Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Pasludinu par atklātu 1998. gada 17. septembra sēdi. Turpināsim izskatīt likumprojektu “Tūrisma likums”, kuru sākām izskatīt iepriekšējā sēdē. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas referenti Annu Seili es aicinu tribīnē. Mēs esam palikuši pie 23. priekšlikuma, kuru ir iesniedzis deputāts Guntis Eniņš.

Lūdzu, Anna Seile!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamie deputāti! Sākam darbu pie Tūrisma likuma. Tātad mums ir jāskata 23. priekšlikums. Šo priekšlikumu iesniedzis Guntis Eniņš. Šā priekšlikuma būtība ir tāda - pastiprināt tūristu atbildību, lai viņi nebojātu dabas pieminekļus. Komisija uzskatīja, ka, atbalstot Eniņa kunga iesniegto 19. priekšlikumu, būtībā vairs nav vajadzīgs šo iestrādāt šajā pantā, un tikai šā iemesla dēļ nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Guntis Eniņš. Lūdzu!

G.Eniņš (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Labrīt, augsti godātie deputāti - mani labākie ienaidnieki, kas patiesībā izrādās mani draugi un, galvenais, izrādās dabas draugi! Es jums gribu no sirds pateikt paldies par pagājušās sēdes labvēlīgo balsojumu, par dabas pieminekļu aizstāvību arī Tūrisma likumā, bet, tā kā te tika arī no Leiškalna kunga un viņa pārējiem atbalstītājiem solīts, ka tiks atbalstīti arī pārējie priekšlikumi, es nemaz negribētu izplūst garās debatēs, cerēdams, ka tas tiks izdarīts. Dažiem, kas varbūt nebija tajā reizē klāt, tomēr jāatgādina, ka tūrismu nevar atstāt pašplūsmā. Es jau pagājušajā reizē minēju piemērus, kas rāda, ko nozīmē nekontrolēta, neregulēta, pareizi neievirzīta tūristu plūsma uz tādiem dabas pieminekļiem, kas ir pārāk trausli. Jo tūrisma aģentūras, tūrisma firmas reklamē pat tādus dabas objektus, dabas pieminekļus, kas atrodas tādās teritorijās, kur vispār nedrīkst ieiet. Lūk, tāds jautājums nav līdz šim sakārtots.

Un, no otras puses, mani lūdz cilvēki, mātes, pateikt, ka tūristi apdraud ne tikai dabas pieminekļus, bet arī paši sevi, un ir tādi gidi, kas cenšas bērnus ievest bīstamās vietās, tādā veidā sev izpelnoties popularitāti, lai viņi atkal tiktu uzaicināti par gidiem. Un, kā jūs zināt, bija traģiskais gadījums pie Velna alas klintīm - tur nokrita viens puisis... Izrādās, ka veseli tūristu autobusi brauc uz tādām bīstamām alām, kur ir ieeja aizliegta. Es jau minēju to, ka tūristu klātbūtne traucē sikspārņus. Viņu klātbūtne ne tikai traucē, bet jau pilnīgi iznīcina šīs populācijas. Bet Kazu gravā ir tādas sikspārņu alas, kur ieeja ir augstākā mērā bīstama dzīvībai, kur griestos atlupuši karājas dažāda lieluma akmens kluči, kas jebkurā brīdī var uzkrist uz galvas... mazs pieskāriens ar plecu... Es brīnos, ka nav jau notikusi šāda nelaime, jo man mātes ir stāstījušas - piebrauc tāds četrdesmitvietīgs tūristu autobuss ar bērniem no pamatskolas, un tie tur spiegdami metas iekšā! Šajā alā ieeja ir tāda, ka tur rāpus jālien, tālāk tur ir dažādas telpas... Tas ir visaugstākajā mērā bīstami, un arī no šī viedokļa ir jāsakārto šis jautājums. Ir tātad abpusēja šī apdraudētība - tūrists var apdraudēt trauslu dabas pieminekli, kādu retu augu atradnes, bet savukārt var apdraudēt arī pats savu dzīvību, ieiedams tādās vietās.

Tāpēc es lūdzu neatstāt šo jautājumu nesakārtotu un atbalstīt manu priekšlikumu par 6. pantu - “Valdības kompetence tūrisma attīstības nodrošināšanā”. Mans ierosinājums ir pievienot šim pantam 8. punktu: “veidot tādu tūrisma attīstības politiku, lai tūrisms veicinātu dabas pieminekļu apzināšanu un saglabāšanu, nevis apdraudētu tos.” Dievs pasarg’, es neesmu pret tūristiem, kā te izskanēja, kā Seiles kundze bija izpratusi no dažu cilvēku, deputātu, uzstāšanās. Ka tūristi ir briesmoņi un posta... Nē, visumā tūrisma klātbūtne ir tā, kas pat veicina dabas pieminekļu saglabāšanu, vai nu tie ir lieli ozoli, vai kas cits... Tas pats sakāms arī ar kultūras pieminekļiem. Kolīdz tiek pievērsta sabiedrības uzmanība...

Sēdes vadītājs. Eniņa kungs, piecas minūtes ir pagājušas.

G.Eniņš. Ā, es atvainojos... un ceru uz jūsu atbalstu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Vai komisijas vārdā Seiles kundze vēlas ko teikt? Jā, lūdzu, Anna Seile.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Ja mēs atbalstītu Gunta Eniņa priekšlikumu tādā redakcijā, kādā tas ir iesniegts, tad mēs aicinātu tūristus apzināt tikai dabas pieminekļus un saglabāt tikai dabas pieminekļus. Taču ir daudzas aizsargājamo objektu kategorijas, kuras šeit nav minētas. No šī viedokļa skatoties, priekšlikums nav atbalstāms. Bez tam aizsargājamos dabas objektos var ieiet tikai kopā ar speciālistiem un sertificētiem gidiem. Aicināt visus tūristus apzināt pieminekļus - tas varētu nodarīt vēl lielāku ļaunumu. Šī kārtība ir paredzēta, tur ir jādarbojas speciālistiem. Es domāju, ka, atbalstot deputāta Eniņa iesniegto 19. priekšlikumu, faktiski nav vairs vajadzības atbalstīt 23. priekšlikumu. Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Eniņa priekšlikumu, kurš ir ar numuru 23 un kuru atbildīgā komisija nav atbalstījusi. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 2, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts. (Starpsauciens: “Nav kvoruma!”)

Lūdzu, turpināsim! Es atvainojos... Jā, kopumā nav nepieciešamais deputātu skaits, kas piedalās balsojumā. Lūdzu deputātus mobilizēties un piedalīties darbā, paužot savu attieksmi ar balsošanas iekārtu palīdzību.

Lūdzu atkārtot zvanu un balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 3, atturas - 35. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

A.Seile. Nākošais ir 24. priekšlikums. Atbildīgā komisija papildina Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras nosaukumu, iestrādājot tajā vārdu “attīstības”. Tātad nosaukums būs Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra, kas vairāk atbilst šīs aģentūras praktiskajam darbam.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Seile. 25. priekšlikums. Iesniedzis deputāts Eniņš. Šeit ir runa par grozījumiem pantā “Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras kompetence”. Komisija Eniņa priekšlikumu nav atbalstījusi šādu iemeslu dēļ. Eniņa kungs ierosina, lai tūrisma slodzes un tā objektu celtniecība neapdraudētu aizsargājamos dabas objektus, bet īstenībā to visu kontrolē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas attiecīgās apakšstruktūras, sākot jau ar instruktoriem, kā arī saskaņojot celtniecības plānus, jo aizsargājamos dabas objektos celtniecība ir aizliegta. Tāpēc arī komisija Eniņa priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Mums būs jāatklāj debates, jo ir pieteikušies divi deputāti. Bet pirms tam deputāts Andris Rubins vēlas runāt par Saeimas kārtības ruļļa pārkāpumiem. Lūdzu, Rubina kungs!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es gribu teikt, ka vakar Prezidijs pārkāpa Saeimas kārtības rulli, atceļot Saeimas ārkārtas sēdi par traģisko demogrāfisko situāciju Latvijā. Tajā bija ierosināts pieņemt lēmumu, lai atceltu pacienta nodevu bērniem, invalīdiem, pensionāriem un maznodrošinātajiem, kā arī novērstu situāciju, ka tūkstošiem bērnu Latvijā neapmeklē skolu. Prezidijs, kuru pārstāv “Latvijas ceļš”, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un Demokrātiskā partija Saimnieks kārtējo reizi parādīja, ka to neinteresē Latvijas tautas liktenis, un parādīja, ka pastāv bezdibenis starp valdošo eliti, varas partijām, un tautu. (Starpsauciens: “Ej mājās!”)

Tika izsludināta ārkārtas sēde, kuras sasaukšanas dokumentu bija parakstījuši 37 deputāti, un Kārtības rullī ir teikts, ka tad, ja sēde ir izsludināta, to 24 stundas pirms tam atsaukt nevar. Un Prezidijam nebija tiesību to atsaukt. Vienkārši tas vēl vienu reizi rāda, ka tie deputāti, kuri atsauca, bija no “Latvijas ceļa”, Grīnblats no “Tēvzemei un Brīvībai”, arī “Saimnieka” deputāti, ka viņiem interesē tikai viens - piebāzt savas kabatas un piepildīt savus vēderus. Viņiem nerūp tautas intereses. Lai gan bija sagatavots lēmuma projekts, viņi motivēja, ka sēde nav sagatavota... Es gribu teikt, ka jūs visi, lielās partijas, neesat gatavi strādāt tautas interesēs, tāpēc es aicinu visus cilvēkus nebalsot par šīm lielajām partijām. Paldies. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Un es pieprasu, lai tūlīt notiktu ārkārtas sēde, lai Prezidijs izsludina un notiek ārkārtas sēde. Ja ne, mēs izvirzīsim prasību un sūdzēsim Satversmes tiesā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, mēs esam noklausījušies Rubina kungu. Turpināsim debates par Tūrisma likumu!

Nākamajam vārds debatēs deputātam Eniņam. Mēs apspriežam 25. priekšlikumu. Lūdzu!

G.Eniņš (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Atgādināšu, ka manu labāko ienaidnieku un draugu paliek mazāk. Es esmu jūsos vīlies, domājot par iepriekšteikto, un es jūtos vīlies arī Seiles kundzes traktējumā, ka tas jau ir iekļauts un ka tiks sakārtots. Nu tad man ir jums jāstāsta piemērs - Seiles kundzei un jums visiem, kā patiesībā notiek.

Es jums tomēr nolasīšu, kā skan mans priekšlikums. Tātad panta nosaukums ir “Latvijas tūrisma attīstības aģentūras kompetence”. Un tālāk: papildināt 7. pantu ar 7. punktu, ka aģentūra uzņemas atbildību, lai tūrisma slodzes un objektu celtniecība neapdraudētu dabas pieminekļus un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Šis ir ļoti svarīgs un vajadzīgs punkts. Un tūlīt būs konkrēts piemērs. Un šo piemēru gan es lūgtu tiem vienaldzīgajiem, kas atturas un nebalso, tomēr noklausīties. Vienā minūtē es jums to izstāstīšu.

Tātad Kaltenes jūrmalā Rojas pagasts gribēja iekārtot, pie tam ļoti pareizi, autotūrisma stāvvietu - kempingu, lai sakārtotu šo autotūristu plūsmu, lai viņi nebrauktu iekšā kāpās, lai būtu asfaltēta vieta, kur varētu nobraukt pie jūras. Tātad tas veicinātu tūrismu. Tie visi ir ļoti labi mērķi. Viņi pat iesniedza savus projektus Vides aizsardzības fondam. Vides aizsardzības fonds izskatīja šo projektu, un konkursā tas uzvarēja. Viņi saņēma pat labu naudu kā finansējumu no Vides fonda, bet kas pēc tam atklājās?

Labi, ka man zinātāji pastāstīja, bet šis autotūristu kempings ir iekārtots tur, kur aug jūrmalā reti sastopamie un Sarkanajā grāmatā ierakstītie augi, proti, jūrmalas dedestiņa, rūgtā drudzenīte, odu gimnadēnija. It īpaši jūrmalas dedestiņai šī ir vienīgā atradne visā līcī, bet vietu, kur celt šo stāvvietu...

Pats par sevi šis pasākums jau ir progresīvs un labs, ka mēs ceļam kempingus un sakārtojam autotūristu plūsmu, bet to vajadzēja celt tālāk, citur, bet viņi izvēlējās tieši vietas, kur ir šo reto augu atradnes. Pie tam Rojas pagasts bija divas tādas stāvvietas iecerējis, un tās abas bija izraudzītas neveiksmīgi un kļūdaini.

Tātad es tiku rakstījis savu deputāta pieprasījumu Vides inspekcijai, un tā lieta tiek pārskatīta, taču šis ir zīmīgs piemērs. Es varbūt neaizkavēšu jūs ar citiem piemēriem, bet tie visi skaidri pierāda, ka Tūrisma likums nevar tikt atstāts pašplūsmā, sak, kur gribu, tur ceļu. Ir vairāki šie likumi, kas ir aizsargājamo joslu likumi, ir īpaši aizsargājamo dabas objektu likums, bet šis ir viens no tiem pantiem, kas sasaista... Tas liek katram tūrisma biznesmenim domāt, ieskatīties tālāk arī tajos likumos. Ko sliktu jums, mīļie, dara dabas aizsardzība, ka jūs to neatbalstāt? Es ceru, ka šoreiz jūs atbalstīsiet.

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Labrīt, Prezidij! Šķiet, ka šodien ir tāda laba darba diena - nespīd saule, vēsums, kā saka, mūs visus apskauj. Es aicinu atbalstīt Gunta Eniņa priekšlikumu, jo mēs visi esam saistīti ar dabu, kā dabas bērni. Un nu šie dabas bērni, kas tagad ir guvuši lielu uzvaru pār dabu, izsūknē Ziemeļjūru, gatvojas Baltijas jūru sūknēt, kur ir lielas naftas iegulas, un šo naftu dedzināt un dedzināt.

Šodien esam pārliecinājušies, ka zinātniekiem ir bijusi taisnība attiecībā uz globālās saslimšanas efektu. Visur līst. Pasaulē ir plūdi. Ne tikai Ķīnā un Dānijā. Kā zināms, arī liela daļa mūsu ražas ir gājusi bojā tāpēc, ka mēs esam tomēr traucējuši dabas līdzsvaru. Domāju, ka Gunta Eniņa priekšlikums, kas aizsargā dabu no tūrisma pārlieka pieplūduma, pārliekas aktivitātes, ir pieņemams.

Pavisam vienkāršs piemērs - Sietiņieža apkārtne. Mēs atceramies, kāda tā bija pirms 20 gadiem. Apskatot tagad, to vairs nevar pazīt. Ir atsegtas priežu saknes, ir nobradātas klinšu malas, ir nobrukušas pašas klintis.

Kā pozitīvu piemēru mēs varam minēt Gūtmaņa alu. Šeit ir ierobežota tūristu pieplūde, tiem jāiet pa noteiktām takām. Šīs takas ir speciāli izveidotas, un, tikai ejot pa šīm takām, mēs varam apskatīt Gūtmaņa alu, tās apkārtni, un tāpēc tur rodas un ir sakoptības iespaids. Lai gan virs Gūtmaņa alas arī bija atļauts staigāt un kāpelēt, tur nobruka ļoti daudz iežu kopā ar retiem augiem, īpaši sūnām un retām ziedu populācijām.

Par Raunas Staburagu Eniņa kungs informēja, ka tur šī ziedu suga jau ir gājusi bojā tieši pārlieka tūristu pieplūduma dēļ.

Mēs redzam - ja nav šāda papildinājuma Tūrisma likumā, tad šis posts turpināsies.

Cienījamie deputāti! Tautas kalpi! Savulaik sabiedrības attieksme nenosargāja Daugavas Staburagu, mēs atļāvām to noslīcināt, un Daugavas Staburags praktiski ir gājis bojā, jo tas izšķīst skābajos ūdeņos, kas arī ir cilvēka darbības dēļ. Daugavas ūdens ir skābs un iznīcina šo klinti, un nākamajām paaudzēm tā ir zaudēta uz visiem laikiem.

Arī Skaņākalna apkārtne stipri degradējas, iet bojā augsnes virskārta, atsedzas priežu saknes.

Salacas klinšu apkārtnē tāpat priežu apaugums iet bojā, jo, atsedzoties to saknēm, tās nokalst un ir jānocērt.

Nupat es biju Gaujas Nacionālajā parkā un vēroju šo mūsu sabiedrības attieksmi - atļauts ir izcirst dižākās egles, kā to var redzēt, braucot uz Gaujas pārceltuvi. Ir sāpīgi noskatīties, ka paliek tikai atsevišķi tievākie koki. Mums varbūt vajadzētu Latvijā izveidot šo mitro mežu revervātu. Ar jaudīgām tehnikām var tikt klāt jebkurai vietai, un dižākie koki Latvijā praktiski jau ir izcirsti. Nezinu, ko mēs vispār rādīsim šiem tūristiem tādu, kas varētu būt saistīts ar mitrajiem mežiem, ar lielajiem, dižajiem kokiem. Latvijā vairs neveidojas dižozoli, dižpriedes un dižegles, tas ir vērtīgs materiāls koku eksportam. Tāpēc es ļoti lūdzu atbalstīt Eniņa kunga priekšlikumu, jo pašreiz valstī valda haoss.

Jūrmalā, turpat, kur es dzīvoju, nekontrolēti ceļ žogus, ieņem pašu kāpu virsotni, bet nedz Rīgas Reģionālā vides pārvalde, nedz arī Jūrmalas dabas aizsardzības speciālisti, nedz arhitekti, nedz Jūrmalas dome netiek galā ar šiem bagātniekiem, kas rīkojas, kā grib. Mūsu mazo zemi vajag sargāt! Mēs nedrīkstam ļaut to plosīt nedz mūsu pašu “biezajiem”, nekaunīgajiem kontrabandistiem un nekontrolējamajiem alkohola tirgoņiem... Mēs nedrīkstam arī pieļaut, ka ...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Ozoliņa kungs!

L.Ozoliņš. ... to tūristu turpinātu vēl vairāk mocīt. Es lūdzu atbalstīt Eniņa kunga priekšlikumu. Paldies, Amerika kungs, ka jūs bijāt pieklājīgs.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”. (Starpsauciens: “Pirmais saraksts!”)

7.pants šajā likumprojektā varbūt ir viens no būtiskākajiem. Es lūdzu, lai mēs, kas šeit esam, apzinātos, ko mēs šeit darām. Šajā pantā mēs runājam par Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras kompetenci. Mēs it kā jau ar 6.pantu esam nolēmuši, ka šī jaunā birokrātiskā struktūra būtu vajadzīga, bet 7.pantā pasakām, ko tā darīs. Tā popularizēs mūs ārvalstīs, tā piedalīsies starptautiskajos gadatirgos, tā veidos informācijas birojus ārvalstīs, tā veiks starptautiskā tūrisma tirgus izpēti.

Tad man ir jautājums: ko dara mūsu Ārlietu ministrijas diplomātiskais korpuss? Mēs esam bieži dzirdējuši... es atceros, ka lielākā daļa no mūsu diplomātiskā korpusa ir atvaļinājumā. Aizbraukuši uz kādu skaistu vietu pensijas vai pirmspensijas gados, jo viņiem ir bijusi pareizā politiskā orientācija.

Vai Latvijai ir vajadzīgs paralēls ārlietu tīkls? Šoreiz būs pilnīgi attaisnots tas, ka tas cilvēks pavada savu laiku pasaules labākajos hoteļos, tūrisma vietās, kazino spēļu vietās. Redzi, viņš veic izpēti! Vai mūsu valsts var atļauties šādu grēku pret tautu - vienu paralēlu Ārlietu ministrijas diplomātisko korpusu?

Es saprotu, ka mēs 6.Saeimā esam tik smagi nogrēkojušies, ka liela daļa no mums netiks atpakaļ Saeimā. Vai tad nebūtu forši! Es gribētu, teiksim, pētīt kaut ko Havaju salās sakarā ar latviešu tūrismu vai varbūt Bahamās. Vai varbūt Nauru salās, kur maniem draugiem ir tie lieli bankas konti...

Es domāju, ka šis variants ir tautai nepieņemams. Ja Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras kompetencē būtu tikai veidot un uzturēt Latvijas tūrisma informācijas datu bāzi un uzņemtos atbildību par to, ko deputāts Eniņš ir ieteicis, lai tūrisma objektu celtniecība neapdraudētu dabas pieminekļus, tad šāda aģentūra četru vai piecu cilvēku sastāvā būtu attaisnojama. Bet starptautisks tīkls, kas veiks studijas, piedalīsies starptautiskajos gadatirgos un tā tālāk, manuprāt, ir pilnīgi nepieļaujams variants.

Es esmu strādājis tūrisma attīstības laukā. Es zinu, cik maksā piedalīšanās kādā tūrisma izstādē. Tas jau ir 100 000 latu apmērā. Tad ir jautājums. Ja mūsu mazā valsts sāks uzņemties šādus budžeta izdevumus, tad jājautā: kam tas nāks par labu? Ja tas būtu par labu Latvijas tautas Ķemeru viesnīcai, tā būtu viena lieta. Bet tā vairs nepieder Latvijas tautai. Tā jau ir aizdota projām. Ja tas nāktu par labu Latvijas tautai, hotelim “Latvija”, tad varētu to saprast. Bet šeit būs starptautisks līgums, un tad latviešu politiķi varēs doties “ganībās” un labi dzīvot. Un kam par labu? Tiem nomenklatūras draugiem, kuriem ir uzdāvināti Ķemeri, hotelis “Latvija” un citas mūsu tautas bagātības.

Es ierosinu šo likumprojektu noraidīt kopumā, bet šajā balsojumā atbalstīt to domu, ko Eniņa kungs ir mēģinājis ielikt, ka mums kaut kas ir jāsargā mūsu tūrismā. Tas būtu, ka mums ir jāsargā apdraudētie dabas pieminekļi un mūsu vēsturiskais mantojums. Mēs nedrīkstam šeit nolemt kaut ko neierobežoti veidot paralēli Ārlietu ministrijas diplomātiskajam korpusam...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, piecas minūtes ir pagājušas!

G.Valdmanis. .. cik lielus un cik daudz. Un mēs zinām, cik kompetenti viņi lemj. Paldies.

Sēdes vadītājs. Otro reizi debatēs ir pieteicies runāt Guntis Eniņš. Lūdzu!

G.Eniņš (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Es atvainojos! Es aicinu... Leiškalns protestē. Jūs redzat, ka te netiek pildīti tie solījumi, par kuriem mēs sākotnēji norunājām. Es aicinu...

Sēdes vadītājs. Eniņa kungs! Lūdzu, nesarunājieties ar zāli, bet izklāstiet savu viedokli par konkrēto priekšlikumu!

G.Eniņš. Es aicinu visus pieņemties spēkā un domāt ar savu galvu, bet tos, kuri atturējās, viņu lielākā daļa šajā balsojumā šodien atturējās un nebalsoja, aicinu domāt pašiem ar savu galvu. Ir likums, kur teikts, ka tagad par klinšu skrāpēšanu, rakstīšanu uz klintīm draud sods no 50 līdz 500 latiem. Bet vai ir kaut viens noķerts? Šis likums nav realizēts! Te atkal ir atsauce uz to, ka vecākiem jābūt pašiem pirmajiem gidiem, kas sāk vest bērnus pārgājienos. Gidiem pašiem ir jāzina un jau iepriekš jāinformē katrs šis braucējs, ka nedrīkst klintis skrāpēt, nedrīkst uguni kurināt alās, nedrīkst darīt to un to. Šai atbildībai ir jābūt pašā Tūrisma attīstības aģentūrā, tūristu grupās un katrā tūristā. Par to es aicinu balsot. Te nav nekādu pretrunu. Vēlreiz gribu teikt, ka es nesaprotu, kādus Tūrisma attīstības aģentūras lobijus jūs pārstāvat? Vai jūs gribat, lai šīm firmām nebūtu nekādu neērtību, lai tās būtu tikai ņēmējas, lai tās varētu paņemt no Latvijas dabas tikai labo, to, kas vēl ir, pašas neatbildēdamas, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm? Jums pašiem būs neērti no saviem vēlētājiem. Ko jūs atbildēsiet viņiem, kāpēc nesargājāt Latvijas dabu? (Starpsaucieni: “Tas ir kauns! Dabu neaizsargā!”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā referente vēlas kaut ko teikt?

A.Seile. Ļoti īsi. Es gribu teikt, ka mēs esam Eniņa draugi un acīmredzot tādi paliksim arī pēc šā balsojuma, bet tomēr es aicinu visiem vienprātīgi izturēties pret Eniņa kunga priekšlikumu, lai tas netiktu pieņemts, jo jau pats Eniņa kungs ar savu piemēru parādīja, ka viņš griezās nevis Tūrisma pārvaldē, kas pašlaik eksistē, bet gan Vides aizsardzības inspekcijā un pašvaldībā, lai šīs nelikumības pārtrauktu.

Starp citu, dedestiņas atradne tur nav vienīgā šajā Rojas jūrmalā. Tādas ir vēl daudzās citās vietās Kurzemes jūrmalā, bet, protams, jāsargā ir katra atradne.

Attiecībā uz Valdmaņa kunga teikto. Mēs to nevaram nemaz realizēt, jo viņš ieteica Ārlietu ministriju pārveidot par Tūrisma attīstības aģentūru, bet man liekas, ka tas pašreiz nav aktuāli. Pie tam rakstiski šāds priekšlikums nav iesniegts. Aicinu atturēties.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Gunta Eniņa priekšlikumu, kurš jūsu dokumentā ir ar 25.numuru. Komisijas viedoklis ir - neatbalstīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 3, atturas - 37. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

A.Seile. 26.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti nevēlas runāt... Eniņa kungs, jūs tad savlaicīgi nospiediet to pogu! Vēlas runāt Guntis Eniņš - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija. Lūdzu!

G.Eniņš (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Jā, es redzu kādu virzienu likumprojekts ir ņēmis tagad Saeimā. Man arī jāsaka, ka tiešām pakalpiņi ir katrā frakcijā, bet es runāšu tāpēc, lai tomēr arī tauta zina, par ko kurš iestājas.

Es dažiem atvainojos, jo komunistu, padomju, laikos diezgan daudz runāja un rakstīja par dabas mātes aizsardzību, bet mums likās, ka tā ir tikai tāda izlikšanās, ka padomju vara tikai tēlo dabas aizsardzību vārdos un rakstos, bet lielajā dzīvē dabas aizsardzība ir vāja. Toreiz, padomju laikos, es ļoti daudz rakstīju par dabas, par dižkoku aizsardzību, par vides saglabāšanu, un daudzi brīnījās, kā es tik drosmīgi varot rakstīt tajos laikos. Toreiz Centrālkomitejas preses izdevumos bija zināmi nosacījumi, ka reizi mēnesī jāizdod viena lappuse par dabas un vides aizsardzību. Atcerieties, “Cīņā” bija tāda nodaļa “Caur sidraba birzi gāju”! Vēlāk tā tika saukta par “Daba - mums, mēs - dabai”. Tātad toreiz tomēr rakstīja par šo dabas aizsardzību, kaut vai tēloja. Bet vai tagad jūs varat “Dienā” vai citos regulārajos izdevumos atrast kaut ko rakstītu par dabu? Mūsu cienījamajā avīzē “Dienā” katru reizi ir par sportu visa lielā lapa vai katru dienu ir atvērumi par kultūru. Protams, ir labi, ka raksta par kultūru, bet visā mēnesī gada laikā jūs gandrīz neatradīsiet avīzēs materiālus par šiem dabas pieminekļiem, par dabas aizsardzību.

Sēdes vadītājs. Eniņa kungs, jūs varētu konkretizēt, ja jums ir iebildumi. Mēs runājam par 26.priekšlikumu.

G.Eniņš. Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un es atgādināšu, ka es esmu izglābis vairākus tūkstošus Latvijas dižozolu.

Sēdes vadītājs. Eniņa kungs, 26. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, jūsu priekšlikums ir nr.25, un tas tika noraidīts. Nākamais jūsu priekšlikums ir nr.27, bet mēs vēl neesam nonākuši pie tā. Pašreiz mēs runājam par atbildīgās komisijas redakciju - papildināt 7.pantu ar jaunu 7.punktu. Tas ir 26.priekšlikums.

G.Eniņš. Es atvainojos, es tādā gadījumā gribēju runāt par savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Eniņa kungs, jūs varētu pagaidīt drusciņ. Mēs vispirms apspriedīsim atbildīgās komisijas priekšlikumu, ja jums pret to nav iebildumu...

G.Eniņš. Nē, pret to man nav iebildumu. Viss tas virzījās tādā tempā, ka es sāku runāt par savu priekšlikumu, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tātad 26.priekšlikumā ir atbildīgās komisijas redakcija - 7.pantu papildināt ar jaunu 7.punktu. Deputātiem iebildumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākamais ir 27.priekšlikums, un par to ziņos atbildīgās komisijas referente Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile. Tātad 27.priekšlikums. Kāda ir tā būtība? Tas paredz, lai pašvaldības uzņemtos atbildību par tūristu plūsmu, slodzēm un lai tūrisma objektu celtniecība neapdraudētu dabas pieminekļus. Šeit ir paredzēts iesaistīt daudzas vides aizsardzības institūcijas, arī prokuratūru un tiesu, lai šāda atbildība tiktu ievērota, bet es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka 8.pantā jau ir iestrādāts teksts, ka pašvaldības nodrošina tūrisma objektu saglabāšanu un iespējas tos izmantot tūrisma vajadzībām. Tātad ir gan jārūpējas par šo objektu praktisko saglabāšanu, gan jādod iespēja apskatīt tos objektus, kurus ir atļauts apskatīt. Starp aizsargājamiem dabas objektiem šādu apskatāmu objektu ir samērā maz. Rezervātos ir, piemēram, pilnīgi aizliegta tūrisma darbība.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Par savu priekšlikumu vēlas runāt Guntis Eniņš. Lūdzu!

G.Eniņš (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Es tiešām atvainojos deputātiem un visiem citiem, ka es patiešām esmu uztraucies. Šis likums attiecas uz to sfēru, kurā, atvainojiet, es ļoti labi orientējos. Zinu, kas tur notiek. Uz šī fona es redzu, kādā kārtībā tiek pieņemti, kā tiek virzīti, cik blēdīgi tiek virzīti citi likumi. Te nāk un cenšas man iestāstīt, ka tas ir tādā likumā... joslu aizsardzības likumā... Anna Seiles kundze tagad arī cenšas aizstāvēt savas partijas norādījumus, un tas ir jānožēlo. Es 25 gadus vai pat vēl ilgāk darbojos šajā jomā un zinu, kā tas notika padomju laikos un kā tas notiek tagad, un redzu, ka jūs te gribat ieblēdīt... lai šī atbildība, kāda ir tūrisma firmām un tūrisma aģentūrām, tiktu tā nomaskēta, lai neparādītos. Es varu tad vēl drošāk secināt, kā tiek veidoti pārējie likumi, lobējot tās firmas. Vienalga, vai sastāda Tūrisma likumu, Bibliotēku likumu vai Muzeju likumu, katras nozares speciālisti sastāda sev labvēlīgu likumu. Bet vajag arī tam likumam vērsties uz otru pusi. Kā jau es teicu, dabas objekti, dabas pieminekļi ir tūrisma maize, un, patērējot tos, ir jāgādā arī par to aizsardzību. Un tāpēc es tiešām esmu uztraucies varbūt vairāk nekā citos gadījumos un iznācu runāt drusciņ par ātru. Es varbūt lielīšos, bet pateikšu to, ka es esmu izglābis Latvijai vairākus tūkstošus dižozolu - nevis parastos ozolus, lielos ozolus, bet taisni dižozolus. Jūs jautāsiet: kad? Tūkstošus padomju laikos uzspridzināja, kad bija meliorācija, uzspridzināja vairāk nekā tūkstoti dižkoku gadā. Un tad es... piepalīdzēja arī dzejnieks Imants Ziedonis, rakstnieki Zigmunds Skujiņš un Jakubāns... mēs panācām, ka 1978.gadā tika pārtraukta dižkoku spridzināšana. Jā, padomju laikos tomēr tas tika panākts. Parēķiniet: ja tas būtu turpinājies vēl kaut vai dažus gadus ilgāk, tad Latvijas ainavai būtu par daudziem tūkstošiem mazāk dižo koku, kas ir viena no bagātībām Latvijā šobrīd. Te dižkoku ir 200 reizes vairāk nekā citās Austrumeiropas zemēs. Un ir skumīgi, ka tagad dabas aizsardzība, dabas pieminekļu aizsardzība ir vājāka, stipri vājāka, nekā tas bija padomju laikos, kad kaut ko pat varēja panākt. Piemēram, Rīgā, Ēbeļa muižā Valdeķu ielā ir viens no resnākajiem Rīgas ozoliem, to regulāri dedzina. Es kā deputāts tur ierados, sasaucu komisiju. Solījās šo ozolu glābt. Es uzrakstīju septiņus priekšlikumus par to, kas tur jāizdara - jāpieliek brīdinājuma zīme, jāuztaisa norobežojums, jāuzved melnzeme, un tā tālāk. To visu man apsolīja, bet neko neizdarīja, pēc tam otra komisija bija, un tad izdarīja vienīgi to, ka uzveda melnzemi apkārt šim kokam. Taču koku vajag atbalstīt, lai to nenogāztu. Mēs jau kopš pagājušās ziemas cīnāmies. Rīgai tuvojas 800 gadu jubileja. Vai Rīgai ir vajadzīgs šis dižkoks vai nav vajadzīgs? Joprojām nevar aprēķināt, cik daudz tas viss izmaksās un kā to visu sakārtos. Lūk, jums pretēji piemēri - padomju dabas aizsardzība un tagadējā. Kāda būs mūsu nostāja? Dabas aizsardzība ir, es domāju, visneitrālākā, tā ir visām partijām vajadzīga, tā ir visai tautai vajadzīga. Apdomājiet tomēr, kā jūsu vēlētāji uz jums skatīsies, ja jūs neatbalstīsiet šo priekšlikumu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs par šo jautājumu vēlas runāt Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Cienījamais Prezidij! Nupat, nākot uz tribīni, es dzirdēju jauno Tautas partijas līderu repliku, ka akmeņus mēs uzspridzināsim un ozolus pārdosim. Nu jā, tā jau tas būs, ja Šķēles kungs tiks pie varas, tas ir pilnīgi skaidrs. Un, ja cilvēki, kas bija pret Eniņa kunga priekšlikumu, ir no “Latvijas ceļa”, no “Tēvzemei un Brīvībai” (izņemot Aleksandru Pētersonu), no kristīgajiem demokrātiem, no Latvijas Zaļās partijas, nu tad man ir, piedodiet, jāsaka: ar ko es esmu kopā! It kā tikai mēs abi ar Eniņa kungu cīnāmies par Latvijas dabas - dižkoku, avotu, vēl atlikušo ziedaudžu un sūnu - saglabāšanu. Ir taču vēl Latvijā unikālas sūnas, kuras aug tikai uz klintīm, un, ja šīs sūnas nokasa, kā mēs to redzējām nupat Līgatnē, kur nav nodrošināta ūdens notece, tad šī klints sāk brukt, jo sūnas sargā šo klinti, ja no augšas līst ūdens straumes, kuras kādreiz novadīja ar meliorācijas sistēmas palīdzību. Pašreiz sabrūk unikālās Līgatnes upītes krastu klintis, arī Līgatnes upīte lejā, no tā saucamajām attīrīšanas iekārtām, kuras sakarā ar Līgatnes papīrfabriku tika svinīgi atklātas. Atklāšanā piedalījās Emša kungs. Es brīnos, ka viņš šodien nerunā, droši vien grib arī nākamajā valdībā palikt par ministru, kā visus šos desmit gadus. Vienīgais ministrs, kas no vienas valdības uz otru sekmīgi darbojās, un tās sekmes man tiešām bija redzamas, braucot uz Līgatnes pārceltuvi, kur dižegles tiek sistemātiski un masveidā izcirstas. Paliek mazas eglītes un tievi, tievi bērziņi. Paldies jums, Emša kungs, par rūpēm par dabu. Varbūt arī jūs šodien varētu mazliet pastāstīt jūsu vēlētājiem - it īpaši tādēļ, ka jūs esat no Latvijas Zaļās partijas, - par šiem jautājumiem. Taču jūs klusējat un pašreiz kaunīgi nodurat acis. Kauns, Emša kungs! Kauns, deputāti! Es gribētu atgādināt, ka Eniņa kunga priekšlikums ir vērsts uz to, lai saglabātu mūsu Latvijas tiešām unikālo dabu. Daudzi, kas ir bijuši Spānijā, Lielbritānijā, īpaši Āfrikā, saka, ka tik zaļas un skaistas dabas nekur nav. Aicinu atbalstīt Eniņa kunga priekšlikumu, vismaz šo. Ir fantastiska peļņa no tūrisma, un droši vien šai peļņai gatavojas. Gatavojas šis starptautiskais bizness. Kā es saprotu, šī likumdošana ir saskaņota ar Eiropas Savienības likumdošanu. To mums nupat arī augstie viesi no Itālijas īpaši uzsvēra un lūdza neraizēties par to, ka ir minoritātes... ka mēs būsim Eiropas Savienībā... Vai nu kā joku, vai kā mūsu nākotnes perspektīvu to pateica - augstais viesis no Itālijas teica, ka tad jau mēs būsim Eiropā minoritāte ar visām priekšrocībām. Vēl tikai būtu mums jānosaka, ka minoritāte ir tad, ja 25% ir latviešu asinis, tas būtu apmēram tā, kā indiāņu asinis nosaka pašreiz ASV, lai indiāņi saņemtu pabalstu, cigaretes un šnabi par brīvu. Nu, ja Eiropas Savienība mums tā iesaka būt minoritātēm, tad droši vien mēs uz to arī ejam - bez savas dabas, bez saviem dižkokiem, bez skaistajām klintīm - un to visu iznīcinām pavisam, lēni un sistemātiski, arī ar šādu Tūrisma likumu. Kauns par deputātiem. Kauns par mūsu Zaļo partiju. Kauns par tādu ministru kā Indulis Emsis.

Jūrmalā, kāpās, uzcelta Emersones kundzes dižmāja ar swimming pool jeb peldbaseinu tieši kāpās. Tas viss ir atļauts. Tepat Emša kunga ministrijas degungalā Gavrilova māju ceļ tieši kāpā iekšā, un vēl gribēja 7 metrus klāt, lai sakoptu šīs kāpas, Gavrilova kungs pieprasīja. Paldies Dievam, ka par divām kastēm alus nenopirka Jūrmalas domi.

Kas valda valsti? Šķiet, ka tikai peļņas kāre un nauda. Šodien mēs dzirdējām, ka Latvijā ienācis nezināmas izcelsmes cukurs, kas draud iznīcināt mūsu pašu vietējo zemnieku cukura ražu. Krasta kungs, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, Latvijas Zaļā partija...

Sēdes vadītājs. Ozoliņa kungs, jūs runājat par 27.priekšlikumu.

L.Ozoliņš. Lūdzu atbalstīt. Tieši to es daru, Amerika kungs. Lai saprastu situāciju. Jūs arī esat augšā sēdošais. Lūdzu atbalstīt Gunta Eniņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas. Piedodiet, lūdzu!

L.Ozoliņš. Es beidzu. Lūdzu atbalstīt Gunta Eniņa priekšlikumu. Es ceru, ka jūs to sapratīsiet un pats nobalsosiet - tāpat kā Straumes kungs.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Gundaram Valdmanim - pie frakcijām nepiederošajam deputātam. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Prezidij! Kolēģi Saeimā un tauta! Es gribētu ticēt, ka mēs esam vienisprātis, ka mūsu daba un mūsu vēsturiskie pieminekļi būtu jāsargā. Bet, redziet, tāpat kā Godmaņa laikā ar ekonomiskajiem jautājumiem, tā arī šodien ar dabas aizsardzības jautājumiem mēs gribam pieļaut visatļautību. Mēs ar balsojumu šeit, Saeimā, nolēmām, ka tā nav jaunveidotās aģentūras kompetence - sargāt mūsu dabu un vēsturiskos pieminekļus. Un tad paceļas jautājums. Ja ne tā, kurš tad būs atbildīgs, lai nebūtu visatļautības šinī jautājumā? Es nepretendēju, ka esmu tūkstoti dižkoku izglābis, un es nepretendēju, ka esmu viens no retajiem, kas domā par Latvijas dabu. Es domāju, ka par Latvijas dabu domā lielum lielais vairums mūsu tautas.

Jautājums šodien mums ir jārisina - kurš tad būs atbildīgs, ja ne pašvaldība? Mēs esam nolēmuši, ka aģentūra nebūs atbildīgā. Labi. Ja aģentūra nebūs atbildīgā, dārgie kolēģi, kas tad būs? Vai mēs ar šo balsojumu vienkārši nolemsim, ka arī pašvaldības nebūs atbildīgas? Tad galu galā būs pilnīga visatļautība šajos jautājumos. Mēs ikkatrs, braucot cauri laukiem un mežiem, redzam ļoti nepatīkamus skatus. Ainavas ir sapostītas. Mēs braucam cauri mazām pilsētiņām un redzam augstceltnes komunisma stilā, mēs redzam daudz ko, kas ir bojājis mūsu skaisto dabu un ainavas. Jautājums - vai mēs gribam turpināt šo visatļautību tikai tāpēc, ka tas kādam ļautu pelnīt drusku vairāk? Un bieži vien tas pat nebūs mūsu tautietis. Tas būs kāds komunistu nomenklatūras cilvēks. Tie tagad nāk ārā no pagrīdes un nāk uz varas posteņiem: Krievijā - Primakovs, Latvijā - Kaksītis. Ko mēs darīsim tautas labā? Manuprāt, mums ir šeit jānolemj, kas būs atbildīgais. Un šinī likumprojektā ir palikusi tikai šī iespēja, ka atbildīgais būs pašvaldības. Es jums lūgtu atbalstīt Eniņa kunga priekšlikumu, jo citādi mēs atbalstīsim bezatbildību pret mūsu dabu. Es patiešām gribētu ticēt, ka mēs to negribam. Ka mēs gribam, lai kāds būtu atbildīgs, lai mums būtu, pie kā vērsties kā pilsoņiem un teikt - nē, tas nav atļauts. Lūdzu atbalstīt Eniņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Indulis Emsis - Darba partijas, Kristīgo demokrātu savienības un Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Emsis (Darba partijas, Kristīgo demokrātu savienības un Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Vispirms - par 27.priekšlikumu. 27.priekšlikums aicina pašvaldības uzņemties atbildību par tūrisma plūsmām, par slodzēm, par objektu celtniecību tā, lai tas viss neapdraudētu dabas pieminekļus un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Šis ieraksts ir pilnīgi pareizs, patiesi nepieciešams, un tieši tādēļ to, Ozoliņa kungs, ir iesniedzis mūsu partijas - Zaļās partijas, nevis kādas citas - biedrs Eniņa kungs. Visi tie jūsu izsaucieni pret Zaļo partiju šoreiz ir nevietā, jo jūs esat vienkārši nedaudz kļūdījies. Komisijai vienīgās šaubas bija par šī ieraksta atbilstību, iederību tieši šajā vietā. Šaubas bija tikai viena aspekta dēļ: vai tieši šajā likumā un vai tieši šajā vietā šim ierakstam jābūt? Es uzskatu, ka šis ieraksts šajā likumā varētu būt, kaut gan šā ieraksta vieta labāk būtu Pašvaldību likumā un citos likumos, kuri regulē tieši vides aizsardzības lietas. Bet katrā ziņā arī šajā likumā tas neko netraucē, tādēļ es atbalstu to.

Vēl pāris vārdu par Leopoldu Ozoliņu. Leopolds Ozoliņš vairākkārt minēja manu vārdu un Zaļās partijas vārdu, tādēļ es nevaru neatsaukties uz viņa kaismīgajiem saucieniem. Es gribu teikt, ka Leopoldam Ozoliņam ir tiešām ļoti plaša sirds, bet, kā Dievs dažkārt dara, - ja ir kas vienā vietā - sirdī - dots, varbūt ir atņemts prātam, un tā ir problēma, bet es, vienalga, atbalstu Leopoldu Ozoliņu, jo viņa centieni visā visumā ir ārkārtīgi pozitīvi tendēti. Taču metodes, kādas viņš izvēlas, ir pilnīgi nepieņemamas, un es gribu minēt kādu piemēru no Leopolda Ozoliņa darba - gribu minēt tieši šo vides aizsardzību, šo dabas aizsardzības aspektu un pašvaldības aspektu, par ko mēs pašreiz te runājam. Un šāds piemērs ir Jūrmalas apvedceļš. Desmitiem miljonu ir ieguldīti šī Jūrmalas apvedceļa būvei, bet tikai tāpēc, ka Leopolds Ozoliņš toreiz aizliedza uzbrauktuvi būvēt, šis apvedceļš nav pabeigts un visas mašīnas brauc apkārt lielu līkumu zem tilta. Kā jūs zināt, viena no tām apgāzās, tilts nodega un valstij tika nodarīti vairākus miljonus latu lieli zaudējumi. Un tas viss rodas tikai tāpēc, ka pietrūkst saprāta un loģikas. Pietrūkst saprāta un loģikas izvērtēt, kādās cēloņsakarībās lietas atrodas. Zaļā partija ir par vidi, par dabas aizsardzību, bet mēs cenšamies nezaudēt saprātu. Nezaudēt saprātu un izvirzīt tikai reālas un izpildāmas prasības.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi. Bet, godātie deputāti, es vēlreiz lūdzu jūs tomēr nepropagandēt no šīs tribīnes pašreiz partiju priekšvēlēšanu programmas!

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). (Starpsauciens: “Nevajag!”)

Es domāju, ka labāks ir godīgs cilvēks nekā ļoti gudrs, viltīgs un uzpērkams ierēdnis. Un tieši tāpēc es Emša kungam paskaidrošu: apvedceļš - tā ir tā bumba, ko jūs jau astoņus gadus gatavojāties šodien man iemest... Man nebija nekādu tiesību aizliegt šo ceļu būvēt. Man nebija nekādu tādu tiesību, Emša kungs! Jūs to ļoti labi zināt. Ļoti labi. Šodien to ceļu izbūvē. Ar tādām pašām sekmēm to varēja izbūvēt pirms astoņiem gadiem. Kāpēc tas stāvēja neizbūvēts? Kāpēc?

Otrkārt. Es runāju par partijas disciplīnu. Emša kungs, jūs esat superviltnieks kā Taleirāns, kas tāpat pastāvēja pie karaļa un pie revolucionāriem, kas galvas šķaidīja. Ļoti veikls cilvēks - un blēdīgs.

Un es gribētu pateikt, ka jūsu partija, liela daļa, nobalsoja, bez šaubām, “par” - labi zinādami, ka citi ievēros partijas disciplīnu.

Sēdes vadītājs. Ozoliņa kungs, mēs apspriežam 27.priekšlikumu.

L.Ozoliņš. Es atbildu uz runu. Tas ir triks. Un par šo priekšlikumu. Jūsu partijas biedri arī nobalsoja “pret”, Veldre, Kreituss nebalsoja, Rāzna nebalsoja. Tie, kas nobalsoja no jūsu koalīcijas, tie balsoja, labi zinādami, ka pārējie stingri ieturēs disciplīnu. “Latvijas ceļš”, Demokrātiskā partija Saimnieks (diemžēl arī tas bija jau sarunāts, lai gan ir it kā opozīcijā) un “Tēvzemei un Brīvībai”. Man ir kauns par šiem balsojumiem. Un tāpēc es aicinu... Latviešu dzīvesveids ir saskaņā ar dabu un Dievu, un es aicinu deputātus pārkāpt jūsu noziedzīgo partiju disciplīnu. Balsojiet par Eniņa kunga priekšlikumu. Arī jūs, Emša kungs, ar savu koalīciju.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Gundaram Valdmanim. Arī Valdmaņa kungs runās otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Es lepojos ar Leopolda Ozoliņa lielo sirdi un arī ar viņa intelektuālajām spējām, viņš ir daudziem cilvēkiem daudz ko labu darījis. Es ar Leopoldu Ozoliņu biju Līgatnē pagājušajā nedēļā, un vietējie cilvēki ar mums runāja par Emša kungu, par to lielo attīrītavu, kas nestrādā, un sūdzējās, un jautāja, ko mēs varam darīt. Mēs vēlāk braucām pāri Gaujai, un Gaujas laivinieks lūdza, lai mēs neļaujam notikt tam, kas notiek Gaujai. Jo Gaujas ūdeņi ir netīri, tiem jau ir pat tāda īpatnēja smaka, un tas viss nāk cauri tieši tai iestādei, ko tas ar šauro sirdi, bet plašo prātu būvēja par miljoniem, lai varētu attīrīt tos ūdeņus, kas nāk no Līgatnes fabrikas un beigās ieiet Gaujā. Šeit ir visatļautības piemērs. Gan no šīs tribīnes, gan savā rīcībā apzaimo to ideju... Daba un Zaļā partija - tas mums visiem kaut ko izsaka. Bet nē! Ir tādi cilvēki, kas var klaji apvainot tos cilvēkus, kuri cīnās par dabu, un kas, sēžot savā ministrijā, ir akli pret to, kas notiek ne jau tikai tam strautam, kas tek no Līgatnes uz Gauju... ne tikai uz Gauju, bet arī uz Baltijas jūru, tas viss tiek piesārņots...

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs.

G.Valdmanis. Emša kungam ir pilnīgi vienalga. Šis likumprojekts ir jāatbalsta, kaut kur ir jābūt kādam atbildības punktam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Godātie deputāti, es vēlreiz aicinu jūs runāt konstruktīvi, par konkrētā priekšlikuma būtību, un atturēties no atsevišķu deputātu personāliju analīzēm šeit. To jūs varat izdarīt bez Saeimas tribīnes starpniecības.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es tikai nesaprotu, Amerika kungs, kāpēc jūs visu laiku te aģitējat par sevi. Kāpēc tad jūs neapsaucāt Emsi, kas kritizē citus deputātus? Tāpēc, ka viņš ar jums ir vienā koalīcijā - pret Latvijas tautu. Jūs visi bijāt pret demogrāfiskās situācijas risinājumu Latvijā.

Runājot par šo jautājumu, es atbalstu Eniņa kunga priekšlikumu. Un Emsis, kā jau “zaļais”... viņš ir “zaļais” tāpēc, ka viņam interesē “zaļie”. (Starpsauciens: “Zilie...”) Visi zina, ka “zaļie” - tie ir dolāri. Jā, dolāri viņam interesē. Zaļie. Un visi ir korumpēti. Un, ja kāds likums ir patiešām pareizs, ko tagad iesniedzis Eniņš, to negrib atbalstīt. Un tāpat viss Saeimas Prezidijs. Es brīnos par jums. Kāpēc jūs apsaucat vienmēr opozīciju, Amerika kungs? Kāpēc jūs neapsaucat citus? Tad, kad jūs pārkāpjat Saeimas kārtības rulli, jūs domājat, ka viss ir kārtībā.

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, lūdzu, runājiet par lietu. (No zāles deputāts G.Valdmanis: “Viņš runā par lietu!”)

A.Rubins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Uldim Veldrem - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcijas deputātam.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Mums šodien jāizskata 98 jautājumi. Mēs redzam, kas pašlaik notiek. Gan Ozoliņš, gan Valdmanis, gan Rubins apsaukājas. Un es gribu pateikt Ozoliņa kungam, ka es neesmu balsojis “pret”. Nevajag nodarboties ar meliem. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Atturējies, atturējies. Tu esi atturējies! Izlasi!”) Un mans priekšlikums būtu tādā gadījumā saīsināt debates, jo pašlaik ir visa mūsu sēde pārvērtusies par parodiju. Trīs cilvēki pašlaik cenšas Saeimas darbu izjaukt. Nevajag, Ozoliņa kungs... (No zāles deputāts L.Ozoliņš: Izlasi izdruku! Tu esi atturējies!”)

Sēdes vadītājs. Ozoliņa kungs, lūdzu, nomierinieties un, lūdzu, runājiet par lietu!

U.Veldre. Man liekas, ka te vajadzētu izsaukt psihiatru un attiecīgo cilvēku izraidīt no zāles. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Antonam Seikstam - frakcija “Latvijas ceļš”. Seiksta kungs, jūs esat pieteicies runāt... Viņš nav to izdarījis.

Tātad debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile. Paldies par ļoti kaislīgajām debatēm! Un labi būtu, ja arī praktiskajā dabas aizsardzībā šī jūsu darbība būtu tikpat kaislīga, kāda tā bija debatēs.

Bet nu par priekšlikuma būtību. Ja mēs pašvaldībām uzticam pienākumu uzņemties atbildību... (No zāles deputāts A.Lambergs: “Anniņ, tu jau arī esi “zaļā”!”) Lūdzu klusumu zālē!... Ja mēs uzticam pašvaldībām pienākumu uzņemties atbildību par katru tūristu, tad pašvaldība maksās soda naudu tā tūrista vietā, kurš sabojās alu, sabojās koku vai uzspridzinās ozolu. Šī atbildība ir noteikta šī likuma pantos. Pirmām kārtām atbildība ir valstij, un likumā ir iestrādāts tas, ka valsts attiecīgās institūcijas un pārvaldes orgāni, kā, piemēram, rezervātos, nacionālajos parkos, kur ir vesels štats, atbild par šo objektu uzraudzību. Valsts plāno, paredz vietas, kur tūrists nedrīkst kāju spert. Bet uzlikt pašvaldībai visu atbildību tomēr laikam nevarēs. Un tāpēc es aicinu atturēties no šī balsojuma.

Tālāk. Tiek uzlikta atbildība arī pašiem tūristiem. Šeit ir viens Eniņa kunga priekšlikums, kurš varbūt būtu atbalstāms, - ka arī pats tūrists un tūrisma uzņēmums ir atbildīgs par to, ko ekskursijas laikā kāds nodara.

Bet es tātad aicinu atturēties no balsojuma par Eniņa kunga priekšlikumu. Lai likums būtu saprātīgs un lai šeit emocijas netiktu iejauktas. Neviens šeit nav pret dabas aizsardzību, bet visi ir par sakārtotu likumu.

Es aicinu starpbrīdī pie šīm durvīm tos, kas te mani apvainoja. Es ilgstoši esmu darbojusies dabas aizsardzībā. Lūdzu, iznāciet šeit starpbrīdī... Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par priekšlikumu, ko izteicis deputāts Guntis Eniņš. Priekšlikuma numurs 27. Komisijas viedoklis ir neatbalstīt. Lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 2, atturas - 34. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. Nākamais ir 28. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vienu brīdi, Seiles kundze. Atkal ir pieteicies runāt Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”. Par to, kā lieta tālāk virzāma.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Mēs nupat redzējām kaut ko, kas, manuprāt, ir pilnīgi nepieņemams. Atnāk Saeimas deputāts, melo par savu balsojumu, bet neviens viņu nesauc pie atbildības. (Starpsauciens: “Kurš tas ir?”) Maldina tautu un maldina savus kolēģus, un tēlo kaut ko. Es jums šeit paziņoju, ka balsojums par motīvu... 25. priekšlikums... Uldis Veldre bija 36., kas...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, runājiet, lūdzu, par to, kā lieta tālāk virzāma.

G.Valdmanis. Es lūgtu Prezidiju ieturēt kaut kādu disciplīnu šeit. Ja kāds melo par to, kas ir zināms, redzams un pierādāms, tad vajadzētu to cilvēku uz vietas sodīt, lai tauta zina, kas viņš tāds ir, un tad...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, es lūdzu jūs... Valdmaņa kungs, ja jūs gribat teikt kādu paziņojumu, tad piesakiet to kā paziņojumu, nevis piesakieties, ka runāsiet par to, kā lieta tālāk virzāma.

G.Valdmanis. Nē, es jums lūdzu... Kārtības rullis pieprasa, ka, ja cilvēks necienīgi rīkojas pret citiem, tad jums ir jāietur kaut kāda disciplīna. Un, ja cilvēks, kas ir uznācis uz tribīni, saka par kādu, ka tam ir liela sirds, bet mazs prāts... (Deputāts Valdmanis vēl kaut ko turpina.)

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, lūdzu, pārtrauciet runāt! Jūs varat sniegt paziņojumu tad, kad attiecīgs jūsu pieteikums būs iesniegts, atbilstoši Kārtības rullim... Šobrīd tas nav par to, kā lieta tālāk virzāma.

Es atkārtoju: Valdmaņa kungs, atbilstoši Kārtības rullim jūs varēsiet sniegt paziņojumu, ja jūs atbilstoši pieteiksieties... Tas nav jautājums par to, kā lieta tālāk virzāma.

Lūdzu, turpināsim izskatīt likumprojektu. Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile. Nu tagad strādāsim mierīgi un konstruktīvi. 28. priekšlikums, kuru ir iesniedzis deputāts Bunkšs, aicina izslēgt 10. pantu. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

A.Seile. 29. priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Apalups, ir daļēji atbalstīts. Par tūrisma fonda veidošanu. Komisija to ir nedaudz precizējusi un atbalstījusi savā 30. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem tomēr ir iebildumi. Vēlas runāt Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es šoreiz gribu piekrist komisijas slēdzienam, bet es negribu piekrist tam, ka šeit no tribīnes var apmelot, pielietot čekas vecās metodes, ka citādi domājošos grib ieslodzīt psihiatriskajā slimnīcā. Tādas metodes bija sešdesmit gadus, un tādas metodes nebūtu pārņemamas mūsu neatkarīgajā Latvijā. Tāpat es gribētu, lai cienījamie deputāti tomēr nemelotu, un, ja Veldres kungs nav balsojis “pret”, viņš ir atturējies. Cienījamie vēlētāji, ziniet to...

Sēdes vadītājs. Ozoliņa kungs, lūdzu, piesakieties ar paziņojumu tad, kad būs laiks - pirms pārtraukuma, tad, kad deputātiem būs reģistrēšanās. Pašreiz mēs apspriežam konkrētus priekšlikumus. Jūs sniegsiet savu paziņojumu atbilstoši - pirms pārtraukuma.

L.Ozoliņš. Labi, es piekrītu apspriežamajam jautājumam un komisijas vērtējumam un lūdzu Veldres kungu neuzstāties ar meliem, jo “atturas” ir tas pats, kas “pret”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju, apspriežot deputāta Apalupa priekšlikumu. Tātad tas tiek pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

A.Seile. 31. priekšlikums. Ierosina deputāts Tenis un Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Staris. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

A.Seile. Un ir papildu priekšlikums, ko iesniegusi Tautsaimniecības komisija. Tas ir uz atsevišķas lapas - dokuments ar numuru 4553A. Šajā priekšlikumā komisija pēc vairākām neatlaidīgām Iekšlietu ministrijas prasībām un vēstulēm, pareizāk sakot, pēc Iekšlietu ministrijas darbinieku prasībām, tomēr deva iespēju plenārsēdē vēlreiz izlemt jautājumu par tūrisma uzņēmumu darbošanos tikai pēc speciālas licences saņemšanas.

Komisijas vārdā es gribu paskaidrot, ka mēs esam jau nobalsojuši par 31. priekšlikumu, kur esam paredzējuši reģistrēt Uzņēmumu reģistrā šos tūrisma uzņēmumus. Esam paredzējuši arī speciālu reģistrācijas kārtību, to veiks Tūrisma attīstības aģentūra. Visa šī reģistrācija notiks pēc īpašiem Ministru kabineta noteikumiem, kur tiks izstrādāta šī kārtība un tiks noteikts, kas var strādāt tūrisma jomā.

Lai gan ar nelielu balsu vairākumu komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, es gribētu izteikt arī savu personīgo viedokli.

Sēdes vadītājs. Tātad atklājam debates. Vēlas runāt Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es uzskatu, ka šāda trīskārša reģistrācija nav nepieciešama, nav vajadzīga. Ministru kabineta noteikumi paredzēs visus ierobežojumus, paredzēs, kādas personas nedrīkst darboties tūrisma jomā. Un tāpēc es aicinu noraidīt priekšlikumu nr. 31A - priekšlikumu par vēl vienas institūcijas atklāšanu. Cik tas izmaksās mūsu valstij!

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Tātad mums ir jāpauž sava attieksme balsojot. Tātad papildu dokumentā nr. 4553A, kurš ir jums izsniegts, ir šis priekšlikums ar numuru 31A: “Tūrisma uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir tiesīgs darboties starptautiskajā tūrisma jomā pēc speciālas atļaujas (licences) saņemšanas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.” Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsojot paust savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 20, atturas - 20. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

A.Seile. 32. priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Bunkšs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

A.Seile. 33. priekšlikumu, kas attiecas uz tūrisma uzņēmumu pienākumiem un atbildību, ir iesniedzis deputāts Nagobads. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi jau nobalsotajā 11. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

A.Seile. 34. priekšlikums ir deputāta Eniņa priekšlikums redakcionāli sakārtot tekstu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

A.Seile. 35. priekšlikums atkal ir deputāta Eniņa priekšlikums. Tas nosaka, ka tūrisma uzņēmums (vai uzņēmējsabiedrība) ir atbildīgs, lai no tūrisma darbības neciestu dabas pieminekļi un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Guntis Eniņš. Lūdzu!

G.Eniņš (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Šis ir mans pēdējais priekšlikums no dabas aizsardzības viedokļa tūrisma jomā. Nu cerības es vairs neloloju. Lai varētu dabu aizsargāt, tā ir jāiemīl; lai varētu dabu iemīlēt, tā ir jāpazīst, bet, savukārt, lai varētu dabu iepazīt, tā ir jāaizsargā. Šis loks noslēdzas, un, ja tas tāds pastāv, tad valstī viss ir kārtībā.

Es neredzēju no jūsu puses dabas mīlestību. Es neredzu, ka jūs gribētu dabai panākties pretī ar draudzību. Es jūs nesaprotu, jūsu viltību... Daba nesaprot viltību, daba ir bezgala patiesa. Dievs taču nenāk pa labi asfaltētu šoseju. Dievs nenāk arī pa Ventspils naftas vadiem. Dievu nesastapsiet ne kazino spēļu namā, ne lielajās bankās. Dievs nāk caur dabu, ar dabu. Nekas nav brīnišķīgāks un brīnumaināks par dabu! Nu kaut vai bērza sīkā sēkliņa, no kuras izaugs atkal tāds pats baltstumbra bērzs ar ziedu spurdzēm pavasarī. Ja jūs uzspļaujat dabai, jūs darāt pāri Dievam. Es jūs lūdzu: “Nedariet pāri dabai!” Mums ir tik nepiedodami maz bērnu, bet tiem pašiem mēs gribam samaitāt nākotni.

Jautājums par dabas saglabāšanu ir jautājums par Latvijas saglabāšanu. Es jūs lūdzu dabas vārdā, savu mazbērnu un jūsu mazbērnu vārdā. Es jūs lūdzu iestāties par dabas pieminekļu saglabāšanu, par latviskas ainavas saglabāšanu. Šo balsojumu pozitīvs rezultāts būs daži noteikti soļi šajā virzienā. Tie būs lieli soļi dabas pieminekļu, kultūrvēstures un kultūrainavas saglabāšanā.

Es lūdzu vēl pēdējo reizi šo balsojumu, jo nevar būt tā... Tā ir tik nopietna lieta, un mani visi pieci priekšlikumi bija virzīti uz to, kas iedarbojas uz darbu, - gan uz tūrisma aģentūrām, gan uz pašvaldībām, gan uz valsts politiku, bet šajā gadījumā tas ir virzīts uz Tūrisma attīstības aģentūru. Nevar spriest virspusēji!

Es gribu atbildēt Seiles kundzei un jums, pārējiem. Redzat, tikai vienpusēji ieliekot likumā par dabas aizsargājamajām teritorijām, ka tās ir aizsargājamas... Jā, ir tāds likums, bet tas neizdodas. No visām pusēm ir jāsargā šī daba! Un tur tūrisma plūsma būs milzīga. Mums ir izlocīta Baltijas jūras piekraste, kuras teritorijā bija aizliegumi, to padomju robežsargi nosargāja. Tagad šī jūra ir vaļā, tur velsies milzīgas tūristu plūsmas, un tas būs labi, protams. Bet tam visam ir jābūt sakārtotam, un kādam ir jābūt atbildīgam par šo trauslo jūru, par visu trauslo dabu. Tāpēc es prasu arī no tūristu puses, no firmu puses, ka šai aizsardzībai ir jābūt iekšā likumā. Te ir jāparādās šim nelielajam punktiņam. Nu ko jums, mīļie, sliktu dara šāds pants? Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Ilmāram Bišeram - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es nebūtu nācis runāt, ja cienījamais deputāts Eniņš nebūtu apvainojis visu Saeimas deputātu vairākumu, ka viņš ir vienīgais cīnītājs par dabas aizsardzību, bet pārējie Saeimas deputāti ir dabas postītāji.

Es domāju, ka ar šo savu priekšlikumu viņš ir nevis pastiprinājis dabas aizsardzību, bet pavājinājis dabas aizsardzību, jo likums nosaka, ka, ja kāds ir kādam nodarījis kaitējumu, viņam ir jāatlīdzina šie zaudējumi. Šeit deputāts šo atbildību grib ierobežot tikai ar dabas pieminekļiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, bet, ja tas ir dabas objekts, kas šo tūristu vai šīs firmas darbības rezultātā ir cietis, bet tas nav dabas piemineklis vai nav īpaši aizsargājama teritorija, tad par to vispār nevienam nav jāatbild.

Priekš tā taču ir Civillikums, kas jau šodien nosaka un arī turpmāk noteiks, ka, ja kādas firmas darbības rezultātā kādam ir nodarīti zaudējumi neatkarīgi no tā, vai tā būtu privātpersona vai tas būtu valsts īpašums... Vēl jo vairāk, ja tas ir īpaši aizsargājams objekts, tad kaitējums ir jāatlīdzina. Tāpēc šis priekšlikums, ko Eniņš ir ierakstījis, faktiski tikai ierobežo atbildību, bet neko jaunu viņš nepasaka. Viņš tikai ierobežo šo atbildību.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Guntis Eniņš. Otro reizi.

G.Eniņš (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Es atvainojos! Atbildu uz Bišera kunga repliku. Šis priekšlikums nekādā ziņā netraucē. Bišera kungs, jūs sakāt: “Priekš tā ir visi citi likumi.” Cik liels ir sods par parastā mežā nelikumīgi nocirstu koku? Tas viss ir, bet es akcentēju lielākās vērtības. Tātad šīs lielākās vērtības ir koki, dižkoki, dabas pieminekļi. Dažādas grupas. Es jau minēju piemērus. Jūs man pārmetīsiet, ka es atkārtoju. Rīgai nāk 800 gadu jubileja, Rīgā ir vairāk nekā 100 dižkoku. Vai kādā Eiropas pilsētā tādi ir? Tad gādāsim par to, lai arī šajā programmā būtu tā, ka mēs saglabājam ne tikai tos septiņsimtgadīgos Rīgas mūrus, bet arī Rīgas zaļo dabu - Rīgas brīnumainos dižkokus.

Ilustrācija atbildei uz to, ka es sašaurinot likumu. Nē! Cienu likumu! To, kas jau ir paredzēts Kriminālkodeksā par kāda meža nodedzināšanu. Tas jau ir spēkā, bet jūs vēlreiz mani spiežat atkārtoties, ka attiecībā uz šiem dabas pieminekļiem, izvēršoties lielai tūristu plūsmai, normām ir jābūt. Ir jāparādās tādam punktam arī šajā Tūrisma likumā, un tam ir jāpievērš uzmanība. Ir jāaizsargā dabas pieminekļi un daba! Jūs zaudēsiet, un arī mēs visi zaudēsim, ja mēs neatbalstīsim šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Anna Seile vēlas kaut ko teikt? Lūdzu!

A.Seile. Es aicinu izšķirties ar balsojumu. Tikai es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka, ja tūrisma firma organizē izbraukumu un ja tiešām šajā maršrutā ir iekļauti aizsargājamie dabas pieminekļi, bet kāds nelietīgs tūrists iegriež sirdi alas sienā vai koka stumbrā, tad maksātāja par to ir tūrisma firma, nevis tas cilvēks, kurš to izdarīja. Šajā gadījumā jebkuram inspektoram vai gidam, sastādot uz vietas protokolu, būtu tiesības piedzīt no vainīgās personas šos zaudējumus. Un tad vainīgais varbūt būs izmācīts uz visu dzīvi, bet, ja par to samaksās uzņēmums, tad šī atbildīgā persona jeb, pareizāk sakot, pavisam neatbildīgā persona, kas ir sabojājusi dabas vai kultūras pieminekli, no atbildības izvairās. Tāda ir šā priekšlikuma būtība, un tāpēc komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Gunta Eniņa priekšlikumu nr. 35! Atbildīgās komisijas viedoklis ir to neatbalstīt. Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 6, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Seile. Nākošais ir 36.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Tenis. Komisija to ir atbalstījusi, papildinot šo priekšlikumu ar tekstu, ka Latvijā ir tiesīgi darboties tikai un vienīgi Latvijā sertificēti gidi, kā tas ir visās pasaules valstīs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. Nākošais priekšlikums ir 18.lappusē nr. 37. Iesniedzis Nagobads. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Seile. 38.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Apalups. Komisija to ir apvienojusi ar Nagobada priekšlikumu un izveidojusi kopīgu redakciju. Ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Seile. 39. un 40.priekšlikums ir zināmā mērā līdzīgi. Tos iesniedzis Nagobads un Apalups. Šie priekšlikumi ir daļēji atbalstīti, izveidojot redakciju, kāda ir 41. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kur šī doma ir ietverta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Seile. 42.priekšlikums un 43.priekšlikums. Arī tie ir daļēji līdzīgi, un komisija no tiem ir izveidojusi kopīgu redakciju, tātad atbalstījusi to izvirzīto domu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

A.Seile. Deputāts Apalups ir ierosinājis izslēgt šā panta trešo daļu: “Par tūristu drošību un īpašu drošības tehnikas prasību izpildi ir atbildīgi attiecīgo pasākumu organizētāji.” Komisija uzskatīja šo priekšlikumu par ļoti būtisku, jo, kas organizē pasākumu, tam ir jāatbild arī par drošību. Aicinu neatbalstīt Apalupa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Seile. 45.priekšlikums un 46.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Nagobads un Apalups. Ir izveidota jauna redakcija. Mums ir palīdzējuši Saeimas Juridiskā biroja darbinieki, jo definējumu nevar sākt ar noliegumu: “Ja neievēro normatīvos aktus...” Ir jāpasaka, ka tūrists ir atbildīgs par visu normatīvo aktu ievērošanu gan šā likuma, gan citu likumu izpratnē. Šis balsojums, arī atbalstot šīs divas redakcijas, izslēgs tās domstarpības, kuras mums tīri populistiski radās, apspriežot iepriekšējos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

A. Seile. 47.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tas ir 48., Seiles kundze! Teņa kunga priekšlikums.

A.Seile. Nē, tomēr...

Sēdes vadītājs. Jā, tas ir 47. Es atvainojos!

A.Seile. 47.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 48.priekšlikums. Deputāta Teņa priekšlikums par pārejas noteikumiem, ka tūristu iemaksātās naudas drošības garantijas stājas spēkā ar 2001.gadu. Līdzīgi priekšlikumi, ja pāršķirsim nākošo lappusi, ir arī 49., kuru iesniedzis Nagobads, 50., kuru iesniedzis Bunkšs, un 51., kuru iesniedzis Apalups. Komisija, rūpīgi izvērtējot, ir izveidojusi savu redakciju, kura varētu apmierināt visus šos iesniedzējus, un tā skan tā: “Tāpat šis likums stājas spēkā nākošā gada 1.janvārī...” tātad 1999.gada 1.janvārī, “...bet 16.pants par naudas garantijām stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.” Šajā jautājumā ir nepieciešams sakārtot daudzus Ministru kabineta noteikumus, un tāpēc ir noteikti šādi termiņi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Tas tiek akceptēts.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Pēc ilgām un grūtām sarunām es aicinu balsot par šo likumu trešajā lasījumā, lai beidzot jautājumā par tūrisma darbību Latvijā būtu skaidrība un tūristiem iestātos atbildība.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Tūrisma likums” pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 6, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Godātie deputāti! Pirms mēs tagad ķeramies pie mūsu darba kārtības izskatīšanas, man ir jāsaka, ka Saeimas Prezidijā ir iesniegti ļoti daudzi priekšlikumi, kas saistīti ar darba kārtības izmaiņām.

Priekšlikums no sēdes vadītāja puses būtu tāds: izskatīt tos tagad, lai gan mums ir atlikušas 4 minūtes. Tātad izskatīt visus šos priekšlikumus, un, ja tie tiks atbalstīti, vai netiks atbalstīti, tad darbinieki varēs atkal samainīt darba kārtības dokumentus un jums būs vienkāršāk sekot Saeimas sēdei. Izdarīsim šo darbu līdz pārtraukumam un tad dosimies pārtraukumā.

Sāksim izskatīt priekšlikumu iesniegšanas secībā. 1.dokuments. Es lūdzu paņemt gan Saeimas darba kārtību, gan arī dokumentus, kas jums ir izdalīti par šīm izmaiņām.

Pirmais dokuments saskaņā ar kārtību ir nr. 4631-a. To iesniegusi Juridiskā komisija. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas šāgada sēdes izsludinātajā darba kārtībā grozījumu un darba kārtības 26.punktu - lēmuma projektu “Par piekrišanas došanu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša A.Gruduļa saukšanai pie kriminālatbildības” iekļaut darba kārtībā pirms otrās sadaļas - “Prezidija ziņojumi” - un izskatīt tūdaļ pēc pirmās sadaļas - “Likumprojektu izskatīšana”.

Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Nav. Pieņemts.

Nākamais ir dokuments nr. 4631-b. Arī to iesniegusi Juridiskā komisija, un tā ierosina šāgada sēdes darba kārtībā izdarīt sekojošus grozījumus. Es laika ekonomijas dēļ nolasīšu tikai punktus: 80.punktu, 81.punktu, 84.punktu, 85.punktu, 86.punktu, 88.punktu un 90.punktu iekļaut darba kārtībā tūlīt pēc otrās sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Tātad šos sešus punktus.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu balsojumu! Izšķirsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, kolēģi, izlemsim to ar balsošanas ierīču palīdzību! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 10, atturas - 11. Arī šīs izmaiņas darba kārtībā tiek izdarītas.

Nākamais iesniegums saņemts no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Tas ir dokuments nr. 4631-c, kurā komisija lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā izdarīt sekojošu izmaiņu: pārcelt 87.punkta - likumprojekta “Administratīvi teritoriālās reformas likums” - izskatīšanu otrajā lasījumā pēc darba kārtības 7.punkta - pēc likumprojekta “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām”” izskatīšanas.

Vēlas runāt “pret” Andris Rubins. Lūdzu! Mēs esam vienojušies, ka mēs izskatīsim visas šīs izmaiņas un pēc tam iesim pārtraukumā. Te tādā gadījumā varētu būt neliela nobīde laika ziņā. Lūdzu! Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Andris Rubins - Latvijas Atdzimšanas partija.

Es esmu pret grozījumiem. Es vispār nesaprotu, vai mēs esam ievēlējuši Prezidiju un vai viņš strādā vai nestrādā. Vakar sasauca Prezidija sēdi, kāpēc tad jūs neizdarījāt visus šos grozījumus? Tad jau vakar jūs varējāt visu salikt darba kārtībā tā, kā mums ir vajadzīgs.

Jūs atcēlāt ārkārtas sēdi par traģisko demogrāfisko situāciju Latvijā - un tāda tā ir, - jūs nerūpējaties par tautu, par iedzīvotājiem, un tagad atkal visi šie grozījumi... Es nezinu... Avīzēs es atkal izlasīju, ka Jēkabpils rajons aicina ātrāk izskatīt Vidiņa lietu par dzeršanu. Varbūt to vajadzēja izskatīt pašu pirmo, iekams grozījumus taisa? Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāts tur pa Jēkabpili ālējies piedzēries ar mašīnu. Gandrīz bērnus sabraucis un tā tālāk. (No zāles deputāts R.Jurdžs: “Ko tu muldi!”) Taču to neizskata! Es nesaprotu... Prezidijā sēž divi “tēvzemieši”. Tad uzrakstiet, lai izskata, un tad viņu varētu tiesāt galu galā. Lai cilvēki zina, bet tagad izdarīt visādus šādus grozījumus. Kāpēc jūs mums visu laiku jaucat galvu? Es esmu pret jebkuriem grozījumiem! Es negribu!

Mums tāpēc ir Prezidijs. Lai Prezidijs vienreiz sanāk un pieņem likumu, ka visus grozījumus darba kārtībā var iesniegt līdz pēdējai Prezidija sēdei, kas ir pirms Saeimas sēdes, jo nevar taču taisīt katru reizi grozījumus! Kāpēc jūs gribat visā valstī haosu? Šeit Saeimā arī. Taču visu laiku groza un groza, ripina to gurķi. Nu kā var tā grozīt? Vajag arī mazliet domāt par mums, deputātiem, šeit.

Kāpēc jūs domājat, ka mēs, ja esam opozīcijas deputāti, neko nevaram teikt? Protams, visi, kas... Sensenos laikos jau arī bija tā, ka visu, kas bija tautas interesēs, vai kas atbalstīja tautu - tos sauca par trakajiem vai citādi nomelnoja. Vai tas ir pareizi? Bet tie, kuri zog visu laiku un atbalsta mafiju - tie ir pozīcija, tie labie... Es esmu pret jebkuriem grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Rubina kungs! Es, komentējot jūsu uzstāšanos, varu tikai teikt, ka vismaz līdz šīs Saeimas pilnvaru beigām, lūdzu, iepazīstieties ar Kārtības rulli un ar Prezidija pilnvarām, sastādot darba kārtību.

Otrs. No jūsu uzstāšanās izrietēja tas, ka mums būs jābalso par visiem turpmāk iesniegtajiem grozījumiem darba kārtībā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Deputāti, paudīsim savu attieksmi pret Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto izmaiņu darba kārtībā, ko es jau iepriekš nolasīju! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu paust savu attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 14, atturas - 15. Arī šī izmaiņa tiek izdarīta.

Nākošais dokuments ir nr. 4631-d, ko iesniegusi Latvijas Saeimas Ārlietu komisija. Tā lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā. Es nolasīšu tikai šos punktus: darba kārtības 27. jautājumu, darba kārtības 28. jautājumu, darba kārtības 31. jautājumu, darba kārtības 32. jautājumu, darba kārtības 33. jautājumu, darba kārtības 34. jautājumu, darba kārtības 36. jautājumu, 54., 64., 65., 94. un 95. darba kārtības jautājumu izskatīt tūlīt pēc darba kārtības 10. jautājuma. Lūdzu, paudīsim savu attieksmi balsojot! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 17, atturas - 11. Šis priekšlikums ir pieņemts. Darba kārtībā izmaiņas tiek izdarītas.

Nākamais dokuments nr. 4631-e. Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija lūdz izdarīt sekojošas izmaiņas šodienas darba kārtībā: likumprojekta “Kārtība, kādā dzēšami administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām par atņemto mantu piešķirtie īpašuma kompensācijas sertifikāti” (50.punkts), izskatīšanu pārcelt uz trešo sadaļu un izskatīt kā 7.punktu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Es jautāju: ja neviens nav pieteicies, ja nevienam nav ne iebildumu, ne vēlmes runāt “par”... bet Rubina kungs prasīja balsot par visiem priekšlikumiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 4, atturas - 10. Priekšlikums ir pieņemts. Darbā kārtībā izmaiņas tiek izdarītas.

Nākošais dokuments ir nr. 4631-f. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas mūsu sēdes darba kārtībā un sekojošus likumprojektus: nr. 15., 16., nr. 73., nr. 91. izskatīt pirms darba kārtības trešās sadaļas 7.jautājuma.

Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 12, atturas - 21. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Nākošais dokuments ir nr. 4631-g. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas darba kārtībā un darba kārtības 67.punktu “Grozījums likumā “Par cukuru”” izskatīt kā darba kārtības 11.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot par komisijas izteikto priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 10, atturas - 18. Izmaiņas darba kārtībā tiek izdarītas.

Nākošais dokuments ir nr.4631-h, kuru ierosinājusi Sociālo un darba lietu komisija. Tā lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā pirms 7.punkta iekļaut darba kārtības 17.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 2, atturas - 15. Izmaiņas tiek izdarītas.

Nākošais darba kārtības jautājums ir dokuments nr.4639. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz šīsdienas sēdes darba kārtību papildināt ar lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Nacionālās drošības likums” otrajam lasījumam. Šāds ir papildinājums darba kārtībai. Lūdzu balsot. Te nav ierosināta neviena konkrēta vieta, tāpēc tas tiek iekļauts kā pēdējais... Te nav rakstīts... Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 4. Darba kārtība tiek papildināta.

Nākošais iesniegums saņemts no pieciem Saeimas deputātiem. Dilba, Gredzens, Apalups, Ločmelis un Rubulis ierosina izdarīt sekojošas izmaiņas darba kārtībā: 37.punktu, 58.punktu, 62.punktu un 67.punktu iekļaut darba kārtībā pirms ceturtās sadaļas par amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu un iecelšanu. 67.punkta izskatīšanas vietu mēs esam jau mainījuši, tātad ir runa par šiem trim. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 16, atturas - 13. Šis priekšlikums arī tiek pieņemts un tiek izdarītas izmaiņas.

Nākošais iesniegums saņemts no 10 deputātiem, kuri ierosina iekļaut šīs sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Roberta Dilbas ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā” un šo lietu izskatīt pēc otrās sadaļas “Prezidija ziņojumi” 5.punkta. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu paust savu attieksmi, balsojot par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 13, atturas - 5. Šis priekšlikums arī tiek pieņemts.

Vēl lūdzu pacietību! Ir atlikuši tikai pāris dokumenti.

Desmit deputāti lūdz izdarīt sekojošas izmaiņas sēdes darba kārtībā - darba kārtības 14.punktu - likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” pārcelt un izskatīt pēc darba kārtības 1.punkta. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 16, atturas - 18. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Līdz ar to visas izmaiņas darba kārtībā ir izdarītas. Godātie deputāti! Es lūdzu Saeimas darbiniekus izdalīt jauno darba kārtību, bet deputātus lūdzu reģistrēties ar kartītēm. Es izsludinu pārtraukumu... Vai vēl būs paziņojumi? Man nav neviena dokumenta...

Kamēr tiek gatavoti rezultāti, kurus nolasīs Māris Rudzītis, ir divi paziņojumi. Juris Sinka vēlas sniegt paziņojumu par Ārlietu komisijas sēdi. Lūdzu, Sinkas kungs!

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Pulksten 15.00 (trijos pēc pusdienas) Ārlietu komisijas sēde Sarkanajā zālē. Mums ir izskatāmi divi likumprojekti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākošo paziņojumu vēlas sniegt Ilga Kreituse - par komisijas sēdi.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Cienījamie Pilsonības likuma izpildes komisijas locekļi! Es jums atgādinu, ka mums tūlīt būs sēde vai, pareizāk sakot, pirms desmit minūtēm jau ir sākusies sēde.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, noklausīsimies reģistrācijas rezultātus!

Godātie deputāti! Lai mēs varētu plānot savu laiku, paziņoju, ka Rudzīša kungs tagad nolasīs reģistrācijas rezultātus, bet, ņemot vērā, ka mēs esam drusku pārsnieguši savu pārtraukuma limitu, ierosinu, ka mēs varētu atsākt darbu 15 minūtes pāri vienpadsmitiem.

Lūdzu, Rudzīša kungam vārds! Reģistrācijas rezultāti ir beidzot izdrukāti.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Kalviņš, Andrejs Krastiņš, Jānis Ābele, Pēteris Apinis, Leonards Tenis, Gunta Gannusa, Alfreds Čepānis, Viesturs Boka, Janīna Kušnere, Elmārs Zelgalvis, Jānis Kazāks, Imants Liepa, Odisejs Kostanda, Paulis Kļaviņš, Anta Rugāte, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.15.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pulkstenis ir 11.15. Mums ir jāturpina sēde. Es ceru, ka tuvākajā laikā jums tiks izdalīta jaunā darba kārtība. Man pašlaik tā ir priekšā uz ekrāna. Bet, kamēr tā vēl tiek gatavota, mēs varam jau sākt izskatīt nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus pieprasījumus.

Pirmais pieprasījums ir adresēts Latvijas Republikas Ministru prezidentam Krasta kungam un labklājības ministram Makarova kungam, un to ir parakstījuši 10 deputāti - Bišers, Nagobads, Ameriks, Jurkāns, Bāns, Kuprijanova, Sausnītis, Stikuts, Celmiņš un Kaksītis. Par to personu materiālo nodrošināšanu, kurām ir izcili nopelni Latvijas Republikas neatkarības izcīnīšanā, atjaunošanā un nostiprināšanā. Šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Arī nākamais iesniegums ir no 10 deputātiem. Tas ir deputātu pieprasījums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Guntaram Krastam un Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministram Jānim Gaigalam. To ir parakstījuši Čerāns, Kostanda, Liepa, Grīnbergs, Mauliņš, Kazāks, Naglis, Rubins, Valdmanis un Urbanovičs. Šis pieprasījums saistīts ar to, kā valdība ievēro Reliģisko organizāciju likuma 6.panta prasības. Deputāti pieprasa skaidrojumu - kāpēc Izglītības ministrija, pretēji likuma prasībām, radījusi jaunu priekšmetu - kristīgās mācības priekšmetu. Arī šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai... Motivāciju vēlas sniegt Kārlis Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Gribu mazliet motivēt šo pieprasījumu, jo situācija, kāda mūsu valstī šobrīd veidojas sakarā ar ticības mācību Latvijas skolās, ir, varētu teikt, ļoti tuva ārkārtējai. Mēs visi labi zinām - paši taču esam šo likumu pieņēmuši -, ka Reliģisko organizāciju likuma 6.pants nosaka, ka kristīgās ticības mācību Latvijas valsts un pašvaldību skolās var mācīt evaņģēliski luteriskās, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un baptistu konfesijas pedagogi, ja skolā ir vismaz 10 skolēni, kuri vēlas apgūt attiecīgās kristīgās konfesijas mācību. Diemžēl šobrīd tā vietā, lai konsekventi izpildītu šo likumu un izpildītu arī mūsu valsts Budžeta likumu, kas paredz šiem kristīgās ticības mācības skolotājiem maksāt algas, Izglītības un zinātnes ministrija ir radījusi jaunu priekšmetu, ko viņa nosaukusi par kristīgo mācību, nevis par kristīgo ticības mācību. Izrādās, ka kristīgās mācības pedagogiem nav vairs nepieciešams šo tradicionālo baznīcu atbalsts, un līdz ar to par tā saucamās kristīgās mācības pedagogiem varēs strādāt pat dažādi sektanti un pat ateisti. Tas ir tas, ko mēs mūsu skolās nedrīkstam pieļaut. Mums ir vajadzīga kristīgā ticības mācība kā audzinošs priekšmets. Un ir ļoti svarīgi, lai šo ticības mācību mācītu tādi cilvēki, kas paši tic Dievam, un ir ļoti svarīgi, lai šo kristīgās ticības mācību varētu mācīt tikai tādu garīgu virzienu pārstāvji, kas tomēr ir pierādījuši, ka viņi spēj sniegt stabilas pamatvērtības. Un tāpēc šeit būtu pielaižamas tikai mūsu tradicionālās kristīgās konfesijas, un tieši to jau arī nosaka likums. Šis pieprasījums ir tieši tāpēc, ka Izglītības un zinātnes ministrija šeit mēģina veidot dažādas savas mahinācijas un gudrā veidā mēģina apiet šo likumu ar līkumu, lai ielaistu iekšā skolās sektantus. Mēs lūdzam apzināties šo sektantu ienākšanas bīstamību Latvijas skolās, un uzskatu, ka šeit ir jāveic pat dienesta izmeklēšana, lai noskaidrotu, kuri ministrijas ierēdņi vai amatpersonas ir pieļāvušas šīs provokācijas. Ir jāgādā par to, lai šiem cilvēkiem nebūtu vairs iespējas realizēt savu darbību valsts reliģiskās izglītības politikas jomā, jo šis ir viens ļoti nopietns jautājums. Tas ir jautājums par to uz kādiem garīgiem pamatiem mēs varēsim veidot mūsu jauno paaudzi. Mēs nedrīkstam skolās laist iekšā sektantus, un šajā ziņā ir jābūt ļoti stingrai kārtībai, un attiecībā uz šo reliģisko izglītošanu ir jāsaprot, ka mums kā politiķiem ir arī šajā jomā vairāk jāklausās uz to, ko saka mūsu tradicionālās kristīgās baznīcas. Šeit nevar pieļaut dažādu ministrijas ierēdņu patvaļu. Diemžēl mēs redzam, ka ministrijā norit sistemātiska cīņa pret kristīgās ticības mācību, un arī šajā brīdī tā ir izpaudusies, tā ir viena no izpausmēm šai sistemātiskajai tendencei, šiem centieniem ierobežot ticības mācību skolās un dažādos veidos to diskriminēt. Es domāju, ka tiem ministrijas cilvēkiem, kas šādas lietas pieļauj vai šādas lietas organizē, tomēr ir jātiek sauktiem pie atbildības, jo šis jautājums ir pārāk nopietns, un tādēļ par to ir runa arī šajā pieprasījumā. Šajā brīdī negribu īpaši vērsties pret izglītības un zinātnes ministru, es gribu aicināt, lai ministrs šajā problēmā iedziļinās. Protams, tajā gadījumā, ja viņš nebūs spējīgs iedziļināties un nebūs spējīgs panākt šo risinājumu, būs arī nepieciešama vēršanās pret ministru. Bet pats svarīgākais ir tas, kas šobrīd nedrīkst pieļaut ministrijas ierēdņu patvaļu kristīgās ticības mācības jautājumos Latvijas skolās.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Godātie deputāti! Turpinām izskatīt darba kārtību. Pašlaik es jūs varu tikai informēt par tās izmaiņām, jo man ir uz displeja ekrāna redzama izmainītā darba kārtība. Tuvākajā laikā tā tiks jums izdalīta, jo tā faktiski tiek pilnīgi pārstrādāta.

Nākamais jautājums, vadoties pēc izmainītās darba kārtības, ir lēmuma projekts “Par piekrišanas došanu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša A.Gruduļa saukšanai pie kriminālatbildības”. Tas bija darba kārtības 26.jautājums, tagad tas ir 2.jautājums.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāts Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Jūsu rīcībā ir lēmuma projekts, kuru atbalsta Juridiskā komisija. Jau ilgāku laiku Saeimas rīcībā ir Ģenerālprokuratūras pieprasījums, lai dotu atļauju saukt pie kriminālatbildības tiesnesi, kurš, pēc prokuratūras domām, ir ļaunprātīgi izmantojis savus dienesta pienākumus un pārkāpis dienesta pilnvaras. Saeimas Juridiskā komisija izskatīja šo jautājumu un tādēļ arī griežas šodien Saeimā ar lūgumu paātrināt jautājuma izskatīšanu, jo krimināllieta prokuratūrā ir ierosināta jau šā gada sākumā.

Izskatījusi iesniegtos lietas materiālus un uzklausījusi arī amatpersonas, kuras bija ieradušās un pārstāvēja Ģenerālprokuratūru, Juridiskā komisija atzina, ka ir bijis pamats griezties Saeimā ar šādu lēmuma projektu. Lēmuma projekts ir jūsu rīcībā, un es komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu par piekrišanas došanu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša A.Gruduļa saukšanai pie kriminālatbildības. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu par piekrišanas došanu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša Andra Gruduļa saukšanai pie kriminālatbildības. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Balsojums būs slēgts. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamie jautājumi darba kārtībā ir saistīti ar Prezidija ziņojumiem par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Likums par prokuroru izdienas pensijām” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Prezidija atzinumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Amerika, Nagobada, Stikuta, Bišera un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Deputāti pieprasa balsojumu par šo Prezidija atzinumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot par Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Balsošanā piedalās 45 deputāti, kas ir nepietiekami, lai pieņemtu lēmumu. Lūdzu mobilizēties darbam! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 9, atturas - 9. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Prezidija atzinumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par līgumsabiedrībām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Prezidija atzinumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums atbilstoši izdarītajām izmaiņām ir 101.punkts. Tas ir lēmuma projekts par deputāta Roberta Dilbas ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Saeimas lēmuma projekts ir šāds: “Ievēlēt Robertu Dilbu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.” Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Balsojuši 48 deputāti, bet tas ir nepietiekami, lai pieņemtu lēmumu. Godātie deputāti, lūdzu, piedalīsimies balsošanā. Es jums to varu tikai lūgt. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 4. Roberts Dilba ir ievēlēts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums atbilstoši izdarītajām izmaiņām ir par atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Antai Rugātei. Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no deputātes Antas Rugātes: “Lūdzu piešķirt bezalgas atvaļinājumu 1998.gada 16. un 17.septembrī.” Atbilstoši Kārtības rullim mums par to ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav. Deputātei Antai Rugātei ir piešķirts bezalgas atvaļinājums 16.un 17.septembrī.

Nākamais darba kārtības jautājums ir 80.punkts. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Pirmais lasījums. Komisija arī ierosina to atzīt par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu ir izstrādājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, bet dokumenta numurs ir 4507, likumprojekta - nr. 1249.

Likumprojekta būtība ir izklāstīta autoru pievienotajā anotācijā, ka, lai nodrošinātu likuma par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 75. pantā noteikto, ir nepieciešams, lai nekustamais īpašums - zeme, kas atrodas zem dzīvojamajām mājām, ja tā līdz šim nav privatizēta un nav pieteikušies tās īpašnieki, tiktu ierakstīta zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda tajos gadījumos, ja ir paredzēts atjaunot, pareizāk sakot, noteikt īpašumtiesības uz tām dzīvojamajām mājām, kas ir privatizējamas saskaņā ar likumu par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju vai saskaņā ar likumu par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju.

Juridiskā komisija atbalsta šo likumprojektu un atbalsta arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgumu atzīt to par steidzamu. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 92. pantu es lūdzu arī Saeimu, kad jūs izsakāties debatēs, atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti “par” vai “pret” steidzamību runāt vēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Balsojuši 49 deputāti. Godātie deputāti, es vēlreiz atkārtoti lūdzu piedalīties balsošanā! Tas jau ir trešais lūgums pēdējo 5 minūšu laikā.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 4, atturas - 1. Steidzamība ir pieņemta.

Deputāti debatēs par šo jautājumu pieteikušies nav.

J.Kaksītis. Es aicinu deputātus pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu termiņus otrajam, galīgajam, lasījumam!

J.Kaksītis. Es ierosinu priekšlikumus iesniegt līdz 22. septembrim, bet izskatīt šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā 24. septembrī.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 22. septembri - un likumprojekta izskatīšanu galīgajā lasījumā - 24. septembrī nav? Tas tiek akceptēts. Paldies.

Nākošais darba kārtības jautājums atbilstoši izdarītajām izmaiņām ir 81. punkts (pēc vecās darba kārtības). Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā””. Pirmais lasījums.

Komisija ierosina to atzīt par steidzamu. Ir iesniegts... Tas ir alternatīvs variants kādam citam likumprojektam. Juridiskās komisijas vārdā - Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Dokuments nr. 4486 un nr. 4600. Pieci deputāti ir iesnieguši likumprojektu “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā””. Juridiskā komisija kā atbildīgā komisija, izskatījusi šo piecu deputātu likumprojektu, atzina, ka šis likumprojekts nav korekti noformēts no juridiskā viedokļa, tādēļ nolēma to neatbalstīt, bet tanī pašā laikā, uzskatot par nepieciešamu likumprojektā izvirzītā jautājuma risināšanu, izstrādāja alternatīvu likumprojektu.

Šis alternatīvais likumprojekts vai vispār šis jautājums, kas tiek risināts likumprojektā, ir par to personu īpašuma tiesību atjaunošanu, kuras izceļojušas no Latvijas saskaņā ar PSRS un Vācijas 1941. gada 10. janvāra vienošanos par Vācijas pilsoņu un vācu tautības personu pārceļošanu no Latvijas PSR un no Igaunijas PSR uz Vāciju.

Ņemot vērā šā jautājuma aktualitāti, mēs alternatīvajā likumprojektā esam iestrādājuši priekšlikumu - likuma 2. pantu ar trešo daļu, kāda ir redzama tekstā un ir deputātu rīcībā, un arī iestrādājuši pārejas noteikumus par šo jautājumu, principā paredzot, ka personām, kuras ir izceļojušas uz šā līguma pamata, būtu iespējams vērsties instancēs ar lūgumu atjaunot viņu īpašuma tiesības, bet gan tikai tajos gadījumos, ja nav iegūti pierādījumi, ka šīs personas pirms izceļošanas vai pēc izceļošanas ir saņēmušas kompensāciju vai atlīdzību par īpašumiem, kas tika atstāti konkrētajā gadījumā Latvijā.

Tādēļ es lūdzu Saeimu atbalstīt Juridiskās komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu, kā arī Kārtības ruļļa 92. panta kārtībā atzīt to par steidzamu. “Par” vai “pret” steidzamību deputāti runāt nevēlas.

Lūdzu zvanu. Vispirms pieņemsim lēmumu par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

J.Kaksītis. Es lūdzu Saeimu nobalsot par Juridiskās komisijas alternatīvo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Juridiskās komisijas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu termiņu otrajam un galīgajam lasījumam!

J.Kaksītis. Es lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 22. septembrim, bet izskatīt - 24. septembrī.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 22. septembri un izskatīšanas datumu - 24. septembri - nav? Pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums atbilstoši izmaiņām... vecajā darba kārtībā tas bija 84. punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Pirmais lasījums.

Komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā - Juris Kaksītis. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Dokuments nr. 4604 un nr. 4543.

Šis un arī divi nākamie likumprojekti ir saistīti ar to, ka Saeima otrajā lasījumā ir pieņēmusi likumprojektu par īres tiesām. Un sakarā ar to, ka šajā likumā par īres tiesām šī jaunā institūcija tiek atzīta par piederīgu tiesu sistēmai, ir nepieciešams arī citos ar tiesu sistēmas darbību saistītajos likumos, kā arī likumos, kas saistīti ar procesuālajiem jautājumiem un dzīvojamo telpu īri (jo šie jautājumi pamatā tika izskatīti īres tiesās), izdarīt dažus labojumus.

Ņemot vērā šā jautājuma aktualitāti un to, ka acīmredzot tuvākajā laikā trešajā, galīgajā, lasījumā tiks pieņemts Īres tiesu likums, lai tas nenonāktu pretrunā ar citiem manis jau minētajiem likumiem, tas ir, pirmkārt, šajā gadījumā ar likumu “Par tiesu varu”, Juridiskā komisija aicina šo likumprojektu atzīt par steidzamu un šodien pieņemt pirmajā lasījumā. Tātad vispirms saskaņā ar Kārtības ruļļa 92. pantu lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti “par” vai “pret” steidzamību runāt nevēlas? Lūdzu zvanu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Tā kā debatēs deputāti nav pieteikušies... mums ir jābalso par šā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu termiņus otrajam, galīgajam, lasījumam!

J.Kaksītis. Es lūdzu iesniegt priekšlikumus par šo likumprojektu līdz 23. septembrim, bet izskatīt - 1. oktobrī.

Sēdes vadītājs. Mums šeit saka, ka 1. oktobrī nav sēdes... Ja nu vienīgi tad, ja mēs speciālu sēdi organizēsim, bet pašreiz atbilstoši Starpfrakciju padomes lēmumam pēdējā nedēļā pirms vēlēšanām kārtējā sēde netiek sasaukta...

J.Kaksītis. Vai 8. oktobrī būs?

Sēdes vadītājs. Ir runa par 8. oktobri. Tātad atbildīgās komisijas vārdā aicinu priekšlikumus otrajam, galīgajam, lasījumam iesniegt līdz 23. oktobrim...

J.Kaksītis. Septembrim...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos... jā, 23. septembrim, un izskatīt to Saeimas sēdē 8. oktobrī. Vai deputātiem iebildumu nav? Tas tiek pieņemts.

J.Kaksītis. Analoģiski iepriekšējam likumprojektam ir iesniegts likums...

Sēdes vadītājs. Nākošais ir likumprojekts... Lūdzu, īsu brīdi, Kaksīša kungs! Es saprotu, ka jūs esat tribīnē, bet man ir jāpiesaka nākošais darba kārtības jautājums, un tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Iepriekšējā darba kārtībā tas bija 85. jautājums. Tas ir pirmais lasījums. Komisija ierosina to atzīt par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - Juris Kaksītis. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Dokuments nr. 4605 un nr. 6546.

Kā jau iepriekš teicu, pieņemot likumu “Par īres tiesām”, ir nepieciešams izdarīt labojumus ar to saistītajos likumos, un šajā gadījumā ir nepieciešami labojumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”.

Šis likumprojekts paredz, ka jautājumi, kas saistīti ar dzīvojamo telpu īri, pamatā būtu izskatāmi tiesā, taču, sākot ar brīdi, kad spēkā stāsies likums par īres tiesām, šie jautājumi vai šie strīdi var tikt izskatīti... un daudzos gadījumos ir paredzēts tos izskatīt īres tiesās, tādēļ ir nepieciešams izdarīt grozījumus un aizstāt vārdu “tiesas” ar vārdiem “likumā noteiktajā kārtībā”. Šajā gadījumā tas ir domāts, ka šos jautājumus varētu izskatīt īres tiesās. Komisija arī šajā gadījumā lūdz atbalstīt steidzamību un izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtībā, tādēļ lūdzu arī Saeimu par to balsot.

Sēdes vadītājs. Deputāti “par” vai “pret” steidzamību runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Deputāti debatēs pieteikušies nav. Tātad mums ir jābalso par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot par pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņu otrajam lasījumam.

J.Kaksītis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 23.septembrim, bet likumprojektu izskatīt 8.oktobra Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 23.septembri un izskatīšanu 8.oktobra sēdē iebildumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Cilvilprocesa kodeksā”. Vecajā darba kārtībā tas ir 86.punkts. Pirmais lasījums. Komisija ierosina to atzīt par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Dokuments nr. 4544 un nr. 4606. Šis likumprojekts arī ir saistīts ar īres tiesu likumprojektu, un tā pieņemšana otrajā lasījumā rada nepieciešamību izdarīt grozījumus Latvijas Civilprocesa kodeksā, lai varētu šīs lietas izskatīt, tādēļ Juridiskā komisija, izskatot šos dokumentus kā vienu kopēju paketi ar diviem iepriekšminētajiem likumprojektiem, lūdz to atzīt par steidzamu un pēc tam pieņemt pirmajā lasījumā. Lūdzu balsojumu par steidzamību!

Sēdes vadītājs. Deputāti “par” vai “pret” steidzamību runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Deputāti debatēs pieteikušies par šo likumprojektu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Balsojuši 49 deputāti... Es lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu piedalīties balsojumā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņu otrajam un galīgajam lasījumam!

J.Kaksītis. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 23.septembrim, bet galīgajā lasījumā izskatīt 8.oktobrī.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 23.septembri un izskatīšanu 8.oktobra sēdē iebildumu nav. Pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Komercķīlas likums”. Tas vecajā darba kārtībā ir 88.punkts. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4608.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt visā likumā vārdus “ķīlu reģistrs” ar vārdiem “komercķīlu reģistrs”.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. 2.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 1.pantu - “Likumā lietotie termini” - jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. 3.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums, kas ierosina 2.panta otro daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. 4. un 5. priekšlikums saistīts ar 3.pantu, kur Juridiskais birojs ierosina izdarīt divus nelielus labojumus. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta 4. un 5. priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers. 6.priekšlikums - izteikt 4.panta tekstu jaunā redakcijā. Šo priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. 7.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ierosina izslēgt 5.panta otro daļu, bet ielikt to citā vietā - kā 24.pantu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

I.Bišers. 8. un 9.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ierosina izdarīt 7.panta otrās un trešās daļas redakcijā nelielas izmaiņas. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 8. un 9.priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers. 10.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums ierosina otrās nodaļas nosaukumu izteikt citā redakcijā. Protams, komisija pati to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. 11.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums ierosina 9.pantā izdarīt nelielu grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk - no 12. līdz 16. priekšlikumam ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kas visi izteikti par 10.pantu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi tos, bet izteikusi visu pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 12., 13., 14., 15. un 16.priekšlikumu. Pieņemts. Paldies. Tālāk, lūdzu!

I.Bišers. Tālāk ir divi Juridiskā biroja priekšlikumi - 17. un 18.priekšlikums - par 12.pantu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi, bet izteikusi visu pantu jaunā redakcijā, lai tas vieglāk būtu uztverams.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Juridiskā biroja priekšlikums par 13.panta teksta izteikšanu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja 20. un 21.priekšlikums, kur ir izdarītas zināmas redakcionālas izmaiņas 14. un 15.pantā. To atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk - no 22. līdz 25.priekšlikumam - ir izdarīti redakcionāli labojumi 15.pantā. Atbildīgā komisija visus šos priekšlikumus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 22., 23., 24. un 25.priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums par redakcionāliem labojumiem 16.panta pirmajā un otrajā daļā. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi un ierosina izteikt visu pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums nr. 28 - izdarīt labojumus 17.pantā un izteikt panta tekstu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 18.pantu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 30. un 31.priekšlikums. To iesniedzis Juridiskais birojs par labojumiem 19.pantā. Atbildīgā komisija abus šos priekšlikumus ir atbalstījusi un ierosina izteikt panta tekstu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 32.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ierosina 20.panta tekstu izteikt jaunā redakcijā. Juridiskā komisija, būdama atbildīgā komisija, to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 33.priekšlikums, kuru iesniedzis Juridiskais birojs par 21.panta izslēgšanu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 33.pantu kā 21.pantu šā izslēgtā panta vietā, tātad pārvietot šo 33.pantu uz šejieni. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 35.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums - izveidot jaunu nodaļu - trešo nodaļu - šā likuma tekstā “Komercķīlas sekas”. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums - 37.priekšlikums, kas ierosina izveidot jaunu pantu, kas ievadītu šo jauno nodaļu, tātad 24.pantu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ierosina līdzšinējo 24.pantu pārvietot citā vietā un izteikt kā 28.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 39., 40. un 41.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ierosina izdarīt virkni labojumu 25.panta tekstā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi un ierosina visu pantu izteikt jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

I.Bišers. 42.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ierosina izteikt 26.pantu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. 43. un 44.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ierosina izdarīt grozījumus 27.panta tekstā. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi un ierosina izteikt 27.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk parādās 28.pants, kuru mēs jau esam atbalstījuši. Mēs to esam pārnesuši.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt.

I.Bišers. Tātad tālāk mainās pantu numerācija. Esošais 28.pants tagad kļūst par 29.pantu. Juridiskais birojs ir ierosinājis izslēgt trešo daļu. To atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. 46. un 47.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ierosina izdarīt labojumus līdzšinējā 30. panta tekstā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi, bet sakarā ar jauno numerāciju ierosina izteikt jaunu 31.panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 48.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ierosina izslēgt 32.panta otro daļu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Par 49.priekšlikumu mēs jau faktiski esam izlēmuši.

Sēdes vadītājs. Tādā gadījumā atliek tikai piekrist.

I.Bišers. Jau iepriekš mēs esam ievietojuši 21.pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpināsim!

I.Bišers. Tālāk ir 50., 51. un 52.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Par grozījumiem līdzšinējā 34.panta tekstā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi un ierosina izteikt 34.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. 53.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ierosina izslēgt 35.panta otrās daļas otro teikumu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 54., 55. un 56.priekšlikums - par 36.pantu. Juridiskais birojs ierosina izdarīt trīs labojumus. Atbildīgā komisija ir principā tos atbalstījusi, bet ierosina izteikt visu 36.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. 57.priekšlikums pieder Juridiskajam birojam - ierosina papildināt likumu ar jaunu 37.pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja iesniegtais 58.priekšlikums. Ierosina izteikt 38.pantu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt, pieņemts.

I.Bišers. Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums nr.59 - izteikt 40.panta pirmās daļas 4.punktu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi, un jūs redziet 5.ailē jauno redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. 60.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ierosina papildināt 41.pantu ar jaunu - ceturto - daļu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. 61.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums izteikt 42.panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. 62., 63. un 64.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija visus trīs ir atbalstījusi, bet ierosina izteikt jaunā redakcijā visu pantu, kā tas ir redzams 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. 65. un 66.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikumi par līdzšinējā 44.panta redakciju. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šos priekšlikumus un ieslēgusi jaunajā 45.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. 67., 68. un 69.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kurus atbildīgā komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi jaunā 46.panta tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. 70.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kuram būs tagad faktiski 47.numurs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. 71., 72. un 73.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri iesaka vairākus labojumus līdzšinējā 46.pantā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šos priekšlikumus un iestrādājusi jaunā 48.panta tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Un visbeidzot ir 74.priekšlikums - arī tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, ierosina izslēgt 47.pantu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti, un es Juridiskās komisijas vārdā lūdzu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Komercķīlas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu termiņu trešajam lasījumam.

I.Bišers. Priekšlikumus iesniegt līdz 24.septembrim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.septembris. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”. Pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Mums ir iesniegts un nodots Juridiskajai komisijai piecu deputātu sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”. Bija konstatējuši, ka “Publisko ezeru un upju sarakstā”, kas ir kā Civillikuma pielikums, ir pieļauta viena kļūda - nepareizi uzrādīts viens ezers. Sakarā ar to Juridiskā komisija kopā ar attiecīgajiem dienestiem veica papildu pārbaudi un konstatēja, ka ir vēl divas citas kļūdas - valdības iesniegtajos dokumentos bija nepareizi norādīta ezeru atrašanās vieta. Sakarā ar to atbildīgā komisija izstrādāja alternatīvu projektu, kurā faktiski pilnīgi ir iekļauts pirmais priekšlikums, un lūdz to pieņemt. Tā kā vajadzētu šo lietu sakārtot pēc iespējas ātrāk, komisija lūdz izskatīt šo jautājumu steidzami.

Sēdes vadītājs. “Par” un “pret” steidzamību runāt deputāti nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Deputāti nav pieteikušies runāt debatēs par likumprojektu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” (tā, ko iesniegusi Juridiskā komisija) pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā” pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu noteikt termiņus otrajam, galīgajam, lasījumam.

I.Bišers. Tā kā šī lieta ir pēc iespējas ātrāk jāsakārto un jāizdara labojumi (tas saistīts ar zemes īpašumiem un citiem jautājumiem), Juridiskā komisija ierosina, ja nevienam nav iebildumu, nobalsot tūlīt otrajā lasījumā - un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret šādu komisijas viedokli. Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Kārtība, kādā dzēšami administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām par atņemto mantu piešķirtie īpašuma kompensācijas sertifikāti”. Otrais lasījums. Steidzams.

Vecajā darba kārtībā tas ir 50.punkts. Tūliņ tiks izdalīta, ja vēl nav izdalīta, jaunā darba kārtība. Atkārtoju - vecajā darba kārtībā tas ir jautājums nr.50.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos Māris Vītols - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.4491B. Tas ir likumprojekts “Kārtība, kādā dzēšami administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām par atņemto mantu piešķirtie īpašuma kompensācijas sertifikāti.” Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir apkopojusi iesniegtos priekšlikumus un izteikusi savu attieksmi pret tiem.

1.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta nosaukuma redakciju. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi arī 2.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

M.Vītols. Par 3.pantu ir divi priekšlikumi. Pirmais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis frakcijas “Latvijai” priekšlikums ir vērsts uz to, lai tām politiski represētajām personām, kuras tagad sertifikātu vietā varēs saņemt naudu par tiem īpašumiem, kurus viņām atņēma padomju okupācijas vara, - lai tām politiski represētajām personām nebūtu jāmaksā par šo sertifikātu apmaksas operācijas veikšanu. Viss šis likums attiecas uz tām politiski represētajām personām, kuras saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu (šī gada jūnijā), tagad šo kompensācijas sertifikātu vietā, ko tās saņēmušas par īpašumiem, kas tām tika atņemti, varēs saņemt naudu. Tāpēc ir šis frakcijas “Latvijai” priekšlikums, lai šī operācija notiktu bez maksas. Ja bez šī konkrētā frakcijas “Latvijai” priekšlikuma pastāv kādas garantijas, ka varētu arī kādā citā veidā tikt noorganizēta šī sertifikātu dzēšana bez maksas, tādā gadījumā to noteikti varētu darīt arī tādā veidā. Mums nav obligātas prasības, lai šis risinājums tiktu panākts tikai šādi. Bet, ņemot vērā to, ka alternatīvi risinājumi šajā gadījumā netiek piedāvāti, un to, ka darba grupā, kura gatavoja šo valdības noteikumu projektu, izskanēja nopietnas bažas par to, ka šiem cilvēkiem varētu likt maksāt šos 0,8% no izmaksājamās naudas vērtības kā maksu par bankas pakalpojumiem, uzskatu, ka būtu lietderīgi šo lietu tomēr noteikt likumā. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav.

Vai Māris Vītols vēlas ko teikt komisijas vārdā?

M.Vītols. Jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

M.Vītols. Šeit nav nekādu bažu, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir vienisprātis ar Čerāna kungu, ka no politiski represētajām personām, dzēšot tām sertifikātus naudā, nebūtu jāietur nekāda maksa. Viņiem tas notiktu bez maksas. Tomēr, pašu šo sertifikātu dzēšanu veicot, bankām rodas izdevumi un kādam tie ir jāsedz. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija piedāvā tādu variantu, ka tos sedz nevis politiski represētā persona, bet valsts. Valsts šo cilvēku vietā sedz šos bankām radušos izdevumus par cilvēku uzaicināšanu uz banku un par šo sertifikātu kompensācijas pārskaitīšanu. Lai to finansētu, Valsts kase slēdz atsevišķu līgumu ar katru banku. Līdz ar to cilvēkiem šis pakalpojums būs bez maksas. Līdz ar to nav iemesla debatēm.

Sēdes vadītājs. Iemesls debatēt laikam ir, jo frakcija “Latvijai” uztur spēkā savu priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi. Līdz ar to mums ir jāizsaka sava attieksme balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 3.priekšlikumu - frakcijas “Latvijai” izteikto priekšlikumu papildināt 3.punktu ar jaunu teikumu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 14, atturas - 27. Tas nav atbalstīts.

M.Vītols. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikumu. Tas tiek pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

M.Vītols. Arī 5.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi arī 6.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Arī 7.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta arī 8.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Par 17.pantu ir divi priekšlikumi - frakcijas “Latvijai” priekšlikums šo pantu izslēgt un Juridiskā biroja priekšlikums precizēt šo redakciju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es nesaprotu, kāpēc mums ir vajadzīgs noteikt to, ka kaut kāda viena daļa no šiem sertifikātiem... tas, kas ir personām izmaksāts nelikumīgi... ka viena daļa no tiem netiktu dzēsta vispār. Es domāju, ka attiecībā uz personām, kuras šos sertifikātus ir ieķīlājušas, var pastāvēt dažādas situācijas, var pastāvēt dažāda tā vērtība, par kuru viņas šos sertifikātus ir ieķīlājušas. Bet pats svarīgākais ir tas, ka tajā brīdī, kad šīs personas to ir darījušas, viņas nav zinājušas to, ka šī kompensācijas iespēja vēlāk nāks - ka vēlāk būs iespēja saņemto reālu naudu par šiem sertifikātiem. Un tāpēc, lai vienu daļu no politiski represētajām personām atkal nenostādītu diskriminējošā situācijā (šādas diskriminācijas jau ir pārāk daudz šajā jautājumā par valsts attieksmi pret politiski represētajām personām), ir šis mūsu frakcijas priekšlikums. Lai šīm personām neradītu vēl vienu diskrimināciju, es aicinu vispār izslēgt šo ierobežojumu, kurš ir ietverts 17.pantā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai Vītola kungs vēlas ko teikt komisijas vārdā?

M.Vītols. Jā. Noteikti nav taisnība Kārlim Čerāna kungam - vienkārši tāpēc, ka faktiski jau citi likumi nosaka, ka ar sertifikātiem var rīkoties tikai tad, ja tie ir atķīlāti - gadījumā, ja tie iepriekš ir bijuši ieķīlāti. Šeit šajā gadījumā ir zināmā mērā dezinformācija. Politiski represētajām personām varēs dzēst arī tos sertifikātus, kurus tās ieķīlājušas, ja viņas tos atķīlās. Tādā gadījumā šos sertifikātus dzēš normālā kārtībā. Tāpēc es lūdzu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu un neatbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsojot paudīsim savu attieksmi pret frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - izslēgt 17.pantu. Priekšlikums nr.9. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 15, atturas - 32. Tas nav pieņemts. Līdz ar to deputātiem nav iebildumu pret Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu nr.10, kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi. Tas tiek pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

M.Vītols. 11.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums likumprojektu papildināt ar pārejas noteikumiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk, 7.lappusē, ir 12.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā - 13.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts, tas ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi arī pēdējo - 15.priekšlikumu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzu deputātus nobalsot un pieņemt šo likumu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Kārtība, kādā dzēšami administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām par atņemto mantu piešķirtie īpašuma kompensācijas sertifikāti” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 5. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Trešais lasījums. Gan vecajā, gan jaunajā darba kārtībā tas ir jautājums nr.17.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā ziņos Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.4586.

1.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kas papildina otrajā lasījumā pieņemto priekšlikumu, ka vienam bērnam nevar būt mazāk par 50% no sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra. Papildinājums ir šāds: “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”. Tas būtībā ir loģiski. Komisija to ir atbalstījusi, un lūdzu arī jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts. Nu, tomēr sekojiet līdzi sēdes gaitai! Deputāti tomēr lūdz balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, koncentrēsimies! Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt 23.panta piekto daļu pēc vārdiem “no valsts pamatbudžeta” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 1, atturas - 13. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu, turpināsim!

L.Kuprijanova. Seko 2.un 3.priekšlikums. Es komentēšu uzreiz abus, jo tie ir saistīti. Es gribētu jums atgādināt, ka otrajā lasījumā mēs pieņēmām jaunu indeksācijas formulu, kas paredz zināmu diferenci, indeksējot pensijas. 2.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kas aicina šo mūsu otrajā lasījumā pieņemto redakciju noraidīt un palikt pie tās redakcijas, kas bija pamatlikumā, tātad vadīties tikai pēc patēriņa cenu indeksa. Un otrs ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas pazemina nostrādāto gadu skaitu, nosaka, pēc cik nostrādātiem gadiem vajadzētu šo diferencēto indeksāciju veikt. Otrajā lasījumā pieņemtais skaits bija 38 gadi. Sociālo un darba lietu komisija piedāvā 35 gadus, un motivācija ir viena - ir jautājums par sievietēm, kas nespēj izstrādāt tos 38 gadus. Teiksim, 37 gadi un 6 mēneši, un tā tālāk... Visai šo sieviešu kategorijai nevar tikt diferencēti indeksētas šīs pensijas, tādēļ komisija uzskatīja par iespējamu samazināt šo cenzu. Protams, es jūs lūdzu atbalstīt komisijas ieteikto variantu, jo Labklājības ministrijas priekšlikumu - noraidīt otrā lasījuma tekstu - komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Ilga Kreituse - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcijas deputāte. (Starpsauciens: “Dievs, daba, darbs!”)

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Paldies kolēģiem, kas arī te, zālē, saka Annas Brigaderes vārdus - “Dievs, daba, darbs”. Es ceru, ka šie vārdi stāvēs klāt deputātiem tad, kad viņi izšķirsies balsojumā par otro un trešo priekšlikumu, un ka šie vārdi viņiem palīdzēs noraidīt Labklājības ministrijas priekšlikumu un atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas ierosinājumu. Es izsaku atbalstu šim priekšlikumam tāpēc, ka pagājušajā reizē diemžēl netika pieņemts mūsu izstrādātais priekšlikums, ka indeksē vispār pēc nostrādāto gadu skaita, lai ievērotu kādu sociālo taisnīgumu. Šis priekšlikums daļēji jau atbilst tam. Ir pilnīgi loģiski, ka šis gadu skaits tiek samazināts uz 35. Es ticu, ka 7.Saeima atgriezīsies pie jautājuma par sievietes pensionēšanas vecumu un atgriezīsies pie 55 gadiem, ņemot vērā reālo ekonomisko situāciju, kāda ir ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Taču es lūgtu deputātus pievērst uzmanību vēl vienam momentam - šis labojums veic zināmu soli pretī tiem cilvēkiem, kas ir sasnieguši 80 un vairāk gadus. Es ceru, ka šeit, zālē, sēdošie ļoti labi apzinās, kādas problēmas cilvēkam ir ar veselību. Jo lielāks gadu skaits, jo tās ir lielākas. Jo lielākas problēmas, jo lielāka ir nepieciešamība pēc naudas, lai kaut nedaudz varētu atvieglināt savas vecumdienas. Es ceru, ka deputāti paņems šo dokumentu, paskatīsies uz šiem skaitļiem un patiešām ar vārdiem “Dievs, daba, darbs” atbalstīs Sociālo un darba lietu komisiju.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Ludmila Kuprijanova vēlas ko teikt? Lūdzu!

L.Kuprijanova. Cienījamie kolēģi! Es patiešām jūs aicinu atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas ieteikto variantu, jo šī diferencētā pieeja pensiju indeksācijai mums tomēr dotu kaut ļoti mazu, varbūt ne ļoti jūtamu, iespēju diferencēt šīs vecās, līdz 1996.gadam piešķirtās pensijas, kas praktiski ar 1993.gada grozījumiem bija nonivelētas - visi saņēma vienādi. Šobrīd šis grozījums - tas ir tas mazākais, ko mēs varētu izdarīt šī likuma uzlabošanai, lai tomēr cilvēkiem, kas ilgāk nostrādājuši, vismaz indeksācija būtu atšķirīga, salīdzinot ar tiem, kas ir nostrādājuši minimāli nepieciešamo laiku. Tādēļ vēlreiz lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu par Labklājības ministrijas priekšlikumu un atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ņemot vērā debatēs izteikto viedokli, neviens no deputātiem nepieprasīja balsojumu par Labklājības ministrijas priekšlikumu, ko atbildīgā komisija ir noraidījusi. Vai deputāti pieprasa balsojumu? Nepieprasa. Tātad deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim un līdz ar to arī atbalsta Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Tas tiek pieņemts.

L.Kuprijanova. Paldies, kolēģi. Tagad mēs loģiski pārejam pie pēdējā priekšlikumu bloka. Tas ir 4., 5., 6. un 7.priekšlikums. Es gribētu jums izskaidrot, lai jūs saprastu, par ko ir balsojums. Šie ir priekšlikumi, kas skar jautājumu, vai nauda, ko strādājošie pensionāri ir saņēmuši pensijā, ir vai nav atmaksājama, ja viņi, tā teikt, iet uz jaunpiešķirto pensiju. Priekšlikumi ir sarindoti būtībā tādā secībā, kādā mums būs jābalso, - pēc to radikalitātes. Es gribētu jums atgādināt, ka otrajā lasījumā tika pieņemts, ka tiem strādājošiem pensionāriem, kas lūgs 1999.gada 1.janvārī un vēlāk no jauna piešķirt viņiem pensijas, - viņiem pensijas, kas jau ir saņemtas, nebūtu atmaksājamas. Tā ir pieņemts otrajā lasījumā. Kolēģi, esiet ļoti uzmanīgi, jo te ir nianse balsojumos! Pirmais ir ierindots Labklājības ministrijas priekšlikums. Man ir ļoti patīkami atzīt, ka patiešām ir tapis principiāli jauns priekšlikums šajā pozīcijā - ka pensijas ir jāatmaksā, bet ir jāatmaksā visā mūža garumā - visā tajā laikā, kurā pensionārs atrodas pensijā. Tātad dalīs uz visiem vidējiem gadiem, ko pielieto pensiju formulā, atkarībā no pensionāru vecuma, vai uz 16 vai 14, vai uz 12 mēnešiem... Nu, reāli tas varētu būt tā, ka no jaunpiešķirtās pensijas cilvēkam būtu jāatmaksā, teiksim, varbūt no 6 līdz 12 latiem mēnesī. Protams, no lielām pensijām tas nebūtu nekas traģisks.

Nākamais ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas ir tapis kā kompromiss ar Kreituses kundzes priekšlikumu, ko jūs redzat ar numuru “6”. Kreituses kundze ierosina šīs pensijas atmaksāt 3 gadu laikā - ar nosacījumu, ka jaunpiešķirtā pensija nav lielāka kā trīs minimālās algas. (No zāles deputāte I.Kreituse: “Starpību...!”) Šobrīd tie varētu būt 126 lati; ja minimālo algu nākamgad paceļ uz 50 latiem, tie varētu būt 150 lati. Un, ja jaunpiešķirtā pensija pārsniedz šo trīs minimālo algu apmēru, tad cilvēkam trīs gadu laikā šī pensija, ko viņš ir saņēmis, būtu jāatmaksā.

Sēdes vadītājs. Kuprijanovas kundze, jums vēl ir divas minūtes, ja jūs gribat līdz pārtraukumam beigt.

L.Kuprijanova. Tātad komisijas priekšlikums ir kompromiss. Mēs piedāvājam, ka cilvēkiem, kam jaunpiešķirtā pensija nesasniedz divas minimālās algas, pensija vispār nav jāatmaksā; tiem, kam tā iet pāri šīm divām minimālajām algām, tas ir atmaksājams... tā kā piedāvā ministrija... tajos 16 gados.

Un pēdējais ir Leiškalna kunga priekšlikums, kas piedāvā palikt pie otrajā lasījumā pieņemtās definīcijas - ka nevienam nevajag atmaksāt... Viņš piedāvā arī noņemt šo cenzu, ka, lai piešķirtu no jauna pensiju, obligāti jānostrādā trīs gadi. Leiškalna kungs piedāvā šo cenzu noņemt, var nostrādāt tikai mēnesi. Tas, komisijas izpratnē, bija nepareizi, jo mēs pret to cīnījāmies, lai par vienu gadu nevarētu nopelnīt visa mūža pensiju. Tādēļ es jūs aicinu atbalstīt komisijas ieteikto variantu.

Sēdes vadītājs. Debates par šiem priekšlikumiem uzsāksim pēc pārtraukuma. Pirmais pēc pārtraukuma runās Kārlis Leiškalns.

Pirms pārtraukuma ir viens svarīgs paziņojums. Sveicam Viesturu Boku, mūsu kolēģi, kuram vakar, 16.septembrī, palika 50 gadi. (Aplausi.)

Godātie deputāti, reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Jānis Jurkāns, Andrejs Krastiņš, Jānis Ābele, Pēteris Apinis, Leonards Tenis, Ludmila Kuprijanova, Alfreds Čepānis, Janīna Kušnere, Imants Liepa, Odisejs Kostanda, Paulis Kļaviņš, Anta Rugāte, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, pulkstenis rāda to, ka pārtraukums ir beidzies.

Turpināsim apspriest likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Atgādinu jums, ka mēs apspriežam 4., 5., 6. un 7. priekšlikumu, kas ir saistīti ar šā likumprojekta izmaiņām.

Atklājam debates. Pirmajam debatēs vārds Kārlim Leiškalnam - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, sēdes vadītāja kungs! Augsti godātie deputāti! Likumprojekts par labojumiem Pensiju likumā tika iesniegts vienīgi un tikai tāpēc, lai neliktu pensionāriem, kuri turpina savas darba gaitas, atmaksāt šīs pensijas, kā to likums ir noteicis līdz šim.

Pirmajā, tā sauktajā konceptuālajā, lasījumā parlaments šo priekšlikumu atbalstīja ar absolūtu balsu vairākumu, “pret” balsojot, manuprāt, tikai vienam deputātam. Arī otrajā lasījumā pēc sarunām ar Labklājības ministriju un personīgi ar labklājības ministru mēs šiem neatmaksātājiem jeb strādājošajiem pensionāriem tomēr noteicām ierobežotu jeb terminētu gadījumu, ļaujot pensiju neatmaksāt tikai tiem, kuri ir aizgājuši pensijā pirms jaunā likuma stāšanās spēkā. Arī otrajā lasījumā, manuprāt, bija pilnīgs deputātu balsu absolūtais vairākums, vienam vai diviem balsojot “pret” vai pat atturoties. Tad deputāti atbalstīja šo konceptuālo normu, un likās, ka kompromiss ir sasniegts, bet šobrīd atkal ir vairāki jauni priekšlikumi.

Un mani argumenti, kāpēc cilvēkiem, kuri pēc pensijas noformēšanas turpina strādāt, nebūtu jāatmaksā šī pensija, ir sekojoši. Pirmkārt, ja cilvēki maksā sociālo nodokli, viņiem ir jābūt tiesībām saņemt pensiju atbilstoši ieguldījumam pensiju fondā. Tas ir tas, ko Makarova kungs parasti sauc par Pensiju likuma filozofiju. Šie cilvēki nav vainīgi, ka individuālā uzskaite ir ieviesta tik vēlu. Parlaments par to ir atbildīgs, un parlamentam tāpat kā Labklājības ministrijai, tāpat kā mums visiem, saskaroties ar kādu problēmu, ir jāmēģina to atrisināt.

Šajā likumā, kurš pamatoti tiek saukts par vienu no labākajiem Austrumeiropā vai pat par vislabāko Austrumeiropā, tomēr ir virkne netaisnību, kurām varbūt ir objektīvi iemesli, bet kuras mums, parlamentāriešiem, tāpat kā ministriem ir jāmēģina atrisināt. Soli pa solim, vienu problēmu pēc otras. Tāds ir mūsu aicinājums, tāds ir mūsu pienākums.

Tiem, kuri pārtraukuši darba gaitas, nav kritērija, pēc kā vērtēt, bet tiem, kuri turpina strādāt, tādi ir. Ir jāpanāk, lai tiem, kuri pēc individuālās uzskaites ieviešanas ir pietiekami ilgi nostrādājuši, varētu atvasināt pensiju no sociālajiem maksājumiem. Šī pensija ir jāpārformē, un to neliedz arī pašreizējais spēkā esošais likums, bet tas tomēr prasa šo pensiju, iepriekš saņemto pensiju, atmaksāt.

Prasība atmaksāt ir netaisna, jo, turpinot strādāt, cilvēki vairo nacionālo kopproduktu. Katru gadu nodokļos viņi iemaksā miljoniem latu, daudzus miljonus latu viņi iemaksā mūsu valsts budžetā gan ar ienākuma nodokli, gan arī sociālajā budžetā. Strādājošajiem pensionāriem ienākuma nodokli iekasē no pirmā lata. Ja viņiem liek atmaksāt saņemto, tad ienākuma nodoklis no viņiem ir iekasēts nelikumīgi. Vai pašvaldības ir gatavas viņiem to atmaksāt? Un kas noteiks, kādā veidā šis ienākuma nodoklis pensionāriem tiks atmaksāts?

Šie cilvēki jau ir cietuši, jo, atšķirībā no jaunākajiem kolēģiem, šos 3 gadus saņem mazāku pensiju. Jūs jau zināt tos iemeslus, kāpēc vieni saņem lielāku, bet otri - mazāku pensiju. Teiksim, cilvēki ir dzimuši vienā gadā, burtiski vienā dienā, bet pensionējušies ir atšķirīgos laikos, pie tam varbūt ar dažu dienu starpību, teiksim, 25. decembrī vai 2. janvārī, uzreiz pēc Jaungada. Līdz ar to šie cilvēki, kas visu mūžu ir vienā darbavietā strādājuši un saņēmuši pilnīgi vienādu atalgojumu, tagad bieži vien saņem trīskārt mazāku pensiju par otru.

Prasīt, lai viņi atmaksā saņemto, jau tā mazāku pensiju, nozīmē nelikumīgi par trīs gadiem paaugstināt šiem cilvēkiem pensijas vecumu. Un tas nozīmē tikai to un vienīgi to. Šobrīd mums ir iespējas šo netaisnību labot. Vienu no netaisnībām, bet, labojot katru dienu, katrā sēdē vismaz pa vienai netaisnībai, mēs arī šīs problēmas atrisināsim.

Līdzekļu trūkums nevar būt par pamatu netaisnībai. Pie tam līdzekļi, kas ir jāizlieto no sociālā budžeta šīs problēmas risināšanai, nav tik lieli, lai mēs to nevarētu izdarīt.

Labklājības ministrija bieži vien min skaitli 24 miljoni, min arī skaitli 42 miljoni, bet es domāju, ka sociālajam budžetam šobrīd vajadzētu šīs problēmas risināšanai deleģēt no 6 līdz 8 miljoniem gadā, kas, paaugstinoties minimālajai darba algai Latvijā, neradīs budžetam problēmas, bet gan radīs iespaidu par valsti, par sabiedrību, kas ir gatava atrisināt problēmas un kas ir gatava likvidēt objektīvi radušās netaisnības.

Paldies par uzmanību! Aicinu atbalstīt otrā lasījuma redakciju, kā arī 7. priekšlikumu, kas nosaka, kādā veidā ir aprēķināma pensija tiem cilvēkiem, kas nav nostrādājuši pilnus 3 gadus pēc tās noformēšanas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais vārdu lūdz Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs. Viņš vārdu lūdz ārpus kārtas. Lūdzu, Makarova kungs!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Augsti godājamais Prezidij, cienījamie deputāti, dāmas un kungi! Latvijā ir ienācis tāds jēdziens kā politiskā atbildība, un par šo politisko atbildību mēs spriežam tad, kad kāds no ministriem var vai nevar pildīt savus pienākumus, kad valdība var vai nevar pildīt uzdevumus, ko tai ir uzdevusi darīt Saeima.

Pensiju likums, neskatoties uz to, ka tas dzima smagos pārbaudījumos, lielās, nopietnās grūtībās un strīdos un šobrīd ne vienmēr apmierina visu sabiedrību, un arī es redzu tā problēmas un kļūdas... Es varu pateikt, ka likums tomēr darbojās.

Mēs guvām iespējas regulāri indeksēt pensijas. Maijā mēs izdarījām apsteidzošu pensiju indeksāciju, un būtu ārkārtīgi būtiski šo iespēju saglabāt, taču šobrīd, diskutējot par to, vai tiem 63 000 pensionāru, kas saņem pensiju un turpina strādāt, ir tiesības pieprasīt pensijas piešķiršanu no jauna, ja nostrādāti ne mazāk kā trīs gadi pēc pensijas saņemšanas sākuma, šis jautājums kļūst ārkārtīgi būtisks. Ko faktiski nozīmē deputāta Leiškalna priekšlikums - to es ilustrēšu ar savas mātes piemēru.

Viņai šodien ir 75 gadi, un viņa nestrādā, ir sirma un tiešām dzīvo mājās un saņem šo vidējo pensiju - 53 lati, taču viņas darba mūžs ir bijis pietiekoši nopietns. Viņas tēvam piederēja zvejnieku saimniecība, tātad faktiski ir iespējams pierādīt, ka viņa sākusi strādāt no 15 gadu vecuma. Tajā pašā laikā, pieņemot deputāta Leiškalna priekšlikumu, viņa tūlīt var reģistrēties kā pašnodarbināta persona, jo ministrs, viņas dēls, iemaksās par viņu vajadzīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas un viņai rēķinās pensiju no vidējās algas iemaksām, jo visu savu mūžu viņa ir dzīvojusi un strādājusi Latvijā, neskaitot izsūtījumu uz Vāciju. Faktiski tas nozīmē brīvas rokas nelielām ļaunprātībām. Un tagad par politisko atbildību. Pieņemot priekšlikumu deputāta Leiškalna variantā, es nekavējoties iesniegšu paziņojumu premjeram par demisiju. Es nevaru uzņemties atbildību par likumu, kuram nav tālākas nākotnes, kuru nevarēs izpildīt un kurš pieļauj ļaunprātības. Tieši tādas, kādas jūs pārmetāt man 1996. un 1997. gadā, kad par pamatu pensijas kapitāla noteikšanai mēs ņēmām vienu gadu. Tā ka es atkārtoju vēlreiz: ja netiks pieņemts Labklājības ministrijas priekšlikums, kas šeit ir ar 4. numuru, vai komisijas priekšlikums, faktiski sekos labklājības ministra demisija. Es nevaru uzņemties atbildību par likumu, kuru nespēju realizēt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamā runās Ilga Kreituse - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības deputāte.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija). (Starpsauciens: “Dievs, daba, darbs!”)

Jā, no zāles skan vārdi: “Dievs, daba, darbs!” Es ceru, ka tie stāvēs deputātiem klāt, izšķiroties arī šajā balsojumā, tāpat kā iepriekšējā gadījumā, neprasot balsojumu.

Un es gribētu jau sākumā teikt, ka nevajag mocīt Makarova kungu, viņš jau trīs reizes ir teicis, ka viņš demisionēs. Varbūt deputātiem tiešām vajadzētu balsot, turot prātā saukli: “Dievs, daba, darbs!”, un ļaut ministram nemocīties, bet demisionēt un darīt kaut ko citu.

Bet tagad konkrēti par priekšlikumiem. Pirmām kārtām man absolūti nav pieņemams Labklājības ministrijas priekšlikums, jo es sēdēju un parēķināju. Ja pensija ir bijusi 40 lati, tad vidēji mēnesī ir jāatmaksā 7 lati no jaunās pensijas. Lielākajai daļai strādājošo skolotāju, medmāsu vai ārstu jaunaprēķinātā pensija, ja tā sasniegs 60-70 latu, būs ļoti daudz, tāpēc, ja no 60 latiem 7-8 lati katru mēnesi būs jāatmaksā, tad rodas jautājums: cik daudz cilvēks ir ieguvis un vai tas ir bijis tā vērts, kas ir noticis?

Otra lieta. Par sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Es varbūt to arī atbalstītu, bet tas diemžēl konceptuāli atšķiras no tā, ko es iesniedzu. Šeit ir rakstīts, ka, ja pensija ir lielāka par 2 minimālajām algām, tad tā ir jāatmaksā. Mans priekšlikums ir tāds: ja pensija ir lielāka par trijām minimālajām algām, tad starpība ir jāatmaksā. Tātad būtu jāatmaksā tā daļa, kas jaunajā pensijā būtu lielāka virs 150 latiem. Tātad 150 lati ir neatmaksājamais minimums, jo trīs minimālās algas ar jauno gadu ir 150 lati.

Te gan jāņem vērā arī politiskie paziņojumi, jo, piemēram, Talsos, tiekoties ar pensionāriem, Vītola kungs paziņoja, ka, Tautas partijai nākot pie varas - un par to viņš nešaubījās ne mirkli... Es saprotu, ka Lagzdiņa kungs smaidot arī tam piekrīt, ka Tautas partija neindeksēs tās pensijas, kas ir lielākas par 100 latiem, tuvākajos piecos gados. Varbūt tas ir daļēji saistīts ar Kuprijanovas kundzes priekšlikumu par tām divām minimālajām un atmaksāšanu, bet to pēc tam varbūt var precizēt...

Un tāpēc man būtu konkrēts priekšlikums deputātiem - neatbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu, neatbalstīt arī Sociālo un darba lietu komisijas ieteikto, bet pārdomāt manu priekšlikumu, jo, ja mēs tā godīgi skatāmies, tad arī tie, kuri saņems vairāk par 150 latiem, diez vai būs veikuši tik lielas šīs iemaksas sociālajā budžetā, lai mēs teiktu: jā, viņi var godīgi 18 gadus to pensiju 200, 300 vai līdz 400 latiem saņemt un teikt, ka viņi šīs iemaksas patiešām ir veikuši tik lielas.

Es deputātiem gribu atgādināt vēl vienu kritēriju, kas darbojas šinī Pensiju likumā. Tas ir kritērijs, ka pensijas, kas pārsniedz 3 minimālās algas, netiek indeksētas. Tāpēc arī jēdziena “divas minimālās algas” ieviešana vispār ir korekta, jo tad parādās divi dažādi kritēriji: neindeksē tad, ja ir trīs minimālās, bet jāatmaksā, ja ir divas minimālās algas.

Tāpēc, ja deputāti... Tomēr tas principā nav izdarāms, ja paliek spēkā otrā lasījuma redakcija. Es savu priekšlikumu atsauktu, bet man šobrīd nav pārliecības par to, ka paliek 2. panta redakcija.

Es tāpat arī lūdzu noraidīt Kārļa Leiškalna redakciju, jo mēs jau savā laikā esam cīnījušies ar šīm viltus pensijām, kad bija šīs ļoti lielās iemaksas, kad cilvēki aizņēmās naudu, iemaksāja to pensiju fondā, bet pēc tam saņēma augstu pensiju... Diemžēl ir bijuši vairāki gadījumi, ka cilvēki ir aizņēmušies naudu uz procentiem, bet pēc tam potenciālais pensionārs ir gājis bojā, vēl pensiju neaprēķinot, un tad nu atraitnei tagad ir jāatrisina ne tikai savas dzīves problēmas, bet vēl arī nauda jāatdod. Tāpēc mēs ar šādu priekšlikumu daļēji paveram iespēju atkal veidoties šīm viltus situācijām, un diez vai tas ir tas, ko vajadzētu šodien valstī darīt, ja mēs runājam par pensiju fondu.

Tāpēc es, no savas puses, ierosinu izšķirties par manu priekšlikumu “jā” vai “nē”, bet tiem, kuri to noraida, nobalsot pret visiem priekšlikumiem, lai paliktu spēkā otrā lasījuma redakcija.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Roberts Jurdžs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Protams, es aizstāvēšu Labklājības ministrijas priekšlikumu, jo būtībā Labklājības ministrijas priekšlikums pats par sevi ir kompromiss - kompromiss ar deputāta Leiškalna priekšlikumu, ka tiem, kuri pārrēķinās no jauna pensiju, iepriekš saņemtā pensija nav jāatmaksā.

Šis kompromiss rodas sekojoši. Tas ir viens no faktoriem, ka šo saņemto pensiju, kas, kā mēs zinām, ir apmēram 40 lati... ka pa šiem trijiem gadiem tad nu viņš ir saņēmis apmēram 1,5 tūkstošus latu pensijā, kas viņam ir jāatmaksā ilgstošā laika posmā, bet šis ilgstošais laika posms, kas vidēji ir aprēķināts departamentā, ir 13,34 gadi. Šajā laika posmā katru mēnesi viņam jāatmaksā noteikta summa, taču šī summa nav liela.

Ja mēs cilvēkam pateiktu: “Tev pieliek pensiju par 10 latiem!”, tad viņš priecāsies, bet ja viņam teiks, ka pieliek pensiju par 15 latiem, bet piecus latus noņem, tad viņš nepriecāsies, lai gan rezultāts tomēr tik un tā ir, jo viņš saņems šo 10 latu uzlabojumu.

Tātad kāpēc ir šis kompromiss? Tāpēc, ka tomēr, ja mēs pieņemam šo priekšlikumu, sociālās apdrošināšanas - pensiju budžets tomēr nākošgad zaudēs 6 miljonus 357 930 latus, neskatoties uz visiem variantiem.

Ja mēs pieņemam pārējos priekšlikumus, tad, dabiski, šis budžeta zaudējums pieaug un draud situācija, ka pensiju budžetā nebūs naudas. Ko tad jūs teiksiet saviem pensionāriem, cienījamie kolēģi? Ko jūs teiksiet saviem pensionāriem?

Tā ka, es uzskatu, vēl ir jāpadomā. Tas ir jautājums katram cilvēkam. Dabiski, tas ir netaisnīgi, ka cilvēkam atņem kādu naudu. Tas rada netaisnības sajūtu, bet, ja visā valstī tiek sagrauta sistēma, tad sagraut valsti ir vēl lielāka netaisnība, un šādas netaisnības paraugs mums ir blakus - Krievija!

Par ko tagad runā Krievijas jaunā valdība? Runā par pensiju fondiem, runā par Latvijas pieredzi. Arī Černomirdins minēja Latvijas pieredzi. Tā ir laba pieredze, taču Krievijai neder. Tātad mūs atzīst gan Rietumi, gan Austrumi. Es domāju, ka mums nav jāsagrauj šī sistēma pensiju likumdošanā, tāpēc ka 5 lati turp vai šurp... bet galvenais tomēr ir, lai būtu stabilas pensijas, stabila indeksācija, tāpēc es aicinu balsot par Labklājības ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Runās Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Dīvainā kārtā es tagad piekrītu pozīcijas deputātam Kārlim Leiškalnam principā un arī komisijas otrajā lasījumā nobalsotajam variantam.

Es gribu atgādināt tikai dažus faktus. Pensionāri, kuri šobrīd strādā, maksā nodokļus jau no pirmā lata. Viņi maksā lielākus nodokļus nekā tie, kuri nesaņem pensiju. Ja mēs pieņemsim šo likumu, tad principā vajadzētu taisnības nolūkā šīs lieki samaksātās nodokļu summas pensionāriem atmaksāt atpakaļ.

Tad rodas vēl tāds jautājums. Ja būs tā pensiju summa jāmaksā atpakaļ, tad paceļas tāds jautājums: vai būs jāmaksā arī sociālo pabalstu summas atpakaļ? Te ir neskaidrība. Tāpēc principā tādu variantu, kādu Makarova kungs iesaka, vispār nevar pieņemt, jo iznāk pretruna. Ko tad mēs maksāsim - pensiju vai pabalstu? Vai arī nemaksāsim pabalstu summas tikai tāpēc, ka, teiksim, kāda cilvēka pensijas summa ir vienu latu lielāka? To atmaksāsim, bet pabalstu neatmaksāsim? Te ir tāda pretruna un putra, Makarova kungs, ka bail pat tālāk domāt, kas te varētu iznākt!

Ja pieņems šos grozījumus, kas ir paredzēti Leiškalna kunga priekšlikumā, tad tik un tā radīsies tāds stāvoklis, ka strādājošais pensionārs maksās nodokļus un lielāku sociālo apdrošināšanas iemaksu nekā tas, kuram pensija nav piešķirta. Vai tad viņam vēl būtu jāatmaksā arī pensija?

Te Makarova kungs pieminēja gadījumu ar savu māti, ka viņš varētu viņai iemaksāt milzīgi lielas sociālās apdrošināšanas iemaksas un taisīt, tā teikt, “melno biznesu”, kas būtu apmēram 30%-40% procentu gadā. Bet likumā taču skaidri ir pateikts: - “...strādāšana divus vai trīs gadus”. Darbs! Nu kāpēc vajadzīga tāda aplama informācija? Runa ir par sociālo iemaksu strādājošajiem. (No zāles deputāts R.Jurdžs: “Izlasiet...”) Jā! Lūdzu, neklaigājiet, Jurdža kungs! Jūs runājat tīrās blēņas!

Tad man ir vēl jautājums par to, cik tad ir to latiņu tajā sociālās apdrošināšanas fondā. Mēs taču zinām, ka bija 50 miljonu latu pārpalikums, tad drīzāk Makarova kungam būtu jājautā: kā tie ir izlietoti? Kādās apritēs šie 50 miljoni ir laisti? Kāpēc tos nevarēja godīgi izmaksāt pensionāriem? Kāpēc tos godīgi nevarēja izmaksāt ne tikai pensionāriem, bet ar speciālu likumu varēja nokārtot tā, ka tos izmaksā arī daudzbērnu ģimenēm, lai Latvija neizmirtu? Bet jums tas absolūti nerūp! Jūs te izdarāt vienkārši falsifikāciju.

Te nav runa par to, vai kāds saņems un grib iedzīvoties. Runa ir par to, ka tad arī finansiālā aprite valstī palielināsies un ka tā būs efektīva ražošanas atbalstīšana, jo šie cilvēki varēs vairāk pirkt, šie cilvēki varēs arī labāk strādāt. Taču, ja grib visus šos procesus bremzēt, tad ir jāpieņem Makarova kunga priekšlikums. Es esmu kategoriski pret Makarova kunga priekšlikumu kā nepārdomātu un nenopietnu, kas drīzāk ir provokācija, lai mūsu pensionāros, bet it sevišķi strādājošajos pensionāros radītu neapmierinātību, tādu, kāda jau bija 3.martā, un tad varēs atkal daži provokatori izvest uz ielas šos demonstrantus un piketētājus. Un viss atkal būs īstā provokācijas līmenī. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Uldis Veldre - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums ir ļoti loģisks. Tas papildina otrajā lasījumā pieņemto, jo tiešām ir tādi gadījumi, kad pietrūkst viena mēneša vai vienas dienas, un, ja nesanāk pilni trīs gadi, tad pensija netiek pārrēķināta.

Šajā gadījumā es gribu pateikt to, ko teica Makarova kungs. Tā ir vistiešākā 63 000 strādājošo pensionāru diskriminācija sakarā ar to, ka viņi, strādājot visu šo laiku, ir maksājuši visus nodokļus, pie tam lielas summas ir iemaksājuši. Tad vajadzēja pārrēķināt minimālo algu, to, ko viņi ir saņēmuši pensijā un pēc tam otru daļu, ko viņi ir nopelnījuši. Es domāju, ka starp tiem 63 000 ir ļoti daudz skolotāju un ārstu. Mēs zinām, ka Bišera kungam pensija ir 44 lati, Grinovska kungam drusku pāri 50 latiem. Parēķiniet, vai viņi spēs atmaksāt! Visu laiku tā pensija ir bijusi ļoti, ļoti maza.

Es tomēr gribu pateikt, es aicinu visas frakcijas, arī apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, ka, ja jūs balsosiet “pret”, tad jūs balsosiet pret pensionāriem. Nevar uz 63 000 pensionāru rēķina iedzīvoties, un nav svarīgi, kurš tas būtu - ministrs Makarovs, vai kāds cits... Tādā gadījumā - atkāpieties!

Es nekritizēju Krasta valdību, taču šajā gadījumā jūsu nostāja ir vienkārši netaisnīga. Jūs rīkojaties netaisnīgi pret tiem cilvēkiem, kuri tiešām ir nopelnījuši un ir iemaksājuši. Viņi jau ir iemaksājuši par šiem trim gadiem, tad kādēļ viņiem nevarētu paaugstināt pensiju? Kādēļ viņi ir ķīlnieki, pie tam viņu vairākums ir skolotāji. Tā ka, skolotāji, ieklausieties, kuri diskriminē jūs! Man vienkārši ir kauns, ka kaut ko tādu var izdarīt! Tā ka es aicinu balsot “par” Kārļa Leiškalna priekšlikumu, kurš papildina otrajā lasījumā pieņemto, jo tas, vārdu sakot, likvidē netaisnību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Kārlis Leiškalns. Leiškalna kungs runās otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Ar dievpalīgu divas minūtes. Makarova kungs! Es galīgi nealkstu pēc jūsu demisijas. Man ir tiesības uz priekšlikumiem. Pie tam šie nav priekšvēlēšanu priekšlikumi. Atcerieties, ka līdzīgs priekšlikums bija jau pirms trijiem gadiem, vismaz divarpus gadiem, bet toreiz, neatraduši kompromisu jautājumā par izskatīšanas kārtību, mēs to nevarējām nobalsot.

Makarova kungs! Es gribētu, lai jūs strādātu. Manuprāt, jūs esat diezgan vai pat ļoti labs labklājības ministrs.

Šobrīd mēs nerunājam par deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu, jo šeit ir tikai viens 7.priekšlikums, kurš var būt, bet var arī nebūt, jo pašreizējais Pensiju likums tieši tādā veidā jau nosaka pensiju aprēķināšanas kārtību par nepilnu darba laiku. Tur nav problēmu!

Šobrīd mēs runājam par Latvijas Republikas Saeimas ar absolūto balsu vairākumu, manuprāt, arī frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputātu, apstiprināto otrā lasījuma redakciju. Tātad konceptuālais, pirmais, lasījums pateica skaidri un gaiši, ka pensionāriem nav jāatmaksā. Otrajā lasījumā Kārļa Leiškalna iesniegtā redakcija tika atbalstīta mūsu un jūsu sarunās, man liekas, radiofonā. Tad jūs prasījāt terminēt, lai pensija nav jāatmaksā tikai tiem pensionāriem, kuri aizgājuši pirms 1997.gada 1.janvāra pensijā. Šo jūsu lūgumu es izpildīju un labprāt ieliku šajā likumā.

Makarova kungs! Es negribu, lai jūs demisionētu! Ja jūs runājat par problēmām, kas skar pašnodarbinātos, tad tā ir Labklājības ministrijas problēma. Tai jāpanāk, lai šādā netaisnīgā veidā iegūto pensiju Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā nevarētu saņemt. Tā ir Labklājības ministrijas problēma. Par šo problēmu es pats personīgi esmu rakstījis avīzēs, par šo problēmu mēs esam runājuši šajā sēžu zālē, bet šī problēma, kā jūs sakāt, vēl līdz šim mirklim nav atrisināta. Kur tad jūs bijāt, ka divos lasījumos nebija neviena priekšlikuma? Kur jūs bijāt, kad “atvēra” Pensiju likumu? Tur šī problēma joprojām netiek atrisināta.

Es neesmu Sociālo un darba lietu komisijā, es nestrādāju Labklājības ministrijā, bet es uztveru konkrētām iedzīvotāju grupām nodarīto netaisnību un mēģinu to labot, nevis kādam uzspiest savu viedokli. Es lūdzu šo viedokli izdiskutēt šeit, parlamentā, kvalificētā līmenī un atrisināt, Makarova kungs!

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs! Divas minūtes ir pagājušas.

K.Leiškalns. Es gribu, lai jūs strādātu, nevis demisionētu, jo ministru pienākums ir risināt politiskās problēmas, nevis mukt no politiskajām problēmām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Gundars Valdmanis. Pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Mēs visi zinām, ka nomenklatūra, pārvaldot Latvijas saimniecību, ir uzlikusi tautai ekonomiskā terora jūgu. Viņi strādā, lai novērstu to iespēju, ka kāds viņiem varētu izmukt no pakļautības, tāpēc ka viņš var kaut kādi izgrozīties. Tas cilvēks, kas dabū pensiju un spēj vēl strādāt, nav pilnīgi pakļauts. Taču, skat’, nomenklatūra mēģina pievilkt tos grožus un likt saprast, ka tā pensija, kas tiek maksāta tam, kas strādā, tomēr būs pa lielākajai daļai jāatmaksā.

Žēl, ka vakar nebija debašu par demogrāfisko situāciju Latvijā. Mēs esam sākuši iet Krusta ceļu. Krievijā valda ekonomiskais terors un bijušie komunistiskās partijas vadoņi, it īpaši čekas vadoņi, atklāti ieņem savas pozīcijas. Mēs redzam, ka Latvijā veidojas tas pats. Un mēs ņirgājamies par tautu, sakām, ka mēs kaut kā spēsim “salāpīt” to situāciju, kas tagad pār mums valda. Nevienam nav diezgan, jo mūsu nabadzība un ubadzība, kas mums ir uzspiesta, ir tāda, ka kādam ir jāpaliek bešā. Un gandrīz visiem tautā trūkst. Trūkst tāpēc, ka valdošā elite grib, lai trūkst, jo naudai ir vislielākais spēks tieši bada laikos. Pasaulē ir interesants laiks. Centrāleiropā un Austrumeiropā komunistu elite ir iesākusi ekonomisko teroru un nāk atpakaļ pie varas, pat nekaunēdamies par savu pagātni. Nāk tie, kam tā ir visskaidrāk redzama. Nāk tādi kā Primakovs, kas vadīja Krievijas slepenos dienestus, nāk tie, kas ir tiesājuši disidentus, sprieduši tiem maksimālo sodu. Tie nāk atklāti un lepni. Un viņu pakļautajām tautām ir jāizlemj, vai viņi kritīs ceļos šiem varmākām, kas tagad viņus pārvalda ekonomiski un viņus iznīcina un liek krist uz ceļiem. Varbūt tauta tomēr celsies kājās 3.oktobrī un pateiks: “Nē, mēs vairs neesam ar mieru lāpīt to lupatu, mēs gribam jaunu segu! Mēs vairs negribam pakļauties šādai nomenklatūrai. Mēs gribam, lai viņi brauc prom!” Tauta 3.oktobrī lems. Es ceru, ka viņa izprot, kāpēc tādi godavīri kā Celmiņš un citi izvairījās no vakardienas debatēm par traģisko demogrāfisko situāciju mūsu valstī, jo tad mēs būtu daudz ilgāk un pamatīgāk runājuši par to, kas šeit notiek, - par to noziedzību pret tautu, par to patvaļu, kriminālo elementu darbību, darba vietu iznīcināšanu, negatīvo ekonomisko politiku un ļoti negatīvo labklājības ministra politiku. Šeit mums šodien ir priekšā viens projekts - Makarova kungs grib “aizslēgt” iespēju tiem, kas strādā, tomēr puslīdz normāli dzīvot. Viņš grib ņemt atpakaļ to, ko viņi jau ir nopelnījuši. Mīļā Saeima, saprotiet, ka tie cilvēki, kas 40 gadus strādāja, jā, pa lielākai daļai Padomju Savienības “grožos”, tie kaut ko nopelnīja. Tie nopelnīja to, ko nomenklatūra dzen prom kuģos, un tā tālāk. Viņiem pienākas pensija. Tāpat arī tiem, kas šodien strādā, pienākas pensija, tā pensija ir nopelnīta, un, ja viņi var vēl bagātības veidot un strādāt, gods viņiem! Neatņemsim nevienam to, ko viņš jau ir nopelnījis!

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Robertam Jurdžam - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam. Jurdža kungs runās otro reizi.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Leiškalna kungs un Mauliņa kungs laikam neizprot to, kas ir rakstīts likumā. Tur ir šāds pants: ja šajā periodā pensijas pieprasītājs nostrādājis mazāk par 36 mēnešiem, viņa individuālā vidējā iemaksu alga nosakāma, dalot apdrošināšanas iemaksu algu summu ar minētajā periodā esošajiem 36 mēnešiem. Ko tas nozīmē? Es saprotu... jā, ja pietrūkst viena diena, divas dienas, pietrūkst viens mēnesis, desmit mēneši, 35 mēneši... pietrūkst 35 mēneši un 30 dienas... un viņš iemaksājis kā individuālā darba veicējs... kā vienu dienu... Un mēs paši pieņēmām likumā, ka 1999.gadā mēs maksāsim... ja ir stāžs 30 gadi, maksāsim no vidējās algas valstī. Tātad mēs maksāsim no 100 latiem. Un, ja viņam 30 gadu stāžs, labi, stāžs viņam nepalielināsies, bet samazināsies tas koeficients, ar ko dala šo pensiju. Tad mēs dodam automātisku iespēju daudziem cilvēkiem pārrēķināt šīs pensijas, neadekvāti iegūt līdzekļus no “kopējā katla”. Un līdz ar to cieš visi pārējie 600 tūkstoši pensionāru. Tā ka jūs, kolēģi, izlasiet šo likumu rūpīgi. Tas nav tā, kā viņi runā.

Un vēl par nodokļiem. Atgādināšu arī par nodokļiem. Tātad pensionāri maksā... pensijas apliek virs 100 latiem ar ienākuma nodokli, un viņi maksā no darba algas tātad ienākuma nodokli un samazināto sociālo nodokli. Tātad ienākuma nodoklis nekādā ziņā neskar pensiju fondus, nekādā ziņā neietekmē tos pensionārus, kas nav spējīgi strādāt, kas nav spējīgi atrast darbu.

Sociālais nodoklis, ko viņi ir samaksājuši, ir divreiz mazāks nekā tas, ko viņi ir saņēmuši no šī fonda. Kur jūs, Leiškalna kungs, redzat šo netaisnību? Viņi ir saņēmuši divreiz vairāk nekā samaksājuši.

Sēdes vadītājs. Jurdža kungs, divas minūtes ir pagājušas.

R.Jurdžs. Sociālais nodoklis ir 20% no ienākuma. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamā runās Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāte.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Tikai vēsu mieru! Arī es uzskatu, ka visi šie priekšlikumi ir jāskata kontekstā. Rūpīgi izvērtējot Labklājības ministrijas priekšlikumu, es saprotu, kāpēc Sociālo un darba lietu komisija to ir atbalstījusi daļēji, un es arī iesaku atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Kāda ir šī priekšlikuma būtība? Tātad visiem tiem cilvēkiem, pensionāriem, kuriem līdz šim nedrīkstēja pārrēķināt pensijas, jo viņi bija pensionējušies pirms 1996.gada 1.janvāra, tagad būs iespējas atkarībā no saviem nostrādātajiem gadiem pārrēķināt pensiju. Šis priekšlikums paredz, ka ik mēnesi no šīs jaunpārrēķinātās pensijas tiks atvilkta neliela summa. Kā Labklājības ministrijas pievienotie aprēķini rāda, šis atvilkums būs apmēram no 5 līdz 10 latiem. Nu sakiet, cienījamie deputāti, vai jūs no savām deputātu pensijām, ja tās būtu, teiksim, 180 latu apmērā, kā tas varētu būt, - vai jūs neesat ar mieru atmaksāt 7 vai 10 latus ik mēnesi? Un sociālais budžets pildītos, un, es domāju, taisnība būtu uzvarējusi.

Tagad nedaudz runāšu par pārējiem priekšlikumiem. Deputātes Kreituses priekšlikums īstenībā praktiski nav realizējams, manā izpratnē. Šeit arī tiek paredzēts tas variants - ja pensija pārsniedz trīs minimālās algas, tad starpība atmaksājama trīs gadu laikā Labklājības ministrijas noteiktā kārtībā. Kas tā par starpību? Šis vārds bija jādefinē likumā. Izskaidrot no tribīnes to var ļoti dažādi. Un, es domāju, nav nekāda pamatojuma balsot par šādu priekšlikumu, jo jau iepriekšējā - Sociālo un darba lietu komisijas atbalstītajā - priekšlikumā ir paredzēts, ka no tām pensijām, kuras ir zem trim minimālajām mēneša algām (mēs rēķinām, ka vidējā summa varētu būt 150 lati), nav nekas jāatmaksā. No tām neatvilks ne šos 5, ne šos 7 latus. Un tomēr no šī mazā ietaupījuma, ko maksās katrs cilvēks līdz sava mūža beigām... par to laiku, par kuru viņam tiek piešķirta pensija, es domāju, mums nevajadzētu strīdēties... 150 latu vai 170 latu pensijas īpašnieks var atļauties maksāt pārējiem, kam mazāka pensija, 7-10 latus mēnesī.

Par Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Man ļoti žēl, ka Leiškalna kungs... Noņēmis ir? Es runāju par to. Tas ir iesniegts. Kārļa Leiškalna priekšlikums neparedz šo lietu, ka pensijas vispār ir atmaksājamas. Tātad šeit nav paredzēts, ka šie 5 vai 7 lati būtu jāatmaksā. Citādi Kārļa Leiškalna priekšlikuma otrā daļa varbūt būtu atbalstāma, ja tā būtu atsevišķi nodalīta. Diemžēl šajā priekšlikumā tas viss ir salikts kopā. Ir, protams, problēma, ja cilvēkam līdz jaunas pensijas piešķiršanai šo triju gadu laikā pietrūkst dažu mēnešu. Taču es domāju, ka gan draugi, gan paziņas, gan valsts iestādes šādā gadījumā var palīdzēt cilvēkam atrast darbu. Var strādāt kaut par apkopēju, kaut ar minimālu algu, lai par šiem trīs gadiem tomēr tiktu aprēķināta pensija. Un tāpēc, visu tā ļoti rūpīgi izvērtējot, es domāju: atbalstīsim to priekšlikumu, kurā ir iestrādāts arī Labklājības ministrijas priekšlikums un kuru galīgajā redakcijā formulējusi Sociālo un darba lietu komisija!

Sēdes vadītājs. Nākamā runās Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāte. Lūdzu!

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Tātad šeit debatēs izskanēja dažādi viedokļi par atmaksāšanu, arī ļoti emocionāli, kā, teiksim, no Mauliņa un Veldres kunga, ka nevajag atņemt... Bet es gribētu, kolēģi, pievērst jūsu uzmanību tam, ka arī neatmaksāt nevienu latu... tā nebūt nav taisnība. Atcerieties, lūdzu, visus tos pensionārus, kas 1994. un 1995.gadā strādāja un kam tika liegta iespēja saņemt pensiju. Viņi, tā teikt, ies uz pārrēķinu, bet viņiem jau neviens neko atpakaļ neatdos. Viņi nav saņēmuši pensiju. Ko mēs viņiem atbildēsim, kāpēc viņiem nav maksāts? Paņemiet to kategoriju, kas bija pamatlikumā - jaunajā. Bija skaidri pateikts: lai piešķirtu no jauna pensiju, ir jāatsakās no saņemamās. Un valstī ir cilvēki - es piekrītu, viņi nav vairākumā - , kas patiešām ir godīgi atteikušies no pensijas, un arī viņiem neviens tagad to pensiju atpakaļ taču neatdos. Bet citiem tā būs izmaksāta... Tādēļ mums, kolēģi, ir jāatrod tas kompromiss, lai patiešām nebūtu atkal tā, ka, vienu kategoriju ieceļot saulē, mēs atkal citus noniecinām, jo savulaik tādi bija likumi. Tas ir viens moments.

Otrs jautājums, uz kuru es gribētu atbildēt, ir, teiksim, tas, kuram pieskārās Kreituses kundze. Kādēļ komisijas priekšlikumā ir minētas divas minimālās algas, bet Kreituses kundzes priekšlikumā - trīs? Te arī ir zināma loģika. Es paskaidrošu, kāda. Kā jūs atceraties, likumā jau šobrīd ir paredzēts, ka tad, kad pensija pārsniedz trīs minimālās algas, tā netiek indeksēta. Tādēļ komisija uzskatīja par iespējamu ierobežot šo neatmaksu ar divām minimālajām algām. Pēc divām ir jāatmaksā. Bet tajā pašā laikā viņi pakļauti indeksācijai. Saprotiet, mēs izveidojām zināmu “buferi”. Jūs visi taču saprotat - kad nosaka konkrētu summu, uzreiz ir robeža. Lats šur vai tur, un starpība ir lielāka. Tādēļ tās divas kompensē... līdz trim... tās indeksējas. Drusciņ kompensē to robežu “sāpīgumu”. Es vienkārši paskaidroju motivāciju, es neapstrīdu katra viedokli. Tās ir divas lietas, ko es patiešām gribēju, uzstājoties kā deputāte, paskaidrot, lai būtu pilnīga skaidrība, kad jūs balsosiet.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcijas deputāts. Runās otro reizi.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Kolēģi, otrajā lasījumā pieņemtais ir pilnīgi pieņemams. Un es domāju, ka vajadzētu atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu. Vēlreiz paskaidroju: tādēļ, lai tiešām cilvēki, ja paliek mēnesis, divi mēneši vai diena... lai, dalot uz 36, viņi varētu panākt pensijas pārrēķināšanu. Kas attiecas uz to, ko Seiles kundze teica - ka pašvaldības varētu iedot šo darbu - , es varu pateikt, ne Alūksnes rajonā, ne daudzās citās vietās pašvaldībām nav iespējas iedot viņiem darbu, jo darba nav. Bezdarbnieku ir tik daudz, tik daudzi stāv rindās pēc darba! Tā ka es domāju, ka noteikti vajadzētu atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu, kas ir papildinājums. Un man liekas, ka Kreituses kundzes priekšlikums par atmaksāšanu un par lielām algām varbūt attiektos uz Saeimas deputātiem un augsti apmaksātajām personām, bet uz skolotājiem, medmāsām, ārstiem un zemāko kategoriju strādniekiem tas neattiektos, jo viņi nespēj atmaksāt. Kreituses kundze saka, ka jāatmaksā. Tādēļ es aicinu balsot par papildinājumu, tā, kā ierosina Leiškalna kungs. Un praktiski tad paliek otrajā lasījumā pieņemtais, tikai ir šis Leiškalna kunga ieteiktais papildinājums.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūs visi laikam zināt, kā tauta dēvē tos cilvēkus, kas tur vārdu, un šeit mēs runājam par to gadījumu, kad valsts nav turējusi savu vārdu. Protams, arī atsevišķi darbinieki, kas ir visu šo laiku sēdējuši attiecīgos posteņos, nav turējuši vārdu (Starpsauciens: “Sauciet vārdā Makarovu!”), bet šobrīd pats galvenais ir tas, ka valsts nav turējusi vārdu. Kad Latvija atguva savu neatkarību, mēs pieņēmām jaunu Pensiju likumu un pasludinājām, pirmkārt, to, ka strādājošiem pensionāriem jāsaņem pensija tāpat kā visiem pārējiem, un, otrkārt, to, ka, ja viņi turpina strādāt un nostrādā trīs gadus un šajā laikā viņu saņemamā alga dod iespēju paaugstināt pensiju, tad šī pensija ir paaugstināma. Un cilvēki, kas bija sasnieguši attiecīgo vecumu, aizgāja pensijā, paļaujoties uz to, ka valsts ir pieņēmusi taisnīgu likumu, apsolījusi viņiem šo pensiju un ka viņiem ir tiesības to saņemt un valsts viņiem to arī maksās. Pagāja kāds laiks, un pēkšņi valsts izdarīja pirmo soli - pateica, ka ir nolemts strādājošiem pensionāriem pensijas vairs neizmaksāt, un atcēla to punktu, un vairākus gadus šīs pensijas netika izmaksātas. Strādājošie pensionāri samierinājās: “Labi, mēs šodien strādājam, bet, kad aiziesim pensijā, mēs varēsim par to saņemt lielākas nopelnītās pensijas”. Un turpināja strādāt. Taču izrādās, ka valsts atkal netur vārdu. Ka tās pensijas pēc trīs nostrādātiem gadiem gan var pārrēķināt, bet tiem cilvēkiem, kas ir pensijā aizgājuši tajā laikā, tās pārrēķina pēc pavisam citiem noteikumiem nekā tiem, kas ir aizgājuši vēlāk. Nu, vai valsts nav krāpusi savu tautu? Es domāju, ka šī ir netaisnība. Varbūt nav pārāk daudz to cilvēku, kas šādā veidā ir piekrāpti, bet es domāju, ka valsts vispār nedrīkst nevienu piekrāpt. Un tāpēc es domāju, ka šī netaisnība ir jāizlabo.

Un mani ļoti pārsteidz šīs debates. Mēs diezgan lielā vienprātībā to visu pieņēmām gan pirmajā, gan otrajā lasījumā, bet šobrīd saceļas ļoti lielas debates un strīdi. Man būtu visvienkāršākais priekšlikums - noraidīt visus priekšlikumus, kas ir iesniegti pret šo pantu, un pieņemt tādu redakciju, kādu mēs to esam vienprātīgi pieņēmuši pirmajā un otrajā lasījumā, un tad visas debates izbeigt. (Starpsauciens: “Bravo!”)

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Rubina kungs runās pirmo reizi.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Andris Rubins - Latvijas Atdzimšanas partija.

Es atbalstu otrajā lasījumā pieņemto. Tikko kā Makarovs nedaudz iepriecināja pensionārus, un tie jau sāka zvanīt pa telefonu... Ka viņš grasās demisionēt... Tas tiešām būtu apsveicami, ja to viņš izdarītu, jo ir rudens, tuvojas ziema un atkal ar šausmām pensionāri un citi domā, kad cienījamie kungi uzsāks dzīvokļu apsildīšanu un cik būs jāmaksā. Cilvēkiem liek maksāt komunālos maksājumus, kaut gan daudzas ēkas ir pirmsavārijas stāvoklī; īri par dzīvokli, maksu par ūdeni, elektrību un apkuri prasa pēc pasaules cenām, bet algas, pensijas un pabalstus rēķina pēc ministra Makarova jeb apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK izstrādātās skalas, kas veicina tautas izmiršanu. Viņi veicina tautas izmiršanu! Arī vakar viņi nepiekrita, ka jārīko ārkārtas sēde par demogrāfisko krīzi. Demogrāfiskā krīze - tā nav tikai bērnu dzimstība, tās ir arī domas par pensionāriem, par veciem cilvēkiem, bet nekur es nesadzirdēju dzirdīgas ausis, lai labotu šo situāciju. Es vērsos pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa, pie Ministru prezidenta Guntara Krasta, bet bez panākumiem. Vērsos pie apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, pie Latvijas Zemnieku savienības, pie “šķēlistiem”, kuri ir Saeimā un kuri mīlot šo zemi, bet arī tas bija bez panākumiem. Jo paēdis nepaēdušu nesaprot. Tas ir galvenais un visnoteicošākais cēlonis. Neviena no iepriekšējām valdībām (visās valdībās ir bijis ministrs Makarovs), nedz arī varas partijas neko nav darījušas, lai novērstu šo demogrāfisko krīzi, arī šo pensionāru likteni; viņiem pilnīgi jāizmirst kopā ar Latvijas tautu. Tieši otrādi, - jebkādā veidā un ar jebkādiem līdzekļiem viņi ir veicinājuši krīzi un tās padziļināšanos. Kamēr varas partijas - apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, Latvijas Zemnieku savienība un tie jaunie surogāti - mielojas pie greznajiem dineju un prezentāciju galdiem, tikmēr daudzi cilvēki ēdamo un apģērbu meklē miskastēs, arī pensionāri. Visas šīs izrādīšanās ir bez vērtības, bez nozīmes, it kā dzīres mēra laikā, tas viss ir padziļinājis demogrāfisko krīzi. Runa ir ne tikai par dzimstību, bet arī par to, ka pensionāri nevar izdzīvot un mirst. Valstī ir pilnīga depresija, psiholoģiskā krīze, un tas rada to plaisu, tas būtībā jau ir bezdibenis starp valdošo eliti un tautu. Visu Latvijas iepriekšējo valdību padarīto var raksturot tā: genocīds turpinās, un tie veidi un tie līdzekļi, kas veicina šo genocīdu, šo demogrāfisko krīzi, ir dažādi. Tie ir gan naudas maiņas taloni, gan sertifikātu ieviešana, kuriem nebija un nav seguma; tās ir pieļautās banku krīzes, valsts budžeta izsaimniekošana un...

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, varbūt jūs varētu drusku tuvināties tēmai, kas tiek apspriesta.

A.Rubins. Es tūlīt tai tuvināšos. Mūsu valstī nez kāpēc valsts budžetu apkalpo divas komercbankas - “Parex” un Unibanka -, iegūstot lielu peļņu. Garantētos kredītus, kurus saņem no ārzemēm par 3-6% gadā, nez kāpēc nodod komercbankām, kuras atkal iegūst pasakainu peļņu.

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, man jums jāizsaka aizrādījums, ka jūs netuvināties tēmai, ko mēs apspriežam.

A.Rubins. Ministrs Makarova kungs, kas ir labklājības ministrs, tagad ir pieprasījis 40 miljonu kredītu, ko viņš arī dabūs, lai turpinātu šo savu programmu, tautas izmiršanu. Tā ir plānveidīga programma. Un es...

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, lūdzu jūs - vai nu runājiet par tēmu, vai arī sagatavojiet kādu paziņojumu!

A.Rubins. Paldies. Amerika kungs, arī jūs bijāt tas, kurš bija pret demogrāfiskās krīzes izskatīšanu.

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, runājiet par lietu!

A.Rubins. Paldies, Amerika kungs. Viss ir skaidrs, visi zina, kas ir Ameriks, visi zina, kas ir Makarovs.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”. Mauliņa kungs runās otro reizi.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Pēc Ilmāra Bišera teiktā faktiski nav daudz ko teikt. Es tikai gribu atgādināt, ka tiešām vajag balsot par pirmajā un otrajā lasījumā pieņemto veidu. Es tikai gribētu atgādināt - Dieva dēļ, “neiekrītiet”! Deputāte Kreituse ir ļoti neprecīzi formulējusi savu domu, es pat nezinu, kad starpība atmaksājama, starp ko starpība, kāda starpība... Tas nav zināms, un līdz ar to likums ir neskaidrs un nekorekts. Savukārt tiem, kas saka, ka var taisīt mākslīgi lielas iemaksas, es gribu atgādināt, ka pirmajā lasījumā pieņemtais, otrajā lasījumā pieņemtais ir formulēts skaidri - nostrādājuši vismaz trīs gadus. Vismaz trīs gadus nostrādājuši, nevis iemaksājuši. Ļoti skaidri pasacīts. Un par to, ka iemaksu fonds esot divreiz mazāks, nekā tiekot izmaksāts, es gribu sacīt, ka tā visa ir 5.Saeimā pieņemtā absurdā jaunā Pensiju likuma vaina. Šis absurdais likums radīja to stāvokli, ka var pumpēt ārā daudz vairāk, nekā iemaksāt. Un faktiski tiem, kuri pēc jaunā likuma ir pensionāri, tiek maksāts no tā paša sociālisma laikā uzkrātā pensiju fonda. Tiek ņemts no tiem, kas ir 40 gadus strādājuši... No tā fonda tiek pārskaitīts šajā jaunajā fondā. Tas ir 5.Saeimas kļūdas rezultāts. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamā runās Ilga Kreituse - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija. Kreituses kundze runās otro reizi.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Man ir grūti saprast, dzirdot no šīs tribīnes to, ka daļa deputātu nesaprot, kas ir starpība, lai gan pirmajā klasītē to māca. Starpību iegūst, ja no mazināmā atņem mazinātāju, un šoreiz tas būtu, ja no 250 latiem Saeimas deputāta potenciālās pensijas atņem 150 latus, tad iegūtu minimumu - 100 latus, par kuriem būtu jāsāk atmaksāt. Tā kā man ir radušās aizdomas, ka arī citi var neizprast šādas lietas, tad, lai nerastos lieki pārpratumi, es, tāpat kā otrajā lasījumā, atsaucu savu priekšlikumu, lai būtu pavisam skaidrs un lai arī deputātiem nebūtu šaubu par Leiškalna kunga iesniegto priekšlikumu, jo pašlaik mēs runājam par otrā lasījuma redakciju.

Es ierosinu deputātiem noraidīt arī Leiškalna kunga priekšlikumu, jo tā strīdīgā daļa ir atrunāta citā pantā, tāpēc, principā pieņemot šo priekšlikumu, mēs vienu un to pašu normu paredzam divas reizes. Līdz ar to man būtu pavisam vienkāršs un konstruktīvs priekšlikums - nobalsot visiem “pret”, un tad paliks 2.panta redakcija. Tiem, kuri vēl varbūt neizprata šādas tādas nianses par to, kas ir starpība vai kaut kas cits...

Un vēl viena maza piebildīte Makarova kungam. Makarova kungs, nevajag baidīt un par naudām runāt, jo tad, kad bija jāmaksā 2 miljoni par bankas “Olimpija” ēku, kur ierīkot sociālo fondu, lai tantītēm kājas slīdētu uz marmora trepēm, tad nevienam neprasīja, kur tos 2 miljonus ņemt, bet samaksāja bankai “Olimpija”.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Laika nav vairāk!”) Laika vairāk nav... Kāpēc nav? Mums ir līdz trijiem laiks, Tabūna kungs.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es atvainojos, es nepareizi pulkstenī paskatījos! Cienījamie kolēģi! Es klausos šīs debates, un man ir radusies ļoti ķecerīga doma. Laikam vajadzētu Kārtības rullī nākotnei izdarīt labojumu un noteikt, ka vienu mēnesi vai dažas nedēļas pirms Saeimas vēlēšanām vispār nevajadzētu šādus likumprojektus apspriest Saeimā, jo citādāk šeit nenotiek nekas cits kā vien totāla priekšvēlēšanu aģitācija, kad cits citu mēģina pārspēt daudzsolīšanā. Es ļoti labi atceros, Mauliņa kungs, ka jūsu partija solīja... (Starpsaucieni: “Lai runā par lietu!”)

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, man arī jums ir jālūdz runāt par konkrēto priekšlikumu! (Zālē ovācijas un aplausi.)

P.Tabūns. Tas ir tieši par lietu, jo jāsaprot ir viens, ka var paaugstināt pensijas par tik, par cik ir nauda, bet, ja šīs naudas nav un tuvākajā laikā arī nebūs, tad šīs pensijas nevarēs paaugstināt. Un, lūk, Mauliņa kungs, kur tad ir tā jūsu partijas solītā 200 latu pensija? (Starpsauciens: “Tavā kabatā!”) Tās vietā ir svece un smilšu maisiņi. Lūk! Bet es atvainojos...

Makarova kungs jūs brīdina, ka tas var sagraut šo pensiju sistēmu. Jūs man pasakiet, lūdzu, cienījamie kolēģi, cik daudz iepriekšējās valdības paaugstināja pensijas? Tas pats Šķēles kungs, kurš šodien milzīgs labdaris solās būt... Cik viņš divos gados paaugstināja pensiju? Pāris latu? Bet, lūk, Krasta kunga valdība un Makarova kungs, būdams labklājības ministrs, gada laikā paaugstināja pensijas par 10 latiem.

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, es ļoti lūdzu jūs runāt konkrēti par šiem četriem priekšlikumiem, jo, ja mēs iesim šādu ceļu, tad, bez šaubām, katrs centīsies pārliecināt par savu labo darbu...

P.Tabūns. Cienījamais Amerika kungs, deputāti paši izšķirsies, par kuru no šiem priekšlikumiem balsot, bet ir svarīga būtība, lai saprastu, cik mēs spējam, cik budžets spēs dot pensionāram. Es labprāt piekristu, ka šīs pensijas nav jāatmaksā, ka vispār vismaz 100 latu pensiju cilvēkam vajadzētu izmaksāt, bet ko darīt, ja tādas naudas nav un ja šo sistēmu sagraus? Ko tad? (Starpsauciens: “Pameklē!”) Tāpēc es aicinu jūs, cienījamie deputāti, pirms jūs balsojat un izšķiraties par vienu, otru vai trešo priekšlikumu, padomājiet reāli! Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Valdmaņa kungs runās otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Man drusku žēl Makarova kunga, un es gribētu teikt, ka viņš nav pilnīgi ļauns. Redzat, šis apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK staltais pārstāvis zina, ka pensijas ir laba lieta. Viņš aiziet un aizstāv Latvijā dzīvojošo cilvēku tiesības saņemt viņu nopelnītās pensijas. Viņš var aiziet uz Krievijas vēstniecību un uzstāties, ka krievu okupantiem, kurus mēs gan godināsim... šī valdība viņus godinās...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, mēs neapspriežam Makarova kunga personību, bet gan apspriežam pensijas jautājuma priekšlikumus.

G.Valdmanis. Pensija ir svēta lieta! Makarova kungs to saprot, ka tas ir krievu virsniekiem, bet viņš to nesaprot, ka tas varētu būt arī latviešiem, kas gulagā strādāja... Viņš to nesaprot, ka tas varētu būt latviešu leģionāriem... Viņš nesaprot, ka...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, es lūdzu jūs nenovirzīties no tēmas...

G.Valdmanis. ...ka tas varētu būt Latvijas tautai... Tiem, kas ir nopelnījuši savu pensiju, viņiem tā pensija pienākas. Un valdība nevar vienkārši, pēc Makarova kunga domām, ņemt un dot, kā grib, terorizēt latviešu tautu. Vienā dienā tev ir pensija, bet otrā dienā tev tās nav.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jūs nerunājat par lietu!

G.Valdmanis. ... palikt pie tā paša Pensiju likuma, kāds bija. Viņš bija...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, izslēdziet mikrofonus!... Valdmaņa kungs, es jums liedzu vārdu. Kārtības ruļļa 72. pants nosaka, ka, ja neklausa sēdes vadītājam, var sekot daudz stingrāki soda mēri.

(Valdmanis no zāles kaut ko bļauj.)

Nākamais runās Kārlis Čerāns... Valdmaņa kungs, jūs nerunājāt par tēmu, es jūs divreiz brīdināju, un jums tika atslēgts mikrofons... Saeima varētu nobalsot, ka tad, ja jūs celsiet nekārtības, jūs vienkārši izslēgs uz dažām sēdēm...

Nākošais runās Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es saprotu šeit sēdē virmojošās kaislības, bet, manuprāt, šodienas diskusija ir ļoti smaga, jo tā patiesībā vedina uz ļoti smagām pārdomām. Tēlaini runājot, mēs varētu salīdzināt šodienas diskusiju ar to, ka mēs nu runājam, kādu zirgu pirksim - baltu vai melnu, bet mēs nediskutējam par pamatjautājumu - vai mums vispār šis zirgs būtu vajadzīgs. Mēs mēģinām risināt strādājošo pensionāru jautājumu - kā, pēc kādas metodes viņiem ļaut pārrēķināt šo pensiju, lai šie noteikumi būtu strādājošajiem pensionāriem vairāk vai mazāk izdevīgi. Taču ļoti maz tiek runāts tieši par šo ekonomisko pamatojumu, kur būs šie līdzekļi, no kuriem palielinās šīs pensijas.

Tomēr mūs vēl vairāk uztrauc tāds jautājums, ka šodien neviena balss neiestājas par tiem, kuri jau vairākus gadus ir bijuši bez darba, bet kuriem ir tikai daži gadi līdz pensijas vecuma sasniegšanai, un šiem cilvēkiem nav nekādu cerību saņemt kaut cik cilvēka cieņai atbilstošu pensiju. Šis jautājums šodien praktiski vispār netiek diskutēts. Tāpēc Tautas kustība “Latvijai” šā jautājuma risināšanai ir vairākkārtīgi piedāvājusi savus priekšlikumus šīs Saeimas laikā, bet mēs vienmēr esam sadūrušies ar šo valdošās koalīcijas noraidījumu. Jā, mēs arī šodien jau rēķināmies ar to, ka 6. Saeima šo jautājumu neatrisinās, bet ka šis jautājums būs jāatrisina 7. Saeimai, un tāpēc šodien man patiesībā nemaz negribas balsot ne “par”, ne “pret”, jo visi šie jautājumi, kaut arī tie ir būtiski mūsu valstij un sabiedrībai, tomēr neskar šīs pensiju jomā pastāvošās netaisnības pašu pamatcēloni. Ir jāatrisina pats šis pamatcēlonis, lai pēc tam izpaliktu arī jautājumi par to, vai mēs pensijas strādājošajiem pensionāriem aprēķināsim no jauna vai tikai pārrēķināsim.

Valstī ir jāizveido tāda situācija, lai, ar abām metodēm rēķinot, tiktu saņemta apmēram viena un tā pati pensija, un tad šeit nerastos šīs absolūti nevajadzīgās kaislības. Jo tas, ko šeit mēģina darīt, ir tikai pūliņi uzlikt vienu vai otru ielāpu patiesībā caurām biksēm.

Un šodien mēs varam arī pavilkt zināmu svītru zem tā, kas mūsu valstī ir noticis pēdējos trijos gados, kas ir noticis arī neatkarības gados, visas mūsu valsts pastāvēšanas laikā, un tad arī pilnīgi skaidri varēs pateikt atbildi uz jautājumu, kāpēc mūsu valstī nav pietiekamas pensijas un kāpēc mēs nevaram nodrošināt cilvēka cienīgu pensiju gan tiem cilvēkiem, kuri ir aizgājuši pensijā un vairs nestrādā, gan arī tiem, kuri vēl strādā un grib tādā veidā nopelnīt lielāku pensiju.

Šeit atbilde ir pilnīgi skaidra - atbildība ir jāuzņemas valdošajai koalīcijai, arī pašai apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kuras pārstāvis Tabūna kungs nāk šeit un kritizē Tautas kustību “Latvijai”, lai gan tieši jūs bijāt tie, kuri šīs 6. Saeimas laikā izveidojāt šo koalīciju ar “Latvijas ceļu” un atteicāties no sadarbības ar Tautas kustību “Latvijai”. Un tā ir pilnīgi konkrēta atbilde uz jautājumu, kāpēc pensijas šodien nav 200 latu. To jūs varējāt paši sev paprasīt, kāpēc tās pensijas nav tādas, jo ir pilnīgi skaidrs, ka mums ir jāpanāk saimniecības atjaunošanās un jāpārtrauc katastrofāla apjoma valsts izlaupīšana.

Jurdža kungs, jūs varat šeit bļaut no vietas, bet jūsu valdība ir tā, kas šo valsts izlaupīšanu nav novērsusi...

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, lūdzu, runājiet par lietu!

K.Čerāns. Jā, es runāju pilnīgi konkrēti par šo tematu... es runāju pilnīgi konkrēti par tiem iemesliem, kāpēc es negribu balsot ne “par”, ne “pret” ne par vienu no šiem priekšlikumiem. Tāda ir šī kopējā situācija, kurā mūsu valdošā elite mūs ir šodien iedzinusi un atkal mēģina šeit diskutēt, mēģina izskatīties labi, bet tie pamatcēloņi jau ir meklējami citur. Un tā ir šī izlaupīšana - gan šī valsts uzņēmumu privatizācija - noma ar izpirkumu, gan “Lattelekom” afēra, gan visas pārējās.

Es saprotu, ka 6. Saeima šīs netaisnības novērst nav spējīga, bet es ceru, ka 7. Saeima to spēs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, es ļoti aicinu jūs savās runās nenovirzīties no šo četru priekšlikumu apspriešanas, kuri attiecas uz šiem grozījumiem Pensiju likumā. Tas būs daudz lietderīgāk, nekā šobrīd konstatēt vienas vai otras partijas pārākumu.

Gundars Valdmanis vēlas runāt, kā lieta tālāk būtu virzāma.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, kolēģi Saeimā un tauta! Redzat, mēs saprotam, ka mēs esam konfliktsituācijā, - tie, kuri domā, ka ar tautu vajadzētu tā, un tie, kuri domā, ka ar tautu vajadzētu citādi, bet tad, kad kāds atnāk un izsaka pretēju viedokli, mēs viņu cienām tā, ka mēs sakām: “Tu nerunā par lietu!” Kas gan cits varētu būt, runājot par pensiju jautājumu? Kuram tad pieder viņa nopelnītā pensija un kuram tā ir jāatmaksā? Un kā mēs to šeit šķirojam? Es nezinu, ka varētu būt kaut kas cits tuvāk šai lietai. Bet pastāv pretējs viedoklis, un tas ir drusku augstāk nekā es.

Un tagad ir jautājums, kā šādu lietu virzīt tālāk. Es lūdzu, lai Saeima to nobalso.

Ļoti iespējams, tā kā Sadarbības padome pārvalda astoņus desmitus no mūsu simta, ka es būtu saņēmis rezultātu... Varbūt Amerika kungs domā, ka es būtu tādu pelnījis, bet vai tā tomēr nav amata tiesību pārkāpšana, ka viens cilvēks patvaļīgi nolemj, jo viņš zina, ka vairākums to varētu apstiprināt... Bet es neizprotu, kā es varu kalpot tiem, kuri mani ievēlēja, nerunādams par to, kam pienākas pensijas. Pensijas pienākas visiem, kuri ir Latvijas labā strādājuši...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, lūdzu, turieties pie lietas, kā būtu lieta tālāk virzāma.

G.Valdmanis. Es lūgtu... Es aizgāju pie juridiskā konsultanta un prasīju. Viņš saka: “Nē, Saeimas priekšsēdētājam ir tiesības vadīt, kā viņš redz”, bet nav atļauts lūgt kolēģiem pārlemt, un tā vienkārši ir jācieš...

Es domāju, ka mums būtu nopietni jāsāk domāt par Kārtības ruļļa maiņu, lai ierobežotu to patvaļu, kas pagaidām šeit valda.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs ir pieteicies runāt Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mēs jau izdarījām divus soļus - pieņēmām pirmajā un otrajā lasījumā šo redakciju, kuru mēs redzam. Es gribu piedāvāt Saeimai atstāt arī trešajā lasījumā to pašu redakciju. Šajā gadījumā mums aizies labklājības ministrs... Mēs jau arī agrāk piedāvājām viņam aiziet, bet viņš negāja, viņš palika savā vietā. Nu tad dosim viņam iespēju aiziet. Lai iet! Mēs viņu neturēsim.

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Veidojas paradoksāla situācija. No visiem variantiem visoptimālākais šajā brīdī ir Kārļa Leiškalna kunga priekšlikums, un es aicinu atbalstīt to, jo diemžēl Sociālo un darba lietu komisija šoreiz nav padomājusi par to, kā šie cilvēki varēs kaut ko atmaksāt atpakaļ, lai saņemtu šo jauno pensiju, bet tad, kad cienījamais Tabūna kungs šādā propagandas garā mēģināja mums pierādīt, ka nu tās naudiņas nav, ka ir smagi, man gribējās Tabūna kungam atgādināt, cik liela ir pensionāru mirstība Latvijā, un, lūk, tas ir Makarova kunga sasniegums un naudas ekonomija budžetā. Tas ir tiešais...

Visi jau zina to, ka Latvijā izmirst aptuveni vismaz 50 000 cilvēku gadā, un tie ir pensionāri lielāko tiesu. Tabūna kungs, tad sarēķiniet, cik liels daudzums naudas Makarova kunga darbības rezultātā valstij tiek ieekonomēts! Tas ir sasniegums! Un jums, Tabūna kungs un Vidiņa kungs, kā potenciālajiem pensionāriem arī vajadzētu atbalstīt šīs naudas pārdali vismaz tiem pensionāriem, kuri pagaidām vēl ir dzīvi. Bet es ceru, ka nākošajai valdībai varbūt nebūs jālieto šāda taktika - gaidot kāda tuvinieka nāvi, lai otra daļa varētu samaksāt vismaz dzīvokļa īri. Cerams, Vidiņa kungs, ka jums kā pensionāram ar to nebūs jāsaskaras. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Juris Galerijs Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītais Lujān! Zināt, tā mirstības struktūra ir interesanta lieta. Ja jūs ierosināt to mainīt, tad saskaņā ar jūsu priekšlikumu būtu jāmirst visiem bērniem, jo pensionāri... Atvainojiet mani, bet ir pilnīgi dabīgi, ka pensionāri pirmām kārtām mirst, jo viņi ir pensionāri, jo viņi ir sasnieguši dabīgo vecumu. Pēc laika cilvēkam ir jāmirst, un tas ir pilnīgi dabīgi, Lujāna kungs! Ja bērni sāktu mirt - tas būtu drausmīgi. Tā ka, es nezinu, vai pret dabas dotiem likumiem, Lujāna kungs, būtu vērts vērsties.

Es aicinu atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs. Otro reizi.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamie deputāti! Laikam neviens šajā zālē nebalsotu pret priekšlikumu palielināt pensijas dubultā vai trīskāršā apmērā. Tikai ir viens jautājums - vai budžetā ir šāda nauda? Var, protams, kārtējo reizi labklājības ministru neklausīt, bet es atceros to laiku, kad pieņēma lēmumu pārtraukt pensiju izmaksu strādājošajiem pensionāriem un nolīdzināt pensijas, jo vienkārši nebija naudas. Šobrīd tas izskatās pēc ļoti līdzīga priekšlikuma. Lai atrisinātu jautājumu, kas saistīts ar 10% pensionāriem, mēs praktiski liedzam pensijas indeksēt pārējiem 600 000. Bet tas arī nav nekas, var ar demagoģiju nodarboties, un tā tālāk.

Es vēlreiz atkārtoju: sociālās apdrošināšanas budžeta pieauguma tempi līdz šim ir bijuši stabili, un mēs varam atļauties daļai strādājošo pensionāru pensijas nevis pārrēķināt, bet faktiski piešķirt no jauna. Ar nosacījumu, ka lēnām papildināsies arī sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu daļa.

Taču uz nākamo gadu es neskatos tik cerīgi, jo prognozes nav tik optimistiskas, kā dažam labam gribētos. Es faktiski paredzu, ka tad, ja pieņemsim šo likumu šodien, 7.Saeimai nāksies atgriezties pie labojumiem. Un tas neko neatrisinās.

Es aicinu šodien balsot par Labklājības ministrijas priekšlikumu, bet, ja tas nav pieņemams, atbalstīt komisijas priekšlikumu. Tas ir reāli. Mēs to vēl varam izpildīt un realizēt. Leiškalna kungs! Neviens ķirurgs taču nemetīsies operēt mironi. Es arī nevarēšu realizēt likumu, kas būs nedzīvs. Ar pārliecību, ka pēc dažiem mēnešiem vienkārši nebūs naudas.

Sēdes vadītājs. Makarova kungs! Divas minūtes ir pagājušas.

V.Makarovs. Paldies visiem tiem, kas mēģināja apvainot mani.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Pirms es dodu vārdu atbildīgajai referentei Ludmilai Kuprijanovai, es gribu paskaidrot, kā mēs balsosim par šiem priekšlikumiem.

Atbilstoši tam, kā likumprojekts tiek izskatīts trešajā lasījumā (trešajā lasījumā visi priekšlikumi tiek izskatīti pa vienam), mēs, bez šaubām, vispirms balsosim par Labklājības ministrijas priekšlikumu. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums būs jāizskata kā ceturtais, jo atbilstoši Kārtības rullim atbildīgās komisijas priekšlikums ir pēdējais. Taču ir jāņem vērā arī tas, ka pēc balsojuma par Labklājības ministrijas priekšlikumu deputātiem, bez šaubām, ir tiesības atkal pieteikties debatēs. Kaut vai tā tēma ir tāda pati. Kā Valdmaņa kungs izteicās, par pensijām var runāt visu laiku. Apmēram kā pirmajā lasījumā. Konceptuāli. Es aicinu jūs runāt konstruktīvi, ja mēs gribam vēl kaut ko papildināt un paskaidrot.

Vārds Ludmilai Kuprijanovai - atbildīgās komisijas referentei par šo jautājumu. Lūdzu!

L.Kuprijanova. Cienījamie kolēģi! Es kā referējošā persona vairāk dzirdēju problemātiku. Tieši to problemātiku, kas šodien valstī ļoti uztrauc nestrādājošos pensionārus. Mazās pensijas, grūtā iespēja izdzīvot. Taču es gribu pirms balsojuma atgādināt, ka mēs runājam par strādājošajiem pensionāriem. Tas ir pirmais jautājums, ko es gribu jums atgādināt.

Otrs jautājums. Tas, ko nupat pieminēja ministrs, ļoti satrauc arī mani personīgi un arī komisiju. Ja tiks pieņemts lēmums, kas varētu vairāk par pāris desmitiem miljonu apdraudēt nākamgad sociālās apdrošināšanas budžetu, man patiešām būs ļoti žēl, it sevišķi jūs visu. Kā jūs saprotat, šī jaunpiešķiršana var sākties tikai pēc 1999.gada janvāra. Atnākot 7.Saeimai, visi šie mūsu izdarītie Pensiju likuma grozījumi, kas ir iestrādāti (jauna indeksācijas formula, kas ir ļoti pozitīva, un tā tālāk), vienkārši var tikt atcelti. Mēs ļoti smagi riskējam ar šo balsojumu. Riskējam.

Un pēdējais. Es piekrītu (es diemžēl nenofiksēju, kurš no debatētājiem pieskārās šai tēmai), ka mums šobrīd Pensiju likumā ir divas iespējas - pārrēķins un jaunpiešķiršana. Mēs šodien runājam par jaunpiešķirtajām pensijām. Pārrēķināt... Mēs neaiztiekam šo formulu. Tas var notikt ne jau katru dienu - cilvēks ne biežāk kā reizi trijos gados nāk, un viņam pārrēķina. Patiešām ir tā problēma, izveidojot šos divus mehānismus, un tādēļ notiek šīs nāvīgās cīņas par tām jaunpiešķirtajām pensijām.

Es jums vienkārši atgādinu, kas ir likumā, un vēlreiz aicinu jūs labi pārdomāt to visu. Jo likums tūlīt nestāsies spēkā... tas stāsies spēkā, bet nesāks darboties ātrāk kā 1999.gada 1.janvārī. Tāds ir nosacījums. Un, ja mēs ar nepārdomātu finansiālu balsojumu izdarām to... ja 7.Saeima vienlaicīgi, kā bija mūsu laikā, ar 1999.gada budžeta projekta pieņemšanu “izgrozīs” arī likumu, mēs pazaudēsim arī to labo, ko mēs esam izdarījuši, grozot šo likumu visas mūsu Saeimas laikā. Es patiešām jūs aicinu ļoti nopietni pārdomāt šo argumentāciju. Protams, aicinu balsot par komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Labklājības ministrijas priekšlikumu - izteikt pārejas noteikumu 16.punkta 12.apakšpunktu šādā redakcijā. Priekšlikums nr. 4. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus paust savu attieksmi! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 43, atturas - 8. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Tā kā deputāte Ilga Kreituse atsauca savu priekšlikumu, nākamais priekšlikums, kurš mums būtu jāizskata, ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, kurš dokumentā ir priekšlikums nr. 7.

Vēlas runāt Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Sēdes vadītāj! Ministr Makarov! Godātais ministr Makarov! Es tik tiešām jūs cienu un godāju! Mēs visu laiku runājam par problēmām. Mēs kaut kā nerunājam par priekšlikumiem. Līdz ar to debates izvēršas par visu problēmu kopumā. Ja jūsu atkāpšanās iemesls ir manis iesniegtais 7.priekšlikums... Es domāju, tas ir instruktīvs, tas viss ir paredzēts jau iepriekšējā likumā, tas nevarētu izraisīt jūsu atkāpšanos. Es uzskatu, ka tas, ka runājat par Saeimas balsojumu par manu priekšlikumu, man ir liels gods. Paldies Dievam!

Par tālāko secību. Pēc tam, kad “Latvijas ceļš”, tajā esot vēl arī godājamajam Jānim Lagzdiņam, iesniedza šo priekšlikumu par pensiju pārrēķināšanu (es domāju, ka Janka bija viens no parakstītājiem), priekšlikumi, kas ir radušies gan Labklājības ministrijā, gan Sociālo un darba lietu komisijā, ir pierādījuši, ka, ja kāds grib ieklausīties problēmā, viņš šo problēmu var mēģināt risināt un var atrisināt. Es negribu nekad un nevienam šajā pasaulē uzspiest savu viedokli, bet es gribu pateikt, ka man ir viedoklis, kas ir tikpat tiesīgs tikt izskatīts kā, teiksim, jūsu uzskats par demisiju. Es negribu jūsu demisiju. Es to saku vēlreiz.

Es to mēģināšu ilustrēt ar piemēru. Es mēģināšu ilustrēt. Lai gan Pensiju likumam vajadzētu dot vienādas iespējas visiem pensijas vecuma cilvēkiem, tomēr likums pensionārus ir sadalījis divās grupās. Gan strādājošos, gan nestrādājošos. Tie, kuri pensijas vecumu sasnieguši un pensiju sev noformējuši līdz 1997.gada 1.janvārim, un pārējie. Pirmajiem Latvijas Republikas Pensiju likums piedāvā mazākas sociālās garantijas un izvirza augstākas prasības nekā viņu jaunākajiem kolēģiem.

Lai mani precīzi saprastu, es no lapas (man negribas šeit novirzīties) nolasīšu divu cilvēku mūža gājumu. Divi kolēģi, abi ir dzimuši 1936. un 1937.gada ziemā, ar mazu laika atstarpīti. Abi mācījušies vienā klasē un vēlāk vienā kursā. Reizē sākuši darba gaitas un visu mūžu strādājuši plecu pie pleca. Saņēmuši pilnīgi vienādas algas. Maksājuši vienādu sociālo nodokli. Abiem darba stāžs ir 40 gadi. Abiem izpeļņa 1996.gadā bija 200 latu mēnesī. Viss it kā līdzīgi. Tātad arī pensijām vajadzētu būt līdzīgām. Tomēr Latvijas Pensiju likums šiem cilvēkiem paredz radikāli atšķirīgas pensijas.

Pirmajam, kurš pensijas vecumu sasniedzis 1996.gada nogalē, tā ir 44 lati, bet otrajam, kurš piedzimis pāris mēnešus vēlāk, pensija ir 89 lati. Kas notiek tālāk? Abi turpina strādāt, abi saņem vienādas algas, maksā vienādu sociālo nodokli, bet saņem dažādas pensijas. Pirmais - 44, otrs - 89 latus. Triju gadu laikā pirmais pensijā ir saņēmis 1584 latus, bet otrs triju gadu laikā ir saņēmis 3204 latus. Un, veicot pārrēķināšanu, kuram liek atmaksāt? Tam, kas par tādu pašu darba mūžu ir saņēmis 1584 latus. Mēs nevaram taisnību uzbūvēt uz cilvēku kauliem un ciešanām. Mēs nevaram atrisināt visas problēmas, bet mums ir jāķeras pie problēmām, kuras mēs varam atrisināt. Šī ir viena no tādām problēmām.

Tas, ka nav jāatstāj 1996.gada vai 1997.gada 1.janvāra līmenī, ir jau pierādījies, Makarova kungs! Ja jūs gribat, jūs varat strādāt, jūs varat izstrādāt modeli pakāpeniskai atmaksāšanai.

Ņemot par pamatu jūsu modeli, lai izmuktu no manis piedāvātā vai no deputātu grupas piedāvātā un Saeimas nobalsotā modeļa, mēs atrodam kompromisa variantu, kuru dod Ilgas Kreituses priekšlikums un kuru Sociālo un darba lietu komisija izstrādājusi. Atkal kompromiss. Pakāpeniska atmaksa. Visvieglāk ir neko nedarīt un, līdzko spiež darīt, pateikt: “Es demisionēšu!” Un, ja tā, tad ejiet pie velna un laidiet savā vietā Jurdža kungu! Viņš stāv, brilles uz acīm... Ļaujiet viņam būt labklājības ministram. Viņam ir dinamika. Viņš grib atrisināt problēmu. Uz priekšu! Atrisināsim!

Šādā veidā tās lietas nedara! Mums ir jāatrisina jebkura šīs valsts iedzīvotāja problēma. Protams, visvieglāk ir uzkāpt šeit tribīnē un mēģināt biedēt vienus ar otriem. Patiesībā vislabākā ir sabiedrība, kas ir stratificējusies ekonomiskās attīstības rezultātā. Vienu iedzīvotāju grupu vai sociālo grupu var sarīdīt pret otru un pateikt: “redziet, tas pirmais, kuram ir jāatmaksā tā pensija 1584 latu apmērā, tūliņ apēdīs tos 7000... Izdaliet tos 8 miljonus latu (8 miljoni latu gadā ir vajadzīgi šīs problēmas risināšanai) ar pensionāru skaitu un pasakiet, par cik jūs viņiem indeksēsiet. Ne jau kā pirms vēlēšanām, par 7 latiem. Santīms katram iznāks. Un citi cietīs netaisnību.

Te mans kolēģis Kārlis Čerāns runāja. Jā, šajā likumā ir daudz netaisnības. Jā, valsts ekonomika attīstīsies. Šīs valsts ekonomikas mērķis nav bagātnieku vai dažu grupējumu intereses. Tās mērķis ir iedzīvotāju labklājība. Un nākamais, pie kā mums ir jāķeras...

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs!

K.Leiškalns. Vēl dažas sekundes! ... Nākamais uzdevums ir atrisināt to cilvēku problēmas, kuri ir ilgi strādājuši, godīgi strādājuši un saņem mazumu. Un mēs to atrisināsim. Neskriesim projām! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Jānis Mauliņš. Bet ir tikai trīs minūtes līdz pārtraukumam. Tādēļ es domāju, ka turpināsim debates pēc pārtraukuma. Ir arī vairāki paziņojumi.

Anna Seile paziņos par komisijas sēdi.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Lauksaimniecības apakškomisijas deputāti! Lūdzu Dzeltenajā zālē uz sēdi tūlīt!

Sēdes vadītājs. Vārds Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Aicinu jūs uz sēdi tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 15.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ir beidzies pārtraukums, un sāksim pēdējo cēlienu šodienas sēdē.

Turpinām debates par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Gribu atgādināt, ka apspriežam 7.priekšlikumu - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu.

Debatēs vēlas runāt Jānis Mauliņš - frakcijas “Latvijai” deputāts.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Man ir tāda sajūta, ka dažs labs te grib sarīdīt vienu pensionāru grupu pret otru. Es domāju, ka mums visiem ir skaidrs, ka cilvēki, kas saņem pensiju vai saņem tikai sociālo pabalstu, ir ļoti vāji situēti. Bet atcerēsimies to, ka vāji situētie ir arī strādājošie, kas saņem 38 latus mēnesī. Mums ir jāsāk ieviest taisnību - un ir jāsāk varbūt tieši ar tiem, kuriem jaunais likums nodarīja pāri un kuriem tagad nevar pensijas pārrēķināt pēc jaunā likuma. Un es gribētu uzsvērt, ka mums jārēķinās ar to, ka cilvēki, kas pēc jaunā likuma, pēc šī likuma, ko mēs, cerams, pieņemsim, turpinās strādāt (tādu, pēc mūsu aptaujas, starp skolotājiem un tiesnešiem, un citiem ierēdņiem ir apmēram 80%), sociālajām iemaksām maksās 37%. Bet, aptuveni, rupji rēķinot, pensiju viņi saņems tikai 40% apmērā no savas algas. Negribas ticēt, Makarova kungs, ka tie 3%, tā starpība, sagraus sociālo budžetu. Negribas ticēt. Bez tam to cilvēku jau nemaz nebūs tik daudz. Bet tā netaisnība, ka viņi jau tagad ir iemaksājuši vairāk, jo maksā nodokļus no pirmā lata, un vēl turpināt viņiem kaut ko atvilkt... kaut gan tā atvilkšana nebūšot liela, apmēram 5 lati no katra. Bet arī tie 5 lati neglābs to sociālo budžetu. Te ir kaut kāda tāda stīvēšanās par galīgiem sīkumiem.

Man te gribas jautāt: Makarova kungs, vai jūsu ierēdņi ir aptaujājuši strādājošos pensionārus? Tas ir, manuprāt, Sociālo un darba lietu komisijas un sociālo lietu ministrijas pamatpienākums. Kāpēc Tautas kustība “Latvijai” var apbraukāt un aptaujāt, bet to nevar izdarīt ministrija, kas par to atbild? Un nevajag dezinformēt, nevajag radīt tādu panikas stāvokli tad, kad panikai vispār nav materiāla pamata, vispār nav nekāda pamata. Lūdzu nedezinformēt, Makarova kungs! Es nezinu, kādi ir jūsu mērķi. Es izteicu lielas bažas, ka jums mērķi ir netīri un tā ir provokācija. Un pastāvu uz to. Nevajag ar šādām sīkmanīgām runām radīt naidu cilvēkos! Turklāt jūs neatbildējāt uz jautājumu, kā jūs rīkojaties ar tiem 50 pāri palikušajiem miljoniem sociālajā budžetā. Kādi biznesa darījumi tika darīti? Vai guva šis budžets no procentiem vai guva kaut kas cits no procentiem?

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu! Čerāna kungs pirmo reizi runās par šo tēmu.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Sakarā ar šo deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu un tālāk sekojošo Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, un ļoti kaismīgo deputāta Kārļa Leiškalna uzstāšanos gribu pateikt dažus komentārus. Var jau šeit nākt un salīdzināt tos divus cilvēkus, kuri ir strādājuši plecu pie pleca un kuriem ir dažāda šī situācija ar pensijām, kuras viņi saņem. Ja viens var saņemt divreiz lielāku pensiju nekā otrs, tas ir pavisam absurdi. Taisnība, šī situācija ir absurda. Taču matemātiskajā loģikā ir arī tāda likumsakarība, ka, ja mēs pieņemam kādu aplamu apgalvojumu, tad no šī aplamā apgalvojuma kā sekas mēs varam dabūt ārā jebko. Un šeit pensiju jomā mums ir šis aplamais apgalvojums. Tas ir Pensiju likums, kas tika pieņemts vēl 5.Saeimas laikā, kad Saeimā bija ļoti plaši pārstāvēta tieši “Latvijas ceļa” frakcija, un tas ir šī aplamā bāze, no kuras mēs tālāk šeit šodien kaut ko spriežam un darām. Kamēr mēs neizmainīsim šo pašu Pensiju likuma netaisnību, kamēr mēs to neatcelsim, tikmēr šādus piemērus vienā vai otrā veidā vienmēr varēs sameklēt. Es arī esmu, protams, par to, lai strādājošajiem pensionāriem būtu iespējami vieglāk tikt pie jaunas, pie lielākas pensijas, bet es gribu teikt, ka pati svarīgākā lieta, kas mums ir jāizdara, ir tā, ka mums ir jāsakārto šis Pensiju likums kopumā. Diemžēl to, Leiškalna kungs, jūsu priekšlikums neatrisina. (Starpsauciens: “Paldies Dievam. Visu uzreiz neko nevar...”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā Kuprijanovas kundze vēlas ko teikt? Lūdzu!

L.Kuprijanova. Cienījamie kolēģi! Es domāju, visus argumentus un skaidrojumus es esmu jau sniegusi, un es jūs aicinu noraidīt Leiškalna kunga priekšlikumu, bet atbalstīt nākamo - komisijas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Leiškalna priekšlikumu, kurš dokumentā ir priekšlikums nr.7. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 14, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

Mums vēl ir 5.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tā kā, es domāju, deputāti savu attieksmi ir pauduši, ir priekšlikums par to nobalsot. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 20, atturas - 15. Balsis dalās.

Lūdzu zvanu! Atkārtot balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 29, atturas - 14. Arī šis priekšlikums nav pieņemts. Paliek otrajā lasījumā pieņemtā redakcija.

L.Kuprijanova. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to visi priekšlikumi šinī likumprojektā ir izskatīti. Es gribētu tikai vērsties pie radioklausītājiem, it īpaši pie nestrādājošajiem pensionāriem, ka sekas par šā likuma pieņemšanu Sociālo un darba lietu komisija noteikti noņem no sevis. Par to būs informācija arī visos masu saziņas līdzekļos. Var būt, ka novembrī likums tiks atvērts un tiks likvidēti arī tie labie balsojumi, kas ir notikuši 6.Saeimas laikā. Cienītie pensionāri, ar to rēķinieties!

Lūdzu balsot par likumu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 11, atturas - 11. Likums pieņemts.

Pirms skatām nākamo darba kārtības jautājumu, ir jāizskata Saeimas Prezidija saņemtais steidzamais pieprasījums. Deputāti Ādamsons, Grinovskis, Bāns, Stikuts, Čerāns, Kazāks, Zelgalvis, Kreituse, Rubins, Ozoliņš, Valdmanis un Rāzna steidzīgi pieprasa iekšlietu ministram Krastiņam un finansu ministram Zīlem atbildes, kāpēc nav veikta dienesta izmeklēšana un vainīgās amatpersonas nav sauktas pie atbildības sakarā ar “Balticovo” graudiem... Godātie deputāti! Ir jānosauc, par ko ir pieprasījums. Nav virsraksta. Es nevaru šobrīd nolasīt visu priekšlikumu. To neprasa Kārtības rullis.

Vārdu lūdz Jānis Ādamsons. Es ceru, ka viņš, sniegdams motivāciju, paskaidros, par ko ir runa. Piecas minūtes jums, Ādamsona kungs.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ir ļoti zīmīgi, ka šo pieprasījumu mēs izskatām tagad. Tāpēc, ka pirms tam gan Tabūna kungs, gan Makarova kungs runāja par to, ka budžetā visu laiku pietrūkst naudas līdzekļu. Tieši šajā pieprasījumā ir runa par to, no kurienes tos naudas līdzekļus varētu ņemt. Zīmīgi ir tas, ka trīs plenārsēdes pēc kārtas mēs diskutējam par katastrofālo situāciju mūsu laukos un beidzot pieņēmām lēmumu, ka zemniekiem ir jāpalīdz. Šķēles kungs, braukājot apkārt pa valsti un tiekoties ar zemniekiem, sola 24 latus par katru hektāru rudzu. Pirms tam viņš mums arī mācīja, ka ir jāmaksā nodokļi, un tamlīdzīgi...

Bet tagad paskatīsimies, kas reāli notiek. Realitāte diemžēl ir pavisam cita. “Ave Lat” impērijas sastāvā ietilpstošais “Balticovo” 30.jūlijā saņem 23 vagonus ar miežiem no Igaunijas. Tas notiek laikā, kad mūsu zemniekiem arī nav kam nodot graudus. Neviens neuzpērk. Bet tā vēl būtu pusbēda. Nupat notika pārbaude, ko veica Ekonomiskā policija. Noskaidrojās, ka faktiski 11 tūkstoši tonnu graudu ir ievesti mūsu valstī kontrabandas ceļā. Turklāt muitošanas procedūra ir veikta, pārkāpjot eksistējošo likumu. Bauskas Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks Undzāna kungs pieņēma lēmumu veikt muitošanas procedūru, nepieprasot oriģinālus dokumentus, bet paļaujoties tikai uz eirosertifikāta kopiju. Tas ir likuma pārkāpums. Kad sāk noskaidroties šī lieta, izrādās, ka faktiski šie graudi nav Igaunijas izcelsmes miežu graudi, bet ir ievesti kontrabandas ceļā, un ir saņemta informācija par to, ka Igaunijas puse ir apstiprinājusi, ka šie graudi nav ražoti Igaunijā. Tad ir jautājums - kāpēc nu jau divus mēnešus Finansu policija, Valsts ieņēmumu dienests, kura pārziņā atrodas šie materiāli, nav ierosinājis krimināllietu un nav veikta dienesta pārbaude, lai attiecīgās amatpersonas sauktu pie kriminālatbildības un arī atbrīvotu no darba Valsts ieņēmumu dienestā? Es ceru, ka jau nākamnedēļ mums izdosies saņemt šo atbildi gan no Zīles kunga, kura pārraudzībā atrodas Valsts ieņēmumu dienests, gan no Sončika kunga, gan arī no Skrastiņa kunga. Es ceru, ka arī Ģenerālprokuratūra beidzot sāks mazliet savādāk skatīties uz “Ave Lat” impēriju un nenodarbosies ar konjunktūru.

Sēdes vadītājs. Sakarā ar to, ka šis pieprasījums nebija iesniegts dienu iepriekš, kā to prasa Kārtības rullis, lai mēs varētu runāt par steidzamu pieprasījumu, mēs to nevaram šādā veidā izskatīt. Tas tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Ir vēl viena izmaiņa darba kārtībā, kuru ierosina 6 deputāti. Pirms mēs tālāk izskatām mūsu apstiprināto darba kārtību, 6 deputāti lūdz lēmuma projektu: “Izteikt neuzticību aizsardzības ministram Tālavam Jundzim” izskatīt pēc 17.punkta jaunajā darba kārtībā, tas ir, pēc grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”.

Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.

Andris Rubins pieteicies runāt “par”.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Andris Rubins - Latvijas Atdzimšanas partija.

Bija Talsu traģēdija. Aizgāja bojā bērni, un iekšlietu ministrs atkāpās no sava ieņemamā amata. Tagad, 1998.gada rudenī, Alūksnē slepkavu bataljons zvēriski noslepkavo vienu cilvēku - 3 bērnu tēvu. Tālavs Jundzis ir nedomā atkāpties. Par maz līķu.

Vēl vairāk. Viņš uzstājas televīzijā un saka, ka viņa padotie Latvijas armijā kopumā atbild par zaldātiem tikai tad, ja viņi atrodas kazarmās vai armijas daļās. Tātad arī Jundzis armijā ir tikai astoņas stundas dienā, un varbūt pašreiz Jundzim ir brīvsolis.

Armijas virspavēlnieks Guntis Ulmanis noveļ atbildību uz Saeimu. Jā, es pieņemu domu, ka esmu līdzvainīgs, ka mums ir tāds armijas virspavēlnieks Guntis Ulmanis, ka mums ir tāds aizsardzības ministrs kristīgais demokrāts Jundzis un ka mums ir tāda armija, kur atkārtoti slepkavo mierīgos iedzīvotājus. Šī sistēma ir vērsta pret cilvēku. Septiņi gadi, kas vairojuši bailes, neticību, izmisumu tautā, septiņus gadus haoss, mērķtiecīgs haoss, lai “dūmu” aizsegā izlaupītu Latviju, pazemotu cilvēkus. Septiņi gadi, kuros ir izauguši tādi nenormāli bandīti, slepkavas, prokuroru un apsardzes dienesta priekšnieku dēliņi, kuri zina, ka Ulmaņpapus ir pret nāvessodu un ka viņus varbūt tikai tēvišķīgi parās. Visas lietas ir nokārtotas, norunātas, sarunātas tā saucamajos visaugstākajos līmeņos, kur ir veltīgi runāt par alkoholiķu, slepkavnieku bataljonu.

Jā, es esmu maz varējis izdarīt Saeimā savas tautas labā, bet, tā kā es ticu augstākai varai, tad esmu pilnīgi pārliecināts, ka viss tas, ko jūs savā augstprātībā, Jundzi un citi, esat darījuši savai tautai, ir sakrājies, un jebkurš vadzis, kas ir pilns, reiz lūzīs. Tā ka no tā neesat pasargāts ne jūs, Gunti Ulmani, ne jūs, Tālav Jundzi, ne jūsu varas partijas, ne jūs, Prezidij, kas vakar, pārkāpjot Saeimas kārtības rulli, atcēlāt ārkārtas sēdi par traģisko demogrāfisko situāciju Latvijā. Šajā sēdē bija paredzēts uzdot Ministru kabinetam līdz 1998.gada 1.oktobrim iesniegt Saeimai Latvijas demogrāfiskās situācijas uzlabošanas rīcībprojektu, kurā būtu paredzēts novērst situāciju, ka tūkstošiem bērnu Latvijā neapmeklē skolu. Tad mēs varētu runāt arī par armijas lietām, iesniegt ziņas Saeimai par to bērnu skaitu, kuri cieš uztura trūkumu, kuri nevar saņemt savlaicīgu medicīnisko aprūpi; par “ielas” bērnu skaitu, kuri cieš badu, vardarbību vai kuru attīstība ir apdraudēta viņu ģimenēs. Un tas viss ir tieši saistīts ar armijas lietām. Varētu minēt precīzu bērnu skaitu, kuri Latvijā neapmeklē skolu rajonos un pilsētās. Un tie ir mūsu nākamie karavīri.

Bija paredzēts atcelt pacienta nodevu bērniem, invalīdiem, pensionāriem un maznodrošinātajiem.

Protams, varas partijas tas neskar, un tas nevar viņas interesēt, un tāpēc, Jundzi, jūs varat būt mierīgs. Visi, kas ir pret tautu, ir cieņā mūsu Saeimā, bet pārējie, tie, kuri nepiekrīt tam, tie tiek nicināti un nomelnoti. Taču mēs esam lielu pārmaiņu priekšā, to es jums apsolu, un viss mainīsies. Arī mūsu ielā spīdēs saule, un es domāju, ka Jundža demisiju vajag izskatīt tagad un tūlīt. Es arī domāju, ka viņam vajag demisionēt.

Armijā nedrīkst... armijnieki nedrīkst slepkavot privātos, mierīgos iedzīvotājus. Kas tad tā ir par armiju? Armijai... Mums jābūt drošiem, ka armija mūs sargā, jo ko tad jūs darīsiet, kad kaut kas notiks?

Jūs gribat būt ceļā uz NATO, bet es brīnos, ka jūs visi tur, armijā, tikai dzerat. Paskatieties paši vismaz uz sevi un tad organizējiet īstas sporta nodarbības gan sev, gan arī tiem armijā. Arī avīzē bija rakstīts, ka jūsu pakļautībā strādā kaut kāds Gunārs Kandis... es neesmu redzējis no jums nekādu citu paskaidrojumu... kurš jau ir nez cik pārkāpumu izdarījis. Izglītība it kā esot viņam nelikumīgi iegūta, viņš visu laiku esot bijis “ziņotājs”, viņš esot savācis visus slepenos dokumentus, bet es nezinu, kāpēc jūs nedodat nekādu atsaukumu presē. Vai jūs domājat tagad demisionēt, un viss paliks mierīgi?

Mēs gaidām no jums atbildi, varbūt jūs šodien varat par to runāt. Te ir atsūtīta mums vesela lapa ar šo informāciju, bet mēs avīzē lasījām. Mēs pēc šīs slepkavības lasījām, ka vēl viens ir nošauts. Cik tad var mierīgos iedzīvotājus šaut armijā? Vai jums tur galīgi nekādas kārtības nav? Tad sekojiet! Es ceru, ka šo jautājumu mēs tagad iekļausim, un tad katrs varēs īsti izteikties, kādai kārtībai jābūt armijā, bet, ja Jundzis nevar, tad kristīgie demokrāti lai dod citu kandidātu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš vēlas runāt “pret”.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Es uzskatu, ka aizsardzības ministra un Alūksnes jautājums ir ļoti nopietni jāizskata parlamentā, taču jau sesto sēdi pēc kārtas darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām””. Tūlīt jau būs Saeimas vēlēšanas, bet šis likums joprojām nav pieņemts, tādējādi nestāsies spēkā ne šie grozījumi, ne arī citi likumi. Es domāju, ka Alūksnes traģiskie notikumi ir jāizskata varbūt nākošajā sēdē. Tad būtu īstais laiks. Es aicinātu balsot “pret” šodien.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par sešu deputātu priekšlikumu kā nākamo darba kārtības jautājumu izskatīt neuzticības izteikšanu aizsardzības ministram Tālavam Jundzim. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 24, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Turpināsim izskatīt darba kārtību! Nākamais jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām””. Trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā Jānis Lagzdiņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi, tikai trīs grozījumi ir iesniegti šajā likumprojektā, un visus tos ir sagatavojusi atbildīgā komisija.

1.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt likumprojekta nosaukumu un ievaddaļu un izteikt to komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina likumprojektu papildināt ar 2.pantu atbildīgās komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Paldies. Es aicinātu balsot trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu, kurā tā lūdz darba kārtībā izdarīt sekojošu grozījumu un 40.punktu - lēmuma projektu “Par M.Senkānes iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi” izskatīt tūdaļ pēc 18.punkta, tas ir, pēc šā jautājuma, kuru mēs izskatījām. Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”. Vai ir iebildumi deputātiem? Nav. Tas tiek pieņemts.

Nākamais jautājums jūsu darba kārtībā ir lēmuma projekts “Par M.Senkānes iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā Māris Grīnblats - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.4594. Juridiskā komisija ir izskatījusi šo jautājumu un iesaka Saeimai balsot par lēmuma projektu - iecelt Mariku Senkāni par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Marikas Senkānes iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas administratīvā tiesneša amata. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojums ir slēgts. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 3. Marika Senkāne ir apstiprināta par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona administratīvā tiesneša amata.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Administratīvi teritoriālās reformas likums”. Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā Jānis Kalviņš - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija.

J.Kalviņš (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.4607 - likumprojekts “Administratīvi teritoriālās reformas likums”. Pirms sākam izskatīt likumprojektu, gribu jūs informēt par to, ka apspriešana bija ilga, priekšlikumu bija daudz, process bija ļoti demokrātisks, jo tika uzklausīti visu pašvaldību viedokļi un šodien, protams, arī jūsējie. Citiem vārdiem sakot, katram bija iespēja piedalīties komisijas sēdē un piedalīties diskusijās.

1.priekšlikums ir deputāta Veldres kunga priekšlikums par likumprojekta nosaukuma maiņu. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pirmais vēlas runāt Guntis Eniņš - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija.

G.Eniņš (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Joprojām augsti godātie deputāti! Tātad ir runa par paša likuma nosaukuma maiņu, bet es kategoriski iebilstu. Mēs nevaram atļauties lietot novada vārdu attiecībā uz šiem jaunajiem veidojumiem, kas būs. Es ierosinu aizstāt “novada” nosaukumu ar “vietavu”. Vai tas nav tas atkal?

Sēdes vadītājs. Godātais Eniņa kungs, lūdzu, sekojiet līdzi tādā gadījumā likuma izskatīšanai! Vēlas runāt par šo priekšlikumu Uldis Veldre.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Latvijas Republikas Ministru kabinets 1993.gada 28.septembrī pieņēma pašvaldību reformas koncepciju. Es laika trūkuma dēļ nolasīšu tikai pāris punktu, lai jūs redzētu, ka pašreizējais Administratīvi teritoriālās reformas likums pilnīgi atbilst nosaukumam.

“1.punkts. Lai garantētu demokrātijas pamatprincipu stabilu darbību, pašvaldībās jāveic pārkārtojumi, kuru galvenās sastāvdaļas ir noteiktas šajā koncepcijā un pamatojas uz 1995.gada 5.oktobrī pieņemtās Eiropas vietējo pašvaldību hartas izteiktajiem principiem.” Tajā pašā laikā nākas konstatēt, ka Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa šāgada 26.-28.maija rekomendācijās par vietējo reģionālo demokrātiju Latvijā ir izteikta nožēla, ka 1997.gada reģionālo vēlēšanu rezultātā... atcelšanas rezultātā... reģionālo likumdošanas un izpildvaru šobrīd veido vietēji ievēlēti pārstāvji, kurus nozīmējušas municipalitātes. Rekomendācijas iesaka Latvijas parlamentam nodrošināt Eiropas pašvaldību hartā paredzētos pasākumus.

Es domāju, ka šajā sakarībā jāsaka tas, ka, ja mēs Latviju pašlaik atkal sāksim sadalīt jaunos pagastos... Mēs jau zinām, ka pašreizējie Latvijas pagasti ir radušies: Kurzemē - 1817. gadā, Vidzemē - 1818. gadā, bet Vitebskas guberņā jeb Latgalē - 1861. gadā. Latvijas laikā praktiski pagastu robežas un arī apriņķu nosaukumi nav mainījušies.

Kas pašlaik ir noticis? Padomju laikā ir tūkstošiem likumdošanas aktu, ka rajoni ir dalīti pa labi un pa kreisi. Tas pats sakāms par pagastiem. Es minēšu tikai dažus faktus. Piemēram, tagadējais Alūksnes rajons ir graizīts 11 reizes. Alsviķu pagasts Alūksnes rajonā - 12, Annas pagasts - 10, Jaunlaicenes pagasts - 9 un tā tālāk. Un pašreizējā momentā, ja turpināsim tādā veidā, ka saliksim kopā tā, kā pašlaik prasa, lai lauku pašvaldībā būtu 4000 iedzīvotāju, tad, piemēram, Alūksnes rajonā likums prasa izveidot 5 reģionus: Alūksnes, Apes, Liepnas, Gaujienas un Annas reģionu. Tad jāsaka, ka tur, kur pagasti apvienojās - arī Alūksnes rajonā tā bija, kad pievienoja Karvas pagastu Alsviķu pagastam, skolas nebija. Reizēm var būt pat tāds gadījums, ka pagasti pat sadalās. Mums jau bez kādām reformām Gaujienas pagasts bija ļoti garš, bija arī labs Virešu kolhozs, un tur radās Virešu pagasts, bet no bērnudārza ir izaugusi pamatskola. Tas pats bija arī Annas pagastā. Bija labs kolhozs “Pededze”, bija bērnudārzs, tagad ir pamatskola. Un es domāju, ka tomēr vajadzētu vadīties pēc šiem gaišajiem principiem.

Es gribu pateikt, ka 1993. gadā, kad Gaiļa kungs sāka šo darbu, bija mazlietiņ citādi domāts, lai tiešām normāli attīstītos demokrātija, bet pēdējos divos gados, kā jūs to zināt, - gan paši pašvaldību lietu ministri, gan arī cilvēki, kuri nebijāt saistīti ar pašvaldībām -, viss ir salaists dēlī. Dānijā, piemēram, lai regulētu pagastu robežas, strādāja 12 gadus un tikai tad ķērās pie reformām. Mums tika sastādīti plāni dažu gadu laikā, turklāt varmācīgi.

Tādēļ es ierosinu... es vispār gribētu teikt, lai Latviju nesaskalda. Lai Latvijas lauki neizmirtu, mums noteikti vajadzētu šo likumu vispār nepieņemt, bet man nav pieņemams arī nosaukums.

Sēdes vadītājs. 5 minūtes ir pagājušas, Veldres kungs!

U.Veldre. Labi, es pēc tam vēl otrreiz divas minūtes runāšu.

Sēdes vadītājs. Kamēr Veldres kungs gatavojas runāt vēl divas minūtes, dosim vārdu Jānim Mauliņam - frakcijas “Latvijai” deputātam, kuram ir tiesības runāt 5 minūtes.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Kārtējo reizi mēs nodarbojamies ar “salmu” darbu. Ja mums ienāks prātā taisīt reformu izglītībā, tad mēs pieņemsim Izglītības reformas likumu, vai tā? Ja mums gribēsies reformēt lauksaimniecību, vai tad mēs pieņemsim Lauksaimniecības reformas likumu? Ja mums ienāks prātā, ka vajag intensīvāk būvēt vai nojaukt skolas, vai tad mēs pieņemsim skolu nojaukšanas vai būvēšanas likumu? Nu absurds! Tas ir Ministru kabineta kārtējais darbs - kaut ko reformēt. Tas ir viņu darbs, jo reformas ir vienkārši ikdienas lietu kārtošana. Nu kāda var būt administratīvi teritoriālā reforma? Un, ja te vēl nosaka, ka līdz 2004. gadam būs šīs reformas... bet vai pēc tam neko vairs nedrīkstēs reformēt! Vai tā ir jāsaprot? Nu absurds likums tas ir vispār... Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre runās otru reizi - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības deputāts.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Eiropas pašvaldību hartas materiāli parāda, ka ne visur ir jābūt lieliem pagastiem. Dānija sāka reformu... Es jums jau stāstīju, ka Dānija negribēja, lai Latvijā attīstītos lauksaimniecība, un tādēļ praktiski izputināja lauksaimniecību, bet pašlaik ir tāds stāvoklis, ka Dānijā, kur, kā mēs zinām, ir labi ceļi, pagastā ir vairāk nekā 18 000 iedzīvotāju. Taču apskatīsimies, kā tas ir citās valstīs. Francijā - 1,5 tūkstoši ir vidējais pagasts. Grieķijā - 1,7, Čehoslovākijā - 1,8, bet paliek vēl mazāk, Šveicē - 2,1 tūkstotis... Es gribētu tikai pateikt, ka būtiski nekas nemainīsies, ja divi pagasti grib apvienoties. Bet šeit ir tā, ka tiem, kas apvienojas, tiem dod naudu, lai, teiksim, apvienotos.

Es varu nosaukt arī datus par citiem rajoniem... Līdz ar to, ja apvienojas, zūd skola, tautas nams, nav cilvēku. Pašlaik arī Karvas pagastā bija ļoti laba skola, 2 kori bija, 2 dramatiskie kolektīvi, bet, tiklīdz likvidēja pagastu, pagasts kļuva izmiris.

Galvenais, ja kāds grib apvienoties, ir jābūt ekonomiskajiem rādītājiem. Tas ir evolucionārs process. Nevis tā, ka pašvaldību lietu ministri iedomājas un pilnīgi salaiž to lietu dēlī. Es domāju, ka vajadzētu būt tā, kā ir paredzēts Eiropā pašvaldību hartā, kaut gan tālāk jūs redzēsiet... Ja mēs to pieņemsim, tad mēs balsosim tā, ka mēs gribam iznīcināt savu tautu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis -Tautas kopa “Brīvība”.

Mēs bieži skatāmies uz to, kas notiek Latvijā, saistībā ar demogrāfiskajiem jautājumiem, saistībā ar finansiālajiem jautājumiem un citu jautājumu apspriedumiem, bet mūsu pagasti un ciemati ir tie, kur latviešu tauta aug, kur mūsu kultūra tiek veidota un kur mūsu jaunatne dzīvos skaistās ainavās un mācīsies mūsu kultūru. Un mēs it kā negribam to saprast vai varbūt nezinām, jo arī es to nezināju, kas notiek ar mūsu kultūru. Vai jūs, kolēģi Saeimā, zināt, ka 1990. gada Dziesmu svētkos piedalījās 21 000 koristu, bet nākošajos Dziesmu svētkos bija tikai 14 000 koristu? Un šogad bija tikai 7 000 koristu. Mēs, dziedātāju tauta, mūsu dziesmas, mūsu kultūra tiek apkauta. To, ko Staļina boļševiki neizdarīja vai ko pasaule viņiem neatļāva darīt ar mūsu tautu, to mūsu komunisti, slēpjoties zem citiem vārdiem, dara lielā ātrumā. Mūsu tautas varoņi ir kļuvuši par fašistiem, mūsu tautas okupanti ir kļuvuši par tiem, kuri mums jāgodina, bet mūsu tautas perēkļi jāiznīcina. To dara gan finansiāli, gan iznīcinot kultūras namus, iznīcinot mūsu deju kolektīvus, iznīcinot mūsu baznīcas, iznīcinot mūsu korus... Un, skat, mūsu brīvās Latvijas laikā, mūsu atjaunotās, brīvās Latvijas laikā, mūsu koristu 2/3 ir iznīcinātas, un šis dziedātāju trūkums koros nav vis dzimtas trūkuma dēļ, lai gan mēs zinām, ka mazāk piedzimst, bet bērns pirms 6 gadu vecuma sasniegšanas reti dzied kādā publiskā korī.

Tas, par ko mēs šeit runājam, ir tas, ka tautas griba, tautas iespēja piedalīties tautas spēka stiprināšanā, tautas gara atminēšanā, tautas kopības izjušanā dziesmā tiek iznīcināta. Es gribētu jums teikt, ka nevar būt tādu finansiālu aprēķinu, kas atļautu mūsu tautas kultūru tik ātri iznīcināt. Neatkarīgi no tā, cik lieli tie cipari tur varētu būt, kurus mēs ietaupītu, šis ietaupījums nebūtu attaisnojums.

Mēs šeit ar Finansu komiteju un ar Finansu ministriju spēlējam spēles - tautai ļoti naidīgas spēles. Mēs sakām: “Priekš kā mums ir nauda un priekš kā mums nav?” Mums ir tik daudz naudas, ka mēs varam sūtīt kuģus uz ārzemēm un neko par tiem nesaņemt. Mums ir nauda, lai mums būtu armija, kas varētu braukt uz Irāku un cīnīties ar musulmaņiem, bet mums nav naudas, lai uzturētu kārtībā tās lietas, ko mūsu vecāki un mēs paši esam cēluši, ko jūs paši esat būvējuši, - to lauku skolu, to lauku kultūras centru. Vai tam visam būtu jāiet aizsaulē? Kāpēc? Tāpēc, ka kādi ļauni nomenklatūras naudas pārvaldītāji tā ir nolēmuši. To pasaule neatļautu, bet mēs šeit Saeimā to ne tikai atļaujam, bet pat veicinām. Es saku: “Kauns mums! Sāksim domāt par mūsu kultūru un mūsu tautu!” Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, pirms es dodu vārdu nākamajam deputātam, es gribu atgādināt divas lietas. Pirmā lieta ir tā, ka mēs izskatām likumprojektu nevis konceptuāli, bet gan jau otrajā lasījumā, un pašlaik ir runa par likumprojekta virsrakstu.

Vārds Jānim Mauliņam - frakcija “Latvijai”. Mauliņa kungs runās otro reizi.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima, es gribu atgādināt, ka tiešām pareizs ir Ulda Veldres priekšlikums - 1. un 2. punktu izslēgt, bet arī tad mēs tomēr netiksim vaļā no muļķības, ka Administratīvi teritoriālās reformas likums ir tikai veids, kā izdabūt līdzekļus no budžeta, un, ja nekļūdos, tad šajā gadā bija paredzēts izlietot 4 miljonus. Tiek veidoti fondi, kas kaut ko it kā strādā, lai gan īstenībā neko nedara. Un es vēlreiz ierosinu: veidosim Tiesu sistēmas reformas likumu, Pensiju sistēmas reformas likumu, nodibināsim fondus, sarakstīsim muļķības, lai tauta par mums smejas, bet paši mēs ar šo fondu starpniecību dabūsim naudiņu no Finansu ministrijas, it sevišķi, ja ir draudzīgas attiecības starp ministriem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vēl par šo jautājumu vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Čerāna kungs runās pirmo reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Mans uzskats ir tāds, ka šo likumu mums šodien nevajadzētu skatīt. To nevajadzētu skatīt tāpēc, ka tā pamatā nav skaidras koncepcijas. Skatoties tagad to, kas ir sagatavots šeit uz otro lasījumu, redzam, ka iekšā ir palicis gan tas, ka šī administratīvi teritoriālā reforma tiek realizēta piespiedu kārtā, gan arī vesela virkne citu pilnīgi konkrētu juridisku bezjēdzību. Vai gan tādā veidā var lemt par novadu pašvaldību veidošanu, par novadu teritoriju veidošanu, balstoties uz pašvaldību jeb pagastu sadarbības līguma pamata? To nevar darīt!

Te ir pilnīgi skaidri redzams, ka deputātiem, kuri ir strādājuši komisijā, un arī komisijai kopumā nav skaidra šī koncepcija, un, kamēr šeit nebūs skaidrības un kamēr šeit nebūs veikts šis radošais darbs - nebūs radīts šis modelis, kādu mēs turpmāk gribēsim redzēt šo mūsu lauku strukturētību, tikmēr visas šīs diskusijas, kuras šeit notiek, ir tikai runāšana par kārtējo bubuli, ar kuru, teiksim, pašvaldību cilvēkiem jau ir iedzītas milzīgas bailes, tāpēc daudzi pašvaldību cilvēki jau pieņem šo administratīvi teritoriālo reformu kā nenovēršamu ļaunumu, un tad rodas visa tā problēma, ka šeit tiek veidots kaut kas bez skaidras koncepcijas un bez skaidra pamatojuma, jo neviens nav varējis atbildēt uz to jautājumu, kas notiks ar cilvēkiem, kādā veidā cilvēki, teiksim, varēs saņemt turpmāk šos pašvaldību pakalpojumus.

Tas ir viens ļoti liels absurds, par ko es runāšu arī tālāk, izteikdamies par tālākajiem priekšlikumiem tajā gadījumā, ja mēs līdz šo priekšlikumu skatīšanai nonāksim. Es gan domāju, ka šā jautājuma izskatīšanu vajadzētu pārtraukt. To vajadzētu atgriezt atpakaļ ministrijā, lai tur rastos kāda konkrēta koncepcija, kura ir saskaņota arī ar pašvaldību pārstāvjiem un kurā tiešām loģiski būtu apvienotas, teiksim, dažādas vēlmes.

Jā, es piekrītu tam, ka laukos kaut ko vajag mainīt, bet tad šai izmaiņai ir jābūt pamatotai, ir jābūt objektīvi izvērtētai un ir jābūt skaidriem arī šiem realizācijas mehānismiem. Nevis tā, ka šeit komisijā pasēdēs kaut kādi deputāti, kaut ko pabalsos, bet neviens neuzņemsies tālāk šo intelektuālo atbildību par to, ka te kaut kādas blēņas būs iebalsotas. Tādā veidā mēs nevaram risināt šos būtībā konstitucionāla rakstura jautājumus.

Kas attiecas uz šo Administratīvi teritoriālās reformas likuma nosaukumu, es gribu šajā brīdī aicināt atbalstīt šo pirmo priekšlikumu un izteikt likumprojekta nosaukumu šādi - “Pašvaldību reformu likums”, jo mums, es domāju, būtu ļoti derīgi šajā brīdī vispār izsvītrot no darba kārtības, no mūsu valstī notiekošajām diskusijām vārdus “administratīvi teritoriālā reforma”, jo par šo reformu, kas mūsu valstī notiek, mēs jau pārāk daudz un ļoti labi zinām. Šīs agrākās reformas, kas jau ir bijušas, ļoti lielā mērā ir bijušas bezjēdzīgas, tāpēc šiem vārdiem “administratīvi teritoriālā reforma” jau ir milzīga negatīva slodze.

Es saprotu, ka šī simboliskā nomaiņa neko daudz neatrisinās, bet kādreiz arī vārdam var būt ļoti liels spēks, un tāpēc es šobrīd aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Es Čerāna kungam varu vienīgi piebilst, ka jūs ļoti labi zināt, kādi ir Kārtības ruļļa noteikumi, lai prasītu pāreju no vienas lietas pie citas lietas, cik deputātu parakstiem tad ir jābūt...

Komisijas vārdā - Jānis Kalviņš!

J.Kalviņš. Paldies. Cienījamie kolēģi! Paldies par debatēm. Es gan nevienu priekšlikumu nesaklausīju, taču no šīs tribīnes jūs tikāt dezinformēti.

Pirmkārt, šā likuma filozofija un mērķis nav vis skaldīt, bet tieši otrādi - palīdzēt kooperēties, apvienoties un tā tālāk.

Kas attiecas uz novadu, Čerāna kungs, es gribu sacīt tā: jūs izlasiet un tad redzēsiet, ka šinī gadījumā nav sadarbības līguma pamatā, bet notiek tieši atvienošana nost, kas ir, piemēram, Kandavas variantā un vēl citos variantos. Es vienkārši netērēšu laiku, lai tos nosauktu, bet tādu Latvijā ir ļoti daudz. Piemetināšu tikai to, ka šis reformu process Latvijā jau ir neatgriezenisks. Tikko šajā nedēļā valdības sēdē tika skatīts jautājums par Ludzas rajona divu pagastu apvienošanos, un viņi jau sen to gribēja darīt. Tagad viņi to ir izdarījuši. Viņu nākamais solis būs pāriet no šā rajona teritorijas citā teritorijā. Tas nozīmē to, ka mums šīs lietas ir jāpalīdz sakārtot.

Tālāk attiecībā uz to, ka šis ir vienīgais likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi Latvijas reģionālās attīstības politisko koncepciju. Jūs visi ar to esiet iepazinušies. Un šeit par tiesisko nodrošinājumu runā veseli 8 punkti. Pamatā visi šie punkti ir realizēti. Nosaukšu dažus: “Teritorijas attīstības plānošanas likums”, tas jau ir trešajā lasījumā; “Reģionālās attīstības padome”, par kuru mēs paši nobalsojām, jau darbojas; “Reģionālās attīstības fonds” arī darbojas; likumu par īpaši atbalstāmiem reģioniem mēs pieņēmām jau pagājušajā gadā. Arī tas darbojas.

Visvairāk no šā tiesiskā pamatojuma 8 punktiem atpaliek tieši “Administratīvi teritoriālās reformas likums”, kurš tagad ir tikai otrajā lasījumā, bet tomēr mēs nevaram ar viena likuma acīm spriest par reformas principu kopumā. Tātad es lūdzu jūs skatīt kopumā reģionālo attīstību kā tādu, un tagad tas mehānisms jau darbojas.

Es aicinu balsot un atbalstīt komisijas viedokli, tas ir, balsot pret Veldres kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Izteiksim savu attieksmi, balsojot par likumprojekta nosaukumu! Tātad deputāts Veldre ierosina izteikt likumprojekta nosaukumu šādi - “Pašvaldību reformu likums”. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret šo priekšlikumu balsojot! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 21, atturas - 23. Šis priekšlikums nav pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies kolēģiem par sapratni.

Priekšlikums nr.2 ir Eniņa kunga priekšlikums - vārda “novada” vietā lietot vārdu “vietava”. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Guntis Eniņš - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija. Lūdzu!

G.Eniņš (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es lūkošu izturēties iecietīgi pret likumu kopumā, bet lūdzu jūs uzmanīgi šeit izturēties pret vārdiem, lai tomēr pēc tam nebūtu pilnīgs sajukums un apjukums, jo likums šeit ierosina tos apvienotos pagastus, dažādus pagastus, arī starp pilsētām, tā ka dažādi tie veidojumi būs, kā nu kuro reizi. Tur divi pagasti veidos vienu - it kā jaunu novadu. Teiksim, būs pieci pagasti un divas pilsētas - tātad pilnīgi jauni veidojumi, un tie tagad sauksies “novads”.

Es zinu, ka mans priekšlikums ir slikts, bet es gribu ar to piesaistīt jūsu uzmanību. Vārds “vietava” varbūt nav pats labākais, bet vēl, par laimi, ir otrais lasījums. Varbūt mums būtu jāpadomā vēl par citiem nosaukumiem, bet vārdu “novads” šeit nedrīkst lietot, jo latviski vārds “novads” ir saprotams vēsturiski daudz citādākā nozīmē. Mums ir četri etnogrāfiskie novadi: Kurzeme, Zemgale, Latgale un Vidzeme. Mēs nevaram taisīt tādu putru!

Tālāk - par “novadiņu”. Mēs to dzirdam, par tautasdziesmām runājot. Ar “novadiņa”, “novada” vārdu mēs saprotam arī tādus novadus kā Nīcas novads, kā Rucavas novads, Piebalgas novads, Smiltenes novads. Par tikko jau nosauktajiem novadiem ir sarakstītas atsevišķas grāmatas. Arī tad, ja šis vārds “novads” nes jau dubultu slodzi... Es vienkārši piedāvāju to “vietavas” nosaukumu tāpēc, lai veidotu jaunu vārdu. Es negribu teikt, ka tas ir labs izdomājums. Ja nepatīk šis, tad mēs varam lietot citu - jau tika apspriests “lielpagasts”. Vai atkal otrādi - mēs varam saukt par... Jums patīk svešvārdi - “reģions” jums patīk, tātad varam lietot “mazais reģions” vai “jaunais pagasts”, vai “jaunpagasts”. Bet es aicinu šajā gadījumā tomēr izrādīt cieņu pret vārdu “novads”, kam vēsturiski ir saglabājusies konkrēta nozīme, kā mēs to saprotam. Tagad, protams, atbalstot manu priekšlikumu, vajadzētu noraidīt “novada” vārda šādu saķengāšanu.

Ja nepatīk vārds “vietava”, mēs varam vēl uz trešo lasījumu izdomāt kādu citu vārdu. Es aicinu būt saprātīgiem.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns vēlas izteikt savas domas par šo priekšlikumu.

Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka Eniņa kunga priekšlikums un arī viņa šeit paustā doma skaidri parāda vēl vienu argumentu, kāpēc šis likumprojekts šobrīd nebūtu skatāms, tas parāda, ka šis likumprojekts ir nesagatavots.

Es pilnībā varu piekrist Eniņa kungam tajā daļā, ka šo vārdu “novads” mēs nedrīkstam attiecināt uz kaut kādām jaunveidojamām administratīvajām teritorijām. Un tas ir diezgan liels absurds, ko šeit piedāvā atbildīgā komisija, - izteikt šo terminu tā, ka “novads” būtu kaut kāda administratīvā teritorija, kura izveidota, apvienojoties pagastiem, pilsētām vai pagastiem un pilsētām, un kurai ir viena vietējā pašvaldība. Nevar šādus veidojumus saukt par “novadiem”, jo šim vārdam “novads” ir cita jēga tieši semantiskajā līmenī. Arī mūsu cilvēku apziņā.

Tajā pašā laikā es nevaru piekrist tam, tai Eniņa kunga priekšlikuma daļai, kas piedāvā šo absolūto jaunvārdiņu “vietava”, kas, manuprāt, īsti ne pēc kā neskan. Un pati problēma jau ir tā, ka šis veidojums, kuru šeit ir paredzēts veidot, arī ir stipri bezjēdzīgs un mākslīgs. Mēs redzam arī to, ka, piemēram, Kandavā šis veidojums var pastāvēt un arī dzīvot salīdzinoši labi, tikai pateicoties lielajām valsts dotācijām. Es domāju, ka arī jebkurā citā vietā, ja valsts būtu gatava ieguldīt šīs dotācijas, attiecīgās teritorijas cilvēki varētu dzīvot daudz labāk. Tāpēc es domāju, ka Kandavu minēt kā šo veiksmīgo piemēru, kas tagad ir kļuvis ļoti populāri, nebūtu pamatoti.

Tātad mans secinājums ir tāds: es nevaru šeit balsot ne “par”, ne “pret” šo Eniņa kunga priekšlikumu, bet es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka tas kārtējo reizi tikai parāda, ka šis likumprojekts nav gatavs izskatīšanai otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Čerāna kungs jau pamatoja, un es gribu teikt, ka šie mākslīgi radītie jaunveidojumi... Mēs komisijā nolēmām tā: ja apvienojas pagasts ar pilsētu vai pilsēta ar vairākiem pagastiem, tad tas it kā varētu būt novads, jo mēs zinām no vēstures, ka bija gan Cēsu, gan Valkas, gan Alūksnes un tā tālāk novadi. Taču, ja tos rada mākslīgi - es runāšu tieši par Kandavu -, tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi. Es te minēšu dažus skaitļus, jo ar Kandavas novadu mēs tikām iepazinušies. Dabiski, tur šie lielie līdzekļi tiek atņemti citiem pagastiem un pilsētām.

Es minēšu tikai dažus skaitļus. No Pasaules bankas vai no Starptautiskā valūtas fonda Kandavas novads bez procentiem uz 15 gadiem saņēma vienu miljonu vācu marku, kā Zviedrijas valdības dāvanu - 100 000 latu. It kā vēl 200. Un kas vēl cits nav dots? Un tajā pašā laikā, kad mēs iepazināmies ar budžetu, parādījās diezgan drūma aina - pagastiem apvienojoties ar Kandavu, sociālajai nodrošināšanai līdzekļi samazinājušies trīs reizes. Trīs reizes pabalsti un viss, kas nāk sociālajai nodrošināšanai. Vai tad iedzīvotāji ir kaut ko ieguvuši? Nav ieguvuši.

Tālāk. Pabalsti trūcīgajiem iedzīvotājiem samazinājušies divas reizes. Visi līdzekļi aiziet Kandavas labiekārtošanai, kā tūrisma objektam, bet cilvēkiem tajā novadā dzīvot paliek arvien grūtāk un grūtāk. Taču visas tās reformas ir domātas, lai pakalpojumi būtu iedzīvotājiem pieejamāki. Lai skolas būtu tuvāk. Lai netiktu iznīcināti tautas nami. Un tā tālāk, un tā tālāk.

Ja skatāmies arī citus jautājumus, tad redzam, ka arī veselības aprūpei, kārtības uzturēšanai, policijai ir 16 reizes mazāk līdzekļu. Mīļie cilvēki! Ja saņem miljonu no Starptautiskā valūtas fonda un 16 reizes (pēc statistikas datiem) samazinās tādi izdevumi... Es domāju, ka nevajadzētu tiešām kaut ko mākslīgu radīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Vēlas runāt otro reizi. Pirmo? Par šo jautājumu otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Pateikšu tikai divas piezīmes. Pirmā replika nedaudz attieksies uz Ulda Veldres teikto. Patiesību sakot, papildināšu Veldres kunga izteikto domu, ka nav jābrīnās par to, ka šādas apvienošanas dēļ pagastos pasliktinās sociālās palīdzības iespējas. Tas ir ļoti likumsakarīgi, un es negribu šeit domāt tikai par vienu pašu Kandavu. Jebkurā gadījumā, pagastam apvienojoties ar pilsētu, mēs iegūstam tādu situāciju, ka pagasta cilvēkiem ir jāuztur pilsētas komunālie tīkli. Ir skaidrs, ka pilsētām tas ir izdevīgi, bet pagastiem tas nekādā ziņā nav izdevīgi. Jautājums ir tikai par to, kādā veidā šie pagasti var pretoties šīm apvienošanās tendencēm, kuras šeit no augšas tiek uzspiestas. Ir pilnīgi skaidrs, ka pagastam ir daudz lielākas cerības saglabāt mazo lauku skolu tajā gadījumā, ja šī skola ir pagasta centrā, vai arī tad, ja tā skola ir tajā pagastā vienīgā. Tā ir pirmā piezīme.

Otrā piezīme attiecas konkrēti uz nosaukumu. Acīmredzot mums tomēr būtu jārunā skaidra valoda - Latvijā var pastāvēt pilsētas, un Latvijā var pastāvēt pagasti. Un, ja kāda teritorija, kas šobrīd ir pilsēta, grib apvienoties ar kādu pagastu, tad šai pilsētai būtu jādomā par to, ka vajadzētu tomēr no šī pilsētas nosaukuma atteikties, lai mums ir viens liels pagasts ar šī pagasta centru, kurš būtu nedaudz lielāks... Tas būtu viens variants, kā šeit varētu meklēt kaut kādu izeju. Bet, kā jau es minēju, šobrīd līdz galam konsekventas izejas nav, un tāpēc likums nebūtu šobrīd otrajā lasījumā skatāms.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jānis Kalviņš. Atgādinu, ka tiek skatīts 2.priekšlikums.

J.Kalviņš. Paldies cienījamajiem kolēģiem. Protams, visu var nokritizēt, visu nolikt vietā. Arī tādi paņēmieni ir pieņemami. Gribu informēt jūs, kolēģi, un arī radioklausītājus par to, ka Kandavas gadījumā nevienam pagastam nauda netika atņemta. Ja kāds pagasts, pilsēta vai to apvienība var sarunāt, ka ir granti (grants ir vienreizējs finansiāls dāvinājums, kurš nav jāatmaksā), tas ir ļoti labi. Par to jāpriecājas. Ja kāds pagasts vai pilsēta var sarunāt uz izdevīgiem noteikumiem kredītu, cepuri nost šā pagasta vai šīs pilsētas priekšā! Jo diemžēl jāatzīst, ka valsts kreditēšanas paņēmieni, tieši šī procentuālā barjera pagastiem ir smaga. Viņi meklē citas iespējas, jo bez kredītiem attīstīt infrastruktūru un visu pārējo nav iespējams. Un, lai tiktu uz to skolu, labo skolu, vajadzīgi labi ceļi. Vajadzīga infrastruktūra. Un arī sociālo sfēru iespējams pacelt ar ieguldījumiem, nevis visu laiku gaidot valsts dotācijas. Tas ir normāls process.

Kas attiecas uz 2.priekšlikumu, es aicinu to neatbalstīt, jo tāds bija arī komisijas viedoklis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Eniņa priekšlikumu, kurš jūsu dokumentā ir priekšlikums nr.2. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 13, atturas - 30. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies.

3.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Deputāti arī atbalsta. Lūdzu, turpināsim!

J.Kalviņš. 3.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums vārdu “apgabals” aizstāt ar vārdu “apriņķis”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 3.priekšlikumu, ko iesniegusi atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Uldis Veldre - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcijas deputāts.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie deputāti! Te mēs pārliecināmies, ka aizmirsts vecais ir labs jaunais. Latvijas laikā lielāko teritoriju, kas sastāvēja no pagastiem un pilsētām, sauca par apriņķi. Apriņķis ir teritorija ap Alūksni, Valmieru, Cēsīm un tā tālāk. Pēc tam par rajonu sauca. Bet paskatīsimies, kā citās tuvākajās valstīs notikusi tā saucamā pašvaldību reforma! Igaunijā arī bija rajoni. Igaunijā pašvaldību reforma praktiski beidzās ar to, ka atjaunoja veco nosaukumu - “apriņķis”. It kā viens pagasts vai divi pagasti apvienojušies vai sadalījušies... Es domāju, ka noteikti vajadzētu atgriezties pie vecā nosaukuma - “apriņķis”. Jo vēlāk būs runa par novadu. Ka Ministru kabinets savādāk traktē novadu. Mums vakar bija komisijas sēde. Ministrs Bunkša kungs ziņoja, ka Ministru kabinets nepiekrīt nosaukumam “novads”, ka pagasti ir kopā ar pilsētu. Ministru kabinets uzskata, ka novads ir apgabals. Par apgabalu es runāšu tālāk, bet es domāju, ka visi šie piemēri (es te varētu runāt un runāt) parāda to, ka likumprojekts nav sagatavots. Es nevainoju Bunkša kungu, es vainoju tos divus kungus, kuri te bija iepriekš, kuri absolūti nepiestrādāja pie Pašvaldību reformas likuma. Un pašlaik ir iznācis tā, ka nav ne cepts, ne vārīts.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz 3.priekšlikumu un arī uz 7.priekšlikumu: vienā gadījumā vārds “apriņķis” tiek piedāvāts priekš tā, kas pirmajā lasījumā bija “apgabals”, bet otrajā gadījumā - priekš tā, kas pirmajā lasījumā bija “novads”. Tās ir divas dažādas lietas. Tie ir divi dažādi priekšlikumi, divas dažādas uztveres. Viena daļa cilvēku mūsu sabiedrībā droši vien gribēs uzskatīt, ka apriņķis var sastāvēt no novadiem, bet otra uzskatīs, ka dabiskāk ir tas, ka novads var sastāvēt no apriņķiem. Un, ja mēs paprasīsim valodniekiem, tad... es tiešām nezinu, kādi būs šīs aptaujas rezultāti un kuru no šo vārdu lietojuma variantiem cilvēku vairākums atbalstīs. Tagad nu iznāk tā, ka šeit, Saeimā, mēs sēdēsim un kā likumdevējs ar balsu vairākumu nolemsim, kā tas tagad būs. Ja šajā sakarā netiek iedots kompetents valodnieku slēdziens un nav veikti pētījumi par to, kā šie vārdi tiek uztverti sabiedrībā, un ja šeit neviens neko nevar nopietni paskaidrot, tad jājautā - par ko mēs vispār šeit runājam? Es domāju, ir jāizbeidz šī likuma skatīšana. Jo ātrāk to izbeigsim, jo labāk.

Sēdes vadītājs. Debates par 3.priekšlikumu beidzam.

Komisijas vārdā - Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš. Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz “novadu” ir viens piemērs. Ap Lubānu apvienoties vēlas vairāki pagasti, bet viņi saka tā... (No zāles deputāts K.Čerāns: “Viņi nevēlas apvienoties!”)

Sēdes vadītājs. Kalviņa kungs, nerisiniet dialogu ar zāli, bet runājiet komisijas vārdā.

J.Kalviņš. Amerika kungs, es nerisinu dialogu ar zāli, ievērojiet! Lūk, viņi vēlas Lubānas novadu, nevis kādu no pagastu nosaukumiem. Šie jautājumi tika izdiskutēti Pašvaldību savienībā, piedaloties pašvaldību vadītājiem - visu rangu pašvaldību vadītājiem. Šinī gadījumā, cienījamie kolēģi, nevar teikt, ka šis jautājums netika izdiskutēts. Šīs diskusijas notika tieši ar pašvaldību piedalīšanos. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Attiecībā uz Igauniju un Lietuvu. Visi sapratuši un atzīst, ka Latvijā šis process notiek visdemokrātiskāk, jo gan Lietuvā, gan Igaunijā parādās iecelšanas faktors, kāda nav Latvijā, paldies Dievam. Es aicinu balsot un atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par atbildīgās komisijas priekšlikumu, kurš šeit ir priekšlikums nr.3, - aizstāt visā likumā vārdu “apgabals” ar vārdu “apriņķis”. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk. 4.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Tas, protams, arī ir ļoti dīvaini, ka mēs tagad šajā likumā mēģināsim definēt, kas ir administratīvā teritorija, bet lai nu būtu! Diemžēl Kalviņa kungs kā komisijas pārstāvis izmanto iespējas paust informāciju, kura brīžiem var būt arī dezinformācija un uz kuru nav iespējams sniegt konkrētus pretargumentus. Man nākas šo īso komentāru sniegt šajā brīdī, un tas ir tiešā saistībā ar šīm Lubānas puses pašvaldībām. Tautas kustības “Latvijai” deputāti ir pārliecinājušies, ka Lubānas pilsēta tiešām gribētu, lai apkārtējie pagasti tai pievienotos, bet tāds nav šo pagastu viedoklis. Man ir jautājums: ja notiks šī pagastu apvienošana ar šo pilsētu, vai kāds prasīs šo pagastu pašvaldību viedokli, vai kāds prasīs iedzīvotāju viedokli un vai kāds to ir jau darījis?

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcijas deputāts.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Paskatīsimies, kā tas ir formulēts: administratīvā teritorija ir Latvijas teritoriālā iedalījuma vienība, kurā valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldības savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi. Nupat jau pateica, kā ir ar Lubānu. Tas pats ir ar Alūksni. Dabiski, neviens pagasts, kas ir ap Alūksni, nevēlējās pievienoties Alūksnei, jo pilsētas domei parāds ir vairāk par 1 miljonu latu. Iznāk tā, ka jādabū kalpi vai arī tādi cilvēki, kas ražos, kas atpelnīs parādus.

Es domāju, ka tas viss ir sācies ar to, ka, atcerieties, pagājušajā gadā tika likvidētas vēlētās rajonu padomes. Iepriekšējais premjers Šķēle gāja uz autoritāru režīmu un tādēļ centās iecelt rajonos un vēlāk arī pagastos un pilsētās savus vietvalžus. Un nav jābrīnās, ka pašlaik atkal šur tur pavīd tas. Es ļoti šaubos, vai tādi numuri ies cauri. Es jums gribu atgādināt... šoreiz es vēršos pie cienījamajiem radioklausītājiem, jo pašlaik ir tādas informācijas plūsma, ka Šķēles laiki bijuši vislabākie. Es jums nosaukšu tikai dažus skaitļus, kas rāda, kā ir samazinājusies lauksaimniecības kopprodukcija tajā laikā, kad valdīja Latvijā vadītājs, nejēga ... es trešo vārdu neminēšu... Produkcijas apjoms 1990.gadā, kad sāka valdīt Šķēle, - 100%. 1991.gadā tas vēl labi turējās - 98%. Pēc gada, 1992.gadā, - 67%, 1993.gadā - 57%. Un pie reizes es gribu pateikt par Alūksnes rajonu, cik strauji samazinājās dzimstība. Tā ka acīmredzot viņš nevis rozā ziloņus, bet bērnus kaut kā no papīra taisīs. Kāds stāvoklis bija Alūksnes rajonā? Alūksnes rajonā - ņemu pilsētu - parasti dzima vairāk nekā 200 bērnu, taču Šķēles laikā tas skaits strauji kritās - 162, 168 un 121. Apmēram tāda pati proporcija ir pagastos. Es domāju, ka šajā gadījumā mēs cenšamies mākslīgi uztiept kaut kādas teritorijas. Lai cilvēki paši lemj! Un nākamajā uzstāšanās reizē, kad es nākšu te, parādīšu, ka Talsos ļoti maz cilvēku grib apvienošanos. Jāapvienojas tad, ja grib, lai būtu labāki apstākļi, lai būtu tuvākas skolas, lai būtu tautas nami un tā tālāk. Tā ka es domāju, ka arī šis - noteikt administratīvo teritoriju, kurā valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldības savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi... Es atceros to likumu, kas bija sagatavots. Arī visi deputāti droši vien zina, ka pagājušajā gadā Šķēles kungs gribēja valstī ievest diktatūru - valsts pārvaldi. Es varu arī sameklēt tos likumprojektus, ko bija izstrādājuši klerki no Pašvaldību lietu pārvaldes.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Sēžot un klausoties tiešām šķiet mazliet dīvaini, ka vieni un tie paši deputāti nāk un rupjā veidā vienkārši baida radioklausītājus un, protams, arī visus tos, kas šo konkrēto likumu nav redzējuši.

Par tām puspatiesībām, par kurām šeit tika minēts. Šis likumprojekts un tā otrais lasījums ir saskaņots ar Latvijas Pašvaldību savienību, saskaņots ar Latvijas Pagastu apvienību. Turpat vai 500 pašvaldības savā rezolūcijā ir izteikušas konkrētus priekšlikumus, kādā gadījumā viņi Administratīvi teritoriālās reformas likumu atbalsta. Mēs esam šo likumprojektu ievirzījuši otrajam lasījumam kā likumu, kas sešu gadu laikā regulē šo procesu, un šāda ievirze ir atbalstīta.

Kas attiecas uz konkrēto Lubānas problēmu, Pašvaldību lietu pārvalde, izmantojot Eiropas Savienības piešķirtos līdzekļus, ir izstrādājusi tā saucamo pilotprojektu, kura ietvaros ir veikta arī iedzīvotāju aptauja, un šī aptauja rāda, ka konkrēti tajos pagastos, kas atrodas ap Lubānu, ir visas iespējas sadarboties gan izglītības iestāžu nodrošināšanā, gan ceļu apkopšanā, gan arī citos jautājumos, kas saistīti ar pašvaldību funkcijām. Jā, ir tikai viena nianse, un tā ir tā nianse, kas šā likuma otrajā lasījumā parādās no jauna. Šajā lasījumā ir paredzēts, ka likums par katru cenu neuzspiež šo pašvaldību apvienošanos. Paredz arī tādu iespēju kā pašvaldību apvienību. Noslēguma seminārā, kas tika organizēts saistībā ar šo Lubānas pilotprojektu, arī šāda iespēja - pašvaldību apvienības izveidošana Lubānas pusē - tika pieņemta.

Tā ka es lūgtu būt pietiekami precīziem, arī interpretējot šos piedāvātos priekšlikumus, un atbalstīt komisijas sagatavotos priekšlikumus, jo tie vislielākajā mērā ir saskaņoti tieši ar konkrētām pašvaldībām.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre vēlas runāt otro reizi.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Cienītie, godājamie kolēģi! Mūsu pašvaldības komisijai ir konkrēti skaitļi par to, vai iedzīvotāji vēlas šo reformu vai ne. Es tikai nosaukšu šos skaitļus. Talsu rajonā vēlas tikai 11%, Talsu pilsētā - 12%, Stendē - 14%, Valdemārpilī - 13%, Abavas pagastā - 8%, Balgales pagastā - 4%, Dundagas pagastā - 9%, Ģibuļu pagastā - 1%, Īves pagastā - 2%, Kolkas pagastā - 11%, Ķūļciema pagastā - 9%, Laidzes pagastā - 14%, Laucienes pagastā - 10%, Lībagu pagastā - 4%, Lubes pagastā - 17%, Rojas pagastā - 3%, Strazdes pagastā - 21%...

Sēdes vadītājs. Veldres kungs, es atgādinu, ka apspriežam 4.priekšlikumu.

U.Veldre. Es tikai gribu pateikt, Amerika kungs, to: ja būtu 15 minūtes, es varētu pateikt vienā piegājienā... Šeit vajadzētu to novērtēt ar skaitļiem, un, ja tauta to negrib, deputātiem vajadzēja kāpt tribīnē un pateikt - izbeigsim šo tukšo spriedelēšanu, likums nav sagatavots, un iesim mājās!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā par 4.priekšlikumu - Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš. Cienījamie kolēģi! “Administratīvā teritorija” - tas ir termins, kurš ir saskaņots ar citiem likumiem, jo ikviens jauns likums vai jauns likumprojekts neizbēgami atsaucas uz citiem likumiem vai likumprojektiem. Līdz ar to likums ir jāpieņem tāds, lai tas nenonāktu pretrunā ar citiem likumiem. Un es lūdzu balsot par komisijas atzinumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš ir ar numuru 4. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Balso 41 deputāts. Tas ir par maz, lai pieņemtu lēmumu. Zālē ir vismaz divreiz vairāk deputātu. Lūdzu un aicinu piedalīties balsojumā. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 1, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Kalviņš. 5.priekšlikums ir deputāta Veldres priekšlikums - izslēgt terminu “apgabals”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kalviņš. 6.priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums 1.panta 2.punktu izteikt tādā redakcijā, kāda jums ir redzama tabulā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es ilgi jūsu laiku neaizkavēšu, bet gribu tikai vērst jūsu uzmanību uz to, ka nav zinātniska pamatojuma, lai rakstītu tā, kā šeit, šajā priekšlikumā, rakstīts, - ka apriņķis ir administratīvi teritoriāla vienība, kas sastāv no novadiem, pilsētām un pagastiem. Tātad šajā priekšlikumā atkal ir ielikts šis jēdzienu sakārtojums, ka apriņķis var sastāvēt no vairākiem novadiem. Kāpēc ne otrādāk? Un kur ir šāds zinātniski pamatots slēdziens? Es domāju, ka bez šāda pamatojuma ir bezjēdzīgi atbalstīt, teiksim, šādus jaunveidojumus un šādas prāta konstrukcijas, jo tāpat mēs esam mūsu valstī jau pietiekami daudz likumu sacūkojuši, lai mēģinātu šeit veidot vēl kaut kādu jaundarinājumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš. Cienījamie kolēģi! Gribu jūs informēt, ka apriņķis... ja jūs uzmanīgi lasīsiet likumu... likums par apriņķi tiks pieņemts atsevišķi un vēlāk... to noteicis Ministru kabinets. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Es pēc šīm debatēm tā arī nesapratu, vai Čerāna kungs uzstāj, ka vajag veikt balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Godātie deputāti, balsosim par deputāta Pēterkopa priekšlikumu, kurš ir ar numuru 6. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Balso 48 deputāti. Tas ir par maz. Godātie deputāti, lūdzu jūs - iespēju robežās piedalīsimies balsošanā! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk. 7.priekšlikums ir deputāta Veldres priekšlikums - 1.pantā aizstāt terminu “novads” ar terminu “apriņķis”. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Mēs esam pieņēmuši atbildīgās komisijas... nē, tas ir kaut kas cits. Vēlas runāt Uldis Veldre.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Tā kā esam noskaidrojuši, kas ir novads un kas ir apriņķis, es savu priekšlikumu atsaucu, jo tas bija citādā veidā... lai atrisinātu apriņķa jautājumu. Es atsaucu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš. Paldies Veldres kungam. 8.priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums - 1.panta 3.punktu izteikt attiecīgā redakcijā. Komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kalviņš. 9.priekšlikums ir deputāta Veldres priekšlikums - 1.pantā izslēgt terminu “apgabala pilsēta”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kalviņš. 10.priekšlikums ir pašvaldību lietu valsts ministra Bunkša kunga priekšlikums par novada apvienību. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt pats Jānis Bunkšs - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Jeb vai runāsiet kā ministrs? Es te ekrānā nevaru to redzēt, jūs pats pasakiet.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Gan kā ministrs, gan kā deputāts. Es jau jums šeit iepriekš minēju, ka zināmā mērā šis likumprojekts ir politiska vienošanās starp Pašvaldību savienību, iekļautajām vai iesaistītajām pašvaldībām, un viens no nosacījumiem, kas vēl maija vidū tika izvirzīts tieši no pagastu pašvaldību puses, bija tas, ka šajā likumā iekļaujams tāds termins jeb tāds jēdziens kā “pašvaldību apvienība”. Šajā konkrētajā gadījumā tas tiek piedāvāts kā termins “novadu apvienība”. Šādu likuma koncepciju atbalsta, kā es jau teicu, turpat vai 500 Latvijas pagastu pašvaldības, tādēļ es lūgtu jūs būt atsaucīgiem un šajā gadījumā balsot par manis iesniegto priekšlikumu, jo tādā veidā jūs atbalstīsiet lielāko daļu... faktiski visas lauku pašvaldības.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Runāt par šo jautājumu ir pieteikušies vairāki deputāti, tādēļ debates turpināsim nākamajā sēdē. Šodienas sēde tiek pārtraukta pie šā jautājuma un šā punkta izskatīšanas.

Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāra biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Cienījamie deputāti! Es gribu informēt par to, ka Saeimas Kancelejas darbinieki nupat informēja mani kā sēdes vadītāju, ka uz Saeimas Kanceleju pienāk necerēti daudz radioklausītāju zvanu - lūgumi runāt par lietu un neveikt priekšvēlēšanu aģitāciju. Tas vēlreiz ir aicinājums tomēr konstruktīvi strādāt likumdošanā. (No zāles deputāts A.Rubins: “Vajag atbildēt tiem, ka mēs runāsim par lietu!”)

Rudzīša kungs, es redzu, ka jums ir ļoti garš saraksts. Var būt, ka mēs varētu vēlreiz reģistrēties, tas iznāktu ātrāk. Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu. Deputātus lūdzu veltīt visu uzmanību kartes ievietošanai balsošanas mehānismā. Lūdzu vēlreiz veikt reģistrācijas rezultātu izdruku.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andrejs Krastiņš, Jānis Straume, Vents Balodis, Oskars Grīgs, Andris Tomašūns, Antons Seiksts, Kārlis Leiškalns, Jānis Lagzdiņš, Jānis Bunkšs, Dzintars Ābiķis, Jānis Ābele, Pēteris Apinis, Ēriks Zunda, Leonards Tenis, Ojārs Grinbergs, Alfreds Čepānis, Viesturs Boka, Edgars Bāns, Andris Saulītis, Jānis Strods, Andris Rubins, Gundars Valdmanis, Janīna Kušnere, Uldis Veldre, Jānis Kazāks, Imants Liepa, Odisejs Kostanda, Jānis Rubulis, Paulis Kļaviņš, Pauls Putniņš, Viesturs Gredzens, Anta Rugāte, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Sēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā sēde pēc nedēļas, 24.septembrī, pulksten 9.00 no rīta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

(4553. un 4553.-a dok.) - 1.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile (6.pants) - 1.lpp.

Debates - dep. G.Eniņš - 1.lpp.

Par Saeimas kārtības ruļļa pārkāpumiem

- dep. A.Rubins - 5.lpp.

Debašu turpinājums - dep. G.Eniņš - 6.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 7.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 9.lpp.

- dep. G.Eniņš - 11.lpp.

- 13.lpp.

- 15.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 16.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 18.lpp.

- dep. I.Emsis - 20.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 21.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 22.lpp.

- dep. A.Rubins - 23.lpp.

- dep. U.Veldre - 24.lpp.

Priekšlikums - dep. G.Valdmanis - 26.lpp.

Debašu turpinājums - dep. L.Ozoliņš - 27.lpp.

- dep. A.Seile - 29.lpp.

- dep. G.Eniņš - 30.lpp.

- dep. I.Bišers - 31.lpp.

- dep. G.Eniņš - 32.lpp.

Par darba kārtību - 36.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Rubins - 38.lpp.

Paziņojumi - dep. J.Sinka - 42.lpp.

- dep. I.Kreituse - 42.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedrs M.Rudzītis - 42.lpp.

un nostiprināšanā - 43.lpp.

(4642. dok.) - 43.lpp.

Motivācija - dep. K.Čerāns - 44.lpp.

(4462. dok.) - 45.lpp.

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 46.lpp.

(4616. un 4616.-a dok.) - 46.lpp.

(4619. un 4619.-a dok.) - 47.lpp.

(4620. un 4620.-a dok.) - 47.lpp.

(4628. un 4628.-a dok.) - 47.lpp.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā” - 47.lpp.

piešķiršanu deputātei A.Rugātei” - 48.lpp.

(4507. un 4599. dok.) - 48.lpp.

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 48.lpp.

(4486. un 4600. dok.) - 49.lpp.

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 50.lpp.

(4604. un 4543. dok.) - 51.lpp.

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 51.lpp.

(4546. un 4605. dok.) - 53.lpp.

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 53.lpp.

(4544. un 4606. dok.) - 54.lpp.

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 54.lpp.

(4211. un 4608. dok.) - 55.lpp.

Ziņo - dep. I.Bišers - 56.lpp.

(4614. dok.) - 65.lpp.

Ziņo - dep. I.Bišers - 66.lpp.

(4614. dok.) - 66.lpp.

Ziņo - dep. I.Bišers - 66.lpp.

(4491. un 4491.-b dok.) - 67.lpp.

Ziņo - dep. M.Vītols - 67.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 68.lpp.

- 71.lpp.

(4586. dok.) - 73.lpp.

Ziņo - dep.L.Kuprijanova - 73.lpp.

Debates - dep. I.Kreituse - 74.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedrs M.Rudzītis - 77.lpp.

Debašu turpinājums - dep. K.Leiškalns - 78.lpp.

- labklājības ministrs V.Makarovs - 80.lpp.

- dep. I.Kreituse - 82.lpp.

- dep. R.Jurdžs - 84.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 85.lpp.

- dep. U.Veldre - 87.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 88.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 89.lpp.

- dep. R.Jurdžs - 91.lpp.

- dep. A.Seile - 92.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 93.lpp.

- dep. U.Veldre - 94.lpp.

- dep. I.Bišers - 95.lpp.

- dep. A.Rubins - 96.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 98.lpp.

- dep. I.Kreituse - 99.lpp.

- dep. P.Tabūns - 100.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 101.lpp.

- dep. K.Čerāns - 103.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 105.lpp.

- dep. A.Golubovs - 106.lpp.

- dep. M.Lujāns - 106.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 107.lpp.

- labklājības ministrs V.Makarovs - 107.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 110.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Seile - 113.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 113.lpp.

Debašu turpinājums - dep. J.Mauliņš - 114.lpp.

- dep. K.Čerāns - 115.lpp.

“Balticovo” graudiem - 117.lpp.

Motivācija - dep. J.Ādamsons - 117.lpp.

Par darba kārtību - 118.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Rubins - 119.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 121.lpp.

(4424. dok.) - 121.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 121.lpp.

(4594. dok.) - 122.lpp.

Ziņo - dep. M.Grīnblats - 123.lpp.

(4286. un 4607. dok.) - 123.lpp.

Ziņo - dep. J.Kalviņš - 123.lpp.

Debates - dep. G.Eniņš - 124.lpp.

- dep. U.Veldre - 124.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 126.lpp.

- dep. U.Veldre - 127.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 127.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 129.lpp.

- dep. K.Čerāns - 129.lpp.

- dep. G.Eniņš - 133.lpp.

- dep. K.Čerāns - 134.lpp.

- dep. U.Veldre - 135.lpp.

- dep. K.Čerāns - 136.lpp.

- dep. U.Veldre - 138.lpp.

- dep. K.Čerāns - 139.lpp.

- 140.lpp.

- dep. U.Veldre - 141.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 142.lpp.

- dep. U.Veldre - 143.lpp.

- dep. K.Čerāns - 145.lpp.

- dep. U.Veldre - 146.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 147.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedrs M.Rudzītis - 148.lpp.