(1998. gada 14. oktobra sēdes turpinājums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, kolēģi! Turpināsim 14. oktobra Saeimas sēdi.

Nākamais jautājums darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Izskatīsim trešajā lasījumā šo likumprojektu, kura dokumenta numurs ir 4613.

Priekšlikums par 12. pantu. Tas ir deputāta Pēterkopa priekšlikums - papildināt 12. pantu ar otro teikumu jums redzamajā redakcijā, ko Juridiskā komisija ir atbalstījusi un izteikusi visu šā likumprojekta pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt papildināt 12. pantu ar otro teikumu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

K.Lībane. Tālāk. Par 16. pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tīri tehnisks priekšlikums - aizstāt likumprojekta 2. pantā vārdus “vai pašvaldībai, kuras īpašumā attiecīgais dzīvokļa īpašums bija līdz privatizācijai” ar citiem vārdiem. Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta Juridiskās komisijas atzinumu par otro priekšlikumu. Pieņemts.

K.Lībane. Tālāk. Trešais priekšlikums sņemts no deputāta Pēterkopa - papildināt 27.1. panta ceturto daļu ar jums redzamajiem vārdiem. Šo komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Tiek pieņemts komisijas viedoklis.

K.Lībane. Ceturtais ir ļoti izvērsts priekšlikums, kas izsaka visu 27.1. pantu kā 27.1. un 27.2. pantu. Šis priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja, un to ir atbalstījusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam - strukturāli izmainīt 27.1. pantu un izteikt to kā 27.1. un 27.2. pantu šādā redakcijā. Pieņemts.

K.Lībane. Piektais priekšlikums. Atkal Juridiskais birojs ierosina tīri tehniski aizstāt 7. pantā vārdus “27.1. panta ceturto daļu” ar vārdiem “27.2. panta pirmo daļu”, jo mēs tikko to izmainījām. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt priekšlikumam - izteikt likumprojekta 31. panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Paldies. Pieņemts.

K.Lībane. Sestais priekšlikums saņemts no deputāta Pēterkopa - izslēgt 34. panta otrajā daļā vārdus “kas nav sabiedrības dalībnieki”. Komisija nepiekrita.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās - Juridiskās komisijas slēdzienu par priekšlikumu nr. 6. Pieņemts.

K.Lībane. Un pēdējais. 7. priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas - papildināt 34. panta otro daļu pēc vārda “īpašniekiem” ar vārdiem “arī no tiem”. Protams, komisija pati savu priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam - papildināt 34. panta otro daļu ar tekstu, kāds jums ir iesniegts. Paldies. Pieņemts.

K.Lībane. Tas ir arī viss par priekšlikumiem. Varam balsot kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Par sadzīves atkritumiem”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 4627. Tātad skatīsim likumprojektu “Par sadzīves atkritumiem” trešajā lasījumā.

Pirmais priekšlikums. Iesniedzis deputāts Emsis. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts otrajā - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par pirmo un otro priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. Trešais priekšlikums. Atbildīgā komisija tātad ieteica izteikt 1. panta terminu “sadzīves atkritumu apsaimniekošana” citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par trešo priekšlikumu? Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. Ceturtais priekšlikums. Iesniedzis deputāts Emsis. Tātad komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.Ābele. Piektais - atbildīgās komisijas priekšlikums - daļēji ir atbalstīts un iestrādāts 9. panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. Sestais. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 1. pantu ar terminu “izgāztuve” šādā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. Septītais priekšlikums. Iesniedzis deputāts Emsis. Priekšlikums daļēji ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 8. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Tādējādi deputāti piekrīt likumprojekta 3.panta pirmās daļas redakcijai un līdz ar to arī 1., 2. un 3. punkta pirmās daļas redakcijai.

J.Ābele. Devītais priekšlikums. Šis atbildīgās komisijas priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Mēs par to jau vienojāmies. Paldies. Pieņemts. Par 10. priekšlikumu, lūdzu!

J.Ābele. Desmitais priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 3. pantu ar jaunu 4. punktu šādā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Ābele. Vienpadsmitais. Atbildīgās komisijas priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 3. panta otrās daļas tekstam. Pieņemts.

J.Ābele. Divpadsmitais priekšlikums par 4. pantu. Deputāta Emša priekšlikums daļēji ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 13. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē likumprojekta 4. panta redakciju. Pieņemts.

J.Ābele. Četrpadsmitais. Deputāta Emša priekšlikums daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 15. priekšlikumā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt 5. panta 1.punkta redakcijai. Pieņemts.

J.Ābele. Sešpadsmitais. Atbildīgās komisijas priekšlikums par 5. panta 5. punktu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 5. panta 5. punktu un tālāk uzskatīt 5. panta 6. un 7. punktu attiecīgi par 5. un 6. punktu. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. Septiņpadsmitais. Deputāts Emsis izsaka mainīt 6. punktu un izteikt to citā redakcijā. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 18. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 6. panta pirmās un otrās daļas redakcijai, kādu ir akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

J.Ābele. Deviņpadsmitais. Deputāta Emša priekšlikums - izteikt trešās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā... Tas daļēji ir atbalstīts un izteikts 20. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 19. un 20. priekšlikumu. Pieņemts.

J.Ābele. Tālāk - 21. priekšlikums. Atbildīgā komisija ieteica 7. panta pirmo un otro daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt likumprojekta 7. panta pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

J.Ābele. 22. ir deputāta Emša priekšlikums par 7. panta otro daļu - izteikt to šādā redakcijā... Daļēji ir atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas piedāvātajā 23. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 22. un 23. priekšlikumu. Pieņemts.

J.Ābele. 24. priekšlikums. Atbildīgā komisija ieteic izslēgt otrā lasījuma redakcijas 7. panta trešo daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 7. panta trešo daļu. Svītrots.

J.Ābele. 25. ir deputāta Emša priekšlikums par trešās nodaļas 8. pantu. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 26. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to deputāti piekrīt likumprojekta 8. panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas redakcijai. Pieņemts.

J.Ābele. 27. Atbildīgā komisija iesaka mainīt ceturtās nodaļas nosaukumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt ceturtās nodaļas - “Sadzīves atkritumu savākšana, uzglabāšana, apstrāde, pārkraušana un pārvadāšana” - nosaukumam. Pieņemts.

J.Ābele. 28. priekšlikumā atbildīgā komisija iesaka 9. pantu izteikt jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 9. panta pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

J.Ābele. 29. priekšlikumā deputāts Emsis prasa izslēgt 10. pantā vārdus “fiziskās un”. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 29. priekšlikumu. Pieņemts.

J.Ābele. 30. - atbildīgā komisija iesaka apvienot 10. un 11. pantu un pati šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt apvienot 10. un 11. pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju, un izteikt to kā 10. pantu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

J.Ābele. 31. priekšlikums. Deputāts Emsis iesaka izslēgt 12. pantā vārdus “fiziskās vai”. Atbalstīts un izteikts kā 11. pants.

Sēdes vadītājs. Par to mēs esam jau vienojušies. Paldies. Pieņemts. Piedodiet, nē... Tātad deputāti piekrīt likumprojekta 11. panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas redakcijai. Paldies. Pieņemts. Skatīsim 33.!

J.Ābele. Tātad 33. priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka otrā lasījuma redakcijas 13. pantu izteikt kā 12. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 12. panta redakcijai. Pieņemts.

J.Ābele. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J.Ābele. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tātad arī komisija ieteica atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 14. panta redakcijai. Pieņemts.

J.Ābele. 36. ir deputāta Emša priekšlikums - 16. pantā izslēgt vārdus “vai fiziskā persona”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Ābele. 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to deputāti piekrīt likumprojekta 15. panta pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts, ieskaitot arī 38. priekšlikumu.

J.Ābele. 39. priekšlikums - deputāta Emša priekšlikums par 18. panta trešo daļu. Daļēji ir atbalstīts un iestrādāts 10. pantā...

Sēdes vadītājs.... par kuru mēs jau esam vienojušies. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 20. pantu jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 20. panta redakcijai. Pieņemts.

J.Ābele. Un 41. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt pārejas noteikumu redakcijai.

J.Ābele. Un 42. priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums - par likuma stāšanos spēkā. Arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam, ka likums stājas spēkā 1999. gada 1. janvārī. Pieņemts.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

J.Ābele. Paldies, kolēģi, par darbu!

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - likumprojekts “Teritorijas attīstības plānošanas likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Imants Liepa. Lūdzu!

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Tātad dokuments nr. 4663. Trešais lasījums. Galvenokārt bija ierosināti redakcionālas dabas labojumi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti akceptē tos. Pieņemts.

I.Liepa. Pirmais ir deputāta Bunkša priekšlikums. Tas daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā nr. 2.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 1. un 2. priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa. Trešais priekšlikums - papildināt 1. pantu ar jauna termina skaidrojumu, proti, par to, kas ir teritorijas attīstības programma. Komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk. Ceturtais priekšlikums - izteikt 1. panta 5. punktu uzlabotā redakcijā. Komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 4. priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa. Piekto priekšlikumu iesniedzis deputāts Bunkšs. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā nr. 6.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 5. un 6. priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk. Septītais priekšlikums - papildināt 3. panta 3. punktu ar vārdiem... Šie vārdi ir redzami. Tie ir redakcionāli precizēti. To komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 3. panta 3. punkta papildināšanu. Pieņemts.

I.Liepa. Astotais priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Par to pašu runāts arī devītajā priekšlikumā, un arī tas ir daļēji atbalstīts. Gan astotais, gan devītais priekšlikums ir iestrādāti atbildīgās komisijas redakcijā, kura redzama kā 10. priekšlikums un kuru iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 3. panta 6. punkta redakcijai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

I.Liepa. 11.priekšlikums. Deputāts Bunkšs iesaka svītrot vārdu “pašvaldību”, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

I.Liepa. 12.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā, kas ir redzama kā 13.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt papildināt likumprojekta 4.pantu ar 4.un 5.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

I.Liepa. 14.priekšlikums ir daļēji atbalstīts. To iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Tātad mēs svītrojam 5.panta otrās daļas pēdējo teikumu. Pieņemts.

I.Liepa. Jā, un līdz ar to atbildīgā komisija iesaka jaunu, precizētu redakciju kā 15.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt izteikt likumprojekta 5.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

I.Liepa. 16.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Piedodiet, 14.priekšlikums!

I.Liepa. Tas vienkārši tur atkārtojas.

Sēdes vadītājs. Jā, piedodiet, Liepas kungs! Lūdzu, par 16.priekšlikumu.

I.Liepa. 16.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 17.priekšlikumā, kas ir atbildīgās komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 5.panta trešās daļas redakcijai, kādu to ir akceptējusi komisija. Pieņemts.

I.Liepa. 18.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

I.Liepa. Juridiskā biroja 19.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts deputāta Bunkša iesniegtajā 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to deputāti piekrīt izteikt 5.panta trešās daļas 2.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. 21.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 21.priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa. 22.priekšlikums arī ir redakcionālas dabas. To iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir daļēji atbalstīts un pilnībā iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam - izteikt likumprojekta 5.panta trešās daļas 4.punktu kā jaunu ceturto daļu, mainot tālāko numerāciju. Pieņemts.

I.Liepa. 24.priekšlikums, deputāta Bunkša priekšlikums, daļēji ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam - papildināt 6.panta pirmo daļu ar jaunu 6.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. 26.priekšlikums ir daļēji atbalstīts. Gluži tāpat kā 27.priekšlikums, tas ir daļēji atbalstīts, un tajos tiek runāts par vienu un to pašu. Tie ir iestrādāti atbildīgās komisijas 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt izteikt likumprojekta 6.panta otro daļu komisijas akceptētajā redakcijā. Pieņemts.

I.Liepa. 29.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija, un šeit pants ir papildināts ar vārdu “pašvaldību”. Komisija iesaka to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 6.panta piektās daļas redakcijai. Pieņemts.

I.Liepa. 30.priekšlikums, deputāta Bunkša priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā, kas izteikta 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt izteikt 7.panta ceturtās daļas 2.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

I.Liepa. 32.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt izteikt likumprojekta 7.panta ceturtās daļas 3.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

I.Liepa. 34.priekšlikums arī daļēji ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 7.panta piektās daļas 1.punkta redakcijai. Pieņemts.

I.Liepa. 36.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt aizstāt 7.panta sestajā daļā vārdus. Pieņemts.

I.Liepa. 37.priekšlikums ir pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta priekšlikumu - svītrot 7.panta septītajā daļā vārdus... Un tālāk kā tekstā.

I.Liepa. Tas pats attiecas arī uz 38.priekšlikumu, kuru iesniegusi atbildīgā komisija, tas ir, izslēgt 8.panta pirmās daļas 8.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. 39.priekšlikumu arī iesniegusi atbildīgā komisija un iesaka to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt izteikt 8.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā. Pieņemts.

I.Liepa. 40.priekšlikums ir pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam - papildināt 8.panta otro daļu ar 8.un 9.punktu šādā redakcijā. Pieņemts.

I.Liepa. 41.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Bunkšs, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 42.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 8.panta trešās daļas redakcijai. Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. 43.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 43.priekšlikumu un 9.panta nosaukumu. Pieņemts.

I.Liepa. 44.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Liepa. 45.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Bunkšs, komisija uzskata par neatbalstāmu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 45.priekšlikumu.

I.Liepa. Tas pats sakāms par 46.priekšlikumu, kuru komisija uzskata par neiespējamu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas atzinumu.

I.Liepa. 47.priekšlikums. Komisija iesaka to neatbalstīt un neizslēgt 11.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. 11.panta trešā daļa tiek saglabāta.

I.Liepa. Taču atbildīgā komisija iesaka to redakcionāli mainīt, un tas ir redzams 48.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un līdz ar to akceptē 11.panta trešo daļu.

I.Liepa. 49.priekšlikums, deputāta Bunkša priekšlikums, nav atbalstīts, bet komisija iesaka atbalstīt 50.priekšlikumu, kas ir šīs komisijas izstrādātā redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 12.panta otrās daļas redakcijai, ko ir akceptējusi komisija. Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. Paldies. Līdz ar to visi piecdesmit priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā”. Trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Pavisam mums jāizskata ir 48 priekšlikumi. Pirms es uzsāku ziņot par iesniegtajiem priekšlikumiem, es gribētu atvainoties atbildīgās komisijas vārdā, ka ir daļa priekšlikumu, kuri ir akceptēti un kuri tabulā parādās kā ģenerālprokurora iesniegtie, faktiski tie ir atbildīgās komisijas vārdā iesniegtie priekšlikumi, kurus ir izstrādājusi Ģenerālprokuratūra. Par to es katrā konkrētajā gadījumā jums atgādināšu.

1.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 1.panta 1.punktā vārdus “un pašvaldību”. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Arī nākamais priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Juridiskais birojs ierosina izteikt jaunā redakcijā 5.panta pirmās daļas 9.punktu. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 5.panta pirmās daļas 10.punktā vārdu “pašvaldību” ar vārdu “pašvaldības”. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 4.priekšlikums. Ministre Aija Poča ierosina papildināt 5.panta 13.punktu ar vārdiem “un viņu vietnieki”. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 5.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt jaunā, precizētā redakcijā 5.panta pirmās daļas 15.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 5.panta pirmās daļas 15.punkta redakcijai. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 6.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Andrejs Krastiņš ierosina papildināt 5.panta 17.punktu pēc vārda “robežsargs” ar vārdiem “un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks”. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 7.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 5.panta pirmās daļas 18.punktu precizētā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 7.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 8.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 5.panta otrajā daļā vārdus “iestādēs, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) vai citās to”. Priekšlikums daļēji pieņemts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 5.panta otrās daļas redakcijai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Līdz ar to esam akceptējuši arī 9.priekšlikumu.

10.priekšlikums. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ierosina izslēgt 5.panta trešajā daļā vārdus “un tas publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis””. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 11.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre ierosina izteikt 6.panta otro daļu jums piedāvātajā redakcijā. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija nav atbalstījusi, bet ir izstrādājusi 6.panta otro daļu jaunā redakcijā, tas ir nākamais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 11.un 12.priekšlikumu un līdz ar to akceptē 6.panta papildināšanu ar jaunu otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 13.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt līdzšinējās otrās daļas pirmo teikumu piedāvātajā redakcijā. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Pieņemts. Vai kāds prasa balsojumu par atbildīgās komisijas slēdzienu par 13.priekšlikumu? (“Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par atbildīgās komisijas ierosināto 13.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 12, atturas - 10. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, nākamais ir 14.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 6.panta piektajā daļā vārdus “likuma 14.un 15.pantā” ar vārdu “likumā”. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Juridiskā biroja iesniegto 14.priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Lagzdiņš. 15.priekšlikums. To ir iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Ministre ierosina labot to kļūdu, kuru, viņasprāt, mēs esam pieļāvuši, otrajā lasījumā aizstājot vārdu “radinieki” ar vārdiem “ģimenes locekļi”. Bet mēs respektējām Saeimas vairākuma balsojumu. Kaut gan savulaik atbildīgā komisija un apakškomisija bija vienisprātis ar Aiju Poču, mēs, ņemot vērā un respektējot Saeimas vairākuma viedokli, kas tika izteikts otrajā lasījumā, tomēr neatbalstījām valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikumu un neatbalstīsim arī turpmākos priekšlikumus. (“Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par komisijas slēdzienu par 15.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret 15.priekšlikumu, ko komisija nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 23, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to tiek akceptēts komisijas atzinums.

J.Lagzdiņš. 16.priekšlikums - par 9.panta otro daļu. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 9.panta otrajā daļā vārdus “aktīvā militārā dienesta virsnieki, instruktori un virsdienesta karavīri” ar vārdiem “aktīvā militārā (ierindas) dienesta virsnieki, instruktori un virsdienesta kareivji”. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 16.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 17.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 12.pantu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 12.panta nosaukumam un redakcijai. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 18.priekšlikums. Godātie kolēģi, šis ir pirmais priekšlikums, ko pēc būtības ir izstrādājusi Ģenerālprokuratūra, bet es piedāvāju to akceptēt kā atbildīgās komisijas priekšlikumu, jo Ģenerālprokuratūrai un ģenerālprokuroram nav likumdošanas iniciatīvas tiesību un šie priekšlikumi saskaņā ar Kārtības rulli nebūtu izskatāmi.

Atbildīgā komisija ierosina izslēgt no otrajā lasījumā pieņemtā 13.panta sesto daļu. Šādu priekšlikumu tātad ierosina atbildīgā komisija un tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, pēc būtības - arī ģenerālprokurors. Tātad aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai piekrītam komisijas atzinumam un svītrojam otrajā lasījumā pieņemto 13.panta sesto daļu? Deputāti piekrīt vai prasa balsojumu? (“Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 20.priekšlikumu - svītrot otrajā lasījumā pieņemto 13.panta sesto daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 2, atturas - 14. Pieņemts. Panta sestā daļa tiek svītrota. Līdz ar to 18. un 19. priekšlikumu neizskatīsim. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 21.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 16.pantu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir 22.priekšlikums, kuru iesniedzis iekšlietu ministrs Andrejs Krastiņš. Viņš ierosina papildināt 19.panta trešo daļu pēc vārda “robežsargiem” ar vārdiem “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem”. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 23.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 19.panta trešajā un piektajā daļā vārdus “aktīvā militārā dienesta virsniekiem, instruktoriem un virsdienesta karavīriem” ar vārdiem “aktīvā militārā dienesta virsniekiem, instruktoriem un virsdienesta kareivjiem”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu nr. 23. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 24. un 25. priekšlikums skatāms kontekstā. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča ierosina papildināt 19.panta ceturto daļu ar vārdiem “un viņa vietnieks” attiecīgā locījumā un izteikt daļas sākumu piedāvātajā redakcijā. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir daļēji pieņēmusi.

Lūdzu skatīt 25.priekšlikumu - nākamo priekšlikumu. Ierosinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi piekrīt 19.panta ceturtās daļas pirmā teikuma redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 26.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča ierosina izslēgt 19.panta ceturtās daļas 4.punktu. Priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 26.priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Lagzdiņš. 27.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča ierosina izslēgt 19.panta piektajā, sestajā un septītajā daļā normu, kas zināmām valsts amatpersonām dod tiesības savienot amatus ar augstākas valsts amatpersonas atļauju. Mēs šo priekšlikumu nepieņēmām. Ierosinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Počas kundzes iesniegto priekšlikumu nr. 27. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Lagzdiņš. 28.priekšlikums. Ministrs Andrejs Krastiņš ierosina papildināt 19.panta sesto daļu pēc vārda “robežsargiem” ar vārdiem “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem”. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 29.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča ierosina papildināt 19.panta devīto daļu ar vārdiem “un lauksaimniecības produkcijas tirdzniecības un lauku tūrisma”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 30.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre ierosina papildināt 20.panta pirmo, otro un trešo daļu ar vārdiem “Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra un valsts ministra padomnieka”. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 30.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Deputāts Jānis Lagzdiņš ierosina papildināt 20.panta pirmo un otro daļu pēc vārdiem “parlamentārie sekretāri” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra un valsts ministra padomnieks” (attiecīgā locījumā). Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns vēlas runāt par šo jautājumu.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Es lūdzu balsojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ddebatēs pieteikušos vairāk nav. Lagzdiņa kungs nevēlas neko teikt komisijas vārdā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 31.priekšlikumu - deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 14, atturas - 17. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 32. priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča ierosina aizstāt šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārdus “ģimenes locekļi” ar vārdiem “radinieki” attiecīgā locījumā.

Godātie kolēģi! Par to mēs jau lēmām iepriekš un to atbalstījām. Nobalsojām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ejam tālāk!

J.Lagzdiņš. 33.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Andrejs Krastiņš ierosina aizstāt 22.panta pirmās daļas 4. punktā vārdus “izziņas un kriminālvajāšanas iestādēm” ar vārdiem “prokuratūras, izziņas un valsts drošības iestādēm”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam aizstāt 22.panta pirmās daļas 4.punktā šos vārdus. Tālāk kā tekstā. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 34.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izdarīt redakcionālus grozījumus 22.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti prasa balsojumu? Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 35.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā 22.panta trešo daļu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 22.panta trešās daļas redakcijai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Iekšlietu ministrs Andrejs Krastiņš ierosina aizstāt 22.panta ceturtajā daļā vārdus “Satversmes aizsardzības birojā” ar vārdiem “valsts drošības iestādēs”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Jūs vēlaties, lai balso? Deputāts Čerāns vēlas runāt debatēs. Lūdzu!

Čerāna kungs, jūs visu laiku tā normāli uzvedāties. Kas jums atkal ir uznācis? (Zālē smiekli.)

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Es lūdzu sēdes vadītāju nesniegt neatbilstošus komentārus...

Sēdes vadītājs. Es nekomentēju. Es jautāju. Pajautāt taču drīkst?

K.Čerāns. Es domāju, ka arī šādas tiesības šajā brīdī jums Kārtības rullis nedod. Bet, kas attiecas uz konkrēto priekšlikumu, es aicinu to neatbalstīt, jo es uzskatu, ka tiek paplašināts to amatpersonu loks, kuras varēs neiesniegt savas deklarācijas Valsts ieņēmumu dienesta Korupcijas novēršanas daļā. Šā iemesla dēļ es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt un lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Komisijas vārdā runāt vēlas Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Kādēļ atbildīgā komisija un arī apakškomisija atbalstīja Andreja Krastiņa priekšlikumu?

Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka visas valsts amatpersonu deklarācijas, kas ir iesniegtas un tiks iesniegtas Valsts ieņēmumu dienestā, ir publiski pieejamas. Tātad publiski pieejami ir to personu, kuras strādā jebkurās valsts iestādēs un pilda valsts amatpersonas pienākumus, vārdi un uzvārdi. Nav pieejama dzīvesvietas adrese, ziņas par radinieku loku, mantisko stāvokli. Ja nepieņemtu Andreja Krastiņa priekšlikumu, tad vesela rinda valsts drošības iestādēs strādājošo... viņu vārdi, uzvārdi, ziņas par viņu radiniekiem, viņu mantisko stāvokli būtu publiski pieejamas jebkuram Latvijas iedzīvotājam. Mēs uzskatījām, ka tomēr Andreja Krastiņa priekšlikums ir pamatots, ņemot vērā valsts drošības aspektus, un tādēļ es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 36. priekšlikumu - iekšlietu ministra Andreja Krastiņa priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 3. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 37.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča ierosina izslēgt 23.panta 7.punktā pēc vārda “vērtspapīri” vārdus “ja to nominālvērtība pārsniedz 500 latus”. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 38. priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča ierosina papildināt 23.panta 8.punktu ar vārdiem “personas kods, dzīvesvietas adrese” un izteikt punktu šādā redakcijā, piedāvātajā redakcijā. Šo priekšlikumu mēs neatbalstījām.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 38.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 39.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča ierosina papildināt 23.panta ceturto daļu ar vārdiem “kā arī kopīpašumā ar kādu citu fizisku vai juridisku personu” un izteikt šā panta ceturto daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 40.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izdarīt redakcionālus grozījumus 26.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt redakcionālajiem grozījumiem 26.panta trešajā daļā. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 41.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Andrejs Krastiņš ierosina aizstāt 28.panta pirmajā daļā vārdus “izziņas un valsts drošības iestāžu” ar vārdiem “izziņas vai valsts drošības iestāžu”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Analogs ir Juridiskā biroja priekšlikums - 42.priekšlikums. 43.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 28.panta pirmo daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 28.panta pirmās daļas redakcijai. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 44.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Andrejs Krastiņš ierosina aizstāt 29.panta pirmajā daļā vārdus “jebkuras” ar vārdiem “Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam izdarīt izmaiņas 29.panta pirmajā daļā. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 45.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 29.panta trešo daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 45.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 46.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina aizstāt likumprojekta 27.pantā vārdus “30.pantā” ar vārdiem “30.panta 1. un 2. punktā”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē.

J.Lagzdiņš. 47.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 31.panta jauno otro daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 31.panta jaunās otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 48.priekšlikums - pēdējais priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt otrajā lasījumā pieņemtajā pārejas noteikumu 8.punktā vārdus “līdz 1998. gada 1.augustam” ar vārdiem “līdz 1999. gada 1.janvārim”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Es aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā un pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 2. Vēsturiskais lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Šā likuma ierosināšana katrā ziņā lielā mērā ir sekmējusi to, ka mēs esam ievērojami pastrādājuši un arī citas iestādes ir pastrādājušas, lai turpmāk mums nebūtu jāpiemēro Latvijas PSR likumi.

Tomēr pilnā mērā tas nav izdevies - daži likumdošanas akti nevarēs tikt atcelti ar 1.janvāri. Tomēr mums tagad būs pilnīga skaidrība, ka ir tikai atsevišķi Latvijas PSR likumdošanas akti, kas vēl pēc šī datuma ir jāpiemēro. Tie visi būs konkrēti uzskaitīti. To ierosināja deputāts Kaksītis, un komisija to atbalstīja. Pie tam jāsaka, ka arī no šiem likumprojektiem jau ir pieņemts Civilprocesa kodekss un Kriminālkodekss; tie šajā sarakstā ir ietilpināti tikai tāpēc, ka dažus mēnešus 1999.gadā tie vēl turpinās darboties un zaudēs spēku ar īpašiem likumiem.

Varēja būt ietverts arī Latvijas Sodu izpildes kodekss. Mēs ar vairākiem labojumiem (to skaitā ir nesen pieņemtie) esam to faktiski uzrakstījuši no jauna, bet tas formāli vēl ir saglabājis nosaukumu “Latvijas PSR pieņemtais”... Un šis pieņemšanas datums diemžēl šeit ir jāiekļauj.

Tāpēc es ierosinu atbalstīt deputāta Kaksīša priekšlikumu.

Diemžēl tabulā ir ieviesusies viena neprecizitāte. Mēs komisijas sēdē neatbalstījām Dzīvokļu kodeksa ietveršanu deputāta Kaksīša priekšlikumā, jo no Dzīvokļu kodeksa ir saglabājies tikai viens pants, kas nosaka ārzemju starptautisko tiesību normu ievērošanu arī dzīvokļu jautājumos. Bet šāda norma mums ir ietverta rindā citu likumu, un tādēļ šo normu nevajadzētu... šī viena panta dēļ nevajadzētu šeit saglabāt Dzīvokļu kodeksu.

Lai atrisinātu šo jautājumu, es lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu pa daļām un atsevišķi balsot par 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Bišera kungs, pasakiet, pēc kura dokumenta mēs vadīsimies. Mums te ir divi dokumenti - nr.4674 un nr.4674-a. Ar kuru dokumentu mēs tagad strādāsim? Labi, paldies, godātais Bišera kungs. Sākam debates par apspriežamo jautājumu.

Debatēs runās Aigars Jirgens.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi, mums tiešām ir šie divi dokumenti - nr.4674 un nr.4674-a. Juridiskā komisija lūdz, tā teikt, aizstāvēt iepriekšējo dokumentu un izskatīt pēc šī - jaunā. Es domāju, ka tā mums vajadzētu rīkoties, un tad nekāds balsojums pa daļām nebūtu nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Paldies, godātais Bišera kungs. Tagad, es ceru, jums dokumenti ir. Un, ja mēs strādājam ar dokumentu nr.4674-a, kuru nupat minēja Jirgena kungs, tad jāatceras, ka tur Latvijas Dzīvokļu kodekss vairs nav nemaz minēts.

I.Bišers. Diemžēl tas kaut kā nebija nonācis līdz manīm.

Sēdes vadītājs. Nu nekas. Tātad, godātie kolēģi, vai mēs piekrītam strādājot vadīties pēc dokumenta nr.4674-a? Ir runa par deputāta Kaksīša priekšlikumu.

I.Bišers. Tādā gadījumā es lūdzu apstiprināt to pilnībā.

Sēdes vadītājs. Jā. Ierosina, ka ar 1999.gada 1.janvāri zaudē spēku Latvijas PSR likumi, kā arī Latvijas PSR Augstākās padomes lēmumi un tās Prezidija dekrēti un lēmumi, kas pieņemti pirms 1990.gada 4.maija, izņemot... un tur ir uzskaitīti septiņi dokumenti. Vai varam piekrist šādam deputāta Kaksīša priekšlikumam, ko atbalstījusi atbildīgā komisija? Varam. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Par 2.pantu ir deputāta Kaksīša priekšlikums izslēgt... Mēs sekojām tam, kā valdība veic savu aktu pārskatīšanu, un jāsaka, ka no ministrijām saņemtā informācija liecina, ka lielā mērā tas jau ir izpildīts. Un ministrijas turpina šo darbu. Bet es domāju, ka tagad norādīt to termiņu vairs nebūtu nepieciešams, jo diemžēl valdība to, ko nebūs izdarījusi šodien, laikam pilnībā vairs nepaspēs. Jo ir daži specifiski akti, kurus acīmredzot nāksies, tā teikt, pavilkt ilgāk. Tas būs tāpat kā tajā gadījumā... tikai atsevišķi akti... Tāpēc komisija atbalstīja šo deputāta Kaksīša priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Un līdz ar to 2.panta teksts skan: “Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā zaudē spēku Latvijas PSR Ministru padomes lēmumi, ministriju pavēles un instrukcijas, kā arī citu valsts pārvaldes institūciju akti, kuriem ir normatīvs raksturs.” Vai piekrītam tam? Paldies.

I.Bišers. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es lūdzu nobalsot par likumu kopumā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 3. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aigars Jirgens.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4691.

Trešajam lasījumam atbildīgā komisija ierosinājusi vienu priekšlikumu pēc Satiksmes ministrijas iniciatīvas - papildināt 7.pantu ar jaunu trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam - papildināt 7.pantu ar jaunu trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā? Piekrīt. Pieņemts.

A.Jirgens. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu akceptēt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.4701 tika izskatīts Juridiskajā komisijā uz trešo lasījumu.

1.priekšlikums ir 2.lapaspusē par 33.pantu. Atbildīgā komisija iesaka izteikt 33.panta pirmo daļu redakcijā, ko jūs redzat.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam - izteikt likumprojekta 33.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā? Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats. 2. - arī atbildīgās komisijas priekšlikums par 40.panta pirmo daļu. Atbildīgā komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam - izteikt 40.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 41.panta otro daļu. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

M.Grīnblats. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 49.panta ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Grīnblats. 5.priekšlikums - atbildīgā komisija aicina papildināt 50.pantu ar jaunu trešo daļu, mainot arī tālāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

M.Grīnblats. 6.priekšlikums 57.pantā - neliels papildinājums pēc vārda “kandidatūru” ar vārdiem “iecelšanai vai”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 57.panta redakcijai. Pieņemts.

M.Grīnblats. Tālāk ir 7.priekšlikums - 60.panta jauna redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 60.panta redakcijai, kādu to iesniegusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

M.Grīnblats. 8.priekšlikums ir par 75.pantu - vārdus “uz laiku - ne ilgāku par 6 mēnešiem” aizstāt ar vārdiem “uz laiku - ne ilgāku par 2 gadiem”. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Grīnblats. 9.priekšlikums par 77.pantu ir analoģisks iepriekšējam. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Grīnblats. 10.priekšlikums. 81.pants - “Kārtība, kādā tiesnesi atbrīvo vai atceļ no amata” - ir jaunā redakcijā. Komisija to aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 81.panta redakcijai. Pieņemts.

M.Grīnblats. 11.priekšlikums jau ir tālāk - 12.lapaspusē, un tas attiecas uz atbildīgās komisijas priekšlikumu par 92.panta otrās daļas 4.punktu. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 92.panta otrās daļas 4.punkta redakcijai, ko akceptējusi komisija. Pieņemts.

M.Grīnblats. Un 12.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums par 93.pantu, kur mainās otrā daļa, bet ceturtā un piektā daļa ir jauna.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 93.panta otro daļu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

M.Grīnblats. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 94.panta trešās un ceturtās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 94.panta 3., 4. un 5.punkta redakcijai. Pieņemts.

M.Grīnblats. 14.priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas par 107.panta 6.punktu un izteikts jums redzamajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 14.priekšlikumu un piekrīt arī atbildīgās komisijas priekšlikumam - izteikt 107.panta 9.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

M.Grīnblats. 16.priekšlikums attiecas tātad jau uz 28.panta trešo daļu.Tur ir neliels precizējums. Un vārdi “ceturtajā daļā” tiek aizstāti ar skaitli un vārdu “4.punktā”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Grīnblats. Un 17. - pavisam vienkāršs priekšlikums par 108.panta 2.punkta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 108.panta 2.punktu. Pieņemts.

M.Grīnblats. Visbeidzot projekta pēdējā lapaspusē ir atbildīgās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu redakciju, ko komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta pārejas noteikumu tekstam, ko akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 3, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”. Arī trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Tātad dokuments nr.4702. Juridiskā komisija to ir sagatavojusi pēdējam lasījumam.

1.priekšlikums ir 2.lapaspusē. Atbildīgā komisija aicina izslēgt 2.panta otrās daļas trešo teikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam - svītrot 2.panta otrās daļas trešo teikumu. Pieņemts.

M.Grīnblats. Un vēl divi atbildīgās komisijas priekšlikumi par 2.pantu. Tātad - izveidot jaunu trešo daļu un papildināt 2.pantu ar sesto daļu. Tas ir 2. un 3.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to godātie kolēģi deputāti piekrīt likumprojekta 2.panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās, piektās un sestās daļas tekstam. Pieņemts.

M.Grīnblats. 4.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina 6.panta pirmo daļu izteikt nedaudz mainītā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

M.Grīnblats. 5.priekšlikums ir jau nākamajā lapaspusē. Atbildīgā komisija ierosina 8.panta otrajā daļā neprecīzo formulējumu - “amatpersonai, kura ir tiesīga ierosināt krimināllietu” - aizstāt ar precīzo vārdu “Ģenerālprokuratūrai” un aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Grīnblats. Un vēl 6.priekšlikums par 8.panta ceturto daļu, te ir izdarīts neliels precizējums. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Grīnblats. Tālāk. 7. un 8.priekšlikumā ir divi precizējumi, kas attiecas uz 9.panta otro daļu un 9.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 8. un 9.panta tekstam, kādu to ar izmaiņām ir akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

M.Grīnblats. Tie tad arī ir visi priekšlikumi uz trešo lasījumu. Atbildīgā komisija aicina balsot par grozījumiem kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Darba devēja organizāciju un to apvienību likums”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts Pēteris Keišs.

P.Keišs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ir ienākuši vairāki priekšlikumi, ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un deputāts Normunds Pēterkops.

1.priekšlikums ir par vārda “republikāniskās” izslēgšanu, - ko ierosinājis Normunds Pēterkops. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Pēterkopa kungs diemžēl grib runāt par savu jautājumu.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es piedāvāju visā likumā izslēgt vārdu “republikāniskās”. Protams, es saprotu, no kurienes šis vārds “republikāniskās” ir radies. Mēs vēl atceramies neseno Latvijas okupācijas laika vēsturi - 50. un 60.gadus, kad bija modē republikāniskās organizācijas, jo tajā laikā bija arī vissavienības organizācijas, tāpēc vajadzēja noteikt kaut kādu īpašu statusu - republikānisko.

Vēl man ir saprotams, ka laikam 1990.gadā, pieņemot likumu par arodbiedrībām, protams, pārmantoja šo arodbiedrību sistēmu un palika arī šis vārds “republikāniskās”, jo vēl jau bija tomēr arī vissavienības, un tāpēc tagad runāt par to, ka, lūk, arodbiedrībām ir “republikāniskās arodbiedrības”... Tad jau mums tagad vajadzētu teikt, ka ir republikāniskās darba devēju organizācijas. Tas ir nepareizi! It īpaši saistībā ar šo likumu par arodbiedrībām. Tas jau sen bija jālabo, bet neviens šim likumam vēl nav ķēries klāt, un būtībā tas ir deputātu neizdarītais darbiņš. Tāpēc nevajag tagad - 1998.gadā - veidot jaunu likumu uz tās bāzes, kas jau sen ir aizgājusi pagātnē.

Tāpēc es esmu kategoriski pret šāda vārda “republikāniskās” lietošanu, jo tas vispār, man liekas, latviski ir nesaprotams, ko tas nozīmē.

Tālāk. Likumā ir minēts, ka darba devēju organizācijas ir teritoriālas. Jā, lūk, teritoriālas! Tātad būtībā Latvijas novados var būt savas Kurzemes vai Vidzemes darba devēju organizācijas, arī reģionālās, kas apvienojas... vai teritoriālās. Protams, tādā gadījumā ir arī tādas darba devēju organizācijas, kas var nest vārdu “Latvijas”, bet mēs nevaram lietot vārdiņu “republikāniskās”. Tā ka es lūgtu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - Keiša kungs. Lūdzu!

P.Keišs. Komisija šo jautājumu izskatīja, klātesot šā likuma autoriem, un tomēr atstāja šajā likumprojektā šo vārdu “republikāniskās”. Taču, ja ir nepieciešams, tad ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu, godātie deputāti! Izšķirsim šo jautājumu balsojot. Tātad tas ir deputāta Pēterkopa priekšlikums nr. 1. Paudīsim savu attieksmi balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 11, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts.

P.Keišs. Otro priekšlikumu iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija par vārdu “un sistēmu” izslēgšanu. Komisija to nav atbalstījusi. (“Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Runāt nevēlas, bet prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par otro priekšlikumu, ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, - izslēgt 1. pantā vārdus “un sistēmu”. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 6, atturas - 1. Arī šis priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

P.Keišs. Trešais priekšlikums, ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ir par to, cik darba devēju var dibināt organizāciju. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es jau laicīgi atvainojos kolēģiem, ka šodien, izskatot šo likumu, mēģināšu vairākas reizes nākt tribīnē un izteikt savas domas, jo ir tādas lietas, par kurām es nevaru nerunāt un nebrīdināt varbūt arī pārējos Saeimas deputātus.

Runa, piemēram, ir par šiem vārdiem, ka dibinātāji ir vismaz pieci darba devēji. Likums par sabiedriskajām organizācijām šobrīd nosaka, ka desmit fiziskās personas var dibināt sabiedrisko organizāciju. Ja mēs šeit mainām ko citādāk, tad es piekrītu, ka šobrīd varbūt parādās problēma, ka desmit varbūt ir par daudz. Tomēr tajā pašā laikā, ja mēs paskatāmies šodienas darba kārtību, tad redzam, ka likumā par sabiedriskajām organizācijām ir paredzētas izmaiņas, kur būs pateikts, ka var dibināt pat trīs. Tādējādi loģiskāk būtu pieņemt komisijas redakciju, ko piedāvājusi ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un izņem laukā šos skaitļus par pieciem dibinātājiem, jo tādā gadījumā, kā būs noteikts likumā par sabiedriskajām organizācijām, tā būs arī šeit. Ja tur paliks trīs, tad tādā gadījumā šeit pēc kāda mēneša atkal būs jāmaina un jāsaka, ka pieci, lūk, ir par daudz, jo citā likumā jau ir trīs. Tad kāpēc mums vajag šo situāciju sarežģīt? Atsauksimies uz likumu par sabiedriskajām organizācijām, un, kā būs tur - tā būs arī šeit, tāpēc nevajadzētu dažām sabiedriskajām organizācijām radīt īpašu situāciju, bet savukārt citām sabiedriskajām organizācijām radīt citādāku situāciju. Es iestājos par vienādām tiesībām visām sabiedriskajām organizācijām, tāpēc lūdzu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Viedoklis ir izteikts. Komisijas vārdā, Keiša kungs, vai nevēlaties neko teikt? Tad lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par trešo priekšlikumu, ko ierosinājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 5, atturas - 7. Arī šis priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

P.Keišs. Ceturto priekšlikumu iesniegusi Labklājības ministrija par vārdu izslēgšanu. Ir atbalstīta un precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Tātad pret šo priekšlikumu deputātiem iebildumu nav? Tas tiek pieņemts.

P.Keišs. Piektais priekšlikums - izslēgt vārdus “tiesībspējīga un rīcībspējīga”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem arī nav iebildumu? Pieņemts.

P.Keišs. Sestais priekšlikums, ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ir par 3. panta otrās daļas izslēgšanu. Komisijā tas nav atbalstīts. (“Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Runāt neviens nevēlas, bet balsojumu prasa. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 6.priekšlikumu - par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu: izslēgt 3. panta otro daļu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 7, atturas - 3. Šis priekšlikums ir pieņemts.

P.Keišs. Arī septītajā priekšlikumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija piedāvā izslēgt 3. panta trešo daļu. Komisija to nav atbalstījusi. (“Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu - par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu: izslēgt 3. panta trešo daļu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 10, atturas - 2. Arī šis priekšlikums ir pieņemts.

P.Keišs. Astotajā priekšlikumā deputāts Normunds Pēterkops iesaka izslēgt 3. panta ceturtās daļas 1. punktu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Mēs esam izslēguši tikai vārdu “republikāniskās”, bet mēs neesam runājuši kopumā par šo 1. apakšpunktu. Tāpēc, lūdzu, atklāsim debates. Vēlas runāt Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja šajā ceturtās daļas 1. punktā vairs nav vārda “republikāniskās”, tad nav jēgas arī šim 1. punktam par darba devēju organizāciju apvienībām, jo nākamais punkts jau ir par nozaru darba devēju organizāciju apvienībām un par teritoriālajām darba devēju organizāciju apvienībām. Parādās sistēma - gan pa teritorijām, gan pa nozarēm. Nav vairs kaut kāds konglomerāts, ka nezin kādas vēl ir apvienības. Tāpēc es uzskatu, ka, lai būtu kaut kāda skaidrība, kā veidosies šī darba devēju organizāciju sistēma, vajadzētu tā darīt.

Es redzu, ka jēga ir divām sistēmām, divām tādām dzīslām: pa nozarēm un pa teritorijām, tāpēc nav jārada kaut kāds vēl jauns veidojums, par kuru būtībā vēl pat nav skaidrs, kas te varētu iznākt. Es aicinātu atbalstīt manu priekšlikumu - izslēgt ceturtās daļas 1. punktu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā Keiša kungs nevēlas neko teikt. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu, kurā tiek ierosināts izslēgt 3. panta ceturtās daļas 1. punktu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 5, atturas - 2. Arī šis priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

P.Keišs. Devīto priekšlikumu iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un tur ir runa par vārdu “ciktāl šis likums nenosaka citādi” izslēgšanu. Komisija atkal to nav akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Šoreiz arī deputāti vēlas runāt par šo jautājumu. Kārlis Čerāns vēlas paust savu viedokli. Frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Acīmredzot, skatot šo likumu, ir arī jāpaskaidro tas, kāpēc šis likums ir domāts tādā vai citādā redakcijā un kāds tam vispār ir mērķis, ka tiek veidots šāds Darba devēju organizāciju likums. Mani tiešām izbrīna tas fakts, ka atbildīgās komisijas referents šo motivāciju mums nepaskaidro. Un mani tiešām mazliet izbrīna arī šī Saeimas vienprātīgā attieksme, ka ir jāatbalsta šie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi, kuri būtībā šīs darba devēju organizācijas noreducē līdz tādai situācijai, ka šīs organizācijas kļūst līdzīgas visām pārējām sabiedriskajām organizācijām. Tātad mēs, lielākā daļa deputātu, acīmredzot esam gatavi atbalstīt arodbiedrību tiesības strādājošo tiesību aizstāvībai, un šī arodbiedrību brīvība mums ir nofiksēta tajā projektā, ko mēs gatavojam Satversmes otrajai daļai. Taču, lai šīs arodbiedrības varētu darboties un lai arodbiedrības varētu īstenot šo savu strādājošo tiesību aizsardzības funkciju, tām ir vajadzīgi sarunu partneri. Tāpēc klasiskajā shēmā, kas darbojas daudzās pasaules valstīs, veidojas šīs trīspusējās padomes, kurās no vienas puses ir arodbiedrība, no otras puses ir valsts un no trešās puses ir tieši šīs darba devēju organizācijas, tātad kaut kāda apvienība, kas pārstāv darba devēju intereses. Un tāpēc mans aicinājums būtu, skatot šo likumprojektu, ņemt vērā šo kontekstu.

Es negribu šeit īpašā argumentētā veidā vērsties pret šo 9. priekšlikumu, kaut gan man šķiet, ka to varētu arī neatbalstīt, bet mans lūgums tomēr būtu tāds, lai šajā diskusijā un šajā lēmuma pieņemšanas gaitā netiktu ignorēts šis princips par to, ka šīs darba devēju organizācijas ieņem būtisku lomu darba tiesisko attiecību normalizēšanā valstī. Un es aicinātu šajā brīdī piekrist šim atbildīgās komisijas viedoklim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - tas ir, neatbalstīt to. Tātad neatbalstīt šo 9. priekšlikumu, bet attiecīgi piekrist šim atbildīgās komisijas viedoklim daudzos tālākajos priekšlikumos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es runāšu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā. Es nupat kā veicu pārrunas ar komisijas locekļiem, un mēs neuzstājam par šī priekšlikuma balsošanu, jo, ņemot vērā iepriekšējos balsojumus, šie vārdi varētu arī palikt likumā. Tā ka mēs neuzstājam par balsojumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Keiša kungs. Lūdzu!

P.Keišs. Es aicinu atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti... Neviens neprasa balsojumu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija arī neprasa balsot... Tas tiek akceptēts.

Pārejam pie 10. priekšlikuma.

P.Keišs. 10. priekšlikums, ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ir par 5. panta izslēgšanu. Tas nav atbalstīts. Toties Saeimas Juridiskais birojs 11. priekšlikumā runā par dažu vārdu izslēgšanu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 5. panta pirmās un otrās daļas redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

P.Keišs. Es saprotu, ka arī 11. priekšlikumam piekrīt...

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē, Keiša kungs, 5. panta pirmās un otrās daļas redakciju.

P.Keišs. Jā, 6. pants! 12. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Normunds Pēterkops, ir par 6. panta izslēgšanu. Atbildīgā komisija to atkal nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt tam, ka pants tiek saglabāts? Piekrīt. Pieņemts.

P.Keišs. 13. priekšlikums, ko iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

P.Keišs. 14. priekšlikums, ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, - izslēgt panta trešo daļu - komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Pēterkops vēlas runāt.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es vērstu uzmanību uz tabulas kreisajā pusē ar slīpo šriftu rakstīto tekstu, kur lasām: “Darba devēju organizācijām, to apvienībām ir tiesības pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām savu mērķu sasniegšanai nepieciešamo informāciju, ja likumos vai citos normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi tās izsniegšanai.” Pirmkārt, es neesmu redzējis nevienai sabiedriskajai organizācijai, ka mēs būtu noteikuši, ka tā bez maksas var saņemt visu nepieciešamo informāciju savu mērķu sasniegšanai. Tām savi mērķi var būt ļoti dažādi un interesanti, bet es nedomāju, ka tā būtu pilnīgi pareiza rīcība, ka uz visu nodokļu maksātāju rēķina tiek apmaksāts valsts institūciju darbs vai ka dažām sabiedriskajām organizācijām būtu īpašs statuss, ka tās var saņemt visu informāciju bez maksas. Tāpēc mūsu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija piedāvā šādu trešo daļu izslēgt, jo šādas tiesības nav dotas nevienai sabiedriskajai organizācijai, un šādas tiesības nevajadzētu dot arī darba devēju organizācijai. Un, kaut arī es būtībā atbalstu darba devēju organizācijas ideju kā tādu, tomēr uzskatu, nevajag šai organizācijai radīt kaut kādu nepareizu statusu attiecībā pret pārējām sabiedriskajām organizācijām.

Ja mēs pieņemsim likumu par informācijas atklātību, tad tur būs noteikts, kādas ir tiesības attiecībā uz informācijas saņemšanu un kāds būs norēķins. Tas likums šīs lietas reglamentēs, tāpēc šajā likumā nebūtu pareizi to vispār minēt. Es piedāvāju to izslēgt un komisija arī piedāvā to pašu. Lūdzu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinātu atbalstīt komisijas viedokli, bet Pēterkopa kungam es gribētu atbildēt uz viņa sniegtajiem argumentiem tā, ka acīmredzot nodokļu maksātājiem visiem būtu jārūpējas par to, lai arodbiedrības varētu saņemt informāciju viņu darbam. Tāpat arī visiem šiem nodokļu maksātājiem būtu jārūpējas par to, lai šādu informāciju varētu saņemt arī darba devēju organizācijas, jo mums ir principiāli svarīgi tas, lai tieši šis mehānisms darbotos darba tiesisko attiecību noregulēšanai un lai tas strādātu labi. Tas ir valstiski svarīgs uzdevums, un tāpēc es aicinu neatbalstīt šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šobrīd puse likuma ir praktiski sajaukta, un es domāju, ka darba devēji, kas šobrīd klausās, ir ļoti iepriecināti, īpaši jūsu partijas sponsori, protams. Bet tā nav pat problēma, ieklausoties loģiski, ko piedāvā Pēterkops. Mēs, no vienas puses, visi ļoti moderni un demokrātiski te runājam, ka viss ir jāpārvalda trīspusējai padomei: tā ir valdība, tie ir darba devēji un tās ir arodbiedrības. Viss ir ļoti skaisti, bet tajā pašā laikā mēs visi baigi cīnāmies, lai darba devējiem nedotu nekādu informāciju. Interesanti, ko tad viņi tajā trīspusējā padomē visos līmeņos darīs? Vai dažādas baumas lasīs pa pasauli apkārt? Mēs taču visā bāzes likumdošanā esam ielikuši šīs trīspusējās padomes sadarbību, bet ko tagad dara Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un varbūt deputāts Normunds Pēterkops?

Es saprotu, ka darba devēju organizācijas, par ko Saeima jau nobalsoja un noraidīja, nevar būt teritoriālas, lai pašvaldības uz vietas vienas pašas varētu darīt visu to, ko tās grib. Lai darba devējs nevar iespaidot pašvaldības - tas ir šis mērķis, tāpēc šo likumu cenšas galīgi sajaukt. Vai jūs patiešām to neredzat no saviem balsojumiem?

Es vairāk nerunāšu ne par vienu pantu. Es gribu visu pateikt, runājot par šo pantu.

Mums visā likumdošanā, kur ierakstītas dažādas sociālās programmas, visur ir trīspusējās padomes, ir Pensiju aģentūra, visi pensiju fondi, bet tagad darba devēji nesaņems informāciju. Nu ļoti skaisti! Un te tagad būs demagoģija: sak, kāpēc viņiem ir jādod informācija, jo viņi varbūt kaut kādus slepenus datus pieprasīs...

Kolēģi, es saprotu, ka mums rit pēdējās sēdes, bet tas ir viens no pamatlikumdošanas jautājumiem, kaut arī tie it kā nav ne sociālie pabalsti, ne pensijas. Tā ir viena deputāta un vienas komisijas zināmu interešu lobēšana, un tagad visa zāle draudzīgi par to balso. Paldies.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops. Otro reizi.

N.Pēterkops. Cienījamie kolēģi! Es negribētu piekrist iepriekš teiktajam par to, ka mēs mēģinām kaut kādā veidā “izgāzt” šo ideju par darba devēju organizāciju statusa noteikšanu, par to sistēmas kaut kādu veidošanu. Un tieši tāpēc likumā tādā gadījumā ir jānosaka tikai to statuss, jānosaka, kāda ir sistēma, bet mēs te runājam jau par iekšējām lietām, par šīm attiecībām, kas būtu tad, ja to regulētu citi likumi, tāpēc nevajag šajā gadījumā... Es neesmu par to, lai vienai sabiedriskajai organizācijai būtu kādas privileģētas tiesības salīdzinājumā ar pārējām sabiedriskajām organizācijām un vispār ar pārējiem pilsoņiem. Mums, pilsoņiem, nav tiesību saņemt visu informāciju bez maksas, kas vajadzīga mūsu mērķu sasniegšanai, bet sabiedriskajām organizācijām mēs tādu situāciju veidojam. Nu kur te ir loģika? Tāpēc nevajadzētu varbūt saistībā ar šo pantu runāt par visām problēmām, bet gan vairāk runāt tieši par šā panta piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns. Otro reizi.

K.Čerāns. Godātie deputāti un godātais Pēterkopa kungs! Dažādām organizācijām var būt dažādas tiesības, jo šīm organizācijām ir dažādas funkcijas, un dažām no šīm organizācijām šīs funkcijas var būt noteiktas likumā, kā jau šeit Kuprijanovas kundze skaidroja. Likumā ir noteiktas gan arodbiedrības, gan darba devējus pārstāvošās organizācijas funkcijas, un šo organizāciju funkcijas ir normalizēt mūsu valstī darba tiesiskās attiecības. Tās nav vienkārši kaut kādas funkcijas, bet tās ir valstiski svarīgas funkcijas, un tas liecina, ka šīs organizācijas ir īpašas.

Otrs. Jautājumā par informācijas pieejamību es tiešām aizstāvu to, lai arī visiem pilsoņiem mūsu valstī būtu maksimāli pieejama informācija, un šajā ziņā man būs būtiskas pretenzijas pret šo tā saucamo Informācijas atklātības likumu, kas būs vēlāk, bet par to mēs parunāsim tajā brīdī, kad to skatīsim. Taču šobrīd es gribētu, lai tiktu nofiksēts tas, ka darba devēju organizācijām ir šīs tiesības saņemt informāciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Keiša kungs.

P.Keišs. Patiešām, apspriežot šo jautājumu, domas virzījās tā, ka darba devēju organizācijām ir tiesības pieprasīt informāciju, un it īpaši klātesošie likuma autori uz to arī uzstāja. Tādēļ es šobrīd aicinu kolēģus neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 14.priekšlikumu - svītrot 6.panta trešo daļu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 22, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts. 6.panta trešā daļa tiek saglabāta.

P.Keišs. 15.priekšlikumu iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija - papildināt 6.pantu ar ceturto daļu, iekļaujot tajā 7.panta pirmās daļas normas. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Keišs. 16.priekšlikumu iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija par 7.panta pirmās daļas izslēgšanu, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 7.panta pirmo daļu. Pieņemts.

P.Keišs. 17.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Normunds Pēterkops, - aizstāt 7.pantā vārdu “pienākums” ar vārdu “tiesības”. Tas netika akceptēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

P.Keišs. 18.priekšlikums, ko arī iesniedzis deputāts Pēterkops, ir par otrās daļas izslēgšanu un tas ir atbalstīts. Līdz ar to ir mainīta pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot arī 7.panta otro daļu. Pieņemts.

P.Keišs. 19.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Normunds Pēterkops, ir par visa 8.panta izslēgšanu. Komisija, apspriežot to, nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt saglabāt 8.pantu.

P.Keišs. Līdz ar to par 20.priekšlikumu... 20.priekšlikumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 8.pantā vārdu “pilda” piedāvā aizstāt ar vārdiem “var pildīt”. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 20.priekšlikumu. Tiek pieņemts komisijas viedoklis.

P.Keišs. 21.priekšlikums, ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, piedāvā 5.punktu izteikt šādā redakcijā: “...organizē darba devēju organizāciju biedru apmācību”. Šī norma netika akceptēta.

Sēdes vadītājs. Komisija to nav atbalstījusi, bet deputāts Pēterkops vēlas runāt par šo 21.priekšlikumu.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija). Cienījamie kolēģi, es vēršu jūsu uzmanību uz spēkā esošo redakciju un uz to, ko mēs piedāvājam. Esošā redakcija otrajā lasījumā ir palikusi tāda, ka darba devēju organizācija nosaka darba devēju organizācijas biedriem apmācības nepieciešamību un organizē to. Tātad sabiedriskā organizācija saviem biedriem pasaka: ja tu neesi pārāk gudrs, tev jāiet mācīties! Un viņam tas ir jāizdara kā biedram, bet, ja viņš kaut kam nepakļaujas, tad droši vien viņu var izslēgt. Tāpēc mēs piedāvājam daudz normālāku redakciju - organizēt darba devēju organizāciju biedru apmācību. Sabiedriskā organizācija organizē, tā viņiem piedāvā šo pakalpojumu izglītoties, bet tā nevar noteikt, ka tev ir jāiet mācīties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Neskatoties uz to, ka esmu paudis savu atbalstu šā likumprojekta principam, ka šīm darba devēju organizācijām ir īpašs statuss, ka tas būtu fiksējams šādā likumā un ka tās nevarētu tikt pielīdzinātas vispār sabiedriskajām organizācijām, man tomēr ir jāatzīst, ka šajā likumā, vismaz šajā likumprojektā, kāds tas ir šobrīd, ir ļoti daudz šo sociālisma palieku, un par to šeit runāja arī Pēterkopa kungs. Neapšaubāmi, viena šāda sociālisma palieka ir doma, ka šī darba devēju organizācija varētu noteikt darba devēju organizācijas biedru apmācības nepieciešamību, tāpēc šajā gadījumā es aicinātu šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu atbalstīt, bet, domājot par šīm sociālisma paliekām, mēs vēl parunāsim mazliet tālāk. Acīmredzot būs nepieciešamība tomēr šo likumprojektu atdot atpakaļ atbildīgajai komisijai nelielai precizēšanai. Nu bet par to runāsim tad, kad pienāks laiks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma divi paziņojumi. Ventam Balodim - par komisijas sēdi.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es lūdzu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļus pārtraukumā pulcēties komisijas telpās uz nelielu komisijas sēdi, jo mums ir jāizsaka sava attieksme pret likumprojektu par Saeimas deputātu nodrošinājumu.

Sēdes vadītājs. Annai Seilei būs paziņojums par komisijas sēdi.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie lauksaimnieki, lūdzu šajā starpbrīdī apakškomisijas locekļus pulcēties Dzeltenajā zālē. Tūlīt!

Sēdes vadītājs. Vēl viens paziņojums. Godātie kolēģi, pulksten 11.00, kad mēs atsāksim sēdi, pēc minūtēm 10, varbūt pēc 15 šeit viesu sektorā jūs tiksiet iepazīstināti ar Kanādas parlamenta spīkeru Žilbēru Parāna kungu. Tad nu es lūdzu to cilvēku, kurš tajā brīdī debatēs vai būs tribīnē, neņemt ļaunā, ka viņam nāksies pārtraukt uzstāšanos, jo mēs iepazīstināsim deputātus ar viesi. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Pārtraukums ir beidzies. Turpināsim apspriest likumprojektu “Darba devēju organizāciju un to apvienību likums”. Mēs esam apstājušies pie 21.priekšlikuma. Debatēs vēlas runāt Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pirmais, ko es gribu pateikt, ir tas: ja kāds no šīs tribīnes sāk piesaukt sociālisma paliekas domāšanā, tas nozīmē, ka cilvēkam sākt trūkt profesionālo argumentu. Tas ir tas pēdējais, ko var vicināt pa labi un pa kreisi. Tiklīdz kā kaut kas nepatīk vai nezina, kā kaut ko noraidīt tīri profesionāli, tā tūlīt sāk runāt par sociālismu. Vai par čeku. Tas ir otrs variants.

Runājot par šo apmācību, pirmām kārtām es vēlos pateikt, ka mācīties nevienam nekad nav bijis par lieku. Sāksim, tā teikt, ar bāzi - ar filozofiju. Runājot par šo apmācības procesu, es pievēršu jūsu uzmanību tam, ka te nav runa par to, ka mācīs kādus atsevišķus cilvēkus, teiksim, arodbiedrības biedrus vai frakcijas “Latvijai” deputātus un tā tālāk. Ir runa par darba devēju. Tā ir darba devēju organizācija, un šīs organizācijas vadītāji izvērtēs, vai viņš ir spējīgs, vai viņš zina visu likumdošanu, vai viņš ir spējīgs savā līmenī pārstāvēt jebkuru trīspusējo padomi. Tādā gadījumā, ja šis darba devējs būs ievadīts kādā attiecīgā līmeņa trīspusējā padomē un lielā organizācija jutīs, ka šim cilvēkam nav pietiekamas izglītības juridiskajās normās, lai pārstāvētu šajā trīspusējā padomē šos darba devējus, protams, viņš ir jāapmāca. Komisijas variantā ir drusciņ izmainīts teksts un ir rakstīts: “izvērtē darba devēju organizācijas biedru apmācības nepieciešamību un organizē apmācību”.

Es vēlreiz atkārtoju: nav runa par kaut kādu konkrētu cilvēku. Ir runa par darba devēju, zem kura, tā teikt, ir strādājošie. Un tā tālāk. Tādēļ es, protams, aicinu noraidīt šo deputāta Pēterkopa priekšlikumu.

Vēlreiz atkārtoju, ka mācīšanās vēl nevienam nav nākusi par ļaunu.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir vēlējies runāt Viktors Kalnbērzs, taču viņa nav zālē.

Kārlis Čerāns runās nākamais. Čerāna kungs runās otro reizi. Vai tad jūs jau runājāt? Lūdzu! Otrā reize.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es saprastu Kuprijanovas kundzes argumentus attiecībā uz to, ka darba devēju organizācijas var noteikt nepieciešamību mācīties viņu pārstāvjiem, tiem, kas pārstāv šīs darba devēju organizācijas. Bet šīs darba devēju organizācijas nevar noteikt nepieciešamību mācīties saviem biedriem. Šeit ir jāizlabo vismaz tas, kas kārtējo reizi liecina par to, ka šis likums būtu atdodams atpakaļ komisijai tālākai precizēšanai. Šāda forma, ka šī organizācija kaut ko diktēs saviem biedriem, es domāju, nebūtu pamatota.

Varam jau runāt par tām sociālisma paliekām, varam arī nerunāt, bet tīri emocionāli tās tomēr šeit mazliet tādas šķiet.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova vēlas runāt otro reizi.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītie kolēģi! Šo likumu ir sastādījusi Darba devēju organizāciju apvienība. Tas ir saskaņots visās ministrijās. Darba devēju organizācija grib apmācīt šos biedrus, katru tās biedru, bet mēs tagad Saeimā viņiem to liegsim! Padomājiet par loģiku! Viņi paši grib sev uzlikt pienākumu - šo apmācību - un mācīt tos biedrus, tie biedri to grib, bet mēs viņiem to aizliegsim. Es aicinu noraidīt šo Pēterkopa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Neskatoties uz visu, vēlas runāt Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts.

Pēterkopa kungs, jūs arī runāsiet otro reizi, jā? Skaidrs.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Jā. Tur jau arī ir tā lieta, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzskata, ka mācīties ir katra cilvēka brīva griba. Un, ja ir šī nepieciešamība, tad viņam ir šīs tiesības jānodrošina, tāpēc arī mūsu redakcijā tas ir pateikts: darba devēju organizācija organizē organizācijas biedru apmācību, ja tās biedriem šī apmācība ir nepieciešama. Bet nevar būt otrādi - ka darba devēju organizācija pasaka, ka tās biedram ir jāizglītojas, bet, ja tu to nedarīsi, tādā gadījumā tu vari vairs nebūt šīs organizācijas biedrs. Tāpēc loģiska un pareiza, man liekas, ir mūsu komisijas piedāvātā redakcija, kas pilnīgi atbilst Kuprijanovas kundzes izteiktajam viedoklim.

Sēdes vadītājs. Tomēr vēl grib izteikt argumentus Roberts Jurdžs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij! Augsti godājamie deputāti! Es saprotu jūsu psiholoģisko stāvokli. Tas viss ir normāli, bet mums ir jāstrādā, jo laiks iet uz priekšu, vēsture iet uz priekšu. Par ko šeit ir runāts? Izlasiet! Atveriet acis, noņemiet šos “širmjus”, kas pār jums ir nolaidušies, un izlasiet! Komisija piedāvā vārdu “izvērtē”. Tas, kurš saprot latviski, saprot arī to, ka šis vārds nozīmē to, ka tas nav obligāti darba devēju organizācijas biedriem. Izvērtē, kuram biedram vajag, kuram nevajag un vai vispār vajag. Bet, ja te ieraksta vārdu “organizē”, to svešvārdu, tas nozīmē, ka obligāti organizē, un tas ir tas, pret ko cīnās Kārlis Čerāns. Tātad, pēc Kārļa Čerāna domām, būtu jāatbalsta tieši Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Jo mēs sakām: izvērtē darba devēju organizācijas biedru nepieciešamo apmācību un, ja vajag, organizē šo apmācību. Tādēļ es ierosinu noraidīt 21.priekšlikumu, kuru iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un aicinu balsot par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā Keiša kungs neko nevēlas teikt. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Paudīsim savu attieksmi pret 21. priekšlikumu - izteikt 8.panta 5.punktu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 16, atturas - 8. Balso 49 deputāti. Tas ir nepietiekami, lai pieņemtu lēmumu. Lūdzu, godātie deputāti, piedalieties balsošanā! Atkārtot zvanu! Atkārtot balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 15, atturas - 13. Priekšlikums pieņemts.

Godātie deputāti! Šodien Saeimas sēdē piedalās arī Kanādas parlamenta apakšpalātas spīkers Žilbērs Parāns. Sveicam viņu! (Aplausi.)

Turpinām sēdi. Nākamais ir 22. priekšlikums. Lūdzu, komisijas vārdā! Tātad, Keiša kungs, jūsu viedoklis... Keiša kungs, jūs vadāt šā likumprojekta izskatīšanu, un jums būtu jāpasaka, ja tas nav balsojams.

P.Keišs. Sakarā ar balsojumu par 21.priekšlikumu 22.priekšlikums vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgā ziņotāja teikto.

Lūdzu, tālāk!

P.Keišs. 23.priekšlikumu iesniedzis deputāts Normunds Pēterkops. Ierosina izslēgt visu 9.pantu. Komisija šo priekšlikumu nav akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns vēlas paust savu viedokli. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Mēs, protams, nevaram izslēgt 9.pantu, bet ir daži vārdi, kas šeit tiešām būtu jāizslēdz. Tas ir vismaz vārds “republikas” šā panta 1.punktā...

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, vārdu “republikas” mēs esam izslēguši jau ar pirmo balsojumu.

K.Čerāns. Es atļaušos oponēt, godātais priekšsēdētāja kungs, jo ar pirmo balsojumu mēs esam izslēguši vārdu “republikānisks”(dažādos locījumos).

Sēdes vadītājs. Es atvainojos!

K.Čerāns. Vārdi “republikānisks” un “republika” nav viens un tas pats. Tātad attiecībā uz šo pirmo balsojumu ir nepieciešams stipri paplašināts traktējums, lai vārdu “republikas” no šejienes izslēgtu. Es nezinu, vai Juridiskais birojs tālāk būs tiesīgs šo tehnisko grozījumu izdarīt. Tāpēc es par šo pantu gribu pateikt, ka pastāv problēma, ka acīmredzot būs nepieciešams šo likumu atdot atpakaļ komisijai tā tālākai precizēšanai. Bet Pēterkopa kunga priekšlikumu mēs, protams, nevaram atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai Keiša kungs vēlas kaut ko teikt komisijas vārdā?

P.Keišs. Es lūdzu balsot un neatbalstīt Pēterkopa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti balsojumu neprasa. Tātad komisijas viedoklis tiek pieņemts.

P.Keišs. 24.priekšlikums, kuru iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, - 9.pantā nomainīt vārdu “pilda” ar vārdiem “var pildīt”. Komisija to nav akceptējusi. (“Starpsauciens: “Nevajag balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli. Pieņemts.

P.Keišs. 25.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesaka izslēgt visu 10.pantu. Arī šis priekšlikums nav akceptēts komisijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izvērtēja likumprojekta 10.pantu, it īpaši tā trešo daļu. Lasīsim uzmanīgi: Ministru kabinets sadarbojas ar Republikānisko Darba devēju organizāciju apvienību, ja tā pārstāv darba devējus, kuri nodarbina vairākumu no valstī strādājošajiem un ir Starptautiskās darba devēju organizācijas dalīborganizācija. Tātad iznāk, ka ir jābūt diviem nosacījumiem, lai Ministru kabinets varētu sadarboties ar Darba devēju organizāciju apvienību. Te ir pārāk lieli un smagi noteikumi.

Pirmām kārtām jāapvieno vairākums no valstī strādājošajiem. Es nezinu, kā tas vispār ir iespējams. Mums strādājošo skaits ir apmēram 1,6 miljoni, tātad iznāk, ka apmēram 900 000 būtu jābūt apvienotiem šajā darba devēju organizācijā. Tas būtībā veido vienu lielu šīs darba devēju organizācijas monopolu, tur visiem obligāti ir jāstājas iekšā. Es domāju, ka šīm tirgus attiecībām ir jābūt balstītām ne tikai uz patērētāju un pakalpojumu saņēmēju tiesībām izvēlēties, bet ir jābūt arī šīm sabiedriskajām organizācijām... arī šeit ir jābūt šīm tirgus attiecībām... Viena organizācija var būt labāka, otra - sliktāka, viena labāk attaisno savus mērķus, un tamlīdzīgi. Šeit mēs jau veidojam monopolu. It īpaši tas nosacījums, ka tai jābūt Starptautiskās darba devēju organizācijas dalīborganizācijai... Tātad ir tāds nosacījums. Kāpēc Ministru kabinetam obligāti ir jāsadarbojas ar tādu darba devēju organizāciju, kas ir Starptautiskās darba devēju organizācijas dalībniece? Iznāk tā: ja šī organizācija nav Starptautiskās darba devēju organizācijas dalībniece, tādā gadījumā Ministru kabinets nevar ar savā valstī izveidojušos darba devēju organizāciju sadarboties. Kāpēc ir jāuzliek tāds ierobežojums? Izvērtējot to visu, mēs nācām pie secinājuma, ka vispār 10.pants būtu izslēdzams. (Starpsauciens: “Ko nozīmē vārds “sadarboties”?)

Sēdes vadītājs. Nākamā vēlas runāt Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kā es redzu, man jāpiekrīt Kārlim Čerānam, ka vajadzētu sagatavot iesniegumu ar prasību dot likumu apakaļ, jo te ir sabalsotas iekšā tādas lietas, ka vispār tālāk nav iespējams strādāt. Tas ir pilnīgi skaidrs.

Attiecībā uz konkrēto pantu. Kāpēc mēs stājamies iekšā Pasaules tirdzniecības organizācijā, bet nemeklējam kaut kādu mazu, es atvainojos, “šluru”, ar ko varētu sadarboties? Kāpēc Starptautiskā darba devēju organizācija ir kaut kas, ar ko valdībai nevajadzētu sadarboties? Bet atradīsim tagad kaut kādu... es nezinu, es negribu nevienu aizskart... kaut kādu SIA “Jautrais dzirnavnieks” un ar to tagad sadarbosimies Latvijā. Būs ļoti skaista argumentācija, kungi! Kāpēc mēs citos likumos, kaut vai runājot par to pašu farmāciju, un arī vēl citā likumdošanā rakstām, ka mēs sadarbojamies tikai ar valstīm, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstis, kas ir, teiksim, attiecīgo starptautisko organizāciju dalībvalstis? Un nu pēkšņi mēs darba devēju starptautisko organizāciju, kas jau no pirmajām neatkarības dienām sadarbojas ar Latviju, kas palīdz mums visu likumdošanas attiecību kārtošanā, tagad apšaubām. Kāpēc tad Ministru kabinetam ar to vajadzētu sadarboties? Tad jau uztaisīsim SIA, neievēlēto deputātu SIA, un Ministru kabinets ar to sadarbosies. Nu tā tas ir traktēts.

Taču es patiešām jūs aicinu - tūlīt šis iesniegums taps - atdot atpakaļ šo likumu, jo nav ko ņirgāties par likumdošanu. Es domāju, ka 7.Saeima bez histērijas un apzinīgi tomēr pieņems likumu, kas ir bāze visai likumdošanai par trīspusējām padomēm.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Valdmaņa kungs, mēs apspriežam 25.priekšlikumu.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Kolēģi Saeimā! Latvijā 50 gadus bija viena liela darba devēju organizācija. Tā vismaz tad druscītiņ aizstāvēja strādniekus, bet tagad, Latvijas atjaunošanas laikā, Elbas un citas organizācijas izliekas, ka tās it kā aizstāv latviešu darba ņēmēju. Bet kas ir noticis? Latvijā algas ir neticami zemas, un mums nav izejas, jo katrs, kam ir darbs, gribētu, lai viņam maksātu to, ko maksā Amerikā vai Zviedrijā, bet tad viņam pateiktu: tev kaut kas nav kārtībā ar prātu! Jo aiz tevis, draugs, stāv vesela rinda citu, kas gribētu strādāt tavu darbu.

Un jautājums šeit ir par politisko nolūku. Ja mums Latvijā būtu šāda darba devēju organizācija, teiksim, ostās. Bet mums ir monopols. Tiem, kuri grib tirgoties ar Krieviju, viņiem no Atlantijas ir jāiet caur Baltijas ostām vai no Krievijas uz Atlantiju caur Baltijas ostām. Un tādējādi ostu strādnieki varētu Baltijā pelnīt tikpat, cik pelna ostu strādnieki Amerikā vai citur. Un liela daļa mūsu tautas sāktu pelnīt normāli, viņu nodokļi un viņu izdevumi sāktu celt mūsu tautu, bet mēs arī zinām... Jā, tieši tāpēc, Leiškalna kungs! Tieši tā! Šī ir cerība nedot šo iespēju arodbiedrībām, kurām vajadzētu pārstāvēt ostu strādniekus, lai mums būtu tie ienākumi, ko Dievs mums ir devis, - to monopolpozīciju. Mēs esam tālu no šīs pozīcijas šodien, bet mēs gribam vēl tālāk attālināt to iespēju, ka latviešu strādnieks varēs saņemt normālu algu. Un kāpēc mēs to gribam darīt? Es saprotu, ka Krištopana kungs dabū medaļas...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, es ļoti lūdzu runāt par 25.priekšlikumu un konkrēti par 10.pantu.

G.Valdmanis. Paldies, pirmais sekretār! Bet es runāju tieši par 25.priekšlikumu - izslēgt šito...

Sēdes vadītājs. Man ir pašreiz cits amata nosaukums. Lūdzu, runājiet par lietu.

G.Valdmanis. Es runāju par lietu. Es runāju par ierosinājumu - izslēgt 10.pantu. Par darba devēju organizācijas un tās apvienību attīstību. Es saku, ka tāda nedrīkstētu būt, jo mūsu latviešiem vismaz ostās un citos tranzītdarbos vajadzētu spēt pelnīt normālu pasaules līmeņa algu. Un šis ir vēl viens šķērslis, ko mēs liksim viņu ceļā. Taču tā nedrīkstētu būt. Tas varētu patikt tikai tādiem, kas kalpo Krievijai, nevis tādiem, kas kalpo latviešu tautai. Un mūsu darbs šeit, draugi, Saeimā ir kalpot latviešu tautai, nevis “lielajam lācim”, kas mums stāv blakus, arī ne Eiropas Savienībai vai citiem, kas grib, lai caur mūsu zemi iet preces, bet Latvijas tauta pat nespēj dabūt nopietnu algu mūsu strādniekiem, kas tur strādās.

Es jums lūgtu šo pantu izslēgt. Es lūgtu maniem draugiem no Kanādas saskatīt, kas šeit notiek.

Es it kā nerunājot par lietu. Skat, ko pirmie sekretāri dara, kad es runāju tieši par lietu, ka šādas organizācijas neatļaus latviešu strādniekam baudīt to, ko Dievs mums ir devis. Es nesaku - nekaunīgi baudīt, bet gan dabūt normālu algu. Mūsu ostās caurmēra alga esot aptuveni 100 latu mēnesī, two hundred US dollars a month for our stividors. Tas neder!

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs! Vēl viens aizrādījums.

G.Valdmanis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Normunds Pēterkops, otro reizi. Pēterkopa kungs atsauc savu vēlmi uzstāties.

Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Arī es atbalstu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - izslēgt 10.pantu. Ja mēs apskatāmies, kas tur ir sarakstīts, tad jāsaka tā, ka tā it kā būtu kopēta kompartijas sistēma, demokrātiskais centrālisms. Es tikai 2.punktu nolasīšu: “Pašvaldība sadarbojas ar teritoriālo darba devēju organizāciju apvienību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, ja apvienības pārstāvētās intereses neskar nozares vai republikāniskās darba devēju organizāciju apvienības kompetenci.” Tik nesakarīgi, kā te uzrakstīts... Es vienkārši par to varu šausmināties, un ļoti pareizi pateica Kuprijanovas kundze, ka acīmredzot būtu jāatsauc likumprojekts, jo jēgas nav nekādas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā Keiša kungs vēlas ko teikt?

P.Keišs. Debašu ir bijis visai daudz. Jābalso!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Paudīsim savu attieksmi, balsojot par 25.priekšlikumu, kurā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina izslēgt 10.pantu! Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 18, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

P.Keišs. 26.priekšlikumu iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, aizstājot vārdu “līdztiesības” ar vārdu “līguma”. Komisija to ir akceptējusi un precizējusi visa panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

P.Keišs. 27.priekšlikumu ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija par 12.panta izslēgšanu, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Keišs. Līdz ar to 28.priekšlikums vairs nav skatāms.

Sēdes vadītājs. Nav balsojams.

P.Keišs. 29.priekšlikums. Iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija par vārda “administratīvās” izslēgšanu 13.panta pirmajā daļā. Tas atbildīgajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

P.Keišs. Tā pati Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi 30.priekšlikumu par 13.panta otrās daļas izslēgšanu. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Mums būtu jāatklāj debates par 30.priekšlikumu, bet, ņemot vērā to, ka Saeimas Prezidijs nupat kā ir saņēmis iesniegumu: “Lūdzam pārtraukt likumprojekta “Darba devēju organizāciju un to apvienību likums” izskatīšanu, nodot to atpakaļ komisijai” un ka to iesniegusi pati atbildīgā komisija, gribu jautāt, vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka pati komisija paņem atpakaļ savu likumprojektu? Nav. Tas tiek pieņemts, un tādējādi likumprojekts tiek nodots atpakaļ komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais sēdes vadītāja kungs! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.4552.

Par 1.pantu... nē, 4.pantā ir izdarīts komisijas redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret to neiebilst. Pieņemts.

K.Leiškalns. Arī likumprojekta 5.panta tekstā ir redakcionāls precizējums, kas paredz vārdu “svītrot” aizstāt ar “izslēgt”.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 1.priekšlikums ir papildinājums 12.pantā, ko iesniedzis Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Pētersona kungs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, pati to redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Vēl viens redakcionāls precizējums ir 33.panta piektajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret redakcionālo precizējumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. Līdz ar to, augsti godātie deputāti, attiecīgais likumprojekts ir izskatīts otrajā lasījumā pa pantiem. Es aicinu jūs atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - nav. 49 deputāti nav pietiekams skaits, lai pieņemtu lēmumu.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu piedalīties balsošanā! Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 3, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu termiņus priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam!

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 22.oktobrim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs 22.oktobris. Deputāti neiebilst. Tas tiek akceptēts.

Nākamais darba kārtības jautājums - “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4589. Šie grozījumi ir radušies sakarā ar Saeimas izmeklēšanas komisijas priekšlikumiem, un arī Ministru kabinets ir iesniedzis ļoti līdzīgus grozījumus, ko ieteikusi šī Saeimas izmeklēšanas komisija, kas pētīja Nacionālās radio un televīzijas padomes darbību. Tā kā tie bija ļoti līdzīgi, mēs tos apvienojām kopā, un nu šie priekšlikumi ir šajā dokumentā.

1.priekšlikums ir deputāta Vidiņa priekšlikums, kurš ierosina papildināt 2.pantu ar 12.punktu. Komisija to ir daļēji pieņēmusi, noformējot citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret precizēto redakciju. Es lūdzu izslēgt Kristiānas Lībanes pieteikšanos debatēs, jo viņas nav zālē.

J.G.Vidiņš. 2.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un Ministru kabinets paredz likumprojektā izslēgt vārdus “vai dublētiem”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. 3.priekšlikums ir deputāta Vidiņa priekšlikums. Lietas būtība ir tāda: viņš izvirza prasību, ka demonstrētajām filmām ir jābūt tulkotām valsts valodā vai arī tās var demonstrēt oriģinālvalodā ar subtitriem latviešu valodā. Komisija diemžēl šo priekšlikumu nav pieņēmusi, bet es kā deputāts uzturu spēkā balsošanu par to.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Vēlas runāt Ilga Kreituse - Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcijas deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības un Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Te jau vispirms, spriežot pēc loģikas, mums būtu jānoskaidro, kas ir bērniem paredzētās filmas. Kā jau mēs vakar noskaidrojām, spriežot par citu likumprojektu, tad Bērnu tiesību likums nosaka, ka Latvijā visi ir bērni līdz 18 gadu vecumam. Kas un kādā veidā tad noteiks, kura filma ir paredzēta bērniem? Vispār jau šis jautājums pastāv pats par sevi.

Otra lieta: kāpēc vispār tiek izņemts ārā teksts par demonstrējamajām filmām? Tad iznāk, ka tas mūs vairs neskars. Un, manuprāt, šinī gadījumā ir jāatbalsta Vidiņa kunga iesniegtais priekšlikums, jo es nesaprotu, kāpēc vispār tika aizskarts pirmā lasījuma... nevis pirmā lasījuma, bet pamatpants, kurā viss bija kārtībā, bet šis iesniegtais priekšlikums par bērniem paredzētajām filmām... Es nezinu, kas tur ir paslēpts apakšā, tāpēc komisijas locekļi varbūt varētu paskaidrot, kāpēc komisija pieņēma šādu redakciju, jo es nekādi neredzu šeit loģiku. Būtu ļoti interesanti dzirdēt Ābiķa kunga domas, kā tas viss saistīsies ar Valsts valodas likumu un tā izmantošanu. Tieši attiecībā uz šo likuma pantu, kuru pašlaik mēģina šeit ierakstīt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns vēlas paust savu viedokli šajā jautājumā. Frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka šis jautājums ir ļoti nopietns, un šeit Kreituses kundze jau pareizi paskaidroja.Taču es domāju, ka ir nedaudz par maz arī no Vidiņa kunga puses pateikt, ka viņš, teiksim, uztur spēkā šo balsojumu. Tomēr ir jāsaprot tas, ka mums ir jāizvirza pilnīgi konkrēti nosacījumi, lai tās filmas, kas tiek rādītas mūsu televīzijā, varētu saprast tie cilvēki, kuri saprot un runā tikai latviešu valodā. Tātad mums būtu svarīgi, lai šīs filmas varētu skatīties latviski. Un tāpēc šeit, manuprāt, ir ļoti demokrātiska prasība, kura pieļauj abus šos mehānismus - gan šo dublēšanas mehānismu, gan arī otru mehānismu, kad oriģinālskaņu pavada subtitri latviešu valodā. Es domāju, ka šos abus mehānismus mēs varētu arī šeit atstāt.

Man pašam labāk patiktu šis otrais mehānisms, kad oriģinālskaņu pavada subtitri latviešu valodā. It sevišķi tas sakāms par filmām, kas ir angļu, vācu vai franču valodā, jo tas reizē arī būtu līdzeklis, kā jaunieši varētu iemācīties valodu. Tātad es domāju, ka pieļaujami šajā brīdī būtu abi mehānismi, tāpēc šis priekšlikums, manuprāt, šeit būtu obligāti jāatbalsta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā Vidiņa kungs vēlas ko teikt?

J.G.Vidiņš. Nē, es domāju, ka ir jābalso, ko nu tur daudz runāt.

Sēdes vadītājs. Bet vai deputāti iebilst pret komisijas viedokli? Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Trešais priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Juris Vidiņš. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 10, atturas - 14. Priekšlikums ir pieņemts.

J.G.Vidiņš. Kolēģi, liels paldies! Es jūtos gandarīts, ka strādāju 6. Saeimā.

Ceturtais priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt 19. panta piektajā daļā atsevišķus vārdus. Komisija to lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Atkal ir nepareizi nospiesta viena balsošanas poga. Paulis Kļaviņš, kurš neatrodas zālē, arī ir...

J.G.Vidiņš. Nē, ir zālē!

Sēdes vadītājs. Ir? Viņš ir pieteicies debatēs... Nu tad, Kļaviņa kungs, esiet, lūdzu, uzmanīgs ar tām ierīcēm!

Tātad deputātiem nav iebildumu? Līdz ar to ceturtais priekšlikums tiek pieņemts.

J.G.Vidiņš. Piektais priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs un ko ir atbalstījusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Es lūdzu deputātus atbalstīt, kā tas ir tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Sestais priekšlikums. Arī to ir iesniedzis Juridiskais birojs, un tas paredz 20. panta nosaukuma maiņu, kas ir ļoti pieņemama. Tamdēļ es lūgtu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Ministru kabinets un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija septītajā priekšlikumā lūdz izdarīt numerācijas maiņu.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Astotais priekšlikums ir Ministru kabineta priekšlikums - izteikt 21. pantu jaunā redakcijā. Un to komisija ir atbalstījusi. Es lūdzu arī deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta to. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Devītajā priekšlikumā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz papildināt ceturto daļu pēc vārda “reklāmā” ar vārdiem “izņemot pašreklāmu”. Mēs runājām arī ar šiem radio un televīzijas vīriem, un viņi tam piekrīt. Es lūdzu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Desmitais priekšlikums. Mūsu komisijas un Ministru kabineta priekšlikums ir aizstāt 23. panta pirmajā daļā vārdu “integritāti” ar latviskāku vārdu “viengabalainību”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Vienpadsmitais priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Tas mazliet maina redakciju, un es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Divpadsmitais priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, ka jāpapildina pants ar jaunu trešo daļu, un tekstā ir redzama tās redakcija. Es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Ministru kabinets un mūsu komisija 13. priekšlikumā redakcionāli mazliet izmaina pantu, un mēs gribētu, lai deputāti mūs atbalsta.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. 15. priekšlikums saņemts no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Lietas būtība ir tāda - izteikt 24. panta otrajā daļā vārdus... un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu? Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Ministru kabinets un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 16. priekšlikumā ierosina papildināt 24. pantu ar jaunu 6. punktu, kā tas redzams tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Un 17. priekšlikumā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina 25. pantu izteikt tādā redakcijā, kāda ir dokumentā. Es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta komisijas atzinumu. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Un 18. priekšlikumā... tur gan nav minēts komisijas slēdziens, bet man liekas, ka komisija to ir atbalstījusi. Tas ir, 34. panta pirmo daļu pēc vārdiem “Latvijā raidīto” papildināt ar vārdu “sabiedrisko”. Es lūdzu deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Un 19. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, bet lietas būtību jūs varat izlasīt tekstā. Es lūgtu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Un tagad es lūdzu balsot otrajā lasījumā kopumā par šiem grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 5, atturas - nav. Pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu, kādi ir apsvērumi par trešo lasījumu?

J.G.Vidiņš. Komisijas vārdā es lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 19. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 19. oktobri? Piecām dienām, Vidiņa kungs, ir jābūt...

J.G.Vidiņš. Nu tad līdz 20. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Tātad līdz 20. Esam vienojušies. Paldies.

J.G.Vidiņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Lūdzu, sameklējiet dokumentu nr. 4549 - “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir apkopojusi priekšlikumus un izteikusi savu attieksmi pret tiem.

Pirmais ir deputāta Roberta Dilbas priekšlikums palielināt jeb paaugstināt ievedmuitu margarīnam, dzīvnieku un augu taukiem, eļļai... Budžeta un finansu komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Arī otrais ir deputāta Dilbas priekšlikums. Tas paredz mainīt saldajiem cepumiem un vafelēm tarifus - no procentuāla tarifa uz fiksētu tarifa likmi par noteiktu produkcijas daudzumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta otro priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. Trešais ir deputāta Leiškalna priekšlikums pazemināt ievedmuitu kosmētikai, tualetes līdzekļiem un parfimērijai. Šādu priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Leiškalna priekšlikums pazemināt ievedmuitu dažādiem tualetes līdzekļiem - ziepēm un tamlīdzīgiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Arī piektais ir deputāta Leiškalna priekšlikums. Tas paredz pazemināt ievedmuitu ādas izstrādājumiem, somām un tamlīdzīgiem priekšmetiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta arī nākamo deputāta Leiškalna priekšlikumu - 6. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Septītais, deputāta Leiškalna priekšlikums, ir pazemināt ievedmuitu izstrādājumiem no salmiem - groziem, dažādiem pinumiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi, ņemot vērā tās tradīcijas, kas Latvijā ir šajā amatniecības nozarē. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Leiškalns prasa balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 20, atturas - 16. Nav pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija līdzīgu apsvērumu dēļ nav atbalstījusi arī deputāta Leiškalna priekšlikumu samazināt ievedmuitu 49. grupai. Šeit ir runa par dažādiem poligrāfiskās rūpniecības izstrādājumiem - grāmatām, avīzēm... Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskata, ka tiem ievedmuitu nevajadzētu samazināt.

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs vēlas runāt par šo priekšlikumu. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijai”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamās dāmas un kungi! Uzreiz jāteic, ka visi priekšlikumi, kurus esmu iesniedzis, ir tādi, kuri Latvijā tūliņ tāpat stāsies spēkā un ka mums nāksies visu šo likumu pārrakstīt par jaunu. Jo katrs no šiem priekšlikumiem ir saskaņots ar tiem tarifiem, kurus Latvijai par pienākumu uzliek iestāšanās, vakardien notikusī iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā, ar ko mēs šobrīd tik ļoti lepojamies. Vesela virkne... Ja nu nepatīk, tā ir cita lieta. Mēs jau vēl ratificēsim attiecīgo līgumu.

Vēl ir otrs jautājums - par preču cenu vai muitas politiku Latvijā. Šobrīd, kā jūs labi zināt, ir izveidojusies situācija, ka vidēji situētam - vidēji situētam! - Latvijas Republikas iedzīvotājam, lai kaut ko nopirktu (es domāju, bagātnieki vai nu pērk ārzemēs, vai neskatās uz cenām), ir jānolīgst vieta autobusā, kas nez kāpēc brauc uz Lietuvu, lai nopirktu tās pašas preces. Es zinu ļoti daudzus cilvēkus, kuru atalgojums ir virs vidējā līmeņa, bet kuri tomēr sestdienu un svētdienu pavada, autobusā kratoties uz Lietuvas tirgu. Taču tā vēl nebūtu nelaime, jo nemaz nav tik slikti apmeklēt kaimiņvalsti un iepazīties arī ar Viļņas katedrālēm, ar Svētās Annas katedrāli un tamlīdzīgām vietām.

Otra problēma, kas rodas, ir tie nesankcionētie veikali, kas ir izveidojušies jebkurā Latvijas vietā, jebkurā nostūrī, vai nu pie tirgiem, vai pie legālajiem veikaliem, kuri maksā visus nodokļus. Ir parādījusies tāda cilvēku grupa... es nezinu, kā latviski viņus sauc, bet krieviski viņus sauc “mešočņiki” vai “čelnočņiki”... jā, maišelnieki, pareizi, Grīga kungs! Viņi brauc uz šo pašu Lietuvu, iepērk it kā savām vajadzībām preces, kuras netiek muitotas, netiek apliktas nedz ar muitu, nedz ar pievienotās vērtības nodokli. Viņi pēc būtības rada tikai vienu darba vietu, tas ir, pašiem sev. Viņi izveido šādas telšu pilsētiņas un tur pārdod šīs preces, un mums tikai tāpēc, ka mūsu ievedmuitas tarifs ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā (it sevišķi tas ir sakāms par Lietuvu), ir nevis jāmaksā valstij nodokļi, pievienotās vērtības nodoklis un citi nodokļi, un nevis jāatbalsta darba vietu radīšana, bet savas finansiālās mazspējas dēļ jāiet un jāizmanto šādu cilvēku pakalpojumi. Es nezinu, vai tas ir pats pareizākais. Jebkura atruna, ka tā ir it kā vietējā tirgus aizsardzība, šoreiz būtu lieka.

Un nobeigumā es vēlreiz atgādināšu, ka visi priekšlikumi, kurus esmu iesniedzis, ir precīzi saskaņoti ar noteikumiem, kuri mums kļūs obligāti tajā mirklī, kad mēs ratificēsim Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumu. Es brīnos, ka šodien šeit nav neviena Ārlietu ministrijas pārstāvja. Aicinu atbalstīt visus manus priekšlikumus, jo vairāk jau runāt nav vērts. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Jā, Leiškalna kungs, varbūt patiešām vairāk runāt nav vērts. Es saprotu, ka deputāti neko neiebilda tad, kad jūs šeit bijāt iesniedzis pilnu klāstu no Gerkena kunga veikala... par parfimēriju... tur mēs katrs esam ieinteresēti. Lai gan šajā gadījumā jūs iedevāt diezgan krietnu “nokdaunu” Latvijas parfimērijas ražotājiem - “Dzintaram”. Laikam arī to mēs uzskatīsim par atbalstu vietējiem ražotājiem. Bet pašlaik mēs runājam konkrēti par 8.priekšlikumu. Šorīt no rīta jūs varējāt televīzijā skatīties, cik lepni bija mūsu poligrāfijas darbinieki, grāmatu izdevēji, par savu līdzdalību Frankfurtes grāmatu tirgū. Par to, ka tā bijusi veiksmīga, un tamlīdzīgi. 8.priekšlikums ir tāds pats sitiens zem jostasvietas mūsu poligrāfijas darbiniekiem un grāmatu izdevējiem un visiem, kas ir saistīti ar poligrāfiju, papīru un tamlīdzīgām lietām. Es šobrīd neredzu pamatojumu, kāpēc tam visam ir jānoņem muita, lai pēc iespējas vairāk šeit ienāktu iekšā Polijā vai citur ražoti bloki. Lai gan tikpat labi, tikpat kvalitatīvi tiek ražoti Latvijā. Kāpēc ir jārada šī situācija, ko izmanto vairākas valstis, lai ar dempingu nospiestu vēl pēdējo ražotāju Latvijā? Es neredzu iemeslu, kāpēc mums tas būtu jādara grāmatu lietās. Tieši uz tām attiecas 8.priekšlikums. Es runāju par konkrētu priekšlikumu, 8.priekšlikumu -, jo mēs likumprojektu izskatām pa priekšlikumiem. Šoreiz es pilnīgi pievienojos Budžeta un finansu komisijai, kura nav atbalstījusi 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Otro reizi.

K.Leiškalns. Tā, protams, Kreituses kundze, ir parlamenta problēma - atbalstīt vai neatbalstīt. Es jums pateikšu atkal to pretējo. Neviens no Latvijas uzņēmumiem šobrīd nevar orientēties vienīgi uz Latvijas tirgu. Ja mēs kādai preču grupai uzliekam paaugstinātus tarifus, tad viss pasaules tirgus mums uzliek pretī šo paaugstināto tarifu. Tad ir jautājums - vai mēs dzīvojam izolēti un esam pašpietiekami? Es piekrītu par grāmatniecību. Polijā jau latviešu grāmatas nedrukās. Jautājums ir par pavisam citām precēm. Angļu valodā grāmatas tāpat, lielāko daļu, nedrukā Latvijā, daudz mums ieved no citām pasaules valstīm. Līdz ar to angliski drukātā literatūra vai vāciski drukātā literatūra sadārdzinās, jo viņiem bija pārāk augstas ievedmuitas. Jautājums ir par tarifu savstarpēju nomaiņu. Es vēlreiz atkārtoju - šī ir saskaņota, līgumā akceptēta norma. Un jautājums ir par to, vai tā patiešām ir mūsu uzvara, kas šobrīd tiek rādīta visos masu saziņas līdzekļos, - ka Latvija ir iestājusies Pasaules tirdzniecības organizācijā. Parlamentam, protams, šis līgums būs jāratificē. Vai tā nebūs viltus uzvara? Ja mēs noraidām šīs tarifu atšķirības, tad ar dievpalīgu mēs noraidīsim varbūt arī Latvijas līdzdalību Pasaules tirdzniecības organizācijā. Bet man īpašu iebilžu nav, ja jūs, Kreituses kundze, neatbalstāt manu - 8.priekšlikumu, kas varbūt tiešām skar pastmarkas. Es gan Latvijas pasta pastmarkas labprāt pasūtu... Pastmarku iespiešanu pasūta ārpus valsts, neskatoties uz izmaksām.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse. Otro reizi.

I.Kreituse. Augsti godātais Leiškalna kungs! Nevajag šeit no tribīnes maldināt visus tos, kas seko līdzi tam, kas šeit notiek. Un nejauciet kopā pastmarkas, ko pasūta Latvijas pasts, ar ievedamajām pastmarkām, ko drukā citur. Tās ir pilnīgi dažādas lietas, ko jūs pašlaik mēģināt sajaukt. Un, ja jūs runājat par to, ka mums svarīgākais ir iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā neatkarīgi no tā, kas notiek pēc mums, tas man atgādina ārstu, kuram svarīgākais ir izglābt vienu pacientu, tas nekas, ka trijiem nāksies kaut ko nogriezt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Vītola kungs.

M.Vītols. Budžeta un finansu komisija nav atbalstījusi šo deputāta Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Leiškalna iesniegto 8.priekšlikumu - par muitas tarifu izmaiņu grāmatām, avīzēm... Tā ir 49.grupa.

Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 24, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir virkne grupu, kas skar trikotāžas nozari - dažāda veida audumus, audumu izstrādājumus. Budžeta un finansu komisijas attieksme ir noraidoša, sākot ar 52.grupu, tātad deputāta Leiškalna priekšlikumu, kur ir runa par kokvilnas izstrādājumiem, kokvilnas audumu. Budžeta un finansu komisija to nav atbalstījusi. (“Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Balsosim, kolēģi, jo autors pieprasa to. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Leiškalna iesniegto 9.priekšlikumu, kas skar muitas tarifu izmaiņas 52.grupas precēm. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 23, atturas - 26. Nav atbalstīts.

M.Vītols. Budžeta un finansu komisija nav atbalstījusi arī deputāta Leiškalna iesniegto 10.priekšlikumu. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Nemaz neaicinu balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Leiškalns balsojumu neprasa. Kolēģi, vai piekrītat komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts komisijas viedoklis.

M.Vītols. Arī 11.priekšlikumu, deputāta Leiškalna priekšlikumu, komisija nav atbalstījusi. Šeit ir runa par kokvilnas audumiem, kokvilnas izstrādājumiem, frotē dvieļiem un cita veida šādiem izstrādājumiem. Budžeta un finansu komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi piekrīt komisijas atzinumam? No zāles deputāts K.Leiškalns: “Balsot!”) Leiškalna kungs prasa balsojumu par 11.priekšlikumu - 58.grupas preces. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 11.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 15, atturas - 29. Nav pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu komisija neatbalsta deputāta Leiškalna priekšlikumu samazināt ievedmuitu trikotāžas audumiem, dažādiem izstrādājumiem, to skaitā aizkariem. Budžeta un finansu komisija aicina neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies. Pieņemts komisijas viedoklis.

M.Vītols. Budžeta un finansu komisija neatbalsta arī 13.priekšlikumu - samazināt ievedmuitu trikotāžas apģērbiem vai apģērbu piederumiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta komisiju? Atbalsta. Pieņemts komisijas viedoklis.

M.Vītols. Budžeta un finansu komisija neatbalsta arī 14.priekšlikumu - deputāta Leiškalna priekšlikumu, kur ir piedāvāts samazināt ievedmuitu dažādiem tekstilizstrādājumiem, tekstilapģērbiem, apģērbu piederumiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Deputāts Leiškalns vēlas runāt par savu - 14.priekšlikumu. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es tik tiešām nesaprotu, kāpēc mēs balsojam par to, lai Latvijas pircējs maksātu dārgāk par Lietuvas pircēju. Augsti godātie deputāti, es nesaprotu, kāpēc mēs balsojam par to, lai cilvēki pirktu nevis veikalos, bet pirktu pie veikaliem, pie tirgiem un tamlīdzīgi. (Starpsauciens: “Lai pērk!”) Es šo politiku nesaprotu. Vēl jo vairāk, ja tas attiecas uz veselu virkni lietu, to skaitā apaviem un visu ko citu, ko Latvijā vispār neražo. Ko tad mēs šeit aizsargājam? Ko mēs aizsargājam? Dažus cilvēkus, kas iegūst peļņu, izmantojot “autobusu biznesu”, braucot uz Lietuvu? Lai pērk... Man arī ir jāpērk četriem bērniem, Vidiņa kungs. Man ir jāpērk četriem bērniem, un es negribu pārmaksāt. Un es negribu pirkt utainā tirgū nevienu lupatu. Kāpēc mēs iestājamies pret saviem patērētājiem, kāpēc mēs ļaujam pelnīt Lietuvai, tā vietā, lai ļautu pelnīt Latvijai? Kāpēc mēs paceļam cilvēka iztikas izdevumus, normālus sadzīves, pirmās nepieciešamības patēriņa priekšmetu izdevumus par labu, es nezinu, kam, kaut kādiem ieinteresētiem maziem tirgonīšiem? Kāpēc man ir jāmaksā dārgāk nekā lietuvietim? Kāpēc man sestdiena vai svētdiena ir jāveltī tam, lai iesēstos autobusā, aizbrauktu uz Viļņas tirgu un pirktu no aizdomīga izskata personām, varbūt pat neaizdomīga izskata personām, nemaksājot nevienu nodokli, nesaņemot nevienu čeku par nopirkto preci? Ja man nav naudas biļetei uz Lietuvu, kāpēc man jādodas turp, nevis uz veikalu, vai nu tas būtu Gerkena veikals, vai Koziola veikals? Man neinteresē, kura veikals. Tie samaksā nodokļus par visām lietām, samaksā šos tarifus, kādi tie arī nebūtu. Kāpēc man jāiet uz kādu blakus esošu nojumīti, jāizvelk saņurcīta naudaszīmīte, neredzot nevienu kases aparātu, patiesībā neredzot pilnīgi neko visā šajā apritē caur pievienotās vērtības nodokli, sociālo nodokli un veselu virkni citu lietu un, neiesaistot valsti kā tādu (valsts šajā gadījumā paliek vispār malā), jānopērk apšaubāmas kvalitātes, nesertificētas mantas? Kāpēc mēs visu laiku balsojam par to? Vēl jo vairāk, - tikko mēs ratificēsim (es esmu pārliecināts, ka ratificēsim) Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumu... Un šie tarifi ir ņemti vienīgi no turienes. Kāpēc mēs tam visam atkal veltīsim kādas četras sēdes, atkal debatēsim par šiem jautājumiem un to visu izskatīsim par jaunu? Kāpēc mums tas ir jādara? (Starpsauciens: “Kāpēc mēs tā darām?”) Kāpēc latvietim ir jāmaksā vairāk nekā lietuvietim par vienu un to pašu preci? Ko tad jums ir nodarījuši tie Latvijā ne pārāk lielu algu saņemošie cilvēki, kam ir jānopērk spilvendrāna vai apavi par 3-4 latiem, vai vēl nezin kas? Kāpēc viņiem jāmaksā vairāk? Aizsargājam, kā Kreituses kundze pareizi teica, kaut kādu poligrāfiju, bloknotu iespiešanu Līgatnē vai kaut kur citur... to mēs aizsargājam... Labi, es tam vēl piekrītu. Bet kāpēc mēs aizsargājam lietas, kuras Latvijā neražo un, ņemot vērā darba dalīšanu pasaules tirgū, nekad arī neražos? Kāpēc mēs to aizstāvam? Kāpēc mums ir jāmaksā vairāk nekā lietuvietim? Kāpēc mums ir vajadzīgs starpnieks, kas nevis valsts veikalā, bet tirgus placī pārdod apšaubāmas kvalitātes preci? To es nesaprotu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse.

I.Kreituse. Augsti godātie kolēģi! Es vispirms gribētu atvainoties mūsu kaimiņvalstij Lietuvai, kuras tirgus tikko kā Leiškalna kungs publiski, kā Saeimas deputāts, nosauca par utainiem un netīriem. Es domāju, ka jūs citi tā nedomājat un ka Saeimas deputāti tam nepievienojās, un ka mēs nevienā brīdī neesam mēģinājuši Lietuvas valsti aizskart.

Leiškalna kungs, atbilde ir ļoti vienkārša: mums par daudz ko ir jāmaksā savādāk, vai nu vairāk, vai mazāk nekā Lietuvā, jo mēs vairs neesam trīs Baltijas republikas PSRS sastāvā, bet esam neatkarīgas valstis ar savu iekšējo ekonomisko politiku. Un to, cik un kāpēc mēs maksājam, lielā mērā nosakāt arī jūs, jo jūs šobrīd esat valdībā parlamentārais sekretārs. Tas, ka no Latvijas spekulanti var braukt uz Lietuvu, vest šeit iekšā preces bez muitas, bez nodevām, nemaksājot par to neko, - tā ir jūsu politiskā atbildība, jo jūs esat Iekšlietu ministrijā. Ja jūs neesat izstrādājuši likumdošanu, kas aizliedz šo procesu, un nevarat nodrošināt, lai Latvijā nebūtu spekulācijas, tad jums par to ir jāatbild šobrīd kā parlamentārajam sekretāram un arī kā Saeimas deputātam. Es saprotu, ka arī mana līdzatbildība tur ir, jo es parlamentā neesmu iesaistījusies šo jautājumu risināšanā, bet visu nekad nevar pagūt. Un tāpēc nevajadzētu šeit nākt ar demagoģiskām runām, runāt par saņurkātām naudaszīmītēm un par kaut kādu līšanu kaut kādos utu tirgos, un tamlīdzīgi. Jo jūsu četri bērni diez vai ir tie, kuriem ir jāiet uz autobusu, jābrauc uz Lietuvu un jāpērk “pa lēto”, ar saņurkātu naudaszīmīti, kaut kāda spilvendrāna.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Otro reizi.

K.Leiškalns. Es netaisos atvainoties Lietuvai un Lietuvas tirgiem. Ja tas utainais tirgus ir Lietuvā, tad tas ir Lietuvā. Ja tas ir Latvijā, tad tas ir Latvijā. Otrkārt, Kreituses kundze, likums neaizliedz cilvēkiem braucot ar autobusiem uz Lietuvu pirkt preces, vest šeit un pēc tam varbūt ne gluži legāli tirgot šajos tirgos. Man ir četri bērni, kas iet skolā, tas maksā pārāk dārgi, vesela virkne lietu maksā par 20% dārgāk nekā lietuviešiem. Un, tā kā man ir nevis viens, bet veseli četri, tas man ir par simts procentiem dārgāk nekā lietuviešu ģimenei ar vienu bērnu. Un es nesaprotu, kāpēc man ir jāmaksā dārgāk par precēm, kuras Latvijā neražo un neražos un kuru nekad šeit nebūs. Atbildiet man uz šo jautājumu! Un atbildiet uz jautājumu, kāpēc mēs iestājamies starptautiskās organizācijās, vienojamies par starptautiskiem līgumiem, kurus tūlīt pat ignorējam? Tieši otrādi - nevis mana, bet jūsu populisma vai demagoģijas dēļ.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Vītola kungs.

M.Vītols. Es tikai gribēju mazliet precizēt to, ko teica Leiškalna kungs. Jo, ja tiešām ir tādi preču veidi, tādu preču grupas, kuras ražo Latvijā... Piemēram, krūšturi, kurus ražo “Lauma”... Mēs zinām, kādos ekonomiskajos apstākļos pašreiz ir nonākusi šī ražošana, jo tajā tiek samazināts strādājošo skaits. Tāpat arī cimdi, dvieļi... Tās visas ir preces, kas tiek ražotas Latvijā, un tas skar arī vietējo ražotāju.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā bija diskusija par to, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 14. priekšlikumu - deputāta Leiškalna priekšlikumu par muitas tarifu izmaiņām preču 62.grupai. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 9, atturas - 22. Nav pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi 15. priekšlikumu - deputāta Leiškalna priekšlikumu par pārējiem gatavajiem tekstilizstrādājumiem, valkāto apģērbu un lietotajiem tekstilizstrādājumiem.

Sēdes vadītājs. Tas ir dokumenta nr. 32.lappusē, godātie kolēģi! Vai kādam ir iebildumi pret to, ka komisija atbalsta 15.priekšlikumu - deputāta Leiškalna priekšlikumu par preču 63.grupu? Nav iebildumu. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi 16.priekšlikumu - deputāta Leiškalna priekšlikumu samazināt ievedmuitu apaviem. Tātad - dažāda veida apaviem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Leiškalna kungs, tīras draudzības vārdā lūdzu - runājiet! Nav redzams... Bet, lūdzu, jums vārds!

K.Leiškalns. Paldies, Čepāņa kungs, par draudzību! Es to pratīšu novērtēt.

Sēdes vadītājs. Es ceru.

K. Leiškalns. Par to nav ko šaubīties. Es draugus nekad neesmu aizmirsis.

Bet tagad - pie lietas. Cik daudziem no jums šeit, šajā zālē, šobrīd kājās ir Latvijā ražoti apavi ar ādas zoli? Kuram ir Latvijā ražoti apavi ar ādas zoli? Viens, divi... Patiesībā, ja mēs pieskaramies tam, ko Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs nepateica... Finansu ministrija pēc būtības atbalsta visus manus priekšlikumus, acīmredzot tai ir drusciņ bailes pateikt, ka viņa tos atbalsta. Jo viņa zina, ko nozīmē starptautiski nolīgumi.

Un par tiem pašiem “Laumas” krūšturiem. Un par tiem Latvijas, atvainojiet, gumijas zābakiem, kas arī ir ietverti šajā grupā. Kas notiek? Tikko kā mēs šeit paceļam tarifu, tā tūlīt mums pretī paceļ tarifu tur. Un ja tie “Laumas” krūšturi šobrīd Krievijā... Saka, ka Krievijā ir cits haoss. Kad tas izmainīsies, es domāju, krūšturi un reņģu rūpniecība galu galā necietīs. Tās ir lietas, ko patērē plaši.

Es vēlreiz gribu pateikt, kas notiek tad, ja paceļ tarifus apaviem. Tad mēs zaudējam mūsu ražojumu tirgu, bet es domāju, šī sieviešu apakšveļa un šie gumijas apavi ir ļoti konkurētspējīgi pasaules tirgū. Tos jau labu laiku ražo Latvijā. Ja mēs paceļam tarifus, tad, arī tur paceļ un mūsu mantiņas kļūst nespējīgas konkurēt. Tāpēc jau mums ir vajadzīga dalība šajā pasaules tirgū. Es teicu “gumijas mantiņas”, laikam jūs tāpēc smejaties... Tās kļūst nespējīgas konkurēt pasaules tirgū.

Kungi! Es aicinu jūs atbalstīt jau šodien to, ko mēs, vienalga, atbalstīsim pēc mēneša vai diviem. Pēc tā mirkļa, kad ratificēsim attiecīgo nolīgumu. Es vairākkārt esmu stāvējis šajā tribīnē un vienmēr esmu iebildis pret to, ka mēs līguma formā vienojamies ar visām pārējām pasaules valstīm, bet iekšējo likumu formā vienmēr tam it kā pretojamies. Neizliksimies labāki, nekā mēs esam! Būsim tik labi, cik mēs esam!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš.

Kolēģi! Mums tik labi gāja, bet tagad pēkšņi esam iestrēguši.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Augsti godātais Prezidij! Visnotaļ ir jāatbalsta Leiškalna kunga priekšlikumi, jo daudzreiz viņa priekšlikumi tiešām ir ļoti loģiski, pamatoti, it sevišķi tie, kas ir smelti no partijas “Latvijas ceļš” pieredzes.

Krištopana kungs radioraidījumā saukāja daudzus par muļķiem. Nu, var būt, ka tā tas ir izrādījies - kā saka, vēlētāji ir izvēlējušies pareizo ceļu - “Latvijas ceļu”, kuru joprojām min apavi ar itāļu, angļu, vācu un franču zolēm. Nav slikti! “Latvijas ceļš” ir sāpju ceļš daudziem, un katrā ziņā es domāju, ka “Latvijas ceļš” ir iznīcinājis mūsu apavu ražotni, ne tikai zinātni - traumatoloģiju, ortopēdiju kā zinātni. Lauksaimniecību, banku sistēmu un daudzus ieguldījumus apmēram 1 miljarda latu vērtībā. Es domāju, ka šoreiz Leiškalna kungs tiešām savu priekšlikumu ir veidojis, vadoties pēc konkrētās situācijas, un es aicinu to atbalstīt. Balsojiet par Leiškalna kunga priekšlikumu - Par “Latvijas ceļa” priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Vītola kungs, vai vēlaties kaut ko teikt komisijas vārdā vai balsosim?

M.Vītols. Balsosim.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16. priekšlikumu - deputāta Leiškalna priekšlikumu par muitas tarifu izmaiņām 64. preču grupai. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 9, atturas - 16. Leiškalna kungs, apsveicu jūs ar uzvaru! Pieņemts.

M.Vītols. 17. priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums samazināt ievedmuitu galvassegām - dažāda veida cepurēm, cepuru pusfabrikātiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Balsosim par priekšlikumu nr. 17. Preču 65. grupa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret muitas tarifu izmaiņām šai preču grupai. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 3, atturas - 19. Pieņemts.

M.Vītols. Deputāta Leiškalna priekšlikumu, kurš attiecas uz lietussargu un saulessargu ievedmuitas pazemināšanu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Īpaši sadaļu par pātagām un pletnēm. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais - deputāta Leiškalna - priekšlikums attiecas uz preču grupu, kas skar apstrādātas spalvas, dūnas un izstrādājumus no šiem materiāliem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalstīja savā sēdē. (“Starpsauciens: “Aicinu balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Darīsim to. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 19.priekšlikumu - deputāta Leiškalna priekšlikumu. Preču 67. grupa. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 7, atturas - 19. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamā preču grupa - keramikas izstrādājumi. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Noņemu!”)

Sēdes vadītājs. Deputāts atsauc priekšlikumu. Tātad tas netiek balsots un skatīts. Paldies.

M.Vītols. Nākamā preču grupa - stikls un stikla izstrādājumi. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāts prasa balsojumu, kā es saprotu. Kreituses kundze vēlējās runāt debatēs. Lūdzu!

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! No vienas puses, man būtu jāatbalsta Leiškalna kunga ierosinājums, jo viņš te mēģina to pamatot, no zāles saukdams, ka tas esot par labu tiem, kas valkājot brilles. Taču es gribu teikt, ka mēs, tie briļļainie, kaut kā savāksim tos santīmus un arī latus un tās brilles nopirksim, jo, ja cilvēks tās valkā normāli, viņam tās nav vajadzīgas katru gadu jaunas, vairāki pāri.

Es jūs tomēr aicinu vairāk iedziļināties visā šajā priekšlikumā un padomāt arī par to, kas notiek Līvānos, par to, kā tur šobrīd tiek pārprofilēta ražošana, un arī par citām lietām, ne tikai par stikla traukiem. Es jums ierosinu padomāt arī par to, kas notiek citās Latvijas rūpnīcās, un gribu jūs tomēr aicināt šoreiz ... (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Noņemu!”) Nu re, paldies, Leiškalna kungs, ka jūs beidzot dzirdat, ko jums saka!

Sēdes vadītājs. Priekšlikums ir atsaukts un netiek apspriests. Paldies. Skatām nākamo - 22.priekšlikumu!

M. Vītols. 22. priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums samazināt ievedmuitu nažiem, papīrnažiem, nažiem ar dažāda veida asmens pārklājumu... Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? (“Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 22.priekšlikumu - deputāta Leiškalna priekšlikumu samazināt ievedmuitu preču 82. grupai. Karotēm un dakšiņām. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 17, atturas - 12. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Leiškalna priekšlikums samazināt ievedmuitu elektriskajām mašīnām, dažādai sadzīves elektriskajai aparatūrai, lampām, mikroviļņu krāsnīm un visiem citiem šīs produkcijas veidiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta arī nākamo 24. priekšlikumu - deputāta Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 25.priekšlikums - deputāta Leiškalna priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 26.priekšlikums - deputāta Leiškalna priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī to atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. 27.priekšlikums skar izvedmuitas tarifus. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi priekšlikumu saglabāt vēl divus gadus - 1999. un 2000. gadā - izvedmuitas 100% apmērā melnajiem metāllūžņiem.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns vēlas runāt par šo jautājumu.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es tikai skaidrības labad gribētu pateikt, ka neatkarīgi no tā, kā mēs nobalsosim, muita uz robežas tik un tā naudu iekasēs atbilstoši starptautiskajiem līgumiem, jo mūsu likumdošanas hierarhijā starptautiskie līgumi ir augstāki. Tātad es saku vēlreiz: neatkarīgi no tā, kā mēs nobalsosim!

Es arī piekrītu un personīgi uzskatu, ka ir pareizi, ka 1999.gadā tiek saglabāta šī izvedmuita, bet tajā pašā laikā tā netiks vairs ņemta, tāpēc ka tā paredz Latvijas likumdošana.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Alfreds Čepānis.

A.Čepānis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Tā kā es esmu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, tad gribu mazliet pastāstīt, ka pirms kādiem septiņiem vai astoņiem mēnešiem šajā komisijā, skatīdami šo jautājumu pēc “Metalurga”, Liepājas Domes un citu iniciatīvas, mēs nolēmām, ka izvedmuita melnajiem metāllūžņiem būtu samazināma, jo, kā jau te Inkēna kungs teica, starptautiskie līgumi, kas šajā sakarībā Latvijai ir saistoši, ir augstāki par tiem. Tad valdības locekļi, kas piedalījās sēdē no Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas un Ārlietu ministrijas, mūsu komisiju nomierināja, ka, lūk, pusgada laikā šī problēma tā vai citādi tiks atrisināta. Pagāja tas pusgads vai mazliet vairāk, un Liepājas Dome un “Metalurgs” atkal griezās Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ar šo pašu problēmu, un mēs šo jautājumu komisijā izskatījām. Kā Vītola kungs tikko jau ziņoja, komisija to atbalstīja, pie tam diezgan vienprātīgi, jo valdība šajā jautājumā nebija savas saistības izpildījusi.

Tādēļ, godātie kolēģi, es piekrītu Inkēna kungam tajā ziņā, ka starptautiskie līgumi ir augstāki par nacionālajiem. Es lūdzu tomēr nobalsot par šo izvedmuitas tarifu saglabāšanu melnajiem metāllūžņiem vēl uz diviem gadiem, un, ja nu valdība kaut kādā veidā pratīs - šī jau noteikti vairs ne, bet nākamā - šo jautājumu atrisināt saskaņā ar starptautiski pieņemtajām normām, tad mēs katrā ziņā šo jautājumu varēsim pārskatīt un atcelt, bet šobrīd es ļoti aicinu balsot “par”. Paldies.

M.Vītols. Vai kāds iebilda pret šo?

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Iebildumu nav. Balsojumu neviens neprasa. Arī Inkēna kungs neprasa. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Visi priekšlikumi ir izskatīti, un es lūdzu nobalsot par šā likuma pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 24.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Līdz 24.oktobrim. Iebildumu kolēģiem nav. Esam vienojušies.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums ir likumprojekts “Par Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies. Kolēģi, strādāsim ar dokumentu nr.4508 un nr.4508-a. Šeit Konvencijā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju bija ieviesusies tehniska kļūda. Un tagad dokumentā 4508-a maina šo pirmo lapaspusi. Citādi ir tikai viens Juridiskās komisijas priekšlikums 2.lapaspusē, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par likumprojekta 6.panta tekstu, ko ir akceptējusi atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, tas ir pieņemts.

J.Sinka. Paldies. Aicinu pieņemt šo projektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Sinkas kungs, tas nav otrais un galīgais... Piedodiet, ir gan! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums, kolēģi, ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas Ministru kabineta nolīgumu par tirdzniecības kuģošanu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Strādāsim ar dokumentu nr.4509. Te ir viens Ārlietu komisijas priekšlikums - 3.pantu izteikt šādā redakcijā, kā tas ir parādīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas ierosinājumam un priekšlikumam - izteikt likumprojekta 3.pantu jums iesniegtajā redakcijā? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

J.Sinka. Aicinu kolēģus pieņemt šo projektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Par Kioto 1973.gada 18.maija starptautisko konvenciju par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu”. Arī otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā deputāts Juris Sinka. Lūdzu!

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Strādāsim ar dokumentu nr.4592. Mums te ir divi redakcionāli precizējumi 1. un 2.pantā, kā tas ir parādīts.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai jūs piekrītat komisijas ierosinātajiem redakcionālajiem precizējumiem likumprojekta 1. un 2.pantā? Piekrītat. Paldies, pieņemts.

J.Sinka. Aicinu kolēģus pieņemt šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

J.Sinka. Ļoti pateicos!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! 10 deputāti ierosina izskatīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pēc darba kārtības 57.punkta, tas ir, tagad, jo viss liecina par to, ka zālē ir kvorums. Vai piekrītat? Vai apspriedīsim? Piekrītat. Nav iebildumu? Vakar, kā jūs atceraties, mēs to bijām spiesti pārbīdīt kvoruma trūkuma dēļ. Bet nu, lūdzu, reģistrēsimies kvorumam. Lūdzu visus deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Nepieciešamais kvorums ir. Reģistrējušies 68 deputāti, bet nepieciešamais minimums ir 67. Izskatīt jautājumu “Par izmaiņām Latvijas Republikas Satversmē” trešajā lasījumā mēs esam tiesīgi.

Komisijas vārdā vārds deputātam Ilmāram Bišeram. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4623 un nr.4623-a.

1.priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums par 89.pantu, kuru viņš ierosina papildināt ar teikumu šādā redakcijā: “Latvijai saistoši starptautiskie līgumi darbojas tieši.” Komisija neatbalstīja, jo tas ir ietverts citos likumos, tāpēc komisija neatrada par nepieciešamu šo normu ietvert Satversmē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? (“Starpsauciens: “Balsot!”) Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Bartaševiča priekšlikumu! Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 57, atturas - 8. Nav pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 2.priekšlikums, kas faktiski ir saistīts ar 3.priekšlikumu. 2.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ierosina papildināt 91.pantu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: “Tiesību un brīvību īstenošana notiek bez jebkādas diskriminācijas.” Atbildīgā komisija principā ir atbalstījusi, bet tikai izteikusi nedaudz citādākā redakcijā, kas ir redzama 3.priekšlikumā un 6.ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas izdarītajām izmaiņām Satversmes 91.pantā? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikumi nr.4, nr.5 un nr.6 par Satversmes 92.pantu. Visus šos priekšlikumus Juridiskā komisija ir atbalstījusi, kā rezultātā panta teksts ir tāds, kādu jūs redzat 6.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāts Čerāns vēlas runāt. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Es lūdzu balsojumu par 5.priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā, Bišera kungs, vēlaties ko teikt?

I.Bišers. Kā es saprotu, Čerāna kungs prasa balsojumu par 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Par 5.priekšlikumu. Paldies, godātie kolēģi!

I.Bišers. Tas ir nevainības prezumpcijas princips, kas ir ietverts veselā virknē starptautisko konvenciju, un Juridiskais birojs ierosināja ietvert, un komisija atrada to par atbalstāmu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad par 4.priekšlikumu balsojumu neviens neprasa. To mēs varam pieņemt.

Par 5.priekšlikumu. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 5.priekšlikumu! Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Vai par 6.priekšlikumu deputāti prasa balsojumu? Neprasa. Līdz ar to, kolēģi, vai varam vienoties, ka mēs akceptējam Latvijas Republikas Satversmes 92.panta redakciju? Paldies, pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir nākošais priekšlikums par 94.pantu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums nr.7, kas ierosina izteikt 94.panta otro teikumu šādā redakcijā: “Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.” Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Paldies. Esam akceptējuši Satversmes 94.panta tekstu. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums, kuru izskatot, lūdzu, izmantojiet dokumentu nr.4623-a. Šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums nr.8, kuru komisija nav atbalstījusi, bet to ir izteikusi mazliet citādākā redakcijā savā 9.priekšlikumā. Tā ir sadalījusi šos teikumus, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu, ka spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta un ka nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis vēlas runāt. Lūdzu, Valdmaņa kungs! Vai četrās minūtēs jūs iekļausieties? Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Kolēģi Saeimā! Tauta! Mēs tagad pieņemsim, un arī es balsošu “par” visiem šiem patīkamajiem vārdiem, ka nedrīkst nevienu pakļaut nežēlīgam sodam. Bet es jums Saeimā lūgtu padomāt, vai maz var būt nežēlīgāks sods par to, kā likt kādam audzināt bērnu par tādu naudu, kā mēs to liekam darīt? Vai var būt nežēlīgāks sods par to, kā likt cilvēkam dzīvot ražīgas dzīves beigās ar tādu pensiju, kādu mēs uzspiežam šiem pensionāriem? Bet šeit aiz muguras man augstie kungi, partijas pirmie sekretāri, saka: “Beidz, beidz!” Bet, skat, tautai tās sāpes ir īstas. Kāpēc gan mēs tagad, spiezdami to pogu, nevarētu klusi lūgt, lai mēs patiešām dzīvotu tā, ka tas nebūtu tāds sods, tāda nasta, tāda nekaunība, bezcieņa, kas tagad ir uzlikta mūsu tautai? Sods tautai nāk tāpēc, ka viņa balsoja tā, kā viņa ir balsojusi beidzamo reizi, arī iepriekšējā reizē... kā viņa balsoja šoreiz. Es ceru, ka tā nebūs un ka nākošā Saeima rūpēsies par savu tautu, bet tas sods, tā nežēlība, ko mēs esam cilvēkiem uzlikuši... Skaties, kā Čevera kungs rāda un saka: “Pietiek!”, jo viņam jau nekā netrūkst. “Kāp nost!”

Man ir žēl, ka mēs tik cietsirdīgi pret mūsu tautu izturamies. Man ir žēl, ka tautai ir tik smaga nasta un sods uzlikts. Un man ir žēl, ka šeit ir tādi, kas te sēž un saka: “Kāp nost un nedomā par to!” Atbalstīsim skaistos vārdus, bet darīsim to, patiešām cerēdami, ka tie piepildīsies.

Sēdes vadītājs. Tā kā Valdmaņa kunga saturīgajā runā iebildumu nebija, vai kāds cits deputāts iebilst pret atbildīgās komisijas atzinumu par priekšlikumu nr.8 un nr.9, kuri formulē Latvijas Republikas Satversmes 95.panta tekstu? Neiebilst. Paldies. Panta teksts tiek akceptēts.

Godātie kolēģi! Ir pienācis pārtraukuma laiks. Pieci deputāti lūdz turpināt sēdi līdz Satversmes grozījumu izskatīšanas beigām. Vajag balsot? Nevajag. Pieņemam. Turpiniet!

I.Bišers. Nākošais ir deputāta Jirgena priekšlikums par Satversmes 98.pantu. Deputāts lūdz mainīt šā panta redakciju. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 10.priekšlikumu? Lūdzu balsot!

I.Bišers. Ja lūdz balsot, tad es vienīgi gribu norādīt, ka Ministru kabinets kopā ar Krasta kungu komisijas vārdā ir spēris šodien vēl vienu soli tālāk. Mums Saeimā ir iesniegts likumprojekts, kurš, runājot pat par bezvalstniekiem, Bezvalstnieku likumā paredz, ka arī tie, kuriem ir domicils šeit, var izbraukt un atgriezties Latvijā. Un šis Jirgena kunga priekšlikums ir vērsts pret personām, kurām ir Latvijas pase. (“Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Jirgena priekšlikumu par 98. panta redakciju! Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 40, atturas - 16. Nav pieņemts.

I.Bišers. Vienpadsmitais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ierosina aizstāt vārdu “ārzemēs” ar vārdiem “ārpus Latvijas”. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav. Pieņemts.

I.Bišers. 12. priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ierosina vārdu “pilsoņus” aizstāt ar vārdu “pilsoni”, tātad lietot vienskaitlī.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 13. - deputāta Nagļa priekšlikums. Šeit es esmu spiests aizrādīt, ka 5. ailē ir kļūdaini ierakstīts, ka komisija to nav atbalstījusi. Komisija to ir atbalstījusi daļēji. Kā redzat, otrais teikums ir tieši Nagļa kunga piedāvātajā redakcijā... Nagļa kunga priekšlikums ir pieņemts, bet tikai izteikts citā redakcijā. Tātad tajā redakcijā, kādu piedāvā komisija, tas pēc būtības ir pieņemts. Tā ka tas ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāts Valdmanis runās.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Valdmani, dodiet mieru! Jā... Pie manis šodien Saeimā viesojās bīskaps no Brīvās pareizticīgo baznīcas Latvijā. Pirms komunisti pārņēma šo zemi, visi pareizticīgie Latvijā bija pakļauti tieši Konstantinopolei, bet viņu arhibīskapu Pommeru un vēl citus latviešu vadītāji nomušīja, un komunisti tur iesūtīja savus pārstāvjus, un tā Latvijas pareizticīgo baznīca tika pakļauta tieši Maskavai. Tagad Latvija it kā esot brīva, bet Brīvo pareizticīgo baznīcu mēs kaut kā negribam reģistrēt Latvijā. Tā jau no 1992. gada atkārtoti lūdz, lai to reģistrē. Bīskaps bija atnācis pie manis un rādīja, ka viņš tiek atzīts Konstantinopolē, un viņš ir atzīts pat Krievijā, bet viņu vienpadsmit draudzes Latvijā nav reģistrētas. Tās pārkāpj likumu, kad laulā, tās pārkāpj likumu, kad apbedī, un tā šī baznīca, kas ir pastāvējusi tikpat ilgi kā visas citas vecākās kristīgās tradīcijas, nedrīkst Latvijā pastāvēt.

Mēs šeit atkal balsosim par svētiem vārdiem, ka Latvijā ir reliģiskā brīvība, bet tanī pašā laikā mūsu Valsts prezidents, mūsu Tieslietu ministrija un citi dara visu, lai Latvijā pareizticīgo baznīcu pakļautu Maskavai, nevis Konstantinopolei. Kur tādi pakalpiņi mēs šeit esam? Maskavas pakalpiņi! Kāpēc tie pareizticīgie, kas to grib, nedrīkstētu pakļauties tieši Konstantinopolei? Kāpēc viņiem tas jādara caur Maskavu? Un kur tad tiek aizstāvētas šo vienpadsmit draudžu tiesības uz reliģisko brīvību, ja viņi iet visā pasaulē atzītā baznīcā nelegāli, ja viņiem ir jābūt katakombu baznīcā, kāda tā bija tad, kad komunisti valdīja Krievijā un valdīja Latvijā?

Taču pareizticīgie no katakombām ir iznākuši, viņi tagad atklāti pulcējas, lai lūgtu Dievu, bet mūsu zemē viņi to dara nelegāli. Brīvā, neatkarīgā Latvijā! Tāpēc, ka viņi nav pakļauti pirmajiem sekretāriem un Maskavai. Viņi atklāti saka, ka viņi nav ar mieru iet pie čekas aģentiem sūdzēt grēkus, ka viņi ir pret komunistiem cīnījušies visu savu dzīvi un ka viņi grib būt tiešā Konstantinopoles pakļautībā, bet negrib iet caur Maskavu.

Bet kas mums kait šeit, Saeimā? Es nākšu lūgt jūsu parakstus un iešu uz Satversmes tiesu... Tad nu es gribētu, lai Satversmes tiesa saprot, ka mēs šeit, balsojot par reliģisko brīvību, balsojam arī par Brīvo pareizticīgo baznīcas tiesībām pastāvēt Latvijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu šos visus priekšlikumus, sākot no 13. līdz 17., noraidīt, jo otrajā lasījumā pieņemtā redakcija, man liekas, ir vislabākā un visietilpīgākā, jo ikvienam ir tiesības uz domas brīvību. Man šķiet, ka mēs nevaram šīs tiesības... ka valsts nevar garantēt šo domas brīvību, bet pirmā lasījuma redakcijā vēl labāk tas skanēja: “Valsts atzīst domas brīvību...” un tā tālāk. Tā ka es aicinātu saglabāt otrajā lasījumā pieņemto tekstu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Tikai mazs paskaidrojums Valdmaņa kungam. Šī problēma ar Brīvo pareizticīgo baznīcu tiešām pastāv, bet jautājums jau ir par to, vai viņi spēj pierādīt, ka viņi tiešām grib saistīties ar šo Konstantinopoles arhieparhiju, un vai tiešām šī Konstantinopole viņus atzīst. Tomēr jebkurā gadījumā tas ir jautājums, kas būtu risināms Reliģisko organizāciju likumā, nevis šeit - Satversmes līmenī. Tā ka es domāju, Satversmes līmenī... Katrā ziņā šajā deputāta Nagļa priekšlikumā nav šīs problēmas.

Vēl par dažiem citiem jautājumiem mēs varētu runāt šajā pantā, bet es domāju, ka Vidiņa kungam vismaz daļēji ir taisnība attiecībā uz priekšlikumu, ka valsts atzīst domas un reliģiskās pārliecības brīvību, bet par to mēs varētu lemt vēlāk. Es arī domāju, ka Valdmaņa kungs mazliet citu problēmu šeit ir ietvēris iekšā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, Saeima un tauta! Viens no latviešu smagākajiem upuriem tad, kad komunisti pārņēma mūsu valsti, bija tas, ka Baltezerā nogalināja arhibīskapu Pommeru kopā ar lielu daļu no viņa mācītājiem, un šī pretenzija, ka varbūt viņi... ka šī Brīvā pareizticīgo baznīca, kas ir Latvijā, varbūt nav Konstantinopolē atzīta, ir pilnīgs bleķis, jo tas pats bīskaps, kas valda pār Latvijas vienpadsmit draudzēm, valda arī pār kādām divdesmit draudzēm Krievijā. Un Krievijā, pašā Krievijā, šo Brīvo pareizticīgo baznīcu atzīst, bet Latvijā - ne. Mēs spiežam tā, ka tiem, kas ir Latvijā, visiem ir jāpakļaujas Maskavas patriarham, jāpakļaujas tiem čekistiem, kas nogalināja arhibīskapu Pommeru, visus viņa vadošos kadrus un pārņēma šo baznīcu, lai tā būtu Maskavas pakļautībā. Taču mēs šeit sēžam it kā atbrīvotā Latvijā un pieļaujam šādu nekaunību.

Tur nav itin nekāds strīds iespējams. Arhibīskapu Viktoru Konstantinopole atzīst, viņš tiek atzīts pat Maskavā, bet viņš nav atzīts Latvijā, mūsu brīvajā Latvijā. Mūsu Latvija šodien ir komunistiskāka nekā Krievija. Un mēs nedrīkstētu pieļaut šādu turpinājumu, saprotiet, ko mēs balsojam. Mēs balsojam par to, ka visiem ir atļauta brīva reliģijas izvēle, un šī ir nopietna reliģija - pareizticīgo reliģija, un Latvijā tai ir tradīcijas, tā ir brīva un pakļaujas Konstantinopolei, nevis Maskavai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Bišera kungs.

I.Bišers. Lūdzu izšķirt jautājumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāts Vidiņš pieprasīja balsot par katru no šiem pieciem priekšlikumiem. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Tā arī darīsim.

Deputāta Nagļa priekšlikumu komisija nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot! Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 21, atturas - 37. Nav pieņemts.

Par Juridiskā biroja priekšlikumu...

I.Bišers. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Ir ierosināts izteikt 99. panta pirmo teikumu šādā redakcijā. Tekstu redzat. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 6, atturas - 7. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta...

Sēdes vadītājs. Par 15. priekšlikumu.

I.Bišers. ... un arī par 16., jo tie abi ir pilnīgi analogi.

Sēdes vadītājs. Nē, nav analogi.

I.Bišers. Jā...

Sēdes vadītājs. Par 15. priekšlikumu. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi! Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 39, atturas - 29. Nav pieņemts.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 16. priekšlikumu. Komisija arī to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 39, atturas - 31. Arī tas nav pieņemts.

17. priekšlikums - komisijas priekšlikums.

I.Bišers. Tas pēc būtības ir deputāta Nagļa priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par 17. priekšlikumu - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 2, atturas - 6. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. 18. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 100. pantu. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un izteikusi šo pantu tādā redakcijā, kādu jūs redzat 6. ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas atzinumu un vai deputāti akceptē Latvijas Republikas Satversmes 100. panta tekstu? Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 20. priekšlikums - deputāta Bartaševiča priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. (Starpsaucieni: “Pareizi darīja!” un “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par deputāta Bartaševiča priekšlikumu! Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret- 56, atturas - 11. Nav pieņemts.

I.Bišers. 21. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija ir ierosinājusi izslēgt vārdu “pilntiesīgam” un, protams, ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

I.Bišers. Arī 22. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Ierosina papildināt ar dažiem vārdiem šī panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi piekrīt Latvijas Republikas Satversmes 101. panta tekstam? Pieņemts. Paldies. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Ar prieku un gavilēm!”)

I.Bišers. Tālāk ir 23. priekšlikums - deputāta Jirgena priekšlikums izteikt 102. pantu īsākā redakcijā, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens runās par savu priekšlikumu. Lūdzu!

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir neizcelt Latvijas Republikas Satversmē vienas sabiedriskās organizācijas iepretī citām sabiedriskām organizācijām un neminēt divas grupas, tas ir, biedrības un politiskās partijas, atsevišķi no citām sabiedriskām organizācijām. Ja ir teikts, ka ikvienam ir tiesības apvienoties sabiedriskās organizācijās, tas vienlīdz attiecas gan uz biedrībām, gan uz politiskām partijām, gan uz reliģiskām, gan uz jebkura cita veida sabiedriskām organizācijām. Lūdzu balsot un atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Bišera kungs.

I.Bišers. Komisija šeit atstāj vārdu “biedrībās”, jo tas ir saistīts ar starptautisko principu - vienošanās brīvība. Un tāpēc mēs atstājam šo vārdu, akcentējot šo vienošanās brīvību.

Kas attiecas uz politiskām partijām, ir domas, ka turpmāk varētu tikt izdots speciāls likums par politiskām partijām, kurš tās izdalītu no sabiedriskām organizācijām kā īpašu organizāciju, un tāpēc komisija nolēma tās atstāt šajā tekstā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 23.priekšlikumu - deputāta Jirgena priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 23, atturas - 32. Nav pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 24.priekšlikums - deputātes Rugātes priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputātes Rugātes iesniegto 24.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts komisijas viedoklis.

I.Bišers. 25.priekšlikums ir deputāta Jirgena priekšlikums par 104.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Latvijas Republikas Satversmes 104.panta tekstam? Piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. 26.priekšlikums ir deputāta Jirgena priekšlikums par 105.pantu. Komisija to ir atbalstījusi tikai daļēji, izteikusi mazliet citādākā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: “Ļoti labi!”)

I.Bišers. 27.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

I.Bišers. 28.un 29.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija tos ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns vēlas runāt.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu 28.priekšlikumu neatbalstīt, lai tādējādi paliktu Satversmes tekstā norma, ka īpašums uzliek pienākumus. Patiesībā 28.priekšlikums ir tieši tāds, kas šos vārdus izslēdz no Satversmes projekta teksta. Es aicinu to neatbalstīt tādēļ, lai Satversmē paliktu vārdi, ka īpašums uzliek pienākumus. Un pēc tam seko tas teksts, ka to nevar izmantot pretēji sabiedrības interesēm.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Bišera kungs, vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

I.Bišers. Lūdzu balsot. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Kāpēc?”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 28.priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi. 28.priekšlikums - izteikt 105.panta otro teikumu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 3, atturas - 19. Pieņemts.

I.Bišers. Pret 29.priekšlikumu iebildumu nebija, cik es sapratu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Vai tādā gadījumā deputāti piekrīt Latvijas Republikas Satversmes 105.panta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikumi par 108.pantu. Juridiskā biroja priekšlikums ir izteikt pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Faktiski laikam vispirms bija jāizskata deputāta Jurdža priekšlikums (to viņš gan ir iesniedzis kā Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs), kuru komisija neatbalstīja un kurš vairāk atšķiras no komisijas ieteiktā teksta.

Sēdes vadītājs. Paldies, kolēģi. Vai varam akceptēt Satversmes 108.panta tekstu? Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Par 109.panta tekstu ir deputāta Jurdža... atvainojiet, parlamentārā sekretāra Jurdža priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs runās par savu - 32.priekšlikumu.

R.Jurdžs. Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums radies sakarā ar to, ka mēs sakārtojam savu sociālās aizsardzības sistēmu, tā mēs to esam arī nosaukuši. Šī sociālās aizsardzības sistēma iedalās tā - sociālā palīdzība un sociālā drošība, par to ir attiecīgi likumi Latvijas Republikā. Sociālā drošība savukārt iedalās tā: apdrošināšana, veselība, ģimenes pabalsti. Šāda sistēma tiek veidota, un mēs mēģinām atrast pareizos terminus, lai mēs pareizi saprastu, par ko mēs runājam. Un te mums iezogas dažas kļūdas, kas nāk varbūt no Austrumiem. Agrāk bija termins “nodrošinājums” - “obespečeņije”. Tagad mēs esam pielāgojuši Eiropas normām šos terminus, un nu mums ir pamatā termins “sociālā aizsardzība”. Mums ir palicis tikai “sociālā nodrošinājuma pabalsts”, tas ir apakšējais līmenis: cilvēks nedrīkst saņemt mazāk par to. (Teiksim, šobrīd sociālā nodrošinājuma pabalsts ir 30 lati.) Un tāpēc ministrija ierosina izteikt šo pantu kā “jumta likumu”, ka ir sociālās aizsardzības sistēma ar visiem pieņemtajiem attiecīgajiem likumiem - ar likumiem, kas darbojas Latvijas Republikā. Gan likums par sociālo palīdzību, ko mēs vakar izskatījām, gan Pensiju likums, kas ietver dažādus apdrošinājuma veidus, gan arī likums par bezdarba jautājumiem. Mēs vienkārši ierosinām noteikt, ka mūsu sociālās aizsardzības sistēma darbojas atbilstoši likumiem. Jo, šeit ieliekot vārdus “sociālais nodrošinājums”, mēs atspoguļojam tikai kaut kādu vienu šauru pabalsta veidu un neatspoguļojam visu sistēmu. Tādēļ es aicinu balsot par manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu tomēr Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Jurdža kunga iniciatīvu neatbalstīt, jo Satversmē tā ir vispārējā norma, bet Jurdža kungs visos savos priekšlikumos iekļauj, ka saskaņā ar likumu... Tātad viņš, tā teikt, zem Satversmes paliek likuma normas, līdz ar to pieņemsim tādu varbūtību, ka kāds likums netiek pieņemts vai neeksistē. Līdz ar to notiek normu sašaurinājums. Tādēļ es aicinu atstāt iepriekšējo redakciju un neatbalstīt šo Labklājības ministrijas iniciatīvu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Bišera kungs.

I.Bišers. Komisija šajā jautājumā pieturējās pie tās terminoloģijas, kas mums ir starptautisko cilvēktiesību dokumentu tulkojumos bijusi līdz šim. Es neesmu tik stiprs angļu valodā, lai varētu pateikt, vai tas ir pareizi vai nepareizi, bet komisija katrā ziņā pieturējās pie šīs terminoloģijas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 32.priekšlikumu - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Jurdža kunga priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 28, atturas - 23. Nav pieņemts.

I.Bišers. Nākamais - 33.priekšlikums - ir Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Jurdža kunga priekšlikums izteikt 111.pantu jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi. Šāds...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nepārtrauciet ziņotāju.

I.Bišers. Labi... Nē, ja Jurdža kungs to neuztur spēkā, tad man vairāk nav ko runāt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 33.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts komisijas viedoklis.

I.Bišers. 34.priekšlikums ir deputāta Bartaševiča kunga priekšlikums par 112.pantu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? (No zāles deputāts A.Bartaševics: “Balsot!”) Deputāts Bartaševičs lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par 34.priekšlikumu - deputāta Bartaševiča priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 58, atturas - 12. Nav pieņemts.

I.Bišers. 35.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Latvijas Republikas Satversmes pašreizējā 112.panta redakcijai, kādu to ir akceptējusi komisija? Piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Juridiskā biroja iesniegtais 36.priekšlikums - izslēgt 116.pantu. Tas ir saistīts ar to, ka mēs attiecīgo normu esam jau pārnesuši šīs daļas sākumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot Latvijas Republikas Satversmes 116.pantu? Piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Pēdējie trīs priekšlikumi ir Juridiskā biroja priekšlikumi par 117.pantu. Pirmais priekšlikums ir izslēgt 117.pantā vārdus “deviņdesmit ceturtajā” un “deviņdesmit devītajā”. Komisija visus šos priekšlikumus ir atbalstījusi, un, ja nav iebildumu, tad mēs varētu nobalsot par to 116.panta (pēc jaunās numerācijas) redakciju, kas ir 6.ailē.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens runās. Lūdzu!

A.Jirgens. Godātie kolēģi! Diemžēl mēs nevaram atbalstīt 38.priekšlikumu. Lūdzu deputātus iedziļināties šajā tekstā. Teksts ir pilnīgi absurds. Ja vārda “un” vietā būtu vārds ”ja”, tad to priekšlikumu varētu atbalstīt, bet šādu izmaiņu mēs izdarīt nevaram, jo tā te nav rakstīts. Tagad, vienkārši vadoties pēc dzirdes, balsot kaut kādu citu redakciju mēs nedrīkstam arī saskaņā ar Kārtības rulli. Pēc tā, kas šobrīd ir rakstīts 116.pantā, iznāk, ka ir nepieciešams ierobežot personas tiesības, kas noteiktas attiecīgajos Satversmes pantos. Ka tas ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, un tā tālāk. Tā mēs apriori pasakām, ka šīs tiesības, ko mēs iepriekš garantējām, tiks ierobežotas. Es domāju, ka šādā redakcijā 116.pantu nevar atbalstīt. Var pieņemt 37.un 39.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumus -, bet par 38.priekšlikumu es lūdzu balsojumu un lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Bišera kungs.

I.Bišers. Ir jāatzīst, ka šeit ir iezagusies gramatiska kļūda - tur vajadzēja būt vārdiem “un ja”. Kaut kādā stadijā tas “ja” ir pazudis. Es domāju, ka to mēs varam novērst, veicot gramatisko rediģēšanu.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai jūs piekrītat priekšlikumam nr.37, ko izteicis Juridiskais birojs un akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

Par priekšlikumu nr.38 Jirgena kungs ierosināja veikt balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret 38.priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 18, atturas - 18. Nav pieņemts.

Un par 39.priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tādā gadījumā visi priekšlikumi ir pieņemti, un es lūdzu nobalsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 5. Grozījumi Satversmē ir pieņemti. (Aplausi.)

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Tā kā nav neviena cita no manis pa labi, varbūt jūs, Amerika kungs, varētu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Ameriks (6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Nav reģistrējušies: Urbanovičs, Jurkāns, Krastiņš, Sinka, Tomašūns, Marjaša, Kristovskis, Bērziņš, Zunda, Tenis, Boka, Bāns, Kalnbērzs, Kušnere, Liepa, Grinovskis, Putniņš, Apalups, Zīle un Rudzītis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 14.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Atgriezīsimies pie prozaiskākām lietām! Likumprojekts “Grozījums likumā “Par cukuru””. Tomēr katrā ziņā reģistrēsimies kvorumam katrs savas darbības rādiusā.

Leiškalna kungs, jūs pārsniedzat savas pilnvaras! Lūdzu rezultātu! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par cukuru””. Otrais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Rāzna.

J.Rāzna (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Mūsu izskatāmais dokuments ir nr. 4597. Mēs izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par cukuru”” otrajā lasījumā.

1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par likumprojekta nosaukumu. Komisija to, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neiebilst. Pieņemts.

J.Rāzna. 2.priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums par likumprojekta ievaddaļu. Komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Rāzna. 3.priekšlikums ir deputāta Roberta Dilbas priekšlikums par 3.pantu, ko komisija ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par deputāta Dilbas ierosinājumu un arī par 4.priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Komisijas viedoklis tiek akceptēts. Paldies.

J.Rāzna. 5.priekšlikums. Arī tas ir Roberta Dilbas priekšlikums - izslēgt 5.pantu. To komisija ir atbalstījusi, jo šī norma ir iestrādāta 3.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta līdzšinējo 5.pantu. Paldies. Pieņemts.

J.Rāzna. 6.priekšlikums arī ir Roberta Dilbas priekšlikums par 8.pantu. To komisija ir daļēji atbalstījusi un ietvērusi 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 6.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Rāzna. 7.priekšlikums ir deputātu Jurkāna, Bāna un Rāznas priekšlikums par 8.pantu. Komisija to redakcionāli ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to deputāti piekrīt likumprojekta 8.panta redakcijai, kādu to ir akceptējusi komisija. Pieņemts.

J.Rāzna. 8.priekšlikums ir deputāta Dilbas priekšlikums par 9.panta redakciju, ko komisija ir daļēji atbalstījusi un ietvērusi 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 8. un 9.priekšlikumu un līdz ar to arī likumprojekta 9.panta redakciju. Pieņemts.

J.Rāzna. 10.priekšlikums ir Roberta Dilbas priekšlikums, kas izteic 10.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un līdz ar to akceptē 10.panta pirmās un otrās daļas redakciju. Pieņemts.

J.Rāzna. 11.priekšlikums arī ir deputāta Dilbas priekšlikums - izteikt 11.pantu jaunā redakcijā. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 11.panta redakcijai. Pieņemts.

J.Rāzna. 12.priekšlikums ir deputātu Jurkāna un Jāņa Rāznas priekšlikums - papildināt likuma trešo nodaļu. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt... Atvainojiet! Māris Vītols vēlas runāt. Lūdzu, Vītola kungs!

M.Vītols (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Lūdzu iedziļināties, cik nu mūsu ir šeit zālē, šajā priekšlikumā, jo tas ir ļoti būtisks. Tas ietekmē Latvijas ražotāju, pašmāju uzņēmēju, situāciju attiecībā uz cukuru, kuru izmanto saldumu ražotāji.

Ko piedāvā šis priekšlikums? Šis priekšlikums piedāvā aplikt importēto cukuru un cukura ražošanu ar akcīzes nodokli.

Pirmām kārtām jāsaka, ka šis likums nevar būt tas, kas regulē nodokļu likumdošanas normas. Nodokļu likumdošanas normas regulē citi likumi. Tāds ir Nodevu un nodokļu likums un attiecīgi arī akcīzes nodokļa likums. Tātad vispirms vajadzētu izdarīt izmaiņas šajos likumos. Tas izriet no likumdošanas loģikas.

Otrkārt un pēc būtības. Kādas sekas varētu izraisīt šis jauninājums, ka cukurs un cukura ražošana tiktu aplikta ar akcīzes nodokli?

Pirmkārt, tas sadārdzinātu saldumu ražotāju produkciju, sadārdzinātu visu to produkciju, kur kā izejviela tiek izmantots cukurs. Šeit nav runa tikai par lielajiem pašmāju uzņēmumiem, tādiem kā “Staburadze”, tādiem kā “Laima”, kuri nodarbina simtiem cilvēku. Līdz ar to, ka viņu produkcija sadārdzināsies, viņu produkcija kļūs mazāk konkurētspējīga. Šeit ir runa par tūkstošiem konditorejas uzņēmumu visā valstī, kuri izmanto cukuru kā izejvielu savas produkcijas ražošanai. Faktiski sekas ir tādas, ka, pirmkārt, samazināsies to ražotās produkcijas konkurētspēja iekšējā tirgū.

Otrkārt, samazināsies arī lielo uzņēmumu eksporta potenciāls - iespēja eksportēt savu produkciju uz citiem tirgiem par konkurētspējīgām cenām. Es aicinu noraidīt šo bezatbildīgo priekšlikumu un aizstāvēt konkrēti savus uzņēmējus. Pie tam nevis tikai lielos, bet arī ļoti daudzus mazos un vidējos uzņēmējus.

Sēdes vadītājs. Edgars Bāns.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Ja nu kāds bezatbildīgi runā, tad tas ir Vītola kungs. Pavērosim, kas tad notiek cukura ražošanā! Sākot ar 1995.gadu, cukura ražošana ir palielinājusies divas reizes. Pašreiz mēs saražojam 60 000 tonnu pašmāju cukura, bet patērējam apmēram 80 000 tonnu. Tātad mēs varam ar savu cukuru jau tuvākajos gados nodrošināt valsti.

Taču, ievedot balto cukuru bez muitas un bez pievienotās vērtības nodokļa un neapliekot ar akcīzes nodokli ražotāju... tieši ar akcīzes nodokli, kur šie daži santīmi, ar kuriem ir paredzēts aplikt, veido apmēram 1,6 miljonus... Tas ir paredzēts, lai radītu cukura nozares rekonstrukcijas jeb modernizācijas fondu, lai gan saldumu ražotājiem un rūpniecībai nāksies samaksāt šo zaudējumu, ko viņi cietīs, samaksājot akcīzes nodokli.

Akcīzes nodoklis cukuram nav vērsts uz to, lai samazinātu ražošanu, bet gan lai modernizētu cukura rūpnīcas, jo viņiem modernizācijai nepietiek līdzekļu. Jāsaka, ka cukura ražošanas nozare - rūpnīcas un zemnieki visciešāk sadarbojas, vislabāk sadarbojas. Šeit ir abpusēja ieinteresētība.

Šo jautājumu pavasarī Jelgavā izvirzīja cukura ražotāji, cukurbiešu audzētāji, Cukurbiešu audzētāju un pārstrādātāju asociācija un arī Ābeles kungs tur bija, tāpēc var pārbaudīt manu ziņojumu. Tur tika nolemts, ka šis jautājums ir jāvirza tālāk. Ja ne, tad tuvākajos gados cukura rūpniecībā sāksies stagnācijas periods un tā nevarēs attīstīties. Galu galā cukurs jau nav tā prece, kuras ievešana no ārzemēm būtu jāveicina ar visiem spēkiem, jo cenas starpība no ārzemēm ievestajam baltajam cukuram un pašmāju cukuram ir apmēram 50 latu.

Bez šaubām, ja ieved pārstrādāšanai un izved, tad to varētu pieļaut, bet kur tad ... Es esmu apzvanījis vairākas cukurfabrikas. Mūsu saldumu ražotāji nav pirkuši mūsu pašražoto cukuru. Tātad Latvijā nevarēja būt neviena konfekte, neviena kūka, neviens saldais pīrāgs. No kurienes tad tie rodas? Tikai no importētā cukura! Es domāju, ka tā ir nepelnīta peļņa un tā nav pieļaujama.

Attiecībā uz likumdošanu pēc būtības. Runājot par likumdošanu, mēs trešajā lasījumā pārejas noteikumos varam ierakstīt, ka tas stājas spēkā vienlaikus ar izmaiņām likumā par nodokļiem un nodevām. Tas ir jāparedz. Tā ka es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Tās nav subjektīvas intereses, bet tās ir visas Latvijas patērētāju intereses.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, otro reizi.

M.Vītols (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es piekrītu Bāna kungam, cienījamam deputātam, tajā ziņā, ka situācija cukura ražošanas sfērā ir izveidojusies tiešām pietiekami traģiska, tāpēc tiešām ir nepieciešamas investīcijas cukura ražošanā, bet veids, kā to risināt... Diezin vai būtu pareizi aplikt cukura ražošanu, nosakot cukuram akcīzes nodokli.

Es piekrītu, ka mums ir problēmas konkrēti ar trim cukurfabrikām valstī. Tas, par ko Bāna kungs iestājas un par ko iestājas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, atbalstīdama šo priekšlikumu... Protams, zemnieki un konkrētās cukurfabrikas, kuras pārstrādā un kurām ir vajadzīgas investīcijas šo fabriku modernizēšanai, arī tehnoloģijai, to atbalstīs.

Taču, no otras puses, ir tūkstošiem cilvēku, kuri ir nodarbināti saldumu ražošanā Latvijā, ieskaitot konditorejas uzņēmumus. Šeit nav runa par vienu vai par diviem lielajiem uzņēmumiem, bet par veselu nozari. Šeit ir jāatrod līdzsvars starp šīm lietām. Bāna kungs nepareizi minēja par lielajiem uzņēmējiem, kam tiešām lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta. Latvijā saražotā produkcija, piemēram, lielākā daļa “Laimas” produkcijas, kas ir saražota Latvijā, tiek eksportēta, bet importētais cukurs tiek izmantots tieši eksporta produkcijas ražošanai.

Mēs nākotnē varētu domāt... Īstenībā būtu vajadzīgs, lai tiešie nodokļi, kas tiek samaksāti kā akcīze un muita par izejvielām, no kurām tiek ražota eksporta produkcija, eksportējot šo preci, tiktu atgriezti atpakaļ. Tas šobrīd nenotiek. Balstoties uz šīs pozīcijas vien, principā mūsu saražotā produkcija ārējā tirgū kļūs konkurētnespējīga, tāpēc es vienkārši aicinu atrast šeit normālu kompromisu, kas vienlīdz aizstāvētu gan mūsu saldumu ražotājus, gan atbalstītu cukura ražotājus. Šeit es redzu pagaidām tikai vienas intereses - cukurfabriku lobiju intereses.

Sēdes vadītājs. Roberts Dilba.

R.Dilba (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Jā, šis jautājums gan attiecībā uz cukurbiešu audzētājiem, gan uz cukurbiešu pārstrādātājiem, vispār uz visiem tiem, kuri nodarbojas ar saldumu ražošanu, ir jāskata un jāvērtē kompleksi. Nenoliedzami!

Taču fakts ir tas, ka līdz šim šis jautājums netika tā nopietni risināts. Gan cukurbiešu pārstrādātājiem, gan arī saldumu ražotājiem būtībā no šā akcīzes nodokļa, no šiem ieņēmumiem... Tālāk ir šis izveidotais fonds, un noteikti ir jānovirza šie līdzekļi gan cukurbiešu pārstrādātājiem, gan arī saldumu ražotājiem. Tā ka šis priekšlikums ir vismaz viens solis pretim tam, lai visiem tiem, kuri nodarbojas gan ar cukura pārstrādi, gan ar ražošanu... lai būtībā visiem tiem produktiem... tālāk ir jābūt visiem tiem produktiem ar lielāku vai mazāku cukura sastāvu, kas ievesti Latvijā... Par tiem visiem būtu jāmaksā akcīzes nodoklis. Tas kopumā varētu veidot šo fondu jeb šos līdzekļus, kuri tālāk būtu jānovirza ražotājiem vai pārstrādātājiem to attīstībai.

Tātad šis ir pirmais solis, kas jāturpina. Ir jāpilnveido tālāk šis akcīzes nodokļa jautājums, un rezultātā, es domāju, iegūs visi - gan cukurbiešu pārstrādātāji, gan visi saldumu ražotāji. Nebūs izteikts un nav izteikts tikai vienas nozares atbalsts. Tātad darbs pie šā jautājuma ir jāturpina. Tas ir tikai viens solis. Pieņemot šo likumu, pieņemot tālāk vēl arī akcīzes nodokli citiem produktiem, galarezultātā iegūs visi. Galvenais uzsvars nākotnē ir jāliek uz akcīzes nodokli, uz visiem tiem, kuri ieved dažāda veida produktus ar cukura sastāvu. Tāpēc es aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Arī es aicinu atbalstīt 10.priekšlikumu, jo tiešām tas ir domāts tam, lai stimulētu mūsu cukura ražotājus - zemniekus. Un šeit nevajag runāt ka, teiksim, tas nav izdevīgi “Ave Lat” impērijai vai atsevišķiem cilvēkiem. Tur, kur nāk kontrabanda iekšā, un tā tālāk. Tā ka mans priekšlikums būtu atbalstīt 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mani mazliet pārsteidza debatēs šī atsaukšanās uz patērētāju interesēm. Es domāju, ka patērētāji, tie, kuri patērē cukuru, vai tie, kuri patērē saldumus vai dažādu citu produkciju, kuras ražošanā ir izmantots cukurs, nepārprotami cietīs šīs normas dēļ, jo visa šī produkcija kļūs dārgāka. Tas taču ir skaidrs un saprotams!

Otrām kārtām, attiecībā uz importu un uz vietējām izejvielām es domāju, ka šeit nekādā veidā nav nodalīta cukura ražošana no importa izejvielām un cukura ražošana no vietējām izejvielām. Kā viena, tā otra tiek aplikta ar akcīzes nodokli. Un vispār nav saprotams, kā ražošana, kas ir process, var tikt aplikta ar akcīzes nodokli. Ar akcīzes nodokli var tikt aplikta konkrētā prece, nevis ražošanas process kā tāds. Es domāju, ka šis priekšlikums ir neizstrādāts, tāpēc lūdzu to noraidīt un uz trešo lasījumu izstrādāt nopietnāku redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Rāznas kungs.

J.Rāzna. Cienījamie kolēģi! Es vispirms gribu jums varbūt pateikt par pašreizējo situāciju cukurbiešu ražošanā un pārstrādē. Šobrīd ir tāda situācija, ka Jēkabpils un, iespējams, arī Jelgavas cukurfabrikas nepieņems visas bietes no zemniekiem. Jēkabpils cukurfabrika ir pateikusi jau vairākiem zemniekiem, ka tās bietes, kas ir izaudzētas, pārsniedzot līgumos paredzēto daudzumu, viņi nepieņems. Tad acīmredzot mums šeit ļoti nopietni jāpadomā, pirms mēs noraidām šo priekšlikumu.

Otrs, ko es gribētu pateikt Vītola kungam. Mēs šeit domājam ne tikai par šodienu, bet arī par nākotni. Somija, iestājoties Eiropas Savienībā, saņēma cukurbiešu audzēšanai kvotu piecu gadu garumā ar noteiktu vidējo daudzumu. Ja mēs tagad runājam, ka mums pēc iespējas ātrāk ir jātiek Eiropas Savienībā, tad apzināsimies, ka mēs kā valsts, kas ir spējīga pilnībā sevi nodrošināt ar pašražoto cukuru, ieejot Eiropas Savienībā, saņemsim kvotu, kas mums dos tikai 50% no vajadzīgā cukura daudzuma. Tātad mums ir jādomā arī par šo jautājumu.

Un trešais, par ko mēs šeit runājam. Es domāju, ka tas absolūti nav tā. Sevišķi Vītola kungam es gribu pateikt, ka šie līdzekļi, kas tiks ieņemti no akcīzes nodokļa, arī ir paredzēti, lai veicinātu konkurenci mūsu saldumu ražotājiem ārzemju tirgū. Tā ir viena daļa. Un otra daļa ir tā, lai mēs varētu rekonstruēt un paplašināt mūsu cukurfabrikas un palielināt pārstrādi. Tam ir paredzēta šī nauda!

Jā, šeit var piekrist Jirgena kungam, jo tiešām mūsu cukura un saldumu patērētāji par cukuru tad maksās apmēram 1,2 līdz 1,5 miljonus vairāk. Bet kaut kur taču ir jāņem tā nauda!

Un tāpēc es jūs aicinu balsot. Ja šeit ir kādas nepilnības, tad tās mēs varam novērst trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim trīs deputātu priekšlikumu! 12.pants. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 9, atturas - 2. Pieņemts.

J.Rāzna. Paldies.

13.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru tā ir arī atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Rāzna. Likumprojekts līdz ar to ir izskatīts. Tāpēc es aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 3. Pieņemts.

Kādi apsvērumi būtu par trešo lasījumu?

J.Rāzna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.oktobris.

Sēdes vadītājs. Vai varam vienoties par 21.oktobri? Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

J.Rāzna. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, ir saņemts viens iesniegums, ko parakstījuši pieci deputāti: Kļaviņš, Naglis, Rubulis, Kostanda un Druva. Viņi lūdz pārcelt darba kārtības 134.punktu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības nosūtīšanu līdzdalībai NATO vadītajos daudznacionālajos stabilizācijas spēkos Dienvidslāvijas teritorijā” pirms 60.punkta, tas ir, pirms Nacionālo bruņoto spēku likuma. Vai piekritīsim vai debatēsim? Labi, paldies.

Bet pašlaik skatīsim likumprojektu - “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums”, otrais lasījums.

Komisijas vārdā - Leiškalna kungs.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Paldies par vārdu! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.4584 - “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums”, ko komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam.

1.priekšlikums ir par nosaukumu. To iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija Juridisko biroju ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 2.priekšlikums par 1.panta pirmo daļu ir Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Pētersona priekšlikums. Komisija šo iniciatīvu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. Ar 3.priekšlikumu uzstājas deputāts Ābele no frakcijas “Latvijas ceļš”. Komisija šo priekšlikumu tāpat kā Pētersona kunga priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Ābele runās par savu priekšlikumu.

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es atsaucu savu priekšlikumu par šo punktu. Es vienkārši gribu pateikt, ka tad, ja mēs runājam par tādu vispārīgu regulatoru, mums derētu ieklausīties pasaules praksē, jo veselā virknē valstu, arī ASV pavalstu, ir regulators, kurš regulē ļoti daudzas ražošanas un patēriņa sfēras, piemēram, labības tirgu, cukurbiešu tirgu un tā tālāk. Tā kā šis likumprojekts ir tikai otrajā lasījumā, mums varbūt derētu padomāt par to, kā trešajā lasījumā šo regulatoru normas varētu ievērojami paplašināt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Tā kā šis priekšlikums ir atsaukts, skatīsim 4.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Augstā sapulce! 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums par 1.panta otro daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. ... Un veic šajā pašā pantā redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Tos mēs neskatām, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns. 5.priekšlikums saņemts no Satiksmes ministrijas valsts sekretāra. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Pievērsiet uzmanību redakcionālajiem precizējumiem!

Arī 6.priekšlikums saņemts no valsts sekretāra Pētersona. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.... Un redakcionāli labo trešo daļu.

7.priekšlikums ir par 4.panta nosaukumu. To iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija visnotaļ atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 4.panta nosaukumam - “Likuma mērķis”. Pieņemts.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums.

Bet 8.priekšlikums jau ir par 5.pantu. Iesniedzis valsts sekretārs Pētersons. Komisija ir atbalstījusi šo iniciatīvu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 5.panta redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augstie kungi! (Starpsauciens: “Un dāmas!”) Izslēgumu 6.pantā ieteicis Juridiskais birojs. Komisija šo izslēgumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

K.Leiškalns. Atvainojos dāmām! Ļoti cienītās dāmas! Godātie kungi! Redakcionāls labojums.

Tālāk. 10.priekšlikums saņemts no deputāta Dinēviča par 7.pantu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, bet devusi pati savu redakciju, to nedaudz precizējot. To jūs redzat 5.ailītē.

Sēdes vadītājs. Deputāts Dinēvičs runās par savu priekšlikumu.

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamās deputātes! Cienījamie kungi! Es varbūt nebūtu nācis runāt par savu priekšlikumu, bet man mazliet izsauca pārdomas tāds moments, ka šis likums faktiski attiecas uz septiņām nozarēm: enerģētika, telekomunikācijas, pasts, dzelzceļš un tā tālāk, bet komisijā, kas nodarbojās ar šiem jautājumiem, darbojas tikai pieci cilvēki. Man rodas jautājums: kādi speciālisti spriedīs par šo nozaru pakalpojumu kvalitāti, par kritērijiem un visu pārējo? Tāpēc mans priekšlikums pamatā balstījās uz to, lai katrai nozarei būtu vismaz viens speciālists, pārstāvis, kurš par šo nozari var kaut ko spriest un teikt.

Un vēl. Pieci cilvēki vienmēr ir mazāk nekā septiņi vai 15 cilvēki. Un, jo mazāk ir cilvēku, jo lielākas iespējas, kā mēs to zinām no visām pārējām sabiedriskajām parādībām, ir lobismam un korupcijai. Tādēļ arī mans priekšlikums bija, lai mēs papildinātu tomēr locekļu skaitu, jo, bez šaubām, šie locekļi darbojas sabiedriskā kārtā. Tā nav aparāta palielināšana. Paldies par uzmanību, un tāpēc es lūdzu varbūt tomēr atrast par iespējamu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Leiškalna kungs.

K.Leiškalns. Jā, augsti godātie deputāti! Šie nemaz nav vis tik sabiedriski padomes locekļi. Protams, komisija un arī parlaments iepriekšējā reizē, skatot šo likumu, kas vienreiz jau tika noraidīts, ir skatījusies, vai vispār ir lietderīgi Latvijā ieviest kopējo regulatoru vai varbūt vajag atstāt pašreizējo praksi, kas ir arī Eiropas prakse. Šis ir, kā jau mēs minējām, Pasaules bankas modelis - atstāt pašreizējo praksi, kad katras nozares regulators darbojas savas nozares pārraudzībā, bet tas vēl ir strīdīgs jautājums.

Padomes locekļi ir politiski, un, kā jūs zināt, institūciju lēmumu pieņemšanu sagatavo eksperti, bet eksperti, neapšaubāmi, šādai padomei tiek pieaicināti no visām nozarēm. Tieši eksperti! Šobrīd mēs runājam par Saeimas ieceltu, nevis sabiedrisku padomi, un es domāju, ka šie padomes locekļi, tāpat kā visi citi locekļi, saņems lielu atalgojumu, un, kā es saprotu, mūsu valsts, vismaz vārdos, vienmēr ir virzījusies uz pārvaldes aparāta samazināšanu. Tā ka tas arī būtu komisijas galvenais un būtiskākais iebildums, noraidot deputāta Dinēviča priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 10. - deputāta Dinēviča priekšlikumu! Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 14... Vai dieniņ, kolēģi! Mūsu ir krietni vairāk, nekā esam balsojuši!

Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par 10.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 11, atturas - 33. Nav pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Par 7.panta 2.punktu ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 8.pantā tikai redakcionāli labojumi.

12.priekšlikums ir par 8.panta pirmo daļu. Komisija to ir atbalstījusi. Iesniedzis Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Pētersona kungs.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputātu kungi! Arī 13.priekšlikums ir par 8.panta pirmo daļu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, dāmas atkal pārdzīvo, ka jūs viņas neuzrunājat!

K.Leiškalns. Nu labi, es uzrunāšu jūs visus kā kolēģus, tā teikt, “ono” dzimtē. Kolēģi, par 8.panta pirmo daļu ir iesniedzis priekšlikumu arī deputāts Dinēvičs. Komisijas slēdziens - neatbalstīt. Turklāt mēs nupat atbalstījām Pētersona kunga iesniegto redakciju, un es domāju, ka mums vairs nav vērts balsot par šo.

Sēdes vadītājs. Dinēviča kungs, runāsiet? Lūdzu!

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Dāmas un kungi! Es tomēr par savu - 13.priekšlikumu gribētu atgādināt, ka mūsu valsts, varētu pat teikt, konstitucionālā iekārta ir vērsta uz atklātumu un demokrātiju. Kaut gan ne vienmēr viss izdodas tā, kā mēs gribētu. Mans priekšlikums ir saistīts ar to, ka arī šīs padomes iztērēto līdzekļu kontrolei ir jābūt atklātai un ar to ir kādam jānodarbojas. Nezinu, kāpēc likumdevēji jeb likuma autori izvairās no tā, lai šos budžeta tēriņus kontrolētu. Es tomēr aicinu balsot par to, lai jebkuri līdzekļu tēriņi tiktu kontrolēti.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Leiškalna kungs - komisijas vārdā.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Ja padome pati tērēs un pati kontrolēs, tad nekādas jēgas visā šajā lietā nebūs. Latvijā ir vesels valsts institūts, kurš, kā tas ir noteikts Satversmē un atsevišķā likumā, spriež par budžeta līdzekļu iztērēšanas lietderīgumu un likumību, un tā ir Valsts kontrole. Bet ja mēs uzdosim padomei, kas pati nosaka sev budžetu un kas pati šo budžetu tērē, vēl arī šīs kontroles funkcijas... atvainojiet, to pat pašvaldībās nedara. Izveidotas speciālas revīzijas komisijas...

Tā ka, es domāju, mēs nevaram atbalstīt to. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 13. priekšlikumu - deputāta Dinēviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 11, atturas - 31. Nav pieņemts.

Referentu lūdzu neskriet prom no tribīnes.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 14. priekšlikums ir par 9. pantu, un to ir iesniedzis Satiksmes ministrijas valsts sekretārs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 15. priekšlikums ir no Juridiskā biroja, tas ir par 9. panta otro daļu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Tālāk seko redakcionāls labojums, pret kuru jums nav iebildumu, un 16. priekšlikums, kurš ir no Satiksmes ministrijas valsts sekretāra un ir jau par 11. pantu. Komisija šo redakciju ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Deputāts Čerāns vēlas runāt. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es tomēr aicinu salīdzināt pirmajā lasījumā pieņemto redakciju ar to, kura šeit tiek piedāvāta otrajam lasījumam un kuru komisija ir atbalstījusi. Gribu norādīt uz dažām būtiskām lietām, kuras ir no pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas pazudušas. Šeit ir pazudis tas: “Padome ne retāk kā reizi ceturksnī sniedz informāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” par savu darbību un pieņemtajiem lēmumiem šādās darbības jomās: ...” Un tika uzskaitītas šīs konkrētās darbības jomas. Pirmajā lasījumā pieņemtajā tekstā bija pilnīgi konkrēta prasība, ka padomei ir par savu darbību jāinformē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Es domāju, ka tā ir viena ļoti būtiska lieta, lai nodrošinātu padomes darbības atklātumu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā, un ka mums nevajadzētu no tā atteikties, un tāpēc es aicinu šo Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Pētersona kunga priekšlikumu neatbalstīt. Ja ir vajadzīgas kaut kādas izmaiņas vai kaut kādi redakcionāli precizējumi, tos var izdarīt, gatavojot trešo lasījumu, bet šobrīd aicinu atstāt pirmā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Leiškalna kungs.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Šai padomei ir pienākums par to informēt sabiedrību, un es domāju, ka Satiksmes ministrijas valsts sekretāra priekšlikums ietver visus šos informēšanas veidus, bet neuzliek obligātu pienākumu - publicēt šo informāciju tieši “Latvijas Vēstnesī”. Jā, un vēlākajos priekšlikumos šī obligātā publicēšana parādās, Čerāna kungs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 16. priekšlikumu - Satiksmes ministrijas valsts sekretāra priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu!

Vēl vienu deputātu lūdzu saņemt spēkus un nospiest balsošanas pogu. Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Vēlreiz balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 7. Pieņemts.

K.Leiškalns. Godātie deputāti, komisija nav atbalstījusi 17. priekšlikumu. Tas ir par 11. panta otro daļu, un to ir iesniedzis deputāts Viktors Dinēvičs.

Sēdes vadītājs. Dinēviča kungs runās par savu priekšlikumu.

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamās dāmas un kungi! Faktiski pilnīgi nepieņemams ir Satiksmes ministrijas izvirzītais priekšlikums par 11. pantu, par kuru nupat mēs balsojām. Jo faktiski tā nav nekāda atklātība, tā ir informācijas cirkulācija starp resoriem. Tas nav vērsts uz to, lai visiem būtu skaidrība. Tādēļ ir iesniegts šis priekšlikums - 17. priekšlikums. Lai padome informētu ne tikai par tarifu lielumu, bet arī par metodiku, ar kādu šie tarifi tiek aprēķināti. Mēs vēl nesen bijām liecinieki tam, kā lielākā tautas daļa, sabiedrības daļa putrojās tanī metodikā, ar kādu tiek aprēķināti siltuma tarifi, un cik daudz nesaprašanas un konfliktu šajā sakarā radās. Tādēļ šis priekšlikums ir vērsts uz to, lai publicētu ne tikai pašus tarifus (pēc absolūtiem skaitļiem), bet arī šo metodiku. Lai katrs varētu saprast, kā šie skaitļi ir radušies. Taču šeit ir pretēja piezīme - proti, atkal tiks kaut kas aizklāts, resoru iekšpusē kaut kāda informācija cirkulēs, bet tie, kam ir jāmaksā no savas kabatas, nekā nezinās. Nezinās, no kurienes šie skaitļi ir radušies.

Šinī likumā tālāk ir vēl daži priekšlikumi, kas ir manis izvirzīti. Es negribu vairāk nākt uz tribīni, jo tas pārāk daudz laika aizņem. Tādēļ es lūgtu klātesošos, saskaroties ar šiem maniem priekšlikumiem, atcerēties, ka visi tie ir vērsti tikai uz atklātumu un uz precizēšanu, lai cilvēkiem būtu skaidrs, par ko viņi maksā un kas šinī padomē notiek. Un lai tā nebūtu aizkulišu spēle.

Paldies par uzmanību. Aicinu tomēr balsot par manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Leiškalna kungs.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Visa šī padome ir nevis resorus, bet sabiedrību pārstāvoša institūcija. Viņa pārstāv sabiedrības intereses, nevis resoru intereses, Dinēviča kungs. Es domāju, ka, sabiedrību apgrūtinot ar “Latvijas Vēstnesī” vai kādā citā laikrakstā publicētām garām formulām un algoritmiem, lielāka izpratne neradīsies. Šī ir institūcija, kas neļauj monopoliem vai nemonopoliem palielināt savus tarifus. Institūcija, kas ierobežo šos tarifus sabiedrības, nevis ražotāju jeb radītāju vārdā. Tā ka es domāju, ka mums nevajag pārāk sarežģīt tās informācijas apjomu un izskatu, kura ir jāsniedz sabiedrībai. Es tik tiešām tāpat nesapratīšu nedz siltuma tarifu aprēķināšanas algoritmus, nedz vēl kādus dažnedažādus tarifu aprēķināšanas skaitļus. Mani interesē, lai šī sabiedrība aizstāv mani kā patērētāju šajā sabiedrībā.

Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 17. priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 7, atturas - 28. Nav pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Cienījamās dāmas! Priekšlikums nr. 18. To ir iesniedzis ekonomikas ministrs Strujevičs, un tas ir par 13. pantu. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Turpretī 19. priekšlikumu, kuru ir iesniedzis ekonomikas ministrs Strujevičs un kurš ir par 13. panta otro daļu, komisija nav atbalstījusi, bet ir izdarījusi 20. priekšlikumā savu slēdzienu - vispār izslēgt šo daļu no likuma.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam - svītrot 13. panta otro daļu? Piekrīt. Panta daļa tiek svītrota. Līdz ar to 19. priekšlikumu vairs neapspriedīsim.

K.Leiškalns. 21. priekšlikums. Ekonomikas ministrs Strujevičs ierosina izteikt 13. panta trešo daļu šādā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 22. priekšlikums. Ekonomikas ministrs Strujevičs lūdz papildināt 13. pantu ar ceturto daļu. Viņa ieteikto redakciju jūs šeit redzat. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam papildināt 13. pantu ar ceturto daļu. Pieņemts.

K.Leiškalns. 14. pantā, godājamie deputāti, ir divi redakcionāli precizējumi.

Un tagad pārejam pie 23. priekšlikuma. Ekonomikas ministrs Strujevičs lūdz izteikt 15. panta pirmo daļu šādā redakcijā. Komisija ir šo priekšlikumu atbalstījusi daļēji, iestrādājusi 24. priekšlikumā, kas ir atbildīgās komisijas redakcija. Aicinu atbalstīt 24. priekšlikumu, daļēji atbalstot Strujeviča kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 23. un 24. priekšlikumu un līdz ar to akceptē 15. panta pirmās daļas redakciju. Pieņemts.

K.Leiškalns. Līdzīga ir situācija ar 15. panta otro daļu. Ekonomikas ministrs Strujevičs ierosina to izteikt jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija to ir izstrādājusi kā savu redakciju, precizējusi un aicina atbalstīt 26. priekšlikumu, un līdz ar to - arī 25. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē 15. panta otrās daļas redakciju, ko akceptējusi komisija. Pieņemts.

K.Leiškalns. Arī 27. priekšlikums ir no ekonomikas ministra Strujeviča. Komisija to daļēji atbalsta, kaut gan ir izstrādājusi savu redakciju, kura ir redzama tabulā kā 28. priekšlikums. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 27. un 28. priekšlikumu. Līdz ar to ir akceptēta 16. panta pirmās daļas redakcija. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Pārejam pie 16. panta otrās daļas. Ekonomikas ministrs Strujeviča kungs ir iesniedzis priekšlikumu par otro daļu. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, iestrādājusi 30. priekšlikumā - savā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli? Pieņemts.

K.Leiškalns. 31. un 32. priekšlikums ir jāskata reizē. Ekonomikas ministra Strujeviča iesniegto 31. priekšlikumu komisija daļēji atbalsta. Komisija ir izstrādājusi savu redakciju, ko jūs redzat kā 32. priekšlikumu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 33. priekšlikums. Tā pati aina. Ekonomikas ministrs iesniedzis jaunu 16. panta ceturtās daļas redakciju. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, izstrādājusi savu - 34. priekšlikumu. Komisija aicina jūs atbalstīt šīs sadarbības ceļā tapušo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

K.Leiškalns. Tas pats ir sakāms par 35. priekšlikumu un par 36. priekšlikumu. Tie ir par 16. panta piekto daļu. Ekonomikas ministrs ir iesniedzis redakciju, kuru komisija ir uzlabojusi, izstrādājusi kā atbildīgās komisijas redakciju, kas ir redzama 36. priekšlikumā, un aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Deputāti atbalsta uzlaboto redakciju? Pieņemts.

K.Leiškalns. 17. panta pirmajā un otrajā daļā ir vairāki redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret redakcionālajiem labojumiem?

K.Leiškalns. 37. priekšlikums ir par 17. panta trešo daļu, un 38. priekšlikums ir par šo pašu panta daļu. Komisija sadarbībā ar ekonomikas ministru ir izveidojusi redakciju, pati to vēl redakcionāli labojusi. Aicinu atbalstīt 37. un 38. priekšlikumu, kuri ir par 17. panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 39. priekšlikums... Jā, man jāpiebilst, ka 19. pantā ir redakcionāli labojumi. 39. priekšlikums ir no Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Pētersona kunga. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi 40. priekšlikumu. Deputāts Viktors Dinēvičs lūdz papildināt 19. panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 41. priekšlikumu ir iesniedzis Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Pētersona kungs, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts... Es atvainojos, Leiškalna kungs, tomēr ne visi deputāti grib atbalstīt. Deputāts Kārlis Čerāns vēlas par šo priekšlikumu paust savu viedokli. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es atkal aicinu jūs salīdzināt pirmajā lasījumā pieņemto redakciju ar to, kas ir iesniegtajā priekšlikumā, un gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka pirmā lasījuma redakcija prasa publicēt aprēķināto tarifu projektus, bet iesniegtais priekšlikums prasa publicēt tikai informāciju par aprēķināto tarifu projektiem. Tātad - vai nu paši šie tarifu projekti, vai arī kaut kāda informācija par aprēķināto tarifu projektiem. Un netiek paskaidrots, kāda šī informācija būs, kādam jābūt šīs informācijas saturam. Tas nozīmē, ka var publicēt, piemēram, tikai tādu informāciju, ka šādi jauni projekti tiek apstiprināti, un tā arī būs kaut kāda informācija par šiem projektiem. Es domāju, ka tas pietiekami skaidri parāda iesniegtā priekšlikuma absurdumu.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Es domāju, ka atklātības princips diemžēl šajā likumprojektā nav iestrādāts un nedarbojas. Tas tomēr būtu šeit iedzīvināms. Ir jāpieprasa maksimāla informācija arī no šīs padomes, lai tā tiktu darīta zināma plašākai sabiedrībai. Jo mēs ļoti labi atceramies tās problēmas, kas bija vēl šīs - 6. Saeimas laikā: pat tad, kad Saeimas deputāti gribēja iegūt konkrētu informāciju par to, kādi ir šie aprēķini, kas pamato vienus vai otrus elektroenerģijas vai siltuma enerģijas tarifus, bija ļoti grūti to izdarīt. Un, ja pat deputātiem ir grūtības to izdarīt, tad ir jautājums - ko šeit var izdarīt citi cilvēki vai neatkarīgie eksperti, kas būtu gatavi sniegt šo vērtējumu? Un diemžēl mēs nevaram arī paļauties uz to, ka šie regulatori, kuri ir izveidoti tāpēc, lai tie strādātu tautas interesēs, vienmēr šādi arī strādās. Jo tā pieredze, kura mums ir bijusi līdz šim, ļoti uzskatāmi liecina par to, ka tiek pieņemti un regulatora apstiprināti tādi elektroenerģijas tarifu paaugstinājumi, kuriem nav ekonomiskā pamatojuma. Neatkarīgie eksperti skaidri parāda, kuras ir tās kļūdas, kurā vietā šie aprēķini ir “uzpūsti” un ka šie noteiktie tarifi ir nepamatoti. Bet, neskatoties uz to, ka šādas kļūdas ir norādītas, šis regulators tomēr mums bija apstiprinājis šo tarifu paaugstinātā līmenī. Tas tikai norāda to, ka mēs nevaram apriori uzticēties šim regulatoram, ka mums ir nepieciešams saglabāt sabiedrības kontroli pār šo regulatoru. Ja regulators mums ir vajadzīgs, bet mēs nevaram tam atstāt visu varu, mums ir jāsaglabā arī iespējami plaša sabiedrības kontrole pār šo regulatoru, un tikai tāds stāvoklis atbildīs šim vispārējam demokrātiskajam principam un arī tiem principiem, saskaņā ar kuriem demokrātiskā sabiedrībā var funkcionēt dažādas sabiedriskas pārvaldes institūcijas. Un tāpēc es šajā gadījumā aicinu neatbalstīt šo valsts sekretāra Pētersona kunga priekšlikumu un aicinu saglabāt pirmajā lasījumā pieņemto 19.panta trešās daļas redakciju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vēlas debatēs uzstāties arī Pēteris Elferts - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Lūdzam jūs pievērst uzmanību 19.panta pirmajai daļai. Tur ir noteikts, ka padome publicē noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Tātad metodika tiek publicēta. Otrā daļa - padome vai pašvaldība nosaka, kā šis projekts ir pieejams. Un trešā daļa nosaka, ka publicē šo informāciju. Tātad, nodrošinot metodikas publikāciju, ir nodrošināta šī pieejamība un ir nodrošināta šī informācija. Bet kāda ir jēga milzīgos tarifu projektus publicēt? Tie ir jāpadara pieejami. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai Leiškalna kungs vēlas ko teikt komisijas vārdā?

K.Leiškalns. Komisijas vārdā gribu teikt, ka es domāju, ka Elferta kungs pietiekami labi to izskaidroja. Jebkura pārmērīga publikācija tikai un vienīgi gulsies uz šo tarifu maksātāju pleciem. Tarifa projekts patiesībā ir summa pretī iepriekšējai summai, un patērētāju jau daudz vairāk interesē, vai jāmaksā par elektrību 2 un rīt 4... Un tad tas arī būs publicēts, nekādi zinātniski aprēķini tur netiks publicēti. Un, ja tiks publicēti, tos neviens nelasīs. Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 41.priekšlikumu - Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Pētersona priekšlikumu. Formulējums jums ir redzams dokumentā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 2, atturas - 16. Priekšlikums ir pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 42.priekšlikums ir par šo pašu tēmu. To ir iesniedzis deputāts Dinēvičs, komisija to nav atbalstījusi. Man liekas, tas vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 43.priekšlikums par 19.panta ceturto daļu. To ir iesniedzis Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Pētersons. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. 44.priekšlikums - deputāta Dinēviča priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 45.priekšlikums ir deputāta Dinēviča priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 46.priekšlikums ir tieši tāds pats, analogs priekšlikums, bet tas ir jāizskata. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta. Pieņemts ir komisijas slēdziens.

K.Leiškalns. Par 20.pantu ir deputāta Dinēviča priekšlikums, tas ir par panta trešo daļu. Tas ir analogs iepriekšējiem priekšlikumiem. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 21.pantā, 36.lappusē, ir komisijas izdarīts redakcionāls precizējums.

48.priekšlikums. To ir iesniedzis deputāts Dinēvičs, un tas ir par 21.panta trešo daļu. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, izstrādājusi uz deputāta Dinēviča priekšlikuma idejiskās bāzes savu redakciju, kura ir jūsu tabulās kā 49.priekšlikums - komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums 22.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt.

K.Leiškalns. Arī 24.pantā ir redakcionāli precizējumi, bet 50.priekšlikums jau ir nopietnāks. To ir iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir par šā panta ceturto daļu. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli labojusi Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. 51.priekšlikums ir jau par 26.panta pirmo daļu, to ir iesniedzis Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Pētersons. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Ir arī redakcionāls precizējums šajā pantā.

52.priekšlikums ir no Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas kundzes, un tas ir par 32.panta redakciju. Komisija Finansu ministrijas viedokli atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. 53.priekšlikumu, ko iesniedzis Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, komisija neatbalsta. Pats savu redakciju redakcionāli labojis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 53.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Arī 34.pantā ir redakcionāli labojumi.

54.priekšlikums ir no Juridiskā biroja, un tas ir par 36.pantu. Tas ir ieteikuma formā, un komisija apņemas, kā jūs redzat tabulā, precizēt šo pantu, gatavojot trešo lasījumu. Tas nav skatāms.

55.priekšlikums. Arī tas ir ieteikuma formā, un pants tiks precizēts trešajā lasījumā.

Seko virkne redakcionālu labojumu, pret kuriem, es domāju, jūs neiebilstat. Tad mēs nonākam 54.lappusē. Deputāts Ābele ir izstrādājis priekšlikumu par 42.pantu. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, iestrādājusi to priekšlikumā, kuru ir iesniedzis Juridiskais birojs un kurš ir par šo pašu pantu - 42.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 56.un 57.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 58.priekšlikums ir jau par 45.pantu, to ir iesniedzis deputāts Dinēvičs. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo tas ir noraidīts jau 7.pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tas nav skatāms.

K.Leiškalns. Seko redakcionāli labojumi. 59.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina 47.pantā vārdu izslēgumu. Komisija šo Juridiskā biroja priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Cienījamās dāmas! Tuvojamies nobeigumam. 60.priekšlikums, iesniedzis deputāts Dinēvičs. Komisija pilnīgi vienbalsīgi ir atbalstījusi šo deputāta Dinēviča priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī vienbalsīgi atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 61.priekšlikums, kuru ir iesniedzis deputāts Dinēvičs un kurš ir par pārejas noteikumu 2.punktu, ir daļēji atbalstīts, savienojot to ar Juridiskā biroja priekšlikumu, kas ir atbalstīts visā pilnībā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 61.un 62.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 63.priekšlikums ir par pārejas noteikumu 3.punktu. Tā ir pašas atbildīgās komisijas ierosināta redakcija. Aicinu deputātus atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 64.lappusē ir deputāta Dinēviča priekšlikums par pārejas noteikumu 7.pantu. Diemžēl komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 64.priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

K.Leiškalns. Neatbalstot Dinēviča kunga priekšlikumu, atbildīgā komisija ir izstrādājusi pati savu redakciju pārejas noteikumu 7.punktam un aicina jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Pēdējais priekšlikums. Pārejas noteikumu pēdējais punkts. Atbildīgā komisija izstrādāja šo priekšlikumu un aicina jūs atbalstīt to.

Un varam balsot par likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt, ka likums stājas spēkā 1999.gada 1.janvārī. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

Kādi ir apsvērumi par trešo lasījumu?

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Apsvērumi par trešo lasījumu - ir tieši viens mēnesis... Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz šā gada 15.novembrim. Ekonomikas ministrija, kas ir iesniegusi vairākus priekšlikumus, nav iesniegusi nekādu ekonomisku pamatojumu šim likumprojektam, līdz ar to mums ir jāsaņem šis... lai ražīgi strādātu pie trešā, galīgā, lasījuma redakcijas.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai mēs varam piekrist? Tas jau ir 7.Saeimas pilnvaru laiks, par to mēs nevaram lemt. Mums ir šīs Saeimas pilnvaru laikā jārunā.

Jirgena kungam ir priekšlikums, kolēģi.

A.Jirgens. Godātie kolēģi! Es domāju, ka, ja mēs nosakām šādus termiņus, mēs šeit vienkārši lieki tērējam laiku ar šiem otrajiem lasījumiem. Jo, ja 7.Saeima atsāks šī likumprojekta izskatīšanu, tai jebkurā gadījumā tā būs jāatsāk no otrā lasījuma. Tādā gadījumā komisijai nebija vērts vispār iekļaut šo likumprojektu darba kārtībā un šobrīd to izskatīt. Es ierosinu noteikt minimālo termiņu - piecas dienas. Tas ir 20.oktobris. Ja mēs tiešām gribam, lai šis likums stātos spēkā nākamā gada 1.janvārī, tā, kā tas šeit ir rakstīts.

Sēdes vadītājs. Vai piekrītam Jirgena kunga ierosinājumam? Piekrītam. Pieņemts.

Kolēģi, mēs vienojāmies tagad skatīt darba kārtības 134.jautājumu, un tas ir lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības nosūtīšanu līdzdalībai NATO vadītajos daudznacionālajos stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā”.

Komisijas vārdā - Paulis Kļaviņš. Lūdzu!

P.Kļaviņš (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Cienījamie deputāti! Vēlos tikai īsi norādīt, ka latviešu vadam, kas tur piedalās Dānijas bataljona ietvarā, būtu jāizbrauc 23.oktobrī. Tātad tas nozīmē - ja mēs gribam ievērot līgumu, tad mums šis lēmums jāpieņem tagad un to vairs nevar atstāt uz vēlāku laiku. Tikai šo sakarību gribēju pateikt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Saeimas lēmuma projekta redakcijai? Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu, tekstu jūs redzat. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 7. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Nacionālo bruņoto spēku likums”. Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.4156 un nr.4559. Šis ir Nacionālo bruņoto spēku likumprojekta otrais lasījums. Sāksim ar pirmo priekšlikumu. Tas ir deputāta Ģirta Kristovska priekšlikums, tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Valdmanis vēlas runāt. Tomēr nevēlas. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. 2.priekšlikums ir deputāta Kristovska priekšlikums izteikt 1.pantu jums redzamajā redakcijā, tas priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

K.J.Druva. Ārlietu ministra Valda Birkava priekšlikums. Jūs redzat redakciju. Šis piedāvātais grozījums tika atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 3., 4.,5. un 6.priekšlikumu un līdz ar to akceptē 2.panta redakciju? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. 7.priekšlikums ir Ģirta Kristovska priekšlikums, tas ir sadalīts trijās daļās, visas trīs daļas tika noraidītas, bet tika pieņemta atbildīgās komisijas redakcija, kuru jūs redzat 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 7., 8., 9.un 10.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 11.priekšlikums, arī tas ir deputāta Kristovska priekšlikums, tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 11.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. 4.pants. Iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais priekšlikums tika atbalstīts. Deputāta Ģirta Kristovska priekšlikums netika atbalstīts. Ir arī aizsardzības ministra Jundža priekšlikums, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 12., 13.un 14.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 15.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums izslēgt 4.panta otro daļu. Tas tika pieņemts, un līdz ar to tika noraidīts deputāta Kristovska priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 4.panta otro daļu, līdz ar to 16.priekšlikumu neskatām.

K.J.Druva. Tālāk ir 17.priekšlikums, deputāta Kristovska priekšlikums, tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

Acumirkli, Druvas kungs! Es gribu, kolēģi, pateikt, ka mēs strādāsim tagad pusotru stundu, līdz pulksten pusčetriem, un tad būs pārtraukums uz pusstundu, kā parasti. Un tad no pulksten četriem līdz pussešiem atkal strādāsim. Pēc tam atbilstoši deputātu iesniegumiem lemsim par tālāko. Līdz pussešiem mēs turpināsim darbu.

Lūdzu, turpiniet, Druvas kungs!

K.J.Druva. Tālāk ir 18.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas tika atbalstīts. Daļēji tika atbalstīts priekšlikums nr. 19, tas ir Kristovska kunga priekšlikums, bet tika noraidīti abi pārējie Kristovska kunga iesniegtie priekšlikumi - 20. un 21.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi piekrīt likumprojekta 5.panta pirmās un otrās daļas saturam, ko akceptējusi komisija? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 22.priekšlikums, kurš ir no deputāta Ģirta Kristovska un kurš netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 22.priekšlikumu.

K.J.Druva. Tālāk ir 23. priekšlikums, kurš ir no atbildīgās komisijas un kurš tika atbalstīts.

24.priekšlikums ir no deputāta Ģirta Kristovska. Tas tika daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 6.panta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 7.pants. 25.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums izslēgt 7.panta 1.punktā vārdu “militārai” - tika atbalstīts.

26.priekšlikums ir no deputāta Ģirta Kristovska. Tas ir daļēji atbalstīts.

27.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas pilnīgi atbalstīts.

Un visbeidzot 28.priekšlikums - iekšlietu ministra Krastiņa kunga priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 7.panta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva. 29.priekšlikums ir no iekšlietu ministra Krastiņa kunga. Tas netika atbalstīts.

Netika atbalstīts arī 30.priekšlikums, kurš ir no deputāta Ģirta Kristovska.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē arī 8.panta redakciju. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 31.priekšlikums, kurš ir no tieslietu ministra Rasnača kunga un kurš ir daļēji atbalstīts.

Arī 32.priekšlikums, kurš ir no iekšlietu ministra Krastiņa kunga, ir daļēji atbalstīts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē 9.panta pirmās un otrās daļas redakciju.

Skatām 39.priekšlikumu.

K.J. Druva. 39.priekšlikums ir deputāta Kristovska priekšlikums izteikt 10.pantu jums redzamajā redakcijā. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 39.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. 11.pants. 41.priekšlikums. Deputāts Kristovskis iesaka izteikt 11.panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Tas netika atbalstīts.

42.priekšlikums arī ir deputāta Kristovska priekšlikums. Tas tika daļēji atbalstīts.

43.priekšlikums arī ir Kristovska priekšlikums. Tas tika daļēji atbalstīts.

44.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē likumprojekta 11.panta pirmās, otrās un trešās daļas redakciju. Pieņemts.

K.J.Druva. 46.priekšlikums ir deputāta Kristovska priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva. 47.priekšlikums ir deputāta Kristovska priekšlikums. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Atvainojiet! Deputāts Turlais vēlas runāt par 46.priekšlikumu, tas ir, par 13.pantu. Lūdzu, Turlā kungs!

D.Turlais (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt to, par ko mēs jau vairākkārt esam lēmuši šeit, Saeimā, - kur ir Saeimas kompetence un kur ir izpildvaras kompetence. Vairākkārt esam ar to saskārušies, gan izskatot bijušā Nacionālo bruņoto spēku komandiera Dalbiņa jautājumu, gan sakarā ar nosodīšanu par Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos dažādās operācijās. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, ka Nacionālo bruņoto spēku komandieri ieceļ amatā Saeima, tāpat kā Zemessardzes komandieri. Tie ir Ministru kabineta kompetences jautājumi, un atdosim šo Ministru kabineta kompetenci Ministru kabineta rīcībā!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk nav pieteikušies. Druvas kungs, vai vēlaties ko teikt komisijas vārdā? Lūdzu!

Tātad Druvas kungs nevēlas neko teikt komisijas vārdā. Jūs prasāt balsojumu? Komisija ir atbalstījusi 46.priekšlikumu. Deputāts Turlais prasa par to balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 46.priekšlikumu, kuru komisija ir akceptējusi. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 6, atturas - 5. Pieņemts.

K.J.Druva. 47.priekšlikums. Deputāta Ģirta Kristovska priekšlikums. Tas tika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šim priekšlikumam? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. 48.priekšlikums. Deputāta Ģirta Kristovska priekšlikums. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts komisijas atzinums.

K.J.Druva. 49. un 50. priekšlikums. Abi ir deputāta Ģirta Kristovska priekšlikumi. Abi tika atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva. Par 18.pantu ir 51.priekšlikums, kas ir deputāta Ģirta Kristovska priekšlikums. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 51.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. 52.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.J.Druva. 53.priekšlikums. Deputāta Ģirta Kristovska priekšlikums. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.J.Druva. 54.priekšlikums ir pēdējais par 18.pantu. Tas tika atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 18.panta trešās daļas redakcijai, ko akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

K.J.Druva. 55.priekšlikums. Ārlietu ministra Valda Birkava priekšlikums. Tas netika atbalstīts. Savukārt 56.priekšlikums - deputāta Ģirta Kristovska priekšlikums - tika atbalstīts precizētā redakcijā, kuru jūs redzat lappuses labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 19.panta pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva. 57.priekšlikums ir atbildīgās komisijas ierosinājums izslēgt likumprojekta sesto nodaļu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Likumprojekta sestā nodaļa tiek svītrota.

K.J.Druva. Par 22.pantu ir 58.priekšlikums, kurš ir no deputāta Kristovska, - izslēgt 22.pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 22.pantu. Pants tiek svītrots. Acumirkli! Druvas kungs, acumirkli!

Jirgena kungs vēlas runāt debatēs.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs nupat vienojāmies izslēgt sesto nodaļu. Līdz ar to visi šie tālākie priekšlikumi nav izskatāmi vispār.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu!

K.J.Druva. Pareizi ir. Jirgena kungs nupat to atgādināja. Tā kā mēs esam izslēguši visu pārējo, mums tagad jāskata pārejas noteikumi.

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!

K.J.Druva. Par pārejas noteikumiem priekšlikumu nav.

Līdz ar to varam balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 3, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā tiek pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

K.J.Druva. Es lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 20.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Piekrīt. Pieņemts.

Kolēģi! Mums ir pieci deputāti uzrakstījuši iesniegumu - lūdz pārtraukumu līdz pulksten 15.30.

Godātie kolēģi! Jūs paši redzat, cik daudz jautājumu mums vēl ir jāizskata. Atcerieties, kāds bija Frakciju padomes un Prezidija lēmums šajā jautājumā. Izskatot Satversmi, mēs no pusdienu pārtraukuma vienu stundu... vienu pusstundu pavilkām garāk... Es domāju, ka būtu loģiski, ja mēs divus cēlienus - līdz pulksten pussešiem - vēl nostrādātu.

Vai deputāti pieprasa balsojumu par savu priekšlikumu? Jābalso. Lūdzu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pārtraukuma izsludināšanu līdz 15.30. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 32, atturas - 10. Slinkums netiek atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem””. Otrais lasījums.

Komisijas vārdā - Jirgena kungs!

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 4460. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem””.

1.priekšlikums ir precizēt likuma preambulu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam precizēt likuma preambulu. Pieņemts.

A.Jirgens. Tālāk. Komisija ir izdarījusi pašā likumā redakcionālus precizējumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Jirgens. Līdz ar to aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 2, atturas - 6. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu!

A.Jirgens. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 20.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Otrais lasījums.

Komisijas vārdā - Edmunds Grīnbergs. Lūdzu!

E.Grīnbergs (frakcija “Latvijai”).

Cienījamie deputāti! Skatīsim dokumentu nr. 4551 - “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” otrajā lasījumā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma deputātu grupas iesniegto likumprojektu nr. 1143 iekļaut pašreiz izskatāmajā dokumentā. Priekšlikumā bija paredzēts papildināt 9.pantu ar jaunu piekto daļu un tā būtība ir šāda.

Pensijas vecumu sasniegušajām politiski represētajām personām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var tikt dzēsti privatizācijas sertifikāti par to nominālvērtību līdz privatizācijas sertifikātu derīguma termiņa beigām. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir iestrādājusi savā priekšlikumā, nedaudz mainot redakciju, kura jums ir redzama, un es aicinu jūs, cienījamie kolēģi, šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Tas priekšlikums ir izklāstīts dokumenta 3.lappusē. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts. Atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt likumprojekta 9.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā. Tas ir 3.lappusē. Deputāti ... Atklājam debates.

Māris Vītols.

M.Vītols (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es, protams, aicinu balsot par šo priekšlikumu, kas ir 3.lappusē un ko atbildīgā komisija mums piedāvā tādā redakcijā, kāda ir iekļauta tabulā. Mums vienkārši ir jāizsver šis jautājums, vai mēs varam uzņemties politisku atbildību par šiem cilvēkiem. Vai mēs varam uzņemties politisku atbildību par to, ka šie cilvēki neizmantos savus privatizācijas sertifikātus, piedāvājot tos publiskajā uzņēmumu privatizācijā, ka viņi neprivatizēs savus dzīvokļus un ka viņi gaida, kad valdība nāks viņiem pretī un īstenos vienu vai otru šāda veida solījumu. Man ir saprotams, kādā veidā valdība varētu finansēt šādu apsolījumu un arī sniegt šādu solījumu. Tas nebūtu korekti, lai gan šeit pastāv tikai varbūtības iespēja, ka var kompensēt, bet tas jau neuzliek par pienākumu. Līdz ar to faktiski tas paildzina un pavelk garumā visu šo situāciju ar sertifikātu izmantošanu. Es personīgi par šādu priekšlikumu nevaru uzņemties politisku atbildību, un tāpēc es uzskatu, ka par to ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums, es domāju, ir radies tādēļ, ka tuvojās priekšvēlēšanu kampaņa. Es pats esmu politiski represētais. Par represijas gadiem es esmu saņēmis darba stāžu trīskāršā apmērā. Tas ir viens pluss, ko es esmu saņēmis. Šis darba stāžs man tiek ieskaitīts pensijā, aprēķinot pensiju. Tātad es saņemu kaut ko par saviem represijā pavadītajiem gadiem.

Tagad jūs iedomājaties, ka valsts izmaksās šiem represētajiem nominālvērtību, respektīvi, sertifikātu nominālvērtību. Ja es esmu bijis represēts 13 gadus, tātad es saņemu sertifikātus faktiski par 30 gadiem, un es par viņiem vēl saņemu nominālvērtību, respektīvi 28 latus.

Māris Vītols pareizi teica: vai mēs varam šo politisko nastu uzņemties? Latvijas valsts nav represējusi šos cilvēkus. Tad kādēļ Latvijas pilsoņiem no savām kabatām ar saviem nodokļiem vajadzētu atmaksāt to, ko Padomju Savienība ir nodarījusi pāri šiem politiski represētajiem? Es vienkārši domāju, ka valsts budžets neizturēs šo milzīgo slodzi, un tādēļ arī aicinu šos abus priekšlikumus noraidīt - gan atbildīgās komisijas priekšlikumu, gan arī deputātu Nagļa, Kļaviņa, Kreituses, Ābeles un Čerāna priekšlikumus.

Es nezinu, kādā veidā Kļaviņa kungs, būdams Rietumvācijā, ir tik ļoti iejuties tik daudzu šo politiski represēto likteņos. Un viņš arī nāca ar šādu priekšlikumu. Tas ir absurds priekšlikums, un tādēļ es iesaku noraidīt.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu, izdarot uz trešo lasījumu tikai vienu korekciju. Pensijas vecumu sasniegušajām politiski represētajām personām “dzēst”, nevis “var dzēst”; tātad dzēš privatizācijas sertifikātus atbilstoši piespiedu nometināšanā pavadītajam gadu skaitam, izmaksājot to vērtību naudā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Man ļoti žēl, ka Vidiņa kungs šajā gadījumā nostājas pret represētajiem, kas tik tiešām smagos apstākļos Sibīrijā pavadījuši ilgus nebrīves... (No zāles deputāts J.Vidiņš: “Tu esi bijis represēts?”) Nekliedziet, Vidiņa kungs! Nekliedziet, Vidiņa kungs, tas parāda, kā vietā jūs strādājat. Ne jau velti no kompartijas arī svieda ārā. Labi. Mans priekšlikums uz trešo lasījumu ir tāds: nevis “var dzēst”, bet “dzēš”. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis tai lietai pieliks punktu.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Sadarbības padomes kalpiņi! Latvijas bagātnieki un Latvijas represētie! Skatieties, vienīgie, kas Latvijā var dabūt 28 latus par saviem privatizācijas sertifikātiem, ir tie pakalpiņi, kuri jau ir sazagušies diezgan mantu, lai varētu privatizēt lielos objektus. (Starpsauciens: “Bezkaunīgi!”) Un tad nu viņiem atļauj lietot sertifikātus par 28 latiem. (Starpsauciens: “Kauns!”) Kauns, Vidiņa kungs, par jūsu izteiktajiem vārdiem un kauns Vītola kungam! Tikai bagātie nomenklatūras zagļi drīkst paņemt sertifikātus un pieprasīt no valsts kases 28 latus. Bet tie, kuri bija represēti, mūsu tautas varoņi, tie ne, tie lai dabū 50 santīmus. Es nezinu, kā šādi cilvēki vispār... Viņiem ir kauna trūkums, ja viņi var tā izrunāties.

Visa tauta ir apzagta, un tagad skatieties uz “Tēvzemei un Brīvībai” večiem, uz šiem tautas aizstāvjiem. Makarova kungs var atnākt un pateikt, ka tiem krievu militāristiem ir jāmaksā pensijas, bet tiem represētajiem, kas strādāja Krievijā, vai tad viņiem pensijas nepienākas no Krievijas valdības? Un kāpēc ne (Starpsauciens: “Maksā, maksā!”), ja var iet pie Krievijas vēstnieka un strīdēties par to, ka militārpersonām vajag dabūt savas pensijas? Kāpēc jūs nevarat, jūs, tautas aizsargātāji? Kāpēc jūs nevarat pieprasīt, lai pensijas maksā tiem, kuri bija aizsūtīti uz Sibīriju? Bet to jūs nespējat darīt, jūs, viltus nacionāļi! Jūs spējat tautu piemānīt, lai dabūtu viņas balsis, bet šī nekaunība, ko Vidiņa kungs parāda un ko Vītola kungs parāda, ka tikai bagātie drīkst dabūt 28 latus naudā par saviem sertifikātiem... Bet nabaga vienkāršais latvietis, it īpaši tie, kuri ir cietuši Sibīrijā, tiem ne. Tas būtu kauns, to mēs nevaram atļauties. Kauns!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā es gribētu atbalstīt deputātu grupas iniciatīvu un arī atbildīgās komisijas iniciatīvu. Pirmkārt, es patiešām domāju, ka Finansu ministrijai, par kuras parlamentāro sekretāru, iespējams, ir kļuvis Vidiņa kungs, nevajadzētu satraukties, jo jebkurā likuma normā, kur parādās tā forma “var”, var arī nevarēt. Līdz ar to vienmēr var atrast aizbildināšanos, ka budžetā nav pietiekami līdzekļu, un tad attiecīgi varēs šiem pensionāriem, kas bija represēti, neko nekompensēt. Es pietiekami labi zinu situāciju, kāda izveidojās ar kompensācijas sertifikātiem, kad gan pašvaldības, gan arī Finansu ministrija visādā veidā pacentās, lai šie kompensācijas sertifikāti netiktu naudas veidā šiem cilvēkiem kompensēti. Un šinī gadījumā, ja pensijas vecuma politiski represētais, kas vēl patiešām, paldies Dievam, ir izdzīvojis, ja viņš beidzot saņems kaut vai mūža beigās kādu naudas summu, tas, es domāju, būtu tikai pozitīvi, jo tad šie cilvēki varēs aiziet vienreiz pie normāla ārsta - pie Vidiņa kunga, pie Požarnova kunga vai vēl kādiem... arī pie Apiņa kunga un samaksāt, ielikt zobus, ko viņi ir pazaudējuši, piedodiet, Sibīrijā. Bet mēs to noskaužam.

Un visbeidzot. Jūs varbūt zināt par viņu bankās zaudēto naudu, un tad viņi varēs vismaz par zārku samaksāt, tad nebūs no pašvaldības vai bērniem jāgaida, bet, ja bērnu nav, tad var ietīt polietilēna kuļķenē un ierakt zemē. Tā būs, Vidiņa kungs, jūsu pateicība šiem cilvēkiem!

Tāpēc es šinī gadījumā aicinu patiešām atbalstīt. Tas varbūt radīs budžetam problēmas, bet kā normu to pagaidām, vismaz otrajā lasījumā, pieņemt var, lai gan neesmu pārliecināts, ka to reāli dzīvē realizēs. Bet tomēr vajag dot vismaz šādu iespēju. Ja budžetā būs nauda, šie cilvēki mūža beigās vismaz pāris gadu, kas viņiem atlikuši, ja viņi ir nodzīvojuši tik ilgi, varētu dzīvot cilvēciskāku dzīvi.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš, otro reizi.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man vispār riebjas, ka te kāpj tribīnē kaut kādi padomju troglodīti un mēģina man iestāstīt to, ko paši nav piedzīvojuši. Es vispār esmu pret jebkuras atsevišķas kategorijas cilvēku izcelšanu. Es vēlreiz jums lūdzu, mīļie kolēģi, ievērot to! Ņemsim kaut vai mani kā piemēru, kā politiski represēto, tādēļ ka es esmu politiski represētais, Kostanda, un tādēļ ka to, ko te Valdmanis murgoja, es esmu izgājis dzīvē. Man ir darba stāžs 78 gadi, līdz ar to man pensijas uzrēķins jau ir. Kā jūs to nesaprotat! Kostandas kungs, ja tie, kurus jūs gribējāt uz mietiem spraust... Lūdzu, spraudiet un pieprasiet no viņiem to kompensāciju! Bet kāpēc tas darba strādnieks ir vainīgs, ka viņam ir jāmaksā par tiem noziegumiem, kurus viņš nav izdarījis? Es nezinu, tas ir skaidrs kā āmen baznīcā.

Un to, ko vispār Valdmanis te murgo un muld, es nezinu, vai kāds nopietni ņem vērā. Valdmani un Veldre! Aizbrauciet uz Noriļsku vai iepazīstieties ar čeku deviņu gadu vecumā, un tad jums būs tiesības no šīs tribīnes kaut ko muldēt. Un tiešām vienīgais, ko es lūgtu Dievam, ir tas, lai jūs kādreiz izciestu to. Nevajag šeit uzmesties par mūsu aizstāvjiem! Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Līdz pārtraukumam izskatīsim divus deputātu iesniegumus.

Viens ir saņemts no deputātu grupas, kas ierosina pārtraukt šodien sēdi pulksten 17.30 un atsākt to 21.oktobrī 9.00.

Otrs arī ir no deputātu grupas, kas ierosina šodien pārtraukt sēdi pulksten 17.00 un atsākt tās darbu rīt 9.00.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šiem iesniegumiem - vai vienu vai otru? Tad liksim uz balsošanu priekšlikumu - pārtraukt šo sēdi šodien 17.30 un atsākt darbu nākamajā trešdienā pulksten 9.00. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 21, atturas - 16. Lēmums ir pieņemts. Otro iesniegumu neskatīsim.

Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

Pirms pārtraukuma Jānim Mauliņam paziņojums.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Lūdzu sapulcēties tūlīt Juridiskās komisijas telpās. Un arī tie Juridiskās komisijas locekļi, kuri svarīgu apstākļu dēļ šobrīd neatrodas zālē, bet ir Saeimas tuvumā, to uzzinot, arī, lūdzu, dodieties turp, lai būtu kvorums. Paldies par uzmanību.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, turpināsim debates. Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātie klātesošie! Mani uzjundīja nākt šeit un runāt fakts, kā Juris Vidiņš no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas varēja būt tas, kas aicina neatbalstīt represētos, pats uzdodamies par represēto. Tad viņš ir represētais - vienpatnis, kurš nevar runāt visu represēto vārdā, un, ja viņš neaizstāv represētos un prasa, kāpēc mums, pārējiem, vajag maksāt viņiem vairāk, tad es atbildēšu skaidri: tas ir aiz cieņas pret cietušiem cilvēkiem. Aiz cieņas pret tiem, kuri cīnījās par Latvijas neatkarību un pret komunismu. Un, ja te pārstāvis no sociālistu nometnes, no Tautas saskaņas partijas frakcijas Modris Lujāns atbalsta šo goda parādīšanu par nedaudziem tūkstošiem latu, tad tas būs pats augstākais, ko varētu dot šiem daudz cietušajiem cilvēkiem, atbalstot viņus. Tad dīvaini, pavisam dīvaini izklausās, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvis ir pret to.

Es šoreiz gribēju izteikt tikai šo lielo izbrīnu, cik mums dīvaini atsevišķi cilvēki uzstājas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Pirms kāds šeit no tribīnes sludina par savām represijām un mēģina mums iestāstīt, cik viņš ir ļoti pārticis un cik viņam daudz naudas ir iedevusi brīvā Latvija, tāpēc ka viņš ir bijis represēts, es gribu atgādināt tikai dažus jautājumus, uz kuriem mēs nekad tā arī neesam saņēmuši atbildi.

Mēs visi zālē sēdošie, vismaz lielākā daļa no mums, ļoti labi zinām, ka, lai nevarētu iestāties Komunistiskajā partijā, pietika ar to, ka tu esi represētā radinieks, nerunājot par to, ka tu pats esi represētais, un, lai represētais kļūtu... (No zāles dep. J.Vidiņš: “Nemuldi!”) Vidiņa kungs, es nemuldu pašlaik... lai represētais kļūtu par partijas biedru, bija jānotiek kaut kam ekstraneordināram. Kāpēc tas tā notika? Vidiņa kungs saka, ka čekai bija jābūt. Tad nu iznāk, ka jūs pats labāk zināt, es to nezinu. Ja jūs tur esat bijis, tad tā ir jūsu problēma. Bet, lai nu kā tas arī būtu, vēsture ir ļoti ļauna sieviete, un agri vai vēlu vēsture ir tā, kas noņem visas maskas un pasaka taisnību. Un tad arī varēsim spriest par vienu vai otru lietu.

Es domāju, ka šodien tā ir vienkārši nekaunība no Vidiņa kunga puses, ja viņš runā par to, ka Latvijā represētie ir materiāli nodrošināti. Man šķiet, Vidiņa kungs, ka jūs esat pirmais no 6. Saeimas deputātiem, kas, deputāta postenī būdams, ir izdarījis to, kā to uzskata lielākā daļa no Latvijas iedzīvotājiem, - izmantojis deputāta posteni, lai mantiski iedzīvotos un gūtu labumus. (No zāles dep. J.Vidiņš: “Kādā veidā?”) Uz to ir norādījusi tautas lielākā daļa, ka deputāti tā darot. Es zinu, ka lielākā daļa deputātu to nav izdarījusi un nav šos labumus ieguvusi. Jūs esat superrepresētais mūsu valstī, atvainojiet par šo nelatvisko vārdu “superrepresētais”, jo jums ir pārāk daudz naudas. Ja jums nav kur likt savu naudu, Vidiņa kungs, es jums varu iedot vismaz desmit adreses... es... (No zāles dep. J.Vidiņš kliedz skaļi, nesaprotami...)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, ļaujiet cilvēkam uzstāties! (Starpsauciens: “Mazliet solīdāk, kolēģi!”)

I.Kreituse. Es jums, Vidiņa kungs, varu iedot vismaz desmit represēto cilvēku adreses, kuri ir ļoti lielā trūkumā un ar kuriem jūs varat padalīties tajos lielajos ienākumos, kuri jums jau šobrīd ir... kādi tie ir. (No zāles deputāts J.Vidiņš: “Pārdodiet savu māju un dalāties! Kas jums liedz!”) Es saprotu to, ka... Vidiņa kungs, es šo uzrunu nevēršu pret jums, tā nav jums veltīta, bet, ja jums ir kādi iebildumi šeit un jūs negribat ievērot Saeimā noteikto debašu kārtību, tad Saeimas sienā ir atstātas lielas durvis, pa kurām cilvēks var iziet ārā, kas sevi nevar novaldīt...

Un tāpēc es gribētu jūs, kolēģi, aicināt šeit ieklausīties šajos Vidiņa kunga histēriskajos izbļāvienos, ko viņš velta šeit šobrīd, un pārdomāt vēlreiz to, vai patiešām represētie cilvēki ir tie, kuri ir tik ļoti pārtikuši, kuriem šodien ir tik laba dzīve Latvijā. Tāda pati kā Vidiņa kungam, kas nezina, ko ar naudu darīt. Lai viņiem nenoņemtu šo iespēju, es aicinu jūs atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu, ka represētie saņem naudu par tiem sertifikātiem, kas ir piespriesti par tiem dzīves gadiem, ko viņi ir pavadījuši, ciešot netaisnīgu sodu. Par to ir jāsaņem šī nauda!

Un es vēlreiz saku: ja kādam naudas ir par daudz, adreses, kur viņu aizsūtīt, varu izsniegt jebkurā brīdī.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnberga kungs.

E.Grīnbergs. Cienījamie kolēģi, aicinu atbalstīt komisijas viedokli. Tā būtu arī neliela kompensācija un cieņas izrādīšana no mūsu valsts puses tai tautas daļai, kura mūsu vēstures gaitā ir tik stipri cietusi.

Aicinu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim atbildīgās komisijas priekšlikumu - papildināt 9.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā... Teksts jums ir redzams! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 3, atturas - 10. Pieņemts.

E.Grīnbergs. Paldies par balsojumu. Vairāk priekšlikumi nav iesniegti. Aicinu nobalsot par likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Ā... godātie kolēģi, redzat, tad, kad tiek ieslēgts balsošanas režīms, tad deputātiem rodas likumdošanas iniciatīva un tikai tad iedod dokumentu, kurā lūdz, kā es saprotu, nodot atpakaļ komisijai saskaņošanai ar Finansu ministriju. Māris Vītols parakstījis viens pats.

Balsosim pirms kopējā un galīgā balsojuma par šo deputāta Vītola priekšlikumu - nodot atpakaļ atbildīgajai komisijai likumprojektu tā saskaņošanai ar Finansu ministriju. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim šo deputāta Māra Vītola priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 33, atturas - 3. Nav pieņemts.

Tādēļ lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 5, atturas - 5. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

E.Grīnbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 22. oktobris.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu? Nav. Esam vienojušies.

Kolēģi, pieci deputāti lūdz likumprojektu “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību” un likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”, tas ir, darba kārtības 74. un 75. punktu pārcelt pirms darba kārtības 64. punkta.

Druvas kungs vēlas runāt “par”.

K.J.Druva (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Šeit ir divi likumi, kas kopumā aizņems 2 minūtes, lai tos pieņemtu un nobalsotu. Viens no tiem iedarbinās jauno Krimināllikumu, kuru veidojot, mana komisija ir strādājusi trīs gadus. Ja mēs šo likumprojektu... tas jau tagad ir bijis darba kārtībā pusotru mēnesi, bet mēs netiekam pie šā likumprojekta. Un es ļoti lūdzu visus deputātus atbalstīt šo divu likumprojektu pārvirzīšanu uz augšu. Kopumā, es saku, tas aizņems apmēram 2 minūtes.

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs grib runāt “pret”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti, ja arī man šajā brīdī nebūtu iebildumu pret šo likumprojektu, kas saistīts ar Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību, tad man noteikti ir iebildumi pret to, ka mēs virzām uz augšu šo likumprojektu par grozījumiem Prokuratūras likumā. Es varu pilnīgi skaidri pateikt, ka tas aizņems daudz vairāk nekā 2 minūtes, jo es domāju, ka šeit deputātiem būs principiāli iebildumi pret to, un tie šeit tiks debatēs izteikti.

Taču es vispār gribētu iebilst arī pret to, ka šāds grozījums tiek izdarīts. Ja mēs gribam panākt to, lai šie likumprojekti mums Saeimā tiek izskatīti, tad mums tie ir nevis jāpārvirza, nevis jāpaziņo pārtraukums šajā sēdē līdz nākamajai trešdienai, bet jāpieņem lēmums, ka mēs tomēr turpināsim darbu arī rītdien. Un to es arī aicinātu izdarīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputātu priekšlikumu - izdarīt izmaiņas darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 30, atturas - 7. Nav pieņemts.

Skatīsim darba kārtības 63. jautājumu - likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Cienījamās deputātes! Darba kārtības dokuments nr. 4582 - “Grozījumi Pasta likumā”, otrajā lasījumā. Ar prieku varu jums paziņot, ka par šo likumu nav neviena priekšlikuma, un es aicinu jūs nobalsot par tā pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim grozījumus Pasta likumā otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Tā kā šis dokuments ir cieši saistīts ar Regulatoru likumu, tad ierosinu iesniegt priekšlikumus līdz 22. datumam, var pat līdz 20. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Līdz kuram?

K.Leiškalns. Līdz 20. oktobrim. Piecas dienas - minimālais termiņš.

Sēdes vadītājs. Vai iebildumu nav? Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - “Grozījumi likumā “Par telekomunikācijām””.

Komisijas vārdā - deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Augsti godātie deputāti! Darba dokuments nr. 4583 - “Grozījumi likumā “Par telekomunikācijām”” otrajā lasījumā.

Ar prieku un gandarījumu paziņoju, ka priekšlikumi par šo likumprojektu nav iesniegti. Aicinu nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 1. Pieņemts.

Kādi apsvērumi būtu par trešo lasījumu?

K.Leiškalns. Augsti godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz 20. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Par ienākuma nodokli”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Izskatīsim grozījumus likumā “Par ienākuma nodokli” otrajā lasījumā. Tos ir apkopojusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Bez prieka un gandarījuma paziņoju, ka jums būs jāizskata 205 priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Jūs mūs patiesi iepriecinājāt. Paldies, Vītola kungs!

M.Vītols. Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Otrais ir deputāta Nagobada priekšlikums, kas ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti akceptē. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Trešais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Ceturtais arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Piektais ir Juridiskā biroja atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti akceptē.

M.Vītols. Sestais ir Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 6. priekšlikumu. Tiek pieņemts komisijas viedoklis.

M.Vītols. Septītais ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta septīto priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. Astotais priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 8. priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. Devītais arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Devīto priekšlikumu arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Desmitais ir iestrādāts vienpadsmitajā - Finansu komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 10. un 11. priekšlikumu un līdz ar to akceptē 21. punktu, akceptē šo panta daļu. Pieņemts.

M.Vītols. 12.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. 13.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. 14.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī 15.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Arī 16.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Komisija nav atbalstījusi 17.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 17.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. Komisija atbalstījusi 18.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt.

M.Vītols. 19.priekšlikumu tā arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

M.Vītols. Komisija nav atbalstījusi 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 20.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi 21.priekšlikumu, bet ir atbalstījusi 22.priekšlikumu par 3.panta ceturtās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 3.panta ceturtās daļas redakcijai.

M.Vītols. Juridiskā biroja ierosinātais 23.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī piektās daļas redakcijai deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nav atbalstīts 24.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 24.priekšlikumu.

M.Vītols. Ir atbalstīts 25.un 26.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Un līdz ar to deputāti akceptē likumprojekta 6.panta pirmo un otro daļu.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 27.un 28. Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 7.panta otro un 7.panta devīto daļu. Pieņemts.

M.Vītols. Komisija nav atbalstījusi 29.priekšlikumu, bet ir atbalstīts Juridiskā biroja 30.priekšlikums par 8.panta otrās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē 8.panta otrās daļas redakciju. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja 31.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 31.priekšlikumu.

M.Vītols. Komisija atbalsta Juridiskā biroja 32. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to atbalsta.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi 33.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 33.priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

M.Vītols. Komisija nav atbalstījusi 34.priekšlikumu, bet ir atbalstījusi 35. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to deputāti akceptē 10.panta 4.punkta redakciju. Pieņemts.

M.Vītols. Komisija nav atbalstījusi 36.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 36.priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

M.Vītols. Atbalstīts ir 37. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 11.panta otrās daļas redakcijai.

M.Vītols. Komisija nav atbalstījusi 38.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 38.priekšlikumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir 39.priekšlikums par 11.panta otrās daļas 11.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 11.panta otrās daļas 11.punkta redakcijai. Pieņemts.

M.Vītols. Nav atbalstīts 40.priekšlikums, bet ir atbalstīts 41.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 38.priekšlikumu.

M.Vītols. Līdz ar to deputāti akceptē 11.panta otrās daļas 13.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 38.priekšlikumu.

M.Vītols. Nav atbalstīts 42.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 42.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. 43.priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 44.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to deputāti akceptē likumprojekta 11.panta trešās daļas 6.punktu. Pieņemts.

M.Vītols. Atbalstīts ir 45. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī to atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. 46.un 47. - Juridiskā biroja priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē likumprojekta 12., 13. un 14.panta redakciju. Pieņemts.

M.Vītols. Nav atbalstīts 48.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 48.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. Nav atbalstīts arī 49.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 49.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. 50.un 51.priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu komisijas iesniegtajā 52.priekšlikumā, un tas ir atbalstīts kā 19.panta 10.punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 19.panta 10.punkta redakcijai. Pieņemts.

M.Vītols. Atbalstīts ir 53.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē likumprojekta 19.panta 15.punkta redakciju. Pieņemts.

M.Vītols. Atbalstīts ir 54.priekšlikums. Tas ir par 19.panta otrās daļas 19.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Par 19.un arī 20.punkta redakciju. Tātad deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 54., 55.un 56.priekšlikumu un arī par 57.priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Atbalstīti ir 31.un 32.lappusē esošie priekšlikumi - 57., 58., 59., 60. un 61.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tie visi attiecas uz likumprojekta 21.pantu - “Ienākums no saimnieciskās darbības”. Deputāti šī panta redakciju akceptē tādā variantā, kādā to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Tātad līdz 65.priekšlikumam mēs esam izskatījuši. Pieņemts.

M.Vītols. Izņemot 64.priekšlikumu, kas nav atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, 65., 66., 67., 68. un 69.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikumi - ir atbalstīti. Tie attiecas uz 22.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 22.panta otrās daļas redakcijai, tādai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

M.Vītols. 70.priekšlikums, Juridiskā biroja priekšlikums, iestrādāts 71.priekšlikumā - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā par 22.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. 72.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 73., 74. un 75.priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tie visi attiecas uz likumprojekta 22.un 23.pantu, tātad deputāti akceptē šī likumprojekta 22.un 23.panta redakciju, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija.

M.Vītols. Arī 76.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 77.un 78.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikumi par 24.panta redakciju - ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt izmaiņām, kuras izdarītas likumprojekta 24.panta otrās daļas 1.apakšpunktā, ceturtajā daļā, piektajā daļā, septītajā daļā. Lūdzu, skatīsim 26.pantu. 81.priekšlikums.

M.Vītols. 81.priekšlikums ir par 26.panta pirmās daļas redakciju. To ir iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Arī 82.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts. Tas ir par 31.panta pirmās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 31.panta pirmās daļas redakcijai. Pieņemts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 83.un 84.priekšlikums - par 32.panta pirmās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 32.panta pirmās daļas redakcijai. Pieņemts.

M.Vītols. Nav atbalstīts 85.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 85.priekšlikumu. Pieņemts komisijas atzimums.

M.Vītols. 86.priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu komisijas iesniegtajā 87.priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 86.un 87.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu komisija neatbalsta 88.priekšlikumu, bet atbalsta 89.priekšlikumu. Tie ir Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 88.un 89.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu komisija ir atbalstījusi arī 90.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Nav atbalstīts 91.priekšlikums, kurš ir par 32.panta trīspadsmitās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 91.priekšlikumu.

M.Vītols. Budžeta un finansu komisija ir atbalstījusi 92., 93.un 94.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumus par 33.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 92., 93.un 94.priekšlikumu.

M.Vītols. Nav atbalstīts 95. un 96.priekšlikums, tie ir par 33.panta sestās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 95.un 96.priekšlikumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir 97.priekšlikums - panta izslēgšana -, un līdz ar to nav atbalstīts 98.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns vēlas runāt par 97.priekšlikumu. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Varbūt cienījamais referents varētu paskaidrot (un arī visi deputāti varētu iedziļināties tajā jautājumā), kāpēc ir paredzēts svītrot 34.pantu. Likumprojekta 34.pants paredz īpašus noteikumus apliekamā ienākuma samazināšanai par ziedotajām summām. Domāju, ka šis princips būtu likumā saglabājams ne tikai attiecībā uz fiziskajām personām, bet arī attiecībā uz juridiskajām personām. Es aicinu tomēr šo pantu saglabāt (iespējams, izdarot dažādas korekcijas), jo tomēr būtu svarīgi, lai uzņēmumi un pastāvīgās pārstāvniecības drīkstētu samazināt apliekamo ienākumu par summām, kas ziedotas Latvijā reģistrētām sabiedriskajām labdarības, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, veselības aizsardzības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, reliģiskajām organizācijām, kā arī budžeta iestādēm saskaņā ar šo pantu. Es domāju, ka šāds pants būtu jāatstāj, jo citur likumā ir redzamas līdzīga veida normas attiecībā uz fiziskajām personām; arī attiecībā uz juridiskām personām šādas normas būtu jāatstāj. Tas pants būtu šeit jāatstāj, un tāpēc es aicinu neatbalstīt 34.panta izslēgšanu, tas ir, es aicinu neatbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu izslēgt 34.pantu. Aicinu neatbalstīt 97.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Vītola kungs.

M.Vītols. Es aicinātu Čerāna kungu atvērt 73.lappusi un paskatīties, ka šis pats pants, viens pret vienu, redakcijā ir pārcelts uz 173.lappusi kā 48.pants un šīs normas iestrādātas 138.priekšlikumā - Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā. Vienkārši secības ziņā šis pants tagad ir tālāk, nekā tas bija iepriekšējā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Čerāna kungs atsauc savu iebildumu. Līdz ar to deputātiem iebildumu nav, 34.pants ir svītrots.

M.Vītols. Nav atbalstīts 99.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tas vairs nav balsojams, ja mēs svītrojam 34.pantu.

M.Vītols. Tālāk. 100.priekšlikums, Juridiskā biroja priekšlikums, ir iestrādāts 101.priekšlikumā - Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 100.un 101.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. Atbalstīts ir Juridiskā biroja iesniegtais 102.un 103.priekšlikums - redakcionālas izmaiņas 36.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 104.priekšlikums - Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, 36.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to deputāti akceptē likumprojekta 36.panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas redakciju. Pieņemts.

M.Vītols. Atbalstīts ir 105.un 106.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 37.panta redakcijai, tādam variantam, kādu to ir akceptējusi Juridiskā komisija.

M.Vītols. Nav atbalstīts 107.priekšlikums, kurš ir par 37.panta pirmās daļas 6.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 108.priekšlikums, Juridiskā biroja priekšlikums, ir iestrādāts 109.priekšlikumā - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad deputāti piekrīt visai 36.panta redakcijai. Pieņemts.

M.Vītols. 110.priekšlikums ir iestrādāts 111.priekšlikumā - Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā - un ir atbalstīts. Atbalstīts ir arī 112.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums par 38.panta trešās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 38.panta otrās un trešās daļas redakcijai - komisijas akceptētajai redakcijai. Pieņemts.

M.Vītols. Atbalstīts ir 113.priekšlikums, bet nav atbalstīts 114.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Atbalstīts ir 115.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, bet nav atbalstīts 116.priekšlikums. Tie ir par 39.panta pirmās daļas 2.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti līdz ar to akceptē likumprojekta 39.panta redakciju tādā variantā, kādā to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

M.Vītols. 117.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts, bet ir atbalstīts 118.un 119.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikumi par 40.panta 1.un 2.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē likumprojekta 40.panta redakciju komisijas variantā. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu komisija atbalsta 120.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu. Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 120.priekšlikumu.

M.Vītols. Komisija neatbalsta 121. priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 121.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. 44.pants. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumus - 122.priekšlikumu un 123.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 44.panta redakcijai - visai 44.panta redakcijai, tādai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Līdz ar to atzīstam komisijas slēdzienu, līdz pat 124.priekšlikumam.

M.Vītols. 125.priekšlikums ir iestrādāts 126.priekšlikumā - atbildīgās komisijas priekšlikumā par 45.panta redakciju. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 45.panta redakcijai. Pieņemts.

M.Vītols. 127.priekšlikums ir atbalstīts, tas ir par 46.panta pirmās daļas redakciju.

Par 46.panta otrās daļas redakciju ir 128.priekšlikums, kas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegtajā 129.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 46.panta redakcijai - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas akceptētajam variantam.

M. Vītols. Ir atbalstīts 48.pants un tā redakcija, kuru ir iesniegusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Par nodokļu atlaidi ziedotājiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 48.panta redakcijai, pirmajai, otrajai, trešajai, ceturtajai, piektajai, sestajai, septītajai un astotajai daļai. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi 131. priekšlikumu -Juridiskā biroja priekšlikumu par 52.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē 53.panta (pēc jaunās redakcijas) trešās daļas redakciju. Pieņemts.

M.Vītols. Komisija nav atbalstījusi 132. priekšlikumu, kurš ir par 53.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti līdz ar to akceptē likumprojekta 54.panta (pēc jaunās numerācijas) redakciju, komisijas variants. Pieņemts.

M.Vītols. Atbalstīts ir 133.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums -, kā arī 134. priekšlikums, kurš ir iestrādāts 135.priekšlikumā - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā par 55.panta trešās un piektās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Tas ir pēc vecās numerācijas. Pēc jaunās numerācijas, deputāti akceptē 56.panta redakciju.

M.Vītols. Arī 136.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - ir akceptēts.

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas tas arī ir par 56.pantu. Akceptēts.

M.Vītols. 137.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, iestrādāts 108.priekšlikumā - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 137. un 138.priekšlikumu.

M.Vītols. 139. un 140., kā arī 141. un 142.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 60.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai un arī sestās sadaļas nosaukuma redakcijai. Pieņemts.

M.Vītols. 143.priekšlikums -Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts. Tas attiecas uz septītās nodaļas nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Mēs izlaidām, Vītola kungs, 141. un 142. priekšlikumu.

Tie attiecas uz 61.pantu. Komisija tos ir atbalstījusi. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts. Paldies.

M.Vītols. 144.priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. Un arī 143.priekšlikums. Tas ir par septītās nodaļas nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta astotās sadaļas nosaukumam - “Netieši noteiktais ienākums no saimnieciskās darbības”. Septītā sadaļa ir “Papildu noteikumi apliekamā ienākuma noteikšanai”. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 145.priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums izslēgt 65.pantu - ir atbalstīts. Līdz ar to nav atbalstīts 146. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 65.pantu (pēc vecās numerācijas). Līdz ar to 146. mēs neskatām, bet tā panta norma pārnesama uz 1.pantu. Pieņemts.

M.Vītols. 147.priekšlikums - 66.panta izslēgšana - ir atbalstīts. Līdz ar to nav atbalstāms 148. un 149.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot likumprojekta 66.pantu (pēc vecās numerācijas). Pants tiek svītrots. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi 150.priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir par 70.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 150.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi 151.priekšlikumu. Tas ir par 71.panta pirmās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 151.priekšlikumu.

M.Vītols. 152., 153. un 154., kā arī 155. priekšlikums ir par 71.panta redakciju. Tos iesniedzis Juridiskais birojs. Tie ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 152., 153., 154. un 155. priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. 156.priekšlikums, Juridiskā biroja priekšlikums, ir iestrādāts 157.priekšlikumā - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā par 72.panta pirmās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 71.panta (pēc jaunās numerācijas) pirmās daļas redakcijai. Pieņemts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 158. priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī to atbalsta.

M.Vītols. Arī 159.priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

M.Vītols. Arī 160.priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 72.panta otrās daļas 1.punkta redakciju - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Arī 161.priekšlikums ir atbalstīts. To iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. 162.priekšlikums, Juridiskā biroja priekšlikums, iestrādāts 163.priekšlikumā - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 162. un 163. priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. 164.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums par 72.panta trešās daļas 4.punkta redakciju - ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegtajā 165. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumu par šiem priekšlikumiem akceptē. Pieņemts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 166. priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī to akceptē. Pieņemts.

M.Vītols. Atbalstīts 167.priekšlikums, bet nav atbalstīts 168.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums par 72.panta piektās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim komisijas atzinumam. Pieņemts.

M.Vītols. 169. un 170.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikumi - ir atbalstīti. Tie ir par 73.pantu. Fizisko personu - nodokļa maksātāju - reģistrācija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 72.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 171.,172. un 173.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikumi par 74.pantu.

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas tas ir 73.pants - “Fiziskās personas nodokļa karte”. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 174. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs grib runāt. (Zālē troksnis un saucieni.)

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Kolēģi Saeimā! Mēs visi, kad gājām uz 6.Saeimu, solījām, ka mēs tos nolikumus par smagajiem nodokļiem mainīsim, ka būs daudz labāka dzīve visiem. Tāpat daudzi no mums solīja, ejot uz 7.Saeimu. Daži no mums solīja, ka tām sīkajām personām, kuras tiek spīdzinātas ar nodokļiem, bet kuru kopējais devums valsts budžetā ir ļoti niecīgs, ka tām varētu to nodokli pilnīgi atlaist. Un ka tiem cilvēkiem, kuriem ir tie lielie ienākumi un kuri spēj būvēt mājas ar basketbola laukumiem pagrabos un pilis laukos, - ka tiem cilvēkiem vajadzētu uzlikt drusku lielākus nodokļus.

Nu tagad beidzas mūsu mandāti 6.Saeimā. Es skatos un brīnos, ka šis likums, ko mēs tagad, beidzamajās dienās, “laižam cauri”, ir tāds pats murgs, drusku lielāks murgs nekā tas, kas bija tad, kad mēs gājām uz 6.Saeimas vēlēšanām.

Es atceros, ka toreiz stalts jauns puisis Vītols runāja...

Sēdes vadītājs. Mēģiniet runāt par lietu, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis. ... par nodokļiem pensionāru sapulcēs.

Sēdes vadītājs. Grūti jau tas ir, bet mēģiniet!

G.Valdmanis. Grūti ir runāt. Tiešām tā ir, Čepāņa kungs, kad jūs traucējat, kad cilvēks mēģina atgādināt ...

Sēdes vadītājs. Mans pienākums ir aizrādīt, lai deputāti runā par lietu. Jūs to nedarāt!

G.Valdmanis. Manuprāt, es runāju par fizisko personu nodokļa karti, par to, kuriem cilvēkiem būtu jāmaksā nodokļi. Es atgādinu deputātiem...

Sēdes vadītājs. Mēs apspriežam nevis to, kuriem jāmaksā, bet nodokļa aprēķināšanas kārtību. 175.punktu.

G.Valdmanis. Es tieši par to runāju. Par 171. punktu. Es piespiedu to pogu, bet jūs bijāt aizmidzis vai kaut kādā citā reibumā. Es piespiedu to pogu. Beigās man bija jāsāk klepot un raustīties.

Redziet, mēs kaut ko esam tautai solījuši, bet nu mūsu solījumu laiks ir beidzies. Vai ņemsim šo likumu un izmetīsim to ārā un ieviesīsim vienu vienkāršu nodokļu likumu, ka maksās bagātnieki un ka tauta, kam nav ienākumu, vairs netiks spīdzināta?

Mēs visi to solījām, kad tikām ievēlēti. Kāpēc mēs pie tā solījuma nevaram turēties? Mums nu ir ļoti ierobežots laiks palicis šajā Saeimā. Taču mums vēl ir laiks! Atdosim šo likumu atpakaļ Vītola kungam un lūgsim, lai viņš atceras savus vārdus, kurus viņš teica Tukumā un daudzās citās vietās, kad es viņu tur satiku! Atcelsim nevajadzīgos nodokļus, kas spīdzina tautu, un ieviesīsim vienkāršu, nevis uz kaut kādām gudrībām būvētu nodokļu sistēmu, ko cilvēks var saprast, uz trijām lapām, nevis uz 200 lapām, un atbrīvosim tautu no nevajadzīgas nastas! Astoņdesmit procenti no tautas dzīvo nabadzībā, bet maksā kādus 2% no ienākuma - nodokli. Kāpēc šos cilvēkus mocīt? Kas kaiš mūsu atmiņai? Mums tagad ir beidzamās stundas, lai pildītu savus solījumus tautai. Vai mums to nevajadzētu mēģināt darīt? Es domāju, ka vajadzētu mēģināt.

Es tāpēc ierosinu atdot visu šo paketi atpakaļ godājamajam Vītola kungam un citiem Sadarbības padomes locekļiem un viņiem pateikt, ka mēs tautai kaut ko solījām un ka mūsu solījumu laiks, tas laiks, kurā mēs varam šos solījumus izpildīt, iet uz beigām un ka mēs gribam tādu nodokļu likumu, kas būtu īss, saprotams un taisnīgs! Lai tie, kas zog, maksātu vismaz nodokļus par sazagto mantu. Bet tiem, kam ir atņemtas pensijas, atņemti ietaupījumi bankās un tā tālāk, - viņiem vismaz varētu to atvilkt no nodokļiem. Un lai būtu pilnīgi atbrīvoti no nodokļiem tie, kuri pelna mazāk nekā 150 latus vai 200 latus mēnesī. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Tas mūsu tautas budžetam gandrīz nekā neizmaksātu. Daudz mazāk nekā tas viens vai tie divi kuģi, kas katru mēnesi aizbrauc kaut kur projām. Daudz mazāk nekā tie nodokļi, ko mēs nesaņemam no ostu zemēm. Kāpēc mēs nevaram turēt savu solījumu tautai? Mums ir beidzamās minūtes to darīt!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai Vītola kungam ir ko teikt?

M.Vītols. Es arī netiku gudrs, vai Valdmaņa kungs atbalsta vai neatbalsta 171.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Neviens jau netika gudrs.

Vai vajag balsot par šo? Nevajag. Ejam tālāk.

M.Vītols. 176.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

M.Vītols. Arī 177. un 178.priekšlikums par ir atbalstīts. Tie ir par 78.panta pirmo un trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Arī 179. un 180.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, par 178.panta sesto un septīto daļu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to deputāti akceptē likumprojekta 76.panta (pēc jaunās numerācijas) redakciju. Pieņemts.

M.Vītols. 181. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts 182. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Arī 183.priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 185.priekšlikumā par 79.panta pirmās daļas 3.punkta redakciju, un tas ir atbalstīts.

Atbalstīts arī 184. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to deputāti akceptē likumprojekta 77.panta (pēc jaunās numerācijas) redakciju. Pieņemts.

M.Vītols. Arī 186. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamā sadaļa ir par nodokļu maksāšanas kārtību, iekasēšanu un to atmaksāšanu. 184. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Tāpat arī 188. un 189.priekšlikums par 80. un 81.pantu (pēc jaunās numerācijas).

Sēdes vadītājs. Likumprojekta 80., 81. un 82. (pēc jaunās numerācijas) panta redakcija.

M.Vītols. 190. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas iestrādāts nākamajā - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā par 89.panta pirmās daļas 2.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē likumprojekta 86.panta par darba devēja izdarīto nodokļa ieturējumu redakciju. Pieņemts.

M.Vītols. Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu - izslēgt 92.panta otrās daļas 4.punktu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 92.panta (pēc vecās numerācijas) otrās daļas 4.punkts tiek svītrots.

M.Vītols. 193. ir iestrādāts 194. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. 195. - Juridiskā biroja priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta to. Pieņemts.

M.Vītols. 196. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas iestrādāts 197. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā par 94.panta pirmās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nav atbalstīts 198. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 198.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. 199. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Vītols. Un atbalstīta ir arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātā 95.panta trešās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 95.panta pirmās, otrās un trešās daļas redakcijai. Pieņemts.

M.Vītols. 201. - Juridiskā biroja priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

M.Vītols. Arī 202. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot pārejas noteikumu 1.punktu, mainot pārējo punktu numerāciju. Pieņemts.

M.Vītols. Ir atbalstīts 203., bet nav atbalstīts 204.priekšlikums par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to deputāti akceptē, ka 37.panta normas piemērojamas attiecībā uz speciālajām rezervēm, kas izveidotas 1999.-2009.gadā. Pieņemts.

M.Vītols. Visbeidzot ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka likums stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Paldies. Lūdzu nobalsot par likuma pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā pēc savas sirdsapziņas. (Starpsauciens no zāles: “Bet ja nav?”) Tad balsošanā nepiedalieties. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 4, atturas - 2. Pieņemts.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus. Tuvākais iesniegšanas termiņš ir 20.datums. Tātad līdz 20.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Lūdzu, sameklējiet dokumentu nr.4693 - “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” otrajam lasījumam. Sekojoši priekšlikumi, kurus ir izskatījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Pirmais - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nav atbalstīts 2. un 3.priekšlikums par 3.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 2. un 3.priekšlikumu.

M.Vītols. Ir atbalstīts 4. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt un līdz ar to atbalsta likumprojekta 3.panta redakciju. Pieņemts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 5. - Juridiskā biroja priekšlikums par 4.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 4.panta redakcijai. Pieņemts.

M.Vītols. Nav atbalstīts 6. un 7.priekšlikums par 5.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 6. un 7.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. Ir atbalstīts 8. un līdz ar to nav atbalstīts 9. un 10.priekšlikums par 5.panta 1.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

M.Vītols. Ir atbalstīts 11. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 11.priekšlikumu.

M.Vītols. Nav atbalstīts 12. - beidzamais priekšlikums šajā likumprojektā par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 12.priekšlikumu.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likuma pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs vēl grib runāt par 12.priekšlikumu.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Kolēģi Saeimā! Tūlīt, tiklīdz šis likums tika pieteikts, es nospiedu pogu. Likuma izskatīšanas beigās kāds tomēr no snaudas uzmodās un mani palaida pie vārda.

Es atminos tās dienas, kad mēs kopīgi cīnījāmies pret akcīzes nodokli laukiem, kad mēs sapratām, ka enerģijas resursi ir viena no tām lietām, kas ļauj vai neļauj tautsaimniecībai augt un būt konkurētspējīgai. Es skatos šos pantus, kas paredz sodīt šos akcīzes nodokļa nemaksātājus, kuri nemaksā laikā. Bet kas sodīs valsti, ka tā laikā neatmaksā šo akcīzes nodokli tam lauksaimniekam? Neviens!

Es skatos šeit uz maniem kolēģiem, un es zinu, ka mūsu termiņš šeit Saeimā ir beidzies, bet, kā mani bieži mani skolotāji un vecāki mācīja, nav vis svarīgi, kā tu sāki skriet, bet gan tas, ko tu dari skrējiena beigās. Mēs esam 6.Saeimas darba skrējiena beigās. Un vai mēs tagad pieņemsim šādus tautai pretīgus likumus? Citās valstīs ar akcīzes nodokli apliek luksusa preces. Dānijā - pat 500%. Tu gribi pierādīt, ka esi bagāts? Tad, lūdzu, pērc to lielāko verķi un maksā 500%! Parādi saviem kaimiņiem, cik devīgs tu esi pret valsti, ka tu vari atļauties nopirkt tādu mašīnu. Taču likt lauksaimniekam, kuram nav naudas, kuram ir tikai zaudējumi, maksāt akcīzes nodokli par to, kas viņam ir vajadzīgs, - par nepieciešamo degvielu, tas ir grēks pret tautu.

Es nezinu, mani kolēģi, kā jūs varat lemt un ko jūs gribat darīt. Vai beigt šo skrējienu, šo gājienu, ko mēs esam kopā gājuši, atļaudamies lielas nodevības pret tautu. Gājuši tur, kur mūs veda Vītols un citi. Varbūt vienkārši vajag noraidīt un sūtīt šos likumprojektus atpakaļ, lai 7.Saeima uzsāk pati savu nodevību pret tautu. Manuprāt, mums tā būtu jādara. Mums būtu šis likumprojekts jānoraida tāpat kā iepriekšējais. Mēs nedrīkstam dot ieganstu nākošajai Saeimai teikt: “Mēs neesam vainīgi! Skat, to jau citi izdarīja!”

Mūsu tautsaimniecība tiek iznīcināta, mūsu lauki tiek iznīcināti, mūsu tauta tiek iznīcināta, un mēs esam līdzvainīgi. Un es jūs aicinu saprast, ka nav vis svarīgi, kā mēs sākām, bet ir svarīgi, kā mēs beigsim. Un es jūs lūgtu darbu beigt ar godu - neturpināt šo tautas iznīcināšanu. Noraidīsim šo likumprojektu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātais Valdmaņa kungs! Tā kā jūs nerunājāt par lietu, tad nākamajā reizē es ierosināšu Saeimai jūs izslēgt no Saeimas uz divām sēdēm. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 2, atturas - 3. Likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

M.Vītols. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 20.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”. Otrais lasījums.

Komisijas vārdā - Vītola kungs.

M.Vītols (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tātad pavisam ir trīs priekšlikumi. Es lūdzu sameklēt 4694.dokumentu un dokumentu nr.4503. Otrais lasījums.

Pirmais priekšlikums ir 3.lapaspusē. To ir iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. To Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 7.panta pirmās daļas 4. un 5.punktā skaitli “410” aizstāt ar “460”. Pieņemts.

M.Vītols. Arī otrais ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums par 5.nodaļu, tas ir, par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Tas ir dokumenta 7.lapaspusē, kolēģi! Lūdzu!

M.Vītols. Tur 1.punktā vārdi “1999.gada 1.aprīlī” tiek aizstāti ar vārdiem “trīs mēnešus pēc attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienas”, lai varētu saskaņot šā likuma normas ar likumam pakārtotajiem valdības izdotajiem normatīvajiem aktiem. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt pārejas noteikumu 1.punkta redakcijai. Pieņemts.

M.Vītols. Ir atbalstīts arī 3. - valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Pret pārejas noteikumu 2.punkta redakciju deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to visi saņemtie priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu! “Par” - 58, piedodiet!

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 20.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Liels paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - likumprojekts “Informācijas atklātības likums”. Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - Anta Rugāte.

A.Rugāte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātās deputātes un deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4000 - “Informācijas atklātības likums”.

Pirmais priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt likumu ar jaunu pantu.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, tas ir dokumentā 4703. 4000. dokuments ir pirmā lasījuma redakcija.

A.Rugāte. Jā, es atvainojos! Tas ir dokuments nr. 4703. Lūdzu mani atvainot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Rugāte. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar 1. pantu - “Likumā lietotie termini” un turpmāk attiecīgi mainīt pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Rugāte. Paldies. Otrais priekšlikums ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Elferta kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Rugāte. Atbildīgā komisija izsaka 1. pantu kā 2. pantu atbilstošā redakcijā, kura ir jūsu priekšā - “Likuma mērķis un darbības joma”. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to deputāti piekrīt likumprojekta 2. panta pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

A.Rugāte. Paldies. Ceturtais priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt pirmajā lasījumā pieņemto 2. pantu. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam - svītrot likumprojekta 2. pantu. Pieņemts.

A.Rugāte. Savukārt Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pētera Elferta priekšlikumu nr. 5 komisija neatbalsta tādēļ, ka mēs vēlamies tomēr saglabāt latviskos terminus un “loka” vietā negribam lietot “sfēru” vai tamlīdzīgi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 5. priekšlikumu? Pieņemts.

A.Rugāte. Sestais priekšlikums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra Puķīša kunga priekšlikums - izslēgt 2. panta pirmās daļas otro teikumu, un šis priekšlikums ir atbalstīts, bet gan iepriekšējā - komisijas piedāvātajā 2.panta redakcijā, ko mēs esam pieņēmuši.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Rugāte. Septītais priekšlikums - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra priekšlikums - aizstāt 2. panta otrajā daļā vārdus, kā jūs to redzat tekstā. Tomēr tas nav atbalstīts, jo komisijas piedāvātā redakcija ir plašāka.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par septīto priekšlikumu. Pieņemts.

A.Rugāte. Astotais priekšlikums, 3. pants. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 3. pantu, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 3. pantu. Pants tiek svītrots.

A.Rugāte. Devītajā priekšlikumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs ierosina izteikt 3. pantu atbilstošā redakcijā, kas ir daļēji atbalstīts 1. panta redakcijā nodaļā par likumā lietotajiem terminiem. Un tas nevar tikt atbalstīts šajā pantā...

Sēdes vadītājs. Vai deputāti saprot, ko referente ziņo? Es nesapratu, bet, ja deputāti piekrīt, tad atbalstīsim. Piekrīt?

A.Rugāte. Es varu atkārtot...

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Rugāte. .. Šajā pantā šis priekšlikums nevar tikt atbalstīts tādēļ, ka pants ir izslēgts, taču iesniegtais priekšlikums ir atbalstīts jau nobalsotajā un pieņemtajā 1. pantā nodaļā par likumā lietotajiem terminiem, ko ir sagatavojusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Skatīsim tālāk!

A.Rugāte. Paldies. Otrā nodaļa - “Informācijas iedalījums”. Desmitais priekšlikums atkal ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra priekšlikums, kas nav atbalstīts, jo šī piedāvātā redakcija ir pārprotama, tādēļ komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 10. un 11. priekšlikumu?

A.Rugāte. 11. priekšlikums ir atbalstīts un...

Sēdes vadītājs. Jā... Paldies. Pieņemts.

A.Rugāte. Paldies. 4. pants. 12. priekšlikums ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra priekšlikums - izslēgt 4. panta 3. punktu, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Rugāte. 13. priekšlikums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Puķītis piedāvā izslēgt 5. pantā attiecīgos vārdus. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Rugāte. 14. priekšlikums. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs ierosina aizstāt 5. pantā attiecīgos vārdus, kas jums ir tekstā, bet tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Rugāte. Jā, jo komisija piedāvā savu redakciju 5. pantam, un tā jums ir redzama kā 4. pants labajā pusē, jo tur attiecīgi ir mainīta numerācija, kam es līdz šim nepievērsu jūsu uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāti to jau pieņēma.

A.Rugāte. Jā, paldies.

16. priekšlikums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra Puķīša kunga priekšlikums - apvienot 6. un 7. pantu. Komisija to nav atbalstījusi tādēļ, ka šo pantu saturs ir pietiekami atšķirīgs. 6. pantā ir runa par ierobežotu informāciju...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

A.Rugāte. Paldies. 17. priekšlikums. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pēteris Elferts ierosina aizstāt 6. panta trešās daļas 3. punktā vārdus “personas informācija”... Kā jūs redzat, tas nav atbalstīts, jo atbildīgā komisija piedāvā izteikt 6. pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 17. priekšlikumu. Pieņemts.

A.Rugāte. 19. priekšlikums. Atbildīgā komisija aicina izslēgt 7. panta otrās daļas 1. punktu un izteikt otro daļu tādā redakcijā, kāda ir atbalstīta komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 6. panta (pēc jaunās numerācijas) pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas redakcijai. Pieņemts.

A.Rugāte. Paldies.

Par 8. pantu priekšlikumu nav.

9.pants. 22. priekšlikums. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs ierosina 9. pantu izteikt šādā redakcijā, kādu jūs redzat, un tas ir daļēji atbalstīts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Rugāte. 24. priekšlikums. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs ierosina papildināt 10. panta otro daļu. Tas nav atbalstīts tādēļ, ka 25. priekšlikumā, kā jūs redzat, ir 10. panta jaunā redakcija, kuru ir ierosinājusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt likumprojekta 9. panta redakcijai. Pieņemts.

A.Rugāte. Trešā nodaļa. 26. priekšlikums. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs ierosina izteikt 11.panta virsrakstu citā redakcijā. Priekšlikums nav atbalstīts, jo tas sašaurina panta normas.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, jūs redzat priekšlikumu, jūs redzat komisijas atzinumu. Vai piekrītat likumprojekta 10. panta nosaukumam un pirmās, otrās un trešās daļas redakcijai? Piekrītat. Paldies. Pieņemts 10. pants.

A.Rugāte. Paldies. 29. priekšlikums ir par 12. pantu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs ierosina papildināt 12.panta pirmo daļu ar otro teikumu. Priekšlikums nav atbalstīts, jo tā ir lietvedības procedūra un nebūtu iekļaujama likuma normās.

Sēdes vadītājs. Jā, līdz ar to arī nākamais nav atbalstīts.

A.Rugāte. Nav atbalstīts tādu pašu iemeslu dēļ arī 30. un 31. priekšlikums. Nav atbalstīts tādēļ, ka atbildīgā komisija piedāvā savu versiju attiecībā uz 12. panta sesto daļu...

Sēdes vadītājs. Kā 32. priekšlikumu.

A.Rugāte. Jā, kā 32. priekšlikumu. Tieši tā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai piekrītat likumprojekta 11. panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai, ko akceptējusi komisija? Piekrītat. Pieņemts.

A.Rugāte. 33. priekšlikums attiecas uz pirmajā lasījumā pieņemto 13. pantu. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs ierosina izteikt 13. panta pirmo daļu tādā redakcijā, kāda ir jums redzama, un tā ir daļēji atbalstīta, juridiski precizējot.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai piekrītat likumprojekta 12. panta (pēc jaunās numerācijas) pirmās un otrās daļas redakcijai, tādam variantam, kādu to ir ieteikusi atbildīgā komisija? Paldies. Pieņemts 12. pants.

A.Rugāte. Tas tad ir līdz 38. priekšlikumam (ieskaitot)... Nākamais priekšlikums, par kuru mums ir jāizlemj, ir 39. priekšlikums. Tas ir priekšlikums, ko iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Puķīša kungs. Viņš ierosina izteikt 14. panta pirmās daļas pirmo teikumu tādā redakcijā, kāda ir jums redzama, un priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai piekrītat likumprojekta 13. panta (pēc jaunās numerācijas) - “Maksa par informācijas izsniegšanu” - pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas redakcijai?

A.Rugāte. Komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs. Piekrīt. Paldies.

A.Rugāte. 42. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt jaunā redakcijā 15. pantu, to precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 14. panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai? Pieņemts.

A.Rugāte. 43. priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka 16. pantu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 15. panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai? Pieņemts.

A.Rugāte. 44. priekšlikums. Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums izslēgt 17. panta pirmās daļas 3. punktu. Tas ir atbalstīts atbildīgās komisijas piedāvātajā precizētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Daļēji atbalstīts ir arī Elferta kunga priekšlikums, un atbildīgā komisija ir 17.pantu (pēc jaunās numerācijas - 16.pantu) izteikusi savā redakcijā.

A.Rugāte. Paldies. Jā. Tieši tā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tai piekrīt? Piekrīt. Akceptēts. Paldies.

A.Rugāte. 47. priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 18. pantu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 18. pantu (pēc vecās numerācijas).

A.Rugāte. Un visbeidzot - 48. priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā papildināt likumu ar pārejas noteikumu. Tur pagaidām vēl nav ierakstīti datumi, tādēļ ka mēs pagaidām vēl nevaram pateikt, kad šis likums tiks pieņemts. Tas laiks tiks precizēts, gatavojot trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Vai varam akceptēt tādus pārejas noteikumus, kuros nav noteikti datumi? Varam? Paldies. Pieņemts.

A.Rugāte. Paldies, kolēģi. Lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

A.Rugāte. Lai likumprojektu sagatavotu trešajam lasījumam, lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 22. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Rugāte. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - likumprojekts “Vispārējās izglītības likums”. Otrais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāts Juris Celmiņš.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Secīgi aiz Izglītības likuma virzās uz priekšu arī Vispārējais izglītības likums, kurš šobrīd ir sagatavots otrajam lasījumam.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Celmiņš. 2.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 2.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Celmiņš. 3. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 3.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Celmiņš. 4.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 4.priekšlikumu.

J.Celmiņš. 5.priekšlikums. Atbildīgajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Celmiņš. 6.priekšlikums, atbildīgās komisijas ierosinājums, atbalstīts ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Celmiņš. 7.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to akceptē. Pieņemts.

J.Celmiņš. 8.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums par 6.pantu - ir atbalstīts ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Celmiņš. 9.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

J.Celmiņš. 10.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Celmiņš. 11.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Celmiņš. 12.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums par 12.pantu. Atbalstīts ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 12.panta redakcijai. Pieņemts.

J.Celmiņš. 13.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 14.panta redakcijai. Pieņemts.

J.Celmiņš. 14.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 24.panta redakcijai. Pieņemts.

J.Celmiņš. 15.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums par 25. pantu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atbalstīto 25.panta redakciju. Pieņemts.

J.Celmiņš. Par to pašu pantu ir 16. priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to atbalsta.

J.Celmiņš. 17.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, izdarot redakcionālas izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 26.panta nosaukumam un tekstam. Pieņemts.

J.Celmiņš. 18.priekšlikums ir par 27.pantu, tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts ar redakcionālām izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 18.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Celmiņš. Par to pašu pantu ir 19.priekšlikums - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

J.Celmiņš. Par 29.pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Celmiņš. Par 30.pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts ar redakcionālām izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Celmiņš. Par 31.pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, bet lūdzu skatīt 30.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Celmiņš. 22.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

J.Celmiņš. 23. priekšlikums - Ministru kabineta priekšlikums par 31.pantu - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Celmiņš. 24.priekšlikums ir par 33.pantu. Iesniedzis Juridiskais birojs. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 24.priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Celmiņš. 25.priekšlikums ir par 38.pantu. Iesniedzis Juridiskais birojs. Priekšlikums ir atbalstīts un pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 38.panta tekstam. Pieņemts.

J.Celmiņš. 26.priekšlikums ir par 45. pantu. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 45.panta redakcijai. Pieņemts.

J.Celmiņš. 27.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums par 47.pantu. Pieņemts ar redakcionālām izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 47.panta redakcijai. Pieņemts.

J.Celmiņš. 28.priekšlikums ir par likumprojekta 49.pantu. Atbalstīts ar redakcionālām izmaiņām. Iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 49.panta nosaukumam un redakcijai. Pieņemts.

J.Celmiņš. 30.priekšlikums ir par 54.pantu. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts ar redakcionālām izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 54.panta pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

J.Celmiņš. 31.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Par 56.pantu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Celmiņš. 32.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija. Par 57.pantu. Atbalstīts ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Celmiņš. 33.priekšlikums. Par to pašu - 57.pantu. Iesniegusi atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 57.panta redakcijai. Pieņemts.

J.Celmiņš. 34.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija. Par 60.pantu. Atbalstīts ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 60.panta redakcijai. Pieņemts.

J.Celmiņš. 35.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Andris Tomašūns. Par 64.pantu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 35.priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Celmiņš. 36.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Par 65.pantu. Priekšlikums ir atbalstīts ar nelielām redakcionālām izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 65.panta redakcijai. Pieņemts.

J.Celmiņš. Vairāk priekšlikumu nav. Paldies deputātiem!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

J.Celmiņš. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 20.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

J.Celmiņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - likumprojekts “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos Jānis Rāzna.

J.Rāzna (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

J.Rāzna. Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.7347, tātad ar Ministru kabineta pieņemto un Saeimā akceptēto likumprojektu “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”. Tautsaimniecības komisija, izskatījusi šo likumprojektu, nolēma to virzīt uz pirmo lasījumu. Šis likumprojekts nosaka, kādā kārtībā pabeidzama zemes reforma pilsētās, kā līdz zemes reformas pabeigšanai sakārtojamas zemes lietošanas tiesības, īpašuma tiesības un kā izskatāmi strīdi ar zemes reformu saistītajos jautājumos. Tautsaimniecības komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu un balsot par to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam priekšlikumu atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Kādi ir apsvērumi par otro lasījumu?

J.Rāzna. Es aicinu deputātus iesniegt priekšlikumus līdz 20.oktobrim un tos izskatīt 22.oktobra sēdē.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

Nākamais jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Prezidij! Cienījamās dāmas, godājamie kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.4432. Atbildīgā komisija - Tautsaimniecības komisija - šo dokumentu izskatīja ļoti rūpīgi un konstatēja, ka šeit principā ir vārdu maiņa - aizstāt vārdu “atļauja” ar vārdu “licence”. Un tāpēc Tautsaimniecības komisija uzskatīja par nepieciešamu prasīt Saeimai atzīt par steidzamu šo dokumentu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un skatīšanas termiņu.

J.Ābele. Priekšlikumus iesniegt līdz 20.oktobrim un skatīt 22.oktobrī.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Patērētāju tiesību aizsardzības likums”. Pirmais lasījums. Komisijas vārdā - deputāts Edgars Bāns.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Tautsaimniecības komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Patērētāju tiesību aizsardzības likums” un nolēma lūgt atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un skatīšanas termiņu.

E.Bāns. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 21.oktobrim un izskatīt 22.oktobrī.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījums Muitas likumā”. Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aristids Lambergs. Lūdzu!

A.J.Lambergs (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4436. Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu, to atbalsta un lūdz atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas termiņu.

A.Lambergs. Iesniegšanas termiņš ir 20.oktobris, un izskatīšana - 22.oktobrī.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Strādāsim ar dokumentu nr.4557 un nr.4443. Šis likums bija sagatavots jau sen, un tas bija domāts, lai iedarbinātu jauno Krimināllikumu. Komisija to ir izskatījusi savā kārtējā sēdē un atzinusi to par steidzamu. Lūdzu arī jūs to atbalstīt un pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Debatēs nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņu, kurā jāiesniedz priekšlikumi otrajam lasījumam.

K.J.Druva. Es lūgtu deputātus, ja nevienam nav iebildumu, uzreiz nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai kādam deputātam ir iebildumi? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 2. Likums ir pieņemts. 6.Saeimas rekords!

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”. Komisijas vārdā - Druvas kungs.

K.J.Druva. Augsti godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.4558 un nr.4615. Kā jūs atceraties, ir iesniegums no Augstākās tiesas, lai grozītu Prokuratūras likumu. Principā tas, ko šis grozījums nosaka, ir tas, ka prokuroru atceļ pēc kaut kāda iebilduma, kas ir paredzēts kādā likuma pantā. Es ceru, ka jūs esat iepazinušies ar šo likumprojektu. Komisija nobalsoja, atzina to par steidzamu, nobalsoja arī par tā izskatīšanu pirmajā lasījumā un lūdz jūs atbalstīt gan tā steidzamību, gan pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu - likumprojektu atzīt par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Čerāns, bet tās mēs uzsāksim pēc tam, kad būsim izskatījuši 10 deputātu iesniegumu, kuri lūdz šodien pārtraukt sēdi... Godātais Dobeļa kungs, jūs pats vairākkārt esat devis priekšlikumus pēc tam, kad tādi jau ir pieņemti... To dara arī citi.

Tātad deputāti ierosina pārtraukt šovakar sēdi un rīt sākt to pulksten 9.00. Mēs norunājām, ka sāksim nākamtrešdien pulksten 9.00. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu?

Andris Tomašūns vēlas runāt.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Es gribu jums tagad pajautāt: vai pēc tā lielā varoņdarba, ko ir izdarījusi šī Saeima, kas ir pabeigusi Satversmes sapulces un 1.Saeimas nepadarīto, tas ir, pieņēmusi Satversmes otro daļu, jūs tik tiešām nebūsiet spējīgi rīt atnākt uz darbu, lai pabeigtu izskatīt visu darba kārtību? Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo 10 deputātu priekšlikumu un rīt nākt pulksten 9.00, strādāt un pabeigt izskatīt visu paredzēto sēdes darba kārtību.

Sēdes vadītājs. “Pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 10 deputātu priekšlikumu - turpināt sēdes darbu rīt no rīta. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 16, atturas - 14. Lēmums pieņemts.

Paziņoju pārtraukumu līdz rītdienai pulksten 9.00.

(Pārtraukums)

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute