Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas darbu. Izskatīsim kārtējos likumprojektus.

Pēc pašreizējās numerācijas darba kārtības 55. jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības pabalstiem””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts Viesturs Boka. Lūdzu!

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Piedāvāju pirmajā lasījumā izskatīt dokumentu nr. 3882 - “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības pabalstiem””. Motivācija grozīt šo likumu būtībā ir tāda, ka no 1998.gada 1.janvāra ir stājies spēkā likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Līdz ar to arī iepriekšējā likumā ir radusies nepieciešamība precizēt terminoloģiju, precizēt normas, un sakarā ar to Sociālās apdrošināšanas departamentā ir izskatīts un Sociālajā komitejā konceptuāli atbalstīts minētais likumprojekts, kas nosaka maternitātes, slimības un apbedīšanas pabalstus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu, izsakiet apsvērumus par otro lasījumu!

V.Boka. Lūdzu iesniegt priekšlikumus Sociālo un darba lietu komisijā līdz 20.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret Bokas kunga minēto termiņu - 20.aprīli? Iebildumu nav. Paldies. Esam vienojušies.

V.Boka. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi Ministriju iekārtas likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izvērtēja Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Gozījumi Ministriju iekārtas likumā”. Ņemot vērā Juridiskās komisijas atzinumu, kā arī Juridiskā biroja atzinumu, komisija pieņēma lēmumu noraidīt šo likumprojektu. Tātad aicinu, godātie kolēģi, balsot “pret” šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Komisija ierosina to noraidīt. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 33, atturas - 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā netiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. Pirmais lasījums. Iesniedzis Ministru kabinets. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ļoti rūpīgi izskatīja Ministru kabineta izstrādātos grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā un pieņēma lēmumu izstrādāt alternatīvu likumprojektu, kurš ir nodots jūsu izvērtēšanai. Atbildīgās komisijas vārdā es aicinu pieņemt atbildīgās komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu un noraidīt valdības projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Tātad, kā jūs redzat, mums ir gan Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts, gan arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātais likumprojekts. Tātad iesniegšanas secībā mums vispirms būtu jābalso par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu. Vai deputāti... Tātad balsojums tomēr ir nepieciešams. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Vispirms balsojam Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 35, atturas - 25. Tas nav pieņemts. Debatēs, godātie kolēģi, par apspriežamo jautājumu deputāti pieteikušies nav.

Balsosim Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo likumprojektu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 4. Pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Lagzdiņa kungs, kādi ir apsvērumi par otro lasījumu?

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Es komisijas vārdā ierosinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam līdz 20.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 20.aprīli? Iebildumu nav. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Bibliotēku likums”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Pirms mēs sākam izskatīt šo likumprojektu, es pāris vārdos gribu informēt jūs, ka, lai likumprojekts būtu kvalitatīvāks, komisija izveidoja speciālu darba grupu, kurā ietilpa, mūsu izpratnē, lielākie bibliotēku lietu speciālisti Latvijā. Tā ka tas faktiski ir profesionāļu darbs. Aicinu respektēt komisijas viedokli.

Pirmais priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 1.pantu šādā redakcijā, kāda jums ir redzama.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam un priekšlikumam - izteikt 1.pantu jums iesniegtajā redakcijā? Deputāti piekrīt. Paldies. Tas ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. Arī otrais priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas akceptētajai 2.panta redakcijai? Piekrīt. Paldies. Pieņemts,

Dz.Ābiķis. Arī 3.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 3.panta redakciju, kuru akceptējusi atbildīgā komisija? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Arī 4. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Arī 5. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. 5.panta redakcija ir pieņemta.

Dz.Ābiķis. Arī 6. ir atbildīgās komisijas priekšlikums jums redzamajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 6.panta nosaukumu un redakciju, kuru akceptējusi atbildīgā komisija, iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Arī 7. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Arī 8. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret likumprojekta 8.panta redakciju nav. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Arī 9. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 9.panta redakcijai. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Arī 10. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Arī 11. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nr.11 nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Arī 12. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 13. arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Arī 15. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vispirms ir 14., Ābiķa kungs! Mēs to palaidām garām.

Dz.Ābiķis. Jā, es atvainojos! 14.

Sēdes vadītājs. Tātad 14. priekšlikums skar likumprojekta 14.pantu - “Akreditēto bibliotēku saraksti”. Deputāti piekrīt 14.panta redakcijai. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Arī 15.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums jums redzamajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Arī 16.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 16.panta nosaukums ir “Bibliotēku tiesības”. Šā panta nosaukumu un redakciju atbildīgā komisija ir akceptējusi. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Arī 17.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. “Bibliotēku finansēšana” - tāds ir 17.panta nosaukums un redakcija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Līdzīgs ir arī 18.priekšlikums. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 18.panta redakcijai deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Es aicinu deputātus atbalstīt arī 19. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Aicinu atbalstīt priekšlikumu, kas skar 20.panta jauno redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi ir ar 21. panta jauno redakciju. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi ir ar 22.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Aicinu atbalstīt arī 23.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. Aicinu atbalstīt arī 24.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta likumprojekta 24. panta redakciju. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi aicinu atbalstīt arī 25.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Aicinu atbalstīt arī 26.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Aicinu atbalstīt arī 27.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti akceptē. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Aicinu atbalstīt arī 28.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. 28.pants - “Latvijas Bibliotēku padomes kompetence”. Deputāti piekrīt panta nosaukumam un redakcijai. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Aicinu atbalstīt arī 29.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Līdzīga ir arī 30.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tāpat aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas izstrādāto pārejas noteikumu redakciju.

Sēdes vadītājs. Tad vēl 31.pants. - “Bibliotēku pārraudzība”. Deputāti piekrīt. Iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Jā, arī 31.pants.

Sēdes vadītājs. Un ir arī pārejas noteikumi. 20.priekšlikums. Atbildīgās komisijas redakcijā izstrādātie pārejas noteikumi. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs iesniegt priekšlikumus līdz 20.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Nobalsosim, Ābiķa kungs! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu minēt apsvērumus par trešo lasījumu.

Dz.Ābiķis. Es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 20.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Līdz 20.aprīlim. Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nav. Paldies, esam vienojušies.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, nākamais ir neizskatītais pastāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts “Par pasaules valstu un starptautisko organizāciju oficiālo viedokļu konstatēšanu sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 22.augusta Deklarāciju par Latvijas okupāciju”. Iesniegusi deputātu grupa.

Tikko mēs esam saņēmuši apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētāja Straumes kunga parakstītu dokumentu, kurā viņš raksta: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136.pantu ierosinu Saeimas lēmuma projektu “Par pasaules valstu un starptautisko organizāciju oficiālo viedokļu konstatēšanu sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 22.augusta Deklarāciju par Latvijas okupāciju” nodot Juridiskajai komisijai lēmuma projekta juridiskai precizēšanai.” Tāds ir šīs frakcijas priekšlikums.

Godātie kolēģi, to mēs balsosim pirms balsošanas “par” vai “pret” šī lēmuma projekta pieņemšanu. Tagad sāksim debates par šo jautājumu.

Debatēs pieteicies ir Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Mēs visi labi zinām, ka Deklarācija par Latvijas okupāciju ir pieņemta pasen, pie tam ar lielām grūtībām, tā divas vai pat trīs reizes tika celta galdā, lai beidzot mēs sāktu strādāt pie okupācijas seku likvidēšanas.

Kā mēs visi labi zinām, okupācijas seku likvidēšanas darbs vispār nav sākts, ne arī ir informēta pasaules sabiedrība par stāvokli, kāpēc mums joprojām ir daudz tādu nenoskaidrotu jautājumu, ko pasaules demokrātijas valstis jau sen ir atrisinājušas. Tās brīnās, ka mums te ir dažādi jautājumi, kas rada domstarpības starp tām tautībām, kas atrodas Latvijā. Tie rada domstarpības starp Krieviju un Latviju, rada domstarpības starp Vāciju un Latviju, rada domstarpības starp tām valstīm, kuras parakstīja Jaltas dokumentus un citus dokumentus. Tā ka mūsu Ārlietu ministrija un Ministru kabinets nav šinī jautājumā neko darījis, neskatoties uz to, ka Tautas kustības “Latvijai” frakcija ir vairākkārt uzdevusi jautājumus, taču nav saņēmusi nekādu sakarīgu atbildi.

Viena atbilde, ko mēs saņēmām no Birkava kunga, bija tikai tāda, ka šis teksts esot pārtulkots angļu valodā un izsūtīts attiecīgajām ANO dalībvalstīm. Ja tur būtu vēl kaut kāds komentārs klāt, kas izskaidrotu šo īso tekstu un paskaidrotu, kāpēc tas ir sacerēts, kāpēc šāds likums būtībā ir pieņemts, tad varētu vēl saprast. Ārlietu ministrija šajā jautājumā nav darījusi neko, un mēs tagad redzam, ka mēs esam nonākuši lielas krīzes malā. Un to mēs redzam arī saistībā ar attiecību saasināšanos starp Latviju un Padomju Savienības tiesību mantinieci - Krieviju.

Šodien jūs jau redzējāt arī piketētāju simtus šeit pie Saeimas nama, kuri mūs skaļā balsī sauc par fašistiem. Tas ir tīrais neizskaidrošanas darba rezultāts. Un es gribu vēlreiz atkārtot, ka tā ir pastāvošās valdības, pastāvošās Sadarbības padomes nolaidīgā darba rezultāts. Jums jāuzņemas pilna atbildība par šo attiecību saasināšanos. Un skaidrojumi, ka te ir kaut kādi ekonomiski iemesli, ir tikai atrunāšanās. Tāpēc par šo jautājumu beidzot ir jāsāk runāt Saeimai.

Es domāju, ka beigās, pēc šī lēmuma pieņemšanas, vajadzēs pieņemt arī papildu lēmumu par to cilvēku atbildību, kuri nav šo deklarāciju īstenojuši. Nav arī Baltās grāmatas, kur būtu uzskaitīti visi zaudējumi, kas Latvijai nodarīti okupāciju rezultātā - trīs okupāciju rezultātā. Nav aplēsti arī zaudējumi par cilvēku zudumiem. Mēs zinām, ka Vācija vismaz par savās koncentrācijas nometnēs ieslodzītajiem kaut vai simboliski kaut ko maksā. Krievija - gluži otrādi! Par tiem nevainīgajiem cilvēkiem, kas tika tur aizsūtīti, arī par to, ka viņi ir bijuši iesaukti vācu armijā, - gluži otrādi! - pārmet pat tiktāl, ka mēs nedrīkstam pieminēt viņu miršanu, pat viņu nāvi nedrīkstam pieminēt. Šo divu lielo politisko bandītu - Hitlera un Staļina - nevainīgo upuru piemiņu nedrīkst pieminēt. Šo abu valstu tiesību mantinieki ir vienojušies, ka nedrīkst pieminēt.

Godātie kolēģi! Šajā jautājumā beigu beigās ir jāsāk runāt, lai pasaule zina, kā ir īstenībā - ka upuri tiek kaunināti par pāridarītāju darbiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Pēc Jāņa Mauliņa teiktā daudz vairs nebūtu pat ko piebilst (No zāles deputāts M.Lujāns: “Tad nerunā!”), bet dažus akcentus vēl tomēr gribu salikt, kāpēc šāds lēmums mums Saeimā būtu jāpieņem. Un tas ir lēmums - uzdot Ārlietu ministrijai konstatēt katras ANO sastāvā esošās valsts oficiālo attieksmi pret Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 22.augusta Deklarāciju par Latvijas okupāciju un uzdot Ministru prezidentam nekavējoši sagatavot un iesniegt ANO starptautiskajai tiesai Hāgā prasību ar lūgumu dot juridisku izvērtējumu Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 22.augusta Deklarācijai par Latvijas okupāciju un no šīs deklarācijas izrietošajām prasībām pret vainīgajām valstīm par politiskās, materiālās un morālās palīdzības sniegšanu Latvijas Republikai okupācijas seku likvidēšanai. Okupācijas sekas Latvijā šobrīd tiešām nav likvidētas, tās vēl darbojas. Tā pati postkomunistiskā elite, kas Latvijā valdīja komunistu laikos, tagad ir transformējusies par mūsu šodienas varas eliti. Tie paši cilvēki, kas bija augstos amatos padomju laikā, padomju impērijas demontāžas procesā ir nonākuši gan ietekmīgos amatos, gan arī lielu uzņēmumu vadībā. Tas bija plānots un rūpīgi īstenots process, kurā tālaika valdošie cilvēki spēja saglabāt savu reālo ietekmi valstī. Un arī šodien viņi šo ietekmi mūsu valstī saglabā.

Šiem pašiem cilvēkiem, šai postkomunistiskajai varas elitei ir izdevīgi tas, ka Latvijā tiek kurināts naids starp dažādām tautībām, lai gan patiesībā starp dažādu tautību vienkāršajiem cilvēkiem Latvijā naids nepastāv. Tomēr šis naids Latvijā tiek kurināts. Latvijā ir šie naida kurinātāji, un mums ir jāapzinās, ka šie cilvēki ir. Šāda oficiāla viedokļa noskaidrošana un starptautiska skanējuma piešķiršana mūsu Deklarācijai par Latvijas okupāciju liks šiem cilvēkiem kaut nedaudz “pierauties”, tiem, kas kurina naidu. Šādas deklarācijas starptautiska atzīšana būtiski apgrūtinās arī pasaules sabiedrībai kaut kādā citā veidā sniegt propagandas atbalstu šiem cilvēkiem. Mums Latvija ir jāveido par saticības un miera zemi, bet tai ir jābūt tādai saticības un miera zemei, kurā var dzīvot arī latviešu tauta, kur pirmām kārtām ir jādzīvo latviešu tautai.

Tāpēc es aicinu deputātus nobalsot jau tūlīt, šodien, par šo Saeimas lēmuma projektu un uzsākt darbu pie okupācijas fakta starptautiskas atzīšanas, lai mūs vairs nevarētu pamācīt dažādi gudri starptautiski eksperti tādā veidā, kā viņi to dara šobrīd, bet lai viņi būtu spiesti rēķināties arī ar to, kas pie mums Latvijā šobrīd reāli ir noticis.

Un vēl viens moments. Es šajā brīdī Saeimas zālē neredzu televīzijas pārstāvjus, es šajā brīdī redzu tikai dažus laikrakstu žurnālistus. Tas nozīmē, ka šis jautājums par Deklarācijas par Latvijas okupācijas starptautisku atzīšanu no pašreizējās preses elites puses netiek uzskatīts par būtisku. Un tā ir tā pati varas elite, kura ir saaugusi arī ar preses eliti un kura šo jautājumu par to, ka Latvija ir bijusi okupēta valsts, labprāt noklusētu. Šodien Okupācijas muzejs nav ietverts mūsu valsts oficiālajā protokolā un šī Okupācijas muzeja darbs netiek mūsu valstī atspoguļots. Jautāsim - kam tas ir izdevīgi, un nobalsosim par šo lēmuma projektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Jūs, kas tikāt ievēlēti kā Nacionālais bloks! Un mani draugi opozīcijā! Jautājums šodien ir ļoti vienkāršs. Latvija bija okupēta. Mēs to jau esam konstatējuši, bet lieta ir tāda, ka mēs neesam to atgādinājuši pasaulei, tāpēc, kā iepriekšējie runātāji teica, ir domstarpības. Pasaule nesaprot to, kas šeit notiek, un turpinās strīdi par to, kam ir taisnība. Latviešu tautas taisnība tiek piemirsta. Jautājums: kāpēc mēs šādu situāciju gribam pieļaut, kāpēc mums vajadzētu būt naidā ar Krieviju, ar Vāciju vai citām lielvalstīm? Tas, kas šeit notika beidzamajos 50 vai 60 gados, pasaulei būtu jāsaprot. Un tad, kad mēs visi to saprotam, mēs varam ķerties klāt pie atjaunotnes darba. Šeit patiesībā nav nekāda naida, vien patiesība var vest uz risinājumu. Ir šaubas, kas mums šeit ir jāprecizē. Es domāju, ka šeit nav daudz, ko precizēt.

Mums ir jāatgādina pasaulei, lai tā apskatās, ko tā visus šos gadus ir teikusi par to, kas notika Baltijā. Tā bija okupācija! Tur nekādu šaubu nav. Pat Krievijas draudzības delegācija no Krievijas Domes un mūsu parlamenta atzina, ka Krievijai būtu jāatzīst, ka šeit bija okupācija. Tur nekādu strīdu nevar būt! Taču pasaule to neizprot, un mēs it kā esam fašisti. Mēs viss kaut kas esam. Tie cilvēki, kas tur uz ielas stāv, tiek uzkurināti, ka viņi ir atnākuši atbrīvot mūsu zemi no fašistiem, ka viņi šeit ir varoņi, lai gan mēs zinām, ka tā nav. Mēs zinām, ka vācieši, kad viņi ienāca un izstūma krievus jeb boļševikus pēc baigā gada, ka vācieši šeit bija okupanti un ka latviešu valstsvīri turējās pret mobilizāciju tik ilgi, cik vajadzēja, lai varētu tomēr bruņot latviešus un stāties pret “sarkano nāvi” kara beigās. To viņi panāca. Un tad pasaule mūs vienkārši atstāja.

Pasaulei ir jāsaprot, no kurienes nāk tie kriminālie, kas šodien pār mums valda. Pasaulei ir jāsaprot, kāpēc mums tik grūti iet, un viņai ir jāsaprot, cik grūti mums iet. Es šeit runāju par visiem iedzīvotājiem. Un pasaulei ir jāuzņemas sava daļa atbildības.

Es neizprotu, kāpēc šo rezolūciju nevar tieši pieņemt, es nesaprotu, kāpēc mēs šo rezolūciju zaimosim ar to, ka tā nonāks tur, kur ir beidzamais tiesnesis, kas ir latviešus tiesājis un sūtījis uz Sibīriju par to, ka viņiem ir sarkanbaltsarkanās krāsas, ka mēs sūtīsim šo rezolūciju pie tā kunga, uz viņu komisiju, lai tā precizē. Tad laikam viņi precizēs tā, kā Māris Grīnblats precizēja mūsu vēstures grāmatas, ka tikai daži, kas tika sūtīti uz Sibīriju, bija nevainīgi.

Kādu precizitāti mēs tur gribam ieviest? Mēs gribam konstatēt faktu, kuru pasaulē noliedz, ka Latvija bija okupēta, un tad mēs gribam ķerties pie darba kopēji un draudzīgi izlemt, kā dalīsim to nastu, lai tās okupācijas sekas sāktu novērst. Es neredzu, ka šeit kāds varētu balsot “pret”, un, ja kāds grib balsot “pret”, tad es gribētu, lai viņš uznāk tribīnē un paskaidro - kāpēc. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Uziesim ar!”) Balsosim “par” un, lūdzu, nodosim šo lēmumu Ārlietu komisijai, jo mēs visi šeit runājām par ārlietu darbu, nevis Kaksīša kunga vadītajai Juridiskajai komisijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā man būtu jāpiekrīt apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iniciatīvai. Ja mēs to gribam tālāk izskatīt, tad noteikti vajag vismaz nosūtīt...

Cienījamie kolēģi, bija patīkami dzirdēt aplausus no “Brīvības”, un sakarā ar to, ka mani ļoti sajūsmina pats teksts... Es, protams, saprotu, ka tā ir arī cienījamās “Brīvības” iniciatīva, un mani ļoti interesē tas moments, vai mēs gribam ar šo rezolūciju, ko cienījamie kungi ir sagatavojuši, pazemot Latvijas Saeimu, vai mēs gribam reāli panākt arī rezultātu. Ja šis atkal ir kārtējais Čerāna kunga un kompānijas priekšvēlēšanu gājiens, tad “acis” jūs jau varbūt dabūsiet, tikai es nezinu - kādas.

Cienījamie kolēģi, iedomāsimies, kā tas ir, ka mums ir jāprasa starptautiskajai tiesai, lai tā izskata Saeimas lēmumu. Tad rodas jautājums: kuru nākošo Saeimas lēmumu mēs nosūtīsim, ja šinī lēmumā mēs būsim uzlikuši par pienākumu Ministru prezidentam iesniegt tiesā materiālus par kompensāciju vai konkrētām prasībām? Mēs varētu saprast šo lēmumu, un tādēļ šis dokuments tekstuāli patiešām komisijā ir jāsagatavo nopietni, lai mēs nepārvērstos par nedaudz īpatnējiem elementiem. Vai arī šī ir kārtējā kustības “Latvijai” sava veida provokācija, viena no daudzām...

Es varu atklāti pateikt, ka mani patiešām šis jautājums daudz mazāk šodien interesē. Mani daudz vairāk interesē jautājums par to, kā dzīvo mūsu cilvēki, bet cerēt uz to, ka ar Hāgas tiesas palīdzību mēs panāksim Jaltas-Potsdamas līguma denonsēšanu... Es tam neticu!

Cienījamais Rubina kungs, arī jūs tikāties... Mēs Briselē tikāmies ar NATO vadību, ar vācu ģenerāļiem, ar NATO četrzvaigžņu ģenerāļiem. Kad uzdeva jautājumu par situāciju attiecībā uz latviešu leģionāriem, par viņu cīņu pret boļševismu, tad viens no viņiem, vācietis būdams, reāli pateica to, ka agresorvalsts bija Vācija. Rubina kungs, vai es meloju? Tā bija, arī jūs bijāt tur un dzirdējāt viņa atbildi. Un to sacīja viens no četriem četrzvaigžņu ģenerāļiem - NATO karaspēka štāba priekšnieks. Un tādēļ nevajag, cienījamie kolēģi, veikt provokācijas, bet, ja gribat veikt provokāciju, tad vajag to veikt vismaz profesionālā līmenī, citādi, zināt, var noķert ar benzīna kanniņu pie Saeimas, ja mēģināsiet to aizdedzināt.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Te ir atkal viens labs nodoms, bet jūs jau zināt, kas notika ar labiem nodomiem, - tos izlietoja arī ceļa bruģēšanai uz elli. Un šoreiz tas labais nodoms ir pirmām kārtām vērsts pret citiem parlamentāriešiem, pret valdību. Lai varētu, tā sakot, “noreaģēties”... Varbūt psihiatrs to saprastu. Un tātad pirmais ir izteikt neapmierinātību ar pašreizējo valdību, ar saviem citu partiju kolēģiem. Tiešām sava patiesība bija arī tajā, ko Lujāna kungs tikko teica.

Mums tā deklarācija ir, to pieņēma šis suverēnais nams, tā deklarācija ir jālaiž pasaulē, protams, tas ir jādara, bet ko mēs šeit prasām? Mēs prasām no Starptautiskās tiesas, no citām valstīm, mūsu okupācijas atzīšanu. Tad jautājums ir tāds, ja lieto loģiku: ja nu viņas nolemj, ka nav bijusi okupācija? Nu ko tad mēs darīsim? Kā tad mēs reaģēsim? (Starpsauciens: “Skaidrosim...”) Nē, mums nav nekas jāskaidro, es iesaku jums vienkāršāku risinājumu, pie kā mēs vēl neesam ķērušies, bet pie kā jau sen, sen ir ķērusies Izraēla, - mums jāņem piemērs no Izraēlas tautas. Proti, Vācija vēl šo baltu dienu, es zinu, maksā, cik nu vispār par cilvēku dzīvībām un pazaudētām dzīvēm var samaksāt, tomēr maksā. Un mums jāprasa no abām valstīm - no Krievijas kā Padomju Savienības pienākuma pārmantotājas un tāpat arī no Vācijas - kompensācija par mūsu tautai un Latvijai nodarītajiem zaudējumiem. (Starpsauciens no zāles: “Kāpēc tas nav izdarīts?”) Ar to jautājumu mums jāiet pie Hāgas tiesas, mums ir jāpieņem, ka tas jau pats par sevi saprotams, ka taču mums bija okupācija. Vai tad mums vēl jāprasa, lai kādi citi novērtē? Uz tās bāzes. Un tam ir pamats, jo, kad Latvija bija okupācijā, tad tomēr, par spīti Jaltas un Teherānas konferencēm, ne Amerikas Savienotās Valstis, ne Lielbritānija, ne Francija neatzina mūsu iekļaušanu Padomju Savienībā, tātad mēs juridiski, de iure, bijām vēl joprojām neatkarīga valsts, tikai - okupācijā. Tātad jautājums nav par to, mums nekāds izvērtējums nav vajadzīgs, bet mums būtu jāiesniedz caur Hāgas tiesu un arī visādos citādos veidos prasība pret Krieviju. Jā, Lujāna kungs pieminēja... Jādomā par to, kā cilvēki dzīvo šeit, Latvijā, bet es pateikšu, ka mūsu pensionāriem varētu pensijas uzlabot no Krievijas budžeta, piemēram... Tāpat teritoriālie jautājumi... un tā tālāk. Mums ir jāiesniedz prasība Krievijai, un, ja tad Krievija atteiktos piedalīties šajā Hāgas procesā, tad vismaz mēs būtu kāruši šo lietu pie lielā zvana un sagādājuši mums vajadzīgo, vismaz morālo, atbalstu. Tas ir tas gājiens. Bet šis priekšlikums šauj garām tam mērķim, un tas īstais mērķis diemžēl, man jākonstatē, ir... galvenais, lai kaut kādā veidā izteiktu nepatiku pret tiem parlamentāriešiem, kas ir pozīcijā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Deklarāciju izstrādāja Juridiskā komisija, un tā tika pieņemta 1996.gadā. To visu vadīja, ja nemaldos, Romāns Apsītis, un delarāciju izstrādāja paplašinātā sastāvā. Es domāju, ka tas būtu pilnīgi normāli, ja tagad mēs uzdotu Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai konstatēt katras Apvienoto Nāciju Organizācijas sastāvā esošās valsts oficiālo attieksmi pret Latvijas Republikas Saeimas pieņemto Deklarāciju par Latvijas okupāciju. Pašreiz Straume, kas pārstāv “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, un visi viņu frakcijas deputāti ir iesnieguši... ka it kā vajagot precizēt Juridiskajai komisijai... Bet kas tad jāprecizē? Deklarācija jau ir izstrādāta. Vai Straumes kungs domā, ka Ministru prezidents Krasts, kas ir viņa partijas biedrs, netiks galā ar šo uzdoto, ar šo Saeimas lēmumu? Tāpat es gribētu prasīt Sinkam, kas ir “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvis, - ko jūs, Sinkas kungs, esat darījis šo divu gadu laikā, kopš ir pieņemta deklarācija par Latvijas okupāciju, lai izskaidrotu šo deklarāciju? Ja mēs skatāmies šo sarakstu par “tēvzemiešu” komandējumos izlietotajiem līdzekļiem, tad redzam, ka līderis ir Sinka, kas ir iztērējis no valsts budžeta līdzekļiem 19 334 latus. Es gribu dzirdēt, ko jūs, Sinka, esat izdarījis. Jūs esat savulaik piedalījies balsojumā un pieņēmis lēmumu, lai pensionāriem būtu tādas zemas pensijas. Tagad jūs nez ko runājat par pensionāriem. Jūs kopā ar vadošajām partijām esat pieņēmis lēmumu, ka var izpārdot Latvijas zemi. Es gribu zināt, ko jūs esat izdarījis. Jūs taču bijāt valsts ministrs Ārlietu ministrijā, jūs taču varējāt nākt ar kaut kādām iniciatīvām. Jūs vienkārši tukši pļāpājat, atvainojos par izteicienu.

Tā ka es domāju, ka mums nevajag sūtīt ne uz vienu komisiju... Mums vajag pieņemt šo iesniegto lēmuma projektu. Nobalsosim! Lai katra valsts pasaka, kā viņa reaģē uz šo deklarāciju. Var būt, ka “tēvzemieši” tagad sakarā ar pēdējiem notikumiem... mēs dzirdam, ka jūs tagad jau aktīvi domājat, kā mainīt Pilsonības likumu, un tas ir varbūt labi, ka jūs sākat domāt kaut ko, var būt, ka jūs jau tagad atsakāties no šīs deklarācijas. Tad paziņojiet, uzrakstiet, ka atsakāties. Vakar mēs runājām par to, ka mums vajadzētu Ārlietu komisijas delegācijas braucienu uz Lietuvu. Kas balsoja “pret”? Mēs varam paskatīties, kā kurš balsoja par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. “Pret” balsoja Vidiņš - “tēvzemietis”, Požarnovs - “tēvzemietis”, Jirgens un Tabūns atturējās (tas ir tas pats “pret”), un Sinka... Paklausieties, Sinka, nu es jūs nesaprotu, tāpat Tabūnu un Vidiņu! (Starpsauciens no zāles: “Tevi ne tik Lietuvu, pat uz Pleskavu nevar laist...”)

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš - LZS, KDS frakcija.

P.Kļaviņš (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir jau pareizi arī tas, ko Sinkas kungs teica, bet diemžēl vienā ziņā viņš gan kļūdās. Es nedomāju, ka ar šo ierosinājumu te ir kaut kāda akcija pret citiem Saeimas deputātiem vai pret valdību. Taču man jākonstatē, ka nekas jau nenotiek. Mēs 1996.gada 22.augustā pieņēmām šo deklarāciju par Latvijas okupāciju. Nu, labi. Un kas ir noticis pa šo laiku? Pārtulkota angļu valodā? Augstākais, ka tas ir izdarīts. Mēs veidojam Latvijas tēlu. Ar tiem pašiem propagandistiskajiem līdzekļiem, ar kādiem tas notika padomju okupācijas laikā. Tad, kad nemaz nevarēja šeit ierasties un apskatīt Latvijas zemi, tikai Rīgu. Tad, kad mēs no trimdas bijām šeit ārzemnieki un mūsu robeža Latvijā bija Rīgas pilsētas robeža. Tad mums deva rokās skaistus albumus par Gauju un Ventu un par dažādām citām vietām - Latvijas tēlu ar skaistām ainām. Ko mēs šodien pasniedzam ārzemēm? Kas ir tas, ar ko mēs veidojam Latvijas tēlu? Ar saviem mūziķiem, māksliniekiem, ar piedalīšanos izstādēs. Tas ir skaisti. Bet kāpēc mēs nevaram beidzot visu šo demogrāfiskā procesa mehānismu apliecināt? Tad nebūtu tik daudz pārpratumu. Es nepievienojos mūsu Valsts prezidenta uzskatam, ka starptautiskā sabiedrība var nezināt komplikācijas, kādas šeit ir, un visu, kas te ir noticis. Starptautiskajā sabiedrībā tiem, kas politiskajā plāksnē strādā un iedrošinās mums kaut kādus padomus dot, ir jāzina, kas šeit notika. Bet arī mēs paši esam pa daļai vainīgi, ka esam pasīvi un neko vairāk nedarām, kā tikai mēģinām ar savu skaisto fasādi uz āru Latvijas tēlu radīt. Ar to ir par maz. Un, Sinkas kungs, tāpēc, ka pietrūka šīs iniciatīvas no pozīcijas puses, neņemiet, lūdzu, ļaunā, ka opozīcija ir sastādījusi šo projektu un iekustinājusi šī jautājuma risināšanu. Risināsim to, manis pēc, ar Juridiskās komisijas palīdzību, bet vienu lietu gan es gribētu lūgt - lai tas neieilgst līdz rudenim. Kad Juridiskā komisija pie tā sāks strādāt, kad iesniegs to pirmajam lasījumam? To es ļoti labprāt gribētu zināt. Laiks negaida. Jūs redzat, kā pret mums vēršas mūsu imigranti, kas ir nemierā ar pastāvošo Latvijas neatkarību, gaida atgriežamies impēriju, nemēģina integrēties, necenšas naturalizēties, nepieprasa pat tās ceļojuma pases, kas viņiem tiek piedāvātas, jo viņiem labāk patīk sirpis un āmurs, jo viņi cer, ka varbūt tomēr reiz atkal būsim Krievijas guberņa. Un tāpēc ir pie šā jautājuma jāstrādā, ne tikai jārunā.

Un Lujāna kungam es gan gribētu atgādināt, ka to jau Vācijas ģenerālis var teikt, ka Vācija bija agresors - un tāda viņa bija, par to nav ko runāt - bet tas nenozīmē, ka Padomju Savienība nebija agresors. Es pats dzīvoju tanī laikā un redzēju krievu tankus ienākam mūsu zemē. Es pats to piedzīvoju, toreiz Rugāju pamatskolā biju skolnieks. Es redzēju, kā šīs krievu armijas masas okupēja mūsu zemi, un te vēl kāds man grib stāstīt, ka nebija okupācijas! Kas tad ir okupācija? Vai okupācija ir zvirbuļu bari, kas sabrauc iekšā kaut kur, nevis tanki un bruņotie spēki? Mūsu zeme bija okupēta, un mums ir jāprasa tieši tas, uz ko arī Sinkas kungas norādīja, - mums ir jāpieprasa, lai vismaz vainīgās puses ar savu atbildību sāk risināt jautājumu par šīs okupācijas sekām. Un tur ir daudz ko risināt. Bet, ja mēs paši esam tik mīksti un nekā nevaram apliecināt un neko neprasām, un vienmēr klanāmies, tad, piedodiet, mēs esam klaušu laiku mentalitātē vēl šodien. Es nožēloju to. Ir beidzamais laiks, lai mēs šinī virzienā strādātu un lai Latvijas tēls iegūtu tos skarbos vaibstus, kas viņā ir sakarā ar mūsu vēsturi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu vispirms - par darīšanu un nedarīšanu. Par darīšanu un nedarīšanu mēs varēsim spriest pēc Saeimas balsojuma par mūsu priekšlikumu atzīt 16. martu kā leģionāru atceres dienu. Tad jau balsojums parādīs darītājus un nedarītājus.

Katrā jautājumā ir trīs lietas. Ir mērķis, ko mēs gribam sasniegt, ir līdzekļi un ir izpildītāji. Mērķis mums visiem it kā būtu skaidrs - panākt, lai vainīgie atzītu vēsturisko taisnību un lai mēs saņemtu morālu un arī materiālu kompensāciju. Par to mēs te nestrīdamies. Taču kādi ir līdzekļi? Te bija runa, ka nekas netiekot darīts pie Baltās grāmatas. Runātājs parādīja savu absolūto nezināšanu. Ja vēlaties saņemt informāciju, ko esmu sniedzis saziņas līdzekļiem, - lūdzu! Baltās grāmatas manuskripts būs šī gada beigās gatavs. Tas sauksies “Okupācijas gadu nodarītais Latvijai”. Nākamajā gadā līdz 23. augustam, tātad līdz tam brīdim, kad būs pagājuši 60 gadi kopš Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas, būs gatava grāmata, kas ir paredzēta kā mūsu valdības pasūtījums, kā līdzeklis, lai ar vēsturiskiem materiāliem pārliecinātu pasauli par savu taisnību. Te jau var atnākt uz tribīni un skaisti pateikt visu ko. Tas nedara godu tiem mūsu deputātiem, kuri tā vietā, lai runātu par to, kas mums ir jādara, sāk meklēt pie otra kaut ko, ko tas nav darījis. Atkārtoju, ka darbs pie Baltās grāmatas ir ļoti tiešs.

Tālāk. Tālāk, protams, ir otra lieta - nopietna dokumentu sagatavošana, lai mēs varētu prasību iesniegt Hāgas tiesai. Tas nav joks - gatavot šos dokumentus, kur katram vārdam ir jābūt izsvērtam. Ir pilnīgi pareizi, ka pie šiem dokumentiem ir jāstrādā, un tas arī notiek. Tātad faktu materiālu mēs gatavojam. Pie Baltās grāmatas strādā mūsu labākie vēsturnieki un arhīvu speciālisti, darbs ir sadalīts pa posmiem, ir zināmas nodaļas, un ir zināms katras nodaļas atbildīgais, redkolēģija. Mēs esam piešķīruši no Saeimas budžeta naudu šīs grāmatas sagatavošanai, nav tur nekādu problēmu. Šis darbs ir jāpabeidz, vienalga, kāda valdība arī būtu. Es ceru, ka tas tā arī būs.

Jautājumā par materiālu sagatavošanu Hāgas starptautiskajai tiesai mēs esam arī konsultējušies ar mūsu pārstāvi ANO - ar Priedkalna kungu. Man liekas, jums visiem ir skaidrs, ka, lai mēs tiktu līdz šai tiesai, ir jāsagatavo šis process, un pirmām kārtām tas ir jādara ANO, kur mūsu pārstāvjiem ir jāpārliecina ANO citu valstu pārstāvji par mūsu prasību lietderīgumu. Citādi paliks tikai mūsu prasība kā tāda. Labi, arī tas ir labi. Bet varbūt pamēģināsim to lietu nopietni pabeigt.

Un tāpēc nedrīkstam šajos dokumentos kļūdīties nevienā vārdā. Kāpēc jādzird tādi pārmetumi, tas, ka šis dokuments ir jādod izvērtēt mūsu Juridiskajai komisijai un sagatavot? Izlasiet, cienījamie iesniedzēji, ko jūs esat 2. punktā ierakstījuši! Jūs esat ierakstījuši: uzdot Ministru prezidentam sagatavot un iesniegt prasību ANO Starptautiskajai tiesai Hāgā, lai tā dod juridisku izvērtējumu Saeimas deklarācijai. Vai jums neliekas smieklīgi, ka Hāgas starptautiskā tiesa dos izvērtējumu mūsu valstī pieņemtajam dokumentam? Ne jau tas mums ir jāpanāk. Mums ir jāpanāk, lai vēsturiskā patiesība uzvarētu Hāgas tiesā.

Tā ka neņemiet ļaunā, cienījamie iesniedzēji. Palasiet uzmanīgāk, ko jūs esat tur uzrakstījuši. Un mūsu priekšlikums ir šo dokumentu uzlabot, nevis kaut kur noguldīt, un tāpēc es lūdzu šodien atdot to šai komisijai. Nosakiet kaut kādu termiņu, tajā ziņā nav nekādu problēmu. Sagatavosim to tā, lai tam ir jēga, citādi tas paliks karājoties kaut kur uz nagliņas un tam nekādas nozīmes nebūs. Un netaisīsim šeit politisko kapitālu no mūsu vēsturiskās pagātnes! Ja mēs tiešām mūsu valstij vēlam labu... Es iesaku tomēr noslīpēt to, un tad tiešām varēsim tālāk ar to strādāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Ir tiešām diezgan zīmīgi, ka šodien “Tēvzemei un Brīvībai” runā vienā balsī ar Lujānu. Sevišķi Sinkas kungs, kas runāja, ka nevajagot mums šo lēmuma projektu šodien. Rodas jautājums - vai tiešām “Jaunajā Avīzē” publicētā 1. aprīļa ziņa par to, ka Rubiks iestājies “Tēvzemei un Brīvībai”, būtu jau kļuvusi patiesa? Ceru tomēr, ka ne.

Sinkas kungs šeit nāk un saka, ka ir jāprasa kompensācija no Krievijas un Vācijas, un tas tiešām ir jādara. Bet tad ir mans jautājums, kas man ir vienmēr tajos gadījumos, kad “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvji runā skaistus un patriotiskus vārdus, - ko jūs esat darījuši, lai šo jautājumu risinātu? Un kur ir šis jūsu pētījums? Jo tagad kopš deklarācijas pieņemšanas brīža ir pagājis jau vairāk nekā pusotrs gads, bet nekādi praktiski rezultāti vēl nav iezīmējušies. Atkal kaut kas tiek solīts attiecībā uz nākotni, kaut kādu tuvāku vai varbūt arī tālāku nākotni, bet mums ir vajadzīgi šie rezultāti jau tūlīt, un mēs redzam, ka šī darbība nav notikusi. Protams, var šeit nākt un atkal gaudot par dažādiem kārtējiem opozīcijas pieprasījumiem, bet šī darbība nav notikusi, un to mēs redzam visi. “Tēvzemei un Brīvībai” tagad mēģina piedāvāt šo lēmuma projektu nosūtīt Juridiskajai komisijai - Bišera kungam un Kaksīša kungam - juridiskai precizēšanai, bet tā vietā tomēr pareizāk būtu piedāvāt kaut kādu alternatīvu pašiem. Vai tiešām jūs cerat, ka Bišera kungs ar Kaksīša kungu jums to precizēs tādā veidā, ka šeit mēs reāli kaut ko labu dabūsim?

Es aicinu tomēr nobalsot par šo projektu šodien un strādāt pie tā, lai okupācijas fakts tiktu atzīts starptautiski.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Man jāsaka, ka ļoti žēl, ka šodien jūs nav mācījis nekas no tā, kas notiek uz ielas. Ielas vienā pusē stāv krieviski runājošie un sauc vārdu “fašisti”, bet otrā pusē stāv latviski runājošie un draud ar atombumbām un nezin ko citu. Ja šāda situācija eksistē Latvijā, tad tā ir arī kritiski jāizvērtē un jānonāk pie secinājuma, ka nav kaut kas normāli šinī valstī un nav kaut kas izdarīts līdz galam. Mēs dzirdam šeit no tribīnes, ka agresorvalsts ir bijusi Vācija - neviena cita, tikai Vācija. Es nezināju, ka Tautas saskaņas partijas frakcijas ārlietu konsultants tagad ir Vācijas ģenerālis un ka tas nosaka to, kas ir noticis Latvijā Otrajā pasaules karā. Es domāju, ka šodienas situācija, kāda ir Rīgā un kādu mēs redzam pie Saeimas ēkas, ir vistiešākajā veidā saistīta ar to, ka mēs neesam pratuši pasaulei parādīt savas valsts traģēdiju, savas valsts grūto un sarežģīto likteni. Un man ir absolūti nepieņemams Sinkas kunga norādījums, ka mums nekas nav jāskaidro un ka pasaulei jau tāpat tas viss ir zināms. Jā, Amerika nav atzinusi Latvijas okupāciju, bet aizbrauciet uz Ameriku, Sinkas kungs, un pajautājiet Amerikas Kongresā, cik no kongresmeņiem ir tādu, kas vispār zina par tādu Latvijas okupāciju 1940. gadā! Man nav saprotama šī latviešu daļējā iedomība, ka pasaulei ir jāzina viss, kas pie mums ir noticis. Mums ir pasaule jāmāca, mums ir jāraksta, mums ir jāskaidro. Mums ir jāskaidro, ko nozīmē Otrais pasaules karš Latvijā, un tas ir jāskaidro visaugstākajā līmenī, jāskaidro, sākot no 1939. gada, nevis no 1941. gada. Un Valsts prezidentam nav jāprasa, lai Saeima, valsts likumdošanas struktūra, dotu politisko novērtējumu vienam vai otram notikumam. Saeima nodarbojas ar likumdošanu. Un, ja Valsts prezidentam valstī nav kaut kas skaidrs, tad viņam pašam vajag konsultēties un pirmajam nākt ar politisku novērtējumu, tā ir viena no viņa funkcijām. Jā, no Krievijas ir jāprasa, un ir jāprasa arī no Vācijas. Bet kā jūs iedomājaties prasīšanu no Krievijas, ja nebūs starptautiskā atbalsta? Kādā veidā tas būs? Mēs jau visu laiku kaut ko prasām un visu laiku arī saņemam atbildi, kas norāda, kur ir mūsu vieta. Šis dokuments neprasa, lai pasaules valstis atzītu, ka Latvija bija okupēta. Bet, lai sāktu runāt par kādu prasīšanu starptautiskā mērogā, ir jāzina elementāra lieta - situācija: kā tad pasaules valstis to vērtē? To, kas šeit ir ierakstīts 1. punktā, vajadzēja izdarīt uzreiz pēc Deklarācijas par okupāciju pieņemšanas - noskaidrot, kā kura pasaules valsts, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle, vērtē 1940. gada notikumus. Nevis viņas mācīt, bet sākt ar fakta konstatāciju: cik no ANO loceklēm ir tādu, kas atzīst 1940.gada okupāciju, un cik ir tādu, kas to neatzīst, un cik no viņām ir tādu, kas vispār nezina, ko tas nozīmē.

Tāpēc šis 1. punkts ir ierakstīts ļoti loģiski.

Es vēl varētu daļēji saprast arī to uztraukumu no “Tēvzemei un Brīvībai” puses, kas pašlaik izskan, jo diemžēl viņi un “Latvijas ceļš” ir divas frakcijas, kuras nav parakstījušas šo lēmuma projektu. Gan Demokrātiskās partijas Saimnieks pārstāvji, gan “zemnieku” pārstāvji, gan “zaļie”, gan “kristīgie” - visi ir parakstījuši šo lēmuma projektu, tāpēc nevajag runāt, ka tā ir tikai opozīcija. Es nezināju, ka “Saimnieks” ar “zaļajiem” un “zemniekiem” jau ir opozīcijā nonākuši. Vakar varbūt varēja nonākt, bet šodien tā vairs nav realitāte.

Un otra lieta, kas ir jāsaprot. Dobeļa kungs, ar grāmatu nemāca pasauli. Grāmata ir palīglīdzeklis, kas jums palīdz skaidrošanas darbā. Grāmata būs tikai tā, par kuru varēs teikt: “Palasiet un pārliecinieties paši!” Bet jārunā un jāskaidro ir politiķiem. Jūs sakāt, ka grāmata būs 1999.gada augustā. Tas nozīmē, ka līdz 1999.gada augustam Latvija neko nedarīs šinī virzienā. Ja es esmu pareizi sapratusi jūs.

Un vēl viena lieta, ko es jums gribēju teikt. Nauda jums ir izdalīta tikai 1998.gadam. Un tas, ko norāda Rasnača kungs, ka naudu pārcels no 1998.gada uz 1999.gadu, parāda to, ka jūs vienkārši nezināt Latvijas valsts budžeta uzbūvi.

Un vēl viena lieta. Kāpēc ir tik ļoti liels uztraukums Ministru prezidentam? Jā, viņš vada valdību, viņam ir jāatbild. Bet tad ir jāsāk arī domāt, vai “Tēvzemei un Brīvībai” nav radušās šaubas, vai viņu premjers ir spējīgs šo darbu izpildīt?

Un te ir atkal nākamais jautājums. Cik valdība ir spējīga politiski atbildēt par to, ko no viņas prasa Saeima? Un es vēlreiz gribētu lūgt: ja ir norādījums to nodot Juridiskajai komisijai, lūdzu iznākt šeit priekšā un konkrēti pateikt, kas šajā lēmuma projektā ir jāprecizē. Grīnblata kungs no “Tēvzemei un Brīvībai” strādā Juridiskajā komisijā, ir “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijā. Lai viņš iznāk šeit priekšā un mums pasaka, kas konkrēti šeit ir jāsvītro un kas, viņuprāt, Juridiskās komisijas locekļiem šeit ir jāieraksta iekšā.

Taču es vēlreiz gribu aicināt cilvēkus, kuri ir šeit, zālē: neiedomājieties, ka kāds nāks un mums ko piedāvās, ja mēs neiesim un neprasīsim, paši necīnīsimies un paši nemēģināsim skaidrot savas valsts grūto, sarežģīto un traģisko likteni, kāds ir radies Otrā pasaules kara seku rezultātā.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - frakcija “Latvijai”.

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Klausoties Lujāna kunga, Dobeļa kunga un Sinkas kunga uzstāšanos, man jākonstatē tas, ka viņi nav izlasījuši lēmuma projektu. Nu, par Dobeļa kungu un Lujāna kungu ir skaidrs, viņi tik bieži uzstājas, ka viņiem nav laika lasīt dokumentus. Šajā sakarībā es nolasīšu 2.punktu, kuru noklusēja Dobeļa kungs un kurā ir pateikts, kādēļ ir vajadzīgs iesniegums Hāgas tiesā: prasībām pret vainīgajām valstīm, šajā gadījumā pret Vāciju un Padomju Savienības mantinieci Krieviju, par politiskās, materiālās un morālās palīdzības sniegšanu Latvijas Republikas okupācijas seku likvidēšanai. Es uzskatu, ka šis formulējums ir ļoti pareizs, un es kategoriski iebilstu pret to, ka var atļauties Saeimā nosaukt mūs par provokatoriem. Es nāku no Tautas kustības “Latvijai”. Citēju, ko teica Lujāna kungs: “Provokatori no Tautas kustības “Latvijai”.” (Nu atkal ir aizgājis kaut kur projām Lujāna kungs, diemžēl viņa šobrīd šeit nav.) Taču šo iesniegumu ir parakstījuši piecu partiju pārstāvji un arī neatkarīgie deputāti.

Ir vēl kas, ko es gribu teikt. Pašlaik redzam, ka tiešām sadarbojas galēji labie un kreisie. Acīmredzot ir taisnība tas, ko es šorīt dzirdēju, nākot šurp. Šī Saeimas sēde parāda to. Viens pienāca un teica, ka Saeimā esot nodibināta jauna frakcija. Šīsdienas sēde to apstiprina. Tā ir LDRT - Lujāna, Dobeļa, Rubika un Tabūna partija. Tā ka es apsveicu! Acīmredzot šodien ir dibināšanas diena. (Aplausi.)

Un vēl kas, ko es gribu teikt. Man, piemēram, ir ļoti kauns lasīt mūsu Valsts prezidenta nepārtrauktos nosodījumus. Pats visu laiku gāja un uz ceļiem metās Leģionāru dienā, bet tagad kārtējo reizi ir apsviedis kažoku uz otru pusi un nosoda. Un tautai būtu tomēr jāzina, ka Valsts prezidentam ir pienākums... Es, būdams Saeimā 6 mēnešus, divas reizes sēžu zālē esmu redzējis Valsts prezidentu Ulmaņa kungu. Pirmo reizi - tad, kad mēs pieņēmām budžetu un sēdējām līdz pulksten pieciem no rīta. Ulmaņa kungam jau pēc pusotras stundas sagribējās aiziet nosnausties, gulēt. Labi, ka Lujāna kungs regulāri, ik pēc stundas, modināja, vai Ulmaņa kungs nepiecelšoties. Nepiecēlās. Nenāca - tādā gadījumā, kad apsprieda valsts budžetu.

Otrreiz viņš Saeimā bija, kad pieteica karu Irākai. Es tomēr gribu pateikt, ka Ulmaņa kungam nav tiesību mūsu vārdā sniegt paziņojumus. Lai viņš te atnāk un paklausās, jo tomēr ir jāsaka: pašlaik ir tāds stāvoklis, ka acīmredzot vajag tautas vēlētu prezidentu. Jo man, piemēram, nav cieņas, ja vilto vēsturi un cenšas izdabāt visiem.

Nu, dabiski, ja tā paskatās... pēc tik ilgas atrašanās kompartijas rindās... nu tad jābrauc uz Maskavu un atkal jāstājas lielās valsts kompartijā. Šajā gadījumā es tomēr lūdzu, kolēģi, atbalstīt ļoti normāli noformēto lēmuma projektu. Dabiski, vajag pamatojumu, vajag piesūtīt rēķinu - un, dabiski, lai Vācija maksā!

Un ja runājam par Franciju... ja Francija atļaujas teikt, ka mums jāmaksā (No zāles deputāts A.Golubovs: “Aizraksti Zīgeristam, lai maksā!”), tad neaizmirsīsim... nu noilgums laikam ir... Napoleona karapulki 1812.gadā Latviju dedzināja. Tā ka nevajag tiem citu valstu politiķiem mūs mācīt, un mums ir jābūt pašcieņai, lepnumam par savu tautu, par savu valsti! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - otro reizi.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Mani piespieda nākt otro reizi runāt Modris Lujāns, kurš ļoti vērsās pret šo dokumentu. Es tagad esmu spiests no Saeimas tribīnes pasacīt, ka es ļoti daudz darīju, lai Lujānu dabūtu ārā no cietuma, kad viņš bija piketējis ar teicienu: “Kangari Voss un...” Viņš toreiz tika nosaukts par provokatoru, jo viņš bija pie kangariem pieskaitījis Vosu un Pugo. Un tagad viņš pieskaita pie provokatoriem mūs, kas gribam to pašu, ko viņš toreiz gribēja. Šī ādas supermainīšana no tavas puses, Modri, man ļoti sāp sirdī! Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Paldies Kļaviņa kungam, ka viņš beidzot ir atmodies un arī piekrīt mums. Paldies labajam vērtējumam, ko deva Andris Rubins, kaut arī viņš ir aizgājis no mūsu frakcijas.

Ļoti liels paldies Ilgai Kreitusei, ļoti pateicos Ilgai Kreitusei, kurai pateicoties vispār Deklarācija par Latvijas okupāciju tapa, jo to vienmēr bloķēja “Tēvzemei un Brīvībai”. Es gribu vēl jums teikt par “Tēvzemei un Brīvībai”: ja ir kāds provokators, tad “Tēvzemei un Brīvībai” ir provokators, kas rada provokatīvas situācijas taisni nacionālajā jautājumā. Bet, kad ir kaut kas jādara Latvijas labā un mūsu tautas labā, tad viņi klusē - un arī šoreiz klusē. Un pieceļas tikai tādi runātāji dobeļi, kas runā tīrās blēņas. Un nekas īstenībā netiek darīts.

Ziniet, Dobeļa kungs!...

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas, jo jūs runājāt otro reizi, Mauliņa kungs!

Guntis Eniņš - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti un visi klausītāji! Es gribu teikt: Latvija atkal ir briesmās! Latvija šobrīd ir apdraudēta. Es gribu lūgt jūs šajā tik nopietnajā jautājumā, par ko mēs runājam, tas nav tāds smieklu jautājums... es gribu jūs lūgt - nekašķēsimies savā starpā! Es gribu šodien aicināt - neapsaukāsim viens otru! (Starpsauciens: “Par vēlu...”) Mēs tiešām runājam par nopietnām lietām, un stāvoklis ir ļoti nopietns.

Es gribu atgādināt, ka mēs runājam par okupāciju vienskaitlī un ar to domājam to 50 gadu okupāciju. Latvija bija trīs reizes pēc kārtas okupēta. Vispirms vienu gadu no komunisma, Staļina, tad četrus gadus - no nacistiem, un tad atkal no komunisma.

Es to piedzīvoju un zinu. Var teikt, ka Latvija bija trīs reizes atbrīvota. Vispirms mūs atbrīvoja 1940.gadā - jūs jau zināt, kas mūs atbrīvoja. Pēc tam ienāca vācieši jeb nacisti un atbrīvoja no komunistiem. Un tad atkal ienāca atbrīvotāji, un es vairs nesapratu, kā tā atbrīvošana notiek. Varbūt mums vajadzētu pieņemt deklarāciju, darīt zināmu pasaulei, ka Latvija ir tikusi šajā periodā trīs reizes atbrīvota.

Ar to es gribu īpaši vērsties pie sociālistiem. Vai jūs domājat, ka tas ir viegli - trīs reizes tikt atbrīvotiem? Katri atbrīvotāji, kas ienāca, latviešu jaunekļus piespiedu kārtā mobilizēja savai armijai, nosauca viņus par brīvprātīgajiem. Jā, arī tos, kas bija Padomju Savienības pusē, dēvēja par brīvprātīgajiem. Un abus divus sūtīja vienu pret otru. Vai tā nav traģēdija! 15. un 19. divīzijas leģionāri cīnījās Kurzemes katlā jeb cietoksnī, kā nu to grib saukt, pret Latviešu gvardes divīziju. Es domāju, tas ir milzīgs progress, ka nu Vilis Krūmiņš ar saviem grēkiem vai grēku izpirkšanu ir savedis kopā šos cīnītājus no abām pusēm, izveidojis vienotu organizāciju - vecos karavīrus. Tas ir briesmīgi, ka ir jācīnās savā zemē. Un, ja Latvija būtu tikusi vēl ceturto reizi atbrīvota - no angļiem, kā toreiz gaidīja -, tas atkal būtu prasījis upurus. Katra šī atbrīvošana, kas slauka uz vienu pusi un meklē vainīgos, šāvējus, otrā pusē, - tās ir briesmas!

Bet, redziet, jā, Valsts prezidents jau ir atvainojies pasaulei par to, ka mēs bijām okupēti, ir atvainojies par to, ka bija iznīcināta mūsu valsts. Katrā ziņā es domāju, ka te ir darīts ļoti maz, es nezinu, cik vainīga ir “Tēvzemei un Brīvībai”, Ārlietu ministrija, es domāju, visvairāk par to, ka pasaule par maz zina par to, ko es sacīju. Par to, ka mēs tikām trīs reizes atbrīvoti un trīs reizes okupēti. Es domāju, ka ir šobrīd vietā izlemt šādu jautājumu - vai vajag šo deklarāciju labot, stingrāk pielabot. To vajag darīt. Protams, tai jābūt ļoti akurātai un precīzai. Lai visi saprastu. Lai arī sociālisti saprastu, ka nav viegli būt tādai valstij, kura ir trīs reizes atbrīvota.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš - LZS, KDS frakcija, otro reizi.

P.Kļaviņš (LZS, KDS frakcija).

Ir ļoti vērtīgi, ka mēs par šiem jautājumiem diskutējam. Un es domāju, ka mēs varam iztikt, ja lieta ir nopietna, bez personīgiem apvainojumiem, jo nevajag mēģināt otru mērīt ar savu olekti vai kā citādi, stāties kaut kādā ierindā, lai parādītu, kurš ir pats lielākais patriots un kuram valsts un tauta ir mīļāka un dārgāka.

Tomēr man arī nepatīk, ka man laupa... ka mani nostāda tādā stāvoklī, it kā es nezinātu, kas notiek šinī jomā, ko mēs darām un ko mēs nedarām. Redzat, tā Baltā grāmata top, un tas jau ir ļoti vērtīgi. Arī vēsturnieka Riekstiņa kunga sagatavotajai dokumentācijai, kā rusificēja Latviju 50 gados, jau kopš 1996.gada ir gatavs manuskripts un ir iesniegts frakcijām. Pameklējiet savos noputējušajos plauktos! Tur tas būs. Tas ir noteikti frakcijās “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK, arī vēl kaut kur citur ir.

Trīs eksemplāri tika izdoti, lai mēģinātu šim projektam dabūt no valsts līdzekļus. Tas nav izdevies. Varbūt mēs pa nepareizām durvīm gājām vai runājām ne ar īstajiem cilvēkiem... Šā vai tā, bet, redzat, kā tas ir.

Paldies Dievam, mēs šodien atkal runājam par nopietnām lietām, bet, ja mums tiešām rūp Latvijas tēls, tad vajadzētu to pasniegt tādu, kāds tas ir, - ar visu vēsturisko patiesību. Tad vajadzētu šo dokumentāciju, kā rusificēja Latviju, beidzot laist klajā, un vairs nemaz nav jāgaida, jo ir gatavs darbs.

Sēdes vadītājs. Divas minūtes pagājušas.

Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es esmu iepriecināts, ka pēkšņi radies tik ļoti daudz varoņu - nacionāļu no dažādām partijām. Un es tad gribu jautāt: “Kur jūs bijāt visu laiku, kad “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK cīnījās visus šos gadus un cīnās vēl šodien pret Latvijas okupāciju, kolonizāciju un rusifikāciju?” Es gribētu dzirdēt, bet es nedzirdu jūsu balsis šobrīd, kad mēs, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, cīnāmies par to, lai Pilsonības likums netiktu mainīts, kura sakarā grib gāzt pat valdību. Taču es nedzirdu jūsu balsis, kas pateiktu: “Nē! Patiešām nemainīsim šo Pilsonības likumu!”

Cienījamie kolēģi! Ne jau tāpēc es nācu tribīnē, lai kādam pārmestu. Necīnīsimies, latvieši, par prioritāti, kurš pirmais un skaļāk šoreiz runā par okupāciju, bet darīsim darbu! Darīsim tā, lai šīs lietas virzītos.

Tad es varētu atgādināt, ka 5.Saeimā tieši LNNK pirmā iesniedza un visu šo laiku nav rimusies, līdz tika pieņemta Deklarācija par Latvijas okupāciju. Un velti cilvēki te pārmet Sinkas kungam un Dobeļa kungam. Sinkas kungs ir viens no tiem, kurš pasaulē tieši ir skaidrojis to, kas notiek Latvijā un kas ir noticis Latvijā 50 gadus. Taču jūs nākat tribīnē un pārmetat Sinkas kungam viņa bezdarbību...

Jā, valdības ir nākušas un gājušas, mainījušās Ārlietu ministrijas un ministri, bet tie nav skaidrojuši pasaulei, kas noticis ar Latviju 50 gados. Un jūs tagad pēkšņi, kad premjers Krasta kungs ir no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, dažos mēnešos gribat, lai notiktu fantastiski brīnumi un lai visas problēmas tiktu atrisinātas.

Čerāna kungs, mēs neesam “sadziedājušies” ar Lujāna kungu, un Lujāna kungam nav taisnība, ka tā ir provokācija, ka šoreiz iesniedz šo lēmumu. (Starpsauciens: “Paskaidro!”) Mēs, “Tēvzemei un Brīvībai” cilvēki, runājam pavisam par ko citu - par to, ka vajadzēja varbūt izsvērtāk un precīzāk formulēt šo lēmumu un ka to vajag nodot tālāk Juridiskajai komisijai, lai precizētu un uzrakstītu precīzāk pašu būtību. Lūk, kas ir svarīgākais!

Skaidrs taču ir viens, kolēģi, - tas sen jau ir nokavēts. Nokavēta tika arī šī Okupācijas deklarācijas pasludināšana, atzīšana Saeimā. Nokavēta! Un tāpēc šodien mēs piedzīvojam to ārprātu, kas šobrīd notiek no Krievijas puses. Krievija šodien mūs uzskata aizvien vēl par savu guberņu, filiāli vai kaut ko tamlīdzīgu. Un viņi ar savu milzīgo diplomātisko korpusu pasaulei ir ieskaidrojuši, ka mazā Latvija ir pie visām bēdām vainīga. Viņi ir atraduši atkal jaunu ienaidnieku mazās Latvijas personā un skaidro to pasaulei.

Skaidrs, ka mēs ar savu pavisam nelielo diplomātisko korpusu, kurš, kā jūtams, nav arī sevišķi uzdevumu augstumos, nespējam stāties pretī briesmīgajai krievu propagandas mašīnai. Nespējam un tuvākajā laikā, protams, arī nespēsim! Tomēr tas nenozīmē, ka šie jautājumi nav jārisina. Un veltīgi ir pārmetumi mums - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijai. Es atkārtoju vēlreiz: šajos sarežģītajos laikos, kad Krievija patiešām izrāda aktivitātes, nobrieduši šīm aktivitātēm...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

P.Tabūns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - Tautas saskaņas partijas frakcija.

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs atkal velti tērējam laiku, velti nositam laiku, velti tērējam savus nervus. Cik reižu jau ir cilāts šis jautājums - okupācija, deokupācija un tā tālāk? Te var runāt stundām ilgi, dienām ilgi, un galu galā rezultāts būs viens un tas pats.

Ja mēs, Čerāna kungs un citi, šodien runājam no šīs tribīnes, ka mums ir vajadzīgs šis lēmums, ir vajadzīga Okupācijas deklarācija, lai likvidētu okupācijas sekas, tad es domāju, ka okupācijas sekas mēs varam likvidēt tā vai citādi. Tā ir mūsu pašu darīšana. Mums nav jāpieņem nekādas deklarācijas, mums ir vienkārši jālikvidē, kā mēs saucam, okupācijas sekas. Un kas tās ir? Tās ir vienkārši nabadzība, trūkums, “caurspīdība” mūsu darbā un nemākulība. Cits nekas! Ja mēs to visu varētu likvidēt un tautsaimniecību nostādīt normālā stāvoklī, tad arī seku kā tādu nebūtu. Tā ka tā vienkārši ir kaut kāda spekulācija. Cits nekas!

Tagad arī Čerāna kungs sacīja, ka, ja mēs nepieņemam šo lēmumu, ja nav Okupācijas deklarācijas, tad tas tikai kurina naidu starp tautām. Taisni otrādi! Mēs taču šodien ar visām šīm runām un visu to tālāko tieši kurinām šo naidu. Mēs kurinām šo starpnacionālo naidu, un gribam pieņemt deklarāciju, pieņemt lēmumu, ka krievs ir okupants un tā tālāk, un tā tālāk, kaut gan juridiski tas tā nav, un es negribu to tālāk skaidrot. Mums ir jāsadzīvo tikpat labi ar Krieviju, kā ar Vāciju neatkarīgi no tā, vai viņi bija fašisti vai viņi bija komunisti un tā tālāk. Kam tas viss mums ir vajadzīgs?

Tagad mēs runājam: okupācijas sekas ir tās, ka partijas funkcionāri ir pie varas. Nu labi, partijas funkcionāri, bijušie komunisti, “sarkanie baroni” un tā tālāk šodien ir pie varas. Nu ir viena daļa! Taču tanī pašā laikā, ja mēs runājam par okupāciju arī no Vācijas puses, tad mēs soļojam kopā... mūsu nacionāļi - patrioti soļo kopā ar tiem pašiem leģionāriem pa Rīgas ielām. Un kā tad tas izklausās?

Un atkal: ja mēs runājam par to, ka partijas funkcionāri ir pie varas, tad jāteic, ka viņus taču ievēlēja tauta. Mēs tiešām esam visādi gan funkcionāri, gan “sarkanie baroni” un tā tālāk. Var visādi mūs nosaukt, taču mēs esam ievēlēti un, lūdzu, mēs te kaut ko darām. Un nevaram viens otram pārmest, ka viņš, funkcionārs, ir pie varas.

Tagad mēs runājam, ka Pilsonības likums nav jāpārskata. To saka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Kāpēc nav jāpārskata? Ja ir vajadzīgs, tad var pārskatīt, un ir arī vajadzība to pārskatīt. Un nedrīkst būt tāda diskriminācija, kāda tā šodien pastāv starp nācijām. Nedrīkst tāda būt! Un tāpēc es uzskatu, ka mēs šodien velti runājam, velti šo laiku tērējam, jo nav mums jāpieņem nekāda rezolūcija, ne lēmums, bet ir jāizbeidz šīs lietas vienreiz par visām reizēm. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Dažu iesniedzēju garās runas mani tikai pārliecina, ka viņi grib novilcināt laiku, lai mēs šodien nestrādātu pie Valodas likuma pieņemšanas.

Tagad jautājums par blēņām. Jā, dažas “blēņas”, kā te daži izteicās, es esmu parakstījis. Arī 1988.gadā pieņemto LNNK padomes lēmumu par Latvijas valsts neatkarības pilnīgu atjaunošanu. Es vadīju šo sapulci un parakstīju, un lepojos ar to. Varbūt kādam te liekas, ka tas ir blēņas.

Citas blēņas. Ir mūsu iesniegums par 16.marta atzīšanu kā atceres dienu. Tās arī jūs saucat par blēņām, cienītie “zīgeristieši”! Jums tas ir vienkārši laikam izdevīgi. Darbs pie Baltās grāmatas, - tas arī jums skaitās blēņas. Nu tad nāciet, strādāsim kopā! Varbūt izdarīsim ātrāk. Līdz šim mēs jūs tur nevienu neesam redzējuši. Tāpat darbs pie Kriminālkodeksa. Nezin kāpēc man tur vajadzēja iestrādāt 65.2 pantu par pretvalstisku darbību. Nevienam citam tas neienāca prātā. Arī no Juridiskās komisijas... Tā ka es saprotu, ka šo tribīni kādam ir ļoti patīkami izmantot, lai šajā brīdī parādītu sevi kā vismilzīgāko patriotu, bet īsts patriots sevi parāda darbā. Dokumentu uzrakstīšana nav vienīgais darbs. Un pie tam vēl pārmetums, ka es neesmu lasījis... Acīmredzot runātājs nav klausījies. Es atkārtoju - 2.punkts ir nepilnīgs. Mēs nevaram prasīt Hāgas tiesai, lai tā izvērtē mūsu parlamenta pieņemtu dokumentu. Tā ir juridiska muļķība, aplamība, un tāpēc šāds teikums ir jāmaina. Vai tiešām jūs to nesaprotat? Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, tad priekšvēlēšanu aģitāciju turpināsim pēc pārtraukuma.

Pārtraukums līdz 11.00.

Ir paziņojums Bišera kungam, bet pēc tam arī Vidiņa kungam. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie Mandātu un iesniegumu komisijas locekļi! Komisijas sēde notiks šinī pārtraukumā Juridiskās komisijas telpās 4.stāvā.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks 12.30 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās. Esiet tik laipni un atnāciet!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Pārtraukums ir beidzies. Turpināsim debates par apspriežamo jautājumu. Runās Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es nedaudz gribēju vērst frakcijas “Latvijai” uzmanību uz to, ka 5.Saeimā frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” bija iesniegusi analoģisku dokumentu par Latvijas okupāciju, un tādēļ es lūgtu tomēr nemaldināt radioklausītājus. Nevajag uzvelt uz mums to, ko mēs neesam pelnījuši, un, pateicoties jums, frakcija “Latvijai”, mūsu alternatīvais projekts par Latvijas okupāciju tapa izgāzts, lai gan, pēc maniem uzskatiem, tur bija ļoti svarīga lieta, respektīvi, mēs tur bijām ielikuši domu par nepilsoņu repatriācijas iespējām uz etnisko dzimteni vai viņu tālāko emigrāciju uz Jaltas konferences dalībvalstīm. Es domāju, ka, ja tas būtu pieņemts, ja Saeima to būtu pieņēmusi, tad šī situācija varbūt nebūtu tik saspringta pašreiz, kāda tā ir. Tas ir pirmais.

Otrais, ko es gribēju atgādināt frakcijai “Latvijai”, ir tās bijušā biedra un, par nožēlu, nelaiķa Dunkera izteiciens, kas zīmējās tieši uz jums. Viņš runāja par cilvēkiem, ar kuriem ir vērts diskutēt, kuri ir diskusijas cienīgi, un apzīmēja jūs ar to, ka jūs vispār neesat diskusijas cienīgi. Es domāju, ka mums bieži vajadzētu šo lietu - Dunkera izteicienu atcerēties, jo es viņam pilnīgi piekrītu tajā ziņā, ka jūs varbūt tiešām neesat diskusijas vērti.

Un pēdējais, par ko es gribēju teikt, ir cienītā profesora Rubina uzbrukumi man un Jurdžam, ka mēs esam balsojuši “pret” viņu komandējumu uz Lietuvu. Es no šīs augstās tribīnes ar pilnu atbildības sajūtu varu pateikt, ka es to darīšu arī turpmāk, jo, profesor Rubin, man nav skaidrs, kā padomju laikā jūs, būdams jauns profesors, varējāt ar ģimeni izbraukāt Amerikas Savienotās Valstis un Japānu, kad man kā galvenajam ārstam nedeva vīzu pat braucienam uz tā saucamajām tautas demokrātijas valstīm. Un es ļoti labi zinu, kādā veidā tas notika. Man liekas, ka arī pārējie deputāti zina, kādā veidā šīs vīzas varēja dabūt cilvēki, lai varētu izbraukt ar ģimenēm no Padomju Savienības.

Tāpat es vienmēr balsošu “pret” to, lai uz ārzemēm tiktu komandēta bijušā ideoloģiskā sekretāra uzticības persona. Par to arī es vienmēr balsošu “pret”.

Un pēdējais, augsti godātais Rubina kungs! Dzirdot no saviem partijas kolēģiem par jūsu uzvedību pēdējā komandējumā Briselē, es vispār ieteiktu Prezidijam turpmāk jūsu komandējumus neapstiprināt. Tāpat kā profesora Kalnbērza, par ko es jau kādreiz teicu no šīs tribīnes, jo tas principā grauj Latvijas tēlu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Cik es zinu, pasaules vēsturē ir tikai viens veiksmīgs deokupācijas jeb okupācijas seku likvidēšanas piemērs, un tas ir aprakstīts Vecajā Derībā, taču, lai šādu, teiksim, procesu realizētu, ir vajadzīgas trīs lietas: vispirms ir vajadzīgs Mozus, ir vajadzīgi 40 gadi un ir vajadzīgs tuksnesis. Mums nav ne pirmā, ne otrā, ne trešā.

Protams, ja lietas virzīsies tādā veidā, kā tās attīstās šodien, tad Latviju var pārvērst par vienu vienīgu tuksnesi, bet es nedomāju, ka tas būtu mūsu uzdevums. Mana pārliecība vēl ir tāda: nevar deokupēt tas, kas pats ir piedalījies okupācijas procesā, nevar deokupēt tie cilvēki, kuri būtībā ir okupācijas režīma upuri, un mēs, izņemot varbūt nedaudzus šeit cilvēkus, kuri nav dzīvojuši Padomju Savienībā, tādi esam. Mēs gājām padomju skolās, mēs, tie, kuri gājām padomju augstākajās mācību iestādēs, mēs būtībā esam, piedodiet, padomju cilvēki, un tas, ka mēs nomainījām vienu valsts iekārtu ar otru, it kā demokrātisku, tas vien nepadara mūs citādus, daudz citādākus, jo būtībā mūsos tas ir ielikts. Un tas, ka mēs esam tik nepopulāri tautā, tik lielā mērā, ka arī parlaments un valdība ir tādi, tad tas liecina, ka mēs nevaram daudz ko izdarīt tieši šajā laukā.

Šodien ļoti daudzi runāja par mūsu tēlu pasaulē. Es gribu jums nocitēt vienu lietu. Šodienas avīzē ievērojamais poļu politiķis un laikraksta “Gazeta w¸boreca” galvenais redaktors raksta, ka, tiekoties ar mūsu politiķiem, viņiem kāds ir jautājis arī par Latvijā dzīvojošo poļu naturalizācijas problēmu. Un viņš saka tā: “Tā ir ļoti nopietna problēma tieši Latvijas tēla veidošanai Polijā. To atrisinot, tiktu izdarīts ļoti labs žests, tas būtu kā simbols.” Viņš saka: “Viss, ko jūsu valsts ienaidnieki raksta pasaules presē, ir meli.” Un, cik zinu, Latvijas poļu kopiena nekad nav bijusi pret mūsu valsts suverenitāti.

Redzat, te viens cilvēks runā un veido tēlu. Vai jūs domājat, ka jūs, pieņemot kaut kādus dokumentus vai lēmumus, vai likumus par deokupāciju... ka tas neveido tēlu? Latvijas tēls pasaulē esam mēs paši. Kāpēc jūs domājat, kolēģi, ka, ja mēs, deputāti, esam tik nepopulāri tautā, ja būtībā tie procesi, kas tiek atspoguļoti šodien mūsu vietējā presē, ir tik nepopulāri un tik “dzelteni”, tik ļoti pilni negatīvisma... kāpēc tad jūs domājat, ka pasaule nu pēkšņi viena vai otra dokumenta rezultātā sāks uz mums skatīties labāk, sāks mūs vairāk cienīt? Tā tas nenotiek! Tāpēc, es domāju, padomāsim par to, ka mūsu tēls, piedodiet, esam mēs paši. Paldies.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - otro reizi.

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Cienījamie deputāti! Es tikai ļoti īsi gribu pateikt, ka ir ļoti nepatīkami, ka Vidiņa kungs no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” dezinformēja šo auditoriju un arī radioklausītājus, ka frakcija “Latvijai” 5.Saeimā neesot balsojusi par Okupācijas deklarāciju. Tautas kustības “Latvijai” 5.Saeimā nebija, tie ir absolūti, jāsaka, apzināti murgi un arī viss pārējais. Vienīgi varu secināt to, ka viņš te Dunkera vārdus citēja un it kā ar gariem sarunājās... Tad jāsaka īsi un skaidri, ka labāk ir nekāpt tribīnē, jo acīmredzot viņa vecums, kā saka, nenāk viens, reizēm nojūk arī tā doma, ko viņš gribēja teikt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Par kāpšanu tribīnē jums ir taisnība. Es jūsu vietā tāpat rīkotos. Imants Liepa - frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šodien mēs visi ļoti uzskatāmi un pārliecinoši guvām vienu mācību. Mācību par to, kāda situācija ir izveidojusies mūsu Dievzemītē Latvijā. Un es šajā mācībā saskatu divas krasas īpašības.

Un pirmā īpašība ir šī izteiktā sašķeltība. Cilvēki, kas ikdienā ir gudri, prātīgi, loģiski domājoši, ir sadzīti aizgaldā, varam tos saukt arī par ordeņiem, kā to darīja agrākos laikos, vai par partijām, kā to saka tagad. Un ir ārkārtīgi viegli uzkurināt šo sašķeltības dzirksti, savstarpējo naidu. Un nav jābūt psiholoģiski ļoti gudram cilvēkam, lai šo tehnoloģiju palaistu darbā. Tā tehnoloģija šodien ir palaista darbā, un mēs te ļoti labi redzam šīs sekas. Elementāra lieta - okupācija ir bijusi, un par to neviens nešaubās, to neviens neapšauba, bet, lūk, šeit, uz šīs sašķeltības fona parādās it kā greizsirdība, kuri deputāti un no kurām partijām ir bijuši tie, kuri ir iedrošinājušies pasaulei atkal kārtējo reizi atgādināt šo aizmirsto vai pasaulē noklusēto faktu. Kas tas ir?

Un es te saskatu šo otro īpašību - proti, tā ir glupība. Liela, liela glupība, un vienlaicīgi tās ir arī okupācijas sekas, neapšaubāmi. Lūk, piemēri, kas liecina par šādu glupību.

Mēs šodien no šīs tribīnes viens otrs esam apšaubījuši ne tikai atsevišķu cilvēku, bet arī atsevišķu, teiksim, partiju godprātību, to uzticību mūsu valsts neatkarības idejai. Esam citus nogānījuši, ka, lūk, tur tādi un tādi deputāti ir tādā un tādā komisijā un ka mēs nedrīkstam viņiem uzticēties. Vēl jo vairāk - 3.marts, kas izraisīja šo tik ļoti saspringto situāciju šodien valstī, arī ir vairāk vai mazāk glupības rezultāts. Es domāju, ka Rīgas Domes rīcību toreiz var uzskatīt par glupības etalonu jeb mērvienību. Ja Bērziņa kungs toreiz būtu pārtraucis sēdi, izgājis ārā un pateicis: nāciet desmit cilvēki aprunāties ar Rīgas Domi, bet pārējie atbrīvojiet braucamo daļu, tad nebūtu bijis šī te sindroma, kas ir tagad iestājies; tad nebūtu bijis iespēju kādai citai valstij gudri izmantot šo pieļauto glupību. Es neticu, ka pirms tam kāda valsts apzināti būtu organizējusi tādu sīkumu kā mītiņu pie Rīgas Domes, bet tas notika, un šīs glupības rezultāti veikli un saprātīgi tika izmantoti.

Kā glupības piemēru es gribētu minēt to, ka mēs noliedzam to cilvēku ieguldījumu, kuri neatkarības rītausmā iestājās par Latvijas neatkarību, kuriem toreiz bija ko zaudēt, bet kuri toreiz riskēja un tomēr nostājās Latvijas neatkarības pusē, un mēs visi bijām ārkārtīgi priecīgi par to, bet šodien bez individuāla izvērtējuma viens otrs iedrošinās mest šiem cilvēkiem dubļus virsū un saukt viņus par bijušajiem... un tā tālāk. Šeit vispārinājums neder, šeit ir jābūt individuālai pieejai, un, ja tādas nav, tad tas atkal ir glupības vai īpaši veiktas akcijas rezultāts.

Un, ja te nāk cilvēki un viņiem pietrūkst argumentācijas, tad ievērojiet, cienījamie kolēģi, ka šoreiz, tāpat kā citās reizēs, tūlīt tiek pieminēts Zīgerists un vēl kaut kas tālāk un tā tālāk.

Par ko tad mēs šodien strīdamies? - Par tādu vai citādu tekstu! Mēs - lielākā daļa no mums - esam pārliecināti, kādam tekstam ir jābūt, taču, ja ir iespēja to uzlabot, kādēļ atteikties no šīs uzlabošanas? Cik tad mēs zaudēsim - pāris nedēļas, mēnesi? Pasaules priekšā un mūžības priekšā tas ir sīkums. Lai iet - uzlabosim to tekstu! Kāda nozīme ir tekstam? Nozīme ir tāda, lai tas būtu iespējami labs un kvalitatīvs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - otro reizi.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es vēlreiz gribu teikt, ka es atbalstu šo Saeimas lēmuma projektu un aicinu visus balsot par to. Un Ministru kabinetam tā prasība ir jāsagatavo un jāvirza tālāk, kā tas ir pieprasīts Saeimas lēmuma projektā.

Es gribu teikt arī dažus vārdus par Vidiņa izteicieniem. Es gribu informēt visus, ka pirmo reizi es esmu bijis ārvalstīs - Bulgārijā - 1985. gadā. Un 1988. gadā - pirmo reizi Itālijā. Un pateicoties Amerikas latviešu ārstu biedrības prezidentam Paulim Grūbem 1989. gadā biju Amerikā. Viņš apmaksāja mūsu ģimenes braucienu uz Ameriku.

Vidiņš - tas ir spilgts “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvis. Viņš ir melis, dezinformators un, kā rakstīja avīzes, ir sadarbojies ar Valsts drošības komiteju. Es varu teikt visiem Saeimā un visiem Latvijā - ja kāds grib redzēt alkohola seku rezultātu, paskatieties uz Vidiņu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es būtu tiesīgs - un man to pat aizrāda - izteikt aizrādījumu, bet, kolēģi, jūs taču zināt, ka tas ir veltīgi...

Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jūsu priekšā ir cilvēks, kas ir visvairāk vainīgs šī jautājuma novilcināšanā un šāda dokumenta neuzrādīšanā jums jau pirms gada. Kā tas gadījās? Es gribu mazliet attaisnot sevi un lūgt jums piedošanu, un aicinu nobalsot par šo dokumentu vismaz pašreiz.

1996. gada 24. septembrī Okupācijas terora upuru atbalsta domes līdzpriekšsēdētāji Gundars Valdmanis, Oļģerts Dzenītis un Leopolds Ozoliņš nosūtīja vēstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, kurā min: “Jūsu attieksme pret Deklarāciju būtībā ir negatīva, ko atzinīgi uztvēra Krievijas televīzijas ziņu veidotāji.” Tālāk mēs rakstām, ka “Krievijai kā PSRS, kas izraisīja latviešu tautas nacionālo katastrofu, tiešajai mantiniecei šāda deklarācija nekad nebūs pieņemama”. Valsts prezidents raksta, ka viņam nav skaidrs, kāda ir tā deklarācija, kāpēc ir pieņemta. Mēs minam arī to, un mēs rakstām par to, ka vajadzētu tomēr vērst starptautiskās sabiedrības uzmanību... Un Valsts prezidents mums atbildēja. Vēstule gan ir datēta ar 1996. gada 24. decembri, bet man vēstuli izsniedza tikai 1997. gada beigās. Neatlaidīgi es zvanīju uz Valsts prezidenta Kanceleju: tad ir aizbraucis padomnieks, kas atbild par ārlietām, tad viņš ir komandējumā, tad vēstule drīz būs gatava, tad viņu gatavo, tad tā nav saskaņota ar Valsts prezidentu... Beidzot es saņēmu šo vēstuli - pēc gada, lai gan vēstule bija datēta ar 1996. gada 24. decembri -, kurā Valsts prezidents raksta: “Es pilnībā Jums piekrītu, ka kādas “neatkarīgas valsts okupācija un okupantu izraisītais genocīds ir starptautiski jautājumi”, taču vēlos precizēt - tie ir starptautisko tiesību jautājumi (augsti godātajiem Saeimas deputātiem es kā pašsaprotamu lietu neminēšu to, ka tie ir arī starptautiskās politikas jautājumi). Līdz ar to tie ir pilnībā valdības kompetencē ar Saeimas mandātu. “Pašreiz mēs lūdzam šo Saeimas mandātu no jums. Tālāk Guntis Ulmanis raksta: “Saeimas kompetencē ir sniegt valdībai uzdevumu iesniegt kādu prasību Hāgas Starptautiskajā tiesā, un valdība tad nozīmēs atbildīgo institūciju vai ministriju.” Tālāk Valsts prezidents raksta: “Esmu paudis savu izpratni par vēsturisko notikumu un netaisnības vērtējumu, un tas ir starptautiskajā politikā novērtēts, esmu gatavs visā apjomā pildīt doto zvērestu savu Satversmē paredzēto pilnvaru ietvaros, un es esmu pārliecināts, ka Saeimas deputātu personā man ir vislabākie sabiedrotie manā darbā - gan kā domubiedri, gan kā droši un uzticami Latvijas tautas interešu pārstāvji, tie ir cilvēki, uz kuru gaišajiem prātiem, skaidro izpratni par Latvijas tautas nākotni, augsto morāles izturētību un uzupurēšanās spēju valsts un tautas labā es vienmēr paļaujos visvairāk. Šīs ir tās nepārvērtējamās īpašības, kuras Jums novēlu šajā garīga miera pilnajā Ziemassvētku laikā, lai tās vienmēr ir Jūsu spēka avots arī nākamajā gadā - līdzīgi tam, kā Dievs Tas Kungs ir mūsu visu stiprā pils.”

Cienījamie kolēģi! Ja šoreiz šis solis tomēr ir sperts, neskatoties uz to, kā tas tika vilcināts, par ko es jums jau stāstīju... un arī man pietrūka spēka un varēšanas, jo arī es esmu tikai viens no jums, no simta... Es domāju par to, ka nevajadzētu lauku zemi nepilsoņiem vai ārzemniekiem pārdot bez ierobežojumiem par sertifikātiem; es domāju par to, ka tautu pašreiz aplaupa autotransporta civiltiesiskā obligātā apdrošināšana; es domāju par to, ka zemes nodoklis ir par lielu, ja to paceļ desmit, divdesmit un četrdesmit reizes tiem cilvēkiem, kam nupat zeme ir denacionalizēta un īpašumi atdoti pēc 50 gadu okupācijas laika.

Un iznāca tā, ka, atkārtoti un neatlaidīgi prasījis, es tomēr šo vēstuli saņēmu 1997. gada beigās. Un, kad parādījās šis teksts, par ko mēs šodien spriežam, es ar gandarījumu to parakstīju, jo liela daļa vainas jāuzņemas man, tāpēc ka es nevarēju ātrāk uzrakstīt un parakstīt šādu dokumentu.

Tāpēc es ļoti lūdzu jūs, kolēģi, - šodien labosim tās kļūdas, ko mēs esam izdarījuši šajā divarpus gadu laikā, kopš mēs esam Saeimas deputāti, un šodien nobalsosim par šo lēmuma projektu, kurš attiecas uz šo deklarāciju! Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es jau iepriekš paziņoju un arī pašreiz gribu jums paziņot, ka es uzskatu, ka okupācijas Latvijā nebija. Un tāpēc... (Troksnis zālē.) ...tāpēc es gribu to pamatot. Pie varas visu laiku bija tikai nacionālie kadri. Radio mums strādāja, Tabūna kungs... (Starpsauciens: “Nacionālie kadri...”) Visu laiku mūsu ministri arī bija nacionālie kadri. Šeit nebija bezdarba. Visu laiku strādāja nacionālās skolas. Visu laiku šeit, Latvijā, latvieši varēja saņemt augstāko izglītību latviešu valodā. Šajā lēmuma projektā ir ielikta ļoti interesanta doma - vērsties pie Starptautiskās tiesas. Un, ja tiešām tāda vēršanās notiks, tieši Starptautiskā tiesa paziņos mums, mūsu Saeimai, par to, par ko es tikko paziņoju, - ka okupācijas nebija. Tā tas būs. Tāpēc es lūdzu nepieņemt šo lēmuma projektu. Bet Vidiņa kungs kādreiz bija galvenais ārsts...

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns - otro reizi.

J.Jurkāns ( Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Piedodiet, ka es runāju otro reizi. Es gribu runāt vēlreiz par Latvijas tēlu. Mēs šodien ļoti daudz laika veltām šai problēmai, bet nerunājam par to notikumu, kas notika naktī. Jūs zināt, ka šonakt pie sinagogas bija ļoti liels sprādziens. Iedomājieties pasaules presi, iedomājieties, kāds tas ir atkal kārtējais trieciens mūsu tēlam pasaulē! Mēs šeit par to nerunājam. Vai jums neliekas, ka mums... ja mēs nopietni runājam par šo Latvijas tēlu pasaulē, varbūt pieņemsim šodien kādu dokumentu, kas nosoda šādas akcijas! Es atkārtoju tiem, kas nedzirdēja, šonakt pie Rīgas sinagogas notika ļoti liels sprādziens. Es jūs aicinu pieņemt kādu dokumentu, kas to nosoda, kas varbūt kaut kādā veidā mīkstinās... Tā būs mūsu, politiķu, deputātu, attieksme pret šo ļoti kaunpilno aktu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es jūs ļoti, ļoti lūdzu - nu nerunāsim visu dienu par visu ko, jo pats tas dokuments... (Starpsauciens: “Nu tad nerunā!”) nu katram saprātīgi domājošajam ir skaidrs, ka tas ir samērā bezvērtīgs. Nu nerunāsim par visu ko, nelamāsim viens otru, nerunāsim par pavisam citām lietām! Mums šodien priekšā ir nopietni likumprojekti. Man tiešām ir tāda sajūta... es pieļauju iespēju, ka sociālisti, varbūt “saskaņieši” negrib, lai kādu likumprojektu, iespējams, Valodu likuma projektu izskatītu šodien. Bet man izskatās, ka te ir ļoti daudz tādu... Nu pārtrauksim vienreiz šīs muļķīgās debates! Es ļoti atvainojos, ka es tā teicu. Deputāts, protams, ir tiesīgs runāt visu ko.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Varbūt daudzi ir ievērojuši - es daudzkārt esmu norādījis uz to -, ka mūsu drošības iestādes, drošības sistēma parasti nokavē un nespēj apsteigt dažādus pretvalstiskus pasākumus, provokācijas. Un līdz ar to mēs sastopamies ar šādiem gadījumiem, paliekam aizmugurē visiem notikumiem. Šodien šeit šī saruna ir pārvērtusies tikai par tādiem savstarpējiem apvainojumiem. Mēs redzam to, ka labi mērķi, labi nodomi ar sliktu kvalitatīvo izpildījumu diemžēl nav atbalstāmi. Un tāpēc, lai arī kāda būtu mana attieksme pret valsts drošības sistēmu un tās spēju, es nevaru šādu dokumentu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Godātie kolēģi! Valdmani, jūs divreiz jau runājāt, un Kārtības rullis neļauj trešo reizi runāt... Paldies Dievam, ka Kārtības rullī ir tāda norma ierakstīta... Tādēļ, godātie kolēģi, pirms balsošanas par lēmuma projektu izskatīsim apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas iesniegto priekšlikumu nodot Juridiskajai komisijai lēmuma projektu juridiskai precizēšanai. (Deputāts Valdmanis no zāles runā.) Valdmaņa kungs, debates ir beigušās, ejiet atpakaļ uz vietu.

Tātad, godātie kolēģi, izskatām apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas iesniegumu par lēmuma projekta nodošanu Juridiskajai komisijai juridiskai precizēšanai. Ja tas tiks pieņemts, tad balsošana par lēmuma projektu šajā gadījumā nenotiks. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas iesniegto priekšlikumu nodot lēmuma projektu Juridiskajai komisijai lēmuma precizēšanai! Balsojam par šo iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 11, atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Starpsauciens: “Līdz kuram jāizskata?”)

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Otrais lasījums. Steidzams.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es lūdzu jūs sameklēt dokumentu ar numuru 3884 B, kas vakar tika izdalīts deputātiem, uz galdiem nolikts. Lūdzu, sameklējiet. Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”. Priekšlikumi, kurus ir otrajam lasījumam apkopojusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Vai kolēģi ir sameklējuši dokumentu? (Sauciens no zāles. Ir!)

M.Vītols. Tātad sākam izskatīt saņemtos priekšlikumus tādā secībā, kādā tie ir iesniegti un kādā tie ir sakārtoti šajā dokumentā.

1. priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums papildināt likuma 22.panta 11.punktu, nosakot, ka šā punkta piemērošanai nepieciešams noteikt Ministru kabineta kārtību. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.Arī deputāti atbalsta. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 2. priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 3.priekšlikums ir Roberta Jurdža priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

M.Vītols. 4.priekšlikums ir deputāta Ābeles priekšlikums, kas arī ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputāta Ābeles priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. 5. priekšlikums ir deputāta Ābeles priekšlikums, kurš nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par šo deputāta Ābeles priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. 6. priekšlikums ir deputātu Straumes un Dilbas priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par šo priekšlikumu. Runās deputāts Leonards Tenis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

L.Tenis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Es gribu runāt par šo priekšlikumu un pirms tam uzreiz teikt, kolēģi, ka jāsaprot, ka šis balsojums ir ļoti svarīgs un ka, nobalsojot par šo priekšlikumu, mēs atklāti lobēsim importa cigarešu ievešanu Latvijā.

Es gribu runāt vēl par to, ka atklāts importa lobisms ir noticis arī mūsu kaimiņrepublikās. Pie kā tas ir novedis Igaunijā un Lietuvā? “Philip Morris” ir nopircis vienīgās tabakas fabrikas šajās valstīs un tādā veidā ir noraidījis vienīgo konkurentu šajās valstīs. Bez šaubām, pazaudēja darba vietas tie cilvēki, kuri strādāja šajos uzņēmumos. Tos privatizēja un likvidēja. Es negribu, lai arī mūsu valstī vienīgajās nedaudzajās ražotnēs, kas ir, notiktu tas pats.

Es vēl gribu runāt par to, ka ievedmuita šodien ir apmēram 3 santīmi. Ņemot vērā vidējo, zinot to, ka Latvijā apmēram puse ir importēto cigarešu un puse ir uz vietas ražoto, var secināt to, ka ievedmuita attiecas uz pusi no tā patēriņa, kāds ir cigaretēm Latvijā. Līdz ar to es gribu arī atzīmēt, ka, zinot informāciju, ka Akcizēto preču padomes priekšsēdētājs... akcizētās markas tiek izplatītas 140 miljonu apjomā, tas ir, gabalos. Un, ja tā ir puse no tā, ko sastāda imports, tie ir apmēram 60 miljoni. Tagad pareizinot tos ar 3 santīmiem... mēs varam redzēt, cik zaudē valsts budžets, samazinot ievedmuitu 15 reizes. Es domāju, ka arī tādēļ mēs nedrīkstam pieļaut šo grozījumu.

Tāpēc es lūdzu, kolēģi, vēlreiz ņemt vērā to, ka, klaji lobējot importu, mēs varam sagraut vietējo ražošanu, kas mums ir. Tādēļ es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es ļoti ceru, ka arī es tuvākajā laikā saņemšu vārdu runāšanai par Kārtības ruļļa pārkāpumiem, ko pieļāva Saeimas priekšsēdētājs Čepāņa kungs, nedodams man vārdu par apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikuma izskatīšanu. Bet šajā brīdī es gribu iebilst pret šo priekšlikumu, kas ir šajā likumprojektā, un tas ir deputātu Straumes un Dilbas priekšlikums - 15 reizes samazināt ievedmuitu cigaretēm. Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir absolūti absurds, ka tas ir tiešā veidā kaitniecisks gan Latvijas ekonomikai, gan arī mūsu cilvēku veselībai, tāpēc šis priekšlikums ir noraidāms. Es aicinu deputātus šo priekšlikumu noraidīt!

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - frakcija “Latvijai”.

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Es arī lūdzu šo priekšlikumu noraidīt, jo te skaidri redzams - atkal “āža kāja” lien no maisa laukā. Iznīcināt vietējo rūpniecību un pārdoties ārzemniekiem. Lūdzu, latviski domājošie deputāti, balsojiet “pret”!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es izmantošu to iespēju, ka zālē ir arī iekšlietu ministrs. Jau toreiz, kad runājām par alkoholu, galvenais pamatojums, kāpēc nevar ierobežot alkohola tirdzniecību, bija tas, ka policija nespēšot izķert kontrabandistus un policija nespēšot aizturēt kandžas tecinātājus un slēgt visas tā saucamās točkas, kurās nelegāli tirgo alkoholu. Man tas likās nepieņemami un pazemojoši mūsu Iekšlietu ministrijai.

Tagad atkal tas pats. Mēs pazemināsim ievedmuitu tabakai tāpēc, lai likvidētu kontrabandu. Vai mūsu valsts nesāk iet kaut kādu absurda ceļu un vai mēs visu laiku nepazemojam mūsu iekšlietu sistēmu, parādot, ka iekšlietu sistēmas darbinieki ir vieni korumpēti kukuļņēmēji, kuri visu laiku atbalsta kontrabandistus? Vai mēs pašlaik nedarām kaut ko pilnīgi pretēju tam, lai parādītu, ka Latvija ir tiesiska valsts, valsts, kurā valda likums un kura var cīnīties pret noziedzīgām struktūrām? Šāds aicinājums par ievedmuitas samazināšanu, sakot, ka tad brīvāk tirgos cigaretes un tamlīdzīgi, manuprāt, ir pilnīgā pretrunā ar to, ka mēs runājam par izglītību, par jaunatnes audzināšanu, par veselību, par ārstniecību un visām citām lietām.

Man liekas, ka neviens šeit zālē nešaubās, ka alkohols un tabaka ir sava veida narkotika, kura jau tāpat, man liekas, par daudz brīvi ir pieejama Latvijā. Un, ja mēs gribam kalpot kādām struktūrām un teikt, ka tā būs labāk Latvijas dzīvei, tad, lūdzu, padomājiet mazliet par tiem jauniešiem, kuri jau šodien ir nodzērušies un nopīpējušies. Es domāju, ka partijām vajadzētu savas partiju kases piepildīt ar citiem līdzekļiem, nevis uz tabakas un alkohola rēķina.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Priekšvēlēšanas, bez šaubām, ir tuvu, bet es jūs visus aicinu vismaz vienu reizi šajā laikā tomēr pieņemt kādu pilsonisku lēmumu, nevis pakļauties vienai vai otrai lobisma ietekmei. Šis priekšlikums nav nekas cits, kā vien klajš tabakas importa lobisms Latvijā. Mēs jau vienreiz esam samazinājuši tabakas ievedmuitu 1000 gabaliem cigarešu no 2,5 latiem uz 1,5, un tas notika pavisam nesen. Tagad mēs pavisam smieklīgi pamazinām tabakas ievedmuitu līdz 10 santīmiem. Mēs pamazinām 15 reizes tabakas ievedmuitu tikai tādēļ, ka kādam tas ir interesanti. Es nevaru to saprast citādāk, kā vien vēlmi aizstāvēt vienas vai otras importa tabakas kompānijas intereses par katru cenu.

Katrā ziņā pasaulē nav atrasta neviena legāla prece, kura tiek ražota šajā gadsimtā un kura būtu prasījusi tik daudzu cilvēku dzīvības kā tabaka. Katru gadu miljoniem cilvēku pasaulē mirst no plaušu vēža, kuņģa vēža, katru gadu miljoniem cilvēku saslimst ar aterosklerozi. Un galvenais aterosklerozes iemesls ir tabaka.

Es gribu teikt, ka pats būtiskākais no visiem aterosklerozes iemesliem ir tabaka - tātad no tās rodas gan insulti, gan infarkti, gan veidojas ateroskleroze kāju artērijās un tiek nogrieztas kājas, kas mums katru gadu notiek veselām virknēm. Tas viss ir saistīts ar šo ļaunumu, kas Latvijā joprojām plosās pilnā mērā.

Latvijas Saeima tā vietā, lai parādītu pilsonisku attieksmi pret šo jautājumu, lai parādītu pilsonisku “Nost!” un pateiktu, ka šajā lietā mums jāveic tik stingri pasākumi, cik vien var būt, Latvijas Saeima tā vietā nosveras uz ievedmuitas samazināšanu tabakas izstrādājumiem.

Cienījamie kolēģi! Es ļoti, ļoti aicinu jūs šoreiz nepakļauties šim demagoģiskajam priekšlikumam - samazināt ievedmuitu, kurš balstās uz pilnīgi nepamatotu viedokli, ka tādā veidā samazināsies tabakas izstrādājumu kontrabanda, ka līdz ar to samazināsies tabakas preču cenas. Tas galīgi nav tā! Pašreiz šī ievedmuita - šie 1,5 lati uz 1000 cigaretēm nozīmē apmēram 3 santīmus uz 1 paciņu cigarešu, kas jau tāpat ir pārlieku maz.

Tie cilvēki, kuri šeit aicina šādā veidā samazināt ievedmuitu, atsaucas uz to, ka tiks palielināta akcīze. Akcīzes likums, kā jūs redzat... tā nav te tuvumā... Neviens to pagaidām nav redzējis, izejam cauri Ministru kabinetam... Tātad Akcīzes nodokļa likums varbūt pat paaugstinās... Es vēlreiz atkārtoju, šis likums varbūt paaugstinās akcīzes cenu Latvijā, un labākajā gadījumā tas šeit parādīsies pēc mēnešiem četriem vai pieciem, bet pa šo laiku tabakas firmas gūs desmitiem tūkstošu latu lielu ienākumu. Un, ja mēs tagad klaji atbalstām šīs tabakas firmas, kuras savā laikā ieguvušas šo diezgan lielo naudu, tad rodas jautājums: kāpēc mēs to darām?

Godātie kolēģi, es aicinu šoreiz visus kā vienu parādīt savu pilsonisko drosmi, savu attieksmi pret šo jautājumu un balsot “pret” šādu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es neesmu smēķētājs, bet es mazliet varētu pastāstīt, kādas bija debates Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, kad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tika šis priekšlikums atbalstīts.

Komisijas sēdē piedalījās arī Finansu ministrijas pārstāvji, kuri piekrita šim priekšlikumam, jo tāda situācija ir lielākajā daļā Eiropas valstu, un arī mūsu kaimiņvalstīs ir tā, ka pārsvarā valsts gūst ienākumu no akcīzes nodokļa. Skandināvijā šī akcīzes maksa ir pat 300 procentu lielāka nekā vispār tabakas izstrādājumu cena. Blakus Igaunijā šī ievedmuita ir nulle, un gribu uzsvērt vēl to, ka, kā jūs redzat, šajā priekšlikumā ievedmuita ir samazināta tikai cigaretēm ar filtru. Diemžēl mūsu vietējie ražotāji lauvas tiesu ražo cigaretes bez filtra. Pārsvarā tādas bezfiltra cigaretes tiek ievestas ļoti maz. Es domāju, mediķi saprot, ka ļaunumu veselībai nodara galvenokārt šīs cigaretes, kas ir bez filtra.

Es arī esmu ticies... Pie manis bija atnākuši pārstāvji no “House of Prince”, un galvenā gan bija saruna par šīm tabakas lapām un draudiem, ka tirgū varētu atkal parādīties šīs kontrabandas cigaretes, kuras tiek ražotas Latvijā pagrabos, vienkārši izmantojot “House of Prince” paciņas. Un arī viņi teica, ka “House of Prince” daļu no šīm cigaretēm ar filtru diemžēl ieved no Dānijas un neražo šeit. Pārsvarā viņi tomēr ražo, tā ka īpaši tas viņu ražošanu neietekmē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es smēķēju, un, protams, varu teikt, ka es esmu firmu lobijs, jo ceru, ka tad varbūt būs lētākas cigarešu paciņas tirgū. Bet Teņa kungs man neatļaus samelot. Es viņam uzdāvināju vienreiz no Centrāltirgus vienu paciņu, kur “Marlboro” paciņai bija iekšā cigaretes vispār bez uzraksta. Iespējams, ka ir vēl arī kaut kādas citas pagrīdes tipogrāfijas vai ražotnes. Taču tas ir cits jautājums - par preces kvalitāti.

Tomēr, ja mēs attīstām cienījamā Apiņa kunga domu, tad es aicinātu noteikti uzlikt lielu muitas ievedmaksu visām mašīnām, jo arī autoavārijās aiziet bojā ļoti daudzi cilvēki. Tā ir loģika, ko jūs definējāt, cienījamais Apiņa kungs! Un mums ir reāli ar to jāsaskaras.

Es atceros šo anekdotisko gadījumu, kāds bija, ja nekļūdos, ar “Kellogg`s”, kad Šķēles kungam vajadzēja griezties caur Amerikas vēstniecību, ka vajag atļaut ievest speciālo pūdercukuru “Kellogg`s” ražošanai. Un beigās, cik zinu, Šķēles kungs toreiz deva tādu atļauju, jo Latvijā tāds pūdercukurs netika ražots. Tāpat pie mums beidzās arī “Kellogg`s” visa lieta, jo visas milzīgās mūsu muitas nodevas radīja to, ka Latvijā “Kellogg`s” produkcijai nav tirgus. To nebija izdevīgi ražot, jo pašizmaksa bija milzīga. Un tā “Kellogg`s” likvidēja savas ražotnes.

Šinī gadījumā, kad jūs sakāt, ka šis muitas nodokļa samazinājums palielinās darba vietu skaitu, lai noturētu to iepriekšējā līmenī... Piedodiet, ja mēs ievedīsim dārgas izejvielas un uzliksim tām milzīgas akcīzes, tas ir, muitas nodokli, tad es nedomāju, ka tā rezultātā palielināsies cilvēku pirktspēja. Es saprotu, ka jūs ar pirktspējas spiedienu uz iedzīvotāju gribat panākt, lai cilvēks nesmēķētu. Bet tad tas smēķētājs tik un tā pāries uz sliktas kvalitātes tabaku. Es pats reāli zinu to. Piedodiet, ja arī nebūs naudas, es smēķēšu tik un tā tālāk. Jūs varēsiet man dāvināt bukletus vai grāmatiņas... Tā ir realitāte! Vai to mēs gribam panākt?

Šinī gadījumā es personīgi uzskatu, ka mums vajadzētu atbalstīt šo iniciatīvu. Jā, ir jāņem vērā kāds cits moments, ar ko es saskāros Rietumu valstīs. Ir jābūt akcīzei virsū. Lielai akcīzei! Bet ir arī vēl cits moments, cienījamie kolēģi deputāti! Mēs visi paši skrējām “tax-free” zonā pirkt tās pašas cigaretes, kad braucām pa ārzemēm. Nu nav tā! Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es tomēr šinī gadījumā aicinātu atbalstīt šo komisijas iniciatīvu, jo es vismaz šinī gadījumā izsaku smēķētāju viedokli. Vismaz pagaidām varbūt būs lētāk un tad nebūs jāpērk tirgū kontrabandas prece. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leonards Tenis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija, otro reizi.

L.Tenis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Es atļaušos oponēt Baloža kungam un pievērsties SIA “Komi” datiem par ievedmuitu. Igaunijā tā ir 70% no muitā uzrādītās vērtības. Un, ja runājam par kaimiņiem, tad Lietuvai tā ir 35% no muitā uzrādītās vērtības. Tā ka tā gluži vis nav. Tāpēc es domāju, ka pats būtiskākais...

Jā, es piekrītu, ka var regulēt arī citādāk - ar akcīzes nodokli, bet tad tam ir jānotiek kompleksi un mums šeit visiem ir jābūt skaidri redzamam un zināmam. Mēs zinām, ka tagad ar šo te balsojumu mēs varam izmainīt ievedmuitas tarifu, taču akcīzes nodoklis vēl tikai nākotnē tiks vai nu palielināts, vai samazināts, un to mēs nezinām.

Tāpēc šodien, balsojot par šo jautājumu, es ierosinu to noraidīt, un tad, kad tas viss būs kompleksā, kad būs skaidri redzama šī nodokļu politika, kā tā veidosies un kāda būs šī politika attiecībā uz tabakas izstrādājumiem Latvijā, tad mēs arī varēsim balsot par to kopumā. Paldies. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Šeit no tribīnes ir izskanējuši viedokļi par Iekšlietu ministrijas neaktīvo pozīciju cīņā pret kontrabandu, līdz ar to radot šaubas par Iekšlietu ministrijas nevēlēšanos nosargāt ekonomisko jautājumu pamatbūtību, runājot par normālu, atļautu un likumīgu uzņēmējdarbību.

Es gribētu pateikt, ka, jau stājoties amatā, mēs Iekšlietu ministrijā izanalizējām šo situāciju un nonācām pie secinājuma, ka, neskatoties uz to, ka visi jautājumi, kas skar kontrabandu, ir finansu un ekonomiskas dabas jautājumi, ka to risināšana mūsu valstī pamatā ir uzlikta Valsts ieņēmumu dienestam un muitai, arī Iekšlietu ministrija viennozīmīgi nolēma tam visam pieslēgties un veltīt maksimālu uzmanību cīņai pret kontrabandu. Uz tā pamata tika reorganizēts arī Organizētās noziedzības apkarošanas birojs. Šobrīd tas ir Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas birojs. Tā darbības efektivitāte, jau paejot diviem mēnešiem, ir pierādījusies - izņemtā alkohola un preču apjomā un miljonos latu, kas ir iegūti uz robežas šīs struktūras darbības rezultātā. Tās ir arī atklātās viltotās tipogrāfijas, kas ir ražojušas akcizēto preču markas. Plus vēl atmaskotā mūsu aktīvo darboņu rīcība, lai grautu pat citu valstu ekonomisko situāciju. Pie tā visa strādā Organizētās noziedzības apkarošanas birojs.

Tieši pēc Iekšlietu ministrijas iniciatīvas šinī gadā sāka veidoties darba grupa, kas izskatīja jautājumu, vai nevajadzētu veidot koordinētu darbību cīņā pret kontrabandu. Un es jums varētu teikt: jā, šis darbs ir pabeigts - ir izveidots Kontrabandas apkarošanas centrs, kuru pēc mūsu kopējā lēmuma - pēc finansu ministra, pēc iekšlietu ministra un pēc prokurora lēmuma vada šinī amatā ieceltais Latvijas Valsts kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Lūka kungs. Šinī koordinācijas centrā darbojas Valsts ieņēmumu dienesta, muitas, Finansu policijas, Ekonomiskās policijas, Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja, Drošības policijas, Robežsardzes un prokuratūras institūciju pārstāvji. Viņu pamatuzdevums ir koordinēt kopējo visu valsts institūciju darbu cīņā pret kontrabandu, runājot par akcīzes precēm un pārtikas produktiem, kas ir viens no sāpīgākajiem jautājumiem arī mūsu zemniekiem.

Es domāju, ka pietiekoši plaši izstāstīju to, ko dara Iekšlietu ministrija. Šis kurss ir nemainīgs, un es pilnīgi droši varu apliecināt: kamēr šī problēma pastāvēs, Iekšlietu ministrijas struktūras brālīgi un draudzīgi palīdzēs Finansu ministrijas institūcijām, jo šis darbības virziens ir visu mūsu kopējais sāpju punkts ne tikai Saeimā, valdībā, bet arī policijā un visās pārējās institūcijās. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, otro reizi.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Īpaši es vēršos pie augsti godājamā Lujāna kunga. Lujāna kungs, jūs atkal neizlasījāt pareizi, par kuru jautājumu mēs šoreiz runājam. Jautājums par ievedmuitu, kas attiecas uz ražošanas izejvielām, ir nākošais jautājums, Lujāna kungs! Mēs šoreiz runājam... šis punkts bija par gatavu cigarešu ievešanu. Es esmu ar mieru, Lujāna kungs, atbalstīt jūsu domu, ka ievedmuita jebkurai izejvielai, precei, ko ražo Latvijā, ir jāsamazina uz nulli. Es pilnīgi piekrītu jūsu domai! Okey, esmu gatavs nākošajā punktā balsot par to, lai ievedmuita visur būtu nulle, taču šajā punktā, kurā ir teikts, ka mums ir jāieved Latvijā maksimāli daudz cigarešu - tieši tā! ... ka ir jāatbrīvo rokas jebkuram cilvēkam, kas vēlas pelnīt uz Latvijas iedzīvotāju dzīvības un veselības rēķina, kas vēlas pelnīt uz tā rēķina, lai citi slimotu ar plaušu vēzi vai slimotu ar aterosklerozi - pret to es esmu kategoriski “pret”. Jūs pilnīgi veltīgi cerat, Lujāna kungs, ka samazināsies ievedmuita vai ka samazināsies cigarešu cenas. Cigarešu cenas lielās tabakas kompānijas nosaka nevis pēc tā, cik te ir liela ievedmuita, tarifi vai akcīze. Tās nosaka pēc citiem kritērijiem, kur ņem vērā ļoti daudz ko: gan iedzīvotāju pirktspēju, gan to, kādas markas šeit atrodas, un visādas citas lietas. Tas ir vesels ekonomisks aprēķins, un cenas nemainās atkarībā no tā, vai mēs no šīs cenas kaut ko paņemam Latvijā vai ne, vai mūsu valsts grib paņemt tos 3 santīmus no katras tabakas paciņas vai ne. No tā šī cigarešu cena nemainīsies. Mēs vienkārši zaudēsim valsts budžetā zināmu naudu un parādīsim savu destruktīvo attieksmi pret cilvēku veselību, parādīsim savu attieksmi pret šo jautājumu, ka mums nav stabilas valsts politikas savu iedzīvotāju veselības sardzē. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es gribētu pateikt paldies iekšlietu ministram par sniegto informāciju un izteikt cerību, ka šeit zālē, spriežot par alkoholu, tabaku vai kādu citu preci, vairs nebūs jāklausās, ka kaut kas ir jāmaina tāpēc, ka mums ir kontrabanda un ka mēs to nevaram savaldīt. Es ceru, ka deputātiem vairs tādu šaubu nav, jo tiek darīts un tiks izdarīts viss, bet, ja netiks, tad Čevera kungs atbildēs kā ministrs par to.

Otra lieta. Lujāna kungs, ja mēs vadāmies pēc tāda viedokļa, ka ievedīsim pēc iespējas lētāk vienalga ko, lai būtu pēc iespējas vairāk darba vietu un lai jūs smēķētu un ietu pirkt kontrabandu... Es domāju, ka jūs vajadzētu saukt pie atbildības tāpat kā kukuļdevējus un kukuļņēmējus, ja reiz jūs godīgi sakāt, ka jūs ejat pirkt kontrabandu tāpēc, ka jums naudiņas pietrūkst. Tad te varbūt iestājas jau kāda zināma juridiska atbildība, ko varētu precizēt tepat pie mūsu juristiem Saeimā...

Taču, ja mēs runājam par visizdevīgāko ražošanas veidu, Lujāna kungs, tad varbūt atvērsim mums vienu kārtīgu magoņu salmiņu pārstrādāšanas fabriku un vedīsim iekšā tos par velti, tā iegūstot vēl daudz lielākus ienākumus, nekā pārstrādājot tabakas lapas...

Tāpēc es domāju un arī deputātu uzmanību gribu vēlreiz pievērst tam, lai mēs vairs nespriestu par kontrabandu un tamlīdzīgām lietām, bet lai mēs padomātu par to, ko mēs katrs darām un kāpēc. Es Latvijas Zemnieku savienībai gribu atgādināt, ka, ja es nešaubos, tad 5.Saeimā jūs lobējāt “Prince of House”, jo jūsu pārstāvis bija šajā fabrikas valdē vai padomē, un man šķiet, ka arī šobrīd jūs diez vai esat bez zināmām interesēm šīs rūpnīcas tālākajā attīstībā Latvijā.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie klātesošie! Mani vienkārši provocē uz debatēm Pētera Apiņa un Ilgas Kreituses uzstāšanās. Te vienkārši ir jāizskaidro, lai klausītājiem un arī deputātiem nebūtu maldīgs priekšstats par to, kas notiek.

Tātad attiecībā uz veselību jāteic, ka ar muitu neviens par veselību necīnās, jo muita jau nenozīmē, ka samazinās smēķēšana, bet muita nozīmē tikai to, ka uz vietas tiek vairāk ražotas cigaretes, un tā attiecīgie vietējie ražotāji gūst priekšrocības citu ražotāju priekšā. Tātad Pēteris Apinis cīnās nevis par veselību, bet Pēteris Apinis cīnās par kāda viena ražotāja priekšrocībām citu ražotāju priekšā. Tam nav nekāda sakara ar cīņu par veselību! Tas ir nekaunīgs lobisms, Apiņa kungs, no jūsu puses šinī gadījumā. It sevišķi, ja jūs melojat un saistāt to ar veselību. Nevajag melot un maldināt citus! Jūs acīmredzot vienkārši lobējat vienu citu firmu, kura šinī gadījumā ir ieinteresēta iegūt priekšrocības citu ražotāju priekšā.

Kreituses kundzei es gribu paskaidrot, ka šis priekšlikums ir tieši par sliktu “House of Prince”, tā kā Latvijas Zemnieku savienība šinī gadījumā acīmredzot ir tieši mainījusi savu nostāju, uzskatot, ka ir jārada vienādi konkurences apstākļi gan ārzemju ražotājiem, gan tā saucamajiem vietējiem ražotājiem, ja “House of Prince” vispār var saukt par vietējo ražotāju, lai beigu beigās tam cilvēkam, kas ir pīpētājs, tomēr būtu izvēle un iespēja nopirkt, es gribētu teikt, kvalitatīvākus tabakas izstrādājumus, kuri visticamāk varētu būt tieši šie importētie tabakas izstrādājumi.

Kas attiecas uz veselības aizsardzību, tad par to mēs runāsim, debatēdami par akcīzi. Vents Balodis jau runāja par to. Celsim akcīzi tabakai, palielināsim no tās ieņēmumus veselības aizsardzībai un arī attīstīsim antismēķēšanas kampaņu, bet nejauksim šīs lietas kopā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija, otro reizi.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu tikai atgādināt varbūt to laiku, kad Šķēles kunga vadībā mēs pieņēmām lēmumu par vienoto Baltijas ekonomisko zonu. Es arī tikko konsultējos ar kolēģiem, ka, ja Igaunijā ievedīs cigaretes, tad, atvainojiet, Latvija no tās muitas nodokli neņems. Paņems tikai akcīzes nodokli! Un tad ir jautājums: ja no Igaunijas ved šīs cigaretes, tad ko iegūst no tā Latvija? Padomāsim par šiem jautājumiem! Lietuvā ir liela “Marlboro” rūpnīca, tad, piedodiet, no šīs Baltijas ekonomiskās zonas šīs lietuviešu vai jauktā tipa cigaretes šeit ienāca bez jebkādiem muitas nodokļiem. Apiņa kungs, tāda ir tā realitāte, kuru arī jūs savā laikā atbalstījāt, runājot par šo vienoto Baltijas ekonomisko zonu. Nu tad runāsim atklāti, Apiņa kungs: ko jūs pārstāvat? Un nevajag apvainot citus par to, ka, lūk, bērni nosmēķējas. Lūk, nosmēķējas Šķēles kunga laikā proponētā ideja un, lūk, tieši tur nosmēķējas! Labi, tur uztaisīs vēl kādu viņķeļu rūpnīcu un no turienes nāks iekšā, un atkal nebūs muitas nodevas. Un nevajag mānīties!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā Vītola kungs.

M.Vītols. Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! To jau tika minējis arī komisijas priekšsēdētājs, ka šis priekšlikums ir diezgan pārliecinoši atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Šeit ir runa, kā jau minēja, tieši par vienādas konkurences nodrošināšanu attiecīgajā tirgū, lai būtu vienādi apstākļi visiem ražotājiem. Šeit ir runa arī par to, ka lielākie ieņēmumi no cigaretēm valstī ienāk tieši no pievienotās vērtības nodokļa un no akcīzes nodokļa, lai gan šobrīd ir ļoti daudz cigarešu, kuras tiek tirgotas, valstij nemaksājot nevienu no šiem diviem būtiskajiem nodokļiem, tāpēc, izskatot akcīzes nodokli, kas nonāks Saeimā vēl šī sasaukuma laikā, mēs varam lemt, kādā veidā palielināt ieņēmumus, kurus varētu novirzīt izglītībai, veselībai un citiem mērķiem. Lūdzu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā atbalstīt šo priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi arī Finansu ministrija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputātu Straumes un Dilbas priekšlikumu nr.6. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 31, atturas - 5. Pieņemts.

M.Vītols. 7. ir deputāta Urbanoviča priekšlikums, kurš paredz izdarīt izmaiņas pirmā lasījuma redakcijā un saglabāt ievedmuitu homogenizētajai vai atjaunotajai tabakai, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es mazliet izskaidrošu lietas būtību. Tā homogenizētā vai atjaunotā tabaka principā arī ir izejviela, tā tikai ir sagriezta. Tāda tabakas sasmalcināšanas mašīna ir Prinča namam. Tātad, respektīvi, mēs radām nevienmērīgus apstākļus, nevienādus apstākļus atsevišķiem ražotājiem. Piemēram, Rīgas tabaka... Kā izejvielas ieved tieši šo homogenizēto vai atjaunoto tabaku. Tātad tās pašizmaksa uzreiz būtu daudz dārgāka sakarā ar šo ievedmuitas paaugstināšanu. Tātad, ja mēs skatāmies pēc kodiem, tad redzam, ka 2401... tiem kodiem nav nekādas ievedmuitas. Šai pozīcijai 2403 Urbanovičs ierosina paaugstināt uz 20%. Tā ka es cienījamos deputātus aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mani jau pietiekami sen nepārsteidz viens vai otrs balsojums, kurš notiek šajā parlamentā, un tas lobisms, kurš nāk no viena vai otra deputāta puses, bet šodien es tik tiešām jūtos mazliet pārsteigts viena iemesla dēļ. Pirms mirkļa mēs nobalsojām par deputātu Straumes un Dilbas priekšlikumu, kurš paredz 15 reizes samazināt ievedmuitu. Tagad ļoti daudzi deputāti gan no šīs tribīnes, gan tiekoties ar vēlētājiem saka, ka mēs, deputāti jeb tādas un tādas politiskās partijas pārstāvji, atbalstām tikai vietējos ražotājus. Bet kāda ir realitāte? Un ko nozīmē šis deputāta Urbanoviča priekšlikums? Realitāte ir tāda, ka mēs ar saviem balsojumiem faktiski iznīcinām vietējos ražotājus. Man ir liels lūgums tomēr noraidīt šo deputāta Urbanoviča priekšlikumu, ja mēs nevis ar vārdiem, bet ar reāliem darbiem gribam parādīt, ka mēs atbalstām vietējos ražotājus.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Tā nu ir iznācis, ka man pret savas partijas priekšsēdētāju jāuzstājas no tribīnes, jo es pagājušajā reizē biju iztērējis abas uzstāšanās reizes un nevarēju viņam atbildēt par to jautājumu - “House of Prince” atklātu lobismu, ko viņš man “piesēja” no šīs tribīnes. Tā nu, cienījamie kolēģi, es gribu teikt, ka šis priekšlikums, ko mēs tagad redzam, ir pilnīgs “House of Prince” lobisms, jo patiesībā cīnās pret konkurenci tabakas rūpniecībā Latvijā. Ir vēl kaut kādas rūpnīcas Latvijā... Šajā gadījumā tas ir pilnīgi atklāts vienas Latvijas rūpnīcas lobisms, un speciāli Andrejam Pateļējevam par godu aicinu visus balsot pret šo priekšlikumu un nelobēt “House of Prince”. (Starpsauciens: “Korupcija!”) Tas bija ļoti aizvainojoši no jūsu puses, kolēģi Panteļējev. Jūs man “piesējāt” šādā pašā veidā kādas tabakas rūpnīcas lobismu, bet, cienījamie kolēģi, es aicinu jebkurā gadījumā... vai tā ir tabaka vai kāda cita izejviela, pilnīgi vienalga... ja mēs turpināsim šādu politiku un paaugstināsim izejvielai ievedmuitas, un cīnīsimies pret saviem ražotājiem, vienalga, kurā jautājumā, tad gan mēs tālu netiksim. Mēs varētu... vienīgais, par ko mēs varētu runāt reāli... mēs esam samazinājuši muitas nodokļus tām cigaretēm, ko ražo apkārtējās valstis, tās pieplūdina mūsu valsti ar cigaretēm. Tad teiksim - “okey”! Tādā gadījumā dodam viņiem visiem vienādas tiesības un vienādas iespējas, un dodam iespējas arī visiem Latvijas uzņēmumiem strādāt bez ievedmuitas attiecībā uz izejvielām. Tie dod darba vietas Latvijas ražotājiem, un mēs tādā veidā aizsargājam savu ražotāju. Es šajā gadījumā pretēji savai pārliecībai jūs aicinu balsot pret šo priekšlikumu, jo šajā gadījumā, ja mēs būtu gribējuši būt godīgi, mums bija jāpalielina ievedmuita absolūti visām tabakām, kas tiek izmantotas kā izejviela, lai visi strādātu ar vienādiem “spēles noteikumiem”, lai visām Latvijas rūpnīcām, kas ražo šo ļaunumu, būtu pilnīgi vienādi “spēles noteikumi”. Izejvielām - 20%... Un tad pie reizes arī tāda muita cigaretēm. Ja nu cigaretēm, kas ienāk no ārpuses, nav pie mums muitas, tad lai nu mūsu rūpnīcām nav ievedmuitas attiecībā uz ražošanas izejvielu! Tādēļ es jūs aicinu balsot pret šo priekšlikumu. Jā. Un, cienījamie kolēģi, tas viss ir jau aprakstīts, pasaulē jau ir sen zināmi visi šie argumenti “par” un “pret”. Ir iznākusi arī grāmata, es pilnīgi atklāti lobēju vienu grāmatu, jo es pats esmu šīs grāmatas izdošanā iesaistījies, tā ir Džona Grišama grāmata “Tiesa”. (Starpsauciens: “Korupcijas likuma pārkāpums!”) Tā ir grāmata, kurā ir aprakstīta pirmā tāda tiesas prāva Amerikas Savienotajās Valstīs, kurā tabakas rūpniecība tika sakauta. Tabakas rūpniecība tur tika sakauta, tagad no Amerikas visa tabakas rūpniecība iet laukā, Amerikas Savienotajās Valstīs samazinās smēķēšana, bet mēs esam tāda valstiņa, kurā mēs joprojām turpinām visādā veidā atbalstīt tabakas industriju un tādā veidā “nosmēķināt” mūsu tautu, radīt tautā saslimstību ar ļoti daudzām slimībām.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Jā, visai grūti man tagad runāt pēc ārstiem, kas aizstāv to, ka jāražo cigaretes un jāsamazina tabakai ievedmuita, un grūti runāt pēc vietējo ražotāju aizstāvjiem, kuri ierosina ievest Latvijā spirtu un pārdot to arī mazumtirdzniecībā, bet es gribētu varbūt... spriediet paši, vai tas būs lobisms vai ne, bet atstāstīšu tieši to, ko man sarunā teica “House of Prince” pārstāvji. Kā redzat, šajā tabulā ir visi šie priekšlikumi, kuros ir noņemta ievedmuita, kurus iesniedza frakcija“Latvijas ceļš” un pret kuriem Apiņa kungs neiebilda neko, visām tabakas lapām un visai tabakai ir noņemta uz nulli šī ievedmuita. “House of Prince” argumentē par tieši šo pozīciju, kurā ir homogenizēta, atjaunota tabaka, tajā skaitā grieztā tabaka. Rīgas fabrikā “House of Prince” cigaretes ražo no lapām, ir griešanas mašīnas, sagriež tās lapas un ražo pēc tādas tehnoloģijas. Savukārt mazie ražotāji... Latvijā līdz šim ir bijušas vēl divas tabakas fabrikas, viena šobrīd atrodas Rīgā, tur ražo bezfiltra cigaretes. Bija vēl viena fabrika, kura ražoja... es aizmirsu to nosaukumu... “Melnā nāve”, vai? ...tādas pelēkas paciņas bija... un kura diemžēl ir bankrotējusi, jo neviens nepirka šīs cigaretes. Šī atjaunotā, grieztā tabaka galvenokārt tiek izmantota, lai ražotu pakaļdarinājumus, galvenokārt “House of Prince” pakaļdarinājumus. Nelegālās fabrīciņās tiek veidotas šīs cigaretes... Jūs atceraties - presē bijušas ļoti daudzas publikācijas par to, ka ir gan “Prīma”, gan “Baltija”, pilnīgi tādas pašas paciņas, tādās pašās krāsās, bet tas ir viltojums. Viņi uzskata, ka šīs grieztās tabakas ieplūšana un muitas samazināšana būs par pamatu kontrabandai, tas ir, nelegālo cigarešu ražošanai. Tāds bija viņu viedoklis. Spriediet paši.

Sēdes vadītājs. Leonards Tenis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

L.Tenis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man diemžēl atkal sanāk tā, ka man jāoponē Baloža kungam. Tā kā esmu Akcizēto preču padomes priekšsēdētājs, es izstāstīšu, cik mums šodien ir licenču izsniegts tabakas ražošanai. Tā ir “House of Prince”, Rīgas Tabakas fabrikai, ko nosauca arī Baloža kungs, un vēl Kārsavā vienam uzņēmumam ar Krieviju, kurš vēl nav sācis darboties. Bet viennozīmīgi jāsaka, kā te jau bija pasvītrots, - lietas būtība ir tā, ka griežamā mašīna tabakas izstrādājumiem tiešām ir vienam monopolistam šajā ziņā, tas ir “House of Prince”. Neviens cits ražotājs nevar konkurēt ar “House of Prince”, jo attiecībā uz ievestām lapām ir mazāk... bet attiecībā uz ievestām, teiksim, izejvielām tiešām ir muitas nodoklis. Un līdz ar to visiem ir jāpērk no “House of Prince”. Te jau ieminējās arī par spirtu. Mēs labi atceramies, ka bija rektifikācijas kolonna, kura rektificēja spirtu... vienīgais ražotājs Latvijā... Un mums ir zināma arī reakcija, kāda bija, kad saņēma cita ražotājfirma Kalsnavā rektifikācijas kolonnu. Es uz saviem pleciem zinu to spiedienu, kāds bija, kad radās šī konkurence arī attiecībā uz šo akcizēto preci. Un tāpēc es domāju, ka šeit tiešām ir pārspīlējums normālā konkurencē tabakas ražošanā. Lai tiešām vairāk ražo Latvijā! Lai ir vienāda konkurence ne tikai “House of Prince”, bet arī tiem jaunajiem uzņēmumiem, kuri veidojas! Ja mēs tiešām gribam to panākt, tad es ierosinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Vītola kungs.

M.Vītols. Es aicinu Saeimas deputātus izšķirt jautājumu balsojot. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, uzklausījusi dažādus argumentus, arī tos, kurus šeit minēja Baloža kungs, atbalstīja deputāta Urbanoviča priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Urbanoviča priekšlikumu - mainīt ievedmuitas tarifus. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 46, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts, tarifi netiek mainīti.

M.Vītols. Tālāk ir virkne priekšlikumu, par kuriem neradās domstarpības nevienam no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļiem un kurus visus ir iesniegusi Finansu ministrija. Visi šie priekšlikumi ir izskatīti Muitas tarifu konsultatīvajā padomē. Man būtu priekšlikums skatīt nevis katru rindiņu atsevišķi, bet pa grupām. Ja kolēģiem nebūtu iebildumu.

Sēdes vadītājs. Jā, tādas tiesības mums Kārtības rullis dod. Lūdzu, Vītola kungs.

M.Vītols. 8.priekšlikums, ko ir iesniegusi Finansu ministrija, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

M.Vītols. Arī 9.priekšlikums, kas skar 37.grupu - fotopreces, kinopreces -, ir atbalstīts Budžeta un finansu komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

M.Vītols. 42.grupa. Ir 10.priekšlikums, ko iesniegusi Finansu ministrija un komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. 48.grupa, kur ir ievedmuita kartonam, izstrādājumiem no papīra. Ir 11.priekšlikums - ministrijas priekšlikums, ko atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis priekšlikums paredz samazināt ievedmuitu papīram. Es domāju, ka mums ir jāražo papīrs Latvijā un ir jārada veicinoši nosacījumi papīra ražošanai tepat Latvijā, uz vietas. Papīrrūpniecības attīstība mūsu valstī ir viena no stratēģiski svarīgām nozarēm, un tāpēc es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo tas ir pretrunā ar mūsu valsts stratēģiskajām interesēm.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Vītola kungs.

M.Vītols. Tātad, kā jau teicu, Muitas tarifu konsultatīvā padome, kurā ietilpst visu ministriju pārstāvji, atbalstīja šo priekšlikumu, uzskatot, ka papīra ievedmuitas samazinājums veicinās poligrāfijas nozares attīstību, palētinās arī grāmatas, un tā tālāk.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Andrējevas kundzes priekšlikumu (ar numuru 10) - mainīt ievedmuitas tarifus 48. grupas precēm. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 12, attturas - 3. Pieņemts.

M.Vītols. 50. grupa. 12. priekšlikums. Finansu ministrijas ierosinājums, to atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

M.Vītols. 51. grupa. Finansu ministrijas priekšlikums, kārtas numurs 13. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. 52. grupa - kokvilna. 14. priekšlikums - Finansu ministrijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

M.Vītols. 57. grupa. 15. priekšlikums. Finansu ministrija ir ierosinātāja. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

M.Vītols. 62. grupa. 16. priekšlikums. Ierosina deputāts Balodis. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Akceptējam. Pieņemts. Paldies.

M.Vītols. 70. grupa - stikls un stikla izstrādājumi. 17. priekšlikums. Iesniegusi Finansu ministrija. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

M.Vītols. 73. grupa. Dzelzs vai tērauda izstrādājumi. Iesniedzis deputāts Balodis. Kārtas numurs 18. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir iestrādājusi savā priekšlikumā - 20. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. 19. priekšlikumā... Kurā? Tātad atbildīgā komisija 18. priekšlikumu ir iestrādājusi savā priekšlikumā. Ar kuru numuru?

M.Vītols. Ar numuru 20.

Sēdes vadītājs. 20. priekšlikumā. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 18. un 20. priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts. Izskatām 19. priekšlikumu.

M.Vītols. 19. priekšlikumu ir iesniegusi Finansu ministrija. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta? Paldies.

M.Vītols. 84. grupa. 21. priekšlikums. Iesniegusi Finansu ministrija. Atbalsta Budžeta komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts. 97. lappuse, godātie kolēģi. Tālāk.

M.Vītols. 97. lappusē ir 85. grupa. 22. priekšlikums. Iesniedzis deputāts Balodis. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Arī tas priekšlikums ir akceptēts.

M.Vītols. 87. grupa. 23. priekšlikums. Iesniedzis deputāts Balodis. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neiebilst? Pieņemts. Un 99. lappusē ir 24. priekšlikums.

M.Vītols. 24. priekšlikums. Iesniegusi Finansu ministrija. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

M.Vītols. 90. grupa. Iesniedz Finansu ministrija. Atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. 93. grupa. Iesniedz deputāts Balodis, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija arī šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti visnotaļ atbalsta šo vērtīgo priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 6, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, informēju, ka desmit deputāti ierosina izdarīt sekojošas izmaiņas: darba kārtības 79. jautājumu - likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu” - izskatīt tūlīt pēc darba kārtības 61. jautājuma, tas ir, tagad. 79. tātad ir par kuģu tilpības mērīšanu. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Nevēlas. Paldies.

Tad izskatīsim darba kārtības 79. jautājumu - likumprojektu “Par Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisija... Kas Ārlietu komisijas vārdā ziņos? Rubina kungs. Godātie kolēģi, komisijas vārdā - Andris Rubins. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dokuments nr. 4031. Par Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu.

Ārlietu komisija lūdz virzīt šo likumu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A.Rubins. Lūdzu deputātus pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā ir pieņemts.

A.Rubins. Deputāti, šeit ir iesniegti tikai redakcionāli precizējumi. Es ceru, ka jūs tiem piekrītat. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tā nevar, Rubina kungs! Jums kā lielam ārlietu speciālistam vajadzētu zināt arī Kārtības rulli. Ir jāizskata pa pantiem.

A.Rubins. Jā. 1. pants. Ir iesniegti tikai redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt redakcionālajiem precizējumiem likumprojekta 1. pantā? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Rubins. Paldies. 2. pants. Redakcionāli precizējumi. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iebilst pret 2. panta redakcionālajiem precizējumiem? Neiebilst. Pieņemts.

A.Rubins. 4. pantā arī ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

A.Rubins. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

A.Rubins. Paldies deputātiem un paldies Čepāņa kungam par aizrādījumu!

Sēdes vadītājs. Tā kā līdz pārtraukumam ir 5 minūtes, mums ir jāizskata trīs deputātu iesniegumi.

Tātad Kārlis Čerāns vēlējās runāt par Kārtības ruļļa pārkāpumiem. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Pirms mēs izskatījām frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” iesniegumu par lēmuma projektu “Par pasaules valstu un starptautisko organizāciju oficiālo viedokļu konstatēšanu sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas 1996. gada 22. augusta Deklarāciju par Latvijas okupāciju”, tātad pirms jautājuma par šā lēmuma projekta nodošanu Juridiskajai komisijai tā juridiskai precizēšanai, es tiku iesniedzis lūgumu runāt pret šo priekšlikumu, jo Saeimas kārtības rullis paredz šādu jautājumu risināšanu 54. pantā noteiktajā kārtībā, kas atļauj vienam runātājam uzstāties “par” un vienam runātājam uzstāties “pret”. Diemžēl Saeimas sēdes vadītājs Čepāņa kungs šādu vārdu man devis netika, bet es gribu pateikt skaidri, ka jautājums par Latvijas okupācijas starptautisku atzīšanu ir ļoti būtisks. To pierāda šodienas process, un Čepāņa kungam neizdosies šodienas sarunas ar vieglu ironiju pazemot līdz priekšvēlēšanu aģitācijas līmenim un vispār panākt, lai tās šeit nenotiktu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Otrs deputāts par Kārtības ruļļa pārkāpumiem. Vēlas runāt Gundars Valdmanis. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie kolēģi! Ir grūti izprast, bet varbūt var saprast, ka Čepāņa kungs šad tad nespēj skaitīt vairāk kā par vienu un nespēj dzirdēt, kad pasaka... Un tad, kad viņam izsaka apgalvojumu, ka runāts ir tikai vienu reizi, tad viņš man otro reizi noliedza vārdu runāt par starptautisko attieksmi pret mūsu Okupācijas deklarāciju.

Es domāju, ka, ja priekšsēdētājs ir tik nespējīgs, ka viņš nemāk skaitīt līdz divi, tad viņam vajadzētu paņemt palīgā kādu bērnudārza puisi vai meitiņu, kas varētu viņam palīdzēt skaitīt.

Sēdes vadītājs. Vai jūs nepiekristu nākt par palīgu man?

G.Valdmanis. Čepāņa kungs, jūs esat man tik tālu, ka būtu grūti...

Sēdes vadītājs. Nu tad nekā. Valdmanis atsakās.

G.Valdmanis. Čepāņa kungam palīdzēt - jā, jo Čepāņa kungs tautas labā itin nekā nav nekad izdarījis. Ne kā 1. sekretārs, ne kā traktora vadītājs, ne kā Saeimas priekšsēdētājs. Bet viņš Kārtības rulli pārkāpj sakarā ar mani ikkatru sēdi, un viņš, manuprāt, būtu jāatvieto ar kādu spējīgāku cilvēku... Man tanī laikā bija dotas 2 minūtes, bet nu, paldies Čepāņa kunga labestībai, man tagad ir 5 minūtes, un tās pat netek...

Jurkāna kungs, par sinagogas spridzināšanu, es domāju, vairākums Saeimā parakstītu, ja jūs uzrakstītu lēmuma projektu. Es domāju, ka tā ir nepieņemama provokācija... Latvija slavē... brīvā Latvija nekad nav bijusi antisemītiska un nedrīkstētu tāda būt.

Ja man būtu bijušas tās 2 minūtes... Es negribēju nākt uz tribīni, lai stāstītu, kādas tad tās prasības pret lielvalstīm ir bijušas. 6. Saeimas laikā es aizbraucu uz Strasbūru. Tur runāju un iesniedzu prasību kā pret Vāciju, tā pret Krieviju. Un, kā jūs zināt, ar viltu un drusku ar Dilbas kunga palīdzību mani lūdza, lai es atkāpjos no mandāta Strasbūrā, ko jūs man nevarējāt atņemt, jo man jau mandāts bija Strasbūrā iedots, bet to, ko man solīja pretī Hipotēku banka, ka mēs varēsim celt Latvijas labklājību, to mums nedeva, un Dilbas kungs manā atkāpšanās vēstulē to vienkārši negribēja nolasīt. Godīgs kungs ir Dilbas kungs, jo viņš sargāja Sadarbības padomes vajadzības.

Divi Ārlietu komisijas dalībnieki ir iesnieguši Vācijas vēstniekam prasību, un Vācijas vēstnieks ir paziņojis, ka viņiem ir grūti maksāt, jo tā nauda neaiziet tur kā agrāk, tā tagad. Saprotiet, ko viņš mums ar to teica!

Krievijas Domes delegācijai mēs iesniedzām prasību par atlīdzību no Krievijas, un Krievijas Domes delegācija bija ar mieru atzīt Latvijas okupāciju. Viņiem gan bija daži noteikumi, bet mūsu valdība nespēja kustēties uz priekšu. Eiropas parlamenta kopsēdē ar Latvijas parlamenta delegāciju šeit Rīgā tika tas pats jautājums pārrunāts, it īpaši par nepilsoņiem, un Eiropas parlamenta viedoklis bija tāds, ka tas latviešiem ir jārisina pašiem, bet Birznieces kundze un Amerika kungs, un citi spēja “iesmērēt” Eiropas parlamentāriešiem, ka tā ir Latvijas vēlme. Van der Stūla kungam vakar es roku nedevu. Demonstratīvi! Un par to esmu priecīgs, jo tas, kas notiek šeit okupācijas seku nezināšanas, okupācijas neatzīšanas jautājumu dēļ, ir nepieņemams.

Negribēju runāt, kā šis likumprojekts tiek bremzēts. Čepāņa kungs to nepieņēma pirmajā reizē... Nē, man vēl... Un tā pirmajā iesniegšanas dienā tas netika skatīts. Otrajā reizē Jurdža kungs piecēlās un pateica, ka nedrīkst skatīt. Un tā tas aizgāja tālāk. Trešajā reizē tas tika “aprakts” darba kārtības beidzamajā punktā. Vakar darba kārtībā mēs nespējām to pacelt, un tagad tas ir nodots Juridiskajai komisijai it kā bez termiņa. Bet, lūdzu, atkal Čepāņa kungs ir pats sevi pārsteidzis, jo Kārtības rullis saka, ka gadījumā, ja patstāvīgais priekšlikums ir nodots izskatīšanai komisijai, tad priekšlikumi par grozījumiem tanī ir jāiesniedz 5 dienu laikā. 58. lapaspusē tas ir mūsu Kārtības rullī! Mēs sagaidām no Juridiskās komisijas atzinumu 5 dienu laikā.

Es gribēju runāt par to, ka 5. Saeima tika ievēlēta pēc nacionālās neatkarības ievirzēm, un mēs dabūjām viltus nacionāļu pilnu Saeimu. 6. Saeimā tauta jau sāka pieprasīt, lai būtu prātīga tautsaimniecība.... un saimniecības vietā mēs dabūjām izsaimniekošanu. Un tagad, 7. Saeimas vēlēšanās, pienāks arī izdzīvošanas jautājums, un es piekrītu maniem draugiem “Līdztiesībā” un Sociālistu partijās, ka ir smagi jāsāk domāt, kā latviešu tauta izdzīvos. Bet nav pretrunu starp tām vajadzībām, ka mēs godīgi saimniekojam, ka tauta spēj izdzīvot, un tautas pašapziņu. Es lūgtu vienotību šā jautājuma virzīšanā uz priekšu...

Sēdes vadītājs. Pirms pārtraukuma paziņojums Aleksandram Kiršteinam.

G.Valdmanis. Čepāņa kungs, ja jūs nespējat nospiest pogu vai skaitīt vairāk kā par vienu, es jūs lūgtu atkāpties no tribīnes, kamēr jūs to vēl spējat.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Būdami uzticīgi demokrātiskajām tradīcijām un atbalstīdami dažādu jaunu partiju dibināšanu, kā arī saprazdami grūtības, kas ir daudzām partijām attiecībā uz programmu uzrakstīšanu, mūsu frakcijas deputāti piedalīsies pulksten 13.00 Rakstnieku savienībā preses konferencē. 13.00 šeit, Torņa ielā 11, kur mēs arī izdalīsim mūsu jauno programmu. Es aicinu arī žurnālistus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vēl, godātie kolēģi! Pulksten 15.00 pārtraukums tiks paziņots vēl uz vienu stundu - līdz 16.00, un Sarkanajā zālē mēs varēsim tikties ar Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretāra vietnieku Ričardu Holbruku. Viņš uzstāsies ar priekšlasījumu un atbildēs uz deputātu un žurnālistu jautājumiem. Pulksten 15.00 Sarkanajā zālē.

Paldies. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukums ir beidzies. Reģistrēsimies kvorumam, godātie kolēģi! Lūdzu rezultātu! Viena deputāta pietrūkst. Ienāca veseli trīs.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu “Likums par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāte Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 4035.

1. priekšlikums. Atbildīgā komisija precizē redakciju. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta nosaukuma redakcijas maiņu? Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 2. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret otro priekšlikumu. Tas ir akceptēts. Paldies.

L.Kuprijanova. Atbildīgā komisija lūdz svītrot 2.pantu, iestrādājot šā panta normas 6.pantā, un mainīt pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 4. ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas 4. priekšlikumu - izteikt 4.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 12, atturas - 24. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova. Paldies. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja 5. priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Saeimas Juridiskā biroja 6. priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Tālāk ir atbildīgās komisijas 7. priekšlikums - trīs punktus no pārejas noteikumiem iekļaut pamatlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu - papildināt 4.pantu... un tālāk kā tekstā un mainīt pantu numerāciju? Nav iebildumu. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Tālāk ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas 8.priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Tad ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas 9.priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. Es lūdzu arī deputātus to neatbalstīt, jo domāju, ka te ir zināms pārpratums, ja ir runa par datumiem. Mums ir minēts 1991.gada 31.decembris, bet piedāvāts ir 1990.gada 4.maijs. Tad šis periods cilvēkiem vispār paliek nenosegts. Tāds bija priekšlikums Aizsardzības likumā, jo līdz 1991.gada 31.decembrim mums vēl bija citi formējumi, mums nebija mūsu armijas utt. Tādēļ lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu un neatbalstīt apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts komisijas atzinums.

L.Kuprijanova. Paldies. 10. priekšlikumā atbildīgā komisija maina punktu numerāciju un iekļauj jaunu daļu 6.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Saeimas Juridiskā biroja 11. priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Saeimas Juridiskā biroja 12. priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti akceptē komisijas atzinumu. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Iekšlietu ministrijas 13. priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas atzinumu par šo Iekšlietu ministrijas priekšlikumu. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Saeimas Juridiskā biroja 14.priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Pārejas noteikumus mēs praktiski esam jau nobalsojuši, jo šeit ir tie punkti, ko saskaņā ar 15. un 16. priekšlikumu mēs pārcēlām un iebalsojām jaunajā 3.pantā.

Sēdes vadītājs. ... 4.pantā.

L.Kuprijanova. Jā, 4.pantā.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 15. un 16.punktu, ko mēs jau esam izlēmuši. Paldies.

L.Kuprijanova. Iekšlietu ministrijas 17. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt pārejas noteikumu 11.punkta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Līdz ar to likumprojekta izskatīšana trešajā lasījumā ir pabeigta. Es lūdzu Saeimu nobalsot par šā likuma pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

L.Kuprijanova. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums. Likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentiem nr. 4027 un nr. 4027-a. Skatīsim likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” trešajā lasījumā.

1. grozījums ir 2.lappusē. Tas ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas kopīgi ar ģenerālprokuroru piedāvātais grozījums - izteikt 29.panta trešo daļu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Ģenerālprokuratūras priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir atbildīgās komisijas un ģenerālprokurora piedāvātais grozījums papildināt 43.panta pirmo daļu ar 5.apakšpunktu. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo komisijas atzinumu. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir... Paskatieties - vēl papildu lapiņa, kas jums ir izdalīta, tur ir atbildīgās komisijas un ģenerālprokurora ierosinātais grozījums - papildināt 44.panta pirmo daļu ar jaunu 3.punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt papildināt 44. panta pirmo daļu ar jaunu 3.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt 49.2. pantā vārdus... Jauna redakcija. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un ģenerālprokurora ierosinātais grozījums - izteikt 54.panta otro daļu jaunā redakcijā. Šo grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums - papildināt likumprojektu ar jaunu 7.pantu. Šo grozījumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu papildināt likumprojektu ar jaunu 7.pantu? Komisija to ir noraidījusi. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegtais grozījums - izteikt 58.panta otro daļu jaunā redakcijā. Šo piedāvāto grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums - apsvērt jautājumu par to, kad šis likums stājas spēkā. Šo grozījumu atbildīgā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo Juridiskā biroja priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Tagad es lūdzu Saeimu nobalsot par likuma grozījumiem trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs tagad strādāsim ar dokumentu nr. 4028. Šajā dokumentā mēs esam ievietojuši vairākus grozījumus, lai nebūtu atsevišķi mazi grozījumi, kurus mēs jau esam iepriekš skatījuši. Šoreiz mēs piedāvājam to skatīt trešajā lasījumā.

1. grozījums ir atbildīgās komisijas un ģenerālprokurora piedāvātais grozījums 144.pantā. Šo grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu. Paldies. Tas ir pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums 161.panta pirmajā daļā. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir piedāvātais grozījums, kas ir 162.panta ceturtajā daļā un kas ir no cita dokumenta, kuru mēs jau esam iepriekš skatījuši. Aizsardzības un iekšlietu komisija to izteica savā redakcijā un atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts.

K.J. Druva. Nākamais ir piedāvātais grozījums 162.2. pantā. Šeit ir vairāki grozījumi no vietas. Visi tiks apkopoti vienā grozījumā. Šeit jūs redzat dokumentu nr. 3569, redakciju, tad ir Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres piedāvātais grozījums tam pašam pantam. Ir vēl arī cits dokuments, kas lūdz izslēgt 162.panta trešo daļu, 162.panta ceturto daļu. Visus šos grozījumus Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalstīja, izslēdzot 162.2., 162.3., 162.4. pantu un pieņemot 162. panta piekto daļu savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem par šiem priekšlikumiem? Nepiekrīt.

Vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šeit es gribētu lūgt zināmu skaidrojumu no tabulas sastādītājiem, jo šeit mēs esam pieņēmuši šo 162.pantu, bet tagad mums piedāvā to izslēgt. Kas tad šeit var izveidoties? Ļoti negribētos, lai mums izveidotos tāda situācija, ka mums no likuma pilnībā pazustu kaut kādas normas, kas saistās ar amatpersonām noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti nevēlas runāt.

Komisijas vārdā, lūdzu!

K.J.Druva. Lai atbildētu deputātam Čerāna kungam, varu teikt to, ka mēs ļoti nopietni apspriedām šo jautājumu. Mēs balstījāmies uz mūsu ekspertu piedāvātajiem grozījumiem, kuri teica, ka viss, kas skar šo jautājumu, īstenībā ir izklāstīts 162.5.pantā. Redakcijā, kuru jūs redzat. Līdz ar to komisija pieņēma tādu lēmumu šajā jautājumā un lūdz arī deputātus atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tā kā ir domstarpības par šiem jautājumiem, mums ir jābalso par Aizsardzības un iekšlietu komisijas atzinumu par šiem priekšlikumiem. Deputāts Čerāns pret tiem iebilda. Komisija ierosina tos akceptēt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par atbildīgās komisijas ieteikto redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi! Nākamais piedāvātais grozījums ir izteikt 167.pantu jums redzamajā redakcijā. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir atbildīgās komisijas un ģenerālprokurora piedāvātais grozījums - papildināt kodeksu ar 167.1.pantu. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir atbildīgās komisijas un ģenerālprokurora piedāvātais grozījums - papildināt kodeksu ar 167.2.pantu. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir dokuments nr.3911. Izsaka 183.4.pantu jaunā redakcijā. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir atbildīgās komisijas piedāvātais grozījums - izteikt 183.4.pantu jaunā redakcijā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres piedāvātais grozījums - papildināt Kriminālkodeksa 218.pantu ar jaunu daļu. Šo piedāvāto grozījumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir atbildīgās komisijas piedāvātais grozījums pārejas noteikumos - izteikt vienu pārejas noteikumu tādā redakcijā, kāda jums šeit ir redzama. Zināms, komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

K.J.Druva. Paldies, deputāti, par jūsu atbalstu. Balsosim, lai pieņemtu šos grozījumus trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Kolēģi, izskatīsim divus priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. Vienpadsmit deputāti ierosina apstiprināt un pieņemt lēmuma projektu par Saeimas Ārlietu komisijas delegācijas vizīti uz Lietuvu, tas ir izklāstīts dokumentā nr.4053. Ir 11 deputātu paraksti. Un ir arī Saeimas lēmuma projekts. Ierosina to izskatīt šīsdienas sēdē. Vai kāds vēlas par šiem iesniegumiem runāt “par” vai “pret”? Andris Rubins - “par”. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Vakar tika noraisīds jautājums par šā lēmuma projekta iekļaušanu kārtībā, tas ir lēmuma projekts par Saeimas Ārlietu komisijas sešu cilvēku vizīti (pēc Landsberģa ielūguma) uz Lietuvas Seimu 14. un 15.aprīlī. Pret iekļaušanu balsoja Ameriks, Vidiņš (“Tēvzemei un Brīvībai”), Sinka, Jānis Jurkāns un citi.

Es šodien sazvanījos ar Lietuvas Seimu, un viņi ir gatavi mūs uzņemt jebkurā laikā - 14. vai 15.aprīlī, vai arī kādu dienu vēlāk. Tāpēc es kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs un mēs kā deputāti aicinām Saeimu to iekļaut darba kārtībā un balsot, un pieņemt lēmumu par Ārlietu komisijas vizīti uz Lietuvu piecu cilvēku sastāvā. Vakar Saeimas tribīnē Amerika kungs teica, ka es, Andris Rubins, taisot politiku. Es nesaprotu, ko viņš ar to domā. Kas no Ārlietu komisijas brauks uz Lietuvu, to izlems Ārlietu komisija. Mēs komisijā vienmēr to izlemjam balsojot. Mums nav tā, ka kāds ir labāks, kāds sliktāks, kāds izredzētāks. Mums komisijā visi ir vienādi - tautas ievēlēti deputāti. Mana politika ir dzīvot ar visiem mierā un draudzībā. Pirmām kārtām es domāju tuvākos kaimiņus - krievus, baltkrievus, lietuviešus - kā arī visas tautības, kas ir Latvijā. Ja viņš, Ameriks, runā par politiku, tad jāteic, ka mana politika ir būt draudzīgam un sadarboties ar visām zemēm un tautām. Es nešķiroju cilvēkus ne pēc deguniem, ne pēc ādas krāsas, ne pēc valodas. Tādēļ es nepieņemu un nesaprotu Amerika teikto. Es to uzskatu par sīku intrigu, spēli, bet tā nav politika. Arī Jānis Jurkāns pēc manas vakardienas uzstāšanās... Kad es aicināju Saeimu lemt par Ārlietu komisijas braucienu uz Lietuvu, jo es domāju, ka, ja mūs uzaicina Landsberģis, mums ir jābrauc, viņš teica, ka viņš kaunas par mani. Abi ar Ameriku. Ameriks ir bijis Tautas saskaņas partijas biedrs, un Jānis Jurkāns ir Tautas saskaņas partijas biedrs. Bet es šaubos, vai tā ir tautas saskaņa, ja viņi ir pret attiecībām ar Lietuvu. Es tāpēc nepieņemu arī Jurkāna teikto. Man pat ir kauns gan par Jāni Jurkānu, gan par Ameriku, par jums abiem. Ja jūs esat pret tām attiecībām, pret to, ka mēs gribam doties uz Lietuvu.

Izskanēja arī domas, ka Ārlietu komisija it kā negribot uzņemt Kazahijas delegāciju. Mums nav nekas pretī uzņemt Kazahijas delegāciju, un to mēs arī apspriedām Ārlietu komisijā, bet budžeta līdzekļi... Par budžeta līdzekļiem mēs neatbildam, un tāpēc, taupot budžeta līdzekļus, Ārlietu komisija nolēma šoreiz nerakstīt pozitīvu atbildi. Bet ja Saeima nolems pretēji... Mēs vienmēr esam gatavi sadarboties ar visām delegācijām, kas brauc šeit.

Attiecībā uz budžeta naudas tērēšanu. Jūs varat paskatīties tajā sarakstā, kuri ir pirmie seši deputāti, kas visvairāk tērē šo naudu. Šajā sarakstā starp šiem sešiem ir gan Sinka - 19 tūkstoši, gan Ameriks - 11 tūkstoši, gan Čepānis - 10 tūkstoši latu, gan Lambergs - 9 200 lati. Es domāju, ka pēc Āfrikas, Namībijas, brauciena arī jūs, pēdējie divi vai trīs, būsiet pirmie. Cik reizes Ārlietu komisija varētu par šo naudu aizbraukt uz Lietuvu, uz Igauniju, uz Maskavu! Mēs varētu tiešām aizbraukt un sadarboties. (Starpsauciens: “Varētu tur dzīvot...”) Leiškalna kungs pareizi saka. Mēs varētu aizbraukt gan uz Lietuvu, gan uz Igauniju, gan uz Maskavu un, es domāju, atrisināt daudzus jautājumus, kas mums nav atrisināti. Tāpēc es ceru, ka jūs, Leiškalna kungs, atbalstīsiet mūs. (Starpsauciens no zāles: “Jā!”) Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt pret šo iesniegumu?

Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Rubina kungs, jūs aizmirsāt savu dokumentu šeit. Godātie kolēģi, es aicinu jūs to neatbalstīt viena iemesla dēļ. Mums ir Kārtības rullis, kurš nosaka procedūru. Es negribu ielaisties ar Rubina kungu šobrīd politiskās vai jebkādās citās debatēs saistībā ar ārpolitiku. Diemžēl jāsaka, ka ne jau ar vārdiem, bet gan ar konkrētiem darbiem... Saeimas Prezidijs lemj arī par personālo sastāvu, un šajā gadījumā divas reizes tas ir noraidīts. Ir jāredz gan tie cilvēki, gan arī jāzina, kuri tik tiešām vēlas braukt. Pašreiz Ārlietu komisija ir zināmā mērā politizējusi Tautas kopu “Brīvība”, kuras priekšsēdētājs ir Rubina kungs, sekretārs ir Ozoliņa kungs un Valdmaņa kungs ir tas galvenais orators, kurš praktiski pauž šo oficiālo tēmu. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, izlemsim jautājumu par lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 15, atturas - 25. Nav pieņemts.

Otrs priekšlikums par izmaiņām darba kārtībā ir deputātu un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja parakstīts dokuments. Viņi lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu par sinagogas sprādziena nosodījumu, un ir pievienots lēmuma projekts. Vai kāds vēlas par šo iesniegumu runāt “par” vai “pret”?

Vēlas runāt Kristiāna Lībane - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es noteikti gribu atbalstīt šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā. Es tikai gribētu norādīt tiem, kas to ir parakstījuši, - lūdzu, sagatavojiet vēl vienu dokumentu, norādiet konkrētu vietu, aiz kura darba kārtības punkta to iekļaut. (Starpsauciens: “Tūlīt!”) Citādi iznāks, ka mēs to iekļausim pašās beigās un šodien neizskatīsim.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Nevēlas. Priekšlikums bija iekļaut un izskatīt to tūlīt. Vai kāds iebilst? Neiebilst. Varam to iekļaut tūlīt darba kārtībā un izskatīt. Deputāti neiebilst. Paldies.

Godātie kolēģi, vai ir vajadzīgas debates vai kāds ziņojums par šo jautājumu? Vai kāds vēlas ko piebilst pie Saeimas lēmuma projekta? Godātie kolēģi! Lēmuma projekts: “Kategoriski nosodām 1998.gada 2.aprīlī notikušo provokāciju pie Rīgas sinagogas un pieprasām Satversmes aizsardzības birojam un Iekšlietu ministrijai izmeklēt šo gadījumu un saukt vainīgos pie kriminālatbildības.” Vai ir kādi priekšlikumi? Vai varam pieņemt tādu Saeimas lēmumu? Nav nevienam iebildumu. Balsošana nav vajadzīga? (Starpsauciens: “Ir vajadzīga!”) Ir vajadzīga. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo Saeimas lēmumu. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies, kolēģi!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Ciltsdarba likums”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Guntars Grīnblats.

G.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Ciltsdarba likums trešajā lasījumā. Skatām dokumentu nr.4032. 1.panta 3., 5., 6., 7. un 9.punktā ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas izdarītajiem un akceptētajiem redakcionālajiem precizējumiem? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

G.Grīnblats. 1.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildinājumu 2.pantā. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav. Paldies, pieņemts.

G.Grīnblats. 3.pantā arī ir attiecīgi redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Paldies, pieņemts.

G.Grīnblats. 2.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 4.pantu. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 4.panta svītrošanai. Pieņemts.

G.Grīnblats. 3.priekšlikums. Sakarā ar augšminēto atbildīgā komisija ierosina mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti tam piekrīt.

G.Grīnblats. 4.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina 5.pantā (pēc jaunās numerācijas - 4.pantā) aizstāt pirmās daļas 4.punktā attiecīgo vārdu, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

G.Grīnblats. 5.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 5.panta otrās daļas pirmo rindkopu attiecīgajā redakcijā, ko atbildīgā komisija daļēji atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

G.Grīnblats. 6.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir ierosinājusi 5.panta otro daļu precizēt.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

G.Grīnblats. 7.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina redakcionāli precizēt 5.panta otrās daļas 1. un 2.punktu. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

G.Grīnblats. 8.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina 7.pantā papildināt pirmo daļu. Atbildīgā komisija to daļēji atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt.

G.Grīnblats. 9.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 7.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē to. Paldies, pieņemts.

G.Grīnblats. 10.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 7.panta otro daļu. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 7.panta otrās daļas svītrošanai. Pieņemts.

G.Grīnblats. 11.priekšlikums. Juridiskā biroja ierosinājumu par 8.panta pirmo daļu atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

G.Grīnblats. Redakcionāli precizēta ir 8.panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Paldies. Akceptējam to.

G.Grīnblats. 12.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina 8.pantā papildināt trešo daļu ar attiecīgo tekstu. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

G.Grīnblats. 13.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 9.pantu. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 9.panta svītrošanai. Pieņemts.

G.Grīnblats. Nākamais priekšlikums ir 8.lapaspusē. 11.pants (pēc jaunās numerācijas - 9.pants) ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

G.Grīnblats. 14.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 12.pantu kā 13.pantu (pēc jaunās numerācijas - kā 11.pantu), un komisija to ir atbalstījusi un iekļāvusi to kā 11.pantu. Tas ir šī materiāla 10.lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti akceptē šādu komisijas atzinumu.

G.Grīnblats. 15.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 13.pantu kā 12.pantu. Atbildīgā komisija to atbalsta un iekļauj to kā 10.pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

G.Grīnblats. 16.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 13.panta (tagadējā 10.panta) pirmo daļu attiecīgajā redakcijā, ko atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē 10.panta (pēc jaunās numerācijas) pirmās daļas redakciju. Pieņemts.

G.Grīnblats. 17.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 13.panta (pēc jaunās numerācijas - 10.panta) otro daļu šādā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

G.Grīnblats. 11.panta teksts ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Akceptējam to.

G.Grīnblats. 15.panta (pēc jaunās numerācijas - 13.panta) pirmā daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

G.Grīnblats. 18.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina pārcelt 15.panta otro daļu uz 1.pantu. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

G.Grīnblats. 19.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 16.panta (tagadējā 14.) panta otrajā daļā attiecīgo tekstu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies, pieņemts.

G.Grīnblats. 20.panta (pēc jaunās numerācijas - 18.panta) otrā daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti akceptē to.

G.Grīnblats. 22.panta (pēc jaunās redakcijas - 20.panta) teksts ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Grīnblats. Un pārejas noteikumu 1.punktā teksts ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Arī to akceptējam. Paldies.

G.Grīnblats. Līdz ar to visi labojumi un papildinājumi ir izskatīti. Lūdzam balsot trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

G.Grīnblats. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Ļoti nopietns dokuments, trešais lasījums. Tas ir dokuments nr.4033. Pirmais priekšlikums ir iesniegts attiecībā uz 7.panta redakciju. Šo priekšlikumu ir iesniegusi frakcija “Latvijai”. Priekšlikums daļēji atkārto iepriekšējā - otrajā - lasījumā iesniegto priekšlikumu par Privatizācijas aģentūras lēmumu pārsūdzēšanu tiesā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis nu atkal ir tas priekšlikums, ka mums ir tomēr jāizšķiras par to, vai mēs kaut kādu, kaut minimālu, tiesiskumu gribam iedzīvināt mūsu valstī notiekošajos privatizācijas procesos. Man tiešām bija ļoti žēl, ka, skatot šo likumprojektu otrajā lasījumā, mēs ar dažu balsu pārsvaru noraidījām to formulējumu, ka Privatizācijas aģentūras lēmumi ir pārsūdzami tiesā. Bet, ņemot vērā tās debates, kas bija, esmu mēģinājis sagatavot kādu kompromisa variantu, ka tie Privatizācijas aģentūras valdes un tās pilnvaroto institūciju lēmumi, kuri skar kādas personas intereses, ir no šīs personas puses pārsūdzami tiesā. Tomēr vajadzētu ierakstīt Privatizācijas likumā pilnīgi skaidri tās normas, ka ir šie gadījumi, kad Privatizācijas aģentūras lēmumi var tikt pārsūdzēti tiesā. Es jau teicu, ka mana pārliecībā ir tā, ka tiem būtu jābūt visiem Privatizācijas aģentūras lēmumiem, bet, ja mēs, Saeima, nevaram nobalsot par to, ka ir runa par visiem, nobalsosim vismaz par šo daļu. Neveidosim mūsu valstī haosu un beztiesiskumu privatizācijā! Šādu piemēru, ka tiesiskums privatizācijas procesā ir mīdīts kājām, ir milzīgi daudz, un ir liela taisnība tiem cilvēkiem, kas šo privatizācijas procesu mūsu valstī sauc par “prihvatizāciju”. Tā tas ir noticis, un ir milzīgas naudas summas, kas ir izlaupītas. Un tādēļ vismaz tagad, šajā brīdī, vajadzētu noteikt, ka tajā privatizācijā, kas notiks tupmāk (jo šoreiz likumam diemžēl nav atpakaļejoša spēka), - ka vismaz šajā privatizācijā, kas notiks turpmāk, varētu šos Privatizācijas aģentūras lēmumus, kaut ļoti ierobežotā veidā, tomēr pārsūdzēt tiesā. Ierakstīsim, godātie kolēģi, šo normu Privatizācijas likumā! Es ļoti lūdzu nobalsot par to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ļoti cienu attiecīgo komisiju un saprotu, ka viņai ir liela vara un lemšana, bet viņa diemžēl nevar atcelt tās saistības, kuras Latvijas valsts jau ir uzņēmusies, ratificējot Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Tur ir paredzēts, ka jebkuras valsts institūcijas lēmumi, kuri aizskar to vai citu personu tiesības, ir pārsūdzami tiesā, un līdz ar to tas noteikums attiecībā uz mums darbojas. Starp citu, arī mūsu Civilprocesa kodeksā šodien ir normas, kuras paredz šādu pārsūdzēšanu tiesā. Vai mēs gribam pieņemt lēmumus, kas novedīs mūs līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesai, kurā acīmredzot mēs lietu zaudēsim? Kāpēc tad mēs šeit tā ierakstām un sevi šajā gadījumā diskreditējam? Vēl jo vairāk, ja tajā tekstā, ko mēs esam ierakstījuši, mēs paši atzīstam, ka te pastāv šķīrējtiesa. Šķīrējtiesa ir tikai paātrināts civiltiesisko strīdu izšķiršanas līdzeklis un vispārējs princips. Ja puses nevar vienoties par šķīrējtiesu, tad viņiem ir tiesības vērsties pie vispārējās tiesas. Tagad mēs šo paātrināto līdzekli atzīstam, bet negribam atzīt, ka var vērsties vispār tiesā. Un vai pusēm izdosies vienoties? Diemžēl šajā šķīrējtiesā diez vai vienošanās tiks panākta, jo, ja šķīrējtiesa tiek izveidota tajā pašā iestādē, par kuru grib sūdzēties, tad katram ir skaidrs, ka šī šķīrējtiesa nevar būt neitrāla, objektīvi izlemt šīs lietas. Un tāpēc mēs nevaram šādu šķīrējtiesu nevienam uzspiest šajā gadījumā. Tas ir viens no svarīgu tiesvedības principu pārkāpumiem. Tāpēc es šajā gadījumā atbalstu frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Patiesībā mēs jau šo normu varam atbalstīt un varam neatbalstīt, jo šobrīd Latvijā ir spēkā starptautiski tiesisks akts, kuram mēs esam pievienojušies, - tā ir Eiropas Cilvēktiesību konvencija, kas saka, ka katram ir tiesības aizstāvēt savas lietas tiesā. Jāteic, ka arī šobrīd neviens... ne tikai šķīrējtiesā izskata Privatizācijas aģentūras valdes lēmumus... Šobrīd, es domāju, tiesvedībā ir apmēram 1000 lietas, kurās tiek apstrīdēti Privatizācijas aģentūras lēmumi. Tā ka, es domāju, mēs varam droši atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, un tas nekādā veidā neizmainīs privatizācijas procesu Latvijā. Šīs tiesības pārsūdzēt tiesā lēmumus piemīt katram, tas ir starptautiski tiesisks dokuments, kuram ir pievienojusies Latvijas Republika. Līdz ar to šis būtu tā saucamais “dubults neplīst”, un, protams, šāds mājiens, kas ierakstīts likumā, varētu cilvēkiem likt biežāk apstrīdēt lēmumus tiesā un tiešām drusciņ aizkavēt šo procesu. Bet tik tiešām Privatizācijas aģentūra tiesājās apmēram tūkstoš lietās, un nekas nav noticis, un nekas nenotiks. Tiesa lems, un process ies tālāk. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Padomes locekļi! Tauta! Man nesen bija tas gods un prieks lasīt grāmatu “Ēna pār Ventspili”, par to, kādi bija mūsu likumi tanī laikā. Tad neatļāva... un laikam arī šodien praktiski neatļauj pārsūdzēt to, ko Privatizācijas aģentūra dara. Privatizācijas aģentūra un viņu draugi paņem latviešu tautas svēto mantu un aizsūta to tālu, tālu prom, proti, atdod ofšoriem. Mēs redzējām, kas notika, kad uz Saeimu atnāca Pieprasījumu komisijas lēmums. Ka vismaz septiņi pārkāpumi, pieci no tiem būtiski, bija Ventspils Tranzīta ekspedīcijas privatizācijā un ka Panteļējeva kunga pirksts pataisīja to visu par svētu. Mūsu tauta tiek smagi un klaji apzagta. Kā jūs varbūt zināt, es divas trīs reizes sēdēju Privatizācijas aģentūras padomē, klausījos, novēroju, kā tas process iet. Tad mūsu frakcija tika izjaukta un man Privatizācijas aģentūras padomē it kā vairs nav vietas. Es saku, ka es tur piedalīšos sabiedriskā kārtā, tās ir manas deputāta tiesības. Man tagad paziņo, ka Ministru kabinets ir nolēmis citādi. Ka es nedrīkstot piedalīties sabiedriskā kārtā. Man jāprasa atļauja. Nu es to atļauju esmu prasījis. Mīļā tauta un draugi, es uz to Privatizācijas aģentūras sēdi iešu, un, kad man lūgs, lai es eju prom, es lūgšu, lai man uzliek rokudzelžus un ved mani ārā. Es gribu būt klāt un redzēt, kā mūsu tautu apzog, jo tad, kad Tautas kopa “Brīvība” pārņems varu, mums visi tie procesi būs jāapgriež apkārt un tautai tā manta jāatdod atpakaļ. Tā ir nekaunība, ka pat deputāts nedrīkst sabiedriskā kārtā piedalīties tanīs sēdēs, kur tautas manta tiek “izšeftēta” uz visām pusēm. Nekas, būs provokācija, būs sacelšanās, es ceru, ka būs lieli piketi, es ceru. Nebūs tikai lietu, kuras būs jāpārsūdz tiesā, jo visi privatizācijas procesi būs pārskatāmi. Ka tie, kas nopirka tos privatizācijas sertifikātus par 75 santīmiem no tās vecās tantiņas, dabūs tai vecajai tantiņai samaksāt tos 27 latus. Tanī sertifikātu devalvācijas procesā vien 6 miljardi latu tika izzagti no mūsu tautas. Un zog no mūsu tautas arvien lielākas un lielākas summas. “Latvenergo”, tā banda, kas tagad grib tos 20 miljardus izzagt no “Latvenergo”, pa radio un televīzijā sludina, ka “trīs lielie” kopā ar citiem Sadarbības padomē sanāks kopā un nolems, kā šo “cepeti” sadalīt savā starpā, lai varētu baroties. Es nezinu, vai vēl zemāk mēs varētu krist: mūsu vadošās personas nāk televīzijas priekšā un klaji runā, kā viņi sadalīs mūsu tautas svēto mantu. Es jūs lūgšu atbalstīt to, ka var pārsūdzēt tiesā, lai tas būtu ierakstīts. Bet jūs arī brīdinu, ka Tautas kopa “Brīvība” lielāko daļu no privatizācijas procesa, kas attiecas uz stratēģiskiem objektiem, nepieņems un neleģitimēs, mēs vienkārši deklarēsim jau no šābrīža to kā spēkā neesošu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Seiles kundze.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Izšķirsim šo jautājumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - papildināt likuma 7.pantu ar jaunu piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 11, atturas - 16. Pieņemts.

A.Seile. Paldies par balsojumu. Nākošo priekšlikumu iesniegusi frakcija “Latvijas ceļš” (priekšlikums nr.2). Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi. Priekšlikuma būtība ir tāda, ka “Latvijas ceļš” prasa, lai Valsts privatizācijas aģentūra un tās darbinieki nebūtu atbildīgi, ja viņi izpilda Saeimas, Prezidija un komisiju lēmumus. Komisijas lēmums bija - noraidīt, tāpēc ka komisija uzskata, ka, it sevišķi izpildot šos lēmumus, Valsts privatizācijas aģentūras pārstāvjiem ir jābūt atbildīgiem, nevis bezatbildīgiem.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kristiāna Lībane - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Pirmkārt, “Latvijas ceļš” nevis prasa, bet ierosina. Tālāk - ko tad mēs izlemjam, nobalsojot par šo likumprojektu? Nobalsojot par šo likumprojektu, mēs izlemjam to, ka augstākajām institūcijām valsts pārvaldē un varas struktūrās vairāk nekā līdz šim ir dotas tiesības diktēt, kādos konkrētajos gadījumos un kā ir jānotiek privatizācijai, un kādiem ir jābūt privatizācijas noteikumiem. Tiktāl viss būtu labi, tā ir izlēmusi Saeima otrajā lasījumā, bet Saeima nav izdarījusi nevienu grozījumu tajos pantos, kuros ir runa par to, ka Valsts privatizācijas aģentūras valdes locekļi ir personiski atbildīgi par absolūti visu, kas notiek ar privatizācijas procesu un privatizācijas atsevišķiem noteikumiem. Tāpēc “Latvijas ceļš” ierosina tajos gadījumos, kad citas valsts varas un pārvaldes institūcijas ir izlēmušas Valsts privatizācijas aģentūras valdes locekļu vietā... ka šajos gadījumos atbild ministri, atbild deputāti, atbild tie, kuri lemj, jo, cienījamie kolēģi, nevar gribēt tikai vizināties, ir jāmāk arī vilkt ragaviņas un atbildēt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijas ceļš” ierosinājumu, jo tas ir pilnīgi loģisks un izriet no šo likumu labojumu satura. Šajā likumā liek izšķirt vai ierosina ļaut izšķirt privatizācijas jautājumus ne tikai Ministru kabinetam, ne tikai Latvijas Republikas Saeimai, bet te ir priekšlikumi, kas aicina izšķirt privatizācijas jautājumus arī tautas nobalsošanā. Un, tā kā bieži vien šie nebūs ekspertu, bet gan politiski vai lieli un skaisti lēmumi, tad mēs nevaram par šo lielo lēmumu realizāciju uzlikt atbildību Valsts privatizācijas aģentūras valdes un padomes locekļiem. Tā ka, ja mēs gribam pārņemt šīs Valsts privatizācijas aģentūras funkcijas kaut kādā apjomā... ja tās grib pārņemt Saeima vai Ministru kabinets, tad līdz ar šīm funkcijām ir jāpārņem arī atbildība. Tā ir pilnīgi loģiska konstrukcija, un es jūs aicinu šo konstrukciju atbalstīt. “Latvijas ceļa” priekšlikums jūsu tabulās ir nr.2. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man aizrāda, ka šis priekšlikums ir juridiski analfabētiski noformulēts, jo no tā izriet, ka Saeimas Prezidijs un Saeimas komisijas varētu pieņemt kaut kādus obligātus lēmumus. Neviens likums, to skaitā arī Saeimas kārtības rullis, nedod ne Saeimas Prezidijam, ne arī kādai Saeimas komisijai tiesības pieņemt kaut kādus lēmumus, kas būtu jāizpilda Valsts privatizācijas aģentūrai. Saeima gan pieņem likumus, kuri ir obligāti Valsts privatizācijas aģentūrai, bet tā nepieņem lēmumus, kas būtu šajā ziņā tai jāpilda. Likumu pildīšana katrā ziņā... ja tā stingri izpilda likumus, tad, protams, tā arī atbild, lai tos pareizi izpildītu.

Tāpat es domāju, ka šeit ir vēl cits jautājums - Ministru prezidenta biedrus un atsevišķus ministrus neviens nav pilnvarojis izdot kaut kādus lēmumus, kas būtu obligāti Valsts privatizācijas aģentūrai. Vispār jau ministri un Ministru prezidenta biedri nekādus lēmumus nepieņem. Tā ka es domāju, ka, lai šo priekšlikumu apspriestu, tas vispirms bija korekti jānoformulē no juridiskās puses, bet šādā veidā to nekādā ziņā pieņemt nevar.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns -frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šāda priekšlikuma pieņemšana, ko šeit izvirza “Latvijas ceļš”, faktiski radītu pamatīgu juridisku “caurumu” mūsu privatizācijas procesā, proti, tas atbrīvo Valsts privatizācijas aģentūras darbiniekus no atbildības par šo darbinieku rīcību. Ir skaidrs, ka neviens nevar uzlikt Valsts privatizācijas aģentūras darbiniekiem atbildību par tādu lēmumu pieņemšanu, kuri tiek pieņemti citās institūcijās, un tas arī nav iespējams sakarā ar pašas tiesību sistēmas būtību, jo neviens nevar būt atbildīgs par tādiem lēmumiem, kurus viņš nepieņem, bet, ja Valsts privatizācijas aģentūras darbiniekiem ir uzlikts pienākums izpildīt kaut kādus lēmumus, tad viņi ir atbildīgi par to, lai šos lēmumus izpildītu un lai šajā izpildes procesā viņi nenodarītu valstij zaudējumus.

Šeit jau ir arī citi argumenti, ko minēja Bišera kungs, šis tiesiskais absurds, kas piemīt šim priekšlikumam, un līdz ar to es aicinātu to neatbalstīt, jo pretējā gadījumā... Manuprāt, pats būtiskākais ir tas, ka mēs šeit veidojam atbildības “caurumu”. Es aicinātu to nedarīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Pirmo reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Ir prieks, ka “Latvijas ceļš” atklāj sevi. Redzat, šeit ir viena bandītu grupa, kuras biedri ir nokļuvuši starp bagātākajiem Latvijā, it kā aizstāvot tautas intereses, (Starpsauciens: “Kuri ir tie bandīti?”) - Osis, Kehris, Lembergs... Un tu paslēpsies... labi... Un tagad viņi lūdz, lai tas bandīts, kas dara to darbu... ka viņš nav vainīgs, ja viņš pilda savu priekšnieku rīkojumu. Skat! Sadarbības padome pārvalda Saeimu, bet to pārvalda sponsori un nez vēl kādi citi spēki, spēki, kuri ir kļuvuši bagāti uz tautas rēķina, un tie tagad it kā varēs pateikt Valsts privatizācijas aģentūrai, ko darīt, un Valsts privatizācijas aģentūras darbinieki - Naglis, Šadinovs un kompānija nebūšot atbildīgi.

Mūsu valsts ir pilna ar bezatbildīgiem cilvēkiem, un tādi, kas iesniedz šādu ierosinājumu, ir atklāti bezatbildīgi. Mūsu tauta tiek izzagta, un mēs zinām, kur tas notiek, - lielāko daļu caur Valsts privatizācijas aģentūru, taču viņi tagad nebūs atbildīgi, viņi nav atbildīgi par to, ko viņi dara. Viņiem it kā nav pienākums, ja viņi redz, ka kaut kas notiek pret valsts un mūsu tautas interesēm, piecelties kājās un teikt: “Es šo rīkojumu nepildīšu! To es nedrīkstu pildīt, jo tas ir pret tautas interesēm, pret valsts interesēm.”

Es jums atgādināšu vienu īsu, īsu momentu. Kad mēs runājām par Antikorupcijas likumu, mēs it kā sākām izprast, kas ir korumpētība. Korumpētība tad bija darbība vai bezdarbība, kura ir vērsta pret valsts interesēm. Un nevienam valsts ierēdnim nav atļauts strādāt pretēji valsts interesēm, darboties vai nedarboties, ja tas ir kas pretējs valsts interesēm.

Un tas attiecas arī uz Valsts privatizācijas aģentūru, uz Saeimu, uz Prezidiju, uz Saeimas komisijām, jo, kad mēs tos cilvēkus tiesāsim par to lielo izlaupīšanu, kas šeit ir notikusi, tad mēs viņus uzskatīsim par vienu kopumu. Tur nevarēs teikt: ai, jā, es tur piedalījos, bet mans priekšnieks to lika man darīt, es esmu nevainīgs. Tauta mirs nabadzības dēļ, bet cilvēki staigās bagāti un finansēs politiskās partijas, un viņu kalpi būs nevainīgi, ja mēs šādu likumu pieņemsim.

Paldies “Latvijas ceļam”, ka nu mēs, teiksim, labi redzam, kas jūs esat. Mēs jau to zinājām - no sākuma it kā nacionāli, tad it kā stabilitāte valstī un saimnieki, un tagad mēs saprotam, ka jūs gribētu, lai visi jūsu pakalpiņi, kas palīdz tautu izzagt, lai viņi būtu bez atbildības. Šis priekšlikums ir jānoraida, bet tautai ir jāpatur prātā, kas tas “Latvijas ceļš” tāds ir - ceļš uz bezatbildīgu tautas mantas izsaimniekošanu.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Es pilnīgi piekrītu Ilmāram Bišeram un Kārlim Čerānam, ka tikai tāpēc, ka pieņem kādu likumu, tūlīt nevar formulēt, ka šā likuma izpildē attiecīgā institūcija ir bezatbildīga. Mēs pieņemam likumus jebkurai institūcijai. Tad tikpat labi varētu formulēt, ka arī tiesa ir bezatbildīga, izpildot mūsu pieņemtos likumus. Tas ir absurds, un mums atliek tikai brīnīties, kāpēc “Latvijas ceļa” pārstāvji, kurus intelektuāli uzskata par ļoti augsta līmeņa deputātiem, atļaujas šādu absurdu, kas viņus apkauno tieši no loģikas un no juridiskā viedokļa kā joku taisītājus. Kāpēc viņi šādu priekšlikumu ir iesnieguši - atliek tikai brīnīties. Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es varētu atbalstīt gan to, ko teica Mauliņa kungs, gan to, ko teica Bišera kungs, taču ar vienu nosacījumu - tad, ja mēs dzīvotu attīstītā demokrātiskā valstī, kur būtu, piemēram, pieņemts Enerģētikas likums, būtu pieņemts likums par dzelzceļu. Enerģētikas likumā ir noteikts, teiksim, kādās īpašuma formās var atrasties visas šīs spēkstacijas, sadales tīkli, zemsprieguma tīkli, augstsprieguma tīkli un tā tālāk.

Taču šeit, man diemžēl jāsaka, ir drusciņ cita situācija. Mehānisms ir ļoti vienkāršs. Mūsu valstī tātad sponsors jeb partijas finansētājs jebkurā gadījumā ir ieinteresēts šajos privatizācijas objektos, un viņš “spiež” uz partijas vadību. Partijas vadība realizē, teiksim, šaurākā lokā savas intereses un kaut kādā mērā pieņem lēmumu privatizēt par labu vienam vai otram. Es arī domāju, ka ne Mauliņa kungs, ne Bišera kungs to nenoliegs, ka ar tiem mehānismiem, kādi ir viņu rīcībā... Ja viņu rīcībā ir, teiksim, Saeimas vairākums, tad Saeima var pieņemt, piemēram, tīri politisku lēmumu - neprivatizēt “Latvenergo”. Vai arī tieši otrādi - to privatizēt, bet ņemt kredītu vietējā bankā un nepieļaut starptautiskajām institūcijām piedalīties šajā procesā. Var, protams, pieņemt vēl trešo lēmumu un tā tālāk.

Ja attiecīgā partija nevar šos lēmumus pieņemt, teiksim, ne Saeimā, ne Ministru kabinetā, tad viņa to var ietekmēt caur attiecīgajām ministrijām, teiksim, ekonomikas ministru... Es negribu konkrēti runāt par Sausnīša kungu, bet tikai kā piemēru saku, ka ekonomikas ministrs darbojas arī tajā pašā Valsts privatizācijas padomē un viņš var uzspiest, teiksim, kaut kādu savu lēmumu, tāpēc vēlāk var rasties diezgan kurioza situācija.

Ja Valsts privatizācijas aģentūra strādātu saskaņā ar konkrēti pieņemtu likumu, teiksim, ar Enerģētikas likumu, tad varbūt tiešām šie cilvēki rīkotos tā, kā tas tehniski ir pareizāk un izdevīgāk, bet šinī gadījumā viņiem ir jārīkojas, kā ir sliktāk un varbūt neizdevīgāk, jo viņiem ir jāpilda politiskais lēmums. Un kas notiek tālāk? Nav jau tas lēmums tikai viens, kā daži to iedomājas, ka Valsts privatizācijas aģentūras darbinieki izpilda kaut kādu Saeimas lēmumu, Valdmaņa kungs... Teiksim, “Latvijas dzelzceļam” ir simtiem zemes gabalu, simtiem dažādu interešu, kur ir privātpersonas iesaistītas, arī juridiskās personas... Un nu viņi sāk strādāt, bet pēc gada ir cita politiskā vadība, kura secina, ka tur ir notikusi milzīga noziedzība un izsaimniekošana, un sāk ņemt ciet visus šos Valsts privatizācijas aģentūras darbiniekus, jo viņi vienkārši pretēji savai sirdsapziņai varbūt ir realizējuši kaut kādu politisku lēmumu. Tāpēc es domāju, ka šis “Latvijas ceļa” lēmums ir viscaur piemērots situācijai, kamēr mēs paši neesam pieņēmuši šos likumus, kuri ļauj Valsts privatizācijas aģentūras darbiniekiem vadīties pēc šiem likumiem.

Es nebūt negribu šeit pārsteigties un teikt, ka tā ir kaut kāda blēdība. Es drīzāk redzu, ka te ir pati lielākā apdrošināšana, tieši lai neaiztiktu tos cilvēkus, kuri nepieņem politiskus lēmumus, bet, ja rodas šaubas vai kaut kādā mērā, teiksim, prokuroram rodas vēlme pārbaudīt kādu privatizācijas objektu, tad lai viņš meklē kaut kur augstāk. Un viss! Kas gan te būtu ko uztraukties par šo “Latvijas ceļa” lēmumu... šinī gadījumā - par priekšlikumu? Paldies.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane - frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es gribētu vērsties pie Valdmaņa un Mauliņa kunga un silti likt viņiem pie sirds būt uzmanīgākiem izteicienos.

Otrkārt. “Latvijas ceļa” priekšlikumā, ja jūs to ņemtu un tā uzmanīgi izlasītu, nav neviena vārda par likumiem. Te nav runa par Saeimas pieņemtajiem likumiem, bet par Saeimas pieņemtajiem lēmumiem. Tādiem lēmumiem, līdzīgiem... Mums jau ir pieredze par atsevišķu privatizējamu uzņēmumu privatizācijas gaitas apturēšanu vai noteikumu neapstiprināšanu līdz kādam noteiktam datumam. Nav grūti iedomāties arī izsmalcinātākus šāda veida lēmumus, kuros jau būtu runa, teiksim, par kādām cenām vai citām lietām un kuri vēlāk varētu izrādīties kļūdaini. Šeit, kā jau es jums skaidroju, ir runa tikai par to, ka tad tā atbildība par šīm kļūdām būtu jānes tiem, kas to ir pieņēmuši.

Un visbeidzot. Es piekrītu, ka šis priekšlikums nav absolūti nevainojams tā juridiskās formas ziņā. Šeit patiešām nevietā ir vārdi “tās Prezidija un komisiju”, taču, tā kā atbildīgā komisija šī priekšlikuma izskatīšanai veltīja apmēram vienu minūti un 30 sekundes, tad, protams, nebija arī nekādu iespēju šo priekšlikumu uzlabot. Ja tāda Prezidija un komisiju lēmuma nebūs, nu tad tā lēmuma vienkārši nebūs. Tā ka, pieņemot šo priekšlikumu, juridiska katastrofa neiestāsies un pasaule nesagrūs.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - frakcija “Latvijai”.

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Šajā jautājumā praktiski ir publicēta atbilde šodienas “Lauku Avīzē”. Profesors Peniķis raksta (citēju): “... svarīgi vienmēr no jauna uzsvērt principu par politiķu un amatpersonu atbildības sajūtu un godaprātu. Būtu nožēlojami, ja viens politiķu grupējums vai partija izmantotu kādu valdības iestādi,” šajā gadījumā Privatizācijas aģentūru, “prokuratūru vai ko citu, lai izrēķinātos ar citu grupējumu vai saviem politiskajiem pretiniekiem. Vēl nožēlojamāk būtu, ja šādu rīcību lūkotu attaisnot ar kāda stiepta, lauzta vai iedragāta likuma un tiesību palīdzību. Cinisma un neuzticības jau Latvijas politikā mums tagad pietiek.”

Un šajā sakarā Lībanes kundze teica, ka nevainīga ir forma tajā priekšlikumā. Bet kāds ir saturs? Saturs ir vērsts uz to, lai neviens neinteresētos par Latvijas izlaupīšanu no Privatizācijas aģentūras puses. Es jau iepriekšējā reizē uzstājos un arī šoreiz to pašu saku, ka acīmredzot ir nepieciešams nodibināt parlamentārās izmeklēšanas komisiju un uzskaitīt, cik miljardus Privatizācijas aģentūra Latvijas tautai ir nolaupījusi. Un man vienkārši ir kauns, ka “Latvijas ceļš” var tādu priekšlikumu izvirzīt. Es jūs nepārtraucu, Lībanes kundze... Es jums iesaku to priekšlikumu atsaukt, jo tas ir absurds. Kā tādu priekšlikumu var iesniegt?

Es aicinu kategoriski noraidīt tādu nejēdzīgu priekšlikumu. Savtīgu.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Es saprotu frakcijas “Latvijas ceļš” vēlmi norobežot šo politisko ietekmi, kas lielā mērā un daudzreiz ir tā, kas rada visas šīs diskusijas, kas ir saistītas ar to vai citu likumu un lēmumu izpildi.

Un šajā gadījumā tas tā ir ne tikai Privatizācijas aģentūrā vien, tas tā ir arī daudzās citās iestādēs, kurās ir arī... teiksim, būtu ļoti nepieciešams ierēdņus aizsargāt no šīs partiju politiskās ietekmes; ierēdņiem būtu jāpilda likums, tikai likums, un tie lēmumi, un tādā veidā jādarbojas, lai viņi būtu atbildīgi likuma priekšā. Taču šis priekšlikums ir zināmā mērā tomēr juridisks, nu, varētu teikt, kāzuss, jo tā priekšlikuma būtība... ja mēs lasām to, tad redzam, ka Privatizācijas aģentūra nav atbildīga par Saeimas lēmumiem, par Ministru kabineta lēmumiem, par Privatizācijas padomes lēmumiem. Godātie kolēģi, šis ir likumprojekta trešais lasījums, un tātad mēs praktiski vairs nespēsim labot to domu jeb to, teiksim, ideju, kuru liek iekšā frakcija “Latvijas ceļš”. Bet šādā veidā tik tiešām mēs zināmā mērā radām, es domāju, lielu pārpratumu. Ko nozīmē - ja Saeima pieņem savus lēmumus un likumus... Nu Latvija ir demokrātiska valsts un Latvijā ir Satversme, un atbilstoši tai tomēr ir institūcijas, kuras pakļaujas un pilda kāda lēmumus. Man nav īsti saprotams: ja mēs šodien atbrīvojam Privatizācijas aģentūru no Saeimas lēmumu, Ministru kabineta lēmumu un Privatizācijas padomes lēmumu pildīšanas, tad es nezinu, kas tad tā ir - valsts valstī? Vai, teiksim, tā ir kādas citas valsts institūcija, kura pakļaujas citu valstu likumiem?

Es aicinu tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es nebūtu nācis šeit otrreiz runāt, ja šis patiešām nebūtu ļoti būtisks jautājums mūsu valsts nākotnes perspektīvā. Tas ir jautājums par to, kāda kārtība turpmāk būs privatizācijas procesā. Pieņemot šo frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu, mēs atbrīvosim Privatizācijas aģentūras darbiniekus no atbildības - no atbildības tieši par viņu konkrēto rīcību. Padomājiet, ko tas nozīmē! Šobrīd, tagad, mūsu rokās ir iespēja pieņemt vēl vienu milzīgas nelikumības un nekontrolējamību veicinošu normu. Es tiešām būtu priecīgs, ja “Latvijas ceļa” pārstāvji šeit nāktu un šo priekšlikumu atsauktu, jo mēs nevaram izņemt ārā no privatizācijas likumdošanas atbildības momentu. Privatizācija - tā ir visas mūsu valsts mantas, patiesībā tautai piederošas mantas, nodošana privātās rokās, vienas vai otras procedūras rezultātā. Ja mēs šeit izņemam ārā atbildību vispār, tas nozīmē, ka tagad šī Privatizācijas aģentūras valde varēs rīkoties, kā viņa grib, un neviens par to nebūs atbildīgs.

Vai tiešām G-24 kredītu gadījums un pārējā līdzšinējā valsts izlaupīšana nav mums bijusi pietiekama mācība, lai mēs varētu vēl šādus absurdus ievietot? Ir skaidrs, ka Privatizācijas aģentūra un tās darbinieki nevar būt atbildīgi par tiem lēmumiem, ko viņi nav pieņēmuši. Viņi nebūs atbildīgi par tiem lēmumiem, ko kāds cits ir pieņēmis, arī tad, ja šāda priekšlikuma nebūs, bet viņiem ir jābūt atbildīgiem par viņu pašu rīcību šo lēmumu izpildes rezultātā. Es aicinu kategoriski noraidīt šo frakcijas “Latvijas ceļš” ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Arī es negribētu atbalstīt šo frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu. Kā var nebūt Privatizācijas aģentūra atbildīga? Steidzami vajag izmeklēšanas komisiju par visām tām nelikumībām, kas ir notikušas sakarā ar privatizāciju, un noteikti 7.Saeimā tāda arī būs.

Privatizācijas aģentūra ir atļāvusi daudzus uzņēmumus privatizēt un pēc tam neatbild par to. Spilgts piemērs tam ir Rīgas vagonu rūpnīca, kuru tika atļauts privatizēt afēristiem no Ukrainas, kā rakstīts laikrakstā “Svētdienas Ziņas”, un par to tagad atbildību neuzņemas neviens. Ne Naglis, ne valdība. Mums raksta vēstules cilvēki, kuri 15 mēnešus nav saņēmuši algas, kuri strādāja valsts uzņēmumā “Rīgas vagonu rūpnīca”. Viņi nezina, kā uzturēt ģimenes. Tie ir mūsu pašu tautieši - latvieši. Kā tad to lai nosauc? Es nezinu. Tagad saka, ka Privatizācijas aģentūra ne par ko neatbildēs.

Un arī šī 3 miljonu lieta - “Latvenergo” lieta. Tur taču arī deva Naglis atļauju pārskaitīt to naudu, un, cik man zināms, tā atļauja tika dota sestdien kopā ar Šadinovu mājās, kur viņi to parakstīja. Tā taču nevar! Es domāju, ka šis priekšlikums ir pilnīgs absurds, un es domāju, ka mēs visi balsosim pret to.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Anna Seile.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Debatēs tika pieļautas vairākas neprecizitātes, un viena no tām bija Kristiānas Lībanes izteikumā - viņa teica, ka Privatizācijas aģentūras valde nav atbildīga. Taču šajā tekstā ir rakstīts skaidri un gaiši: Privatizācijas aģentūra un tās darbinieki nav atbildīgi, ja viņi izpilda Saeimas, tās Prezidija, Ministru kabineta un pat Privatizācijas padomes lēmumus. Ja mēs meklētu analoģiju, tad kādā citā likumā, piemēram, likumā par valsts policiju, mēs varētu ierakstīt, ka policija nav atbildīga par Saeimas un Ministru kabineta lēmumu izpildi. Un tā tālāk.

No šī viedokļa raugoties, manuprāt, šāda kārtība nav pieņemama, tāpēc es komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu noraidīt. Bet, kā Leiškalna kungs saka, prokuratūra meklēs kaut kur augstāk, arī šajā gadījumā prokuratūra izmeklēs, kas ir pieņēmis nelikumīgu lēmumu. Bet, starp citu, šajā likumā nevienā pantā nav Saeimai dotas tiesības pieņemt lēmumus privatizācijas jautājumos. Protams, ar kādu īpašu lēmumu Saeima var to balsojot izdarīt, bet tikai Ministru kabinetam... ne atsevišķiem ministriem, ne Saeimai šādas tiesības privatizācijā nav dotas. Aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu - papildināt 8.pantu ar jaunu astoto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 39, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk!

A.Seile. Nākamais ir 3.priekšlikums, tas attiecas uz 12.pantu. Iesniegusi frakcija “Latvijas ceļš” un deputāts Nagobads. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Vai piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam?

A.Seile. Atbildīgā komisija, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, ir iesniegusi savu redakciju - 4.priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi. Šo priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Nākamais ir 5.priekšlikums. Iesniegusi frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi un ir atstājusi spēkā iepriekšējo redakciju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kristiāna Lībane - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es varēju no juridiskā viedokļa piekrist daudz kam, kas tika izteikts, debatējot iepriekšējos priekšlikumus un juridiski kritizējot “Latvijas ceļa” priekšlikumu nr.2, taču šeit nu gan tā lieta ir nesalīdzināmi nopietnāka, nesalīdzināmi skaidrāka un šeit nu patiešām ir pilnīgi viennozīmīgi. Absolūti neabstrahējoties un neatkāpjoties no tā, kas ir nobalsots otrajā lasījumā, es atkārtoju: “Latvijas ceļš” ir izstrādājis priekšlikumu uz tā, kas ir nobalsots otrajā lasījumā, pamata. Ir tomēr jāparedz procedūras, ir jāparedz gadījumi, ir jāparedz apakšpunkti, lai nenovestu lietu līdz tam, ka ārvalstu investori, kuriem Privatizācijas aģentūra vai kāda cita pilnvarota institūcija ir paziņojusi... ka vēl nav privatizācijas noteikumi, bet ir, teiksim, privatizācijas pamatnostādnes vai citas lietas, ar kurām investori jau rēķinās... neatkarīgi no tā, vai tas ir Latvijā vai ārvalstīs... ir jāparedz procedūras, lai mums neiznāktu starptautiska tiesāšanās, lai mūsu valsts prestižam netiktu nodarīti milzīgi zaudējumi.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”. Pirmo reizi.

Padomes pārstāvji un tauta! Šeit atkal “Latvijas ceļš” grib, lai nemaina to, kas jau ir. Lai būtu jau tas vilciens aizgājis. It kā pat Ministru kabinets vairs nedrīkstēs apstādināt to vilcienu, ko “Latvijas ceļš” ar Šķēles kungu ir ievirzījuši: ja ir kaut kas jau it kā izsludināts vai izteikts, tad tam ir jāpaliek - tam nolikumam, vai tas būtu par “Latvijas dzelzceļu” vai par “Latvenergo”, vai par kādu citu svētu lietu Latvijā. Ja “Latvijas ceļa” un Šķēles kunga laikmetā ir izdoti kādi nosacījumi par privatizācijas procesu, tad tie ir jau “aizgājuši”. Mūsu godīgie “Latvijas ceļa” cilvēki vismaz tā gribētu, lai tas vilciens ir prom un neviens vairs nekā mainīt nevar.

Es varu tikai teikt: “Kauns! Kauns! Kauns!” Bet ir labi, ka šie jautājumi tiek skarti, it īpaši, ka mēs redzam atkal atjaunotā formā Šķēles un “Latvijas ceļa” rīcības principus - trešajā lasījumā mēģināt ielikt iekšā pantus, par kuriem, ja mēs nekārtīgi strādātu, ar normālu ritmu un tempu, klik, klik, vienu pantiņu pēc otra, varbūt mēs nobalsotu, un tad “Latvijas ceļam” būtu vēl viens kumoss, kuru neviens nevarētu viņiem atņemt.

Kā es jums jau teicu, pēc 7.Saeimas vēlēšanām liela, liela daļa to lielo objektu privatizācijas noteikumu tiks noliegti, tiks pārskatīti un vainīgie tiks sodīti. Man ir žēl, ka tik smuka persona kā tā, kas vada “Latvijas ceļa”frakciju... ka laikā, kad viņa šo frakciju pārvalda, šādas blēņas tiek liktas mums priekšā. Tās nekādā ziņā nav pieņemamas. Gods komisijai, ka tā šīs blēņas neatbalsta, un negods “Latvijas ceļam”, ka viņi uzstājas, ka šādus pantus vajadzētu nopietni uzklausīt!

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Es gribu atgādināt, ka šo likumprojektu mēs skatām trešajā lasījumā, un svarīgi ir tas, vai mēs atbalstīsim to vai citu priekšlikumu. Praktiski tas ir galīgais lasījums, un no tā arī atkarīgs ne tikai tas, kā tālāk ar šo ļoti nopietno likumu strādās mūsu iestādes, ierēdņi, bet arī tas, kādā veidā to interpretēs tie uzņēmēji, arī ārvalstu uzņēmēji, kuri vēlas piedalīties privatizācijas procesā.

Šie divi papildinājumi, bez šaubām, ir tomēr vērsti, manā izpratnē, uz zināmu konkurences samazināšanu, jo pirmais nosacījums, kuru ierosina frakcija “Latvijas ceļš”... pirmais papildinājums nosaka to, ka Ministru kabinets šādus nosacījumus ir noteicis un Privatizācijas aģentūra tos jau ir darījusi zināmus privatizācijas subjektiem. Godātie kolēģi, bet pamats jau ir šie privatizācijas noteikumi. Ja Privatizācijas aģentūra apstiprina privatizācijas noteikumus, tā ir tā bāze, uz kuras vispār tiek veikta privatizācija. Jebkādi atsevišķi nosacījumi, norunas ar kādu no tiem, kas varbūt vēlas privatizēt, - tā ir tāda zināmā mērā diezgan nedroša un jebkurā gadījumā nepārbaudāma lieta.

Otra lieta, ko es gribu teikt. Arī otrais papildinājums runā par... Likumā mēs ietveram terminu “objekta privatizācijas nosacījumi”. Tas nav juridisks termins. Ko nozīmē privatizācijas nosacījumi? Mums ir privatizācijas noteikumi, kuri nosaka katra konkrētā objekta privatizācijā izvirzāmos nosacījumus, un tas jau ir tas bloks. Bet šis ir apzināti nejuridisks termins. Ja mēs likumā nosakām šādus objekta privatizācijas nosacījumus (frakcija “Latvijas ceļš” to piedāvā 2.apakšpunktā), tad, es domāju, mēs vienkārši radīsim diezgan lielu neizpratni pašā privatizācijas procesā. Un, lai nodrošinātu korektu šī likuma izpildi, es tomēr aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tas likumu papildina ar šobrīd nedefinētiem terminiem, kas likumā nav paredzēti.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane - otro reizi.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kolēģi, es centīšos runāt pavisam īsi. Nav tā, kā Amerika kungs saka, - ka privatizācijas noteikumi ir pats pamats. Pirms tam ir vesels process. Pirms tam jau ir privatizācijas metode izvēlēta, jau ir pamatnostādnes, jau ir lietas, kas jau ir darītas zināmas ieguldītājiem. Un likums kādā brīdī stājas spēkā. Mums taču ir jāsaprot, kas notiek tajā brīdī. Process jau ir noticis - jau pēc vienas procedūras. Tagad nāk cita procedūra. Mums tas ir jānosaka, cienījamie kolēģi. Būs slikti šai valstij. Neviens mums neticēs, neviens šeit nebrauks un naudu neieguldīs, ja mēs, realizējot savas vēlmes, nenoteiksim konkrētas procedūras, ar kurām cilvēkiem rēķināties.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Anna Seile.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Komisijas vārdā aicinu frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu - izteikt 12.panta sesto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 23, atturas - 26. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Nākamais ir 6.priekšlikums. Frakcija “Latvijas ceļš” un deputāts Valdis Nagobads pieprasa izslēgt iepriekšējā lasījumā nobalsoto tekstu. Bet savukārt 7.priekšlikumā, kuru iesniedzis Juridiskais birojs, manuprāt, šī redakcija ir precizēta. Ļoti iespējams, ka frakcijai “Latvijas ceļš” un deputātam Nagobadam nebūs vairs iebildumu, ja mēs pieņemam 7.priekšlikumu - Juridiskā biroja ieteikto redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu par 6. un 7.priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 8.priekšlikums - iesniegusi frakcija “Latvijai”. Šis priekšlikums pēc būtības atkārto to priekšlikumu, kurš bija iesniegts jau otrajā lasījumā, - ka nav privatizējami tikai divi objekti - Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde un pazemes gāzes krātuve. Komisijā balsis dalījās, lēmums netika pieņemts, bet komisijas viedoklis bija tāds: kāpēc tiek nosaukti tikai divi objekti? Varbūt rodas vēl trešais, un varbūt ir tikai viens objekts. Jo likumā ir skaidri pateikts, ka Ministru kabinetam ir tiesības pieņemt lēmumu, ja šie privatizējamie objekti ir dabīgie valsts monopoli.

Sēdes vadītājs. Debates par šo priekšlikumu uzsāksim pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma vārds Pēterim Tabūnam. Paziņojums par komisijas sēdi.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Parlamentārās izmeklēšanas komisijas radio un televīzijas lietās deputāti! Lūdzu tūdaļ, sākoties pārtraukumam, ierasties uz īsu sēdi Pieprasījumu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Kā jūs acīmredzot to jau zināt, tūlīt Sarkanajā zālē notiks tikšanās ar Holbruka kungu - bijušo ASV sekretāra vietnieku. Ja kādam ir vajadzīgas austiņas tulkojumam, tās var saņemt Dzeltenajā zālē.

Pārtraukums šajā sakarībā līdz pulksten 16.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums ir beidzies. Sākam apspriest frakcijas “Latvijai” priekšlikumu nr.8. Debatēs pieteicies Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu jūs un lūdzu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kas nosaka, ka nav privatizējama Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde, kā arī atsevišķi tās elementi un pazemes gāzes krātuves pazemes daļas. Mēs varam diskutēt par šādiem objektiem - privatizēt tos vai neprivatizēt, bet šī nu būtu tā pēdējā robeža, ko mēs nedrīkstētu nekādā gadījumā privatizēt.

Te deputāti nāca un atsaucās uz to, ka Ministru kabinets varētu vienā vai otrā gadījumā pieņemt lēmumu par objektu nodošanu privatizācijai un varētu arī nepieņemt šādu lēmumu, bet šie ir tie gadījumi, kad mēs nedrīkstam ļaut Ministru kabinetam pieņemt lēmumu par Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes, kā arī atsevišķu tās elementu privatizāciju.

Tautas kustība “Latvijai” uzskata, ka “Latvenergo” un “Latvijas kuģniecības”, kā arī citu tautsaimniecībai stratēģiski svarīgu uzņēmumu privatizācijas noteikumi būtu apstiprināmi Saeimā, bet gadījumā, ja privatizācijas rezultātā valsts kapitāla daļa šajos uzņēmumos samazinātos zem 51%, tad šādi privatizācijas noteikumi būtu nododami tautas nobalsošanai. Par šo jautājumu mēs runāsim tālāk, bet šajā gadījumā es gribētu aicināt visus deputātus neatkarīgi no tā, vai jūs atbalstāt šo frakcijas “Latvijai” nostāju attiecībā uz privatizācijas noteikumu nodošanu tautas nobalsošanai vai neatbalstāt to, tomēr atbalstīt mūsu viedokli šajā gadījumā un novilkt kaut kādu robežu, ka mēs nedrīkstam privatizēt un nekad nedrīkstēsim privatizēt Daugavas hidroelektrostaciju kaskādi, kā arī atsevišķus tā elementus, kas ir mūsu, jāsaka, valsts neatkarībai stratēģiski svarīgs objekts.

Es aicinu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kas nosaka tātad šos divu veidu objektus, tas ir, Daugavas hidroelektrostaciju kaskādi un pazemes gāzes krātuves pazemes daļas, ka tie nebūtu privatizējami un ka tie paliek valsts īpašumā. Tas ir ļoti minimāls priekšlikums, un patiesībā šo normu varētu veidot arī vēl daudz plašāku, bet es aicinu noteikti atbalstīt vismaz šos. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sadarbības padomes kalpi un tauta! Premjers Krasts, būdams 3 miljonu izmeklēšanas komisijā, ar lielu prieku un baudu lielījās: jā, Daugavas hidrokaskāžu enerģiju mēs pagaidām pārdodam par 200 miljoniem latu gadā, tātad lētāk, nekā tā ir vērta, un arī pieļāva iespēju, ka visu “Latvenergo”, ne tikai Daugavas kaskādes, varētu pārdot par kādiem 24 miljoniem. Par 24 miljoniem un vienā reizē! Bet šodien mēs pārdodam Daugavas kaskāžu enerģiju par 200 miljoniem latu mazāk ik katru gadu, nekā tā ir vērta. Un, ja mēs par šo Daugavas kaskādi nedabūtu milzu, milzu summu, tad vispār tam nebūtu ekonomiska attaisnojuma. Bet ir jāsaprot, ka tur ir vēl dziļāks jautājums - ir grēks mums pārdot svešiem mūsu zemi un mūsu Daugavu. Ir grēks to atdot kādiem svešiem, kas savas peļņas dēļ varbūt nolems plūdināt vai neplūdināt, pacelt vai pazemināt mūsu ūdeņus.

Es domāju, ka tas ir pilnīgi amorāli - runāt par Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes privatizēšanas iespēju. Es saprotu, ka tur sēž mūsu Sadarbības padomes pārstāvji no frakcijām un no citurienes ar saviem sponsoriem un dala tos 20 miljardus, kurus viņi taisās no tautas izzagt. Dobeļa kungs aizmuguriski šeit lielās, ka viņš māk ūdeni nolaist, bet jautājums šeit ir par to, vai mēs drīkstam vispār šādus objektus privatizēt.

Mums Kiršteina kungs un citi godājami Sadarbības padomes atbalstītāji stāsta, ka mums ir jāprivatizē cik daudz un cik ātri vien mēs spējam, lai tiktu Eiropas Savienībā. Taču Eiropas parlamentārieši mums skaidri pasacīja, ka nav nekāda prasījuma pēc kādas īpašuma formas. Civilizētā pasaulē stratēģiskie objekti pārsvarā pieder valstij.

Es jums lūgtu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, tas ir pats minimālākais, kas mums būtu jāsargā. Pēc 7.Saeimas mēs ņemsim atpakaļ mūsu ostu zemi, mēs tiesāsim daudzus, bet tagad atstāsim valsts īpašumā vismaz šo minimālo - Daugavas hidroelektrostacijas un mūsu gāzes krātuvi. Tur nav it nekāda ieguvuma mūsu tautai, ja mēs atļaujam kādam to paņemt par sviestmaizi, jo neviens mums godīgi maksāt netaisās. Es saprotu, ka tiem sponsoriem, kuri ir sponsorējuši vairākas partijas šeit, ir ļoti grūti atteikties no tik liela kumosa, bet mēs šodien pārstāvam tautu, nevis savus sponsorus. Dobeļa kungs vēl domā par ūdeņu nolaišanu. Dobeļa kungs, esiet nu šoreiz patriots un balsojiet par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, piecas minūtes ir pagājušas!

Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Lūdzu šo jautājumu uztvert nopietni. Mums jau parādās tādi absurdi, ka mēs šos lielos valsts uzņēmumus, kas ir dabiskie monopoli, privatizējam tādā veidā, ka taisāmies tos pārdot citu valstu valsts uzņēmumiem, tad te vispār tas vārds “privatizēt” ir absurds. Pārdot citu valstu valsts uzņēmumiem - tā jau nav privatizācija, ja grib atdot citai valstij. Šādi absurdi ir “apakšā” mūsu svētajai privatizācijai. Tas ir viens.

Otrs. Kā speciālisti ir aprēķinājuši, viena turbīna ar ģeneratoru kopā maksā tik, cik visas mūsu elektrostacijas ir novērtētas kopā. Nu tas ir galīgs absurds, kas ir pieļauts šajā novērtējumā! Mēs taču zinām, ka elektrotīkli vien ir milzīga vērtība - šie augstsprieguma tīkli, apakšstacijas un pat transformatoru punkti, kas ir izvietoti, un zemsprieguma līnijas. Tas ir milzīgs ieguldījums, kurš, starp citu, ir monopolstāvoklī. Otru līniju neviens uz savām mājām taču nevilks...

Mums nav izstrādāts dabisko monopolu likums. Ja mēs nododam dabisko monopolu privātās rokās, privātīpašniekam, tad ir jāizstrādā ļoti stingrs likums, kas ļauj šo privātuzņēmumu kontrolēt. Šobrīd ir tāds stāvoklis, ka mēs privatizēsim, atdosim privātīpašniekiem, bet Valsts kontrole vairs klāt netiks. Viņi varēs darīt visu, ko vien grib, un mēs to esam daļēji jau piedzīvojuši saistībā ar “Lattelekom”. Šis lielās izpārdošanas, kur Jūdasa grašus saņem līgumslēdzēji, mums Latvijai jau ir nodarījušas miljardiem lielus zaudējumus. Vai mēs tiešām pavisam par 18 miljardiem, aptuveni rēķinot... Un kad beidzot beigsies šī izpārdošana citiem, par ko paši saņemam Jūdasa grašus?

Vēl varētu saprast, ja saņemtu savējie un nenodotu savu naudu ārzonas firmās un bankās, bet ieguldītu te un paplašinātu ražošanu. Šobrīd šie blēži ir nobijušies un iegulda visu savu naudu ārzemju bankās... Var teikt, ka centīgākie tur nodibina ārzemju firmas un tad ienāk kā ārzemnieki šeit iekšā. To visu mēs jau esam pieredzējuši. Labi būtu, ja tā nauda nonāktu kaut vai viņu rokās, taču viņi pārdod šo visu bandītfirmām ārzemēs un pašiem paliek tikai graši. Un tas ir pats traģiskākais, kas vien var būt. Tad, Dieva dēļ, neizsaimniekosim tādā veidā mūsu energosaimniecību! Šis process ir jāaptur, un, lūdzu, pieņemiet mūsu priekšlikumu, kaut arī tas ir ķengāto zīgeristiešu priekšlikums, opozīcijas priekšlikums, bet tas ir latviešu interesēs, turklāt ļoti nopietnās Latvijas interesēs. Lūdzu, deputāti! Tuvojas vēlēšanas, un es reizēm pamanu, ka jūsu saprāts mazliet atgriežas. (Starpsauciens: “Tikai mazliet!”) Lūdzu, šoreiz saņemieties un atbalstiet sava saprāta atgriešanos mājā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - frakcija “Latvijai”.

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mūsu frakcijas “Latvijai” priekšlikums bija palicis neizšķirtā stāvoklī - puse komisijas locekļu bija “par”, otra puse - “pret”. Un es ļoti lūdzu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu, jo tas nav tikai mūsu frakcijas ierosinājums. Tas ir tapis tādēļ, lai saglabātu mūsu valsts un tautas bagātības.

Ja šeit būtu runa tikai par Daugavas hidroelektrostaciju kaskādi vai arī atsevišķiem tās elementiem, par pazemes gāzes krātuves pazemes daļu, tad varētu kaut ko pielikt vēl klāt, bet pašlaik tiešām ir absurds. Ministru kabinets vai Valsts privatizācijas aģentūra nolemj, ko privatizēt, bet mēs, deputāti un likumdevēji, noskatāmies, kā mūsu valsti izlaupa, kā tautā saka - “prihvatizē”. Es lūdzu visus latviski domājošos balsot par mūsu priekšlikumu, jo mēs gribam tikai vienu - neļaut izlaupīt mūsu valsti, Latviju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es, protams, atvainojos, ka īsu brīdi runāšu par kaut ko citu, bet tomēr saistībā ar šā jautājuma izskatīšanu.

Mums taču katram ir pietiekoši skaidra konceptuāla izpratne par šo projektu, kā balsot. Tad kāpēc ir šīs garās runas? Es tiešām nevaru saprast, kuru jūs te cenšaties pārliecināt. Acīmredzot izskaidrojums ir viens - lai netiktu klāt pie Valodas likuma izskatīšanas. Citādi es to nevaru izskaidrot. Es tomēr gribētu aicināt, ja nu kādam ļoti gribas konceptuāli izteikties, tad izsakieties “par” vai “pret”, bet pašlaik jūs, pieci vai seši runātāji, atkārtojat vienu un to pašu, un tas jau kļūst pat smieklīgi.

Es tomēr lūdzu... Ja konceptuāli ir ko teikt, tad lai viens pasaka - un pietiek! Pamēģināsim tomēr šodien sākt darbu pie Valodas likuma. Mēs nedrīkstam šo darbu kavēt! Tas ir visu mūsu un arī latviešu interesēs. Taču balsojumi te visiem ir skaidri, un jūs taču ar runāšanu citus nepārliecināsiet. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Dilba - LZS, KDS frakcija.

R.Dilba (LZS, KDS frakcija).

Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es gribētu aicināt jūs izvērtēt šo priekšlikumu, jo jūs taču saprotat, ko tas nozīmē, ka mēs šajā likumā jau esam paplašinājuši tiesības. Mēs šajā likumprojektā esam paplašinājuši tiesības padomei un esam paplašinājuši tiesības Ministru kabinetam. Tātad tas nozīmē, ka mēs jau esam noteikuši tiem visiem attiecīgu atbildību. Taču mēs gribam vēl kaut ko aizliegt. Es domāju, ka tas nevienam netraucē, ka mēs uzticam izlemt, ko privatizēt un ko - neprivatizēt. Tā ir viena puse.

Otra puse. Protams, varētu spriest par to, vai Daugavas hidroelektrostaciju kaskādi privatizēt vai ne, ja būtu noteikts, ka tikai Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde nevarētu tikt privatizēta, bet, ja mēs pasakām, ka arī atsevišķi tās elementi... Ko tad mēs ar to saprotam - kas ir šie atsevišķie Daugavas hidroelektrostacijas elementi? (Starpsauciens: “Stabi!”) Vai tie ir stabi, elektrolīnijas pievadi vai vēl kaut kas cits, kas vispār nav kopsakarībā ar visu privatizācijas procesu?

Nākošais. Ja mēs runājam par pazemes gāzes krātuves pazemes daļu, tad atkal jājautā, ko tad mēs ar to domājam? Vai mēs te domājam arī to gāzi, kas atrodas tajā pazemē? Tad tādā gadījumā mēs aizliegsim šo gāzi pievadīt arī patērētājiem. Tā ka, cienījamie kolēģi, es domāju, izvērtējiet, lūdzu, šo priekšlikumu! Es principā uzskatu, ka tas nav pieņemams. Lūdzu, balsojiet “pret”!

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - otro reizi.

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Man tiešām ir neērti, ka uzstājas apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts un nerunā nemaz par šo priekšlikumu, bet aģitē par Valodas likumu. Es jau iepriekš aizrādīju, ka tur nav izlasīts, bet arī šajā gadījumā nav izlasīts, un tāpēc nevajag rāpties tribīnē (Starpsauciens: “Sadod! Sadod!”) un skaļi runāt, ka taupāt laiku, bet jūs tajā pašā laikā nemaz nerunājāt par lietu. Tā ka “Tēvzemei un Brīvībai” vajadzētu nevis vārdos, bet arī ar savu balsojumu parādīt, ka jūs iestājaties par Latvijas valsti, par Latvijas tautu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka šīs debates lieliski parāda to, kāda ir “tēvzemiešu” nostāja pret mūsu valstī notiekošajiem procesiem. Privatizācija - tas viss ir tā - starp citu, kaut tikai būtu Valodas likums un kaut tikai varētu diskutēt par to, tad atkal varētu konfrontēt mūsu sabiedrības dažādās grupas vienu pret otru.

Protams, mums ir vajadzīgs Valodas likums, un tām normām, kas ir šajā likumā, ir jāaizstāv mūsu tautas intereses, bet mums šobrīd vēl daudz svarīgāk ir tas, lai privatizācijai mūsu valstī būtu tiesiskums un lai mūsu cilvēkiem, tiem cilvēkiem, kuri dzīvo mūsu valstī, netiktu atņemta arī viņu mantas daļa valsts mantā. Lai šiem cilvēkiem vispār būtu iespējas dzīvot un lai izbeigtos mūsu tautā traģiskie demogrāfiskie procesi, kad jau devīto gadu pēc kārtas mūsu valstī dzimstība ir gandrīz divreiz zemāka nekā mirstība. Mēs kā tauta izmirstam, un tas ir šīs ekonomiskās politikas rezultāts. Un mēs arī redzam, ka “tēvzemiešus” tas absolūti neinteresē. (Starpsauciens: “Provokators!”)

Es aicinu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. (Starpsauciens: “Demagoģija.”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Seiles kundze.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Es aicinu balsot, bet tikai paskaidrošu, ka pazemes gāzes krātuves teritorija saskaņā ar Civillikumu pieder visiem tiem zemes īpašniekiem, kam pieder zeme virs šīs krātuves. Krātuve ir ārkārtīgi liela, un tad mēs nonāksim pretrunā ar Civillikumu. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas “Latvijai” priekšlikumu nr. 8! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 24, atturas - 23. Nav pieņemts. (Starpsaucieni no zāles: “Kauns! Kauns!”)

A.Seile. Nākošie priekšlikumi ir nr. 9 un nr. 10, tie attiecas uz 22. panta otro daļu. Šie abi priekšlikumi ir atbalstīti, komisija ir izveidojusi kopēju redakciju, kuru jūs redzat pēdējā ailītē. Aicinu neiebilst un atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. Nākamais ir 11. priekšlikums, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, - papildināt ar jaunu daļu. Komisija šo priekšlikumu noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs runāt par šo problēmu pieteicies deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”). (Starpsauciens: “Nu ko tu vēl pateiksi?”)

Augsti godātie deputāti! Šis ir vispārējas dabas priekšlikums, kurš aptver daudz plašāku uzņēmumu loku nekā iepriekšējais Tautas kustības “Latvijai” ierosinātais priekšlikums, kurš gan diemžēl atbalstu neguva. Šajā priekšlikumā mēs aicinām noteikt, ka valsts privatizējamo akciju sabiedrību “Latvenergo” un “Latvijas kuģniecība”, akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš”, SIA “Lattelekom”, kā arī Latvijas Hipotēku un zemes bankas un Latvijas Krājbankas privatizācijas noteikumi un noteikumi par valsts kapitāla daļu pārdošanu šajos uzņēmumos un bankās ir apstiprināmi Saeimā. Bez tam ļoti būtiski ir tas, ka šo uzņēmumu privatizācijas noteikumi, kas paredz šajos uzņēmumos un bankās valsts kapitāla daļas samazināšanu zem 51%, ir nododami tautas nobalsošanai. Tātad ar šo priekšlikumu Tautas kustība “Latvijai” piedāvā principiālu nostāju, ka mēs varam uz Saeimas lēmuma pamata, apstiprinot Saeimā privatizācijas noteikumus, privatizēt daļas no šiem stratēģiski svarīgajiem uzņēmumiem, garantējot, ka valstij paliek kontrolpakete. Tātad Saeima izvērtētu to, kas ir šajos privatizācijas noteikumos iekļaujams, un ieliktu iekšā arī tādas prasības, lai nenotiktu nekontrolējama tarifu celšanās, un ieliktu iekšā arī prasības attiecībā uz pārdošanas cenas līmeni, kā arī citas būtiskas prasības. Mēs varam šādu lēmumu pieņemt. Bet tajā gadījumā, ja politiķi pieņem lēmumu, ka šajos uzņēmumos būtu privatizējama arī kontrolpakete... Mēs varam to darīt, bet, lai šāds lēmums stātos spēkā, ir vajadzīga visas tautas nobalsošana. Ja cilvēki piekrīt tam, strādāsim ar privātuzņēmumu. Bet politiķiem un valstsvīriem ir jāspēj pārliecināt cilvēkus par to, ka šāds solis tiešām ir vajadzīgs. Un tad arī izbeigtos tā pašreizējā varas augstprātība, vismaz šajā jautājumā. Tagad politiķi tikai savā lokā izdiskutē šos jautājumus un vienojas par vienu vai otru lēmumu, kas būtu izdevīgs viņiem pašiem. Bet tad politiķi būtu spiesti iet un diskutēt ar cilvēkiem un pārliecināt cilvēkus. Mēs uzskatām, ka tikai šādā veidā mēs varam rīkoties šajā gadījumā. Un, protams, ņemot vērā to, ka mūsu sabiedrībā ir šobrīd klaji negatīvs noskaņojums pret šo lielo uzņēmumu privatizāciju, šobrīd šī privatizācija, šādā veidā atdodot kontrolpaketi, nebūtu iespējama. Un tas nozīmē, ka politiķiem un valstsvīriem, kas šādu privatizāciju gribēs veikt, tas ir jāizskaidro sabiedrībai, un tas nozīmē arī to, ka šādu lēmumu mēs varēsim pieņemt acīmredzot tikai kaut kad tālākā perspektīvā, ja to vispār pieņemsim.

Es neesmu šīs privatizācijas atbalstītājs, bet es saprotu, ka tad, ja visas sabiedrības un tautas vairākums par to izšķirtos, tādā gadījumā arī mums nevarētu nekas būt iebilstams pret šo privatizāciju. Iesim, runāsim ar cilvēkiem, neveidosim šeit varas oligarhiju un strādāsim mūsu valsts tālākam uzplaukumam, un nepieļausim mūsu valsts mantas izlaupīšanu, (Starpsauciens: “Ej un mēģini!”) stratēģiski svarīgo uzņēmumu izlaupīšanu un izvazāšanu!

Aicinu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Leopolds Ozoliņš - Tautas kopa “Brīvība”.

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ļoti sāp sirds par iepriekšējo balsojumu, jo es tiešām jūtu, ka šai Saeimai nekas nav svēts, jo lielākā daļa kolēģu ir nobalsojuši pat par to, ka var pārdot Daugavas kaskādi, ka var pārdot gāzes krātuvi, kas ir Dieva dāvanas mums, mūsu mazajai Latvijai, mūsu mazajai tautai. Arī jūras krasts mums ir Dieva dāvana. Un to visu - ostas un daudzus citus ļoti nozīmīgus objektus, dabas objektus - mēs pārdosim un esam jau pārdevuši! Manuprāt, nepareizi bija arī tas, ka mēs nobalsojām par to, ka mēs varam pārdot “Latvijas balzamu”. Nu ne jau nosaukuma dēļ... Balzams var būt veselībai un sirdij. Taču tas ir alkoholu jeb narkotiku ražojošs uzņēmums, ievērojamu peļņu nesošs uzņēmums, bet mēs to atdodam citiem. Tieši tāpat, kā mēs jau esam atdevuši “Lattelekom”. Un to, kā strādā, lūk, šie privatizētie vai daļēji privatizētie uzņēmumi, mēs redzam. Un izjūtam katru dienu. Mēs esam jau atdevuši arī “Aldari”. Pamazām. Sākumā it kā bija investīcijas, pēc tam privatizācijas projektā vai noteikumos bija iestrādāts, ka var pārdot atlikušās daļas tikai investoram. Tātad sākumā it kā bija 51% valstij, bet tagad jau 85% pieder svešu zemju uzņēmējiem, un dabīgi, ka lielākā daļa peļņas aizplūst uz svešām zemēm. Kas paliek mums pāri? Mums bija palikusi šī Daugavas straume, tās enerģija, šī kaskāde, mums bija palikuši šī gāzes krātuve, kas tiešām bija Dieva dāvana. Diemžēl arī tās mēs šodien esam nolēmuši pārdot.

Šis ierosinājums, ko ir iesniegusi frakcija “Latvijai”, ir varbūt tikai tāds lūgums un tāds aicinājums, ka mēs varētu Saeimā apspriest šīs pārdošanas lietas, kuras attiecas uz mūsu relikvijām, mūsu bagātībām, mūsu dabas bagātībām... Es tiešām domāju, ka mums nebūtu grūti atbalstīt šo priekšlikumu, lai vismaz Saeimā mēs apspriestu šo pārdošanas iespēju. Atceros, ka lasīju aprakstos par to, kā Sibīrijā ģimenes izdzīvoja. Tur bija aprakstīts, ka māte, lai uzturētu savus bērnus un lai nebūtu tiem badā jānomirst, bija pārdevusi visas savas drēbes un staigāja lupatās, bet beidzamo viņa pārdeva jeb pret pārtiku iemainīja laulības gredzenu. Varētu būt, ka mums nav vairs nekas svēts. Varbūt tas ir pragmatisms. Varbūt mēs esam ideālisti, tie, kas domā, ka Latvija varētu pastāvēt, saglabājot savas upes, jūras krastu, tātad arī ostas, savai tautai, savai valstij.

Manuprāt, šis priekšlikums būtu atbalstāms, lai būtu vismaz kaut kāda kontrole pār šiem objektiem. Mēs šeit apspriežam atsevišķas tiesnešu kandidatūras, nobalsojam par viņiem, viņus pašus neredzot, un kļūdāmies. Mēs piešķiram pilsonību un arī kļūdāmies. Bet, kad mēs pieskaramies jautājumam par šo valstiski tik svarīgo, ne tikai peļņu nesošo, bet varbūt arī mūsu garam, mūsu tautas noskaņojumam ļoti svarīgo objektu privatizāciju, mēs pat negribam to Saeimā apspriest. Manuprāt, šis frakcijas “Latvijai” priekšlikums būtu pieņemams.

Es tiešām lūdzu nobalsot vismaz par šo priekšlikumu, jo tad mēs tomēr varētu Saeimā pārrunāt un apspriest šos “Latvijas kuģniecības”, “Latvijas dzelzceļa”, “Lattelekom” un Latvijas Hipotēku un zemes bankas valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumus. Es lūdzu atbalstīt 11. priekšlikumu, balsot par to, ka mēs varētu Saeimā pārrunāt to svarīgāko, mūsu valstī pēdējo vēl atlikušo, mūsu tautai un mūsu valsts ekonomikai ļoti svarīgo objektu privatizāciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - frakcija “Latvijai”.

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Es runāšu ļoti īsi. Aicinu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Bet, tā kā ir saņemts balsošanas rezultāts par iepriekšējo jautājumu, par Daugavas kaskādi, ir arī otrs jautājums. “Tēvzemieši” lieliski uzstājas, ka viņi lieliski aizstāvot Latvijas valsti. Šajā gadījumā es gribu pateikt, ka neviens no viņiem nav nobalsojis, lai saglabātu Latvijas bagātības, bet “pret” ir balsojuši Jirgens, Jurdžs, Požarnovs, diemžēl arī Prēdele, Vidiņš. Un, ja es pašlaik paskatos uz “tēvzemiešu” rindām, tad jāsaka: es neesmu lielā kaimiņa atbalstītājs, bet pašlaik jūsu rindas ir tādas kā pēc Poltavas kaujas. Saskaitāmas uz vienas rokas pirkstiem. Kur tad jūs... pēc dakšām esat aizgājuši, lai cīnītos par valodu? Kādēļ jūs neaizstāvat savu zemi, savu tautu? Kauns!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ziniet, kad es klausos šīs runas, man tā vien liekas, ka tās ir tādas sociālisma atraugas. Ka nekur tālāk iet vairs nevar. Jo principā privatizācija taču nenozīmē Latvijas izputināšanu; privatizācija nozīmē daudz efektīvāku strādāšanu. Nodokļu veidā ienāks daudz lielākas summas nekā tad, ja šie objekti būs valsts pārziņā. Tādēļ man dažubrīd liekas, ka šīs ir sociālisma atraugas jeb sociālisma idejas, ko pauž atsevišķi deputāti un atsevišķas frakcijas. Man viņi pēc pašas būtības nav pieņemami. Un, ja tās vēl ir maskētas ar nacionālistiskiem saukļiem, tad apzīmējums viņiem ir viens - nacionālsociālisti. Un jūs jau zināt, ar ko nacionālsociālisti beidza. Un tādi paši ir nacionālkomunisti. (Starpsauciens: “Tēvzeme tāda pati!”) Es ieteiktu pārtraukt debates. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz vienu ļoti spožu teikumu iepriekšējā runātāja runā. Viņš šodienas Latvijas kontekstā pateica, ka privatizācija nenozīmējot Latvijas izputināšanu. Es varu skaidri pateikt, ka absolūtais cilvēku vairākums šodien uzskata citādi. Jums būtu derīgi šajā viedoklī ieklausīties, Vidiņa kungs! Tie zaudējumi, kas mūsu valstij ir nodarīti privatizācijas procesā, ir grūti aprakstāmi, un mēs, visa sabiedrība, šos zaudējumus ciešam šobrīd un cietīsim vēl ilgi.

Es varu pateikt, ka, iznomājot uzņēmumus nomā ar izpirkumu - piemērojot tikai šo vienu privatizācijas metodi! -, valstij nodarītais zaudējums ir apmēram viens miljards latu. Tie ir triju gadu pensiju budžeti. Tas nav no gaisa grābts skaitlis, tas ir Valsts kontroles darbinieku dots vērtējums. Tas ir triju gadu pensiju budžets. Šeit dzirdēt to, ka privatizācija nenozīmē Latvijas izputināšanu, - tas ir, maigi sakot, absolūti nenopietni!

Tautas kustība “Latvijai” principā neiestājas pret privatizāciju, bet mēs esam par pārdomātu privatizāciju, ja tā ir nepieciešama, - pieņemot par to attiecīgu Saeimas lēmumu un atsevišķos gadījumos nododot to tautas nobalsošanai. Mums ir jāiet uz ekonomikas liberalizāciju, bet jāiet tādā veidā, ka mēs nepieļaujam zagšanu un laupīšanu šajā procesā. Es aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Seiles kundze.

A.Seile. Aicinu jautājumu izšķirt balsojot, tad būs redzams, vai ir vajadzīga visas tautas vai vispasaules nobalsošana.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Ozoliņa kungs un Veldres kungs, balsošanas laikā kliedziet drusku klusāk! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 21, atturas - 26. Nav pieņemts.

A.Seile. 12.priekšlikums. Iesniegusi frakcija “Latvijai”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs runās Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu ieskatīties rūpīgāk šajā priekšlikumā un ieklausīties šajā prasībā, kas patiesībā ir Latvijas pensionāru prasība, tā ir prasība novirzīt pensiju fondā vismaz 10% no privatizācijas laikā gūtajiem ienākumiem. Es aicinu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Seiles kundze.

A.Seile. Aicinu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - priekšlikumu nr.12. Papildināt otrajā lasījumā pieņemto... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 11, atturas - 13. Pieņemts.

A.Seile. 13.priekšlikums. Iesniegusi frakcija “Latvijai”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Priekšlikums ir analoģisks iepriekšējam. Lūdzu balsojumu un lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Seiles kundze.

A.Seile. Aicinu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - priekšlikumu nr. 13. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 19, atturas - 12. Jāpārbalso. Godātie kolēģi, balsis ir sadalījušās uz pusēm. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 23, atturas - 15. Nav pieņemts.

A.Seile. Nākamais ir 14.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Nagobads. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. 15.priekšlikums arī ir deputāta Nagobada priekšlikums. Aicinu atbalstīt. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies.

A.Seile. 16.priekšlikums. Arī tas ir deputāta Nagobada priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. 17.priekšlikums ir pēdējais priekšlikums. Iesniedzis deputāts Nagobads. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

A. Seile. Paldies. Aicinu balsot trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 16, atturas - 7. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts... Atvainojiet, atvainojiet! Mums te ir iesniegumi, kas ir jāizskata, vesela kaudze.

Pirmais ir lūgums pārbalsot Saeimas lēmumu par jautājuma par Saeimas Ārlietu komisijas vizīti Lietuvā iekļaušanu darba kārtībā, jo balsojumā parādās deputāti, kas nebija zālē. Parakstījuši seši deputāti.

Kas vēlas par šo priekšlikumu runāt “par” un kas vēlas runāt “pret”?

Deputāts Rubins vēlas par šo priekšlikumu runāt “par”.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es tomēr domāju, ka vajadzētu pārbalsot šo balsojumu, tāpēc ka izdrukā parādījās trīs deputāti, kuri nebija zālē. Droši, ka tā “Philips” sistēma nepareizi strādāja un tādēļ parādījās, ka viņi ir balsojuši “pret”. Tie bija deputāti Pētersona kungs, Grinberga kungs un Gannusas kundze. Iepriekš es biju runājis ar Pētersona kungu, viņš teica, ka viņš noteikti atbalstīs mūsu braucienu uz Lietuvu.

Es gribu paskaidrot, ka Ārlietu komisijā strādā 15 deputāti. No tiem, kā jūs zināt, trīs ir “Saimnieka” deputāti: Turlā kungs, Ameriks, Boka. No “tēvzemiešiem” ir Požarnovs un Sinka. No “Latvijas ceļa” ir Inkēns un Bērziņš. No Nacionālās reformu partijas ir Krastiņš un Kiršteins. Kreituse ir no Darba partijas, Jurkāns - no Tautas saskaņas partijas, Kušnere - no frakcijas “Latvijai”, Ozoliņš un Valdmanis - no Tautas kopas “Brīvība”. Un es - komisijas priekšsēdētājs. Es lūdzu tomēr pēc Landsberģa uzaicinājuma vēlreiz padomāt un akceptēt šo piecu cilvēku vizīti uz Lietuvu, jo ir piedāvāts, ka brauks no katras partijas viens cilvēks. Sastāvs šodien vēl nav noteikts. Ārlietu komisija sapulcēsies kopā, un mēs izlemsim. Mēs piedāvājam no “Saimnieka” braukt vienam cilvēkam - Amerika kungam, Turlajam vai Bokam. Piedāvājam izlemt, kurš brauks. Vai brauks Sinka vai Požarnovs... Es saprotu, ka Sinkas kungs varbūt vairāk grib uz ārzemēm braukt. Bet Lietuva arī skaitās ārzemes. Tikai tuvās. Tāpēc es domāju, ka vajadzētu tomēr... Naudas izteiksmē tur taču nekādu izdevumu mums nebūs. Es nesaprotu, kāpēc Prezidijs līdz šim ir bijis pret to.

Ja mēs paskatāmies, cik naudas ir tērēts komandējumiem, tad redzam, ka pirmie seši cilvēki ir iztērējuši 70 000 latus komandējumos. Es personīgi no Saeimas līdzekļiem neesmu bijis nevienā Saeimas apmaksātā komandējumā. Bet šoreiz es nerunāju par sevi. Ja komisijā nolems, ka es neesmu iekļaujams šīs grupas sastāvā, kura brauks tikties ar Landsberģi un ar pārējiem lietuviešiem, Lietuvas parlamentāriešiem, es nebraukšu. Mums komisijā vienmēr ir balsojums, un es gribu to pateikt arī jums, Amerika kungs.

Tāpat Čepāņa kungs... Viss šis brauciens uz Lietuvu notika pēc jūsu iniciatīvas, un es nesaprotu, kāpēc jūs negribat balsot “par”.

Mani ļoti izbrīna Dobeļa kungs. Kāpēc jūs negribat, ka Latvijas parlamentārieši - Ārlietu komisija - tiktos ar Lietuvas Seima deputātiem? Man tas tiešām nav saprotams.

Vidiņa kungs, es jūs pilnīgi saprotu. Es jau teicu, ka visi var paskatīties uz jums un redzēt to, bet es brīnos, ka Tabūns, Dobelis, Straume un Jirgens no “Tēvzemes”, saprotiet... Es saprotu, ka jums tur ir kaut kādas pretenzijas pret attiecībām varbūt ar Krieviju vai pret Pilsonības likumu, bet es nesaprotu, kāpēc jūs esat “pret”, ka mēs braucam tikties ar Lietuvas parlamentāriešiem? Tāpēc es lūdzu atkārtot, pirmkārt, balsojumu un balsot tiem, kuri ir zālē, jo tā “Philips” sistēma reizēm nestrādā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “pret” šo iesniegumu? Juris Dobelis vēlas runāt “pret”. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lietuviešu parlamentārieši rīt ar mums tiekas šeit pat Latvijā. Tā ir informācija dažiem, kas it kā vada Ārlietu komisiju, bet to nezina.

Otrkārt. Es ļoti labi saprotu, kāpēc viena partija šodien velk laiku garumā. Šīs partijas priekšsēdētājs ir bijis tik nemākulīgs, ka daudzu gadu laikā nav bijis spējīgs iemācīties latviešu valodu, kuru viņš neprot vēl šodien, lai gan vienmēr lielās, ka viņa tēvs ir latvietis. Tā ka nav ko brīnīties. Pieņemot Valodas likumu, ko Čerāna kungs nosauca par Valodu likumu... Protams, viņš vēl nezina, kāds ir patiesais likums, jo maizes tēvs tomēr ir tāds... redzat, viņš nevar iemācīties latviešu valodu, barodams šeit savus bērneļus, kas šodien visādā veidā cenšas, lai mēs nesāktu šo likumu izskatīt.

Bet, kas attiecas uz šo, tad varbūt vairāk sadarbosimies, lai lietuvieši arī uz šejieni brauktu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret to, vai ir pārbalsojams agrāk pieņemtais lēmums. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 20, atturas - 16. Lēmums nav pieņemts. Jautājums pārbalsots netiks.

No pieciem deputātiem ir ienācis priekšlikums: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam no darba kārtības svītrot jautājumu “Par Latvijas Republikas Valsts valodas likumu”.” Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu?

Modris Lujāns vēlas runāt. Viņš pats pateiks - “par” vai “pret”.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kungi! Šodien ir laba diena. Divas dienas mēs esam aktīvi un intensīvi strādājuši. Un es nedomāju, ka mums vajadzētu aiziet Lieldienu pārtraukumā ar šādu satraukumu un šādām nopietnām galvassāpēm. Tādēļ es aicinātu, cienījamie kolēģi, mierīgi šo likumprojektu 20 dienu laikā izdiskutēt. Mierīgi sagatavoties un mierīgi apspriest šo likumprojektu, vēlreiz pārbaudīt visus gan Van der Stūla kunga, gan pārējo kungu priekšlikumus un padomes aicinājumus.

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, gribas jautāt: kur mums jāsteidzas? Ja mēs šodien sāksim šo jautājumu izskatīt, tad, iedomājieties paši, kāds mums būs stāvoklis visas šīs 20 dienas, pat 25. Es paskatos diemžēl uz atsevišķiem kolēģiem no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”, un redzu, cik viņi ir satraukti. Es arī iedomājos, cik satraukti mēs būsim 25 dienas. Mēs šodien, labākajā gadījumā, varēsim izskatīt varbūt tikai 1.pantu, un tādēļ es ceru, ka mūsu parlamentāriešiem pietiks loģiskā prāta, lai viņi paši sev un arī visai tautai nesabojātu Lieldienu svētkus.

Tikpat labi es zinu, ka kristiešiem ir princips, ka Lieldienās ir jāvalda mieram un saskaņai. Es aicinu arī jūs veltīgi nesatraukt šodien savus kristīgos brāļus. Es ceru, ka Nagļa kungs un arī Prēdeles kundze šo jautājumu nopietni pārdomās, jo citādi veidosies sasprindzinātība sabiedrībā.

Tādēļ es aicinu, cienījamie kolēģi, nopietni pārdomāt visus šos jautājumus. Es domāju, ka tos nopietni pārdomās gan Tautas kopa “Brīvība”, gan Tautas saskaņas partija, gan “Tēvzemei un Brīvībai”, gan “Latvijas ceļš”. Arī Demokrātiskā partija Saimnieks vienmēr nopietni pārdomā šos jautājumus un vienmēr piedāvā interesantas idejas. Tādēļ es aicinu, cienījamie kolēģi, pacensties šo jautājumu vēlreiz izdiskutēt mierīgi komisijās un šinī gadījumā atbalstīt mūsu iniciatīvu.

Leiškalna kungs, nevajag solīt to, ko jūs vēl nezināt. Es pastāvēšu vēl trīs minūtes. Man ir tiesības...

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt?

M.Lujāns. Čepāņa kungs, es gribu iedzert minerālūdeni, ko jūs visu laiku malkojat, bet mums, deputātiem, nav. Varbūt jūs palīdzētu attaisīt?

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, lūdzu, atbrīvojiet tribīni un ejiet padzerties kaut kur citur.

M.Lujāns. Manas piecas minūtes, Čepāņa kungs, vēl nav beigušās.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, es tūlīt izvirzīšu jautājumu par jūsu izraidīšanu no sēdes.

M.Lujāns. Labi, es eju savā vietā, bet man vienkārši balss bija aizsmakusi.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane vēlas runāt “pret”. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es domāju, ka es runāšu ne tikai savā un savas frakcijas vārdā, bet arī daudzu citu manu kolēģu vārdā. Lujāna kungs, jums nav ne mazāko tiesību kavēt Saeimas darbu. Jautājumi ir jāskata tādā secībā, kā tie ir iekļauti darba kārtībā. Virzīsimies uz priekšu!

Es tikai gribētu atzīmēt, ka, ja Lujāna kungs nebūtu kāpis tribīnē un runājis, tad mēs būtu varējuši izskatīt nevis vienu pantu, bet divus, trīs vai pat četrus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim piecu deputātu priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 40, atturas - 8. Izmaiņas darba kārtībā izdarītas netiek.

Nākamais iesniegums, kas saņemts no desmit deputātiem... Jūs neesat to iesniedzis, tāpēc nevarat to atsaukt... “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 90.pantu lūdzam atlikt Latvijas Republikas Valsts valodas likuma izskatīšanu otrajā lasījumā un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 24.aprīlim.” Desmit deputāti parakstījuši. Kas vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu?

Kārlis Čerāns vēlas runāt “pret”, kā es saprotu. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu šo priekšlikumu noraidīt, lai mēs tomēr varam sākt šā Valsts valodas likuma izskatīšanu, jo šis likums tikpat ir būtisks, cik būtiski ir arī citi likumi, tāpēc nevajag šeit veikt kaut kādu politisku aģitāciju, it kā mēs to neuzskatītu par būtisku. Tas ir būtisks! Un es pat aicinātu šodien apsvērt jautājumu par darba laika pagarināšanu, lai mēs varam šo jautājumu arī pabeigt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “par”?

Dozorceva kungs, lūdzu! Vladilens Dozorcevs.

V.Dozorcevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Kā saka Valdmaņa kungs, tautas kalpi un Padomes locekļi! Es nezinu, kāpēc jums gribas būt formāliem šodien. Atlikušas tikai astoņas minūtes, lai atvērtu šo likumu. (Starpsauciens no zāles: “Nemuldi!”) Netraucējiet, lūdzu, Leiškalna kungs!

Es varētu runāt šeit pēc būtības par šo likumu un nopietni, bet es gribu pasvītrot tikai vienu aspektu - to, ka 19 šā likumprojekta panti ir atklātā pretrunā ar starptautiskajiem dokumentiem, kuri ir saistoši arī Latvijai. Iedomājieties, kāpēc Dobeļa kungs dzen zirgus un kāpēc Ābiķa kungs dzen zirgus? Tāpēc, ka nav argumentu, trūkst “izejvielas”, jo ir izmantotas visas iespējas, kā traumēt sabiedrību, provocēt Eiropas savienību... Izmantots jau ir viss - jau ir iesniegts likumprojekts par to, lai mēs iedibinātu Leģionāru dienu. Jau šodien Dobelis un Ābiķis vai Vidiņš... piedošanu - Ābiķis, paspēja par šo traģēdiju vai drāmu, kura notika pie sinagogas sienām, paziņot presei tādu pašu muļķību, kādu savā laikā Krasts paziņoja par piketu pie Rīgas Domes - ka Krievija ir vainīga. Es tikko izlasīju to avīzē, starp citu. Un tagad ir jāplāta Valodas likums, lai turpinātu provokācijas, neko citu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Situācija ir tāda, ka deputāti lūdz atlikt šī likumprojekta izskatīšanu. Atlikt to var tikai tad, ja tas ir izskatīts un izdebatēts. Taču tas vēl nav sākts pat skatīt, tādēļ atlikt to nevar. Taču deputāti lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 24.aprīlim. To mēs varam balsot un to arī balsosim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim priekšlikumu - pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 24.aprīlim. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 41, atturas - 5. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Un pēdējais iesniegums. To arī parakstījuši 10 deputāti, kuri ierosina šodien Saeimas sēdes darbu pagarināt līdz pulksten 18.00. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? “Par” vēlas runāt Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ir pēdējā sēde, pirms mēs dodamies šajā pārtraukumā uz divām nedēļām. Vienu stundu! Esiet tik laipni! Dažās minūtēs cienījamais Ābiķa kungs pat nevarēs kārtīgi pateikt visu, ko viņš acīmredzot grib. Lūdzu, esiet tik laipni, iedziļinieties un vienas stundas dēļ neupurējiet. Tas ir pārāk svarīgs likums. Es aicinu jūs visus šoreiz atbalstīt, vienalga, kādi jūs esat, bet jūs lielākoties esat latviešu cilvēki. Es lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. “Pret” runās Modris Lujāns.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es šinī gadījumā tomēr gribētu iebilst cienījamajam Dobeļa kungam. Ja grib uzveikt opozīciju vai pierādīt savu pārākumu, tad varēja sākt skatīt šo 1.pantu, lai gan šis likums būs jāizskata nākošajā sesijā. Jūs varējāt to izdarīt. Nu nevajag šinī gadījumā pārvērst... jo stundas laikā tik un tā, cienījamie kolēģi, mēs neko nepanāksim. Mēs sāksim šo likumu tikai izskatīt. Diskusijas būs garas. Esam reālisti! Tādēļ es aicinu, pat kāpšu nost... Balsosim un būsim reālisti!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izskatīsim jautājumu par sēdes pagarināšanu līdz pulksten 18.00. Redzēsim, kas vinnēs - patriotisms vai slinkums. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 44, atturas - 9. Slinkums vinnēja.

Godātie kolēģi! Pirms sēdes slēgšanas paziņojums Gundaram Valdmanim. Vārds paziņojumam Gundaram Valdmanim.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vispirms visiem priecīgas Lieldienas! Kanādas un Latvijas sadarbības grupa Lieldienu brīvlaikā būs aktīva. 7.aprīlī mēs esam ielūgti uz Kanādas vēstniecību pulksten piecos pēcpusdienā. Esam aptaujāti visi 16 biedri tanī sadarbības grupā, bet, ja vēl kāds cits gribētu iestāties, tad, lūdzu, pienāciet klāt. Jūs būsiet laipni ielūgti 7.aprīlī piecos Kanādas vēstniecībā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies Jānis Urbanovičs, Jānis Jurkāns, Indulis Emsis, Andrejs Krastiņš, Juris Dobelis, Māris Grīnblats, Jānis Straume, Juris Sinka, Pēteris Tabūns, Antons Seiksts, Ruta Marjaša, Kārlis Leiškalns, Pēteris Keišs, Indulis Bērziņš, Ernests Jurkāns, Ojārs Grinbergs, Viesturs Boka, Edgars Bāns, Aivars Guntis Kreituss, Gundars Valdmanis, Janīna Kušnere, Imants Liepa, Ervids Grinovskis, Viesturs Gredzens, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. 2.aprīļa sēdi paziņoju par slēgtu. Atgādinu, kolēģi, ka ar Saeimas lēmumu 6.aprīlī beidzas Saeimas 1998.gada ziemas sesija un 21.aprīlī sākas pavasara sesija. Paldies. Uz redzēšanos!

Lūdzu, kolēģi, izņemiet no balsošanas iekārtām identifikācijas kartītes!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute