Latvijas Republikas 6.Saeimas rudens

sesijas devītā (ārkārtas) sēde

1998.gada 7.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, kolēģi! Sāksim Saeimas 7.oktobra ārkārtas sēdi. Darba kārtībā ir divi jautājumi. Pirmais ir likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, trešais lasījums, un otrais - likumprojekts “Izglītības likums”.

Par pirmo darba kārtības jautājumu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” Juridiskās komisijas vārdā - Aigars Jirgens. Lūdzu!

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4499.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - ierosina papildināt 17.panta piekto daļu. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Jirgens. 2.priekšlikums ir Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikums - papildināt 18.panta otro daļu ar 7.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Juridiskā komisija ar balsu vairākumu šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts. Godātie kolēģi, debatēs vajag pieteikties noteiktajā kārtībā. Ja deputāti neatrodas savās darba vietās, bet vēlas runāt un ceļ roku, diemžēl es to konstatēt nevaru.

A.Jirgens. 3.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 19.¹ pantu. Tas ir tehnisks labojums, ko Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 3.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Jirgens. 4.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 31.panta astotajā daļā iekavas un vārdu “amatiem”. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt šim komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Jirgens. Arī 5.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt 39.panta otrajā daļā vārdus “Ministru prezidenta” ar vārdiem “Ministru kabineta”. Atbildīgā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Vēlas runāt Kārlis Leiškalns. Lūdzu! Leiškalna kungs, jūs bijāt pieteicies debatēs par šo jautājumu? Ja neesat, tad... Citiem deputātiem iebildumu nav. 5.priekšlikums tiek akceptēts atbildīgās komisijas redakcijā. Pieņemts.

A.Jirgens. 6.un 7.priekšlikums ir deputāta Bišera un atbildīgās komisijas priekšlikums par 41.pantu. No šiem diviem priekšlikumiem atbildīgā komisija atbalstīja savu priekšlikumu, un deputāta Bišera priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 6.un 7.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

A.Jirgens. 8.priekšlikums ir deputātes Prēdeles priekšlikums - papildināt Kārtības rulli ar 41.¹ pantu jums iesniegtajā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam par 8.priekšlikumu - deputātes Prēdeles priekšlikumu. Pieņemts.

A.Jirgens. 9.priekšlikums ir deputāta Čerāna priekšlikums. Arī viņš ierosina papildināt Kārtības rulli ar 41.¹ pantu. Arī šo priekšlikumu Juridiskā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta. Pieņemts komisijas atzinums. Paldies.

A.Jirgens. 10.priekšlikums ir deputāta Bišera priekšlikums par 49.panta pirmās daļas tekstu, un Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Jirgens. 11.priekšlikums ir deputāta Bišera priekšlikums - papildināt 54.panta pirmo daļu. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Paldies. Pieņemts.

A.Jirgens. 12.un 13.priekšlikums ir deputāta Jirgena un atbildīgās komisijas priekšlikums par 56.pantu. Deputāta Jirgena priekšlikums ir atbalstīts daļēji, un Juridiskā komisija ir izstrādājusi savu 56.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 12.un 13.priekšlikumu, par likumprojekta 56.panta pirmās, otrās un trešās daļas redakciju? Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Jirgens. 14.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 57.panta pirmās daļas redakciju. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Paldies. Pieņemts.

A.Jirgens. 15.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt otrajā lasījumā pieņemto 64.pantu ar trešo daļu. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Jirgens. 16.priekšlikums ir deputāta Jirgena priekšlikums - papildināt 65.pantu ar jaunu otro daļu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 16.priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

A.Jirgens. 17.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt 69.panta otro daļu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par 17., 18.un 19.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Jirgens. 20.priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt Kārtības rulli ar 78.¹ pantu jums redzamajā redakcijā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Jirgens. 21.priekšlikums ir deputāta Bišera priekšlikums - izslēgt 85.panta trešajā daļā skaitli un vārdu “1. un”. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 21.priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

A.Jirgens. 22.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt 85.panta piektās daļas 4.punktu. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Jirgens. Arī 23.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt 85.pantu ar sesto daļu. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Jirgens. 24.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt 92.panta pirmo daļu ar 3.punktu. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

A.Jirgens. Atbildīgā komisija iesniedza arī savu priekšlikumu - 25.priekšlikumu - papildināt 92.pantu ar jaunu otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti šo komisijas atzinumu akceptē. Pieņemts.

A.Jirgens. 26.priekšlikums ir deputāta Bišera priekšlikums - izteikt 95.panta pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Kreituses kundze, jūsu uzvārds parādījies uz tablo. Nevēlaties runāt.

Paldies. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Jirgens. 27.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 115.panta pirmo un otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Kārtības ruļļa 115.panta redakcijai. Pieņemts.

A.Jirgens. 28.priekšlikums par 119.pantu ir deputāta Kiršteina priekšlikums - izteikt 119.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Šo priekšlikumu Juridiskā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

A.Jirgens. 29.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt 122.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Jirgens. Arī 30.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt 122.panta piekto daļu. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Jirgens. 31.priekšlikums ir deputāta Kiršteina priekšlikums - izteikt 124.panta pirmo daļu šādā redakcijā... Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputāta Kiršteina ierosināto 31.priekšlikumu. Tiek pieņemts komisijas viedoklis.

A.Jirgens. 32.priekšlikums ir deputāta Čerāna priekšlikums - papildināt 149.panta pirmo daļu ar 17.punktu. Juridiskā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par deputāta Čerāna ierosināto 32.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Jirgens. 33.un 34.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikumi par 198.pantu, un Juridiskā komisija tos atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 198.panta pirmajā daļā vārdu “(palīgus)” un 198.panta otrajā daļā arī vārdu “(palīgi)”. Pieņemts.

A.Jirgens. 35.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt likumu ar pārejas noteikumiem jums redzamajā redakcijā. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Acīmredzot 130.priekšlikums... 131., bet es gribu runāt par priekšlikumu, kuru mēs nepaguvām nopietni izskatīt, par priekšlikumu, kuru mēs nepaspējām samērot ar Latvijas Republikas Satversmi, un tas ir priekšlikums par deputāta izslēgšanu. Es uzskatu, ka mēs nevaram atbalstīt tāda likuma pieņemšanu trešajā lasījumā, kas ir nopietnā pretrunā ar Satversmes 5.pantu, kā arī ļoti nopietnā pretrunā arī ar citiem Satversmes pantiem un padara deputātus par partiju marionetēm. Pie tam liedz iespēju lielo vai koalīcijas frakciju deputātiem izstāties no frakcijas, teiksim, gadījumos, ja lielās partijas nepilda savas priekšvēlēšanu programmas, kurām ir pievienojies deputāts, bet mazo frakciju deputātiem, kurus pārvilinās varbūt uz lielajām, ņemot vērā to, ka par šo deputātu atrašanos vai neatrašanos Saeimā lems pati Saeima, līdz ar to tiks nodrošināta palikšana. Es domāju, ka mēs šobrīd nevaram tautas priekšstāvjus, kā ir teikts Satversmes 5.pantā, pārvērst par partiju priekšstāvjiem, tāpēc aicinu balsot pret šo likumu, ja mums neizdosies pārbalsot un attiecīgi izdebatēt pieņemto priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Jautājums ir tāds, ka es nesapratu Leiškalna kunga priekšlikumu, ko viņš izteica. Viņš aicināja balsot pret likumu, pret kuru sēdes laikā neviens neiebilda. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Es nepaspēju!”) Es nezinu, kāpēc jūs nepaspējāt.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, mēs apspriežam 35.priekšlikumu.

I.Bišers. Patlaban mēs apspriežam 35.priekšlikumu, ar kuru Leiškalna kunga priekšlikums nekādi nesaistās. Tāpēc es domāju, ka šī uzstāšanās ir visai nesaprotama.

Vēl ir tāds jautājums. Leiškalna kungs atsaucās uz Satversmes 5.pantu, ar kuru šajā gadījumā nav nekāda sakara, jo, kā zināms, 5.pants ir par to, ka Saeima sastāv no 100 locekļiem, un to nekādā ziņā neviens no pieņemtajiem priekšlikumiem neskar.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lieta ir tāda, ka patiešām pret 35.priekšlikumu, kā es saprotu, nekādu īpašu iebildumu nevarētu būt. Runa ir par kaut ko citu, pie kā mēs nonāksim burtiski pēc dažām sekundēm vai pēc pāris minūtēm. Un runa ir par to, ka pirms likuma pieņemšanas kopumā pieci deputāti lūgs tomēr pārbalsot, lai gan reāls balsojums nenotika. Deputāti lūgs pārbalsot 2.priekšlikumu sakarā ar to, ka es biju nospiedusi pogu par pieteikšanos, bet tobrīd es biju tur augšā pie loga un cēlu roku... Man nav ne mazāko pretenziju pret Čepāņa kunga vadības stilu, un es saprotu, ka tas lielā mērā ir pārpratums, bet mēs nevaram atstāt šajā likumā, ja mēs gribam to pieņemt kopumā, normas, par kurām ir šaubas, vai tās ir vai nav pretrunā ar Satversmi. Drīzāk jau ir tā, ka ir. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis. Atgādinu, kolēģi, ka debatēm paredzētais laiks ir 15 minūtes pirmo reizi un 5 - otro reizi. Valdmaņa kungs, jums ir iespēja!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sadarbības padome un viņas atbalstītāji! Kolēģi Saeimā! Leiškalna kungam ir jāpasaka liels paldies, jo tiešām šis jautājums ir ļoti svarīgs. Tas ir tas jautājums, ka deputāts, uzklausot savus vēlētājus, izpildot savus solījumus tautai, nolemj, ka viņš frakcijā nevar palikt. Jo, kā mēs redzējām beidzamajā Saeimā, gandrīz neviena ievēlētā partija neturēja savu vārdu, ko bija devusi vēlētājiem. Un, ja tāds deputāts aiziet no frakcijas prom, tad tas solis it kā esot līdzīgs tam... it kā viņš būtu krimināli notiesāts. Tāpēc viņš tiek no Saeimas mests ārā. Šādas disciplīnas ieviešana, manuprāt (es varu tikai teikt “manuprāt”, jo tauta ir nolēmusi, ka es viņas vārdā vairs nerunāšu), ir pilnīgi nepieņemams variants.

Mēs, šeit, Saeimā, būdami, esam redzējuši to, ka programmas mainās, deputātiem ir grūti palikt uzticīgiem savai partijai. Kā mēs redzējām, no Vienības partijas ievēlēja astoņus, beigās pieci no viņiem atradās citā partijā un varēja veidot paši savu frakciju. Kas tad notiks, ja būs tāds pats gadījums? Ja pieci satiekas ārpus Saeimas un nolemj, ka viņi nāks atpakaļ, tad viņi var veidot savas frakcijas un atkal nākt atpakaļ uz Saeimu? Tas ir murgs! Es domāju, ka par partijas disciplīnu būtu jārunā. Citāda partijas disciplīna nedrīkstētu būt. Deputātiem ir jāatbild saviem vēlētājiem, savai sirdsapziņai.

No tiem naudasmaisiem, kuri ir Latviju pārplūdinājuši ar skaļu reklāmu, neviens nespēj domāt. Tagad ir ievēlēti deputāti Saeimā, un šie naudasmaisi valdīs pilnīgi. Viņi var deputātam pateikt: “Es tev varu atņemt to vietu, ja tu mani neklausi!” Vai mēs patiešām gribam, lai tā finansu oligarhija, kas pār mums valda un kas ir ieviesusi to ekonomisko teroru, valdītu tik cieši?

Es zinu, ka es runāju tikai savā vārdā, savā izpratnē, jo tauta vairumā ir nobalsojusi par šiem lielajiem naudasmaisiem, bet es jūs lūdzu neizjaukt ar šo priekšlikumu to, kas ir vēl palicis no demokrātijas Latvijā.

Šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā sēdē pēc vēlēšanām... ar šādu tempu trešajā lasījumā ielikt šādu maiņu iekšā...To mēs pat nemanījām, Leiškalna kungs mums atgādināja, ka tāda ir. Ir pilnīgi nepieņemams tāds stils demokrātijā. Mums vienkārši aizvelk garām kaut ko... Tikai vēlāk citi izpratīs to būtību. Es domāju, ka ir jādara, kā Leiškalna kungs ieteica, šo likumprojektu vajadzētu atstāt, lai to nolemj 7.Saeima, kurā tie lielie naudasmaisi valdīs tā kā tā. Lai viņi nolemj. Mums tas ir nepiemēroti - to darīt tagad. Ja mēs to darītu, tad jāsaprot, ka liela daļa mūsu Saeimas locekļu šodien būtu it kā līdzīgi kriminālnosodītajiem un viņiem būtu no Saeimas tūlīt jāiet prom. Es domāju, ka tas ir pilnīgi nepieņemams variants. Es lūdzu jūs padomāt un balsot pret šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jirgena kungs.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Kā jūs dzirdējāt, debatēs tika runāts nevis par 35.priekšlikumu, pret kuru, cik es saprotu, šeit nevienam iebildumu nav, bet par 2. priekšlikumu. Tādēļ mēs varētu pieņemt 35.priekšlikumu un pēc tam, ja ir iesniegts dokuments par pārbalsošanu, izskatīt to.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kolēģi, vai piekrītat, ka mēs pieņemam 35. priekšlikumu Juridiskās komisijas akceptētajā redakcijā? Iebildumu nevienam nav. Paldies. Mēs, kolēģi, tiešām esam saņēmuši piecu deputātu priekšlikumu - pārbalsot 2. priekšlikumu. Sakarā ar to, ka labi nedarbojās balsošanas iekārta. Man šķiet, ka iekārta labi darbojās, bet nu...

Kas vēlas runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu? Neviens nevēlas runāt. Vai Kārlis Leiškalns vēlas? Protams, balsosim. Tātad balsojam par piecu deputātu priekšlikumu - pārbalsot 2. priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts. Pārbalsosim otro priekšlikumu. Tas skan šādi: deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš izstājies no frakcijas, kuru izveidojusi tā partija vai partiju apvienība, no kuras saraksta attiecīgais deputāts ievēlēts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu! Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 49, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts. Nobruģēts ceļš uz nākotni. Paldies.

A.Jirgens. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Kārtības ruļļa pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Izglītības likums”. Otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Andris Tomašūns.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Skatām dokumentu nr. 4699. Kopš šis likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā, komisija ir saņēmusi 401 priekšlikumu. To izskatīšana ir notikusi šādā kārtībā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izveidoja Izglītības likuma izveides apakškomisiju, kurā dalību ņēma attiecīgu organizāciju pārstāvji. Bez tiem Saeimas deputātiem, kuri piedalījās (ne tikai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, bet arī Ilga Kreituse), šīs apakškomisijas darbā piedalījās Pedagogu dome, kuru pārstāvēja Mūrnieka kungs un Skrastiņa kungs, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāves Pētersones kundze un Kinstleres kundze, bija pārstāvji no Augstākās izglītības padomes, no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un arī Pašvaldību savienības, kuru pārstāvēja Pēteris Salkazanovs. Šī komisija vasaras pārtraukuma laikā ļoti rūpīgi strādāja ar saņemtajiem priekšlikumiem, un Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pēc tam visu šo darbu vēlreiz skatīja cauri un šodien jūsu priekšā liek šo dokumentu ar 401 priekšlikumu. Un tagad mēs varētu to sākt skatīt priekšlikumu iesniegšanas kārtībā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Skatīsim pa pantiem vai pa punktiem. Vēlams būtu skatīt pa pantiem.

A.Tomašūns. 1.pants. “Likumā lietotie termini”. Ir divi priekšlikumi. Abi priekšlikumi (1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja un otrais arī) ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 1. un 2.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Labāk skatīsim priekšlikumus, jo to ir vairāk nekā pantu.

3.priekšlikums - deputāta Čerāna priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse vēlas runāt par šo priekšlikumu. Lūdzu!

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es saprotu, ka pēc veiksmīgi padarīta darba pie Kārtības ruļļa visi jūtas apmierināti - ar cerību, ka 7.Saeima skatīs šo likumu no gala. Bet es ierosinu tomēr lasīt 3., 4. un 5. priekšlikumu, vismaz 3. un 4.priekšlikumu lasīt reizē un iedziļināties tekstā. Izlasiet šo teikumu, ko jūs gatavojaties pieņemt tādā redakcijā, kādu ierosina komisija, un tad ieskatieties Požarnova kunga priekšlikumā. Tas gan vairāk saistīts ar Pedagogu domi nekā ar Požarnova kungu personīgi. Tas jau ir Pedagogu domē izskatīts.

Izlasiet! Augstākā izglītība - “izglītības pakāpe, kurā notiek zinātnē vai mākslā sakņota personības attīstība”. Nu, mīļie cilvēki! Arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija! Izglītību nesakņo nekur. Izglītība dod zināšanas. Kas te ir ierakstīts? Vajag ar skaidru galvu kādreiz domāt. Tās nav Imanta Ziedoņa esejas, kas apcer cilvēka būtību dažādās izpausmes formās, bet tie ir likumprojekti. Kur jūs ko taisāties izglītībā sakņot? Tāpēc es aicinu kolēģus izlasīt Požarnova kunga priekšlikumu un nobalsot par Požarnova kunga iesniegto redakciju.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Tomašūna kungs.

A.Tomašūns. Jā, var piekrist, ka Požarnova kunga priekšlikumi faktiski ir Pedagogu domes ierosinājumi. Arī turpmāk varat, skatot Požarnova kunga priekšlikumus, saprast, ka tie ir Pedagogu domes priekšlikumi.

Kreituses kundze, jūs strādājat apakškomisijā, jums bija iespēja šīs lietas tur pierādīt, bet, kā jūs redzat, šobrīd teksts ir palicis šādā redakcijā un ir iespēja uz trešo lasījumu iesniegt savu konkrēto priekšlikumu un par to pacīnīties gan apakškomisijā, gan arī šeit, Saeimā. Es tomēr aicinu atbalstīt komisijas piedāvāto redakciju, bet neatbalstīt ne Čerāna, ne Požarnova, ne frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates ir beigušās. Kreituses kundze vēlas runāt par to, kā lieta virzāma tālāk. Lūdzu!

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Šeit jūs neviens netiekat informēti par to, kā lēma apakškomisija. Apakškomisijas lēmumi ne vienmēr atbilst tam, kā lēma komisija pirms tam. Tāpēc es lūdzu Požarnova kungu: pirms lemt par kaut ko vai balsot, vajadzētu paziņot, kāds bija apakškomisijas lēmums un balsojums un kā pēc tam lēma komisija. Citādi šā likumprojekta tālāka virzīšana neatbilst tam, kā pie tā ir strādājusi komisija. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu!

A.Tomašūns. Diemžēl Požarnova kungu es neredzu šeit zālē.

Un otra lieta. Manuprāt, nav šīs prakses, ka apakškomisijas lēmumus iestrādā tabulā. Jo to visu skatīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kurā varēja darboties arī visi citi deputāti. Es aicinu noraidīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Vai kādam ir iebildumi, ka tiek noraidīts deputāta Čerāna priekšlikums - 3.priekšlikums? Komisija to ir noraidījusi. Vai kāds pieprasa balsojumu? Neviens nepieprasa. Pieņemam komisijas atzinumu. Paldies.

A.Tomašūns. Arī 4.priekšlikumu lūdzu noraidīt. Es atvainojos! Mēs jau esam vienojušies par to. Tātad... Nu tad ir jāveic balsojums par 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, kolēģi! Tātad debates neizraisām. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu par deputāta Andreja Požarnova priekšlikumu - izteikt 1.panta otro daļu šādā redakcijā. Tas ir priekšlikums nr.4. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godātie kolēģi, vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4.priekšlikumu - deputāta Požarnova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 9, atturas - 18. Pieņemts. 1.panta otrā daļa ir pieņemta deputāta Požarnova ieteiktajā redakcijā.

A.Tomašūns. 5.priekšlikums. Komisija lūdz noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. 6. priekšlikums - Požarnova priekšlikums - daļēji ir atbalstīts. Jūs varat redzēt jauno redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Tomašūns. 7. - deputāta Čerāna priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Tomašūns. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi 1. panta 3. punktu šādā redakcijā, ko jūs varat redzēt 8. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Tomašūns. 9. priekšlikums - deputāta Čerāna priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Tomašūns. 10. priekšlikums - Požarnova priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Imants Liepa.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribu norādīt uz to, ka 1. pants otrajam lasījumam konceptuāli ir ļoti, ļoti nesagatavots. Taisni jāpabrīnās, ka komisija un apakškomisija ir strādājusi, bet to nav pamanījusi.

Un, lūk, par šo te nesakārtotību es izlēmu runāt tieši saistībā ar 10. priekšlikumu, kurā ir dots skaidrojums vienam no šā dokumenta pamatjēdzieniem, proti, jēdzienam “izglītība”. Principā piekrītot komisijas dotajam skaidrojumam par to, kas ir izglītība, šā 10. priekšlikuma galarezultātā es gribu pasvītrot, ka šeit izglītība ir definēta kā process un tā rezultāts. Tātad tā sastāv no divām daļām - no procesa un tā rezultāta.

Tagad paskatīsimies atpakaļ, kā šī konsekvence ir ievērota šajā te dokumentā. Un tad, ja mēs paskatāmies atpakaļ to, kas ir akadēmiskā izglītība, mēs redzam, ka akadēmiskā izglītība arī ir studijas, tātad process un rezultāts. Turpretī, ja mēs paskatāmies nākošo, to, kas ir augstākā izglītība, tad šeit šā rezultāta trūkst. Ir palicis tikai process. Kāpēc tāda nekonsekvence? To gribētos dzirdēt no ziņotāja, lūk, par šādu nekonsekvences izpausmi.

Tāpat šī nekonsekvence parādās arī 31. priekšlikumā, runājot par to, kas ir vispārīgā izglītība. Tā parādās arī 15. priekšlikumā, kur ir runa par mācību priekšmetu vai kursa programmu. Vai tie ir identiski jēdzieni? Pēc domas satura it kā būtu identiski jēdzieni, bet pēc formas - nē. Ja tie ir sinonīmi, tad tur ir jāliek vārdiņš nevis “vai”, bet “jeb”. Savukārt, ja tie nav identiski jēdzieni, tad tie atkal nonāk pretrunā ar iepriekš sacīto.

Tālāk. Ja mēs atgriežamies pie šā 10. priekšlikuma, tad redzam, ka tur ir runa par to, ka izglītība ir sistematizētu zināšanu un prasmju apguves un attieksmju veidošanas process un rezultāts. Kas tās tādas ir par attieksmēm? Vēl jo vairāk! Paskatieties šo abu komisiju darbības rezultātā tapušo 5. punktu. Tur komisijas ieteiktajā variantā ir dota vērtību orientācija, tātad tiek pieņemts jēdziens “vērtību orientācija”. Šajā priekšlikumā ir runa par attieksmju veidošanas procesu. Nu kas tā ir par tādu didaktisku streipuļošanu Izglītības likumā, kur visam vajadzētu būt sakārtotam, izejot no svarīgākā uz mazsvarīgāko? Te ir galīga didaktiskā streipuļošana! Vai tiešām šādu 1. pantu var pieņemt? Jāsaka vienīgi, paldies Dievam, ka tas vēl ir otrais lasījums.

Lūdzu skaidrojumu, lai zinātu, kā galu galā balsot par šo te 10. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Redzat, šeit veidojas tāda situācija tāpēc, ka Tomašūna kungs uzskata, ka nav nepieciešams ziņot par apakškomisijā pieņemtajiem lēmumiem un diskusijām, kuras ir bijušas un kurās piedalījās tieši profesionāļi, bet viņš ziņo tikai par to, kas komisijā ir izlemts un kā ir radusies šāda redakcija. Un tas cilvēkos, kuri ir tieši saistīti ar izglītību, izsauc šo neizpratni, kā var būt tādi formulējumi, kādi tie šeit ir. Te patiešām es lūdzu kolēģus iedziļināties, kas ir izglītības rezultāts. Izglītības rezultāts ir, izrādās, personas zināšanas. Un viss. Vai tad valstij izglītība dod tikai personas zināšanas? Vai valstī tā tomēr neieņem noteiktu vietu un attieksmi? Attieksmi jūs šorīt “Rīta bumā” varējāt dzirdēt. Alfrēds Rubiks jums izskaidroja attieksmi, ko nozīmē un ko dod zināšanas. Bet vai zināšanas šeit ir jāformulē tādā veidā - tas ir ļoti problemātisks jautājums.

Tomēr es gribētu teikt arī par otru lietu, par to, ka šī komisijas pieņemtā galīgā redakcija ir pilnīgi neizstrādāta. Jo kas tad īsti mums ir izglītība? Sistematizētu zināšanu un prasmju apguve un izglītības process, kas ietver mācību un audzināšanas darbu. Vai tad tas neko citu neietver? Un kas tādā gadījumā ir mācību darbs? Tad dodiet nākamo formulējumu un skaidrojumu! Šeit principā šī piektā sadaļa absolūti neatbilst tai realitātei, kādai vajadzēja būt Izglītības likumā, un es vēlreiz saku, ka deputātiem šeit būs ļoti grūti izšķirties, jo es saprotu, ka iedziļināties uz vietas nav iespējams. It īpaši tāpēc, ka mums absolūti netiek dots nekāds skaidrojums par tām diskusijām, kas notika apakškomisijā starp profesionāļiem, profesionālo organizāciju un sabiedrisko organizāciju vadītājiem, starp ministriju un deputātiem. Tāpēc šeit šodien iegūt skaidrību, manuprāt, nebūs iespējams.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis. Prezidij, kolēģi Saeimā, tauta! Likumā tagad mums piedāvā, ka izglītība ir sistematizētu zināšanu un prasmju apguves un attieksmju veidošanas process un tā rezultāts. Es gribētu jums atgādināt, ka mums nesen ir bijuši attieksmju veidošanas procesi. Bija sintezētu zināšanu un prasmju apguve. Mūs pa radio un pa televīziju ar plakātiem mācīja. Mācīja, manuprāt, aplamības, bet galarezultātu jūs redzat. Rezultāts vienreiz, otrreiz un arī šoreiz, trešo reizi, ir bijis tāds, ka tie cilvēki, kuriem ir ekonomiskā vara, šo varu pilnveido, mēģina pat to padarīt par absolūtu, kā tas tikko notika mūsu Kārtības rullī, ka, ja neklausa naudas maisam, tad met no Saeimas ārā... Un interesanti, ka no tā momenta, kad mums iedod šīs sintezētās zināšanas, to, ka Šķēles kungam ir lielas un platas acis, ka viņš ir patīkams cilvēks un tā tālāk, īsais rezultāts ir tāds, ka tauta viņu ievēlē, bet tālākais rezultāts būs tāds, ka tauta mirs badā.

Redzat, izglītība, manuprāt, ir kaut kas daudz tuvāks tam, ko deputāts Požarnovs un citi zinātāji ir ieteikuši. Spriežot pēc šā likumprojekta, kā tas ir uzrakstīts, izglītība ir aģitācija, lai gan patiesībā izglītība ir vēsturiskās pieredzes nodošanas un pārņemšanas veids. Un, ja tauta būtu izglītota, tad viņa saprastu, ka tie, kuriem jāmaskē ar smagu aģitāciju, ka tie, kuri saka, ka viņi kaut ko labu dara, ka, zināt, pēc 18 gadiem būs labāk... Un tauta tic. Taču cilvēks ir pieradis, ka tad, ja kāds grib palīdzēt, tad viņš palīdz tūlīt, nevis pēc 18 gadiem.

Cilvēku pieredze ir tāda, ka visi šie garie plāni nekad neder, bet mūsu tauta piecdesmit gadus ir mācīta citādi - ka mums ir jāpakļaujas kādam spēcīgam, ļaunam garam, un es lūgtu tiem, kuriem ir Tautas kopas “Brīvība” beidzamais biļetens, to glabāt un pārlasīt un pārlasīt ikkatru dienu, kad jums kļūs grūtāk, ikkatru dienu, kad jūs kaut ko pārdosiet. Palasiet par to ekonomisko teroru, ko mēs jums mēģinājām parādīt!

Es zinu, ka jūs esat izvēlējušies savu ceļu, un jums tādas tiesības bija. Es zinu, ka man ļoti sāp, jo es nezinu, ko darīt - vai palikt ar jums un ciest par to kļūdu, vai palikt un jums atgādināt, ka jūs esat izdarījuši kļūdu, lai gan tas nevienam nepatīk, ka kāds saka: “Tu kļūdījies!” Bet varbūt darīt tā, kā Jerumaņa kungs darīja, - apaut kājas un iet prom. Es nezinu, ko man darīt. Es par to domāju.

Taču es jums novēlu izglītību, kas nav propaganda, kas nav attieksmju veidošanas process, bet kas ir vēsturiskās pieredzes nodošanas un pārņemšanas veids. Mūsu vēsture mums daudz māca. Mūsu vēsture mums māca, ka ir tāda grupa - zvēri cilvēku ādās, kam patīk spīdzināt, kas ir ar mieru cilvēkam aci izraut, kam patīk redzēt, kā cilvēks mirst. To čeka darīja un darīja, un viņai to patika darīt, bet mēs gribam, lai tas, kas tagad notiek, kad cilvēki mirst negodā, aukstumā, badā, kad mirst morāli savu bērnu priekšā, jo viņi nevar tos paēdināt... Tas ir Dieva lāsts, bet tas nav cilvēku darījums. Mēs gribam ticēt, ka tie onkuļi, kas mums pretim no tiem plakātiem smaidīja, ka viņi mums grib labu, bet mēs zinām mūsu pieredzi, ka viņi mums dara ļaunu. Taču mums ir šis izglītības process, kas ar sintezētām zināšanām mums rāda, lai mēs veidotu attieksmi. Mums rāda bitītes, kas sūc medu, un tāpēc kaut kāda politiskā partija, kaut kāds onkulis to darīs arī priekš mums. Izglītots cilvēks saprastu, ka nav nekāda sakara starp to bitīti, to medu un to politisko partiju. Tikai nauda! Bet redzi, mūsu tauta ir nepareizi izglītota. Mūsu tautas negrib atminēties mūsu vēsturisko pieredzi.

Es skatījos vakar televīziju un uzzināju, ka Salaspils pieminekli uztur Krievija un Vācija, bet kur ir piemineklis tiem 900 000 latviešu upuru? Kur tas ir? Tas ir vairākas reizes bijis pārrunāšanas stadijā, tas ir vairākas reizes dabūjis kaut kādus 10 000 latu konkursa rīkošanai, bet vienmēr kaut kur pazūd, jo mēs negribam izglītot mūsu tautu ar šo īsto pieredzi. Mēs negribam dot tālāk nākošajai paaudzei patiesību, ko šī paaudze ir viņai izdarījusi. Mēs negribēsim, lai mūsu tauta apzinās, ka vēl pirms desmit gadiem mūsu iedzīvotājiem piederēja viss, bet ka desmit gadus vēlāk viss tas pats, kas mums kā tautai piederēja, tagad pieder kādām 20 ģimenēm, kādām piecām politiskā finansējuma grupām. Redz, to pieredzi, kas būtu tautai vērtīga, to pieredzi mēs viņai nesolām izglītības ceļā. Un tad es nezinu, kādā veidā tauta šo pieredzi, kas viņu pataisītu par dzīvesspējīgu un spējīgu tautu... kā viņa šo pieredzi dabūs. Skolās viņa to nedabūs, jo Grīnblata kungs ierakstīja vēstures grāmatā, ka tie, kuri gāja uz Sibīriju, tikai daži nebija vainīgi.

Mēs redzam, ka valdībai un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” galvenajiem cilvēkiem ir nauda priekš visa kā, bet ne priekš pieminekļa.

Mēs redzam, ka mēs godājam tos, kuri krita un kuru lielākā daļa bija no ebreju tautas. Salaspilī gan mira arī citi. Taču nav bijusi runa par tiem latviešiem, kuri mira Sibīrijā vai šeit.

Es zinu, ka es tagad runāju vairāk savā un manu senču vārdā. Sāp, ka mūsu tauta ir tā izglītota, ka skaļās reklāmas, kas nāca viena pēc otras, nomāca mūsu domāšanas spējas. Tauta gan labi saprata pirmsvēlēšanu aģitācijas kampaņu, to, ka šī Saeima neder, ka šie varturi neder, ka tai kaut kas ir jādara, bet ar vēlēšanu reklāmu, ar sintezētu zināšanu un prasmju apguvi tika veidota attieksme.

Mūsu valsts atbalstīs izglītību, bet es negribētu, ka mūsu valsts vai kāda cita valsts atbalstītu izglītību vai radītu ministrijas, kuru darbs būtu veidot attieksmi ar sintezētām zināšanām. Es gribētu, lai mūsu valstī un arī citās valstīs zinātne būtu kaut kas līdzīgs tam, par ko Požarnova kungs jau rakstījis, nevis lai tā būtu kaut kāda propagandas prasme un attieksmes veidošanas process, jo pirmā visai pasaulei būtu jāatbalsta, bet otrā ir noziedzība.

Es lūgtu atbalstīt Požarnova kunga priekšlikumu, bet, kā es jums saku, tā ir tikai Gundara Valdmaņa un viņa cilts doma. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es arī gribētu atbalstīt Požarnova kunga priekšlikumu - 10.priekšlikumu - , jo, kā zināms, tas nav tikai viņa priekšlikums, tas ir arī kompetentas organizācijas priekšlikums. Tiešām, - varbūt ir grūti skaidrot, kas tieši ir izglītība. Jo nupat mēs bijām liecinieki tam, ka patiešām ir politiska neizglītotība vai sabiedrības neizpratne par to, kas ir vērtības, un arī par to, ka katram sabiedrības loceklim būtu personīgi jāuzņemas atbildība par savu valsti. Šīm personībām vai šiem cilvēkiem un šīm sabiedriskajām grupām varbūt nav īstas izpratnes par to, kas ir politiskā izglītība. Un tieši tāpēc es aicinu pieņemt šo Požarnova kunga priekšlikumu, nevis noraidīt, kā ieteikusi komisija. Aicinu otrajā lasījumā to akceptēt.

Man jāizmanto situācija un jāpateicas tiem, kas balsoja par manām domām, par maniem uzskatiem un par maniem pārdzīvojumiem Latvijas dabas, cilvēku, lauku un valsts interesēs, kuras es sapratu, aizstāvot šajos trīs gados mūsu sabiedrību un viņas darbu un viņas mīlestību tā, kā es to sapratu un domāju. Manuprāt, šodien izglītība ir vissvarīgākais, kas būtu vajadzīgs katram no mums, un mums tiešām būtu jāmācās no vēsturiskās pieredzes, kā tas ir teikts Požarnova kunga priekšlikumā. Jāzina arī, kā šo vēsturisko pieredzi nodot un kā to pārņemt. Jo tas viss, kā Požarnova kungs savā priekšlikumā saka, ir vērsts uz personības izaugsmi un audzināšanu. Priekšvēlēšanu kampaņā vairāku nedēļu laikā man vajadzēja pārdzīvot ļoti smagus brīžus, kuros es sapratu, ka mūsu sabiedrības lielākā daļa ir politiskā ziņā pilnīgi neizglītota, jo nesaprot, ka katra personība, katrs cilvēks ir atbildīgs par savu valsti. Daudziem bija vienalga, citi neklausījās, citi izsmēja... Liela nozīme šajā ziņā bija, bez šaubām, arī televīzijai. Ko gan mēs redzam televīzijas programmās? Vai tās ir izglītojošās programmas? Nē, televīzijā mēs redzam vardarbības sludināšanu, seksa pārākumu pār jūtām, naudas varu. Kādā no Alūksnes veikaliem es runāju ar veikala vadītāju vai, varētu teikt, īpašnieku, un viņš teica: “Nu ko jūs runājat par to, ko sauc par godīgumu vai kaunu! Šodien svarīgi ir tas, cik katram ir naudas kabatā. Un galu galā jūs taču zināt, ka nenoķerts zaglis nav zaglis.” Un tāpēc mēs nebrīnāmies, ka, vairāk nekā gadu izmeklējot 3 miljonu lietu, rezultāta nav. Jo nenoķerts zaglis nav zaglis! Un dažs no zagļiem ir oficiāli saņēmis honorāru par to, ka viņš ir veidojis šo kompāniju, kas prata tik veikli un tik atklāti un nekaunīgi apzagt Latviju. Un tie miljoni - tas jau nav vienīgais, kas mums ir nozagts. Mums ir nozagta ticība savai valstij, mums ir nozagta mīlestība saviem vadītājiem, mums vairs nav kauna, mums pazūd godaprāts, mums pazūd pašcieņa, mēs klausāmies, ko mums iesaka svešas valstis, mēs izpildām viņu norādījumus. Pietiek viņiem mazliet uzbļaut mums... Vai tiešām pēc šīs smagās mācības, kas ir pašreiz skaidri redzama priekšvēlēšanu koalīciju veidošanā... Vai šī smagā mācība, tas, ko pārdzīvoja dažas partijas un to vadītāji, nav izglītība? Vai tā nav izglītība, kura varbūt dos pozitīvu ievirzi tālākajā mūsu valsts vēsturiskajā attīstībā? Tāpēc Požarnova kungs pareizi saka, ka izglītība ir “valsts intelektuālās, ekonomiskās un kultūras attīstības un stabilitātes pamats”. Papildus morālām vērtībām. Ja mēs izglītosimies ar tādas televīzijas palīdzību, kāda tā ir pašreiz, vai ar tādu jaunatnei un bērniem domātu izdevumu kā “Mana” un “LABA” izglītojošajiem rakstiem par to, kā jātop un jāgatavojas par mazgadīgu prostitūtu, kuros nav neviena vārda par kaunu, par meitenes godu, par māti, par līgavu, par mīlestību... Ja mums viena partija sludina, ka var mīlēt bārdas rugājus, ka var mīlēt sava sunīša purniņu... Bez šaubām, visu to var mīlēt, bet tam visam ir, tā teikt, cits izteiksmes veids Latvijā. Manuprāt, šodien mums ir jārunā par to, ka ir jāatjauno garīgās vērtības, kas ir zudušas 50 gadu ilgās okupācijas laikā, jo 50 gadus zagšana no tās valsts, kuru uzskatīja par ienaidnieku, it kā nebija nedz sodāma, nedz arī nosodāma. Tāpēc mums ir jāizvērtē šīs 50 gadus ilgās okupācijas izdarītās jeb radītās izmaiņas mūsu dvēselēs un mūsu prātā.

Tāpēc es piekristu, ka Požarnova kunga priekšlikumam ir smaga vēsturiskā pieredze, bet tā arī ir jāsistematizē. Šodien ir jārunā par okupācijas seku novēršanu, kā to ir sākuši darīt igauņi, piesaistot sabiedriskās organizācijas no visas pasaules. Mums tas ir jāturpina. Un varbūt jādara arī tas, ko Ulmaņa kungs teica Apvienoto Nāciju Organizācijā, - ir jāizvērtē šīs sekas. Tās ir jāizvērtē.

Arī piemineklis represētajiem, kurš pašreiz top un kurš ir saņēmis jūsu atbalstu (paldies, cienījamie deputāti!), - tas varbūt ir vērtīgākais, ko jūs izdarījāt šo trīs gadu laikā. Ir izvēlēts šis piemineklis un šī vieta arī, un es ceru, ka vairāk nekādu šķēršļu nebūs. Un arī tā būs izglītība, arī pie šī pieminekļa ļaudis pārdomās, arī šeit sistematizēs vēsturisko pieredzi. Tas ir šīs pieredzes nodošanas un pārņemšanas veids.

Tāpēc formulējums, ko iesaka deputāts Požarnovs, visnotaļ ir pieņemams, un es aicinu balsot par šo Požarnova kunga priekšlikumu, tādā veidā noraidot komisijas priekšlikumu, kas ir redzams pēdējā ailē.

Paldies tiem, kas balsoja par mani, par maniem pārdzīvojumiem, par manām izjūtām un par manu, iespējams, nesekmīgo vai neveiksmīgo cīņu Latvijas labā. Paldies.

Balsojiet par Požarnova kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, ir jāizskata Saeimas Prezidija saņemtais 10 deputātu ierosinājums saīsināt uzstāšanās laiku debatēs šīsdienas sēdē: saīsināt līdz 5 minūtēm, uzstājoties pirmo reizi, un vienu minūti runāt, uzstājoties otro reizi. Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Vai kāds vēlas runāt? Neviens runāt nevēlas. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. (Starpsauciens: “Ir!”) Turpinām debates.

Ja ir iebildumi, tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 10 deputātu priekšlikumu - par uzstāšanās laika saīsināšanu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 3, atturas - 3. Pieņemts.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka gan mīlestība, gan okupācija, gan pieminekļu celtniecība, gan vēlēšanu rezultāti, protams, ir lielā mērā saistīti ar cilvēku izglītību. Es nezinu, vai par to šodien vajadzētu tik gari un plaši diskutēt, jo pretējā gadījumā mēs, kā es paredzu, neizskatīsim Izglītības likumu.

Par ko mēs šeit diskutējam? Mēs diskutējam par to, kas ir izglītība, par izglītības definīciju.

Ja šeit diskutētu filozofi, tad es paredzu, ka viņi varētu diskutēt dienām ilgi par šo problēmu, jo tik tiešām, cik cilvēku - tik viedokļu, tāpēc definēt, kas ir izglītība, ir ārkārtīgi grūti. Un tas ir tāpat kā indiešu tautas pasakā, kad septiņi aklie satika ceļā ziloni. Viens aptaustīja tā kāju un teica, ka tā ir kolonna, otrs aptaustīja asti un teica, ka tā ir slota, un tā tālāk.

Ko es vēl gribu atgādināt, kolēģi? No tā, kā mēs definēsim jēdzienu “izglītība”, nebūs atkarīgs ne izglītības finansējums, ne skolotāju algas, ne nodrošinājums ar mācību līdzekļiem un tā tālāk. Un tāpēc, cienījamie kolēģi, pēc manas izpratnes, jūs varat šeit nebalsot ne par vienu priekšlikumu. Lai tas, kas ir izglītība, paliek uz mūsu katra sirdsapziņas, jo šajā gadījumā balsojuma rezultāts nebūs tik svarīgs. Es tikai aicinu kolēģus, ņemot vērā to, ka mums ir vairāk nekā 400 priekšlikumu, nediskutēt tik milzīgi gari par priekšlikumiem, kuri varbūt praktiskajā dzīvē neko neatrisina. Tas ir vairāk filozofiskas dabas jautājums.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, otro reizi.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Bija ļoti interesanti klausīties, ka pats komisijas vadītājs Ābiķa kungs pēkšņi paziņo, ka mēs diskutējam par jēdzienu, par kuru vēl zinātnieki strīdas. Tad varbūt, Ābiķa kungs, vajadzēja godīgi atzīt, ka, vadot šo komisiju un strādājot pie šā likumprojekta, jūs neesat varējis nonākt pie secinājumiem, kas tad īsti te būtu jāietver. Un, starp citu, pilnīgi pareizs ir jūsu norādījums, ka ir absolūti nesaprotams, kāpēc vispirms tika definēts, kas ir augstākā izglītība, un tikai pēc tam vispārīgais jēdziens “izglītība”. Tad iznāk, ka augstākā izglītība ir pārāka par jēdzienu “izglītība”. Un te laikam pilnīgi godīgs atrisinājums būtu tikai viens - vispār šo jēdzienu “izglītība” izņemt arā no šā likuma, it īpaši tādā formulējumā, kāds tas ir tagad.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa. Atsakās... Tātad debates beidzam. Komisijas vārdā - Tomašūna kungs.

A.Tomašūns. Es varu atgādināt tikai dažas lietas. Pirmkārt, Izglītības likuma apakškomisija šo jautājumu ļoti ilgi apsprieda, un Izglītības likuma apakškomisijā tika noraidīts arī Pedagogu domes priekšlikums, kas šeit ir parakstīts ar Požarnova vārdu. Pēc tam Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā mēs esam akceptējuši tādu redakciju, kāda jums ir nolikta šeit priekšā.

Kas attiecas uz tiem dažiem deputātiem, kuri šeit nāca un ļoti skaļi runāja par visiem jautājumiem, tikai ne par izglītību, varu sacīt, ka es vēlreiz rūpīgi pārskatīju visus šos 400 priekšlikumus un tā arī neatradu nevienu priekšlikumu, kuru būtu parakstījis Valdmaņa kungs, Ozoliņa kungs vai arī Liepas kungs. Tāpēc man ir liels lūgums: turpmāk, ja ir iespējams, nāciet runāt tie cilvēki, kuri esat mēģinājuši kaut kādā veidā šo likumprojektu uzlabot un papildināt. Tad nu aizstāviet savus priekšlikumus, nevis runājiet vispārīgi un teorētiski. Es lūdzu noraidīt deputāta Požarnova parakstīto priekšlikumu ar nr.10.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Požarnova parakstīto 10.priekšlikumu - izteikt 1.panta piekto daļu šādā redakcijā... Komisija to ir noraidījusi. Nav kvoruma, godātie kolēģi! Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 10.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 15, atturas - 23. Nav pieņemts.

A.Tomašūns. Noraidīts tapa arī 11.priekšlikums Kārļa Čerāna piedāvātajā variantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav. Ir pieņemts komisijas viedoklis.

A.Tomašūns. Noraidīts arī 12.priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija “Latvijai”.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputātiem iebildumu nav. Ir pieņemts komisijas viedoklis.

A.Tomašūns. 13.priekšlikums, ko ir piedāvājis Požarnova kungs, ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputāta Požarnova ierosināto 13.priekšlikumu? Runās debatēs Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es saprotu, ka šodien maz kuram te interesē Izglītības likums, bet tomēr ieskatieties, kas šeit ir rakstīts. Un galu galā vai tad izglītības atbalsta iestādēm ir jāveic darbs, lai palīdzētu saprast izglītības iestāžu darbību? Klausieties, man taču nav jāsaprot skolas atbalsta iestāžu darbība, bet man ir jāsaprot, ko tur māca un kāpēc bērnam māca. Un tāpēc ieskatieties šajā Pedagogu domes iesniegtajā priekšlikumā - darbība izglītības programmu īstenošanā. Nav svarīgi, kā tā skola vai kāda cita iestāde darbojas, bet svarīgi ir tas, kā tā māca, kādā veidā, kāds ir programmas apguves rezultāts, jo, ja mēs turpināsim šādā veidā, tad es jums varu pateikt, ka tas ir pilnīgi bezjēdzīgs darbs un ka tas viss būs jāsāk no sākuma.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Tomašūna kungs.

A.Tomašūns. Es varu tikai vēlreiz konstatēt faktu, ka komisija šo priekšlikumu ir daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Balsosim deputāta Požarnova ierosināto 13.priekšlikumu, kuru komisija ir daļēji atbalstījusi. (Starpsauciens: “Neviens neprasa balsojumu.”) Vai deputāti pieprasa balsojumu? (Starpsauciens: “Pieprasa!”) Pieprasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 13.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 4, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Tomašūns. Nākamais ir 14.priekšlikums, kas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt - 1.panta sestā daļa netiek svītrota.

A.Tomašūns. 15.priekšlikums ir atbildīgās komisijas piedāvājums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. 16.priekšlikums ir Požarnova kunga piedāvātais priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis runās. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Gundar, mēs esam kopā ar tevi.”)

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Šis izglītības dokuments ir ļoti svarīgs, tāpēc ir jāizprot, ko tas apliecina. Vai tas apliecina, ka šis cilvēks ir maksājis naudu universitātei piecus vai sešus gadus, vai tas apliecina, ka tas cilvēks patiešām māk runāt un rakstīt latviešu valodā, zina literatūru, ka viņš māk to pašu krievu valodā, ka viņš zina šo to par mežkopību vai par lauksaimniecību... Vai mēs viņam izdosim diplomu tāpēc, ka tam cilvēkam ir tā spēja... ka viņš ir ieguvis to gudrību, to zinātni pat ārpus universitātes.

Redzi, mūsu, latviešu, tauta vispār pasaules līmenī ir ļoti, ļoti augsti izglītota. Tās vairākums zina divus alfabētus, zina vismaz divas valodas. Ja tā dzīvotu kādā Ziemeļamerikas pilsētiņā, tai iedotu pusi no kredītiem, lai tā dabūtu bakalaura grādu, tikai tāpēc, ka tā māk divas valodas un ir iedziļinājusies divās kultūrās, nerunājot nemaz par to, ka latvieši māk art zemi, kopt zirgus vai ko citu, ko māca lauksaimniecības akadēmijās.

Un, manuprāt, mēs varam sevi parādīt gan kā neizglītotus cilvēkus, gan kā izglītotus cilvēkus, un šis jautājums ir ļoti būtisks, kā universitāte to dara. Amerikā tādas universitātes kā Ņujorkas State universitāte ņem cilvēku no ielas, pārbauda viņa spējas ar eksāmeniem. Līdzīgi pārbaudījumi ir jānoliek tam, kas iet universitātē. Ir jābūt augstākiem rezultātiem, lai dabūtu to grādu, dabūtu to atzinumu, bet cilvēks ātri var to apgūt un pilnveidot savas spējas. Es ieteiktu, ka arī Latvijā vajadzētu būt līdzīgai sistēmai, augstiem standartiem. Mums vajadzētu atzīt tās spējas, kas mūsu tautai ir, bet te neviens formulējums nav pateikts par to izglītības dokumentu, tas nepilnīgi izsaka to domu. Te saka, ka tas dokuments atspoguļo cilvēka zināšanu guvumu, bet es tajā pašā laikā arī zinu, kas netiks atzītas cilvēka spējas angļu valodā vai krievu valodā, ja viņš aizies uz kādu universitāti Latvijā un teiks, ka viņš ir iemācījies no indiāņiem, kā dzīvot ziemeļos vai kā būvēt māju ziemeļu apstākļos. Viņam par to nevienu kredītu nedos. (No zāles deputāts J.Vidiņš: “Runā pēc būtības.”) Bet Latvijā ir liela dzīves pieredze, un mums vajadzētu piedomāt pie tā jautājuma, kas īsti tas dokuments ir. Ja mēs sāktu rīkoties tā, kā to dara Amerikas Ņujorkas State universitāte, tad liela daļa latviešu tautas būtu jau augsti izglītoti cilvēki tikai tāpēc, ka tā māk divas valodas un ir iedziļinājusies divās kultūrās un literatūrās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Tomašūna kungs!

A.Tomašūns. Es nesapratu, vai Valdmaņa kungs uz kaut ko aicināja, bet komisija ir atbalstījusi Požarnova kunga priekšlikumu, un es gribētu, lai arī Saeima to dara.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti pieprasa balsojumu par deputāta Požarnova piedāvāto 16.priekšlikumu vai arī akceptē komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Akceptē. Paldies. Pieņemts.

A.Tomašūns. 17.priekšlikums ir Čerāna kunga priekšlikums. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. 18.priekšlikums ir Požarnova kunga priekšlikums. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu par 18.priekšlikumu nav. Ir pieņemts komisijas viedoklis.

A.Tomašūns. Noraidīts ir arī 19.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Tomašūns. 20.priekšlikums arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti akceptē.

A.Tomašūns. Komisija piedāvā 1.panta astoto daļu izteikt jaunā redakcijā. Tas ir 21.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse runās. Lūdzu!

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es jūs aicinu noraidīt otrā lasījuma redakciju un atstāt pagaidām pirmā lasījuma redakciju, jo, lūdzu, iedziļinieties, kas šeit ir izdarīts. Šeit ir mēģināts uzskaitīt visas iespējamās formas, kādās varētu darboties izglītības iestāde. Un, ja nu pēkšņi parādīsies kāda jauna forma, kurā gribēs darboties izglītības iestāde? Ja bez “meistardarbnīcas” parādīsies vēl kaut kāds cits nosaukums, teiksim, “profesionālā darbnīca”, vai vēl kaut kas tāds, vai tad tā nevarēs būt.

Un otra lieta, ko šeit, lūdzu, izlasiet un iedziļinieties: “Izglītības iestāde ir sabiedriska organizācija.” Kas ir sabiedriska organizācija un kas ir izglītības iestāde? Kā ar vienu terminu var paskaidrot otru terminu? Kā sabiedriska organizācija vienlaicīgi var būt izglītības iestāde? Tā var organizēt izglītības iestādi, bet tā vienlaicīgi nevar būt sabiedriska organizācija un izglītības iestāde. Tā nevar divas funkcijas veikt vienlaicīgi, ko nosaka divi dažādi likumi, un tāpēc man ir lūgums noraidīt šo otrā lasījuma redakciju. Lai paliek pirmā lasījuma redakcija, un tad varētu turpināt darbu pie šīs sadaļas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Tomašūna kungs.

A.Tomašūns. Kreituses kundze, jūs neesat konsekventa. Sabiedrisko organizāciju darbību regulē īpašs likums, un uzņēmējdarbību arī, un tikai tāpēc vien, ka ir atsevišķi likumi, kas regulē sīkāk atsevišķu organizāciju darbību, atteikties no šā termina nebūtu īsti lietderīgi. Es aicinātu neatbalstīt Kreituses kundzes priekšlikumu, bet atbalstīt komisijas variantu - astoto daļu 1.pantam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim atbildīgās komisijas 21.priekšlikumu par izglītības iestādi. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 9, atturas - 25. Nav pieņemts.

A.Tomašūns. 22.priekšlikums, Požarnova kunga priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Runās deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un definēt izglītības pakāpi nevis kā kaut kādu izglītības sistēmas organizatorisku vienību, kā tas ir bijis pirmajā lasījumā (tas, manuprāt, ir no tīri semantiskā viedokļa absurds), bet skaidri pateikt, ka izglītības pakāpe ir viens “nobeigts izglītības posms”. Šis ir priekšlikums, kuru ir iesniegusi Latvijas Pedagogu dome un kuru šeit ir iesniedzis deputāts Požarnovs. Kā jūs redzat, precīzi tāds pats ir nākamais - 23.priekšlikums, kuru es esmu iesniedzis. Es domāju, būtu bijis labi, ja komisija būtu šos abus priekšlikumus apvienojusi vienā, lai mums nebūtu divreiz par tiem jādiskutē. Bet katrā ziņā es aicinu šajā brīdī atbalstīt šo priekšlikumu un sakārtot šo likumā lietoto terminoloģiju atbilstoši vārdu jēgai, jo izglītības pakāpe nevar būt kaut kāda organizatoriska vienība. Izglītības pakāpe ir kaut kāds pabeigts izglītības posms. Un par tālākām konkrētām definīcijām mēs varam runāt, gatavojot trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Juris Celmiņš.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Es paskaidrošu, kā ir radies šis izskaidrojums. Izglītības un zinātnes ministrijā tika vienā periodā diskutēts par tādu reorganizācijas projektu, kas paredz veidot vidējās izglītības mācību iestādes kā atsevišķas organizatoriskas vienības. Taču reāli tas nav iespējams, jo šīs pakāpes mums ir kopā vienā organizatoriskā vienībā. Pārsvarā izglītība vairākās pakāpēs, tātad pamatizglītība un vidējā izglītība, tiek dota vienā un tajā pašā skolā, tātad tur vienlaicīgi tiek dota gan deviņgadīgā izglītība, gan arī 12 klašu izglītība.

Tuvākajā laikā mēs acīmredzot nevarēsim pāriet uz tādu sistēmu, ka ģimnāzijas un vidusskolas ir atsevišķas organizatoriskas vienības. Tādēļ, neskatoties uz to, ka es pats biju komisijā, es tomēr uzskatu, ka būtu jāpieņem deputāta Požarnova priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Paldies Čerāna kungam! Paldies Celmiņa kungam! Es principā atbalstu viņu viedokļus, jo nedrīkst likumā ierakstīt tādu absurdu, ka izglītības pakāpe ir kaut kāda vienība. Vēl var pierakstīt klāt - “studentu celtniecības vienība”... Nu, humors vien būs. Netaisīsim likumus ar humoru! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Tomašūna kungs.

A.Tomašūns. Nu tā ir sanācis, ka Pedagogu dome ir ražīgi strādājusi un atradusi vairākus deputātus, kas iesnieguši vienādus priekšlikumus. Taču es domāju, ka Leopoldam Ozoliņam atkal varētu rasties iebildumi pret vardarbības sludināšanu, jo izglītības pakāpju jeb posmu “nobeigšana” arī var kādam izraisīt zināmas asociācijas ar kaut kādām asiņainām izdarībām. (Starpsauciens: “Nu jā...”) Bet šajā gadījumā, cienījamie kolēģi, es tomēr gribu lūgt atbalstīt komisijas priekšlikumu, tas ir, noraidīt abus - 22. un 23.priekšlikumu, kas ir vienādi. (Starpsauciens: “Kāpēc?”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Tātad balsojam par 22.priekšlikumu - deputāta Požarnova priekšlikumu - un vienlaicīgi arī par 23. priekšlikumu - deputāta Čerāna priekšlikumu -, jo tie ir absolūti identiski. Komisija ir noraidījusi gan vienu, gan otru. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šiem priekšlikumiem. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 4, atturas - 12. Šie priekšlikumi ir pieņemti.

A.Tomašūns. 26.priekšlikums. Iesniegusi frakcija “Latvijai”. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

A.Tomašūns. 25.priekšlikums ir atbalstīts. Tātad 1.pants tiek papildināts ar jaunu 11.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. 26.priekšlikums - deputāta Požarnova priekšlikums - komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. 27.priekšlikums. Šo priekšlikumu iesniedzis deputāts Čerāns. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Čerāns runās par savu priekšlikumu.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Domāju, ka šeit mums nevajadzētu aprobežoties ar to, ka komisija pasaka, ka tā ir šo priekšlikumu noraidījusi. Vajadzētu tomēr nedaudz motivēt, kāpēc. Jo šeit tiek piedāvāts definēt arī to, kas ir izglītības saturs. Tas ir “noteikts zināšanu, prasmju, iemaņu, sabiedriskās darbības pieredzes un attieksmju kopums, kā arī radošās darbības pieredzes elementi”. Ir ļoti būtiski tas, ka mums šeit ir jāliek klāt arī šīs attieksmes, jo mēs nevaram izglītību šķirt no audzināšanas. Audzināšanai arī ir jābūt iekšā šajā izglītības saturā, un šādu definējumu es aicinu šajā likumā tomēr ieviest un līdz ar to arī atbalstīt šo priekšlikumu. Ja ir kaut kādi iebildumi pret šo terminu, tādā gadījumā var vēl veikt precizēšanu, gatavojot trešo lasījumu. Taču es domāju, ka mums būtu vērts šādu terminu, vienu pilnīgi skaidru un konkrētu tā definīciju ielikt turpat, kur ir visi pārējie termini.

Nebūtu pareizi izglītības saturu pēc tam mēģināt definēt kaut kādā citā tālākā vietā. Vajadzētu arī šo definīciju ielikt šeit, pie terminu skaidrojuma. Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Tomašūna kungs.

A.Tomašūns. Noraidīšanas iemesli bija kādi divi. Tāpēc, ka tālākajā tekstā... Šis likums vispār kopumā ir veltīts tam, lai izskaidrotu visas izglītības sistēmas pastāvēšanas motivācijas veidus un visus ar to saistītos jautājumus. Es gribu atgādināt, ka ir citi likumi un katrā šajā likumā noteikti ir pievērsta uzmanība arī tiem jautājumiem, par kuriem Čerāna kungs runāja. Šobrīd es varu pateikt tikai to, ka komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu, un varu tikai aicināt atbalstīt komisijas atzinumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 27. priekšlikumu - deputāta Čerāna priekšlikumu papildināt 1.pantu ar jaunu divpadsmito daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 12, atturas - 41. Nav pieņemts.

A.Tomašūns. 28.priekšlikums. Iesniegusi frakcija “Latvijai”. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 28.priekšlikumu.

A.Tomašūns. 29.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Požarnovs. Arī tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Runās deputāts Imants Liepa.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Manuprāt, kad es uzstājos jautājumā par to, kas ir izglītība, es skaidri un gaiši pateicu, ka šeit piedāvātajos formulējumos ir stipri redzama tā saucamā didaktiskā streipuļošana. Uzrādīju arī vietas, kur tā sevišķi krasi izpaužas, un lūdzu komisiju un tās ziņotāju paskaidrot, motivēt, kāpēc tas ir tā. Tā vietā, lai dzirdētu motivāciju, es saņēmu jaunu Kārtības ruļļa skaidrojumu no Tomašūna kunga puses, proti, ka ir jāpiedalās tajā vai citā komisijā, lai šeit es būtu morāli tiesisks izteikties par tādu vai citu priekšlikumu, kuru komisija ir akceptējusi. Tāds Kārtības ruļļa traktējums pašreiz nav spēkā. Fiziski nav iespējams apmeklēt visas komisijas. Tas man nebūt neliedz iespēju šeit izteikt viedokli par to, lai likums tiktu pieņemts sakārtotā izskatā.

Arī no komisijas priekšsēdētāja Ābiķa kunga puses mēs skaidrojuma vietā saņēmām stāstījumu par ziloņa asti un snuķi. Tas netika jautāts. Tika runāts par lietu, par izglītības problēmām, jo mums ar šo likumu tālāk būs jāstrādā. Šis ir virslikums citiem likumiem, kas ir saistīti ar dažādām citām izglītībām.

29.priekšlikums attiecas uz otrajam lasījumam sagatavoto 1.panta četrpadsmito daļu. Es lūdzu paskaidrot, vai mācību priekšmeta un kursa programma šā likuma izpratnē ir sinonīmi vai atšķirīgi jēdzieni. Ja tie ir sinonīmi, kā tas izriet no konteksta, tad te nav jābūt vārdam “vai”, bet ir jābūt vārdam “jeb”. Un otrādi. Minētā piezīme attiecas arī uz piecpadsmito daļu. Nu tad cik tālu mēs varam iet? Lai būtu kārtīga dedukcija, lai no vispārējā pārietu uz atsevišķo. Šeit es neredzu sistēmu. Redzu, vēlreiz atkārtoju, šo didaktisko streipuļošanu. Bet mums ar šo likumu būs jāstrādā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Tomašūna kungs.

A.Tomašūns. Atbildēšu Liepas kungam par didaktisko streipuļošanu. Es tomēr vēl arvien neieraudzīju, kādā veidā jūs esat mēģinājis šo streipuļošanu novērst, tāpēc arī izteicu jums savu aicinājumu attiecībā uz trešo lasījumu piedāvāt konkrētus priekšlikumus, kā novērst šo streipuļošanu.

Kas attiecas uz šiem terminiem “mācību priekšmeta vai kursa programma” (arī tālāk, piecpadsmitajā daļā, jūs jautājat par mācību priekšmeta vai kursa standartu), es varu norādīt tikai uz to, ka tālāk tiek paskaidrots, vai tā ir valsts standarta izglītības sastāvdaļa vai izglītības programmas sastāvdaļa. Abas divas šīs lietas ir, tālāk minēto terminu izpratnē, sastāvdaļas... Tāpēc arī tiek piedāvāta šāda redakcija.

Es varu aicināt cienījamos kolēģus noraidīt deputāta Požarnova priekšlikumu, kurš ir priekšlikums nr. 29.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 29. priekšlikumu - deputāta Požarnova priekšlikumu izteikt 1.panta četrpadsmito daļu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 7, atturas - 23. Nav pieņemts.

A.Tomašūns. Nākamais - 30.priekšlikums - ir deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Čerāns runās par savu priekšlikumu.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Paldies visiem tiem 25 deputātiem, kuri ir atbalstījuši iepriekšējo - Požarnova kunga priekšlikumu. Diemžēl tas neguva atbalstu. Taču es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka gan 29. priekšlikumam, kurš tika noraidīts, gan arī tagad izskatāmajam 30.priekšlikumam, kuru es esmu iesniedzis, pamatā ir Latvijas Pedagogu domes izteiktie priekšlikumi. Domāju, ka Pedagogu dome ir piedāvājusi neapšaubāmi labāku redakciju nekā tā, kas šeit mums ir bijusi pirmajā lasījumā. Šeit es dzirdu kaut kur kuluāros runājam par to, ka šie priekšlikumi ir absolūti identiski. Acīmredzot pilnīgi identiski tie nav. Šeit ir atšķirība ar dažiem vārdiem, tāpēc par tiem būtu arī jāveic atsevišķi balsojumi. Tomēr aicinu atbalstīt šo Pedagogu domes ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma - divi paziņojumi.

Pirmais. Tagad, tūlīt, pārtraukuma laikā, Sarkanajā zālē notiks Frakciju padomes sēde. Par mūsu turpmāko darbību nākamajā nedēļā. Lūdzu Prezidija locekļus un Frakciju padomes locekļus piedalīties.

Otrs paziņojums. Vārds Pēterim Tabūnam. Par komisijas sēdi.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti no Pieprasījumu komisijas! Lūdzu, sākoties pārtraukumam, ierasties uz Pieprasījumu komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Vēl Jurim Kaksītim par komisijas sēdi.

J. Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie Juridiskās komisijas deputāti! Pulksten 12.30 komisijas telpās būs komisijas sēde. Lūdzu iepazīties ar jums izdalīto dokumentu - Komercķīlu likuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Es gribu aicināt visu komisiju priekšsēdētājus piedalīties Frakciju padomes sēdē, lai mēs varētu vienoties par jautājumiem, kuri būtu izskatāmi vēl līdz mūsu darbības beigām pirmām kārtām.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Jānis Kalviņš, Andrejs Krastiņš, Jānis Straume, Andris Tomašūns, Antons Seiksts, Ģirts Valdis Kristovskis, Pēteris Apinis, Leonards Tenis, Gunta Gannusa, Andris Ameriks, Jānis Ādamsons, Viktors Kalnbērzs, Andris Rubins, Janīna Kušnere, Ervids Grinovskis, Māris Vītols un Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Kvorums ir, skaits ir pietiekams.

Debatēs runās Imants Liepa. Liepas kunga nav... Debatēs pieteikušies vairāk nav.

Komisijas vārdā -Tomašūna kungs.

A.Tomašūns. Ņemot vērā, ka Čerāna kunga priekšlikums faktiski tomēr ir identisks Požarnova kunga priekšlikumam, tas tomēr nebūtu balsojams. Te daži vārdi ir savādāki, bet pēc būtības tas pats vien ir.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam, ka šis priekšlikums nav balsojams? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Tomašūns. 31. priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 31. priekšlikumu?

A.Tomašūns. 32. priekšlikums ir atbildīgās komisijas ierosinājums papildināt panta četrpadsmito daļu. Tas ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 32. priekšlikumu?

A.Tomašūns. 33. priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Požarnovs, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 33. priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. 34. priekšlikums ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, un arī tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Pieņemts.

A.Tomašūns. 35. priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Kārlis Čerāns, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu? Pieņemts.

A.Tomašūns. Noraidīts ir arī 36. priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija “Latvijai”.

Sēdes vadītājs. Arī šo komisijas atzinumu deputāti akceptē? Pieņemts.

A.Tomašūns. 37. priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Kārlis Čerāns, arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Arī šo komisijas atzinumu deputāti akceptē? Pieņemts.

A.Tomašūns. 38. priekšlikums - Požarnova kunga ierosinājums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas atzinumu? Pieņemts.

A.Tomašūns. Noraidīts ir arī 39. priekšlikums - Kārļa Čerāna priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 39. priekšlikumu?

A.Tomašūns. 40. priekšlikums, ko ierosinājusi atbildīgā komisija, ir izslēgt 1. panta septiņpadsmito daļu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 1. panta septiņpadsmito daļu? Šī daļa tiek svītrota.

A.Tomašūns. 41. priekšlikums. Atbildīgā komisija ir ierosinājusi izteikt jaunā redakcijā 1. panta astoņpadsmito daļu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 1. panta astoņpadsmitās daļas redakcijai? Pieņemts.

A.Tomašūns. 42. priekšlikums, ko Pedagogu dome ierosinājusi ar Požarnova kunga starpniecību, ir atbalstīts, tikai precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē? Pieņemts.

A.Tomašūns. 43. priekšlikums, ko ierosinājis Kārlis Čerāns, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumu akceptē? Pieņemts.

A.Tomašūns. Noraidīts ir arī 44. priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija “Latvijai”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 44. priekšlikumu? Pieņemts.

A.Tomašūns. Noraidīts ir arī 45. priekšlikums, ko ierosinājis Kārlis Čerāns.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 45. priekšlikumu? Pieņemts.

A.Tomašūns. Atbildīgā komisija ir ierosinājusi papildināt 1. panta divdesmito daļu. Lūdzu skatīt 46. priekšlikumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Tomašūns. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums - priekšlikums nr. 47 - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 47. priekšlikumu? Pieņemts.

A.Tomašūns. 48. priekšlikums. Atbildīgā komisija ir aicinājusi izslēgt vienu vārdu - “produktīvai”. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta? Pieņemts.

A.Tomašūns. 49. priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Požarnovs, ir noraidīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 49. priekšlikumu? Pieņemts.

A.Tomašūns. Atbildīgā komisija ir ierosinājusi 1. panta divdesmit trešo daļu izteikt jaunā redakcijā. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 1. panta divdesmit trešās daļas redakcijai? Pieņemts.

A.Tomašūns. 51. priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija “Latvijai”, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 51. priekšlikumu? Pieņemts.

A.Tomašūns. 52. priekšlikums ir atbildīgās komisijas ierosinājums. Lūdzu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas iesniegto priekšlikumu nr. 52.

A.Tomašūns. 53. priekšlikums, ko ierosinājis Kārlis Čerāns, ir noraidīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 53. priekšlikumu? Pieņemts.

A.Tomašūns. 54. priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā jaunu 1. panta divdesmit septītās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 1. panta divdesmit septītās daļas redakcijai, ko akceptējusi atbildīgā komisija?

A.Tomašūns. 55. priekšlikums, ko ierosinājis Kārlis Čerāns, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 55. priekšlikumu? Pieņemts.

A.Tomašūns. 56. priekšlikums, ko ierosina Pedagogu dome ar Požarnova kunga starpniecību, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

A.Tomašūns. Noraidīts ir arī 57. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim komisijas atzinumam? Pieņemts.

A.Tomašūns. Noraidīts ir arī 58. priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija “Latvijai”.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 58. priekšlikumu?

A.Tomašūns. 59. priekšlikums, ko ierosinājis Kārlis Čerāns, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Tomašūns. 60. priekšlikums, ko ierosinājis Kārlis Čerāns, arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Arī šim komisijas atzinumam deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Tomašūns. 61. priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija “Latvijai”, ir komisijā noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 61. priekšlikumu? Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija ir noraidījusi 62. priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Požarnova kungs.

Sēdes vadītājs. Arī šo atzinumu deputāti akceptē? Pieņemts.

A.Tomašūns. 63. priekšlikums, ko ierosinājis Kārlis Čerāns, arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 63. priekšlikumu? Pieņemts.

A.Tomašūns. 64. priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija “Latvijai”, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 64. priekšlikumu? Pieņemts.

A.Tomašūns. 65. priekšlikums ir par 2. pantu - “Latvijas izglītības sistēma”. Šis deputāta Požarnova priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse vēlas runāt par šo priekšlikumu. Lūdzu!

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Vispirms jau jāteic, ka, runājot par iepriekšējo pantu, mēs tam visam ļoti viegli pārgājām pāri, kārtējo reizi neviens nelasīja, neredzēja, kādas ir pretrunas. Kā izrādās, bērniem veselību stiprinās tikai pirmsskolas iestādēs. Pamatizglītības iestādēs veselību vairs nestiprinās, jo tad jau viss ir kārtībā. Aizmirst to, ka Bērnu tiesību likums nosaka, ka bērns ir līdz 18 gadu vecumam.

Tālāk pantā mēs skatīsimies, cik ilgi valsts garantē pamatizglītību, un tā tālāk. Tas, ka tur ir iznākusi vesela putra šobrīd, - tas ir jau skaidrs. Bet te nu ir vēl viena problēma. Izlasiet: izglītības sistēma ir valstiski organizēta struktūra, kas īsteno izglītošanu atbilstoši sabiedrības vajadzībām, personas interesēm šajā likumā noteiktā kārtībā. Likums nenosaka personas intereses. Ar likumu nevar noteikt personas intereses. Personai vai nu ir intereses, vai nav interešu, neatkarīgi no tā, kāds valstī ir likums. Līdz ar to šāda redakcija ir pilnīgi nepieņemama, un es pievēršu jūsu uzmanību Požarnova kunga ieteiktajai redakcijai. Nemēģiniet kādam pateikt, ka viņa intereses jūs noteiksiet ar likumu! Jūs varat tās tikai ierobežot vai regulēt ar likumu, nevis noteikt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Tomašūna kungs.

A.Tomašūns. Es varu pateikt tikai to, ka par šo priekšlikumu, ko ierosināja Pedagogu dome, tāpat arī par Čerāna kunga priekšlikumu, kurš ir nākamais un ir ar numuru 66, tika ļoti pamatīgi diskutēts Izglītības likuma izveides apakškomisijā un arī mūsu, lielajā, atbildīgajā komisijā un ka beigu beigās vairākums tomēr bija par to, lai būtu šāda redakcija, kādu jūs šeit redzat. Mēģināt šeit kaut ko skaidrot attiecībā uz personas interesēm... Es domāju, ka ir pietiekami skaidrs, ka šī izglītības sistēma ir jāveido valstī tieši tāpēc, lai tā kalpotu personas interesēm attiecībā uz izglītības iegūšanu. Un šajā sakarībā man liekas, ka šeit viss ir kārtībā.

Tāpēc es lūdzu noraidīt Požarnova kunga priekšlikumu. Kaut gan es nedzirdēju aicinājumu balsot par Požarnova kunga priekšlikumu. Nu tādā gadījumā lūdzu balsot un noraidīt Požarnova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 65. priekšlikumu - deputāta Požarnova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 6, atturas - 36. Nav pieņemts.

A.Tomašūns. Pateicos. 66. priekšlikums, ko ierosinājis Kārlis Čerāns, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

A.Tomašūns. 67. priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija “Latvijai”, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Arī šo komisijas atzinumu deputāti akceptē. Pieņemts.

A.Tomašūns. 3. pants - “Izglītības sistēmas tiesiskais pamats”. Juridiskā biroja priekšlikums - 68. priekšlikums - ir atbalstīts. Taču es pievēršu jūsu uzmanību 69. priekšlikumam: atbildīgā komisija ierosina vispār izslēgt šo pantu.

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie kolēģi, vispirms ir jautājums - vai mēs piekrītam atbildīgās komisijas priekšlikumam svītrot 3. pantu? Piekrītam? Pants ir svītrots.

A.Tomašūns. Pateicos. Tagad mēs skatīsim 70. priekšlikumu, jo 68. priekšlikums tādā gadījumā nav skatāms pēc būtības.

4. pants - “Izglītības likuma mērķis”. 70. priekšlikums ir Požarnova kunga priekšlikums izteikt panta nosaukumu citādā redakcijā. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Runās Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Tagad jau mēs sākam un varam sākt diskutēt par likuma uzbūvi un struktūru. Mēs pieņēmām, kas ir izglītības sistēma, 2. pantu, ārpus skaidrojumiem, un pēc tam mēs pieņemam, kas ir likuma mērķis. Kā tad iznāk? Izglītības sistēma ir ārpus likuma mērķa? Un, ja mēs tagad lasām pantu “Likuma mērķis”, tad... Likuma mērķis ir noteikt izglītības sistēmas darbību. Un ko tad mēs 2. pantā noteicām? To, ka izglītības sistēma ir valstiski organizēta struktūra? Manuprāt, vispār... bet tas nav diemžēl balsojams... šim pantam nav nekādas jēgas likumprojektā. Likuma mērķi vajadzēja pateikt sākumā. Kā var būt 4. pants - “Likuma mērķis” - pēc tam, kad mēs jau lielu daļu esam izsprieduši? Līdz ar to šī strukturālā uzbūve jau sāk zaudēt jēgu. Starp citu, mēs par to ļoti daudz runājām arī apakškomisijā. Un vai tad tiešām Izglītības likuma mērķis ir tikai tas, kas te ir noteikts? Tad vajag salīdzināt ar skaidrojumiem, to mēs pirms tam darījām. Šeit nu ir tas smagais klupšanas akmens, pret kuru, es domāju, mēs varam arī paklupt un apstāties.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Viens no tautai svarīgākajiem jautājumiem būs jautājums par to, kā tikt pie kvalifikācijas, kā tikt pie darba. Šis likums, kur mēs runājam par likuma mērķi, ir druscītiņ garām. Tas netrāpa mērķī. Likumam vajadzētu būt par to struktūru. Un, kā jau savās agrākajās uzstāšanās reizēs es teicu, būtu vēlams, lai mēs atzītu cilvēku iegūto pieredzi un, vadoties pēc tās, apskatītos, kādu obligātu zināšanu tam cilvēkam trūkst, lai viņš kļūtu par ceļa inženieri vai par agronomu, vai par kaut ko citu. Jo mums daudziem ir ļoti labas kvalifikācijas, bet nepilnas. Un, ja kvalifikācijas procesā nedos atzinību par to, ko tas cilvēks jau zina, tad tā pārkvalifikācija, tas pārstrukturizēšanās process būs garāks, dārgāks, neauglīgs, jo tas cilvēks neizpratīs, kur viņam ir jāmācās un kur viņam nav jāmācās. Jo dažus kursus viņš varēs nolikt, vadoties pēc paša izpratnes, pēc savas pieredzes, bet diez vai viņš izpratīs, ka viņam ir jāpiestrādā citos kursos, priekšmetos, kuros viņam ir maza pieredze. Un tā procesa paildzināšana ne tikai prasīs naudu un aizņems vietas mūsu izglītības sistēmā, bet tiks arī bremzēta to cilvēku ražīgā darbība. Šinī likumā līdz šim es neredzu, ka mēs būtu pievērsuši pietiekamu uzmanību tai struktūrai, sistēmai, ar kādu mēs varam pilnveidot to cilvēku kvalifikāciju. Šeit ir runa par mācību iestādēm, bet šeit ir ļoti maz runāts par cilvēka pilnveidošanu un par to, kā mēs pārbaudām, ko viņš jau zina un kādu zināšanu viņam trūkst. Mēs varam viņam pateikt: tev nav jāmācās šis temats, bet mēs gribētu tev ieteikt papildus apmeklēt statistikas kursus, apgūt tieši to, kā tev trūkst, lai kļūtu par labāku speciālistu.

Ir arī jautājums, kā mēs pasaulē integrēsim šo mūsu zināšanas apliecinošo papīru. Teiksim, Ņujorkas universitātes eksāmeni vai kaut kas līdzīgs, lai mūsu grāds būtu atzīts citās pasaules malās. Līdz šim, kā es redzu, ir tā, ka Latvijai palīgā nāk citas universitātes un šeit ievieš savas programmas. Viņi palīdz tās ieviest, bet viņi neatzīst to, ko tas latvietis jau zina! Viņš dabūtu atzinību, ja viņš mācītos, teiksim, Toronto. Ja tu Toronto universitātē mācītos krievu valodu un pat tad, ja tu mācētu krieviski lasīt tikai pirmās klases līmenī, tev jau tūlīt būtu ieskaites divos trīs priekšmetos, tas būtu solis ceļā uz tavu diplomu. Ja mēs gribam ātri tikt uz starptautisku līmeni, tad mums vajag pielāgoties. Viena lieta ir tā, ka mūsu tautai ir daudz, daudz spēju, kuras netiek formāli atzītas. Tam cilvēkam ir papildus jādabū formāla izglītība, lai dabūtu tādu pašu kvalifikāciju, kādu viņš dabūtu Amerikā, pamatojoties uz tām zināšanām, kuras viņam jau ir. Es lūgtu atbalstīt Požarnova kunga domu, ka mums jārunā tieši par struktūru un jāpievērš vērība tam, kā pilnveidot indivīdu, ne tik daudz mācību institūcijām.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Tomašūna kungs.

A.Tomašūns. Es nevaru atbildēt Valdmaņa kungam, jo šī likuma mērķis nav gatavot kaut kādā veidā mūsu sabiedrību darbam Amerikā.

Bet Ilgai Kreitusei es gribētu teikt tā: jā, šis ir tas gadījums, kad mūsu apakškomisijā bija vienošanās par vienu redakciju, bet šobrīd Izglītības, kultūras un zinātnes komisija piedāvā atkal citu redakciju. Iemesls ir ļoti vienkāršs. Tad, kad komisijas bija savus darbus beigušas un notika likuma saskaņošana ar Juridisko biroju, Juridiskā biroja darbinieki tomēr pārliecināja mūs, ka 3.panta nosaukums ir jāraksta šādā redakcijā, tāpēc tas šodien tiek piedāvāts tāds. Es aicinu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies, kolēģi! Vai kāds pieprasa balsojumu par 70.priekšlikumu? Vai piekritīsim komisijas atzinumam par to? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. 71.priekšlikums, ko ierosinājusi Pedagogu dome ar Požarnova kunga starpniecību, ir atbalstīts, un jūs varat šo redakciju redzēt tādu, kādu viņi to piedāvā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 71.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. 72.priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Kārlis Čerāns, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

A.Tomašūns. 73.priekšlikums, ko arī ierosinājis Kārlis Čerāns, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti akceptē.

A.Tomašūns. Tiek noraidīts arī nākošais viņa priekšlikums - 74.ierosinājums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 74.priekšlikumu.

A.Tomašūns. Komisija ir noraidījusi arī Kārļa Čerāna piedāvāto 75.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja ieteikumu - izslēgt 76.pantā vārdus “apzinīgi un atbildīgi”.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 76.priekšlikumu. (Starpsaucieni no zāles: “Jābalso! Es neatbalstu!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 76. - Juridiskā biroja priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi. Lūdzu deputātus balsot par 76.priekšlikumu! Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 3, atturas - 4. Pieņemts.

A.Tomašūns. Paldies.

77.priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija “Latvijai”, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 77.priekšlikumu.

A.Tomašūns. Lūdzu atbalstu 78.priekšlikumam, ko ierosinājusi atbildīgā komisija, - izteikt 4.panta tekstu jaunā redakcijā, kādu jūs redzat.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 4.panta redakcijai, ko akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts. Paldies.

A.Tomašūns. 79.priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Požarnovs, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas slēdzienu.

A.Tomašūns. Komisija noraidīja arī deputāta Kārļa Čerāna 80.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja ierosinājumu 81.priekšlikumā - aizstāt 5.pantā vārdus “Latvijas Republikas pilsonim” ar vārdiem “Latvijas pilsonim”.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse vēlas runāt par to.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Man ir viens jautājums: vai neatkarīgi no dzīvesvietas, arī tad, ja cilvēks dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs vai kur citur, šis likums garantē Latvijas pilsonim izglītību? Kā īsti ir ar to dzīvesvietu? Un es esmu pārsteigta, ka arī Juridiskais birojs nav uzdevis šo jautājumu, jo mēs jau nerunājām par tiesībām un izglītību Latvijas teritorijā. Mēs runājām par tiesībām uz izglītību katram Latvijas pilsonim neatkarīgi no viņa dzīvesvietas. Kā tas iet kopā ar realitāti?

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Tomašūna kungs.

A.Tomašūns. Ņemot vērā to, ka Juridiskais birojs nav uzskatījis to par kaut kādu ārkārtēju situāciju, arī es neredzu te lielas problēmas. Ja cilvēks vēlas iegūt izglītību Latvijā, tad viņam šīs iespējas netiek liegtas. (No zāles deputāte I.Kreituse: “Latvijas pilsonim Amerikā?”)

Kreituses kundze, es nevaru nekādā veidā jums te neko paskaidrot, jo runa ir par Latvijas Republikas teritoriju, kur šī valsts garantē šo izglītību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 81.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. 82.priekšlikums, 6.pants - “Izglītības obligātums”. Ir noraidīts Kārļa Čerāna priekšlikums nr.82.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 82.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns. Juridiskā biroja ierosinājums, kas izteikts 83.priekšlikumā, ir noraidīts, jo atbildīgā komisija 84.priekšlikumā ir piedāvājusi šādu 5.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 83.priekšlikumu un komisijas piedāvāto priekšlikumu nr.84? Piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Paldies.

7.pants - “Izglītības pakāpes”. Priekšlikumu nav.

8.pants - “Izglītības veidi”. 85.priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Požarnova kungs, ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 85.priekšlikumu.

A.Tomašūns. Noraidīts ir 86.priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Kārlis Čerāns.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

A.Tomašūns. Atbildīgā komisija 87.priekšlikumā ir ierosinājusi aizstāt 8.pantā vārdu “veidi” ar vārdu “pamatveidi”. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. 9.pants “Izglītības mērķgrupas”. Ir noraidīts 88.priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Požarnovs, - izslēgt likumprojekta 9.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam, tādējādi likumprojekta 9.pants tiek saglabāts.

A.Tomašūns. Tad 89.priekšlikumā deputāts Kārlis Čerāns ir ierosinājis aizstāt vārdu “personas” ar vārdiem “personu grupas”. Tas arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 89.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns. 90.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 9.pantu kā jauno 8.pantu šādā redakcijā. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse runās.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Es ierosinātu atgriezties pie pirmā lasījuma redakcijas un noraidīt visus priekšlikumus, arī atbildīgās komisijas priekšlikumu, viena iemesla dēļ. Kas tie tādi “jaunieši” mums valstī ir? Cik es zinu, mums ir bērni līdz 18 gadu vecumam un tad ir pilngadīgie, kam iestājas atbildība. Kurš likums nosaka, cik ilgi cilvēks ir jaunietis?

Jaunais vēsturnieks kādreiz bija līdz 40 gadiem, jaunais dzejnieks bija līdz brīdim, kamēr iznāca pirmā dzejoļu grāmata. Un tā, ja nekļūdos, mums bija jaunais dzejnieks Eižens Vēveris. Es varu kļūdīties, bet viņam bija ap 70 gadiem.

Kas ir “jaunietis” Latvijā šā likuma izpratnē? Vai nu lieciet klāt, lūdzu, skaidrojumu, vai arī atgriezīsimies pie pirmā lasījuma redakcijas un padomāsim vēlreiz, jo šī problēma radās jau tad, kad mēs pieņēmām Bērnu tiesību likumu. Kas ir jaunietis? Vai bērns? Toreiz bija priekšlikums ierakstīt iekšā jēdzienu “jaunietis”. Mēs likumā to neierakstījām, tāpēc es gribētu tomēr šeit iegūt skaidrojumu, bet, ja skaidrojuma nav, tad vajag atgriezties pie pirmā lasījuma redakcijas un atstāt to, lai varētu skatīt vēlreiz.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Tomašūna kungs.

A.Tomašūns. Es ierosinātu deputātei Ilgai Kreitusei tomēr atsaukt savu prasību, jo arī pirmajā redakcijā, kā jūs redzat, pirmajā mērķgrupas punktā ir minēti “bērni un jaunieši”. Arī tur jau ir šis vārdiņš “jaunieši”.

Otrkārt, jaunais vēsturnieks un jaunais literāts nebūt nenozīmē, ka tas ir jaunietis. Tā ir pavisam cita terminoloģija, un lūdzu to te varbūt nejaukt iekšā. Es tomēr aicinātu cienījamos deputātus ņemt vērā to, ka, pat noraidot šā 8.panta jauno tekstu, jūs tik un tā atstāsiet 9.pantā - “Izglītības mērķgrupas” - vārdu “jaunieši”, tāpēc aicinu noraidīt Ilgas Kreituses priekšlikumu un atbalstīt komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, balsosim 90. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - un līdz ar to arī 8.panta redakciju, kāda tā tagad ir iesniegta. Ja tas netiks pieņemts, tad saglabāsies pirmā lasījuma redakcija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta 8.panta redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 4, atturas - 11. Pieņemts.

A.Tomašūns. Paldies. Vēl būs trešais lasījums, tā ka būs arī iespējams piedāvāt jaunas versijas.

91.priekšlikums. Šis ierosinājums no deputāta Požarnova kunga puses ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par 91.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns. “Izglītības ieguves valoda” - 11.pants. Ir daļēji atbalstīts 92.priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Dinēvičs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputāta Dinēviča 92.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns. 93.priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Bartaševičs, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bartaševičs runās par savu priekšlikumu.

A.Bartaševičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Savu priekšlikumu es piedāvāju tāpēc, lai pēc iespējas efektīvi varētu mācīt bērniem latviešu valodu, nevis lai taisītu no šā Izglītības likuma “lielo” politiku. Mūsu koncepcija, kas pamatojas uz nopietniem pētījumiem no krievu skolas skolotāju un zinātnieku puses, balstās uz stingru latviešu valodas apmācību. Tas, protams, prasīs mazāku skolotāju skaitu, bet tā mēs sasniegsim labāku efektu. Tā, manuprāt, ir vienīgā izeja, jo Latvijā vienkārši nav pietiekami daudz speciālistu ar nepieciešamo izglītību, lai mācītu latviešu valodu, kā arī nav kvalificētu skolotāju skaita palielināšanas valsts programmas. (No zāles deputāts J.Sinka: “Šausmas! Mums ir pietiekami skolotāju!”) Ir tikai gandrīz puse. Kas notiek šodien Latvijā? Zināt, nacionālo minoritāšu skolu skolotājiem nav speciālās izglītības, un gandrīz pusei latviešu valoda nav dzimtā valoda. Jūs paši saprotat, kāda te būs izglītības kvalitāte.

Protams, mēs jau varam teikt, ka no rītdienas mums visās skolās ir jāmāca tikai latviešu valodā, bet mēs arī varam teikt, ka no rītdienas pensijas būs 200 latu un vairāk, taču mums ir jāapzinās, ka ir tas, ko mēs varam izdarīt, un tas, ko mēs nevaram izdarīt. Ja nav izglītības, šis jautājums prasa daudz darba un laika, tāpēc pirms balsošanas es aicinu jūs padomāt par to, kas reāli ir iespējams un kas nav reāli iespējams. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un to koncepciju, kuru es ieliku savos priekšlikumos kopumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Bartaševiča kungs! Ja jūs uzmanīgi izlasītu 10.panta - “Izglītības ieguves valoda” - komisijas piedāvāto redakciju, tad redzētu, ka tur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka citā valodā izglītību varēs iegūt privātajās izglītības iestādēs, tikai, protams, tur būs jāmācās noteikts mācību priekšmetu skaits, kuros eksāmeni būs jākārto valsts valodā, un to varēs darīt valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Tā ka tuvākajā laikā pamatskolās šāda pieeja saglabāsies, bet vidusskolās jau pastāv. Starp citu, jūs droši vien nezināt tā saucamās Hāgas rekomendācijas, ko ir izstrādājusi Eiropas Drošības un sadarbības organizācija. Tur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka, lai nediskriminētu cittautiešus - es vēlreiz atkārtoju, lai cittautiešus nediskriminētu -, valstij tieši ir jāgādā, lai maksimāli daudz priekšmetu tiktu mācīts valsts valodā, jo pretējā gadījumā cittautieši tiks diskriminēti darba tirgū, tiks diskriminēti valsts nodrošinātajā augstākajā izglītībā un tā tālāk. Mēs vienkārši gribam, lai cittautieši netiktu diskriminēti un lai viņi varētu mācīties latviešu valodā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Es gribētu, lai jūs to pantu izlasāt līdz galam. Galu galā ko tad mēs esam šeit salikuši kopā? Un man bija ļoti interesanti dzirdēt no Birznieces kundzes, ka lai neuzbāžoties, jo tas jau neesot trešais lasījums. Bet jūs jau to trešo lasījumu taisīsiet!

1.punkts: “Valsts un pašvaldību uzglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā.”

5.punkts: “Akadēmiskā... un zinātniskā... grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā, izņemot citos likumos paredzētos gadījumus.” Vai tās nav valsts iestādes? “Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami valsts valodā...” - vai tā nav valsts vai pašvaldības iestāde? Galu galā ko tad mēs šeit esam sarakstījuši? Mēs esam visu sajaukuši tādā putrā, ka principā 3., 4. un 5.punkts nav izskatāmi. “Izglītojamais, lai iegūtu pamatizglītību vai vidējo izglītību, apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas zināšanu pārbaudes eksāmenu Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā apjomā un kārtībā.” Bet kā būs tad, ja valsts un pašvaldības izglītības iestādēs izglītība ir valsts valodā? Kādu valodas eksāmenu un kādā kārtībā viņš tad kārto? Taču tas nav pateikts. Nav teikts, ka tas attiecas uz privātajām. Citā valodā izglītību var iegūt privātajās izglītības iestādēs. Tas ir 1.apakšpunkts, Ābiķa kungs!

Vajag taču kaut kādā veidā sakārtot, un, cik es saprotu, tad Latvijas Universitāte, Ābiķa kungs, arī Politehniskā universitāte un Medicīnas akadēmija jeb universitāte vairs nav valsts iestāde, lai gan visu laiku tās bija valsts augstskolas. Kas tās ir tagad - vai rektoru augstskolas, kur ir noteikta kaut kāda kārtība, “izņemot citos likumos paredzētos gadījumos”... Ja ir valsts iestādes ar valsts izglītības valodu, tad nejauciet kopā šos jēdzienus! Akadēmisko izglītību Latvijā pamatā šobrīd iegūst tomēr valsts izglītības iestādēs. Kāpēc vēl būtu jāatrunā par to, kādā valodā tur aizstāvami darbi? Vajag taču kaut ko izdomāt līdz galam! Ja šādā veidā saliek, kā tas ir salikts patlaban, tad nav skaidrs, kādā valodā tad mācās Universitātē. Vai tādā, kādā grib? Jo, ja ir valsts valoda, kurā māca, tad arī darbus aizstāv šajā valodā, nevis citādi. Šobrīd tā tas nav, un to mēs zinām. Tā ir realitāte. Tomēr galu galā paliek viss pa vecam.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, otro reizi.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kreituses kundze, jūs kā parasti ļoti asi un kategoriski uzstājaties, bet tāpat kā tad, kad mēs apspriedām Valodas likumu, diemžēl jūs nebijāt likumu kopumā izlasījusi, un tāpēc diemžēl pēc jūsu aktivitātēm likums konceptuāli tika nedaudz sabojāts. Nevis konceptuāli, bet strukturālā ziņā gan.

Arī šeit viss ir ļoti skaidrs. Es jums varu paskaidrot. Jā, šeit tiešām ir rakstīts, ka akadēmiskā un zinātniskā grāda ieguvējam ir nepieciešama darbu izstrādāšana, un tie ir aizstāvami valsts valodā, izņemot citos likumos paredzētos gadījumus. Kā zināms, paralēli šim likumam tiek gatavoti arī citi likumi, tiek gatavotas arī izmaiņas Augstskolu likumā. Un ir vairāk nekā skaidrs, ka būs arī citādas situācijas; piemēram, būs darbs sveštautu filoloģijā, piemēram, angļu, vācu vai krievu filoloģijā, kad šī aizstāvēšana varētu būt arī citā valodā. Tie būs atsevišķi gadījumi, ko sīkāk reglamentē Augstskolu likums, un es nekādas pretrunas šeit nesaskatu. Un šeit tas trešais apakšpunkts...

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi.

Dz.Ābiķis. Jā, es pabeigšu teikumu!... 3.apakšpunkts ir par to, ka jākārto noteiktā apjomā un kārtībā atbilstoši likuma kontekstam. Tas ir skaidrs, ka šīs normas attieksies uz tām privātajām mācību iestādēm, kur mācības pamatā notiks citā valodā, bet viņiem ministrija obligāti noteiks, cik daudz mācību priekšmetu ir jāmāca latviešu valodā, cik stundu nedēļā, cik klasēs un kādā apjomā būs jākārto eksāmeni. Tā ka šeit ir ļoti rūpīgi sakārtota šī redakcija, piedaloties Saeimas juristiem, Izglītības un zinātnes ministrijas juristiem un citiem speciālistiem, lai nebūtu nekādu pretrunu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse. Otro reizi.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Ābiķa kungs, es jums gribētu atgādināt, ka es biju apakškomisijas sekretāre un ka es šo likumu zinu no galvas, atšķirībā no jums. Ja jūs iedomājaties, ka vācu filologi aizstāv vācu valodā diplomdarbus vai maģistra darbus, tad jums vispār nav priekšstata par to, ko māca universitātē un kā tas notiek. Un man ir ļoti liels gods, ka es “izgāzu” jūsu Valodas likumu. Es gribu redzēt, ko jūs rīt ārkārtas sēdē ar to trešajā lasījumā darīsiet tālāk, bet tomēr cilvēki...

Es jums vēlreiz gribu lūgt: izlasiet un jūs redzēsiet, ka nav domātas privātās iestādes, jo par privātajām iestādēm ir apakšpunktiņš, un trešais ir atkal apakšpunkts. Trešais ir atsevišķais apakšdaļas punkts. Likuma pants ir sakārtots nepārdomāti, nekonsekventi, un šādā veidā tas nav pieņemams, jo par tām augstskolām, ko dibina un kur mācās citā valodā, ir īpašie likumi un īpašs šo augstskolu statuss. Tas nav iekļauts šajā likumā. (Starpsauciens: “Tie jau ir tie citi likumi!”)

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Bartaševičs. Otro reizi.

A.Bartaševičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Izrādās tā, ka Ābiķa kungs ir vislielākais minoritāšu aizstāvis, bet, atvainojiet, varbūt labāk pajautāsim pašiem šo minoritāšu pārstāvjiem, kā viņi jūtas un kāda izglītība būtu labāka viņu bērniem. Un viņi teica, ka būtu labāk, ja pamatizglītība tiktu iegūta minoritāšu valodās, bet ar stingru latviešu valodas apmācību. Un tas neizslēgs iespēju, ka skolēni zinās latviešu valodu.

Protams, arī darba devējiem ir ļoti svarīgi, lai cilvēki zinātu latviešu valodu, bet, atvainojiet, ja es būtu darba devējs, tad man daudz svarīgāk būtu, lai cilvēks zinātu savu specialitāti, taču ar tādu izglītību, kādu mēs gribam sniegt mūsu bērniem, minoritāšu pārstāvjiem, viņi nebūs labi speciālisti. Jā, viņi varbūt zinās latviešu valodu, bet arī tas nav simtprocentīgi droši, taču viņi būs slikti speciālisti, un mums ir jādomā tieši par to, lai mūsu cilvēki būtu vispusīgi izglītoti gan kā speciālisti, gan arī kā valodu zinātāji. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Celmiņš.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Šis 10.pants - “Izglītības ieguves valoda” - ir tapis ļoti ilgu, garu diskusiju rezultātā. Komisijā tika analizēti dažādi varianti un priekšlikumi, nevis tikai tie, kuri ir šeit, bet arī pašā komisijā ierosinātie. Manuprāt, šeit tiešām ir atrasts optimāls risinājums. Mums ir jāsaprot ka, piemēram, ieraksts, ka profesionālās kvalifikācijas eksāmeni ir kārtojami valsts valodā, ir tapis tādā sakarā, ka mēs paredzam, ka varētu būt arī kāda privāta profesionālā mācību iestāde, kur mācības notiek citā valodā, kā tas ir paredzēts privātajās iestādēs, bet attiecībā uz profesionālo kvalifikācijas eksāmenu tiek izvirzītas konkrētas prasības. Tas ir skaidrs un attaisnojams punkts.

Tāpat ikviens izglītojamais, lai iegūtu pamatizglītību vai vidējo izglītību, apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas zināšanu pārbaudes eksāmenu. Mums taču arī eksternāts ir paredzēts, un arī šādam izglītības veidam ir jābūt, taču ir noteikts, ka ir jāapliecina valsts valodas zināšanas. Akadēmiskā, bakalaura, maģistra vai cita zinātniskā grāda ieguvei ir šeit nepieciešamība noteikt arī valsts valodas prasību, izņemot citos likumos paredzētos gadījumus. Mums ir jāparedz, ka būs dažādi gadījumi, ka būs arī situācija, kad notiks studentu apmaiņa. Studenti pēdējos kursus pabeigs ārzemēs vai pat šos patstāvīgos darbus aizstāvēs ārzemēs. Arī šie studenti, kas iesaistās studentu apmaiņā, ir Latvijas valsts augstskolu studenti, tāpēc pantā ir jānosaka, ka likums paredz arī citus gadījumus. Es aicinu deputātus izturēties ļoti atbildīgi pret šo 10.pantu un ņemt vērā to milzīgo darbu, kas ir ieguldīts šā panta tapšanā, kā arī atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Manuprāt 93.priekšlikums - Bartaševiča kunga priekšlikums - ir noraidāms tieši tāpēc, ka šis priekšlikums iesaka, ka ir tiesības iegūt izglītību valsts valodā, bet neviena vārda nerunā par to, ka būtu pienākums iegūt izglītību valsts valodā. Tātad tas būtu noraidāms.

Ja runā par komisijas priekšlikumu, es domāju, ka arī tur ir dažas neprecīzas normas. Manuprāt, tieši likumam bija jānosaka, kā mazākumtautību skolās tiek realizēta valsts valodas apguve. Tieši likumam, nevis Izglītības un zinātnes ministrijai! Šis ir otrais lasījums, varētu līdz trešajam lasījumam šo normu sakārtot ar atsevišķu priekšlikumu.

Bet, pārskatot visus priekšlikumus, kas ir iesniegti attiecībā uz šo pantu, redzam, ka ir taču vēl viens priekšlikums (nākamajā lappusē), ko ir iesniegusi frakcija “Latvijai”. Manuprāt, vajadzētu kopīgi diskutēt, izvērtēt arī šo priekšlikumu, jo tieši šajā priekšlikumā (lai gan arī tajā būtu vajadzīgi precizējumi) ir paredzēts, ka tieši ar likumu tiek noteikta iespēja atsevišķos priekšmetos iegūt izglītību citā valodā, nevis valsts valodā. Īpaši noteikumi paredzēti. Varbūt nedaudz par detalizētu ir šis pants, bet, ja to pieņemtu, to varētu precizēt nākamajā lasījumā. Es uzskatu, ka visas tās vēlmes, par ko runāja šeit uzstājušies deputāti, visvairāk ir izteiktas tieši nākamajā lappusē - 19.lappusē - kā 96.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs.

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja mēs uzskatām, ka ir pienākums izglītību iegūt valsts valodā, tas jau nozīmē, ka šim bērnam būs jāmācās valsts valodā. Un, ja tā nav viņa dzimtā valoda, tad jājautā - ko mēs audzinām? Tad nav zināms, ko mēs izglītojam, kas iznāks no tā bērna, kurš jau 3. vai 4.klasē būs spiests mācīties nevis savā dzimtajā, bet valsts valodā. Tas jau nozīmē, ka šis bērns būs atpalicis, debils un galu galā viņu aizsūtīs uz palīgskolu. Tā mēs izaudzināsim tikai cilvēkus, kuri nav un nekad nebūs lojāli mūsu valstij. Tā tas nevar būt! Vidējā izglītība ir jāiegūst dzimtajā valodā. Bez šaubām, latviešu valoda jeb valsts valoda ir obligāta, tas ir, ar zināmu pieeju. Bet par pienākumu uzlikt to nemaz nevar. Es domāju, ka deputāta Bartaševiča priekšlikums tomēr satur racionālu graudu. Ja mēs negribam divkopienu valsti, tad tas būtu jāpieņem.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Staša kungs, novadniek! Bet kas būs tad, ja šis bērns turpinās mācīties krievu valodā? Tāpat vēršos arī pie jums, Bartaševiča kungs, kurš piedāvāja šo priekšlikumu un tagad to aizstāv ar putām uz lūpām. Kas tad būs? Būs, lūk, kas būs: tāpat kā šajā nupat notikušajā referendumā un šajās vēlēšanās, - ka it īpaši Rēzeknē, kuru jūs pārstāvat un no kurienes guvāt ļoti lielu vēlētāju atbalstu, cilvēki, jaunie cilvēki, tā arī nesaprot, kas rakstīts biļetenā. Nesaprot! Nesaprot nevienu vārdu. Taču jūs gribat turpināt šo lietu. Nemaz nerunājot par to, ka jūs vēl aizvien neesat sapratis - vai arī saprotat, bet viltīgi gribat iekombinēt - šo lietu par minoritātēm. Kā es ne reizi vien esmu to teicis no šīs tribīnes, jums minoritāte nozīmē krievvalodīgos.

Kas jūs, Bartaševiča kungs, esat? Kāda minoritāte jūs esat? Pasakiet, lūdzu! (No zāles deputāts Bartaševičs: ...latvietis!”) Saprotiet, - tā kā galvenā runa te ir par Bartaševiča kunga priekšlikumu, es aicinu absolūti noraidīt šādas nepieklājīgas muļķības.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Atgādinu, ka vēlēšanas ir beigušās. (Starpsauciens no zāles: “Nākošam jāgatavojas!”)

Uldis Veldre.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Neapšaubāmi, katram Latvijā ir jāmāk latviešu valoda. Es tikai minēšu datus, pateikšu, cik Ulmaņa laikā, 1940.gadā, Rīgā ir bijis pamatskolu. Toreiz Rīgā bija 111 pamatskolas, no tām 64 bija nelatviešu, 3 bija jauktu tautību, 1 - baltkrievu, 1 - igauņu, 15 - krievu, 3 - lietuvju, 7 - poļu, 19 - vācu un 15 - ebreju bērniem. Es domāju, ka mūsu nelaime ir tā, ka mēs te muti dzisinām un runājam gan par latviešu valodu, gan par izglītību, bet tajā pašā laikā, sākot no Valsts prezidenta Ulmaņa kunga, Izglītības un zinātnes ministrijas un skolu direktoriem, nekas netiek darīts, lai latviešu valodu iemācītu. Neapšaubāmi, pašlaik, ja mēs negribam divkopienu valsti, jādod minoritātēm tiesības iegūt izglītību savā valodā (dabiski, mācoties attiecīgajā līmenī), lai varētu normāli integrēties latviešu sabiedrībā. Es domāju, ka tas ir vajadzīgs. Tad nebūs tā, ka ir tikai krievvalodīgie, būs ukraiņu skolas, būs poļu skolas, un tajā pašā laikā arī attiecīgās valstis, teiksim, Polija vai Ukraina, palīdzēs viņus apgādāt ar mācību grāmatām. Dabiski, ka tādi priekšmeti kā vēsture... dabiski, ka būtu jāzina pietiekamā līmenī Latvijas vēsture, un tā tālāk. Pašlaik manas domas ir tādas, ka mēs gari un plaši diskutējam gan par Izglītības likumu, gan par latviešu valodu, bet praktiski nekas nav darīts. Vajadzētu darīt visu, lai mums nebūtu divkopienu valsts, lai arī minoritāšu skolās apgūtu labā kvalitātē latviešu valodu. Bet tad ir vajadzīgs, lai būtu latviešu valodas skolotāji, jo nav noslēpums, ka Rīgā un arī daudzās citās vietās šodien latviešu valodu vai nu neapgūst nemaz, vai nav skolotāju, vai iet mācīties tikai tie, kuri grib. Tā ka viss ir mūsu pašu rokās. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš.

G.Eniņš (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es nebūtu nācis tribīnē, bet nolēmu to darīt pēc Staša kunga izteikumiem. Laikam arī citos valda tāds viedoklis. Es varbūt nemaz neesmu tik radikāli nacionāls, lai uzskatītu, ka nevajag sarunāties krievu valodā. Tā ir mana bagātība, ja es māku krievu valodu. Bet Staša kungs pateica tādas aplamības! Kas būšot ar tiem bērniem, kas no krievu ģimenēm iešot tagad latviešu skolā un tikai latviešu valodā mācīšoties? Viņi būšot debili. Lūk, šī fakta dēļ es nāku tribīnē - atgādināt, ka jauktās ģimenēs, saprātīgās jauktās ģimenēs, bērns jau divu, triju, četru gadu vecumā runā abās valodās. Nekad tik ātri nevar iemācīties valodu kā bērnībā. Bet, ja bērns ir no krievu ģimenes un ja uz skolu viņš aiziet, tā taču ir bagātība, ka viņš apgūst vēl vienu valodu.

Šeit ir ļoti interesanti. Man liekas, ka Staša kungs pauž to viedokli, tos uzskatus, kādi bija kādreiz. Kādreiz bija tāds “sobačij jazik”. Es neesmu domājis daudz nākt šajā tribīnē, bet, ja viscaur šajā likumā, Izglītības likumā, un viscaur Valsts valodas likumā parādīsies šis aplamais viedoklis, es nezinu, kā man izdosies sakaut šo uzskatu, taču es gribētu, lai visi klausītāji to dzirdētu - ka bērns no krievu ģimenes būs debils, ja viņš iemācīsies runāt latviski. Tas ir absurds!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Otro reizi. Anna Seile tomēr nav pieteikusies.

Nākamais. Leonards Stašs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Ja kāds zina vēsturi, tad laikam atceras, ka Amerikā pilsoņu karš, kurš notika 19.gadsimta vidū un kuru šodien amerikāņi atceras ar kaunu un sāpi, notika starp Ziemeļiem un Dienvidiem tikai tādēļ, ka Ziemeļi gribēja atsvabināt vergus, lai Dienvidos nebūtu verdzības, bet Dienvidi gribēja verdzību paturēt. Nekaroja jau melnie, vergi pret baltajiem, bet karoja baltie pret baltajiem tikai tāpēc, lai Amerikā nebūtu verdzības. Bet mēs uz to šodien ejam. Uz to šodien mēs ejam, ja mēs pieņemsim tādu likumu.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs. Otro reizi.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka vajadzētu dot iespēju nacionālo minoritāšu bērniem mācīties savā dzimtajā valodā. Un vienlaikus vajadzētu ieviest tajās pašās skolās padziļinātu latviešu valodas mācīšanu, dot iespēju mācīt latviešu valodu katru dienu, ja vajag, divas stundas dienā. Tieši tad viņi zinās latviešu valodu.

Tabūna kungam gribu pateikt, ka arī latvieši nesaprata to jautājumu, kuru uzdeva “Tēvzemei un Brīvībai” referendumā, ne tikai krievi.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Andris Tomašūns.

A.Tomašūns. Cienījamie kolēģi! Es tikai gribu izteikt atgādinājumu visiem tiem, kas nupat uzstājās un runāja. Nevajag skatīties tik tālā pagātnē kā Amerikas Savienoto Valstu vēsturē pilsoņu kari jeb neatkarības kari! Varbūt arī mazliet nesenākus notikumus nevajag pētīt tik rūpīgi, rakstot likumus, kuri domāti nākotnei. Paskatieties, kas šodien jau notiek!

Es jums pateikšu dažus faktus, vienkārši atmiņai, lai būtu labāka izpratne par reālo situāciju. Jau šobrīd 20 Latvijas rajonos arodizglītību krievu valodā iegūt nav iespējams. Nav šādu mācību iestāžu, kas to piedāvātu. Šobrīd Latvijā ir tikai pieci rajoni un pilsētas, kur to skolēnu skaits, kuri mācās latviešu valodā, ir mazāks par 50%. Tikai piecās vietās! Tātad jājautā - kas šodien notiek? Šodien skolēni, bērni no nelatviešu ģimenēm, vai viņu vecāki vēlas, lai viņi ietu latviešu skolā vai skolā, kur māca latviešu valodu. Šobrīd Latvijā 40 vidusskolas ir tādas, kas ir agrāk bijušas tā sauktās krievvalodīgās skolas. Tur tagad jau no 1.klases pilnīgi visus mācību priekšmetus piedāvā latviešu valodā. Tātad skolās notiek lielas izmaiņas un reformas. Lūdzu, paskatieties, kas notiek reāli!

Par deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Kāpēc mēs to noraidījām? Tāpēc, ka... Bartaševiča kungs varbūt ir izlasījis, bet varbūt nav... mēs piedāvājam labāku redakciju. Daudz labāku redakciju, lai beidzot varbūt kaut kad tuvākajā nākotnē beigtos šie strīdi par minoritāšu skolām izglītības sistēmā. Ir jādod pamats, lai visā valstī šīs skolas varētu veidoties un attīstīties. Ja ir kāda skola, kura ļoti iestāsies pret jebkādu mācīšanos latviešu valodā, - lūdzu! Jums ir iespēja dibināt privātas izglītības iestādes un varbūt pilnīgi atteikties no šīs valsts kaut kādas izglītību regulējošas formas. Lūdzu! Tajās skolās, kur notiek mācības krievu valodā un atsevišķos mācību priekšmetos šobrīd pakāpeniski pāriet uz mācībām latviešu valodā, ir šīs programmas, un tās šobrīd ir sagatavojusi Izglītības un zinātnes ministrija.

Seiles kundzei es gribētu atbildēt, ka mums nevajadzētu jaukt šo kārtību. Izglītības un zinātnes ministrija ir iesākusi šo darbu, un šobrīd skolās reakcija ir ļoti dažāda. Ir dažas skolas, kuras protestē, bet ir daudzas skolas, kas ir pat, varētu teikt, izrādījušas iniciatīvu un pārgājušas uz vairāku mācību priekšmetu mācīšanu latviešu valodā, nevis to nosaka Izglītības un zinātnes ministrija. Ir visdažādākā reakcija. Lielākoties visas šīs reakcijas ir pozitīvi tendētas, vērstas uz to, lai skolā bērniem tik tiešām iemācītu latviešu valodu. Es gribu uzsvērt, ka visi šie procesi kopumā ir pozitīvi.

Jā, var piekrist, ka šobrīd pietrūkst profesionālu skolotāju - kadru, kas var mācīt dažnedažādus mācību priekšmetus latviešu valodā. Jā, ir tāda problēma, bet ar to ir jānodarbojas, un, cik es zinu, budžetā tiek plānoti līdzekļi, lai latviešu valodas mācīšana būtu labāka.

Tāpēc es lūdzu noraidīt deputāta Bartaševiča priekšlikumu, jo par izglītības ieguvi ir 6. pants - jaunā redakcija, ko sagatavojusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kurā šie jautājumi, lielākā to daļa, ir apspriesti.

Kreituses kundzei es neko nevaru pateikt, jo Ābiķa kungs ar jums ļoti interesantas debates bija sarīkojis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 93.priekšlikumu - deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 37, atturas - 16. Priekšlikums ir noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns. 94.priekšlikums. Deputāts Tomašūns ierosinājis. Tas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Tomašūns. 95.priekšlikums. Ierosinājis Juridiskais birojs. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns. Noraidīts ir arī 96. priekšlikums - frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Es lūdzu Seiles kundzi neiestāties par balsojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Turpinām izskatīt likumprojektu.

A.Tomašūns. 97.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstāms, un es lūdzu Saeimas deputātus to izdarīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Tomašūns. 11.pants - “Izglītība un reliģija”. 98.priekšlikums, kuru ierosinājis Kārlis Čerāns, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šajā pantā “Izglītība un reliģija” mums pats svarīgākais ir noteikt to, ka reliģiskās izglītošanas iespējas regulē Reliģisko organizāciju likums, un šādu formulējumu mēs atrodam dažādos priekšlikumos, arī atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas nosaka, ka izglītības iestādes un reliģiskās organizācijas attiecības regulē šis Reliģisko organizāciju likums.

Mēs varam strīdēties par dažādiem formulējumiem, kurš būtu labāks vai kurš būtu mazāk labs, taču es domāju, ka mums būtu labāk to nedarīt. Mums būtu labāk, ja mēs akceptētu šo kopējo principu, jo mums jau šobrīd valstī pastāv viena noteikta kārtība, kādā šī ticības mācība skolās tiek mācīta un kādā veidā skolās tiek sniegta šī reliģiskā izglītība, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mēs šajā brīdī šo kārtību nemainītu. Protams, mēs varētu runāt arī par to, ka mums ir jānosaka, ka visās skolās šai ticības mācībai būtu jābūt tajā gadījumā, ja vecāki šo ticības mācību pieprasa - attiecīgs skaits no noteiktās konfesijas, tomēr pats svarīgākais ir tas, lai šobrīd saglabātu šo kārtību, kas ir noteikta Reliģisko organizāciju likumā, un lai tas situāciju nepasliktinātu. Un tāpēc es šajā brīdī aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas variantu šim 12. pantam.

Būtu arī ļoti labi, ja mēs visi varētu vienoties, kā to ir izdarījusi komisija, attiecībā uz viedokli, ko atbalsta daudzi šo kristīgo konfesiju vadītāji. Es arī domāju, ka tas ir viens no principiem, kuru noteikti vajadzētu ievērot. Tas ir princips, kādā veidā skolās mācīt ticības mācību, un to tiešām nevajadzētu šeit lemt politiķiem, bet to vajadzētu paprasīt pašiem kristīgo konfesiju vadītājiem. Un tāpēc es aicinu: saglabāsim šo ticības mācību skolās un atbalstīsim šo 106. priekšlikumu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es nebūtu šeit nācis, ja Stašs nebūtu runājis.

Cienījamie deputāti! Prezidij! Es domāju, ka mums būtu Staša kungam jāizsaka vismaz aizrādījums - būt mazliet uzmanīgākam ar kaut kāda naida kurināšanu... Un nav svarīgi, vai tas būtu starpnacionālais naids vai kaut kāds cits naids. Tāpēc es gribētu pievērst uzmanību šai saiknei ar mūsu apspriežamo priekšlikumu, ko mums pašreiz Čerāna kungs piedāvā.

Es domāju, tas ir pareizi, ka atbildīgā komisija ir nolēmusi to noraidīt, un es atbalstu komisijas priekšlikuma redakciju. Es balsošu par to.

Bet tomēr es gribētu pateikt par Staša kunga uzstāšanos, kurā viņš draudēja ar kaut kādu karu, kas noticis Amerikas Savienotajās Valstīs, kur melno dēļ it kā esot cīnījušies baltie un viens otru apkāvuši. Staša kungs, es domāju, ka attiecībā uz tā saucamo mazākumtautību ir pierādījies, ka Rīgā un Latgalē mazākumtautība ir latvieši un latviski domājošie. (Starpsauciens: “Tā ir!”) Un šajā sakarā, Staša kungs, nedomājiet, ka kāds gribētu šeit Krieviju. Latvija būs Latvija, un es ceru, ka arī tie cilvēki, kuri ir tā saucamā mazākumtautība vai citādi runājošie, to sapratīs, ka nekur citur tik labi, kā ir Latvijā, nav. Un to viņi ir sapratuši jau vairākus gadu simtus, bet it sevišķi pēdējos sešdesmit gados, kad tie brauca uz Latviju, jo šeit, Latvijā, bija tīrāk un skaistāk. Taču sevišķi daudz bija brīvu gultu, īpaši pēc 1949. gada un pēc 1941. gada deportācijām. Neviens jau nekaros. It īpaši tie, kuri negrib runāt latviski, tie arī nekaros. Kāpēc?

Es esmu šad un tad jautājis tiem, kuri latviski nesaprot: “Ti ļubiš Rossiju?” Viņš atbild: “Ļubļu!” - “Ti hočeš žiķ v Rossiji?” Viņš atbild: “Ņe hoču!” Tātad - es jautāju: “Vai tu mīli Krieviju?” Viņš saka: “Jā, es mīlu Krieviju!” - “Bet vai tu gribi dzīvot Krievijā?” - “Nē, negribu!”

Tātad viņi Latvijā grib dzīvot un karš nebūs, jo, ja būs tāds karš, par kuru Staša kungs mums te saka, tad es domāju, ka tas ir absurds un ka viņam ir jāatsauc vismaz savi izteikumi. Tad jau nebūs vairs Latvijas, un, tā kā Krievijā neviens no viņiem dzīvot negrib, tad ir pilnīgi saprotams, ka tāda kara nebūs.

Es arī domāju, ka mēs ļoti labi sapratīsimies un ka latviešu valodu nav grūti iemācīties. Larijs Nepers to pierādīja, ka var runāt tīri labi latviski pēc trīs nedēļu ilgiem intensīvajiem valodas kursiem. Tātad tie, kuri negrib dzīvot Krievijā, iemācīsies latviešu valodu. It īpaši tad, ja šodien tiks pieņemts mūsu izskatāmais likums, kur izglītība un reliģija ir saistīta, ņemot vērā reliģijas svētīgo ietekmi uz cilvēka morāli. Es domāju, ka viss būs kārtībā.

Tā ka tieši tāpēc es gribēju atbalstīt komisijas formulēto redakciju un balsojot pieņemt to.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā - deputāts Andris Tomašūns.

A.Tomašūns. Patiesības labad būtu jāsaka, ka Čerāna kunga priekšlikums daļēji ir atbalstīts. Šis teksts ir vienīgi papildināts vēl ar dažām lietām, ko ir iestrādājusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Es aicinātu Čerāna kungu neiestāties par balsošanu. Ja jūs galīgi neapmierina teksts, kas ir par izglītību un reliģiju šajā 11. pantā, tad varbūt... (No zāles deputāts K.Čerāns: “Es jau arī neiestājos!”) Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav pret atbildīgās komisijas viedokli par 98. priekšlikumu? Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns. 99. priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Nagļa kungs, ir noraidīts. Viņš atsauc šo savu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns. 100. priekšlikumu ir ierosinājis Požarnova kungs, tas ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns. 101. - deputāta Seiksta priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Tomašūns. 102. priekšlikums ir deputāta Tomašūna priekšlikums. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns. Deputāta Dinēviča kunga 103. priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam?

A.Tomašūns. Noraidīts ir 104. priekšlikums, kas saņemts no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns.105. priekšlikums, kas saņemts no frakcijas “Latvijai”, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst?

A.Tomašūns. 106. priekšlikumā ir atbildīgās komisijas piedāvātā redakcija. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli?

A.Tomašūns.12. pants - “Izglītības dokumenti”. Atbildīgā komisija piedāvā šādu redakciju 12. pantam. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Tomašūns. 13. pants - “Maksa par izglītības ieguvi”. Pirmais priekšlikums pēc kārtas tātad ir 108., ko izsaka deputāts Požarnova kungs. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Tomašūns. Deputāta Čerāna - 109. - priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Tomašūns. Noraidīts ir arī 110. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti neiebilst? Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns. Noraidīts ir arī 111. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav?

A.Tomašūns. 112. priekšlikums, ko ierosinājusi Kušneres kundze, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo priekšlikumu deputātiem iebildumu nav?

A.Tomašūns. 113. priekšlikums, ko ierosinājusi Izglītības un zinātnes ministrija, - izslēgt 14. panta otro daļu, - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Tomašūns. 114. priekšlikums. Iesniedzis deputāts Čerāns. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Tomašūns. 115. priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Požarnovs, ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Tomašūns. Noraidīts ir 116. priekšlikums, kuru ierosinājis deputāts Kārlis Čerāns.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst?

A.Tomašūns. Daļēji atbalstīts ir 117. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns. Atbildīgā komisija 118. priekšlikumā piedāvā šādas izmaiņas tekstā. Lūdzu atbalstīt tās!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli?

A.Tomašūns. Tāpat arī 119. priekšlikumā ieteiktās izmaiņas lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns. 120. priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Bartaševičs, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Kā jūs zināt, pašreiz top likums par bezvalstnieka statusu. Taču, ja mēs pieņemsim šo likumu, tad būs tāda situācija, ka mums būs bezvalstnieki, kas ir Latvijas cilvēki, un viņiem būs jāmaksā par izglītību. Es uzskatu, ka tas nav taisnīgi, un tāpēc lūdzu balsot par manu priekšlikumu, lai izslēgtu terminu “bezvalstnieki”, domājot par cilvēkiem, kuriem būs jāmaksā par izglītību Latvijā.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - deputāts Andris Tomašūns.

A.Tomašūns. Mans komentārs būtu tāds, ka deputātam Bartaševičam laikam vēl mazliet ir jāpaanalizē šā likuma saturs. Kāpēc tad ir noraidīts šis priekšlikums? Tāpēc, ka nav loģisks šis svītrojums, jo valstī šie bezvalstnieki ir un droši vien būs, viņiem būs iespēja un vēlēšanās mācīties, un tā ir jānodrošina.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 120. - deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 41, atturas - 11. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Tomašūns. Noraidīts ir arī 121. priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija “Latvijai”.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns. 14. pants - “Starptautiskā sadarbība izglītībā”. Frakcijas “Latvijai” iesniegtais priekšlikums nr. 122 ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns. Otrā nodaļa - “Izglītības organizācija”. 15. pants. 123. priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija “Latvijai”, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst?

A.Tomašūns. Atbildīgā komisija ar savu 124. priekšlikumu ierosina izslēgt 16. panta pirmās daļas pirmo teikumu. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Tomašūns. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums nr. 125 ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli?

A.Tomašūns. 16. pants - “Ministru kabineta kompetence izglītībā”. Deputāta Dinēviča priekšlikums nr. 126 ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns. 127. priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Kārlis Čerāns, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst?

A.Tomašūns. 128. priekšlikums, ko ierosinājusi atbildīgā komisija, ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Tālāk, lūdzu!... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 128. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns. Paldies. 129. priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Kārlis Čerāns, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Tomašūns. Juridiskā biroja priekšlikums nr. 130 ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta Juridiskā biroja viedokli.

A.Tomašūns. 131. priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Kārlis Čerāns, ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 131. - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 23, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.... Atvainojiet, tātad balsojuši 45 deputāti...

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Vēlreiz tātad balsosim par 131. - par deputāta Kārļa Čerāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 33, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns. 130. priekšlikums, ko ierosinājis Juridiskais birojs, ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs. 132., Tomašūna kungs, tagad ir skatāms!

A.Tomašūns. Es atvainojos! Jā, 132. priekšlikums ir atbalstīts. Ierosinātājs - Kārlis Čerāns.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns. 133. priekšlikums, kas saņemts no frakcijas “Latvijai”, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns. 134. priekšlikums. Atbildīgā komisija ir ierosinājusi atbalstīt šo te redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Tomašūns. 135. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns. Daļēji atbalstīts ir 136. priekšlikums, kuru ierosinājusi frakcija “Latvijai”.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns. Atbildīgā komisija ir ierosinājusi 137. priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Tomašūns. 138. priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas ierosinājums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns. 139. priekšlikums - deputāta Požarnova priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Tomašūns. Atbildīgā komisija 140. priekšlikumā ierosina izslēgt 17. panta 14. punktu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

A.Tomašūns. Ir atbalstīts deputāta Čerāna priekšlikums nr. 141.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Tomašūns. Atbildīgā komisija 142. priekšlikumā ir ierosinājusi izslēgt 17. panta 15. punktu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo viedokli.

A.Tomašūns. 143.priekšlikums, ko ierosina deputāts Požarnovs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Tomašūns. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 17.panta 16.punktā vārdus “un pašvaldības”. 144.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu, tālāk!

A.Tomašūns. 145.priekšlikums - deputāta Čerāna priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es saprotu šo vēlēšanos virzīt likumprojektu uz priekšu iespējami ātrāk, bet šis tomēr ir viens ļoti nopietns brīdis. Mums vajadzētu iedziļināties šajā priekšlikumā. Jo, lūk, 17.pants, arī tā 17.punkts ir tas, kas nosaka Ministru kabineta kompetenci izglītībā. Ja mēs to atstāsim pirmā lasījumā pieņemtajā redakcijā, tad tas dos Ministru kabinetam tiesības noteikt pedagoga darba samaksas kārtību. Šajā ziņā nebūtu pilnīgi nekādas problēmas. Taču šī pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija dod Ministru kabinetam arī tiesības noteikt pedagoga darba samaksas lielumu. Es zinu, ka tālāk šajā likumprojektā ir piedāvātas vairākas normas, kuras ar likumu uzliktu kaut kādus ierobežojumus tam, kādā veidā pedagogu algu varētu noteikt, kādai būtu jābūt šīs algas minimālajai robežai vai vidējai robežai. Un tad nu arī šeit vajadzētu skaidri un gaiši, atklāti ierakstīt to, ka Ministru kabinets var pedagoga darba samaksas lielumu noteikt tikai atbilstoši likuma prasībām. Pretējā gadījumā mums izveidojas šī pretruna: kaut kādā citā likuma vietā ir prasība noteikt šo pedagogu darba samaksu, bet šajā vietā tiek šīs tiesības deleģētas Ministru kabinetam. Es domāju, ka nebūtu pieļaujama šādas pretrunas veidošanās. Nebūtu pieļaujams dot iespējas Ministru kabinetam tulkot šo likumu tādā veidā, ka šīs tiesības viņiem ir dotas un ka kaut kādos gadījumos varētu šī likuma citā vietā ietvert prasības nepildīt tāpēc, ka šeit ir noteikta šī nepārprotamā deleģēšana.

Mans priekšlikums ir šeit ierakstīt vienkāršu papildinājumu: “atbilstoši likuma prasībām”. Tas pilnīgi neko sliktu neizdarīs, un tas nepārprotami noteiks to, ka Ministru kabinetam ir jāvadās arī pēc tām likuma prasībām attiecībā uz pedagogu darba samaksu, kuras ir formulētas arī kādās citās likuma vietās. Tāda bija šī motivācija, kāpēc es lūdzu atbalstīt šo manu priekšlikumu, kas šajā tabulā ir priekšlikums nr.145.

Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Tomašūna kungs.

A.Tomašūns. Čerāna kungs, tik tiešām tālāk likumprojektā ir paredzēta pāreja jeb pielāgošanās jaunajiem apstākļiem. Tas ir tas nepieciešamais jautājums par pedagogu algām, kurš jāatrisina. Un, kā jūs zināt, ja jūs esat uzmanīgi lasījis šo likumprojektu, ir paredzēts pedagogu algošanas kārtību saistīt ar minimālajām algām un noteikt, par kādu noteiktu lielumu nevarētu šīs algas būt mazākas. Līdz ar to šis likums jau regulēs arī Ministru kabinetu un liks Ministru kabinetam noteikti ievērot šī likuma prasības un ar to rēķināties.

Manuprāt, nav nepieciešams šeit ierakstīt vārdus “atbilstoši likuma prasībām”, un arī komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo šis likums jau piespiedīs Ministru kabinetu rēķināties ar šī likuma prasībām, kuras skar arī pedagogu algošanas kārtību.

Es aicinu deputātus neatbalstīt Čerāna kunga priekšlikumu, jo tam nav īstas loģikas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 145.priekšlikumu - deputāta Čerāna priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 15, atturas - 32. Nav pieņemts.

A.Tomašūns. Nākamais ir 146.priekšlikums, kuru ierosinājusi frakcija “Latvijai”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns. 147.priekšlikums, ko ierosina frakcija “Latvijai”, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns. 148.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir ierosinājusi izslēgt 17.panta 18.punktā vārdus “valsts budžeta”. Atbalstiet, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Deputāta Požarnova iesniegtais priekšlikums nr.149 nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija nav atbalstījusi frakcijas “Latvijai” iesniegto priekšlikumu nr.150.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 150.priekšlikumu.

A.Tomašūns. Noraidīts ir arī 151.priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Požarnovs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. Jaunās redakcijas 17.pants - “Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence izglītībā”. Noraidīts ir Požarnova kunga iesniegtais priekšlikums nr.152.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 152.priekšlikumu un piekrīt komisijas ieteikumam - priekšlikumam nr.153. Pieņemts.

A.Tomašūns. 154.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija ir atbalstījusi arī 155.priekšlikumu, kura ierosinātājs ir Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. Arī 156.priekšlikums ir no Juridiskā biroja un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Požarnova kunga iesniegtais priekšlikums nr.158 ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

A.Tomašūns. Priekšlikums nr.159, kas ir no frakcijas “Latvijai”, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. 160.priekšlikums, ko ierosinājis Juridiskais birojs, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam - saglabāt 18.panta pirmās daļas 8.punktu. Pieņemts.

A.Tomašūns. 161.priekšlikums, kas ir no atbildīgās komisijas, ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. 162.priekšlikums, ko ir izteicis deputāts Požarnova kungs, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums nr.163 ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. 164.priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija “Latvijai”, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 164.priekšlikumu.

A.Tomašūns. 165.priekšlikums, ko ir ierosinājis Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 165. un 166.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns. Daļēji atbalstīts ir Kārļa Čerāna iesniegtais priekšlikums nr.167.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. 168.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas iesniegtajam priekšlikumam nr.168.

A.Tomašūns. 169.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 18.panta 14.punktu.

A.Tomašūns. Komisija nav atbalstījusi 170.priekšlikumu, ko ierosinājis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 170.priekšlikumu.

A.Tomašūns. 172.priekšlikums arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. 173.priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija “Latvijai”, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Arī šo komisijas slēdzienu deputāti akceptē.

A.Tomašūns. Komisija ir atbalstījusi deputāta Požarnova iesniegto priekšlikumu nr.174.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par šo priekšlikumu.

A.Tomašūns. Daļēji jeb precizētā redakcijā ir atbalstīts arī deputāta Požarnova kunga iesniegtais priekšlikums nr.175.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī to akceptē. Pieņemts.

A.Tomašūns. Precizētā redakcijā ir atbalstīts arī nākamais deputāta Požarnova priekšlikums - priekšlikums nr.176.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Tomašūns. Atbildīgā komisija piedāvā 177.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas iesniegtajam priekšlikumam nr.177. Pieņemts.

A.Tomašūns. Lūdzam atbalstīt arī 178.priekšlikumu, ko ir atbalstījusi komisija.

Sēdes vadītājs. Tas ir saistīts ar numerācijas maiņu 18.panta otrajā daļā. Deputāti tam piekrīt.

A.Tomašūns. Noraidīts ir 179.priekšlikums, ko ierosinājis Požarnova kungs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 179.priekšlikumu.

A.Tomašūns. Nav atbalstīts Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums nr.180. Lūdzu noraidīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam - saglabāt 18.panta otro daļu. Pieņemts.

A.Tomašūns. 181.priekšlikums, ko ierosinājusi atbildīgā komisija, ir papildināt 18.panta otrās daļas pirmo punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Noraidīts ir deputāta Požarnova iesniegtais priekšlikums nr.182.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 182.priekšlikumu.

A.Tomašūns. Atbildīgā komisija ir piedāvājusi 183.priekšlikumu, kuru lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam - izteikt 18.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā. Pieņemts.

A.Tomašūns. 184.priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. 18.pants “Citu ministriju kompetence izglītībā”. Daļēji atbalstīts ir 185.priekšlikums - frakcijas “Latvijai” ierosinājums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 185.priekšlikumu un arī par 186.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns. 187.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. Nav atbalstīts 188.priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija “Latvijai”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. 189.priekšlikums arī ir no frakcijas “Latvijai”. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 189.priekšlikumu.

A.Tomašūns. 19.pants. “Pašvaldību kompetence izglītībā”. Atbildīgā komisija piedāvā šādu redakciju. Lūdzu atbalstīt 190.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 20.panta pirmās daļas redakcijai - pēc vecās numerācijas. Pēc jaunās numerācijas tā ir 19.panta pirmās daļas redakcija.

Pieņemts.

A.Tomašūns. Lūdzu atbalstīt arī nākamo - 191.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī 19.panta otrās daļas redakcijai deputāti piekrīt.

A.Tomašūns. Atbalstīts ir arī deputāta Požarnova iesniegtais priekšlikums nr.192.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. 194.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 20.panta trešās daļas 2.punktu. Lūdzu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija noraidīja 195.priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. Ir noraidīts arī 196.priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija “Latvijai”.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 196.priekšlikumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 196.priekšlikumu - frakcijas “Latvijai” priekšlikumu izteikt 20.panta trešās daļas 6.punktu šādā redakcijā. Komisija to ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 19, atturas - 32. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Tomašūns. 197.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir piedāvājusi dažas izmaiņas. Lūdzu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. 198.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. 199.priekšlikums - deputāta Požarnova priekšlikums - komisijā ir atbalstīts daļēji, precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Noraidīts ir deputāta Požarnova iesniegtais priekšlikums nr.200.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

A.Tomašūns. Atbalstīts ir deputāta Požarnova priekšlikums, kurš sakrīt ar frakcijas “Latvijai” iesniegto 202.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 20.panta trešās daļas 12.punktu. Tātad atbalsta 201. un 202.priekšlikumu.

A.Tomašūns. 203.priekšlikums ir no frakcijas “Latvijai”.

Sēdes vadītājs. 203.priekšlikumu skatīsim pēc pārtraukuma.

Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm.

Induli Bērziņa kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Kolēģi, 203.priekšlikumu skatīsim pēc pārtraukuma.

I.Bērziņš (6.Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies pulksten 12.29 šādi deputāti: Jānis Urbanovičs, Jānis Jurkāns, Jānis Kalviņš, Andrejs Krastiņš, Antons Seiksts, Ģirts Valdis Kristovskis, Pēteris Apinis, Leonards Tenis, Valdis Nagobads, Ludmila Kuprijanova, Gunta Gannusa, Andris Ameriks, Jānis Ādamsons, Viktors Kalnbērzs, Andris Rubins, Gundars Valdmanis, Janīna Kušnere, Māris Vītols, Roberts Zīle un Māris Rudzītis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pusdiviem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu, reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu rezultātu! Trīs deputātu pietrūkst... Bērziņa kungs ir ceturtais... Viņš ir pirmais, Putniņa kungs ir otrais un ir vēl divi. Turpināsim! Tātad mēs izskatām frakcijas “Latvijai” 203.priekšlikumu. Lūdzu!

A.Tomašūns. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi un lūdz to darīt arī Saeimai. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 203.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - papildināt 20.panta trešo daļu ar jaunu 15.punktu. Komisija to ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Kolēģi, nav kvoruma! Vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Balsosim vēlreiz! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 27, atturas - 27. Nav pieņemts.

A.Tomašūns. 204.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. Atbalstīts ir arī 205.priekšlikums, ko iesniedzis Požarnova kungs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija noraidīja Juridiskā biroja priekšlikumu, priekšlikumu nr.206.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Noraidīts tapa arī frakcijas “Latvijai” priekšlikums nr.207.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Atbildīgā komisija ierosināja papildināt 20.panta ceturtās daļas 3.punktu, un lūdzu atbalstīt 208.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 208.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns. 209.priekšlikums ir noraidīts. To iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. 210.priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija “Latvijai”, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. Atbildīgā komisija ar savu 211.priekšlikumu piedāvā jaunu redakciju 20.panta ceturtās daļas 8.punktam. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 211.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns. 212.priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija “Latvijai”, ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret 212.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Kolēģi, nav kvoruma! Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu, vēlreiz balsosim 212.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 25, atturas - 28. Nav pieņemts.

A.Tomašūns. Noraidīts tapa arī 213.priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija “Latvijai”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. 214.priekšlikums, ko ierosinājusi Pedagogu dome ar Požarnova kunga starpniecību, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. 215.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par 215.priekšlikumu.

A.Tomašūns. Atbildīgā komisija ar savu 216.priekšlikumu ir ierosinājusi jaunu redakciju 21.panta otrajai daļai. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 216.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns. 217.priekšlikums ir pieņemts, redakcionāli to labojot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Tomašūns. 218.priekšlikums, deputāta Požarnova priekšlikums, daļēji ir atbalstīts, iestrādājot to Juridiskā biroja priekšlikumā precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. 219.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. 22.panta trešā daļa ir svītrota.

A.Tomašūns. Ir atbalstīts arī 221.priekšlikums, kuru ir ierosinājis deputāts Tomašūns.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti atbalsta. Ir pieņemta 22.panta (pēc jaunās numerācijas) pirmās daļas redakcija.

A.Tomašūns. 222.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai piekrītat atbildīgās komisijas atzinumam par 222., 223., 224.priekšlikumu un līdz ar to arī par 22.panta otrās daļas redakciju? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Tomašūns. Ja mēs visu redakciju apstiprinām, tad ir apstiprināts arī 224.priekšlikums, kas skar šo otro daļu. (No zāles deputāts G.Valdmanis: “Lūdzu skaļāk!”)

Sēdes vadītājs. Tātad - vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 225.un 226.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. 227.priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija “Latvijai”, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. Noraidīts arī 228.priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija “Latvijai”.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti akceptē. Pieņemts.

A.Tomašūns. Skatīsim trešo nodaļu - “Izglītības iestādes”. 229.priekšlikums. Ar Požarnova kunga starpniecību piedāvāto Pedagogu domes redakciju komisija ir noraidījusi, jo komisija ierosina izslēgt pirmo daļu vispār.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. 231.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija noraidīja Juridiskā biroja priekšlikumu nr.232...

Sēdes vadītājs. ...un izteica to savā redakcijā...

A.Tomašūns. ...un izsaka to savā redakcijā kā 233.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 232. un 233.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns. Lūdzu atbalstīt arī 234.priekšlikumu, kuru ir ierosinājusi komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 24.panta piekto daļu. Pieņemts.

A.Tomašūns. Atbilstoši 235.priekšlikumam ir svītrota 24.panta septītā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

A.Tomašūns. 236.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vispirms balsosim 237.priekšlikumu. Vai kādam ir iebildumi pret atbildīgās komisijas priekšlikumu - svītrot 24.panta astoto daļu? Nav iebildumu? Paldies. Pieņemts.

A.Tomašūns. 238.priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija “Latvijai”, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 238.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns. 24.pants. 239.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu. Paldies. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija noraidīja arī deputāta Čerāna 240.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija noraidīja arī 241.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 241.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija noraidīja 242.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti to atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. 243.priekšlikums arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Arī šajā gadījumā deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija ierosina mainīt 26.panta nosaukumu un izteikt to redakcijā, kādu jūs varat izlasīt tagad 25.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 25.panta nosaukumam - “Izglītības iestāžu reģistrs un reģistrācijai nepieciešamie dokumenti”. Pieņemts.

A.Tomašūns. 245.priekšlikums, ko ierosinājis Juridiskais birojs, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam... (Starpsauciens: “Balsot!”) Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 245.priekšlikumu, kuru komisija ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 15, atturas - 37. Nav pieņemts. Tātad paliek spēkā komisijas atzinums par šo priekšlikumu.

A.Tomašūns. 246.priekšlikums ir atbildīgās komisijas piedāvātā 26.panta teksta jaunā redakcija. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam par 26.panta redakciju? Piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija atbalsta 247.priekšlikumu, kuru ir iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. 248.priekšlikumu, ko ierosinājusi frakcija “Latvijai”, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. Juridiskā biroja 249.priekšlikums ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 227.panta otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

A.Tomašūns. 29.pants. 250.priekšlikumu, ko ir ierosinājis Juridiskais birojs, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 29.panta nosaukumam un redakcijai. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija noraidīja frakcijas “Latvijai” iesniegto 251.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. 30.pants - “Izglītības iestādes vadītājs”. Frakcijas “Latvijai” 252.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

A.Tomašūns. 253.priekšlikums. Šis deputāta Grīnblata priekšlikums komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam... (Starpsauciens: “Balsot!”) Prasa balsojumu? Nav problēmu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 253.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 10, atturas - 23. Nav pieņemts.

A.Tomašūns. Pateicos, jo līdz ar to tika novērsta profesiju aizlieguma ieviešana šajā likumā.

254.priekšlikums. To ierosinājis deputāts Požarnovs, bet komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. 255.priekšlikums paredz izslēgt 31.panta piekto daļu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 31.panta piekto daļu. Pieņemts.

A.Tomašūns. 256.priekšlikums, kas saņemts no deputāta Požarnova, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. Frakcija “Latvijai” piedāvāja savu redakciju, bet 257.priekšlikums komisijā tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Pieņemts.

A.Tomašūns. Te varētu būt neliels komentārs. Ja kāds satraucas par to, ka sabiedrisko organizāciju kompetence tiek it kā no šejienes svītrota, tad gribu teikt, ka tālāk tā tiek izskatīta vienā citā pantā, līdz ar to vēl būs iespējas par to runāt, ja kādu neapmierinās šī redakcija.

258.priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Tomašūns, ir atbalstīts. Skatieties tālāk otrā lasījuma 48.pantu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta arī 258.priekšlikumu.

A.Tomašūns. Daļēji atbalstīts ir deputāta Požarnova piedāvātais 259.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. Tika noraidīts 260.priekšlikums, ko ierosinājis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 260.priekšlikumu.

A.Tomašūns. Komisija noraidīja 261.priekšlikumu, ko ierosinājis deputāts Kārlis Čerāns.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par šo priekšlikumu.

A.Tomašūns. Atbildīgā komisija 262.priekšlikumā ir ieteikusi izslēgt vārdus un lūdz atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 31.panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas tekstam un līdz ar to arī komisijas atzinumam par 262., 263., 264. un 265.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. 263.priekšlikums, ko izteicis deputāts Požarnova kungs, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija atbalstīja un lūdza arī Saeimu atbalstīt Juridiskā biroja 264.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. To mēs esam jau izskatījuši. Tāpat kā 264. un 265.priekšlikumu. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Tomašūns. 266.priekšlikums, ko izteicis deputāts Požarnovs, attiecas jau uz ceturto nodaļu - “Izglītības standarti un izglītības programmas”. Komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 32.panta nosaukumam - “Valsts izglītības standarts”. Tas ir pieņemts.

A.Tomašūns. 267.priekšlikums komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu nr. 268.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. 269.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, komisijā tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam - svītrot 34.panta trešo daļu? Piekrīt. Paldies. Trešā daļa tiek svītrota. Līdz ar to 269.priekšlikumu vairs neizskatīsim.

A.Tomašūns. Paldies. 271.priekšlikums ir par 33.pantu - “Izglītības programmas”. Komisijā tas tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Atbildīgā komisija ar šo priekšlikumu nr. 272 ierosina izslēgt 35.panta 5.punktu. Lūdzu atbalstīt to! (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu - svītrot 35.panta 5.punktu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 4. 35.panta 5.punkts tiek svītrots.

A.Tomašūns. Atbildīgā komisija ir ierosinājusi papildināt 35.panta pirmās daļas 6.punkta tekstu. Tas ir priekšlikums nr. 273. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. 274.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 274. priekšlikumu.

A.Tomašūns. Komisija noraidīja arī 275.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti atbalsta. Tiek pieņemts komisijas viedoklis.

A.Tomašūns. 36.pants - “Mācību priekšmetu vai kursu programmas”. Atbildīgā komisija ar savu priekšlikumu nr. 276 ierosina šādu redakciju, kuru lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. 277. priekšlikums. Ierosinājusi frakcija “Latvijai”. Komisijā tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 277.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns. 35.pants - “Iegūtās izglītības vērtēšana”. Priekšlikums nr. 278, kuru iesniedzis deputāts Požarnovs, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. Piektā nodaļa - “Izglītības programmu veidi un to īstenošana”. 36.pants. Priekšlikums, kuru izteikusi frakcija “Latvijai”, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. 380.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina 40.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. 281.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu.

A.Tomašūns. Atbildīgās komisijas priekšlikums nr. 282 piedāvā 40.panta trešo daļu izteikt jaunā redakcijā. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi 39.pantā priekšlikumu nr. 383. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija ir atbalstījusi frakcijas “Latvijai” priekšlikumu nr. 384. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. 40.pants. “Vispārējās izglītības programmas”. Priekšlikums nr. 285 ir noraidīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 285. priekšlikumu.

A.Tomašūns. 41.pants. “Mazākumtautību izglītības programmas”. Priekšlikums nr. 286. Deputāta Bartaševiča priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ir divi priekšlikumi - priekšlikums nr. 286 un nr. 287. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāts Bartaševičs lūdz balsot par savu priekšlikumu - nr. 286. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 24, atturas - 21. Nav pieņemts.

Vai piekrītat, kolēģi, 287.priekšlikumam? 41.panta nosaukums ir “Mazākumtautību izglītības programmas”. (Starpsauciens: “Jābalso!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta 41.panta nosaukumu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

A.Tomašūns. Priekšlikums nr.288. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bartaševičs vēlas runāt par savu priekšlikumu.

A.Bartaševičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie deputāti! Lai saprastu mana priekšlikuma būtību, ir jāskata visi priekšlikumi, ko esmu iesniedzis, - līdz 294.priekšlikumam. Šī priekšlikuma būtība ir tāda, ka es ierosinu, lai izglītība nacionālo minoritāšu skolās notiktu dzimtajā valodā. Tieši tajā valodā, kurā runā bērni, kas mācās skolā.

Tajā pašā laikā es ierosinu, lai tādās iestādēs kā obligāts priekšmets pastāvētu latviešu valoda un lai no 1.klases līdz 5.klasei šo stundu skaits būtu ne mazāks kā četras stundas nedēļā un pēc tam līdz skolas beigām - trīs mācību stundas nedēļā. Protams, varētu būt arī lielāks šo stundu skaits.

Otrais jautājums. Jāizveido speciāls departaments - nacionālo minoritāšu izglītības departaments. Šā departamenta funkcijas izklāstītas 43.1. pantā. Jūs to varat izlasīt. Šis departaments būtu atbildīgs par programmas izveidošanu nacionālo minoritāšu skolām un par šīs programmas realizāciju. Šeit ir arī atrunāts jautājums par to, kādos gadījumos var slēgt nacionālo minoritāšu skolas. Jo mēs ļoti labi zinām, ka ļoti daudzas skolas ir slēgtas, neskatoties uz to, ka skolēni ir pietiekamā skaitā. Tīri politisku iemeslu dēļ tās tiek slēgtas. Tas arī nav pareizi. Tāpēc, kad jūs balsosiet par manu 288.priekšlikumu, lūdzu skatīties visu paketi kopumā. Lūdzu atbalstīt šo paketi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Gundars Valdmanis. (Starpsauciens: “Tautas kopa “Brīvība”.)

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mums ir kopējs mērķis - panākt, lai ikkatrs, kas dzīvo Latvijā, labi runātu latviešu valodā. Un lai tanī pašā laikā arī minoritāšu valodas plauktu. Lai mēs būtu šajā ziņā bagātāki.

Bet Bartaševiča kunga ieteikums mācīt trīs vai četras stundas nedēļā latviešu valodu ir pilnīgi nepieņemams. Kanādā, kur ir angļu un franču valodas problēma, mēģina to otro valodu iemācīt ar vairākiem variantiem, bet vissekmīgākais veids ir pilnīga imersija, kad māca tikai vienā valodā vairākus gadus. Pat cenšas to franču klasi pārcelt uz angļu skolu un angļu skolas klasi pārcelt uz franču skolu. Lai viņi runātos tajā valodā, lai viņi to pilnīgi apgūtu.

Es domāju, ka šeit mums nevajadzētu iet kā pretiniekiem vienam pret otru, runāt par civilo karu vai ko tamlīdzīgu. Mums šeit ir kopējs mērķis. Mēs gribam, lai tie, kas nav latviešu izcelsmes, bauda mūsu valodu, lai viņi justos kā mājās pie mums. Lai mēs būtu labi draugi un viens otru labi saprastu.

Ar to ierobežoto stundu skaitu mēs tikai radīsim naidu, jo tas cilvēks, iznācis ārā no tās skolas, slikti runās latviešu valodā. Mēs citi par viņu mēdīsimies vai - pretēji - viņš nejutīsies kā mājās pie mums. Kāpēc iet šādu ceļu? Mājās viņš iemācīsies savas mātes valodu. Viņam vajadzētu dot draudzīgā veidā šo iespēju - iemācīties latviešu valodu. Ja mēs to ierobežosim ar trim stundām nedēļā, ar tām nekādā ziņā nepietiks. Saprotiet, - teiksim, poļu vai krievu skolas vidē nepietiks ar tām trim stundām, kurās, tā teikt, valodas prasmes ziņā aklie māca viens otram akli runāt latviešu valodā. Tur nekādu īsti labu rezultātu nebūs.

Es nedomāju, ka tas ir kaut kāds sods, ko mēs uzliekam kādam, ja sakām: mēs gribētu jums dot iespēju to valodu labi iemācīties.

Šis likums, tāpat kā daudzi mūsu likumi, ir tāds, kas mūs it kā šķeļ un nostāda vienu pret otru. Esmu drošs, ka Bartaševiča kungs un citi viņa komandā ir prātīgi cilvēki un ka ir daudz prātīgāki risinājumi. Ja tas cilvēks jau labi māk latviešu valodu, tad viņam nav nemaz jāmācās latviešu valoda skolā. Ja viņš nemaz nemāk latviešu valodu, tad viņam ir intensīvi jāmācās drusku pielāgoties. Bet šis formulējums, ka latviešu valoda būtu jāmāca tikai trīs vai četras stundas nedēļā, es domāju, ir nepieņemams. Būtu labi, ja mēs atrastu kādu piemērotāku risinājumu. Jo mums ir kopējs mērķis, ka visiem būtu tekoši jārunā latviešu valodā, būtu jābauda latviešu kultūra, kas ir mūsu dāvinājums tiem, kas nav no mūsu tautas. Un, lai viņi to baudītu un lai viņi patiešām justos kā mājās pie mums, viņiem vajadzētu šo valodu labi prast, un mums vajadzētu dot viņiem to iespēju - šo valodu labi iemācīties. Taču mēs nedrīkstam uzbāzt, uzspiest viņiem kaut ko, kas viņiem nepatīk, kaut ko, ko viņi ne visai veiksmīgi spēs. Šajā priekšlikumā viņiem ir iedots tikai tik daudz, lai mēs varētu par viņiem mēdīties un ar viņiem nesaprasties.

Es saprotu Bartaševiča kunga labo gribu, bet es ceru, ka 7.Saeima atgriezīsies pie šā likuma un meklēs kaut kādu piemērotāku formulējumu, lai patiešām būtu tā, ka tas sveštautietis Latvijā justos pilnīgi kā mājās. Lai viņš pilnīgi kā mājās justos mūsu kultūrā, mūsu valodā. Lai mēs nevarētu viens otru atšķirt uz ielas un nevarētu teikt: “Ak, es jau no tā, kā viņš runā, zinu, ka viņš nav viens no mūsējiem.” Kļūsim vienoti un dosim iespēju tiem bērniem pilnībā iemācīties latviešu valodu.

Es lūdzu noraidīt Bartaševiča kunga priekšlikumu nevis tāpēc, ka nevajag uzklausīt viņa domas, bet tāpēc, ka tas risinājums nav pilnībā izstrādāts. Ir jāatrod citi risinājumi.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Paldies Tautas partijai. Kolēģiem opozīcijā vienmēr vajag sadarboties. Paldies, Ābiķa kungs!

Cienījamie kolēģi! Es aicinu tomēr iedziļināties Bartaševiča kunga idejās un nopietni padomāt. Man izbrīnu rada mūsu cienījamais kolēģis - demokrātijā augušais un demokrātijas pupu sūkušais Valdmaņa kungs, kurš paziņo šādas un līdzīgas domas, kuras viņš mēģina tagad deklarēt mūsu parlamenta pēdējās dienās. Paziņo, ka kādā franču vai arī angļu skolā, kas ir Kvebekas provincē, tiek darīts tā un tā... Katrai tautai ir sava valoda un sava kultūra. Un diez vai būtu vajadzīgs, lai poļu bērniem liktu pasakas mācīties latviešu valodā. Tā ir viņu valoda un arī viņu kultūra. Tas pats attiecas uz krievu valodu, kas laikam Valdmaņa kungam visvairāk sagādā drausmīgas aizdomas un briesmu sajūtu. Patiešām, es vēlreiz saku, es negribētu, lai krievu skolā, ja šinī gadījumā mēs to atzīstam kā minoritātes skolu, krievu tautas pasakas būtu jāmāca latviešu valodā. Es domāju, tas jāatstāj pašu skolu ziņā.

Ir cita lieta. Es pilnībā atbalstu Ābiķa kunga domu, kuru viņš savulaik arī televīzijā ir izteicis: ir jābūt daudz stingrākai latviešu valodas apguvei! Tas ir valsts uzdevums. Tā tam ir jābūt! To tā vajadzētu, bet šinī gadījumā es aicinu tomēr atbalstīt Bartaševiča kunga priekšlikumu. Valdmaņa kungam iesaku padomāt, ko darīt Kvebekā, katrā Kanādas provincē, kādas tur ir skolas... Vajadzētu padomāt. Tādēļ es aicinu Bartaševiča kunga ideju atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis. Otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Ir žēl, ka tribīnē nāk cilvēks, kuru es uzskatu par draugu, un grib man stāstīt, kā Kvebekā iet. Es pastāstīšu, kā Kvebekā iet. Kvebekā franču kanādieši grib aizsargāt savu kultūru. Lai gan franču valoda ir visā pasaulē - ir simtiem miljonu, kas viņu kultūru aizstāvētu. Kvebekā pusotrs miljons... divi miljoni kvebekiešu grib aizstāvēt franču kultūru Kvebekā. Ja bērnam abi vecāki Kvebekā nav gājuši angļu skolā, tad tam bērnam ir jāiet franču skolā. Tur nav atļauts vecākiem izvēlēties, kādā skolā viņu bērns tiks...

Sēdes vadītājs. Viena minūte ir pagājusi.

G.Valdmanis. ... Tik ļoti tiek sargāta valoda tur. Bet mēs nemeklējam kašķi, mēs meklējam iespēju tam bērnam iemācīties to valodu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Tomašūna kungs.

A.Tomašūns. Cienījamie kolēģi, es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šie priekšlikumi ir noraidīti ne jau tāpēc, ka tos ir Bartaševiča kungs iesniedzis, bet tāpēc, ka šie jautājumi nav šī likuma tēma. Mums būs vēl likums par vispārējo izglītību, un tur jūs varat turpināt apspriest šīs detaļas.

Tālāk. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka mēs esam vienojušies, ka panta nosaukums ir “Mazākumtautību izglītības programmas”. Taču tālāk ir pirmais un otrais apakšpunkts... tur nav izlabots redakcionāli. Tā ka tur noteikti vajadzēs vārdu “etnisko minoritāšu izglītība” vietā lasīt - “mazākumtautību izglītība”.

Un vēl. Par vienu tādu atziņu, kuru viena daļa deputātu nekādi negrib pieņemt. Latvijā nacionālajā jeb valsts skolā mācības ir latviešu valodā, kurā var mācīties dažādu tautību cilvēki. Un, ja šādā skolā, nacionālajā skolā, ir dažādu tautību cilvēki, tad viņi varēs atbilstoši šā likuma normām realizēt mazākumtautību izglītības programmas, ja to vēlēsies. Ja to vēlēsies! Un to šis likums garantēs. Un tāpēc nevajag tagad mēģināt atgriezties pie kaut kādiem vēsturiskiem risinājumiem, bet vajag skatīties uz priekšu, domāt par to, kā realizēt šīs normas.

Tāpēc es lūdzu noraidīt deputāta Bartaševiča priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 288. priekšlikumu - deputāta Bartaševiča priekšlikumu izteikt 43. panta nosaukumu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 30, atturas - 21. Nav pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija ir iesniegusi savu - 289. priekšlikumu. Ir ierosinājusi vispār izslēgt šā panta pirmo daļu un lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Mēs tagad vēl runājam par 287. priekšlikumu.

A.Tomašūns. Nē, mēs runājam par 289. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Piedodiet... Par 288. priekšlikumu nobalsojām. 289. priekšlikums - svītrot 43. panta pirmo daļu. Deputāti piekrīt? Piekrīt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 289. priekšlikumu - svītrot 43. panta pirmo daļu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 51, “pret” un “atturas” nav. Panta daļa tiek svītrota.

A.Tomašūns. 290. priekšlikums, ko ir izteicis Bartaševiča kungs. Komisija ir ierosinājusi noraidīt arī to. Taču es vēlreiz atgādinu: tur tajā tekstā, kas ir labajā pusē esošajā ailē, ir jālabo - vārdu “etnisko minoritāšu” vietā ir jābūt vārdam “mazākumtautību”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? (Starpsauciens: “Balsot!”) Prasa balsojumu par 290. priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Bartaševiča priekšlikumu izteikt 43. panta otro daļu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 30, atturas - 17. Nav pieņemts.

A.Tomašūns. Lūdzu noraidīt arī 291. priekšlikumu, ko ir izteicis Bartaševiča kungs. Komisija to nav pieņēmusi. Un arī šeit ir jālabo - vārdu “etnisko minoritāšu” vietā ir jābūt vārdam “mazākumtautību”. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 291. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 30, atturas - 18. Nav pieņemts.

A.Tomašūns. 292. priekšlikumu, ko izteikusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, mūsu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 292. priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns. Atbildīgā komisija ir iesniegusi savu - 293. priekšlikumu. Ir izteikusi 4. panta ceturto daļu tādā redakcijā, kādu jūs varat šeit izlasīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas iesniegtajam priekšlikumam nr. 293.

A.Tomašūns. Atbildīgā komisija noraidīja 294. priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 294. priekšlikumu - papildināt likumu ar 43.^1. pantu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 32, atturas - 18. Nav pieņemts.

A.Tomašūns. Jaunās redakcijas 42. pants - “Speciālās izglītības programmas”. Atbildīgā komisija piedāvā tādu redakciju, kāda ir 295. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 42. panta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Priekšlikums nr. 296. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 47. pantu kā 43. pantu. Tā nosaukums skan: “Sociālās korekcijas izglītības programmas”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Tomašūns. 45. pants. “Pieaugušo izglītības programmas”. Deputāta Dinēviča iesniegtais priekšlikums nr. 297 ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Tomašūns. 298. priekšlikums, ko izteicis Juridiskais birojs, ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas secinājumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. 299. priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka 45. pantu izteikt jaunā redakcijā. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Tomašūns. Atbildīgā komisija atbalstīja deputāta Dinēviča iesniegto priekšlikumu nr. 300. Lūdzu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija atbalstīja arī deputāta Dinēviča priekšlikumu, kura numurs ir 301. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta priekšlikumu nr. 301. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija noraidīja frakcijas “Latvijai” iesniegto priekšlikumu nr. 302.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 302. priekšlikumu.

A.Tomašūns. Frakcijas “Latvijai” iesniegtais priekšlikums nr. 303 tika komisijā noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 303. priekšlikumu.

A.Tomašūns. 304. priekšlikums. Atbildīgā komisija ieteica 46. pantu rakstīt precizētā redakcijā kā jauno 42. pantu. Lūdzu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam? Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija noraidīja deputāta Čerāna priekšlikumu, kurš ir ar numuru 305.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli? Pieņemts.

A.Tomašūns. Priekšlikums nr. 306. Komisija ierosina izslēgt 47. panta pirmajā daļā vārdus “un vērtīborientācijas”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija noraidīja 307. priekšlikumu - frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Sāksim varbūt tā... 308. priekšlikums. Komisija to ir pati ierosinājusi un atbalstījusi. Vai deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 47. panta trešo daļu? Piekrīt.

A.Tomašūns. Paldies.

Sēdes vadītājs. 47. panta trešā daļa tiek svītrota. Līdz ar to...

A.Tomašūns. Tad vairs nav skatāms...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt, 47. panta trešā daļa tiek svītrota. Līdz ar to 307. priekšlikums vairs nav skatāms.

A.Tomašūns. 46. pants. “Interešu izglītības programmas”. Atbildīgās komisijas ierosinājums - mainīt numerāciju pantiem. Tas ir 309. priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 46. panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. 310. priekšlikums attiecas uz 47. pantu - “Akadēmiskās izglītības programmas”. Lūgums ir izslēgt to pantu...

Sēdes vadītājs. Svītrot 49. pantu (pēc vecās numerācijas)... (Starpsauciens: “Balsot!”) Prasa balsot. Labi. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 310. priekšlikumu, kurš paredz svītrot likumprojekta 49. pantu. Komisija to pati ir ierosinājusi un, protams, atbalsta. Lūdzu rezultātu! Vienam deputātam vēl jāsaņem spēki un jānospiež balsošanas poga...

Vēlreiz lūdzu zvanu un vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 310. priekšlikumu - par panta svītrošanu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, “pret” un “atturas” nav. Pieņemts.

A.Tomašūns. Paldies. 311. priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

A.Tomašūns. 312. priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 312. priekšlikumu? Pieņemts.

A.Tomašūns. Atbildīgā komisija ierosina svītrot 50. panta pirmo daļu. Tas ir 313. priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 50. panta pirmo daļu. Pieņemts.

A.Tomašūns. Deputāta Dinēviča iesniegtais priekšlikums nr. 314 ir komisijā noraidīts.

Sēdes vadītājs. Dinēviča kungs grib runāt par savu priekšlikumu. )No zāles deputāts V.Dinevičš: “Es atsaucu savu priekšlikumu!”)

A.Tomašūns. Viņš atsauc...

Sēdes vadītājs. Dinēviča kungs atsauc savu priekšlikumu. Tātad tas nav skatāms.

A.Tomašūns. Paldies. 315. priekšlikums - frakcijas “Latvijai” ierosinājums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Atbildīgā komisija ierosina svītrot daļu no 50. panta ceturtās daļas. 316. priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas iesniegtajam priekšlikumam nr. 316. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija ir atbalstījusi deputātes Ilgas Kreituses iesniegto priekšlikumu nr. 317.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta? Pieņemts.

A.Tomašūns. Priekšlikums nr. 318. Atbildīgā komisija ir ierosinājusi svītrot 50. panta piekto un sesto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 50. panta piekto un sesto daļu. Panta piektā un sestā daļa tiek svītrota.

A.Tomašūns. 319. priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī noraida šo priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns. 320. priekšlikums. Deputāts Tomašūns ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu sesto nodaļu un izteikt tās nosaukumu šādā redakcijā: sestā nodaļa - “Sabiedrības un sabiedrisko organizāciju kompetence”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam - papildināt likumprojektu ar jaunu sesto nodaļu un izteikt tās nosaukumu šādi: “Sabiedrības un sabiedrisko organizāciju kompetence”. Pieņemts.

A.Tomašūns. 48. pants - “Sabiedrības kompetence izglītībā”. Priekšlikums nr. 321. komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. Septītā nodaļa - “Pedagogi un izglītojamie”. Priekšlikums nr. 322 par 49. pantu. Iesniedzis deputāts Grīnblats. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Guntars Grīnblats vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

G.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātā Saeima! Šajā pantā ir noteikts, ka tiesības strādāt par pedagogu ir personai, kurai ir atbilstoša pedagoģiskā izglītība. Tas ir varbūt neprecīzi. Man gribētos teikt, ka labāk un pareizāk ir sacīt, ka strādāt par pedagogu un audzinātāju, jo mums tāda kategorija vēl pastāv un, liekas, arī ilgi pastāvēs. Tātad ne tikai “persona”, bet tomēr Latvijas Republikas pilsonis šajā sfērā var strādāt, kuram ir augstākā izglītība. Nevis tā, kā bija pirmajā lasījumā, ka var strādāt, ja ir kaut kāda koledžas pedagoģiskā vai cita augstākā vai koledžas izglītība. Vajadzētu tomēr konkrēti norādīt par augstāko izglītību. Lūdzu balsot par manu priekšlikumu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šis jautājums, saistot to ar referenduma rezultātiem, šobrīd tiešām ir kļuvis aktuāls, jo līdz šim nebija iespējams pieteikties un naturalizēties ļoti daudziem ļoti cienījamiem pedagogiem, to skaitā skolu direktoriem, kuri faktiski perfekti runā latviski un ir Latvijas patrioti. Turpretī šobrīd tāda iespēja ir, un es pieļauju arī iespēju apsvērt uz trešo lasījumu domu, ka mēs ar pārejas noteikumiem varam šo jautājumu risināt. To nevajadzētu tagad varbūt apriori atbalstīt, kā tas notiek, jau nekavējoties, jo cilvēkam naturalizācijas procesam ir jāiziet cauri, bet tas prasa zināmu laiku arī tiem cilvēkiem, kas ir cienīgi kļūt par pilsoņiem un kas šobrīd strādā izglītības sistēmā. Viņi ir cienīgi kļūt, teiksim, par skolu vadītājiem, būt skolu vadītāji, un varbūt ar pārejas noteikumu palīdzību mēs šo jautājumu tādā veidā varētu risināt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Tomašūna kungs.

A.Tomašūns. Es gribētu komentēt, skatoties varbūt no šādiem diviem skatu punktiem. Pirmais būtu attiecībā uz pilsoņiem. Mums valstī līdz šim nav uzskaites, kurā būtu mēģināts noskaidrot, cik valstī izglītības iestādēs strādā vadītāji, kuri nav pilsoņi, un cik ir pilsoņu. Tāpat arī par pedagogiem. To nekad neviena valsts institūcija nav reģistrējusi, nav uzskatījusi par nepieciešamu skatīties, jo vienmēr izglītības sistēmā svarīgāka tomēr ir bijusi šā cilvēka profesionālā kvalifikācija.

Otrs jautājums. Šobrīd, ņemot vērā to, ka apmēram 30% pedagogu izglītības iestādēs nav atbilstošās izglītības tajā mācību priekšmetā, kuru viņi māca, var rasties diezgan lielas, sarežģītas problēmas izglītības sistēmā, lai valsts institūcijas vispār nodrošinātu tiesības uz izglītību.

Un trešais. Attiecībā uz pedagoģisko izglītību, kura prasīja tikai augstskolas izglītību. Te var rasties ļoti lielas problēmas tieši latviešu pedagogiem, kuri ir beiguši pedagoģiskās skolas, pedagoģiskos institūtus, un tā visa rezultātā viņus skar šī te norma, kas aizliegs viņiem strādāt skolā.

Šajā Grīnblata kunga priekšlikumā ir salikts kopā tik daudz problēmu, ka, tās iestrādājot, es nezinu, kurš būs tas varonīgais ministrs, kam būs ar to visu jātiek galā.

Es ierosinātu tomēr rīkoties tā, kā to ir izdarījusi gan Izglītības likuma apakškomisija, gan arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, - tomēr noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 322.priekšlikumu - izteikt 51.panta pirmo daļu šādā redakcijā... Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 17, atturas - 15. Nav pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija ir noraidījusi arī deputāta Čerāna priekšlikumu, kuram ir dots 323. numurs šajā sarakstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. Noraidīts ir arī 324.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt, pieņemts.

A.Tomašūns. Daļēji atbalstīts ir Dinēviča kunga priekšlikums nr.325.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Juridiskā biroja priekšlikums nr.326 ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. Atbildīgās komisijas piedāvātais 327.priekšlikums ierosina likumprojekta 51.pantu turpmāk rakstīt un lasīt šādā redakcijā...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 51.panta pirmās daļas redakcijai. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija ir noraidījusi frakcijas “Latvijai” 328.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija atbalstīja 50.pantā - “Pedagogu izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguve un pilnveide” - frakcijas “Latvijai 329.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī to atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. 51.pants - “Ierobežojumi strādāt par pedagogu”. Deputāta Požarnova jeb Pedagogu domes priekšlikums nr.330 ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. Noraidīts ir deputāta Bartaševiča priekšlikums - izslēgt 53.panta 3.punktu... Tas ir 331.priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsot šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 331.priekšlikumu - svītrot 53.panta 3.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 28, atturas - 14. Nav pieņemts. 53.panta 3.punkts tiek saglabāts.

A.Tomašūns. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums nr.332 ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. 333.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Grīnblats. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Guntara Grīnblata 333.priekšlikumu! Komisija to ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Kolēģi, nav atkal kvoruma!

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 333.priekšlikumu! Komisija to ir noraidījusi. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 9, atturas - 19. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija noraidīja 334.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsot 334.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim šo priekšlikumu! Komisija to ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 17, atturas - 17. Nav pieņemts.

A.Tomašūns. Referendums dažiem nav neko iemācījis.

335.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”. Komisijā tas ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Jābalso! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim frakcijas “Latvijai” piedāvāto 335. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 12, atturas - 25. Nav pieņemts.

A.Tomašūns. Deputāta Čerāna 336.priekšlikums par 52.pantu - “Pedagogu vispārīgie pienākumi” - ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Čerāns vēlas runāt par savu priekšlikumu.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Tā nianse, kas šeit ir iestrādāta atbildīgās komisijas redakcijā, tas ir, ka katra pedagoga pienākums ir audzināt krietnus un godprātīgus cilvēkus - Latvijas pilsoņus... Mana priekšlikuma būtība gan bija tāda, ka vajag uzlikt pedagogam par pienākumu audzināt krietnus un godprātīgus cilvēkus, kas būtu arī Latvijas patrioti. Es arī domāju, ka mums vajadzētu par šo jēdzienu “Latvijas patrioti” nobalsot, lai skolās būtu šī patriotiskā audzināšana un lai tas būtu arī skolotāju pienākums - audzināt Latvijas patriotus. Tieši tāpēc es gribētu nobalsot par šo manu priekšlikumu, par tādu redakciju, kādā tas bija iesniegts. Es lūgtu jūs, godātie kolēģi, atbalstīt šo! Tātad, lai skolās būtu šī patriotiskā audzināšana, tai šeit ir jābūt iekšā likumā kā katra pedagoga pienākumam.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Tomašūna kungs.

A.Tomašūns. Godīgi sakot, mani pārsteidza Čerāna kunga priekšlikums, jo viņš iedomājas, ka pilsonis varētu arī nebūt patriots.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Čerāna 336.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 4, atturas - 17. Priekšlikums ir pieņemts. Skolās taps tikai patrioti.

A.Tomašūns. Es ceru, ka pedagogi nepadosies un audzinās tomēr pilsoņus.

337.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izteikt 54.panta 5.punktu šādā redakcijā...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. 338.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 338.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim šo priekšlikumu! Komisija to ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 9, atturas - 16. Pieņemts.

A.Tomašūns. Godīgi sakot, ir žēl, ka attiecībā uz šo atbildību uzskata, ka tai ir jābūt tikai uzrakstītai.

Sēdes vadītājs. Nekas, Tomašūna kungs, uz trešo lasījumu 7.Saeima visu pagriezīs tā, kā vajag.

A.Tomašūns. 339.priekšlikums, kuru ierosinājis deputāts Čerāns, komisijā tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs aizstāvēs savu priekšlikumu.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un noteikt, ka pedagogu vispārīgajos pienākumos būtu ierakstāms arī tas, ka pedagoga pienākums ir ar savu stāju un uzvedību būt par paraugu audzēkņiem. Es domāju, tas ir pietiekami skaidri saprotams, ka vislabākā audzināšana ir tieši ar personisko paraugu, un būtu ļoti labi, ja mēs arī likumā šādu normu varētu ierakstīt. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Tomašūna kungs.

A.Tomašūns. Ņemot vērā to, ka pedagogi audzinās patriotus, citādi nemaz šie pedagogi nevarētu rīkoties. Es varu tikai teikt, ka tā diezgan lielā mērā ir liekvārdība, kuru es ierosinātu tomēr neatbalstīt šajā likumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 339.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 8, atturas - 26. Žēl, bet nav pieņemts.

A.Tomašūns. Es ceru, ka viena daļa deputātu pēc šīs Saeimas beigām dosies uz skolu, lai demonstrētu savu stāju un patriotismu.

53.pants - “Pedagogu tiesības”. 340.priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 340.priekšlikumu - izteikt 55.panta 2.punktu šādā redakcijā... Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 6, atturas - 23. Nav pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas 341.priekšlikumu šajā sarakstā. Lūdzu atbalstu!

Sēdes vadītājs. Deputāti to atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. 54.pants - “Pedagoga darba samaksa”. Deputāta Požarnova jeb Pedagogu domes priekšlikums - nosaukt pantu citā redakcijā. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Čerāns vēlas runāt par šo priekšlikumu.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinātu atbalstīt šo Pedagogu domes izstrādāto priekšlikumu un arī likumā tomēr runāt konkrēti par pedagogu darba laiku. Un šeit mēs tālāk redzam 336.priekšlikumu, kurā ir skaidri uzrakstīts, ka pedagoga darba laikā ietilpst gan tiešais darbs ar audzēkņiem klasē vai individuāli, gan mācību nodarbības plānošana un sagatavošana, gan audzēkņu darba analīze un novērtēšana. Bez tam tālāk tiek teikts, ka pedagogu darba uzskaite notiek atbilstoši laikam, kas veltīts tiešajam darbam ar izglītojamo klasē vai individuāli, un ka tas sastāda pusi no pedagoga visa darbalaika. Mēs varam domāt par to, kādā veidā uz trešo lasījumu šīs normas vēl precizēt, bet šeit vajag ierakstīt iekšā arī konkrēti to, ka mums pedagoga darbalaiks būtu jānosaka likumā. Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo Pedagogu domes sagatavoto variantu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Tomašūna kungs.

A.Tomašūns. Ņemot vērā to, ka par darbalaiku šajā pantā tālāk nekas nav sacīts, būtu lieki vienkārši ierakstīt šos vārdus, kaut gan debates, piekrītu, varētu šajā jautājumā notikt, jo mums būs vēl arī Vispārējās izglītības likums un Profesionālās izglītības likums, un droši vien agri vai vēlu būs arī likums par pedagogiem. Tā ka šīs debates varētu turpināties, bet ne šajā likumā.

Es lūdzu neatbalstīt Požarnova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 342.priekšlikumu par 56.panta nosaukumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 13, atturas - 28. Nav pieņemts.

A.Tomašūns. Ir atbalstīts Čerāna kunga 343.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse vēlas runāt par šo priekšlikumu.

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šeit atsevišķi skatīt priekšlikumus ir ļoti grūti, jo tie visi ir saistīti ar darba samaksu, tāpēc nevajadzētu pievērst uzmanību tikai kam vienam. Es arī atbalstu Čerāna kunga priekšlikumu, tāpat kā esmu atbalstījusi viņu visu laiku, bet to, kāda būs praktiskā reakcija - to es tagad gribu zālē redzēt. Ja visi atbalstīs šo priekšlikumu, ka tagad pašvaldību dibinātās iestādes, tas ir, pirmsskolas vecuma bērnu iestādes, finansēs no valsts, tad jājautā: kur tam nākamā gada budžetā ir paredzēta nauda, jo nākamā gada budžetā līdz ar to ir jābūt iekšā arī pirmsskolas vecuma iestāžu darbinieku algām? Tad es gribētu dzirdēt finansu ministru, es gribētu dzirdēt izglītības un zinātnes ministru, es gribētu dzirdēt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāju Ābiķa kungu, cik liela summa tam visam ir pieprasīta. Praktiski šī nauda nav iedota, un tad es gribu ar šo balsojumu redzēt jūsu atbalstu, cik jūs esat godīgi pret pirmsskolas vecuma bērnu iestādēm. Šobrīd ar šo atbalstu Čerāna kungam un praktiski tam neiedalot naudu jūs radāt konfliktsituāciju valstī, jo tas viss nav izdarīts, bet pārejas noteikumos ir atrunāta tikai minimālā darba samaksa. Tātad tas varētu notikt ar 2000.gada 1.janvāri. Līdz ar to šis pants šobrīd ir pretrunā ar nākamā gada budžetu.

Sēdes vadītājs. Juris Celmiņš.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Mums ir jāņem vērā, ka, pieņemot šo Izglītības likumu, mēs radām jaunu situāciju pirmsskolas iestādēs. Mēs radām tādu situāciju, ka mēs nosakām, ka piecus un sešus gadus veciem bērniem ir obligāta pirmsskolas sagatavošana. Vietās, kur šīs pirmsskolas iestādes darbojas, protams, šī pirmsskolas sagatavošana tiks organizēta šajās pirmsskolas iestādēs. Pēc būtības mēs dodam valsts pasūtījumu, bet, dodot valsts pasūtījumu, ir jādod tam līdzi arī valsts finansējums, un tādēļ es atbalstu Čerāna kunga ierosinājumu - izslēgt vārdus “izņemot pirmsskolas iestādes”, bet nākošajai Saeimai, 7.Saeimai, pieņemot valsts budžetu, ir jārēķinās ar šo situāciju un arī ar šo jauno Izglītības likumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Man tiešām ir lūgums atbalstīt šo priekšlikumu, un es priecājos, ka neviens līdz šim pret šo priekšlikumu nav iebildis. To ir atbalstījusi arī atbildīgā komisija, bet es domāju, ka arī Kreituses kundzes bažas šeit varētu būt mazliet nepamatotas, jo mēs šeit skatāmies kopumā visu situāciju nozarē. Es domāju, ka aktualizēt kādu jautājumu, teiksim, tur, kur šīs problēmas ir atrisinātas vismaz konceptuālā līmenī, un mēģināt norādīt uz to, ka šīs problēmas varētu nebūt atrisinātas, tas faktiski būtu mēģinājums arī šo labo ideju kaut kādā veidā šeit diskreditēt, jo šī konceptuālā vienošanās jau ir panākta, bet budžets būtu jāuzlūko kā sekas tam, ko mēs šeit esam konceptuāli nolēmuši, un tur ir jāskatās, kādā veidā šo likumu var izpildīt. Es domāju, ka tas ir ļoti labi, ka šāda konceptuāla vienošanās ir panākta, un, manuprāt, to vajadzētu šeit tādā pašā veidā saglabāt. Es vispār brīnos par to, kā šeit šīs debates ir radušās un ar kādu mērķi tās ir uzsāktas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Tā kā te izskanēja mans vārds, es gribētu atgādināt, ka likums ir primārais un valdībai ir jāpilda likumi, sastādot budžetu. Šobrīd mēs ar budžeta projektu vēl neesam iepazinušies. Es ļoti ceru, ka pēc tam, kad mēs būsim šodien šeit, zālē, izdarījuši šo balsojumu (es esmu pārliecināts, ka mēs balsosim “par”), Finansu ministrija noteikti izanalizēs šo balsojumu, tā iespējamās sekas. Un, ja Finansu ministrija uzskatīs par nepieciešamu izdarīt likumprojektā kaut kādas izmaiņas, tad tai ir visas tiesības iesniegt priekšlikumus attiecībā uz likumprojekta trešo lasījumu. Es pieļauju iespēju, ka tie varētu būt saistībā ar pārejas noteikumiem, ar šīs attiecīgās normas piemērošanu. Šādam nolūkam mums šobrīd ir valdība un Finansu ministrija, kam ir jāseko līdzi tai likumdošanai, tiem likumiem, ko mēs šeit pieņemam. Jo galu galā deputāti nosaka to, kādi lēmumi ir jāpieņem valdībai, vadoties pēc parlamentā pieņemtajiem likumiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Es atbalstu Čerāna kunga priekšlikumu, lai arī pirmsskolas iestādes būtu finansētas no valsts budžeta. Un šajā sakarā atcerēsimies, kas tad atņēma tos 12 miljonus! Atņēma toreizējais premjers Šķēle. Es pilnīgi ticu, ka nākamā valdība (un, cerams, būs Krištopana kungs tās priekšgalā) novērtēs pirmsskolas iestāžu nozīmi un tā nauda būs. Tā ka es aicinu atbalstīt Čerāna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Tomašūna kungs.

A.Tomašūns. Jā, es priecājos, ka šī Saeima ir gatava labot savā valdīšanas laikā izdarīto kļūdu attiecībā uz pirmsskolas iestādēm un pedagogu algošanu un ka šobrīd šie likuma grozījumi paredz to.

Otra lieta. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šī Saeima neapstiprinās budžetu. To darīs nākamā Saeima. Tajā noteikti tiks izdarītas dažādas korekcijas, jo šis likums uzliks nākamajai Saeimai un valdībai zināmus pienākumus, ja viņi atkal negrozīs likumu.

Un trešais moments, kuram es gribu uzreiz pievērst uzmanību, lai mēs beigtu šo budžeta apspriešanas jautājumu, ir tas, ka nākamajai valdībai un Saeimai būs jārēķinās ar to, ka, ja mēs pieņemsim arī nākamo panta daļu, kura ir par pedagogu darba samaksu un kura paredz pāreju uz jaunu finansēšanas kārtību, ka pedagoga vienas slodzes algu pielīdzina jau divām minimālajām algām, proti, nosaka, ka tā alga par vienu slodzi nevar būt mazāka par divām minimālajām algām valstī, tad būs jāpārrēķina budžets, jo tas budžeta projekts, kurš šobrīd ir, neparedz tik lielu pedagogu algu fondu, kāds būs nepieciešams, ja 54.panta visas normas stāsies spēkā. Tāpēc es lūdzu daudz nerunāt par nākamo budžetu, jo vienai daļai nebūs lemts par to balsot. Pacentieties izdarīt to, ko šodien var izdarīt, tas ir, nobalsot par Čerāna priekšlikumu! Varbūt var vienkārši tā - nebalsojot atbalstīt to, ko iesaka gan Čerāna kungs, gan atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, kā mēs darīsim? Deputāts Čerāns ir izteicis priekšlikumu, un komisija to ir atbalstījusi. Vai kādam ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts. Par ko tad mēs te strīdējāmies? (Starpsauciens: “Neviens neiebilst! Nav jābalso!”)

A.Tomašūns. Iekļūšana “Latvijas Vēstnesī” bija galvenais iemesls.

Tālāk. 344.priekšlikums ir Juridiskā biroja ieteikums, ko komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Tas vairs nav spriežams, jo mēs esam jautājumu jau izlēmuši.

A.Tomašūns. Deputāta Čerāna iesniegts ir 345.priekšlikums, komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs tūliņ pierādīs, ka viņam ir taisnība. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Viena no pašām būtiskākajām problēmām izglītības jomā ir, neapšaubāmi, pedagogu algas. Šai problēmai var būt dažādi risinājumi, arī tīri likuma līmenī, un es uzskatu, ka šī norma ir jāietver Izglītības likumā. Risinājumi var būt dažādi, un viens no šiem risinājumiem tiek piedāvāts 345.priekšlikumā: pedagogu darba vidējā samaksa valstī nedrīkst būt zemāka par civildienestā strādājošo vidējo darba samaksu. Es saprotu, ka komisija ir paudusi savu noraidošo viedokli, līdz ar to es saprotu, ka nav arī īpašu cerību uz pozitīvu balsojumu šajā sakarā, tāpēc es šo priekšlikumu neuzturēšu spēkā. Ja kāds no kolēģiem to tomēr uzturēs spēkā, tad, protams, arī es pats balsojumā to atbalstīšu. Es uzskatu, ka tā ir laba norma. Bet tādā gadījumā, ja šis priekšlikums netiks atbalstīts, es aicināšu atbalstīt šo atbildīgās komisijas ieteikto variantu, ka pedagoga vienas pilnas slodzes minimālā darba samaksa nevar būt zemāka par divām minimālajām algām valstī. Šīs divas minimālās algas - tā, protams, ir ļoti maza summa arī pedagogam, bet šeit ir runa par minimālo darba samaksu, un tas nozīmē, ka vienai daļai pedagogu šī samaksa varētu būt lielāka.

Un tāpēc pats es nepieprasu balsojumu par 345.priekšlikumu, bet, ja kāds no kolēģiem to pieprasīs, tādā gadījumā mēs balsosim. Bet, ja šis priekšlikums netiks atbalstīts, tādā gadījumā es aicināšu atbalstīt 349.priekšlikumu - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre.

U.Veldre (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu, ka pedagoga vienas pilnas slodzes minimālā darba samaksa nevar būt zemāka par divām minimālajām algām valstī. Jo mēs zinām, cik zemas ir to pedagogu algas, kuri ir ar desmit gadu stāžu, ar augstāko izglītību. Tie ir tikai 62 lati. Un vēl atvilkumi! Es domāju, ka lielā vienprātībā mēs atbalstīsim pedagogu vēlmes.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Tomašūna kungs.

A.Tomašūns. Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka savu partiju programmās, kuras jūs rakstījāt, gatavojoties 6.Saeimas vēlēšanām, daudzi bija minējuši šo tāda veida normatīvu, ka tās algas jāpielīdzina civildienestā strādājošo vai, vēl labāk, ierēdņu algām. Šobrīd ir skaidrs, ka šī iecere nav realizējusies, un tāpēc mēs piedāvājam daudz elastīgāku modeli, kas uzliktu par pienākumu valdībai ar to rēķināties budžeta izmaiņās, mainot minimālās algas automātiski. Tas piespiestu domāt par pedagogu algām. Līdz šim valdība varēja to nedarīt. Tāpēc es lūdzu Čerāna kungu papriekš atsaukt savu priekšlikumu un atbalstīt to, ko ir piedāvājusi mūsu komisija. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Čerāns neatsauca savu priekšlikumu - tas ir priekšlikums nr.345 -, un deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Panta daļa skan šādi: “Pedagogu vidējā darba samaksa valstī nedrīkst būt zemāka par civildienestā strādājošo vidējo darba samaksu.” Kam roka celsies pret šo? Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 7, atturas - 30. Norma nav pieņemta. (Starpsauciens: “Nodevēji!”)

A.Tomašūns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Skolotāji paldies neteiks.

A.Tomašūns. 346.priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns. 347.priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns runās par šo priekšlikumu.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis ir priekšlikums, kas nosaka to, ka pedagogam ir tiesības saņemt samaksu par papildu darbu, kas neietilpst pedagoga darba kopējā slodzē. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties kaut ko piebilst komisijas vārdā?

A.Tomašūns. Čerāna kungs! Ja jūs papētītu izglītības sistēmā esošo finansēšanas kārtību, tad jūs pamanītu to, ka šobrīd pedagogi slēdz ar darba devēju līgumu un tajā var ierakstīt arī tādas nianses, par kurām jūs tagad aicināt šeit balsot.

Tālāk. Skolu direktoru rīcībā ir tā sauktais direktoru fonds - 10% apmērā -, ko katru gadu var arī pārskatīt, veikt tā sadalīšanu. Līdz ar to pedagogam vajadzētu dažkārt būt mazliet aktīvākam un prasīgākam pret savu darba devēju. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, jo tas šeit ir lieks.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? (Starpsauciens: “Balsot!”) Vajag balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 347.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 6, atturas - 37. Nav pieņemts.

A.Tomašūns. Paldies. Līdzīga rakstura priekšlikums ir arī nākamais, kuru komisija ir noraidījusi. Tas ir 348.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Jau debatētais priekšlikums, kuru atbildīgā komisija ir noraidījusi.

Tātad ir jauns princips pedagogu algošanā. 349.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt vai prasa balsojumu?

A.Tomašūns. Piekrīt, piekrīt.

Sēdes vadītājs. Prasa balsojumu. Tātad, godātie kolēģi, balsosim par teikumu: “Pedagoga vienas pilnas slodzes minimālā darba samaksa nevar būt zemāka par divām minimālajām algām valstī.”

A.Tomašūns. Latvieši, padomājiet! (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Komisija to ir ieteikusi. Par - 69, pret - nav, atturas - 1. (Starpsauciens: “Kurš tas ir?”) Pieņemts.

A.Tomašūns. 55. pants. “Izglītojamā pienākumi”. 350.priekšlikums, ko ierosina deputāts Kārlis Čerāns, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Vēlas runāt Kārlis Čerāns. Nevēlas? Tad turpinām. Tālāk!

A.Tomašūns. Komisija ir ierosinājusi 351.priekšlikumu - 57.panta 1.punktu izteikt jaunā redakcijā. Lūdzu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Priekšlikums nr. 352. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 57.panta 3.punktu. Pieņemts.

A.Tomašūns. 353.priekšlikums. Komisija to noraida.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. Jaunās redakcijas 56.pants. 354. priekšlikums - priekšlikums, kuru ierosinājusi Pedagogu dome un iesniedzis Požarnova kungs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. Atbildīgās komisijas iesniegtais priekšlikums nr. 355. Ierosina papildināt panta 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Priekšlikums nr. 356. Juridiskais birojs ierosinājis izteikt šādā redakcijā 6.punktu. Lūdzu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Par 5.punkta redakciju ir frakcijas “Latvijai” iesniegtais priekšlikums nr. 357, kurš ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. 358.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija ierosina izslēgt 9.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 58.panta 9.punktu. Punkts tiek svītrots.

A.Tomašūns. Atbalstīts ir 360.priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija “Latvijai”.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. 57.pants. Jauna redakcija, kuru ierosina atbildīgā komisija. Priekšlikums nr. 361.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 57.panta nosaukumam - “Bērna bāreņa un bez vecāku apgādības palikuša bērna tiesības izglītības jomā”. Pieņemts.

A.Tomašūns. 58.pants. Ir atbildīgās komisijas iesniegtais priekšlikums nr. 362, kurš ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. Atbildīgās komisijas iesniegtais priekšlikums nr. 363. Papildina 60.panta 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. 59.pants. Priekšlikums nr. 364, ko ierosinājusi frakcija “Latvijai”, ir noraidīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 364. priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns. Atbalstāms būtu atbildīgās komisijas iesniegtais priekšlikums nr. 365.

Sēdes vadītājs. Deputāti to atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. 366.priekšlikums. Ierosinājusi frakcija “Latvijai”. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. 367.priekšlikums, kurš ir no frakcijas “Latvijai”, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 367.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns. 368.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Ir noraidīts arī nākamais - priekšlikums nr. 369.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī šajā gadījumā piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. Astotā nodaļa. “Izglītības sistēmas finansu un materiālie līdzekļi”. 60.pants. Priekšlikumu izslēgt šo pantu ir izteicis Juridiskais birojs. Komisijā tas ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 370.priekšlikumu.Tas ir priekšlikums svītrot 62.pantu. Komisija to ir noraidījusi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu!

A.Tomašūns. Atbalstiet komisiju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 28, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts un pants tiek saglabāts.

A.Tomašūns. 371.priekšlikums, kuru ierosinājis deputāts Požarnovs, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. Noraidīts ir arī deputāta Čerāna iesniegtais priekšlikums nr. 372.

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs vēlas runāt par savu priekšlikumu.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Pirmajā lasījumā pieņemtā un arī atbildīgās komisijas sagatavotā un otrajam lasījumam piedāvātā šā panta redakcija nosaka to, ka valsts finansē mācību līdzekļu sagatavošanu saskaņā ar valsts izglītības standartiem. Mana priekšlikuma būtība ir iekļaut līdzās mācību līdzekļiem arī mācību grāmatas, un līdz ar to šī attiecīgā norma likumprojektā būtu tāda, ka valsts finansē mācību grāmatu un mācību līdzekļu sagatavošanu saskaņā ar valsts izglītības standartiem. Tas ir ļoti būtiski - panākt, lai valsts finansētu arī mācību darbam nepieciešamo mācību grāmatu sagatavošanu. Tāpēc ir šāds priekšlikums. Es aicinu un lūdzu jūs atbalstīt to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Tomašūna kungs.

A.Tomašūns. Cienījamie kolēģi! Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā ar mācību grāmatu izstrādi nodarbojas ne tikai Izglītības un zinātnes ministrija, kas šobrīd ir sašaurinājusi šo savu darbību mācību grāmatu radīšanas procesā un akcentē šo darbību tikai tajās jomās, kurās trūkst mācību grāmatu, vai arī veic to tad, ja ir ļoti liela vajadzība atbalstīt to no valsts puses. Es gribu jums pateikt, ka šobrīd mācību grāmatas skolām... ir dažkārt vairāki dažādi izdevumi, dažādu autoru izdevumi. Vai vajadzētu šobrīd sākt atkal regulēt šo procesu no valsts puses? Būtu neprātīgi atteikties no tiem ieguvumiem, kādi ir šajā neatkarības periodā sasniegti. Atsevišķu mācību grāmatu vēl trūkst, taču bieži vien problēma ir nevis tā, ka tur valsts varbūt nefinansē kaut ko, bet gan tā, ka trūkst pietiekami kvalificētu mācību grāmatu rakstītāju. Izdevniecības šobrīd meklē autorus. Ja kādam ir zināmi šādu trūkstošu mācību grāmatu potenciālie autori, lūdzu, piesakiet viņiem doties uz izdevniecībām un piedāvāt tām šos savus pakalpojumus!

Otrs arguments. Valsts finansēto mācību līdzekļu sagatavošana būtu zināmā mērā jāsaprot arī kā mācību grāmatu sagatavošana, jo viens no mācību līdzekļu veidiem ir arī mācību grāmatas. Tāpēc es aicinu neatbalstīt Čerāna kunga priekšlikumu, jo tas sašaurina šo panta daļu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 372. priekšlikumu - deputāta Čerāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 13, atturas - 27. Nav pieņemts.

A.Tomašūns. Paldies. 373.priekšlikums, kuru ierosinājusi frakcija “Latvijai”, komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns. Atbildīgā komisija ir ierosinājusi 62.panta trešo daļu izteikt jaunā redakcijā. Lūdzu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. 375.priekšlikums. Ierosinājis deputāts Tomašūns. Es gribētu lūgt vārdu, jo komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Tagad mums, Tomašūna kungs, ir laiks pārtraukumam. Un ir iesniegti divi deputātu iesniegumi, viens ar astoņiem, otrs ar “entiem” parakstiem, pēc būtības vienādi - ierosina turpināt Izglītības likuma izskatīšanu bez pārtraukuma.

Otrs. Lūdz 7.oktobra ārkārtas sēdi turpināt līdz tās noslēgumam, bez pārtraukuma. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šiem iesniegumiem?

Mums vēl ir jāizskata, kolēģi, 40... atvainojiet, 25 priekšlikumi. Vai kāds vēlas runāt? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu - turpināt sēdi līdz darba kārtības jautājuma izskatīšanai. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 7, atturas - 5. Pieņemts.

Vārds deputātam Tomašūnam. Par 375.priekšlikumu.

A.Tomašūns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir radies ne jau tāpēc, ka man būtu liela vēlēšanās piedāvāt kaut kādu jaunu normu, nedz arī tāpēc, ka ir doti kādi solījumi priekšvēlēšanu laikā. Taču nesen, augusta beigās, notika Latvijas izglītības vadītāju forums, kur bija ļoti iespaidīga auditorija, apmēram 1000 dažādu izglītības iestāžu vadītāji, piedalījās dažādu partiju pārstāvji, un šajā forumā tika pieņemta rezolūcija-aicinājums, kurā tika izteikta arī šāda prasība. Es to esmu formulējis un uzrakstījis kā priekšlikumu. Šobrīd jūs to varat rūpīgi izlasīt kā 375.priekšlikumu.

Jā, es saprotu, ka tas varētu būt atkal jauns uzdevums gan Finansu ministrijai un nākamajai valdībai, gan arī Saeimai. Bet, ņemot vērā tās prasības, kas nāk no izglītības iestāžu puses, no visas šīs izglītības sistēmas, kura šobrīd jau reāli funkcionē un darbojas, manuprāt, ir pienācis īstais laiks un brīdis, lai, veidojot šo likumu, skaidri un gaiši pateiktu, ka šajā jomā mēs gribam redzēt līdzīgu situāciju - tāpat kā ir Kultūrkapitāla fonds kultūrai, varētu būt šāds fonds arī izglītības atbalstam. Mums ir iespēja šeit iebalsot šādu normu. Līdz ar to jau nākamajā Saeimā tiktu veiktas tālākās attiecīgās darbības, kuras varbūt varētu vainagoties arī kā īpaša likuma pieņemšana par Izglītības inovācijas fondu. Es lūdzu jūs, neskatoties uz to, ka komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu, rūpīgi pārdomāt un atbalstīt manu aicinājumu un priekšlikumu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Tomašūns. Komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 375. - deputāta Tomašūna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 5, atturas - 22. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Tomašūns. Es ļoti pateicos.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns. 61.pants - “Valsts un pašvaldību dibināto izglītības iestāžu izglītības atbalsta iestāžu finansu līdzekļi”. Priekšlikums nr. 376. Komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Tomašūns. 377. priekšlikums attiecas jau uz 62.pantu. Tas ir komisijā noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns. 378.priekšlikums arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu. Tālāk!

A.Tomašūns. Atbildīgās komisijas priekšlikums nr. 379 ierosina izteikt panta pirmo daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. 380.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā panta otrās daļas pēdējo teikumu izteikt jaunā redakcijā. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns. Atbildīgā komisija priekšlikumā nr. 381 ierosināja izslēgt piekto daļu. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns. 382. priekšlikums. 63. pants - “Izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu materiālie līdzekļi”. Šis frakcijas “Latvijai” ierosinājums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli. Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns. Atbildīgā komisija priekšlikumā nr. 383 ir ierosinājusi izslēgt astoto nodaļu. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Tomašūns. Pārejas noteikumi. Atbildīgā komisija ierosina 1. punktu izteikt jaunā redakcijā. Tas ir priekšlikums nr. 384.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns. Tālāk mainās numerācija. 385. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina 2. punktu izteikt citā redakcijā. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Mēs šeit varam atbalstīt vai neatbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu, bet es gribu norādīt uz vienu iekšēju muļķību, kas šeit ir iestrādāta. Proti, šajā pārejas noteikumu punktā izglītības un zinātnes ministram tiek uzlikts pienākums nodrošināt ar šo likumu saistīto tiesību aktu izstrādi un iesniegšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Taču nezin kāpēc šeit par atskaites punktu tiek pieņemta šā likuma spēkā stāšanās diena, kura šeit tiek piedāvāta kā 1999. gada 1. jūnijs. Es domāju, būtu ļoti loģiski šeit par atskaites punktu pieņemt šā likuma pieņemšanas jeb izsludināšanas dienu, jo tas jau būs tas brīdis, kad izglītības un zinātnes ministram būs pilnīgi skaidrs, kādi tiesību akti viņam ir nepieciešami. Šie tiesību akti varētu būt pilnībā gatavi jau uz 1999. gada 1. jūniju, tāpēc tie papildu trīs mēneši viņam absolūti nebūs vajadzīgi. Ja šis likums pietiekami operatīvi stāsies spēkā, tad ministram tik un tā būs šie seši mēneši, kuros viņš varēs strādāt un gatavot. Tā ka šī norma absolūti viņam nebūtu vajadzīga.

Taču jautājums, protams, ir par to, vai šeit neiznāk tāda situācija, ka šis likums tiek pārvirzīts uz 7. Saeimu, un tad šī 7. Saeima varbūt atkal saskatīs daudzas un dažādas svarīgākas lietas, kas vispirms būtu pieņemamas. Un tad varētu būt tā, ka Izglītības likums tiek pieņemts kaut kad aprīļa beigās vai maija sākumā. Es arī domāju, ka tādu situāciju mums nevajadzētu pieļaut, tāpēc varbūt ir vērts padomāt par to, ka, mums intensīvi strādājot, varbūt mēs varētu vēl šā mēneša laikā paspēt pieņemt arī šo trešo lasījumu. Tas būtu viens no variantiem, kas būtu apdomājams.

Tomēr jebkurā gadījumā šeit būtu koriģējams šis termiņš arī attiecībā uz šo uzdevumu ministram, lai viņš sagatavo šos likumpakārtotos aktus. Tas ir trešā lasījuma jautājums, bet šī ir tā īstā vieta, kad arī šo piezīmi šeit var izteikt, lai gan es nekādu balsojumu šeit lūgt nevaru. Mēs varam atbalstīt arī komisijas viedokli, bet šis būtu priekšlikums tālākajam darbam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 385. priekšlikumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns. Ja būs šādi priekšlikumi trešajam lasījumam, tad droši vien mēs tos izskatīsim.

386. priekšlikums nav skatāms pēc būtības, jo mēs jau iepriekš esam vienojušies par citu finansēšanas kārtību pedagogiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk!

A.Tomašūns. 387. priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Tomašūns. Noraidīts ir arī nākošais - 388. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns. Noraidīts arī 389. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Tālāk!

A.Tomašūns. 390. arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti neiebilst?

A.Tomašūns. 391. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es tomēr gribētu aicināt jūs iedziļināties konkrēti šajā priekšlikumā, lai gan šis priekšlikums it kā pats par sevi izskatās tāds nevainīgs. Te ir minēts, ka šā likuma 54. panta trešā daļa stājas spēkā 2000. gada 1. janvārī, bet, ja mēs uzšķiram šo 54. pantu un apskatāmies šo daļu, tad mēs redzam, ka tas ir tieši šis pants par pedagogu darba samaksu un ka tā ir tieši tā daļa, kura nosaka, ka pedagoga vienas pilnas slodzes minimālā darba samaksa nevar būt zemāka par divām minimālajām algām valstī. Tātad, ja mēs tagad atbalstīsim šo atbildīgās komisijas priekšlikumu, tad būs tā, ka mēs it kā esam pateikuši: “Jā, pedagogiem tagad būs lielākas algas, bet šīs lielākās algas būs ar 2000. gada 1. janvāri.” Taču tas būs tikai tajā gadījumā, ja nākamajai Saeimai tas labpatiksies.

Es domāju, ka mums vajadzētu par šīm pedagogu algām pateikt jau šodien, ka mums pilnīgi skaidri tās būtu jāpalielina, un tāpēc nevar atstāt šeit šīs pedagogu algas izlemšanai nākamajā Saeimā, izrādot tādu plašu labvēlību... Es pat aicinātu noraidīt šo priekšlikumu, lai gan arī iepriekšējā pārejas noteikumu redakcija, protams, nav nekam derīga.

Tomēr es domāju, ka ar šo noraidījumu šai redakcijai mēs paustu savu attieksmi un pasacītu to, ka mēs gribam. To, ka, mūsuprāt, šīs pedagogu algas jau ātrāk ir jāpalielina līdz šim līmenim, bet jebkurā gadījumā tas būs uz trešo lasījumu vēl precizējams jautājums.

Šis gan nav galīgais lasījums, un es domāju, ka šeit varētu jau atbalstīt. Es tomēr domāju, ka tīri simboliski būtu labi, ja mēs šo atsauci uz 54. pantu šajā likumā neieliktu - tātad šo vēlāko pārejas noteikumu termiņu. Lai paliek šī norma, par kuru mēs esam nobalsojuši, ka šī minimālā pedagogu darba samaksa nevar būt mazāka par divām minimālajām algām valstī. Un es arī domāju, ka mums nevajadzētu šos pārejas noteikumus šeit ielikt. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Tomašūna kungs.

A.Tomašūns. Čerāna kungs, ja mēs neatbalstām vismaz šo redakciju, kura varbūt nepatīk jums, bet kuru ir iespējams labot līdz nākošajam lasījumam, piedāvājot savu redakciju... Ja jūs tomēr panākat, ka šajā Saeimā to atceļ, tad paliek spēkā iepriekšējā redakcija, kas vēl arvien tātad runā par pedagogu vidējās darba samaksas pielīdzināšanu valsts pārvaldē strādājošo vidējai darba samaksai. Tad parādās nesakritība starp jauno normu, kuru mēs esam jau iebalsojuši, un šiem pārejas noteikumiem vecajā redakcijā.

Tāpēc es aicinātu šobrīd atbalstīt komisijas piedāvājumu, bet, ja tas ir nepieciešams, tad var pierādīt arī argumentēti, ka ir iespējams pāriet uz šo samaksas kārtību jau ar 1. janvāri nākošajā gadā. Lūdzu iesniegt šādus priekšlikumus trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim atbildīgās komisijas piedāvāto 391. priekšlikumu - izteikt pārejas noteikumu 3. punktu šādā redakcijā: “Šā likuma 54. panta trešā daļa stājas spēkā 2000. gada 1. janvārī”. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 8, atturas - 2. Pieņemts.

A.Tomašūns. Pateicos. Nākošais ir priekšlikums, kura numurs ir 392. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt pārejas noteikumu 4. punktā pēdējo teikumu. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt, un pārejas noteikumu 4. punkta pēdējais teikums tiek svītrots.

A.Tomašūns. 393. priekšlikumā atbildīgā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumu 6. punktu. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Deputāta Požarnova priekšlikums faktiski nav īsts priekšlikums, tāpēc tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt?

A.Tomašūns. 395. priekšlikums. Deputāts Bartaševičs ierosina izteikt pārejas noteikumu 7. punktu citā redakcijā. Komisija to ir noraidījusi. (Starpsauciens: “Pareizi darīja!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 395. priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns. Lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas izteikto priekšlikumu nr. 396!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt pārejas noteikumu 7. punkta redakcijai, kuru ieteikusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

A.Tomašūns. Atbildīgā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumu 8. punktu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. Deputāta Požarnova priekšlikums nr. 398 ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija ir noraidījusi deputāta Požarnova jeb Pedagogu domes ierosinājumu nr. 399.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 399. priekšlikumu? Pieņemts.

A.Tomašūns. Komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu nr. 400.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns. Un, lai būtu labs noslēgums, ir daļēji atbalstīts deputāta Čerāna priekšlikums nr. 401. Tas ir pēdējais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputāta Kārļa Čerāna piedāvāto 401. priekšlikumu. Pieņemts...

A.Tomašūns. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā ar visām tām izmaiņām, kuras svētīgā darbā šodien esat...

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 8, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

A.Tomašūns. Lūdzu priekšlikumus iesniegt nedēļas laikā, tas ir, līdz 14. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt ierosinājumam - iesniegt priekšlikumus līdz 14. oktobrim? Piekrīt.

Ir citi priekšlikumi? Lūdzu, Lujāna kungs!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Man ir ļoti tuvas domas Dobeļa kunga uzskatam. Arī viņam patīk 7.novembris, bet šinī gadījumā es piedāvātu optimālāku variantu. Cerams, ka mēs ar Dobeļa kungu saskaņosim datumu un vienosimies par 2. novembri.

Sēdes vadītājs. Līdz kuram datumam? 2. novembrim.

Vai vēl ir kādi citi priekšlikumi? Golubova kungs.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es gribu piedāvāt 10. novembri un pamatošu - kāpēc. Lai jaunā Saeima pastrādā nedēļu un tieši jaunā Saeima pieņem šo likumu, lai šai Saeimai uzreiz pirmajā mēnesī nevajadzētu mainīt šo likumu. Tātad es piedāvāju 10. novembri.

Sēdes vadītājs. Jirgena kungam ir vēl kādi citi priekšlikumi. Lūdzu!

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka tā ir 6. Saeimas godalieta - pieņemt šo likumu arī trešajā, galīgajā, lasījumā, un tāpēc piedāvāju minimālo termiņu - 12. oktobri.

Sēdes vadītājs. 12. oktobris. Kolēģi, vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Nav. Tātad ir četri dažādi priekšlikumi: 10. un 2. novembris, 14. un 12. oktobris.

Sāksim ar tālāko - ar 10. novembri. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim ierosinājumu - iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 10. novembrim. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 59, atturas - 3. Nav pieņemts.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim nākamo ierosinājumu - iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 2. novembrim. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 58, atturas - 3. Arī tas nav pieņemts.

Tad ir 14. oktobris. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim ierosinājumu - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 14. oktobri. Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 50, atturas - 12. Paliek spēkā 12. oktobris. (Starpsauciens: “Paldies, Lujān!”)

A.Tomašūns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Un Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies:

Jānis Urbanovičs, Jānis Kalviņš, Andrejs Krastiņš, Aleksandrs Kiršteins, Roberts Jurdžs, Antons Seiksts, Andrejs Panteļējevs, Ruta Marjaša, Ģirts Kristovskis, Indulis Bērziņš, Pēteris Apinis, Leonards Tenis, Ludmila Kuprijanova, Ojārs Grinbergs, Gunta Gannusa, Ilmārs Bišers, Andris Ameriks, Jānis Ādamsons, Andris Saulītis, Jānis Strods, Viktors Kalnbērzs, Andris Rubins, Gundars Valdmanis, Janīna Kušnere, Edmunds Grīnbergs, Uldis Veldre, Jānis Kazāks, Māris Vītols, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! 7. oktobra ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu. Atgādinu, ka rīt pulksten 9.00 turpināsim Saeimas 28. septembra ārkārtas sēdi un apspriedīsim Valodas likumu. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute