Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Turpināsim Latvijas Republikas 6.Saeimas 1998.gada 28.septembra ārkārtas sēdi! Darba kārtībā viens jautājums - likumprojekts “Valsts valodas likums”.

Godātie kolēģi! Atgādinu, ka pagājušajā reizē, pirms mēs pasludinājām pārtraukumu ārkārtas sēdē, mēs palikām pie 28.priekšlikuma, kuru balsojām, bet tas netika nobalsots kvoruma trūkuma dēļ. Tas ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas piedāvātais 28.priekšlikums - svītrot 7.panta pirmajā daļā komatus pēc vārda “lietvedībā” un pēc vārda “dokumentos”. Deputāti pieprasīja balsojumu par šo priekšlikumu, tādēļ lūdzu zvanu! Tas ir 28.priekšlikums, kolēģi! Mēs,raugoties pēc stenogrammas, to neizskatījām. Acumirkli!

Vai deputāti pieprasa balsojumu par 28.priekšlikumu? Nepieprasa. Paldies. Tātad tiek pieņemta atbildīgās komisijas precizētā redakcija.

Par 29. priekšlikumu. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju, jo tajā, kā jau iepriekš teicu, daļēji ir ietverts arī iepriekšējais Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 29. priekšlikuma redakciju, kādu to ieteikusi atbildīgā komisija?

Kārlis Čerāns vēlas runāt par šo priekšlikumu. Atgādinu, ka debatēm ir noteikts laiks: piecas minūtes - pirmo reizi un divas minūtes - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es neizmantošu šīs piecas minūtes, bet es tikai gribu lūgt balsojumu par šo atbildīgās komisijas priekšlikumu. Mēs redzam šo 7.panta redakciju, kāda tā bija pēc otrā lasījuma, un tad tur bija ne tikai valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrības, kuru lietvedībā un visos citos dokumentos ir lietojama valsts valoda. Tur ir gan “valsts varas un pārvaldes institūcijās, pašvaldību institūcijās, tiesībaizsardzības un citās iestādēs, organizācijās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās)”. Tātad visās organizācijās un uzņēmumos, arī uzņēmējsabiedrībās lietvedībā un dokumentos ir lietojama valsts valoda. Es aicinu palikt pie otrā lasījuma redakcijas un neatbalstīt šo atbildīgās komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Bez šaubām, atkal ir skaidri redzams EDSO misijas un komisijas spiediens. 7.pants ir formulēts jau stipri atšķirīgi no tā, kāds tas bija otrajā lasījumā. Tāpēc es atbalstītu Čerāna kunga tikko teikto un lūgtu arī jūs iedziļināties, jo 7.pantā, lūk, ir šāda frāze, ka “...pašvaldību uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās)...” Iepriekš bija rakstīts: “...organizācijās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās)”. Tā ir liela starpība! Tāpēc lūdzu neatbalstīt jauno redakciju, bet palikt pie otrā lasījuma redakcijas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Nākot šurp, es aprunājos ar piketētāju, kuram bija aizlīmēta mute ar uzrakstu: “Jazičnij teror”. Es prasīju: “Kāds terors tad jums ir?”

Viņš atbildēja man, ka viņš “ņisaprot latviski”. Es teicu: “Jūs pašlaik terorizējat mani!” Es aicinu kolēģus panākt, lai mūsu pašu zemē nebūtu valodas terora. Mēs uz Maskavu, uz Krieviju, braukt netaisāmies un tur viņus terorizēt. Savā zemē mūs terorizē šie svešvalodnieki. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Kā jūs jau esat dzirdējuši, tie galvu reibinošie solījumi par ātru iešanu uz Eiropu, uz NATO un, es nezinu, vēl uz kurieni jau ir kļuvuši tādi bālāki. Nu jau tautas nobalsošanas rezultāti neko īpašu tur neietekmēšot, nekādu garantiju tie nedošot. Tā ka visa tā izrunāšanās pirms šīs nobalsošanas izrādījusies tukša. Nu tad parādīsim vismaz savu nelokāmību un turpināsim aizstāvēt savu valodu! Kāpēc mums ir jāatdod pozīcijas bez cīņas?

Ja ir runa par attieksmi pret Latvijā dzīvojošajiem nelatviešiem, tad vispareizākā attieksme ir skaidra - nelokāma savas patiesības izteikšana. Skaidra! Šeit ir viena valsts valoda - latviešu valoda, un visiem pārējiem ir tai jāpielāgojas neatkarīgi no tā, vai viņiem tas patīk, vai nepatīk. Tas ir pavisam cits jautājums!

Mēs Rīgā, Rīgas Domes iepriekšējā sasaukuma darbības laikā, vēsā mierā likvidējām divas krievu skolas, un nebija nekāda liela satraukuma. Visi ļoti mierīgi to pieņēma, tāpēc ka mēs skaidri pamatojām, kāpēc to darām. Tagad mēs atkal esam sākuši spēlītes spēlēt. Vai tad nebūtu par daudz? Es aicinu atstāt otrā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Man jāatkārto tas, ko es jau neskaitāmas reizes atkārtoju iepriekšējā sēdē, kuru mēs pārtraucām: komisija nebūt nav mīkstinājusi normas tālākajos pantos, bet ir respektējusi to viedokli, ka uzņēmējdarbība un organizācijas būtu vienkārši ievietojamas atsevišķos pantos, tās nodalot, bet būtībā nepiekāpjoties nevienā jautājumā. Tātad tās vienkārši tiek nodalītas šeit likumprojektā attiecīgajos pantos. Mēs pēc būtības absolūti neesam pasliktinājuši pozīcijas, bet it kā tajā pašā laikā esam piekrituši tam, ka uzņēmējdarbību var izdalīt atsevišķi. Mēs it kā esam piekrituši ekspertiem, kaut gan pēc būtības mēs valodas pozīcijās neko neesam zaudējuši. (Starpsauciens: “Nerunā muļķības!”)

Protams, ja jūs atbalstīsiet iepriekš uzstājušos deputātu viedokli, tad likums vienkārši kļūs nesakārtotāks un mēs kārtējo reizi, neskatoties uz to, ka pēc būtības nebūsim neko grozījuši, atkal nonāksim nevajadzīgi sliktās attiecībās ar attiecīgajiem padomdevējiem, jo 13.pantā ir skaidri un gaiši rakstīts... Pašķiriet dažas lappuses tālāk! Tur ir rakstīts: “...kā arī šo organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), pašnodarbināto personu attiecībās ar valsts varu un pārvaldi realizējošām institūcijām, pašvaldību institūcijām, tiesībaizsardzības un citām iestādēm lietojama valsts valoda”. Tas nozīmē, ka lietvedībai ir jābūt valsts valodā. Taču, ja jūs neatbalstāt komisijas redakciju, tad nekā nevar darīt. Es aicinu atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Kreituses kundze vēl vēlas runāt, kā lieta virzāma tālāk.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Es ceru, ka jūs atceraties, kāpēc mēs pagājušajā reizē “norāvām” kvorumu un nevirzījām šo likumu tālāk. Es jums teicu, ka komisijas vadītājs nav spējīgs šo likumu tālāk vadīt pēc tam, kad mēs 2.2.pantā atstājām otrā lasījuma redakciju, kur iekšā palika uzņēmējdarbība. Līdz ar to, citos tālākajos pantos svītrojot to ārā, mēs nonākam pretrunā ar primāro pantu - ar 2.2.pantu. Tādējādi, manuprāt, šādā veidā virzīt tālāk likumprojektu vispār nav iespējams.

Es ar lielu interesi gaidīju, kas notiks šorīt. Es gaidīju, ka būs iesniegums pārbalsot 2.2.pantu, un tad mēs varētu virzīties uz priekšu tā, kā tas Ābiķa kungam ir patīkami, ka uzņēmējsabiedrībās nav jālieto. Tā ka tas pants nav atcelts. Taču te ir tāda pati situācija, kāda vakar bija ar Kārtības rulli. Manuprāt, šādā veidā virzot tālāk, ka netiek ņemts vērā balsojums par 2.2.pantu, tas mūs ved strupceļā, un šis likumprojekts beigās būs jānodod atpakaļ vēlreizējai caurlūkošanai, tāpēc ka tas neatbildīs... panti būs savstarpēji pretrunīgi. Es gribu, kolēģi, lai jūs iedziļinātos šajā lietā!

Tas, ko jūs, Ābiķa kungs, sakāt par lietvedību un uzņēmējdarbību... Piedodiet, bet jūs pašlaik mānāt cilvēkus, mānāt Latvijas sabiedrību, jo nekur nav teikts, ka iekšējai lietvedībai uzņēmējsabiedrībās ir jābūt latviešu valodā. Līdz ar to dokumentācija, kas nonāks uzņēmējsabiedrību arhīvā, nebūs latviešu valodā, un līdz ar to pētniekam būs obligāti jāzina citas valsts valoda, lai pētītu savas valsts vēsturi.

Tomēr es vēlreiz saku, ka te nav sakārtota atbilstība starp 2.2.pantu un 7.panta redakciju. Nav tās! Jo tad ir jāatstāj tā, kāds bija iepriekš 2.2.pants. Es, piemēram, uzskatu, ka šodien turpināt šo darbu šādā veidā, Ābiķa kungs, ir bezjēdzīgi!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tā kā Prezidijā atbilstoši Kārtības rullim iesniegumā nav noformulēts, ka lieta nav virzāma tālāk, tad es lieku uz balsošanu 29.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 29. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 28, atturas - 3. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, cienījamie kolēģi! Tālāk izskatīsim deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Tas ir 30.priekšlikums. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Cienījamie kolēģi! Diemžēl Kreituses kundze jūs maldināja. Pagaidām es nekādas pretrunas likumprojektā neredzu.

Sēdes vadītājs. 29.jautājums ir izskatīts. Skatīsim 30.priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu? (Starpsaucieni: “Ir iebildumi. Balsot!”) Deputāti vēlas balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 30. priekšlikumu - deputāta Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 39, atturas - 10. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 31.priekšlikums. Deputāta Golubova priekšlikums ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu arī par 31.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Golubova priekšlikumu nr.31! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 44, atturas - 9. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Tā kā mēs 30.priekšlikumu neatbalstījām, tad faktiski komisijas variants vairs nav balsojams. Tad mums ir jāpaliek pie otrā lasījuma redakcijas.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? (Zālē troksnis. (Starpsaucieni: “Balsot!”) Godātie kolēģi! Nesakurināsim kaislības! Kā jau es teicu, vēlēšanas ir beigušās. Tātad balsosim par 32.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 34, atturas - 7. Arī tas nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 33.priekšlikums. Tas ir deputāta Golubova priekšlikums - izslēgt 8.panta otro daļu. Komisija to ir noraidījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 33. priekšlikumu - svītrot 8. panta otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 51, atturas - 6. Skaidri redzams, ka nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 34. priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti arī šoreiz prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 34. priekšlikumu - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma... Godātie kolēģi, lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Balsojam par 34. priekšlikumu - atbildīgās komisijas priekšlikumu izteikt 8. panta otro daļu šādā redakcijā. Teksts kolēģiem ir redzams. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija aicina atbalstīt arī pašas iesniegto 35. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ir pieteikušies debatēs par šo priekšlikumu. Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es jūs aicinu noraidīt šo komisijas priekšlikumu, jo, ņemot vērā referenduma rezultātus, jums ir jāapsver reālā situācija. Kas šeit ir teikts? “Ministru kabinets var noteikt izņēmuma gadījumus, kad personas, iesniedzot dokumentus svešvalodā, var nepievienot šā panta otrajā daļā minētos tulkojumus.” Tas ir tieši tā, kā vecos labos laikos: ja gribēja “izgāzt” kādu likumprojektu, tad ierakstīja, ka likums darbojas, izņemot tādus un tādus gadījumus. Un it īpaši, ja nenosauca gadījumus, kad ir izņēmums... Tas nozīmē, ka šis izņēmums var kļūt universāls un darboties visos laikos. Bet lieta ir tāda, ka, sākoties tagad nepilsoņu bērnu naturalizācijai, ir jautājums - kādā valodā šie vecāki rakstīs iesniegumu par savu bērnu? Jo šie vecāki, kas tagad lūgs saviem bērniem pilsonību, nezina latviešu valodu vai negrib to zināt. Jo viņi nav gājuši uz naturalizāciju un neies. Naturalizācijas pārvaldē pēc šāda panta pieņemšanas otrā darba valoda kļūs krievu valoda. Un jūs, Rugātes kundze, varat tik ļoti neuztraukties par to, jo jūs ar pilsonības lietām esat krietni mazāk saskārusies nekā es, strādājot Pilsonības likuma izpildes komisijā. Un, lai nekļūtu jau šobrīd kādā institūcijā izņēmuma kārtā otrā valoda valsts valoda, vajadzētu vismaz tik daudz - uzlikt par pienākumu, lai rod tulkojumu. Un, es jums vēlreiz saku, šie dokumenti pēc tam nonāk Valsts arhīva glabātavās. Kāpēc Latvijas vēstures pētniekiem, politologiem būtu obligāti jāmācās cita valoda, lai pētītu savas valsts vēsturi ar to dokumentāciju, kas aprit mūsu valsts iekšienē? Es nerunāju par ārzemju saraksti, bet par mūsu valsts iekšienē esošo dokumentāciju. Ja gribat nākt pretī šiem cilvēkiem, kuriem nav līdzekļu, tad nosakiet to kārtību, kādā pašvaldības vai valsts institūcijas apmaksā šādus tulkojumus tiem cilvēkiem, kuri paši ir tādā sociāli ekonomiskajā situācijā, ka viņi to nevar izdarīt. Bet neveidojiet izņēmuma situācijas valstī.

Taču, cik es saprotu, šīs debates mēs tūlīt varēsim beigt, jo, cik es saprotu, vēlēšanās uzvarējušie šodien uzskata, ka likumprojekts tālāk nav virzāms. Es ceru, ka jūs, Lībanes kundze, to nupat iesniedzāt Prezidijam.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi, es arī aicinu noraidīt šo priekšlikumu, jo visiem izņēmuma gadījumiem būtu jābūt atrunātiem likumā un šādas tiesības Ministru kabinetam nebūtu deleģējamas. Un, starp citu, šāda deleģēšana būtu arī pretrunā ar starptautisko ekspertu ieteikumiem. Arī viņi uzskata, ka visām normām ir jābūt likumā un ka Ministru kabinets nevar patvarīgi radīt kaut kādas izņēmuma situācijas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Jūs zināt veco humoru, ka pagaidu stāvoklis ir vispamatīgākais un ilgstošākais stāvoklis un ka izņēmuma likums parasti pilda vislielāko funkciju. Šinī gadījumā mēs gribam papildināt 8. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “Ministru kabinets var noteikt izņēmuma gadījumus, kad personas, iesniedzot dokumentus svešvalodā, var nepievienot šā panta otrajā daļā minētos tulkojumus.” Tātad Ministru kabinetam ne tikai ir dotas tiesības koriģēt šo likumu, bet, ja likumā tāda norma ir paredzēta, viņam pat tiek ieteikts koriģēt šo likumu, un līdz ar to izņēmuma gadījumu būs tik daudz, ka tie daudzkārt pārsniegs likumīgos parastos gadījumus. Ja šo normu mēs pieņemsim, viss iepriekš nobalsotais zaudēs jēgu.

Lūdzu, pievērsiet tam uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Kārtējā demagoģija, cienījamie kolēģi!

Pirmkārt. Vai mums būs Ministru kabinets, kas būs tautas ienaidnieks?

Otrkārt. Kā uzrakstīs iesniegumu latviešu valodā, teiksim, politiskā patvēruma meklētājs, kas ir ieradies Latvijā? Kā viņš uzrakstīs iesniegumu mūsu iekšlietu iestādēm latviešu valodā, ja viņam kabatā nebūs ne santīma un viņš nevarēs nodrošināt tulkojumu? Nu nepaliksim smieklīgi! Un šeit, Kreituses kundze, nav runa ne par kādiem nabagiem un ne par ko citu tamlīdzīgu. Bet Ministru kabinetam ir jādod šādas tiesības. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 35. priekšlikumu - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 36, atturas - 10. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 36.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Viesturs Gredzens. Zālē gan viņa nav, bet debatēs viņš ir pieteicies.

Tātad, godātie kolēģi, deputāti pieprasa balsojumu par 36. priekšlikumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 36. priekšlikumu - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 37. priekšlikums - deputāta Bartaševiča priekšlikums - ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu arī par šo. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 37. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 49, atturas - 11. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 38. priekšlikums - deputāta Tomašūna priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 38. priekšlikumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 38. priekšlikumu. Komisija to ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 19, atturas - 27. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija aicina noraidīt arī 39. priekšlikumu - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Piekrīt. Pieņemts... (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 39. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 37, atturas - 14. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija aicina atbalstīt savu priekšlikumu - 40. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija aicina noraidīt deputāta Kiršteina iesniegto priekšlikumu nr. 41.

Sēdes vadītājs. Kiršteina kungs vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Man ir žēl, ka tika noraidīts 12. priekšlikums, jo tur bija teikts, ka latviešu ir arī saziņas valoda. Saziņa nav tikai sarunas divu cilvēku starpā, saziņas valoda ir valoda, ko lieto saziņas līdzekļos. Ja mēs to būtu ierakstījuši, tad mēs būtu zinājuši, ka saziņas valoda ir arī tā valoda, kura tiek lietota rakstos, uzrunās dažādos transparentos, lozungos un kuru lieto masu informācijas līdzekļos un demonstrācijās. Un šajā sakarā es gribētu atgādināt to, ka vecajā variantā, iepriekšējā lasījumā pieņemtajā 9. pantā, ir atļauts arī mītiņos, piketos un demonstrācijās lietot citu valodu. Tas nozīmē, ka Rīgas jeb galvaspilsētas ielas var nepārtraukti tikt piesārņotas ar dažādiem plakātiem un lozungiem. Sabiedriskās un atklātās vietās. Mēs taču visu laiku šeit runājam, ka ir jāievēro viens princips - ka ģimenēs vai slēgtās sanāksmēs cilvēki var lietot, kādu valodu viņi grib, bet sabiedriskajās vietās ir jālieto valsts valoda. Ja mēs noraidām 41. pantu, tad mēs faktiski jau otrreiz atkāpjamies no šī likuma galvenajiem principiem, kurus mēs tik publiski esam deklarējuši un kurus arī pirms šī referenduma mēs solījām ievērot. Solījām, ka būs ļoti stingrs Valodas likums. Tāpēc šinī situācijā es tomēr aicinu atbalstīt 41. priekšlikumu, kas tagad ir pārcēlies citādā redakcijā uz 10. panta 3. apakšpunktu. Tagad tur ir rakstīts - sapulcēs, gājienos un piketos. Mans priekšlikums bija svītrot vārdus “kā arī mītiņos, piketos un demonstrācijās”. Bet būtība no tā nemainās. Un es ceru, ka mēs nobalsosim par to, ka sabiedriskās vietās mēs tomēr lietojam valsts valodu un esam atbrīvoti no plakātu lasīšanas arābu valodā vai citās valodās. Mēs nepārtraukti redzam, ka pašreiz šādas tendences ir. Un varam iziet arī ārā pie Saeimas un apskatīties, kas notiek, ja šāds pants paliek spēkā. Tad pēc būtības 10. panta 3. apakšpunkts ir attiecīgi jāizlabo, lai būtu tāds, kāds tas bija iesniegts priekšlikumos. Es ceru, ka jūs manu priekšlikumu atbalstīsiet. Pretējā gadījumā šis likums vispār zaudē savu jēgu. Tāpēc, ka jau ir noraidīts 12. priekšlikums. Un, ja mēs arī šo noraidām, tad vairs nav nekādas nozīmes šim likumam.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partija).

Cienījamie kolēģi! Šodien bija patīkami noklausīties Tautas partijas demokrātu Kiršteina kungu. Bet es gribētu šinī gadījumā aicināt cienījamo Juri Dobeli un pārējos kolēģus neatbalstīt Kiršteina kunga iniciatīvu. Jo es katru reizi, kad nāku uz plenārsēdēm, redzu vienu no TB draugiem, tādu ar cepurīti, kas ir ar uzrakstu angļu valodā - “Go home” vai kaut ko tamlīdzīgu... Iedomājieties, - jūs nevarēsiet no rītiem viņu ieraudzīt ar šo iemīļoto tekstu! Tāpat es nezinu, ko darīs liela daļa jūsu aktīvistu, kuri stāv gan pie Krievijas vēstniecības, rokās turot plakātus dažādās svešvalodās, gan arī pie Brīvības pieminekļa. Tādēļ, ja mēs negribam zaudēt šo patīkamo ainu, es aicinu nepakļauties provokatoram no Tautas partijas un neatbalstīt Kiršteina kunga iniciatīvu.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tad, kad mēs rīkojām tautas nobalsošanu par referenduma rīkošanu, Dzintars Ābiķis un pārējie no “Latvijas ceļa” teica... visai sabiedrībai tapa teikts: “Jā, mēs dosim to pilsonību bez valodas zināšanām, bet mēs iedibināsim tādu Valodas likumu un tādu Izglītības likumu, ka viņiem visiem būs jāzina šī valoda.” Es domāju, ka Kiršteina priekšlikums ir ļoti loģisks un viņš ir jāatbalsta. Gan jau, Modri Lujān, jūs varbūt kaut kā pārdzīvosiet, ka nebūs to angļu uzrakstu, bet tad arī nebūs šo krievu saukļu, kādus mēs šorīt no rīta redzējām. Tas vispār ir kaut kāds cinisms, ka kaut kādi migranti, kas šeit ieradušies, mums, latviešiem, uzspiež savus spēles noteikumus. Un pats bēdīgākais ir tas, ka starp šiem latviešiem ir cilvēki, kuri to atbalsta, kurus neinteresē, Modri Lujān, mūsu tautas liktenis, bet kurus vairāk interesē šo ieklīdeņu labsajūta. Vai jūs saprotat, kas šodien tur bija rakstīts? - “Mēs negribam mācīties valsts valodu!” Un jūs šādus tipus ar vislielāko prieku atbalstāt. Jūs esat gatavi upurēt mūsu, latviešu, tautas pastāvēšanas iespējas, lai kaut kādi 600 tūkstoši ieklīdeņu šeit mums varētu diktēt spēles noteikumus, kā tas bijis līdz šim. Jūs nedomājiet, ka viņi grib pievienoties Krievijai. Protams, ka ne! Un arī jūs tanī skaitā. Bet viņi grib diktēt noteikumus, kādi viņiem bija PSRS laikā. Un, ja jūs to nesaprotat, tad man ir ļoti žēl.

Es aicinu atbalstīt Kiršteina priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā - deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Ja jūs man atļautu paskaidrot, es varbūt mēģinātu izskaidrot situāciju. Eiropas drošības un sadarbības organizācijas eksperti šajā pantā saskatīja, ka deputāts Tomašūns ar šādu redakciju ir piedāvājis, ka publiskos pasākumos valsts valoda obligāti jālieto un obligāti jānodrošina tulkošana tikai tajos pasākumos, ko organizē valsts un pašvaldību iestādes. Komisija tam nepiekrita, jo tad tik tiešām Daugavas stadionā un Rīgas sporta pilī, arī festivālā “Baltijas pērle” un citur, iespējams, skanētu varbūt tikai kāda cita valoda, visiespējamākais - krievu valoda. Taču, lai nepadarītu šo normu tiešām par praktiski neīstenojamu un, mūsuprāt, īstenot, mēs tiešām atstājām spēkā to normu, ka arī mītiņos, piketos, demonstrācijās, nacionālo kultūras biedrību un reliģisko organizāciju pasākumos var lietot citu valodu.

Ja mēs atbalstītu Kiršteina kunga priekšlikumu, tad ir jāapsver, ko tas nozīmētu realitātē... Tas nozīmētu, ka šis mītiņš vai arī šī demonstrācija, kas šeit notika pie Saeimas.. (Te gan visiem mutes bija aizlīmētas)... Taču, ja mītiņā pie Uzvaras pieminekļa runātu krieviski, tad atbilstoši Kiršteina priekšlikumam, tas viss vēl obligāti būtu jātulko arī latviski. Tad mums vēl divreiz ilgāk būtu visas tās dumjības jāklausās. Cienījamie kolēģi, nepaliksim taču smieklīgi!

Es aicinu noraidīt. Es saprotu, ka Kiršteina kungs ir labi domājis, bet...

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 41. - deputāta Kiršteina priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 11, atturas - 17. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

Dz.Ābiķis. Nākamais ir atbildīgās komisijas piedāvātais 42.priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 42. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 20, atturas - 9.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. Nākamais ir 43. - Golubova priekšlikums, kas ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 43. - deputāta Golubova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 49, atturas - 5. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 44. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts precizētā redakcijā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 0, atturas - 2. Nav kvoruma.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Balsosim atkārtoti par 44.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Priekšlikums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. Nākamais ir 45. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 46.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 47. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 48. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 48. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. Komisijas piedāvātais 49.priekšlikums ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu, balsosim par 49.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Balsosim par 49. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. 50. - deputāta Dozorceva priekšlikums - ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. - deputāta Dozorceva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 39, atturas - 7. Priekšlikums tiek noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 51. - deputāta Golubova priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Es, protams, gribētu cerēt, ka te neizpaužas politiskā ieinteresētība, bet nepareizi tiek vadīta balsojumu kārtība, jo vispirms bija jābalso pats radikālākais priekšlikums - par šā panta izslēgšanu, kā tas bija piedāvāts, un tikai pēc tam varēja balsot Dozorceva kunga priekšlikumu. Taču Ābiķa kungs, iespējams, labi nepārzina Kārtības rulli, tādēļ netika veikta šī darbība.

Es lūgtu arī Kusiņa kungu un Prezidiju ievērot Kārtības rulli!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 51. - deputāta Golubova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 52. - deputāta Bartaševiča priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Noraidot Golubova priekšlikumu, šis nebija izskatāms pēc būtības.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 53. - Druvas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Druva.

K.J.Druva (Latvijas Zemnieku savienības frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Lūdzu jūs pievērst uzmanību maniem priekšlikumiem nr.53, nr. 61 un nr. 67, bet visvairāk pārejas noteikumiem Valsts valodas likumā. Savos priekšlikumos galveno uzsvaru esmu licis uz latviešu valodu, uz tās kā vienīgās mācību valodas ieviešanu valsts un pašvaldību finansētajās vispārējās pamata un vidējās izglītības iestādēs, kā arī profesionālajās iestādēs. Esmu iepazinies ar vairāku demokrātisko valstu pieredzi, ar analogu problēmu risinājumu tajās, un esmu konstatējis, ka valsts un pašvaldību finansētajās mācību iestādēs mācību valoda ir valsts valoda. Protams, dažās valstīs ir izstrādātas arī mācību programmas minoritāšu skolām, kuras daļēji tiek atbalstītas no valsts vai no vietējo pašvaldību līdzekļiem, bet pārsvarā šādas minoritāšu skolas tiek uzturētas ar privāto līdzekļu palīdzību.

Latvijā šobrīd ir izveidojusies tāda situācija, ka valsts un pašvaldības joprojām pilnā apjomā turpina finansēt mācību iestādes, kurās mācību valoda nav valsts valoda. Līdz ar to rodas jautājums: vai šādu valsts politikas izpausmju rezultātā mēs veicam stabilas pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskas vienkopienas valsts izveidošanu? Vai tā mēs sekmējam cittautiešu vidū valsts valodas apguvi, latviešu kultūras un tradīciju iepazīšanu, mūsu valsts godāšanu?

Mums ir jāapzinās, ka pats nozīmīgākais solis, kas veicinātu cittautiešu integrāciju Latvijā, ir valsts valodas apgūšanas programma. Visvieglāk šo mērķi varētu sasniegt, ja mēs jau no pirmās klases piedāvātu bērniem iespēju mācīties pilnu izglītības ciklu valsts valodā, jo bērni ir tā auditorija, kas visvieglāk spēj adaptēties dzīvei jaunos apstākļos un apgūt jaunas valodas.

Savos priekšlikumos es piedāvāju spert reālus soļus valsts valodas apguvē un ar 2000. gada 1. septembri valsts un pašvaldību finansētajās vispārējās mācību iestādēs pakāpeniski, sākot ar 1.klasi, ieviest mācības valsts valodā līdz pilnīgai pārejai uz mācībām valsts valodā valsts un pašvaldību finansētajās skolās. Tad vismaz puse mācību priekšmetu, it sevišķi humanitārajās disciplīnās, tiktu mācīta valsts valodā.

Savos priekšlikumos esmu centies panākt, lai tiktu realizēta stingra valsts valodas apguves politika. Vai jums nešķiet paradoksāli, ka tikai tagad, pēc astoņiem brīvības gadiem, mēs beidzot sākam domāt, kā nodrošināt, lai valsts valodu zinātu visi Latvijas iedzīvotāji?

Cienījamie kolēģi, es savos priekšlikumos piedāvāju dot reālu iespēju ar izglītības programmu palīdzību cittautiešiem apgūt valsts valodu un integrēties latviešu sabiedrībā. Ja mēs pieņemsim stingru Valsts valodas likumu, tad es neticu, ka, beidzot skolu, kāds varētu arī nezināt latviešu valodu.

Es lūdzu jūs atbalstīt manus priekšlikumus, kas paredz stingrākas prasības valsts valodas paguvei skolā. It īpaši es vēlreiz jūs aicinu sirsnīgi paskatīties uz to, kad mēs sākam mācīt valsts valodu - ar kuru klasi. Izskatot rūpīgi visu šo likumprojektu, es nekur neredzu, ka tajā būtu teikts, ka mēs ar noteiktu gadu patiešām sāksim mācīt visus priekšmetus latviešu valodā.

Tādēļ lūdzu atbalstīt manus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es atbalstu Druvas kunga priekšlikumu, jo visas šīs paketes būtība ir ļoti vienkārša. Viņam ir taisnība! Ir pagājuši septiņi gadi, pat nedaudz vairāk, kopš neatkarības atjaunošanas, bet faktiski valsts valodas apguves ziņā praktiski nekas nav mainījies. Un galvenais. Mūsu trūkums, lielas latviešu tautas daļas trūkums, diemžēl ir nevēlēšanās skaidri pateikt, ko tā grib; nevēlēšanās radīt skaidru sistēmu. Daļēji tas notiek savtīgu nolūku dēļ vienam otram, varbūt aiz gļēvulības, daļēji varbūt aiz nesaprašanas...

Ja mēs tiešām nopietni runājam, ka mēs pierādīsim starptautiskajai sabiedrībai, ka varam savā valstī izveidot ļoti noteiktu valodas apgūšanas sistēmu, tad gribas jautāt: kas var būt pareizāks par to, ka jebkuram šeit dzīvojošajam ir labi redzams, kas viņu gaida tuvākajos gados, burtiski pa gadiem? Bet rezultāts ir viens - viņam būs jāprot latviešu valoda neatkarīgi no tā, vai viņam tas patīk vai viņam tas nepatīk. Tas nav šeit apspriežams jautājums. Un skaidri izveidota sistēma dos viņam šo iespēju, protams, pie nosacījuma, ja viņš mūs ciena un ja viņš nepretendē vēl uz kaut ko.

Bet, lūk, tiem, kuri visu laiku runā par iespējamo otro valsts valodu, par iespējām izvairīties no valsts valodas apgūšanas un tā tālāk, protams, ir daudz patīkamāk, ja mēs viņiem piedāvāsim kārtējo maisījumu, kur viņi varēs sameklēt sev simtiem spraugu, lai izvairītos no mūsu valodas, un viņi to darīs vēsā mierā.

Es domāju, nevienam nav noslēpums, ka šodien nelatviešu jaunatne ar ārkārtīgi lielu centību apgūst angļu valodu. Mēs to esam konstatējuši simtiem reižu, jo viņi savā starpā sarunājas angļu valodā, it kā demonstrēdami savas zināšanas, taču nebūt nedomā lietot latviešu vārdus, savstarpēji sazinoties. Paradokss ir tas, ka tieši okupācijas laikā krievu jaunieši šad tad, izbraucot ārpus Latvijas, vēl mēdza lietot kādus latviešu izteicienus, turpretī tagad viņiem to ar sekmēm aizvieto pirmām kārtām angļu valoda. Vai tiešām mēs gribam, lai mūsu valstī turpinās šāda latviešu attieksme pašiem pret sevi? Kāpēc sevi šādā veidā pazemot? Kāpēc tas ir vajadzīgs? Kāpēc notiek šāda klanīšanās? Un kāpēc gan nevarētu atbalstīt demokrātisku priekšlikumu? Es aicinu atbalstīt Druvas kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Mums bija strīdi par Pilsonības likumu. Pilsonības likumu izlēma tauta un parādīja, ka vairākums vēlas savā vidū pieņemt cittautiešus, un mums vienkārši nav citas izejas... Lai šos cittautiešus, valodas nezinātājus, nenonicinātu kā Latvijas pilsoņus, mums vienkārši nav citas izejas, kā vien likt obligāti visiem iemācīties valsts valodu, jo pretējā gadījumā mēs viņu bērniņus, kas tagad ir vēl jauni, vienkārši panicināsim kā nederīgus pilsoņus. Viņi pilsoņi gan būs, bet būs nederīgi pilsoņi. Es uzskatu, ka mūsu sveštautiešus nedrīkst panicināt, un tāpēc vajag pieņemt normu, ka viņiem ir tiešām jāiemācās latviešu valoda. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es jau saprotu Druvas kunga labo vēlmi, un daļēji mēs to jau esam respektējuši, paredzot, ka, pirmām kārtām, vidusskolās, kur, sākot ar 2004.gadu, mācības notiks tikai latviešu valodā, un kur 10.klasēs uzņems latviešu valodā... Taču valsts valodā mācības būs arī pamatskolās, lai gan minoritātēm būs tiesības īstenot arī savas attiecīgās mazākumtautības valodas izglītības programmas.

Ja mēs pieņemam Druvas kunga ierosinājumu, tad diemžēl mēs nodarām milzīgu ļaunumu latviešiem, kuri dzīvo Daugavpilī, Rēzeknē, Rīgā, Liepājā, Ventspilī un citur. Tad, kad jūs ieradāties Amerikā, kad arī daudzi citi latvieši ieradās Amerikā, viņi apmeklēja skolu valsts valodā. Un tur, labākajā gadījumā, jūs tādi bijāt divi, trīs vai četri... Es nedomāju, ka vairāk bija tādu cilvēku, mazu bērniņu, kuri slikti runāja vai pat varbūt nemaz nerunāja angļu valodā, bet Daugavpilī...

Mīļie cilvēki, ar šo Druvas kunga priekšlikumu mēs vienkārši pārvelkam krustu latviešu skolai, jo nekad nevienā demokrātiskā valstī nevarēs noteikt: “Mīļais latvieti, tu ej tajā skolā aiz stūra, bet tu, mīļais krievs, ej tajā skolā aiz otra stūra!” Vienmēr būs brīva izvēle, kuru skolu apmeklēt, un nevienam bērnam nevarēs pateikt un nodalīt, ka polim vai latvietim, vai krievam, vai ukrainim ir jāiet tikai uz to noteikto skolu. Un kāds būs rezultāts? Ka Daugavpilī klasē būs varbūt divi latviešu bērni un trīsdesmit krievu bērni. Un kā tie latviešu bērni jutīsies? Kā viņi jutīsies, kādā valodā tur starpbrīdī runās? Visas lietas ir jāvirza saprātīgi, mīļie kolēģi, saprātīgi, lai mēs kaut ko atrisinātu, nevis lai lietas novestu kolapsa situācijā, kurā ciestu pirmām kārtām paši latvieši. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Nerunā muļķības!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 53.priekšlikumu - deputāta Druvas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 7, atturas - 10. Priekšlikums ir pieņemts.

Pirms turpinām darbu, ir jāizskata saņemtais Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un vēl piecu Saeimas deputātu priekšlikums šā gada 8.oktobra sēdē izsludināt 15 minūtes ilgu pārtraukumu.

Viens var runāt “par”, viens - “pret”. Vai ir iebildumi? Lūdzu, Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Tā kā likumprojektā ir iebalsotas gan pretrunīgas normas, gan arī tādas normas, kuras nekādā ziņā nebūtu atbalstāmas - vismaz es personīgi tās neatbalstu -, man ir jākonsultējas ar komisijas locekļiem par to, kā mēs lietu virzīsim tālāk. Lūdzu respektēt komisijas priekšsēdētāja ierosinājumu - sasaukt komisijas sēdi un izlemt, kā lieta virzāma tālāk.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - runās “pret”.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Man būtu aicinājums sēdes vadītājam nemānīt zālē sēdošos deputātus. Jo es neredzēju, ka no zāles izietu ārā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, sarīkotu sēdi un iesniegtu kādu dokumentu. Viņi visi sēž šeit zālē. Tā ka, Ābiķa kungs, redziet, ir jāsamierinās ar likteni. Jo komisijas vadītājs nav komisija un komisijas vadītājam, ja viņa viedoklis atšķiras no deputātu vairākuma viedokļa, ar to ir jāsamierinās. Bet es jau jūs brīdināju sēdes sākumā, ka jūs neesat sagatavojies, lai šo likumu vadītu tālāk atbilstoši tam, kā Saeima nobalsoja par 2.2.pantu, iebalsojot iekšā uzņēmējsabiedrības. Un tāpēc jums ir jāatzīst, ka Saeima šobrīd koriģē jūsu darbību, dara to tā, kā vairākums uzskata par nepieciešamu. Es ceru, ka mums vēl pagaidām ir demokrātiska valsts, ka pagaidām neviens Ābiķa kungu nepērs Doma laukumā par nepareizu rīcību. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Tāpēc es kolēģus aicinu mierīgi turpināt darbu, pabeigt likumprojekta izskatīšanu. Un, ja nu 7.Saeimai tas nebūs pieņemams, tad Ābiķa kungs varēs vadīt likumprojektu no jauna un izsvītrot ārā visas tās prasības attiecībā uz latviešu valodu. Šobrīd nebūtu pieļaujams šāds pārtraukums un šāds paziņojums. Ja komisijas priekšsēdētājam, vadītājam pēkšņi ir radies priekšstats, ka viņš nevar vairs vadīt, tad nekā nevar darīt, pienākums ir jāpilda līdz galam, jo 6.Saeima savu darbu turpina. (Starpsauciens: “Pilnīgi pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un vēl piecu Saeimas deputātu priekšlikumu - par pārtraukuma izsludināšanu uz 15 minūtēm. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 31, atturas - 4. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 32, atturas - 6.

Lūdzu, turpināsim!

Dz.Ābiķis. Tādā gadījumā es lūdzu komisijas priekšsēdētāja biedru turpināt referēt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas referentu. Tādā gadījumā ar Saeimas sēdes vadītāja pilnvarām es pasludinu pārtraukumu uz 15 minūtēm.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu sapulcēties atpakaļ savās darba vietās sēžu zālē! Izlemsim jautājumu, kā rīkoties tālāk.

Godātie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir uzrakstījusi Prezidijam iesniegumu. Sakarā ar pretrunīgu normu iebalsošanu likumā lūdz pārtraukt likumprojekta izskatīšanu un nodot to atkārtotai izskatīšanai komisijā.

Godātie kolēģi! Informēju, ka mums bez tā ir arī astoņu deputātu parakstīts iesniegums ar šādu pašu priekšlikumu. Un otrs ir piecu deputātu parakstīts iesniegums - lūdz nodot šo likumprojektu atpakaļ komisijām izskatīšanai.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šiem iesniegumiem?

Valdmaņa kungs vēlējās runāt. Lūdzu, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi! Mēs esam divreiz sanākuši. Mēs esam gandrīz tikuši galā. Mums ir bijušas domstarpības, bet mēs tomēr esam spējuši panākt to, ko mēs gribam, - ka minoritāšu skolas ir, bet latviešu valoda tiks sargāta un ka mēs Latvijā it kā dzīvosim ar sveštautiešiem, bet dzīvosim tomēr latviešu valodā. Tagad nolemj, ka Saeimas noskaņojums nav tāds, kādu Ābiķa kungs gribētu, tāpēc viņi mēģinās šo jautājumu pārcelt uz nākamo - 7.Saeimu un vēlreiz mēģinās dabūt “smagāku” likumu par Latvijas rusifikāciju. Es domāju, ka tas nav pieņemami. Balsosim par šā likuma pabeigšanu šodien, iedosim mūsu valodai dzīvotspēju! Balsosim par to, lai darbu mēs turpinātu šodien un pabeigtu šo likumu! Nepieļausim, ka jauni spēki 7.Saeimā mēģinās iztaisīt Latvijai vēl nelabvēlīgāku likumu!

Sēdes vadītājs. Varbūt Ābiķa kungs vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā? Lūdzu!

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es tikai gribu atgādināt, ka komisija pie šā likumprojekta strādāja apmēram gadu. Pie tam Saeimas komisijā, kurā ir praktiski visu frakciju (izņemot galēji kreiso, sociālistiski orientēto frakciju) pārstāvji, mēs nonācām pie vienotiem viedokļiem, kompromisiem. Mēs panācām to, ka likumprojekts praktiski (es atkārtoju: praktiski) neko nezaudē no savas stingrības. Neko nezaudē no savas stingrības! Tajā pašā laikā mēs panācām, ka Eiropas drošības un sadarbības organizācijas padomnieki respektēja mūs un ka viņi piekāpās būtiskākajos jautājumos... jautājumos, kas skar izglītību, jautājumos, kas skar privāto uzņēmējdarbību. Mēs pavērsām to lietu labvēlīgā virzienā. (Starpsauciens: “Kauns...”)

Diemžēl man ir ļoti skumji, ka dēļ tiem, kuri nav iekļuvuši nākamajā Saeimā un kuriem šeit ir vienkārši par katru cenu jāizgāž sava žults, kā Kreituses kundzei (es runāšu šoreiz atklāti!), dēļ tiem, kam ir “cietas galviņas”, kas vienkārši neaptver situāciju, un dēļ tiem, kuri Latvijai nevēl labu un no kuriem daļa ir tā saucamajā Rubika sarakstā, un varbūt arī dēļ dažiem, kuri nav atnākuši, un arī dēļ tiem, kuri negrib iedziļināties šajā problēmā, likumprojekts šobrīd ir tāds, ka, ja mēs to pieņemtu, tad tas nebūtu praktiski īstenojams. Diemžēl mēs ar šā likumprojekta pieņemšanu kļūtu smieklīgi. (Starpsaucieni: “Komisijas vārdā runā! Tu esi smieklīgs!”)

Tāpēc es, cienījamie kolēģi, aicinu respektēt komisijas gribu. Komisijā tomēr deputāti ir iedziļinājušies šajā jautājumā un bija nonākuši pie vienota viedokļa, iesniedzot šo likumprojektu Saeimā. Lūdzu respektēt komisijas gribu un atdot šo likumprojektu vēlreizējai izskatīšanai komisijā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, kā arī divu deputātu grupu iesniegumu un priekšlikumu - nodot likumprojektu atkārtotai izskatīšanai atbildīgajā komisijā.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo komisijas un deputātu grupu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 25, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts. Likumprojekts tiek nodots atkārtotai izskatīšanai atbildīgajā komisijā.

Godātie kolēģi! Tā kā ārkārtas sēdes darba kārtībā citi jautājumi iekļauti nav, sēdi mēs varam slēgt. Bet, godātie kolēģi, komisija kopā ar Prezidiju tātad lems par to, kad šis likumprojekts atkārtoti tiks skatīts Saeimā.

Pirms sēdes slēgšanas - divi paziņojumi. Jurim Kaksītim. Paziņojums par komisijas sēdi.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie Juridiskās komisijas deputāti! Atgādinu, ka pulksten 12.30 komisijas telpās notiks sēde.

Sēdes vadītājs. Vārds Jurim Sinkam. Par Ārlietu komisijas sēdi.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ārlietu komisijas locekļi! Lūdzu sapulcēties pulksten trijos. Sākotnēji bija paredzēts pulcēties Sarkanajā zālē, bet tagad sapulcēsimies komisijas telpās. Lūdzu! Mums ir daži likumprojekti...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, uzklausiet paziņojumu!

J.Sinka. ... Pie mums ir ieradušies pārstāvji no ministrijām. Nē, nu nevar... jo mēs esam uzaicinājuši no ministrijām pārstāvjus. Tā ka lūdzu ierasties pulksten trijos komisijas telpās. Esiet tik laipni! Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mums ir viens patiesi priecīgs un vēsturisks notikums. Mūsu kolēģim Gundaram Valdmanim šodien paliek 58 gadi. (Vētraini aplausi un ovācijas.)

Valdmaņa kungs! Sveicam jūs arī Prezidija vārdā.

Tagad lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Godātie kolēģi, lūdzu, neizklīstiet! Pēc reģistrācijas rezultātu nolasīšanas būs paziņojums par nākamās nedēļas darba režīmu. Frakciju padome un Prezidijs ir vienojušies par to.

Lūdzu uzmanību!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Jānis Jurkāns, Guntis Eniņš, Jānis Kalviņš, Andrejs Krastiņš, Roberts Jurdžs, Juris Galerijs Vidiņš, Antons Seiksts, Ģirts Valdis Kristovskis, Edvīns Inkēns, Jānis Bunkšs, Inese Birzniece, Pēteris Apinis, Leonards Tenis, Jānis Rāzna, Ludmila Kuprijanova, Juris Kaksītis, Ojārs Grinbergs, Gunta Gannusa, Andris Ameriks, Andris Rubins, Janīna Kušnere, Edmunds Grīnbergs un Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Latvijas Republikas 6.Saeimas 28.septembra un 8.oktobra ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu. Vakar Frakciju padome vienojās, ka nākamā - kārtējā Saeimas sēde tiks sasaukta nākamajā nedēļā trešdien, 14.oktobrī, pulksten 9.00. Ir sakārtota arī darba kārtība atbilstoši Frakciju padomes lēmumam.

Pirmais jautājums būs grozījumi Civilprocesa likumā, pēc tam - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem, pēc tam būs otrie un trešie lasījumi, steidzamie likumprojekti, pēc tam - patstāvīgie priekšlikumi. Strādāsim tik ilgi, līdz izskatīsim visus 144 darba kārtības jautājumus.

Tātad nākamā kārtējā sēde trešdien, 14.oktobrī, pulksten 9.00. Paldies! Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

(4673. dok.) - 1.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis (29.priekšlikums) - 1.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 2.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 2.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 3.lpp.

- dep. J.Dobelis - 3.lpp.

- dep. I.Kreituse - 4.lpp.

- 7.lpp.

- dep. A.Jirgens - 8.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 9.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 11.lpp.

- dep. M.Lujāns - 12.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 13.lpp.

- dep. M.Lujāns - 17.lpp.

- dep. K.J.Druva - 17.lpp.

- dep. J.Dobelis - 19.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 20.lpp.

Priekšlikumi - dep. Dz.Ābiķis - 22.lpp.

- dep. I.Kreituse - 22.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 24.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 25.lpp.

Paziņojumi - dep. J.Kaksītis - 26.lpp.

- dep. J.Sinka - 26.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedrs M.Rudzītis - 27.lpp.