Sēdes vadītājs. Labrīt, kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi. Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"". Otrais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāts Normunds Pēterkops. Vakar izskatījām 8.priekšlikumu, tagad turpinām izskatīt 9.priekšlikumu, kuru iesniegusi atbildīgā komisija.

Lūdzu, Pēterkopa kungs!

N.Pēterkops (apvienības "T ēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Tātad turpinām izskatīt priekšlikumus. 9. priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izteikt 14.panta otro daļu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: "Izteikt 17.panta otro daļu..." - un tālāk kā tekstā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

N.Pēterkops. 10.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Pēterkops. Ierosina izteikt 18.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par šo priekšlikumu? Debatēs ir pieteicies deputāts Normunds Pēterkops - apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Lūdzu!

N.Pēterkops (apvienības "T ēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā pieņemto redakciju un būtībā atbalstīt komisijas viedokli par manu iesniegto priekšlikumu, un savukārt neatbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu izslēgt pirmajā lasījumā pieņemto redakciju.

Kāpēc es uzskatu, ka jāpaliek pirmajā lasījumā pieņemtajai redakcijai? Tāpēc, ka spēkā esošais likuma pants nosaka, ka nomniekam ir "pirmās rokas" tiesības uz neapdzīvojamām telpām tikai tādā gadījumā, ja viņš šo neapdzīvojamo telpu nomas līgumu ir noslēdzis līdz 1997.gada 1.jūnijam un privatizācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī šis līgums ir spēkā. Jāņem vērā tas, ka tagad ir jau pagājis ilgāks laiks, ir pagājuši vismaz 10 mēneši, un noteikti ir pa šo laiku valsts vai pašvaldību dzīvojamās mājās atkal kādas neapdzīvojamās telpas atbrīvojušās, un būtu, protams, loģiski, ja tiem nomniekiem, ar kuriem valsts vai pašvaldība šobrīd ir noslēgusi nomas līgumu, būtu šis slīdošais grafiks, šis slīdošais termiņš - līdz sešiem mēnešiem. Ja sešus mēnešus pirms privatizācijas pieteikuma iesniegšanas līgums ir bijis noslēgts un privatizācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī līgums ir spēkā, tad nomniekam būtu šīs "pirmās rokas" tiesības dodamas. Uzskatu, ka šinī gadījumā būtu dodamas arī šiem jaunajiem nomniekiem, kas ir noslēguši līgumus pēc 1997.gada 1. jūnija, kaut kādas... Lai vismaz būtu ieinteresētība ieguldīt šajās telpās vairāk līdzekļu, nevis vienkārši varbūt noslaucīt putekļus. Jo viņi redzētu, ka viņu ieguldījums privatizācijā... ka viņiem būs kaut kādas "pirmās rokas" tiesības un varēs šīs telpas izmantot ar lielāku garantiju un drošību arī turpmāk.

Ja mums būtu tāda prakse, ka mēs slēgtu valsts un pašvaldību dzīvojamās mājās nomas līgumus uz kādiem 15 - 20 gadiem, tad, protams, nebūtu šādu bažu par to, ka šāds nomnieks pēc privatizācijas varētu šīs telpas neturpināt lietot. Bet, tā kā līgumi parasti tiek slēgti uz neilgu termiņu (līdz pieciem gadiem), tad, ja nomniekam šo "pirmās rokas" tiesību nav, izsolē šīs telpas var nopirkt cits un tad ar šo nomnieku, protams, var arī līgumu lauzt. Protams, tas notiek tiesas ceļā, bet šāda iespēja katrā ziņā ir daudz lielāka nekā tad, ja viņam pašam ir šīs "pirmās rokas" tiesības.

Lūdzu atbalstīt manu viedokli, tātad noraidīt manis iesniegto priekšlikumu un noraidīt atbildīgās komisijas viedokli. Atstāt pirmajā lasījumā pieņemto redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies, Pēterkopa kungs! Nākamais runās Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Es gribu jūs informēt, kādēļ atbildīgā komisija neatbalstīja Normunda Pēterkopa priekšlikumu un kādēļ atbildīgā komisija ierosina izslēgt no likumprojekta pirmajā lasījumā pieņemto redakciju. Par šo tēmu, godātie kolēģi, mēs no šīs augstās tribīnes esam ļoti daudz runājuši. Iemesls ir ļoti vienkāršs. Ja pieņemtu pirmajā lasījumā atbalstīto redakciju vai arī deputāta Pēterkopa iesniegto, tad varētu tikt pieļautas dažādas ļaunprātības. Proti, līdzšinējie nomnieki, kuri nebūtu paspējuši privatizēt savas nomātās dzīvojamās telpas, varētu tikt izlikti no telpām (tiktu ļaunprātīgi lauzti līgumi), it sevišķi no tādām telpām, kuras atrodas labās mājās, un šīs telpas tiktu iznomātas dažādām pašvaldību amatpersonām, viņu radiniekiem, un pēc tam tās varētu privatizēt šīs neapdzīvojamās telpas. Tādēļ, lai neveicinātu līgumu ļaunprātīgu laušanu ar līdzšinējiem nomniekiem un neierobežotu līdzšinējo nomnieku (proti, to nomnieku, kas noslēguši nomas līgumus līdz 1997.gada 1.jūnijam) tiesības, atbildīgā komisija ir ierosinājusi izslēgt no pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas 3.pantu. Par šo tēmu, godātie kolēģi, mēs esam šeit runājuši un debatējuši jau vairākas reizes, un arī iepriekšējās reizēs mēs esam noraidījuši šādu iespēju, ko piedāvā Normunds Pēterkops un arī Ziediņa kungs, iesniedzot pirmā lasījuma variantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Vai vēlaties kaut ko teikt komisijas vārdā, Pēterkopa kungs?

N.Pēterkops. Es vienkārši aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, balsojam par 10.priekšlikumu - deputāta Normunda Pēterkopa iesniegto priekšlikumu izteikt 18.panta otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā. Komisija to ir noraidījusi. Tas būtu balsojams, bet, tā kā ir otrs - svītrot pirmajā lasījumā pieņemto likumprojekta 3.pantu -, balsosim par to vispirms. Tas ir 11.priekšlikums. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par atbildīgās komisijas priekšlikumu - svītrot pirmajā lasījumā pieņemto likumprojekta 3.pantu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 4, atturas - 15. Pants ir svītrots. Līdz ar to 10.priekšlikums vairs nav apspriežams.

12. priekšlikums. Lūdzu!

N.Pēterkops. 12.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: "Izteikt 19.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā..."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas atzinumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 13.priekšlikums. Arī tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Piedāvā likumprojektu papildināt ar jaunu pantu, kas precizē 20.panta trešās daļas 2.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 14.priekšlikums. Deputāts Lagzdiņš ierosina papildināt 21.pantu ar piekto un sesto daļu. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Piedodiet, vēlas runāt Jānis Rāzna - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es piekrītu deputāta Lagzdiņa priekšlikumam un atbalstu to, bet tajā pašā laikā es gribu vērst Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas uzmanību uz dažām nepilnībām, kas ir 21. un 15.pantā.

Pirmkārt, es gribu runāt par pirmo daļu. Manuprāt, pirmā daļa ir pieņemama, bet šeit varbūt vajadzētu dot pašvaldībām iespēju samazināt maksājumus daudzbērnu ģimenēm un I un II grupas invalīdiem.

Kas attiecas uz otro daļu, otrajā daļā ir teikts, ka, ja neviena no pirmajā daļā minētajām fiziskajām personām nav pieteikusies uz šā dzīvokļa privatizāciju, tad var pieteikties jebkura persona, kurai ir kompensācijas sertifikāti. Var rasties tāda situācija: ja man ir palikuši no iepriekšējā darījuma divi kompensācijas sertifikāti, tad es tieku priekšā visām pārējām fiziskajām personām un arī juridiskajām personām. Manuprāt, otrā un trešā daļa būtu apvienojama. Tādā situācijā mēs radītu lielāku konkurenci attiecībā uz šo dzīvokli, un šajā sakarā mēs varbūt varētu risināt gan kompensācijas sertifikātu dzēšanas problēmu un arī pašvaldībai varbūt būtu iespējas vairāk nopelnīt, lai atrisinātu savus pārējos dzīvokļu jautājumus. Protams, šeit, manuprāt, vajadzētu dot arī pašvaldībai iespēju, nosakot varbūt procentus... Būtu ļoti nopietni jāpadomā par to, cik lielā mērā atļaut šo dzīvokli privatizēt par kompensācijas sertifikātiem un cik lielā mērā ļaut maksāt naudā vai arī maksāt tikai naudā. Es domāju, ka šie priekšlikumi vēl ir iestrādājami, gatavojot trešo lasījumu, bet otrajā lasījumā es atbalstu deputāta Lagzdiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Mēs esam uzsākuši debatēt par normām, kuras nav precizētas pirmā lasījuma laikā, un komisija arī neierosina precizēt tās otrā lasījuma gaitā. Bet tas, ko sacīja Rāznas kungs, ir ļoti būtiski. Problēma ir šāda: mēs esam noteikuši visā valstī vienotas īrnieku kategorijas, kuras var privatizēt par sertifikātiem dzīvokļus pirmajā kārtā. Visā valstī ir vienotas īrnieku kategorijas. Ir sešas īrnieku kategorijas. Bet, godātie kolēģi, saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļu jautājumu risināšanā" katra pašvaldība savā teritorijā, ņemot vērā specifiskos dzīvokļu apstākļus, iedzīvotāju dzīves līmeni, sociālo situāciju, var noteikt arī citas kategorijas, kurām ir tiesības saņemt valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā, proti, izīrēt dzīvokli. Bet šīm kategorijām attiecīgajā teritorijā nav dotas tiesības piedalīties neizīrētu dzīvokļu izsolēs. Tādēļ, godātie kolēģi, viskorektākā norma būtu tāda, kas noteiktu, ka pirmajā izsoles kārtā var piedalīties visas tās personas vai to personu kategorijas, kuras attiecīgās pašvaldības teritorijā, saskaņā ar pieņemtajiem lēmumiem, bauda tiesības tikt uzņemtām dzīvokļu rindā. Katrā pašvaldībā ir sava situācija. Tāds būtu viskorektākais risinājums. Taču tas ir trešajā lasījumā darāms.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā.

N.Pēterkops. Es lūdzu par šo jautājumu nebalsot, jo iebildumu pret to nav nevienam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kolēģi piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam un atbalsta deputāta Lagzdiņa priekšlikumu. Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 15.priekšlikums. Juridiskā komisija piedāvā izteikt 25.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu nr.15? Piekrīt. Paldies. Pieņemts ir atbildīgās komisijas viedoklis.

N.Pēterkops. 16. priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izteikt 25.pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 25.panta redakcijai piekrīt. Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 17.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izslēgt pirmajā lasījumā pieņemto likumprojekta 5.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot likumprojekta 5.pantu? Piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. 18.priekšlikums. Ekonomikas ministrs Sausnīša kungs ierosina izteikt 28.pantu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 19. priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā papildināt likumprojektu ar jaunu pantu - pantu par 29.panta ceturtās daļas papildināšanu. Deputāti piekrīt šim atbildīgās komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 20.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā papildināt 30.panta 1.punktu pēc vārda "uzvārds" ar vārdiem "vai nomnieka nosaukums".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 21.priekšlikums.

N.Pēterkops. 21.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā papildināt likumprojektu ar jaunu pantu: "Papildināt 33.pantu ar otro daļu šādā redakcijā..."

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. 22.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā papildināt 34.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. 23.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izslēgt likumprojekta 8.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 8.panta svītrošanai. Pieņemts.

N.Pēterkops. 24.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā papildināt 41.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 41.panta papildināšanai ar ceturto daļu. Pieņemts.

N.Pēterkops. 25.priekšlikums. Ekonomikas ministrs Sausnīša kungs ierosina papildināt 47.pantu ar sesto daļu. Atbildīgā komisija daļēji atbalsta šo priekšlikumu, un tas ir iekļauts atbildīgās komisijas sagatavotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tas ir 26.priekšlikums, Pēterkopa kungs. Vai tā?

N.Pēterkops. Jā, 26.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie kolēģi, vai jūs piekrītat atbildīgās komisijas atzinumam par ekonomikas ministra Sausnīša priekšlikumu un atbildīgās komisijas iesniegto 47.panta sestās daļas redakciju? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. 27.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Pēterkops. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops. 28.priekšlikums un 29.priekšlikums būtībā ir līdzīgi, tos ir iesniedzis ekonomikas ministrs Sausnīša kungs. Atbildīgā komisija šos iesniegtos priekšlikumus ir atbalstījusi un iekļāvusi atbildīgās komisijas priekšlikumā, tas ir 31.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai jūs piekrītat atbildīgās komisijas atzinumiem par 27., 28., 29.,30. un 31.priekšlikumu? Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. 32.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Pēterkops. Atbildīgā komisija piekrīt šim priekšlikumam papildināt 50.pantu ar jaunu daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 50.panta papildināšanai ar jaunu daļu jums iesniegtajā redakcijā. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. 33.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izslēgt likumprojekta 9.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 9.panta svītrošanai. Pieņemts.

N.Pēterkops. 34.priekšlikums. Iesniedzis finansu ministrs Roberts Zīles kungs. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas atzinumu akceptē. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. 35.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izteikt pirmajā lasījumā pieņemto 60.panta trešo daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 60.panta trešās daļas redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops. 36.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija. Precizē pirmajā lasījumā pieņemto 64.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 64.panta trešās daļas redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops. 37.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Izsaka pirmajā lasījumā pieņemto un arī spēkā esošo 67.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai piekrītat atbildīgās komisijas akceptētajai 67.panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas redakcijai? Piekrītat. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. 38.priekšlikums. Iesniedzis finansu ministrs Roberts Zīle. Atbildīgā komisija neatbalstīja šo iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. 39.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā papildināt 73.1.panta otro daļu ar jauniem vārdiem.

Sēdes vadītājs. Komisija to ir atbalstījusi. Deputāti arī atbalsta. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. 40.priekšlikums. Sagatavojis un iesniedzis deputāts Jānis Lagzdiņš. Atbildīgā komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. 41.priekšlikums. Iesniedzis finansu ministrs Roberts Zīle. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo finansu ministra priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. 42.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izslēgt likumprojekta pirmajā lasījumā pieņemto 14.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. 43.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā papildināt likumprojektu ar jaunu pantu: 73.3.panta trešās daļas 2.punktu izteikt jaunā redakcijā. Ierosina arī papildināt šo pantu ar jaunu daļu - piekto daļu. Un papildināt šo pantu arī ar sesto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu: 73.3. panta trešās daļas 2.punktu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Piekrīt arī panta piektās un sestās daļas redakcijai. Piekrīt. Paldies.

N.Pēterkops. 44.priekšlikums. Finansu ministrs Roberts Zīles kungs piedāvā izslēgt 73.4.pantu. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

N.Pēterkops. 45.priekšlikums. Ekonomikas ministrs Sausnīša kungs piedāvā aizstāt vairākus vārdus 73.5.panta pirmajā daļā ar citiem vārdiem, kā jums tas šeit ir redzams. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. 46.priekšlikums. Iesniedzis finansu ministrs Roberts Zīle. Atbildīgā komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. 47.priekšlikums. Atbildīgā komisija neatbalsta finansu ministra Roberta Zīles kunga iesniegto priekšlikumu par 73.7.panta nosaukuma maiņu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai godātie kolēģi deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem par finansu ministra Zīles kunga iesniegtajiem priekšlikumiem par 73.7.panta nosaukumu, 73.7.panta otro daļu un 73.7.panta trešo daļu? Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. Tālāk. Skatām 50.priekšlikumu, ko ir iesniedzis finansu ministrs Roberts Zīle. Atbildīgā komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī šajā gadījumā deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. 51.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: "Papildināt 73.8.panta pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā..."

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 73.8.panta pirmās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. 52.priekšlikums. Iesniedzis finansu ministrs Roberts Zīle. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam. Pieņemts.

N.Pēterkops. 53.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izteikt likuma 73.9.panta otro daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 73.9.panta otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops. 54.priekšlikums. Iesniedzis ekonomikas ministrs Sausnīša kungs. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem par priekšlikumiem par 73.9.panta ceturto daļu - gan priekšlikumam nr.54, gan priekšlikumam nr.55? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. 56.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir sagatavojusi labojumus 73.9.pantam - ierosina izslēgt ceturtās daļas ceturto teikumu un papildināt pantu ar jaunu piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

N.Pēterkops. Un ierosina arī papildināt septīto daļu ar jaunu otro teikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops. 57.priekšlikums. Iesniegusi Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija neatbalsta šo iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies, tas ir pieņemts.

N.Pēterkops. 58.priekšlikums. Iesniedzis finansu ministrs Roberts Zīle. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam. Paldies.

N.Pēterkops. 59.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Pēterkops. Atbildīgā komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops. 60.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izslēgt pirmajā lasījumā pieņemto 74.panta ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot pirmajā lasījumā pieņemto 74.panta ceturto daļu. Pieņemts.

N.Pēterkops. 61.priekšlikums. Iesniedzis ekonomikas ministrs Atis Sausnītis. Atbildīgā komisija to neatbalsta. Neatbalsta arī 62.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par šiem priekšlikumiem. Paldies. Akceptēts ir komisijas viedoklis.

N.Pēterkops. 63.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Ierosina likumprojekta papildināšanu ar jaunu pantu šādā redakcijā: "Papildināt likumu ar 74.1.pantu šādā redakcijā: "74.1.pants. Rīcība ar dzīvojamās mājas neprivatizēto valsts vai pašvaldības īpašuma daļu"."

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt deputāts Jānis Rāzna - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gan negribētu pilnībā piekrist atbildīgās komisijas ieteiktajai redakcijai. Varētu piekrist tai daļai, ka, ja cilvēks dzīvokli neprivatizē, tad šis dzīvoklis var tikt saglabāts valsts vai pašvaldības īpašumā. Taču nākamais punkts uzreiz pasaka, ka to var arī atsavināt jebkura persona, kurai ir sertifikāti. Tas nozīmē, ka, ja valsts vai pašvaldība negribēs atstāt šos dzīvokļus savā īpašumā, tad jebkurš mūsu valsts iedzīvotājs, kam ir sertifikāti, varēs šo dzīvokli atsavināt. Tālāk gan ir teikts, ka pirmpirkuma tiesības ir īrniekam. Bet, manuprāt, vajadzētu šim īrniekam saglabāt visā privatizācijas laikā izpirkšanas tiesības. Un varbūt tikai kā trešo momentu vajadzētu šajā pantā ielikt to, ka var jebkurš iedzīvotājs atsavināt to dzīvokli ar šī īrnieka piekrišanu. Bet vispareizāk laikam būtu tā: ja īrnieks nevēlas šo dzīvokli privatizēt, tad to vajadzētu atstāt valsts un pašvaldības īpašumā, varbūt ar zināmiem ierobežojumiem, lai tur nevarētu pierakstīt jaunas personas vai bērnus, vai mazbērnus. Un tikai tad, kad šāds dzīvoklis praktiski tiks izbrīvēts, to varētu pārdot vai nu par sertifikātiem, vai, ja sertifikātu termiņš būs izbeidzies, par naudu. Bet acīmredzot šeit nekādas citas redakcijas mums nav. Šobrīd atliek vienīgi balsot par atbildīgās komisijas iesniegto redakciju, bet, gatavojot trešo lasījumu, acīmredzot būtu vēl nopietni jāpadomā par šo pantu.

Ja arī mēs atļaujam privatizēt visām personām, tad, manuprāt, šeit vajadzētu pirmām kārtām runāt par kompensācijas sertifikātiem.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Šis atbildīgās komisijas priekšlikums ir ļoti svarīgs. Faktiski šī priekšlikuma pieņemšanas gadījumā parlaments būs zināmā mērā atbalstījis, nosacīti, ja tā varētu teikt, dzīvokļu piespiedu privatizāciju. Kas tātad tiek piedāvāts? Ja likumā noteiktajā termiņā, tas ir, līdz 1999.gada 1.jūlijam, īrnieks, kuram līdz šā gada 31.decembrim ir piedāvāts dzīvokli privatizēt, nebūs privatizējis šo dzīvokli vai ja īrniekam tiks piedāvāts dzīvokli privatizēt pēc nākamā gada 1.janvāra un īrnieks 6 mēnešu termiņā nebūs izlēmis privatizēt šo savu dzīvokli, tad valsts vai pašvaldība varēs rīkoties sekojoši:

pirmkārt, atstāt šo dzīvokli valsts vai pašvaldības īpašumā;

otrkārt, šo dzīvokli atsavināt izsolē citām personām par sertifikātiem, saglabājot īrnieka pirmpirkuma tiesības.

Bet, godātie kolēģi, tas, ka otrajā kārtā īrniekiem tiek dotas pirmpirkuma tiesības, - tas faktiski ir tikai, ja tā varētu teikt, agonijas paildzinājums. Jo cilvēki, kuri nav izšķīrušies privatizēt dzīvokļus pirmajā kārtā, tātad likumā noteiktajā termiņā, diez vai būs pārdomājuši, diez vai būs iegādājušies sertifikātus un diez vai šos dzīvokļus privatizēs otrajā kārtā, izmantojot savas pirmpirkuma tiesības. Un tad viņu dzīvokļi varēs tikt pārdoti citām personām. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka apmēram 70% īrnieku (tāda ir prognoze, ka 70% īrnieku uz nākamā gada 1. jūliju nebūs privatizējuši dzīvokļus) būs nostādīti tādā, nu, maigi izsakoties, ļoti nedrošā stāvoklī, jo viņu dzīvokļus varēs jebkurā brīdī piedāvāt privatizēšanai citām personām. Turklāt, godātie kolēģi, ir jāšaubās, vai kāda persona, kā juridiska, tā fiziska, privatizēs izīrētus dzīvokļus. Nu sakiet, lūdzu, kura firma privatizēs izīrētus dzīvokļus, teiksim, Bolderājā, teiksim, Ķengaragā, lai pēc tam tiesātos ar īrniekiem, liktu viņus ārā? Tas nenotiks. Un faktiski šis priekšlikums, es gribu teikt pilnīgi atklāti, ir vērsts uz to, lai Rīgas centra labo māju dzīvokļus šādā veidā privatizētu piespiedu kārtā, nododot tos privatizācijā citām personām. Un īrniekus pēc tam vai nu ar labu, vai ar ļaunu, vai tiesas ceļā, vai izmaksājot viņiem kompensācijas, izliktu no šiem labajiem dzīvokļiem. Tas, manuprāt, ir patiesais šī priekšlikuma mērķis.

Godātie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šo piespiedu privatizāciju, es aicinu balsot pret atbildīgās komisijas priekšlikumu, jo šī priekšlikuma pieņemšana radīs tikai un vienīgi nedrošības sajūtu lielākajā daļā īrnieku un šī priekšlikuma pieņemšanas gadījumā dzīvokļu privatizācija netiks paātrināta, un nekādu ekonomiski labvēlīgu seku dzīvokļu saimniecības uzlabošanas ziņā nebūs. Es aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Cienītais Prezidij, godātie Saeimas deputāti! Arī es uzstājos pret šā panta pieņemšanu pilnībā, pret tā pilnu tekstu. Mēs varētu runāt par šā panta pirmās daļas pieņemšanu, mēs varētu balsot pa daļām un pieņemt pirmo daļu, bet nekādā gadījumā nevar pieņemt otro daļu. Tā tiešām ir piespiedu privatizācija. Ja mēs gribam izraisīt vēl lielāku sociālo spriedzi valstī, tad mēs varam pieņemt šo atbildīgās komisijas tekstu otrajā lasījumā, bet es tomēr lūdzu nopietni pārdomāt. Tā būs piespiestā dzīvokļu privatizācija, ja mēs pieņemam šā panta abas daļas. Es lūgtu Saeimu balsot pa daļām un atbalstīt pirmo apakšpunktu, bet noraidīt otro. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Augsti godātie deputāti! Šis priekšlikums paredz iespēju tos dzīvokļus, kurus personas, kas dzīvo šajos dzīvokļos, nav privatizējušas, atdot izsolē privatizācijai citām personām, kā jau šeit minēja Lagzdiņa kungs. Es domāju, ka tas ir pilnīgi pietiekams pamats, lai mēs šādu priekšlikumu šobrīd noraidītu. Un es aicinu arī visu Saeimu to darīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops - apvienības "Tçvzemei un Brīvībai" /LNNK frakcija.

N.Pēterkops (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Es nevaru atbalstīt priekšlikumu - balsot atsevišķi pa daļām, jo pirmās daļas 1. apakšpunkts, ja mēs to gribam atdalīt atsevišķi, pasaka to, kas jau ir, šie dzīvokļi jau ir valsts un pašvaldības īpašumā, tāpēc nav nozīmes vēlreiz balsot par tiem. Tātad pa daļām tos nevar balsot vispār, te nav loģikas. Tātad mēs varam balsot par to, ka vai nu mēs, Saeima, atbalstām, vai neatbalstām šo priekšlikumu.

Tomēr es gribu izteikt arī savu viedokli. Šeit daudzi deputāti runāja, ka šīs lietas... tā nu gan īstenībā nav, ka ar šo priekšlikumu... te nav nekādas piespiedu privatizācijas. Ar šo priekšlikumu netiek panākts tas, ka kāds varēs iecerēt un citus izlikt no labiem dzīvokļiem laukā. Šis priekšlikums pasaka tikai to, ka pēc privatizācijas valsts vai pašvaldība var kaut ko darīt arī citādāk.

Mēs neesam samazinājuši privatizācijas termiņus. Privatizācija notiek likumā noteiktajā laikā, un tas viss tā arī paliek. "Pirmās rokas" îrniekam ir tiesības savu dzīvokli privatizēt līdz 1999. gada 1. jūnijam un tālāk, bet, ja Saeima atbalstīs priekšlikumu par 34. pantu, arī tad, ja māja tiek nodota vispārīgajā privatizācijā pēc 1999. gada 1. janvāra, arī tad ir šie 6 mēneši - apdomāšanās laiks, tātad īrniekam ir visas iespējas šo dzīvokli privatizēt. Tā ka arī mums nevajadzētu radīt tādu situāciju, ka īrniekam ir veto tiesības un viņš var aizliegt valstij vai pašvaldībai rīkoties ar savu īpašumu. 2003. gadā, piemēram, valsts un pašvaldības ar savu dzīvojamo fondu, kurš nebūs vēl privatizēts, nevarēs darīt neko citu kā tikai to sabrucināt un nojaukt, jo jebkādas citas darbības formas mēs būsim aizlieguši.

Es arī piekrītu, ka varbūt šis priekšlikums šobrīd nav vajadzīgs, jo tas neko neizmaina, tas runā par tālāko laikaposmu - pēc 2000. gada. Ja 7. Saeima vēl ilgāk pagarinās šo privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņu, tad šis laiks atvirzīsies vēl tālāk. Tātad šis pants iezīmē to, kas būs tad, kad būs beigusies privatizācija šā likuma izpratnē. Ja Saeima šo neatbalsta, arī tad nekas neizmainīsies. Problēma vienkārši paliek neatrisināta, un 2001. vai 2002. gadā Saeima būs spiesta domāt, ko darīt ar šiem dzīvokļiem, ja tur iekšā dzīvo īrnieki, un valstij un pašvaldībai būs kaut kas jādara ar tiem dzīvokļiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Vai jūs, Pēterkopa kungs, komisijas vārdā ko vēlaties piebilst?

N.Pēterkops. Es aicinu par šo jautājumu nobalsot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Tātad izskanēja priekšlikums par to, ka šis atbildīgās komisijas priekšlikums būtu balsojams pa daļām. Un daļas te varētu būt tādas: 1. punkts un 2. punkts, jo, kā es saprotu no visu deputātu runām, tad pret tā saucamo konstatējošo daļu nekādu iebildumu nav. Un Lamberga kungs, kā es saprotu, atsauc savu priekšlikumu - balsot pa daļām. Bet vai to atsauc arī citi deputāti? Neuzstāj neviens? Neuzstāj. Paldies. Tātad esam vienojušies, ka pa daļām šo priekšlikumu nebalsosim, (Starpsaucieni: "Jâ! Kopumā!") bet balsot kopumā par to deputāti pieprasa. Tādēļ lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par atbildīgās komisijas priekšlikumu nr. 63 kopumā! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 40, atturas - 26. Nav pieņemts.

Tātad saglabājas pirmā lasījuma redakcija. Lūdzu, tālāk!

N.Pēterkops. 64. priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izslēgt likumprojekta 16. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti 16. panta svītrošanai piekrīt? Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. 65. priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izteikt 75. panta trešo daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Jā, godātie kolēģi, vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumiem 75. panta trešajā daļā - papildināt 75. pantu ar jaunu - ceturto - daļu un izteikt 75. panta piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Iebildumu deputātiem nav. Šie priekšlikumi ir akceptēti.

N.Pēterkops. 68. priekšlikums. Iesniedzis deputāts Lagzdiņš. Atbildīgā komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Privatizācija jau ilgst vairāk nekā divus gadus, bet šobrīd privatizācijā ir nodoti tikai 20% no visa valsts un pašvaldību dzīvojamā fonda. Savukārt iedzīvotāji ir izteikuši vēlēšanos privatizēt apmēram 5% no visa dzīvojamā fonda. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, privatizācijai beidzoties, faktiski būs privatizēti tikai un vienīgi valsts un pašvaldību dzīvojamo māju atsevišķi dzīvokļi - katrā mājā ne vairāk kā 5 līdz 30-40% dzīvokļu. Tādējādi būs ļoti apgrūtināta šo pusprivatizēto dzīvojamo māju apsaimniekošana.

Manuprāt, godātie kolēģi, ideāla situācija būtu tāda, ja daļa dzīvojamo māju pilnībā būtu privatizēta un ja visi dzīvokļi būtu īrnieku īpašumā. Tad īrnieki varētu izveidot savas apsaimniekošanas sabiedrības un patstāvīgi un racionāli apsaimniekot privatizētās dzīvojamās mājas. Savukārt pārējās dzīvojamās mājas, kuras nav privatizētas, varētu apsaimniekot tāpat kā līdz šim pašvaldību namu pārvaldes, taču šāda situācija nevarēs izveidoties, ja visās pašvaldību un valsts dzīvojamajās mājās tikai daļa dzīvokļu būs privatizēta.

Tādēļ, godātie kolēģi, esmu ierosinājis pašvaldībām dot tiesības noteikt, ka daļu no viņu īpašumā esošā dzīvojamā fonda ar pašvaldību lēmumu pagaidām var neprivatizēt. Turklāt priekšlikumā ir noteikts, ka neprivatizējamā daļa nedrīkst pārsniegt 30% no attiecīgās pašvaldības īpašumā esošā dzīvojamā fonda. Pie tam neprivatizējamajā fondā nedrīkst iekļaut daudzdzīvokļu mājas, viendzīvokļa mājas, dzīvojamās mājas, kuras jau ir nodotas privatizācijai, un daudzdzīvokļu mājas, kurās ir nedzīvojamais fonds, kā arī tās dzīvojamās mājas, kur dzīvokļi ir nodoti īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizēšanai.

Vēl ir kāds cits iemesls, kādēļ būtu jāveido šāds pašvaldību komunālais dzīvojamais fonds. Tādēļ, godājamie kolēģi, ka saskaņā ar pieciem šobrīd spēkā esošajiem likumiem pašvaldībām ir pienākums nodrošināt sociāli mazaizsargātās un mazturīgās personas ar dzīvokļiem. Tātad tās personas, kuras pašas nespēj sevi apgādāt ar dzīvokļiem un rūpēties par šo sociālo problēmu, un tad par to ir jārūpējas attiecīgajai pašvaldībai.

Manuprāt, nedrīkst izveidoties tāda situācija, kāda šobrīd ir Igaunijā, kur privatizēti ir aptuveni 90% no visiem dzīvokļiem un līdz ar to pašvaldības nespēj palīdzēt savas teritorijas iedzīvotājiem dzīvokļa jautājuma risināšanā. Tādēļ, godātie kolēģi, ir tapis šis priekšlikums.

Turklāt, lai neierobežotu īrnieku tiesības privatizēt savus dzīvokļus, priekšlikumā ietverta trešā daļa, kas nosaka, ka no neprivatizējamā fonda ir izslēdzamas un privatizācijai nododamas tās dzīvojamās mājas, kurās vairāk nekā puse no attiecīgās dzīvojamās mājas īrniekiem ir iesnieguši pašvaldības domei (padomei) notariāli vai Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas apliecinātu iesniegumu, ka viņi vēlas privatizēt izīrētos dzīvokļus. Tātad, ja vairākums dzīvojamās mājas īrnieku dzīvokļus vēlas privatizēt, tad šī māja ir izslēdzama no neprivatizējamā fonda.

Komisija šo priekšlikumu noraidīja. Es aicinātu jūs izteikt savu viedokli, balsojot par šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops - apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

N.Pēterkops (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie Saeimas deputāti! Es piekrītu, ka Lagzdiņa kungs ir pietiekoši liela autoritāte jūsu acīs un arī jūs noteikti nolemsiet šo priekšlikumu atbalstīt, daudz neiedziļinoties šajā priekšlikumā, kas jums pašlaik ir izteikts. Taču es jūs lūdzu tomēr pievērst uzmanību arī sākotnējiem pantiem, it īpaši 74. pantam. 74. pantā mēs esam pateikuši, ka visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kas ir nodotas ekspluatācijā līdz likuma spēkā stāšanās dienai, ir nododamas privatizācijai. Līdz ar to mēs esam pateikuši, ka visi īrnieki, kas šobrīd īrē dzīvokļus no valsts vai pašvaldības, ir tiesīgi šo dzīvokli privatizēt par privatizācijas sertifikātiem un līdz ar to kļūt par īpašniekiem. Mēs esam pateikuši visiem šīs tiesības, bet šīs tiesības neesam devuši tikai tiem, kuri dzīvo denacionalizētajās mājās. Tātad visi īrnieki šobrīd ir vai nu savus sertifikātus pataupījuši tam, vai vēl iepirks, vai varbūt ir arī pārdevuši, bet šajā gadījumā šīs tiesības viņiem visiem ir pateiktas.

Tagad, kad privatizācija jau ir ilgusi trīs gadus, mēs pēkšņi piedāvājam mainīt noteikumus, ka pašvaldības tagad veiks aptauju - privatizēt vai neprivatizēt māju. Tagad kādā konkrētā mājā notiks iedzīvotāju aptauja un vairāk nekā puse iedzīvotāju pateiks, ka viņi neprivatizēs, un līdz ar to mazākajai pusei, teiksim, 30%, kas grib privatizēt, kas savus sertifikātus ir glabājuši, lai varētu vispārīgā privatizācijas kārtībā šos sertifikātus izmantot un kļūt par īpašniekiem, tagad šīs tiesības būs liegtas.

Ko mēs šiem cilvēkiem varēsim pateikt, kur lai viņi tagad šos sertifikātus liek? Lielo uzņēmumu privatizācija arī tūliņ būs jau beigusies, "Latvenergo" privatizāciju mēs esam apturējuši, uz kuru varbūt dažs labs cerēja, "Ventspils naftas" privatizācija ir jau pagājusi, arī "Latvijas balzams" ir garām, palikuši vairs tikai kādi sīki uzņēmumi, un tagad mēs vēl pateiksim, ka arī dzīvokļus viņi nevarēs privatizēt...

Man nav skaidras Lagzdiņa kunga izteiktās domas, it īpaši par iepriekšējo priekšlikumu, ka visiem īrniekiem ir jādod šīs tiesības, ka īrniekiem tās ir jādod, bet tagad mēs pasakām, ka īrniekiem šo tiesību vairs nebūs.

Kāpēc ir radusies tāda situācija, ka tikai 5% šobrīd ir privatizējuši? Tas ir tāpēc, ka 5.Saeimā "Latvijas ceļš" bija vairākumā. Viņi pieņēma šādu likumu, ka nevis visa māja tiek privatizēta kopumā, kā tas ir tajās pašās Eiropas valstīs, teiksim, Čehslovakijā vai Vācijā, bet ka māja tiek privatizēta pa dzīvokļiem. Un tas pieļauj šādu iespēju, ka privatizēti var būt tikai 5%. Tas pieļāva, ka pārējiem šobrīd šādas intereses var nebūt, bet varbūt rīt viņiem tā būs, jo viņiem likums ir devis termiņu domāt - līdz 1999.gada jūlijam. Taču tagad, kad cilvēks vēl domā, viņam pēkšņi pasaka, ka tagad viņam vairs nebūs šādu tiesību.

Es pilnīgi neatbalstu šādu priekšlikumu, kas pārvelk strīpu visiem iepriekšējiem privatizācijas noteikumiem, un runāju par to, ka mums ir citi likumi. Šie citi likumi ir spēkā, tie šobrīd ir sabalansēti ar šo Privatizācijas likumu un ļauj valsts un pašvaldību mājās iespēju robežās šos neizīrētos dzīvokļus nodot maznodrošinātajiem īrē. Lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt. Arī atbildīgā komisija izvērtēja un neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - frakcija "Latvijai".

U.Veldre (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es atbalstu Lagzdiņa kunga priekšlikumu, jo tas tiešām ir vērsts uz to, lai arī maznodrošinātie varētu iegūt dzīvokļus. Nav noslēpums, ka dzīvokļu privatizācija var notikt tikai līdz 2003.gadam, tā ka es domāju, ka Lagzdiņa kungs te ir ļoti labi noformulējis. Tomēr vajadzētu panākt arī to, lai šie privatizācijas sertifikāti... Ja dzīvokļu privatizācija ilgst līdz 2003.gadam, jo ātrāk to nav iespējams izdarīt, tad lai arī privatizācijas sertifikātu izmantošanas laiku pagarinātu līdz 2003.gadam. Tā ka mans priekšlikums būtu atbalstīt Lagzdiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Godātie kolēģi, debatēs vajag pieteikties savlaicīgi! Ir jau paziņots, ka debates ir beigušās. Vai komisijas vārdā vēlaties ko teikt, Pēterkopa kungs?

N.Pēterkops. Es aicinu atbalstīt komisijas izteikto viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. (Starpsauciens: "Viņš noņem...") Balsosim deputāta Lagzdiņa priekšlikumu nr.68, kuru atbildīgā komisija ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 9, atturas - 20. Šis priekšlikums nav pieņemts. Paliek spēkā komisijas viedoklis.

N.Pēterkops. 69.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā pārejas noteikumus papildināt ar jaunu 19.punktu šādā redakcijā...

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 69.priekšlikumu? Piekrīt. Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

N.Pēterkops. Aicinu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 10. Likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu, Pēterkopa kungs, kādi ir jūsu priekšlikumi par trešo lasījumu?

N.Pēterkops. Es piedāvāju iesniegt priekšlikumus līdz 19.martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 19.martu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai", trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izskatīsim jautājumu par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai. Dokuments nr.3654.

Uz trešo lasījumu neviens priekšlikums nav ticis iesniegts. Juridiskā komisija, būdama atbildīgā komisija, vienīgi ierosina izteikt pārejas noteikumu jaunā redakcijā, lai līdz galam atrisinātu jautājumu par šā īpašuma izslēgšanu no statūtfonda.

Sēdes vadītājs. Paldies. Par pārejas noteikumiem vēlas runāt Andrejs Krastiņš. Konceptuāli trešajā lasījumā mēs, Krastiņa kungs, runāt nevaram. Mēs varam runāt tikai par priekšlikumiem. Lūdzu!

A.Krastiņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Konceptuāli tik tiešām es par šo likumprojektu nerunāšu, bet, tā kā priekšlikumi attiecas uz visu šā likuma grozījumu redakciju, pie tam pārejas noteikumi nosaka, ka no akciju sabiedrības "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" statūtu fonda būtu jāizslēdz nams Bruņinieku ielā 29/31. Es aicinātu godājamos kolēģus, kas ir izskatījuši trijos lasījumos šo likumprojektu, to trešajā lasījumā galīgi un kategoriski noraidīt.

Pirmkārt, šis likums, ko mēs tādā lielā vienprātībā atbalstījām, rada ārkārtīgi bīstamu precedentu Latvijas valstī. Atdodot bez maksas kādai sabiedriskajai organizācijai īpašumu, kurš tai nekad un ne kādos apstākļos nav piederējis, mēs radām precedentu, ka arī citas organizācijas pieprasīs šādus īpašumus. Piemēram, mūsu kolēģa Lagzdiņa dzimtajā pilsētā Liepājā kādi četri īpašumi uz 1940.gadu piederēja Nevainīgo jaunavu apvienībai. Diemžēl šādas apvienības pašlaik nav, bet, ja tāda atkal uzrastos, tad viņa varētu pretendēt uz šiem namiem. Nams, kurā padomju okupācijas laikos Cēsu ielā atradās tā saucamais Ļeņina muzejs, uz 1940.gadu piederēja Nūdistu biedrībai, un arī viņi varētu pretendēt. Nekas slikts jau, protams, nebūtu, bet tagad tur ir bērnu grāmatu muzejs tanī vietā. Un tā tālāk un tā joprojām.

Uz kāda pamata mēs atdodam namu, kurš uz 1940.gada 17.jūniju nepiederēja nekādām ar arodbiedrību saistītām organizācijām? Kāpēc mums tas ir jāatdod organizācijai, kura jau 1934.gadā pārtrauca savu legālo eksistenci, bet pēc tam 1940.gadā iekļāvās aktīvāko kolaboracionistu pulkā, kā šīs "sarkanās miglas perēklis" un tamlīdzīgi?

Pie tam ir bīstami šajā likumprojektā paredzēt, ka, ja gadījumā šīs tā saucamās brīvās arodbiedrības likvidēsies, tad šo namu atdos kādai līdzīgai organizācijai. Jautājums - kāds te ir kritērijs? Kāpēc, teiksim, es ar Lagzdiņa kungu un ar Tomašūna kungu nevarētu izgudrot kaut kādu biedrību un pieprasīt, lai mums atdod īpašumā jebkuru namu Rīgā, kas mums ir iepaticies? Vai tikai tāpēc?

Ja jūs, godājamie kolēģi, būtu bijuši tik uzmanīgi un būtu apstaigājuši šo Bruņinieku ielas namu un arī šo otru namu Vaļņu ielā, tad jūs redzētu, ka visu namu ir aizņēmušas dažādu firmu pārstāvniecības, sākot no visādām apšaubāmām ceļojumu aģentūrām un beidzot ar alkohola tirdzniecības firmu pārstāvniecībām un tamlīdzīgi. Tātad mēs legāli atdodam šos namus, lai kāda mistiska organizācija nopelnītu ar tiem naudu.

Es vēlreiz atkārtoju, ka šim namam uz 1940.gada 17.jūniju nav bijis nekāda sakara ar kaut kādām arodbiedrību organizācijām un tamlīdzīgi. Neaizmirsīsim, ka uz to brīdi tas bija Aizsargu nams. (Starpsauciens: "Pareizi!") Un es zinu, ka Aizsargu organizācija pieprasa atpakaļ savus namus visā Latvijā un tamlīdzīgi. Uz kāda pamata mēs viņiem atteiksim?

Es domāju, ka politiskās konjunktūras dēļ, kaut kādas pārprastas solidaritātes dēļ vai tamlīdzīgi, domājot par vēlēšanām, nepārkāpsim Latvijas Republikas likumdošanu, neradīsim sarežģījumus mūsu kolēģiem nākamajā Saeimā un nerīkosimies pretēji mūsu valsts likumdošanai! Ja valsts grib palīdzēt arodbiedrībām, lūdzu, iznomājiet šos namus par 1 latu gadā uz 99 gadiem ar apakšnomas līgumu, bet neatdosim tos īpašumā. Nediskriminēsim pārējās sabiedriskās organizācijas, to skaitā arī akadēmiskās mūža organizācijas, korporācijas, dažādas citas sabiedriskās organizācijas un tā tālāk! Kāpēc ir šāda diskriminācija? Es domāju, mums ir jābūt drosmīgiem, konsekventiem un juridiski pareizi domājošiem, tāpēc noraidīsim trešajā lasījumā šo likumu uz mūžīgiem laikiem. Paldies. (Starpsauciens: "Bravo!")

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs vienmēr - gan šajā Saeimā, gan, domāju, arī nākošajā Saeimā pie šiem sabiedrisko organizāciju objektiem vēl atgriezīsimies. Es nesen runāju arī ar Sarkanā Krusta organizāciju. Ir patīkami, ka Birkava kungs, no vienas puses, Sarkanajam Krustam spiež roku, pie tam Latvijas Sarkanais Krusts ir atjaunots starptautiskajā Sarkanā Krusta federācijā, un Latvijā izvirzās jautājums par Sarkanā Krusta īpašumu atdošanu. Un būs jāatdod, cienījamie kungi!

Tāpat mani, cienījamais Krastiņa kungs, ļoti uzjautrinās tas, ka pēc kāda brīža Latvijas Nacionālo reformu partija skries pie Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un ubagos vēlētāju balsis. To pašu darīs "Latvijas ceļš", "Saimnieks" un "Tçvzemei un Brīvībai". Ne jau pirmo reizi, cienījamie kolēģi, jūs to darāt! Un otrs jautājums ir tāds. Savā laikā, kad Augstākā padome ar vieglu roku atņēma visus arodbiedrību īpašumus, tad mēs uzskatījām... tad Krastiņa kungs, būdams Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks, šādus jautājumus neuzdeva. Tad atkal gribas jautāt: kur tad īpašums ir svēts? Es varu līdz pat šai dienai atcerēties, ka arī par manu naudu nopirktie un celtie atpūtas nami ir tikuši nacionalizēti ne jau valsts labā.

Es arī domāju, ka šajā gadījumā, atdodot šo objektu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, mēs neko sliktu neizdarām. Tur ir ieslēgts aizsardzības mehānisms, taču, ja uzdod jautājumu: kas tā arodbiedrība tāda ir, tad man ir kauns par Latvijas valsti un par Augstākās padomes vicepriekšsēdētāju, cik tālu mūsu valsts ir nogājusi, ka mums jau gandrīz tiek likvidētas arodbiedrības.

Savā laikā viens no kungiem - Ulmaņa kungs... piedodiet, tas nebija Guntis, bet Kārlis, likvidēja arodbiedrības, partijas, un tā rezultātā mēs 1940.gadā saskārāmies... Vai jūs, Krastiņa kungs, to proponējat? Tad izvirzās jautājums: kādu sabiedrību mēs uzcelsim?

Es vēlreiz saku, ka savā laikā Augstākā padome pieņēma, ka ir jābūt atsevišķam likumam par sabiedrisko organizāciju īpašumu atdošanu, taču ne Augstākā padome, ne 5.Saeima, ne 6.Saeima to nav spējusi realizēt, piedodiet, tā pierādīdamas savu garīgo impotenci. Varbūt jūs, Krastiņa kungs, būdams talantīgs cilvēks, varat šo lietu apgāzt un uzrakstīt radošo rakstu, jūs kā jurists? Tas būtu ļoti liels nacionālo reformatoru solis sabiedrisko organizāciju virzienā, lai tām, to skaitā arī Nūdistu biedrībai, kuru jūs, izrādās, zināt, un pārējām organizācijām, atdotu mājas. Es domāju, ka Latvijas nūdisti noteikti balsos par Latvijas Nacionālo reformu partiju nākošajās vēlēšanās. Un šajā gadījumā es aicinātu atbalstīt Juridiskās komisijas iniciatīvu attiecībā uz šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es noteikti iestājos par to, lai šis likums būtu pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā un lai arodbiedrības beidzot saņemtu atpakaļ savu īpašumu. Es nebūtu uzstājies, ja šeit tribīnē nebūtu kāpis Krastiņa kungs, kurš nodemonstrēja kolosālu vēstures nezināšanu. Godātais Krastiņa kungs, šis nams, pareizāk sakot, šie nami līdz 1934.gadam kopīgi piederēja gan arodbiedrībām, gan sociāldemokrātiem. Tas jums izziņai. Šis nams nekad nav piederējis aizsargiem. Pēc 1934.gada apvērsuma šo namu nacionalizēja Kārlis Ulmanis un nodeva kā atlīdzību aizsargiem. Tāds bija tas pamats, kāpēc šis nams nokļuva pie aizsargiem, un nekāda cita pamata nebija. Patīk vai nepatīk, bet tik tiešām mums būs jāizskata jautājums arī par to, ka īpašums ir jāatdod atpakaļ sabiedriskajām organizācijām, kaut vai tam pašam Sarkanajam Krustam, kuru pieminēja Lujāna kungs. Tas mums būs jāpieņem, tāpēc ka, ja mēs gribam dzīvot tiesiskā valstī, tad mums ir jāpieņem arī attiecīgi lēmumi. Kā es jau teicu, es aicinu atbalstīt šā likuma pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops - apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

N.Pēterkops (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Arī es gribu runāt par tiesisku sabiedrību un īpaši gribu uzsvērt, ka, ja šis nams uz 1940.gada nacionalizācijas brīdi ir piederējis Aizsargu organizācijai, tad arī Aizsargu organizācijai tas ir jāatdod atpakaļ, jāatjauno īpašuma tiesības. Tas nav valsts īpašums, kuru valsts kā sabiedrisko īpašumu šobrīd var piešķirt kādai citai sabiedriskajai organizācijai un uzdāvināt tādā veidā šo īpašumu. It īpaši tad, ja arodbiedrība nav Latvijas laika kaut kādu arodbiedrību tiesību pārmantotāja. Tad vēl par to varētu runāt.

Mēs šeit esam izskatījuši vairākus likumprojektus, ka mēs atjaunojam šīs tiesības tām organizācijām, kurām šis īpašums ir piederējis, bet sakarā ar to, ka nav šā atsevišķā likuma par nekustamā īpašuma, ēku, tiesību atjaunošanu juridiskajām personām, Saeimai nākas izskatīt šos gadījumus. Taču es nepiekrītu, ka mēs uzdāvinām īpašumu sabiedriskajai organizācijai, kas ir radusies pēc 1940.gada, tas ir, padomju laikā, un ir it kā arodbiedrību tiesību pārmantotāja. Es pilnīgi atbalstu Krastiņa izteikto priekšlikumu par to, ka šis likumprojekts ir noraidāms trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Aristids Jēkabs Lambergs - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Cienītais sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Latvijas Nacionālā reformu partija vienmēr ir aizstāvējusi un aizstāvēs tiesības uz privāto īpašumu, bet nekad neaizstāvēs privātā īpašuma tiesības, ja tā ir individuāla vai arī sabiedriska organizācija, kurai šis īpašums nav piederējis un nepieder. Līdz ar to lūdzu neklausīties šo sociālistu Lujāna un Ādamsona dedzīgās runas par šā ļoti kreisā virziena organizācijas atbalstīšanu. Lūdzu balsot pret šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Nevienu brīdi nenoliedzot, ka Latvijas Darba partija pārstāv kreiso novirzienu no centra, es, Lamberga kungs, pieņemu šo jūsu... ko jūs domājāt kā apvainojumu. Es arī piederu pie tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka, ja gribam būt Latvijā godīgi un taisnīgi, tad arodbiedrībām īpašums ir jāatdod. Jo savādāk es neredzu pamata, kāpēc korporācijas saņem atpakaļ savus īpašumus, lai gan viņas sen ir pārkāpušas korporatīvās organizācijas darbības pamatprincipus un mierīgi savās rindās uzņem cilvēkus ar sešu klašu izglītību, kā tas ir noticis korporācijā "Tâlavija".

Bet, ja runājam par to, ko mēs šeit dzirdam no tribīnes, tad ir ļoti žēl, ka mēs okupāciju, 1940.gada 17. jūniju, atceramies tikai tad, kad mums tas ir politiskā ziņā izdevīgi un kad mēs gribam šeit spekulatīvā ceļā panākt kādu rezultātu.

Ja mēs gribam būt godīgi, tad pateiksim, ka 1934.gadā Kārlis Ulmanis veica īpašu nacionalizāciju - atņēma tiem to, kas tiem bija domāts un piederēja, un atdeva tiem, kas militāri atbalstīja viņa veikto apvērsumu. Varētu no vēsturiskā viedokļa domāt, ka ardobiedrību nama atdošana Aizsargu organizācijai ir sava veida kompensācija par aizsargu darbību 14. un 15. maijā.

Jā, es saprotu, ka liberāļiem, tirdziniekiem, ir neizdevīgas arodbiedrības, jo tās vienmēr ir aizstāvējušas darba ņēmēju - cilvēku, kurš pārtiek no sava darba, nevis cilvēku, kas tirgo vai mēģina no citu darba iegūt sev labumu. Tā tas pasaulē ir bijis un būs. Tas, ka arodbiedrības varētu izvest cilvēkus ielās, lai protestētu pret sociālo netaisnību, kāda šobrīd veidojas sakarā ar visiem siltumtīkliem... Par to vislielākā atbildība šinī brīdī ir jāuzņemas "Tçvzemei un Brīvībai", no kuras ir namu pārvaldes "Valdemārs" vadītājs, kurš jau ir nonācis Ģenerālprokuratūrā par pusmiljona nozagšanu namu pārvaldē vienas sezonas laikā. No siltuma tarifiem. Ja arodbiedrības celsies pret to protestā, tas nebūs ne komunisms, ne sociālisms, tas būs tikai taisnīgi. Un Seiles kundze tad redzēs, kad tā vista kladzinās - pirms šī pasākuma vai pēc šī pasākuma. Tāpēc es gribu, kolēģi, lai jūs šodien ar ļoti vēsu prātu novērtētu to, kas ir vēsturiski noticis. Un saprotiet vienu lietu: vai nu jūs atdosiet, vai neatdosiet to īpašumu, bet arodbiedrības turpinās eksistēt. Tas, ka tās šobrīd ir mazliet pamirušas un savā darbībā mazliet pieklusušas, man liekas, liecina tikai par to, ka tās var aktivizēties un kļūt bīstamākas tiem, kas aizstāv tīro liberālo tirgus ekonomiku. Tāpēc vēlreiz aicinu - pārdomājiet, kam ir atdoti īpašumi! Cik tas ir bijis godīgi, cik tas ir bijis politiskā ziņā pareizi? Pārvērtējiet vēlreiz to reālo Latvijas vēsturi, kāda ir bijusi, un nestāstiet šeit par Aizsargu organizāciju kā šā nama īpašnieku!

Šinī gadījumā es jūs lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu par īpašuma atdošanu, ņemot vērā to situāciju, kāda, es jums vēlreiz saku, ir ar tām organizācijām, kurām mēs esam jau atdevuši īpašumus, izmantojot speciālā likuma tiesības.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa "Brīvība", arī korporācijas "Tâlavija" biedrs.

Kreituses kundze diemžēl nezina, par ko viņa muld. (Zālē troksnis.) Korporācija "Tâlavija" pieņem tikai augstskolu studentus - un tikai no tādām augstskolām un universitātēm, kuras dod doktora grādu. Viņus nepieņem tūlīt, viņus pieņem uz kandidāta laiku, un ne visi, kuri tiek uzņemti kā kandidāti, tur paliek. Kad Kreituses kundze atkārtoti brauc pa Latviju un vienkārši pļāpā, man no visurienes ziņas nāk, bet lūdzu neapvainot vienu no Latvijas vecākajām un kādreiz spējīgākajām korporācijām!

Jūs, Kreituses kundze, vienkārši esat vai nu bezkaunīga, vai slikti informēta. (Starpsauciens: "Tâ nedrīkst!") Tautai arī ir interesanti redzēt, ka tāda kundze, kas var izdot 100 000 latus mēbelēm priekš vienas istabas, Saeimā var pretendēt uz to, ka viņa aizstāv darba ņēmējus.

Lietas būtība - kam šo māju atdot? Tā māja piederēja sociāldemokrātiem, kad viņi kalpoja tautai. Tā māja piederēja arodbiedrībām, kad arodbiedrības patiešām pārstāvēja darba ņēmējus, kad Latvijā bija Eiropas līmeņa algas un nebija vergu situācijas, kāda ir šodien. Tāda šodien ir tāpēc, ka Kreitusa kungs kādreiz bija finansu ministrs, un tāpēc, ka viņa palīgs, kad viņš bija finansu ministrs, bija viens bijušais arodbiedrību vadītājs, kas nespēja aizsargāt Latvijas darba ņēmējus. Latvijā ir jāaizstāv darba ņēmēji, jo citādi mēs nekad pie pieklājīga algas līmeņa netiksim. Jo, ja kāds no šodien strādājošajiem aizies pie sava priekšnieka un teiks, ka Zviedrijā maksā desmit reizes vairāk par to pašu darbu, ja to labi padara, priekšnieks sacīs: "Ko? Tu gribi, lai es tev paaugstinu algu? Ja tu esi neapmierināts, ej prom, jo ir daudzi, daudzi, kas gribētu tavu darba vietu!" Kamēr mēs no tā neizsitīsimies, mūsu tauta būs tikai vergu tauta. Mums ir jāizsitas! Mums ir jābūt tādiem, kas aizstāv darba ņēmēju, un tādai organizācijai, kas to patiešām darītu, būtu jādod viss iespējamais atbalsts. Bet ne jau nu Kreituses kundzes atbalsts!

Un, lai Dievs dod, ka tas varētu būt Ādamsona kunga atbalsts! Lai gan... Kas tad tur notika Bolderājā un kas tad bija tā uzticības persona, kamēr šī kriminālā struktūra pārņēma mūsu valsti? Kas tad bija tā uzticības persona "Latvijas ceļam"?

Es balsošu par šo namu atdošanu arodbiedrībām un klusībā lūgšu Dievu, lai šīs arodbiedrības, kas veidosies, un tie sociāldemokrāti, kas veidojas, būtu tādi, kādi bija pirms 1944.gada. Un cerēšu, ka patiešām Latvijā darba ņēmējs tiks aizstāvēts. Ka algu līmenis šeit augs, tāpēc ka valdība noteiks normālas minimālās algas. Ka Latvijas ostās darbinieki saņems to pašu, ko viņi saņemtu, ja viņi strādātu Ņujorkā. Jo ostas - tas ir mūsu mantojums, ko Dievs mums ir devis. Pasaulei ir jālieto mūsu ostas, un mums nav tur jāvergo!

Es lūdzu jūs visus, kolēģi Saeimā, dot arī šai arodbiedrībai iespēju gūt varbūt, kā kāds saka, nepareizu ienākumu. Katram no mums, katrai organizācijai vajag kaut kādu starta kapitālu, varbūt viņa šodien izīrē kādas telpas kādam veikalam. Bet lai arodbiedrības sāk strādāt, sāk aizstāvēt mūsu nežēlīgi noubagoto tautu! Lai viņas nāk un aizsargā tautu pret mums! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, es jums izsaku aizrādījumu par necienīgu apzīmējumu lietošanu, raksturojot savus kolēģus. Tas, ko jūs teicāt par Kreituses kundzi, manuprāt, vairāk attiecas uz jums. Bet tas ir bezcerīgi... (Zālē troksnis.)

Andrejs Krastiņš - otro reizi.

A.Krastiņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Runājot otrreiz, es negribu šeit lamāt ne arodbiedrības, ne sociālistus, tomēr gribu atkal teikt, ka tās ir tādas organizācijas, kam visvairāk nepatīk, ja izskatās pieklājīgi. Sevišķi, ņemot vērā viņu kangara lomu 1940.gada notikumos.

Bet šeit ir runa par juridisko aspektu. Ja mēs tagad ar šo likumu atkāpjamies uz 1934.gadu, tad būsim ļoti godīgi! Atdosim štāba mītni "Pçrkoņkrustam" - (Starpsauciens: "Zemnieku Savienībai...") Gustava Celmiņa kunga mantiniekiem, Zemnieku savienībai, vēl dažādām partijām, kuras 1934.gadā ir, kā saka Ulmaņa aizklapētas ciet. Atdosim! Tādā gadījumā dāvināsim! Varbūt nodibināsim legālo "Pçrkoņkrustu". Tā kā šajā likumprojektā ir paredzēts un ir ierakstīts, ka gadījumā, ja Brīvo arodbiedrību savienība likvidējas, tās īpašumi "nododami pēc darbības mērķa līdzīgai organizācijai"... Nu kur var lielāku juridisku absurdu ierakstīt iekšā, godājamie kolēģi! Nu būsim taču paši sevis cienīgi! Ja mēs esam deputāti, tad vismaz pieņemsim kaut cik likumam atbilstošus papīrus un nedāvināsim valsts īpašumu visapkārt! Es vēlreiz saku: man personīgi arodbiedrības nepatīk. Briesmīgi nepatīk, tāpat kā sociālisti. Bet būsim godīgi! Ja valsts grib uzturēt labas attiecības ar šīm tā saucamajām brīvajām arodbiedrībām, nu iznomājiet viņām... nu labi, ne par 1,50 gadā... uz 150 gadiem. Bet nevajag radīt precedentu, ka kādam atdod kādu īpašumu. Ar ko tad kāda mūsu deputātu frakcija ir sliktāka par šīm tā saucamajām brīvajām arodbiedrībām, kas ir komunisma cēlāju skolas pēcteči? Ar ko mēs esam sliktāki? Kāpēc mēs nevaram pieprasīt, lai mums uzdāvina jebkuru māju, kas ir brīva Rīgā? Arī jaunā Reformu partija grib jaunu māju, arī Zaļā partija briesmīgi grib, lai viņiem uzdāvina. Kāpēc viņiem nedāvina? Nu beigsim šeit apdāvināties ne ar savu īpašumu, ne ar savu mantu! Atstāsim valsts mantu valstij, jo tā viņai pieder. Paldies par uzmanību. (Starpsaucieni: "Andrej, ko tu zini? Kur tu dzīvo?")

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - otro reizi.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamais Krastiņa kungs! Jūsu proponētajai teorijai es pat varētu pa daļai piekrist. Bet man viedoklis ir tāds, ka savulaik liberāļu proponētās idejas realizējās ar to, ka daļa Saeimas atradās Centrālcietumā, daļa atradās Liepājā. Cerams, ka tur arī sēdēja tie liberāļi, kuri tā, piedodiet, vienam Ulmanim līda vienā vietā.

Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā mēs jau varam arī, es vēlreiz saku... Tad mums jāproponē tālāk - Kalnciema akmeņlauztuves jāatdod Leiškalna kungam vai arī liberāļiem.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu šinī gadījumā nopietni padomāt un atdot. Vai mēs gribam veicināt arodbiedrību izveidi? Tas ir demokrātijas solis. Es saprotu to, ka savā laikā Augstākā padome pieņēma likumdošanas aktus, lai arodbiedrību darbība Latvijā tiktu bloķēta un nespētu noteiktā periodā normāli veidoties. Ja mēs gribam veidot demokrātisku sabiedrību, mums ir jādod arodbiedrībām šīs iespējas attīstīties.

Man arī varbūt varētu daļēji nepatikt brīvo arodbiedrību modelis vai darbība. Krastiņa kungs teica, ka viņas par maz aizstāv darba ņēmējus. Bet tā ir cita lieta. Arodbiedrībām arī ir kā struktūrām jāveidojas. Un, ja jūs, cienījamais Krastiņa kungs un pārējie kolēģi, uzskatāt, ka "Pçrkoņkrusts" ir jālegalizē, vai arī ja kāds to grib atjaunot, tad tas ir cits jautājums. Tas ir Tieslietu ministrijas jautājums, un to var risināt. Vismaz pagaidām tas "Pçrkoņkrusts", ko tagad meklē Satversmes aizsardzības birojs, ir nelegāla organizācija. Ir brīnums tikai par to, ka Satversmes aizsardzības birojs šo "Pçrkoņkrustu" meklē pēc terora aktu veikšanas. Normālā valstī drošības dienests teroristus meklē pirms terora aktu veikšanas. Bet nu, iespējams, vajadzēja Satversmes aizsardzības birojam iedot kādu māju. Viņiem nav savu māju.

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, šinī gadījumā es aicinu nepakļauties demagoģijai. Tāpat es aicinu tā saucamos kristīgos demokrātus neaizmirst to jautājumu, ka savulaik sabiedriskajai organizācijai baznīcai atdeva īpašumus. Atdeva īpašumus. Kāpēc atdeva baznīcai? Un, ja jau mēs gribam turpināt Krastiņa kunga demagoģiju, tad jāatgādina, ka no 1934.gada Saeima bija "aizplombēta". Tad ir jautājums - kas var pretendēt? Latvijas valsts noziedznieka Kārļa Ulmaņa radinieki? Jo, atvainojiet, pēc Latvijas 1934.gada Kriminālkodeksa Ulmanis ir noziedznieks.

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas, Lujāna kungs!

Oskars Grīgs - apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

O.Grīgs (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie Saeimas deputāti! Man ir tāds priekšlikums: varbūt neiejauksimies izpildinstitūciju darbībā! Es ar to domāju Saeimu. Jo šeit ir runa par nekustamā īpašuma nodošanu. Atstāsim to Ministru kabineta izlemšanai! Lai Ministru kabinets izlemj šo problēmu. Mēs varētu tikai lemt par īpašuma atdošanu. Varbūt tādā veidā.

Bet, ja runā par godīgumu un par taisnīgumu, tad man ir vēl tāds priekšlikums, ka varbūt vajadzētu šo likumprojektu atdot atpakaļ komisijām, lai mēs tiešām izpētītu, kam tas nams ir piederējis pirms 1934.gada. Lai patiešām izpētītu, kam tas nams ir piederējis, un tad izlemtu par īpašuma atdošanu patiešām īstajam īpašniekam, kam nams piederējis pirms 1934.gada. Jo, kā zināms, sociāldemokrāti bija vairumā pie varas līdz 1934.gadam. Es šeit negribu runāt par visām tām izrīcībām no sociāldemokrātu puses tajā laikā, bet viens fakts ir skaidrs - ka toreizējais Saeimas komandants Lielbikša kungs, kurš bija sarkanais komisārs un kuram rokas mirka līdz elkoņiem asinīs, pirmais norāva sarkanbaltsarkano karogu virs Saeimas nama un uzlika sarkano karogu. Tāpēc šeit nerunāsim par tiem "socdemokrātiem" jeb "siseņiem", kā toreiz viņus sauca.

Mans ierosinājums ir atdot šo likumprojektu atpakaļ komisijām un izpētīt, kam vēsturiski šis nams tiešām ir piederējis. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - frakcija "Latvijai".

U.Veldre (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es nebūtu uzstājies, ja te vairākas reizes nebūtu uzstājies Krastiņš un citi, kuri tiešām nodarbojas ar demagoģiju. Es uzskatu, ka mūsu valstī ir jāattīsta demokrātija un arodbiedrības to var veicināt, un arodbiedrībām tā ir jāveicina. Jo pašlaik ir tā, ka valdošā augša ļoti bieži rīkojas nelikumīgi. Visas izsaimniekošanas varēja notikt tikai tādēļ, ka tauta savas domas nepauda. Un es arī aicinu atdot arodbiedrībām šo nekustamo īpašumu, jo tomēr arodbiedrības ir tās, kas normāli aizstāv darba devējus, aizstāv jebkuru no mums. Tā ka, lūdzu, balsojiet "par".

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Man šķiet, šis jautājums par arodbiedrību īpašumu un par arodbiedrībām pienākošamies mājām, īpašumiem, kas tām bijuši agrāk, ja nemaldos, jau trešo reizi tiek diskutēts no Saeimas tribīnes. Praktiski vienreiz šis jautājums jau tika noraidīts. Un 5.Saeimā šis jautājums tika vairākkārt diskutēts.

Bet, kolēģi, pirmām kārtām ir jāņem vērā, ka mēs esam nonākuši jau līdz trešajam lasījumam. Saeima pirmajā un otrajā lasījumā atbalstīja šo likumprojektu. Arī Demokrātiskā partija Saimnieks ir viena no likumprojekta iesniedzējiem, kuri aicināja tomēr šo jautājumu atrisināt juridiski, lai izbeigtu visas šīs spekulācijas, kas ir varbūt saistītas ar politiskiem vai arī ekonomiskiem apsvērumiem. Tomēr uzskatām, ka mums ir nepieciešams arodbiedrībām šo īpašumu nodot lietošanā viena iemesla dēļ. Mēs uzskatām, ka arodbiedrības ir šodien juridiski leģitīmas Latvijā. Ja mēs runājam par līgumu, kuru trīspusēji slēdz valdība, darba devēji un arodbiedrība, tad jāteic, ka arodbiedrība ir tā Brīvo arodbiedrību savienība, kas šodien ir praktiski pilntiesīgs sarunu partneris visos jautājumos, visās likumdošanas procedūrās, kas ir saistītas ar darba ņēmēju, darba devēju un valdības attiecībām. Ja mēs gribam būt tādā līmenī korekti, tad es aicinu kolēģus tomēr nemainīt "spēles noteikumus" trešajā lasījumā, kad mēs jau esam konceptuāli atbalstījuši šo likumprojektu, un aicinu balsot par to, lai šie divi nekustamie īpašumi - gan Rīgā, Bruņinieku ielā, gan arī Rīgā, Vaļņu ielā, - tiktu nodoti īpašumā Brīvo arodbiedrību savienībai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Man ir kompromisa priekšlikums. Es gribu jūs informēt, ka es esmu 136.panta noteiktajā kārtībā parakstījusi priekšlikumu - nodot šo projektu atpakaļ komisijai papildu ziņu ievākšanai. Es gribu uzreiz pateikt, ka šī nav Saeimas vaina, ka mēs esam nonākuši šādā divdomīgā situācijā ar šo projektu. Juridiskā komisija ir patiešām darījusi visu iespējamo, lai šo projektu ātri un efektīvi virzītu. Šajā gadījumā tā ir zināmā mērā valdības vaina. Šajā gadījumā ir Ārlietu ministrijas un Finansu ministrijas zināma darbības nekoordinēšana. Bet mēs zinām, ka tāda ir dzīve un ka diemžēl tā notiek.

Mūsu problēma, lai cik liela būtu mūsu cieņa pret arodbiedrībām... un šajā ziņā es gribētu absolūti norobežoties no visiem to manu kolēģu izteicieniem, kuri sauc arodbiedrības par komunistisko kadru kalvēm un par vēl nezin ko. Šajā ziņā Lujāna kungam ir taisnība. Tā ir absolūta demagoģija.

Es gribētu paskaidrot, ka mūsu problēma ir tā, ka mums ir jāievēro ne tikai arodbiedrību un citu ietekmīgu sabiedrisku organizāciju intereses, bet arī valsts intereses. Valsts iekšpolitiskās un ārpolitiskās intereses.

"Latvijas ceļš" neiebilst pret šo divu namu nodošanu arodbiedrībām. Es gribu ar pilnu atbildību pateikt, ka arodbiedrības saņems šos divus tām apsolītos namus. Problēma nav par to. Problēma ir par to, tieši kuri nami tie būs. Un konkrēti ir runa par Vaļņu ielu. Olmaņa kungs par šo problēmu ir informēts. Olmaņa kungs, cik man zināms, ir izrādījis vislielāko elastīgumu un iecietību, un šobrīd es aicinu balsot par priekšlikumu, kurš neprasīs vairāk kā vienu vai divas nedēļas laika papildu ziņu ievākšanai. Dosim vēl Ārlietu ministrijai un Finansu ministrijai šo pēdējo iespēju - piedāvāt alternatīvus risinājumus tieši par Vaļņu ielu! Un ja tas nenotiks, tad ar mierīgu sirdi mēs varēsim balsot par šiem diviem konkrētajiem namiem. Es vēlreiz apgalvoju - man tiešām ir viss pamats domāt, ka tas neprasīs vairāk kā vienu vai divas nedēļas.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Es pateicos Lībanes kundzei. Viņa pateica būtībā visu to, ko es vēlējos teikt. Attiecībā uz to, ka tā šobrīd nav Saeimas vaina... Tā ir diemžēl. Ar protokolu, lēmumu Finansu ministrijai nodota šī lieta. Tas ir izdarīts 1997.gada 7.novembrī Ministru kabineta sēdē. Šie jautājumi nav sakārtoti. Ir jautājums par to, vai mēs sodīsim valsti tādā gadījumā, ja Ministru kabineta lēmumu Finansu ministrija nav izpildījusi savlaicīgi un nav devusi savu versiju par to, kādā veidā sakārtot šos īpašumus, atdot vai neatdot, vai kā citādi to kārtot Juridiskajai komisijai. Mēs sodīsim valsti. Par ko?

Tāpēc es arī lūdzu atbalstīt to priekšlikumu, kas ir iesniegts, - nodot šo likumprojektu atpakaļ Juridiskajai komisijai vēlreizējai datu ievākšanai un jauna lēmuma pieņemšanai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Man patika tās manipulācijas, kuras notiek šajā Saeimas sēžu zālē. Mani interesē, kādas papildu ziņas ir nepieciešams ievākt. Pirmo reizi lēmums valdībā, vēl Šķēles valdības laikā, tika pieņemts pagājušā gada augustā. Pēc tam, kad Saeima noraidīja, atkal tika iesniegts nākamais likumprojekts. Arī tad ievāca kaut kādas papildu ziņas. Pēc tam, kad šis likumprojekts beidzot nonāca līdz parlamentam, parlaments to divos lasījumos izskatīja un lēmumu pieņēma Juridiskā komisija. Mēnesi, vairāk nekā mēnesi, šis likumprojekts nekādi nevarēja atrast savu ceļu līdz parlamenta sēžu zālei. Arī tad bija pamatojums, ka it kā kaut ko vajag saskaņot Ārlietu ministrijai un Finansu ministrijai. Bet lietas būtība ir cita. Tur ir tīri privātas, personiskas intereses sakarā ar viena vai otra nama īpašuma formu.

Es aicinu nenodot šo likumprojektu atpakaļ Juridiskajai komisijai. Parlamentam vajadzētu beidzot izšķirties un pieņemt lēmumu par šo īpašumu nodošanu arodbiedrībām.

Kāpēc notiek visas šīs manipulācijas? Atbilde ir ļoti vienkārša. Jo ilgāk var raustīt arodbiedrību aiz ūsām, jo viņa sēž klusāk un mierīgāk, un nedara savu darbu, kas viņai būtu jādara. Neaizstāv darba ņēmējus. Es vēlreiz lūdzu kolēģus pārdomāt un pieņemt likumu trešajā, galīgajā, lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kolēģi! Es aicinu tieši tāpat - noraidīt Lībanes kundzes priekšlikumu. Jo jūs nepateicāt visu līdz galam. Tā ir saistība ar Ārlietu ministriju un īpašumu Alberta ielā. Tāpēc vajag nosaukt lietas īstajā vārdā un pateikt. Birkava kungs ir vairākkārt par to runājis Ārlietu komisijā, bet nekad nav uzskatījis par vajadzīgu līdz galam šo jautājumu izrunāt un dokumentus atsūtīt.

Manuprāt, ir jāapstiprina šodien šis lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu un tālāk jautājums jārisina tā, kā to risināja sakarā ar Benjamiņu. Kāpēc mums ir divas dažādas pieejas? Kāpēc Benjamiņš atjauno īpašuma tiesības un mēs pēc tam to izpērkam, bet arodbiedrībām mēs gribam ar Saeimu traucēt to izdarīt? Lai atjauno īpašuma tiesības, Lagzdiņa kungs, un lai tad Ārlietu ministrija kārto šo jautājumu par Alberta ielu un arodbiedrības īpašumu apmaina pret kaut ko citu. Tas jau ir valdības līmenī darāms. Un, ja piecu mēnešu laikā ministrs nevar izpildīt Ministru kabineta doto rīkojumu, tad kas man garantēs šeit? Kā, Lībanes kundze, jūs varat garantēt finansu ministra darbību vienas nedēļas laikā? Ja vismaz kāds no Finansu ministrijas, vai nu parlamentārais sekretārs, vai kāds cits, šeit apsolītu, ka nedēļas laikā Roberts Zīle izdarīs to, ko jūs no viņa neesat sagaidījuši piecus mēnešus, tad būtu vismaz kaut kāda ticības iespēja, bet šeit šobrīd apsolījums no "Latvijas ceļa", ka "Tçvzemei un Brīvībai" piederošais ministrs izpildīs vienas nedēļas laikā to, ko piecus mēnešus nav izdarījis, man liekas, izskan vienkārši nekorekti.

Sēdes vadītājs. Debates, godātie kolēģi, turpināsim pēc pārtraukuma.

Tagad es lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Lūdzu izņemt identifikācijas kartītes no balsošanas aparatūras un ievietot tās atpakaļ... Pēc tam, kad iedegas uzraksts "Identifikācija pabeigta", tā ir notikusi. Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm.

Māri Rudzīša kungu, Saeimas sekretāra biedru, lūdzu nolasīt rezultātus.

Kamēr tiek gatavota izdruka, Ilga Kreituse vēlas sniegt paziņojumu. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Pilsonības likuma izpildes komisijas locekļiem es atgādinu, ka šodien pulksten pusvienos mums ir Sarkanajā zālē sēde. Tikšanās ar iekšlietu ministru Ziedoni Čeveru sakarā ar nepilsoņu pasu izsniegšanas gaitu.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Kalviņš, Andrejs Požarnovs, Ruta Marjaša, Edvīns Inkēns, Ernests Jurkāns, Janīna Kušnere, Ervids Grinovskis, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Pārtraukums ir beidzies! Turpināsim likumprojekta apspriešanu.

Debatēs pieteicies Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Tik tiešām, kā teica Amerika kungs, "Saimnieka" partija ir šā likumprojekta autore, un to ir parakstījuši arī citi deputāti. Taču es gribētu runāt par citu lietu. Mēs šodien izskatām to trešajā lasījumā. Ne pirmajā, ne otrajā, ne uz trešo lasījumu nebija neviena priekšlikuma. Es uzsveru - nebija neviena priekšlikuma! Un tagad, kad ir jābalso par trešo lasījumu, par likumprojekta akceptēšanu, mēs runājam par kaut kādu papildziņu ievākšanu. Tāpēc mēs piedāvājam nobalsot trešā lasījuma redakciju, un es ceru, ka arī Valsts prezidents izsludinās šo likumu. Tad varēs ierakstīt zemesgrāmatā šos abus objektus un runāt. Ja būs runa par kaut kādu citu māju apmaiņu, tad Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai šādas mājas vajadzēs piemeklēt, kuras arī būs ierakstītas zemesgrāmatā, un veikt šo apmaiņu. Un arī arodbiedrības piekrīt šādai apmaiņai.

Tāpēc es aicinu vairāk nediskutēt un nobalsot par trešo lasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - Ilmārs Bišers.

I.Bišers. Cienījamie kolēģi! Mani ļoti pārsteidz šīs aktīvās debates, kas izraisījās par Juridiskās komisijas priekšlikumu - citādi izteikt pārejas noteikumus, taču es kaut kā nepamanīju, ka kaut viens vārds šajās kaislajās debatēs attiektos uz šo priekšlikumu. Par to netika izteikti ne kādi iebildumi, ne arī kādi kvēli atbalstījumi... Vienkārši daži deputāti, kuri trīs iepriekšējās reizēs, kad šis likumprojekts tika skatīts Saeimā, - gan nododot komisijām, gan pirmajā, gan otrajā lasījumā, nebija atraduši laiku, lai ieskatītos šajā dokumentā un izteiktu savu viedokli... Es domāju, ka tās debates, kas te notika - vai Aizsargu organizācija nav pārāk melna un vai arodbiedrības nav pārāk sarkanas -, man liekas, šodien bija pilnīgi nevietā. Šeit ir runa par arodbiedrībām kā tādām, kādas tās mums ir, un starptautiskie cilvēktiesību akti mums iesaka tās atbalstīt. Ja tās neatbalstīsim, ja mēs tās metīsim ārā no to mitekļiem, tad tās nekad nekļūs labākas un to attieksme pret mums un mūsu valsti nekļūs labāka.

Es domāju, ka tie kolēģi, kuri par šo jautājumu tik kvēli runāja, ir vienkārši nokavējušies. Šis jautājums bija jāskata konceptuālajā lasījumā, pirmajā lasījumā, kad lemj par koncepciju, un, ja Saeima tad to ir atbalstījusi, tad acīmredzot tagad ir par vēlu runāt par konceptuālo lasījumu.

Tāpēc es varu vienīgi lūgt nobalsot par šo priekšlikumu, kuru faktiski, es domāju, neviens pat neapstrīdēja, un pēc tam nobalsot galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret pārejas noteikumu redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

Pirms balsošanas pēc būtības saskaņā ar Kārtības ruļļa 136. pantu mums ir jāizšķiras par trīs deputātu iesniegumu - nodot šo projektu atpakaļ komisijai papildu ziņu ievākšanai. To parakstījuši deputāti Straume, Lībane, Krastiņš. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 36, atturas - 4. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta "Par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 3, atturas - 17. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likums". Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Imants Liepa - frakcija "Latvijai".

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3835 - "Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likums", trešais lasījums.

Ir ienākuši priekšlikumi, un tie visi ir redakcionālas dabas, turklāt labotie vai mainītie vārdi kreisās puses tekstā ir pasvītroti.

Pirmais ieteikums ir par likumā lietotajiem terminiem. 1. pantā ir redakcionāls precizējums - ir izmests vārdiņš "ðajā".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Liepa. Tāpat tas ir 1. panta 1. punktā. Arī te ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Liepa. Arī 1. panta 2. punktā ir tas pats.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk 1. panta 3. punktā arī ir redakcionālas dabas labojums. Turklāt vēršu uzmanību uz to, ka šeit ir ieviests vārdiņš "komerciālā", ko komisija atbalsta. Ja arī Saeima to atbalstīs, tad šī atziņa parādīsies mums atkārtoti arī turpmākajā tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts.

I.Liepa. Tālāk 2. panta otrajā daļā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa. Tāpat šā 2. panta trešajā daļā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Liepa. Un arī 2. panta ceturtajā daļā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk 3. pantā atbildīgā komisija iesaka izslēgt 3. pantā no pirmās līdz trešajai daļai ietverto vārdiņu "reģistrētu", jo tas nav loģiski. Runa var būt vispār tikai par tādu topogrāfiju, kas jau ir reģistrēta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret šo priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa. 3. panta ceturtajā daļā atkal redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav ? Pieņemts.

I.Liepa. Arī 4. panta pirmajā daļā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk ir 4. panta pirmās daļas 2. punkts. Šeit atbildīgā komisija ierosina izslēgt 4. panta pirmās daļas 2. un 3. punktā vārdus iekavās "integrālo shēmu". Tiem nav informatīvās slodzes.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav pret šo priekšlikumu? Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk 5. panta pirmās daļas 3. punkts, kas ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk 4. priekšlikums attiecas uz 5. panta pirmās daļas 4. punktu, un atbildīgā komisija iesaka atbalstīt šo precizējumu, kas izriet no manis jau pieminētā 1.3. punktā nobalsotā precizējuma.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Tātad pieņemts.

I.Liepa. Tas pats attiecas arī uz šā panta trešo daļu, kur ir ielikts vārdiņš "komerciālās", un arī tas mums jau ir pieņemts, runājot par 1. panta 3. punktu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk 6. panta pirmajā daļā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa. 7. panta pirmajā daļā ir tas pats - redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies.

I.Liepa. 8. panta nosaukums. Atbildīgā komisija iesaka to rakstīt tā, kā ir teikts labajā pusē, - "Topogrāfijas reģistrācija".

Sēdes vadītājs. Vai deputāti 8. panta nosaukumam piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa. Šā panta pirmā daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk. Otrajā daļā atbildīgā komisija iesaka aizstāt 8. panta otrajā daļā vārdus "pirmās izmantošanas" ar vārdiem "pirmās komerciālās izmantošanas", kas arī izriet no mūsu jau akceptētā 1. panta 3. punkta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk. 9. panta pirmā daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Liepa. 10. pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Vai arī tam deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk pārejam uz 11. lapaspusi, kur ir redakcionāli precizēts 11. panta pirmās daļas 3. punkts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. Tas attiecas arī uz 12. panta pirmo daļu, kur ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk ir ierosinājums par 12. panta trešo daļu - aizstāt 12. panta trešās daļas 2. punktā vārdus "pirmās izmantošanas" ar "pirmās komerciālās...". Arī tas izriet no 1.3. punkta precizējuma.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu nav.

I.Liepa. 13. pantā ir precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti akceptē to? Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk ir 14. lapaspuse, 14. pants. Atbildīgā komisija iesaka izteikt 14. panta nosaukumu šādā redakcijā... Tā ir atspoguļota tekstā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti 14. panta nosaukumam "Topogrāfijas reģistrācijas dzēšana pirms termiņa" piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa. 15. pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt?

I.Liepa. Arī 16. pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Vai arī pret to deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Liepa. 17. panta nosaukumu atbildīgā komisija iesaka izteikt šādi - "Izņēmuma tiesību aizsardzība".

Sēdes vadītājs. Vai deputāti 17. panta nosaukumam piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk. 11. priekšlikums izriet no mūsu jau 1. panta 3. punktā pieņemtās redakcijas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk - 17. pants. Tas turpmākajā redakcijā ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti to akceptē? Pieņemts.

I.Liepa. 18. pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa. Arī 19. pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti akceptē. Pieņemts.

I.Liepa. Cienījamie kolēģi! Pārejam uz 21.lapaspusi, kur ir 12. priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka izteikt 20. panta trešo daļu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti 20. panta trešās daļas redakcijai, kādu to akceptējusi atbildīgā komisija, piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa. Pārejas noteikumi ir redakcionāli precizēti.

Sēdes vadītājs. Vai arī pret to deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

I.Liepa. Tā kā tas ir trešais lasījums, tad komisijas vārdā lūdzu nobalsot par to un pieņemt kā likumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nav kvoruma! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts "Grozījums Latvijas Civilprocesa kodeksā", pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāte Inese Birzniece. Lūdzu!

I.Birzniece (frakcija "Latvijas ceļš").

Labdien, godātie kolēģi! Mums vajag sameklēt divus dokumentus: dokumentu nr.3698, kas ir grozījums Latvijas Civilprocesa kodeksā, un dokumentu nr.3794, kas ir Juridiskās komisijas atzinums par šo likumprojektu. Šo likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets. Saturs ir tāds, ka tas piedāvā Latvijas Civilprocesa kodeksā papildināt sarakstu, ar kādām lietām ir jāgriežas tieši apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā, ja grib, sakarā ar Konkurences padomes lēmumiem.

Juridiskā komisija izskatīja šo jautājumu un aicina Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu, aicina Saeimu to noraidīt. Pamatojums ir tāds, ka Juridiskā komisija uzskata, ka nevajag paplašināt šo jautājumu loku, kad cilvēks griežas tieši apgabaltiesā, bet vajag veicināt, lai cilvēki griežas vispirms rajona vai pilsētas tiesā un iziet cauri trīspakāpju tiesu sistēmai. Tātad Juridiskās komisijas vārdā es aicinu Saeimu noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Tātad, godātie kolēģi, jūs dzirdējāt Birznieces kundzes ziņojumu, ka šos ierosinātos grozījumus Latvijas Civilprocesa kodeksā Juridiskā komisija ir noraidījusi. Izšķirsim jautājumu balsojot! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret iesniegto labojumu Latvijas Civilprocesa kodeksā. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 41, atturas - 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts. Paldies.

Nākamais jautājums. Likumprojekts "Ciltsdarba likums", otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Guntars Grīnblats.

G.Grīnblats (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Izskatīsim Ciltsdarba likumu otrajā lasījumā. Dokuments nr.3813. Konkrēti 1.pantā nav nekādu iebildumu vai papildinājumu.

Arī 2.pantā nav, bet 3.pantā ir deputāta Dinēviča ierosināta 3.panta redakcija, kuru atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo deputāta Dinēviča priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Ir pieņemts komisijas viedoklis.

G.Grīnblats. 4., 5., 6., 7. un 8.pantā labojumu vai papildinājumu nav. 9.pantā ir Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes ierosinājums - papildināt 9.pantu ar otro daļu attiecīgajā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Lapšes kunga priekšlikumu - 5.panta otrās daļas 2.punktu izteikt jums iesniegtajā redakcijā? Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

G.Grīnblats. 10.pantā papildinājumu nav. Tālāk ir 8.lappuse, trešā nodaļa. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes kunga ierosinājumu par 11.panta redakciju atbildīgā...

Sēdes vadītājs. Grīnblata kungs, atvainojiet, lūdzu, bet mēs palaidām garām 6.lappusē Lapšes kunga priekšlikumu nr.3. Acīmredzot jūs esat pāršķīris divas lappuses.

G.Grīnblats. Atvainojos.

Sēdes vadītājs. Tātad 3.priekšlikums ir Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes kunga ierosinājums, ko komisija atbalsta, - 9.pantu papildināt ar otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Vai deputāti piekrīt šim komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

Un tālāk tad skatīsim 4.priekšlikumu 8.lappusē.

G.Grīnblats. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes kunga ierosinājumu par 11.panta redakciju atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu. Paldies. Pieņemts komisijas atzinums.

G.Grīnblats. Nākošais. Deputāta Guntara Grīnblata ierosināto 12.panta papildinājumu ar 6.punktu attiecīgajā redakcijā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu un vai priekšlikuma autors neuzstāj par balsošanu? Neuzstāj. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Paldies. Pieņemts komisijas viedoklis.

G.Grīnblats. 6.priekšlikums. Deputāta Grīnblata ierosināto 12.panta papildinājumu ar 7.punktu attiecīgajā redakcijā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts komisijas viedoklis.

G.Grīnblats. Tālāk. Deputāta Grīnblata ierosinājumu 15.panta 3.punktā attiecīgajā redakcijā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts komisijas viedoklis.

G.Grīnblats. Atbildīgās komisijas ierosināto 16.panta 2.punkta redakciju komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 16.panta 2.punkta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

G.Grīnblats. 16.panta 4.punktā atbildīgās komisijas ierosināto redakciju atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

G.Grīnblats. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes kunga ierosinājumu 18.panta trešajā daļā atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

G.Grīnblats. Deputāta Grīnblata ierosināto 19.panta otrās daļas 1.punkta svītrojumu atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo deputāta Guntara Grīnblata priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts komisijas viedoklis.

G.Grīnblats. Nākamais ir 23.pants. Deputāta Guntara Grīnblata ierosināto 23.panta trešās daļas papildinājumu atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

G.Grīnblats. Vairāk priekšlikumu nav. Aicinu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Kādi ir apsvērumi par priekšlikumu iesniegšanu uz trešo lasījumu?

G.Grīnblats. Atbildīgā komisija ierosina priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz šā gada 19.martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 19.martu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par aviāciju"", pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Paldies, godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3695. Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījums likumā "Par aviāciju"". Ministru kabinets iesaka mainīt tikai 112.panta redakciju, kura ir jūsu dokumentos. Es domāju, ka plaši izklāstīt to mums nevajadzētu. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu balsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu!

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Tā kā problēma šeit nav liela, lūdzu iesniegt priekšlikumus komisijā līdz šā gada 16.martam.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret ieteikto termiņu - 16.marts? (No zāles deputāts K.Čerāns: "Ir! Piecas dienas nav...") Jā, Čerāna kungs, piecas dienas ir minimālais termiņš, kāds vajadzīgs.

K.Leiškalns. Tātad, Čepāņa kungs, 17.marts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts ir 17.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienībai", pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Mauliņš. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Mēs izskatīsim dokumentu nr.3474 un nr.3819. Pirmais minētais dokuments ir deputātu iesniegtais likumprojekts, kurš principā ir nepareizi juridiski formulēts, jo runa ir par īpašuma tiesību atjaunošanu, nevis par īpašuma atdošanu. Te ir formulēts, ka atdod. Tāpēc Juridiskā komisija bija spiesta šo likumprojektu noraidīt komisijas sēdē un izstrādāt alternatīvo likumprojektu, kas ir dokuments nr.3819. Un līdz ar to lūdzu balsot par šo likumprojektu "Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienībai" pirmajā lasījumā. Komisijas vārdā lūdzu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vispirms tiksim skaidrībā ar dokumentu nr.3474, ko ir iesnieguši pieci deputāti. (Starpsauciens: "Noņemts!") Tas tiek atsaukts. Paldies.

Tātad izskatīsim dokumentu nr.3819, ko iesniegusi Juridiskā komisija kā alternatīvo. Vēlas runāt par šo jautājumu deputāts(Starpsauciens: "Par steidzamību!") Tā... Tātad, godātie kolēģi, vispirms, pirms debatēm, izlemsim jautājumu, vai likumprojekts atzīstams par steidzamu. Komisija to ierosina. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 15, atturas - 12. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Atklājam debates. Runās Normunds Pēterkops - apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

N.Pēterkops (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Varbūt visiem deputātiem nav bijusi iespēja iepazīties ar šo lietu un ar visiem šiem lietai pievienotajiem materiāliem, bet man tāda interese bija. Šī lieta nav tik vienkārša. Kaut kas līdzīgs, protams, mums bija, kad mēs risinājām jautājumu par nekustamo īpašumu nodošanu brīvajām arodbiedrībām, bet šeit ir runa par īpašumtiesību atjaunošanu. Šis ir jautājums par īpašumtiesību atjaunošanu, tātad mums ir jāatzīst, ka Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienība ir Latvijas laikā dibinātās Grāmatrūpniecības arodu savienības tiesību pārmantotāja un tiešo jautājumu pārmantotāja. Par juridiskā fakta konstatāciju ir bijušas vairākas tiesas sēdes, jau no 1992.gada ir bijušas tiesas sēdes, 1995.gadā ir bijušas tiesas sēdes, nopietnas, un arī vēl nupat, 1997.gada novembrī, ir bijušas tiesas sēdes, un iesa nav pieņēmusi šādu lēmumu, jo tiesa nav konstatējusi to, ka Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienība ir pārmantotāja. Ja tiesa nav to konstatējusi, tad ir jautājums: vai šobrīd Saeima var uzņemties šīs pilnvaras, tiesas funkcijas, un konstatēt un pateikt, ka, jā, tā ir tā pati organizācija un tāpēc tai īpašums ir jāatjauno?

Ja būtu bijis tā, kā bija piedāvāts, kā Ministru kabinets bija piedāvājis... Atcerieties, kāds bija Ministru kabineta iesniegtais sākotnējais variants? Ka mēs šo īpašumu uzdāvinām arodbiedrībai. Tad tas tā varētu būt, Saeima varētu tādu jautājumu lemt. Es piekrītu. Mēs arī brīvajām arodbiedrībām īpašumus, vienkārši sakot, uzdāvinājām. Bet es uzskatu, ka šajā jautājumā komisijai vēlreiz nopietni jāizvērtē, vai mēs varam vispār šādu lēmumu pieņemt. Es domāju, ka tiesas funkcijas Saeimai nebūtu jāuzņemas, un es lūgtu varbūt arī visus pārējos deputātus iepazīties ar šīs lietas materiāliem nopietnāk, jo ir bijis arī Ģenerālprokuratūras protests pret to, jo šī lieta nav tik vienkārša. Es lūdzu tomēr pirmajā lasījumā nepieņemt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu paskaidrot, ka mūsu kolēģis Pēterkopa kungs ne visai precīzi informēja par lietas faktiskajiem apstākļiem, jo tiesa nekad nav noraidījusi un nav atzinusi, ka viņa nebūtu... Tiesa vienkārši ir atteikusies izskatīt šo strīdu tiesā, jo uzskatījusi, ka sakarā ar to, ka nav izlemts jautājums par šā nekustamā īpašuma atjaunošanu ārpus parastā ceļa, to var izlemt tikai ar likumu. Viņi uzskatīja, ka tiesas kompetencē šīs pēctecības jautājuma izskatīšana nav. To gan ir izskatījušas, ir atzinušas starptautiskās organizācijas, kurās ieiet šī organizācija, to ir izskatījusi Tieslietu ministrija, apstiprinot statūtus, bet tiesa nav izskatījusi šo jautājumu pēc būtības. Tikai gribu norādīt, ka šī organizācija nekad nav likvidēta. Tā ir dažādi pārveidojusies, bet, tiesa, tā pēctecība vispār šeit ir, jo Grāmatrūpniecības arodu savienība ir pastāvējusi līdz pat 1940.gadam un bijusi šī nama īpašniece arī ilgāk, un tad faktiski nelikumīgā kārtā, pat pēc padomju likumiem, viņai tas mājīpašums ir atsavināts. Tā ka tiešām šajā gadījumā ir runa par īpašumtiesību atjaunošanu, nevis par kaut kādu dāvināšanu. Tādu jautājumu nekad šī arodbiedrība nav izvirzījusi.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā patiešām es pilnībā piekrītu Bišera kungam. Šeit nav runa, kā bija Brīvo arodbiedrību savienības gadījumā... Šis nams ir uzcelts brīvās Latvijas laikā par Grāmatrūpniecības arodu savienības līdzekļiem. Tas viss nams tā ir uzcelts... divi nami tur ir. Lai deputāti labāk orientētos, paskaidrošu, ka tas ir tā saucamais Poligrāfiķu nams. Tur ir tā saucamā poligrāfiķu diskotēka, kurā, es domāju, lielākā daļa deputātu jaunības dienās ir gājuši.

Cienījamie kolēģi, šinī gadījumā mēs atdodam tikai to īpašumu. Ir pat vēl paradoksālāka situācija. Grāmatrūpniecības arodu savienības biedri šodien var uzrādīt brīvās Latvijas laika zemesgrāmatas apliecinājumu par viņu īpašumu. Nav pat padomju laikā kaut kāda konfiskācija... Ir cita lieta - arodu savienības īpašums tālāk pārvests padomju laika arodbiedrību sistēmā, un šodien... Jārunā konkrēti: mūsu Latvijas valsts Ministru kabinets ir paņēmis un atklāti nozadzis šo īpašumu. Jārunā pat tādos vārdos. Šodien arī tiesa atsakās izskatīt šo jautājumu, kaut gan ir visi dokumenti, ka viņi ir legālie, tiešie šā nama īpašnieki. Tiesa atsakās izskatīt un atteikumu motivē ar to, ka, lūk, nav pieņemts likums par īpašuma atdošanu sabiedriskajām organizācijām. Tādēļ es aicinu jūs, kolēģi, šinī gadījumā noteikti atbalstīt šo iniciatīvu, jo tāpat jau tur lielākā daļa dzīvokļu ir privatizēti, tur ir ļoti maz palicis, ko atdot tai Grāmatrūpniecības arodu savienībai. Protams, mēs varam to lietu vilkt uz priekšu, bet tad jau beigās mums gandrīz vairs nebūs ko atdot, jo tie būs labticīgie ieguvēji, un līdz ar to šī arodbiedrība varēs vienīgi slēgt kaut kādu nomas līgumu. Tādēļ es, cienījamie kolēģi, aicinu šinī gadījumā atbalstīt šo projektu. Šeit ir runa tikai par īpašumtiesību atjaunošanu, nevis par kaut kādu dāvinājumu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Šodien Saeimā ir tāda īpatnēja situācija, ka nepārtraukti tiek apšaubīta Juridiskās komisijas kompetence un tas darbs, ko viņi ir padarījuši. Visu laiku mēs mēģinām kaut ko atdot viņiem atpakaļ. Mani pārsteidz tas, ka to dara nevis juristi, bet citas kategorijas speciālisti. Ja jau mēs bieži runājam par profesionālām lietām, es gribu uzsvērt, ka tieši Juridiskā komisija ir ļoti uzmanīgi izlasījusi visus papīrus, arī tos, kas ir bijuši tiesu apritē, un arī tāpēc mēs atsaucām savu iesniegto lēmuma projektu un pievienojamies tam, ko Juridiskā komisija ir izstrādājusi kā alternatīvo.

Runājot par šo arodbiedrību, ir jāteic, ka te ir tā situācija, ka šeit ir pēctecība visu to laiku, kāds ir Latvijā dažādos, arī okupācijas, režīmos bijis, un šis nams pat ir saglabājis savu tā laika nosaukumu. Kā jau Lujāna kungs teica, tas ir tas pats Poligrāfiķu nams, kur varbūt cits ir uz ballēm gājis, cits atkal bērnus vedis uz nodarbībām. Tāpēc es jūs gribu aicināt vēlreiz apsvērt visu to, jo tiesas dokumentācija, kurā jums saka, ka fakts nav konstatēts... viņiem nevis fakts nav konstatēts, bet viņiem šī tiesvedība netiek tālāk realizēta sakarā ar to, ka nav likuma, uz kura pamata to skatīt. Un neviens nekad nav teicis, ka viņi nav vēsturiskie mantinieki.

Es saprotu, ka jautājums par šo namu var saistīties ar citu, tas ir, ar tiem cilvēkiem, kas tur dzīvo. Jo šinī namā atrodas arī dzīvokļi. Var būt jautājums par šo dzīvokļu tālāko likteni. Es jums gribu atgādināt, ka šie dzīvokļi ir lielā mērā saistīti ar pašiem poligrāfijas darbiniekiem, tie tur ir savulaik saņemti kā dienesta dzīvokļi (mēs vienbrīd lietojām dienesta dzīvokļu statusa noteikumus), taču tagad tie vairs nav dienesta dzīvokļi. Bet tajos ir cilvēki, kas vistiešākajā veidā ir bijuši saistīti ar poligrāfiju. Un, es domāju, tas nebūs pirmais īpašums, kas pāriet citu rokās kopā ar nama iemītniekiem.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Jau vairākkārt Saeima ir pieņēmusi likumus par īpašumtiesību atdošanu sabiedriskajām organizācijām. Bet, manuprāt, godātie kolēģi, šo jautājumu mēs risinām neprofesionāli un haotiski. Tik tiešām, taisnība ir tiem kolēģiem, kuri saka, ka šobrīd nav spēkā neviena normatīvā akta, kas dotu tiesības atjaunot īpašumtiesības sabiedriskajām organizācijām jeb, kā šīs institūcijas sauca toreiz, līdz 1940. gada okupācijai, biedrībām.

Faktiski šobrīd Saeima, tātad likumdevēja iestāde, nodarbojas ar tiesas funkcijām, pieņem pēc būtības individuāla rakstura aktus, kas ir noformēti likuma formā. Tā ir mums neraksturīga funkcija. Faktiski mēs pildām, ja tā varētu teikt, līdzībās runājot, Zemes komisijas, denacionalizācijas komisijas funkcijas. Ja mēs, kolēģi, uzņemamies šo funkciju, tad mums jāveido mūsu valstī un pie parlamenta īpaša institūcija, kas nodarbotos ar šiem jautājumiem un varētu profesionāli sagatavot dokumentus šādu normatīvo aktu pieņemšanai.

Es minēšu, godātie kolēģi, dažus skaitļus. Ar šo jautājumu deputāts Lagzdiņš ir nodarbojies kopš 1992.gada rudens, kad tika pieņemts likums "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām". Šā likuma, Augstākās padomes likuma, pārejas noteikumi uzdeva toreizējai Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai sagatavot īpašu normatīvo aktu, kas paredzētu īpašumtiesību atjaunošanu arodbiedrībām. Šāds likums nav sagatavots, jo, ilgstoši analizējot gan dažus vēsturiskos aspektus, gan arī situāciju, kāda šodien ir, es nonācu pie secinājuma, ka šādu normatīvo aktu sagatavot nav iespējams un no valstiskā viedokļa nav lietderīgi sagatavot. Šeit manās rokās ir visi dokumenti un atzinumi, kas ir saņemti šo gadu laikā. Mēs savulaik esam saņēmuši šādu atzinumu no toreizējā Ministru padomes priekšsēdētāja Ivara Godmaņa, viņa padomnieka Ilmāra Bišera, kurš ir mūsu kolēģis, un no visu lielo pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem, to skaitā no Rīgas priekšpilsētas padomju priekšsēdētājiem. 5.Saeimas laikā ir atzinumu sniegusi Tieslietu ministrija, Īpašuma fonds (šobrīd - Īpašuma aģentūra), kā arī ir ļoti plašs atzinums no Latvijas Vēstures institūta, uz 15 lappusēm.

Kāda ir faktiskā situācija? Situācija, godātie kolēģi, ir tāda: uz 1934.gada 15.maiju Latvijā bija reģistrēta pavisam 11 071 biedrība. Ulmaņa autoritārā režīma laikā tika likvidētas vai piespiedu kārtā apvienotas vairāk nekā 5000 biedrību. Uz 1940.gada 17.jūniju, uz okupācijas brīdi, Latvijā bija oficiāli reģistrētas 5 940 biedrības. No tām gandrīz katrai desmitajai piederēja Latvijas valstī nekustamais īpašums. Tātad bija aptuveni 500 šādi nekustamie īpašumi. Daudzos no šiem nekustamajiem īpašumiem šobrīd ir izvietotas skolas, atrodas bērnudārzi, jo tās bija tādas ēkas, kurās atradās zāles un kuras tātad bija piemērotas lielam cilvēku daudzumam. Daudzās šajās dzīvojamās mājās jeb ēkās atrodas arī sociālās aprūpes iestādes, veselības aizsardzības iestādes. Un, ja mēs pieņemtu likumu, kas dotu tiesības atjaunot īpašumtiesības biedrībām, tādā gadījumā būtiski tiktu aizskartas valsts intereses un iedzīvotāju intereses. Tādēļ, manuprāt, šāds likums, godātie kolēģi, nav pieņemams, tāpat kā nav pieņemama šo īpašumtiesību atjaunošana ar atsevišķiem normatīvajiem aktiem, likumiem.

Godātie kolēģi, kāda ir situācija ar arodbiedrībām? Šobrīd mēs diskutējam par īpašumtiesību atjaunošanu vienai no arodbiedrībām. Cik tad bija šādu arodbiedrību 1940.gadā - okupācijas brīdī? Situācija ir tāda, ka uz Ulmaņa apvērsuma brīdi - 1934.gada 15.maiju - bija pavisam 103 arodbiedrības reģistrētas Latvijas valstī. No tām laika periodā līdz 1940.gadam slēdza Ulmaņa autoritārais režīms 47 arodbiedrības. Savukārt 1940./41.gadā tika slēgtas atlikušās 56 arodbiedrības. Godātie kolēģi, paceļas jautājums, vai mēs tiešām atjaunosim īpašumtiesības...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas. Vai vēl ļausim runāt Lagzdiņa kungam?

J.Lagzdiņš. Vienu minūti. (Starpsauciens: "Lai runā!")

Sēdes vadītājs. Vienu minūti. Lūdzu, viena minūte!

J.Lagzdiņš. Jautājums ir tāds: vai mēs atjaunosim ar īpašiem likumiem īpašumtiesības arī atlikušajām 102 arodbiedrībām Latvijas valstī? Vai mēs atjaunosim īpašumtiesības daudziem simtiem citu biedrību? Vai tiešām Saeima nodarbosies ar funkcijām, ar kurām jānodarbojas denacionalizācijas komisijām?

Godātie kolēģi, apdomāsim šo lietu! Varbūt mēs radīsim kādu risinājumu, lai varētu šos jautājumus risināt atbilstoši Saeimas darbības virzienam un Saeimas darbības raksturam? Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops - otro reizi.

N.Pēterkops (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Šobrīd spēkā esošais likums "Par zemes reformu Latvijas pilsētās" jau pasaka to, kāds varētu būt risinājuma ceļš. 9.panta pirmās daļas 2.punkts: juridiskajām personām - tiešajiem zemes īpašniekiem uz zemes gabaliem, kas tām piederēja uz 1940.gada 21.jūliju, ja likumā noteiktajā kārtībā tiesa konstatē tiesību pārmantošanas faktu... Tātad, ja tiesa būtu konstatējusi šo juridisko pārmantošanas faktu, tādā gadījumā Rīgas pilsētas zemes komisijai bija jāatjauno šīs īpašumtiesības uz zemi un tādā gadījumā varētu būt tikai jautājums par to ēku. Bet, ja tiesa šo juridisko faktu nav konstatējusi, tagad Saeima uzņemas šā juridiskā fakta konstatāciju. Pret to es iebilstu un arī Lagzdiņa kungs iebilst.

Savukārt, ja mēs paskatāmies Valsts arhīva materiālos, nekur neparādās, ka šī ēka vispār ir nacionalizēta. Tātad šeit būtu jānoskaidro - to autājumu tiešām denacionalizācijas komisija skata - , kā tad tas īpašums ir aizgājis citam. Mēs redzam šos gadus... 1941.gadu un tālākos gadus, redzam, ka šī ēka ar visu zemi ir iekļauta jau iekšā... Valsts to ir nodevusi arodbiedrībai, viņa ir to lietojusi tālāk... Šeit ir ļoti daudzi jautājumi, kas tiešām ir jāpēta un uzmanīgi jāskata.

Es lūgtu Saeimu nenodarboties ar tiesas funkcijām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - frakcija "Latvijai".

U.Veldre (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Man vienkārši neērti, ka "Tçvzemei un Brīvībai" negrib atdot īpašumu likumīgajiem īpašniekiem. Es tomēr domāju, ka, ja nav izdots likums par to, kā sabiedriskajām organizācijām jāatdod īpašumi, tā ir Saeimas vaina - un arī juristu. Es tomēr aicinu atbalstīt - īpašums ir jāsaņem tiem, kam tas pieder. Un tas ir vienīgais gadījums. Un nevajag filozofēt, ka tur ir 100 vai cik tur arodbiedrības. Iesniegts ir likumprojekts par vienu gadījumu, bet mēs te ilgi runājam riņķī un apkārt. Jautājums ir jāizšķir ar balsošanu. Ierosinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Tomašūns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es piederu pie tiem, kas uzskata, ka Saeimai nav jāuzņemas tiesas vai kādas izpildvaras funkcijas. Šis ir tas konkrētais gadījums, kad par to notiek ļoti plašas debates. Šobrīd valstī pastāvošā likumdošana atļauj jebkurai sabiedriskajai organizācijai, kas ir savas atjaunošanās brīdī pasludinājusi, ka viņa ir zaudējusi savus īpašumus padomju laika vai Ulmaņa 1934.gada notikumu rezultātā, nacionalizācijas rezultātā vai šīs biedrības likvidācijas rezultātā, doties uz tiesu un aizstāvēt savas tiesības, pirmām kārtām panākot lēmumu par tiesību atjaunošanu vispār pretendēt uz šīm tiesībām. Latvijā ir šādi precedenti - ir biedrības, kas to ir izdarījušas. Es varu kā piemēru minēt Jelgavas Latviešu biedrību, kas ir atguvusi tiesas ceļā, ar lēmumu, tādas tiesības vispār pretendēt uz īpašumiem, kas tai kādreiz Jelgavas pilsētā ir bijuši. Ir jāiziet šis tiesiskais ceļš, un tikai tāpēc, ka varbūt nespēj kāds pierādīt šīs tiesības, mēģina tagad panākt, lai Saeima pieņemtu lēmumu, pēc kura sāks dalīt valsts īpašumu vienai vai otrai biedrībai tikai tāpēc, ka viņi ir neatlaidīgi un mēģina šādas īpašumtiesības dabūt - un piedevām arī šos īpašumus.

Es aicinu balsot pret šādu lēmumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Saeimā ir jau izveidojusies zināma prakse, kādā tiek atdoti īpašumi sabiedriskajām organizācijām un dažādām citām organizācijām, kurām īpašumi piederēja līdz 1940.gada 21.jūlijam. Visos gadījumos ir ticis pieprasīts, lai tiktu tiesiski atzīts šo īpašumtiesību pārmantošanas fakts. Es varu minēt konkrētus piemērus. Tā, piemēram, Latvijas Zvejnieku savienība ir pieprasījusi savus īpašumus Carnikavā, Skultē, bet, kamēr viņiem tiesa neatzīs šo pārmantojamības faktu, viņiem neviens īpašums netiks šeit, Saeimā, atdots. Tiesa gan, tajā laikā Juridisko komisiju vēl vadīja Endziņa kungs.

Otrs piemērs. Latvijas Kara invalīdu savienība. Arī viņi iesniedza savus pieprasījumus attiecībā uz īpašumu Tīnūžu pagastā. Bet, kamēr netika saņemts šis tiesas lēmums par īpašumtiesību pārmantošanu un tiesisko atzīšanu, ka viņi ir šīs pašas biedrības pārmantotāji, šis lēmums netika skatīts Saeimā. Tūlīt pēc tiesas lēmuma mūsu frakcija ierosināja īpašumu atdošanu viņiem, un arī tika pieņemts labvēlīgs lēmums.

Es domāju, ka jāievēro šis vienveidības princips, jo tiesas nolemj šos jautājumus skatīt un pieņemt pozitīvus lēmumus tādos gadījumos, kad var konstatēt šo tiesību pārmantojamības faktu. Kādos gadījumos to parasti konstatē? Tad, ja viena daļa to pašu cilvēku, kuri toreiz bija šajā sabiedrībā vai sabiedriskajā organizācijā, ir arī tagadējās organizācijas biedri vai viņu mantinieki. Tādā gadījumā šis jautājums nav apstrīdams un tiesa pieņem labvēlīgu lēmumu. Tāpēc es uzskatu, ka šis jautājums šodien Saeimā nav atbalstāms, kamēr tiesa nav sniegusi savu konkrēto atzinumu - ir vai nav pārmantotāji. Šādu pārmantotāju var rasties ļoti daudz. Es, piemēram, zinu, ka savus īpašumus cenšas atgūt arī Latvijas Lauksaimniecības kamera, kurai tāpat varbūt radīsies problēmas, ja viņai šis pārmantojamības fakts attiecībā uz īpašumiem būs jāatzīst tiesā. Aicinu noraidīt šo likumprojektu, kamēr mēs nesaņemam tiesas atzinumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - otro reizi.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Atvainojiet, ka man ir jārunā vēlreiz, jo es iepriekšējās runas laikā nepateicu pašu svarīgāko argumentu, kādēļ mēs nevaram atjaunot īpašuma tiesības sabiedriskajām organizācijām, kuras šobrīd ir atjaunojušās ar veco nosaukumu. Saskaņā ar likumu par sabiedriskajām organizācijām, jebkuras 10 pilngadīgas personas Latvijas valstī var izveidot sabiedrisku organizāciju ar to pašu nosaukumu, kāds attiecīgajai organizācijai bija 1940.gadā, un, griežoties tiesā un iesniedzot statūtus, kas ir līdzīgi vai analogi vecajiem statūtiem, var ļoti vienkārši pierādīt tiesību pārmantošanas faktu. Un tad šie 10 cilvēki, viņu izveidotā biedrība, var pretendēt uz ļoti vērtīgu īpašumu atgūšanu jeb iegūšanu. Faktiski šiem cilvēkiem nav nekāda sakara - vismaz 95% no attiecīgās biedrības biedriem nav - ar tiem cilvēkiem, kuri savulaik bija šo organizāciju izveidojuši. Jūs atceraties tādu organizāciju, kuru vadīja sabiedrībā pazīstams cilvēks Drullis - Jānis Drullis, ja nemaldos - , kurš vēlējās atjaunot savai organizācijai īpašuma tiesības uz Liepājas Latviešu biedrību. Tāpat arī vairākas citas organizācijas ir ar šādiem iesniegumiem vērsušās pie mūsu komisijas.

Es aicinātu, godātie kolēģi, šo likumu neatbalstīt un neradīt šos precedentus, bet noraidīt konkrēto projektu.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Es tagad runāšu, godātie deputāti, debatēs, proti, paskaidrošu to, kā Tautas kustība "Latvijai" jau pašā šā sasaukuma sākumā ierosināja Juridiskajai komisijai pieņemt vispārēju likumu par sabiedrisko organizāciju īpašumu atjaunošanu, nosakot varbūt stingrākus principus, lai tie visi 11 tūkstoši organizāciju nenāktu rindā uz tiesām. Tas tika atteikts, nenovirzot mūsu pieprasījumu pat līdz komisijai. Rezultātā turpinās šis juceklis, ka Saeima ir spiesta katrā konkrētajā gadījumā strādāt tiesas vietā un lemt šos jautājumus.

Varu paskaidrot tiem, kuri te runāja, ka vispirms tiesai vajagot konstatēt pēctecību vai tiesību pārmantojamību un tikai pēc tam Saeima varētu pieņemt kaut kādu lēmumu. Taču īstenība ir tāda, ka tiesai juridiski nav tiesību taisīt spriedumu, kur sprieduma rezultātam nav tiesisku seku. Likums neparedz īpašuma tiesību atjaunošanu, tātad nav arī tiesisku seku. Tad iznāk tāds kā strupceļš, ka vienreiz tiesa, skatoties pēc savas individuālās nostājas, lemj un palīdz šos jautājumus risināt, bet citreiz vienkārši atsaka. Un mums nepārtraukti ir jācieš šīs nesakārtotības mokas.

Šinī gadījumā Juridiskā komisija tiešām bija spiesta tiesas vietā izskatīt šo jautājumu, un tā konstatēja, ka visi attiecīgie rādītāji ir pilnīgi pietiekoši, lai atjaunotu tiesības uz šo īpašumu. Un tāpēc es lūdzu tiem, kuri protestē - un tagad es lūdzu jau Juridiskās komisijas vārdā - pret šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā... Es gribu atgādināt, ka jūs varat iesniegt uz otro lasījumu savus labojumus, un līdz ar to šī lielā debatēšana, kas būtībā ir mīņāšanās uz vietas, izbeigtos. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā, bet tie, kuri ir neapmierināti, var iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mani, pirmkārt, izbrīna tas, ka no 1992.gada līdz pat šim brīdim vēl joprojām nav sagatavots likums, kurš atļauj atgriezt īpašumus sabiedriskajām organizācijām. Agri vai vēlu tas būs jāpieņem, Lagzdiņa kungs! Neviens jau nepiedāvā īrniekus izsviest uz ielas šā likumprojekta kontekstā.

Nākošais. Šeit daudz tika diskutēts par pēctecību, un šajā gadījumā ir juridiski pierādīts, ir tiesas spriedums, ka Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienība ir pārmantotāja. (Starpsauciens: "Nav tādas tiesības...") Viņi nevar pieņemt lēmumu par īpašuma nodošanu.

Vēl vairāk mani izbrīna tas, ka tā saucamie liberāļi un konservatori, kuri visu laiku sludina, ka īpašuma lietas ir svētas, tagad pašas vēršas pret to, lai mēs pakāpeniski virzītos uz tiesisku valsti un lai tiktu atjaunotas īpašuma tiesības.

Es aicinu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Jirgens (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija, skatot šos jautājumus, ļoti rūpīgi izvērtēja divus apstākļus: pirmkārt, šo vēsturiski tiesisko pārmantojamību, un šajā gadījumā, pēc Juridiskās komisijas ieskata, kura izskatījusi ļoti daudzus dokumentus šajā sakarībā, šī pārmantojamība nekādā veidā nav apstrīdama. Tāpēc šeit pilnīgi nevietā ir arguments par kaut kādām pseidoorganizācijām, ko tagad 10 cilvēki no jauna var sadibināt un pretendēt uz īpašumiem. Šī organizācija pastāv visu laiku un visu laiku arī darbojas šajās telpās Lāčplēša ielā 43/45. Tā ir lietas viena puse.

Otrs jautājums, ko Juridiskā komisija ļoti rūpīgi izvērtēja, ir tas, vai šo īpašuma tiesību atjaunošana neaizskar citu fizisko vai juridisko personu intereses. Un šajā gadījumā tieši tāpēc likumprojekts paredz nevis īpašuma tiesību atjaunošanu uz visu ēku, bet tikai uz to daļu, kas nav privatizēta tiem īrniekiem, kuri šajā ēkā dzīvo, līdz ar to šeit pilnīgi nevietā ir runas par bērnudārziem, par skolām, kultūras namiem, sporta namiem un tamlīdzīgi. Tas galīgi neattiecas uz šo gadījumu. Un, ja mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka mēs nevaram izstrādāt visaptverošu likumu par īpašuma tiesību atjaunošanu sabiedriskajām organizācijām, tad mums nav cita ceļa, kā vien izskatīt katru šo gadījumu atsevišķi neatkarīgi no tā, patīk tas mums vai nepatīk.

Tāpēc es aicinu šo likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie Prezidij, kolēģi! Man šā likuma apspriešana saistās ar diviem pārdzīvojumiem. Un viens no tiem ir saistīts ar bērnību. Tagad gan Amerikas psihologi saka, ka bērnības iespaidi esot visspēcīgākie. Šajā namā Lāčplēša ielā, ko kādreiz sauca par "poligrāfiķiem"... Cik es atceros, te - tas varbūt bija Ulmaņa laika beidzamajās dienās, bet varbūt arī bija vācu laikā, bet tas noteikti bija pēc tam - PSRS okupācijas laikā, kādā 1945.gadā - šajā poligrāfiķu arodbiedrības namā jeb "poligrāfiķos", kā to toreiz sauca, dzīvoja mans tēva draugs. Un šis draugs toreiz bija, izrādās, poligrāfiķis. Es arī sapratu, ka viņš bija strādājis tieši poligrāfijā, šķiet, bija burtlicis. Un viņš bija bijis arī latviešu strēlnieks, taču viņš nepalika tajā pusē, kur bija sarkanie strēlnieki, bet viņš bija ar nacionālo pārdzīvojumu nācis uz Latviju, un viņam tur bija dzīvoklis iedots vai nu par īpašiem nopelniem, vai tāpēc, ka viņš bija poligrāfiķis. Es ļoti spilgti atceros un vēl šodien man nāk prātā, ka viņš man rādīja fotogrāfijas, autentiskas fotogrāfijas no 1915. gada, šķiet, par tām kaujām, kas notika šeit pie Ložmetējkalna. Viņš rādīja tās fotogrāfijas, ko mēs tagad skatāmies muzejā. Un es vienmēr biju izbrīnījies, kāpēc viņš dzīvo it kā valsts mājā... Es toreiz nesapratu, ka tā ir arodbiedrības māja, bet es sapratu, ka viņam šis dzīvoklis ir piešķirts speciāli, īpaši, lūk, par šādiem nopelniem, ka viņš ir cīnījies kā latviešu strēlnieks. Arī toreiz teica, ka tas gan noticis krievu armijas pusē, bet par Latvijas it kā brīvestību, par neatkarību, kur daudzi vēlāk ir bijuši un vēl šodien pārdzīvo, būdami vienā vai otrā pusē, jo lozungi taču bija vieni. Lielvaras izmantoja šos cilvēkus savās armijās, bet tiešām šis strēlnieks tur dzīvoja.

Es arī šodien domāju, kā gan mēs varam runāt par to un apšaubīt, jo arī paši taču esam liecinieki, ka poligrāfiķi tur bija, vēl ballītes rīkoja. Es atceros, ka tās bieži bija slavenas jauniešu saieta vietas, un te nebija nekādu "tusiņu", nebija nekādas dzeršanas. Un tā ir sena tradīcija, ka šis ir poligrāfiķu arodbiedrības nams.

Šajā sakarībā ir jāmin, ka tiešām vajadzētu izstrādāt šo likumu, par kuru runāja arī mūsu kolēģi, vajadzētu radīt visaptverošu likumu, kā atgriezt šos namus. Patiešām parādās arī tādi cilvēki, kuri pretendē. Tas arī ir pareizi. Jāskatās, vai viņi pretendē uz sabiedrisko nosaukumu... kad salasās it kā gadījuma cilvēki... Arī šodien, skatoties uz mūsu plašajām desmitiem un simtiem miljonu lielajām afērām, uz mūsu pašu cienījamo advokātu piedalīšanos tādās afērās, tātad uz izglītotu un it kā inteliģentu cilvēku piedalīšanos, esmu sapratis, ka ir jāpieņem šāds likums, lai tas nogriež iespēju šiem cilvēkiem realizēt kādas afēras ar šiem namiem, ar šiem īpašumiem.

Latvijā pašreiz ir ļoti traģiska situācija. It visur ir atjaunojušās arī latviešu biedrības, un viņas nevar dabūt šos namus atpakaļ, lai gan arī tiesa ir it kā pierādījusi, ka viņām ir šī pēctecība. Tad atrod kādu vecāku kungu kā, piemēram, Jūrmalā Gavara kungs, kam ir 95 gadi... Labi, ka viņš ir saprātīgs vīrs un ka arī 95 gadu vecumā varēja atbildēt uz sarežģītiem advokātu un tiesnešu jautājumiem. Viņš paskaidroja, ka viņš ir bijis šajā biedrībā un ka šajā namā Jūrmalā pašreiz ir Majoru skola, tāpēc viņi varbūt dabūs 2-3 istabas. Taču līdzīga situācija ir Dobelē, kur Latviešu biedrība netiek vispār iekšā. Viņus vietējā pašvaldība nelaiž pāri slieksnim. Tātad šāds likums ir vajadzīgs, jo arī latviešu biedrības pašreiz atjaunojas.

Arī tauta saprot, ka beidzot ir jāatmostas un ka mēs nevaram tālāk dzīvot tā, kā bija līdz šim. To pierādīja 3. marta demonstrācija pie Rīgas Domes, kur 500 veca gadagājuma vai padzīvojušas kundzītes... par viņām runā visa pasaule... Mūsu latviešu biedrību ir bijis simtiem Latvijā, bet tās netiek atpakaļ savās mājās, tāpēc, ka cilvēki vienkārši vēl nav saņēmušies, nav sākuši līdzīgus protestus, kāds bija pie Rīgas Domes. Varbūt tieši tā vajag darīt. Tad tos īpašumus atdos šīm biedrībām.

Bet katrā ziņā es aicinu šodien atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, pieņemt to un tad varbūt varētu sākt plašu diskusiju presē vai televīzijā, īpaši uzsverot, ka ir ļoti daudz šādu sabiedrisko organizāciju. Un te nevajadzētu pieminēt kādas jaunavas, kā iepriekš te Krastiņa kungs minēja, bet būtu labi, ja šādu sabiedrisko organizāciju būtu vairāk Latvijā, un, ja mēs būtu godīgāka sabiedrība... Taču es domāju, ka arī latviešu biedrību kontekstā tas jautājums būtu risināms līdzīgi, kā to darām šodien.

Aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viktors Stikuts - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Izskatot šo likumprojektu, nāk prātā rajonu latviešu biedrību nami, kuri Latvijā ir bijuši gandrīz katrā rajonā. Šodien ir tāda situācija, ka šie latviešu biedrību nami rajonos ir kāda cita pārvaldījumā, un tie cilvēki, kuri tagad ir apvienojušies un grib atjaunot savu darbību, vienkārši nevar šos īpašumus atgūt. Un tā nu mēs saskaramies šodien ar divējādu morāli Saeimā, ka vieniem mēs atdodam īpašumus, neskatoties uz to, ka tur vēl varētu strīdēties, vai viņiem tos dot vai nedot, bet tieši attiecībā uz šīm latviešu biedrībām, kas ir bijušas un virzījušas kultūras dzīvi tieši rajonos, mēs negribam šo lietu ievērot un nākt tām pretī.

Man nepatīk vēl tas, ko Lagzdiņa kungs teica, - ka īpašuma tiesības var atjaunot tikai daļēji un neaizskarot kāda cita intereses. Tas nekad nevar notikt, jo, ja mēs uzskatām, ka īpašuma tiesības ir svētas, tad, neaizskarot kāda intereses, kurš apsaimnieko šo namu, atjaunot īpašuma tiesības un atgriezt šo īpašumu nav iespējams. Tad iznāk, ka atdot var labākajā gadījumā tikai pagrabstāvu no tās mājas, bet varbūt arī pagrabā būs iekārtota kāda noliktava, un arī tur tiks aizskartas kāda intereses.

Es uzskatu, ka ir nepieciešams visaptverošs likums, kas varētu šo situāciju vērst par labu, un tad mums nevajadzētu strīdēties par katru konkrēto gadījumu un katru konkrēto gadījumu šeit Saeimā balsot. Tātad vajag atjaunot īpašuma tiesības tām organizācijām, kuras ir pierādījušas savu agrāko darbību un arī šodien ir aktīvas. Viņām tās ir jāatjauno!

Kolēģi, es aicinu atbalstīt iesniegto likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Bišera kungs, vai vēlaties ko teikt? Nevēlaties. Piedodiet, Mauliņa kungs bija ziņotājs! Lūdzu, Mauliņa kungs!

J.Mauliņš. Jā, es aicinu balsot par šo.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 2, atturas - 20. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu un priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

J.Mauliņš. Jā, komisija iesaka iesniegt priekšlikumus līdz 16. martam un izskatīt 19. martā.

Sēdes vadītājs. 16. marts ir par ātru. Nedrīkst...

J.Mauliņš. Tas ir steidzams.

Sēdes vadītājs. Ā, steidzams... Vai nav iebildumu pret priekšlikumu? Vai ir kādi citi priekšlikumi? Nav. Paldies, tiek pieņemts komisijas ierosinājums.

J.Mauliņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums ir 25. punkts - lēmuma projekts "Par Jeļenas Ivanovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie deputāti! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatījusi Saeimas Prezidija lēmuma projektu par Jeļenas Ivanovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, savā slēgtajā sēdē pieņēma pozitīvu lēmumu.

Jeļena Ivanova ir dzimusi Rīgā, strādā par privātskolas vadītāju šobrīd, pirms tam ir strādājusi par pedagogu, brīvi pārvalda latviešu, krievu un angļu valodu. Dokumentiem, kas ir jūsu rīcībā, ir pievienotas arī rekomendējošas vēstules gan no Francijas kultūras centra, gan arī no Itālijas vēstniecības, kas liecina arī par viņas plašo starptautisko darbību tieši pedagoģijas jomā un Latvijas bērnu izglītībā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 6, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts. Jeļena Ivanova uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts "Par Iosifa Šafro uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatījusi Saeimas lēmuma projektu par Iosifa Šafro uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, pieņēma pozitīvu lēmumu.

Iosifs Šafro ir medicīnas zinātņu doktors, Latvijas Medicīnas akadēmijas docents. Viņš ilgus gadus strādā savā profesijā, brīvi pārvalda latviešu valodu un ir arī veicis daudzus jaunievedumus medicīnā. Tie, kuriem ir bijusi saskarsme ar stomatoloģijas problēmām, viņu ļoti labi pazīst arī kā iejūtīgu cilvēku.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 44... Diemžēl nav kvoruma, godātie kolēģi! Lūdzu visus piedalīties balsošanā.

Vēlreiz zvanu un vēlreiz balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts. Iosifs Šafro ir uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijā labā.

Nākamais jautājums - likumprojekts "Par Romas konvenciju par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību". Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Andris Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Otrajā lasījumā par šo Romas konvenciju ir ienācis priekšlikums 2. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai jūs varētu pateikt, kuru dokumentu mēs skatām? Mums priekšā ir divi - nr. 3836 un nr. 3836-a.

A.Rubins. Dokuments nr. 3836-a.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu!

A.Rubins. Par 2. pantu ir deputātu Inkēna, Birznieces, Leiškalna un Ābiķa priekšlikums - izslēgt 2. pantu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Godātie Saeimas deputāti! Es vēlos paust viedokli par Romas konvenciju, kāds ir Kultūras ministrijas viedoklis. Jautājums par Latvijas pievienošanos Romas 1961. gada konvencijai par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību pirmo reizi tika skatīts Ministru kabinetā 1996. gada 27. augusta sēdē, pēc tam tā izskatīšana tika atlikta, un visā atlikušajā laikā, iekams šī konvencija ir nonākusi Saeimā, diemžēl nebija iespējams panākt vienošanos par to, kā pievienoties konvencijai - ar vai bez atrunām.

Diskusijas notika galvenokārt par konvencijas 12. pantu un par 16. panta pirmās daļas A punktu un I punktu, kas paredz pievienošanos konvencijai, piemērojot 12. pantu, kas nosaka, ka, ja fonogramma tiek atskaņota publikai, tad izmantotājam ir jāsamaksā atlīdzība izpildītājiem vai fonogrammu producentiem. Tas nozīmē, ka par katru fonogrammu, ko atskaņo gan sabiedriskais radio, gan sabiedriskā televīzija, gan arī jebkurš neatkarīgais, tātad privātais raidītājs, ir jāmaksā.

Romas konvencijai pašlaik ir pievienojušās 56 valstis, to skaitā visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Ar šādu pašu atrunu, kuru piedāvā arī redakcija, kas ir pieņemta pirmajā lasījumā, konvencijai vēlētos pievienoties arī Latvija. Ar šādu atrunu pievienojušās valstis es vēlētos jums darīt zināmas. Lūdzu, ieklausieties! Tā ir Austrālija, Kongo, Fidži, Somija, Islande, Luksemburga, Monako, Nigēra, Polija, Slovēnija un Maķedonija. Kā jūs redzat, tad pārsvarā ar šo atrunu ir pievienojušās nelielas valstis, kā arī pēcsociālisma valstis, kuras ir arī Eiropas Savienības asociētās dalībvalstis.

Bez tam Kultūras ministrijai ir bijusi iespēja sazināties ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem un ir iegūta informācija par to, ka arī abas šīs mūsu kaimiņvalstis, Baltijas valstis, gatavojas pievienoties konvencijai tieši ar tādām pašām atrunām, ar kādām to vēlētos izdarīt arī Latvija.

Attiecībā uz atrunu Romas konvencijā, lūk, uz šo tikko izskatāmo 2. un pēc tam arī uz sekojošo 3.pantu, gribu teikt, ka patiesībā lietas būtība ir līdzīga. Šis punkts ļauj to valstu, kas nav Romas konvencijas dalībvalstis, kompānijām, kas izdarījušas ierakstus savās valstīs, tos publicēt konvencijas dalībvalstu teritorijā. Ja šīs fonogrammas tiek publicētas 30 dienu laikā, tad šīs kompānijas un valstis iegūst pilnu aizsardzību savām fonogrammām visās Romas konvencijas dalībvalstu teritorijās, turpretī viņu pašu valstīs konvencijas dalībvalstu izpildītājiem un producentiem nav nekādas aizsardzības. Un šeit ir tā pretruna. Kā nozīmīgāko mūzikas industrijas pārstāvi - šajā ziņā jūs noteikti man piekritīsiet - varētu minēt ASV, kas vēl joprojām nav Romas konvencijas dalībvalsts.

Tieši ar tādu pašu atrunu, par kuru šobrīd iestājas arī Kultūras ministrija, Konvencijai ir pievienojušās arī tādas valstis kā Austrālija, Francija, Japāna, Luksemburga, Monako, Polija, Slovēnija, Spānija un Maķedonija. Un, ja mēs runājam par 2.panta izslēgšanu ar paskaidrojumu, ka tās valstis, kas nav Romas konvencijas dalībvalstis, savu fonogrammu aizsardzību realizē, tiesības uz tām pārdodot Eiropas valstīs, tad tas ir nepamatots, jo šāda veida tiesību pārdošana ir iespējama tikai un vienīgi tajās valstīs, kurās ir angloamerikāņu tiesību sistēma, savukārt Eiropas valstīs pastāv kontinentālā tiesību sistēma, un tas nozīmē, ka nevienai Eiropas valstij saskaņā ar šo tiesību principiem nav tiesību pirkt tiesības uz šo valstu fonogrammām.

Izslēdzot minētā likumprojekta 2.pantu, Latvija zaudēs ekonomiski un finansiāli, jo notiks absolūta naudas promplūsme, neko negūstot atpakaļ, jo ASV, kā jau es teicu, nav Romas konvencijas dalībvalsts, un līdz ar to mūsu fonogrammas ASV nekad netiks aizsargātas. Tas nozīmē, ka par to raidīšanu, izmantošanu netiks maksāts. Tāpēc Latvijai vajadzētu pievienoties Romas konvencijai ar šo atrunu un tā nedrīkstētu izslēgt 2.pantu, kā tas ir ieteikts priekšlikumā. Tāpēc es lūdzu balsot par šo priekšlikumu, to noraidot.

Bez tam es vēl gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka starp tām valstīm, kuras ir pievienojušās tieši ar šādu atrunu, kādu arī mēs vēlamies ietvert, ir arī tādas lielvalstis kā Francija un Spānija. Tātad vēl es varu piebilst to, ka šīs atrunas pieļauj, ka noteiktā periodā - līdz 2005.gadam saskaņā ar noteiktu procedūru šīs atrunas ir noņemamas, un tas ir atkarīgs no Latvijas ekonomiskās un finansiālās situācijas. Es lūdzu: "Òemsim vērā šābrīža budžeta situāciju un budžeta piešķīrumus, lai nebūtu jāgroza Budžeta likums!" Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Rubina kungs, vai vēlaties ko piebilst? Vai arī balsosim.

A.Rubins. Nē, es lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputātu Inkēna, Birznieces, Leiškalna un Ābiķa priekšlikumu - svītrot likumprojekta 2.pantu. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 8, atturas - 10. Pieņemts komisijas viedoklis - pants tiek svītrots.

A.Rubins. Nākamais ir 3.pants. Te ir deputātu Inkēna, Birznieces, Leiškalna, Apiņa un Ābiķa priekšlikums - izslēgt 3.pantu. Komisija ierosina atbalstīt. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret šo priekšlikumu par panta svītrošanu. Tas ir pieņemts. Paldies. Tālāk!

A.Rubins. 4.pants. Par to pirmais priekšlikums ir deputātu Leiškalna un Ābiķa priekšlikums - izslēgt 4.pantu. Un otrais priekšlikums, kurā Kultūras ministrija iesaka...

Sēdes vadītājs. Acumirkli, izlemsim vispirms par pirmo priekšlikumu - svītrot 4.pantu. Kāds ir komisijas viedoklis?

A.Rubins. Komisijas viedoklis ir - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Komisijas viedoklis dokumentā, Rubina kungs, ir redzams - atbalstīt Kultūras ministrijas...

A.Rubins. Jā, es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Būtu labi, ja jūs izlasītu to, ko jūs ziņojat. Tātad, godātie kolēģi, deputāti Leiškalns un Ābiķis ir iesnieguši priekšlikumu - svītrot 4.pantu. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi, bet ir atbalstījusi otro - Kultūras ministrijas priekšlikumu, kas paredz izteikt 4.pantu jums iesniegtajā redakcijā un uzskatīt tādējādi likumprojekta līdzšinējo 4.pantu par likumprojekta 2.pantu.

A.Rubins. Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs, bet es lūdzu jūs citreiz mani nepārtraukt tad, kad es gribēju pateikt priekšlikumu otram lasījumam... es gribēju izlasīt visu priekšlikumu, un tāpēc, ka jūs mani pārtraucāt, radās šī nesaskaņa.

Sēdes vadītājs. Es jūs nepārtraucu! Jūs ziņojāt par tādu komisijas viedokli, kāds tas faktiski nav dokumentā izklāstīts.

A.Rubins, Nē, priekšsēdētāja kungs, es nepaspēju pateikt visu priekšlikumu otrajam lasījumam...

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, vai deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 4.panta redakciju? Vēlas runāt debatēs Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Man šķiet, ka pārpratums patiesībā jau ir noskaidrojies, jo, kā jūs redzat, te ir piedāvāts Ārlietu komisijas sagatavotais 2.pants tādā redakcijā, kādā tas ir saskaņā ar Kultūras ministrijas ieteikto priekšlikumu. Šeit varbūt ir bijusi tikai redakcionālas dabas neprecizitāte, dodot atzinumu par pirmo iesniegto priekšlikumu un par otro iesniegto priekšlikumu, un tāpēc arī ir radies pārpratums. Katrā ziņā ir atbalstīts Kultūras ministrijas priekšlikums, un tāds ir arī komisijas atzinums. Es lūdzu arī Saeimu atbalstīt tādu tekstu, kāds atrodams 2.panta redakcijā šajā pēdējā ailē.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā, lūdzu!

A.Rubins. Es piedāvāju balsot.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti pieprasa balsojumu? Nepieprasa, tātad deputāti atbalsta komisijas atzinumu par šiem abiem priekšlikumiem. Paldies.

A.Rubins. 5.pants. Ārlietu komisija ierosina 5.panta pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā: "Likums stājas spēkā 1998.gada 1.oktobrī." Ārlietu komisija arī iesaka uzskatīt likumprojekta līdzšinējo 5.pantu par 3.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem? Piekrīt. Paldies.

A.Rubins. 6.pants. Ārlietu komisija ierosina 6.pantu izteikt šādā redakcijā: "Konvencija stājas spēkā tās 25.panta otrajā daļā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"."

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 4.panta redakcijai? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Rubins. Paldies. Līdz ar to lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"", pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu paņemt dokumentu nr.3743. Tur principā viss ir skaidrs, es tikai gribēju komisijas vārdā deputātus iepazīstināt ar dažādiem dokumentiem. (Starpsauciens: "Priekš kam tas ir jālasa?")

Politbiroja sēdes protokola izraksts nr.57 no 1938.gada 31.janvāra: "Atļaut Iekšlietu komisariātam turpināt līdz 1938.gada 15.aprīlim operācijas spiegu un diversantu kontingenta iznīcināšanai, kurš sastāv no poļiem, latviešiem, vāciešiem, igauņiem, somiem, grieķiem, irāniešiem, harbiniešiem, ķīniešiem un rumāņiem. Atstāt spēkā līdz 1938.gada 15.aprīlim ārpustiesas arestēto personu lietu izmeklēšanu." To, kādā veidā šis Politbiroja lēmums darbojās, es jums varētu pierādīt ar šiem dokumentiem. It sevišķi vēršu uzmanību uz sociālistu deputātiem jeb pārstāvjiem. Šeit ir to saraksts, kas ir nošauti tikai Smoļenskas apgabalā. Es jums pateikšu dažus no tiem, kas ir šie diversanti un spiegi. Ābols Eduards Jāņa dēls - "gruščik", krāvējs, dzimis 1900.gadā, nošauts 1938.gada 29.maijā. Avens Kārlis Jāņa dēls, dzimis 1901.gadā, latvietis, nošauts 1937.gada 3.novembrī. Ziniet, cienījamie deputāti, man vienkārši... lai taupītu jūsu laiku... Ja jūs gribat, tad varat ar šiem dokumentiem pie manis iepazīties. Tas ir tikai par Smoļenskas apgabalu. Dažreiz sociālisti man pārmeta... Viņi saka, ka nav bijis genocīds pret latviešu tautu. Es jums gribētu citēt vienu reabilitācijas izziņu, kura izdota...

Sēdes vadītājs. Vidiņa kungs, vajadzētu ziņot par likumprojektu.

J.G.Vidiņš. Jā. Tad es runāšu kā deputāts...

Sēdes vadītājs. Tātad Vidiņa kungs ziņojumu komisijas vārdā ir beidzis, tagad viņš ir pieteicies debatēs.

Deputāts Vidiņš - apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Tātad...

Sēdes vadītājs. Trīs minūtes līdz pārtraukumam, Vidiņa kungs. Vai jums pietiks?

J.G.Vidiņš. Pabeigšu. Kā pamats represijām ir "kak ļico latišskoi nacionaļnosti" (respektīvi, represiju pamats ir tas, ka cilvēks ir latvietis). Tas principā ir kvalificējams kā genocīds pret latviešu tautu. Piemēram, Ernas Roberta meitas... represijas pamats ir NKVD pavēle no 1940.gada 23.jūnija. Un tas saraksts skar tikai Murmansku un Murmanskas apgabalu, tas ir par administratīviem izsūtījumiem, un šeit ir ierakstītas veselas ģimenes... Šo cilvēku saraksts, kurus vajag no Murmanskas apgabala pārsūtīt uz Karēļu-Somu autonomo republiku. Tur ir skaitļi nosaukti - cik ģimeņu vajag sūtīt... Un tā tālāk.

Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka ne tikai 1938.gadā un 1940.gadā bija šīs represijas. Represijas pret latviešu tautu turpinājās arī pēckara gados, kaut vai sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados, kad bija iedzīvotāju piespiedu pārvietošana no viensētām uz tā saucamajiem kolhozu ciematiem. Un tādēļ es deputātus aicinu atbalstīt šīs atceres dienas iedibināšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies, godātie kolēģi. Debatēs vēl ir pieteikušies deputāti, bet debates turpināsim pēc pārtraukuma. Tagad es lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Lūdzu izņemt kartītes no balsošanas iekārtām un ievietot... kamēr ekrānā iedegas attiecīgs uzraksts - "Identifikācija pabeigta". Un Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Kalviņš, Roberts Jurdžs...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, ja jau kādam ir iebildumi, tad pēc tam pienāciet pie Rudzīša kunga, nekavējiet visus pārējos. Lūdzu, lasiet sarakstu!

M.Rudzītis. Jānis Kalviņš, Roberts Jurdžs, Edvīns Inkēns, Dzintars Ābiķis, Oļegs Deņisovs, Andris Rubins, Janīna Kušnere, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Nospiediet pirmo pogu un pēc tam jebkuru no balsošanas pogām, lai reģistrācija būtu notikusi. Lūdzu rezultātu! Tikai 35 deputāti... Piedodiet, 42 deputāti ir reģistrējušies. Lūdzu godātos kolēģus atgriezties zālē, lai varam turpināt sēdi! 44, 45 deputāti... Vēl pieciem būtu jāatgriežas zālē. Lūdzu, godājamie kolēģi, atgriezieties sēžu zālē! 46, 47, 48, 49... Nagļa kungs ir 50.deputāts. Varam turpināt. Tātad, godātie kolēģi, Vidiņa kungs debatēs vēl neizmantoja divas viņam pienākošās minūtes. Lūdzu, Vidiņa kungs, divas minūtes jums!

J.G.Vidiņš (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Atvainojiet, ka es jums tik daudz uzbāžos ar šo tematu, bet man tas liekas ļoti aktuāls. To varēja saprast no tās reakcijas, kas tanī zāles kreisajā pusē notika. Redziet, kas par lietu. Izgaismot šos notikumus - tas principā nav pagātnes jautājums. Tas ir arī tagadnes jautājums. Varbūt jūs atceraties - es jums uzskaitīju, pret kādām tautām tapa vērsts genocīds. Tad šeit tika izvērsts fašistiskais genocīds pret ebreju tautu, pilnīgi globāli. Es domāju, jo vairāk mēs šīs lietas celsim gaismā, jo mazāk būs Maskavā tādu apkārtlēkātāju ap Rubiku kā Deņisovs, jo principā viņš ir šīs idejas un ideoloģijas turpinātājs. Mums tas ir jāsaprot. Es domāju, ka mēs esam tiešām no šī padomiskuma izgājuši ārā, bet, par nožēlu, neesam, jo ar šo padomiskumu ir saistīts, kā jūs vakar redzējāt, tā saucamā demokrātiskā Krievijas parlamenta darbs. Ja jūs vakar skatījāties, kādā veidā uzvedās Žirinovskis, tad redzat, ka šeit ir kas absolūti līdzīgs. Es nesaku, ka mēs esam tik zemu krituši. Pat mūsu sociālisti, mūsu kreisie ievēro kaut kādas pieklājības normas. Taču man nav pieņemama viņu pēkšņi radusies cilvēktiesību mīlestība, viņi principā ir krituši uz cilvēktiesībām. Ārprāts, kādi cilvēktiesību mīlētāji viņi palikuši, aizmirsdami visus tos briesmu darbus, ko viņi ir darījuši!

Un, ja mēs salīdzinām fašismu un komunismu, tad redzam, ka komunisma upuru skaits ir neskaitāmi lielāks. Un tas ir nosodāms daudz vairāk nekā fašisms. Es pat domāju - vienādi. Būtu grūti pateikt, kas vairāk, kas mazāk. Bet katrā ziņā latviešu tauta ir cietusi daudz vairāk - ne tikai fiziskā ziņā, bet arī morālā: mūsu tautas degradācijā. Tādēļ lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Varbūt nedaudz no cita aspekta. Lai gan es piekrītu tam, ko teica Vidiņa kungs. Vienkārši no cita aspekta gribu lūgt jūsu atbalstu projektam.

Latviešu tauta un varbūt Latvijas tauta - tā būs precīzāk teikt -, Latvijas tautas ir cietušas no visādiem režīmiem, un paldies Saeimai, kura savulaik atbalstīja reģistrācijas kārtībā veiktu pilsonības piešķiršanu latviešiem, tā saucamajiem Austrumu latviešiem. Mēs strādājam pie Politiski represēto likuma. Mēģinājām izdarīt, lai nav tā, ka viena režīma upuri tiek godāti, bet otra režīma upuri tiek aizmirsti. Domāju, ka staļiniskais genocīds pret latviešu tautu, pēc etniskā principa (kā Vidiņa kungs to pareizi norādīja - pēc etniskā principa!), ir viens no visšausmīgākā genocīda paraugiem, un šajā aspektā es gribu lūgt jūs noteikti šo likumprojektu atbalstīt. Vienīgi varētu vēl padomāt par to, vai šī konkrētā diena, decembra pirmā svētdiena, ir tas pareizais variants. Var būt, ka var atrast dokumentos precīzi to dienu, kad notika šī zvēriskā lēmuma parādīšanās gaismā, varbūt ar to dienu var datēt... bet katrā ziņā es ļoti lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu, jo tas nav steidzams, atsevišķas nianses tur varēs pielabot. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nepārprotami, šāds likumprojekts ir jāatbalsta un šāds likums ir jāpieņem, jo Staļina režīms vērsās ne tikai pret komunistiskā režīma ideoloģiskajiem pretiniekiem vai vienkārši pret citādi domājošiem, bet piekopa arī genocīdu pret konkrētām tautām. Staļina režīms simtprocentīgi izsūtīja no viņu dzimtās zemes Krimas tatārus, izsūtīja kalmikus, izsūtīja čečenus, izsūtīja ingušus, tātad vērsās pret šiem cilvēkiem kā pret attiecīgās tautas pārstāvjiem. Tieši tāpat Staļina režīms izrīkojās ar neskaitāmiem latviešu tautības cilvēkiem, kuri tajā laikā dzīvoja Krievijā un kuri visi nebūt nebija komunisti, kā te viens otrs mans kolēģis mēģina iestāstīt. Tie bija arī tie latvieši, kas bija izceļojuši jau cara laikā, lai iegūtu savā īpašumā zemes Baškīrijā, Sibīrijā. Pret viņiem vērsās kā pret attiecīgas tautas pārstāvjiem. Un tāpēc šis likumprojekts nepārprotami ir jāatbalsta.

Es gribu informēt kolēģus arī par to, ka acīmredzot Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kā mēs par to jau komisijas sēdē esam sprieduši, vērsīsies pie Ārlietu ministrijas, lai oficiālajā protokolā tiktu izdarītas attiecīgas izmaiņas. Lai, vadoties pēc oficiālā protokola, citu valstu delegācijas, kuras iebrauc Latvijā, apmeklētu arī Okupācijas muzeju. Lai citu valstu oficiālajām delegācijām būtu uzskatāmi parādīts tas genocīds, kas tika īstenots pret latviešu tautu okupācijas laikā.

Es aicinu deputātus nepārprotami atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Vēl es gribu piebilst, ka varbūt vajadzētu šo dienu atzīmēt nevis, kā ir rakstīts likumprojektā, attiecīgā mēneša attiecīgajā svētdienā, bet vajadzētu norādīt konkrētu datumu, kurā šī diena būtu atzīmējama. Bet to var izdarīt tālākajos lasījumos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, vēl viena nozīmīga vēsturiska atmiņa mums ir nepieciešama. Mūsu tautas vēsture ir pārbagāta ar šo atmiņu, un acīmredzot diezgan vienprātīgi Saeima arī atbalstīs šo likumprojektu.

Viena sīka piebilde gan būtu. Ko tad jūs te visi tik briesmīgi lietojat tos vārdus "Staļina režīms"? Un kas tad apšāva cara Nikolaja II ģimeni, ieskaitot slimu mazgadīgu puisīti? Tas bija Staļina režīms? Jeb vai tas bija komunistu režīms? Iemācīsimies reiz skaidri un gaiši nosaukt lietas īstajā vārdā - komunistiskā ideoloģija, komunistiskais režīms un komunistiskā partija kā noziedznieku partija! Nezin kāpēc otrā Nirnberga kavējas ar šādu lēmumu? Ne par grasi komunistu partija nav labāka par nacistu partiju. Tieši tāda pati. Es domāju - vēl sliktāka. Vēl sliktāka. Lūk, cik nopietni mēs visā pilnībā pētām savu vēsturi. Cik godprātīgi izskatām visus notikumus. Šeit mēs šodien runājam par šo komunisma upuru atceres dienas atzīmēšanu, bet tūlīt būs 16.marts. Lūk, parādās mūsu tautiešu gļēvulība. Ar ko tik netiek salīdzināts šis 16.marts! Ar kaut kādiem īpaši priekšzīmīgiem SS salidojumiem, ar kaut kādu drebelīgu taisnošanos vēstures priekšā. Un neviens negrib atgādināt to, kāpēc 150 000 latviešu Otrā pasaules kara laikā cīnījās pret komunistisko režīmu. Neviens to negrib atgādināt. Neviens negrib saprast to cilvēku sāpi, kuri brīnumainā kārtā ir izdzīvojuši, zaudējot kara laukos 50 000 vai 60 000, to neviens vairs pateikt nevar. Neviens nevar pateikt. cik ir gājuši bojā nāves nometnēs - Krievijas nāves nometnēs.

Šodien nav kauna runāt par kaut kādu ebreju šaušanu. Šie cilvēki bija frontē. Jā, var būt, ka viņi tur arī kādu ebreju nošāva, kas cīnījās komunistiskās armijas rindās. Šiem cilvēkiem, kas tiešām ir izcietuši to, ko te diez vai kāds zina, varbūt tikai daži no šeit klātesošajiem kaut ko, - šiem cilvēkiem piedēvēt kaut kādas nenormālas tendences? Lūk, es paskatīšos, kā mēs, deputāti, rīkosimies. Vismaz godīgi pateiksim, ka šie cilvēki bija frontē, ka viņi cīnījās, ka viņi nebija nekādi noziedznieki!

Nupat bija 6.marts - pulkveža Kalpaka atceres diena. Es biju Visagala kapos, bet tur vēl bija tikai viens deputāts no mūsu Saeimas; nezinu, cik bija Airītēs. Jā, mēs te skaisti nobalsosim, nešaubos. Mēs par tādām lietām gari nediskutējam. Mēs te stundām ilgi varam spriest par to, kam atdot māju, kam neatdot, kas bijis nūdists, kas bijusi nevainīga jaunava, tas mūs ļoti interesē. Un par to arī visvairāk raksta. Bet, lūk, par šīm lietām, kas skar mūsu vēsturi un kas ir tik nopietnas, - par tām maz interesējas.

Bija Ulda Ģērmaņa piemiņas vakars. Atkal nebija tikpat kā neviena Saeimas pārstāvja. Tikpat kā neviena valdības pārstāvja. Un tikpat kā nekādas intereses par to, kas ir Uldis Ģērmanis latviešu tautai. Ja kāds to nezina, nu tad tā ir jūsu darīšana. Es šodien izmantoju šo iespēju pateikt, ka, jā, mums ir jāatceras viss, kas ir bijis mūsu vēsturē. Visas ciešanas, kuras mēs esam pārdzīvojuši. Zviedri paguva mums atvainoties par to, ka viņi mūsu karavīrus izdeva padomju varai. To viņi ir izdarījuši.

Tajā pašā laikā Zviedrijas televīzija atļaujas iejaukties mūsu iekšējās lietās patlaban un runāt par kaut kādu "Waffen SS" saietu Rīgā. Un mūsu valdība izmisīgi centās reaģet uz to. Cienīsim savu vēsturi, cienīsim visus notikumus un atcerēsimies kopīgi visas mūsu ciešanas! Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu teikt, ka es nešaubos, ka mēs pieņemsim šos grozījumus likumā "Par svētku un atceres dienām", bet es uzskatu arī, ka šodien, šajās dienās, mums, deputātiem, ir kārtējo reizi jo īpaši jārunā par to, kas ir noticis ar mūsu valsti, ar mūsu tautu, un kas notiek šodien. Jārunā tādēļ, ka mēs zinām, kas notiek šajās dienās. Ka Maskava šodien vēl aizvien uzskata mūs par kaut kādu savu filiāli vai republiku, nu noteikti par ietekmes zonu. Jūs dzirdējāt šīs valsts premjera Černomirdina uzstāšanos milzīgā niknumā pret Latviju un pret Latvijas premjeru. Tā bija vistiešākā iejaukšanās Latvijas iekšējās lietās. Nekaunīga uzstāšanās. Redziet, Krievija esot nodrebējusi par to, ka Latvijas policisti ieviesa kārtību nesankcionētā piketā. Bet vai Krievija ir nodrebējusi, kaut atvainojusies par to, ko viņa pastrādāja 50 okupācijas gados, (Starpsauciens: "Nç!") par šo totālo genocīdu pret latviešu tautu, kura dēļ tā šobrīd atrodas uz iznīcības robežas? Nav. Un, lūk, tādēļ šodien mums kārtējo reizi jāpasaka no neatkarīgas valsts - Latvijas - tribīnes: "Nost rokas no Latvijas!" Kas tā par rīcību?! Kas tās par izdarībām?! Totalitāro režīmu noziegumu dokumentēšanas centrā ir šausminoši fakti. Tur ir sagatavota vesela grāmata, kura diemžēl neierauga dienasgaismu, jo nav naudas. Latvijā dzīvo cilvēki, kuru rokas ir asinīs, kuri piekopuši šo genocīdu. Un vēl bauda visvisādas privilēģijas. Tiesa nav notikusi. Diemžēl mēs neesam bijuši tik stipri, tik latviski, lai organizētu otro Nirnbergu, par ko esmu runājis un par ko arī mani kolēģi no manas partijas runājuši ne reizi vien. Tad varbūt izbeigtos šāda attieksme.

Redziet, tagad Saeimā parādījās likums "Par valsts valodu", un atkal ir milzīgs troksnis. Pat ASV vēstnieks Nepera kungs ir atsūtījis uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju vēstuli, kurā viņš raksta: "Es jūs uzstājīgi aicinu sākt likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā tikai pēc tam, kad attiecīgi eksperti būs izvērtējuši šo likumprojektu." Tas ir Krievijas totalitārās propagandas iespaidā. (No zāles deputāts A.Golubovs: "Nepieņemt šo likumu!") Protams. Jo, redziet, tagad mazā Latvija ir atkal vainīga. Atkal un atkal. Arī šoreiz, kad cīnās par savas valsts valodu.

Cienījamie kolēģi! Šajās dienās, kad notiek šādas lietas, runāt bez satraukuma nemaz nav iespējams.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Tabūna kungs.

P.Tabūns. Paldies. Es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Man nāk prātā mana sievastēva, Mazsalacas pilsētas galvas, bijušā galvas, pēc 1953.gada - Alojas aptiekāra, liktenis. 1953.gadā šo 70 gadus veco vīru arestēja, tiesāja "troika" tepat Rīgā, Stabu ielā, un viņu noturēja Centrālcietumā un neaizveda uz Sibīriju tikai tāpēc, ka viņš bija tik švaks, ka varēja nomirt, kamēr viņu transportēs no cietuma uz vagonu. Noturēja 3 gadus, un tad dažas dienas pirms nāves viņu izrakstīja no šīs iestādes - no Centrālcietuma. 73 gadu vecumā viņš mira.

Es uzskatu, ka mēs visi esam šī komunistiskā terora vai genocīda upuri. Mēs šodien esam šie upuri, jo Latvija izmirst ar ātrumu, kas ir 22 tūkstoši cilvēku gadā, un, kopā ņemot šos četrus gadus, mēs esam varbūt iznīcināti vairāk nekā visās iepriekšējās deportācijās kopā. Mums ir jāzina, ka bija ne tikai 1941.gada deportācija un 1949.gada deportācija, bet ka 1945.gadā vien izveda uz Sibīriju, uz nāves nometnēm, 50 tūkstošus iedzīvotāju.

Šodien, kad es iekāpu mašīnā un braucu kopā ar kādu šoferi, es viņam jautāju, kas bija Kirhenšteins un kas bija Kirhenšteina valdība. Šis cilvēks neko nezināja ne par šo valdību, ne par pašu Kirhenšteinu. Viņš nezināja arī par to, kas bija pirms Kirhenšteina, un to, kāda nozīme bija tieši šai valdībai, kura nodrošināja pirmo briesmīgo deportāciju un Baigo gadu.

Šodien daudzi vēl nezina par baigo gadu notikumiem. Šodien daudzi nezina, kādas ir šīs komunistiskā terora, komunistiskās ideoloģijas, šīs viltus morāles, nepārtrauktu melu un nepārtrauktu krāpšanu un spaidu, sekas. Mēs šodien esam šī genocīda, šī komunistiskā terora seku upuri. Un, ja mēs domājam, ka mēs esam citi, - nē! Katrā no mums sēž šis bailīgais, vārgais, nedrošais cilvēks, kas apšauba mūsu valsti, apšauba iespēju pastāvēt šai valstij, cenšas atdot pašu svētāko svešajam, pakļauties. Un varbūt mums būtu jāmācās no šodienas piketētājiem: dažas pensijas vecuma kundzītes, pāris jaunekļi, apmēram 30 cilvēku, apliecināja savu taisnību. Apliecināja to, ka, lūk, viņi esot pamatiedzīvotāji šeit, ka viņi šeit nav ienākuši kā kolonisti, ka šeit viņiem pieder zeme, mājas un arī mūsu lauki. Šodien viņi var iegādāties par sertifikātiem arī mūsu lauku zemi. Mēs pakļaujamies, mēs esam gļēvi, jo mēs nespējam aizstāvēt savu zemi, kas ir varbūt skaistākā no visām zemēm pasaulē. Es par to nešaubos. Man viņa ir skaistākā.

Tāpēc es domāju, ka šis likuma grozījums, priekšlikums par šo komunistiskā terora vai genocīda upuru piemiņas dienu ir šodien noteikti iekļaujams un atbalstāms turpmākai virzībai. Ir jādomā varbūt par datumiem, kādos būtu atzīmējama šī diena. Es gribu saistīt šo dienu arī ar pašreiz topošo pieminekli. Strādā tēlnieki, strādā arhitekti, lai Latvijā būtu šis piemineklis komunistiskā terora upuriem. Jo tas, ko minēja Vidiņa kungs, ir zināms - bija šī etniskā tīrīšana arī Krievijā, kur tiešām izpildīja nāves sodu tikai tāpēc, ka nacionalitāte bija latvietis.

Es domāju, ka 50 gadu garumā ir izpostīts ļoti daudz ģimeņu, un mēs zinām, ka šāda tradīciju piespiedu maiņa 1949.gadā, visu lauku apzagšana un ģimeņu pazemošana, noritēja arī pēc 1949.gada, līdz šodienai. Mēs nevaram rīkoties citādi - mums šodien ir jāatbalsta šis likuma grozījums.

Es aicinu to atbalstīt, jo es ceru, ka mēs pastāvēsim. Mēs nedrīkstam pieļaut to, ka tauta netic savai valstij, netic parlamentam, netic Valsts prezidentam. Tātad netic nākotnei. Bet nākotne nevar būt bez pagātnes izvērtējuma. Es aicinu to izdarīt šodien. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es aicinu runāt par apspriežamo tēmu. Nerunājiet par sievastēviem, sievasmātēm un citiem radagabaliem. Runājiet par lēmuma projektu vai par likumprojektu. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: "Tieši tā!")

Nākamais runās Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Augsti godātie deputāti! Šodien no šīs tribīnes nākas dzirdēt ļoti dīvainas runas. Šeit nāk deputāts Ābiķis un runā par to, ka Okupācijas muzeju vajadzētu iekļaut mūsu oficiālajā valsts protokolā, un to tiešām vajag izdarīt. Bet ko ir izdarījis Ābiķa kunga partijas kolēģis Birkava kungs, kurš ir ārlietu ministrs, lai tas tiešām tā būtu? Birkava kungs pat nespēj sakarīgi atbildēt uz deputātu jautājumiem šajā sakarā, kad mēs prasām, kāpēc tas nav izdarīts.

Tāpat šeit nāk deputāts Dobelis un runā par Nirnbergu-2. Bet ko ir darījusi valdošā partija "Tçvzemei un Brīvībai", lai to panāktu vai tuvinātu? Un kas ir darīts no šīs valdošās partijas puses un no citu partiju puses, lai reāli uzsāktu okupācijas seku pārvarēšanu un ierobežotu to situāciju, ka lielākā daļa īpašumu mūsu valstī pieder cilvēkiem, kuri nav Latvijas pilsoņi? Taču ir skaidrs, ka šeit valda ačgārnā priekšvēlēšanu morāle. Te vēl nāks deputāti un runās ļoti daudz, jo runāt ir ļoti viegli un vārdos paust, cik tu esi īsts latvietis. Ar darbiem diemžēl ir daudz smagāk. Un tas, ka situācija mūsu valstī ir ļoti smaga, tas jūs acīmredzot īpaši neuztrauc. Es aicinu balsot. Paldies. (Starpsauciens: "Bûtu kaunējies!")

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es atbalstu ieteiktos grozījumus par svētku un atceres dienām, ka turpmāk 11.novembri - Lāčplēša dienu - varētu papildināt ar pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas dienu.

Čepāņa kungs, es nerunāšu par savu sievastēvu ārstu Jāni Danēviču, kurš bija leģionārs un kurš pēc tam tika notiesāts, kaut gan daudzi teica, ka ārstus netiesāja. Viņš izcieta savu sodu tāpēc, ka viņš bija noskaņots pret komunistisko režīmu. Bet es jums pateikšu par savu tēvu Jāni Rubīnu, kurš arī 1950.gadā tika notiesāts uz 10 gadiem, izsūtot uz Sibīriju pēc panta nr.58-a. Un savukārt es divu gadu vecumā kopā ar māti un otru brāli tikām izmesti uz ielas. Mēs, visa latviešu tauta, vai liela tās daļa esam cietuši no totalitārā un komunistiskā režīma, kas valdīja 50 gadus. Visādi mēs tikām pazemoti. Tikām pazemoti gan ar to, ka latviešu tautai nedeva dzīvokļus, bet tajā pašā laikā iebraucējiem un komunistiem deva, un viņi visi vēl šodien dzīvo labākos apstākļos nekā latviešu tauta, gan arī pārējām represijām.

Es personīgi izjutu tās represijas jau no dzimšanas, un dažreiz pat vēl tagad ir jādzird pārmetumi. Visu savas jaunības laiku mēs vienmēr bijām represēti. Jau no tās dienas, kad mūs izmeta uz ielas, gan tad, kad man liedza studēt Juridiskajā fakultātē, kur daudzi no šeit esošajiem tajā laikā ir beiguši Juridisko fakultāti. Man pēc pusgada lika no turienes aiziet nepamatotu iemeslu dēļ. Gan arī visādi citādi. Es domāju, ka Saeimā visiem deputātiem tomēr ir jāapzinās, ka latviešu tauta ir cietusi komunistiskā režīma laikā, tāpēc mums šī diena ir noteikti jāsvin kā svētku diena. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, Padomes pārstāvji, tauta! (Starpsauciens: "Tautas kalpi!") Nav šaubu, ka mēs esam bijuši smagi represēti un ka ir bijuši daudzi upuri. Ļoti daudz upuru. Un varbūt nav nekādu šaubu, ka vēl šodien mūsu tauta tiek represēta un ka ir ļoti daudz upuru. Nav šaubu, ka spilgtākie okupācijas kalpi - pirmie sekretāri sēž godavietās, bet represētie tiek šodien spīdzināti, tiek pārklasificēti, viņi var staigāt garām tām mājām, kas viņiem piederēja, bet nevar tajās dzīvot. Mūsu latviešu tauta, kurai kādreiz piederēja šī zeme, šīs zemes drīz vairs nebūs. Mūsu svētā mantojuma - ostu divas trešdaļas jau pieder ofšoriem, un tautai tās nekā nedod.

Es ierosinu atbalstīt totalitārā komunistu režīma un genocīda upuru piemiņas dienu. Es gan sev prasu... es zinu, ka man tā diena atmiņā atsauks tos latviešus, kurus apmāca mūsu iepriekšējā totalitārā režīma policisti - šodienas Iekšlietu ministrijas darbinieki, kurus kontrolē lielākoties čekas bijušie darbinieki, bet kuri var aizturēt latviešu pilsoņus, likt viņu sejas tualetes podos un dauzīt to tualetes podu, cik grib. Taču neviens ministrs nav atkāpies. Neviens nav sodāms par šo pazemošanu, kāda notiek ar mūsu iedzīvotājiem. Un nav svarīgi, vai tā būtu tā vecā krievu tantiņa, kas gāja pie Rīgas Domes, vai tie būtu tie cilvēki, kuri stāv ārpus bankas "Baltija", ārpus tiesu zāles, bet pretim viņiem stāv bruņoti cilvēki - jauni puiši ar automātiem. Totalitārā režīma pārpalikas vēl šodien ir. Jūs redzat, cik bezpartejiski mūsu Prezidijs rīkojas, cik bieži viņi nāk un izsaka savu teikto no tribīnes, kur viņi var būt partejiski, bet viņi to dara no turienes. Totalitārais režīms vēl šodien ir mūsu zemē.

Tagad ir jautājums tikai par datumu. Es domāju, es atminu šo totalitāro režīmu, vismaz to, par kuru man ir stāstīts un kuru es zinu, katru dienu, bet jautājums ir par to, kāpēc mums ir jānolemj, ka pirmajā vai otrajā adventes dienā mums vienai no četrām svecēm jābūt melnai? Kāpēc nevarēja noteikt šo dienu kā 9. maija dienu, lai pasaule saprot, kas šeit notika? Tā nebija uzvara, bet bija totalitārā režīma ievešana, un tas totalitārais režīms vēl nav izvests no mūsu zemes. Saproti, ka tas, ko tev kāds uzdāvina, nav brīvība, jo mums šeit vēl nav izcīnīta brīvība. Kurš no mūsu tautas izjūt šo brīvību šodien? (Starpsauciens: "Deputāti...") 95% vēl ir represēti. Paturēsim prātā totalitāro režīmu upurus un atminēsim, ka to upuru skaits šodien aug ikkatru dienu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - otro reizi.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Šo atceres dienu īpaši atzīmēs visi cilvēki, kuri ir cietuši no komunistiskā terora Latvijā. Kā jūs zināt, apmēram 250 000 latviešu, kas dzīvo ārzemēs, bija spiesti izbraukt no Latvijas vai tika izsūtīti, un arī viņi faktiski ir daudz cietuši. Vēl šodien viņi apzinās, ka ir pilnīgi sabojāta viņu dzīve, jo atgriezties šeit viņi arī nevar dažādu apstākļu dēļ, un bērni un mazbērni daudziem no viņiem vairs nerunā latviski. Tas viss notika tāpēc, ka mums bija tas komunistiskais režīms šeit.

Un es domāju, ka mēs šo likumprojektu, šo grozījumu likumā "Par svētku un atceres dienām" pieņemsim šodien pirmajā lasījumā, un es varētu arī ierosināt, lai tā būtu brīvdiena valstī, bet tādu priekšlikumu mēs varēsim iesniegt vēl arī uz otro lasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Godātie kolēģi! Lai varētu notikt balsošana, lūdzu visiem izņemt identifikācijas kartītes un ievietot tās atpakaļ balsošanas iekārtā. Tā tehniskie darbinieki lūdza, jo citādi mums atkal neiznāks tā balsošana. Lūdzu, izdariet to! Un tad, kad iedegsies uzraksts "Identifikācija pabeigta" un ieslēgsies mikrofons, tad lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 3, atturas - 1. Pieņemts.

Kādi ir apsvērumi par otro lasījumu? (No zāles deputāts J.Vidiņš: "27.martu.") No tribīnes, Vidiņa kungs! Jūsu vēsturiskie vārdi tiks ierakstīti stenogrammā, un tādēļ vajag tos sacīt no tribīnes.

J.G.Vidiņš. Jā, es ierosinu 27. martu.

Sēdes vadītājs. Vai piekritīsim, kolēģi, 27. martam? Piekrītam. Paldies. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Paldies par vēsturisko iespēju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"". Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - šķiet, deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs paņemt dokumentu nr. 3599.

Cienījamie kolēģi, šis likumprojekts, manuprāt, ir ļoti vienkāršs, jo grozījumus likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" ir vienkārši nepieciešams izdarīt, jo saskaņā ar dažādiem Ministru kabineta rīkojumiem, piemēram, par atsevišķu medicīnas skolu likvidēšanu, par Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošo arodizglītības iestāžu reorganizāciju un arī par veselu rindu vēl citu dažādu institūciju reorganizāciju, ir objektīvi nepieciešams likumā izdarīt izmaiņas, un es domāju, ka šeit nekādas lielas diskusijas par šo jautājumu nevarētu rasties.

Principā šis likums ir tehniskas dabas jautājums - izņemt no saraksta attiecīgos reorganizētos objektus.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

Kādi ir ierosinājumi par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņiem? Vai ir priekšlikumi par otro lasījumu? No tribīnes, Ābiķa kungs! Arī jūsu vārdi būs ierakstīti vēsturē.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Tā kā likumprojekts, mūsuprāt, nav sarežģīts, aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 19. martam.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 19. martu? Nav. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Teritorijas attīstības plānošanas likums". Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Imants Liepa.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Runāsim par dokumentu nr. 3697 - "Teritorijas attīstības plānošanas likums". Šis likumprojekts iesniegts pirmajam lasījumam.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja savā sēdē šo likumprojektu un nonāca pie slēdziena, ka konceptuāli tas ir atbalstāms un nobalsojams, bet tālāk būtu strādājams pie otrā lasījuma iesniegtajiem ierosinājumiem. Taču tanī pašā laikā ir jāatzīmē - un tas ir jāatzīmē arī tādēļ, lai tas neatkārtotos -, ka šis likumprojekts ir iesniegts reti "ðķidrā" sagatavotības līmenī. Šeit trīs galvenie punkti liecina par šo vājo sagatavotību, šeit ir konceptuālas pretrunas un arī citas neskaidrības un trūkumi, un, kā pašvaldību vadītāji, arī no Latvijas Pašvaldību savienības Piešiņa kungs norādīja, šeit tādi ir vismaz septiņi. Te var saskaitīt vēl vairāk konceptuālu nepilnību. Šajā likumprojektā ir didaktiski trūkumi un beigu beigās ir arī redakcionālas neveiklības, līdz ar to šā likumprojekta izstrādāšana otrajam lasījumam, kā arī otrajam lasījumam domāto priekšlikumu izstrādāšana un iesniegšana nevar notikt nedēļas laikā, tāpēc es ierosinātu to pieņemt, pirmkārt, pirmajā lasījumā, lai netraucētu tā virzību tālāk, un iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 30. martam.

Sēdes vadītājs. Paldies, kolēģi! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Vai kolēģi piekrīt Liepas kunga ierosinājumam - iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 30. martam? Piekrīt. Paldies. Arī par to esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās"". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3732. Maza, bet ļoti nozīmīga impresija mūsu likumdošanas darbā ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts par grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās". Es domāju, mēs šeit nedebatēsim, bet atbalstīsim Ministru kabinetu, jo tas grozījumus izdara tikai viena pantā - konkrēti 3. panta 6. punktā. Piedāvāto redakciju jūs varat izlasīt savos dokumentos.

Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt šo Ministru kabineta svarīgo ierosmi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! ...Nav kvoruma, godātie kolēģi! Tikko bija pusdienas, vai tad nav spēka vairs nospiest pogu? Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Atbildīgā komisija par priekšlikumu iesniegšanas termiņu ierosina noteikt šā gada 17.martu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 17.martu? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu"", pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Edgars Bāns.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Piecu deputātu iesniegtais grozījums likumprojektā "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" ir dokuments nr.3852. Tas pēc būtības sadala agrāko būvniecības procesu divās daļās - būvdarbi un ar būvniecību saistītie darbi, kā arī nosaka "slieksni" attiecībā uz būvprojektēšanai paredzētajiem apjomiem, kad ir jāsāk darboties konkursa kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šos grozījumus un aicina pieņemt tos pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Par otro lasījumu, Bāna kungs, kādi būtu apsvērumi?

E.Bāns. Komisija lūdz priekšlikumus iesniegt līdz 19.martam.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 19.marts? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"", pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija iesniedza likumprojektu, kuru Saeimai ir deleģējis Ministru kabinets, un šā likumprojekta saturs ir ļoti īss, tāpēc es nedaudz pakomentēšu, par ko te ir runa. Tātad valdība lūdz atņemt viņai tās tiesības, kuras viņai ir deleģējusi 26.panta otrā daļa - apstiprināt to amatu un profesiju sarakstu, kas dotu tiesības personām īrēt valsts vai pašvaldību mājās esošos dienesta dzīvokļus. Juridiskā komisija atbalsta šo likumprojektu, un gan komisijas, gan valdības vārdā es aicinu arī Saeimu to darīt.

Motivācija, kādēļ ir nepieciešams šobrīd izdarīt šo labojumu, ir izteikta manis parakstītajā 1997.gada 9.decembra rakstā par šo likumprojektu. Es domāju, ka jūs visi man piekritīsiet, ka pašlaik situācija ir ļoti mainījusies, tāpēc valdībai nevajadzētu vairs uzlikt par pienākumu noteikt šo sarakstu, apstiprināt šo sarakstu. Šo sarakstu sagatavot un veidot ir tiesīgas ministrijas, atsevišķi resori, jo galu galā pat tad, ja kāds dzīvoklis tiek par tādu atzīts, visa šī maksājumu nasta un viss pārējais... Nav jau te lielu atšķirību no tiem gadījumiem, kad dzīvoklis tiek īrēts parastā kārtībā, un, ja nu tur ir kādi ierobežojumi, tad tā jau ir attiecīgā resora, kā mēdz teikt, problēma, nevis valdības. Un tādēļ es lūdzu pirmajā lasījumā akceptēt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Es izteikšu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedokli par šo iesniegto likumprojektu. Mūsu komisija izskatīja šo valdības mazo projektiņu un noraidīja. Kādēļ? Tādēļ, ka mēs uzskatām, ka šo grozījumu tā pieņemšanas gadījumā varētu ļaunprātīgi izmantot iestāžu, uzņēmumu un organizāciju vadītāji, lai saviem darbiniekiem izkārtotu dienesta dzīvokļus, tādējādi apejot vispārējo rindu.

Kāda šobrīd ir situācija? Šobrīd tikai Ministru kabineta noteikumos paredzētām darbinieku un mācošamies kategorijām var tikt piešķirti dienesta dzīvokļi, ja pašvaldība to akceptē. Ierosinātais grozījums paredz to, ka jebkuras valsts un pašvaldību institūcijas vadītājs var vērsties pie attiecīgās pašvaldības, lai konkrētai personai, konkrētam darbiniekam piešķirtu dienesta dzīvokli. Neierobežoti... Ja šo labojumu izdarīs, varētu piešķirt dienesta dzīvokli jebkuram strādājošajam, jebkuram, kas mācās profesionāli tehniskā skolā, augstskolā. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka rindā stāvētāji, kas saskaņā ar likumu par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā ir uzņemti dzīvokļu rindā, gadiem ilgi stāvēs un gaidīs dzīvokļus. Savukārt, izmantojot dažādus sakarus un pazīšanos, tiks izkārtoti dzīvokļi, tiesa, dienesta dzīvokļi, apejot rindu, jebkuram augstskolas studentam, jebkuram audzēknim, jebkuram iestādes vai organizācijas darbiniekam. Mēs uzskatām, ka ir tieši otrādi jārīkojas - ir pēc iespējas jāsašaurina šīs kategorijas, kas var saņemt dienesta dzīvokļus. Un, ja jūs, godātie kolēģi, būtu iepazinušies ar to amatpersonu loku, kurām jau šobrīd ir tiesības saņemt dienesta dzīvokli, tad jūs būtu pārsteigti, cik daudzām strādājošo kategorijām ir tiesības saņemt šī veida dzīvojamo platību. Mūsuprāt, dienesta dzīvokļi būtu jāpiešķir tikai tām strādājošo kategorijām, kuras strādā īpašos apstākļos, - militārpersonām, mežsargiem, robežsargiem, tātad ļoti šauram lokam. Un šī problēma būtu jārisina savādāk attiecībā uz valsts amatpersonām, pakāpeniski piešķirot visiem valsts kalpotājiem un pašvaldību darbiniekiem dzīvokļu pabalstu gadījumos, kad tas ir nepieciešams. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man grūti saprast Lagzdiņa kunga domu gājienu, ka runa ir par studentiem un tām personām, kuras mācās. Es tiešām neko nesapratu, jo nekas vairāk arī netika teikts, kā tikai tāds arguments. Uzskatu, ka ir galīgi neloģiski izteikts tas arguments par šiem cilvēkiem, kuri mācās tādās vai citādās mācību iestādēs. Kā saka, ja jau saka "a", tad jāpasaka arī "b". Tad redz, kāds ir šis mehānisms attiecībā uz šiem studentiem. Bet es gribu runāt arī par to, ka... Nu tad kur te ir tā prioritāte šiem dienesta dzīvokļiem attiecībā pret citiem dzīvokļiem? Mēs, no vienas puses, gribam teikt: jā, lai ir patstāvība! Lai katrs uzņēmums risina savus jautājumus. Lai uzņēmumiem ir šīs iespējas. Lai tad arī atkarībā no tā, kādi speciālisti ir tajā vai citā jautājumā vajadzīgi, izlemj to, vai būs dienesta dzīvoklis vai nebūs dienesta dzīvoklis. Ja Lagzdiņa kungs un komisija ir pretī, tad lai pasaka, kur ir tas labums tiem dienesta dzīvokļiem attiecībā pret citiem dzīvokļiem. Mēs ejam uz dzīvokļu brīvo tirgu. Nu tad tā arī darīsim - veidosim uzņēmumos šādu situāciju, lai dotu iespēju cilvēkam iegūt dzīvokli, tādu, kādu viņš vēlas! Nu aizmirsīsim šo sociālisma principu, dzīvokļu rindas un visu pārējo! Nu piesaistīsim cilvēkus pie tās vides, kurā viņi grib atrasties, kurā grib strādāt un dzīvot, nevis izdarīsim tā, ka viņiem visu laiku būs jādzīvo pēc tā ēzeļa principa, ka priekšā burkāns, bet aizmugurē nūja! Burkāns būs šis šķietamais dzīvoklis, kuru jebkurā brīdī, ja kaut kas mainās, viņam atņems, un nūja būs tā, kura skubinās viņu darīt tā, kā liek šī institūcija. Un man liekas dīvaini tas, ka valdība nolemj, valdība faktiski vienbalsīgi nolemj, par šo likumprojektu, bet deputāti tomēr saka: nē, mēs nepiekrītam tam, ko jūs gribat! Valdība saka: mēs atsakāmies no šī diriģēšanas vai komandēšanas principa. Bet deputāts saka: nē, komandējiet arī turpmāk! Lūk, šeit es neredzu nekādu loģiku. Dienesta dzīvoklis... Ir jārada, es uzskatu, ir jārada, šīs iespējas cilvēkam, kurš grib integrēties attiecīgajā vidē, vai nu nopirkt šo dzīvokli, vai dot viņam šo kredītu, lai viņš varētu to nopirkt, un tad viņš būs sasaistīts ar tām interesēm, kuras izvirza viena vai otra institūcija. Nevis otrādi - ar šo administrēšanu... Faktiski tā ir administratīvā metode, kādu viņi grib sasaistīt ar dienesta dzīvokli.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - otro reizi.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Godātais kolēģi Kaksīša kungs! Man liekas, ka jūs neesat neko sapratis. Situācija ir tāda: ir mums vesela rinda spēkā esošu likumu, kuri uzliek par pienākumu sociāli maznodrošinātos un mazaizsargātos apgādāt ar dzīvokļiem, bet, tā kā valsts un pašvaldības dzīvojamā fondā pašlaik nav pietiekami daudz dzīvokļu, diemžēl vēl joprojām desmitiem tūkstošu Latvijas pilsoņu stāv dzīvokļu rindās. Jūsu un valdības piedāvātais priekšlikums ir tāds, ka, apejot dzīvokļu rindas, tātad apejot tos cilvēkus, kuri gadu desmitiem diemžēl ir stāvējuši rindās, var dzīvokli piešķirt valsts un pašvaldību iestādēs strādājošiem, turklāt jebkuram strādājošam, jo pēc šī labojuma izdarīšanas varēs neierobežoti piešķirt dzīvokli jebkuram strādājošam. Turklāt likums nosaka, ka ne tikai strādājošiem, bet arī valsts un pašvaldību mācību iestādēs mācošamies var piešķirt dzīvokļus, dienesta dzīvokļus. Tā stāv rakstīts likumā. Izlasīsim, lūdzu, Dzīvojamo telpu īres likumu! Tātad tas nozīmē, ka vairs nav nekādas nozīmes dzīvokļu rindām, ka jebkuram var izkārtot dienesta dzīvokli. (Šobrīd, paldies Dievam, tās ir tikai pārdesmit darbinieku kategorijas.) Tāda ir šī labojuma būtība. Es aicinu noraidīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - frakcija "Latvijai".

U.Veldre (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Mēs komisijā ļoti sīki šo jautājumu izskatījām. Princips ir tāds, ka valdošie grib atkal uzspiest mums visiem, ka ir vienlīdzīgi un vienlīdzīgākie. Un iznāk, ka tiem, kas ir bagāti vai kas ir klerki, ierēdņi, tiem ir priekšrocības. Un visa tauta, kam nav līdzekļu, kā saka, lai domā par dzīvokļiem. Es lūdzu atbalstīt mūsu komisijas priekšlikumu - noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Komisijas vārdā - Kaksīša kungs. Lūdzu!

J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi! Var jau gadīties, ka es arī Lagzdiņa kungu nesaprotu, to var darīt ne vienu vien reizi. Ir tā. Bet es nesaprotu arī to, kādēļ ir šeit, runājot par dienesta dzīvokļiem, šajā sakarībā runa par rindām uz dzīvokļiem. Kas tad tās rindas veido un kur? Ja mēs paskatāmies uz šo likumprojektu caur vienu skatījumu, caur pašvaldību skatījumu, tad varbūt arī tā var runāt, bet, ja mēs runājam no valsts viedokļa, tad tas ir, atvainojiet, kā žargonā saka, galīgi garām. Bet es esmu to jau pateicis gan jau pieminētajā rakstā, gan runājot šeit, un es gan Juridiskās komisijas, gan valdības vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Un galu galā šis ir pirmais lasījums, un, ja jau nu ir vēl kādi papildinājumi vai vēl kādas idejas, kā uzlabot, tad to var izdarīt otrajā un trešajā lasījumā. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Runājot par šiem dienesta dzīvokļiem. Veldres kungs, kas tad tā ir par pozitīvu iezīmi? Kas tā ir? Vai pretimnākšana? Vai cilvēks dienesta dzīvoklī jūtas labāk nekā parastajā dzīvoklī? Nē, viņš jūtas nenodrošinātāks. Ir jāsaprot: viņš jūtas nenodrošinātāks, jo brīdī, kad viņš pārtrauks darba attiecības, brīdī, kad viņam kaut kad būs jāšķiras no šīs institūcijas, no šī uzņēmuma, pārtrauksies arī viņa dzīvokļa attiecības. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 12, atturas - 15. Pieņemts.

Kaksīša kungs, vajadzētu otrā lasījuma termiņus noteikt. Kas tas šodien ir, ka visi bēg prom no tribīnes, vēl nepabeiguši lietu?!

J.Kaksītis. Es aicinu iesniegt atbildīgajai komisijai priekšlikumus līdz 20.martam.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 20.marts? Nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts "Par pašvaldības aptauju". Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Saeima! Es lūdzu jūs pievērst uzmanību dokumentam nr.3862. Šajā dokumentā jūs varat atrast Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavoto, kā šeit rakstīts, alternatīvo likumprojektu "Par pašvaldību aptaujām". Šajā likumprojektā ir noteikti divi galvenie pašvaldību aptauju veidi. Pirmais ir lemjošās pašvaldību aptaujas. Alternatīvajā likumprojektā ir precizēts, ka šādas aptaujas ir organizējamas tikai par pašvaldības domes (padomes) pieņemtu lēmumu, par šā lēmuma atcelšanu. Tā ir šā alternatīvā likumprojekta viena no būtiskākajām atšķirībām.

Likumprojektā ir runāts arī par otru pašvaldību aptaujas veidu - par pašvaldību konsultatīvajām aptaujām, ir noteikta šo aptauju ierosināšanas procedūra. Alternatīvajā likumprojektā tika palielināts to deputātu skaits, kuriem ir tiesības ierosināt, uzsākt aptaujas organizēšanai nepieciešamo parakstu vākšanu, - no viena deputāta līdz 1/3.

Tie principā ir divi galvenie būtiskie jautājumi, ar ko alternatīvais likumprojekts atšķiras no sākotnēji piedāvātā likumprojekta. Likumprojektā ir arī noteikts tas, ka šo aptauju organizēšanas procedūru vada attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija, ir noteikts, kādas sekas ir aptauju rezultātiem. Komisijas vārdā es aicinu šo likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bunkša kungs! Debatēs runās Normunds Pēterkops - apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

N.Pēterkops (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie Saeimas deputāti! Gribu pievērst jūsu uzmanību šim likumprojektam par pašvaldību aptaujām un vairākiem tā pantiem, un tam, ko šie panti izsaka.

1.pants saka, ka šīs ir pašvaldību lemjošas un konsultatīvas aptaujas. Šobrīd nav īsti skaidra motivācija, kāpēc vispār būtu vajadzīgs īpaši izdalīt laukā no aptaujām pašvaldību aptaujas un pie tam vēl pateikt, ka pašvaldību aptaujas var būt lemjošas un var būt arī konsultatīvas.

Ko nozīmē vārds "aptauja"? Manā izpratnē, vārds "aptauja" nozīmē, ka mēs uzzinām, kāds ir viena vai otra viedoklis, un tad ar to varam rēķināties vai nerēķināties. Arī Latviešu literārās valodas vārdnīcā par vārdu "aptauja" ir teikts, ka tas ir process, darbība - aptaujāšana, iztaujāšana par kādu jautājumu, ziņu savākšana. Socioloģiskā aptauja - visas tautas aptauja. Ziņu ievākšana aptaujas kārtībā. Sociologu rīcībā ir informācijas vākšanas trīs galvenās metodes - novērošana, dokumentu analīze un aptauja. Ja pasaka tagad pēkšņi to, ka aptauja arī var būt lemjoša, tad man liekas, ka šinī gadījumā kaut kas te nav pareizi. Vārds "lemjoša" neder kopā ar vārdu "aptauja", jo vārds "lemjoša" nozīmē, ka vairs nenotiek aptauja, bet lēmums tiek pieņemts balsojot.

Tas, ka tauta vai sabiedrība piedalās lēmumu pieņemšanā, ir teikts arī mūsu Satversmē - Satversmes piektajā nodaļa "Likumdošana". 64.pants skaidri un gaiši pasaka, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētajā kārtībā un apmēros. Tas ir tautas nobalsošanas gadījumā. Un Satversmē ir uzskaitīts, kuros gadījumos tas tā ir un kādā kārtībā var notikt šī tautas nobalsošana. Tas ir 72., 73., 74., 77., 78., 79. un 80.pants. Ir runa par tautas nobalsošanu. Tādēļ man liekas, ka būtu bijis loģiski arī šeit, likumā, runāt par balsošanu par kaut kādiem pašvaldību jautājumiem, kurā piedalās attiecīga sabiedrības daļa. Bet runāt par aptauju, man liekas, ir galīgi nepareizi.

Satversmē ir pateikts, ka likumdevējs ir Saeima un īpašos gadījumos arī tauta. Likumā par pašvaldībām ir pateikts precīzi: vietējā pašvaldība ir valsts vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības, domes (padomes) un tās izveidoto institūciju, iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu brīvprātīgu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Gribu pasvītrot vārdus: "valsts vietējā pārvalde". Tas nozīmē, ka pašvaldība pilda valsts funkcijas vietējā teritorijā - administratīvajā teritorijā, par kuru tā ir atbildīga. Tātad viņa pilda valsts funkcijas. Valsts grib pateikt, ka tikai dome vai padome nodrošina šo valsts nodoto funkciju izpildi. Tādēļ tikai dome vai padome pieņem lēmumus par šo funkciju izpildi. Šeit mēs piedāvājam, ka šo funkciju izpildē var piedalīties arī sabiedrība. Es piekrītu, ka arī tas būtu varbūt apspriežams jautājums, bet nevar būt aptaujas veidā...

Tāpat likumprojektā ir nepieņemams tas, ka aptaujas organizē... nevis organizē, bet tūlīt pat izpilda vēlēšanu komisijas: nedaudz, tikai 50 iedzīvotāji, var to ierosināt, un vēlēšanu komisija uzreiz sāks izpildīt šo aptauju.

Tātad vairāki panti ir tādi, kas neatbilst citiem likumiem, un arī...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas...

N.Pēterkops. Jā, es aicinu šo likumprojektu pirmajā lasījumā noraidīt.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tikai neuztveriet manu uzstāšanos kā tādu: ka tādēļ, ka iepriekšējā gadījumā komisija bija pret to likumprojektu, - ka tagad es uzstājos tieši tā iemesla dēļ. Nē, protams! Valsts parvaldes un pašvaldības komisija 24.februārī vērsās pie mums, lai mēs Juridiskajā komisijā izskatītu šo jautājumu, bet, tā kā dokuments 26.februārī tika nosūtīts Prezidijam, Juridiskā komisija, protams, nepaspēja pusotras dienas laikā to izskatīt un izskatīja nedaudz vēlāk. Tādēļ es esmu spiests šodien šeit no tribīnes paust Juridiskās komisijas attieksmi pret šo likumprojektu un šī attieksme ir negatīva.

Attieksme ir negatīva šādu iemeslu dēļ. Kas attiecas uz konsultatīvo aptauju, mēs uzskatām, ka šādu aptauju jau šodien spēkā esošā likumdošana pieļauj izdarīt.

Kas attiecas uz lemjošo aptauju, mums liekas, ka pastāvētu zināma bīstamība, ar likumu garantējot šādu lemjošo aptauju realizēšanu. Pirmkārt, ir finansu jautājums. Kas tad finansēs šīs aptaujas, no kurienes, kādā apmērā? Tā ir viena lieta. Bet otra lieta ir tā: kādas var būt tālākās sekas šādai lemjošai aptaujai? Tā nu ir sanācis - protams, tā nav komisijas vaina, bet tā nu ir sanācis -, ka šobrīd, kad mēs dzīvojam tādā periodā, kurā ir saasinājusies situācija mūsu valstī ar piketiem, demonstrācijām, dažādu prasību izvirzīšanu, šāda aptauja var būt tieši negatīvs faktors vienas vai otras pašvaldības rokās, lai risinātu vienu vai otru jautājumu un iekļautu vienu vai otru problēmu šajā aptaujā.

Gan tā iemesla dēļ, ka aptaujas, kas ir konsultatīvas, ir realizējamas, pamatojoties uz jau šodien spēkā esošo likumdošanu, gan arī tādēļ, ka jāņem vērā lemjošo aptauju problemātiskums, Juridiskās komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Es runāšu īsi un ļoti konkrēti. Es gribu jūs aicināt atbalstīt šo likumprojektu, jo šis likumprojekts pēc savas būtības izriet no tās demokrātiskās valsts iekārtas, kāda ir Latvijā. Šis likumprojekts, kurš, protams, terminoloģiskā ziņā ir jālabo nākamajos lasījumos, dod pašvaldību iedzīvotājiem iespēju lemt par sev svarīgiem jautājumiem, kurus risina nevis valsts pārvaldes institūcija, kā noteikts Ministru kabineta iekārtas likumā, bet vēlēta tautas pārstāvniecība, un jāteic, ka jau šobrīd pašvaldības var sarīkot aptaujas par jebkuru jautājumu. Es domāju, ka pieņemtais likums noteiks tieši tos konkrētos jautājumus, par kuriem pašvaldībām ir tiesības sarīkot iedzīvotāju aptaujas, referendumus, nobalsošanas. Terminoloģija mums, protams, ir jāsakārto. Es ļoti aicinu jūs atbalstīt šo visnotaļ demokrātiju paplašinošo likumprojektu - apstākļos, kad jau tā ir vērojama liela finansu koncentrācija šajā valstī. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Leiškalna kungs!

Juris Vidiņš - apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Izsaku cerību, ka būsiet tikpat lakonisks kā Leiškalna kungs.

J.G.Vidiņš (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Jā! Paldies. Varbūt 3 sekundes nelakoniskāks... Cienījamie kolēģi! Arī es atbalstu jebkuras demokrātijas paplašināšanas iespējas un ļaušanu izteikties visiem Latvijas pilsoņiem, piedalīties vēlēšanās un tā tālāk, un tā tālāk.

Bet, Leiškalna kungs, jūs neko nepateicāt par to, cik tas viss valstij maksās. (Starpsauciens: "Nodokļu maksātājiem, nevis valstij!") Es, protams, saprotu, ka jūs, atrodoties pie varas iepriekšējā sasaukumā un tā tālāk, ar tiem valsts līdzekļiem varbūt pārāk izšķērdīgi rīkojāties, bet es katrā ziņā uzskatu, ka tas valstij un pašvaldībām diezgan dārgi maksās, tāpēc es esmu "pret" ðo likumprojektu.

Otrs apstāklis, kādēļ es esmu kategoriski "pret" ðo likumprojektu. Principā mēs personām, kuras šeit pēc starptautisko tiesību normām uzturas nelegāli, dodam tiesības kaut kādām konsultatīvām vēlēšanām. Es esmu kategoriski pret to, tas ir, iedod velnam mazo pirkstiņu, viņš paņems visu roku. Respektīvi, re kur trīs jaunekļi sēž, kuri šodien pat balsoja pret komunistiskā terora genocīda piemiņas dienas iedibināšanu. Tātad viņi musinās tālāk nepilsoņus, un kādā tad veidā mēs izvērtēsim viņu vēlmi? Paldies. Es lūdzu šo likumu neatbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Vidiņa kungs! Laba avīze man trāpījās rokā. Tas ir Latvijas Republikas laikraksts "Diena", kurā ir pateikts skaidri un gaiši: "Politika ir pārāk svarīga lieta, lai to uzticētu politiķiem."

Par to maksāšanu es jums pateikšu tā, ka sabiedrībai vienmēr daudz vairāk izmaksā voluntāri pieņemti lēmumi šaurā vidē, kur šai sabiedrībai nav iespējas izteikt savu viedokli. Tas ir maksājis un izmaksās dārgāk nekā aptaujas sarīkošana. Pie kam maksā nevis valsts, bet gan nodokļu maksātāji, kuru griba ir piedalīties šajās aptaujās, grozīt sarakstus un tā tālāk. Jo plašāka ir demokrātija, jo tuvāk ir mūsu mērķis - labklājība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Godātais Leiškalna kungs! Es varbūt saprotu jūsu aktivitāti šodien, aizstāvot šo likumprojektu. Taču reizēm, liekas, ir tā: pasakiet, kā vajag runāt - "par" vai "pret", un mēs esam gatavi aizstāvēt to ideju, tikai vispirms vajag noprecizēt, ko mēs gribam ar to panākt. Attiecībā uz šo likumprojektu, bez šaubām, pirmais jautājums ir tāds, cik tas maksās.

Otrs jautājums - ko tas dos. Es pieļauju, ka, teiksim, Rīgā, katru dienu varētu notikt divas vai trīs šādas aptaujas, ja 50 cilvēki ierosinātu aptauju. Tātad mēs sāksim spriest, ko kurā vietā darīt - rakt grāvi, stādīt liepas vai vēl kaut ko. Mēs taču zinām, ka šodien ir likums par tautas nobalsošanu, kurš konkrēti paredz, ka nobalso tikai likumprojektu, konkrēti paužot savu attieksmi pret konkrēto jautājumu ar konkrēto formulējumu. Rīkot lemjošu nobalsošanu, pie tam vēl tādu, kuru var ierosināt 50 pašvaldībā dzīvojoši cilvēki... Es domāju, ka tā lielā mērā tik tiešām ir valsts līdzekļu izšķērdēšana, tāpēc es aicinātu pašreiz neatbalstīt to viena iemesla pēc - pašvaldībai arī šodien nav liegts izzināt savu iedzīvotāju viedokli par to vai citu jautājumu, bet spekulēt ar demokrātijas jēdzienu un teikt, ka tādā gadījumā tiek kaut kādā veidā bremzēta šī demokrātijas attīstība pašvaldībās, es domāju, šobrīd ir tīri politisks teātris. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu šo likumprojektu noraidīt. Vai patiešām mums nav ko darīt? Vai patiešām pašvaldībām trūkst darba? Un vai patiešām pašvaldībām ir tik ļoti daudz naudas, ka to nav kur likt, ka būtu jātērē tie šādām aptaujām? Var jau, protams, Leiškalna kungs, tēlot demokrātiju... (dep.Leiškalns no zāles: "Man nav jātēlo!")... bet diemžēl vajag paredzēt sekas šādai tēlošanai. Un pareizi Kaksīša kungs teica, ka šodien mēs jau redzam, kas notiek, kādā veidā tiek izvirzītas visdažādākās prasības, rīkotas ažiotāžas ap attiecīgajiem jautājumiem. Vai vēl mums ir par maz mācības saistībā ar 3.marta notikumiem pie Rīgas Domes?

Redzat, te skaidri un gaiši ir rakstīts: "Pašvaldības konsultatīvajā aptaujā var piedalīties visas attiecīgās pašvaldības teritorijā pastāvīgi dzīvojošās personas - Latvijas pilsoņi, nepilsoņi, ārvalstnieki, bezvalstnieki..." Sāksim rīkot šādas aptaujas, tērēsim milzīgu naudu! Mēs zinām, kāds iedzīvotāju sastāvs ir septiņās lielākajās Latvijas pilsētās, cik tur ir nepilsoņu, un cik pilsētas pieprasīs rīkot šīs aptauja. Padomājiet, kolēģi! Tā taču ir nopietna lieta! Un nevajag pašvaldībām speciāli organizēt tādas lietas, kas šobrīd, šajā laikā nebūtu vēlamas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Mani drusciņ izbrīnī šodien daudzu deputātu teiktais, ka it kā nevajadzētu... ka šādā veidā vajadzētu vērsties pret subsidiaritātes principu un pret pašvaldību darba uzlabošanu. Šī aptauja absolūti nevienam netraucē. Tā ir reglamentēta, un pašreizējā situācijā, ja nav šāda likuma, nekādas aptaujas neviens neorganizēs.

Kas tagad vēršas pret aptaujām? Pavērojiet uzmanīgi un paskatieties, kas ir tie cilvēki, kuriem šīs aptaujas nepatīk. Teiksim, Ziemeļu rajonā ir vasarnīcas, un tā vietā, lai aptaujātu pilsētas iedzīvotājus, vai tās privatizēt vai pārdot izsolē, protams, labāk ir sadalīt pašiem sev, teiksim, par 5 vai 7 latiem gadā, nevis mēnesī. Es saprotu, ka tad nevajag aptauju rīkot.

Mums ir vēl otrs bēdīgs piemērs. Ja mums būtu bijusi šāda aptauja, tad mēs zinātu, ko darīt ar to pieminekli, kuram nav nosaukuma. Vieni to sauc par Uzvaras pieminekli, citi to žargonā sauc par pieminekli izvarotājiem, vēl trešie to lamā nezin kādiem vārdiem. Daudz vienkāršāk bija veikt šādu aptauju, pārbaudīt, kāda ir pilsētas iedzīvotāju attieksme, un tad tas sanāktu nesalīdzināmi lētāk nekā to spridzināt, kad cilvēki iet bojā...

Nākošais. Te pilnīgi pareizi Tabūna kungs norādīja, ka aptaujas var būt divu veidu. Tās ir aptaujas, kas saistītas ar valsts varu, tas ir, ar pilsētas varu, ar pašvaldībām, un tās tātad ir jārīko tiem cilvēkiem, kuri ir balsstiesīgi. Taču var būt arī saimnieciski jautājumi, piemēram, Sedas kūdras ciematā ir jālemj par ūdensvadu vai vēl par kaut ko citu, bet tajā vispār nedzīvo nekādi pilsoņi... Tātad var būt gan saimnieciski jautājumi, gan citādi, un tie būtu jānodala.

Šie visi jautājumi ir jāiestrādā uz nākošo lasījumu. Es te varētu varbūt nosaukt kādas desmit principiālas lietas, kas man nepatīk, bet nākt un šeit teikt, ka mums šajā valstī, kur tiešām pašvaldībās ir bijis bardaks un kur cilvēki vispār nezina, kādā veidā izteikt savu viedokli... Vai jūs gribat, lai viņi atkal iet un taisa šīs demonstrācijas kaut kur uz ielas? Labāk, lai viņi organizē aptaujas un izsaka savu viedokli visos jautājumos. Es aicinu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai".

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Arī es uzskatu, ka ir jāatbalsta šis likumprojekts, jo demokrātijas nekad nav par daudz. Biežāk uzticēsimies iedzīvotāju, mūsu Latvijas pilsoņu, viedoklim, mazāk domāsim šeit viņu vietā. Es domāju, ka tas, kā šobrīd tiek plānota, piemēram, administratīvi teritoriālā reforma (pēc principa - gandrīz vai piecgadi trijos gados, turklāt piespiedu kārtā, nerēķinoties ar pašvaldību vai pašvaldības teritorijā dzīvojošo pilsoņu un iedzīvotāju viedokli), ir nepārdomāts solis no politiķu puses. Un šis pats piemērs par administratīvi teritoriālo reformu mūs pārliecina par to, ka ir vajadzīgs šāds likums par pašvaldību aptauju. Šajā gadījumā es uzskatu, ka pašvaldību teritoriju izmaiņas (arī saskaņā ar Eiropas pašvaldību hartas principiem) nebūtu izdarāmas, ja par to nenotiek nobalsošana attiecīgo pašvaldību teritorijās, kuras ir paredzēts apvienot novados vai reģionos, vienalga, lai arī kā mēs tās nosauktu. Es aicinu balsot "par".

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Bunkša kungs. Lūdzu!

J.Bunkšs. Cienījamie kolēģi! Mani šīs debates daļēji pārliecināja par to, ka mēs šo likumprojektu pagaidām neesam rūpīgi izlasījuši. (Starpsauciens: "Pareizi!") Tas ir pirmais.

Tagad par šiem konkrētajiem iebildumiem. Tik tiešām, kas attiecas uz nosaukumu un varbūt izlietotajiem terminiem, var sacīt, ka ir sfēras, par kurām mums likumi nav bijuši un kur šo terminu lietošana vai veidošana nav nemaz tik vienkārša. Šobrīd nosaukums "Pašvaldību aptauja" tiek lietots tā vienkāršā iemesla dēļ, lai nejauktu šo likumprojektu ar likumu "Par tautas nobalsošanu", kas tik tiešām paredz Saeimas likumu ierosināšanu.

Šajā gadījumā, runājot par šo lemjošo daļu, kur sacīts, ka piedalās tikai attiecīgās pašvaldības teritorijas iedzīvotāji... tātad vēlētājiem, respektīvi, Latvijas Republikas pilsoņiem, šajās lemjošās aptaujās tiek dotas tiesības likumā noteiktajos gadījumos - šie punkti ir konkrēti uzskaitīti - lemt par to, vai pašvaldības lēmums ir atstājams spēkā vai būtu atceļams.

Kas attiecas uz konsultatīvajām aptaujām, tad, cienījamie kolēģi, šobrīd tik tiešām ir jāuzdod jautājums: kas notiek un kas vispār šos jautājumus šobrīd reglamentē? Likumā ir precīzi pateiktas robežas, kurās drīkst organizēt arī šādas konsultatīvas aptaujas; respektīvi, ir noteikts, ka konsultatīvas aptaujas ir veicamas tikai par tiem jautājumiem, kuri ir pašvaldības pastāvīgajā kompetencē. Diemžēl mums jau patlaban ir precedenti, kaut vai 1994.gada pašvaldību vēlēšanu laikā, kad pašvaldības Bauskas rajonā organizēja aptaujas par jautājumiem, kuri faktiski bija Saeimas kompetencē. Es domāju, ka tas ir pilnīgi nepareizi. Teiksim, elementāri fizikas likumi saka, ka, ja nav iespējas telpā izplesties, tad rodas papildu spiediens, tāpēc, neradot šīs iespējas likumīgā un kontrolētā veidā realizēt savas intereses, mēs varam vērot, teiksim, kaut vai to, kas ir noticis Rīgā un tamlīdzīgi.

Bez tam šobrīd nevienā likumā mums nav noteikts, kādas ir juridiskās sekas likumam un ko šāda aptauja dod. Un vēl varbūt svarīgāks jautājums ir par to, kāda ir pārsūdzēšanas kārtība un ko darīt konflikta gadījumā.

Sēdes vadītājs. Bunkša kungs, debates mēs esam beiguši. Jūs tagad varat izteikties komisijas vārdā, bet šobrīd jūs nepaužat vis komisijas viedokli, bet gan savējo viedokli.

J.Bunkšs. Šie ir jautājumi, kas tika izskatīti komisijā, un es jūs informēju, kādi bija argumenti, kas izskanēja komisijā, runājot "par", tāpēc es tos šeit arī minēju. Es aicinu balsot par šo likumprojektu. Protams, par konkrētiem skaitļiem un veselu virkni precizējumu var runāt nākošajos lasījumos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 29, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu termiņus otrajam lasījumam!

J.Bunkšs. Priekšlikumus šim likumprojektam lūdzu iesniegt līdz 20.martam.

Sēdes vadītājs. Līdz 20.martam. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies.

Nākamais jautājums. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību"". Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentiem nr.3863, un nr.3296.

Pirmais piedāvātais grozījums likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību" ir saņemts no Saeimas deputāta Dinēviča kunga - 5.pantu izteikt jaunā redakcijā, bet šo piedāvāto grozījumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies, tiek pieņemts komisijas viedoklis.

K.J.Druva. Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums - izteikt 5.panta sesto daļu jums redzamajā redakcijā. Šo grozījumu un arī nākošo, kurš saņemts no Saeimas deputāta Bunkša kunga, komisija atbalstīja savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu 5.panta sestajā daļā un arī deputāta Jāņa Bunkša priekšlikumu 5.panta sestajā daļā? Tātad vai deputāti piekrīt šiem abiem? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais ir deputāta Bunkša piedāvātais grozījums 5.panta septītajā daļā. Šo grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalstīja. Pieņemts. (Starpsauciens: "Pârtraukums...") Vēl vienu izskatīsim...

K.J.Druva. Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums - apvienot likumprojekta 2. un 10.pantu, vienlaicīgi papildinot tajos doto uzskaitījumu ar 19.panta pirmās daļas 5.punktu. Šo grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to mēs pārtraucam likumprojekta izskatīšanu, to turpināsim pēc pārtraukuma.

Pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Turpināsim Saeimas sēdi! Turpināsim izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību"" otrajā lasījumā.

Komisijas vārdā - Kārlis Jūlijs Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Turpināsim. Tātad nākošais piedāvātais grozījums ir 5. lapaspusē. Saeimas Juridiskais birojs iesaka aizstāt likuma 7. panta 1. punktā, kā jūs redzat, vārdus. Šo piedāvāto grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais arī ir Saeimas Juridiskā biroja ieteikums - izteikt likumprojekta 5. panta 1. rindkopu jums redzamajā redakcijā. Šo piedāvāto grozījumu komisija izteica savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas atzinumam piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais ir Labklājības ministrijas valsts sekretāres Poršņovas piedāvātais grozījums - aizstāt likuma 8. panta otrajā daļā dažus vārdus - tādus kā "âtrā medicīniskā palīdzība". Arī šo piedāvāto grozījumu komisija pieņēma savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais grozījums ir papildinājums tajā pašā 8. pantā, un, kā jūs redzat, arī tas saņemts no valsts sekretāres. Arī šo piedāvāto grozījumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret 8. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.J.Druva. Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums - izteikt likumprojekta 6. pantu jums redzamajā redakcijā. Šo piedāvāto grozījumu komisija ir atbalstījusi savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas atzinumam piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais ir deputāta Bunkša piedāvātais grozījums - izteikt likuma 10. panta otrās daļas 4. punktu jums redzamajā redakcijā. Arī šo piedāvāto grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja ieteiktais grozījums -izslēgt likuma 11. panta 1. punktā vārdus "saskaņā ar uzdotajiem uzdevumiem civilajā aizsardzībā". Šo piedāvāto grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums - izteikt likuma 11. panta 7. punktu jums redzamajā redakcijā. To komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 11. panta redakciju kopumā? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Labi, tas arī... apvieno Finansu ministrijas un Bunkša kunga piedāvātos grozījumus. Nākošais ir 10. lapaspusē - pašas Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - izslēgt likumprojekta 10. pantu, un, ja nav iebildumu, tad skatīsim tālāk.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret panta izslēgšanu iebildumu nav? Pants tiek izslēgts.

K.J.Druva. Nākošais ir deputāta Bunkša piedāvātais grozījums - izteikt likumprojekta 11. pantu... Jūs redzat šo redakciju. Šo grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais. Saeimas Juridiskais birojs iesaka izteikt likumprojekta 12. pantu... jūs redzat šo redakciju. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti atbalsta? Pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais ir Labklājības ministrijas valsts sekretāres Poršņovas ieteiktais grozījums 19. panta 3. punktā. Jūs redzat šo redakciju. Šo grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai pret 19. panta redakciju deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.J.Druva. Nākošais ir Saeimas deputāta Bunkša piedāvātais grozījums - izteikt likumprojekta 15. pantu... jūs redzat šo redakciju. Šo grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Līdz ar to ir izskatīti visi piedāvātie grozījumi otrajam lasījumam. Lūdzu atbalstīt komisijas piedāvātos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

K.J.Druva. Es lūgtu noteikt 20. martu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret nosaukto termiņu iebildumu nav? Pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Fizisko personu noguldījumu garantiju likums". Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Vents Balodis, apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

V.Balodis (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godātie Prezidija locekļi, godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3864.

Pirmais priekšlikums ir saņemts no Saeimas Juridiskā biroja, un tas attiecas uz terminiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas atzinumam piekrīt? Pieņemts.

V.Balodis. Arī otrais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

V.Balodis. Arī trešais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti 2. panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

V.Balodis. Ceturtais ir deputāta Dinēviča priekšlikums, kuru komisija ir ņēmusi vērā un daļēji iestrādājusi savā priekšlikumā. Tas ir atspoguļots pārejas noteikumu 3. punktā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas atzinumam piekrīt? Pieņemts.

V.Balodis. Piektais un sestais ir Juridiskās komisijas un Juridiskā biroja priekšlikums. Tie ir ņemti vērā un iestrādāti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kurš tabulās ir septītais.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 3. panta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Astotais ir Dinēviča kunga priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu par deputāta Dinēviča priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Devītais ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Un tāds pats ir arī desmitais - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šos priekšlikumus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti atbalsta? Pieņemts.

V.Balodis. Divpadsmitais - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 4. pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Ceturtajā lappusē ir trīspadsmitais - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

V.Balodis. 14. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā nr. 15.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti šai panta daļas redakcijai piekrīt? Pieņemts.

V.Balodis. 16. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 6. pantu, bet komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav? Pieņemts.

V.Balodis. 17. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

V.Balodis. 18. - deputāta Dinēviča priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

V.Balodis. 19. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti pret komisijas atzinumu neiebilst? Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 20. - deputāta Dinēviča priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav? Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 21. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

V.Balodis. 22. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

V.Balodis. Arī 23. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

V.Balodis. 24. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

V.Balodis. 9. lapā ir 25. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

V.Balodis. 26. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

V.Balodis. 27. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tas arī nav balsojams, jo izteikts nekonkrētā formā. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 10. lappusē par pārejas noteikumiem ir 28. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti pārejas noteikumu 1. punkta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

V.Balodis. Un vēl ir 29. - deputāta Dinēviča priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav? Pieņemts.

V.Balodis. 11. lappusē ir 30. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kur ir izteiktas šīs maksājumu izmaiņas līdz 2006. gadam.

Sēdes vadītājs. Līdz 2008. ...

V.Balodis. Jā, līdz 2008. gadam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret pārejas noteikumu 3. punkta redakciju nav? Pieņemts.

V.Balodis. 31. - deputāta Jāņa Straumes iesniegtais priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

V.Balodis. Un 32. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās termiņu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu deputātus atbalstīt otrajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Fizisko personu noguldījumu garantiju likums" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par termiņiem!

V.Balodis. Paldies. Lūdzu deputātus savus priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 26. martam (ieskaitot).

Sēdes vadītājs. Pret termiņu - 26. marts - deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu par izmaiņām darba kārtībā.

Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51. pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt šādas izmaiņas darba kārtībā: darba kārtības 45. punktu (likumprojekts "Grozījumi Muitas likumā") izskatīt kā darba kārtības 37. punktu, tas ir, tūlīt, un darba kārtības 46. punktu (likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"") izskatīt kā darba kārtības 38. punktu.

Vai par šo iesniegumu kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Vēlas runāt Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Jā, cienījamie kolēģi un kolēģi no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas! Man ir ļoti žēl, bet mūsu komisijai ļoti gribētos šodien izskatīt vismaz likumu par Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku pensijām un arī pabeigt reiz Farmācijas likumu. Tādēļ es iebilstu pret darba kārtības maiņu, vismaz sakarā ar tādiem punktiem.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt "par"? Runāt "par" vēlas Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Šie likumprojekti mums ir jāizskata pirmajā lasījumā. Tie ir ļoti īsi. Katrs aizņems ne vairāk kā 2 minūtes. Pie tam viens no šiem likumprojektiem ir ierosināts kā steidzams, un es zinu, ka arī attiecībā uz otru likumprojektu deputāti ir parakstījuši ierosinājumu skatīt to kā steidzamu. Es ļoti lūdzu atbalstīt šīs izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret nosauktajām darba kārtības izmaiņām! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 13, atturas - 5. Izmaiņas darba kārtībā izdarītas.

Līdz ar to kā nākamo izskatām likumprojektu "Grozījumi Muitas likumā".

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Lūdzu jūs šodien nobalsot pirmajā lasījumā par grozījumiem Muitas likumā, kurus ir sagatavojis un izstrādājis Muitas nodokļu departaments. Pagājušajā gadā, diezgan lielā steigā pieņemot Muitas likumu, radās dažas neskaidrības, un tās ir jānovērš, un tādēļ Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir ierosinājusi šo likumprojektu atzīt par steidzamu, un mēs varētu nobalsot par to.

Sēdes vadītājs. Vai par steidzamību kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi Muitas likumā" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

P.Apinis. Godātie kolēģi, es aicinu jūs nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi Muitas likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu ierosinājumus par priekšlikumu iesniegšanas un otrā lasījuma termiņiem.

P.Apinis. Godātie kolēģi, es jūs aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 23.martam, jo tas ir ļoti sarežģīts likumprojekts, un izskatīt to otrajā lasījumā 2.aprīlī.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret nosauktajiem termiņiem? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums, saskaņā ar mūsu balsojumu, ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"", pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos deputāts Māris Vītols - LZS, KDS frakcija.

M.Vītols (LSZ, KDS frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.3884. Šeit ir divi likumprojekti. Viens ir tas, ko ir iesniegusi deputātu grupa, - "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"", un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi šo, bet ir izstrādājusi alternatīvu likumprojektu, kuru tā atbalsta. Pēc deputātu ierosinājuma es aicinu nobalsot par steidzamības noteikšanu šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Vai jautājumā par likumprojekta atzīšanu par steidzamu kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Ir pieteicies Andrejs Požarnovs. Bet vai jūs esat pieteicies runāt debatēs vai par steidzamību? Atsauc pieteikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par desmit deputātu priekšlikumu atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 3, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā es aicinu godātos deputātus nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par termiņiem.

M.Vītols. Lūdzu iesniegt līdz 19.martam priekšlikumus otrajam lasījumam un noteikt kā otrā lasījuma termiņu 2.aprīli.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret nosauktajiem termiņiem. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts "Par Igora Pavlova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatot Saeimas lēmuma projektu "Par Igora Pavlova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā", ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu. Igors Pavlovs ir viens no vadošajiem Latvijas arodbiedrību darbiniekiem, brīvi pārvalda latviešu valodu, ilgus gadus ir veicis šos pienākumus, un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kā arī Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrība viņu atbalsta un lūdz piešķirt viņam pilsonību par īpašiem nopelniem.

Sēdes vadītājs. Debatēs ir pieteicies deputāts Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji! Tauta! Redziet, es to laikam prasīju Mārim Grīnblata kungam sakarā ar tiesnešiem: kas atbild par šiem saimnieciskajiem un citiem darbiniekiem, ka viņi patiešām ir goda cilvēki? Mums šeit nāk Kreituses kundze un apgalvo... Taču pagājušajā rudenī mēs tādam Oļegam Stepanovam piešķīrām goda pilsonību, bet šodien avīzē lasām, ka Saeimā saņemts Ģenerālprokuratūras atzinums, kurā norādīts, ka valsts uzņēmuma "Ventspils tirdzniecības osta" direktors Oļegs Stepanovs ir pārkāpis likumu par uzņēmējdarbību - 17.pantu. Viņš, būdams valsts uzņēmuma direktors, ir ieņēmis vadošus amatus privātuzņēmumos.

Mums ir komisija, un mums ir atbildīgā persona, kas nāk un galvo, un, manuprāt, tai personai, kas atnāk un galvo par kādu, ir par to jāatbild. Viņam ir jāpārbauda un jābūt drošam, ka ir pārbaudīts, un, ja viņš kļūdās, tad viņam ir jāuzņemas atbildība. Bet mūsu bezatbildīgajā valstī mēs darām, kā mēs gribam, izpatīkam, kam gribam, kļūdāmies pat ar tādu svētu lietu kā mūsu pilsonība, taču uzdrīkstamies nākt un galvot par jaunu. Nav neviena, atvainojiet, vārda... nav pateikts, ka labosies, bet nāk un pūš pīlītes vēl un vēl, un vēl. Mūsu tautība ir mums svēta, mūsu pilsonība ir mums svēta, pēc pāris gadiem visi Latvijas šeftmaņi it kā dabūs to pilsonību šā vai tā. Bet arodbiedrības darbinieks... Lūdzu, paskaidrojiet, man, kuri darba ņēmēji ir saņēmuši aizsardzību? Ir pat tādas sarkanās arodbiedrības vai labējās arodbiedrības, man vienalga, kādas... Kurš darba ņēmējs ir saņēmis kaut vismazāko aizsardzību? Mūsu algas nu ir pasaules līmenī - joks! -, bet mēs tagad nākam un sakām, ka viens arodbiedrības kadrs ir it kā kaut ko speciāli nopelnījis latviešu acīs, un lūdzam piešķirt par to viņam pilsonību. Es jums varu pateikt, ka visa arodbiedrību kustība Latvijā beidzamajos brīvības gados ir nopelnījusi tikpat daudz kā Latvijas Banka un tikpat daudz kā mūsu Saeima: nulli Latvijas tautas acīs! Bet es visvairāk iebilstu pret to, ka šeit ir tīrs interešu konflikts. Kundze, kas pretendē, ka viņa būs Eva Perona un aizstāvēs darba ņēmējus, pati ir izdevusi 100 tūkstošus valsts latu, lai apmēbelētu savu biroju. Kauns, ka viņa var paņemt kādus, kas viņai arodbiedrību kustībā būs lojāli, un viņus virzīt uz goda pilsonību. Manuprāt, tas ir kauns. Vai kāds no tiem arodbiedrības darbiniekiem - vai tas ir Andris Siliņš, kas bija Aivara Kreitusa palīgs, kad Aivars bija finansu ministrs, vai Zorgevics, kas tagad, aizejot no arodbiedrības, ir liels kungs, galvenais kungs dzelzceļā, - vai kāds no tās grupas būtu kaut ko labu kādam strādniekam devis? Kauns, Kreituses kundze, ka jūs paņemat no tās vides savus draugus un iesakāt piešķirt viņiem pilsonību!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

I.Kreituse. Es gribētu atsevišķiem deputātu kungiem, kuriem nav priekšstata, kā strādā Saeimas komisija, atgādināt, ka Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā strādā Tautas kopas "Brīvība", es nezinu, biedrs, kungs vai dalībnieks, vai tāds, kas ar to kopojas, - Leopolds Ozoliņš. Ļoti žēl, ka viņš nav atļāvies informēt savas kopas virsvadoni par to, kas reāli notiek. Es atvainojos deputātiem par to, ka jūs tikāt atklāti dezinformēti par šeit izskatāmo personu, jo tam nav nekāda sakara ar saimnieciskajiem darbiniekiem.

Otrkārt, man būtu lūgums deputātu kungiem - pirms kāpšanas tribīnē tomēr izlasīt tos dokumentus, kas viņiem ir izdalīti. Valdmaņa kungs varētu izlasīt, ka šeit rekomendāciju ir iesniegusi Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrība. Un vēl es gribētu atgādināt Valdmaņa kungam, ka Pilsonības likuma izpildes komisijā ne priekšsēdētāja, ne tās vietniece Prēdeles kundze, ne sekretārs Aleksandrs Pētersons neietekmē, nerekomendē un neiespaido nevienu. Lēmums atbalstīt vai neatbalstīt tiek pieņemts slēgtā sēdes daļā, un līdz ar to arī galīgo lēmumu pieņem Saeima un par to atbild Saeima. Es pildu komisijas priekšsēdētāja funkcijas tikai tik daudz, ka es jums stādu priekšā šo lēmuma projektu, par kuru jums ir jālemj balsojot. Tāpat kā to dara jebkurš komisijas vadītājs. Un tāpēc man būtu lūgums, kad šeit mēs apspriežam kādu konkrētu kandidatūru, nejaukt iekšā visu, kas cilvēkam ir zināms vai nav zināms, vai sapņos parādījies. Jo tas saistās ar konkrētu cilvēku un konkrētu viņa likteni, un spriedumu par viņu. Un vēl es gribētu atgādināt Valdmaņa kungam, ka viņam vajadzētu būt informācijai, ka viņa minētais Stepanova kungs nav saņēmis labvēlību Pilsonības likuma izpildes komisijā un viņam pilsonība nav piešķirta. Tā ka es ceru, ka vismaz par šo jums vajadzētu publiski atvainoties Stepanova kungam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu: uzņemt Igoru Pavlovu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 6, atturas - 8. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts "Par Aleksandra Ščukina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatot Saeimas lēmuma projektu par Aleksandra Ščukina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu. Aleksandrs Ščukins ir viens no tiem cilvēkiem, kas ir aktīvi iesaistījies gan barikāžu cīņu laikā, gan nekad nav slēpis savu pārliecību par Latvijas neatkarīgās valsts eksistences nepieciešamību un darījis visu tās labā. Aleksandrs Ščukins Latvijā ir nonācis 1942.gadā, fašistiskās okupācijas gados, kad viņš kopā ar māti tika šeit atvests no Baltkrievijas, brīvi pārvalda latviešu valodu un ir izrādījis pilnīgu lojalitāti Latvijas valstij.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu: Aleksandru Ščukinu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 5, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm izdienas pensijām", Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.439. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā ziņos deputāts Roberts Jurdžs - apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

R.Jurdžs (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3896. Tātad tie ir Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtie noteikumi, un šis ir otrais lasījums.

Attiecībā uz otro lasījumu ir saņemti priekšlikumi. 1. priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Ir ierosināts apvienot divus likumprojektus. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo Juridiskā biroja priekšlikumu?

R.Jurdžs. Nākamais priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izmainīt...

Sēdes vadītājs. Jurdža kungs, kolēģi prasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - apvienot likumprojektus. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 14, atturas - 27. Diemžēl nav kvoruma, godātie kolēģi! Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 14, atturas - 35. Nav pieņemts. Tātad paliek spēkā atbildīgās komisijas viedoklis.

R.Jurdžs. Nākamais priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs iesaka mainīt likumprojekta nosaukumu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Precizēta 1.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 3.priekšlikums - apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu. Paldies. Pieņemts.

R.Jurdžs. Nākamais priekšlikums - precizēt 3.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 4.priekšlikums. Iekšlietu ministrija ir izteikusi 3.pantu jaunā redakcijā, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Iekšlietu ministrijas priekšlikumu - izteikt šādā redakcijā likumprojekta 4.pantu (pēc jaunās numerācijas) "Izdienas stāža aprēķināšana", ar visiem tā punktiem? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

R.Jurdžs. 5.priekšlikums. Apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija piedāvā 3.pantam jaunu punktu, kuru komisija ir atbalstījusi un pat pastiprinājusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts komisijas viedoklis.

R.Jurdžs. Nākamais priekšlikums ir no Labklājības ministrijas. Šis priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 7.priekšlikums. Apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 4.pantā vārdus "par vienu gadu". Pieņemts.

R.Jurdžs. 5.pantā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Jurdžs. 8.priekšlikums. Apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija piedāvā 5.panta sestajā daļā izmaiņas, kuras komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Paldies. Pieņemts.

R.Jurdžs. Par nākamo pantu un tā daļām priekšlikumu nav. 7.pantā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst redakcijas precizēšanai 8.pantā (pēc jaunās numerācijas). Pieņemts.

R.Jurdžs. 9.pantā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

R.Jurdžs. 10.pantā arī ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jurdžs. Tāpat ir noticis 11.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. 12.pantā komisija ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Jurdžs. 9.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izteikt 13.pantu jaunā redakcijā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Jurdžs. 10.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā jaunu versiju, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Jurdžs. 11.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisija ierosina mainīt vārdus, pati arī atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

R.Jurdžs. 12.priekšlikums ir no Iekšlietu ministrijas. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Jurdžs. 13. priekšlikums ir no Iekšlietu ministrijas. Ir runa par pārejas noteikumu 1.punkta jaunu apakšpunktu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

R.Jurdžs. 14.priekšlikums. Iekšlietu ministrija piedāvā izslēgt pārejas noteikumu 1.panta 3. un 4.apakšpunktu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot pārejas noteikumu 1.punkta 3. un 4. apakšpunktu.

R.Jurdžs. Jā, paldies. 15.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas, dabiski, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Jurdžs. Precizēts 4.punkts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jurdžs. 5.punkta redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Jurdžs. 16.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 10.punkta redakcija arī ir precizēta. Deputātiem iebildumu nav. 16.priekšlikums ir no Iekšlietu ministrijas.

R.Jurdžs. Iekšlietu ministrijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Komisija to ir atbalstījusi. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

R.Jurdžs. 17.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ierosina izslēgt 11.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt pārejas noteikumu 11.punkta svītrošanai. Pieņemts.

R.Jurdžs. 18.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Dinēvičs. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par deputāta Dinēviča priekšlikumu. Pieņemts ir komisijas viedoklis.

R.Jurdžs. 19.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

R.Jurdžs. Lūdzu balsot par šā likuma pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts. Lūdzu, kādi ir priekšlikumi par trešo lasījumu?

R.Jurdžs. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 20.martam.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret Jurdža kunga minēto datumu - 20.martu? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

R.Jurdžs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi Farmācijas likumā". Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3870. Komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi vairākus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, skatīsim pēc kārtas. Pirmais.

A.Požarnovs. Pirmais ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu - atbalstīt un uzskatīt to par likumprojekta 1.pantu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Otrais ir Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt 5.panta 3.punktu pēc vārda "ražošanas" ar vārdu "marķēšanas". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Trešais ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 5.panta 9.punktu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Ceturtais ir Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt 6.panta 1.punktu ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt 3.punktu ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. Sestais ir Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 6.panta 5.punktu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 6.panta 7.punktu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. Astotais ir Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 10.panta 2.punktu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Devītais ir Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 10.panta 7.punktu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 14.panta 1.punktu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. 11. ir deputāta Požarnova un Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt likuma 16.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt svītrot likuma 16.pantu. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 22. pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 24.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. 14. ir Labklājības ministrijas priekšlikums - aizstāt 26.pantā atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi 26.1. panta redakciju, kas tika ieviesta otrajā lasījumā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. 15. ir deputāta Požarnova priekšlikums - izslēgt 27.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret likumprojekta 27.panta svītrošanu. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 29.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. 17. ir deputāta Požarnova priekšlikums - likuma 30.pantā izslēgt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. 18. ir Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt 31.pantā vārdus "atteikta vai". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs 19. ir Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt 34.panta 2.punktā atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 35.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 35.panta redakcijai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Rubina priekšlikums - papildināt 35.panta pirmo daļu ar jaunu 2.1. apakšpunktu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt deputāts Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie deputāti! Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt deputāta Rubina priekšlikumu. Mēs tiešām esam diezgan liela un plaši pārstāvēta ārstu sabiedrība šajā zālē, un mēs ar lielu cieņu un simpātijām izturamies pret farmaceitiem, kuri ir izstrādājuši šo likumu, un mēs lielākoties atbalstām visus farmaceitu priekšlikumus. Mums ir tikai viena iebilde. Tiešām zāles ir jāizgatavo un jāizsniedz farmaceitiem, bet zāles, kurām ir stipra iedarbība, drīkst izrakstīt tikai ārsts, kurš pazīst savu pacientu, kurš zina sava pacienta diagnozi, kuram ir bijusi iespēja iepazīties ar pacienta anamnēzi. Un šajā jautājumā mums ir diezgan liela vienprātība, ka pašreizējā periodā diemžēl ļoti daudzas zāles tiek izsniegtas tieši aptiekā, arī tādas, kuras likumdošanā ir paredzēts izsniegt tikai pret recepti, bet šādas zāles pašlaik bieži vien tiek izsniegtas bez receptes. Aptiekārs nereti izvēlas būtiskas zāles pēc viņa paša viedokļa, nezinot ne slimnieka anamnēzi, ne izmeklēšanas rezultātus. Es šoreiz lūdzu atbalstīt deputāta Andra Rubina priekšlikumu, jo uzskatu to par ļoti pieņemamu un nekādā gadījumā ne diskriminējošu pret aptiekāriem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Priekšlikuma būtība ir tāda, ka tikai ārsts var noteikt, kādas zāles ir nepieciešamas slimniekam. Bez ārsta izrakstītas receptes Latvijas aptiekās diemžēl var brīvi iegādāties gandrīz jebkurš un jebkuru medikamentu, ja nu vienīgi ne narkotikas un psihotropos preparātus. Ar šādu "demokrātiju" nevar lepoties vairums attīstīto un jaunattīstīto valstu. Iedzīvotāju pašārstēšanās, ārstēšanās aptiekās un tamlīdzīgi bieži noved pie ielaistiem slimības gadījumiem, pie komplikācijām, kā rezultātā pēc tam ir nepieciešama ilgstoša un dārga ārstēšanās stacionārā. Zaudētāji, protams, pirmkārt, ir paši pacienti, otrkārt, sertificēti mediķi, treškārt, valsts kopumā. Uzskatu, ka likumā tam noteikti ir jābūt iestrādātam tādā formā, kā tas ir teikts manā priekšlikumā, ko atbalstīja arī deputāts Apinis. Ir jābūt noteiktām zālēm, kuras var izrakstīt tikai ārsts un kuras aptiekas var izdot tikai pret recepti.

Es jums varētu pastāstīt vairākus piemērus, bet, protams, es negribu ilgstoši aizkavēt laiku. Bet vienu gan es jums pateikšu. Pie manis kā pie dermatologa atnāca sieviete, kura bija bijusi jau pie kādiem pieciem ārstiem. Viņai uz sejas bija kaut kādi izsitumi. Viņa nebija gājusi pie ārstiem, bet iegriezusies aptiekās, kur viņai iedeva kortikoīda ziedi, ko biežāk iedod un pacientus ārstē. Pacientei, protams, nekāda uzlabojuma nebija. Pēc kāda pusgada viņa atnāca pie mums un mēs, protams, paņēmām analīzes. Tā bija sēnīšu saslimšana, jo ādas lobīšanās ir pats biežākais, kas ir. Tas vēl vienu reizi pierāda to, ka slimniekam ir jāiet pie ārsta, tāpēc tās receptes... Te var rasties cits jautājums, un es pilnīgi atbalstu to, ka maznodrošinātiem un mazturīgiem, varbūt pat visiem pacientiem, kurus valsts var dotēt, ārsta pieņemšanai ir jābūt bezmaksas, un tādai tai vajadzētu būt. Slimokasēm vajadzētu strādāt citādi, nevis tā kā šodien, kad daudzi pacienti baidās iet pie ārsta.

Tāpēc mums ir ārsti, un ārstiem ir jāizraksta receptes un jānosaka diagnoze. Ir jāizraksta receptes, lai aptiekās mēs varētu saņemt zāles. Es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Nevēlas runāt.

Vēlas runāt Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es esmu ļoti priecīga kā šīs komisijas vadītāja, ka jūs tik lielu vērību šobrīd piešķirat receptēm, bet jūs tās lapiņas pašķiriet atpakaļ, kur bija jūsu balsojums par 12.priekšlikumu, un tur tas jau ir ierakstīts. Rubina kungs, apskatieties! Tādēļ, protams, ja mēs katrā pantā gribam tās receptes ielikt, tad, protams, to var izdarīt, bet man šķiet, ka te to nevajadzētu darīt. Pašķiriet atpakaļ 12.priekšlikumu šinī pašā likumprojektā un izlasiet tekstu!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, otro reizi. (Starpsauciens: "Ko viņš vēl teiks?")

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Paldies godātajai Kuprijanovas kundzei. Es tiešām zinu, kas ir rakstīts 22.pantā, par kuru bija 12.priekšlikums. Tas precīzi to nosaka. Šinī gadījumā ir runa par to, ka tas precizē vispārēja jeb atvērta tipa aptiekas. Šādā redakcijā, kad tu iesi šajā vispārējā jeb atvērta tipa aptiekā... Te tiek uzsvērts tas, ka var izsniegt zāles pret recepti, un tas norāda tikai uz to, ka slēgta tipa aptiekās tās nevar izsniegt. Es šo Rubina kunga priekšlikumu uzskatu par papildinājumu likuma punktā par šo divu aptieku precīzu nodalīšanu.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins, otro reizi.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! 12.priekšlikumā, kuru mēs atbalstījām, tomēr ir runa par zāļu izgatavošanu, par izgatavotām zālēm. Tur nav precīzi noteikts par visām zālēm, un tāpēc es pastāvu uz savu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Nav ne zīmītes, ne arī pa kompjūteru kāds esat pieteicies. Godātie kolēģi, vajag reaģēt ātrāk! Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs. Augsti godātie kolēģi! Komisijā mums bija līdzīga diskusija, taču komisija uzskatīja, ka 12.priekšlikumā Labklajības ministrija ar šo redakciju ir izteikusi tieši to pašu. Tomēr komisija, Rubina kungs, šaubījās. Ja nu Saeima gadījumā neatbalsta šo Labklājības ministrijas priekšlikumu, tad tādā gadījumā to uzturēs spēkā ar šo 21.priekšlikumu, bet, tā kā Rubina kungs jebkurā gadījumā šo priekšlikumu uztur spēkā, tad faktiski ir jāsaka, ka dubults neplīst. Tad es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Andra Rubina priekšlikumu - papildināt 35.panta pirmo daļu ar jaunu 2.punktu šādā redakcijā... Tālāk kā tekstā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 15, atturas - 12. Pieņemts.

A.Požarnovs. 22.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt 36.pantu ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Apiņa kungs, piesakieties debatēs ar moderno iekārtu! (No zāles deputāts P.Apinis: "Es viņai īsti neuzticos...") Bet tagad, lūdzu, runājiet!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Paldies, priekšsēdētāja kungs. Es turpmāk tā darīšu, lai gan es īsti tai iekārtai vairs neuzticos.

Es gribētu cienījamajiem kolēģiem norādīt uz šo Labklājības ministrijas priekšlikumu, kas atbilst daudzu Eiropas valstu pieredzei. Daudzās Eiropas valstīs ir pieņemts, ka ir precīzi reglamentētas aptieku atrašanās vietas un ka viena aptieka nedrīkst otrai pielikt blakus savu filiāli. Nevis tā, ka viņa drīkst atvērt jaunu aptieku tikai tādēļ, lai izjauktu kādas citas aptiekas rajonā tirgu. Tā Eiropā ir pieņemts, un šis te ir izrakstīts. Kā Labklājības ministrijas Farmācijas departamenta vadītājs teica, tas ir saskaņā ar Eiropas normatīviem. Taisnība ir! Ja jūs ieejat, piemēram, Āgenskalna tirgus rajonā, tad tur blakus esošajām divām strādājošajām aptiekām ir atvērtas vēl četras filiāles. Tas, bez šaubām, aptiekāru pašu uztverē un farmaceitu uztverē ir pilnīgi nepieļaujami, un mans uzdevums šoreiz ir atbalstīt farmaceitu viedokli.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Atvērt aptieku ir daudz, daudz grūtāk nekā izveidot filiāli. Filiāles principā vairāk ir domātas lauku rajoniem, kur nav šo aptieku īpašnieku, lai tiešām tiktu nosegts šis aptieku tīkls. Bet pilsētās diemžēl ir izveidojusies tāda prakse, ka viens farmaceits, lai izkonkurētu otru, blakus mājā vai blakus kāpņu telpā izveido savu filiāli, un viņš ar šo filiāli neriskē, jo, ja šī filiāle nestrādā pietiekami labi, tad jebkurā gadījumā viņam ir īstā aptieka, kura atrodas citur un kurā apgrozījums ir daudz lielāks. Tādēļ šādas filiāles izveidošana nozīmē vienkārši neveselīgu konkurenci. Tāpēc šis noteiktais attālums - 500 metri - būtu ļoti loģisks un ļoti atbalstāms, un es aicinātu tomēr atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Ja mēs domājam par mūsu cilvēkiem, tad mēs nedrīkstam ierobežot viņus ne ar kādiem rādītājiem. Lai atver, cik aptiekas kurš grib, lai atver aptieku punktus vai filiāles, ja likums to atļauj! Un, jo vairāk būs aptieku un jo vairāk būs aptieku filiāļu, jo medikamenti būs lētāki. Tas ir mūsu iedzīvotāju labā. Es domāju, neviens nevar atklāti pateikt, ka viņš grib vērsties pret iedzīvotājiem. Es saprotu, ka "tçvzemieši" atbalsta farmaceitus, jo viņi tos sponsorē. Tā ir jūsu niša, kā saka, un jūs gribat veikt visāda veida ierobežojumus šajā biznesā, bet tomēr, ja mēs esam demokrātiska valsts, ja mēs iestājamies par brīvu biznesu, tad mums ir jāatļauj jebkuram cilvēkam atvērt jebkuru aptieku, protams, likumā atļautajās robežās. Es negribētu ierobežot šo darbību ar dažādiem attālumiem, jo tas, ko jūs te sakāt, ka tas domāts laukiem vai pilsētām... Mums Latvija ir viena liela pilsēta vai vieni lieli lauki. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, otro reizi.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Rubina kungs! Mani tiešām nesponsorē farmaceiti, un es arī neesmu apvienībā "Tçvzemei un Brīvībai", bet es aizstāvu šo priekšlikumu pārsvarā tādēļ, ka mēs virzāmies uz to, ka aptieka ir aptiekāru prakse. Mēs cīnāmies, lai vispār nav šādu filiāļu, lai ir aptieka kā aptiekāra prakse. Uz to mēs esam gājuši jau iepriekš. Mēs esam tikuši līdz tām divām filiālēm. Sākumā, kā zināms, bija neierobežots filiāļu skaits. Mēs esam tikuši jau līdz divām filiālēm, un mēs ceram, ka kādreiz būs tā, kā ir normālās Eiropas valstīs, ka aptiekāru prakse ir aptieka. Un viņi šajā praksē rīkojas atbilstoši saviem profesionālajiem kritērijiem un atbilstoši savas profesionālās mākslas līmenim, zināšanām, praksei, iemaņām. Mēs tiešām ceram, ka kādreiz te būs Eiropas valsts un nebūs bezgalīgi daudz filiāļu un tamlīdzīgu pseidobiznesa veidu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

R.Jurdžs (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es kā frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts neatbalstu šos priekšlikumus, kas nāk no Labklājības ministrijas. Un daru to ne tāpēc, ka varbūt tie būtu slikti vai neatbilstu Eiropai. Bet tie neatbilst Latvijas situācijai. Un tie neatbilst arī juridiskajai situācijai. Tad izlasiet - kurš noteiks, no kuras vietas ir 500 metri - no durvīm, no durvju kliņķa, no aptiekas letes vai no kā cita?

Līdzīgs ir arī nākošais priekšlikums, runājot par motivāciju. Domāju, ka tā ir tikai tāda pašdarbība, un, ja Rubina kungs uzskata, ka visa pasaule dalās labajā un ļaunajā, melnajā un baltajā, tad ļoti vienkārši būtu dzīvot. Tomēr dzīvē tā nenotiek, un viņš, būdams profesors, varētu interesēties arī par pārējo... Tāpēc es ierosinu neatbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins, otro reizi.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies, Jurdža kungs! Es saprotu, ka šinī jautājumā mūsu domas sakrīt. Es tikai gribu teikt, ka man tiešām lielu brīnumu izraisa vairāki priekšlikumi, kas jau bijuši arī iepriekš. Šodien mēs pašreiz par tiem nerunājam, bet gan par farmāciju kopumā. Lieltirgotavas kādreiz varēja atvērt jebkurš cilvēks un arī aptiekas varēja atvērt, bet pēc tam ierobežoja. Visu laiku meklēja kaut kādus ierobežojumus. Arī šeit ir runa par kādiem 500 metriem. Tagad likums paredz, ka lieltirgotavai noteikti jābūt divām durvīm un 100 kvadrātmetriem. Es nesaprotu, kāpēc ir jābūt divām durvīm. Vai tāpēc, lai pa otrām aizmuktu projām? Un tā tālāk.

Tā ka esmu par to, lai būtu brīvs tirgus - gan licencētās, gan funkcionējošās aptiekas, gan to aptiekas punkti, pie tam jebkurā attālumā, visur, kur cilvēks tos vēlas atvērt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Arī es aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo te jau Jurdža kungs precīzi parādīja, kā tiks veikta šī atskaite. Ja, piemēram, Vecrīgā izveidos kaut kādas ministrijas vai izveidosies vesels kvartāls ar viesnīcām, tad ko tas nozīmē - ka nedrīkstēs būt šīs aptieku filiāles katrā no šīm ēkām? Tā ka tas ir absurds un nav līdz galam izdomāts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es runāšu par savu sievastēvu.

Sēdes vadītājs. Viņš droši vien visnotaļ godīgs cilvēks ir bijis.

L.Ozoliņš. Tieši tā, Čepāņa kungs! Tieši tā! Bet komunisti viņu apzaga briesmīgi, vai ne... Un apzaga viņu tādā veidā, ka viņa aptieka, kas atradās Mazsalacā, tika izdemolēta pirms pāris gadiem. Tā pārcēlās, varētu teikt, simts metru tālāk. Pašreiz ir divas konkurējošas aptiekas, jo viņa mantinieki atjaunoja šo aptieku, un tā Mazsalacā tagad 50 metru attālumā ir otra aptieka, bet varbūt lai nu tas paliek...

Patiesi, no vienas puses, tie 500 metri būtu labi, jo, ja mēs braucam pa Bulduru prospektu, tad redzam, ka Bulduru vecajai aptiekai, kam arī ir 150 gadi, tieši pretī ir atvērta otra aptieka, kur nav 50 metru, bet kur varbūt ir 15 metri, tātad ielas otrā pusē ir otra aptieka. Manuprāt, kaut kādiem noteikumiem... varbūt ne gluži šādiem, jo tiešām tad būtu jājautā, no kuras vietas skaitīt un kā, bet varbūt tajā rajonā tomēr vajadzētu būt tikai vienai aptiekai, jo šāds aptieku izvietojums, kāds tas ir pašreiz, ir ļoti grūti saprotams gan no patērētāju viedokļa, gan no slimnieku viedokļa, jo labāk būtu, ka tās aptiekas atrastos dažādos rajonos un ka to būtu daudz, bet tās nebūtu viena otrai pretim vai viena otrai blakus.

Un tāpēc būtu ļoti svarīgi, lai mēs šodien varbūt pieņemtu šādu, lūk, lēmumu, jo visā mūsu valstī valda neskaidrība, varbūt to varētu saukt arī par likumu nesakārtotību. Ir arī iespējams, ka kādu aptieku visriņķī apliek ar šādām filiālēm vai citām aptiekām 20 metru, 50 metru vai 100 metru attālumā un tur par dempinga cenām pārdod medikamentus, un tā tradicionālā aptieka, kas ieņem labu vietu, vienkārši izput.

Tāpēc nevajadzētu radīt šādu situāciju un tomēr vajadzētu saglabāt tradicionālās aptiekas, kuru bankrotu pašreiz daudzi vēlas, īpaši tad, ja šīs aptiekas ir privatizējuši aptieku darbinieki, nodibinot savus SIA, jo viņiem ir pirmpirkuma tiesības. Lai izvairītos no šāda mākslīgi izraisīta, varētu teikt, pat noziedzīgi izraisīta bankrota, es tomēr pagaidām, vismaz šajā kapitāla mežonīgās uzkrāšanas periodā, atbalstīšu Labklājības ministrijas ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Saulītis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Man ir ļoti žēl, ka tik skaidrā un pašsaprotamā jautājumā viena daļa no mediķiem - runāsim atklāti! - nekaunīgi lobē. Vienkārši nekaunīgi, bez kauna un goda lobē savus draugus, un viss. Es sēdēju, sēdēju un klausījos, un klausījos, un vienkārši neizturēju. Elementāri neizturēju. Tā ir totāla nekaunība, un cilvēkiem viss tas ir jādzird. Es to pamatošu.

Kāpēc jūs iedomājaties, ka vienā aptiekā būs visas zāles? Cilvēks atnāk, bet varbūt tieši tā medikamenta tajā aptiekā nav. Tad viņam ir vismaz izredzes otrā aptiekā tikt.

Otrs. Kāda aptieka var aizdegties, to var izdemolēt, aptiekā var notikt kāda ārkārtas situācija, bet zāles būs vajadzīgas jebkurā brīdī. Tāpēc, ja blakus būs otra aptieka, tad varēs aiziet uz otru aptieku. Tās taču ir galīgi skaidras un pašsaprotamas šīs lietas! Vienkārši muļķi laiž! Un, ja laiž muļķi, tad vismaz pasakiet, ka tas ir lobisms. Ja tu saņem to naudu, tad vismaz paklusē un nobalso, Pēter! Vismaz nobalso un nemuldi! Paldies.

Sēdes vadītājs. Ābiķis Dzintars - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamais deputāt Leopold Ozoliņ! Es saprotu, ka jūsu sievasmātei vai sievastēvam... es gan piemirsu, kuram radiniekam pieder tā saucamā tradicionālā aptieka... un ka tāpēc jūs negribat, lai tur tuvumā būtu konkurējoša aptieka. Es saprotu, ka tās ir jūsu personīgās intereses, tomēr es domāju, ka to cilvēku intereses, kuriem ir vajadzīgi medikamenti un kuriem būtu interese iepirkties tradicionālajā aptiekā vai netradicionālajā aptiekā, kā nu mēs to gribam nodēvēt... Viņi gribētu iepirkties aptiekā, kurā var nopirkt lētāk medikamentus, un man ir gluži vienalga, vai aptieka viena no otras atrodas desmit, piecpadsmit vai tūkstots piecsimt metru attālumā... To nevar un nekādā gadījumā nedrīkst ierobežot, jo, ja mēs atbalstītu jūsu priekšlikumu, tad mēs nonāktu pretrunā ar jau Saeimā pieņemto Konkurences likumu, un līdz ar to nevar šeit nekādus ierobežojumus paredzēt. Ļausim, lai konkurence attīstās, un iepirksimies aptiekās, kur labus medikamentus var dabūt lētāk, nevis radinieku tradicionālajās aptiekās.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - frakcija "Latvijai".

U.Veldre (frakcija "Latvijai").

Godājamie deputāti! Atkal vairāk nekā stundu mēs skaldām matus. Un tomēr nevajadzētu atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu, jo konkurence vienmēr ir veselīga. Es ierosinu pārtraukt debates un noraidīt Labklājības ministrijas priekšlikumus, kas atbalsta monopolistus.

Sēdes vadītājs. Debates var pārtraukt pēc 20 deputātu ierosinājuma. Tāda mums nav.

Nākamais runās Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Ar lielu pārsteigumu es klausos mūsu Saeimas "balto tēvu" Ozoliņa kungu, kurš aizstāv taisnīgumu un godīgumu un vienmēr ir mūs kauninājis par korupciju un noziedzībām, un likumu nesakārtotību. Bet nu skaties! Arī viņš kāpj Saeimas tribīnē, šajā augstajā tribīnē, un lobē savu sievastēvu. Saprotams, es ieteiktu Ozoliņa kungam nebūt tik ļoti taisnīgam un tik taisnam un neaizrādīt vienmēr visiem, jo varbūt šis Saeimas "baltais tēvs" - Leopolds Ozoliņš šoreiz ir iebraucis galīgi grāvī.

Man ir jāsaka tā, ka es nevaru atbalstīt šo priekšlikumu. Man pašam ir jāiet uz vairākām aptiekām, lai varētu dabūt tās zāles, kuras man ir vajadzīgas. Tā ka es uzskatu, ka šis priekšlikums nav atbalstāms. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, otro reizi. Cerams, ka diskusijai tiks pielikts punkts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, profesionālajam politiķim Ābiķa kungam... Vajag uzmanīgi izlasīt Labklājības ministrijas priekšlikumu! Šeit ir rakstīts, ka "filiāle neatrodas tuvāk", nevis aptieka. Aptieku jūs varat atvērt pretim, blakus un tā tālāk. Runa ir tikai par filiāli. Tātad ir jāvēršas pret šo ļaunprātīgo konkurenci, kas pašreiz notiek. Pret ļaunprātīgo konkurenci!

Un tagad Aristidam Jēkabam Lambergam un Kiršteina kungam vakardien... Bez šaubām, var pārdot māti, meitu un sievastēva godu... un savus īpašumus, vai ne... Bet kaut ko es aicinu Latvijā saglabāt arī mums pašiem, lai arī mums pašiem kaut kas paliek. Un tāpēc - paldies par uzmanību! Ar jums runāja "baltais tēvs". Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Požarnova kungs.

A.Požarnovs. Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Labklājības ministrijas 22. priekšlikumu, kuru atbildīgā komisija nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 40, atturas - 19. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

A.Požarnovs. 23. ir Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt 36. pantu ar otro daļu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Man tiešām liels prieks par to, ka katrs priekšlikums izraisa jūsos tik dzīvu un patiesu interesi un jums visiem ir tagad daudz skaidrāki visi jautājumi par sarežģīto un grūto provizoru un aptiekāru darbu, par ārstu un aptiekāru savstarpējām attiecībām un par cilvēku veselību, un es ceru, ka nākamajā reizē, balsojot par budžetu, mēs daudz lielāku uzmanību pievērsīsim tieši veselības aizsardzības finansējumam.

Šajā gadījumā es arī lūdzu jūs iedziļināties šī likuma priekšlikuma būtībā. Te nav rakstīts par jaunu aptieku. Te ir rakstīts par filiāli. Tā ir zināma atšķirība. Klasisks piemērs, kas radīja šo diezgan savdabīgo punktu, bija tagad jau bankrotējušās "Dzīves līnijas" aktivitātes: viņi rīkojās ar tieši šo principu - izveidoja blakus esošas divas filiāles pie veselas virknes Kurzemes pilsētu aptieku, lai tādā veidā, diezgan ļaunprātīgā veidā, piespiestu diezgan lielā reģionā iegādāties zāles tikai no viņu kontrolētām zāļu vairumtirdzniecībām. Tas ir diemžēl Latvijas situācijā raksturīgi, ka konkurenci nespēj izturēt tās aptiekas, kuras ir privatizējuši paši aptieķeri vai paši aptieku darbinieki, tieši tie, kas ir ieguvuši šo aptieku, kurā strādājuši visu mūžu. Diemžēl firmas, kas ienāk ar citiem līdzekļiem un citu apgrozāmo kapitālu, diezgan ātri piespiež vietējo lauku aptieku vai drīzāk lauku pilsētas aptieku nobankrotēt, lai pēc tam diktētu cenas. Tieši tāda pašreiz ir situācija. Tāpēc mēs joprojām aktīvi iebilstam pret filiālēm. Šajā pašā likumā ir ļoti strikti noteikti visi dokumenti, kas ir paredzēti, lai atvērtu jaunu aptieku, bet nezināmu iemeslu dēļ mēs taisāmies neatbalstīt priekšlikumu, ka filiāles atvēršanai nav vajadzīgi nekādi dokumenti.

Tātad es ļoti lūdzu šoreiz atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu, tas ir pamatots priekšlikums. Es ceru, ka būs tikpat karstas debates kā par iepriekšējo punktu. Tur visi tiešām bija speciālisti.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es ierosinu neatbalstīt šo priekšlikumu tāpēc, ka mums ir jāpieņem likums un likumā nevajag taisīt nekādus izņēmumus jeb atkal rakstīt, ka papildus vajadzīgs kaut kāds motivēts pieprasījums filiāles atvēršanai. Es nesaprotu, kāpēc vajag. Ja likums paredz, ka funkcionējošā aptieka var atvērt vienu vai divas filiāles, tad lai viņa atver tās filiāles.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Požarnova kungs.

A.Požarnovs. Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 23. priekšlikumu - Labklājības ministrijas priekšlikumu papildināt 36. pantu ar otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 39, atturas - 23. Nav pieņemts.

A.Požarnovs. 24. priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums papildināt 37. pantu ar šādu tekstu. Redakcija ir izklāstīta, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret šo priekšlikumu? Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Nākamais ir Labklājības ministrijas priekšlikums aizstāt 39. pantā vārdus "Lauku apvidos" ar vārdiem "Pilsētās un citās apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 4000 iedzīvotājiem". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums papildināt 40. panta pirmo daļu ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

A.Požarnovs. Nākamais ir Labklājības ministrijas priekšlikums papildināt 46. panta pirmo daļu ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums papildināt šī paša panta otro daļu ar vārdiem "vai atbildīgā farmaceita vietnieks". Komisija to ir atbalstījusi, un, tā kā tas ir atbalstīts, galīgā redakcija ir iepriekšējā lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Požarnovs. 29. priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums papildināt 47. pantu ar trešo teikumu šādā redakcijā. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Andrejs Požarnovs - apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Komisijā mēs izskatījām šo priekšlikumu, ka zāļu lieltirgotavai aizliegts izplatīt medikamentus fiziskām personām. Mēs nesaskatījām tajā neko sliktu, jo 48.pantā ir uzskaitīts, ka zāļu lieltirgotavai ir atļauts izplatīt zāles un ārstniecības līdzekļus aptiekām, lieltirgotavām, kā arī licencētiem veterinārārstiem, prakses ārstiem, arī, protams, ārstniecības iestādēm, jo katrai ārstniecības iestādei jādibina sava aptieka. Un tādēļ nebūtu nekas slikts, ja mēs ierakstītu arī pantu, ka nedrīkst pārdot fiziskām personām. Taču šeit nākamais ir Labklājības ministrijas priekšlikums aizstāt vārdus "prakses ārstiem" ar vārdiem "ârstniecības iestādēm", un, saliekot šos abus divus priekšlikumus kopā, izveidojas tāda situācija, ka šie prakses ārsti ir pazuduši un ir uzskaitījums, ka drīkst pārdot ārstniecības iestādēm, bet nedrīkst pārdot fiziskām personām. Bet, atbilstoši likumam par prakses ārstiem, šis prakses ārsts ir kā pašnodarbinātā, tātad fiziskā persona. Nu mēs automātiski esam atkāpušies no 48.panta iepriekšējās redakcijas, un tas nozīmē, ka, ja reiz prakses ārsts gribēs savas darbības nodrošināšanai iegūt medikamentus lieltirgotavā, viņam vajadzēs nodibināt paralēli vēl savu uzņēmumu, savu SIA, bez tam vēl viņam vajadzēs nodibināt savu aptieku, un tikai tad viņš varēs priekš sevis, savas darbības nodrošināšanai, iegādāties medikamentus. Šeit nav runa par tirdzniecību, tikai par sevis nodrošināšanu. Tādēļ es aicinu noraidīt gan 29., gan 30.priekšlikumu un palikt pie iepriekšējās pantu redakcijas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Turpinām debates. Runās Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Par ko ir runa šajā priekšlikumā? Tajā ir runa par to, ka nevar lieltirgotavās tirgot zāles fiziskām personām. Taču praktizējošais ārsts, kuram ir personīgā prakse, ir fiziska persona, un tad viņš varēs nopirkt zāles tikai kaut kādā mazā aptieciņā. Bet cik maksā tās zāles lieltirgotavā un cik maksā tanī aptiekā? Man liekas, ka mēs nevaram pieļaut to, un tāpēc es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Požarnova kungs, vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā vai balsosim?

A.Požarnovs. Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 29.priekšlikumu - Labklājības ministrijas priekšlikumu papildināt 47.pantu ar trešo teikumu jums iesniegtajā redakcijā. Komisija to ir iestrādājusi likumprojekta 21.pantā. Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 47, atturas - 24. Nav pieņemts.

A.Požarnovs. 30.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi. Bet es aicinu - ar tādu pašu, analoģisku motivāciju - nobalsot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad deputāts Požarnovs lūdz par to balsot. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 30.priekšlikumu - Labklājības ministrijas priekšlikumu izteikt 48.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 49, atturas - 28. Nav pieņemts.

A.Požarnovs. 31.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums aizstāt vārdus "kurus ir atzinušas attiecīgās valsts kompetentās iestādes" ar vārdiem "kuru darbību ir atļāvušas attiecīgās valsts kompetentās institūcijas". Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums aizstāt 49.pantā atsevišķus vārdus. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums aizstāt 52.pantā atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi un precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums papildināt 53.pantu pēc vārdiem "kontroli ražošanas" ar vārdiem "un uzglabāšanas". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums aizstāt 55.pantā vārdus "citiem vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem" ar vārdiem "un citām juridiskām personām". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums izteikt 58.pantu jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu atklājam debates. Runās Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Šis ir jautājums, kas ilgi un gari skatīts dažādās versijās un kas bieži vien ir nevajadzīgi politizēts. Es šoreiz aicinu jūs atbalstīt Labklājības ministrijas ļoti korekto piedāvājumu, kurš pēc savas būtības atbilst teicienam - vilks paēdis un kaza dzīva.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības "Tçvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Te nesen skanēja kaislīgas un mīlošas runas par arodbiedrībām. Paskatīsimies tagad, lielie arodbiedrību mīlētāji, kā jūs ievērosit Latvijas Farmācijas arodbiedrības viedokli. Šis balsojums parādīs jūsu īsto dabu. Lūk, tātad mums, Saeimas deputātiem, piedāvā Farmācijas arodbiedrība atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi. Kāda ir šī priekšlikuma būtība? Ir jāvadās pēc tā, ka gan Romas līgumā, gan Eiropas Savienības direktīvās ir noteikts, ka katrs, kam ir dalībvalsts pilsonība, ir Eiropas Savienības pilsonis. Tālāk. Ja uzņem kādu dalībvalsti, tādā gadījumā, lai varētu uzsākt vai turpināt darbu regulējamā profesijā (bet farmaceits ir viena no septiņām regulētajām profesijām), ir nepieciešams sertifikāts. Tātad, ja šo profesionālās kvalifikācijas sertifikātu piešķir, ir jāņem vērā direktīvas, norāde par attiecīgās dalībvalsts pilsonību. Tātad, ja mēs šeit runājam par grozījumiem Farmācijas likumā, tad būsim tik laipni un ievērosim savu vēlmi atbalstīt arodbiedrību uzskatus, atbalstīt mūsu virzību uz Eiropas Savienību! (Un lielākā daļa to arī šeit kvēli apstiprina un mēģina parādīt savu atbalstu ar savu balsojumu.) Tālāk. Gribētos atgādināt arī to, ko jau kādreiz esat dzirdējuši, - ka ir vairākas ļoti tuvu mums esošas pasaules valstis - Vācija, Francija, Dānija - kuras, runājot tieši par farmaceitisko uzņēmumu darbu, ir ar likumu noteikušas, ka to var veikt tikai attiecīgo valstu pilsoņi. Ja mēs runājam par Latvijas un Eiropas tiesību normu tuvināšanu, tad acīmredzot atkal mēs atgriežamies pie tā, ka runāsim par pilsoņu darbību. Un jūs daudzi esat saņēmuši šo vēstuli, kas beidzas ar vārdiem: "Ïoti cerot uz Saeimas deputātu sapratni..." (Protams, te var runāt par tiem, kam tāda ir.) Vēstuli ir parakstījusi Farmācijas arodbiedrības republikāniskās padomes priekšsēdētāja Dārziņas kundze. Tātad tagad ir jautājums: vai mums ir svarīgs tieši profesionālo arodbiedrību pārstāvju viedoklis vai mums tas ir vienaldzīgs? Tad, kad vajadzēja runāt par mājām un iegūt kaut kādu politisko kapitālu, tad te bija liela mīlestība pret arodbiedrībām, bet tagad, kad ir jārunā par likumu, kas palīdzētu konkrētai arodbiedrībai veikt attiecīgo darbu, ir jāpaskatās, kā mēs balsosim. Es, protams, aicinu atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu, tas ir vienīgais, cita nav. Šis Labklājības ministrijas priekšlikums ir minēts arī šajā mums adresētajā vēstulē. Tātad es aicinu atbalstīt Farmācijas arodbiedrību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tā kā tuvojas pārtraukums, pārtraucam šā likumprojekta izskatīšanu. Turpināsim to nākamajā sēdē. Pašlaik ir jāizskata divi desmit deputātu parakstīti iesniegumi, kuros ir lūgums pārcelt jautājumu un atbilžu sēdi uz 19.martu. (Starpsauciens: "Uz nākamo Saeimu...") Vienu ir parakstījuši desmit, un arī otro - desmit. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Kārlis Čerāns vēlas par šiem iesniegumiem runāt "pret".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Augsti godātie deputāti! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šajā Saeimas sesijā vēl nevienu reizi nav notikusi jautājumu un atbilžu sēde, bet deputātu jautājumi tiek sistemātiski iesniegti katru nedēļu un patiesībā tie katru nedēļu būtu izskatāmi. Tās ir mūsu sabiedrībā aktuālas problēmas, un mums būtu nepieciešamas pilnīgi konkrētas ministru atbildes, un dažos gadījumos būtu nepieciešami papildjautājumi, lai mēs varētu precizēt vienu vai otru kādas problēmas aspektu. Es domāju, ka jūs tomēr apzināties, ka šīs deputātu tiesības uzdot valdībai jautājumus ir paredzētas Satversmē. Ja tiek uzdots jautājums, ir jāsaņem arī atbilde. Es ceru, ka jūs neturpināsiet šo destruktīvo pieeju Saeimas darbam, valdības darba uzraudzībai, jo arī tā, neapšaubāmi, ir viena no mūsu funkcijām. Es ļoti lūgtu tomēr nobalsot pret šiem iesniegumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. "Par". Vēlas runāt Modris Lujāns.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mēs esam ļoti intensīvi divas dienas strādājuši. Un kā parasti... es atceros to, ka Pilnmēness naktīs labāk Saeimu ilgstoši neturēt, jo man ir bail, ka pēc pulksten 17.30 mēs varam atkal kaut ko izdomāt vai pieņemt kaut ko tautai īpatnēju. Iepriekšējā prakse vienmēr šāda: kā nakts darbi sākas, tā tie darbi ir visai slikti. Tādēļ es šajā gadījumā aicinu tomēr laikam šo kārtējo pusnakts sēdi nenoturēt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izskatām 20 deputātu priekšlikumu pārcelt vakara sēdi uz 19.martu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 19, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Vēl viens būtisks lēmums mums ir jāpieņem - Frakciju padome ierosināja Saeimai izlemt jautājumu par Lieldienu brīvdienu laika noteikšanu Saeimai. Frakciju padome ierosina to noteikt no 6.aprīļa līdz 19.aprīlim (ieskaitot) un 20.aprīlī atsākt darbu. Šajā laikā ir visu Latvijā esošo konfesiju ticīgo cilvēku Lieldienas. Vai par šo priekšlikumu vēlas kāds runāt "par" vai "pret"? Vai kāds pieprasa balsojumu? Golubova kungs pieprasa balsojumu. (No zāles deputāts A.Golubovs: "Vienu vārdu.") (Zālē liels troksnis.) Golubova kungs, lūdzu! Deputātiem ir tiesības par šo iesniegumu un priekšlikumu runāt "par" vai "pret". (Starpsauciens: "Nevajag!")

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka ir Pirmās un Otrās Lieldienas... Tā kā 20.aprīlis ir otrā diena un mēs nevaram iet uz darbu, ierosinu, ka līdz 20.aprīlim (ieskaitot)...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tātad ir priekšlikums - no 6.aprīļa līdz 20.aprīlim (ieskaitot). Tā kā ir divi priekšlikumi, vispirms balsosim par tālāko... Tātad - no 6.aprīļa līdz 20.aprīlim (ieskaitot). Godātie kolēģi, ir izteikts priekšlikums, un tas nav atsaukts. Līdz 20.aprīlim (ieskaitot). Tātad darbu atsāksim 21.aprīlī, otrdienā. Vai vajag balsot? (Starpsauciens: "Nevajag!") Paldies. Esam vienojušies. Kārtējā sēde notiks 19.martā pulksten 9.00. Nākamajā nedēļā, ceturtdienā.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm - izņemt no balsošanas iekārtas un ievietot... Un tad, kad iedegas lodziņā uzraksts "Identifikācija pabeigta", reģistrācija ir notikusi. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Man tādas nelabas aizdomas, ka atkal nav nostrādājusi sistēma. Nav reģistrējušies: Jānis Kalviņš, Edvīns Inkēns, Janīna Kušnere, Elmārs Zelgalvis, Odisejs Kostanda, Kārlis Čerāns, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Sēdi paziņoju par slēgtu. Paldies. Uz redzēšanos līdz 19.martam!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute