Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Turpināsim 10. un 11.jūnija Saeimas sēdi! Nākamais darba kārtības jautājums ir trešās sadaļas 6.punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību””, otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts Oļegs Deņisovs.

O.Deņisovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4260 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību””, otrais lasījums. Uz otro lasījumu komisija saņēma sekojošus priekšlikumus. Pirmais ir no Labklājības ministrijas. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja un iestrādāja likumprojekta 1.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Labklājības ministrijas priekšlikumu - izteikt 1.panta trešo daļu šādā redakcijā? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

O.Deņisovs. Arī 2.priekšlikumu ir iesniegusi Labklājības ministrija, un komisija to atbalstīja, iestrādājot likumprojekta 6.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par priekšlikumu - svītrot 6.panta trešās daļas 3.punktu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

O.Deņisovs. Komisija pieņēma lēmumu, ka šos grozījumus var pieņemt un atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu, kādi ir apsvērumi par trešo lasījumu?

O.Deņisovs. Uz trešo lasījumu priekšlikumus iesniegt līdz 15.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Līdz 15.jūnijam. Vai nav iebildumu, kolēģi? Nav piecas dienas, Deņisova kungs!

O.Deņisovs. Līdz 16.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par prekursoriem””, trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4258 - “Grozījumi likumā “Par prekursoriem””.

Uz trešo lasījumu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, un es aicinu atbalstīt grozījumu pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību””, trešais lasījums. Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4259.

Uz trešo lasījumu ir saņemts viens priekšlikums. Tas ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 13.pantu šādā redakcijā: “Izslēgt 43.likuma pantu.” Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu - izteikt 13.pantu šādā redakcijā: “Svītrot 43.pantu”? Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Citi priekšlikumi saņemti nav, un es aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””, otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts Pēteris Keišs. Lūdzu!

P.Keišs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai dokuments nr.4232.

Otrajam lasījumam ir iesūtīti deviņi priekšlikumi, un to iesniedzēji ir Finansu ministrija un deputāts Nagobada kungs.

Pirmo priekšlikumu, ko ir iesniegusi Finansu ministrija, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta komisijas atzinumu par Finansu ministrijas priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

P.Keišs. 2.priekšlikumu arī iesniegusi Finansu ministrija, atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Keišs. 3.priekšlikums arī nāk no Finansu ministrijas. Tur ir precizēta redakcija, un atbildīgā komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Keišs. 4.priekšlikumu arī iesniegusi Finansu ministrija, un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Keišs. 5.priekšlikumu ir iesniedzis Valdis Nagobads, un tas skar 23.pantu - “Pensiju kapitāla ieguldīšanas noteikumi”. Deputāts Nagobads piedāvā aizstāt skaitli “5” ar augstāku skaitli - “10”. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Nagobads vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt visus trīs manus priekšlikumus sakarā ar to, ka privātie pensiju fondi tikai tagad sāk darboties, un, lai gan es saprotu, ka tie ir īpaši naudas līdzekļi, kas ir jānogulda ar minimālu risku ilgtermiņa un īstermiņa vērtspapīros vai nekustamajā īpašumā, tomēr tajā pašā laikā privātajiem pensiju fondiem jēga būs tikai tad, ja tajos ieguldītie personu un darba devēju naudas līdzekļi dos lielāku atdevi nekā depozītu bankas. Un tādēļ, manuprāt, ieguldījumi viena emitenta vērtspapīros vai vienā nekustamajā īpašumā, vai arī ārvalstīs, kas ir ierobežoti pašreiz likumā esošo 5% ietvaros, ir pārlieku zemi, tāpēc, nedaudz palielinot tos līdz 10% vai 15%, šī riska pakāpe būtiski nemainītos.

Jā, komisija noraidīja šos grozījumus, bet ir jāatzīmē, ka komisijā piedalījās tikai Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas vadītāji, bet speciālisti un tie cilvēki, kuri nodarbojas tieši ar privāto pensiju fondu veidošanu, tur nepiedalījās, tāpēc viņu argumenti netika uzklausīti. Es pieļauju, ka, izskatot likumprojektu trešajā lasījumā, šeit varētu būt vēl daži papildinājumi šajos pantos, kas ierobežotu, piemēram, vērtspapīru iegādi tikai Eiropas Savienības valstīs vai būtu cita veida ierobežojumi. Es tomēr aicinātu šos priekšlikumus pieņemt tagad, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Nagobada kungs pareizi pateica, ka riskam jābūt minimālam, jo šī ir mūsu pensionāru nauda, vecumdienu nauda, un vakar mēs jau palielinājām risku sakarā ar to, ka atļāvām nemaksāt sociālo nodokli, atļāvām nemaksāt līdzekļus valsts obligātās apdrošināšanas fondā un atļāvām šo naudu novirzīt uz privātajiem fondiem.

Ko nosaka šie priekšlikumi? Jūs izlasiet uzmanīgi, tad redzēsit, ka te ir zināma garantija, zināms ierobežojums, ka viena emitenta vērtspapīros drīkst ieguldīt 5% no privāto pensiju fonda aktīvu vērtības. Tātad, ja viņš grib ieguldīt, tad viņš var ieguldīt 20 emitenta akcijas pa 5%, taču, ja pieņem šo Nagobada kunga priekšlikumu, tad tas skaitlis ir 10%, tad tas dod maksimāli tikai 10 emitenta akcijas. Kā jūs zināt, tas palielina risku nevis divas reizes, bet trīs reizes vai pat vairāk, kā mums apgalvoja apdrošināšanas speciālisti. Un tagad mēs šajā, nākošajā un aiznākošajā priekšlikumā palielinām trīskārtīgi šo naudas izmantošanas risku. Un jūs zināt, ka spēles biržās - tas nav noteikts lielums un ka daudzās valstīs privātie pensiju fondi ir arī cietuši sagrāvi un tāpēc nav atnesuši labumu, bet tieši ļaunumu. Tāpēc es ierosinātu neatbalstīt šo priekšlikumu. Turklāt, man liekas, arī Nagobada kungam ir zināms, ka viņa konsultētā firma arī piedalījusies biržā un zaudēja paprāvu naudas summu. Tā ka es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es jūs ļoti aicinu atbalstīt Nagobada kunga priekšlikumu un gribu kolēģim Jurdžam teikt, ka ir zināma atšķirība starp dažādiem riskiem, un šajā gadījumā jebkurš privātais apdrošināšanas fonds, privātais pensiju fonds, ir saistīts ar banku vai lielu apdrošināšanas sabiedrību, un, ja mēs tam neticam un neticam paši savas Latvijas Bankas dotajām garantijām, tad, bez šaubām, mēs nevaram nevienam ļaut neko darīt. Tieši pēc šīs shēmas mēs varētu visu noliegt, bet es gribu teikt, ka mūsu uzdevums ir maksimāli veicināt privāto pensiju fondu rašanos, bet neviena organizācija nevar pastāvēt bez peļņas. Un šajā gadījumā Nagobada kunga priekšlikumi ir virzīti tieši uz to, lai šie privātie pensiju fondi varētu gūt peļņu un attiecīgi pēc tam arī palielināt šo pensiju izmaksas. Aicinu atbalstīt Nagobada kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es gribētu atbalstīt visus trīs Nagobada kunga priekšlikumus uzreiz. Man bija saruna ar šo privāto pensiju fonda veidotājiem un ar komercbanku pārstāvjiem, kuri pie šā darba ir ķērušies, un, no vienas puses, viņi ir pazīstami cilvēki un savu darbalauku pārzina. No otras puses, mums ir zināmi piemēri no ārzemju pensiju fondu darbības.

Privāto pensiju fondu riska pakāpe ir tomēr lielāka, ja pensionāri vai citi kaut kādā citādākā veidā mēģinās savu naudu kaut kur ieguldīt, tāpēc arī tas ir jāņem vērā. Tomēr pensiju fondi pasaulē ir tās vietas, kur, ieguldot akcijas vai kaut ko citu nekustamu, var pelnīt lielākus procentus un kur ir lielāku procentu pelnīšanas iespējas. Protams, ir arī lielāks risks, bet ņemsim kaut vai tādu piemēru.

Ja pensiju fonda sākotnējā vērtība ir ap 400 tūkstošiem latu, tad, ja ir šāds ierobežojums ar 5%, tad ieguldījums kādā nekustamajā īpašumā, kā mēs redzam, ir ap 20 tūkstošiem latu. Līdz ar to paskatīsimies kaut vai Latvijas mērogā, kas ir šie 20 tūkstoši latu. Tas neļauj šim pensiju fondam ieguldīt naudu pietiekami drošā un likvīdā nekustamajā īpašumā. No otras puses, ja mēs paskatāmies uz to, kas notiek fondu biržā un tagad kaut vai padalām šos 400 tūkstošus (tātad šo sākotnējo pensiju fonda minimālo vērtību), tad mēs redzam, ka nemaz nevaram fondu biržā pietiekami droši tik daudz atrast dažādu uzņēmumu akcijas, lai mēs tik daudzās varētu ieguldīt. Mums pašreiz droši vien ir kādi 8 (vairāk vai mazāk) droši naudas ieguldīšanas virzieni akcijās, un tāpēc tam ir zināmi iemesli, kāpēc Rīgas fondu biržas darbība šādā veidā ir ierobežota, bet līdz ar to šis ierobežojums ar 5% neiztur kritiku, ne runājot no drošības viedokļa, ne runājot no pensiju fonda veidošanas puses, tāpēc es lūgtu šeit varbūt gari nediskutēt. Tie ir aprēķini, kas rāda, kas ir jādara. Vajadzētu pieņemt visus šos trīs labojumus un virzīties uz priekšu, un gan jau laiks rādīs. Ja pēc tam notiks kaut kāda kustība citos virzienos vai fondu biržas darbība stipri mainīsies, ja tā uzlabosies Latvijā, tad mēs atkal varam atgriezties pie šā jautājuma un šo procentu arī samazināt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Latvijā vēl nedarbojas privātie pensiju fondi, un, ja šis likums sāks darboties, tad ārkārtīgi pasliktināsies stāvoklis valsts pensiju ienākumu nodrošināšanā, un tāpēc es domāju, ka šis priekšlikums atbalsta tikai daļu bagāto pensionāru, kuriem firmas iemaksās privātajos pensiju fondos zināmu daļu un nodrošinās viņu labklājību. Man zināmā mērā pat šķiet, ka šis priekšlikums ir lobisms tiem, kuri turpmāk darbosies šajos privātajos pensiju fondos.

Lai mēs nodrošinātu pašreizējo milzīgi lielo un zināmā mērā nabadzīgo pensionāru nodrošināšanu ar valsts pensijām, es uzskatu, ka nevar atbalstīt nevienu no šiem Nagobada kunga priekšlikumiem, un man ir jābrīnās, ka Darba partijas pārstāvji aizstāv šo procentu palielinājumu.

Aicinu noraidīt Nagobada priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es esmu pārsteigts, ka Seiles kundze izsakās, kā es redzu, par jautājumu, kuru viņa galīgi nesaprot. Šeit nav nekāda sakara ar to, kura partija ko aizstāv. Jautājums ir pavisam vienkāršs: vai mēs gribam, lai veidojas privātie fondi, vai mēs negribam. Ja mēs gribam, lai veidojas privātie pensiju fondi, tad ir jārada attiecīgi tāda situācija, ka cilvēks grib tajos maksāt naudu. Mēs no šīs pašas tribīnes jau esam strīdējušies, un arī Seiles kundze ir strīdējusies par to, kādā veidā pensijas veidot, cik lielas pensijas atļaut vispār saņemt.

Mēs esam uzlikuši ierobežojumus gan pensiju indeksēšanai, gan iemaksām sociālajā budžetā, lai neizveidotu kaut kādu astronomiski lielu pensiju. Tad, lūdzu, šeit ir tie privātie pensiju fondi! Priecāsimies par to, ka tos veido kaut vai tie, kuriem ir vairāk naudas, bet pēc tam arī pārējiem būs iespēja tur piedalīties. Būs iespēja piedalīties tiem, kuriem rodas lieka naudiņa ārpus tās daļas, kur viņiem veidojas viena pensija - obligātā pensija, bet viņi arī privātajos pensiju fondos varēs veidot savas pensijas.

Es lūdzu Seiles kundzi nenākt šeit un nerunāt tādas lietas, kuras viņa galīgi nesaprot.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Otro reizi.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Anna Seile teica ļoti pareizi. Ja to sasaista ar vakardienas balsojumu, ar kuru mēs atļāvām lielas naudas summas - miljonus pārpumpēt uz privātajiem pensiju fondiem, tad ir tieši tā, kā teica Anna Seile. Tā arī ir! Bet šeit mēs gribam aizstāvēt šo sociālo pusi, ko mēs arī atbalstījam. Tātad mēs gribam samazināt, maksimāli samazināt, risku šajos fondos. Te nav runas par peļņu un par visu pārējo, jo katra peļņa nes zināmu risku. Pasaules bankas speciālisti un eksperti arī neiesaka uzreiz palielināt šos ieguldījumu procentu skaitļus. Daudzās valstīs šie ieguldījumu procenti ir vēl zemāki. Jūs teiksiet: jā, tā ir maza naudas summa! Bet arī 3 miljonu garais ceļš sākās ar pirmo soli. Mums ir jābūt uzmanīgākiem un jāuzliek arī valsts kontroles kaut kāds nosacījums šajā likumā, lai šie fondi pārāk neriskētu un lai šī nauda saglabātos, un lai arī tiem bagātajiem ir kaut kāda drošība, ka viņiem vecumdienās būs nauda pensiju izmaksām. Tā ka es ierosinu neatbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es pavisam īsi. Es neesmu speciālists patiešām šajā lietā, bet es gribu jūs brīdināt, jo pieredzes mums ir pārāk, pārāk daudz. Vai jau nepietiek šā riska? Latvijā daudz kas notiek pašlaik tieši riska līmenī. Izteikta riska līmenī, par ko te brīdināja jau Jurdža kungs un Seiles kundze. Vai jums nepietiek ar ļoti spilgto piemēru, ar to pašu “Auseklīti”, kurš solīja atrisināt visas problēmas, un viņam līdzīgiem? Kā atrisināja šo problēmu - to mēs ļoti labi zinām. Cilvēkiem pazuda nauda uz mūžīgiem laikiem, bet Krisbergs sēž cietumā.

Jā, dažiem cilvēkiem patiešām... Pareizi Seiles kundze teica, ka dažiem tas atrisinās šīs problēmas. Dažiem! Bet daudz vairākiem tas ir ļoti liels risks, kurā mēs grasāmies ieraut cilvēkus iekšā. Es aicinu patiešām neatbalstīt šo priekšlikumu un ieklausīties, ko saka speciālisti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Ābele - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt Nagobada kunga priekšlikumu, jo, ja mēs paskatāmies pasaulē, tad cilvēki, kad aiziet pensijā, sāk apgūt pasauli. Tādi vecāki cilvēki, mantojot privātajos pensiju fondos ieguldīto naudu, arī apskata pasauli. Es uzskatu, ka tieši privātie pensiju fondi būs tie, kas perspektīvā radīs cilvēkiem naudas uzkrājumus un ļaus arī racionāli šo naudu izmantot, sasniedzot pensijas vecumu.

Es uzskatu, ka, ja pastāvēs tādi pensiju fondi, tad arī Saeimas deputāti varētu veidot šādu pensiju fondu, kurā tiktu ieguldīta nauda tiem gadījumiem, kad aizietu no deputāta darba. Tad, vēl nesaņemot valsts pensiju, viņiem būtu kaut kāds sociālais nodrošinājums. Taču aizliegums vai samazinājums, šo procentu lielums, tā ir ideja, kas šo privāto pensiju fondu attīstību var zināmā veidā būtiski kavēt. Tāpēc es aicinu atbalstīt Nagobada kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Es arī aicinu atbalstīt šeit Nagobada kunga priekšlikumu viena iemesla dēļ. Ja mēs paliekam pie šiem procentiem, tad Latvijā mums pašreiz nav 20 īpašumu. Taču nav jau teikts, ka nebūs, un tad, kad šie īpašumi radīsies, varbūt nebūs vairāk par 3%. Mums ir jāļauj pašreiz drusciņ brīvākas rokas šiem pensiju fondiem, jo, ja personīgi man Latvijā būtu jāsaka, vai iegulda kaut kur, tad es neredzu vispār vairāk par kādām piecām vietām.

Te jau Kreitusa kungs teica, bet es domāju, ka mums ir “Unibanka”, ir “Balta”, varbūt “Latvenergo”, kas nav privatizēts. Arī “Latvijas gāze”, kas nav privatizēta. Nav jau kur ieguldīt! Ja jūs paskatīsities, kāds jebkuras finansu krīzes gadījumā ir kritums, teiksim, vienām akcijām un kāds ir otrām, tad jūs redzēsiet, ka šis kritums ļoti mazs varbūt ir tikai “Unibankai”, bet visām pārējām faktiski šis kritums ir 100 un vairāk procentu. Ja mēs uzliksim šādu normu, tad mums būs mākslīgi Latvijā jāatrod 20 uzņēmumi, bet, ja mums ir tikai pieci vai četri pašreiz... Nākotnē varbūt tie būs.

Otrs. Pie viena es gribu pateikt, ka nav arī nekādas jēgas ierobežot ieguldījumus ārvalstu uzņēmumos, jo tie ir daudz stabilāki, un jūs vienmēr varat atrast varbūt kādus ārvalstu uzņēmumus, kas varbūt nenes tik lielu peļņu, bet tie ir ļoti stabili, un viņu vērtība nekrīt. Ir zināmas grupas pasaulē, teiksim, pārtikas vai dzērienu uzņēmumi, kuru produkciju cilvēki regulāri lieto, vai, teiksim, žiletes, vai atkal mainās kāda konjunktūra vai kādas zobu birstes... Es vienkārši gribu teikt, ka šeit nav mākslīgi jāierobežo ar kaut kādiem procentiem. “15” jebkurā gadījumā ir daudz labāks skaitlis nekā “5”, un tas rada mazāku risku. Cilvēkiem varbūt liekas, ka tas ir lielāks risks, bet tas vienkārši ļauj ieguldīt šo naudu un šos vērtspapīrus drošākās vietās.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Vītols (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Šeit vajadzētu tomēr paskaidrot, par ko ir runa. Mēs nerunājam šobrīd par valsts pensijām valsts fondā, bet par tām pensijām, kuras veidojas no privātās apdrošināšanas, tātad uz privātas apdrošināšanas rēķina, uz brīvprātīgas apdrošināšanas pamata.

Kā šie divi līmeņi savā starpā mijiedarbosies? Šeit ir pavisam cita lieta. Šeit mēs vienkārši runājam par riska diversifikāciju. Par to, kā privātā kārtā piesaistīt līdzekļus šajos privātajos pensiju fondos un kādā veidā tie tiks izvietoti tirgū. Vai tie tiks izvietoti, teiksim, uzpērkot nekustamos īpašumus, ieguldot vērtspapīros vai spekulējot biržā ar šiem līdzekļiem. Šī sākotnējā doma šajā 23.pantā ir tieši diversificēt šo risku un ierobežot viena konkrēta veida ieguldījumus attiecībā pret kopējo pensiju fonda aktīvu vērtību.

Runājot par procentiem, vai tie ir 5% vai 10%, šeit atkal ir skaidras divas pozīcijas. Tie, kas uzrauga pensiju fondus, viņi atbild par šo pensiju fondu drošību, un viņi ir ieinteresēti, lai šis risks būtu pēc iespējas mazāks, lai šie ieguldījumi būtu pēc iespējas diversificēti dažādās formas. Līdz ar to viņi neatbalsta šo Nagobada kunga priekšlikumu.

No otras puses, pensiju fonda ieguldītāji - investori ir ieinteresēti pēc iespējas vairāk nopelnīt un varbūt iet uz augstāku risku. Un tas, kas mums ir vajadzīgs, ir vienkārši atrast kaut kādu kopsaucēju un kaut kādu vidējo starp šīm divām pozīcijām.

Es īstenībā uzskatu, ka attiecībā uz vērtspapīru tirgu, attiecībā uz biržu, pensiju fondi visā pasaulē ir tie, kas ir ļoti aktīvi kapitāla tirgus dalībnieki. Faktiski tie ir vieni no visnopietnākajiem spēlētājiem līdzās investīciju fondiem un apdrošināšanas sabiedrībām. Šis biržas jeb mūsu vērtspapīru tirgus pašreiz pēc šiem pēdējiem notikumiem ir diezgan... un indekss, kā jūs zināt, sekojot līdzi, ir ievērojami samazinājies. Faktiski daudzi, kuri sākotnēji ļoti droši ieguldīja līdzekļus, uzpērkot dažādus vērtspapīrus, šobrīd ir iemācījušies pa šo laiku, vairākiem gadiem, kopš šis tirgus darbojas, rēķināties ar riska pakāpi. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Latvijā vispār nav lielas iespējas ieguldīt vērtspapīros, tie ir tikai kādi deviņi uzņēmumi, kuri kotējas, kuri ir oficiālajā sarakstā. Šeit varētu būt uzņēmumi, kuri sniedz papildziņas par savu pelņu, un tā tālāk. Taču šeit acīmredzot vajadzētu uz trešo lasījumu noteikt ierobežojumus attiecībā uz vērtspapīru veidiem, kuros šie fondi varētu ieguldīt.

Līdz ar to principā es domāju, ka šo likumu vajadzētu modificēt, izejot no pieredzes, ko mēs iegūsim tad, kad šie pensiju fondi sāks darboties, jo pašlaik neviens pensiju fonds vēl savu darbību nav sācis. Tas ir vienīgais, par ko es varētu runāt “pret” šajā pirmajā vai otrajā lasījumā.

Pirms mēs dodam iespēju šiem fondiem sākt darboties, būtu jāizvērtē 7.priekšlikums. Es tomēr uzskatu, ka ieguldījumi ārvalstu vērtspapīros nekustamajā īpašumā ir saistīti ar ļoti paaugstinātu risku, un nav svarīgi, vai tie ir Ukrainas vai Baltkrievijas, vai kādas citas valsts tirgi, kas, protams, ir ļoti perspektīvi no pelņas gūšanas viedokļa, bet arī pārāk riskanti. Es nevaru atbalstīt šo palielināšanu no 5% uz 15%. Varbūt ir jāiet tas ceļš, ko ierosināja Nagobada kungs, ka šeit, šajā daļā, būtu jāierobežo valstis, uz kurām tas attiecas, un jānosaka...

Šeit ir runa par Eiropas Savienības valstīm, un tad atkal varētu veidot kaut kādas divu valstu grupas. Jebkurā gadījumā izšķiršanās ir nevis par to, kādu pensiju saņems cilvēks, bet par to, cik droši būs cilvēku ieguldījumi šajos pensiju fondos, un tie, kuri ir par mazāku risku, tie acīmredzot neatbalstīs Nagobada kunga priekšlikumu, tie, kuri ir par to, lai cilvēkiem būtu lielāka interese par šiem pensiju fondiem, balsos par Nagobada priekšlikumu. Tāds būtu objektīvs šīs situācijas izskaidrojums.

Sēdes vadītājs. Roberts Dilba - Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija.

R.Dilba (LZS, KDS frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Privāto pensijas fondu darbības uzsākšana valstī ir nepieciešama no diviem aspektiem. Pirmkārt, privātie uzkrājumi pensiju fondos kopā ar pensijas ienākumu tiešāku atbilstību darba dzīves laikā veiktajām iemaksām iedibina paradumu veidot privātos uzkrājumus pensijas vecumam, paaugstināt pensionāru dzīves līmeni un tā rezultātā samazina arī sociālo spriedzi.

Otrkārt, privātie pensiju fondi tirgus ekonomikas finansu sistēmai ir nozīmīgs iekšējo investīciju avots, jo samazina ārējo nepieciešamību un aktivizē kapitāla tirgu.

Taču esošā nodokļu likumdošana neveicina ilgtermiņa uzkrājumu fondu veidošanu. Tāpēc mums ir jādara viss, lai to uzlabotu. Ja nodokļu politika attiecībā uz privātajiem pensiju fondiem darba devējam nebūs pievilcīga, tad šādi uzkrājumu fondi netiks veidoti, un es jau šodien varu pateikt, ka likums par privātajiem pensiju fondiem nerealizēsies. Turpretī šie ierobežojumi, kuri šajā gadījumā ir izteikti konkrēti Nagobada priekšlikumā, tomēr veicina privāto pensiju fondu reālāku apgrozību. Šeit gan, no vienas puses, ir runa par riska pakāpi, bet, no otras puses, uzraudzības dienestiem būs daudz sarežģītāk darboties, ja šie fondi ir sadrumstaloti dažādos ieguldījumos. Arī uzraudzība nav nemaz tik vienkārša, tā ka te ir daudz sarežģītāk un ir lielākas problēmas. Taču, ja mēs runājam par šiem priekšlikumiem - 10-15%, kas ir konkrēti Nagobada visos četros priekšlikumos, tad tas nav pārāk liels risks.

Un tāpēc es aicinātu kolēģus atbalstīt visus četrus šos Nagobada kunga priekšlikumus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, deputāti, tauta! Pensiju fondi būs ar laiku viens no galvenajiem uzkrājumu instrumentiem mūsu valstī. Un te mēs mēģinām ierakstīt akmenī, kā ar tiem pensiju fondiem drīkstēs rīkoties. Es skatos uz pirmo Nagobada kunga ierosinājumu un brīnos, kāpēc viņš grib to skaitli “5” mainīt uz “10”. Man liekas, ka vajadzētu vairāk domāt par šo otro ierobežojumu tanī pantā, ka pensiju fondam ir jāpaliek kā mazam - minoritātes tipa ieguldītājam kādā uzņēmumā.

Es paredzu, ka pensiju fonds varētu būt labvēlīgs tautai, ja tas nolemtu, ka tas atbalsta krājaizdevumu sabiedrības Latvijā. Bet kāpēc lai tas iegulda tikai 25% no tās naudas? Kāpēc lai tas nebūtu aktīvais pārvaldnieks? Kāpēc atstāt to minoritāšu pozīcijā, jo mēs jau zinām, ka, it īpaši Latvijā, tas, kam pieder mazākā puse no kompānijas balsīm, paliek ļoti neaizsargātā pozīcijā. Kāpēc nostādīt mūsu pensiju fondu tādā neērtā pozīcijā?

Tad pāriesim uz otro punktu. Varbūt ir arī prātīgi, ka pensiju fonds vienā nekustamajā īpašumā neiegulda vairāk kā 5% no savas naudas. Bet kāpēc nevarētu būt pensiju fonds, kas specializējas, teiksim, uz nekustamajiem īpašumiem? Ka tas dos hipotekāros kredītus un ka tas specializēsies tanī jomā? Un tad tam būs vairāk nekā 25% no sava ieguldījumu “portfeļa” nekustamajā īpašumā.

Manā audžuzemē - Kanādā - pensiju fondi specializējas. Daži pensiju fondi ir ar augstu risku. Tie aizdod sīkiem uzņēmumiem naudu un cer uz lielprocentu peļņu. Cits pensiju fonds pasaka, ka tas ir ļoti drošs, un tas var pateikt, cik tas nopelnīs, jo aizdod naudu tikai pret noteiktiem procentiem un tikai hipotekāros kredītos. Tur tā peļņa ir droša, un tā katru gadu akumulējas, līdz beigās ir ļoti labi rezultāti, bet tur nav šitādu ierobežojumu.

Es nesaprotu šo otro ierobežojumu, ka tas pensiju fonds nedrīkst specializēties un ka tam ir ierobežojums, kas paredz, ka tas var tikai 25% no savas naudas ieguldīt nekustamajā īpašumā. Cilvēka dzīve rit normālā ritmā, un viņa nekustamais īpašums, kurā viņš dzīvo un kuru viņš pārvalda, būs kādi 90% no tās vērtības, kas viņam ir, un tāpēc tas pensiju fonds, kas krāj... Tas ir tas līdzeklis, caur kuru finansē to viņa mantu, kas viņam ir. Kāpēc gan lai pensiju fondi neeksistētu visumā, kopumā, jo šie 25% attiecas uz jebkuru pensijas fondu? Kāpēc tie drīkst būt tikai 25%? Manuprāt, tas atkal ir pilnīgi nejēdzīgs cipars. Tas cipars varētu būt 75% vai 80%. Varbūt pat 100%.

Nu un tad mēs nonākam pie jautājuma: vai Latvija ir tik bagāta, ka mēs varam to naudiņu, kas ir mūsu pensijas fondā, sūtīt uz ofšoriem vai, teiksim, uz firmām ārzemēs?... Šeit Nagobada priekšlikums ir pilnīgi nevietā. Es domāju, ka no sākuma nevajadzētu atļaut nevienam santīmam no mūsu iekrājumiem plūst uz ārzemēm. Tās ir, teiksim, manas domas. Es uzskatu, ka mums šeit vajadzētu nopietni padomāt, jo pensiju fondi būs viena no lielākajām sistēmām mūsu valstī.

Sēdes vadītājs. 5 minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu šodien aicināt cilvēkus, kas šeit uzstājās pret Nagobada kunga priekšlikumu, nejaukt kopā to, kas ir šodien valstī, ar to, kas būs un ko mēs gatavojam. Šodien valstī liela daļa cilvēku nesaņem pensijas, un diemžēl “Tēvzemei un Brīvībai” Makarova kunga personā ir jāuzņemas atbildība par to, ka šiem cilvēkiem ir aprēķināts tikai sociālais pabalsts. Par tiem ir jādomā citās kategorijās un citās vietās, jo privātais pensiju fonds nerisina viņu jautājumus un nauda, kas ir jānovirza viņiem, nenāk no privātā pensiju fonda, no tā, kas tur tiek iemaksāts. Manuprāt, paldies Dievam, ka mēs novērsām liela mēroga valsts apkrāpšanu, kad bija iespēja iemaksāt 5 tūkstošus latus un pēc tam 18 gadus saņemt 400 latus lielu pensiju. Paldies Dievam, ka Saeima to novērsa un vairs neļāva atsevišķiem cilvēkiem krāpt valsti un līdz ar to patiešām apzagt pensionārus vārda tiešajā nozīmē. Bet šis likums un šis jautājums, par ko mēs diskutējam, ir jautājums, kurš attiecas uz tiem cilvēkiem, kuri pensijā aizies pēc 10-15 gadiem. Tas ir jautājums par to, kā viņi saņems pensiju un kā viņiem tā veidosies. Un te arī parādās tā lieta: ja tev ir šī liekā nauda, ja tu pēkšņi kaut ko manto vai... Arī tad, ja tev ir maza alga, tev ir iespēja ielikt šo naudu šinī privātajā pensiju fondā un saņemt otru pensiju, ko neizmaksā valsts. Tikai tu esi šinī gadījumā ieinteresēts, lai šis privātais pensiju fonds pēc iespējas vairāk nopelnītu, kamēr tā nauda tur atrodas, un lai šī nauda tur nevis vienkārši gulētu, bet lai šī nauda strādātu naudas vārdā. Un līdz ar to tu, ieguldījis kaut vai 5000 latus, varētu pēc 10 gadiem saņemt atpakaļ, izņemt ārā, jau 20 000 latus vismaz. Un tāpēc ir vajadzīgs šis palielinājums un iespēja un brīvība pensiju fondiem strādāt. Jo tiem ir pietiekami liels garants un nodrošinājums, lai šie pensiju fondi nepazustu tā, kā savā laikā pazuda Latvijas drošākā firma “Auseklītis”.

Un tāpēc es aicinu cilvēkus, pirms viņi balso, pārdomāt to. Tas neaizskars šodienas pensionāru nekādā veidā. Tas ir uz nākotnes pensionāriem vērsts audzināšanas princips, tas domāts tiem, kuri pensijā ies pēc 10-15 gadiem. Jo mums parasti ir tā, ka mēs redzam tikai šodienu un tikai to, ka cilvēks ir jau uz ielas un pieprasa... Mēs negribam domāt un modelēt perspektīvu jeb nākotni tādu, kāda tā veidojas. Un tāpēc nevajadzētu šodienas pensionārus baidīt, ka privātie pensijas fondi atņems viņiem no sociālā nodokļa naudu.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Otro reizi.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Es absolūti nevaru piekrist Vītola kunga teiktajam par 7. priekšlikumu, jo, pirmkārt, ja tas paliek šādā veidā, tas ir pretrunā, absolūtā pretrunā, ar Eiropas līgumu, jo tur netiek ierobežota ne vērtspapīru, ne finansu darbība. Ja mēs atstājam to šādā veidā, tad mēs sakām - nedrīkst visu naudu ieguldīt stabilās valstīs un stabilos uzņēmumos, bet jāiegulda ir, teiksim, kaut kādos Latgales uzņēmumos. Es negribu ar to teikt, ka Latgales uzņēmumi ir slikti, bet es gribu teikt, ka privātie uzņēmumi var konkurēt. Iedomājieties divus privātos pensiju fondus: viena iekšējie statūti paredz, ka naudu drīkst ieguldīt, teiksim, tikai Latgales uzņēmumos, bet otra statūti paredz, ka drīkst ieguldīt arī Eiropas Savienības vai Norvēģijas uzņēmumos. Tādā uzņēmumā, kurš būs vērtīgāks un stabilāks. Es domāju, ka, gatavojot nākamo lasījumu, šeit būs jāievieš labojums, lai nebūtu šī pretruna ar Eiropas līgumu.

Un, otrkārt, tas ir muļķīgs. Ja runā par nekustamo īpašumu, tad par to, protams, var debatēt, bet vai var ieguldīt vērtspapīros laikā, kad jūs vispār nevarat pateikt, kurš uzņēmums... Vai tas nozīmē, ka nedrīkst ieguldīt uzņēmumā, kuram štāba mītne atrodas ārzemēs vai kurš pats ir tur izvietots? Es jums vienu piemēru varu pateikt. Ja, teiksim, “Lattelekom” sastāvdaļa “Tilts” gribētu emitēt akcijas un būtu nolēmusi kļūt par atklātu akciju sabiedrību (tas ir Anglijas un Somijas kopuzņēmums, kas ir reģistrēts Dānijā), tad iznāk, ka mēs šādā uzņēmumā nedrīkstētu ieguldīt akcijas. Jo tas strādā Latvijā, bet skaitās Dānijas uzņēmums. Ja mēs nopirktu “Pripps” akcijas, piemēram, 20%... mēs nedrīkstētu arī tādā gadījumā, lai gan tas pats ”Pripps” ir akcionārs “Aldarim”. Un kas ir “Aldaris”? Vai tas ir Latvijas uzņēmums jeb vai tā ir sastāvdaļa uzņēmumam “Baltic Beverage Holding”, kurš savukārt pieder “Prippsam” un Skandināvijas uzņēmumiem? Tā ka es domāju, ka šeit šie ierobežojumi ir absolūti nepārdomāti. Ja mēs runājam par nekustamiem īpašumiem, par zemi un ēkām, tad vajadzētu attiecībā uz nākamo lasījumu to ierosināt, bet, ja grib rakstīt, ka nedrīkst būt ieguldījumi ārvalstu vērtspapīros, tad vajadzētu saprast, ko nozīmē “ārvalstu vērtspapīri”. Šeit ļoti precīzi jāpasaka, vai ārvalstu vērtspapīrs ir tāda uzņēmuma vērtspapīrs, kura štāba mītne ir šeit, vai tāda uzņēmuma, kurš strādā ārzemēs.

Sēdes vadītājs. Laiks beigt...

A.Kiršteins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Pēteris Keišs.

P.Keišs. Cienījamie kolēģi! Patiešām likums par privātajiem pensiju fondiem ir nākotnes likums, tāpat kā šie grozījumi, par ko pašreiz ir šīs debates. Par to, protams, paldies.

Es varu paust tikai komisijas viedokli, jo, tāpat kā šeit, zālē, arī komisijā domas dalījās un, klātesot inspekcijas darbiniekiem, tomēr šie priekšlikumi tika noraidīti. Bet, tā kā debatēs daļa deputātu atbalstīja pirmo un otro Nagobada kunga priekšlikumu, bet 7. priekšlikumu neatbalstīja, varbūt mums būtu par katru jābalso atsevišķi. Es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Nagobada priekšlikumu aizstāt 23. panta 2. daļas 1. punktā skaitli “5” ar skaitli “10”. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 12, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. Arī 6. priekšlikums ir no Valda Nagobada kunga. Viņš iesaka palielināt ieguldījumu procentus vienā nekustamajā īpašumā - aizstāt skaitli “5” ar skaitli “15”. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Nagobada priekšlikumu aizstāt 23. panta 2. daļas 2. punktā skaitli “5” ar skaitli “15”. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 11, atturas - 13. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

P.Keišs. Un 7. priekšlikums - deputāta Valda Nagobada priekšlikums, ko komisija noraidīja, - runā par ieguldījumiem ārvalstīs.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Vītols - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Vītols (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribēju šeit nākt, lai oponētu Kiršteina kungam tajā ziņā, ka “ieguldījumi ārvalstīs”, kā tas ir šajā daļā teikts, nenozīmē, ka šīs ārvalstis noteikti būs Dānija, Zviedrija, Lielbritānija vai arī citas. Tieši otrādi, mēs zinām, ka tie, kas šobrīd vēlas izvietot aktīvus, arī komercbanku aktīvus, pārsvarā skatās uz citu pasaules pusi. Viņi meklē iespējas, kur ir lielāki spekulatīvi ieguldījumi, un tās valstis ir galvenokārt Ukraina, Baltkrievija un Krievija, un jebkurš uzņēmums, kurš ir sadarbojies ar šīm valstīm, zina, cik nedroši ir ieguldījumi šajās valstīs. Tādēļ es nekādā ziņā nevaru atbalstīt tādu situāciju, ka privātajam pensiju fondam, par kura drošību arī mēs zināmā mērā uzņemamies līdzatbildību, pieņemdami šo likumu, ir iespēja 15% no visu savu aktīvu vērtības ieguldīt augsta riska valstīs, kādas, neapšaubāmi, ir šodien Krievija, Ukraina un tā tālāk.

Tādēļ šo priekšlikumu es nevaru atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Reti kad man ar Vītola kungu ir līdzīgas domas, bet, šoreiz tas tā ir. Nauda citā pasaules daļā tiek kontrolēta, un tie, kas ar naudu citā pasaules daļā rīkojas, grib sev peļņu. Un tas, kas ir tālu prom, tas, kas ir sīks klients, tiek “apbižots”. Mēs visi redzam, ka biržu namos visā pasaulē ir tā, ka vienas un tās pašas akcijas vērtība svārstās vienā gadā par 30%. Un kāds, kas zina, ka ir jau par daudz vēlu, lai pirktu, ir jau “iekustinājis” visus pircējus, visiem ir pastāstīts, ka ir jāpērk “General Motors” akcijas, jo, skat, beidzamajos trīs mēnešos tās akcijas vērtība ir augusi. Speciālisti zina, ka 80% cilvēku tic, ka ir jāpērk. Tad jau sen bija jāpārdod, jo tās akcijas vērtība ir par daudz augsta. Un no tālienes tu to nespēj izprast. Un uzticēt kādam svešumā, lai viņš ar tavu naudu pareizi un godīgi rīkotoas, arī ir druscītiņ neprātīgi. Jo viņš papriekš darbosies to klientu labā, kuri viņam ir tuvi, un to klientu labā, kuri viņam šķiet lieli un iespaidīgi. Un tikai pēc tam viņš domās par to mazo pensiju fondu Latvijā. Māris Vītols teica, ka tad uz Austrumu pusi atkal būs it kā spekulācijas iespējas. Bet jāteic, ka arī tad, ja tās būs uz Rietumu pusi, tas beigsies slikti. Jo negodība tur būs. Mēs esam pat mūsu Latvijā redzējuši, kā cilvēki, kas solīja 10% mēnesī, tūlīt kļuva bagāti. Dažs iekārtoja sev dzīvi, bet cits, cerēdams, ka viņš dabūs 10% mēnesī, ir zaudējis savus ieguldījumus. Mēs taču zinām, kurp tas viss ved.

Mūsu pensiju fondi - tā ir cilvēku bēru nauda, vecumdienu nauda, un ar to nedrīkstētu spekulēt ne Rietumos, ne Austrumos. Mums ir ļoti daudz kapitāla vajadzīgs, lai pilnveidotu mūsu spējas šeit. Procentu peļņa šajos projektos varētu būt liela un laba. Vai nu tā būtu šitaki sēņu vai dzērveņu audzēšana, vai daudzas citas lietas, procenti varētu būt ļoti labi.

Es ierosinu noraidīt šo Nagobada priekšlikumu, un, kas attiecas uz trešo lasījumu, ja man iznāks laiks, es lūgšu pilnīgi svītrot iespēju nākamajos gados investēt mūsu pensiju naudas ārzemēs.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es ļoti lūdzu atcerēties, ko teica Kiršteina kungs. Viņa pamatojums bija perfekts. Jautājums ir par to, ka, ja mēs samazināsim šo skaitli vai atstāsim iepriekšējo versiju, ka tikai 5% no privātā pensiju fonda ieguldījumiem drīkst būt ārvalstu firmās, tad mēs, pirmkārt, nonāksim zināmās pretrunās paši ar sevi, jo mēs tomēr taisāmies iet uz Eiropu.

Otrkārt, tie līdzekļi šā vai tā ies to pašu ceļu, taču tad tie ies caur bankām. Visus tos peļņas procentus gūs bankas, nevis privātais pensiju fonds. Jautājums - ko mēs vēlamies ar to sasniegt? Es jūs aicinu atbalstīt Nagobada kunga priekšlikumu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Keiša kungs.

P.Keišs. Arī apspriežot šo priekšlikumu komisijā, domas dalījās, vairāk nosvērās uz to pusi, ka ārvalstīs tas ir īpaši liels risks. Tādēļ arī noraidīja. Es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Nagobada iesniegto priekšlikumu - 7.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 11, atturas - 15. Priekšlikums pieņemts.

P.Keišs. 8.priekšlikumu ir iesniegusi Finansu ministrija. Tas skar grāmatvedības darbu, uzskaiti un pensiju fondu darbības pārbaudi. Komisija to ir atbalstījusi un precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 25.panta redakcijai. Paldies.

P.Keišs. 9.priekšlikumu ir iesniegusi Finansu ministrija. Tas ir par pensiju fondu darbības uzraudzību. 28.panta teksts. Komisija to ir atbalstījusi, precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu. Paldies, pieņemts.

P.Keišs. Aicinu deputātus balsot par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 8. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

P.Keišs. Daudzi priekšlikumi jau šodien izskanēja zālē, bet, ja ir vēl kādi priekšlikumi, lūdzu iesniegt tos līdz 16.jūnijam, otrdienai nākamajā nedēļā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta teksts ir dokumentā nr.4125, un atbildīgās komisijas atzinums ir dokumentā nr.4234. Tas ir pirmais lasījums, tāpēc es pavisam īsi, tikai konceptuāli, pastāstīšu. Ir piecu deputātu iesniegts priekšlikums izdarīt grozījumu likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”. Tā būtu zināma analoģija ar to, kas ir rakstīts Denacionalizācijas likumā, - ka mēs dodam iespēju nama īpašniekam dzīvot atgūtā, denacionalizētā nama vienā dzīvoklī pat tad, ja visi dzīvokļi šajā namā ir aizņemti (vienu dzīvokli atbrīvojot, pašvaldība ierāda īrniekam citu, līdzvērtīgu dzīvojamo telpu). Taču šeit ir runa nevis par denacionalizētām mājām, bet par lauku viensētām vai ģimenes mājām pilsētā, un šeit šis noteikums, ka šī ģimenes māja vai lauku sēta ir jāatbrīvo no tur iemitinātajiem iedzīvotājiem, ierādot tiem citu dzīvojamo platību, ir attiecināts uz tādu gadījumu, kad namīpašumu atguvusī persona ir politiski represētais. Tā ka, kā es jau teicu, zināma analoģija ir. Varētu būt arī pietiekami lielas problēmas, bet to mēs izpētīsim laikā starp pirmo un otro lasījumu. Skatīsimies, cik reāli tas ir, kāda ir situācija, uz cik mājām tas attiecas un cik daudz cilvēku vajadzēs nodrošināt ar līdzvērtīgu dzīvojamo platību. Es gribētu teikt, ka, gatavojot otro lasījumu, būs jāliek klāt vēl priekšlikums, ka tad jāuzrāda ne tikai cita dzīvojamā platība, bet cita, līdzvērtīga, dzīvojamā platība. Ko tas valstij nozīmēs? Es domāju, ka milzīgi finansu līdzekļi tur nebūs vajadzīgi, bet tīri praktiskas problēmas tur varētu nākties risināt. Atbildīgā komisija katrā ziņā aicina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Andrejs Naglis - LZS, KDS frakcija.

A.Naglis (LZS, KDS frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Likuma “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” ceturtās daļas “Valsts morālās un tiesiskās garantijas politiski represētajām personām” 10.punktā rakstīts: “Valsts un pašvaldību institūcijas un to amatpersonas pēc politiski represēto personu, kā arī citu ieinteresēto personu iesnieguma saņemšanas gādā, lai likumā noteiktajā kārtībā tiktu novērstas totalitāro režīmu radīto civilo, ekonomisko un sociālo tiesību ierobežojumu izraisītās sekas, atlīdzināti šo režīmu radītie materiālie zaudējumi, to nodarītais fiziskais un morālais kaitējums.” Te rodas jautājums - kā atlīdzināt to fizisko un morālo kaitējumu, ko varmākas ir nodarījuši mūsu Latvijas iedzīvotājiem, kuri bija atdoti likteņa varā, izsūtīti Sibīrijas plašumos? Tuvojas 14.jūnijs. Šodien mums ir jāsniedz roka šiem cilvēkiem. Pildīsim to, ko paši esam likumos pieņēmuši un nolēmuši! Tāpēc aicinu, kolēģi, pievērst uzmanību tam, ka mums, Latvijas Republikas Saeimai, likumā jānodrošina iespēja politiski represētajiem atgriezties mājokļos, no kuriem viņi okupācijas laikā padzīti politisko represiju dēļ. Tāpēc ir radušies priekšlikumi, lai rastu iespēju palīdzēt politiski represētajiem likumīgi atgūt savus īpašumus, tādus, kādi tie tika atstāti izsūtīšanas brīdī. Lai nebūtu tā, kā tas ir pašreiz, kad pašvaldības atdod šādam cilvēkam dzīvojamo māju ar visiem tajā iemitinātajiem iemītniekiem un pēc tam nelaimīgais politiski represētais tiesājas ar atstātajiem iemītniekiem un nevar tikt dzīvot savā mājā.

Ierosinu izdarīt likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” šādu grozījumu: “Papildināt 16.pantu ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā: “Ja politiski represētā persona, kurai ir atjaunotas īpašuma tiesības uz lauku viensētu vai ģimenes māju pilsētā vai citā apdzīvotā vietā, vēlas atgriezties savā īpašumā, gada laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas jāatbrīvo attiecīgā lauku sēta vai ģimenes māja pilsētā vai citā apdzīvotā vietā no tur iemitinātajiem iedzīvotājiem, ierādot citu dzīvojamo platību.””

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, kā to jau ir izdarījusi Juridiskā komisija, un lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Lībanes kundze.

K.Lībane. Man tā īsti vairs nav ko piebilst. Tā ka, es domāju, balsosim.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - 2. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu.

K.Lībane. Es ierosinu, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir līdz šīs sesijas beigām, tas ir, līdz 19.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 19.jūnijs? Iebildumu nav. Paldies, esam vienojušies.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par transporta līdzekļu ikgadējo nodevu””.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi savā sēdē šo jautājumu un balsojot ir atbalstījusi grozījumus likumā “Par transporta līdzekļu ikgadējo nodevu”. Ir arī dokuments nr.4235A, kur deputāti ar saviem parakstiem ir prasījuši steidzamību.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Par steidzamību... Es atvainojos, kolēģi! No tik daudzām un dažādām pusēm nāk informācija, un pie tam vienlaicīgi, ka nespēju to uzreiz “apstrādāt”.

Tātad vispirms - par steidzamību. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 4, atturas - 8. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atklājam debates. Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Kā sekas šī likumprojekta pieņemšanai būs valsts speciālā budžeta, valsts autoceļu fonda ieņēmumu samazināšanās par 250 līdz 300 tūkstošiem latu. Tādējādi valsts ceļu finansēšana samazināsies par 170 tūkstošiem vai 200 tūkstošiem latu. Arī pašvaldības attiecīgi būs spiestas savai finansēšanai lietot par 8 līdz 100 tūkstošiem latu mazāk. Ņemot vērā valsts autoceļu izdevumu struktūru, izdevumu samazinājums būs vispirms lauku ceļiem, no tā cietīs galvenokārt lauku iedzīvotāji, lauksaimniecības produkcijas ražotāji. Piemērojot nodevas atlaides lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju kravas automašīnām ar pilnu masu virs 12 tūkstošiem tonnu, negatīvi tiktu ietekmēta konkurence Latvijas autopārvadātāju vidū, jo vienai autoīpašnieku grupai tiktu radītas nepamatotas priekšrocības. Tā iemesla dēļ aicinu noraidīt iesniegto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mūsu cienījamais kolēģis Aristids Lamberga kungs ir tālu no patiesības vispār jeb no reālās dzīves, ja viņš šādā veidā var argumentēt par šo priekšlikumu. Lamberga kungs, no 50 miljoniem, kas ir ceļu fondā, es domāju, arī tā summa, kuru jūs pateicāt, - 300 tūkstoši - ir tik maza, ka par to nebūtu vērts pat uztraukties. Kaut gan arī 300 tūkstoši tie nav, varētu būt runa par to, ka apmēram tikai līdz 50-60 tūkstošiem latu...

Kāpēc šāds priekšlikums tapa un kāpēc es esmu tā iniciators? Tāpēc, ka tas tomēr nav godīgi - salīdzināt autotransporta īpašniekus un to autotransporta pielietošanas biežumu, intensitāti valstī gada laikā, jo lauksaimnieks, kas ražo lauksaimniecisko produkciju, faktiski savu autotransportu lieto tikai sezonāli, ražas novākšanas laikā. Zemnieku saimniecības “smagā” transportlīdzekļa īpašnieku nevar salīdzināt ar, teiksim, transportuzņēmumu, kura transportlīdzeklis kursē pa Latvijas ceļiem un piedalās starptautiskos pārvadājumos katru dienu. Nevar salīdzināt šo transportu arī ar “tranzītniekiem”... Cienījamais Emša kungs, nu nevajag smiet, vajag taču būt taisnīgiem, raugoties, kā tiek izmantots transports! Un es varu pateikt, ka līdz pat šai dienai atlaides... līdz 12 tūkstošem tonnu, līdz 12 tonnām... pilnas masas kravas automašīnām jau bija tās atlaides, ko sniedza pagasta vara, ievērojot stingru kontroli. Es tikai prasu atlaidi pilnas masas kravas automašīnām virs 12 tonnām, līdz 20 tonnām. Lauksaimnieciskajā ražošanā tādi transportlīdzekļi ir: katrā rajonā apmēram 10-15. Tādi ir manis iegūtie statistikas dati par esošajiem transportlīdzekļiem. Es neprasu virs 20 tonnām par pilnu masu, tādu nav zemnieku saimniecībās. Un, kā jūs redzat, likumā ir ierakstīts, ka tad, ja ir jau virs 20 tonnām un 30 tonnām, ir ceļa nodeva: 300-350 latu. Es vēlreiz aicinu kolēģus tomēr saprast, ka zemnieku saimniecībās esošie “smagie” transportlīdzekļi tomēr tiek minimāli izmantoti gada laikā, un daudzi jau ir izgājuši tehnisko apskati šā gada sākumā, bet daudziem transportlīdzekļiem tā vēl ir jāiet pirms ražas novākšanas. Es domāju, ka ir taču drusciņ jāiet pretī lauciniekam, zemniekam vai lauksaimniecības produkcijas ražotājam. Ja kāds to nesaprot, tad es varu pateikt tikai vienu - ka viņam tikai patīk kārtīgi paēst, bet viņš nezina, ko nozīmē saražot to ēdamo. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tad, kad šo likumu izstrādāja, 3.panta otrajā daļā noteiktā transportlīdzekļu nodevas atlaide tika ieviesta, lai atbalstītu tieši lauksaimnieciskās produkcijas ražotājus, ļaujot tiem samazināt šīs produkcijas ražošanas izmaksu. Šobrīd šī atlaide tiek piemērota tikai tām personām, kuras minētos transportlīdzekļus izmanto lauksaimnieciskajā ražošanā. Ja atlaides piemērošana tiktu paplašināta un tā tiktu attiecināta arī uz lieltonnāžas kravas automobiļiem, kurus izmanto cita veida produkcijas pārvadāšanai, tiktu radīts konkurences izkropļojums, kas pasliktinātu citu uzņēmēju konkurētspējas, jo viņu izmaksas būtu augstākas nekā tām personām, kurām par tām piederošām kravas automašīnām būtu jāmaksā uz pusi mazāka transportlīdzekļu nodeva. Turklāt atgādinu, ka, paplašinot atlaides piemērošanu, valsts speciālajā budžetā tieši šie līdzekļi, kas tiek novirzīti valsts un pašvaldību ceļiem, tiktu samazināti. Es gribētu atgādināt arī to, ka tieši lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem pilnā apmērā tiek kompensētas akcīzes nodevas par dīzeļdegvielu. Es gribētu minēt arī to, ka pēdējo divu mēnešu laikā Autoceļu direkcija ir veikusi tādus pasākumus, kuros mēra kravu svaru, tātad brauc un uz ceļiem kopīgi ar Ceļu policiju sver kravas, un bieži vien šie rezultāti ir diezgan šaušalīgi, kā to redzam, piemēram, akcijā, kas tika veikta 22.aprīlī uz ceļa Rīga-Ventspils. Septiņās no deviņām pārbaudēm rezultāti rādīja, ka tonnāža bija par lielu, tātad šie autopārvadātāji tika sodīti. Un jāatzīmē: ja gribam, lai šīs atlaides tiktu piemērotas, tādā gadījumā jāņem vērā, ka šīs smagtonnāžas mašīnas ir tieši tās mašīnas, kas bojā pagastu ceļus visvairāk. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Arī šis likumprojekts ir skatāms no diviem viedokļiem - no apdrošinātāju viedokļa un no zemnieku viedokļa. Es gribu aizstāvēt zemnieku viedokli. Paskatīsimies, kas ir lauksaimnieciskie ražotāji! Tās ir SIA, kas ir vēl saglabājušās laukos, un zemnieku saimniecības, dažviet arī vēl piemājas saimniecības. Parasti šīm zemnieku un piemājas saimniecībām ir varbūt divas vai trīs automašīnas, ar tām vienlaicīgi nebrauc. Brauc ar vienu automašīnu, un brauc nevis pa lielajiem ceļiem, bet pārsvarā pa lauku ceļiem, kuri līdz šim netiek pienācīgi remontēti, jo lauku ceļiem vēl joprojām nav novirzīti līdzekļi, lai arī tos varētu saremontēt. Un šādā sakarībā, ja īpašumā ir vairāki transportlīdzekļi... praktiski vienlaicīgi ir viens vai divi transportlīdzekļi... pie tam lielākā daļa no tiem tiek izmantota tikai sezonā un galvenokārt braukšanai pa lauku ceļiem, izņemot varbūt to gadījumu, kad jāaizved graudi nodošanai pa republikas nozīmes ceļiem. Es uzskatu, ka nav godīgi likt lauksaimniekam maksāt par visu šo tehniku, kura bieži vien ir stipri nolietojusies un stipri veca, šo apdrošināšanas maksu, ja šo tehniku praktiski neizmanto. Es domāju, ka mums ir jāpanāk nedaudz pretim lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem, jo... es vēlreiz atgādinu to, kas ir rakstīts šajā likumā. Šis labojums attiecas tikai uz lauksaimniecisko ražošanu, un tāpēc Elferta kunga iebildumi nav vietā. Aicinu visus atbalstīt sagatavoto likumprojektu. Zemniekam laukos ir jābūt - kur tad citur viņš paliks! -, un viņam ir jāsniedz šie visai minimālie atvieglojumi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Nu izvērtēsim, kas šis ir par transportu, kur to lieto un kādai ir jābūt tai pieejai! Pamatā tie ir kamazi vai kamazi ar piekabi; ir daži eksemplāri vēl palikuši zemniekiem, statūtsabiedrībām, un tos galvenokārt izmanto graudu un lielo kravu pārvadāšanai. Daudz braukā pa lauku, savāc no kombainiem, aizved uz kalti, uzlādē kravu, aizved uz pieņemšanas punktu, un tur diennakti nostāv atkal rindā. Sakiet, kurš transportuzņēmums gribēs šādus pakalpojumus uzņemties? Es esmu runājis ar zemniekiem, zinu, ka ir ļoti lielas grūtības dabūt transportu pie šādas minimālas... pie zemas izmantošanas. Tāpēc, ja zemniekam šis transports ir un viņš sev un arī saviem kaimiņiem transportē šos graudus, tāpat mežmateriālus un citas kravas, kuras ir vajadzīgs transportēt, ir jāatbalsta zemnieks, un te galīgi nevar jaukt ar akcīzes nodokli... Akcīzes nodoklis... 120 litri uz hektāru ir jau samazināta norma. Ja audzē tikai graudaugus, kas ir vismazāk darbietilpīgā kultūra, tad uz hektāru gadā ir jāizlieto 180 litri, bet mēs dodam tikai 120, te transports galīgi nav ieskaitīts iekšā. Ar akcīzes nodokli te, Elferta kungs, galīgi nevar jaukt... Tāpēc es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai attiecībā uz šo transportlīdzekļu grupu, tas ir, kamaziem, piešķirtu atvieglojumu - nodevas atlaidi 50% apmērā. Tā būtu neliela iespēja kompensēt zemniekam to, ko valdība negrib kompensēt. Pagājušajā gadā, kā es jau teicu, par 2% ir samazinājusies galaprodukta vērtība un par10% pieaugusi resursu vērtība. Kurp tad mēs ejam?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Es tiešām esmu pārsteigts, bet es esmu arī ļoti gandarīts, jo Latvija tiešām ir brīnumu zeme. Mums ir divu veidu zemnieku saimniecības jeb mazas un piemājas saimniecības. Ir mazās saimniecības, kas mokās ar kaut kādiem 100 vai 200 latiem, brīvajiem apgrozījuma līdzekļiem, un ir zemnieku saimniecības, kuras pērk bankas pie mums. Atnāk zemnieks un, teiksim, uzliek uz galda pusmiljonu un nopērk daļu no bankas. Es gribētu redzēt to piemājas saimniecības zemnieku, kas pērk mašīnu, kas lielāka par 12 tonnām, lai aizvestu no sava mazā lauciņa vienreiz gadā četrus kartupeļu maisus uz Rīgas tirgu. Nu ko jūs te stāstāt muļķības, cienītie kolēģi! Ja tā ir zemnieku saimniecība jeb piemājas saimniecība, tad tā pirks mašīnu līdz 12 tonnām. Pirms zemnieks iegādāsies mašīnu, kas ir virs 12 tonnām, šāda zemnieku saimniecība ļoti rūpīgi izkalkulēs, kas tai ir izdevīgāk - vienreiz gadā pasūtīt kādu automašīnu autotransporta kantorī vai to lietot visu gadu. Bāna kungs šeit teica, ka zemnieki vadā mežmateriālus. Grīga kungs, nerādiet man!... Es pats īrēju mašīnas, man ir pietiekami daudz ko pārvadāt - gan mežmateriāli, gan viss cits. Un es jums pateikšu vienu lietu, ka neviens... var būt, ka ir kāds viens Latvijā, kuram tiešām mašīna stāv visu gadu, tā mums cenšas iestāstīt, bet es varu pateikt, ka Vidzemē, Cēsu rajonā, tiem, kam pieder šīs lielās mašīnas, tās mašīnas strādā no rīta līdz vakaram, ieskaitot sestdienas un svētdienas. Visi šie zemnieki, kam ir nelielas saimniecības un kam ir šīs lielās mašīnas, vienalga, vai viņi pārvadā mežmateriālus vai kaut ko citu, tās ir noslogotas no rīta līdz vakaram dažādos pārvadājumos. Grīga kungs, pienāciet man klāt, es jums parādīšu, kā tas notiek, ja jūs to nezināt. Nestāstiet šeit muļķības! Te ir ļoti vienkārša lieta: trūcīgajiem jeb cilvēkiem ar maziem ienākumiem, kuriem ir mazas mašīnas, šī atlaide ir, bet, kas attiecas uz lielajām (12 tonnas un vairāk tonnu), atļausim, lai darbojas šis konkurences likums! Jo tieši šīs mašīnas vairāk bojā ceļus. Tām ir daudz lielākas iespējas plānot savu darbību un ieviest kaut kādu ekonomisko efektivitāti. Nu, kura piemājas saimniecība pirks mašīnu, kas ir lielāka par 12 tonnām? Nu, piedodiet man, neviens! (Ja neskaita tos, kas grib bankrotēt, vai tos bagātos zemniekus, kuri taisās pirkt banku.) Un vēl viena lieta. Es ļoti labi atceros, ka, runājot par automobiļu civilapdrošināšanu, mums jau bija viens kuriozs punkts: ja ir trīs vieglās mašīnas trūcīgajam, tad viņam ir jādod atlaides. Nu tad vismaz nepiesārņosim likumdošanu ar tādiem pantiem! Paldies par uzmanību. (No zāles deputāts O.Grīgs: “Nepiesārņo tribīni ar saviem izteicieniem!”)

Sēdes vadītājs. Jānis Rāzna - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Rāzna (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es domāju, ka šis likumprojekts ir atbalstāms, un es jums pastāstīšu par vienu saimniecību - kā piemēru. Būtībā saimniecībā mums ir divi kamazi, kurus mēs lietojam labi ja divus mēnešus gadā. Viens mēnesis aiziet, lai aizvestu cukurbietes uz cukurfabriku, otrs mēnesis - dažādiem darbiem (varbūt kādu kravu graudu aizvedam kaut kur nodot). Bet pamatā mēs ražojam sēklu. Būtībā mums šos graudus paņem uz vietas saimniecības.

Diemžēl tas viss, ko teica Kiršteina kungs, būtu pareizi, un droši vien nākotnē zemnieki nepirktu šīs milzīgās mašīnas, bet pirktu varbūt šos seštonnīgos un astoņtonnīgos zilus, kas ir šobrīd vēl palikuši, šīs mašīnas ir vēl paju sabiedrībās, šīs mašīnas ir SIA, un šīs mašīnas vēl ir lielajiem zemniekiem. Manuprāt, šis priekšlikums... pareizāk laikam būtu tā, ka mēs nodevu maksājam par visu gadu, bet pārtraucam divus mēnešus, tajā pašā laikā apdrošinām varbūt uz diviem mēnešiem... Bet šai nodevai vajadzētu būt sadalītai proporcionāli tam laikam, uz kuru mēs šo mašīnu apdrošinām, un tam, cik ilgi mēs to ekspluatējam gada laikā. Manuprāt, tas būtu godīgi gan attiecībā pret tiem, kas brauc ar to visu gadu un katru dienu, gan arī attiecībā pret tiem, kas ar to brauc tikai 15 dienas, divus mēnešus vai trīs mēnešus. Manuprāt, tas ir izdarāms nākamajos lasījumos, bet pamatā likumprojekts būtu atbalstāms un tālāk vēl būtu pieslīpējams.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs patlaban ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas svētību pārkāpjam Saeimas kārtības rulli. Saeimas kārtības ruļļa 87.panta 2.punktā ir ierakstīts, ka nevienu likumprojektu nedrīkst izskatīt pirmajā lasījumā, ja tas paredz budžetā papildu izdevumus vai izmaiņas ieņēmumos un tam nav pievienota finansu ministra attieksme. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Šobrīd mums nav tāda dokumenta “uz rokas” un mēs neredzam, par kādām summām vispār ir runa, par kādu summu samazināsies valsts ieņēmumi. Vai Finansu ministrija redz iespēju dzēst šo summu vai neredz? Es domāju, ka šodien šī apspriešana būtu jāatliek, līdz būsim uzzinājuši, kāda ir finansu ministra attieksme pret visu to. Lai mēs nepārkāptu Kārtības rulli.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - otro reizi.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Atvainojos, ka es otro reizi uznācu tribīnē. Elferta kungs, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretār! Es lūdzu vienu minūti uzmanību! Šajā priekšlikumā ir teikts “līdz 20 tonnām”, nevis tā, kā jūs sacījāt,- “virs 12” un līdz bezgalībai. Tur tā atšķirība ir! Tādas automašīnas republikā uz pirkstiem var saskaitīt.

Kiršteina kungam, šim lielajam speciālistam gan lauksaimniecībā, gan veterinārijā, gan visās citās lietās, es pat neatbildēšu. To jums rudenī atbildēs laucinieki. Jums rudenī atbildēs lauku elektorāts! Un jums arī, Lamberga kungs! Tā ka jums savu rēķinu rudenī izvirzīs zemnieki. Tas ir vairāk nekā skaidrs, jo jūsu argumenti šeit galīgi neizturēja kritiku.

Par lietu mēs varam parunāt jebkurā citā vietā, un es ar lielāko prieku parunāšu ar jums citā vietā par lietu. Ja vajadzēs... Tā ka es ierosinu vēlreiz atbalstīt šo priekšlikumu un lūgt deputātus vismaz pussoli paiet pretim zemniekiem.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Te nu mēs, lielie lauku un zemnieku mīlētāji, esam! Kad jāatbalsta zemnieks, tad mēs pēkšņi izdomājam, Bišera kungs, to, ka budžetā ir jāuzrāda, kur ņems šo naudu, un ka nedrīkst izskatīt šo likumprojektu.

Vēl vairāk pārsteidza “reformistu” nostāja - Lamberga un Kiršteina kunga nostāja pret laukiem. Bet jūs taču, Kiršteina kungs, atbalstāt, kā vienmēr esat to teicis, lielos zemniekus, tā sakot, tos, kam pieder pāri par 500 hektāriem, bet mazajiem jūs jau tagad esat paredzējis iznīcību. Protams, tā ir īpaša saruna, kur viņi paliks Latvijā. Varbūt viņiem ir jāmeklē kaut kur citur palikšana?

Bet visvairāk mani pārsteidza Elferta kunga - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra “dižā” doma, ka zemnieku mašīnas bojājot pagasta ceļus. Šīs, par kurām ir runa! Fantastiska atziņa! Elferta kungs, jūs, man liekas, guļot bojājat arī savu gultu mājās. Tas ir apmēram tāds salīdzinājums, ka zemnieki bojā ceļus, braucot pa pagasta ceļiem ar savām mašīnām. Tā ir vienkārši fantastiska atziņa!

Zemnieks, cienījamie kolēģi, ir jāatbalsta kompleksi visādā veidā, maz pamazām, jo mēs patiešām nespējam pašlaik no valsts budžeta zemniekam dot jūtamus līdzekļus. Tāpēc tur, kur tas ir iespējams, ir jāatbalsta. Ceļu fondā - un jums tas ir ļoti labi zināms - ar akcīzes nodokli ienāk desmitiem miljonu latu, tāpēc ceļu fonds, ja tur arī radīsies daži tūkstoši... dažu desmit tūkstošu zaudējums, neko daudz necietīs. Atbalstīsim šo priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K. Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kas tie tādi - zemnieku draugi? Es atbalstu zemniekus, Tabūna kungs! Es vienkārši gribu jautāt. Šo likumu ir mēģināts atvērt jau divas reizes, bet ir mēģināts risināt pavisam citas problēmas. Problēmas, ka nodeva tiek maksāta nevis par ceļa lietošanu, bet par ceļa nelietošanu. Tieši “Latvijas ceļš”, kā ceļam vistuvākā politiskā grupa, bija iesniegusi šo zemniekus atbalstošo priekšlikumu, bet es nezinu, kāpēc tas tika noraidīts divas reizes...

Tātad transporta nodevu šobrīd ir jāsāk maksāt, jau reģistrējot vai pārreģistrējot automašīnu. Tas nozīmē, ka, kaut arī automašīna nav izgājusi tehnisko apskati, kaut arī automašīna nav apdrošināta, par to tomēr ir jāsamaksā transporta nodeva. Nodeva, kas ir domāta tieši par ceļa lietošanu.

Ja mēs runājam par treileriem, par smagajām mašīnām, tad, Tabūna kungs, es gribu sacīt, ka es dzīvoju tieši uz ceļa, kas ir blakus mežam, un smagie baļķu vedēji tik tiešām drausmīgi izdangā ceļu. Vai tāpēc ar šiem baļķu vedējiem nebrauksim? (No zāles deputāts P.Tabūns: “Nebrauksim!”) Lai ceļu sakārtotu, mēs iekasējam divus nodokļus jeb nodevas.

Pirmā nodeva ir transportlīdzekļa ikgadējās lietošanas nodeva, kas tiek izlietota ceļazīmju uzstādīšanai, ceļa sakārtošanai tīri vizuālā aspektā, un ir tā sauktais akcīzes nodoklis, - attiecībā uz kuru zemnieki, paldies Dievam, jau saņem atlaidi, un šie treileri bieži vien ir dīzeļi, kuru īpašnieki atkarībā no zemes hektāriem saņem atlaides, kas tiek izlietotas tieši ceļu saglabāšanai, ceļu atjaunošanai un jaunu ceļu būvēšanai. Tātad abi šie nodokļi jeb šīs nodevas pēc būtības ir maksa par pakalpojumu.

Es domāju, ka vienīgais iespējamais risinājums ir tas, ko ieteica Rāznas kungs, ka nodeva tiek maksāta par periodu, kurā ceļu izmanto. Tātad, ja cilvēks apdrošina automobili uz diviem mēnešiem gadā un divus mēnešus šo ceļu izmanto, tad viņš maksā proporcionāli. Mums nav jādod globālas atlaides, bet gan ir jāmēģina sakārtot likumdošanu tā, lai katrs cilvēks maksā par pakalpojumu, kuru viņš tik tiešām izmanto, nevis ka solidāri visi maksā.

Pie kam es nedomāju, ka vilcēju virs 12 000 kilogramu, 12 tonnīgo vilcēju, zemnieku īpašumā būtu ļoti daudz. Bieži vien tie ir automobiļi, kas formāli pieder zemnieku saimniecībām, bet kas tiek izmantoti visu gadu nevis graudu vešanai, nevis kokvilnas novākšanai, bet galvenokārt tie tiek izmantoti koksnes pārvadāšanai no tās izstrādes vietām līdz ostām, un šādā veidā tie tiek ekspluatēti visu gadu. Lauksaimniecībā tos izmanto... zemnieku saimniecībā tie ir tikai formāli reģistrēti, un es nezinu nevienu zemnieka saimniecību, Grīga kungs, kas var atļauties turēt šādu treileri un izmantot to tikai divas reizes gadā. Nu tā ir pilnīga bezjēdzība! Līdz ar to kāds nav domājis ar galvu. Viņš aizved savus graudus, bet pārējo gada laiku ar to veic citus darbus.

Un nebūs jau slikti, ja jūs atvērsiet šo likumprojektu, bet man gan ir jābalso “pret” vai vismaz jāatturas. Taču, ja jūs atvērsiet, tad es iesniegšu priekšlikumu, kas ir reāls zemniekus atbalstošs priekšlikums, kuru Baloža kunga vadītā komisija divas reizes jau ir noraidījusi. Es gan nezinu, kādu iemeslu dēļ. Tieši šajā pašā atvērtajā likumā.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Mazliet ir neērti, ka par zemnieku vajadzībām runā tie cilvēki no Reformu partijas, no “Saimnieka”, zināmā mērā arī no “Latvijas ceļa”, kas tos jautājumus vietām nezina. Es domāju, ka mērķtiecīgi būtu ieklausīties tajā, ko teica Rāznas kungs, un uz nākošo lasījumu sagatavot kārtīgus aprēķinus, bet vienu gan nevajadzētu aizmirst - nevajag zemniekus apcelt, jo pašlaik ir tāds stāvoklis, ka mēs pieņemam likumus, kas zemniekus kā šķiru it kā gribētu likvidēt. Mans priekšlikums tomēr būtu nobalsot, un uz nākošo lasījumu sagatavot konkrētus aprēķinus, lai nebūtu tāda tukša runāšana, kāda ir tagad, bet lai būtu konkrēti aprēķini. Mans priekšlikums būtu atbalstīt tos labojumus.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Vītola kungs runās kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie kolēģi! Šeit tika norādīts gan uz Satversmi, gan uz Kārtības ruļļa 87.pantu, kas nosaka, ka nevienu likumprojektu nedrīkst izskatīt pirmajā lasījumā, ja tas paredz budžetā papildu izdevumus vai izmaiņas ieņēmumos - kā tas ir šajā gadījumā -, ja tam nav pievienota finansu ministra atsauksme.

Mans kā Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra pienākums ir darīt jums zināmu Finansu ministrijas viedokli šajā jautājumā, un šis viedoklis ir negatīvs. Ministrija neatbalsta šos grozījumus, jo uzskata, ka šie grozījumi pastiprinās vai radīs konkurences izkropļojumus un samazinās ieņēmumus autoceļu fondā. Šie ir divi galvenie iemesli.

Runājot par konkrētām summām, Finansu ministrija ir balstījusies uz Satiksmes ministrijas aprēķiniem, un šie aprēķini ir tādi, ka šie ieņēmumi, pēc Satiksmes ministrijas datiem, samazinātos par 250 000 - 300 000 latu. Tas arī ir viss mans pienākums šodien - jums to pasacīt.

Sēdes vadītājs. Roberts Dilba - LZS, KDS frakcija. Dilbas kungs, bet vai jūs iekļausieties 3 minūtēs? (No zāles deputāts R.Dilba: “Mēģināšu!”) Lūdzu!

R.Dilba (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijas Zemnieku savienības vārdā apsveicu apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniedzējus par šo atbalstu lauksaimniekiem. Šeit tas skar gan juridiskās, gan fiziskās personas. Es domāju, ka tas ir ļoti labs žests, jo finansu ministrs ir “Tēvzemei un Brīvībai” biedrs, kas visu laiku cītīgi cīnās par to, kā vairāk noņemt atvieglojumus. Es domāju, cienījamie kolēģi, ka vajadzētu ļoti rūpīgi visu izvērtēt tad, kad būs nākošais lasījums likumam par ienākuma nodokli, kas nāks no Finansu ministrijas ar ierosinājumiem - noņemt atvieglinājumus. Tas ir 3000 liels ienākuma nodoklis un tā tālāk. Es gribu aicināt jūs, lai jūs tikpat aktīvi aizstāvētu zemniekus un nenoņemtu šos atvieglinājumus lauksaimniekiem. Latvijas Zemnieku savienība un Kristīgo demokrātu savienība ierosina atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, otro reizi.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Es gribu atbildēt tikai Tabūna kungam. Viņam riebjas lidotāji, kuri lido ar lidmašīnām un brauc tikai divreiz gadā ar mašīnu, viņam riebjas jūrnieki, kuri brauc ar kuģiem un kuri nez kāpēc nav pakļauti šai pašai demagoģijai, kā te Tabūna kungs stāstīja. Viņam drausmīgi riebjas medmāsas, jo viņš uzskata, ka simtiem tūkstošu lieli zaudējumi nav nekas. Tie ir Tabūna kunga vārdi šeit.

Tabūna kungs, atšķirībā no jums, es netaisu šeit nekādu priekšvēlēšanu kampaņu, bet, ja jūs domājat par valsti, tad jums ir jādomā par finansēm kopā, un, ja jūsu partijas finansu ministrs un viņa vadītā Finansu ministrija uzskata, ka nav vajadzīgs šāds papildinājums, tad jums kā šīs partijas viņa kolēģim būtu gods viņu aizstāvēt, nevis nākt un kult šeit tukšus salmus. Es domāju, ka jūs saprotat, bet es atvainojos, jo es jūs apvainoju, teikdams, ka jūs saprotat.

Otrs. Zemniekiem atlaides ir vajadzīgas, un tās šeit ir, jo 50 000 traktoru nemaksā nekādus nodokļus pašreiz. Arī kompensācija attiecībā uz akcīzes nodokli ir. Ir šīs atlaides līdz 12 tonnām. Mēs varam par to bezgalīgi strīdēties, bet šeit jau pareizi pateica, ka tad lai nāk finansu ministrs Zīle un pasaka, ka, ja šie 300 000 latu budžetā neienāks, tad cietīs lauki.

Cietīs darba vietas. Kam tad šis autoceļu fonds ir vajadzīgs? Tas ir autoceļu fonds ārpus pilsētām, Grīga kungs! Cilvēki strādā, arī veidojot un būvējot šos ceļus. Jūs nevarat atraut naudu no zemessarga vai no medmāsas, vai no skolotāja un teikt, ka tā ir jāatdod tam, kam ir lielāka mašīna par 12 tonnām. Nu nav trūcīgajiem tādas mašīnas, kas būtu lielākas par 12 tonnām! Par to ir runa! Ir runa par sabalansētu politiku. Ja jūs, Tabūna kungs, gribat atbalstīt trūcīgos, tad atbalstiet tos, kuriem mašīnas ir mazākas par 12 tonnām, bet nenodarbojieties ar demagoģiju!

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim debates par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par transporta līdzekļu ikgadējo nodevu”” pirmajā lasījumā.

Pēteris Elferts - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Otro reizi.

P.Elferts (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Gribētu atbildēt uz dažiem jautājumiem.

Cienījamais Grīga kungs, šeit nav ierobežojuma līdz 20 tonnām. Te ir noņemts šis ierobežojums, kas tika gatavots, rakstot šo likumprojektu. Tas ir šāds ierobežojums - nodevas atlaide par kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 12 000 kg. Tas tika ierosināts ar nolūku ierobežot nodevas atlaides piemērošanu par kravas automobiļiem, kas atrodas lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju īpašumā, bet netiek lietoti lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, piemēram, kokvedēji, autofurgoni iekšzemes un starptautiskajiem pārvadājumiem, lieltonnāžas pašizgāzēji, kas, saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju, sastāda apmēram 3 500 transporta līdzekļu.

Attiecībā uz to, ko Rāznas kungs teica. Te ir tas piemērs, ka faktiski ir lieltonnāžas kravas automobilis, ko izmanto lauksaimnieciskās produkcijas pārvadāšanai divas reizes gadā, bet īstenībā pārējo laiku to izmanto komercpārvadājumiem. Un te ir tas moments, kas izkropļo tirgu.

Vēl pie tam eksistē transporta līdzekļu ikgadējā nodeva, kas ir jāmaksā neatkarīgi no tā, vai tu lieto ceļu reizi gadā vai 365 dienas, jo ceļazīmēm ir jābūt un nav svarīgi, vai tu lieto ceļu vai ne. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par transporta līdzekļu ikgadējo nodevu”” pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 6, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu atbildīgo komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otro lasījumu!

V.Balodis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 17. jūnijam un lūdzu izskatīt to otrajā, galīgajā, lasījumā 18. jūnijā.

Sēdes vadītājs. Vai iebildumu nav? Priekšlikums ir pieņemts.

Izskatīsim nākošo darba kārtības jautājumu - likumprojektu “Darba devēju organizāciju likums”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts Pēteris Keišs - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Keišs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts dokuments nr. 4155 - “Darba devēju organizāciju likums” pirmajā lasījumā.

Likums izstrādāts saistībā ar Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, un tās 4.6. pantā ir teikts - “Nodrošināt, lai trīspusējā padome strādātu regulāri, būtisku jautājumu izlemšanā iesaistot darba devējus un arodbiedrības...” Šā likumprojekta izstrādāšanā ir piedalījusies Latvijas Darba devēju konfederācija un Labklājības ministrija. Tā ir izpētījusi un apkopojusi Zviedrijas, Vācijas, Lielbritānijas, Itālijas un citu valstu likumus, kas regulē darba devēju organizāciju tiesisko statusu un kompetenci, un, kā šeit likumā ir teikts (likums nav īpaši apjomīgs), darba devēju organizācija veidojas tad, ja apvienojas vismaz 5 darba devēji. Tā ir brīvprātīga sabiedriska organizācija.

Es aicinu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu “Darba devēju organizāciju likums” pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

P.Keišs. Tā kā tuvojas brīvdienas un vēl ir izskatāmi citi svarīgi likumprojekti, priekšlikumus otrajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 1. augustam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Dokuments nr. 4137. Ārlietu komisija izskatīja savā komisijas sēdē šo likumprojektu, atbalstīja to un ierosina Saeimai atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - nav. Nav kvoruma...

Lūdzu atkārtot balsošanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

A.Požarnovs. Lūdzu Saeimu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsojumu par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 1. Likums pirmajā lasījumā ir pieņemts.

A.Požarnovs. Te jau ir apkopoti trīs redakcionāli precizējumi, un, ja gadījumā nebūtu iebildumu, varbūt mēs varētu šodien pieņemt vēl arī otrajā lasījumā. (Starpsauciens: “Varam!”)

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Lūdzu!

A.Požarnovs. Dokuments nr. 4246. 1.pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. 2. pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. 3. pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt?

A.Požarnovs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību” otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Konvenciju par minimālajām normām uz tirdzniecības kuģiem” . Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs. Lūdzu!

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Dokuments nr. 4154. Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja šo likumprojektu un aicina to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

A.Požarnovs. Aicinu Saeimu pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

A.Požarnovs. Ir jau apkopoti pieci redakcionāli precizējumi. Vai Saeimai nebūtu iebildumu, ka mēs pieņemtu šo likumprojektu arī otrajā lasījumā šodien?

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? (Starpsauciens: “Nav!”) Lūdzu!

A.Požarnovs. Dokumenta nr. 4247 tabuliņā ir apkopoti priekšlikumi. Te ir redakcionāls precizējums virsrakstā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Redakcionāls precizējums ir 1. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai iebildumu deputātiem nav? Tālāk.

A.Požarnovs. 2. pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. 3. pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Tālāk.

A.Požarnovs. 4. pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta? Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinātu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Konvenciju par minimālajām normām uz tirdzniecības kuģiem” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par 1991. gada 25. februāra Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja šo likumprojektu un aicina to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsojumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

A.Požarnovs. Es aicinātu Saeimu nobalsot par likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti nav pieteikušies debatēs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

A.Požarnovs. Vai Saeima neiebilstu, ka mēs pieņemtu likumu arī otrajā lasījumā šodien?

Sēdes vadītājs. Vai iebildumu nav? Lūdzu!

A.Požarnovs. Priekšlikumi otrajam lasījumam ir apkopoti dokumentā nr. 4248. Ir redakcionāls precizējums likuma virsrakstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Tālāk!

A.Požarnovs. Redakcionāls precizējums 1. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Redakcionāls precizējums 2. pantā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav?

A.Požarnovs. Par 3. pantu priekšlikumi nav saņemti.

4. pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt?

A.Požarnovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu Saeimu pieņemt likumu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 1. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu!

Balsosim par likumprojektu “Par 1991. gada 25. februāra Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr. 4157, kurā ir valdības iesniegtie grozījumi likumā “Par tiesu varu”.

Šie grozījumi ir gatavoti ilgu laiku. Ar tiem tiek ieviesta jauna institūcija - Tiesnešu disciplinārkolēģija, kas izskatīs lietas par tiesnešu disciplinārajiem administratīvajiem pārkāpumiem un tātad pildīs funkcijas, ko līdz šim bija uzņēmusies Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.

Tas ir atbilstoši tam, ka 1997. gadā tika izdarīti grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz šādu institūciju. Tādējādi četru Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju vietā atestāciju veiks tikai viena Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, un tai tiks ierosinātas arī tiesības pazemināt tiesnešu kvalifikācijas klasi.

Bez tam ir ierosināts apstiprināt rajonu un pilsētu tiesu tiesnešus uz ilgāku pārbaudes laiku - uz 5 gadiem, izņēmumu gadījumos atkārtoti pagarinot šo pārbaudes laiku uz 2 gadiem, kas ļaus labāk un objektīvāk izvērtēt atsevišķu tiesnešu darbības kvalitāti. Turklāt tiesnešus apstiprinās noteiktā līmenī, tātad rajona, pilsētas vai apgabaltiesas līmenī, nevis tikai konkrētā tiesā, un tas ļaus mazliet operatīvāk rīkoties ar tiesnešu pārvietošanu no vienas tiesas uz otru, kas šobrīd reizēm ir pārāk gara procedūra. Tiks likvidēts rajona, pilsētas tiesas administratīvā tiesneša amats, jo arī šobrīd administratīvie tiesneši izskata gan civillietas, gan krimināllietas, taču viņiem ir paredzēti zemāki amata kritēriji nekā pārējiem tiesnešiem.

Izmaiņas ir arī attiecībā uz to, ka tiesneša palīgam un tiesas konsultantam nav obligāti jābūt augstākajai juridiskajai izglītībai, jo šobrīd ir grūti ar atbilstošas kvalifikācijas cilvēkiem nokomplektēt šīs darba vietas.

Būtiskas izmaiņas ir arī attiecībā uz tiesnešu nodrošināšanu un atalgojumu. Tātad runa ir par augstākās tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka amatalgas pielīdzināšanu pirmās kvalifikācijas kategorijas civildienesta ierēdņa maksimālajai mēneša algai, kā arī ir paredzētas piemaksas par tiesneša kvalifikācijas klasi.

Juridiskā komisija aicina atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - 2. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

M.Grīnblats. Juridiskā komisija piedāvā iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 1.jūlijam.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret Grīnblata kunga minēto termiņu - 1.jūliju? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dokuments nr.4158 - likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”, kuru iesniedzis Ministru kabinets. Šie grozījumi ir saistīti ar to likumprojektu, kuru mēs nupat jau pirmajā lasījumā pieņēmām. Juridiskā komisija aicina arī šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Kādi, lūdzu, ir priekšlikumi par otro lasījumu?

M.Grīnblats. Juridiskā komisija aicina deputātus iesniegt otrajam lasījumam priekšlikumus līdz šā gada 1.jūlijam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 1.jūlijs? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi deputātu grupas iesniegtos grozījumus Latvijas Civilprocesa kodeksā un šo likumprojektu neatbalsta. Neatbalsta sekojošu iemeslu dēļ.

Kā redzams likumprojektā, 228.pantam ir paredzēts grozījums, tas ir kā 1.pants. Un nodaļā tās ir lietas, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām. Taču piedāvātais priekšlikums pēc būtības būtu risināms tā saucamajā juridiskā fakta konstatēšanas kārtībā.

Civilprocesa kodeksa divdesmit trešā nodaļa - A - nodaļa - arī regulē procesuālo kārtību lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām.

233.1., 233.2., 233.3. pants iekļauts kodeksa nodaļā, kur nav prasības tiesvedības formas. Tas vairāk ir sevišķās tiesāšanas kārtības jautājums. Ja šī ir prasības pieteikuma forma, tad ir ierosināta civillieta, tad ir jābūt skaidrībai par to, kas ir prasītājs un kas ir atbildētājs. Šobrīd pēc iesniegtās formas... to nav iespējams konstatēt pēc iesniegtā projekta, un arī pēc būtības ir diskutabls jautājums - vai prasītājs... būtu saprotams, kas šajās lietās būtu prasītājs. Bet vai atbildētājs ir vēlēšanu komisija (tas ir diezgan apšaubāmi) vai pretendents, kas grib tikt ievēlēts? Projektā tāpat nav konsekvences jautājumā, vai tad ir pieteikums kā procesuāls dokuments vai prasības pieteikums, vai kāds cits procesuāla rakstura dokuments.

Ņemot vērā šīs pretrunas iesniegtajā protestā, procesuāla rakstura pretrunas un tanī skaitā arī terminoloģijas nekonsekvences, Juridiskā komisija pirms pirmā lasījumā neatbalstīja šo likumprojektu, tātad neatbalsta arī tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms debatēm izskatīsim desmit deputātu priekšlikumu, kurš ir izklāstīts dokumentā nr.4238B. Ir runa par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu - atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 31, atturas - 9. Likumprojekts par steidzamu nav atzīts.

Sākam debates. Aigars Jirgens - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Vispirms gan es gribētu iebilst sakarā ar Kārtības ruļļa pārkāpšanu, jo es biju pieteicies motivēt steidzamību, bet man diemžēl vārds netika dots.

Un tagad - par šo likumprojektu pēc būtības. Kā jūs visi atceraties, mēs ilgi un smagi debatējām par izmaiņām Saeimas vēlēšanu likumā, vairākkārt apspriedām pantus, kuros ir noteikti vēlēšanu tiesību ierobežojumi atsevišķām personu grupām, un ar samērā lielu balsu vairākumu Saeima pieņēma lēmumu, ka personas, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra ir darbojušās Latvijas komunistiskajā partijā un citās šīs organizācijas satelītorganizācijās, tādās kā Darbaļaužu internacionālā fronte un tamlīdzīgās, nevar tikt pieteiktas par deputātu kandidātiem Saeimas vēlēšanās. Šāds Saeimas lēmums tika pieņemts, un šāda norma likumā ir. Bet šāda norma ir arī Pašvaldību vēlēšanu likumā, un, kā jūs atceraties no pašvaldību pagājušo vēlēšanu pieredzes, tad bija ļoti garš process - tas tika atspoguļots arī presē - saistībā ar Alekseja Vidavska kandidēšanu, un tātad bija tiesas spriedums šajā lietā. Tas bija Krāslavas rajona tiesas spriedums, ar kuru atzina, ka lietu nevar izskatīt civilprocesuālā kārtībā, jo likumdevējs nebija noteicis veidu, kādā šī lieta būtu izskatāma. Pēc prokuratūras protesta Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā šo rajona tiesas spriedumu. Līdz ar to radās situācija - un pašlaik šāda situācija ir arī ar Saeimas vēlēšanām - , ka likumā pastāv ierobežojoša norma, bet šī norma nevar tikt reāli ievērota, jo likumdevējs arī attiecībā uz vēlēšanu tiesību ierobežojumiem Saeimas vēlēšanās nav noteicis kārtību, kādā lietas izskatāmas. Tāpēc ir šis mūsu, piecu deputātu, iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”, kas piedāvā vienu no veidiem, kādā šādas lietas būtu izskatāmas.

Kas attiecas uz Kaksīša kunga iebildumiem par to, ka šādas lietas būtu izskatāmas nevis prasības tiesvedības kārtībā, bet sevišķās tiesāšanas kārtībā, diemžēl juristu vidū izpratne ir dažāda. Un viens no argumentiem gan rajona tiesai, gan Senāta spriedumam ir tas, ka tieši šādas lietas nevar tikt izskatītas sevišķās tiesvedības kārtībā, jo šeit ir ne tikai fakti, bet arī fakti, kas prasa izvērtējumu. Sevišķās tiesāšanas kārtībā tiek izskatītas pārsvarā tādas lietas, kurās nav strīdu, kuras ir bezstrīdu. Taču šeit šie strīdi ir, un mēs, protams, varam attiecībā uz otro un trešo lasījumu precizēt šīs nianses - kas ir prasītājs, kas ir atbildētājs. Es domāju, tas viss ir iespējams. Es domāju, ja likumdevējs ir noteicis Vēlēšanu likumā normu, ka pastāv šie vēlēšanu tiesību ierobežojumi, tad ir jābūt arī mehānismam, kā to īstenot. Ja šāda mehānisma nebūs, tad, es domāju, atkārtosies tas pats, kas bija pašvaldību vēlēšanās. Es domāju, ka no šāda procesa ieguvējs nav neviens - ne Saeima, ne Prokuratūra, ne tiesa, nedz arī sabiedrība. Aicinu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties ko teikt komisijas vārdā, Kaksīša kungs?

J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi! Katrā ziņā es piekrītu visam tam, ko Jirgena kungs teica, ja tā varētu teikt, savas uzstāšanās pirmajā daļā. Jā, ir problēmas, ir nepieciešams šo problēmu risinājums, bet šim risinājumam ir jābūt korektam, šim risinājumam ir jābūt tādam, kādu to nosaka civilprocesuālā likumdošana vai Civilprocesa likums. Jirgena kungs jau teica, ka starp juristiem pastāv domstarpības, un tagad mēs gribam iebalsot jau pirmajā lasījumā... un tad risināt šīs domstarpības. Man ne visai pieņemams ir arguments... es runāju arī komisijas vārdā... es atvainojos, es runāju nevis savā vārdā, bet komisijas vārdā... arī komisijā šis arguments bija kā pamatarguments, ka nav šīs konsekvences, nav arī šādā variantā parādīts šis ceļš, kā risināms šis strīds jeb kā konstatējams šis fakts. Jo nav šeit, šajā projektā, izlemts pats būtiskākais - vai ir risināms strīds vai ir konstatējams fakts. Vai tas, par ko ir jāspriež tiesai, izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām vai tā ir atsevišķa fakta konstatācija? Tādēļ komisija neatbalsta, un es lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 14, atturas - 21. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus un apsvērumus par otro lasījumu. Godātie kolēģi! Es jau teicu, ka likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu dot priekšlikumus par otro lasījumu. Es tā arī teicu.

J.Kaksītis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 19.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 19.jūnijs? Nav. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Nacionālo bruņoto spēku likums”, pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mums vajag darbam dokumentu nr.4156. Tas ir likumprojekts “Nacionālo bruņoto spēku likums”. Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja savā sēdē šo likumprojektu kopīgi ar militārajiem speciālistiem un nolēma lūgt augsti godāto Saeimu izlemt par likumprojektu pirmajā lasījumā. Arī Juridiskā komisija ir izskatījusi un konceptuāli atbalstījusi Nacionālo Bruņoto spēku likuma projektu un arī ierosina virzīt to uz izskatīšanu Saeimā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Ģirts Kristovskis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Ģ.V.Kristovskis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Tik tiešām, kā mūsu komisijas referents Grīga kungs izteicās, komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet jāsaka, ka ar noteikumu, ka Aizsardzības ministrijas speciāli šo likumprojektu pietiekami nopietni pārstrādās. Es izmantošu iespēju norādīt uz ļoti daudzām nekonsekvencēm, kas ir šajā sagatavotajā likumprojektā.

Kā zināms, līdz šim mums nepastāvēja vienots likumprojekts par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Mums ir bijis tikai likumprojekts par atsevišķiem Nacionālo bruņoto spēku veidiem - par Zemessardzi vai par Aizsardzības spēkiem. Ko mēs tagad redzam šajā likumprojektā par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem?

Pirmām kārtām jāteic, ka, veidojot šo likumprojektu, netiek ievērota tā loma, kas šādam likumprojektam būtu jāpilda. Tas nav vienmērīgi sabalansēts, un pēc būtības ir tāds precedenta tiesību paraugs - kaut ko no kaut kurienes paņem, bet vesela virkne svarīgu jautājumu vienkārši netiek šajā likumprojektā iekļauta. Paskatīsimies kaut vai to, kas šeit ir sacīts par Nacionālo bruņoto spēku lielāko vienību - Zemessardzi! Tas ir 5.pants. Tātad par Nacionālo bruņoto spēku lielāko vienību ir uzrakstīts tikai viens pants. Tur pat nav rakstīts, no kā šī vienība sastāv, kā to komplektē, kādas ir tās īpatnības. Tajā pašā laikā par Militāro policiju ir uzrakstīti veseli trīs četri panti, kaut gan Militārajā policijā varbūt ir tikai kādi 100 cilvēki.

Arī par Speciālo uzdevumu vienību ir uzrakstīti vairāki panti. Pie tam šie panti ir dažādās nodaļās šajā likumprojektā, faktiski dublē viens otru. Nacionālo bruņoto spēku komandieris, it kā skaidrodams šā likumprojekta, varētu teikt, vājumu vai varbūt īpatnības, gan izteicās, ka ir citi likumi, kuros ir šīs problēmas aprakstītas. Ja mēs domājam par mūsu likumu hierarhiju un likumu veidošanas kultūru, man jāsaka, ka, veidojot tādu nopietnu likumu kā Nacionālo bruņoto spēku likums, tomēr vajadzētu ievērot konsekvenci. Un, ja mēs, kā šeit pārejas noteikumos rakstām, atsakāmies no likuma par valsts aizsardzību vai likuma par valsts Aizsardzības spēkiem, tad noteikti būtu jābūt bruņoto spēku veidu starpā ievērotam konkrētam līdzsvaram.

Tajā pašā laikā mēs redzam, ka šeit vesela virkne jautājumu faktiski netiek ievērota. Netiek nekas teikts par personāla veidošanas principiem, par izglītības sistēmu Nacionālo bruņoto spēku vienībām. Ne vārda nav par Aizsardzības akadēmiju. Nekas netiek minēts par profesionālajiem principiem, vai par obligāto militāro dienestu, komplektējot Nacionālo bruņoto spēku vienības.

Faktiski netiek pieminēts mūsu Satversmē bieži vien pieminētais temats par Nacionālo bruņoto spēku augstāko vadoni - Valsts prezidentu. Šeit mēs redzam, ka 12.pantā, neapšaubāmi, ir ierakstīts, ka Nacionālie bruņotie spēki ir pakļauti aizsardzības ministram un tiek ievērots vienvadības princips. Nākamajā pantā mēs redzam, ka Valsts prezidents tomēr ieceļ zināmas amatpersonas un rekomendē... Tātad faktiski jautājums par šo vienvadību netiek šajā likumprojektā risināts un tiek saglabāta tā pretrunība, paralēle, divdomība - augstākās varas paralēlisms, kas mūsu valstī ir vērojams, kas noved faktiski nevis pie pozitīvām, bet pie negatīvām sekām. To uzskatāmi pierādīja arī problēmas ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera Dalbiņa atbrīvošanu no amata.

Vēl varētu pieminēt, ka faktiski nekas netiek sacīts par Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieku, viņa lomu kara laikā, par tautsaimniecības mobilizāciju Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām. Citu valstu bruņotajos spēkos, neapšaubāmi, šis jautājums netiek apiets.

Tātad jārunā par kara situācijām, par Nacionālo bruņoto spēku vadības - virspavēlnieka - kompetenci karastāvoklī.

16. pants runā par sadarbību ar pašvaldībām, taču šī sadarbība ir aplūkota tikai no militārajiem aspektiem, nevis, teiksim, no kārtības sargāšanas viedokļa. Piemēram, Zemessardze izpilda kārtības sargāšanas pienākumus.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Kristovska kungs!

Ģ.V.Kristovskis. Šādi un līdzīgi jautājumi joprojām šajā likumprojektā nav ievēroti, un līdz ar to, manuprāt, tas ir ļoti vājš, un es domāju, ka būs liels darbs jāiegulda, lai šo likumprojektu tiešām varētu virzīt uz otro lasījumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Latvijas īpašais ģeogrāfiskais stāvoklis vēl ilgi radīs zināmu spriedzi un prasīs no mums ļoti skaidru sapratni, kā mums ir jārīkojas. Šādai noteiktai mūsu rīcībai ir jābūt, arī pieņemot attiecīgos dokumentus, kas skar mūsu valsts Nacionālo bruņoto spēku darbību. Lai mēs būtu pilnīgā skaidrībā par to sistēmu, kas valda mūsu Nacionālajos bruņotajos spēkos, un par to, kā mēs to varam izmantot. Tāpēc šādam likumam ir jābūt visaptverošam likumam, kas neskar kādu atsevišķu vienību. Nacionālo bruņoto spēku likumam ir jābūt, kā tas arī ir iecerēts, tā saucamajam “jumta” likumam, kurā ir apkopotas galvenās Nacionālo bruņoto spēku darbības formas. Šādā likumā nevajag izvērsti runāt par kādām atsevišķām vienībām.

Jā, vienīgais pozitīvais šajā likumā ir tas, ka vispār ir viss uzrakstīts. Neapšaubāmi, ar šādu saturu to pieņemt pat otrajā lasījumā nedrīkst. Tas diemžēl parāda ļoti vājo profesionālo sagatavotību, kāda ir bijusi šā likumprojekta autoriem.

Mums arī komisijā nācās par to aizrādīt, bet tieši tāpēc, lai vismaz kaut kāda virzība būtu, mēs komisijā šo projektu atbalstījām. Aicinu arī pārējos kolēģus, Saeimu, atbalstīt to. Bet, protams, mēs, šie lielie kritiķi, kādi mēs te daži no komisijas esam, centīsimies šajā likumā iestrādāt būtiskas izmaiņas, jo šinī brīdī šeit ir mākslīgi salikts kopā... daudz kas ir paņemts no atsevišķām pozīcijām, un tiešām ir iznācis tā, ka tik... nu es tomēr teikšu... ne sevišķi būtiska vienība kā Militārā policija šeit tiek aprakstīta daudz plašāk nekā mūsu Nacionālo bruņoto spēku pamatvienības - Zemessardze, Jūras spēki, Gaisa spēki. Lai arī cik lieli tie būtu, tomēr tie ir, un ir jābūt skaidrai to darbībai.

Tālāk. Protams, šeit ir arī vispārīgas frāzes. Tās ir vispārīgas frāzes, kādas ir 16., 19. un 21.pantā. Kaut kas vispār par likuma ievērošanu, kaut kas par vispārējo kārtību...

Bez tam, ja jau mēs šā likuma pārejas noteikumos atzīstam, ka spēku ir zaudējis likums “Par Aizsardzības spēkiem” un likums “Par valsts aizsardzību”, tādā gadījumā tam, kas tur ir bijis iekšā, jābūt ļoti skaidri iestrādātam šādā visaptverošā likumā. Pagaidām tas nav izdarīts.

Taču, lai mēs tomēr šo procesu virzītu uz priekšu jau šajā - 6.Saeimā, ir vērts strādāt tālāk, gatavot otro lasījumu. Ir acīmredzot vērts šo likumprojektu otrajā lasījumā pieņemt. Ja ļoti izdotos, būtu pavisam labi, ja mēs to pieņemtu arī trešajā lasījumā. Par to varētu arī pēc tam spriest. Tā ka es ļoti aicinu arī projekta autorus uzstāties, aicinu, protams, uzstāties tad, kad būs mūsu komisijas sēde. Bet šobrīd labākais, ko mēs varam izdarīt, ir pirmajā lasījumā, konceptuāli, tomēr to atbalstīt un pēc tam strādāt, nopietni strādāt, pie grozījumiem, gatavojot otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Kostandas kungs, es esmu paziņojis, ka debates ir beigušās. Vajag savlaicīgi pieteikties debatēs.

Vai Grīga kungs vēlas kaut ko teikt komisijas vārdā?

O.Grīgs. Paldies kolēģiem par lietišķu pieeju šā likumprojekta izskatīšanai pirmajā lasījumā. Man ļoti žēl, ka Kostandas kungs nevarēja piedalīties debatēs. Druvas kungs... Bet es ceru, ka kolēģi atbalstīs šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Tāpēc mēs centīsimies noteikt, ja jūs piekritīsiet, garāku termiņu priekšlikumu iesniegšanai. Es domāju, ka tiešām šis likumprojekts ir samērā vājš, bet, lai būtu virzība uz priekšu, es aicinu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 9, atturas - 7. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu.

O.Grīgs. Cienījamie kolēģi, priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 20.jūlijam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 20.jūlijs? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4076. Tas ir Ministru kabineta izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Ministru kabinets rosina izdarīt izmaiņas trijos likuma pantos. Likumprojekts ir izveidots, ņemot par pamatu Eiropas Savienības direktīvu nr. 96/26/EC, kur definētas prasības, kādām jāatbilst autopārvadājumu operatoriem. Autopārvadājumu likumā tiek izslēgta licencēšana kā tirgu ierobežojošs faktors, aizstājot to ar sertificēšanu. Jāteic gan, ka licencēšana tiek saglabāta tikai pasažieru autopārvadājumu veidiem - situācijās, kurās tirgus ir ierobežots. Tā ka aicinu jūs, augsti godātie deputāti, atbalstīt šo nozīmīgo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 17.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 17.jūnijs? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Seši Saeimas deputāti iesnieguši Prezidijam iesniegumu, kurā rakstīts: “Balsojuma izdrukā par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā ir norādīts, ka “par” minētā likumprojekta pieņemšanu ir nobalsojušas deputātes Gunta Gannusa, Ludmila Kuprijanova, kuras balsojuma brīdī neatradās zālē. Sakarā ar to lūdzam izdarīt pārbalsošanu.”

Kas vēlas par šo deputātu iesniegumu runāt “par” vai “pret”?

Aigars Jirgens vēlas runāt “pret”.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ja mēs gribam precīzi noskaidrot, kas ir tobrīd atradies zālē un kas ne, tad mums jāizdara šāda izmeklēšana attiecībā uz visiem deputātiem. Es balsošanas brīdī, neredzēju, piemēram, arī Eniņa kungu zālē, bet Eniņa kunga vārds izdrukā parādās: viņš ir nobalsojis “pret”.

Es aicinu kolēģus, it sevišķi kolēģus no Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas, nerisināt politiskus jautājumus, likumdošanas jautājumus šādā procedūras ceļā. Es gribu atgādināt vēl vienu Kārtības ruļļa normu, proti: pēc balsošanas rezultātu paziņošanas tālāka balsu pieņemšana vai grozīšana netiek pieļauta.

Sēdes vadītājs. “Par” runāt neviens nevēlas. Izlemsim jautājumu, vai izdarīsim pārbalsošanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par sešu deputātu priekšlikumu - par pārbalsošanas izdarīšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 29, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts. Pārbalsošana netiks izdarīta.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par pasaules valstu iepazīstināšanu ar Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 22.augusta Deklarāciju par Latvijas okupāciju un konsultatīvā atzinuma pieprasīšanu no Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās tiesas”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Mēs izskatīsim dokumentu nr. 4200, kas ir Juridiskās komisijas pārstrādāts šā lēmuma projekts.

Uzskatu, ka mums ir par šo lēmuma projektu jādebatē. Ja nav citu, kas vēlētos runāt debatēs, tad es gribētu pats debatēt.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Atvainojiet, Mauliņa kungs vēlas runāt. Atsauciet balsošanas režīmu! Mauliņa kungs vēlas runāt debatēs par šo jautājumu.

Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Jā, es atvainojos! Es nevarēju runāt to, ko es domāju, kad runāju komisijas vārdā. Jo citiem varētu būt citādas domas. Es tikai gribu te atkārtot, ka šī deklarācijas tālākā attīstīšana ir vajadzīga tāpēc, ka Ārlietu ministrija būtībā neizpildīja šīs deklarācijas noteikumus. Ja tiek konstatēts, ka Latvija ir bijusi okupēta, bija attiecīgi jāstrādā ar ārvalstu vēstniecībām, ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un tā tālāk. Kā mēs noskaidrojām jau iepriekšējā reizē, praktiski nekas nav darīts. Kā mūs te informēja Birkava kungs, ir tādas lietas, ko viņa paša darbinieki atzīst par nenotikušām. Taču pie reizes es gribu atgādināt diemžēl arī mūsu Saeimas priekšsēdētāja izteikumus Krievijā, ka šī deklarācija domāta tikai iekšējai lietošanai Latvijā. Diemžēl šis darbs Latvijā arī nav darīts, jo arī šeit bija jāsakārto attiecīgie dokumenti, jāveic izmeklēšana, lai noskaidrotu, cik lielus zaudējumus Latvijai šī okupācija ir nodarījusi un kāda tiesiskā atmosfēra radusies pēc 50 gadu okupācijas. Ja mēs tagad izskatām jautājumu par pilsonības piešķiršanu, tad šī neinformētība gan uz āru, gan uz iekšieni rada problēmas. Mēs minstināmies, vai piešķirt vai nepiešķirt pilsonību tiem cilvēkiem, kas būtībā ir ieplūdināti Latvijā pēc okupācijas. Taču mēs zinām, ka ir starptautisko tiesību dokumenti, kas skaidri nosaka, ka ieplūdinātie iedzīvotāji nevar tikt parastā veidā naturalizēti un atzīti par pilsoņiem. Ka tas ir rupjš tiesību pārkāpums. Tas viss nav attiecīgi noformēts. Šī jautājuma neiztirzāšana ir novedusi pie tā, ko mēs piedzīvojām, - ka pat to divu totalitāro valstu pēcnācēji, tas ir, kanclers Helmuts Kols un prezidents Jeļcins, nosodīja Latviju par to, ka viņa totalitāro varu upurus grib pieminēt ar cieņu, proti, iesauktos leģionārus grib pieminēt ar cieņu, kāda militārajiem cilvēkiem, vienalga, kurā pusē kritušiem, pienāktos. Tas bija zināmā mērā cinisma kalngals, un pats ļaunākais bija tas, ka arī mūsu Valsts prezidents Guntis Ulmanis šoreiz nosodīja līdzi... Un mēs zinām arī notikumus ar Dalbiņa kungu. Kolēģi, lūdzu jūs izturēties pret šo jautājumu ļoti nopietni, jo galu galā Ārlietu ministrijas darbs ir jāiekustina, tāpat arī iekšējais darbs ir jāiekustina, lai tā okupācija nepaliktu par tādu, tā teikt, noslēptu parādību, kuras sekas pasaule nezina. Šīs sekas netiek iztirzātas, izskaidrotas, un šo seku neizskaidrošanas dēļ par mums būtībā ņirgājas un mums izsaka smagus pārmetumus. Lūdzu atbalstīt šo dokumentu. Vismaz mazlietiņ mēs būsim pavirzījušies uz priekšu šajā jautājumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lēmums, kas ir jūsu priekšā un kas ir Juridiskās komisijas koriģēts, un ko mēs skatījām kādā no iepriekšējām Saeimas sēdēm, es uzskatu, ir ļoti korekts un izsvērts. Pirmais punkts: iepazīstināt pasaules valstis ar Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 22.augusta Deklarāciju par Latvijas okupāciju. Un otrais: lūgt konsultatīvo atzinumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskajā tiesā. Es piebildīšu, cienījamie kolēģi, ka diemžēl nedz Augstākajā padomē, nedz 5., nedz arī 6.Saeimā nav bijis vienprātības un ir bijuši un ir deputāti, kuri ir traucējuši virzīt šo ļoti būtisko jautājumu, varbūt pat vienu no Latvijai būtiskākajiem jautājumiem, pasaules valstu attiecīgo institūciju izvērtēšanai. Ko tas nozīmē? Ko tas būtu devis, ja mēs to būtu izdarījuši jau pirms vairākiem gadiem? Cienījamie kolēģi, tas parādītu pasaulei, tas parādītu Rietumiem to patiesību visā tās šausmīgumā. Tas parādītu to, kas notika sakarā ar Latvijas okupāciju, turpmāko kolonizāciju, pārkrievošanu un boļševizāciju. Tas būtu novērsis nepamatoto draudu lavīnu, kas tagad gāžas pār Latviju no Austrumiem un diemžēl arī no Rietumiem. Mēs izjūtam šo spiedienu - pieņemt savā vidū 700 tūkstošus okupantu un kolonizatoru. Tad nebūtu šī latvieti apkaunojošā (es uzsveru - apkaunojošā un pazemojošā!) mēģinājuma dot pilsonību visiem šiem no PSRS dažādos veidos sabraukušajiem. Ja notikusi okupācija, tad okupācijas procesā, kā to nosaka Ženēvas konvencija, visi civilokupanti jāaizvāc no okupētās teritorijas, par militāristiem nemaz nerunājot. Diemžēl ir cilvēki, ir deputāti, kuri šodien priecājas, ka 22 tūkstoši militāristu ir palikuši Latvijā, un uzskata viņus kā piederošus Latvijai. Kādēļ? Ar kādām tiesībām? Un ar ko tas mums draud? Gan Rietumi, lai nerisinātu šo problēmu, kuras radīšanā paši bija līdzvainīgi, gan arī Austrumi, krievi, mūs aicina, lai mēs atstājot tos šeit. Es vēlreiz atkārtoju, es jau nez cik reižu esmu sacījis: viņi to dara, lai šantažētu un ietekmētu Latviju sev vēlamā virzienā. Un tādēļ šī dokumenta izplatīšana, okupācijas fakta atzīšana un izvērtēšana, joprojām ir ļoti, ļoti svarīga. Bez tā mēs nespēsim normāli veidot savu valsti. Mūs pluinīs arī nākotnē, uzspiedīs mums nepieņemamo, ja nepanāksim okupācijas fakta izvērtēšanu pasaulē, Apvienoto Nāciju Organizācijā. Tam jāvelta, kolēģi, īpaša uzmanība. Daudzu deputātu vienaldzība šobrīd, apspriežot šo jautājumu, mani, godīgi sakot, uztrauc. Es aicinu, kolēģi, pieņemt šo lēmumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Es kā Ārlietu komisijas dalībnieks vienkārši varu kārtējo reizi norādīt uz ļoti daudzajām... es šajā gadījumā negribu teikt - muļķībām, bet saukšu tās par neprecizitātēm, kuras atkal šeit ir iestrādātas. Mēs, protams, varam to atbalstīt, bet... Es pateikšu tikai dažas lietas. Tātad, pirmkārt, protams, Ministru kabinetam ir jāizplata šī deklarācija, un viņš to ir arī izplatījis zināmā mērā, bet Ministru kabinets nevar nodrošināt, lai ANO izplatītu to oficiāli kā šīs organizācijas dokumentu, jo ANO var izplatīt tikai tos dokumentus, par kuriem ir nobalsots Ģenerālās asamblejas sēdē vai Drošības padomē. Pirmkārt, - kā oficiālu dokumentu... Tas ir pirmkārt. Tā ka tā ir tīri tehniska lieta.

Un, otrkārt, es nepiekrītu tam, ko Tabūna kungs šeit runāja. Es gribētu pateikt, ka, uzņemot Latviju Eiropas Padomē, bija šie dokumenti... šajos dokumentos varat sīki izlasīt visu Latvijas vēsturi, tur jau ir viss sīki un gari rakstīts par okupāciju, Tabūna kungs. Tā ka nevajag to atkārtot. Turklāt, uzņemot Krieviju Eiropas Padomē, ļoti sīki tika norādītas Krievijas saistības, ieskaitot pat minētas teritorijas, kas ir Baltijas valstīm pievāktas.

Un treškārt. Tabūna kungs, kad jūs, būdams Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs, noraidāt pieprasījumu par Abreni, tad jūs runājat kā vienas partijas pārstāvis, bet tagad, kad jūs runājat par okupācijas sekām, jūs atkal runājat kā citas partijas pārstāvis, tad nu es nevaru saprast, ko jūs te runājat. Kādreiz izdomājiet.

Ja ir 2.punktā runāts par Starptautisko tiesu, tad tas ir pilnīgi pareizi - Starptautiskā tiesa var sniegt konsultatīvo atzinumu, un uz to norādījis starptautisko tiesību speciālists Lēbers. Bet viņi var to sniegt konkrētā jautājumā, nevis vispārēji, par PSRS kaut kādu sabrukumu. Vajag konkrēti rakstīt, ko ir pārmantojusi Krievija no PSRS, jo PSRS kā tāda vairs nepastāv. Nekāda starptautiskā tiesa ar to nenodarbosies - tagad sniegt atzinumus par to, ko savā laikā ir pārkāpusi PSRS. Taču šādā konsultatīvā atzinumā, kā ierosināja Lēbera kungs, var būt, piemēram, atzinums par to, kam pieder šī teritorija - 2 tūkstoši kvadrātkilometru. Un, Tabūna kungs, tas ir tieši tas, ko mēs savulaik ierosinājām - ka vajag šeit runāt par konkrētām lietām, nevis kult tukšus salmus, runājot par vispārējiem sarunu priekšmetiem. Tātad, ja mēs gribam, lai Starptautiskā tiesa sniegtu konkrētu atzinumu, mums ir jānorāda, par kādu jautājumu. Nevis rakstīt, ko ir izdarījusi Zelta orda, ko ir izdarījusi PSRS, ko ir izdarījušas citas valstis, kuras vairs neeksistē kā tādas. Tad konkrēti jānorāda, kādas sekas... tad rakstām iekšā Krieviju... Es neesmu pret, es arī varbūt varētu to atbalstīt, bet es tikai saku, ka mēs par to runājam gadu no gada un visu laiku ierakstām iekšā tādas tehniskas muļķības, un absolūti nespējam precīzi uzrakstīt, ko mēs gribam. Ja runājam par okupāciju, tad jāatceras, ka Valsts prezidents, minēdams ļoti precīzus skaitļus par to, cik ir deportēto, par to, cik ir gājuši bojā, uzstājās ANO Ģenerālās asamblejas sesijā, kura bija vienlaicīgi arī parlamentārā... Starpparlamentārās asamblejas sēde Ņujorkā. Tas, man liekas, bija 1994.gada septembrī. Ļoti sīki šī runa ir atspoguļota visos dokumentos, tā ir izplatīta vairāk nekā 180 valstīs. Tad jājautā - kas te būs jauns un kas te būs labāks? Visu laiku nāk šeit runātāji, aizmirst visus šos dokumentus, kuri ir Ārlietu komisijā. Jūs, Tabūna kungs, varat ieiet Ārlietu komisijā un paņemt - tur ir gan Valsts prezidenta Ulmaņa runa, gan Eiropas Padomes lēmums par Latvijas uzņemšanu, tur ir sīki fiksēts viss - kad mūs okupēja, kas mūs okupēja, tur ir pat senāka vēsture aprakstīta. Tāpēc man būtu priekšlikums - ja kāds nākamreiz iesniegs šādus priekšlikumus, tad vajag tomēr konkrēti norādīt, ko mēs gribam. Ja mēs gribam slēdzienu par Abreni, tad rakstīsim, ka par Abreni. Ja mēs gribam slēdzienu par pilsoņiem, tad vajag rakstīt, ka par pilsoņiem. Taču tādi dokumenti kā šis nevienam nekādas saistības neuzliek. Jūs ļoti labi zināt, ka neviens uz to pat neatbildēs un to vienkārši noliks malā, jo ir jau pieņemti daudz precīzāki dokumenti. Nu kam tad ir vajadzīgs šāds dokuments? Un, ja mēs gribam izplatīt vienkārši mūsu okupācijas deklarāciju, mūsu lēmumu par okupāciju, tad mēs varam uzaicināt Priedkalna kungu, kurš ir “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvis mūsu pārstāvniecībā pie Apvienotajām Nācijām, un viņš turpat to var darīt bez kāda speciāla lēmuma. Tad jau vienkārši jāuzaicina viņš, lai viņš atskaitās, kāpēc viņš to vēl nav izdarījis. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Ozoliņa kungs ir mans liecinieks: tad, kad es tiekos ar ārzemju delegācijām un ārzemju pārstāvjiem, es runāju ar viņiem, stāstu visu to arī viņiem nepatīkamo patiesību par Latvijas okupāciju, par visām šīm lietām. Man ir tāda iespēja, un es to daru. Ja dažs labs kolēģis valodas nezināšanas dēļ vai citu iemeslu dēļ nav spējīgs to darīt, tad viņš šeit sagatavo dokumentus, kas, es atvainojos, man jāpiekrīt Kiršteina kungam, lielā mērā ir bezjēdzība. To var atbalstīt, bet tas būs kārtējais papīrītis, kam nebūs nekādas jēgas. Vai tiešām Krasta kunga vadītā valdība nedarītu visu, lai izplatītu tiem, kas grib, dokumentus par mūsu okupāciju? Vai Krievkalna kungs, ko “Tēvzemei un Brīvībai” izvirzīja un mēs atbalstījām, ANO nedarītu visu, lai izplatītu šādus dokumentus? Es tam neticu. Es domāju, ka gan Krasta kunga valdība, gan Krievkalna kungs dara tiešām visu.

Bet, tāpat kā patiesību saku ārzemju viesiem, gribu patiesību pateikt arī saviem cienījamajiem kolēģiem. Un patiesība ir šāda. Vakar pie manis pienāca Polijas delegācijas pārstāvis. Viņš mani pietiekami ilgi pazīst, un viņš man teica: “Induli! Es īsti nesaprotu jūsu - Latvijas - deputātus. Nevienā valstī tādu deputātu nav. Visu valstu deputāti ciena savu valsti, cenšas par to izteikties labi un pozitīvi, kamēr jūsu deputāti šinīs tikšanās reizēs tikai raud un rada par valsti praktiski nepatiesu iespaidu.” Tā viņš teica, tie ir viņa vārdi. Un ir vēl kas, ko viņš teica. Zinot, ka šodien ir darba kārtībā šis jautājums, es viņam uzdevu ļoti konkrētu jautājumu - kā tas ir Polijā? Polija ir cietusi ne mazāk kā Latvija. Poliju sadalīja Molotova - Ribentropa pakts, un visas šīs lietas attiecas arī uz Poliju. Turklāt Polija nav mazā Latvija. Polija ir valsts, kas Eiropā ir ļoti svarīga. Vakar, starp citu, šie viesi, kas bija no Ziemeļatlantijas asamblejas, atzina, ka, ja Polija netiek stingri piesaistīta Vācijai un Francijai... tāpēc arī viņa ir vajadzīga NATO un Eiropas Savienībā, kā eiropieši uzskata, es ļoti atvainojos, vairāk nekā Baltijas valstis. Tā vienmēr Eiropā sākas lielas problēmas ar drošību. Un es viņam uzdevu šo jautājumu - kāda situācija ir Polijā? Ko Polija ir panākusi un kā viņa to ir panākusi? Un ziniet, ko šis polis man atbildēja? Viņš teica: “Ja jūs gribat kaut ko sasniegt, tad neaizmirstiet savu vēsturi. Māciet to saviem bērniem un paši to atcerieties, jo nedrīkst aizmirst savu vēsturi. Starptautiski runājiet par nākotni, par perspektīvām, par savām iespējām.” “Jūsu raudāšana, tāpat kā mūsu,” teica polis, “nevienu neinteresē. Tas ir lielākais naivums, kādu jūs varat iedomāties, - uzskatīt, ka kaut ko varēs sasniegt, tikai stāstot par savu patiesi grūto un šausmīgo pagātni.” Un parasti te visaktīvāk no šīs tribīnes uzstājas tie cilvēki, kuri starptautiski neko nedara, lai pastāstītu par šo pagātni.

Man liekas, kolēģi, par šo dokumentu var nobalsot, taču man vienkārši liekas drusku smieklīgi, ka pēc diviem gadiem nākošā valdība atkal pieņems dokumentu, kurā būs teikts, ka jādara viss, lai šā parlamenta pieņemtais lēmums tiktu iedarbināts, un tas attiecīgi sasaucas ar iepriekšējo lēmumu, kuru mēs vienreiz jau esam pieņēmuši. Ja Saeima... pilnīgi pareizi!... vienreiz jau ir pieņēmusi šo deklarāciju, tad tā attiecīgi ir jāizplata, un tas ir valdības uzdevums. Pieņemot vēl vienu dokumentu, ka mums tas it kā speciāli ir jādara, mēs vienkārši demonstrējam savu mazspēju.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis jautājums šodien faktiski ir jautājums par attieksmi pret okupācijas seku pārvarēšanu mūsu valstī. Un ir skaidrs, ka mēs šīs okupācijas sekas paši vien nevaram pārvarēt. Diemžēl tas ir apstiprinājies, un mums šeit ir vajadzīga starptautiska palīdzība. Šis ir jautājums arī par cieņu pret mūsu pašu pagātni, lai mums pašiem būtu sava nākotne. Šodien jautājums ir jāizvirza tieši šādi, un to prasa gan starptautiskais konteksts, gan arī dažādu vietējo grupējumu agresivitāte un naidīgums, kas jau atklātā formā izpaužas pret latviešu tautu šeit Latvijā.

Mums ir jāpaskaidro un jāizskaidro, kāpēc mums ir nepieciešams izvirzīt prasību, lai katrs zinātu latviešu valodu. Katrs, kas grib iegūt Latvijas Republikas pilsonību. Mums ir šāda nepieciešamība! Taču, ja tas nav skaidrots, tad tā ir būtiska mūsu līdzšinējā ārlietu resora un arī visas valdības vaina. Jo šobrīd tas lielā mērā ir tieši starptautiskais spiediens, kas mums spiež izdarīt Latvijā tādas izmaiņas Pilsonības likumā, kas neparedz šo valodas zināšanu pārbaudi. Šeit mēs tieši redzam, ka šī mūsu attieksme pret to, ka pie mums Latvijā ir bijusi okupācija, un pats šis okupācijas fakts nav ticis pietiekami plaši pasniegts starptautiskajā līmenī. Mums ir jāparāda un jāatgādina tas, ka starptautiskās tiesības prasa no jebkuras okupētās valsts izvest tos cilvēkus, kas ir šajā okupētajā valstī okupācijas varas ieplūdināti, neatkarīgi no tā, vai tie ir militārie vai civiliedzīvotāji. To prasa starptautiskās tiesības. Un tā ir tikai mūsu labā griba un mūsu izpratne par situāciju, ka mēs neprasām, lai visi šie cilvēki no Latvijas aizbrauktu, bet prasām to, ko mēs varētu prasīt, - lai no šejienes, no Latvijas, aizbrauktu projām tie cilvēki, kuri te ir atbraukuši kā okupācijas realizētāji saistībā ar Padomju armiju, ar armiju vai ar Padomju Savienības komunistisko partiju. Un tieši šādu priekšlikumu es arī esmu sagatavojis uz Pilsonības likuma izskatīšanas trešo lasījumu, lai šādiem cilvēkiem, kas ir atbraukuši uz Latviju ar PSKP biedra karti kabatā, Latvijas pilsonība nevarētu tikt piešķirta.

Taču mums ir ļoti svarīgi atdzīvināt mūsu viedokli, apzināties un neaizmirst tās briesmas, kādas šeit tikušas nodarītas, un saglabāt pašiem šo savu sāpi, lai mēs uz tās bāzes un uz objektīvās patiesības bāzes varam būvēt mūsu valsti, kur cienītu visus cilvēkus. Taču par pagātni ir jārunā arī starptautiskajā līmenī, lai arī cik tas nepatīkami liktos kādiem mūsu iespējamajiem sarunu partneriem, jo mēs nedrīkstam pazaudēt šo ideju par otro Nirnbergas procesu, kas būtu vērsts pret Padomju Savienības komunistisko partiju kā pret noziedzīgu organizāciju un pret konkrētiem noziedzniekiem tajā. Šī starptautiskā ideja sabiedrībā nav populāra, bet mēs esam tie, kuri varam to atgādināt, un mums tā ir jāatgādina un jāuztur dzīva, kaut arī mums šobrīd nav spēka šo ideju virzīt tālāk.

Tomēr es gribu jautāt “tēvzemietim” Tabūna kungam: ko tas līdz, ja bārsta dažādus provokatīvus saukļus? Diemžēl arī tādus: ja šo konkrēto lēmuma projektu Saeimā opozīcijai nācās iesniegt, tad jājautā, kur ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nacionālā stāja? Manuprāt, par visu ir vismaz jāpadomā. Katrs secinājumus varēs izdarīt pats.

Līdzīgi bija arī jautājumā par šo nacionālo stāju, un tas ir jautājums par īpašuma kompensāciju politiski represētajām personām. Kad darbojās Šķēles valdības pretlikumīgie noteikumi ar Šķēles un Kreitusa parakstu, “tēvzemiešu” valdība un valdošie deputāti noraidīja deputātu pieprasījumu...

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Čerāna kungs!

K.Čerāns. ... Tad pozīcijas deputātiem bija jāvirza prasība Satversmes tiesā. Tagad ir vismaz rezultāts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ģirts Valdis Kristovskis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Ģ.V.Kristovskis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kiršteina kungs jau pietiekami pamatoti norādīja, ka šajā sagatavotajā dokumentā ir pietiekami daudz neprecizitāšu un kļūdu, un tomēr es gribētu runāt par to, ka šajā esošajā dokumentā ir vismaz kāds pamats, lai šo dokumentu virzītu uz priekšu. Un tas ir atrodams otrajā daļā.

Runa ir par mūsu tiesībām Apvienoto Nāciju Organizācijai pieprasīt, lai starptautiskā tiesa dod šo atzinumu par okupācijas faktu Latvijā. Tātad runa ir par starptautisku tiesisko novērtējumu tam, kas ir noticis Latvijā, un tā radītajām sekām. Jo diemžēl mēs gan varam Saeimā pieņemt dažādas deklarācijas par okupāciju, bet tas paliek faktiski tiešām vienpusējs akts, kuru otrā puse var neņemt vērā un nedzirdēt. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tieši starptautiskajā arēnā tiktu novērtēts okupācijas fakts, un tad mums tiešām nebūtu katrreiz katrai delegācijai un katram avīžu korespondentam jāpierāda un jāstāsta tas, kas šeit notiek.

Protams, Bērziņa kungs jau var stāstīt par saviem varoņdarbiem un savu izcilo rīcību, kā viņš šos faktus izgaismo, bet tajā pašā laikā man nav skaidrs, kāpēc mūsu Ārlietu ministrija un tie cilvēki, kuri reprezentē mūsu valsti, nav panākuši to, lai starptautiskajā arēnā reizi par visām reizēm tiktu pielikts punkts, un tad mūsu valstij nebūtu jāiet cauri šīm pazemojošajām diskusijām un pazemojošajiem stāvokļiem, kādos mēs kārtējo reizi, reizi no reizes, tiekam nostādīti.

Strādājot pie valsts aizsardzības un drošības institūciju nostiprināšanas pirmajos gados, es tiešām uzskatīju, ka tas ir ļoti svarīgi - nostiprināt šīs institūcijas. Pēdējā gada laikā es tiešām esmu sapratis, ka vissvarīgākais mūsu valsts drošībai un pašcieņai ir panākt šo starptautisko tiesisko novērtējumu mūsu esošajam stāvoklim un esošajām sekām.

Diemžēl pasaules lielvaras un Krievija nerunās ar mums no līdzvērtīgām pozīcijām tik ilgi, kamēr nebūs šā fakta novērtējuma starptautiskajā arēnā. Mūs turpinās pazemot, mums turpinās uzspiest prasību atrisināt Otrā pasaules kara sekas, kuras faktiski ir radījušas šīs pasaules lielvaras attiecībā pret mums. Tik ilgi, kā šeit teica arī Bērziņa kungs, māciet saviem bērniem vēsturi. Mēs to zinām, un mēs tiešām arī mācījām saviem bērniem vēsturi. Un tad, kad pienāca šīgada 16.marts, tad mēs redzējām, kas notika ar mūsu vēsturi. Mūs piespieda atteikties no mūsu vēstures un joprojām spiež atteikties no šīs vēstures. Tās vietā mums grib uzspiest kaut kādu Otrā pasaules kara uzvarētājvalstu vēsturi. Kāda šī vēsture ir bijusi mūsu valstī - to mēs ļoti labi zinām. Tā ir bijusi 50 okupācijas gadu uzturēšana mūsu zemē.

Tā ka jebkurā gadījumā es nevaru piekrist tam, ka mums ir jāmāca vēsture, kura ir patīkama poļiem, bet kura nav patīkama un pieņemama mums. Līdz ar to ir jāveic visi iespējamie pasākumi un šāds dokuments ir jāuzlabo. Varbūt to tiešām šādā kvalitātē nevar pieņemt, bet tiešām ir jāpasaka skaidri un gaiši, ko mēs gribam. Mēs gribam, lai mūsu okupācijas faktu starptautiski novērtētu un novērstu šīs sekas, lai šo seku novēršanu neuzspiestu mums, bet lai to tiešām līdzvērtīgi darītu visas tās valstis, kuras ir līdzatbildīgas par to, kā beidzās Otrais pasaules karš, un to saistītu ar likteni, ko mēs esam piedzīvojuši.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Okupāciju laikmeta okupantu kalpi! Saeimas deputāti! Tauta! Man ir divas tēmas. Viena ir tā, ka mums ir jādara tas, ko daudzi šeit teica, - ir jāturpina pasaulei skaļi un atklāti skaidrot, un tas jādara mūsu valsts iestādēm. Es gan gribētu atgādināt jums, ka pirmo reizi, kad es tiku uz Eiropas Parlamentu Asambleju Strasbūrā, es runāju, un mani pēc tam Kauls, Dilba, Panteļējevs un citi ar viltu atcēla, līdz ar to es vairs tur nevarēju par šo jautājumu runāt.

Es gribētu papildināt to, ko Kārlis Čerāns teica. Runa ir par šo lūgumu, pamatlūgumu, ko nācās iesniegt opozīcijai. Mēs to piedāvājām darīt “Tēvzemei un Brīvībai”, bet neviens, itin neviens no “Tēvzemei un Brīvībai” viltus nacionālajiem spēkiem... (Starpsaucieni: “Uzvārdus!”) it neviens, pat ne viens, nepielika savu parakstu. Viltus nacionālisti, ko tautai vajadzētu ņemt un ielikt darvā, un tad apspalvot.

Man ir cieņa pret Staša kungu, kas atklāti saka, ka viņš netic okupācijai, daudz vairāk nekā pret tiem, kas vada mūsu tautu, nacionālos spārnus un aizved mūs ne tuvu tur, kur vajadzētu. Mēs bijām okupēti, un tika ievesti kolonisti. Un pasaules likums ir skaidrs šinī jautājumā - Krievijai viņi ir jāved prom! Taču, kamēr viņa to nedara, starptautiskai sabiedrībai ir jānāk mums palīgā. Un arī mums ir jāizturas pieklājīgi un civilizēti pret tiem cilvēkiem, kuri šeit ir nonākuši nelaimīgā kārtā. Es ar Deņisova kungu varu norunāt kaut ko prātīgu, ka šeit paliks tikai Latvijai lojāli cilvēki, kas runās latviski. Taču mums uzspiež kaut ko pilnīgi citu. Mums uzspiež, ka Latvijai nelojāli cilvēki, kas 50 gados nav iemācījušies mūsu valodu, kas ir uzskatījuši mūs par suņiem, kas ir ienākuši iekšā un paņēmuši mūsu labākos dzīvokļus, kas vēl tagad vada policiju un drošības dienestus... Ko viņi dzemdēs - vai jaunus latviešus neatkarīgi no tā, vai viņi māk vai nemāk latviešu valodu, vai viņi ir vai nav lojāli?

Paldies Nacionālajam blokam! Jūs esat mūsu tautu tik ļoti nodevuši, ka kādreiz par jums rakstīs varoņstāstus krievu lielvalsts literatūrā. Kā jūs varat tā tēlot? Svētie tautas nodevēji! ““Tēvzemei un Brīvībai” - tā ir uzrakstīts uz manām krūtīm!” Tā es dzirdēju, ka Māris Grīnblats stāstīja. Šeit viens no viņiem nāca un teica, ka mums ir jāmāca vēsture. Vai tā vēsture, ko Grīnblats ierakstīja grāmatās, ka tikai daži, kas tika aizsūtīti uz Sibīriju, nebija vainīgi? Un šeit nāk Indulis Bērziņš un stāsta: “Ko mēs vaimanājam?” Es nevaimanāju! Es godāju to vienu trešo daļu no Latvijas tautas, kas gāja nevaimanādama... Daži gan varbūt vaimanāja, bet lielākā daļa aizgāja ar godu. Viņi bija latvieši, un viņi to nenoliedza! Taču bija arī kangari, kas šeit sēž mūsu Saeimā, kas labumu dēļ, savu labumu dēļ tiesāja tautiešus, sūtīja viņus prom, dzina viņus uz vagoniem, bet viņiem pašiem bija labi, jo viņi varēja dabūt tās mājas un tos dzīvokļus. Man stāsta, kā viens no mūsu augstākajiem cilvēkiem mūsu valstī... ka viņa tēvs esot nošāvis veco Mortukāni Latgalē un tad strīdējies, kuram kura govs piederēs, ar saviem bandītu draugiem, līdz kamēr vācieši ar motocikliem parādījās, un tad dzērumā skrēja prom... Vai tie ir mūsu tautas varoņi šodien? Tie ir pirmie sekretāri, kuri šeit sēž un ar kuriem tautai būtu jānorēķinās! Bet viņi šeit sēž un stāsta mums blēņas! Redzēsim, kāds būs balsojums!

Sēdes vadītājs. 5 minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis. Sadarbības padomē disciplīna bija!

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Kaut kā dīvaini sanāk! Es atceros 1996. gada augustu, kad tika pieņemta šī deklarācija, un arī tad bija daudzas līdzīgas runas - noliedzošas runas par šīs deklarācijas nevajadzīgumu. Un es domāju, ka Kiršteina kungs uzņēmās pārāk lielu atbildību, lietojot tādus vārdus par šo saturu. Acīmredzot, ja Juridiskās komisijas sēdē tiek maldināti cilvēki, kas ir pilnvaroti no Ārlietu ministrijas puses paust Ārlietu ministrijas viedokli gan par šo dokumentu, gan par tā interpretāciju attiecīgajos pantos, tad tiem var piekrist, un tas tikai liecina par Ārlietu ministrijas augsto amatpersonu nekompetenci. Tā ir viena lieta.

Un man tā drusku izbrīnu rada Ģirta Kristovska teiktais. Droši vien, ka šeit tas tā ir. Tad ir jābrīnās un jāprasa jums, ļoti gudrie kolēģi: kur tad jūs bijāt, kad divas reizes, divas dienas, Juridiskā komisija izskatīja šo dokumentu? Un acīmredzot es varu teikt tāpat kā Indulis Bērziņš, ka Leopolds Ozoliņš neatļaus man samelot. Tad es sacīšu, ka Ārlietu ministrijas pārstāvji teica, ka šis dokuments nav pietiekoši izplatīts, kad mēs viņiem to jautājām. Un līdz ar to, runājot par 1. punktā uzrakstīto, es gribu teikt, ka neredzu te nekādu pretrunu ar norādi, ka Ministru kabinets varētu nodrošināt izplatīšanas iespējas tādā apjomā, kādā tas ir paredzēts starptautiskajos dokumentos un starptautiski pieņemtajos veidos. Tā ir viena lieta.

Par 2. punktu. Es arī te neredzu nekādas problēmas, lai mēs nevarētu griezties pie šīs starptautiskās organizācijas un lūgt, lai tā dod savu atzinumu par to, kādas starptautiskās saistības ir pārkāpusi viena vai otra valsts, šajā gadījumā - PSRS, 1940. gada 17. jūnijā okupējot Latviju, un kādas tam ir juridiskās sekas. Kas šeit ir tāds nepieņemams?

Mēs izstudējām Juridiskajā komisijā šos starptautiskos dokumentus, tiesas statūtus mēs izstudējām, un tie visi bija pieejami mūsu komisijas deputātiem un visiem citiem, kuri piedalījās sēdē. Es domāju, ka 2. punktā ir maksimāli korekti uzrakstītas visas tās iespējamās darbības, kādas var veikt un kas nerunā pretim šiem starptautiskajiem dokumentiem. Protams, mēs ņēmām vērā, ka nevar... ka nav iespējams griezties šajā tiesā ar prasību, ja PSRS nav pievienojusies tādā veidā, ka tā ir atstājusi sev veto tiesības. Tas viss ir zināms, tāpēc es domāju, ka teikt, ka tās ir ja ne gluži muļķības, tad vismaz kļūda... Tā ir tendencioza attieksme pret šo dokumentu.

Es aicinu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Otro reizi.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Īsa replika Kiršteina kungam, kuram patīk mani komentēt.

Kiršteina kungs, jums pēdējais laiks iestāties Golubova partijā, tad mēs skaidri un gaiši zināsim, ka ir vēl viens Saeimā, kurš atzīst, ka okupācija Latvijā nav bijusi.

Valdmaņa kungam un Čerāna kungam. Valdmaņa kungs, jūs vēl murgojāt Kanādā, bet Čerāna kungs vēl stāvēja lielgabala šāviņa attālumā no politikas, kad “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK rosināja šo problēmu izskatīt Saeimā un pieņemt šādu dokumentu.

Un Bērziņa kungam tomēr vēl atgādinājums kārtējo reizi, ka tā nav tikai vēsture. Tā ir šodiena! Un Kaksīša kungs šodien ļoti korekti nupat raksturoja šo dokumentu. Tā ir patiesība! Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”. Otro reizi.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Es tikai atzīmēšu tos dažus cilvēkus, kuru īsto seju jūs te redzējāt.

Pirmām kārtām Kiršteina kungs. Likumā vai dokumentā, kam ir likuma spēks, nevar ietvert visas norādes. Tas ir izpildvaras pienākums, un te šis likums vai lēmums tika ierosināts tikai tāpēc, ka izpildvara nestrādā.

Un otrs jautājums - par Bērziņa kungu. Ja mēs darām kaunu Latvijai, tad tikai ar to, ka mēs nestāstām pasaulei par savu likteni, par savu vēsturi tā, kā to stāsta ebreji par savu likteni un vēsturi, un ebrejiem tas kaunu nedara. Kāpēc tas lai Latvijai darītu kaunu? Un es te gribu pateikt Tabūna teikumu, ko viņš līdz galam nepateica: kamēr jūs, Valdmaņa kungs, tur dzīvojāt... kaut ko tur darījāt Amerikā, tikmēr Tabūna kungs jeb biedrs Tabūns bija partijas sekretārs. Paldies par uzmanību! (Zālē smiekli, aplaui.)

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Es netaisījos nākt šajā tribīnē, bet mani, protams, izprovocēja mūsu cienījamais kolēģis Indulis Bērziņš. Induli, mēs tiešām nenodarbojamies šeit ar mazohismu, tā ka mēs nerakņājamies savā vēsturē tikai tādēļ, ka tas mums patiktu un ka mums patiktu sagādāt sev sāpes. Atvainojiet mani, bet es nekad sevi neuzskatīšu, nesalīdzināšu ar kādu Polijas parlamenta locekli, jo šīs lietas principā nav salīdzināmas, jo Poliju bija okupējusi tikai Vācijas puse, bet nevis Krievija, un tas, ka viņai Padomju Savienība uzspieda šo totalitāro režīmu - tā ir cita, pilnīgi atšķirīga lieta. Atvainojiet mani, bet Poliju neviens netaisījās pārkrievot, turpretī Latviju tieši taisījās pārkrievot. Un, ja mēs šīs sekas tiešām nenovērsīsim, tad visi mūsu pūliņi aizstāvēt latviešu valodu un uzlikt zināmus žņaugus kolonizatoriem, kuri šeit atrodas nelikumīgi, Latvijas pilsonības iegūšanai būs veltīgi. Un tas tad ir tas jūsu farizejisms, ka jūs tikai skatīsities uz nākotni un aizmirsīsiet, piedosiet visu to, kas ar mums tapa darīts, un nesodīsiet šos vainīgos. Jā... tas vispār ir kaut kāds absurds!

Tagad, Induli Bērziņ, ja jūs sakāt, ka jūs ļoti cītīgi un varonīgi strādājat pie šīs deklarācijas izplatīšanas, tad atvainojiet mani, bet es gribu vaicāt: vai jūs savam “parteigenosse” Birkava kungam esat uzskaites kartiņā ierakstījuši rājienu par to, ka viņš Saeimas lēmumu var interpretēt savā skatījumā, ka tas viņam kā ārlietu ministram ir tikai iekšējai lietošanai? Vai jūs, būdams pie Ulmaņa kunga pavisam nesen, esat viņam teicis: ar kādām tiesībām jūs kā Valsts prezidents esat Saeimas lēmumu interpretējis tikai kā iekšējās lietošanas dokumentu? Es nezinu, bet jums vispār par šīm lietām būtu jākaunas, nevis jānāk šeit tribīnē...

Valdmaņa kungs, jūs, kas uzbrūkat “Tēvzemei un Brīvībai”... Es vēlreiz jums gribu atgādināt, ka mēs šīs deklarācijas par Latvijas okupāciju projektu iesniedzām jau 5. Saeimā. Varbūt jūs to neatceraties, nu tad mēģiniet atcerēties! Šinī Saeimā bija divi dokumenti: viens bija frakcijas “Latvijai” sagatavotais lēmuma projekts un otrais bija tas, ko sagatavoja “Tēvzemei un Brīvībai”. Jūs to atceraties vai ne? Tātad bija divi dokumenti, un “Tēvzemei un Brīvībai” sagatavotais bija daudz radikālāks, jo tur runa bija tieši par to, par ko jūs lejat asaras - par šo kolonizatoru repatriāciju. Tur bija skaidri un gaiši par to rakstīts. Tātad mēģiniet to atcerēties.

Es pievienojos Kaksīša ieteikumam - atbalstīt šo dokumentu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Otro reizi.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Ārlietu ministrija teica, Kaksīša kungs... tā ir kompetenta un tā it kā esot atbalstījusi šo lēmumu. Bet lēmumā ir rakstīts - “Ministru kabinets”. Un, ja esošā likumdošana uzliek par pienākumu Ārlietu ministrijai izplatīt gan Ministru kabineta, gan Saeimas lēmumus, tad tas nav vajadzīgs. Ir, piemēram, speciāls lēmums, lai Finansu ministrija iekasē vai lai Valsts ieņēmumu dienests kontrolē nodokļu iekasēšanu. Mēs nepieņemam šeit šādus speciālus lēmumus, un viņiem tas viss ir zināms, bet te ir cita lieta, par ko jūs nerunājāt.

Es piekrītu Kaksīša kungam, ka starptautiskās tiesas atzinums var būt, bet mēs taču šeit runājam par pavisam citu lietu - par to, ka starptautiskās tiesas atzinums neatbrīvos Latvijas Saeimu no politiska lēmuma pieņemšanas, kas ir vajadzīgs, lai pārvarētu šīs problēmas. Starptautiskā tiesa neatrisinās šos jautājumus! Ir vajadzīgi divi politiski lēmumi, un pret abiem šiem politiskajiem lēmumiem šeit balso gan Tabūna kungs, gan Kaksīša kungs. Viens politiskais lēmums ir tāds, vai mēs iesniedzam Krievijai notu par to, ka Abrene okupācijas rezultātā ir vienpusēji aizgājusi Krievijas sastāvā, vai neiesniedzam. Mēs iedevām pieprasījumu, bet šajā gadījumā starptautiskā tiesa nepalīdzēs. Viņa to jau ir pateikusi. Visas starptautiskās organizācijas ir pateikušas, ka Latvija ir bijusi okupēta, taču lēmums ir jāpieņem Saeimai. Kāpēc tad jūs, Tabūna kungs, noraidījāt šo pieprasījumu?

Mums ir jāpieņem lēmums par kaitējuma noteikšanu. Jau Augstākā padome pieņēma lēmumu attiecībā uz šiem pagastiem, kas ir Abrenes apriņķī, un jūs labi zināt, Kaksīša kungs... Tas ir mūsu nepatīkamais politiskais lēmums, bet šeit starptautiskā tiesa šo lēmumu nepieņems.

Otrais politiskais lēmums ir tāds, vai mēs ievērosim vai neievērosim bezvalstnieku bērnu tiesības šeit, tātad runa ir par 2000. gadā dzimušiem bērniem. Un es šeit tikai gribu pateikt to, ka pirmajā reizē te viens runātājs teica, ka okupācijas sekas ir arī šā Pilsonības likuma debates un visādi labojumi, kas šeit notiek. Es gribētu šeit tikai vienu lietu pateikt - to, ka pašreiz starp kandidātiem krievi ir mazākā puse, vairāk nekā pusi šeit veido vācieši, poļi...

Sēdes vadītājs. Laiks, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins. ... igauņi, baltkrievi un ukraiņi. Viņi ir okupanti vai nav? Tie visi ir no represētajām tautām. Politiskais lēmums par to, vai viņus represēt otrreiz, ir mūsu, nevis Hāgas rokās. Par to es runāju. Es neesmu pret okupācijas deklarāciju! Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Vārds paziņojumam Leopoldam Ozoliņam par komisijas sēdi.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Pulksten trijos Ārlietu komisijas sēde. Lūdzu visiem ierasties, lai būtu kvorums.

Un otrs paziņojums attiecas uz šodienas tēmu un uz jums visiem: lūdzu, lūdzu, aizejiet uz Dailes teātri, lai jūs pārliecinātos, ka jūsu balsojums par komunistiskā terora upuru pieminekļa nepieciešamību Latvijā ir realizēts vismaz divos konkursos. Un pašlaik ir otrā konkursa pieminekļu darbu izstāde. Līdz 19. jūnijam Dailes teātra vestibilā no 10.00 līdz 20.00. Ir arī atsauksmju grāmata un anketas... Lūdzu, ierakstiet arī jūs savas pārdomas, ieteikumus. Turpināsim šo darbu, kas atgādinās mūsu rūgto pagātni, ar gaišu skatu nākotnē. Lūdzu, lūdzu, aizejiet! Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Paziņojums par preses konferenci.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Arī žurnālistu uzmanībai! Nākamajā pārtraukumā, tas ir, pulksten 15.00, konkrēti 15.05, es rīkoju nelielu preses konferenci sakarā ar kompensāciju izmaksu politiski represētajām personām vakardienas Satversmes tiesas sprieduma sakarā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Jānis Jurkāns,

Andrejs Krastiņš,

Juris Sinka,

Andris Tomašūns,

Alfreds Čepānis,

Jānis Kazāks,

Ervids Grinovskis,

Māris Vītols,

Kārlis Druva,

Roberts Zīle.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Turpinām apspriest darba kārtības jautājumu. Runās Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Mēs esam jau vairākkārt runājuši par kaut kādu īpatnēji kautrīgu izvairīšanos no savas valsts vēstures apzināšanas. Diemžēl arī šeit, Saeimā, ir skanējušas runas par to, ka, lūk, pagātne esot jāaizmirst, esot jānovelk strīpa - un dzīvosim visi te draudzīgi no jauna.

Šeit dzirdējām, ka, lūk, Valsts prezidents esot tur ļoti sīki un smalki stāstījis par okupāciju, ar skaitļiem, un man uzreiz ir jautājums: kādēļ pēc tādas skaistas runas nezin kāpēc seko kaut kāda īpatnēja atvainošanās par it kā latviešu sliktajiem nodarījumiem?

Gribētos arī dzirdēt, ko Valsts prezidents ir panācis, lai citu valstu vadītāji atvainotos latviešu tautai par to, ko tās valstis mums ir nodarījušas. Vienu gadu Valsts prezidents stāv uz ceļiem pie leģionāru pieminekļa (acīmredzot toreiz tā darīt bija vajadzīgs), bet paiet kāds laiciņš un viņš ne tikai vairs nestāv uz ceļiem, bet izliekas, ka šis jautājums ir nesvarīgs. Tāpēc nevajadzētu par zemu vērtēt nevienu aktivitāti, kas ir vērsta uz to, lai par mums runātu ārpus Latvijas. Kam to uzdot, kā to uzdot, - tas ir jau nākamais jautājums.

Top Baltā grāmata. Kā jūs zināt, mēs pagājušajā gadā iebalsojām valsts budžetā atbalstu šādas grāmatas izdošanai. Tas ir Ministru kabineta pasūtījums. Šogad līdz gada beigām būs gatavs manuskripts. Līdz nākamā gada 23.augustam būs gatava Baltā grāmata - par okupācijas varu nodarījumiem Latvijai. Šī grāmata iznāks latviešu, angļu un krievu valodā. Tas būs oficiāls mūsu valdības radīts dokuments, kuru mēs izplatīsim ne tikai ANO, bet arī citās starptautiskajās organizācijās. Nevis kā atsevišķu vēsturnieku spriedumus par pagātni, bet kā pilnīgi skaidru faktu apkopojumu, kas veikts noteiktā uzdevumā.

Mēs visi zinām, ka darbojas Okupācijas muzejs, un tas ir iekļauts oficiāli apmeklējamu vietu sarakstā, tātad kaut kas jau notiek. Tagad būs šis Saeimas dokuments. Redziet, var jau šo dokumentu šeit no tribīnes kritizēt, var jau. Reizēm ir arī vajadzīgs to darīt, tikai jautājums ir tāds: kā šī kritika šodien ir palīdzējusi un var palīdzēt šim dokumentam? Tas jau ir izstrādāts - atšķirībā no likumprojektiem, kuriem būs otrie un trešie lasījumi un kurus tiešām ir vērts kritizēt, lai tos uzlabotu. Šiem kritiķiem tomēr vajadzētu padomāt par vienu lietu: kur jūs, godātie kolēģi, bijāt tad, kad jūs zinājāt, ka šo dokumentu veido Juridiskā komisija? Kāpēc jūs tur nepiedalījāties sēdēs, ja jūs tik ļoti gribējāt rūpēties par šā dokumenta kvalitāti? Tagad, kad ir jābalso “par” vai “pret”, ļoti interesanti ir klausīties tādas runas: “Ziniet, tas dokuments ir slikts, mainīt to vairs nevar, bet es tomēr balsošu “par”.” Tādas uzstāšanās vienkārši liecina par kaut kādu īpatnēju vēlēšanos sevi parādīt kā vēl labāku nekā tos, kas ir šo dokumentu radījuši.

Es domāju, ka šādas ierosmes varētu palīdzēt arī turpmāk padomāt par to, kā mēs varētu pilnīgāk iepazīstināt pasaules valstis ar to, kas šeit ir noticis. Un tiešām nevajadzētu mūs salīdzināt ar Poliju vai ar vēl kādu citu valsti. Tas, kas ir noticis ar Latviju, ir mūsu darīšana. Atvainojiet, Polijas teritorija tika ļoti īpatnēji sadalīta. Daļu atdeva Padomju Savienībai, daļu pievāca Vācija. Un tagad strīdēsimies, kas notika pirms 5000 gadiem: kur dzīvoja poļu senči un kur - vāciešu? Mums ir mūsu valsts, mūsu vēsture. Ar citiem mēs varam runāt, bet par savu valsti cīnīsimies jau nu paši! Es aicinu šo dokumentu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es pilnībā atbalstu projektu “Par pasaules valstu iepazīstināšanu ar Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 22.augusta Deklarāciju par Latvijas okupāciju un konsultatīvā atzinuma pieprasīšanu no Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās tiesas”. Tāpēc, ka Latvija ir ļoti cietusi, un latvieši visvairāk... ļoti daudz ir cietuši no okupācijas. Es pat domāju, ka vajadzētu pasteidzināt Baltās grāmatas tapšanu, tās izdošanu. Kāpēc to nevarēja izdot jau vakar? Kāpēc mums vēl vesels gads ir jāgaida? Es nedomāju, ka tik ilgi vajadzētu gaidīt, ja ir valsts finansējums.

Mums visu laiku ir pasaulei jāstāsta, kas te ir izdarīts. Skatieties, kā citas tautas dara, kā ebreju tauta to dara, kā Izraēla to dara! Visu laiku to atgādina. Bet mūsējie - neatgādina. Protams, mūsu Ārlietu ministrijai un visam tam resoram ir jāuzņemas liela daļa vainas par to, ka tas netiek izskaidrots.

Ir jāatspoguļo arī tas, cik daudz latviešu cieta, teiksim, 1938.gadā, kad Baškīrijā nošāva visus pieaugušos, kas bija latvieši. Staļina laikā. Un tas pats notika arī visur citur. Tā ka mums noteikti vajag pasaulei visu laiku to atgādināt. Un, ja kāds saka, ka tas ir par vēlu, tad jāteic: labāk vēlāk, nekā nekad! Un vajag pieprasīt gan no Krievijas, gan no Vācijas gan materiālu, gan morālu atbildību par to, kas ir darīts.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi. (Starpsaucieni no zāles: “Nav zālē! Paldies Dievam!”) Es jums piekrītu, kolēģi.

Nākamais runās Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu neapkarot vienam otru tad, kad mums jākaro ar citiem. Mums ir jākaro ar sabiedrisko domu, kas ir tik ilgi dezinformēta. Un to var izdarīt visur. To var izdarīt katrs. Ja jūs aicināsiet savus ciemiņus ārzemniekus - trimdas latviešus vai viesus no svešām zemēm - un palūgsiet, lai viņi apskata šo komunistiskā terora upuru pieminekļa maketa izstādi Dailes teātrī līdz 19.jūnijam, tad jūs jau būsiet kaut ko izdarījuši, lai skaidrotu mūsu valsts vēsturi. Izdarīsim arī tā, lai tādā dokumentā, kas parādījās vakar Ziemeļatlantijas Asamblejas Ziemeļu reģiona apspriedē par drošības jautājumiem... lai šiem vēstnešiem, šiem cilvēkiem - priekšsēdētājiem, priekšsēdētāju vietniekiem, apakškomiteju locekļiem un citiem - uz galda parādītos papīrs, kurā varbūt būtu atainots... ne tā, kā pašreiz šeit rakstīts... nekas nav minēts par to, ka šeit ir cilvēki bez pilsonības, kuri ir bijuši PSRS pilsoņi, kuri ir nīduši Dievu un ienīduši dzimteni, kuri bijuši pakļauti šai ideoloģijai, kas valdīja Krievijā 70 gadus. Viņiem ir vēl smagāka šī pāreja. Latvijā 50 gadus... Te ir rakstīts, ka Latvijā dzīvo latvieši, krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, gruzīni, ebreji, tatāri un tā tālāk. Un saka: “Kāpēc tad jūs dodat tādu papīru?” Vakar man rāda, runājot par to, ka šeit ir bijusi okupācija, ka te ir okupācijas sekas, kuru rezultātā šeit ir 700 000 nepilsoņu un tie ir PSRS pilsoņi... Vajadzētu tad rakstīt: “bijušie PSRS pilsoņi”. PSRS jau vairs nav, bet praktiski viņi ir šīs sabrukušās valsts bijušie pilsoņi. Tad tā arī ir jāraksta. Tagad iznāk, ka mums tiešām ir tik daudz minoritāšu, kurām mēs negribam atjaunot kaut kādas īpašas tiesības jeb privilēģijas, kuras tām ir bijušas.

Tieši tāpēc es gribu aicināt katru kaut ko darīt, lai mēs to visu skaidrotu pasaulei, valstīm, diplomātiskajiem dienestiem. Es vakar noklausījos Bērziņa kunga sarunu ar Vācijas pārstāvjiem. Viņš ļoti veiksmīgi izskaidroja, kāpēc notikuši šie sprādzieni, kāpēc, lūk, šo leģionāru gājienu, krievu pensionāru mītiņa it kā izgaiņāšanu pasniedz sinagogas sprādziena mērcē. Tā ir ļoti sarežģīta politika. Kādam ir vēlēšanās jaukt mūsu attiecības ar kaimiņvalstīm, un daudziem varbūt pat būtu ļoti labi, ja mūs Rietumos nesaprastu. Jo tad, iespējams, mēs nosliektos uz lielās Krievijas pusi.

Es domāju, ka katrs var kaut ko darīt. Kad es aizvakar ierados EDSO misijā, kas ir tepat, dažus desmitus metru no Saeimas ēkas, un iesniedzu viņiem dokumentu, Deklarāciju par Latvijas okupāciju, un iesniedzu viņiem arī 1949.gada Ženēvas konvencijas kopiju, tad viņi bija ļoti pārsteigti, ka kāds deputāts ir ieradies pie viņiem un lūdz viņu atsauksmi, saliekot, lūk, šos dokumentus kopā. Tāpēc es aicinu katru kaut ko darīt.

Es nevaru pārmest “tēvzemietim” Aleksandram Pētersonam, kurš sagādāja grāmatu “Baigais gads” - ne to, par kuru rakstīja, bet Vidberga zīmējumus, Vidberga grafikas, kas izdotas Amerikas Savienotajās Valstīs ar tekstu angļu valodā. Baltās grāmatas šodien vēl nav, taču šī grāmatiņa ir pieejama. Represētais Juris Kalsnavs ir sagatavojis par savu tēvu literatūru, arī tā ir maza bukleta veidā. Viņš ir aprakstījis tēva likteni no 1941.gada līdz 1942.gadam. Mēs katrs kaut ko varam darīt. Visai tautai un katram ir jājautā sev: “Ko es esmu izdarījis, lai Rietumi mūs saprastu?” (Es citēju Jurkāna kungu.) Ko katrs ir izdarījis, ko es esmu izdarījis, ko tu esi izdarījis savas valsts, savas valodas, savas kultūras, savas vēstures un savas tautas labā? Tāpēc es aicinu atbalstīt šo varbūt ne pavisam pilnīgo dokumentu. Mēs it kā baidāmies. Tomēr Juridiskajā komisijā mēs bijām... un katrs varēja piedalīties, arī Kiršteina kungs, un precizēt šos faktus, un precīzi formulēt to, ko mēs visi vēlamies, - lai Rietumi un Austrumi saprastu mūs.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

L.Ozoliņš. Aicinu atbalstīt šo dokumentu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Klausoties visas šīs runas, es kārtējo reizi pāršķirstīju budžeta grozījumus un šodien, lasot avīzes, ieraudzīju divas lietas, kas, manuprāt... Es vēršos pie “tēvzemiešiem” ar īpašu lūgumu, jo tas skar tieši jūs. Neiet kopā acīm redzamais ar to, ko jūs šeit stāstāt. Es šīs divas lietas gribētu tūlīt arī pateikt. Man būtu liels lūgums, lai jūs ne tik daudz cīnītos, bet izdarītu konkrētu lietu.

Pirmkārt. Budžeta projektā, Tieslietu ministrijas budžeta sadaļā, ir tāda ailīte kā Baltās grāmatas rakstīšanai iedalītie līdzekļi - 40 000 latu -, par kuriem mēs savulaik nobalsojām, šo budžetu apstiprinot. Tagad tur ir samazinājums par 13 000 latu. Es gribu dzirdēt izskaidrojumu, kāpēc jūsu ministrs un viņa pakļautībā esošā ministrija ir šādu lēmumu pieņēmusi - samazinājusi šo budžetu vienam konkrētam, ļoti svarīgam darbam. Šī grāmata noteikti kalpotu kā oficiāls dokuments, ar ko varētu propagandēt visas tās ar mūsu vēsturi saistītās lietas, kuras mēs bieži vien šeit pārrunājam un par kurām dažkārt strīdamies.

Un otrkārt. Okupācijas muzeja liktenis šodien. Ir šie ierosinājumi, kas atkal nāk no Finansu ministrijas, - Okupācijas muzeju tagad pārlikt uz Kara muzeju, panākot to, ka Kara muzejs tagad uz pusi samazinās savas telpas, jo otrā pusē ies iekšā Okupācijas muzejs. Es gribētu lūgt būt ļoti uzmanīgiem, savus vārdus saistīt ar darbiem. Es ceru, ka tas ir tikai pārpratums, kuru tuvākajā laikā izdosies nokārtot. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie kolēģi! Tuvojas 14.jūnijs - diena, kurā notika pirmā lielākā okupācijas varas veiktā deportācija. Toreiz no Latvijas nebūtībā aizveda daudzus tūkstošus Latvijas iedzīvotāju neatkarīgi no tā, vai viņi bija latvieši vai ebreji. Daudziem saārdīja dzīvi, saārdīja dzīvi viņu tuviniekiem un pēcnācējiem, tā bija pirmā un smagākā fiziskā okupācijas izpausme jeb forma. Tiem, kas palika dzīvi, palīdzēja, manuprāt, vispirms gara spēks. Spēks, kurš noliedz sevis pacelšanu pāri citiem, sevis padarīšanu pārāku par citiem. Spēks, kurš nosaka savas valsts neatkarības turēšanu pāri visu citu valstu teiktajam un to pamācībām. Diemžēl šodien, klausoties šajās debatēs par šo dokumentu, man gribas teikt, ka mēs šodien neparādām to gara spēku, kas izveda Latvijas iedzīvotājus cauri Sibīrijai, atveda mājās un noveda Latviju pie šīs dienas, kad mēs šeit, Saeimas zālē, par to diskutējam. Mēs šodien meklējam, kurš ir lielāks okupācijas nīdējs, kurš mazāks, kurš ir pareizāk rīkojies, kurš ne. Mēs nežēlojam izdomu, mēs pamācām viens otru... mēģinām parādīt, ko teikuši citi, atkal pazemojam paši sevi... Es gribu aicināt šeit, zālē, sēdošos uz mirkli aprimt un padomāt katram par savu gara spēku un nobalsot tā, kā katrs jūt, un neturpināt noniecināt savu valsti un tās iedzīvotājus. No tā jau lopu vagonu riteņu duna represēto ausīs nerimsies un dvēseles brūces neaizdzīs. Tāpēc, kolēģi, runājot par šo dokumentu, uz brīdi noliksim malā savas ambīcijas, savas vēlmes un padomāsim, ka bez mūsu fiziskās miesas eksistē arī dvēsele un gars!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Man, protams, ļoti žēl, ka man jāaizrāda kolēģim Tomašūnam, ka viņš, kā šad un tad jau viņam ir gadījies, šeit runā nevis par apspriežamo dokumentu, bet par problēmām, kurās viņš diemžēl neorientējas. Varu pavisam īsi paskaidrot to, ko teicu pirmīt. Baltās grāmatas izdošanai paredzēto naudu, daļu no tās, vajadzēja novirzīt uz nākamo gadu, ar nolūku izmantot to - tad, kad manuskripts jau būs iesniegts, - visiem korektūras darbiem, iesiešanai un visiem pārējiem darbiem. Šī nauda ir vienkārši sadalīta, izmantojot šogad to, kas ir izmantojams šogad, un pārceļot to, kas ir izmantojams nākamgad. Tā ka, ja kādam ir īpaša interese par Balto grāmatu, labprāt varu sniegt pilnīgu informāciju, jo tiešām esmu koordinators, kas atbild par Baltās grāmatas izdošanu. Ļoti savādi, ka cilvēks, kurš pēc tam, kad ir izrunājies šeit, tribīnē, nāk pie manis un prasa, kā tad īsti tur ir. Es domāju, ka tādos gadījumos vispirms vajag atnākt un paprasīt, noskaidrot. Tiešām, - ja ir vēl kādam vēlēšanās kaut ko sīkāk uzzināt par Baltās grāmatas izdošanu, esmu gatavs sniegt konsultācijas, tikai žēl, ka priekš tā man te ir jāizmanto Saeimas tribīne. Jo tur ir vesela autoru grupa, ir atbildīgie par attiecīgo darba posmu un par naudas sadalījumiem. Precīzi līdz nākamā gada 23.augustam šai grāmatai ir jābūt iesietai un pieejamai lasītājam. Tā ka, lūdzu, gaidīsim to! Un arī par to, kā tiek tērēta šī nauda, jūs varat saņemt informāciju, ja to vēlaties, bet nevajag runāt par tādām lietām, kas neattiecas uz konkrēto dokumentu!

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es ļoti lūdzu jūs: neapsaukāsim viens otru! Mūsu, latviešu, jau tā ir tik maz.

Kas attiecas uz šo dokumentu, man grūti spriest par to, cik pilnīgs vai nepilnīgs, vai kļūdains ir šis apspriežamais dokuments, bet es nācu runāt sakarā ar Induļa Bērziņa teikto, ka nevajag skatīties un rakņāties pagātnē. Ka jāskatās uz priekšu - nākotnē. Šajā sakarībā man ir jautājumi. Kāpēc notiek šādas Ārlietu ministrijas muļķības, un kāpēc Valsts prezidents dara tādu muļķību? Kāpēc Valsts prezidents atvainojas par pagātni, par to, ka latvieši ir šāvuši ebrejus jeb žīdus, kā toreiz sacīja? Parādās tādi avīžu raksti, izskan tādas prasības... Kāpēc latviešu valdība neesot pasargājusi ebrejus? Kāpēc tieši šeit šāva? Mums šādu pagātni cenšas bāzt acīs, kaut gan pilnīgi aplam. Mēs jau bijām tad okupēti. Kā mēs, neesoša Latvijas valsts, varējām ko pasargāt vai ko darīt? Ka atsevišķi cilvēki - vai tas bija latvietis vai kāds cits pēc tautības - patiešām tika iesaistīti tajā ebreju šaušanā, - tā ir cita lieta, tie ir izmeklējami fakti. Bet Helmuts Kols, Vācijas kanclers, mums pārmet: “Jums tur, Latvijā, fašisti uniformās rīko maršus pa Rīgas ielām,” - vai mums vajadzētu atkal atvainoties? Tas ir tas visbriesmīgākais, ka divas lielvaras - viena no Austrumiem, otra no Rietumiem - iebruka Latvijā, to okupēja divreiz, patiesībā trīs reizes. Es uzskatu, ka vajadzēja Helmutam Kolam, vajadzēja abām lielvarām atvainoties mums par šo okupāciju, jo tomēr tās toreiz pastāvēja kā valstiski veidojumi, kā milzīgas impērijas, kas veidoja šo okupāciju. Ir grūti cerēt sagaidīt no Austrumu puses kādu atvainošanos, bet ir dīvaini, ka Helmuts Kols to pārmet, it kā mēs būtu vainīgi tādēļ, ka Hitlers un viņa vācu tautas karaspēks te iebruka un visu rīkoja, un satracināja latviešus, un mobilizēja (kaut gan tajā pašā laikā sauca par brīvprātīgajiem) tos leģionārus. Tā ir tā vēsture, kuru viņi mums spiež virsū. Kad viņi to dara, tad tas ir kārtībā, bet, kad mēs paši savā starpā gribam okupāciju apspriest, tad mūsu kolēģi aicina: nerakņāsimies pagātnē! Mēs to varbūt negribētu, mēs gribētu iet uz gaišo nākotni, bet mūs spiež šajā pagātnē skatīties un rakņāties. Mēs no pagātnes nekur nevaram aiziet. Diemžēl mums ir tā pagātne tāda, kāda tā ir, - mūsu valsts ir bijusi kā tāds “slieksnis”, un mēs vēl līdz pat šim brīdim nemākam sevi aizstāvēt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Mauliņa kungs, vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Mauliņa kungs nevēlas runāt komisijas vārdā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 4, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Viktorijas Pelšes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu “Par Viktorijas Pelšes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisijas lēmums ir pozitīvs.

Viktorija Pelše brīvi pārvalda latviešu valodu. Viņas kandidatūru uzņemšanai Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem ir izvirzījusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Viktorijas Pelšes lielākos sasniegumus Latvijas kultūrā mēs varētu īsi raksturot tā: trīs viņas skulptūras atrodas Tretjakova galerijā Maskavā, viņas darbus ir iepircis Latvijas Valsts mākslas muzejs, ņemot vērā to vērtīgumu, un viens darbs ir arī pasaulslavenā kolekcionāra Ludviga īpašumā; 10 skulptūras atrodas privātkolekcijās Vācijā, trīs - Amerikā, Francijā, Austrijā. Tā ka Viktorija Pelše ar savu mākslu ir tālu pasaulē nesusi Latvijas vārdu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 9, atturas - 4. Viktorija Pelše ir uzņemta Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums ir par Svetlanas Hajenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Komisijas vārdā Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Izskatīsim Saeimas lēmuma projektu par Svetlanas Hajenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas lēmums ir pozitīvs.

Svetlana Hajenko pārvalda latviešu valodu, un deputāti iesniedzēji - Dozorcevs, Stašs, Kalnbērzs, Seiksts, Lujāns un Jānis Jurkāns ir norādījuši, ka Svetlana Hajenko ir ievērojama mākslas zinātniece, viņa ir regulāri publicējusi rakstus par Latvijas mākslu un māksliniekiem dažādos preses izdevumos, kopskaitā ir bijušas vairāk nekā 250 publikācijas. Savulaik regulāri gatavojusi radiopārraides par mākslu, vadījusi televīzijas raidījumu “Vernisāža”. Ir vairāku Rīgā un Maskavā publicētu monogrāfiju autore, sastādījusi mākslas albumus, sarakstījusi tiem ievadtekstus. Maskavā tika izdotas monogrāfijas par tēlnieku Ļevu Bukovski un par gleznotāju Birutu Baumani. Rīgā izdotas grāmatas “Metāls mākslā”, monogrāfija par tēlnieci Viktoriju Pelši un grafiķi Jeļenu Antimonovu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 2, atturas - 5. Svetlana Hajenko ir uzņemta Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums ir par Artūra Ņikitina uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Izskatīsim Saeimas lēmuma projektu par Artūra Ņikitina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Pilsonības likuma izpildes komisijas lēmums ir pozitīvs.

Artūrs Ņikitins brīvi pārvalda latviešu valodu, un deputāti iesniedzēji - Dozorcevs, Stašs, Lujāns, Seiksts un Kalnbērzs ir norādījuši uz Artūra Ņikitina lielo ieguldījumu mākslā, uzsverot, ka Ņikitins ir piedalījies vairāk nekā 400 dažādās grupu un republikas mēroga izstādēs gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Viņam ir bijušas, manuprāt, - tas ir rekordskaitlis! - 24 personālizstādes, viņš ir pastāvīgs Tallinas grafikas triennāļu dalībnieks, vairākkārt ticis godalgots ar prēmijām, diplomiem. Ir divi diplomi un prēmijas par labāko klasikas interpretāciju izstādēs stājgrafikā Viļņā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Kolēģi, nav kvoruma! Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Vēlreiz balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, atturas - 8. Artūrs Ņikitins ir uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījums Ministriju iekārtas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Ir iesniegti pavisam pieci priekšlikumi.

1.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt likumprojekta ievaddaļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies, pieņemts.

J.Lagzdiņš. 2.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt no 17.panta dispozīcijas vārdus “vai ministra (valsts ministra) pilnvarota ministrijas amatpersona” un vārdu “kura” aizstāt ar vārdu “kurš”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 17.panta 1.punktā vārdus “Saeimai vai”.

Sēdes vadītājs. Deputāti to atbalsta. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Pēdējie divi - 4. un 5.priekšlikums ir jāskata kontekstā, jo tie ir par vienu normu. Tātad atbildīgā komisija ir precizējusi Juridiskās komisijas priekšlikumu - izteikt 17.panta 1.punkta “a” apakšpunktu precizētā redakcijā. Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Varbūt varu jautāt tā: vai godātie kolēģi atbalsta komisijas akceptēto likumprojekta 17.panta redakciju? Atbalsta. Paldies, pieņemts.

J.Lagzdiņš. Es aicinātu atbalstīt likumprojektu otrajā un pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm””, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā deputāts Andris Tomašūns.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Tātad dokuments nr.1001. Nav saņemts neviens priekšlikums. Tā ka es varu tikai lūgt balsot trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījums Civillikumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.4289 - likumprojekts “Grozījums Civillikumā”. Uz trešo lasījumu ir iesniegts tikai viens atbildīgās komisijas precizējums pārejas noteikumos. Ir precizēts, ko dzimtsarakstu nodaļas nodod Uzņēmumu reģistram, tātad arī laulāto mantisko attiecību reģistrus un pašus reģistrētos laulības līgumus.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam par pārejas noteikuma redakciju? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Neviens priekšlikums nav iesniegts. Aicinu pieņemt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - arī nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās””, trešais lasījums.

Komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Izskatāmais dokuments ir nr.4297. Atbildīgā komisija likumprojektā ir izskatījusi 8.pantā iesniegto Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Atbildīgā komisija attiecīgo priekšlikumu ir atbalstījusi, bet tomēr ir izteikusi savā redakcijā, ko jūs redzat 5.ailītē šajā dokumentā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai jūs piekrītat atbildīgās komisijas atzinumam un līdz ar to 8.panta redakcijai, tā pirmajai, otrajai un visām citām tā daļām? Piekrītat. Paldies.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Attiecīgajā likumprojektā citi priekšlikumi iesniegti nav. Aicinu tos atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par aviāciju””, trešais lasījums.

Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Strādāsim ar attiecīgo valdības sagatavoto likumprojektu trešajam lasījumam - “Grozījums likumā “Par aviāciju””. Jāteic, ka jau otro reizi pēc kārtas par šo likumprojektu nav iesniegts neviens priekšlikums. Atbildīgās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā deputāts Juris Sinka. Lūdzu!

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.4303 - trešo lasījumu likumprojektam “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”.

Mums te ir daži priekšlikumi. Dažus priekšlikumus, kurus pieņēma otrajā lasījumā, Ārlietu komisija tagad noraidīja vai pieņēma daļēji. Tātad priekšlikumi te tika saņemti no Rubina - izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā. Par to Ārlietu komisijas atzinums bija - neatbalstīt. Tur mums ir vairāki...

Sēdes vadītājs. Paldies, Sinkas kungs! Par šo priekšlikumu vēlas runāt deputāts Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Mans priekšlikums ir šāds: diplomātisko un konsulāro dienestu pilda Latvijas pilsoņi, kuriem vienlaicīgi nav citas valsts pilsonības vai pavalstniecības. Es uzskatu, ka kārtīgi darbu var pildīt tikai tas Latvijas pilsonis... tikai tas var būt diplomāts, kuram ir tikai viena pilsonība - Latvijas pilsonība. Līdz šim brīdim mēs daudz ko neesam pasaulei izskaidrojuši, un tieši diplomāti to var izskaidrot. Tas attiecas arī uz okupāciju un tā tālāk.

Tāpat mēs vēl neesam apzinājuši visus savus pilsoņus. Nav noslēgti vēl robežlīgumi. Tāpat Latvija nav aptvērusi, nav izskaidrojusi savu vēsturi ne vien šinī gadsimtenī, bet arī iepriekšējos. Tajā pašā laikā Latvija kā valsts un mēs, kas šeit esam sanākuši kā Latvijas valsts pārstāvji, Saeima, ir saglabājusies, tikai pateicoties tai tautas labākajai daļai, kas nav atstājusi savu Tēvzemi.

Mums var pārmest, mūs var mācīt un mūs var iespaidot, bet mums ir jāiet savs Latvijas ceļš. Un to, ko mēs esam šeit, šinī zemē, pārdzīvojuši, - to var saprast tikai tāds pats cilvēks, kas pats šeit ir bijis.

Un ļoti svarīgs ir šis diplomātiskais un konsulārais dienests. Mēs esam arī savā laikā iesnieguši... es prasīju ārlietu ministram, lai viņš atbild, cik mums vispār diplomātu ir. Un atbilde bija šāda: diplomātiskajā pārstāvniecībā strādā 268 karjeras diplomāti, to skaitā ir personas, kuras nav Latvijas pilsoņi. Ar ārlietu ministra atļauju arī viņi diplomātisko dienestu var pildīt izņēmuma gadījumos noteiktu laiku, to saskaņojot ar Saeimas Ārlietu komisiju. Iepriekšējos gados tādas atļaujas tika saskaņotas par Mihailu Popkovu, Bahtijoru Hasanu, Igoru Apokinu. Es uzskatu, ka mums Latvijā ir pietiekoši daudz mūsu cilvēku, kuriem ir viena pilsonība, un, ja kāds, kam ir dubulta vai trīs valstu pilsonība, grib strādāt diplomātiskajā dienestā, tad viņam ir jāatsakās no citas pilsonības, jo Latvijas diplomāti var būt tikai Latvijas pilsoņi. Es ticu tikai tādiem, kuriem ir viena pilsonība, lai mēs būtu droši. Citādi tie, kuriem ir vairākas pilsonības, kad te kaut kas būs mazliet sliktāk, tūdaļ “aizlaidīsies” un teiks: “Mums ir vairāku valstu pilsonības, mēs aizbraucam citur. Kad te būs atkal mierīgi, tad mēs atbrauksim jūs mācīt vai pastāstīt, kā jāstrādā.” Tas laiks jau ir pagājis, kad mēs tikko bijām atguvuši neatkarību un kad mums nebija tik daudz cilvēku. Tagad mēs maksājam visiem cilvēkiem labas algas, kuri strādā diplomātiskajā dienestā, un sedzam viņiem visus dzīvokļa izdevumus. Es domāju, ka mums ir tik daudz jaunu, spējīgu cilvēku, kas beidz augstskolas, kas jau strādā šeit pat Latvijā, kas var braukt uz citām zemēm arī strādāt. Es lūdzu un uzskatu, ka deputāti atbalstīs mani, ka diplomāti var būt tikai Latvijas pilsoņi, kuriem nav citas pavalstniecības vai pilsonības.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es vienkārši pateikšu, lai būtu pilnīga skaidrība. Ārlietu komisijā mēs tiešām šo jautājumu nopietni izdiskutējām, un Rubina kungam ir taisnība vienā ziņā - runa ir tikai par dažiem cilvēkiem. Tā nav Latvijas prakse ārpolitikā - nozīmēt citu valstu pilsoņus mūsu diplomātiskajā dienestā.

Attiecībā uz vēstniekiem varu sacīt, ka visi viņi noliek citu valstu pilsonību, kļūstot par Latvijas vēstniekiem kaut kur citās valstīs.

Runa tātad ir par aparāta darbiniekiem. Mēs uzdevām konkrētu jautājumu arī komisijas sēdēs, jo mums arī interesē, par ko tur ir runa. Pamatā tātad, ja mēs pieņemam šādu labojumu, tad jāapzinās, ko mēs reāli izdarām ar to. Runa ir par dažiem cilvēkiem - mazāk nekā desmit. Mēs praktiski atsakāmies no viņu palīdzības, jo šie cilvēki nestrādās mūsu labā. Dažiem Amerikas latviešiem, kas strādā gan ASV vēstniecībā, gan arī Apvienotajās Nācijās, kur viņi ilgu laiku ir strādājuši, starp citu, par velti un darījuši ļoti daudz laba Latvijai, tās ir pensijas lietas, jo bieži vien viņi ir pensijas vecumā. Viņi nevar atteikties no šīs pilsonības, un es vēlreiz saku: runa ir par dažiem cilvēkiem! Un Ārlietu ministrija, protams, - te Rubina kungam ir taisnība, - tiklīdz būs iespēja viņus nomainīt, tiklīdz mums būs līdzekļi, mums būs šie kadri, tur sūtīs cilvēkus, un viņi strādās.

Te nav runas par kaut kādu praksi, ka tagad mēs izmantosim citu valstu pilsoņus. Vienkārši, lai neieriebtu... Ja mēs pieņemsim šo labojumu, mēs nevis pateiksim paldies tiem cilvēkiem, kuri ir strādājuši arī šad un tad bez samaksas mūsu labā, bet vienkārši viņiem tā sīki ieriebsim. Es tomēr aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu. Ja tā būtu masveida prakse, es pirmais atbalstītu Rubina priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka katrs no mums pieņems šo lēmumu, kā balsot par šo priekšlikumu, bet es tikai gribu novērst no šīs tribīnes izskanējušos apvainojumus, kas ir bijuši vērsti pret tiem cilvēkiem, kam bez Latvijas pilsonības ir vēl arī kādas citas valsts pilsonība. Es domāju, nebūtu korekti teikt tādus vārdus, ka situāciju Latvijā var izprast tikai tie, kuri šeit ir visu laiku dzīvojuši, bet ka citi cilvēki to izprast nav spējīgi.

Es šādam vērtējumam nekādā ziņā nevaru piekrist, jo uzskatu, ka mēs, ja gribam savai valstij veidot nopietnu ārpolitiku un vispār veidot mūsu valsts nākotni, nedrīkstam mūsu sabiedrību un mūsu pilsoņu kopumu šķelt kādās divās vai vairākās daļās un mēģināt vienu no šīm daļām pretnostatīt otrai. Es pats šajā gadījumā šo priekšlikumu neatbalstīšu.

Šeit Bērziņa kungs jau deva šo faktu materiālu, bet es noteikti gribēšu vēl runāt par tālākajiem priekšlikumiem, ka mums ir tomēr jāsaglabā norma, ka diplomātisko un konsulāro dienestu nedrīkst pildīt personas, kuras ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas štata darbinieki, un nedrīkst pildīt šo dienestu arī tās personas, kuras ir bijušas PSKP vai LKP algoti nomenklatūras darbinieki. Tā būs tālāka diskusija, un tie ir daudz nopietnāki jautājumi.

Es aicinu šeit pāriet uz balsošanu, lai mēs varam lemt tālāk nākamos jautājumus.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins, otro reizi.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es uzskatu, ka diplomātam var būt tikai viena - Latvijas pilsonība. Tāpat es vēlētos, lai turpmāk Saeimas deputātiem būtu tikai viena pilsonība. Pašreiz tas pilnīgi attiecas uz mūsu vēstniekiem. Vēstnieki, kuriem bija divas pilsonības, no viņas atteicās, piemēram, Priedkalns un Kalniņš. Viņi atteicās no citas valsts pilsonības, un tas ir normāli. Ja kāds grib iet strādāt par Latvijas diplomātu, viņam ir jāatsakās no otras pilsonības.

Tas, ko Bērziņa kungs teica par dažiem cilvēkiem, ka tas it kā attiecas uz šiem dažiem cilvēkiem. Viņus var pēc tam ietvert citos štatu sarakstos, ne jau diplomātu. Lai viņi strādā, un viņi saņems savu naudu.

Ministrija ir jau iedevusi savus priekšlikumus, par ko mēs vēlāk runāsim, un viņi vienkārši vairs neskaitīsies diplomāta rangā. Viņi to labi sapratīs. Mēs jau esam septiņus gadus neatkarīgajā Latvijā, un viņiem tas ir jāsaprot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šī dubultā pilsonība taču galu galā arī ir okupācijas radīts iznākums un praktiski nekas cits vairāk. Mēs labi zinām, kādos apstākļos atradās mūsu tauta Otrā pasaules kara noslēgumā, un tā tālāk. Un atceramies arī to, ka Atmodas pirmsākumos mēs mēģinājām aicināt mūsu tautiešus, kas dzīvoja ārpus Latvijas, lai viņi nāk mums palīgā: “Strādāsim kopā!” Un toreiz, Augstākās padomes darbības laikā, mēs, tieši tie, kuri tomēr bijām vairāk nacionāli noskaņoti, nemaz neizrādījām kādu satraukumu par šo dubulto pilsonību. Mēs atbalstījām mūsu tautiešu tieksmi iekļauties mūsu valsts atjaunošanas darbā. Nu kāpēc tad tagad vajag darīt tā - kā ar nazi nogriezt uzreiz?

Tiešām šis process attīstās. Vairāk tas varētu skart cienījama vecuma cilvēkus, un ar laiku tas viss nokārtosies. Tad kāpēc mēs tagad tā uzreiz un tik strauji vērsīsimies tiešām pret ne sevišķi lielu cilvēku skaitu?

Bez tam, redzat, viens no lielākajiem okupācijas laika trūkumiem mūsu valstī, neapšaubāmi, ir tas, ka, dzīvojot tajos apstākļos, cilvēki aizmirsa to, ka ir jāprot daudzu tautu valodas, ka ir jāpārvalda svešvalodas. Tas ir ārkārtīgi liels trūkums, un diemžēl arī šodien ne viens vien mūsu valsts politiķis izskatās smieklīgi, tiekoties ar citu valstu pārstāvjiem, jo nezina nevienu citu valodu, izņemot latviešu un, protams, arī krievu. Un mēs izskatāmies diezgan nepatīkami. Šie mūsu tautieši, kas dzīvojuši ārpus Latvijas, paldies Dievam, daudzi no viņiem zina trīs, četras, piecas un vēl vairāk valodu, tāpēc šī viņu valodu prasme mums lieti noder šajā diplomātiskajā dienestā. Un kāpēc tad tagad tā uzreiz vajadzētu vērsties pret viņiem? Viņi ilgus gadus mums ir palīdzējuši visādā veidā, bijuši pretimnākoši, bet mēs te tagad ar kaut kādu likumu uzreiz viņiem norādīsim... Godīgi sakot, tas izskatās apmēram tā: visu, ko jūs varējāt izdarīt, jūs esat izdarījuši, un tagad mēs jums norādīsim jūsu vietu! Lai arī cik lielā mērā mums dažos citos jautājumos politiskie uzskati varētu atšķirties, nebrīnīsimies par to, bet tomēr kaut kādam vienotības elementam mūsu, latviešu, vidū taču ir jābūt.

Un, ja mēs runājam par iespējām palīdzēt mūsu valstij, tad labi saprotam, cik tas ir svarīgi starptautiskajā laukā... Nupat mēs te gari un plaši debatējām par mūsu Okupācijas deklarāciju. Vai tad kāds cits varētu labāk runāt ar ārvalstu pārstāvjiem nekā šie mūsu tautieši, kas pārvalda vairākas valodas?

Tā ka es domāju, mums un arī jums, Rubina kungs, īpaši nevajadzētu uztraukties! Pēc kāda laika, paaudzēm nomainoties, daudzi jautājumi atrisināsies, taču šinī brīdī mums valsts ir jāsakārto, tai ir jāattīstās, un te es aicinātu izmantot visas tās iespējas, kādas mums var sniegt jebkurš Latvijas Republikas pilsonis, un vēl patlaban nevajadzētu aiztikt šo tā saucamo dubultpilsonības jautājumu.

Tā ka es aicinātu neatbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Juris Sinka.

J.Sinka. Negribu daudz komentēt, tikai mazliet ir žēl tā izteikuma it kā par kādām labākām vai sliktākām tautas daļām, kas ir šeit vai tur, vai kaut kur citur... Es domāju, ka ļoti daudzi cilvēki to nav pelnījuši, kas tādā vai citādā veidā ir cīnījušies par Latvijas brīvību... viņi tomēr nav pelnījuši tādus diezgan nepārdomātus apzīmējumus.

Aicinu neatbalstīt Rubina kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par priekšlikumu - izteikt 3. panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 30, atturas - 22. Nav pieņemts.

J.Sinka. Kas attiecas uz nākamo priekšlikumu, Leopolda Ozoliņa priekšlikumu, Ārlietu komisija pēc garākām debatēm nolēma daļēji atbalstīt... Proti, tā, kā ir ieteiktajā trešā lasījuma redakcijā...Tur ir rakstīts: daļēji atbalstīt. Nezin kāpēc te ir iedrukāts - atbalstīt...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Atklājam debates par šo frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu.

Debatēs runās Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir ļoti grūti tagad par kaut ko nobalsot, jo man galīgi nav saprotams, kādi ir priekšlikumi un kāda ir komisijas nostāja. Pirmām kārtām man nav skaidrs arī pats priekšlikums, it sevišķi tā otrā daļa, ko mēs esam iebalsojuši pagājušoreiz. Te ir teikts, ka diplomātisko un konsulāro dienestu nedrīkst pildīt personas, kuras ir bijušas bijušās PSKP vai LKP algoti nomenklatūras darbinieki. Jāsaka, ka tas ir visai neskaidrs formulējums. Par kādu nomenklatūru ir runa? Par partijas iekšējo nomenklatūru vai par to nomenklatūru, kas aptvēra visas citas... dažādas valsts pārvaldes iestādes, ne tikai pārvaldes darbiniekus, bet arī Rakstnieku savienības vadītājus un citu radošo savienību vadītājus un tā tālāk? Visi tie tika apstiprināti... bija CK nomenklatūra, viņus apstiprināja Centrālkomitejā, arī tiesnešus, visus prokurorus un tā tālāk... tie visi tika tur apstiprināti. Tad, kad es strādāju par prokuroru, arī manus dokumentus sūtīja uz CK apstiprināšanai. Mani pašu gan tur nesauca, apstiprināja bez manas klātbūtnes.

Tātad ir jautājums: vai šeit ir domāti tie algotie aparāta iekšējie darbinieki vai tie ir visi tie, kas ir bijuši Centrālkomitejas nomenklatūrā? Tur bija apmēram tūkstotis dažādu amatu nosaukumu, kas tika iekļauti.

No otras puses, vēl neskaidrāks man ir tas, kāda īsti ir komisijas attieksme pret šo priekšlikumu - izslēgt šo iepriekšējā lasījumā iebalsoto... Daļēji atbalstīt vai neatbalstīt, vai atbalstīt? Un kāds tad ir galu galā pats komisijas priekšlikums? Acīmredzot vajadzēja norādīt, ka komisijas priekšlikums ir dot jaunu... un to vajadzēja norādīt kā komisijas priekšlikumu. Te, tabulā, ir pilnīgs juceklis, un diemžēl, kaut gan es pirms apspriešanas sākuma Sinkas kungam jautāju, kā tad īsti tas būs, man īsti skaidrs tas nepalika arī pēc viņa skaidrojuma, ko viņš sniedza šeit no tribīnes.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Jā, nu šeit parādās neliels juridisks juceklītis, ņemot vērā to, ka frakcija “Latvijas ceļš” savu priekšlikumu iesniegusi ne īsti atbilstoši tai likumdošanas tehnikai, kāda mums šeit, Saeimā, ir pieņemta. Un arī ziņotājam bija grūtības šeit noziņot šo priekšlikumu. Bet nu tā būtība jau ir skaidra. Otrajā lasījumā mēs esam 3. pantu papildinājuši ar jaunu piekto daļu, kura sastāv no diviem punktiem, un “Latvijas ceļš”, sekojot savai ideoloģijai, ir piedāvājis abus šos punktus izslēgt. Kādi ir šie punkti? Tie ir punkti, kas nosaka, ka diplomātisko un konsulāro dienestu nedrīkst pildīt, pirmkārt, personas, kuras ir bijušas PSRS vai LPSR Valsts drošības komitejas štata darbinieki, un, otrkārt, personas, kuras ir bijušas PSKP vai LKP algoti nomenklatūras darbinieki. Mēs tagad skaidri redzam, ka “Latvijas ceļš” grib, lai diplomātisko un konsulāro dienestu drīkstētu pildīt gan tās personas, kuras ir bijušas PSRS vai LPSR Valsts drošības komitejas štata darbinieki, gan arī tās personas, kuras ir bijušas PSKP vai LKP algoti nomenklatūras darbinieki. Patiesībā jau šī “Latvijas ceļa” nostāja šeit nevienu īpaši nepārsteidz, bet ir ļoti labi, ka tas tādā ļoti atklātā veidā te parādās un ka mēs te redzam, ka šis ir to personu loks, kuru intereses frakcija “Latvijas ceļš” šeit aizstāv. Un man ir tiešām prieks, ka Ārlietu komisija neatbalstīja to priekšlikumu izslēgt šo 1. punktu, kurš nosaka, ka diplomātisko un konsulāro dienestu nedrīkst pildīt personas, kuras ir bijušas PSRS vai LPSR Valsts drošības komitejas štata darbinieki. Tātad komisijas piedāvātajā variantā tas šeit tomēr paliek, un tas ir ļoti labi, jo es uzskatu, ka šīs personas tiešām nedrīkst pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu, ja mēs vispār gribam runāt par kaut kādu okupācijas seku pārvarēšanu šeit, mūsu Latvijas valstī. Bet es uzskatu, ka okupācijas seku pārvarēšanai ir ļoti svarīgi, lai šo dienestu nedrīkstētu pildīt arī personas, kuras ir bijušas PSKP vai LKP algoti nomenklatūras darbinieki. Tātad es aicinu neatbalstīt šo komisijas diemžēl atbalstīto priekšlikumu par šī punkta izslēgšanu. Un ja šeit ir runa par tiesnešiem un par... es uzskatu, ka, ja šāds punkts mums būtu bijis jau pirms kāda laika, tad nebūtu izcēlies tas lielais skandāls sakarā ar mūsu vēstnieku Dānijā. Latvija tad parādījās no absolūti nepievilcīgas puses. Es domāju, ka mums tiešām vajadzētu ļoti konsekventi iet uz to praksi, ka cilvēki, kas ir bijuši saistīti ar okupācijas režīmu Latvijā, netiktu izvirzīti augstos... vispār dažāda līmeņa pārvaldes aparāta amatos tepat uz vietas, Latvijā. Bet vēl jo svarīgāk būtu panākt, lai šie cilvēki nereprezentētu mūsu valsti uz ārieni. Es domāju, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi, un tāpēc es aicinu arī šo priekšlikumu neatbalstīt.

Taču es saprotu, ka šeit jau ir “Latvijas ceļa” pārstāvji, kas gatavojas nākt un aizstāvēt šo savu pozīciju. Es viņiem, protams, varētu novēlēt veiksmi, un es gribētu redzēt, kā viņi to veiksmīgi izdarītu. Jo, manuprāt, šie priekšlikumi ļoti labi norāda, uz ko šī partija patiesībā orientējas, un es aicinu šo “Latvijas ceļa” priekšlikumu neatbalstīt - principā visu.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - frakcija ”Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Droši vien te tiešām būs jābalso vispirms par priekšlikumu izslēgt abus punktus, un pēc tam vajadzēs balsot par katru punktu atsevišķi. Ārlietu komisija tieši tā arī balsoja komisijas sēdes laikā.

Es negribu atbildēt Čerāna kungam ar tādu pašu, es atvainojos, demagoģiju, ar kādu runāja viņš, jo tad es varētu pateikt, ka Čerāna kungs un viņa partija šeit pārstāv Maskavas intereses un darbojas Maskavas interesēs. Bet tā tiešām būtu demagoģija un meli, es tā nedomāju. Kaut gan man tāda jocīga sajūta rodas... Mēs te zālē visi skatāmies viens uz otru un izliekamies, it kā mēs nesaprastu, par ko ir runa. Bet mēs taču visi zinām, par ko ir runa. Runa ir par vienu cilvēku - par Imantu Daudišu, kuru daži var nemīlēt. Es viņu ļoti dziļi cienu, jo viņš balsoja par neatkarību un viņš šeit bija tad, kad daudzu no jums šeit nebija, - arī tajās janvāra un augusta dienās. Viņš aizgāja uz Maskavu tad, kad situācija tur ļoti sarežģījās, un tie, kam bija iespēja būt Maskavā un redzēt, kā viņš tur strādā, kādos apstākļos, un cik daudz viņš dara, tiekoties gan ar presi, gan ar citiem diplomātiem, - tie ļoti labi zina, kāds ir viņa darbs. Arī es to zinu. Šobrīd jūs gribat atsaukt Imantu Daudišu. Ļoti labi! Ja Maskava par kaut ko nopriecātos šobrīd (šeit bieži vien tā tiek runāts, tiek piesaukta Maskava, visādi specdienesti, aģenti, mums tā patīk vienam otru vainot!), tad viņa tiešām nopriecātos, ja Latvija atsauktu savu vēstnieku. Kādu laiku Maskavā vēstnieka nebūtu, un pa to laiku varētu ļoti brīvi darboties.

Čerāna kungs, jūs taču to negribat! Jūs brīnišķīgi zināt, par ko šeit ir runa. Tā ka nemālēsim viens otram ciet acis, nobalsosim par šiem punktiem atsevišķi, ja tas ir vajadzīgs, un attiecīgi... Es tikai gribu pateikt un pasvītrot vienu lietu, kāpēc “Latvijas ceļš” iesniedza šādu priekšlikumu? Mums te sien klāt vismaz čekistu aizstāvju lomu. Tā tas nav! Mēs iesniedzām šo priekšlikumu tādēļ, ka uz šiem cilvēkiem attiecas arī citi likumi un citos likumos tas jau ir paredzēts.

Ozoliņa kungs, iesniedzot šo labojumu, pats atzina, ka dubults neplīst. Un tāpēc viņš vēlreiz iesniedza šo. Mēs iesniedzām šo priekšlikumu vienkārši tādēļ, lai to visu izņemtu ārā, jo citos likumos tas jau ir. Labi, mēs varam nobalsot, arī frakcija. Ja jūs gribat, varam otrreiz ierakstīt... ierakstīsim tos čekistus otrreiz. Nav nekādu problēmu. Bet, kas attiecas uz konkrēto cilvēku, par kuru šeit ir runa un kuru es dziļi cienu, un par kuru ļoti daudzi zina, cik grūtos apstākļos viņš šobrīd strādā, tas, es domāju, ir negodīgi - pašlaik vērsties pret viņu un tādā veidā palīdzēt nevis Latvijas draugiem, bet Latvijas nedraugiem.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es saprotu, ka Latvijā ir pilnmēness laiks, un tāpēc es lūdzu Čerāna kungu atcerēties to un nomierināties, un runāt par lietu. Un beidziet, lūdzu, skaidrot savas attiecības no tribīnes! Sarīkojiet preses konferenci blakustelpā, un tad zīgeristieši - “Latvijas ceļu”, “Latvijas ceļš” - citus... Bet šobrīd runāsim par likumdošanu!

Šeit ir neveiksmīgi sakārtota tabula, un man žēl, ka Sinkas kungs nepaskaidroja deputātiem, kā tas ir. Šeit ir divi atsevišķi priekšlikumi.

Pirmais - izslēgt vispār otrajā lasījumā pieņemto. To ir ierosinājusi frakcija “Latvijas ceļš”. Tas ir viens priekšlikums.

Otrs ir Leopolda Ozoliņa priekšlikums - papildināt šo trešo sadaļu. Ārlietu komisija balsoja par Leopolda Ozoliņa priekšlikumu pa daļām, līdz ar to man būtu lūgums balsot pa daļām šeit, Saeimā. Kāpēc tas tā bija? Tāpēc, ka šie priekšlikumi ir būtiski dalāmi arī kvalitatīvā ziņā. Kāpēc Ārlietu komisija izšķīrās par to, ka Leopolda Ozoliņa priekšlikuma pirmā daļa ir atbalstāma? Tāpēc, ka daļa Latvijas vēstnieku nav ierēdņi. Visi ministrijas darbinieki... un otra daļa ir ierēdņi. Uz ierēdņiem attiecas visi tie aizliegumi, kas ir likumā, tātad arī sadarbība, darbība VDK un tā tālāk. Bet uz daļu, uz tiem vēstniekiem, kuri nav ierēdņi, šie aizliegumi neattiecas, un līdz ar to komisija izšķīrās par to, ka šajā likumā būtu ierakstāms atsevišķs pants, kas aizliedz Valsts drošības komitejas štata darbiniekiem būt par vēstniekiem. Tas bija tas motīvs, kura dēļ komisija atbalstīja šā priekšlikuma pirmo daļu.

Otro daļu komisija noraidīja - un noraidīja tā iemesla dēļ, ka nomenklatūra ir plūstošs jēdziens, kurš vēstures gaitā mainījās atkarībā no tā, kas bija ģenerālsekretārs, atkarībā no tā tika paplašināti vai sašaurināti to amatu saraksti, kuri varēja tikt iekļauti nomenklatūrā. Tātad varēja strādāt vai nestrādāt, sākot no skolas direktora, kolhoza priekšsēdētāja, galvenā agronoma... loģiski, līdz Centrālkomitejas sekretāram...

Es gan gribu paskaidrot, ka Ārlietu komisijā neviena konkrēta persona netika apspriesta, arī Ozoliņa kungs nevienu konkrētu personu neizvirzīja, un komisijā neradās doma par to, ka Ozoliņa kungs ir mēģinājis vērsties konkrēti pret kādu vēstnieku. Viņš vienkārši ir atbalstījis to ideju, ko vienmēr ir virzījis tālāk. Taču godīgi jāsaka, ka Ozoliņa kungs pēc tam, kad tika noraidīts šis priekšlikums, kārtējo reizi atzina to, ka tas nav līdz galam precīzi uzrakstīts, bet par to jau ir jāatbild pašam deputātam, un arī tāpēc tas tika komisijā noraidīts.

Tā ka es gribu atkārtot: ja Saeimā tiek noraidīts frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums izslēgt šo pantu vispār, tad Leopolda Ozoliņa... es gribu lūgt deputātus, tāpat kā komisijā, balsot pa daļām un vēlreiz atgādinu, ka šī pirmā daļa tika pieņemta tāpēc, ka daļa vēstnieku nav ierēdņi, uz kuriem attiecas visi aizliegumi, kas ir Civildienesta likumā.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es arī gribu runāt tikai par procedūras jautājumiem, jo tiešām tabula nav gluži perfekti sakārtota. Zināmā situācijā mēs esam ķīlnieki šim balsojumam, jo šajā Leopolda Ozoliņa priekšlikumā viena daļa ir loģiska, bet otra ir mazdrusciņ absurda. Jo tiešām tie algotie PSKP darbinieki ir desmitos tūkstošu skaitāmi, un īsti nav precizēts... Lai neiznāk tā, ka mēs nobalsojam un beigās sasniedzam nevēlamu rezultātu.

Es gan gribu teikt, ka, ja mēs noraidām frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu, tad pēc tam par Leopolda Ozoliņa priekšlikumu pa daļām mēs nevaram balsot, jo tas ir pieņemts otrajā lasījumā. Tādēļ es gribu ierosināt, ka mēs uzreiz varam pieņemt lēmumu un par frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu balsot pa daļām.

Pirmais balsojums būtu par to, vai izslēgt otrajā lasījumā pieņemtā Leopolda Ozoliņa priekšlikuma pirmo daļu - par čekistiem. Un otrajā balsojumā - vai izslēgt Leopolda Ozoliņa piedāvātā priekšlikuma daļu, kurā ir teikts, ka nevar būt par vēstniekiem PSKP, LKP algotie nomenklatūras darbinieki. Es domāju, ka šajos divos jautājumos mums katram ir savs viedoklis. Tādā gadījumā varbūt var nobalsot par tieši tādu variantu, kādu pieņēma Ārlietu komisija.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Dāmas un kungi! Es domāju, ka tie, kas ierosina šo jautājumu - runāt par PSKP, LKP štata un štata nomenklatūras darbiniekiem -, ir aizmirsuši tur ielikt komatu. Tad būs nomenklatūras štata darbinieki... Tad būs vairāk vai mazāk skaidrs, ko vēlas sasniegt šajā aspektā.

Es gribētu pateikt, kā ir savulaik veidojusies nomenklatūra. Daudzi, kas ieņēma kaut kādus vairāk vai mazāk vadošos amatus un arī tos amatus, kas ir tuvu vadošajiem, bija nomenklatūrā, nebūdami PSKP biedri. Es pazīstu Juri Dobeli. Viņš savulaik ir strādājis rūpnieciskajā ražošanā. Arī jūs, Juri Dobeļa kungs, esat bijis... Ja jūs kārtīgi pameklētu, jūs atrastu sevi vienā no rajona partijas komitejas rūpnieciskās nodaļas nomenklatūrām, kur jūs esat iekļauts pat bez jūsu piekrišanas.

Nākamais. Ja mēs runājam par nomenklatūru... (Zālē kņada.) Ja mēs runājam par nomenklatūru, tad jāteic, ka tur ir citas institūcijas, kas līdzīgas nomenklatūras taisīja pat bez piekrišanas... Piemēram, atsevišķiem mūsu deputātiem ir pieredze, kā darboties “interbāros”. Savulaik, lai nokļūtu darbā tādos bāros, bija vajadzīga speciāla nomenklatūras atļauja. Šie cilvēki, strādādami internacionālajos bāros, kuros vienkāršais mirstīgais tikt iekšā nevarēja, tika iekļauti VDK speciālajā nomenklatūrā, un to atļauju deva atsevišķs VDK virsnieks.

Kas attiecas uz to, kā mēs mēģinām šo jautājumu par vēsturi traktēt, te ir cilvēki, kas visu mūžu ir bijuši ārsti, nodaļu vadītāji, tā ir rajona partijas komitejas nomenklatūra.

Bet, piemēram, Tabūna kungs, savulaik būdams Radio komitejas partijas sekretārs, ir bijis pat LKP CK nomenklatūrā. Tas ir vēl augstāks postenis nekā dažam labam arī no “Tēvzemei un Brīvībai” deputātiem, kurš sēdēja rajona partijas komitejas birojā.

Vidiņa kungs, es runāju par jums. Tā ka, ja mēs paskatāmies, kas ir štats un kas nav štats, tad... Beigu beigās pateiksim, kam ir taisnība. “Tēvzemei un Brīvībai” deputāti, beidziet spēlēties ar vēsturi! Stumjot vienu politikā pazīstamu diplomātu, jūs paši sevi stumjat tur, kur... jūs pat neapjēdzat, kur jūs esat sevi iestūmuši. Nomierinieties un palieciet pie vēstures taisnīgas izpratnes! Pat nebūdami PSKP biedri, jūs varējāt būt nomenklatūrā.

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”. Cerams, ka nav bijis nomenklatūrā.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Atšķirībā no Čerāna kunga, kas te “Latvijas ceļam” pārmeta interešu lobēšanu, es neesmu bijis komjaunatnē, turpretim viņš bija Universitātes komjaunatnes biroja sekretārs. Drīzāk tāpēc, ka es nebiju komjaunietis, es zaudēju iespēju kļūt par plastmasas un sintētisko sveķu tehnologu. Nu, paldies Dievam!

Bet tagad - pie lietas! Patiesībā frakcija “Latvijas ceļš” šobrīd ir gatava (uzsveru - ir gatava!) atsaukt savu priekšlikumu. Man gan ir jāteic, ka attiecīgais dokuments ir uzrakstīts analfabētiski. Ja jūs tādā veidā rakstāt starptautiskas vēstules, tad kaut kas nav kārtībā ar pašu komisiju.

Frakcija “Latvijas ceļš” atsauc savu priekšlikumu un ierosina balsot par komisijas izstrādāto redakciju pa daļām. Frakcija “Latvijas ceļš” atbalsta piekto daļu, šādu tekstu: “Diplomātisko un konsulāro dienestu nedrīkst pildīt personas, kuras ir bijušas PSRS vai LPSR Valsts drošības komitejas štata darbinieki.” Un pilnīgi iestājas pret ... lai kādreiz nevarētu mūsu pazīstamie “tēvzemiešu” nomenklatūristi kļūt par diplomātisko un konsulāro dienestu darbiniekiem... izslēgt otro daļu, kur ir runa par bijušās PSKP un LKP algotiem nomenklatūras darbiniekiem. Kā jau Čevera kungs paskaidroja, nomenklatūras darbinieki bieži vien pat nav bijuši partijas biedri. Tie vienkārši ir cilvēki, kas ir tikuši iekļauti attiecīgajā nomenklatūrā.

Es vēlreiz atkārtošu priekšlikumu: es aicinu balsot par atbildīgās komisijas redakciju pa daļām, atbalstīt pirmo daļu un balsot pret otro daļu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - otro reizi. Jūs par pirmo priekšlikumu runājāt. Atvainojiet, Rubina kungs! Pirmo reizi. Lūdzu, piecas minūtes!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Otrajā lasījumā Saeima balsojot pieņēma lēmumu, ka diplomātisko un konsulāro dienestu nedrīkst pildīt, pirmkārt, personas, kuras ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas štata darbinieki, un, otrkārt, personas, kuras ir bijušas PSKP vai Latvijas komunistiskās partijas algoti nomenklatūras darbinieki.

“Latvijas ceļš” grib noraidīt šos priekšlikums. Tas ir skaidrs. Jo “Latvijas ceļš” bija un ir pilns ar bijušajiem cekas nomenklatūras darbiniekiem un čekistiem.

Šeit uzstājās Bērziņš un sacīja, ka runa esot par Imantu Daudišu. Te nav runa par Imantu Daudišu. Mēs varam tad pieņemt atsevišķu lēmumu par Daudišu, lai viņš strādā! Te ir runa vienkārši par to, ka jāiestrādā likumā noteikums, ka tur nedrīkst būt tādi cilvēki. Mums ir ļoti daudzi cilvēki, kas nav bijuši partijā un kas var strādāt - un turklāt labi strādāt. Protams, ja “Latvijas ceļš” gribētu šeit izdarīt labu labojumu, viņi jau būtu to izdarījuši. Viņi būtu ierakstījuši, ka personas, kuras bijušas PSKP CK vai Latvijas komunistiskās partijas CK algoti štata jeb nomenklatūras darbinieki... Bet viņi jau to nedarīs. Es domāju, ka mēs visi varam šoreiz atbalstīt otrajā lasījumā pieņemto, un pēc tam jau atkal varēs “gudrie” no “Latvijas ceļa” taisīt grozījumu.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Te ir diezgan liela putra ar tīri tehnisko pusi. Kā balsot? Es domāju, katrs jau sen ir izlēmis, kāda kuram ir pozīcija. “Latvijas ceļš” aicina balsot par šo savu priekšlikumu, jo, ja mēs atsaucam... Leiškalna kungs, mēs nevarējām to atsaukt, ja par to vispār nebalso. Aicinātu balsot par šo mūsu priekšlikumu pa daļām. Ozoliņa kunga priekšlikuma pirmā daļa, otrā... Es aicinu balsot pa daļām. Ja zāle piekristu... Cienījamie deputāti, paklausieties, lūdzu! ... Ja piekristu balsot pa daļām, tad “Latvijas ceļš” neprasītu balsojumu un noņemtu 1.punktu: “kuras ir bijušas PSRS vai LPSR Valsts drošības komitejas štata darbinieki”. Lai šis punkts paliek, mums nav nekādu pretenziju pret šo punktu. Mēs aicinātu balsot tikai par vienu - par otro daļu: “kuras ir bijušas PSKP vai LKP algoti nomenklatūras darbinieki”. Balsot tikai par šo punktu. Tātad, ja zāle piekritīs balsot pa daļām, tad mēs aicinām balsot tikai par šo punktu un atsaucam savu priekšlikumu attiecībā uz pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Čevera kungam ir īpatnējs paņēmiens - pateikt kaut ko tādu, ko var saprast dažādi, un pašam aizmukt prom no zāles, lai pēc tam nav jāklausās par sevi nekas. Nu, protams, es esmu ļoti pateicīgs par jaunu informāciju, esmu saņēmis diezgan daudz jaunumu, ko es līdz šim nezināju. PSKP biedrs es tiešām neesmu bijis, bet es līdz šim nezināju, ka bez manas personīgās piekrišanas, man nezinot, var mani ieskaitīt nomenklatūrā. Es domāju, ka tā ir tukša muldēšana. Čevera kungam vispār ir raksturīga tukša pļāpāšana. Viņš, protams, pazuda, kādu laiku nebija, neviens nezina, kur viņš bija - it kā Kiprā, it kā vēl kaut kur... Pēc tam atnāca, “Saimnieks” tikpat veikli, cik veikli šķīrās no šī jaukā cilvēka ar asarām acīs, pēc tam ar asarām acīs viņu atkal saņēma savos apkampienos. Nervozitāte zālē “Saimnieka” rindās liecina, ka es runāju taisnību. Lūk! Tā ka, redziet, nevajadzētu, runājot par problēmu, te minēt uzvārdus, lai nu zāle vai - vēl jo vairāk - radioklausītāji saprot, kā grib. Varot it kā arhīvos atrast par jebkuru no mums materiālus, par kaut kādām nomenklatūras lietām, kurās mēs esot iekļauti, mums nezinot. Tādā gadījumā, ja kāds par to runā šādā veidā, lai viņš šos materiālus sameklē! Lai viņš runā par konkrētu uzvārdu un arī par konkrētu dokumentu! Šajā gadījumā mēs, protams, esam te sākuši plašu diskusiju par to, kas ir nomenklatūras darbinieks un kas nav. Un tā ir pavisam cita lieta. Jā, es nupat saņēmu arī tādu informāciju, kas laikam daudziem Saeimas deputātiem tika izplatīta, - ka Čevera kungam Kiprā piederot māja vairāku miljonu vērtībā, ka Čevera kungs esot milzīgos parādos un ka viņam ir traģiski iekšējie dvēseles pārdzīvojumi. Nu, labi, nu ir jau jauka informācija, es nebūtu ar tādu nācis tribīnē, bet man ir nelāga īpašība: ja mani kāds sāk aiztikt, es viņam esmu spiests atbildēt. Un es tā jūtu, ka šis cienījamais kungs pēdējā laikā ir kļuvis par tādu daiļrunātāju, par tādu garu runu daiļrunātāju, un katrā savā runā viņš kādu aiztiek. Nu, ko? Tad jau varbūt sāksim meklēt arī nomenklatūras darbinieka Čevera atstātos dokumentus un lietiskos pierādījumus! Bet kam tas būtu vajadzīgs? Tā ka es šoreiz nācu tribīnē tikai tāpēc, lai runātu par to, ka, ja jau mēs kādu uzvārdu šeit pieminam no tribīnes un gribam kādus faktus sniegt, - lūdzu! Nav jau nekādas problēmas. Te katram ir tiesības atbildēt uz sniegto informāciju. Tikai man galīgi nebija skaidrs, ar kādu nolūku šis kungs - un varbūt biedrs vēl joprojām? - šeit nāk tribīnē un runā. Pēc tam nāks starpbrīdī klāt un teiks: “Es jau, zini, neko, man te tāpat gribējās kaut ko pateikt.” Tā ka, Čevera kungs, redziet, jūsu adjutants Jurkāna kungs ir ļoti uztraucies patlaban un pat nervozē. Nu vajadzēja jau to puisi paaicināt tuvāk, lai viņš klausās, pirms viņš nāk par tādām lietām izrunāties. Un vispār - kāda vajadzība bija aiztikt mūsu apvienību šajā sakarībā? Arī šī priekšlikuma sakarībā? Te cilvēki runā, kā viņi katrs skatās uz šo lietu, un tas ir kaut kas pavisam cits. Un tāpēc nevajadzētu, runājot par kādu priekšlikumu, ko ir iesniegusi kāda no frakcijām, aiztikt pavisam citu frakciju un runāt par to, ko pats acīmredzot lāga nesaprot. Man liekas, līdz šai dienai Čevera kungam nav īsti skaidrs, kas ir nomenklatūra, kas ir nomenklatūras darbinieks un kas viņš pats ir bijis. Jo reizēm viņam liekas, ka viņš ir Latvijas patriots; reizēm viņš saka, ka pagātni vajag aizmirst un novilkt visam apakšā svītru; reizēm viņam liekas, ka viņš ir vienkāršs cilvēks, kam politikā vairs nav jājaucas, un neatgriezeniski aiziet prom no politikas; reizēm viņam liekas, ka viņš ir galvenais cilvēks politikā, varbūt premjerministrs, varbūt nākotnē vēl nezin kāds ministrs, un tad viņš steidzīgi nāk atpakaļ, un tad nu visi ir ļoti priecīgi, ka šis labais cilvēks atkal ir ieradies.

Tā ka paldies jums, Čevera kungs, par to, ka jūs drusku manu dvēseli aizkustinājāt un ļāvāt man nedaudz par jums te parunāt. Katrā ziņā to, kas ir nomenklatūra, Čevera kungs ļoti labi zina.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Par nožēlu, es nedzirdēju spīdošo Čevera kunga runu, jo es biju izgājis, bet katrā ziņā man to mazliet atstāstīja. Es ļoti nožēloju, ka es neiesniedzu priekšlikumu, ka arī Latvijas komjaunatnes nomenklatūras darbinieki nevar pildīt šo amatu. Ozoliņa kungs, man liekas, ka tas būtu bijis pat labāk, ja arī tos mēs tur pieplusotu klāt. Jā, bet no kļūdām mācās, un to es turpmāk izdarīšu. Es, protams, esmu ļoti pateicīgs Čevera kungam par tēvišķīgo gādību par “Tēvzemei un Brīvībai” rindu tīrību. Es domāju, ka viņš mums šajā jautājumā, protams, daudz palīdzēs un mēs ņemsim vērā viņa tēvišķīgos ieteikumus. Es vienīgi gribētu pateikt Čevera kungam - ja viņš ir pieminējis manu uzvārdu un Tabūna uzvārdu -, ka es nekad neesmu bijis algots PSKP vai LKP darbinieks. Kas attiecas uz to, ka galvenos ārstus apstiprināja Centrālā komiteja, tur, kā jūs atceraties, bija tāds darbonis, kas tagad laikam ir kaut kur zem zemes, vienā patīkamā vietā, tas bija Boriss Karlovičs Pugo. Viņš manu kandidatūru trīs vai četrus mēnešus “marinēja” un neapstiprināja, jo, redziet, kas par lietu: es esot nacionālists. Un nacionālists es esot tādēļ, ka esmu bijis represēts.

Kādēļ es to šajā sakarā runāju? Es tikko biju radiopārraidē par 14.jūniju, un esmu ļoti pateicīgs Kreituses kundzei par to, ko viņa teica, kad mēs to okupācijas deklarācijas faktu iztirzājām. Čevera kungs, es nekādā ziņā neesmu audzis uz tās padomiskās vides un tā komunistiskā parauga pamata, uz kā jūs esat veidojis savu apzinīgo dzīvi. Es esmu šīs idejas - ne tikai šīs idejas, bet arī visa šī totalitārā režīma - pretinieks no trīs gadu vecuma. Un, ja es esmu bijis spiests būt komunistiskajā partijā, tas ir bijis tikai tādēļ, lai jūs un jums līdzīgie mani “nenoēstu” no šīs zemes virsas.

Te Indulis Bērziņš, mans draugs, runāja par to, ka par vienu punktu vajag balsot, par otru - ne... Induli Bērziņ, ja jums ir godajūtas, tad jums vajag balsot par šo Ozoliņa priekšlikumu ar abām rokām, tikai tādā veidā jūs varēsiet reabilitēties.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es saprotu, ka šie sajūsmas saucieni nav domāti manai necilajai personai, kas atkal grib pateikt kādus pāris vārdus, bet dažam citam, kas atgriežas zālē un nav klausījies to daiļrunību, kas šeit tiešām ir situsi ļoti augstu vilni un brīžiem aizgājusi pat līdz galīgām bezjēdzībām. Bet vienu es saprotu skaidri - ka arī pats “Latvijas ceļš” atzīst to, ka viņi ir šīs komunistiskās nomenklatūras partija. Nu, man tas pašam bija skaidrs, bet tagad tas tiek atzīts no paša “Latvijas ceļa” puses, tas zināmā mērā ir labi.

Un vēl. Es gribēju precizēt, ka Leiškalna kunga apgalvojumi par manu darbību komjaunatnē ir stipri pārspīlēti. Es nevaru teikt, ka man ar šo organizāciju nav bijis pilnīgi nekādu saistību, bet nekādā... (Zālē lielas ovācijas un aplausi.)... bet nekādā komjaunatnes sekretāra amatā neesmu bijis. Vienkārši ir jābūt zināmai vēsturiskajai patiesībai, un nav ko šeit falsificēt faktus! Un tas viss ir neatkarīgi no tā, kāds kurā brīdī ir jūsu sajūsmas līmenis... Es domāju, ka tieši šīs vēsturiskās patiesības dēļ mums ir jānoraida frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums un jānosaka, ka PSKP un LKP algoti nomenklatūras darbinieki nevar darboties diplomātiskajā un konsulārajā dienestā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tie, kas strādāja par naudu partijā, beiguši runāt, tagad runā tie, kas aiz pārliecības strādāja.

Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie bijušās komunistiskās partijas biedri, cienījamie bijušie čekas aģenti! Deputāti! Manuprāt, tas balsojums, ko Saeima vienprātīgi vai daudzbalsīgi izdarīja pagājušajā šī likumprojekta apspriešanas reizē, ir jāpatur spēkā. Tas ir ļoti labs un ļaus darboties tiem cilvēkiem, kas nekad nav ticējuši komunistiskajai ideoloģijai. Ļausim tiem strādāt! Kāpēc mums tik stingri jāturas pie šiem krēsliem, pie šiem kabinetiem, pie šiem volvo? Manuprāt, var būt, ka varētu atļaut strādāt tādam kungam kā Zemrībo kungs, kas neizrāda cieņu pret tādiem deputātiem kā Ozoliņa kungs un citi, kas ierodas Dānijā. Viņš uzskata, ka viņi nav jāsagaida, viņi nav jāinformē par esošo situāciju valstī, kurā viņš strādā jau vairākus gadus, un paziņo, ka viņam nav nedz materiālu, nedz informācijas, lai dotu pretēju informāciju tai, ko sniedz Krievijas vēstniecības darbinieki vai kādi citi informācijas avoti, kuri neveido Latvijas tēlu tādu, kādu mēs gribētu redzēt. Un tas viss notiek Birkava kunga vadībā. Es ceru, ka Birkava kungs nav bijis nomenklatūras darbinieks, viņš varētu palikt amatā. Bet kāpēc tiem cilvēkiem, kas ir bijuši, nu, varētu teikt, šajos Latvijas tēla veidošanas “krēslos” jeb šajā situācijā, būtu jāstrādā tālāk? Tāpēc tas tēls arī neveidojas īsti tā, kā mēs, visi deputāti, to gribētu. Var būt, ka varētu iet uz tādu kompromisa variantu, akurāt kā ar čekas aģentiem... Varbūt vajadzētu tiesai pierādīt, ka šie cilvēki ir neapzināti sadarbojušies ar komunistisko partiju un bijuši nomenklatūras darbinieki. Nu, tad varbūt varētu ļaut viņiem būt diplomātiem ārzemēs un tālāk veidot Latvijas tēlu. Manuprāt, mums vajadzētu stingri palikt tajās pozīcijās, kurās mēs bijām iepriekšējā lasījumā, kad atbalstījām šo manu priekšlikumu, nevis darīt tā, kā frakcija “Latvijas ceļš” ierosina, - izslēgt otrajā lasījumā pieņemto deputāta Ozoliņa priekšlikumu. Tāpēc es aicinu noraidīt šo frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu, kas savukārt noraida manu priekšlikumu, un ļaut strādāt godīgiem, uzticīgiem tautiešiem diplomātiskajā dienestā, akurāt tā, kā strādā Priedkalna kungs. Paldies viņam par to.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukums ir beidzies! Turpināsim debates!

Runās Janīna Kušnere - frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Protams, ļoti žēl, ka zālē ir tik maz pārstāvju, un es vispār šaubos, vai zālē ir kvorums... (Starpsauciens: “Acīm redzams kvorums!) Taču tas netiek pārbaudīts. Man ir dots vārds, un es gribētu uzsvērt dažus jautājumus, runājot par partijas nomenklatūras darbiniekiem un viņu varēšanu vai drīkstēšanu ieņemt diplomātiskos amatus.

Pirmām kārtām, cienījamie klātesošie un arī tie, kuri pa ausu galam dzird tagad kaut kur translāciju, es gribētu jums visiem atgādināt par ētikas normām, kuras diemžēl šodien te no šīs tribīnes tika demonstrētas ļoti negatīvā nozīmē. Un tad mēs vēl brīnāmies, ka cilvēki ir neapmierināti ar parlamenta darbu, ar deputātu darbu, un tā tālāk. Es domāju, ka šinī gadījumā mums ir jāpadomā par to, kā mēs uzvedamies un vai vajag šeit nākt un citam citu apvainot, saukt uzvārdus, saukt mājas, saukt vēl kaut ko... Ja tas ir nepieciešams politiskajā cīņā, tad dariet to kaut kur citur - presē, pa radio vai televīzijā, jo tie ir masu propagandas līdzekļi. Taču es nedomāju, ka Saeimas tribīne ir tā vieta, kur būtu jāparāda... (Starpsauciens: “Par lietu jārunā!”) Atvainojiet, kungi, bet tā ir nekulturālība!

Tālāk. Es domāju, ka deputātiem laikam vajadzētu beidzot pieņemt šo Ētikas kodeksu, tad varbūt šādas lietas nenotiktu.

Tālāk. Tas viss šodien tiek pārvērsts par cirka izrādi. Cienījamās dāmas un kungi! Tiek liets ūdens uz dzirnavām! To dara liberāļi, un to dara galējie radikāļi. Un tad man rodas jautājums: kas stāv jums aiz muguras? Kam ir izdevīgs šis “teātris”? Vai jūs to darāt neapzināti, savas nezināšanas dēļ, vai jūs to darāt ļoti apzināti un ļoti mērķtiecīgi, lai kārtējo reizi sabiedrībā saasinātu šīs problēmas? Tad man vēlreiz ir jājautā jums: vai jūs padomājāt par to, kam tas ir izdevīgi? Vai jūs varbūt pārstāvat kāda cita intereses? Katrā ziņā es domāju, ka to ir vērts pārdomāt arī attiecībā uz ētikas normām. To, ko es teicu.

Es domāju, ka, lai mums beigtos šie strīdi un lai beidzot nebūtu jāstrīdas par to, kas ir jāparedz Vēlēšanu likumā, kas ir jāparedz Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā, mans piedāvājums ir sekojošs - pašreiz trešajā lasījumā noraidīt šo likumprojektu un atdot to atpakaļ komisijai. Es aicinu, cienījamie kolēģi, iesniegt citus priekšlikumus šajā jautājumā.

Šie citi priekšlikumi varētu būt sekojoši: nomenklatūras, bijušās vienīgās un pareizās partijas nomenklatūras, darbiniekiem ir jādod termiņa noilgums, cik ilgi viņi nevar ieņemt vadošus amatus, kā arī vēlētus amatus. Kāpēc? Manuprāt, tas īpaši nav jāpaskaidro, ka šai nomenklatūrai, - es te domāju augstāko nomenklatūru, kas bija partijas komitejās un tā tālāk - ir attiecīgie savstarpējie sakari ar dažādām iestādēm - gan personiskie, gan citāda veida. Un tas diemžēl, kā mēs to redzam, ne vienmēr dara labu mūsu valstij - Latvijas valstij. Tādēļ es domāju, ka šāda veida priekšlikumi būtu laicīgi, un tad reizi par visām reizēm sabiedrībā vispār beigtos šīs problēmas nepārtrauktā cilāšana arīdzan Saeimā. Tad tas jautājums vienreiz būtu izbeigts. Mums mūžīgi nevajadzētu atcerēties to, kas ir bijis, ja būtu zināms noilgums, norēķināšanās.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Kušneres kundze!

J.Kušnere. Paldies. Es vēlreiz aicinu šodien nebalsot, bet nodot atpakaļ komisijām šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”, otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Likumprojekts ir jāpieņem trešajā lasījumā! Mums ir jāizbeidz šī iztirzāšana nevis pēc būtības, kurā, es atvainojos, arī es esmu ņēmis dalību, paaugstinot Kārli Čerānu no fakultātes biroja locekļa par Universitātes biroja locekli. Tāpat mēs nekad nezinām, ko zina par mums visi citi. Pa ceļam Mauliņa kungs pateica, ka viņš zina, ka es esot bijis operatīvais Jūrmalā. Es īsti nezinu, ko tas nozīmē.

Taču šobrīd mums tik tiešām ir jānobalso komisijas variants, pēc būtības ir jāatbalsta frakcijas “Latvijai” iesniegtais priekšlikums par tik, par cik to ir atbalstījusi komisija. 5.ailītē ir redzama Ārlietu komisijas ieteiktā trešā lasījuma redakcija. Patiesībā mēs jau drusku par daudz runājam par šo lietu. Es aicinu pārtraukt debates. Es aicinu nobalsot par komisijas redakciju un pieņemt likumu. Čekisti nevarēs būt, bet visi pārējie, kādi nu mēs esam, tādi esam...

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es uzskatu, ka diezgan amorāli ir runāt par šo jautājumu tiem, kuri savā laikā paši ir bijuši šīs partijas biedri. Tiem jau nu vajadzēja klusēt pirmām kārtām.

Otrām kārtām es gribu zālē klātesošajiem atgādināt, ka mūsu pašu blakusvalsts, mūsu draudzīgās kaimiņvalsts - Lietuvas prezidents arī ir bijis nomenklatūras darbinieks, un, manuprāt, Baltijas valstīs tieši Brazausks izdarīja varbūt vairāk nekā jebkurš cits, lai šo ļaunuma impēriju, kurā mēs kādreiz dzīvojām, sagrautu.

Un pēdējais, ko es gribētu atgādināt. Latvijā nedzīvo miljards cilvēku kā Ķīnā. Mūsu ir ļoti maz, un visi tie cilvēki, kuri šobrīd strādā Latvijas labā... Mūsu ir pārāk maz, lai viņus atstumtu no šā darba.

Es pilnīgi piekrītu jautājumā par čekistiem, bet es vēlreiz atkārtoju: cienījamie Komunistiskās partijas biedri, nerunāsim par partijas nomenklatūras cilvēkiem, no kuriem daudzi tieši Atmodas pirmsākumos neatkarīgās Latvijas labā varbūt izdarīja vairāk, nekā tie, es atvainojos, kuri viens otrs šodien šeit no tribīnes ārkārtīgi aktīvi pauž savu pozīciju.

Es aicinu pieņemt atbildīgās komisijas atbalstīto priekšlikumu un šos ierobežojumus uz nomenklatūras darbiniekiem neatstāt spēkā.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers, otro reizi.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Patiešām šodien mums vajadzētu pietiekoši ātri izbeigt šīs diskusijas, un, ja mēs runājam par to, es nebūtu kāpis tribīnē, ja mani nebūtu izaicinjuši uz šo otro reizi kolēģi, parādot pietiekoši profesionālās zināšanas. Mani kolēģi no “Tēvzemei un Brīvībai” šeit tās ir nodemonstrējuši, runādami par nomenklatūru.

Es pilnīgi piekrītu Ābiķa kunga viedoklim. Mana runa nebija saistīta ar to, kurš ir kur bijis un kādā organizācijā darbojies. Jautājums: ko viņš ir darījis? Es pilnīgi atbalstu to, ka Vidiņa kungs jau no trīs gadu vecuma ir cīnījies pret komunistisko režīmu un droši vien tikpat aktīvi cīnījās, būdams rajona partijas komitejas biroja loceklis un lasīdams un izglītodamies no pilnīgi slepenajiem dokumentiem, ko saņēma no PSKP CK un LKP. Runājot par šiem dokumentiem, tajā laikā tika lietota tāda tēze, ka šie cilvēki varēja šos dokumentus pat nest uz mājām. Tik augstas uzticības kaluma šie cilvēki ir bijuši! Tomēr ir grūti pateikt, ko katrs ir domājis, nesdams mājās šos dokumentus un analizēdams tos...

Es saprotu, ka cīņa ir bijusi mūžīga - jau no bērnības, taču es aicinātu neizvērtēt un nepārskatīt vēsturi, bet pieņemt to tādu, kāda tā ir. Es domāju, ka šodien pietiekoši toleranti šo viedokli atbalsta arī Pēteris Tabūna kungs, kurš pat labāk nekā es zina šos jautājumus par nomenklatūru...

Tā ka nediskutēsim, bet svītrosim no darba kārtības un runāsim tikai par tiem cilvēkiem, kuri patiešām savas dzīves vēsturiskajā gaitā ir cīnījušies pret Latvijas valsts neatkarību. Atcerēsimies arī to, ka pagātni nevar revidēt, bet pagātni var pieņemt tādu, kāda tā ir. Domāsim par nākotni!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome un tās pakalpiņi! Bija tāda cerība, ka pat tautas nodevēji, tie, kuri bija partijā augstos līmeņos, ka viņi patiešām negribēja tur būt. Viņi bija tikai tādēļ tur, lai palīdzētu tautai ar savu papildu gudrību un spējām, ka viņi patiešām tagad tic brīvai Latvijai, Latvijas idejai un ka viņi to nenodos. Un tā mēs, labestīgā tauta, teicām: labi, mums viņu asinis nav vajadzīgas! Mums ar viņiem nav jāizrēķinās! Ja viņiem ir spējas, lai viņi izpērk savus grēkus. Redziet, kā viņi izpirka mūsu grēkus!

Ārlietu ministrija šogad prasīs atļauju izdot 11 miljonus latu, bet, skat, kā mūs pasaule saprot šodien! Pasaule saprot, ka varoņi ir jāgodina 9.maijā, ka leģionāri ir fašisti, ka tikai daži, kas tika izvesti uz Sibīriju, nebija vainīgi... Tā prasīs 11 miljonus latus, lai šo grāmatiņu, kas ir tikai latviešu valodā, pārtulkotu... Ja paskatās, cik tur to vārdiņu ir, tad droši tā neizmaksātu pat 200 latu, lai to izdotu angļu valodā pāris desmitu tūkstošu kopijās. Tas neizmaksātu vairāk kā pāris desmitus tūkstošu latu. Vienu braucienu uz Strasbūru, hei, vai šo grāmatu? Vai viena mēnešalga kādam no mūsu Latvijas Ārlietu ministrijas kungiem vai šāda grāmata, ko mēs varam iedot cilvēkam, lai viņš redz, kas šeit notika?

Taču es saprotu, ka tie, kuriem ir ciešas saites ar tiem, kuri darīja šos darbus... Paprasiet! Man cilvēki ir stāstījuši. Varbūt tā nav patiesība, bet man ir stāstīts, ka viena no Ārlietu ministrijas augstākajiem ierēdņiem sievastēvs bija galvenais “poļitruks” krievu jeb latviešu strēlnieku divīzijās, ka viņš pats personīgi ir “nolicis zem bērziem” pāris simtu latviešu puišu par to, ka viņi bija kaut kādu labvēlīgu joku pateikuši par leģionāriem. Un šādi mūsu tautas varoņi nu pār mums valda! Viņi negrib pasaulei rādīt, kas šeit notika, un tauta cieš. Pasaule nenāk mums palīgā, jo pasaule nesaprot, ka bendes paliek mūsu zemē, ka viņi paņēma labākos dzīvokļus, ka viņi paņēma labākos cilvēkus, “nomušīja” tos, aizsūtīja uz Sibīriju... Viņi nesaprot to varonību, kāda bija latviešu tautai, ka viena trešā daļa aizgāja bojā, jo viņi sastapa mūsu ārlietu dienestos tieši pretējos - satika tos gļēvuļus, kas pārliecības vai naudas dēļ stājās partijā, kas kļuva par lieliem kungiem, lejot latviešu asinis, un kas nespēja pasaulei paskaidrot, kas šeit notika, jo viņi paši ir no tām asinīm strēbuši sev labumus... Viņi negrib atklāt to ļaunumu, viņi negrib, lai kāds sāk prasīt, kurš tad lika... kuri bija tie cilvēki, kas sūtīja uz Sibīriju 1987. gadā latviešu jauniešus... Kas viņus izskatīja tiesās? Vai mūsu prokurors nav tiesājis cilvēkus un nolēmis tos Sibīrijai? Un tā tālāk.

Taču, ja viņi to spētu - ja viņi spētu šādu grāmatu izdot un sākt runāt tādā valodā, tad mūsu tautas liktenis krasi mainītos. Bet nē! Mums Birznieces kundze un Inkēna kungs, un citi, manuprāt, ļoti nelojāli latvieši stāsta: “Skatīsimies uz priekšu un pieņemsim tos draņķus, piedosim viņiem, bet tie upuri lai paliek par upuriem, par viņiem neatminēsimies...”

Sēdes vadītājs. 5 minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis. Es lūdzu nākošās 2 minūtes... Es piesakos otro reizi.

Sēdes vadītājs. Ja jūs būsiet pieteicies, Valdmaņa kungs, tad jūs otrreiz dabūsiet divas minūtes. Pagaidām tā nav...

Tagad vārds Modrim Lujānam - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Klausoties šīs kvēlās runas, man liekas, ka cienījamie tautieši no ārzemēm grib kaut kādus posteņus Ārlietu ministrijā, jo viņi noteikti labi zina to, ka PSRS kompartijā, ne Latvijas kompartijā, lielākā daļa no viņiem nav varējusi būt, jo tās ārvalstīs neeksistēja.

Ir cits jautājums, kas mani ļoti satrauc: vai Valdmanis nav bijis Kanādas komunistiskajā partijā vai kādā citā partijā, kas ir bijusi aizliegta vai bīstama, jo šo jautājumu mēs nezinām un diez vai varēsim kādreiz uzzināt.

Taču ir cita lieta... Cienījamie kolēģi! Es visu laiku atceros to situāciju... patiešām Valdmaņa kungs... ka viens no PSRS lielākajiem grāvējiem - paradoksāla situācija! - bija PSKP ģenerālsekretārs Gorbačova kungs. Viņš sagrāva, un arī patiešām liela daļa jauno komunistu sagrāva to valsti un to režīmu, kas eksistēja. Es atceros arī tos notikumus Latvijā, kurus jūs, Valdmaņa kungs, varbūt skatījāties pa CNN vai televīzijā, to, kā bija Latvijā, kad tuvojās partijas 19. konference, kad visa valsts toreiz uztraucās, kas brauks uz šo 19. partijas konferenci un vai Ļigačovs neuzvarēs. Un tas bija patiešām cīniņš, jo toreiz Komunistiskā partija bija vienīgā partija valstī - šinī gadījumā gan Latvijā, gan PSRS, un tur risinājās valsts notikumi. Jā, bija disidenti, bija neformāļi, bet tā bija maza saujiņa. Un, ja patiešām tanī laikā būtu vinnējis Ļigačovs, diez vai šodien mēs šeit pulcētos un šodien tik draudzīgi pat pēc 10 gadiem diskutētu.

Valdmaņa kungs, tā ir vēsture! Protams, cienījamie kolēģi pēc 10 gadiem var sākt taisīt un pārtaisīt vēsturi. Es atceros arī 1987. gada 18. novembri, kad krastmalā notika pasākums, kad rūpnīcās notika naida minūtes. Es atceros, kas notika VEF, kad izrādījās, ka VEF cehā trīs cilvēki pacēla roku, ka viņi atturas. Tas biju es un vēl divi cilvēki, kas pacēla. Pēc tam mūs sauca uz partijas biroju un draudēja patiešām, ka sūtīs... Un tas bija toreiz drausmīgs notikums, ja parādījās citādāks viedoklis. Tā ir mūsu vēsture.

Un man patiešām varbūt būtu vairāk jādomā par tiem ļaunajiem komunistiem, es tanī partijā neesmu sastāvējis, es it kā esmu no tās darbības cietis, dzīvokļus vai mantu neesmu guvis, nomenklatūrā neesmu sastāvējis, bet šodien, ja mēs domājam par valsti, tad mums ir jādomā par to, kādi cilvēki ir amatos un vai tie ir profesionāļi. Es atklāti teikšu, ka mani neinteresē, vai viņš ir nomenklatūras darbinieks vai vēl kāds cits. Man ir vajadzīgi profesionāļi, un, ja tur nebūs profesionāļi, tad mēs varam atgriezties pie kaut kāda... kā nu tur bija - pie pēcrevolūcijas mauzervīru laikiem, kuri tad ļoti labi deklarēs varbūt anarhismu vai kādas citas partijas manifestus, bet nezinās kaut vai, piemēram, starptautisko etiķeti.

Un tādēļ es šinī gadījumā tomēr atbalstītu komisijas aicinājumu, bet neaicinātu uz to, ka mums ir jānodarbojas, piedodiet, ar muļķībām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Vidiņa kungs runās otro reizi.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Čevera kungs, zināt, ir tā ļoti interesanti. Jūs tā pareizi teicāt, ka vēsturi nevar koriģēt un ka tā jāpieņem tāda, kāda tā ir. Tad ņemsim, Dieva dēļ, to tādu, kāda tā ir! Un lūdzu... Es vēlreiz šīs augstās auditorijas priekšā gribu pateikt: nu, nepiešujiet... Jā, nepiešujiet man tādus nopelnus, kādi man nav bijuši, Čevera kungs, jūs kā pirmais VĻKJS Rīgas sekretārs. Es nekad neesmu bijis partijas funkcionārs! Es esmu tiesājies ar “Dienu”, jo tā man piedēvēja, ka es esmu bijis partijas biroja loceklis. Man tā uzticības pakāpe, Čevera kungs, bija tāda, ka, būdams galvenais ārsts, es nebiju pelnījis uzticību, lai es ietilptu rajona partijas komitejas sastāvā. Jūs, būdams nomenklatūras darbinieks, ļoti labi saprotat, ko tas nozīmēja.

Klausieties... nu, protams, mēs abi kopīgi...Un, ja jūs to vēsturi pieņemat tādu, kāda tā ir, tad jūs varat ar to lepoties, ka jūs esat bijis komjaunatnes pirmais sekretārs Rīgā. Es par to, ka esmu bijis partijas biedrs, kaunos un savu grēku nožēlu es esmu izdarījis 1988. gadā, kad mani ar negodu izsvieda no šīs slavenās partijas ārā par pretpadomju darbību. Dievs dod, lai arī jūs to varētu tādā pašā veidā šīs auditorijas priekšā pavēstīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Cienījamais Ozoliņa kungs! Paklausieties, lūdzu, nopietni! Šis priekšlikums, lai arī cik jums tas šķiet labs, ir jānoraida pēc būtības saistībā ar šo 2. punktu. Un, zināt, kāpēc? Pirmkārt, vārds “nomenklatūra” kā termins nav minēts šajā likumā. Tātad tas bija jāizskaidro likumā, kas tad ir nomenklatūra.

Es lasu tālāk šā likuma 9. pantu, un tur ir teikts ļoti skaidri: “Diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņa amati un tiem atbilstīgie diplomātiskie rangi”. Ja mēs runājam par uzņēmējdarbību vai par kādu konkrētu uzņēmumu, tad vārds “nomenklatūra” kā termins ir arī preču nosaukums vai preču grupas. Vai nu sortiments, vai asortiments. Tad būtu jāieraksta: “Diplomātiskā un konsulārā dienesta sortimenta ierēdņi...” Taču, tā kā šāda termina un tā skaidrojuma likumā nav, tad tas nevar būt, jo pēc neatkarības atgūšanas vārds “nomenklatūra” vispār nekur neskan. Līdz ar to tas vienkārši nav balsojams, tāpēc nav ko šeit diskutēt un ieslīgt emocijās. Paldies. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Komediant jeb komēdiju aktieri Lujāna kungs! Redzat, Kanādā ir 20 000 latviešu, un neviens nenosauc mūsu leģionārus par fašistiem, neviens neuzskatīja 9. maiju un cilvēkus par varoņiem, un pasaule saprata, ko mēs viņiem stāstījām. Neviens no mums netika algots no tiem 11 miljoniem latu. Tas pats bija Austrālijā, tas pats bija Amerikā, līdz kamēr CIP tur iejaucās ar saviem cilvēkiem. Mūsu vēsture bija saprotama, tā nebija kaut kādi saindēta.

Lujāna kungs grib profesionālus cilvēkus mūsu ārlietu dienestā. Jā, viņiem būtu jābūt profesionāļiem. Bet kā var būt tik daudz profesionālu nemākuļu, kā var 7- 8 gadu laikā simts miljonu latu iztērēt un tā samaitāt mūsu vēsturi, ka neviens to nesaprot? To var izdarīt tikai ar labu “saspēli” ar Prezidentu, kas atvainojas, bet tagad mēs esam vainīgi; ar premjeru un ar partijas vadītāju, kas uzraksta vēsturi, ka visi nebija vainīgi... ka tikai daži bija nevainīgi, kas tika aizsūtīti uz Sibīriju. To var pateikt tikai tāds premjers, kas klanās, un tāds vēstnieks, kāds Krievijā ir Daudiša kungs... Ā, viņš it kā sīvā cīņā.... Bet, tiklīdz viņš tur aizbrauca, tā viss aizgāja greizi... Visu to bandu, sākot ar Birkava kungu, vajag atlaist...

Sēdes vadītājs. 2 minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis. Pats neizglītotākais skolas puika Amerikā spētu labāk pārstāvēt mūsu tautu nekā mūsu ārlietu dienests...

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - otro reizi.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Tā kā Lujāna kungs šeit ir pārliecināts, ka komunistisko impēriju sagrāva paši komunisti, tad es vienkārši izstāstīšu vienu epizodi Lujāna kungam.... Neticiet tādiem nostāstiem! Man ir 2 minūtes laika... vairs nav...

Es biju PSRS kongresa deputāts, un bija tāds brīdis, kad Jeļcinu neievēlēja Augstākajā padomē. Tad Maskava cēlās kājās, un ap 150-200 tūkstošu cilvēku pūlis bija pie Puškina pieminekļa. Un šis pūlis gribēja iet un gāzt Gorbačovu un iecelt Jeļcinu, un glābt Jeļcinu. Jā, toreiz Ļigačovs bija klāt un šis pārliecinātais ortodoksālais komunists gaidīja, kad būs šīs nekārtības. Es, būdams PSRS Tautas deputāts, izgāju cauri sešām rindām, cauri ātro palīdzību rindām, ugunsdzēsējiem, KGB darbiniekiem un citiem un atrados šajā pūlī. Kad pūlis aicināja klātesošos doties pārraut šīs rindas, kas sargāja Ļigačovu un Kremli, man izdevās runāt ar šo pūli. Un kāpēc? Tāpēc, ka viss pūlis bļāva, ka PSRS kongresa deputāti ir viņus nodevuši. “Kur ir šie deputāti?” - pūlis bļāva. “Gde deputati? Gde deputati?” Nu tad es vienam pateicu, ka es esmu deputāts. Es uzkāpu tribīnē un lūdzu šo pūli neiet un negāzt Gorbačovu, šo komunistu, kurš pašreiz grāva impēriju. Un katrā ziņā man gribētos teikt, ka neviena komunista šajā lielajā pūlī, starp šiem 150-200 tūkstošiem cilvēku nebija, tāpēc man bija jāaicina negāzt Gorbačovu, lai turpinātos šī pārbūve, lai nenotiktu vismaz tas, par ko varbūt domāja un runāja Lujāna kungs šodien.

Katrā ziņā es domāju, ka šis likums būtu jāpieņem, jo tas, ko es redzēju gan Dānijā, gan arī citur, kur strādā šie nomenklatūras darbinieki... Tas tomēr neatbilst mūsu “pozitīvā tēla” veidošanai pasaulē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Sinkas kungs! Sinkas kungs nevēlas neko teikt. Tad situācija, kolēģi, ir tāda: vairāki deputāti ir ierosinājuši šo priekšlikumu balsot pa daļām. Vispirms izlemsim šo jautājumu. Ja deputāti piekrīt un nevajag balsot par šo priekšlikumu, tad frakcija, kā es saprotu, atsauc savu priekšlikumu - svītrot otrajā lasījumā pieņemto Ozoliņa priekšlikumu. Taču tikai tad, ja mēs piekrītam balsot pa daļām. Vai ir vajadzība šo priekšlikumu balsot pa daļām? Piekrītat? Piekrīt. Paldies.

Tātad, godātie kolēģi, balsosim pa daļām. Pirmā daļa - “Diplomātisko un konsulāro dienestu nedrīkst pildīt personas, kuras bijušas PSRS vai LPSR Valsts drošības komitejas štata darbinieki...” Saka, ka frakcija to atsauc, tāpēc tas nav balsojams... Ja tas nav balsojams, tad tas paliek iestrādāts likumprojektā.

J.Sinka. Jā, tā ir.

Sēdes vadītājs. Vai nav jābalso par to? Jābalso ir par priekšlikuma otro daļu: “... kuras ir bijušas PSKP vai LKP algoti nomenklatūras darbinieki.”

Godātie kolēģi! Vai visi ir sapratuši, par ko būs balsojums? Nav sapratuši. Tātad mēs balsosim par to tāpēc, ka norma - “...kuras ir bijušas PSKP vai LKP algoti nomenklatūras darbinieki” - ir strīdīga un par to ir jābalso. Deputātiem ir jāizsaka sava attieksme. Ja deputāti atbalstīs... (Zālē troksnis.) Es taisni tā arī saku, Čerāna kungs! Un tad, kad jūs sēdēsiet te, par ko es stipri šaubos, tad jūs varēsiet vadīt sēdi pēc saviem ieskatiem. Tagad es lūdzu mani netraucēt!

Godātie kolēģi! Mēs balsosim priekšlikuma otro daļu: “...kuras ir bijušas PSKP vai LKP algoti nomenklatūras darbinieki”. Ozoliņa kungs uzskata, ka šī norma likumā ir jāatstāj. Tā bija otrajā lasījumā, bet mēs tagad apspriežam likumprojektu trešajā lasījumā. Šī norma ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret to, vai šī norma ir atstājama vai nav atstājama likumā trešajā lasījumā. (Zālē liels troksnis.) Atkarībā no jūsu balsojuma, godātie kolēģi, šī norma vai nu paliks, vai nepaliks likuma tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 25, atturas - 13. Norma tiek svītrota.

Godātie kolēģi! Mēs apmēram pulksten 16.15 ienāksim šeit, zālē, Viesu sektorā, ar Islandes Prezidentu. Es lūdzu uz vienu vai divām minūtēm aizmirst kaislības un izrādīt šim cilvēkam pienācīgo godu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpināsim izskatīt likumprojektu!

3. ir Ārlietu ministrijas priekšlikums. Lūdzu, Sinkas kungs!

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ārlietu ministrijas priekšlikums ir 2. lappusē, kuru Ārlietu komisija nolēma atbalstīt, 3.panta ceturto un piekto daļu papildinot, kā tas redzams tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu ... Ir iebildumi. Lūdzu, atklāsim debates!

Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka iepriekšējais balsojums lieliski parādīja to, kādā veidā kompartijas nomenklatūras darbinieki cīnās par to, lai viņi saglabātu savas tiesības dažādās mūsu valsts pārvaldes sfērās. Šeit būs ļoti nopietns jautājums vēl par to, kādā veidā šis balsojums tiks interpretēts. Un, ja šis balsojums tiks interpretēts tādā veidā, ka “Latvijas ceļa” priekšlikums ir atbalstīts, tad tādā gadījumā būs lielas problēmas tālāk. Taču attiecībā uz šo priekšlikumu man, protams, iebildumu nav šajā brīdī, bet problēmas šeit būs ļoti nopietnas.

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, vai jūs ierosināt balsot par šo priekšlikumu? (No zāles dep. K.Čerāns: “Nē!”) Tātad iebildumu nav. Šis priekšlikums ir pieņemts. Kā lieta virzāma tālāk, vārdu lūdz pie frakcijām nepiederošais deputāts Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs depuāts).

Prezidij! Godājamie deputāti! Par 2.punktu neviens it kā neprasīja balsojumu, taču mūsu Prezidijs nepaskaidroja, vai balsojums bija “par” vai “pret” un ko tas nozīmē. Un tā galu galā netika pieņemts nekāds pozitīvs lēmums - mainīt iepriekšējo redakciju, taču tad ir ļoti skaidri jāsaprot, ka otrā lasījuma redakcija paliek spēkā.

Ja tur ir kādas šaubas, tad tas, es domāju, mums būtu jāatrisina tagad, nevis pēc tam, kad mēs būsim izgājuši caur kādu Satversmes tiesu, jo tur nekāda maiņa netika pieņemta otrā lasījuma tekstā. Ozoliņa abi ieteikumi paliek spēkā. Labi! Mēs to tā saprotam, lai nebūtu nekādu domstarpību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka ir zināma neizpratne par balsošanas motīviem, mans priekšlikums būtu pārbalsot šo frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikuma otro daļu. Iebildumu nav?

Tātad vēlreiz atkārtošu, par ko mēs balsojam. Mēs balsojam par to, lai izslēgtu otrajā lasījumā pieņemto deputāta Ozoliņa priekšlikuma redakciju: “kuras ir bijušas PSKP vai LKP algoti nomenklatūras darbinieki”. Vai tagad ir skaidrs? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 18, atturas - 7. Rindkopa tātad tiek izslēgta.

Tālāk. Lūdzu, Sinkas kungs! Frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums ir izslēgt Leopolda Ozoliņa priekšlikumu, kurš ir pieņemts otrajā lasījumā.

J.Sinka. Tas ir 4.lappusē. Deputāta Ozoliņa priekšlikums te ir 3.ailē. Frakcija “Latvijas ceļš” ierosina šo deputāta Ozoliņa priekšlikumu izslēgt. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Tā ka paliek tāds teksts, kāds ir 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates. Pirmais ir pieteicies runāt Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es uzskatu, ka ir ļoti pareizs šis deputāta Ozoliņa priekšlikums: “Diplomātiskā un konsulārā dienesta amatos ārvalstīs Ārlietu ministrijas valsts sekretārs diplomātus ieceļ pēc saskaņošanas ar Saeimas Ārlietu komisiju.” Kā jūs dzirdējāt, mums ir apmēram 300 diplomātu, kas strādā ārzemēs, un tikai vēstnieku kandidatūras tiek apstiprinātas Ārlietu komisijā jeb izskatītas Ārlietu komisijā, un viņus ieceļ Valsts prezidents. Bet pārējie diplomāti pašreiz tiek iecelti viena vai divu cilvēku pārziņā. Viens vai divi cilvēki izlemj par to. Un mums ir ļoti švaks diplomātiskais korpuss, tāpēc ārzemēs mums daudzas lietas nevirzās uz priekšu.

Es domāju, tas būtu pilnīgi pareizi, ja ar visiem diplomātiem, ar viņu iepriekšējo darbību iepazītos Ārlietu komisija. Ārlietu komisijai ir pietiekami daudz laika, lai to darītu. Katru dienu jau tos diplomātus neieceļ.

Kad es biju Ņujorkā, izdevuma “Mūsu Laiks” redaktore man teica, ka viņa iegājusi Latvijas misijā, kas ir pie Apvienoto Nāciju Organizācijas, un dzirdējusi, ka tur viena meitene, kura ir diplomāte, runājusi pa telefonu un sacījusi: “Te ir ārprātīga garlaicība, te nekā nav ko darīt!” Protams, viņa runājusi angliski, bet visi cilvēki jau saprot. Un tāpēc tur tiek iecelti... Pašreiz valsts sekretārs to izlemj vienpersoniski, ieceļ diplomātus... Un mums var būt pat tāds gadījums, ka nav iecelts vēstnieks: atver vēstniecību, un vēstniecība sāk strādāt, bet mēs pat nezinām, kas vada to vēstniecību. Es domāju, ka Saeimai ir noteikti jāzina, kādi diplomāti kur strādā. Un Ārlietu komisija taču ir tāpēc, lai varētu kopīgi saskaņot visus šos dokumentus un visas tās iecelšanas. Es domāju, šis deputāta Ozoliņa priekšlikums ir ļoti labs un ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! “Latvijas ceļš” patiešām ir iesniedzis priekšlikumu - atgriezties pie šobrīd spēkā esošās likuma redakcijas un atteikties no otrajā lasījumā atbalstītā cienījamā Ozoliņa kunga iesniegtā priekšlikuma. Kāpēc?

Tāpēc, ka pasaulē pastāv noteikta kārtība, kādā valstis veic ārpolitisko darbību un kādā tiek komplektēts diplomātiskais dienests. Šāda kārtība, kāda ir ierosināta šeit, nevienā pasaules valstī nepastāv. (Starpsauciens: “Nu, un? Mēs būsim pirmie!”) Tas, ka vēstnieku amata kandidāti atnāk uz Ārlietu komisiju uz saskaņošanu, vēl varētu atbilst kaut kādai praksei, taču šis variants nu patiešām neatbilst.

Mēs tomēr pieprasām balsojumu par mūsu priekšlikumu. Tie, kas gatavojas palikt pie otrā lasījuma redakcijas, faktiski balsos par divām lietām. Pirmkārt, viņi vēlreiz apliecinās to, ka šobrīd Latvijas Republikas Saeimas Ārlietu komisijas statuss un prestižs ir ne pārāk augsts, teiksim tā maigi. Un, otrkārt, viņi balsos par kaut kādu tādu kārtību, kādas nekur pasaulē nav. Un tad mēs atkal varēsim likt citiem brīnīties par to, ka mums ir kaut kas tāds prātam neaptverams - “kasīšana ar labo roku aiz kreisās auss”, kā tautā mēdz teikt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais sēdes vadītāj! Dāmas un kungi! Nu tas jau tiešām, Ozoliņa kungs, līdzinās pilnīgai neizpratnei. Ja parlamentam ir kreatīvā funkcija, kas ir noteikta Satversmē, un ir pateikts, kuras politiskās amatpersonas amatos apstiprina Saeima, tad neuzkraujiet Saeimas likumdošanas komisijai civildienesta vai Ārlietu ministrijas ierēdniecības funkcijas! Es piekrītu, ka saskaņo diplomātu, tieši pašu vēstnieku iecelšanu, jo Latvijā var būt gan karjeras diplomāti, gan politiskie diplomāti. Es piekrītu, ka šī iecelšana ir saskaņojama. Tās ir pirmās personas, kas galarezultātā izvēlas...

Ārlietu ministrijā pastāv tā saucamā rotācija. Ozoliņa kungs, skatoties šodien šo tabulu, man ir kļuvis pilnīgi skaidrs, ka ar elementārām lietām šobrīd Ārlietu komisija netiek galā. Nu neapgrūtiniet savu darbu situācijā, kad jūs nevarat izpildīt jau esošo! Parlamentam galvenā funkcija ir likumdošana. Ārlietu komisija ir izveidota kā likumdošanas komisija, un tai nebūtu jāapstiprina amatā trešie, ceturtie un piektie sekretāri, ja tādi vispār ir. Tas nav tas darbs. Nekļūsim smieklīgi! Es saprotu, ka jūs savulaik gribējāt panākt, lai diplomāti tiktu iecelti amatā tikai un vienīgi ar parlamenta piekrišanu. Tam priekšlikumam, kaut gan tas bija pretrunā ar Satversmi, bija kaut kāds segums, vismaz politisks segums. Šim priekšlikumam nav. Ir nespēja tikt galā ar saviem uzdevumiem. Un tagad jūs izsauksiet katru no ierēdņiem, kuru Ārlietu ministrija ir nodomājusi iecelt par atašeju, par pirmo sekretāru, par otro sekretāru vēstniecībā, un sāksiet politiski iztirzāt šā cilvēka piemērotību, jo profesionāli to iztirzāt Ārlietu komisija vienkārši nav un nekad nebūs spējīga. Atļaujiet taču darīt šo darbu ministrijai, lai tas viss atrodas tiešā Ārlietu ministrijas kontrolē! Ja jūs kaut kas neapmierina, jūs varat gan jautājuma, gan pieprasījuma veidā uzdot ārlietu ministram... Ja jūs neapmierina arī tas, jūs varat ierosināt neuzticības izteikšanu ārlietu ministram, bet tā ir cita lieta: kam ir vairākums, tie arī atbalsta, un mazākumam ir jāpiekrīt. Un otrādi. Tad, kad jums, Čerāna kungs, būs vairākums šajā parlamentā, jūs piederēsiet pie pozīcijas (un, jāteic, par mata tiesu tas notika jau pirms dažiem gadiem), un tad jau jūs atbalstīsiet. Kad jums būs savs ārlietu ministrs (es pieņemu, ka tas būs Leopolds Ozoliņš), tad viss būs kārtībā.

Nu neatbalstīsim normu, kas mūs tikai apgrūtinās! Tā ir tikai tāda politiska iedoma, ar ko grib šo dzīvi mums sarežģīt. Un pabeigsim skatīt šo likumu! Es vēlreiz atgādinu: ir vēl likums “Par sociālo palīdzību”, likums par pensijām jāskata otrajā lasījumā, ir jāpaspēj pieņemt vēl trešajā lasījumā. Tie visi gaida. Iztirzāsim lietas, kuras mēs varam iztirzāt un kurās ir jāpieņem politiski lēmumi! Jūs gribat ielikt likumā sev tiesības pieņemt administratīvus lēmumus, tas ir bezjēdzīgi.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! “Latvijas ceļa” ārpolitika ir pilnīgi bankrotējusi, tāpat kā ir bankrotējis “Latvijas ceļš” kā politiska partija. Tas ir skaidrs, bet to negrib atzīt ne Lībane, ne Leiškalns. Un ļoti loģisks ir tas priekšlikums, kuru ir iesniedzis deputāts Ozoliņš un kuru Saeima ir atbalstījusi otrajā lasījumā. Ka mums ir jāzina, kādi cilvēki strādā diplomātiskajā dienestā. Ja mums normāli cilvēki strādātu diplomātiskajā dienestā, tad sen būtu izskaidrota Latvijas okupācija un visa bijusī vēsture. Taču tur strādā tikai “Latvijas ceļa” ielikteņi, kas neko nedara, tikai uztur savus cilvēkus: tos, kas zaudē ministru amatus, aizsūta par vēstniekiem, un tādus pašus viņiem aizsūta līdzi. Tāpēc mūsu ārpolitika ir nogājusi tiktāl, ka mums ir tik švakas attiecības gan ar Krieviju, gan... ne visai labas... pat nevaram noregulēt robežjautājumus ar Lietuvu un Krieviju. Tāpēc es domāju, ka šo priekšlikumu vajag atstāt un trešajā lasījumā nobalsot, lai tas būtu. Ja mēs varam izskatīt visus tiesneša amata kandidātus gan komisijās, gan Saeimā, tad kāpēc gan mēs nevaram izskatīt mūsu diplomātu kandidatūras? Protams, mēs varam arī visus diplomātus apskatīties, izskatīt viņu curriculum vitae, uzzināt, ko viņi ir darījuši un cik no viņiem ir bijuši gan čekā, gan partijā. Tā ka es domāju, ka tas ir labs priekšlikums, es to atbalstu. “Latvijas ceļš”... Nekas! Ja ne, tad pārskatīs 7.Saeimā. Cik tad ilgs laiks jums vairs te ir palicis?

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Guļošie “Latvijas ceļinieki”! Redziet, beidzamajā reizē, kad mēs šo likumprojektu skatījām, Saeima ar balsu vairākumu pieņēma abus Ozoliņa kunga priekšlikumus. Mēs tad laikam gulējām. Kārlim Leiškalna kungam nebija pareizais temps. Redziet, ir jāpieņem katrās 25 sekundēs jauns lēmums. Redziet, mēs “klibojam” daudzās vietās. Mums ir it kā Ekonomikas ministrija, bet nav nekādas ekonomiskās attīstības. Tajā ziņā mēs esam aizgājuši uz nulli. Mums ir Ārlietu ministrija, kura jau tagad ir negatīvi noskaņota pret latviešu tautu. Ir grūti iedomāties, ka varētu septiņos gados izmainīties pasaules izpratne par Latviju. Pasaules sapratne, ka mēs bijām okupēta valsts, pasaules sapratne, ka mēs bijām varonīga valsts, kurā katrs trešais krita, lai atkal atdzimtu mūsu valsts. Šodien tas ir pilnīgi pretēji. Tie, kas cīnījās par Latvijas brīvību, - tie ir fašisti. Tie, kas Latviju okupēja, veidoja Baigo gadu, - tie ir varoņi. Ir kaut kāda dziļa, dziļa slimība mūsu ārpolitikai. Tā ir “Latvijas ceļa” slimība. Jo ārpolitika ir visu laiku bijusi “Latvijas ceļa” rokās. Septiņos gados šī ārpolitika ir nodevusi mūsu tautu iznīcībai, jo laikam nāks mums tas Pilsonības likums virsū, kurš noteiks, ka mums būs jāintegrē... nē, man nav iebildumu, ja mēs integrējam lojālu cilvēku, kas ir jau pats integrējies latviešu sabiedrībā, runā latviski, mīl latviešu zemi. Bet mums uzspiež likumu, ka mums jāpieņem Latvijai nelabvēlīgi cilvēki, kuri nemāk valodu, kuri nav izteikuši savu lojalitāti. Mūsu ārpolitika ir sevi nostādījusi tā, ka mums nav suverēnas ārpolitikas. Mums ir tikai pakļautība. Pakļautība vai nu Eiropas Savienībai, vai Krievijai, vai abām. Mēs zinām, ka Eiropas Savienība Latvijas tautai nesīs tikai lielu, lielu ļaunumu. Jo viņi atņems mums gan tirdzniecības ieroci, gan monetāro politiku, gan fiskālo politiku, gan aizņemšanās iespējas. Mēs tiksim pilnīgi izpārdoti. Un viss šis spiediens uz mūsu tautu nāk no mūsu... nesauksim viņus par profesionāļiem... šis spiediens nāk no ārvalstu ekspertiem - mūsu nodevējiem, kurus mēs labi atalgojam, kuri labi dzīvo uz tautas rēķina, uz tā rēķina, ka viņi tautu vienkārši ir izpārdevuši. To komandu vada Ārlietu ministrija ar Birkava kungu priekšgalā. Mēs lūdzam jūs, Saeimas deputāti, saprast, kas notiek, palīdzēt izravēt šo nodevību, bet jūs esat kurli. Mēs varam, kā Rubina kungs jums atgādināja, tērēt laiku un balsot par ikkatru tiesnesi, bet mēs nevaram dabūt to laiku pat komisijā, lai izprastu, kādi spēki mums ir Ārlietu ministrijā, kurus mēs varētu “iejūgt”. Vai nav tur kaut kāda spēcīga personība, kas spēs paskaidrot pasaulei - Apvienotajās Nācijās, Eiropas Parlamentā vai Eiropas Asamblejā - patiesību par to, kas šeit ir bijis, kas ir, kas drīkst būt, kas nedrīkst būt, kādas ir mūsu tautas tiesības? Bet Leiškalna kungs atkal saka, ka viņš nekā nesaprot. Leiškalna kungs, jūs nesaprotat. (No zāles deputāts Leiškalns: “Es saprotu!”) Tad ej staigāt ritmā kaut kur! Jā, jā, jā, un spied podziņu! Leiškalna kungs, jūs esat viens no ļaunākajiem gariem šinī Saeimā. Jūs tikai muldat. Ejiet ganīt cūkas, to jūs kādreiz laikam labi mācējāt. Jūs esat ļoti pareizā barā, kopā ar jūsu “Latvijas ceļiniekiem”.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes pagājušas.

Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Nezinu, kāpēc šodien visi tik ļoti grib runāt - un runāt nelietišķi. Mēs te izskatījām Čevera personīgo lietu, un dīvainā kārtā gadījās, ka taisni pozīcijas frakcijas deputāti - Vidiņš un Dobelis - bija šie Čevera personīgās lietas galvenie izskatītāji, laika kavētāji. Es sarēķināju, ka apmēram 1900 latu patērēja, Čevera personīgo lietu izskatīdami.

Mani uztrauc arī tas, ka, piemēram, Lībanes kundze argumentē tā: pasaulē tā nedara. Mīļie draugi! Visā pasaulē dzer, smēķē, un gandrīz vai visi uzskata to par absolūti normālu parādību. Vai tad tāpēc tā ir normāla parādība? Lai izbeigtos no šīs tribīnes šāda veida argumentācija! Ja visā pasaulē dara aplamības, vai tad mums obligāti ir jāpiemērojas? Tā ir absolūti nenormāla argumentācija.

Leiškalna kunga izsaka apgalvojumu: tāds sīks amats kā mūsu diplomāts, kam jāstrādā ārzemēs, nebūtu jāapstiprina te - Saeimā. (No zāles deputāts Leiškalns: “Vai tad es teicu, ka sīks?”) Piedodiet, varbūt neteicāt, ka sīks, bet teicāt, ka tas nav tik svarīgs, lai to te apstiprinātu. Jā. Bet mēs te apstiprinām pat tiesnešus - zemesgrāmatu nodaļu vadītājus, apstiprinām te kontrolierus, apstiprinām tiesnešus... (Starpsauciens: “Trešā vara!”)... Un galu galā izrādās, ka diplomāts, kas pārstāv mūsu valsti citā valstī un būtībā ir mūsu valsts skatlogs un valsts prestiža nesējs, mums ir mazāk svarīgs nekā tiesnesis, kontrolieris, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis. Nedrīkst tā argumentēt! Būsim nopietni!

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - frakcija “Latvijas ceļš”.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es sākšu, Mauliņa kungs, ar jūsu... Mauliņa kungs, es ar jums runāju! Sāksim ar visas pasaules pieredzi, Mauliņa kungs! Mauliņa kungs, es jums vēl neuzdevu jautājumu... Sāksim ar visas pasaules pieredzi. Visā pasaulē ievēro ceļa zīmes. Vai tāpēc jūs ierosinātu tagad noraut Latvijā ceļa zīmes, lai mēs patīkami atšķirtos no pārējiem? Visā pasaulē lieto kādas procedūras tāpēc, ka tās ir atzītas par vislabākajām. Latvijas Republikā, saskaņā ar šo jūsu priekšlikumu, ir simtiem cilvēku, kuriem būtu jāiziet cauri komisijai. Sakiet, lūdzu, ar ko nodarbotos Ārlietu komisija? Vai viņa kļūtu par kadru pārvaldi? Vai par vēl kaut ko? Jūs vispār ar šādu priekšlikumu padarītu komisiju darboties nespējīgu. Paldies Dievam... Protams, man jāatzīst, ka arī pašreiz komisija nav pārāk darboties spējīga tāpēc, ka tur ir ļoti daudz entuziastu, kas būtu no ārpolitikas jāatbīda viena lielgabalšāviena attālumā. Bet viņi tur ir un strādā. Vienmēr ir jāskatās uz lietām no nacionālā pamata. Šī komisija nav domāta tāpēc, lai izskatītu, vai, pieņemsim, kultūras atašejs, ekonomiskais atašejs atbilst vai ne. Jo jūs īsas noklausīšanās laikā nekad nesapratīsiet, vai viņš ir lojāls vai nav lojāls. Tas ir jāsaprot no viņa darbības Ārlietu ministrijā, kāda bijusi gadiem ilgi. Un, es ļoti atvainojos, diemžēl deputāti to nevar noteikt īsas apskates laikā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Uz brīdi pārtrauksim debates. Kā jūs zināt, šodien mūsu valsti ir apmeklējis Islandes valsts prezidents Olafurs Ragnars Grimsons. Lūdzu, sveiksim viņu! (Aplausi).

Turpinām debates. Edvīns Inkēns - frakcija “Latvijas ceļš”.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Latvijas Republikā ir nodibināta tāda kārtība, ka Ārlietu komisija izskata vēstnieku amata kandidātus, kas tiešām ir politiskie pārstāvji. Ar viņiem notiek saruna. Un tad, kad mūsu valsts politiskā sistēma nostabilizēsies un parlamentā tiks ievēlēti gadu pēc gada apmēram vieni un tie paši deputāti, viņi viens otru pazīs. Tā tiešām ir pareiza kārtība. Taču to nevar attiecināt uz cilvēkiem, kas tikai tagad sāk diplomātisko karjeru - no pašiem zemākajiem diplomātiskās karjeras pakāpieniem. Kaut vai tāpēc, ka viņu, kā jau es teicu, ir ļoti daudz. Un ko tad galu galā viņiem prasīt? Profesionalitāti nav iespējams noskaidrot, var noskaidrot lojalitāti.

Un tagad es jums pastāstīšu diemžēl ne pārāk patīkamus gadījumus no tiem, kas ir bijuši Ārlietu komisijā. Ir bijuši mēģinājumi Ārlietu komisijas darbu padarīt plašāku, mazlietiņ paplašināt viņas “logu”. Ir bijuši, piemēram, priekšlikumi no kādas deputātu grupas, lai Ārlietu komisija brauc uz ārzemēm inspicēt vēstniecības. Un galvenais iemesls, kāpēc tas tika ierosināts, ir tas, ka divi deputāti bija pamanījuši, ka dažādās ārvalstīs... vienā mūsu karogs pie vēstniecības nebija pietiekami tīrs, bet otrā viņi neieraudzīja šo karogu. Tāds ir līmenis, kādā šie cilvēki domā un saprot ārlietas - paskatīties, vai karogs ir, vai nagliņa ir iedzīta... Mans priekšlikums bija pavisam vienkāršs. Ja mēs tiešām gribam inspicēt, tad... Katrs no mums, no Ārlietu komisijas, pietiekami bieži ir... mēs paliekam vienu dienu ilgāk, paņemam Ārlietu ministrijas sagatavotu lapu - instrukciju, kurā tiešām ir noteikts, kas ir jāinspicē un jāpārbauda, un tad strādājam. Nevis tikai apskatām vēstniecības ēku un paskatāmies, vai mums patīk vēstnieka deguns. Ziniet, tajā brīdī, kad bija šis priekšlikums sākts izstrādāt, tas pazuda. Nav tas vairs nekad, tā teikt, pacēlies.

Te nav runa par vēlēšanos strādāt. Te ir runa par vēlēšanos sevi parādīt. Šajā gadījumā tas aizkavēs komisijas darbu. Tāpēc es lūdzu nebalsot par šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pie frakcijām nepiederošs deputāts Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Latvijas ienaidnieki un draugi! Redziet, Inkēna kungam ir lielas priekšrocības. Viņš mums “pūš pīlītes” par pasaules labumiem, stāsta, ka Eiropa visu kaut ko mums atnesīšot. Lai gan lielākā daļa Eiropas, 50%, neuzticas Eiropas Savienībai, viņi zina Eiropas Savienības otro pusi. Bet Inkēna kungam “Latvijas ceļš” piešķīra stundām ilgu televīzijas laiku, lai viņš var runāt savas blēņas. Viņš uznāk šeit uz tribīnes, tāpat kā es laikam, izteikt savas gudrības vai muļķības, bet viņam ir neierobežots laiks stāstīt tautai vienu lietas pusi - ka Eiropas Savienība mums kaut ko labu došot. Inkēna kungs, es jūs izaicinu dot man līdzīgu laiku, debatēsim televīzijā par Eiropas Savienības labumiem! Nē, tas nebūtu pareizi, kad latviešu tauta saprastu, ka Eiropas Savienībai ir divas puses, tādēļ var runāt tikai Inkēna kungs. Tā negodība, kas notiek mūsu ārējās attiecībās, sākās ar iekšējo propagandu, sākās ar kārtējo apmelošanu, kas vērsta pret mūsu tautu. Mūsu Valsts prezidents atvainojās par mūsu varoņiem, un mēs kļūstam par glupiem... Mūsu Ārlietu ministrija mums nekā nepaskaidro, kas īsti notiek Eiropā. Ka tur nav tā, ka privatizē visu, vismaz ne par vienu piecsimto daļu no tās mantas vērtības... Un visa tā zādzība, kas notiek mūsu Latvijā... Tas spogulis, kas atspoguļo patiesību no ārienes uz iekšu vai no iekšas uz ārieni, - tas spogulis nedarbojas, tā patiesība netiek atspoguļota. Un viens no vainīgākajiem ir mūsu “arābs” - Inkēna kungs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Ārlietu komisijas vārdā runās deputāts Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Komisijas vārdā aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu - izslēgt otrajā lasījumā pieņemto deputāta Ozoliņa priekšlikumu: “Diplomātiskā un konsulārā dienesta amatos ārvalstīs Ārlietu ministrijas valsts sekretārs diplomātus ieceļ pēc saskaņošanas ar Saeimas Ārlietu komisiju.” Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 19, atturas - 10. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Visi pārējie priekšlikumi ir Ārlietu ministrijas iesniegti un attiecas uz tehnisko darbinieku algām un sociālajām garantijām. 5.lappusē ir Ārlietu ministrijas priekšlikums - papildināt 20.panta pirmās daļas tekstu aiz vārda “diplomāts” ar vārdiem “vai tehniskais darbinieks”, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Nākamais arī ir Ārlietu ministrijas priekšlikums - papildināt 21.panta pirmās daļas tekstu aiz vārda “diplomāts” ar vārdiem “tehniskais darbinieks”, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Uz to pašu pantu attiecas Ārlietu ministrijas priekšlikums papildināt panta otrās daļas tekstu ar vārdiem “tehniskais darbinieks”, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Ir Ārlietu ministrijas priekšlikums papildināt 22.panta pirmās daļas tekstu aiz vārda “diplomāts” ar vārdiem “tehniskais darbinieks”, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Ir Ārlietu ministrijas priekšlikums papildināt arī 22.panta otrās daļas tekstu aiz vārda “diplomāts” ar vārdiem “tehniskais darbinieks”, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

Vai vēlaties runāt par šo priekšlikumu, Valdmaņa kungs? Lūdzu, atklāsim debates! Runās pie frakcijām nepiederošs deputāts Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Saeima! Es gribētu drusku parunāt par tehniskajiem darbiniekiem mūsu Eiropas lietu komisijā un Ārlietu komisijā, un Ārlietu ministrijā. Nesen pie mums bija Eiropas Parlamenta delegācija, lai sastaptos ar mūsējo. Lai pieņemtu lēmumu. Pēc Kārtības ruļļa, bija tā, ka vairākumam no katras delegācijas bija jāpieņem lēmums. Izveidojās interesanta situācija. Eiropas Parlamenta delegācija bija jau nobalsojusi, viņi bija jau izklīduši, tādēļ vairs nespēja pārbalsot. Mums bija jāpieņem tieši viņu teksts, un Latvijas delegācija, kurā bija 12 cilvēku, balsoja tā: 4 - “par”, 3 - “pret”, un 1 - “atturas”. Un četri balsojumā nepiedalījās. Puse no 12 ir seši, un vairākums no tā skaita būtu septiņi. Un tādēļ lēmums netika pieņemts. Bet tad Prezidijs nolemj, ka tā tas nav. Ka pietiek ar vairākumu no tiem, kas balso, un ka četri no astoņiem, kas balso, Eiropā ir it kā vairākums. Bet Latvijā tas tā nav. Kā jūs zināt, tas nebūtu bijis pieņemams lēmums šeit. Un tad, ziniet, stundu pēc tam, kad bija nobalsots, mūsu godājamais Amerika kungs kopā ar tehnisko darbinieku nolēma, ka balsošanas rezultāts nebija “4”, “3”, “1”, lai gan tas jau sen bija tā ierakstīts, tur bija klāt tehniskie darbinieki no abām pusēm. Un, skat’, balsojuma rezultātu mainīja: “5”, “3”. Un bija vairākums. Mūsu kadri pakļaujas tam ļaunumam, kas ir mūsu Eiropas lietu komisijā, mūsu ārlietas, starptautiskās attiecības tiek “krāsotas” ar nelikumīgiem meliem un blēņām tad, kad kāds grib kaut ko panākt. Tāpat bija lēmums šeit, Saeimā, lai pieņemtu it kā Eiropas Savienības uzspiesto, bet, hei, mēs to noraidījām, jo Latvijas delegācijā nebija vairākumā tie, kas balsoja “par”. Taču, kad mēs balsojām par to šeit, Saeimā, tad atklājās daudzas nelikumības balsojumos, bet mēs par to nevaram pārbalsot tāpēc, ka Sadarbības padome bija nolēmusi to indi mūsu tautai ieliet. Visa centrā ir Birznieces kundze, Inkēns un Ameriks, bet Sadarbības padome pārvalda visu, un diemžēl viņi ir nolēmuši mūsu tautu iznīcināt. Un, lai to panāktu, lieto pat blēņas, melus, viltīgus balsojumus. Tie tehniskie eksperti, kas tur sēdēja, taču redzēja, ka mēs ieprotokolējām: “4”, “3”, “1”. Taču tad, kad Amerika kungs pasaka: “Tā taču nebija! Vai tad nebija “5”, ”3”, “2” - tā tūlīt rezultāts kļūst “5”, “3”. Brīnumu pasaule! Jēzus Kristus spēja ūdeni pataisīt par vīnu, un mūsu bijušie pirmie sekretāri un arābi, un ameriki nezin kā spēj pataisīt nulles rezultātu par indi, kas var tautu noindēt. Es domāju, ka vajadzētu būt kaut kādam standartam mūsu tehniskajiem darbiniekiem. Viņiem būtu jāmāk pareizi skaitīt līdz četri vai pieci, viņiem vajadzētu būt godaprātam, lai viņi, balsis saskaitījuši, nemainītu stundu vēlāk savu skaitīšanas tehniku. Lai viņi nepakļautos mūsu tautas ienaidniekiem. Kārlis Ulmanis teica, ka latvietim vajag mugurkaulu, mugurkaulu, mugurkaulu, un it īpaši mūsu tehniskajiem strādniekiem vajadzētu būt tam mugurkaulam, lai viņi varētu pateikt tam “Latvijas ceļa” ieceltajam ierēdnim vai “Latvijas ceļa” deputātam, vai Latvijas Saeimas pārstāvim, ka viņš melo.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs.

G.Valdmanis. Es gribētu, lai mūsu tehniskajiem strādniekiem būtu tas mugurkauls, par ko mēs runājām.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka jūs neiebilstat pret šo priekšlikumu.

Lūdzu, tālāk, Požarnova kungs!

A.Požarnovs. Nākamais ir Ārlietu ministrijas priekšlikums 23.panta pirmās daļas tekstu aiz vārda “diplomātu” papildināt ar vārdiem “tehnisko darbinieku”, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Un līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 3, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos deputāts Valdis Nagobads - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4275. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Saņemti ir astoņi priekšlikumi, kurus Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Pirmais priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz Saeimu atbalstīt preambulas redakciju, kas šeit ir redzama.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

V.Nagobads. 2. ir Valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes priekšlikums par 1.panta astotās daļas redakciju, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Nagobads. Komisija atbalstīja arī Počas kundzes priekšlikumu par 3.panta ceturtās daļas 4.punkta “a” apakšpunkta redakciju un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Nagobads. Redakcionāli labojumi. 4.priekšlikums ir Počas kundzes priekšlikums par 6.panta pirmās daļas 6.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Nagobads. Līdzīgs ir arī 5.priekšlikums par 6.panta ceturtās daļas 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

V.Nagobads. Un Počas kundzes 6.priekšlikums par likumprojekta pārejas noteikumu papildināšanu. To komisija atbalstīja un lūdz arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Nagobads. Paldies. Likumprojekts ir izskatīts, un lūdzu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par- 55, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Nagobads. Priekšlikumus trešajam lasījumam par šo likumprojektu lūdzu iesniegt līdz 15.jūlijam.

Sēdes vadītājs. Līdz 15.jūlijam. Vai nav iebildumu? Priekšlikums ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Juridiskās komisijas vārdā Ilmārs Bišers, pirmais lasījums.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Strādāsim ar dokumentu nr.4214. Kā redzat, šis dokuments ir ļoti īss. Tas sastāv no diviem nelieliem pantiem, un Juridiskā komisija lūdz to noraidīt, jo šādi grozījumi jau ir izdarīti pirms mēneša mūsu sēdē 14.maijā. Tieši tajā pašā dienā, kad tika izdarīti šie grozījumi, tika izskatīts arī šis projekts, un mēs jau tad aizrādījām, ka nav nepieciešamības to nodot komisijām un apspriest pirmajā lasījumā, tomēr Saeimas vairākums neatbalstīja Juridiskās komisijas viedokli un nodeva likumprojektu izskatīšanai. Tā kā tas bija Ministru kabineta priekšlikums, mēs to nevarējām paturēt komisijā, mums tas bija jāvirza un jālūdz noraidīt, jo nav nekādas nepieciešamības to pieņemt, tāpēc ka mēnesi atpakaļ viss ir jau pieņemts un stājies spēkā.

Sēdes vadītājs. Tātad Juridiskā komisija savā slēdzienā aicina neatbalstīt likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 36, atturas - 12. Likumprojekts tiek noraidīts pirmajā lasījumā.

Izskatīsim nākošo darba kārtības jautājumu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aigars Jirgens, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 4288.

1. un 2. priekšlikums paredz izslēgt likumprojekta 1. pantu. Iesniedzēji - deputāts Bartaševičs, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Sākam debates!

Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es jūs aicinu atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu par šā panta izslēgšanu, vienlaicīgi to aizstājot ar 3. priekšlikumu, kuru ir izteikusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, jo šie varianti ir izstrādāti kopā ar Iekšlietu ministriju. Tur ir daudz sīku nianšu, bet patiesībā visas šīs nianses, viss šis diezgan garais normatīvais ieraksts atrisina visas problēmas, ar kurām Iekšlietu ministrija un Pilsonības un imigrācijas lietu pārvalde saskaras šodien. Ir apmēram 6 tūkstoši cilvēku Latvijā, kuru problēmas nevar atrisināt vienkārši ar lakonisku ierakstu. Tāpēc es ierosinu atbalstīt Juridiskās komisijas neatbalstīto Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, kā arī 4. un pie viena papildināt to ar 5. apakšpunktu.

Augsti godātie deputāti! Negribu kavēt jūsu un visu mūsu kopējo dārgo laiku, aicinu atbalstīt šo smalki izstrādāto, niansēto un uz cilvēku vērsto priekšlikumu, kuru savas komisijas vārdā ieteicis Antons Seiksts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - Aigars Jirgens.

A.Jirgens. Jā, godātie kolēģi! Juridiskā komisija izvērtēja visus šos priekšlikumus un nonāca pie secinājuma, ka tā redakcija, kāda tika pieņemta pirmajā lasījumā, ir pietiekami izsmeļoša un arī atrisina visus tos jautājumus, par kuriem runāja Leiškalna kungs. Tāpēc aicinu Juridiskās komisijas vārdā noraidīt pirmo un otro priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tātad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par priekšlikumu - izslēgt likumprojekta 1. pantu, vienlaicīgi precizējot likuma 1. pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 16, atturas - 15. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu! Juridiskās komisijas vārdā.

A.Jirgens. Arī 3. priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Laiks ir dārgs, tāpēc pateikšu īsi. Tā kā mēs jau izslēdzām priekšlikumu un runājām par 3. un 4. priekšlikumu kopā, tad mums cits nekas neatliek, kā neatstāt likumprojektu bez 1. panta, bet atbalstīt 3., un es ceru, ka arī 4. priekšlikumu. Paldies par uzmanību. Jābalso!

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi! Par ko ir runa? Runa ir aptuveni par 6 000 cilvēku Latvijā, kuriem vispār nav nekāda statusa. Tie nav ne bezvalstnieki, ne vēl kaut kādi citi, bet tie ir cilvēki, kuru absolūtais vairākums ne jau savas vainas pēc ir palicis vispār bez statusa. Šo 6 000 cilvēku likteni likumprojekts, ko iesniedza Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, izšķir korekti un lojāli. Runa ir par to, ka šis projekts ir tapis valdības variantā, ir saskaņots ar Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldi, ar Iekšlietu ministriju, tātad ir valdībā akceptēts. Ļoti lūdzu atbalstīt mūsu komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Juridiskās komisijas vārdā - Aigars Jirgens.

A.Jirgens. Godātie kolēģi! Es tomēr lūgtu jūs nejaukt Iekšlietu ministrijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas viedokli ar valdības viedokli. Es gribu atgādināt, ka tas likumprojekts, kurš tika pieņemts pirmajā lasījumā un kuru šobrīd Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija apšauba, ir tieši valdības iesniegtais likumprojekts, kuru jūs tagad gribat pārveidot. Tāpēc es aicinu noraidīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ierosināto 3. priekšlikumu - izteikt 1. panta pirmo daļu šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 18, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Jirgens. Arī 4. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, un arī šo priekšlikumu Juridiskā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Patīk mums tas vai nepatīk, bet mēs esam noraidījuši Juridiskās komisijas lēmumu un koncepciju. Līdz ar to mums nekas cits neatliek, kā vien atbalstīt 4. un 5. priekšlikumu, kurus ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un kuri ir tādā kopējā kontekstā vai, kā mēs mēdzam teikt, vienotā paketē iesniegti. Aicinu jūs atbalstīt. Darīsim to ātri! Pulkstenis ir jau bez deviņām pieci. Paldies.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts atsakās runāt debatēs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tikai lūgtu atcerēties šos balsojumus tad, kad mēs atgriezīsimies pie Pilsonības likuma vēlreizējas apskates. Jo šoreiz liels skaits no tiem, kuri atrodas valdībā, balso pret priekšlikumu, kas ir nācis no valdības un par ko mēs esam runājuši valdību veidojošajās frakcijās. Tā ka, redzat... tā nu ir. Kad tas ir izdevīgi - tad parāda sevi kā lielu valdības atbalstītāju, bet, kad tas nav izdevīgi, tad it kā izvairās vispār par šo lietu runāt. Tā ka, redzat, Seiksta kungs, jūs esat rīkojies pret valdības iesniegto dokumentu, un tur nu nekā nevar darīt, tāpēc nevajadzētu saistīt strīdu par kāda dokumenta tekstu ar valdības stabilitāti, kā vienam otram to patīk darīt.

Labi, mēs šeit varam spriest... pārsvaru iegūs viens vai otrs balsojums, bet tas ir pavisam kas cits. Es, protams, aicināšu neatbalstīt arī 4. priekšlikumu, jo tagad viss ir sarežģījies pēc pirmajiem balsojumiem, bet tieši tāpēc jau vajadzētu atdalīt šo te mūsu, varētu teikt, zināmā mērā politisko balsošanu no tā darba, kas notiek valdībā. Šie paši vārdi būs jāatkārto šad un tad, jo ne jau pirmo reizi daudzi balso pret tiem priekšlikumiem, kuri ienāk no valdības puses, turklāt ne jau pēdējo reizi, bet es ceru, ka tas nekādā gadījumā neietekmēs valdības darbu kopumā.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Aicinu balsot “par”. Šeit nav runas par to, ka vajag balsot “pret” valdības koncepciju. Valdība ir iesniegusi likumprojektu pirmajā lasījumā, parlamentam tas ir jāuzlabo. Šis likumprojekts... šie varianti ir saskaņoti ar tām problēmām, kuras šī valdība grib atrisināt. 6 000 cilvēku - tas ir pietiekoši daudz, bet viņu statuss šobrīd šajā valstī nav nosakāms. Vai nu mēs nosakām, vai darām ko citu, bet šeit nekas nav vērsts pret valdību, pret valdības gribu, pret Iekšlietu ministrijas gribu. Paldies. Es pārstāvu tieši vienu no valdības ministrijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dobeļa kungs, jums vienā jautājumā ir taisnība. Tā ir tā valdība, kas bija iepriekšējā, bet es gribu uzsvērt ko citu. Runa ir par to, ka šo projektu iesniedza Pilsonības un imigrācijas lietu pārvalde, kura praktiski katru dienu saskaras ar šīm problēmām, tāpēc tā lūdz mūs akceptēt šo. Es ļoti lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - deputāts Aigars Jirgens.

A.Jirgens. Godātie kolēģi, pirms es jūs aicinu balsot, es tomēr gribu izteikt izbrīnu par deputāta Seiksta argumentiem, jo tie ir visai dīvaini, ka valdības struktūrvienība, ministrijas struktūrvienība, kāda ir Pilsonības un imigrācijas lietu pārvalde, nevis iesniedz savus priekšlikumus valdībā... ka nevis Iekšlietu ministrija iesniedz šos priekšlikumus valdībā un tie nāk kā valdības priekšlikumi, bet ka tie ienāk no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Man tas personīgi nav saprotams nekādā veidā. (Starpsauciens: “Debates ir slēgtas. Jārunā komisijas vārdā!”)

Aicinu izteikt savu attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - papildināt 1. panta trešo daļu ar 5. punktu šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 13, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Jirgens. 5. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas redakcionāli precizē šo normu.

Sēdes vadītājs. Vai iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Jirgens. 6. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar grozījumiem likuma 2. panta otrās daļas 1. apakšpunktā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? (Starpsauciens: “Balsot!”) Ir priekšlikums balsot. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, kuru atbildīgā komisija ir noraidījusi! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 16, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Jirgens. 7. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - izslēgt likumprojekta 3. pantu. Juridiskā komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem?... (Starpsauciens: “Balsot!”) Pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 7. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 18, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Jirgens. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 14, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par priekšlikumiem trešajam lasījumam.

A.Jirgens. 1. augusts.

Sēdes vadītājs. 1. augusts. Vai iebildumu nav? Pieņemts.

Pirms slēdzam sēdi, atgādinu jums, ka pirmdien pulksten 9 notiks Saeimas ārkārtas sēde, kurā tiks izskatīts lēmuma projekts “Par Latvijas lauku attīstības programmu”.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrācija ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāra biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis ( 6. Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Jānis Urbanovičs, Jānis Jurkāns, Andrejs Krastiņš, Indulis Bērziņš, Ernests Jurkāns, Alfreds Čepānis, Juris Celmiņš, Aivars Guntis Kreituss, Jānis Kazāks, Ervids Grinovskis, Māris Vītols, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbure

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute