Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi. Izskatīsim divus iesniegumus par izmaiņām darba kārtībā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izdarīt šīsdienas sēdes darba kārtībā izmaiņas - 55. jautājumu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, 56.jautājumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” un 57.jautājumu “Grozījumi likumā “Par transporta līdzekļu ikgadējo nodevu”” izskatīt pirms likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam””.

Vai kāds vēlas par šiem iesniegumiem runāt “par” vai “pret”? Runāt neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi? Balsošanu neprasa neviens? Neprasa. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais iesniegums. Aizsardzības un iekšlietu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izdarīt izsludinātajā šīsdienas sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par Nacionālo bruņoto spēku komandiera iecelšanu” un lēmuma projektu “Par Zemessardzes komandiera iecelšanu”” un tos izskatīt pēc darba kārtības 58. jautājuma... pareizāk sakot, pēc 57., jo 58. jautājuma... Nē, atvainojiet, pēc 58.jautājuma - pēc likumprojekta “Komercķīlas likums”. Tātad lūdz iekļaut darba kārtībā šos divus jautājumus.

Vai kāds vēlas par šiem iesniegumiem runāt “par” vai “pret”? Runāt neviens nevēlas. Kolēģiem arī nav iebildumu. Paldies. Esam vienojušies, ka izskatīsim šos jautājumus pēc 58. jautājuma.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu nupat panākto vienošanos tagad izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Otrais lasījums. Steidzams.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4222A. Pirmais priekšlikums ir saņemts no Ministru kabineta. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Pēterkopa kungs, jūs runāsiet? Lūdzu! Pēterkopa kungs tomēr nevēlas runāt.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 2. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 2.panta 5.punktu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu. Pieņemts.

V.Balodis. 3.priekšlikums ir Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 4.priekšlikums ir Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 3.lappuse. 5. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. Arī 6. priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 6.priekšlikumu. Pieņemts.

V.Balodis. 4.lappusē ir 7. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 5.lappusē ir 8.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. 7. lappusē ir 10. priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru tā ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas iesniegtajam priekšlikumam nr. 10. Pieņemts.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Otrais lasījums. Steidzams.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4328A. 1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Normunds Pēterkops. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? (No zāles deputāts N.Pēterkops: “Nepiekrīt!”) Vēlas runāt Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Likuma sākumā ir doti terminu skaidrojumi, un skaidrojumā par nodevu ir teikts, ka nodeva ir obligāts maksājums - atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts vai pašvaldības institūcija devusi uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, vai likumā paredzētajiem speciālajiem mērķiem. Tātad ir runa par valsts vai pašvaldības institūcijas kaut kādiem pakalpojumiem, ko dot pretim. Ja nevar kaut kā savādāk novērtēt... Tiek piedāvāts šo samaksu ņemt kā nodevu. Tāds ir šis princips. Tā es esmu to sapratis.

Visbiežāk nodevu piemēro likumos paredzētos gadījumos. Nodevai ir jānosedz saņemto pakalpojumu izmaksas. Tas nozīmē, ka ir jāaprēķina sniegtā pakalpojuma izmaksa. Ja ne precīzi, tad vismaz vidēji. Šī doma ir ielikta 10.panta otrās daļas otrajā teikumā. Lappuses apakšā jūs varat redzēt šo tekstu: “Valsts nodeva par Ministru kabineta noteikumos paredzētās speciālās atļaujas izsniegšanu preču un pakalpojumu importam un eksportam nedrīkst pārsniegt ar tās izsniegšanu saistītās vidējās izmaksas.” It kā ar šo teikumu būtu jau pateikts, ka tas attiecas arī uz pašvaldības nodevām. Bet panta trešajā daļā tas nav precīzi pateikts un līdz ar to notiek dažnedažādi pašvaldību ierēdņu tulkojumi attiecībā uz pašvaldības nodevām.

Minēšu dažus piemērus. Skrunda izdevusi saistošus noteikumus tirdzniecībai publiskās vietās Skrundas pilsētā un tai piegulošajā teritorijā. Pirms tirdzniecības uzsākšanas jāsamaksā nodeva no viena līdz 25 latiem par dienas apmēru. Nodevas likmi nosaka domes priekšsēdētājs vai izpilddirektors, ņemot vērā tirgojamās preces vērtību un plānojamo apgrozījumu. Tātad nodeva šeit tiek samērota ar preču dārdzību un plānoto apgrozījumu. Kāda šeit parādās saistība ar pašvaldības sniegto pakalpojumu? Nekāda.

Nākamais. Skrunda ir pieņēmusi arī saistošus noteikumus, ka par reklāmas afišu un sludinājumu izvietošanu uz laiku, kas ilgāks par mēnesi, ir jāmaksā no 25 līdz 100 latiem. Nodevas apmērus nosaka domes priekšsēdētājs vai izpilddirektors, ievērojot reklāmas pasākumu mērķi un vērtību. Kāda šeit ir saistība ar likumā “Par nodokļiem un nodevām” ietverto domu, ka tas ir maksājums par valsts vai pašvaldības pakalpojumiem? Nodeva tiek aprēķināta, pašvaldības izpratnē, ievērojot pasākumu mērķi un vērtību.

Nākamais piemērs. Kā nodevas jēdzienu ir iztulkojusi Krāslavas pilsētas dome? Protams, ir kaut kas pieņemams, piemēram, tas, ka par izziņām par dzīvesvietu, ģimenes sastāvu - 50 santīmi par lapu; par apliecinātas kopijas noņemšanu no domes lēmumiem - 5 lati.

Nākamais. Citi pilsētas domes izstrādāti dokumenti - no 20 santīmiem līdz 500 latiem. Šeit nav nekāda paskaidrojuma, kas to izvērtēs un kāds ir šis pakalpojums, ko pašvaldība sniedz par 500 latiem.

Varētu minēt daudz šādu piemēru, ka pašvaldības mēģina ar nodokļu, ar nodevu politiku gūt peļņu. Nevis apmaksāt šos izdevumus, bet gūt peļņu. Es domāju, ka tas ir ļoti rupjš nodevu jēdziena tulkojuma izkropļojums. Tāpēc es ierosinu 10.panta trešajā daļā tomēr precīzi noteikt: “Pašvaldību nodevas likme nedrīkst pārsniegt pašvaldības sniegtā nodrošinājuma vidējās izmaksas.” Pretējā gadījumā mēs kropļojam šo nodevu jēgu. Līdz ar to mēs zaudējam mūsu pilsoņu uzticību, jo viņi visi redz, kā tas var būt...Likumā lasa, ka ar nodevu ir jānosedz izdevumi, bet redz, ka mēs prasām 500 latus par kaut kāda dokumenta izsniegšanu. Tāpēc ir jāizbeidz un jānovērš tādas iespējas. Arī Pašvaldību lietu pārvaldei ir institūcija, kurai ir jāpārbauda šie saistošie noteikumi, lai tie būtu argumentēti. Tādējādi varētu atbildēt pašvaldībām un teikt, ka, lūk, ir kļūdīšanās šajā nodevu jēdziena izpratnē. Es lūdzu atbalstīt manu iesniegto priekšlikumu, lai turpmāk šādi izkropļojumi nebūtu iespējami.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Baloža kungs!

V.Balodis. Godātie deputāti! Komisijas sēdē piedalījās arī Finansu ministrijas pārstāvji, kuri neatbalstīja deputāta Pēterkopa priekšlikumu, un, uzklausot viņus, arī komisijas locekļi nolēma to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Pēterkopa priekšlikumu - papildināt 10.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 6, atturas - 25. Nav pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Arī 2. priekšlikums ir deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 3. priekšlikums ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gorbunova kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 3.lappuse. Priekšlikums nr.4 ir deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 4.priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 5. priekšlikums arī ir deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Pēterkopa kungs vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es tomēr lūdzu nedaudz sekot līdzi šā likumprojekta apspriešanas gaitai, jo redzu, ka vairākums varbūt ir lielā sajūsmā par piketu, kas bija ārpusē.

Mans priekšlikums, ka vajadzētu papildināt 12.pantu ar jaunu punktu, kurā tiek pieminēta būvniecība, ir radies tāpēc, ka šobrīd likumā par būvniecību nav pateikts, vai tā būtu nodeva par attiecīgo dokumentu izsniegšanu - par būvniecības atļaujas un par visu citu dokumentu izsniegšanu, kas saistīti ar būvniecību. Vai varbūt tas ir maksas pakalpojums? Šobrīd pašvaldības uzskata tos kā maksas pakalpojumus, un ir dažādi izcenojumi un dažādi traktējumi attiecībā uz šo lietu.

Taču vairākas pašvaldības ir attiecībā uz šo ar būvniecību saistīto dokumentu izsniegšanu izpratušas, ka tā varētu būt nodeva. Un atkal rodas pretruna. Pašvaldības šoreiz ir pieņēmušas - un es piekrītu, ka šoreiz šīm pašvaldībām būtu taisnība, - ka tā drīzāk būtu nodeva, nevis vienkārši maksa par pakalpojumu. Tādēļ, lai nebūtu šoreiz jānoraida pašvaldību pieņemtie saistošie noteikumi par šādu nodevu piemērošanu, es lūgtu papildināt 12. pantu ar jaunu punktu, kurā ir minēta būvniecība. Kaut arī mēs nupat jau pieņēmām vienu priekšlikumu par būvniecību. Taču tas, ko iesniedza ministrs Gorbunova kungs, attiecas uz būvniecības prakses sertifikātiem, un tas nav viens un tas pats jautājums. Mans priekšlikums ir par 12. panta papildināšanu. Tā ka es lūgtu atbalstīt manis iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs pietiekušies vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Baloža kungs.

V.Balodis. Komisijas deputāti neatbalstīja šo priekšlikumu - papildināt pantu “Pašvaldību nodevu objekti” ar punktu par būvniecību, un tādēļ lūdzu deputātus balsot un izlemt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 5. priekšlikumu - deputāta Pēterkopa priekšlikumu papildināt 12. panta pirmo daļu ar 10. punktu šādā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma... Godātie kolēģi! Lūdzu arī tos 35 deputātus, kuri ir reģistrējušies, bet nepiedalās balsošanā, piedalīties balsošanā.

Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Vēlreiz balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 13, atturas - 34. Nav pieņemts.

V.Balodis. 4. lappusē ir 6. priekšlikums - deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo Pēterkopa kunga priekšlikumu? Pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Līdz ar to mēs esam izskatījuši šo likumprojektu otrajā lasījumā, un lūdzu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 9. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par transporta līdzekļu ikgadējo nodevu””. Otrais lasījums. Steidzams.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4235B. Pirmais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru tā ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Otrais ir Satiksmes biroja valsts sekretāra Ulda Pētersona priekšlikums. Tieši tāds pats ir arī priekšlikums nr. 3 - deputāta Oskara Grīga priekšlikums. Bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, piedaloties arī šiem kungiem, tika izveidots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru atbalstīja arī Satiksmes ministrija. Tas ir priekšlikums nr. 4.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par otro, trešo un ceturto priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts ir komisijas viedoklis.

V.Balodis. Piektais ir deputāta Oskara Grīga priekšlikums, kurš nav atbalstīts, bet ir iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Sestais ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, bet komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais sēdes vadītāj, augsti godātie deputāti! Laikam jau neatbalstīs, laikam jau nav vērts runāt, bet šoreiz tomēr tas ir vienīgais priekšlikums, kas neprasa kādas subsīdijas, atbalstu vai palīdzību. Mums vispirms ir jāpastāsta, ka transportlīdzekļu nodeva patiesībā ir maksa par pakalpojumu, maksa par to, ka kāds šajā valstī sakārto ceļus, uz ceļiem uzliek ceļa zīmes, norāda šos ceļus, uztur vismaz zināmā kārtībā, cik jau nu skopie ceļu fonda līdzekļi to atļauj, bet tas notiek ar katru dienu vairāk.

Un cilvēks, izejot tehnisko apskati, pēc būtības stājas ceļa lietotāju uzskaitē. Tehniskā apskate nozīmē, ka šim cilvēkam ir tiesības braukt pa šo ceļu, izmantot šo ceļu. Reģistrējoties šai apskatei, cilvēks pēc apskates iziešanas samaksā arī šo ceļa nodevu, kas ir, kā jau es teicu, maksa par pakalpojumu.

Šābrīža situācijā ir tā, ka cilvēkam var būt samaitāts automobilis, ko nav iespējams lietot, bet, ja šis cilvēks grib šo automobili, šo smago mašīnu vai jebkuru citu tehnisko līdzekli pārdot, viņam ir jāsamaksā nodeva, neskatoties uz to, vai viņš lieto šo ceļu vai nelieto.

Patiesībā šis priekšlikums kā likumprojekts, manuprāt, ir iesniegts jau divreiz, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija divas reizes ir šo priekšlikumu noraidījusi. Acīmredzot argumenti ir tādi, ka būs grūtāk veikt automobiļu uzskaiti, tāpēc valsts budžetam ies garām kādi simts vai divsimt tūkstoši latu, kas patiesībā tiek iekasēti diezgan nepamatoti.

Es domāju, ka sestais priekšlikums atbalsta lauksaimniekus, bet šīs problēmas tik tiešām rodas, kad viena zemnieka saimniecība grib iegādāties varbūt tehniski sabojātu transportlīdzekli no otras zemnieka saimniecības, jo viņiem vienmēr liek samaksāt šo nodevu pirms pārreģistrācijas. Pirmreizējā reģistrācijā, neapšaubāmi, transportlīdzeklis ir jauns, tas tūliņ ir lietošanas kārtībā, un tad arī būtu jāmaksā, bet es nezinu, kāpēc, pārreģistrējot to, ir jāuzrāda kvīts par ceļa nodevas nomaksu.

Augsti godātie deputāti! Es tomēr aicinu atbalstīt manu visnotaļ korekto un taisnīgo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija jau divas reizes ir skatījusi šo konceptuālo priekšlikumu, bet tas neguva atbalstu. Es aicinu to noraidīt arī šoreiz, jo to nebūtu pareizi balsot galīgajā lasījumā. Tātad šis grozījums nav atbalstāms, jo tad būtiski samazināsies kontrole pār nodevas maksāšanu. Es aicinu noraidīt, kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir darījusi trīs reizes. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Baloža kungs.

V.Balodis. Jā, tiešām tā bija. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļiem nav iebildumu pret Leiškalna kungu un viņa priekšlikumu, bet komisijas sēdē piedalījās arī trīs gari kungi no Satiksmes ministrijas, kuri visi bija pret šo priekšlikumu, tādēļ komisijas locekļi ņēma vērā viņu domas un neatbalstīja Leiškalna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Leiškalna priekšlikumu - izteikt 4. panta trešo daļu šādā redakcijā... Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 13, atturas - 25. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir septītais - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, un to Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Balodis. Astotais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko tā ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Devītais ir Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Ulda Pētersona priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā nr. 10.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi piekrīt komisijas atzinumam, ka likuma 1. un 2. pants stājas spēkā 1998. gada 1. augustā, bet likuma 3. pants stājas spēkā 1999. gada 1. janvārī? Piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Lūdzu deputātus atbalstīt arī otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 5. Likums ir pieņemts.

V.Balodis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998. gadam””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4326A.

Gribu teikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir strādājusi vairākās sēdēs pie šā dokumenta, un šis dokuments būtiski atšķiras no tā, kādus mēs pieņēmām budžeta labojumus 1998. gadam pirmajā lasījumā. Šī nauda, kas bija paredzēta valdības rīcībā, ir gandrīz vai visa sadalīta.

Vēl gribu pateikt par šo tabulu, ka arī šajā tabulā esam centušies sakopot vairākus priekšlikumus vienā priekšlikumā. Tātad, ja ir bijuši vairāki parakstītāji ar vienu mērķi, tad esam centušies to apkopot kā vienu priekšlikumu, bet neapvainojieties, ka jūsu iesniegtais priekšlikums varbūt nav atbalstīts. Acīmredzot ir bijis cits līdzekļu avots, lai gan mērķis ir bijis viens un tas pats.

Un tagad, lūdzu, pāršķirt... Sākumā ir tā teksta daļa, kura ir atkarīga no mūsu balsojumiem par konkrētām pozīcijām, un tādēļ es lūgtu sākt ar pirmo tabulu.

Septītajā lappusē ir priekšlikumi par ieņēmumu izmaiņām. Tas ir ar 20. numuru...

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt tādai budžeta otrā lasījuma izskatīšanas kārtībai, ka mēs sākam ar 7. lappusi, ar 1. tabulu - “Priekšlikumi par ieņēmumu izmaiņām”, kā to ierosina atbildīgā komisija? Piekrīt. Lūdzu!

V.Balodis. 20. priekšlikums ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu runās Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Akcīzes nodokļa atmaksa zemniekiem ir būtisks papildinājums viņu ieņēmumu daļā, un tāpēc es gribētu par šo jautājumu runāt un lūgt deputātu atbalstu.

Kāda ir situācija? Šogad tika iedalīti 6 miljoni akcīzes nodokļa atmaksai. Pieteikti bija 7 miljoni, bet no šiem 6 miljoniem 2 miljoni tika samaksāti kā pagājušā gada parāds, tātad atliek 4 miljoni. Pēc Zemkopības ministrijas pieticīgiem aprēķiniem, nepieciešami ir 9 miljoni, tātad iztrūkums ir 5 miljoni. Ņemot vērā dažādus faktorus, varētu varbūt arī pietikt, bet tas nu ir ļoti saspīlēti ar 3 miljoniem... Pretējā gadījumā zemnieki šo naudu nesaņems un arī akcīzes nodokli viņiem nevarēs atmaksāt, līdz ar to zemniekiem rodas diezgan pamatīgs robs viņu finansēs.

Ja akcīzes nodoklis ir paredzēts, tad nav saprotams, kāpēc budžetā neparedz tam naudu, lai gan varētu domāt dažādi. Viena no manām domām ir tāda, ka Finansu ministrija tagad cīnās par to, lai akcīzes nodokļa administrēšanu nodotu Zemkopības ministrijai, kam nav ne pieredzes, ne štatu, ne arī, kā saka, iemaņu šinī jautājumā. Līdz ar to tur tiks noņemts no dienas kārtības šis jautājums, bet to, ko nesamaksās šogad, respektīvi, ko decembra beigās iesniegs Valsts ieņēmumu dienests, to visu pārvels uz Zemkopības ministrijas pleciem, taču līdz ar to naudas nebūs. Sak, lai tiek galā, kā grib, un tad Zemkopības ministrija nākošgad būs spiesta samazināt naudu, kas ir paredzēta citām vajadzībām; respektīvi, paņems no subsīdijām. Līdz ar to kāds atkal nesaņems subsīdijas. Pasaules banka jau grib ieviest tādu kārtību, ka zemnieki vairāk par 20 tūkstošiem nevar saņemt, pie tam tikai vienreiz mūžā... Nu tās ir galīgas muļķības, ko mums atkal uzspiež. Respektīvi, viss tiek virzīts uz to, lai zemnieks nebūtu ražotspējīgs, lai viņš nebūtu konkurētspējīgs produkcijas ražotājs, kas varētu iet Eiropas un citos tirgos. Līdz ar to es lūdzu deputātus ļoti rūpīgi pārdomāt šo jautājumu un atbalstīt šo priekšlikumu, lai vismaz par 3 miljoniem papildinātu šogad resursus akcīzes nodokļa atmaksai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā Baloža kungs! Godātie kolēģi, mums zvanīja no Latvijas radio un teica, ka lielā trokšņa dēļ, kas ir zālē, nav dzirdama pārraide.

V.Balodis. Es lūdzu deputātus balsot.

Sēdes vadītājs. Tātad izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas 20.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 22, atturas - 19. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 21. - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums, kas paredz uzņēmumu ienākuma nodokli palielināt par 14 800 latiem, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav šo priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vai jums nešķiet, ka mūsu sēde ir analoģiska tai sēdei, kurā mēs apstiprinājām 1998.gada budžetu? No daudziem - gan no frakcijām, gan no atsevišķiem deputātiem bija priekšlikumi par ienākumu palielinājumu. Visu to noraidīja ar tādu motivāciju, ka ir ļoti precīza prognoze. Kā jūs redzat, šī prognoze nav piepildījusies. Mums ir budžeta pārpilde. Pagājušajā gadā arī bija budžeta pārpalikums. Kā jūs atceraties, pa radio skanēja vieni cipari, bet, kad Saeima gribēja kaut ko iedot nozarēm, kas ir nabagas, tad šīs naudas atkal nebija. Šogad būs tas pats, tādēļ mēs piedāvājam palielināt ienākumu daļu, lai paceltu minimālās algas valstī no 1.septembra. Šī nauda atgriežas pašvaldībās caur ienākuma nodokli. Šī nauda atgriežas sociālajā budžetā, un mums ir garantija, ka mēs varēsim panākt to, par ko mēs vakar runājām, izskatot Pensiju likumu, - varēsim indeksēt normāli vecās pensijas un pielikt cilvēkiem drusciņ klāt. Tādēļ es patiešām aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, jo būtu ļoti nožēlojami, ja tad, kad beigsies šis gads, atkal izrādīsies, ka tieši šis nodoklis būs pārpildīts, bet mēs būsim vienkārši cilvēkiem atņēmuši lieku maizes gabalu. Es patiešām jūs aicinu nobalsot par šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle - finansu ministrs.

R.Zīle (finansu ministrs).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tātad pirmām kārtām es gribētu teikt, ka valdība jau šogad ir palielinājusi minimālo algu; jā, tiesa, tikai par 10%, un tā to turpinās darīt arī nākošajos gados, tomēr pats galvenais, ko es gribu teikt, ir tas, ka šī piezīme un šis aprēķins par 14 miljoniem, kas došot pieaugumu minimālajām algām no 42 līdz 50 latiem, ir nepareizs, tāpēc ka vajag vismaz 36 miljonus, lai šo pieaugumu varētu īstenot, tāpēc būsim korekti.

Un otra lieta, ko es gribētu pateikt par visu šo pirmo tabulu. Tur ir ļoti daudzas labas lietas izdevumu pozīcijās, kuras varētu atbalstīt, un daļēji tās ir atbalstītas tālākajās tabulās, bet šajā 1.tabulā pozīcija, no kurienes ņem šo naudu, ir papildu ienākuma - nodokļu vai uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kāda cita nodokļa prognoze. Tā nav pamatota. Šajā valstī prognozi gatavo Finansu ministrija, to apstiprina valdība, un tālāk tā nonāk šeit, Saeimā. Es nezinu, kuram ir pamatojums, ka tieši par 3 miljoniem vai par kādiem citiem miljoniem attiecīgais nodoklis pieaugs. Kāpēc ne par 2 miljoniem vai, teiksim, par 960 tūkstošiem? Es aicinu balsot pret visiem 1.tabulas priekšlikumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - otro reizi.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tikpat labi prognozē Saeima par nožēlu, kā prognozē Finansu ministrija. Es vēlreiz jums atgādinu mūsu pašu pieredzi šajā zālē. Tikpat pārliecinoši finansu ministrs cīnījās par valsts budžetu 1998.gadam un apvainojās par to, ka mēs uzskatījām, ka budžets tiks pārpildīts. Šobrīd visu laiku izpildās tieši deputātu prognoze, nevis finansu ministra prognoze. Un es vēlreiz jums atgādinu, ka tā nauda atgriežas pie mūsu cilvēkiem un pie pašvaldībām, pie mūsu pensionāriem. Un pats galvenais - šie 50 lati jau ir iestrādāti 1999.gada budžeta projektā. Tātad mēs nekādā gadījumā ar šo balsojumu nesagraujam arī nākamā gada budžetu. Es jūs aicinu apdomāt: tuvojas 1.septembris, cilvēkiem bērni ies skolās, novembrī mums ir paredzēta pensiju indeksācija... Kā mums ceļas tarifi, par ko maksā cilvēki no algām un pensijām, - to jūs ļoti labi zināt. Es uzskatu, ka zālei vajadzētu atbalstīt. Es teiktu, ka tas nav tikai ekonomisks, bet tas ir arī politisks jautājums šobrīd. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Vai jūs, Jurdža kungs, runāsiet? Nerunās.

Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Godātais finansu ministr, Zīles kungs! Jūs jau pats tikko “iekritāt”, runādams par prognozi. Tik nelāga prognoze, kādu Finansu ministrija ir izveidojusi, Latvijā nekad nav bijusi, kaut arī tā ir ar plus zīmi. Jūs taču plānojāt, ka budžeta pieaugums kopumā būs 11%, bet pirmais kvartāls ir devis 37% - gandrīz visu normu. Kāpēc jūs noraidāt to, ka otrais, trešais un ceturtais kvartāls nebūs ar pieaugumu? Un kas dalīs šo naudu? Vai visu laiku būs šie piketi pie Saeimas mājas? Tāpēc mēs aicinām atbalstīt šo priekšlikumu par minimālās algas paaugstināšanu un līdz ar to par ieņēmumu bāzes paaugstināšanu par 14,5 miljoniem latu. Aicinu visus deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Principā tas, ko teica Kuprijanovas kundze, daļēji tiešām tā ir, proti, visa šī nauda, kuru iedzīvotāji saņems, paaugstinoties minimālajai algai, atgriezīsies atkal apritē, atgriezīsies budžetā. Taču vienīgais jautājums ir par to, kas ir šis avots, no kā paņemt. Ka tas būtu uzņēmumu ienākuma nodoklis - tas gan, man liekas, ir diezgan apšaubāmi.

Sakarā ar to, ka Finansu ministrija neplāno tādu ienākumu pārpildi, tas nozīmē, ka atliks vien paaugstināt uzņēmumiem ienākuma nodokli, bet šobrīd jau tā mums Latvijā daudzi uzņēmumi atrodas ļoti grūtā situācijā, jo tas, ko pašreiz mums pārmet, ir tas, ka Latvijā nav iespējams strādāt, jo te ir tik liels nodokļu slogs, ka uzņēmumi nevar “izvilkt savu dzīvību”. Un tādā gadījumā iznāks tā: ja mēs atbalstīsim šo priekšlikumu, tad var gadīties, ka tiešām paaugstina gada otrajā pusē minimālās algas, taču, paaugstinoties uzņēmumu ienākuma nodoklim, tie bankrotēs, un tāpēc nākošajā gadā mēs vispār būsim pie “sasistas siles”.

Es domāju, ka šis ir diezgan riskants mēģinājums šādā veidā atrast līdzekļus, un tas nekas, ka pašreiz ir pirmsvēlēšanu kampaņa, ka mēs gatavojamies vēlēšanām un ka katrs gribam parādīt savus labos darbus, bet mums tomēr vajadzētu padomāt, ko mēs teiksim nākošajā gadā. Ja nākošajā gadā visa tautsaimniecība būs bankrotējusi, tad es domāju, ka tas nesīs daudz lielāku kaitējumu nekā šobrīd, ja gadījumā mēs atbalstītu šo priekšlikumu. Manuprāt, mums vajadzētu būt apzinīgiem un domāt par nākotni, par turpmāko. Varbūt mēs varētu tiešām līdzīgu priekšlikumu atbalstīt, bet tikai ņemot par pamatu citu ienākuma avotu. Es domāju, ka mēs nevaram atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Baloža kungs.

V.Balodis. Es lūgtu deputātus balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 21, atturas - 21. Nav pieņemts.

Godātais Baloža kungs, desmit deputāti ir uzrakstījuši Saeimas Prezidijam priekšlikumu: “Ierosinām, izskatot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam”” katram deputātam kopējo uzstāšanās laiku noteikt 6 minūtes visā likumprojekta izskatīšanā. Savu uzstāšanās laiku deputāts var nodot citam deputātam.” Godātie kolēģi, tā kā Saeima jau ir nolēmusi līdz pavasara sesijas beigām noteiktu debašu laiku, tad šis iesniegums neatbilst Kārtības ruļļa prasībām, tāpēc nav skatāms. (Starpsauciens: “Kas ir parakstījis?”) Lūdzu, par nākamo priekšlikumu, Baloža kungs!

V.Balodis. 22. ir deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu jūs pievērst uzmanību šim 22.priekšlikumam, kā arī 24.priekšlikumam un tālāk 25.priekšlikumam, kur es piedāvāju kopumā palielināt ieņēmumus no akcīzes nodokļa par 1 miljonu 250 tūkstošiem un attiecīgi novirzīt šos līdzekļus mācību literatūrai, zinātniskās darbības nodrošināšanai un skolotāju izglītības fondā. Un konkrēti ir priekšlikums 500 tūkstošus papildus novirzīt Izglītības un zinātnes ministrijai programmai “Mācību literatūra”.

Runājot par šo akcīzes nodokli, kāpēc šis palielinājums šķita pamatots, es gribu vērst visu jūsu uzmanību, godātie deputāti, uz pirmajā lasījumā pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam””, kur parādās, ka gada sākumā novērtētā akcīzes nodokļa prognoze - 99 miljoni tagad pēkšņi ir jau pusgadā jāgroza par 4 miljoniem 300 tūkstošiem latu. Tas skaidri norāda, ka šī akcīzes nodokļa prognoze ir nepamatota. Finansu ministrija šeit savu darbu nav izdarījusi kvalitatīvi, tāpat arī šeit nav ņemtas vērā tās rezerves, kuras ir iespējams iekasēt, veicot kaut vai pavisam elementāru cīņu ar akcizēto preču kontrabandas tirdzniecību. Pietiek sarīkot vienu reidu pa Rīgas Centrāltirgu... Varbūt šo reidu kādreiz varētu atkārtot un veikt to pa citiem tirgiem, lai būtiski samazinātos gan kontrabandas cigarešu, gan kontrabandas alkohola tirdzniecība. Šeit ir vienkārši jāgrib kaut ko darīt, bet diemžēl mēs redzam, ka šīs vēlēšanās kaut ko darīt, lai sakārtotu ieņēmumu bāzi, nav. Savukārt attiecībā uz izdevumu daļu varu teikt, ka savos apmeklējumos Latvijas Republikas skolās mēs redzam, ka ļoti daudzās vietās šīs mācību literatūras iegāde ir problemātiska. Skolām tieši... Tur, kur ir grūtības saņemt kādu palīdzību no pašvaldības, tur faktiski šo mācību grāmatu iegāde pietiekamā apjomā praktiski nenotiek, tātad skolēniem nākas mācīties bez pienācīga šā nodrošinājuma. Ir labi, ka ir pašvaldības, kuras var palīdzēt, bet mums ir tomēr jāapzinās, ka šis mācību grāmatu jautājums un skolu apgāde ar mācību grāmatām ir valstisks jautājums. Un tāpēc es aicinātu atbalstīt šo 22.priekšlikumu par 500 tūkstošu latu papildu novirzīšanu Izglītības un zinātnes ministrijai programmai “Mācību literatūra”. Es ļoti lūdzu jūs, godātie deputāti, nobalsot!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Vents Balodis.

V.Balodis. Godātie deputāti! Gribu teikt par šo pozīciju, ka izdevumu pozīcija ir atbalstīta tālāk. Jūs redzat, ka apakšā ir parakstīts, ka no tiem ir atbalstīts 84.priekšlikums, kurš tālāk būs tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija jau ir atbalstījusi 125 tūkstošu novirzīšanu mācību grāmatu iegādei. Lūdzu neatbalstīt šo Čerāna kunga priekšlikumu par papildu ieņēmumu plānošanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Kārļa Čerāna - 22.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 27, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt tālāk likumprojektu, informēju, ka ir saņemts 10 deputātu priekšlikums: “Ierosinām likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam”” debašu laiku noteikt šādi: 3 minūtes - pirmo reizi un pusotru minūti - otro reizi.” Viens var runāt “par”, viens - “pret”. Neviens runāt nevēlas. Vai ir iebildumi? Iebildumi ir. (Starpsaucieni: “Ir, ir! Nav! Ir!”) Tātad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo 10 deputātu ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 28, atturas - 10. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu, Baloža kungs!

V.Balodis. Nākamais ir 23.priekšlikums - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Kārlis Čerāns - kustība “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis ir priekšlikums - novirzīt 2 miljonus dotācijās mazturīgām ģimenēm mācību grāmatu un mācību līdzekļu iegādei. Analoģisks priekšlikums līdzīgā formulējumā, kas atšķiras ļoti nedaudz, bija arī Sociālo un darba lietu komisijai. Šādā veidā, to atbalstot, būtu iespējams šo problēmu risināt.

Ņemot vērā to, ka šī ir ļoti būtiska problēma, it sevišķi Latvijas laukos un arī, protams, pilsētās, šai problēmai ir nepieciešams valstisks risinājums. Šīs mazturīgās ģimenes un viņu izglītības ieguves iespējas ir jāņem valsts aizbildnībā. Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums, ko te šinī gadījumā Kārlis Čerāns piedāvā, tiešām ir arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Varbūt ir drusciņ citi cipari, bet fakts ir tāds, ka Sociālo un darba lietu komisija ir pieprasījusi ziņas par to, cik mums ir tādu bērnu, kas ir mazturīgi. Tādu ir 135 tūkstoši. Un, ja rēķina uz katru šo bērnu no 10 līdz 15 latiem, tad šī summa tiešām tāda arī ir.

Kāpēc tā ir nepieciešama? Mēs ļoti labi zinām, ka šīm mazturīgajām ģimenēm savus bērnus citreiz tiešām ir problemātiski sūtīt skolā. Kaut vai tāpēc, ka trūkst elementāru skolas piederumu - burtnīcu, zīmuļu, pildspalvu un tā tālāk. Un tas tiešām būtu liels atspaids šīm ģimenēm. Tādā veidā, es domāju, mēs tiešām varētu samazināt arī analfabētismu valstī, kas pie mums plešas plašumā ar katru gadu.

Cienījamie kolēģi, balsosim vai nu par šo, vai par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu un tiešām dosim iespēju bērniem apmeklēt skolas.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Man šodien gribas Čerāna kungam teikt tā: ja gribat kaut ko izgāzt vai salaist putrā, tad dodiet Čerānam iespēju iesniegt priekšlikumu un parunāt no tribīnes.

Izglītības un zinātnes ministrija nenodarbojas ar mazturīgo ģimeņu un trūcīgo ģimeņu uzskaiti. Izglītības un zinātnes ministrija nedala naudu. Ja mēs tagad iedosim 2 miljonus, tad Izglītības un zinātnes ministrija darīs ar viņiem, ko grib. Ar šīm problēmām nodarbojas Labklājības ministrija un pašvaldības. Tāpēc vispār šis priekšlikums neatbilst tam, ko mums no tribīnes šeit mēģina ieskaidrot, un tas nav balsojams tā, kā to mēģina iestāstīt Čerāna kungs.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Kreituses kundze acīmredzot nebūs pamanījusi to, ka šeit tomēr ir pilnīgi konkrēti ierakstīts, ka tā ir dotācija mazturīgām ģimenēm mācību grāmatu un mācību līdzekļu iegādei. Un, ja tas šādā veidā tiek piedāvāts, tad tādā gadījumā to citiem mērķiem izmantot nevar. Man nebūs nekādu iebildumu, atbalstot arī Kreituses kundzes priekšlikumu par kādu citu šīs problēmas risinājumu, bet šī problēma ir jārisina, un es aicinu to atbalstīt tādā veidā, kādā tā ir iesniegta.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Jautājums par grāmatu iegādes kārtību ir vairākkārt diskutēts ar izglītības darbiniekiem. Viens no iespējamajiem modeļiem ir sekojošais, ka ar kaut kādu naudas summu tiek dotētas izdevniecības, un tad šīs izdevniecības grāmatas pārdod par zemāku cenu. Bet šis ir pilnīgi nepareizs modelis, jo jebkurā gadījumā vienā priekšmetā to grāmatu ir bez jēgas daudz un tik un tā šīs izdevniecības konkurē savā starpā, tāpēc tā nauda ir praktiski zemē nomesta.

Tādēļ es uzskatu, ka naudu caur Izglītības un zinātnes ministriju novirzīt šim mērķim nevar. Mēs skatījām Sociālo un darba lietu komisijā līdzīgu priekšlikumu, kuru mēs atbalstījām; proti, runa ir par to, ka to vajadzētu darīt caur Labklājības ministriju, tiešām caur šo sociālo dienestu, kam ir uzskaite par mazturīgajām ģimenēm. To priekšlikumu varētu arī atbalstīt, bet es domāju, ka caur Izglītības un zinātnes ministriju šim mērķim naudu nevajadzētu virzīt. Principā šī ideja ir laba, bet vienīgi šis menedžēšanas mehānisms nav pārdomāts līdz galam.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija “Latvijai”. Otro reizi.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Cienījamie kolēģi! Nejauksim lietas! Tas, ko Požarnova kungs minēja par izdevniecības dotēšanu, tas bija iepriekšējais priekšlikums - 22.priekšlikums. Pašreiz runa ir par 23.priekšlikumu. Un tā nebūt nav izdevniecību dotēšana. Tā ir tiešām dotācija mazturīgajām ģimenēm un dotācija bērniem, lai viņi varētu apmeklēt skolu. Tāpēc nejauksim lietas!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis. Lūdzu deputātus tomēr nepalielināt šos neplānotos nodokļu ieņēmumus un balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, izteiksim savu attieksmi, balsojot par deputāta Čerāna ierosināto 23.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 29, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Tālāk ir 24. - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums. Aicinu deputātus rīkoties līdzīgi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Par līdzekļu avotu es jau šeit tiku paskaidrojis. Šis ir priekšlikums 500 tūkstošus latu novirzīt zinātniskās darbības nodrošināšanai, tieši subsīdijām un dotācijām, tas ir, konkrēto zinātnisko izstrādņu finansēšanai. Motivāciju pateikšu ļoti īsi. Motivācija ir tā, ka Latvija pat starp Austrumeiropas valstīm ir pēdējā vietā, spriežot pēc zinātnes finansējuma līmeņa attiecībā pret nacionālo kopproduktu. Nerunājot nemaz par tām attīstītajām valstīm, kas ir Rietumeiropā. Tur nacionālais kopprodukts ir nesalīdzināmi lielāks par to, kāds ir Latvijā, un arī zinātnei procentuālais finansējums no kopprodukta ir būtiski lielāks nekā šeit, Latvijā. Ja mēs vispār neatbalstām mūsu zinātni, tad ir jautājums - kā mēs varam pretendēt uz jaunu tehnoloģiju izstrādāšanu šeit, kā mēs varam veikt šeit mūsu intelektuālā potenciāla attīstīšanu un kā mēs varam vispār nodrošināt mūsu valsts spēju konkurēt citu valstu starpā tīri ekonomiskā ziņā? Tas attiecas gan uz mums kā uz valsti, gan arī uz tiem indivīdiem, kuri te varētu saņemt labu augsta līmeņa izglītību un kuri līdz ar to varētu uzlabot savas spējas konkurēt starptautiskajā darba dalīšanā. Faktiski to, kas pie mums Latvijā notiek, var vērtēt kā zinātnes degradāciju: tieši ar to, ka tai netiek iedoti šie finansu līdzekļi, mēs faktiski izslēdzam jebkādu zinātnes iespēju būtiski ietekmēt valsts attīstību. Tas ir ārkārtīgi smagi, ka zinātnei netiek dota iespēja būtiski ietekmēt valsts attīstību un faktiski ir jau sagrauts ļoti daudz kas no tā, kas ir Latvijā zinātnei bijis labs un kas zinātnei ir vajadzīgs neatkarīgi no tā, kāda šeit ir valsts iekārta. Ir jāļauj notikt dabiskam zinātnes atjaunošanās procesam. Šāda summa - 500 tūkstoši latu - būtu pats minimums, kas būtu nepieciešams, lai šajā ziņā kaut kādas pozitīvas pārmaiņas varētu sākties.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Man diemžēl jāsaka daži vārdi, jo es velti gaidu, ka finansu ministrs tos pateiks. Mēs nevaram šeit laiku tērēt pirmās tabulas apspriešanai, jo mēs zinām, ka visi tie priekšlikumi ir ar nepareizām prognozēm. Pareizo prognozi ir uztaisījis Finansu ministrijas Tautsaimniecības prognozēšanas departaments, bet atsevišķi deputāti šeit vienkārši nodarbojas ar populismu (cita vārda nav!) - piedāvā dalīt milzīgus miljonus no tās naudas, ko nav prognozēts ieņemt. Tad, kad tos ieņems, tad viņi varēs tos dalīt. Būtībā mums vajadzētu uzreiz nobalsot par visu 1.tabulu, jo šie jautājumi nav skatāmi. Šeit klausīties Čerāna (no Zīgerista partijas) gaudu stāstus par to, cik šausmīgi iet zinātnei un cik šausmīgi iet arī citās jomās, nav nekādas nozīmes, jo mēs jau iepriekš zinām, ka neviens no šiem priekšlikumiem netiks pieņemts.

Es domāju, ka nevajadzētu mums šeit tādu teātri taisīt tikai tādēļ vien, ka līdz vēlēšanām ir palikuši daži mēneši. Un tagad nu mēs, daži deputāti, te būsim tie populistiskie, labie runātāji, kaut gan jau iepriekš zinām - to zina arī Čerāna kungs - , ka visi šie priekšlikumi tiks noraidīti. Es domāju, ka te finansu ministram vajadzēja skaidri un gaiši pateikt, ka šādi priekšlikumi netiks pieņemti, to mēs visi saprotam. Šajā tabulā vienīgais jautājums, kas ir apspriežams, ir Latvijas Bankas maksājumi. Par tiem mēs varam strīdēties, jo Latvijas Bankai ir viena pozīcija, Finansu ministrijai ir otra pozīcija un deputātiem ir trešā pozīcija. Taču mēs nevaram šeit klausīties šausmīgus gaudu stāstus par švako stāvokli, kāds ir zinātnei. Turklāt Čerāna kungs šajā priekšlikumā nav precīzi norādījis, kam tad šo naudu dalīs. Atkal ir paredzēts naudu iedalīt Izglītības un zinātnes ministrijai - kopējā katlā. Un atkal mēs labi zinām, ka balsojums būs negatīvs.

Tāpēc mans aicinājums būtu visus šos priekšlikumus, kuri ir pirmajā tabulā, vispār neizskatīt. Vismaz Čerāna kunga iesniegtos. Apstāsimies pie tiem jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas Banku, un šeit veltīgi netērēsim laiku!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Kreitusa kungs! Es ļoti labi saprotu, ka jūs esat jau nolēmis neatbalstīt visus šos priekšlikumus, bet es ļoti ceru, ka tas tomēr nenozīmēs to, ka šie priekšlikumi vispār netiks atbalstīti, jo jūs, par laimi, tomēr esat tikai viens no simta.

Kas attiecas uz šo ieņēmumu prognozi, es tiku konkrētā veidā izskaidrojis, kāpēc šo akcīzes nodokļa ieņēmumu prognozi var palielināt par 1 miljonu un 250 tūkstošiem.

Kas attiecas uz jūsu absolūti nepamatoto kritiku par to, uz kurieni tā nauda aizies, ir pilnīgi skaidrs, kurp tā nauda aizies. Tas finansējums ir Latvijas Zinātnes padomei, un tas ir grantu finansējums. Es domāju, ka Latvijas Zinātnes padome ir tā, kura tiešām vislabāk zina, kādā veidā būtu jādala šī nauda zinātnei. Tas, ka mēs šeit no Saeimas tribīnes populistiski mēģinātu kaut kādā veidā šo problēmu noniecināt, - tas, es domāju, būtu absolūti nepamatoti. Šī problēma pastāv, un par šo problēmu ir jārunā. Arī risinājums ir jāpanāk. Un man ir jautājums: kur ir jūsu alternatīvie priekšlikumi par šo jautājumu? Es tos neredzu šajā tabulā.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - otro reizi.

A.G.Kreituss. Cienījamie deputāti! Man gribētos šādā gadījumā dzirdēt no Čerāna kunga, kuri viņa priekšlikumi vispār ir panākuši pozitīvu risinājumu. Nevajadzētu mums šeit šādas tukšas runas risināt. Es arī - un varbūt pat vairāk nekā visi citi - esmu par naudas ziedošanu zinātnei, bet es uzskatu, ka jautājums jārisina konkrētā veidā, nevis jāierosina ņemt līdzekļus no tādas vietas, no kuras naudu iedot nevar. Mēs jau iepriekš redzam, ka no šāda neprognozēta nodokļa pielikuma naudu iedot nevar. Mēs varam tikai tēlot šeit labdarus. Šādā veidā naudas ziedošana nenotiek. Es domāju, ka Čerāna kungam, kurš strādā Budžeta un finansu komisijā, ir labi zināma kārtība, kādā tas notiek, un nevajadzētu šeit nākt priekšā un maldināt cilvēkus. Deputāti to zina, bet daudzie klausītāji to nezina. Daudziem klausītājiem liekas, ka vienīgais labdaris ir Čerāns.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis. Jā, godātie deputāti. Es tiešām gribētu pateikt, ka Čerāna kungs, šeit palielinot plānotos akcīzes nodokļa ieņēmumus, tieši otrādi, samazinās to naudu, ko varētu saņemt veselības aprūpe. Jo, kā mēs zinām, no alkohola virs plāna iegūtā nauda tiek novirzīta veselības aprūpei. Un šeit tas viss tiek atkal atņemts, jo tiek paaugstināta akcīzes nodokļa iekasēšana. Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsojam par 24.priekšlikumu - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 26, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Nākamais ir 25.priekšlikums - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums, kas arī paredz palielināt akcīzes nodokli.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Ļoti būtiska problēma ir skolotāju tālākā izglītība mūsu valstī, un tāpēc ir tapis šis priekšlikums - 25.priekšlikums. Es jau ieņēmumu daļas palielinājuma iespējas tiku pilnīgi konkrēti motivējis, un tagad ir piedāvāts 250 tūkstošus novirzīt skolotāju tālākizglītības fondā, lai arī cik ļoti tas nepatiktu Darba partijas pārstāvjiem, kuru, par laimi, šajā Saeimā ir tikai trīs. Ar šo problēmu mums ir nācies pilnīgi konkrēti saskarties mūsu, deputātu, braucienu laikā, kad skolotāji stāsta par tām reālajām problēmām, ar kurām viņi sastopas. Tālākas izglītības iegūšanas iespēju faktisku neesamību viņi min kā vienu no pirmajām problēmām. Jo skolotāji, kaut arī viņiem ir šīs ļoti zemās algas, tomēr domā par to, kādā veidā nodrošināt kvalitatīvu izglītību. Man tiešām jāsaka liels paldies visiem skolotājiem, kuri domā par to, kādā veidā jauno paaudzi audzināt un kādā veidā tai iedot kvalitatīvu izglītību. Es ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Šī summa nav tik liela. Un akcīzes nodoklim ir šīs rezerves! Vajag tikai gribēt to iekasēt. Es jau šeit runāju par šīm iespējām. Var, teiksim, veikt reidus pa Centrāltirgu, kaut gan te dažiem deputātiem tas ļoti nepatīk. Jautājums - vai šī ir ieinteresētība kontrabandas preču tirdzniecībā? Es nezinu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - Vents Balodis.

V.Balodis. Lūdz deputātus balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 25.priekšlikumu - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 26, atturas -15. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 26.priekšlikums - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums - paredz palielināt uzņēmumu ienākuma nodokli par diviem miljoniem latu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav? Ir. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šoreiz es gribu pievērst jūsu uzmanību vēl vienai neatrisinātai problēmai - lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantojamo ražojumu un pakalpojumu cenu paritātes nodrošināšanai. Tātad tas ir jautājums par Lauksaimniecības likuma 10.panta izpildi. Tur ir rakstīts, ka valstij šī paritāte ir jānodrošina. Situācija ir tāda, ka zemnieku saimniecībai visu laiku tiek palielinātas tās maksas, kas tai ir jāmaksā par dažādiem resursiem - elektroenerģiju, degvielu, - bet lauksaimniecības produkcijas cenas brīvā tirgus apstākļos jeb tādos apstākļos, kādi mūsu valstī ir, proporcionāli nepieaug. Mūsu valsts ir uzņēmusies šīs saistības - garantēt šo lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantojamo ražojumu un pakalpojumu cenu un tarifu paritāti, lai, lūk, šīs dīzeļdegvielai un pienam nosacītās cenu proporcijas saglabātos iespējami nemainīgas un lai nebūtu šā resursu cenu kāpuma tad, kad šī produkcija paliek tajā pašā līmenī. Tātad - lai zemniekam paliktu šīs saimniekošanas iespējas. Mūsu valsts to ir uzņēmusies, un mūsu valstij tas ir jāpilda. Un tādēļ šeit tiek piedāvāts no uzņēmumu ienākuma nodokļa divus miljonus novirzīt tieši šai paritātes nodrošināšanai, kas ir ļoti svarīga lauku vides tālākai harmoniskai attīstībai. Un, ja mēs šeit runājam par uzņēmumu ienākuma nodokli, tad jāteic, ka nu šīs precīzās prognozes, kuras ir veikusi Finansu ministrija, teiksim, gada sākumā, - ka tās šeit, šajā pozīcijā, domāju, parādās visskaidrāk. Tagad, kad šī korekcija - palielinājums par 20 miljoniem - jau ir izdarīta. Uz iepriekšējo 62 miljonu bāzes tagad ir parādījušies šie 82 miljoni. Visa šī nodokļu dinamika pa gadiem skaidri parāda to, ka ir vēl tālākas iespējas attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa iekasēšanu. Un tādēļ es ļoti lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu, lai mēs kaut daļēji sāktu risināt jautājumu par lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantoto ražojumu cenu un tarifu paritāti. Tā ir mūsu valsts atbildība. Šīs saistības ir mūsu valstij tikpat svarīgas kā tās, kuras mūsu valsts uzņemas, kad kaut ko paraksta starptautiskā līmenī. Šīs ir saistības ar mūsu pašu tautu, un tās ir jāpilda. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis. Lūdzu deputātus balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 26.priekšlikumu - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 24, atturas -20. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

Vents Balodis. Arī 27.priekšlikums ir deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. (Zālē troksnis.) (Starpsaucieni: “Pažēlo...”)

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi, lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Tā arī ir lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantoto ražojumu un pakalpojumu cenu un tarifu paritātes nodrošināšana. Ļoti lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis. Lūdzu deputātus balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 27.priekšlikumu - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 23, atturas - 17. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 28.priekšlikums - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 28.priekšlikumu - deputāta Čerāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 24, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 29.priekšlikums - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es lūdzu vismaz simbolisku summu lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantoto ražojumu un pakalpojumu cenu un tarifu paritātes nodrošināšanai, un kā avots šeit tiek piedāvāti Latvijas Bankas maksājumi valsts budžetā. Par tiem šeit diskusija jau bija, un es ļoti ceru, ka šajā ziņā varētu deputātiem būt kaut nedaudz pozitīvāka attieksme. Es ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu par šo nelielo naudas summu. Lūdzu vismaz atzīt to, ka mums ir šīs saistības. Es ļoti lūdzu nobalsot “par”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Čerāna kungs! Ja jums pusotrs miljons ir simboliska summa, nu tad laikam jūs esat multimiljonārs. Tā nevar ar valsts naudu šķaidīties. Par pusotru miljonu var uzcelt divas jaunas nelielas skolas.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Otro reizi.

K.Čerāns. Augsti godātie deputāti un godātais Ābiķa kungs! Saprotams, ka pusotrs miljons - tā ir liela naudas summa, bet skaidrs, ka attiecībā pret to problēmu, kura šeit pastāv... to var atrisināt tikai par ļoti mazu daļu. Taču mums ir jāparāda šajā gadījumā šī mūsu labā griba. Ka mēs šo problēmu vismaz risināsim. Ka mēs vismaz pilnībā nenorobežojamies no zemniekiem, kā šeit to grib daži jaunveidojamu partiju pārstāvji.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Baloža kungs.

V.Balodis. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 29.priekšlikumu - Čerāna kunga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par -29, pret - 22, atturas - 20. Nav pieņemts.

V.Balodis. 30.priekšlikums - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums ar līdzīgu mērķi. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

Lujāna kungs tomēr ir pārdomājis... Runās Edgars Bāns.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Šis mērķis nu galīgi nav līdzīgs iepriekšējam. Tas ir domāts piensaimniecības saglabāšanai. Domāts, lai varētu realizēt piensaimniecībā uzkrātos produktus - apmēram tūkstoš tonnu sviesta un apmēram astoņsimt tonnu siera.

Kāds stāvoklis piensaimniecībā ir izveidojies? Attiecībā pret pagājušo gadu šie jautājumi, teiksim, risinās sliktāk. Vienīgi pirmajā kvartālā ir palielinājies piena iepirkuma daudzums, bet tas ir tikai uz tā rēķina, ka mēs no visa saražotā piena daudzuma iepērkam vienu trešo daļu. Šis viens miljons ir aprēķināts Piensaimnieku savienībā. Piensaimnieki iesaka šo miljonu ziedot šim nolūkam, lai varētu vismaz lopkopības produkcijas ražošanu nesašaurināt. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Baloža kungs.

V.Balodis. Lūdzu deputātus balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 30.priekšlikumu - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par -32, pret - 20, atturas - 25. Nav pieņemts.

V.Balodis. 31.priekšlikums - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tagad vēlas runāt Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, tagad mēs nokļuvām pie iemīļotās Latvijas Bankas. Es aicinu šoreiz nepakļauties cienījamajam Repšes kungam. Jo, ja mēs šajā gadījumā paņemsim nedaudz naudas Latvijas Bankai nost, Repšes kungs, protams, būs dziļi satriekts, ka nevarēs nopirkt kārtējo helikopteru, bet, es domāju, šajā gadījumā medicīnas iestādes ir daudz svarīgākas. Un patiešām, - parlamentārais sekretārs Leiškalna kungs draudzīgām acīm skatās, es domāju, viņš atbalstīs šajā gadījumā mediķus, arī Panteļējeva kungs un pārējie kolēģi atbalstīs mediķus, kuri šorīt no rīta mūs sagaidīja un satika uz ielas. Patiešām, Apiņa kungs, šeit ir nauda, taisni tā nauda, kas ir vajadzīga medicīnas māsām, kuras saņem 42 latus mēnesī. Tā ir reāla problēma. Es domāju, ka Latvijas Banka no tā nebankrotēs. Es domāju, ka jebkurš deputāts, kas māk skaitīt, var paskaitīt, kā var pusgada laikā iekrāt 75 000 dolārus, kāda ir atalgojuma sistēma Latvijas Bankā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Nagobads - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt Demokrātiskās partijas Saimnieks priekšlikumu un atgādināt, ka pagājušā gada decembrī mums šeit, Saeimā, izvērtās diezgan plašas debates par to, cik pareizi ir novirzīt pamatbudžetā daļu no Latvijas Bankas peļņas, ka tas it kā ir pretrunā ar likumu “Par Latvijas Banku”. Mēs paši esam pagājušajā gadā paredzējuši pamatkapitāla palielināšanu.

Cik pareizi ir tas, ka valsts valstī - Latvijas Banka - novirza pietiekami daudz savu naudas līdzekļu jaunas naudas glabātavas celtniecībai vai citiem uzturēšanas izdevumiem vai arī sūkstās par to, ka liela peļņas daļa aiziet lielo valsts depozīta procentu segšanai, lai gan tajā pašā laikā sociālā sfēra Latvijas valstī slīkst tālāk nabadzībā? Es domāju, ka mums vajadzētu cienīt pašiem sevi un atstāt, kā nolēmām pagājušajā gadā, izskatot 1998.gada budžetu, kā vienu no ieņēmumu avotiem šos Latvijas Bankas maksājumus pamatbudžetā, atstāt to lēmumu spēkā un šos līdzekļus novirzīt speciālajam veselības aprūpes budžetam, par kuru mēs jau sākām runāt un par kuru ir diezgan daudz runāts šodienas sēdē. Lūdzu atbalstīt Demokrātiskās partijas Saimnieks priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu izteikt arī visu šodienas piketētāju domas, ka mēs strādājam slikti, nedomājam par mediķiem, par medmāsu un par sanitāru algām, par mediķu darba apstākļiem. Jūs redzat, ka Šķēles uzņēmums “Laima” taisa akciju - mēģina zefīriņu pārdot, lai izmeklētu mazos bērniņus ar iedzimtām sirdsakaitēm. Diezgan nožēlojama tā aina ir vispār. Es domāju, ka tiešām vajag atbalstīt šādu priekšlikumu - ņemt šos līdzekļus no Latvijas Bankas maksājumiem. Latvijas Banka, kā mēs zinām, ir diezgan apšaubāmi veikusi banku uzraudzību jau iepriekšējos četrus piecus gadus, un arī pašreiz tā uzraudzība, šķiet, ir pavāja, jo bankas daudz tērē greznu kantoru iekārtošanai, mašīnu pirkšanai un, dabīgi, arī algām. Kad es lasu, ka Latvijas Banka var maksāt kādam konsultantam - šim Rubesa kungam - par dažu stundu darbu dienā, tas ir, vienā dienā, 1000 latu algu, tad man šķiet, ka Latvijas Bankas maksājumus varētu pagriezt tā, lai tie nāktu par labu arī speciālajam veselības aprūpes budžetam. Izsaku jums piketētāju domas un izsaku arī pats savu pārliecību. Ir jāmēģina allaž kaut ko darīt, lai sabiedrība, kas ir slima, cilvēki, kas nesaņem veselības aprūpi, tie, kas neizsauc ātro palīdzību un noasiņo... tie, kurus savlaicīgi neaizved... un nesniedz palīdzību mirstošam jauneklim, kaut gan katra minūte ir svarīga... Šie un citi piemēri, redzot šo netaisnību, mani pārliecina, ka ir tomēr jāmēģina līdzsvarot budžetu, un lūdzu arī jūs nobalsot par 31. priekšlikumu. Es balsošu “par”.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu valdošo frakciju - frakcijas “Latvijas ceļš” un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātus šodien ļoti uzmanīgi paskatīties, kā kurš no jums balsos tieši par šo punktu. Ne velti ļoti daudzi Saeimā esošie mediķi sāk runāt, ka tā ir “visšaurākā vieta”, viena no lielākajām problēmām. Droši vien ir vienkārši iziet cauri piketētāju rindām, viņu šodien bija pietiekami maz, bet kā jūs iziesiet cauri slimnīcām? Kā jūs iziesiet tām cauri? Jo katram no jums var pienākt tāds mirklis, kad jums būs jāaiziet uz slimnīcu pie kāda no radiem vai draugiem, un tad jūs, ejot tur cauri, redzēsiet to bezspēcību, kādā dakteri atrodas, glābjot viena vai otra cilvēka dzīvību. Vienkārši glābjot. Tikai tāpēc, ka pietrūkst līdzekļu. Vai jums neliekas šodien... Kauna izjūtai būtu jābūt mums visiem par to, ka ar zefīra pārdošanu mums glābj veselību. Santīms par apēsto zefīru! Šodien jūs mēģināsiet runāt par to, kā saglabāt šo veselības aprūpes sistēmu. Runāsiet par nieka 3 miljoniem, par to, ka visa tā vietā mums vienkāršāk būtu uztaisīt vienu kastīti, kurā glabāt papīrīšus, ko sauc par latiem. Mēs izdzīvojām bez šīs glabātavas, un Latvijā neviens dēļ tās trūkuma nav nomiris, bet bez šī balsojuma, bez šī priekšlikuma atbalsta, nomirs! Lai katrs mēģina uzņemties - gan Saeimas priekšā, gan vēlētāju priekšā, gan arī Dieva priekšā - atbildību! Ir runa par nieka 3 miljoniem... Šeit daudzi kāps tribīnē un aģitēs, stāstīs, ka viņi ir savas tautas atbalstītāji, kas rūpējas, lai latviešu tauta izdzīvotu pie Baltijas jūras. Ar ko viņa var izdzīvot? Ar šo primitīvo attieksmi? Ar runāšanu par to, ka ar asaru pilnām acīm bērni raud slimnīcās? Ārsti nespēs šo problēmu atrisināt tikai ar to vien, ka dažs labs runās par ļoti augstām tēmām no Saeimas tribīnes.

Juri Dobeļa kungs! Nevajag smaidīt! Nevajag smaidīt! Tā nav tā tēma. Jūs varat smaidīt par mani, bet nevajag smaidīt par tiem sakropļotajiem un slimajiem bērniem, kas šodien atrodas slimnīcās. Un arī par tiem pensionāriem, kas var būt jums tēvi un mātes. Jūs varat smaidīt, cik gribat, jūs savu divkosīgo politiku līdz ar to raksturojat. Jūsu vārdi atšķiras no darbiem.

Es nepretendēju uz to, ka gribu šodien aicināt Saeimas deputātus atņemt naudu kādam no deputātiem. Es runāju par Latvijas Banku. Viņa ir spējīga izdzīvot un arī izdzīvos.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es pilnīgi atbalstu šo priekšlikumu. Attiecībā uz Čevera kungu gan es aicinu visus deputātus un arī Latvijas Banku padzīvot vienu mēnesi ar medmāsu algu - 46 latiem, Dobeļa kungs! Ar 46 latiem mēnesī, ko saņem medmāsas par slodzi. Vajadzētu mums, deputātiem, un arī visai Latvijas Bankai likt, lai mēs padzīvojam vienu mēnesi par tādu algu.

Latvijas Banka, es uzskatu, ir vainīga pie tās krīzes medicīnā un vispār valstī, kāda pašreiz ir, tāpēc, ka tā neizpildīja savu funkciju, kas tai bija jādara pašā sākumā, - nekontrolēja privātās bankas, kuras zaudēja lielu naudu, un tas arī noveda pie tā, ka cilvēki ir ļoti, ļoti sliktā stāvoklī. Sevišķi medicīnā.

Protams, ka šeit ir jāveic liela reorganizācija, jāreorganizē visa Labklājības ministrija, kur vajadzētu atlaist visus kopumā un pēc tam pieņemt varbūt jaunā sastāvā - ne vairāk par 25 cilvēkiem. Protams, vajadzētu pārskatīt arī atsevišķi Veselības departamentu. Valstij vajadzētu pārskatīt arī to, ko dara slimokases. Kāpēc mums vispār ir vajadzīgas valstī slimokases? Varētu visu naudu novirzīt tieši no Finansu ministrijas uz budžeta iestādēm, uz slimnīcām. Tas būtu daudz labāk.

Protams, to, ko mēs, deputāti, varam šodien te izdarīt, to mums vajag izdarīt un šo naudu vajag pārskaitīt, lai tā tiktu dotācijām speciāli veselības aprūpes budžetam. Vismaz kaut cik, lai mēs varam palīdzēt. Bet tas jau nenoņem atbildību no “Tēvzemes”, kura pašreiz ir valdošā un kura visus šos gadus ir regulējusi visu darbu veselības aizsardzībā un labklājībā. Jums ir jāuzņemas tā atbildība un jāpasaka, ka jūs neko neesat izdarījuši. Tikai ļaunāk esat izdarījuši šajos trijos gados. Es ceru, ka jūs saņemsieties un pateiksiet to, ka tas tā ir. Labākais, ko jūs varētu darīt, būtu tiešām tas, ka demisionētu visa Labklājības ministrija kopā ar visiem saviem ierēdņiem. Es uzskatu, ka mums, deputātiem, ir jāatbalsta šis priekšlikums, jo arī Latvijas Bankai tas būtu sīks zaudējums, ka tai noņems 20 miljonus 900 tūkstošus.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es saprotu, cik viegli šodien visiem liekuļiem runāt, izlikties, ka viņi nekā nesaprot, kas ir budžets, ka budžetā ir izlīdzsvarota ieņēmumu un izdevumu daļa, ka varēja vispār šajā brīdī nekā nebūt un ka tikai pateicoties valdības veiksmīgajai darbībai ir ko dalīt... Varēja vienkārši nebūt, ko dalīt, un tad nebūtu šīs garās un skaistās runāšanas.

Vēl vienkāršāk būtu tagad pielikt visiem milzīgi lielas algas un vēl kaut ko un atstāt nākamajai valdībai rudenī milzīgu mīnusu. Jā, to laikam šie runātāji grib.

Čevera kungam personīgi. Ja jūs tik ļoti uztrauc nabadzīgo cilvēku likteņi, tad es ieteiktu jums izmantot savas iespējas Kiprā un nodrošināt veselīgu atpūtu visiem tiem nabadzīgajiem cilvēkiem, par kuriem jūs te briesmīgi rūpējaties un tēlojat šausmīgu tautas labdari. Un arī visus jūsu atbalstītājus - baņķierus, nelatviešus un krievus no Krievijas, kurus jūs tik ļoti mīlat, aiciniet viņus atbalstīt mūsu nabadzīgos Latvijas iedzīvotājus! Tas būtu vienīgais, ko jūs vispār varētu izdarīt, jo neko labu izdarījis jūs pēdējos gados tiešām neesat. Tur jums ir pilnīga taisnība. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Kāds sakars Latvijas bankai ar valdības darbu?”)

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Naudas jaunās glabātavas izmaksas būs gandrīz tikpat lielas, cik lieli ir šodien izskatāmie budžeta grozījumi, ņemot klāt arī līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un ņemot vērā privatizācijas problēmu. Vai tas šodien Latvijai vispār ir vajadzīgs? Tā ir piecu gadu Latvijas Bankas peļņa, kas pilnībā tiek novirzīta šīs “Naudas pils”, citādi to nevar pateikt, celtniecībai. Pilnīgs absurds no jebkura viedokļa! Neviens man neiestāstīs pretējo.

Godātajam Repšes kungam, man liekas, pirms runā par viņa popularitāti, būtu jāpadomā arī par cilvēkiem, kas šo viņa popularitāti palielina. Kāds ir Latvijas Bankas ieguldījums šodien Latvijas nacionālās ekonomikas attīstībā? Kāds? (Starpsaucieni: “Nekāds! Nekāds!”)

Mēs nemaz neesam runājuši par hipotekāro kreditēšanu, par ko runāja pirmdien, izvērtējot lauku attīstības programmu. Kur ir šī līdzdarbība? Kur ir sadarbība starp komercbankām, Latvijas Banku un valdību? Līdz pat šim laikam nav izveidota šī sistēma. Mēs būvēsim “pili” 20 miljonu latu vērtībā, bet šeit nevaram izdalīt 2,5 miljonus - desmito daļu no tā, kas ir paredzēta.

Un mēs šeit vēl runājam, Dobeļa kungs! Atjēdzieties nedaudz!

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Antonam Seikstam - par komisijas sēdi.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti! Saskaņā ar vakardienas Saeimas lēmumu mums šodien ir jāatjauno darba kārtībā un jāizskata jautājums par nacionālā brīvības cīnītāja statusu, šis likumprojekts. Lūdzu tūlīt uz komisijas sēdi!

Sēdes vadītājs. Vēl, godātie deputāti, mūsu kolēģim Guntim Eniņam šodien paliek 65 gadi. (Ovācijas un aplausi.)

Šodien dzimšanas diena ir arī kolēģei Guntai Gannusai. (Ovācijas un aplausi.)

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpināsim darbu! Debatēs par 32. priekšlikumu pieteicies Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija... Atsauc debatēšanu...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu... Es atvainojos, par 31.! (Starpsauciens: “Pārbalsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim!... Lūdzu tādā gadījumā vēlreiz atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu balsojumu! Acīmredzot mums ir jāpaņem neliela pauze, lai sakārtotu balsošanas mehānismu, un tad mēs atgriezīsimies.

Lūdzu visus ievietot identifikācijas kartes! Tā... Vai mēs varam vēlreiz atkārtot balsošanu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 31. - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 17, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

V.Balodis. Nākamais ir 32. - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums, bet komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 32. - Demokrātiskās partijas Saimnieks priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 23, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Nākamais ir 33. - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, jo ir arī valdības alternatīvie priekšlikumi, un ir atbalstīts 306. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis ir priekšlikums - piešķirt 2 miljonus latu skolotāju algām, taču es to negribētu uzskatīt par alternatīvu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstītajam priekšlikumam. Es to gribētu uzskatīt par papildu priekšlikumu, un tāpēc es lūdzu to nobalsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam. Komisijas vārdā?

V.Balodis. Lūdzu deputātus balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 33. - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 21, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 34. - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, jo ir alternatīvs - 306. priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 34. - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 22, atturas - 18. Priekšlikums tiek noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Līdzīgs ir arī 35. - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, jo ir valdības priekšlikums nr. 306, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai debatēs deputāti pieteikušies nav? Balsojums netiek... Paldies. Tiek pieņemts atbildīgās komisijas atzinums.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 36. - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, jo ir atbalstīts 322. priekšlikums kā alternatīvs.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. (Starpsauciens: “Kārli, nekavē laiku!”)

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Es gribu šeit paskaidrot, kā šis priekšlikums ir radies, un pēc tam mēs varētu izdomāt, kā šeit tālāk būtu pareizāk rīkoties.

Tātad šis priekšlikums ir radies, saņemot vēstules no veselas virknes dažādu pagastu un mazpilsētu, piemēram, no Kokneses pagasta un Auces pilsētas, kur mūsu šīgada eksperimenta rezultātā ar pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu un ar šo algoritmu, kādā veidā šīs pašvaldību finanses tika izlīdzinātas, veselai virknei pašvaldību dotācija no fonda šajā gadā ir par vairākiem desmitiem tūkstošu mazāka, nekā tā bija pagājušajā gadā, un es domāju, ka mums, valstij, ir jāuzņemas atbildība par tiem eksperimentiem, ko mēs valsts vadībā izdarām. Tāpēc pašvaldībām šis dotāciju samazinājums attiecībā pret iepriekšējo gadu ir jākompensē. Šādā veidā ir radušies arī šie 3,5 miljoni latu, kuri šeit tiek piedāvāti jūsu nobalsošanai, un es būtu ļoti pateicīgs, ja jūs atrastu iespēju to tādā veidā izdarīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis. Lūdzu deputātus balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 36. - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 25, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis. 37. ir Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Stara kunga priekšlikums par līdzekļu iekšējo pārdali ministrijas ietvaros un pašu ieņēmumos. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Līdzīgs ir arī 38. - labklājības ministra Makarova priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Tālāk!

V.Balodis. Tālāk 15. lapppusē ir 2. tabula - “Priekšlikumi par līdzekļu pārdali”. Te pirmais ir 39. priekšlikums - Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es redzu šeit Valentīnas Andrējevas vārdu. Finansu ministri nāk un aiziet, bet Valentīna Andrējeva paliek. Akurāt kā Taleirāns! Es gribētu lūgt Baloža kungu un arī jūs, cienījamie kolēģi, ļoti uzmanīgi ieskatīties šajos priekšlikumos, it īpaši tajos, ko iesaka Andrējevas kundze, lai gan summas it kā ir nelielas. Te it kā būtu iekšējā pārdalīšana, bet atcerieties 1997. gadā nobalsoto 1998. gada budžetu un Andrējevas kundzes priekšlikumus. Šeit slēpjas vienmēr kāds “zemūdens akmentiņš” vai lielāks “akmens”. Man ir bijusi saruna ar viņu, kad es esmu centies iegūt līdzekļus no Finansu ministrijas ar viņas akceptu, kad ministrija šos līdzekļus dala un par tiem spriež. Tas balsojums, kas šeit notika saistībā ar veselības aizsardzību, ar tās sistēmas nodrošināšanu, ir rets izņēmums. Parasti jau viss iet kā pa sviestu. Un jūs saprotat, ka arī pašreiz mēs esam maksimāli nogurdināti, mums te ir jānāk un jābrauc deviņos, cauri “korķiem” jāiet, transporta sastrēgumiem cauri, mēs nespējam atpūsties, mēs bieži nespējam īsti visu izprast, kas uz ko attiecas, kāpēc ir šādi priekšlikumi, ko nozīmē šīs iekšējās izmaiņas, bet tās bieži slēpj viltību. Un tā Valentīna Andrējevas kundze ar viltību panāca to, ka simts tūkstoši latu netika izdalīti kultūras un ārstniecības iestāžu remontiem, simts tūkstoši latu palika neizmantoti tieši Valentīnas Andrējevas solījumu un solījumu nepildīšanas dēļ.

Tāpēc es aicinu būt uzmanīgiem visās šajās sēdēs, koncentrēties, sekot līdzi šiem priekšlikumiem, lai neiznāk tāpat, kā iepriekšējā reizē bija, kad mēs nobalsojām par dažiem labiem priekšlikumiem, bet pēc tam mūs informēja, ka tālākajai darbībai līdzekļu nav, ka viss ir sadalīts. Esiet, lūdzu, uzmanīgi! Tāda ātra gaita te nedrīkst būt. Katrs lats ir svarīgs veselībai, izglītībai, aizsardzībai, drošībai. (Starpsauciens: “Pašvaldībām!”) Arī pašvaldībām, jā...

Tāpēc es ļoti lūdzu... Baloža kungs, es lūdzu nesteigties! It īpaši, ja ir Valentīnas Andrējevas uzvārds kaut kur minēts. Es esmu pats par to pārliecinājies. Viņa laipni smaida, cienā ar “Karakuma” konfektēm, bet tajā pašā laikā aizmuguriski saprot, ko viņa dara.

Tāpēc lūdzu arī Prezidiju sekot izskatīšanas gaitai, lai runa būtu skaidra, saprotama, ar nelieliem, paskaidrojošiem komentāriem, jo deputāti ir noguruši, un šis nogurums ir speciāli radīts. To lietoja arī Gorbačova aparāts PSRS kongresa laikā, tā ir metode - vēlu vakarā, kad ir noguruši, apspriest svarīgus jautājumus. Tuvojas Jāņu laiks, mājas jākopj, kartupeļi jāuzpasē no kolorado vaboles un daudz kas cits būtu darāms, bet mēs strādājam šeit. Tas ir mūsu darbs - sekot notikumu gaitai! Esiet, lūdzu, uzmanīgi! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Ozoliņa kungs! Būsim modri! Debates slēdzam.

Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis. Gribu teikt, ka te pat nav runas par Finansu ministriju, te ir Ministru kabineta iekšējā pārdale: no valsts administrācijas skolas ierēdņu apmācībai pārvietot 16 tūkstošus. Lūdzu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai Ozoliņa kungs prasa balsojumu? (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Jā!”) Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 39. - Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 14, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 40. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Paulis Kļaviņš - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Kļaviņš (LZS, KDS frakcija).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es, protams, esmu par koalīcijas plāna atbalstu arī budžeta jautājumos, bet, neskatoties uz to un tieši tāpēc, ka es nevēlos satricināt valdības darbu, man tomēr ir jāizsaka visskarbākā kritika par to, kādā veidā Ministru kabinets, mūsu Ministru prezidents pauž savu attieksmi pret Latvijas aizsardzības problēmu. Vai jūs neredzat, kas šeit notiek? Tas ir vienkārši jāzina. Pat neatkarīgi no tā, vai mēs balsojam “par” vai “pret”, mums tomēr ir jāzina, kas šeit notiek.

Valsts gaisa telpas kontrolei būtu vajadzīgi 37 tūkstoši latu. Igaunijai tie ir, Lietuvai - ir, jo šis ir Baltijas valstu gaisa telpas kontroles kopējais projekts. Mēs - vidējā Baltijas valsts - “krītam ārā”, ejam mājās. Mēs nespējam. Nu kā tad ir? Kā ir ar to iešanu uz NATO, mīļie draugi? Dāmas un kungi! Uz NATO mēs ejam. Ar muti Ņujorkā un Briselē, bet ar darbiem - aizkrāsnē. Vai tad nebija iespējams premjerministram redzēt šo stāvokli? Vai viņš pats nav “iks” reizes apliecinājis, ka mums aizsardzības jomā ir nepieciešams virzīties uz NATO? Bet ko mēs darām? Mums pietrūkst 73 tūkstošu gaisa telpas kontrolei. Mums dāvina Amerika, mums dāvina citas valstis dārgu tehniku šajā jomā, bet mums nav, kas to apkalpo. Jaunieši ir jāsūta mācīties, un tas maksā naudu, bet mums tās nav. Tad šī tehnika var pie mums sarūsēt. Mums nav, mēs nevaram “turēt līdzi” Baltijas valstu aizsardzības sistēmas virzībā uz NATO. Redzat, to vajag zināt! To vajag zināt, un tāpēc es šeit protestēju pret šāda veida politiku, bet reizē atbalstu valdošo koalīciju.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija uzmanīgi iepazinās ar priekšlikumiem par nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu Aizsardzības ministrijai un nonāca pie secinājuma, ka trīs sekojošie priekšlikumi: par valsts gaisa telpas kontroli un aizsardzību, par starptautisko sadarbību un piedalīšanos starptautiskās operācijās un par Nacionālās aizsardzības akadēmijas finansēšanu ir jāatbalsta, paredzot šajās sfērās budžeta palielinājumu.

Kur ir tas iemesls? Šeit jau Kļaviņa kungs ļoti emocionāli uzstājās un minēja šos faktus. Neatbalstot šos priekšlikumus, gan Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, gan arī mūsu valdība ir nodemonstrējusi kārtējo vistīrākā veida populismu, citādāk to absolūti nevar nosaukt. Valdība paziņo, ka nākamgad beidzot būs palielināts Aizsardzības ministrijas budžets līdz 1%, ka faktiski tiks divkāršots budžets, bet uz kā rēķina? Taču šodien, kad ir akūti nepieciešami šie līdzekļi, šie 73 tūkstoši latu, lai beidzot varētu sākt kontrolēt gaisa telpu, mēs nevaram atrast šos līdzekļus. Mēs nevaram atrast šos līdzekļus, lai pildītu savas starptautiskās saistības. Ir runa par līgumu, kas ir noslēgts starp Lietuvu, Igauniju un Latviju. Un atkal Latvija šeit ļoti labi “izkrīt ārā”. Ar piedalīšanos starptautiskajās operācijās ir analoģiska situācija. Valdība ir uzņēmusies, parlaments ir akceptējis, ka mūsu karavīri piedalīsies Starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās, bet finansējumu mēs tam neatrodam. Mēs jau varam arī nepiedāvāt naudu un neiedalīt naudas līdzekļus Nacionālajai aizsardzības akadēmijai 195 tūkstošu apmērā, bet tas nozīmē, ka tad Nacionālā aizsardzības akadēmija šogad nevarēs uzņemt pirmajā kursā kadetus. Es aicinu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Ģ.V.Kristovskis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Tiešām, ja mēs paskatāmies valsts gaisa telpas kontroles un aizsardzības jautājumus un līdzšinējo citu valstu palīdzību šā jautājuma sakārtošanā, tieši šāgada projekta attīstību, tad es varu minēt vienkārši vienu summu - 10 miljoni ir tā summa, ko Amerikas Savienotās Valstis piešķir šim projektam, ja arī Latvijas valsts no savas puses kaut ko dara šajā virzienā. Un tāpēc man tiešām ir grūti saprast, kāpēc nav atrasti šie 73 tūkstoši. 73 tūkstoši pretstatā Amerikas Savienoto Valstu 10 miljoniem! Tā summa tiešām ir niecīga, lai savestu kārtībā fundamentālu jautājumu valsts aizsardzībā.

Šeit gan Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Kļaviņa kungs nāca un runāja par šo jautājumu, bet, no otras puses, man tomēr ir arī mazliet neizpratne. Aizsardzības ministrs vakar un aizvakar bija mūsu komisijā un par šo problēmu faktiski nerunāja. Arī viņš taču varēja tomēr deputātiem vēlreiz apelēt pie sirdsapziņas par šo problēmu - par šiem 73 tūkstošiem un arī par tiem pārējiem diviem priekšlikumiem, kas saņemti par Aizsardzības ministriju, tāpēc man ir grūti pat pateikt, kā valdībā rit darbs un kāpēc aizsardzības ministra vēlmes acīm redzami netiek uzklausītas vai netiek ņemtas vērā. Taču es to nevaru valdības vietā ne izdarīt, ne arī izlemt, bet katrā ziņā gribu vērst uzmanību uz to, ka 73 tūkstoši nav tā summa, kuras dēļ vajadzētu sagraut fundamentālu valsts drošības un aizsardzības projektu, kas ir saistīts ar gaisa telpas aizsardzību. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dainis Turlais - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

D.Turlais (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Bez šaubām, valsts aizsardzības problēmas ir ļoti svarīgas, bet svarīgu problēmu risināšanai ir nepieciešami līdzekļi. Tomēr man rada izbrīnu un arī zināmu neizpratni tas, ko mēs šodien skatām, un vai mēs skatām tā, kā Satversmē ir paredzēts. Mēs skatām valdības iesniegto budžetu, izskatām to, apstiprinām un līdz ar to apliecinām uzticību valdībai.

Individuāli katrs deputāts vai frakcija tagad “plosa” budžetu, ko ir izskatījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, bet valdības faktiski, izņemot finansu ministru, vispār nav. Man šī situācija liekas diezgan savāda, jo, piemēram, Ģirts Kristovskis un Jānis Ādamsons runā par to, ka vajag, bet nav jau valdības, kas pasaka, kam tad vajag šos līdzekļus. Un tad faktiski valdības vārdā noraida šo projektu. Tad kādā veidā mēs varam strādāt? Vai Saeima tagad uzņemsies izpildvaras funkcijas un tagad kārtos gaisa telpas kontroles jautājumus vai tas tomēr ir valdības jautājums?

Ja tas ir valdības jautājums, tad acīmredzot valdībai būtu jāaizstāv tas budžets, ko tā grib saņemt no Saeimas. Pievērsiet uzmanību vēl arī citiem priekšlikumiem! Manuprāt, no 231. līdz 236.pozīcijai faktiski ir redzama neslēpta labdarības akcija, to var arī kaut kādā citā vārdā nosaukt, bet vienas skolas remontam pieprasītās summas svārstās no 90 tūkstošiem līdz 180 tūkstošiem, lai gan, manuprāt, tām nav nekāda seguma - ne projekta, ne tāmes. Tas ir vienkārši populisms, kuru katrs var izmantot un runāt kaut ko, bet tas vairs nav valdības budžets. Faktiski jautājums ir tāds, ka mums vai nu nav vairs valdības, vai tagad mēs esam uzņēmušies tās funkcijas.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Tā nu laikam ir sanācis, ka, analizējot budžetu, valdību veidojošie deputāti kāpj tribīnē un saka, ka labot budžetu nedrīkst, lai gan tajā pašā laikā (atkal tas pats variants!) viņi vēlreiz kāpj tribīnē un saka: nē, tomēr palabot var! Bet mums, es pilnīgi piekrītu kolēģim Turlā kungam, pilnīgi nav zināma valdības nostāja šajos jautājumos. Krasta kungs paziņo par to, ka mēs palielināsim budžetu aizsardzībai, lai varētu pretendēt uz NATO, līdz 1%, bet perspektīvā - līdz 2%, bet kāda konkrēti šajā jautājumā ir valdības nostāja? Tā ir vai nav? Un es beigu beigās gribētu pateikt tā: vai jūs, “Tēvzemei un Brīvībai”, savā frakcijā varat izdiskutēt tos jautājumus vai nevarat? No vienas puses, kad runā kādas citas frakcijas deputāts, jūs viņu kritizējat par to, ka viņš mēģina ielīst iekšā Finansu ministrijas sakārtotajā budžetā, bet tad, kad kāpj tribīnē jūsu frakcijas deputāts, arī viņš saka, ka vajag budžetu pārkārtot, un jūs atkal klusējat vai aplaudējat. Kāda ir jūsu pozīcija attiecībā uz savu finansu ministru? Es domāju, ka daudzus opozīcijas deputātus var saprast, ka tā ir opozīcija, bet, ja pati pozīcija netiek skaidrībā ar piedāvājumiem - tas ir pilnīgs absurds. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis. Gribu deputātiem pateikt, ka šis avots ir valsts īpašuma privatizācijas fonds un kā vienmēr - arī Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija to teica - šis valsts īpašuma privatizācijas fonds ir jātērē investīcijām, rūpniecības attīstībai, nevis valsts gaisa telpas kontrolei un aizsardzībai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 40.priekšlikumu - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 20, atturas - 16. Priekšlikums noraidīts.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, vārds Robertam Jurdžam - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Paziņojums par balsojumu par 31.priekšlikumu.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Balsojumā par Latvijas Bankas sagraušanu mans balsojums bija “atturas”, nevis tāds, kā ierakstīts dokumentā, - “par”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Baloža kungs, turpiniet!

V.Balodis. Nākamais ir 41.priekšlikums - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Kļaviņš (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamie deputāti! Atkal man ir jāsaka tas, kas nav apsvērts mūsu Ministru kabinetā. Es īstenībā atkārtoju tikai to, ko valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs Ministru kabineta 13.jūnija sēdē ir arī izskaidrojis Ministru kabinetam. Tādēļ mums ir skaidri jāzina, kurš ir atbildīgais. Varbūt visa valdības koalīcija, jūs domājat? Vai varbūt viena vai otra frakcija? Tas ir skaidri jāzina. Finansu ministrs, es pieņemu, šajā Ministru kabineta sēdē bija klāt. Vai bija Ministru prezidents vai viņa pilnvarotais pārstāvis drošības un aizsardzības jautājumos, es nezinu. Bet stāvoklis ir tāds: ja mēs nepiešķirsim tagad līdzekļus starptautiskās sadarbības tālākai turpināšanai, proti, lai piedalītos šajās operācijās, tas nozīmē, ka mēs vienīgie no baltiešiem atsauksim savu vadu no Bosnijas. Es varu jums apmēram pateikt, kāda starptautiska reakcija tad būs NATO valstu starpā. Un neaizmirsīsim vēl vienu lietu - Amerikas Kongresā ir nolemts, ka Amerika nepalielinās savus ieguldījumus kopējā aizsardzības sistēmā, ja tie, kas ir tās dalībnieki vai grib kļūt tās dalībnieki, nenes savu daļu nastas. Tātad mums skaidri jāzina, par ko mēs šeit izšķiramies. Un, ņemot vērā to, kā šos budžeta ienākumus mēs dalām un kam finansējums tiek piešķirts un kam netiek piešķirts, es domāju: ja jau mums drošība ir tik zemā līmenī, tad varbūt tiešām ir jāpārdomā un jāpieņem cits virziens, citādi ir ārkārtīgi grūti. Nu ko šodien teikt NATO ģenerālsekretāram, kurš pēc pusstundas būs pie mums? Ko viņam teikt? Jūs varbūt gribētu, lai mēs kaut kādu spēli spēlētu, šovu taisītu, izliktos: jā, mēs ejam... Nākamgad mums būs divreiz vairāk, bet šogad mēs būsim gatavi slēgt nākamajam kursam akadēmiju un nevarēsim uzturēt savus nacionālās aizsardzības spēku sistēmas cilvēkus starptautiskajā operācijā. Tas ir tik nožēlojami! Tā ka man vairs nav ko teikt, atliek tikai pieņemt zināšanai.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle - finansu ministrs.

R.Zīle (finansu ministrs).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Valdības vārdā es varu pateikt, kāda ir situācija ar šo budžeta pozīciju. (Man žēl, ka šeit nav aizsardzības ministra, kurš būtu pateicis to pats, man nebūtu jādara tas viņa vietā.) Tātad trīs mēnešu nauda ir samaksāta šim Bosnijā atrodošamies vadam, 185 tūkstoši vai apmēram tāda summa, un valdībā bija pilnīgi skaidrs par nākamajiem trīs mēnešiem, tie ir šie 195 tūkstoši... Tā ka valdība no tiem līdzekļiem, kas paliks tās rīcībā, to, neapšaubāmi, darīs. Par to nav runa. Un Solanas kungam laikam nevajadzētu teikt par 195 tūkstošiem... Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dainis Turlais - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

D.Turlais (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, kad ir līdzekļi, kas domāti aizsardzībai, var spriest, vai ir lietderīgāk vai mazāk lietderīgi... vai ir pietiekams pamatojums vai nav... Tas, ka mums ir vads Bosnijā... tie nav šīs starptautiskās sadarbības vajadzībām virzītie līdzekļi, jo, ja mēs gribam tiešām sadarboties ar NATO un ar citām drošības struktūrām, tad mums nav tikai Bosnijā jāpiedalās ar vadu; mums ir jāpiedalās apmācībās, mums jāpiedalās starptautiskajās mācībās, un šiem pasākumiem ir vajadzīgi līdzekļi, un tie nevar būt no Bosnijas vada piesaistīti. Tik tiešām, - šodien šeit atrodas NATO ģenerālsekretārs, un domāju, ka būs ļoti grūti gan mūsu Valsts prezidentam, gan aizsardzības ministram runāt par reālu sadarbību, par ciešu sadarbību ar NATO, ja šeit, šajā zālē, mēs noraidām jebkuru priekšlikumu, kas ir vērsts uz šo vārdu praktisku īstenošanu kaut vai par niecīgu daļu. Es lūdzu atbalstīt - un ceru, ka atbalstīsiet, - šoreiz aizsardzības ministru un arī valdību.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi un godātais finansu ministr Zīles kungs! Es tomēr gribētu tikt skaidrībā un saņemt konkrētu atbildi: kas melo - vai nu aizsardzības ministrs Jundzis, atrodoties mūsu komisijā, kur viņš aizstāv šo pozīciju, vai jūs, Zīles kungs. Uzstājaties un mānāt parlamentāriešus. Jo aizsardzības ministrs, pie mums komisijā būdams, lūdz atbalstīt šo priekšlikumu par šiem 195 tūkstošiem, bet pēc tam jūs sakāt, ka to nevajag darīt. Ka šī nauda ir atrasta. Es nezinu, kuram nav taisnība!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Man daudzas runas šķiet ļoti dīvainas. Es pat negribētu teikt, ka tās ir populistiskas. Man liekas, ka tā ir vienkārši situācijas neizpratne. Vai tad jūs nesaprotat, ka taisnība ir tautas parunai: “Kod, kurā pirkstā gribi, visi vienlīdz sāp.” Ja jau reiz budžetā nav tik daudz naudas, bet vajadzības, kurām sadalīt to, ir ļoti lielas, tad, protams, visiem nepietiek. Cienījamie kolēģi, paskatieties, kur tad ir tā vaina! Tagad dīvainā kārtā daudzi vaino valdību. Dažiem pat atļaujas pagriezties mēle, lai teiktu, ka vainīga esot “Tēvzemei un Brīvībai” vai LNNK. Tas ir vispār galīgs absurds. Vaina ir visos šajos gados, kuros valstī nav īsti saimniekots. Un tagad, kad šī valdība astoņus mēnešus beidzot ir normāli saimniekojusi un sarūpējusi budžetā šos 30 miljonus, kurus tomēr var sadalīt, - tagad jūs brīnāties un gribat, lai notiek brīnums. Lai visiem pietiktu. Nē, visiem nevar pietikt! Un šoreiz, kad runa ir par aizsardzību, es teikšu tā: es esmu un vienmēr būšu par Latvijas aizsardzību, bet, piedodiet man, šodien līdzekļus es vispirms došu mediķim un skolotājam, jo viņi dzīvo ar ļoti maziem ienākumiem. (Zālē troksnis. Starpsaucieni: “Runā par lietu...”) Saprotiet, ir jāskatās pēc būtības, nevis jārunā vienkārši aplamības. Jāskatās pēc būtības! Un it īpaši dīvainas, Čevera kungs... Čevera kungs, es jūs uzrunāju! Īpaši dīvainas ir jūsu un jūsu cilvēku runas. Jūs nevis mēģinājāt stiprināt šo valdību, bet - taisni otrādi - neļāvāt tai strādāt. Aizgājāt no valdības un to “šūpojāt”, lai nevarētu būt šī stabilitāte. Varbūt šajā laikā būtu vēl daži miljoni nākuši klāt, kurus varētu sadalīt. Vajag domāt pēc būtības. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle - finansu ministrs.

R.Zīle (finansu ministrs).

Godātais Ādamsona kungs! Es aicinu nemelot no šīs tribīnes un paskatīties stenogrammā, ko es teicu par šo jautājumu. Es neteicu, ka šī nauda nav vajadzīga. Es teicu, ka šī nauda tiks piešķirta tajā laikā, kad tas būs vajadzīgs, un tādā apjomā, kurš atbildīs izmaksām. Par šo Bosnijas vadu es aicinu jūs nemelot!

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Nu gan jūs mani pārsteidzāt, Tabūna kungs! Nu tā pārsteidzāt, ka nevaru klusēt! Jūs sakāt, ka jūs atbalstāt medicīnu? Balsojums par 31.priekšlikumu. Jūs teicāt, ka jūs atbalstāt medicīnu. Bet šeit, melns uz balta, rakstīts - jūs balsojāt “pret”! Vēl nupat, pirms pāris dienām, jūs runājāt par to, ka jāaizstāv aizsardzība. Šodien jūs aģitējat pret šo priekšlikumu. Kad jūs balsojat “par” un kad jūs balsojat “pret”?

Otrs moments. Ja šeit kāpj tribīnē Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs un saka, ka šie jautājumi nav izdiskutēti valdībā, un tribīnē kāpj Zīles kungs un saka pretējo, tad atkal jājautā - kuram ir taisnība vienas valdības ietvaros? Kad jūs runājat taisnību, kad melojat?

Un tagad vēl viena lieta. Baloža kungs kāpj šajā tribīnē un saka - privatizācijas līdzekļus var izmantot uzņēmējdarbības, ekonomikas attīstībai. Kad jūs, Baloža kungs, runājat taisnību? Pārspriež likumus Saeimā... par to mēs vēl runāsim... Jūs aicināt no privatizācijas fonda līdzekļiem paņemt naudu jaunsargu apmācībai. Kad jūs runājat taisnību?

Un beigu beigās patiešām runājam nevis par to, ka Aizsardzības ministrijai pietrūkst līdzekļu starptautiskajai sadarbībai “Baltbata” ietvaros... Runājot par Latvijas valsts prestižu, jāteic, ka šos līdzekļus, Zīles kungs, vajadzēja atrast no budžeta, nevis no privatizācijas līdzekļiem. Šī nauda no privatizācijas līdzekļiem jāatdod jaunsaimniekiem, tiem zemniekiem, kas grib kaut ko izveidot Latvijā. Mazajam, vidējam biznesam. Darba vietu radīšanai, nevis jaunsargu apmācībai, Tabūna kungs!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis. Lūdzu deputātus balsot un izteikt savu attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Izteiksim savu attieksmi, balsojot par 41. priekšlikumu - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 22, atturas - 26. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 42. priekšlikums - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Kļaviņš (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Šis nu bija trešais no mūsu pieticīgajiem ierosinājumiem attiecībā uz līdzekļiem, kādi ir vajadzīgi aizsardzības jomas tālākai darbībai. Nacionālās aizsardzības akadēmija būs spiesta neuzņemt kadetus nākamajam mācību gadam, jo nav līdzekļu. Tik vienkārši tas ir. Atbildīgs ir premjerministrs. (Starpsauciens: “Jundzis!”) Jundzis ir darījis visu. Ir skaidrs, kam šie līdzekļi vajadzīgi. Tā nav tikai viena summa. Ir pateikts viss pa pozīcijām - kādā veidā šie līdzekļi tiktu izlietoti, kāpēc tie ir vajadzīgi Nacionālās aizsardzības akadēmijai. Bet acīmredzot tas nesniedzas tik tālu, lai mēs valdībā saņemtu šo atbalstu. Aizsardzības ministrs ir viens no visiem Ministru kabineta ministriem, un, kā zināt, tur arī valda demokrātija, un, ja vairākums nav par to priekšlikumu, tad atbalsta nav. Te nu mēs esam. Par šo jautājumu mums būs diezgan daudz ko domāt vēl nākotnē. Tas maz ko līdz, ka mēs savu sabiedrību mazliet nomierinām ar tādiem skaitļiem kā aizvakardienas avīzē. Divreiz palielināt... Šīsdienas avīzē lasām, ka tad, kad cilvēkiem ir paprasījuši: “Kā jūs domājat - vai aizsardzībai vajag līdzekļus vai nevajag?”, - tad ir izrādījies, ka ir divas dāmas, kas ļoti labi saprot, ka mums ir vajadzīga valsts aizsardzība. Taču daudzi mūsu deputāti to nesaprot. Laikam nevar iedziļināties šajā stāvoklī. Vispārīgi runājot, es gribētu teikt tā: cienījamie kolēģi, Latvijai aizsardzības jautājumi šodien ir visspiedīgākie! Es pieņemu, ka nākotnē - 10 gadus vēlāk vai 20 gadus vēlāk - tie vairs nebūs tik spiedīgi. Es ticu demokrātijas attīstībai visā pasaulē. Es ticu demokrātijas attīstībai mūsu kaimiņvalstī Krievijā. Un, jo stiprāka tur ir demokrātija, jo mazāk briesmu ir no turienes. Bet patlaban, kamēr šī demokrātija nav stipra, mums vismaz jāparāda sava griba - savu zemi sargāt un aizstāvēt! Un te nu nelīdz nekāda svētku svinēšana, nedz arī karogu vicināšana, kurā mans cienījamais kolēģis Tabūns ir tiešām priekšgalā visiem. Te ir vajadzīgs skaidrs un praktisks lēmums, lai būtu līdzekļi priekš tā mērķa, kuram tie ir nepieciešami.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Ģ.V.Kristovskis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Jā, runājot tieši par 42.priekšlikumu, par Nacionālās aizsardzības akadēmijas vajadzībām, jāsaka, ka, mums Aizsardzības un iekšlietu komisijā tiekoties ar ministrijas speciālistiem, es personīgi uzdevu jautājumu - kādām vajadzībām ir nepieciešami šie līdzekļi. Es uzskatīju, ka militārā personāla sagatavošana ir viena no prioritātēm, kurai šie līdzekļi ir vajadzīgi. Un ministrijas speciālisti pateica, ka tas nozīmē to, vai šajā gadā pirmais kurss tiks nodrošināts ar līdzekļiem vai netiks nodrošināts. Tātad - vai studenti tiks uzņemti vai netiks uzņemti. Tad, kad es vaicāju, kāda ir šī prioritāte, man atbildēja, ka šī prioritāte Aizsardzības ministrijas sarakstā ieņem diemžēl tikai piekto vietu. Nevis pirmo, bet piekto vietu! Un tad es vaicāju - kas notiks, ja šī prioritāte netiks atbalstīta? Arī tad ministrijas viedoklis bija tāds: “Nu nekas, tad mēs šogad vienkārši neuzņemsim studentus, un viss.” Es teicu: “Vai tas kaut kādā veidā ietekmēs šo jautājumu - mūsu militārā personāla sagatavošanu? Kā tas izskatās šajos aspektos? Un ministrija teica: “Nu nekas traks acīmredzot jau nebūs, un kaut kā jau mēs dzīvosim, iztiksim tālāk.” Tas tikai liecināja par to, ka šis jautājums faktiski nav līdz galam sagatavots pašā ministrijā un ka ministrija līdz galam nav pārdomājusi personāla sagatavošanas politiku, virsnieku sagatavošanas politiku. Nepastāv kārtīgi līdz galam izstrādāta programma. Un faktiski tas, ka šis jautājums ir samākslots, liecina par to, ka izglītībai, izglītības jautājumiem (neapšaubāmi, izglītību nevar balstīt uz budžeta izmaiņām) būtu bijis jāparedz pietiekams līdzekļu daudzums jau 1998.gada budžetā. Kas notiktu tādā gadījumā, ja mums nebūtu budžeta pārpildījuma un nebūtu šīs naudas, ko sadalīt? Vai tad tas tiešām nozīmētu to, ka pirmais kurss Nacionālās aizsardzības akadēmijā būtu vai nebūtu šajā gadā? Lūk, tas ir tas jautājums. Un tāpēc īstas skaidrības par ministrijas prioritāti šajā gadījumā nav, un līdz ar to, manuprāt, šis arī ir tāds jautājums, kura sakarā acīmredzot naudu var ietaupīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš. Otro reizi.

P.Kļaviņš. Cienījamais kolēģi! Šeit nav pieci priekšlikumi. Šeit ir tikai trīs ierosinājumi no Aizsardzības ministrijas - par to, kādam nolūkam mums vajadzīgi līdzekļi. Un tas, kādā veidā tie sadalās, ir šeit skaisti parādīts - uz divām lappusēm. Nevajag nostādīt tās lietas tā. Es saprotu, ka jums varbūt patiktu pašam būt aizsardzības ministram, bet mūsu aizsardzības ministrs strādā tiešām atbildīgi, strādā labi. Un arī visa viņa komanda strādā. Un šeit nav vienkārši runa par kaut kādu izglītības veicināšanu. Šeit ir runa par kadetu uzņemšanu vienam kursam - varam vai nevaram? Un, ja nevaram, sūtām mājās arī mācībspēkus, un tad redzam, kad mēs sāksim - nākamgad. Mēs, tā sakot, tirgojamies ar solījumiem tam Ministru kabinetam, kuru mēs vēl neesam ievēlējuši. Tas vēl būs tikai nākamajā gadā.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Es ilgi neaizkavēšu jūsu uzmanību, bet es aicinātu finansu ministru tomēr uzkāpt tribīnē un pateikt - vai par šiem jautājumiem ir valdībā diskutēts vai nav diskutēts? Kāpēc ir tik pretrunīgs viedoklis vienas valdības ietvaros? Un kā vispār ir veidojies šis budžeta projekts? Vai tas nav tapis līdzīgi kā iepriekšējos gados, kad daudzi jautājumi palika izdiskutēti tikai aiz īpašām, slēgtām durvīm? Un tad, kad vajag, runā vienu, un tad, kad vajag, runā citu. Esiet tik drošsirdīgs, uzkāpiet tribīnē un pasakiet, kā tika diskutēts par šo budžetu un kurš kā ir balsojis!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis. Lūdzu deputātus balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 42.priekšlikumu - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 24, atturas - 21. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 43.priekšlikums - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es, godīgi sakot, neredzu jēgas atbalstīt šo priekšlikumu. Pirms tam mēs nobalsojām, ka mums nevajag atbalstīt starptautiskās miera uzturēšanas operācijas. Tikko kā mēs nobalsojām, ka mums nav vajadzīgi virsnieki. Un tādēļ rodas jautājums: kāpēc tad ir jāiedala šie 25 tūkstoši jaunsargu apmācībai? Kas tad viņus mācīs, ja nav virsnieku? (Starpsauciens: “Vecsargi!”) Tas ož pēc vistīrākā populisma, ka, iedalot 25 tūkstošus jaunsargu apmācībai, mēs risinām tās problēmas. Es esmu par to, ka tās būtu jārisina, bet es neredzu loģiku šajos balsojumos.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Es domāju par vienu lietu. Reizēm deputātiem, nākot tribīnē, tik tiešām ir jāpaprasa, kā runāt - vai par attiecīgo priekšlikumu runāt “par” vai “pret”, jo faktiski var runāt gan tā, gan citādi. Bet tā morāle, kādu te pat... Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs pateica, kam mēs izmantojam valsts īpašuma privatizācijas fondu (šajā gadījumā es, man liekas, ļoti skaidri dzirdēju atbildi), - pateica, ja tas ir domāts ekonomikas attīstībai, investīcijām. Pirmos priekšlikumus, kas saistīti ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju, mēs izdiskutējām ļoti gari un plaši, nepieņēmām. Te tagad ir viens frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums, kurš faktiski arī ir pretrunā ar to morāli un ar tām pozīcijām, kuras ir paustas tieši par to, no kurienes tiek ņemti līdzekļi.

Godātie kolēģi, iepriekšējos divos gadījumos jūs nācāt priekšā un teicāt, ka tas nav iespējams, ka jūs nevarat to darīt. Tagad es gaidu, ka Juris Dobelis nāks priekšā un teiks, ka tagad to var darīt, jo šo priekšlikumu mēs tomēr pieņemsim, jo tas ir “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums.

Godātie kolēģi, būsim zināmā mērā konsekventi! Ja mums ir līdzekļu avoti, tad tomēr cienīsim tos priekšlikumus un tos principus un nerunāsim vienreiz tā, kā mums vajag, bet otrreiz tā, kā mums partija prasa! Es neapšaubu, ka ir varbūt nepieciešami šie līdzekļi šim mērķim. Taču tādā gadījumā meklēsim citus līdzekļu avotus, bet neņemsim tos no turienes, no kurienes, kā mēs jau iepriekš esam par to runājuši, nav pareizi tos ņemt!

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Baloža kungs, uzkāpiet tribīnē un runājiet Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā un arī kā “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts! Es aicinu frakciju “Tēvzemei un Brīvībai” parādīt savu konsekvenci un atsaukt šo priekšlikumu - vai nu pašiem to atsaukt, vai pateikt, ka jūs visu laiku dzīvosiet mūžīgās pretrunās. Kurš no jums būs nākamais, kas kāps tribīnē un atkal sāks aģitēt par šiem priekšlikumiem? Tabūna kungs, pilnīgi pareizi jūsu valdības koalīcijas partneris, jūsu valdības deputāts pateica, ka jums ir liela pieredze karoga vicināšanā. Pamēģiniet uzkāpt vēlreiz tribīnē, un paskatīsimies, kādu karogu jūs šoreiz izvēlēsieties.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Te bija jautājums, vai valdībā ir izskatīts šis budžeta projekts. Ceru, ka tie, kas seko līdzi vismaz saziņas līdzekļos dotajai informācijai, ir konstatējuši, ka valdības sēdē ir izskatīts šis projekts. Valdības sēdē. Tātad tas nozīmē, ka, ja patlaban nāk viens otrs valdību pārstāvošs un runā kaut ko pretēju, viņš pauž savu viedokli, un neliegsim viņam šīs iespējas paust savu viedokli. Man ļoti patīk dažu kungu uzstāšanās un lielās rūpes par to, kā balsos apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti. Es tomēr domāju, ka tā ir mūsu pašu darīšana. Ja mēs esam izvēlējušies, ka šo priekšlikumu varam atbalstīt, tad acīmredzot tāda ir mūsu pārliecība. Un, salīdzinot šo pozīciju ar iepriekš minētajām, nesalīdzināsim šīs iespējas jaunsargu apmācībām piešķirt kaut nelielu papildu summu. Tā tiešām ir papildu summa. Tādām lietām kā valsts gaisa telpas kontrole un aizsardzība, un starptautiskā sadarbība, un piedalīšanās starptautiskajās operācijās, tāpat arī jautājumiem, kas skar Nacionālās aizsardzības akadēmijas darbu, - lūk, tādām lietām vajadzēja būt sen sagatavotām un zināmām. Jo šis ir budžeta papildu dalījums un tas būtiski atšķiras. Šeit nevar būt vairs kaut kādi konceptuāli jautājumi. Tiem vajadzēja būt skaidri izstrādātiem jau iepriekš. Un vairākkārt bija šīs būtiskās atšķirības Aizsardzības un iekšlietu komisijā un Aizsardzības ministrijas pārstāvju starpā. Paldies Dievam, tās ir tikai mūsu iekšējās pārrunas. Prasot naudu, Aizsardzības ministrijas pārstāvji neprata izskaidrot, kādā veidā šī nauda tiks izlietota un kā ir izlietota līdz šim piešķirtā nauda. Lūk, tur jau ir tā problēma.

Šis ir līdzsvarots budžets, un mēs atbalstījām tās budžeta pozīcijas, kuras varējām atbalstīt, un jaunsargus mēs vienmēr centīsimies atbalstīt, to es varu šeit skaidri un gaiši pateikt. Mēs viņus atbalstām arī šoreiz, un pie pirmās iespējas atbalstīsim arī nākamreiz. Un tāpēc mūsu frakcija paliek pie tā, ka aicina atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Vakar bija 17.jūnijs - Latvijas okupācijas diena. Sarkanie zābaki mīdīja Latvijas zemi, Višinskis runāja no tribīnes un solīja, cik jauki būs sildīties zem Marksa bārdas.

Manuprāt, šis nelielais priekšlikums, lai gan tas ir no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”, kas tagad ir vadošā frakcija, organizācija, partija un kas ir spējīga strādāt... Mēs esam pārliecinājušies, cik labi Privatizācijas aģentūra atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus, cik tā ir paklausīga mūsu valdībai un kā tā strādā, pildot partiju programmas. Es saprotu, ka Demokrātiskā partija Saimnieks arī nevar pārāk balsot “pret”, jo ir arī kaut kas labs ticis pa to laiku, kamēr viņi bija pie valdības. Bet nevajag tad runāt vienu, bet balsot citādi.

Par šo līdzekļu piešķiršanu Nacionālās aizsardzības akadēmijai nobalsojuši ir tikai 15 deputāti, starp viņiem ir četri pieci deputāti no Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas. Paldies arī par to. Taču tas tomēr ir par maz. Es domāju, ka tāda izglītība, kas būtu saistīta ar kadetu un virsnieku izglītošanu, būtu nozīmīga. Bet ja nu tā nav iespējama... Jums, “Tēvzemei un Brīvībai”, varbūt nepatīk nosaukums - Nacionālās aizsardzības akadēmija, tāpat kā tas nepatīk varbūt Apalupam, Birzniecei un Ābelem, un Bišeram, un Kalviņam, un Lagzdiņam, un Rāznam, un tā tālāk. Varbūt nobalsojiet par jaunsargu apmācību, jo par to vajadzētu nobalsot. Jo katoļu priesteri ir teikuši tā: “Iedodiet mums bērnu līdz 7 gadu vecumam, un viņš būs īstens katolis.” Un ja es pārliecinos, ka mūsu Aizsardzības spēku kursantu izglītības līmenis ir nulle... un arī mūsu valsts un valdības attieksme ir tieši tāda pati, jo vakar nekur mēs nedzirdējām... un neredzējām arī filmas... televīzijā varēja parādīt kaut ko par 17.jūniju. Tad varbūt Austrumiem un Rietumiem būtu vieglāk saprast mūsu situāciju pasaulē. Tāpēc es atbalstīšu jaunsargu apmācību, jo 25 tūkstoši tiešām nav liela summa. Ļoti lūdzu klausītājus, vēlētājus un arī deputātus iedziļināties (lai gan to ir šeit grūti prasīt), - iedziļināties šajās spēlēs, kas te notiek. Kāpēc par 195 tūkstošiem Nacionālās aizsardzības akadēmijai nav nobalsots, un kāpēc par 25 tūkstošiem jaunsargu apmācībai tomēr nobalsos? Jo tās tomēr būs kaut kādas spēles, kara spēlītes, bungas varbūt nopirks, varbūt kādu karogu, kādu zīmotni uztaisīs, kādu ordeni piešķirs... Lai notiek! Katoļi pareizi teica: “Dodiet mums bērnu līdz 7 gadu vecumam, un viņš būs īstens katolis.” Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Arī es esmu spiests piedalīties šajā diskusijā, jo laikam Čevera kungs bija neuzmanīgs, un, runājot ar Jurkāna kungu un Kaksīša kungu, vai nu viņam ir bijis slikti ar dzirdi... jo, runājot par šo privatizācijas fonda līdzekļu ieskaitīšanu pamatbudžetā vai novirzīšanu ekonomisko jautājumu risināšanai, es atsaucos uz Demokrātiskās partijas Saimnieks viedokli. Es ceru, ka šiem deputātiem ar redzi viss ir kārtībā un viņi varēs to izlasīt stenogrammā.

Kas attiecas uz jaunsargu atbalstīšanu, gribu teikt, ka Aizsardzības ministrija vispār nebija paredzējusi jaunsargu kustības attīstībai nekādus līdzekļus. Tikai pagājušajā gadā, kad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” atbalstīja priekšlikumu paņemt šo naudu no Valsts prezidenta kancelejas (arī Aizsardzības un iekšlietu komisija to atbalstīja) un paņēma šo naudu no Valsts prezidenta kancelejas, jaunsargi tika pie šiem 25 tūkstošiem. Tagad ir vasara. Jaunsargu kustība ir ļoti populāra skolās, un tiek veidotas arī jaunsargu nometnes. Un tādēļ mēs uzskatām, ka ir nepieciešams tomēr mūsu jauniešu patriotisko audzināšanu atbalstīt finansiāli, un lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis ir tas gadījums, kurā man pirmo reizi rodas šaubas, vai mums īstenībā ir valdība vai nav valdības un vai šī valdība ir spējīga kaut ko izlemt. Mums ir budžets. Tas vienmēr ir pats pamats valdības darbībai, un ar tā apstiprināšanu vai neapstiprināšanu vienmēr saistās jautājums, vai valdība paliks pie varas vai nepaliks pie varas. Un te ir pirmais gadījums (un tādu vēl būs daudz), kurā valdībai nav sava viedokļa par šiem priekšlikumiem. Es gribu, lai mums būtu valdība, kurai būtu savs viedoklis, kura savus dotos solījumus varētu izpildīt un censtos izpildīt. Un, ja mums nav tādas valdības un ja viņa nav spējīga izteikt savu viedokli, nav spējīga savus solījumus izpildīt, tad, kā jau tas ir zināms, uzraksta attiecīgu papīru un atnes uz Saeimu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Bišera kungs! Jūsu partija jau sen daudz ko nesaprot. Pat to, kur pazūd uz nedēļu un ilgāk jūsu vadītājs... Nav nekāda brīnuma.

Par morāli runājot. Čevera kungs diemžēl ir pazudis no zāles. Morāle man un manas partijas biedriem ir tīra un skaidra. Nemaz nerunāsim par to, kādā pilī dzīvo Čevers un kādā pilī dzīvo Tabūns. (Starpsauciens: “Atņemt!”)

Un vēl, it īpaši runājot par šo konkrēto priekšlikumu. Čevera kungs iestājās par “barkašoviešiem” un grib viņiem dot pilsonību, tāpēc pirmdien viņi uzspiež mums steidzamā kārtā sapulcēties un iedot visiem 700 tūkstošiem nepilsoņu pilsonību, toties es un mana partija šajā brīdī cīnās par latviešu puišiem, kurus gribam lai audzinātu militāri patriotiskā garā. Saprotiet, tā ir ļoti liela starpība! Mūsu nākotne - tas katram ir it kā skaidrs - ir jaunatne. Un, lūk, tās audzināšanai nav ko žēlot 25 tūkstošus. Vai to jūs nesaprotat?

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Par šo demagoģiju un melu straumi, ko proponēja Tabūna kungs, man pilnīgi ir kauns. Es paskatījos nedaudz tālāk. Labklājības ministrs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvis... (Skaļi, bet nesaprotami starpsaucieni.) A tu aiztaisi muti, parlamentārais sekretār!... Makarova kungs pārstāv valdībā lūgumu - mātes un bērna veselības aprūpei izdalīt 147 tūkstošus. Atbilde - negatīva. Makarova kunga lūgums - onkoloģijai un hematoloģijai izdalīt 6 205 latus. Atbilde ir negatīva. Tāda ir jūsu reakcija! Labklājības ministrija, sociālā un profesionālā rehabilitācija - 1 724 lati. Negatīva!

Tabūna kungs, es uzskatu, šie 25 tūkstoši latu šeit būtu daudz vairāk nepieciešami. Tad arī jūsu partijas biedrs Makarova kungs beidzot priecātos, jo viņam nebūtu jābēg no ārstiem, māsiņām un slimniekiem. Tādēļ es aicinu šinī gadījumā neatbalstīt šo iniciatīvu. Gada sākumā mēs izdalījām jaunsargu kustībai aptuveni 75 000 latu, tāpēc šeit nodarboties ar demagoģiju, Leopold Ozoliņ, ārsta kungs, nevajadzētu, bet šo naudu vajadzētu pārdalīt, jo patiešām “Tēvzemei un Brīvībai” ministrs lūdz reālām sfērām. Es aicinu šo naudu atstāt šeit un to pārdalīt citur, nevis šinī gadījumā nodarboties ar politisku demagoģiju.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš - LZS, KDS frakcija.

P.Kļaviņš (LZS, KDS frakcija).

Demokrātija dzīvo no atklātības. Aizsardzības un iekšlietu komisijā, cik es atceros, - un es domāju, ka es kaut cik pareizi atceros, - tika pieņemts lēmums, ka ir nepieciešami līdzekļi tiklab Nacionālajai aizsardzības akadēmijai, ka arī starptautiskajām programmām, tāpat gaisa telpas kontrolei. Toreiz mani cienījamie kolēģi no “Tēvzemei un Brīvībai” bija “par”. Tagad viņi ir “pret” šiem projektiem, jo laikam iznāk par dārgu. Tad parādās tas mazais kosmētiskais... tā starpība, ka, lūk, jaunsargiem - tas ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ierosinājums - jau nu noteikti vajag. Tā ir cita lieta.

Tad vēl tas Dobeļa kunga nu jau nodrāztais gājiens - vienmēr piesieties, ka nav skaidri un gaiši pateikts, kam un kur izlietos.

Es nezinu, vai vēl labāk var pateikt uz šīm divām lapām, kā izlietos naudu, ja tā tiks piešķirta Nacionālajai aizsardzības akadēmijai, lai varētu uzņemt nākamo kursu studentus. Kā vēl skaidrāk to pateikt? Un mūžīgi to var dzirdēt arī komisijā: “Nav tur viss vēl skaidrs, tur viņi nevar pateikt!” Tas ir tāds superlīdzeklis. Tas ir “Melnais balzams”, kad citu zāļu vairs nav. Tad jau mūžīgi var piesieties un sacīt: skaitļi vēl tur nav salikti kārtībā! Tādā veidā var nostāties visam pretī, kas, lūk, nav no manas partijas, jo mēs esam tie vienīgie, kuri pārstāvam nacionālās intereses. Un, lai Dievs nedod, ja rodas vēl kādi, kuri arī pārstāvēs nacionālās intereses. Lūk, šeit ir tā nelāgā lieta, ka mēs vārdos tomēr esam kaut kur citur nekā darbos. Ļoti žēl! Nacionālās intereses mums būtu visiem jāpārstāv, bet reizēm iznāk tā, ka “Tēvzemei un Brīvībai” ir uz viena sola ar “kreisajiem” šajos aizsardzības un drošības jautājumos. Ļoti žēl! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Lujāna kungs! Ja jūs nezināt, kas ir demagoģija, tad palasiet un paklausieties Višinska, Marksa, Ļeņina, Rubika un Lujāna tekstus!

Es gribu pateikt tikai Tabūna kungam: Tabūna kungs! Nedomājiet, mēs daudz ko saprotam, daudz ko izjūtam, daudz ko atļaujamies pateikt, bet vēl vairāk mēs varbūt nepasakām, taču šoreiz es balsošu par priekšlikumu, kuru izvirza “Tēvzemei un Brīvībai”. Tie 25 000 daudz ko neizšķirs. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Ģ.V.Kristovskis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Leiškalna kungs, jūs ļoti daudz nākat tribīnē, bet es nekad nesaucu no zāles, ka jūs muldat. Es vienmēr noklausos to, ko jūs runājat. Atļaujiet arī man šeit runāt! To es atgādinu sēdes vadītājam.

Taču es šeit nācu tāpēc, ka Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs runāja par iepriekšējo jautājumu un arī par jaunsargu jautājumu. Redzat, Kļaviņa kungs, Aizsardzības ministrija un tās ierēdņi, pārrunājot šos jautājumus ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju, šīs sarunas gaitā noskaidroja prioritātes. Es iepriekšējā reizē jums jau teicu, ka Nacionālās aizsardzības akadēmijas jautājums prioritāšu grupā bija piektais. Tikai piektais. Un, vēlreiz pārrunājot šo jautājumu, Aizsardzības ministrijas ierēdņi pateica, ka tas nu tā - kā nu būs, tā būs.

Tajā pašā laikā Aizsardzības ministrijas ierēdņiem jaunsargu apmācība absolūti nebija nekāda prioritāte. Ja jūs runājat par apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vai mani kā vienu no “Tēvzemei un Brīvībai” deputātiem, tad es varu teikt, ka “Tēvzemei un Brīvībai”, arī man, jaunsargu jautājums vienmēr ir bijis prioritāte, un tieši tāpēc šie 25 000 ir jāpiešķir. Tā kā saruna Aizsardzības un iekšlietu komisijā bija konkrēta, tika sadalītas prioritātes un tika salikti uzsvari, tad katra partija un katrs deputāts var rīkoties tieši tā, kā viņš to saprot.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Otro reizi.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Mani izaicināja kāpt tribīnē cienījamais karognesējs, kas šodien tik aktīvi un dikti iestājas par jaunsargiem.

Es pilnīgi esmu pārliecināts, ka to, ko teica Ģirts Kristovskis, es esmu dzirdējis vairākus gadus. Viņš patiešām ir intensīvi runājis par jaunsargiem vēl tanī laikā, kad dibinājās zemessargi.

Jūs, Tabūna kungs, esat visu laiku runājis par oktobrēniem un pionieriem un kvēli aizstāvējis viņus. Šodien tikpat kvēli jūs aizstāvat jaunsargus. Ja par banānu pilīm raksta avīzes, tad jūsu pilis vēl nav deklarētas. Es ceru, jūs to izdarīsiet vistuvākajā laikā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Guntis Eniņš vēl pieteicās. Lūdzu, kolēģi, savlaicīgāk to darīt!

G.Eniņš - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es apsolos, ka šodien nenākšu vairs runāt. Tā ir vienīgā reize, jo es gribu atgādināt jums visiem un varbūt pat arī klausītājiem, ka šīs mūsu pirmsvēlēšanu aģitācijas runas ir diezgan dārgas. Un, ja mēs saīsināsim šodien savu darba laiku, tad to, ko mēs tagad runājam it kā pēc būtības par 25 000... Ja mēs pārrēķināsim, cik mēs esam iztērējuši naudā, tad man liekas, ka tie 25 000 jau sen ir pārsniegti. Tāpēc es aicinu arī turpmāk, kad būs runa par nelielām summām, varbūt tomēr atturēties un saīsināt šīs aģitācijas runas - citam cita apsaukāšanu, bet runāt par lietas būtību. Ja mēs neapsaukāsim cits citu, tad es domāju, ka mēs kādus 100 000 šodien varētu ietaupīt. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Baloža kungs.

V.Balodis. Jāteic, ir ļoti bēdīgi. Laikam jau tā ir, ka debašu ilgums ir apgriezti proporcionāls summas lielumam. Es aicinu deputātus tiešām mazāk runāt, virzīties uz priekšu un balsot par 43.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 43.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 10, atturas - 13. Priekšlikums ir pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 44.priekšlikums - ārlietu ministra Valda Birkava un Ārlietu komisijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš runās debatēs.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Lai ekonomētu naudu, es iesaku nebalsot par šo priekšlikumu, jo tas ir lielākais no šiem priekšlikumiem. Nākamais ir mazāks - 114 tūkstoši. Nobalsosim par šo vienu, un, cerams, ka tad Latvijas tēls un Latvijas institūti strādās un būs materiāli. Jā, 500 000. Lūdzu! Tā ir mazākā summa.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Baloža kungs.

V.Balodis. Es aicinu deputātus balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 44.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 24, atturas - 29. Nav pieņemts.

V.Balodis. Arī 45. ir Ārlietu komisijas un ārlietu ministra Valda Birkava priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? (Starpsauciens: “Balsot!”) Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 45.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 24, atturas - 22. Nav pieņemts.

V.Balodis. 46. ir deputātu Gannusas, Kuprijanovas, Ābeles, Grīnberga un Pētersona priekšlikums - paredzēt līdzekļus Ārlietu ministrijai vēstniecības atvēršanai Kairā. Komisija nav atbalstījusi šādu priekšlikumu.

Debatēs runās Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es jūs gribu informēt, ka šis priekšlikums nav apspriests ne Ārlietu komisijā, ne arī par to kaut kas pozitīvs teikts. Nezinu, vai to vispār kāds ir aizskāris, arī Valdis Birkavs, runājot Ārlietu komisijā par šāgada budžetu.

Taču es gribu pievērst jūsu uzmanību deputātu iesniedzēju vārdiem. Tie ir tie, kuri brauca bezmaksas ceļojumā uz Ēģipti. Un te varbūt būtu kaut kas sakāms Lagzdiņa kungam kā Korupcijas novēršanas likuma tēvam. (Starpsauciens: “Cietumā...”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Baloža kungs!

V.Balodis. Paldies Kreituses kundzei! Tādas pašas domas bija arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļiem. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 46.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 39, atturas - 10. Nav pieņemts.

V.Balodis. 47. ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas un arī deputātu Straumes, Panteļējeva, Dilbas, Kalviņa un Kreitusa priekšlikums. Tie ir visu frakciju pārstāvju priekšlikumi, kas paredz 2,1 miljonu latu graudu iepirkšanai valsts rezervei. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Bez šaubām, varēja par šo tēmu arī nerunāt, jo tas jautājums jau ir izlemts ar Saeimas lēmumu, ka Ministru kabinetam šī nauda ir jāatrod. Bet es gribu pateikt to, ka nekas dižs jau ar to nav panākts. Mēs varam iepirkt no saražotā daudzuma apmēram katru desmito tonnu, kas ir domāta uzglabāšanai. Žēl, ka mēs nenobalsojām par pienu. Jo intervence ir gan uzglabāšana, gan intervences iepirkums. Tālāk šī uzglabātā produkcija būs jāpārdod kaut kur. Kur mēs to pārdosim - to mēs nezinām.

Es tikai gribu atgādināt, ka mēs, tā “optom” balsojot, par šo tabulu varējām nobalsot jau sākumā. Nobalsot par tabulu kopumā un punkts. Mēs tikai nesapratām, ko mēs izdarījām, kad noraidījām intervenci par pienu. Pie piena mēs noteikti atgriezīsimies, izskatot galveno budžetu, jo, nobalsojot šo pozitīvi, es ceru, mēs arī to nobalsosim pozitīvi. Mēs tikai daļēji atrisinām šo problēmu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Iebildumu deputātiem nav pret šo priekšlikumu. Balsojums nav vajadzīgs. Deputāti to akceptē. Paldies.

Skatīsim nākamo!

V.Balodis. Paldies deputātiem! 48. ir deputātu Grīnberga, Lagzdiņa, Kazāka, Gannusas, Dinēviča, Čepāņa, Saulīša un Stroda priekšlikums - paredzēt Liepājas ekonomiskās zonas attīstībai 150 000. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums ar balsu pārsvaru tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti prasa balsojumu? (Starpsauciens: “Jābalso!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 48.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 20, atturas - 17. Priekšlikums ir pieņemts.

V.Balodis. 49. ir deputātu Saulīša, Seiksta, Panteļējeva, Vidiņa un Jurkāna priekšlikums - paredzēt līdzekļus valsts kapitāla daļu iemaksai Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā. Arī šis priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tika atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 49.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 11, atturas - 19. Pieņemts.

V.Balodis. 50. ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Es lūdzu kolēģus mazāk nodarboties ar blakuslietām un savlaicīgi pieteikties debatēs. Runās Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst uzmanību šim priekšlikumam. Uz ko tas ir virzīts? Uz mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalstīšanu! Es domāju, ka šie pamatprincipi, kas ielikti šā priekšlikuma jēgā, ir tieši tas, par ko ir runājusi arī mūsu valdība, pieņemot savu programmu. Te melns uz balta ir rakstīts - atbalsts mazajam un vidējam biznesam.

Es gribētu patiešām uzdot jautājumu: vai kāds zālē sēdošais šodien var uzņemties atbildību un pateikt, ka viņš negrib atbalstīt mazo un vidējo uzņēmēju konkrēti ar savu balsojumu? (Starpsauciens: “Saimnieks”!) Nē, “Saimnieks” atbalsta un tā arī balsos šobrīd. Es gribu paskatīties, kā balsosiet jūs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Atis Sausnītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir par īpaši atbalstāmajiem reģioniem. Šo pirmdien mēs runājām par laukiem un visiem teicām: jā, lauki jāatbalsta! Cienījamie “Tēvzemei un Brīvībai”! Cienījamais finansu ministr! Cienījamā Vaideres kundze, kura arī šodien te gandrīz vai zālē sēž... Es saprotu, ka rudenī viņa noteikti sēdēs starp mums vai starp jums... Es vēlētos, kolēģi, teikt vienu: ja mēs gribam atbalstīt šos reģionus - Latgali un pierobežu, tad mums tiem ir jāiedala līdzekļi. Pagājušajā gadā mēs apsolījām miljonu, arī šogad miljonu, bet valdība diemžēl... Es esmu vēlreiz gandarīts, ka es to teicu jau rudenī, kad apstiprinājām šo 1998. gada budžetu. Jau toreiz es biju par to, ka ir jāiegulda līdzekļi laukos, to attīstībai, bet šie īpaši atbalstāmie reģioni ir arī šie mazie un vidējie uzņēmēji, tāpat tā ir arī infrastruktūra, kas ir jāsakārto. Arī šeit ir skolotāji, pašvaldības, medicīna. Taču, kā mēs atkal redzam šajā valdības piedāvātajā priekšlikumā, diemžēl nekas netiek darīts, lai mēs kaut ko finansiāli atbalstītu laukos.

Tādēļ lūdzu atbalstīt. Sāksim taču arī reāli atbalstīt, nevis tikai runāsim! Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es nedomāju runāt, bet, ja es dzirdu te Čevera kungu sakām, ka viņš atbalstot sīkos un vidējos uzņēmējus, tad vajag paskatīties. Man gan nav balsojumu līdzi par sīkajiem un vidējiem uzņēmējiem, bet, cik ir bijuši tādi balsojumi, tik “Saimnieks” vienmēr ir balsojis pret. Un tādēļ ir kauns, ka tā var “šūpot” valdības kuģi un melot.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es kopā ar Sausnīša kungu strādāju Īpaši atbalstāmo reģionu padomē. Naudiņas tur ir maz, taču mēs cenšamies dalīt godīgi. Tomēr pagaidām visa “lauvas tiesa” ir tikusi tieši “Turības” uzņēmumiem, un tāpēc es ierosinu šo priekšlikumu noraidīt. Neatbalstīsim “Turību” vēlreiz!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Baloža kungs.

V.Balodis. Lūdzu deputātus balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 50. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 24, atturas - 27. Nav pieņemts.

Nākamais!

V.Balodis. 51. - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts - runās debatēs.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Neapšaubāmi, mēs esam vairākkārtīgi pieminējuši šos mazos un vidējos uzņēmumus. Praktiski ir dota arī definīcija, kas ir mazais uzņēmums. Tas ir uzņēmums, kurā ir ne vairāk kā 25 nodarbinātie, kura apgrozījums gadā ir ne vairāk kā 200 tūkstoši latu un kura pamatfondu vērtība nepārsniedz 70 000.

Arī tad, kad mēs apspriedām šīgada budžetu, bija priekšlikumi par to, ka tai programmai, ko valsts un Ministru kabinets ir apstiprinājis, lai attīstītu šo mazo uzņēmējdarbības formu, ir jāatrod līdzekļi. Bez šaubām, mēs visi esam ieinteresēti pirmajā un galvenajā jautājumā - lai Latvijā būtu darba vietas. Un šīs darba vietas var radīt pirmām kārtām tieši šis mazās uzņēmējdarbības bloks.

Godātie kolēģi, es varu pateikt tikai to, ka Igaunijā ir divreiz vairāk reģistrēts šādu uzņēmumu uz tūkstoš darbspējīgajiem iedzīvotājiem, Lietuvā - pusotras reizes vairāk. Es nerunāju šobrīd par Austrumeiropu vai par Centrāleiropu. Mums tik tiešām būtu jāizlieto tie līdzekļi, kuri praktiski nāk no valsts īpašuma privatizācijas fonda. Godātie deputāti, tieši no valsts īpašuma privatizācijas fonda, lai attīstītu uzņēmējdarbību.

Nu nerunāsim taču šobrīd par partejiskajām interesēm! Runāsim par to, kāpēc tiek veikta privatizācija. Tā tiek veikta, lai attīstītu, lai sāktu stimulēt šos mazos un vidējos uzņēmējus neatkarīgi no partejiskajām interesēm, neatkarīgi no tā, vai mēs šobrīd uzstājamies “par” vai “pret” to. Pie tam tas jau praktiski ir iestrādāts šīgada budžetā. Reāli tas netika nodalīts. Nu tad nodalīsim to šodien un ar savu labo gribu parādīsim, ka tiešām ne tikai vārdi, bet arī darbi mums saskan. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atis Sausnītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Es vēlreiz gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka tā ir valdības programma, kuru ir nepieciešams pildīt, lai mēs varētu piesaistīt gan ārzemju kapitāla investīcijas, gan arī realizēt programmas, kas mums ir obligāti jāizpilda.

Tāpat es piekrītu tam, ko Kristovska kungs runāja par aizsardzību. Ir jāizpilda tas, ko mēs esam solījuši! Mēs solām Eiropas Savienībai, solām Pasaules Bankai, Starptautiskajam valūtas fondam, lai mēs varētu piesaistīt citus līdzekļus, kuri ir desmitām reižu lielāki. Lai mēs varētu saņemt šos miljonus, mums ir nepieciešami daži tūkstoši. Un tas ir vidējais un mazais bizness.

Seiles kundze, man diemžēl ir jāatvainojas, bet “Turība” nav mans personiskais uzņēmums, taču tad, kad mēs kā īpaši atbalstāmajam reģionam iedalījām līdzekļus Dundagai, kurā jūs joprojām strādājat, tad jūs neko neteicāt. Tā ka tie jautājumi, protams, ir tādi subjektīvi...

Es vēlreiz gribētu aicināt: skatīsimies kopumā, cienījamie kolēģi, uz Latviju kā atbalsta vietu! Atbalstīsim visas vietas, kuras varam atbalstīt, un tie līdzekļi, kuri ir nepieciešami, ir jāizdala. Diemžēl mēs gribam tikai teorētiski kaut ko izstāstīt un pārliecināt cits citu, bet tad, kad šie līdzekļi ir jānovirza attīstībai, jo privatizācija valstī ir vienreizēja, tad mēs kaut kā runājam vienu, bet darām - otru.

Es vēlreiz gribētu aicināt kolēģus saprast, ka šie nav tik lieli līdzekļi, ko valsts īpašuma privatizācijas fonds nevarētu dot vidējo un mazo uzņēmumu attīstībai, kuri atrodas gan pilsētās, gan laukos, tas ir, kopējai attīstībai.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es vēlos atbalstīt arī šo priekšlikumu, jo tad, kad es atbalstīju “Tēvzemei un Brīvībai”, šo partiju, šo programmu, šo skaisto nosaukumu, arī šī partija solīja atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus. Manuprāt (un varbūt daudzi citi līdzīgi domā), mazais un vidējais uzņēmums ir tieši valstij jāatbalsta. Tad, kad es vēl biju zinātnieks, man izdevās būt konferencē Seulā, Dienvidkorejā, un tur es pastaigājos pa pilsētu un nomali un redzēju, ka katras mājas augšstāvā vai pat uz jumta strādāja cilvēki, tie bija ģimenes uzņēmumi, tie bija mazie uzņēmumi, tie bija vidējie uzņēmumi. Tikai tā mēs varam pacelt savas valsts ekonomiku. Tie būs tie, kas darīs. Un man ir kauns, ja šodien cilvēks, kas grib uzsākt kādu darbību, nevar dabūt tos tūkstoš latus, lai nopirktu motorzāģi vai sulu spiedi, vai iepakojamo maisiņu līmējamo mašīnu. Man ir kauns, ka tie cilvēki nevar saņemt, lūk, šādu palīdzību. Tā summa nav liela. Kā jau teica kolēģi, Igaunijā ir divreiz vairāk šādu uzņēmumu uz tūkstoš iedzīvotājiem. Vācijā ir vienpadsmit reizes vairāk šādu uzņēmumu uz tūkstoš iedzīvotājiem. Gandrīz uz 9 iedzīvotājiem ir viens šāds uzņēmums. Un tur ir viss, ko tu vēlies, visu vari nopirkt... un varbūt pat par daudz. Tāpēc atbalstīsim šo priekšlikumu! Jo Privatizācijas aģentūra, kurai būtu tas jāatbalsta, pagaidām vai nu sekmīgāk (kā “Rīnūžus”), vai mazliet nesekmīgāk (kā Rīgas vagonu rūpnīcu) atkārtoti tirgo... Tad, lūk, būs šie ieņēmumi... Un būs vēl ieņēmumi, kad pārdos Ķeguma un Rīgas HES vai kad pārdos gāzes krātuves. Būs šī nauda, un būtu labāk, ja jau šodien mēs paredzētu šīs naudas lietderīgu izlietošanu, atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus. Jo citādi tiešām gan “Tēvzemei un Brīvībai”, gan “Latvijas ceļš”... jūs taču solījāt... gan Nagļa kungs.... kurā partijā jūs esat, nezinu... droši vien esat vienā no šīm... jūsu programmās bija tas rakstīts, jūs solījāt vēlētājiem, jūs solījāt tiem cilvēkiem, kuri grib strādāt, bet kuriem ir jāsāk no nulles... Nav laukos iespēju šiem cilvēkiem, viņi nevar darīt neko, jo viņi nevar iegādāties pat viselementārākos instrumentus, pat motorzāģi “Huskvarna”.

Tāpēc es balsošu “par” un aicinu pārējos deputātus atbalstīt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”... Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Jūs varbūt atceraties - kad mēs balsojām par šāgada budžetu, arī tad šīs summas te netika iebalsotas. Līdz ar to šis priekšlikums saskan ar Ekonomikas ministrijas priekšlikumu. Gada laikā mēs neesam spējuši iedalīt nevienu santīmu vidējā un mazā biznesa attīstībai. Bez tam, kā bija domāts, šī nauda varētu nonākt Hipotēku un zemes bankā un papildinātu šīs bankas apgrozāmos līdzekļus.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Baloža kungs.

V.Balodis. Godātie deputāti! Gribu teikt, ka šeit, tabulā, šie priekšlikumi par naudas tērēšanu ir ļoti daudzi, diemžēl visiem nepietiek šīs naudas, ko mums ir iespējams sadalīt. Gan Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, gan frakcijas šoreiz prioritāti ir devušas gan skolu, gan kultūras iestāžu, teātru, muzeju un medicīnas iestāžu remontam. Lūdzu tomēr deputātus balsot, lai šīm nozarēm paliktu šī nauda. Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 51. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 21, atturas - 23. Nav pieņemts.

Debates un apspriešanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Līdz pārtraukumam ir jānoklausās trīs paziņojumi.

Vārds Leopoldam Ozoliņam.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti lūdzu apmeklēt! Vēl tikai divas dienas, faktiski vēl tikai šodien un rīt, ir atvērta komunistiskā terora upuru pieminekļa maketu izstāde Dailes teātrī (otrajā stāvā, līdz pulksten 20.00). Ir iespēja izteikt savas domas, vēlējumus, arī kritiku par šo izstādi. Tā ir mūsu vēlētāju, nodokļu maksātāju nauda, par kuru ir rīkota šī konkursa otrā kārta. Un vēl ir atlikusi nauda. Lūdzu uzrakstīt par realizācijas iespējām... Es ļoti lūdzu apmeklēt šo izstādi. Vēl tikai šodien un rīt.

Sēdes vadītājs. Vārds Ilgai Kreitusei.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Pilsonības likuma izpildes komisijas locekļus lūdzu uz komisijas sēdi komisijas telpās!

Sēdes vadītājs. Vārds Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie Pieprasījumu komisijas deputāti! Lūdzu tūdaļ pēc tam, kad iesāksies pārtraukums, pulcēties komisijas telpās!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums beidzies. Lūdzu reģistrēties kvoruma noteikšanai! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 36 deputāti... 39 deputāti. Lūdzu deputātus atgriezties zālē. Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu! Lūdzu vēlreiz reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Turpināsim debates.

Bet, pirms turpinām debates, izskatīsim 11 deputātu priekšlikumu, kuri ierosina noteikt uzstāšanās laiku debatēs, izskatot grozījumus šāgada budžetā, - vienu minūti, runājot gan pirmo, gan otro reizi. Vai kāds vēlas par šo iesniegumu runāt “par” vai “pret”? Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Var jau aiziet līdz visādām galējībām un kā runas laiku noteikt arī 30 sekundes. Man ļoti gribētos, lai priekšsēdētāja kungs, piesakot šādus ļoti radikālus priekšlikumus, arī pateiktu, kas tie par deputātiem, citādi man var rasties domas, ka diez vai ir tie tādi desmit deputāti vai pieci deputāti, kuri var šādi domāt. Ja mums ir tāda attieksme pret šo visnotaļ svarīgo dokumentu, minūtes vērta katram, tad, lūdzu, balsojiet “par”! Es arī esmu gatavs balsot “par”, taču tas liecinās, cik nožēlojama ir mūsu attieksme.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas par šo iesniegumu runāt “par”? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 11 deputātu priekšlikumu par debašu laika ierobežošanu - 1 minūte pirmo un 1 minūte otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 23, atturas - 7. Pieņemts.

Izskatām nākamo - 52.priekšlikumu.

V.Balodis. 52.priekšlikums ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 53.priekšlikums ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 54.priekšlikums ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šim atbildīgās komisijas atzinumam? Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 55.priekšlikums ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts ir komisijas viedoklis.

V.Balodis. 56.priekšlikums ir deputāta Venta Baloža priekšlikums, tā ir iekšēja pārdale Ekonomikas ministrijas Centrālajā dzīvojamo māju privatizācijas komisijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 57.priekšlikums - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi, jo ir atbalstīts alternatīvais - 58.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 58.priekšlikums ir Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums, kas paredz kompensāciju izmaksu par zemes kompensācijas sertifikātiem 5 miljonu 200 tūkstošu latu apmērā, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 59.priekšlikums ir deputātu Straumes, Panteļējeva, Dilbas, Kalviņa un Kreitusa priekšlikums. Ir jau atbalstīts alternatīvais priekšlikums - 58.priekšlikums, un komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis. 60.priekšlikums ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums, arī šis priekšlikums ir alternatīvs, un komisija to neatbalstīja, jo ir atbalstīts 58.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. 61.priekšlikums ir Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi. Ir runa par 3 miljoniem kompensāciju izmaksai reabilitētiem pilsoņiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis. 62.priekšlikums ir deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi. Šeit summa ir tikai 1 miljons, bet mēs jau esam atbalstījuši priekšlikumu, ka šim mērķim ir jāpiešķir 3 miljoni.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis. 63.priekšlikums ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas un deputāta Urbanoviča priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu patiešām pievērst uzmanību šim priekšlikumam un padomāt par to, vai mēs nevarētu vienreiz pārtraukt to demagoģiju, kas ir bijusi vairākus gadus pēc kārtas. Valdība uzņemas kaut kādas garantijas, bet pēc tam nogrūž šo atbildību faktiski uz visiem un nekādā veidā negrib pati risināt šīs problēmas. Tā ir liela mūsu valsts problēma. Mēs neesam atrisinājuši līdz galam jautājumu par tiem parādiem, ko Latvijas valsts ir parādā Aglonas bazilikai. Vai mēs tikai tad, kad ierodas Romas pāvests, spējam parādīt visai pasaulei savu atbildību (līdzīgi tas ir daudzos citos jautājumos, ieskaitot pilsonību, NATO, militārās struktūras, mūsu drošību), vai mēs tomēr spējam pabeigt šo darbu? Tas ir viens no tiem jautājumiem, uz ko mēs vēl līdz pat šim laikam neesam atbildējuši, sākot no iepriekšējā parlamenta, un arī šis parlaments negrib atbildēt uz centrālo jautājumu. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle - finansu ministrs.

R.Zīle (finansu ministrs).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Valdība visus parādus attiecībā pret Aglonu ir nokārtojusi, viņa ir nomaksājusi vairāk nekā 180 tūkstošus latu pagājušā gada nogalē. Visi parādi ir dzēsti. Mēs labi atceramies, ka 98 tūkstoši bija iebalsoti arī iepriekšējos budžetos, bet no tiem diemžēl neviens santīms netika samaksāts par šiem parādiem, un valdība no citiem līdzekļiem samaksāja visus parādus. Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - otro reizi.

Z.Čevers. Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Zīles kungs! Es aicinu šo jautājumu pārspriest ar Ministru prezidentu Krasta kungu, kurš pats personīgi ir solījis Aglonas bazilikai atbalstu šo 98 tūkstošu latu apmērā. Viņš to ir solījis, atrodoties bazilikā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Baloža kungs!

V.Balodis. Godātie deputāti! Gribu atgādināt, ka pagājušajā gadā valdība ir piešķīrusi Aglonai 188 tūkstošus latu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 63.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 15, atturas - 20. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 64. priekšlikums - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es jūs neaicināšu balsot pret to, kā ir lēmusi valdība pati un kā ir lēmusi attiecīgā komisija, izņemot varbūt 69.priekšlikumā, kur ir runa par ugunsdzēsības pacēlāja iegādi. Tomēr es gribēju pateikt, ka īstenībā tas, kādā veidā tiek apspriests budžets mūsu valstī, kā viens parlamentārais sekretārs uzdrīkstas uzstāties pret visu valdību... Es šeit runāju kā deputāts šoreiz un gribu sacīt, ka kaut kas nav kārtībā. Tāpat kā kaut kas šajā valstī nav kārtībā ar tā saukto bezdeficīta budžetu, jo šis bezdeficīta budžets ir svētāks par tām funkcijām, kas ir valsts funkcijas. Bezdeficīta budžets kļūst svētāks par visu.

Robežsardze. Mēs vairs nevaram sakārtot robežu valstī, mēs nevaram atbalstīt ugunsdzēsību, mēs nevaram atbalstīt Iekšlietu ministrijas budžetu, kurai ir jāveic vienas no valsts svarīgākajām funkcijām - jāpanāk drošība un kārtība šajā zemē. Un, ja šajā gadījumā mēs visu to neatbalstīsim, tad šis bezdeficīta budžets būs ar mīnusa zīmi, jo nenāks investīcijas šādā “bardakā”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu lūgt jūs patiešām uzmanīgi paskatīties visus ierosinājumus, kurus ir devis Kārlis Leiškalns kā Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs un kā deputāts. Un patiešām es varu ar prieku atzīmēt, ka visi šie priekšlikumi ir ļoti izsvērti un pamatā kalpo tikai vienam momentam - mūsu iedzīvotāju drošības nodrošināšanai. Bez normālas, sakārtotas, vienotas sakaru un informācijas sistēmas mēs nevaram uzreiz noziegumu atklāt, tāpēc jebkura nozieguma atklāšanas laiks tiek pagarināts, jo, tikai pastāvot normālai, nodrošinātai, vienotai sakaru un informācijas sistēmai, var atklāt noziegumus uz karstām pēdām. Tas būtu viens no augstākajiem rādītājiem, kas ir jāsasniedz mūsu Iekšlietu ministrijai. Es aicinu atbalstīt Leiškalna priekšlikumu un piešķirt Iekšlietu ministrijai nieka 30 tūkstošus latu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Baloža kungs.

V.Balodis. Es gan mazliet nesapratu, vai Leiškalna kungs ir atsaucis savus priekšlikumus vai paturējis 69. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 64.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 16, atturas - 20. Nav pieņemts.

V.Balodis. 65. ir deputāta Leiškalna priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 65.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 17, atturas - 21. Nav pieņemts.

V.Balodis. 66. ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mums ir paradoksāla situācija: tad, kad kaut kas notiek, tad mēs sākam meklēt vainīgos. Arī šajā gadījumā. Apstiprinot šāgada budžetu, mēs, kaut gan Vītola kungs kā parlamentārais sekretārs solīja, diemžēl neiedalījām līdzekļus ne Aizsardzības ministrijai, ne Iekšlietu ministrijai autotransporta uzturēšanai, tāpat arī neiedalījām līdzekļus, lai šo autotransportu varētu apdrošināt. Abas šīs ministrijas, pārkāpjot mūsu pašu pieņemto likumu, nav apdrošinājušas savu autotransportu. Varbūt šos nieka 45 tūkstošus tomēr varētu iedalīt Iekšlietu ministrijai, lai tā vismaz varētu izbraukt uz noziegumu vietām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Mēs varam ļoti draudzīgi noraidīt visus, mēs varam apturēt daudzas iesāktās reformas Ekspertīžu centrā, mēs varam nerunāt par to, ka autotransporta iegādei pat šāgada budžetā nebija paredzēts neviens santīms. Un tikai pēc ilgām diskusijām, tad, kad daļu no cietumiem paredzētās naudas pārdalīja par labu Makarova kunga vadītajai ministrijai, izdevās dabūt kaut niecīgu summu autotransportam. Es gribētu atgādināt, ka Iekšlietu ministrijas rīcībā nav neviena santīma, lai varētu iegādāties autotransportu robežsargiem. Varbūt jūs domājat, ka mēs vēl ilgi cietīsim, varēsim pieciest un pārdzīvot to, ka mūsu robeža nav sakārtota tāpēc, ka tur tās mašīnas praktiski ir ap 30 gadu vecas. Tad vēl Ekspertīžu centrs, kur tieši veiktā reforma ir devusi iespējas atklāt noziegumus, kas izdarīti pirms pieciem, septiņiem un deviņiem gadiem. Un par kādām summām te vispār ir runa? Vai tāpēc mēs šķēpus lauzīsim?

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Baloža kungs!

V.Balodis. Lūdzu deputātus balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 66.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 16, atturas - 19. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 67. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? (Starpsauciens: “Balsot!”) Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 67.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 18, atturas - 19. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 68. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 69. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mūsu demokrātiskajā parlamentā es varu runāt vienu minūti. Tātad es gandrīz nevaru runāt, es varu izkliegt lozungus. Bet es tomēr pateikšu, ka vajadzētu atbalstīt šo Leiškalna priekšlikumu, jo tas saistīts ar ugunsdzēsību, saistīts ar avārijām, ar katastrofām un ar palīdzības sniegšanu šajās katastrofās. Un, ja mūsu vadošie kolēģi no valdošās Sadarbības padomes veiksmīgi ir privatizējuši... Bija tāda iestāde “Ubak”, kas nodarbojās ar celtniecību, un tai bija arī autoceltņi, un līdz ar to tā varēja sniegt palīdzību arī katastrofu gadījumā, tā bija arī Armēnijā ar savu tehniku. Šodien šie celtņi rūsē, tos sagriež metāllūžņos, un pašlaik pēc privatizācijas šī organizācija, kas visnotaļ būtu svarīga arī Ventspilij šodien, būtu svarīga arī Rēzeknei, ir izputināta. Es domāju, ka šinī gadījumā mēs varam vismaz ugunsdzēsības un avāriju dienestu, kas varētu būt ļoti aktuāls, savest kārtībā, piešķirot šos līdzekļus.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Pagājušajā gadā, kad notika traģēdija Talsos, mēs visi meklējām vainīgos. Vainīgie it kā ir atrasti un arī notiesāti. Bet izrādās, ka ugunsdzēsējiem ir veca tehnika. Un par ko tad šeit ir konkrēti runa? Runa ir par to, ka ir jāiegādājas jauna, moderna tehnika - viens autopacēlājs, ar kuru varētu glābt vai arī dzēst ugunsgrēkus mūsu augstceltnēs. Latvijā nav neviena specializēta autotransporta, lai to varētu izmantot šādiem gadījumiem. Mēs visu laiku pieminam Igauniju un Igaunijas labo piemēru. Igaunija nez kāpēc šajā gadā ir atļāvusies nopirkt 10 jaunas automašīnas, specializēto autotransportu, kas var dzēst ugunsgrēkus. Mēs diemžēl nevaram iedalīt naudu, izrādās, pat vienai mašīnai. Es aicinu atbalstīt šo Iekšlietu ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst uzmanību 69.priekšlikumam. No kurienes tiek paredzēti šie līdzekļi? Tie ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Tiešām mums Latvijā laikam ir tāda situācija, ka mēs ugunsgrēkus pamatā dzēšam tikai tad, kad viss jau ir sadedzis. Un tad pēkšņi visi ir ļoti gudri, attapīgi, tad tikai izdala pa labi un pa kreisi visiem ordeņus vai otrādi - soda zīmes. Kopš 1992.gada, sākot no Slīteres visiem ugunsgrēkiem, kad aizgāja bojā ļoti liela un laba tehnika, ugunsdzēsējiem vispār nav iedalīti līdzekļi tehnikas iegādei. Mums te netālu ir viesnīca “Latvija”. Tās ugunsdrošību lai nosaka speciālisti, bet es tur negribētu sēdēt pēdējā stāvā, jo tur nekādā variantā nav paredzēta izkļūšana no šīs viesnīcas. Mums tādi ir vēl arī citi objekti. Mums ir vajadzīgs šis autopacēlājs! Un te ir summa - 468 tūkstoši. Tā ir liela vai maza? Priekš cilvēku dzīvībām tā ir nieka summa.

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi.

Z.Čevers. Es aicinu atbalstīt Leiškalna priekšlikumu un iedot ugunsdzēsējiem šo iespēju iegādāties autopacēlāju.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Ar 35% pārpalikumu būs ienākums. Mēs varam dubultot ikkatru budžeta posteni un tad vēl palikt ar bezdeficīta budžetu. Mēs nedrīkstam neiegādāties to, kas mums ir vajadzīgs. Mēs nedrīkstam neizskolot mūsu bērnus, un mēs nedrīkstam nedot medicīnai. Mums ir jāsaprot, ka mūsu tauta nav vēl tik nabadzīga, par kādu daži to grib pataisīt. Viņi mūs vienkārši žņaudz ar surplus budžetiem. Mums ir iespēja dubultot katru ciparu mūsu budžetā, un arī tad mums būs bezdeficīta budžets. Sapratīsim to un balsosim “par”, atbalstīsim gandrīz visus tos priekšlikumus, kas mums vēl ir priekšā. Mēs nedrīkstam turpināt šo genocīdu pret mūsu tautu!

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle.

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Cik ir zināms, gan valdība, gan arī premjerministrs šo pozīciju, bez šaubām, atbalsta, un tā tiks finansēta šogad no neparedzētiem līdzekļiem. Jautājums ir par šo summu. Es nezinu, vai deputāts Leiškalns varēja zināt šo summu tieši precīzi. Te būs iespējamas atlaides šai lietai, un šī tehnika tiks nopirkta jau šogad no šiem pašiem līdzekļiem, tikai summa acīmredzot būs cita. Es tāpēc lūgtu atstāt valdības ziņā šo jautājumu, lai neiznāk tā, ka nopērk automašīnu ar kompaktdisku automātisko mainītāju vai kaut ko tamlīdzīgu, kā tas mums ir gadījies ar valdības mašīnām.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gribētos ticēt tik simpātiskajam Zīles kungam. Gribētos ticēt Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram Nagļa kungam. Arī ļoti labi izskatās. Gribētos ticēt Valentīnai Andrējevai. Gribētos ticēt “Tēvzemei un Brīvībai”, “Latvijas ceļam”, bet profilakse ir pats svarīgākais, jo tas, kas paredz, tas cieš mazāk.

Glābšanas dienests šodien ir nožēlojamā stāvoklī. Par to mēs pārliecinājāmies, redzot pagājušā gada sniegavētru, bet tagad - viesuļvētras. Labi, ka nav traģēdijas, nav cilvēku upuru. Bet tik un tā ir grūtības: ir pārtraukti sakari, un, iespējams, būs arī cietušie, ja būs plūdi vai sprādzieni. Pagaidām tie notiek tikai papīrgrozos. Taču, ja sāks sprāgt kāda daudzstāvu māja, ko tad jūs darīsiet, ja nebūs šīs tehnikas, šīs mašīnas?

Es aicinu šoreiz atbalstīt, jo man ir pieredze deputāta darbā ar Finansu ministriju, konkrēti ar Valentīnu Andrējevas kundzi. Man ir pieredze sarunās ar Nagļa kungu. Neticiet šiem cilvēkiem!

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi.

L.Ozoliņš. Es jums gribētu ticēt, bet es neticu jums. Es lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - iekšlietu ministrs.

A.Krastiņš (iekšlietu ministrs).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi deputāti! Godātais finansu ministr Zīles kungs! Kā Ministru kabineta loceklim, protams, man ir jābūt lojālam pret Kabineta lēmumiem, un es tos pilnībā atbalstu attiecībā uz budžeta palielināšanu vai samazināšanu kādā zināmā jomā.

Taču man kā iekšlietu ministram, kā deputātam un vienkārši kā Latvijas pilsonim ir arī atbildība pret Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd Latvijas Republikā, tieši Rīgā, ir palicis viens ugunsdzēsības pacēlājs, kas atrodas avārijas stāvoklī un kas nesniedz mūsu namu pat augstākos stāvus. Ja tuvākajā laikā, nekavējoties netiks iegādāts pacēlājs, kāds te ir minēts - “Bronto” tipa ar slīpo krānu 50 metru attālumam, - mēs nostādīsim mūsu Latvijas iedzīvotājus kritiskā situācijā, jo pat tad, ja ugunsdzēsēji gribēs glābt, viņi nevienu nevarēs izglābt no šiem daudzstāvu namiem. Tā nav tikai viesnīca “Latvija”, kas te tika minēta. Tas ir arī Purvciema un Maskavas ielas masīvs, arī citi masīvi un daudzstāvu mājas, no kurām iedzīvotājiem diemžēl padomju arhitektonikas “brīnumu” dēļ nav alternatīvas izkļūšanas iespējas. Vienīgā izkļūšanas iespēja ir ar šiem pacēlājiem. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi.

A.Krastiņš. Šajā gadījumā, es domāju, tehniski nav sarežģīti pārcelt šo izdevumu pozīciju no neparedzētiem izdevumiem uz tiešajiem izdevumiem, lai tiešām mūsu ugunsdzēsējiem un mūsu cilvēkiem būtu garantija. Šī minētā summa - 440 tūkstoši ir tā summa, kas ir puse no jauna “Bronto” tipa pacēlāja summas, bet ir iespēja iegādāties par puscenu jau lietotu mašīnu. Es domāju, godājamie kolēģi, piekritīsim šeit un pārcelsim no izdevumu daļas neparedzētiem izdevumiem tieši uz Ugunsdzēsības un glābšanas departamentu, lai tuvākajā laikā mēs šo automašīnu varam nopirkt.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Godātais Zīles kungs! Ja mēs runājam par šiem te aprēķiniem, tad tie ir pietiekoši korekti. Tie ir nākuši no Iekšlietu ministrijas, bet faktiskais iesniedzējs ir Ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Leiškalna kungs kā parlamentārais sekretārs to vienkārši ir parakstījis. Šie aprēķini ir korekti. Un, lai nu kur, bet Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, paldies Dievam, līdz šim nav bijis gadījuma, kad līdzekļi būtu izlietoti nelietderīgi.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es vēl vienu reizi gribētu akcentēt to, ko tikko pateica iekšlietu ministrs Krastiņa kungs. Tiešām mums radīsies paradoksāla situācija. Zīles kungs pateica: “Tur nav nekādas problēmas, mēs iegādāsimies!” Zīles kungs, nevajag stāstīt, ka jūs iegādāsieties! Parasti atradīsies visādi iebildumi, lai neko neiegādātos. Arī ugunsdzēsējiem valsts trīs gadu laikā nebija nodrošinājusi darba algu pilnā apmērā, ugunsdzēsēji saņēma tikai 50% no normālas ugunsdzēsēju darba algas. Neatradās līdzekļi! Tieši tāpat jūs runājat šodien, ka šos līdzekļus var atrast normālajā kārtībā. Kāpēc tie nav atrasti? Šie pieprasījumi Finansu ministrijā guļ jau trīs gadus.

Man ir aicinājums visiem Saeimas deputātiem uzņemties šo atbildību - uzņemties atbildību par to cilvēku izglābtajām dzīvībām, ko izdarīs viens šis autopacēlājs. Es aicinu balsot par šo punktu!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Atminēsimies, ka mēs neesam ubagu tauta, mēs vienmēr esam bijuši starp bagātākajiem pasaulē. Tikai tā sērga, ko šodien vada Zīles kungs un ko visu laiku ir vadījusi Andrējevas kundze, ko ir ieviesis “Latvijas ceļš”, tā valda un saka, ka mēs nespējam. Mēs spējam! Mēs spējam izdot divreiz vairāk caurmērā katrā budžeta punktā, un vēl tad būtu bezdeficīta budžets. Taču mums nav jādzīvo šodien ar bezdeficīta budžetu. Normālā pasaulē dzīvo ar 3% deficītu. Beigsim šo spēli! Tā mašīna ir vajadzīga! Mums nevajag nekādas Talsu traģēdijas atkārtot, mums ir jābūt labiem rīkiem, jo mūsu cilvēki ir atrofējušies un varbūt vairs nespēj saprast, ko viņi dara ar vecām mašīnām.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Neviens nenoliedz šīs tehnikas iegādes nepieciešamību. Man liekas, ka vajadzēja uzmanīgi klausīties, ko Zīles kungs teica. Nav runas par to, ka nevajag iegādāties. Ir runa, kā pareizi izmantot naudu, un tā ir būtiska atšķirība. Žēl, ka šeit runā cilvēki, kas paši ilgus gadus ir bijuši ministri, taču nemaz nav parādījuši savu prasmi šo naudu veikli izmantot.

Vārdu sakot, fakts ir viens - nevajag jaukt problēmas! Viena lieta ir, ko vajag iegādāties, un otra lieta - kādā veidā prasmīgi tērēt to, ko ir iespējams tērēt. Tāpēc šādu priekšlikumu šobrīd atbalstīt nevar.

Sēdes vadītājs. Zīle Roberts.

R.Zīle (finansu ministrs).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es lūgtu reiz visiem premjerministra kandidātiem saprast, ka Latvijā fiskālais deficīts ir aptuveni nedaudz mazāks nekā 3%. Saku to visiem premjerministra kandidātiem, kuri runā presē. Te ir runa par to, kā sabalansēt finansiāli. Te ir runa par pilnīgi citu kategoriju. Tāpēc visiem premjerministra kandidātiem lūdzu ņemt to vērā, ka Latvijai jau ir gandrīz mīnus 3% no iekšzemes kopprodukta.

Kas attiecas uz šo lietu, tad situācija ir tāda. Man ir ļoti žēl, ka netiks iztērēta visa nauda, un premjers parādīs, ka paliks nauda pāri. Tā vienkārši netiks izmantota, tā paliks Valsts kasē, kas Valsts kasei galīgi nav vajadzīga. Par to ir runa. Jebkurš pasūtījums jāizdara tendera kārtībā.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! It īpaši Zīles kungs! Es runāšu nevis kā premjera kandidāts, bet runāšu kā cilvēks, kurš pirms nepilna gada, kopš 29.maija bija spiests pēc šīs Talsu traģēdijas nodarboties ar šīm lietām, un tad gan neviens no valdības locekļiem nerunāja tā, kā jūs, Zīles kungs, teicāt: “Atļaujiet, valdība pati tiks galā!” Tad visi centās būt malā, nevis “valdība tiks galā”! Visi teica, ka tā ir iekšlietu ministra, kurš bija demisionējis, problēma, meklēt šo naudu un panākt, lai šī nauda tiktu iedalīta, lai šī tehnika būtu, un galu galā Iekšlietu ministrijā vēl šobrīd ir runa ne tikai par jaunas tehnikas iegādi. Ir runa arī par tās tehnikas, kura jau ir, uzturēšanu nepieciešamajā kārtībā, par tehniskās apskates iziešanu un par visu pārējo. Tā ka nevajag spēlēties ar uguni vārda tiešā un pārnestā nozīmē. Es negribu piesaukt nelaimi, kas notika pagājušā gada 28.jūnijā, bet tomēr arī mums pašiem ir jārūpējas par to visu.

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi. Aigars Jirgens.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es savukārt gribu iebilst pret vēlmi šeit spēlēt uz deputātu emocijām un saistīt šo jautājumu ar Talsu traģēdiju. Manā izpratnē, ugunsdzēšamie pacēlāji nekādā ziņā nav domāti tam, lai šajos pacēlājos vizinātu bērnus. Aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Baloža kungs!

V.Balodis. Es aicinu deputātus balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Leiškalna - 69. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 8, atturas - 27. Pieņemts. (Aplausi.)

V.Balodis. Nākamais ir 70. - Ministru kabineta priekšlikums par 924 latiem. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Atvainojiet! Sākam debates.

Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es, godīgi sakot, gribu izprast šā Ministru kabineta iesniegtā alternatīvā priekšlikuma jēgu un būtību. Kam šis priekšlikums ir alternatīvs? Kādai pozīcijai? Kas tie par 924 latiem, ko mēs iebalsosim tagad budžetā? Vispār par ko ir runa? Es noteikti atbalstu nākamo priekšlikumu. Par to es arī vēlāk runāšu, bet es gribu dzirdēt tad vismaz no Baloža kunga, kas tie ir par 924 latiem un uz kurieni tie tiks virzīti?

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šeit atkal ir tā reize, kad ir jārunā, lai gan man negribas, it sevišķi laika trūkuma dēļ, atkārtot to, ko teica Ādamsona kungs, ka tā - šie 924 lati - ir gluži neizprotama summa. To man nevarēja starplaikā starp šīm debatēm pateikt arī cienījamais ziņotājs, kas ir šie 924 lati? Es domāju, ka šis jautājums vispār būtu apspriežams kontekstā. Manuprāt, būtu bijis pareizāk, ja atbalstītu kā 70., tā 71. priekšlikumu.

Protams, runājot par 71., es izskaidrošu, kā tā summa radās. Tagad par šiem 924 latiem man ir vienkārši grūti balsot un grūti izprast, kam tie ir alternatīva un ko dod šie 924 lati, ja Iekšlietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvaldei šobrīd parādi ir 600 000 apmērā.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”. Prezidij! Sadarbības padome! Bez šaubām, ieslodzījuma vietas būtu jāuzlabo, jo citādi Eiropas Savienība mums paskaidros, ka tur nedrīkst sēdēt tādi, kas ir paredzējuši mazgāt rokas kristāla traukos.

Saprotiet, Zīles kungs! Ja no “Latvenergo” vien var izzagt 50 miljardus, tad mūsu tauta vēl ir bagāta. Mēs vēl esam ļoti bagāti! Un lai nestāsta, ka mēs nevaram atļauties šo vai to. Un nemāciet man matemātiku! Mūsu tauta tiek apzagta ik katru dienu gan jūsu valdības laikā, gan “Latvijas ceļa” valdības laikā. Jūs Sadarbības padomes darbības laikā no mūsu tautas nozogat katru nedēļu 1 miljardu latu. Un nestāstiet, ka mēs nevaram tos bērnus audzināt vai glābt tos, kuri ir nelaimē nonākuši!

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ministru kabinets ir parādījis savu visaugstāko profesionālitāti, spēdams no gandrīz 500-600 priekšlikumiem atrast 925 latus.

Zīles kungs! Augstākā matemātika un augstākās spējas ir saredzēt 924 latus, bet neatbalstīt apakšā pašvaldību parādu dzēšanai paredzēto summu - par īpašuma nodokli, par zemes nodokli, par komunālajiem maksājumiem, līdz ar to radot problēmas pašvaldībām. Nerunājot par visiem izdevumiem sociālajai sfērai un izglītībai, jūs milzīgi traģikomiski paziņojat visai Saeimai, ka jūs atbalstāt 924 latu piešķiršanu Ieslodzījuma vietu pārvaldei, to skaitā atalgojumam - 722 latus. Es aicinu patiešām deputātus izvērtēt to, kā ir gatavoti šie priekšlikumi, un atbalstīt šo 70. priekšlikumu par lielu cenšanos. Iedosim šo “pīrādziņu” Ministru kabinetam un atbalstīsim arī otru - Finansu ministrijas priekšlikumu - no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem...

Sēdes vadītājs. Laiks...

Z.Čevers. ...Uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi novirzīt 597 000 latu. Tad vinnētājas būs visas pašvaldības un arī iedzīvotāji.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet! Laiks.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Zīles kungs! Jums vajadzētu ar kādu konsultēties un saprast, kas ir izdevums un kas ir ieguldījums tautai. Tad, kad jūs kopā ar Latvijas Bankas prezidentu Repšes kungu aizsūtāt naudu uz ārzemēm, uz kādu “Latintrade”, uz kaut kādiem ofšoriem, uz “Finhold” un nezin kur, tas ir tīrs zaudējums. Bet, kad audzina jaunatni, veido slimnīcas, iepērk tehniku, kas ir tautai vajadzīga, tas ir ieguldījums. Vai jūs nekā nesaprotat? Jūs vēl šeit nāksiet un mācīsiet, kas ir deficīts un kas nav! Normālā pasaulē, kad būvē skolu, tas nav izdevums. Tā ir investīcija. To skolu varbūt būvēs privātie, un valsts īrēs to skolu. Bet mēs šeit taisām deficītu un tikai kratām galvu. Vajag tikai tautu “pakāst”. To jūs mākat - to cilpu savilkt ciešāk. Jūs esat vainīgs, un lai Dievs dod, ka jums būtu tās ieslodzījuma vietas tādas, kas būtu jums piemērotas!

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - iekšlietu ministrs.

A.Krastiņš (iekšlietu ministrs).

Godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Iekšlietu ministrija izanalizēja šos budžeta grozījumus. Ņemot vērā, ka tika panākta tās tehnikas iegāde, kas ugunsdzēsībai bija absolūti nepieciešama, un zinot situāciju, kāda ir ar valsts budžetu un tā grozījumiem, Iekšlietu ministrija neuztur spēkā šo prasību, ko ir iesniegusi Demokrātiskā partija Saimnieks, - par 597 000 Ieslodzījuma vietu pārvaldei. Mēs radīsim citas iespējas, lai segtu šos izdevumus. Tā ka Iekšlietu ministrija neuztur spēkā šo prasību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis. Es gribu kolēģiem paskaidrot, ka šinī priekšlikumā mēs esam atbalstījuši... Ministru kabinets ir atbalstījis pedagoģisko darbinieku algu paaugstinājumu... Gan pašvaldību iestādēs, gan arī ministrijās... Un arī pie Iekšlietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes... Pedagogu štata vietas...Un tas ir tieši tai pedagogu štata vietu piemaksai. Tas ir 70.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 70. priekšlikumu - Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Nākamais ir 71. priekšlikums. Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Krastiņa kungs, man rada nedaudz izbrīnu jūsu atteikšanās no šīm summām. Jūs labi atceraties, ka faktiski jau trešo gadu ir runa par to, ka Iekšlietu ministrijai jānokārto savas saistības pret pašvaldībām. Ir runa par īpašuma un zemes nodokļa maksājumiem. Tās ir valsts saistības pret pašvaldībām. Ja to nevar izdarīt caur šo budžeta sadaļu, tad meklējiet citu iespēju! Valsts nevar tādā veidā apkrāpt pašvaldības. Jau Šķēles pirmās valdības laikā par to bija runa, un neliela summa tika iedalīta, bet - es atkārtoju! - Iekšlietu ministrija tā arī nesamaksāja pašvaldībām par īpašuma un zemes nodokli. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Tie ir pašvaldību līdzekļi, kas tām pienākas saskaņā ar likumu par īpašuma vai nekustamā īpašuma nodokli.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Kolēģi! Zīles kungs! Vai jūs zināt, kas ir zaudējums tautai? Kad “Latvenergo”, kas ir vērts 50 miljardus latu, tiek pārdots par 24 miljoniem, tas ir smags zaudējums tautai. Tā mūsu bagātības zūd. Arī tie kuģi, kuri katru mēnesi “aizpeld prom” no “Latvijas kuģniecības” un no kuriem katrs ir 50 miljonu latu vērtībā, ir smags zaudējums. Es domāju, ka mums vajadzētu tai Ieslodzījuma vietu pārvaldei iedot to pusmiljonu, par ko mēs te tagad runājam. Eiropas Savienība mums saka, ka nāvessodu mēs nedrīkstam piespriest. Nu, Dievs dod, ka pateiks, ka turēt tādā cietumā arī nedrīkst. Par to genocīdu, kas vērsts pret mūsu tautu.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - iekšlietu ministrs.

A.Krastiņš (iekšlietu ministrs).

Godājamie kolēģi! Es kā iekšlietu ministrs un valdības loceklis redzu arī to, kāda ir citās ministrijās situācija ar šādiem maksājumiem. Ja mēs ieiesim šādā apritē ar šiem maksājumiem, tad es domāju, nekāds valsts budžets šeit neizturēs... Tāpēc Iekšlietu ministrija izskatīja visu šo jautājumu. Jā, mēs esam vainīgi, mēs neesam kaut ko maksājuši. Bet varbūt vēl nemaksāsim kādu brīdi. Tāpēc es lūdzu noraidīt šo ierosinājumu par 597 000. Es ceru, ka nākamā gada budžets būs pietiekami spēcīgs, lai varētu segt šo parādu.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Krastiņa kungs, neatsakieties no atbalsta, ko jums var sniegt Saeima! Nebūs jums šīs naudas tāpat kā visiem iepriekšējiem ministriem. Nav šo naudu iedevuši līdz galam. Tas ir likums... Pašvaldībām visi šie līdzekļi ir ieplānoti izdevumos. Izdevumos! Un ir šis parāds, kas ir uzlikts un “iztecējis”...

Šobrīd tā ir Iekšlietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvalde.... Tie ir izdevumi, ko mūsu pašvaldības nespēj nodrošināt mūsu cilvēkiem. Viņi gaida šo naudu. Un tā tas ir veidojies jau gadu gadiem. Nu es atvainojos, bet es gribētu aicināt patiešām... Es vispār esmu izbrīnīts. Par šiem jautājumiem ir vairākkārt diskutēts arī valdības līmenī. Pagājušajā gadā un arī šinī gadā. Un pēc tās vienošanās, kas pastāv sakarā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes nodošanu no Iekšlietu ministrijas Tieslietu ministrijai, viņi var pieņemt to tikai tad, ja tiks dzēsti šie parādi.Nodošanas termiņš ir šī gada septembris un oktobris.

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi.

Z.Čevers. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi no Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas. Man pašreiz izskatās, ka jūs gribat sagraut budžetu kopumā. Diemžēl tas ir jūsu mērķis, lai tikai izskatītos labi vēlētāju acīs. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tomēr ir to visu izsvērusi un sadalījusi līdzekļus vairāk vai mazāk proporcionāli starp visām mūsu nozarēm, tajā skaitā starp izglītību, kultūru, medicīnu un arī iekšlietām. Un ja pats ministrs saprot to, ka... Vai jūs domājat, ka viņam nerūp sava resora intereses? Bet viņš saprot, ka, ja mēs tagad nobalsosim un atbalstīsim visas šīs prasības attiecībā uz šo ministriju, tad mums vairs nepaliks ne santīma, ko sadalīt izglītības darbinieku algām, kultūras darbinieku algām, medicīnas darbinieku algām. Cienījamie kolēģi no Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas, izturieties nopietni pret valsti!

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Otro reizi.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Ābiķa kungs! Es saprotu, ka Tautas partijas pārstāvim, kas nupat runāja, un tanī pašā laikā arī šai partijai laikam rodas problēmas ar to, ka likumu var neievērot. Es gribētu atgādināt, ka šīs ir parādu saistības un ir runa par pašvaldībām. Un par to, ko jūs vēl neesat izrunājis... tā ir jūsu problēma. Šeit ir runa par to, ka šie parādi netiek dzēsti. Un pašvaldību pieprasījums ir pilnīgi likumīgs, (Starpsauciens: “Pareizi!”) Ābiķa kungs! Un nevajag nodarboties šeit no šīs tribīnes ar demagoģiju! (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Es nenodarbojos ar demagoģiju!”)

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Nepietiek ar to, ka Šķēles kungs, kura partijā tagad ir Ābiķa kungs, ir radījis šos iztrūkumus pašvaldību budžetos. Tagad Ābiķa kungs... tā, lai šos parādus vispār nemaksātu... Mēs negribam sagraut valsts budžetu, bet mēs negribam arī pieļaut, ka pašvaldību budžeti tiktu sagrauti. Šo summu ir palikusi parādā valdība, un tā ir jāsamaksā. Un nevar to atlikt uz 99 gadiem, jo tā ir visu mūsu pašvaldību apgādājamo cilvēku sociālā nodrošinājuma nauda. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Godājamais maksātnespējīgais Zīles kungs! Vai jūs nesaprotat, ka pasaules norma ir 3% deficīts no iekšējā kopprodukta? Tas Latvijas situācijā būtu 7% no budžeta ienākumiem. Un, ja mēs taisīsim 7% robu mūsu budžetā, tas ļaus mums kādus 23% izdot vairāk mūsu budžetā. Tikai 3% starpība. Un ja jūs mums stāstāt, ka šodien mums pārpalikums ir tikai 3%, ne tie 35%, kā man apgalvoja... bet, ja mēs ejam no 3% pārpalikuma uz 3% deficītu, tad mēs varam par 46 % vairāk naudas izdot, Zīles kungs. Kāpēc jūs gribat to tautu nožņaugt? Jums tā nauda ir. Maksātnespējīga šī valsts vēl nav, bet būs tāda jūsu saimniekošanas veida dēļ.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šā parlamenta laikā mēs visi esam bijuši liecinieki liekulībai, kura ir atskanējusi no šīs tribīnes. Apstiprinot 1997. gada budžetu, tika ierakstīts, ka cietumu administrācijai ir jāparedz 18 miljoni jaunu cietuma korpusu celtniecībai. Mēs tos paredzējām. Pēc tam mēs mainījām budžetu, pamazām novedot visu šo finansējumu līdz nullei. Rezultāts ir tāds, ka reforma, kura ir sākusies sodu izpildes vietās, kura tika iesākta 1994. un 1995. gadā, faktiski ir paralizēta. Tagad mēs piedāvājam nenomaksāt tos parādus, kuri ir iekrājušies cietumiem. Nu kur tad vēl tālāk? Un varētu jau arī padomāt par to, ka varbūt vienam otram augstākstāvošam cilvēkam agri vai vēlu vajadzēs nonākt šajās ieslodzījuma vietās, un tādēļ vajag parūpēties par...

Sēdes vadītājs. Minūte pagājusi.

J.Ādamsons. ... savu nākotni. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Nupat es dzirdēju, ka Ābiķa kungs teica, ka Demokrātiskā partija Saimnieks ir blēži, un Bišera kungs teica, ka Šķēles kungs ir tāds. Bet abi divi - gan Ābiķa kungs, gan Bišera kungs - ir godavīri un abiem diviem ir jātic.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies, Čevera kungs, jo jūs tiešām labi izgaismojāt pārrunājamo jautājumu un ir iespaids, ka pašreiz būtu Krasta kungam kopā ar Zīles kungu jākārto Šķēles kunga parādi pašvaldībām. Zīles kungs, jūs varētu mobilizēt savu Valsts ieņēmumu dienestu un paskatīties, kā ir ar kontrabandas lietām. Ja ieeju veikalā un skatos, ka pavadzīmē ir rakstīts, ka ir 4 kg siera, bet noliktavā ir 40 kg siera, tad es varu iedomāties, cik lielas summas iet garām mūsu valsts kasei. Tāpat aizejiet uz tirgu - varbūt kopā ar saviem dienestiem - un paskatieties, kā tirgo cigaretes, spirtu un tagad arī narkotiskās vielas. Arī tas varētu būt liels ienākumu avots, un tad nebūtu tā jācīnās par šo nelielo summu, kas būtu tikai parāda dzēšanai pašvaldībām.

Tāpēc novēlu jums sekmes budžeta ienākumu daļas pildīšanā.

Sēdes vadītājs. Viktors Dinēvičs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Jebkura sevi cienoša demokrātiska valsts vienmēr rūpējas, lai tās administratīvie orgāni, represīvie orgāni nenonāktu atkarībā no kādas citas struktūras šajā sabiedrībā. Jebkurš parāds, kurš skaitās Iekšlietu ministrijai, dara viņu atkarīgu no tā, kam viņa ir parādā. Un tādēļ nevajag brīnīties, ka vienā otrā gadījumā mēs nekad nevaram atrast vainīgos.

Tādēļ es aicinu balsot par to, lai Iekšlietu ministrija nebūtu parādā.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu vairāk domāt par to, kā atbalstīt skolas, nevis cietumus, jo skolām, nevis cietumiem, ir jābūt prioritātēm.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūs gribat kļūt par burvjiem vai salavečiem, kuri grib dalīt to, ko maisā nemaz nav ielikuši. Tos 30 miljonus taču nepārvērtīsiet ar mīļu un labu gribu par 300 miljoniem. Un šajā brīdī, kad ir tikai 30 miljoni, nevar dzēst tos parādus, kurus sakrājušas citas valdības. Nāksies tos dzēst, tā ir taisnība. Bet to droši vien vajadzēs paredzēt attiecībā uz nākamo budžetu. Ne šobrīd. Jo ir ļoti daudz tādu parādu, kurus vajadzētu dzēst. Arī toreiz, kad mainīja rubļus pret latiem, cilvēki tika piekrāpti. Droši vien kādreiz nāksies norēķināties. Es nemaz nešaubos. Bet, redziet, to nevar izdarīt šī valdība šajā brīdī, kad tai ir tikai 30 miljoni.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - otro reizi.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Godātais kolēģi Požarnov, nevajag nodarboties no tribīnes ar melošanu! Es neesmu nosaucis savus parlamenta kolēģus no Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas par blēžiem. Viņu rindās gan bija viens blēdis. Var nosaukt par blēdi tikai tad, ja ir notiesājošs spriedums, kāds bija viņu bijušajam kolēģim Krisberga kungam. Es tikai lūdzu deputātus no Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas ievērot to, ka Budžeta likumam ir jābūt sabalansētam, izdevumiem budžetā ir jābūt sabalansētiem, lai kaut kas paliktu pāri arī tām nozarēm, kuras ir pieminētas šajā biezajā grāmatā un kuras mums ir jāapspriež, bet kuras ir palikušas šīs grāmatas beigās. Pretējā gadījumā gan mūsu kultūras, gan medicīnas, gan izglītības darbinieki paliks bez paaugstinātām algām, kas viņiem ir ļoti nepieciešamas. Un vēlreiz saku jums, Požarnova kungs, nenodarbojieties ar melošanu no tribīnes!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - otro reizi.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Budžetam ir jābūt sabalansētam, par to neviens nešaubās, bet, kā jūs redzat, mums ir 30 miljoni latu, kas nebija paredzēti mūsu iepriekšējā ieņēmumu izklāstā. Analīze... Tātad kāds vāji analizē šīs iespējas. Kāds neparedz, ka tomēr būtu jāmaksā visiem nodokļi, ka būtu jācīnās ar kontrabandu. Ka būtu jāsavāc visi iespējamie ienākumi, ko valsts var gūt no savas darbības. Diemžēl tas tā nenotiek. Tātad ir vēl ļoti daudz dažādu iespēju iegūt šo naudu.

Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt arī šo pozīciju, jo šī nauda nāk pašvaldībām, šī nauda nāk skolām, šī nauda nāk kultūras un vēstures pieminekļiem, šī nauda nāk pensionāriem, šī nauda nāk medicīnai, šī nauda nāk slimajiem bērniem. Kauns, ka ir šī ubagošanās, ko redzam katru reizi, skatoties mūsu televīziju! Beidzot ir tas jāizbeidz. Mēs tiešām esam bagāta valsts un skaista valsts un, kamēr mēs neesam vēl izpārdevuši visas mūsu bagātības, cienīsim tās!

Sēdes vadītājs. Minūte pagājusi. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi un godātais Tabūna kungs! Es gribētu tikt skaidrībā par vienu jautājumu. Mani pārsteidz tas, ka jūs aģitējat parlamentu un valdību neievērot pašu pieņemtos likumus. Mēs esam pirmie, kuriem strikti jāievēro likumi! Un tad mēs varam pieprasīt arī no pārējiem, lai šie likumi tiktu ievēroti, tāpēc parādsaistības vienmēr ir jākārto likumā noteiktajā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - Vents Balodis.

V.Balodis. Jā, ļoti žēl, ka šī diskusija sākās šeit. Man patiesi žēl, ka tā nenotika komisijā, kad Iekšlietu ministrijas pārstāvis varbūt paskaidrotu, kad šis parāds ir radies. Tad, kad iekšlietu ministrs bija Turlā kungs vai kad tas bija Čevera kungs, vai tagad, kad ministrs ir Krastiņa kungs... Bet lūdzu balsot par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 71. - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 17, atturas - 37. Priekšlikums nav pieņemts.

Pirms turpinām darbu, ir divi paziņojumi.

Andrejs Naglis - LZS, KDS frakcija. Paziņojums par balsojumu.

A.Naglis (LZS, KDS frakcija).

Godātie deputāti! Es gribētu sniegt paziņojumu, ka par 63. priekšlikumu, tas ir, par dotāciju piešķiršanu starptautiskās nozīmes svētvietai Aglonai es esmu izdarījis nepareizu balsojumu - “atturēšanās” balsojuma vietā bija jābūt “par”.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - par to, kā lieta tālāk virzāma.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Neparasts paziņojums. Pirms apmēram divām minūtēm pie Valdmaņa kunga krēsla es atradu 30 latu - pa desmit latiem, ja kāds ir... Ir nodots Prezidijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Turpināsim lūdzu! Baloža kungs, lūdzu!

V.Balodis. 72.priekšlikums. Deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. 73. ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

It kā maksātnespējīgā Sadarbības padome un lietvedi Zīles kungs! Redzat, varbūt Zīles kungs jums paskaidros, ka normālā pasaulē cilvēkam, kam ir produktīva, ražīga, peļņas spējīga iekārta, ja viņam ir drusku parāds, tas nav nekāds grēks. Un varbūt viņš jums paskaidros, ka normālā pasaulē ārējais parāds ir kaut kur ap 100% no iekšējā kopprodukta, kuru procentus var nomaksāt ar 6% no IKP. Varbūt viņš jums paskaidros, ka Latvija var vēl daudz ko aizņemties - kādus 55% no iekšējā kopprodukta, ja mēs pirktu kaut ko ražīgu, ar ko mēs varētu strādāt. Taču viņš to uzskata par deficīta tūlītēju radīšanu, un tāpēc mūsu tautiņa mirs un izmirs. Un tad tas gods pienāksies mūsu Sadarbības padomei un Zīles kungam, jo būs bijis pārpalikums un tikai pāris tūkstošu pašnāvnieku.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis. Grūti bija saprast Valdmaņa kungu, bet es lūdzu deputātus balsot.

Sēdes vadītājs. Tātad balsosim par 72. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu.

V.Balodis. Es atvainojos, par 73.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pret 72. nevienam iebildumu nebija. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 73. - Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 19, atturas - 34. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 74. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! 1994.gada septembrī man bija tas gods aizstāvēt Robežapsardzes attīstības koncepciju. Jāatzīmē, ka drīz jau būs pagājuši četri gadi, bet finansējums diemžēl robežapsardzei nav palielinājies, arī robežapsardzes attīstībai nav iedalīts neviens santīms.

Valdība šāgada 30.martā pieņēma lēmumu - iedalīt robežapsardzei no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 10 miljonus, lai beidzot varētu sākt iekārtot mūsu Austrumu robežu. Par šo problēmu daudz ir runājis Šķēles kungs, daudz solījis, bet nekas nav izdarīts. Es aicinu deputātus balsot un atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedokli par 10 miljonu piešķiršanu robežapsardzei. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es ļoti labprāt atbalstītu šo priekšlikumu tajā gadījumā, ja šā priekšlikuma atbalstīšana nenozīmētu līdzekļu atņemšanu skolotāju algām un līdzekļu atņemšanu pašvaldībām, par ko jau ir spējusi vienoties Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Taču šis valsts īpašuma privatizācijas fonds ir tā vienotā... kaut kāds “vienotais maks”, kas mums šajā brīdī tiek piedāvāts. Deputātu vairākums diemžēl neatbalstīja šos pamatotos priekšlikumus par līdzekļu palielināšanu valsts budžetā, bet šajā brīdī es diemžēl nevaru par šo priekšlikumu balsot, tāpēc ka, nobalsojot par šo priekšlikumu, mēs automātiski nonākam tādā situācijā, ka mēs nevaram iedot pat tos 3 miljonus skolotāju algām un tos 3,5 miljonus pašvaldībām, par ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir spējusi vienoties. Es uzskatu, ka arī tām jomām būtu vajadzīgs vairāk, un tāpēc es par šo priekšlikumu nevaru nobalsot šādā redakcijā, kādā tas ir noformulēts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons, otro reizi.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Godātais Čerāna kungs! Mēs visi uzskatām, ka esam augsti intelektuāli attīstīti un daudzas lietas it kā saprotam, tāpēc es gribētu atgādināt, ka viens lats, kuru iegulda robežapsardzē, gada laikā netiešā veidā dod atpakaļ valsts budžetā 10-12 latus, jo pagaidām mūsu Valsts kasei garām iet līdz 500 miljoniem latu, un tad nevajadzēs vairs runāt par kaut kādiem 3 miljonim, bet mēs varēsim pieprasīt un paredzēt pieaugumu vismaz par 100 miljoniem.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! It kā maksātnespējīgie! Es lūgtu, lai mēs šodien šīs debates pavilcinātu un lai līdz nākošajai sēdei Zīles kungs izklāstītu mums savu ekonomisko modeli. Lai viņš mums parāda, ja viņš kaut kur izdod naudu, tad cik nāk atpakaļ budžetā, lai mēs varētu kopīgi apskatīt, kā tas varētu būt, ka mēs ietu uz īstu deficīta budžetu. Vai tur ir 3% tagad pārpalikums vai 35%. Tad paskatīsimies, kas notiktu, ja mums būtu budžeta deficīts 3% apmērā no iekšējā kopprodukta. Cik bagāti tad mēs būtu un kas mums būtu jādara, lai mēs varētu iet Eiropā ar 60% aizdevumu pret iekšējo kopproduktu. Un, redz, tad mums vairs nebūtu tā tauta jānomērdē ar ekonomiskiem rīkiem. Kāpēc jūs to nevarat izdarīt, Zīles kungs? Kā jums trūkst? Un viņš žāvājas! Viņam nemaz nav žēl, ka bērniem nav ko ēst, ka bērniem nav kur iet skolā. Vainīgs ir viņš!

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Es tomēr baidos, ka šeit šie 10 miljoni, kas tiek piedāvāti šādā veidā robežsardzei, ka tie paši par sevi vien nekādas problēmas ar ieņēmumu iekasēšanu budžetā neatrisinās, jo investīcijas, kas ir saistītas ar Austrumu robežas iekārtošanu, protams, ir vajadzīgas, bet daudz vairāk par šādām investīcijām ir vajadzīga politiskā griba. Un pietiek jau ar vienkāršu, elementāru politisko gribu, lai šī ieņēmumu bāze tiktu pietiekami būtiski uzlabota. Mums ir daudz piemēru, ka mūsu valstī, kad šādas investīcijas tiek dotas, taču, ja pietrūkst politiskās gribas, tad tur pilnīgi nav nekādu rezultātu. To mēs arī visi ļoti labi redzam, un tāpēc es domāju, ka šeit nav pamata šo naudu šajā brīdī atraut skolotājiem un pašvaldībām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Baloža kungs.

V.Balodis. Es nerunāšu ilgi, es gribētu piekrist Čerāna kungam, kurš jau pateica ļoti pareizi, tāpēc lūdzu deputātus balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 74.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 23, atturas - 28. Nav pieņemts.

V.Balodis. 75. ir Kārļa Leiškalna priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 75.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 16, atturas - 31. Nav pieņemts.

V.Balodis. 76. ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? (Starpsauciens: “Balsot!”) Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Kārļa Leiškalna - 76.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 16, atturas - 14. Nav pieņemts.

V.Balodis. 77. - Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Stara priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 78. - deputāta Leiškalna priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 79. - deputāta Jura Celmiņa priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. 80. - Ministru kabineta priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 81. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un deputāta Jura Celmiņa priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi, bet ir atbalstīts 80.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem? Piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 82. - Ministru kabineta priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 83. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi, jo esam atbalstījuši iepriekšējo.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 84. - deputāta Jura Celmiņa priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās Juris Celmiņš - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, jo līdz šim mums ir bijusi tāda situācija, ka bērni ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem ir bijuši “paslēpti” speciālās skolās. Latvijā nebija tādas prakses, ka viņi varētu mācīties vispārizglītojošās skolās. Šobrīd pirmo reizi Latvijā vairākas skolas sāk tādus eksperimentus, kā integrēt šos bērnus vispārizglītojošās skolās, ļaujot viņiem mācīties starp pārējiem - veseliem un normāliem bērniem. Taču, lai šo integrāciju varētu īstenot, ir nepieciešami arī papildu līdzekļi šīm skolām. Šī summa nav liela, un es aicinātu atbalstīt šo summu.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, jo bērni ar garīgās attīstības traucējumiem ir smaga traģēdija ģimenei, tā ir sarežģīta problēma sabiedrībai, pie tam šī summa nav liela. Es brīnos, ka deputāts Celmiņš, būdams bijušais izglītības un zinātnes ministrs, ir prasījis tik mazu summu. Sabiedrībā, kura ir narkotizējusies, sabiedrībā, kura ir nabaga, sabiedrībā, kura šaubās par savu nākotni un par pastāvēšanu, nevar dzimt un attīstīties veseli bērni. Sabiedrība, kurā liela daļa iedzīvotāju nesaņem pilnvērtīgu uzturu, nevar būt vesela. Un tāpēc es lūgtu nobalsot par šo nelielo summu, lai sāktos šī integrācija vispārizglītojošajās skolās, lai šie bērni varētu mācīties kopā ar citiem bērniem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 84.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 6, atturas - 24. Pieņemts.

V.Balodis. 85. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurā paredzēti 125 tūkstoši mācību literatūrai. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 86. - Ministru kabineta priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 87. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un deputāta Celmiņa priekšlikums. Mēs jau esam atbalstījuši 86., kurš ir alternatīvs.

Sēdes vadītājs. Runās Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts... Gundara Valdmaņa debates var atsaukt tikai viņš pats.

G.Valdmanis. Paldies.

Sēdes vadītājs. ...Bet viņš to nedara. Lūdzu, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputats).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa Brīvība. It kā maksātnespējīgā Sadarbības padome un viņas vadoni Zīles kungs! Es domāju, ka kaut kādu summu vajadzētu. Un vajadzētu tieši paskaidrot tautai, kas ir iekšējais kopprodukts, kas ir budžets, kas notiek, ja naudu izdod no budžeta, uz kādiem posteņiem un cik nāk atpakaļ, lai tauta varētu saprast to murgu, kurā jūs, kungs, to liekat iekšā. Bezdeficīta budžets, kur iznāk 35% pārpalikums ienākumos, bet jums uzreiz viņš ir tikai 3% pārpalikums. Un tad jums ir it kā tā, bet tajā pašā laikā tā cilvēka tik un tā nav. Viņu tik ļoti žņaudz, ka viņš iet bojā. Mūsu tauta iet bojā jūsu budžeta dēļ. Apmāciet mūsu tautu, lūdzu! Lai tā varētu saprast šo nejēdzību. (Zālē troksnis.) Sagatavojiet tos instrumentus, to grāmatu.

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam.

Celmiņa kungs atsauc savu priekšlikumu.

Skatīsim nākamo!

Bet pirms tam, godātie kolēģi, informēju, ka septiņi deputāti apšauba balsojuma rezultātus par 63.priekšlikumu, jo balsojuma izdrukā nepareizi atspoguļoti dažu deputātu viedokļi. Lai izdarītu pārbalsošanu, mums būtu jāvienojas. Vai kāds vēlas runāt “par” pārbalsošanu vai “pret”? (Zālē troksnis.) Runāt neviens nevēlas. Pieņemsim lēmumu, vai mēs pārbalsosim 63.priekšlikumu vai nepārbalsosim. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Izsakiet savu viedokli par to, vai 63.priekšlikums būtu pārbalsojams! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 26, atturas - 14. Balsis dalās. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus vēlreiz izteikt savu attieksmi pret to, vai ir pārbalsojams 63.priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 29, atturas - 15. Priekšlikums ir pieņemts. (Saucieni zālē: “Nav pieņemts!”) Acumirkli! Acumirkli! Es kļūdījos! Tātad priekšlikums nav pieņemts un pārbalsošana nenotiks.

Skatīsim nākamo - 88.priekšlikumu. Lūdzu!

V.Balodis. 88. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret to iebildumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. 89. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis. 90. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis. 91. - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis. 92. - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs pieprasa balsojumu. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 92. - deputāta Čerāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 26, atturas - 20. Nav pieņemts.

V.Balodis. 93. - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 93.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 19, atturas - 25. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 94. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un deputāta J.Celmiņa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. (Starpsauciens: “Balsot!”) Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 94. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 17, atturas - 25. Nav pieņemts.

V.Balodis. 95. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 15, atturas - 28. Nav pieņemts.

V.Balodis. 96. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 97. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 15, atturas - 27. Nav pieņemts.

V.Balodis. Arī 97. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs tagad izskatām 98.priekšlikumu... Nē, 97.! Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 16, atturas - 26. Nav pieņemts.

V.Balodis. 98. - izglītības un zinātnes ministra J.Gaigala kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 99. - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās Juris Celmiņš.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Valmieras augstskola mums ir nesen izveidojusies reģionāla augstskola, kuras uzturēšanai savstarpēju līgumu ir noslēgušas vairākas Vidzemes pašvaldības, taču šīs Vidzemes pašvaldības ar saviem līdzekļiem vien šo augstskolu nespēj nodrošināt. Tajā pašā laikā augstskolā mācās studenti ne tikai no Vidzemes, bet tur iestājas arī jaunieši no visas Latvijas - no Rīgas, no citiem Latvijas novadiem. Šie papildlīdzekļi augstskolai ir nepieciešami tāpēc, ka augstskola ar katru gadu aug, ar katru gadu palielinās studentu skaits, jo palielinās arī kursu skaits šajā augstskolā. Es lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu un piešķirt nepieciešamos līdzekļus šai augstskolai, lai varētu nodrošināt tās darbību un izaugsmi.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Balsojums šajā jautājumā zināmā mērā parādīs mūsu atbalstu reģioniem. Jo šobrīd ir jāatzīst, ka nauda pārmērīgi tiek koncentrēta Rīgā. Manuprāt, ir jāturpina tā prakse, ka mēs atbalstām arī reģionālās augstskolas, lai jaunie un izglītotie cilvēki paliktu attiecīgi šajās pilsētās vai šajos novados un tur strādātu. Es aicinu šoreiz balsot “par”!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Te gan jābūt skaidrībai, jo tā ir privātā augstskola. Kāpēc mums pēkšņi būtu privātai augstskolai jāiedala nauda? Augstskolai, kuras pasniedzēju algas ir tieši trīs reizes lielākas nekā Universitātes pasniedzējiem. Un kāpēc tas ir jādara no budžeta? Jo es zinu, ka tālāk vēl bija Greiškalna kunga prasība iedot vēl 480 tūkstošus latus, lai gan 1997.gadā mēs jau iedevām pusmiljonu Valmieras augstskolai. Un tam nav nekāda sakara ar reģiona attīstību! Jo arī studenti tur maksā par studijām. Un tāpēc nevajag privātai augstskolai piešķirt augstāku statusu nekā Universitātei! Ja nedod Rīgas valsts augstskolām, tad nedodiet arī privātajām! Esiet vienlīdzīgi savā attieksmē pret to! Un es domāju, ka jūs, Ābiķa kungs, kā Tautas partijas pārstāvis Greiškalna kungu varēsiet sponsorēt!

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi. Es tikai gribu atgādināt, ka šobrīd Izglītības likums, kurš ir spēkā no 1991.gada, nosaka, ka privātās mācību iestādes var finansēt līdz 80 procentiem no valsts budžeta. Es to gribēju atgādināt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 99.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 15, atturas - 27. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 100. priekšlikums - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Viesturs Boka grib runāt. Lūdzu!

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Šajā priekšlikumā runa joprojām ir par augstāko izglītību un runa ir par jaunu studiju programmu atvēršanu Latvijas Universitātē, kas piešķirtu Universitātei starptautiskas augstskolas statusu. Tas būtu pirmām kārtām. Un otrām kārtām tā ir uz jaunas mācību metodikas pamatota medicīniskā izglītība, tajā skaitā arī jaunas studiju programmas. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, lai nebūtu jāsamazina budžets Latvijas Medicīnas akadēmijai.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ieteiktu šo lietu izskatīt tikai 50 tūkstošu latu apmērā. Arī tamdēļ, lai būtu iespēja cilvēkiem izglītību dabūt ne tikai vienā iestādē vien. Lai nebūtu monopolstāvoklis. Un es domāju, ka šī veselīgā konkurence tieši augstskolas izglītības iegūšanā ir pilnīgi nepieciešama. Un tādēļ es lūdzu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Pēter, netērē valsts naudu!”)

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es jūs visus ļoti lūdzu pamanīt to faktu, ka šeit netiek atbalstīta Latvijas Medicīnas akadēmija. Šeit netiek atbalstīta tā saucamā Rīgas Stradiņa universitāte jeb bijusī Medicīnas akadēmija, kura visus šos gadus ir audzinājusi Latvijas mediķu jauno paaudzi (visi klātesošie kolēģi mediķi ir beiguši šo akadēmiju). Tiek darīts apzināts šķeltniecisks darbs, lai kaut kādā vīzē izveidotu jaunu alternatīvu medicīnas augstskolu, un šinī gadījumā tas nav pamatots. Es neesmu pret šiem kolēģiem. Es tiešām uzskatu, ka tur ir savācies labs zinātnisks kolektīvs, kas var mācīt. Bet tādēļ nav jātērē un jādala valsts līdzekļi. Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kolēģi! Man gribētos teikt, ka šis priekšlikums ir tikpat neveiksmīgs kā iepriekšējais, jo Latvijā jau ir universitāte, kurā mediķus gatavo ar nodrošinātu materiāli tehnisko bāzi. Man gribētos aicināt Latvijas Universitāti tikt papriekš galā ar tām fakultātēm, kas tai jau ir, - tur birst ārā logi un studentiem nav krēslu, uz kā apsēsties, - un neveidot pašlaik jaunu fakultāti, kurai nav ne anatomikuma, ne kā tamlīdzīga. Un, manuprāt, Latvijā nav vajadzīgs tik daudz jaunu ārstu, lai būtu veselas divas augstskolas, kas nodarbojas ar šo procesu - ar viņu gatavošanu. Šobrīd Rīgas Stradiņa universitāte pilnībā tiek galā ar šo darbu, un ir arī iespēja izvēlēties alternatīvo izglītību - ārpus Latvijas Republikas robežām. Nav iemesla tagad mākslīgi veidot - tikai tāpēc vien, lai Latvijas Universitāte attaisnotu savu eksistenci kā universitāte, - fakultāti, kurai principā, manuprāt, nav nekādas perspektīvas.

Sēdes vadītājs. Viesturs Boka.

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šeit nav runas par šķeltniecisku darbību. Šeit ir runa par jaunas studiju programmas atvēršanu, ar pilnīgi jaunu mācīšanas metodiku.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks beidzies. Turpinām debates.

Runās Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šeit jau tika diskutēts jautājums par šādas fakultātes nepieciešamību Latvijas Universitātei. Taču es gribētu pateikt to, kāda ir reālā situācija. Šī fakultāte ir šā vai tā jau izveidota, šai fakultātei šā vai tā jau ir iedalītas profesoru slodzes, un tik un tā būs medicīnas studentu uzņemšana šajā Latvijas Universitātes fakultātē. Ja Saeima neatbalstīs šo līdzekļu piešķiršanu, tādā gadījumā šī fakultāte tiks finanasēta no Latvijas Universitātes iekšējām rezervēm, uz citu fakultāšu rēķina, un vienkārši nebūs nepieciešamās kvalitātes. Bet par to, ka mums ir nepieciešams lielāks medicīnas studentu skaits Latvijā, - par to jau runā visi. Gan pašreizējais Latvijas Medicīnas akadēmijas rektors, gan ļoti daudzas citas ieinteresētās personas, kas kaut ko saprot šajos jautājumos, zina, ka šobrīd ir nepieciešams palielināt medicīnas studentu skaitu.

Sēdes vadītājs. Minūte pagājusi.

A.Požarnovs. Mans uzstāšanās laiks ir beidzies. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītie kolēģi! Es saprotu, ka visi ir pārņemti ar ļoti svarīgām problēmām, bet es gribētu darīt jums zināmu, ka arī Sociālo un darba lietu komisija vairākumā atbalsta šo alternatīvo medicīnas izglītību un aicina nobalsot par šo priekšlikumu, jo beigu beigās nav taču svarīgi, kurai augstskolai līdzekļus piešķiram. Mēs ar tiem taču šā vai tā atbalstām medicīnisko izglītību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis. Abas reizes tagad var runāt vienu minūti. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Man ļoti, ļoti žēl, ka šobrīd nav klāt Makarova kunga, jo viņam būtu ļoti svētīgi dzirdēt Požarnova kunga, viņa partijas biedra, vārdus, ka mums ir papildus vajadzīgi medicīnas studenti un lielāka medicīniskā izglītība. Patiesībā diez vai tas ir tā. Labklājības ministrija visu laiku ir deklarējusi pretēju pozīciju. Viņa ir deklarējusi, ka šobrīd nav nepieciešams palielināt studējošo ārstu skaitu. Bet, ja nu Požarnova kungs tā uzskata, es ceru, ka viņš savus uzskatus paudīs arī savam partijas biedram Makarova kungam un tikpat aktīvi atbalstīs arī Latvijas Medicīnas akadēmijas jeb tagadējās Rīgas Stradiņa universitātes izglītības programmas.

Šobrīd, bez šaubām tas izskatās mazliet pēc farsa - atbalstot jebkādu šķeltniecību mazajā Latvijā, izveidot vēl kādu alternatīvu medicīnisko izglītību.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi atbalstu Apiņa kunga viedokli, ka patiešām šo jautājumu mums vajadzētu līdz galam atrisināt un patiešām piešķirt šos līdzekļus. Un mēs varētu gaidīt šo diskusiju starp Požarnova kungu un Makarova kungu, bet es stipri šaubos, vai mēs sagaidīsim šīs diskusijas rezultātus. Jo tad, kad mēs runājām par medicīnu, Makarova kungs bija gatavs stāvēt piketā kopā ar medicīnas darbiniekiem. Tad, kad mēs šeit cīnījāmies par mediķu, medicīnas darbinieku papildu finansējumu, mēs diezgan bieži dzirdējām pretēju viedokli.

Es aicinu, līdzīgi kā Požarnova kungs un Apiņa kungs, atbalstīt šo punktu un nobalsot “par”.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 100.priekšlikumu - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 7, atturas - 12. Pieņemts.

Skatīsim nākamo, lūdzu!

V.Balodis. Nākamais ir 101.priekšlikums - izglītības un zinātnes ministra Gaigala kunga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 101.priekšlikumu. Pieņemts.

V.Balodis. 102. priekšlikums ir ar tādu pašu tekstu, tas ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Balodis. 103. priekšlikums - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns vēlas runāt par savu priekšlikumu.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Šis ir priekšlikums palielināt par 15% tos izdevumus, ko mūsu valsts subsīdiju un dotāciju veidā novirza zinātniskajai darbībai. Tās ir subsīdijas un dotācijas zinātnisko grantu izpildei. Ja mēs tagad šos izdevumus palielinātu par 15%, tas dotu iespēju par 30% palielināt šo grantu finansējuma līmeni tagad, otrajā pusgadā. Ņemot vērā to, ka Latvija ir pat starp Austrumeiropas valstīm pēdējā vietā pēc zinātnes finansējuma attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, es uzskatu, ka šādu priekšlikumu noteikti vajadzētu atbalstīt.

Bet, ņemot vērā šo līdzekļu avotu, es piekristu tam, ka netiek atbalstīts šis priekšlikums, bet aicinātu atbalstīt nākamo - 104.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Baloža kungs.

V.Balodis. Lūdzu deputātus balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 104.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 17, atturas - 21. Nav pieņemts.

V.Balodis. Ja tas bija 104., tad nākamais ir 105. priekšlikums - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un deputāta Celmiņa priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

V.Balodis. Komisija ir atbalstījusi arī 106.priekšlikumu... Es atvainojos, nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 106.priekšlikumu.

Lūdzu, turpiniet!

V.Balodis. Mums vajadzētu balsot, jo komisija nav atbalstījusi 106.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Prasa balsojumu. Balsojam par 106.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 16, atturas - 11. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 107. priekšlikums - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 108. priekšlikums - deputātu Kreitusu priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Prasa balsojumu par 108.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 16, atturas - 25. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 109. priekšlikums - deputāta Celmiņa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 109.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 15, atturas - 26. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 110. priekšlikums - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 111. priekšlikums - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un deputāta Celmiņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu!

V.Balodis. Es gribu piebilst, ka nākamais - 112. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 111.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 16, atturas - 29. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 112. priekšlikums - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 113. priekšlikums - deputāta Celmiņa un komisijas priekšlikums. Taču mēs jau esam atbalstījuši 112.priekšlikumu, kas ir tieši tāds pats. Komisija šo neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Balodis. 114. priekšlikums - deputāta Jura Celmiņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 114.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 29, atturas - 26. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 115. priekšlikums - deputāta Celmiņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 115.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 15, atturas - 27. Nav pieņemts.

V.Balodis. 116. priekšlikums - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 117. priekšlikums - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tāds pats kā iepriekšējais. Komisija šo nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis. 118. priekšlikums - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 119. priekšlikums - deputāta Jura Celmiņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 119.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 13, atturas - 30. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 120. priekšlikums - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi, jo esam atbalstījuši 118. priekšlikumu, kas ir līdzīgs gan summas, gan satura ziņā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 121. priekšlikums - deputāta Čerāna priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs runās par savu priekšlikumu.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es lūdzu atbalstīt papildu 40 tūkstošu latu piešķiršanu Kristīgās mācības un ētikas programmai.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 121.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 16, atturas - 26. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 122. priekšlikums - deputātu Gannusas, Grīnberga, Seiles un Stroda priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Vents Balodis vēlas runāt. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es gribētu teikt, ka, šo priekšlikumu pieņemot, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā pārsvarā bija opozīcijas frakciju deputāti, un es lūdzu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 122.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 12, atturas - 27. Pieņemts.

V.Balodis. Laikam šī nauda būs kopā ar Černaja kungu jāsūta uz turieni.

123. - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis. 124. priekšlikums - LZS, KDS frakcijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 125. priekšlikums - Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 126. priekšlikums - LZS, KDS frakcijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 127. priekšlikums - satiksmes ministra Viļa Krištopana priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 127.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 23, atturas - 31. Nav pieņemts.

V.Balodis. Arī 128. ir Viļa Krištopana priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis. 129. - Ministru kabineta priekšlikums, kas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 130. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, jo ir atbalstīts iepriekšējais - alternatīvais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis. 131. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis. 132. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. “Milzu” summa - 493 lati - paredzēti papildizglītībai.

V.Balodis. 133. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt... Piedodiet, vēlas runāt Andrejs Požarnovs. Lūdzu! Apspriežam 133. priekšlikumu.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šī pozīcija ir saistīta ar tā saucamo ārstu - rezidentu apmācību. Mēs Ārstniecības likumā esam pieņēmuši tādu normu, ka patstāvīgi drīkst strādāt tikai sertificēti ārsti. Tālāk viņiem ir noteikts, ka atbilstoši specialitāšu nolikumam viņiem pēc diploma saņemšanas no trim līdz pieciem gadiem ir jāstrādā kāda ārsta vadībā, ka tad ārsts ir darba tiesiskajās attiecībās ar ārstniecības iestādi.

Šie ārsti tiek uzņemti tā saucamajā rezidentūrā, bet vienīgais jautājums pašlaik ir tāds, ka šobrīd nav atrisināts finansējuma jautājums. Ministru kabinets pašreiz vēlreiz izskata finansēšanas noteikumus. Komitejā tie ir pieņemti un, ja nemaldos, tuvākajā laikā tiks pieņemti arī Kabinetā. Līdz ar to ir nepieciešams atrisināt rezidentu finansēšanas jautājumus, kādā veidā viņiem notiks darba apmaksa. Šeit, es domāju, šī ir neliela summa - 116 000, kas ir saistīta ar apmēram 120 rezidentu apmācību šajos 3 - 5 gados, kad viņi strādā otra ārsta vadībā. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 133. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 12, atturas - 30. Nav pieņemts.

V.Balodis. 134. - frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 134. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 19, atturas - 25. Nav pieņemts.

V.Balodis. 135. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikums - paredzēt 232 000 slēgta tipa centra izveidei piespiedu ārstēšanai no alkoholisma. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās deputāts Ozoliņš.

L. Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Mēs visi esam ievērojuši, kas notiek Rīgā pagalmos pie atkritumu tvertnēm, kas notiek pie atkritumu tvertnēm tirgos. Cik daudz cilvēku ir tādu, kas ir pilnīgi degradējušies sakarā ar hronisku alkoholismu. Kādreiz mums bija slēgta tipa iestāde - tā bija Olainē. Es domāju... nevis es domāju, bet esmu pārliecināts, ka mēs, parlamentārieši, esam atbildīgi par tiem skatiem, ko mēs redzam ielās. Mazajās pilsētās un Rīgā šie cilvēki kopā ar dzīvniekiem - ar kaķiem, ar suņiem, būdami pilnīgi degradējušies, nodzērušies, meklē sev iztiku.

Tāpat vasaras laikā, arī ziemā, viņi aplauž dekoratīvos stādījumus, krūmus, sudrabegles, vilkābeles... Tagad pienācis laiks ozoliem. Viņi tirgojas ar šiem dekoratīvajiem augiem, lai gan faktiski tie ir zagti.

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi...

L.Ozoliņš. Es lūdzu, lai tā nebūtu, mums šie cilvēki ir jāglābj un ir jāizveido šāda slēgta tipa iestāde. Tas ir mūsu pienākums. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Valdība šāgada sākumā akceptēja valsts programmu cīņā pret narkomāniju. Tanī pašā laikā šīs programmas ietvaros nav iedalīti līdzekļi nevienai ministrijai. Programmā ir runa par kopdarbību starp sešām ministrijām, taču nevienai no šīm ministrijām nav izdalīts neviens santīms praktiskai darbībai. Es gribētu, lai Saeimas deputāti tomēr atbalstītu šā centra izveidošanu un piešķirtu tos nieka 250 000 latu, jo runa ir praktiski par jauno paaudzi. Par jauno paaudzi, kas šobrīd atrodas uz ielas un atrodas zināmā mērā izšķiršanās periodā. Vai valsts palīdzēs lielai daļai jauniešu novērsties no narkomānijas un alkoholisma vai mēs paliksim diezgan nevīžīgi pret šo problēmu? Es aicinu atbalstīt šo balsojumu un piešķirt šos līdzekļus cīņai pret alkoholismu un narkomāniju Latvijas valstī.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis. Es, Valdmaņa kungs, atvainojos jūsu priekšā, ka jūsu snaudienu iztraucēju. Lūdzu! Skaitītājs ir ieslēgts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sadarbības padome un tauta! Viens no lielākajiem postiem mūsu valstī ir tas alkohols, ko ieved kontrabandisti, kuriem ir daudz draugu Saeimā.

Sēdes vadītājs. Mēs to zinām.

G.Valdmanis. Redz, Čepāņa kungs viņus pazīst. Tas ir labi. (Zālē smiekli.) Bet tā lieta ir tāda, ka 20. gados mūsu valstsvīri vadīja 60 000 - 70 000 cilvēku lielas organizācijas pa Rīgas ielām, lai cīnītos pret alkoholismu. Gandrīz katrā skolā bija Cerības klubi, ka nebūs alkoholisma viņu ģimenē un viņa rados. Šodien nekā tamlīdzīga nav. Mūsu valsts it kā ļoti labprāt atļauj mūsu tautai nodzerties ar kontrabandistu ievesto un citu ko. Būtu jāsāk kaut ko darīt. Paldies Leopoldam Ozoliņam par šo ieteikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Andris Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es domāju, ka mums vajadzētu atbalstīt Ozoliņa priekšlikumu, kas veicinās alkoholisma un narkomānijas apkarošanu, jo mēs zinām, ka valstī notiek arī ļoti daudz slepkavību, kas ir izdarītas tieši alkoholisma un narkomānijas varā nokļuvušo cilvēku dēļ.

Tāpat ir ļoti izplatīta prostitūcija. To visu veicina alkoholisms un narkomānija. Arī veneriskās slimības un infekcijas slimības. Es domāju, ka tā nav liela summa, tāpēc mums visiem kopā vajag nobalsot “par”, lai mēs varētu vismaz apārstēt tās mūsu padibenes, kas diemžēl ir.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es nevēlētos norādīt uz kādu konkrētu cilvēku vai cilvēku grupu, bet es gribu teikt, ka nevienam nebūtu patīkami ārstēt savu alkoholismu slēgta tipa iestādē, jo visā pasaulē šādas kaites ārstē citādāk. Ir speciālas psiholoģiskās un dažāda cita veida metodes, kas balstās uz grupu terapiju vai uz ģimenes terapiju, un tās visas ir domātas alkoholisma ārstēšanai bez slēgta tipa iestādēm.

Es ļoti atbalstu šo ideju, ka mums vajag līdzekļus cīņai pret alkoholismu. Es tikai vēlos norādīt, ka nav īsti precīzi norādīts, kādā virzienā doties. Es domāju, ka nākošā gada budžetā tiks norādīti vairāki iespējamie ceļi, kādā veidā cīnīties pret alkoholismu, un tiks vairāk iedalīti līdzekļi. Šoreiz tas mērķis ir mazliet aplams, jo slēgta tipa iestādes, vismaz Eiropā...

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi...

P.Apinis. ... alkoholisma ārstēšanai nelieto.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprojanova.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Varbūt, Apiņa kungam teorētiski arī ir taisnība, bet šobrīd ir runa par tiem bērniem, kuri nāk no nelabvēlīgām ģimenēm. Es teiktu tā: “Nu štrunts ar tiem viņu nodzērušamies tēviem!”, bet jūs saprotiet, ka, ja nebūs šāda slēgta tipa iestāžu bērniem, tad tas alkoholiķis - tēvs vai māte - to bērnu nevedīs ne uz kādu grupu terapiju. Tad vismaz tos, kuri tagad ir sākuši kaut ko ostīt vai iedzert, tos “sīkos”, kurus savāc, vismaz tos vajadzētu ievietot, jo viņi vēl ir ārstējami. Un pēc tam mēs varam runāt par Eiropas pieredzi, par tiem, kuri paši piesakās brīvprātīgi.

Jūs atceraties, ka mums bija tāda tipa iestādes, bet mēs tās likvidējām. Mums bija drusciņ ideālistiski priekšstati par cilvēktiesībām un tā tālāk. Taču paskatieties uz ielām, uz šiem klīstošajiem bērniem! Vajag normālu, slēgta tipa iestādi, lai tur, pat neprasot tiem vecākiem, kas ir nodzērušies, to bērnu vismaz varētu paglābt. Tā patiešām nav ļoti liela nauda, un es aicinātu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es ieteiktu patiešām atteikties no teorētiskām dogmām, drusku pabraukāt pa laukiem un aprunāties ar tiem cilvēkiem, kuriem kaimiņos dzīvo alkoholiķi, kas terorizē ģimenes. Paskatieties, kā tiek terorizētas mātes, kas grib uzaudzināt normālus bērnus, bet neviens no šiem terorizētājiem brīvprātīgi ārstēties neies. Un, ja gadījumā šī ir tik izplatīta slimība, tad valstij ir jāpasaka: “Pietiek!” Un tos, kuri nevēlas, valsts piespiedīs izārstēties no alkoholisma, jo pretējā variantā ne tikai Rīgas ielas būs pārplūdinātas ar šiem alkoholiķiem, bet būs pārplūdināta visa Latvija. Es aicinu atbalstīt un izveidot piespiedu ārstēšanas sistēmu, iedalot arī šiem nepieciešamajiem momentiem šo naudu.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sadarbības padome un tās pakalpiņi Saeimā! Viens no tautas iznīcināšanas mehanismiem ir radīt bezdarbu, radīt bezcerību. Un, kā Kuprijanovas kundze teica, piemirst tos, kuri ir kļuvuši par upuriem. Manuprāt, mums ir jāstrādā ar viņiem visiem, jādod viņiem cerība, jārāda ceļš, jādod darbs, jādod mīlestība, saprašana. Ikkatrs latvietis ir daudzu mūsu - deputātu vērts. Viņi cieš. Cieš tāpēc, ka Zīles kungs domā, ka viņam vajag nožņaugt tautu. Tieši tāpēc, ka mēs nemākam attīstīt ekonomiku, tieši tāpēc, ka mēs gribam izlaupīt mūsu zemei visas tās bagātības, un tāpēc, ka dažām citām tautām latviešu tauta ir lieka. Ikkatrs latvietis ir svēts! Mums nav par daudz latviešu!

Sēdes vadītājs. Viktors Kalnbērzs.

V.Kalnbērzs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka visi, kuri praktiski saduras ar šo problēmu, zina, cik tā ir smaga. Es, būdams traumatologs pēc savas specialitātes, un mani kolēģi gandrīz katru dienu saduras ar tiem nelaimīgajiem cilvēkiem, kuriem pašiem gadās trauma vai kuri citus traumē.

Mums bijušajā institūtā, tagadējā Valsts traumatoloģiskajā slimnīcā, bija izveidoti speciāli tā saucamie “luksi” priekš alkoholiķiem. Tas tā ar humoru, bet es uzskatu, ka tie, kuri praktiski risina šo problēmu... Pareizi Čevera kungs teica, ka mums tāda struktūra ir vajadzīga. Es aicinu visus nobalsot “par” Leopolda Ozoliņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 135.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 11, atturas - 30. Nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Mēs esam piecu stundu laikā izskatījuši 135 priekšlikumus. Vēl ir palikuši 305. Tādēļ desmit deputāti ierosina turpināt šīsdienas sēdi līdz šā likumprojekta izskatīšanai. Tā kā deputāti jau ir izklaigājušies gan “par”, gan “pret”, es lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Aplausi.) Balsosim šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 27, atturas - 9. Priekšlikums pieņemts.

Vēl ir desmit deputātu iesniegums sakarā ar kļūdām balsojumā. Viņi apšauba balsojuma rezultātus un ierosina pārbalsot 122.priekšlikumu. Tā. Vispirms vienosimies par to, vai mēs to darām vai ne. Kas vēlas runāt “par” vai “pret”? Nevēlas. Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Kārtības rulli pārbalsot var tikai uz pamatota priekšlikuma pamata. Mēs nevaram pārbalsot priekšlikumu bez kaut kāda pamatojuma. Un tāpēc es domāju, ka šāds priekšlikums, kurš nav ne ar ko pamatots, nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Leiškalns Kārlis - “par”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Iesniegums kā tāds, ko jau ir parakstījusi vainīgā persona, un tas jau ir pamatojums. Es tik tiešām nejauši ar elkoni nospiedu “par” pogu. Pateikšu atklāti: tā kā es esmu viens no šīs asociācijas dibinātājiem, tad es gribēju izvairīties no balsojuma, bet galvenais pamatojums jau ir politisks. Asociācijas ir privātas organizācijas. Un privātas organizācijas nevar tikt finansētas no valsts budžeta, un mēs diemžēl nevaram pārkāpt šādus ... (Zālē troksnis.) Nu ir sabiedriska organizācija! Un tā nav finansējama no valsts... Diemžēl. Es ar grūtu sirdi atbalstītu dzērveņu audzētājus, strausu audzētājus, sēņu audzētājus un visus pārējos, bet mēs šobrīd taču nedotējam kādu lauksaimniecības nozari, bet atbalstām organizācijas vadības algu finansējumu. Nu tā nevar darīt! Un es ... (Saucieni zālē.) Es dzēru alu, es dibināju šo asociāciju, un es pateicu, ka nav iespējams sabiedriskās organizācijas finansēt no valsts budžeta! Jo tad mēs esam dziļā, dziļā, dziļā... es neteikšu - kur! Tā ir nelaime! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu, vai 122.priekšlikums ir pārbalsojams. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 32, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim atkārtoti par 122.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 18, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts. Izskatām 136.priekšlikumu.

V.Balodis. 136. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu.

V.Balodis. 136.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 136. priekšlikumu mēs balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 15, atturas - 30. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis. 137. - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Čerāns runās par savu priekšlikumu.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šodien, nākot uz Saeimu, mēs visi redzējām medicīnas darbinieku piketu, un mēs labi zinām šo smago situāciju, kas ir medicīnas nozarē, un tāpēc es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu par 3 miljonu kā papildu dotācijas novirzīšanu speciālajam veselības aprūpes budžetam. Šis priekšlikums šobrīd ir īpaši būtisks tāpēc, ka tā pieņemšana ļautu izvairīties no tālākas spriedzes šā privatizācijas fonda līdzekļu sadalīšanā un arī ļautu mediķiem šo budžetu palielināt par 3 miljoniem. Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Maksātnespējīgā Sadarbības padome un tās instrument Robert Zīle! Mēs nedrīkstam pretendēt uz to, ka mums nav iespēju dot nepieciešamos medicīniskos pakalpojumus tikai tāpēc, ka Zīles kungs nemāk sastādīt budžetu un nezina, ka nauda nāk atpakaļ. Viņš neizprot, ka tas veselais cilvēks varēs varbūt kādreiz pelnīt naudu un maksāt nodokļus. Viņš nekā nesaprot! Viņam vislabāk būtu, ja visa mūsu tauta būtu invalīdi un nespējīgi alkoholiķi. Es domāju, ka Zīles kungam ir jāuzņemas personīgā atbildība arī par katru latvieti, kas mirst tāpēc, ka trūkst iespēju saņemt medicīniskos pakalpojumus. Tas saraksts būtu jāsagādā, un tiem, kuri te par budžetiem un budžeta ierobežojumiem lemj, ir jānes atbildība. Mūsu darbs ir atbildīgs darbs! Balsosim par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam! Komisijas vārdā - Vents Balodis.

V.Balodis. Gribu teikt, deputāti, ka komisijas apsvērumi bija tādi, ka ir jāatbalsta 140. - Ministru kabineta priekšlikums, kur mēs paredzam šiem mērķiem divus miljonus latu. Mēs esam jau nobalsojuši gandrīz vai par trim miljoniem jau šīs sēdes sākumā. Es lūdzu neatbalstīt Čerāna kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Balsosim par 137. - deputāta Čerāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 18, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 138.priekšlikums - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Frakcija atsauc priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Nākamais ir 139.priekšlikums - deputātu grupas parakstīts priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Atklājam debates. Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Tas ir jautājums, kas šodien ir pats sarežģītākais, un tāpēc šorīt mēs visi redzējām medicīnas darbiniekus pie Saeimas nama. Visus šos gadus mēs esam pielikuši algas visām pārējām tautsaimniecības profesijām, bet aizmirsti allaž ir bijuši mediķi. Godātie kolēģi! Es ļoti labi saprotu, ka tas ir smags trieciens valsts budžetam, bet es gribu teikt, ka mēs nedrīkstam bezgala ilgi atļaut māsām strādāt par 42 latiem. Māsu alga ir 42 lati, bet mēs esam spiesti gaidīt, ka viņas atbildēs par mūsu dzīvību, par mūsu veselību. Es gribu teikt, ka medicīnas darbinieki ir ne tikai ārsti, bet arī laboranti, feldšeri, medicīnas māsas, sanitāri, bezgala daudzi cilvēki, kas strādā Latvijas veselības aizsardzības jomā. Viņu algas ir minimālas, un 90 procentiem Latvijas medicīnas darbinieku vidējais iztikas līmenis ir zem minimālā. Es ļoti jūs visus lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Valdis Nagobads - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Veselības aprūpes samilzusī problēma ir daudz dziļāka, nekā to var izklāstīt minūtes laikā. Šodien veselības aprūpes specialitāte vairs nav to pirmo desmit prestižāko profesiju skaitā, kuras izvēlas jaunatne, tādēļ vajadzētu padomāt, kur mēs pakāpeniski nonākam.

Nākamais. Ja mēs kaut cik cienām paši sevi un, es domāju, arī valdību, tad... Kongresu namā 14.martā 900 ārstiem tika solīts šogad veselības aprūpei papildus paredzēt 12 miljonus latu. To solīja veselības valsts ministrs. Kas ir noticis šo trīs mēnešu laikā, ka tik vienkārši gribam atkāpties no saviem solījumiem? Es domāju, ka mums vajadzētu būt konsekventiem līdz galam.

Un pēdējais. Šodien valdība sola, ka, ja mēs visus naudas līdzekļus nesadalīsim, tad, lūk, no neparedzētiem līdzekļiem tiks piešķirti šie naudas līdzekļi gada gaitā. Kāpēc mēs par šo priekšlikumu nevaram šeit, Saeimā, nobalsot - ka tas konkrēti ir paredzēts Saeimas pienākumos? Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Oponējot Nagobada kungam, es gribētu teikt, ka valdība tomēr pilda savu solījumu. Valdība, kuras vārdā deva šo solījumu veselības valsts ministrs. Mēs šodien jau iebalsojām 2,2 miljonus papildu finansējuma medicīnai. Pašā sākumā mēs to izdarījām, jā. Tagad uzmanīgi paskatieties: 140.priekšlikums ir valdības alternatīvais projekts - divi miljoni. Tas kopā ir četri... jau gandrīz pieci miljoni. Plus no ienākuma nodokļa pārpildes mēs esam iebalsojuši vēl 5,1 miljonu veselības budžetam. Tātad kopā jau, Apiņa kungs, iznāk... cik? Ja jūs protat rēķināt... Desmit miljoni. Un arī no neparedzētiem gadījumiem domātiem līdzekļiem mums sola vēl kādus divus miljonus iedot. Tā ka 12 miljoni ir. Un es aicinu atbalstīt 140.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja es nekļūdos, tikai divi no ārstiem, kas ir ievēlēti šajā Saeimā, nav parakstījuši šo priekšlikumu. (Saucieni no zāles: “Ir!”) Nē, cik es atceros, Vidiņa kungs un Straume... jā, Straumes kungs... jūs ievērojāt, ir parakstījuši... neskatoties, vai tā ir pozīcija vai opozīcija, vai tā ir valdība vai nav valdība... Cik gadus mēs runājam par šīm mediķu algām? Reiz taču mēs varam samaksāt cilvēkiem, kas katru dienu glābj kāda dzīvību - un, starp citu, arī jūsu radu un tuvinieku dzīvību. Cik tad ilgi mēs ņirgāsimies par šo nozari? Mēs to darām jau otrajā sasaukumā. Vai mēs patiešām gribam sagaidīt, lai tie cilvēki pārkāpj savu zvērestu un divas stundas nestrādā visā valstī? Vai mēs uz to viņus vedinām? Mēs to apzināti pastāvīgi darām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Minūte pagājusi.

L.Kuprijanova. Es aicinu balsot par šo priekšlikumu! Visus. Visus, kas kaut vienu reizi bijuši vismaz savā poliklīnikā.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Šodien Pieprasījumu komisijā mēs runājām par to, ka Privatizācijas aģentūras rīcības dēļ valsts budžetam garām ir aizgājuši 7 miljoni latu. Bija jāmaksā nodokļi 136 firmām, taču tās nesamaksāja šos nodokļus, jo Privatizācijas aģentūra, “Latvijas ceļš”, Naglis un Šadinovs atlaida tos nodokļus. Un šī mazā summa (te būtu vajadzīgi 6 miljoni, tas būtu mazāk nekā tie 7 miljoni, kas tādējādi būtu ieņemti) noteikti būtu jāsamaksā ārstiem. Es domāju, par to mums visiem būtu jābalso. Un es ceru, ka ārsti un arī visi pārējie sapratīs, ka nedrīkst turpmāk balsot ne par “Tēvzemei un Brīvībai”, ne par “Latvijas ceļu”, kas ir noveduši tautu tik tālu, un it sevišķi - medicīnas darbiniekus. Par medicīnas darbiniekiem pilnīga atbildība jāuzņemas “Tēvzemei un Brīvībai” - gan frakcijai, gan cilvēkiem, kas vada ministriju. Es lūdzu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es šobrīd negribu runāt par to, ko teica Nagobada kungs, - par profesijas prestižu. Mediķi jau sen par to vairs nerunā. Šobrīd es runāju tikai par statistikas datiem, par skaitļiem. Proti, 90. gadu sākumā bija 14 000 ārstu, turpretim šobrīd viņu ir apmēram astoņi vai deviņi tūkstoši. Medicīnas māsu bija virs 20 000, turpretim šobrīd ir tikai 14 000 māsu. Šobrīd cilvēki ir iedzīti tādā depresijā, ka viņi vienkārši iet projām no šīs profesijas. Mēs izvirzām viņiem augstas prasības, mēs esam noteikuši ārstniecības iestāžu obligāto sertifikāciju, mēs tagad skaitīsim, cik ārstniecības iestādē ir aparātu, bet aparāts taču nav tas, kurš ārstēs slimnieku. Šinī brīdī ir situācija tāda, ka tieši šī neatrisinātā algu jautājuma dēļ mediķi iet projām. Mums ir tūkstotis ārstu, kuri ir pensijas vecumā. Ja viņi aizies projām, būs krahs. Mums praktiski nav ārstu vecumā no 30 līdz 40 gadiem. Nav mums vairs pēctecības, tāpēc ka tie jaunie cilvēki, kam ir galva uz pleciem, iet projām no šīs profesijas.

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi.

A.Požarnovs. Es saprotu... es tabulā redzu, ka šis priekšlikums nav atbalstīts, bet es domāju, ka kolēģi neļaunosies, ja man šajā jautājumā būs individuāls viedoklis.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es jūs aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un padomāt... Nupat, pirms kādas stundas, te pie Saeimas stāvēja ātrā palīdzība, bija dakteri un māsiņas, kam šī alga ir tik zema. Un es gan gribētu piebilst: dakteru kungi, runājot par medicīnas personālu, man šķiet, ka šobrīd visvairāk “apdalītas” ir tieši medmāsas. Tā, kura reizēm ir vairāk nepieciešama ikdienas rūpēs, ir tieši medmāsa. Domāsim par viņu algām!

Bet, lai neradītu krīzes situāciju, man būtu tāds priekšlikums - atbalstīt 139. priekšlikumu, bet neatbalstīt 140. priekšlikumu, jo mēs jau 2,9 miljonus esam iebalsojuši no cita... tāpēc apmainīt vietām šīs pozīcijas... Kā jau es teicu, mans lūgums deputātiem ir atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Ja sirdsapziņa ir beidzot atmodusies arī atsevišķiem deputātiem no pozīcijas frakcijām, nu tad, pārējie, atbalstīsim viņus un būs kārtība, beidzot medicīna kaut ko saņems. Jo pretējā gadījumā mums kā runasvīriem vajadzēs pieņemt lēmumu, lai cilvēki vispār nemirtu un lai vispār likvidētu medicīnu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Tad, kad mēs runājam par valsts ekonomisko attīstību, neaizmirsīsim, ka mūsu ekonomiskā attīstība un cilvēku darbaspējas būs atkarīgas no tā, kādus pakalpojumus spēs dot un kā spēs strādāt mediķi. Cik ilgā laikā cilvēks spēs atveseļoties? Tas arī ir atkarīgs no mediķiem. Kā cilvēkiem glābs dzīvību? Dzimušiem vai tiem, kas vēl nav dzimuši? Es aicinu katru deputātu, kas šodien balsos par šo jautājumu, patiešām to pārdomāt, un šī balsojuma rezultāts būs nozīmīgs visiem mediķiem, gan tiem, kas šo sēdi klausās, gan tiem, kas šodien piedalās šeit. Vajag nodrošināt, lai šā balsojuma rezultāts būtu redzams katrā slimnīcā, katrā palātā, un plus vēl nodrošināt, lai šī balsojuma rezultātu saraksts būtu izlikts pirms katriem kapiem, lai katrs, kas ieies iekšā kapos, arī tur redzētu, kurš nav atbalstījis katra cilvēka ilgāku dzīvošanu Latvijā. Un lai katrs redz, par ko viņš ir balsojis un par ko viņš grib balsot. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Maksātnespējīgā Sadarbības padome! Jūsu vainas dēļ no tautas šogad tiks izzagti kādi 20 miljardi latu. Taču mums it kā trūkst 6 miljoni latu, lai mazdrusciņ uzlabotu medmāsu un dakteru algas. Saprotiet, ka 80% no tās naudas, kas Latvijā tiek izmaksāta algās maznodrošinātajiem, nāk atpakaļ valsts kasē. Mēs tam ārstam atņemam latu, lai it kā būtu bezdeficīta budžets, lai bezdeficīta budžetā gūtu 20 santīmus. Mēs bezdeficīta budžetu būvējam uz ārstu un uz skolotāju algām. Un tas ir nekaunīgi. Sāksim darīt pretējo!

Sēdes vadītājs. Minūte pagājusi, Valdmaņa kungs.

Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mēs tikko redzējām attieksmi pret to, ka vajadzētu glābt vismaz kādu alkoholiķi... Bet es domāju, ja nu te mēs nevaram neko izdarīt - lai mirst! -, tad vismaz mēs neļausim nomirt saviem ārstiem, medicīnas māsām. Man ir kauns, ja ārsts, jauns cilvēks, 25 gadus vecs, kurš beidzis studijas un strādā kā rezidents jau trīs gadus, nu meklē darbu, lai kļūtu par tirgotāju, mākleri, par apdrošinātāju, par šoferi ārzemju firmā. Kauns tādai valstij! Medicīnas māsas ir nostādītas lūdzēja, gandrīz vai izspiedēja lomā. Vai tas nav pazemojoši - likt manīt, ka kaut kas būtu jādod, lai viņa vienkārši izdzīvotu, lai viņa pabarotu savus bērnus? Vai nav pazemojoši, ka medicīnas māsa nevar samaksāt dzīvokļa parādu, nevar nopirkt pārtiku savam bērnam? Vai tas nav pazemojoši, ka astoņos Latvijas brīvības un neatkarības gados mūsu medicības darbinieki cieš badu? Es uzskatu, ka Rīga ir ļoti bagāta pilsēta un ka visa Latvija ir ļoti bagāta. Paskatieties, cik mersedesu brauc pa Latviju! Visbagātākās, visdārgākās mašīnas ir uz ielām...

Sēdes vadītājs. Paldies. Minūte pagājusi...

L.Ozoliņš. ... bet mediķis cieš badu. Kauns tādai valstij! Kauns tādam parlamentam!

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, ir ļoti negodīgi runāt šobrīd par medmāsu algām, tajā pašā laikā visi šie cipari rāda, ka te taisās balsot par dakteru algām. Es gribētu aizstāvēt šobrīd skolotājus, jo es ļoti labi saprotu: kad nobalsos, teiksim, dakteru frakcija par mediķu algu paaugstināšanu, ir pilnīgi skaidrs, ka tūlīt mēs runāsim par to, ka pašvaldībām atvēlētās naudas, par ko būs jābalso vēlāk, un arī pedagogu algām atvēlētās naudas vairs konkrēti nebūs. Un es gribētu jūs lūgt par to ļoti nopietni padomāt, jo tūlīt būs nākamais priekšlikums - 2 miljoni. Tas ir valdības atbalstītais, un tūlīt atkal dakteri nāks tribīnē par to runāt un prasīs atkal balsot. Kopā tās naudas viņiem sanāks tik daudz, ka par naudas piešķiršanu pedagogu algām un pašvaldībām vairs nav ko runāt. Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu tāpēc, ka ir skaidrs, ka šodien tāpat mediķi dabūs šo naudu - 5 miljonus.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Šodien ir jāatrisina jautājums par medicīnas darbinieku algu sistēmu. Vairs nav tiesību gaidīt ilgāk. Taču, par nožēlu, tādā gadījumā man ir jārunā arī par citām darba samaksas skalām - par kultūras darbinieku darba algām un par pedagogu darba algām. Lai Latvija 1999. gada 1. janvārī palielinātu minimālo algu līdz 50 latiem, papildus nepieciešami 34 miljoni latu. Jā, Saeima šodien var nobalsot par 139. priekšlikumu, skaidri zinot, ka tad neatrisinās jautājumu par kultūras darbinieku algām. Es nezinu, ko darīt ar bibliotēku darbinieku iesniegumiem, ar kultūras darbinieku iesniegumiem. Tādēļ, lai tomēr medicīnas darbinieku darba samaksas politiku mēs varētu realizēt precīzi, es aicinu šobrīd atbalstīt 140. priekšlikumu. Tas dos iespēju, salīdzinot ar iepriekš apstiprināto budžetu, veselības aprūpei 1998. gadā papildus piešķirt 14 miljonus latu. Varu minēt, kā tas sanāk: 4 miljoni - alkohola akcīze (nobalsots pirmajā lasījumā), 5,1 miljons latu - iedzīvotāju ienākuma nodoklis, 2,9 miljoni - algās, un 2 miljoni latu - valdības priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Laiks, Makarova kungs!

V.Makarovs. Labklājības ministrs, par nožēlu, kompleksi atbild par visu. Un vēl šogad ir jāpanāk 2,5 miljonu latu piešķiršana medikamentiem, lai pacients nebaidītos iet pie ārsta.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Un es palūgšu Lujānu nebļaustīties tik traki... Es ļoti lūdzu jūs ieklausīties tajā, ko runāja Tomašūns. Demokrātiskā partija Saimnieks principā izprovocēja šodien visu Saeimu nodarboties ar neauglīgām diskusijām un aicina izkārt balsojuma rezultātus, lai visi redzētu, kā katrs ir balsojis. Tad es arī aicinu Ziedoni Čevera kungu, lai izkar to sarakstu, kurā būtu redzams, kā balsojām par 31. priekšlikumu, kas nav paredzēts algu paaugstināšanai un parāda arī to, kā mēs būsim balsojuši par 140. priekšlikumu. Es domāju, ka mums tiešām valstiski jāpieiet šai problēmai. Makarova kungs nupat jums skaidri un gaiši paskaidroja, cik daudz ir medicīnai atvēlēto līdzekļu. Esiet tik laipni... Un neuzķersimies uz kārtējiem populistiskajiem saucieniem!

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es pirmo reizi šī parlamenta vēsturē kopš neatkarības atjaunošanas dzirdu, ka labklājības ministrs neatbalsta mediķu algu paaugstinājumu. Tas ir pilnīgs absurds un pilnīga neizpratne no labklājības ministra puses. Tas ir pirmais punkts.

Otrais punkts. Makarova kungs, kāds jums sakars ar pašvaldībām un kultūras iestādēm? Tie būs nākamie priekšlikumi, un par tiem mēs balsosim, un es ceru, ka būs pozitīvs balsojums.

Un trešais punkts. Kolēģi, vienmēr, kad mēs pieņemam šādus lēmumus, ir jāpaskatās ne jau Saeimas zālē, bet konkrētā reģionā, konkrētā pilsētā vai konkrētā slimnīcā un konkrētā palātā, un tad visiem būs skaidrs, ka arī šie 6,7 miljoni - tas ir ļoti maz līdzekļu, lai varētu kopumā kompensēt trūkstošo finansu daudzumu veselības aprūpes iestādēm. Un tāpēc es aicinu vairāk nediskutēt un nobalsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Kamēr ministriju vadīs labklājības ministrs Makarovs, “tēvzemietis”, tikmēr nekā arī nebūs. Te ir divas iespējas - vai nu Makarovs speciāli grauj visu veselības aizsardzību, vai arī viņš ir galīgs nejēga un tukšpļāpa. Es domāju, ka abi divi kopā.

Ja jūs būtu jau sen atkāpies... jo jūs savas valdīšanas laikā ar savu birokrātisko aparātu noteikti vismaz 7 miljonus esat izšķērdējis. Noteikti. Tas ir minimums. Es domāju, ka pat vairāk. Un ārsti un medmāsas, kamēr jūs valdāt, ne reizes nav saņēmuši nekādu pielikumu pie algas. Tas, ko jūs indeksējat, teiksim, jeb pieliekat pensionāriem, vispār neatbilst inflācijas indeksācijai. Tā ka es domāju, Makarov, - vai nu jūs speciāli nodarbojaties ar Latvijas veselības aizsardzības graušanu, vai galīgi neko nejēdzat. Abos gadījumos jums vajag atkāpties. Es domāju, ka jums vajag būt tik daudz godaprātam un pašam atkāpties.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Mums izraisījās diskusija - paaugstināt medicīnas darbiniekiem algas vai nepaaugstināt. Un pats paradoksālākais ir tas, ka pirms divām dienām man izdevās vienā no masu medijiem izlasīt, ka Makarova kungs kā ministrs ir gatavs kopā ar mediķiem stāvēt un piketēt - piketēt pret Saeimu, piketēt pret valdību, lai panāktu darba algu paaugstināšanu medicīnas darbiniekiem. Paiet divas dienas - daudz kas jau ir mainījies. Šodien Makarova kungs kāpj tribīnē un saka: “Man nauda nav vajadzīga!” Makarova kungs, es nezinu, vai jums nauda vajadzīga vai nav, bet visiem tiem cilvēkiem, kurus mēs saucam par medicīnas darbiniekiem, naudas pielikums pie darba algas ir vajadzīgs. Tā ir reālā situācija. To daudzi jūsu kolēģi šeit saka. Tā patiešām ir paradoksāla situācija, ka Latvijas valsts valdībā atrodas ministri, kas var - pretēji daudziem Saeimas deputātiem - kāpt tribīnē un atteikties no savas vadītās institūcijas darbinieku interešu aizstāvēšanas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Minūte pagājusi.

Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godājamais Prezidij! Cienītie kolēģi! Nesen es ne īpaši precīzi atreferēju Ābiķa kunga teikto, un viņš no tribīnes pareizi aizrādīja. Tiešām es kļūdījos, jo es mazdrusciņ neprecīzi to atreferēju. Bet šajā brīdī tas pats atkārtojās. Makarova kungs teica, kuru pozīciju atbalsta valdība un kuru neatbalsta, un šeit pašreiz noteik šāda veida pārmetumi, ka, lūk, Makarova kungs neatbalsta algu pielikumu. Es domāju, ka Makarova kungs skaidri un gaiši pateica, ka viņš un Ministru kabinets atbalsta 140.priekšlikumu - algu pielikumu, kas ir 2 miljoni. Tā ka šis jautājums ir jāatrisina šā vai tā, vienīgi ir jautājums par to, kura pozīcija un cik lielā apmērā... Bet nupat izskanēja šie pēdējie pārmetumi - par to, ka labklājības ministrs neatbalstot algu pielikumu. Tas neatbilst patiesībai.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Acīmredzot, kolēģi, es esmu kļūdījusies, jo tūlīt dakteri sāks atsaukt savus parakstus no šī priekšlikuma. Es gribu pateikt, ka pareizi ir viss, ko te teica Tomašūna kungs un Makarova kungs, - vajag algas kultūras darbiniekiem, vajag naudu izglītībai. Bet es gribētu visiem pateikt arī to, ka šeit pirmo reizi mēs runājam par mediķu algām. Vai tad, kad mediķi bija ārā uz ielām, viņi kādu kapeiku sev prasīja? Viņi prasīja naudu benzīnam, jo ātrās palīdzības automašīnas apstāsies, ja nebūs benzīna. Viņi prasīja naudu medikamentiem, tāpēc ka slimnieki mirst, jo nav zāļu, ko viņiem dot. Mēs nekad neesam šeit runājuši par mediķu algām. Visi ir prasījuši - gan kultūras, gan izglītības darbinieki, visi, izņemot medicīnas darbiniekus. Tomēr šeit ir tādi, kas šobrīd negrib nobalsot par šīm algām medicīnas darbiniekiem! Es vienkārši apbrīnoju jūs! Acīmredzot jūs taisāties vai nu veselu mūžību dzīvot, vai nekad neslimot.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. (Starpsauciens: “Atsauc savu parakstu!”)

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs tiešām runājam par algām medicīnas darbiniekiem, un tas ir paredzēts 140.priekšlikumā. Ministrs Makarovs arī ir pateicis, ka medicīnai sanāk šie 14 solītie miljoni. To arī jūs visi dzirdējāt, cienījamie klausītāji, bet uz vietas daudzi deputāti nedzirdēja, jo bija ierakušies savās programmās un priekšvēlēšanu aģitācijā. Ir tāda sajūta, ka viņi nesaprot, jo viņus neinteresē bezdeficīta budžets. Vieniem interesē sagraut valdības stabilitāti un budžeta izpildi, un viņi ar savu provokatīvo aicinājumu - atbalstīt 2,9 miljonus - ir atņēmuši mediķiem 2 miljonus, jo tagad mēs nevaram atbalstīt šo balsojumu par 6,7 miljoniem, kuru ir pieprasījuši visi ārsti, jo tad mēs nevaram pielikt algas skolotājiem un pārējiem, arī pašvaldību darbiniekiem. Tātad es aicinu balsot “par” mediķu algām - par 140. - valdības iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, informēju, ka Prezidijs ir saņēmis informāciju, tikai man ir jāapbēdina daži kolēgi, kuri grib, lai to dzird arī radioklausītāji. Diemžēl jūs paši radāt tādu situāciju, ka radioklausītāji jūs nedzird... Ja jūs to vēlaties, tad varat turpināt tādā pašā garā.

Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Kaislības tiešām sit augstu vilni, un viena daļa deputātu šeit tiešām vēlas justies iespējami labi, jo, protams, 3.oktobris nāk... Taču es negribu šeit piekrist Kuprijanovas kundzei, kas saka, ka mēs par mediķu algām neesam nekad runājuši. Mēs par mediķu algām esam runājuši, un frakcija “Latvijai” šos priekšlikumus ir virzījusi katrā reizē, kad tika skatīts valsts budžets. Tā tas bija gan šajā gadā, gan arī iepriekšējā gadā, gan arī vēl 1996.gadā. Šis jautājums vienmēr ir bijis darba kārtībā. Tomēr es domāju, ka šajā brīdī pareizākais būtu pāriet pie balsojuma, atbalstīt šo 139.priekšlikumu par 6,7 miljoniem un pēc tam mēs tiešām varētu domāt, ko darīt ar 140.priekšlikumu. Ja mēs 140.priekšlikumu neatbalstām, tad pēc tam vēl paliek iespēja gan nodrošināt algas skolotājiem, gan arī samaksāt šo dotāciju pašvaldībām.

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija, otro reizi.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es tagad iedomājos situāciju, ka parakstītāji, kuri tagad uzstājas “pret”... Ja arī Saeima nobalsos “pret”, kam es neticu, kad viņi teiks: “Bet mēs taču bijām parakstījušies! Paskatieties parakstus! Požarnova kungs bija pirmais parakstījis šo priekšlikumu.” Un, protams, ja nenobalsos, viņš teiks: “Es taču biju parakstījis, bet Saeima politiski nenobalsoja!” Tad atsauciet, Požarnova kungs, Vidiņa kungs un Jurdža kungs, savus parakstus, un viss būs skaidrs. Pārējie, kuri neatsauc, balso par šo priekšlikumu. Es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi, it sevišķi tie, kuri veido valdību! Es gribētu atzīmēt vienu lietu - to, ka jūs paši esat absolūti vainīgi pie tās situācijas, kurā mēs esam nonākuši. Šis absurds veidojas tāpēc, ka šos budžeta grozījumus mēs saņēmām tikai vakar pusdienlaikā, un tad nav jābrīnas, ka tiek pieņemts viens vai otrs destruktīvs lēmums šajā parlamentā. Jābūt unikālam ģēnijam, lai visus šos ciparus saliktu kopā un pēc tam tos izanalizētu. Ja jūs nopietnāk izturētos pret šiem izskatāmajiem jautājumiem, tad, iespējams, nebūtu arī tādas diskusijas. bet tagad arī es aicinu balsot par 139.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”, otro reizi.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Šie 6,71 miljons paaugstinātu katrā nākošajā mēnesī medicīnas māsas algu reāli no 10 līdz 12 latiem. Vai tas ir daudz vai tas ir maz - tas lai ir mūsu pašu ziņā. Es vienkārši to relatīvi iedomājos, ko nozīmē šie 10 vai 12 lati. Tā nav nekāda zelta bedre! Bet tagad, ja mēs esam jau nobalsojuši par 2,9 miljoniem un mums pastāv iespējas balsot vēl par diviem...

Cienījamie kolēģi, es vēršos pie sava drauga un kolēģa Vladimira Makarova. Vladimir Makarov, uzkāpiet tagad uz skatuves un pasakiet, ka šos 2,9 miljonus, kurus mēs varētu nākošreiz iebalsot, jūs ar Ministru kabineta rīkojumu visus novirzīsiet tikai un vienīgi medicīnas darbinieku algām un šo solījumu... (Starpsauciens: “Neticam!”) Es tomēr vēl aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamie deputāti! Es tomēr ceru, ka jūs kādreiz arī klausāties, ko runā no šīs augstās tribīnes. Ko mēs gribam? Mēs gribam panākt reālu veselības aprūpei paredzētu līdzekļu pieaugumu; mēs gribam, lai Latvijas veselības aprūpē reformas notiek arī ar kredītu palīdzību. Mēs gribam vistuvākajā laikā realizēt ar kredītu palīdzību pilnīgu rentgentehnoloģijas nomaiņu, gribam iegādāties jaunas tehnoloģijas un ātrās palīdzības mašīnas. Neviens Latvijai neaizdos par 4% gadā naudu uz 17 gadiem, ja mēs būsim destruktīvi un šeit pieņemsim lēmumu, ko reāli nesegs... Vai var pieņemt šo lēmumu? Var! Taču tādā gadījumā ir nepieciešams svītrot no likuma par budžeta vadību pantu, ka Finansu ministrija finansē atbilstoši budžeta ieņēmumiem. Ja nebūs šo budžeta ieņēmumu, nebūs arī naudas, būs tikai tukšs solījums, tādēļ es aicinu rīkoties pragmatiski un atbalstīt 140.priekšlikumu. Ja tā visa nauda, kas ir šogad, tiks novirzīta tikai un vienīgi darba samaksai... Tā ir problēma numur viens, un tā ir jāatrisina. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis. Godātie deputāti! Arī es gribu jums atgādināt: ja nu mēs nobalsojam šo priekšlikumu, tad mēs nevarēsim pilnā apmērā samaksāt to naudu, kas ir jau iepriekš paredzēta pedagogu algām un pašvaldību izlīdzināšanas fondam, kā arī skolām, remontus neskaitot... Es gribu tikai pateikt to, ka “Saimnieka” frakcija uzvedas tiešām demagoģiski, un, ja būtu nobalsoti šie 10 miljoni, ko jūs un arī Ādamsona kungs prasījāt valsts robežbūvei, tad mēs par mediķu algām šeit vairs nevarētu runāt, jo visa nauda jau būtu iztērēta valsts robežbūvei.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 139.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 15, atturas - 24. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 17, atturas - 24. Priekšlikums ir noraidīts.

Atvainojiet, pirms turpinām debates, Ernests Jurkāns - par procedūru, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es lūdzu Baloža kungu izteikties korekti! Pirmkārt, 10 miljonu programmu iesniedza Aizsardzības un iekšlietu komisija, nevis “Saimnieka” frakcija. Un, otrkārt, ja jūs gribat uzstāties savā vārdā, tad jūs, lai uzstātos, prasiet vārdu Prezidijam, nevis runājiet pats personīgi komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs. Paldies Jurkāna kungam par aizrādījumu, es ceru, ka Baloža kungs ņems šo aizrādījumu vērā.

Pirms turpinām darbu, informēju, ka Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu parakstītu priekšlikumu: “Lūdzam pārbalsot 135. - deputāta Ozoliņa priekšlikumu, jo balsojums neatbilst deputātu skaitam zālē. Izdrukā parādās deputātu Inkēna, Krastiņa un Bunkša balsojumi, lai gan šie deputāti neatradās zālē.” Lūdzu, par šo priekšlikumu - deputāts Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, pašreiz kolēģes Lībanes arī nav zālē, tā ka šad tad gadās... Un šajā balsojumā nebija klāt Jānis Bunkšs no “Latvijas ceļā”, Inkēns Edvīns - no “Latvijas ceļa” un Krastiņš Andrejs no Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas kombinācijas. Trīs deputāti noteica balsojumu, un tāpēc es aicinu pārbalsot, jo šis balsošanas motīvs par 135.priekšlikumu bija ļoti nopietns, jo tas ir ne tikai mans priekšlikums, ka vajadzētu izveidot šo slēgta tipa iestādi alkoholisma un narkomānijas skarto cilvēku ārstēšanai, bet tas ir pat mūsu policistu ieteikums, jo policija arī netiek galā. Vienā dienā viņi ir arestējuši šo asociālo elementu, bet otrā viņu izlaiž, un pēc pāris dienām viņš atkal ir klāt: sīkais huligānisms, zagšana, cieņu pazemojošu tēlu klīšana ar sarepējušām, asinīm klātām sejām pa ielām... Šie smirdošie, sasistie, ubagojošie cilvēki arī veido Latvijas tēlu pasaules acīs, liecina par valsti, kas netiek galā ar savām negācijām. Manuprāt, ir pienācis laiks šos cilvēkus tomēr savākt, uzņemties par viņiem atbildību un viņus ārstēt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu runāt par lietu! Jūsu runas laiks ir beidzies, Ozoliņa kungs!

L.Ozoliņš. Tieši tāpēc man ir vēl 43 sekundes... nē, 42 sekundes.

Sēdes vadītājs. Nē, es nebiju ieslēdzis! Jūs nekorekti uzvedaties pašlaik! Es nebiju ieslēdzis, bet jūs jau esat pārtērējis šo laiku. Jūs jau motivāciju izdarījāt, bet jūs pašlaik runājat...

L.Ozoliņš. Es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgs balsojums, un tāpēc lūdzu pārbalsot. Apliecināsim, vai Latvijai vajag šādu slēgta tipa iestādi narkomānijas un alkoholisma ārstēšanai vai nevajag.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk neviens “pret” runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai vajag pārbalsot 135.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 30, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu, Baloža kungs!

V.Balodis. 140. - Ministru kabineta priekšlikums, kur paredz 2 miljonus medicīnas darbinieku algu palielināšanai. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi, es jūs ļoti aicinu atbalstīt šo valdības priekšlikumu. Tas vairs nav 6,71 miljons, kurš bija pagājušajā reizē. Tie ir tikai 2 miljoni, kas varētu pacelt mūsu vidējam medicīnas personālam algas par 3-4 latiem mēnesī. Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - Vents Balodis.

V.Balodis. Paldies Apiņa kungam, bet es saprotu, ka zālē nav deputātu, kas iebilstu pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Nākamais ir 141. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 142. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 143. - Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Tālāk!

V.Balodis. 144. - Ministru kabineta priekšlikums par materiālo atbalstu mantisko un naudas pabalstu veidā Labklājības ministrijai 200 tūkstošu apmērā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk!

V.Balodis. 145. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi, jo šāds priekšlikums ir jau atbalstīts 144.pozīcijā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģiem iebildumu nav. Esam akceptējuši.

V.Balodis. 146. Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

V.Balodis. 147. - frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi, jo mēs tālāk atbalstījām 152. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš runās.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Nekad mūsu nedzirdīgie neko nav prasījuši no mūsu Saeimas, tāpēc apmierināsim nedzirdīgo cerības, lai viņi var iegādāties surdotehnikas līdzekļus. Arī invalīdu uzņēmējdarbībai vajadzētu piešķirt tos līdzekļus. Viņi nekad agrāk nav to prasījuši. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu komisijas vārdā!

V.Balodis. Lūdzu deputātus balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 147. - frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 11, atturas - 29. Nav pieņemts.

V.Balodis. 148.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, 6 deputāti ir griezušies ar iesniegumu, kurā lūdz pārbalsot 139.priekšlikumu, jo deputāte Lībane ir it kā nobalsojusi “par”, lai gan viņa zālē nebija. Vispirms izlemsim, vai pārbalsosim vai ne. Vai kāds grib runāt? Negrib runāt. Paldies! Izlemsim jautājumu, vai pārbalsosim 139. priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret -39, atturas - 8. Priekšlikums ir noraidīts. Skatām nākamo - 148.priekšlikumu!

V.Balodis. 148. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, jo 152.priekšlikumā ir paredzēta lielāka summa šim mērķim.

Sēdes vadītājs. Debatēs ir pieteicies Normunds Pēterkops... Nav pieteicies... Vismaz nereaģē nekādi. Tātad nedebatēsim! Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu.

V.Balodis. Nākamais ir 149. - deputāta Elmāra Zelgalvja priekšlikums, bet komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runāt par šo priekšlikumu vēlas deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis ir priekšlikums piešķirt 100 tūkstošus latu Latvijas Nedzirdīgo savienībai surdotehnikas līdzekļu iegādei, kā arī invalīdu uzņēmējdarbībai. Mums ir jāatbalsta šie nedzirdīgie. Un, ja mēs šo priekšlikumu atbalstām, tad mēs pēc tam varam neatbalstīt 152.priekšlikumu. Tomēr man būtu lūgums atbalstīt Latvijas Nedzirdīgo savienības prasību pilnā apjomā, tas ir, piešķirt 100 tūkstošus latu. Godātie kolēģi, šī nav tik liela summa pašreizējos budžeta apstākļos. Ļoti lūdzu par to nobalsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Balsosim! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 149.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par-29, pret-15, atturas - 26. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 150. Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas priekšlikums par līdzīgu priekšlikumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi, jo ir atbalstījusi 152.priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 150.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 14, atturas - 27. Nav pieņemts.

V.Balodis. Un līdzīgs ir arī 151.priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, jo ir atbalstījusi 152.priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Vispirms debatēsim un tad balsosim! Runās Viktors Dinēvičs. Tā man stāv datora ekrānā ierakstīts. Tātad debašu nebūs, būs balsošana. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Balsosim 151.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 11, atturas - 28. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 152. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz Latvijas Nedzirdīgo savienībai 50 tūkstošus. Un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt, pieņemts.

V.Balodis. 153. - frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es jūs ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, un tas ir paredzēts dažādu invalīdu organizāciju preses izdevumu atbalstam, jo mēs zinām, cik grūti ir šodien izdot kādu preses izdevumu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai invalīdu organizācijām šīs dotācijas tomēr būtu. To skaitā ir arī šis Latvijas Neredzīgo biedrības žurnāls “Rosme”, un neredzīgajiem ir ļoti svarīgi, lai viņiem būtu šie preses izdevumi un lai viņi varētu arī savā starpā ar šā izdevuma palīdzību sazināties. Tātad šis ir ļoti būtisks priekšlikums un viens no tiem, kur tiešām Saeima varētu parādīt savu labo gribu. Es šeit absolūti negribu ne uz kādu politiku aicināt, bet mums visiem kopā šo darbu vajadzētu tomēr izdarīt. Es zinu arī to, ko šie invalīdu biedrību pārstāvji ir runājuši, tāpēc ir ļoti liels lūgums atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Balsosim. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu. Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 14, atturas - 27. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 154. - deputāta Elmāra Zelgalvja priekšlikums, kas ir tieši tāda paša satura, kāds bija iepriekšējais. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Ja mēs nevarējām atbalstīt šo priekšlikumu no valsts īpašuma privatizācijas fonda, tad varbūt mēs varam atbalstīt to šeit no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kur šis režīms ir mazliet brīvāks. Tomēr vajadzētu atrast šos 30 tūkstošus šiem laikrakstiem. Būtu tiešām ļoti neglīti, ka mēs atkal šīs vajadzības neuzklausītu un šiem invalīdu biedrību laikrakstiem šo dotāciju nevarētu piešķirt. Tā tiešām objektīvi ir vajadzīga.

Godātie kolēģi, es zinu, ka arī citās frakcijās ir bijuši iesniegumi, tomēr ir lūgums izturēties ar kaut kādu izpratni. Es tiešām tikai varu lūgt jūsu atbalstu. Būšu patiesi ļoti priecīgs, ja jūs sniegtu šo atbalstu.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis. (Starpsauciens: “Zelgalvis lai runā!”)

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, maksātnespējīgā Sadarbības padome un pakalpiņi! Es skatos uz šiem balsojumiem, kur tautai tiek liegtas minimālas lietas, it kā šeit mēs būtu maksātnespējīgi. Mēs neesam maksātnespējīgi, bet “Tēvzemei un Brīvībai” cilvēki, Latvijas Zemnieku savienība, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija un “Latvijas ceļš” gandrīz vienbalsīgi balso “pret”, lai tautu nevajadzīgi sažņaugtu. Mums ir tā nauda šodienas budžetā, mums tā ir ... Mēs varam sākt saprast, cik daudz mums ir papildu patērēšanas spēju, mēs varam caurmērā viegli katru budžeta punktu par 20% paaugstināt. Šie noliegumi atbalstīt aklo avīzi... viss ir nevajadzīgi, tikai nevajadzīga tautas kaitināšana un iznīcināšana.

Sēdes vadītājs. Minūte pagājusi.

G.Valdmanis. Kādam par to ir jāuzņemas atbildība. Vismaz 3.oktobrī.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, daudzos parlamentos māca saikni ar sabiedrību. Sabiedrība informē, valsts informē, parlaments informē valdību. Vai mēs, parlaments, dzirdam šos nedzirdīgos, vai mēs redzam šos neredzīgos? Uzklausīsim nedzirdīgos! Viņi mūs nedzird. Saskatīsim neredzīgos! Viņi mūs neredz, tad ļausim viņiem runāt ar mums!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima, lūdzu izturēties pret šo lūgumu nopietni, jo neredzīgajam ir īpašs raksts, ko sauc par Braila rakstu. To nav iespējams citādā veidā nokārtot, kā tikai ar valsts atbalstu, lai šo rakstu neredzīgo žurnālā varētu neredzīgie lasīt. Tāpat ir ar nedzirdīgajiem, un es lūdzu: būsim cilvēcīgi, jo tur izdevumi ir tikai 30 tūkstoši! Mēs te mētājamies dažkārt ar miljoniem galīgi nevajadzīgās vietās. Vai mēs 30 tūkstošus mūsu nelaimīgajiem cilvēkiem nevaram piešķirt? Paldies par neuzmanību!

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Godājamie kolēģi! Cilvēks ne jau pēc savas gribas ir piedzimis vai kļuvis par nedzirdīgu vai neredzīgu. Tā tas diemžēl viņam ir iedots. No Dieva vai dabas, kā jūs to vēlaties. Un vai šodien mums, Saeimai, Latvijas parlamentam kā Latvijas augstākajam valsts orgānam ir tiesības atņemt viņiem šo informācijas iespēju. Mēs principā, nebalsojot vai balsojot “pret” šo priekšlikumu, atņemam nedzirdīgajiem un neredzīgajiem informāciju. Lūdzu, par to padomājiet, jo tiešām tā summa ir tik nenozīmīga, manuprāt, ka mēs varētu šoreiz, neskatoties uz dažādām politiskajām ambīcijām tomēr šo lēmumu pieņemt par 30 tūkstošu latu iedalīšanu nedzirdīgo un neredzīgo preses izdevumiem. Paldies par sapratni!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pussešiem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Turpinām debates. Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

It kā maksātnespējīgā Sadarbības padome un viņas pakalpiņi! Mēs vienā no pāris iepriekšējām sēdēm runājām par nāvessodu, un daži no valdošās frakcijas biedriem prasīja, kuri tad varētu būt tie bendes, kas varētu to nāvessodu kādam izpildīt - paņemt pistoli un iešaut pierē vai pakausī. Bet, skat`, kur tie bendes ir: šeit! Mums naudas netrūkst, ienākumu netrūkst, bet mēs tautai atņemam pirmās nepieciešamības lietas. Skatieties viens otrā un domājiet, vai tas, ko jūs darāt, ir cēlāk nekā izpildīt kādu tiesas spriedumu un iešaut kādam lodi pierē. Tas, kas neredz, nespēj lasīt. Viņam dzīve ir izjukusi. Bet jums? Jums jūsu padomes sēdes un deputātu algas būs līdz 1.novembrim - tikai līdz tam laikam!

Sēdes vadītājs. Minūte pagājusi. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Valdmaņa kungs, pamostieties laikus un nemuldiet kā pa ķešu! (Starpsaucieni: “Apsauc Tabūnu! Kā nav kauna?”) Es atvainojos. Nemaldiniet deputātus un klausītājus, un - vēl jo vairāk - invalīdus, ka valdība neredz un nedzird viņu sāpes un rūpes. Dzird un redz. Paskatieties, cienījamie kolēģi, soli atpakaļ! 152.priekšlikums. Ar to ir piešķirti Nedzirdīgo savienībai surdotehnikas līdzekļu iegādei, kā arī invalīdu uzņēmējdarbībai 50 tūkstoši latu. Bet, ja paskatīsieties kādu soli uz priekšu jeb, precīzāk sakot, palasīsiet 155.priekšlikumu, kurš ir no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas, tad redzēsiet, ka tur mēs prasām (un šis priekšlikums ir atbalstīts) vēl lielāku summu nekā to, ko jūs prasāt. Tātad ir atbalstīta 43 tūkstošu latu piešķiršana redzes invalīdu elementārās un sociālās rehabilitācijas pasākumiem un tiflotehnikas iegādei. Tāda ir īstenība.

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi.

Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Nupat runāja Tabūna kungs un dezinformēja jūs. Runāju konkrēti par Latvijas invalīdu laikrakstu “Linva”, Latvijas Nedzirdīgo savienības laikrakstu “Kopsolī” un Latvijas Neredzīgo biedrības žurnālu “Rosme”. Ļoti konkrēts lūgums - 30 tūkstošu apmērā piešķirt līdzekļus humāniem bezpeļņas izdevumiem, materiālu iegādei un iespieddarbu apmaksai. Tā ir maza summa. Nevis par citiem jautājumiem, kā te minēja Tabūns... Ja nedzirdīgie nevar dabūt to informāciju, ko varam dabūt mēs, tad palīdzēsim viņiem! Ja neredzīgie nevar citus preses izdevumus izlasīt, tad ļausim viņiem izlasīt vismaz šo Braila rakstā rakstīto žurnālu! Citādi viņi ir “atgriezti” no pasaules. Vai tiešām mēs šiem cilvēkiem nepalīdzēsim?

Sēdes vadītājs. Minūte pagājusi. Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es tomēr gribētu norādīt to, ka šis priekšlikums principā atšķiras no 152.priekšlikuma, un tas principā atšķiras arī no 155.priekšlikuma. Tur ir pavisam citi jautājumi. Tas ir ļoti labi, ka ir atbalstīts gan 152.priekšlikums, kas ir Nedzirdīgo savienībai, gan arī 155.priekšlikums, kas ir redzes invalīdu sociālajai rehabilitācijai. Bet šī dotācija ir šo invalīdu biedrību materiālu, preses izdevumu izdošanai. Tā tomēr ir cita pozīcija, un būtu lūgums tomēr šo summu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es ļoti atvainojos. Man tiešām jānolaižas līdz “Tēvzemei un Brīvībai” “zvaigznes” - Tabūna kunga - līmenim un jāsaka, ka pirmo reizi - un ceru, ka pēdējo reizi, - dzirdu tādu kretīnu. Jūs, kas dzirdat, jūs, kas redzat, nesaredzat! Es ļoti lūdzu saprast to. Mēs esam redzīgi, mēs esam dzirdīgi. Daudz ko mēs nedzirdam no tautas sāpēm un ciešanām. Daudz ko mēs nedzirdam. Kauns! Es aicinu tomēr atbalstīt invalīdu laikrakstu. Un nevajag jaukt šo priekšlikumu ar nākamajiem priekšlikumiem! Tie ir atbalstīti. Šis nav atbalstīts.

Laikraksts “Kopsolī”. Laikraksts “Linva”. Un Latvijas Neredzīgo biedrības žurnāls “Rosme”, kuru drukā speciālā tehnikā, kas ir ļoti dārga, un kuru lasa tikai ar pirkstu galiem. Padomāsim par šiem cilvēkiem un padomāsim arī par sevi! Jo arī mēs kādreiz varam, - un varbūt pavisam drīz - pavisam nedzirdēt un pavisam neredzēt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 154.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 9, atturas - 29. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 155.priekšlikums - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums, kas paredz redzes invalīdu elementārās un sociālās rehabilitācijas pasākumiem un tiflotehnikas iegādei 43 tūkstošus. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 156.priekšlikums - deputātu Kreitusu un Ulda Veldres priekšlikums piešķirt medicīnas centra “Černobiļa” rekonstrukcijai 46 tūkstošus. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 157.priekšlikums - labklājības ministra Makarova priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Kreitusa kungs vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 158.priekšlikums arī ir labklājības ministra Makarova priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 159.priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par līdzekļu iekšēju pārdali Tieslietu ministrijā. Ir runa par 10 tūkstošiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 160.priekšlikums - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Laika taupīšanas nolūkā es runāšu vienlaicīgi par 160. un 161.priekšlikumu. Mums tagad ir izveidojusies tāda ļoti interesanta situācija: valdība dod visādus solījumus gan starptautiskajām organizācijām, gan kaimiņvalstīm, gan visiem citiem, bet pēc tam šos solījumus valdība nepilda un, lai glābtu Latvijas valsts prestižu, tie ir jāpilda opozīcijai. Arī par šiem priekšlikumiem par tiesnešu algu paaugstināšanu valdība jau pirms gada paziņoja, ka tas ir svarīgs solis, lai nostiprinātu mūsu tiesu vājo sistēmu, kurā jau sen nav paaugstināta darba alga un kurā tāpēc ļoti grūti iemānīt augstas kvalifikācijas juristus. Neesot nekādu problēmu... Nu kas tad tur - 200 juristi, 200 tiesneši. Tiem paaugstināt algu neesot nekādu problēmu. Un tiešām - valdība aprīlī pieņēma tādu lēmumu...

Sēdes vadītājs. Minūte pagājusi.

I.Bišers. ... iesniedza mums attiecīgu priekšlikumu. Mūsu izskatīšanā ir likums “Par tiesu varu”, tur šī nauda ir jāparedz. Taču tajā pašā laikā neparedzēja budžetā ne santīmu šo algu paaugstināšanai. Un tagad likums mums būs apstiprināts, bet naudas, ko maksāt, nebūs. Šinī gadījumā “ēnu kabinetam” nekas cits neatlika kā vērsties pie Saeimas un lūgt atbilstoši šim valdības lēmumam paaugstināt arī tiesnešiem algu, un paredzēt attiecīgus līdzekļus kā rajonu tiesām, tā arī apgabaltiesām.

Sēdes vadītājs. Bišera kungs, būs jau divas minūtes pagājušas.

I.Bišers. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 160.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 15, atturas - 29. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 161.priekšlikums - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? (Starpsauciens: “Balsot!”) Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 161.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 16, atturas - 28. Nav pieņemts.

V.Balodis. 162.priekšlikums - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums -paredz līdzekļus Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas ēkas fasādes remontam (Slokas ielā 37). Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 4, atturas - 19. Pieņemts.

Godātie kolēģi! Tagad izskatīsim divpadsmit deputātu priekšlikumu pārtraukt jautājuma “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam”” apspriešanu pulksten 18.00 un turpināt izskatīšanu rīt, 19.jūnijā. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Nevēlas. Balsosim! Balsosim par deputātu priekšlikumu - pārtraukt likumprojekta izskatīšanu pulksten 18.00 un turpināt to rīt. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 23, atturas - 16. Pieņemts. Strādāsim līdz pulksten 18.00.

Lūdzu, skatīsim nākamo jautājumu.

V.Balodis. Jā, tiešām žēl, ka Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijai Gannusas kundzes dzimšanas diena ir svarīgāka nekā valsts budžeta grozījumi.

163.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Vēlos paskaidrot, kas te slēpjas. 16 tūkstoši latu. Latvijas Čigānu nacionālā kultūras biedrība vairākas reizes vērsās pie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, un komisija vienbalsīgi atbalstīja šo priekšlikumu dēļ tā iemesla (es nerunāšu par politiskiem motīviem), ka tā ir viena no pamattautībām, kas runā pilsoņu, latviešu, valodā. Runāšu par to, ka šis projekts ir atbalstīts Eiropas Padomē. Eiropas Padome sola lielu naudu, bet ar nosacījumu, ka valsts kaut cik spers soli pretī. Tā ir ne tikai palīdzība Latvijas Čigānu nacionālajai kultūras biedrībai, bet arī mūsu attieksme pret nacionālajām biedrībām vispār. Ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pie manis vairākkārt vērsās Latvijas Čigānu nacionālās kultūras biedrības priekšsēdētājs un stāstīja par savu padarīto darbu - čigānu ābeces izdošanu, un tā tālāk. Antons Seiksts gan teica, ka tā nav politiska lieta, taču es uzskatu, ka tā ir politiska lieta. Tā ir draudzīga, neliela nācija, kas pie mums dzīvo gadsimtiem ilgi. Tādēļ es ļoti lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu un iedalīt šai kultūras biedrībai šos 16 tūkstošus latu.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

It kā maksātnespējīgā Sadabības padome! Šajā gadījumā lielākā daļa naudas nāks no ārzemēm. Latvijai tiks tie nodokļi no tā projekta. Un mums ir lūgts, lai mēs atdodam atpakaļ daļu no tā, ko mēs iekasēsim. Lai čigānu tautai būtu savs kultūras nams. Kāpēc mēs to nespējam? Tāpēc, ka Zīles kungs un Sadarbības padome nespēj un nemāk rēķināt.

Mēs nesen bijām pie Brīvības pieminekļa. “Tēvzemei un Brīvībai” cilvēki tur uzstājās, teica, ka viņi nav vainīgi, viņu premjers Krasts nav vainīgs, viņu finansu ministrs nav vainīgs, viņu Makarovs nav vainīgs, un tā tālāk. Viņi tikai gribēja tikt valdībā un tika.

Es apgriezos un teicu: “Kas tad ir vainīgs?”

Un “tēvzemieši” man atbildēja: “Laikam sētnieks.”

Kauns, Zīles kungs! Kauns Sadarbības padomei! Mēs šādu lēmumu varbūt nespēsim pieņemt.

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi. Aigars Jirgens.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo, radot šo precedentu, proti, piešķirot naudu vienai nacionālajai kultūras biedrībai, mēs vienkārši radīsim ķēdes reakciju attiecībā uz nākamajiem budžeta grozījumiem - nākamā gada budžetā jau prasīs šo naudu arī visas pārējās nacionālās kultūras biedrības. Kā tad mēs pēc tam šīm citām kultūras biedrībām atteiksim? Es lūdzu neradīt šo precedentu un balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 162.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 4, atturas - 23. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 164.priekšlikums - Ministru kabineta priekšlikums, kas paredz zaudējumu atlīdzību nepamatoti aizturētajām, arestētajām un notiesātajām personām - 430 tūkstošu latu apjomā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 163.priekšlikumu.... par 164. priekšlikumu. Godātie kolēģi, atvainojos! 164. priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 3. Pieņemts.

V.Balodis. 165. priekšlikums. LNRP un LZP frakcija atsauca 165. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tas tiek atsaukts.

V.Balodis. Jo ir atbalstīts deputāta Induļa Emša priekšlikums - 166.priekšlikums - par tieši tādu pašu summu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tātad 165. priekšlikumu atsauc, un par deputāta Emša priekšlikumu ir jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 165.priekšlikumu... 166. priekšlikumu. Atvainojiet! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 3, atturas - 2. Pieņemts.

V.Balodis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Prezidijā ir iesniegts šāds dokuments: desmit deputāti ierosina turpināt Saeimas sēdi šodien līdz likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998 gadam”” izskatīšanai.

Vai kāds vēlas par šo iesniegumu runāt “par” vai “pret”? Runāt neviens nevēlas. (Starpsauciens: “Balsot!”) Veiksim balsošanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu - sēdi turpināt līdz jautājuma izskatīšanai. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 35, atturas - 5. Priekšlikums nav pieņemts. Sēdi slēgsim pulksten 18.00.

Izskatām nākamo - 167. priekšlikumu.

V.Balodis. 167. priekšlikums ir LZS, KDS frakcijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un kultūras ministres Ramonas Umblijas priekšlikums - piešķirt Rīgas Jaunajam teātrim elektroinstalācijas remontam 43 000 latu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās Viktors Kalnbērzs. Kalnbērza kungs ir pieteicies debatēs, bet pats ir pazudis. Tādēļ nav, kas runā. Deputāti piekrīt priekšlikumam, ko izteikusi komisija. Pieņemts. Ejam tālāk! 168. priekšlikums.

V.Balodis. 168. priekšlikums ir no LZS, KDS frakcijas. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Lūdzu balsot! Lūdzu! Nav problēmu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 168.priekšlikumu... piedodiet, 169. priekšlikumu. Balsojam par 169.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 17, atturas - 29. Nav pieņemts.

V.Balodis. 170. priekšlikums arī ir LZS, KDS frakcijas priekšlikums. Šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? (Starpsauciens: “Balsot!”) Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 170.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 16, atturas - 23. Nav pieņemts.

V.Balodis. 171. priekšlikums ...

Sēdes vadītājs. Acumirkli! Acumirkli! Ir kārtējais iesniegums par sēdes turpināšanu līdz jautājuma izskatīšanai. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu!

Kārlis Čerāns vēlas runāt. Nu tiešām šoreiz nezinu, kā viņš vēlas runāt, - vai “par”, vai “pret”. Viņš pats to pateiks. Runas laiks jums ir piecas minūtes. Lūdzu, sniedziet motivāciju!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Paldies, Čepāņa kungs! Tik daudz laika man tiešām nevajadzēs.

Šis priekšlikums nav balsojams pēc būtības, jo mēs esam jau divus šādus priekšlikumus izskatījuši un esam savus viedokļus jau divas reizes izteikuši. Ko mēs vēl šeit balsosim? Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs! Šis priekšlikums, tāpat kā visi citi, kas ir iesniegti saskaņā ar Kārtības rulli, ir balsojams. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu priekšlikumu - turpināt sēdi līdz šā jautājuma izskatīšanai. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 35, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts.

Turpinām sēdi! Nākamais priekšlikums. Godātie kolēģi! Ļaujiet vismaz man dzirdēt, par kuru priekšlikumu ir runa.

V.Balodis. Nākamais ir 171. priekšlikums. Tas ir no LZS, KDS frakcijas. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt debatēs? Nevēlas. Nav iebildumu pret komisijas atzinumu? Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 171.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 15, atturas - 29. Nav pieņemts.

V.Balodis. 172. priekšlikums ir LZS, KDS frakcijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un kultūras ministres Umblijas kundzes priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šim priekšlikumam?

V.Balodis. 173. priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Acumirkli! Deputāti vēl nav savu viedokli pauduši. Vai piekrīt komisijas slēdzienam par 172. priekšlikumu? Piekrīt. Paldies.

173.priekšlikums.

V.Balodis. 173.priekšlikums paredz Emīla Dārziņa mūzikas skolai...

Sēdes vadītājs. Piekrīt. Paldies.

V.Balodis. 174. priekšlikums. Neredzīgo bibliotēkas apkures sistēmas rekonstrukcijai - 2800 latu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 175.priekšlikums. Paredz Latvijas Kultūras akadēmijai 10 000 latu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 176. priekšlikums. Paredz Rundāles pils muzeja apkures sistēmas rekonstrukcijai 4700 latu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 177.priekšlikums. Dailes teātrim - 8000 latu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī tam piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 178.priekšlikums. Līdzekļi Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par 178.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 9. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 179.priekšlikums. Latvijas Mūzikas akadēmijas ēkas pamatu un sienu stiprināšanai - 6500 latu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 180.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 180.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 8, atturas - 31. Nav pieņemts.

V.Balodis. 181.priekšlikums ir kultūras ministres Ramonas Umblijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 181. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 13, atturas - 31. Nav pieņemts.

V.Balodis. 182. priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, jo ir alternatīvie priekšlikumi - 185. un 186. priekšlikums -, kuri ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 183. priekšlikums. Arī to komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 184. priekšlikums ir Kultūras ministrijas valsts sekretāra Gaiļa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis. 185. priekšlikums ir Ministru kabineta priekšlikums. Paredz teātriem un Filharmonijai, Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim 153 000. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Atvainojiet! Runāt vēlas Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Atbalstot šo priekšlikumu, es tomēr gribu vērst Ministru kabineta uzmanību uz to, ka ne tikai Rīgā ir simfoniskie orķestri, kuri var attiecīgi piketēt pie Ministru kabineta ēkas un pat pie Saeimas ēkas un saņemt papildu finansējumu un līdz ar to - algas paaugstinājumu. Simfoniskie orķestri ir arī citās Latvijas pilsētās, piemēram, Liepājā ir Liepājas simfoniskais orķestris. Pašlaik, zināmā mērā vienpusēji rīkojoties - palielinot algu tikai Rīgas simfoniskajam orķestrim -, mēs, protams, radām reālu situāciju, ka Liepājā praktiski vairs nebūs iespējams noturēt profesionālākos māksliniekus, kas vēl ir palikuši Liepājas simfoniskajā orķestrī. Tā ka es lūdzu: atbalstot šo priekšlikumu, Kultūras ministrijai un Ministru kabinetam tomēr vajadzētu pārdomāt šo problēmu un nedomāt, ka labi muzikanti ir tikai Rīgā. Viņiem vajadzētu būt arī citās Latvijas pilsētās.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Vai varbūt nav vajadzības balsot? Nevajag. Paldies. Pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir atkal 11 deputātu ierosinājums - pārtraukt Saeimas sēdi un turpināt to rīt, pulksten 9.00.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu par sēdes pārtraukšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 28, atturas - 12. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Vēlreiz lūdzu izšķirties par sēdes turpināšanu vai pārtraukšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 28, atturas - 10.

Ir vēl daži iesniegumi ar līdzīgu saturu, taču sēdi paziņoju par pārtrauktu līdz rītdienai, pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova, S.Rudziša, V.Šmite

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute