Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1998.gada 1.un 2.aprīļa sēdi. Pirms turpinām izskatīt pagājušajā sēdē iesākto darba kārtības jautājumu, izskatīsim desmit deputātu priekšlikumu par debašu laika noteikšanu Saeimas šīsdienas un rītdienas sēdei: 5 minūtes pirmo reizi un 2 minūtes otro reizi. Vai kāds deputāts vēlas par šo priekšlikumu runāt “par” vai “pret”? Kārlis Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Būtu lūgums šajā brīdī šo priekšlikumu vēl nepieņemt un sākt sēdi. Mums ir divas dienas, un es domāju, ka mēs varēsim ļoti labi strādāt arī tādā režīmā, ka mēs pieļaujam šo maksimālo debašu laiku - 15 minūtes pirmo reizi un 5 - otro reizi, tā, kā tas ir noteikts Kārtības rullī. Tie jautājumi, kas mums ir šodien jāskata, ir pietiekami būtiski, un nebūtu pareizi šo debašu laiku mehāniski saīsināt. Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas par šo priekšlikumu runāt “par”? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par desmit deputātu priekšlikumu par debašu laika samazināšanu šodienas un rītdienas sēdē. Lūdzu rezultātu! Diemžēl nav kvoruma, godātie kolēģi! Balsošanā piedalās tikai 49 deputāti. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par debašu laika samazināšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 6, atturas - 9. Priekšlikums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, turpinām izskatīt pagājušajā sēdē iesākto jautājumu “Par Elgas Bernānes atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”. Debatēs pieteicies Uldis Veldre - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi deputāti! Ar dokumentiem es pamatošu, kā Bernānes kundze nav veikusi savus pienākumus. Pirmais ir pirkuma un pārdevuma līgums, kas noslēgts 1997.gada 9.janvārī. Bernānes kundze saka, ka tas ir citā laikā noslēgts ar domes sankciju, bet te var redzēt, ka divi cilvēki to līgumu sastādījuši - Melders un viņa vietnieks.

Nākamais dokuments, kas apstiprina to, ka Bernānes kundze nav rīkojusies likumīgi. Alūksnes pilsētas domes sēžu protokols liecina, ka nepieciešams (citēju): papildus veikt neatkarīgu nekustamā īpašuma - Annas pagasta bērnudārza - tirgus vērtības ekspertīzi un to iesniegt apstiprināšanai lēmuma pieņemšanai domē. Tas netika izdarīts un tika noklusēts.

Nākamais. Neatkarīgo vērtētāju (licence nr.57 un nr.58) slēdziens. Bērnudārzs Alūksnes rajona Annas pagastā: tirgus vērtība 1996.gada decembrī - 6000 latu... piedodiet, 9000 latu.

Nākamais. Kad pilsētas dome gribēja lietu nodot tiesai, 16.janvārī Melders apsolīja naudu atdot. Citēju: “Es piekrītu, atceļam rīkojumu, un es naudu atskaitu atpakaļ. Mans rīkojums nebija pareizs.”

Tā ka nauda bija pārskaitīta pēc Meldera rīkojuma, ko apstiprina Meldera, viņa vietnieka Mitrofanova un sekretāres Kovaļenko paraksti. Tā ka Bernānes apgalvojums, ka tas ir bijis likumīgi, ir klaji meli.

Nākamais dokuments. Tikai tad, kad Alūksnes rajona virsprokurore, tieslietu padomniece Sniedze 28.maijā ierosināja krimināllietu pret Melderu pēc Latvijas Kriminālkodeksa 162.panta pirmās daļas, sāka rosīties Bernānes kundze un 19.jūnijā tika šī lieta izskatīta Valsts kontrolē Pašvaldību revīzijas departamentā. Tā vietā, lai nosodītu Melderu, Bernānes kundze iztaisīja “lāča” pakalpojumu un attaisnoja Melderu, kaut gan viņam vēl ir ļoti daudz lietu, kas ir prokuratūrā. Un es tādēļ lūdzu jūs, cienījamie deputāti, par pienākumu neveikšanu, noziedzīgu bezdarbību un citiem pārkāpumiem Pašvaldību likuma un citu likumu neievērošanu neatbalstīt Bernānes kundzes izvirzīšanu atbildīgā amatā uz septiņiem gadiem Valsts kontrolē. Lūdzu, atbalstiet alūksniešu priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu atkārtoti neapstiprināt Bernāni par Valsts kontroles padomes locekli. Motivācija: pirmām kārtām tās konkrētās nelikumības un tā dezinformācija, ko Bernānes kundze sniegusi arī laikrakstiem, sakarā ar revīziju Alūksnes pilsētas pašvaldībā. Es to šeit neatkārtošu.

Otrs jautājums. Viņai piederošais individuālais uzņēmums “Grāmatvedis revidents”. Ir pilnīgi konkrētas sūdzības par interešu konfliktu, teiksim, Bernānes kundzes darbībā kā Valsts kontroles darbiniecei un kā šī uzņēmuma īpašniecei.

Trešais. Valsts Rīgas kokapstrādes rūpnīcas revīzijas izbeigšana 1995.gadā. Un tikai 1997.gadā, kad atkārtota intensīva spiediena rezultātā tika veikta šī atkārtotā revīzija, iepriekšējā revīzijā tika konstatēti būtiski trūkumi, un šīs jaunās revīzijas rezultātā mēs varam runāt par to, ka valstī tagad ir 230 uzņēmumi privatizēti nelikumīgi. Saskaņā ar nomu ar izpirkumu... Un šajā sakarā ir jau arī 17 deputātu vēstule Ģenerālprokuratūrai. Šīs pašas darbības varēja tikt veiktas jau 1995.gadā, ja Bernānes kundze nebūtu šo revīziju slēpusi. Deputātu rīcībā ir arī vēl citas sūdzības par ne mazāk būtiskiem konkrētiem pārkāpumiem un par faktiski nelikumīgu piesegšanu no Bernānes kundzes puses, un tāpēc es aicinu deputātus apzināties to atbildību, kas uz jums gulstas, apstiprinot Elgu Bernāni par Valsts kontroles padomes locekli uz septiņiem gadiem. Es aicinu šodien, godātie kolēģi, to nedarīt.

Sēdes vadītājs. Viktors Stikuts - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Šodien, kad dienu sākam ar tādu amatpersonu apstiprināšanu, kuras uz septiņiem gadiem ieņems atbildīgus amatus valstī, es gribētu teikt sekojošo. Saeimā kādreiz bija izveidota komisija, kas izskatīja kredītlietu piešķiršanu, un šajā savā darbā komisija saskārās ar to, ka... mēs ļoti uzmanīgi studējām Valsts kontroles iesniegtos materiālus par kredītu izsniegšanu, izsaimniekošanu un nonācām pie atziņas... faktiski es nonācu pie atziņas: vai Valsts kontrolei šobrīd valstī ir iespējas reāli ietekmēt procesus, kas notiek ar to vai citu nelikumību novēršanas iespējām? Es uzskatu, ka nav šo iespēju novērst šos nelikumīgos procesus. Jo, uzdodot jautājumu Bernānes kundzei, viņas atbilde bija šāda: jā, prokuratūrai mēs iesniedzām it kā Valsts kontroles atzinumus, bet prokuratūra pieprasa oriģināldokumentus. Taču oriģināldokumentus Valsts kontrole nav spējīga uzrādīt, un tas nozīmē, ka prokuratūrai atkārtoti jāveic šajā uzņēmumā vai citā iestādē revīzija, bet prokuratūra atkal saka, ka viņai nav to iespēju, jo viņai nav konkrētu darbinieku, lai veiktu šo funkciju. Es uzskatu... Var jau, protams, teikt par tiem pārkāpumiem, par ko te kolēģi iepriekš runāja, ka tie ir pietiekami smagi, un Bernānes kundzi var arī neapstiprināt šajā amatā, bet vai ar to būs valstī atrisināta šī Valsts kontroles darbības problēma? Es domāju, kolēģi, ka tiešām šobrīd varbūt Bernānes kundze nav pelnījusi, lai mēs izteiktu viņai atbalstu, un tas ir stipri diskutējams jautājums, katram no mūsu deputātiem tas ir tomēr tāds sirdsapziņas jautājums. Ja mēs apstiprinām vienu, tad mums vajadzētu apstiprināt arī visus pārējos Valsts kontroles pretendentus uz šo amatu. Ne tā, ka tikai Bernānes kundzi mēs nosodām un pārējos apstiprinām.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu šajā jautājumā. Balsošana par šo jautājumu ir aizklāta. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 25, atturas - 21. Lēmums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, pirms izskatām Prezidija ziņojumus, ir jāizskata divi priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Seši deputāti iesnieguši Prezidijam priekšlikumu, kurā saskaņā ar Kārtības ruļļa 117.pantu lūdz šodienas vai rītdienas sēdes laikā ziņot par Saeimas deputātu iesniegto Saeimas lēmuma projektu par Saeimas Ārlietu komisijas delegācijas vizīti uz Lietuvas Republiku. Ir pievienots Saeimas lēmuma projekts. Mums jāizlemj jautājums par šī Saeimas lēmuma iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā šodienas vai rītdienas sēdē. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Runāt “par” vēlas iesniedzējs Andris Rubins. Lūdzu! (Starpsauciens: “Nemāk uzvesties...”)

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidija kungi! Cienījamie deputāti! Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj Čepāņa kungs, kura dzīslās ritot lietuviešu asinis! Vai tiešām senatnē Saules kauja bija izcilākā, kas būtu varējusi notikt Latvijas teritorijā? Varbūt pie dzejnieka Plūdoņa mājām, tajā apkārtnē... Te ar leišiem kopā cīnījās gan zemgaļi, gan kurši, gan sēļi, tie, kas savu tēvu zemi nepārdod par lēcu virumu, Prezidija kungi! Pēc sakāves Latvijas dēli atkāpās Lietuvā. Kā būtu, ja kaujā būtu uzvarēts? Kā būtu bijis, ja 1940.gadā Latvija, Lietuva, Igaunija būtu bijušas vienotas? Nu ir 1998.gads, un Latvijas Saeimas Ārlietu komisiju pie sevis uz Lietuvu aicina Landsberģis. Divas reizes Latvijas Saeimas Prezidijs to noraida, atzīstot par nelietderīgu. Vai jūs, Čepāni, Amerik un citi no Prezidija, stāvējāt Baltijas ceļā? Mēs stāvējām, mums tas nebija izklaides veids, tā bija mūsu dzīve. Lietuva, Latvija, Igaunija - tā mēs dziedājām. Mums ir tikai vieni asinsbrāļi - lietuvieši. Kādi brāļi jums, Čepāni, ir Āfrikā, Namībijā, kurp dodaties ar svītu un 30 tūkstošiem valsts budžeta naudas? Runājot Paula Putniņa vārdiem, - paši pūta, paši dega. Nevienam nav atļauja jāprasa, nevienam nav jāatskaitās, daudzi brauc šurp un turp, tā sakot, Saeimas uzdevumā. Kurp brauc un kāpēc brauc - nezina neviens, tikai tērē Latvijas valsts budžeta naudu.

Trīspadsmit deputāti lūdz šo jautājumu izskatīt sēdē. Tad atbildiet: kāpēc nevar braukt uz Lietuvu Latvijas Ārlietu komisijas delegācija? Jūs braucat uz Kanāriju salām, Austrāliju, Āfriku un nezin kur vēl, bet nespējat sadarboties Baltijā, nespējat noregulēt attiecības ar Krieviju, tas ir - ar vistuvākajiem kaimiņiem. Jūs nespējat. Reiz visai vīzdegunībai pienāk gals, bet bieži vien - par vēlu.

Es kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs un mēs, deputāti, lūdzam Saeimas atļauju Ārlietu komisijas braucienam uz Lietuvu pēc Landsberģa uzaicinājuma. Pretējā gadījumā vēlamies saņemt no Prezidija motivētu atteikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - vēlas runāt “pret”. Lūdzu!

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Man ir ļoti žēl, ka šis jautājums tiek izmantots, lai veidotu politisko kapitālu sev, un tā nav pirmā reize. Taču, ja mēs runājam par lietu, pēc būtības šis jautājums nav izskatāms Saeimas sēdē. Mums nebūtu jātērē pašreiz laiks, lai no šīs augstās tribīnes paustu sevis vai citu pārliecināšanai paredzētus argumentus, kuri zināmā mērā ir izdomāti.

Saeimas Prezidijs, vairākkārtīgi izskatot daudzu deputātu priekšlikumus un vēlmes doties komandējumos, to pieļauj, un tāda šobrīd ir lēmumu pieņemšanas procedūra Saeimā. To nosaka Kārtības rullis.

Prezidijs izskata visus šos lūgumus doties komandējumos, un līdz ar to man šodien ir jāsniedz papildu paskaidrojumi, jo Rubina kungs šobrīd ļoti akcentē šo vienu jautājumu. Katru nedēļu Saeimas Prezidijs izskata apmēram 4 - 6 deputātu iesniegumus ar vēlmi doties komandējumā uz to vai citu valsti. Saeimas Prezidijs pieņem šo lēmumu, balstoties, pirmkārt, uz mūsu budžeta iespējām, jo mūsu budžeta iespējas, kā mēs zinām, ir stipri ierobežotas. (No zāles deputāts G.Valdmanis: “10 tūkstoši vienam cilvēkam...”) Otrkārt, Valdmaņa kungs... es dzirdu jūs... Tātad budžeta iespējas - viens. Otrs moments, bez šaubām, ir delegāciju skaits un iespējas, kādā veidā mēs to visu noformējam.

Taču, ja mēs runājam par attiecībām ar Lietuvu un Igauniju, tad jāteic, ka tām vienmēr un visos laikos ir tikusi veltīta ļoti nopietna uzmanība. Es šobrīd pat baidos nosaukt to deputātu un Saeimas darbinieku skaitu, kuri pēdējā laikā ir apmeklējuši kā Lietuvu, tā arī Igauniju. Pirms nedēļas Bukarestē notika Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu parlamentu vadītāju sanāksme, kur Čepāņa kungs runāja gan ar Savi kungu, Igaunijas parlamenta vadītāju, gan ar Landsberģa kungu. Šogad ir plānotas abpusējas oficiālās vizītes uz abām šīm valstīm, un tiek ielūgti arī šie parlamentu vadītāji.

Maija sākumā Ventspilī notiks Baltijas Asamblejas konference, kurā piedalīsies 20 deputāti no katra parlamenta. Mums ir ļoti labas attiecības ar atsevišķām komitejām, likumdošanas komitejām, kuras veido šīs attiecības, balstoties uz šo savstarpējo sadarbību. Te jāmin Sociālo un darba lietu komiteja, Aizsardzības un iekšlietu darba komiteja. Es arī uzskatu, ka šādu kontaktu veidošana ir ļoti būtiska un nepieciešama, jo mūsu tuvo kaimiņu - Igaunijas un Lietuvas - nākotne un mūsu nākotne lielā mērā ir cieši saistītas.

Tajā pašā laikā man ir jāsaka sekojošais. Gan pirmo, gan otro reizi, kad Saeimas Prezidijs vienbalsīgi noraidīja šo Ārlietu komisijas priekšsēdētāja iesniegumu, tajā bija minēts tikai cilvēku skaits, pie tam dažāds cilvēku skaits, kuri vēlas doties uz Lietuvu. Tā informācija, kuru man šajā gadījumā sniedza Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rubina kungs... pēdējā informācija ir tāda, ka uz Lietuvu vēlas doties 4 deputāti, no tiem trīs ir pie frakcijām nepiederoši. Tie ir pats Rubina kungs, Leopolds Ozoliņš, Ilga Kreituse un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts Andrejs Požarnovs.

Godātie deputāti! Mēs veidojam šīs delegācijas, ņemot vērā gan frakciju pārstāvību, gan arī citus jautājumus, kas skar delegācijas skaitlisko lielumu. Līdz ar to, godātie kolēģi, es domāju, ka šis jautājums šeit nav izskatāms. Vēl jo vairāk - es gribētu piebilst, ka Rubina kungs Ārlietu komisijas vārdā šogad ir iesniedzis Saeimas Prezidijam pieprasījumus apmeklēt 21 Eiropas valsti - pa pieciem deputātiem grib doties uz katru Eiropas valsti. Taču kopumā tas ir viss Saeimas budžets. Viss Saeimas budžets, kāds šogad ir paredzēts komandējumiem. Plus tam Ārlietu komisijas vadītājs noraida, piemēram, maija sākumā paredzēto Kazahijas Ārlietu komisijas vizīti šeit. Ārlietu komisija apmeklē gan Viļņu, gan arī Tallinu, bet tiek noraidīts viņu apmeklējums šeit viena iemesla dēļ - ir priekšvēlēšanu gads. Līdz ar to mēs vēlamies stipri daudz kur braukt, bet tajā pašā laikā nevēlamies nopietni strādāt arī šeit. Ja šajā gadījumā tik tiešām ir tāda deputātu aizņemtība un tas ir saistīts ar...

Sēdes vadītājs. 5 minūtes ir pagājušas, Amerika kungs...

A.Ameriks. Es ļoti atvainojos... Es aicinu neatbalstīt šo iesniegumu viena iemesla pēc - to var izdarīt arī mājās, to nevajag darīt ciemos.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par jautājuma iekļaušanu sadaļā “Prezidija ziņojumi”. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 20, atturas - 22. Lēmums nav pieņemts.

Otrs iesniegums par izmaiņām darba kārtībā ir saņemts no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, kura lūdz pārcelt likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” (pēc mūsu pašreizējās numerācijas tas ir darba kārtības 60. jautājums) izskatīšanu uz 30. aprīļa Saeimas sēdi. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai ir vajadzība balsot? Nav. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Un vēl ir sešu deputātu iesniegums, kurā viņi lūdz šīsdienas un rītdienas sēdes darba kārtības 59. punktu pārcelt tūlīt pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”, tātad tas mums iznāk darba kārtības 15. punkts. Tātad darba kārtības 59. punkts ir lēmuma projekts “Par pasaules valstu un starptautisko organizāciju oficiālo viedokļu konstatēšanu...”. Tas mums ir iekļauts darba kārtībā kā 59.punkts, bet seši mūsu kolēģi lūdz to skatīt kā 15. punktu. Deputāti pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu, tāpēc lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim šo jautājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 21, atturas - 23. Lēmums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, pagaidām vairāk priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā nav.

Izskatīsim otro sadaļu - “Prezidija ziņojumi”.

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas konvenciju par pārrobežu televīziju” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt? Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kostandas, Veldres, Mauliņa un Liepas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “Jābalso!”) Deputāti pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Acumirkli... No zāles deputāts K.Čerāns: “Rakstu iesniedzu, ka lūdzu vārdu motivācijai.”) Čerāna kungs vēlas runāt. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es ļoti īsi gribu motivēt to, kāpēc šo likumprojektu es lūdzu jūs nodot Saeimas komisijām. Šā likumprojekta būtība ir dot iespēju arī pašvaldībām tomēr finansiāli atbalstīt sabiedriskās organizācijas. Šeit runa vispirmām kārtām ir par tādām sabiedriskajām organizācijām kā Pensionāru apvienība vai kādas invalīdu biedrības. Mēs atsevišķos gadījumos pieņemam lēmumu no mūsu valsts budžeta sniegt finansiālu atbalstu šīm organizācijām, bet šī iespēja būtu jādod arī pašvaldībām, un tāpēc ir jāgroza šis likums.

Es gribu akcentēt to, ka šī problēma tiešām ir aktuāla, ka ir vesela virkne šādu sabiedrisko organizāciju, kas būtībā veic valstiskas funkcijas, un viņas zināmā mērā veic arī cilvēku sociālās aprūpes funkcijas. Un tas ir ļoti būtiski šiem cilvēkiem, kam ir nepieciešama palīdzība. Te ir arī tādas socializācijas funkcijas. Izvērtējot to, kāda ir šīs pašvaldības darbība un ko viņa tiešām konkrēti dod, ko viņa var dot saviem cilvēkiem - tātad gan pensionāriem, gan invalīdiem - pašvaldībai būtu jādod šī iespēja, lai viņa varētu arī finansiāli palīdzēt šīm organizācijām.

Es lūdzu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām, lai komisijās mēs varam izvērtēt šo jautājumu, izdiskutēt, izveidot tur vienu vai otru redakciju, strādāt tālāk, ja šis konkrētais variants nešķiet piemērots, bet es lūdzu neatteikties no šīs problēmas risināšanas. Es arī domāju, ka tieši šādā veidā, kā tas tiek piedāvāts, to patiesībā arī varētu risināt.

Es lūdzu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. “Pret” vēlas runāt... “Pret” neviens nevēlas runāt. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 16, atturas - 34. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Pirms izskatām nākamo, vārds deputātam Valdmanim par Kārtības ruļļa pārkāpumiem. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Okupantu kalpi! Sadarbības padomes kalpi! Tauta! Mēs šorīt atkal redzējām, kāda kārtība šeit, Saeimā, ir. Tika rakstveidā pieprasīts vārds motivācijai, lai skatītu jautājumu, kuru mēs iesniedzām Saeimā 9.martā. Normāli tas jautājums būtu izskatīts tad, bet mūsu Saeimas priekšsēdētājs nolēma, ka to nebija vērts izskatīt tad. Viņš tam neatrada vietu darba kārtībā. Nākamajā Saeimas sēdē Jurdža kungs nolēma, ka “Tēvzemei un Brīvībai” tas nav svēts - saprast, kuras pasaules valstis atzīst, ka Latvija bija okupēta. Un ka nav jāsaprot, kurām valstīm kā jāsadala atbildība par sekām. Tas “tēvzemiešiem” nav svēts. Jūs, viltus nacionālisti! Un šodien, skat`, kas notiek! Kad mēs lūdzam, lai šis jautājums, kas jau ir trīs nedēļas stāvējis, tiktu iekļauts darba kārtībā, lai mēs to varētu izrunāt, nodot komisijai un pārbaudīt... Jo, saprotiet, ja mēs to laicīgi izdarīsim, tad Van der Stūla kungam būs jābrauc prom ar asti starp kājām. Viņam būs jāsaprot, ka mēs bijām okupēti. Jo pasaule nevar to noliegt. Pat Krievijas domes pārstāvji Latvijā to nenoliedz. Teica, ka viņi ir ar mieru to atzīt. Un tad viss cits mainās. Atbildība par 700 tūkstošiem cilvēku, kuriem ir jāpalīdz atrast to, ko viņi vēlas, nebūs tikai uz Latvijas tautas pleciem. Bet jūs šodien tikai ar 9 balsīm “par” noraidījāt to, un mēs šo jautājumu atkal neizskatīsim. Šie mūsu patrioti, kas iet ar “Tēvzemei un Brīvībai” un citiem pie pieminekļa un liek puķes, un dzied “Dievs, svētī Latviju”, - šie patrioti negrib, lai šādu jautājumu mēs pārrunātu Saeimā, izmeklētu komisijā un parādītu pasaulei faktu, ko neviens nevar noliegt. Mēs bijām okupēti! Un tās sekas ir jālikvidē, šie jautājumi jārisina. Un tas ir jādara visiem, kas bija vainīgi okupācijā. Varbūt arī latviešu tautai tur jāpalīdz. Bet kā mēs varam tik bezkaunīgi pret tik fundamentālu jautājumu izturēties!? Kauns jums visiem! Mēs izdosim avīzi drīz. Tur būs redzami tie deviņi cilvēki, kas balsoja “par” šā jautājuma paātrināšanu, skatīšanu, un tad jūs ejiet pie tautas, jūs citi, kas būs ierakstīti kā balsojuši “pret” vai “atturas”. Jurdža kungs, jūs iesiet pie tautas un stāstīsiet, ka “Tēvzemei un Brīvībai” stāv par Latvijas nacionālās pašapziņas atzīšanu. Jūs, viltus cilvēki, kas grib tikai tikt pie tā, ka var privatizēt un iebāzt kabatā tautas mantu! (No zāles deputāts P.Tabūns: “Nemuldi vienreiz!”) Un Tabūns saka, ka es muldu! Skat`, cik viņam svēta ir latviešu pašapziņa un Latvijas okupācijas fakta atzīšana, un okupācijas seku likvidēšana internacionālā forumā! Skat`, cik svēti ir šie nacionālie spēki! Nacionālais bloks! Nacionālās nodevības bloks! (No zāles deputāts P.Tabūns: “Aizej pie daktera...”) Kas jūs tādi esat, ka jūs varat šādu fundamentālu tautas jautājumu noraidīt un atlikt, un atlikt?! Šodien pie Saeimas stāv kādi 100 cilvēki ar plakātiem, prasa, lai mēs nepakļaujamies šai nekaunībai. Un vajadzētu paņemt tādus kā Tabūnu un tur vienkārši pakārt! Cik zemu jūs varat būt! Un cik zemu var mūsu Prezidijs būt! Viņi atkārtoti pārkāpj likumus. (Starpsauciens no zāles: “Ej projām!”) Mūsu Saeimas likumus. Tāpēc, ka viņam ir patvaļa. Viņš ir kādreiz bijis pirmais sekretārs komunistu partijā, un tagad kopā ar Kaksīša kungu var lemt, kā viņš grib, kādu likteni vien viņi grib. Un viņi var braukt uz Namībiju pie lauvām. Starp pirmajiem sešiem, kas ir izdevuši naudu mūsu 6.Saeimas laikā, ir Čepānis un Lambergs. Abi ir izdevuši jau pāri par 10 000 latiem. Viņi var to sev atļauties. Bet aizbraukt pie viena brīvības cīnītāja Landsberģa un pārrunāt, kas mums ir jādara, lai okupācijas fakts tiktu pasaulē atzīts, - to mēs nedrīkstam darīt. Mēs brauksim šā vai tā, Čepāņa kungs, ar vai bez jūsu svētības. Jūsu svētība ir lāsts mūsu tautai.

Sēdes vadītājs. Paliek spēkā Saeimas balsojums par šo jautājumu. Darba kārtībā izmaiņas izdarītas netiek.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Druvas, Dilbas, Vītola, Ločmeļa, Nagļa, Putniņa un Rugātes iesniegto likumprojektu “Informācijas atklātības likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi? Nav. Paldies, lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par telekomunikācijām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Veldres, Kostandas, Mauliņa un Zelgalvja iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par šo jautājumu vēlas runāt deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Īpašuma kompensācijas sertifikātu atmaksa naudā - 28 lati par vienu sertifikātu - bijušajiem zemes īpašniekiem, kā arī politiski represētajiem šo īpašnieku mantiniekiem, kas ir šos sertifikātus saņēmuši, ir būtisks apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK parāds, kurš būs uz viņu sirdsapziņas. Un, ja tas netiks atrisināts tuvāko nedēļu vai mēnešu laikā, tas skaidri parādīs šīs organizācijas patieso nevēlēšanos risināt jautājumus, kas skar no okupācijas režīma cietušo personu konkrētas materiālās atlīdzības saņemšanu. Es arī domāju, ka cilvēki līdz ar to varēs izvērtēt to, kādi ir šīs organizācijas vārdi un kādi ir šīs organizācijas patiesie darbi. Mēs labi atceramies, ka “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvis Krasta kungs vēl tajā laikā, kad viņš bija ekonomikas ministrs, pilnīgi konkrēti solīja šo jautājumu atrisināt jau 1997.gadā, vismaz daļēji. Diemžēl rīcība nav sekojusi, kaut arī Krasta kungs šobrīd ir jau Ministru prezidents. Tomēr šis jautājums par īpašuma kompensācijas sertifikātiem ir jārisina plašāk, jo cilvēkiem ir bijis īpašums, cilvēkiem šis īpašums būtībā ir atņemts, ir izjaukti apstākļi, lai šie cilvēki varētu ar šo īpašumu normāli strādāt, un tāpēc ir jāmeklē risinājums, kādā veidā šo kompensāciju par sertifikātiem izmaksāt ne tikai tam personu lokam, kas ir šajā brīdī paredzēts likumā, bet arī kaut kādā veidā vajadzētu šo personu loku paplašināt.

Un tas modelis, ko šobrīd piedāvā Tautas kustība “Latvijai”, ir pirmām kārtām nekavējoties veikt šo sertifikātu kompensāciju naudā tam personu lokam, kas ir šobrīd paredzēts likumā, bet tūlīt pēc tam ķerties arī pie šā jautājuma risinājuma attiecībā uz pārējām personām, kas ir saņēmušas īpašuma kompensācijas sertifikātus gan par zemi, gan arī par īpašumu, jo īpašums ir atņemts, tāpēc ir jākompensē šā īpašuma vērtība. Citādi mēs nevaram runāt par kaut minimālu valsts cieņu pret tām personām, kas ir cietušas no okupācijas režīma represijām.

Bez tam šajā likumprojektā mēs piedāvājam noteikt arī to, ka īpašuma kompensācijas sertifikāts būs derīgs bez termiņa ierobežojuma. Tad cilvēkiem nebūtu jāsatraucas par to, ka šis termiņš varētu vienā brīdī beigties, tad viņiem nebūtu jācenšas šos sertifikātus kaut kur ieguldīt par kādiem santīmiem.

Mēs nedrīkstam šādā veidā šo jautājumu risināt. Ir jārisina konkrēti šī kompensācija visiem un ir jānoņem cilvēkiem šī steigas izraisītā spriedze, kas var likt viņiem šos sertifikātus realizēt par santīmiem.

Es aicinātu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu Saeimas komisijām un risināt šo problēmu, taču īpaši es lūdzu to darīt apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātiem, kas vismaz vārdos ir enerģiski iestājušies par politiski represēto cilvēku tiesību aizstāvību un par okupācijas atzīšanu, par to cilvēku aizstāvību, kuri ir cietuši no okupācijas režīma varas. Es aicinu un lūdzu nodot šo likumprojektu Saeimas komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “pret” šo priekšlikumu? Nevēlas. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 9, atturas - 30. Lēmums nav pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: Ir! Ir!”)

Vēlas runāt Normunds Pēterkops. Lūdzu!

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Es lūgtu par atbildīgo komisiju noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, kas šo likumprojektu ir sagatavojusi, un tāpēc es lūdzu par atbildīgo komisiju noteikt nevis Juridisko komisiju, bet gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, tātad Pēterkopa kungs nerunā principā “pret”, bet viņš ierosina par atbildīgo komisiju noteikt nevis Juridisko komisiju, kā tas ir Prezidija atzinumā, bet gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Kaksīša kungs vēlas runāt. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka jūs tikāt maldināti, ka šis likumprojekts nav minētās komisijas sagatavotais likums. Šā likuma sagatavošanā un pieņemšanā atbildīgā bija Juridiskā komisija. Šo projektu varbūt ir sagatavojusi šī komisija, tā ir cita lieta, bet Saeimā ir tāda tradīcija, ka ir komisijas, kuras ir atbildīgas par vienu vai otru likumu kopš tā tapšanas brīža, un šo tradīciju nevajadzētu lauzt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, tātad ir divi dažādi viedokļi. Viens no tiem ir tas, kas fiksēts Prezidija atzinumā, - par atbildīgo komisiju noteikt Juridisko komisiju. Tad vispirms balsosim šo priekšlikumu. Ja tas negūs pārsvaru, tad balsosim par deputāta Pēterkopa ieteikto priekšlikumu - par atbildīgo noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu pašreizējā redakcijā, kas par atbildīgo šim likumprojektam nosaka Juridisko komisiju. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 10, atturas - 8. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par V. Graša atkārtotu apstiprināšanu par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli”.

Šajā jautājumā debatēs... Tātad Kaksīša kungs komisijas vārdā sniedz ziņojumu. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja Valsts kontroles iesniegtos dokumentus, uzklausīja arī Vilni Graša kungu, un es komisijas vārdā esmu pilnvarots ziņot, ka Juridiskā komisija atbalsta priekšlikumu - atkārtoti apstiprināt Vilni Grasi par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli un lūdz arī Saeimas akceptu.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Uldis Veldre... Viņš ir pārdomājis. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu! Balsošana būs aizklāta. Atgādinu to, godātie kolēģi! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 8, atturas - 17. Lēmums ir pieņemts. Vilnis Grasis ir atkārtoti apstiprināts par Valsts kontroles padomes locekli.

Nākamais jautājums. “Par I.Kučinskas apstiprināšanu par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli”.

Komisijas vārdā - deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja dokumentus par Ināru Kučinsku. Ņemot vērā iesniegtos dokumentus, un uzklausot arī Ināru Kučinsku, komisija nonāca pie vienota atzinuma un lūdz atbalstīt viņas kandidatūru apstiprināšanai par Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli. Lūdzu arī Saeimas akceptu šajā jautājumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 4, atturas - 9. Ināra Kučinska apstiprināta par Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

Nākamais jautājums. “Par R.Stroda apstiprināšanu par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli”.

Komisijas vārdā deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Iepriekš minētajā komisijas sēdē tika izskatīti arī šie dokumenti, un Juridiskā komisija ir pilnvarojusi mani aicināt Saeimu apstiprināt Robertu Strodu par Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli. Es lūdzu Saeimas akceptu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 1, atturas - 12. Roberts Strods apstiprināts par Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

Nākamais jautājums. “Par D.Timšānes apstiprināšanu par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli”.

Komisijas vārdā - Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu Saeimu apstiprināt Dagmāru Timšāni par Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, viena cilvēka pietrūkst, lai būtu kvorums! Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret -1, atturas - 12. Dagmāra Timšāne apstiprināta par Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

J.Kaksītis. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par G.Kusiņa pilnvarošanu par Saeimas pārstāvi Satversmes tiesā”.

Juridiskās komisijas vārdā - Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs nodeva Juridiskajai komisijai materiālus, proti, Satversmes tiesas tiesneša uzaicinājumu Saeimai izskatīt šo jautājumu un izvirzīt uz Satversmes tiesas sēdēm savu pilnvaroto. Apspriežot šo jautājumu, Juridiskā komisija nāca pie vienota atzinuma, ka pats piemērotākais cilvēks, pati piemērotākā persona, kura varētu piedalīties Satversmes tiesas sēdēs, būtu Gunārs Kusiņš - Saeimas Juridiskā biroja vadītājs. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu pieņemt šādu lēmumu par Gunāra Kusiņa pilnvarošanu pārstāvēt Saeimu Satversmes tiesas sēdēs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 4. Gunārs Kusiņš ir pilnvarots pārstāvēt Latvijas Republikas Saeimu Satversmes tiesā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Saeimas pārstāvi Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomē”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Pieņemot jauno likumu “Par Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu”, tajā ir paredzēts, ka viens pārstāvis Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā tiek ievēlēts no Saeimas deputātu vidus. Kopā šajā padomē ir septiņi cilvēki - gan no Ekonomikas, gan no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, gan no Finansu ministrijas, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izvēlējusi un ierosina arī jums par Saeimas pārstāvi Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomē apstiprināt deputātu Elmāru Zelgalvi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 3, atturas - 12. Elmārs Zelgalvis ir apstiprināts par Saeimas pārstāvi Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomē.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu”.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr. 4024. Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu” un iesaka šos tiesnešus apstiprināt.

Kā pirmo tā ierosina apstiprināt Kārli Rācenāju par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu! Atgādinu, ka arī šajā gadījumā balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 1, atturas - 6. Kārlis Rācenājs ir apstiprināts par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Nākamais balsojums šajā pašā lēmuma projektā - apstiprināt Ilonu Rūķi par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, balsošanā nav kvoruma! Lūdzu visus piedalīties balsošanā! Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 3. Ilona Rūķe apstiprināta par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais jautājums “Par Liepājas tiesas tiesneses Maijas Jansones atbrīvošanu no amata”.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr. 4025. Tiesnese Maija Jansone ir griezusies Tieslietu ministrijā ar lūgumu atbrīvot viņu no amata pēc pašas vēlēšanās. Juridiskā komisija šo jautājumu ir izskatījusi un aicina Saeimu atbalstīt Maijas Jansones lūgumu - atbrīvot viņu no šā amata.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 2. Maija Jansone ir atbrīvota no Liepājas tiesas tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas deputātu pieprasījums zemkopības ministram Rāviņam par zemniekus apmierinoša graudu realizācijas līguma slēgšanas nosacījumiem ar labības pārstrādes uzņēmumiem.

Lai sniegtu motivāciju, vārdu lūdz deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Braucot pa Bauskas rajonu un tiekoties ar cilvēkiem, zemniekiem dažādās pašvaldībās, saņēmu konkrētus signālus par to, ka šobrīd mūsu valstī veidojas ļoti bīstama situācija attiecībā uz graudu produkcijas iepirkšanas līgumiem, kas noslēgti ar labības pārstrādes uzņēmumiem. Patiesībā šī situācija veidojas tāda, ka labības pārstrādes uzņēmumi, tas ir, dažādi dzirnavnieki, faktiski diktē savus noteikumus zemniekam. Viņi var izdomāt jebkādas prasības, pat visabsurdākās, gan attiecībā uz lipekļa saturu graudos, gan arī attiecībā uz graudu diametru, kuras izpildīt zemniekiem nav reālu iespēju. Vismaz lielākajai daļai no viņiem. Parādās situācija, ka noteiktas graudaugu kultūras vispār nevarēs audzēt un nodot tāpēc, ka sagaidāms, ka šai kultūrai mūsu klimatiskajos apstākļos attiecīgā izmēra graudus vispār nebūs iespējams izaudzēt.

Protams, šāda situācija ir ne tikai Bauskas rajonā, šīs problēmas rodas arī citos rajonos. Tās ir problēmas, kas skar visu Latviju. Jo mēs redzam, ka šie dzirnavnieki veido noteiktu monopolu, un tiek runāts arī par to, ka var tikt noteikta vēl virkne dažādu patvaļīgu papildu nosacījumu. Mēs redzam, ka faktiski šādā veidā zemnieks, tas ir, lauksaimniecības produkcijas audzētājs, tiek nostādīts tādā situācijā, ka viņam, iespējams, nemaz nebūs vairs iespējas rudenī savus graudus realizēt, un tas nozīmē, ka šis zemnieks, kaut arī viņam ir zeme... ņemot vērā to, ka viņam nav labvēlīgu attiecību ar vienu vai otru dzirnavnieku, šīs tirgus konjunktūras dēļ viņam vispār var netiešā veidā aizliegt nodarboties ar lauksaimniecību, ar graudu audzēšanu. Es uzskatu - un tāds ir arī pārējo pieprasītāju viedoklis -, ka šajā gadījumā valdībai ir tomēr jāiejaucas un ir jānosaka noteikti graudu realizācijas tipveida līgumi vai arī vismaz kādi minimālie nosacījumi, kuri būtu ietverami šajos graudu realizācijas līgumos starp zemnieku un labības pārstrādes uzņēmumu un kuri nedotu iespēju šim pārstrādes uzņēmumam patvaļīgi diktēt zemniekam savus noteikumus. Tas garantētu tomēr visiem zemniekiem iespēju zināmu kvotu ietvaros vai arī kā citādi realizēt savus izaudzētos graudus. Skaidrībai par to, vai zemnieks rudenī varēs savus graudus realizēt vai nevarēs realizēt, patiesībā bija jābūt jau iepriekšējā rudenī, un tas ir absolūti nepieļaujami, ka šādas skaidrības nav vēl arī šobrīd. Un tāpēc ir šis deputātu pieprasījums, aicinu to nodot Pieprasījumu komisijai. Pieprasījumu komisijā mēs varētu uzklausīt ministrijas viedokli un, ja šis risinājums netiek panākts, pēc tam virzīt to kā deputātu pieprasījumu un aicināt ministru nākt oficiāli atskaitīties Saeimā par to, ko viņš ir izdarījis un kā viņš domā šo sasāpējušo jautājumu risināt, jo atstāt šo jautājumu pašplūsmā mēs nevaram, jo tas ir jautājums par visas mūsu Latvijas lauksaimniecības attīstību. Un varu vēl pieminēt to, ka līdzīga problēma tai, kāda ir šobrīd izveidojusies attiecībā uz graudiem, ir izveidojusies arī attiecībā uz cukurbietēm, un arī šī problēma ir jārisina. Zemkopības ministrija nedrīkst nostāties šobrīd statista lomā un tikai vērot to, kādā veidā notiek šie mūsu laukus iznīcinošie procesi mūsu valstī. Es aicinu virzīt šo pieprasījumu uz Pieprasījumu komisiju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai. Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, ir jāizskata piecu deputātu priekšlikums. Viņi lūdz pārbalsot lēmumu par izmaiņām darba kārtībā (mēs jau lēmumu pieņēmām, ir runa par darba kārtības 59.jautājuma pārcelšanu ātrākai izskatīšanai), jo deputātu Ozoliņa un Rubina balsojums “par” neparādās izdrukā un domājams, ka varētu būt arī citas kļūdas. Deputāti ierosina šo jautājumu izskatīt atkārtoti un izskatīt to tūlīt pēc Prezidija ziņojumiem. Tas gan vairs nav iespējams, jo mēs jau izskatām darba kārtības 24.jautājumu. Tātad, lai sniegtu motivāciju, vārdu lūdz deputāts Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tiešām, saņemot izdruku, es ieraudzīju kaut ko pavisam citu, nekā es balsoju. Un profesors Andris Rubins ir balsojis “par”. Izdrukā nav mūsu uzvārdu. Un mēs brīnāmies, ka arī daudzu citu uzvārdu nav, tādu kā, piemēram, Kazāks, Sinka, Prēdele, Straume un Tabūns. Varbūt viņi arī ir kļūdījušies, bet varbūt ne. Tāpēc mēs lūdzam pārbalsot. Jo tādas kļūdas notiek, seko viena otrai. Mēs vakar redzējām televīzijas pārraidi “Panorāma”, tur rādīja it kā leģionāru gājienu, bet leģionāru priekšgalā atradās deputāts Paulis Kļaviņš un deputāts Andrejs Naglis. Šodien sarunā ar viņiem es pajautāju, vai tā ir bijis, kā tur rādīja, viņi saka, ka tas ir no pilnīgi cita gājiena, tie ir kadri no 25.marta gājiena, kas parādīti ar tekstu, ka tas ir leģionāru gājiens bijis. Tā ka ļoti pārsteidz šīs kļūdas, kas arvien ir it kā nejaušas, bet tomēr zīmīgas. Tā tas ir gan attiecībā uz 3.marta piketa izklīdināšanu, gan informāciju par leģionāru gājienu, gan citām tamlīdzīgām lietām, un mūsu Latviju tagad maļ gan Austrumi, gan Rietumi. Kā starp dzirnakmeņiem mēs esam. Un tieši tāpēc man šķiet, ka jautājums par deklarāciju par Latvijas okupāciju un attieksmes izteikšanu no citu valstu puses, kā arī par prasību Hāgas tiesai dot juridisku izvērtējumu šai deklarācijai un tātad visu šo mūsu dramatiskās vēstures tādu caurskatīšanu jeb informāciju par to... to nedara Ārlietu ministrijas ierēdņi pasaulē... Tas būtu ļoti nepieciešams, un tieši tāpēc es lūdzu pārbalsot šo mūsu rosinājumu pārcelt šā Saeimas lēmuma projekta apspriešanu pirms Prezidija ziņojumiem, lai mēs to varētu izskatīt ātrāk. Un tiešām parādās izdrukā, nu, tādas, varētu teikt, kļūdas, ja to tā var nosaukt. Tāpēc ļoti lūdzu atbalstīt mūsu aicinājumu - piecu deputātu parakstīto dokumentu par šī jautājuma pārbalsošanu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu, vai mēs atkārtoti balsosim par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 14, atturas - 22. Darba kārtība netiek mainīta.

Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums ir Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu pieprasījumu satiksmes ministram Krištopanam par valsts stividoru kompānijas “Rīnūži” privatizāciju. Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad runa ir par dokumentu nr.3891, par valsts stividoru kompānijas “Rīnūži” privatizāciju. Pieprasītāji apšauba privatizācijas procedūras ievērošanu un lūdz paskaidrojumus satiksmes ministram Krištopana kungam. Piemēram, uz kāda likuma panta pamata privatizācijas noteikumi ir jāapstiprina satiksmes ministram? Kad tiks apstiprināti valsts stividoru kompānijas “Rīnūži” privatizācijas noteikumi? Un tā tālāk. Komisija izskatīja šo pieprasījumu un konstatēja, ka nav taisnība pieprasītājiem, jo jau 1996.gadā Ministru kabineta rīkojums nr.373 nosacīja, ka privatizācijas noteikumi vienīgi jāsaskaņo ar Satiksmes ministriju. Un Satiksmes ministrija neapstiprina šos privatizācijas noteikumus. Kas attiecas uz to, kad tiks apstiprināti valsts stividoru kompānijas “Rīnūži” privatizācijas noteikumi, galīgais lēmums, kā noskaidroja komisija, tiks pieņemts 7.aprīlī. Pie šīs problēmas Privatizācijas aģentūra strādā. Tātad Pieprasījumu komisija noraidīja šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Deputāti neprasa balsojumu. Varbūt piekritīsim atzinumam bez balsošanas? (Starpsauciens: “Balsojam!”) Pieprasa balsojumu. Balsojam par Saeimas deputātu pieprasījumu, komisija to ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 34, atturas - 12. Pieprasījums noraidīts.

Nākamais jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu pieprasījumu pašvaldību lietu valsts ministram Ē.Zundam izvērtēt Baložu pilsētas domes rīcības atbilstību likumam. Komisijas vārdā - Tabūna kungs.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Deputātu pieprasījums ir par to, ka Baložu pilsētas dome izteica rājienu Baložu skolas direktoram par to, ka viņš ir atbrīvojis pareizticīgos skolotājus un skolēnus no nodarbībām pareizticīgo Ziemassvētkos. Pieprasījuma iesniedzēji raksta: “Tā, mūsuprāt, ir likumīga direktora rīcība, kura atbilst likumam par svētku un atceres dienām. Lūdzam izvērtēt domes rīcības likumību.”

Pieprasījumu komisija konstatēja, ka saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 5.pantu pašvaldība savas kompetences un likuma ietvaros darbojas patstāvīgi un ka Ministru kabineta pilnvarotā ministra, pašvaldību lietu valsts ministra, kompetenci pašvaldību darbības pārraudzībā nosaka likuma “Par pašvaldībām” 49.pants, un, ievērojot šī panta nosacījumus, Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir tiesīgs apturēt tikai tādu nelikumīgu domes lēmumu darbību, kuri pieņemti publisko tiesību sfērā. Lēmumus, kurus dome pieņēmusi attiecībā uz atsevišķām fiziskām vai juridiskām personām, attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona var pārsūdzēt tiesā. Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gan gribētu Tabūna kungam mazliet iebilst, jo jūs neizskatījāt jautājumu, kas ir skolas direktors, kas viņu apstiprina postenī un kam ir tiesības viņu atbrīvot un ar viņu rīkoties, un kā tas ir saskaņots ar valsts uzbūvi un Izglītības likumā noteikto attieksmi pret skolas direktoru un viņa vietu skolas dzīvē. Bet lai arī tas tā būtu, kā jūs šobrīd sakāt, noraidīts, diemžēl es uzreiz izsaku nožēlu, ka mūsu Pieprasījumu komisija nekad neuzskata par vajadzīgu rakstiski pamatot, kāpēc pieprasījums ir noraidīts, un tikai mutiski pasaka to šeit no tribīnes, arī iepriekš deputātus neinformē, kāpēc. Rakstiskā veidā, lai to var vēlreiz pārbaudīt. Jo šobrīd es vairs nevaru pārbaudīt, ko jūs mutiski pateicāt. Bet vispār jābūt fakta novērtējumam kā tādam. Saeima pagarina savas brīvdienas par vienu dienu tāpēc, lai pareizticīgie varētu nosvinēt Otrās Lieldienas. Skolotājs atļauj skolā pareizticīgajiem (es uzsveru - pareizticīgajiem, nevis krieviem, bet pareizticīgajiem, jo viņu vidū ir daudzu dažādu tautību pārstāvji) svinēt Ziemassvētkus, kas visiem cilvēkiem pasaulē ir svēta diena, bet mūsu valstī pašvaldība atļaujas izteikt viņam par to rājienu, un mēs šeit mierīgi skatāmies un spriežam: pašvaldība varēja to darīt, tas jau nav nekas! Un pēc tam mēs brīnāmies par mūsu Latvijas tēlu pasaulē, pēc tam mēs brīnāmies, ka mums pārmet cilvēktiesību neievērošanu, pēc tam mēs brīnāmies, ka ir runa par nacionālā naida kurināšanu un tamlīdzīgām lietām. Man šķiet, ka mēs pārāk vieglprātīgi izturamies pret šiem jautājumiem, tieši tiem, kas aizskar cilvēku iekšējo pasauli un cilvēku jūtas, un es tomēr aicinu Pieprasījumu komisiju turpmāk sniegt rakstisku pamatojumu šeit, sēdē, lai katram deputātam būtu uz galda pamatojums, kāpēc pieprasījums ir noraidīts. Un lai nevis tikai sēdes brīdī tas būtu uz galda, bet tad, kad Prezidijs ir izsludinājis darba kārtību. Lai deputāti var iepazīties ar pamatojumu, kāpēc pieprasījums ir noraidīts, un pārbaudīt arī tā likumību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Kāda ir lietas būtība? Pilsētas dome sodīja skolas direktoru. Uz to nereaģēja nedz pašvaldību lietu valsts ministrs, nedz arī izglītības ministrs. Līdz šim momentam nereaģēja uz to arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Es uzskatu, ka, ja tas nav Zundas kunga kompetencē, tad Pieprasījumu komisijai šis pieprasījums ir jānosūta tieslietu ministram, jo likums ir pārkāpts, un, ja nu pārkāpums ir, tad mēs nevaram uz to nereaģēt. Ja mēs to šoreiz pieļausim, tagad, atcerieties, ka tuvojas Lieldienas un ka vēl kāda dome vai padome var reaģēt tāpat. Es arī domāju, vai šoreiz pēc tādas reakcijas, arī pēc komisijas šādas reakcijas, uz šīm Lieldienām pareizticīgajiem bērniem dos iespēju aiziet uz baznīcu vai ne. Vai skolās skolotājiem dos tādu iespēju vai ne? Tāpēc, ja mēs nevaram nosūtīt šo pieprasījumu Zundas kungam, tad es lūdzu nosūtīt to tieslietu ministram, lai viņš tad reaģē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Nu... (No zāles deputāts A.Golubovs: “Saviem dodat vārdu, ko?”) Lūdzu, Ēriks Zunda - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Ē.Zunda (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es gribētu, lai mēs saprastu, attiecībā uz ko šis jautājums tiek izskatīts - vai mēs izskatām jautājumu par to, vai skolas direktors ir rīkojies likumīgi vai nelikumīgi, piešķirdams brīvdienas, vai mēs izskatām jautājumu par to, vai ministram ir tiesības iejaukties šo jautājumu risināšanā. Tāpat mums būtībā tad ir jāizskata jautājums, vai mēs esam tiesīgi iejaukties šā jautājuma risināšanā.

Lietas būtību šeit paskaidroja Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs, ka atbildīgajam ministram, tas ir, pašvaldību lietu ministram, ir tiesības iejaukties tajos gadījumos, kad pašvaldības rīkojas nelikumīgi publisko tiesību jomā. Šī nav publisko tiesību joma, šī ir joma, kas attiecas uz konkrētu fizisko personu, un tajos gadījumos, kad jautājumi attiecas uz fizisko vai juridisko personu, tie tiek risināti tiesā. Vai mēs un vai es, pildot savu amatu, un jūs, mums kopīgi pildot deputātu pienākumus, varam pārvērsties par tiesnešiem un tiesām? Mēs to nevaram darīt! Šis jautājums ir risināms, iesniedzot to izskatīšanai tiesā. Tāds ir likums! Un tāpēc nošķirsim šīs lietas par direktora tiesībām piešķirt brīvdienas un jautājumu par to, vai ministram ir pienākums un tiesības te iejaukties. Likums neatļauj man iejaukties šinī situācijā un šā jautājuma risināšanā. Es neuzskatu, ka šeit likums būtu pārkāpts. Ja tas ir pārkāpts, tad tādā gadījumā ir paredzēta procedūra, kā šo jautājumu atrisināt. Es lūdzu, pirms jūs balsojat, saprast un nošķirt šīs divas lietas un tās ar nolūku nejaukt, lai jautājumu sarežģītu un padarītu to nesaprotamu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam... Atvainojiet, Golubovs - otro reizi.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es nevaru piekrist Zundas kungam, ka tas bija vērsts tieši pret fizisko personu. Bija pārkāpts likums “Par svētku un atceres dienām”. Tas pārkāpums bija vērsts nevis pret direktoru, bet bija vērsts, manā skatījumā, pret visiem šiem skolotājiem un skolniekiem, un, ja nu tas tā ir, tad te ir noticis publisks pārkāpums, un, ja ministra kungs negrib reaģēt uz to, tad tā arī vajag pateikt. Lūdzu balsot par pieprasījuma virzīšanu!

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Mēs šeit redzam tipisku gadījumu, kad mēģina sajaukt tīri tiesisku risināšanas ceļu ar kaut kādiem politiskiem jautājumiem, un neatkarīgi no tā, vai šo jautājumu iesniegs tam vai citam ministram... Ministrs nav tiesnesis, un šeit gan komisijas priekšsēdētājs, gan Zundas kungs jau ļoti precīzi pateica, kas ir jādara. Taču, ja, teiksim, ir aizdomas par to, ka ir noticis pārkāpums, tad arī tiesiskā ceļā tas ir jārisina, nevis jāpārvērš par politisku izrādi.

Es aicinu balsot “pret” šā pieprasījuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Tiešām pilnīga taisnība ir ministra kungam. Nekļūsim mēs par tiesnešiem, jo jautājums nav tik vienkāršs. Tur varbūt tiešām ir jāizvērtē tiesai, ja cietusī puse tur vērsīsies, visi “par” un “pret”. Es nosaukšu tikai vienu argumentu no vienas puses un otru - no otras puses. No vienas puses, mums ir vienota izglītības sistēma, Izglītības un zinātnes ministrija plāno brīvlaikus, brīvlaikā tiek plānota skolotāju izglītošana un citi tamlīdzīgi pasākumi, un tātad viss tas ir savā starpā saskaņots. No otras puses, ir pilnīgi iespējams, ka sava taisnība ir arī direktoram, ka tā “atstrādāšana” varbūt bija paredzēta dienās, kas nekādi nevarētu traucēt visu šo procesu, un tā tālāk.

Mēs nevaram šeit kļūt par soģiem, neiepazinušies simtprocentīgi ar visu konkrēto situāciju, ar visām iespējamajām sekām. Tas ir jādara daudz ilgstošāk, rūpīgāk, un tas ir jādara galu galā attiecīgajām instancēm, ja kāds sevi uzskata par cietušo pusi, jo tur jau ir pieņemts lēmums - sodīt. Tā ka es aicinu neatbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas deputātu pieprasījumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 45, atturas - 7. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu pieprasījumu satiksmes ministram V.Krištopanam par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības prasību izpildīšanu sakarā ar monopolcenu paaugstināšanas kārtību sabiedrisko pakalpojumu tarifiem un Tarifu regulēšanas padomes pieņemtā lēmuma “Par tālruņa abonēšanas maksas un tarifu paaugstināšanu no 1998. gada 1. aprīļa” nekavējošu apturēšanu.

Komisijas vārdā deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Komisija saņēma Ekonomikas ministrijas vēstuli, bet jūsu rīcībā tās nav, tāpēc es jūs iepazīstināšu ar dažiem īsiem tās fragmentiem, lai jums būtu priekšstats par šā ļoti svarīgā jautājuma risināšanu un to, kā tas notiek. Šajā vēstulē ir rakstīts: “Gan atbildot arodbiedrībām... ar šīs vēstules palīdzību vēlamies apliecināt, ka ministrija pietiekami lielā mērā apzinās, cik sarecģīts un sāpīgs sociāli ekonomiskais jautājums visas sabiedrības mērogā ir sabiedrisko pakalpojumu tarifu celšanās.

Par šiem jautājumiem domājot, jau 1996. gada novembrī Ekonomikas ministrija kopā ar toreizējo Monopoldarbības uzraudzības komiteju (tagad - Konkurences padomi) sagatavoja un iesniedza konceptuālai izskatīšanai Ministru kabinetā dabīgo monopolu uzraudzības un to darbības regulēšanas institūciju izveides koncepciju. Koncepcija piedāvāja izšķirties, kādu no diviem galvenajiem pasaules praksē pieņemtajiem dabīgo monopolu regulatoru veidiem izvēlēties.

Tātad pirmais - veidot valstī vienu kopēju neatkarīgu dabīgo monopolu regulēšanas institūciju (padomi) visiem dabīgajiem monopoliem ar attiecīgām struktūrvienībām katrai nozarei. Un otrs veids - veidot vairākas neatkarīgas regulējošās institūcijas atsevišķi katrai no dabīgo monopolu nozarēm.

Ekonomikas ministrija sagatavoja un 1997. gada decembrī iesniedza izskatīšanai Ministru kabinetā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likuma projektu. Ministru kabinets likumprojektu akceptēja 1997. gada 23. decembra sēdē un virzīja to tālākai izskatīšanai Saeimā...” Atcerieties - mēs to Saeimā skatījām, diemžēl Saeima 1998. gada 26. februārī noraidīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

“Ministrija vērš uzmanību uz to, ka likumprojektā ir iesaistīti tādi regulēšanas principi, kas novērstu sabiedrisko pakalpojumu tarifu nepamatotu un nekoordinētu pieaugumu, kā arī nodrošinātu šo tarifu veidojošo izmaksu atklātību, maksimālu “caurskatāmību” un sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes prasību ievērošanas atbilstību apstiprinātajiem tarifiem.”

Un vēl. “Saskaņā ar Ministru kabineta šā gada 17. marta sēdes uzdevumu Ekonomikas ministrija, neskatoties uz noraidījumu Saeimā, turpināja darbu pie likumprojekta pilnveidošanas atbilstoši tām piezīmēm un ierosinājumiem, kas tika saņemti, it sevišķi jautājumos par pašvaldību kompetenci regulēšanā. Ar šo soli valdība atkārtoti apliecina savu gribu konstruktīvi risināt sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jautājumus, un ļoti gribētos cerēt...” tā rakstīts vēstulē, “ka šī uzlabotā likumprojekta redakcija beidzot gūs attiecīgu atbalstu tālākai pozitīvai virzībai Saeimā.

Katrā ziņā tas būs visas sabiedrības interesēs, pretējā gadījumā nevar cerēt uz situācijas uzlabošanos jomā, kas saistīta ar sabiedrisko pakalpojumu tarifiem.”

Es gribu piebilst, ka ir izveidota, varētu teikt, pat kompromisa komisija, kas sastāv no arodbiedrības un valdības pārstāvjiem (no katras puses 5 cilvēki), kas risina šīs problēmas.

Tātad Pieprasījumu komisija noraidīja, bet es gribētu atgādināt pieprasītājiem, ka pieprasījuma likteni lemj nevis Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Tabūns, bet visa komisija. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma. Tagad izskatīsim desmit deputātu priekšlikumu - šā gada 1. aprīļa sēdē strādāt bez pārtraukuma.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? (Zālē liels troksnis.) Godātie kolēģi, tāda iesnieguma nav - april, april!

Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Un Pēterim Tabūnam ir paziņojums par Pieprasījumu komisijas sēdi. Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Šoreiz tas nav joks, tas patiešām ir jāizdara!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisijas deputāti! Lūgums tūliņ pārtraukumā pulcēties uz Pieprasījumu komisijas sēdi Pieprasījumu komisijas telpās - 303. telpā, jo mums ir jāizskata pieprasījums, kuru nevarējām izskatīt šorīt pulksten 9, jo sākās šī sēde. Paldies.

Sēdes vadītājs. Antonam Seikstam - par komisijas sēdi.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju lūdzu pulcēties 12.30 komisijas telpās. Lai nebūtu pārpratumu, paziņoju arī darba kārtību - Bērnu tiesību aizsardzības likums.

Sēdes vadītājs. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Jānis Urbanovičs,

Indulis Emsis,

Andrejs Krastiņš,

Andris Tomašūns,

Antons Seiksts,

Andrejs Panteļējevs,

Pēteris Keišs,

Inese Birzniece,

Indulis Bērziņš,

Jānis Ābele,

Juris Kaksītis,

Ernests Jurkāns,

Ziedonis Čevers,

Viesturs Boka,

Jānis Strods,

Viktors Kalnbērzs,

Gundars Valdmanis,

Jānis Mauliņš,

Janīna Kušnere,

Edmunds Grīnbergs,

Raitis Apalups,

Roberts Zīle.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim debates par apspriežamo Pieprasījumu komisijas atzinumu.

Debatēs runās deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šodien mūsu lemjamais jautājums vistiešākajā veidā attiecas uz to, kādu valsti mēs Latvijā veidojam, kādu mēs to gribam redzēt, kādā mēs dzīvojam un kādā gribam dzīvot, vai tā ir valsts ekonomiskajiem grupējumiem vai tā ir valsts tautai.

Ar šodienu, tas ir, ar 1.aprīli, stājas spēkā lēmums par telefona abonēšanas maksas paaugstināšanu līdz 2 latiem un 29 santīmiem. Un šī telefona abonēšanas maksa būs jāmaksā katram neatkarīgi no tā, cik viņš zvanīs un kam viņš zvanīs. Arī tad, ja cilvēks mēnesī taupības nolūkos zvanīs tikai tajās reizēs, kad tas ir visnepieciešamākais, lietojot telefonu mēneša laikā vienu vai divas reizes, viņam tik un tā tiks noteikts šīs telefona abonēšanas maksas uzrēķins.

Protams, šāda maksas aprēķināšanas kārtība ir izdevīga “Lattelekom”, jo tas dod iespēju viņam iekasēt ievērojamu naudu. Un šādā veidā tiek mēģināts “piesegt” noziedzīgo darījumu, kas tika veikts, noslēdzot “Lattelekom” līgumu un faktiski atdodot citiem šo telekomunikāciju sektoru, tātad šo valsts nozari, uz ļoti neizdevīgiem noteikumiem. Tagad mēs redzam, ka šis tā saucamais telekomunikāciju modernizācijas plāns nav spējīgs darboties, un faktiski savā agonijā šis “Lattelekom” jau piedāvā pavisam absurdus lēmumus. Taču diemžēl Telekomunikāciju tarifu regulēšanas padome ir tā, kura arī akceptē šādus lēmumus. Mums ir jārunā par to, kādas sekas šis lēmums atstāj un atstās uz cilvēkiem, to skaitā uz tiem, kuri ir mazturīgi.

Man savā deputāta darbības laikā ir nācies tikties ar ļoti daudziem cilvēkiem, kas uzdod jautājumu, kā vispār ir iespējams dzīvot. Cilvēki man parāda, teiksim, kādi ir viņa ienākumi. Tā ir aptuveni 40 latu pensija, un, ja viņi pēc tam parāda, cik viņiem ir jāsamaksā par apdzīvojamo platību, cik viņiem ir jāsamaksā par dažādiem komunālajiem maksājumiem, tad izrādās, ka viņam faktiski ēšanai nauda nepaliek.

Vēl vairāk. Šobrīd ir ziņas, ka veselai virknei cilvēku, skolēnu, Ludzas rajonā situācija ir tāda, ka viņi ir spiesti arī pēc stundām palikt skolā, lai varētu sagatavoties uz nākamo dienu, izpildīt mājasdarbus, jo mājās viņiem šādas iespējas nav - mājās nav elektrības. Un tas notiek Latvijā 20.gadsimta beigās, ka latviešu skolēniem mājās nav elektrības! Nerunāsim nemaz par šo telefonu, kas arī daudziem cilvēkiem ir ļoti nepieciešams, bet šobrīd šāds lēmums cilvēkus vienkārši piespiedīs no telefona atteikties.

Es gribu kategoriski uzstāt, ka šeit mums ir jāmeklē risinājums, un, ja mēs veidojam sociālu valsti, tad mums ir jāvadās pēc cilvēka perspektīvas, bet diemžēl mēs redzam, ka tas šodien nenotiek. Arī šeit, es domāju, Tabūna kungs, kas nāca runāt Pieprasījumu komisijas vārdā par šo pieprasījumu, arī viņš runā par dažādiem blakusjautājumiem, par to, kādu modeli lietot šo sabiedrisko pakalpojumu regulācijai, un veic aģitāciju par ministrijas sagatavoto likumprojektu, bet absolūti nerunā par lietas būtību un absolūti nevēlas iedziļināties lietas būtībā. Mēs Pieprasījumu komisijā dzirdam pat tādus absurdus no Bunkša kunga puses, ka šis pieprasījums būtu jānoraida, jo tas esot politiķu spiediens uz regulējamajām nozarēm. Es gribu pateikt skaidri, ka tā ir ministrijas atbildība par visu, kas šajā nozarē notiek, un, ja nevar šo jautājumu risināt vienā veidā, tad tas ir jārisina kādā citā veidā, taču šis jautājums mums ir jāatrisina. Mēs to nevaram atlikt, jo tas būtiski pasliktina cilvēku dzīves apstākļus, kas jau tāpat ir pietiekoši smagi.

Un visbeidzot pēdējais. Mums ir jādomā arī par to, kā nopietni likvidēt “Lattelekom” monopolu. Es aicinu virzīt šo pieprasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es, klausoties Tabūna kungu, mazliet pakonspektēju līdzi to vēstuli, uz ko viņš atsaucās kā uz kārtīgu dokumentu, uz kura pamata mēs varam noraidīt šo pieprasījumu. Tad es jums atgādināšu, kas tur bija rakstīts: apliecināt, ka ministrija apzinās tarifu pacelšanas ļaunumu... Saeima noraidīja valdības labās tendences... Kad ieviesīs kvalitātes prasību ievērošanu... Ekonomikas ministrija turpina darbu... un tā tālāk.

Absolūti nekā par to, kas šodien reāli notiek Latvijā. Var apzināties, var turpināt, var pārsūtīt, var pilnveidot un atrast vēl citus epitetus tam, ko dara valdība, bet jārunā ir pavisam konkrēti. Ar šodienu skaitītājs ir ieslēgts. Ar šodienu cilvēkiem ir jāsāk maksāt neatkarīgi no tā, vai ir kompromiss vai nav kompromisa, vai ir apzināšanās vai nav apzināšanās, vai ir saprašana vai nav saprašanas.

Man šobrīd šķiet, ka valdība, šādā veidā atbildot uz šo pieprasījumu, ir vienkārši “atrakstījusies”. Atrakstījusies, nesaprotot tās situācijas nopietnību, kāda veidojas Latvijā, lai gan vakar vakarā tiem, kuri skatījās “Panorāmu”, bija varbūt pārsteigumi par vienu vai otru nepareizu kadru, bet tiem, kuri ievēroja, kas notiek Lietuvā, šodien vajadzēja apdomāties, vai Latvija nav tuvu tam, ka arī Latvijas iedzīvotāji var iziet ielās ar protestu pret tarifu paaugstināšanu. Un tad diez vai valdība varēs teikt, ka Anglija ir iedevusi 20 latu katram demonstrantam uz ielas, kā jau mēs kādreiz atļāvāmies par vienu valsti teikt, ka cilvēki ir gājuši uz ielas tāpēc, ka kāda valsts ir iedevusi 20 latus. Es domāju, ka šoreiz šis aizbildinājums nebūs vietā. Un nebūs svarīgi, kas pēc tautības būs šie cilvēki, jo ies visi, ja būs šāds aicinājums.

Arī tas, ka runā, ka ir kaut kāds kompromiss arodbiedrībām ar valdību, šobrīd nav korekti. Galu galā mēs atkal Latvijā aizmirstam vienu lietu - kas apstiprina Latvijā valdību un kas Latvijā pirmām kārtām atbild par valdības darbu. Tā ir Saeima! Un, ja šodien Saeima pieņem to, ko valdība ir teikusi, tad tas nozīmē, ka deputāti akceptē, ka ar 1.aprīli “Lattelekom” tarifi Latvijā tiek paaugstināti. Tas ir jāapzinās tiem, kuri balsos pret šā pieprasījuma tālāku virzīšanu, un jāprot arī atbildēt cilvēkiem un to pamatot, jo šeit vairs nelīdzēs nekādi valdības stabilitātes un citi attaisnojumi. Jo, ja lasa avīzes, tad, mīļie cilvēki, ir redzams, ka Latvijas valdība pašlaik šūpojas un tad lai nu nošūpojas līdz galam. Nav jau vēl Lieldienas iestājušās, ka šūpoles apstāsies tāpat un ka visi paliks savās vietās. Arī Lieldienu šūpolēs ir cilvēki, kuri izkrīt ārā no tām, un, Dievs dod, lai tikai necieš fiziski no tā. Pietiktu ar garīgo vai politisko sodu par to.

Tāpēc es deputātus lūdzu novērtēt to reālo situāciju, kāda ir valstī. To, ka nauda jau tiek no cilvēkiem ar šodienu iekasēta. Un te vairs nelīdz ne laba griba, ne kompromisa meklējumi, ne arī kaut kāda cita veida atrunāšanās par ļoti aktīvo papīru darbību, kas nedod praktisku labumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamā Saeima! Čerāna kungs pieminēja mani, tāpēc es domāju, ka man tomēr vajadzētu arī kādu vārdu pateikt. Principā uzskatot Čerāna kungu par pietiekoši saprātīgu cilvēku, brīžiem šķiet, ka viņam ir tikpat “grūta” galva kā Golubova kungam. Galu galā, ja jūs paskatāties, kas šajā pieprasījumā ir rakstīts, tad redzat, ka faktiski ar šo pieprasījumu zināmā mērā iesniedzēji prasa no atbildīgā ministra darīt to, kas likumā nav paredzēts. Ja mēs šobrīd esam likumā devuši Telekomunikāciju tarifu regulēšanas padomei šīs pilnvaras apstiprināt šos tarifus, tad tas viņai arī ir jādara un viņa to dara.

Es negribu teikt, ka mums šajā sarežģītajā ekonomiskajā un politiskajā situācijā vispār nav jāmeklē risinājumi šiem jautājumiem. Un par to, ka tādi risinājumi tiek meklēti, par to jau šeit runāja Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs. Ja mēs vēlamies paši šeit Saeimā noteikt telekomunikāciju tarifus, tad attiecīgi mainīsim likumu un to arī darīsim. Ja mēs uzskatām, ka tas ir jādara Ministru kabinetam, tad lūdzu - darīsim to! Ja šķiet, ka šobrīd pašreizējā likumā ir pārāk maz ievērota šī sarunu loma ar arodbiedrībām, tad attiecīgi arī šajā gadījumā šis likums ir jāgroza.

Manuprāt, šeit Kreituses kundze pilnīgi pareizi pateica, ka principā šis pieprasījums ir adresēts mums pašiem. Par to, kādi likuma grozījumi ir paredzēti, - par to šeit jau tika teikts. Līdz ar to es domāju, ka nevajag atkārtot šo padomju laika pieredzi - staigāt gluži vienkārši pa administratīvajām iestādēm un lobēt no savām partijām, mēģinot panākt to vai citu risinājumu. Šobrīd risinājums, ko ir pieņēmusi Telekomunikāciju tarifu regulēšanas padome, tehniski ir tāds, kā likums to prasa. Jā, protams, paliek spēkā šīs sociālās un ekonomiskās problēmas, bet tās ir jārisina mums - Saeimai, grozot likumu. Tāpēc šis pieprasījums, tieši izanalizējot tā saturu, nav atbalstāms, bet, protams, ir atbalstāmi visi tie pasākumi, kas palīdzēs sakārtot šo sfēru.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Risinājumi šajā gadījumā tiešām ir jāmeklē, bet tie ir jāmeklē pilnīgi konkrēti, lai apturētu to lēmumu, kas šodien ir pieņemts, lai apturētu to lēmumu, kas ar šodienu stājas spēkā, ka cilvēkiem praktiski ir 3 latu abonēšanas maksa par telefonu. Un šeit ir arī skaidri ierakstīts, ka ir nekavējoši jāaptur šis lēmums.

Ja mēs runājam par šiem konkrētajiem risinājumiem, tad tieši ministrs ir tas, kuram šie risinājumi ir jāpiedāvā. Ja šī viena forma nestrādā, ja šī viena forma rada sabiedrībā milzīgu sociālo spriedzi un ja šī viena forma nespēj panakt šo sabalansētību, tad ir jāpiedāvā citas formas, ir jāpanāk to īstenošana. Tas ir varas uzdevums.

Varai ir jākalpo tautai, tai ir jāredz, kādas ir problēmas, tas, vai var to šobrīd atļauties vai nevar atļauties. Ja to nevar atļauties un ja Telekomunikāciju tarifu regulēšanas padome neredz to, ka mēs nevaram atļauties, tad ir jāatlaiž šāda Telekomunikāciju tarifu regulēšanas padome. Varu apliecināt, ka kustība “Latvijai” šajā situācijā atbalsta tarifu apstiprināšanu Saeimā, lai mēs varētu katru no tiem izdebatēt un pieņemt pārdomātu lēmumu. Un arī šajā konkrētajā gadījumā, ja šo lēmumu bez mums nevar pieņemt un nevar atcelt, tad virzīsim šo pieprasījumu un pēc tam iesniegsim ar šo pieprasījumu saistītu lēmuma projektu, kas paredz apturēt šo tālruņa abonēšanas maksas pieaugumu un iesaldēt šo jautājumu līdz tam brīdim, kamēr tiešām valdība vienojas ar arodbiedrībām un tiek panākts kaut kāds lēmums, kas respektē visu sociālo grupu intereses, kas nedzen cilvēkus nabadzībā un neveido mums šeit milzīgu sociālo spriedzi. Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim Saeimas Pieprasījumu komisijas pieprasījumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 18, atturas - 18. Pieprasījums tiek noraidīts.

Nākamais jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu pieprasījumu Ministru prezidenta biedram A.Gorbunovam “Par Abrenes jautājuma risināšanu starpvalstu sarunās ar Krievijas Federāciju”.

Komisijas vārdā - deputāts Pēteris Tabūns. Tabūna kungs, jums jānāk ziņot par Pieprasījumu komisijas atzinumu.

P. Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad pieprasījums ir šāds. Es tomēr to nolasīšu:

“1992.gada 22.janvārī Jūs kā Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs parakstījāt lēmumu par Abrenes pilsētas un sešu Abrenes apriņķa pagastu aneksijas neatzīšanu. Lēmuma 5.pants uzdeva Latvijas Republikas delegācijai starpvalstu sarunās ar Krievijas Federāciju risināt Abrenes jautājumu, ietverot tajā arī Abrenes pilsētas un sešos Abrenes apriņķa pagastos esošajiem Latvijas valsts un Latvijas Republikas pilsoņu īpašumam nodarītā mantiskā kaitējuma apjoma noteikšanas un šā kaitējuma atlīdzināšanas kārtību. Lūdzam iepazīstināt Saeimu ar jūsu vadītās komisijas darba rezultātiem, nosakot minētā kaitējuma apjomus un atlīdzināšanas kārtību.”

Komisijā piedalījās Gorbunova kungs un paskaidroja komisijai, ko viņš un viņa komisija ir veikusi. Šī problēma, protams, ir ļoti sarežģīta, jūs paši saprotat, cienījamie kolēģi deputāti. Tikpat sarežģīta, cik sarežģītas šobrīd šķiet Latvijas un Krievijas attiecības. Jūs to labi saprotat, un es gribu sacīt, ka tieši šajā kontekstā sarežģījumus Gorbunova kungs izteica arī sarunās ar Krievijas pusi, kurās tika risinātas šīs problēmas; pareizāk sakot, tika mēģināts risināt šīs problēmas sarunās ar Serova kungu un citiem.

Būtība ir tāda - un tā tas patiešām ir, vērtējot šīs attiecības ar Krieviju -, ka protokolu, kā teica Gorbunova kungs, var parakstīt, ja puses vienojas. Diemžēl tas nav izdevies, jo Krievijas puse šajās sarunās allaž izvirza cilvēktiesības, nepilsoņu problēmas un tamlīdzīgus jautājumus.

Gorbunova kungs paskaidroja arī to, ka pašlaik attiecībā uz īpašumu kompensāciju Abrenes apriņķī pielieto tos pašus principus, kādi ir Latvijā, bet Krievija nesekmē to, lai cilvēki varētu saņemt attiecīgās izziņas. Krievijas pusē arhīvi faktiski ir slēgti, tur cilvēki netiek klāt, lai noformētu dokumentus. Faktiski viena trešdaļa iesniegumu, kurus cilvēki ir iesnieguši, paliek bez dokumentiem. Paliek tikai iesniegumu līmenī.

Gorbunova kungs paskaidroja, ka problēma nav noņemta, tā sakot, no darba kārtības, bet Krievija diemžēl adekvāti nereaģē uz Latvijas puses priekšlikumiem. Tā es varu paskaidrot par šo pieprasījumu. Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas deputātu pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 25, atturas - 19. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu satiksmes ministram Krištopanam par Valsts akciju sabiedrības “Transporta poliklīnika” kustamās un nekustamās mantas ieguldīšanu SIA “Dzelzceļa veselības centrs”.

Komisijas vārdā - Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nupat starpbrīdī komisija izskatīja šo pieprasījumu. Problēma ir visai sarežģīta. Ne velti Ādamsona kungs kā pieprasījuma iesniedzējs paskaidroja, ka viņš ir iesniedzis materiālus prokuratūrā un tur tad arī droši vien izvērtēs šīs lietas. Bet, kas attiecas uz mūsu komisiju, komisija uzskatīja, ka šis pieprasījums ir noraidāms, pārveidojams par jautājumiem, lai deputāti saņemtu atbildes uz jautājumiem faktiski tādā pašā veidā, kādā pieprasījums ir noformēts.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu pieprasījumu - darba kārtības 28.jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 22, atturas - 23. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par Dmitrija Bražņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Komisijas vārdā deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu “Par Dmitrija Bražņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatot šo lēmuma projektu, ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu. Dmitrijs Bražņikovs, kā viņu rekomendēja arī tie cilvēki, kas ārpus Saeimas ir ar viņu saistīti, ir augstas klases rokasbumbas spēlētājs, kas startē Latvijas Republikas čempionu vienībā, piedalās Latvijas valsts izlasē Eiropas čempionātos, un viņa klātbūtne ir ļoti svarīga arī pasaules čempionāta finālturnīrā, ar kuru Latvijas rokasbumbas spēlētājs saista savas cerības.

Vienlaicīgi Dmitrijs Bražņikovs, pats būdams profesionāls sportists, strādā Murjāņu internātskolā par treneri, nodarbojas ar jauno sportistu audzināšanu. Dmitrijs Bražņikovs pārvalda latviešu valodu un ir atteicies no Krievijas pilsonības, jo savu dzīvi un darbību saista ar Latvijas Republiku.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu šajā jautājumā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godātie kolēģi, atkārtoti lūdzu zvanu! Atkārtoti lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 6, atturas - 5. Dmitrijs Bražņikovs uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienībai”. Otrais lasījums. Atzīts par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Kaksītis. Lūdzu, Kaksīša kungs!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 3819-a. Laikā starp pirmo un otro lasījumu nekādi priekšlikumi likumprojekta papildināšanai nav saņemti. Juridiskā komisija, likumprojektu atkārtoti izskatot, ir izdarījusi dažus grozījumus.

Pirmais. Likumprojekta 1.pants papildināts ar zemes kadastra numuru un izslēgti vārdi “vai nedzīvojamo”.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam un atzinumam par likumprojekta 1.panta redakciju?

Vēlas runāt Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

N. Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es aicinu Saeimas deputātus atstāt pirmajā lasījumā pieņemto 1.panta redakciju, jo, ja mēs izņemam laukā, ka tas neattiecas uz neapdzīvojamo telpu privatizāciju, tad man nav skaidrs, kas notiks ar tām telpām, kuras šobrīd jau ir privatizētas kā nedzīvojamās telpas. Iznāks, ka būs it kā divi īpašnieki vienām telpām. Tāpēc man liekas, ka juridiski pareizāk ir atstāt pirmajā lasījumā pieņemto redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kaksīša kungs!

J.Kaksītis. Pēterkopa bažas ir bez pamata, jo, ja jau ir kaut kas privatizēts, tad uz to attiecas arī šie noteikumi. Ir runa par to, lai šajā starpposmā, kamēr likums tiek pieņemts, nebūtu nekādu manipulāciju ar šo neapdzīvojamo platību. Tā ka šīs bažas ir bez pamata.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izšķirsim jautājumu balsojot. Balsosim par atbildīgās komisijas priekšlikumu un līdz ar to par šīs komisijas akceptēto likumprojekta 1.panta redakciju. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 4, atturas - 5. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija kā atbildīgā komisija izsaka priekšlikumu izslēgt 2.pantā iekavās esošos vārdus “(Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija)”, jo šis jautājums ir jārisina Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai. Iepriekšējā lasījumā tā bija iebalsota kā alternatīva institūcija, taču šobrīd tas nav nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam un līdz ar to likumprojekta 2.panta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. Pārejas noteikumi. Šeit ir 3. priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tā kā mēs jau 1.pantā esam nobalsojuši... Šis ir identisks priekšlikums. Aiz vārdiem “pieteikums par” ir papildināts ar vārdiem “dzīvojamo telpu”.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Ļoti minimāls precizējums. Vārda “publicēšanas” vietā lietot vārdu “izsludināšanas”. Tas ir par likuma stāšanos spēkā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret šo komisijas atzinumu. Paldies. Tas ir pieņemts.

J.Kaksītis. Lūdzu nobalsot un akceptēt likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

J.Kaksītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Edmunds Grīnbergs. Lūdzu!

E.Grīnbergs (frakcija “Latvijai”).

Cienījamie deputāti! Skatām dokumentu nr. 3936. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””. Trešais lasījums.

Komisija ir saņēmusi priekšlikumu no Juridiskā biroja, jo pēc otrajā lasījumā nobalsotās redakcijas nepieciešams termina “mērīšanas process” skaidrojums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu - izteikt likumprojekta 1.panta 9.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Piekrīt. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 2.priekšlikums arī ir no Juridiskā biroja. Tas ir redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. 9.pantā. Paldies. Pieņemts.

E.Grīnbergs. Tie arī ir visi iesniegtie priekšlikumi. Lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, vēl divus deputātus lūdzu saņemt spēkus un nospiest pogas - “par”, “pret” vai “atturas”. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību””, trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Valdis Nagobads.

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3937. Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību”” izskatīšana trešajā lasījumā. Saeimas komisija likumprojektu akceptēja 10.martā savā sēdē.

Pirmais ir priekšlikums, ko iesniegusi Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējevas kundze. Par termina “mērķdotācija” skaidrojumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. 2.priekšlikums ir Andrējevas kundzes priekšlikums par termina “valsts parāds” skaidrojumu. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Nagobads. 3.priekšlikums ir Andrējevas kundzes priekšlikums par izmaiņām 5.pantā “Valsts budžets”. Komisija šo priekšlikumu ir iestrādājusi savā priekšlikumā - 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam un līdz ar to akceptē komisijas atzinumu par 3.un 4.priekšlikumu? Akceptē. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. 5.priekšlikums ir Andrējevas kundzes priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi. Par redakcijas maiņu 5.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. 6.priekšlikums ir Andrējevas kundzes priekšlikums mainīt redakciju 7.panta otrajā daļā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. 7.priekšlikums ir Andrējevas kundzes priekšlikums par 9.panta sestās daļas papildināšanu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu. Pieņemts.

V.Nagobads. 8.priekšlikums ir Saimnieciskās komisijas iesniegts priekšlikums, ko komisija ir ņēmusi vērā, izstrādājot savu - 9.priekšlikumu. Tas daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Saimnieciskās komisijas priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. 10.priekšlikums ir Andrējevas kundzes iesniegts redakcionāla rakstura priekšlikums par 21.panta otrās daļas 9.punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Nagobads. 11.priekšlikums ir Andrējevas kundzes priekšlikums izdarīt 21.panta otrās daļas 12.punktā redakcionālas izmaiņas. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. Tātad komisija ir atbalstījusi savu priekšlikumu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - papildināt 21.panta otro daļu ar jaunu punktu, 10.punktu, un lūdz Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret šo komisijas atzinumu. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. 13.priekšlikums ir Andrējevas kundzes priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi, - par izmaiņām 22.panta otrās daļas 1.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Nagobads. 14.priekšlikums ir Andrējevas kundzes priekšlikums par 26.panta pirmās daļas redakciju. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Nagobads. Tāpat komisija ir atbalstījusi Andrējevas kundzes iesniegto priekšlikumu par 27.panta otrā teikuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. 16.priekšlikums ir Andrējevas kundzes iesniegts redakcionāla rakstura priekšlikums par 35.panta pirmās daļas redakciju. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Nagobads. 17.priekšlikums ir Andrējevas kundzes priekšlikums par 36.panta pirmās daļas redakciju. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 17.priekšlikumu. Pieņemts.

V.Nagobads. 18.priekšlikums ir Andrējevas kundzes priekšlikums par 37.panta virsrakstu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 37.panta nosaukumam un redakcijai. Pieņemts.

V.Nagobads. 19.prieklikums ir Budceta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret šo priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. Es lūdzu akceptēt likumu galīgajā, trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā un tā saprašanās memorandu”. Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3497 un nr.3924. Priekšlikumus un likumprojekta papildinājumus neviens nav iesniedzis. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts 29.janvārī.

Ārlietu komisijas priekšlikums ir papildināt 3.pantu pēc vārda “kārtībā” ar vārdiem “un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis””.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu un likumprojekta 3.panta redakciju? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Rubins. Līdz ar to es lūgtu balsot par likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Par sadzīves atkritumiem”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3769 - likumprojekts “Par sadzīves atkritumiem”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo likumprojektu izskatīja pirmajā lasījumā 11.martā un nolēma to konceptuāli atbalstīt un nosūtīt Saeimai izskatīšanai pirmajā lasījumā. Minētais likumprojekts ir izskatīts arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, un arī tā to konceptuāli ir atbalstījusi. Lūdzu Saeimu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Debatēs runās Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Gatavojot likumprojektu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izvērtās lielas debates, un tas notika galvenokārt tāpēc, ka radās nesapratne, kāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Ministru kabinetā ir iesniegusi citu likumprojektu, nevis to, kuru bija sagatavojusi darba grupa un kuru tā bija apstiprinājusi un saskaņojusi ar pašvaldībām, kā arī ar Atkritumu apsaimniekošanas asociāciju. Un tomēr Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ar balsu vairākumu nolēma, ka šis likumprojekts ir nododams komisijām.

Es nācu tribīnē šodien tāpēc, lai pašvaldību un Atkritumu apsaimniekotāju asociācijas vārdā izteiktu būtiskus iebildumus pret šādu likuma sagatavošanas kārtību. Galu galā, ja tiek tērēta valsts nauda likumprojekta gatavošanai un ja valsts nauda ir tērēta jau Ministru kabineta projekta sagatavošanai, tad gribas zināt, kāpēc likumprojekts pēdējā brīdī tika apmainīts ar citu likumprojektu un kādi ir šie būtiskie iebildumi. Kas ir pazaudēts šajā likumprojektā salīdzinājumā ar darba grupas izstrādāto?

Pievērsīsim uzmanību otrajai nodaļai. Tās virsraksts ir “Valsts un pašvaldību iestāžu kompetence”, bet šajā nodaļā ir tikai divi panti, no kuriem viens pasaka, ka Ministru kabinets apstiprina sadzīves atkritumu apsaimniekošanas koncepciju, bet nākamais - 5.pants nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetenci. Turpretī pašvaldības no šīs otrās nodaļas ir izslēgtas, to kompetence nav norādīta, bet ir palikusi tikai šīs nodaļas virsrakstā. Ja skatīsimies tālāk, tad redzēsim, ka pašvaldības ir atstumtas arī no sadzīves atkritumu poligonu plānošanas. Tām nekur likuma tekstā šādas tiesības nav dotas. Tām ir palikušas vienīgi tādas pašas tiesības, kādas ir ne tikai pašvaldībām, bet arī dažādām uzņēmējsabiedrībām, kas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu. Tātad tās var iekārtot šos jau izvēlētās vietās paredzētos atkritumu poligonus un saimniekot tajos. Bet kur palika šī vietas izvēle, kura visos laikos ir bijusi ārkārtīgi problemātiska? Lūk, šādā veidā es gribēju pievērst deputātu uzmanību, lai varbūt lielāka vērība tiktu pievērsta priekšlikumiem, kuriem vajadzētu ienākt uz otro lasījumu. Tad varētu salabot šo likumu tādā veidā, lai tas būtu pieņemams ne tikai valsts institūcijām, bet arī pašvaldību pārstāvjiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es ļoti īsi gribu vērst jūsu uzmanību tikai uz diviem momentiem. Pirmais moments ir tas, kuru nedaudz jau aizskāra arī iepriekšējā runātāja, bet būtība ir tāda, ka šāds likumprojekts mums Saeimā parādās situācijā, kad vēl nav īsti skaidra šī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas koncepcija. Acīmredzot šiem konceptuālajiem dokumentiem būtu jābūt vispirms, un tikai pēc tam mēs varētu runāt arī par kādiem konkrētiem likumiem. Mans aicinājums atbildīgajai komisijai būtu šāds: gatavojot šo likumprojektu uz otro lasījumu, tomēr vajadzētu lūgt arī pilnīgi konkrētu skaidrojumu no valdības pārstāvjiem, no Emša kunga un no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas par to, kāda tad ir šī koncepcija un kā šī sadzīves atkritumu apsaimniekošana varētu notikt.

Otrs moments ir tas, ka ar šo likumprojektu tiek uzlikti konkrēti vides aizsardzības pasākumi, kuri ir jāveic, iekārtojot vai arī ekspluatējot šos sadzīves atkritumu poligonus, bet speciālisti uzskata, ka šeit nav pietiekami padomāts par to, kādā veidā tiešām būtu iespējama šo prasību realizācija un vai šādu prasību izvirzīšana atkal neuzliks par pienākumu pašvaldībām, pareizāk sakot, nenostādīs pašvaldības tādā situācijā, ka tās būs spiestas atkal ņemt dārgus ārzemju kredītus, lai ar šīm prasībām tiktu galā.

Protams, prasībām ir jābūt, bet mans lūgums komisijai būtu izsekot tam, vai šīs prasības ir reāli izpildāmas un kādu slodzi tas viss atstās uz pašvaldību finansēm. Tātad arī šis moments būtu jāņem vērā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Kolēģe Anna Seile ļoti pareizi izteicās, bet ļoti “mīksti”, it kā atbalstīdama šo likumprojektu. Es lūdzu noraidīt šo likumprojektu, jo šis likumprojekts liedz patstāvību pašvaldībām rīkoties savā teritorijā. Šis likumprojekts ir radīts absolūti tam, lai Latvijā atbalstītu ārvalstu firmu monopola izveidošanos, kurš būs ļoti dārgs un nesekmīgs. Līdz ar to es lūdzu noraidīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas... Komisijas vārdā vēl Ābeles kungs vēlas ko teikt.

J.Ābele. Paldies debatētājiem Seiles kundzei, Čerāna un Lamberga kungiem par ļoti pamatotiem ieteikumiem, tomēr es gribētu teikt, ka komisijā tiešām bija diskusija diskusija par šo jautājumu. Uzdodot komisijā jautājumus atkritumu apsaimniekotājiem, viņi deva skaidru atbildi, ka minētais likumprojekts pašreizējā redakcijā būtu sakārtojams un novedams līdz pieņemšanai trešajā lasījumā.

Es aicinu jūs atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 9, atturas - 13. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu.

J.Ābele. Komisija lūdz priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 25. aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret 25. aprīli? Nav. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Enerģētikas likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godājamais priekšsēdētāj, augsti godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3853 - likumprojektu “Enerģētikas likums”.

Minētais likumprojekts ir izskatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē un tika konceptuāli atbalstīts. Tātad komisija nolēma izvirzīt šo likumprojektu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu, kādi ir priekšlikumi par otro lasījumu?

J.Ābele. Komisija lūdz likumprojektam priekšlikumus iesniegt līdz 24. aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto datumu - 24. aprīli? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr. 3812. Tas ir valdības iesniegts likumprojekts par grozījumiem likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”. Tas ir saistīts ar grozījumu arī nākošajā izskatāmajā dokumentā “Grozījums Civillikumā”, kur tiek mainīta kārtība, kādā veidā notiek laulāto mantisko attiecību reģistrācija, tātad to pārņem Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Līdz ar to tiek piedāvāts svītrot šī likuma 9. panta trešo daļu, kur dzimtsarakstu nodaļām pagaidām tiek uzdots kārtot laulāto mantisko attiecību reģistru. Juridiskā komisija lūdz Saeimai atbalstīt šo valdības iesniegto projektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - arī nav. Pieņemts.

Kādi ir apsvērumi, Grīnblata kungs, par otro lasījumu?

M.Grīnblats. Šodien ir 1. aprīlis, priekšlikumus varētu iesniegt līdz 8. aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 8. aprīli? Nav iebildumu. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Civillikumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dokuments nr. 3811. To ir iesniegusi valdība. Tas paredz vienu nelielu grozījumu - papildināt 140. pantu ar jaunu otro daļu, ka laulāto mantisko attiecību reģistru kārto Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Bez tam pārejas noteikumos ir noteikts, ka pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas, kuras ir reģistrējušas laulāto mantiskās attiecības, 2 mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas nodod šos līgumus Uzņēmumu reģistram. Tātad valdība ir iesniegusi šo likumprojektu un arī Juridiskā komisija aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - arī 1. Pieņemts.

Lūdzu jūsu ieteikumu par priekšlikumiem otrajam lasījumam!

M.Grīnblats. Priekšlikumus piedāvājam iesniegt līdz 8. aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 8. aprīli? Iebildumu nav. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par tiesu varu””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Grozījums likumā “Par tiesu varu” bija saistīts ar Korupcijas novēršanas likumu, bet uz otro lasījumu neviens priekšlikums nav iesniegts. Līdz ar to ir priekšlikums pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi! Nav kvoruma...

Lūdzu piedalīties balsošanā! Vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

Kādi ir apsvērumi par trešo lasījumu?

M.Grīnblats. Priekšlikumus iesniegt uz trešo lasījumu līdz 8. aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 8. aprīli? Nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dokuments nr. 3939. Uz otro lasījumu atbildīgā komisija iesaka dažus redakcionālus precizējumus gan likuma preambulā, gan attiecībā uz 7. panta trešo daļu. Precizējumi ir redzami. Tie būtiski neko negroza. Juridiskā komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās - Juridiskās komisijas priekšlikumiem izdarīt redakcionālus precizējumus, kas apzīmēti ar numuru 1 un ar numuru 2? Tie tātad skar 7. panta trešo daļu. Vai deputātiem nav iebildumu? Paldies.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - arī nav. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu!

M.Grīnblats. Priekšlikumus uz trešo lasījumu lūdzu iesniegt līdz 8. aprīlim.

Sēdes vadītājs. Arī līdz 8. aprīlim. Vai iebildumu deputātiem pret šo priekšlikumu nav? Paldies. Esam vienojušies.

Tālāk darba kārtībā ir lēmuma projekts “Par Benciona Cerļuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu “Par Benciona Cerļuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatot šo lēmuma projektu, pieņēma pozitīvu lēmumu. Bencions Cerļuks ir vadošais modernās mugurkaula ķirurģijas speciālists, viņa zinātniskā darba rezultāti tiek izmantoti daudzās valstīs, tātad tas nozīmē, ka arī ārpus Latvijas robežām. Profesors ir Latvijas Traumatologu un ortopēdu asociācijas goda biedrs. Un jāsaka arī, ka viņš ir ļoti aktīvs cilvēks un tāds, kas ir pratis audzināt jaunos ārstus un pārliecināt viņus arī par nepieciešamību savus sasniegumus ieviest dzīvē.

Kā piebilde - brīvi pārvalda latviešu valodu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 2, atturas - 3. Bencions Cerļuks ir uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums - “Par Marijas Ļaksas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Komisijas vārdā - Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu “Par Marijas Ļaksas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Pilsonības likuma izpildes komisija, savā sēdē izskatot šo lēmuma projektu, ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu.

Marijas Ļaksas rekomendētāji ir Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, kā arī mūsu Aizsardzības komisijas deputāti, kas ir izskatījuši šo kandidatūru savā sēdē. Marija Ļaksa brīvi pārvalda latviešu valodu, un par viņas galvenajiem nopelniem tiek uzskatīts profesionālisms aviācijas objektīvās kontroles veikšanā, godprātīgs darbs Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēkos, patriotiska attieksme un lojalitāte pret Latvijas Republiku.

Sēdes vadītājs. Debatēs runāt deputāti nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 2, atturas - 5. Marija Ļaksa uzņemta Latvijas pilsonībā.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Anatolija Šaņko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Komisijas vārdā - deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu “Par Anatolija Šaņko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatot šo Saeimas lēmuma projektu, ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu.

Anatolijs Šaņko, tāpat kā iepriekšējā pretendente, ir mūsu Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis. Kā viņa galvenie nopelni tiek uzskaitīti piedalīšanās NATO programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros starptautisko mācību plānošanā un īstenošanā, piedalīšanās mācībās “Baltic Challenge 96”, “Cooperative Zenith 97”, “Baltic Eye 97” un tamlīdzīgās starptautiskās operācijās un godprātīgs darbs Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēkos.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi!

Vēlreiz lūdzu zvanu un vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu piedalīties balsošanā par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 4, atturas - 8. Anatolijs Šaņko ir uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli””. Otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.3775B. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli””, kurš ir sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā.

1.priekšlikums - iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

A.J.Lambergs. 2.pants. 2.priekšlikums - iesniedzis finansu ministrs Zīle. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies, pieņemts.

A.J.Lambergs. 3.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums izteikt 2.pantu šādā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

A.J.Lambergs. 4.priekšlikums - iesniedzis finansu ministrs Roberts Zīle. Ierosina izteikt 3.pantu šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi, bet ir to iestrādājusi savos priekšlikumos - 5. un 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, atzinumu par 4., 5. un 6.priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

A.J.Lambergs. Paldies. 7.priekšlikums - Juridiskā biroja iesniegts priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tātad pieņemts.

A.J.Lambergs. 8.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 9.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ierosina panta trešajā daļā papildināt tekstu pēc vārda “izmanto” ar vārdu “aprēķinot”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 10.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt likumprojekta 2.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Pēdējais ir 11.priekšlikums - finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums par pārejas noteikumiem. Komisija ir to iestrādājusi savos priekšlikumos - 3., 5. un 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Kurus mēs esam akceptējuši. Paldies, iebildumu deputātiem nav.

Lūdzu zvanu!

A.J.Lambergs. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 2, atturas - 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” otrais lasījums. Arī šis likumprojekts ir steidzams.

Komisijas vārdā - deputāts Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Komisija ir iesniegusi lūgumu atsaukt steidzamību. Es ceru, ka Prezidijam tas ir.

Sēdes vadītājs. Jā. Es teicu, Lamberga kungs, ka likumprojekts ir steidzams.

A.J.Lambergs. Nē, komisija ir atsaukusi... Komisija ir lūgusi atsaukt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Jā, godātie kolēģi! Dokumentā nr.3776B ir 10 deputātu priekšlikums - atsaukt steidzamību šim likumprojektam. Vai deputāti iebilst? Vai kāds vēlas atkārtotu balsojumu par to? Piekrīt. Paldies. Steidzamība tiek atcelta.

A.J.Lambergs. Paldies. Līdz ar to strādāsim ar dokumentu nr.3776C. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, kas ir sagatavots otrajam lasījumam.

1.priekšlikums ir deputātes Annas Seiles priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo Seiles kundzes priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

A.J.Lambergs. 2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 1.pants. 3.priekšlikums ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums - izteikt 1.panta otrās daļas 1.punktu sekojošā redakcijā, kuru komisija ir iestrādājusi savā 4. un 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 3., 4. un 5.priekšlikumu? Piekrīt? Atvainojiet, debatēs ir pieteicies deputāts Čerāns. Man te nav redzams, par kuru... Es redzu, ka kompjūterā ir jūsu uzvārds, un tādēļ saucu. Ja par 6., tad... Tātad par 3., 4. un 5.priekšlikumu mēs esam vienojušies.

A.J.Lambergs. 6.priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums - izteikt 1.panta otrās daļas 4.punktu sekojošā redakcijā. Tas ir iestrādāts komisijas 7. un 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu neatbalstīt deputāta Pēterkopa iesniegto 6.priekšlikumu, kā arī 7. un 8.priekšlikumu, kuru ir izveidojusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, bet gan atstāt šo attiecīgo 1.panta otrās daļas 4.punktu tādā redakcijā, kādā tas bija spēkā līdz šim. Tātad tas paredzēja, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu. Es domāju, ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu valstī reliģiskās organizācijas nenodarbojas ar kādām masveida blēdībām, ka pret tām šeit būtu... vai arī ar kādu masveida saimniecisko darbību, ka šeit pret tām būtu šādā veidā jāvēršas.

Tas, kādā veidā mēs šeit esam nobalsojuši, pieņemot šo likumu tad, kad tas stājās spēkā, tā ir elementāra valsts cieņas parādīšana baznīcai un valsts nostāja, ar kuru tā demonstrē, ka arī baznīca veic valstiski svarīgus uzdevumus un ka baznīca mums ir vajadzīga, lai var notikt arī pašas valsts pastāvēšana, jo mēs skaidri redzam, ka baznīca ir tā, kura var veidot jauno paaudzi. Tā viņu var audzināt atbilstoši stingriem morāles kritērijiem, tā tomēr aicina cilvēkus uz labu un līdz ar to pozitīvi ietekmē visu sabiedrību, sludinot cilvēku savstarpējās solidaritātes vērtības un aicinot cilvēkus pievērsties kopējām interesēm, nevis tikai savām personiskajām.

Ņemot vērā to, ka Latvijai raksturīgo tradicionālo reliģisko konfesiju ieguldījums mūsu sabiedrības veidošanā ir nepārvērtējams, es domāju, ka tas būtu vismaz nepārdomāti, ja valsts šajā brīdī atteiktos no šā pavisam nelielā atbalsta, - patiesībā no pavisam nelielā un netiešā veidā sniegtā atbalsta, kas līdz šim ir ticis sniegts.

Mums pat ir jārunā par citām lietām. Mums ir jārunā par to, lai baznīcai varētu virzīt pat vienu daļu no ticīgo cilvēku ienākuma nodokļa maksājumiem. Ticīgajiem cilvēkiem baznīca ir ārkārtīgi būtiska institūcija valstī, un mums ir jārunā nevis par to, kā baznīcai samazināt kaut kādu valsts labvēlības statusu, bet gan par to, kā to palielināt. Un tāpēc es uzskatu, ka gan šis Pēterkopa kunga priekšlikums ir absurds, gan arī nav atbalstāms Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ja mēs gribam veikt kādu diferencēšanu šeit, tad ir jāsāk ar to, ko arī frakcija “Latvijai” piedāvāja. Ir jāsāk ar tradicionālo reliģisko organizāciju definējumu, tātad ar to, ka mēs skaidri definējam, kuras Latvijai ir tradicionālās reliģiskās konfesijas, un valstiski atzīstam noteiktu konfesiju nozīmi mūsu sabiedrības dzīvē. Un tad mēs varētu runāt par to, ka mēs kādus plašākus atvieglojumus attiecinām tikai uz šīm tradicionālajām reliģiskajām konfesijām. Diemžēl Saeima šādu priekšlikumu ir noraidījusi, un šajā brīdī līdz ar to mums nekas cits neatliek, kā vien attiecināt šos nodokļu atvieglojumus uz visām reliģiskajām organizācijām. Šo jautājumu par diferencēšanu vienā vai otrā formā mēs varam atstāt arī uz nākotni. Taču absolūti nepārdomāts un tieši no valsts politikas viedokļa, runājot par tradicionālajām baznīcām, ir gan šis Pēterkopa kunga priekšlikums, gan arī šie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi, kurus es aicinu noraidīt. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Andrejs Naglis - LZS, KDS frakcija.

A.Naglis (LZS, KDS frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Šodien mēs izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Gribu vērst jūsu uzmanību uz 1.panta otrās daļas 4.punktu, kurā ir rakstīts: “Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu.” Kā zināms, šādu 4.punktā redakciju mēs paši pieņēmām 1997.gada jūnijā. To bija iesnieguši Kristīgo demokrātu savienības deputāti.

Šā likuma pārejas noteikumos bija norādīts, ka šis likuma punkts sāks darboties ar 1998.gada 1.janvāri, bet šodien, izskatot 6., 7. un 8.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Pēterkops un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, mēs redzam, ka šis mūsu pieņemtais punkts tiek nokauts kā nepiedzimis, nevainīgs bērniņš aborta laikā. Man tas rada neizpratni, kāpēc tieši šī panta 4.punkts būtu jāgroza. Vai tad mēs nezinām, cik svarīgi reliģiskajām organizācijām izdzīvošanas ziņā ir to īpašumi? Draudzēm pēc 50 okupācijas gadiem atdeva to īpašumu, kas bija putināts un izputināts, bet, kā zināms, ēkām, būvēm ir vajadzīgi kapitālie remonti, ir vajadzīgi lieli naudas līdzekļi, kurus var iegūt vienīgi no draudzes zemes.

Vai tas nav zemiski, ka mēs piedzenam no draudžu nekustamā īpašuma nodokļus, lai pēc tam draudzes varētu nomaksāt nodokli par mūsu veco māmiņu, vecmāmiņu saziedotajiem niecīgajiem santīmiem? Draudžu nekustamais īpašums taču ir kolektīvs īpašums. Draudzes - tie taču ir mūsu iedzīvotāji, mūsu vēlētāji! Tie taču nav nekādi bagātnieki! Nerunāsim ne par kādiem laikiem, kā tas ir iesniegtajos priekšlikumos, bet vēlreiz godīgi pateiksim, ka neapliksim ar nodokli reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu. Vai mēs gribam no draudžu nekustamā īpašuma atgūt to naudu, kas mūsu valstij likumīgi nozagta vairāku miljonu latu apmērā? Vai mums nav jākaunas par tādiem priekšlikumiem?

Es esmu kategoriski pret tādiem priekšlikumiem un arī jūs, cienījamie kolēģi, lūdzu balsot pret šiem priekšlikumiem, neatbalstīt tos, lai 1.panta otrās daļas 4.punkts paliek iepriekšējā redakcijā, tādā, kādā mēs to pieņēmām 1997.gada jūnijā. Gribu atgādināt: nebūsim alkatīgi, bet padomāsim, ka šis balsojums var stipri iespaidot jebkuras partijas vēlēšanu rezultātus 7.Saeimas vēlēšanās. Paldies par uzmanību! Neatbalstīsim atbildīgās komisijas viedokli. Lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Prēdele (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Varbūt jums vēl ir prātā, ka pagājušajā pavasarī mēs ar lielām grūtībām un, taisnību sakot, ar lielu apsveikšanu no baznīcu un draudžu puses pieņēmām šo variantu, ka reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu vispār atbrīvo no nodokļa. Mēs to pieņēmām ar jūsu pašu atbalstu. Un jāteic, ka tiešām katra draudze, katra baznīca to uzņēma ar ļoti lielu gandarījumu un ar lielu pateicību.

Man šķiet, ka par šo jautājumu es esmu no šīs tribīnes runājusi jau daudzkārt. Vaina ir tā, ka mūsos joprojām sēž tādas kā padomju laikā iedzītas bailes no tā, ka baznīcā tomēr notiek kaut kādas mistiskas, negodīgas, tumšas lietas.

Draugi, gribu sacīt, ka mūsu draudzes un baznīcas pārvalda tāpat kā jebkuru citu sabiedrisko īpašumu, un to dara ne jau viens cilvēks. Ne jau mācītājs ir tas, kurš izlemj, kā rīkoties ar šo nekustamo īpašumu. To izlemj attiecīgā valde, attiecīgā padome, attiecīgā revīzijas komisija. Mēs varam sacīt, ka draudžu īpašums ir kopīpašums. Īpašs kopīpašuma veids, kuru apsaimnieko tikai un vienīgi cilvēka garīgo vajadzību izpildīšanai. Un ja mēs šeit lasām, ka vajadzētu kādā citā priekšlikumā pateikt, ka, lūk, nevar aplikt ar nodokli tikai to īpašumu, kuru izmanto reliģiskās darbības, sociālās aprūpes vai labdarības veikšanai, tad man jāteic tā: vai jums ir priekšstats par to, ko vispār baznīcā dara? Baznīcai vispār citu mērķu, citu darbības veidu nav!

Man te kolēģi saka tā: “Jā, bet mācītājiem algas?” Draugi, jūs vienkārši neesat informēti par to! Mācītājs, vismaz luterāņu draudzēs, par kurām es zinu, kurš ir mācījies 6 vai 7 gadus ļoti grūtas, ļoti smagas mācības, bieži vien nesaņem pat iztikas minimumu. Viņam nesanāk mēnesī šie 42 lati, un tad, ja no šī nekustamā īpašuma tiktu maksāta alga mācītājam, draudzes ērģelniekam, draudzes svētdienas skolas skolotājam, kas lielākoties strādā par velti... Vai tas būtu kāds grēks vai kāds noziegums... vai mēs saviem ļaudīm darītu ko ļaunu ar to, ka mēs ļautu viņiem ne bagātiem tapt, bet vienkārši normāli dzīvot un normāli izdzīvot?

Tāpēc es aicinu visus pārdomāt. Un ne tikai bailēs no tā, ka draudzes jūs varētu ar sliktu vārdu atcerēties, bet pārdomāt pēc būtības, vai jūs vēlat labu mūsu valsts garīgajai attīstībai, mūsu bērniem, mūsu draudzēm, mūsu vecajiem ļaudīm, kas visvairāk turas pie draudzēm. Es aicinu padomāt un tomēr atstāt iepriekšējo likuma redakciju, ka visu reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu atbrīvo no šī nodokļa. Paldies.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Paldies Aidai Prēdeles kundzei! Viņa mani pārliecināja jau vairākas dienas iepriekš. Es jau biju pieteicies debatēs pašā sākumā, un varbūt šīs diskusijas nemaz nebūtu bijušas... Es savu priekšlikumu atsaucu un aicinu arī citus deputātus neatbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu par 1.panta 4.apakšpunktu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates ir pabeigtas.

Komisijas vārdā - Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs. Godātie deputāti! Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šogad nodoklis nav maksājams. Sākot ar 1999.gada 1.janvāri, reliģisko organizāciju nekustamais īpašums, kuru tās izmanto reliģiskās darbības, sociālās aprūpes vai labdarības veikšanai, arī nav apliekams ar nodokli. Tas nozīmē, ka, ja gadījumā reliģiskajai organizācijai ir veikals vai notiek kāds cits komercdarījums, tad tā maksā nodokli par šo nekustamo īpašumu. Tikai par to! Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu. (Starpsauciens: “Tas nav pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tā kā deputāts Pēterkops savu priekšlikumu atsauca, tad tas nav balsojams. Balsojams ir 7. un 8. - tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Es saprotu, ka tas ir balsojams kopumā.

A.J.Lambergs. Tieši tā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 7. un 8. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 38, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.J.Lambergs. 9.priekšlikums ir saņemts no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas. Komisija to lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.J.Lambergs. 10.priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt 1.panta otro daļu ar 5.1. pantu šādā redakcijā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

A.J.Lambergs. 11.priekšlikums ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums - izslēgt likuma 1.panta otrās daļas 7.punktā vārdus “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es gribu aicināt jūs atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Tas ir radies saziņā ar meža nozares pārstāvjiem, un problēma ir tāda, ka šobrīd likums paredz to, ka ar nodokli neapliek zemi, kuru aizņem krūmāji vai mežu audzes līdz 40 gadu vecumam, ja tur atbilstoši mežierīcības projektiem tiek veikti plānotie mežsaimnieciskie pasākumi. Turklāt šeit ir rakstīts tas, ka šo atvieglojumu var piešķirt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Diemžēl šobrīd šādu Ministru kabineta noteikumu nav, nav arī šādas Ministru kabineta noteiktās kārtības. Līdz ar to šis atvieglojums reāli nedarbojas. Faktiski Ministru kabinets ar savu bezdarbību ir spējis paralizēt arī visu likuma darbību.

Es aicinu Saeimu nobalsot par to, lai Ministru kabinetam atņemtu šajā brīdī iespējas paralizēt likuma darbību un lai būtu iespēja piemērot šos nodokļu atvieglojumus saskaņā ar mūsu pašu - Saeimas gribu.

Es uzskatu, ka tālākie priekšlikumi, kas šeit ir atbalstīti no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas puses, faktiski ierobežo šīs iespējas piemērot nodokļa atlaides par meža zemi, tāpēc es aicinu tos neatbalstīt, bet es aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs. Komisija aicina atbalstīt komisijas spriedumu - noraidīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - svītrot likuma 1.panta otrās daļas 7.punktā vārdus... un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 19, atturas - 17. Nav pieņemts.

A.J.Lambergs. Paldies par atbalstu! 12.priekšlikums ir saņemts no finansu ministra Zīles - izslēgt 7.pantā vārdus “krūmāju vai..” Tas ir iestrādāts atbildīgās komisijas 14. un 15.priekšlikumā. Tāpat arī 13. - deputāta Pēterkopa priekšlikums ir iestrādāts 14. un 15. atbildīgās komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt komisijas 14. un 15.priekšlikumu kopumā!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 12., 13., 14. un 15. priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 16.priekšlikums ir finansu ministra Zīles priekšlikums - izteikt 8.punktu sekojošā redakcijā. Tas ir iestrādāts atbildīgās komisijas 18. un 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 16., 18. un 19.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. 17. priekšlikums.

A.J.Lambergs. 17. ir deputāta Pēterkopa priekšlikums - izteikt 1.panta otrās daļas 8.punktu sekojošā redakcijā. Tātad priekšlikums pēc būtības netika atbalstīts - nav iekļauti masu aktīvās atpūtas centri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Paldies. Ir akceptēts komisijas viedoklis.

A.J.Lambergs. 20.priekšlikums ir deputātes Seiles priekšlikums. Tas ir iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumos - 9. un 10. priekšlikumā, tas ir, jau pieņemtajos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts. Ejam tālāk!

A.J.Lambergs. 2.pants. “Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji”. 21.priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi, jo šis pants nosaka nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju loku un likumā nav vajadzīgs iztirzāt ēku un būvju vai augļudārzu īpašnieku un to tiesisko valdītāju attiecības. Tāpēc komisija nav atbalstījusi deputāta Pēterkopa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt priekšlikuma autors - deputāts Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es mēģināšu motivēt savu priekšlikumu. Situācija šobrīd ir tāda, ka kārtība, kāda ir noteikta likumā par īpašumu reģistrāciju zemesgrāmatā, ir tāda, ka var atsevišķi reģistrēt māju zemesgrāmatā kā īpašumu. Un, protams, atsevišķi var reģistrēt arī zemi. Vairākos gadījumos ir tā, ka zeme pieder vienam īpašniekam un māja pieder kādam citam īpašniekam un abi šie īpašumi ir reģistrēti zemesgrāmatā, un šobrīd, līdz 2000.gadam, nekustamā īpašuma nodokli maksā tikai zemes īpašnieks. Bet nekad nav tā, ka māja atrodas gaisā, tā ir virsū uz šīs zemes un kaut kāds zemes gabals tai ir piesaistīts, kuru tā lieto. Tā tas visbiežāk ir tieši tajos gadījumos, kuros zeme īpašumā ir atjaunota, veicot denacionalizāciju. Tie ir mūsu pašu pilsoņi, kas saņem atpakaļ īpašumā zemi, to reģistrē, un, lai tagad varētu maksāt šo nodokli, protams, pašvaldība šo maksājumu rēķinu izsūta attiecīgajam zemes īpašniekam, bet savukārt zemes īpašnieks nelieto šo zemi un no šīs zemes nekādus ienākumus negūst. Protams, paliek iespēja to panākt tiesas ceļā. Ja nevar vienoties ar šīs zemes pašreizējo lietotāju, tad paliek iespēja to panākt tiesas ceļā. Tiesa piespriež zemes lietotājam noslēgt nomas līgumu ar zemes īpašnieku, lai viņš tam maksā šo nomas maksu, un savukārt no šīs nomas maksas ienākumiem zemes īpašnieks var samaksāt šo nodokli. Bet, ja šādi jautājumi jāatstāj tiesai, tad... Mēs zinām, ka tiesas ir pārslogotas un tas var notikt kāda gada vai pusgada laikā, bet pašvaldība jau rēķinu izsūta šodien. Un, ja tu laikā nesamaksā, tad tev jāmaksā soda nauda. Tāpēc mans priekšlikums ir mēģināt šo situāciju nokārtot tādā veidā, ka, ja nav iespējams vienoties, tādā gadījumā pašvaldība nevis par to soda zemes īpašnieku, kurš varbūt ir bezspēcīgāks, bet šo rēķinu izsūta patiesajam zemes lietotājam, šīs ēkas īpašniekam, kuram šis zemes gabals ir piesaistīts un kurš arī gūst ienākumus no šīs zemes lietošanas.

Tāpēc es lūdzu tomēr manu priekšlikumu atbalstīt, jo tas palīdzētu sakārtot šos jautājumus un nāktu pretim tiem zemes īpašniekiem, kuriem ir šīs problēmas ar zemes lietotājiem. Pēc kāda laika, varbūt pēc pāris gadiem, mēs varētu šo priekšlikumu atcelt, jo tad noteikti būs panākti šie zemes nomas līgumi. Bet, kamēr šo zemes nomas līgumu nav, šobrīd netaisnā situācijā ir nostādīti zemes īpašnieki.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Lamberga kungs.

A.J.Lambergs. Godātie deputāti! Atbildīgā komisija šinī jautājumā konsultējās ar Juridisko biroju. Secinājums ir tāds: ja mēs pieņemtu deputāta Pēterkopa priekšlikumu, patiešām šis likuma pants nebūtu izpildāms. Galu galā taču ir nodokļu rēķins jāsaņem zemes īpašniekam. Pašvaldība nevar sekot līdzi civilattiecībām starp zemes īpašnieku un izmantotāju. Tāpēc ļoti lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Pēterkopa priekšlikumu - papildināt likumprojekta 2.pantu ar piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 27, atturas - 36. Nav pieņemts.

A.J.Lambergs. 4.pants - “Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanas pamatprincipi”. 22.priekšlikums ir finansu ministra Zīles priekšlikums - izteikt 4.panta otro daļu šādā redakcijā. 23. priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums, un arī tas attiecas uz 4.panta otro daļu. Tie abi ir daļēji atbalstīti un iestrādāti atbildīgās komisijas priekšlikumā - 24.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu - 24.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 22. priekšlikumu (finansu ministra Zīles priekšlikumu), 23.priekšlikumu (deputāta Pēterkopa priekšlikumu) un 24. priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 25. priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums - papildināt 4.pantu ar jaunu trešo daļu un izteikt šādā redakcijā. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi, jo Valsts zemes dienestam nav jāveic nekustamā īpašuma ikgadēja novērtēšana, ko šis priekšlikums iesaka, bet pārvērtēšana likuma robežās ir jāveic katrus piecus gadus. Valsts zemes dienests var veikt ikgadēju pārbaudi, ja par to maksā zemes īpašnieks. Lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu par šo ierosinājumu. Paldies. Pieņemts ir komisijas viedoklis.

A.J.Lambergs. 26.priekšlikums ir finansu ministra Zīles priekšlikums - papildināt ceturto daļu... Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 27. priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums. Ja mēs pieņemam finansu ministra Zīles priekšlikumu, tad šis vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ejam tālāk!

A.J.Lambergs. 28. priekšlikums ir finansu ministra Zīles priekšlikums - izslēgt panta piekto daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.J.Lambergs. 29. priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums. Tas ir tāds pats. Tātad abi ir līdzīgi. Abi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts. Bet, godātie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Likumprojekta apspriešanu turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma vārds deputātam Edmundam Grīnbergam. Paziņojums par komisijas sēdi.

E.Grīnbergs (frakcija “Latvijai”).

Cienītie Tautsaimniecības komisijas deputāti! Es aicinu jūs uz komisijas sēdi tūlīt Sarkanajā zālē!

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Indulis Emsis, Andrejs Krastiņš, Andris Tomašūns, Andrejs Panteļējevs, Ģirts Valdis Kristovskis, Pēteris Keišs, Edvīns Inkēns, Indulis Bērziņš, Atis Sausnītis, Ernests Jurkāns, Jānis Mauliņš, Janīna Kušnere, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks beidzies. Lūdzu ieņemt vietas sēžu zālē. Turpinām apspriest likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Komisijas vārdā - deputāts Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

30.priekšlikums ir no deputāta Pēterkopa, un atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Arī 31.priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums. Komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 32.priekšlikums ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums, un atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamais ir 5.pants - “Atvieglojumi nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem”. 33.priekšlikums ir no frakcijas “Latvijai”. Atbildīgā komisija to ir iestrādājusi komisijas priekšlikumā - priekšlikumā nr.35.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 33.un 35.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 34.priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi, jo priekšlikums paplašina nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu loku.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 34.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 35.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 36.priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums izteikt 5.panta piekto daļu šādā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi, jo tiek atcelts nosacījums, ka nodokļa atvieglojumi netiek ņemti vērā, aprēķinot pašvaldības iemaksas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā un izmaksas no tā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 37.priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums. Tas nav atbalstīts, jo Ministru kabinetam vairs nav šādu tiesību.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu. Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 38.priekšlikums ir deputātes Seiles priekšlikums. Atbildīgā komisija to ir iestrādājusi savā priekšlikumā - 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāte Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Labi, ka komisija manu priekšlikumu ir atbalstījusi daļēji, bet mani neapmierina tā daļa... tā daļa ir tāda, ka šis nodokļa atvieglojums par teritorijām, kuras atrodas aizsargājamo objektu skaitā, tiek ievērots tikai no nākamā gada 1.janvāra. Bet jūs jau paši zināt... daudzi deputāti ir saņēmuši gan Gaujas nacionālā parka vēstules, gan zemes īpašnieku vēstules. Zemes īpašnieki uzskata, ka arī šajā gadā tas ir nepamatoti - prasīt no viņiem, no zemes īpašniekiem, nodokli, ja uz šīs zemes ir aizliegta vai arī daļēji ierobežota saimnieciskā darbība. Galvenokārt ir runa par tām mežu platībām, kuras nav cērtamas Gaujas nacionālā parka teritorijā. Nodokļa prognozē pašvaldībām šajā gadā šīs summas ir ierēķinātas, tāpēc pašvaldības nepielieto nodokļa samazinājumu, ko viņas būtu tiesīgas pielietot. Un, lūk, šī iemesla dēļ es tomēr prasu balsojumu par savu priekšlikumu, ka nodokļa prognoze būtu samazināma pašvaldībām jau šajā gadā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs runāt vairs nevēlas. Debates par šo priekšlikumu beidzam. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā, Lamberga kungs?

A.J.Lambergs. Nē, lūdzu nobalsot par komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, deputāte Seile prasa balsojumu par savu priekšlikumu, par tieši tādu tekstu, kādu viņa ir iesniegusi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputātes Seiles priekšlikumu - papildināt 5.pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi tikai daļēji. Lūdzu rezultātu! Kolēģi, nav kvoruma. Lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā. Vēlreiz lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret 38.priekšlikumu - deputātes Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 3, atturas - 28. Nav pieņemts.

A.J.Lambergs. Lūdzu atbalstīt 39.priekšlikumu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Nav iebildumu. Paldies. Tas ir pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamais ir 6.pants - “Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas kārtība”. 40.priekšlikums. Iesniedzis finansu ministrs Zīle. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Arī 41.priekšlikums ir finansu ministra Zīles priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Arī 42.priekšlikums ir finansu ministra Zīles priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 43.priekšlikums arī ir finansu ministra Zīles priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret šo komisijas atzinumu. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamais ir 8.pants - “Nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas kārtība”. 44.priekšlikums ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums izslēgt 8.panta otro daļu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam un piekrīt priekšlikumam svītrot 8.panta otro daļu? Piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts otrajā lasījumā. Lūdzu nobalsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, kolēģi, balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Kolēģi, vienas balss pietrūkst kvorumam. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Vēlreiz balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma nodokli” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts. Lūdzu, Lamberga kungs, jūsu ieteikumus par trešo lasījumu.

A.J.Lambergs. Komisijas vārdā lūdzu priekšlikumus attiecībā uz trešo lasījumu iesniegt līdz šā gada 8.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret Lamberga kunga ierosinājumu? Ir iebildums. Čerāna kungam ir cits priekšlikums.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Lūdzu noteikt 20.aprīli par priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Es domāju, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija varētu arī nestrādāt, neskatīt šo jautājumu sesiju starplaikā, bet pēc tam mēs sanāktu un ar jauniem spēkiem varētu ķerties pie šī jautājuma.

Sēdes vadītājs. 20.aprīli ierosina Čerāna kungs. Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Nav. Nu tad balsosim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņa noteikšanu līdz 20.aprīlim. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 9, atturas - 15. Pieņemts. Paldies.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”, otrais lasījums, arī steidzams. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godātie deputāti! Ņemot vērā to, ka komisija ir saņēmusi 105 priekšlikumus, tā nolēma lūgt jums atcelt likumprojekta steidzamību, lai mēs šo likumprojektu izskatītu tomēr trijos lasījumos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas priekšlikumu - atcelt šim likumprojektam steidzamību? Nav iebildumu. Paldies, varam nebalsot, jo esam vienojušies, ka steidzamība ir atcelta.

A.J.Lambergs. Paldies, Čepāņa kungs! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.3785-b - likumprojektu “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” otrā lasījumā.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Juridiskā biroja 1.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 2.priekšlikums ir saņemts no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Skatīsim nākamo! Pirmā nodaļa, vispārīgie noteikumi, 1.pants. 3.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt svītrot 1.panta otro teikumu? Piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 2.pants, 4.priekšlikums, ko iesniedzis finansu ministrs Roberts Zīle - izteikt 2.panta 1.punktu šādā redakcijā... turpmāk kā tekstā. Komisija ir atbalstījusi, bet iestrādājusi to savā priekšlikumā nr.5.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 4. un 5.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemti.

A.J.Lambergs. 6.priekšlikums ir saņemts no finansu ministra Roberta Zīles - izteikt 2.panta 3.punktu sekojošā redakcijā, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret komisijas atzinumu. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamais ir 3.pants. Par 3.pantu ir saņemti četri priekšlikumi - 7. ir no Juridiskā biroja, 8. ir no finansu ministra Roberta Zīles, 9. ir no Juridiskā biroja un 10. arī ir no Juridiskā biroja. Tie visi ir atbalstīti un iestrādāti atbildīgās komisijas 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 3.panta 1., 2. un 3.punkta redakcijai, ko akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamais ir 4.pants. 12.priekšlikums saņemts no finansu ministra Roberta Zīles - pantā aiz vārdiem “nokārtot savus parādus” ievietot vārdu “saistības”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Un arī 13. komisija ir atbalstījusi, tādēļ jautāju: “Vai deputāti piekrīt likumprojekta 4.panta redakcijai?” Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 14. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ierosina izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā... Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 15. un 16.priekšlikums ir līdzīgi. 15. ir saņemts no Juridiskā biroja, to komisija ir atbalstījusi, un 16. ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums. Komisija uzskatīja, ka precīzāku tekstu ierosinājis Juridiskais birojs. Līdz ar to ir atbalstīts Juridiskā biroja, bet nav atbalstīts finansu ministra Roberta Zīles teksts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 15. un 16.priekšlikumu un līdz ar to par 4.panta 3.punkta redakciju? Piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 17. ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums - svītrot 4.panta otro daļu, bet komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai varam jautājumu izvirzīt tā: vai jūs piekrītat komisijas atzinumam par 17., 18. un 19. priekšlikumu, kuri pēc būtības ir savstarpēji saistīti, un tam, kā komisija ir ierosinājusi to izteikt savā priekšlikumā? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamais ir par 5.pantu - tā ievadu izteikt šādi: “Pašvaldību finansu stabilizācija ir veicama izmantojot...” un tālāk kā tekstā. 20.priekšlikums ir saņemts no finansu ministra Roberta Zīles par 5.panta ievadu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 21.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 22. ir saņemts no finansu ministra Roberta Zīles - 2.punktā izdarīt izmaiņas. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Par šo jautājumu vēlas runāt deputāts Jānis Bunkšs - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamā Saeima! Šo finansu ministra priekšlikumu es aicinu neatbalstīt. Es varu varbūt saprast Finansu ministrijas viedokli tādā ziņā, ka Finansu ministrija skatās šo likumprojektu no ļoti šaura - tikai no finansu vadības viedokļa, ar to saprotot, ka šis likums regulē tikai to 8 miljonu latu sadalīšanu, kas ir paredzēti šāgada budžetā. Taču tas nav tā! Šim likumam ir jānosaka arī kārtība, kādā pašvaldības veic virkni pasākumu, un šie pasākumi var būt ne tikai saistīti tieši ar pašvaldību finansu resursu vadību. Šeit ir jābūt iekļautiem arī tiem pasākumiem, kuri veicina finansu situācijas uzlabošanu, un, ja mēs ierakstām šos konkrētos priekšlikumus šajā 5. panta otrajā daļā, tad tas saistībā ar likumu uzliek pašvaldībai pienākumu arī šajos minētajos gadījumos meklēt risinājumu.

Šis likums nav tik šaurs, ka mums šeit būtu jāskata tikai finansu vadības instrumenti un cits nekas. Tāpēc es šo finansu ministra priekšlikumu aicinu neatbalstīt un Saeimu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - pie frakcijām nepiederošs deputāts, Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Vītols (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Savukārt Finansu ministrija uzskata, ka šis likums nedrīkst būt tik izplūdis un tik nekonkrēts. Tā uzskata, ka šim likumam ir jāregulē konkrētas finansu lietas no finansu vadības viedokļa. Mēs uzskatām, ka šajā likumā nevajadzētu runāt par pašvaldību apvienošanos, par pašvaldību uzņēmumu privatizāciju, par nodokļu regulēšanu un šo nodokļu iekasēšanas uzlabošanu. Šeit ir precīzi jārunā par tiem finansu resursiem, kuri ir izmantojami pašvaldību finansu stabilizācijai. Pie tam 5. pants ir saistīts arī ar 6. pantu, kuru ministra kungs piedāvā svītrot, un viņš to dara pilnīgi pamatoti, jo tas nenosaka avotus, no kuriem pašvaldības varētu aizņemties līdzekļus, un tādējādi šeit parādās iespējas dažādām manipulācijām.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo finansu ministra nostāju un šo 22. priekšlikumu balsot tā, kā to ir nobalsojusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Lamberga kungs.

A.J.Lambergs. Lūdzu nobalsot par 22. priekšlikumu, atbalstot finansu ministra Roberta Zīles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 22. priekšlikumu, ko izteicis finansu ministrs Zīles kungs, - izteikt 2. punktu šādā redakcijā... Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 4... Atvainojiet, nav kvoruma!

Godātie kolēģi! Ir jāpiedalās balsošanā! Tikai 45 deputāti balso un gandrīz tikpat daudz nebalso.

Lūdzu balsot vēlreiz! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 22. priekšlikumu! Komisija to ir atbalstījusi. Daži deputāti debatēs aicināja to neatbalstīt. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 5, atturas - 16. Priekšlikums ir pieņemts.

A.J.Lambergs. Paldies par atbalstu!

23. priekšlikums. To iesniedzis finansu ministrs Roberts Zīle - izteikt 2. punktu sekojošā redakcijā... Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 24. un 25. priekšlikums ir saistīti. Finansu ministrs Roberts Zīle 24. priekšlikumā lūdz izteikt 3. punktu sekojošā redakcijā... Komisija to ir atbalstījusi un iestrādājusi savā 25. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 24. un 25. priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Tālāk ir otrā nodaļa - “Pašvaldību finansu stabilizācijai izmantojamie valsts naudas līdzekļi”. 26. priekšlikums. Atbildīgā komisija to ir ieteikusi strīpot.

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie kolēģi, vai piekrītat svītrot otrās nodaļas virsrakstu, mainot pārējo nodaļu numerāciju? Piekrītam. Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamais ir 6. pants.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet... Debatēs vispirms vēlējās runāt kolēģis Kārlis Čerāns. Mēs nākošo, Čerāna kungs, vēl neapspriežam, mēs apspriežam šo, bet debatēs jūs jau esat pieteicies. Nu kā es to varēju izzīlēt?... Mēs virzāmies normālā darba tempā, un, ja cilvēki vēlas strādāt, tad viņi šim tempam var izsekot. Lūdzu, Lamberga kungs!

A.J.Lambergs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta? Paldies.

A.J.Lambergs. 6. pants. 27. priekšlikums. Finansu mnistrs Roberts Zīle ierosina svītrot likumprojekta 6. pantu. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Par to runās deputāts Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis finansu ministra priekšlikums aicina svītrot 6. pantu, kur pateikts, kas ir pašvaldību finansu stabilizācijas fonds, tātad to pantu, kurš nosaka šī fonda izveidošanu. Es domāju, ka šāds fonds varētu būt lietderīgs šajā stabilizācijas procesā, un tāpēc aicinu finansu ministra priekšlikumu neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti, arī šis ir viens no pantiem, kas ir būtisks šā likuma realizēšanai. Arī es aicinu neatbalstīt finansu ministra priekšlikumu - svītrot šo likumprojekta pantu. Es paskaidroju, ka šajā gadījumā šādu fondu ir paredzēts veidot kā uzkrājumu fondu. Šis likumprojekts ir paredzēts ne tikai vienam gadam, principā tas varētu darboties, teiksim, 5 gadu periodā, kamēr tiek pārvarētas tās grūtības, kuru dēļ viena daļa pašvaldību faktiski ir nonākusi maksātnespējas situācijā. Līdz ar to līdzekļi šo problēmu risināšanai būtu atrodami ne tikai valsts budžetā, bet no valsts puses būtu veicami arī citi pasākumi. Tāpēc šis pants, manā skatījumā, būtu saglabājams likumprojektā, bet finansu ministra priekšlikums - noraidāms.

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Es aicinu atbalstīt finansu ministra nostāju un izslēgt no šī likuma 6. pantu. Es uzskatu, ka, nobalsojot 5. panta redakciju, mēs esam precīzi noteikuši resursus, kuri var tikt izmantoti pašvaldību finansu stabilizācijai, līdz ar to, atstājot 6. pantu esošajā redakcijā, šeit veidojas pretrunas starp 5. un 6. pantu.

Otrkārt. Finansu ministrija uzskata, ka nav nepieciešams veidot atsevišķu fondu, kur atkal būs fonda darbinieki, kur strādās cilvēki, kuri, teiksim, viens otram dos padomus, kur šo naudu ieguldīt, lai tā nes pēc iespējas lielākus procentus. Mēs šeit runājam konkrēti par precīzu valsts atbalstu stabilizācijas aizdevumu veidā, nevis par ko citu.

Tāpēc es aicinu šo un arī nākamo finansu ministra priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - frakcija “Latvijai”.

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Godājamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt finansu ministra Zīles priekšlikumu, jo tad iznāk tā, ka nodibina stabilizācijas fondu un sola, bet visu naudu paņem nost un valsts nemaz nepiedalās pašvaldību stabilizācijā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Lamberga kungs.

A.J.Lambergs. Godātie kolēģi! 5. pantu mēs jau pieņēmām... Ja mēs neatbalstām finansu ministra Roberta Zīles ieteikumu, tad tiešām rodas konflikts starp 5. un 6. pantu, un līdz ar to likums nav sakārtots. Fonds netiek veidots, jo šie līdzekļi netiek pārskaitīti no gada uz gadu, bet tiek izmaksāti tiešā ceļā no valsts kases. Taču tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka nebūs naudas stabilizācijas fondā, kuru nosaka katru gadu valsts budžets.

Lūdzu atbalstīt finansu ministra Roberta Zīles 27. priekšlikumu - strīpot šī likumprojekta 6. pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 15, atturas - 11. Ir pieņemts priekšlikums.

A.J.Lambergs. Nākamais ir 7. pants, 28. priekšlikums, ko iesniedzis finansu ministrs Roberts Zīle. Situācija ir tāda pati. Lūdzu atbalstīt finansu ministru un svītrot likumprojekta 7. pantu!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šim priekšlikumam? Nav balsojams. Paldies.

A.J.Lambergs. Nākamā ir trešā nodaļa - “Pašvaldību finansu stabilizācijas pieteikšanas procedūra”. 8. pants. 29. ir atbildīgās komisijas priekšlikums - pārvietot 8. panta pirmo daļu pēc 8. panta otrās daļas. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.J.Lambergs. 30. ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums - svītrot 8. panta pirmās daļas 4. punktu, jo tā ir tiesas kompetence, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 31. priekšlikums ir finansu ministra Roberta Zīles ierosinājums - izteikt 8. panta otro daļu šādi... Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti atbalsta? Pieņemts.

A.J.Lambergs. 32. priekšlikums ir saņemts no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas - papildināt pantu ar trešo daļu sekojošā redakcijā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta? Pieņemts.

A.J.Lambergs. 9. pants. 33. priekšlikums, ko iesniedzis finansu ministrs Roberts Zīle, attiecas arī uz 10. pantu - svītrot 9. un 10. pantu, jo tie ir pretrunā ar šā likumprojekta 8. pantu, kas nosaka, ka stabilizācijas pieteikumu sagatavo dome un ka viens no stabilizācijas projekta ierosinātājiem ir domes priekšsēdētājs, nevis šā projekta sagatavotājs. Bez tam dome vēl nav pieņēmusi lēmumu par ierosinājuma apstiprināšanu vai noraidīšanu. Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu - svītrot 9. un 10. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt svītrot 9. un 10. pantu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 11. pants. Ir trīs priekšlikumi: 34. saņemts no finansu ministra Roberta Zīles, 35. - no Juridiskā biroja un 36. - no atbildīgās komisijas. Abi iepriekšējie ir atbalstīti un iestrādāti komisijas 36. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 34., 35. un 36. priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamie ir 37. un 38. priekšlikums. 37. ir saņemts no Juridiskā biroja, bet 38. - no atbildīgās komisijas. Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts atbildīgās komisijas 38. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas atzinumam par 37. un 38. priekšlikumu piekrīt? Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Ar 39. un 40. ir līdzīgi. 39. saņemts no finansu ministra Roberta Zīles - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā... Komisija to ir atbalstījusi un iestrādājusi savā 40. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 39. un 40. priekšlikumu un līdz ar to arī par likumprojekta 9. panta redakciju? Piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 41. priekšlikums ir saņemts no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, kura iesaka pirms 12. panta sākt nodaļu “Stabilizācijas projekts un tā saskaņošana”. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta trešās nodaļas nosaukumam - “Stabilizācijas projekts un tā saskaņošana”? Pieņemts.

A.J.Lambergs. 12. pants. 42. priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz izteikt 12. pantu sekojošā redakcijā... Lūdzam to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.J.Lambergs. 13. pants ir nākamais. Ir trīs priekšlikumi. 43. ir atbildīgās komisijas, 44. - finansu ministra Roberta Zīles, bet 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Abi - finansu ministra un Juridiskā biroja priekšlikumi ir iestrādāti atbildīgās komisijas 43. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie kolēģi, vai piekritīsim svītrot likumprojekta 13. pantu? Ja tam piekrītam, tad pārējie priekšlikumi par 13. pantu vairs nav skatāmi. Piekrīt. Paldies. Pants tiek svītrots.

A.J.Lambergs. Paldies.

14. pants. Arī te ir trīs priekšlikumi. 46. - ir saņemts no Juridiskā biroja un tas ierosina precizēt 3. punktu, 47. - Juridiskā biroja priekšlikums ierosina 5. punktā aizstāt vārdus.... un turpmāk kā tekstā, bet 48. ir atbildīgās komisijas ierosinājums. Abi šie Juridiskā biroja priekšlikumi ir iestrādāti komisijas 48. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Jā. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 11. panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai: “Stabilizācijas projekts ietver...” un tālāk seko visi seši apakšpunkti. Piekrīt? Pieņemts.

A.J.Lambergs. 15.pants. 49.prieklikums. Budceta un finansu (nodokļu) komisija iesaka izslēgt 15.pantu, jo tas daļēji jau ir ietverts 42.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai piekrītat priekšlikumam svītrot likumprojekta 15.pantu? Komisija to ierosina. Deputāti piekrīt. Pants tiek svītrots.

A.J.Lambergs. Ceturtā nodaļa - “Stabilizācijas projekta saskaņošana”. 16.pants. 50.priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz izteikt 16.pantu šādā redakcijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Runāt vēlas Jānis Bunkšs - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamā Saeima! Šis nu atkal ir viens priekšlikums, kuru nevajadzētu atbalstīt. Šobrīd it sevišķi aktuālo šādas pastāvīgas komisijas, kura principā ir konsultatīva rakstura, pastāvēšanas nepieciešamību nosaka tas, ka Saeima ir balsojusi par veselu virkni priekšlikumu, par kuriem es agrāk runāju, un Saeima diemžēl Finansu ministrijas nostāju ir apstiprinājusi, tādā veidā radot pamatotas bažas Pašvaldību savienībai. Pagājušajā sēdē jūs visi saņēmāt Pašvaldību savienības priekšsēža parakstītu vēstuli, kurā tika paustas bažas tieši par to, ka valstī joprojām turpinās finansu centralizācija. Ja mēs paskatāmies uz 18. vai 17.priekšlikumu, tad mēs redzam, ka visi šīs stabilizācijas līdzekļi un vispār stabilizācijas process paliek tikai finansu ministra pārziņā. Es domāju, ka šāda situācija nebūtu pareiza un ka vismaz konsultatīva padome (kā tas ir iestrādāts 16.pantā; precizējumi par šīs padomes raksturu varētu būt trešajā lasījumā), ir saglabājama. Tas tomēr dotu iespēju šo procesu un šo procedūru, stabilizācijas aizdevuma piešķiršanu, padarīt pietiekami “caurspīdīgu”, dotu iespēju pieaicināt šī pieprasījuma izskatīšanā vai šo līdzekļu piešķiršanā arī ieinteresētās pašvaldības un kontrolēt, kā šie līdzekļi tiek izmantoti. Tādēļ es kārtējo reizi aicinu noraidīt un neatbalstīt 50.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Finansu ministra vārdā es aicinu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvāto priekšlikumu, kurš neaizliedz, Bunkša kungs, finansu ministram veidot komisijas, kādas vien tik viņam patīk veidot, ieskaitot arī jūsu minēto un šī panta otrajā daļā minēto komisiju. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot šo priekšlikumu, iebilda pret 16.panta pirmajā daļā minēto saskaņošanas procedūru. Mēs uzskatām, ka saskaņošana ir pati neskaidrākā no visām iespējamajām procedūrām. Nav iespējams pateikt, kā šī saskaņošana ir saprotama un kā tā notiek. Tādēļ ir piedāvāta 12.panta redakcija, kur ir pateikts, kurš konkrēti - šajā gadījumā tas ir finansu ministrs - izskata šo pašvaldības akceptēto stabilizācijas projektu. Un nākamajos pantos jau ir pateikts, kas notiek, ja viņš nepiekrīt šādam projektam. Tā ka es lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - 50.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre - frakcija “Latvijai”.

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, jo iznāk tā, ka visu par līdzekļiem šajā fondā nosaka tikai finansu ministrs un pašvaldības neko nevar iespaidot. Tā ka balsojiet, lūdzu, “pret”.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Lamberga kungs.

A.J.Lambergs. Šis ir ļoti nopietns priekšlikums. Lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - 50.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 50.priekšlikumu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina izteikt 16.pantu tādā redakcijā. Pēc jaunās numerācijas tas ir 12.pants. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 21, atturas - 14. Nav pieņemts.

A.J.Lambergs. Nākamais ir 17.pants. 51.priekšlikums. Finansu ministrs Roberts Zīle ierosina svītrot 17.pantu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu. Pants ir atrunāts citur - 18.pantā un 55.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 17.pantu. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 18.pants. 52.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru ir atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un iestrādājusi savā priekšlikumā - 53.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 52. un 53.priekšlikumu. Līdz ar to priekšlikums par 13.panta (pēc jaunās numerācijas) otro daļu ir pieņemts.

A.J.Lambergs. 19.pants. 54.priekšlikums. To ir iesniedzis finansu ministrs Roberts Zīle. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot likumprojekta 19.pantu. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 55.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 14.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 20.pants. 56.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka izteikt 20.pantu šādā redakcijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt arī 15. panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 21.pants. 57.priekšlikums. Finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums - svītrot 21.pantu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu. Izslēdzot šo pantu, tiek vienkāršota procedūra.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot likumprojekta 21.pantu (pēc vecās numerācijas). Pieņemts.

A.J.Lambergs. 22.pants. 58.priekšlikums. Finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums. Iesaka svītrot 22.pantu. Atbildīgā komisija ir šo priekšlikumu atbalstījusi, jo 5.pants ir mainīts un vairs neattiecas uz likumprojekta jauno tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot likumprojekta 22.pantu (pēc vecās numerācijas). Pieņemts.

A.J.Lambergs. Piektā nodaļa - “Stabilizācijas aizdevums”. 23.pants. 59.priekšlikums - finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums. Iesaka svītrot 23.panta pirmo daļu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 60.priekšlikums. Juridiskais birojs iesaka 23.pantā vārdu “ikgadējā” aizstāt ar vārdu “gadskārtējā”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 24.pants. Ir divi atbildīgās komisijas priekšlikumi. 61.priekšlikums ir papildināt 24.pantu ar jaunu pirmo daļu, un 62.priekšlikums ir izteikt 24.panta sākumdaļu šādā redakcijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem, līdz ar to piekrīt 17.panta (pēc jaunās numerācijas) pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 25.pants. 63.priekšlikums - finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums. Iesaka izteikt 25.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 26.pants. 64.priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz izteikt 26.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 65.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. 66.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Abi divi runā par 26.panta otro daļu, un Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 66.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 19.panta (pēc jaunās numerācijas) otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 27.pants. Ir divi priekšlikumi. 67.priekšlikums - Juridiskais birojs ierosina papildināt 27.panta pirmo daļu pēc vārdiem “finansu ministrs” ar vārdiem “pieņemot motivētu lēmumu”. Un ir arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - 68.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 68.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 20.panta (pēc jaunās numerācijas) pirmās daļas redakcijai. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 69.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Priekšlikums ir atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Sestā nodaļa - “Valsts garantijas pašvaldību aizņēmumiem”. 28.pants. 70.priekšlikums - finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums svītrot 28.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt priekšlikumam svītrot 28.pantu.

A.J.Lambergs. Septītā nodaļa - “Valsts budžetā paredzētie līdzekļi”. 29.pants. 72.priekšlikums. Finansu ministrs Roberts Zīle ierosina svītrot 29.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot šīs nodaļas virsrakstu.

A.J.Lambergs. 30.pants. 73.priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz...

Sēdes vadītājs. Piedodiet, vai mēs izskatījām 72.priekšlikumu - svītrot 29.pantu? Neizskatījām.

A.J.Lambergs. Es atvainojos. 72.priekšlikums ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums svītrot 29.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot likumprojekta 29.pantu (pēc vecās numerācijas)? Piekrīt. Pieņemts. Un komisija ierosina svītrot arī 30.pantu. Deputāti piekrīt.

A.J.Lambergs. 31.pants. 74.priekšlikums. Juridiskais birojs iesaka 31.pantā vārdus “pēc kārtējā valsts budžeta apstiprināšanas” aizstāt ar vārdiem “pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas”. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 31.panta (pēc vecās numerācijas) redakcijai. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Astotā nodaļa - “Pašvaldības uzraudzība finansu stabilizācijas laikā”. Ir divi priekšlikumi - 75.priekšlikums ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums, un 76.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Finansu ministra priekšlikums ir iestrādāts komisijas priekšlikumā - 76.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Piedodiet, vēlas runāt Jānis Bunkšs - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Šajā vietā par šo likumprojektu man jāsaka: kas nu par traku, tas par traku! Līdzīgs likums beidza darboties šā gada sākumā Somijā. Šāda līdzīga likuma nepieciešamību Somijā izraisīja ekonomiskā krīze, kas radās pēc Padomju Savienības sabrukuma. Taču tā pieeja, kādu realizē Somijas centrālā valdība šobrīd, krasi atšķiras no tā, ko mēs taisāmies darīt savā valstī. Somi vienkārši ar šo likumu nāca pašvaldībām pretī, nāca tām palīgā un piešķīra papildu līdzekļus, tad katrā gadījumā šī palīdzība tika realizēta tādā veidā, ka saglabāja pašu pašvaldības principu. Šajā gadījumā ar šādu priekšlikumu mēs ļoti rupji iejaucamies pašvaldību pašu budžeta veidošanas procedūrā, un, ja Saeima par šo priekšlikumu nobalsos, pret ko es kategorisku iebilstu, tādā gadījumā likumprojekta autoriem, es domāju, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, ir steidzīgi jāgatavo grozījumi likumā par pievienošanos Eiropas pašvaldību hartai un jāizdara kārtējie izņēmumi, kurus Latvija nav akceptējusi.

Es aicinu noraidīt 75. un 76.priekšlikumu, tādā redakcijā, kādā tie šeit ir piedāvāti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Uldis Veldre - frakcija “Latvijai”.

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Godājamie kolēģi! Arī es lūdzu noraidīt 75. un 76.labojumu, jo iznāk tā, ka mēs paši savām rokām praktiski likvidējam pašvaldības un radām ļoti smagu stāvokli tām. Lūdzu, balsojiet “pret”!

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Lamberga kungs!

A.J.Lambergs. Godātie kolēģi! Ko prasa finansu ministrs? To, ka “pēc stabilizācijas projekta uzsākšanas, pašvaldībai saņemot stabilizācijas aizdevumu, konti tiek atvērti Valsts kasē.” Es nesaprotu, kas tur ir ļauns.

Lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu - 76.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lai būtu skaidrs! Daļa deputātu iebilda pret 76.priekšlikumu, ko iesniegusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija,- likumprojekta tekstu papildināt ar jaunu pantu jums iesniegtajā redakcijā. Tur ir pirmā daļa ar diviem punktiem.

Balsojam vispirms par to. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 31, atturas - 12. Šis priekšlikums nav pieņemts.

A.J.Lambergs. 32.pants. 77.priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz papildināt 32.pantu ar jaunu 1.punktu šādā redakcijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 78.priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz papildināt 32.pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 33.pants. 79.priekšlikums. Juridiskais birojs iesaka 33.panta 4.punktā vārdu “pieprasīt” aizstāt ar vārdu “ierosināt”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Tālāk!

A.J.Lambergs. 80.priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz izteikt 33.panta 5.punktu šādā redakcijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Pēc tam ir divi priekšlikumi - 81. un 82. priekšlikums. 81. priekšlikums ir no finansu ministra Roberta Zīles, otrs ir no atbildīgās komisijas. Abi divi iesaka papildināt 33.pantu ar jaunu punktu. Roberta Zīles priekšlikums ir iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 82.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 83.priekšlikums - finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums papildināt 33.panta pirmo daļu ar 6.punktu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 34.pants. Priekšlikumu nav. 35.pants. 84.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izslēgt 35.panta pēdējo teikumu. Atbildīgā komisija to neatbalsta, jo ir jautājums: kas maksās par pašvaldību uzraugu darbību - valsts vai pašvaldība? Atbildīgā komisija uzskata, ka pašvaldībām ir jāmaksā. Ja viņas pieprasa stabilizācijas naudu, tad viņām arī jāmaksā par izdevumiem šā uzrauga atalgojumam. Lūdzu neatbalstīt 84. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Jānis Bunkšs - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums būtu jāatbalsta kaut vai tā iemesla dēļ, ka... Ja jūs palasāt 35.panta redakciju, tad redzat, ka pirmais teikums ir pretrunā ar otro teikumu. Principā. Vai nu šo pašvaldības uzraugu finansē no valsts budžeta līdzekļiem, vai to veic pašvaldība. Līdz ar to, ka šī pretruna starp vienu un otru teikumu, manuprāt, šeit ir acīm redzama, ir ļoti loģisks Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums šo neloģiskumu izslēgt, tāpēc es aicinu atbalstīt 84.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Ja kāda pašvaldība tiek iesaistīta šajā stabilizācijas procesā, tas nozīmē, ka šai pašvaldībai ir vajadzīga palīdzība. Acīmredzot tā nebūs tā labākā palīdzība, ko viņai varēs dot, ja viņai uzliks kādu pašvaldības uzraugu, jeb pašvaldības stabilizācijas uzraugu, kura alga pēc tam būs jāmaksā no pašvaldības līdzekļiem. Faktiski tie izdevumi, kas valstij būs radušies sakarā ar šī uzrauga uzturēšanu, būs jākompensē no pašas pašvaldības budžeta līdzekļiem. Tas acīmredzot nebūtu pareizi, un tāpēc es aicinu atbalstīt šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, lai šī stabilizācijas uzrauga alga tiktu maksāta no valsts budžeta līdzekļiem.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Lamberga kungs!

A.J.Lambergs. Lūdzu nobalsot par 84. priekšlikumu - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu izslēgt 35.panta pēdējo teikumu. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 7, atturas - 9. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 36.pants. Priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.J.Lambergs. Pārejas noteikumi. 85.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu. Diemžēl atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Vai piekrītat atbildīgās komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.J.Lambergs. 86. un pēdējais priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt pārejas noteikumu 3.punktu šādā redakcijā... Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Līdz ar to esam izskatījuši šo likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts. Lūdzu izteikt apsvērumus par trešo lasījumu.

A.J.Lambergs. Paldies. Atbildīgās komisijas vārdā lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz šā gada 8.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto datumu - 8.aprīli? Nav. Paldies. Pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms skatām nākamo darba kārtības jautājumu, informēju, ka esam saņēmuši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedra Bāna kunga parakstītu dokumentu, kurā viņš lūdz: “Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, svītrot no darba kārtības 54.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā””. Tas nav apspriežams, tādēļ ka komisija pati to vada, gatavo un ziņo un pati arī ierosina svītrot. Tātad darba kārtības 54. jautājums no šīsdienas un rītdienas sēdes tiek svītrots.

Nākamais darba kārtības jautājums ir 46. punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību””. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3954 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību””. Trešais lasījums.

Komisija iesniegumus nav saņēmusi, līdz ar to lūdzu nobalsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Dzelzceļa likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godājamais priekšsēdētāj! Augsti godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3977-b. Tātad tas ir likumprojekts “Dzelzceļa likums”. Trešais lasījums. Tas ir izskatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā 3. un 10.martā.

1.priekšlikums ir 4.pantā, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Tas iesaka mainīt panta nosaukumu. Atbildīgā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 4.panta nosaukumu “Dzelzceļa infrastruktūra” nav. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 2.priekšlikums. Juridiskais birojs lūdz mainīt 5.panta otrās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim atzinumam piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 3.priekšlikums. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs iesaka otro daļu izteikt citā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. Man šeit ir nedaudz jāpasaka, ka lappuses labajā pusē šajā pantā ir izlaists teikums, kas nav pārrakstīts no kreisās puses. Tā ka šeit Sekretariātam vajadzētu šo neesošo teikumu ierakstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

J.Ābele. 4.priekšlikums. Ierosina deputāts Dinēvičs un lūdz mainīt 3.panta redakciju. Tas daļēji ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 9.panta trešās daļas redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 5.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. To mēs esam jau akceptējuši.

J.Ābele. Paldies. 6...

Sēdes vadītājs. Ābeles kungs, mēs esam akceptējuši 5., tagad 6. ...

J.Ābele. 6. priekšlikumā deputāts Dinēvičs ierosina mainīt 10.panta nosaukumu. Atbildīgā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 10.panta - “Dzelzceļa infrastruktūras fonds” - nosaukumam. Pieņemts.

J.Ābele. 7.priekšlikums. Deputāts Dinēvičs ierosina mainīt panta redakciju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ābele. 8.priekšlikums. Līdzīgs ierosinājums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ābele. 9.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 10.pantu citā redakcijā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. Arī 10.pantā atbildīgā komisija ierosina mainīt atsevišķus vārdus. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 11.priekšlikums. Dinēvičs ierosina mainīt 10.panta ceturtās daļas redakciju. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 12.priekšlikums. Deputāts Dinēvičs ierosina mainīt 10.panta piektās daļas redakciju. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 13.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina mainīt 14.panta pirmās daļas redakciju. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 11.panta pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

J.Ābele. 14.priekšlikums. Deputāts Dinēvičs ierosina 12.pantā aizstāt vārdus. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav. Pieņemts.

J.Ābele. 15.priekšlikums. Deputāts Dinēvičs ierosina papildināt pantu ar jauniem vārdiem. Komisija daļēji to atbalstīja un ietvēra 16.priekšlikumā, kas izteikts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 15. un 16. priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 17.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 14.panta otrajā daļā vārdus. Atbildīgā komisija doto priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ābele. 18.priekšlikums. Deputāts Dinēvičs ierosina papildināt 14.panta trešo daļu. Komisija daļēji priekšlikumu atbalstīja un iestrādāja 19. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus pret komisijas atzinumu par 18. un 19.priekšlikumu neceļ. Pieņemts.

J.Ābele. 20. ir deputāta Dinēviča priekšlikums, kas daļēji ir atbalstīts un iestrādāts 21. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 20. un 21.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Ābele. 22.priekšlikums. To ierosina deputāts Dinēvičs - aizstāt 15.panta pirmajā daļā vārdu “satiksmes” ar vārdu “zemkopības”. Šeit ir jāpaskaidro, jo likuma par valsts un pašvaldības zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatā 8.pantā noteikts, ka uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā tiek ierakstītas valstij piederošās zemes, ko aizņem valsts transporta uzņēmumi, tātad valdījumi, valdījumā esošās būves un zemes, kas nepieciešamas to uzturēšanai. Līdz ar to atbildīgā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Ābeles kungs, runājiet ar auditoriju. Man teksts ir priekšā, es ļoti uzmanīgi sekoju jums līdzi. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 22.priekšlikumu? Deputāti piekrīt. Tas ir pieņemts.

J.Ābele. 23.priekšlikums. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Pētersons ierosina izteikt 15.panta ceturto daļu citā redakcijā. Atbildīgā komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Vēlas runāt deputāts Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu lūgt jūs pievērst uzmanību tam, kādai panta redakcijai tagad mūs aicina piekrist. Ar ko šī redakcija atšķiras no tās, kas ir pieņemta otrajā lasījumā? Jautājums šeit ir par to, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības šķērsot zemes nodalījuma joslai piegulošo tam nepiederošo zemes gabalu, ja tas nepieciešams, lai piekļūtu infrastruktūras objektiem. Tiktāl viss būtu skaidrs. Šis teikums ir bijis gan otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā, gan arī palicis uz trešo lasījumu kā komisijas piedāvātā redakcija. Bet kas ir izsvītrots ārā? Izsvītrots ārā ir otrais un trešais teikums, kur ir rakstīts, ka tas darāms, iepriekš saskaņojot savu darbību ar šī zemes gabala īpašnieku un saudzīgi izturoties pret viņa īpašumu. Un ka, ja dzelzceļa pārvaldītājs nespēj vienoties ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku, strīdu izšķir tiesa. Es domāju, ka mums nevajadzētu šeit atļaut šo dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja patvaļu, ka mums tomēr vajadzētu noteikt, ka viņam ir šīs piekļūšanas iespējas jāsaskaņo ar zemes gabala īpašnieku, un jo sevišķi svarīgi ir tas, ka ir saudzīgi jāizturas pret viņa īpašumu. Un, ja vienošanās netiek panākta, tad strīds tiešām ir jāizšķir tiesā. Pēc tam tālāk ir vēl citos pantos noteikumi, kas šīs tiesības dod un reglamentē šo kārtību. Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo Satiksmes ministrijas valsts sekretāra priekšlikumu. Lai paliek šis saskaņojums ar zemes gabala īpašnieku un strīda izšķiršana tiesā beigās.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Godātie kolēģi, tā kā vēlas runāt Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs - viņam ir iespēja caur elektronisko iekārtu pieteikties -, viņam tiek dots vārds. Pēteris Elferts. Lūdzu!

P.Elferts (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Satiksmes ministrijas valsts sekretāra priekšlikums ir pēc būtības redakcionāls, jo šādas tiesības ir noteiktas Civillikumā. Vienkārši ir novērsta liekvārdība, jo arī tajā gadījumā, ja izņem ārā to pēdējo teikumu - ka strīdu izšķir tiesa -, tiesai vienmēr būs šādas tiesības. Manuprāt, tas ir tikai redakcionāls labojums, kas novērš liekvārdību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Ābeles kungs, vai vēlaties ko teikt komisijas vārdā vai balsosim?

J.Ābele. Noklausījies debatētāju izteikumus, es tomēr aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu, jo tas tomēr ir vairāk vai mazāk sakārtots likumiem atbilstošā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Satiksmes ministrijas valsts sekretāra priekšlikumu (nr.23), teksts jums ir redzams. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 3, atturas - 16. Pieņemts.

J.Ābele. 24.priekšlikums. Deputāts Kazāks ierosina papildināt 17.pantu ar jaunu piekto, sesto, septīto, astoto, devīto, desmito un vienpadsmito daļu. Atbildīgā komisija izskatīja šo priekšlikumu un to neatbalstīja, jo tieši šī likumprojekta 38.pantā “Paaugstinātās bīstamības josla” ir norādīts, ka šajā joslā var atrasties tikai dzelzceļa darbinieki.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Kolēģa Kazāka priekšlikumu būtību jūs redzat mūsu izskatāmā dokumenta 17.un 18.lappusē, bet viņš par saviem priekšlikumiem vēlas runāt pats. Jānis Kazāks - frakcija “Latvijai”.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais Prezidij! Dārgie kolēģi! Šo manis piedāvāto variantu izskatīja arī Tautsaimniecības komisijas sēdē, un tiešām redzējām nelielas saskares ar 20.pantu, nevis ar 38.pantu. Manuprāt, varētu arī it kā atteikties no šī varianta, kādu es piedāvāju, bet, izanalizējot dziļāk, tomēr ir vajadzība pēc šīm daļām. Piektā, sestā, septītā daļa varbūt ir, teiksim tā, līdzvērtīgas ar šo 20.pantu, taču nākamās daļas tiešām vajadzētu atbalstīt. Es domāju, ka, jo smalkāk mēs noteiksim, kas un kā notiek uz dzelzceļa, jo labāk. Jūs zināt - dzelzceļa sastāvu nevar tik viegli apturēt kā automašīnu. Tomēr vajadzētu šīs dzelzceļa prioritātes ievērot.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vēl vēlas runāt Pēteris Elferts - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ceļu satiksmes noteikumos ir atsevišķa nodaļa par dzelzceļa pārbrauktuves šķērsošanu, un referents jau minēja, ka ir atsauce uz šīm normām 38.pantā un deputāta Kazāka priekšlikums nebūtu pieņemams, jo ir atsauce uz dzelzceļa dienestu un citām normām, kas faktiski nav reglamentētas ne šajā likumā, ne citos normatīvajos aktos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ābeles kungs, lūdzu!

J.Ābele. Noklausoties debates un vēl ieskatoties šajos deputāta Kazāka iesniegtajos priekšlikumos, man tie nez kāpēc vairāk velk... tā kā tie ir Ministru kabineta noteikumi par šīm dzelzceļa lietām... Tāpēc es aicinu neatbalstīt deputāta Kazāka priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Izšķirsim jautājumu balsojot. Kā jau teicu, deputāta Kazāka priekšlikumu būtība ir redzama izskatāmā dokumenta 17., 18.un arī 19.lappusē, ar tiem jūs varējām iepazīties. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šiem priekšlikumiem. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 19, atturas - 24. Nav pieņemts.

J.Ābele. 25.priekšlikums. To ir iesniedzis Satiksmes ministrijas valsts sekretārs. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns vēlas runāt.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Šeit atkal, protams, Satiksmes ministrija cīnās par savām tiesībām, par savas situācijas uzlabošanu attiecībā pret zemes īpašniekiem, un nez vai tas šajā gadījumā būtu pamatoti, jo otrajā lasījumā pieņemtā redakcija nosaka to, ka šī pieeja dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai paredzētajam specializētajam autotransportam būtu dodama atsevišķos gadījumos - vienreizēju dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas darbu veikšanai un to kontrolei. Taču Satiksmes ministrijas valsts sekretāra piedāvātā redakcija to paredz ne tikai atsevišķos gadījumos, ne tikai vienreizēju darbu veikšanai; šī redakcija paredz arī pastāvīgu, praktiski neierobežotu braukāšanu. Es domāju, ja mēs šādā veidā gribam kārtot šo jautājumu par šo neierobežoto piekļūšanu, tādā gadījumā vajadzētu to rakstīt iekšā zemesgrāmatās kā kaut kādus apgrūtinājumus attiecībā uz šo zemes gabalu, bet likumā mums nevajadzētu ierakstīt to, ka tas šādā veidā notiek un ka tik neierobežotas tiesības ir šiem Latvijas dzelzceļa vai kaut kāda dzelzceļa infrastruktūras uzturētāja pārstāvjiem attiecībā pret zemes īpašniekiem. Es lūdzu balsojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šī redakcija ir daudz precīzāk uzrakstīta valsts sekretāra priekšlikumā, jo otrā lasījuma redakcijā, teiksim, nav definēts, kas ir vienreizējs darbs. Vienreizējs darbs var būt vienreiz dienā vai reizi mēnesī, vai reizi gadā. Šajā priekšlikumā tas ir izņemts ārā, kā arī ir izņemts ārā specializētais autotransports, bet tā vietā ir specializētais transports. Un izlasiet arī pēdējo teikumu: “Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pienākums, izmantojot tiesības piekļūt pie dzelzceļa infrastruktūras objektiem, ir to darīt pēc iespējas saudzīgi, nebojājot sējumus un neizcērtot kokus.” Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ābeles kungs.

J.Ābele. Nu, šeit likumā jau ir pateikts, ka zemes lietotājs nedrīkst to liegt. Un arī līdz ar to viņš nosaka, ko nedrīkst darīt tas, kas piekļūst dzelzceļam. Es aicinu šo diskusijā radušos strīdu izšķirt balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Satiksmes ministrijas valsts sekretāra priekšlikumu - priekšlikumu nr.25. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 2, atturas - 13. Pieņemts.

J.Ābele. 26.priekšlikums, deputāts Kazāks ierosina papildināt 19.pantu ar jaunu trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu. Atbildīgā komisija, izskatot šo ierosinājumu, nolēma to neatbalstīt, jo, izlasot šos priekšlikuma punktus, rodas neskaidrība, nav saprotams, kam tad būtu jāsniedz šī medicīniskā palīdzība - dzelzceļa darbiniekiem vai jebkurai fiziskai personai, kas atrodas stacijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Par savu priekšlikumu runās Jānis Kazāks - frakcija “Latvijai”.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Dārgie kolēģi! Es domāju, ka te ir pavisam skaidri pateikts un skaidri saprotams, ka katrā stacijā ir obligāti jābūt šim tā saucamajam medpunktam, un praktiski jau tāda prakse ir visā pasaulē - katrā stacijā ir medpunkti. Vai tie ir labāk vai sliktāk apgādāti, tā ir medaļas otrā puse, bet katrā ziņā tiem ir jābūt. (Esmu nostrādājis zināmu laiku stacijā un varu pateikt jums skaidri un gaiši, ka bija tādi momenti, kad tur gan aptiekas kioski, gan šie medpunkti tika slēgti un mēs savukārt nevarējām sniegt palīdzību cilvēkiem.) Tā būtu ne tikai palīdzība pasažieriem; tas būtu arī viens no servisa priekšnoteikumiem. Tādēļ es lūdzu atbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Deputāta Kazāka priekšlikums nebūtu atbalstāms vairāku iemeslu dēļ. Lasiet priekšlikumā vispirms... trešajā daļā ir atsauce uz “tautas labklājības ministru”. Tālāk ir ceturtā daļa: “Pasažieru vagoni jāiekārto pēc to tipiem un saskaņā ar satiksmes ministra apstiprinātiem noteikumiem.” Un piektā daļa attiecas uz sanitāro kārtību, kas jāpiemēro satiksmes ministram, saziņā atkal ar “tautas labklājības ministru”.

Arī tālākie priekšlikumi faktiski ir jau noteikti ugunsdrošības noteikumos, kā arī būvnoteikumos. Šie priekšlikumi pēc būtības ir vārds vārdā pārrakstīti no Latvijas laika Dzelzceļa likuma, un tāpēc daudzās vietās šajā priekšlikumā ir atsauces uz “tautas labklājības ministru”, dažviet ir pat atsauce uz “Valdības Vēstnesi”. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ābeles kungs.

J.Ābele. Es komisijas vārdā gribētu piebilst. Ja jau mēs katrā mazā stacijā, kur varbūt vienreiz dienā iet vilciens, ierīkosim medpunktu, tad, es domāju, mums arī to medicīnisko darbinieku pietrūks un nez vai viņiem varēs samaksāt algas. Tas ir viens jautājums.

Otrs. Drīzāk es saprastu, ka šeit katrā mazā stacijā vajadzētu būt sakaru līdzeklim, telefonam, lai varētu šo palīdzību izsaukt, ja vien ir vajadzība. Tas būtu daudz loģiskāk.

Komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Kazāka priekšlikumu - papildināt 19. pantu ar jaunu trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu. Priekšlikumu teksts jums ir redzams dokumentā. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 14, atturas - 28. Nav pieņemts.

J.Ābele. Tālāk. 27. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, ko atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ābele. 28. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina mainīt 20. panta sestās daļas redakciju. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Ābele. 29. priekšlikums - deputāta Kazāka ierosinājums papildināt 23. pantu ar jaunu trešo, ceturto un piekto daļu. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Kazāks vēlas runāt par savu priekšlikumu.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Dārgie kolēģi! Var jau teikt, ka tas ir pārrakstīts... No vecā vai no jaunā - kāda starpība? Manuprāt, galvenais ir tas, kādu labumu tas nes mūsu tautai un mūsu tautsaimniecībai. Manuprāt, šodien šā jaunā Dzelzceļa likuma darbība ir vērsta praktiski tikai uz vienu tēmu - uz smagsvara jeb kravu pārvadājumiem. Praktiski ir aizmirsti tā saucamie pasažieru pārvadājumi. Varbūt tāpēc tie jautājumi, kurus es piedāvāju, jautājumi par pasažieriem, tiek tik cītīgi izbalsoti ārā. Tie, dabiski, šodien nav tik rentabli, lai tos pieslēgtu klāt pie šiem smagsvara pārvadājumiem.

Tāpēc es lūdzu tomēr padomāt arī par tiem iedzīvotājiem, Latvijas iedzīvotājiem, kuri tomēr izmanto dzelzceļu, šo pasažieru pārvadājumu veidu. Mēs varam paskatīties, kādā veidā tas vispār notiek pie mums. Ja no Vidzemes jūrmalas pienāk Rīgas stacijā viens vilciens, tad nākamais pasažieru vilciens uz Rīgas jūrmalu pretējā virzienā jau sen ir aizgājis. Cilvēkiem jāstāv uz perona un jāgaida vismaz 40 minūtes. Saprotiet, ka tā nav normāla attieksme, tā nav normāla sabalansētība!

Tātad pašlaik tiek īstenota tāda politika, kas it kā vērsta pret pasažieri kā tādu. Manuprāt, tas nav pieņemams, un tāpēc es lūdzu tomēr atbalstīt arī tos variantus, kur ir pieminēti arī pasažieri.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es tomēr aicinu noraidīt šo priekšlikumu, jo šis likums nereglamentē bagāžas un preču pārvadāšanu, tas vairāk reglamentē pārvaldi un administrāciju, un arī 4. un 5. apakšpunktā ir atsauce uz dzelzceļu kā tādu. Un pēc šā likuma dzelzceļš ir transporta sistēma. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ābeles kungs.

J.Ābele. Komisijas vārdā gribētu teikt, ka šī likumprojekta uzdevumi ir ļoti skaidri noteikti šī likumprojekta 2. pantā “Likuma uzdevums”, kur ir teikts, ka šis likums reglamentē dzelzceļa darbības un satiksmes drošības principus, kā arī dzelzceļa pārvaldi, tātad dzelzceļa pārvaldes kārtību.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Kazāka priekšlikumu papildināt 23. pantu - “Pārvadātāja darbības principi” - ar trešo, ceturto un piekto daļu. Iesniegtā redakcija jums ir redzama. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi! Mēs zaudējam spēkus... Nav vairs spēka nospiest dažas pogas. Lūdzu, saņemieties!

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Balsosim 29. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 17, atturas - 33. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Ābele. 30. priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ierosina paplašināt panta saturu. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Pieņemts.

J.Ābele. 31. priekšlikumā deputāts Kazāks ierosina ceturto nodaļu pārvērst par septīto nodaļu. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Par savu priekšlikumu vēlas runāt deputāts Jānis Kazāks - frakcija “Latvijai”.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Dārgie kolēģi! Es domāju, ka ilgi vairs jūs neapgrūtināšu ar savām runām, bet katrā ziņā šis sabalsojas ar to, ko es jau tikko teicu. Praktiski šajā likumā ir aizmirsta tāda lieta kā šie pasažieru pārvadājumi. Un tāpēc mans piedāvājums ir šajā vietā ietvert nodaļu, kuru varētu nosaukt “Par pasažieru un bagāžas pārvadāšanu”.Tā sekos 32. priekšlikumā.

Tāpēc es lūdzu jūs varbūt tomēr atbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pēteris Elferts - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

P.Elferts (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, kā arī nākamo, jo tie, neapšaubāmi, ir savstarpēji saistīti. Kā es jau iepriekš minēju, te ir atsauces uz neeksistējošiem ministriem - tāds, piemēram, ir tautas labklājības ministrs. Te ir arī atsauce uz “Valdības Vēstnesi”. Piemēram, 26. pantā, pēc Kazāka kunga priekšlikuma, par pasažieru un bagāžas pārvadāšanu atbild valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” vai uz tās bāzes dibinātie dzelzceļa uzņēmumi. Pēc šāda priekšlikuma ietveršanas tas nozīmētu, ka neviens cits uzņēmums nevarētu strādāt šajā nozarē. Kā arī 26. panta 4. apakšpunkts: “Pasažieru vilciena sarakstiem jābūt sastādītiem pasažieriem izdevīgākajos laikos”. Pēc šiem priekšlikumiem, kā jūs redzat 31. lappusē, tur ir 36. pants un turpinājums 39. pantam... Tālāk ir atsauce uz 38. panta pirmo daļu, kuras nav.

Es aicinu noraidīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Jānis Kazāks - otro reizi.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Katrā ziņā mēs par šiem jautājumiem jau runājām pagājušajā reizē komisijā, un, manuprāt, komisijas darbs bija izlabot tās kļūdas, kuras tā bija ieviesusi. Ja komisija līdz šim brīdim to nav izdarījusi, tad, es domāju, tur nevajadzētu pieminēt to, ka es tur esmu kaut kādas kļūdas pielaidis šajā lietā.

Manuprāt, tas ir normāli, un es jau vienreiz pieskāros šiem pasažieru sarakstiem, ka tiem ir jābūt saskaņotiem un ka tie nedrīkst būt sastādīti, galīgi ignorējot pasažieru intereses.

Tātad es prasu balsot.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ābeles kungs.

J.Ābele. Tātad pašreiz mēs balsosim 31. priekšlikumu par ceturtās nodaļas pārvēršanu par septīto nodaļu. Es komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo Kazāka priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu! Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 18, atturas - 29. Nav pieņemts.

J.Ābele. 32. priekšlikums. Šeit deputāts Kazāks ierosina veidot jaunu ceturto, piekto un sesto nodaļu. Ceturtā nodaļa būtu par pasažieru un bagāžas pārvadāšanu, piektā nodaļa - par preču pārvadāšanu un sestā nodaļa - par dzelzceļa atbildību. Bet, tā kā šī likuma saturs ir ļoti labi noformulēts tā 2. pantā, tad minētie Kazāka priekšlikumi prasa vai nu atsevišķu likumu, vai arī citādu tā izveidi. Taču šinī likumā tie nedarbojas.

Es vēl gribu uzsvērt, ka, ja mēs pieņemam šos priekšlikumus, tad šeit, kā to jau norādīja parlamentārais sekretārs Pēteris Elferts, ir vesela rinda neprecizitāšu, kas ir neuzmanīgi pārrakstītas no Latvijas laikā esošā Dzelzceļa likuma.

Es aicinu minēto priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Debates par šo priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma būs divi paziņojumi. Viens - Kristiānai Lībanei. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

“Latvijas ceļš” - lūdzu tagad uz frakciju!

Sēdes vadītājs. Aristidam Lambergam - par komisijas sēdi.

A.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Lūdzu Saimnieciskās komisijas locekļus uz īsu sēdi 104. istabā, kur mēs parasti tiekamies. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30. Pēc pārtraukuma pirmais debatēs runās deputāts Kazāks - priekšlikuma autors. Paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukums ir beidzies. Turpināsim apspriest likumprojektu. 32.priekšlikums - deputāta Kazāka priekšlikums. Viņš ir pieteicies debatēs par savu priekšlikumu.

Jānis Kazāks - frakcija “Latvijai”.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Katrā ziņā es vēlējos vēl mazliet pārspriest jautājumu par savu 32.priekšlikumu, jo, ja jūs šodien esat lasījuši “Dienas Biznesu”, tad jūs redzat, ka tur ir pieminēti tādi skaitļi: “Uzņēmums plāno...” (Runa ir par “Latvijas dzelzceļu”)... “Uzņēmums plāno dotēt tikai iekšzemes pasažieru pārvadājumus (tie ir 15 miljoni latu), nevis starptautiskos pārvadājumus - (3 miljoni latu).” Tātad skaidri un gaiši ir redzams, ka šie pasažieru pārvadājumi uz šodienu valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” izmaksā ļoti dārgi. Tajā pašā laikā, ja mēs paskatāmies valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” perspektīvo plānu, tad redzam, ka viena sešvagonu DR-1 dīzeļvilciena stunda maksā 23,98 lati. Tajā pašā laikā viena šī automotrise izmaksā tikai 3,98 lati. Tātad ir skaidrs, kādā veidā un kur slēpjas visa šī ekonomija. Tātad viena automotrise stundā izmaksā nepilnus četrus latus, bet tajā pašā laikā, kā mēs atceramies, Vaiņodes vilcienam tika nozīmēta lokomotīve, kas maksā stundā 50 latus. Tad par kādu ekonomiju te vispār varēja būt runa?

Tāpēc mans lūgums jums tomēr būtu pievērst ļoti lielu uzmanību šīs akciju sabiedrības faktiskajai darbībai un atbalstīt manu priekšlikumu, ka likumā tomēr vajag ietvert nodaļu par pasažieru pārvadājumiem, lai neiznāk tā, ka šie pasažieru pārvadājumi praktiski paliks pašvaldību ziņā, bet, kā jūs zināt, pašvaldībām šogad ir ļoti “plāni maciņi”, tāpēc tās nebūs spējīgas šos pārvadājumus dotēt. Lūdzu vēl vienu reizi: pārdomājiet un atbalstiet manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šis viens priekšlikums sākas 28.lapaspusē un beidzas 67.lapaspusē, - tātad viens šis priekšlikums izklāstīts 40 lapaspusēs. Es atkārtoju - te ir atsauce uz “Valdības Vēstnesi”, kura nav, pēc Kazāka kunga piedāvātā 26.panta pirmās daļas. Te ir rakstīts, ka par pasažieru un bagāžas pārvadāšanu atbild valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” vai uz tās bāzes dibinātie dzelzceļa uzņēmumi. Šis likums nosaka pamatprincipus, ka mūsu dzelzceļa infrastruktūra, respektīvi, tīkls ir pieejams konkurencei, bet pēc Kazāka kunga priekšlikuma ir viena vienīga valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” un tā meitas uzņēmums, kas varēs izmantot mūsu infrastruktūru. Tas jau šobrīd nenotiek, un arī turpmāk būs konkurence. Tātad arī pasažieriem būs labāk, ka būs vairāk pārvadātāju, kas varēs konkurēt.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo ir atsauce uz daudzām normām, kuras neeksistē, kā arī uz pantiem, kuri neeksistē, ja mēs lasām, teiksim, 39.pantu. Tur ir atsauce uz 38.pantu, kura vispār nav. Es aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Jānis Kazāks, otro reizi.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Dārgie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu tam, ka tur ir izlaists 38.pants, bet kur tad bija darba komisija, kas nesakārtoja lietas būtību? Manuprāt, tas ir speciāli darīts tā, lai šeit būtu tādas ļoti vienkāršas, ļoti brutālas kļūdas pielaistas. Tas katrā ziņā bija šai darba komisijai jāizstrādā. Un, ja mēs skatāmies 26.pantu, tad visi varam būt droši: “Par pasažieru un bagāžas pārvadāšanu atbild valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” vai uz tās bāzes dibinātie dzelzceļa uzņēmumi.” Lūdzu - dibiniet, cik jūs gribat! Nekādas problēmas nav. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts, otro reizi.

P.Elferts (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums tomēr attiecas uz pārvadājumiem. Tad, kad būs radīts pārvadājumu likums, jūs varēsiet iesniegt savus priekšlikumus. Cienījamais deputāt Kazāk! Jūs nepiedalījāties debatēs pirmajā lasījumā un laikus neiesniedzāt nevienu priekšlikumu otrajā lasījumā, bet tagad ir tapis viens priekšlikums, kas ir visai apjomīgs - uz 40 lapaspusēm. Pie tam tas ir pārrakstīts, pat pavirši, no 1927.gada Dzelzceļa likuma. Es aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes kalpi! Tautas kalpi! Mēs esam tranzīta zeme, un tas nenozīmē tikai ostu. Ostas darbība uz vienu tonnu ir vērta 15 dolārus, turpretī kravas aizvešana 1000 kilometru tālu uz iekšzemi varbūt ir vērta 60 vai 70 reižu vairāk, rēķinot naudas izteiksmē. Viss atkarīgs no tā, vai to dara ar auto vai pa dzelzceļu. Bet lielākā daļa labuma mūsu tautai nāktu no iekšzemes tranzītceļiem un no tranzītceļu attīstības.

Kārļa Ulmaņa laikā Latvija attīstīja dzelzceļus, tāpēc visu Latviju un visas Latvijas robežas varēja apkalpot pa dzelzceļu, braucot no vienas vai no otras puses. Tas bija valsts stratēģiskais mērķis - nodrošināt savas robežas ar dzelzceļa transporta iespējām.

Turpretī šodien mūsu Krištopana kungs ir nolēmis, ka dzelzceļu būvēs no Ventspils uz Maskavu un ka tas būs viss, kas Latvijai, mūsu tautai ir vajadzīgs, - šāda infrastruktūra, šādi dzelzceļa pakalpojumi. Tas it kā samazinās īslaicīgus izdevumus kravu pārvadāšanai uz Krieviju, bet īslaicīgi paaugstinās šodienas īpašnieku peļņu, un atstās latviešu tautai tikai nieku.

Saprotiet, ka tā osta ir nevērtīga, ja uz to nevar paļauties, ka no tās varēs izvest caur mūsu zemi. Un šai Ventspilij ir jādalās ostas peļņā ar visām Latvijas pašvaldībām, tam dzelzceļam ir jādod labums visas Latvijas iedzīvotājiem, jo tā ir Latvijas zeme, cauri kurai mēs braucam, un arī tai šosejai ir jādod sava nodeva tautai.

Mūsu tranzītpozīcijai vajadzētu mums nodrošināt visspilgtāko un labāko transporta infrastruktūru. Tāda tā bija pat padomju laikā, bet tagad, Latvijas brīvvalsts laikā, mēs “izvārām” likumus, lai padarītu mūsu iekšzemi gandrīz neapdzīvojamu, kur būs tikai šauri transporta koridori. Tas vilciens brauks garām tūtēdams, bet tas šo vietējo iedzīvotāju neaizvedīs turp, kur viņš grib. Mēs vienkārši tautai atņemam apkalpošanu. Latvijas iekšzeme varētu kļūt par tuksnesi, lai Latvijas tauta izmirst.

Šim Dzelzceļa likumam vajadzētu būt tādam, ka tas nevar notikt. Dzelzceļam ir jākalpo tautai, pa to cauri mūsu zemi drīkst vest kravas uz Krieviju. Arī mūsu tautai vajadzētu būt iespējai braukt ar to pašu vilcienu pa tām pašām sliedēm. Tā ir vienkārši lēta nodeva, ja tā osta grib savu preci raidīt cauri mūsu zemei.

Manuprāt, šis (tāpat kā beidzamie divi lielie likumi) ir jāsūta atpakaļ uz komisiju, lai tā izskata un izprot pamatjēgu. Pamatjēga ir tāda, ka tranzītzemē ir jābūt labai infrastruktūrai, kura kalpo tās tautai. Te nedrīkst būt kaut kāda sīka rēķināšana, iespēja kādam Ministru kabineta ierēdnim... Pagaidām Ministru kabinets ir tautai nelabvēlīgs, arī šī Saeima ir tāda, bet tādi ministru kabineti tautai vienkārši var atņemt to, kas viņai pienākas, jo mēs esam tranzīta infrastruktūras zeme. Paldies. Es jūs aicinu noraidīt šo likumu pilnībā.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gribētu norādīt, ka attiecībā uz 32.priekšlikumu Elferta kunga iebildumi nav, kā tagad saka, adekvāti. Un tas daudzējādi attiecas arī uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas referenta šodienas uzstāšanos. Šo abu kungu sacītajā bieži dzirdam vārdus, ka tas vai cits priekšlikums neatbilst šī likumprojekta mērķiem. Ja mēs apskatāmies, kas tad tas ir par likumprojektu, tad redzam, ka te stāv rakstīts: “Dzelzceļa likums”. Un tas attiecas galvenokārt uz 2.pantu, kas sīkāk paskaidro, ko tad mēs saprotam ar Dzelzceļa likumu. Izlasīsim, kas tad tajā 2.pantā ir teikts. Likuma uzdevums: “Šis likums reglamentē dzelzceļa darbības un satiksmes drošības principus, kā arī dzelzceļa pārvaldes kārtību.” Lai nebūtu pārpratumu, tālāk šeit ir arī definēts, kas ir dzelzceļa jēdziens. To mēs visi varam izlasīt. Tā ir transporta sistēma, kura kā organizatoriski tehnisks komplekss ietver dzelzceļa infrastruktūru, tās ritošo sastāvu un tā funkcionēšanu, personas, kas veic dzelzceļa pārvadājumus un tā tālāk. Nu tad, cienījamie kungi, pasakiet, lūdzu, kā to saprast: kur šeit ir runa (konkrēti 32.priekšlikumā, kuru mēs apspriežam), par pārvadājumiem, par ritošo sastāvu, par infrastruktūru un tā tālāk? Kur jūs saskatāt šeit neatbilstību šī likumprojekta uzdevumiem un mērķiem? Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Ābeles kungs.

J.Ābele. Noklausoties šīs kaismīgās debates, it sevišķi gribētu iebilst Valdmaņa kunga norādījumam. Mēs jau tieši gribam izstrādāt tā, lai šis Dzelzceļa likums palīdz kalpot Latvijas tautai. Un, ja mēs to novilcināsim, tad tas arī mazāk kalpos.

Piebilstot cienījamajam Liepas kungam, es gribētu sacīt, ka mums šis likumprojekts ir jau trešajā lasījumā, bet šie konceptuālie iebildumi, kuri šeit ir iesniegti uz gandrīz 30 vai pat vairāk lapaspusēm, maina šā likuma būtību, tāpēc šādus likumprojekta priekšlikumus vajadzēja iesniegt uz otro lasījumu, taču tad cienījamais priekšlikumu iesniedzējs nezin kāpēc tos bija aizmirsis iesniegt.

Es komisijas vārdā aicinu jūs noraidīt minētos priekšlikums. Ja mēs tos nenoraidām... tajos ir saskatāma vesela rinda kļūdu, ar kurām mēs vienkārši likumu sabojāsim. Tāpēc komisija šos priekšlikumus var tikai noraidīt, cienījamais Kazāka kungs, vai arī tos atbalstīt, bet tos izlabot nu nekādā veidā nevar. Tas būtu jādara jums pašam.

Paldies par uzmanību. Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Jāņa Kazāka priekšlikumu nr. 32. “Veidot jaunu nodaļu...” un tālāk kā tekstā. Priekšlikuma jēga ir izklāstīta dokumenta turpmākajās lappusēs. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 14, atturas - 23. Nav pieņemti.

Nākamais izskatāmais priekšlikums ir 69.lappusē.

J.Ābele. 68. - es atvainojos! 27.pants sākas 68.lappusē, un 69.lappusē ir 33.priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Dinēvičs, - mainīt 30.panta otrās daļas redakciju. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 34.priekšlikums. Deputāta Dinēviča ierosināts - papildināt 33.pantu ar jaunu trešo un ceturto daļu. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 35. ir deputāta Dinēviča priekšlikums. Arī to atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo deputāta Dinēviča 35. priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 36. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ābele. 37. ir deputāta Dinēviča ierosinājums - mainīt 33.panta piekto un septīto daļu. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 38.priekšlikums. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs U.Pētersons ierosina izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā... Tas daļēji ir atbalstīts un ietverts 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 38., 39. un 40.priekšlikumu, kurus komisija ir atbalstījusi? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 41.priekšlikums. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Pētersona kungs ierosina izslēgt 37.panta ceturto daļu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt svītrot 37.panta ceturto daļu. Pieņemts.

J.Ābele. 42.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 41.panta otro daļu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 41.panta otro daļu. Pieņemts.

J.Ābele. 43. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Pētersona kungs ierosina mainīt 41.panta trešās daļas redakciju. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu vēlas runāt deputāts Jānis Kazāks.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Dārgie kolēģi! Lai arī kādā veidā jūs izbalsojat manus priekšlikumus, mēs tomēr nedrīkstam mest ēnu uz valsts sekretāra Ulda Pētersona šo izteikto priekšlikumu. Jūs saprotat, ka visā pasaulē uz dzelzceļiem notiek avārijas, un šīs avārijas nav tik vieglas, kādas ir autoavārijas. Uz dzelzceļa tās ir daudz, daudz smagākas, tāpēc arī valsts sekretārs Uldis Pētersons, kurš ir pieredzējis šajā lietā, ir šo 3.punktu pasvītrojis.

Kas te ir rakstīts? - “Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un pārvadātājam nekavējoties jāuzsāk...” Galvenais - nekavējoties! Tā ka es lūdzu tomēr atbalstīt, jo šis jautājums par avārijas seku likvidēšanu tomēr ir jāsāk nekavējoties izskatīt. Paldies.

Sēdes vadītājs.Pēteris Elferts - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Paldies Kazāka kungam par savu atzinumu, bet es gribu pievērst jūsu uzmanību 44.priekšlikumam, jo faktiski Satiksmes ministrijas priekšlikums ir ietverts 44.priekšlikumā, tāpēc 43. priekšlikums nav atbalstīts. Faktiski es to atsaucu.

Sēdes vadītājs. Tātad, Elferta kungs, Satiksmes ministrija atsauc šo priekšlikumu? Paldies. Skatīsim tālāk!

J.Ābele. 44. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina mainīt 41.panta trešās daļas redakciju. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 45.priekšlikums. Satiksmes ministrijas valsts sekretāra U.Pētersona ieteikums. Komisijā tas ir daļēji atbalstīts un ietverts 46.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 45. un 46.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 47.priekšlikums. Satiksmes ministrijas valsts sekretāra ieteikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Valsts sekretāra Pētersona kunga priekšlikums. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.Ābele. 48.priekšlikums. Arī tas ir Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Pētersona ierosinājums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Ābele. 49.priekšlikums ir par to, ka minētais likums stājas spēkā 1998.gada 1.novembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. Pirms mēs balsojam par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā, es gribu nolasīt tos likuma tiesību aktus, kuri ir jāpieņem līdz šā likuma stāšanās spēkā. Tāpēc ir noteikts šis 1998.gada 1.novembris.

Pirmkārt, ir jāpieņem dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi...

Sēdes vadītājs. Paldies, Ābeles kungs! Šie noteikumi nav Saeimas kompetencē. Paldies.

Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim, godātie kolēģi, par Dzelzceļa likuma pieņemšanu kopumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 7, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godājamais priekšsēdētāj! Augsti godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3978 - likumprojektu “Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums”. Skatīsim minēto likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

1.priekšlikums ir 2.lappusē. Juridiskais birojs ierosina mainīt 2.panta nosaukumu. Priekšlikums ir atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Ābele. 2.priekšlikums. Šis Juridiskā biroja ierosinājums ir atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 3.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Arī tas ir atbalstīts attiecīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 3.panta nosaukumam - “Likuma darbība” un tā sadaļām. Pieņemts.

J.Ābele. 4.priekšlikums 7.lappusē. Juridiskais birojs ierosina mainīt 5.pantā vārdus. Atbildīgajā komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. 5.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 6.pantā atsevišķus vārdus. Atbildīgajā komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav. Pieņemts.

J.Ābele. 6.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildināt 9.panta pirmo daļu ar vārdu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.Ābele. 7.priekšlikums. Deputāts Emsis ierosina izteikt 11.panta pirmo daļu citā redakcijā. Komisijā tas ir atbalstīts, turpretī valodas speciālisti aicina atstāt šā panta redakciju tādu, kāda tā ir pieņemta otrajā lasījumā. Tātad šeit ir “ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti”.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lai nebūtu domstarpību, es jautāju: vai deputāti piekrīt likumprojekta 11.panta “Riska analīze” pirmās daļas redakcijai: “Ministru kabinets nosaka ķīmisko vielu un ķīmisko produktu radītā riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumus un norāda, uz kurām vielām un kuriem produktiem šī kārtība un šie pasākumi attiecas”? Vai tādā redakcijā varam akceptēt? Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. Skatīsim tālāk! 8.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina 13.pantā aizstāt atsevišķus vārdus. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo komisijas viedokli. Pieņemts.

J.Ābele. 9.priekšlikums. Juridiskais birojs izsaka priekšlikumu, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 10. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt šim komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu nr. 10. Pieņemts.

J.Ābele. Tie tad arī ir visi priekšlikumi. Es komisijas vārdā aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

J.Ābele. Paldies, kolēģi, par darbu, ko jūs ieguldījāt, izskatot Dzelzceļa likumu un Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumu.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos... Kas ir no Juridiskās komisijas ziņotājs? Nav ziņotāja.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr. 3810. “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Iesniegusi valdība. Šajā dokumentā divi nelieli grozījumi - ir runa par personām, kas ceļošanā izmanto Eiropas komisijas pasi vai Eiropas Savienības dalībvalstu diplomātiskās un dienesta pases. Juridiskā komisija lūdz pieņemt lēmumu par šā projekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vispirms izlemsim jautājumu par steidzamību. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

M.Grīnblats. Juridiskā komisija aicina pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nevaram sadūšoties izlemt tik vienkāršas lietas. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts. Lūdzu, Grīnblata kungs, kādi ir jūsu ieteikumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu attiecībā uz otro lasījumu un par to, kad skatīsim otrajā lasījumā?

M.Grīnblats. Ja nevienam Saeimas deputātam nav iebildumu, es aicinātu pieņemt otrajā lasījumā tūlīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Godātie kolēģi, ja ir iebildumi, tad noteiksim priekšlikumu iesniegšanas laiku. Kādi ir priekšlikumi, Grīnblata kungs?

M.Grīnblats. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 6.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 6.aprīlis. Pieņemts. Paldies. Un kad skatīsim?

M.Grīnblats. Tātad 23.aprīlī.

Sēdes vadītājs. 23.aprīlī. Varam vienoties. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par šaujamieročiem un speciāliem līdzekļiem pašaizsardzībai””, pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tā kā šis ir konceptuāls balsojums, es tikai pavisam īsi pateikšu, ka šie grozījumi bija nepieciešami, lai ieviestu zināmu skaidrību dažās sfērās. Pirmkārt, - tajā, kas skar ārvalstu pilsoņu tiesības iegādāties šaujamieročus mūsu valstī. Otrkārt, tajā, kas skar apbalvošanu ar šaujamieročiem. Tos, ko apbalvo un kas apbalvo. Un, treškārt, ir vēl dažas papildu rīcības, kas ir saistītas ar atļauju izsniegšanu lietot šaujamieročus, tātad runa par psihiskās veselības stāvokli un citām lietām. Aizsardzības un iekšlietu komisija konceptuāli izskatīja šo projektu un ir atzinusi par iespējamu to pieņemt pirmajā lasījumā. Tā ka es aicinu deputātus darīt to pašu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Dobeļa kungs, kādi ir priekšlikumi par otrā lasījuma termiņiem?

J.Dobelis. Divas nedēļas, tas būtu 15.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu? Nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Par apdrošināšanas sabiedrībām un to uzraudzību”, otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Valdis Nagobads.

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādājam ar izskatāmo dokumentu nr.3955. Tas ir likumprojekts “Par apdrošināšanas sabiedrībām un to uzraudzību”, kuru otrajam lasījumam sagatavoja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā 11.marta sēdē. 11.martā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē piedalījās speciālisti, juristi no Finansu ministrijas, Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas, kā arī no Apdrošinātāju asociācijas, kuri izvērtēja daudzos iesniegtos priekšlikumus, un praktiski par gandrīz visiem bija vienprātība. Atsevišķas detaļas atstāja vēl likumprojekta izskatīšanai trešajā lasījumā.

Un tagad - par iesniegtajiem priekšlikumiem. 1.priekšlikums ir vispārīga rakstura piezīme, ko ierosina Juridiskā komisija, - aizstāt vārdus “Apdrošināšanas uzraudzības komiteja” ar vārdiem “Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ņēma vērā un iestrādāja savā priekšlikumā, un tālāk likumā tiek lietots nosaukums “Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija”.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu par 1.un 2.priekšlikumu? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. 3.priekšlikums ir deputāta Dinēviča priekšlikums par likumprojekta nosaukuma maiņu. Komisija to ir pieņēmusi, akceptējusi un mainījusi šā likuma nosaukumu, un tagad tas ir “Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums”.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. Pirmā nodaļa, 1.pants. Ir finansu ministra Zīles kunga priekšlikums par 1.panta 2.punkta redakciju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Nagobads. Nākamais priekšlikums ir par 6.pantu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums precizēt redakciju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

V.Nagobads. 7.pants. 6.priekšlikums. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura, termins “normatīvie akti” ir aizstāts ar terminu “likums” dažādos locījumos. Komisija to ir atbalstījusi, un tas likumā turpmāk tiek ievērots.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret šo atzinumu. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. 7.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 7.panta otrās daļas 3.punktu. Kā jau es minēju, termins “normatīvie akti” ir aizstāts ar terminu “likums”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir iestrādājusi savā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 7., 8. un 9.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. 10.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 7.panta trešās daļas izslēgšanu, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu. Paldies. 7.panta trešā daļa netiek svītrota.

V.Nagobads. 12.pants. 11.priekšlikums ir deputāta Dinēviča priekšlikums, ko komisija ir iestrādājusi savā priekšlikumā - 12.priekšlikumā -, tātad daļēji tas ir ņemts vērā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 11.un 12.priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. Par 12.pantu ir vēl viens deputāta Dinēviča priekšlikums, un tas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā - priekšlikumā nr.14.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 13.un 14.priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. 12.panta teksta papildināšanu ir ierosinājis Saeimas Juridiskais birojs, tas ir 15.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir ņēmusi vērā un to ir iestrādājusi savā priekšlikumā - 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 15.un 16.priekšlikumu. Pieņemts.

V.Nagobads. 17.priekšlikums (8.lappusē) ir no finansu ministra Zīles kunga. Tā ir 13.panta otrās daļas redakcija, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu. Pieņemts.

V.Nagobads. 18.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi. Tas ir par 15.panta otrās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. 16.pants. 19.priekšlikums. Tas ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 16.panta 3.un 4.punkta redakciju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 19.priekšlikumu. Pieņemts.

V.Nagobads. 17.pants. 20.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - 17.panta pirmās daļas redakcionālas izmaiņas, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī akceptē. Pieņemts.

V.Nagobads. 18.pants. 21.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. 18.panta otrās daļas redakcija tiek mainīta, komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Nagobads. 19.pants. 22.priekšlikums. Tas ir finansu ministra Zīles priekšlikums 19.pantu papildināt ar ceturto daļu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt priekšlikumam papildināt 19.pantu ar ceturto daļu. Iesniegtā redakcija jums ir redzama. Pieņemts.

V.Nagobads. Likumprojekta 20.pants. Priekšlikums nr. 23. Tas ir finansu ministra Zīles kunga priekšlikums izdarīt 20.panta pirmās daļas redakcijā nelielas izmaiņas. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai jūs akceptējat atbildīgās komisijas atzinumu par likumprojekta 20.panta izmaiņām, kas ietvertas 23., 24. un 25.priekšlikumā. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. 21.pants. Te ir finansu ministra Zīles priekšlikums par 21.panta redakcionālām izmaiņām, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. 24.pants. Finansu ministra Zīles 27.priekšlikums par 24.panta 2.punkta redakciju. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 24.panta 2.punkta redakcijai. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. 29.pants. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 28.priekšlikums, ko komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 29.panta pirmās daļas redakcijai. Pieņemts.

V.Nagobads. 29.priekšlikums par 32.pantu. Te ir ņemts vērā Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par garantiju fonda minimālā lieluma izteikšanu latos, nevis ekijos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 29., 30. un 32.priekšlikumu. Tātad ir jāizskata... Atvainojiet, par 29.un 30.priekšlikumu, jo 31. mums ir jāskata atsevišķi. Tas ir priekšlikums - svītrot 32.panta otro daļu.

V.Nagobads. Tātad 31.priekšlikums. Deputāts Dinēvičs ierosina svītrot 32.panta otro daļu. Daļēji šī panta redakcija ir izmainīta, taču pilnībā Dinēviča kunga priekšlikums nav ņemts vērā, bet ir iestrādāta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam - saglabāt 32.panta otro daļu un izteikt to tādā redakcijā, kādu to ir akceptējusi komisija? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. 33.pants. 33. ir finansu ministra Zīles kunga redakcionāla rakstura priekšlikums, ko komisija ir ņēmusi vērā un atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Nagobads. 38.pants. 34. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kur aizstāts procentu skaitlis “20” ar skaitli “10”. Komisija lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

V.Nagobads. 35.priekšlikums. To ierosinājis Saeimas Juridiskais birojs par 40.panta pirmās daļas redakciju. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. 36. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - svītrot 40.panta pirmo daļu. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 40.panta pirmo daļu. Pieņemts.

V.Nagobads. Līdzīgi komisija neatbalstīja Saeimas Juridiskā biroja 37.priekšlikumu par 40.panta otrās daļas papildināšanu ar atsevišķiem vārdiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 37.priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. 38.priekšlikumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz svītrot 40.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 40.panta otro daļu. Pieņemts.

V.Nagobads. 41.pants. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz tajā izdarīt redakcionālus labojumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. 40.ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 41.panta papildināšanu ar jaunu trešo daļu jums piedāvātajā redakcijā. To komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu. Pieņemts.

V.Nagobads. Turpmākie priekšlikumi likumprojekta 50.pantam ir 20.lappusē. 41. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 50.panta pirmās un otrās daļas redakciju. To komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 49.panta (pēc jaunās numerācijas) pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

V.Nagobads. Likumprojekta 52.pants. 42. ir Budceta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 52.panta precizētu redakciju, ko komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Jaunajā redakcijā tas ir 51.pants. Vai deputāti šī panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

V.Nagobads. 55. pants. 43. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 55. panta redakcionālām izmaiņām, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti atbalsta? Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. 44. ir finansu ministra Zīles kunga priekšlikums par 55. panta otrās daļas redakcionāliem papildinājumiem, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

V.Nagobads. 58. pants. Ir finansu ministra Zīles kunga priekšlikums par 58. panta papildinājumiem jums piedāvātajā redakcijā. Komisijā tos atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti akceptē komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Pieņemts.

V.Nagobads. Turpmākais - likumprojekta 66. pants ir 24. lapaspusē. Saeimas Juridiskā biroja 46. priekšlikums par 66. panta trešās daļas redakcionāliem labojumiem, kurus komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti atbalsta? Pieņemts.

V.Nagobads. Likumprojekta devītā nodaļa - “Apdrošinātāja likvidācija un bankrots”. 25. lapaspuse. 47. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par izmaiņām virsrakstā, kuras komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti likumprojekta devītās nodaļas redakcijai piekrīt?... Piedodiet, nevis visai redakcijai, bet devītās nodaļas nosaukuma redakcijai. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. 70. pants. 48. ir finansu ministra Zīles kunga priekšlikums par 70. panta pirmās daļas papildināšanu pēc vārda “komiteja”, par ko es jau iepriekš minēju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai varam akceptēt visus komisijas atzinumus par likumprojekta 70. pantu, tas ir, par 48., 49., 50. un 51. priekšlikumu? Vai piekrītat? Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. Likumprojekta 71. pants. 52. ir finansu ministra Zīles kunga priekšlikums par 71. panta papildināšanu ar trešo daļu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu? Pieņemts.

V.Nagobads. 53. ir finansu ministra Zīles priekšlikums par devītās nodaļas papildināšanu ar jaunu pantu jums piedāvātajā redakcijā, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti likumprojekta 74. panta (pēc jaunās numerācijas) saturam piekrīt? Pieņemts.

V.Nagobads. 75. pants. 54. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par vārdu aizstāšanu 75. panta pirmās daļas 7. punktā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti akceptē? Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. 77. pants. Zīles kunga priekšlikums par 77. panta papildināšanu ar trešo daļu, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. 78. pants. Zīles kunga priekšlikums - svītrot 78. panta pirmās daļas pēdējo teikumu, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 78. panta pirmās daļas pēdējo teikumu. Pieņemts.

V.Nagobads. Tāpat komisija atbalstīja Zīles kunga 57. priekšlikumu par 78. panta papildināšanu ar jaunu trešo daļu jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti likumprojekta 78. panta trešās daļas redakcijai piekrīt? Pieņemts.

V.Nagobads. 79. panta otrajā daļā komisija atbalstīja Zīles kunga piedāvātās redakcionālās izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 79. panta otrās daļas redakcijai? Pieņemts.

V.Nagobads. 80. pants. 59. ir Zīles kunga priekšlikums - papildināt 80. pantu ar ceturto daļu jums piedāvātajā redakcijā, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 79. panta ceturtās daļas redakcijai? Pieņemts.

V.Nagobads. 85. pants. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 85. pantā atsevišķus vārdus. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

V.Nagobads. Līdzīgs ir Saeimas Juridiskā biroja 61. priekšlikums - likumprojekta 86. pantā izdarīt redakcionālas izmaiņas, kuras komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Nagobads. 87. pants. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iesaka to izteikt jaunā jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 87. panta redakcijai? Pieņemts.

V.Nagobads. 63. ir finansu ministra Zīles kunga priekšlikums - papildināt desmito nodaļu ar jaunu pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 90. panta redakcijai, ko akceptējusi komisija. Pieņemts.

V.Nagobads. 90. pants. Deputāta Dinēviča priekšlikums - izslēgt panta otro daļu. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Tātad 90. panta otrā daļa tiek saglabāta. Pieņemts.

V.Nagobads. 91. pants. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 90. un 91. pantu ir redakcionāla rakstura. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti atbalsta? Pieņemts.

V.Nagobads. 92. pants. 66. ir finansu ministra Zīles priekšlikums par šī panta pirmās daļas 2. punkta redakciju, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 92. panta pirmās daļas 2. punkta redakcijai? Pieņemts.

V.Nagobads. 67. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 92. panta otrās daļas papildinājumu, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iestrādāja savā priekšlikumā nr. 68.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 67. un 68. priekšlikumu? Pieņemts.

V.Nagobads. Likumprojekta 94. pants. 69. ir finansu ministra Zīles priekšlikums par 94. panta jaunu redakciju, kas ir iestrādāta... Doma ir ņemta vērā un iestrādāta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 70. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 69. un 70. priekšlikumu. Pieņemts.

V.Nagobads. Likumprojekta 97. pants. Te ir Saeimas Juridiskā biroja redakcionāli labojumi, kurus komisija akceptēja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 98. panta redakcijai? Pieņemts.

V.Nagobads. 102. pants. 72. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 72. - Juridiskās komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts atbildīgās komisijas viedoklis.

V.Nagobads. Līdz ar to arī Juridiskā biroja 73. priekšlikumu par šī panta izslēgšanu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. 102. pants tiek saglabāts atbildīgās komisijas akceptētajā redakcijā. Tas ir 103. pants pēc jaunās numerācijas.

V.Nagobads. Likumprojekta 103. pants. 74. ir finansu ministra Zīles kunga priekšlikums par jaunu šī panta redakciju, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 104. panta redakcijai? Pieņemts.

V.Nagobads. Likumprojekta 106. pants. 75. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 106. panta otrās daļas redakcionālām izmaiņām, kuras komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Nagobads. Tāpat komisija atbalstīja arī 76. - finansu ministra Zīles kunga priekšlikumu par 106. panta papildināšanu ar jaunu ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

V.Nagobads. 77. ir finansu ministra Zīles kunga priekšlikums par 12. nodaļas papildināšanu ar jaunu pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas tas ir 110. pants. Deputāti tā redakcijai piekrīt. Paldies.

V.Nagobads. Komisija atbalstīja Saeimas Juridiskā biroja 78. priekšlikumu par redakcionālām izmaiņām 109. panta 1. punktā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 111. panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai? Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. Komisija atbalstīja arī redakcionālās izmaiņas Saeimas Juridiskā biroja ierosinātajā 79. priekšlikumā par 110. pantu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti likumprojekta 112. panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

V.Nagobads. 80. ir finansu ministra Zīles kunga priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 7. punktu jums piedāvātajā redakcijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ņēma to vērā un iestrādāja savā - 81. priekšlikumā minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti to akceptē? Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. Līdzīgi ir ar 82. - finansu ministra priekšlikumu, kuru komisija arī iestrādāja savā - 83. priekšlikumā jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti akceptē 82. un 83. priekšlikumu un komisijas atzinumu par tiem? Pieņemts.

V.Nagobads. Un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz 84. priekšlikumu pieņemt jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam papildināt pārejas noteikumus ar 9. punktu. Pieņemts.

V.Nagobads. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts, un es aicinu to pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu!

V.Nagobads. Es aicinātu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz šā gada 17. aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret Nagobada kunga minēto termiņu - 17. aprīlis? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Esam saņēmuši sešu deputātu parakstītu dokumentu - viņi lūdz likumprojektu “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”, kas bija iekļauts kā 49. punkts, izskatīt pēc 52. punkta, tas ir, tagad. Atcerieties, kolēģi, - par šo jautājumu tobrīd nebija ziņotāja. Vai varam piekrist šim priekšlikumam? Jābalso? Vai kāds vēlas par šo priekšlikumu runāt “par” vai “pret”? (Starpsaucieni: “Jā! Nē!”)

Godātie kolēģi, es patiešām gribētu uzzināt jūsu viedokli. (Starpsauciens: “Piekrītam.”) Piekrītam izskatīt? Paldies.

Juridiskās komisijas vārdā - Kaksīša kungs. Tātad skatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Vispirms paldies par iespēju ziņot, un atvainojos, ka nebija ziņotāja uz vietas tajā brīdī, kad jautājums tika izziņots.

Lūdzu pievērst uzmanību dokumentam nr. 3944 - “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”.

Cienījamie deputāti! Jūs jau zināt, ka attiecīgās atbildīgās komisijas, to skaitā arī Juridiskā komisija, šobrīd Saeimā strādā pie Kredītiestāžu maksātnespējas un likvidācijas likuma projekta. Šie grozījumi Civilprocesa kodeksā ir cieši saistīti ar minēto likumu.

Tagad šo likumprojektu skatīsim otrajā lasījumā, un es tūlīt gribu pateikt, ka pirms otrā lasījuma priekšlikumi no deputātiem nav saņemti, šajā dokumentā ir tikai atbildīgās komisijas un Juridiskā biroja priekšlikumi.

1. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt Civilprocesa kodeksa 245. pantu, kur ir minētas lietas, kuras tiesa izskata sevišķā tiesāšanas kārtībā, ar 17. punktu. Kredītiestāžu maksāšanas un likvidācijas lietas būtu skatāmas tādā kārtībā, kādu paredz šis 245. pants, tas ir, sevišķā tiesāšanas kārtībā. Un ierosina attiecīgi papildināt šo pantu ar 17. punktu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt šim komisijas priekšlikumam un ierosinājumam. Pieņemts.

J.Kaksītis. Tālāk ir tikai redakcionāli labojumi. Attiecībā uz šā kodeksa trīsdesmit trešo G nodaļu ir divi redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 285. 49. pants . Juridiskais birojs iesaka izteikt šo pantu jaunā redakcijā. Faktiski ir runa galvenokārt par panta trešās daļas jaunu redakciju. Šinī pantā tiek noteikta kārtība, kādā būtu iesniedzamas šīs kategorijas lietas tiesā, proti, pēc tam, kad to izskatījusi Banka. Bet, ja Latvijas Banka ir noraidījusi, tad personas, kuras norādītas minētajā pantā, var to iesniegt tiesā arī tieši. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis. 3. priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina aizstāt vārdus “pieteikuma saturs” ar vārdu “pieteikums”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija atbalsta arī Juridiskā biroja priekšlikumu panta pirmās daļas 2. punktā lietot vārdu “adrese”, bet attiecībā uz juridiskajām personām - “atrašanās vieta (juridiskā adrese)”.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē to? Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 5. priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildināt panta otro daļu ar tekstu, kāds ir 6. ailē. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis. 6.priekšlikums. Analoģiski kā 3.priekšlikumā - vārdu “pieteikuma saturs” vietā lietot vārdu “pieteikums”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 285.51.panta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. Tālāk. Juridiskais birojs ierosina minētā panta otrās daļas 4.punktā lietot to saturu, kāds ir redzams 6.ailē... 4. un 5.punktā... 4.punktu izteikt šādi: “kredītiestādes valdījumā...” - un tālāk kā tekstā. Un arī lietot vārdus “iesniegšana vai atteikums” 5.punktā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.52.pants. Tāpat kā trešajā priekšlikumā ir ierosināts aizstāt vārdus “pieteikuma saturs” ar vārdu “pieteikums”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 285.52.panta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.53.pants. Ir divi Juridiskā biroja priekšlikumi - 11. un 12.priekšlikums. Juridiskā komisija abus šos priekšlikumus ir atbalstījusi nedaudz precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 13.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Ierosina aizstāt šajā pantā vārdus “licence banku operāciju veikšanai” ar vārdiem “kredītiestādes darbībai izsniegtā licence”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.54.pants. Ir Juridiskā biroja priekšlikumi par šā panta izteikšanu jaunā redakcijā. Komisija atbalsta. Šī redakcija ir redzama 6.ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 285.54.panta redakcijai un redakcionālajiem labojumiem, kas tajā ir izdarīti? Piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.55.pants “Maksātnespējas lietas un lietas par kredītiestādes likvidāciju ierosināšana”. Ir Juridiskā biroja divi priekšlikumi - 15. un 16.priekšlikums. Šā panta nosaukums turpmāk būs “Kredītiestādes maksātnespējas lietas un likvidācijas lietas ierosināšana”. Juridiskā komisija piekrīt abiem Juridiskā biroja priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.56.pantā ir tikai redakcionāla rakstura labojumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tos akceptē.

J.Kaksītis. Un šajā pašā pantā ir izslēgta sestā daļa. To ir ierosinājis Juridiskais birojs, un komisija to atbalsta. Tātad ir ierosināts izslēgt tekstu, kurš ir redzams 2.ailē: “Tūlīt pēc lietas ierosināšanas...” Un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 285.56.panta sesto daļu. Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.57.pants. Juridiskais birojs ir izteicis par šo pantu divus priekšlikumus - 18. un 19. priekšlikumu -, kurus Juridiskā komisija ir atbalstījusi. Teksts ir redzams 6.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 285.57.panta nosaukumam, redakcijai, redakcionālajiem labojumiem un komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.58.pants. Ir divi priekšlikumi - 20. un 21.priekšlikums. Tie abi ir atbalstīti. Proti, tiek papildināta pirmā daļa ar teikumu, kāds ir 4.ailē: “Ja maksātnespējas...” Un tālāk kā tekstā. Un ir aizstāti vārdi “ir galīgs” ar vārdiem “nav pārsūdzams”. Kad nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams... Tas nozīmē, ka kaut kāda cita pārsūdzēšanas kārtība tad varētu būt, bet šis lēmums nav galīgs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 285.58.panta nosaukumam, redakcijai un tiem labojumiem, kurus ir akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

J.Kaksītis. 22.priekšlikums ir par šo pašu pantu, un tas ir redakcionāls. 23.priekšlikums ir par 285.59.pantu. To ir izteikusi atbildīgā komisija un pati līdz ar to atbalsta šo savu izstrādāto priekšlikumu - aizstāt vārdus “kredītiestādei izsniegto licenci banku operāciju (darījumu) veikšanai” ar vārdiem “kredītiestādes darbībai iesniegto licenci”. Un tālāk kā tekstā. Tas ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas atzinumu par 22. un 23.priekšlikumu, kā arī pret panta redakcionāliem labojumiem. Pieņemts.

J.Kaksītis. Redakcionāls labojums ir arī 285.60.pantā. Tur ir divi redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tos akceptē. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskais birojs ir izteicis 24.priekšlikumu - izslēgt 285.61.pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju. Juridiskā komisija to atbalsta, jo uzskata, ka šī norma, kas ir iestrādāta pašlaik 285.61.pantā, nav šī likuma norma, bet gan ir materiālā likuma norma, un šie nosacījumi tur būtu arī jāparedz.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 285.61.pantu, mainot pēc tam turpmāko pantu numerāciju. Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.62.pants. 25.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu izteikt panta pirmās daļas punktus tādā redakcijā, kāda ir 4.ailē. Juridiskā komisija to ir atbalstījusi precizētā redakcijā, un tas ir iestrādāts 6.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē šo komisijas atzinumu. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Nākamajā lapaspusē ir tikai redakcionāla rakstura labojums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt redakcionāliem precizējumiem. Paldies.

J.Kaksītis. Bet atbildīgā komisija pēc savas iniciatīvas ir izteikusi domu - izslēgt piektās daļas otro teikumu. Tas ir šāds: “Par šiem lēmumiem var iesniegt protestu atbilstoši šā kodeksa 434.1.panta noteikumiem.” Komisija pati savu priekšlikumu, protams, arī atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot šī panta piektās daļas otro teikumu. Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.63.pantā ir tikai divi redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tiem piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 27.priekšlikums. Juridiskais birojs izsaka lūgumu papildināt likumprojektu ar jaunu 285.64.pantu, turpmāk mainot pantu numerāciju. Pants saucas “Sanācijas atcelšana”. Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu, ir redakcionāli precizējusi, un saturs ir redzams 6.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 285.63.panta nosaukumam un redakcijai. Pieņemts.

J.Kaksītis. 28.priekšlikums. Juridiskais birojs iesaka pārcelt 285.64.pantu pirms 286.71.panta, un tas jau ir redzams šī projekta 23.lapaspusē. Juridiskā komisija atbalsta. Juridiskā komisija atbalsta arī precizēto redakciju attiecībā uz šo pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 28., 29., 30. un 31.priekšlikumu. Akceptēts.

J.Kaksītis. Līdzīgi ir 31. un 32.priekšlikums. 31.priekšlikums - Juridiskais birojs ierosina aizstāt līdzšinējā otrajā daļā vārdus “pēc savas iniciatīvas” ar vārdiem “pēc kreditora vai kreditoru grupas pieteikuma vai savas iniciatīvas”, un šis teksts ir redzams 23.lapaspusē, kur ir šī panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt par šo jautājumu deputāts Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji! Tautas kalpi! Bet varbūt šinī gadījumā būtu jāsaka citādāk: tie, kas grib uzticēties Latvijas Bankai un mūsu tiesai, un tie, kuriem sāp nomales! Šeit visur mēs redzam, ka varēs atcelt vai iecelt to likvidatoru. Bet kur tad paliek tie, kas to naudiņu noguldīja? Mēs redzam, kā iet ar banku “Baltija”. Tur likvidators var nolemt, ka viņš ņems tikai 5 miljonus dolāru 10 miljonu latu vietā, ko tiesa viņam ir piespriedusi. Viņš var pat pateikt, lai izmaksā to naudu cesionāram pat tad, kad viņš nav itin nekā saņēmis, un pateikt, ka ir cesijas līgums, lai “Latvenergo” maksā tos 8 miljonus kādai Lihtenšteinas firmai. Viņš nav vēl saņēmis tos 5 miljonus, lai viņš varētu patiešām teikt, ka viņam ir cesijas līgums. Neviens viņu pie atbildības nesauc un diez vai taisās saukt. Mums ir izmeklēšanas komisija, un tā ir baigā parāde - katru nedēļu vismaz pusstundu televīzijā parādās trīs galvenie izmeklētāji. Bet mums šeit ir jāskata likums par to kārtību, kādai vajadzētu būt, un es neredzu, ka šinī likumā būtu pārstāvēts tas, kas to naudu tanī kredītiestādē ielika. Es atminos - kad mēs bijām bankas “Baltija” lietas izmeklēšanas komisijā, atnāca no Latvijas Bankas ierēdnis, skaidroja... Tas pats bija tiesas zālē. Viņš man skaidroja, ka, jā, noguldītājiem nav itin nekādas teikšanas par savu naudu, jo tā nauda ir uzticēta banku sistēmai un par to naudu lems Latvijas Banka. Bet viņa tos zaudējumus necieš. Tos cieš depozitors. Šis likums, manuprāt, ir pilnīgi aplams. Kredītiestādes maksātnespēju kredītiestāde it kā pati var deklarēt. Latvijas Banka kopā ar tiesu iecels kādu Beriju, kurš mums atklāti skaidroja 3 miljonu izmeklēšanas lietā... nebūdams drošs, vai viņam vajag pastāvēt uz to, ka viņš var dabūt 6 vai 7 miljonus vai pieņemt piecus. Viņš tur nekā īsti nav sapratis, viņš ir bijis kāzās no rīta, vakarā viņam ir atnesti papīri, pēkšņi atnests papīrs, ko viņš nevarējis uzskatīt par oficiālu, jo nekāda virsraksta tam papīram nebija, bet papīrs ir bijis sagatavots un viņš to ir parakstījis. Un tā bankas “Baltija” noguldītāji dabūja galu galā piecus... piecus miljonus viņi dabūja 10 miljonu vietā, jo 10 miljonus tiesa bija piespriedusi... Bet viņš ir likvidators, viņš var rīkoties, kā viņš grib. Pie atbildības neviens viņu nesauc. Pat mūsu Saeimas izmeklēšanas komisija it kā nespēj viņu saukt pie atbildības. Un šis likums nekā nemaina. Atbildību par likvidēšanas procesu šis likums atstāj mūsu augsti godājamajai, ļoti veiksmīgajai centrālajai bankai. Šis likums pat atļauj kredītiestādei, kaut gan viņa nav bankrota stāvoklī, pateikt, ka viņa ir maksātnespējīga, un ieiet likvidācijas procesā, kuru pārvaldīs Latvijas Banka un mūsu tiesas. Tiesa nekā nepārvalda, un tā naudiņa tiek izputināta uz visām pusēm, izzagta, un mēs tikai taisām teātri un it kā viņu meklējam. Es jums lūdzu šo likumu noraidīt pilnībā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Kaksīša kungs.

J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi! Acīmredzot ir divas problēmas. Pirmām kārtām jāteic, ka tas, par ko runāja Valdmaņa kungs, galvenokārt attiecas nevis uz šo likumu, bet uz Kredītiestāžu maksātnespējas un likvidācijas likumu. Tātad tas būtu sakāms un izskatāms, skatot priekšlikumus par to likumu. Ja nu kaut kas ir sakāms šī likuma sakarībā, tad šie priekšlikumi būtu iesniedzami tad, kad ir noteiktais priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Bet tādu priekšlikumu, par kādiem runāja iepriekšējais runātājs, šeit nav. Tādēļ paliek spēkā Juridiskās komisijas atzinums par Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 31., 32. un 33.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. 34.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 285.66.pantu tādā redakcijā, kāda ir redzama 4.ailē. Juridiskā komisija to atbalsta, un šī redakcija ir 6.ailē. Tur tas ir 285.64.pants, kas saucas “Lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu”.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

J.Kaksītis. 35.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka 285.67.panta nosaukumā aizstāt vārdu “Administrācijas” ar vārdiem “Maksātnespējas procesa”. Un tālāk kā tekstā. Redakcija ir 6.ailē - 285.65.pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 285.65.panta nosaukumam un redakcijai. Pieņemts.

J.Kaksītis. 285.68.pants. 36.priekšlikums - Juridiskais birojs iesaka papildināt panta pirmo daļu pēc vārda “pieteikuma” ar vārdiem “kuram pievienoti dokumenti, kas apliecina naudas izmaksas”. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis. Atbildīgā komisija izsaka priekšlikumu aizstāt vārdu “administratora” ar vārdu “likvidatora”. Tas ir 37.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. Tas ir iepriekšējais 285.64.pants. Tātad šeit ir runa par to priekšlikumu, kas bija 18.lappusē. Šis pants ir pārveidots par 285.69.pantu un uz šejieni pārnests no 18.lapaspuses. Līdzīgi ir pārnests no 19.lapaspuses 285.65.pants, kurš pārveidots par 285.70.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 285.69.panta un 285.70.panta redakcijai.

J.Kaksītis. Un visbeidzot - 38.priekšlikums. Tas ir par 334.1.pantu “Lietas nolikšana izskatīšanai Senāta sēdē”. Šobrīd spēkā esošajā likumdošanā ir ierakstīts, ka senators, kurš piedalījies rīcības sēdē, nevar piedalīties lietas izskatīšanā kasācijas instances tiesā. Taču faktiski šī senatora darbība rīcības sēdē ir ļoti formāla, un faktiski senators šādā rīcības sēdē savu viedokli par lietas būtību vispār neizsaka. To ir lūdzis, komisijas sēdē šādu priekšlikumu mutiski izteicis Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Tādēļ Juridiskā komisija šo priekšlikumu iesniedza un šo priekšlikumu, pati, protams, arī atbalsta. Iesakām izslēgt 334.1.panta trešo daļu, proti, turpmāk senators, kurš piedalījies rīcības sēdē, varētu piedalīties kasācijas instances sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Kaksītis. Līdz ar to visi priekšlikumi, kas izteikti par šo likumprojektu, ir arī izskatīti Saeimas sēdē. Es aicinu Saeimu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 4, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

J.Kaksītis. Es lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 14.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto termiņu - 14.aprīlis? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums. Likumprojekts “Par apdrošināšanas līgumu”. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Valdis Nagobads.

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3956. Tas ir likumprojekts “Par apdrošināšanas līgumu”, kurš ir sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir akceptējusi savā 11. marta sēdē un sagatavojusi izskatīšanai Saeimā.

Pirmais priekšlikums ir deputāta Dinēviča kunga priekšlikums, kas saistīts ar terminu “apdrošinātais”. Komisijā bija diskusija par šo terminu, jo tas tik tiešām bieži vien sarunvalodā rada neskaidrību, un varbūt skaidrāk būtu, ja mēs lietotu un arī speciālisti ikdienā lietotu terminu “apdrošinātā persona”. Tomēr balsojot nolēmām pie šīs diskusijas atgriezties, izskatot likumprojektu trešajā lasījumā un, iespējams, tad precizēt 1.pantā ietvertos terminus un to skaidrojumus. Pašreizējā - otrajā - lasījumā likumprojektā ir saglabāts iepriekšējais, pirmajā lasījumā pieņemtais termins “apdrošinātais”. Līdz ar to Dinēviča kunga pārējie priekšlikumi, kas turpmāk būs tekstā un kas būs saistīti ar šiem terminiem, tika komisijā noraidīti.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. Tātad arī 2. priekšlikums ir saistīts ar to, ko es minēju, ar terminu skaidrojumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 2. priekšlikumu. Pieņemts.

V.Nagobads. 3. priekšlikums ir finansu ministra Zīles kunga priekšlikums par 1.panta 14.punktu. Arī tas ir par termina skaidrojumu. Komisija, precizējot šo skaidrojumu, atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 3.priekšlikumu. Pieņemts.

V.Nagobads. 3.pants. Komisija noraidīja deputāta Dinēviča kunga iesniegtos redakcionāla rakstura labojumus 3.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Nagobads. Komisija atbalstīja Juridiskās komisijas priekšlikumu svītrot 3.panta pirmās daļas palīgteikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 3.panta pirmās daļas palīgteikumu. Pieņemts.

V.Nagobads. 4.pants. Deputāta Dinēviča priekšlikums par 4.panta pirmās daļas redakciju. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 6.priekšlikumu. Pieņemts.

V.Nagobads. 5.pants. Deputāta Dinēviča priekšlikums par 5.panta pirmās daļas redakciju. Komisija tāda veida redakciju neatbalstīja, bet iestrādāja nedaudz citā variantā savā priekšlikumā - 8.priekšlikumā, kurš arī ir par 5.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. 9. priekšlikums ir deputāta Dinēviča priekšlikums. Es jau minēju šo jautājumu par terminoloģiju. “Apdrošinātais” un “apdrošinātā persona”. Komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti akceptē komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Pieņemts.

V.Nagobads. Līdzīga iemesla dēļ arī 10.priekšlikums tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. 11. priekšlikums ir deputāta Dinēviča priekšlikums par 5.panta ceturtās daļas redakciju. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

V.Nagobads. 12. priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kuru komisija atbalstīja. Par jaunu likumprojekta 6.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 6.panta nosaukumam un pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

V.Nagobads. Turpinājums ir 8.lappusē 13.priekšlikums - deputāta Dinēviča priekšlikums. Arī tas ir redakcionālas dabas priekšlikums. Es jau pašā sākumā paskaidroju, kādēļ komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 13. priekšlikumu. Pieņemts.

V.Nagobads. Līdzīgs iemesls ir arī 14.priekšlikuma nodrošināšanai. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 14.priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. 12.pants ir 11.lappusē. 15.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums par jaunu 12.panta pirmās daļas redakciju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 12.panta nosaukumam “Apdrošināšanas polise” un redakcijai. Pieņemts.

V.Nagobads. 16. priekšlikums. Likumprojekta 14.lappuse. Ceturtā nodaļa. Deputāta Dinēviča kunga priekšlikums par 16.panta jaunu redakciju. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 16. un 17.priekšlikumu, līdz ar to - likumprojekta 16. panta nosaukumam un redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. 17.pants. Finansu ministra Zīles kunga priekšlikums par jaunu otro daļu likumprojekta 17.pantam. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. Tāpat komisija atbalstīja 19.priekšlikumu - finansu ministra Zīles priekšlikumu par 18.panta pirmās daļas pēdējā teikuma izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu par tām izmaiņām, kuras ir iesniegtas 18.pantā un kuras komisija ir atbalstījusi? 19., 20., 21., 22. un 23.priekšlikums. Piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. 20.pants. Deputāta Dinēviča priekšlikums. Arī tas ir redakcionāla rakstura, par to es jau minēju. Par apdrošināšanas ņēmēju. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Pieņemts.

V.Nagobads. Tāpat komisija noraidīja 25. priekšlikumu - deputāta Dinēviča priekšlikumu izteikt 20.panta pirmo daļu citādākā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Pieņemts.

V.Nagobads. 26. priekšlikums arī ir deputāta Dinēviča priekšlikums - 20.panta otrās daļas redakcionāli labojumi, kurus komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Nagobads. Šis pats iemesls ir 27.priekšlikuma noraidīšanai.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas viedokli. Pieņemts.

V.Nagobads. 21.pants. Arī 28. un 29. priekšlikums ir redakcionāla rakstura. Ir runa par terminiem “apdrošinātais” un “apdrošināšanas ņēmējs”. Komisija noraidīja šos Dinēviča kunga priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 21.panta nosaukumam un pirmās un otrās daļas redakcijai. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. 22.pants. Deputāta Dinēviča priekšlikums redakcionāli precizēt 22.panta pirmo daļu. Komisija to tomēr neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 22.panta nosaukumam un pirmās un otrās daļas redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. 32. priekšlikums ir deputāta Dinēviča kunga priekšlikums par 23.panta otrās daļas 4.punkta dažu vārdu izslēgšanu. Komisija tos neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu. Pieņemts.

V.Nagobads. Šā paša iemesla dēļ netika atbalstīts arī 33.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti akceptē. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. 25.pants. 34. priekšlikums ir finansu ministra Zīles priekšlikums par 25.panta pirmās daļas 2.punkta jaunu redakciju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 25.panta pirmās daļas 2.punkta redakcijai. Pieņemts.

V.Nagobads. 29.pants. Finansu ministra Zīles kunga priekšlikums - jauna 29.panta redakcija, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 29.panta redakcijai. Pieņemts.

V.Nagobads. 36. priekšlikums ir finansu ministra Zīles priekšlikums par 30.panta nosaukuma maiņu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 30.panta nosaukumam un pirmās, otrās un trešās daļas redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. 35.pants. Finansu ministra Zīles priekšlikums izslēgt 35.panta pirmo daļu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 35.panta pirmo daļu. Pieņemts.

V.Nagobads. 39.priekšlikums ir finansu ministra Zīles priekšlikums izteikt šā panta otro daļu jaunā redakcijā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

V.Nagobads. 40. priekšlikums ir finansu ministra Zīles priekšlikums par numerācijas maiņu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. 39.pants ir 26.lappusē. 41. priekšlikums ir finansu ministra Zīles priekšlikums izslēgt 39.panta otro daļu un papildināt pantu ar jaunu otro daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 39.panta izmaiņām, kuras ierosina finansu ministrs un akceptē atbildīgā komisija? Tas ir priekšlikums nr. 41, 42, 43 un 44. Piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads. 42.pants. Finansu ministra Zīles priekšlikums izteikt 42.panta tekstu jaunā redakcijā, nedaudz izmainīt redakciju. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 42.panta nosaukumam un redakcijai. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. 47.pants. Komisija neatbalstīja 46. priekšlikumu - finansu ministra Zīles priekšlikumu, bet daļēji to iestrādāja savā priekšlikumā - 47.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 46. un 47.priekšlikumu. Pieņemts.

V.Nagobads. Pārejas noteikumi. 48. priekšlikums ir Zīles kunga priekšlikums, kuru komisija iestrādāja savā priekšlikumā - 49.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 48. un 49. priekšlikumu.

V.Nagobads. Līdzīgs ir finansu ministra Zīles priekšlikums, kuru komisija daļēji ņēma vērā un iestrādāja savā redakcijā - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas ir priekšlikums nr. 51.

Sēdes vadītājs. Tāpat deputāti akceptē komisijas atzinumu par 50. un 51. priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

V.Nagobads. Paldies. Likumprojekts ir izskatīts otrajā lasījumā. Es lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 2, atturas - 5. Pieņemts. Priekšlikumus par trešo lasījumu, Nagobada kungs, lūdzu!

V.Nagobads. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz šā gada 17.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Līdz 17.aprīlim. Deputāti piekrīt. Paldies.

Godātie kolēģi, 1. un 2.aprīļa sēdē paziņoju pārtraukumu līdz 2.aprīlim pulksten 9.00. Tas nav aprīļa joks. Patiešām ir pārtraukums līdz rītam.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute