privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Nagļa kungs Pieprasījumu komisijas sēdē par savu bezdarbību aizbildinājās ar faktu, ka šā līguma tiesiskuma noskaidrošana šobrīd atrodas tiesvedībā un ka tā tur atradās jau kopš brīža, kad institūts “Lauku projekts” ar visu ēku pārgāja Valsts privatizācijas aģentūras valdījumā. Valsts privatizācijas aģentūras prakse esot tāda, ka šādos gadījumos aģentūra gaida līdz brīdim, kad tiesvedība tiek pabeigta. Tā, protams, ir ļoti interesanta prakse, ka jebkura prasība tiesā var būt par pamatu privatizācijas procesa novilcināšanai un jautājuma sakārtošanai attiecībā uz valsts īpašuma tiesisku izmantošanu.

Tomēr šajā gadījumā ir skaidrs, ka pati Valsts privatizācijas aģentūra šo konkrēto tiesvedību ir uzskatījusi par absurdu no priekšmetiskā viedokļa, jo Valsts privatizācijas aģentūras pārstāvis ir apstrīdējis pašu faktu, ka “Lauku projektam”, šim institūtam, ir tiesības vispār tiesā sniegt šādu prasību. Un, ja nu Valsts privatizācijas aģentūra tiešām būtu ieinteresēta pārtraukt šā valsts interesēm kaitējošā līguma darbību, tad tā pirmām kārtām nebūtu iebildusi pret šā jautājuma izskatīšanu pēc būtības 1997.gada 22.septembrī notikušajā tiesā. Tā noteikti būtu varējusi panākt, ka šis jautājums tiek atrisināts, izmantojot tās rīcībā esošos līdzekļus.

Nākamais. Vakar Pieprasījumu komisijas sēdē Nagļa kungs kā iemeslu “Lauku projekta” bijušā direktora Stabulnieka atkārtotai neapstiprināšanai amatā... Tikai par to ir bijusi runa, Tabūna kungs, nevis par atlaišanu no darba! Tātad, par pamatu šai neapstiprināšanai Nagļa kungs ir minējis faktu, ka Stabulnieka kungs nav veicis ēkas jeb nepabeigtās celtniecības objekta Rīgā, Elijas ielā 17 izdalīšanu ārā no institūta “Lauku projekts” bilances. Taču, manā rīcībā ir dokumenti, ka tieši pati Valsts privatizācijas aģentūra ir tā... Tas ir dokuments ar Nagļa kunga parakstu, kur pati Valsts privatizācijas aģentūra ir tā, kura nepiekrīt šīs ēkas izdalīšanai ārā no bilances. Kāda apbrīnojama divkosība! Salīdzinot šos Nagļa kunga izteicienus ar pilnīgi konkrētiem šiem dokumentiem, nākas secināt, ka Nagļa kungs vienkārši nestāsta patiesību. Un tāpēc es aicinu virzīt šo deputātu pieprasījumu tiešām kā Saeimas pieprasījumu valdībai, lai tā izveido komisiju, kas veiktu dienesta izmeklēšanu šajā jautājumā un uzklausītu ne tikai Valsts privatizācijas aģentūras viedokli, kura šeit atrakstās, bet arī bijušā ģenerāldirektora Stabulnieka kunga viedokli. Problēma ir pārāk nopietna, lai to nerisinātu. Un tā ir arī mana pārliecība, ka Nagļa kungs ir atstādināms no sava amata pienākumu pildīšanas, un jo ātrāk - jo labāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav, debates beidzam. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 26, atturas - 23. Pieprasījums tiek noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam G.Krastam un ekonomikas ministram A.Sausnītim par likuma “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” 10.panta pirmās daļas izpildes nodrošināšanu. Pieprasījumu komisijas vārdā deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja 10 Saeimas deputātu pieprasījumu un noraidīja šo pieprasījumu. Paši iesniedzēji atzina, ka problēma ir juridiskas dabas, ka tā būtu sakārtojama un ka kompensāciju neesot iespējams saņemt dažiem desmitiem cilvēku. Ekonomikas ministrs atzina, ka šis pieprasījums pēc piederības faktiski nav domāts Ekonomikas ministrijai, kur tas tiktu sūtīts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debatēs runās Kārlis Čerāns - frakcijai “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Te nu vienu reizi ir tiešām jautājums, kurā ir skaidri redzama arī Pieprasījuma komisijas vadības politiskā orientācija un nevēlēšanās turēties pie pašas sludinātajiem kritērijiem par to, kas būtu atzīstams par deputātu pieprasījumu un kas nebūtu. Šajā gadījumā ir pilnīgi konkrēta situācija, kad netiek nodrošināta likuma izpilde, līdz ar to faktiski ir pārkāpts likums “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” - konkrēti šā likuma 10.panta pirmā daļa, kas pieprasa valdībai nodrošināt politiski represētajām personām okupācijas režīma nodarīto materiālo zaudējumu atlīdzināšanu. Tātad šī ir vispārēja norma, ka politiski represētajām personām pienākas šī zaudējumu atlīdzība. Savukārt valdības konkrētie noteikumi nr.148, kas ir pieņemti 1996.gada 23.aprīlī, pat ar visiem tiem labojumiem, kuri šajos noteikumos ir tālāk izdarīti, nenodrošina visām politiski represētajām personām iespējas saņemt šo kompensāciju, līdz ar to paliek viens personu loks - un tas ir vienalga, vai tur ir viena persona vai tur ir daži desmiti, vai daži simti, vai daži tūkstoši personu -, kuram vispār nav iespējas saņemt šīs kompensācijas. Protams, varbūt valdošajām partijām un arī “tēvzemietim” Ministru prezidentam Krasta kungam un viņa partijas kolēģim Tabūna kungam neinteresē kompensāciju izmaksāšana dažiem desmitiem politiski represēto personu. Es domāju, ka tā ir vienkārši nožēlojama attieksme šajā gadījumā. Šīs kompensācijas ir jāsaņem visām politiski represētajām personām, un tāpēc es aicinu šajā gadījumā tālāk virzīt šo deputātu pieprasījumu, jo tieši šis juridiskais jautājums ir tas, kur Ministru kabinets var šo savu kļūdu labot, un, ja tas tiek izdarīts, tad tādā gadījumā nav vairs nepieciešams vērsties Satversmes tiesā, kurai, kā es jau redzu, parādīsies arī cita veida darbi. Bet, protams, mēs esam gatavi iet arī šo ceļu, lai gan es nedomāju, ka tas nāks mūsu valstij par labu. Es arī nedomāju, ka šāds process nāks par labu “tēvzemiešu” veidotajai valdībai, ka politiski represēto intereses pret šo valdību ir jāaizstāv Satversmes tiesā. Es aicinu virzīt tālāk šo deputātu pieprasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Čerāna kungs! Es aicinu netaisīt politiku un politisko kapitālu, priekšvēlēšanu cīņās šeit izmantojot patiešām cietušos cilvēkus - represētos. Nevajag atsaukties uz viņiem un raudāt par to, ka šeit Tabūns vai kāds cits no valdības negrib risināt šos jautājumus. (Starpsauciens: “Tu neesi valdībā!”) Ja arī tiek kaut kur risināti šie jautājumi, tad tas tiek darīts, lūk, no šīs valdības koalīcijas puses, bet jūs tikai skaļi klaigājat un vairāk nekā. Es vēl un vēlreiz to atgādinu: pārtrauciet vienreiz taču...

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Otro reizi. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais Tabūna kungs! Man tiešām nevajadzētu nākt šeit tribīnē un aicināt deputātus balsot par šo pieprasījumu, ja tas būtu Pieprasījumu komisijas sēdē pēc būtības izanalizēts un ja būtu saņemta kaut kāda valdības atbilde, kurā būtu paskaidrots, kādā veidā šī problēma tiks risināta, ja būtu dots kaut kāds grafiks, bet te neviens teikums nav uzrakstīts no valdības puses, konkrēti no Ministru prezidenta puses.

Un, ja šeit viens ministrs paskaidro, ka tas pieprasījums it kā neesot domāts viņa ministrijai, tad gribu sacīt, ka šis pieprasījums ir adresēts arī Ministru prezidentam Krasta kungam. Krasta kungam jau nu vajadzēja zināt un dot instrukcijas, kuram ministram uz to pēc būtības ir jāatbild.

Šeit nav nekādas runas par priekšvēlēšanu kampaņu, šeit vienkārši ir runa par nevēlēšanos no jūsu puses risināt problēmu. Un es aicinu Saeimu nobalsot šodien par šo pieprasījumu un virzīt to, lai šī “tēvzemiešu” valdība nebūtu jāsūdz Satversmes tiesā par to, ka tā nespēj nodrošināt likumam atbilstošu politiski represēto aizsardzību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Balsosim Saeimas pieprasījumu, kuru iesniegusi deputātu grupa! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas pieprasījumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 28, atturas - 17. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu satiksmes ministram Krištopanam par vilcienu kustību posmā Liepāja-Vaiņode. Komisijas vārdā deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija noraidīja desmit Saeimas deputātu pieprasījumu un pārveidoja to par jautājumu, kāds tas arī bija. Atgādināšu, ka pieprasītāji prasīja skaidrojumu, tātad informāciju. Informācija tika sniegta, satiksmes ministrs Krištopana kungs sniedza rakstisku atbildi. Es vēlreiz daru uzmanīgus deputātus un arī klausītājus, lai saprastu, kāda spēle notiek ar šiem pieprasījumiem.

Cienījamie kolēģi! Vai Saeimai vajadzētu nodarboties ar šādiem pieprasījumiem vai, precīzāk sakot, jautājumiem, ieklausīties jautājumā, kāpēc vilciena kustībai posmā Liepāja-Vaiņode ir grafikā paredzētas divas stundas agrākās vienas stundas un desmit minūšu vietā? Vai šādu jautājumu pieprasītāji vai viņu palīgi nevarētu to noskaidrot Satiksmes ministrijā vai vienkārši “Latvijas dzelzceļā”, netraucējot Saeimas darbu un sēdes dārgo laiku? Un Čerāna kungam es atgādināšu, ja tas vēl nav skaidrs: Pieprasījumu komisijā ir ne tikai Tabūns, tur ir ļoti daudz cilvēku, un viņi balso gandrīz vienbalsīgi, izņemot vienu vai divus, kuri noraida jūsu pieprasījumus, it īpaši tādus, kuri ir uzdoti jautājumu formā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Kompjūterā tas diemžēl neparādās... Tādā gadījumā es atvainojos. Vārds deputātam Čerānam - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Tā ir mana pārliecība - atšķirībā no Tabūna kunga acīmredzot -, ka Saeimai ir jānodarbojas ar problēmām, kuras skar būtiskas mūsu sabiedrības daļas intereses, nevis tikai aristokrātiski jāgozējas pašiem savā kompānijā, neredzot neko, kas notiek ārpus šī mūsu Saeimas nama durvīm. Arī šis konkrētais jautājums, par ko ir formulēts šis deputātu pieprasījums, tāpat kā iepriekšējais, skar būtiskas mūsu sabiedrības daļas intereses, un tā ir tāda situācija, kurā valsts pārvaldes amatpersonas nav spējušas nodrošināt sabiedrības interešu ievērošanu. Tas ir jautājums par to, kādā veidā, ar kādiem argumentiem Satiksmes ministrija ir spējusi panākt to, ka tagad atkal tiek pārtraukti pasažieru pārvadājumi dzelzceļa līnijā Liepāja-Vaiņode. Protams, var diskutēt par to, vai ir vajadzīgi vai nav vajadzīgi šie pārvadājumi, taču es šajā brīdī negribu runāt par to, vai šie pārvadājumi konkrētajā gadījumā ir rentabli vai nav rentabli. To varbūt pateiks citi mani kolēģi. Šie jautājumi ir diskutēti arī daudzās un dažādās citās vietās, bet šeit es gribu ar visu atbildības sajūtu izvirzīt jautājumu par nesaimnieciskumu, par nesaimnieciskumu Satiksmes ministrijā un par to, ka šī ministrija un tās ierēdņi atļaujas lietot faktiski melus, lai pamatotu savu pozīciju. Tas ir jautājums par to, kādā veidā ir aprēķināts, ka šī dotācija, kas ir piešķirta Vaiņodes dzelzceļam, ir vajadzīga ļoti liela un ka tur viss ir nerentabls. Izrādās, ka problēma ir pavisam vienkārša - ka pa šo dzelzceļu notiek visai minimāli kravu pārvadājumi un līdz ar to, ja mēs šeit uzliekam arī pasažieru pārvadājumus, tad visas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana praktiski gulstas uz šiem pasažieru pārvadājumiem. Skaidrs, ka šādā gadījumā nekāda saprātīga dotācija šim dzelzceļam nevar būt pietiekama, un skaidrs, ka tas viss iznāk ļoti dārgi. Bet šeit ir absolūti absurda metodika; šāda metodika būtu attaisnojama tikai tajā gadījumā, ja pēc pasažieru kustības pārtraukšanas pa šo dzelzceļa līniju Liepāja-Vaiņode tiktu pārtraukta arī preču kustība un visa šī līnija tiktu nomontēta, bet es ļoti ceru, ka tas nav tas, ko mēs gribam. Dzelzceļam ir jāatrod šī nauda un šie līdzekļi šīs infrastruktūras uzturēšanai, neatkarīgi no tā, vai pasažieru kustība tur notiek vai nenotiek. Patiesībā mēs esam ļoti bīstamā situācijā, jo tagad Satiksmes ministrijas ierēdņi un “Latvijas dzelzceļa” amatpersonas vienkārši vienā momentā var jebkuru līniju un jebkādus pasažieru pārvadājumus pasludināt par nerentabliem, uzliekot visu infrastruktūras uzturēšanu tikai uz pasažieru pārvadājumiem, un pateikt: jā, mēs slēgsim, ja nav tiešas saistības ar šo tranzītlīniju, kas nes peļņu “Latvijas dzelzceļam” un atsevišķām amatpersonām, pārējais nav vajadzīgs. Un šeit ir tā māka rokā - šī ārkārtīgi bīstamā metodika ir tur iekšā iestrādāta. Protams, šajā gadījumā pastāv arī vesela virkne citu faktoru, kuri šeit ir pilnīgi konkrēti uzskaitīti un kuri liecina par pilnīgi konkrētu nesaimnieciskumu šajā līnijā Liepāja-Vaiņode, un attiecībā uz kuriem Satiksmes ministrija nespēj dot atbildes savā rakstā, un tāpēc, es domāju, nekas cits mums šeit šodien neatliek - vienīgais pieņemamais lēmums būtu virzīt šo Saeimas deputātu pieprasījumu, par to es lūdzu jūs nobalsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, debatēs ir pieteikušies vēl vairāki deputāti, bet, tā kā tūlīt ir jāsākas pārtraukumam, debates par apspriežamo lēmuma projektu turpināsim pēc pārtraukuma. Tagad sekos vairāki paziņojumi. Vispirms vārds Kristiānai Lībanei. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

“Latvijas ceļš” lūdz uz frakciju.

Sēdes vadītājs. Vārds Annai Seilei.

A.Seile (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Aicinu Tautsaimniecības komisijas Lauksaimniecības apakškomisijas deputātus blakus sēžu zālei uz īsu sanāksmi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie komisijas kolēģi! Es aicinu jūs uz sēdi tūlīt, starpbrīdī, komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paldies, godātie kolēģi. Pēc pārtraukuma pirmais runās deputāts Jānis Mauliņš. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks beidzies. Turpinām debates par Saeimas pieprasījumu.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Pieprasījumu komisija kārtējo reizi noraidījusi mūsu pieprasījumu Krištopana kungam par vilcienu kustību posmā Liepāja - Vaiņode. Gribas pārmest komisijai, ka tā nav iedziļinājusies problēmā. Jautājums taču ir ne tikai par Vaiņodes - Liepājas dzelzceļu, bet arī par vispārējo pasažieru vilcienu kustības nesakārtotību Latvijā. Šķiet, katrs būs piedzīvojis to, kā vilcieni iet uz Jūrmalu: tad, kad nav vajadzīgs, iet seši, astoņi vagoni, bet tad, kad ir vajadzīgs, vilcienu vispār nav. Es pats personīgi to piedzīvoju, kad mēs braucām no Milzkalnes un nevarējām nopirkt biļeti. Tūlīt statistikā parādīsies, ka nav braucēju, jo vienīgais statistiskais rādītājs ir biļešu izpārdošana tādā vai tādā punktā. Tur nebija kasieres. Vilcienā izstaigājām visu sastāvu, bet arī tur nebija kasieres. Tātad nav nodrošinājuma, normāla nodrošinājuma dzelzceļam. Kas par to galu galā atbild? Tā tas Latvijā ir nepārtraukti. Alojas dzelzceļu arī slēdza tāpēc, ka tur bija līdzīgs stāvoklis. Pusotru gadu nepārdeva biļetes līdz pat Limbažiem, un rezultāts bija tāds, ka statistika rādīja, ka tas dzelzceļa posms ir tukšs, nevajadzīgs. Var minēt daudz šādu piemēru. Tas tikai liecina, ka absolūti nesakārtota ir dzelzceļa saimniecība. Taču neviens Zorgevica kungam neko neprasa, bet, gluži otrādi, tiek atbalstīta viņa prasība - likvidēt, likvidēt, likvidēt dzelzceļu!

Es gribu dot jums konkrētus aprēķinus, kurus zinātnieki ir veikuši attiecībā uz dzelzceļa transportu un attiecībā uz autotransportu. Autotransports, pārvietojoties pa ceļu, patērē apmēram 3 reizes vairāk enerģijas. Jūs zināt, ka dzelzceļa lielo vagonu, ja tas ir iekustināts, var viens cilvēks ar vienu roku stumt pa dzelzceļa sliedēm līdzenā vietā. Tik ļoti maza ir rites pretestība. Ir aprēķināts: ja drezīna velk nelielu vagonu, kas ir lielāks par autobusu un, protams, arī ērtāks, tad patērē piecas sešas reizes mazāk enerģijas, piecas sešas reizes mazāk degvielas. Kāpēc tur, kur sliedes tik un tā ir jātur, netiek nodrošināts pasažieru transports, normāls, atbilstoši izdevumiem izdevīgs transporta veids? Bez tam posmā Vaiņode - Liepāja ir tā īpatnība, ka dzelzceļš iet pa citu maršrutu nekā autobusi. Līdz ar to būtu labāk apkalpoti arī tie iedzīvotāji, kas dzīvo tuvāk dzelzceļam. Absolūti nekas neinteresē ministru Krištopana kungu. Acīmredzot tā ir tā nostāja pret tautu, kura jau daudzkārt ir citēta un zināma. Absolūti neskatoties uz to, ka tā ir viņa vaina, vaina tiek meklēta gan neizdevīgumā, gan tautas muļķībā. Īstenībā neizdevīgumu rada pati nesakārtotība, nevēlēšanās neko darīt, bezatbildība pret pasažieriem. Mēs jau te dzirdējām - dzelzceļnieki to labāk paskaidros - , ka šajā posmā Vaiņode - Liepāja nav paredzēts sliedes noņemt, kā tas bija paredzēts attiecībā uz Alojas dzelzceļa līniju. Kāda jēga šīs sliedes turēt un neizmantot, ja tās rada saimniecisku efektu un ērtību pasažieriem? Mēs zinām, ka Alojas dzelzceļa līnija...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Mauliņa kungs.

J.Mauliņš. Jā, paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Kazāks - frakcija “Latvijai”.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Dārgie kolēģi! Mēs visi esam saņēmuši atklāto vēstuli, kas adresēta 6.Saeimas priekšsēdētājam, godājamajam Čepāņa kungam, un valsts kontrolierim Černaja kungam. Es to šobrīd nepārlasīšu, jo tie, kas vēlējās, ir jau iepazinušies ar tās saturu. Es runāšu pavisam īsi. Varbūt nedaudz par piketu. Kāpēc tas notika? Vai tā bija principialitāte vai attiecīgo amatpersonu poza? Un es domāju, ka tā noteikti bija poza.

Vai bija citi risinājumi? Varu teikt atklāti - jā, bija vairāki risinājumi, bet tika izvēlēts tas vienkāršākais, kas faktiski jautājumu neatrisināja, bet gan - gluži pretēji - pierādīja to, par ko cīnījās vaiņodnieki. Tā saimniekojot, drīz vien Latvijā paliks viena dzelzceļa līnija. Visas citas būs likvidētas. Pirmās Latvijas laikā Latvijā tika izbūvētas 900 kilometrus garas jaunas dzelzceļa līnijas, turpretim šodien mēs tikai likvidējam.

Biju ieradies Rīgas Tramvaju un trolejbusu pārvaldē, un tās direktors Zālīša kungs man izrādīja savu saimniecību. Tiešām, es tur redzēju īstu saimnieku un varu pilnīgi droši teikt: ja ne pilnīgi, tad daļēji būtu Rīgā uz šodienu likvidēti pasažieru pārvadājumi, videi nekaitīgie tramvaji un trolejbusi būtu jau sen norakstīti un sagriezti metāllūžņos, bet pa Rīgu skraidītu melnus dūmus izverdošie autobusi, ja nebūtu Rīgas Tramvaju un trolejbusu pārvaldē Zālīša kunga. Zālīša kunga vārdiem runājot, jāsaka: “Paldies Dievam, ka Dievs deva vienam otram augsti stāvošam Satiksmes ministrijas darbiniekam prātu!” Šī doma ļoti cieši saskan ar brāļu Kaudzīšu romānu “Mērnieku laiki”. Laicīgi atteicās no Prātnieka cienīgās domas - likvidēt Rīgā trolejbusus. To pašu dzirdēju arī sarunā, apmeklējot Zasulauka depo, kur brīnījās par tām, maigi sakot, īpatnējām pavēlēm, ko viņiem sniedz valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”. Un tāpēc nav jābrīnās, ka vilciens aizskrien garām stacijai, kurā stāv un vilcienu gaida pārdesmit cilvēku, bet vasaras laikā - vairāki simti. Un tā tas tepat - Jūrmalas pilsētā! Par Vaiņodi jau nemaz nerunājot.

Tādas negācijas varētu vēl ilgi uzskaitīt, bet kāds no visas tās runāšanas labums? Tāda žēlošanās vien tik iznāk. Jāsāk beidzot šos jautājumus arī risināt. Pie Zālīša kunga viss ir atrisināts - pat jaunu vagonu būvēšana, taču to nevaru teikt par “Latvijas dzelzceļu”. Runājot ar dzelzceļniekiem, sadzirdu tikai nopūtas: “Kas tad mūs aizstāvēs, ja Satiksmes ministrijā nav neviena dzelzceļa speciālista? Tas pats ir Dzelzceļa departamentā. Un tas pats ir arī valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” vadībā.” Un čukstus viņi saka: “Mēs gaidām tikai to mirkli, kad mums pienāksies pensija!” Bet par nesaimnieciskumu, kāds valda valsts akciju sabiedrībā “Latvijas dzelzceļš”, viņi saka, ka viņiem sirds sāpot. Acīmredzot vainojami ir kadri, kadri un vēlreiz kadri! Kadri, kuri sasēduši augstos krēslos, svaida pavēles pa labi un pa kreisi, paši lāgā nesaprotot, kas un kā darāms. Cilvēki brauc uz darbu no rīta pulksten astoņos, bet vilcieni kursē tā, lai pasažieri darbu kavētu. Savukārt Vaiņodes līnijā ieliek lokomotīvi, kas domāta preču vagoniem, 60 - 70 preču vagonu pārvadāšanai, un dzenā šurpu, turpu. Pēc tam plāta rokas: “Redziet nu, nekas nesanāk! Viss ir ļoti dārgi!” Pat tik smalku darbu kā vagonu pavadoņu darbu neuztic vietējam darbaspēkam, bet, maksājot komandējuma naudu, piekomandē to no tālienes. Varbūt Vaiņodes vilciens ir stratēģisks pierobežas vilciens un tur vajadzīgi savi aģenti? Tad, lai vairāk maskētos, varēja pasūtīt no kādas tuvējās aizrobežas šos pavadoņus ar lielāku pieredzi un augstāku komandējuma maksu. Lūk, tā strādā valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”. Šodien valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” ir viens no tiem uzņēmumiem, kuri nav parādā valstij, maksā kārtīgi nodokļus, un kuros nav algu izmaksu aizturēšanas...

Sēdes vadītājs. Kazāka kungs, atkal ir 5 minūtes pagājušas.

J.Kazāks. Vai es varētu lūgt vēl divas minūtes?

Sēdes vadītājs. Divas minūtes, Kazāka kungs. Lūdzu! Balsosim vai piekrītam? (Starpsauciens: “Piekrītam!”) Paldies. Lūdzu, divas minūtes.

J.Kazāks. Tas tikai pierāda, ka kolektīvs ir darba spējīgs. Trūkst tikai saskaņotas darbības vadībā. Manuprāt, vadība strādā pret tautas un valsts interesēm. Kā var dot pavēli apgrūtināt cilvēkiem pārvietošanos?! Tīrais ārprāts, pēc manas saprašanas! Bet līnijā Liepāja - Vaiņode, kur visu laiku ceļš ilga vienu stundu un 10 minūtes, pēc piketa sāka kursēt pa to pašu ceļa posmu jau divas stundas. Tātad 60 kilometri jābrauc vienā virzienā divas stundas. Tā, manuprāt, jau ir prettautiska rīcība, jo te skaidri saskatāms: “Jūs man augustā tā, es jums tagad šitā.” Varu jums droši apgalvot tikai vienu: vaiņodnieki un Lejaskurzemes reģions nelūgsies un neļausies sevi apmānīt ar lētiem solījumiem un viltīgiem žestiem. Tie ir cilvēki, kuri zina savas tiesības un savus pienākumus pret valsti. Tie ir cilvēki, kuri vēlas dialogu kā līdzīgs ar līdzīgu. Tie ir cilvēki, kuri, tāpat kā mēs visi, dzīvo savā zemē, kuru sauc par Latviju. Uz barikādēm, tāpat kā visa Latvija, stāvēja arī šā reģiona cilvēki - liepājnieki, priekulnieki, vaiņodnieki, tāpēc šā reģiona cilvēkiem ir tādas pašas prasības kā pārējiem valsts iedzīvotājiem. Un tās, manuprāt, Satiksmes ministrijai un valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” ir jārespektē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes kalpi un tauta! Mēs tagad visi skaidri redzam. Kad mēs debatējām par to, ka Pieprasījumu komisija ne visai vēlas darīt savu darbu, mēs dzirdējām, ka 700 000 vai miljons tautai iet garām sakarā ar nekārtībām Elijas ielā 17, bet tomēr mēs nolēmām, ka tā lieta nav izskatāma.

Tad mēs dzirdējām, ka Ministru kabinets nepilda Saeimas lēmumu par politiski represētajiem vai pilda to nepilnīgi. Arī šī risinājuma nav. Tas ir juridisks jautājums, bet arī tas Saeimai nav jākārto.

Tagad mēs skatāmies jautājumu, kas skar ne tikai Liepāju un Vaiņodi, bet skar ikkatru dzelzceļa staciju un katru dzelzceļa pasažieri Latvijā.

Es biju klāt Pieprasījumu komisijā kā novērotājs, kad Satiksmes ministrijas ierēdnis skaidroja, ka par šo infrastruktūru - par šo ceļu ir jāmaksā neatkarīgi no tā, vai tur brauc tūkstoš reižu vai pat nevienu, bet viņš nav padomājis, kas tad maksās, ja tur nebūs tā Vaiņodes un Liepājas pasažieru vilciena. Kādam tomēr būs jāmaksā. Taču, redz, viņš vairs nevarēs uzlikt to rēķinu vaiņodniekiem, bet tā infrastruktūra tur būs, un par to kādam būs jāmaksā.

Viņš mums arī skaidroja, bet es saprotu, ka Pieprasījumu komisijai tas nelikās nopietni. Viņš arī skaidroja, ka ir tikai viena dzelzceļa līnija Latvijā, kuras kritēriji ir tādi, ka tā varētu būt rentabla, pēc viņa domām. Tikai viena!

Tad saprotiet: ja mēs šo bezjēdzību neizpratīsim kādā Saeimas komisijā, tad visai tautai, kura dzīvo pie dzelzceļa sliedēm, būs jādara tas, ko vaiņodnieki darīs. Varbūt Tabūna kungam un kompānijai ir labs mērķis - viņi varbūt grib tautu sacelt revolūcijai, grib panākt, lai būtu barikādes, kādas bija Vaiņodē, uz katras dzelzceļa līnijas.

Tabūna kunga izpratnē, šis pieprasījums bija par to, vai vilciens kursēs stundu un desmit minūtes vai divas stundas. Saprotiet, ar viņu boksēšanās laikā kaut kas ir noticis, viņš neizprot, ka šis ir valstij būtisks jautājums - vai Latvijā būs pasažieru vilcieni vai ne. Mums Satiksmes ministrijas ierēdnis skaidri pasacīja, ka Latvijā ir tikai viens rentabls dzelzceļš, bet visi citi jāslēdz ciet. Viņš gan nepaskaidroja, kas maksās par to dzelzceļa līniju, kas tur paliek, ja vairs nevarēs likt tam pasažieru vilcienam par to maksāt. Bet Pieprasījumu komisija to neizprot.

Un, redzat, te ir lielas bažas, ka viņa nesapratīs arī to otro jautājumu, kas šodien tika iesniegts, bet par kuru es nerunāju, lai gan biju pirmais tā parakstītājs. Latvijas iedzīvotājam - katram bēbim un vecai tantei - pieder 20 000 latu vērta ostas zeme. Ja mēs lietojam Pasaules bankas aprēķinu, tad 5% noma būtu katram bēbim un vecai tantei - katram iedzīvotājam, un tā ir 1000 latu gadā. Bet redzēsim, ko Pieprasījumu komisija darīs ar to jautājumu, jo tā īre netiek ievākta tautas labā. Droši vien komisija izpratīs, ka te atkal nav jādomā un ka tas nav valstij svarīgs jautājums, ka tur, zin, kaut kas, kaut kā, kaut ko... ka tur ir kaut kāda juridiska lieta vai strīds, vai kaut kas cits, ko tā nespēj saprast. Mūsu Pieprasījumu komisija... es nezinu, kā viņu uzmodināt, varbūt viņa patiešām grib tautai to labumu, lai tauta saceltos un ar dakšām nāktu uz Saeimu. Tas neprāts, kas mūsu valstī notiek, - tā ir atklāta izzagšana, it kā mums nebūtu itin nevienas institūcijas...

Sēdes vadītājs. 5 minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis. Es prasu vēl 1 minūti, lūdzu...

Sēdes vadītājs. Vienu minūti lūdz... Vai atļausim? Vēl nav lēmums pieņemts, Valdmaņa kungs! Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par debašu laika pagarināšanu par 1 minūti Valdmaņa kungam. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi!

Lūdzu vēlreiz zvanu un vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu visus piedalīties šā principiālā jautājuma izlemšanā. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 11, atturas - 1. Turpiniet, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis. Paldies. Redzat, Sadarbības padomei tomēr prāts drusku darbojas... Labāk minūti tagad nekā 2 vēlāk!

Mīļie kungi, saprotiet, ka mūsu valstī prokurori nekā nespēj darīt, tiesas nekā negrib darīt. Mūsu valsts ir krimināla no pašas augšas, te ir viena liela nekārtība. Varētu sākt kaut kur Saeimā mēģināt ieviest kaut kādu jēgu, kaut kādu taisnīgumu. Tā varētu būt Mandātu un iesniegumu komisijas sūtība. Dievs dod, lai viņa to atrastu! Jo pagaidām tur ir tikai ņirgāšanās un smiešanās par Saeimu un par tautas nelaimi. Un arī šeit, mīļie draugi, katrs, kas domā par vilciena lietošanu... viņu spējas šeit tiks izšķirtas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi.

Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Vidiņa kungs apgalvo, ka nav pieteicies, tātad kompjūterā ir kļūda.

Nākamais runās Imants Liepa - frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jautājums ir nopietnāks, nekā tas pirmajā brīdī varētu likties. Šeit nav runa tikai par dzelzceļa posmu Liepāja-Vaiņode, šeit pat nav runa par dzelzceļa sakārtotību vai nesakārtotību vispār. Es pat teiktu, ka te varētu neaplūkot jautājumu par principiālo stīvēšanos starp divām pusēm - starp vaiņodniekiem un Krištopana kungu, bet te ir dziļi tautsaimniecisks jautājums. Proti, es šeit saskatu konfliktsituāciju starp divām interesēm - starp uzņēmuma interesēm un starp valsts interesēm. Un arī to, ka kāds uzņēmums, kurš saucas “Valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš””, rūpējas par savu galveno uzdevumu, proti, par maksimālu peļņu, es varu saprast. Es arī nebrīnītos, ka šis uzņēmums maksimālas peļņas nolūkos nāktu klajā ar priekšlikumu - likvidēt visus Latvijas dzelzceļus, izņemot vienu tranzītlīniju no Austrumiem uz Ventspili.

Es to varētu saprast, ja es būtu kādā uzņēmumā, es to varu saprast arī kā deputāts, ja ir runa par uzņēmuma interešu aizstāvību, bet šeit ir arī citas intereses. Te ir valsts intereses. Te ir runa par valsts reģionālo attīstību, kuras nepieciešams elements ir kārtīga, sakārtota infrastruktūra. Un, ja šodien mēs izejam no ekonomiskās stagnācijas, tad nākotnē un tuvākajos gados, cerēsim, tautsaimniecība attīstīsies arvien straujāk un pieprasījums pēc šīs infrastruktūras arvien pieaugs. Un valsts interesēs ir saglabāt šo infrastruktūru, lai vēlāk nebūtu papildus jāiegulda nepieciešamie līdzekļi.

Jautājums te ir tāds: kā intereses ir jāaizstāv valsts ministrijai - kāda atsevišķa uzņēmuma (vienalga, liela vai maza) vai arī valsts intereses? Ir jāaizstāv kā vienas, tā otras, bet zināma prioritāte, pēc manas pārliecības, te ir jādod valsts interesēm. Un ir ļoti žēl, ka šeit pašreiz ministrija ir ietiepusies un neaizstāv valsts intereses, bet aizstāv viena uzņēmuma intereses. Tas ir ļoti skumji un ļoti bēdīgi.

Šo jautājumu vajadzētu ārkārtīgi nopietni izdiskutēt tieši šādas konflikta situācijas aspektā, lai nākotnē nerastos līdzīgas situācijas. Tāpēc arī es iestājos, lūk, par šādu diskusiju un par šāda pieprasījuma tālāku virzīšanu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. (Starpsauciens: “Pēter, nu ko Tu laiku tērē?”)

P.Elferts (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Šis pieprasījums sastāv no 5 jautājumiem, un materiālu mēs sagatavojām, atbildot uz visiem pieciem uzdotajiem jautājumiem. Mēs to iesniedzām Pieprasījumu komisijā. Diemžēl lielākajai daļai deputātu nav šāda materiāla, un es tik tiešām lūgtu Saeimu pārveidot šo pieprasījumu par jautājumu, jo tad atbilde būs pieejama ne tikai deputātiem, bet arī izlasāma “Latvijas Vēstnesī”.

Par pirmo jautājumu. Šajos materiālos ir redzams salīdzinājums, cik maksā šādas dīzeļlokomotīves izmantošana un arī automotrisas izmantošana. Faktiski automotrisas izmantošana ir divreiz dārgāka nekā šādas lokomotīves izmantošana.

Attiecībā uz braukšanas ilgumu un to kāpēc šajā posmā paiet tik ilgs laiks, ir grafiski parādīts, kuros posmos drīkst braukt ātrāk un kuros - ne. Piemēram, posmā starp Vaiņodi un Priekuli drīkst braukt 100 vai pat 80 kilometru stundā, bet pārējā posmā, teiksim, Priekule-Liepāja un vēl dažos posmos tikai līdz 25 vai pat 15 kilometriem stundā. Tas ir sapuvušo gulšņu dēļ, kas prasa lielus līdzekļus, lai tos nomainītu, bet ir jāņem vērā, ka tas tiek darīts drošības apsvērumu dēļ, tāpēc nedrīkst palielināt šo ātrumu.

Attiecībā uz laiku, kad atiet un kad pienāk vilciens. Pielikumā ir Vaiņodes pagasta padomes vēstules Satiksmes ministrijai, kur ir rakstīts ļoti īsi: Vaiņodes pagasta padome iesaka atjaunot dzelzceļa satiksmi posmā Vaiņode-Liepāja ar sekojošu grafiku: Vaiņode-Liepāja pulksten 7.00, bet Liepāja-Vaiņode - pulksten 17.30. Un tā arī kursē.

Es tomēr domāju, ka jūs nobalsosiet un pārveidosiet šo par jautājumu, un līdz ar to visas šīs atbildes jums būs pieejamas. Paldies par uzmanību.

Vēl viena lieta. Runājot par šīm lietām - gan par pasažieru kustību, gan par infrastruktūras uzturēšanu, gribu sacīt, ka faktiski to visu ir paredzēts noregulēt Dzelzceļa likumā, kuru, es domāju, Saeima pieņems trešajā lasījumā martā, un tad šīs lietas būs daudz, daudz labāk sakārtotas, nekā tas ir šodien, kad ir viena valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”, kas ir pasūtītājs, pārvadātājs un infrastruktūras turētājs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Balsosim Saeimas pieprasījumu valdībai! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 43, atturas - 6. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir no sestās sadaļas - likumprojekts “Par Latvijas valsts ģerboni”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamie deputāti! Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas valsts ģerboni” trešajā lasījumā.

Strādāsim ar dokumentu nr. 3755. Trešajam lasījumam ir iesniegti vairāki priekšlikumi.

Pirmais priekšlikums ir saņemts no pašas atbildīgās komisijas - no Juridiskās komisijas, kura ierosina izslēgt no 3. panta ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam par priekšlikumu - svītrot 3. panta ceturto daļu? Deputāti piekrīt. Priekšlikums ir pieņemts.

I.Bišers. Nākamais priekšlikums ir par 4. pantu. Tas ir Pauļa Kļaviņa kunga priekšlikums izteikt pantu šādā redakcijā: “Valsts ģerboņa attēliem neatkarīgi no izmēriem vienmēr precīzi jāatbilst ģerboņa shematiskajiem attēliem, kas apstiprināti Satversmes sapulcē 1921. gada 15. jūnijā un kas bija oficilā apritē līdz 1940. gada 5. augustam. Arī lietojot krāsainos ģerboņus, tiem jāatbilst 1921.gada 15.jūnija Satversmes sapulces apstiprinātajiem attēliem.” Varu jūs informēt, ka komisija šo priekšlikumu neatbalstīja tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Satversmes sapulce nekad nav apstiprinājusi ne krāsainus, ne nekrāsainus attēlus, un, kā redzams no stenogrammas, šādi attēli pat nebija izdalīti deputātiem. Jo, kā mēs komisijā pēc ilgām debatēm noskaidrojām, pasaules heraldikas praksē galvenais ir apraksts, kuru dažas valstis ievēro plašāk, brīvāk un izmanto diezgan dažādus attēlus, bet dažas - stingrāk. Mēs apskatījām dokumentus un konstatējām, ka arī pirmās Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā nebija vienots ģerboņa attēls. Redzējām, ka dažādos dokumentos un uz dažādiem priekšmetiem šie attēli atšķīrās. Šīs izmaiņas bija minimālas, tomēr tās bija. Kaut vai viens piemērs: tāds pats attēls, kas karājās šeit, Saeimas zālē, neatbilda tam, ko grupa cilvēku grib publicēt dokumentos un uzskata par vienīgo pareizo un pielietojamo attēlu. Šajā gadījumā nav būtiskas atšķirības, kā tas ir daudzās citās valstīs. Piemēram, Kļaviņa kungs, Vācijā ilgi dzīvojis cilvēks, zina, ka uz Vācijas naudas vienībām ir attēlots Vācijas ģerbonis - ērglis. Uz dažādām naudas vienībām šī ērgļa attēli visai būtiski atšķiras, bet vēl vairāk tie atšķiras no tā attēla, kas ir Vācijas Bundestāga sēžu zālē. Uz naudas attēlotais ir tāds slaids ērglis, taču tas, kas ir Bundestāga zālē, ir ar ļoti platu krūti, un deputāti to savā starpā sauc par “trekno vistu”. Tāpat tas ir arī Lietuvā. Tie, kas ir bijuši Lietuvas parlamenta sēžu zālē, zina, ka tur pie sienas ir liels panno ar Lietuvas ģerboņa attēlu un otrs ģerboņa attēls ir vērsts uz runātāju tribīni. Arī tie atšķiras ar zināmām detaļām - cik augstu ir zirgam pacelta kāja, un tā tālāk...

Te tika izteiktas pretenzijas attiecībā uz tām atšķirībām, un mēs pārliecinājāmies, ka viena no tām galvenajām pretenzijām ir tā, ka tagad dažkārt tiek lietots attēls, kurā šīs zvaigznes nav cieši kopā ar stariem, kā tas ir uz ģerboņa, bet ka ir neliela atstarpe. Mēs konstatējām, ka pirmās Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā esošajām naudaszīmēm tāpat ir bijušas atstarpes starp šīm zvaigznēm, stari nav sagājuši kopā. Un, ja mēs pieņemtu, teiksim... tātad mēs vispār nevaram pieņemt, kas ir oficiālā apritē, jo tas ir bijis atšķirīgs. Ja mēs pieņemtu kaut kādu kanonu, tad tas varētu novest pie tā, ka mums visiem būtu jāapmaina pases un jāizņem no apgrozības visas Latvijas Republikā apritē esošās naudas vienības, jo arī tās ir izveidotas pēc tā parauga, kas tika apstiprināts 1990.gadā. Līdz ar to mēs uzskatījām, ka, lai gan Latvijā ir pieņemts stingrs... un mazas atkāpes... bet mēs uzskatījām, ka pie tā ir katrā ziņā jāpieturas; atšķirībām ir jābūt minimālām, bet tās var būt attaisnotas. Tā, piemēram, nesen izgatavoja nepilsoņu pases: uz vāka ir viens zīmējums, kurā nav ēnojumu šo dzīvnieku ķermeņos, kas tur ir attēloti, turpretī iekšā šis ēnojums ir ļoti smalks, tas ir tāpēc, lai to būtu grūtāk viltot. Mēs uzskatījām, ka atkarībā no tā, kādām vajadzībām tiek izveidots šis attēls, vai tas ir uzkāršanai šeit, pie Saeimas sienas, vai tas ir pasē, vai tas ir uz naudas vienības, vai tas ir uz ordeņa, un tā tālāk, tajā var būt mazas atšķirības un tās būtu jākontrolē Heraldikas komisijai, kura ir izveidota pie Valsts prezidenta institūta un kura nepieļautu būtiskas atšķirības, bet varētu pieļaut dažas sīkas atšķirības. Līdz ar to komisija neatbalstīja Kļaviņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Paulis Kļaviņš - LZS, KDS frakcijas deputāts.

P.Kļaviņš (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie deputāti! Es nedomāju, ka šis jautājums ir tāds ārkārtīgi smags un svarīgs, man vienkārši nebija pārliecinošu zināšanu par to, ka visā Latvijas brīvvalsts laikā būtu visdažādākajā veidā variējuši Latvijas ģerboņa attēlus un zīmes un ka nebūtu viens noteikts veids bijis līdz 1940.gada augustam. Vienkārši šīs vēsturiskās pēctecības dēļ man būtu paticis, ka mēs paliktu pie tā ģerboņa, kāds viņš ir izveidojies mūsu republikas laikā pēc 18.novembra un kāds ir pastāvējis visu brīvvalsts laiku. Ir tāda mazliet nelaba sajūta, ja jādzird pārmetumi par to, ka notiek kaut kāda, kaut arī neliela - varbūt stilistiska - maiņa. Galu galā arī toreiz, Latvijas brīvvalsts laikā, heraldiķi darbojās pie šī ģerboņa veidošanas, un tāpēc es tā domāju, ka mēs mierīgi varētu to turpināt un neuzņemties būt gudrāki par tā laika ģerboņa zīmētājiem. Tas ir mans viedoklis. Kā nu mēs nobalsosim, tā būs labi.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es runāšu kā Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre. Diezgan ilgu laiku komisija ļoti nopietni strādāja ar tiem iesniegtajiem dokumentiem, kuros bija izteiktas iebildes pret to, kādā veidā Heraldikas komisija un Juridiskā komisija, un šī likumprojekta autori traktē ģerboņa aprakstu un tam pievienotos attēlus, un visas šīs nianses, par kurām nupat runāja Bišera kungs un Kļaviņa kungs. Es gribu lūgt Saeimu atbalstīt komisijas lēmumu, kas ir pietiekami korekts un kas ir pieņemts ļoti ilgu diskusiju rezultātā. Izslēdzot 3.panta ceturto daļu un atstājot un saglabājot tikai ģerboņa aprakstu, mēs būsim ievērojuši to vēsturisko, var teikt, paņēmienu, veidu, kādā arī citās valstīs šādi dokumenti tiek apstiprināti, un tas mūs arī turpmāk pasargātu no dažādām pieejām un dažādiem traktējumiem, kuros neizbēgami katrai pusei ir kāda sava patiesība. Taču šoreiz Juridiskā komisija, korekti izsverot visus “par” un “pret”, ir piedāvājusi šādu risinājumu. Kultūras ministrija un Heraldikas komisija to atzīst par pareizu un lūdz arī Saeimas deputātus atbalstīt šādu redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šī problēma nav jauna. Jau iepriekšējās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija bija uzaicinājusi uz savu sēdi diezgan redzamus heraldikas speciālistus, to skaitā Lancmaņa kungu, kurš vada Heraldikas komisiju, un pēc ilgas un vētrainas diskusijas komisija (es atkārtoju - iepriekšējā komisija) tomēr nonāca pie secinājuma, ka zināmas atkāpes no ģerboņa attēla ir vienā vai otrā gadījumā pieļaujamas, kā šeit teica Bišera kungs. Un tāpēc arī es aicinu atbalstīt komisijas variantu, neatbalstīt Paula Kļaviņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes kalpi un tauta! Man nekas nav pret to, ka mēs apsveram Latvijas ģerboni un Latvijas himnu, tie mums visiem ir svēti, bet vienu lietu es īsti nesaprotu. To, ka, runājot par šādām lietām, visu laiku parādās tautas kaitināšana, tautas zaimošana. Pagājušajā gadā tieši tautas sēru dienā 25.martā kā mūsu valsts Ministru prezidents uz trijām dienām parādījās Juris Kaksītis. Šodien, lasot likumprojektu par valsts ģerboni, redzam, ka parādās kā parakstītājs no Juridiskās komisijas Juris Kaksītis. Šodien arī zem likumprojekta par Latvijas himnu parādās paraksts - Juris Kaksītis. Juris Kaksītis bija viens no beidzamajiem tiesnešiem, kas izsūtīja latviešus uz Sibīriju. Ar maksimālo sodu viņš sodīja latviešu jaunieti, kurš bija cīnījies par mūsu tautas neatkarību, bet viņu godina ar Ministru prezidenta amatu 25.martā! Es nesaprotu to smalkjūtības trūkumu, kāds ir mūsu Saeimā, mūsu Juridiskajā komisijā. Ja mums ir jācieš tas, ka Juris Kaksītis ir Saeimā, un ja neviens nevar atklāti pateikt to, ka viņš bija tiesnesis, kas ar čeku sadarbojās tanī laikā, tad vismaz nerīvēsim to sāli brūcēs un neliksim viņa parakstu zem rīkojumiem par to, kā lietot Latvijas ģerboni un kā lietot Latvijas himnu! Mēs zinām, ka ir spriedums, ko viņš pasludināja 1986.gadā, - par to, kā var lietot Latvijas karogu. Ka nedrīkst tādu turēt rotaslietā un ka par to jābrauc uz Sibīriju uz septiņiem gadiem darba nometnē un tad vēl uz diviem gadiem.

Cik tālu mēs esam aizgājuši no kaut kā tīra? Mēs varam mēģināt to visu piemirst, bet kāpēc tā sāls mums ir jākaisa brūcēs? Es atturēšos no šā balsojuma tikai Kaksīša kunga dēļ, jo viņa paraksts tur nedrīkstētu būt. Kaut kādas smalkjūtības trūkst. Es nezinu, ko mūsu tautas varoņi, tie, kas izcieta visu, - ko viņi var domāt par to, ka viņš reglamentē, kā mūsu svētās krāsas, mūsu tautas simbolus varam lietot. Ka to noteiks ar Kaksīša kunga parakstu. Es lūdzu jūs visus padomāt un balsot “pret” vai varbūt ar kvoruma trūkumu panākt, lai tas pats dokuments atnāktu pie mums ar citu parakstu, citādi tā ir vienkārši tīra tautas zaimošana. Tāda pati zaimošana ir tad, kad bijušie pirmie sekretāri iet pie Brīvības pieminekļa un uz Brāļu kapiem ar puķēm, bet tas vismaz nepaliek dokumentos ierakstīts uz mūžīgiem laikiem. Taču šis likumprojekts ar Kaksīša kunga parakstu nedrīkstētu iet uz priekšu.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Bišera kungs, vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Lūdzu deputātus pieņemt savu lēmumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tā kā ziņotājs mums teica, ka Pauļa Kļaviņa kunga iesniegumā minētais ģerboņa attēls nav apstiprināts Satversmes sapulcē 1921.gada 15.jūnijā, rodas jautājums - vai mēs varam balsot par šādu priekšlikumu? Ja patiešām atbilst patiesībai tas, ka šis ģerboņa attēls nav apstiprināts Satversmes sapulcē, vai mēs tagad balsosim par to priekšlikumu, it kā tas būtu tur apstiprināts? Man šķiet, ka te nav loģikas, mēs vispār nevaram balsot. Nu, rakstisks priekšlikums no deputāta Pauļa Kļaviņa mums ir. Es tomēr, saskaņā ar viņa prasību, likšu veikt balsošanu, mums cita veida procedūra nav paredzēta. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Pauļa Kļaviņa priekšlikumu - izteikt pantu šādā redakcijā, teksts jums ir redzams. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 28, atturas - 20. Nav pieņemts. Paliek spēkā komisijas akceptētā redakcija.

I.Bišers. Jā, šeit ir divi komisijas labojumi, kas izriet no mūsu lēmuma, ko mēs pieņēmām par iepriekšējo pantu. Tātad arī tas vairs nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies.

I.Bišers. Nākamais priekšlikums ir par 8.pantu. Komisija ierosina vārdu “var” aizstāt ar vārdu “drīkst”.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta 8.panta pirmās, otrās, trešās daļas un visu pārējo daļu (līdz astotajai daļai) redakciju? Nav iebildumu. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. Pārejas noteikumos ir divi labojumi, ko iesaka komisija. Pirmkārt, ir jautājums sakarā ar to, ka valdībai ir līdz kādam konkrētam datumam jāizstrādā attiecīgie noteikumi. Bija noteikts termiņš - 1997.gada 1.septembris. Tas tagad nav iespējams, un komisija ierosina to aizvietot ar 1998.gada 1.jūliju. Otrs jautājums ir par likuma stāšanos spēkā. Bija ierakstīts 1998.gada 1.janvāris, bet arī tas tagad nav iespējams. Komisija lūdz to aizstāt ar 1999.gada 1.janvāri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas -Juridiskās komisijas - atzinumu par pārejas noteikumu 2.punktu? Un pret pārejas noteikumu redakciju kopumā un pret likuma spēkā stāšanās laiku? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. Lūdzu nobalsot par likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā, redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas valsts himnu”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Dokuments nr.3736. Trešajam lasījumam nav iesniegts neviens priekšlikums. Sakarā ar to komisija ierosina nobalsot par likumu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”. Trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tiem, kas seko līdzi šim procesam, atgādinu, ka dokumenta numurs ir 3744. Kas neseko, var ņemt un lasīt avīzes. Sākam darbu.

Pirmais priekšlikums attiecas uz visu likumprojekta tekstu, tas ir deputāta Čerāna priekšlikums. Piedāvātā redakcija jums ir redzama. Komisija to faktiski ir pieņēmusi, tikai vārdu “diakonija” ir precizējusi - “diakonijas iestādes”- , jo diakonija ir process, bet runa ir par iestādēm. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

A.Seiksts. 3.pants. Deputāta Čerāna priekšlikums. Komisija ir to pieņēmusi un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt deputāte Aida Prēdele - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Par 3.pantu. Atvainojiet, Prēdeles kundze, es sapratu, ka jūs esat pieteikusies runāt par 3.pantu. Tā te ir rakstīts.

Tātad debatēs par šo jautājumu deputāti runāt nevēlas. Vēlas runāt? Kolēģi, izmantojiet mūsu elektroniku!

Māris Vītols - LZS, KDS frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Ir runa par 3.pantu, par kuru ir trīs priekšlikumi. Ir deputāta Čerāna priekšlikums, deputātes Prēdeles priekšlikums, un otrajā lapaspusē ir mans priekšlikums. Tā kā tika nobalsots par deputāta Čerāna priekšlikumu un nākamie divi netika balsoti, es nāku, pirms šis balsojums notiek, aizstāvēt savu priekšlikumu.

Mans priekšlikums redakcionālā ziņā neatšķiras no Čerāna kunga iesniegtā, tie atšķiras vienīgi tādā ziņā, ka priekšlikums, ko iesniedzis Čerāna kungs, paredz izteikt šādā redakcijā visu pirmo daļu, bet es piedāvāju šādā redakcijā izteikt pirmās daļas pirmo teikumu, saglabājot otrajā lasījumā nobalsoto pirmās daļas otro teikumu, kurā ir runa par Latvijas Bībeles biedrību. Kā mēs atceramies, pagājušajā lasījumā Saeima nobalsoja par Prēdeles kundzes iesniegto priekšlikumu, nosakot, ka Latvijas Bībeles biedrība ir reliģiska organizācija ar specifisku darbību - tulkot, skaidrot un izplatīt Bībeli. Kāda veidojas problēma, ja mēs šo teikumu svītrojam? Ja mēs noraidām šo manu priekšlikumu, šis likums atstāj iespēju reģistrēt Latvijas Bībeles biedrību kā reliģisku organizāciju, jo nākamie panti to atļauj, tikai ar nosacījumu - ja to dibina kāda no konfesijām. Bībeles biedrība, kura tulko un skaidro Bībeli un arī izplata un izdod Bībeli, veic šo reliģisko darbību, parasti visā pasaulē darbojas, sadarbojoties visām konfesijām. Arī Latvijā līdz šim Bībeles biedrība ir pastāvējusi un strādājusi, sadarbojoties visām tradicionālajām konfesijām, un Latvijas Bībeles biedrības valdē ir gan katoļi, gan luterāņi, gan baptisti, gan visu pārējo konfesiju pārstāvji. Tāpēc nebūtu loģiski, ja Bībeles biedrību dibinātu kāda viena konfesija un ja kāda viena konfesija būtu atbildīga par Bībeles tulkošanu, skaidrošanu, izplatīšanu. Tāpēc es uzskatu, ka ir zināma loģika, ja Bībeles biedrībai tiek šajā daļā saglabāts šis statuss, nosakot to likumā. Tāpēc lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu par šī panta trešo daļo. Tas ir ceturtais.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vēlas runāt deputāts Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis ir jautājums par to, vai mēs šādā vispārējā likumā, kas attiecas uz visām reliģiskajām organizācijām, varam īpaši izcelt kaut kādu vienu organizāciju, vienu, kura saucas Latvijas Bībeles biedrība. Vai šī organizācija tiešām ir pelnījusi to, ka mēs tai piešķirtu likumā minētas organizācijas statusu? Ja mēs šo Vītola kunga ierosināto priekšlikumu atbalstām, tad rodas arī jautājums, kuru no trijām Latvijā esošajām Bībeles biedrībām mēs gribēsim saprast ar to? Es tiešām nezinu, kāpēc vienai no šīm organizācijām šāds atbalsts būtu dodams un kāpēc citai šādai organizācijai nebūtu šāds atbalsts dodams. Protams, Bībeles tulkošana ir ļoti svarīgs uzdevums, un mums Latvijā ir vajadzīgs esošos tulkojumus uzlabot un nonākt arī līdz vienotam tulkojumam, taču nez vai šo tulkošanas darbu, kas tiktu veikts, varētu saukt par reliģisku darbību. Un nez vai tā organizācija, kura ar šo jautājumu nodarbotos, būtu uzskatāma par reliģisku organizāciju. Tā būtu drīzāk uzskatāma par kādu zinātnisku iestādi, tā būtu kādu vēsturnieku un Bībeles pētnieku speciāla organizācija, kura arī šo tulkojumu vislabākajā veidā izstrādātu. Es domāju, ka šajā situācijā vienu atsevišķu organizāciju nostiprināt Reliģisko organizāciju likumā - tas tiešām ir absurds no likuma viedokļa. Un es domāju, ka arī absolūti nekorekti no Vītola kunga bija minēt šo argumentāciju, ka tur piedalās dažādu konfesiju pārstāvji. Jo kā konfesijas pārstāvis var konfesijas vārdā uzstāties tikai šīs noteiktās reliģiskās konfesijas vadītājs, nevis jebkurš cilvēks, kas pie šīs konfesijas pieder. Un es gribu arī informēt deputātus, ka tradicionālo reliģisko konfesiju vadība nebūt nav īpaši priecīga par to, ka šāda Bībeles biedrība parādās likumā. Jāņem vērā, ka arī tieši no juridiskā viedokļa tas ir absurds, ka, lūk, vienu organizāciju mēs ieliksim likumā un tad šī organizācija savu darbību varēs izbeigt tikai ar likuma grozījumiem. Šķiet, ka šeit ir tiešām sajauktas tās vietas... ir sajaukts, kurā vietā šo Bībeles biedrību vajadzētu minēt. Manuprāt, tās vieta būtu Uzņēmumu reģistrā. Tai vajadzētu reģistrēties Uzņēmumu reģistrā kā sabiedriskai organizācijai, un tad tai neviens neliegtu veikt šādas darbības. Es aicinu tādā veidā veidot šo politiku attiecībā uz šo jautājumu mūsu valstī. Aicinu noraidīt deputāta Vītola priekšlikumu un atbalstīt manis piedāvāto redakciju, kura būtībā ir šai pirmajai daļai tā pati redakcija, kura ir bijusi pieņemta pirmajā lasījumā, ieliekot iekšā diecēzes pie reliģiskajām organizācijām. Tas bija tas, par ko Saeima vienā brīdī jau bija vienojusies. Šeit nekas nav no jauna, absolūti nekas jauns nav izdomāts. Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šo manis piedāvāto redakciju ir atbalstījusi arī komisija. Šai redakcijai bija atbalsts arī no Tieslietu ministrijas Sabiedrisko un reliģisko lietu departamenta, un komisijā šāds lēmums tika pieņemts praktiski vienprātīgi. Domāju, ka nebūtu pareizi izjaukt Reliģisko organizāciju likumu, uzsverot tajā kādu vienu atsevišķu organizāciju.

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Prēdele (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu atsaukt savu priekšlikumu. Taču, pirms to daru, es vēlētos pamatot, kāpēc es tā daru, jo nekādā gadījumā savas domas attiecībā uz Latvijas Bībeles biedrību un uz dievvārdu sludināšanu es neesmu mainījusi. Es joprojām uzskatu, ka vienīgā reliģiskā darbība, kuru Dievs vismaz mums, kristiešiem, ir devis un pavēlējis, ir dievvārdu sludināšana. Un patiesībā Latvijas Bībeles biedrība, atšķirībā no vienas vai otras konfesijas, to dara katru dienu, pie tam ļoti kvalitatīvi, dievvārdus gan tulkojot, gan skaidrojot, gan komentējot.

Taču ir izveidojusies tāda situācija, ka “pateicoties” (pēdiņās) Saeimas uzsāktajai diskusijai par tradicionālām un netradicionālām reliģijām, kristieši ir savā sarpā, tā sakot, saplēsušies. Savulaik, Atmodas sākumā, mēs, kristieši, visi bijām kā viena dūre, katrs tomēr Dievu pielūgdami savā veidā, bet visi bijām kopā. Turpretī tagad ir parādījušās vēlmes sevi vienu izcelt, pateikt, ka esi īpaša, tradicionālāka par citām, svētāka par citām, pareizāka par citām.

Un jāteic, ka šī nesaticības sērga ir skārusi arī Latvijas Bībeles biedrību, lai gan neko citu mēs arī nevarējām gaidīt. Proti, bez šīs vienas Latvijas Bībeles biedrības ir parādījušās vēl pāris Bībeles biedrības, kuras, izrādās, ir tradicionālākas par šo - senlaikos dibināto, kuras ir svētākas un visādā citādā ziņā pareizākas, nekā ir šī te Latvijas Bībeles biedrība.

Lai izbeigtu šo kašķi un izbeigtu šīs runas par to, kura ir pareizāka un kura ir ticīgāka, kura ir tradicionālāka, es atsaucu savu priekšlikumu, taču vēlreiz atgādinu, ka es joprojām uzskatu, ka Dieva vārda sludināšana stāv pāri visam - pāri jebkurai tradīcijai, pāri jebkuram kultam. Dieva vārds - dzīvais, īstais, patiesais Dieva vārds. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, otro reizi.

M.Vītols (LZS, KDS frakcija).

Es uzstājos otro reizi tāpēc, ka man ir tiešām ļoti skumji. Man ir skumji, ka pat tādā jautājumā, kāda ir Bībeles tulkošana, Bībeles skaidrošana, izplatīšana, mūsu konfesijas nevar vienoties par to, ka tiek izveidota viena šāda Latvijas Bībeles biedrība un ka pa šo laiku ir izveidojušās vairākas Bībeles biedrības - katrai konfesijai sava. Un ir skumji, ka notiek šī matu skaldīšana, un man ir ļoti skumji, ka mēs, kristieši, vienalga, lai arī pie kuras konfesijas mēs piederētu, dodam par sevi kā par kristiešiem sliktu liecību, tāpēc ka mēs vienkārši nespējam vienoties par lietām, kuras tiešām visiem kristiešiem ir kopīgas, un tāpēc es atsaucu šo savu priekšlikumu, jo es tiešām neredzu šeit vairs jēgu tālāk to diskutēt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Tādā gadījumā, ja deputāti atbalsta komisijas un deputāta Čerāna priekšlikumu, balsošana mums vairs nav vajadzīga. Piekrītat? Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. Paldies.

5. pants. Deputāta Čerāna priekšlikums. Komisija to juridiski korektu argumentu trūkuma dēļ nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu vēlas runāt tā iesniedzējs deputāts Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis ir viens no principiālākajiem jautājumiem, kāds mums šodien šajā likumā ir jāizskata, lai neteiktu - pats principiālākais. Un es gribētu teikt, ka šis jautājums ir par to, vai mēs Latvijā nosakām, kādas ir tradicionālās reliģiskās konfesijas, vai arī mēs joprojām atstājam spēkā to situāciju, ka formālas atšķirības starp šīm konfesijām šādā veidā neparādās. Tas, manuprāt, ir principa jautājums.

Šis jautājums ir par to, vai mēs atzīstam, ka mūsu valstī pastāv kādas garīgi vienojošas pamatvērtības, vai arī mēs to neatzīstam, un tādējādi morāles loma valstiski tiek skatīta tikai indivīda apziņas līmenī, valsts līmenī pasludinot galēju morālo relatīvismu. Un tālāk nav jāskaidro, ka šāds morāls relatīvisms atrodas tikai pussolīša, pat ne vesela soļa attālumā no ļaunā uzvaras, jo sātaniskie spēki allaž būs lieliski organizēti, un tie spēs pieveikt daudzus arī labas gribas cilvēkus, kuri būs atstāti vieni - katrs par sevi - labā un ļaunā cīņas arēnā, bez iespējas orientēties uz universāli akceptētiem pamatvērtību kritērijiem.

Diemžēl morāli ārdošais relatīvisms ir spējis mūsu sabiedrībā dzīt dziļas saknes, ņemot par pamatu okupācijas varas atstāto sabiedrisko saistību un noskaņojuma struktūras. Garīgi vienojošās pamatvērtības, acīmredzot tieši tās pamatvērtības, kas ir formulētas desmit Dieva baušļos, to skaitā: tev nebūs zagt, tev nebūs nokaut, tev būs godāt savu tēvu un māti, līdz ar kristīgo tuvākā mīlestības bausli un sabiedrībā noteikti nodrošināmo respektu pret ikviena cilvēka cieņu, var kļūt un tām ir jākļūst par mūsu tautas un valsts ideoloģijas un sabiedriskās apziņas pamatkodolu.

Un tikai šādi mēs varam pastāvēt arī kā nacionāla valsts un saglabāt nākamajām paaudzēm mūsu kultūras mantojumu. Tradicionalitātes statusa noteikšana zināmam reliģisko konfesiju jeb organizāciju lokam nozīmē valsts apliecinājumu šo konfesiju jeb organizāciju būtiskam pozitīvam ieguldījumam valsts un sabiedrības veidošanā. Šis ieguldījums izpaužas arī kā cilvēka garīgā un sociālā aprūpe, bet jo sevišķi tas izpaužas ētiskā klimata stiprināšanā sabiedrībā, piedāvājot tai konkrētas un universālas gadu simtu un gadu tūkstošu laikā pārbaudītas pamatvērtības.

Demokrātiskās institūcijas valstī sabiedrības interesēs var darboties tikai tad, ja cilvēki, kas ieņem vietas šajās institūcijās - parlamentā, valdībā, pašvaldībās, tiesās, valsts pārvaldes aparātā un citur -, ir gatavi pakārtot savas personiskās intereses sabiedrības kopējam labumam un ir gatavi pārvarēt ļaunā kārdinājumu, kāds, neapšaubāmi, parādās šodienas varas situācijā.

Un tas ir ļoti būtisks mūsu sabiedrības uzdevums - panākt, lai valsts darbā nonāktu godīgi un kopējam labumam ziedoties spējīgi cilvēki. Un tas ir jārisina gan šajā rudenī - 7. Saeimas vēlēšanās, gan arī nepārtraukti ikdienas darbā. Godīgiem un augstu morāli absolūti atzīstošiem cilvēkiem ir jābūt arī ikvienā dzīves un darba vietā, un tikai tas ļaus mūsu tautai un valstij atkal uzplaukt.

Šeit mēs redzam nepārvērtējamu tradicionālo vai par tradicionālām atzīstamu reliģisko konfesiju lomu šādu augsti garīgu cilvēku veidošanā, un tas ir pamats mūsu nākotnei un visai mūsu valstij. Diemžēl arī šodien un šajā zālē daudzi gribētu no tā atteikties, morāles jomā tādējādi paverot ceļu relatīvismam, tāpēc arī saimnieciskajā jomā ne bez politiķu gādības ir nostiprināts galējais liberālisms.

Mēs pārāk labi redzam to korupciju un amatpersonu visatļautību, ko mums ir devusi šī Amerikas sabiedrisko attiecību modeļa ieviešana tādā vidē, kurā nevalda pietiekami stingri morāli un ētiski kritēriji. Mums ir pilnīgs pamats iestāties par to, lai šādu situāciju pārtrauktu, ja mēs gribam Latvijā izveidot Eiropas tipa sociālu valsti, kas uzņemas atbildību par grūtībās nonākušu indivīdu. Arī reliģiskās politikas jomā mums ir lietderīgi pārņemt Eiropas pieredzi, nosakot tradicionālās reliģiskās konfesijas.

Lai varētu pateikt konkrēti par tradicionālo konfesiju loku un to, kāpēc tieši šādas mums ir vajadzīgas, es lūgtu vēl divas minūtes laika, ja varētu...

Sēdes vadītājs. Vai piekritīsim? Nepiekrīt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par debašu laika pagarināšanu deputātam Čerānam par 2 minūtēm! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 23, atturas - 10. Nav pieņemts.

Nākamais debatēs runās deputāts Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais priekšsēdētāj, augsti godātie deputāti! Es, protams, neizmantošu 5 minūtes, un es balsoju un vienmēr balsošu par to, lai deputāts Čerāns varētu runāt ilgāk, jo viņš tik tiešām šīs lietas saprot, izprot, bet nonāk pretrunās. Nonāk pretrunā kaut vai ar iecerēto pantu Latvijas Republikas Satversmes otrajā daļā un arī pretrunā ar to, kā tas bija uzrakstīts - valsts ir šķirta no baznīcas.

Es nerunāšu ilgi, jo pagājušajā sēdē, kad mēs izskatījām šo pašu jautājumu, parlaments patiesībā vienojās par redakciju un ar jūtamu balsu vairākumu neatbalstīja deputāta Čerāna priekšlikumu. Es deputāta Čerāna priekšlikumā ātri varu parādīt vienu kļūdu jautājumā par konfesijām, kas ir veikušas valsts deleģētas funkcijas... Tad jāteic, ka 7. dienas adventisti arī ir veikuši šo valsts deleģēto funkciju un ir pietiekoši tradicionāla konfesija Latvijas Republikā. Līdz ar to noraidīsim deputāta Čerāna priekšlikumu, atļaujot pašiem ticīgajiem un pašām konfesijām izlemt jautājumu par tradicionālismu. Par tradicionālismu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās deputāts Čerāns, otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Paldies. Tieši par tradicionālo konfesiju loku. Tātad šīs ir tās konfesijas, kuras šobrīd ir spējušas atrast savā starpā kopēju valodu Reliģisko lietu konsultatīvajā padomē, un tās ir tieši šīs sešas... Patiesībā tās ir šīs piecas kristīgās konfesijas, kurām ir tiesības mācīt ticības mācību Latvijas Republikas valsts un pašvaldību skolās, kā arī vēsturisku iemeslu dēļ Mozus ticīgajiem.

Šajā brīdī nav reālu iespēju šo loku noteikt plašāku, kaut arī ir pilnīgi skaidrs, ka ārpus tā sev piemērotu garīgo vidi varbūt ir atraduši arī ļoti daudzi patiesi labas gribas cilvēki. Es negribu izslēgt šādas loka paplašināšanas iespējas nākotnē, protams, turot ievērojamā attālumā no tradicionālo konfesiju loka bīstamās reliģiskās sektas. Un es gribētu teikt, ka Kristus ticīgie allaž ir aicināti lūgties par ticības vienību, kā arī savā darbībā iestāties par esošo pretrunu nolīdzināšanu, taču šādas pretrunas šodien diemžēl pastāv ļoti daudzas. Un no tā, cik ļoti mēs spēsim būt vienoti arī pašu kristīgo konfesiju starpā, vai pratīsim sevi nepretnostatīt otram, ir atkarīga arī valsts un tautas nākotne. Un tas ir arī jautājums par šīm tradicionālajām kristīgajām konfesijām.

Jautājums ir par to, kāds ir šis tradicionālais mantojums Latvijā, teiksim, attiecībā uz dažādām konfesijām... Ja viņu samēro ar tām attiecībām, kuras pašreiz veidojas šo reliģisko konfesiju starpā - diemžēl tādas veidojas -, tad šis risinājums, kāds šobrīd tiek piedāvāts no manas puses, ir vienīgais iespējamais veids, kā šobrīd noteikt šo konfesiju loku.

Es ceru, ka nākotnē šo jautājumu varētu pārskatīt, bet pats jautājums par tradicionalitātes jēdziena ieviešanu ir tik svarīgs, ka es tomēr aicinu nobalsot arī par šo nebūt ne perfekto priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Čerāna priekšlikumu! Komisija to, kā jūs zināt, nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 26, atturas - 15. Nav pieņemts.

A.Seiksts. Nākošais priekšlikums. 5. pantā ir deputāta Vītola priekšlikums, kas daļēji ir pieņemts. Kā jau es teicu, runa ir par diecēzes iestādēm.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputāta Vītola priekšlikumu 7.¹ panta pirmajā daļā? Piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. 7. priekšlikums. Atbildīgās komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumam - papildināt 7.¹ panta pirmo daļu? Piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. Paldies. Par 8. pantu ir 8. priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz to akceptēt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret to nav? Pieņemts.

A.Seiksts. 9. priekšlikums. Tāpat lūdzam akceptēt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Paldies. Lūdzu, tālāk!

A.Seiksts. Par 9. pantu ir 10. priekšlikums - papildināt panta nosaukumu jums redzamajā redakcijā. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. 11. priekšlikums. Redakcionālo precizējumu lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt ? Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. Tāpat 12. priekšlikumu analoģiski lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai arī pret to deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Seiksts. Nākošais - 13. - deputāta Vītola priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Paldies. Pieņemts.

A.Seiksts. Paldies. Jā, es atvainojos! Pārejas noteikumos lūdzam atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli jums redzamajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti šim komisijas atzinumam piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzam atbalstīt trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - arī nav. Likums ir pieņemts.

A.Seiksts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par pārtikas aprites uzraudzību”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3755-a.

1.priekšlikums ir par likuma nosaukumu, kuru komisija ir redakcionāli precizējusi, vispārējā daļā.

Sēdes vadītājs. Tātad strādāsim ar dokumentu 3755-a. Paldies. Pret pirmo priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi un kuru bija iesniegusi LZS, KDS frakcija, deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums tāpat ir par 1.pantu. To ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 3.priekšlikums - iesniedzējs Juridiskais birojs - ir par 1.panta 2.punktu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Arī 4.priekšlikumu par 1.pantu, ko iesniedzis deputāts Grīnblats, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 5.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Guntars Grīnblats. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Sestais ir Juridiskā biroja priekšlikums par 1.panta ceturto punktu. Komisija nav atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Pieņemts.

K.Leiškalns. 7.priekšlikums. Deputāts Guntars Grīnblats ierosina papildināt 1.panta astoto punktu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 1.pantu vairāk priekšlikumu nav. Pārejam pie otrā. Astotais ir Juridiskā biroja priekšlikums par izslēgumu 2. pantā. Komisija atbalsta Juridiskā biroja ierosināto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 2., 3.pantu vairāk nav priekšlikumu. Pārejam pie 4.panta. Deputāts Guntars Grīnblats ierosina redakciju, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 10.priekšlikums ir par 5.pantu. Deputāts Pēterkopa kungs ierosina izslēgt pantu. Komisija šo ierosinājumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 11.priekšlikums ir par šo pašu 5.pantu. Deputāts Guntars Grīnblats ierosina redakciju, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 12.priekšlikums ir par 9.pantu. Ierosina Juridiskais birojs. Komisija attiecīgo redakciju atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par šo pašu 9.pantu savus priekšlikumus ir iesniedzis deputāts Guntars Grīnblats. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 9.pantu vairāk priekšlikumu nav. Pārejam pie 10.panta. Priekšlikums numur 14. Iesniedzējs ir deputāts Grīnblats. Par 10.panta trešo daļu. Komisija atbalsta deputāta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 15.priekšlikums ir jau par 13.pantu. Ierosina deputāts Grīnblats, un komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Šis pats 13.pants. Komisija ir atbalstījusi deputāta Grīnblata priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 13.pantu priekšlikumu vairs nav. 17.priekšlikums ir par 14.pantu. Iesniedzis deputāts Guntars Grīnblats. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 14.pantu mēs esam izskatījuši. Pārejam pie 15.panta. Priekšlikums numur 18 ir no deputāta Guntara Grīnblata. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par šo pašu 15.pantu ir ierosinājumu iesniedzis deputāts Pēterkopa kungs. Komisija deputāta Pēterkopa nostāju nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Pārejam pie 22.panta. Deputāts Pēterkopa kungs ierosina mainīt 22.pantā redakciju. Komisija deputāta priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. 21.priekšlikums. Iesniedzējs ir Pēterkopa kungs. Komisija piedāvāto redakciju neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 22.priekšlikums ir jau par 24.pantu, deputātu kungi! Ierosina Juridiskais birojs. Komisija ir pieņēmusi stingru atbalstošu lēmumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Turpretim deputāta Pēterkopa priekšlikumu par šo pašu pantu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 24.pantu vairāk priekšlikumu nav. Nākamais priekšlikums - iesniedzējs deputāts Guntars Grīnblats - ir par 26.panta otrās daļas izslēgumu. Komisija piekrīt deputātam Grīnblatam.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Pārejam pie pārejas noteikumiem. Juridiskā biroja priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 26.priekšlikums ir atbildīgās komisijas izstrādāta jauna pārejas noteikumu redakcija, kas bija ļoti būtiska, likumam stājoties spēkā. Iedziļinoties šajā jautājumā, jūs to sapratīsiet. Komisija pati to ierosina un pati atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt pārejas noteikumu pirmā punkta redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. Un ir Juridiskā biroja ierosināts izslēgums pārejas noteikumu 2.punktā, un komisija ir atbalstījusi to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Šeit gan jāpiebilst, ka Latvijas Zemnieku savienība un Kristīgo demokrātu savienība, pateicoties doktorei Mičulei, ir iesniegušas ļoti daudz kompetentu priekšlikumu, bet, tā kā šie priekšlikumi bija iesniegti trešajam lasījumam un izjauca likumprojekta struktūru, mēs šobrīd nobalsosim par likumprojektu. Un varam sagaidīt, ka Ministru kabinets drīz iesniegs šos labojumus kā jaunu likumprojektu par labojumiem. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu. Par - 57, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Tā kā līdz sēdes beigām ir palikušas sešas septiņas minūtes, vispirms izskatīsim desmit deputātu priekšlikumu pārcelt jautājumu un atbilžu sēdi uz 12.martu. Godātie kolēģi! Pirms kāds no deputātiem izsaka vēlmi runāt “par” vai “pret”, gribu jūs informēt, ka esam saņēmuši Valsts prezidenta prasību - šodien pulksten 18.00 sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi ar šādu darba kārtību: “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību piedalīšanos starptautiskā operācijā ārpus valsts teritorijas”. Saeimas Prezidijs ir pieņēmis lēmumu šādu ārkārtas sēdi sasaukt. Taču, tā kā ir desmit deputātu priekšlikums par jautājumu un atbilžu sēdes pārcelšanu, tad, izlemjot šo jautājumu, lūdzu ņemt vērā manis nupat sniegto informāciju. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Tādu nav. Un vai ir kādam iebildumi? Kostandas kungs vēlējās runāt. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamie kolēģi! Es aicinu noraidīt šo desmit deputātu iesniegumu par deputātu jautājumiem un valdības atbildēm paredzētās sēdes pārcelšanu. Dažam varbūt bija ienācis prātā, ka tādā veidā viņš varētu ātrāk tikt šovakar mājās, taču, kā redzat, šovakar tik un tā mums notiks vēl arī ārkārtas sēde, tāpēc mēs varam no pulksten 17.30 līdz 18.30 vai līdz 19.00 noturēt šo jautājumu un atbilžu sēdi un pēc tās sākt ārkārtas sēdi.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt desmit deputātu iesniegto priekšlikumu un šodien atcelt šo jautājumu un atbilžu šovu. Un ārkārtas sēdi, ko Valsts prezidents pieprasa, sasaukt pulksten 17.30.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemjam jautājumu par jautājumu un atbilžu sēdes pārcelšanu. Lūdzu rezultātu. Par - 65, pret -15, atturas - nav. Jautājums izlemts. Vakara sēde tiek pārcelta. Sakarā ar deputāta Vidiņa kunga lūgumu par pusstundu ātrāk sasaukt ārkārtas sēdi, atļaujiet, Vidiņa kungs un pārējie godātie kolēģi, paskaidrot, ka tas nav iespējams. Mums to liedz Kārtības rullis un Satversme. Tātad es tagad lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Un Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

(Deputāta Dz.Ābiķa sauciens: “Izglītības komisiju lūdzu uz sēdi!”)

M.Rudzītis. Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Krastiņš, Normunds Pēterkops, Ruta Marjaša, Edvīns Inkēns, Juris Kaksītis, Ernests Jurkāns, Ziedonis Čevers, Viesturs Boka, Andris Ameriks, Oļegs Deņisovs, Jānis Ādamsons, Jānis Mauliņš, Janīna Kušnere, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. 19.februāra sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā sēde - Saeimas ārkārtas sēde - 19.februārī pulksten 18.00.

Redaktores: L.Bumbura, J.Kravale

Datoroperatores: S.Bērziņa, L.Briede, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova,

S.Rudziša, V.Šmite

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute