Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Pulkstenis ir 13.30. Paziņoju par atklātu 1998.gada 13. un 14.maija Saeimas sēdi. Turpināsim izskatīt pagājušajā sēdē iesākto likumprojektu “Bērnu tiesību aizsardzības likums”. Otrais lasījums. Praktiski mēs jau esam sākuši to izskatīt, tikai tika pārtrauktas debates, kad izskatījām labklājības ministra Makarova priekšlikumu.

Vārds debatēs Aidai Prēdelei - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātei... bet viņas nav zālē.

Tāpat ir pieteikusies runāt Anta Rugāte, bet es arī viņu neredzu zālē. Komandējumā! Līdz ar to debatētāju vairāk nav.

Es aicinu tribīnē komisijas vārdā Antonu Seikstu, kurš ziņos par likumprojektu un par šiem priekšlikumiem. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Lūdzu balsot un atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tā kā debatēs vairāk deputātu pieteicies nav, es atgādinu, ka mēs izskatām labklājības ministra Makarova priekšlikumu, kurš ir pieņemts. Arī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Stara kunga priekšlikums ir pieņemts. Taču atbildīgā komisija nav atbalstījusi deputātes Prēdeles priekšlikumu, un, tā kā deputāti debatēs... Ā, tagad es redzu, ka... Bet, kolēģi, neviens debatēs uzstāties negribēja, tāpēc es aicināju...

Ilga Kreituse vēlas runāt, kā lieta būtu virzāma tālāk. Lūdzu, Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es lūdzu jūs tomēr ieskatīties šajā likumprojektā. Mēs tikko kā sākām sēdi. Paskaidrojiet man, lūdzu, Seiksta kungs, kas ir balsojams Makarova kunga priekšlikumā? Tur nekā balsojama nav. Par ko mēs taisāmies balsot šobrīd? Vienīgais balsojamais ir Aidas Prēdeles priekšlikums par to, ka ievaddaļā ir jābūt iekļautam terminam... Bet kas būtu Makarova kunga priekšlikumā? Kas ir balsojams Stara kunga priekšlikumā? Tie taču nav noformulēti kā atsevišķi panti vai kaut kas tamlīdzīgs. Tie taču nav balsojami priekšlikumi. Par ko tad mēs taisāmies balsot?

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vārds Antonam Seikstam - frakcijas “Latvijas ceļš” deputātam un atbildīgajam ziņotājam par likumprojektu “Bērnu tiesību aizsardzības likums”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kolēģi deputāti! Ilgai Kreitusei ir pilnīga taisnība. Taisni to es gribēju teikt - aicināt balsot par kolēģes Prēdeles priekšlikumu, kuru komisija ir noraidījusi, jo tas neiekļaujas šā likuma koncepcijā. Par to ir jārunā Reproduktīvās veselības likumā. Taisni to es gribēju teikt. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti... Debatēs ir pieteicies Viesturs Boka, bet Viestura Bokas arī nav zālē. Mēs pārtraucam par šo jautājumu debates. Tātad mēs varam turpināt, Seiksta kungs, un skatīt nākamo - 4.priekšlikumu.

A.Seiksts. Pirmā nodaļa. Vispārīgie noteikumi. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Stara priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

A.Seiksts. Tāpat 2.pantā Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Stara priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz akceptēt 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Seiksts. Tāpat lūdzam pieņemt 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt ar jaunu pantu. 7.priekšlikums. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seiksts. 8.priekšlikums ir Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Stara priekšlikums - izteikt pantu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tas gan ir saistīts ar “konkretizēt”, tātad vēlējuma izteiksmē. Mēs varam turpināt. 9.priekšlikums.

A.Seiksts. 9.priekšlikums ir pieņemts. Tas ir Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra priekšlikums. Lūdzam akceptēt!

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. 10.priekšlikums ir labklājības ministra Makarova priekšlikums. Komisija to ir pieņēmusi. Lūdzam piekrist!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Seiksts. Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas - 11.priekšlikums atbildīgajā komisijā ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. Tāpat ir pieņemts Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas 12.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seiksts. Pieņemts arī šīs apakškomisijas 13.priekšlikums.

Tāpat arī 14. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 13. un 14.priekšlikumu nav. Pieņemts.

A.Seiksts. 15.priekšlikums. Tas ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāta Grīnblata priekšlikums, kas daļēji ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Seiksts. Atbildīgā komisija nav pieņēmusi frakcijas “Latvijas ceļš” deputāta Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es varētu samierināties ar komisijas lēmumu vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs tikko atbalstījām priekšlikumu - izslēgt vārdus “un objektu”, līdz ar to nepaskaidrojot šo “objektu”.

Grīnblata kunga no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums ir daļēji pieņemts, kaut gan objekti ir izslēgti, tāpēc es nesaprotu, kur ir šī daļējā pieņemtība. Turpretī līdzīgi priekšlikumi, kurus iesniedzis jūsu padevīgais kalps Leiškalns, nav pieņemti. Līdz ar to vienā komisijas atbalstītajā redakcijā šie objekti parādās, lai gan sākotnēji “objekts” vispār no likumā skatāmajiem jautājumiem ir izslēgts, bet pēc tam manu priekšlikumu nepieņem. Es tomēr aicinu balsot par savu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas. Godātie kolēģi, 17.priekšlikums ir Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Stara kunga priekšlikums, kurš paredz izslēgt panta otro daļu. Iekavās gan ir norādīts, ka vajag uzskaitīt tikai bērnu tiesību aizsardzības subjektus. Atbildīgā komisija šajā gadījumā... Kāds ir viedoklis, vai tas nav balsojams pirmais - kā pats radikālākais?

A.Seiksts. Es gribu paskaidrot Leiškalna kungam sekojošu lietu: ne izslēguma, bet bērnu un ģimeņu kopuma dēļ. Šīs redakcijas dēļ jūsu priekšlikums nav pieņemts, nevis tā iemesla dēļ, kāpēc jūs runājāt. Ja uzstājat par balsošanu, tad, lūdzu, balsojiet!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie kolēģi, balsosim par deputāta Leiškalna izteikto priekšlikumu Tas ir 16.priekšlikums - izteikt otro daļu šādā redakcijā... Tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Balso 42 deputāti. Tas ir par maz, lai pieņemtu lēmumu. Godātie deputāti, es lūdzu jūs piedalīties balsojumā! Lūdzu atkārtot zvanu! Deputātus lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 1, atturas - 33. Nav atbalstīts. Lūdzu, turpināsim!

A.Seiksts. 18. priekšlikums - labklājības ministra Makarova priekšlikums. Līdz ar to, ka Leiškalna kunga priekšlikums nav atbalstīts, tas ir atbalstīts šo vārdu dēļ. Tātad Makarova kunga priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Seiksts. 19.priekšlikums ir Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

A.Seiksts. 20.priekšlikums. Šis Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra priekšlikums ir daļēji pieņemts un izteikts citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Seiksts. 21.priekšlikums ir frakcijas “Latvijas ceļš” deputāta Leiškalna priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. 22.priekšlikums. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. 23.priekšlikums. Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums jums piedāvātajā redakcijā komisijā ir akceptēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. 24.priekšlikums - Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. 25.priekšlikums - deputātes Prēdeles priekšlikums - nav pieņemts. Motivāciju es jau teicu - tas ir cita likuma priekšmets.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es tomēr gribētu pievērst jūsu uzmanību gan deputātes Prēdeles priekšlikumam, gan arī Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikumam. Jo, redzat, mēs jau varam teikt, ka tā problēma ir cita likuma objekts, bet te jau ir tas lielais jautājums, kad sākas bērns, - vai tad, kad viņš ir ārpus mātes miesas, vai tad, kad sāk pukstēt viņa sirds? Un te ir tā lieta, uz kuru būtu jāatbild. Un tas, manuprāt, nav tikai ārpus šā likuma nesamais. Es šeit gribu dzirdēt gan tos ārstus, gan arī tos jaunkungus, kuri ļoti daudz un plaši runāja par nedzimuša bērna dzīvības aizsardzību, apspriežot pavisam citu likumu, kur tas varbūt arī nebija primārais. Tāpēc šeit nevar tik vienkārši pasacīt, ka tas ir novirzāms citur, jo, ja mēs uzskatām, ka bērns sākas no tā brīža, kad viņš sāk dzīvot, tad arī šeit tomēr būtu jāieraksta viņa tiesības uz aizsardzību arī tad, kad viņš vēl nav nācis šajā pasaulē, jo tas nav jautājums par mātes aizsardzību. Tas pirmām kārtām ir viss kopā saistāms - gan māte, gan bērns. Un, ja tas ir uzsvērts šinī likumā, tad, man liekas, tas nav pretrunā ar citu likumu.

Te tomēr, manuprāt, vajadzētu vēl atgriezties un pārskatīt Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Stara kunga priekšlikumu. Manuprāt, būtu nepamatoti svītrot normu, ka ir aizliegti eksperimenti ar bērniem, jo ieraksts vien, ka pastāv neatņemamas tiesības uz dzīvību un attīstības aizsardzību, neizslēdz iespēju, ka kāda medicīnas iestāde var pamatot, ka tā ir veikusi eksperimentu tāpēc, lai aizsargātu viņa attīstību. Mēs esam medicīnas praksē, starp citu, ar šādiem eksperimentiem ar bērniem sastapušies, un pēc tam ir grūti ar ārstu runāt vai diskutēt, kāpēc tas ir veikts un vai tam ir tiesisks pamats. Ja šeit parādās šāds ieraksts, tad tas izslēdz šādu iespēju. Vienīgi var būt gadījumi, ja ir juridiski risināts šis ceļš saistībā ar vecāku piekrišanu un citām problēmām, kas ar to ir saistītas. Tāpēc es gribētu, lai deputāti iedziļinās. Šis balsojums par nedzimuša bērna aizsardzību, nevis par mātes aizsardzību, manuprāt, tomēr ir šā likumprojekta objekts, un tas, manuprāt, šo likumu nenoved pretrunā ar citu, ja tas šeit tiek ierakstīts.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Kārlim Leiškalnam - frakcijas “Latvijas ceļš” deputātam. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Pilnībā piekrītu Kreituses kundzei par šā likuma objektu un to, ka šajā likumā mēs varam reglamentēt tādas lietas kā abortu reklāmas aizliegumu. Ir pilnīgi skaidrs, ka šis likums ir saistīts ar bērnu tiesību aizsardzību - arī ar vēl nedzimuša bērna tiesību aizsardzību. Un tomēr es gribētu atbalstīt arī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra priekšlikumu par šo pantu: “Jebkura veida eksperimenti ar bērniem ir aizliegti.” Kāpēc tikai zinātniskie un citi? Jebkura veida eksperimenti ar bērniem ir aizliegti! Es gribētu, lai Iekšlietu ministrijas ieteiktajā redakcijā šī norma tiktu atbalstīta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Jurim Vidiņam - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam Lūdzu!

J.G. Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Runāšu sakarā ar deputātes Prēdeles iesniegto 25.labojumu. Ziniet, 7.pantā, ko Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pieņēma, ir skaidri un gaiši rakstīts, ka katram bērnam ir neatņemamas tiesības uz savas dzīvības un attīstības aizsardzību. Man būtu Prēdeles kundzei šāds jautājums: vai viņa embriju uzskata par bērnu vai ne? Un vai embrijam ir tādas pašas tiesības uz dzīvību kā jebkuram citam cilvēkam? Man šķiet, ka viss jau ir ielikts šajā pantā, kurā mēs sakām, ka bērnam ir šādas tiesības. Diferencēt dzimušu vai nedzimušu bērnu, man liekas, nav jēgas. Tad vienkārši mēs te nodarbojamies ar tukšvārdību.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Jurim Celmiņam - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam. Lūdzu!

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītie kolēģi! Man nav iebildumu pret deputātes Aidas Prēdeles ieteikto redakciju, taču ieraksts “Jebkura veida eksperimenti ar bērniem ir aizliegti”, tas ir, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Stara piedāvātā redakcija, manuprāt, neatbilst tai reālajai situācijai, kāda šobrīd mums ir izglītības sistēmā. Mums ir gan eksperimentālas skolas, gan eksperimentālas klases. Pedagoģijā eksperimenti tiek veikti. Tātad te varētu būt runa par dažādiem medicīniska rakstura un tamlīdzīgiem eksperimentiem ar bērniem, tie ir aizliegti. Manuprāt, vēl līdz trešajam lasījumam vajadzētu padomāt par šo redakciju, par to, kā formulēt šo ierakstu. Taču, ja mēs ierakstām, ka jebkura veida eksperimenti ar bērniem ir aizliegti, tādā gadījumā mēs ārpus likuma nostādām eksperimentālo pedagoģiju, eksperimentālās klases un arī tos eksperimentus, ko veic pedagoģija kā zinātne.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Kārlim Čerānam - frakcijas “Latvijai” deputātam. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu atbalstīt deputātes Aidas Prēdeles priekšlikumu, jo es to uzskatu mūsu valstī pastāvošajā situācijā par ļoti svarīgu. Tieši tāpēc, ka mūsu valstī ir tik daudzi gadījumi, kad nedzimuša bērna dzīvība netiek respektēta, mums ir jāiedzīvina tas princips, ka cilvēka dzīvībai pienākas šis nepieciešamais respekts - no tās ieņemšanas brīža līdz tās dabiskajam norietam. Tieši tāpēc es uzskatu, ka tas ir sevišķi svarīgi un ka mums šis priekšlikums ir jāatbalsta. Man ir liels prieks, ka arī Kreituses kundze iestājas par šī priekšlikuma aizstāvību, un es ļoti ceru, ka deputātu vairākums varēs par to nobalsot, jo tas tiešām ir ļoti svarīgi mūsu valstī šobrīd, kad abortos aiziet bojā vairāk bērnu, nekā nāk pasaulē. Tas ir šajā brīdī mums ārkārtīgi svarīgi. Es tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Jānim Lagzdiņam - pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā mēs ļoti ilgi debatējām par šo pantu un tomēr nonācām pie secinājuma, ka tas būtu jāizsaka šādā ļoti īsā redakcijā, runājot par nedzimuša bērna aizstāvību. Šīs ļoti svarīgās lietas mūsu valstī reglamentē speciālie likumi, tādēļ nebūtu šajā likumā jārunā par tādiem jautājumiem, kuri ir cita likuma priekšmets.

Par eksperimentiem. Es piekrītu bijušajam izglītības ministram Jurim Celmiņam attiecībā uz šiem pedagoģiskajiem eksperimentiem, kas tiek veikti, ievērojot visas cilvēktiesības un bērnu tiesības. Mēs nevaram absolūti aizliegt jebkāda veida piedalīšanos, arī bērnu piedalīšanos, zinātniskos eksperimentos.

Sēdes vadītājs. Vārds Ilgai Kreitusei - pie frakcijām nepiederošai deputātei. Kreituses kundze runās otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es vispirms gribētu atgādināt Vidiņa kungam, ka likums ir jālasa no pirmā panta, nevis tikai tas pants, kuru jūs esat pēkšņi ieraudzījis un kuram gribat kaut ko runāt pretī. Šis likums nerunā par nedzimušiem bērniem, jo mēs jau ievadā noraidījām nedzimuša bērna definīciju. Līdz ar to mēs runājam tikai par bērniem, kuri fiziski eksistē pasaulē. Ir runa par bērnu kā personu, nevis par tādu bērnu, kurš vēl ir saistībā ar māti... kura dzīvību, eksistenci nosaka kopā ar citu cilvēku - ar māti šajā gadījumā. Bet es tomēr gribētu aizstāvēt šo domu, ka ir jāieraksta šeit iekšā par šī bērna aizsardzību, jo otrā likumā, speciālajā, teiktais ir saistīts ar mātes dzīvību un darbību. Es domāju, ka tas tikai pastiprina atbildību, uzliek lielāku atbildību.

Par šiem eksperimentiem. Ziniet, cienījamie kolēģi, man kļuva savādi, jūsos klausoties. Ja jūs uzskatāt, ka eksperimentālā izglītības programma ir eksperiments ar bērnu, tad jums nav tiesību šādu programmu pieņemt. Ar bērnu eksperimentēt nav tiesību nevienam. Eksperimentālai programmai ir jābūt izvērtētai. Tā ir ar savu novitāti, bet tā nedrīkst būt eksperiments, kura rezultāts var būt negatīvs, valsts tādas programmas nedrīkst realizēt. Vienkārši nedrīkst! Nedrīkst būt tādas eksperimentālas programmas, kuras ir kā eksperimenti, kas vērsti pret bērnu. Jo, ja tā programma ir negatīva, tad iznāk, ka jūs tam bērnam esat visu dzīvi sabojājis. Tādas programmas nedrīkst eksistēt izglītības sistēmā.

Sēdes vadītājs. Vārds Kārlim Leiškalnam - frakcijas “Latvijas ceļš” deputātam. Arī Leiškalna kungs runās otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Celmiņa kungs šeit runāja par izglītības programmām. Ka notiek eksperimenti ar šīm programmām un bērni kļūst par šo eksperimentu dalībniekiem. Šādā gadījumā eksperimenta objekts ir pati programma. Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Stara kungs ierosina aizliegt jebkura veida eksperimentus ar pašiem bērniem. Eksperimentējiet ar programmām, eksperimentējiet ar klucīšiem kaut kāda ražotāja uzdevumā, tā ir cita lieta. Taču te ir runa par bērniem, un Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs ir precīzi formulējis: aizliegt jebkura veida eksperimentus ar bērniem! Kas attiecas uz programmām, lieciet tās, cik gribat, eksperimentējiet, kā tik vien varat.

Sēdes vadītājs. Vārds Jurim Vidiņam - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam. Vidiņa kungs arī runās otro reizi.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.)

Es pateicos Kreituses kundzei par aizrādījumu, bet šoreiz es gribētu runāt par tiem eksperimentiem. Cienījamie kolēģi! Jebkuras jaunas ārstēšanas metodes ieviešana medicīnā principā ir eksperiments, un mēs nevaram noteikt, kad tas sākas un kad tas beidzas. Es ieteiktu atbalstīt deputāta Seiksta ierosinājumu, lai gan arī tas ir tāds ļoti “glums” definējums, jo mēs nezinām, kad tas izmēģinājums var kļūt bīstams bērna dzīvībai. Katrā ziņā, Kreituses kundze, jebkurš jaunievedums medicīnā notiek ar aprobāciju - sākumā tas tiek izmēģināts attiecībā uz dzīvniekiem, (tā ir attiecībā uz sirds vārstuļu pārstādīšanu un tā tālāk), un tikai tad to pielieto cilvēkam. Sākumā ir atsevišķi eksperimenti ar dzīvniekiem, un, lai to “lēcienu” taisītu, tā pirmā operācija vienmēr būs eksperiments, un mēs nekad nezināsim, kā tā beigsies. Tā ka es tomēr ieteiktu daudzmaz pieņemamāku variantu - atbalstīt Seiksta kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Uldim Veldrem - pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lūdzu!

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie deputāti! Es atbalstu Prēdeles kundzes priekšlikumu, bet jāteic, ka ne visi deputāti ir izlasījuši, ko Prēdeles kundze savā priekšlikumā ir ierakstījusi. Viņa ir konkrēti ierakstījusi: “Jebkura tieša vai netieša grūtniecības pārtraukšanas (aborta) reklāma ir aizliegta.” Tā ka acīmredzot jālasa viss līdz galam. Es aicinu atbalstīt Prēdeles kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vārds Antonam Seikstam - frakcijas “Latvijas ceļš” deputātam. Lūdzu! Seiksta kungs, jūs esat pieteicies debatēs.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Pilnīgi pareizi, priekšsēdētāja kungs! Kas attiecas uz Prēdeles kundzes priekšlikumu, es neatkārtošos, jo es piekrītu tam, ko teica deputāts Lagzdiņš šajā sakarā. Es gribu runāt par savu priekšlikumu - par eksperimentiem.

Prāta vingrinājumi, ko skolotājs vai vecāki ar savu bērnu dara, ir eksperimenti. Viens no komisijas locekļiem, deputātiem, teica, ka viņš savu bērnu pieradina paciest salu, citādākus apstākļus nekā tos, kuri skaitās normāli, bet mans priekšlikums ir tāds, ka dzīvībai un veselībai bīstami eksperimenti ir aizliedzami. Tāpēc es ļoti lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vārds Ernestam Jurkānam - Demokrātiskās partijas Saimnieks deputātam. Lūdzu!

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks deputāts).

Kolēģi! Man ir priekšlikums vairāk nediskutēt un izteikt savu viedokli. Katram ir taisnība - gan Kreituses kundzei, gan Leiškalna kungam, gan Prēdeles kundzei, arī komisijai ir taisnība, jo mēs nevaram nekādā gadījumā atdalīt objektu no subjekta. Objekts ir programma, subjekts ir bērns. Mēs nevaram atdalīt... Pieņemsim likumprojektu otrajā lasījumā un iesim uz priekšu!

Sēdes vadītājs. Vārds Kārlim Čerānam - frakcijas “Latvijai” deputātam. Čerāna kungs arī runās otro reizi. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es gribu tikai oponēt Jānim Lagzdiņam attiecībā uz Prēdeles kundzes priekšlikumu un attiecībā uz to motivāciju, kāpēc ir komisijā noraidīts šis priekšlikums, un es gribu skaidri pateikt, ka jautājums par nedzimuša bērna dzīvības aizsardzību nedrīkst tikt reducēts uz speciāliem medicīniskiem likumiem, kurus mēs šobrīd neesam pieņēmuši un, cerams, arī nepieņemsim. Ir jābūt vispārējai normai, kas aizsargā nedzimuša bērna dzīvību, un tādu normu mēs šeit varam iestrādāt, šajā brīdī atbalstot deputātes Prēdeles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vārds Ziedonim Čeveram - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam. Lūdzu!

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu pievienoties Ernesta Jurkāna izteiktajam viedoklim, atbalstīt Prēdeles kundzes un arī komisijas izstrādāto viedokli. Jo tajā diskusijā, ko mēs zināmā veidā veiksim, mēs jebkurā gadījumā nonāksim pretrunā: vienam būs pieņemams viens variants, bet otram tas būs nepieņemams. Viens runās par to, kas, viņa izpratnē, ir taisnība, bet viņa izpratne nebūs pieņemama pilnīgi pretējam polam. Taču tajā pašā jautājumā mēs runājam to, kā mēs varētu šos jautājumus pakārtot, dodot iespējas par pamatu ņemt komisijas izstrādāto variantu, jo tas izslēdz tās milzīgās pretrunas. Jo būtībā mēs runājam par vienu un to pašu.

Sēdes vadītājs. Vārds Dzintaram Ābiķim - pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es arī aicinu izšķirties un balsot. Varam šajā gadījumā arī atbalstīt Prēdeles kundzes piedāvāto variantu. Bet visu šo diskusiju ap eksperimentu būtību mēs varētu atrisināt, ja mēs attiecībā uz trešo lasījumu sagatavotu likumā lietoto terminu skaidrojumu un pateiktu, kas šī likuma izpratnē ir eksperiments. Jo citādi te var diskutēt bezgalīgi.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Seiksta kungs. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Komisija lūdz balsot, sākot ar 25.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputātes Prēdeles izteikto priekšlikumu - panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā, 25.priekšlikums. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 6, atturas - 28. Šis priekšlikums nav pieņemts.

A.Seiksts. Lūdzam veikt balsojumu par 26.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātais Seiksta kungs, atbilstoši Kārtības rullim mums vispirms būtu jābalso par 27.priekšlikumu, kurš paredz izslēgt otro daļu, un tad, ja šāds lēmums netiks pieņemts, mēs varētu skatīt tālāk.

A.Seiksts. Paldies, piedodiet, jums taisnība.

Sēdes vadītājs. Tātad atbildīgās komisijas priekšlikums izslēgt otro daļu ir komisijā atbalstīts. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir, ir!”) Ir. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par atbildīgās komisijas priekšlikumu, kurš ir ar numuru 27 un paredz izslēgt otro daļu. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 18, atturas - 11. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Seiksts. Līdz ar to deputāta Seiksta priekšlikums vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Nav balsojams tātad 26., 28. priekšlikums. Tātad nākamais ir 29. priekšlikums. Lūdzu!

Seiksta kungs, vai par 29. priekšlikumu jums ir kāds komentārs komisijas vārdā?

A.Seiksts. Komisija to nav pieņēmusi. Ja kāds pieprasa balsojumu, tad, lūdzu, balsosim.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! 29. priekšlikums paredz pantu papildināt ar jaunu otro daļu. Komisijas viedoklis ir neatbalstīt. Deputātiem iebildumu nav? Līdz ar to tas tiek akceptēts.

Lūdzu, turpināsim!

A.Seiksts. 30. priekšlikums - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāta Grīnblata priekšlikums - ir daļēji pieņemts, izteikts citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

A.Seiksts. Daļēji pieņemts ir arī 31. priekšlikums - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāta Leiškalna priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

A.Seiksts. Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums - 32. priekšlikums. Tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt tam? Pieņemts.

A.Seiksts. 33. priekšlikums - deputātes Prēdeles priekšlikums. Daļēji pieņemts un iestrādāts citos pantos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

A.Seiksts. 34. priekšlikums - Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums. Tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

A.Seiksts. 35. priekšlikums - Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

A.Seiksts. 36. priekšlikums - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāta Grīnblata priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

A.Seiksts. 37. priekšlikums - Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli? Pieņemts.

A.Seiksts. 38. priekšlikums - Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra priekšlikums. Daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

A.Seiksts. 39. priekšlikums - deputātes Prēdeles priekšlikums - ir pieņemts un izteikts citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

A.Seiksts. 40. priekšlikums - labklājības ministra Makarova priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. Pieņemts ir arī Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums - 41. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. 42. priekšlikums - Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra priekšlikums - nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. 42. priekšlikums. Komisijas viedoklis ir nepieņemt. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu.

A.Seiksts. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Stara priekšlikumu panta pirmo daļu papildināt ar vārdiem “iegūt pamatizglītību”. 42. priekšlikums. Komisija nav pieņēmusi. Paudiet savu attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Balso 34 deputāti.

Lūdzu atkārtot zvanu! Godātie deputāti! Lūdzu iedziļināties likumprojekta izskatīšanā un vienlaicīgi arī piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 4, atturas - 29. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seiksts. 43. priekšlikums - Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. 44. priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir pieņemts. Lūdzam akceptēt!

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. 45. priekšlikums - labklājības ministra Makarova priekšlikums. Daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

A.Seiksts. Arī 46. priekšlikums - labklājības ministra Makarova priekšlikums - ir pieņemts un izteikts citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

A.Seiksts. 47. priekšlikums - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāta Grīnblata priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

A.Seiksts. 48. priekšlikums - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāta Leiškalna priekšlikums - ir daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

A.Seiksts. 49. priekšlikums - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāta Grīnblata priekšlikums - ir daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pēc 48. priekšlikuma tātad ir atbildīgās komisijas redakcija, kura ir redzama pēdējā ailē. Tagad tā ir 12. panta jaunā redakcija.

Nākamais - 49. priekšlikums. Lūdzu!

A.Seiksts. 49. priekšlikums ir daļēji pieņemts. Tas ir deputāta Grīnblata priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

A.Seiksts. Daļēji pieņemts, citā redakcijā izteikts ir arī deputātes Prēdeles priekšlikums - 50. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

A.Seiksts. 51. priekšlikums - Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums. Komisijā ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

A.Seiksts. 52. priekšlikums - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāta Leiškalna priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

A.Seiksts. 53. priekšlikums - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāta Grīnblata priekšlikums - nav pieņemts. Komentēšu, kāpēc. Tāpēc, ka komisija nolēma, ka līdz 14 gadu vecumam bērna reliģisko piederību nosaka vecāki. Priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

Līdz ar to mēs esam pieņēmuši arī 13. pantu tādā redakcijā, kādā tas jums ir redzams.

A.Seiksts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpināsim!

A.Seiksts. Par diviem nākamajiem pantiem priekšlikumu nav.

Nākamais ir jāskata 15. pants pēc vecās redakcijas, pēc pirmā lasījuma redakcijas. 54. priekšlikums ir deputātes Prēdeles priekšlikums. Komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

A.Seiksts. 55. priekšlikums - Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

A.Seiksts. 56. priekšlikums - deputāta Grīnblata priekšlikums - ir pieņemts un iestrādāts 10. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

A.Seiksts. 57. priekšlikums - Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. 58. priekšlikums - deputāta Grīnblata priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Par 17. pantu mums priekšlikumu nav. Nākamie ir tātad 18. panta labojumi.

A.Seiksts. Par 18. pantu ir 58. priekšlikums - deputāta Grīnblata priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tieši tāds pats ir arī deputātes Prēdeles priekšlikums.

A.Seiksts. Jā.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

A.Seiksts. 60. priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam akceptēt. Komisijā tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

A.Seiksts. 61. priekšlikums - labklājības ministra Makarova priekšlikums. Daļēji pieņemts. Runa ir par pirmā lasījuma 21. pantu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! 61. priekšlikums ir vēlējuma formā izteikts priekšlikums.

Varam turpināt. 62. priekšlikums.

A.Seiksts. 62. priekšlikums - Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

A.Seiksts. 63. priekšlikums - šīs pašas apakškomisijas priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. 22. pants. 64. priekšlikums - deputātes Prēdeles priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

A.Seiksts. 65. priekšlikums - Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums. Komisijā pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. Ceturtā nodaļa. 23. pants (pēc pirmā lasījuma redakcijas). 66. priekšlikums - Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

A.Seiksts. 67. priekšlikums - deputāta Grīnblata priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. 68. priekšlikums - labklājības ministra Makarova priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Labklājības ministra priekšlikums ir izteikts vēlējuma veidā.

Mēs varam turpināt.

A.Seiksts. 69. priekšlikums - deputātes Prēdeles priekšlikums. Komisija akceptē piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. 70. priekšlikums - Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. Pirmā lasījuma 25. pants. Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums - priekšlikums nr. 71. Komisija akceptē.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. 72. priekšlikums - deputātes Prēdeles priekšlikums. Komisija nav akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

A.Seiksts. 73. - deputātes Prēdeles priekšlikums. Arī tas komisijā nav guvis akceptu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

A.Seiksts. 74. priekšlikums - deputāta Grīnblata priekšlikums. Daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

A.Seiksts. 75. priekšlikums - deputāta Leiškalna priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

A.Seiksts. 76. priekšlikums - labklājības ministra Makarova priekšlikums. Nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

A.Seiksts. 77. priekšlikums - deputāta Jurdža priekšlikums. Komisijā nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

A.Seiksts. 78. priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Akceptēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. Pirmā lasījuma 27. pants. 79. priekšlikums - deputāta Grīnblata priekšlikums - daļēji ir pieņemts un iestrādāts 13. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

A.Seiksts. Tālāk ir trīs atbildīgās komisijas priekšlikumi. 80. priekšlikums ir komisijā pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

A.Seiksts. 81. priekšlikums ir komisijā pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. 82. priekšlikums. Arī tas ir komisijā pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. 83. priekšlikums - deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisijā nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli? Pieņemts.

A.Seiksts. Pirmā lasījuma 28. pants. Deputātes Prēdeles priekšlikums - 84. priekšlikums. Daļēji ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

A.Seiksts. 85. priekšlikums - labklājības ministra Makarova priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tas ir vēlējuma veidā izteikts priekšlikums.

Lūdzu, turpināsim!

A.Seiksts. 86. priekšlikums - Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

A.Seiksts. 87. priekšlikums - deputāta Jurdža priekšlikums. Komisijā nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

A.Seiksts. 88. priekšlikums - deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisijā nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es tomēr gribu, lai jūs nobalsotu ne tikai par to, ka bērna viedoklis ir uzklausāms, bet arī par to, ka tas ir jāievēro. Un tādēļ ir šis mans priekšlikums tekstu papildināt: aiz vārda “uzklausāms” ierakstīt vārdus “un ievērojams”. Tas likumu nepadarīs nekādā ziņā sliktāku. Ja mēs kādu uzklausām, tad mēs arī šo uzklausīto ievērojam, nevis palaižam caur otru ausi ārā.

Sēdes vadītājs. Vārds Ilgai Kreitusei - pie frakcijām nepiederošai deputātei. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kolēģi! Arī es gribētu jūs aicināt ņemt vērā Kārļa Leiškalna priekšlikumu un atbalstīt it īpaši tāpēc, ka mēs bērnu esam noteikuši par cilvēku jau no viņa dzimšanas minūtes līdz 18 gadu vecumam. Un, ja mēs neizdalām ārā šo vecumu no 14 līdz 18 gadiem, kas atkal ir saistīti ar kriminālatbildību un citām lietām, ja mēs šo periodu vienlaikus nosaucam par bērna gadiem, kad bērnam ir šī iespēja izteikt savu viedokli, tad es domāju, ka tam ir jābūt primārajam, kad notiek izvēle, kur bērns paliks - pie vecmāmiņas, vectētiņa vai kādā citā vietā, kur viņš nonāks. Tāpēc es arī lūgtu jūs atbalstīt Kārļa Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vārds Jurim Vidiņam - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Ilgas Kreituses teiktajam un varbūt arī Leiškalna teiktajam, taču domāju, ka, papildinot ar vārdiem “un ievērojams” (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Ievērojams, nevis obligāti izpildāms.”), tas uzliek pienākumu šai ārpusģimenes aprūpes institūcijai obligāti ievērot šā bērna vēlmes. Ievērojams - jā! Tātad desmitgadīgs puišelis protestēs pret to, ka viņam nedod smēķēt, un viņš prasīs, lai viņam atļauj. Līdz ar to mums būs jāievēro viņa griba. Tātad trešajā lasījumā es jūs noteikti atbalstīšu, ja jūs šo absurdu novērsīsiet, bet pašreiz es nevaru balsot un atbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Antons Seiksts. Lūdzu!

A.Seiksts. Lūdzam balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Leiškalna priekšlikumu - papildināt ceturtās daļas 2.apakšpunktu aiz vārda “uzklausāms” ar vārdiem “un ievērojams”. Tas ir 88.priekšlikums. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 4, atturas - 22. Balsis dalās.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu un deputātus balsot vēlreiz. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 2, atturas - 24. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

A.Seiksts. Paldies. 30.pantā priekšlikumu nav.

31.pants. Labklājības ministra Makarova priekšlikums nav pieņemts, jo pēc Juridiskā biroja konsultācijas likums neparedz arī pretējo. Komisija nav atbalstījusi labklājības ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

A.Seiksts. 90.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ir akceptēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. 32.pants. Frakcijas “Latvijas ceļš” deputāta Leiškalna priekšlikums nr.91 ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tas ir 91.priekšlikums?

A.Seiksts. Jā, 91.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. 92.priekšlikums - Kārļa Leiškalna priekšlikums - nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Seiksts. 93.priekšlikums. Šis Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. ... Jo tas nav balsojams atbilstoši iepriekš pieņemtajam lēmumam.

Lūdzu, turpināsim!

A.Seiksts. 94.priekšlikums. Pirmā lasījuma 33.pants. Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. Pieņemts arī 95.priekšlikums, ko iesniedzis labklājības ministrs Makarovs. Komisija to pieņēmusi un iestrādājusi pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Jā, tas ir vēlējuma izteiksmē izteikts priekšlikums.

Lūdzu, turpināsim!

A.Seiksts. Pirmā lasījuma 34.pantā priekšlikumu nav. Tāpat priekšlikumu nav arī 35.pantā.

Sēdes vadītājs. Un 36. un 37.pantā.

A.Seiksts. Jā. Paldies. 38.pants. 96.priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kas komisijā nav akceptēts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka šeit var būt kaut kādi materiālie normatīvie ierobežojumi, bet šeit nevar būt šie morālie ierobežojumi, tāpēc, nosakot kvantitāti, kura ģimene var... Te tām iespējām ir jābūt. Ja kāds bezbērnu pāris, kas ir sasniedzis lielu materiālu turību, kaut kādā vecumā vēlas audzināt vairāk par četriem, tad neliksim šeit to, jo spēja audzināt svešus bērnus, pieņemtus bērnus, nav dota katram cilvēkam. Daudzi, kas to grib, nevar atļauties. Tātad šādi materiālie ierobežojumi varētu būt.

Bet attiecībā uz kvantitāti gribu sacīt, ka, ja cilvēks var atļauties, ja tā ir viņa vēlēšanās, ja tas ir tas viņa atdarījums sabiedrībai, tad jājautā: vai ir labāk tos bērnus patversmē sabāzt nekā atdot vairāk par četriem kādam cilvēkam, kas var... Mēs varam noteikt materiālas dabas ierobežojumus, kad var ņemt šos bērnus savā ģimenē, teiksim, ja viņam ir vienistabas dzīvoklis un nav iespēju uzturēt, - tad tā ir cita problēma, bet, ja šāda veida problēmas nav, tad kāpēc noteikt šos kvantitatīvos ierobežojumus attiecībā uz bērnu skaitu?

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es jūs kārtējo reizi gribu aicināt atbalstīt Kārļa Leiškalna priekšlikumu, citādi veidojas ļoti paradoksāla situācija. Ko tad mēs darīsim ar tām ģimenēm, kur jau bērni ir pieņemti un kur šis skaits ir lielāks? Tad šīs ģimenes nonāks ārpus likuma vai būs kaut kādas “nepareizās” ģimenes mūsu valstī, tāpēc tomēr būtu jāvadās pēc reālās situācijas.

Otra lieta, kas ir šinī daļā ierakstīta un kas, manuprāt, ir pilnīgi nepieļaujama tad, kad mēs rakstām likumus, un tas ir ienācis no vecās prakses. Tie ir vārdi: “Izņēmumu var pieļaut, ja audžuģimenes aprūpē tiek nodoti vienas ģimenes bērni...” un tālāk “vai arī ir citi īpaši iemesli”. Kas ir šie “īpašie iemesli” Šādi termini, kas nav saprotami vai ir skaidrojami ļoti subjektīvi un individuāli, vispār nebūtu lietojami likumos, lai neradītu divdomīgas situācijas.

Tāpēc es aicinātu atbalstīt un svītrot šo priekšlikumu, lai nenonāktu pretrunā ar dzīves realitāti, jo ir arī situācijas, kad ir pietiekami pārtikuši cilvēki, kas vēlas sniegt šo palīdzību bērniem, kas ir palikuši bez ģimenēm, un vēlas piedalīties viņu audzināšanā. Tāpēc nevajadzētu ar likumu ierobežot šīs iespējas. Taču šeit ir jāizstrādā loģiski ļoti stiprs un konkrēts kontroles mehānisms, lai neizveidotos tāda situācija, ka tiek paņemti bērni, bet pēc tam tiek spekulēts ar viņiem un uz viņu rēķina mēģina nodrošināt izdzīvošanu pašiem, nevis veido normālu dzīvi. Tas jau ir cits jautājums, ko nosaka gan šis, gan citi likumi, kā to regulēt, bet vienkārši ierobežot tāpat vien, principa pēc, šeit, manuprāt, nav nepieciešams. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Vārds Annai Seilei - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātei. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es novēroju, ka vairākos balsojumos deputāti rīkojas neuzmanīgi, neiedziļinoties teksta būtībā. Un šis ir viens no tādiem balsojumiem, kad daudzu audžuģimeņu likteni izšķirs mūsu balsojums.

Es pievienojos Leiškalna priekšlikumam, ka nevar noteikt, cik bērnus drīkst pieņemt audžuģimenē, jo, piemēram, Krimuldas pagastā audžuģimenē dzīvo 11 pieņemti bērni. Kas ar viņiem notiks? Vai mēs viņus traumēsim, pēc tam, kad viņi jau vairākus gadus ļoti sekmīgi un labi kopā nodzīvojuši un apgūst dažādas profesijas? Vai mēs daļai bērnu liksim no šīs ģimenes aiziet? Tāpēc aicinu neatbalstīt komisijas priekšlikumu, bet atbalstīt Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vārds Uldim Veldrem - pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lūdzu!

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Leiškalna kunga priekšlikums ir ļoti pareizs, jo patiesi ir tāds stāvoklis. Vai tad labāk būtu tiem bērniem dzīvot internātā un tā tālāk? Un kādēļ četrus bērnus? Tad jau iznāk tā, ka viena partija, kas sevi sauc par Tautas partiju, saka, ka katrā ģimenē būšot trīs bērni. Un tad atkal būs jāmaina likums. Tā ka es aicinu atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vārds Antonam Seikstam - frakcijas “Latvijas ceļš” deputātam. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es tagad runāju kā deputāts, nevis kā komisijas nozīmēts referents, un es atbalstu Leiškalna kunga priekšlikumu. Tas gan būs jāpārstrādā, bet doma par īpašiem morāliem apsvērumiem ir atbalstāma. Lūdzu atbalstīt deputāta Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vārds Mārim Vītolam - pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lūdzu!

M.Vītols (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Arī es aicinu godātos Saeimas deputātus nobalsot par Leiškalna priekšlikumu vairāku apsvērumu dēļ. Viens no tiem ir tas, kas jau izskanēja no šīs augstās tribīnes, ka tiešām ļoti daudzas ģimenes, īpaši reliģiozi cilvēki, kuri to uzskata par savu pienākumu, pieņem audžuģimenē vairākus cilvēkus. Manā draudzē ir vairākas ģimenes, kuras audzina vairāk par pieciem, septiņiem pieņemtiem bērniem. Es jebkurā gadījumā aicinātu šādā veidā neierobežot skaitliski šo bērnu skaitu.

Otra lieta ir tā, ko Leiškalna kungs un arī citi šeit jau ir izteikuši. Tā ir doma, ka šī bērnu uzturēšana bērnunamos valstij ir ļoti dārga un neefektīva. Pēc Labklājības ministrijas datiem, viena bērna uzturēšana bērnunamā gadā valstij izmaksā 1700 latus. Tik izmaksā gadā valstij viens bērns, viņa uzturēšana bērnunamā. Parādiet man, lūdzu, vienu ģimeni vai vairākas ģimenes šodien valstī, kura savam bērnam var atļauties tērēt gadā 1700 latu! Šīs slēgtā tipa iestādes ir pilnīgi neefektīvas un ļoti dārgas, tādēļ es uzskatu, ka, īpaši par nākotni domājot, mums finansiāli vajadzētu veicināt šo bērnu aprūpēšanu audžuģimenēs. Lūdzu atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Seiksta kungs. Lūdzu!

A.Seiksts. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Leiškalna priekšlikumu - svītrot pirmā lasījuma 38.panta otro daļu. Tas ir 96.priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - nav. Priekšlikums pieņemts.

A.Seiksts. 97.priekšlikums. Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija saka...

Sēdes vadītājs. Tas nav balsojams, jo atbilstoši iepriekšējam balsojumam mēs jau izslēguši panta otro daļu.

A.Seiksts. Pirmā lasījuma 39.pants. Labklājības ministra Makarova priekšlikums ir pieņemts. 98.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. 99.priekšlikums. Labklājības ministra priekšlikums ir pieņemts, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Seiksts. 100.priekšlikumā ir Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas piedāvātā redakcija. Komisija to pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. 101.priekšlikums. Labklājības ministra Makarova priekšlikums komisijā nav pieņemts. Es atļaušos komentēt komisijas nostāju. Pirmkārt, mūsu ekonomiskā situācija un bērnu stāvoklis ir tāds, ka mums nav jākaunas no vārda “patversme”.

Otrkārt, vārds “patversme” ir iegājis leksikā, un tas ir ļoti labi saprotams bērnu tiesību aizsardzības institūcijām. Lūdzam atbalstīt komisijas nostāju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas nostājai. Pieņemts.

A.Seiksts. 102.priekšlikums - deputāta Leiškalna priekšlikums. Tas komisijā nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Seiksts. 103.priekšlikums - deputāta Leiškalna priekšlikums - pēc manas pārliecības nav balsojams, jo mēs vienā vietā šo priekšlikumu jau neesam akceptējuši, tāpēc nebūtu loģiski vienā vietā lietot vienu vārdu, bet otrā - citu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt jūsu viedoklim. Pieņemts.

A.Seiksts. 104.priekšlikums - deputāta Leiškalna priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. Pirmā lasījuma 40.pants. 105.priekšlikums - labklājības ministra priekšlikums - komisijā nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

A.Seiksts. 106.priekšlikums - Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums. Tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. Pirmā lasījuma 41.pants. 107.priekšlikums - deputāta Jurdža priekšlikums - komisijā ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. 108.priekšlikums - Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. Tāpat 109.priekšlikums - Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. 42.pants. 110.priekšlikums - Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra priekšlikums - komisijā ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. 43.pants. 111.priekšlikums - labklājības ministra Makarova priekšlikums - nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. 112.priekšlikums - Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra priekšlikums - arī nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tas ir vēlējuma izteiksmē dots priekšlikums.

Lūdzu, turpināsim!

A.Seiksts. 113.priekšlikums - iekšlietu ministrijas valsts sekretāra priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. 114.priekšlikums arī ir vēlējuma formā. Komisija nav pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpināsim!

A.Seiksts. 115.priekšlikumu - deputātes Prēdeles priekšlikumu - komisija nav pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

A.Seiksts. Tāpat nav pieņemts 116.priekšlikums - labklājības ministra Makarova priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

A.Seiksts. 44.pantā priekšlikumu nav.

45.pants. 117.priekšlikums - labklājības ministra Makarova priekšlikums - komisijā nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

A.Seiksts. 118.priekšlikums - labklājības ministra Makarova priekšlikums - komisijā ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Seiksts. 46.pants. 119.priekšlikums - deputāta Jurdža priekšlikums - komisijā ir daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Seiksts. 120.priekšlikums - Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. 47.pants. 121.priekšlikums ir labklājības ministra Makarova priekšlikums vēlējuma formā. Tas komisijā nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpināsim!

A.Seiksts. Septītā nodaļa. 48.pants. 122.priekšlikums - deputātes Prēdeles priekšlikums - komisijā nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Te nu ir pienācis tas brīdis! Lūdzu atcerēties, kā jūs tikko balsojāt un diskutējāt par nedzimuša bērna tiesībām, kad pirms pāris lappusēm skatījām šo jautājumu. Šeit bez kādām problēmām pantā no komisijas puses ir atstāta doma arī par vēl nedzimuša bērna tiesībām uz pilnvērtīgu dzīvi. Likums ir nonācis pretrunā pats ar sevi šinī brīdī un šinī pantā, ko mēs te nobalsojām. Ja mēs būtu nobalsojuši Prēdeles priekšlikumu, kad bija par bērna pamattiesībām, tad šeit viss būtu kārtībā. Kas ir nedzimis bērns šā likuma izpratnē? Man jāsaka, ka tas nav šā likuma objekts, jo mēs jau esam definējuši, kas ir bērns. Kā virzīsimies tālāk?

Sēdes vadītājs. Vārds Kārlim Čerānam - frakcijas “Latvijai” deputātam. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es lūdzu balsojumu par deputātes Prēdeles priekšlikumu un aicinu to atbalstīt. Sevišķi es vēršos pie tiem deputātiem, kuri ir ticīgi cilvēki. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Attiecībā uz to problēmu, ko šeit minēja Kreituses kundze, varu sacīt, ka tā tiešām ir reāla problēma, kas izveidojusies šajā likumā, ņemot vērā, manuprāt, mūsu nepareizo iepriekšējo balsojumu. Es domāju, ka mums nekas cits neatliks, kā vien uz trešo lasījumu attiecīgajā pantā tomēr atbalstīt kādu priekšlikumu, kurš būtu līdzīgs Prēdeles kundzes iesniegtajam priekšlikumam. Taču šajā brīdī es aicinu atbalstīt deputātes Prēdeles priekšlikumu, kas izsaka to, ka ārsta pienākums ir novērst abortu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Jurim Vidiņam - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Es tomēr jūs aicinu būt saprātīgiem, neskatoties uz ticību vai neticību. Jūs saprotiet, ko jūs uzliekat! Ja mēs šo priekšlikumu pieņemsim, tad katram ārstam ir uzlikts par pienākumu novērst abortu. Tas ir kaut kāds absurds! Es nezinu, vai internista vai ķirurga, kas ar šīm lietām vispār nenodarbojas, pienākums būtu novērst abortu. Tas nav iespējams! Ir Ārstniecības likums, kur tas viss ir ierakstīts. Principā, ja mēs pieņemam Prēdeles kundzes priekšlikumu, tad visi ārsti kļūst par likuma pārkāpējiem, jo šo abortu taisītāju skaitu mēs tiešām ar tādām metodēm nesamazināsim. Es aicinu neatbalstīt Prēdeles priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Andrejam Požarnovam - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam. Lūdzu!

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Manā skatījumā, šis pants nav šā likuma norma, jo šajā pantā tiek runāts par ārsta tiesībām un pienākumiem, lai gan šajā likumā būtu jārunā par bērna tiesībām. Tas, kā jārīkojas ārstam, ir noteikts Ārstniecības likumā un likumā “Par prakses ārstiem”. Tieši tikpat veiksmīgi mēs varētu šajā likumā ierakstīt, ka Latvijas Privatizācijas aģentūras pienākums ir, privatizējot Latvijas objektus, nodrošināt līdzekļus, lai visiem bērniem tiktu panākti labi dzīves apstākļi Latvijā. Vai mēs varam ierakstīt vēl kaut ko? Pieņemsim to, ka Ministru kabineta pienākums ir darīt kaut ko citu. Es domāju... acīmredzot šajā likumā par to nav jārunā.

Savukārt tajā brīdī, kad mēs balsojām Ārstniecības likumu, visas šīs normas tika izdiskutētas. Arī tas, ka ārsta pienākums ir atrunāt sievieti no aborta izdarīšanas. Tādēļ es domāju, ka šis priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Vārds Viesturam Bokam - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam. Lūdzu!

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Es pieminēju šo jautājumu jau pagājušajā sēdē. Es tomēr gribu jums atgādināt, ka jēdziens “aborts” nav visietverošs jēdziens. Abortu klasifikācija ir ļoti plaša. Tas netiek atšifrēts šajā likumā, tāpēc šādā kontekstā tas nav pieņemams, jo ir aborti, kas ir jāizdara pēc medicīniskām indikācijām, lai glābtu grūtnieces dzīvību. Ir grūtniecības komplikācijas, kad pēc medicīniskām indikācijām, lai glābtu sievietes dzīvību, ir jāizdara aborts. Ja mēs pieņemam šādu teikumu, tad tas nonāk ārkārtīgi dziļā pretrunā. Tad ir jārunā vispār par abortu klasifikāciju, kādu to likumā likt iekšā. Šādā variantā jēdzienā tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Vārds Janīnai Kušnerei - frakcijas “Latvijai” deputātei. Lūdzu!

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šie mūsu kolēģu - ārstu uztraukumi par to, ka šinī likumā par to nav jārunā, ka ārstam nav pienākums to darīt, ka bērna tiesības ir tādas vai citādas... Es domāju, ka visi šie argumenti šoreiz ir “garām”.

Cienījamie kungi, šis likums ir tikai otrajā lasījumā, un es piekrītu, ka varbūt šis formulējums nav no pašiem veiksmīgākajiem, jo tas ir uzrakstīts kategoriska apgalvojuma formā, bet būs vēl arī trešais lasījums, un tad mēs to lietu varēsim koriģēt. Bet, runājot par to, ka dakteriem tas būtu jādara, attiecīgi novērtējot situāciju, kā te Bokas kungs teica, es domāju, ka tas tiešām ir ārsta pienākums. Par to nevajadzētu uztraukties un šeit lauzt šķēpus. Es domāju, ka mēs visi varam mierīgi šoreiz nobalsot par šo Aidas Prēdeles priekšlikumu, ka ārsta pienākums ir novērst abortu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Seiksta kungs. Lūdzu!

A.Seiksts. Paldies, kolēģi, ka jūs norādījāt uz iespējamajām pretrunām! Komisija apņēmas uz trešo lasījumu šīs lietas sakārtot. Šobrīd es varu tikai aicināt atbalstīt komisijas viedokli. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputātes Prēdeles priekšlikumu - papildināt panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā... Tālāk kā tekstā. 122. priekšlikums. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 7, atturas - 30. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

A.Seiksts. 123.priekšlikums. Deputāta Leiškalna priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. 124.priekšlikums. Šis atbildīgās komisijas priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. 49.pants. 125.priekšlikums. Šis labklājības ministra Makarova priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. Arī 126. priekšlikums - labklājības ministra priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Godātais Seiksta kungs! 127.priekšlikums taču paredz izslēgt visu pantu. Komisija to ir atbalstījusi. Līdz ar to arī pārējie priekšlikumi nav skatāmi. Tātad deputātiem nav iebildumu pret šā 49.panta pirmā lasījuma redakcijas svītrošanu. Deputāti tam piekrīt. Līdz ar to tas tiek pieņemts. Tādējādi 125. un 126.priekšlikums nav skatāmi.

A.Seiksts. Paldies. 50.pantā priekšlikumu nav.

51.pants. Deputāta Grīnblata priekšlikums nr.128. ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. Pieņemts arī 129. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. Par 52.pantu ir 130. priekšlikums. Šis deputāta Grīnblata priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. 131.priekšlikums. Šis atbildīgās komisijas priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. Par 53.pantu priekšlikumu nav.

54.pants. 132.priekšlikums, kuru iesniedzis labklājības ministrs Makarovs, ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tas ir izteikts vēlējuma formā. Lūdzu, turpināsim!

A.Seiksts. 133.priekšlikums. Šis Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. 55.pants. 134. priekšlikums. Šis deputāta Leiškalna priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Kārlis Leiškalns - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Ja tas ir Bērnu tiesību aizsardzības likums, tad es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu par bērnu ārstēšanu: “Izdevumus, kas ir saistīti ar bērna ārstēšanu un rehabilitāciju, sedz valsts”. Šī pati valsts, nevis bērna vecāki! Vai arī bērns mēģina piedzīt regresa kārtībā no vainīgajām personām. Tā ir valsts rūpe par bērna aizsardzību! Arī par bērnu tiesībām uz veselības aizsardzību. Tad nepieņemsim tādus likumus, ja sabiedrība, kas veido valsti, nevar uzņemties šo ārstēšanas un rehabilitācijas izdevumu segšanu un šīs summas piedzīšanu no vainīgajām personām. Es tieši aicinu jūs balsot par redakciju, kuru es esmu iesniedzis priekšlikumā nr. 134. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Ilgai Kreitusei - pie frakcijām nepiederošai deputātei. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es jūs vēlreiz gribu aicināt atbalstīt Kārli Leiškalnu, jo, kā jūs redzat, arī likumā šeit ir ierakstīts, ka šīs vardarbības vai citas prettiesiskas darbības upuri - bērnu ārstē par valsts līdzekļiem no valsts budžeta. Līdz ar to arī valstij ir nepieciešams atgūt šo naudu atpakaļ savā budžetā. Un valsts ir tā ieinteresētā persona, kas var šo naudu atgūt, jo, ja bērns ir ārstēts par valsts līdzekļiem, tad arī vecākiem vispār nav tiesību šo naudu saņemt sev. Varbūt tālāk šo jautājumu varētu risināt tā, ka, ja bērnam veic ārstniecību mājās un ja arī vecāki iesaistās šajā procesā ar saviem līdzekļiem... Lai gan, ja ir noteikts, ka valsts ārstē, tad vecākiem nebūtu jāiesaistās ar saviem līdzekļiem tik ilgi, kamēr tiek noteikts šīs slimības vai vardarbības seku ārstēšanas process. Tāpēc es lūdzu to atbalstīt un arī sekot, lai tālāk tiktu stingri ievērots šis tiesiskais jautājums, jo valstij šīs problēmas, arī tīri no tiesiskā viedokļa, atrisināt ir daudz vienkāršāk, nekā vecākiem pierādīt savu taisnību, vai tas ir noticis vai nav. Es domāju, ka valsts budžets nav tik bagāts un nav tik plašs, lai nepiedzītu šos izlietotos līdzekļus no tiem cilvēkiem, kuri ir veikuši vardarbību vai prettiesisku darbību pret bērnu.

Sēdes vadītājs. Vārds Kārlim Čerānam - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Gan pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā, gan arī deputāta Leiškalna piedāvātajā priekšlikumā ir iekšā pats šis princips, ka par bērna, kas ir vardarbības vai citas prettiesiskas darbības upuris, ārstēšanu un rehabilitāciju šie izdevumi ir piedzenami no vainīgajām personām. Tikai rodas jautājums: kāda ir atšķirība un kāda ir būtiskā priekšrocība tieši deputāta Leiškalna priekšlikumam? Tā ir tāda, ka šeit valsts parādās kā starpnieks, kas pati vispirms samaksā šos izdevumus par bērna ārstēšanu, bet pēc tam piedzen šos līdzekļus no vainīgajām personām. Tas ir ļoti būtiski, jo mēs nedzīvojam kaut kādā teorētiskā valstī, kurā viss, kas kādam saskaņā ar likumu pienākas, tiešām arī ir viegli dabūjams. Tāpēc bieži vien var rasties tāda situācija, ka kādam cilvēkam, lai viņš realizētu savas likumiskās intereses un realizētu savas tiesības, ir vajadzīgi lieli līdzekļi, kuru šim cilvēkam nav. Tā ir situācija, kura rodas ļoti daudzos gadījumos.

Ņemot vērā arī to, ka mūsu tiesas strādā ļoti lēni un ka paiet ļoti ilgs laiks, kamēr var realizēt caur tiesām kādu piedziņu no vainīgajām personām, tad tieši no paša bērnu tiesību aizsardzības viedokļa ir svarīgi, lai šīs rūpes par bērnu uzņemtos valsts, bet pēc tam tālāk tas būtu jau valsts uzdevums - iet cauri visiem šiem tiesu procesiem, meklēt šos advokātus vajadzības gadījumā un, ja nepieciešams, gaidīt pusgadu, gadu, vai divus, kamēr izdodas šos līdzekļus no vainīgajām personām piedzīt. Un skaidrs ir arī tas, ka valstij ir daudz vairāk iespēju šos līdzekļus no vainīgajām personām piedzīt. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo 134.priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Jurim Vidiņam - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Mēs runājam, cienījamie kolēģi, mazliet “pa tukšo”, jo nekur nebija teikts, ka vecākiem jāpiedzen šī nauda, tomēr es domāju, ka ir pilnībā jāatbalsta Leiškalna priekšlikums, tādēļ, ja mēs to izdarīsim, mums vairs nevajadzēs izskatīt 135.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Seiksta kungs, lūdzu!

A.Seiksts. Lūdzu balsot! Es tikai gribu teikt, ka komisijā nebija absolūti nekāda antagonisma attiecībā uz šo priekšlikumu. Gluži otrādi! Tika rūpīgi vērtēts sarunās ar daudziem profesionāļiem, kāds ir komisijas lēmums, tādēļ ka diemžēl tās ģimenes, kurās pieļauj vardarbību, ir absolūti ne tikai negribošas maksāt, bet arī nespējīgas to darīt, lai gan būtībā šis priekšlikums ir konstruktīvs, tāpēc lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pirms mēs izskatām deputāta Leiškalna priekšlikumu atbilstoši mūsu lietas izskatīšanai un Kārtības rullim, mums ir jāizskata 135.priekšlikums, kurš paredz izslēgt šo teikumu no pirmā lasījuma redakcijas, un tad pēc tam mēs varam izskatīt deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Tāpēc lūdzu zvanu!

Godātie kolēģi, pirmās daļas pēdējais teikums ir tas pats, kas... Godātie deputāti, balsosim par 135. - Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikumu, kas paredz izslēgt pirmajā daļā pēdējo teikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 23, atturas - 25. Šis priekšlikums netiek pieņemts.

Tālāk mums ir jābalso 134. deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, kurā viņš ierosina izteikt panta pirmās daļas otro teikumu sekojošā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 4. Šis priekšlikums ir pieņemts.

A.Seiksts. Paldies. 136.priekšlikums - deputātes Prēdeles priekšlikums - komisijā nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Seiksts. Astotā nodaļa, 56.pants. Deputātes Prēdeles priekšlikums nr.137 ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. Ir pieņemts arī 138.priekšlikums, ko iesniegusi deputāte Prēdele.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. 57.pants, 139.priekšlikums. Deputātes Prēdeles ierosinātā redakcija komisijā ir pieņemta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. 58.pants. 140.priekšlikums - labklājības ministra Makarova priekšlikums - komisijā nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. 141.priekšlikums. Šis Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. 59.pantā priekšlikumu nav.

Devītā nodaļa, 60.pants. 142.priekšlikums, kuru iesniedzis Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs, ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. Pieņemts ir arī 143. - Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. Tāpat pilnā redakcijā ir pieņemts Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas 144.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. 145.priekšlikums. Šis deputātes Prēdeles priekšlikums ir pieņemts kā 62.panta ceturtā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Seiksts. 147.priekšlikumā Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu...

Sēdes vadītājs. Seiksta kungs, mēs vēl neizskatījām 146.priekšlikumu.

A.Seiksts. Es atvainojos, 146.priekšlikums, ko iesniegusi deputāte Prēdele, ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. 147.priekšlikums, ko iesniegusi Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija, ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. 61.pants. 148.priekšlikums, kuru iesniedzis Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs, daļēji ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tas ir ierosināts vēlējuma izteiksmē. Lūdzu, turpināsim!

A.Seiksts. Priekšsēdetāja kungs, es vienkārši gribu teikt, ka mēs izdebatējām visus priekšlikumus, kuri bija arī vēlējuma izteiksmē, un tāpēc es gribu, lai tas parādās arī stenogrammā. Paldies.

149. - Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. Vēršu, godātie kolēģi, jūsu uzmanību uz to, ka šis priekšlikums, kā jūs redzat, ir ļoti garš, tomēr Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija ar to rūpīgi strādāja, bet atbildīgā komisija to pieņēma, tāpēc lūdzu skatīties 22.lappusi.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir 150.priekšlikums.

A.Seiksts. Pilnīgi pareizi! 62.pants. 150.priekšlikumā ir labklājības ministra Makarova ierosinātā redakcija, kas daļēji ir pieņemta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Seiksts. Pilnībā pieņemts ir arī Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas 151.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Par panta izslēgšanu, Seiksta kungs, tātad...

A.Seiksts. ...daļēji iekļaut 58.panta otrajā un trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Tātad faktiski komisija izslēdza šo pantu. Arī deputātiem nav iebildumu pret 151.priekšlikumu - 62.pantu izslēgt, to daļēji iekļaujot 58.panta otrajā un trešajā daļā. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seiksts. Par 63.pantu priekšlikumu nav. 64.pants. 152.priekšlikums - labklājības ministra Makarova piedāvātā redakcija. Komisija ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. 153.priekšlikums. Labklājības ministra Makarova priekšlikumu komisija nav akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Seiksts. Godātie kolēģi, par 65., 66., 67., 68.pantu priekšlikumu nav.

69.pants. Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums - 154.priekšlikums - nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Seiksts. Tā vietā ir pieņemts 155.priekšlikums, kuru iesniedza atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. 70.pants. 156.priekšlikums - atbildīgās komisijas piedāvātā redakcija. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. 71.pants. 157.priekšlikums, kuru ir iesniedzis deputāts Leiškalns, nav pieņemts. Gribu atgādināt, ka šīs problēma atrisināta jau citā vietā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Seiksts. 158.priekšlikums, atbildīgās komisijas priekšlikums, ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. Par 72., 73., 74. un 75.pantu nav priekšlikumu.

76.pants. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Kārlis Leiškalns - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es pat brīnos, kāpēc komisija to nav pieņēmusi, jo šis ir Bērnu tiesību aizsardzības likums. Bērns saņem likumā noteiktu tiesisko aizsardzību. Un šādu papildinājumu jau nu mēs varam ielikt iekšā, es domāju, bez mazākajām problēmām. Mēs nevis sabojātu likuma garu un burtu, bet - tieši otrādi - to nostiprinātu. Mēs šobrīd varam runāt par tiesisku aizsardzību. Aicinu atbalstīt Stara kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt debatēs nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Seiksta kungs. Lūdzu!

A.Seiksts. Godātais kolēģi Leiškalna kungs! Komisija vadījās pēc tā, ka bērnam šādos apstākļos jāsaņem jebkura palīdzība, ne tikai tā, kas atrunāta tiesiskos aktos. Lūdzam balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 159.priekšlikumu - Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Stara kunga priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 1, atturas - 27. Nav pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

A.Seiksts. 160.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. 161.priekšlikums - Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra priekšlikums - nav pieņemts, jo tas ir vēlējuma formā.

Sēdes vadītājs. Tas ir vēlējuma veidā izteikts priekšlikums, tas nav balsojams.

Lūdzu, turpināsim!

A.Seiksts. Pārejas noteikumi. Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums - 162.priekšlikums - komisijā ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. Pieņemts ir arī Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas iesniegtais 163.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. Arī 164.priekšlikums - Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. 165.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisija lūdz akceptēt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Bērnu tiesību aizsardzības likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt termiņus trešajam lasījumam.

A.Seiksts. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 26.maijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 26.maijs? Iebildumu nav. Pieņemts.

Godātie deputāti, pirms turpinām izskatīt mūsu sēdes darba kārtību, mums ir jāizskata vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no Pilsonības likuma izpildes komisijas, kura ierosina izskatīt šā gada 13.un 14.maija sēdes darba kārtības 59., 60. un 61.punktu (par Aleksandra Beļavska, Aleksandra Ņiživija un Aleksandra Šiškoviča uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā) pēc Saeimas Prezidija ziņojumiem - kā darba kārtības 11., 12. un 13.jautājumu. Vai deputātiem būtu iebildumi? Deputātiem iebildumu nav? Ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsojot paudīsim savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 6, atturas - 7. Priekšlikums tiek pieņemts, un izmaiņas darba kārtībā tiek izdarītas.

Nākamais iesniegums. Pieci deputāti ir iesnieguši priekšlikumu: “Ierosinām atlikt Latvijas Republikas 6.Saeimas 13. un 14.maija sēdes darba kārtības 12.punkta - par Saeimas priekšsēdētāja biedra ievēlēšanu - izskatīšanu uz nākamo Saeimas sēdi.” Deputāti var par šo priekšlikumu runāt “par” vai “pret”. (Starpsauciens: “Nē, jābalso!”) Vēlas runāt Andrejs Krastiņš - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Krastiņa kungs, bet mums ir līdz pārtraukumam atlikušas tikai divas minūtes. (Vēl no zāles deputāts A.Krastiņš: “Man vajag pusminūti.”)

A.Krastiņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts).

Augsti godātais priekšsēža kungs! Augsti godājamie kolēģi deputāti! Šis ierosinājums ir praktiskas dabas. Paskatieties uz mūsu sēdes darba kārtību, kura mums jāizskata šodien! Mēs esam jau strādājuši pirmdien, runājot par vienu jautājumu, strādājam arī šodien, un arī rīt mēs strādāsim. Ir milzum daudz jautājumu, kas ir jāizskata. Pēc iepriekšējās pieredzes mēs redzam, ka šādas vēlēšanas norit divas trīs stundas, tātad praktiski visa šīsdienas sēde būs veltīta tikai šīm vēlēšanām. Tā ka man ir ierosinājums izskatīt sākumā tos darba kārtībā iekļautos likumdošanas jautājumus, kuri ir ārkārtīgi būtiski, un ar mierīgu sirdi nākamajā sēdē ķerties pie visai patīkamās un interesantās balsošanas procedūras. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Jurkāna kungs, vai jums pietiks ar vienu minūti, lai izteiktu savu viedokli?

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es saprotu, ka valdību veidojošā Sadarbības padome jau otro reizi nespēj vienoties, bet mums ir pieteiktas kandidatūras un jautājums par tām ir darba kārtībā, un par tām ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par piecu deputātu priekšlikumu atlikt mūsu darba kārtības 12.punkta izskatīšanu uz nākamo sēdi. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 27, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts.

Godātie deputāti, pulkstenis ir 15.00. Izsludinu pārtraukumu līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, turpināsim sēdi! Vairāk priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā nav.

Tātad sākam izskatīt darba kārtību. Pirmais jautājums. Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Zundas, Nagobada, Kaksīša un Gannusas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Vents Balodis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es aicinu jūs neatbalstīt šādus grozījumus, jo, kā jūs zināt, gada gaitā ieņēmumi no objektu privatizācijas ienāk privatizācijas fondā nevienmērīgi. Kā atceraties, 1997. gads tam ir bijis labs piemērs: tad gandrīz vai visi ieņēmumi ienāca pašās gada beigās. Un ir jādod šī iespēja, jāatļauj valdībai šos līdzekļus operatīvi lietot. Kā jūs atceraties, tad, kad pieņēmām 1998. gada budžetu, Saeima nolēma, ka no šī privatizācijas fonda jau vairāk nekā 95% tiek ieskaitīti valsts pamatbudžetā. Un tikai nepilni 2 miljoni paliek valdības rīcībā.

Tāpēc es uzskatu, ka nav nepieciešami šādi labojumi, un lūdzu neatbalstīt tos.

Sēdes vadītājs. Baloža kungs runāja “pret”. Tagad vēlas runāt deputāts Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Spēkā esošā likumdošana paredz tādu kārtību, ka Ekonomikas ministrijas izstrādāto valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programmu un pārskatu par tā līdzekļu izlietošanu apstiprina Ministru kabinets. Lieta tāda, ka pagājušogad un aizpagājušogad Ministru kabinets... un ir noteikumi par to, kādā veidā un kam šie līdzekļi tiek piešķirti... Ministru kabinets vairāku miljonu apjomā ir piešķīris līdzekļus, kas neatbilst šai programmai, ko nosaka paša Ministru kabineta noteikumi. Mēs redzam, ka privatizācija iekavējas, līdz ar to arī nākamajā gadā vēl būs vesela virkne objektu, kuri būs privatizējami, un šīs summas būs lielākas, nekā paredz prognozes. Šie 10 miljoni nākamajam gadam... Noteikti būs apmēram tāds pats apjoms kā šogad. Līdz ar to mūsu ierosmes ir ļoti vienkāršas. Ka Ministru kabinets izstrādā šo līdzekļu izlietošanas programmu un Saeima līdz ar budžeta projekta izskatīšanu to apstiprina. Un šeit nav nekādu problēmu. Baloža kungs teica, ka tur ir tādas korekcijas, kuras nevar ieviest... Ir budžeta grozījumi, un to visu var pielabot.

Tāpēc mēs lūgtu, lai tas būtu šeit korekti... šīs summas ir lielas, kā jau es teicu, vairāki desmiti miljonu latu... ka Ministru kabinets izstrādā un ka Saeima apstiprina līdz ar budžetu...

Es lūgtu nobalsot par šī likumprojekta nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Prezidija atzinumu par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 37, atturas - 7. Prezidija atzinums netiek pieņemts.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Radio un televīzijas likums”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Pieteicies runāt Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā es aicināšu balsot “pret”, kaut gan komisijā es atbalstīju un balsoju “par”. Paskaidrošu, kādēļ. Cienījamie kolēģi, nopietni padomājiet, - ja mēs tagad atbalstīsim šo likumdošanas iniciatīvu, tad vakarā noteikti Streipa kungs un Pulka kungs kārtējo reizi abi divi sacerēs kārtējo valdes paziņojumu par to, ka mēs nekaunīgi iejaucamies Latvijas valsts televīzijas darbībā. Un, tā kā es esmu galīgi iebaidīts no Pulka kunga, es nevaru aicināt šo likumprojektu atbalstīt. Jo gan Čevera kungs, gan es, mēs abi divi, izrādījās, ļoti uzbrūkam Latvijas valsts televīzijai un konkrēti Pulka kungam.

Tādēļ es arī aicinu katru deputātu pirms balsojuma nopietni pārdomāt to, citādi arī kāds no mums kļūs par šīs ļaunās darbības līdzautoriem.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs runāja “pret”. Vēlas runāt Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nemaz negribēju runāt, bet, ņemot vērā, ka ir runāts “pret”, es kā šīs komisijas vadītājs gribu pateikt jums dažus vārdus. Gribu sacīt, ka komisija ir pamatīgi iepazinusies ar Nacionālās radio un televīzijas padomes darbu, šajā procesā ir iesaistīti gan eksperti, gan uzklausīti dažādu radio organizāciju vadītāji. Komisija ir analizējusi arī Valsts kontroles un prokuratūras materiālus, kuri tika pasūtīti pārbaudes laikā, un galaziņojums ir tuvu noslēgumam, bet komisijas darbs šobrīd vēl netiek pabeigts tādēļ, ka pašlaik Latvijas televīzijā ir pasūtīta auditpārbaude, un to ir pasūtījusi Nacionālā radio un televīzijas padome, lai pilnīgāk izvērtētu Latvijas televīzijas darbību, jo, kā zinām, tika dots vairākus mēnešus ilgs laiks, lai Latvijas televīzija sakārtotu savu darbu atbilstoši nacionālajam pasūtījumam. Un, lūk, tāpēc komisija izlēma šos Radio un televīzijas likuma grozījumus virzīt šobrīd, negaidot galaziņojumu. Komisijas slēdziens bija tāds, ka nevajadzētu gaidīt galaziņojumu. Komisija ir apspriedusi un izvērtējusi šos priekšlikumus, kurus iesniedza Nacionālās radio un televīzijas padome. Šie grozījumi Radio un televīzijas likumā ir nepieciešami, lai Nacionālā radio un televīzijas padome varētu pilnvērtīgāk veikt savus pienākumus, jo laikā kopš jaunā Radio un televīzijas likuma pieņemšanas (tas bija 1995. gadā), ir notikušas daudzas būtiskas izmaiņas šīs nozares attīstībā. (Es nenosaukšu tās, un tas nav arī nepieciešams.) Šie priekšlikumi precizē dažādus terminus un harmonizē tiesību normas, kuras mums kā valstij ir jāievēro, ejot uz Eiropas Savienību. Un vēl es gribētu atgādināt, ka grozījumi paredz tiesību normās precizējumus, kas nepārprotami definē arī gan radio, gan televīzijas raidījumu valodu, par ko ir bijuši ļoti lieli un daudzi pārmetumi no sabiedrības. Šos pamatojumus varētu minēt vēl un vēl. Tādēļ komisija nodeva jums, cienījamie deputāti, šos grozījumus, lai jūs tos izvērtētu un lai pēc iespējas ātrāk, negaidot galaziņojumu, varētu izdarīt šos grozījumus jeb, pareizāk sakot, sākt izdarīt šos grozījumus, skatīt šo likumprojektu attiecīgajos lasījumos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - nodot komisijām grozījumus Radio un televīzijas likumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Pilsonības likumā” nodot visām komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Pieteicies runāt “pret” ir Odisejs Kostanda - frakcija “Latvijai”.

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamie kolēģi! Frakcija “Latvijai” aicina balsot pret šo likumprojektu. Pirmkārt, lūk, kāpēc: ja jūs uzmanīgi aplūkosiet šodienas darba kārtību, tad redzēsiet, ka mums kā darba kārtības 68. jautājums jau ir likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā”, kurš ir izskatāms pirmajā lasījumā un kuru ir iesnieguši septiņi deputāti. Tātad, ja šis likums ir jau atvērts, nav nekādas vajadzības tīri tehnisku iemeslu dēļ vēlreiz iesniegt nodošanai komisijām šādu likumprojektu. Ja valdība vēlas, viņa var tad, kad šis likumprojekts tiks gatavots otrajam lasījumam, iesniegt savus priekšlikumus. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Frakcija “Latvijai” uzskata, ka arī pēc būtības šis likumprojekts šobrīd neatbilst mūsu valsts un tautas interesēm, jo tas ir pretrunā ar tiem mērķiem, kuri šobrīd ir aktuāli. Tas ir pretrunā ar integrācijas politiku, pretrunā ar to, ko mēs gribam šobrīd šeit, Latvijā, panākt, - veidot mūsu valsti kā saticības un miera zemi. Viens no mūsu kustības “Latvijai” pamatprincipiem ir panākt latviešu tautas miermīlīgu sadzīvošanu ar citu tautību cilvēkiem, kas ir lojāli Latvijai. Tas ir būtisks nosacījums latviešu tautas izdzīvošanai.

Taču ir skaidrs tas, ka nav šaubu, ka līdzšinējie pārspīlējumi Pilsonības likumā nav nākuši par labu ne Latvijas valstij, ne latviešu tautai. Nepareizā naturalizācijas politika tikai saasināja cittautiešu aizvainojumu un nepatiku pret atsevišķiem Latvijas politiķiem un valsti, veidoja divkopienu sabiedrību. Mēs vienmēr nosodījām to tautību naida kurināšanu, ko veica “Tēvzemei un Brīvībai”, piemēram, regulāri izplatot paziņojumus, ka līdz 2000. gadam vai 2005. gadam no Latvijas prom būs jādodas visiem cittautiešiem. Tādā veidā “Tēvzemei un Brīvībai” mānīja latviešus ar ilūzijām, ka cittautieši aizbrauks no Latvijas, vienlaicīgi noskaņoja cittautiešus pret Latvijas valsti un latviešu tautu.

Tautas kustība “Latvijai” vienmēr ir uzskatījusi, ka cittautiešu integrācijas veicināšana būtu jāīsteno ar nopietnas valdības programmas palīdzību. Būtu jādibina īpašs integrācijas fonds, ar kura atbalstu varētu, piemēram, plaši izvērst latviešu valodas mācīšanu. Valdībai būtu vairāk jādara, risinot jautājumu, kā palīdzēt cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties savā etniskajā dzimtenē, un tādam nolūkam būtu jādibina reemigrācijas fonds, lai palīdzētu segt aizbraukšanas izdevumus, palīdzētu šiem cilvēkiem uzcelt vai nopirkt dzīvokļus Krievijā vai citur.

“Tēvzemei un Brīvībai” valdība visu šo laiku neko nedarīja šādas nopietnas integrācijas programmas izstrādāšanā un arī realizēšanā. Taču tagad ārējā spiediena ietekmē tā ir gatava pēkšņi mesties otrā grāvī - integrāciju aizstāt ar vienkāršu... būtībā soli uz nulles varianta realizēšanu pilsonības piešķiršanā Latvijā.

Tas ar šo likumprojektu tiks sasniegts, jo, es domāju, būtībā saprātīga intergrācija, saprātīga cittautiešu integrācija, tiek vienkārši aizstāta ar pasportizāciju. Lūk, tas ir tas, ko piedāvā šis likumprojekts! Paskatieties, kāda ir atšķirība starp šiem likumprojektiem! Šis ir dokuments nr. 4209, kurš ir mums šodien nodots izskatīšanai un kuru ir iesniegusi valdība. Būtībā, kā tur rakstījis tieslietu ministrs Rasnačs, vecākiem tikai būs jāiesniedz iesniegums par pilsonības piešķiršanu bērnam, jāiesniedz tāds iesniegums, solījums veicināt latviešu valodas kā valsts valodas apguvi, un tā tālāk. Vienkārši viens solījums. Mēs nemaz neprasām, lai šis bērns labi zinātu latviešu valodu, neprasām latviešu valodas zināšanas, neprasām šo latviešu valodas zināšanu pārbaudi. Lūk, kāda atkāpšanās, piekāpšanās ārējam spiedienam! Tiek pateikts, ka pietiks vienkārši ar solījumu. Vai šo solījumu pildīs vai nepildīs, tas vairs nav būtiski. Es uzskatu, ka tāds likumprojekts ir pretrunā ar integrācijas politiku mūsu valstī. Jo ir skaidrs, ka bez latviešu valodas zināšanām nav iespējama integrācija. Un tātad mēs nevaram balsot par šādu “tēvzemieša” Guntara Krasta valdības priekšlikumu. Mums ir cits - saprātīgs likumprojekts, kurš ir darba kārtības 68.jautājums un kuru ir iesnieguši septiņi Saeimas deputāti. To var atbalstīt. Nevis, lūk, šādu Maskavas marionešu stila cienīgu gājienu.

Tautas kustība “Latvijai” uzskatīja un uzskata, ka pilsonības iegūšanai ir nosakāmi un saglabājami stingri, objektīvi kritēriji, proti, Latvijas vēstures, Satversmes un latviešu valodas zināšanas. Taču no tā visa “Tēvzemei un Brīvībai” valdība ir pilnīgi un galīgi atkāpusies, šobrīd iesniegdami šādu mūsu tautu un valsti apkaunojošu likumprojektu.

Mēs aicinām balsot pret to. Uzskatām, ka galvenajam kritērijam pilsonības saņemšanai ir jābūt šim: vai konkrētais cilvēks zina latviešu valodu, vai viņš izjūt sevi kā Latvijas valsts pilsoni, vai viņš atbalsta mūsu valsts virzību uz neatkarības nostiprināšanu? Pilsonība ir jāpiešķir pirmām kārtām tiem cilvēkiem, kas labi iekļāvušies latviešu vidē. Nevis bērniem, kuru vecāki tagad vienkārši rakstīs kaut kādus solījumus - abstraktus, nepildāmus solījumus. Aicinu balsot pret šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Deputāti nevēlas runāt “par”. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījums Pilsonības likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Balso 47 deputāti.

Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Balso 39 deputāti. Vēl mazāk.

Pārtraukums būs trīs minūtes, lai varētu paaicināt varbūt arī tos deputātus, kas ir tuvumā. Tātad turpināsim sēdi pulksten 15.50.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukums ir beidzies. Lūdzu ieņemt savas vietas. Ņemot vērā to, ka iepriekšējās divās balsošanas reizēs nebija nepieciešamais deputātu skaits, lai pieņemtu lēmumu, es tagad organizēju reģistrēšanos kvorumam.

Godātie kolēģi, reģistrēsimies, lūdzu, kvorumam! Godātie kolēģi, es lūdzu reģistrēties kvorumam. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 65 deputāti. Tātad mēs varam turpināt... Es atvainojos, 69 deputāti ir reģistrējušies.

Lūdzu zvanu! Atkārtoti balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pilsonības likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 8, atturas - 15. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Iedzīvotāju reģistra likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Vairs nevēlas runāt.

Vēlas runāt Antons Seiksts - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz šo projektu nodot arī mūsu komisijai, jo mēs šajā sakarā saņemam daudz priekšlikumu un iesniegumu. Ja nav iebildumu, mēs lūgtu nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Seiksta kungs papildināja Saeimas Pezidija atzinumu un ierosināja nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Deputātiem pret šo priekšlikumu iebildumu nav.

Vēlas runāt Dzintars Ābiķis. Lūdzu! Ābiķa kungs vairs nevēlas runāt. Godātie kolēģi, lūdzu, izturēsimies nopietnāk pret mūsu darbu.

Kārlis Jūlijs Druva vēlas runāt - LZS, KDS frakcijas deputāts. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Man nav iebildumu, cienījamie kolēģi, pret to, ka šo likumprojektu nodod Aizsardzības un iekšlietu komisijai, taču, balstoties uz iepriekšējiem likumprojektiem, kā tie tika virzīti atsevišķām komisijām, man šķiet, ka Juridiskā komisija būtu pareizā komisija, kurai vajadzētu būt atbildīgajai komisijai šajā jautājumā. Bet varbūt es kļūdos?

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es pateicos Druvas kungam par lielo uzticību Juridiskajai komisijai, bet tomēr iebilstu pret to. Tas ir jautājums, kas neattiecas uz Juridisko komisiju. Tas ir Iekšlietu ministrijas jautājums. Tad jau būtu jāpārveido Juridiskā komisija un jāatņem jūsu komisijai šo iekšlietu jautājumu kompetence. Es pret to iebilstu.

Sēdes vadītājs. Druvas kungs, vai jūs uzturat spēkā savu priekšlikumu?

K.J.Druva. Augsti godātie kolēģi! Man nav īpašu iebilžu, bet, kā jau es teicu, izklausās neloģiski, ka komisija, kas lielākoties nodarbojas ar prokuratūras darba jautājumiem, ar iekšlietu jautājumiem - krimināljautājumiem un krimināllikumiem... ka mēs tagad runāsim par Iedzīvotāju reģistru. Šeit nav domāta policijas uzraudzība. Tad jau īstenībā mums būtu jārunā par kaut ko tādu, kā, piemēram, pašvaldību darbs vai tautsaimniecība. Es nezinu... Es tikai izvirzu to kā jautājumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pirmkārt, izlemsim! Tātad deputātiem nebija iebildumu pret to, ka Prezidija atzinums tiek papildināts ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, kurai arī tiek nodots šis likumprojekts. Par to mēs varam pieņemt lēmumu.

Tālāk tātad ir jautājums par atbildīgās komisijas noteikšanu. Saeimas Prezidija atzinumā par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Aizsardzības un iekšlietu komisiju. Līdz ar to šeit sākās diskusija, un mums par šo jautājumu ir jālemj. Tāpēc lūdzu zvanu, kolēģi! Lūdzu deputātus nobalsot par atbildīgo komisiju, kura tiek noteikta šajā gadījumā. Prezidija atzinumā tā ir Aizsardzības un iekšlietu komisija. Ja tas netiks pieņemts, tad tālāk izskatīsim priekšlikumus par citām komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 11, atturas - 14. Par atbildīgo komisiju tiek noteikta Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Deputātiem pret šā likumprojekta nodošanu komisijām iebildumu nebija, līdz ar to likumprojekts komisijām tiek nodots, papildinot to ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju.

Nākošais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Komercķīlas likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt Prezidija atzinumam. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Pieteicies runāt ir Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Arī šā projekta sakarā mūsu komisijai nākas ārkārtīgi daudz darboties. Es ļoti lūdzu nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Deputāti runāt nevēlas. Tātad pret Seiksta kunga priekšlikumu - nodot to arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai - deputāti neiebilst. Līdz ar to likumprojekts komisijām tiek nodots, papildinot ar jau iepriekš minēto Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju.

Nākošais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Profesionālās izglītības likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt nevēlas. Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākošais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Un tālāk ir pieteicies Juris Kaksītis.

Čerāna kungs neuztur spēkā savu viedokli. Godātie kolēģi! Mūsu tehnika ļauj mums reģistrēties debatēs tikai par kārtējo darba kārtības jautājumu, līdz ar to prakse, ka deputāti vēlas pieteikties jau iepriekš, kad rit sēde... Tātad ir deputāti, kuri rakstveidā piesakās jau iepriekš, lai varētu izteikt savu viedokli par to vai par citu jautājumu. Tā bija izdarījis arī Kārlis Čerāns.

Vārds Jurim Kaksītim - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Es aicinu nobalsot pret šo likumprojektu. Tas šobrīd nav aktuāls. Šīs sēdes darba kārtībā tā ir arī 19.lieta, un arī 8. un 9.jautājums ir tieši tādi, kādus tos ir iesniedzis Ministru kabinets. Šis likumprojekts - 19.lieta tiks izskatīts un, es ceru, pieņemts trešajā lasījumā, tādēļ valdības izstrādātais likumprojekts nav aktuāls, un es lūdzu to noraidīt. Pretējā gadījumā atbilstoši Kārtības rullim komisijai nav iespējams šādu likumprojektu atstāt bez izskatīšanas, un situācijā, kad būs jau pieņemts likums, mums tas būs jāvirza uz Saeimu ar negatīvu komisijas atzinumu. Lūdzu noraidīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti “par” runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 19, atturas - 7. Likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas Vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu šo likumprojektu komisijām nenodot. Kas ir tas, ko mums šobrīd piedāvā Juridiskā komisija, un kāda šī situācija mums ir izveidojusies? Mēs esam jau vairāk nekā gada garumā debatējuši par to, kādu izveidot šo Saeimas Vēlēšanu likumu, un jau vairāk nekā pirms gada ir bijusi skaidrība par to, kādā veidā mēs gribam izveidot šo balsu skaitīšanas sistēmu, proti, balsis Saeimas vēlēšanās mēs gribam skaitīt elektroniskā veidā - ar speciālas mašīnas palīdzību, un mēs arī esam šo jautājumu šādā veidā pieņēmuši - likuma veidā. Taču tagad pēkšņi izrādās, ka Finansu ministrijai neesot līdzekļu, lai varētu nodrošināt šādas balsu skaitīšanas iekārtas iegādi, tāpēc tagad mēs, deputāti, tiekam aicināti mainīt visu šo likumu un atteikties no visiem šiem mūsu konceptuālajiem plāniem attiecībā uz to, kādā veidā mēs gribam, lai mūsu valstī vēlēšanās tiktu skaitītas balsis. Faktiski iznāk tā, ka Finansu ministrija ar Juridiskās komisijas palīdzību grib mums diktēt to, ka mums vēl vienās Saeimas vēlēšanās nebūs iespējams balsis skaitīt ar elektroniskās balsu skaitīšanas mašīnas palīdzību.

Es domāju, ka šāda pieeja ir absolūti nepareiza. Ja jau reiz Saeimas deputāti ir izšķīrušies par to, ka mums ir jābūt šai elektroniskajai balsu skaitīšanas iekārtai, tad tai ir jābūt. Tāpēc es uzskatu, ka šobrīd grozīt Saeimas vēlēšanu likumu būtu absolūti nepamatoti.

Ņemsim vērā vēl to, cik grūti mums bija šo Saeimas vēlēšanu likumu skatīt pa lasījumiem. Mēs to skatījām, ja nemaldos, šeit piecas reizes un katra reize bija saistīta ar ilgām un, domāju, nevajadzīgām debatēm. Vismaz viena daļa no tām tāda bija.

Es domāju, ka absolūti nav nekāda pamata tagad šo likumu atvērt vēl vienu reizi un nodot šo likumprojektu komisijām. Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Veldres kungs, vai jūs vēlaties runāt “par” vai papildināt? Lūdzu!

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Mēs šo jautājumu izskatījām arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, piedaloties gan Centrālās vēlēšanu komisijas, gan Statistikas pārvaldes, gan Finansu ministrijas un citu institūciju pārstāvjiem, un mēs nonācām pie secinājuma, ka pašlaik diemžēl nav naudas, lai iegādātos attiecīgo aparatūru. Līdz ar to nebūtu iespējams noorganizēt balsu skaitīšanu ar aparatūru. Klausoties tālāk, ko te iepriekš runāja Čerāna kungs, es domāju, ka viņš acīmredzot vēlas, lai 6.Saeima paliktu vēl vienu gadu, jo nevar jau zināt, kāds būs vēlēšanu iznākums... Es tomēr domāju, ka mēs esam ieinteresēti, lai vēlēšanas notiktu, tādēļ aicinu deputātus balsot un nodot komisijām, lai šo jautājumu izskatītu komisijās. (No zāles deputāts K.Čerāns: “Satversmi vajag lasīt!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot to arī par atbildīgo komisiju. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 8, atturas - 3. Likumprojekts Juridiskajai komisijai tiek nodots.

Nākamais Prezidija ziņojumu sadaļā ir lēmuma projekts “Par pasaules valstu ...” Es ļoti atvainojos! Mēs pēc 10. punkta iebalsojām izmaiņas darba kārtībā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Aleksandra Beļavska uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Izskatīsim Saeimas lēmuma projektu “Par Aleksandra Beļavska uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Komisija, izskatot šo lēmuma projektu, ir pieņēmusi pozitīvu slēdzienu. Iesniedzēji - deputāti Ābiķis, Apinis, Ābele, Seiksts un Indulis Bērziņš kā lielākos sasniegumus norāda viņa ieguldījumu Latvijas hokeja attīstībā, izcīnot 7.vietu pagājušajā Pasaules čempionātā hokejā. Varu vēl piebilst par šāgada izcīnīto 9.vietu un veiksmīgajiem otrajiem vārtiem spēlē ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Aleksandrs Beļavskis pārvalda latviešu, krievu, angļu un zviedru valodu. (Starpsauciens: “Vakar gan viņš nepārvaldīja!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu “Par Aleksandra Beļavska uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 3, atturas - 3. Aleksandrs Beļavskis tiek uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākošais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Aleksandra Ņiživija uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Ilga Kreituse - Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie deputāti! Pirms es iepazīstinu jūs ar šo Saeimas lēmuma projektu, es gribu pateikt pavisam īsu komentāru par hokejistu sarunu ar žurnālistiem, kura nav izskanējusi valsts valodā. Man būtu lūgums žurnālistiem: nejautāt krievu valodā jautājumus hokejistiem, it īpaši tiem, kuri runā latviešu valodā, lai viņi it kā nesniegtu par sevi nepareizu informāciju Latvijas iedzīvotājiem. Šoreiz par to nav atbildīgi hokejisti, bet gan žurnālisti, kas veidoja šīs intervijas.

Godātie deputāti, izskatīsim Saeimas lēmuma projektu “Par Aleksandra Ņiživija uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatot šo lēmuma projektu, pieņēma pozitīvu lēmumu. Sasniegumi ir tie paši, kas bija Beļavskim, un varu tikai piebilst, ka arī Aleksandrs Ņiživijs pārvalda latviešu valodu un var tajā sarunāties.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu “Par Aleksandra Ņiživija uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 1. Aleksandrs Ņiživijs tiek uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākošais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Aleksandra Šiškoviča uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Izskatīsim Saeimas lēmuma projektu “Par Aleksandra Šiškoviča uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatot šo lēmuma projektu, pieņēma pozitīvu lēmumu. Deputāti iesniedzēji attiecībā uz viņu uzsver līdzīgus panākumus kā abiem iepriekšējiem Latvijas hokeja izlases spēlētājiem. Ir tikai viena piebilde: diemžēl Šiškovičs pirms šā pasaules čempionāta Vācijā starptautiskajā spēlē bija lauzis potīti un līdz ar to čempionātā nepiedalījās traumas dēļ. Šiškovičs tāpat kā Beļavskis un Ņiživijs pārvalda latviešu valodu un var tajā sarunāties.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim lēmuma projektu “Par Aleksandra Šiškoviča uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 2, atturas - 1. Aleksandrs Šiškovičs tiek uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Pezidija ziņojums par iesniegtajiem pastāvīgajiem priekšlikumiem. Lēmuma projekts “Par pasaules valstu iepazīstināšanu ar Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 22.augusta Deklarāciju par Latvijas okupāciju un konsultatīvā atzinuma pieprasīšanu no ANO Starptautiskās tiesas”.

Vai Juridiskās komisijas vārdā ir ziņotājs? Nav ziņotāja. Tātad ziņojumu tagad nevajag. Es ļoti atvainojos! Prezidijs ziņo par šo saņemto patstāvīgo priekšlikumu, un mums ir jālemj par tā iekļaušanu kā par šīs sēdes pēdējo jautājumu. Ja kādam deputātam ir iebildumi, tad mēs lemsim par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamajā sēdē vai arī nodošanu komisijām.

Vai deputātiem ir iebildumi pret... Lujāna kungs, es no vietas dzirdu, ka jums ir iebildumi. Līdz ar to mēs šo dokumentu nevaram iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā, taču nav arī priekšlikumu par tā iekļaušanu vai nu nākamajā sēdē, vai nodošanu komisijām.

Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es šinī gadījumā atceros cienījamā Krasta kunga iniciatīvu, ka ir ļoti daudz likumdošanas aktu. Es domāju, ka nākošajā sēdē mēs pirms Prezidija priekšsēdētāja biedra vēlēšanām varētu sākt šā jautājuma izskatīšanu, lai mums būtu labs tonuss, labs garīgais noskaņojums. Tāpēc šis jautājums būtu jāizskata nākošajā sēdē. Paldies. Jo tagad mums ir iekrājušies daudzi nopietni likumprojekti, kuri būtu jāizskata.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts - vēlas izteikt citu priekšlikumu. Lūdzu!

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Tā kā šo dokumentu vajag izvērtēt, es lūdzu to nodot visām Saeimas komisijām.

Sēdes vadītājs. Deputāti faktiski nevar vairs izteikt priekšlikumus, tāpēc mums ir jāpāriet pie lēmuma pieņemšanas, tas ir, pie balsošanas.

Pirmais ir priekšlikums, kuru izteica Modris Lujāns, - jautājumu iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsojot izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu! Lūdzu zvanu, lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 2, atturas - 3. Šis jautājums tiek iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.

Vēlas runāt Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Par to, kā lieta tālāk virzāma. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Mēs te pašlaik sajaucām visu kārtību, kāda Saeimā ir attiecībā uz patstāvīgo priekšlikumu izskatīšanu. Mēs to nodevām Juridiskajai komisijai, tas nav tikai tagad iesniegts, un pēc Kārtības ruļļa noteiktās kārtības Juridiskajai komisijai bija jānāk ar savu ziņojumu par to, kāds ir slēdziens. Kad Juridiskā komisija ir ziņojusi, tad - skatieties, kas tālāk ir jādara, vadoties pēc Kārtības ruļļa! - nevis jāpārceļ uz nākamo sēdi, bet jāskata! Mēs to skatījām tā, it kā tas būtu iesniegts kā patstāvīgais priekšlikums, bet mums jau Juridiskā komisija to atdeva pēc izskatīšanas komisijā. No komisijas tas atgriežas Saeimā otro reizi, tāpēc kārtība būtu tāda, ka, teiksim, Kaksīša kungs, no Juridiskās komisijas par to ziņotu un tad mēs izskatītu šo ziņojumu, ko sniedz komisija. Šobrīd Saeima ar savu balsojumu pārkāpj Kārtības rullī noteikto kārtību, kādā ir izskatāms patstāvīgais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Man ir jānoraida Kreituses kundzes aizrādījums par Kārtības ruļļa pārkāpumu, jo Juridiskā komisija ir iesniegusi jaunu patstāvīgo priekšlikumu, kurš nav saistīts ar iepriekšējo. Tas ir jauns Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš nesakrīt un nekādā veidā nav saistīts ar to, par kuru mēs lēmām iepriekš. Par to arī Kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā ziņo Saeimas Prezidijs.

Es uzskatu, ka līdz ar to debates par šo jautājumu ir beigušās. Mēs varam turpināt izskatīt darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas ārlietu ministram Valdim Birkavam”.

Iesniedzēju vārdā vēlas runāt Odisejs Kostanda - frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamie kolēģi! Ja mēs šodienas sēdē runājam par Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava demisiju, tad ir jārunā ne tikai par vienas personas ārpolitiskajām kļūdām, bet par visas Guntara Krasta - “tēvzemiešu” valdības izdarītajām ārpolitiskajām kļūdām.

Latvijas tā saucamās ārpolitikas smagākā kļūda ir tā, ka Krasta un Birkava valdība nav spējīga veikt aktīvu ārpolitiku. Labākajā gadījumā varam runāt par to, ka tā ir uz notikumiem reaģējoša politika. Labākajā gadījumā varētu padomāt par to, ka šāda pastāvošā ārpolitika tās realizētājiem ir izdevīga ar to, ka šādi ir vismazākās iespējas iekulties nepatikšanās. Sak’, piezvanīja - atbildējām, uzaicināja - aizbraucām, neuzaicināja - sākam dusmoties un pierādīt: nē, laikam tomēr aicināja.

Arvien jūtamākais tempa un rītdienas redzējuma trūkums Latvijas ārpolitikā padara ārlietu resoru no potenciālā reformu balsta par vienu no daudzajiem patērētājiem. Skaidri sakot, ja ārzemēs protestē pret notikumiem Latvijā, tad mūsu ārpolitiķi rīkojas kā diletantiski kurpnieku mācekļi. Krasta un Birkava valdība dēvē sevi par nacionālu un patriotisku, bet patiesībā Latvijā nemaz nav nacionālas ārpolitikas. Krasts un Birkavs rīkojas kā Briseles eirokrātu un Pasaules Bankas marionetes. Pašreizējā ārpolitika mūs ir no Padomju Savienības gūsta novedusi Eiropas atkarībā. Vienīgā priekšrocība ir milzīgie kredīti, taču arī šie kredīti nav palīdzējuši valstij un tautai, tie piepildījuši tikai atsevišķu politiķu kabatas, un no tā labumu iegūst tikai tie cilvēki, kuri apgalvo, ka ar puķu tirgošanos pie “Saktas” viņi ir kļuvuši par multimiljonāriem. Īpaši spēcīgi pārmetumi jāvelta tā dēvētajai nacionālai valdībai. Par to sevišķi jākaunas partijai “Tēvzemei un Brīvībai”. Latvijas ārpolitika ir zaudējusi savu lepnumu, Latvijas ārpolitika ir saliektās muguras ārpolitika. Krasts un Birkavs ir aizmirsuši taisnu stāju. Minēšu tikai dažus piemērus.

Pirmais. Atteikšanās no 1920.gada miera līguma pieminēšanas starpvalstu sarunās ar Krieviju par robežlīguma noslēgšanu. Es nekad neesmu pārvērtējis Abrenes atgūšanas nozīmi Latvijas turpmākās attīstības nodrošināšanas interesēs, taču šobrīd, vērtējot sarunas par Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanu un it sevišķi atteikšanos no 1920.gada miera līguma pieminēšanas, gribot negribot ir jāsaka, ka tā ir nacionālo interešu nodevība. Ar Krievijas augstprātīgo un cinisko attieksmi šajā jautājumā nācās sastapties jau 1992.gada EDSA Helsinku konferencē, kur Krievijas delegācijas vadītājs 1920.gada miera līgumu raksturoja ar vārdiem: “Ai, tas bija tik sen, un tas vairs nevienu neinteresē!” (Tas gan, kā mēs zinām, netraucē Krievijas vadītājus motivēt slaktiņu Čečenijā ar atsaucēm uz 1802.gada līgumu). Kopš tā laika Krievijas diplomāti ir neskaitāmas reizes skaidri un atklāti deklarējuši Latvijas ārpolitikas veidotājiem un politiķiem, ka par 1920.gada miera līgumu vispār nav vērts runāt. Taču Latvijas ārlietu ministrs paziņo, ka Latvija, vadoties no Eiropas Savienības ieinteresētības labās attiecībās ar Krieviju, savas intereses robežjautājumu ziņā pakļauj Eiropas Savienības mērķiem. Tas ir, Latvija pēc būtības padodas Krievijas piecus gadus ilgajai Latvijas valstisko pamatu nonievāšanas politikai, kā to ne bez pamata jau pasteigušies deklarēt daži Krievijas politiķi. Kā šādu kapitulāciju mūsu diplomāti izskaidros savai tautai? To varbūt tikai viņi paši zina, kā viņi to spēs paskaidrot. Mani vairāk uztrauc šīs problēmas valstiskais aspekts un attieksme, ar kādu Latvijas diplomātija izturas pret savu valsti. Nevar cienīt politiķus, kuri ir gatavi tik viegli norakstīt valsts izcilākos ārpolitikas sasniegumus. Nevar cienīt savas valsts pazemošanas politiku, kas tiek pamatota ar citu valstu vai valstu grupu vai savienības interesēm. Aiz šīs politiskās problēmas, kuru es pieminēju un kura ir saistīta ar Abreni, taču stāv tūkstošiem cilvēku, Latvijas pilsoņu, kuri vēl šodien nav saņēmuši nekādu kompensāciju par zaudētajiem īpašumiem.

Cits piemērs. Šogad 8.maijā bija izkārti tūkstošiem sarkanbaltsarkano karogu visā Latvijā, visās Latvijas pilsētās un pagastos. Lielākoties - bez sēru lentēm, kā nez kādos svētkos. Tikai tāpēc, ka citās valstīs, lūk, to uzskatot par pareizu. Bet kāds iemesls ir mums Latvijā svinēt 1945.gada 8.maiju? Vai tā ir Latvijas atbrīvošanas diena? Okupācija, deportācijas, apspiešana, staļinisms, vajāšana - lūk, to nozīmēja 1945.gada 8.maijs 90 procentiem Latvijas iedzīvotāju. Es teikšu pavisam atklāti - par šiem karogiem šajā 8.maijā kaunējās daudzi kārtīgi latvieši.

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs, Ministru prezidents Guntars Krasts no “Tēvzemei un Brīvībai” un Valsts prezidents Guntis Ulmanis nepiedalījās Otrajā pasaules karā kritušo leģionāru pārapbedīšanā Lestenē, bet pēc būtības sarīkoja uzvaras svētkus Rīgā, kur Birkavs nolika ziedus padomju okupācijas karaspēka kapos. Lielisks, skaists attēls, kas parāda, kur tajā laikā atradās, lūk, mūsu valdības ārlietu ministrs, ir publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Šai “tēvzemiešu” valdībai ir pilnīgi zudušas spējas orientēties laikā un telpā, vēl jo vairāk - savā vēsturē. Mēs esam nonākuši jau tiktāl, ka vairs nevaram saprast, ko mēs atceramies. Vai mēs pieminam kara upuru, latviešu, piemiņu vai mums ir it kā uzvaras svētki? Ne “tēvzemiešu” valdība, ne ārlietu ministrs nav spējuši šo jautājumu atrisināt. Nezinu, vai ārlietu ministram Birkavam un Valsts prezidentam Ulmanim pie mājas todien tika izkārts karogs ar sēru lenti vai bez tās, bet tik un tā paliek jautājums - ko tad lai mēs svinam 8.maijā? Latvijai Otrais pasaules karš nebeidzās vēl 50 gadus pēc 1945.gada 8.maija, jo tam sekoja padomju okupācija.

Nākamais. Šogad 8.maiju Krasta un Birkava valdība atzīmēja būtībā kā uzvaras svētkus, turpretī ignorēja 16.martu. Birkavs kritizēja Latvijas valsts amatpersonas par rīcību saistībā ar leģionāru pasākumiem. Citēju: “Es aicināju valdības locekļus nepiedalīties SS gājienā un nepiedalīties tajā formas tērpos. Taču atbildīgi valsts cilvēki ar savu neapzinīgumu vai demonstratīvo rīcību to nerespektēja.” Tā teica ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Pats tātad nosauca šo latviešu leģionāru gājienu par SS gājienu. Pirms diviem gadiem augsti valdības ierēdņi un Valsts prezidents varēja šajā dienā piedalīties leģionāru atceres pasākumā, bet tagad izrādījās, ka tas ir slikti un tādēļ virspavēlnieks jāatceļ no amata. Šodien taču gandrīz vai katra piektā sestā latviešu ģimene var izpelnīties apvainojumu, ka tēvs, lūk, ir bijis fašists, kas ir dienējis leģionā. Leģionā dienējušo skaits ir milzīgs, bet tādēļ jau visi nav kvalificējami kā fašisti, kā esesieši, kā to atļaujas darīt ārlietu ministrs. Diemžēl pēdējā laika notikumi rāda, ka dažas Latvijas valsts augstākās amatpersonas, tādas kā Valsts prezidents un arī ārlietu ministrs, pārprastas pienākuma apziņas iespaidā situāciju Latvijā drīzāk destabilizē, nevis vieš stabilitāti. Tādējādi viņi netieši veicina histēriskās pretlatviešu kampaņas mērķus. Šogad Guntis Ulmanis, Valdis Birkavs un visa “tēvzemiešu” Krasta valdība pirmo reizi publiski norobežojās no latviešu leģionāru piemiņas pasākuma. Kādēļ? Acīmredzot viņi piekrīt Vīzentāla centram, kas šos sirmos latviešu vīrus dēvē par nacistiem. Vai tas nozīmētu, ka viņi piekrīt arī tam, ka latviešu leģionāri ir atbildīgi par nacisma noziegumiem? Nav noslēpums, ka ārlietu ministra un Valsts prezidenta neviennozīmīgā nostāja ievērojami apgrūtina Latvijas patriotu darbu ārzemēs, izskaidrojot vēsturisko patiesību un pretdarbojoties Krievijas masīvajai propagandai. Lielā mērā tieši Gunta Ulmaņa, Valda Birkava un Guntara Krasta nelīdzsvarotības dēļ varēja rasties tik paradoksāla situācija, ka pat Vācija atļāvās kritizēt Latviju par it kā nacisma izpausmēm. Līdz kam mēs esam nonākuši? Tā vietā, lai atgādinātu kancleram Helmutam Kolam, ka tieši Vācija bija tā, kas, pārkāpjot starptautisko tiesību normas, varmācīgi mobilizēja 150 tūkstošus latviešu savā armijā, un ka 40 procenti no tiem krita, Latvija vainīgi klusē. Un atvainojas! Lūk, stingra mugurkaula trūkums kaitē ne tikai Latvijas tēlam pasaulē, bet nopietni sarežģī situāciju arī valsts iekšienē. Nestabilitāte ir izdevīga Latvijas pretiniekiem un tiem, kas izvērsuši intensīvu apmelošanas kampaņu pret mūsu valsti. Šādam apgalvojumam, šķiet, piekritīs vairākums latviešu.

Nākamais punkts. Ar nespējības, starptautiskās pieredzes trūkumu un uz ceļiem līšanas Rietumu priekšā palīdzību Krasta un Birkava valdība Latviju ir nosēdinājusi starp diviem krēsliem - mēs nesēžam uz krēsla, mēs sēžam uz grīdas, jo mūsu pašu politiķi šo krēslu ir sazāģējuši.

Ja mēs runājam par atsevišķām ārpolitikas kļūdām, tad es minēšu vairākus pārmetumus. Es pārmetu Krasta un Birkava ārpolitikai sekojošo.

Pirmkārt, bija pilnīgi nepareizi visu likt tikai uz Rietumu kārts. Protams, Latvija pieder Rietumiem un Eiropai, par to nav šaubu, bet vēsturiski Latvija vienmēr ir pildījusi tilta funkciju starp Rietumiem un Austrumiem. Krasts un Birkavs paši šo tiltu ir nojaukuši ar ignorēšanas, nemākulības un politiskas īsredzības dinamītu. Tam ir šausmīgas politiskās, ekonomiskās un sociālās sekas, kas mums draud. Saprotams, ka Latvijai ir jābūt labām attiecībām ar Rietumiem, bet jābūt arī draudzīgām kaimiņattiecībām ar Austrumiem, it īpaši ar Maskavu. Taču šīm attiecībām ir jābūt vienlīdzīgām, nevis ar saliektu muguru un bučojot zābakus jāpiekāpjas katram spiedienam, kas, lūk, tagad nāk pret Latviju, kā šodien redzējām, piemēram, pilsonības jautājumā.

Mūsu vēstnieki tiek izraudzīti nevis pēc profesionālās kvalifikācijas kritērijiem, bet bieži vien tiem pirmām kārtām ir jābūt labiem Valda Birkava draugiem. Un tas ir ļoti negatīvi visai Latvijas ārpolitikai. Slikti vēstnieki sniedz arī nepareizu informāciju, tāpēc arī Latvijas āpolitiku vienmēr liek uz nepareizā zirga. Kad mēs izvēlamies vēstniekus, izšķirošajam jābūt tikai vienam kritērijam - profesionalitātei, kvalitātei. Partejiskajai piederībai nav un nevar būt nozīmes. Diemžēl, kamēr ārpolitika ir bijusi “Latvijas ceļa” monopols, ir pieļauts pārāk daudz kļūdu. Kā veidotas Latvijas un Krievijas attiecības, kāda ir diplomātija attiecībās ar Igauniju un Lietuvu? Cik primitīvi veidojam sakarus ar Rietumiem!

Treškārt. Ir nepareizi, ka mūsu ārpolitika ir virzīta galvenokārt Vācijas virzienā. Tautas kustības “Latvijai” priekšsēdētājs Joahims Zīgerists, kurš Vācijas politiku pazīst labāk nekā jebkurš cits Latvijā, to teicis vienmēr. Vācija un Latvija - šīs valstis nekad nebūs tādas kā Somija un Igaunija. Jau gadsimtiem ilgi vācu politiķiem ir kaut kāda neizskaidrojama mīlestība pret Maskavu, un šī mīlestība vienmēr apdraud tos, kas tai ir pa vidu. Tā notiek arī tagad ar Latviju.

Bez solījumiem un labiem vārdiem Latvija no Vācijas politikas neko citu nav ieguvusi. Zīgerists jau vairākas reizes ir teicis (un es atgādināšu viņa vārdus vēlreiz): Molotova-Ribentropa pakts ir pārvērties par Kola-Jeļcina paktu; pirmais bija aptīts ar dzeloņstieplēm, turpretim šis ir ietīts krāšņā zīdpapīrā un apsiets ar smukām lentītēm, bet saturs ir ļoti līdzīgs. Tā saka Joahims Zīgerists.

Es nevēlos neko principiāli teikt pret Vāciju. Bet ir nepareizi orientēties tikai uz Vāciju. Ja Krasts un Birkavs domā, ka viņi tikai ar Vācijas palīdzību iekļūs Eiropas Savienībā un NATO, tad viņi dodas vienkārši mirāžas virzienā. Birkavam tādā gadījumā vajadzētu meklēt citu amatu vai arī pārdēvēt viņa amatu par mirāžas ministru.

Šī skriešana pakaļ mirāžai nav ieguvusi pat bezvīzu režīmu ar Vāciju, bet mēs vēl ceram uz Latvijas iekļaušanu Eiropas Savienībā un NATO. Dienu dienā mums stāsta pasakas, ka, lūk, attiecību dinamika ar Krieviju pieaug. Kas pieaug? Nekas nepieaug. Vai Birkava darbības laikā ir parakstīts robežlīgums ar Krieviju? Vai mēs esam skaidrībā par termiņiem, kad tiksim uzņemti NATO un Eiropas Savienībā? Nē. Ir sācies šobrīd izšķirošais posms - kas var ilgt vairākus gadus - Eiropas Savienības un NATO paplašināšanas lietās.

Politiskās kampaņas laiks ir beidzies, un tagad ārlietu ministram ir jāspēj kompetenti runāt ar saviem potenciālajiem Eiropas Savienības partneriem viņu līmenī. Vai viņš to spēj?

Tas pats attiecas uz sadarbību ar Lietuvu un Igauniju. Ja ārlietu ministrs varēja paziņot, ka viņš visu iespējamo ir izdarījis un tagad ar interesi paskatīšoties, vai kādam izdosies paveikt vairāk, tad tas nav ārlietu ministrs, kas Latvijai pašlaik ir vajadzīgs. Vai šodienas situācijai atbilst ārlietu ministrs, kurš nekā nedarīja, lai ietekmētu okupācijas deklarācijas pieņemšanas gaitu Saeimā, bet parlamenta pieņemto dokumentu pēc tam vienkārši burtiski iesvieda papīrgrozā?

Ceturtkārt. Vissmagākā Latvijas ārpolitikas kļūda, par kuru arī visa pasaule brīnījās, bija Baltijas jūras valstu vadītāju saiets Rīgā. Cik smieklīgi pēc tam Krasts un Birkavs, mūsu ārpolitiķi, centās pierādīt, ka Krievijas premjerministrs uzaicinājis, lūk, mūsu Ministru prezidentu uz sarunām Maskavā! Par to visi smējās, ne tikai šeit, Latvijā, bet visā pasaulē, jo īstenībā taču bija demonstratīvs Krievijas atteikums Krastam. Pasaules mērogā ar to Krasts un Birkavs sev ir ieguvuši apkaunojošu statusu - ziloņi porcelāna veikalā. Un diez vai tuvāko desmit gadu laikā Latvijai radīsies līdzīga iespēja, ko tā neizmantoja šajā Baltijas jūras valstu premjeru tikšanās reizē.

Piektkārt. Valdības nepareizā ārpolitika pirmo reizi Baltijas vēsturē ir sašķēlusi Baltijas valstis. Kādas būs praktiskās sekas tam, ka Igauniju uzaicināja iestāties Eiropas Savienībā, bet Latviju un Lietuvu - ne?

Pirmkārt. Latviešiem un lietuviešiem, iespējams, būs vajadzīgas vīzas, lai iekļūtu Igaunijā. Par to nesen izteicās arī Igaunijas prezidents Meri.

Otrkārt. Krievu lāča apetīte uz Latviju atkal ir pamodusies, un to nodemonstrēja pēdējo mēnešu notikumi.

Un treškārt. Baltijas valstis tagad faktiski pasaulē tiek iedalītas jau pirmās un otrās šķiras valstīs.

Sestais punkts. Latvijas ārpolitika un vēstnieki ir pierādījuši savu nekompetenci un nespēju skaidrot pasaulei notikumus Latvijā. Ziņa par to, ka Rīgā tiek sistas krievu vecmāmiņas, taču izplatījās ar Maskavas ziņu aģentūras starpniecību pa visu pasauli nepilnas dienas laikā. Pat Jaunzēlandi sasniedza. Savukārt pagāja apmēram nedēļa, līdz Latvija reaģēja uz šiem notikumiem. Ārlietu ministrijai bija jāveic efektīvs, aktīvs aģitācijas darbs, lai izskaidrotu pasaulei patieso situāciju. Ja Ārlietu ministrija būtu ielūgusi no visas pasaules ietekmīgākajām ziņu aģentūrām pārstāvjus ierasties Rīgā un sniegusi preses konferencē paziņojumu, tad vismaz pasaulē nerastos par Latviju tāds priekšstats kā šobrīd, ka Latvija ir turpat vai rasistu vai nacistu valsts.

Atgādināšu, ka šī gada 30. aprīlī “tēvzemiešu” premjeram Guntaram Krastam un ārlietu ministram Valdim Birkavam tika nosūtīts Tautas kustības “Latvijai” politisks aicinājums. Tajā tika teikts sekojošais (citēju): “Jau divus mēnešus turpinās Krievijas valdības atbalstītā vietējo provokatoru un Krievijas šovinistisko spēku iesāktā apmelojumu kampaņa pret Latvijas valsti un tautu. Objektīvi nepamatots naidīgums saglabājas gan Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecībās, gan mākslīgi veidotā spriedzē starp tautībām Latvijā, ko rada Krievijas šovinistu izplatītā bīstamā dezinformācija, kas atbalsojas visā pasaulē. Šīm savtīgo politisko provokatoru spēlēm ar tautu likteņiem darāms gals, sniedzot objektīvu un patiesu informāciju par bijušo un esošo. Tāpēc Tautas kustība “Latvijai” aicina Latvijas valdību:

pirmkārt, nopietni un izsvērti iepazīstināt visas pasaules valstsvīrus un žurnālistus ar patieso stāvokli Latvijas pamatiedzīvotāju un minoritāšu attiecībās; valdībai jāuzaicina ASV, Vācijas, Lielbritānijas un citu valstu, tajā skaitā Izraēlas, vadošo masu mediju žurnālisti, lai detalizēti informētu par patieso stāvokli Latvijā, apmaksājot ceļa un uzturēšanās izdevumus;

otrkārt, uz tiesisku dokumentu un vēsturisku faktu pamata sagatavot plašu oficiālu skaidrojumu par latviešu tautas dramatisko stāvokli, ko radījis Otrais pasaules karš un tam sekojošā 50 gadu ilgā okupācija, kuras laikā pārkāptas elementāras cilvēktiesības un starptautiskās konvencijas, bet tauta piespiesta dzīvot ilgstoša, plānveidīga genocīda apstākļos;

treškārt, sagatavot un nosūtīt oficiālus paziņojumus šajos jautājumos gan atsevišķām valstīm, gan pasaules masu medijiem, gan iesniegt ANO.

Šāda rīcība ne tikai atjaunotu Latvijas valsts un valdības politisko cieņu pasaules acīs, bet dotu arī ekonomisku labumu, mazinot Krievijas ekonomiskās sankcijas, stiprinot Rietumvalstu uzņēmēju uzticību mūsu valstij, atjaunojot pašas Latvijas tautas ticību līdzsvarotai un drošai mūsu nākotnei.”

Lūk, šāds aicinājums tika nosūtīts Valdim Birkavam un Guntaram Krastam, taču nekāda atbilde uz Tautas kustības “Latvijai” aicinājumu nesekoja un Birkava un Krasta darbība arī nesekoja.

Pēc provokatīvajiem notikumiem šāgada martā pirmais, kas liekas īpaši uzkrītoši, ir Latvijas ārpolitisko institūciju totālā nespēja reaģēt un dot argumentētu, izsvērtu un starptautiskajai diplomātijas praksei atbilstošu atbildi. Birkava nota pēc gandrīz nedēļu ilgas neizprotamas nogaidīšanas likās kā Latvijas ārpolitikas tiešas nespējas... mazspējas apliecinājums.

Šodien Latvijai savas ārpolitikas nav. Kā lai citādi nosauc, piemēram, Latvijas vēstnieka Itālijā rīcību, precīzāk, nekā nedarīšanu, kurš nekādi nereaģēja uz Itālijas ārlietu ministra pret Latviju vērstajiem nelabvēlīgajiem izteikumiem. Līdzīgi notiek praktiski arī citur pasaulē.

Vai Latvijas diplomātu mazspēja un nevarēšana ir apzināta vai neapzināta? Ja tā ir apzināta, tad tādā gadījumā mūsu ārpolitiķi ir kļuvuši par Maskavas sabiedrotajiem. Nesen mēs, Tautas kustības “Latvijai” pārstāvji, 5 cilvēki, apmeklējām Turkmenistānu, kur uzstādījām piemiņas zīmes mūsu lielajam Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim. Un tur, Vidusāzijā, mēs redzējām, ko nozīmē krievu nīšana, ka daudzi krievi tur ir spiesti pamest dzīvesvietas, jo viņi jūtas diskriminēti. Viņi tiek nogalināti un citādi pazemoti, viņi ir spiesti pat rakt laukā no zemes savu piederīgo mirstīgās atliekas, lai ņemtu tās līdzi, pārceļoties uz Krieviju. Šajā virzienā, Krievija, protams, neveic nekādus pasākumus, lai cīnītos par krievu tiesībām. Tā vietā, lūk, tiek izspēlēta Latvijas kārts, bet Latvijas ārpolitiķi uz to nereaģē.

Latvijas ārpolitikas bilance ir vienkārša - neatkarības 8 gados nekas nav ticis panākts. Ārlietu ministrs ir mirāžas ministrs, bet Krasts nav vērtējams vis kā Latvijas premjers, bet drīzāk gan kā Eiropas baņķieru ieliktenis.

Daudz labāk Latvijas ārpolitiku ir īstenojuši mūsu valsts hokejisti, jo Latvijas izlase šajās divās nedēļās panāca to, ko Ārlietu ministrija nav varējusi panākt 8 gados. Latvijas vārds ir noskanējis labā nozīmē. Varbūt tas skan dīvaini, bet tāda ir rūgtā patiesība.

Un jūs, Birkava kungs, un jūs, Krasta kungs, mūsu valstij varat izdarīt tikai vienu pakalpojumu - atkāpties no sava amata. Var jau būt, ka šodien šajā parlamentā un šajā sēdē jūs vēl uz kādu brīdi iegūsiet vairākuma atbalstu, lai saglabātu sev tīkamos amatus, taču latviešu tautas vairākums jau sen ir izdarījis savu izvēli, un tā nav labvēlīga jums.

Tāpēc Tautas kustība “Latvijai” aicina balsot par neuzticības izteikšanu ārlietu ministram Valdim Birkavam. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Odisej, vajadzēja balsot par valdības krišanu, nevis tā pļāpāt!”)

Sēdes vadītājs. Vārds Latvijas Republikas ārlietu ministram Valdim Birkavam. Lūdzu!

V.Birkavs (Latvijas Republikas ārlietu ministrs).

Godātie deputāti! Kopš pēdējām ārpolitiskajām debatēm ir pagājis krietns laika sprīdis, esam pilnīgi jaunā situācijā, un tāpēc izmantošu šo gadījumu, lai paustu valdības ārpolitikas galvenās nostādnes un galvenās problēmas.

Latvijas ārpolitikas jauno posmu var raksturot ar vārdiņu “pēc”. Pēc Madrides NATO “galotņu” konferences, pēc Luksemburgas Eiropas Savienības “galotņu” konferences, pēc Vašingtonas ASV un Baltijas hartas, pēc Rīgas Baltijas jūras valstu padomes ministru prezidentu sanāksmes... Diemžēl par piekto es vēl nevaru teikt “pēc”, jo tas būtu pēc Krievijas ofensīvas Latvijas virzienā. Tātad faktiski runa ir par četriem Latvijai labvēlīgiem un vienu nelabvēlīgu notikumu.

Latvijas pašreizējās attīstības posma ārpolitika nav tikai ārpolitika. Tā ir valsts attīstības filozofija, valsts attīstības ietvars, valsts ātras un mērķtiecīgas attīstības priekšnosacījums. Sasniedzot galvenos ārpolitiskos mērķus, ārpolitikas iekšpolitiskā funkcija ievērojami samazināsies. Patlaban tās sakārtojošā, mobilizējošā, motivējošā loma diemžēl ir neproporcionāli liela, jo mēs redzam, ka daudzas lietas mēs darām it kā tikai tādēļ, ka tas ir vajadzīgs ārpolitiski, kaut gan patiesībā tas ir vajadzīgs mūsu valstij un mūsu tautai.

Ārpolitiskās iespējas bez tālākas dinamiskas iekšpolitiskās attīstības faktiski kļūst arvien mazākas. Ārpolitiskā attīstība bez iekšpolitiskā progresa kļūst par iekšpolitiskās neizdarības ķīlnieci. To varam izanalizēt tieši iekšpolitikas attīstības un iekšpolitisko problēmu sakarā.

Paskatīsimies uz Madrides notikumiem, NATO pieņemtie lēmumi Madridē bija labvēlīgi, un faktiski Madrides konference uzsāka jaunu paplašināšanās procesu, uzaicinot trīs Centrāleiropas valstis un apstiprinot, ka “durvis paliek vaļā”, apstiprinot to, ka alianse tuvojas Baltijas valstīm - paskatieties uz karti! -, un atzīstot Latviju un pārējās Baltijas valstis par drošu NATO kandidātvalsti. To faktiski vakar man pilnīgi nepārprotami apstiprināja arī Norvēģijas ārlietu ministrs.

Starp citu, Madrides deklarācija paredz, ka NATO paplašināšanās process turpināsies un neviena demokrātiska Eiropas valsts - ieklausieties! - netiks izslēgta ģeogrāfisku vai vēsturisku apsvērumu dēļ. Tā ir tieši tā terminoloģija, kuru Latvijas diplomātija nepārtraukti lietoja un kura tikai pēc tam parādījās NATO leksikā.

NATO atzina un ierakstīja Madrides dokumentos Baltijas valstu progresu ceļā uz lielāku stabilitāti un veiksmīgāku sadarbību mūsu reģionā, taču šie Madrides lēmumi rada tikai iespēju, kuru realizēt varēs, iekšpolitiski koncentrējot visus intelektuālos un finansiālos resursus, lai sagatavotu sevi tam. Un tā ir mūsu atbildība, jo ar budžetu, kas sastāda 0,67% no nacionālā kopprodukta, mēs faktiski šobrīd kavējam ne tikai savu attīstību un virzību uz NATO, bet arī Baltijas valstu virzību, par ko vakar runāja arī prezidenti.

Latvijai ir gan doktrinālās domāšanas, gan finansiālās mazspējas problēmas, un bez šo problēmu atrisināšanas mēs mazināsim ne tikai savas valsts, bet arī mūsu Baltijas kaimiņu iespējas iekļauties NATO. Faktiski mēs varam skaidri teikt, ka daudziem valstī rūp mūsu valsts drošība, tāpēc ir labi, ka patlaban diezgan plaša diskusija rit arī mūsu presē. Taču mēs nevaram pasīvi gaidīt, kad mūs uzrunās, sakot: “Laipni lūdzam NATO!” Mums būs ļoti stipri jāklauvē, lai mēs tur tiktu. Un jāklauvē nevis pie NATO durvīm, bet pie Saeimas durvīm, pie budžeta durvīm.

Tikko notikušajā individuālajā dialogā starp Latviju un NATO, piedaloties 16 NATO valstīm, trim jaunajām kandidātvalstīm un Latvijai, tika precīzi identificētas nevis ārpolitiskās, bet iekšpolitiskās problēmas mūsu sagatavotības sakarā. Bez politiskās gribas iekšienē šādu ārpolitisko mērķi mēs nesasniegsim.

Šķiet, ka septiņos gados pēc neatkarības atgūšanas drošības šķietamība ļaužu prātos bija jau pārvērtusies par drošību, un, lai gan es nepiederu pie panikas cēlājiem, domāju, ka Krievijas marta un aprīļa aktivitātes nedaudz sašūpoja šo priekšstatu, līdz ar to mums ir jāuzdod pašiem sev jautājums. Pirms 10 gadiem neviens no mums nespēja iedomāties šīs neticami dramatiskās un ātrās pārmaiņas, bet vai nākošajos 10 gados mūsu nepareizās rīcības dēļ nevar notikt citas negaidītas un dramatiskas pārmaiņas? Mūsu nākotnes drošība ir mūsu pašu rokās, un tikai tad, ja mēs saskaņosim mūsu ārpolitisko un iekšpolitisko rīcību, mēs spēsim šos jautājumus atrisināt. Tikai soli pa solim, stiprinot savu aizsardzības sistēmu, mēs iesim pareizajā virzienā. Ātrs progress nav iespējams ne starptautiskās situācijas, ne Krievijas opozīcijas, ne arī mūsu pašu finansiālās mazspējas dēļ, taču ir jābūt skaidrai apziņai, kurā virzienā mēs ejam.

Pēc Luksemburgas, protams, ikvienam, kurš nav eiroskeptiķu pulkā, būtu prieks, ja Latvija būtu iekļauta pirmo valstu skaitā, kas tiek uzaicinātas sākt sarunas. Un tomēr jāatzīst, ka Luksemburgas lēmumi bija ļoti līdzsvaroti un galarezultātā Latvijai tomēr labvēlīgi, jo esam iekļauti jaunā procesā - tiešajā iestāšanās procesā. Luksemburgas padome pieņēma politisku lēmumu par paplašināšanās procesa uzsākšanu, vienlaikus pasakot, ka neviena - es uzsveru - neviena! - no kandidātvalstīm vēl nav gatava spert šo soli.

Process, kurā mēs esam iekļāvušies, faktiski prasa no mums atkal neticami stipru iekšpolitisko mobilizāciju, jo mums ir jārealizē trīs Kopenhāgenas kritēriji.

Tie ir. Pirmais Kopenhāgenas kritērijs ir pilsoņu tiesības un politiskās tiesības, minoritāšu tiesības, tiesu sistēmas funkcionēšana un vēl daudz kas cits.

Otrais Kopenhāgenas kritērijs ir ekonomikas stabilizācija, valsts finanses, uzņēmējdarbība, privatizācija, finansu sektors un vēl daudz kas cits.

Un visbeidzot trešais kritērijs, kas vispār ir tieši jūsu rokās. Tā ir spēja pildīt dalībvalstu saistības un pieņemt visu likumdošanu, kas mums nepieciešama šajā sakarā. Un tie visi ir iekšpolitiski uzdevumi.

Tomēr ir arī savi ārpolitiskie uzdevumi. Un tie pirmām kārtām ir divi. Ārlietu ministrijai šajā procesā bija jārada līgumtiesiskais pamats, bez kura nav iespējama valsts integrācija, un brīvās tirdzniecības līgums. Eiropas līgums tika sagatavots profesionāli un ir jau stājies spēkā. Tas ir izdarīts. Pie tam ir izdarīts ātrāk, nekā to paveica tās valstis, kuras šobrīd ietilpst uzņemšanas pirmajā grupā, teiksim, Ungārija un Polija, kas sāka šo darbību jau 1991.gadā. Un otrs uzdevums, attiecībā uz kuru mēs reizēm izpelnāmies tiešām arī pamatotus pārmetumus, ir skaidrot citiem mūsu panākumus, taču skaidrot var tikai tad, ja ir šādi panākumi un ja ir resursi.

Jā, man tikko teica, ka vajadzēja aicināt ārzemju žurnālistus uz šejieni. Bet vai kāds ir saskaitījis, ka piecos mēnešos Latvijā ir bijuši vairāk nekā 500 ārzemju žurnālisti? Ko jūs viņiem teicāt? Ko mēs viņiem teicām? Vai mēs spējām viņus pārliecināt par to, par ko mēs runājam no šīs tribīnes? Jā, tas ir ļoti pareizs jautājums! Es viņiem teicu to pašu, ko es saku jums, un man nav dubultas morāles, jo man ir svarīgi saprast to, kur Latvija virzās un kāda ir Latvijas vēsture, un to mēs skaidrojam diendienā.

Lēmums, kuru jūs gribat pieņemt par to, ka visām pasaules valstīm ir jāizsūta mūsu Okupācijas deklarāciju, nāk par vēlu, kungi! Tas ir jau izdarīts! Tas ir visās pasaules valstīs.

Tiesa, te ir arī jauns momentiņš. Jūs prasāt iesaistīt ANO starptautisko tiesu. Jā, bet izvērtēsim to! Tiklīdz šis dokuments būs starptautiskajā tiesā, tūdaļ saskaņā ar starptautiskās tiesas nolikumu, savas pretenzijas izvirzīs arī otrā atbildētājvalsts un trešās valstis. Tādēļ mums ir precīzi jāizvērtē, kur un kādas būs visas šīs rīcības konsekvences.

Tālākā virzība faktiski ir atkarīga no mums, jo Eiropas Savienība savā ziņā pilda bākuguns funkcijas. Tas, vai šogad mēs saņemsim pozitīvu progresa ziņojumu, atkal ir atkarīgs no mums. Tomēr jāteic, ka arī Eiropas Savienības leksikā parādās jauni vārdi. 1997.gadā, publicējot savu ziņojumu par Latviju, Eiropas Savienība konstatēja, ka ir vērojamas pozitīvas tendences Latvijas attīstībā, turpretī šobrīd Eiropas Savienības atbildīgas amatpersonas saka: “Pozitīvajām tendencēm ir jābūt savai vēsturei!” Un tad man ir jautājums: cik garai ir jābūt šai vēsturei? Tādēļ, protams, mēs prasām arī no Eiropas Savienības konsekventu un precīzu rīcību, jo jau šobrīd mūsu rādītāji noteikti ir labāki nekā Igaunijai 1997.gada jūlijā, kad tā tika nominēta par kandidātvalsti. Un tas ir jāizskaidro. Taču ir nepieciešams, lai šim darbiņam būtu arī līdzekļi. Atcerēsimies to, ka Latvijas ārlietu resora budžets šobrīd ir gandrīz divarpus reizes mazāks nekā Igaunijas Ārlietu ministrijas budžets.

Pēc Vašingtonas... nākošā jautājumu grupa. Jā, var jau teikt, ka mēs neko neesam izdarījuši. Taču ir tapis Latvijas vēsturē vēl nebijis dokuments, kuram, neapšaubāmi, ir izcila nozīme gan mūsu drošības saglabāšanā, gan mūsu attīstībā. Tas ir bezprecedenta gadījums, kad pasaules spēcīgākā lielvalsts un trīs nelielas valstis veido kopīgu dokumentu, kurā ASV apliecina interesi par visas Eiropas drošību un vēlēšanos turpmāk aktīvi darboties Baltijas valstu reģionā, kad tā apliecina savas dziļās un ilglaicīgās intereses visu triju Baltijas valstu neatkarībā, suverenitātē un drošībā, apņemoties palīdzēt un paredzot speciālus koordinācijas mehānismus, kuri jau darbojas. Tikko 6. un 7.maijā beidzās Latvijas un ASV divpusējās darba grupas aizsardzības un militārajos jautājumos darbs, kur tika pieņemts lēmums par teritoriālās aizsardzības modeļa izveidi Latvijā, par Krīzes pārvaldes centra izveidi, militārās zinātnes un izpētes mūsu doktrinālās domāšanas attīstīšanu, par ko es teicu, ka mums šajā ziņā ir zināma mazspēja.

Bez tam kas ir īpaši svarīgi? Ieklausieties, godātie kolēģi, ko saka Harta! Izlasiet Hartas vārdus: “Amerikas Savienotās Valstis nekad nav atzinušas Latvijas, Igaunijas un Lietuvas vardarbīgo iekļaušanu PSRS 1940.gadā, bet uzskata to valstiskumu par nepārtrauktu kopš neatkarības nodibināšanas un ir nepārtraukti apstiprinājušas šo politiku 50 gadu garumā.” Vai tā nav okupācijas atzīšana no pasaules puses, okupācijas neatzīšanas apstiprinājums no vislielākās pasaules lielvalsts puses? Ir! Paldies. ... Jā, pareizi, es dzirdēju ļoti precīzu loģiku. Mūsu brīvība tika atgūta arī tā iemesla dēļ, ka 50 gadus gandrīz 60 valstis neatzina mūsu okupāciju un neatzina mūsu iekļaušanu PSRS. Mēs, protams, varam paprasīt to vēlreiz, taču man šķiet, ka mums tas ir rūpīgi jāizvērtē, jo pasaulē ir tik daudz valstu, un, ja mēs sāksim par to runāt Apvienotajās Nācijās... Ir jāizvērtē! Es nesaku “nē”, bet tad, ja rezultāts ir negatīvs, stāvoklis bieži vien kļūst sliktāks, jo tad mēs iedosim saviem nedraugiem tādu ieroci, kāda viņiem līdz šim vēl nav.

Hartā ir atspoguļots mūsu kopīgais jaunās Eiropas redzējums. Pēc būtības Harta ir Baltijas, arī Latvijas, un ASV speciālo attiecību dokuments. Un šajā redzējumā, manuprāt, ir pilnīgi skaidra mūsu nākošā gadsimta perspektīva. Kopumā Latvijas un ASV ciešu attiecību veidošana un attīstība ir bijusi viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm, un tagad šā virziena perspektīvas ilgstošam laika periodam ir pilnīgi skaidras.

Nākošais. Es negribētu, lai vienu no vislielākajiem Latvijas ārpolitikas pasākumiem, tiesa, dažu varbūt neveiksmīgu momentu dēļ nosauc par lielāko ārpolitisko neveiksmi. Latvijas ārpolitika iet diezgan skaidru reģionalizācijas ceļu. Mūsu formula ir koncentriski apļi. Vispirms mēs - trīs, bet pēc tam formula “5 + 3” un visbeidzot Baltijas jūras valstu savienība.

1997.gads bija ļoti nopietns pārbaudījums Baltijas valstu sadarbībai, pareizāk varbūt būtu teikt, mūsu valstu politiķu un sabiedrības uztverei attiecībā uz šīs sadarbības nozīmi un mērķiem. Domāju, ka Baltijas valstis ir izturējušas šo pārbaudījumu, kuru radīja Eiropas komisijas ieteikums - uzsākt iestāšanās sarunas tikai ar Igauniju.

Luksemburgas lēmums - un tas lielā mērā ir Latvijas un Lietuvas diplomātu panākums, bet ne tikai - nosaka intensīvākas sadarbības nepieciešamību Baltijas telpā un rada priekšnoteikumus, lai kopīgi deklarētie mērķi tiktu sasniegti. Esmu vienmēr akcentējis Baltijas valstu sadarbības nozīmi, kad mēs šaurākā telpā realizējam tos pašus mērķus, bez kuriem nav iedomājama arī Baltijas valstu integrācija Eiropas ekonomiskajā, politiskajā un drošības telpā. Varu teikt, ka es un mans kolēģis - Igaunijas ārlietu ministrs esam pilnīgi vienisprātis, ka nekad Latvijas vēsturē nav bijušas tik labas attiecības starp Latviju un Igauniju. Varot to pajautāt Igaunijas ārlietu ministram, varat to pajautāt Igaunijas kolēģiem!

Lietuvas un Latvijas attiecības, neapšaubāmi, arī ir labas, lai gan tās aptumšo ekonomisko interešu varbūt nedaudz sakāpinātā dramatizēšana, kas saistīta gan ar jūras robežu, gan ar Būtiņģes terminālu. Sinkas kungs, būdams Latvijas un Lietuvas jūras robežas noteikšanas delegācijas vadītājs, soli pa solim profesionāli tuvojas jautājuma atrisinājumam. Un tad sekoja “lapsādas cepures”, kuru dēļ mēs vēl tagad kaunamies dažreiz ar lietuviešiem runāt, jo tādas diplomātiskās kļūdas tikai ļoti ilgā laikā var izlabot, tādēļ ka diplomātijā nav pieņemts apvainot.

Sēdes vadītājs. Birkava kungs, es gribētu uz brīdi jūs pārtraukt, jo tuvojas laiks doties pārtraukumā. Jums atvēlētais laiks vēl nav izmantots. Jums vēl ir 40 minūtes uzstāšanās runai.

V.Birkavs. Es turpināšu pēc pusstundas.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vienu brīdi! Ir saņemts 10 deputātu priekšlikums, kurā viņi ierosina šāgada 13.maija Saeimas sēdē neizsludināt pārtraukumu pulksten 17.00, bet beigt šo 13.maija sēdes daļu pulksten 18.30.

Godātie deputāti! Varat izteikties “par” vai “pret” atbilstoši Kārtības rullim. Tātad, Birkava kungs, man tomēr uz brīdi jūs esat jāpārtrauc. Mums ir jāizlemj šis jautājums.

Vēlas runāt Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka Birkava kunga runa ir ļoti nopietna. Mums arī visās frakcijās tā nopietni ir jāpārdomā. Un es domāju, ka otrajā daļā mēs atkal varēsim labi uztvert Birkava kunga svaigās domās. Tā kā mēs viņu diezgan reti redzam šeit, Saeimā, tad gribas šo patīkamo procesu nedaudz paildzināt. Es domāju, ka šinī gadījumā, jo mums rīt tik un tā ir jāstrādā... to pusstundu, kuru tagad grib ieekonomēt nezināms grupējums, nevajadzētu ietaupīt. Lai balsojums beigās būtu korekts, tad jau vajadzētu, lai katra frakcija dziļi apzinās Ārlietu ministrijas vadošo lomu Latvijas vēsturē... Tādēļ es aicinātu tomēr pārtraukumu pasludināt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! “Par” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Izlemsim šo priekšlikumu balsojot! Lūdzu balsot par 10 deputātu priekšlikumu - strādāt bez pārtraukuma līdz pulksten 18.30. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 26, atturas - 11. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Izsludinu pārtraukumu līdz pulksten 17.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Pulkstenis rāda to, ka pārtraukums ir beidzies. Es aicinu tribīnē Latvijas Republikas ārlietu ministru Valdi Birkavu, lai viņš turpinātu savu uzstāšanos. Jūsu rīcībā ir 40 minūtes un 22 sekundes. Lūdzu!

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātie deputāti! Turpinot par Baltijas trīspusējo sadarbību, es gribu uzsvērt, ka tās raksturs faktiski ir ievērojami mainījies, salīdzinot ar mūsu atjaunotās neatkarības sākumposmu. Kur ir šīs izmaiņas būtība? Politiskās deklarācijas, kas atbilstošā ārpolitiskā kontekstā joprojām būs nozīmīgas, tomēr ir atdevušas savu kādreizējo prioritāro vietu konkrētiem uzdevumiem trīs valstu izpildinstitūcijām, un tajos ir atspoguļoti konkrēti sasniedzami mērķi, definēti to sasniegšanas veidi. No Latvijas viedokļa, prioritārie tuvākās nākotnes uzdevumi paliks trīspusējās ekonomiskās sadarbības nostiprināšana, ceļš uz Baltijas kopējo tirgu, sadarbība iekšlietu un tieslietu jomā, ekoloģisko problēmu risināšanā, aizsardzības un drošības jautājumi.

Es ļoti priecājos par to, ka mums izdevās kopā ar jums panākt kopēju robežpunktu izveides uzsākšanu, parakstīt līgumu par ārpustarifu barjeru likvidēšanu, panākt brīvās tirdzniecības līguma par lauksaimniecības precēm stāšanos spēkā, sarunu uzsākšanu par līgumiem par brīvā darbaspēka kustību un par brīvo pakalpojumu kustību. Tieši šie ir mūsu panākumi. Un, ja mēs panāksim arī šo brīvo kopējo tirgu, Baltijas kopējo tirgu, kas pēc saviem parametriem faktiski līdzinās Eiropas kopējam tirgum, tas arī būs tas veiksmes lādiņš. Tas, nevis paziņojumi par abstraktas vienotības nepieciešamību.

Formula “5+3”, par kuru 1993.gadā vēl daudzi vīpsnāja, šobrīd ir kļuvusi faktiski ne tikai par formulu, bet par tādu realitāti, kurā ir pilnīga bezvīzu pārvietošanās, kurā ir kontakti visos līmeņos - no viszemākajiem līdz visaugstākajiem -, kas faktiski caurauž mūsu ikdienas dzīvi. Līdz ar to formula “5+3” ir kļuvusi par nozīmīgu elementu Eiropas Savienības politiskajā un ekonomiskajā sistēmā. Vēl vairāk - šī formula zināmā mērā izraisa greizsirdību Dienvideiropas valstīs, jo viņi redz, ka šī sadarbība vēl iegūst jaunas formas.

Pavisam nesen izvirzītā formula “5+3+1” nozīmē elastību, šis “1” ir mainīgs. Mums jau bijusi formula “5+3+1” ar ASV. Es domāju, ka šis mainīgais “1” būs gan Vācija, gan Francija, gan Krievija, kā tas faktiski jau ir noticis nesenajā politisko direktoru sanāksmē. Latvija atzinīgi novērtē Ziemeļvalstu prioritātes sadarbībā ar Baltijas valstīm, jo Ziemeļvalstu Ministru padomei ir speciāla stratēģija.

Tikai vakar, atgriežoties no Norvēģijas, es saņēmu apstiprinājumu par 20 miljonu norvēģu kronu iedalīšanu Latvijai. Prioritātes, kādā veidā šī nauda ir izmantojama, nosakām mēs. Tā nav tikai Norvēģijas pozīcija. Tas pats ir sakāms par 35 miljoniem dāņu kronu, kas bija orientēti uz to, lai paātrinātu mūsu integrāciju Eiropā. Tikpat lielas, pat mazliet lielākas, ir programmas ar Somiju, Zviedriju. Un Islande, ņemot vērā, cik tur ir iedzīvotāju, kļuvusi par pašu lielāko investoru Latvijā, rēķinot pēc iedzīvotāju skaita.

Ir svarīgi, ka sadarbība pēc šīs formulas notiek absolūti visos līmeņos. Un ārkārtīgi daudzpusīgi, manuprāt, ir kļuvuši formulas “5+3+1” ietvaros veiktie vai tīri cilvēciskie, personīgie kontakti.

Paskatieties, ka šobrīd pašvaldībās parādās pavisam jauna forma, kuru es esmu mēģinājis nepārtraukti stimulēt, atrodot sakaru starp Latvijas pagastu, Latvijas pilsētu, katram atrodot kādu no Ziemeļvalstīm par partneri, bet tagad šie Ziemeļvalstu partneri jau stājas ar mums, tā sakot, tādās attiecībās, ka vairākas Ziemeļvalstis strādā ar vienu pilsētu vai vienu pagastu Latvijā.

Un visbeidzot, manuprāt, viena no perspektīvākajām formām, īpaši ekonomiskās sadarbības jomā, ir Baltijas jūras valstu padome. Latvijas vārds, Rīgas vārds, Rīgas deklarācija izskanēja šogad tik skaļi kā vēl nekad, ņemot vērā, ka pirmo reizi Rīgā bija Vācijas kanclers Kols, Rīgā bija premjerministrs Černomirdins, Rīgā bija 11 valstu premjerministri, Rīgā bija Eiropas komisijas prezidents, Rīgā bija Britānijas prezidentūras pārstāvis, premjerministra vietnieks Preskots.

Baltijas jūras valstu reģiona vitalitāte slēpjas, neapšaubāmi, Rietumus un Austrumus vienojošā funkcijā, bet šī potenciāla attīstību nosaka:

1) stabilas demokrātijas attīstība Krievijā;

2) valstu gatavība veidot atklātu, uzticēšanās pilnu sadarbību savā starpā;

3) reģiona valstu spēja iekļauties globālos procesos.

1000 kilometru reģionā ap Rīgu dzīvo vairāk nekā 100 miljonu iedzīvotāju ar ārkārtīgi lieliem dabas resursiem kopumā un milzīgām potenciālām iespējām, kas ir novērtētas kā desmitkārtīgs tirdzniecības pieaugums nepilnos desmit gados. Ja mēs pareizi sakārtojam ekonomiskās struktūras, tad arī politiskās struktūras būvēt būs daudz vieglāk. Tieši Rīgas forums paredzēja trīs nozīmīgus attīstības virzienus, kā vienu no tiem - enerģētiku.

Vakar Norvēģijas premjerministrs iepazīstināja mani ar Norvēģijas iniciatīvas rezultātiem, proti, izveidot vienotu Baltijas jūras valstu energotīklu. Un mazā un vidējā biznesa attīstībai ir iedalīti speciāli līdzekļi no Baltijas jūras valstu padomes, no Zviedrijas. Tā ir Zviedrijas premjera iniciatīva, arī tā tika izteikta Rīgā.

Es minu šīs lietas tikai tāpēc, ka tie ir soļi vienotas ārpolitikas koncepcijas realizācijā. To apstiprinājusi Saeima 1995.gadā, un tā ir mana rokasgrāmata tādēļ, ka tur ir formulētas prioritātes, tur ir formulēti uzdevumi. Un katrs solis ir tieši šajā virzienā.

Reģionam ir jābūt drošam. Jāteic, ka šodienas Krievijas aktivitātes, neapšaubāmi, zināmā mērā ietekmē visa reģiona stabilitāti. Tādēļ arī mūsu Ziemeļu draugu atbalsts, Baltijas jūras valstu atbalsts, ir tik ārkārtīgi nepieciešams.

Šajā sakarībā ļaujiet man pievērsties, es domāju, šobrīd ļoti svarīgam ārpolitikas virzienam - attiecībām ar Krieviju. Šis jautājums ir bijis un paliek viens no aktuālākajiem, kopš esmu stājies ārlietu ministra amatā. Mēs varam dažādi skatīt un vērtēt to, kas paveikts, kas ne. Un tomēr varu uzsvērt, ka kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas viens no Latvijas ārpolitikas būtiskākajiem uzdevumiem ir bijis un paliek labu kaimiņattiecību izveide ar Krieviju. No šī principa neatkāpšos ne es, ne Ārlietu ministrija. Spilgti par to liecina Ārlietu ministrijas aktivitātes Austrumu virzienā, gan divpusējā, gan daudzpusējā plāksnē. Pat šodien, kad starpvalstu attiecības ir saspīlētas, praktiskā sadarbība notiek. Mēs strādājam pie līgumu izstrādes, plānojam pasākumus ar dažāda līmeņa amatpersonu līdzdalību, ir pabeigts darbs pie savstarpējo ieguldījumu veicināšanas līguma, kas sniegs abu valstu uzņēmējiem reālas garantijas par investīciju drošību. Notiek sarunas par dubultnodokļa konvenciju, par citiem ekonomiskās sadarbības līgumiem. Ir nepieciešams akcentēt, ka faktiski saskaņotais Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežlīgums arī ir gatavs parakstīšanai. Un arī Igaunija, kura pragmatiski, mērķtiecīgi atteicās no Tartu miera līguma pieminēšanas, faktiski uzskata, ka nekāda nacionālo interešu nodevība nav notikusi. Mums ir jāzina savi mērķi un jābūt pragmatiskiem, bet, protams, par šo jautājumu būs vēl nopietni jādebatē parlamentā.

Es varu minēt vēl arī to, ka faktiski visi līgumi, kas šobrīd ir sagatavoti parakstīšanai, nav parakstīti tikai tādēļ, ka laiku pa laikam mūsu attiecībās, kuras mēs būvējam rūpīgi un prātīgi, parādās pilnīgi negaidīti jeb neparedzēti soļi.

Latvijas un Krievijas starpvaldību komisija ir kalpojusi kā forums dažādām ekspertu grupām. Mēs panācām šo starpvaldību komisijas nodibināšanos, darba uzsākšanu, bet tas ir tikai viens no sadarbības virzieniem. Faktiski šobrīd tiek strādāts ne tikai ar Krievijas valdību, bet arī ar Krievijas Federācijas reģioniem. Proti, ir noslēgta vienošanās par tirdznieciski ekonomisko sadarbību, par tādiem vērā ņemamiem Krievijas Federācijas subjektiem, kā Tatarstāna, Sahas Republika (Jakutija), Mari. Notiek vizīšu apmaiņa šajā ziņā. Latvijā ir bijuši šo reģionu pārstāvji. Latvijas Republikas vēstniecības darbinieki regulāri izbrauc uz citiem reģioniem, veidojot biznesa kontaktus, tādi ir Baškortostānā, Novgorodas apgabalā, Kaļiņingradas apgabalā. Mēs strādājam ar visiem iespējamiem mūs interesējošiem Krievijas reģioniem, un faktiski ar Ārlietu ministrijas atbalstu un aktīvu līdzdalību tika nodibināts arī Latvijas Tirdzniecības centrs.

Tomēr jāsaka, ka viss, protams, nav kārtībā. Bet ir daži perspektīvi sadarbības virzieni, kas ir īpaši mūsu uzmanības lokā. Tā ir Latvijas un Krievijas pierobežas reģionu sadarbības veidošana. Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas, Krievijas Federācijas reģionu sadarbības padomes ietvaros tiek izstrādāti kopēji projekti tūrisma, kultūrekonomisko sakaru un vides aizsardzības jomā, kas finansēti no Eiropas Savienības līdzekļiem. Tieši mēs faktiski izstrādājām līgumus par pierobežu sadarbību, kas tika iesniegti Krievijas pusei, un līdz ar to faktiski veicinājām ratifikāciju pamatkonvencijai par teritoriālu kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežas sadarbību un tās papildprotokolam. Mēs esam aicinājuši uz sadarbību, un tas ir ticis teikts gan manās sarunās ar Krievijas starpvaldību komisijas vadītāju, jau bijušo, Serova kungu, gan manās sarunās ar Primakova kungu, gan manās sarunās ar Avdejeva kungu un viņa vietnieku, gan manās sarunās ar Ivanova kungu un viņa vietnieku.

Pēdējos 12 mēnešos ir bijušas krietni vairāk nekā 10 dažāda augsta līmeņa tikšanās. Bet tas joprojām nav pietiekami. To es atzīstu. Tādēļ, ka dialogam, augstākā līmeņa dialogam, ir vajadzīgi savi priekšnosacījumi.

Neskatoties uz saspīlējumu, dažādā līmenī notiek regulāras konsultācijas abu valstu Ārlietu ministriju ekspertu starpā, mēs apmaināmies ar viedokļiem par situācijas attīstību un iespējamiem risinājumiem. Darbs, ko jūs varbūt neredzat, ikdienas diplomātiskais darbs, notiek, un mēs gatavojam gan tālākas vizītes, gan tālākus kontaktus.

Arī krīzes situācijai paredzētais valdības rīcības plāns deva jaunas ierosmes, pie kurām patlaban tiek īpaši aktīvi strādāts. Taču es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ko teicu pašā sākumā, - ārpolitika ir loģisks iekšpolitikas turpinājums. Mums ir jānonāk pie kopsaucējiem, realizējot mūsu valsts ārpolitikas koncepcijā nospraustos mērķus. Tie jums ir labi zināmi.

Ņemot vērā mūsu vēlmi kļūt par pilntiesīgiem Eiropas Savienības saimes dalībniekiem, attiecībām ar Krieviju ir sevišķa nozīme, tāpat kā attiecībām NATO sakarā. Mūsdienu Eiropā ir spēki, kuri neatbalsta šādu Latvijas izvēli un, protams, ar tiem ir jārēķinās. Taču, lai mēs sasniegtu savus ārpolitiskos mērķus, kas faktiski ir mērķi Latvijas labklājībai, Latvijas iedzīvotāju labklājībai, Latvijas iedzīvotāju drošībai, mums ir vajadzīgi izsvērti un saskaņoti iekšpolitiski lēmumi, it īpaši tie, kas attiecas uz valsts izvirzītajām prioritātēm. Mēs nevaram runāt par ārpolitikas panākumiem, ja nepastāv konkrēts valsts tālākās attīstības redzējums šajos jautājumos. Dažreiz, tieši pretēji, iekšpolitiski konfrontējoši paziņojumi sniedz priekšrocības tiem spēkiem, kuri nav ieinteresēti faktiski neatkarīgas, demokrātiskas, eiropeiskas Latvijas pastāvēšanā. Ja nav iekšpolitiskā konsensusa nozīmīgos ārpolitiskos jautājumos, ārpolitika ir lemta neveiksmei. Diemžēl jāatzīst, ka tieši tāda tā šobrīd ir attiecībās ar Krieviju.

Katrai valstij ir savas vitālās intereses, kas vērstas uz sabiedrības konsolidāciju un labklājības nodrošināšanu, tām ir jābūt neapstrīdamām un ilglaicīgām, to realizācijai mums ir jābūt gataviem atteikties no nostādnēm, kuras ārpolitiskajā ziņā Latviju izvirza tādā nelabvēlīgā gaismā, kas pēc tam ir grūti pārvarama. Valsts nacionālās pamatintereses - tas ir tas, kas jādefinē politiskajām partijām, valdībai un Saeimai, tas ir tas, kas ārpolitikai jāaizstāv ar visstingrāko mugurkaulu, bet tas ir arī tas, kam pragmatiski jāpakļauj lēmumi, kuri nepakļaujas šādam valsts nacionālo interešu redzējumam. Pretējā gadījumā valsts attīstība un labklājība nevar būt pilnvērtīga.

Pēdējie notikumi Latvijas un Krievijas attiecībās ir parādījuši to, cik būtiski ir realizēt ārpolitikā izvirzītos stratēģiskos mērķus. Taču, protams, arī šajā kontekstā ir absolūti skaidrs, ka katrs, kas iedziļinās Krievijas Federācijas uzsāktajā kampaņā pret Latviju, redz šīs kampaņas mērķus. Tādēļ tikai konsekventa iesāktās iekšpolitikas un ārpolitikas realizācija atbilst Latvijas valsts interesēm. Šajā situācijā sēdēt uz diviem krēsliem patiešām nav iespējams, tā mēs sazāģēsim to krēslu, par ko tik tēlaini runāja Kostandas kungs. Es aicinu atcerēties Latvijas vēsturi: daudzu traģisku notikumu cēlonis jeb pamats ir bijis kārdinājums gūt īslaicīgu labumu. Atliek tikai nožēlot, ka daudzi Latvijā nevēlas redzēt paralēles ar citiem jau Latvijas vēsturē notikušajiem faktiem. Mums ir vajadzīga pragmatiska, izsvērta un ziemeļnieciski vēsa pieeja. Tā nebūt nav jātulko kā klusēšana vai nekā nedarīšana. Nekad neesmu strēbis karstu un negatavojos strēbt, tieši tādēļ, ka diplomātijā nav vajadzīgs vārdu karš, bet gan ir vajadzīgs padarīt tos darbus, kas vajadzīgi pirmām kārtām mums pašiem. Protams, Latvijai ļoti svarīga ir ekonomiskā sadarbība ar Krieviju. Protams, Latvijai ir nepieciešams Krievijas tirgus, lai gan jau 75% mūsu tirgus ir Rietumeiropa un Centrāleiropa. Tomēr tik un tā ir skaidrs, ka tautsaimniecības sekmīgas attīstības pamatā ir tas, ka Latvijas uzņēmējiem ir nepieciešams balstīties uz stabiliem, drošiem, mazāk riskantiem noieta tirgiem. Tas absolūti neizslēdz aktīvu dalību Krievijas tirgū. Nav normāli tas, ka kāds politisks lēmums var ietekmēt starpvalstu ekonomisko sadarbību, izraisīt nestabilitāti Latvijā. Tādēļ jau ilgāku laiku pirms tam mēs esam centušies pievērst uzņēmēju uzmanību perspektīviem un politiski stabiliem noieta tirgiem - lūk, arī NVS valstīs -, rīkojot dažāda līmeņa tikšanās, slēdzot starpvalstu līgumus. Pieminēšu tikai dažus, jo visu pieminēšana aizņems pārāk daudz laika.

Ekonomikas jomā ir nodibināta pilnīga līgumtiesiskā bāze ar Ukrainu, Baltkrieviju, Uzbekistānu. Parakstīta dubultnodokļu konvencija ar Moldovu, līdzīgas identiskas vienošanās tiek gatavotas ar Armēniju, Turkmenistānu, Uzbekistānu, Gruziju. Investīciju aizsardzības jomā ir noslēgtas vienošanās ar Uzbekistānu, Baltkrieviju, Ukrainu, tuvākajā laikā tādas tiks noslēgtas ar Kazahstānu, Armēniju, Moldovu. Jau jūnijā uzsāks darbu Latvijas Republikas un Uzbekistānas Tirdzniecības un ekonomisko jautājumu komisija. Jau aktīvi darbojas Ukrainas un Baltkrievijas līdzīgas institūcijas. Tātad šis realizētais NVS virzienā vērsto pasākumu kopums ir apliecinājums Ārlietu ministrijas enerģiskai rīcībai, lai palīdzētu uzņēmējiem ieiet šajos reģionos.

Jā, mēs saņemam arī daudz pārmetumu par to, ka starptautisko sabiedrību pietiekami neinformējam par visām aktualitātēm. Šobrīd izskan viedokļi par Ārlietu ministrijas it kā neefektīvo rīcību informācijas pasniegšanā ārvalstīm. Es piekrītu, ka mums ir grūti stāvēt pretim masīvajai Krievijas diplomātijas mašīnai, ņemot vērā mūsu ļoti ierobežotos resursus. Esmu gatavs par to diskutēt, un esmu gatavs cīnīties par to, lai būtu vairāk resursu šajā ziņā, bet pat pie vislielākās gribēšanas mēs nevaram izstāstīt pasaulei to, kā nav. Mums ir jābūt konsekventiem savā rīcībā, un mums ir pilnīgi skaidri jāredz, kādā veidā kādi faktori var tikt izmantoti pret mums. Nedrīkstam ļauties tāda veida provokācijām. Ja šis process noritētu normāli, nebūtu jāgaida starptautisks spiediens, kas vēlāk liek mums justies ļoti nepatīkami un izraisa ažiotāžu sabiedrībā. Ko mēs darām šajā sakarībā? Es gribētu vienkārši jums to visu uzskaitīt. Visi Latvijas institūciju sagatavotie materiāli, publikācijas tiek nogādātas Latvijas vēstniecībām ārvalstīs, arī visiem citiem interesentiem. Regulāri tiek apkopotas, izplatītas un aktualizētas informatīvās lapas par Latviju, par Latvijas vēsturi, par vispārējiem datiem, par izmaiņām. Internetā ir Latvijas Ārlietu ministrijas mājas lapa, un šajā mājas lapā mēs regulāri saņemam jautājumus no ārzemju žurnālistiem, no ārzemju interesentiem, un katru dienu caur Internetu tiek sniegtas atbildes par to, kas Latvijā notiek. Latvijas Ārlietu ministrijas attiecīgie dienesti regulāri (es uzsveru - regulāri!) rediģē un apkopo Latvijas masu mediju, ziņu aģentūru sagatavotos materiālus, lai varētu operatīvi informēt Latvijas pārstāvniecības. Ik nedēļu tiek izdots izdevums “Current Latvia” kurā apkopota informācija angļu valodā par Latvijas iekšpolitiskajām un ārpolitiskajām aktualitātēm un visu, kas notiek Latvijā. Mums būtu vajadzīgs tieši tāds pats dokuments, tieši tāda pati informācijas lapa, arī vācu valodā, franču valodā un, domāju, arī spāņu valodā, tikai tad mēs spēsim efektīvi strādāt, bet naudiņas nav.

Par pēdējiem notikumiem, kas bija saistīti ar piketu un ar to troksni, kas sacēlās ap piketu. Nevis pēc nedēļas, bet gan tajā pašā dienā tika fiksēti visi iespējamie informācijas veidi, visām vēstniecībām tika doti uzdevumi sarīkot plašas preses konferences, visām pasaules organizācijām tika izsūtītas videolentes ar šī piketa ierakstiem, un faktiski visu, kas bija mūsu spēkos, mēs izdarījām. Es pieļauju, ka tik un tā tas bija par maz, jo pasaule ir liela, bet mūsu resursi ir mazi. Es domāju, ka mums, vēl un vēlreiz apsverot savu rīcību gan šodien Saeimas sēdē, gan rīt un parīt valdības sēdēs, gan tiekoties ar ārzemniekiem un runājot ar viņiem par Latvijas redzējumu, pirmām kārtām jādefinē mūsu nacionālās intereses. Un vēlreiz uzsveru: šo interešu aizstāvībā mums ir jābūt absolūti stingriem. Bet dažkārt - un arī šajā zālē, es labi zinu, - mēs dažādi redzam Latvijas nacionālās intereses. Kad 1994.gadā šajā pašā zālē, kas toreiz bija savādāka, mēs nonācām pie plaša konsensusa pilsonības jautājumā, neticēja ārzemju žurnālisti, kas sēdēja tur, kur tagad sēž ministri un “tēvzemieši”. Arī toreiz neticēja. Bet mums tas bija vajadzīgs, mēs to izdarījām un panācām arī mūsu iestāšanos Eiropas Padomē. Divus gadus mēs skatījāmies, kā strādā Pilsonības likums, kādi procesi attīstās Latvijā. Skanēja arī no jums brīdinošas balsis. Tomēr divus gadus Ārlietu ministrija ļoti sekmīgi atvairīja visus uzbrukumus - gan ANO Ģenerālajā Asamblejā tika izņemta no darba kārtības rezolūcija, kas apsūdzēja mūs cilvēktiesību pārkāpumos, gan arī Ženēvā; mūsu Cilvēktiesību birojs ir kļuvis par paraugu citām pasaules valstīm, ar to mēs varam ne tikai aizsegties, bet arī demonstrēt mūsu reālo politisko gribu. Apvienoto Nāciju Organizācijas programma Latvijā strādā visefektīvāk un ir kļuvusi par paraugu Apvienoto Nāciju Organizācijas reformā, kuru mēs Latvijā esam kopā ar mūsu darbiniekiem un “UNDP” pārstāvjiem ieviesuši ātrāk nekā jebkurā citā pasaules valstī. Mums ir labākā valodu mācīšanas programma, bet tai pietrūkst līdzekļu. Tie bija instrumenti, ar kuriem ārpolitikā varēja strādāt. Divus gadus mēs ar tiem strādājām, un tie tika nodeldēti. Tad, kad parādījās ziņas, ka Latvijā policisti sitot pensionārus, bija skaidrs, ka sākas jaunu instrumentu izmantošana pret Latviju. Līdz ar to faktiski tas, ko mēs darījām līdz šim, mums palīdzēja lēni, lēni, bet tomēr mērķtiecīgi sakārtot attiecības ar Krieviju. Bet, protams, tagad, divus gadus pēc 1996.gada, mēs faktiski jau vairs nevarējām virzīties uz priekšu, jo neizdarījām nevienu mazu solīti. Šķēles valdības koalīcijas līgumā bija ierakstīts aizliegums aiztikt Pilsonības likumu. Es varu saprast tos cilvēkus, kas ielika šajā līgumā šo aizliegumu, bet tas iedzina mūs stūrī. Tādēļ, ka tā vietā, lai mēs spertu prātīgus solīšus mūsu sabiedrības integrācijas virzienā, šobrīd mēs speram ļoti plašu soli, un, kā dažreiz saka Ābiķa kungs, tad var pārplīst bikses. Es domāju, ka mums nepārplīsīs bikses, jo mēs šo soli speram ne tāpēc, ka Eiropas Savienība to prasa, nedz arī tāpēc, ka Krievija to prasa, bet tāpēc, ka tas ir Latvijai vajadzīgs. Mums šeit nav vajadzīga divkopienu valsts ar divām valsts valodām, mums šeit ir vajadzīga integrēta sabiedrība, un ir mūsu atbildība un arī jūsu atbildība par to, kādu mēs šo sabiedrību šeit veidosim un kāda ir mūsu vīzija. Šajā pašā jautājumā jums ikvienam bija pilnīgi skaidrs. Tajā brīdī, kad valdība apbruņoja Ārlietu ministriju un ārlietu ministru ar jaunu ieroci, proti, ar gatavību izdarīt izmaiņas Pilsonības likumā, jūs varējāt skaidri redzēt, kā pasaule, tā, kas mūs atbalstīja līdz šim, atkal pagriežas pretī mums, atkal stāv par mums un gan EDSO, gan Eiropas Savienība, gan Eiropas komisija, gan visas mums draudzīgās valstis un pat Krievija skaidri apsveic šo soli. Vai tā nav zīme, ka ārpolitiskās nelaimes slēpās iekšpolitiskajā neizdarībā? Protams, pieņemot valdības pozīciju un rūpīgi diskutējot par to šodien, rīt un parīt un izdarot šīs izmaiņas, ko ierosinājusi valdība, mēs panāksim arī attiecību uzlabošanos ar Krieviju.

Kas attiecas uz deklarāciju par okupāciju, par tās tālāko popularizēšanu un izskaidrošanu, tas, protams, ir jādara, apzinoties visas konsekvences. Apzinoties konsekvences! Latvijas okupācijas problēma ir jārisina, tāpat kā visas citas, mūsu valsts ārpolitikas koncepcijā nosprausto mērķu kontekstā, mūsu valsts nacionālo interešu kontekstā. Otrā pasaules kara laikā lielāko daļu Eiropas valstu ir skāruši dramatiski notikumi. Tomēr ir objektīvi jārēķinās ar to, ka savstarpēju pretenziju izvirzīšana var radīt neskaidrības un domstarpības valstu starpā, un tas savukārt ir pretrunā ar Eiropas Savienības politikas pamatprincipiem. Vēsturiskajiem notikumiem ir liela nozīme valsts politikā, taču to nozīmi nedrīkst pārvērtēt. Ārlietu ministrija savas kompetences ietvaros ir risinājusi jautājumu par okupācijas seku likvidēšanu atbilstoši Latvijas interesēm, iekļaujot to starpvalstu sarunās, dažādās runās starptautiskās institūcijās, un faktiski kā pēdējo šādu faktu, kā es jau jums minēju, varētu nosaukt Baltijas un ASV hartu, kurā tas ir tieši fiksēts. Lielākā daļa starptautiskās sabiedrības ir atzinusi Latvijas okupāciju, Latvijas nostāju šajā jautājumā faktiski ir atbalstījušas visas mums draudzīgas Rietumu valstis. Apliecinot mūsu valsts kontinuitāti - jo tāds ir mūsu princips -, mēs atjaunojam un pārslēdzam (ar protokoliem) visus pirmskara līgumus. Tad, kad mēs noslēdzam, parakstām protokolu par pirmskara līguma atzīšanu vai denonsēšanu, tas nozīmē, ka tiek apstiprināta mūsu valsts kontinuitāte. Šis ir jautājums, kas, protams, ir aktualizēts arī sarunās ar Krieviju, arī sarunās par Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvešanu. Turklāt praktiski visās sarunās un konsultācijās ar Krievijas puses pārstāvjiem tiek aktualizēti jautājumi par okupācijas seku likvidēšanu. Tie ir iekļauti starpvaldību komisijas darba kārtībā. Pagātnes traģiskajiem notikumiem ir jākalpo par līdzekli, lai Latvija savu iespēju robežās ietekmētu sev izdevīgas nākotnes perspektīvas veidošanu. Protams, paralēli ir jāstrādā pie tā, lai visi to zinātu un visi to apzinātos. Man jāteic, ka atbalstu Latvijas virzībai uz galveno ārpolitisko mērķi - Eiropas Savienību - pēc 6.Saeimas vēlēšanām izteicāt jūs visi, kas esat šeit klāt. Visas parlamentā pārstāvētās partijas parakstīja pie Valsts prezidenta deklarāciju par atbalstu virzībai uz Eiropas Savienību. Tikai daži Saeimas deputāti iebilst pret Latvijas nodomu iestāties NATO. Šķiet, te nebūs neviena, kas iebildīs pret mūsu mērķi nodibināt labas attiecības ar Krieviju. Mēs varam savas prioritātes sakārtot dažādi: Eiropas Savienība, NATO, Krievija. Mēs varam sakārtot tās tā: Eiropas Savienība, Krievija un NATO. Mūsu parlamentā ir politiskie spēki, kuri varētu sakārtot šīs prioritātes šādi: Krievija un Eiropas Savienība, varbūt vispār bez NATO. Arī tādam viedoklim ir tiesības eksistēt. Bet jājautā: ko teiks mūsu tauta? Faktiski mana formula ir tāda: Eiropas Savienība un, pirmkārt, labas attiecības ar visām kaimiņvalstīm, neskatoties uz dažkārt smago vēstures mantojumu, uz pastāvošajām vai iespējamajām atšķirībām politiskajās sistēmās, ētiskajos ideālos un citos, neapšaubāmi, attiecības ietekmējošos jautājumos.

Un visbeidzot - drošība. Nedalāma drošība, nedalāma Eiropas drošība ar stingru transatlantisko saiti, jo Eiropas drošība, Latvijas drošība pilnā apjomā bez šīs saites nav iedomājama.

Tāda ir mana ārpolitika, tāda ir valdības ārpolitika, tādu es to veidošu un uzskatu, ka tā ir vienīgā Latvijai iespējamā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, pirms turpinām debates, gribu informēt, ka ir ienācis desmit deputātu parakstīts priekšlikums, kurā viņi ierosina samazināt debašu laiku līdz 5 minūtēm - pirmo reizi un līdz 2 minūtēm - otro reizi jautājumā par neuzticības izteikšanu ārlietu ministram Valdim Birkavam. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu? Vai ir iebildumi? Vai jābalso? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, lūdzu, balsosim par desmit deputātu priekšlikumu - saīsināt debašu laiku: 5 minūtes - pirmo reizi un 2 minūtes - otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 20, atturas - 4. Šis priekšlikums tiek pieņemts.

Vārds debatēs Andrim Rubinam - pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Latvijas ārpolitika ir atkarīga no iekšpolitikas. Iekšpolitika ir atkarīga no cilvēku dzīves Latvijas valstī. Naidīgums, depresija, agresivitāte un bailes rada apātiju Latvijas valsts iedzīvotājos. Kas veido Latvijas iekšpolitiku un ārpolitiku?

Pirmkārt, to ir uzņēmusies ne tikai Saeima, bet arī Ministru prezidents Guntars Krasts un Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Šie ir tie cilvēki - un it sevišķi es domāju Gunti Ulmani -, kuriem jābūt stingrai ticībai Latvijas valstij.

Ir bijuši daudzi gadījumi, kad viņu stingrība ir sašķobījusies. Visi ministri izpilda Sadarbības padomes gribu un ir pakļauti Ministru prezidentam. Tātad, pirmkārt, Makarovs, Rasnačs, Zīle, Jaksons. Un arī Birkavs ir pakļauts Guntaram Krastam un pilda gan viņa, gan Sadarbības padomes, gan Prezidenta, gan Ministru prezidenta gribu.

Es izsaku tikai savas domas. Es biju Ārlietu komisijas priekšsēdētājs un esmu Ārlietu komisijas loceklis. Es varu teikt, ka Birkavs regulāri informē Ārlietu komisiju, uzklausa mūsu domas, ņem tās vērā un sadarbojas ar mums. Viņš realizē Saeimas pieņemto Latvijas ārpolitikas programmu līdz 2005. gadam. Šī programma nav nekāda Indijas “svētā govs” un to vajag pārskatīt, un tā tiks pārskatīta un izmainīta, par to es esmu pārliecināts.

Kā ar cilvēku ar Birkavu sadarboties nav grūti. Viņam piemīt tāda laba īpašība kā otra cilvēka viedokļa uzklausīšana, bet, pats galvenais, viņš spēj mainīties, tas ir, atzīt un labot savas kļūdas. Un nekļūdās, kā zināms, tas, kurš neko nedara.

Ar Latvijas vēsturi, Latvijas pagātni ir jāiepazīstina visas ārvalstis. Mēs esam viena no vecākajām tautām, kas dzīvo Eiropā, tāpēc mums uz Eiropu nav jāiet, bet jāmāca pašiem sev Latvijas valsts vēsture - saviem bērniem, saviem līdzgaitniekiem, saviem līdzpilsoņiem un citiem Latvijas iedzīvotājiem, kā arī latviešiem ārzemēs. Tas ir mūsu svēts pienākums. Šajā jautājumā mēs nedrīkstam izvairīties ne no kā - arī no apkaunojošā un nepatīkamā, ne arī no sāpīgā, ļoti sāpīgā fakta mūsu Latvijas pagātnē. Taču tas tikai daļēji ir vai varbūt pat nav Ārlietu ministrijas uzdevums.

Latvijas vēsturniekiem un publicistiem jau sen bija jābūt uzrakstītai un izdotai pieejamai Latvijas vēsturei par šo tūkstošgadi. Uzrakstītai grāmatai vai pat grāmatām, kuras būtu pieejamas visiem un no kurām tiktu mācīts skolās, it sevišķi par šo mūsu asiņaino gadsimtu. Un kur ir publicisti un inteliģence, kur ir rakstnieki, kuru atvilktnēm bija jābūt pilnām un būtu jālūzt tiešā un pārnestā nozīmē no materiāliem par pēdējiem 60 gadiem, kad viņi nevarēja it kā publicēties. Taču rakstīt un domāt viņi varēja! Lai publicē tagad!

Birkava demisija ir vismazākais jeb tas vissīkākais un visnenozīmīgākais, ko varētu būt iecerējuši frakcijas “Latvijai” deputāti un Valdmanis ar Ozoliņu. Tas ir tas pats, kā izveidot sīku intrigu tā vietā, lai atrisinātu lielu problēmu, un tā problēma būs jāatrisina. Un, ja mēs to neatrisināsim, mēs būsim paši sev kaprači, savas nākotnes kaprači.

Šodien mani, kā jūs zināt, izvēlēja no Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amata. No psiholoģiskā, nevis no veneroloģiskā viedokļa, es gribu teikt deputātiem Sinkam, Kreitusei, Jānim Jurkānam, Amerikam, Krastiņam un Kiršteinam, man bija interesanti vērot jūsu vienotību, cik labi jūs bijāt veikuši mājasdarbu pagājušajā nedēļā, kad es biju Lietuvā tikties ar Landsberģi... Deputāts Sinka negulējis naktis, domādams par šo brīdi, un jau šodien sēdes laikā rāpās manā krēslā, bet ir vēl mazliet jāpagaida. Ja nu neievēlē, Sinka...?

Tāda ir mūsu iekšpolitika, bet mūsu ārpolitika, neskatoties uz to, ir daudz labāka. Tenkas un iebaidīšana - tā ir Saeimas ikdiena. Mani tas sākumā pārsteidza. Tagad es to ignorēju un nejūtos ne satriekts, ne apbēdināts.

Es pilnībā atbalstu Birkava atrašanos postenī līdz nākošajām vēlēšanām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Indulim Bērziņam - frakcijas “Latvijas ceļš” deputātam. Lūdzu!

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais sēdes vadītāj, Ministru prezidenta kungs, cienījamie kolēģi! Kā vecajā, labajā padomju laika anekdotē gribas vaicāt: par ko ir filma? Īsti nav skaidrs. Dažus mēnešus pirms nākošajām vēlēšanām deputāti vēlas mainīt pašas Saeimas apstiprināto ārpolitikas kursu, jo šeit neviens nopietni nevarētu iebilst, kaut arī, iespējams, kā tas ir katram cilvēkam, kurš aktīvi darbojas, arī mūsu ārlietu ministram ir bijušas kļūdas. Šeit neviens nopietni nevarētu iebilst, ka Birkava kungs nav pildījis to, ko viņam ir uzdevis mūsu valsts parlaments, tas ir, Saeima. Varbūt ir kaut kādi citi iemesli?

Klausoties Kostandas kunga uzstāšanos, viss kļūst skaidrs, jo Kostandas kungs diezgan precīzi vairākas reizes teica - Krasta un Birkava kunga ārpolitika. Īstenībā visiem ir skaidrs, ka nevar būt ne vienas, ne divu partiju ārpolitikas. Visiem ir arī skaidrs, ka ārpolitisko kursu, kā es jau teicu, apstiprina Saeima, bet Ārlietu ministrija ir tikai mehānisms, un ārlietu ministrs attiecīgi ir šā mehānisma vadītājs; mehānisms, ar kura palīdzību valdība un arī ārlietu ministrs izpilda to, ko no viņa prasa Saeima.

Kāds tad ir iemesls šai kārtējai lielajai runāšanai un balsojumam Saeimā? Tātad Krasta un Birkava ārpolitika.

Atbildot uz jautājumu, “par ko ir filma” jeb ko mēs šobrīd darām Saeimā, viss kļūst skaidrs. Vēl nesen mēs nobalsojām par uzticību pašreizējai valdībai, un tad par šo valdību nobalsoja 58 Saeimas deputāti. Neapšaubāms vairākums! Cilvēki baidījās balsot vai negribēja balsot “pret”. Rodas jautājums: kāpēc? Droši vien pie tā atkal ir vainīgas tās pašas tuvojošamies vēlēšanas, jo tas taču nav populāri. Galu galā Krievija uzbrēca Latvijai, uzbrēca Guntaram Krastam, un tagad mēs viņu noņemsim, it kā piekāpsimies Krievijai. Sabiedrībā ir dažādi viedokļi, un nebūt ne visi Latvijas iedzīvotāji atbalsta to valdību, kuru pašlaik vada Guntars Krasts un kuru atbalsta arī mana partija - “Latvijas ceļš”. Bet tad to godīgi vajadzēja pateikt tad, kad bija balsojums par uzticību valdībai, nevis šobrīd, bet nu vienu pēc otra... Es atļaušos pareģot, ka par Birkava kungu, esmu pārliecināts, būs pozitīvs šis balsojums, tātad viņš paliks šajā amatā, bet parādīsies nākošais ministrs, kura kandidatūra šeit tiks izskatīta, bet pēc tam vēl viens un vēl viens... Un tādā veidā tiks šūpota šī valdības “laiva”, lai panāktu vienu - kaunīgi jeb kautrīgi gāztu šo valdību, jo drosmes atklāti uzstāties pret šo valdību daudziem cilvēkiem šinī zālē nepietika.

Tāpēc man liekas, ka šobrīd mums vajadzētu nobalsot “pret” šo lēmumu, mums vajadzētu atstāt visu tā, kā tas šobrīd ir šinī valdībā, un ļaut šai valdībai mierīgi un godīgi nostrādāt līdz nākošajām vēlēšanām.

Jā, var būt, ka mūsu sabiedrība negrib Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, kā to paredz pašreizējās valdības programma un kā to paredz Saeimas balsojums par mūsu ārpolitisko koncepciju. Bet to jau lems Latvijas vēlētāji nākošajās vēlēšanās, nobalsojot par to vai citu politisko partiju, balsojot ne tikai par viņu solījumiem trīsreiz un četrreiz palielināt pensijas vai... es nezinu, par mannu, kas birs no debesīm, un upēm ar šokolādes krastiem, bet balsojot arī par šo partiju ārpolitiskajiem kursiem.

Un tad mēs redzēsim. Tad Saeima kārtējo reizi ārpolitiskajās diskusijās nospraudīs savu ārpolitisko kursu, un tad jau Birkava kungs vai kāds cits ārlietu ministrs varēs realizēt šo kursu.

Tā ka es aicinu savus kolēģus šobrīd balsot “pret” šo priekšlikumu vai arī atturēties, ja viņi nevēlas balsot “pret”. Īstenībā mums Saeimā tiešām, es kā Saeimas sekretārs varu teikt, darba kārtība ir ļoti gara. Un arī komisijās ir ļoti daudzi jautājumi, kurus ir nepieciešams izskatīt... Daudzi no tiem ir profesionālas dabas jautājumi, kur nav politikas, tāpēc tur nebūs ilgas runāšanas “par” un “pret”. Tad nu no šā parlamenta paliktu ne tikai lielas mapes ar mūsu debatēm, kurās mēs esam skaisti viens otru, es atvainojos, lamājuši vai pārmetuši viens otram, bet paliktu arī kārtīgi padarīts darbs - pieņemti likumi, no kuriem būtu labums arī nākošajā parlamentā visiem Latvijas iedzīvotājiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Gundaram Valdmanim - pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, Padomes pārstāvji, tauta! Es gribu apsveikt Birkava kungu: “Viss ir labi! Viss ir vislabākais...” Es tā klausos, ka tur nekā netrūkst. Viss ir vislabākais, Birkava kungs! Ir tikai viena uzvara pēc otras. Jā... Ja kāds būtu mēģinājis pareģot to, kas ir noticis ar Latvijas tēlu pasaulē pēc tam, kad mēs dabūjām brīvību, ka tas varētu būt tik zems, kāds tas šodien ir, Birkava kungs, tad tas būtu vienkārši murgs, neviens tam nebūtu ticējis. Es saprotu jūsu jēdzienu: jo sliktāk, jo labāk! Bravo, Birkava kungs, sliktāk nevar vairs būt!

Jautājums ir tāds: kurš ir atbildīgs? Grūti saprast. Liela komanda. Visi pakļaujas vienalga kam. Mēs runājam par ārlietu politiku, mēs runājam par to, ko domā Maskavā, ko domā Bonnā, ko domā Briselē, ko domā kaut kur citur, bet nevis par to, ko domā mūsu tauta. Mums it kā ir ārpolitikas pamatnostādne, ka Latvijas ārpolitikas pirmais mērķis ir sargāt mūsu zemes neatkarību. Mēs esam atkarīgi un tikai atkarīgi, Birkava kungs, jūsu vadītajā sistēmā! Tikai atkarīgi! (Starpsauciens: “No kā tu esi atkarīgs?”)

Es nezinu... Es jums pateikšu, draugi, ka mēs esam atkarīgi no visdažādākajām sazvērestībām. Mēs neesam atkarīgi no tautas gribas un neaizstāvam to, kas tautai ir svēts un vajadzīgs. Ir kaut kāds mīts, ka mēs gribam, ka mēs visi gribam iet uz Eiropas Savienību. Eiropas valstīs ir bijuši referendumi ar pretējiem rezultātiem: no 15 valstīm, kas tur ir, 5 valstu iedzīvotāji vairs tur negrib būt, jo viņi sāk saprast, kāda tā lieta ir... Eiropas Savienība mūs atšķaidīs, pirmkārt, ar krieviem, kuri šeit ir, un, otrkārt, gudrākie brauks prom no Latvijas, jo Latvija tiek nolemta nabadzībai, būs ubagu valsts ar emu, kas te tiks ievesti nākošajā gadā. Mums vairs nebūs monetārās politikas, mums jau nemaz nav bijusi laba monetārā politika, bet šo iespēju mēs it kā palaidīsim garām. Nebūs iespēju vairs stimulēt ekonomiku fiskāli, jo atkal tiks pieņemti smagi ierobežojumi. Vācijas iedzīvotāji vairs negrib būt Eiropas Savienībā. Kols viņus neuzklausa. Es saprotu, ka, ja Vācija ieies Eiropas Savienībā, kā tā tagad veidojas, tad Austrumvācija uz mūžīgiem laikiem būs ubagu zeme, bet tas viss ir labi. Mēs klanāmies un lūdzamies: lūdzu, atļaujiet mūsu tautai palikt par ilgtermiņa ubagiem! Un klanīsimies vēl. Mēs nekādi nespējam satikt ar mūsu kaimiņiem, bet nē... es nezinu, vai tas bija labi vai slikti. Es to nesapratu, Birkava kungs!

Birkava kungs, godīgam cilvēkam ir jāuzņemas atbildība! Bet es domāju, ka jums atbildība būtu jāuzņemas par šiem septiņiem zaudētajiem gadiem. Es zinu, jums ir bijuši palīgi. Sinkas kungs šodien mums Saeimas komisijas sēdē skaidroja, ka Latvijai būtu steidzami jāuzņemas atbildība par to, ka mēs saviļņojam citu zemi vai Baltijas jūru, lai gan mūsu kaimiņi vai citi, kas saviļņo, teiksim, Daugavu, ir parakstījuši, bet nav ratificējuši šo līgumu. Viņi ir par daudz gudri, jo viņi negrib maksāt kompensācijas. Turpretī mēs to tūlīt darīsim.

Ārpolitikas labā mēs esam atteikušies no visiem ieročiem gan ekonomikā, gan cīņas veidā. Mūsu tēls smird. Kādreiz tas bija spožs. Un kurš ir vainīgs? Birkava kungs, jūs nevarat izvairīties no vainas! Jūs kopā ar Bērziņa kungu un citiem spožiem cilvēkiem esat bijis vājš ārlietu politikas vadītājs. Jūs esat bijis arī premjers, vai jums nevajadzētu atzīties, ka ir ļoti draņķīga mūsu situācija politikā un sacīt: “Es esmu vainīgs! Lūdzu, tauta, piedodiet man! Es pārdomāšu savus gājienus, es aiziešu nolūgties Dievu un nenākšu vairs atpakaļ darbos, kuros esmu nekompetents.”

Jūs runājat par lietām, kas ir Ārlietu ministrijas kompetencē. Mīļais Birkava kungs, jūs nekur neesat kompetents, viss ir tikai nekompetents. Es lūdzu balsot “pret”. Tad es visai pasaulei pateikšu to, ka mēs nepiekrītam tam, ko mūsu ārlietu pasaule tagad domā, - to, ka mēs esam fašisti, ka mēs neesam bijuši okupēti, ka tie, kuri šeit ir, ka tie ir mūsu draugi, kas iebraukuši ar mūsu atļaujām mūsu zemē.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jūs esat iztērējis sava laika limitu.

G.Valdmanis. Es ceru, ka tas ir Birkava kungs, kas ir izlietojis sava laika limitu. Nobalsosim tā!

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Antonam Seikstam - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie ministri! Godātie Saeimas deputāti! Es neesmu uzkāpis šeit, lai aizstāvētu ārlietu ministra personību. Es esmu tālu no domām, ka ārlietu resorā viss ir vislabākajā kārtībā. Iespējams, ka vajadzēja aktīvāk skaidrot dažādus notikumus, ko Krievija iztulkoja un izskaidroja pa savam. Taču es nekad nevarēšu samierināties, ka savu vainu mēs uzveļam citiem. Ir klaji nekorekti vainot tikai vienu ministriju attiecību saspīlējumā ar Krieviju. Ir klaji nekorekti tā vainot! Pat Eiropas Padome bija spiesta balsot par Krievijas uzņemšanu savās rindās Čečenijas kara laikā. Vai Latvija ar savu diplomātisko aparātu, ar ārlietu resoru, ir spējīga regulēt šos procesus? Padomāsim reāli!

Es nekādi nevaru piekrist tam, ka ārlietu resors tiek vainots kā galvenais vaininieks šajās attiecībās ar Krieviju. Es nerunāšu par ārpolitisko resoru, man nav tādu faktu, bet Krievijas masu informācijas līdzekļi un pat atbildīgi politiķi klaji piekopj Gebelsa politiku. Un ko šajos apstākļos lai dara? Krievija ilgstoši izvairās runāt par robežu. Krievija faktiski ir paralizējusi starpvaldību komisijas darbu, bet mēs vainojam vienu ministru.

Man šajos gados ir nācies neskaitāmas reizes tikties ar visdažādāko starptautisko, pārsvarā cilvēktiesību, institūciju pārstāvjiem. Ko viņi pārmet Latvijai? Mēs tagad vainojam ārlietu resoru par to, ka Latvija neiet kopsolī ar Igauniju, pareizāk sakot, drusciņ, par pussoli, tagad atpaliek, tad pēc Luksemburgas sanāksmes mums nav tiesību apvainoties uz Eiropas komisiju par pagājušā gada jūlija lēmumu. Igaunijā nav pilsonības “logu”, Igaunija risina pēc neatkarības atgūšanas dzimušo bērnu problēmu, Igaunijā valsts prezidents noprotestē diskriminējošus pantus Valodu likumā. Igaunija analizē pati savu situāciju. Igaunija galu galā ratificēja arī 6.protokolu, bet mēs to visu neesam izdarījuši. Kam tas bija jādara? Tas bija jādara parlamentam. Un šajos apstākļos ir jāatceras teiciens Bībelē par baļķi savā acī un par smilgu cita acī. Ja mēs šos noteikumus būtu izpildījuši, tad ekonomiskie apstākļi, arī citi apsvērumi nebūtu Latviju atstājuši pussolī vai soli iepakaļ Igaunijai. Tāda ir šī atbilde.

Visiem, kas prot analizēt procesus, tas ir jāpasaka skaidri un gaiši. Tomēr es vēlreiz saku, ka šādos apstākļos, klausoties Kostandas kunga ziņojumu, es varētu sacīt, ka viņš te apvaino ārlietu resoru par to, ka ievziedu laikā pie mums ir vēss laiks. Būsim taču galu galā spējīgi analizēt, kas par ko atbild un kam par ko ir jāatbild.

Tādā gadījumā es, atrodoties koalīcijas frakcijā, principa pēc aicinu visus, kas domā valstiski, nevis šauri partejiski vai arī šauri egoistiski, noraidīt ierosināto projektu.

Sēdes vadītājs. Vārds Jānim Mauliņam - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Bērziņa kungs apgalvoja, ka Tautas kustība “Latvijai” grib “šūpot” valdību, prasīdama Birkava demisiju. Nē! Mēs norādam šā brīža galveno grūtā ārpolitiskā stāvokļa radītāju, kas ilgstoši ir strādājis slinki un “iegāzis” zināmā mērā arī Krasta kungu. Mēs vienkārši gribam nomainīt šo nespējīgo darbinieku ar citu, kas varētu būt arī no “Latvijas ceļa”, piemēram, ar to pašu Induli Bērziņu, kas pārmet mums šo mūsu “šūpošanu”. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Tad nu es gribu teikt tā, ka mēs dzirdējām, kā Odiseja Kostandas runas laikā lūk, šis te viss sektors nepārtraukti bļaustījās savstarpējās sarunās. Un vēl piedevām no “Tēvzemei un Brīvībai” tur bija Dobelis, Vidiņš un vēl kādi. Tas bija tādēļ, lai pārējie nedzirdētu, ko Odisejs Kostanda saka. Taču tad, kad Birkavs runāja, frakcija “Latvijai” uzmanīgi klausījās, kaut gan Birkavs runāja visu laiku tikai to, kas ir zināms no avīzēm, ko mēs te jau esam nobalsojuši. Piemēram, viņš lielījās, cik daudz līgumu noslēgts, it kā mēs nezinātu, ka tos līgumus visus apstiprina šeit Saeima. Šī bija tukša runāšana, turklāt vēl dezinformācija, jo viņš sacīja, ka visām valstīm ir nosūtīta deokupācijas deklarācija. Vai nu Birkava kungs tīšām mūs maldina, vai arī viņš nav aprunājies ar tiem sava resora darbiniekiem, kuri mums skaidri pateica, ka tas nav izdarīts. Noskaidrojiet, un, piedodiet, sodiet viņus par melošanu vai sodiet par neizdarīšanu, bet lūdzu nedezinformējiet Saeimu!

Iepriekšējais dokuments, ko šodien mēs izskatījām, saucas tā: Latvijas Republikas Saeimas lēmums “Par pasaules valstu iepazīstināšanu ar Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 22.augusta Deklarāciju par Latvijas okupāciju un konsultatīvā atzinuma pieprasīšanu no ANO starptautiskās tiesas”.

Godājamie kolēģi! Šajā pieprasījumā slēpjas viss tas sāls, tā apsūdzība ārlietu resoram, ko tas nav izdarījis. Un es nolasīšu, ko šis dokuments prasa. Pēc pusotra gada Saeima ir spiesta to prasīt. Uzdot Ministru kabinetam nodrošināt, lai Latvijas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs iepazīstinātu attiecīgās valstis ar deklarāciju par Latvijas okupāciju un dokumentiem, kas apstiprina tās saturu, kā arī jānodrošina, lai minētā deklarācija tiktu izplatīta Apvienoto Nāciju Organizācijā, Birkava kungs, kā organizācijas dokuments. Tas nav izdarīts. Un atkal Saeima ir spiesta to uzdot 2.punktā un lūgt, lai sniedz atskaiti līdz 1.septembrim. Vai tas ir Saeimas darbs? Vai tas nav ārlietu resora darbs, kas nav paveikts? Nerunājot nemaz par to, ka Ārlietu ministrija nav nevienam ārvalstu informācijas dienestam, ne arī valstīm paskaidrojusi, ka latviešu leģions nav tas pats Waffen SS. Absolūti nekas nav darīts!

Un jāsaka tā, ka grūti, ļoti grūti ir ticēt, ka Birkava neizdarība ir radusies tikai slinkuma dēļ. Mēs gan zinām, ka viņam patīk braukt kā ekskursantam, bet es neticu, ka tas ir tikai slinkuma dēļ. Tur jau nekas nebija jādara, tikai bija jāpalūdz saviem darbiniekiem nokopēt, pārtulkot, sameklēt un izsūtīt attiecīgos dokumentus. Birkavam pašam nebija jādara nekas, tikai bija jādod rīkojums. To viņš neizdarīja.

Sēdes vadītājs. Mauliņa kungs, jūs esat izlietojis savu laika limitu.

J.Mauliņš. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamajai vārds Janīnai Kušnerei - frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Runājot par šo ierosināto jautājumu par neuzticības izteikšanu Valdim Birkavam - ārlietu ministram, es gribētu atgādināt Bērziņa kungam to, ka frakcija “Latvijai” ir vairākkārtīgi iesniegusi šīs demisijas pieprasījumu, bet diemžēl Saeima to nav nobalsojusi. Tātad mēs vairākkārtīgi esam norādījuši uz tām neizdarībām, kas diemžēl Latvijas ārējam veidolam nav nesusi neko labu. Un mums pat gribas domāt, ka šīs pēdējās aktivitātes, ko ir veikusi Krievija, un mūsu savstarpējo attiecību pasliktināšanās acīmredzot ir šīs darbības sekas.

Bez tam es gribētu atgādināt vēl to, ka diemžēl Ārlietu ministrijas vadībā (un tā tas ir normāli), runājot par iestāšanos Eiropas Savienībā, un runājot par šiem citiem jautājumiem, kādi tika uzdoti, kad Latvija tika “eksaminēta”, arī tur Latvija dabūja “kurvīti”. Tanī pašā laikā mēs šodien dzirdam spīdošo un pārliecinošo Birkava kunga runu, cik daudz ir izdarījusi Ārlietu ministrija, lai Latvija “zīmētos” pasaulē ar tiem niecīgajiem resursiem, kas nu Ārlietu ministrijai ir.

Pagājušajā nedēļā Ārlietu komisijas sēdes laikā es palūdzu Birkava kungam, lai viņš iepazīstina deputātus ar valdības rīcības plānu, kāds tas valdībai ir bijis pagātnē, gan ar to, kas notiek tagadnē, gan ar to, kas tiks darīts nākotnē, ko Ārlietu ministrija ir ieplānojusi darīt un ko valdība ir apstiprinājusi, lai normalizētu Latvijas un Krievijas attiecības, jo diemžēl kaimiņus mēs neizvēlamies. Tad es šos dokumentus saņēmu. Un te ir diezgan interesantas lietas, ar kurām es gribētu iepazīstināt arī jūs, cienījamie deputāti, pirms šā svarīgā balsojuma.

Tātad ko mēs šeit redzam? 2.punktā šajā valdības rīcības plānā mēs lasām: Latvijas institūta nodibināšana līdz ša gada1.jūnijam. Tātad jautājums ir par Latvijas un Krievijas attiecību uzlabošanu, un 2.punkts ir Latvijas institūta nodibināšana.

Skatīsimies tālāk, ko šis Latvijas institūts nozīmē. Latvijas institūta funkcijās ietilpst tās tēla veidošana, stratēģija, tēla popularizēšanas mērķi, tēla popularizēšanas pasākumi, liela mēroga pasākumu organizēšana, informācijas materiālu sagatavošana, nepieciešamo papildu finansu līdzekļu piesaistīšana.

Tā jau laikam naudas nekad nebūs, Birkava kungs! Vai mums ar šo institūtu būtu jāsāk, lai normalizētu mūsu valsts un Krievijas attiecības? Es ļoti šaubos par to.

Nākamais punkts arī ir interesants. Tātad Latvijas Republikas vēstniecībām nedēļas laikā, saņemot attiecīgas instrukcijas, informēt presi par izmaiņām Pilsonības likumā. Kāpēc? Kāpēc tikai par izmaiņām Pilsonības likumā? Vai tas ir viss, par ko vēstniecībām būtu jāinformē pasaule attiecībā uz Latvijas politikas veidošanu starp Latviju un Krieviju? Es uzskatu, ka tas nav viss, bet, Birkava kungs, te tā stāv rakstīts. Tātad tas ir daudz par maz. Tāpēc šodien arī ir radies šis jautājums. Ja jau sešus gadus esat bijis, ja nekļūdos, par ārlietu ministru, bet diemžēl šī jūsu veiktā darbība ir daudz par maz.

Nākamais. Šinī plānā mēs redzam, ka visi pasākumi, kas attiecas uz vizītēm, sarakstēm un dažādu citu kontaktu dibināšanu ar Krieviju, ir beidzamie šā plāna punkti, turpretī visi vizīšu un konsultāciju grafiki ar Eiropas Savienību un NATO dalībvalstīm ir pirmie punkti. Varbūt tie arī varētu būt pirmie punkti, bet šīm attiecībām ar Krieviju, es domāju, bija jābūt virs šā institūta dibināšanas.

Sēdes vadītājs. Kušneres kundze, piecas minūtes ir pagājušas.

J.Kušnere. Paldies. Es lūdzu 1 minūti. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Kāds ir viedoklis deputātiem? Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Kušneres kundzei ļautu runāt vēl 1 minūti. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 9, atturas - 18. Lūdzu, jums tiek piešķirta minūte!

J.Kušnere. Tālāk par šīm steidzamajām vizītēm, kas šajā sakarā ir notikušas. Arī te es gribētu nolasīt fragmentu no šā plāna: Riekstiņa vizīte Briselē, Birkava vizīte Vācijā, Riekstiņa vizīte Zviedrijā, Birkava vizīte ASV, Ulmaņa vizīte Lietuvā, Riekstiņa vizīte Vīnē, Ulmaņa vizīte Itālijā, Birkava vizīte Dānijā, Birkava vizīte Francijā, Birkava vizīte Beļģijā, Birkava vizīte Igaunijā, Birkava vizīte Grieķijā, Riekstiņa vizīte Lielbritānijā, Riekstiņa vizīte Vācijā...

Mēs šeit neredzam nevienu vizīti uz kādu no NVS valstīm, ne arī uz Krieviju. Tālāk seko mūsu citu valstu vizītes Latvijā, kas arī ir saistītas ar šo jautājumu. Kas šinī plānā parādās? Tātad es vēlreiz gribu uzsvērt to, ka šī darbība diemžēl nav izplānota ilglaicīgam posmam. Mēs, mūsu ārlietu resors, diemžēl cīnās ar sekām, nevis ar cēloņiem, tādēļ, es domāju, mums šodien tomēr ir jāpieņem vienīgais pareizais lēmums un tomēr ir jāpieliek tam visam punkts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Kārlim Leiškalnam - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Acīmredzot es ietaupīšu šo minūti, ko mēs laipni deleģējām Kušneres kundzei. Es gan biju sagatavojis veselu runu, bet es to nelasīšu, jo Birkava kunga uzstāšanās bija pietiekami sholastiska, un es arī esmu noklausījies kursu par ārpolitisko lēmumu pieņemšanu jeb par lēmumu pieņemšanu ārpolitikā un negribu šeit būt pārgudrs.

Es gribu pateikt tikai vienu lietu. Es gribu pateikt savam draugam Mauliņa kungam, ka, lai gan Dzintars Ābiķis, mans draugs Saeimā, saka, ka šajā namā draudzība nepastāv, es domāju, ka šeit pastāv uzskatu dažādība, uzskatu atšķirība, pastāv arī draudzība vai novadniecība. Mēs abi esam drusciņ malēnieši. (No zāles deputāts J.Mauliņš: “Paldies, Kārli!”)

Es gribu šodien pateikt paldies par to, ko teica Birkava kungs, paldies par to, ko pateica Bērziņa kungs un Antons Seiksts - par ārpolitikas un iekšpolitikas ciešajām attiecībām un konsekvencēm, par mūsu pašu atbildību, par to cilvēku atbildību, kuri Saeimā ratificē starptautiskus līgumus un piedāvā likumdošanas normas, kas ir pretrunā ar šiem līgumiem. Kuri paši klaji uzspļauj uz sevis parakstītajiem līgumiem. Un par to mēs jau esam šeit runājuši - kaut vai, piemēram, Alkohola aprites likuma kontekstā.

Es gribu pateikt, ka šobrīd nevaram izdarīt Latvijai, tās ārpolitikai, drošības politikai, sliktāku pakalpojumu nekā šo - tieši šobrīd, šajā situācijā, izteikt neuzticību ārlietu ministram (Saeimas ārlietu - es uzsveru, jo ārlietu ministrs realizē tikai Saeimas un Ministru kabineta ārpolitiku). Izteikt neuzticību Latvijas virzībai starptautiskajā telpā vai virzībā uz starptautiskajām organizācijām - tas ir pilnīgs nonsenss šobrīd, situācijā, kad situācija pēc Krievijas asā uzbrukuma Latvijai tikko sāk stabilizēties. Es domāju, patiesībā visi tie runātāji, kas šo min kā demisijas iemeslu, nu ir runājuši galīgi ačgārni. Līdz ar to mēs sakām, ka mēs uzņemamies atbildību par to, ko Krievija mums pārmet. Tas atkal būtu nepareizi. Es domāju, ka ārpolitikā, lai realizētu kādu ārpolitikas kursu, vairāk nekā visās citās jomās ir vajadzīgi personiskie kontakti, personiskās pazīšanās (varbūt tas vārds ir drusciņ par vulgāru, šeit, tribīnē),- personiskās pazīšanās, lai varētu sakārtot lietas. Es domāju, ka Rietumu sabiedrības sakotnēji negatīvo attieksmi pret Latviju, kāda bija pēc krievu ārpolitiskā resora mašīnas iedarbināšanas, Birkava kungs ļoti īsā laikā vērsa pozitīvā.

Vēršos arī pret jums, Valdmaņa kungs. Jūs esat nodarījis tik daudz negatīva Latvijas ārpolitiskajam tēlam, kā neviens cits šajā zālē. Kā neviens cits! Esat to nodarījis ar savu, es atvainojos, reizēm apreibināto muldēšanu, nevis runāšanu vai uzstāšanos. Jā, tieši tā, Valdmaņa kungs! Es cienu arī jūs. Jūs esat viens simpātisks cilvēks, jums ir daudzas gudras domas, bet jūs šīs domas nespējat paturēt pie sevis tajos mirkļos, kad tās ir jāpatur. Tieši tajos mirkļos. Tāpēc, es domāju, ļausim, lai šobrīd uzlabojas attiecības. Cik es saprotu, šobrīd sāk normalizēties attiecības ar Krieviju. Protams, mēs esam izdarījuši to ar grūtu sirdi, arī es, “Latvijas ceļa” biedrs, ar grūtu sirdi esmu pieņēmis dažus lēmumus un dažas konsekvences, par kurām mūs jau sen tika brīdinājusi Ārlietu ministrija. Ļausim, kungi, strādāt! Nav šodien nekādas jēgas sūtīt ārlietu ministra amatā Induli Bērziņu, jo, kamēr viņš ar visu iepazīsies, tikmēr šī krīzes situācija nebūs risināma. Nav nekādas jēgas!

Birkava kungs nekur nepazudīs. Turlā kungs, es angliski runāju septiņas reizes sliktāk nekā jūs. Tā ka es tam galīgi nederu. Es nepretendēju. Mierīgi pagaidīsim nākamās Saeimas vēlēšanas, pagaidīsim šo vēlēšanu rezultātus! Nesagrausim tiltu starp mūsu attiecībām! Nesagrausim to ar balsojumiem, kas patiesībā nav vērsti pret Birkava kungu, bet ir vērsti pret stabilitāti Latvijā, ārpolitisko un iekšpolitisko stabilitāti!

Tie cilvēki, kas pirms dažām dienām teica, ka viņi baigi atbalsta Krasta valdību, lieliski zināja, ka šajā valdībā ir Valdis Birkavs. Kopš tā mirkļa, kad mēs atbalstījām Krasta valdību, situācija ir tikai normalizējusies un uzlabojusies. Atmetīsim šīs savstarpējas “simpātijas” un nodemonstrēsim, ka šīs valsts, ko sauc par Latviju, intereses mums stāv pāri kaut kādai personiskai nepatikai. Kaut kādam apvainojumam par to, ka kāds braucis nevis tikai un vienīgi uz Ludzu, bet tur... jo tā braukšana... pēc trešās reizes... es vienmēr atsakos no visiem komandējumiem... tā braukšana kļūst riebīga, mani tajā lidmašīnā sēžot, tā gravitācija velk vienmēr pie zemes. Es nekur negribu braukt. Es gribu šeit dzīvot un strādāt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds Edvīnam Inkēnam - frakcija “Latvijas ceļš”. (Strapsaucieni: “Vecie kareivji... Arābs!”)

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Daudzi no mums sāka savas uzstāšanās ar salīdzinājumu, ka ārpolitika ir tikai iekšpolitikas turpinājums. Ja mēs šo teicienu mazliet tālāk turpinām, ārpolitika ir tikai iekšpolitikas spogulis un vulgarizējums. Kas tad ir ārlietu ministrs? Ārlietu ministrs ir tikai šī spoguļa rāmis, ierāmējums, kas notur pie sienas šo spoguli. Neatkarīgi no tā, cik šis rāmis ir grezns vai funkcionāls,tas ir tikai rāmis, nekas vairāk.

Līdz ar to jāapskatās, kā mēs ar savu iekšpolitiku darām - atbalstām vai neatbalstām saprātīgu Latvijas ārpolitiku. Nevar noliegt, ka pēdējā laika ekonomiskie panākumi ir daudz devuši mūsu ārpolitikai. Mēs esam pietuvojušies tam, lai sāktu sarunas ar Eiropas Savienību, un Tautas partijai būs ļoti daudz slikta jāizdara latviešu tautai un Latvijas ekonomikai, lai tikai pēc 8 gadiem sāktu šīs sarunas. Mēs esam šo sarunu priekšvakarā. Ir noticis ļoti izšķirošs pavērsiens ceļā uz Pasaules tirdzniecības organizāciju. Tās ir labās lietas.

Bet tagad paskatīsimies uz sliktajām lietām. Sliktā lieta, manuprāt, ir pavisam vienkārša. Mēs esam piedzīvojuši neatkarības gados lielāko nacionālo pazemojumu, un tas ir noticis pēdējos mēnešos. Vakar šim pazemojumam bija vainagojums. Jeļcins apbalvoja Primakovu - daļēji par to, ka mēs esam piespiesti pie sienas. Neapšaubāmi, mūs piespieda pie sienas, ir jāskatās patiesībai acīs. Bet kas mūs piespieda pie sienas? Vai tie ir krievi, kas mūs piespieda pie sienas? Nē. Diemžēl. Mēs paši sevi piespiedām pie šīs sienas, jo mēs sagatavojām krieviem šo iespēju to izdarīt.

Savulaik, pavasara sākumā, Briselē bija skaidri jūtams, ka mums ir... ar mums dažādi runāja, sauciet to, kā gribat, - lūdza mūs, pierunāja mūs, ieteica mums, teica: “Dariet kaut ko ar savu Pilsonības likumu!” Es tajā laikā zvanīju Ministru prezidentam un teicu: “Ir skaidri redzams, ka briest liela krīze mūsu un Briseles attiecībās. Sarunas nesāksies, ja mēs kaut ko nemainīsim.” Diemžēl mēs neko nespējām paši mainīt. Mēs nevaram prasīt, lai Eiropas Savienība aizstāv mūs pret viņu pašu lūgumiem mums. Un Krievija izmantoja šo situāciju, atvēra otru fronti, prasīja to pašu, ko Eiropas Savienība, un galarezultātā mēs bijām spiesti piekāpties. Ko mēs ar to pierādījām? Mēs pierādījām, ka mums nav tālredzības un ka mēs pakļaujamies tikai spiedienam un rupjai šantāžai. Vai tā ir tā politiskā zīme, ko mēs gribējām sūtīt pasaulei?

Pašreizējā brīdī mēs it kā esam jaunā fāzē. EDSO ir saņēmusi garantijas, ka mēs izpildīsim viņu prasības. Makss van der Stūls ir saņēmis personīgi no Krasta kunga šādus apgalvojumus, tikai žēl, ka mēs to neizdarījām divus mēnešus ātrāk un bez krīzes. Bet drāma vēl nav beigusies. Vēl ir iespējams otrais cēliens. Ir solījums, bet šodiena pilnīgi skaidri pierāda, ka nebūt ne visi, kas ir šajā zālē, taisās šo solījumu pildīt, arī no tām partijām, kuras ir atbildīgas par šo solījumu. Kas būs pēc tam? Būs godavārda laušana, būs atkal Eiropas Savienības spiediens, būs Krievijas pievienošanās šim spiedienam un atkal mūsu kārtējā piekāpšanās. Ja mēs gribam otrreiz izbaudīt šo nacionālo pazemojumu, tad mums ir visas iespējas ar tuvredzīgu politiku to izdarīt. Diemžēl mūsu ārpolitika ir ambiciozu politiķu priekšvēlēšanu reitinga ķīlniece, un neredzēt to ir mānīt pašiem sevi. Šādā nozīmē diemžēl opozīcijai daļēji ir taisnība. Laba ārpolitika ir iespējama tikai tad, ja ir saprātīga iekšpolitika, bet diemžēl es daudz kur to neredzu.

Diemžēl mēs esam ierobežojuši savas debates, mums ir dotas tikai piecas minūtes. Man ir ko teikt arī par mūsu ārpolitikas kļūdām. Par reālām ārpolitikas kļūdām. No mana viedokļa skatoties, ir pilnīgi skaidri redzams, ka mums nav sakārtota Eiropas lietu administrēšana šajā valstī. Tā ir viena no ārpolitikas sastāvdaļām. Diemžēl, Birkava kungs, neraugoties uz visu to, ka mēs esam draugi un kolēģi, es atvainojos, man ir jāteic, ka mēs neesam izveidojuši Ārlietu ministrijā Eiropas lietu ministra amatu. Viņam būtu galvenā politiskā atbildība - nevis tāpēc, ka Krasta kungs to dara slikti, bet tāpēc, ka Krasta kungam ir tūkstošiem citu lietu, kas ir jādara, un līdz ar to politiskā atbildība šajā jautājumā karājas gaisā.

Sēdes vadītājs. Inkēna kungs, piecas minūtes ir pagājušas.

E.Inkēns. Atļaujiet man, lūdzu, pateikt vēl divus teikumus. (Starpsauciens: “Prasi minūti!”)

Sēdes vadītājs. Inkēna kungs, tomēr procedūra ir tāda: jūs vai nu lūdzat papildu laiku, vai arī pārtraucat savu uzstāšanos.

Nākamam vārds Jurim Vidiņam - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. (Starpsauciens: “Ko tu, Vidiņ, vari pateikt...”)

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi un cienījamais Rubina kungs! Mēs katrs kaut ko sakām. Es nezinu, cik labi tas mums katram izdodas vai neizdodas, bet ir jāsaka, ja ir kaut kas sakrājies uz sirds. Es pilnīgi nepiekrītu Inkēna kunga teiktajam, ka mēs esot paši sevi piespieduši pie sienas. Kāpēc nepiekrītu? Atcerēsimies neseno vēsturi! Kā jūs, Inkēna kungs, teicāt, visa šī ažiotāža Eiropā sākās Briselē aprīļa sākumā. Pēc tam 3.martā bija pikets, 16.martā bija leģionāru gājiens. Tad, kad nekas sevišķs neizdevās, atskanēja sprādzieni pie sinagogas un pie Krievijas vēstniecības. Kā saka, paši spridzina, paši pēc tam bļauj. Arī tas negāja cauri, mēs sākām pamazām saņemt Rietumu atbalstu. Kas notiek tālāk? Tālāk notiek valdošās koalīcijas sabrukums un mēģinājums gāzt valdību. To es uzskatu par lielāko destabilizējošo faktoru. Un, ziniet, ja mēs arī pēc tam sākam... un Eiropa reaģē uz to apmelojumu kampaņu, ko Krievija pret mums vērš... Ir grūti pateikt, cik daudz tur ir vainīgs Birkavs un cik daudz tur mēs paši esam vainīgi. Katrā ziņā es uzskatu, ka šodien izvirzītais jautājums par balsojumu... uzskatu, ka tas varbūt nav balsojums par uzticību tieši Birkavam, bet, kā šeit izskanēja, par to, cik slikts ir Krasts un “Tēvzemei un Brīvībai”. Šis ir principā kārtējais situācijas destabilizācijas mēģinājums. Un es gribētu jums, cienītie kolēģi, citēt vienu frāzi no tā, ko teica Imants Kalniņš 1.maijā “Tēvzemei un Brīvībai” kongresā. Viņš teica sekojošo: “Vai tā bija opozīcija, kura balsoja par neuzticību Krasta valdībai? Nē, tā bija piektā kolonna.” Un tāpēc, kolēģi, pirms balsošanas varbūt padomāsim par šo vārdu jēgu! Vai tiešām tur nav zināma saistība. (No zāles deputāte J.Kušnere: “Krasta valdība jau nekritīs!”) Kušneres kundze, kad jūs bļaujat, tagad, no vietas, es mūžīgi atceros jūsu bijušā partijas biedra Dunkera teikto par diskusijas jēgu starp dažiem cilvēkiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds Modrim Lujānam - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātam. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Klausoties un uzmanīgi vērojot Birkava kungu, es atceros vienu labu filmu, kas tagad jau skaitās ārzemju filma. To uzņēma kinostudija “Tallinfilm”, un tā saucas “Pēdējā relikvija”. Man ir tāda sajūta: ja mēs šodien paņemsim šo “Latvijas ceļa” iemīļoto lādīti un to sasitīsim, tur iekšā sēdēs Kaula vietā Birkavs. Es atceros, visu laiku atceros to, ka mūsu Latvijā ir viens ārlietu speciālists, gan 5.Saeimas laikā, gan arī tagad, - tas ir Birkava kungs. Man liekas, “Latvijas ceļam” šī ir pēdējā relikvija - viņi berzē to kastīti, tai putekļus notrauc un vienmēr saka: nedrīkst, tas ir mūsu! Man tas atgādina to, kā padomju laikā bija, - kamēr ģenerālsekretārs nenomira, tikmēr viņu ārā no Kremļa nenesa. Arī mūsu parlamentā un mūsu Ministru kabinetā ir apmēram tāpat: kamēr pats Birkava kungs neaizies prom no šī amata, tikmēr viņu ārā neviens neiznesīs. Tādēļ mani vēl jo vairāk izbrīna Vidiņa kungs, biedra Vidiņa runa par to, ka jautājums, kas eksistē, ir ļoti vienkāršs: ir, lūk, cienījamais Birkava kungs, un ir Krasta kungs... Es nezinu, kāda tur ir sasaiste, varbūt intelektuāla, varbūt garīga, bet ir tas moments - ja cienījamo Birkava kungu iznestu ārā no Ministru kabineta, tad ir jākrīt arī Krasta kungam. Man liekas, šajā gadījumā ir tā lieta, ka galīgi izgāzusies Latvijas ārpolitika. Es atceros to nakti, kad Ulmaņa kungs atnesa mums to savu deklarāciju par Irāku, kurā viņš aicināja karu pieteikt. Izrādījās, ka Ārlietu ministrija neko nezina par to. Tā ir paradoksāla situācija: Valsts Prezidents stiepj deklarāciju... Labi, ka parlaments to vismaz tanī brīdī... tā ļaunā opozīcija mēģināja apstādināt to lietu. Un tanī brīdī... pēc tam izrādījās... mēs lēmām, mēs skrējām, Aizsardzības komisija skrēja augšā... Bet Ārlietu ministrija bija galīgā impotences stāvoklī. Protams, es skatos, kā nāk ārā viens pēc otra šie vecie kareivji, noputējuši, netīri, nošmulēti, daļa veco kareivju ir aizbēgusi. Es, protams, saprotu... (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, lūdzu, turpiniet!

M.Lujāns. Es labi saprotu to, ka cienījamais Leiškalna kungs, iespējams, uz Ludzu lido ar lidmašīnu. Bet es šajā gadījumā gribētu uzzināt šīs lidmašīnas numuru un arī pamēģināt kādreiz aizbraukt. Es saprotu, kādēļ Leiškalna kungs saka, ka vajadzētu, lai līdz vēlēšanām Birkava kungs tur pabūtu. Ar ko tad Leiškalna kungs brauks pa Latviju un vedīs pensionārus uz Operu, ja nebūs Birkava kunga? (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, lūdzu, runājiet par lietu.

M.Lujāns. Cienījamie kolēģi! Ja Birkava kunga ieguldījumi Latvijas ārpolitikā ir lieli, tad, es domāju, mums visiem vajadzētu vērsties ar lūgumu iedot Birkava kungam vēl vienu ordeni (vai viņam, protams, nav jau kāds ordenis?), un tad cilvēks justos attiecīgi gandarīts par darbu. Un es ceru, ka arī Bērziņa kungs varētu kādu brīdi pastrādāt, lai arī iegūtu kādu ordeni. Un tādēļ, es uzskatu, neviens jau netaisās jums, “Latvijas ceļš”, atņemt šo “krēslu”. Es saprotu, šis “krēsls” ir patīkams un varbūt vēsturisks, un atkal kārtējais “Latvijas ceļa” pretendents varēs tur sēdēt, bet tas jau nav saistīts ar Krasta kungu. Un patiešām, - no otras puses, ir ļoti skumji, ka šis jautājums mūsos visos izraisa smaidu. Es, protams, jau saprotu to, bet, ja par mūsu ārlietu resoru ir jāsmejas, tad ir jautājums - cik ilgi mēs tādu resoru turēsim? Patiešām žēl, ka mums Latvijā nav Žvaņecka, tad viņam tā būtu laba tēma, ko pastāstīt, - par kārtējiem lekciju kursiem, par kārtējām konfekšu “Gotiņa” reklāmas kampaņām un visām šīm pārējām izdarībām. Tajā laikā, kamēr ir pilnībā izgāzusies pati ārpolitika. Jā, protams, es atceros arī to, ka “Latvijas ceļš” savulaik smējās par to iniciatīvu, ko es Šķēles kungam piedāvāju, kad viņa valdība tika dibināta, - par Austrumu lietu ministra posteni. Nu tagad mēs atceramies, ka mums vajadzētu arī Eiropas lietu ministru, bet nu mums ir daļēji izgāzušās abas politikas - gan Austrumu, gan Rietumu politika, tāda ir realitāte. Un šajā gadījumā patiešām, Seiksta kungs, vajadzētu... žēl, ja es būtu zinājis, ka jūs uzstāsities ar tādu skumju runu, es būtu atnesis jums maisiņu ar pelniem: labāk izskatītos, ja jūs vēl bērtu pelnus sev uz galvas.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, piecas minūtes ir pagājušas.

Vārds Jānim Ādamsonam - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es pacentīšos ilgi neaizkavēt jūsu uzmanību. No šīs tribīnes tik tiešām ļoti pareizi izskanēja, ka ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums. Bet tagad paskatīsimies, kādas stratēģiskas kļūdas ir pieļautas pēdējās Saeimas laikā. Tur, es uzskatu, ir vainīgs arī Birkava kungs. Viena no pirmajām un galvenajām stratēģiskajām kļūdām bija tā, ka ar Birkava kunga atbalstu mafiozu struktūru pārstāvji tika iebīdīti atbildīgos amatos, un tikmēr, kamēr tie tur strādā roku rokā, plecu pie pleca, ar šo mafiozo struktūru pārstāvjiem, nekāda nopietna dialoga ne ar Rietumiem, ne ar Austrumiem absolūti nebūs.

Nākamais. Birkava kungs jau četrus gadus ir ārlietu ministrs, pirms tam bija premjerministrs. Var patikt un var arī nepatikt viņa darba stils, bet ir viena cita problēma. Man pirms dažām dienām bija interesanta saruna ar vienu ASV profesoru, kurš lūdza izskaidrot, kāpēc Latvijā ir tāda duāla situācija gan ar leģiona atceres dienu, gan ar uzvaras dienu. Diemžēl Ārlietu ministrija nav neko darījusi, lai pasaulei izskaidrotu unikālo Latvijas situāciju. Ka mums viena okupācija nomainīja otru okupāciju. Šāds izskaidrošanas darbs ir viens no Ārlietu ministrijas galvenajiem uzdevumiem. Tas ir uzdevums, kurš jāpilda visiem vēstniekiem, lai tik tiešām izskaidrotu Latvijas un pārējo Baltijas valstu unikālo situāciju.

Nobeigumā es gribētu pievērsties vēl vienai lietai. Tikko kā sākās apmelošanas kampaņa, kuru izraisīja Krievijas puse sakarā gan ar mītiņu, gan ar piketiem, gan it kā cilvēktiesību pārkāpumiem. Bija unikāla situācija, ka Latvijai savu atbalstu no sākuma pauda gan Lietuvas parlaments, gan Igaunijas parlaments un šo parlamentu pārstāvji, bet oficiālā Latvijas nostāja tā arī nesekoja. Nebija ne Latvijas valdības, ne Ārlietu ministrijas oficiālās nostājas sakarā ar Kola un Širaka, un Jeļcina paziņojumiem Maskavā. Es uzskatu, ka tādā veidā turpināt vadīt Ārlietu ministriju nevar.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Ernestam Jurkānam. Četras minūtes, Jurkāna kungs.

Godātie kolēģi, debatēs vēl ir pieteikušies trīs deputāti. Ir pienācis laiks pārtraukumam. Reģistrēsimies! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Deputātus lūdzu reģistrēties. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aida Prēdele, Aleksandrs Pētersons, Guntars Grīnblats, Edvīns Inkēns, Jānis Ābele, Jānis Rāzna, Valdis Nagobads, Ludmila Kuprijanova, Ojārs Grinbergs, Gunta Gannusa, Alfreds Čepānis, Ilmārs Bišers, Jānis Ādamsons, Andris Saulītis, Leopolds Ozoliņš, Uldis Veldre, Māris Vītols, Anta Rugāte.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz rītdienai, 14.maijam, pulksten 9.00 no rīta.

(Pārtraukums)

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute