Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas 1998.gada 5.februāra Saeimas sēdi.

Pirmais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Oskars Grīgs.

Pagājušajā sēdē mēs šo likumprojektu iesākām skatīt un nobalsojām par 1.priekšlikumu, ko iesniegusi Saeimas Juridiskā komisija. Lūdzu, Grīga kungs!

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt! Tā kā cienījamie kolēģi noraidīja Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto variantu un atbalstīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu par 1.pantu, lūdzu pievērst uzmanību nākamajam - Saeimas Juridiskās komisijas - priekšlikumam, ko atbildīgā komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu - izteikt 1.panta trešo daļu šādā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts ir komisijas viedoklis.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izslēgt 1.panta ceturto daļu un attiecīgi panta piekto daļu uzskatīt par ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret šo komisijas atzinumu. Paldies. Pieņemts.

O.Grīgs. Līdz ar to divi nākamie priekšlikumi nav skatāmi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

O.Grīgs. Atbildīgā komisija ierosina atbalstīt Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu par 2.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Atbildīgā komisija ierosina pieņemt komisijas ieteikto redakciju, kā jums tas ir redzams.

Sēdes vadītājs. Tātad komisija ierosina izteikt 2.panta pirmo teikumu šādā redakcijā. Deputātiem nav iebildumu pret to. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Atbildīgā komisija ierosina pieņemt Saeimas Juridiskās komisijas ieteikto 2.panta 1.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Atbildīgā komisija ierosina pieņemt arī 2.panta 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Tāpat atbildīgā komisija ierosina pieņemt Juridiskās komisijas priekšlikumu - 2.panta 3.punktu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Atbildīgā komisija ierosina pieņemt Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu 3.panta pirmās daļas 3.punktu izteikt kā 8.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Tālāk. Atbildīgā komisija ierosina noraidīt Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu par 4.panta pirmās daļas 7.punktu, ko Juridiskā komisija grib izteikt savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu? Ir iebildumi. Vēlas runāt deputāts Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Šodien pastāv apstiprinātas takses tikai zvērinātiem advokātiem. Ja tiek runāts par visu juridisko palīdzību, ko katrs sniedz, tad nav zināms, kas tās par taksēm un kas tās apstiprinās. Tāpēc es uzskatu, ka būtu jāņem vērā Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Vairāk nevēlas.

Lūdzu, komisijas vārdā.

O.Grīgs. Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli.

Sēdes vadītājs. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu, kas ir dokumenta 4.lappusē un skan šādi: 4.panta pirmās daļas 7.punktu izteikt šādā redakcijā. Balsojam par šo priekšlikumu. Atbildīgā komisija tātad to ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 13, atturas - 12. Pieņemts.

O.Grīgs. Atbildīgā komisija ierosina izteikt savā redakcijā Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu deputātus par to balsot.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam un slēdzienam par Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu, kurš ir ieteikts atbildīgās komisijas redakcijā? Tā ir 5.panta otrā daļa. Priekšlikums ir izskatāmā dokumenta 6.lappusē. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka noraidīt Saeimas Juridiskās komisijas precizēto redakciju un lūdz atstāt pirmā lasījuma redakciju. Tā ir 6.panta otrā, trešā un ceturtā daļa - nosacījumu realizēšanas mehānisms.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai ir iebildumi pret šo atbildīgās komisijas atzinumu?

O.Grīgs. Nav balsojams. Tas ir vienkārši ieteikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tad ejam tālāk!

O.Grīgs. Nākamais priekšlikums ir no Saeimas Juridiskās komisijas. Tas ir par 6.panta ceturto daļu, un atbildīgā komisija ierosina to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu - papildināt 6.panta ceturto daļu. Lūdzu, tālāk!

O.Grīgs. Nākamais priekšlikums ir par 7.pantu. Tas ir no Saeimas Juridiskās komisijas, un atbildīgā komisija ierosina pieņemt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

O.Grīgs. Atbildīgā komisija ierosina pieņemt arī nākamo punktu 7.pantā. Priekšlikums ir no Saeimas Juridiskās komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Atbildīgā komisija ierosina noraidīt Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu par 7.pantu. Tas faktiski nav balsojams. Tas ir ieteikums pēc sava rakstura.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ejam tālāk!

O.Grīgs. Komisija ierosina atbalstīt nākamo priekšlikumu - Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākamais priekšlikums ir par 8.pantu. Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina pieņemt Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Saeimas atbildīgās komisijas atzinumu par šiem priekšlikumiem? Iebildumu nav. Paldies, ir pieņemts komisijas atzinums.

O.Grīgs. Cienījamie deputāti! Pievērsiet uzmanību nākošajam - 9.pantam un 1.priekšlikumam, ko piedāvā finansu ministrs Roberts Zīle. Atbildīgā komisija ierosina noraidīt finansu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par šo Zīles kunga priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, ir pieņemts komisijas viedoklis.

O.Grīgs. Tāpat arī atbildīgā komisija ierosina noraidīt Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu šajā 9.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. ... Un pieņemt Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakciju 9.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un priekšlikumam. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Līdz ar to mums ir izskatīti visi priekšlikumi šajā likumprojektā par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Lūdzu nobalsot par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par trešā lasījuma termiņiem.

O.Grīgs. Cienījamie deputāti! Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 11.februārim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret Grīga kunga minēto termiņu - 11.februāri? Nav iebildumu. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs esam saņēmuši Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedra Jura Sinkas parakstītu dokumentu, kurā viņš komisijas vārdā lūdz iekļaut 1998.gada 5.februāra sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Par Romas konvenciju par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību” otrajam lasījumam”. Dokuments nr.3726. Ir arī pievienots Saeimas lēmuma projekts, kurā komisija ierosina šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam pagarināt līdz 10.februārim. Vai mēs varētu šo jautājumu iekļaut mūsu sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Vai deputātiem nebūtu iebildumu, ja mēs to izskatītu pēc darba kārtības 7.jautājuma - pēc Prezidija ziņojumiem? Arī nav iebildumu. Paldies, kolēģi, tātad esam vienojušies!

Nākamais darba kārtības jautājums ir otrā sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Par saņemtajiem likumprojektiem.

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības nolīgumu jūrniecības jomā” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem nav iebildumu? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par aviāciju”” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem nav iebildumu? Vai kāds vēlas varbūt runāt? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” nodot Ārlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Teritorijas attīstības plānošanas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret šo atzinumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies, lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Civilprocesa kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies, lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Amerika, Nagobada, Zundas, Dinēviča, Bišera un Bāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt par šo jautājumu Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija. Lūdzu!

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Dažus mēnešus pirms valdības deklarētās privatizācijas pabeigšanas parādās ārkārtīgi interesants priekšlikums - pārskatīt līdz šim apstiprināto privatizācijas kārtību. Es aicinātu noraidīt šo likumprojektu trīs iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tā ir neuzticības izteikšana Saeimai, jo mēs zinām, ka Saeima apstiprina Privatizācijas padomi.

Otrkārt, nav pareizs pats likumprojekta nosaukums. Pareizais nosaukums būtu “Kā pirmsvēlēšanu periodā pārdalīt sponsoru naudu”.

Treškārt, tā kā līdz jūlijam ir jāpabeidz galveno objektu privatizācija atbilstoši jau izstrādātajiem noteikumiem, tad personīgi es šeit saskatu Ministru prezidenta ieinteresētību to kaut kādā veidā iedabūt iekšā, jo, cik es zinu, tikai divas frakcijas atbalsta šo likumprojektu. Tātad ir vēlme iedabūt iekšā šajos privatizācijas noteikumos tās firmas un uzņēmumus, kuri nespēj izpildīt šos noteikumus. Faktiski tas ir vienīgais iemesls, tāpēc es aicinu noraidīt šo likumprojektu, jo tas ir apkaunojums Latvijas valstij. Paldies.

Sēdes vadītājs. “Par” vēlas runāt Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Cienījamais Kiršteina kungs! Vienu māju vienā ielā mēs jau privatizējām. Cienījamie kolēģi, es gribu, lai jūs mani nopietni uzklausāt! Šeit nav runa par tempiem vai par termiņiem, bet, ja runa ir arī par termiņiem, (Starpsauciens: “Par faktiem...”) tad atcerieties, kā pirms četriem gadiem bija laukos. Mums šie tempi jau bija, bet grausti stāv un stāvēs vēl desmit gadus. Nevienam no šiem minētajiem objektiem vēl nav izstrādāti privatizācijas noteikumi, nav pat pamatnostādnes izstrādātas. Nevienam!

Ja jūs paskatītos vienu dokumentu, kurš tikko ir atnācis uz Prezidiju, tad redzētu, ka 200-300 objekti faktiski ir privatizēti nelikumīgi. Vakar tāds dokuments bija Prezidijā. Runa ir tikai par to, ko pieprasa likums, - privatizācijas procesam jābūt maksimāli atklātam un publiskam, bet šobrīd diemžēl tā nav. Un, ja Valsts privatizācijas aģentūra jebkuram objektam izstrādās šos noteikumus, kuri tai ir jāizstrādā, un ja to akceptēs Ministru kabinets, tad nekas slikts nenotiks ne objektam, ne cilvēkiem, ne sabiedrībai. Tā ir tīrākā demagoģija!

Šeit jautājums nav par termiņiem - taisni otrādi, viss noritēs vēl ātrāk, nekā jūs domājat! Tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un to pieņemt, lai mēs varētu izskatīt. Un arī valdības deklarācijā noteiktie termiņi tiks realizēti, jo tur ir teikts, ka pamatos ir jāveic privatizācija. Šodien ir pilnīgi skaidrs, ka ne “Latvenergo”, ne Krājbanka netiks privatizēta šajā laikā, un nevajag arī to darīt. Es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 19, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Saskaņā ar mūsu vienošanos, godātie kolēģi, tālāk izskatīsim Saeimas lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Par Romas konvenciju par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību” otrajam lasījumam. Izskatāmā dokumenta numurs ir 3726. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo jautājumu? Vai kādam ir iebildumi, ka mēs pagarinām šo termiņu? Iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies, kolēģi, esam vienojušies. Lēmums ir pieņemts, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz šā gada 10.februārim.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam G.Krastam un labklājības ministram V.Makarovam par reorganizējamo slimokasu parādu nomaksu veselības aprūpes iestādēm. Komisijas vārdā - deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, kolēģi! Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu noraidīja, vēl tikai pavisam īsa piebilde. Slimokasu reorganizācija turpinās, Labklājības ministrija virza un kontrolē šo procesu. Jā, ir daži sarežģījumi ar parādu nomaksu, bet tas tiek risināts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es gribu vispirms pateikt paldies Labklājības ministrijas pārstāvjiem un konkrēti veselības valsts ministram Jaksona kungam par to, ka viņš, atsaucoties uz šo pieprasījumu, kaut arī neoficiālā veidā, tomēr ir sniedzis datus par to, kāda ir šī parādu situācija dažādos Latvijas rajonos un pilsētās. Tas ļauj šajā brīdī pilnīgi konkrēti runāt par to, kas šeit tālāk būtu darāms. Problēmu, kas uz šo brīdi nav atrisinātas, vēl ir ne mazums. Būtība tai problēmai, kura rodas sakarā ar slimokasu reorganizāciju, ir tāda, ka šobrīd no esošajām rajonu slimokasēm tiek veidotas lielākas slimokases, tā saucamās reģionālās slimokases. Ir Latgales apvienotā slimokase, Viduslatvijas slimokase, Ziemeļaustrumu slimokase, Rīgas novadu slimokase, Pierīgas slimokase un Daugavas slimokase. Reorganizējot vai apvienojot šīs slimokases no dažādiem rajoniem, netiek nodrošināts tas, ka šīs jaunās slimokases pārņemtu iepriekšējo slimokasu saistības attiecībā pret veselības aprūpes iestādēm. Šīs saistības ir radušās tādā veidā, ka veselības aprūpes iestādes, slimnīcas ir veikušas pacientu ārstēšanu un viņām par to pienācās saņemt naudu no slimokasēm, bet slimokases to vēl nav samaksājušas. Es varu piekrist tam, ka lielākajā daļā Latvijas rajonu šīs problēmas ir atrisināmas un vienā daļā rajonu šīs problēmas nav, taču jautājums, kurš ir neatrisināts pēc būtības (un to atzīst arī Labklājības ministrijas pārstāvji), ir jautājums par Rīgas rajona slimokases parādu slimnīcām, kurš sastāda 705,5 tūkstošus latu, tātad 705 tūkstošus latu. Tās ir vairāk nekā divas trešdaļas no miljona latu. Rīgas rajona slimokase tagad tiek likvidēta, un šo naudu, kas nav samaksāta mediķiem, tātad 700 tūkstošus latu, - šo naudu mediķiem neviens tā arī nesamaksās. Kā jau Pieprasījumu komisiju informēja Labklājības ministrijas pārstāvis, šeit dabiskā veidā nonākam līdz tiesu darbiem un ir ļoti dabiska situācija, ka kādas slimnīcas mēģina sūdzēt Rīgas rajona slimokasi tiesā. Bet, ņemot vērā to, ka Rīgas rajona slimokase tiek likvidēta sakarā ar to, ka viņa ir maksātnespējīga, šīm slimnīcām nebūs no kā šos parādus piedzīt. Tātad Rīgas rajona slimokase ir uztaisījusi šos parādus un tagad slimnīcas var viņu sūdzēt tiesā, bet, tā kā Rīgas rajona slimokasei nav ko maksāt, tad arī mediķiem, slimnīcām nav no kā piedzīt šo naudu un līdz ar to slimnīcas neko nedabū par savu padarīto darbu. Šāda situācija mums šķiet nepieņemama. Mums ir jānodrošina, lai arī medicīnas darbinieki par savu padarīto darbu varētu saņemt algu, un arī slimnīcām ir jāsaņem tā nauda, kas tām pienākas saskaņā ar veselības aprūpes normatīviem, lai varētu turpināt ārstēt šos slimniekus. Diemžēl tā situācija veidojas tāda, ka viena no pamatcietējām ir tieši Paula Stradiņa klīniskā slimnīca Rīgā. Tā ir slimnīca, kurā bieži vien ārstējas tieši nabadzīgākie cilvēki, un atkal kaut kā tā iznāk, ka tie cilvēki, kas ir nabadzīgāki un kas nevar paši par savu ārstēšanos samaksāt, - ka tie cieš visvairāk, turklāt cieš nepamatoti.

Protams, ir tālāk jāizvirza jautājums arī par to, kur tad šie 700 tūkstoši latu ir palikuši. Es domāju, arī tas ir pilnīgi konkrēts jautājums. Tā ir pietiekami liela summa, kuru mums vajadzētu ņemt Saeimas uzraudzībā, un mums vajadzētu pieprasīt no valdības politisko atbildību par to, ka viņa izkontrolēs, kur šie 700 tūkstoši latu ir palikuši, kas ir vainīgs to izsaimniekošanā un kas un kādā veidā tiks saukts pie atbildības. Es šajā brīdī šeit neaicinu veidot jaunu parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kādu mēs izveidojām attiecībā uz pazudušajiem 3 miljoniem latu, bet, ja valdība nerīkosies, tad... Arī 700 tūkstoši latu ir pietiekami liela summa, lai vajadzības gadījumā mēs veidotu šādu komisiju arī šā jautājuma sakarā. Es domāju, ka mums vismaz vajadzētu šajā gadījumā virzīt šo pieprasījumu valdībai un veikt šo parlamentāro kontroli jautājumā par to, kādā veidā šie 700 tūkstoši latu - vislabākajā gadījumā - tiks atgūti. Taču uz to jau mūsu valstī lielu cerību šobrīd nav, kaut gan vajadzētu būt. Tad vismaz ir vajadzīga konkrēta rīcība, lai saprastu, kuras personas ir vainīgas šajā izšķērdēšanā, un sauktu tās pie atbildības. Šīs ir divas pamatproblēmas. Kādā veidā mediķiem atgūt naudu, un kas un kad sodīs tās amatpersonas, kuras ir slimokasēs un kuras ir vainīgas šīs naudas izšķērdēšanā? Šī problēma ir liela Rīgas rajona slimokasē; mazākos mērogos šī pati problēma ir atsevišķos citos rajonos, tādos kā Saldus rajonā un Alūksnes rajonā, daļēji arī Jelgavas rajonā, un tā tas ir saskaņā ar ministrijas dotajiem datiem. Arī šeit šī situācija ir jāatrisina un nevar šo situāciju atstāt pašplūsmā. Vai ministrija, medicīnas aprūpes iestādes, slimnīcas no slimokases kaut ko pietiesās? Viņas neko nepietiesās, jo nebūs no kā pietiesāt. Valstij ir šis jautājums jārisina. Valsts ir šādu slimokasu sistēmu izveidojusi, un valstij par to ir jāuzņemas atbildība. Tāpat jautājums pastāv arī attiecībā uz šīm jaunajām slimokasēm, kuras tiek veidotas. Izrādās, ka arī no tām vismaz viena daļa ir tādas slimokases, kurām statūtkapitāls ir 2000 latu. Tas nozīmē, ka tā atbildība, kas šīm slimokasēm ir pret dažādiem kreditoriem, ir 2000 latu, kaut gan arī tām būs jālaiž cauri caur sevi miljoni, tātad jānovada no sociālās apdrošināšanas fonda līdz slimnīcām miljoni. Un, ja šeit kaut kas pazudīs, tad atkal ministrija teiks: jūs varat tiesāties! Bet nebūs jau ko pietiesāt. Varēs pietiesāt 2000 latu. Es domāju, ka attiecībā uz veselības aprūpes iestādēm tas ir absolūti nepietiekami. Šī ir vēl viena papildu problēma, kuras dēļ šo pieprasījumu vajadzētu virzīt un noteikt kādu saprātīgāku, pamatotāku kārtību attiecībā uz šīm slimokasēm. Jā, protams, ir arī nedaudz labāki piemēri. Ziemeļaustrumu slimokases pamatkapitāls ir 21 tūkstotis latu, bet arī tas, šķiet, varētu būt nepietiekams tajā gadījumā, kad šeit iet cauri miljoni. Šie miljoni šeit cauri ies, un šeit ir vajadzīga kāda pilnīgi konkrēta kārtība, kādā veidā šo uzraudzību vēl īstenot. Tas būtu vēlējums attiecībā uz nākotni, lai nākotnē neparādītos tās problēmas, kuras ir radušās šodien. Bet pieprasījuma pamatbūtība ir sakārtot situāciju, kas ir izveidojusies sakarā ar naudas pazušanu slimokasēs un to faktu, ka mediķi nevar saņemt algu jeb apmaksu par viņu padarīto darbu. Es aicinu nobalsot par šo deputātu pieprasījumu un to virzīt. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - frakcija “Latvijai”.

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Godājamie deputāti! Šeit galvenais jautājums ir tāds: kāpēc slimokasēm ir radušies šie parādi? Un es domāju, ka uz šo jautājumu ir jāatbild jebkuram deputātam, turklāt neatkarīgi no partijas piederības. Galvenais šajā jautājumā ir tas, ka slimokases apmaksā tikai 80% no veselības aprūpes izdevumiem. 20% ir jāsavāc. Un šajā sakarībā es gribu pateikt to, ka vainīgs ir arī budžets, jo, ja mēs apskatāmies šāgada pieņemto budžetu, tad redzam, ka tas ir stipri mazāks, nekā bija pagājušajā gadā. Pagājušajā gadā bija 11,2%, turpretī šogad ir tikai 10,2%. Un, lai gan valdība ir izdevusi rīkojumu, ka daudzām kategorijām tiek finansētas zāles, ka daudziem ir atlaides, nauda tomēr negāja līdzi. Un šajā gadījumā es, piemēram, uzskatu, ka slimokases nav vainīgas, bet gan ir vainojams nepamatotais budžets un tas, ka par zālēm vai citiem pakalpojumiem, ko piešķīrusi valdība, neiet līdzi nauda.

Un līdz ar to mans priekšlikums tomēr būtu nodot šo pieprasījumu tālākai izskatīšanai, lai rastu risinājumu, jo uz vietām šos jautājumus jau tiek mēģināts risināt. Piemēram, Alūksnes rajonā, kur es strādāju par priekšsēdētāja vietnieku, mēs daudz ko varējām no rajona līdzekļiem iedot veselības aprūpei, šajā gadījumā palīdzot uzturēt arī tuberkulozes slimnīcu Alūksnē. Bet tad, kad pagājušā gada otrajā pusgadā samazinājās pašvaldību līdzekļi, mēs bijām spiesti likvidēt turberkulozes slimnīcu, un es par to visu varētu daudz ko stāstīt. Un arī pašreiz Alūksnes rajona slimokase ir parādā slimnīcai 36 000 latu, bet poliklīnikai - vairāk par 9 000 latu. Taču jāņem vērā, ka šie parādi ir radušies arī tādēļ, ka valdība 1995. gadā nesamaksāja par veselības aprūpi decembra mēnesī, un līdz ar to šie parādi daudzos rajonos, kur ir mazāks finansējums, velkas līdz kā aste.

Un mans lūgums tomēr būtu nodot šo pieprasījumu attiecīgajai komisijai, lai šo jautājumu mēģinātu atrisināt, jo mēs zinām, ka ir izpildīts un pārpildīts budžets, tāpēc domāju, ka, ja visā republikā tas sastāda apmēram 2 miljonus, tad pilnīgi reāli varētu atrast finansējumu un nebūtu jāmeklē vainīgie, jo slimokasēs to naudiņu kaut kā nokrāpt praktiski nav iespējams. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Saeimas Prezidij, cienījamie deputāti! Ir patīkami, ka deputāti sāk interesēties, lai gan pirmajā momentā viņiem viss šķiet neskaidrs un visa tā lieta liekas viena liela un milzīga problēma. Problēma - tā ir grūti risināms vai pat neatrisināms jautājums. Jā, reformas gaitā rodas daudz jautājumu, kuri jārisina, un pamazām iezīmējas arī šie jautājumi, kuri tiks ātri atrisināti, bet paliek arī daži neatrisināti jautājumi.

No tiem faktiem, kurus minēja Čerāna kungs, taisnībai atbilst viens fakts - Rīgas rajona slimokase ir parādā P.Stradiņa klīniskajai slimnīcai 150 000. Tas tieši ir no Rīgas rajona slimokases, bet pārējo summu Rīgas rajona slimokase ir parādā Rīgas slimokasei. Tātad Rīgas slimokase ir nomaksājusi darba veicējam par padarīto darbu, bet nenomaksātā summa ir 150 000, un tur ir ierosināta izmeklēšana, kas varbūt beigsies arī ar krimināllietu.

Tātad jebkuras reformas gaitā gadās sastapties ar cilvēkiem, kuri vai nu neprot, vai speciāli negrib pareizi rīkoties ar naudas līdzekļiem, un tad šie naudas līdzekļi arī pazūd. Tomēr šie cilvēki, dabiski, ir apbrīnojami, jo viņi spēj no jebkuras situācijas iziet sveikā. Pašlaik viens no veselības aprūpes organizētājiem, kas piedalījās Rīgas rajona slimokases darbībā, ir galvenais slimokasu eksperts arodbiedrībās un māca mūsu mediķus, kā vajag rīkoties ar slimokasu līdzekļiem.

Tomēr turpināšu teikto. Čerāna kungam bija daudzas neprecizitātes, kas ir izdevīgas opozīcijai. Saņemtajā informācijā, kura, dabiski, ir arī Čerāna kungam, ir paskaidrots, ka šie dati ir uz 1. janvāri. Tie ir tie finansu dokumenti, kuri norāda stāvokli uz 1. janvāri, taču daudzas tobrīd nenomaksātās summas šobrīd jau ir nomaksātas. Slimokase tālākajā tekstā arī paskaidro, ka viņi ir pārliecināti, ka netiks nomaksāta tikai šī summa no Rīgas rajona slimokases, bet pārējās summas tiks nomaksātas. Un Čerāna kungs netika atzīmējis arī to, ka lielākajai daļai rajonu slimokasu tomēr gada beigās izdevās samaksāt vairāk, nekā bija minēts noslēgtajos līgumos, un šīs summas ir ievērojamas. Teiksim, Jūrmalas pilsētā ir nomaksāti vairāk par paveikto darbu 55 000, Rēzeknē - 13 000, Rīga ziņo par 19 000. No mazajiem rajoniem varētu minēt, piemēram, Tukuma rajonu, kur 91 000 ir nomaksāts. Tā ka kopējā bilance pa visu republiku ir 19 miljoni, kuri nomaksāti vairāk par padarīto darbu, nekā bija minēts līgumos.

Dabiski, tas nenozīmē, ka mediķiem naudas pietiek. Es vēlreiz atkārtoju, ka medicīnai mēs tiešām veltām mazāk uzmanības, nekā to dara pārējās valstis. Šīs summas pārsniegums veidojas tikai tāpēc, ka slimnīcās un poliklīnikās visu pakalpojumu sniedzēju darba vērtējums tomēr ir nocenots lētāk nekā darbs citās vietās, un, ja punkta vērtība un gultasdienu vērtība būtu lielāka, tad, dabiski, šo summu pietrūktu.

Tālāk par uzdotajiem jautājumiem attiecībā uz pamatstatūtkapitālu. Tagad ir arī jaunizveidojušās slimokases, kuru pamatkapitāls ir 2 000. Tāda ir Viduslatvijas un Rīgas novada slimokase. Turpretī Ziemeļaustrumu slimokasei pamatkapitāls ir 21 000. Ir Centrālā fonda rīkojums - tiek noteikti termiņi, lai šo pamatkapitālu palielinātu gan naudas veidā, gan arī līdzekļu veidā. Tā ka pēc pusgada būs citi rezultāti par pamatkapitāliem.

Par atbildību. Pieprasījuma iesniedzēji lūdz pastiprināt atbildību. Kā tad citādi! Ja jūs iepazīsieties ar Ministru kabineta noteikumiem par finansēšanu veselības aprūpes sfērā un par slimokasu izveidošanu, tad redzēsit, ka šī atbildība ir skaidri noteikta. Jaunā reforma un jaunās reģionālās slimokases ir veidojušās tieši tādēļ, lai pastiprinātu atbildību, lai nodrošinātu naudas lietderīgu izmantošanu un lai nerastos līdzīgas kļūdas, kādas radās Rīgas rajona slimokasē. Tādas ir arī dažās citās slimokasēs, es tās neminēšu vārdā, jo viņas tiešām ir saņēmušās un nokārtojušas savas saistības un novērsušas nekārtības. Bija kļūdas darbībā, aprēķinos, kontrolē pār slimnīcām, pār pakalpojumu sniedzējiem, un līdz ar to radās zināmi parādi.

Iepriekšējie noteikumi faktiski jau arī nebija īsti par slimokasēm, tie neatļāva Centrālajam fondam pienācīgi kontrolēt un apstādināt darbību. Pirmā slimokase, kuras darbība tika apstādināta, bija tieši Rīgas rajona slimokase, un tās funkcijas tika deleģētas Jelgavas slimokasei, kas tika galā ar savu darbu un termiņos. Laikā, kad darbojās Jelgavas rajona slimokase, parādi par Rīgas rajona iedzīvotājiem neradās. Tātad pareizs darbs un pareiza kontrole neradīja šo parādu. Un līdz ar to ir tāda cerība, ka izveidojušās slimokases strādās līdzīgi, būs arī ikmēneša kontrole un vajadzības gadījumā ierobežota darbība. Ikviens līgums tika kontrolēts no Centrālā fonda puses. Čerāna kungs ir nedaudz sajaucis. Viņš teica, ka tas tika darīts no Sociālās apdrošināšanas fonda puses, bet, kā zināms, Sociālās apdrošināšanas fonds ir Pensiju fonds, un tam nav nekāda sakara ar veselības aizsardzības budžetu. Tātad Centrālais fonds darbosies, un ikviena naudas plūsma nonāks nevis kaut kādu slimokasu kabatās, plauktos vai atvilktnēs, kur tā nauda var pazust, bet nonāks tieši uz noslēgtā līguma izpildes vietu. Un katrs lats tiks pārskaitīts tieši attiecīgajai iestādei.

Tātad vēlreiz par pašvaldībām. Tātad parādi līdz tam termiņam, par kuru teica pārstāvis no frakcijas “Latvijai”, radās sakarā ar to, ka daudzas pašvaldības to līdzekļu daļu, kura pienācās medicīnai un par kuru mēs, karsti diskutējot, nobalsojām 1995. gadā, šo naudu iztērēja citiem mērķiem. Mēs bijām noteikuši 21 latu uz iedzīvotāju. Un jūs pirms gada saņēmāt arī atskaiti, kā katra pašvaldība šo summu ir nomaksājusi. Ļoti reti kura pašvaldība bija samaksājusi visu šo summu. Vidējā summa bija 17 lati uz iedzīvotāju. Loģiski, ka šī nesamaksātā daļa tad arī radīja šos parādus. Un tad, kad pašvaldībām valsts ar likumu konkrēti noņēma 28,4% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, finansējums strauji uzlabojās. Kopumā summa uz iedzīvotāju it kā nebija pieaugusi, bet reāli veselības aprūpei saņemtā summa strauji pieauga, līdz ar to daudzās iestādēs parādu problēmas strauji samazinājās.

Un vēl es nedaudz precizēšu attiecībā uz nabadzīgajiem iedzīvotājiem, par kuriem runāja Čerāna kungs. P.Stradiņa klīniskajā slimnīcā, tāpat kā citās slimnīcās ne nabadzīgajiem, ne bagātajiem nav atšķirības. Par viņiem maksā slimokases. Par visiem iedzīvotājiem! Un arī šie tā saucamie nabadzīgie iedzīvotāji, kurus Čerāna kungs tik ļoti uzsvēra, ir saņēmuši palīdzību, un viņi neko nezina par tām problēmām, kas ir šai slimnīcai attiecībās ar Rīgas rajona slimokasi. Tas ir pavisam cits jautājums. Un tomēr ir patīkami, ka deputāti interesējas.

Tas ir plašs temats. Tas ir zinātnisks temats - veselības aprūpes finansēšana. Čerāna kungs un pārējie varētu painteresēties, un ministrija varētu viņiem noorganizēt speciālu semināru kādas nedēļas garumā, lai viņiem rastos skaidrība un lai katra jauna vārda vai burta izlasīšana neradītu milzīgas problēmas viņu galvās. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Medicīnā un sociālajā nodrošināšanā nekas nemainīsies, kamēr šo ministriju vadīs valsts līdzekļu izšķērdētājs Vladimirs Makarovs. Par to jau ir teikts vairākas reizes, to atzinusi arī Valsts kontrole. Mums nav valsts programmas veselības aizsardzībā. Makarova laikā nodibināja jeb radās šīs slimokases, kuras savāca lielu daļu līdzekļu, un tagad, kad viņas bankrotē vai ir tuvu bankrotam, kā tas, izrādās, pašreiz ir Rīgas rajona slimokasē, par 700 000 latiem, tad nu tagad kāds saka, ka tur sāks kontrolēt vai kaut ko darīt. Kad Valsts kontrole bija atzinusi, ka Makarovs ir nepareizi izšķērdējis 140 000, tad pēc kāda mēneša Černaja kungs viņiem gan “atlaida” tos 70 000. Bet ko darīja Ministru prezidents? Uzsita pa plecu un - strādā tālāk!

Es domāju, ka šā pieprasījuma būtība tāda arī bija - valdībai vēl vienu reizi atgādināt, ka vēsturnieks nevar vadīt šādu medicīnas ministriju, organizēt veselības aizsardzību valstī. Tur jau gan ir valsts sekretāri, valsts ministrs un parlamentārie sekretāri, bet visu “toni” tomēr nosaka ministrs.

Un es vēl reizi gribu teikt, ka mums nav valsts programmas veselības aizsardzībā. Medicīna ir pilnīgi aizmirsta profilakse. Tagad ierēdņi izlemj - dzīvot vai mirt. Es domāju, ka vajadzētu reiz pārskatīt jautājumu par to, vai mums ir vajadzīga tāda liela ministrija un vai mums ir vajadzīgas tik daudzas un tādas slimokases, kuras nevar atbildēt par līdzekļu izmantošanu. Vai nebūtu vienkāršāk, ja šos līdzekļus sadalītu un iedotu rajonu slimnīcām, rajonu galvenajiem ārstiem un viņi tos iztērētu? Tādējādi mēs samazinātu birokrātisko aparātu. Mēs taču miljoniem līdzekļu šķiežam birokrātiskā aparāta uzturēšanai. Mēs vairākas reizes prasījām ministram Makarovam: “Kā tiek tērēti šie līdzekļi?” Paskaidrot nekādi nevar. Protams, argumentēja, ka ir samaksāts par zālēm. Tādām, kurām derīguma termiņš jau beidzies vai kuras nav vajadzīgas.

Tā ka es domāju, ka šis pieprasījums ir savlaicīgs. Tas ir domāts tieši tādēļ, lai pievērstu deputātu uzmanību tam, ka mums ir nekavējoties jāmaina Labklājības ministrijas vadība. Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šeit Jurdža kungs nāca un sniedza dažādus argumentus par to, ka šis pieprasījums varbūt nebūtu virzāms tālāk un ka problēmas atrisināsies, bet es tomēr nedzirdu no viņa skaidrojumu, kā šīs problēmas atrisinātos. Mēs varam ņemt šo pilnīgi konkrēto gadījumu ar Stradiņa slimnīcu, un jautājums ir šāds: kas viņai samaksās šo Rīgas rajona slimokases parādu? Uz šo jautājumu atbildes nav. Es uzskatu, ka tas ir obligāti nepieciešams, lai šī atbilde tiktu atrasta un lai valdība parādītu, kas apmaksās šo parādu. Ja ir kāda laba izpilde vai pārpilde šajā veselības aprūpes budžetā, tādā gadījumā varbūt var meklēt līdzekļus no turienes. Varbūt ir vajadzīgi kādi atsevišķi valdības lēmumi vai Saeimas balsojums - šajā sakarā, teiksim, izmainīt budžetā kādas pozīcijas, lai par šo summu varētu norēķināties. Lai mediķi dabūtu šo summu par to darbu, ko viņi ir padarījuši.

Tāpat ir jautājums arī par šīm jaunajām slimokasēm. Tas, protams, ir apsveicami, ka Labklājības ministrija mēģina šeit iedibināt zināmu kārtību, un dod Dievs, ka šī sistēma arī strādātu! Taču diemžēl ir šī problēma ar šo jauno sistēmu, to mēs neesam izdomājuši paši. Tieši mediķi ir tie, kuri to apgalvo un izsaka dziļas šaubas par to, kādā veidā šī sistēma varēs darboties. Tās problēmas, kuras šeit ir, ir pārāk acīm redzamas, lai atļautos tām nemeklēt nekādus risinājumus. Tomēr aicinu nobalsot par šo deputātu pieprasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Klausoties šo diskusiju, man nāk prātā slavenā multfilma “Ezītis miglā”. Diemžēl Latvijā šī situācija ar ezīti miglā, it sevišķi medicīnas sfērā, turpinās jau kādu septīto gadu. Kādēļ es norādu tieši septiņgadi? Es atceros, Rīgas Domes laikā parādījās jauna tendence - veidot slimokases. No vienas puses, ļoti laba un apsveicama ideja. Bet pie mums ir tā: vai nu mēs likvidējam kolhozus un visi kļūstam par individuāliem zemes lietotājiem... Tāpat tas ir arī šajā gadījumā. Tātad visa Latvijas medicīna tiek pārvirzīta uz slimokasu principu.

Es jau Rīgas Domes laikā uzdevu jautājumu: kas notiks, ja visas medicīnas iestādes tiks pārveidotas par SIA vai bezpeļņas SIA? Kas notiek tajā gadījumā, ja slimokase kļūst maksātnespējīga? Iestājas vesela regresa ķēde. Būsim reālisti! Līdz ar to ir veselas pilsētas vai reģioni, kuros iestājas noteiktu medicīnisko pakalpojumu sniegšanas neiespējamība. Uz šo jautājumu man vismaz pirms pieciem gadiem neviens nespēja dot atbildi. Teica: nē, tas nav iespējams, mūsu medicīna strādās labi.

Cienījamie kolēģi, man gribas teikt, ka vienīgais opozīcijas pārstāvis Čerāna kungs un frakcija “Latvijai” diemžēl rīkojas tā: ja viņi grib kādu projektu “izgāzt”, tad viņi parāda lielu aktivitāti. Šajā gadījumā diemžēl man gribas norādīt kolēģiem: ja nav pārdomāts šis jautājums, tad nevajadzētu to skart. Ar to jau jūs drīzāk atbalstāt Makarova kungu, kārtējo reizi pierādot opozīcijas nespēju veikt normālu analīzi. Šajā gadījumā būtu sen laiks uzaicināt uz nopietnu diskusiju mūsu Saeimas ārstu frakciju, tas ir, 13 cilvēkus, kuri ļoti mīl Latvijas tautu un par kuriem ārsti reizēm brīnās: kā šie cienījamie ārsti var balsot par tādiem likumiem, kas sagrauj Latvijas medicīnu? Viņi ir jāaicina uz nopietnu diskusiju par Latvijas medicīnu un Latvijas veselības aizsardzības sistēmas attīstību. Jo pēc būtības man, nemediķim, būtu tomēr priekšlikums, ka ir jāveido slāņotās tortes princips. Šodien mēs varam reāli runāt, ka slāņotās tortes princips neeksistē. Eksistē tikai jaunais modelis. Tas ir - slimokases. Iespējams, atsevišķi ministri vai kādi citi, kas ir braukājuši pa ārzemēm, tās ir ieraudzījuši un saka: “Vai, cik laba ideja!” Bet neeksistē minimālā medicīnas aizsardzība, slimokases un jau paaugstinātā medicīnas aizsardzība. Šāda sistēma nestrādā.

Tāpat ir jautājums: kāda šodien ir valsts atbildība pret slimajiem - pret tiem cilvēkiem, kuri maksā nodokļus un kuriem valstij būtu jādod minimālā medicīniskā aprūpe? Es reāli ar to saskāros dzīvē. Diemžēl Čerāna kungs un kolēģi nerunā par Ministru kabineta noteikumiem. Ir reāli tādi dzīves gadījumi - cilvēks gūst traumu, izsauc ātro palīdzību, bet ātrā palīdzība paziņo: “Vai jums ir pieci lati, ko maksāt? Ja nav piecu latu, tad mēs jūs nekur nevedīsim.” Vienalga, vai cilvēks asiņo nost uz vietas. Protams, var jau Makarova kungs vai mūsu “gudrākās galvas” paziņot, ka vajag lietu dot tiesā. Taču līdz tai tiesai ir jānodzīvo, lai vērstos pret šiem medicīnas darbiniekiem. Tāda ir šī jaunā Krasta-Makarova koncepcija. Tā ir tāda: ja slimais izdzīvos un tiks līdz medicīnas iestādei, tad būs labi, bet galvenais ir, lai tev būtu kabatā pieci lati.

Cienījamie deputāti! Dievs nedod, lai kādam notiktu kāda nelaime sakarā ar šo jauno medicīnas koncepciju, tādēļ, ka jums vai mums nebūs kabatā šo piecu latu! Jūs varat būt mierīgi - Makarova kunga sistēma ar Krasta kunga vieglu roku nekādu medicīnisko palīdzību uz vietas nesniegs. Tā ir mūsu koncepcija.

Čerāna kungs, es vēlreiz saku, ka jūs ar Kostandas kungu, protams, esat vienīgā opozīcija, bet es vēlreiz lūdzu - tomēr vajadzētu nopietnāk gatavot savus projektus, citādi jūs ar savu strādāšanu lejat ūdeni uz valdošās opozīcijas dzirnavām. Tādēļ, cienījamie kolēģi, šajā gadījumā es varu piekrist. Šis projekts nav gatavs. Protams, es saprotu arī to, ka “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvis Tabūna kungs šādu projektu jau nenicinās attiecībā uz savu ministru. Tāpat kā Druvas kungs būs draudzīgs ar Jundža kungu. Un cieša sadarbība turpināsies. Tā ir mūsu parlamentārā sistēma sadarbībā ar Ministru kabinetu. Tas princips parasti saucas tā: “Roka roku mazgā, un abas ir tīras.” Bet, piedodiet, slimnieks paliek uz ielas guļot. Vai arī izvada viņu no slimnīcas ārā, aizved kaut kur uz dzīvokli un noliek pie kāpnēm. Tā ir mūsu Latvijas medicīna. Šis jautājums ir nopietns, un es aicinu visus, tajā skaitā arī visu opozīciju, atbalstīt to, ka parlamentā būtu jānotur atsevišķa sēde, kurā mēs izdiskutētu Latvijas medicīnas tālāko attīstību, jo iekļūt atkal mistiskajās lamatās - slimokasēs - ir nenopietni.

Tāpat reālā dzīve ir pierādījusi, ka kolhozi vai šodien jau jaunās paju sabiedrības ir dzīvotspējīgas, lai cik mēs, “simts gudrākās galvas”, lemtu, ka tas ir padomju anahronisms.

Tādēļ šajā gadījumā diemžēl es aicinu, arī daļu no opozīcijas, neatbalstīt cienījamā Čerāna kunga iniciatīvu, bet sagatavoties daudz nopietnāk, uzaicināt Makarova kungu un arī cienījamo ārstu “mafiju” Saeimā... Lai viņi reiz interesētos par saviem ārstiem uz vietas, citādi man personīgi ir kauns, ka man ārsti uzdod jautājumu: “Ko cienījamie profesori un, piedodiet, doktori šeit dara?” Ka viņi balso par partiju interesēm.

Vidiņa kungs, arī jūs esat viens no viņiem! Es jau vienreiz uzdevu jautājumu - kāds ir ārsta zvērests un arī ārsta sirdsapziņa? Paceliet reiz šo jautājumu savā Starpfrakciju padomē! Sāksim diskutēt nopietni un neslēpsimies aiz partiju “širmjiem”!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godāto Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tiešām ir jārunā par veselības aizsardzību, par veselības problēmām, par mūsu bērnu, mūsu jauniešu veselību, galvenokārt par nedzimušiem bērniem, par to, kāpēc viņu nav, kāpēc mēs izmirstam ar ātrumu 22 000 gadā. Atcerēsimies, ka deportācijas, kopumā ņemot, iznīcināja mazāk cilvēku nekā mūsu pašreizējās veselības aizsardzības organizācijas programmas un sistēmas.

Vakar bija satriecošs ziņojums par to, ka AIDS slimnieku skaits jau sasniedzis 100. Tie ir jaunieši, jauni cilvēki. Ir arī tuberkulozes slimnieki un šīs slimības ārstēšanas iespējas, varonīgā un varbūt pat izmisīgā daktera Kristona rīcība, infekcijas slimību pieaugums. Pieaug zarnu infekcijas slimības, kas ir raksturīgas nabadzīgām, mazattīstītām un vārgām zemēm.

Šeit jāsaka, ka samazinājusies ir utainība un kašķis. Droši vien, visvārgāko un visvājāko pacientu vairs nav, tāpēc nav kur baroties utīm un izplatīties kašķim. Satriec pusaudžu veselības stāvoklis, jo tas pēc starptautisko komisiju atzinumiem, ir īpaši bēdīgs Latvijā, kura atrodas pēdējā vietā Eiropā. Droši vien būtu jāmācās no mūsu slavenajiem autoevakuētājiem, ar kuriem sadarbojas Rīgas Dome, un kuri sadarbojas ar policiju un privātfirmām. Viņi tagad spriež, ka vajadzētu ņemt 22 latus par pirmo stundu, ja nevar ņemt tieši par evakuāciju. No viņiem mācās stomatologi. Ja man jānoņem zobakmens Dzirciema ielas slavenajā klīnikā, tad mani palūdz apsēsties krēslā un atvērt muti, bet mutē man iebāž kalkulatoru, un dakterīte, lai nebūtu jāizmanto kaut kādi papildlīdzekļi, turpat skaita un spiež šos taustiņus, kas klabēdami pret maniem zobiem, noskaita 6 latus 50 santīmus. Pēc šādas rīcības, dabīgi, man jāatvainojas, jo es nevaru pieņemt šo palīdzību un es dodos prom. Pusaudžiem nevar salabot zobus, bet ar kariesu slimu zobu izrauj tikai tāpēc, ka, lūk, plombe maksā turpat vai 5 latus, un skolā nav arī šo materiālu, ar ko saplombēt šo zobu...

Nauda it kā iet līdzi pacientiem - tāds ir šis pašreizējais noteikums, bet kamēr pacients šo naudu dabū... Man ir bijusi arī tikšanās ar šiem pacientiem, kuri ir sūdzējušies, ka viņi pavada ilgu laiku, meklēdami dažādas izziņas gan no pašvaldības, gan no maksas poliklīnikas, gan no tās ārstniecības iestādes, kur viņiem jāiestājas un kur viņiem būtu jāizmeklējas ar dažādiem sarežģītiem aparātiem. Kā jūs dzirdējāt, šādi aparāti ir. Un tās izmeklēšanas metodes maksā 60-70 vai 100 latu, bet ir vēl arī papildizmeklēšanas. Tātad tas, kas šo aparātu pārvalda vai pārzina, var noteikt šīs papildizmeklēšanas, kas maksā vairāk par 100 latiem. Kur lai pacients šo naudu ņem? Jā, maksā slimokase! Bet slimokase ir bankrotējusi, viņa jau ir parādā P.Stradiņa klīniskajai slimnīcai, tāpēc, ja nosūta šādu pacientu uz Stradiņa slimnīcu, šī slimnīca atsaka šo hospitalizāciju, izmeklēšanu, jo, lūk, Rīgas slimokase ir parādā. Jau pusgadu nav samaksāti vairāki desmiti tūkstošu latu. Kur lai šis pacients meklē tālāk palīdzību?

Var būt, ka ir vēl kāds cits ārsts un cita iespēja šo pacientu ārstēt, bet pārsvarā te ir ievērojamas maksas. Turklāt šis pacients pazīst “Stradiņus”, viņš zina šos ārstus, viņš zina, ka šeit var vislabāk izārstēt kāda no tām slimībām, sakarā ar kuru viņš meklē palīdzību. Pie tam, gaidot šo naudu vai meklējot šo naudu, bieži vien šīs hroniskās slimības iegūst jau tādu attīstību, ka šis pacients vairs nav glābjams. Vai tiešām mēs nevaram savaldīt šo... Un kāpēc tas tā ir - tas man nav skaidrs. Vai tiešām tā ir mūsu pārejas perioda no mežonīgā kapitālisma uz kaut kādu tiešām puslīdz saprotamu demokrātiju īpatnība? Kāpēc mums pacienti nāk ar ielaistām slimībām, bieži vairs neārstējamām vēža formām? Kāpēc mūsu jaunieši staigā bez zobiem? Kāpēc nav profilakses pasākumu? Kāpēc tos neviens neveic pret plaušu vēzi, kāpēc neierobežo smēķēšanu? Kāpēc nav profilakses pasākumu pret kuņģa vēzi sakarā ar alkoholisma problēmām, aknu saslimšanām, aizkuņģa dziedzera saslimšanām? Profilakses darbs ir pamests, bet tas kopumā nav viss, kas raksturo mūsu veselības aizsardzības sistēmu, labklājības ministra, veselības valsts ministra un viņa vadītās institūcijas darbu.

Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt šo pieprasījumu tālākai izskatīšanai un saņemt pienācīgas atbildes no tām organizācijām, kuras ir atbildīgas par mūsu valsts, tautas, bet jo īpaši par mūsu bērnu veselības stāvokli. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - otro reizi.

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Es pirmo reizi uzstājos tikai tādēļ, lai parādītu, kādā veidā rast risinājumu. Un man ir ļoti patīkami, ka līdzīgas domas izteica gan Rubina kungs, gan arī Ozoliņa kungs. Tikai ļoti žēl, ka parlamentārais sekretārs Jurdža kungs nebija sadzirdējis jautājuma būtību - kā meklēt risinājumu, nevis censties kaut kā atrunāties. Un es tomēr aicinu kopīgiem spēkiem rast risinājumu, nodot šo priekšlikumu komisijai, jo pašlaik ir tā, ka, ja kaut ko iesniedz opozīcija, tad visi sāk kritizēt.

Mani ļoti pārsteidza šodien Lujāna kunga uzstāšanās. Viņš neko nebija dzirdējis, ko es teicu. Nedzirdēja, ko Rubina kungs saka, bet tā kā ir nodibināts jauns “politbirojs” - Opozīcijas sadarbības padome, viņš pauda vienkārši to ideju, kas no mums ir aizgājusi: kas nav ar mums, tas ir pret mums! Kas to rakstījis un teicis, - to mēs visi zinām. Es tomēr aicinu balsot par šo priekšlikumu, jo tas dos iespēju uzlabot darbu, nevis meklēt kaut kādus iemeslus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Arī es uzmanīgi klausījos Jurdža kungu. Domāju, ka tur būs kaut kas nopietns - atbilde, risinājums, veids, kā kaut ko atrisināt. Tajā pašā laikā viens sakarīgs teikums tomēr tur bija - ka varbūt par šo izsaimniekošanu būs krimināllieta beigās. Bet pēc tam viņš sāka runāt, ka viens pats Čerāns neesot sapratis būtību. Kāda būtība vēl ir jāsaprot, ja ir krimināllieta par šo jautājumu?

Kādreiz, kā mēs zinām, bija 90 vai 100 SIA, kuras izvilka vienkārši no cilvēku kabatām naudu, solot milzīgus procentus. Nevienu no viņiem nenotiesāja. Un atkal man gribas teikt, ka Jurdža kungs veltīgi runā un mierina, ka tur kādu notiesās. Nenotiesās nevienu! Šīs ir tāda paša veida SIA, ja reiz valsts nekādu dalību negrib ņemt.

Tātad - vai tas ir valstisks uzdevums vai ne - veidot slimokases un atbildēt par tām? Nav! Te ir tikai gudras runas, it kā Čerāns neko nesaprotot, tāpēc vajagot semināru rīkot. Tā ir ņirgāšanās! Juridiski te ir vienkārša, skaidra patiesība: ja kāds uzņēmums pārņem iepriekšējā uzņēmuma funkcijas, tas pārņem arī tiesības un pienākumus. Kāpēc šis princips te ir pārkāpts - par to Jurdža kungs neteica ne vārda atbildē. Kāpēc nevar ar vienu vārdu pateikt šeit, nevis organizēt semināru? Atkal savdabīga ņirgāšanās!

Attiecībā uz Lujānu man jāizsaka dziļa nožēla. Aizkulisēs bija runas, ka šo tā saucamo opozīcijas “centrālkomiteju vai politbiroju”, kuru sauc par Opozīcijas koordinācijas padomi, esot ieteicis organizēt mūsu dižais cilvēks Rubiks. Tagad izskatās, ka acīmredzot kaut kas tāds ir bijis, ja Lujāns var apgalvot, ka frakcija “Latvijai” nav iesniegusi pietiekoši nopietnu pieprasījumu, tajā pašā laikā motivējot to ar tādu teicienu, ka, lūk, cilvēki paliekot uz ielas, ka slimnieki paliekot uz ielas. Ja cilvēki paliek uz ielas, tad tas ir pavisam cits jautājums, kas uz slimokasēm neattiecas, Lujāna kungs! Un, ja tas jums, Lujāna kungs, liekas nopietns jautājums, tad, lūdzu, organizētā opozīcija, kura būtībā nav opozīcija, kā mēs tagad redzam, bet gan pozīcijas aizstāve, iesniedziet savu pieprasījumu!

Es vēlreiz gribu uzsvērt - nevajag radīt haosu! Par šo vienu jautājumu, ja ir iesniegts pieprasījums, ir jāatbild gan Jurdžam, gan jāsaprot arī tam... ne Rubikam, piedodiet, bet Lujānam, ka nevar jaukt divus jautājumus kopā. Ja ir kādi sāpīgi jautājumi šai organizētajai opozīcijai, tad, lūdzu, iesniedziet, arī mēs parakstīsim, bet, ja jūs tikai pļāpāsiet, tad mēs jūs neatbalstīsim. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Sākumā es gribētu nedaudz informēt par parāda rašanās vēsturi. Tātad, tas bija apmēram pirms sešiem gadiem, kad medicīnu finansēja kā mērķdotāciju. Tad pašvaldības saņēma medicīnai paredzēto naudu un no tās norēķinājās ar ārstniecības iestādēm. Tad pēc pašvaldību spiediena tika izdarīti grozījumi un noņēma šo te vārdiņu “mērķa”. Un tad pašvaldība saņēma tikai dotāciju. Un tad sākās tas process, ka, saņemot medicīnai paredzēto naudu, pašvaldības no tās diezgan lielu daļu novirzīja citām savām vajadzībām - ceļiem, bērnudārziem un daudz kam citam. Un tā jau iepriekšējās Saeimas laikā ārstniecības iestādēm sāka veidoties parādi. Un tā šāda gara “aste” visu laiku ir vilkusies līdzi.

Šīs Saeimas pirmajā gadā tika noteikts, ka medicīnai ir jābūt 21 latam uz vienu iedzīvotāju. Un tad vairākos rajonos slimnīcu vadītāji pat gribēja sūdzēt tiesā savu pašvaldību vadītājus par to, ka šo 21 latu viņi nesaņem. Pēc tam vēlāk tika noteikts, ka 28,4% no ienākuma nodokļa centralizētā veidā tiek izmaksāti ārstniecības iestādei, nevis vairs caur pašvaldībām. Un tad sākās šis konflikts starp ārstniecības iestādēm, starp slimokasēm un pašvaldībām. Čerāna kungam blakām sēž Kalviņa kungs, kurš ļoti labi var pastāstīt, kāda toreiz bija šī diskusija Saeimā un balsojums, vai būs 28,4% vai 30%. Šajā gadījumā sadūrās pašvaldību intereses ar medicīnas interesēm, bet katrā ziņā tad, kad noteica šo stabilo naudas summu, tad šie parādi sāka mazināties. Un šajā laikā diezgan liela daļa no kopējiem ārstniecības iestāžu parādiem, kas vilkās jau no iepriekšējās Saeimas laika, ir likvidēta.

Tagad konkrēti par Rīgas rajonu. Rīgas rajons ir kā tāda baranka ar cauru vidū, kam pašā centrā ir Rīga ar lielajām un dārgajām valsts iestādēm. Tiklīdz pacientam noteica brīvu ārstniecības iestādes izvēli, tā, protams, Rīgas rajona pacienti neizvēlējās vis rajona iestādi, bet brauca uz Rīgu, kur ārstēšana, protams, ir daudz dārgāka, un līdz ar to Rīgas rajons nonāca vienā no visgrūtākajām situācijām. Tādēļ es personīgi domāju, ka, veidojot šo slimokasu reģionalizāciju, Rīgas rajonu varēja pievienot Rīgai, bet tas, protams, ir jautājums par slimokasu reģionalizācijas principiem.

Un tagad konkrēti par finansēšanas noteikumiem, par kuriem runāja Rubika kungs... vai, es atvainojos, Lujāna kungs. Tātad, pirmkārt, par neatliekamo palīdzību. Zināt, es ieteiktu jums: izlasiet, lūdzu, finansēšanas noteikumus! Tur skaidri un gaiši ir ierakstīts, ka par neatliekamo palīdzību nevienam nekas nav jāmaksā. Ir arī ļoti daudzas atbrīvotās kategorijas, tas ir, trūcīgie un visi tie pacienti, kas saņem neatliekamo palīdzību. Bez tam vēl ir vairākas diagnozes. Tāpēc šie pārmetumi ir pilnīgi nepamatoti. Tas, kas ir izskanējis par Valku, ka pacients miris tādēļ, ka nav varējis samaksāt pacienta nodevu, ir vienkārši pārpratums. Tas vienkārši ir sakarā ar neinformētību, tādēļ ka zināmā mērā ir sacelta ažiotāža: nupat būs jāmaksā! Nevienam pirms iestāšanās netiek prasīta pacienta nodeva. Pacienta nodeva tiek prasīta, izrakstoties no slimnīcas un ņemot vērā atbrīvotās kategorijas. Taču runa ir par šo esošo situāciju.

Es negribu tikai atrunāties vai kritizēt, bet es gribu teikt, ka ir jāmeklē, protams, risinājums. Un risinājumi šeit ir divi. Pirmais risinājums. Protams, šis pieprasījums neko nemainīs, un nav svarīgi, nodos to vai nenodos. Ministrs dos savu argumentāciju, bet fakts ir tāds, ka tanī brīdī, kad mēs balsosim par budžeta grozījumiem šajā gadā, protams, būtu ļoti labi, ja atrastos papildu finansējums, lai slimokases un ārstniecības iestādes varētu norēķināties par saviem parādiem. Līdz ar to tas ir finansēšanas avots medicīnai, par kuru mums noteikti jādomā, un es ļoti ceru, ka Saeima atbalstīs arī papildlīdzekļu piešķiršanu.

Un otrs jautājums. Redzot to, kādā veidā notiek slimokasu reģionalizācija, mans personīgais viedoklis ir tāds, ka reģionālajām slimokasēm ir jābūt valstiskām institūcijām - valsts slimokasu filiālēm. Un tām ir jāslēdz līgumi ar pašvaldībām par finansēšanu. Pašreiz reģionālā slimokase veidojas kā vairāku rajonu kopēji veidota institūcija, kā pašvaldības uzņēmums. Taču, ja slimokase dala valsts naudu, tad tai ir jābūt valstiskai struktūrai. Un šeit es gribu uzdot jautājumu: gadījumā, ja mēs izvirzīsim jautājumu par to, ka reģionālajai slimokasei jābūt valstiskai institūcijai, tad kāda būs Pašvaldību savienības reakcija? Vai pašvaldības ar to samierināsies? Vai pašvaldības piekritīs šādai reformai, vai nebūs protests pret to? Tādēļ es domāju, ka tas ir atklāts jautājums, par kuru mums ir jādiskutē un jāmeklē risinājums.

Attiecībā uz šo pieprasījumu es jau teicu, ka to var nodot un var arī nenodot, jo no tā ar to nekas nemainīsies. Galvenais - ir ļoti labi, ka ir sākusies diskusija, un es ļoti ceru, ka tad, kad notiks budžeta grozījumi, medicīnai papildlīdzekļi būs jau atrasti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, pirms dodam vārdu nākamajam runātājam, mums ir jāizskata 10 deputātu ierosinājums - šīsdienas sēdē noteikt šādu debašu laiku: piecas minūtes - pirmo reizi un viena minūte - otro reizi.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, lēmums ir pieņemts.

Nākamais runās Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tauta! Sveika, demokrātija! Valdmanis ir pierakstījies pusstundu atpakaļ, un, skat’, bez balsojuma, bez pretestības, saīsināsim runāšanas laiku no 15 uz 5 minūtēm. Sveika, demokrātija! Opozīcijas solos ir mazs strīds, vai mēs šodien runājam par to, ka ārsti nedabū naudu no slimokases, vai par to, ka pacients paliek uz trotuāra. Un tas viss varbūt pasvītro to, ka opozīcijai ir tomēr biežāk jāsanāk kopā un jāsaprot, kas šeit notiek un ko mēs gribam panākt. Es izpratu, ka mēs gribējām panākt, lai Krasta kungs un Makarova kungs, un slimokases priekšsēde visā pilnībā atbildētu par to, kas notiek. Lai atbildētu par tiem 700 tūkstošiem latu, kas ir Rīgas rajonā nozuduši. Bet, skat’, es ar acīm šeit meklēju Krasta kungu... laikam man acis šorīt nav kārtībā, bet šeit Krasta kunga nav, laikam veselības jautājums viņam nerūp. Mums ir atbildīgais ministrs, bet viņš šobrīd laikam kaut kur tēju dzer. Un mums ir atbildīgā slimokases vadītāja, taču viņa ir par daudz aizņemta, lai šeit būtu klāt un noklausītos šīs debates un aizstāvētu savu viedokli savas priekšniecības - Saeimas - priekšā. Viņas šeit nav! Bet laikam mēs tomēr runājam drusku garām lietas būtībai. Ja tā slimokase labi darbotos, tad tā būtu kā labi nospodrināta giljotīna, tiktu maksāts tam ārstam. Bet cik maksā tagad? Pilnīgi nepietiekami. Mēs šeit runājam par kaut ko, no kā valdība ir smagi distancējusies. Valdība it kā ir atbildīga par tautu, par tās veselību. Bet nē! Izrādās, ka tā atbildīgā ir pašvaldība. Un tad izrādās, ka īsti atbildīga ir nevis pašvaldība, bet slimokase. Un galu galā tā nav arī slimokase. Ārsts taču ir devis zvērestu glābt pacientu. Slimokasei nav ko maksāt, bet ārstam tomēr tas slimnieks ir jāglābj. Mēs šeit pārstāvam tautu, un mēs it kā būtu atbildīgi par to, lai ārstam būtu laba samaksa un lai tas pacients varētu atļauties iet uz slimnīcu, jo šodien viņš to nevar.

Pie manis vakar atnāca kompānija, mēs sēdējām, runājām... Viena kundze bija tikko iznākusi no slimnīcas, viņai tur bija jāpaliek 20 dienas, bet viņai nav to trīsdesmit latu, lai tur ēstu. Jā, ir citas slimnīcas, kurās vajag 50 santīmus dienā, bet viņai jāuztur trīs bērni un viņai darba nav, un viņas kopējie ienākumi ir tādi, ka pat nevar samaksāt par īri. Taču mēs šeit skatāmies, ka zogam miljonus, tūkstošiem miljonu, bet mums trūkst naudas, ar ko rūpēties par mūsu tautu. Kas mums kait, draugi? Kāpēc mēs nevaram likt reģistrēt to Rīgas ostas zemi un ievākt tos 20 miljonus gadā? Vai mēs to nezinām, ka mēs to varam darīt? Jūs neesat ieklausījušies? Kāpēc 500 miljoni latu gadā iet garām mūsu valsts kasei? Kāpēc var grūtupi pelnīt 300 tūkstošus latu par vienu netīru darījumu? Bet mums nav naudas, lai glābtu to cilvēku, kuram nav to 50 santīmu, lai sēdētu slimnīcā un maksātu tur par ēdienu, un kuram nav tās naudas, lai viņš varētu pirkt zāles. Un mēs skatāmies viens otram acīs un klausāmies Jurdža kungu, ka viss ir kārtībā. Skat’, mēs Latvijā izdevām gadā tikai 17 latus uz vienu iedzīvotāju...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes pagājušas, Valdmaņa kungs. Izslēdziet, lūdzu, mikrofonu. Deputāts Valdmanis lūdz vēl vienu minūti? Vajag balsot? Nevajag. Lūdzu!

G.Valdmanis. Ir 17 lati uz iedzīvotāju. (Starpsauciens: “Nav 17, ir 22.”) Jurdža kungs teica, ka mēs tikām galā ar 17 latiem. Bet 21 lats vai 25 lati - par tādu naudu jūs nevarat aiziet pie ārsta pat uz pirmo vizīti Anglijā vai Kanādā, vai kaut kur citur. Mums ir jādomā daudz radikālāk, mums ir jāveido, jāpilnveido mūsu tautas ekonomika un mums ir jāsaprot, ka tā ir vienkārši ņirgāšanās, kad mēs runājam par to, ka veselības aprūpei ir paredzēti 20 lati uz cilvēku gadā. Sāksim domāt plašāk, attīstīsim mūsu zemi un mūsu ekonomiku, mūsu tautu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns. Otro reizi.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūsu Ministru kabinets un mūsu valdošais vairākums man vienmēr atgādina skopuli. Ir slavena Moljēra luga “Skopulis”. Šajā gadījumā šis skopulis ir mūsu valdība, un tas, kuram mēģina atņemt to naudu, ir mūsu tauta.

Pie reizes es gribētu ļoti atvainoties cienījamajam Mauliņa kungam, Čerāna kungam un Kostandas kungam par to, ka viņi uzskata tikai sevi par īstenajiem opozīcijas viedokļa teicējiem. Bet es saprotu arī to, ka reizēm ir tāda “slimība”, ka atsevišķi cilvēki uzskata par Gunti Ulmani, par Alfredu Čepāni un vēl par citiem cilvēkiem... Un tādēļ, cienījamie kolēģi, man gribētos atgādināt arī Mauliņa kungam: ja mēs iedziļināmies šajā problēmā, tad būsim reālisti! Ir Latvijā nelaime tas, ka Gaiļezera kompleksu, kas ir izveidots padomju laikā kā otrā līmeņa medicīnas iestāde kara gadījumam, Latvija nav spējīga šodien finansēt. Cita lieta ir partiju intereses, tādēļ parlamentā būtu šīs partiju intereses arī medicīnas jautājumā jāizdiskutē. Un tad, kad notiktu šī diskusija, mēs varētu nokļūt pie medicīnas koncepcijas. Saraustīti risinot šādus jautājumus, cienījamais Mauliņa kungs, mēs nokļūsim pie tāda principa, kāds ir arodbiedrībā, - grupa nolemj nestrādāt, bet parādās čaklīši, kas atskrien un saka: “Es pastrādāšu!” Ziniet, Mauliņa kungs, kā tos sauc? Par streiklaužiem. Un ziniet, ko ar tiem dara? Tiem reizēm dod, piedodiet par izteicienu, pa purnu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tā kā tuvojas pārtraukuma laiks un mums jāizskata ārkārtīgi daudz dažādu organizatorisku lietu, pagaidām debates pārtrauksim.

Desmit deputāti ir iesnieguši Prezidijā iesniegumu, kurā lūdz noteikt 5.februāra sēdes darba kārtības trešās sadaļas jautājuma apspriešanai reglamentu: 2 stundas pirmo reizi un vienu stundu - otro reizi, runājot no tribīnes. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Deputāts Urbanovičs vēlas runāt “par”, kā iesniedzējs.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Mans paraksts ir starp šo desmit deputātu parakstiem. Kāpēc mēs uzdrošinājāmies spert tādu soli? Tāpēc, ka mēs pirms sēdes bijām izlasījuši šo pieprasījumu, mums jautājumi neradās un mēs zinājām, kā mēs rīkosimies, balsosim “par”, “pret” vai atturēsimies. Taču, kad mēs noklausījāmies šo lērumu runu, mums galīgi nekas vairs nav saprotams, un mēs nezinām, kā izšķirties. Tāpēc mēs aicinām visus runāt “bez bremzēm”, nesteidzoties, un pateikt visu vienreiz, tad gan mēs zināsim, par ko ir runa. Jo tas, kas tika šeit runāts no tribīnes, nekādā ziņā nepapildina šo pieprasījumu un nerunā par to, kas bija rakstīts šajā pieprasījumā. Manuprāt, tie iesniedzēji arī ir aizmirsuši, par ko tad viņi īsti ir pieprasījumu iesnieguši. Un tie, kas mēģināja viņus “apkarot”, tāpat runāja par kaut kādām citām lietām, izteica dažādus nesaprotamus, man nezināmus mājienus. Es gan tagad gribētu zināt vairāk par šo jautājumu, un es domāju, ka mums nevajadzētu ierobežot runātāju demokrātiskās tiesības mums pateikt visu, ko viņi zina, ja viņi to tiešām zina. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt pret šo iesniegumu? Nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir. Izlemsim jautājumu par debatēm paredzētā laika izmaiņām. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 34, atturas - 9. Žēl, bet nav pieņemts. Ir kvorums, kolēģi, - balsošanā piedalījās 57 deputāti.

Godātie kolēģi, pirms pārtraukuma ir paziņojumi. Vārds Antai Rugātei. Par Latvijas un Francijas sadarbības grupas sanāksmi.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Es lūdzu jūs ieplānot starplaikus šīsdienas sēdē tā, lai pulksten 15.00 mēs, Latvijas un Francijas parlamentu sadarbības grupa, varētu tikties un runāt par gaidāmo Francijas parlamenta vizīti, jo Latvijas parlaments ir saņēmis informāciju par gatavību šādu vizīti realizēt. Esiet, lūdzu, tik laipni! Pulksten 15.00 Jēkaba ielā 16, 104.telpā. Esiet laipni gaidīti!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es vēlos sniegt šādu paziņojumu. Nākamajā pārtraukumā - pulksten 12.30 - Viesu zālē notiks Frakciju padomes sēde, kurā tiks runāts par likumprojektu “Pašvaldību finansu izlīdzināšana”. Mēs pēc otrā lasījuma tiksimies ar Latvijas Pašvaldību savienības valdes locekļiem. Es lūdzu tur Prezidija locekļus, frakciju vadītājus, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāju un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju. Piedalīsies arī Finansu ministrijas valsts sekretārs vai valsts sekretāra vietnieks. Tātad - pulksten 12.30 Viesu zālē.

Un tagad, godātie kolēģi, divi patīkami paziņojumi. Mūsu kolēģim Elmāram Zelgalvim šodien paliek 60 gadi. (Aplausi.)

Un kolēģim Modrim Lujānam šodien - 34 gadi. (Aplausi.)

Godātie kolēģi, es lūdzu visus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Pie tam sakarā ar to, ka mums šad tad ir radušies pārpratumi, lūdzu reģistrēties, kamēr uz jūsu displejiem parādās uzraksts “Reģistrācija pabeigta”, tad šādu pārpratumu nebūs. Un, kad parādīsies uzraksts “Identifikācija pabeigta”, tad vajadzētu būt visam kārtībā. Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Pēc pārtraukuma turpināsim debates. Pirmais pēc pārtraukuma debatēs runās deputāts Viesturs Boka.

Godātie kolēģi, tāda nu diemžēl ir tā slavenā firma “Philips”. Tehniskie speciālisti apgalvo, ka šo procesu nekādi paātrināt nevar. Tas attiecas gan uz izdrukas sagatavošanu, gan arī uz balsošanas režīma ieslēgšanu, kura vienmēr ir jāgaida.

Godātie kolēģi, nu man atkal ir jāsaka, ka tā izdruka nenāk ārā no tās mašīnas. Nez vai iekšā ir... Bet ārā viņa nenāk.

Godātie kolēģi, tagad reģistrāciju atsaucam. Izdarīsim to pēc pārtraukuma.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam atvēlētais laiks ir pagājis. Turpināsim apspriest Pieprasījumu komisijas atzinumu. (Starpsauciens: “Reģistrāciju?”)

Nākamais debatēs runās Viesturs Boka - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Principā šis jautājums pašlaik, no mana viedokļa, ir drusku “pārdedzis”. Pārtraukums jau ir bijis, visi ir nomierinājušies, tāpēc es acīmredzot mēģināšu gari nerunāt.

Vienīgais, kas mani, varētu teikt, uzdzina šajā tribīnē, bija tas, ka atskanēja tādi vārdi kā “ārstu mafija”. Un pret to es gribētu vērsties, jo ne jau “ārstu mafija” pašlaik ir radījusi šādu situāciju. Ārsti un ārstniecība - tie ir pavisam citi jēdzieni, un ne jau šos jautājumus mēs šodien apspriežam no šīs tribīnes. Ārstu profesionālā sagatavotība, kvalifikācija un tā tālāk visā pasaulē ir tāda, ka ārsts spēj iztērēt jebkurā gadījumā vairāk līdzekļu slimā cilvēka labā nekā sabiedrība spēj iedot.

Bet ko es gribēju teikt? Es gribēju teikt, ka mēs faktiski daudzos gadījumos runājam un runāsim par medicīnas finansējumu. Un vienreiz ir godīgi jāpasaka, ka šis finansējums Latvijas valstī ir nepietiekams. Pasaulē darbojas ārkārtīgi daudz modeļu. Valdmaņa kungs un citi šeit jau ir pieminējuši Angliju, Ameriku, Kanādu, Vāciju. Šie modeļi ārkārtīgi atšķiras, bet tie visi tur darbojas. Neatkarīgi no modeļa tie darbojas, jo ir pietiekams finansējums. Un, ja mēs kopā - Saeima un deputāti, kā arī šī un jebkura nākošā valdība - nepieņemsim lēmumus, ka šī ir prioritāra sfēra, un ja budžetā šis finansējums nepieaugs vismaz par diviem līdz trijiem procentiem, tad nekāda slimokasu reforma, nekādas aktivitātes veselības aprūpē neko nedos. Un visas tās būs tikai absolūti tukšas sarunas, jo jautājums ir par naturālu naudas trūkumu. Es varbūt pacitēšu klasiķus, kas daudziem var nepatikt, bet es varu pateikt tā: nemainot bāzi, mēs virsbūvi varam reformēt, cik mēs gribam. Un tā ir efemēra ideja. Šādu pieprasījumu radīsies ļoti daudz un tik ilgi, kamēr valstī tiks palielināts medicīnas finansējums kopumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Jautājums ir pārāk nopietns, lai tam pieietu vieglprātīgi un ar smaidu uz lūpām. Šeit aizsākas, iespējams, plašāka diskusija, kas notiks vēlāk, un tā būs izvērstāka diskusija par veselības aprūpi mūsu valstī. Tas, ka veselības aprūpe nav labākajā līmenī, ir skaidrs gan ārstiem, gan arī potenciālajiem pacientiem, kādi esam lielākā daļa no mums un pie kuriem es, neapšaubāmi, pieskaitu arī pats sevi, un tāpēc, nebūdams ārsts, es tomēr uzskatu sevi par morāli tiesīgu iesaistīties šajā sarunā.

Atcerēsimies dažus faktus. Mūsu valstī ir novecojusi populācija. Apmēram 650 000 vai pat vairāk iedzīvotāju ir pensijas vecumā un vecāki. Tas ir kontingents, kam ir īpaša nepieciešamība pēc veselības aprūpes. Atcerēsimies presē daudzkārt pausto domu par dzimstības struktūru. Tas, ka mirstība pārsniedz dzimstību, nevienu vairs neizbrīna; bet bieži vien nerunā par dzimstības struktūru, proti, par to, ka ir parādījušies dati, ka tikai 25% (dažādās publikācijās šie skaitļi variē) no jaundzimušajiem ir atzīstami par veseliem. Lūk, tāda ir šodienas medicīnas situācija, kādā esam nonākuši, padomijai nomainoties ar pašreizējo mūsu valsts iekārtu.

Un, lūk, tas ir ārkārtīgi sarežģīts jautājums - atjaunot atkal veselības aprūpi tādā statusā, kas apmierinātu gan ārstus, gan arīdzan pacientus. Izvērtējot pūles, kādas šajos 7 gados ir veltītas šim nolūkam, var teikt, ka meklējumi ir bijuši, bet tāpēc, ka tie gluži simtprocentīgi nav bijuši veiksmīgi, es negribētu kritizēt. Taču attiecībā uz pašreizējo slimokasu reformu iepriekš gan vajadzēja mazliet labāk pārdomāt, lai nerastos tāda situācija, ka tieši tiek pārkāpti darba likumdošanas normatīvie akti, proti, par padarīto darbu ir jāsaņem samaksa. Un, ja šie 105 000 ir aizgājuši secen un ja tie dakteri nav saņēmuši samaksu par savu darbu, tad tas ir vistiešākais likumdošanas normatīvo aktu pārkāpums. Turklāt atcerēsimies arī vēl to, ka ārsti ir tā profesija, kas kopā ar skolotājiem saņem vismazākās algas. Un, ja vēl atcerēsimies tādu kategoriju kā medicīnas māsas, kuru alga bieži vien ir mazāka nekā pensija un ir mazāka par aprēķināto iztikas minimumu, tad šeit komentāri ir lieki. Jau tā neapmaksātajam darbam pievienojas vēl arī šie 105 000.

Šīsdienas pieprasījuma aspektā es saskatu divus momentus, kurus vajadzētu atzīmēt.

Pirmais ir morālais efekts. Tagad, kad mēs presē lasām un dzirdam, ka ir pazuduši tik un tik miljoni, ka ir tādas un tādas komisijas, kas to izseko, bet nevar izsekot, kas pie tā ir vainīgs, tad, protams, 105 000 varētu likties ārkārtīgi maz. Un tomēr iedzīvotājos tas rada satraukumu, pie tam šis satraukums arvien vairāk pieaug, ka tur un tur neparedzēti līdzekļi aizplūst un ka neviens par to nav atbildīgs, un ka viss it kā ir labākajā kārtībā.

Tālāk. Otrs ir ekonomiskais aspekts. Atcerēsimies, ka tad, kad mēs pieņēmām budžetu, mēs cīnījāmies, par astoņiem vai septiņiem tūkstošiem un liedzām tos skolu remontiem un tā tālāk. Tagad mēs izturamies tā, ka 105 000 it kā nekas nebūtu.

Sēdes vadītājs. Godātais Liepas kungs, jūsu laiks ir beidzies!

I.Liepa. Jā, paldies. Es redzu, ka mans laiks ir galā. Es šajā diskusijā piedalīšos arī tad, ja organizēs to semināru. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - Tabūna kungs.

P.Tabūns. Cienījamie kolēģi! Veselības aizsardzība, protams, ir ļoti nopietna tēma, un es nemaz neapšaubu, ka par to varētu būt pat speciāla ārkārtas sēde, bet ne šādā veidā, kā tas notiek šodien. Es uzskatu, ka tas jāskata ne jau pieprasījuma veidā, kā tas ir izvērsies šobrīd.

Redzat, kolēģi, es pašlaik redzu skaidru un gaišu Saeimas darba torpedēšanu. Čerāna kungs ir ļoti priecīgs šodien, jo viņš faktiski ir izprovocējis mūs vairākas stundas runāt par šo lietu, un nu smīn, būdams apmierināts par to. Galu galā opozīcijai... (Starpsaucieni: “Kāp nost no tribīnes! Netērē laiku! Tabūns - melis...”) (Zālē liels troksnis.)... Opozīcijai ir visas tiesības un, protams, visādas iespējas, bet tā šīs citas iespējas neizmanto. Tā vienkārši to nedara tāpēc, ka tad netiek pie mikrofoniem.

Un, lūk, ļoti spilgts piemērs. Rubina kungs ir Pieprasījumu komisijas loceklis. Uz Pieprasījumu komisijas sēdi bija ieradies veselības valsts ministrs Jaksona kungs un Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Jurdža kungs, kuri detalizēti izskaidroja šo lietu, un toreiz Rubina kungs bija ļoti apmierināts ar atbildēm un tikpat kā neiebilda. (No zāles deputāts A.Rubins: “Nebija...”) Bet, redzat, šodien, kad viņam ir iespēja uzrunāt radioklausītājus, tad viņš nāk tribīnē un pilnā mutē runā par visu ko. Žēl, ka opozīcijas deputāti nespēj mierīgi sēdēt zālē un noklausīties, kas tiek runāts tribīnē. (Liels troksnis.)

Cienījamie deputāti! Nupat jūs saņēmāt trīs kārtējos pieprasījumus. Es nolasīšu tikai vienu teikumu no šiem pieprasījumiem, lai jūs redzētu, kādā veidā šie pieprasījumi tiek iesniegti un kādā veidā opozīcija grib torpedēt normālu Saeimas darbu. Ieklausieties! (Starpsaucieni: “Tas nav par tēmu. Runā par tēmu, Tabūn!”) Pieprasījums skan šādi: “Saeimas deputāti pieprasa skaidrojumu, kāpēc 1. februārī nav pagarināts darba līgums ar bijušo valsts uzņēmuma “Laukprojekts” direktoru Valdi Stabulnieku”. Lūk, ar šādu jautājumu viņi grib izprovocēt Saeimā pāris stundu ilgas... (Visi bļaustās.) (Starpsauciens: “Tabūn, tā nav 1.maija tribīne!”)

Nākamais. Vēl smieklīgāks un kuriozāks ir šāds pieprasījuma viens teikums vai teikuma daļa, kas skan šādi: “Kāpēc dzelzceļa līnijā Liepāja-Vaiņode vilcienu darbina preču dīzeļa lokomotīve?” Tātad nākotnē mēs Saeimā sāksim stundām ilgi apspriest to, vai šis attiecīgais sastāvs būtu jāvelk dīzeļa lokomotīvei vai elektrolokomotīvei, vai varbūt tvaika lokomotīvei. (Starpsauciens no zāles: “Tabūn, kā ar disciplīnu valdošajam vairākumam?”)

Cienījamie kolēģi! Saprotiet skaidri un gaiši, ka šie cilvēki, kas iesniedza šos pieprasījumus, atklāti torpedē Saeimas darbu, grib vienkārši izrunāties un pārvērst Saeimas sēdes par vienkāršu pļāpātavu.

Dakter Valdmani! Es tomēr ieteiktu beidzot jums aiziet pie daktera.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputātu iesniegto pieprasījumu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma...

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 32, atturas - 16. Pieprasījums ir noraidīts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - lēmuma projektu “Par Nikolaja Belugina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatījusi Saeimas lēmuma projektu “Par Nikolaja Belugina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”, pieņēma pozitīvu lēmumu un ar tādu izvirza šo kandidatūru izskatīšanai Saeimas sēdē.

Nikolajs Belugins ir zivsaimniecības un zvejniecības speciālists, kā par viņu raksta rekomendācijas iesniedzēji, vai, vienkāršāk sakot, viņš ir kuģa kapteinis, kas godprātīgi veic savu darbu un strādā vienā no tiem uzņēmumiem, kas, paldies Dievam, vēl nav izputējis un maksā arī labus nodokļus Latvijas valstij.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 9, atturas - 6. Nikolajs Belugins ir uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Sergeja Ļebedeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatījusi Saeimas lēmuma projektu “Par Sergeja Ļebedeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”, pieņēma pozitīvu lēmumu un ar tādu arī izvirza Saeimas sēdē šo kandidātu.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību vienam aspektam, kas varētu mulsināt, pirms pieņemat lēmumu ar balsojumu. Ļebedeva kungs šobrīd vairs nestrādā iekšlietu sistēmas struktūrās, bet viņš nestrādā tādēļ, ka ir kļuvis invalīds pēc gūtā ievainojuma, pildot savus dienesta pienākumus. Tāpat lūdzu pievērst uzmanību tam, ka šis cilvēks bija tas, kas brīvprātīgi pats pieteicās un devās pildīt tos uzdevumus, kurus nevēlējās pildīt vairāki citi Iekšlietu ministrijas pilsoņi, tas ir, viņš devās arestēt tos cilvēkus, kuri darbojās pret Latvijas Republiku gan Latvijas PSR Prokuratūrā, gan arī piedalījās tad, kad tas pats bija jādara ar OMON pārstāvjiem.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 3, atturas - 7. Sergejs Ļebedevs ir uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Jānis Rāzna - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3623-a. Mēs izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. Otrais lasījums.

Pirmais priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums par likumprojekta nosaukumu. Tas saistīts ar to, ka likumprojektā vairs nav viens, bet ir vairāki grozījumi. Komisija šo priekšlikumu, protams, atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Debatēs ir pieteicies Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Divas nedēļas atpakaļ mēs par šo lēmuma projektu runājām, un es sapratu, ka tika dots godavārds, ka divu nedēļu laikā izdruka mums būs pieejama, kuri ir tie 100 lielākie zemes guvēji, kam rastos šī iespēja - pirkt Latvijas zemi par sertifikātiem. Tāda saraksta mums nav. Mans ierosinājums ir lūgt Rāznas kungam un tiem, kuri ar to strādā, dot papildlaiku, lai tas saraksts mums būtu pieejams, lai mēs zinām, kurai “Agrai”(“Canadian Agra” - Red.piez.), kuram Gatim Krūzem vai kuram citam, kuriem “ofšoriem” mēs ostas zemi pārdosim tāpēc, ka, lūk, it kā tā zemīte varētu būt lietojama lauksaimniecības produktu ražošanai. Lai mēs izprastu, ko mēs šeit darām. Šī aklā lemšana par to, kas varēs ļoti lēti pirkt to zemi, par kuru mūsu senči ir ar asīnim cīnījušies, kam mēs atļausim lielos mērogos paņemt šo zemi par sertifikātiem... Es domāju, ka par to mums kā mūsu zemes un tautas pārstāvjiem ir vajadzīga informācija. Ja tie patiešām ir latviešu kolektīvi, kur 1000 Latvijas lauksaimnieki ir sapulcējušies kopā un grib iegādāties zemi kopējai lietošanai, tad, lai tā būtu, bet, ja tā ir, kā es ticu, kāda Maltas korporācija, Nauru salas vai kāda cita firma, kam būs lielas priekšrocības paņemt mūsu zemi par sertifikātiem, tad, es domāju, mēs visi labi saprotam, ka mums būtu jābalso “pret”.

Es neticu, ka mēs spējam... manuprāt, mēs nedrīkstam tik akli, tik bezatbildīgi rīkoties ar mūsu zemi. Es jūs lūdzu, pirmkārt, no komisijas viedokļa... Es gribu ticēt, ka Rāznas kungs ir godacilvēks, es ar viņu kopā strādāju Revīzijas komisijā, un tur man par viņu nekādu šaubu nebija. Es gribētu, ka viņš lūgtu savu komisiju, lai tā viņam dod pilnvaras atlikt šo jautājumu vēl uz nedēļu vai divām, lai mēs patiešām zinātu, kuri ir tie guvēji, tie lielie guvēji šajā, manuprāt, ārprātā, ka mēs atdosim lielas mūsu zemes platības juridiskām personām par sertifikātiem.

Rāznas kungs, es jums lūdzu kā godavīram pārdomāt šo manu priekšlikumu. Es jums šeit visiem deputātiem lūdzu dot viņam šo iespēju - atsaukt šodien šā likuma pārskatīšanu un dot mums iespējas saprast, ko mēs šeit īsti darām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Komisijas vārdā - Rāznas kungs!

J.Rāzna. Cienījamais Valdmaņa kungs! Ja jūs gribētu dabūt šādas ziņas, cik daudz un kam zeme ir lietošanā vai piešķirta īpašumā, jums vajadzēja vienkārši griezties Valsts zemes dienestā, un tur jūs visu vajadzīgo informāciju būtu saņēmis. Bet es jums kā deputātam tomēr pateikšu, kas jums noteikti būtu jāzina. No visas zemes, kas ir piešķirta lietošanā un nonākusi īpašumā, 96% pieder fiziskajām personām un tikai 4% ir juridisko personu lietošanā.

Es vienkāršu lūdzu deputātus balsot.

Sēdes vadītājs. Pret likumprojekta nosaukumu deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. Arī 2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 3.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 10.panta pirmās daļas 3.punkta pēdējo teikumu. Būtībā Juridiskais birojs ir šo teikumu redakcionāli labojis un teikuma beigās ir izdarījis atsauci uz likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6.pantu, kurš nosaka, ka zemi par sertifikātiem juridiskās personas var izpirkt tikai tad, ja uz šo zemi nav pieteikušies bijušie zemes īpašnieki vai to mantinieki. Komisija šo priekšlikumu, redakcionāli precizējot, atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 10.panta pirmās daļas 3.punkta redakciju. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 4.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt 15.pantā vārdu “apgrūtinājumiem” ar vārdu “aprobežojumiem”. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Rāzna. Vairāk priekšlikumu nav. Komisijas vārdā es lūdzu balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 3. Likumprojekts otrajā un galīgajā lasījumā ir pieņemts. Paldies.

J.Rāzna. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Strods.

J.Strods (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3662-a. “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)”. Otrais lasījums. Pie tam steidzams.

Kā jūs atceraties, iepriekšējais likumprojekts bija attiecināts tikai līdz 1997.gadam. Tagad šeit tika iesniegts likumprojekts, kuram nebija termiņu ierobežojuma, taču, kā redzams no tālāk iesniegtajiem priekšlikumiem, tas tiek attiecināts tikai uz diviem gadiem.

Tagad skatīsim pa pantiem. 1.pants. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tātad jau pašā nosaukumā ir papildinājums - ir ierakstīts 1998., 1999. gads. Komisijas lēmums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu par šo priekšlikumu?

Vēlas runāt Jānis Mauliņš. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Man tā arī nav saprotams, kāpēc šie termiņi tiek noteikti likumam, kas būtībā jāpieņem būtu pavisam. Paies gads, un mēs būsim aizmirsuši, ka atkal jāpagarina šis likuma termiņš. Cilvēki tiks nostādīti fakta priekšā, visas šīs biedrības, visi šie nelaimīgie cilvēki, nebūs atbrīvoti no nodokļiem. Kāpēc ir tāda pieeja, ka mums ik pa gadam jāpagarina viņiem tiesības tikt atbrīvotiem no nodokļa? Kāpēc?

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - Stroda kungs!

J.Strods. Es aicinu neizvērst debates, bet balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu - papildināt 1.pantu. Un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 5, atturas - 3. Šis priekšlikums ir pieņemts. Paldies.

J.Strods. Nākamais ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas ir analoģisks. Ierosina tekstu papildināt, ierakstot šos divus gadus. Man liekas, ka par to jau ir nobalsots un tas vairāk nav balsojams. Komisijas lēmums ir pozitīvs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst.

J.Strods. Tālāk seko Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Es domāju, tur vienkārši ir bijusi neuzmanības kļūda. Komisijas lēmums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Strods. Tālāk, pašā nobeigumā, ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums līdzšinējo pārejas noteikumu 1.punktu izteikt kā noteikumu par likuma spēkā stāšanos. Šādā redakcijā tas tālāk ir redzams kā pēdējais teikums aiz pārejas noteikumiem. Atbildīgās komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret pārejas noteikumu redakciju. Paldies, pieņemts.

J.Strods. Es atvainojos. Vēl ir viens priekšlikums. Šie bija noteikumi pēc pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, atkārtojiet!

J.Strods. Šeit mēs nobalsojām par noteikumiem par likuma spēkā stāšanās kārtību. Tas ir pēdējais teikums. Bet vēl ir paši pārejas noteikumi. Tas ir pēdējais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Šā likuma noteikumi piemērojami, sākot ar 1998.gada 1.janvāri.

J.Strods. Jā. Pret to mēs nobalsojām. Un paliek vēl pēdējais - Juridiskā biroja priekšlikums. Ierosina pārejas noteikumus izteikt šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. To mēs izskatījām, Stroda kungs. Deputātiem iebildumu nebija.

J.Strods. Nu tad paldies! Tad aicinu balsot, pieņemt likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

J.Strods. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Lūdzu, ieskatieties dokumentā nr.3686 “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””! Es nedaudz atgādināšu to, ko mēs esam skatījuši. Principā tie ir kārtējo reizi grozījumi likumā “Par pašvaldībām”, bet šeit ir saistība ar Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā valdības iesniegto likumprojektu, kurš ir saistīts ar Rīgas Domes darba optimizēšanu. Un, tā kā likums ir atvērts, mēs izdarījām dažus precizējumus, slīpējumus, jo prakse pierāda, ka dažas lietas ir varbūt aizmirstas, dažas lietas neprecīzi definētas. Un pēc pašvaldību ierosinājuma ir arī daži tīri redakcionālas dabas precizējumi. Šeit jāsaka paldies pašvaldībām, kuras ir aktīvi iesaistījušās šajā darbā.

1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, redakcionālas dabas precizējumi. Komisija, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi, ja likumprojekta ievaddaļa tiek izteikta šādā redakcijā? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Kalviņš. 2.priekšlikums ir Zundas kunga priekšlikums par 15.panta otro daļu. Komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

J.Kalviņš. Arī 3.priekšlikums ir valsts ministra Zundas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi. Tas ir par 21.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Kalviņš. 4.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas, protams, ir atbalstīts, un ir lūgums arī jums to darīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 21.panta pirmās daļas 12.punkta redakciju. Paldies, pieņemts.

J.Kalviņš. 5.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija, protams, to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta komisijas atzinumu. Paldies, pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk. 6.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, likumprojekta precizējums, un komisija pati, protams, to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu - izteikt 26.panta otro daļu, piekto daļu un sesto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Deputāti neiebilst. Paldies. Šie priekšlikumi pieņemti.

J.Kalviņš. Paldies Čepāņa kungam par palīdzību, bet visi deputāti ļoti aktīvi seko līdzi un ir lietas kursā.

7.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 38.panta otro daļu. Komisija, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 38.panta otrās daļas redakciju? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk. 8.priekšlikums ir Zundas kunga priekšlikums 43.panta 3.punktā izdarīt precizējumus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Paldies, pieņemts.

J.Kalviņš. 9.priekšlikums ir Zundas kunga priekšlikums par 44.pantu. Arī tas ir precizējošas dabas. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Kalviņš. 10.priekšlikums ir Zundas kunga priekšlikums par 64.pantu. Arī tas ir precizējošas dabas. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš. 11.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 75.pantu. Komisija pati, protams, to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 75.panta pirmās daļas otrā teikuma redakcijai. Paldies. Pieņemts.

J.Kalviņš. 12.priekšlikums ir Zundas kunga priekšlikums, 82.panta precizējumi. Komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk. 13.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, arī tas ir par 82.pantu. Komisija pati, protams, to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kalviņš. 14.priekšlikums ir Zundas kunga priekšlikums par jau minēto pantu, proti, 82.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk. 15.priekšlikums ir Zundas kunga priekšlikums par 83.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 83.panta trešās daļas papildināšanai ar jaunu teikumu. Paldies, pieņemts.

J.Kalviņš. 16.priekšlikums ir Zundas kunga priekšlikums par 84.pantu. Arī tas ir precizējošas dabas. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kalviņš. 17.priekšlikums ir Zundas kunga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi, nedaudz precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 84.panta trešās daļas pēdējā teikuma papildināšanai. Pieņemts.

J.Kalviņš. 18.priekšlikums arī ir precizējošas dabas, tas ir Zundas kunga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk 19.priekšlikums arī ir Zundas kunga priekšlikums. Arī tam ir precizējošs raksturs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 86.panta pirmās daļas 4.punktu. Paldies, pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk. Pārejas noteikumi. 20.priekšlikums ir Zundas kunga priekšlikums par pārejas noteikumu attiecīgo punktu svītrošanu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot pārejas noteikumu 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.punktu. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk. 21.priekšlikums - un pēdējais priekšlikums - ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš paredz, ka zaudē spēku Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.Kalviņš. Lūgums kolēģiem nobalsot trešajā, galīgajā, lasījumā par piedāvāto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 3, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts Roberts Jurdcs.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentiem nr.3700 un nr.3700-a. Tas ir trešais lasījums.

Uz trešo lasījumu 1.priekšlikumu iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Priekšlikums ir iesniegts sakarā ar to, ka arī darba paziņojumā nedrīkst būt diskriminācija pēc dzimuma, rases un pārējām pazīmēm. Komisija, dabiski, to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus pret šo Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu neizsaka. Paldies, pieņemts.

R.Jurdžs. 2.priekšlikumu iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Ir dots jauns termins - “darba atļauja”, tas ir, ka ārvalstniekiem nepieciešama darba atļauja, lai viņi varētu strādāt Latvijas Republikā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

R.Jurdžs. 3.priekšlikums ir deputātu Dobeļa, Lagzdiņa, Straumes un Ābiķa priekšlikums par Valsts valodas inspekcijas darbību. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav... Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim četru deputātu priekšlikumu - papildināt 38.pantu ar sekojošu rindkopu... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 12, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Jurdžs. Paldies. Nākošais priekšlikums ir precizēt 5.panta redakciju, un komisija to ir izdarījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 5.panta redakcijas precizēšanu nav. Paldies, pieņemts.

R.Jurdžs. Likumprojekts trešajā lasījumā ir izskatīts. Lūdzu balsojumu par trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Godātais Jurdža kungs! Vēl ir dokuments nr.3700-a...

R.Jurdžs. Es atvainojos! Kā es jau teicu, par pārejas noteikumiem ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums attiecībā uz šā likuma spēkā stāšanās datumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ka pārejas noteikumu teksts ir šāds: “Šā likuma 7.pants stājas spēkā 1998.gada 1.martā”? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Balsosim likuma pieņemšanu kopumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 10, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Kooperatīvo sabiedrību likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Godātie tautas vietnieki! Strādāsim ar dokumentu nr.3706 - “Kooperatīvo sabiedrību likums”.

1.priekšlikums ir saņemts no deputāta Sausnīša par likumprojekta nosaukumu. Komisija nosaukuma maiņu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par likumprojekta nosaukumu? Piekrīt.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja sadaļā par terminu skaidrojumiem. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 3.priekšlikumu arī ierosinājis Juridiskais birojs. Tas ir par šo pašu sadaļu. Komisija skaidrojumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 1.pantu ir priekšlikums nr.4. Iesniedzējs - deputāts Sausnītis. Komisija to ir atbalstījusi, precizējot redakciju. Redakcija ir jūsu ailītēs labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 5.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja par 1.panta 7.punktu. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 2.pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 3.pantu ir deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, precizējot priekšlikuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums par 3.pantu saņemts no deputāta Kreitusa. Komisija atbalsta Kreitusa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Turpat par 3.pantu ir deputāta Sausnīša priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. Pārejam pie 4.panta. Atbildīgā komisija ierosina tā nosaukumu izteikt citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 4.panta nosaukumam - “Kooperatīvās sabiedrības uzņēmējdarbība” - piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja piedāvātais izslēgums ir guvis komisijas vienbalsīgu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 4.panta pirmo daļu. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tāpat arī Juridiskā biroja papildinājums 4.pantā ir guvis komisijas atsaucību.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Pārejam pie 5.panta, kur ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi. Priekšlikums nr.13 ir redzams jūsu tabulās.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 5.pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo grozījumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs ierosina 6.pantā aizstāt vārdus. Komisija Juridiskā biroja redakciju atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Pārejam pie 7.panta. Tur ir deputāta Sausnīša priekšlikums, kas ir redzams jūsu tabulās ar numuru 16. Komisija to atbalsta daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Un turpat 17.priekšlikumā par 7.pantu komisija ierosina savu redakciju, kas ir redzama jūsu tabulas vidusdaļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Pārejam pie 8.panta. Vispirms komisija ir redakcionāli precizējusi pirmo daļu. 18.priekšlikums ir par vārdu aizstāšanu 8.pantā. To komisija ir atbalstījusi. Iesniedzējs ir Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Esam atbalstījuši 8.panta izmaiņas un pārejam pie 9.panta, kur ir Juridiskā biroja priekšlikums par grozījumiem šajā pantā. Komisijas viedoklis ir - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti, par 10.pantu priekšlikumu nav. Pārejam pie 11.panta, kur ir Juridiskā biroja priekšlikums. 9.lappusē ir priekšlikums nr.20. Komisija atbalsta jaunu trešās daļas redakciju šim pantam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 11.panta trešās daļas redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. 11.pantā grozījumu nav.

Pārejam pie 12.panta, kur ir Juridiskā biroja priekšlikums par pirmās daļas 6.punktu. Šos grozījumus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 12.pantā grozījumu nav.

Pārejam pie 13.panta. Ir deputāta Sausnīša priekšlikums par 7.punkta redakciju. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Turpat 13.pantā Juridiskais birojs ierosina svītrot vārdu 9.punktā, taču komisija Juridiskā biroja priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Pārejam pie 14.panta. Ir Juridiskā biroja priekšlikums par pirmo daļu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 14.pantā deputāts Sausnītis ierosina jaunu otrās daļas redakciju. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 14.panta otrās daļas otrā teikuma redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt 14.panta ceturtās daļas 4.punktu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija ierosina jaunu 14.panta piektās daļas redakciju. Pati komisija, protams, atbalsta to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 14.panta piektās daļas redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. Jaunu redakciju 14.panta sestajai daļai ierosina Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Leiškalns. 16.panta pirmajā daļā atbildīgā komisija ierosina vārdu nomaiņu un pati to arī atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Šajā pašā 16.pantā Juridiskais birojs piedāvā izslēgumu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 16.pantā ir Juridiskā biroja piedāvātā skaitļu nomaiņa, kuru jūs redzat. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Vēl joprojām 16.pants. 5.punktā ir vārdu nomaiņa, ko ierosinājis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. 16.pants, otrā daļa. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 16.panta otrās daļas 5.punktā izdarīt redakcionālus labojumus. Pieņemts.

K.Leiškalns. 16.pantā jauni pārgrozījumi vairs nav proponēti.

Mēs pārejam pie 17.panta, kur 17.panta pirmajā daļā ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 17.pantā citu priekšlikumu nav.

Pārejam pie 18.panta. Juridiskais birojs piedāvā nomaiņu. Komisija to atbalsta, precizējot redakciju. Precizēto redakciju jūs redzat savās tabulās labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 18.panta pirmās daļas redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. Arī 18.panta 3.punktu, izskatot to sēdes gaitā, komisija pati ir redakcionāli precizējusi, tātad izmaiņas ir redzamas jūsu tabulās labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. 18.panta ceturtajā daļā deputāts Sausnītis piedāvā izslēgumu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 18.pantā Juridiskais birojs piedāvā aizstājumu. Komisija to ir atbalstījusi un izteikusi piekto daļu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 18.panta piektās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 18.panta sestajā daļā izmaiņas ierosina Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta un izsaka sesto daļu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 18.panta sestās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Arī deputāts Aivars Kreituss ierosina papildināt 18.pantu ar septīto daļu. Komisija to atbalsta, bet ir precizējusi deputāta Kreitusa redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 18.panta septītās daļas redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. Nākamie labojumi ir par 20.pantu, kur Juridiskais birojs ierosina aizstājumu 20.pantā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 20.panta pārgrozības ir izskatītas.

Pārejam pie 21.panta, kur atkal ir Juridiskā biroja priekšlikums par daudzskaitļa un vienskaitļa formām. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 21.panta nosaukumam - “Kooperatīvās sabiedrības biedra pienākumi”. Pieņemts.

K.Leiškalns. 21.pantā jūsu padevīgais kalps Leiškalns ierosina pirmās daļas 2.punktam jaunu redakciju. Komisija to ir atbalstījusi, tomēr precizējot deputāta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par padevīgā kalpa Leiškalna priekšlikumu.

K.Leiškalns. 21.pantā deputāts Kreituss ir ierosinājis atšķirīgu redakciju, kura pēc ilgām debatēm neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija ierosina izmaiņas 21.panta pirmajā daļā un pati to nepārprotami atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Leiškalns. 21.panta otrā daļa ir redakcionāli precizēta. Jūs to redzat savās tabulās.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Runājot par 22.pantu, jūs savās ailēs redzat Juridiskā biroja priekšlikumu par nosaukumu un vārdu nomaiņu pirmajā daļā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 22.panta nosaukumam.

K.Leiškalns. 2.un 3.punktu komisija ir redakcionāli precizējusi bez attiecīgiem deputātu priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Leiškalns. Pārejam pie 23.panta, kur ir Juridiskā biroja priekšlikums par nosaukumu un vārdu dažnedažādu locījumu. Komisija šos locījumus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt 23.panta nosaukumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Aizstājums, ko par 23.pantu ir ierosinājis deputāts Kreituss, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Līdzīgu aizstājumu deputāts Kreituss ierosina priekšlikumā nr.49 par 23.pantu. Komisija deputāta Kreitusa priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 50.priekšlikumā deputāts Kreituss atkal maina vārdus 23.panta ceturtajā daļā. Komisija to atbalsta, precizējot Kreitusa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 23.panta ceturtās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Precizējums par vārda “sabiedrības” aizstāšanu ar “tās” ir izdarīts 23.panta piektajā daļā. To jūs redzat.

Pārejam pie 51.priekšlikuma, kur ir lasāms Juridiskā biroja izslēgums 23.pantā. Komisija šo izslēgumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputāts Kreituss ierosina jaunu redakciju 23.panta sestajā daļā. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 53.priekšlikums (22.lappuse) ir Juridiskā biroja priekšlikums par nodaļas nosaukuma izmaiņām. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta ceturtās nodaļas nosaukuma redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. 54.priekšlikums. Pārejam pie 24.panta. Deputāts Leiškalns ierosina jaunu panta otrās daļas redakciju. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, bet deputāts Leiškalns grib vārdu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Atklājam debates. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, jo šis priekšlikums, protams, ir jāskata kontekstā ar to priekšlikumu, kas ir par 25.pantu (jūsu tabulās tas redzams kā 64.priekšlikums). 54.priekšlikums - paredzēt, ka kooperatīvās sabiedrības pamatkapitāls palielinās vai samazinās atkarībā no sabiedrībā esošo paju skaita un paju nominālvērtības, kā arī no statūtos noteiktajā kārtībā izdarītajām izmaiņām paju nominālvērtībā. Man jāteic, ka 25.pantā, kas sekos drusciņ vēlāk, komisija ierosina nominālvērtībai noteikt maksimālo taksi, kas ir 100 latu. Patiesībā es esmu gatavs apstrīdēt šo priekšlikumu, jo tas ierobežo kooperatīvo sabiedrību tiesības lemt pašām savu vērtību, teiksim tā. Lai neaizkavētu jūsu dārgo laiku, aicinu jūs atbalstīt deputāta Leiškalna priekšlikumu par 24.pantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Leiškalna priekšlikumu izteikt 24.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 8, atturas - 17. Pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies, kungi! Pārejam pie 24.panta. Priekšlikumu nr.55 ir iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs ierosina mainīt 24.panta trešās daļas pirmo teikumu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 24.panta izmaiņas ierosina atbildīgā komisija. Šis priekšlikums ir atbalstīts un, cerams, neizraisīs jūsu iebildes.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 58.priekšlikums. Pilnīgi vienādus priekšlikumus ir iesnieguši deputāts Kreituss un Juridiskais birojs. Komisija tos vienprātīgi atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 24.pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts ir komisijas viedoklis.

K.Leiškalns. 60.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina mainīt 24.panta trešās daļas redakciju. Komisijai iebildumu nebija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs ierosina izmaiņas 24.panta trešās daļas trešajā teikumā. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 24. panta trešo daļu ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, protams.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Pārejam pie 25. panta. Ir deputāta Aivara Kreitusa priekšlikums par izmaiņām panta otrajā daļā. Komisija deputāta Kreitusa priekšlikumu šoreiz nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Ir deputāta Leiškalna priekšlikums par 25. panta otrās daļas trešo teikumu. Patiesībā jūs esat iepriekšējā balsojumā par manu priekšlikumu atbalstījuši arī šo, bet acīmredzot tas ir jāizšķir balsojot, jo es balsojumu pieprasu un aicinu jūs balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Leiškalna priekšlikumu svītrot 25. panta otrās daļas trešo teikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29... Kolēģi, mums nav kvoruma. Tikai 42 balso, bet 43 nebalso.

Godātie kolēģi! Es lūdzu deputātus piedalīties Saeimas darbā, tas ir, balsošanā.

Lūdzu vēlreiz zvanu un balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret 64.priekšlikumu - deputāta Leiškalna priekšlikumu svītrot 25. panta otrās daļas trešo teikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 4, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies. Dāmas un kungi, pārejam pie priekšlikuma nr. 65, ko iesniedzis deputāts Sausnītis. Arī tas ir par 25. pantu. Komisija, man jāteic, ir deputāta Sausnīša ieteikto redakciju atbalstījusi, to precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 25. panta ceturtās daļas redakcijai? Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputāts Kreituss ierosina izslēgumu 25. panta piektajā daļā. Komisija deputāta Kreitusa viedokli neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs ierosina izmaiņas 25. panta sestajā daļā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs ierosina mainīt arī 25. panta sestās daļas otro teikumu. Komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Pārejam pie 26. panta. Ir Juridiskā biroja priekšlikums par otrās daļas pirmo punktu. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 26. panta otrās daļas 4. punktu vienādus priekšlikumus ir iesnieguši deputāts Sausnītis un Juridiskais birojs. Komisija piekrīt redakcijas izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 26. panta otrās daļas 4. punkta otrā teikuma redakcijai? Pieņemts.

K.Leiškalns. Bet komisija nav atbalstījusi deputāta Sausnīša priekšlikumu par 26. panta ceturtās daļas jaunu redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Grozījumi 26. pantā ir izskatīti. Pārejam pie 27. panta. Jūsu priekšā ir jūsu padevīgā kalpa Leiškalna priekšlikums. Komisija to arī ir atbalstījusi, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kopumā iebildumi pret 27. panta pirmās daļas redakciju? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Skatām 75. priekšlikumu.

K.Leiškalns. Mēs pārejam pie 75. priekšlikuma, kas ir par 27. panta otro daļu un ko ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. Izmaiņas 27. pantā ir izsmeltas. Pārejam pie 28. panta. Ir Juridiskā biroja priekšlikums par panta pirmo daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta 28. panta pirmo daļu? Iebildumu nav. Paldies. Priekšlikumi ir akceptēti.

K.Leiškalns. Līdz ar to mēs pārejam pie 79. priekšlikuma, kas ir par 28. panta otro daļu. To ir iesniedzis Juridiskais birojs un komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. Arī par 28. panta trešo daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta. Un vēl viens priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai deputātiem ir iebildumi pret 28. panta trešās daļas redakciju? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemta.

K.Leiškalns. Līdz ar to mēs esam izskatījuši trešo daļu - līdz 85. priekšlikumam - komisijas atbalstītajā redakcijā. Pārejam pie 28. panta ceturtās daļas. Priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 28. panta piektā daļa. Priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Aivars Kreituss. Komisija daļēji atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam?

K.Leiškalns. 28. panta piektajā daļā ir Juridiskā biroja ieteikti labojumi, kurus komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 28. panta piektās daļas redakcijai? Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie tautas vietnieki! Pārejam pie 29. panta. No Juridiskā biroja ir priekšlikums par panta nosaukumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai ir kopumā iebildumi pret 29. panta nosaukumu un redakciju, ko komisija ir atbalstījusi? Pret panta pirmo un otro daļu nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies priekšsēža kungam. Tātad mēs pārejam uz 31. lappusi. 92. priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Par 30. panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi kopumā pret 30. panta pirmo un otro daļu? Komisija ir atbalstījusi. Deputāti neiebilst? Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Par 31. panta otro daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Juridiskais birojs maina 32. panta nosaukumu un izsaka pantu citādā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 32. panta nosaukumam “Citi kapitāli”. Pieņemts.

K.Leiškalns. Finansu ministrs Roberts Zīle ierosina izslēgt 33. pantu. Komisija daļēji atbalsta šo priekšlikumu, to ietverot 97. priekšlikumā, kas ir no Juridiskā biroja. Komisija ir daļēji atbalstījusi finansu ministra Zīles un Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumiem par 96. un 97. priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. 98. priekšlikums. Deputāts Leiškalns ierosina izteikt 34. panta 2. punktu šādā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. Leiškalns ierosina arī 3. punktu izteikt citādā redakcijā. Komisija ir šo priekšlikumu atbalstījusi, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Arī 34. panta 3. punktam ir deputāta Sausnīša iesniegta redakcija, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. Pārejam pie 35. panta. 101. priekšlikums 34. lappusē. Papildināt 35. pantu ierosina Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 36. pantā ir vairāki redakcionāli precizējumi, kas ir redzami 34. lappusē. Un ir atbildīgās komisijas priekšlikums par panta ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Esam izskatījuši 36. pantu. 103. priekšlikums - Juridiskais birojs ierosina mainīt piektās nodaļas nosaukumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt piektās nodaļas nosaukumam “Kooperatīvās sabiedrības organizatoriskā struktūra”? Pieņemts.

K.Leiškalns. Es ceru, ka deputāti neiebilst pret 37. panta redakcionālajiem precizējumiem.

Sēdes vadītājs. Neiebilst. Pieņemts.

K.Leiškalns. Precizējums ir arī 37. pantā. Un šobrīd varam jau pāriet pie 39. panta otrās daļas. Ir priekšlikums no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Šā paša panta piekto daļu redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 39. panta otrās daļas 6. punktu ir deputāta Sausnīša priekšlikums, ko komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 39. panta otrās daļas 6. punkta redakcijai? Pieņemts.

K.Leiškalns. 7. punkts ir komisijā redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Ir deputāta Sausnīša priekšlikums par 8. punktu šajā pašā pantā. Tas komisijas atbalstu nav ieguvis.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo deputāta priekšlikumu? Pieņemts.

K.Leiškalns. Taču tūlīt atbildīgā komisija šajā pašā panta punktā ierosina savu redakciju, un es ceru, ka jūs to atbalstīsiet.

Sēdes vadītājs. Jūsu cerības ir attaisnojušās - deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 39. pantā deputāts Atis Sausnītis ierosina 12. punktu izteikt citā redakcijā. Komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 39. panta otrās daļas 12. punkta redakcijai? Pieņemts.

K.Leiškalns. 39. pantā ir vēl viens deputāta Sausnīša priekšlikums, un komisijas reakcija ir tieši tāda pati - tā atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt arī 13. punkta redakcijai? Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Varam pāriet pie 40. panta. Deputāts Sausnītis ierosina izslēgt panta otro daļu, un komisija to, protams, atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt svītrot 40. panta otro daļu? Pieņemts.

K.Leiškalns. Un nu vairs nav nekā vērts deputāta Sausnīša priekšlikums par otrās daļas otrā teikuma redakciju, jo komisija ir atbalstījusi Sausnīša iepriekšējo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jā, tas vairs nav skatāms. Lūdzu, tālāk!

K.Leiškalns. 40. panta trešajā daļā Juridiskais birojs ir ierosinājis izmaiņas. Komisija tās atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Ceturtajā daļā Juridiskais birojs ir ierosinājis izmaiņas, kuras komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Pieņemts.

K.Leiškalns. Piekto daļu redakcionāli precizē komisija pati.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

K.Leiškalns. 114. priekšlikums par 41. pantu. Deputāti Leiškalns un Sausnītis ierosina redakcijas izslēgumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 41. panta pirmās daļas trešo teikumu? Pieņemts.

K.Leiškalns. Komisija pati redakcionāli precizē trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 41. pantu. Te ir Juridiskā biroja priekšlikums par tā piekto daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 42. pants. Pirmajā daļā ir komisijas redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt?

K.Leiškalns. Ceturtajā daļā ir deputāta Sausnīša priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 42. panta ceturtās daļas pirmā teikuma redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. Es saprotu, ka mēs pieņēmām arī Juridiskā biroja priekšlikumu un komisijas precizējumu piektajā daļā.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies! Lūdzu, tālāk!

K.Leiškalns. Pārejam pie 43. panta. Te ir aizstājums 1. punktā. Komisija atbalsta. Iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 43. panta 1. punkta redakcijai? Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Vēl ir jāmin redakcionālie precizējumi 44. pantā, kurus ir izdarījusi komisija pati. Redakcija ir redzama labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti visiem redakcionālajiem precizējumiem līdz 119. priekšlikumam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tātad mēs esam atbalstījuši 44. un 45. panta redakciju.

Pārejam pie 46. panta. Juridiskais birojs ierosina... un tālāk kā tekstā. Komisija ir atbalstījusi šo Juridiskā biroja viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 46. panta pirmās daļas redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. Otrajā daļā Juridiskais birojs ierosina izmaiņas, kuras komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputāts Sausnītis 46. pantā ierosina izmaiņas. Komisija tās atbalsta pēc būtības, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 46. panta trešās daļas redakcijai? Pieņemts.

K.Leiškalns. 47. pantā ir pašas komisijas izdarīts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Otrajā daļā ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. Trešajā daļā arī ir izmaiņas, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. Pie tam šīs abas izmaiņas bija iesniedzis Juridiskais birojs. Tātad varam pāriet pie deputāta Kreitusa priekšlikuma nr. 125 par 47. panta ceturto daļu. Komisija nav atbalstījusi Kreitusa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kreituss vēlas runāt par šo priekšlikumu. Lūdzu!

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es gribētu aizstāvēt šo priekšlikumu šādu apsvērumu dēļ. Iedomājieties, ka notiek valdes sēde, kur tiek lemti kādi svarīgi jautājumi - vadības maiņa, kāda liela kredīta ņemšana vai kādi citi naudiski jautājumi. Uz sēdi ierodas 51 procents cilvēku un puse no tiem nobalso... Tātad 26 procenti pieņem lēmumu visas valdes vārdā, un tāpēc, iespējams, šādās sabiedrībās statūtos ir ieraksti, ka jābūt, piemēram, divām trešdaļām locekļu klāt. Un, ja šeit būtu tāda piebilde: “ja statūtos nav paredzēts citādi”, tad statūtos varētu būt ieraksts, piemēram, par divām trešdaļām. Un tādā gadījumā lēmumu nevar pieņemt tikai 26% no valdes sastāva. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Balsosim deputāta Kreitusa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu - papildināt likumprojekta 47.panta ceturtās daļas otro teikumu ar tekstu, kāds jums ir iesniegts. Komisija šo viedokli nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Komisija arī var kļūdīties!”) Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 2, atturas - 20. Priekšlikums ir pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies deputātu kungiem par Kreitusa, es atvainojos, par deputāta Kreitusa atbalstīšanu.

Redakcionāls precizējums ir arī šā 47.panta sestajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Komisija ir precizējusi arī 47.panta astoto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 48.pants. Aizstājumu ir ierosinājis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Komisija redakcionāli precizējusi otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija ir ierosinājusi redakciju 48.panta otrās daļas 1.punktam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 48.panta otrās daļas 1.punktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju. Pieņemts.

K.Leiškalns. Komisijas redakcionāls precizējums 48.panta otrās daļas 2.punktā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja priekšlikums par 48.panta otrās daļas 4.punktu ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 7.punkts ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Pārejam pie 49.panta. Deputāta Sausnīša priekšlikums par pirmo daļu, kuru komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 49.panta pirmās daļas redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputāta Sausnīša ierosinātās izmaiņas 49.panta otrās daļas pirmajā teikumā ir guvušas komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs ierosina izmaiņas trešajā daļā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tāpat arī Juridiskā biroja priekšlikums par 49.panta piektās daļas izmaiņām ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai deputātiem ir principiāli iebildumi pret likumprojekta 49.pantu kopumā - visām tā daļām un komisijas atzinumiem par izmaiņām? Nav. Paldies.Tiek pieņemta redakcija.

K.Leiškalns. 50.pantā priekšlikumu trešajam lasījumam nav.

51.pants. Juridiskais birojs ir ierosinājis redakciju, kuru komisija atbalsta.

Deputāts Sausnītis ierosina 51.panta pirmās daļas...

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par 135. un 136.priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. Jā, un 130.priekšlikums, kas saņemts no deputāta Kreitusa par 51.panta pirmo daļu, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. 51.panta otrajā daļā ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 52.panta pirmās daļas 2.punkts ir redakcionāli precizēts. Trešā daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 53. pants ir sākts ar komisijas redakcionāliem precizējumiem pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

K.Leiškalns. No deputāta Sausnīša saņemts priekšlikums par aizstājumu 53.panta 2.punktā. Komisija to atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 53.panta 2.punkta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputāts Sausnītis ierosina izmaiņas 53.panta 3.punktā. Komisija tās atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Komisija atbalsta arī Juridiskā biroja izslēgumu 53.panta 3.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 53.panta 3.punkta otro teikumu.

K.Leiškalns. ...Un neatbalsta deputāta Sausnīša priekšlikumu par šā paša panta šā paša punkta otro teikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Ceturto daļu redakcionāli precizē...

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

K.Leiškalns. 53.panta 5.punktā izslēgums. No Juridiskā biroja saņemts priekšlikums par izslēgumu 53.panta 5.punktā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Priekšlikums par pantu sakārtojumu, kas saņemts no Juridiskā biroja, ir atbalstīts un precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam - uzskatīt likumprojekta 53. panta 6.punktu par 5., bet 5. attiecīgi par 6.punktu. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tālāk tajā pašā pantā ir redakcionāli precizējumi tā punktos.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

K.Leiškalns. Papildinājums par 53.panta jaunu 9.punktu. Komisija atbalsta, precizējot Juridiskā biroja redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tajā pašā ir vēl viens Juridiskā biroja priekšlikums par šo punktu - skaitļu nomaiņu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 54.pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. 147. priekšlikums ir par 55.panta pirmo daļu. Deputāts Kreituss ierosina pazemināt atbildību. To komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija pati izslēdz “solidārās atbildības” jēdzienu no 55.panta pirmās daļas. (Starpsauciens: “Gudri darīts!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 56.pantā ir redakcionāli precizējumi nosaukumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Nav atbalstīts deputāta Kreitusa izslēgums, kas atkal runā par lielo atbildību arī 56.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas atzinumu.

K.Leiškalns. ...Un tūlīt atbildīgā komisija, lai gan neatbalsta Kreitusa kungu, izslēdz arī “solidārās atbildības” jēdzienu šajā pašā pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam - svītrot 56.pantā vārdu “solidāri”. Pieņemts.

K.Leiškalns. 58.pantā ir tikai un vienīgi atbildīgās komisijas redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Paldies.

K.Leiškalns. 59.pantā Juridiskais birojs ierosina aizstājumu. To komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 59.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs 60.pantā ierosina grozīt tā otro daļu citā redakcijā. Komisija atbalsta, precizējot šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 61.pantā Juridiskais birojs ierosina aizstājumu. Komisija to atbalsta, tālāk precizējot 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 61.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 62.pants. Te ir divi Juridiskā biroja priekšlikumi, kurus komisija ir atbalstījusi. Tātad mēs izskatām 154. un 155.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 62.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna izslēgums 62.panta pirmās daļas 3.punktā. To komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Mēs vienojāmies, ka visa 62.panta redakcija ir pieņemama.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! 63.panta otrajā daļā Juridiskais birojs ir ierosinājis izmaiņas, kuras komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 63.panta redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns. 159. priekšlikums, kas saņemts no deputāta Leiškalna, ir atbalstīts. Redakcionāli precizējumi saņemti no komisijas par pārejas noteikumiem. 160.priekšlikumā Juridiskais birojs ierosina izslēgumu pārejas noteikumu 3.punktā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Pēdējais - 161.priekšlikums ir saņemts no deputāta Kreitusa. Šis papildinājums pārejas noteikumos nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu pārejas noteikumos? Piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Aicinu balsot par Kooperatīvo sabiedrību likumu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies priekšsēdētājam, paldies tautas vietniekiem!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Roberts Dilba.

R.Dilba (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3707. Juridiskā biroja priekšlikums ir komisijā redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par redakcionāliem precizējumiem likumprojekta pirmās nodaļas redakcijā. Lūdzu, tālāk!

R.Dilba. Izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “Valsts labības rezerve ir valsts īpašums.”

Sēdes vadītājs. Vai godātie kolēģi deputāti atbalsta komisijas atbalstītos redakcionālos precizējumus 12.panta pirmajā daļā? Atbalsta. Paldies. Pieņemts.

R.Dilba. Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu trešajā un galīgajā variantā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Pirms pārtraukuma - paziņojums par komisijas sēdi. Vārds Andrejam Požarnovam.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lūdz šajā pārtraukumā sapulcēties uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tā kā mums ir problēmas ar reģistrācijas lietām, priekšlikums ir rīkoties tā, kā ierosināja kolēģi pirmajā pārtraukumā - Rudzīša kungs lasīs visu deputātu sarakstu, un nosauktajam ir jāatsaucas, jo nav citas iespējas. (Zālē kņada.)

Ozoliņa kungs, jūsu vietā neviens neatsauksies. Jums ir Karuzo balss.

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Andris Ameriks, Raitis Apalups, Pēteris Apinis, Jānis Ābele, Dzintars Ābiķis, Jānis Ādamsons, Vents Balodis, Aleksandrs Bartaševičs, Edgars Bāns, Martijans Bekasovs, Indulis Bērziņš, Inese Birzniece, Ilmārs Bišers, Viesturs Boka, Jānis Bunkšs, Juris Celmiņš, Alfreds Čepānis, Kārlis Čerāns, Ziedonis Čevers, Oļegs Deņisovs, Roberts Dilba, Viktors Dinēvičs, Juris Dobelis, Vladilens Dozorcevs, Kārlis Jūlijs Druva, Indulis Emsis, Guntis Eniņš, Gunta Gannusa, Aleksandrs Golubovs, Viesturs Gredzens, Ojārs Grinbergs, Ervids Grinovskis, Oskars Grīgs, Edmunds Grīnbergs, Māris Rudzītis, Guntars Grīnblats, Edvīns Inkēns, Aigars Jirgens, Roberts Jurdžs, Ernests Jurkāns, Jānis Jurkāns, Juris Kaksītis, Viktors Kalnbērzs, Jānis Kalviņš, Jānis Kazāks, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Aivars Guntis Kreituss, Ģirts Valdis Kristovskis, Janīna Kušnere, Jānis Lagzdiņš, Aristids Jēkabs Lambergs, Kārlis Leiškalns, Imants Liepa, Kristiāna Lībane, Ādolfs Ločmelis, Modris Lujāns, Ruta Marjaša, Jānis Mauliņš, Andrejs Naglis, Valdis Nagobads, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Panteļējevs, Normunds Pēterkops, Aleksandrs Pētersons, Andrejs Požarnovs, Aida Prēdele, Pauls Putniņš, Jānis Rāzna, Andris Rubins, Jānis Rubulis, Māris Rudzītis, Anta Rugāte, Andris Saulītis, Atis Sausnītis, Antons Seiksts, Anna Seile, Juris Sinka, Leonards Stašs, Viktors Stikuts, Jānis Straume, Jānis Strods, Pēteris Tabūns, Leonards Tenis, Andris Tomašūns, Dainis Turlais, Jānis Urbanovičs, Gundars Valdmanis, Uldis Veldre, Juris Galerijs Vidiņš, Māris Vītols, Elmārs Zelgalvis, Roberts Zīle, Ēriks Zunda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, atgādinu, ka notiek Frakciju padomes sēde. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Reģistrēsimies kvoruma noteikšanai, lūdzu! Lūdzu reģistrēties kvoruma noteikšanai, godātie kolēģi! Ar balsošanas pogām. Nospiežot jebkuru pogu. Lūdzu rezultātu!

Vēlreiz lūdzu reģistrēties ar balsošanas pogām, nospiežot jebkuru no tām. Lūdzu deputātus reģistrēties kvoruma noteikšanai! Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nu vēlreiz pamēģināsim! Tad, kad iedegas mikrofona spuldzīte un ieslēdzas balsošanas režīms (“par”, “pret” vai “atturas”), lūdzu veikt reģistrāciju - nospiest jebkuru no šīm pogām. Tādējādi mēs varam reģistrēties kvoruma noteikšanai. Lūdzu, vēlreiz atkārtosim to.

Nospiediet, lūdzu, reģistrācijas pogu un pēc tam jebkuru no balsošanas pogām! Tāda ir tagad reģistrācija. Lūdzu, nospiediet to. Un tagad - jebkuru no balsošanas pogām. Lūdzu rezultātu! Nu, redziet! 56. Varam turpināt. 59. Piedodiet.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Universitātes Satversmi”. Trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tā kā Universitātes Satversmes vai, pareizāk sakot, augstskolas satversmes izskatīšanas procedūra neparedz konkrētu labojumu ieviešanu, bet paredz tikai izteikt attieksmi kopumā, balsojot “par” vai “pret”, es aicinu balsot un atbalstīt Latvijas Universitātes Satversmi trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pēdējā, trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - arī nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi”. Arī šis ir trešais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt arī Rīgas Tehniskās universitātes Satversmes pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - arī nav. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi”. Arī šis ir trešais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā es aicinu jūs atbalstīt arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgu atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Tūrisma likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Leonards Tenis. Lūdzu!

L.Tenis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3600. Likumprojekts “Tūrisma likums”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 1998.gada 27.janvāra sēdē izskatīja šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un atbalstīja to. Es aicinu akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, Teņa kungs, kādi ir priekšlikumi par otro lasījumu?

L.Tenis. Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 26.februāri.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 26.februāris? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Ciltsdarba likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Guntars Grīnblats.

G.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Dokuments nr.3622. Likumprojekts “Ciltsdarba likums”. Varu informēt, ka republikā pašreiz ciltsdarba jautājumus regulē tikai Zemkopības ministrijas izdotie, apstiprinātie normatīvie dokumenti, bet likuma kā tāda būtībā šodien nav. Turklāt rodas ļoti nozīmīgs jautājums par Eiropas Savienības direktīvām, par to, lai šis likums būtu saskaņots ar Eiropā pastāvošo likumdošanu. Bez tam šinī gadā ir uzsākta dzīvnieku reģistrēšana un apzīmēšana, tai arī ir iedalīti līdzekļi. Bet likumprojektā vēl ir tikai iecerēts šo darbu veikt. Sakarā ar to atbildīgā komisija - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija - izskatīja un konceptuāli atbalstīja šo likumprojektu un ierosina šodien to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

G.Grīnblats. Atbildīgā komisija ierosina priekšlikumus attiecībā uz otro lasījumu iesniegt līdz šī gada 11.februārim.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 11.februāris? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

G.Grīnblats. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - likumprojekts “Par apdrošināšanas sabiedrībām un to uzraudzību”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Valdis Nagobads.

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatāmais dokuments nr.3575 - likumprojekts “Par apdrošināšanas sabiedrībām un to uzraudzību”. Pirmais lasījums. Pašlaik apdrošināšanas darbību Latvijā regulē speciālie likumi - 1993.gadā pieņemtais likums “Par apdrošināšanu”, kuram ir izdarīti grozījumi 1994., 1995. un 1996.gadā, kā arī 1995.gadā pieņemtais likums “Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju”. Šie likumi ir zināmā mērā novecojuši, neatbilst pašreizējai situācijai apdrošināšanas sfērā un satur gan publisko, gan privāto tiesību normas. Lai uzlabotu esošo situāciju likumdošanā, kura regulē apdrošināšanu, Ministru kabinets ir iesniedzis Finansu ministrijas izstrādātus divus jaunus likumprojektus - likumprojektu “Par apdrošināšanas līgumu” un Apdrošināšanas likumu. Likumprojekts “Par apdrošināšanas līgumu” satur privāto tiesību normas, un Apdrošināšanas likums satur publisko tiesību normas. Sagatavojot šos divus likumprojektus, ir izmantota Eiropas Savienības valstu analogu likumu pieredze. Darba grupā, kas izstrādāja šo likumprojektu, kopā ar Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju ir strādājuši arī PHARE projekta “Palīdzība Baltijas valstu apdrošināšanas sektoram” konsultanti, kā arī Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāvji. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā sēdē izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja tā izskatīšanu Saeimā pirmajā lasījumā. Aicinu deputātus darīt to pašu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - arī nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, kādi ir priekšlikumi par otro lasījumu?

V.Nagobads. Priekšlikumus otrajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 1.martam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 1.marts? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par apdrošināšanas līgumu”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Valdis Nagobads.

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Izskatāmais dokuments nr.3576 - likumprojekts “Par apdrošināšanas līgumu”. Pirmais lasījums.

Būtiskākos iemeslus šī likuma nepieciešamībai es jau minēju, dodot atzinumu par Apdrošināšanas likuma projektu. Gribu tikai teikt, ka Eiropas Savienībai nav direktīvu, kuras regulētu apdrošināšanas privāto tiesību sfēru un tiesiskās attiecības, kas saistītas ar apdrošināšanas līgumu, un vairākumā attīstīto Rietumeiropas valstu tiek veidoti atsevišķi šo sfēru regulējošie likumi. Izskatāmā likumprojekta autori ir izmantojuši Eiropas Savienības valstu analogu likumu principus, kā arī līdzšinējo praksi, kas ir izveidojusies apdrošināšanas sfērā Latvijā. Minētā darba grupa, kas izstrādāja likumu par apdrošināšanu, ir izstrādājusi arī šo likumprojektu. Nepieciešamība šī likuma pieņemšanai ir tā pati, ko jau minēju, runājot par likumu par apdrošināšanu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir akceptējusi savā sēdē likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā Saeimā, un aicinu to darīt arī deputātus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu.

V.Nagobads. Arī attiecībā uz šo likumprojektu lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 1.martam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 1.marts? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Fizisko personu noguldījumu garantiju likums”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3573. Tas ir likumprojekts, kuru iesniedzis Ministru kabinets. Likumprojekts “Fizisko personu noguldījumu garantiju likums” ir izstrādāts darba grupā, kurā ir piedalījušies Finansu ministrijas, Latvijas Bankas, Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas un Latvijas Komercbanku asociācijas speciālisti. Šis likums nosaka principus, kādā veidā tiek veidots noguldījumu garantiju fonds, kādā veidā notiek šā fonda pārvaldīšana un kādā veidā tiek veiktas garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības izmaksas līmenis ir noteikts 500 latu apmērā, un pārejas noteikumos noteiktās iemaksas noguldījumu garantiju fonda darbības uzsākšanai ir attiecīgas vienreizējas iemaksas no Finansu ministrijas (5000 latu) un no Latvijas Bankas (arī tās ir 5000 latu apmērā), kā arī atskaitījumi no fizisko personu noguldījumu vidējā atlikuma komercbankās. Tas būs šis finansiālais pamats. Es aicinu Saeimu atbalstīt šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā, tāpat kā to izdarījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu, kādi ir apsvērumi par otro lasījumu!

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 13.februārim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret Vītola kunga minēto termiņu - 13.februāri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par Eiropas konvenciju par informāciju par ārvalstu likumiem un tās papildu protokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā deputāts Juris Sinka. Lūdzu!

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentiem nr. 3595 un nr. 3708. Šīs ir konvencijas dokumentā, kas runā par informāciju par ārvalstu likumiem un tās papildu protokolu, ir tikai redakcionāls papildinājums, bet pirms tam...

Sēdes vadītājs. Godātais, Sinkas kungs! Dokumentā ir rakstīts, ka jūsu komisija ierosina to atzīt par steidzamu. Tas mums ir jāizlemj vispirms, ja komisija to pieprasa.

J.Sinka. Paldies, priekšsēža kungs! Es nupat gribēju teikt “pirms tam”, taču aizrunājos. Piedodiet! Pirms tam lūdzu uzskatīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nobalsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, izsakiet attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Lūdzu, Sinkas kungs!

J.Sinka. Tāpat lūdzu jūs pieņemt to pirmajā lasījumā. Mums ir trīs redakcionāli precizējumi, citādu papildinājumu nav.

Sēdes vadītājs. Sinkas kungs, acumirkli! Pieņemsim pirmajā lasījumā un tad vienosimies par tālāko. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Tāpēc lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Tālāk, lūdzu, kādi ir jūsu priekšlikumi?

J.Sinka. Tāpat lūdzu pieņemt šo likumprojektu arī otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Sinkas kungs! Vai deputātiem nav iebildumu pret Ārlietu komisijas priekšlikumu - izskatīt likumprojektu tūlīt arī otrajā lasījumā. Iebildumu nav. Paldies. Lūdzu, Sinkas kungs, tālāk!

J.Sinka. To, kā jau jums te ir teikts, parakstīja mūsu vēstnieks Eiropas Padomē pagājušā gada 29.oktobrī. Nekādu papildinājumu te nav. Tas kalpo mūsu tieslietu jomā visādos veidos tieši mūsu likumu informācijas jautājumā. Tā ka es lūdzu jūs atbalstīt to pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, Kārtības rullis prasa to izskatīt pa pantiem. Dokumenta nr. 3708 2. un 3.lappusē ir komisijas iesniegtie redakcionālie precizējumi 2.pantā. Vai deputātiem nav iebildumu?

Arī 3.pantā ir redakcionāli precizējumi. Vai ir iebildumi? Arī nav. Redakcionāli precizējumi ir arī 7.pantā. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies.

J.Sinka. Paldies, priekšsēža kungs!

Sēdes vadītājs. Tad pieņemsim likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

J.Sinka. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums. Lēmuma projekts “Par Valentīnas Kolotovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Komisijas vārdā - deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatījusi Saeimas lēmuma projektu “Par Valentīnas Kolotovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”, ar pozitīvu lēmumu virza to tālākai izskatīšanai sēdē.

Valentīna Kolotova strādā Latvijas Valsts bankā, ir Bankas padomē, un, runājot par viņas īpašajiem nopelniem, tiek uzsvērts, ka viņa ir aktīvi darbojusies naudas norēķinu sistēmas reformas ieviešanā Latvijā. Viņa ir arī viena no tām, kas visaktīvāk ir darbojusies Latvijas valdības delegācijā sarunās ar NVS valstīm attiecībā uz parādu atdošanu Latvijai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs par šo jautājumu pieteicies deputāts Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tauta! Nebūs pagājuši ne četri gadi, kad ikkatrs iedzīvotājs Latvijā it kā ir varējis kļūt par Latvijas pilsoni. Šo dāvanu mums dod Sadarbības padome ar apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK valdību priekšgalā. Jautājums ir šāds: kad mēs pārtrauksim godināt cilvēkus ar Latvijas pilsonību, kuru viņi tomēr dabūs tik un tā?

Mēs šorīt nolēmām dot pilsonību vienam kuģa kapteinim, tāpēc ka viņš normāli strādā. Labi, tur var aiztaisīt acis un nebalsot. Bet tagad mēs pagodināsim ar Latvijas pilsonību vienu no tās komandas loceklēm, kura ir no Latvijas izlaupījusi lielāko daļu tās pirktspējas un kura ir no Latvijas izlaupījusi lielāko daļu investīcijas spēju. Tā ir Latvijas Banka.

Šie puiši ir pārraudzījuši un galvojuši visādiem lieliem gariem, un, jo lielāki esot tie gari, jo it kā drošāka ir mūsu nauda. Kopumā būs 40 bankas, 60 finansu kompānijas un vēl kādas citas, kuras būs iedzīvojušās uz mūsu tautas, mūsu iedzīvotāju pirktspējas rēķina un to naudu aizsūtījušas ne uz īsto vietu. Šie ir cilvēki, kas kontrolē mūsu bankas, bet viņi nezina, ka garantijas plūst. Viņi nezina, uz kurieni tā nauda aizplūst, viņi nezina gandrīz itin neko, bet viņi zina, ka, ja latviešu uzņēmējs grib aizņemties naudu, tad viņam par kredītu ir jāmaksā 20% gadā, vienu laiku bija pat 10% mēnesī. Viņi par šo lielo guvumu, ka tagad ir tikai 20% gadā, lepojas. Turpretī par kredītiem, kas saistīti ar tranzītceļiem uz Krieviju - oho! - tur lai ir 6% gadā.

Mūsu lats it kā esot stabils. Kamēr brauc dolāri, rubļi vai jenas uz Latviju atpakaļ no Komunistiskās partijas kontiem Norvēģijā un citās vietās diezgan lielā straumē, kamēr izpērk Latviju, tikmēr būs atbalsts Latvijas latam, un mēs ar to lepojamies. Bet mēs arī zinām, ka Latvijas lats ir tukša lieta, jo mēs neražojam diezgan, mēs dzīvojam no citu saražotās mantas, no tās, ko mēs spējam pārdot. Kā šeit tādi īpatni cilvēki kā gores, vai gravas, vai kreituses spēj saredzēt kaut ko labu, par ko godināt šo cilvēku? Es nezinu...

Es zinu, ka Kreitusa kungs māk visu ko “pārkrāsot”. Mūsu 3 miljonu latu izmeklēšanas lietā, “Latvenergo” lietā viņš ir vienīgais, kas ir dabūjis rakstisku sūdzību no lieciniekiem par “misrepresentation” (faktu nepatiesu atspoguļošanu. Red.) Viņš arī klaji melo, kad viņš runā par mani pa radio vai citur. Stenogrammā nav un ierakstos nav, ka es krācu, pamostos un lamājos. Šis sīkais, sīkais cilvēks un viņa sīkā, sīkā sieva mums tagad pateiks, ka ir jāgodina Latvijas Bankas darbiniece par to labumu, ko viņa mūsu tautai ir izdarījusi.

Manuprāt, Kreituses kundzes komisiju vajadzētu taisīt ciet un dot varbūt vienu vai divas godalgas gadā kādam patiešām izcilam cilvēkam, kas dabūtu Latvijas pilsonību, bet šie salašņas, kuriem mēs dodam Latvijas pilsonību... Tas ir kauns, un tie joki ir jāizbeidz! Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK jau viņiem visiem dos pilsonību, sākot ar 2002.gada 31.decembri.

Kāpēc mums tagad būtu jāizceļ šīs personības un jāpiešķir pilsonība viņām agrāk? Es domāju, balsosim “pret”! Turēsim tomēr mūsu pavalstniecību par kaut ko svētu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es nevaru piekrist Valdmaņa kungam par to, ka viņš kādu no mums nosauc par “sīkiem”, kaut gan dažu deputātu atrašanās cietumā... Mani pārsteidz tas, ka avīzē ir tāda ziņa, ka, lūk, deputāts atrodas cietumā vai nu kā apsūdzētais, vai aizdomās turamais. Tad kaut kā citādi tomēr vajadzēja rakstīt, nevis tā, ka deputāts ir cietumā. Bet katrā ziņā mums ir jāpadomā par to, ko mēs runājam, ko mēs rakstām, ko mēs viens par otru tagad priekšvēlēšanu karstumā mēģinām skaidrot mūsu vēlētājiem. Es ceru, ka vēlētāji to saprot.

Man ļoti patika lasīt kādu ziņojumu par to, kā tas ir ārzemēs, kuras mēs tik ļoti cienām. Uz turieni mēs ejam - uz Eiropu. Kā tur izturas pret šiem publicējumiem? Raksta, ka tur paši cilvēki, tie, kas lasa un klausās, - ka tie gan paši izvērtē katru... Es domāju, ļausim, lai šos cilvēkus izvērtē sabiedrība un attiecīgi izsaka savu attieksmi!

Par Kolotovas kundzi gribētu teikt, ka tiešām arī es biju šajā komisijā, kura skata jautājumus par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem, un viņai jautāju, vai tas viss ir tieši tā, kā Latvijas Bankas prezidents Repšes kungs ir rakstījis šajā rekomendācijā, - ka Kolotova savus pienākumus veic ar lielu atbildības sajūtu, pašaizliedzīgi strādā Latvijas Bankas interesēs, ir principiāla, atklāti pauž un aizstāv savu viedokli un rūpējas par to, lai notiktu NVS valstu parāda atdošana Latvijai, un ka viņa devusi ievērojamu ieguldījumu Latvijas banku sistēmas izveidošanā un nostiprināšanā. Un ka ir pelnījusi Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Manuprāt, mēs atceramies... cerams, ka mums atmiņa vēl ir. Atmiņa it īpaši tiem, kuri pazaudējuši savu naudu dažādās obligācijās. Nu, labi, ja tā būtu veļas mazgājamās mašīnas cena, taču tie ir ledusskapji, automašīnas - volgas, moskviči... Tādu cilvēku ir simtiem, šiem cilvēkiem nekas nav atmaksāts līdz pat šai dienai. Varbūt būtu jācer, ka Kolotovas nopelns būs tad, ja mēs nobalsosim par pilsonības piešķiršanu viņai. Taču tad, kad bija šī naudas reformiņa, kurā rubļa pirktspēja pārvērtās “repšos”, nevērtīgos papīrīšos, savukārt naudas vagoni aizgāja uz tām valstīm, kur šiem rubļiem, ko apmainīja pret šiem “repsīšiem”, bija liela pirktspēja, vismaz desmit tūkstoši traktoru “Belarus”... Tajā laikā vēl tie traktori varēja Latvijā nonākt, taču tas viss aizgāja vienkārši pāri robežai. Kā paraksti tie bija? Kas to atļāva? Droši vien tie robežsargi un zemessargi vēl nesaprata, kas te notiek. Laikrakstā “Dienas Bizness” bija shēma jau 3.jūnijā... Un Repše ar savu padomi, ar Kolotovas kundzi priekšgalā vai aizmugurē... nezinu, kur viņa bija tajā brīdī... atkal nekā nav sapratusi, nav orientējusies tajā, kas notiek; nav sapratusi, kur pazūd šī nauda. Arī bankas krahu viņa neparedzēja. Kad es jautāju, vai tiešām... Visi taču teica, ka tie procenti ir neiedomājami lieli un ka nevar ieguldīt naudu tādās bankās, ko vada bijušie kriminālnoziedznieki vai valūtas spekulanti un it īpaši tādi cilvēki, kas sveši mūsu mentalitātei un garam un kas meklē mūsu lētticību un varbūt mūsu cenšanos ātri nopelnīt. Vai arī šajā gadījumā Kolotovas kundze nevarēja brīdināt mūsu jauno, talantīgo finansistu Repšes kungu? Ir jāatceras arī tie, kas pazaudēja zārka naudu. Notiekot šai Kolotovas kundzes atbalstītajai reformai (rubli pret “repsi” un pēc tam 200 “repšus” pret latu), viņi ne tikai pazaudēja zārka naudu, bet pat nespēj šodien nopirkt tās dažas naglas, ko vajadzētu, lai šo zārku izgatavotu. Tieši tāpēc es uzskatu, ka tādi raksturojumi kā “Ir principiāla, atklāti pauž un aizstāv savu viedokli...”... Nu, žēl, ja tādi darbinieki strādā mūsu bankas padomē, bet mēs zinām, kā padomē strādā cilvēki... Kaut kā te pietrūkst. Varbūt šajā gadījumā pietrūkst tikai pilsonības, lai viņi labāk strādātu. Bet katrā ziņā es šoreiz nesaskatu īpašus nopelnus Latvijas valsts labā, tās pilsoņu labā, tāpēc es uzskatu, ka pilsonība Valentīnai Kolotovai nav piešķirama. To pašu es domāju arī par nākamo kandidātu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partijas frakcija.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Vispirms es gribētu atvainoties Kolotovas kundzei par tiem vārdiem, kurus, manuprāt, aiz neapdomības un uztraukuma viņai adresēja mans kolēģis Valdmaņa kungs.

Otrkārt, es gribu teikt, ka šo cilvēku es pazīstu. Es gan neesmu no tiem iesniedzējiem, taču es patiešām varētu ilgi stāstīt par to, ka Repšes kungs savā rekomendācijā ir bijis patiess. Šis cilvēks, šī kundze, tiešām ir kalpojis Latvijas monetārās sistēmas izveidošanai. Šī kundze, bez šaubām, ir daudz darījusi - es pat teiktu, ka varonīgi strādājusi -, lai veicinātu Latvijas Bankas un citu jauno, pēc PSRS sabrukšanas radušos valstu centrālo banku attiecību sakārtošanu. Man ir bijusi laime redzēt viņu darbā, un es to varētu apliecināt. Katrā ziņā es aicinu atbalstīt un citus deputātus aicinu būt uzmanīgākiem savos epitetos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kreituses kundze. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es jums vēlreiz gribētu atgādināt, ka Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija savā slēgtā sēdē pieņēma pozitīvu lēmumu par šo Saeimas lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 5, atturas - 5. Valentīna Kolotova uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Igora Sidorova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Komisijas vārdā - deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja Saeimas lēmuma projektu “Par Igora Sidorova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Desmit deputāti, kas ierosināja šo priekšlikumu, ir uzsvēruši, ka galvenais sasniegums Sidorova kunga darbībā ir tas, ka viņa firma dod darbu 300 Latvijas iedzīvotājiem un ka 1997.gada budžetā ir ieskaitīts nodokļos vairāk nekā viens miljons latu, kā arī piemin viņa nopelnus Mīlgrāvja kanāla padziļināšanā un tātad līdz ar to jūras ostas attīstībā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 9, atturas - 3. Igors Sidorovs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Godātie kolēģi, ir iesniegti trīs deputātu pieprasījumi. Tie ir izklāstīti dokumentā nr. 3740, nr.3741 un nr.3742. Sāksim tos izskatīt iesniegšanas secībā. Dokuments nr.3740. Deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krastam un ekonomikas ministram Sausnītim. Vārdu motivācijai lūdz deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis pieprasījums atkal ir saistīts ar valsts īpašuma izsaimniekošanas faktu valsts uzņēmuma “Lauku projekts” ēkā Rīgā, Elijas ielā 17. Valsts īpašuma fonds ir noslēdzis līgumu ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “NTV-5” par šīs ēkas apsaimniekošanu, tādā veidā dodot šai SIA “NTV-5” tiesības apsaimniekot šo ēku, kaut gan pašam Valsts īpašuma fondam nav bijušas tiesības šādu līgumu slēgt un šī ēka nav atradusies Valsts īpašuma fonda bilancē. Situācija ar šo pretlikumīgo līgumu ir izvērtusies tāda, neskatoties uz to, ka institūts “Lauku projekts” līdz ar tā bilancē esošo ēku ir tagad pārgājis no Valsts īpašuma fonda valdījuma uz Privatizācijas aģentūras valdījumu un ka kopš 1996.gada 1.oktobra, kad šis institūts līdz ar visu ēku ir Privatizācijas aģentūras valdījumā, Privatizācijas aģentūrai ir bijušas tiesības saskaņā ar saviem Statūtiem lauzt šo pretlikumīgo līgumu. Ir skaidrs, ka Privatizācijas aģentūrai ir bijis zināms tas, ka šis līgums ir pretlikumīgs, ir attiecīgie iesniegumi. Un tāpat skaidrs ir arī fakts, ka Privatizācijas aģentūra nav reaģējuši uz pastāvošo prettiesisko situāciju, kura valstij nodara kaitējumu lielos apmēros. Šā kaitējuma aprēķins rāda, ka šī summa varētu būt pat līdz vienam miljonam latu. Taču, kad uzņēmuma “Lauku projekts” direktors Stabulnieka kungs meklē palīdzību pie Saeimas deputātiem, lai viņi tomēr palīdzētu kaut kādā veidā atrisināt šo jautājumu un pārtraukt šīs nelikumības, un sodīt vainīgās personas, un iekasēt naudu valstij par labu, tad izrādās, ka Privatizācijas aģentūras vadība neapstiprina šim cilvēkam darba līguma pagarinājumu. Cilvēks, kas cīnās par taisnību, faktiski tiek atlaists no darba. Es domāju, ka šī ir ļoti nopietna situācija un ka šajā sakarā ir arī mums, Saeimai, savs vārds sakāms. Privatizācijas aģentūra nerīkojās, lai pārtrauktu nelikumīgo līgumu, šis līgums rada valstij zaudējumus, kuri ir aptuveni viens miljons latu. Pat vēl vairāk - cilvēku, kas cīnās pret šo līgumu, atlaiž no darba! Šajā sakarā aicinu virzīt tālāk šo pieprasījumu un iesniedzēju vārdā pieprasu atstādināt no amata pienākumu pildīšanas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Jāni Nagli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais ir deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krastam un ekonomikas ministram Sausnītim par likuma “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” nodrošināšanu. Motivācijai vārdu lūdz deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Likuma “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” 10.panta pirmā daļa nosaka valsts un pašvaldību institūciju un to amatpersonu pienākumu gādāt, lai likumā noteiktajā kārtībā tiktu novērstas totalitāro režīmu radīto civilo, ekonomisko un sociālo tiesību ierobežojumu izraisītās sekas, kā arī atlīdzināt šo režīmu radītos materiālos zaudējumus, to nodarītos materiālos un morālos kaitējumus. Neskatoties uz to, ka ir šāda norma, kas uzliek pienākumu valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī amatpersonām gādāt par zaudējumu atlīdzināšanu, Ministru kabinets, kas ir valsts institūcija, ir pieņēmis noteikumus - tas ir noticis vēl 1996.gadā -, ar kuriem faktiski tika pasliktināta līdz tam brīdim pastāvējusī kārtība, jo tika samazinātas politiski represēto personu iespējas iegūt kompensāciju par ēkām un citu mantu, kuru nav bijis iespējams atdot tām natūrā. Proti, noteica to, ka pastāv šīs kompensācijas “griesti” - 2000 latu apmērā par ēkām un 500 latu apmērā par citu mantu. Ir skaidri redzams, ka šī norma, šie 1996.gada 23.aprīlī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi nr.148, ir pretrunā ar likumu “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”. Tieši šo “griestu” dēļ, jo pretēji likuma prasībām šie “griesti” ir noteikti. Šis jautājums šobrīd nav atrisināts, bet tas būtu jāatrisina un valdībai būtu jāatceļ šie 1996.gada 23.aprīļa noteikumu 10.punktā paredzētie “griesti” politiski represētai personai izmaksājamā pabalsta apmēram. Tāpat ir liela problēma sakarā ar to, ka valdība nav nodrošinājusi iespēju saņemt zaudējumu atlīdzību jeb kompensāciju tām politiski represētajām personām, kuras ir reabilitācijas apliecību saņēmušas līdz 1996.gada 1.martam, bet kuras šajā laikā nav pieteikušās uz kompensācijas saņemšanu. Arī šādas cilvēku kategorijas pastāvēšana ir pretrunā ar likumu “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”. Es aicinu izskatīt tagad šo jautājumu Pieprasījumu komisijā. Ministru kabinetam ir attiecīgi jārīkojas, lai šis jautājums tiktu atrisināts, jo pretējā gadījumā šeit neatliks pilnīgi nekāda cita iespēja, kā tikai vērsties ar prasības pieteikumu Satversmes tiesā. Šāds pieteikums ir sagatavots, bet, ja būs pietiekami operatīva rīcība no valdības puses, tad var būt, ka varētu arī iztikt bez šī pieteikuma izskatīšanas līdz galam. Acīmredzot šāds pieteikums arī tiks iesniegts, bet es gribētu aicināt valdību rīkoties jau tā izskatīšanas procesā, lai akurāt līdz tiesai šis jautājums nenonāktu. Jo ir tomēr jāspēj mūsu valstī garantēt politiski represētajām personām tās tiesības, kas tām pienākas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais ir deputātu pieprasījums satiksmes ministram Krištopanam par problēmām dzelzceļa maršrutā Vaiņode-Liepāja.

Vārdu motivācijai lūdz Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Paldies. Tagad dažādu līmeņu valsts amatpersonas runā par to, cik šī dzelzceļa līnija Vaiņode-Liepāja ir dārga un neizdevīga un cik ļoti nepamatota ir dotācija šai dzelzceļa līnijai. Tiek minēti dažādi skaitļi un fakti, un iztēlo šo līniju bezmaz tā, ka it kā visiem Latvijas nodokļu maksātājiem nu būtu šī līnija jāuztur. Bet, ja mēs paskatāmies, kāda situācija ir patiesībā ar šo līniju, tad redzam, ka tur ir veikta grandioza līdzekļu izšķērdēšana. Varbūt šīs absolūtās summas neiznāks tik lielas, bet tās ir milzīgas salīdzinājumā ar tās dotācijas apmēru, kas šim dzelzceļa posmam ir piešķirta. Faktiski ir skaidrs, ka lielākā daļa no šīs dotācijas ir izšķērdēta. Un tagad, kad šī nauda ir izšķērdēta, var dažādas amatpersonas izdarīt secinājumus par to, ka, lūk, patiesībā jau šeit dotēt nevajadzēja, ka tas viss ir pārāk dārgi un ka dotācija nav iespējama. Tomēr, iedziļinoties lietas būtībā, mēs redzam citu situāciju un tomēr gribam arī pieprasīt no ministra pilnīgi konkrētu atbildību par to, par tiem faktiem... par to, kas šeit ir veikts. Lai nevarētu atkal tautu muļķot, teiksim, ar kādiem demagoģiskiem trikiem un pietiekami skaļu uzstāšanos vienā vai otrā televīzijas stacijā (šim ministram nav problēmu to izdarīt). Lai nevarētu turpināt ar to muļķot tautu.

Tātad ir jautājums: kāpēc dzelzceļa līnijā Liepāja-Vaiņode vilcienu darbina preču dīzeļlokomotīve, kuras darba izmaksas, kas ir 54 lati stundā, ievērojami pārsniedz pat viena pasažieru dīzeļvilciena darba izmaksas, kas ir apmēram 30 lati stundā vai pat vēl mazākas? Kāpēc vilcienu kustībai šajā posmā ir paredzētas grafikā 2 stundas (agrākā braukšanas ilguma - stundas un 10 minūšu - vietā)? Kāpēc vilciena apkalpojošais personāls - pavadonis - ir izvēlēts tāds, kas nedzīvo nedz Liepājā, nedz Vaiņodē, lai viņam par darbu vajadzētu maksāt komandējuma naudu?

Kādām amatpersonām bija jānodrošina Vaiņodes dzelzceļam piešķirtās dotācijas lietderīga izlietošana? Un kādas amatpersonas ir tikušas vai tiks sauktas pie atbildības par Vaiņodes dzelzceļam piešķirtās dotācijas izšķērdēšanu? Vai līdzekļu šķērdēšana ir vērojama arī visās pārējās Satiksmes ministrijas budžeta pozīcijās, tāpat kā tas ir noticis ar Vaiņodes dzelzceļu?

Un motivācijas noslēgumā - viena piezīme Tabūna kungam, kas šeit pirms kādām vairākām stundām nāca un citēja kaut kādus fragmentus no šī pieprasījuma, mēģinot to padarīt smieklīgu. Es gribu pateikt, ka citātu izraušana no konteksta nav korekta diskusijas forma. Un, ja šeit ir tādi cilvēki kā Tabūna kungs, kas nespēj uztvert šo pieprasījumu būtību, tad motivācijas forma viņiem ir absolūti nepieciešama, citādi Tabūna kungam būs ļoti lielas grūtības, izskatot tos savas Pieprasījumu komisijas sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi, līdz ar to visi šīsdienas sēdes jautājumi ir izskatīti.

Bet pirms reģistrācijas un sēdes slēgšanas izskatīsim desmit deputātu iesniegumu, kuri sakarā ar daudzu ministru komandējumiem ierosina pārcelt šīsdienas paredzēto jautājumu un atbilžu sēdi uz 12. februāri.

Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Dārgie mīļie deputāti! Es domāju, ka tiešām vajadzētu atcelt, jo vairākas ļoti svarīgas personas - Ministru prezidenta biedrs Kaksīša kungs un izglītības ministrs Celmiņa kungs - ir devušās projām. Ir diezgan sarežģīti viņiem bijis turp tikt, jo 4 miljoni, kas no “Ventspils naftas” piešķirti Latvijas Olimpiskajai komitejai, varbūt būtu par maz; var būt, ka vēl vajadzētu meklēt kādas summas, lai varētu viņus komandēt uz Nagano, un var būt, ka vēl kādu varētu par šo pašu naudu aizsūtīt uz Nagano... Tas tomēr ir skaisti: jūs redzat, kā skrien kamaniņas, ledus vizuļo, un viss pārējais... Un nu var būt, ka vēl kāds var aizbraukt tur, un tie tad varbūt šodien aizbrauc. Pagaidīsim, kamēr viņi ieradīsies! Var būt, ka beigsies Latvijas Olimpiskās komitejas finansu līdzekļi, ko parakstīja mūsu cienījamie ministri, un tad, kad viņi būs atpakaļ, mēs tādas sēdes varētu tiešām pavisam mierīgi noturēt. Bet tagad iesim pie televizoriem un paskatīsimies, kā atklāj Nagano spēles, lai mēs justu līdzi visiem tiem kungiem, kuri pašreiz Nagano varonīgi pārstāv mūsu parlamentu!

Tā ka es esmu par šo priekšlikumu pārcelt šo sēdi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Nevēlas. Vai ir vajadzīgs balsojums? Nav vajadzīgs. (No zāles deputāts O.Kostanda: “Jābalso!”) Jābalso? Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 17, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Sēde tiek pārcelta.

Pirms sēdes slēgšanas vārds Antai Rugātei. Paziņojums par kārtējo draudzības biedrības sēdi.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Godātie kolēģi! Taupot jūsu laiku, es jūs aicinu uz Latvijas un Francijas parlamentu atbalsta grupas sēdi tūlīt pēc šīs sēdes beigām. Turpat. Kā jau iepriekš tika izziņots, tā ir 104. telpa Jēkaba ielā 16. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Pirms sēdes slēgšanas lūdzu reģistrēties kvoruma noteikšanai ar identifikācijas kartītēm. Cerams, ka iekārta strādās... Vai varam iegūt rezultātus? Rudzīša kungs, lūdzu, noskaidrojiet, vai var iegūt reģistrācijas rezultātus.

Godātie kolēģi, rezultātus iegūt nevar. Vai ir vajadzība lasīt...? Vai kāds uzstāj? Paldies. Sēdi paziņoju par slēgtu.

Nākamā kārtējā sēde 12. februārī pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute