Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labdien, godājamie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas 6.Saeimas ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā, godātie kolēģi, ir divi jautājumi: likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam”” un Saeimas lēmuma projekts “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam”” otrajam lasījumam”. Abos jautājumos ziņos Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sākam izskatīt darba kārtības 1.jautājumu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam””. Pirmais lasījums.

Komisijas vārdā deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4326, un dokumentu nr.4283.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija 28.maijā komisijas sēdē izskatīja valdības iesniegto budžeta grozījumu projektu. Komisijas sēdē piedalījās arī finansu ministrs Roberts Zīle, kurš deva paskaidrojumus, savukārt deputātiem bija iespēja uzdot jautājumus, uz kuriem atbildēja finansu ministrs. Un komisija pieņēma lēmumu - atbalstīt šo budžeta grozījumu projektu pirmajā lasījumā, un, lai būtu iespējams tos pieņemt vēl līdz Saeimas brīvlaikam, lūdza piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

Acumirkli! Piedodiet, lūdzu! Vispirms pirms debatēm balsosim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 9, atturas - 17. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Čerāna kunga nav zālē.

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs izskatām ļoti svarīgu un būtisku jautājumu, jo tieši ar budžeta izskatīšanu mēs varam atrisināt daudzus svarīgus jautājumus mūsu valsts dzīvē, bet it sevišķi tos, kuri ir saistīti ar tautas dzīves līmeņa pacelšanu. Tāpēc ir nepieciešams ļoti konkrēti un pamatīgi izstudēt visus priekšlikumus šajā virzienā. Un to ir izdarījis arī Demokrātiskās partijas Saimnieks organizētais “ēnu kabinets”. Gan Saeimā, gan ārpus tās, gan arī masu informācijas līdzekļos ir atskanējušas ironiskas piezīmes par šādu visā pasaulē pieņemtu opozīcijas darbības formu, taču Demokrātiskās partijas Saimnieks “ēnu kabinets”, neņemot vērā šīs piezīmes, netaisās uz tām atbildēt ne presē, ne kur citur, bet vienīgi ar savu darbu. Šā “ēnu kabineta” locekļi ir izanalizējuši budžetu pa savām attiecīgajām nozarēm, ko pārzina ministri. Es varu pateikt, ka mēs esam atklājuši, ka valdības deklarācija pildās ārkārtīgi slikti, un arī šie grozījumi valsts budžetā principā to nenodrošina.

Ja es varētu runāt tieši par savu pārstāvēto jomu - par tieslietu jomu, tad es sacītu, ka te valdība vairākkārt nav nodrošinājusi savu pieņemto lēmumu, paziņojumu un solījumu izpildi. Tā, piemēram, premjerministrs Krasts, tieslietu ministrs Rasnačs jau labi pasen publiski paziņoja, ka, lai paaugstinātu algu tiesnešiem, neesot nekādas problēmas, jo viņu skaits ir neliels - pāris simtu. Pāris simtiem cilvēku neesot problēmas paaugstināt algu, lai nodrošinātu mūsu tiesu darbības kvalitāti, lai mēs varētu piesaistīt tiesu darbā labākus speciālistus. Un tiešām šāgada aprīlī valdība arī pieņēma tādu lēmumu, kurā nolēma paaugstināt šo algu. Un visa tiesu sistēma tagad gaida šo algas paaugstinājumu. Un, kaut arī tas ir mazāks, nekā bija solīts un cerēts, tas tomēr ir paaugstinājums. Tas ir apsolīts, valdības lēmums ir pieņemts, un mums varbūt jau nākošajā sēdē nāksies izskatīt grozījumus Tiesu varas likumā, lai konkrēti paredzētu šo algas paaugstināšanu.

Taču, iepazīstoties ar šo budžetu, mēs konstatējām, ka tur nav paredzēts neviens santīms šai algu paaugstināšanai. Kas tur notiek? Vai valdība nezina... vai labā roka nezina, ko kreisā dara? Vienā sēdē pieņem lēmumu, ka paaugstinās algu, bet līdzekļus tam neparedz. Šādu piemēru es diemžēl varētu minēt veselu rindu, bet es negribu visus tos uzskaitīt, jo galu galā, izskatot šo likumprojektu, tas pat nav galvenais.

Galvenais te ir bezprecedenta gadījums, ka valdība, pārkāpjot likumu par budžetu un finansu vadību, ir paredzējusi ieskaitīt savām vajadzībām sadalīšanai neparedzētiem gadījumiem vairāk nekā 30 miljonus latu. Valdībai vienmēr ir bijušas neparedzētas vajadzības, un budžetā tās ir ieplānotas. Un ir jau apmēram izplānots, cik līdzekļu ir nepieciešams. Parasti tas ir bijis ap 2 miljoniem latu. Un vienmēr nekā nav. Te tagad ir 30 miljoni. Ar ko tas ir pamatots? Uz kādiem aprēķiniem balstīts, ja pusgada laikā pēkšņi ir vajadzīga tāda milzīga summa? Valdība varēšot ātrāk izskatīt...

Es domāju, ka tas ir nonsens, ja valdība šādā veidā apiet Saeimu, jo visās demokrātiskās valstīs Saeimas galvenā kompetence ir tieši budžeta sadale, budžeta izskatīšana. Valdība dod priekšlikumus, bet galavārds ir Saeimai. Te valdība cenšas atņemt Saeimai tās pamatfunkciju, atvirzīt šo sadali no Saeimas un pārņemt to visu savās rokās. Tātad tikai viņi noteiks, kur ir šīs neatliekamās vajadzības, un dalīs, kam gribēs.

Šāda kārtība ir atkāpe no demokrātijas pamatprincipiem, un nevienā Eiropas demokrātiskā valstī tāda netiktu pieļauta. Un tāpēc es uzskatu, ka mēs šos budžeta grozījumus principiāli nevaram atbalstīt. Un tāpēc es uzskatu, ka šis budžeta grozījumu projekts principiāli ir jānoraida pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es pilnībā piekrītu sava kolēģa Bišera teiktajam, un arī es gribu runāt par sekojošo. Faktiski mums šodien balsojumā ir jāizšķiras par principiālu lietu - par to, vai mēs konceptuāli atbalstām šādus labojumus budžetā vai ne. Protams, uz otro lasījumu var iesniegt priekšlikumus gan par tiem jautājumiem, par kuriem runāja Bišera kungs, gan par šo finansējumu, par kuru runāšu arī es, bet, ja mēs šodien konceptuāli atbalstīsim tādu sadalījumu, ka runa ir par divām pozīcijām - 8 miljoni neparedzētiem gadījumiem un pārējais no privatizācijas fonda, tad mēs faktiski nogriežam ceļu iespējai iesniegt labojumus kaut vai par tādu jautājumu, kāds ir minimālās algas palielināšana.

Es domāju, ka 8 miljonu lielā summa valdībai neparedzētiem gadījumiem ir izraudzīta voluntāri, jo iepriekšējos gados 2 miljoni faktiski bija pietiekoši. Tas bija pietiekoši pat tajā laikā, kad no šiem 2 miljoniem tika izdalītas prēmijas sportistiem par izciliem sasniegumiem, kas ir faktiski šodien budžetā ielikta pozīcija, lai gan palicis vairs dzīvot šajā gadā ir tikai puse. Tātad es domāju, ka šī summa ir uzrakstīta šeit un iesniegta mums nobalsošanai voluntāri.

Es gribu runāt arī par to, ka šajos grozījumos mēs neredzam iedalījumu pa prioritātēm. Es tā arī nevaru saprast, kādas ir, izejot no šiem grozījumiem, valdības prioritātes, jo izlietot šo neparedzētiem gadījumiem domāto naudu nevar tajās jomās, kur ir jāizlieto budžeta līdzekļi, kur ir paredzēts šis plānotais finansējums.

Es gribu runāt arī par tādu lietu kā Iekšlietu ministrijas nesamaksātie parādi par cietumu ekspluatāciju. Šobrīd tie pašvaldībām parādā ir vairāk nekā 236 tūkstošus latu, bet valsts budžetam - 361 tūkstoti. Tas šajos labojumos neparādās.

Bišera kungs jau runāja par valdības deklarācijas neizpildi, un par šo neizpildi mēs acīmredzot runāsim arī turpmāk. Taču viens no punktiem, kas ir ierakstīts šajā valdības deklarācijā, ir tāds, ka cietumu administrēšana, lai panāktu kulturālāku cietumu apkalpošanas sistēmas sakārtošanu, tiks nodota Tieslietu ministrijai. Es domāju, ka valdībai tomēr būtu pietiekami jārūpējas, lai jau šajā laika periodā, vēl līdz gada beigām, kad to ir ieplānots izdarīt, tiktu dzēsti arī šie parādi. Kā jau es sākumā teicu, ņemot vērā, ka mums ir jāizšķiras konceptuāli par šo principu, kurš paredz pietiekami lielas naudas summas uzticēt valdībai bez Saeimas ziņas, es nevaru atbalstīt šo likumprojektu pirmajā, konceptuālajā, lasījumā. Un es aicinu arī jūs to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, izskatīsim desmit deputātu priekšlikumu: “Saīsināt debašu laiku līdz 5 minūtēm - pirmo reizi un līdz 2 minūtēm - otro reizi.” Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi un vajadzība balsot? Paldies. Iebildumu nav... (Starpsauciens: “Balsot!”) Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim priekšlikumu - samazināt debašu laiku: 5 minūtes - pirmo reizi un 2 minūtes - otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 20, atturas - 9. Esam vienojušies.

Nākamais debatēs runās Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es uzreiz, jau pašā sākumā, gribu teikt, ka mēs, Darba partijas deputāti, atbalstām valdību, bet, neskatoties uz to, ir vairāki momenti, par kuriem ir jārunā un kuri manī izsauc būtībā diezgan lielu izbrīnu.

Pirmais ir tas, ka mēs redzam valdības vēlēšanos bez Saeimas piekrišanas dalīt naudu. Un jau kopš šīs Saeimas sākuma mēs redzam, ka šī vēlēšanās pakāpeniski kļūst arvien lielāka. Mēs bijām liecinieki tam, ka valdība gribēja neparedzētiem gadījumiem ielikt 6 miljonus, un tai izdevās daļu no tiem sadalīt. Tagad mēs redzam, ka labojumos ir vēlēšanās ielikt neparedzētiem gadījumiem 6 miljonu dalīšanu plus vēl 25 miljonus noņemt nost no tās naudas, kas ienāk no Latvijas Privatizācijas aģentūras.

No Latvijas Privatizācijas aģentūras, kā bija paredzēts, ir jāienāk 51 miljonam, un sadalīšanai bija paredzēti, es gribētu teikt tā vienkāršoti, ar deputātu ziņu 49 miljoni, 2 miljonus atstājot pašas Privatizācijas aģentūras rīcībā gadījumiem, ja viņiem nākas runāt par maksātnespējas gadījumiem, par sanācijas gadījumiem, vai, teiksim, par kaut kādiem citiem vienreizējiem maksājumiem. Taču 49 miljoni bija paredzēti sadalīšanai.

Tagad mēs redzam, ka sakarā ar to, ka ir budžeta pārpilde, 25 miljoni tiek izņemti ārā no šīs summas un mums ierosina sadalīt budžetā pāri par 30,5 miljoniem, tātad 31 miljons tiek atstāts Ministru kabineta rīcībā. Es domāju, ka šeit Ministru kabineta pārstāvji mūs centīsies visādā veidā pierunāt un iestāstīt, ka viss tas notiks ar deputātu ziņu, katrā ziņā un katrā brīdī mūs informējot.

Es tūliņ parādīšu ar kādu piemēru, ka šī informēšana tomēr nenotiek. Un viens no uzskatāmākajiem piemēriem ir tas, kā notika papildus plānoto Privatizācijas fonda līdzekļu sadalījuma izlietošana par 1997.gadu, kur bija paredzēti 10 miljoni. Mums te izcēlās karstas debates un viens no spilgtākajiem piemēriem bija tas, ka mēs iebildām pret “Turības” mājas pārdošanu prokuratūrai par 600 tūkstošiem latu. Mēs šeit no tribīnes prasījām ne vairāk un ne mazāk, lai paskaidro, kas tad ir bijis audits, vai ir bijis konkurss, kas, ko un kā ir darījis... Vārdu sakot, mēs uzdevām tādus jautājumus, uz kuriem gribējām saņemt objektīvu atbildi. Atbilde netika saņemta, māja “pa kluso” ar pašreizējā “ēnu kabineta” ekonomikas ministra svētību tika pārdota, kurš pirms tam īsu brīdi bija bijis “Turības” priekšnieka vietnieks. Tātad - vai tas ir Korupcijas novēršanas likuma pārkāpums vai nav? Es domāju, tas vēl būs rūpīgi jāpaskatās.

Katrā ziņā, neskatoties uz to, es vēlreiz atkārtoju, ka mēs atbalstām valdību, bet mēs rakstīsim pieprasījumu valdības ministriem par šo jautājumu. Un es domāju, ka nevar iedibināt tādu kārtību, ka, ja kāda frakcija vai deputāti atbalsta valdību, tad viņi nerunā par tās trūkumiem, kas ir acīm redzami.

Otrs moments. Man priekšā dokuments, kur ir papildus pieprasīts finansējums 90 miljonu latu apmērā. Tas ir vēl papildus pie šiem 30,5 miljoniem, ko ministrijas ir pieprasījušas. Plus vēl, izrādās, ka arī dažas frakcijas ir ārkārtīgi labvēlīgi noskaņotas. Tad nu es gribētu kā piemēru parādīt, kā “Latvijas ceļš” apliecina lielo labvēlību pret pedagogu algu palielināšanu. Šeit ir ierakstīts, kā “Latvijas ceļš” plāno sadalīt 15 miljonus. Ir prasīts sadalīt 15 miljonus no šīs naudas, jau iepriekš Sadarbības padomē nolemjot, ka, protams, tas tā nebūs. Šeit ir prasīti 3,4 miljoni Izglītības un zinātnes ministrijai pedagogu algu palielināšanai, lai gan ir zināms, ka iepriekš nobalsoti ir 30,5 miljoni, kuru skaitā šo 3,5 miljonu nav. Ar putām uz lūpām tiks runāts un izteiktas vislabākās vēlmes no šīs tribīnes nākamajā reizē, kad būs iesniegti atsevišķi priekšlikumi, un visi tad nevarēs vien atklausīties par labo gribu.

Tāpat arī mērķdotācijās pašvaldībām ir iekļautas iekšā visas tās prasības, ko ir izvirzījusi Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāja Harbacēviča, bet diemžēl tas ir papildu pieprasījums, kas atkal nekādā veidā netiks apmierināts. Te ir ierakstīts - 46 tūkstoši Černobiļas avārijā cietušo medicīnas centra izveidošanai, un atkal tas ir šajā papildu pieprasījumā, kas nekādā veidā netiks apmierināts. Es domāju, ka mums nevajadzētu nodarboties ar šāda veida mānīšanos, ja iepriekš ir pavisam kaut kas cits sarunāts, bet vajadzētu šeit no tribīnes runāt skaidru valodu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Mēs jau rudenī vai decembrī, apspriežot 1998.gada budžetu, manījām, ka Latvijai “aiz strīpas” paliek tuvu pie 100 vajadzībām, par kurām nav nekādas rūpes no valdošās pozīcijas puses. Šobrīd šis tas ir ļoti mazā apmērā apmierināts vai vismaz iecerēts uzlabot, lai gan galvenās nelaimes nav it kā pamanītas, un taisni tās, kuras neprasa lielus līdzekļus, bet kas noteikti būtu novēršamas. Un sajūta joprojām ir tāda, kaut gan tuvojas vēlēšanas, ka šīs partijas, kuras tagad dalīs līdzekļus, nezina patieso stāvokli Latvijā, kur ir šīs “vājās” vietas un kur ir vajadzīgi līdzekļi. Tikai atsevišķos gadījumos tās ir kaut ko pamanījušas.

Tas pirmām kārtām rāda, ka nav praktiski nekādas nopietnas saiknes ar tautu, ar Latvijas rajoniem, novadiem, tāpēc joprojām tiek dalīti līdzekļi uz labu laimi, līdzīgi tam, kā tas notika, jau sastādot budžetu 1999.gadam, kur bija vienkārši nolikti rindā tādi paši skaitļi kā 1998.gadā. Cik tie ir aplami un muļķīgi, to mēs tagad manām, jo tagad viss tiek pārrēķināts, tā kā nākošajā gadā būšot pavisam citādi ienākumi nekā šogad. Līdz ar to arī izdevumi ir jāpārplāno un tā tālāk.

Un kāpēc ir tāds stāvoklis, ka valdība vienmēr nezina, kur likt līdzekļus, un liek tos pilnīgi ačgārni - tur, kur nevajadzētu tos tērēt, kas pat ir kaitīgi dažkārt. Arī šobrīd no vairāk nekā 100 “vājām” vietām jeb vajadzībām, kuras ir ienākušas tikai mūsu frakcijā “Latvijai” vien, es minēšu vienīgi dažas, kurām ir noteikti vajadzīgi līdzekļi un par kuru neiekļaušanu budžetā vispār nevar būt ne runas. Un tā tas ir, piemēram, Rāmuļu pagasta pamatskolai, tā tas ir Vaives pagastā, kur apkures sistēma - krāsnis ir sabrukušas, bet līdzekļu nav. Nekādi līdzekļi nav iedalīti! Tur ir nepieciešams gan jumta remonts, gan krāšņu remonts, jo tur tuvumā nav citas skolas, kur pārvietot bērnus. Tāpat arī Cēsu invalīdu biedrībai ir sakrājušies parādi, kuru dēļ cieš tālākā finansiālā aprite. Arī Ādažu slimnīcai, vienīgajai visā Rīgas rajonā, nav normālas rentgenaparatūras. Tāpat Latvijas kultūras skola, bijušais Kultūras tehnikums, ir nožēlojamā stāvoklī, Cēsu rajona Stalbes vidusskolai trūkst 172 894 latu, lai pabeigtu fizkultūras zāli. Šis skaidrais aprēķins vislabāk rāda, ka ir gatava tāme, atliek tikai strādāt. Braucot uz Gulbeni, mēs ceļa kreisajā pusē redzam skaistu no laukakmeņiem celtu baznīcu - Velēnas baznīcu. Šī baznīca ir tuvu sabrukumam, jo ir sabojāta visa jumta pārsedze, un mēs tur drīz redzēsim “skaistas” drupas. Šādas vietas es varētu nosaukt ļoti daudz, un, ja šādām vietām budžetā, piemēram, baznīcai, nav paredzēti 27 864 lati, tātad tai ir arī gatava tāme... ja šādām vietām mēs neiedalām līdzekļus, tad mēs praktiski graujam Latviju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Analizējot šos grozījumus šāgada budžetā, neviļus rodas jautājums: ko tad šie grozījumi dod lauksaimniecībai? Jāteic, ka nedod neko, drīzāk pasliktina jau tā bēdīgo lauksaimniecības stāvokli. Un es runāšu šeit par trim pozīcijām.

Jūs atceraties, ka mēs visi nobalsojām, ka graudu iepirkumam jeb graudu valsts rezerves paplašināšanai ir nepieciešams 2,1 miljons. To ir iesniegusi arī Zemkopības ministrija, bet tas šajos grozījumos nav atspoguļots.

Tālāk. Visi zinām, kā ir ar sviesta un siera uzkrājumiem. Latvijas Piensaimnieku centrālā biedrība ir aprēķinājusi, ka šīm vajadzībām nepieciešams apmēram 1 miljons latu, lai nodrošinātu šo produktu uzglabāšanu līdz izdevīgam brīdim, kad varēs pārdot šo produkciju. Arī tas te nav paredzēts.

Trešais jautājums ir par akcīzes nodokli. Akcīzes nodoklim šajā gadā ir iedalīti 6 miljoni, 2 miljoni no tiem ir izmaksāti par pagājušā gada parādu, tātad šim gadam atliek 4 miljoni. Pēc vispieticīgākajiem aprēķiniem - un aprēķins šeit ir vienkāršs -, 12 lati ir jāmaksā uz katru apstrādāto hektāru, un tas jāreizina ar 2 miljoniem apstrādāto hektāru, tātad ir nepieciešami 24 miljoni. Zemkopības ministrijas izdarītie aprēķini liecina, ka vajadzētu vismaz 9 miljonus, tātad ievērojami mazāk, nekā tas faktiski būtu pēc aprēķiniem. Arī šīs summas nepietiek, un tātad 5 miljoni ir parāds. Tas novedīs lauksaimniecību vēl grūtākā situācijā, nekā tā ir jau šogad.

Un jāsaka tā, ka jau pats Ministru kabinets to ir atzinis, jo lauku vides attīstības koncepcijā ir skaidri un gaiši ierakstīts... Es citēju: “Nepārtrauktais ražošanas izmaksu pieaugums, kuru nekompensē lauksaimniecības produkcijas cenu pieaugums, padara lauksaimniecisko ražošanu arvien nerentablāku. Lauksaimnieki nav spējīgi uzkrāt līdzekļus un investēt tos ražošanā, tāpēc kļūst arvien grūtāk novērst galvenos lauksaimniecības lejupslīdes cēloņus.”

Un kāpēc tas notiek? Tas notiek tāpēc, ka valdība atklāti ignorē Lauksaimniecības likuma normas par tirgus intervenci un par cenu paritāti, un šie, lūk, ir tie jautājumi, kurus vajadzētu šogad steidzīgi risināt, lai nesaasinātu lauksaimnieku jau tā grūto stāvokli.

Par to, ka tas mums ir daudz sliktāks nekā kaimiņiem, liecina arī skaitļi: Igaunijā un Lietuvā ir saražots pirmajā kvartālā vairāk gan gaļas, gan piena, gan siera - 3-3,5 reizes vairāk nekā Latvijā, un arī eksportā viņi pārdod no pusotras līdz trim reizēm vairāk nekā Latvija. Tātad tur to var izdarīt, bet mums ir kaut kādas grūtības šajā jautājumā. Tādēļ arī es, izvērtējot šo situāciju, aicinu visus, kuri kaut cik ciena lauksaimniekus, nebalsot konceptuāli par šiem grozījumiem budžetā šajā gadā un atgriezt tos atpakaļ pārstrādāšanai, lai šos jautājumus, ko izvirza arī Zemkopības ministrija... Es ceru, ka arī citas frakcijas, kurās atrodas lauksaimnieki, gribēs, lai pārstrādā un pilnveido, un tad mēs varēsim konceptuāli to pieņemt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu dzirdēt no tiem ministriem, kuri ir zālē... Es vienu redzu, un tas ir Jaksona kungs... Viņš varētu atbildēt, vai mediķi mūsu valstī ir apmierināti ar tām algām un vai tās algas ir mūsu veselības aizsardzības cienīgas. Es domāju, ka nē. Tas pats attiecas uz izglītības darbiniekiem. Mums ir unikāla iespēja ar šiem grozījumiem beidzot laicīgi valstī palielināt minimālo algu.

Man priekšā ir Labklājības ministrijas parakstīts papīrs ar pilniem aprēķiniem, kur ir pateikts, ka, lai valstī paaugstinātu algu līdz 50 latiem, gadā ir vajadzīgi 46 miljoni (kopā ar sociālā nodokļa pieskaitījumiem un arī ar saistošiem pabalstiem). Pusgadam tātad ir vajadzīgi 23 miljoni, un tas pilnībā iekļaujas tajās summās, ko šodien mums ļauj izdarīt budžets. Ja mēs to izdarām no 1.oktobra, tad tā ir vēl mazāka summa, un es domāju, ka runāt par 1.oktobri un par 11 miljoniem būtu ļoti reāli.

Taču ir viena problēma - neviena Saeima un tās Budžeta komisija nevar iestrādāt katrai ministrijai uz otro lasījumu budžeta grozījumos tādu līdzekļu paaugstinājumu. To var izdarīt tikai valdība! Un, ja kāds patiešām šobrīd zālē šaubās par to, ka minimālā alga ir atpalikusi... es jau nerunāju par Lietuvu un Igauniju... ka tā ir principiāli atpalikusi no dzīves tempa, tad pasakiet, kādi tarifi nav mainījušies pēdējos mēnešos. Viss ir mainījies!

Un, ja mēs runājam, ka mēs līdz 50 latiem celsim no 1.janvāra, tad tas ir stipri par vēlu. Man šķiet, ka tad ir jābūt Saeimas politiskam lēmumam un šī minimālā alga jāpaaugstina jau šogad, kā to prasīja arodbiedrības un prasīs visas budžeta iestādes. Taču, es vēlreiz atkārtoju, to praktiski nav iespējams izdarīt uz otro lasījumu, ja ņem vērā, ka arī Finansu ministrija to negrib darīt.

Es jūs aicinu neatbalstīt šo budžeta projektu pirmajā lasījumā, atdot to atpakaļ valdībai, jo nedēļas laikā tā ir spējīga izmainīt budžetu, izdarīt šos budžeta grozījumus, un tad mēs varētu balsot.

Es negribu atkārtoties un sacīt to, par ko runā visi, - ka tas nav normāli. Vismaz mūsu laikos tas ir pirmais gadījums, ka tādu naudas rezervi atstāj valdībai bez Saeimas balsojuma. Es vēlreiz jūs aicinu: padomājiet par saviem kolēģiem, paziņām, par saviem vecākiem! Pie tam šī minimālā alga taču atgriezīsies pašvaldībās ar 25% lielu ienākuma nodokli, tā atgriezīsies veselības aizsardzībā ar 28% lielu ienākuma nodokli, tā atgriezīsies sociālajā budžetā ar sociālo nodokli. Tādēļ es patiešām, kolēģi, aicinu jūs padomāt par šo jautājumu. Tas ir principiāls un konceptuāls jautājums, tāpēc nevajadzētu balsot par šo budžetu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Juris Celmiņš - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatot šo budžeta labojumu projektu, mēs varam konstatēt tādu diezgan pozitīvu faktu, ka ir palielinājusies valsts budžeta ieņēmumu daļa. Bet vai tikai tas mums ir jākonstatē kā pozitīvs moments? Šeit es saskatu arī diezgan kritisku situāciju. Praktiski tā ir nespēja precīzi prognozēt valsts budžeta ieņēmumu apjomu. Un, ja pusgada laikā pēc budžeta pieņemšanas un apstiprināšanas mums nākas konstatēt tik lielu novirzi no budžeta plānotās ieņēmumu daļas, salīdzinot ar reālo, tad nākas konstatēt, ka šobrīd Finansu ministrija nav bijusi spējīga izdarīt precīzu prognozi.

Tajā pašā laikā mēs redzam, ka ievērojami palielinās valsts budžeta ieņēmumu daļa, bet reāli nepildās tā budžeta ieņēmumu daļa, kas sastāda pašvaldību budžetu, jo tie nodokļi, kas veido pašvaldību budžetu, diemžēl nepildās. Šeit parādās šī nevienlīdzīgā situācija, kādā šobrīd ir nonācis valsts budžets un pašvaldību budžets, lai gan tanī pašā laikā pašvaldības ir uzņēmušās un veic ievērojamu daļu valstisko funkciju, kuras ir nepieciešams nodrošināt ar finansēm. To skaitā ir izglītības funkcija, kas jāveic valstij. Izglītības funkcija, kas jāveic valstij un pašvaldībai. Tomēr, runājot par šo izglītības funkciju, ir jākonstatē, ka te visvājākā vieta ir pedagoģisko darbinieku algas. Tās šobrīd ir katastrofāli zemas. Šo zemo algu dēļ krītas izglītības līmenis, samazinās skolotāju kvalifikācija. Daudzi talantīgi pedagogi aiziet no darba izglītības sfērā, pamet šo sfēru tikai šo katastrofāli mazo algu dēļ. Valdība ir apņēmusies desmit gadu laikā palielināt pedagoģisko darbinieku algas līdz civildienestā strādājošo vidējam algas līmenim. Taču, lai to izdarītu, ir nepieciešams dubultot šo kopējo summu, - 70 miljonus latu, kas ir paredzēti mērķdotācijām pašvaldībām.

Ja mēs gribam šo summu dubultot un īstenot šo uzdevumu kaut vai desmit gadu laikā, tad mums ir jāparedz gada budžetā apmēram 10% liels palielinājums. Bet kur ir redzams šis palielinājums? Šobrīd, kad mums ir iespējas realizēt šo palielinājumu, kad ir reālas iespējas šai pozīcijai atvēlēt līdzekļus un veikt šo uzdevumu, tad plānotajā budžeta projektā mēs šajā pozīcijā ieraugām tukšumu. Kāpēc tas tā ir? Kāpēc valdības lēmumi neatbilst tās reālajai rīcībai, plānojot šīs budžeta izmaiņas? Šis budžeta projekts rāda to, ka faktiski valdība nav gatava sākt šo uzdevumu izpildi.

Valsts funkcijas veic arī pirmsskolas iestādes. Tās sagatavo skolēnus skolai. Tā ir izglītojošā funkcija, un, ja ņem vērā situāciju, ka, jau sākot no pagājušā gada, bērnudārza pedagoģisko darbinieku algām valsts mērķdotāciju faktiski vairs nepiešķir, tad šīs algas ir jāizmaksā no pašvaldību budžeta, tāpēc būtu taisnīgi šīm iestādēm atvēlēt vismaz to līdzekļu daļu, kas ir nepieciešama bērnu pirmsskolas sagatavošanai. Pusgadā šim nolūkam ir nepieciešami 0,7 miljoni. Vai tiešām, redzot šos lielos ciparus, kad 8 miljonus atvēl neparedzētiem gadījumiem, valsts budžetā nevar atrast šos 0,7 miljonus, lai varētu segt šo bērnu pirmsskolas sagatavošanu? Diemžēl šie līdzekļi nav atradušies.

Mums ir jāpadomā arī par mehānismu, kā mēs sagatavojam un izstrādājam, un pieņemam budžetu. Acīmredzot ir procentuāli jānosaka kopējā summa, kāda tiek no valsts budžeta atvēlēta neparedzētiem gadījumiem un tiek nodota valdības rīcībā. Tendence rāda, ka šī summa gadu no gada palielinās, bet šobrīd šī summa ir proporcionāli palielinājusies, es teiktu, nesalīdzināmi straujāk, nekā tas ir noticis iepriekšējos gados. Es neredzu pamatojumu, kāpēc ir jāpalielina šī daļa.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

J.Celmiņš. Paldies par uzmanību! Aicinu neatbalstīt šādu budžeta projektu.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Ģ.V.Kristovskis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Strādājot pie 1998.gada budžeta izmaiņām, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija vairākkārt tikās ar Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas atbildīgajiem darbiniekiem un finansu darbiniekiem. Jāsaka, ka, pārrunājot nepieciešamo budžeta līdzekļu pieprasījumu, kurus pieprasījusi Aizsardzības ministrija, un skatoties tajā dokumentā, kas ir izdalīts deputātiem, var atklāt vairākas interesantas lietas. Kā mēs redzam, valsts aizsardzībai šajā gadā papildus ir paredzēts 1 miljons 294 tūkstoši 971 lats. Tajā pašā laikā Aizsardzības ministrija norāda, ka viņa šo summu gandrīz pilnā mērā ir paredzējusi iegūt no Zemessardzes - tas būtu kā pašu ieņēmums. Tas nozīmē, ka tie ārrindas zemessargi, kuri šodien strādā apsardzes uzņēmumos vai kaut kur citur, faktiski nopelnīs to naudu, kas šobrīd ir no valdības piešķirta valsts aizsardzībai. Tas - vienkārši zināšanai.

Jāsaka, ka, protams, mūsu dokumentā tādu Zemessardzes ieņēmumu nav. Mēs varam saprast, ka tas ir valsts teritoriālās militārās aizsardzības daļā.

Bet ir kāda cita, varbūt pat interesantāka nianse. Šeit ir grūti pat saprast, kā varējusi rasties tāda kļūda. Mums izdalītajā dokumentā mēs redzam, ka piedāvātais budžeta projekts paredz izmaiņas attiecībā uz tādu svarīgu programmu kā valsts gaisa telpas kontrole un aizsardzība, - mēs redzam, ka ir paredzēts tai noņemt līdzekļus: mīnus 235 000 latu. Mīnus 235 000 latu! Tajā pašā laikā Aizsardzības ministrija, vadoties pēc saviem aprēķiniem, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai iesniegusi dokumentus par nepieciešamajiem budžeta grozījumiem un tajos raksta, ka šai “Baltnet” programmai, tieši reģionālās gaisa telpas novērošanas sistēmai, papildus vajadzīgi 158 tūkstoši 326 lati.

Pārrunājot to ar ministrijas atbildīgajiem pārstāvjiem, ar valsts sekretāru, un uzdodot jautājumu, kādas tad prioritātes ir finansējamas no tiem 5 miljoniem, ko mums Aizsardzības ministrija papildus pieprasa, viņi izteicās, ka pirmā un pati svarīgākā prioritāte ir “Baltnet”, tieši ar gaisa telpas aizsardzību saistītie jautājumi. Tātad šeit mēs redzam pilnīgu nesaskaņu: tātad ir dokuments, kurš ir iesniegts mums, deputātiem, un kurā tātad Aizsardzības ministrijai ir paredzēts pat paņemt prom divreiz vairāk līdzekļu, nekā viņi, nākdami uz Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisiju, pieprasa tos.

Grūti pateikt, vai pie tā ir vainojama Finansu ministrijas vai Aizsardzības ministrijas darbinieku nesaskaņota rīcība, vai varbūt aizsardzības ministrs nav spējis nepieciešamo programmu aizstāvēt valdības līmenī, bet katrā ziņā tas rada bažas par to, vai Aizsardzības ministrija līdz galam spēj apzināties esošo situāciju. Kaut gan jātic, ka viņa to spēj apzināties. Tātad acīmredzot nesaskaņa ir kaut kur valdības līmenī. Acīmredzot, gatavojot otro lasījumu un to visu nopietni izvērtējot, būtu nepieciešams to novērst. Es ceru, ka šo manis teikto dzird arī paši Aizsardzības ministrijas darbinieki. Ja viņi seko līdzi tam visam, tad viņi pievērsīsies tieši šīm konkrētajām programmām, kuras es nupat minēju.

Katrā ziņā tas man, deputātam, rada zināmas bažas par to, vai viss aizsardzības budžets ir līdz galam pārdomāts un izsvērts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Nav zālē.

Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienītie kolēģi! Es arī atbalstu premjera Krasta valdību, bet man būtu lūgums tomēr tos līdzekļus vairākkārt novērtēt. Es runāšu taisni par izglītību, jo ir tāds stāvoklis, ka ļoti daudzās vietās ir vajadzīgi remonti un skolas praktiski nevar sākt strādāt. Tāds stāvoklis ir Alūksnes rajonā, kur vienīgā krievu vidusskola Alūksnē pēc ugunsgrēka varēja par iedoto naudu atjaunot tikai jumtu, nav pilnībā sakārtota apkures sistēma, elektroapgāde. Vajadzīgi 22 000 latu. Es domāju, ja Izglītības ministrija nosaka, kuriem vajadzētu dot, man liekas, ka vajadzētu visus tos priekšlikumus koncentrēt Izglītības ministrijā, un tad Izglītības ministrija noteiktu, kur ir tas “degošākais” objekts, jo mēs labprāt dotu daudziem, bet tādu objektu ir praktiski vairāki simti.

Man vēl būtu tāds lūgums. Pagājušajā gadā Alūksnes ģimnāzijas sporta zālei, kur ieguldīti jau 250 000 latu, nevarējām iedalīt 8000 latu, lai metinājumus atjaunotu, lai nesabruktu... Tagad ir izdarīta ekspertīze par 3500 latiem: ja šogad nevar tās konstrukcijas pastiprināt, nākamajā gadā tā sporta zāle jānojauc. Nojaukšana maksās 100 000 latu. Man būtu priekšlikums - gatavojot otro lasījumu, visus tos priekšlikumus koncentrēt atsevišķās ministrijās, un, dabiski, Saeimai vajadzēs to lemt, lai noteiktu, kam ir vairāk vajadzīgs. Jo, ja paskatāmies, tad redzam, ka līdz šim ir bijis tā: no kurienes vairāk ministru, tur vairāk tiek dots.

Atcerēsimies, kāds stāvoklis bija pagājušajā gadā Tukuma rajonam. No turienes bija divi “Saimnieka” ministri. Investīcijas plūda vareni. Tagad atkal ir 1 miljons Tukuma rajonam investīcijās. Nomaļie rajoni nedabū. Un nevajag bijušajiem ministriem teikt, ka, vārdu sakot, ir nepareizi sadalīts. Acīmredzot tā ir pašu ministru vaina, ka viņi savējiem dod, bet pārējiem nedod. Man lūgums ir izturēties ļoti nopietni, lai tiešām otrajā lasījumā šos līdzekļus mēs spētu sadalīt likumsakarīgi un taisnīgi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jau trešais gads rit, kad mūsu vadošie politiķi ir pie varas, un viņi visu laiku slavē tā saucamo bezdeficīta budžetu. Arī tagad šie grozījumi ir paredzēti bezdeficīta budžeta ietvaros. Viss jau būtu ļoti labi, tikai ir viens “bet” - šis bezdeficīta budžets vienmēr tiek veidots uz trūcīgā tautas slāņa bāzes.

Atsevišķi piemēri. 1995.gadā neapliekamais minimums bija 25 lati, turpretī tagad šis neapliekamais minimums ir 21 lats. 1995.gadā tika pieņemts lēmums, ka tie, kuri saņem vairāk par 500 latiem mēnesī, sāk maksāt šo progresīvo nodokli, turpretī Šķēles valdība un daļēji arī šī valdība, kas ir par to atbildīga, pieņēma lēmumu, ka pie mums darbosies regresīvā nodokļu sistēma. Tas jau viss ir ļoti interesanti... Šeit varētu daudz diskutēt par šo budžetu, par tā plusiem un mīnusiem, bet es tomēr gribētu dzirdēt gan Zīles kunga, gan arī Venta Baloža kunga, šīs komisijas vadītāja, paskaidrojumus, kur ir tas pamats, kāpēc ir jānoņem Latvijas Bankai iemaksas budžetā 2 miljonu 950 000 apmērā. Kur ir pamatojums? Kas ir mainījies un kāpēc Latvijas Bankai nav jāiemaksā valsts budžetā 2,9 miljoni?

Tālāk es gribētu dzirdēt arī motivāciju, kāpēc valsts privatizācijas fonda iemaksas budžetā tiek samazinātas par 23 miljoniem latu. Kur tad šī nauda aiziet? Šī nauda acīmredzot aiziet tajā virzienā, kur to izdevīgi var sadalīt pati valdība.

Par demokrātiju mūsu valstī laikam jau vairs nav ko runāt, jo, ja valdībai ir nepieciešams neparedzētiem gadījumiem 31 miljons, tad es nezinu, kas tie par pasākumiem tiek plānoti mūsu valstī. Kur tad te ir tie neparedzētie izdevumi? Plūdi? Karadraudi? Uz kurieni tad tā nauda aizplūdīs?

Es kā deputāts, kuram būs jābalso par budžetu, tomēr gribu saņemt atbildes uz šiem te jautājumiem.

Kristovska kungs šeit mazliet jau pieskārās gan Aizsardzības ministrijas budžetam, gan Iekšlietu ministrijas budžetam. Varbūt mēs varētu dzirdēt no šīs tribīnes arī Māra Vītola paskaidrojumus, jo jau divus gadus pēc kārtas, kamēr mēs diskutējām par šā civiltiesiskās apdrošināšanas likuma ieviešanas nepieciešamību, Māris Vītols no šīs tribīnes kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs ir apgalvojis, ka visas nepieciešamās naudas summas gan Iekšlietu ministrijai, gan Aizsardzības ministrijai tiks iedalītas. Tagad, diskutējot gan ar Aizsardzības ministrijas, gan ar Iekšlietu ministrijas speciālistiem, izrādās, ka ar valdības svētību faktiski gan Iekšlietu ministrija, gan Aizsardzības ministrija pārkāpj likumu, jo tās autotransports nav apdrošināts.

Cienījamie kolēģi, cik tālu tad mēs iesim, visu laiku piekāpjoties kaut kādām valdības prasībām, kam nav nekāda pamata? Tāpēc es aicinu kolēģus pārdomāt un balsot pret šā budžeta pieņemšanu tādā variantā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, Sadarbības padome, padomes pakalpiņi un tauta! Tagad Rietumu vēstniecības redzēja mūsu bezdeficītu budžeta koncepiju un to, kā mēs rēķinām, lai sastādītu budžetu. Kā mēs to darījām beidzamo reizi, kad gandrīz nevienā punktā netika atlīdzināta inflācija un kad tas tautas dzīvesspēks tika smagi sažņaugts. Tad rietumnieki drusku apžēlojās - amerikāņi sastādīja 40 kompjūterus un lūdzu mūs, Saeimas deputātus un ministrus, lai mēs nākam un spēlējam budžeta spēli, kas notiek ar deficītu, ja tu izdod naudu. Kas notiktu ar valsts ekonomiku, ja rīkotos tā, kā mūsu Valsts banka rīkojas. Kas notiktu, ja no apgrozības pazustu tādas naudas summas, kādas tika izzagtas beidzamajos gados no mūsu valsts... Katrā ziņā ekonomika sašaurinājās, bet bezdarbs pietuvojās 50 procentu līmenim.

Normālā ekonomikā nepastāv bezdeficīts, bet ir 3% deficīts. Un arī ar 3% lielu deficītu visi pabalsti tautai varētu būt par 50-60% lielāki, jo no katras naudas summas, kas tiek izdota, caurmērā 70% atnāk atpakaļ valsts budžetā. Bet tā tas ir caurmēra izdevumos. Ja valsts nolemj pirkt karakuģi, tad tā nauda pazūd tūlīt, bet, ja valsts nolemj iedot to naudu pensionāram laukos, tad tā nauda paliek apgrozībā ilgāk, tad vairāk nekā 70% atnāk atpakaļ, paliek tautā.

Bet mūsu nolūks, mūsu Sadarbības padomes nolūks, ir bijis mūsu tautu nožņaugt. Izrādās, ka nav bijis vis bezdeficīta budžets, bet ir bijis budžeta pārpalikums, pat 2-3% apmērā. Ikkatra pensija, ikkatrs bērna audzināšanas pabalsts varētu būt dubulti liels, nekā tas ir šodien, ja mēs negribētu mūsu tautu iznīcināt. Un tas, ko mēs darām, mums nav vis normāla fiskālā politika... Mums ir jauns puisis, kas Taivanā ir iemācījies 3 nedēļas un jau kļuvis par ģēniju, un mums ir citi bijušie komunisti, kas grib mūsu tautu iznīcināt. Un viņi to dara - pie tam veiksmīgi dara...

Es jūs aicinu saprast, ka caurmērā 70% no izdevumiem nāk atpakaļ budžetā. Mēs nerunājam tagad par 30 miljonu dzēšanu, bet mēs runājam par 100 miljonu izdevumu spēju, kas apēdīs tos 30 miljonus, kas mums ir it kā palikuši pāri. Un tad mums būtu jādomā, kāpēc budžets ir bez deficīta. Kāpēc nevar būt tā, kā ir normālā valstī? Kur ir 3 % inflācija, tur var droši būt 3% deficīts. Un kāpēc mēs gan nevarētu vēl kādus 200 miljonus izdot mūsu tautas labā, lai audzinātu mūsu nākotni, lai godinātu mūsu vecos cilvēkus, lai glābtu viņus no nabadzības un pašnāvības, kas šodien notiek? Kāpēc ne? Tāpēc, ka mums Sadarbības padomē nav šīs politiskās gribas. Politiskā griba ir mūsu tautu iznīcināt ekonomiski, taču mēs šeit visi skatāmies un nesaprotam. It kā...

Mēs kādi 18 bijām tanī amerikāņu zālē un spēlējām šīs ekonomiskās spēles. Mēs to it kā zinām, bet kurš no mums šeit nāks par to runāt? Bija arī daži no Ekonomikas ministrijas, bet tie visu ir noklusējuši. Mēs lietojam 2. klases līmeņa matemātiku, kad rēķinām bezdeficītus, un skaitām pašnāvniekus, lai gan redzam, ka nevaram dzemdēt nākošo paaudzi, redzam, ka nevaram skolot mūsu bērnus, redzam, ka mēs nevaram uzturēt mūsu lauku skolas, redzam, ka mēs nevaram uzturēt mūsu lauku ceļus... Mēs nevaram, mēs nevaram, mēs nevaram... Tomēr tā nav, ka mēs nevaram! Mēs tikai negribam! Šī sadarbības padome kādu dienu būs jātiesā par genocīdu pret mūsu tautu! Un to mēs sāksim 4. augustā un 3. oktobrī.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu lūgt visus nomierināties, jo, paldies Dievam, Valdmaņa kungs vēl līdz šim brīdim nepilda Augstākās tiesas funkcijas Latvijas valstī, un tāpēc tomēr būtu jāpārdomā arī par šodienas darbību, runājot par grozījumiem 1998. gada budžetā.

Ir interesanti klausīties, kā šodien viena daļa to cilvēku, kuri paši piedalījās šā budžeta un arī tā struktūras izstrādāšanā un pieņemšanā, saka, ka grozījumi nav pieņemami tāpēc, ka tie neparedz veselu rindu pozīciju. Kurš gan cits, ja ne Izglītības un zinātnes ministrija pagājušajā gadā piekrita, ka pirmsskolas vecuma iestādes pāriet pilnīgā pašvaldību finansēšanā? Tā ka šodien lai nu kam būtu tiesības prasīt, ka tur ir jādod nauda, tikai ne šim ministram.

Bet, atgriežoties pie tā, vai ir jādod nauda vai nav jādod nauda, kam tā jādala un kāpēc jādala, es gribētu atbalstīt visus tos runātājus, kuri teica, ka Ministru kabinetam nedrīkst palikt šāds rezerves fonds, kādu šobrīd valdība ir paredzējusi, jo prakse ir parādījusi, ka naudas dalīšana ārpus Saeimas ir daudz mazāk efektīvāka un vairāk politizēta nekā tad, ja to dara Saeima.

Es jums atgādināšu tikai vienu piemēru no tās pieredzes, kas mums ir, tas ir, par tiem 3,7 miljoniem, kurus mēs pagājušajā gadā nobalsojām izglītības darbinieku algām, jo arī toreiz tie, kuri runāja “pret” un balsoja “pret” šo labojumu, teica, ka valstī sabruks sistēma, ka nevarēs nopirkt un samaksāt par visu, kas ir vajadzīgs, bet tad, kad šie 3,7 miljoni tomēr tika pieņemti, tad izrādījās, ka būtībā nekas nav mainījies. Izdarīja visu to, kas bija paredzēts: Benjamiņam kompensāciju samaksāja, no “Turības” māju par supercenu nopirka, Latvijas vēstniecību Parīzē nopirka un tā tālāk. Nauda atradās visam! Tātad izrādījās, ka 3,7 miljoni bija vēl kaut kur uzkrājušies rezervē, par ko Saeima vispār nevarēja zināt un nezina arī šobrīd, kā tas tā gadījās, ka tā nauda atradās visam arī tad, kad 3,7 miljoni tika izņemti no apgrozības.

Un tāpēc es domāju, ka pēc garām diskusijām otrajā lasījumā tomēr būs, manuprāt, deputātiem jānonāk pie secinājuma, ka naudas dalīšanā ir jāpiedalās Saeimai un tam jānotiek ar Saeimas lēmumu, jo, atstājot naudu tikai valdības jeb Ministru kabineta rīcībā, mēs atdodam šo naudu tikai daļai politiski atbildīgu cilvēku un līdz ar to pārkāpjam Latvijas Satversmi, jo par budžeta sadalījumu atbild visi deputāti, nevis tikai tie, kuri ir tajās partijās un frakcijās, kas strādā valdībā. Tas būtu jāatceras tad, kad mēs gribam šo naudas summu uzticēt Ministru kabinetam.

Otrs jautājums, ko es gribētu skart, runājot par izglītības sistēmu, ir šie budžeta grozījumi, šis konceptuālais jautājums attiecībā uz izglītības sistēmu, - vai valdība uzņemas atbildību par pirmsskolas vecuma bērnu iestāžu tālāko attīstību? Valdības atbildības vienīgā izpausmes forma var būt tā, ka valdība ar valsts budžeta līdzekļiem piedalās šo iestāžu uzturēšanā un izmaksā darbiniekiem algu. Un, manuprāt, ir pienācis laiks labot kļūdu, kas tika radīta šāgada sākumā, kad mēs atcēlām visu pirmsskolas vecuma bērnu iestāžu darbinieku darba algas izmaksu no valdības budžeta. Tagad pie tā ir jāatgriežas un, manuprāt, šajos grozījumos jāparedz zināma naudas summa, kas, manuprāt, varētu būt 50% no tās, kāda ir nepieciešama pirmsskolas vecuma iestāžu bērnu darbinieku algām, tātad - 50% varētu nākt no valsts budžeta, jo tas sastāda... Atbilstoši valdības dotajai summai, kur mēs redzam 2,5 miljonus, šie līdzekļi no 31 miljona būtu ļoti viegli izdalāmi un neradītu nekādu krīzi, un diez vai kāds par to arī no šīs tribīnes runātu...

Un vēl viena lieta. Es domāju, ka ar šiem budžeta grozījumiem varētu novērst arī nelikumību, ko valdība pieļāva, kad tika izdalīti 3,7 miljoni pedagogu darba algas palielināšanai, bet netika šī summa ieskaitīta darba samaksas fondā, līdz ar to netika izpildīts arī valdības deklarācijā teiktais par pedagoģijas darbinieku algu paaugstināšanu 5% apmērā. Valdība to varētu šoreiz labot ar šiem grozījumiem un tātad izpildīt valdības deklarāciju, pārskaitīt šo summu, kas tajā ierakstīta.

Nobeigumā es gribētu deputātus aicināt atbalstīt pirmajā lasījumā grozījumus 1998. gada budžetā, jo tikai tad, kad būs pieņemti šie grozījumi pirmajā lasījumā, mēs varēsim veikt šos labojumus, apmierinot naudas pieprasījumus. Un tad varētu redzēt, kā veidojas otrais lasījums.

Nobeigumā gan es gribētu lūgt valdību turpmāk vairs neveidot šos steidzamības momentus, jo mēs ļoti labi zinām, ka budžets tik un tā ir pieņemams divos lasījumos, kā to nosaka Saeimas kārtības rullis. Taču, ja mēs ierakstām vārdu “steidzams”, tad tas nozīmē tikai vienu - to, ka mēs šos grozījumus saņemsim, iespējams, 5 minūtes pirms sēdes, tāpat kā tas bija ar Pilsonības likumu.

Sēdes vadītājs. Viktors Dinēvičs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamais Prezidij! Dāmas un kungi! Mēs šodien šeit, zālē, priecājamies par to, ka budžets nu ir pārpildīts un ka tagad sāksim to dalīt. Visas debates, cik nu iespējams saprast, vērstas uz to, lai pateiktu, kā to sadalīt un uz kuru pusi vairāk vai mazāk naudas līdzekļu novirzīt.

Bet mēs nepadomājam par to, ka šāds budžeta pārpalikums un pārpilde... Kāds ir iemesls šādai pārpildei? Kāpēc vispār varēja tik ļoti, tik ievērojami pārpildīt budžetu? Es gribētu atbildēt uz šo jautājumu tā: tāpēc, ka budžeta sastādīšanas metodika mūsu valstī joprojām ir nepareiza. Principā budžets katru gadu tiek sastādīts, vadoties pēc tās bāzes, kas bija ļoti raksturīga sociālisma apstākļos, nevis pēc projektiem, reāli realizējamiem projektiem, kuri dod noteiktu peļņu, ienākumu, kuru var aprēķināt. Šobrīd viss notiek stihiski, un atkal par pamatu visur tiek ņemta bāze. Tādēļ man liekas, ka nākotnē mums ir stingri jāizmaina šī metodika, lai turpmāk nebūtu tādu lielu pārpalikumu, kuri ir neparedzēti un par kuriem pēc tam sākas strīdi par to sadalīšanu.

Godājamie deputāti! Mēs esam visi atbildīgi par vēlētāju interešu pārstāvēšanu. Tautas, vēlētāju intereses nevar tikt apmierinātas bez zināmiem papildinājumiem budžetā, bez zināmas naudas. Tādēļ neviens budžeta papildinājums, kas mums šobrīd ir radies, nav izdarāms bez Saeimas atbalsta. Vēlētāji ievēlēja ne jau valdību, vēlētāji ievēlēja mūs, un tādēļ mums pašiem ir jāsadala šie līdzekļi, kas negadījuma dēļ ir pārpalikumā, nevis jāuztic to sadalīšana cilvēkiem, kuri ir valdības, Ministru kabineta, kuluāros. Mēs zinām visus jautājumus, ar kuriem ir saistīti mūsu mazturīgie. Mēs zinām, kā tiek bremzēta mazo un vidējo uzņēmumu attīstība Latvijā. Bet, ja mēs tagad uzticēsim visu šo budžeta līdzekļu pārpalikumu dalīšanu tādiem cilvēkiem, kuri to veiks Ministru kabineta ietvaros, nav nekādas garantijas, ka šie budžeta līdzekļi netiks sadalīti lielkapitāla interesēs. Vēlētāji tomēr ir mūsu mazturīgie cilvēki un mazie un vidējie uzņēmēji, par kuriem visvairāk ir jārūpējas, ja mēs gribam stabilu, nacionālu valsti.

Tādēļ es atbalstu, bez šaubām, tos deputātus, un lūdzu arī pārējos balsot par budžeta pārdali, atklāti to sadalot šeit, Saeimā, nevis Ministru kabineta kuluāros.

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Lai precizētu Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas nostāju attiecībā uz valsts budžetu, ir jāuzsver, ka DPS iestājas par bezdeficīta budžetu un uzskata, ka gan operatīvi iedzīvotāju labklājības līmeņa uzlabošanas pasākumi, gan arī tautsaimniecības atbalsta pasākumi ir jāveic šāda budžeta ietvaros. Tomēr Demokrātiskā partija Saimnieks kategoriski iebilst un iebildīs pret to, ka, sastādot valsts budžetu, ieņēmumi tiek plānoti samazinātos apmēros un ka tāpēc valsts budžeta ieņēmumi ievērojami pārsniedz izdevumus (1997.gadā - par 38,7 miljoniem latu, un šā gada pirmajā ceturksnī - par 27,7 miljoniem latu). Tajā pašā laikā netiek piešķirts pietiekams finansējums izglītībai, veselības aprūpei un kultūrai. Vēl sliktāks ir darba samaksas stāvoklis veselības aprūpes jomā. Un satrauc arī fakts, ka līdzekļu trūkuma dēļ ievērojami tiek samazināts finansējums ātrās palīdzības dienestiem. Jāatzīmē, kolēģi, ka valdība arī šajā grozījumu variantā nav atradusi pat 100 tūkstošus valstij tik svarīgam dienestam. (Es nerunāju par Nacionālo operu.)

Tāpēc DPS frakcija iebilst pret valdības iesniegto likumprojektu šādu apsvērumu dēļ.

Pirmkārt, tas neparedz palielināt nepietiekamo finansējumu sociālās sfēras nozarēm, bet paredz, ka valdības rīcībā paliks 23 miljoni latu no privatizācijas fonda līdzekļiem un 7 miljoni latu tā saucamajiem neparedzamajiem gadījumiem, kurus valdība priekšvēlēšanu periodā grib dalīt pēc saviem ieskatiem, bez Saeimas piekrišanas.

Es gribētu uzdot dažus jautājumus finansu ministram (būtībā finansu ministram vajadzēja uzsākt šīs debates, lai deputātiem būtu skaidra valdības nostāja).

Pirmais jautājums. Godātais Zīles kungs, kā jūs varat izskaidrot, ka valdības iesniegtais projekts paredz palielināt budžeta ieņēmumus - salīdzinājumā ar 1997.gadu - par 50 miljoniem latu jeb par 11%, ja šā gada pirmajā ceturksnī tie faktiski jau ir pieauguši par 37 miljoniem latu jeb par 35%?

Un otrais jautājums. Kur pašlaik atrodas brīvie līdzekļi, kas izveidojas, pārsniedzot 1997.gada budžetu, tas ir, valsts pamatbudžeta ieņēmumus un izdevumus, par 38,4 miljoniem latu? Kas ir ar šiem līdzekļiem? Kas ir tiesīgs ar tiem rīkoties? Jūs runājat par kaut kādu stabilizācijas fondu, kura līdz šim laikam vēl nav un par kuru Saeima neko nezina. Varbūt šī nauda ir 1998.gada budžeta pārpalikums?

Un otrkārt. Mēs nevaram piekrist, ka arī valdības deklarācijā minētie punkti nav nosegti ar finansējumu. Šeit jau minēja izglītību, šeit jau minēja veselības aprūpi, šeit minēja arī pašvaldības. Mēs iesniegsim priekšlikumu, ka, svarīgu valstisku problēmu, tādu kā, teiksim, pretplūdu pasākumi Jēkabpilī, risinājumi ir finansējami no šīgada budžeta. Tāpēc, ka valdība jau ir iedalījusi 30 tūkstošus projekta izstrādei, bet mēs neredzam nevienu santīmu šī projekta realizācijai. Bez tam mēs esam saņēmuši vēstuli no zemkopības ministra, kurš skaidri saka, ka būtībā netiks realizēts arī Saeimas lēmums, kurš paredz, ka valdībai jāsameklē 2,1 miljons tā saucamās labības rezerves nodrošināšanai, kas būs tikai varbūt viena simtā daļa no nepieciešamā. Tāpēc iesniegtais likumprojekts, grozījumi šīgada budžetā, nav pieņemams un valdībai jāizstrādā cita pieeja. Tas, ko šodien šeit saka deputāti, ne tikai pozīcija, bet arī opozīcija, ir vienots viedoklis. Es aicinu finansu ministru ieklausīties tajā un izteikt savu viedokli par šiem jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle - finansu ministrs.

R.Zīle (finansu ministrs).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Kā jau Bišera kungs šeit teica, tieši ar budžetu var atrisināt daudzus jautājumus. Jā, tieši tā! Un tāpēc valdība nāca ar projektu, kurā bija paredzēts palielināt ieņēmumus un līdz ar to, saglabājot finansiāli sabalansētu budžetu, palielināt arī izdevumus par šo pašu summu - par 30,5 miljoniem. Nevis tā, kā agrāk. Šeit tika minēts 1995.gads: tad bija jānāk ar priekšlikumiem samazināt izdevumus un aizņemties naudu par dārgiem procentiem. Jo vairāk aizņemas valdība, jo dārgāki procenti. Un jo dārgāk tas visiem mums kopā iznāk.

Valdmaņa kungs! Es varbūt neesmu mācījies tik ilgi kā jūs, bet es tomēr zinu to: ja iedod visiem tik daudz naudas, cik viņi grib, tad nevienam būtībā labāk no tā nepaliek. Paliek pirmajā dienā labi, bet otrajā dienā - jau slikti. Nerunājot jau nemaz par to, kas būs pēc nedēļas.

Kas attiecas uz šiem prognozējamajiem lielumiem (kāpēc tieši 30,5 miljoni, un kāpēc tie vispār ir plusos?) es gribu atgādināt, ka, kamēr es būšu finansu ministrs, šāda veida prognozēšana notiks arī turpmāk. Mēs pagājušā gada jūnijā, sastādot 1998.gada budžeta projektu, noteicām ieņēmumu prognozi, un kopš tā laika mēs to neesam pārskatījuši. Un arī tad, kad bija grūti decembrī, kad nāca priekšlikumi par izdevumu palielināšanu, mēs neatkāpāmies un nesolījām lielākus ieņēmumus, nekā mēs varējām garantēt. Šogad, redzot, kādā veidā pildās ieņēmumu prognoze pirmajos četros mēnešos, valdība sagatavoja projektu un bija pārliecināta par to, ka šie ieņēmumi palielināsies par attiecīgajiem miljoniem.

Par to, kas pieņem lēmumu, kā tos tērēt. Godātie kolēģi! Neviens nav atņēmis Saeimai tiesības ierosināt priekšlikumus un tērēt šo naudu - 30 miljonus, 60 miljonus, 100 miljonus... Tikai, lūdzu, padomāsim par sekām!

Kas attiecas uz šiem pārmetumiem par to, ka valdība par šādu lielu summu lems pēc savām vajadzībām, mēs neslēpām, kuras ir valdībai prioritātes, un valdība spēs šis prioritātes apmierināt, pati nolemjot. Šīs prioritātes ir 59 miljonu apmērā. Tas viss ir valdības iesniegts, tas viss ir pieejams Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Daudz kas no tā, kas šeit tika minēts, tur ir iekšā. Skaidrs, ka attiecībā uz šiem 59 miljoniem valdība pati nevarēs izlemt, bet viņa izlems par to (un viņa zina savu spēku), kurus no šiem 59 miljoniem varēs segt 30 miljonu apmērā.

Un, kas attiecas uz to, ka kādam ir pārsniegums, ka pirmo reizi tik lielas summas dala valdība, es gribētu atgādināt tagadējai opozīcijai, ka pagājušajā gadā privatizācijas fonda lielums bija apmēram 20 miljoni, ko sadalīja pēc ekonomikas ministra priekšlikuma valdībā. Un tie nebija neparedzēti gadījumi, tie bija vienreizēji maksājumi. Valdība apzinās to un darīs to arī šogad. Tā ka nekas ekstraordinārs nav noticis.

Kas attiecas uz neparedzētiem izdevumiem (šie 6 miljoni), arī tajā ziņā valdība pilnīgi apzinās to, ka daudzi no tiem maksājumiem pēc būtības nav neparedzēti. Es varu minēt kaut vai vienu piemēru, ka Zemkopības ministrijā arī tika nolemts par šo 2,1 miljonu graudu rezervei, arī tas šeit tika minēts. Es domāju, ka tā, neapšaubāmi, ir viena no valdības prioritātēm. Sedz šo maksājumu. Tas būs vienreizējs maksājums, jo tad, kad sastādīja budžetu, nebija viss attiecīgi nobalsots par šo graudu rezerves līmeni, un tagad, kad ir, šī nauda Labības birojam tiks iedota, un tālākajos gados varēs operēt ar šo 3 mēnešu graudu rezervi arī turpmāk. Tātad tā ir valdības pozīcija. Mēs redzam šādu budžeta projektu un zinām, kāpēc tas ir tieši tāds.

Kas attiecas uz vēl dažiem priekšlikumiem, man ir ļoti liels prieks par to, ka... Veldres kungs minēja... Jā, ir skolai jumts nodedzis, mēs to zinām. Mēs Alūksnes skolai iedevām pagājušajā gadā naudu no neparedzētiem izdevumiem ieplānotās. Jā, varbūt tas bija nepietiekami. Bet, kad šādas lietas tiek ierosinātas, izglītības ministrs gan zina programmu, kuras skolas kad un kā varētu remontēt. Jo tāpat visām nepietiks. Un viņš pieņem šo lēmumu, raksta valdībai iesniegumu, raksta man iesniegumu. Mēs valdībā vienmēr šos jautājumus koleģiāli izlemjam un iespēju robežās arī parasti sedzam šos izdevumus, kas saistīti ar neparedzētiem gadījumiem, tādiem kā skolu nodegšana un tamlīdzīgas situācijas. Tā ka man tiešām patīkami atzīmēt, ka es šādu priekšlikumu dzirdēju.

Kas attiecas uz dažiem pārmetumiem par pagātni un bažām par to, ka šogad varētu notikt tāpat (ir runa par, teiksim, dažu deputātu priekšlikumu neprecīzu interpretāciju valdībā, kā to minēja Kreituses kundze), es lūdzu visus deputātus: attiecībā uz otro lasījumu iesniedziet ļoti precīzus priekšlikumus, lai nerastos nekādi juridiski strīdi par to, kā traktēt šo priekšlikumu un kam tad īsti to naudu novirzīt. Tie vienkārši ir priekšlikumu juridiskās tehnikas jautājumi. Mēs aicinām visus, kas sniegs priekšlikumus, tā arī darīt.

Visbeidzot es aicinu nobalsot par šo budžeta projektu pirmajā lasījumā un, uzklausot un pieņemot šo pamatoto kritiku, kas bija vērsta pret vairākām vietām šajā likumprojektā, strādāt tālāk un gatavot otro lasījumu, nekavēt šo darbu.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Pirmām kārtām es gribētu, lai Saeima lemtu par budžetu un par visiem tā grozījumiem un papildinājumiem. Es gribētu, lai, izdarot budžeta grozījumus, tiktu nodrošināts, ka visi bērni Latvijā spētu iegūt izglītību. Jūs zināt, ka tagad ir ļoti daudzi bērni, kas neiet skolā. Valstij ir jānodrošina pilnīgi viss - grāmatas, transports uz skolu un viss cits, kas nepieciešams pamatizglītības iegūšanai. Vai tas ir paredzēts? Nav paredzēts. Nav pieļaujams, ka tūkstošiem bērnu neatkarīgajā Latvijā neapmeklē vai nevar apmeklēt skolas. Spējīgākajiem jauniešiem vidusskolas izglītību un studijas augstākajās mācību iestādēs vajag apmaksāt valstij.

Nepieciešams pabalstus bērniem ne tikai palielināt, bet regulāri indeksēt tos atbilstoši inflācijai, tāpat kā pensijas. Ko tas līdz, ka tur pieliek dažus latus, bet inflācija ir lielāka? Un tas ir jāparedz budžetā. Tad tas budžets būs reāls, un tad to atbalstīs cilvēki.

Visiem skolas vecuma bērniem un daudzbērnu ģimenēm, maznodrošinātajiem un pensionāriem, es domāju, braukšanas maksa sabiedriskajā transportā arī ir jāsamazina, un to vajag paredzēt budžetā. Protams, var teikt, ka nav tik daudz naudas, bet neviens jau neliedz Ministru kabinetam samazināt visās ministrijās birokrātisko aparātu uz pusi (ministrijas neko nedara!), un tad būs papildus vēl 30 vai 40 miljoni.

Īpašu uzmanību vajag pievērst invalīdiem, slimiem un veciem cilvēkiem, arī černobiļiešiem. Nesen bija mītiņš, kurā viņi teica, ka par viņiem absolūti neviens nerūpējas - ne Labklājības ministrija, ne valdība. Un ir kardināli jāatrisina pensiju jautājums. Galvenais, lai cilvēki zina... Lai gan tā pensija nav liela, taču vismaz lai viņi zina, ka, inflācijai palielinoties, arī pensija palielinās! Indeksēt to vajadzētu katrā kvartālā.

Vēl es gribētu pateikt, ka maznodrošinātajiem un visām šādām ģimenēm, pensionāriem, invalīdiem ārsta apmeklējumiem vajadzētu būt bez maksas. Nabadzīgajiem cilvēkiem jābūt ārsta apmeklējumiem bez maksas. Nevar būt tā, ka ir jāmaksā kaut kādas ārsta nodevas...

Un otrām kārtām jāparedz, ka bērniem līdz 16 gadu vecumam visi ārstēšanas izdevumi tiek segti no valsts līdzekļiem. Nevar būt tāda situācija, ka, teiksim, saka, ka nav naudas... Es jau vienreiz minēju to, ka zobārsti rauj bērniem zobus ārā, jo nav naudas, lai salabotu...

Vajadzētu mums, visiem ārstiem, kopīgi panākt, lai budžeta iestādēs strādājošo ārstu algas tiktu palielinātas. Tas ir jāparedz, un tas mums jāprasa valdībai. Ir jārisina šis jautājums par algām, kādas ir kvalificētiem skolotājiem, ārstiem un skolotājiem, kas strādā budžeta iestādēs. Valdībai ir jāparedz, ka dažu gadu laikā, teiksim, trīs gadu laikā, tās tiktu pielīdzinātas pirmās kategorijas ierēdņu algām. Kāpēc tad ārsts ir sliktāks par ierēdni? Es domāju, ka mēs, ārsti, te kopīgi sagatavosim un parakstīsim tādu ierosinājumu attiecībā uz budžeta labojumiem. Tāpat jāparedz visādi stimulēt zinātni. Citi cilvēki varbūt nesaprot, ka zinātnei ir jāiet kopsolī ar visas valsts attīstību. Vajadzētu paredzēt, lai zinātne papildus saņemtu lielākas summas, lai būtu viens procents no budžeta katru gadu zinātnei. Protams, nepieciešams arī vairāk domāt par jaunajām ģimenēm. Mēs tikai runājam par dzimstību, bet attiecībā uz jaunajām ģimenēm mēs nekādus konkrētus pasākumus neveicam. Es nesaprotu, kāpēc valdība nevar paredzēt papildu līdzekļus vai arī veikt tādus pasākumus, lai visas jaunās ģimenes varētu saņemt dzīvokļus uz nomaksu par zemiem procentiem. Nebūtu taču nekādu problēmu - mēs pasūtītu, ārzemnieki saceltu te mājas tik, cik vajadzētu, ja mēs garantētu, ka to visu apmaksātu, un tad mēs dotu dzīvokļus uz nomaksu.

Es domāju, ka vairākus jautājumus mēs ierosināsim otrajā lasījumā, bet, protams, noteikti jābūt tā, ka par visiem grozījumiem ir jālemj Saeimai, visiem deputātiem kopā.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tas, ka valdība ar šiem budžeta grozījumiem atkal ir pierādījusi to, ka viņa negrasās pildīt apstiprināto un pieņemto deklarāciju, mums ir acīm redzami un nepārprotami skaidrs. Es gribētu pievērsties tam jautājumam, kāpēc tā ir. Kāpēc valdība negrib vai nevar pildīt šo deklarāciju? Mēs te dzirdējām, ka trūkst atkal naudas skolotājiem, pedagoģiskajiem darbiniekiem pirmsskolas mācību iestādēs, veselībai, dažādām sociālajām vajadzībām, bērnu pabalstiem un tā tālāk, un tā joprojām. Kāpēc tas tā ir? Es nelietošu šo finansu aprindās pieņemto vārdu, runājot par budžetu... Respektīvi, budžeta sastādīšanas metodika... Es domāju, ka te tā būtība slēpjas nepavisam ne pieejā, zinātniskā vai citādā pieejā, teiksim, tām vajadzībām, kādas ir Latvijā... arī tā būtu viena no pieejām budžeta sastādīšanai... Bet, es domāju, tā pieeja šeit ir vienkārša. Intereses - attiecīgās partijas vai partiju intereses viņu atbalstītāju pašvaldībās, dažādos uzņēmumos un tā tālāk, un tā joprojām... Un tas bija vienreiz jāpasaka atklāti šeit valdībai. Pamatošu, kāpēc ir šāds secinājums.

Pirmkārt, skatoties budžeta grozījumos, mēs redzam, ka speciālā budžeta izdevumi tiek pēkšņi palielināti par 23 miljoniem. Taču nupat mēs dzirdējām finansu ministra Zīles kunga sacīto, ka mēs varam tos palielināt tikai par tik daudz, par cik lielāki mums ir bijuši ieņēmumi. Bet es gribu zināt, kas ir šie speciālā budžeta izdevumi, kāpēc tie nav atšifrēti. Ja tie nav atšifrēti, man ir pilnas tiesības teikt, ka šajā gadījumā pirms vēlēšanām tiks valdošās partijas finansētas no šiem budžeta izdevumiem. Ja tas tā nav, tad, lūdzu, cienījamā valdība, pierādiet to ar budžeta atšifrējumiem, iesniedziet tos, kad gatavosim otro lasījumu. Es atvainojos...

Nākamais. Šis tomēr ir interešu budžets. Lūdzu, palūkojieties uz budžeta grozījumu 7.pielikumu! Nezin kāpēc pēkšņi tur ir mērķdotācijas investīcijām republikas pilsētām, rajoniem un pagastiem. Šajā pielikumā mēs redzam, ka nezin kāpēc pēkšņi Krāslavas rajonam un Limbažu rajonam ir ar mīnusa zīmi, toties ar plusa zīmi ir Saldus rajonam un Talsu rajonam... Vai šeit nav interešu konflikts? Es nezinu. Ja tas tā nav, tad, lūdzu, nāciet un pasakiet, kas tas ir! Kāpēc šiem diviem rajoniem, diviem novadiem, ir atņemts, bet citiem attiecīgi tiek pieplusēts? Es domāju, ka šī metodika šajā gadījumā neatbilst ne valsts interesēm, ne iedzīvotāju interesēm, ne arī zinātniskajiem pamatiem, kādi ir budžeta sastādīšanai un budžeta grozījumu sastādīšanai.

Un attiecībā uz to, ko, atkal par ieņēmumiem runājot, Zīles kungs te pieminēja, es domāju, ka tie acīmredzot ir, bet, ja tie ir, kāpēc tie tiek novirzīti nevis tām mūsu dzīves sfērām, kurām tas ir visvairāk nepieciešams (es vēlreiz gribu atgādināt par izglītību, veselību, sociālo aizsardzību), bet gan dažādiem citādiem, turklāt deputātiem nezināmiem mērķiem. Respektīvi, speciālais budžets... Es tāpēc aicinu, cienījamie kolēģi, iesniegt priekšlikumus un arī otrajā lasījumā balsot par tiem priekšlikumiem, kurus Saeima, atšķirībā no valdības, tomēr atzītu par prioritāti, un tie būtu acīmredzot par izglītību, veselību, sociālo aizsardzību. It īpaši es aicinu, cienījamie kolēģi, padomāt par šiem bērnu pabalstiem, kas ir divas reizes zemāki par Eiropas Savienības noteiktajām normām un minimumiem. Tajā pašā laikā Labklājības ministrija, teiksim, šiem bērnu pabalstiem neizlieto gadam piešķirto naudu un paliek pārpalikums.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

J.Kušnere. Cienījamie kolēģi, es aicinu noraidīt šos grozījumus un atdot tos atpakaļ valdībai, lai viņa sniegtu paskaidrojumus. Tā, kā tas pienākas.

Sēdes vadītājs. Pirms tupinām debates, izskatīsim desmit deputātu priekšlikumu turpināt šīsdienas sēdi bez pārtraukuma līdz darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Vai ir vajadzīga balsošana? Esam vienojušies. Paldies.

Nākamais runās Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ļoti aizkustina tas, ka daudzi no klātesošajiem izteicās, ka ir nepieciešams atbalstīt veselības aprūpi, tas tiešām priecē. Taču es gribu iebilst Jurkāna kungam par to, kas šeit izskanēja, - ka medicīnai tiek samazināti līdzekļi uz neatliekamās medicīniskās palīdzības rēķina. Jurkāna kungs, ja jūs kritizējat esošo veselības aprūpi, tādā gadījumā, lūdzu, izmantojiet korektus argumentus. Un šeit es gribu vienkārši informēt par to, ka... protams, tā kā šīs sēdes translāciju klausās radioklausītāji un daudzi no tiem nezina to, kas īstenībā notiek, esmu spiests aizrādīt, ka šī argumentācija bija nekorekta. Jo situācija ir šāda: vēl pagājušajā gadā, kad slimokases bija atdalītas no pašvaldībām (proti, tās tika veidotas katra atsevišķi, bet tās nebija šīs reģionālās slimokases), notika koordinācija starp pašvaldībām, slimokasēm un daudzos rajonos - arī starp pakalpojumu sniedzējiem. Šobrīd, kad veidojas reģionālās, tieši pašvaldības ir to dibinātājas, un atsevišķas pašvaldības nonāk tādā monopolsituācijā, proti, pakalpojuma... respektīvi, naudas turētājs ir vienlaicīgi arī šī pašvaldība. Rīgā ir izdomāta šī reforma... Tā kā ir izveidots primārās aprūpes ārstu tīkls, tie, lūk, būs tie, kas sniegs neatliekamo palīdzību daudzos gadījumos, un ātrā palīdzība brauks tikai tad, kad tas būs nepieciešams. Un tādēļ šo naudu ir paredzēts sadalīt: no ātrās palīdzības - primārās veselības aprūpes ārstiem. Manā skatījumā, šī reforma ir sasteigta, tā nav sakārtota. Bet jebkurā gadījumā... ja reiz par to atbild šī viena reģionālā slimokase, tad nevar teikt, ka valdības politika ir tāda - atņemt naudu neatliekamajai palīdzībai. Bet, tā kā daudzi šeit klātesošie izteicās, ka veselības aprūpe jāatbalsta, es arī gribu teikt, ka veselības aprūpes finansējuma palielinājums ir arī valdības prioritātēs, un tādēļ es aicinu atbalstīt šo budžeta grozījumu projektu.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu zināmā veidā piebiedroties to savu kolēģu viedoklim, kuri uzskata, ka Zīles kungs, mūsu valsts finansu ministrs, ir diezgan nekonsekvents, runājot par to, ka patiešām valdības deklarācija līdz galam netiek pildīta. Es gribētu atgādināt, cik karstas debates mums visiem, kungi un dāmas, nācās piedzīvot, kad mēs izskatījām budžetu. Mums mēģināja iegalvot, ka ienākumu daļa patiešām ir izanalizēta, tā it kā pārsniedz visas prognozes un ka mēs nekādā gadījumā nevaram papildus analizēt to vai citu stratēģisko virzienu. Kā es atceros, daudzi klātesošie oratori, kas šodien runā par šā budžeta pieņemšanu Finansu ministrijas skatījumā, toreiz karsti un plaši debatēja par to, ka nevajag atbalstīt tanī laikā... Tad daudzi mēs bijām vienoti, kad pietrūka naudas izglītības sistēmai, medicīnas darbiniekiem, sociālajai sfērai...

Atcerieties, kā, kad mēs diskutējām par to, tā pati Finansu ministrija un arī Roberts Zīle, kas tajā laikā vadīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, klusuciešot piekrita Andra Šķēles izvirzītajam bezdeficīta budžetam ar 20 miljonu lielu kļūdu pašvaldībām. Šodien mēs dzirdam, ka finansu ministrs Roberts Zīle izlems jautājumu, kurai skolai iedot to naudiņu tam jumtam un kurai - neiedot. Vai nav jocīgi šodien klausīties, ka šeit, Saeimas tribīnē, kāpj finansu ministrs un saka: “Es gaidīšu, kad pie manis ieradīsies viens vai otrs ministrs, un tad es šos jautājumus lemšu.”

Ko tas nozīmē, izejot no tā, ka tuvojas vēlēšanu kampaņa? Vēlēšanu kampaņas priekšvakarā patiešām būs ļoti interesanti, ka pie Finansu ministrijas izveidosies garas un plašas rindas, bet Saeima paliks gribot, izejot no tā, ka praktiski neviens priekšlikums nav apspriests, pat vadoties pēc valdības deklarācijas.

Es par to runāju tāpēc, ka man bija tas gods ilgu laiku atrasties valdībā un vairāki desmiti vēstuļu tika uzrakstīti, kas skāra tikai iekšlietu sistēmu, bet tāpat kā daudzi mani kolēģi... es gan nezinu, kā citi, bet es nesaņēmu nevienu rakstveida atbildi. Drīzāk dažādu veidu solījumus par to, ka šīs problēmas tiks skatītas. Man tas atgādina praksi, ka daudzi jautājumi Finansu ministrijā tiek uzkrāti, ka tiek veidota problēma, un tad šo problēmu veiksmīgi atrisina Ministru prezidents Krasta kungs, dziļi un tālredzīgi ieklausoties, ko viņam saka tauta. Un tad viņš izdod pilnvaras caur Saeimu šos jautājumus lemt finansu ministram, kurš varēs būt tik visžēlīgs, ka pie sevis uzņems rindā stāvošos un gribošos, lai gan tādas tiesības nav dotas finansu ministram... Un šīsdienas runa vēl vienu reizi apliecina, ka patiešām, kā izteicās daudzi kolēģi, šis budžets tiek veidots nepareizi - vadoties pēc tā, ka pamatbāze tiek plānota, balstoties uz ieprikšējo gadu pamatbāzes skaitļiem, tādējādi visi ministri tiks nostādīti neērtā situācijā, jo ministriem līdz ar to tiek atņemtas tiesības lemt par viņu izvēlēto un viņiem uzticēto novirzienu, lai gan tiek sacīts, ka viņi prognozē tās vai citas darbības attīstību valstī.

Ja mēs runājam par to, kā izkļūt no šīs situācijas, tad es aicinu finansu ministra iesniegto projektu, kas patiešām ir finansu ministra radīts, jo tieši viņa runa vēlvienreiz apliecināja, ka tas ir viņa projekts nevis valdības. Šodien patiešām neviens no klātesošajiem ministriem neuzstājās, un es stipri šaubos, vai viņi tādu projektu atbalsta. Tas ir jāizdiskutē pirmām kārtām Ministru kabinetā, pieaicinot arī pozīcijas un opozīcijas deputātus. Es aicinu neatbalstīt šodien budžeta projektu pirmajā lasījumā un atdot to atpakaļ personīgi Zīles kungam pārstrādāšanai. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Tauta! Ernests Jurkāns mums paziņoja, ka budžeta ienākumi ir par 35% lielāki, nekā bija paredzēts. Saprotiet, tas nozīmē, ka mēs būtu varējuši izdot divreiz vairāk, nekā mūsu budžetā ir šodien.

Atnāk augstprātīgais Zīles kungs un mums skaidro, ka viņš tikpat labi rēķinās, lai nekad nebūtu kļūdu uz otru pusi. Bet, saprotiet, cik mājas ir aizgājušas postā! Cik ugunskuru ir nodzēsts, cik māju ir aizdedzies! Cik daudz jaunu cilvēku ir neizglītoti! Cik cilvēku ir kļuvuši par alkoholiķiem tāpēc, ka darba vietu nav! Cik cilvēku ir izdarījuši pašnāvību!

Kreituses kundze saka: Dievs dod, lai Valdmanis nekļūtu par tieslietu ministru! Zīles kungs, kauns jums! Nav itin nekāds gods turēt maku tā, ka cilvēki mirst, lai pēc tam ietaupītu ēdienam naudu! Laukiem nav, bet mēs esam taupījuši naudu, lai gan nav iesēti graudi...

Kreituses kundze domā, ka to visu vajadzētu laist garām. Neviens nav atbildīgs par šo genocīdu pret mūsu tautu, pret tiem tūkstošiem cilvēku gadā, kas izdara pašnāvību, pret tām meitenēm, kas 8 gadu vecumā staigā pa Čaka ielu, pret tiem bērniem, kas neiet skolā. Bet Zīles kungs, lūk, ir ietaupījis naudu, jo nebija jāmaksā tam skolotājam, un tas bērns paliek analfabēts. Es domāju, Sadarbības padome, jūs zināt, ka jūs esat vainīgi un jūs tiesās.

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs! Atis Sausnītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Arī man izsauc izbrīnu tas, kā mēs šāgada budžeta grozījumos plānojam šos 23 miljonus, kas paredzēti no privatizācijas fonda līdzekļiem. Es esmu gandarīts, ka Zīles kungs beidzot ir ieklausījies, ka privatizācija ir vienreizīgs process un ka šie līdzekļi ir paredzami attīstībai, bet tomēr atšifrējumā mēs neredzam, kam tad tie tiks paredzēti.

Redzot tos pieprasījumus, kurus iesniegusi Ekonomikas ministrija, mēs saprotam, ka arī šeit atbalsts nav saņemts arī par kompensācijas sertifikātiem, kas tik cieši interesē tieši apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakciju. Zīles kungs, es domāju, ka jums jau nu vajadzēja vismaz kompensācijas sertifikātu dzēšanu atšifrēt.

Tālāk mēs runājam par tām atbalsta programmām, kuras ir nepieciešamas, lai mēs iekļūtu Eiropas Savienībā un saņemtu Eiropas Savienības atbalstu, un nav svarīgi, vai tas būtu enerģētikas sektora, mazo un vidējo uzņēmumu vai kā cita atbalsts. Diemžēl bez šīm programmām mēs nevaram gaidīt no citiem kaut kādas dāvanas, kā mēs esam paredzējuši to darīt.

Tāpat arī par Standartizācijas un metroloģijas attīstības aģentūru, pašvaldību kreditēšanu un tā tālāk. Mēs esam runājuši, ka mums ir jāpārorientē gan Krasta kunga izteikumi, gan arī Birkava kunga izteikumi, jāpārorientē visi ražotāji no Austrumiem uz Rietumiem. Tas prasīs līdzekļus tehnoloģijām. Zīles kungs, kur tad ir šie līdzekļi? Un kā tas tiks izdarīts reāli? Tas nozīmē, ka jūs vienkārši... te nu mēs vēlreiz pārliecināsimies, ka jūs vai nu neorientējaties, kas ir tautsaimniecība un kā tā būtu finansējama, vai arī vienkārši tuvojas vēlēšanas, kad jūs vienkārši atkal sākat runāt kaut ko vienu, bet īstenība ir pavisam citādāka.

Neparedzētie gadījumi - tātad tās ir avārijas. Vai tad tiešām arī šī valdība neredz, ka neparedzētie gadījumi vai avārijas ir saistīti tieši ar valdību? Un vai tad valdība nevar prognozēt, kas tad ir šie neparedzētie gadījumi? Valdībai tas ir jāparedz pēc iespējas precīzāk un jāprognozē. To es teicu jau tad, kad bija pagājušā gada beigas, kad mēs pieņēmām šāgada budžetu, ka neparedzētie gadījumi varētu būt, bet nevis tādi, kādi pašreiz tiek plānoti, - tik lielas summas!

Līdz ar to es vēlreiz gribu uzsvērt, ka visas šīs prioritātes un visi tie pieprasījumi, kurus ir iesniegušas arī ministrijas, diemžēl ir jāizvērtē ļoti objektīvi, nevis jāizvērtē no tā aspekta, ka Ministru kabinets būs tas, kas izvērtēs precīzi un pareizi, kam dot. Diemžēl līdzšinējā prakse rāda, ka mēs vēlreiz un vēlreiz nevaram izvērtēt tās summas, kas ir paredzētas vienreizīgiem gadījumiem, jo arī šī kritika, kas ir saņemta no atsevišķiem deputātiem, liecina par to, ka vai nu mums neuzticas, vai arī valdība neuzticas sev, ja tiek aicināts viņai dot tādas pilnvaras.

Vēlreiz uzsveru, ka budžeta grozījumi ir nepieciešami, bet ne šādā redakcijā, protams, ne šādā variantā, kādu mums piedāvā Finansu ministrija kā pamatministrija un Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mana pieredze, piedaloties budžeta tā saucamajā formēšanā jeb veidošanā, ir gaužām bēdīga. Varētu teikt, pat vairāk nekā gaužām bēdīga. Es šodien atkal redzu, ka ir saņemts gatavs budžets, bet pirms tam es atkārtoti zvanīju uz Finansu ministriju un mani pasūtīja tālāk... un tad man ir ļoti skumji, tad es domāju: “Kāda velna pēc vispār ir vajadzīgi deputāti šeit? Vai lai pieņemtu budžetu, ko valdība iesniedz? Vai lai ievēlētu valdību? Pēc kādiem principiem ievēlē valdību - arī to ir grūti pateikt, jo mēs jau redzējām pēc mūsu ievēlēšanas, cik sarežģīti bija. Viens vienojās ar kādu, bet pēc tam jau ar pavisam kādu citu. Pilnīgi pretēji!

Ko nozīmē programmas, ko nozīmē partiju principialitāte? Es domāju, ka es arī te kaut ko varēšu darīt. Mans laiks iet uz beigām...

Es vairākus gadus, kopš es šeit esmu... es gandrīz trīs gadus esmu centies kaut kā iespaidot šo budžetu, bet man tas nav izdevies. Viens no spilgtākajiem piemēriem bija tad, kad es mēģināju runāt par to, ka vajadzētu aizsargāt skolas, tātad salabot arī jumtus. Es mēģināju atjaunot arī kultūras un vēstures pieminekļus, šajās ēkās izvietot kādu sabiedrisko organizāciju vai skolu, vai kādu ražotni. To visu varētu darīt, un mums nebūtu jāceļ jaunā Gaismas pils vismaz par 60 miljoniem dolāru vai par 60 miljoniem latu. Mēs mierīgi varētu iztikt ar to naudu, kas mums ir, ja mēs ieklausītos arī deputātu balsīs.

Tāpat Celulozes rūpnīcas projektēšana, kurai bija paredzēti iepriekšējā gada budžetā 300 000 latu. Ar lielām grūtībām es sekoju līdzi šā budžeta tēriņam, no kura izlietoja tik tikko 200 000 latu, pie tam šos 200 000 iztērēja konsultācijām, projektiem, to noliegšanai, auto pirkšanai un tā tālāk. Tātad biju pavisam mierīgs, jo 100 000 latu, kā es to prasīju, varēja izlietot, vai nu veselības aizsardzībai, vai izglītībai, vai varbūt kādam citam vērtīgam projektam. Diemžēl Finansu ministrija toreiz manī neieklausījās - un neieklausījās arī pašreiz. Kā es jums jau skaidroju, es tur biju, es runāju, diemžēl - bez rezultāta.

Es domāju, ka veselības aizsardzības budžets ir noteikti jāpalielina. Man stāsta, ka Gaiļezera slimnīcā, kuras vadītājs vai direktors ir bijušais ministra vietnieks Platkāja kungs, var divu trīs stundu laikā sniegt palīdzību “smagiem” slimniekiem, kuriem varbūt citos apstākļos būtu jānomirst tāpēc, ka šāda palīdzība nav sniegta laikus. Es domāju, ka varbūt tad mēs būtu saglabājuši kāda zēna dzīvību, kuru vienkārši ar sitienu ir triekuši pret sienu un kuram bija sākusies asiņošana smadzeņu apvalkiem... Tikai tāpēc, ka nespēja ātri sniegt šo palīdzību, šis zēns aizgāja bojā.

Vajadzētu tomēr Finansu ministrijai un ministram, īpaši valsts sekretāriem neuzvesties augstprātīgi un nicinoši pret deputātiem, jo tauta tomēr ir ievēlējusi deputātus un domā, ka deputāts ir atbildīgs par visu to, kas notiek valstī. Bet izrādās (un šodien notiekošais tam ir spilgts piemērs), ka valdība praktiski nevēlas rēķināties ar deputātu vēlmēm, ar to, ko deputāti zina, un ar to, ko viņi redz, jo viņi runā ar vēlētājiem, viņi zina, kas ir vajadzīgs mūsu valstij, kas ir vajadzīgs, lai mūsu tautsaimniecība attīstītos un lai mums visiem vienmēr būtu izglītības iespējas. Ir ļoti bēdīgs skats: jā, tiešām, - brūk mūsu kultūras un vēstures pieminekļi, izglītības sistēma ir zem katras kritikas. To mēs zinām, un es negribu visu to negatīvo teikt, jārunā par kaut ko pozitīvu. Pozitīvs, es domāju, būtu tas, ka valdība tomēr pārvērtētu savas ģeniālās vai fantastiskās spējas izlemt visas tautas likteni - gan veselību, gan izglītību, gan tautsaimniecību. Vai tiešām nevarētu atrast līdzekļus, lai kreditētu mazās ražotnes laukos, sniegtu bezprocentu kredītus? Daudz labu priekšlikumu nāk no šiem deputātiem, kas varbūt ir arī opozīcijas deputāti, - bet vai tāpēc viņi ir sliktāki par pozīcijas deputātiem? Tieši tāpēc es šoreiz aicinu nepieņemt šo budžetu un par to diskutēt, ņemot vērā mūsu šodien izteiktos aizrādījumus, ar visiem deputātiem rēķināties un atkārtoti to iesniegt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle - finansu ministrs. Otro reizi.

R.Zīle (finansu ministrs).

Godāto priekšsēdētāj! Es aizņemšu vēl divas minūtes. Tātad, starp citu, šajā budžeta projektā var redzēt arī to, ka veselības aizsardzība saņem vēl 5 miljonus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes pārpildes, kura, starp citu, ir garantēta ar centrālo budžetu. Tas pats attiecas uz pašvaldībām. Kopējā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpilde būs apmēram 12 miljonu... Tātad arī šos plusus arī var redzēt šajā budžeta projektā, bet tā nav valsts pamatbudžeta sastāvdaļa.

Tālāk. Es gribu teikt Sausnīša kungam, ka valdība neplāno ugunsgrēkus skolās, viņa to nedarīs.

Es gribu pieminēt arī to, ka šis nav finansu ministra projekts, šis ir valdības projekts. Finansu ministrs iesniedza šo projektu valdībai, un valdība to akceptēja un nosūtīja Saeimai. Rindas nebūs pie finansu ministra, tāpat kā tās nav arī tagad... Mums ir izstrādāta kārtība, ka attiecīgais ministrs ziņo (piemēram, izglītības ministrs atsūta vēstuli tieši par šo skolu, kura ir nodegusi), un tad mēs parasti šos jautājumus risinām valdības sēdēs. Tur nav nekādu noslēpumu, tur viss ir atklāti pateikts un ir redzams. Katru ceturksni informācija par šiem neparedzamajiem izdevumiem nonāk šeit, Saeimā, un tādējādi ir redzams, kas iepriekšējā ceturksnī ir tērēts. Šeit pārpalikumi nestāv, šie līdzekļi strādā Latvijas valsts parādu segšanai jeb atdošanai, labākas situācijas radīšanai un lētāku risinājumu meklējumiem. Tur strādā arī šī nauda no iepriekšējo gadu pārpalikumiem, kuri ir pamatā speciālajos budžetos, kā es jau minēju iepriekš.

Par citiem punktiem es nerunāšu, jo laiks iet uz beigām.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - otro reizi.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Runāšu pietiekami īsi. Pirmām kārtām - par Latvijas Privatizācijas aģentūras iemaksām valsts budžetā, kuras tiek samazinātas par 23 miljoniem un tiek nodotas valdības rīcībā. It sevišķi pirmsvēlēšanu laikā visi, tiekoties ar cilvēkiem, daudz runā par to, ka ir nepieciešams atbalstīt mazo un vidējo biznesu. Tad, atvainojiet, Zīles kungs, mums tas budžets ir absolūti ačgārns! Ja privatizācijas ceļā iegūtie līdzekļi netiek ieguldīti attīstībā, tad, es atvainojos, rodas jautājums - kas mūs sagaida nākotnē?

Nākamais. Ja mēs sakām, ka šis ir valdības apstiprinātais budžets, tad parādiet man to vietu šajā budžetā, kurā tiek runāts par 10 miljoniem, kuri ir pieņemti valdības sēdē un kuri ir jānovirza Iekšlietu ministrijai, robežapsardzei, lai beidzot tiktu sakārtota Austrumu robeža? Kur ir šie cipari?

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Baloža kungs!

V.Balodis. Godātie deputāti! Tā kā šeit no tribīnes izskanēja ļoti daudzi un dažādi priekšlikumi par to, kā šī nauda būtu tērējama, un tā kā arī ļoti daudzi deputāti - vairākums deputātu - ir iesnieguši savus priekšlikumus Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai deputātiem attiecībā uz otro lasījumu būtu iespējas parādīt savu iniciatīvu un šo naudu novirzīt tiem mērķiem, kurus viņi uzskata par labākiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 31, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

V.Balodis. Godātie deputāti! Kā jau es teicu, daudzi deputāti jau ir iesnieguši Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā savus priekšlikumus, un, lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam, es lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 11. jūnijam, tas ir, līdz ceturtdienai, līdz pulksten 12.00 dienā.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas priekšlikumu? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

Un kad veiksim otro lasījumu?

V.Balodis. Ierosinu noteikt, ka grozījumi otrajā lasījumā ir izskatāmi 18. jūnijā.

Sēdes vadītājs. 18. jūnijā? Nav iebildumu? Paldies.

Otrais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998. gadam”” otrajam lasījumam”.

Komisijas vārdā - Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4329. Šādu kārtību nosaka Kārtības rullis, un tādu mēs esam pieņēmuši vienmēr, kad pieņemam budžetu... Tā kā priekšlikumi par šo Saeimas lēmuma projektu nav iesniegti, lūdzu atbalstīt pirmajā un galīgajā lasījumā...

Sēdes vadītājs. Lēmuma projektus mēs nepieņemam lasījumos. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 10, atturas - 17. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Māri Rudzīša kungu, Saeimas sekretāra biedru, lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Godātie kolēģi, kamēr tiek gatavota izdruka, atļaušos jums atgādināt, ka nākamā kārtējā Saeimas sēde ir 10. jūnijā, trešdien, pulksten 13.30.

Lūdzu, Rudzīša kungs!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Leonards Stašs,

Vladilens Dozorcevs,

Modris Lujāns,

Jānis Urbanovičs,

Jānis Jurkāns,

Jānis Kalviņš,

Andrejs Krastiņš,

Aleksandrs Kiršteins,

Pēteris Tabūns,

Kārlis Leiškalns,

Jānis Bunkšs,

Indulis Bērziņš,

Jānis Rāzna,

Gunta Gannusa,

Jānis Kazāks,

Odisejs Kostanda,

Kārlis Čerāns,

Ervids Grinovskis,

Andrejs Naglis,

Viesturs Gredzens.

Sēdes vadītājs. Paldies. Saeimas 8. jūnija ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu.

Atkārtoju: nākamā kārtējā sēde ir 10. jūnijā, tas ir, parīt, pulksten 13.30. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute