Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātās deputātes! Labrīt, godātie deputāti un klātesošie! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē. Latvijas valsts karoga ienešanai lūdzu piecelties! (Zālē ienes Latvijas valsts karogu un skan Latvijas valsts himna).

Cienījamās deputātes, godājamie deputāti, klātesošie! Pēc vairāk kā pusgadu ilga, neliela pārtraukuma mēs esam pulcējušies atkal atjaunotajā un rekonstruētajā Latvijas Republikas Saeimas sēžu zālē. Te ir ieguldīti lieli tautas līdzekļi, izdarīts liels darbs, lai uzlabotu Latvijas valsts parlamenta darbu, lai mēs varētu strādāt ērtāk, ražīgāk un vairāk valsts labā. Es gribētu jums šodien novēlēt, sākot 1998.gada ziemas sesiju, lai mūsu darbs ritētu ražīgāk, lai mēs domātu vairāk par mūsu vēlētājiem, iedzīvotājiem un par valsti, bet mazāk par savām grupu, partiju vai personīgajām interesēm. Es novēlu visiem sekmes un labus panākumus.

Un tagad, godātie kolēģi, lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu ievietot identifikācijas kartes balsošanas sistēmā un lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas rezultātus! Reģistrējušies ir 66 deputāti.

Godātie kolēģi, pirms izskatām Saeimas Prezidija akceptēto darba kārtību, jāizdara izmaiņas ierosinātajā darba kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz svītrot no šīsdienas sēdes darba kārtības 3.punktu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Vai kāds deputāts vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Nevēlas. Komisija to atsauc, lēmums pieņemts. Trešais darba kārtības jautājums tiek svītrots. Citu priekšlikumu par izmaiņām un grozījumiem šīsdienas darba kārtībā nav. Sāksim izskatīt akceptēto darba kārtību.

Pirmais darba kārtības jautājums - Prezidija ziņojumi par saņemtajiem Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem. Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.439 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm izdienas pensijām”. Vai kāds deputāts vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām... piedodiet, par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts. Lūdzu noteikt termiņu otrajam lasījumam. Vai deputātiem ir kādi priekšlikumi? Sociālo un darba lietu komisija. Kuprijanovas kundze, lūdzu!

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es lūdzu noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 15.februāri.

Sēdes vadītājs. 15.februāris. Vai ir iebildumi pret minēto datumu - 15.februāris? Tātad tas neatbilst Kārtības ruļļa prasībām, ir nepieciešams noteikt termiņu, kas nav lielāks par 15 dienām.

L.Kuprijanova. Es lūdzu piedošanu, tad līdz 30.janvārim lūdzu iesniegt priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. 19.janvāris... 30.janvāris. Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - par saņemtajiem likumprojektiem.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu””. Prezidijs ierosina deputātu Nagļa, Druvas, Rubuļa, Putniņa un Ločmeļa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par šo jautājumu vēlas runāt deputāts Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu, Lujāna kungs!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā kā es nebiju ierakstījis, tad... es šajā gadījumā gribu runāt nevis “par”, bet “pret”. Jo, ja mēs uzmanīgi izlasīsim šo priekšlikumu, ko piedāvā kolēģi, tad redzēsim, ka te ir viena rindiņa - izmantot citu preču reklāmai tabakas izstrādājumu preču zīmi... Šajā gadījumā, man liekas, konflikta situācija vai konflikta jautājums, kādēļ kolēģi ierosina šo labojumu šim likumam, ir tas, ka firmas zīme “Camel” vai “Marlboro”... redziet, cienījamie kolēģi, ir tā, ka “Camel” ir firmas zīme un tā tiek pielietota gan somām, gan zābakiem... Un, es domāju, diez vai šajā likumā ir jāiekļauj tas, ka firmām ir liegtas iespējas strādāt ar savu tiešo firmas logo jeb zīmi. Un tādēļ es aicinu šajā gadījumā šo iniciatīvu neatbalstīt. Ir drīzāk jāpaskatās varbūt kādā reklāmas likumā... mēs jau esam skatījušies citos... nevis šajā... Jo nedrīkst aizliegt, jo tad mēs ierobežosim koncerna tiesības. Varbūt “Davidoff” vai kāda cita firma pēkšņi nolems ražot arī cigaretes vai vēl kaut ko, un līdz ar to viņiem firmas logo nebūs iespējams pielietot, jo tas tiks kvalificēts kā tabakas izstrādājuma tieša reklāma. Es aicinu balsot pret šo iniciatīvu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Prieks pirmo reizi runāt no šīs tribīnes - un pie tam par tabaku. Es uzkāpu tribīnē vienkārši tādēļ, lai apstrīdētu Modra Lujāna viedokli, jo Modrim Lujānam šoreiz tiešām nav taisnība. Visādā ziņā tabakas firmas reklāma, kas tiek izmantota kā preču zīme, ir paredzēta tikai un vienīgi tabakas reklāmai, lai palielinātu smēķējošo skaitu. Cits jautājums ir par to, ka nebūtu mērķtiecīgi šobrīd atkal kārtējo reizi atvērt vaļā likumu, jo es domāju, ka tas mums patērēs milzīgi daudz spēka un enerģijas un šo labo zāli mēs pierunāsim pilnu ar tukšām, nevajadzīgām runām. Šajā gadījumā es nemēģinu kādu aģitēt, aicināt noteikti balsot par šī likuma atvēršanu, bet es vēlos oponēt Modrim Lujānam un teikt, ka viņam šoreiz tiešām nebija taisnība.

Sēdes vadītājs. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 42, atturas - 15. Lēmums nav pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Vai kādam ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi? Iebildumu nav, runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Fizisko personu noguldījumu garantiju likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds deputāts vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums par īres valdi” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par apdrošināšanas sabiedrībām un to uzraudzību” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par apdrošināšanas līgumu” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Vai kādam ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Veldres, Mauliņa, Kazāka un Grīnberga iesniegto likumprojektu “Latvijas Lauksaimniecības palātas likums” nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Par šo jautājumu pieteicies runāt deputāts Odisejs Kostanda - Tautas kustība “Latvijai”. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamie kolēģi! 1997. gada 29. novembrī Zemnieku saeima pieņēma rezolūciju par Lauksaimniecības palātas nodibināšanu, kurā aicināja Latvijas Republikas Saeimā apstiprināt likumprojektu “Par Lauksaimniecības palātas izveidošanu” līdz 7. Saeimas ievēlēšanai, tāpēc Tautas kustība “Latvijai”, Zīgerista partija, iesniedz šo attiecīgo likumprojektu. Mēs aicinām par to balsot, jo Latvijā šobrīd ir vesels bars dažādu zemnieku organizāciju, kas darbojas stihiski un neapvieno savus pūliņus mēķtiecīgā darbībā. Tāpēc ir nepieciešama Lauksaimniecības palāta, kas varētu apvienot pašreiz sadrumstalotās organizācijas.

Ir redzams, ka to, kurš pats par savām interesēm necīnās, neviens no malas aizstāvēt nevarēs, tāpēc ir jābūt spēcīgai Lauksaimniecības palātai, lai zemnieki zinātu, ka ir tāda ietekmīga organizācija, kas profesionāli aizstāv viņu intereses, kas var panākt, lai valsts vara lēmumus pieņem arī laucinieku labā. Vai tad nejēdzības ar apšaubāmas kvalitātes liellopu gaļas un arī cūkgaļas masveida ievešana Latvijā nav vēl pārliecinājušas valstsvīrus, politiķus par Lauksaimniecības palātas nepieciešamību? Vai par to neliecina arī nejēdzības ar graudu iepirkšanu 1997. gada rudenī un tā tālāk? Tam ir jādara gals, bet to nevarēs izdarīt, kamēr lauksaimniekiem nebūs spēcīgu organizāciju - lauksaimniecības palātu.

Turpretī Rietumvalstīs lauksaimniecības kameras un līdzīgas zemnieku organizācijas darbojas turpat jau simts gadu. Lauksaimnieku pašpārvaldes organizācijas ir Francijā, Vācijā, Austrijā, Čehijā, Slovākijā, Ungārijā, Zviedrijā, Dānijā, Lielbritānijā, arī Polija to gatavojas izveidot, bet mūsu kaimiņi lietuvieši nesen parlamentā jau pieņēma likumu par Lietuvas Lauksaimniecības kameru.

Ja gribam, lai Latvijā būtu plaukstoša un stabila lauksaimniecība, tad arī Saeimā ir jālemj par Latvijas Lauksaimniecības palātas likumu. Šī palāta veicinātu lauku pašpārvaldes attīstību, pārstāvētu zemnieku intereses valsts institūcijās un ārzemēs, piedalītos likumprojektu izstrādāšanā, iepirkuma cenu un kvotu noteikšanā, subsīdiju sadalē, veicinātu specializētu saimniecību attīstību, kooperāciju, lauku amatniecību, rūpētos par lauksaimniecības produkcijas noieta tirgus paplašināšanos gan Austrumos, gan arī Rietumos un tā tālāk.

Tāpēc aicinām visas partijas balsot par šo likumprojektu, sākt strādāt komisijās pie tā pilnveidošanas, lai ar konkrētu darbu, ar konkrētu rīcību, nevis tikai vārdos atbalstītu lauksaimniekus. Pie tam vajag nevis tikai priekšvēlēšanu laikā stāstīt, cik ļoti dažādas partijas, lūk, mīl zemniekus. Šis balsojums šoreiz nav par to, lai atbalstītu vai neatbalstītu frakcijas “Latvijai” likumdošanas iniciatīvu, šis balsojums skaidri parādīs kaut ko citu - tas parādīs visiem Latvijas lauku cilvēkiem tās partijas un tos deputātus, kuri ir vai nu par, vai pret lauksaimniekiem, un to lauksaimnieki atcerēsies rudenī 7. Saeimas vēlēšanās. Lūdzu, pārvariet beidzot partiju savstarpējo ķildošanos un balsojiet visi par šo likumprojektu - tātad par labāku nākotni laukiem un līdz ar to visai mūsu tautai un mūsu Latvijas valstij.

Sēdes vadītājs. Vai kāds deputāts vēlas runāt “pret”? Nevēlas. Vai ir vajadzība balsot? (No zāles deputāts M.Lujāns: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu, tādēļ lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 12, atturas - 47. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bartaševiča, Golubova, Bekasova, Lujāna un Staša iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Par šo jautājumu pieteicies runāt ir Juris Dobelis - frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šā projekta nodošanu komisijām, jo, pirmkārt, pats personu loks, par kuru šeit runāts, ir neskaidrs, jo tas ietver gan dzimšanu Latvijā, gan kaut kādu dzīvošanu te starplaikā. Pie tam vēl uzrādīts, ka it kā bijis pierakstīts Latvijas teritorijā. Līdz ar to tas radīs ļoti daudz neskaidrību.

Protams, šeit iesaistīsies arī tiesu sistēma. Labi pazīstot visādas īpatnības šīsdienas tiesu sistēmā, domāju, ka būs vēl vairāk neskaidrību. Protams, jo mazāks būs “”bomzis”, jo lielākas iespējas viņam būs legalizēties šeit Latvijā. Tas arī ir skaidrs, kam ir vajadzīga šāda šīsdienas neskaidrība, kam tas ir vajadzīgs. Mums jau tāpat šodien ir pārāk daudz problēmu, kuras sagādā pati naturalizācija, kuras sagādā pilsoņa un nepilsoņa fakta reģistrācija, viņu attiecības Latvijā, bet nu mēs vēl gribam radīt liekus sarežģījumus - absolūti liekus sarežģījumus ar tādu cilvēku kategoriju, kuri paši kā tādi īsti nav noteikti.

Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. “Par” vēlas runāt Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaevičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Gribu jums paziņot, ka Latvijas Republikā tagad ir vairāk nekā 6 000 cilvēku, kam praktiski nav likumīga personību apliecinoša dokumenta. Un šeit es gribu oponēt Dobeļa kungam, ka tie cilvēki atrodas Latvijas teritorijā likumīgi, jo viņiem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Latvijas teritorijā, no janvāra viņi nevar ceļot uz ārzemēm, bet no aprīļa arī nevarēs saņemt ne pabalstus, ne kādus sūtījumus no ārzemēm un tā tālāk.

Gribu piebilst, ka Ministru kabinets pavisam nesen jau akceptēja līdzīgu likumprojektu, un, atbalstīdami piecu deputātu piedāvāto likumprojektu, mēs tikai paātrināsim personības dokumentu sakārtošanas procesu.

Lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 30, atturas - 26. Lēmums nav pieņemts, tātad likumprojekts komisijām netiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Vai iebildumu arī nav? Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas konvenciju par informāciju par ārvalstu likumiem un tās papildu protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Iebildumu arī nav? Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums” nodot Budceta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Par šo jautājumu vēlas runāt deputāts Jānis Bunkšs - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamā Saeima! Sagatavotais likumprojekts “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums” galvenokārt ir veltīts valsts pārvaldes darba pārkārtošanai, respektīvi, šajā likumā galvenā vērība un galvenais saturs ir saistīts ar jaunas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padomes izveidošanu, kā arī ar šīs padomes izpildinstitūcijas funkciju un atbildības noteikšanu un tamlīdzīgi.

Tālāk šis likums skar lielu pašlaik pašvaldību atbildībā esošu pienākumu daļu. Tāpēc es lūdzu Saeimu noteikt, ka par šā likumprojekta tālāku virzību atbildīga ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret deputāta Bunkša priekšlikumu - noteikt par atbildīgo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Deputātiem iebildumu nav. Esam akceptējuši.

Vēl runāt ir pieteikusies deputāte Inese Birzniece - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Labrīt, Prezidij un godājamie kolēģi! Tā kā anotācijā daudz ir minētas Eiropas Savienības normas, šo likumprojektu vajadzētu nodot arī Eiropas lietu komisijai kā vienai no komisijām, kas izskatīs šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti neiebilst pret Birznieces kundzes priekšlikumu - nodot šo likumprojektu arī Eiropas lietu komisijai. Deputāti neiebilst. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas bataljonu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Tūrisma likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Konkurences likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par šo jautājumu vēlas runāt deputāte Inese Birzniece - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies. Tā kā Eiropas lietu komisija bija ļoti aktīvi iesaistīta, pārstrādājot un pieņemot Konkurences likumu, tad es vēlos izteikt priekšlikumu, ka arī Eiropas lietu komisijā vajadzētu izskatīt šo grozījumu Konkurences likumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu, ka likumprojekts tiek nodots arī Eiropas lietu komisijai? Iebildumu nav.

Vēlas runāt Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šajā likumā ir skartas normas, kas attiecas uz civilprocesa jautājumiem, te arī citi juridiskie jautājumi tiek skarti, tādēļ es lūdzu kā otru komisiju noteikt arī Juridisko komisiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret deputāta Kaksīša priekšlikumu - nodot to arī Juridiskajai komisijai... Piedodiet, noteikt to par atbildīgo komisiju vai tikai nodot jūsu komisijai? Paldies. Iebildumu deputātiem nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Par šo jautājumu vēlas runāt deputāts Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Piedāvāju likumprojektam “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” par atbildīgo komisiju noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, pirmkārt, tāpēc, ka dzīvojamo jautājumu bloks šobrīd ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kompetencē. Šodien mēs nodevām likumprojektu gan par īres valdēm, gan par dzīvojamo māju privatizācijas un vairākiem citiem jautājumiem tieši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Otrkārt, šis grozījums skar tieši valsts pārvaldes iestādes un pašvaldību jautājuma risinājumu attiecībā uz dienesta dzīvojamajām telpām. Uzskatu, ka šis jautājums būtu jāskata Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Lūdzu Saeimu par to nobalsot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir iebildumi? Vēl vēlas runāt deputāts Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es iebilstu pret šādu priekšlikumu. Saeimas darbā, pirmkārt, ir savas tradīcijas, un mums ir zināms, kas ir atbildīgās komisijas par to vai citu likumprojektu, tas ir, Juridiskā komisija ir atbildīgā par šo likumprojektu izstrādi un visu laiku ir atbildīgā komisija arī par tālākajiem grozījumiem. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Jautājums šeit jau nav par to, kā regulēt dienesta dzīvokļus, bet jautājums ir par to, būt vai nebūt dienesta dzīvoklim.Valdība ir nobalsojusi un iesniegusi šo likumprojektu, ka dienesta dzīvokļu turpmāk nebūs. Un tas ir viss jautājums, kas šeit ir. Tas ir juridisks jautājums.

Visbeidzot es gribu teikt, ka jau pirms kāda pusgada, kad tika apspriesti vairāki jautājumi saistībā ar šo likumprojektu, tad faktiski Juridiskā komisija jau toreiz izdiskutēja šos jautājumus un jau toreiz bija gatava piedāvāt šādu projektu, taču mēs atturējāmies no tā, jo nezinājām valdības viedokli kopumā. Tādēļ es lūdzu par atbildīgo komisiju atstāt Juridisko komisiju.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, paldies! Izlemsim jautājumu balsojot. Vispirms balsosim Saeimas Prezidija atzinumu par to, ka par likumprojektu atbildīgā komisija ir Juridiskā komisija. Kaksīša kungs šo viedokli atbalstīja. Ja tas neiegūs balsu vairākumu, tad balsosim par nākamo. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret to, ka atbildīgā komisija par šo likumprojektu ir Juridiskā komisija. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 12, atturas - 13. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Vai kolēģiem kopumā pret vadošajām komisijām iebildumu nav? Nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Vai kādam ir iebildumi? Deputāti runāt nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, mēs esam izskatījuši mūsu darba kārtības pirmo sadaļu. Sāksim izskatīt otro - par amatpersonu ievēlēšanu un apstiprināšanu. Tas ir darba kārtības 22. jautājums - lēmuma projekts “Par Lolitas Laures iecelšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Godātais Prezidij! Dokuments nr. 3581. Juridiskā komisija ir izskatījusi priekšlikumu, ko iesniedza tieslietu ministrs. Liepājas rajona tiesas administratīvā tiesnese Lolita Laure, kuru Saeima apstiprināja 1996.gadā, ir izteikusi vēlēšanos strādāt par tiesnesi Liepājas tiesā. Vienlaikus viņa tiek atbrīvota no Liepājas rajona tiesas administratīvā tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās. Juridiskā komisija viņu ir uzklausījusi, atbalstījusi un iesaka arī Saeimai balsot par attiecīgo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds deputāts vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 2, atturas - 11. Lolita Laure ir iecelta par Liepājas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Liepājas rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

Nākamais darba kārtības jautājums ir no trešās sadaļas - Saeimas deputātu pieprasījumi. Deputātu Čerāna, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Kostandas, Veldres, Kazāka, Kušneres un Valdmaņa pieprasījums Ministru prezidentam G.Krastam un ekonomikas ministram A.Sausnītim par valdības veikumu sakarā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 2.marta lēmuma “Par Latvijas Republikas likumu “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” spēkā stāšanās kārtību” 6.punktā uzdoto. Dokumenta numurs jums ir uzrādīts.

Vārdu motivācijai lūdz Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Čerāna kungs, piedodiet, - kaut kādu tehnisku vai kādu citu iemeslu dēļ jūs diemžēl debatēs nebijāt pieteicies. Man te saka priekšā, ka Čerāna kungs esot pieteicies debatēs jau rudens sesijā, tātad pirms mēneša. Dodam vārdu deputātam Čerānam.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Paldies, Čepāņa kungs! Augsti godātie deputāti! Šis ir pieprasījums, kurš saistās ar ļoti būtisku jautājumu - tas ir, ar to, kādā veidā mūsu valstī ir notikuši privatizācijas procesi. Privatizācijas process, neapšaubāmi, ir bijis viens no pamatprocesiem, tas joprojām ir viens no pamatprocesiem mūsu valsts pārejā no sociālisma plānsaimniecības uz brīvā tirgus ekonomiku. Ir ļoti svarīgi, lai šie procesi notiktu likumīgi un tajos tiktu ievērota gan likuma vara, gan arī sabiedrības intereses.

Šeit ir konkrēts gadījums, Valsts kontroles konstatētie fakti. Ir situācija, ka ir notikušas masveida pretlikumības valsts un pašvaldību uzņēmumu privatizācijā, tās ir konkrēti to uzņēmumu privatizācijā, kuri ir privatizēti saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu”. Šā likuma spēkā stāšanās kārtība ir noteikta attiecīgā lēmumā, ko pieņēmusi vēl Augstākā padome, un šā lēmuma 6.punktā ir virkne prasību valdībai - izstrādāt un apstiprināt gan metodiskos norādījumus nomas un izpirkuma maksas aprēķināšanai, iznomājot valsts un pašvaldību īpašumu, gan arī valsts un pašvaldību uzņēmumu nomas parauglīgumu un parauglīgumu nomai ar izpirkšanu, kā arī kārtību, kādā rīkojamas izsoles un aizklātu piedāvājumu konkursi valsts un pašvaldību uzņēmumu nomai un nomai ar izpirkumu. Un arī metodiskie norādījumi piedāvājumu atlasei valsts un pašvaldību uzņēmumu nomas un nomas ar izpirkumu izsolēs ar pretendentu atlasi un aizklātu piedāvājumu konkursos. Tātad valdībai bija jāizstrādā vesela virkne dažādu tiesību aktu, kuros ir šis process sakārtojams. Diemžēl šie tiesību akti nav tikuši izstrādāti, un līdz ar to tiek minēts pat skaitlis, ka 220 uzņēmumi, tātad visi uzņēmumi, kas ir šādā veidā privatizēti, ir privatizēti faktiski prettiesiski. Pats minimālākais, ko vajadzētu darīt un ar ko faktiski vajadzētu sākt, ir tas, ka Saeimas Pieprasījumu komisijai vajadzētu iedziļināties šajā problēmā, uzaicināt cilvēkus no Valsts kontroles un uzaicināt arī valdības pārstāvjus, kas komentētu, kāpēc šādi lēmumi nav pieņemti. Tā atbilde, kas šeit ir rakstiski sagatavota, runā tikai par Ekonomikas ministrijas rīcību. Bet pašas valdības rīcība? Kāpēc valdība nav pieņēmusi politiski šādus lēmumus? Šādas motivācijas atbildē nav, un es domāju, ka šeit būtu jāizvērtē tieši to amatpersonu politiskā atbildība, kas ir bijušas politiskajā līmenī un kas nav pieņēmušas jau ministrijas sagatavotus dokumentu projektus, kuri sakārtotu šo privatizācijas procesu.

Konstatējums šajā brīdī ir ļoti vienkāršs. Ir bijuši pat ministriju sagatavoti dokumenti, kas šo procesu varētu sakārtot, bet valsts augstākās politiskās amatpersonas, valdības pārstāvji attiecīgā laikā nav pieņēmušas, vienkārši nav apstiprinājušas šos dokumentus. Tātad nav bijusi šī politiskā griba, un līdz ar to tieši šo valdības pārstāvju, konkrēti ministru, rīcības dēļ ir pieļautas šīs nelikumības privatizācijas procesā. Tas būtu jautājums, kas būtu izvērtējams gan šobrīd Pieprasījumu komisijā, gan arī pēc tam. Ja nepieciešams, var veidot Saeimas izmeklēšanas komisiju un ļoti rūpīgi noskaidrot, kādā veidā šo tiesiskumu mēs varam atjaunot, un arī konstatēt pilnīgi konkrēti to, kuras amatpersonas ir atbildīgas par to, ka šāda situācija ir izveidojusies, un darīt to zināmu arī sabiedrībai.

Es lūdzu nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums. Deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krastam un ekonomikas ministram Sausnītim par Energoapgādes regulēšanas padomes rīcību, apstiprinot palielinātu maksimālo dabas gāzes cenu. Vārdu motivācijai lūdz Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis pieprasījums ir radies sakarā ar to, ka maksimālā dabas gāzes cena ir palielināta rūpnieciskiem patērētājiem un tajā skaitā arī siltuma uzņēmumiem, un līdz ar to šie siltuma uzņēmumi ir spiesti palielināt siltuma tarifus, un tas vistiešākajā veidā skar tos cilvēkus, kas izmanto šo siltuma uzņēmumu pakalpojumus. Iepriekš atsūtītajā atbildē, ko deputāti ir saņēmuši (un paldies par šo atbildi), ir izanalizēta situācija attiecībā uz to, kāda ir šī gāzes cena privātajiem patērētājiem. Un tur šī situācija, paldies Dievam, ir cita. Bet šī problēma, kura pastāv attiecībā uz rūpnieciskajiem patērētājiem, nav skarta. Būtu lūgums nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai un tur tomēr izvērtēt un arī izanalizēt motīvus šai cenas palielināšanai un arī to, kādā veidā, pēc valdības domām, tiem cilvēkiem, kam ir šādā veidā konkrēti pasliktinājies viņu sociālais stāvoklis, tiktu nodrošināta zināma sabalansēta kompensācija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums. Deputātu pieprasījums Ministru prezidentam G.Krastam, izglītības un zinātnes ministram J.Celmiņam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram A.Gorbunovam par Salaspils kodolpētniecības centra tālāko likteni.

Vārdu motivācijai lūdz Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis pieprasījums skar problēmu, kas ir izveidojusies tepat Rīgas tuvumā ar Salaspils atomreaktoru, ar to, kas ar šo atomreaktoru notiks tālāk. Pastāv divi alternatīvi ceļi, kādā veidā varētu nodrošināt šā atomreaktora tālāko funkcionēšanu. Viena no iespējām ir nodrošināt pilnvērtīgu atomreaktora tālāku funkcionēšanu un arī tajā veicamos gan zinātniskos darbus, gan arī praktiskās izstrādnes, realizējot dažādus komerciālus projektus.

Un otrs variants - īstenot šā atomreaktora likvidāciju. Problēma, kāpēc šeit parādās pieprasījums un kāpēc deputāti to noformēja, ir tāda, ka valdība šajā brīdī neuzņemas atbildību ne par vienu, ne par otru no šā atomreaktora tālākajiem likteņiem, jo gan tā tālākā funkcionēšana, gan arī likvidācija prasa ievērojamus līdzekļus, bet patiesībā šie līdzekļi netiek piešķirti no valdības puses ne vienam, ne otram mērķim. Un tad ir jautājums: kam būtu tālāk jānotiek ar šo kodoldegvielu, kas atrodas Salaspilī? Un faktiski nevienu, arī šīs valsts augstākās politiskās amatpersonas, neinteresē tas, kas ar to tālāk notiks.

Šai problēmai ir vēl viens aspekts, un tas ir saistīts tieši ar šo nepieciešamību nodrošināt atomreaktora un ar to saistītās zinātniskās iestādes - Salaspils kodolpētniecības centra - tālāku funkcionēšanu, jo ir skaidrs, ka šāds atomreaktors zināmā mērā ir unikāls arī attiecībā uz līdzīga tipa ierīcēm. Te var realizēt tādus pilnīgi komerciālus projektus, kuri varētu dot konkrētu labumu gan tiem cilvēkiem, zinātniekiem, kuri tur strādā, gan arī sabiedrībai kopumā.

Tāpat tajā ir iespējams realizēt dažādus medicīniska rakstura projektus, gatavot medicīnisko aparatūru, bet diemžēl šīs tendences šobrīd vairāk ir vērstas uz šā atomreaktora likvidāciju, kas faktiski prasa ne mazākus līdzekļu ieguldījumus kā tā darbības turpināšana. Diemžēl tas visām šīm iecerēm un visām šīm iespējām pārvelk svītru.

Ir skaidri redzama virknes valsts amatpersonu pretdarbība tam, lai šis atomreaktors turpinātu savu darbu, un tajā skaitā voluntārā kārtā netiek dota atļauja pilnīgi konkrētu un iespējamu projektu realizācijai. Visi šie jautājumi būtu izvērtējami, pieaicinot gan paša Salaspils kodolpētniecības centra pārstāvjus, gan arī atbildīgās valsts amatpersonas.

Es gribu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka pašā kodolpētniecības centrā šī problēma tiek uztverta ļoti nopietni, un tas ir jautājums par tā nākotni. Šā kodolpētniecības centra kolektīva pilnsapulce viennozīmīgi iestājās par atomreaktora darbības turpināšanu, lai arī šajā iestādē varētu turpināt zinātnisko darbību. Tomēr pats minimums ir tas, ka ir jāpanāk valsts atbildība par drošību šeit, bet diemžēl šobrīd nav pārliecības, ka tas šādā veidā arī notiks. Tāpēc arī ir radies šis deputātu pieprasījums. Es lūdzu to nodot Pieprasījumu komisijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu pieprasījums Ministru prezidentam G.Krastam, iekšlietu ministram Z.Čeveram un tieslietu ministram Dz.Rasnačam par tiesiskās kārtības atjaunošanu uzņēmumā “Runo-Ozolaine” (SIA “Etalons” filiālē) Bauskas rajona Vecsaules pagastā.

Motivācijai pieteicies Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis ir pieprasījums, kas zināmā mērā skar vienu konkrētu uzņēmumu un ir saistīts ar vienu konkrētu problēmu, kuru valdības pārstāvji apzīmē kā konkrētu civiltiesisku strīdu, bet iemesls, kāpēc šeit tiek veidots deputātu pieprasījums, ir tāds, ka šis konkrētais gadījums parāda tās problēmas, kuras pastāv mūsu valstī, proti, to, ka reāli netiek aizsargāts ne uzņēmējs, ne arī investors.

Situācijas un problēmas vēsture ir izveidojusies tāda, ka, lūk, ir bijis sekmīgi strādājošs uzņēmums, kurā viens no partneriem, turklāt nevis tas partneris, kurš ir nodrošinājis investīcijas šā uzņēmuma attīstībai, ir patvaļīgi atteicies no savas tālākās līdzdalības šajā uzņēmumā, līdz ar to izjaukdams šā uzņēmuma darbību. Protams, mēs varam runāt par to, ka visi šie jautājumi ir kārtojami tiesas ceļā, bet problēma ir tā, ka pat tajā gadījumā, ja tiesa lems par labu šim cilvēkam, kurš ir ieguldījis šīs investīcijas, pat tajā gadījumā šis cilvēks reāli būs zaudējis ļoti daudz - faktiski viņš būs zaudējis visus savus ieguldījumus. Mēs arī zinām, ka šis tiesas process būs ļoti ilgstošs un ka arī advokātiem šeit ir jāmaksā ļoti lielas naudas summas.

Tādējādi patiesībā var konstatēt to, ka mums valstī reāli nepastāv konkrēti mehānismi, kādā veidā aizsargāt uzņēmēju un investoru pret, varētu teikt, patvaļu. Diemžēl šajā konkrētajā gadījumā šī patvaļa un šī patvaļīgā rīcība ar šā cilvēka izdarītajiem ieguldījumiem... diemžēl šajā gadījumā tai parādās arī zināma politiska pieskaņa, jo jautājums ir par to, ka šajā konkrētajā gadījumā šīs patvaļas organizētājs ir bijusī PSRS militārpersona, bet cilvēks, pret kuru šī patvaļa ir vērsta, ir latviešu zemessargs.

Patiesībā no tiesiskā viedokļa šeit it kā nebūtu izšķirības, kurš pret kuru un kādā veidā ir vērsies, bet, ja mēs domājam par mūsu nacionālo valsti, tad, manuprāt, ir arī šāds nacionāls moments. Mēs redzam, ka mūsu pašu latviešu tiesības netiek aizsargātas, un tam varbūt vajadzētu būt kā papildu stimulam, lai mēs, apzinoties šo problēmu, to virzītu tālāk, tāpēc arī ir šis deputātu pieprasījums. Un mēs tomēr gribētu to pēc būtības izanalizēt, lai redzētu, kādas iespējamās likumdošanas izmaiņas varētu būt vajadzīgas, lai šo situāciju šeit sakārtotu.

Šo problēmu vēl vairāk saasina tas fakts, ka atsevišķas valsts institūcijas, piemēram, Ģenerālprokuratūra, ir uzskatījusi par vajadzīgu vispār neatbildēt uz cilvēku iesniegumiem, un tas šādā situācijā jau nu ir ārpus jebkādas kritikas. Es aicinu un lūdzu nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nododam šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas deputātu Lujāna, Deņisova, Mauliņa, Valdmaņa, Čerāna, Kostandas, Ozoliņa, Rubina, Veldres, Golubova un Urbanoviča pieprasījums aizsardzības ministram T.Jundzim par valsts aizsardzības koncepciju. Vārdu motivācijai lūdz Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jautājums ir pietiekami svarīgs. Es domāju, ka arī jūs daudzi skatījāties televīzijas raidījumus, kurā cienījamais kristīgais demokrāts Tālavs Jundža kungs kopā ar mūsu armijas virsvadoni Ulmaņa kungu abi cītīgi raudāja par to, ka armijai nav finansējuma. Protams, es varu priecāties par jebkura ministra asprātību, viltību, tajā skaitā, arī māku piemānīt Latvijas Republikas Saeimu.

Es paskatījos, cienījamie kolēģi, iepriekšējo gadu Aizsardzības ministrijas ieņēmumus un varu secināt, ka salīdzinoši pret 1997.gadu, kad tika izdalīti apmēram 22,5 miljoni latu Aizsardzības spēkiem, 1998.gadā ir pieaugums, tas ir, tiem ir piešķirti 23 miljoni latu. Taču mēs aizmirsām vienu mazu niansi, kuru arī Jundža kungs mums nekad nav teicis, - to, ka pagājušajā gadā Aizsardzības spēkiem bija pakļauti arī Robežapsardzības spēki, bet šajā gadā tā vairs nav. Līdz ar to, cienījamais Jundža kugs ir ieguvis vismaz aptuveni 2 miljonus latu lielu ekonomiju, un tāpēc uz kopējā budžeta fona runāt par to, ka Aizsardzības spēkiem nav finansiāla pieauguma... Tas, ka Jundža kungs deklarē, ka ir jāsamazina Bruņoto spēku skaitliskais sastāvs, ir klaja, klasiska demagoģija.

Un tad rodas jautājums par šo pieprasījumu. Es arī ceru, ka cienījamais Tabūna kungs neuzskatīs, ka šajā gadījumā šis ir opozīcijas joks. Šis ir nopietns jautājums! Tāpat es arī ceru, ka Kārlis Jūlijs Druvas kungs, kristīgais demokrāts, neslēps sava kolēģa Jundža kunga izdarības un šo jautājumu nopietni iztirzās, un nosūtīs šo jautājumu kā pieprasījumu.

Un te vēl ir tādi papildmomenti, ka līdz pat šai dienai, cik es zinu, nav atvērts finansējums jaunajā budžeta gadā daudzām Aizsardzības spēku struktūrvienībām. Šīs Aizsardzības spēku struktūrvienības arī nezina, vai tur notiks štatu samazinājums, kā tās funkcionēs šajā gadā. Tādējādi to var uzskatīt par klasisku Aizsardzības ministrijas, tajā skaitā arī Jundža kunga, neizdarību vai apzinātu kaut kāda veida sabotāžu.

Tāpat mani ļoti interesētu tas, kad būs koncepcija. It kā nesen Ministru kabinetā ir pieņemts kāds slepens dokuments. Gribu jautāt: vai šis slepenais dokuments ir valsts aizsardzības koncepcija vai nav? Tādēļ es gaidu, lai Pieprasījumu komisija nopietni izskatītu šo jautājumu. Tāpat arī izskatītu jautājumu par šo “slēpto” ekonomiju, ko Jundža kungs ir radījis, un par to, kā šī nauda, kas ir izveidojusies kā slēptā ekonomija, tiks izmantota. Es ceru, ka šī nauda netiks izmantota tikai tā, kā kristīgajam demokrātam Jundzim varbūt pie dvēseles tas būtu tuvāk - tikai kapelānu korpusa veidošanai, jo es domāju, ka tad, ja Latvijai būs grūti brīži, ar Dieva vārdiem vien palīdzēt nevar, tādēļ es ceru no Tabūna kunga vienreiz saņemt nopietnu attieksmi pret deputātu pieprasījumiem. Lai viņš nestāstītu vēlreiz anekdotes par to, ka tas ir bijis Saeimas joks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Nākamais pieprasījums, godātie kolēģi, ir saņemts no deputātiem Čerāna, Kostandas, Veldres, Kazāka, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Lujāna un Valdmaņa. Tas adresēts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram A.Gorbunovam, vides valsts ministram I.Emsim un labklājības ministram V.Makarovam. Vārdu motivācijai lūdz deputāts Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Saeimas deputāti pieprasa pārtraukt apkārtējai videi, konkrēti Tvaika ielai Rīgā piegulošā mikrorajona iedzīvotāju veselībai, kaitējošo firmas “Man-Tess” darbību un nekavējoši nodrošināt sanitāro un citu normu ievērošanu firmas darbā.

Situācija ir izveidojusies tāda, ka firma “Man-Tess” pārvadā bīstamās kravas, tas ir, naftas produktus pa dzelzceļu, kas atrodas tuvāk par 5 metriem no dzīvojamās mājas, kaut gan tajā pašā laikā valstī pastāv noteikti standarti, kas nosaka, ka šāds dzelzceļš vispār nedrīkst pie dzīvojamās mājas atrasties tuvāk par 50 metriem. Šādā veidā tiek klaji ignorēti jebkādi sanitārie un drošības normatīvi un faktiski tiek pārkāptas to cilvēku, kas dzīvo šajā namā, tiesības uz drošu un neapdraudētu dzīvi. Arī uz tādu dzīvi, kuru netraucē gan dažādi trokšņi, gan vibrācijas, ko izraisa šis dzelzceļa atzars.

Varētu būt dažādi mēģinājumi, kā risināt šo problēmu citādā veidā, bet šoreiz konkrētajā gadījumā ar firmu “Man-Tess” situācija ir tāda, ka šis dzelzceļa atzars tiek ekspluatēts mājas tuvumā jau vairāk nekā četrus gadus, lai gan mūsu valstī pastāv pilnīgi konkrēti dienesti, kuri ir atbildīgi par šo normu ievērošanas nodrošināšanu. Un tāpēc mēs arī lūdzam paskaidrot, kādas valsts vai pašvaldību amatpersonas ir atbildīgas par to, lai Tvaika ielas rajonā netiktu pieļauta tādu inženiertehnisko būvju ekspluatācija, kas neatbilst valstī noteiktajiem standartiem. Tātad ir šādas amatpersonas un tomēr, godātie ministri, lūdzam noskaidrot, kuras ir šīs amatpersonas, kad un kā šīs amatpersonas tiks sodītas par viņu dienesta pienākumu nepildīšanu. Un arī par to, kādu sodu ir saņēmusi firma “Man-Tess” par standartiem neatbilstoša dzelzceļa ekspluatāciju, pārvadājot pa to bīstamas kravas četru gadu ilgā laika periodā.

Otrs punkts pieprasījumā ir par tām amatpersonām valsts un pašvaldību institūcijās un dienestos, kas ir devušas savu piekrišanu firmas “Man-Tess” termināla Tvaika ielā 7a ekspluatācijas uzsākšanai, jo šis dzelzceļa atzars nav vienīgā problēma ar firmu “Man-Tess”. Šis kaitējums apkārtējai videi tiek radīts arī ar pašu naftas produktu pārkraušanu. Un līdz ar to ir jautājums: kādā veidā tiks nodrošināta šo amatpersonu atbildība par apkārtējā mikrorajona dzīves kvalitāti, kā arī par cilvēku veselībai nodarīto kaitējumu.

Un visbeidzot. Centrālā problēma šeit ir cilvēks, un jautājums ir par to, kad Latvijas Republikas valdības ministri noorganizēs vispārēju novērtējumu par to, kāds kaitējums cilvēku veselībai ir radies firmas “Man-Tess” termināla Tvaika ielā 7a darbības rezultātā un kad šiem cilvēkiem tiks nodrošināti trešo personu darbības, konkrēti firmas “Man-Tess”, netraucēti un mierīgi dzīves apstākļi. Tātad pagaidām ir tikai masveida sūdzības par to, ka šāds kaitējums nepārtraukti tiek nodarīts, bet atbildīgas valsts institūcijas neuzskata par vajadzīgu veikt vispārēju situācijas analīzi un tālāku konkrētu rīcību. Un tad rodas jautājums: vai firma “Man-Tess” ir tā, kura vada un nosaka šo ministriju darbību, vai tomēr tās ir sabiedrības un cilvēku intereses?

Es saprotu, ka pastāv šīs firmas “Man-Tess” saistība ar dažādiem politiskajiem spēkiem, bet tas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt par iemeslu šādai klajai cilvēktiesību pārkāpšanai un valsts institūciju akceptam šo normu pārkāpšanā. Es lūdzu nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nododam šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Un vēl ir viens pieprasījums Ministru prezidentam Krastam un ekonomikas ministram Sausnītim par Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru. Vārdu motivācijai lūdz Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Mūsu valstī, domāju, absolūtais vairākums cilvēku būs guvis iespaidu, ka mūsu valstī īstenotajā privatizācijas procesā pastāv būtiskas nelikumības un dažādi būtiski pārkāpumi. Un tāpēc gan sabiedrībā, gan no atbildīgām valsts amatpersonām ir izskanējušas domas par to, ka būtu nepieciešams atbrīvot no amata gan Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Nagļa kungu, gan arī visu Privatizācijas aģentūras valdi. Es domāju, ka šādus izteikumus var vērtēt, no vienas puses, kā populistiskus, ņemot vērā to, ka reāla rīcība šiem izteikumiem nav sekojusi. Es saprotu arī to, ka opozīcijas deputātu pieprasījums nav obligāti tas pēdējais stimuls un tas vienīgais izšķirošais moments, kāpēc Nagļa kunga atbrīvošana no amata varētu tikt īstenota. Tomēr es aicinu šīs atbildīgās amatpersonas ieklausīties šajā pieprasījumā un šajā viedoklī un arī pilnīgi konkrēti rīkoties.

Kas mūs pamudināja šo pieprasījumu iesniegt tieši šajā brīdī? Tie ir fakti, kuri ir atklājušies par Privatizācijas aģentūras lomu 3 miljonu afērā, kura notika starp “Latvenergo” un Lihtenšteinas firmu, un banku “Baltija”. Es gribu atgādināt to, ka “Latvenergo” jau šajā laikā bija privatizējamais valsts uzņēmums un atradās Privatizācijas aģentūras valdījumā. Un ir kļuvis pilnīgi skaidrs, ka šī 3 miljonu afēra nebūtu bijusi iespējama, ja nebūtu bijušas vairākas, skaitā trijas, vēstules no Privatizācijas aģentūras, kas balstītas uz trijiem valdes lēmumiem, par to, ka Privatizācijas aģentūra akceptē šo darījumu. Šīs vēstules bija kopskaitā trīs. Pirmā no šīm vēstulēm deva principiālu akceptu tam, ka šis 8 miljonu pārskaitījums no “Latvenergo” notiek (kurā, kā mēs zinām, tālāk tika šie 3 miljoni pa ceļam nozagti), uzliekot dažus nosacījumus privatizējamajam uzņēmumam “Latvenergo”. Diemžēl “Latvenergo” šos nosacījumus izpildījis netika. Bet, neskatoties uz to, sekoja nākamais Privatizācijas aģentūras valdes lēmums, kas atļāva īstenot šo pārskaitījumu. Neskatoties uz to, ka nebija izpildīta Privatizācijas aģentūras prasība informēt “Latvenergo” padomi un rīkoties saskaņā ar “Latvenergo” statūtiem. Tātad šajā ziņā Privatizācijas aģentūra ir klaji nolaidīgi izturējusies, un tas ir vismīkstākais iespējamais secinājums attiecībā uz šo pārskaitījumu no “Latvenergo” puses.

Otrs moments - tā ir trešā vēstule no Privatizācijas aģentūras valdes. Arī to parakstījis Nagļa kungs, tāpat kā abus pārējos valdes lēmumus, par to, ka atļauj “Latvenergo” ņemt šo 5 miljonu kredītu, lai būtu iespēja visus šos 8 miljonus nomaksāt vienā reizē. Tātad arī šeit pastāv šis Privatizācijas aģentūras akcepts tam, ka var ņemt šo kredītu, lai varētu visas šīs saistības nokārtot vienlaicīgi un līdz ar to arī šos 3 miljonus vienlaicīgi nozagt. Tātad mēs varam secināt, ka Privatizācijas aģentūras vadības loma ir bijusi vismaz nolaidīga. Un diemžēl mēs varam redzēt iespējamus arī citus tālākus secinājumus.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes pagājušas, Čerāna kungs.

K.Čerāns. Jā, paldies. Es aicinu nodot Pieprasījumu komisijai.

Sēdes vadītājs. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos... Godātie kolēģi, kurš no deputātiem ir ziņotājs par darba kārtības 28. jautājumu? Ziņotāja nav.

Skatām nākamo. 29. jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentiem nr. 3296 un 3521. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 9. decembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību”” un konceptuāli to atbalstīja, un lūdz arī jūs atbalstīt šos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Uldis Veldre - frakcija “Latvijai”.

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Ļoti godātie kolēģi! Es ceru, ka šajā gadā mēs spēsim pieņemt labākus un taisnīgākus likumus. Es ilgi nerunāšu, bet es tomēr gribu atgriezties pie tiem vārdiem, kurus es teicu iepriekšējā sesijā un kurus diemžēl es nepabeidzu. Tie būs vārdi no Bībeles, 2 minūtes, un es lūdzu visus deputātus ieklausīties, jo tur ir runa par to, kādiem mums ir jābūt, lai mēs neatkārtotu tās kļūdas, kas ir pieļautas daudzus, daudzus gadu simtus un, jāsaka, pat vēl ilgāk.

“Bēdas tiem, kas izdod netaisnus un viltīgus likumus, un rakstu pratējiem, kas liek izsludināt savos rakstītos lēmumos kaitīgus tiesiskus noteikumus, lai grozītu tiesu nabagiem un laupītu tiesības manas tautas cietējiem.

Bēdas tiem, kas ļaunu sauc par labu un labu par ļaunu, kas rūgtu dēvē par saldu un saldu par rūgtu. Nav taisnīguma viņu gaitās, viņi ies tikai līkus ceļus; kas pa tiem staigā, tas nepazīst miera. Ak, mana tauta! Tādēļ taisna tiesa mums paliek sveša un taisnība mūs nesasniedz. Mēs gaidām gaismu, bet, redzi, te ir tumsa. Mēs taustāmies gar sienām kā akli un gāzelējamies nemaņā, it kā mums nebūtu acu. Mēs rūcam kā lāči un vienmēr dūdojam kā baloži, gaidām glābšanu, bet tā paliek tālu no mums, jo tā ir - taisnība nostumta pie malas un taisnīga rīcība pilnīgi ir izzudusi. Uzticība grīļojas kaut kur tirgus laukumā, bet godīgums nekur neatrod ielejas. Atkrituši mēs esam no Tā Kunga!

Mēs neklausījām mūsu Dievam, jo mūsu pārkāpumu ir pārāk daudz Viņa priekšā. Mēs smējāmies par dievbijību, mēs daudzinājām bezdievību un melus un paužam to no visas savas sirds. Ak, mana tauta! Tāpēc tu ēdīsi, bet nebūsi paēdusi, nodosies miesas kārībām, bet nevairosies, jo tu necienī To Kungu.”

Godātie kolēģi! Mēs šodien apspriežam likumu “Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību”. Manas domas ir tādas, ka mēs pārāk daudz labojam vecos - padomijas - likumus, izmainām vienu pantu, otru, kaut ko stiķējam. Pēc manām domām, tomēr būtu bijis vajadzīgs jauns likums par civilo aizsardzību, kurš ietu kopsolī ar likumu par valsts aizsardzību, par policiju un vēl ar citiem likumiem. Tad būtu tā, ka tie likumi arī darbotos.

Šajā sakarībā es gribu pateikt, pret ko man ir iebildumi iesniegtajā likumprojektā. Iebildumi ir tādi, ka viss tiek nodots Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārziņā. Visa vadība. Mana doma ir tomēr tāda, ka civilo aizsardzību vai rīcību katastrofu vai ekstremālās situācijās vajag vadīt iekšlietu ministram un ka jābūt pastāvīgai komisijai. Citās valstīs, teiksim, Ukrainā, ir ministrija, bet es domāju, ka mūsu apstākļos noteikti labi būtu, ka tas būtu tieši pakļauts iekšlietu ministram, viņam ir pakļauts arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Jo - kas iznāk pašlaik? Padomju laikā katrā kolhozā, katrā pagastā bija vairākas ugunsdzēsības mašīnas; kolhozos, sovhozos, iestādēs bija civilās aizsardzības formācijas. Tādas pašlaik ir tikai Ventspilī, tur, kur bagāti uzņēmumi. Pārējās vietās ir ļoti trūcīgi.

Es runāšu šajā kontekstā par savu rajonu. Es esmu ļoti pateicīgs bijušajam iekšlietu ministram Dainim Turlajam. Mūsu rajonā ir ļoti maz ugunsdzēsēju mašīnu, un mēs ugunsgrēku likvidācijā izmantojam savus karavīrus; mēs esam piedalījušies ar mobilo strēlnieku bataljonu neskaitāmu ugunsgrēku novēršanā gan savā rajonā, gan aiz tā robežām. Un šajā sakarībā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārvalde gribēja vienu kaujas mašīnu aizsūtīt uz Rīgu, apmainīt pret vieglo automašīnu. Es aizbraucu ar lūgumu pie ministra kunga - Turlā kunga, un viņš šo mašīnu nodeva mobilo strēlnieku bataljonam. Mēs sagatavojām... pareizāk sakot, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sagatavoja četras komandas, un mēs ļoti sekmīgi piedalījāmies ugunsdzēsības un glābšanas darbos. Un cik neiznāk karavīriem, Zemessardzei piedalīties gan cilvēku meklēšanā, gan daudzās, daudzās citās tādās ekstremālās situācijās?

Un man nepatīk tas, ka te, tajā likumā, iznāk tā, ka jāsasauc... jāizsludina ārkārtas stāvoklis (ja ir, teiksim, plūdi vai kaut kas cits) un to dara Ministru kabinets, un pēc tam iznāk... ja pēc likuma viss ir nodots Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, tad iznāk it kā, ka Ministru prezidents, varbūt pat iekšlietu ministrs ir pakļauts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

Un vēl. Būtisks iebildums man ir tas, ka ir pilnīgi noņemta no rajoniem atbildība. Rajonos tie cilvēki zina, kā rīkoties. Teiksim, Alūksnes rajonā es vadīju... mums saucās savādāk, jo mums nebija neviena cilvēka, kas par civilo aizsardzību atbild. Atbild rajona padomes priekšsēdētājs, tā bija sieviete, Jurčas kundze, tādēļ es to darbu veicu. Un šajā sakarībā es gribu pateikt, ka svarīgākais ir tas, lai būtu normāli sakari. Mēs zinām, ka ideāli sakari ir mežrūpniekiem, tagad - ceļu vīriem, arī Zemessardzei, bet tajā pašā laikā katrs darbojās savā frekvencē un nekas labi nesanāca. Mēs no bankas “Baltija”... vārdu sakot, par atgūtajiem parādiem dabūjām sešas radiostacijas, radījām divus pastāvīgus civilās aizsardzības koordinācijas vai katastrofu novēršanas centrus un ļoti labi darbojamies. Bet tajā pašā laikā lika vienu raidstaciju novākt armijas daļā, jo rajonā nevarot būt, teiksim, tas katastrofu novēršanas centrs karaspēka daļā.

Es domāju, ka pašlaik svarīgākais būtu tas, lai būtu kopēji sakari, lai, teiksim, varētu arī katastrofu gadījumos ieiet mežrūpniecības sakaru sistēmā, ieiet ceļu daļu sakaru sistēmā. Bet tagad iznāk, ka katrs darbojas it kā par sevi. Es domāju, ka varbūt arī pārējie uzstāsies. Mana doma ir tāda: vai nevajadzētu šo likumu sagatavot drusciņ pamatīgāk, konsultēties ar pašvaldībām? Jo pašlaik pašvaldībām nav nekādu uzdevumu, uzdots tikai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam... Piemēram, Alūksnē, divas... faktiski trīs mašīnas...

Sēdes vadītājs. Veldres kungs, lūdzu, runājiet par likumprojektu.

U.Veldre. Jā... labi, es tūlīt beigšu. Mans priekšlikums, ka vajadzētu to likumu sagatavot reālāku un tad to sākt apspriest. Jo ne par velti ir sakāmvārds - lāpīts plīst divreiz vai desmitreiz. Mans priekšlikums būtu reālu likumu sagatavot, jo man, piemēram, tas nav pieņemams. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu... Tā, piedodiet... Druvas kungs komisijas vārdā nevēlas neko teikt? Tad lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu. Par - 69, pret - 1, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, Druvas kungs, jūsu apsvērumus par otrā lasījuma termiņiem.

K.J.Druva. Es vēlētos 25. janvāri kā datumu...

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret ierosinājumu - iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 25. janvārim? Deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu. Paldies.

Godātie kolēģi! Pirms pārtraukuma ir trīs paziņojumi.

Vārds Andrim Tomašūnam - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie Latvijas Republikas Saeimas deputāti, kas ir Norvēģijas un Latvijas deputātu sadarbības grupā! Lūdzu jūs tūlīt, starpbrīdī, uz 5 minūtēm Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Vārds Edgaram Bānam - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Paziņojums par komisijas sēdi.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Lūdzu Tautsaimniecības komisijas deputātus pulksten 12.30 komisijas telpās otrajā stāvā uz nelielu sēdi.

Sēdes vadītājs. Un vārds Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es gribētu atgādināt Baltijas asamblejas Komunikācijas komitejas locekļiem, ka šodien 17.00 sākas Baltijas asamblejas Komunikācijas komitejas sēde. Un, otrkārt, es lūgtu sekretariātu izdarīt labojumu vienā no balsojumiem. Es jūtos pagodināts, ka mani ir pieskaitījuši pie apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas biedriem, bet es oficiāli paziņoju, ka es neesmu pat gatavojies izskatīt priekšlikumu par iestāšanos šajā partijā. (Starpsauciens no zāles: “Ļoti slikti!”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms pārtraukuma gribu jūs informēt, ka pagājušā gada nogalē, pēc rudens sesijas beigšanās, mūsu kolēģim Andrim Saulītim 20. decembrī palika 35 gadi. Kaut ar novēlošanos, bet sveicam viņu! (Aplausi.)

Godātie kolēģi, tieši Ziemassvētku dienā mūsu kolēģim Raitim Apalupam palika 55 gadi. Sveicam viņu! (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Un tieši šodien, 15. janvārī, mūsu kolēģim Ervidam Grinovskim paliek 73 gadi. Sveicam viņu! (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Es lūdzu tagad reģistrēties. Un, tā kā reģistrācija ir domāta kvoruma konstatēšanai un ir saistīta ar algas izmaksu, lūdzu ievietot identifikācijas kartīti balsošanas sistēmā un veikt reģistrāciju šādā veidā. Lūdzu, izņemiet identifikācijas kartīti un pēc tam ievietojiet to atpakaļ ligzdā. Tā ir reģistrācija kvoruma noteikšanai. Lūdzu reģistrācijas rezultātus. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt tās rezultātus.

Godātie kolēģi! Es ceru, ka mūsu tehniskie darbinieki izdomās, kā šo procedūru padarīt nedaudz ātrāku, tā ir tehnikas lieta. Es domāju, ka tehnika ar to tiks galā.

Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Turpināsim izskatīt akceptēto darba kārtību! Izskatīsim darba kārtības 30. jautājumu (pēc pašreizējās numerācijas).

Likumprojekts “Dzelzceļa likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Jānis Ābele. Lūdzu!

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3522. Tas ir likumprojekts “Dzelzceļa likums” otrajā lasījumā. Sāksim izskatīt likumu pa pantiem.

1.pants. Ir Juridiskā biroja 1. priekšlikums. Atbildīgās komisijas slēdziens ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 2.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas atzinumam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 3.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par Juridiskā biroja priekšlikumu un par 4. priekšlikumu - atbildīgās komisijas priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 5.priekšlikums. Iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Arī šis priekšlikums daļēji ir atbalstīts un ietverts...

Sēdes vadītājs. ... Tātad 11.priekšlikumā ir precizēta 4.panta redakcija. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 6.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 7.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta komisijas atzinumu. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 8.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 9.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu nav.

J.Ābele. Tas bija par 1. pantu. 2.pantā priekšlikumu nav.

3.pants. 10.priekšlikums atbildīgajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ābele. 11.priekšlikums. 4.pants. Iesniegusi atbildīgā komisija - izteikt 4.pantu šādā redakcijā... Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 4.panta pirmās daļas redakciju iebildumu nav.

J.Ābele. 12.pants. Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 5.pants. 13.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas atzinumu. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 14.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums daļēji ir atbalstīts un iestrādāts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 5.panta pirmās daļas 2.punkta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ābele. 15.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 16.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 6.pants. 17.priekšlikums, kuru iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par šo priekšlikumu piekrīt. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Ābele. 18.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Acumirkli! Par šo jautājumu vēlas runāt deputāts Jānis Kazāks - frakcija “Latvijai”.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Dārgie kolēģi! Šeit mums vajadzētu tomēr mazlietiņ iedziļināties lietas būtībā, īsi sakot, vajadzētu saprast, ko mēs galu galā ar šo likumprojektu vēlamies sasniegt. Šeit, ja lasām šo 2.apakšpunktu, tad redzam, ka visu pārvaldes infrastruktūru pārvaldītājus nosaka satiksmes ministrs. Es domāju, ka viņš varbūt varētu apstiprināt, bet tas tiešais darbs ir jāveic valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš”. Tā ka, es domāju, šajā gadījumā noteikti vajadzētu pieņemt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Es pieprasu arī balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk debatēs runāt deputāti nevēlas.

Komisijas vārdā - Ābeles kungs.

J.Ābele. Tātad šis jautājums ir skatīts arī atbildīgās komisijas priekšlikumā - 18.priekšlikumā. Pirms balsojam, es aicinu godājamos deputātus izlasīt abus priekšlikumus un izdarīt izvēli.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad balsosim dokumenta 7.lappusē Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu nr. 17! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 4, atturas - 16. Nav kvoruma, godātie kolēģi! Lūdzu atkārtoti... 51. Es atvainojos! Tātad 51 deputāts piedalās balsošanā. Par - 31, pret - 4, atturas - 16. Priekšlikums ir pieņemts. Diemžēl nebalso 30 deputāti.

J.Ābele. 18.priekšlikums jau ir nobalsots.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

J.Ābele. 7.pants. 19.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 20. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 20.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Ābele. 21. priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 7.panta redakcijai piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 8.pants. 22. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Ābele. 23.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Ābele. 9.pants. 24.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbildīgās komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ābele. 25. Iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Ir daļēji atbalstīts un iestrādāts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Jānis Lagzdiņš - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir ļoti, ļoti būtisks. Tātad jautājums ir par to, no kādiem finansu avotiem tiks uzturēts valsts dzelzceļš, kas, precīzi sakot, kā likumā rakstīts, “ir publiskās lietošanas infrastruktūra”. Kas to uzturēs?

Likumprojekta autori ir ielikuši pavisam jaunu lietu šajā likumā. Šobrīd dzelzceļa infrastruktūru uztur akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”, turpretī likumprojekta autori ir ielikuši normu, kas šo pienākumu uzliek nevis pārvaldītājam, kurš šobrīd ir “Latvijas dzelzceļš”, bet šo atbildību uzliek valstij. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzskata, ka publiskas lietošanas dzelzceļa infrastruktūra ir jāuztur nevis valstij, bet tai personai, kurai valsts ar Saeimas likumu, kā mēs jau nobalsojām pirms brīža, ir deleģējusi tiesības uzturēt dzelzceļa publiskas lietošanas infrastruktūru, kā arī gūt peļņu un ienākumus. Tāpēc, godātie kolēģi, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina noteikt, ka par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un finansēšanu atbildīga ir valsts dibināta akciju sabiedrība, kas atbilst iepriekš nobalsotajam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Pēteris Elferts - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

P.Elferts (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums un atbildīgās komisijas atbalstītā redakcija atšķiras, jo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina, ka atbildīgā ir valsts dibinātā akciju sabiedrība. Mūsuprāt, nevajadzētu aprobežoties tieši ar šādu uzņēmējdarbības formu, tāpēc, kad bija iepriekšējais balsojums (tas bija par 17.priekšlikumu), faktiski nevajadzēja atbalstīt to priekšlikumu, jo šeit bija tieši šī uzņēmējdarbības forma, ka valsts akciju sabiedrība noteic, ka tieši šādam uzņēmumam vajadzētu to pārvaldīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vilis Krištopans - satiksmes ministrs.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Redzat, ja mēs skatāmies tā, kā skatās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, tad pēc šādas analoģijas mums vajadzētu valsts autoceļus uzturēt nevis valstij, bet tiem, kuri pa viņiem brauc, - kravu pārvadātājiem, vieglo automašīnu īpašniekiem un tā tālāk. Šī jau ir tā Eiropas filozofija un visas civilizētās tirgus ekonomikas filozofija, ka mēs nodalām operatoru no ceļa. Jā, es jūs saprotu, Lagzdiņa kungs, jūs domājat, ka kaut kāda viena valsts akciju sabiedrība pārvaldīs visu publisko... Taču var gadīties, ka tādas būs vairākas. Tieši tāpat kā valsts autoceļus pašlaik pārvalda dažādas struktūras. Un varbūt ar laiku - tā tas ir arī Anglijā, tā tas ir arī Vācijā - var gadīties, ka kaut kādu daļu pārvalda privāti. Piemēram, posmu no Lietuvas robežas (tas iet caur Vaiņodi) līdz Liepājai. Šo posmu varētu pārvaldīt varbūt pašvaldību akciju sabiedrība. Par to jau ir ievadītas sarunas. Tātad Liepājas brīvā ekonomiskā zona un viss tas posms. Tas ir atsevišķs 60 kilometru garš atzars, kurš varētu tikt pārvaldīts. Tā ka mēs nevarētu šeit ielikt tādu “aizbīdni”, kas mums neļaus manevrēt šādā ziņā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Jānis Lagzdiņš. Otro reizi.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi deputāti! Godātais ministra kungs! Es daļēji varu piekrist jūsu argumentācijai par to, ka mēs varbūt esam nobalsojuši bez diskusijām, varbūt mazliet nepārdomāti nobalsojuši priekšlikumu par 17.pantu, tomēr jebkurā gadījumā, ja pārvaldītājs būs pašvaldība vai privāto tiesību subjekts, vai valsts akciju sabiedrība, mēs nevaram 9.panta otrajā daļā ierakstīt, ka par uzturēšanu un attīstības finansēšanu ir atbildīga valsts - tikai un vienīgi valsts! Tādēļ arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai bija šāds priekšlikums, kas faktiski saskan ar iepriekš nobalsoto, bet katrā ziņā, pat pieņemot jūsu modeli, jūsu ierosināto, mēs nevaram ierakstīt, ka tiek finansēts tikai un vienīgi no valsts budžeta un ka par to ir atbildīga valsts; ka pārvaldītājs, vienalga, vai tā būtu privātpersona, privāto tiesību subjekts, uzņēmējsabiedrība, vai tā būtu pašvaldība, vai valsts uzņēmējsabiedrība, var nefinansēt šīs lietas. Tas, manuprāt, ir ārkārtīgi smags slogs budžetam un ārkārtīgi liela pretimnākšana šīm struktūrām. (Starpsauciens no zāles: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Ābeles kungs!

J.Ābele. Tātad šo īso diskusiju es aicinu noslēgt ar balsošanas palīdzību. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Balsosim Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - izteikt 9.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā... Teksts jums ir redzams. Šo priekšlikumu balsosim vispirms. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 10. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Ābele. Skatīsim tālāk! 10.pants. Šeit ir 26.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Priekšlikums atbalstīts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par 26. un 27.priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 11.pants. Priekšlikumu nav.

12.pants. 28.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 29.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 13. un 14.pants. Par 13.pantu priekšlikumu nav.

Par 14.pantu ir priekšlikumi. 30.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 30. un 31.priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Ābele. 32.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas daļēji ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 32. un 33.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 15.pants. 34.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Tas daļēji ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 34. un 35.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 36.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgās komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 37.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgās komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 16.pants. Priekšlikumu nav.

17.pants. Priekšlikumu nav.

18.pants. 38.priekšlikums. Iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.Ābele. 39.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 40.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 19.pants. 40.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 20.pants. 41.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim redakcionālajam precizējumam. Pieņemts.

J.Ābele. 42.priekšlikums ir saņemts no atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ābele. 43.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

J.Ābele. 44.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Komisija nolēma šo 5.panta daļu vispār izslēgt.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Lagzdiņš, frakcija “Latvijai”. Lūdzu, piedodiet, Lagzdiņa kungs, frakcija “Latvijas ceļš”! (Starpsauciens no zāles: “Taisnība, priekšsēdētāj!”)

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi deputāti! Es lūdzu saglabāt nopietnību, jo šis priekšlikums ir ļoti svarīgs. Tātad pirmajā lasījumā mēs pieņēmām normu, kas nosaka, ka jaunu vai iepriekš slēgtu pārbrauktuvju un pāreju ierīkošana un aprīkošana tiek veikta par ieinteresētās puses līdzekļiem. Tātad padomju laikā tika slēgtas un arī tagad tiek slēgtas pārbrauktuves uz dzelzceļiem, kurus šķērso mazie ceļi, un tagad, atjaunojot zemniekiem īpašuma tiesības, šie jaunie saimnieki ir ieinteresēti šīs pārbrauktuves atjaunot. Tātad faktiski saskaņā ar šo normu, ko mēs pirmajā lasījumā pieņēmām, tas būtu jāveic par zemnieku vai ieinteresēto pušu līdzekļiem.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja izslēgt no šīs normas vārdus “vai iepriekš slēgtu”. Tas nozīmē, ka iepriekš slēgto pārbrauktuvju atjaunošana notiktu par valsts vai par attiecīgās uzņēmējsabiedrības, kas apsaimnieko attiecīgo infrastruktūras objektu, līdzekļiem. Kādas ir sekas, ja mēs šo normu izslēdzam? Tas nozīmē, ka šis jautājums paliek nereglamentēts un ka faktiski saskaņā ar Civillikumu ieinteresētajai pusei ir pienākums finansēt slēgto pārbrauktuvju atjaunošanu. Izslēdzot šo normu, mēs faktiski aizskaram zemes īpašnieku intereses. Šeit nav runa par jaunu pārbrauktuvju, bet par iepriekš slēgto pārbrauktuvju atjaunošanu. Es aicinātu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav... Vēl ir pieteicies Pēteris Elferts - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

P.Elferts (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Lagzdiņa kungs! Es lūdzu jūs pievērst uzmanību 20.panta 6.apakšpunktam. Tur ir teikts, ka pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanu, aprīkošanu, apkalpošanas un slēgšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Līdz ar to jautājums tiek atrisināts, bet nav precīza, teiksim, tā daļa, kur sacīts, ka jaunu un iepriekš slēgto pārbrauktuvju un pārejas aprīkošana tiek veikta par ieinteresētās puses līdzekļiem. Tātad runa nebūs tikai par to, bet varētu būt arī cits modelis, un šo modeli noteiks, saskaņojot to ar Ministru kabineta noteikumiem, kas ir paredzēts šajā 6.apakšpunktā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Ābeles kungs!

J.Ābele. Diskusija noskaidroja, ka runa ir par pāreju slēgšanu vai par to aprīkošanu un ierīkošanu, un tas ir atrunāts jaunās redakcijas 6.apakšpunktā. Tātad lūdzu izšķirt šo problēmu balsojot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - svītrot 20.panta piektajā daļā vārdus “vai iepriekš slēgtu”. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, man šķiet, ka nav kvoruma... Piedodiet, ir! Par - 33, pret - 4, atturas - 14. Pieņemts.

J.Ābele. Skatīsim tālāk! 45.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgās komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par 45.priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 46.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgās komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam - svītrot 20.panta astoto daļu? Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

J.Ābele. 21.pants. Priekšlikumu nav.

22.pants. Priekšlikumu nav.

23.pants. 47.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 24.pants. 48.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 49.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 50.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 51.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 25.pants. Priekšlikumu nav.

26.pants. Ir atbildīgās komisijas izteikts priekšlikums. Atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 27.pants. 53.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Šeit Juridiskais birojs piedāvā izvēli. Atbildīgā komisija nolēma atbalstīt pirmo variantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam, ar kuru tiek atbalstīts Juridiskā biroja 1.variants šajā labojumā? Paldies. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ābele. 28.pants. Priekšlikumu nav.

29.pants. Priekšlikumu nav.

30.pants. 54.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgās komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Ābele. 55.priekšlikums. Iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret šo atzinumu. Pieņemts.

J.Ābele. 56.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 56.priekšlikumu? Nepiekrīt. Debatēs pieteicies deputāts Jānis Kazāks - frakcija “Latvijai”.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Dārgie kolēģi! Izlasiet, lūdzu, šo 3.apakšpunktu vēl vienu reizi, un tad jūs redzēsiet, ka šeit ir izveidojusies pretruna. Citēju: “Tās sastāvā ir valde, kas ir augstākā lēmējinstitūcija...”. Es uzsveru šo vārdu “augstākā”. Pēc tam tālāk nāk “...un tai pakļauts izpildaparāts. Dzelzceļa administrācijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.” Izrādās, ka viņa tomēr nav pati augstākā, ka virs šīs dzelzceļa administrācijas tomēr vēl ir Ministru kabinets. Tātad es piekrītu Juridiskajam birojam, ka jāņem ārā šis vārdiņš “augstākā”, un tad šis teksts ir loģisks. Šeit ir prasība tikai par vienu vārdu, - lai izsvītrotu šo vārdu “augstākā”. Un tātad es atbalstu Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, 55.priekšlikumu mēs atbalstījām, un līdz ar to par 56.priekšlikumu tālākas diskusijas izpaliek. Vai piekrītat, deputāti? (Starpsaucieni no zāles: “Jā,jā!”) Paldies.

Tad skatīsim 57.priekšlikumu.

J.Ābele. 57.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbildīgā komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 58.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgās komisijas slēdziens- neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 58.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 59.priekšlikums. Iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Atbildīgās komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt svītrot 30.panta piekto daļu. Pieņemts.

J.Ābele. 60.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgās komisijas slēdziens - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Jānis Kazāks pieteicies debatēs - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Dārgie kolēģi! Šeit ir kaut kas līdzīgs. Es te domāju konkrēti Jāņa Lagzdiņa sacīto, ka šeit tomēr ir jāmaina tās “vēlētās iestādes” ar “vēlētām institūcijām”. (Starpsauciens no zāles: “Slēdzam ārā vispār...”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Komisijas vārdā, lūdzu, Ābeles kungs!

Godātais Ābeles kungs! Kolēģi! Izskatīsim 58.priekšlikumu! Juridiskais birojs ierosina svītrot 30.panta piektajā daļā vārdu “vadītāji”. Komisija to ir nolēmusi neatbalstīt. Pret to protestē deputāts Kazāks.

J.Ābele. Tātad liksim uz balsošanu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tā kā 59.priekšlikums ierosina svītrot 30.panta piekto daļu, tas mums ir jābalso vispirms. Godātie kolēģi, 59. nav pieņemts! Mums par to ir jābalso. Tātad lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 59.priekšlikumu - svītrot 30.panta piekto daļu, un, ja tas netiks atbalstīts, tad lemsim jautājumu par 58.priekšlikumu. Godātie kolēģi, bija deputāti, kuri tam nepiekrita, tāpēc es lieku to uz balsošanu. (Starpsauciens no zāles: “Visi jau piekrita...”)

J.Ābele. Par sesto daļu ir runa. Par sesto daļu... Piektā daļa ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Arī 60. un 61.priekšlikums mums ir jāskata tādā pašā kopsakarībā, bet mēs tagad izlemsim par 58. un 59. Mēs to vēl neesam, kolēģi, izlēmuši! Tātad vispirms ir jāizlemj 59., tas ir radikālāks, jo ierosina svītrot. Es gribētu, lai deputāti par to nobalso, jo daži deputāti protestēja pret to. (Starpsauciens: “Jābalso!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 59.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 8, atturas - 7. Pieņemts. Līdz ar to 58. nav skatāms.

Tagad, godātie kolēģi, skatīsim tādā pašā kopsakarībā 60.un 61.priekšlikumu. 61.priekšlikumā arī ir ierosināts svītrot 30.panta sesto daļu, bet 60.priekšlikumā ir tikai dažas izmaiņas. Lūdzu, vai ir vajadzība balsot? Vai piekritīsim komisijas atzinumam par 30.panta sestās daļas svītrošanu? Piekrītam vai prasām balsojumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Labi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. (Starpsauciens: “Par ko jābalso?”) Balsosim 61.priekšlikumu - svītrot 30.panta sesto daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 6, atturas - 7. Pieņemts. Līdz ar to 60.priekšlikums nav skatāms. Par 62., lūdzu!

J.Ābele. 62.priekšlikums. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas priekšlikumu. Pieņemts.

J.Ābele. Tātad 63.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Indulis Emsis. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 32.pants. Priekšlikumu nav.

33.pants. 64.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt redakcionālam labojumam 33.panta pirmajā daļā. Pieņemts.

J.Ābele. 65.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 66.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija, un slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti 33.panta ceturtās daļas 3.punkta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 67.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 68.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 69.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas 70.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 69. un 70.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 71.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

J.Ābele. 72.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.Ābele. 73.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Ābele. 74.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ābele. 35.pants. 75.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 76.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 75. un 76.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 36.pants. Priekšlikumu nav. 37.pants. Priekšlikumu nav. 38.pants. Priekšlikumu nav.

39.pants. Iesniedzis Juridiskais birojs. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 78.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 79.priekšlikums. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 40.pants. 80.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Emsis. Tātad daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 82.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par 80., 81. un 82.priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 41.pants. 83.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgās komisijas slēdziens - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par 83.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Piekrīt.

J.Ābele. 84.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Emsis. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Ābele. 85.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 86.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret komisijas slēdzienu par 85. un 86.priekšlikumu iebildumus neceļ. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. Pārejas noteikumi. 87.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo atzinumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. Tātad visi par likumprojektu iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu kolēģus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 5. Nebalso - 21 deputāts. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

J.Ābele. Atbildīgās komisijas vārdā lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 22. janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu? Nav? Lūdzu, vai Kazāka kungam ir citi priekšlikumi?

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Dārgie kolēģi! Mans priekšlikums ir pagarināt šo laiku, jo jūs visi, kas esat iepazinušies ar šo likumprojektu, saprotat, ka šeit galvenā runa ir par kravu pārvadātājiem, bet ir aizmirsta viena liela nodaļa - nodaļa par pasažieru pārvadājumiem. Tāpēc lūdzu pagarināt šo laiku un visiem cītīgi sagatavoties. Mani uzskati ir tādi, ka šajā likumā ir vajadzīga viena liela nodaļa, kur būtu atzīmēts, kādā veidā mēs pārvadāsim pasažierus. Tāpēc mans priekšlikums ir - līdz 10. februārim.

Sēdes vadītājs. Paldies. Varbūt ir vēl kādi citi priekšlikumi? Nav. Izšķirsim jautājumu balsojot. Balsosim Kazāka kunga priekšlikumu par 10. februāri - priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Kazāka ierosinājumu par priekšlikumu iesniegšanu uz trešo lasījumu līdz 10. februārim. Komisija ierosina līdz 22. janvārim. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 6, atturas - 11. Tiek pieņemts šis priekšlikums - 10. februāris. Paldies.

J.Ābele. Esam uzskatījuši šo likumprojektu. Paldies visiem par darbu, it sevišķi tiem, kuri aktīvi piedalījās debatēs.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Nīderlandes Karalistes valdības līgumu par savstarpējo administratīvo palīdzību atbilstošā Muitas likuma piemērošanā un muitas pārkāpumu aizkavēšanā, izmeklēšanā un novēršanā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Rubins. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godājamais Prezidij! Deputāti! Pirmkārt, es gribu pateikt paldies par labo zāli. Ļoti labi strādāt ir arī tehniskajiem darbiniekiem.

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, lūdzu, runājiet par lietu.

A.Rubins. Paldies. Runāsim par lietu. Ir iesniegts likumprojekts, un Ārlietu komisija lūdz atbalstīt to kā steidzamu. Likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Pasaules muitas organizācijas ieteikto 1996. gada sadarbības tipveida modeli. Līguma mērķis ir attīstīt un sekmēt starptautisko sadarbību muitas jomā, kas balstīta uz noteiktu līgumisko bāzi un vispāratzītiem principiem. Ārlietu komisija lūdz, pirmkārt, atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemsim šo jautājumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim priekšlikumu - atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Rubins. Paldies. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu. Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. (Starpsauciens no zāles: “Bravo!”)

A.Rubins. Ir daži redakcionāli precizējumi, kas saņemti no Ārlietu komisijas, un ir priekšlikums 1. pantā atbalstīt šos redakcionālos precizējumus.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs vēl neesam vienojušies par to, vai likumprojektu izskatīsim otrajā lasījumā.

A.Rubins. Tad ir lūgums...

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ka mēs likumprojektu izskatām tūlīt otrajā lasījumā? Iebildumu nav. Paldies. Tātad, lūdzu, Rubina kungs, skatīsim pa pantiem!

A.Rubins. Paldies. Ir redakcionāli precizējumi 1. pantā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt redakcionālajiem precizējumiem 1. pantā? (Starpsauciens: “Jā!”) Paldies. Piekrīt. Pieņemts.

A.Rubins. Ir redakcionāli precizējumi 2. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt redakcionālajiem precizējumiem arī 2. pantā? (Starpsauciens: “Jā!”) Paldies. Pieņemts.

A.Rubins. Un ir vēl redakcionāli precizējumi 3. pantā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī pret tiem deputāti neiebilst. Paldies. Pieņemts.

A.Rubins. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā un arī par likumprojekta pieņemšanu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu.

A.Rubins. Leopold...

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, jūsu vietā neviens cits balsot nedrīkst. Ja jūs esat aizmirsis savu identifikācijas karti paņemt līdzi uz tribīni, tad jūs nebūsiet balsojis.

A.Rubins. Atvainojos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! “Par” - 63, “pret” un “atturas” nav. Likums ir pieņemts.

A.Rubins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Romas konvenciju par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ārlietu komisija lūdz atbalstīt likumprojekta (dokuments nr. 3510) pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu priekšlikumus par otrā lasījuma izskatīšanas termiņiem vai priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

A.Rubins. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 23. janvārim.

Sēdes vadītājs. Līdz 23. janvārim. Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

A.Rubins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Latvijas Republikas advokatūras likums””. Pirmais lasījums.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Mauliņš. Piedodiet, aizmirsu piebilst, ka mums ir arī alternatīvais likumprojekts, kurš ir ar tādu pašu nosaukumu un kuru ir iesniegusi Juridiskā komisija. Un Mauliņa kungs laikam runās komisijas vārdā. Lūdzu, Mauliņa kungs!

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Es runāšu par abiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Mauliņš. Godātie deputāti! Kā jau priekšsēdētājs teica, ir divi likumprojekti par Advokatūras likuma grozījumiem. Abi divi ir pirmajā lasījumā. Tas, kas ir ar numuru 3390 un 3478, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Andreja Panteļējeva iesniegtais.

Šeit ir Juridiskās komisijas negatīvais atzinums ar motīvu, ka šis labojums praktiski neko neizmaina, tikai novērtējumu sarežģī. Un tāpēc komisijas atzinums ir negatīvs, un lūdzu deputātus izteikt savu viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Debatēs pieteicies Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es gan domāju, ka noziņos arī par alternatīvo, un es nezinu, vai par alternatīvo netaisās ziņot Juridiskās komisijas priekšsēdētājs... Es gribēju izteikties par abiem šiem priekšlikumiem, un es varētu arī analizēt 6. pantu un visas tā septiņas daļas, kurās būtībā jau ir norādīts vismaz četras reizes, ka advokāts darbojas, tikai sniedzot juridisko palīdzību, un pēc tam viņam ir jāsniedz liecības par to, kas ir ārpus juridiskās palīdzības. Mēs savā komisijas darbā esam sadūrušies ar to, ka diemžēl advokāti, it īpaši sākuma stadijā, traktēja savus pienākumus kaut kādā “bezizmēra” laika periodā, ka viņi varēja it kā ne par ko nerunāt, vienalga... pat iznāk, ka gandrīz vai pirms tikšanās ar savu klientu... Nu tagad būtībā situācija ir nedaudz izmainījusies, jo ir parādījušies mūsu komisijas darbā tādi fakti un tāds notikumu salikums laikā, kas diemžēl no šo advokātu puses... tas liek viņiem pašiem traukties gan uz komisiju, gan arī uz prokuratūru. Bet nu varbūt tas ir par vēlu.

Es gribētu piekrist un lūgt aicināt deputātus balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu, kaut gan to laikam vēl nelika priekšā. Es biju pierakstījies debatēs... Es domāju, ka abus divus liks priekšā, tāpēc es gan komisijas locekļus, kas izmeklē šo 3 miljonu jautājumu, gan pārējos deputātus gribētu aicināt balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu, jo tas ir gan stingrāks, gan loģiskāks. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mums papriekš vajadzēja laikam nobalsot, vai mēs Juridiskās komisijas projektam dodam steidzamību, jo pagaidām nav īsti labi saprotams, par ko mēs diskutējam - vai par izmeklēšanas komisijas iesniegto projektu vai par Juridiskās komisijas iesniegto, kuram, kā es saprotu, steidzamība vēl nav piešķirta.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu šinī gadījumā atbalstīt Juridiskās komisijas iesniegto projektu. Protams, mēs šeit saskaramies ar to, ka tas arī nav ideāls, jo pēc būtības jau būtu jārada atsevišķs likums, kurā varētu precizēt šos principus - ja kāda persona, kurai ir tiesības strādāt ar diskrētu informāciju, iesaistās kaut kādā noziedzīgā darbībā... šeit man to gribas norādīt tādēļ, ka mums arī izmeklēšanas komisijas materiāli... tas jau būtu kā padomju laika turpinājums. Tālāk būtu jānosaka Medicīnas likumā, ka, ja ārstu izsauc pie izmeklētāja kā liecinieku, viņam obligāti ir jādod fakti par slimnieka stāvokli un visu pārējo. Un tāpat vajadzētu pieslēgt vēl arī mācītāju. Tas man atgādina, cik es atceros, savulaik man arī tā bija. Padomju laikā papriekš pie izmeklētāja uzaicināja mani kā liecinieku, lai es pats noliecinu pret sevi, dodams parakstu, ka uzņemos atbildību par nepatiesu liecību došanu, un pēc tam attiecīgi pat manu liecību varētu izmantot pret mani, jau kā pret apsūdzēto. Un šinī gadījumā arī attiecībā uz advokātiem mēs varam saprast to, ka Panteļējeva kungs ļoti demokrātiski grib atrisināt šo jautājumu un piespiest advokātus sākt runāt. Bet es nevaru aizmirst to, ka pēc šīs miljonu lietas būs citi advokāti, kuriem jebkurš slinks izmeklētājs vai prokuratūras darbinieks, kas negribēs veikt normālu izziņas darbību, vienkārši pavēlēs uz šīs likuma normas pamata, ko Panteļējeva kungs piedāvā, lai viņi dod liecības par saviem klientiem. Panteļējeva kungs piedāvā, lai advokāts - es izteikšos tā tautiski - “nostučī” savu klientu, kas viņam ir devis informāciju. Es brīnos par Panteļējeva kunga demokrātijas apziņu. Es saprotu, ka varbūt pēc tam, pēc miljonu lietas izskatīšanas, par kuru “Latvijas ceļš” ir apsolījis, ka nu tautai jādod mazs prieciņš, jāatrod ir vainīgie, - ka tad mēs pieņemsim lēmumu, ka šī norma vairāk nestrādās. Bet es uzskatu, ka mēs nedrīkstam... un es brīnos, kā šāds priekšlikums no demokrātiskā “Latvijas ceļa” puses varēja parādīties.

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas projektu, un otrajā lasījumā, protams, vēl būs jāpiestrādā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, atļaujiet izskaidrot situāciju. Tādas situācijas, ka mums ir alternatīvais likumprojekts papildus komisijas iesniegtajam, mums ir bijušas, bet tāda situācija, ka vienu no alternatīvajiem komisija vēlējās atzīt par steidzamu, nav bijusi. Bez tam Mauliņa kungs savā ziņojumā nelūdza pirms debatēm balsot par alternatīvā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Tādēļ rīkosimies tā: apspriedīsim abus vienlaicīgi, balsosim vispirms par pirmo un, ja to noraidīs, tad balsosim par alternatīvā likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

J.Mauliņš. Paldies, priekšsēdētāja kungs.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās deputāts Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Esmu 3 miljonu latu lietas izmeklēšanas komisijā, un nāk asara pēc asaras, šad tad nāk smiekli, bet tie smiekli nav prieka smiekli. Latvijas slavenākais advokāts, kas raksta grāmatas, iet pie prokurora un prasa padomu, kā ar šādu lietu varētu labi pelnīt, bet tā, lai nekāda nozieguma nav. Viņš it kā meklēja, kā varētu zagt juridiski pareizi. Kā juridiski pareizi apzagt mūsu tautu. Mūsu tauta tiek apzagta. Prokurors nespēj palīdzēt, tie 3 miljoni latu tiek nozagti tā kā tā, un viņš dabū 300 000 latu honorāru.

Es tā pusnopietni teicu advokātam Supem, ka vislielākie blēži ir Latvijas advokāti. Supe stāstīja, ka viņam iznākuši šķēršļi tāpēc, ka viņš nezināja, vai viņš būtu ar mieru dalīties pusmiljona latu honorārā par to, ka viņš divas draudzīgas puses savedīs kopā. Saprotiet, tas pusmiljons latu, tas honorārs, būtu godīgi nopelnīts. Godīgi nopelnīts ne manā valstī, bet mūsu it kā juku jukām esošajā valstī. Tikai te varētu būt tādas summas godīgi nopelnītas par tautas mantas izšķērdēšanu. Par pāris stundu darbu - pusmiljons latu! Tādas summas saņemšanu pasaules visslavenākie advokāti pat visbagātākajās valstīs neuzskatītu par godīgu.

Mēs šeit tagad ar steidzamību lāpīsim kaut kādu pantu. Ar steidzamību. Neizprazdami, ka advokātam ir kaut kāda morālā atbildība pret savu valsti, pret savu tautu, pret savu klientu, pret darījumu, pret savu laiku, pret savu kolēģi, pret visu ko. Neviens no šiem grozījumiem nerunā par to fundamentālo lietu, ka vislielākie zagļi, bet it kā likumīgie zagļi, Latvijā kopā ar advokātu paņem un sadala visu, kas ir mūsu zemē. Visas mūsu bagātības iet caur advokātu kantoriem, un tad, lūk, brīnāmies, ka mēs nevaram atrast tādus muļķus, kas, dabūjuši savu juridisko grādu, ies un būs tiesneši Latgalē. Mēs it kā nesaprotam, ja viņš aiziet par tiesnesi Latgalē. Viņam tas kukulis jāņem, ja viņš gribētu drusciņ būt saviem kolēģiem līdzīgs, lai varētu vismaz viņus uzcienāt ar vakariņām. Viņam ir jāņem kukulis. Mums tas Advokatūras likums ir fundamentāli jāpārstrādā. Advokāts nedrīkst par savu stundas darbu ņemt vairāk nekā varbūt simts minimālās algas. Viņam ir jāpierāda, ko viņš ir darījis - pēc stundu saraksta. Bet mēs šeit ar steidzamību kaut ko darīsim.

Es mūsu komisijai skaidroju, kā šos blēžus... es viņus saucu par blēžiem, jo, pēc manas izpratnes, blēdis ir tas, kas par pāris stundām sev paņem pusmiljonu latu vai 300 000 latus. Nevienā civilizētā pasaules valstī viņiem nav atļauts slēpties dēļ tā, ka viņi nedrīkst izpaust to, ko viņi negrib izpaust. Viss, kas no mūsu Saeimas bija vajadzīgs, bija paskaidrojums likumā, ka mēs nekad nebijām domājuši, ka šos pantus varētu tā lietot, un tā tos nedrīkst lietot! Un visiem šiem četriem advokātiem būtu jānāk un jāskaidro vai jāiet tūlīt cietumā. Bet to mēs gan negribam darīt.

Katru dienu “Panorāmā” un katru otro dienu lielāko avīžu pirmajās lapās ir redzami mūsu godājamie blēžu ķērāji, un visas jaunākās ziņas... un visas tās ziņas ir sliktas. Stendzenieks dabūja ne tikai vienu garantiju, bet četras! Un katrai no tām četrām ir atsevišķs notāra numurs. Tikai viena no tām četrām garantijām ir bankā “Baltija”, par to kaut kādi būs jāizkārto... Bet Maskavas “Intertek” bankā ir vēl divas. Un kaut kur ir vēl viena. Un neviens no mūsu valstsvīriem, prokuroriem vai valsts pārstāvjiem Ventspils ostā nav anulējis vai pat mēģinājis anulēt nevienu no šiem darījumiem.

Tanī pasaules malā, kurā es augu, ir tā (un es ticu, ka tā tas ir visā pasaulē): ja ir kāds darījums un ja to nenoliedz, pat ja to ir darījis cilvēks, kas nav pilnvarots, un ja tas darījums ir zināms, tad tas paliek spēkā. Bet tagad, gadus vēlāk, mēs vēl neesam ar mieru sākt anulēšanas procesu pret šīm garantijām. Bet visas šīs spēlītes, tās garantijas un viss tas, ko mēs likumīgi atļaujam, ir advokātiem ko sarīties, ir lēmējiem - varturiem kļūt bagātiem. Mēs nevienu vainīgo nekur neatradīsim! Ja mēs atradīsim, tas būs kaut kāds ierēdnis, kas ir klausījis kādam citam ierēdnim. To cilvēku mēs sodīsim. Bet tie cilvēki, kuri šo lietu slēpa no tautas, uzspieda “Latvenergo” padomei, ka nedrīkst par šo lietu skaļi runāt, - tie cilvēki staigā brīvībā. Tie cilvēki, kas atnāca uz “Latvenergo” lietas izmeklēšanas komisiju un stāstīja, ka viņi neesot parakstījuši darba līgumu, ka viņi neesot saņēmuši algu... Neviens viņus nesauc pie atbildības par to, ka viņi Saeimas komisijā melo. To mēs nedarām. Bet katru dienu tauta redz, cik godīgi ir tie “Latvijas ceļa” pārstāvji un bijušais “Latvijas ceļa” iekšlietu ministrs, cik godīgi viņi ir, jo viņi meklē... cik skaļi un skaisti viņi meklē! Un atrod tikai vēl un vēl... un neko neatrod. Teātris, draugi, teātris! Mūsu tauta tiek apzagta. Mēs šeit atkal ar steidzamību kaut ko varonīgu darīsim, strīdēsimies starp diviem variantiem, bet neviens no tiem neder. Advokāts, kas pieprasa vairāk nekā 50 vai 100 minimālās algas par vienas stundas darbu, zina, ka viņš dara noziedzību. Viņu vajadzētu ne tikai izmest no Advokātu kolēģijas, bet tūlīt ielikt cietumā. Tikai par tādu uzdrīkstēšanos vien.

Kolēģi, mēs zinām, kāpēc tas teātris notiek. “Latvenergo” valde ir atlaista, “Latvenergo” padome ir atlaista, un liela daļa “Latvenergo” ierēdņu ir iebaidīti. Ja viņi attaisīs muti, lai runātu par to, kas īsti notiek, - ka mēs taisāmies pārdot saviem draugiem “Latvenergo” par 24 000 000 latu, lielākoties sertifikātos... “Latvenergo” - par 24 miljoniem. ...Par tādu naudu jūs neko tur nevarētu uzbūvēt. “Latvenergo” ir 10 miljardu latu vērts, bet to nozags, es to saucu par zagšanu. Metiet mani atkal ārā no Saeimas, lūdzu! Tie kungi, kas taisās to it kā par 92 000 000 novērtēt... tad ziniet, 63 000 000 kaut kādai garantijai “Rīgas siltumam” un 25 miljoni tur un tur, un paliek 24 000 000, ko it kā tauta dabūs par to, ko mans tēvs uzsāka. Mans tēvs bija atbildīgs par Ķeguma spēkstacijas uzbūvēšanu. Ar 24 000 000 latu tur neko nevar iesākt. Tādas HES maksā miljardu katra. Mūsu tautu vienkārši apzags, bet spēlēs teātri. Mēs godīgi kaut ko meklējam, bet neko neatrodam. Ar šo steidzamību mums tagad izdarīs tā, ka mēs nevarēsim runāt par šīm lietām. Mēs esam pieņēmuši visādus likumus. To Advokatūras likumu pārskatīsim, jo šīs imunitātes ministriem vai kādiem citiem cilvēkiem nedrīkst būt! Ja viņi kļūst bagāti, tad ir jāsaprot, ka tas pa lielākai daļai ir negodīgi. Un nespēlēsim šos teātrus! Sargāsim to, kas mums ir! Mums vēl šodien “Latvenergo” pieder. Eiropas Savienība nav prasījusi - es atkārtoju: Eiropas Savienība nav prasījusi -, lai mēs privatizējam pat vienu no mūsu stratēģiskajiem objektiem, tā privatizācija ir klaja zagšana. Vairākus miljardus vērtu mantu mēs par vairākiem desmitiem miljonu (sertifikātos) atdosim. Un tajā pašā laikā tie vadoņi, kas tur pašā skatuves centrā spēlē, - tie klanās televīzijas priekšā un saka: “Skat, cik godīgs es esmu! Skat, ko es atklāju!”

“Latvijas kuģniecība” aiziet, “Latvenergo” aizies, bet mums stāsta tās blēņas, ka Latvijas tautai ies labāk. Privatizācijas aģentūra zina, ka viņa atlaidīs 10 000 strādnieku šogad, bet mums iešot labāk. Privatizācijas aģentūra atņems latviešiem darbu. Ar mūsu nodokļu likmēm tas tiek darīts, bet mūsu ministri un Valsts prezidents stāsta mūsu tautai kaut kādas pasakas, ka valstī iet labāk. Sāksim nopietni strādāt šajā svētajā zālē! Neko nedarīsim ar steidzamību un to Advokatūras likuma pantu pataisīsim tādu, ka advokāts vairs nevarēs pelnīt 100 minimālās algas vienas stundas darbā! Un viņam ir jāatklāj viss!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Runās deputāts Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu atvainoties ziņotāja vārdā, kas nepilnīgi pateica to, kas viņam bija jāpasaka ziņojuma reizē. Tātad tiek izskatīts... šī ir viena lieta, kas tiek izskatīta šajā situācijā, un tiek izskatīts gan parlamentārās izmeklēšanas komisijas iesniegtais, gan alternatīvais - Juridiskās komisijas iesniegtais - likumprojekts.

Ja nu reiz ziņojuma laikā ir palaists garām termiņš, ka ir balsojums par steidzamību, tad es komisijas vārdā šo steidzamību neuzturu spēkā.

Iepriekšējais runātājs daudzreiz pieminēja šo steidzamību, un nu iznāk tā: ja mēs gribam, lai būtu ātrāk, lai parlamentārajai komisijai būtu vieglāk strādāt, tad tas ir slikti. Ja to mēs darītu ilgāk, atkal būtu slikti. Grūti jau ir izdabāt. Bet, kā jau es teicu, es komisijas vārdā neuzturu spēkā šo steidzamību.

Es domāju, ka šobrīd jums pirms balsošanas būtu jāizšķiras par to, kurš no likumprojektiem ir pilnīgāks, kurš ir juridiski korektāks, kurš tiešām risina - ja ne atrisina - to problēmu, kura ir radusies sakarā ar dažu advokātu izturēšanos, kad viņi tika uzaicināti sniegt liecības vai nu pirmstiesu institūcijās, vai arī attiecīgajā komisijā.

Es domāju, ka šī situācija, kas veidojas, praktiski nav tik daudz saistāma ar Advokatūras likumu, cik tā ir saistāma ar viena vai otra cilvēka attieksmi - gan pilsonisko, gan attieksmi, esot tajā amatā, kurā viņš vienā vai otrā brīdī ir.

Runājot par likumprojektiem. Es, protams, aicināšu jūs atbalstīt Juridiskās komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu, un es būtu pateicīgs, ja parlamentārās komisijas pārstāvis... es nezinu, vai Kreitusa kungs bija pilnvarots teikt, ka viņš pozitīvāk skatās uz Juridiskās komisijas izstrādāto un tādēļ atsauc šo, bet būtu labāk, ja parlamentārā komisija atsauktu šo savu likumprojektu. Protams, varētu jau tikt iesniegti priekšlikumi turpmākajos lasījumos.

Tātad jautājums ir šāds - ko tad pēc būtības piedāvā parlamentārā komisija? Parlamentārā komisija piedāvā risināt jautājumu atkarībā no tā, kā klients ir teicis advokātam, - vai viņš uztic šo savu informāciju kā noslēpumu vai vienkārši izpauž kaut kādu informāciju. Un, tiklīdz viņš ir teicis katrā vārda galā, ka tas ir noslēpums, tā advokāts ir saistīts ar šā sava klienta gribu un tā arī tas notiks. Viņš teiks: “Es par to nerunāšu, jo, sniedzot juridisko palīdzību, es šo informāciju esmu saņēmis no klienta kā noslēpumu.”

Un savukārt kas tad tiek piedāvāts Juridiskās komisijas alternatīvā? Piedāvāts tiek nevis labot jau spēkā esošo normu, kas ir Advokatūras likuma 6.panta 2.punktā, bet papildināt minēto pantu ar tādu tekstu, kāds ir jūsu rīcībā esošajā dokumentā nr.3479. Proti, ka ir atzīstama par nelikumīgu advokāta tāda rīcība, kura ir vērsta uz to, lai klientu mācītu (tā es to nosaukšu vienkāršā sarunvalodā)... lai mācītu klientu uz nelikumīgu darījumu realizēšanu. Tā vairs nav atzīstama kā juridiskā palīdzība, bet kā nelikumīga rīcība. Es domāju, ka šāds risinājums būtu gan universālāks, gan arī tuvāks tai konkrētajai problēmai, kāda praksē ir radusies. Protams, es gribu teikt arī to, ka, tāpat kā viena bezdelīga vēl nenes pavasari, tā arī viena radusies problēma nevarētu būt par pamatu izmaiņām likumā. Jo Advokatūras likuma sūtība un būtība ir arī tā, ka katrs cilvēks un visa mūsu sabiedrība virzās uz to, ka katrs potenciāls advokāta klients būtu pārliecināts, ka, griežoties pie advokāta pēc juridiskās palīdzības, tās sarunas, kuras viņam būs ar zvērinātu advokātu, netiks izpaustas (protams, ja tās nepārkāps šīs robežas, kuras ir tagad noteiktas projektā, papildinot 6.panta ceturto daļu). Jo pretējā gadījumā, ja mēs šīs garantijas nedodam cilvēkam, kas tiek Advokatūras likumā saukts par klientu, viņam nekad nav nekādu garantiju, ka neatradīsies tikpat negodīgs cilvēks, kurš izpaudīs šīs ziņas viņa konkurentam vai vēl kaut kādai citai personai.Tātad klientam arī ir jābūt garantijai, ka viņa uzticētās ziņas tālāk nedrīkst tikt izpaustas. Šim likumam ir jābūt kā sargam, lai, pirmkārt, advokāts tiešām būtu godprātīgs un, no otras puses, lai klients varētu uzticēt savas problēmas advokātam, tāpat kā ārstam uzticas slimnieks, kā mācītājam uzticas ticīgā persona, kas pie viņa griezusies.

Tādēļ es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas iesniegto variantu un, kā jau teicu, neuzturu spēkā steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Runās deputāts Andrejs Panteļējevs - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Pirmkārt, es nesapratu Kaksīša kungu, jo viņš kā komisijas loceklis neuztur spēkā prasību par steidzamību. Es katrā ziņā gribētu, lai tā steidzamība tomēr tiktu nobalsota. Šis priekšlikums. Ja tā tiek atcelta komisijas vārdā, tad tas ir cits jautājums. Es nesapratu, vai tas ir personīgais viedoklis vai komisijas viedoklis. Skaidrs! Es katrā ziņā mūsu komisijas vārdā tomēr uzskatu, ka steidzamība būtu nepieciešama. Es domāju, ka starp pirmo un otro lasījumu lietas varētu sakārtot. Ja tas vairs nav balsojams, tad tas ir izšķirams sēdes vadītājam.

Īsumā es gribētu teikt, ka pirmā lieta ir tā, ka pēc būtības šie abi priekšlikumi nav alternatīvi. Pēc būtības tie, pirmkārt, attiecas uz dažādām likuma sadaļām, un, otrkārt, tie īstenībā viens otru papildina. Tāpat es uzreiz gribētu atzīmēt, ka šobrīd faktiski ne viens, ne otrs priekšlikums pilnībā neatrisina problēmu. Es domāju, ka pamatdarbs īstenībā būs jāizdara laikā starp pirmo un otro lasījumu vai starp pirmo, otro un trešo lasījumu. Tas ir viens, ko es gribētu teikt.

Otrs, ko es gribētu teikt. Es uzskatu par nepareizu to interpretāciju, ka likumu nedrīkst mainīt, balstoties uz vienu specifisku precedentu. Es domāju, ka īstenībā tas ir pilnīgi normāli, ka, tieši balstoties uz konkrēto precedentu, mēs nolemjam, ka esošajā likumdošanā kaut kas nav kārtībā un ka kaut kas ir jālabo.

Un ar šādu precedentu konkrēti mūsu komisija šodien ir saskārusies, proti, pašreiz spēkā esošā redakcija aizliedz nopratināt vai pieprasīt no advokāta kā liecinieka informāciju par faktiem, kas viņam ir kļuvuši zināmi, sniedzot juridisko palīdzību. Tāda ir šībrīža interpretācija. Šī interpretācija faktiski neļauj uzdot būtiskus jautājumus advokātiem. Pie tam pašreizējā redakcija pārāk plaši interpretē jēdzienu “juridiskā palīdzība”. Es jums pateikšu paradoksālu piemēru. Faktiski šī redakcija konkrēti šobrīd “Latvenergo” izmeklēšanas lietā tiek izmantota tā, ka advokāti interpretē juridisko palīdzību gandrīz vai ne tikai kā konkrētās darbības, kas ir saistītas ar klientu, bet viņi vispār atsakās atbildēt par jebkurām darbībām, ko viņi ir veikuši šajā laikā. Par darbībām, kas varbūt nemaz tieši nav saistītas ar šo klientu.

Un nu mēs nonākam pie paradoksa, ka, piemēram, ja es kā advokāts sniedzu kādai personai X juridisko palīdzību un tajā pašā telpā notiek noziegums, tad es pasaku, ka es neko neliecināšu par to, ko es redzēju, - par šo noziegumu, jo es to esmu redzējis tāpēc, ka tajā laikā es esmu sniedzis juridisko palīdzību. Un tā tas tiek interpretēts sakarā ar juridiskās palīdzības sniegšanu. Varbūt šī ir nedaudz ekstrēma interpretācija, bet katrā ziņā tāda ir saskatāma. Un pašreizējā redakcija to pieļauj.

Arī pasaules praksē, cik man zināms, nav absolūta aizlieguma nopratināt vai uzdot jautājumus advokātiem. Ir dažādas prakses. Amerikas Savienotajās Valstīs, ar kuru pieredzi man nācās iepazīties, ir tāda prakse, ka eksistē speciāls tiesnesis, kurš, uzklausījis apsūdzības argumentus, uzklausījis, protams, arī aizstāvības argumentus, nosaka, kurā sadaļā advokātam ir jāliecina un kurā sadaļā - nav. Mums šāda instrumenta nav. Un līdz ar to mēs nonākam zināmā strupceļā. Strupceļā, kas diemžēl ir ieprogrammēts arī Juridiskās komisijas priekšlikumā, lai gan arī vēlreiz jāsaka, ka tas kā nealternatīvs priekšlikums noteikti būtu atbalstāms, tāpēc acīmredzot ir jādomā, kā pie šīs redakcijas varētu pastrādāt.

Tomēr problēma ir tā, ka Juridiskās komisijas priekšlikumā ir rakstīts, ka par juridiskās palīdzības sniegšanu nav atzīstamas advokāta nelikumīgas darbības klienta interesēs. Problēma ir tā, kas kvalificēs šo nelikumīgo darbību un kurā brīdī, un kā līdz šai kvalifikācijai varētu nonākt. Klientu ir iespējams nopratināt kā liecinieku un, izejot no tā, varētu kvalificēt, vai viņa darbības ir bijušas vai nav bijušas nelikumīgas, turpretī advokātu nav iespējams nopratināt, un tāpēc rodas jautājums: kurā brīdī viņa darbību var sākt kvalificēt kā nelikumīgu? Jo, ja šobrīd mēs lietotu šo punktu, tad advokāts vienkārši pateiktu: “Piedodiet man, bet nekur vēl nav kvalificēts, ka attiecīgā darbība ir nelikumīga, tāpēc es par to vispār nerunāšu.” Un prokuratūra netiek līdzi šai kvalifikācijai.

Es gribētu piezīmēt vēl vienu punktu. Pašreizējā redakcija faktiski ir diskriminējoša arī pret advokātiem, jo nostāda viņus samērā īpatnējā situācijā. Konkrētajā lietā, par kuru ir ierosināta krimināllieta, klients vai jebkurš cits neadvokāts var tikt nopratināts kā liecinieks un pēc tam kļūt vai nekļūt par apsūdzēto, tātad te ir paredzēta stadija, kurā zināmā mērā var tikt sniegti paskaidrojumi prokuratūrai. Prokuratūra var pieprasīt, var tikt noskaidrota klienta loma. Turpretī advokāta gadījumā šis likums faktiski advokātam liedz iespēju paskaidrot vai interpretēt savu darbību, nostādot advokātu diskriminējošā situācijā, jo viņam izpaliek viens posms. Advokāts ir vai nu tāds, kuram vispār nevar uzdot jautājumus, vai arī advokāts uzreiz ir tāds, kam pašam tūdaļ tiek izvirzīta apsūdzība - jau konkrētā kriminālā apsūdzība, kad pret viņu tiek pielietotas sankcijas no prokuratūras puses. Izpaliek tas starpposms, kurā advokāts kā liecinieks varētu izskaidrot vai paskaidrot savas darbības motīvus un zināmā veidā interpretēt tās likumību un nelikumību. Klients to var darīt, bet advokāts - ne. Līdz ar to prokuratūra objektīvi tiek virzīta uz situāciju, ka tā ir spiesta izvirzīt apsūdzību advokātam, lai vispār varētu sākt viņu nopratināt. Protams, tad advokātam rodas iespēja jau runāt nevis kā apsūdzētajam, bet tās jau ir mazliet citas attiecības un cits, protams, psiholoģiskais aspekts.

Vēl viens moments, kas attiecas uz mūsu redakciju. Arī mēs pašlaik nonākam paradoksālā situācijā konkrētajā gadījumā, ka klients vēlas, lai advokāts runā, bet advokāts nerunā. Tieši no šejienes tad arī izriet mūsu redakcija. Vēl vairāk! Klients varbūt pat uzskata, ka advokāta klusēšana viņam sāk kaitēt, bet, neskatoties uz to, advokāts atsakās runāt, jo viņš uzskata, ka viņš sniedz juridisko palīdzību. Vai tiešām mēs varam pieļaut tādu paradoksālu situāciju, ka advokāta klusēšana tiek pacelta absolūta līmenī pat tādā situācijā, kad tā sāk traucēt vai kavēt izmeklēšanu?

Te varētu runāt par pušu sacensību un par to, ka objektīvi to vajadzētu nodrošināt, pat tādā situācijā, kad tā sāk kaitēt klientam. Ne tikai klientam. Mēs zinām konkrēto gadījumu, kad advokāta klusēšana sāk kaitēt ne tikai klientam, bet arī citām personām. Piemēram, šī pati slavenā “patrona” vēsture, kad viena advokāta klusēšana vai skaidrojuma nesniegšana faktiski sāk kaitēt citiem cilvēkiem, kuri tiek minēti teorētiski kā “patrona” lomas izpildītāji.

Tātad mēs nonākam dīvainā situācijā. Starp citu, tikai šis apstāklis noveda pie tā, ka pēc tam it kā advokāts šinī sadaļā sniedza liecību. Līdz tam viņš to atteicās darīt.

Tātad mēs redzam, ka pašreizējā redakcijā kaut kas nav kārtībā. Mums ir tiešām jāprecizē, pirmkārt, attiecības ar klientu. Otrkārt, mums tomēr ir jādod izmeklēšanai iespējas uzdot jautājumus advokātam tad, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka viņa darbības varētu būt nelikumīgas. Šeit ir tā problēma, kas varbūt ir saistīta ar Juridiskās komisijas redakciju. Tur ir pateikts kategoriskā formā, un šī kategoriskā forma noteikti būs tā, uz kuras varēs balstīties advokāti un teikt - vispirms pierādiet, ka tā ir bijusi nelikumīga darbība, mana nelikumīga darbība kāda interesēs, un pēc tam es kaut ko par to pasacīšu.

Es gribētu teikt vēlreiz to, ar ko es iesāku. Es šobrīd uzskatu, ka abas redakcijas viena otru papildina. Protams, mums it kā nav iespējas nobalsot par abām un līdz ar to nobalsos par vienu, taču jebkurā gadījumā tiks atvērts likums. Abās sadaļās jāstrādā pie abām redakcijām tālāk. Es atzīstu, ka tās abas nav ideālas un abas šobrīd neatrisina esošo problēmu, bet es domāju, ka mēs varētu pietiekami ātri un operatīvi kopējiem spēkiem, piedaloties juristiem, varbūt arī Advokātu kolēģijai un prokuratūras pārstāvjiem, atrast nepieciešamo risinājumu Advokatūras likumā un izdarīt nepieciešamos labojumus. Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu iesniegto priekšlikumu. Ja gadījumā mūsu iesniegtais tiek noraidīts, tad vajadzētu atbalstīt Juridiskās komisijas iesniegto, jo - atkārtoju vēlreiz, - tie nav alternatīvi, tie abi ir papildināmi un pilnveidojami. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, tad likumprojekta apspriešanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Tagad es lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Lūdzu! Māri Rudzīša kungu es lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Kamēr tiek gatavota izdruka, mēs varbūt varam vienoties un pēc 35.jautājuma “Grozījums Farmācijas likumā” iekļaut to jautājumu, par kuru mums nebija ziņotāja, likumprojektu “Grozījumi likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem””. Te ir sešu deputātu iesniegums. Labi, lemsim to pēc pārtraukuma.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Vladilens Dozorcevs, Andrejs Krastiņš, Juris Dobelis, Juris Sinka, Andrejs Panteļējevs, Kārlis Leiškalns, Ģirts Valdis Kristovskis, Pēteris Keišs, Edvīns Inkēns, Pēteris Apinis, Leonards Tenis, Ernests Jurkāns, Jānis Mauliņš, Janīna Kušnere, Ervids Grinovskis, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pārtraukumam atvēlētais laiks ir pagājis. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu reģistrāciju kvorumam. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 43 deputāti. Lūdzu nervozu zvanu. Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 55 deputāti. Turpināsim debates apspriežamajā jautājumā. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Es nebūtu nācis otro reizi runāt par šo jautājumu, ja man viss notiekošais neliktos tik smieklīgs un nebūtu tik grūti, jo tūlīt pēc manis tribīnē uznāca mūsu labi pazīstamais Kaksīša kungs un stāstīja, ka, ja to dara agrāk, tad ir slikti ar steidzamību, bet, ja to dara vēlāk, tad arī ir slikti, un tāpēc viņš steidzamību neuzturēšot spēkā. Bet kur ir tā teātra spēle? Vienalga, lai arī ko mēs šodien darītu, tam nebūs atpakaļejoša spēka. Atpakaļejošs spēks šinī gadījumā būtu bijis tad, ja mēs būtu skaidri un gaiši paskaidrojuši, ka esošo likumu tā nevar traktēt. Un tad, kad sākās runa par to, kā esošo likumu var traktēt, tad Advokātu kolēģija bija mūsu pusē. Taču, saproti, paprasa mafiozi, vai tad patiešām par šo viņus varētu likt cietumā, un atļauj viņiem domāt, konsultēties, un, bez šaubām, kā jūs redzat, viņi nav vainīgi, viņiem ķerties klāt nevar. Un tad mēs nolēmām, ka šeit laikam ir kaut kāds nolīgums starp mūsu augstiem vīriem, ka šie prezidentu un ministru prezidentu, un citu padomdevēji šo naudiņu darbā pelna pusmiljonu latu pusstundas laikā, ka šiem godavīriem nevienam nav jāiet cietumā, ka viņiem nevienam nekas nav jāskaidro. Un tad mēs izvirzījām šo domu, ka mums šis iepriekšējais likums ir nepilnīgs, ka tas ir “jālāpa”.

Nu labi, tik tālu es varēju nociesties, bet tad atnāca godājamais Panteļējeva kungs un sāka skaidrot, ka, zini, Kaksīša kunga “ielāps” ir labs ielāps, jo tas “lāpa” gan vienā vietā, gan arī lāpa kaut kur citur.

Mīļie kolēģi, tā “lāpīšana” ir saistīta ar godaprātu, tā lāpīšana parāda, ka neliks izprast, kas ir likuma gars. Mums vajadzēja skaidrot tikai esošo likumu garu. Tā “lāpīšana” nenozīmē kaut ko lūgt no Advokātu kolēģijas pēc tam, kad 800 tūkstoši vai nezin cik latu tur ir nopelnīti viņu starpā. Vai nu viņiem par to būtu jāliecina. Un padomājiet vēl, draugi, ka ne jau tur ir vajadzīga tā “lāpīšana”. Viņi vienmēr atradīs, kāpēc tur vajadzētu jaunu “ielāpu” un vēl vienu jaunu ielāpu.

Es biju jauns puisis, man bija mazāk par 20 gadiem, kad man paskaidroja, ka neatkarīgi no tā, lai arī cik labi būtu rakstīts, katram likumam, katram līgumam var “izbraukt cauri ar smago mašīnu”, ja policists to atļauj. Un mūsu “policija” sēž šeit Saeimā, Panteļējeva kungs tagad atkal mums skaidro par amerikāņu prezidentiem. Blēņas! Amerikāņu Senāta komiteja aiztur prezidenta sievu, kam ir pirmās pakāpes imunitāte, viņa arī bija prezidenta advokāte, kam ir otrās pakāpes imunitāte, un ir baigais skandāls, “white - water” skandāls. Tur nekādas imunitātes nav, tur meklē tos papīrus, rakājas, ir skandāli un vēl nezin kas. Bet mēs šeit stāstām kaut kādus pekstiņus, lai tauta tic, ka mēs patiešām kaut ko meklējam, bet likuma dēļ kaut ko nedrīkstam darīt. Draugi, mēs neko nemeklējam! Mūs Eiropas padome ir nosaukusi par ļoti korumpētu valsti ļoti augstos līmeņos. Stendzenieka kungs finansēja visas mūsu partijas. Ja vismaz Šķēles kunga draudi, ka Stendzenieka kungs it kā esot finansējis visas partijas, arī Latvijas Vienības partiju, tikai ne Tautas kustību “Latvijai”. Un tāpēc notika apvērsums, viņi pārņēma varu, un mēs šeit nevienu no viņiem neaiztiksim.

Un ko mēs ar to Izmeklēšanas komisiju esam izdarījuši? Mēs esam sabaidījuši visus tos, kuri kaut ko par “Latvenergo” zina. Un tās spēles mērķis ir zagt no mūsu tautas miljardus. Mums trūkst izpratnes, angļi to sauc “spirit of the law” - sirdsapziņa, ja gribat, tikumība, taisnības izjūta. Šeit ir tikai blēņas! Mums šeit nesen... žēl, ka Tabūna kungs un...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jūsu runas laiks beidzies.

G.Valdmanis. Es gribētu palūgt pusminūti, lai nobeigtu domu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par pusminūtes papildlaika piešķiršanu deputātam Valdmanim. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 13, atturas - 6. (Starpsauciens: “Paņem pēc tam izdruku!”)

G.Valdmanis. Līdzīgā situācijā pagājušajā Saeimas sanāksmē es neprasīju balsojumu un tiku izslēgts uz divām sēdēm... Tas jautājums tika nodots Pieprasījumu komisijai, kura nolēma, ka viņa to lietu neskatīs, ka sūtīs to atpakaļ un ka mēs šeit sēdē to pārrunāsim. Tas nav noticis. Bet Tabūna kungs teica, ka tāds tiesnesis, kas nedara savu darbu... ka tāds tautai nav vajadzīgs kā tiesnesis. Tabūna kungs, jūs neesat deputāta goda vērts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Otro reizi.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Diemžēl arī man jāsaka, ka es nebūtu nācis runāt otro reizi, bet ir noticis pārpratums, un Panteļējeva kungs kļūdās tanī apstāklī, ka man nebūtu bijusi taisnība, noņemot steidzamību. Es to darīju tādēļ, ka Kārtības rullis neatļauj mums lemt par steidzamību tad, kad jau ir uzsāktas debates, jo tas ir jādara pirms debatēm, un tātad citas izejas vairs nav.

Otrs. Ja runā par to, ko Panteļējeva kungs teica par slepkavību, ka nedrīkstētu ziņot, tad acīmredzot tas ir teikts tādēļ, ka Panteļējeva kungs nezina, ka Kriminālkodeksā ir noteiktas normas, par kādiem noziegumiem ir noteikti jāziņo jebkuram, arī advokātam.

Treškārt. Par nelikumību vai par to, kā te ir ierakstīts Juridiskās komisijas variantā - “nelikumīgas darbības”. Tam ir savs kritērijs, un mēs paši labi zinām, jo paši esam par to balsojuši, ka var tikt ierosināta krimināllieta par šīm darbībām. Tas ir viens kritērijs. Otrs kritērijs ir kriminālvajāšanas uzsākšana. Ja pieņemtu tādu variantu, ka tad, ja tikai ir aizdomas par nelikumībām, tad iznāk tā, ka 90% gadījumu vajadzētu un varētu pratināt advokātus. Un šajā daļā es gan gribu piekrist Valdmaņa kunga teiktajam, ka te ir ne tik daudz likuma problēmas, cik ir godprātības problēma un amata izpildes problēma, atbildība un gods, cilvēciskais gods šā amata priekšā. Ar amatu es saprotu arī advokatūru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Man tagad jāsaka tā: es nebūtu nākusi runāt, ja nebūtu otrreiz runājis Kaksīša kungs. Es gribētu pievērst godāto Saeimas deputātu uzmanību tam, ka tas ir pirmais precedents 6.Saeimas darbības laikā, ka vienam likumprojektam, ko iesniegusi viena komisija, - nav steidzamības, bet otram likumprojektam ir steidzamība. Ja mēs par steidzamību būtu nobalsojuši pirms debašu atklāšanas, tad steidzamība attiektos gan uz vienu, gan uz otru, un tā tikpat labi varēja attiekties arī uz Parlamentārās izmeklēšanas komisijas iesniegto likumprojektu, ja tiktu pieņemts tas, nevis Juridiskās komisijas priekšlikums.

Šis gadījums tātad pierāda, ka ir jāveic labojumi un papildinājumi Saeimas kārtības rullī, kas paredz arī šādus gadījumus un kas nosaka kārtību, kā jārīkojas šādos gadījumos. Tāpēc es lūgtu deputātus ievērot un arī sēdes vadītājam vadīties pēc tā, ko viņš teica šeit no savas vietas. To, ka šajā gadījumā, tā kā tā ir pirmā reize, vispirms vajadzētu nobalsot par pirmo, bet, ja to nepieņem, tad ir jābalso par steidzamību un par otro. Arī pats Kaksīša kungs, pirmajā reizē uzstājoties, aicināja sēdes vadītāju izšķirt, kā rīkoties.

Otrs moments, kam es gribētu pievērst uzmanību. Mums tomēr ir jābūt skaidrībai, vai tas ir tikai komisijas vadītāja viedoklis vai ir bijusi komisijas sēde un vai Juridiskā komisija ir atsaukusi steidzamību savā sēdē ar protokola ierakstu. Un tad līdz ar to šis jautājums vispār vairs zālē nebūtu risināms.

Un pēdējais, ko es gribētu teikt deputātiem, ir lūgums atbalstīt steidzamību Juridiskās komisijas likumprojektam, ja gadījumā netiks pieņemts Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likumprojekts, un pēc iespējas ātrāk pārdomāt, kā šādu situāciju varētu atrisināt Kārtības rullī, lai šeit no tribīnes par to vairs nebūtu jādiskutē. Un it īpaši vēl tāpēc, ka šajā gadījumā steidzamību nosaka pati situācija, jo, ja arī šeit Saeimā deputāti turpinās vilkt garumā jautājumus, kas ir saistīti ar 3 miljonu lietas izmeklēšanu, tad tas vēl vairāk graus Saeimas un arī Saeimas izveidotās komisijas autoritāti Latvijas iedzīvotāju acīs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vairāk neviens debatēs pieteicies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Mauliņa kungs. Atvainojiet, Mauliņa kungs ir saslimis. Juris Kaksītis - komisijas priekšsēdētājs.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Jā, es piekrītu, cienījamie kolēģi, Kreituses kundzes teiktajam, ka šeit ir zināmā mērā radies precedents, lai gan arī tāds gadījums var būt, ka viena komisija atzīst steidzamības nepieciešamību, bet otra tā neuzskata. Taču, ja nu šāds precedents ir radies, tad acīmredzot būtu taisnīgāk to izšķirt ar balsojumu, un, ja Saeima piekritīs, tad es varu pateikt, ka es tiešām nerunāju komisijas vārdā, jo komisijas sēde nav bijusi un lēmums nav pieņemts. Es runāju, vadoties pēc Kārtības ruļļa normām, kur acīmredzot - un jūs visi man piekritīsiet - tā arī ir pateikts, ka par steidzamību balso pirms debašu uzsākšanas. Varbūt zināmā mērā ziņotājs to neuzsvēra, neakcentēja, un tā nu tas notika...

Tātad, ja cienījamā Saeima neiebilst, tad es aicinu sēdes vadītāju balsot par likumprojektiem šādā secībā, proti, vispirms par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas iesniegto likumprojektu, un, ja tas tiks atbalstīts, tad attiecīgi darbs notiek, par pamatu ņemot šo likumprojektu, un komisijai nebūt nebūs liegtas tiesības izteikt arī savu priekšlikumu varbūt pat vēl uzlabotā variantā, bet, ja tas netiktu atbalstīts, tad acīmredzot, ja jums nebūtu iebildumu pret to, tad varētu rīkoties tā, kā ierosināja Kreitusa kundze, - vispirms nobalsot par steidzamību alternatīvajam likumprojektam un pēc tam, es ceru, bez debatēm nobalsot par tā atbalstīšanu vai neatbalstīšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to balsošanas secību, kādu minēja Kaksīša kungs? Sēdes vadītājs arī pievienojas domām par šo secību, tāpēc lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmo lūdzu balsot Parlamentārās izmeklēšanas komisijas iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Latvijas Republikas Advokatūras likums”” pieņemšanu pirmajā lasījumā, tātad Parlamentārās izmeklēšanas komisijas iesniegto likumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 7, atturas - 24. Šis likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts.

Tagad lūdzu balsot par to, lai atzītu alternatīvo likumprojektu par steidzamu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Kaksītis. Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu jūsu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas un otrā lasījuma termiņiem, Kaksīša kungs!

J.Kaksītis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 23. janvārim un noteikt 29. janvāri kā termiņu izskatīšanai galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret nosauktajiem termiņiem? Iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 6 deputātu iesniegumu: “Lūdzam iekļaut šīs sēdes darba kārtībā neizskatīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”” trešajam lasījumam un izskatīt pēc darba kārtības 35. jautājuma - likumprojekta “Grozījums Farmācijas likumā”.”

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo 6 deputātu iesniegumu? Runāt “par” vai “pret” neviens nevēlas? Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Militārpersonu izdienas pensiju likums”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Kolēģi, mēs strādājam ar dokumentu nr. 3197. Šis ir Militārpersonu izdienas pensiju likums. Es domāju, ka par šo jautājumu pietiekami daudz jau ir runāts un spriests, tās ir speciālās pensijas militārpersonām. Šodien no rīta mēs jau atbalstījām tādas pašas pensijas iekšlietu darbiniekiem, tādēļ es negribētu kavēt jūsu uzmanību un aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ir parakstījuši 10 deputāti šo pieprasījumu par steidzamību, bet Juris Dobelis un Aida Prēdele savus parakstus ir atsaukuši. Līdz ar to ir 8 paraksti un jautājums par steidzamību nav izskatāms.

Tātad atklājam debates. Runās Paulis Kļaviņš - LZS, KDS frakcija.

P.Kļaviņš (LZS, KDS frakcija).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es ļoti nožēloju, ka mēs atsaucam steidzamību. Respektīvi, mūsu kolēģi to izdarījuši. Viņi varbūt nezina sakarības, kāpēc šim likumprojektam vajadzēja būt jau sen izskatītam. Aizsardzības ministrija šo projektu bija izstrādājusi jau jūlijā un iesniegusi Ministru kabinetam. Ministru kabinets iesniedza Saeimai 2. oktobrī šo likumprojektu, un te, šinī Augstajā namā, tas gulēja un gaidīja uz nezin ko. Tagad sakarā ar Pensijas likuma maiņu mēs esam tādā stāvoklī, ka šiem cilvēkiem, kam pienāktos militārpensija šinī gadā, februārī vienkārši pensiju nebūs, un tā nav nedz Aizsardzības ministrijas, nedz Ministru kabineta vaina, bet tā ir Saeimas atbildība. Tā iemesla dēļ bija vajadzīga steidzamība šodien. Un, ja kolēģi diemžēl domā citādi, tad lai viņi mēģina mums pateikt, kādā veidā būtu atrisināms šis jautājums par pensiju izmaksu Aizsardzības ministrijas attiecīgajiem darbiniekiem, kas šogad iet pensijā! Vairāk tur nav ko teikt. Tas, protams, jāvirza tālāk, tas ir skaidrs.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Kā referente - ārpus kārtas.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lai nebūtu neizpratnes, es gribētu paskaidrot. Neviens neko vēl nav nokavējis. Ja likums būtu pieņemts novembrī, decembrī, nekas nemainītos, jo šinī likumprojektā ierakstīts, ka šis likums stājas spēkā 1998. gada 1. janvārī. Un es gribētu pievērst Druvas kunga uzmanību tam, ka 10. un 11. pantā ir paskaidrots, kā tiek piešķirtas pensijas. Pensijas tiek piešķirtas 3 mēnešus pēc tiesību iestāšanās. Tātad jebkurā gadījumā, ja būtu pieņemts 1. janvārī, tiesības pensiju piešķirt ir no 1. janvāra, iesniedzot ne vēlāk kā 1. aprīlī dokumentus. Un tie cilvēki saņem pensiju no 1. janvāra. Cienījamie kolēģi, darot to visu normālā kārtībā, līdz 1. aprīlim mēs noteikti to pieņemsim. Tādēļ par to jautājumu nebūtu jāsatraucas, neviens cilvēks bez šīs pensijas nepaliks, atbilstoši iesniegtajam likumprojektam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - frakcija “Latvijai”.

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Es tomēr domāju, ka vajadzētu atbalstīt šo likumprojektu, jo mēs visi zinām, ka virsniekiem armijā - un mums viņu nav nemaz tik daudz - ir viszemākās algas, ja neskaita medmāsas un skolotājus. Un šajā pašā laikā varētu pateikt arī to, ka bataljona komandieris drusku vairāk par simts latiem saņem. Un neaizmirsīsim arī, ja aiziet tagad pensijā... Ir varbūt kādi 10, 15 vai 20, kas tiešām ir daudz ko darījuši Latvijas armijas labā, un viņi ir atteikušies no divreiz lielākas pensijas. Un es domāju, ka vajadzētu atbalstīt. Dabiski, labāk būtu bijis, ja būtu pieņemts par pensijām vienlaicīgi visos jautājumos... Mans lūgums būtu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Jūlijs Druva - LZS, KDS frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī es laikam mazliet nesaprotu šo kārtību. Es jums mazliet pastāstīšu secību, kādā mēs nokļuvām tur, kur mēs esam attiecībā gan uz vienu Pensijas likumu, gan uz otru.

Patiešām Aizsardzības ministrija iesniedza pirmo Pensijas likumu, ja nemaldos, kaut kad novembrī, varbūt pat agrāk (Kļaviņa kungs saka, ka septembrī), un Sociālo un darba lietu komisijas vārdā mēs nolēmām gaidīt Iekšlietu ministrijas Pensijas likumu. Tagad izrādās, ka Iekšlietu ministrijas Pensijas likums ir pieņemts Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā un Aizsardzības ministrijas Pensijas likums vēl joprojām nav pieņemts. Man pašlaik Kuprijanovas kundze stāsta, ka it kā arī militārpersonas varēšot ātri saņemt pensijas. Es laikam šo procesu neesmu izpratis; var būt, ka Kuprijanovas kundze nāks atpakaļ tribīnē un mums izstāstīs... Katrā ziņā es vēlētos redzēt, ka abu institūciju cilvēki saņem pensiju vienlaicīgi. Un, ja tas prasa, ka mums vajadzētu kaut kādā veidā iet atpakaļ uz steidzamību attiecībā uz militārpersonu pensijām, tad tā arī vajadzētu darīt. Es laikam vienkārši nesaprotu, kāpēc šobrīd ir radusies šī starpība. Jo mēs labi saprotam, ka gan vienai ministrijai, gan otrai ministrijai cilvēki iet pensijā un viņiem tomēr vajadzētu saņemt kaut kādu pabalstu. Paldies par jūsu uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs esam nonākuši līdz absurdam, ka vienas valdības pozīciju veidojošie deputāti savā starpā diskutē, kāds likums ir pirmais. Manuprāt, absurds jau slēpjas tajā apstāklī, ka vajadzēja... bija nepieciešams Ministru kabinetam sagatavot vienotu Pensijas likumu, kurš apmierinātu gan Aizsardzības ministriju, gan Iekšlietu ministriju, un šeit nebūtu nekādu problēmu tāpēc, ka gan Aizsardzības ministrijas, gan Iekšlietu ministrijas darbinieki saņēma pensijas, pamatojoties uz 1995. gadā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem. Un es nesaprotu, kāpēc ir radusies tāda situācija, ka viens likumprojekts noguļ komisijā un tie paši deputāti no kristīgo demokrātu frakcijas neko nav darījuši, lai pasteidzinātu tā virzīšanu tālāk uz Saeimas sēdi. Kur tad ir tā problēma?

Un ko es negribētu pieļaut? Nav nekādas steidzamības. Nav nekāda iemesla, ka šodien mums uzreiz, ļoti ātri jāpieņem šis likums. Šie likumi ir ļoti nopietni. Nedod Dievs, ka mēs pieļautu kļūdas! Un nevienam cilvēkam šodien nav jāpiešķir pensija. Ja kādam arī būs jāpiešķir, tad tā pensija tiks piešķirta, balstoties uz iepriekšējiem noteikumiem.

Es piedāvāju normālu variantu - normāli apspriest un izdiskutēt šo Pensijas likumu visos trijos lasījumos, lai mums pēc tam, tikko kā mēs pieņemsim šo likumu otrajā lasījumā, ja atzīsim to par steidzamu... Pēc mēneša atkal Ministru kabinets iesniegs labojumus šajā likumā. To mēs jau visu laiku izjūtam uz savas ādas. It sevišķi to, kas kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas... Tad mēs redzam, ka, tikko kā ir pieņemts viens likums, pēc mēneša Ministru kabinets iesniedz atkal grozījumus šajā likumā. Tāpēc es piedāvāju iet normālo ceļu un normāli izdiskutēt visus šā likuma pantus, lai, nedod Dievs, nepieļautu kļūdas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dainis Turlais - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

D.Turlais (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka zālē nav tāda, kas šaubītos par to, ka karavīriem, zemessargiem, kas kalpo valstij un godam ir pildījuši šo pienākumu vairāk nekā 20 gadus, ir jāsaņem izdienas pensija. Es ceru, ka visi tam piekrīt. Bet nelaime ir tā, ka laba ideja, kas ir ar labu mērķi, bet kas ir nekvalitatīvi sagatavota, var radīt nevis labumu, bet, taisni otrādi, var radīt problēmas. Aizsardzības ministrija pēdējā laikā ļoti spilgti izceļas ar zināmu analfabētismu, un arī šeit parlamentārā sekretāra ziņojums to vēlreiz apliecina. Jo runa jau nav par Aizsardzības ministrijas darbinieku pensijām. Aizsardzības ministrijas darbinieki neatšķiras ne no vienas citas mūsu valsts ministrijas darbiniekiem. Runa ir par karavīru pensijām. Par zemessargu pensijām. Tas arī skaidri ir jādefinē likumā. Tādēļ es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un lūgt komisijas, kuras ir atbildīgas par šā likuma saturu, nopietni strādāt, lai šis likuma gars un saturs atbilstu tam, uz ko tas ir vērsts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es nāku runāt tikai tādēļ, ka aicinu pārtraukt šo runāšanu par steidzamību vai pieņemšanu parastajā kārtībā. Ķersimies pie jautājuma apspriešanas pēc būtības, jo, kā šeit jau iepriekš teica, šodien ir Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā atbalstīts arī otrs likumprojekts. Šobrīd tie ir valdības noteikumi. Atbildīgā komisija, izskatot tālāk parastajā kārtībā, būs tiesīga... būs iespējas apvienot vienā likumprojektā šīs normas, un, manuprāt, nav nekādu bažu, jo, ja jūs paskatāties pēc būtības normas, arī šim termiņam nav nekāda negatīva iespaida uz to faktisko stāvokli, ja ir runa par to, kas ir noticis... kā mēs respektējam to, kas ir noticis trīs mēnešus iepriekš. Tādēļ, lūdzu, nekavēsim laiku, nepārliecināsim tikai par šo steidzamības pieprasījumu pamatotību vai nepamatotību, bet runāsim pēc būtības! Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš - otro reizi.

P.Kļaviņš (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr atļaušos vienu minūti jūsu dārgā laika paņemt, lai kategoriski iebilstu pret tādu nostādni, ka it kā kristīgie demokrāti ir atbildīgi par to, ka kāds likumprojekts guļ Sociālo un darba lietu komisijā un netiek virzīts uz priekšu. Tas negulēja kristīgo demokrātu un arī Zemnieku savienības frakcijā. Tas bija laicīgi izstrādāts, bet tad, kad Iekšlietu ministrija ar savu projektu netiek uz priekšu, kavējas un kavējas un līdz ar to arī mūsu projektu nevirza uz priekšu, beigās mēs esam vainīgi. Redz, kas par loģiku! Skaisti!

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā Kuprijanovas kundze nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu jūsu apsvērumus par otro lasījumu.

L.Kuprijanova. Paldies, kolēģi. Tā kā šodien mēs jau pieņēmām tādu lēmumu, ka attiecībā uz otro lasījumu likumprojektam par Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku pensijām ir noteikts 30.janvāris, es lūgtu arī uz šo likumprojektu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 30.janvāri.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt ieteiktajam termiņam - 30.janvāris? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības 35. jautājums (pēc pašreizējās numerācijas). Likumprojekts “Grozījums Farmācijas likumā” . Otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Pocarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 3558. Komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus attiecībā uz likumprojekta “Grozījumi Farmācijas likumā” otro lasījumu, kuri ir apkopoti tabulā.

Komisija ir precizējusi likuma nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam precizēt likumprojekta nosaukumu: “Grozījumi Farmācijas likumā”. Pieņemts.

A.Požarnovs. Pirmais ir deputāta Požarnova priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi. Šajā gadījumā es gribu teikt sekojošo. Kaut arī komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu. Tas ir ļoti svarīgs jautājums, proti, par atļaujām, kuras izsniedz farmācijas firmām, kad viņas nodarbojas ar zāļu izpēti, taču pēc mūsu diskusijām vēlāk, jau tad, kad komisija izskatīja, mēs konstatējām, ka šī redakcija ir mazliet neprecīza, tādēļ es atsaucu savu priekšlikumu, un ir laiks uz trešo lasījumu to iestrādāt precīzākā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad tas vairs nav skatāms, jo deputāts savu priekšlikumu atsauc. Paldies. Lūdzu, tālāk!

A.Požarnovs. 2.priekšlikums ir deputāta Požarnova priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. Šajā gadījumā es gribu nedaudz pastāstīt par lietas būtību. Tad, kad mēs skatījām Farmācijas likumu un pieņēmām pirmo reizi, notika arī karstas debates par šo jautājumu - par pilsoņiem un nepilsoņiem. Tad debatēs uzstājās labklājības ministrs Makarova kungs un ļoti precīzi pamatoja, ka lielākajā daļā valstu nepilsoņiem nav tiesību atvērt savu aptieku, bet, tā kā šā likuma struktūra bija tāda, ka visi trīs jautājumi - tiesības uz specialitāti, tiesības uz amatu un tiesības būt aptiekas īpašniekam - tika saistīti ar sertifikātu, šie trīs jautājumi, protams, tika skatīti vienlaicīgi. Toreiz Saeima atbalstīja to, ka iestrādāja nepilsoņiem ierobežojumus.

Pieņemot šo likumu pirmajā lasījumā un atbalstot izmaiņas 58.pantā, nosakot, ka nepilsoņi var iegūt profesionālo sertifikātu, ir vienlaicīgi noņemti trīs ierobežojumi. Ir noņemts ierobežojums attiecībā uz profesiju, ierobežojums attiecībā uz amatu un ierobežojums būt par aptiekas īpašnieku. Tādēļ es uzskatīju par nepieciešamu... ja Saeima lemj, tad lai par katra šā ierobežojuma noņemšanu vai atstāšanu Saeima nobalso atsevišķi. Tādēļ arī tapuši šie priekšlikumi. Proti, otrais, trešais un sestais priekšlikums attiecas uz amata ierobežojumu, un piektais priekšlikums attiecas uz ierobežojumu būt par aptiekas īpašnieku. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Runās Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt Požarnova kunga priekšlikumu, kuru komisija ir noraidījusi. Lūk, apsvērumi. Es runāju no Saeimas tribīnes par šo likumprojektu arī tad, kad mēs to apspriedām pirmajā lasījumā. Es aicināju jūs iedziļināties lietas būtībā un neļaut nepilsoņiem strādāt visos amatos farmācijā. Diemžēl balsojums toreiz bija savādāks, bet šobrīd es domāju, ka sabiedrībā ir notikusi diezgan nopietna diskusija arī speciālistu starpā - farmācijas speciālistu starpā un ne tikai farmācijas. Mēs zinām, ka Saeimas apritē ir arī grozījumi Advokatūras likumā, kur ir mēģinājums dot iespējas strādāt nepilsoņiem arī advokatūrā. Lūk, advokātu nostāja arī tagad ir skaidra, ka nedrīkst to pieļaut. Es gribu atgādināt, ka Farmaceitu biedrības valde ir atbalstījusi, izskatot savā valdes sēdē, šo Saeimā iesniegto Požarnova kunga priekšlikumu. Valde uzskata, ka tikai Latvijas Republikas pilsoņi var ieņemt aptiekas vadītāja, zāļu lieltirgotavas atbildīgā farmaceita amatu un ka tikai Latvijas pilsonis var saņemt licenci - atļauju aptiekas atvēršanai, tātad šādai darbībai. Turklāt Farmaceitu biedrības valde uzsver, ka, izdarot Požarnova kunga ierosinātos grozījumus likumā, netiek ierobežotas nepilsoņiem ar farmaceita izglītību tiesības veikt farmaceita praksi aptiekās un zāļu lieltirgotavās, kur nav nepieciešams farmaceita kvalifikācijas sertifikāts.

Farmācijas likums ir vērsts uz to, lai garantētu pacientu, tas ir, Latvijas iedzīvotāju, drošību un novērstu riska faktorus, par kuriem mēs ne reizi vien esam runājuši un kuri saistīti ar zāļu izplatīšanu Latvijā un minēto pantu papildināšanu ar normu par pilsonību. Lai pastiprinātu iedzīvotāju drošību zāļu iegādē. Tiek atgādināts, ka sertificēts farmaceits, kurš var ieņemt aptiekas vadītāja un zāļu lieltirgotavas atbildīgā farmaceita amatu, kā arī ir tiesīgs saņemt licenci aptiekas atvēršanai, ir saistīts ar lielu riska faktoru, jo viņš uzņemas galveno atbildību zāļu - narkotisko un psihotropo vielu - izplatīšanā Latvijā. Tādēļ iepriekš minētos amatus var uzticēt tikai valstij pilnīgi lojāliem farmācijas speciālistiem, tas ir, Latvijas Republikas pilsoņiem. Tā uzsvērts Farmaceitu biedrības valdes vēstulē jums, cienījamie Saeimas deputāti.

Tagad es gribu atgādināt: vai mēs esam droši, ka visi, kuri saņems šīs tiesības, kuri gribēs darboties farmācijā attiecīgajos amatos, ir lojāli Latvijai? Nē, nav lojāli Latvijai! Es gribu atgādināt, ka ne visi nepilsoņi... es gribu teikt, ka pat lielākais vairākums nav lojāls Latvijai.

Es gribu jums atgādināt ne visai sen laikrakstā “Diena” publicēto filozofijas doktora Viļņa Zariņa atgādinājumu par nepilsoņiem, lai mēs nepilsoņus patiešām nesamestu, kā viņš saka, “vienā katlā”. Nepilsoņi būtu sadalāmi vismaz divās daļās - tie ir imigranti, kuri, ieradušies Latvijā, mācās savas jaunās mītnes zemes valodu, cenšas iepazīt vēsturi, tradīcijas, kultūru un tā tālāk, un kolonisti - ieceļotāji, kuri nicina zemi, kura viņus baro, cenšas tai uzspiest savu valodu un savas tradīcijas.

Mēs tagad gribam dot iespēju strādāt farmācijā absolūti visiem, nepārliecinājušies par šo cilvēku lojalitāti. Bet kāds ir lojalitātes noteikšanas mehānisms? Šobrīd Latvijā vienīgais lojalitātes noteikšanas mehānisms ir pilsonība. Latvijas pilsonība! Tātad ir jāsaņem Latvijas pilsonība un tad var darboties farmācijā. Lūk, ko vajadzētu ievērot!

Es gribētu atgādināt, ka diemžēl starp šiem nepilsoņiem visvairāk ir sastopami likumpārkāpēji. Čevera kungs, es labprāt gribētu, lai jūs kādreiz izdarītu savā ministrijā tādu uzskaiti, cik tad likumpārkāpumu veic nepilsoņi un cik - pilsoņi. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Cik ir no “Tēvzemei un Brīvībai” negribi uzskaitīt?”) Un šobrīd es ar pilnu atbildības izjūtu varu teikt, ka nepilsoņi likumus, Latvijas likumus, pārkāpj krietni, krietni vairāk. Lūk, tāpēc dot iespēju bez izņēmuma visiem cilvēkiem, arī nepilsoņiem, strādāt farmācijā ir vienkārši nepieļaujami.

Un tā nav nekāda demokrātijas apspiešana, tā ir pavisam demokrātiska pazīme. Es gribētu atgādināt, ka tā nav arī farmaceitu, juristu vai advokātu vēlēšanās it kā nobīdīt pie malas savus konkurentus - nepilsoņus. Es domāju, ka tā tas nav. Tas ir vienkārši normāli. Normālā demokrātiskā valstī nepilsoņu tiesības un pilsoņu tiesības tomēr ir atšķirīgas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Nagobads - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es runāšu vienlaicīgi par visiem četriem Andreja Požarnova priekšlikumiem, kas ir minēti šajā likumprojektā. Tas ir 2., 3., 5. un 6.priekšlikums. Turklāt darīšu to pietiekami asi, jo tāda ir mana pārliecība.

Otrkārt. Labi pazīdams ārstu Požarnovu, es netieku skaidrībā, vai tāda ir Latvijas Ārstu biedrības prezidenta pārliecība vai tas tomēr ir politisks partijas pasūtījums.

Godātie “tēvzemieši”! Deklarācijā par pašreizējo Ministru kabineta iekārtu, par tā iecerēm un darbību, pirmajā rindkopā ir teikts, ka valdību veidojošās frakcijas ir uzņēmušās politisko atbildību, ka turpinās demokrātijas, pilsoņu un valsts drošības stiprināšanu, tautsaimniecības uzplaukumu un tautas labklājības pieaugumu. Iekļaušanās Eiropas Savienībā un nacionālās kopienas valsts netraucēta un stabila attīstība ir galvenie mērķi, kādus ir izvirzījusi šī valdība. Kā jums šķiet, vai šie četri daktera Požarnova priekšlikumi atbilst deklarācijas garam un sekmē mūsu tuvināšanos Eiropai, par ko deklarācijā ir minēts gandrīz 30 reizes? Varbūt tomēr ir otrādi - attālināt mūs no šā mērķa?

Apstākļos, kad arī jūsu partija ir piekritusi sākt sabiedrībā diskusiju par naturalizācijas procesu, kad Latvijas Ārstu biedrības prezidents ir uzklausījis pietiekami asu kolēģu kritiku par to, ka politiska persona nav vēlama sabiedrības vadībā, tiek iesniegti šādi priekšlikumi par likuma grozījumiem.

Mana pārliecība ir tāda, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Seiksta kungs, iesniegdams priekšlikumus par likuma grozījumiem, ir rīkojies tieši citu motīvu vadīts, tas ir, lai mudinātu uz saskaņu, nevis uz šķelšanos mūsu sabiedrībā. Mēs visi esam saņēmuši Eniņa kunga, Latvijas Farmaceitu biedrības priekšsēdētāja, vēstuli jeb izrakstu no valdes sēdes, kur ir centieni mūs pārliecināt, ka vajag atbalstīt daktera Požarnova priekšlikumus. Mani, atklāti sakot, kā ārstu nepārliecina šī vēstule, un es nekādi negribu piekrist viedoklim, ka provizors, kas ir aptiekas īpašnieks, tās vadītājs, tajā skaitā arī veterinārās aptiekas vai lieltirgotavas vadītājs, ir sabiedrībai bīstamāks nekā ārstniecības iestādes īpašnieks - ķirurgs vai zobārsts. Tāpēc es viennozīmīgi sabiedrības vienotības vārdā aicinātu tomēr šos grozījumus šajā likumā noraidīt un neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Ir jautājums - būt vai nebūt? Vai mums būt pilsoņiem, kas cienām savu valsti, sevi un savus pilsoņus? Un vai ir kāda nozīme vārdam “pilsonis”. Šķiet, ka tam ir liela nozīme, jo vārds “pilsonis” uzliek ne tikai pienākumu, bet vārds “pilsonis” ir arī gods tam, kas nes šo vārdu ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Un es varu piekrist Nagobada kungam, ka šeit tiešām ir arī jautājums par vārdu “demokrātija”. Jā, Eiropas Savienība, šī straujā tiekšanās iekļūt šajā savienībā brīžiem rada aizdomas, kāpēc tas tik steidzīgi būtu vajadzīgs. Pie tam apstākļos, kad esam tam ne īpaši sagatavoti, ne īpaši pārliecināti, ne arī uzklausījuši pilsoņu - tātad mūsu tautas vairākuma domas.

Ļoti interesanti, Nagobada kungs, kā jūs izskaidrosiet to, ka šīs pašas Eiropas Savienības valstis piešķir kompensāciju par nacisma nodarījumiem tautām, bet šķiro šīs tautas pēc nacionālās piederības. Tātad ir precedenti, kas liek šaubīties vai vismaz domāt par demokrātijas vārda nozīmi un izpratni. Cienīsim sevi! Cienīsim valsti un cienīsim tās pilsoņus!

Šodien ir grūti būt pārliecinātam, ka mēs cienām sevi, ka mēs cienām valsti un cienām tās iedzīvotājus - pilsoņus. Es neizteikšos par iepriekšējo runātāju izteiktajām domām, ko viņi saistīja ar advokātu klusēšanas zvērestu vai ar likuma pantu, kas liedz viņiem atklāt acīm redzamu noziegumu, kurā nešaubīgi ir iesaistījušies šie cilvēki. Taču ir zināms, ka pašreiz Latviju plosa (un arī budžets nesaņem naudu) nabadzība ne tikai tādēļ, ka mums nav spējīgu cilvēku, kas varētu veidot jauno Latvijas valsti, bet ka mūsu valsti kā plūdos slīcina kontrabanda. Mēs ļoti labi zinām par spirta kontrabandu, ka Latvijā ienāk cisternas ar spirtu, bet pāri robežai aiziet ar ūdeni. Mēs zinām, ka garāžas ir pilnas ar cigaretēm miljonu vērtībā. Notiek pārtikas kontrabanda. Ja es apmeklēju pārtikas veikalu un palūdzu preču pavadzīmi, tad redzu, ka tur ir ierakstīti 4 kilogrami šo pārtikas produktu, bet noliktavā atklājas, ka ir 24 kg, un tas tad liecina, cik liela ir šī kontrabanda, kāds procents ir kontrabandai, cik daudz līdzekļu aiziet garām mūsu valsts kasei.

Ieroču un naftas produktu kontrabanda, narkotisko vielu kontrabanda. Latvija ir tranzītvalsts arī kontrabandas precēm un produktiem. Viens no izdevīgākajiem kontrabandas veidiem, varbūt arī bīstamākajiem, bet arī ienesīgākajiem ir narkotisko vielu kontrabanda. Mēs šo narkotisko vielu kontrabandu varētu mēģināt šodien ar savu balsojumu kaut mazliet pakļaut kontrolei, jo, lūk, mēs vismaz varam uz to cerēt, ka gan aptiekas vadītājam, gan lieltirgotavas vadītājam, ja viņš tomēr ir pilsonis, ir tāda pārliecība, ka viņam vajadzētu aizstāvēt šo valsti, šos cilvēkus, pilsoņus, un visus tos, kuri atrodas mūsu valstī, pretojoties vismaz sava amata ietvaros pret šo narkotisko vielu kontrabandu, atrodoties aptiekas vadītāja vai lieltirgotavas vadītāja, vai vismaz licencēta farmaceita amatā. Ja viņš būtu pilsonis, tad tomēr būtu lielāka pārliecība. Un man šī pārliecība ir, ka pilsonis tomēr labāk varētu nodrošināt kontroli pār šo zāļu vai šo psihotropo vielu ar narkotisku iedarbību kustību no ārvalstīm uz lieltirgotavu vai aptieku un tālāk pie patērētāja. Lai tas būtu slimais cilvēks, pacients, nevis narkotiku lietotājs.

Tādēļ es aicinu padomāt. Un šeit nav principiāla jautājuma par demokrātiju vai par kaut kādu nepilsoņu tiesību ierobežošanu. Mēs ļoti sirsnīgi viņus pieņemam un uzņemam. Un daudzās lieltirgotavās, kur man ir bijusi izdevība pabūt, es dzirdu tikai krievu valodu. Tas varbūt ir Valodas likuma pārkāpums, varbūt arī īpaša necieņas izrādīšana valsts valodai, tāpēc vajadzētu atbalstīt visus šos Požarnova kunga iesniegtos priekšlikumus.

Ja mēs domājam par naturalizācijas jēgu vai par šiem procesiem, kas pašreiz rit vai, pareizāk būtu teikt, nerit, jo nav tik liels pieplūdums pilsonības rindās, tad arī tiem, kuri aizstāv šo vai kuri aicina neatbalstīt Požarnova kunga priekšlikumu kā, piemēram, Nagobada kungs un varbūt arī Urbanoviča kungs un vēl vairāki kungi, gribu sacīt, ka mēs to tūlīt izjutīsim, jo tas varētu veicināt kustību vai darbību pilsonības iegūšanai. Tas veicinātu valodas mācīšanos, tas veicinātu vēlmi izprast mūsu likteņgaitas, tas veicinātu pilsonības iegūšanu, jo par aptiekāriem un lieltirgotavās jau strādā galvenokārt nepilsoņi, pie tam ļoti daudzi. Tie pāris pilsoņi, kas tur ir, tie arī runā valsts valodā. Es ļoti ceru, ka mēs pareizi sapratīsim, ka cieņa pret sevi, cieņa pret valsti un cieņa pret mūsu pilsoņiem varētu izpausties, atbalstot Pocarnova kunga priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformas partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformas partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Šeit es gribētu atgādināt, kā radās šie ierobežojumi. Jau Augstākās padomes laikā un iepriekšējās Saeimas laikā sākās šīs diskusijas. Tātad šie ierobežojumi radās sakarā ar to, ka PSRS teritorijā pastāvēja augstskolas, kur, piemēram, varēja iegūt medicīnisko izglītību, nezinot latīņu valodas terminus. Mēs arī zinām, ka tajā laikā ļoti daudzus diplomus varēja iegūt par naudu. Un tad mums nebija šā aizsardzības mehānisma. Nebija pieņemts arī likums par sertifikāciju, nebija parakstīts Eiropas līgums.

Tagad situācija ir radikāli pretēja. Un šeit man ir jautājums “Tēvzemei un Brīvībai”: Vai “Tēvzemei un Brīvībai” vēl joprojām ir kolektīvais Eiropas kustības biedrs? Ja viņi vēl ir šīs Eiropas kustības biedri, tad ir divas iespējas - vai nu izslēgt Tabūna kungu un Požarnova kungu no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”, vai pašai “Tēvzemei un Brīvībai” izstāties no Eiropas kustības, jo Eiropas līgums neparedz farmakoloģijā šo profesiju aizliegumu, kur Eiropas Savienības pilsoņi nevarētu strādāt. Es varu atgādināt: tur ir tikai tādas lietas kā infrastruktūra, ostas infrastruktūra, azartspēles, teiksim, vēl dažas citas sfēras, piemēram, sprāgstvielu ražošana. Ir tieši otrādi! Eiropas Savienības direktīvu skaitā ir septiņas regulējamās profesijas, tā saucamās regulētās profesijas, un farmakoloģija ir viena no šīm septiņām profesijām, kur ir jāievieš vienoti standarti Eiropas Savienības valstīs un asociētajās valstīs. Tātad ir tieši otrādi! Šis profesionālās darbības sertifikāts ir tas, kas atrisina šo jautājumu. Un es domāju, ka te ir arī zināmā mērā taisnība, jo nenoliegsim, ka arī Latvijā ir ļoti daudz mediķu, kuri, teiksim, šos diplomus Padomju Savienības laikā ir nopirkuši, no kādreizējām Aizkaukāza republikām un tā tālāk. Taču tas jau ir sertifikācijas jautājums. Un es domāju, ka uz trešo lasījumu Požarnova kungam vajadzētu iesniegt priekšlikumu, paturot to pašu ideju, bet izsakot to drusciņ citādākā veidā.

Es domu saprotu ļoti labi un šo domu arī atbalstu kā tādu, bet tā ir pilnīgi neprofesionāli uzrakstīta, ir pat smieklīga pašreizējā situācijā, jo, piemēram, igauņiem, lietuviešiem un mums ir jābūt vienādiem standartiem farmakoloģijā, un līdz ar to mēs nevaram aizliegt, piemēram, igaunim vai lietuvietim atvērt Latvijā aptieku. Tāpat kā neviens nevar aizliegt latvietim atvērt šo aptieku Igaunijā vai Lietuvā. Ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī asociētajās valstīs. Līdz ar to tas ir tikai standartizācijas jautājums. Cits jautājums, protams, ir par pārejas periodu, par to te var runāt, bet tad tas ir arī jāiesniedz attiecīgi uz trešo lasījumu, jo mums nav ieviesta šī vienotā apmācības sistēma farmakoloģijā, kas ir viena no šīm septiņām regulējamajām profesijām, kamēr mēs to neesam izdarījuši... Protams, mēs varam te runāt par pārejas periodiem un tā tālāk, bet tad, piedošanu, vajag profesionāli šo priekšlikumu iesniegt. Šādā veidā formulēts, tas ir pilnīgi neprofesionāls, tas degradē, un mēs tikai iekulsimies nepatikšanās. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidij! Uzstājās speciālisti Eiropas lietās, bet, kā jūs dzirdējāt, tad te bija runa, ka profesijas aizlieguma esošajā redakcijā nav. Tātad profesija nav aizliegta, bet ir aizliegts amats. Es te runāju par konkrēto pantu.

Un nākamais. Ja mēs runājam tikai par nepilsoņiem šā vārda izpratnē, ko mēs visi saprotam par nepilsoņiem, tad te nebūtu arī lielu strīdu. Lai gan es piekrītu arī Ozoliņa kungam, ka tas, teiksim, nestimulēs nepilsoņu kļūšanu par pilsoņiem, nestimulēs viņu lojalitātes izrādīšanu šai valstij.

Tomēr te ir runa vispār par jebkuru farmaceitu, kam ir profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, tātad par jebkuru uz šīs zemeslodes. Un tieši šis labojums, ka var tikai pilsoņi, kaut cik sakārto šo likumprojektu. Mūsu mazajā valstī ir pāris simtu farmaceitu, un, ja viņus ielaiž šajā aptieku tīklā, kas ir milzīgs bizness, tad tas, dabiski, neko daudz neizmainīs, bet, ja ielaiž pasaules farmaceitus, aiz kuriem stāv lielās firmas, lielie miljoni, tad tas gan izmainīs šo situāciju - tad gan mūsu pilsoņiem, gan nepilsoņiem kļūs pavisam citādāka dzīve. Es domāju, ka nekļūs labāka šī dzīve. Un es arī domāju, ka kolēģa Nagobada kunga iebildumi nav īsti korekti, jo Latvijas Ārstu biedrība ir uzstājusies, ārsti ir izteikuši savu viedokli, un tad jau vairāk partijas vārdā runā Nagobada kungs, nevis Požarnova kungs. Tātad Latvijas Ārstu biedrība ir oficiāla organizācija, kuru šajā valstī atbalsta, un daži opozicionāri šai biedrībā nevar mainīt situāciju. Es domāju attiecībā uz visiem Latvijas farmaceitiem, arī nepilsoņiem, kuri tuvākajā laikā cer kļūt par pilsoņiem. Šis labojums ir ļoti labs un pareizs. Tā ka es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es varbūt mazliet atkārtošos, atgādinādams to, ko teica Ozoliņš, taču pēdējā laikā visa mūsu valsts sabiedrība top musināta, tiek pievērsta uzmanība tam, ka pietiekoši straujos tempos nenotiek naturalizācija un tā tālāk. It sevišķi to dara kreisi noskaņotās partijas, kas sēž no manis kreisajā pusē... Jā, izņemot Lambergu.

Es domāju, cienītie kolēģi... arī es esmu par to, ka nepilsoņiem vajadzētu pilnvērtīgi naturalizēties un iesaistīties šīs valsts sabiedriskajā apritē. Bet ko mēs redzam pašreiz? Ja mēs noņemam pat šo minimālo piepūli, kas viņiem būtu jāizrāda, lai viņi apliecinātu savu lojalitāti pret Latvijas valsti - un mēs to ar dāsnu roku atceļam - tad, teiksim, tas pats farmaceits principā, ja viņam pat ir iespējas tagad iegūt Latvijas pilsonību, to vienkārši neņems, jo viņam tā pilnīgi nav vajadzīga. Viņš principā atrodas pat vēl nedaudz labākā stāvoklī nekā Latvijas pilsonis, un viņš nekad to nedarīs. Viņš arī nemācīsies valodu, jo jau tagad, atvainojiet, kreisās un prokrieviski noskaņotās partijas saka, ka valodas eksāmens viņiem esot par grūtu, ka viņiem esot par lielu naturalizācijas nodeva jāmaksā, ka viņu nabaga kabata cieš un tā tālāk. Taču tajā pašā laikā mums ir jādzird, ka visa ekonomika, faktiski lielākā daļa, atrodas nepilsoņu rokās.

Es domāju, ka šīs svētīgās lietas labā, lai šie nepilsoņi tiešām varētu pilnvērtīgi integrēties mūsu sabiedrībā, lai viņi apgūtu mūsu valodu, lai viņi kļūtu tiešām par lojāliem Latvijas valsts pilsoņiem, tomēr, man šķiet, būtu jāatbalsta Požarnova kunga priekšlikums.

Nagobada kungs, Požarnovs šeit nepārstāv Latvijas Ārstu biedrību kā prezidents, viņš pārstāv savus vēlētājus, un, man liekas, nav sevišķi korekti šeit no tribīnes to paziņot, ka viņš it kā aizstāv kādas sabiedriskās organizācijas vai - tieši otrādi, - neaizstāv sabiedriskās organizācijas intereses, jo vairāk tādēļ, ka farmaceiti, kā jūs pats to ļoti labi zināt, nemaz Latvijas Ārstu biedrībā neietilpst. Es lūdzu deputātus atbalstīt Požarnova priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Labdien cienījamo Prezidij! Labdien, cienījamie kolēģi! Es īpaši runāt negribēju, bet, klausoties divus manus kolēģus - Tabūna kungu un Vidiņa kungu, es tā arī netiku gudrs. Viens saka, ka nepilsoņi mūs baro, otrs saka, ka mēs barojam nepilsoņus, bet, runājot par lietas būtību, diezgan bieži mēs esam saskārušies ar paradoksālām situācijām. Īpaši ausīs man griež tas, ka par atsevišķām tēmām sāk runāt mediķi, kuri ir devuši Hipokrāta zvērestu, kas paredz palīdzības sniegšanu.

Es domāju, ka tā uzstāšanās un tas, par ko runāja Tabūna kungs, drusku neatbilst īstenībai, jo visu kontrolē nevis īpašnieks, bet tas, kas vada konkrēto aptieku, bet to, kādas zāles drīkst ievest un tirgot, ko tirgo, to lemj divas citas institūcijas, kas atrodas labklājības ministra pakļautībā. To lemj vai nu Farmakoloģijas departaments, vai Zāļu aģentūra. Viņi nosaka visu, ko drīkst tirgot un kā drīkst tirgot.

Runājot par šo farmakologu lojalitāti, es domāju, ka gadījumā, ja iesniegtu tādu priekšlikumu, tas būtu interesants temats diskusijai, kad mēs sāktu runāt, vai tie, kuri ražo zāles, arī ir lojāli pret Latvijas pilsoņiem, jo es neesmu pārliecināts, ka tiem, kas ražo tās zāles Krievijā, Vācijā vai Anglijā, ir izsniegts sertifikāts par lojalitāti pret Latvijas pilsoni.

Otrs moments. Tīrā demokrātiskā valstī katram cilvēkam ir tiesības apmeklēt tos ārstus, tās aptiekas, kuras cilvēks gribētu apmeklēt. Cik es esmu pamanījis, tad pagaidām neviens no daudzajiem runātājiem īpašu lojalitātes pārbaudes sertifikātu, kurš Latvijas valstī pagaidām, cik man zināms, neeksistē, nav pieprasījis ne no viena ārstējošā ārsta, ne arī aptiekā. Viņš vienkārši iet un pērk zāles. Šī diskusija rodas šeit.

Vispār man patīk, ka no šīs tribīnes runā par lojalitāti, par pilsoņiem, par pilsoņu darbu, bet es neizprotu... Cienījamie kolēģi, Vidiņa kungs un Tabūna kungs, visu cieņu jums, bet jūsu vārdi atšķiras no darbiem. Jūsu pašu kolēģi pieņem darbā, arī daudzas atbildīgas amatpersonas vadā nepilsoņi, tad kāpēc, spriežot pēc jūsu vārdiem, šo politisko tendenci ietur jūsu partijas biedri - ministri? Kāpēc tad, kad tiek piedāvāts kaut kāds darbs, netiek pārbaudīta lojalitāte?

Un vēl viens moments. Diezgan bieži te lieto šo vārdu “lojalitāte”. Latvijas valstī zagšanu, laupīšanu un visu pārējo ko veic, lai arī cik nepatīkami būtu to konstatēt... jāteic, ka to diezgan bieži dara arī pilsoņi. Vai to var nosaukt par lojalitāti? Vai šobrīd mēs varam piedāvāt jautājumu par pilsonības atņemšanu šiem cilvēkiem, kuri savu lojalitāti pierāda, pārkāpjot likumu? Mēs šos jautājumus nerisinām.

Runājot par to, kā vajadzētu attīstīties vienai vai otrai uzņēmējdarbībai, būtībā jārunā par to, ko teica cienījamais Leopolds Ozoliņš. Jā, patiešām sabiedrību, tāpat kā mani personīgi, uztrauc narkotiku izplatīšanās. Tā ir ļoti smaga tēma, bet es gan vēl neesmu dzirdējis, arī spriežot pēc operatīvajiem materiāliem, ka narkotiku izplatīšanās Eiropā un pasaulē notiktu caur aptiekām. Nav tādu faktu! Tie ir īpaši virzieni, kuri diezgan bieži ir atkarīgi no ģeogrāfiskā izvietojuma, no ekonomiskās situācijas, no militārā sasprindzinājuma vienā vai otrā reģionā. Jā, tāda ir tā realitāte!

Vēl otrs moments, kas ir diezgan būtisks. Samērā bieži tiek minētas dažādas sabiedriskās organizācijas. Nesauksim sabiedriskās organizācijas, bet runāsim par likuma burtu, tieši par likuma burtu, par to, vai tas ir ierobežojums vai nav ierobežojums.

Un vēl viena - pati būtiskākā lieta. Mēs esam nonākuši, bet ne jau šīs Saeimas vainas dēļ, interesantā un paradoksālā situācijā. Mēs runājam par cilvēku kategoriju trīs aspektos. Trīs! Tā to vismaz Eiropas Savienība vēlas no mums dzirdēt, lai mēs neaizmirstu nevienu iedzīvotāju, kas dzīvo Latvijā, bet parasti šajā zālē runā par diviem aspektiem - mums ir Latvijas Republikas pilsonis un nepilsonis. Es gribētu pateikt, ka vēl ir bezvalstnieks, un diezgan bieži attiecībā uz to, ko runā mani kolēģi no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”, pasaulē diskutē par tēmu, kādas tiesības ir un kādu tiesību nav tieši bezvalstniekiem. Mums ir interesants statuss ļoti daudziem cilvēkiem mūsu valstī, pat runājot par tādiem, kuru jautājumu mēs līdz pat šim brīdim neesam atrisinājuši. Viņi mūsu likumdošanas vakuuma dēļ ir palikuši bez reģistra atzīmes, un viņus nav kur izsūtīt, jo visas tās tukšās sarunas par lojalitāti dzīvē var pārbaudīt tikai ekstremālās situācijās un ar darbu. Tikai ar darbu! Ja cilvēks savā profesijā, konkrēti aptiekā, strādā pēc labākās sirdsapziņas, ja latvietis, būdams nepilsonis, ārstē pilsoņus arī no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”, tad tā ir viņa augstākā lojalitāte, jo viņš strādā, viņš kalpo tautai un tai valstij, kurā viņš dzīvo.

Taču, ja mēs skatāmies vēl dziļāk, tad patiešām vajag pieņemt īpašu likumu, lai būtu pilnīgi simtprocentīgas garantijas Latvijas pilsoņu veselībai, lai uz katras tabletes būtu īpašs zīmogs: “Lojāla tablete latvietim”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viesturs Boka - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es mēģināšu runāt ļoti īsi. Pirmkārt, es gribu pateikt, ka nekādā gadījumā es negribu nosaukt vairs nevienu uzvārdu, jo sist pa spēlētāju, nevis pa bumbu - tā nav godīga rīcība, un es aicinu arī turpmāk to nedarīt nevienam.

Es gribētu aicināt padomāt vispār par aizlieguma būtību. Vai aizliegums liecina par stiprumu vai par vājumu? Manā uztverē, aizliegums liecina par vājumu. Un jo vairāk mēs tiražējam šādas aizliegumu normas... vai tas liecina par mūsu valsts stiprību vai par vājumu? Vai ar to mēs raksturojam sevi nākotnē kā stipru valsti vai kā vāju?

Nākamais. Par likumu un par lojalitāti. Tātad mēs šeit pieņemam likumu un tanī pašā laikā diskutējam par lojalitāti. Tad, arī izpildot šo likumu, mēs skatīsimies uz lojalitāti? Lojālie cilvēki būs tiesīgi likumu izpildīt, bet nelojālie - ne?

Nākamais. Es būtībā šajā amatu aizliegumā saskatu to pašu, ko mēs esam apsprieduši un būtībā arī noraidījuši. Tā ir slēpta lustrācija caur amatiem, tā ir profesionālā lustrācija, ko mums piedāvā. Ja mēs to kopumā esam noraidījuši, tad tagad mēģinām šo ideju realizēt caur atsevišķiem amatiem. Nu atteiksimies no tā! Tas nav perspektīvs virziens.

Un visbeidzot. Es domāju, ka nevajag diskutēt par likumu un jaukt to ar kādu citu likumu. Diskutēsim par pilsonību, un esmu ļoti priecīgs, ka visas frakcijas šobrīd iesaistās diskusijā par pilsonību. Tas ir ļoti labi. It kā mēs citur esam pasludinājuši, ka mēs par pilsonību atsakāmies runāt. Nu tātad mēs esam sākuši runāt par pilsonību. Nu, bet tad runāsim un atvērsim Pilsonības likumu! Kāpēc mums jādiskutē šodien par pilsonību, pieņemot Farmācijas likumu? Un par ko mēs runāsim tad, kad mēs runāsim par pilsonību - par zāļu izplatīšanu Latvijā?

Tā ka es aicinu noraidīt šos priekšlikumus kā neperspektīvus un būtībā pašlaik šķeltnieciskus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - otro reizi.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Mans vārds daudzkārt tika pieminēts, tāpēc es nācu tribīnē otrreiz. Čevera kungs, kurš kuru baro Latvijā - pilsoņi vai nepilsoņi? Es jums atbildēšu, ka latvieši - mūsu tēvu tēvi un mātes - ir mācējuši un mācēs sevi pabarot bez jebkāda cita palīdzības. Taisni otrādi. Tur nav ko vairs debatēt. Latvieti nevajag mācīt strādāt.

Arī Kiršteina kungs pieminēja manu vārdu un pārējos apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas cilvēkus. Kiršteina kungs diemžēl ir tā saslimis ar šo Eiropas Savienības bacili... Vai viņam ir aizmiglojušās acis, ka viņš vairs nesaprot neko, kas notiek Latvijā? Es ieteiktu jums, Kiršteina kungs, aizbraukt biežāk vai ilgāk palikt Norvēģijā un pazvejot foreles, tad varbūt tur jums radīsies kaut kāda lielāka sapratne par visām lietām. Jo tik ļoti aizstāvēt šo vienotību ar šiem 700 000 nepilsoņu... Cilvēki mīļie! Nagobada kungs, Bokas kungs un Čevera kungs, un tā tālāk... Uz ko jūs aicināt? (Starpsauciens no zāles: “Uz Farmācijas likuma pieņemšanu!”) Uz Farmācijas likuma pieņemšanu... Cik tālu mēs tā aiziesim? Ja runājam par šiem amata aizliegumiem, tad jāteic, ka amatu aizliegumi pilsoņiem latviešiem pastāv vēl aizvien. Diemžēl. Taisni otrādi. Nevis nepilsoņiem, bet pilsoņiem. Padomju okupācijas piecdesmit gados amatu aizliegums latviešiem ir bijis milzīgs un vēl aizvien tas diemžēl praksē pastāv, lai gan teorētiski nepastāv. Paskatieties, kas strādā ostās, kuģniecībā, “Ventspils naftā” un tā tālāk, dzelzceļā un daudzās citās vietās! (Starpsauciens: “Policijā!”) Jā, arī policijā 90% no tiem, kas tur strādā, ir nepilsoņi, viņiem ir šīs priekšrocības. Ir jāpanāk, lai beidzot pilsoņiem latviešiem būtu vienādas tiesības, bet šeit tiek aizstāvēti nepilsoņi. Tieši otrādi. Nu atjēdzieties taču reiz!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - otro reizi.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Godātā Demokrātiskā partija Saimnieks! Skaisti vārdi. Demokrātija. Saimnieks. Un tomēr es atļaušos precizēt gan Čevera kunga teikto, gan Bokas kunga, mana cienījamā kolēģa, teikto. Čevera kungs, varbūt jūs atceraties, ka Latvijā ražoto narkotiku ceļš sākās Latvijā, bet tālāk - uz vairākām valstīm... Ar nosaukumu “Remantadīns” tas viss nonāca tieši vairumtirdzniecībā, zāļu lieltirgotavās. Un Bokas kungam es gribētu teikt, ka aizliegums liecina par vājumu. Jā, es piekrītu. Bet, Bokas kungs, vai tad pašreiz mūsu valsts nav vāja? Vai mēs spējam nosargāt mūsu bagātības, mūsu Dieva doto Inčukalna gāzes krātuvi? Tas ir katls, tas ir rezervuārs, kas ir zemē izveidojies, un mēs domājam, kam to pārdot un par ko - un ne vienmēr par to dārgāko. Ja mēs nevaram Dieva dāvanu - Daugavas ūdens straumi - nosargāt un nepārdot to (tur griezīs par velti turbīnas, bet peļņa ies ārpus mūsu valsts robežām); ja mēs nevaram aizsargāt savus cilvēkus pret tuberkulozes izplatītājiem un katrs cīnītājs, kas mēģina sākt šo cīņu, gandrīz vai tiek uzskatīts par ienaidnieku; ja mēs nevaram aizsargāt savu tautu no masveida slepkavībām, no pašnāvībām, no “patrona” un Čubarova... piedodiet, mēs esam vāja valsts. Es aicinu cienīt sevi, savu valsti un pilsoņus un nobalsot par... un balsot par ārsta Požarnova priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - otro reizi.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Vēl es gribētu jums, tajā skaitā arī Tabūna kungam, atgādināt, ka... Tabūna kungs, es rūpējos tikai par jūsu veselību galvenokārt. Un, ja jums vajadzēs tabletītes, teiksim, pret galvassāpēm, vai jūs nedzersiet tabletes tikai tāpēc, ka tās būs ražotas ASV vai Zviedrijā? Un, ja jūs lietosiet, teiksim, šīs zāles, kas ir ražotas Zviedrijā, tad jūs acīmredzot atteiksieties tās pirkt, ja šīs aptiekas īpašnieks būs, piemēram, zviedrs... Tabūna kungs, es neesmu Eiropas kustības biedrs. Eiropas kustības kolektīvais biedrs ir “Tēvzemei un Brīvībai”. Es neesmu saslimis ar šo slimību, ja es uzskatu, ka Eiropas Savienība ir tikai līdzeklis, nevis galamērķis, kā ir ierakstīts valdības deklarācijā. Tas ir viens.

Nākamais. Vidiņa kungam es gribētu dažus vārdus pateikt. Es atzīšos nelielā noslēpumā: mēs ar Vidiņa kungu taisījām operāciju pie vienas dakteres, kura strādā ASV un Latvijas kopuzņēmumā, kura īpašnieki nav latvieši, bet ASV pilsoņi, viņi ir šeit ieguldījuši milzīgu naudu un tehnoloģiju, un tā tālāk. Redziet, kas par lietu. Tātad acīmredzot šeit nav svarīga konkurence. Mums ir jāaizstāv un jārada likumi, lai Latvijas pilsonis būtu vesels, lai Latvijas pilsonis un iedzīvotājs varētu konkurences ceļā izvēlēties starp tām zālēm un starp tām aptiekām, kuras iesaka viņam ārsts un kuru kvalifikācija atbilst pasaules standartiem. Un man diemžēl jāsaka, ka mums ir vairāk jāstrādā pie tā, lai tieši latviešu farmakologi iegūtu to izglītību, kāda ir Eiropas Savienībā.

Un pats pēdējais. Būsim šeit godīgi. No kurienes nāk šis konkurences spiediens? No kurienes nāk medikamenti? Tabūna kungs, nebaidieties: šie medikamenti nenāk no Kaukāza kalniem pārsvarā, šie medikamenti Latvijā ienāk no Vācijas, no Zviedrijas, no ASV, no Izraēlas, no citām attīstītām valstīm. Es vēlreiz saku: ja šie medikamenti noveco, tas ir sertifikācijas jautājums, mēs sajaucam šeit divas lietas. Mums ir jāpatur prātā viena lieta: mums, Latvijas iedzīvotājiem, ir jāsaņem pasaulē labākā produkcija. Jūs, Tabūna kungs, taču neesat pret to? Un vai tiešām jūs domājat, ka, ja zviedri vai vācieši spēj iztaisīt kvalitatīvas zāles, tad viņi nespēs savā aptiekā tās pārdot? Nu tas taču ir naivi! Ja jūs uzskatāt, ka latvietis ir tik nevarīgs, ka viņš nevar konkurēt... Es, piemēram, tā neuzskatu, es domāju, ka latvietis ir izglītots, ka latvietis ir konkurētspējīgs un jebkurā situācijā latvieši būs vairākums šajā profesijā, bet mēs nevaram ierakstīt likumā, kā jūs šeit gribat pateikt. Jūs visu laiku runājat par nepilsoņiem. Tad izlasiet likumu! Tur ir teikts, ka jābūt ierakstītam - Latvijas pilsonis. Tāpēc es saku: rakstīsim godīgi - Latvijas un Eiropas Savienības pilsoņi, un es jūs atbalstīšu. Jūs, Tabūna kungs, taču piekritīsiet, ka jūs atbalstāt Eiropas līgumu? Tur diemžēl nav tā pateikts, ka Eiropas Savienības pilsoņi nevar kaut kādā veidā strādāt Latvijā. Ja viņi spēj saražot kvalitatīvākus medikamentus... Un viņu medicīniskā izglītība pašreiz ir ļoti kvalitatīva. Ja jūs to pierādīsiet... Bet es aicinu vienkārši netērēt laiku šeit, risināt šos jautājumus ar sertifikāciju un pagaidām šajā lasījumā noraidīt šo Požarnova kunga priekšlikumu kā neatbilstošu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies deputāti nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Požarnova kungs. Lūdzu!

A.Požarnovs. Pēc šīm debatēm es tomēr gribētu pateikt dažus komentārus.

Augsti godātais Nagobada kungs! Paņemiet, lūdzu, stenogrammu! Es savā runā nevienu nesaucu ne par noziedznieku, ne par eņģeli un vispār nerunāju par lojāliem un nelojāliem cilvēkiem. Es runāju tikai par vienu lietu. Proti, pirmajā lasījumā visi uzstājās debatēs un runāja, ka ir jānoņem ierobežojums attiecībā uz profesiju. Arī šobrīd Kiršteina kungs saka, ka Eiropas Savienība neparedz profesijas ierobežojumu attiecībā uz farmāciju. Bet, ja ir tāda redakcija, kāda ir pirmajā lasījumā pieņemta, tad tiek noņemti vienlaicīgi visi šie ierobežojumi: profesija, amats un tiesības uz aptiekas īpašumu. Ja Saeima noraidīs šos priekšlikumus, tad vismaz būs sirds mierā par to, ka tiešām Saeima tā domā. Tad mēs varēsim skaidri un gaiši pateikt, ka Saeima ir ar balsojumu (tik un tik balsu pret tik un tik) noņēmusi tādu un tādu ierobežojumu. Visādā ziņā mēs būsim godīgi pret sevi un zināsim, ka, runājot par vienu, mēs neesam noņēmuši kaut ko pavisam citu, ka tur nav pagājuši garām kaut kādi divi vai trīs zemūdens akmeņi.

Un pats beidzamais. Ārstu biedrības pieminēšana vispār ir šajā jautājumā, es domāju, pilnīgi “garām”. Es domāju, ka tas ir tikpat nekorekti kā tad, ja es tagad izietu ārā no šīs zāles un dotu intervijas presei, ka, lūk, vienas slimokases vai slimokasu savienības viedoklis ir tāds un tāds.

Tāpēc es aicinu izšķirt jautājumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Požarnova priekšlikumu papildināt 38. pantu aiz vārda “kas” ar vārdiem, kādi ir tālāk tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 38, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Požarnovs. Arī trešais ir deputāta Požarnova priekšlikums, tas ir analoģisks. Tas attiecas uz amata ierobežojumu - ierobežojumu ieņemt lieltirgotavās atbildīgā farmaceita amatu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo deputāta Požarnova priekšlikumu? Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Požarnova priekšlikumu papildināt 46. panta pirmo daļu, tālāk kā tekstā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 38, atturas - 12. Nav pieņemts.

A.Požarnovs. Ceturtais. Deputāta Seiksta priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi. Priekšlikums ievieš lielāku skaidrību pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā. Jo, ja paliek pirmā lasījuma redakcija, tas nozīmē, ka sertificēt profesijā var nepilsoni, kuram ir tiesības uz nepilsoņa pasi. Sertifikācijas komisijas uzdevums nav analizēt, vai viņam ir tiesības vai nav tiesības. Deputāta Seiksta priekšlikums pasaka skaidri: “kuriem ir Latvijas Republikas nepilsoņa pase”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Piektais. Deputāta Požarnova priekšlikums. Tas attiecas uz nepilsoņa tiesībām būt par aptiekas īpašnieku, un komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? (Starpsauciens: “Jābalso!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Požarnova priekšlikumu aizstāt 59. panta 1. punktā vārdus, un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 37, atturas - 13. Nav pieņemts.

A.Požarnovs. Sestais ir deputāta Požarnova priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi, un arī tas attiecas uz amata ierobežojumu - ierobežojumu ieņemt veterinārajās aptiekās aptiekas vadītāja amatu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Droši vien arī par to ir jābalso. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Požarnova priekšlikumu papildināt 59. panta otro daļu pēc vārdiem... un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 40, atturas - 11. Nav pieņemts.

A.Požarnovs. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu balsot par likuma pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Debates mēs esam beiguši, par to tika paziņots. Jūs nebijāt pieteicies, Ozoliņa kungs... Bez tam jūs divas reizes jau esat runājis, un Kārtības rullis jums aizliedz runāt trešo reizi. Kārtības rullis nosaka, ka otrajā un trešajā lasījumā var runāt tikai pa punktiem, ko jūs arī darījāt... Lūdzu rezultātu! Balsošanas režīmu un rezultātu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu kopumā otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 9, atturas - 9. Pieņemts.

Lūdzu, Požarnova kungs, jūsu apsvērumus par trešo lasījumu.

A.Požarnovs. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 15. februārim.

Sēdes vadītājs. Līdz 15. februārim. Vai deputātiem nav iebildumu? Kuprijanovas kundzei ir iebildumi.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Tā kā šim likumprojektam ir tikai tāda tipa priekšlikumi... teiksim, nepilsoņi un pilsoņi... šādi debašu veida priekšlikumi, es domāju, ka mēnesis nav vajadzīgs, lai vēlreiz atkārtotu visu šo procedūru, tādēļ es ierosinu kā termiņu 30. janvāri.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi termiņi? Nav. Balsojam par 15. februāri. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 32, atturas - 9. Šis priekšlikums nav pieņemts. Tātad paliek nākamais priekšlikums - 30.janvāris. Paldies. Pārtraukums līdz 15.30.

Viens paziņojums. Vārds Rudzīša kungam. Lūdzu!

M.Rudzītis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

(Runā no vietas, viņa teikto grūti sadzirdēt.) Cienījamie deputāti! Latvijas un Krievijas parlamentu sadarbības grupas dalībniekus lūdzu uz piecām minūtēm...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tā kā mēs septiņas minūtes pārstrādājāmies, sāksim darbu pulksten 15.35.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, turpināsim sēdi. Saskaņā ar mūsu vienošanos izskatīsim darba kārtības 28.jautājumu. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem””. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ābele.

J. Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godājamais Prezidija priekšsēdētāj! Augsti godātais Prezidij! Godājamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 3559. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem””, kas sagatavots trešajam lasījumam.

Par likumprojektu ir saņemti divi priekšlikumi. 1.priekšlikums ir par 3.pantu, piedodiet, par 5.pantu. To ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir redakcionāla rakstura un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu - aizstāt 5.pantā vārdu “interesēs” ar vārdiem “interešu aizstāvībai”? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 2.priekšlikums ir par 3.pantu. Šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru atbildīgā komisija nav atbalstījusi. Es gribu pirms balsojuma paskaidrot, ar ko atšķiras šis priekšlikums no komisijas izpaustās domas. Šis likumprojekts aizstāv nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājus, proti, zemniekus, viņu intereses tajā gadījumā, ja par viņu piegādāto produkciju uzņēmumi, kuriem šī produkcija piegādāta, nespēj samaksāt. Tad, pēc atbildīgās komisijas iestrādātajiem punktiem, zemnieki par šo produkciju samaksu saņem kā piektie pēc svarīguma pakāpes. Bet Juridiskā biroja iesniegtajā labojumā jeb ierosinājumā ir prasīts piemērot likumu par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, un šeit zemnieku samaksa par šo piegādāto produkciju tiek atbīdīta 8., 9. vai 10.pozīcijā. Šeit ir principiāla izšķiršanās, kā mēs atbalstām tieši šīs produkcijas ražotājus, un tāpēc, balsojot par šo priekšlikumu, tātad par to, atbalstīt vai neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, es uzticos jums. Tātad balsosim par šo priekšlikumu. Komisija to neatbalstīja. Es pasvītroju vēlreiz.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteicies Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! It sevišķi juristi Saeimā! Es jūs gribu nedaudz brīdināt par to, kādā formā atbildīgā komisija ir iestrādājusi šo normu. Es varbūt varu arī kļūdīties, taču es domāju, ka korektāks tomēr ir Juridiskā biroja piedāvājums, jo tas likums, uz kuru atsaucas Juridiskais birojs, tomēr ir prevalējošā norma šajā gadījumā, un ja šajā likumā atbildīgā komisija sāk nedaudz paplašināt šos noteikumus, kas saistīti ar maksātnespēju, tad tas, manā skatījumā, ir bīstami. Bīstami tādēļ, ka mēs šodien gatavojamies pieņemt šo likumu trešajā lasījumā un neko mainīt vairs nevaram. Manā skatījumā, precīzāka ir tā norma, kuru ir piedāvājis Juridiskais birojs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Jevgēņijs Zaščerinskis - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamie deputāti! Norēķinu kārtību pēc būtības nosaka divi likumi. Viens likums, kas saistīts ar likumu par maksātnespēju. Ja jau ir izsludināts Maksātnespējas likums un Civilprocesa kodekss... Gadījumos, kad uzņēmums normāli strādā, maksātnespēja nav izsludināta, bet ir, teiksim, vairāki kreditori iesnieguši prasību un tiesa prasību ir atzinusi, paceļas jautājums: kādā secībā šī prasība uzņēmumam būtu jāatmaksā?

Pašreizējais priekšlikums, kuru atbalstīja komisija, pēc būtības nav ne komisijas, ne citu deputātu priekšlikums. Tas ir Ministru kabinetā apstiprinātais priekšlikums, kas jau bija iesniegts uz pirmo lasījumu, un es domāju, ka Ministru kabinetā tas jautājums ir aprobēts no visām pusēm. Tāpēc, lai nebūtu zemniekam jābūt tam, kurš pirmais sniedz tiesā prasību par maksātnespēju un iet pēc maksātnespējas likuma, tā, kā paredz Juridiskā biroja priekšlikums, lūdzu tomēr akceptēt Ministru kabineta un Saeimas komisijas apstiprināto un atbalstīto redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt?

Roberts Dilba - LZS, KDS frakcija. Lūdzu!

R.Dilba (LZS, KDS frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Šeit, protams, var būt juridiskas nianses, kuras var dažādā veidā traktēt, un, protams, var arī pierādīt, ka var rasties problēmas. Bet ir jāņem vērā ir tas, ka pašreizējā situācijā, mūsu līdzšinējā praksē, reālajā praksē, kas ir dzīvē izveidojusies, visi tie, kas piegādā produkciju, ir pakļauti šim, tā teikt, valstiski nostādītajam reketam. Tas ir, pārstrādātāji praktiski nesamaksā un nekas viņus neierobežo, neviens likums nenosaka... Līgumus arī viņi paši diktē produkcijas ražotājiem, ražotāji ir spiesti vienkārši pakļauties jeb parakstīt tos līgumus par to, kad un kā varēs samaksāt.

Ja mēs šajā pārejas periodā, kamēr sakārtosies, civilizēsies visa sistēma mūsu valstī, neierakstīsim šīs normas, tad... Tomēr, ja saimnieciskā ziņā kaut kādas problēmas pārstrādātājiem rodas, tad ražotājiem ir vismaz trešajā kārtā priekšroka saņemt par savu produkciju samaksu. Tagad tas ir iespējams. Tāpēc es aicinu kolēģus atbalstīt šo mūsu komisijas priekšlikumu un aicinu balsot par to.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ābeles kungs.

J.Ābele. Jūs visi dzirdējāt trīs prominentu kungu uzstāšanos. Es aicinu balsot un atbalstīt komisijas priekšlikumu, bet noraidīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izteiksim attieksmi pret Juridiskā biroja priekšlikumu. Ir ierosināts izteikt 6.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Balsojam par Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 28, atturas - 8. Nav pieņemts.

J.Ābele. Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs. Vēl jānobalso kopumā, Ābeles kungs!

J.Ābele. Piedodiet!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 4, atturas - 2. Pieņemts.

J.Ābele. Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs. Nebalsoja 34 deputāti. Nākamais darba kārtības jautājums ir “Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi”. Lēmuma projekts “Par Meijera Marguļa uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja Saeimas lēmuma projektu “Par Meijera Marguļa uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” un pieņēma pozitīvu lēmumu. Komisijai šo pozitīvo lēmumu palīdzēja pieņemt šeit dotais pamatojums, kur uzsvērts tas lielais ieguldījums, ko Marguļa kungs ir veicis Latvijas medicīnas attīstībā. It īpaši ir uzsvērts viņa devums sirds operācijas - tā sauktās sausās metodes izstrādē, kā arī iekšējo orgānu transplantācijas metodikas pilnveidošanā un realizācijā Latvijas valstī.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt apspriežamajā jautājumā? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Atkārtojiet, lūdzu, zvanu! Atkārtojiet balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus piedalīties jautājuma izlemšanā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, atturas - 5. Meijers Margulis uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts “Par Ināras Truhanovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Komisijas vārdā deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Latvijas Republikas Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja Saeimas lēmuma projektu “Par Ināras Truhanovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”, un komisija atbalsta šo Saeimas lēmuma projektu.

Cienījamie deputāti! Jums priekšā ir dokumenti, kuros ir pamatots tas, kāpēc Ināra Truhanova ir izvirzīta Latvijas pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem. Es gribētu pievērst īpašu uzmanību tam, ka viņa ir atraitne. Tātad viņas vīrs ir veicis ne tikai dienesta pienākumus, bet viņš ir veicis arī šos pilsoņa pienākumus, zaudēdams savu dzīvību, aizsargājot Latvijas pilsoņus.

Sēdes vadītājs. Vai kāds deputāts vēlas runāt par apspriežamo lēmuma projektu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 2. Ināra Truhanova ir uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai izvērtētu akciju sabiedrības “Latvijas Unibanka” un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” privatizācijas likumību un atbilstību valsts un sabiedrības interesēm, galaziņojumu”.

Komisijas vārdā deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Augsti godātie deputāti! Komisija ir tikusies 11 komisijas sēdēs un tajās ir darbojušies deputāti Vents Balodis, Māris Vītols, Martijans Bekasovs, Kuprijanovas kundze, Aristids Lambergs, Andrejs Panteļējevs un Elmārs Zelgalvis. Visas šīs komisijas sēdes ir bijušas atklātas. Mēs esam aicinājuši arī preses pārstāvjus. Esam aicinājuši arī deputātus, kuri bija parakstījuši šo dokumentu. Ādamsona kungam jo īpaši esam izteikuši aicinājumu, lai viņš nāk uz mūsu komisiju, taču viņš atnāca tikai vienreiz, kad mēs viņu aicinājām speciāli.

Gribu teikt tā, ka jūs varat iepazīties ar šo dokumentu nr.3571. Es kā komisijas vadītājs pastāstīšu saviem vārdiem jums par komisijas darbu. Pirmkārt, mēs par galveno uzdevumu savai komisijai izvirzījām to, kas jau ir pateikts nosaukumā, - šo banku privatizācijas likumība un atbilstība valsts interesēm, bet varbūt tik daudz nepētījām, kāpēc šīm bankām ir radušies zaudējumi, kam tās ir devušas kredītus un kas tos ir devis, jo te ir vairāki tūkstoši kredītu kopā izsniegti. Mēs to vienkārši nespējām izdarīt. Par pamatu mēs esam ņēmuši Valsts kontroles materiālus, pēc kuriem tad arī esam tālāk veikuši šo pārbaudi. Es varbūt atsevišķi jums pastāstīšu par “Unibanku” un par “Latvijas Krājbanku”.

Galvenie pārmetumi par “Unibankas” privatizāciju ir tie, kurus ir konstatējusi Valsts kontrole. Runa ir par to, ka otrā akciju laidiena personālakciju pārdošanas atlaide ir segta no Latvijas Bankas 1993.gada deviņu mēnešu peļņas, un tas ir pretrunā ar likumu. Mēs šo faktu esam lūguši pārbaudīt prokuratūrai, kura ir atzinusi, jā, tas fakts ir nelikumīgs!

Tajā pašā laikā Latvijas Republikas Ministru kabineta 1996.gada 10.aprīļa noteikumos nr.142 “Par valsts un pašvaldības uzņēmuma pārveidošanu statūtsabiedrībā” tika legalizēta personālakciju izlaide valsts akciju sabiedrībās un ar Ministru kabineta noteikumiem nr.135 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” šā likuma 2.pantā tika iekļauta privatizācijas metode, kas paredz kapitāla daļu pārdošanu izpildinstitūciju locekļiem. Tādā veidā - gan ar novēlošanos - šī nelikumīgā rīcība tika legalizēta. Un līdz ar to vairs nav pamata ierosināt krimināllietu.

Valsts kopumā “Unibankas” rehabilitācijas programmā ir ieguldījusi 30 miljonus, izlaižot valsts parādzīmes. Pagājušajā gadā valsts ir beigusi savus maksājumus, un tie vairs nebūs jāizdara “Unibankai”. Gribu teikt, ka “Unibankas” rehabilitācijas programma ir bijusi viena no veiksmīgākajām banku rehabilitācijas programmām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, jo pagājušā gada beigās tika pārdota (vienīgās no Latvijas uzņēmumu akcijām!) Ņujorkas un Londonas biržās daļa no valsts akcijām, par kurām tika saņemta veiksmīga cena. Un šobrīd ienākumi no valsts daļas pārdošanas ir lielāki. Vēl vispār nav pabeigta valsts daļas galīgā pārdošana, bet tā būs lielāka nekā šie 30 miljoni, kurus savā laikā ir ieguldījusi valsts šīs bankas rehabilitācijas programmā. Un tāpēc komisija uzskata, ka šīs bankas rehabilitācijas programma ir bijusi atbilstoša valsts un sabiedrības interesēm.

Mazliet grūtāk ir ar “Latvijas Krājbankas” privatizāciju. “Latvijas Krājbankas” privatizācija ir sākta, bet tā, vismaz mans uzskats ir tāds, nav bijusi veiksmīga, atrodot partneri, kas pievienojas Krājbankai. Tās partnere ir apvienotā “Baltijas banka”, kurai pašai bija diezgan mazs statūtkapitāls - mazliet lielāks par miljonu, un tādējādi tā nespēj būtiski iespaidot ar savām finansēm “Latvijas Krājbankas” atveseļošanu.

Tajā pašā laikā man jāpiekrīt arī Ādamsona kungam, kaut gan mūsu skaitļi ne vienmēr sakrīt. Valsts ir ieguldījusi “Latvijas Krājbankas” rehabilitācijā pirmām kārtām visas filiāļu ēkas un ēkas Rīgā, kurām nav pat novērtējuma. Tad vēl 2,8 miljonus bankas pamatkapitālā. Līdz 1998.gada 1.janvārim valsts par parādzīmēm, to procentiem un apkalpošanu ir samaksājusi no budžeta 33,8 miljonus. Saskaņā ar līgumu valstij vēl būs jāmaksā 24 miljoni - parādzīmju pamatsumma, tas ir, 6 miljoni katru gadu. 1998., 1999., 2000. un 2001.gadā. Bez tam šai summai nāk klāt vēl procentu maksājumi. Tātad, kopā saskaitot visas šīs summas, mēs redzam, ka veidojas aptuveni 62 miljonus liela summa, ko valsts ir ieguldījusi “Latvijas Krājbankas” rehabilitācijā.

Bez tam gribu atzīmēt, ka vēl šodien nav aprēķināta tā summa, ko “Latvijas Krājbanka” ir ieguvusi, realizējot viņai iedalītās specializētās kvotas privatizējamajos uzņēmumos, jo šis process ir tikai sācies. Jūs redzat, ka tālāk dokumentos ir arī tabuliņa, kur ir redzamas šīs kvotas, ko Valsts privatizācijas aģentūra ir iedalījusi, un kādā daudzumā tās ir šajos uzņēmumos. Un ir pārdotas... ir veikta tikai jau privatizētās valsts akciju sabiedrības “Staburadze” akciju pārdošana caur aģentūru. Tāpēc mēs vēl nevaram pateikt, cik daudz tas būs naudas izteiksmē, kad beigsies visu šo akciju realizācija.

Tāpēc gribu arī teikt, ka nav bijis veiksmīgs bankas darbinieku iepriekšējais darbs, jo valstij bija jāsedz gandrīz 10 miljoni neveiksmīgo kredītu. Mēs uzskatām, ka tas nav mūsu komisijas darbs - vajāt šos cilvēkus, kuri ir izsnieguši šos kredītus, jo Prokuratūrā ir krimināllietas pret sešiem cilvēkiem. Kā zinām, Lindes kungs jau ir notiesāts ar brīvības atņemšanu. Tas ir pirmais gadījums, kad kāds “sēž” par Krājbankas izsaimniekoto naudu.

Bet arī “Latvijas Krājbankas” vadība šajos gados ir atguvusi tikai nepilnus 200 000 latu. Tas nav pat viens procents, un tādēļ komisija uzskata, ka arī jaunās “Latvijas Krājbankas” vadības darbība nav visai sekmīga. Un arī privatizācijas laikā viņiem nevajadzētu dot 20% bankas akciju par sertifikātiem, kā to sākotnēji bija iecerējusi Valsts privatizācijas aģentūra. Mēs domājam, ka šim skaitlim nevajadzētu būt lielākam par 5%.

Tāpat arī komisija uzskata, ka nevajadzētu samazināt valsts īpašumā esošo Krājbankas daļu mazāk par 51%, kā tas ir šobrīd, līdz rehabilitācijas programmas īstenošanas beigām, kas būs 2001.gadā, lai varētu šo banku veiksmīgi uzraudzīt, jo komisijas viedoklis bija tāds, ka, ja banka tagad saņems no valdības visu atlikušo summu, tad mums nav nekādas garantijas, ka bankas darbība arī turpmāk būs sekmīga un ka vairāk nekā 50 miljoni, kas ir iedzīvotāju noguldījumi, nepaliks bez seguma.

Ir arī par vēlu veikt kādu citu darbību un apturēt šo Krājbankas rehabilitāciju, jo lielākā summa jau no valsts šajā bankā ir ieguldīta. Par to bija jādomā, pirms sāka realizēt šo rehabilitācijas programmu. Tādēļ mēs arī lūdzam, lai ar Saeimas lēmumu atzītu par pareizu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai izvērtētu akciju sabiedrības “Latvijas Unibanka” un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” privatizācijas likumību un atbilstību valsts un sabiedrības interesēm, darbību un apstiprinātu tās galaziņojumu.

2.punkts. Ministru kabinetam izskatīt iespēju pārskatīt Finansu ministrijas un akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” 1996.gada 28.decembrī noslēgto līgumu un turpmākajai “Latvijas Krājbankas” rehabilitācijas programmas izpildei paredzētos līdzekļus ieguldīt kā valsts ieguldījumu akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” pamatkapitālā.

Izbeigt minētās komisijas darbību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Runās Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu deputātus neatbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu, kurš skan: atzīt par pareizu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai izvērtētu akciju sabiedrības “Latvijas Unibanka” un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” privatizācijas likumību un atbilstību valsts un sabiedrības interesēm, darbību un apstiprināt galaziņojumu.

Ja mēs paskatāmies, kas tad ir pateikts galaziņojumā un kādi ir noslēguma secinājumi un priekšlikumi, tad redzam, ka komisijas viedoklis par akciju sabiedrības “Latvijas Unibanka” privatizācijas likumību ir pozitīvs. Komisijas viedoklis arī par akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” privatizācijas likumību ir pozitīvs.

Par kādu pozitīvumu mēs varam runāt un vispār diskutēt? Manā uztverē, šī komisija, kura ir strādājusi pie ļoti nopietnas problēmas, lai izvērtētu abu banku privatizācijas likumību, nav tikusi galā ar saviem pienākumiem. Tik tiešām, tā nav izvērtējusi visus aspektus. Nav arī nopietni prasījusi no prokuratūras, kāpēc prokuratūra ir tik “bezzobaina”. Tā rezultātā man ir radies iespaids, ka arī komisija šajā galaziņojumā ir parādījusi savu principialitātes trūkumu un “bezzobainību”.

Bet nu mazliet atgriezīsimies vēsturē, lai mēs varētu nopietni izprast visas šīs kopā sasaistītās problēmas. Jā, Baloža kungam ir taisnība, ka viņš vairākas reizes mani ir aicinājis un ka es vienu reizi esmu ieradies šīs komisijas sēdē. Bet labi atcerēsimies, ka jūs ar savu balsojumu man liedzāt strādāt kā pilntiesīgam komisijas loceklim šajā komisijā un ar savu darbu apliecināt tos faktus, kuri bija nākuši dienasgaismā.

Bet tagad paskatīsimies, kādā veidā tika veidota akciju sabiedrība “Unibanka”. Faktiski šī banka tika nodalīta no Latvijas Bankas un pārņēma visus tā sauktos sliktos kredītus. Diemžēl komisija nav izanalizējusi šo tā saucamo slikto kredītu portfeli un nav arī iesniegusi parlamentam situācijas analīzi par to, vai faktiski vispār ir pastāvējuši šie sliktie kredīti. Varbūt tie nekad nav dabā eksistējuši? Mani aprēķini rāda, ka apmēram līdz 75% tā saucamo slikto kredītu vispār nav eksistējuši dabā. Tādā veidā tika likti pamati visai šai afērai. Sanāca neliels cilvēku grupējums un vienojās, kādā veidā var uztaisīt biznesu ne no kā, faktiski nozogot šo naudu no valsts budžeta. Un tad viņi izdomāja PSRS laikā piešķirtos limitus pārveidot “sliktajos” kredītos un par šo kredītu apkalpošanu saņemt procentmaksājumus no valsts budžeta un saņemt arī apmaksu par šo pašu kredītu apkalpošanu.

Konkrēts piemērs ir “Dzintarā”. “Dzintars” 1989.gadā saņēma no PSRS, tātad no Maskavas Centrālās bankas, mērķlimitu 189 miljonu PSRS rubļu apmērā, bet no šā limita “Dzintars” neizmantoja nevienu kapeiku. 1993.gadā šis limits, kurš vispār nekad netika izmantots, “Unibankā” tika pārvērsts par “slikto” kredītu un par to no valsts budžeta tiek maksāti procenti un tiek maksāts arī par šā kredīta apkalpošanu, lai gan, kā jau es teicu, šis kredīts nekad nav eksistējis dzīvē. Un vēl līdz šim brīdim notiek dažādi tiesas darbi, kur “Dzintars” mēģina pierādīt, ka nekad nav ņēmis šo kredītu. Kā es jau teicu, tādu neeksistējošu kredītu kopējā summa sastāda apmēram līdz 75%.

Tagad paskatīsimies naudas izteiksmē, ko ir zaudējis valsts budžets šajos gados? 1995.gada laikā no valsts budžeta “Unibanka” un “Latvijas Krājbanka” saņem 63,2 miljonus latu. 1996.gada laikā no valsts budžeta “Unibankai” un “Latvijas Krājbankai” tiek pārskaitīti 98,3 miljoni latu. Kopā tas sastāda 171 miljonu latu. Kur ir palikusi šī nauda? Arī šodien, uzstājoties televīzijā, es teicu, ka tā ir elementāra valsts budžeta naudas “atmazgāšana”, kad valsts budžeta nauda kādam tiek legalizēta privātās kabatās. Un es nekādi nevaru piekrist tiem secinājumiem, kurus ir izdarījusi šī komisija. Vai ir iespējams iedomāties, ka kādas darbības rezultātā kāds biznesmenis var iegūt peļņu, kura ir rakstāma ar četriem cipariem? Ja atcerēsimies marksisma-ļeņinisma pamatlicējus, tad Markss savā laikā rakstīja, ka nav tāda nozieguma, kuru neizdarīs kapitālists, ja viņam ir iespēja iegūt peļņu 12-15% apmērā. Bet kādu peļņu ir ieguvusi “Unibanka”, veicot vienu vai otru apšaubāma rakstura darījumu saistībā ar akcijām, kad akcijas darbiniekiem tiek pārdotas par sertifikātiem, bet pēc neilga laika šīs akcijas Valsts Banka atpērk jau par latiem? Ja runājam procentos, tad peļņa sastāda apmēram 1000%, bet visu pārējo afēru, ja mēs runājam par neeksistējošiem kredītiem, peļņa sastāda vismaz 1500%. Dabiski, ka nav tāda nozieguma, uz kuru neiet šie tā sauktie biznesmeņi, lai īstenotu šos darījumus.

Iespējams, ka komisijai ir traucējis būt objektīvai tas, ka savā laikā Andris Šķēle, kurš pagājušajā gadā visu laiku bija Ministru prezidents, savā laikā bija arī “Unibankas” padomes priekšsēdētājs un ilgu laiku bija arī “Unibankas” padomes sastāvā. Iespējams, tas ir traucējis komisijai būt pietiekoši objektīvai. Paskatīsimies, un, kā es jau teicu, arī šis Valsts kontroles atzinums, manuprāt, ir daudz objektīvāks nekā Ģenerālprokuratūras atzinums.

Tagad pāriesim mazliet uz citu tēmu un padiskutēsim par “Latvijas Krājbanku” un par to situāciju, kāda ir izvērtusies “Latvijas Krājbankā”. Arī visos tajos jautājumos, kas skar “Latvijas Krājbankas” privatizāciju, un visos tajos darījumos, kas saistīti ar “Latvijas Krājbanku”, Valsts kontrole ir atzinusi ļoti daudzus pārkāpumus. Pagājušā gada sākumā tika publicēti Valsts kontroles materiāli par to, ka no “Latvijas Krājbankas” nezināmos neceļos ir pazuduši vismaz 6 miljoni latu. Šie materiāli tiek nosūtīti Ģenerālprokuratūrai, bet Ģenerālprokuratūra līdz pat šim brīdim nav uzskatījusi par nepieciešamu ierosināt krimināllietu. Tātad šeit tik tiešām ir jārunā par to, ka arī Ģenerālprokuratūra nebija ieinteresēta nosaukt īstās vainīgās amatpersonas.

Par procentu maksājumiem. Galaziņojumā tiek arī minēts, ka veiksmīgas darbības rezultātā valsts dividendēs par 1995.gadu ir saņēmusi 274 289 latus un 1996.gadā - 331 889 latus. Tik tiešām, ja mēs runājam par to, ka dažām bankām tiek pārskaitīti simtiem miljoni latu, tad pāris simts tūkstošu vai pat miljonu laikam nav žēl atdot valsts budžetam atpakaļ. Tā būtu tāda kā neliela pateicība vai neliela dāvana. Procentu maksājumus no valsts budžeta “Unibanka” 1994.gadā ir saņēmusi 3,4 miljonu latu apmērā. 1995.gadā - 4,1 miljona latu apmērā. Tajā pašā laikā tās peļņa pirms nodokļiem 1994.gadā bija 2,8 miljoni latu, bet 1995.gadā - 3,8 miljoni latu. Tātad no valsts budžeta tīri piešķirtajiem līdzekļiem, no procentu ienākumiem, banka ir “pazaudējusi” 0,9 miljonus latu. Tātad faktiski, pastāvot visām šīm dotācijām, kuras “Unibankai” ir bijušas milzīgas, tā ir strādājusi ar zaudējumiem, bet, neskatoties uz to, ka tajā laikā “Unibanka” vēl ir valsts pārraudzībā, tā piešķir saviem darbiniekiem, četriem darbiniekiem, 200 tūkstošu latu prēmiju. Par kādiem panākumiem? Vai par to, ka ir slikti strādājusi?

Šeit varētu daudz diskutēt par tām nelikumībām, kuras ir bijušas vienā un otrā bankā. Gribu atgādināt arī kā pozitīvu piemēru to, ka, tiklīdz sāka darboties šī komisija, Krājbankas vadība bija spiesta lauzt līgumu ar tā saucamo LKB centru, kur firmas vadībā faktiski strādāja tikai viens cilvēks un arī firmas sastāvā bija tikai viens cilvēks, bet Krājbanka bija viņai nodevusi apmēram 3 tūkstošu lielas kredītlīnijas. Tātad pat teorētiski nav iespējams pieļaut, ka šī firma kādreiz būtu spējīga piedzīt kaut vai vienu kredītu. Pēc tam, pateicoties komisijas darbībai, šie kredīti tika atgriezti atpakaļ Krājbankai.

Pie tam, runājot par šiem kredītiem, varbūt atkal ir redzams iemesls tam, kāpēc komisija un prokuratūra ir bijušas pietiekoši “bezzobainas”. Runa ir par to, ka arī atsevišķi politiķi Krājbankā ir ņēmuši kredītus un vēl līdz šai baltai dienai nav tos atdevuši. Pie tam ņēmuši kredītus, ieķīlājot vienu un to pašu ēku septiņas reizes. Tātad septiņas reizes attiecīgās amatpersonas būtu jāsauc pie kriminālatbildības, bet komisija nav uzskatījusi par vajadzīgu šīs amatpersonas pat pieminēt. Un nav uzskatījusi par vajadzīgu dot savu vērtējumu arī Ģenerālprokuratūras darbībai.

Šodien mēs ar savu akceptu, pieņemdami iesniegto lēmuma projektu, gribam legalizēt nelikumīgas darbības vienā un otrā bankā. Mēs gribam legalizēt arī to pašu principu, pret kuru bieži vien no šīs tribīnes kaisli iestājas mūsu godātie juristi. Kā tas var būt? Vai tiešām kādam likumam vai Ministru kabineta noteikumiem var būt atpakaļejošs spēks? Ja darījums ir bijis nelikumīgs 1994.gadā, tad kādā veidā tas var kļūt likumīgs 1996.gadā? Un tas top realizēts ar Ministru kabineta noteikumiem, kurus pieņēma bijušā Ministru prezidenta Andra Šķēles vadībā.

Cienījamie kolēģi, pirms balsojuma es lūgtu jūs tomēr rūpīgi izsvērt to, par ko jūs balsosiet. Un mans lūgums tomēr būtu pārdomāt balsojuma motīvus un noraidīt doto lēmuma projektu, nosūtīt to atpakaļ komisijai vai arī nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, kura, izrādās, strādā daudz efektīvāk, vai arī iepriekšējai G-24 komisijai, lai mēs tik tiešām varētu beidzot nosaukt lielākos afēristus, lai mums nebūtu jākaunas skatīties mūsu līdzcilvēkiem acīs un lai mūs neapmētātu - diemžēl bieži vien pamatoti - ar dubļiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Balsosim Saeimas lēmuma projektu, kurš jums ir izklāstīts dokumentā nr.3571 un ar kuru jūs iepazīstināja komisijas priekšsēdētājs Baloža kungs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 17, atturas - 17. Lēmums nav pieņemts. (Starpsauciens: “Jaunu komisiju!”)

Godātie kolēģi, deputātiem acīmredzot ir jāizlemj, vai mēs pagarinām šīs komisijas darbu, nosakot kādu citu termiņu, vai atkārtoti izvirzām šo jautājumu uz apspriešanu, vai saskaņā ar Kārtības rulli veicam kādu citu attiecīgu darbību. Pašlaik lēmums nav pieņemts.

Lūdzu Kārtības rullī noteiktajā kārtībā virzīt šo lietu tālāk.

Godātie kolēģi! Ir saņemts vēl viens desmit deputātu parakstīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Guntaram Krastam sakarā ar veselības aprūpes finansēšanas noteikumiem.

Tā kā motivācijai neviens no iesniedzējiem pieteicies nav, nododam šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums ir piektās sadaļas 39. punkts - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3591. Es gribētu atgādināt cienījamajiem deputātiem, ka visi trīs likumprojekti - gan šis, gan nākamie divi - ir saistīti ar jaunu policijas kontroles veidu kā papildu sodu, ko tiesa var uzlikt. Un tādēļ jūs redzēsiet grozījumus gan Kriminālkodeksā, gan Kriminālprocesa kodeksā, gan arī Sodu izpildes kodeksā. Bet šobrīd sāksim izskatīt grozījumus Latvijas Kriminālkodeksā.

Pirmais grozījums ir 4. lappusē, kur Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā jaunu redakciju 72. pantam. Jums šī redakcija ir redzama priekšā esošajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu - izteikt likumprojekta 72. pantu šādā redakcijā: aizstāt sankcijā vārdus... un tālāk kā tekstā. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies. Tas ir pieņemts.

K.J.Druva. Un nākošais grozījums ir pārejas noteikumos, ko Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņēma. Es jums nolasīšu pārejas noteikumus šādā redakcijā: “Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 279.” Un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Atgādinu, ka tas ir izsniegtā un izskatāmā dokumenta 13. lappusē. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas ieteikto un pieņemto pārejas noteikumu tekstu? Redakcija ir izklāstīta dokumenta 14. lappusē. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies. Tas ir pieņemts.

K.J.Druva. Paldies. Tie tad arī ir visi šie grozījumi, un es lūdzu deputātus balsot un atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - 3. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd strādāsim ar dokumentu nr. 3592.

Jūs redzat, ka otrajā lappusē ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - aizstāt 370.¹ panta pirmajā daļā vārdu “cietuma” ar vārdiem “brīvības atņemšanas iestādes”. Šo grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam - aizstāt 370.¹ panta pirmajā daļā vārdu... un tālāk kā tekstā? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais grozījums - izteikt 370.¹ panta trešo daļu redzamajā redakcijā. Šo grozījumu komisija pieņēma un aicinu arī jūs šo grozījumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Paldies. Tie ir visi grozījumi uz trešo lasījumu.

Tagad es lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojekta grozījumu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 2, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tagad strādāsim ar dokumentu nr. 3593. Arī šis grozījums ir trešajā lasījumā, un uz trešo lasījumu neviens papildu grozījums nav iesniegts, tādēļ lūdzu tagad nobalsot un pieņemt šo grozījumu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Debatēs pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

K.J.Druva. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot otrajā lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi”, jo nekādi deputātu iebildumi laikposmā starp pirmo un otro lasījumu nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Vai iebildumu deputātiem arī nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma...

Godātie kolēģi! Es lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Piedalījušies ir tikai 43 deputāti.

Lūdzu vēlreiz zvanu un vēlreiz balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es gaidīšu jūsu ierosinājumus, pareizāk sakot, komisija tos gaidīs līdz 20.janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 20.janvāri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi” . Otrais lasījums. Komisijas vārdā deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Arī par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi neesam saņēmuši nekādus iebildumus, tāpēc aicinu balsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti arī nav pieteikušies. Iebildumu nevienam nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

Dz.Ābiķis. Es lūdzu noteikt 20.janvāri.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt minētajam termiņam - 20.janvārim? Piekrīt. Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas Universitātes Satversmi”. Otrais lasījums. Komisijas vārdā Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi, līdzīgi kā attiecībā uz iepriekšējām divām augstskolām es aicinu atbalstīt arī otrajā lasījumā Latvijas Universitātes Satversmi.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti... Piedodiet, ir pieteikusies deputāte Ilga Kreituse, bet otrajā lasījumā, kad mēs apspriežam likumprojektu pa pantiem... Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Mēs pašlaik, godīgi sakot, nekorekti veicam šo likumprojektu izskatīšanu, jo mēs neizskatām Latvijas Universitātes Satversmi, mēs izskatām likumprojektu, kas saucas “Par Latvijas Universitātes Satversmi”, un tajā ir tikai divi panti. Mēs jau neizskatām Latvijas Universitātes Satversmes būtību, un deputātiem nemaz nav iespējas iesniegt labojumus šīs Satversmes pantiem, jo mēs izskatām dokumentu nr. 3379, nevis to, kas tam ir pievienots.

Tas ir tāpat kā ar starptautiskajiem līgumiem: kad mēs izskatām Ārlietu komisijas sagatavotu likumprojektu par līguma ratificēšanu vai neratificēšanu, mēs nelabojam starptautiskā līguma iekšējo saturu. Šinī gadījumā ir tieši tāpat.

Likumprojekts sastāv no diviem pantiem, ko ir iesniegusi komisija. Šajos divos pantos man nav nekas labojams, bet, kas attiecas uz Satversmes iekšējo būtību, man ir iebildumi pret vairākiem pantiem. Par pensiju aprēķināšanu profesoriem ir ierakstīts - Ministru kabineta noteiktā vidējā profesora alga. Es nezinu Ministru kabineta normatīvos aktus, kas noteiktu profesoru vidējo algu.

Man ir iebildumi arī pret citiem pantiem, kas būtu koriģējami Satversmes saturā, bet es saprotu, ka mēs apspriežam likumprojektu, kas sastāv no 1. panta un no 2. panta, un balsojam par šo likumprojektu tā, kā tas ir formulēts, nevis par atsevišķiem pantiem Satversmē.

Līdz ar to vispār šo likumprojektu izskatīšana trijos lasījumos un spriešana pa pantiem, manuprāt, ir neloģiska, jo te ir analoģija ar starptautiskajiem līgumiem. Un nevienam deputātam, starp citu, nav tiesību labot Latvijas Universitātes Satversmes pantu būtību. Līdz ar to arī vispār priekšlikumu iesniegšanas laiks un šāda formulēšana, ka mēs iesniedzam labojumus Latvijas Universitātes Satversmē, ir nepareiza. Pēc būtības nepareiza. Mēs varam labot šo 1. un 2.pantu. Tāpēc tas būtu arī jāvirza, tāpat kā starptautiskie līgumi, divos lasījumos - iespējams, pat vienā sēdē.

Sēdes vadītājs. Komisijas vārdā - Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, formāli taisnība ir Kreituses kundzei, jo tiešām Latvijas Universitātes Satversmi mēs izskatām, nu, ja tā varētu teikt, 1:1, un faktiski tik tiešām formāli ir tā, ka priekšlikumi it kā nav skatāmi laikā starp lasījumiem. Tomēr pirms satversmju izskatīšanas mēs vienmēr esam konsultējušies ar Juridisko biroju. Diemžēl procedūra ir tāda, ka arī Latvijas Universitātes Satversme ir jāpieņem (atkal es saku - formāli ir jāpieņem) trijos lasījumos. Tāpēc, ja Kreituses kundzei ir iebildumi pret tekstu, tad es domāju, ka komisija rīkosies tādējādi (jo tiešām ir paredzēts tas, ka bez saskaņošanas ar pašu Latvijas Universitātes Senātu mēs labojumus izdarīt nevaram): mēs gaidām no Kreituses kundzes iebildumus, uzaicināsim arī attiecīgus Latvijas Universitātes Senāta pārstāvjus, un tad arī mēģināsim vienoties par to, lai Kreituses kundzes iebildumi tiktu apspriesti Latvijas Universitātes Senātā. Un, ja Senāts tos akceptēs, tad arī mēs tiesīgi būsim ieviest šos labojumus arī šeit, Latvijas Universitātes Satversmē, uz trešo lasījumu.

Ja Latvijas Universitātes Senātam būs cits viedoklis, tad mēs, protams, varam izteikt savu attieksmi tikai balsojot un vai nu pieņemt šo tekstu, kāds tas ir, vai arī kopumā šo tekstu noraidīt. Tā ka būtībā procedūra pārkāpta nav. Ir ievērotas tās procedūras formalitātes, un es aicinu otrajā lasījumā atbalstīt un tālāk rīkoties tā, kā es jau šeit stāstīju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 5. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

Dz.Ābiķis. Es piedāvāju 20.janvāri un es lūgtu arī Kreituses kundzi iesniegt komisijai savus apsvērumus, un es apsolu, ka uzaicināsim uz komisiju gan jūs, gan arī Latvijas Universitātes pārstāvjus, lai varētu kopīgi šo konfliktsituāciju atrisināt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 20.janvāris? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 3306. Šis dokuments ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri attiecas uz pārkāpumiem, kas ir saistīti ar pārtikas preču aizsardzību, un uz pārkāpumiem, kas ir saistīti ar veterināro noteikumu pārkāpumiem. Juridiskā komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un nolēmusi to pirmajā lasījumā atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Nav... Piedodiet, ir kvorums. Par - 56, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, Bišera kungs, jūsu apsvērumus par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

I.Bišers. 24. janvāris.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 24.janvāris? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāts Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Strādājam ar dokumentu nr.3491. Arī šis ir Ministru kabineta iesniegts likumprojekts. Šie Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi ir saistīti ar mūsu pieņemto likumu par cīņu pret netīrās naudas atmazgāšanu. Šeit paredz administratīvos sodus par neziņošanu par neparastiem finansu darījumiem un reģistrācijas un pārbaudes noteikumu pārkāpšanu. Juridiskā komisija ir ierosinājusi pirmajā lasījumā atbalstīt minēto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

I.Bišers. Tas pats termiņš - 24.janvāris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir piecu deputātu parakstīts iesniegums, kuri lūdz izskatīt darba kārtības 49.jautājumu, tas ir, “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pēc nupat izskatītā - 46.jautājuma. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Nevēlas. Vai ir iebildumi? Arī nav. Paldies. Tātad skatām darba kārtības 49.jautājumu. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Strādājam ar dokumentu nr.3527. Arī tas ir Ministru kabineta akceptēts un iesniegts likumprojekts. Šie Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi ir saistīti ar Valsts metroloģiskās inspekcijas darbību. Juridiskajai komisijai bija dažas problēmas, bet tā uzskatīja, ka pirmajā lasījumā šis likumprojekts ir pieņemams, lai tad varētu izdarīt debates par dažiem momentiem un to visu izlemt jau tālākajos lasījumos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - arī nav. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

I.Bišers. Arī šeit ir priekšlikums - 24.janvāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret šo priekšlikumu neiebilst. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas valsts himnu”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Strādājam ar dokumentu nr.3589. Tas ir likumprojekts “Par Latvijas valsts himnu”, kas sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā.

Par 1.pantu priekšlikumi nav iesniegti.

Par 2.pantu priekšlikumi nav iesniegti.

Par 3.pantu priekšlikumi nav iesniegti.

Sēdes vadītājs. Bišera kungs, miniet tikai tos pantus, par kuriem ir iesniegti.

I.Bišers. Man Kārtības rullis liek ziņot par visiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

I.Bišers. Par 4.pantu ir iesniegts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurš ierosina papildināt 3.punktu ar vārdiem “pēc attiecīgās ārvalsts valsts himnas izpildīšanas”. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, ne tāpēc, ka viņa iebilst pēc būtības, bet tāpēc, ka uzskatīja, ka dažādi protokola jautājumi nav ieliekami likumā. Tāpat kā nākamajā gadījumā arī šeit ir dažādi protokola jautājumi, kas var tikt risināti dažādā kārtībā, saskaņojot ar attiecīgām valstīm, un šie starptautiskie diplomātiskie protokoli nebūtu jāreglamentē ar Latvijas Republikas likumiem. Tāpēc mums šeit ir svarīgi pateikt, ka šajā gadījumā šī himna ir obligāti izpildāma. Bet, kas attiecas uz to, kādā kārtībā un kurā vietā, un kādos apstākļos tā izpildāma, mēs uzskatām, ka likumā nevajadzētu regulēt tik sīki.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam? Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs, vismaz šķiet, neiebilst. Paldies. Pieņemts ir komisijas atzinums.

I.Bišers. Tālāk - 5.pants. Priekšlikumi nav iesniegti. Ir atkal Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu 6.pantu, kas noteiktu, kādā kārtībā valsts himnu atskaņo ārvalstu teritorijā. Arī šo priekšlikumu Juridiskā komisija neatbalstīja tāda paša iemesla dēļ.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Tas ir pieņemts. Paldies.

I.Bišers. Par 6.pantu priekšlikumi nav iesniegti.

Par 7.pantu priekšlikumi nav iesniegti.

Un par pārejas noteikumiem priekšlikumi nav iesniegti.

Tāpēc es aicinu tagad nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par - 66, pret - nav, atturas - arī nav. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

I.Bišers. Komisija ierosina 24.janvāri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas ierosinājumu. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas valsts ģerboni”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3590, tas ir likumprojekts “Par Latvijas valsts ģerboni”, kas ir sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā. Izskatām to pa pantiem.

Pirmais priekšlikums ir jau par pašu nosaukumu. Deputāts Jānis Lagzdiņš ierosina izteikt to šādā redakcijā: “Valsts ģerboņa likums”. Juridiskā komisija neatbalstīja, jo uzskatīja, ka būtu nepieciešams visus trīs likumus par valsts simboliku, tas ir, par valsts karogu, valsts ģerboni un valsts himnu, izteikt maksimāli vienādā redakcijā. Tā kā likums par karogu ir pieņemts un par himnu mēs tikko nobalsojām, es domāju, ka būtu jāsaskaņo arī šinī ziņā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts Lagzdiņš, kā es saprotu, savu priekšlikumu atsauc. Paldies.

I.Bišers. Tālāk. Deputāts Lagzdiņš ierosina visā likumā vārdus “Latvijas valsts ģerbonis” aizstāt ar vārdiem “valsts ģerbonis”. Juridiskā komisija tādu pašu iemeslu dēļ to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts Lagzdiņš piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam, un arī citi deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts ir komisijas viedoklis.

I.Bišers. Tālāk. Par 1.pantu ir divi deputāta Lagzdiņa priekšlikumi. Pirmais ir papildināt tekstu pēc vārda “valsts” ar vārdu “oficiālajiem”, tātad valsts ģerbonis ir viens no Latvijas Republikas valsts oficiālajiem simboliem. Arī šeit vienveidības dēļ mēs ierosinām... Juridiskā komisija to neatbalstīja, jo pārējos likumos tas nav, un mēs arī domājam, ka visi valsts simboli ir oficiālie un ka nav neoficiālu simbolu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem? Piekrīt. Paldies. Tie ir pieņemti.

I.Bišers. Otrs ir priekšlikums papildināt šo pantu ar otro daļu šādā redakcijā. Tur ir teikts, ko šis ģerbonis simbolizē un ko pauž. Juridiskā komisija pēc ilgākas apspriešanas neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam arī par šo priekšlikuma daļu. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Par 2.pantu ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums sakārtot mazliet savādāk šo pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir divi deputāta Lagzdiņa priekšlikumi par 3.pantu. Pirmais ir priekšlikums papildināt pirmo daļu - pēc vārda “piecstarainas” ielikt vārdu “zelta”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Otrais priekšlikums ir izteikt ceturto daļu šādā redakcijā. Komisija ir apspriedusi, daļēji pieņēmusi un iestrādājusi jaunā redakcijā, kas ir lasāma 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir divi pašas Juridiskās komisijas priekšlikumi, ko tā ir iesniegusi pēc konsultācijām ar Valsts heraldikas komisiju. Pirmais ir šāds: “Mazais valsts ģerbonis ir vairogs, kas dalīts un apakšējā daļā skaldīts.” Tas ir komisijas priekšlikums, ko viņi, protams, atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers. Un tālāk ir dažas citas izmaiņas panta pirmās daļas otrajā teikumā. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums pārvietot līdzšinējo 10.pantu, izteikt to kā 4.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Par šo pantu ir vēl viens deputāta Lagzdiņa priekšlikums - noteikt, ka valsts ģerbonis lietojams un izmantojams tikai tā simboliskajā nozīmē. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Lagzdiņš to atsauc. Paldies. Tiek pieņemts komisijas atzinums.

I.Bišers. Tālāk ir 4.pants, kuru deputāts Lagzdiņš ir ieteicis pieņemt jaunā redakcijā, dodot visa šī panta jaunu redakciju. Komisija to neatbalstīja, jo tas, pēc komisijas domām, ir pret likuma koncepciju un lielā valsts ģerboņa līdzšinējo lietošanas praksi. Lielais valsts ģerbonis Latvijas Republikas pastāvēšanas pirmajā periodā tika izmantots ļoti ierobežotos gadījumos, un to izmantoja ļoti ierobežots skaits amatpersonu. Tās bija valsts pirmās personas. 1990.gadā šī prakse tika paplašināta, un ar to mums ir jārēķinās, bet mēs tomēr gribējām saglabāt principus un katrā ziņā to, ka šo ģerboni varētu izmantot tikai valsts augstākā vara, tas ir, Valsts prezidents, valdība, Saeima un dažas Saeimai tieši pakļautas institūcijas, ko ievēlē Saeima un kas ir neatkarīgas no šīm augstākajām institūcijām, tādas kā Valsts kontrole un Satversmes aizsardzības birojs, un Latvijas Banka. Bet tajā pašā laikā mēs kategoriski nepiekritām, ka to varētu izmantot ierēdņi, kaut tā būtu Valsts kanceleja Ministru kabinetā vai Saeimas Kanceleja, vai citas kancelejas, kur to lieto ierēdņi. Tāpēc deputāta Lagzdiņa priekšlikumu mēs neatbalstījām.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem deputāta Lagzdiņa priekšlikumiem? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk bija deputāta Bišera priekšlikums, ko komisija neatbalstīja, un sakarā ar to deputāts Bišers to neuztur spēkā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iesim tālāk!

I.Bišers. Un bija komisijas priekšlikums izteikt 9.punktu šādā redakcijā, tas ir, ietvert Satversmes aizsardzības biroju.

Sēdes vadītājs. Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums. Viņš izteic visu 5.pantu jaunā redakcijā. Komisija to neatbalstīja, un tagad tas ir izteikts atbilstoši jau esošajam balsojumam par iepriekšējo pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Arī deputāts Bišers savu priekšlikumu neuztur spēkā, jo komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ejam tālāk!

I.Bišers. 6.pants. Ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Tas ir pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums papildināt ar jaunu pantu par to, kādam nolūkam ir izmantojams valsts ģerbonis. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk 7.pants. Deputāts Lagzdiņš ierosināja izslēgt 7.panta 3., 4., 5., 7. un 8.daļu. Tas ir saistīts ar viņa iepriekšējiem priekšlikumiem, kuri nebija atbalstīti, un tāpēc komisija tos neatbalsta šajā pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Čevera priekšlikums, ka drīkst izmantot uz valsts robežzīmēm. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. 8.pantā priekšlikumu nav. Tālāk ir 9.pants. Tur ir bijušā kultūras ministra Pīka priekšlikums, kuru komisija principā atbalstīja, iestrādājot šī panta tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Pīka kunga priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers. Un ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tātad līdzšinējais 10.pants saskaņā ar deputāta Lagzdiņa priekšlikumu ir pārvietots uz 4.vietu un šeit vairs neatrodas. Par 11.pantu priekšlikumu nebija. Par 12.pantu priekšlikumu nebija. Par 13.pantu priekšlikumu nebija. Un bija priekšlikums par pārejas noteikumiem - mainīt datumu, bet, tā kā ir beidzies arī šis termiņš, mēs komisijā uzskatām, ka nebūtu vērts šobrīd mainīt, un atsaucam šo priekšlikumu. Un var noteikt šo termiņu jau trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti šādam komisijas priekšlikumam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu, Bišera kungs, jūsu apsvērumus par trešo lasījumu.

I.Bišers. Lūdzu 24.janvāri noteikt kā datumu, līdz kuram iesniegt priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret nosaukto termiņu nav. Paldies. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Būtu ļoti labi, ja mēs šodien, pirmajā ziemas sesijas dienā, izskatītu visus darba kārtības jautājumus. Vai varam to izdarīt?

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. Otrais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāts Roberts Dilba.

R.Dilba (LZS, KDS frakcija).

Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Izskatāmais dokuments ir nr. 3609. Šeit ir atbildīgās komisijas priekšlikums par formulējumu attiecībā uz Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi, kas tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam izteikt pirmo rindkopu šādā redakcijā? Tālāk kā tekstā. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

R.Dilba. Un nākamais ir atbildīgās komisijas priekšlikums 12. panta pirmo daļu izteikt attiecīgā redakcijā. Tas ir atbalstīts komisijā. Lūdzu arī jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 12. panta pirmās daļas redakciju? Paldies. Pieņemts.

R.Dilba. Vairāk nekādu citu priekšlikumu nav. Tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu!

R.Dilba. Paldies. Priekšlikumi ir iesniedzami līdz šā gada 23. janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Un pēdējais darba kārtības jautājums ir patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts “Par Vladimira Capuna uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Komisijas vārdā - deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu “Par Vladimira Capuna uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Pilsonības likuma izpildes komisija, uzklausot Capuna kungu un viņa rekomendētājus, pieņēma negatīvu lēmumu un neatbalstīja Vladimira Capuna uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem. Jums ir sagatavoti visi dokumenti, kuros ir aprakstīts gan Vladimira Capuna dzīves gājums, gan arī viņa darbavietas, tātad Iekšlietu ministrija, “Interpegro” un pašlaik arī darbs Juridiskajā dienestā, tā ka deputātiem ir izlemjams tālākais šā lēmuma projekta liktenis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs ir pieteicies runāt Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Čevera kungs, vai jums vajag 15 minūtes? Nē?

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Burtiski pirms pāris dienām man bija izdevība par Vladimira Capuna kungu runāt arī ārpus izskatāmās darba kārtības Pilsonības likuma izpildes komisijā, un es izteicu ļoti dziļu nožēlu, ka komisija ir pieņēmusi tādu noraidošu attieksmi pret Capuna kungu. Nav runa par to, ka viņš ir šodien pensionārs. Ir runa par to, ko viņš darīja tad, kad strādāja Iekšlietu ministrijas struktūrā. Un diezgan bieži es esmu jūsu priekšā kāpis tribīnē un saucis vārdā atsevišķus policijas vai - tanī laikā - milicijas darbiniekus. Vladimirs Capuna kungs bija viens no tiem vīriem, uz kuru varēja paļauties tanī pietiekami grūtajā brīdī, kad norisinājās janvāra un augusta notikumi. Tā bija reālā situācija, arī tanī naktī no 20. uz 21. datumu, kad lielajā Rīgas pilsētas Galvenajā milicijas pārvaldē milzīga atbildības nasta faktiski gūlās uz tanī laikā vienīgajiem vadītājiem, kas vairāk vai mazāk varēja kontrolēt milicijas struktūrvienību pakļautību. Tanī laikā es biju Milicijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, un tanī naktī Vladimirs Capuns bija atbildīgais dežurants pārvaldē. Un toreiz veidojās pietiekami sarežģītas situācijas, kas skāra Ministru kabinetu, jo tieši tanī naktī bija armijas reālais uzbrukums, ja tā varētu pateikt, Ministru kabinetam. Tā bija sarežģīta situācija, tur vajadzēja operatīvi strādāt, un tanīs dienās, tieši tāpat kā janvāra dienās, Vladimirs Capuns pierādīja savu lojalitāti, tāpat kā to pierādīja visi viņam padotie apakšvienības darbinieki. Neviens no viņiem nepārgāja pučistu pusē.

Es aicinu jūs atbalstīt pilsonības piešķiršanu Capuna kungam par īpašiem nopelniem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Runās Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja lojalitātes izpausme ir sevišķs nopelns Latvijas valsts labā, tad mums jāuzņem, man liekas, desmitiem tūkstošu pilsoņos, tanī skaitā arī Krievijas pilsoņi, kuri arī gribētu un kuri cīnījās par Latvijas neatkarību daudz aktīvāk nekā atsevišķi pārstāvji no padomju laika represīvajiem orgāniem.

Bet ļoti cienījamais Ziedoni Čevera kungs! Es nezinu, kaut kāda... pilnīgi nieze no jūsu puses nāk pēdējā laikā, lai mēs izskatītu šos pilsonības jautājumus visiem bijušajiem miličiem. Un visinteresantākais ir tas, ka arī nākamajā sēdē mums jau ir divi kandidāti. Un tur, izrādās, jau ir kāds 1985. un 1987. gads... Ka nebija milicija, bet bija jau policija... tanīs datos tas ir teikts. Ziniet, Čevera kungs, es, protams, cienu jūs un apbrīnoju jūsu nopelnus Latvijas neatkarības izcīnīšanas gaitā, kad jūs bijāt Rīgas milicijas priekšnieka vietnieks politiskajā darbā, ja es nemaldos, bet tas nenozīmē, ka visi jūsu padotie bija tādi paši. Ja mēs atceramies Rīgas pārvaldes miliču sanāksmi, kura, man šķiet, izsvilpa Vazni... svilpošana katrā ziņā tur notika... un tagad izrādās, ka viņi visi ir bijuši kvēli cīnītāji par Latvijas neatkarību. Sliktākajā gadījumā viņi ir bijuši lojāli. Un izrādās, ka viņi kārtīgi cīnījušies pret OMON un ir veidojuši Transporta miliciju, un ir veidojuši miliciju jeb policiju Rīgas lidostā, un tā tālāk, un tā tālāk. Atklāti runājot, es negribu šeit palikt rupjš, bet man rodas jums jautājums: velns parāvis, kas mani 1988. gadā grāba ciet? Vai tie bija miliči? Vai tie nebija miliči? Katrā ziņā miliči viņi bija. Bet tad, kad mani pratināja, tie bija KGB, un tad tie krimiķi, izrādījās, bija milicijas kriminālizmeklēšanas virsnieki, pārģērbušies, protams, par krimiķiem, un izturēšanās arī bija tāda pati. Es atceros šos jaukos cilvēkus, kas mani mikroautobusā solīja iemācīt divu stundu laikā runāt krieviski. Nu man... lai Dievs dod... bet ja Ati Lejiņu... es domāju, ka šie bija tiešām ģeniāli vīri.

Cienītie kolēģi, katrā ziņā es domāju, ka lojalitāte tomēr nav tas kritērijs, par ko mums būtu jādāvina Latvijas pilsonība pa kreisi un pa labi. Un tādēļ es šoreiz un arī nākamajā sēdē avansveidīgi lūdzu tomēr atbalstīt šīs komisijas slēdzienu un nedot pilsonību viņam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - otro reizi.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es nezinu... es domāju, klausoties šo runu, ko tikko teica ļoti spīdoši Vidiņa kungs kā mediķis... mana sieva nokļūst tādā diezgan impozantā situācijā, jo par manu niezi var zināt tikai mana sieva, Vidiņa kungs...

Otrs moments. Kāds sakars ir jūsu diagnozei ar šo izskatāmo jautājumu? Patiešām, ne viss mūsu pagātnē ir bijis viennozīmīgi balts vai melns. Par to sēdi, par ko jūs runājāt, par to slaveno milicijas darbinieku sēdi, cik es atceros, no Augstākās padomes tribīnes uzstājās Silārs. Es gribētu uzsvērt - Silārs uzstājās. Uzstājās Čevers... un es tanī laikā nebiju vienkāršs milicijas darbinieks, es biju komisārs, politdarbinieks, un varbūt, pateicoties tieši tam, ļoti daudzi procesi Rīgas pilsētā tika regulēti drusku savādāk, jo tanī momentā tā bija zināmā veidā vara. Vladimirs Capuns bija viens no tiem, kas nepakļāvās tam pūlim, kas bija tur, interfrontiski noskaņots, un tieši Vladimirs Capuns vadīja Transporta milicijas pārvaldi. Viņš bija tas, kas nosargāja šo sadalīšanos. Viņš bija tas, kas palika Latvijas Republikas pusē, pretēji tam, ka izveidoja Antjufejevs no Transporta milicijas atsevišķu atkritēju nelielas daļas pakļaušanos Maskavai. Nedrīkst visus bāzt vienā maisā. Tāpat kā nevar visu pagātni bāzt vienā maisā un, es atvainojos, manipulēt ar miliciju un visu pārējo. Lēmumus par to, ko darīja milicijas darbinieki tanī laikā, pieņēma komunisti. Daudzi sēdēja atbildīgos amatos un pieņēma tos lēmumus par to, ko darīja milicijas darbinieki. Nebāzīsim visus vienā maisā! Katram ir savi nopelni Latvijas priekšā. Es necenšos sevi parādīt par īpašiem nopelniem, bet nevar klusēt un nerunāt par tiem cilvēkiem, uz kuriem es savulaik, tāpat kā ļoti daudzi klātesošie, varēju balstīties.

Es gribētu atgādināt visiem Augstākās padomes Tautas frontes deputātiem no Tautas frontes, kuri sēž šeit, zālē: atcerieties, lūdzu, to pietiekami smago situāciju! Es vēršos arī pie “Tēvzemei un Brīvībai”. Arī daudzi no jums ir saņēmuši palīdzību, kā jūs izsakāties, diezgan bieži no “spitālīgās milicijas”. Daudzi esat glābti arī no čekas pagrabiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Rubina kungs atsauca savu vēlmi.

Liepas kungs, lūdzu! Profesor, bet runājiet, cik nu varat, lakoniski!

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tas, ka pilsonības jautājumā mūsu valstī ir nesakārtotība, manuprāt, nevienam šaubas nerada. Viena no spilgtākajām šīs nesakārtotības izpausmēm ir pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem. Par šo jautājumu es jau divas reizes esmu uzstājies no šīs augstās tribīnes un esmu aicinājis ieklausīties pamatprincipos, ka šī piešķiršana būtu realizējama tiešām sevišķos izņēmuma gadījumos. Vēlreiz atkārtošu tos divus pamatprincipus.

Pirmais: ja attiecīgais cilvēks ir sevi pierādījis neatkarības atgūšanas laikā.

Un otrs princips: ja cilvēks, riskēdams ar savu dzīvību vai veselību, ir glābis kāda cita līdzcilvēka dzīvību vai veselību. Tie ir divi principi, kurus es varu atbalstīt jebkurā laikā.

Un, ja tagad kāda frakcija izvirza kādu kandidātu par to, ka viņš neatkarības atgūšanas laikā patiešām ir iestājies par Latvijas neatkarības atgūšanu, tad tas atbilst vienam no šiem principiem. Pirmajam principam. Jautājums ir cits. Vai mēs varam ticēt šīs frakcijas izvirzītajam cilvēkam, šīs frakcijas teiktajam, ka attiecīgā kandidatūra atbilstoši iestājusies par mūsu valsts neatkarību? Ir precedenti.

Precedents, atbilstoši kuram es arī uzstājos no šīs tribīnes, bija tas, ka LNNK frakcija savulaik izvirzīja atbilstošu kandidātu - par viņas nopelniem neatkarības atgūšanā, par karogu aušanu un izplatīšanu tanī laikā, kad par šiem jautājumiem sūtīja uz Sibīriju. Es iestājos, ka šai personai un personībai ir jāpiešķir pilsonība par īpašiem nopelniem. Mēs noticējām toreiz šīs frakcijas ieteikumiem, neskatīdamies un nemeklēdami īpašus pierādījumus.

Tagad ir analoģisks gadījums. Es domāju, ka arī šajā gadījumā nav iemesla neticēt, ka šī kandidatūra ir iestājusies par Latvijas neatkarību. Tāpēc, būdams par to, lai ievērotu konsekvenci šajā gadījumā, jo es toreiz balsoju par pilsonības piešķiršanu, gribu paskaidrot, ka arī šajā gadījumā man nav iemesla atkāpties no šiem principiem. Tie ir, manā skatījumā, divi svēti principi, un mums ir jābūt konsekventiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vladilens Dozorcevs. (Zālē troksnis un izsaucieni.) Es, godātie kolēģi, laiku vairs neuzstādīšu, jo es redzu, ka apelēt pie godprātības ir veltīgi. Lūdzu!

V.Dozorcevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es neaizturēšu jūs ilgi un nekavēšu jūsu laiku. Es dažos vārdos gribu pateikt divas būtiskas lietas.

Pirmā. Kad kaut kāds, teiksim, neofīts vai cilvēks, kurš nevar ne rakstīt, ne lasīt, kaut kādā avīzē raksta par to, ka jāizstrādā kaut kādi kritēriji pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem, nu to var vēl paciest, bet, kad to dara profesors, es jau sāku šaubīties par to, kas vispār notiek, vai viņš nesaprot, ka te ir 2 milimetri līdz absurdam. Mēs jau tūkstoš reižu apspriežam šo problēmu savā komisijā, ka nav kritēriju - tā ir arī norma - un ka kritēriji nepastāv. Tad pastāv žūrijas princips, vairāk nekas. Un tas tiek realizēts. Tā ir viena lieta.

Otrā. Par to, ko pateica Vidiņa kungs. Vidiņa kungs, jūs nezināt šo cilvēku, jūs nepazīstat Capunu, jūs nebijāt tajā sapulcē, jūs nebijāt tur. Tad, kad bija jāiet uz Kongresu māju, kur bija šī lielā sapulce, tikai mēs ar Dineviču bijām spiesti tur aiziet, un tur sēdēt bija ļoti neērti... starp automātiem. Un tad, kad mēs nācām atpakaļ, mūs pavadīja trīs cilvēki, garantējot mūsu drošību, un viens no tiem bija Capuns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Komisijas vārdā - Kreituses kundze. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Tā kā šādi jautājumi tiek izskatīti slēgtā komisijas sēdē, šinī gadījumā es jūs arī neinformēšu, kāpēc komisija ir pieņēmusi tādu lēmumu. Varu jums tikai pateikt, ka sēdē piedalījās 11 cilvēki un balsojuma rezultāts bija negatīvs. Tālākais viss ir jūsu rokās.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 9, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts. Vladimirs Capuns uzņemts Latvijas pilsonībā.

Godātie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar indentifikācijas kartītēm, kuras pēc reģistrācijas rezultātu nolasīšanas, lūdzu, neaizmirstiet paņemt līdzi!

Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Kartīte, reģistrāciju veicot, ir jāizņem un tad enerģiski jāievieto kontaktligzdā. Apiņa kungs, ar dūri ne!

Kamēr tiek gatavota izdruka, es gribu Prezidija vārdā pateikties visiem par ļoti ražīgo, kā mums šķiet, šodienas darbu. Paldies, godātie kolēģi. Es ceru, ka jūs pamazām un mēs visi kopā pieradīsim pie jaunās tehnikas un būs arvien mazāk pārpratumu. Paldies jums!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Leonards Stašs, Modris Lujāns, Dobelis Juris, Sinka Juris, Tabūns Pēteris... Es ļoti atvainojos, ka man tagad ir jālasa otrādi, jo papriekš nāk uzvārdi. Pētersons Aleksandrs, Grīnblats Guntars, Leiškalns Kārlis, Kristovskis Ģirts Valdis, Inkēns Edvīns, Tenis Leonards, Atis Sausnītis, Rāzna Jānis, Grinbergs Ojārs, Gannusa Gunta, Edgars Bāns, Andris Ameriks... arī ir. Bekasovs Martijans, Golubovs Aleksandrs, Kreituse Ilga, Kreituss Aivars Guntis, Rubins Andris, Mauliņš Jānis, Kušnere Janīna, Grīnbergs Edmunds, Veldre Uldis, Zelgalvis Elmārs, Grinovskis Ervids, Ločmelis Ādolfs, Gredzens Viesturs... tu esi, jā. Zīle Roberts.

Paldies, cienījamie!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, 15.janvāra sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā kārtējā Saeimas sēde būs 22.janvārī pulksten 9.00. Paldies. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute