Sēdes vadītājs. Labdien, godājamie deputāti! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada ziemas sesijas 29. un 30.janvāra sēdi.

Sakarā ar to, ka iepriekšējā sēdē mēs iesakām izskatīt jautājumu par autotransporta civiltiesisko obligāto apdrošināšanu, turpinām izskatīt šo darba kārtības jautājumu.

Mēs nobalsojām par deputāta Leiškalna priekšlikumu - svītrot 34.panta (pēc jaunās numerācijas) 1. punktā vārdus "vai viņa rupjas neuzmanības dēļ". Lūdzu atrast, godājamie kolēģi, dokumentu nr.2044 (pants ir 18.lapaspusē). Ziņotājs Juridiskās komisijas vārdā ir deputāts Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu, Kaksīša kungs!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Labdien! Turpinām izskatīt likumprojektu. Un, kā jau sēdes vadītājs tikko teica, turpinām skatīt 18.lapaspusē redzamo otrajā lasījumā pieņemto 33.pantu (tagad tas ir 34.pants).

Par šā panta 2.punktu ir Juridiskā biroja priekšlikums - pēc vārda "îpašnieka" papildināt ar vārdiem "vai tiesīgā lietotāja". Kā jau mēs esam vienojušies, balsojot par 6.pantu, mēs turpmāk lietojam šo terminu "tiesīgais lietotājs". Juridiskā komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu, un šī redakcija ir redzama 4.ailē. Lūdzu jūsu akceptu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Otrā lasījuma 34.pants (tagad 35.pants). Juridiskā komisija ierosina papildināt pantu ar jaunu otro daļu. Tā nav jauna vispār, bet tā ir ņemta no 35.panta, otrajā lasījumā iebalsotā 35.panta, pirmās daļas. Mēs uzskatām, ka šī norma ("Personai, kuras mantai vai transportlīdzeklim nodarīts zaudējums, ir pienākums saglabāt transportlīdzekli...) ir iestrādājama šajā pantā, nevis 36.pantā, kā tagad būs, ja tiks pieņemts trešajā lasījumā... sakarā ar likumprojekta papildināšanu ar vienu pantu. Un šis teksts, 35.panta otrās daļas teksts, ir 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par likumprojekta 35.pantu (pēc jaunās numerācijas)? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Tātad mainās panta daļu numerācija, un tagad es runāju par bijušo trešo daļu, kas šobrīd ir ceturtā daļa. Proti, trešajā daļā bija noteikts, ka paziņojums par ceļu satiksmes negadījumu ir izdarāms personīgi vai caur pilnvarotu personu. Uzskatām, ka praksē var būt tādi gadījumi, kad nedz šis cilvēks pats personīgi, nedz pilnvarota persona nav spējīga paziņot par šo negadījumu, tādēļ mēs ierosinām izmainīt šo daļu un noteikt, ka ceļu satiksmes negadījumā cietušais ir tiesīgs pieprasīt nodarītā zaudējuma atlīdzību saskaņā ar šo likumu, ja kaut viena satiksmes negadījumā iesaistītā persona nekavējoties (tiklīdz tas kļuvis zināms) paziņo Ceļu policijai. Apspriežot šo normu, mēs nonācām pie atziņas... un ne tikai pie atziņas, bet arī presē mēs bieži vien lasām informāciju par to, ka ir atsevišķi gadījumi, kad tās vai citas personas vai struktūras ne visai tiesiski vai reizēm pat prettiesiski iespaido vai pat kavē satiksmes negadījumā iesaistītās personas vai cietušo paziņot noteiktā laika periodā par šo notikumu. Tā tas ir vērojams arī labprātīgā apdrošināšanā, kur pastāv prasība, ka par šādu satiksmes negadījumu ir jāpaziņo 24 stundu laikā. Šai personai ir liegta iespēja 24 stundu laikā paziņot, un šo formālo iemeslu dēļ vairs nevar saņemt atlīdzinājumu, apdrošināšanas kompensāciju. Tādēļ mēs iestrādājām šo normu, ka tad, ja kaut viena no šīm negadījumā iesaistītajām personām... tātad paplašinājām šo personu loku, kas ir tiesīgs paziņot Ceļu policijai par ceļu satiksmes negadījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 35.panta (pēc jaunās numerācijas) ceturtās daļas redakciju? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 36.pants jeb otrajā lasījumā pieņemtais 35.pants. Es jau iepriekš teicu, ka mēs 35.pantā iestrādājām šo otro daļu, līdz ar to Juridiskā komisija ierosina izslēgt panta pirmo daļu, kura ir iestrādāta iepriekš minētajā pantā, mainīt panta daļu numerāciju, un mainās arī panta numerācija atbilstoši otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - izslēgt panta pirmo daļu un iestrādāt to kā jaunu otro daļu otrajā lasījumā pieņemtajā 34.pantā, un mainīt panta turpmāko daļu numerāciju un panta numerāciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 37.pantā ir runa par iesniegumu par apdrošināšanas atlīdzību un tās aprēķināšanu. Šā panta otrajai daļai ir divi punkti, kuri paredz, ka ir jāiesniedz izziņa no Ceļu policijas, kā arī izmeklēšanas vai tiesu iestāžu dokumenti par attiecīgo ceļu satiksmes negadījumu (ja tādi ir). Mēs ierosinām (tas ir Juridiskā biroja priekšlikums) ierakstīt arī vēl 3.punktu: "citi dokumenti, kas apliecina zaudējumus un to apmēru". Apspriežot šo likumprojektu un šo normu, mēs konstatējām, ka var būt tādi gadījumi, ka neviens cits kā tikai šī persona ir tiesīga vai spējīga iesniegt vienu vai otru dokumentu, kas ir nepieciešams. Nu kaut vai visai vienkāršu, tomēr nozīmīgu dokumentu - ziņas par algu. Šādas ziņas acīmredzot neviens cits nevarēs iesniegt, tikai šī persona varēs tādas iesniegt. Tātad mūsu priekšlikums - atbalstīt Juridiskā biroja izteikto priekšlikumu un papildināt otro daļu ar 3. punktu: "citi dokumenti, kas apliecina zaudējumus un to apmēru".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu par šo panta daļu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 21.lapaspuse. Es atgādinu, ka jums ir izdalīta 21.lapaspuse jaunā redakcijā. Šī jaunā redakcija gan attieksies tikai uz 40.panta pirmās daļas 3.punktu, bet tik un tā es pievēršu jūsu uzmanību tam, ka šeit likumprojektā ir jauna lapa, tādēļ ir Juridiskās komisijas lūgums - nomainīt...

Sēdes vadītājs. Tas ir dokuments nr.2044A.

J.Kaksītis. Tātad 39.pants. Juridiskais birojs ierosina (un komisija šo priekšlikumu atbalsta) vārdu "prasība" nomainīt ar vārdu "sûdzība". Vārds "prasība" ir civiltiesisks jēdziens, kas praktiski ir izmantojams un būtu pielietojams arī turpmāk civillietās un lietās, kas saistītas ar tiesas spriešanu. Līdz ar to šeit vārds "prasība" būtu nomaināms ar vārdu "sûdzība". Faktiski tas ir terminoloģijas jautājums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret to. Pieņemts.

J.Kaksītis. 40.pants. 40.panta pirmās daļas 3.punkts papildināts ar vārdiem "vai aiz rupjas neuzmanības". Šis ir tas jautājums, kura dēļ tika nomainīta šī 21.lapaspuse. Mēs lūdzām (tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums) papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārdiem "personu, kas zaudējumu nodarījusi ar nodomu" ar vārdiem "vai aiz rupjas neuzmanības". Šis jautājums par rupjo neuzmanību jau tiek otrreiz minēts šeit sēdē sakarā ar likumprojektu, un es vēlreiz gribu atkārtot un apgalvot, ka, izdarot balsojumu par 34.pantu, jūs tikāt zināmā mērā no priekšlikumu iesniedzēja maldināti. Šis ir tiesību jautājums. Šis ir jautājums, kas regulēts Civillikumā, - ka rupja neuzmanība ir pielīdzināma vainai. Un visos gadījumos, kad ir runa par satiksmes negadījumu, kad ir runa par šīm lietām, vainas faktiski nav. Ja ir vaina, tad ir pavisam cits sastāvs vai pavisam cita situācija. Tad būs, teiksim, situācija, ka cietušais metas zem riteņiem, lai izdarītu pašnāvību. Ka cietušais vai kāds cits speciāli iebrauc otrā transportlīdzeklī vai speciāli ietriecas stabā -un tamlīdzīgi. Bet tad jau runa vairs nav par zaudējuma nodarīšanu dēļ neuzmanības, tad jau ir runa par tīšu mantas bojāšanu vai par pašnāvības izdarīšanu. Tie ir tiesību jautājumi, kuri juristiem ir saprotami kā ābece vai reizrēķins, kā tas, ka divi reiz divi ir četri. Tas, ka rupja neuzmanība ir pielīdzināma vainai, - tas ir Civillikumā ierakstīts. Citā likumā. Un mēs to nedrīkstam ignorēt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu, ka likumprojekta 40.panta (pēc jaunās numerācijas) pirmās daļas 3.punktu papildina ar vārdiem "vai aiz rupjas neuzmanības"?

Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Kā jau Kaksīša kungs šeit minēja (un kā arī mēs lasām dokumentā nr.2044B, ko Juridiskā komisija ir izsniegusi, izdalījusi deputātiem), saskaņā ar Civillikuma 1645.panta otro daļu "rupja neuzmanība ir pilnīgi pielīdzināma ļaunam nolūkam". Es gribētu lūgt no Kaksīša kunga tomēr skaidrojumu: ja šī norma ir reglamentēta šādi Civillikumā, kāpēc mums tas šeit būtu vēlreiz jāatkārto? Jo, ja jau šeit pastāv pilnīgā pielīdzināšana, tad, ja mēs šeit rakstām, ka šo zaudējumu persona ir nodarījusi ar nodomu, tad ar to pašu automātiski šeit tiek ietverta arī šī rupjā neuzmanība. Un tāpēc mums nav vajadzības atbalstīt šo Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu, un es neredzu arī nekādas problēmas sakarā ar šo līdz šim skatīto 34.panta otro daļu. Es gan neuzskatu, ka šeit kāda problēma rastos, ja mēs atbalstītu šo Juridiskās komisijas priekšlikumu, bet es domāju, ka šeit šī situācija tiek nepamatoti dramatizēta, un es gribētu lūgt skaidrojumu. Balsojumu es šajā gadījumā nepieprasu, bet es domāju, ka situācija šeit tomēr tiek nepamatoti dramatizēta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti vairāk nevēlas runāt par šo jautājumu. Debates beidzam.

Kaksīša kungs - komisijas vārdā. Lūdzu!

J.Kaksītis. Čerāna kungs, jurisprudencē ir tāda aksioma: ja kādā likumā kāda norma ir ierakstīta, tad, citā likumā ierakstot tikai pusi no šīs normas, tiesnesis, izspriežot šo jautājumu, neņem vērā visu šo normu. Šo likumu mēs apspriežam un tagad pieņemsim vai nepieņemsim, bet, ja tas tiks pieņemts kā mūsu speciālais likums un jaunāks likums, tad, izskatot un izspriežot šīs lietas, tiks ņemta vērā šī norma, kura ir ierakstīta šeit.

Sēdes vadītājs. Paldies.

J.Kaksītis. Es atvainojos. Es jums varu nolasīt Civillikuma 1645. pantu (lai gan pašizglītošanās labad to jūs varat izdarīt arī pats), bet pamatnosacījums ir tāds: ja reiz kādā citā likumā ir ierakstīta šī norma un ja mēs jaunākajā likumā tikai pusi no tās ierakstām, tad mēs acīmredzot atsakāmies no tās.

Sēdes vadītājs. Paldies. Citi deputāti iebildumus neceļ. Balsojumu Čerāna kungs arī nelūdz. Tātad pieņemts. Paldies.

J.Kaksītis. 40.pants (otrajā lasījumā pieņemtais 39.pants). Juridiskais birojs ierosina papildināt vai, pareizāk sakot, izteikt otro daļu tādā redakcijā, kāda ir 2. ailē. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un iestrādājusi savā redakcijā. Tātad ir norādīts, ka Satiksmes birojam ir tiesības iesniegt regresa prasību pret tām personām vai tiem vadītājiem, vai tām institūcijām, kuras norādītas otrās daļas 1., 2. un 3.punktā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem nav iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikumu un atbildīgās komisijas slēdzienu par 40.panta otrās daļas jauno redakciju. Pieņemts.

J.Kaksītis. 44.pants (otrā lasījuma 43.pants, 23.lappusē). Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu šā panta pirmās daļas 2.punktā aiz vārda "mantai" papildināt ar vārdiem "vai videi". Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskais birojs aicina pirmo daļu papildināt ar jaunu 3.punktu, turpmāk mainot punktu numerāciju. Līdz ar to 2.punkts ir izteikts tādā redakcijā, kāda ir 4.ailē. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 47.pants (otrā lasījuma 46.pants). Ir deputātu Jurdža un Grīga priekšlikums. Juridiskā komisija uzskata, ka šis priekšlikums nav balsojams, tas tika balsots otrajā lasījumā. Tas bija Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums, kuru Bāna kungs izteica. Tas tika otrajā lasījumā balsots, bet netika atbalstīts. Tādēļ šeit tas nav otrreiz balsojams.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais sēdes vadītāj! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Formāli jau tas tā būtu un varbūt arī atbilstoši Kārtības rullim. Bet tā ir tikai formālā puse. Bet kāda tad faktiski jēga ir mūsu priekšlikumam, izslēdzot no 46.panta otrās daļas vārdus "reģistrācija un"? Kā tas praksē iznāk?

Pirmkārt, jau kompleksajā apdrošināšanā apdrošinātājs nekādā veidā nevar iziet tehnisko apskati, ja viņš nav transportlīdzekli piereģistrējis. Tas sanāk kaut kā ļoti ačgārni... Es domāju, ka vārdi "reģistrācija un" ir jāsvītro arī attiecībā uz tādu gadījumu, ja nopērk jaunu transportlīdzekli, piemēram, traktoru.

Kā zināms, traktors ir jāpiereģistrē jeb jāņem uzskaitē ne vēlāk kā piecu dienu laikā. Tad tehniskā apskate nav jāveic. Bet kompleksās apdrošināšanas gadījumā, dabiski, apdrošinātājs ir jāaicina mājās, jo visus transportlīdzekļus, teiksim, kombainu, kāpurķēžu traktoru, uz apskates vietu nevar aizbraukt. Tā ka es domāju - var būt, ka Saeima varētu izlemtu savādāk un piekristu mūsu priekšlikumam 46.panta otrajā daļā svītrot vārdus "reģistrācija un". Es saprotu, ka tas formāli neatbilst Kārtības rullim, bet tas reģistrācijas moments šeit neder iekšā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Deputāti par šo jautājumu vairāk runāt nevēlas. Debates beidzam. Gribu paskaidrot godājamiem kolēģiem, ka pat tad, ja Grīga kungam būtu taisnība, mēs nevaram pārkāpt Kārtības rulli, un tādēļ Juridiskās komisijas atzinums, ka priekšlikums nav balsojams, ir galīgs.

J.Kaksītis. 49.pants. Juridiskais birojs izsaka priekšlikumu nomainīt vārdus "robežapsardzības spēki" ar vārdu "robežsardze". Tas ir terminoloģijas jautājums, atbilstošs spēkā esošajam likumam.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Paldies.

J.Kaksītis. 49.panta trešā daļa. Ir divi priekšlikumi. Pirmais ir deputātu Jurdža un Grīga priekšlikums - 49.panta trešajā daļā izslēgt vārdus "iemaksājis 100 latus garantijas fondā" un pēc vārda "vadītājs" (tas ir pašās beigās) papildināt ar vārdiem "apdrošinājies uz viņam nepieciešamo laiku".

Otrs priekšlikums ir deputāta Ozoliņa priekšlikums - izslēgt šo trešo daļu vispār.

Tātad Juridiskā komisija nav atbalstījusi Jurdža un Grīga priekšlikumu. Kāda iemesla dēļ? Trešajā daļā ir runa par to, kā rīkoties tad, ja transportlīdzekļa vadītājs izbrauc no Latvijas. Tātad, ja viņš izbrauc no Latvijas, tad nevar būt runa par kaut kādu turpmāko nepieciešamo apdrošināšanas laiku. Kāds vispār var būt turpmākais nepieciešamais laiks, izbraucot no Latvijas? Viņš aizbrauc uz citu valsti. Tātad mēs nesaskatām nepieciešamību - un diemžēl arī, varbūt tā skarbi es teikšu, loģiku - iestrādāt šeit šādu normu, ka viņam būtu kaut kāds cits nepieciešamais laiks. Runa ir par tiem transportlīdzekļiem, kuri atstāj Latviju.

Otrs priekšlikums - izslēgt šādu normu vispār. Ja šāds transportlīdzeklis, kas bez kādas sankcijas, bez kaut kādām nelabvēlīgām sekām, atstās Latviju, izbrauks uz citu valsti un ja tur notiks kāds negadījums, tad izdevumi ir jāsedz pēc tam Satiksmes birojam. Tātad mēs, Juridiskā komisija, uzskatām, ka šis jautājums nedrīkst tā tikt risināts - vai nu vispār atteikties no šīm sankcijām, vai runāt par apdrošināšanu, - bet ir jānosaka, ka garantijas fondā jāiemaksā soda nauda 100 latu apmērā, kā to ir iestrādājusi Juridiskā komisija 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Jā, mēs iesakām svītrot vārdus "iemaksājis 100 latus garantijas fondā". Kāpēc? Kāpēc agrāk mēs šajā likumā nekur nesaskārāmies ar sodiem? Es domāju, ka tas ir cita likuma uzdevums - uzlikt sodus. Kā mēs zinām, Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir sods (jaunajā variantā) no 10 līdz 25 latiem. Sods, ja transportlīdzekļa īpašnieks vada transportlīdzekli, kurš nav apdrošināts. Tātad - ko mēs šeit nosakām? Mēs uzliekam robežapsardzības spēkiem pienākumu ņemt no jebkura vadītāja... Te jau nav teikts, ka tas ir ārvalstu vadītājs. Arī no tā mūsu valsts iedzīvotāja, kurš aizmirsis savu polisi mājās, būs robežsargiem jāpaņem 100 lati un jāaiznes tie uz Satiksmes biroju. Vai tā ir reāla norma, kuru mēs iestrādājam likumā? Tādēļ mēs iesakām vai nu izsvītrot šo panta daļu, vai arī ielikt šeit normu, ka tad vadītājam ir jāapdrošinās papildus, un dot papildus arī iespēju robežapsardzības spēkiem, vadoties pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa, uzlikt vadītājam attiecīgu sodu, nevis likt maksāt konkrētu summu, ko nosūta uz konkrēto biroju. Tā ka lūdzu atbalstīt vai nu deputāta Ozoliņa priekšlikumu, vai arī mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Šoreiz diemžēl ir tas gadījums, ka komisija strādā pēc iepriekšējā materiāla, kaut arī mēs esam izmainījuši civiltiesiskās atbildības limitus. Un tagad mēs nokļūstam paradoksālā situācijā: par to, ka cilvēks nav apdrošinājies, mēs viņam liekam maksāt 100 latus, bet gada maksa par trolejbusu ir 80 lati. Gada maksa!

Cienījamie kolēģi, pirmkārt, šeit noteikti izveidojas šīs summas nesamērotība.

Otra lieta. Mēs pagājušajā sēdē pieņēmām noteikumu, ka var nopirkt īslaicīgo polisi, 1 - 2 dienu polisi. Jā, es varētu saprast to loģiku, ka šajā gadījumā no šā vadītāja pieprasa šīs īslaicīgās polises iegādi attiecībā uz to dienu skaitu. Kaut gan ir arī vēl cita nianse: ja šis cilvēks izbrauks ārā no valsts, kaut vai uz Igauniju, viņam jebkurā gadījumā pieprasīs iegādāties Igaunijas apdrošināšanas polisi. Līdz ar to radīsies paradoksāla situācija: mēs viņu laidīsim pār robežu tad, kad viņš nopirks šeit par 100 latiem kaut ko nezināmu, un pēc tam Igaunijā viņš būs spiests vēlreiz nopirkt vēl vienu polisi. Tādēļ šajā gadījumā man liekas, ka visloģiskāk būtu atbalstīt Leopolda Ozoliņa kunga priekšlikumu un izsvītrot šo panta daļu, jo diemžēl šis pants vairs neatbilst iepriekšējo pantu prasībām, mēs esam izdarījuši izmaiņas. Tādēļ es aicinu šoreiz atbalstīt Leopolda Ozoliņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt?

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šoreiz man atkal ir jārunā par to, par ko es runāju pagājušoreiz, - ka ir nepieciešams nodalīt šajā gadījumā naudas sodu un soda naudu. Iepriekšējā reizē es runāju, ka administratīvie sodi ir tikai naudas sods (ja runā par administratīvo sodu, ko uzliek administratīvā kārtībā). Šeit ir runa par zināmu civiltiesisku attiecību pārkāpšanu, par kuru naudas sods vairs netiek ieskaitīts valsts budžetā, bet tiek zināma summa iemaksāta garantijas fondā. Jo šis aizbraucošais vai caurbraucošais cilvēks, kurš nav bijis apdrošinājies, neko mūsu republikai nav maksājis, un turklāt vēl nav zināms, vai viņš nav izdarījis pa ceļam kādu pārkāpumu. Un tāpēc arī tika izstrādāts šis priekšlikums, lai viņš iemaksā zināmu naudas summu šajā garantijas fondā, kur maksā tajā gadījumā, kad nevar piedzīt no konkrētā vaininieka.

Protams, varam strīdēties par to, vai šī summa ir augsta vai zema, bet priekšlikums diemžēl ir tikai viens - šie 100 lati. Neviens nav iesniedzis priekšlikumu par kādu citu summu. Prasība par apdrošināšanos, kad cilvēks brauc prom uz ārzemēm... Likt apdrošināties uz trim vai piecām dienām Latvijā, kad skaidri ir zināms, ka šajā laikā viņš Latvijā neatradīsies, - tas tiešām būtu diezgan absurdi, un tad mūs gan ārzemnieki apsmietu.

Bet šajā gadījumā mēs prasām... tātad, ja viņš nav pārkāpis mūsu zemes likumus un nav mums iemaksājis, tad šajā gadījumā no viņa prasa to iemaksāt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Roberts Jurdžs vēlas runāt otro reizi. Lūdzu!

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā bija 31.pants "Ârvalstīs reģistrēto transportlīdzekļu vadītāju pienākumi, izbraucot no Latvijas". Tur bija loģisks priekšlikums, ka 100 latu ir jāmaksā ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa vadītājam. Juridiskā komisija ļoti labi strādāja, radīja 40 jaunus pantus un 23 izsvītroja, 48.pantā salika kopā gan ārvalstniekus, gan arī mūsu valsts iedzīvotājus. Šis pants principā līdz galam nav izstrādāts. Tātad visloģiskāk ir noraidīt šo priekšlikumu kā tādu un izsvītrot trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Vairāk neviens runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kaksīša kungs.

J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi! Apsveicama ir Lujāna kunga iniciatīva šeit, ja viņš uzskata, ka tā ir nesamērība, un ir nopeļams, ka tādas iniciatīvas nebija komisijā, kuras loceklis viņš ir. Es gribu teikt dažus vārdus arī par kādu citu lietu: šeit nav runa par naudas sodu un par Administratīvo pārkāpumu kodeksu, par kuru runā Jurdža kungs. Šeit ir runa par soda naudu. Soda nauda nav administratīvais sods, tas ir civiltiesiskā kārtībā uzliktais naudas maksājums par to, ka cilvēks kaut ko nav izdarījis.

Vai kāds no šeit zālē sēdošajiem var pateikt, cik maksā autovadītāja tiesības, šis papīrs, kam mums, autovadītājiem, katrreiz ir jābūt kabatā? Ja kāds grib teikt, ka viņš ir aizmirsis polisi mājās, nu tad jāmaksā par savu aizmāršību. Tas, kas aizmirsīs savas autovadītāja tiesības mājās, arī maksās policistam. Tas ir pārkāpums. Polise ir iekļauta to dokumentu skaitā, kuriem ir jābūt autovadītājam līdzi tajā brīdī, kad viņš kāpj mašīnā iekšā, lai kaut kur brauktu. Un kurš var pateikt, ka šis cilvēks izbrauks uz ārzemēm tieši trīs dienas? Patiesībā varbūt izbrauks uz trīs mēnešiem. Nu nevar taču... Mēs varam katrs apgalvot... un tik, cik būs braucēju, tik būs dienu, un tik būs gadījumu...

Protams, ja mums liekas, ka mums ir jābūt tik labiem arī pret ārzemniekiem, kuri šeit pārkāps šos mūsu likumus un neievēros tos, var jau šo daļu izslēgt. Bet es uzskatu, ka tas būtu nepareizi un tās nelabvēlīgās sekas, kas tiek piemērotas pret personu, kura kaut kā neievēro likumu, jau nav vienmēr jāsamēro ar to eventuālo zaudējumu, ko tas var radīt. Jau manis pieminētā automašīnas vadīšana bez transporta vadītāja tiesībām nerada absolūti nekādus zaudējumus. Nu nekādus nerada. No tā, vai šī apliecība man ir kabatā vai nav, es ne labāk, ne sliktāk vadu savu automašīnu. Bet ir noteikta kārtība, un tā ir jārespektē. Un tā netiek ievērota pretējā gadījumā. Ja vadīsimies pēc tās loģikas, kuru iesaka Jurdža kungs, tad pretējā gadījumā vienmēr varēs pateikt - es aizmirsu mājās. Kur tev ir mājas? Rēzeknē, Preiļos, Liepājā. Un tad nu brauksim uz šīm mājām un skatīsimies - ir vai nav. Mēs esam paši šajā likumā ierakstījuši, ka šā dokumenta klātneesamība nozīmē, ka nav viņam šīs apliecības. Un tādām ir jābūt arī tālākajām sekām.

Tādēļ es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Un balsosim vispirms, pēc deputātu pieprasījuma, par radikālāko - par deputāta Ozoliņa priekšlikumu izslēgt 48. panta trešo daļu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23... Kvoruma, kolēģi, nav...

Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret deputāta Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 21, atturas - 10. Priekšlikums pieņemts.

J.Kaksītis. 50. pants (bijušais 49. pants). Juridiskais birojs izsaka priekšlikumu aizstāt 49. panta trešajā daļā vārdus "un tā vadītāju" ar vārdiem "un tā īpašnieku, tiesīgo lietotāju vai vadītāju". Šie jēdzieni jau iepriekš ir, izskatot šo likumu, iebalsoti, tātad faktiski nebūtu balsojami. Juridiskā komisija tos atbalsta, un tie ir iestrādāti minētā panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 49. panta trešās daļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Līdzīga situācija ir arī 50. panta piektajā daļā. Ir priekšlikums vārdus "un tā vadītāju" aizstāt ar vārdiem "un tā īpašnieku, tiesīgo lietotāju vai vadītāju".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu arī pret panta piekto daļu? Pieņemts.

J.Kaksītis. Pārejas noteikumi. Par pārejas noteikumiem ir iesniegti vairāki priekšlikumi, un vispirms jau ir Juridiskās komisijas priekšlikums papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 1. punktu. Sniegšu nelielu komentāru par šiem pārejas noteikumiem kopumā, lai jūs saprastu, kādēļ viens vai otrs priekšlikums ir noraidīts un kādēļ viena vai otra norma izteikta tā, kā šeit ir lasāms 4. ailē. Tātad: šajā laika periodā jau ir pieņemti valdības noteikumi, kuri paredz, ka šis likums stājas spēkā 1. maijā. Otrajā lasījumā mēs iebalsojām pārejas noteikumu pirmajā punktā normu, ka šā likuma 18. pants un 47. pants (tie ir panti, kuros ir runa par administratīvo atbildību un policijas rīcību, lai sauktu pie administratīvās atbildības) stājas spēkā tajā brīdī, kad tas vai cits transportlīdzeklis iziet tehnisko apskati 1997. gadā. Šobrīd pārejas noteikumos ir konstruēta šī situācija tādējādi, ka valdībai tiek uzdots līdz 1997. gada 1. maijam izdot tādus noteikumus, bez kuriem vispār nevar uzsākt nedz līgumu slēgšanu, nedz arī iedarbināt šo likumu. Proti, ir noteikts, ka Ministru kabinetam ir līdz 1. maijam jāizdod noteikumi par apdrošināšanas prēmijām, to palielināšanas vai samazināšanas kārtību, par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tipveida polisēm, par atlīdzības aprēķināšanas kārtību apgādājamajiem, par autotransporta tehnisko ekspertīzi un noteikumi par Satiksmes biroju, Garantijas fondu un Apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fondu. Tātad tas būtu tas, kas valdībai ir jāizdara līdz 1. maijam, kad jau pēc valdības iniciatīvas tika, ja tā varētu teikt, pagarināts likuma spēkā stāšanās termiņš.

Otrais punkts nosaka, ka citi pēc valdības ieskata nepieciešamie normatīvie akti ir pieņemami līdz 1. augustam.

Šis laika periods starp 1. maiju un 1. augustu būtu tas pārejas periods, kad var uzsākt līgumu slēgšanu par obligāto apdrošināšanu. Un pilnā apjomā šis likums, tanī skaitā arī administratīvā atbildība, stātos spēkā 1997. gada 1. augustā. Līdz ar to pārejas noteikumu 1., 2., 3. un 4. punkts ir izstrādāts, vadoties pēc šīs shēmas.

Savukārt deputāts Kostanda ierosina izslēgt pārejas noteikumu 1. punktu, tas ir, ka... tas, kādu iebalsoja otrajā lasījumā... ka nav piemērojama administratīvā atbildība. Mēs šādu priekšlikumu noraidījām, jo pretējā gadījumā tad tūlīt līdz ar likuma pieņemšanu šī administratīvā atbildība iestātos, bet skaidrs laikam ikvienam ir tas, ka likums nevar uzsākt pilnā mērā savu darbību, ja nav noteikta kaut kāda pakāpenība vai kaut kāds periods, vai kaut kādi citi kritēriji, lai neprasītu vienas dienas vai trīs dienu laikā visiem noslēgt šos līgumus.

Deputāts Leiškalns ierosina noteikt, ka likums stājas spēkā 1998. gada 1. janvārī. Kā jau teicu, mēs noraidījām arī šo priekšlikumu, uzskatot, ka ir iespējams pieņemt, izstrādāt elastīgāku šo likuma spēkā stāšanās kārtību ar šo pārejas periodu. Tikai tā iemesla dēļ tas ir noraidīts, un es dzirdu, ka Leiškalna kungs atsauc savu priekšlikumu. Bet šajā pašā sakarībā ir arī deputāta Lujāna priekšlikums aizstāt gadskaitli "1997." ar "1998.". Tātad - tikai ar 1998. gadu.... Šis priekšlikums ir noraidīts. Un, noraidot šo priekšlikumu, komisija izstrādāja tos nosacījumus, kurus es jau izklāstīju, runājot par pārejas noteikumu 1., 2., 3. un 4. punktu.

Es lūdzu atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es jums iesaku iedziļināties arī šinī momentā, jo šeit ir diezgan kardināli doma izveidojusies. Ja likums sāk strādāt tā, kā pagaidām likumā ir ieplānots, tad pirmkārt... tagad ir vēl viens jautājums... viens jautājums ir tas, vai vispār notiks civiltiesiskā apdrošināšana, jo nav zināms... te ir moments, vai kāda firma gribēs uzņemties šā likuma noteikto normu darbību. Bet tanī pašā laikā paralēli tam tiek jau virzīti Administratīvā kodeksa labojumi, ka, ja autovadītājs būs bez šīs civiltiesiskās apdrošināšanas apliecības, viņš tiks visu laiku nepārtraukti sodīts.

Otrs moments. Līdz pat šai dienai nedz no Ministru kabineta, nedz arī no kolēģiem es tā arī neesmu uzzinājis, vai šāgada budžetā ir iekļautas summas civiltiesiskajai valsts transporta apdrošināšanai. Es griezos pat pie Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja Druvas kunga, bet arī viņš norādīja, ka viņam nav informācijas, vai armijas transports tiks civiltiesiski apdrošināts vai ne. Un, kamēr Ministru kabinets neparādīs, ka tādas summas ir iekļautas šāgada bezdeficīta budžetā... tikai tad mēs varam spriest, ka šāda civiltiesiskā apdrošināšana valsts transportam var notikt, jo citādi, pieņemot šādu likumu, mēs varam panākt to, ka policistam būs jauns ienākumu veids - stāvēt pie armijas karabāzes un ķert visas valsts armijas mašīnas, jo tās nebūs civiltiesiski apdrošinātas. Protams, man būtu patīkami dzirdēt (varbūt šodien tūlīt mani par to pārliecinās Vītola kungs vai vēl kāds no Finansu ministrijas), ka tādas summas ir ieplānotas un ka ātrās palīdzības mašīnas tiks apdrošinātas vai jau ir apdrošinātas šā likuma noteiktajos termiņos, bet pagaidām šādas informācijas man nav. Bet var izveidoties paradoksāla situācija. Es nezinu... varbūt Kaksīša kungs man arī šajā gadījumā norādīs, ka tādas summas ir. Citādi mēs varam arī Rīgā, pašvaldībās, visur apstādināt pašvaldību transporta darbību, ja šīs summas būs ārpus budžeta. Ja šādas summas nav budžetā iekļautas, tas viss pārvēršas lielā fikcijā. Un tādēļ es lūgtu, ja nedod tādu motivāciju, vismaz atbalstīt manu priekšlikumu, lai šis likums sāktu darboties nākamajā gadā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu! Deputāts Naglis - LZS, KDS un LDP frakcija.

J.Naglis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Es gribētu, lai Leiškalns savu priekšlikumu tomēr uzturētu spēkā, jo tagad rodas jautājums. Līdz 1.augustam būs daudzi izgājuši savu transportlīdzekļu tehnisko apskati, bet pēc 1.augusta atkal iznāks tā: kuram jāiet, tam ir jāsāk tas apdrošinājums... Es domāju, ka šis bija ļoti pareizs priekšlikums, ka vajag sākt tikai 1998.gada 1.janvārī. Leiškalna priekšlikums būtu jāatbalsta. Es to atbalstu un prasu, lai to liktu uz balsošanu. (Starpsauciens no zāles: "Balsot! Nomainīt skaitli!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk neviens runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kaksīša kungs! Lūdzu!

J.Kaksītis. Daļā par administratīvo atbildību... jā, pirms otrā lasījuma tāds ir iestrādāts... Bet šāda likuma vēl nav, un tai pašai komisijai, kura ir atbildīga par šo likumu, par Administratīvo pārkāpumu kodeksu, ir iespējas to atrunāt, minēt tā spēkā stāšanās kārtību pārejas noteikumos. Tā ka tas, Lujāna kungs, nav nekāds iegansts, lai nepieņemtu šo likumu, šos pārejas noteikumus.

Otrkārt. Par finansējumu. Kā jūs atceraties, šis ir valdības normatīvais dokuments. Valdība iesniedza šos noteikumus Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā, un Kārtības rullis neprasa norādīt finansējumu attiecībā uz valdības iesniegtajiem likumprojektiem.

Par to, ko teica deputāts Naglis. Nagļa kungs, ļoti laba ir jūsu griba, bet jūs nevarat uzturēt spēkā priekšlikumu, kuru deputāts iesniedzējs jau ir atsaucis, tā ka šis jautājums vairs nav balsojams. Deputāts Leiškalns ir atsaucis savu priekšlikumu. Es tomēr uzskatu, ka pie visa tā, kāda šī situācija... Lujāna kungs teica - nevar zināt, vai būs vai nebūs... Jā, protams, bet šodien joprojām ir spēkā konkursa rezultāti un joprojām ir šīs organizācijas, kuras ir ar mieru strādāt. Varbūt tās nebūs ar mieru strādāt pēc tam, kad būs iebalsoti šādi limiti un prēmijas, tā ir cita lieta, un tā jau ir tā lielākā bīstamība, ka šo vietā var nākt citas (kuras tad gan var, manā skatījumā, būt vēl bīstamākas), lai realizētu šo likumu. Bet tas ir nedaudz cits jautājums, pašlaik ir runa par pārejas noteikumiem. Es tiešām esmu pārliecināts, ka ir atbalstāmi šādi pārejas noteikumi, kuros ir iestrādāts šāds pārejas periods, kas ir pietiekami garš, lai valdība izstrādātu nepieciešamos dokumentus. Tie ir jāizstrādā līdz 1.maijam, bet šodien vēl nav pat februāris, tātad laika ir pietiekami. Un tas laiks no 1.maija līdz 1.augustam arī ir pietiekams, lai pakāpeniski varētu tikt noslēgti līgumi. Tā ka es lūdzu Saeimu atbalstīt pārejas noteikumus, un acīmredzot ir nepieciešams... ja kāds pieprasa balsojumu, tad pārejas noteikumi balsojami pa punktiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā kā deputāts Leiškalns savu priekšlikumu atsauca, tas vairs nav balsojams (neskatoties uz deputāta Nagļa lūgumu). Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par pārejas noteikumu papildināšanu ar jaunu 1.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Ir iebildumi deputātam Lujānam. Jūs, Lujāna kungs, savu viedokli izteicāt, un tas ir jūsu priekšlikumā, jūs aicināt balsot par to. Paldies. Tātad Lujāna kungs pieprasa balsojumu par savu priekšlikumu, un priekšlikuma būtība ir pārejas noteikumu 1.punktā gadskaitli "1997." aizstāt ar gadskaitli "1998.". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par šo deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 22, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Vai deputātiem ir kādi iebildumi pret pārējiem pārejas noteikumu punktiem? Vai kāds pieprasa balsojumu vai saskaņā ar nupat izdarīto balsojumu pieņemam tos Juridiskās komisijas redakcijā? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pārejas noteikumi pieņemti.

Godātie kolēģi, tā kā mēs esam pabeiguši izskatīt likumprojektu trešajā lasījumā, man ir jānolasa jums Saeimas Juridiskās komisijas iesniegums. Sakarā ar iepriekš minēto un pamatojoties uz Kārtības ruļļa 136.pantu, Juridiskā komisija pirms balsojuma par šā likuma pieņemšanu trešajā lasījumā lūdz to nodot Saeimas Juridiskajam birojam juridiskai izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai. Atzinums sniedzams līdz šā gada 31.janvārim. Pamatojumā Juridiskā komisija min to, ka, Saeimas 23.janvāra sēdē izskatot trešajā lasījumā šo likumprojektu, attiecībā uz 34.panta pirmās daļas 1.punktu Saeima atbalstīja deputātu priekšlikumu par vārdkopas "vai viņa rupjas neuzmanības dēļ" izslēgšanu, kas ir pretrunā ar Civillikuma 1645.pantu. Tāds, kolēģi, ir Juridiskās komisijas pamatojums. Vai ņemsim to vērā? Viens var izteikties "par" ðo priekšlikumu, viens - "pret". Lūdzu! Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš". (Starpsaucieni no zāles: "Jâ, nē!")

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es gribu izteikties "par" ðo priekšlikumu, jo šis priekšlikums, par kuru tika nobalsots un kurš pašreiz ir pretrunā ar Civillikumu, ir manējais. Tā kā nebija ekspertu uzstāšanās, balsojums notika īsi pirms pārtraukuma, es nevarēju iegūt citādi pārliecību, tātad mani neviens nespēja pārliecināt par citu. Manuprāt, šajā 33.pantā punkts jāliek aiz vārdiem "saskaņā ar Civillikumu neiestājas", nemēģinot atšifrēt šo Civillikuma normu, un tad tas ir praksē korekti pielietojams. Es domāju, ka mums šāds labojums vai Juridiskā biroja ieteikta korekcija šajā likumā tomēr ir jāizdara. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Leiškalna kungs. Vai kāds vēlas runāt "pret"? Jurdža kungs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka atlikt nevajag, jo valdībai ir daudz darba un maz laika, jo mēs pārejas noteikumos esam ierakstījuši, ka līdz 1.maijam jāizstrādā apdrošināšanas prēmijas, jāizstrādā civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tipveida polises un tā tālāk. Tā ka mums katra nedēļa ir svarīga, un arī firmām ir jāizvērtē iespējas, kā viņi varēs uz esošo prēmiju pamata nodrošināt apdrošināšanas atbildības limitus. Tā ka es aicinu pieņemt šo likumu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izšķirsim jautājumu balsojot. Tātad ir divi viedokļi. Viens, kuru uztur spēkā Juridiskā komisija un Kārlis Leiškalns, ir nodot šo likumprojektu Saeimas Juridiskajam birojam izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai. Atzinums sniedzams līdz šā gada 31.janvārim. Balsojam par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 23, atturas - 6. Šis lēmums ir pieņemts. Paldies.

Godātie kolēģi, pirms sākam izskatīt Prezidijā iesniegtās izmaiņas šodienas un rītdienas sēdes darba kārtībā, gribu jūs iepazīstināt ar dokumentu, kuru saņēmusi Latvijas Republikas Saeima.

Latvijas Valsts prezidenta rīkojums nr.1. Par Ministru kabinetu. "Ar šo, atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 56.pantam, aicinu Andri Šķēli sastādīt Ministru kabinetu. Valsts prezidents Guntis Ulmanis. 1997.gada 29.janvārī."

Godātie kolēģi! Tagad izskatīsim iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. Vispirms ir saņemts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas dokuments, kurā šī komisija lūdz izdarīt Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut likumprojektus "Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu" (otrais lasījums) un "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" (trešais lasījums) pēc sadaļas "Prezidija ziņojumi".

Godātie kolēģi, pēc tam komisija ar dokumentu nr.2083C atsauc šo iesniegumu un lūdz izdarīt šodienas un rītdienas sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut darba kārtības 33.punktu (likumprojekts "Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu", otrais lasījums) aiz sadaļas "Prezidija ziņojumi" kā darba kārtības 29.punktu.

Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Vēlas runāt Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi Saeimā un godājamā sēdes vadība! Es aicinu neatbalstīt šo Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu un izvērtēt objektīvi iespējas, kādā secībā un kādā veidā mēs šo ietilpīgo likumprojektu varētu izskatīt. Šim likumprojektam ir vairāki simti priekšlikumu, un, objektīvi ņemot vērā deputātu vēlēšanos par šo likumu izteikties, tas varētu aizņemt vismaz divas pilnas sēžu dienas. Līdz ar to daudzi likumprojekti, kuri ir iekļauti parastajā darba kārtībā, tiktu nobīdīti tālāk un tiktu izskatīti par divām nedēļām vēlāk. Mūsu priekšlikums, par ko mēs runājām savā frakcijā, būtu tāds, ka šis visādā ziņā ļoti svarīgais likums būtu jāizskata ārkārtas sēdē un ka vesela speciāla ārkārtas sēde Saeimai būtu jāvelta šim vienam likumam. Šī ārkārtas sēde turpinātos tik ilgi, cik būtu nepieciešams, lai šo likumu izskatītu, un šī ārkārtas sēde varētu notikt nākamtrešdien. Tā mēs esam jau rīkojušies tajos gadījumos, kad bija jāizskata citi ietilpīgi likumprojekti, piemēram, Karadienesta likums. Mans ierosinājums būtu neuzsākt šo likumprojektu izskatīt šodien, bet iekļaut to speciālā ārkārtas sēdē un uzsākt to izskatīt nākamtrešdien. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Anna Seile - LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es runāju Tautsaimniecības komisijas vārdā. Šodien notika Tautsaimniecības komisijas sēde, kurā mēs vienojāmies ar balsojumu, un ir sagatavots vēl viens cits dokuments (varbūt tas vēl kavējas un nav iesniegts), un mūsu komisijas lēmums bija tāds - neizskatīt šodien grozījumus likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", un pamatojums ir tāds, ka ir iesniegti Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā analogi labojumi par zemes īpašuma attiecībām pilsētās. Lai varētu tos saskaņot un lai vispirms varētu skatīt Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā sagatavotos Ministru kabineta noteikumus. Tāpēc es komisijas vārdā atsaucu šo otro ierosinājumu, bet es neesmu pilnvarota atsaukt likumprojekta "Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu" pacelšanu uz augšu darba kārtībā, jo tāda lēmuma komisijā nav. Bet es varu tikai savā personīgajā vārdā ieteikt, ka tas varēja palikt tajā pašā vietā, un savā vārdā, nevis komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo Tautsaimniecības komisijas iesniegto priekšlikumu.

Bet, kas attiecas uz Vītola kunga priekšlikumu, tāds priekšlikums rakstiski nav iesniegts, tādēļ par tādu vispār nevar balsot.

Sēdes vadītājs. Seiles kundze, paldies. Jūs arī runājāt "pret". Tas ir pretrunā ar Kārtības rulli. Tas nav atļauts. Līdz iesniegumam, par kuru jūs runājāt, mēs nonāksim, bet tas tika iesniegts nedaudz vēlāk.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izlemt, balsojot par šo Sausnīša kunga parakstīto dokumentu par izmaiņām darba kārtībā - par likumprojekta "Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu" pacelšanu uz augšu darba kārtībā un drīzāku izskatīšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 48, atturas - 9. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Nu tagad mēs esam nonākuši pie nākamā dokumenta, par kuru Seiles kundze runāja. Arī šis ir komisijas priekšsēdētāja Sausnīša kunga parakstīts dokuments, un tajā viņi lūdz izslēgt no 29. un 30.janvāra sēdes darba kārtības divus punktus - 45.punktu (likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"") un 67.punktu (likumprojekts "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums"). Tā kā to ierosina komisija, kura pati ir atbildīgā par šo likumprojektu sagatavošanu, šis jautājums nav balsojams. Mēs vienkārši to pieņemam zināšanai un darba kārtības 45. un 67.jautājumu izsvītrojam no šodienas un rītdienas darba kārtības.

Nākamais iesniegums, godātie kolēģi, ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Jāņa Kalviņa parakstīts dokuments, kurā lūdz pārcelt darba kārtības 52.punktu (likumprojekta "Grozījums likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu"" izskatīšanu otrajā lasījumā) pēc 32.punkta (likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"") izskatīšanas un pirms likumprojekta "Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu" izskatīšanas. Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz 52.punktu pārcelt un izskatīt pēc 32.punkta. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" attiecībā uz šo jautājumu? "Par" vai "pret" deputāti runāt nevēlas. Esam vienojušies.

Nākamais iesniegums par izmaiņām darba kārtībā. Antons Seiksts lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 135.panta pirmo daļu izslēgt no sēdes darba kārtības 27.jautājumu, jo tas nav izskatāms pēc būtības. 27.jautājums ir lēmuma projekts "Par raidīšanas tiesību atjaunošanu 7.TV kanāla raidorganizācijām". Acīmredzot deputāti runāt par to nevēlas... Vēlas.

Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai" Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es noteikti gribu iebilst pret šādu iesniegumu, un es gribu norādīt uz to, ka lēmumus par izmaiņām darba kārtībā var iesniegt, ja ir vismaz piecu deputātu paraksti, un tāpēc ar viena deputāta parakstu šāds iesniegums nebūtu pieņemams. Un nav arī pilnīgi nekādas motivācijas tam, ka šāds lēmuma projekts nebūtu izskatāms pēc būtības, jo deputātiem ir pieejami skaidri signāli par tām nelikumībām, kas notiek sakarā ar šo televīzijas 7.kanālu un tajā raidošajām raidorganizācijām, konkrēti - par Nacionālās radio un televīzijas padomes rīcību. Un tas būtu ārkārtīgi nepareizi, ka Saeima šo jautājumu nostādītu tā, ka Saeimai šajā sakarā nav sakāms pilnīgi nekāds vārds. Saeimai, neapšaubāmi, ir tiesības paust savu viedokli par to, ka šīs raidīšanas tiesības šīm organizācijām ir atjaunojamas, un tādējādi novērst tos konkurences likuma pārkāpumus, kuri šobrīd no šīs Nacionālās radio un televīzijas padomes puses ir tikuši pieļauti un par kuriem ir gan Prokuratūras, gan arī Valsts kontroles slēdziens. Paldies.

Sēdes vadītājs. Seiksta kungs, vai jūs vēlaties runāt? Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Atceros kuriozu gadījumu. 5. Saeimā deputāti nonāca gandrīz līdz tam, ka balsoja, kad iestājas rudens - septembrī vai augustā. Ja mēs vispār stādāmies priekšā, kas ir tiesiska valsts, tad ir skaidri jāzina, kāda ir procedūra jautājumu kārtošanā. Radio un televīzijas likums paredz vienai vienīgai institūcijai tiesības slēgt kanālus, tos atvērt, dot raidorganizācijām darbības atļaujas vai tās anulēt. Neviens cits saskaņā ar likumdošanu šos pienākumus nevar veikt, kā tikai šī padome. Es piekrītu, ka padomes darbā var būt trūkumi. Es neapgalvoju, ka minētais kanāls ir likumīgi aiztaisīts, bet tamdēļ ir Prokuratūras protests, un ir ārkārtīgi nekorekti šajā procesā jaukties, pirms jautājumu nav izlēmusi Prokuratūra un tālāk - tiesa. Tas ir vienīgais pareizais ceļš.

Un galu galā tieši pēc šo deputātu, kas parakstījuši šo priekšlikumu, iesnieguma tika izveidota Parlamentārā izmeklēšanas vai izvērtēšanas komisija. Ja šī komisija būtu iesniegusi un pamatojusi to vai arī būtu iesniegti likuma grozījumi, tad būtu cita runa, bet šādā gadījumā mēs nonāksim līdz tam, ka sāksim kādai iestādei sadalīt autoparku vai vēl kaut ko. No tiesiskā, no juridiskā viedokļa šis iesniegums ir noraidāms pēc būtības. Paldies. Un lūdzu balsot "pret" šī jautājuma izskatīšanu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Paldies! Debates līdz ar to... nevis debates, bet izteikumus beidzam saskaņā ar Kārtības rulli. Gribu atgādināt deputātam Čerānam, ka jums nav taisnība. Jūs parasti ļoti labi orientējaties Kārtības rullī, bet šoreiz esat kļūdījies, jo Kārtības ruļļa 135. panta pirmā daļa nosaka, ka priekšlikumus par to, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama, var iesniegt Saeimas komisija vai deputāts. Šāds iesniegums no deputāta mums, Čerāna kungs, ir, un tādēļ jautājums ir izlemjams balsojot. Piecu deputātu paraksti vajadzīgi nebija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret deputāta Seiksta priekšlikumu - izslēgt no darba kārtības lēmuma projektu par raidīšanas tiesību atjaunošanu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 15, aturas - 6. Deputāta Seiksta priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais iesniegums atkal ir saņemts no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Viņi lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 86. panta trešo daļu iekļaut Saeimas 29.-30. janvāra sēdes darba kārtībā likumprojekta "Ministriju iekārtas likums" izskatīšanu pirmajā lasījumā. Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51. pantu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina izskatīt minēto likumprojektu pirms Saeimas darba kārtības 33. punkta.

Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, situācija ir tāda, ka šobrīd pēc būtības saskaņā ar Kārtības rulli mēs nevarētu grozīt darba kārtību un iekļaut likumprojektu par Ministriju iekārtas likumu, kā atbildīgā komisija to vēlētos, jo mēs vēl neesam nodevuši komisijām...

Sēdes vadītājs. Jā, neesam nodevuši komisijām... Paldies, Lagzdiņa kungs!

Tātad skatīsim šo jautājumu pēc tam, kad būs apstiprināts vai nebūs apstiprināts Prezidija atzinums par šo likumprojektu. Paldies, Lagzdiņa kungs!

Nākamajā iesniegumā, kuru parakstījuši desmit deputāti, tiek lūgts saskaņā ar Kārtības rulli izdarīt grozījumus 29.-30. janvāra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās darba kārtības 38. punktu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokli"", vienlaicīgi nosakot jaunu priekšlikumu iesniegšanas termiņu - līdz 3. februārim, bet par likumprojekta otrā lasījuma izskatīšanas dienu noteikt 1997. gada 6. februāri. Tātad lūgums ir izslēgt darba kārtības 38. jautājumu. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" šo priekšlikumu? Nevēlas. Deputātiem iebildumu arī nav. Tas tiek pieņemts. Paldies.

Vēl vienu iesniegumu ir parakstījuši pieci deputāti. Piedodiet, te numerācija ir diezgan neskaidra un arī parakstu acīmredzot ir vairāk nekā desmit. Šie deputāti lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu izdarīt izmaiņas 29.-30. janvāra Saeimas sēdes darba kārtībā un likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā" - darba kārtības 59. punktu - izskatīt pēc darba kārtības 32. punkta. Vai "par" vai "pret" runāt kāds vēlas? Nevēlas. Iebildumu arī nav? Paldies. Pieņemam šādu lēmumu. Tātad 59. punktu skatīsim pēc 32. punkta. Bet, tā kā mēs esam jau pieņēmuši lēmumu, ka 52. punktu skatīsim pēc 32., tātad šis punkts būs pēc tam. Paldies.

Tālāk ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas iesniegums, kurā tā lūdz sakarā ar to, ka Sandra Paura ir izvirzīta par kandidāti Rīgas pilsētas Domes vēlēšanās un ir atteikusies no Centrālās vēlēšanu komisijas locekles pienākumiem, 29.-30. janvāra Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par Arņa Cimdara ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. "Par" vai "pret" ðo iesniegumu kāds vēlas runāt? Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā es iestāšos "pret", jo es uzskatu, ka mūsu parlamentā ir īpatnēja sistēma... savā laikā bija norunāts, ka Centrālajā vēlēšanu komisijā ietilps no katras frakcijas pa pārstāvim. Ja es nekļūdos, Pauras kundze savā laikā tur tika izvirzīta no Tautas saskaņas partijas, tagad viņa atrodas citā partijā. Līdz ar to šinī gadījumā ir jautājums... kustībai "Lîdztiesība", mūsu frakcijai, tur nav pārstāvja. Tāpat tas atkārtojas, arī runājot par Saeimas komisijām, jo arī tur lielo frakciju pārstāvji nekaunīgi atļaujas pārējo frakciju pārstāvjus bloķēt, un līdz ar to notiek gan Satversmes pārkāpumi, gan arī šinī gadījumā Centrālā vēlēšanu komisija politiski var izveidoties ļoti specifiska.

Tādēļ, cienījamie kolēģi, pirms šādus jautājumus izvirza, tie būtu attiecīgi jāizskata Frakciju padomē, kurā arī, teiksim, mēs gribētu... Mēs gribētu pretendēt uz vietām Centrālajā vēlēšanu komisijā, un šinī gadījumā, ja ir atbrīvojusies vieta, tad ir iespējams, ka tas būtu arī mūsu kandidāts, nevis šādā veidā sadalīt posteņus un kontrolēt gan Centrālo vēlēšanu komisiju, gan Nacionālās drošības komisiju un pārkāpt gan Satversmi, gan arī vienkārši tīri morāles normas.

Tāpēc šodien es aicinātu šo jautājumu noraidīt un neizskatīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ivars Ķezbers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Ķezbers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Šeit nav sazvērestības. Es domāju, mēs labi saprotam, ka esam vēlēšanu priekšā, ka process notiek. To, ka Sandra Paura ir iekļauta šajā sarakstā, to var izlasīt visi, kas interesējas. Tas nav nekāds noslēpums, un mēs uzskatām, ka, lai šis process turpinātos, mēs izvirzām Cimdara kandidatūru, cilvēku, kas ir strādājis šeit mūsu komisijā. Es vienkārši neredzu iemeslu noraidīt viņu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo Saeimas lēmuma projektu. Runa ir par tā iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 12, atturas - 16. Priekšlikums ir pieņemts.

Kur mēs, kolēģi, varētu lemt par viņa iekļaušanas vietu? Iekļaut kā 81. darba kārtības jautājumu.

Juris Kaksītis vēlas runāt. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka loģiskāk būtu iekļaut pēc 31. darba kārtības jautājuma, kur ir runa par amatpersonu ievēlēšanu un apstiprināšanu, iecelšanu un atbrīvošanu vai atlaišanu no amata. Tādēļ es ierosinu šo jautājumu izskatīt pēc darba kārtības 31. jautājuma.

Sēdes vadītājs. Paldies. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es tomēr uzstāju par darba kārtības 81. punktu, jo es domāju, ka tad tas tiks izskatīts kaut kad jaunnedēļ, un paralēli, es domāju, mēs izvirzīsim arī savu kandidātu uz šo vietu, jo es nedomāju, ka šajā gadījumā "Saimnieka" kolēģi būs vienīgie "monopolisti" uz šo vietu, jo tā ir Tautas saskaņas partijas frakcijas vieta, šīs frakcijas pārstāvis savā laikā tika ievēlēts šajā komisijā. Līdz ar to es gribu un ceru arī uz deputātu godaprātu, ka arī pārējās grupas, teiksim, "Tautai un taisnībai" varēs izvirzīt savu kandidātu un tad notiks balsojums par šīm personībām. Bez tam šajā gadījumā es neredzu šo steidzamības vajadzību, ar kādu šo posteni cenšas ieņemt "Saimnieks" Centrālajā vēlēšanu komisijā. Tādēļ es aicinu balsot par darba kārtības 81.punktu kā par radikālāko un pēc tam par mazāk radikālo Kaksīša kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Jura Kaksīša priekšlikumu - iekļaut to kā darba kārtības 32.jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 15, atturas - 9. Priekšlikums ir pieņemts. Šobrīd tie ir visi iesniegtie priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Sāksim izskatīt otro darba kārtības sadaļu - Prezidija ziņojumi.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.8 "Grozījums likumā "Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Jā, vēlas runāt šajā jautājumā Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Šodien atkal mēs nodosim komisijām 20 Ministru kabineta iesniegtos un 81. Satversmes panta kārtībā izdotos noteikumus. Satversmes 81.pants saka tā: "Laikā starp sesijām Ministru kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks." Tagad ņemsim un skatīsim, kāda neatliekama vajadzība varētu būt šiem 20 noteikumiem? Nevienā no šiem noteikumiem nav absolūti neviena vārda, ar kuru būtu pamatojama šī neatliekamā vajadzība. Kāpēc ir šī neatliekamā vajadzība? Kāda ir šī neatliekamā vajadzība?

Ņemsim šo pirmo. Zināt, kas tur ir grozīts? Vecais 7.pants par meža apsaimniekošanu skan šādi: "Izstrādāt vienotus meža apsaimniekošanas un izmantošanas politikas realizēšanas pasākumus." Labots tagad kā neatliekama vajadzība ir šā panta 1.punkts, kur teikts tā: "Nosaka mežu apsaimniekošanas un izmantošanas pasākumus un noteikumus meža politikas realizācijai." Vai kāds te saskata neatliekamu vajadzību izdarīt šādu būtībā redakcionālu izmaiņu?

Ja tagad ņemam pēc kārtas visus šos likumprojektus, kuri ir izteikti kā likumi jau Satversmes 81.panta kārtībā, tad paskatoties var redzēt tikai to, ka šāda nopietna vajadzība anotācijā nav pamatota. Varbūt darba kārtības 9.punktā vai varbūt arī 10., jo tur ir tāda nepieciešamība, piemēram, izlabot, ka "Ministru kabineta" vietā vajag ierakstīt "Uzņēmumu reģistrs". Ir neatliekama vajadzība šo divu svētku nedēļu laikā izdot šādus noteikumus.

Es domāju, kolēģi, ka daudzējādā ziņā Ministru kabinets būtībā ir nekoleģiāli izturējies pret deputātiem un Saeimu, un līdz ar to es lūdzu jūs, ievērojot Satversmi, prasīt visiem kopīgi (ko mēs arī iesniegsim) no Ministru kabineta pamatojumu, kāpēc bija jāizdod Satversmes 81.panta kārtībā noteikumi, kuriem nav nekādas atbilstības šā panta nosacījumam, kur nav šīs neatliekamās vajadzības. Šī savdabīgā jokošanās ar likumdošanu, no Ministru kabineta puses, galu galā vienreiz ir jāizbeidz. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt?

Arvīds Ozols - mežu valsts ministrs. Lūdzu!

A.Ozols (mežu valsts ministrs).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es nerunāšu, protams, par visiem 20, bet tikai par vienu, tas ir, par noteikumiem nr.8 "Grozījums likumā "Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu"". Es varētu tiešām ieteikt cienījamajam Mauliņa kungam pakonsultēties pie sava frakcijas biedra mežkopības profesora Liepas kunga. Viņam šaubas par šādas izmaiņas nepieciešamību neradās.

Otrs. Šo jautājumu mēs arī izdiskutējām Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un komisijas locekļiem arī šaubas par šo jautājumu neradās.

Taču, lai precizētu, es gribētu paskaidrot, kur slēpjas lietas būtība tiešām šim it kā redakcionālajam labojumam. Līdz šim saskaņā ar likumu "Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu", kura pamatteksts tapa 90.gadu sākumā, attiecībā uz ciršanas regulāciju tika noteikts, ka visiem mežiem to var regulēt Mežu dienesta iekšējās instrukcijas. Pašreizējā juridiskā prakse to nepieļauj, un tādēļ mēs izstrādājām noteikumus, lai paceltu šo vispārējo regulāciju Ministru kabineta līmenī. Taču diskusijās ar juristiem viņi pauda viedokli, ka likums neprecīzi definē Ministru kabineta pienākumus tieši šajā jautājumā. Tādēļ mēs nācām klajā ar priekšlikumu, ka vienotas mežu politikas realizācijai Ministru kabinets ir tiesīgs izdot arī saistošus noteikumus, kas tad arī tika ierosināts.

Jautājuma būtība ir pavisam vienkārša. Mežos ciršanas ierobežojumi atkarībā no to vērtības vai aizsardzības kategorijas ir jānosaka vienādi visiem mežu īpašniekiem, taču to nevar izdarīt ar dienesta iekšējo instrukciju. Tādēļ, lai to varētu sakārtot Ministru kabineta saistošu noteikumu līmenī, mēs arī piedāvājam šo grozījumu. Šis tad arī ir steidzamības pamatojums. Es ļoti lūdzu deputātus atbalstīt šo grozījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jānis Mauliņš vēlas runāt otro reizi. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti un klātesošie! Es runāju par kaut ko citu - par panta nosacījumu "neatliekama vajadzība". Ir jautājumi, arī šis jautājums, kuri jau ir "karājušies gaisā" kā nepieciešamība, kā vajadzība jau četrus gadus, daži - pat piecus gadus. Kāpēc pēkšņi divu nedēļu laikā, kad Saeimā nav sēžu, šo jautājumu lemt vajag nevis likumīgā kārtībā, proti, pārkāpjot panta nosacījumu, kā neatliekamu vajadzību? Kāpēc šī neatliekamā vajadzība nav bijusi visus četrus, piecus gadus, bet nu pēkšņi divu gadu laikā radusies? Nu tad vismaz vajag paskaidrot anotācijā, kāpēc šāda vajadzība pēkšņi šajās divās nedēļās ir radusies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - "Vienība", kā rakstīts iesniegumā.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Mauliņa kungam ir daudz kas pareizi. Skat, mums visu laiku darba kārtību nosaka Ministru prezidents un 81.panta kārtībā ieved labus likumus, sliktus likumus, bet mēs netiekam klāt tiem likumiem un tām lietām, kuras patiešām ir steidzamas un neatliekamas. Mūsu tautai tiek izlaupītas mūsu vērtīgās mantas caur Privatizācijas aģentūru, bet mēs netiekam klāt, mums neatļauj pārskatīt, kas tur notiek, kādi stratēģiskie objekti tiek mūsu tautai nozagti. Mums ir jāskatās tie jautājumi, kurus grib mazais puisītis, kas paņem savu lellīti un iet prom, ja viņam nepiekrīt. (Starpsauciens no zāles: "Viņš ar lellītēm nespēlējas!") Es domāju, ka viņš gan ar mums spēlējas - te viņš iet prom, te viņš nāk atpakaļ, tad viņš lemj tā, tad viņš lemj šā, un mums arvien vairāk un vairāk vajag viņam klausīt, arvien vairāk un vairāk viņam klanīties. Un visu laiku, kamēr šitā teātra spēle notiek, katru dienu lielas valsts bagātības pazūd kāda "Latvijas ceļa", "Saimnieka" vai kādas citas frakcijas drauga kabatā. (Starpsauciens: "O, bravo!")

Mīļā Saeima, padomāsim, ko mēs darām, ka mēs atļaujam, lai šo darba kārtību vienkārši nosaka tādi, kuri negrib, lai mēs ķeramies pie tiem jautājumiem, kuri ir valstij svarīgi. Jautājumi, kas tautai ir svarīgi, ir, piemēram, tādi, kā tikt galā ar kriminālelementiem šajā valstī, svarīgs jautājums šai valstij ir tas, kādu mēs izvirzīsim ekonomiskās attīstības programmu. Svarīgs jautājums šai valstij ir tas, kā mēs sargāsim mūsu tautas smagos un vērtīgos īpašumus. Pie šiem jautājumiem mēs netiekam klāt, tāpēc ka mums nosaka darba kārtību kaut kādi, kuri grib, lai mēs pie tiem netiekam, kuri vienkārši grib šo tautu un šito valsti pilnīgi iztukšot. Es jums lūgtu nepakļauties šitai lietai un atbalstīt Mauliņa kungu šajā jautājumā.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Pilnīgi reāli kārtējo reizi Ministru kabinets ir izrādījis ģeniālas tieksmes un spējas, bet aizvien biežāk es sāku šaubīties par viņa spējām, un taisni šodien mēs saskaramies atkal ar šo paradoksālo situāciju. Savā laikā Gaiļa kungs "izdēja" vienu likumu, ar kuru valsts jau nodarbojas... tajā skaitā, Saeima nodarbojas jau divus gadus, jo obligātā civiltiesiskā apdrošināšana bija izvirzīta 81.panta kārtībā. Kolēģi, iedomāsimies, ka jau kuro gadu mēs nodarbojamies ar vienu bijušā premjera un Ministru kabineta iniciatīvu. Un tādēļ es domāju, ka šodien patiešām vajadzētu principiāli noraidīt visus šos 81.panta kārtībā pieņemtos Ministru kabineta lēmumus, lai nākošreiz un turpmākajā laikā, es gan nezinu, vai Šķēles kungs vai kāds cits premjerministrs, jau nopietnāk domātu par savām tiesībām un savām funkcijām. Vai tā ir jādara... vai šādā veidā ir jāpieņem vai nav un vai šie noteikumi patiešām ir tik nepieciešami, kā Satversmē norādīts. Tam būtu audzinošs nolūks, jo diez vai vajadzētu atļauties, kā nesen viens jau aizgājušais premjerministrs atļāvās uzvesties Saeimā - kā savā piparbodītē, kurā viņš teica ļoti primitīvi: "Es kā izpilddirektors uzskatu, ka visi akcionāri ir muļķi." Šajā gadījumā akcionāru vietā ir Saeimas deputāti, kuri šo premjerministru ir iecēluši. Un, ja viņš var pateikt, ka mēs visi esam, piedodiet, nedaudz specifiski cilvēki, tad līdz ar to man rodas jautājums: kāds tad viņš pats ir, ja viņš varēja savā laikā mierīgi ņemt mūsu balsis, lai pārvaldītu valsti?

Un šajā gadījumā man patiešām nav nekādas uzticības šim 81.pantam, tāpēc es aicinātu visas frakcijas nobalsot šajā gadījumā pret šiem 81.panta kārtībā pieņemtajiem noteikumiem. Es patiešām domāju, ka diez vai kāds no ministriem spēs pierādīt to sevišķo nepieciešamību, jo civiltiesiskā apdrošināšana jau divus gadus sevišķā steidzamībā ir pieņemta, tikai rodas jautājums, vai kāds valstī vai arī Saeimā dikti raud par to, ka viņa vēl nedarbojas. Es domāju patiešām, ka neviens. Un es domāju, ka arī šajā gadījumā neviens dikti neraudās. Vienīgi varbūt bijušais premjers apvainosies un pateiks, ka mēs viņam neesam vajadzīgi, taču es ceru, ka es to dikti nepārdzīvošu un lielākā daļa kolēģu arī.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, es esmu spiests jums izteikt aizrādījumu par Satversmi aizskarošiem izteicieniem. Lūdzu tos turpmāk nepieļaut!

Runās Anna Seile - LNNK un LZP frakcija. Seiles kundze, ir 5 minūtes līdz pārtraukumam, ja jūs... Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Tiem, kas runāja kā lieli meža speciālisti, es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šajā likumprojektā nav neviena vārda par premjeru, bet ir likumprojekts par grozījumiem Meža izmantošanas likumā. Šis likums ir pieņemts ļoti sen - 1994.gada sākumā - un tajā tiek labota viena ļoti būtiska rindiņa, kura pastiprina meža politikas uzraudzības kārtību, izdodot Ministru kabineta apstiprinātus noteikumus, kuri tad veido valsts meža izmantošanas politiku. Līdz šim Ministru kabinets (pēc vecās redakcijas) varēja noteikt tikai atsevišķus pasākumus. Kopš tiem laikiem, kad stājās spēkā šis likums, jau ir izstrādājusies tāda kārtība, ka visos svarīgākajos jautājumos tiek pieņemti Ministru kabineta noteikumi, un, lūk, par to runā arī šis likums. Līdz ar to es aicinu zināmā mērā arī komisijas vārdā, jo komisija šorīt apsprieda šo likumu, atbalstīt viņa nodošanu komisijām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 9, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Jāizlemj, godātie kolēģi, tūlīt arī nākamais jautājums, kas šajā sakarībā ir iesniegts Prezidijā, Saeimas 10 deputāti lūdz steidzamības kārtā izskatīt 1997.gada 29.janvāra sēdes darba kārtībā otrajā sadaļā iekļautos Satversmes 81.panta kārtībā izdotos noteikumus nr.8 "Grozījums likumā "Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu"". Atgādinu, godātie kolēģi, ka šādu kārtību mums pieļauj Kārtības ruļļa 92.panta pirmās daļas 2.punkts. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt "par" vai "pret" šo 10 deputātu iesniegumu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, izlemsim jautājumu, balsojot par 10 deputātu iesniegumu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 7, atturas - 1. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, varbūt viens no priekšlikuma autoriem - Jurkāna kungs var pateikt kādus konkrētus priekšlikumus šajā sakarībā. Lūdzu, Jurkāna kungs!

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es lūdzu komisijas vārdā noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņa dienu - 7.februāri un izskatīšanas dienu - 13.februāri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu... Atkārtojiet, Jurkāna kungs! Tātad 7.februāris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš, bet izskatīšanas termiņš ir 13.februāris.

E.Jurkāns. 7.februāris - iesniegšanas termiņš, 13.februāris - izskatīšanas termiņš.

Sēdes vadītājs. 13.februārī - izskatīšana. Iebildumu deputātiem nav. Paldies.

Godātie kolēģi! Mums ir pienācis pārtraukuma laiks, tādēļ lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Un vienlaicīgi, godātie kolēģi, sveiksim mūsu kolēģi Ziedoni Čeveru 37. dzimšanas dienā šodien. (Aplausi.)

Vārds paziņojumam Jurim Kaksītim par komisijas sēdi.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Juridiskās komisijas sēde pēc pārtraukuma paziņošanas komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rudzīša kungs, nolasiet reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Olafs Brūvers, Juris Celmiņš, Ojārs Grinbergs, Jānis Kazāks, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Imants Liepa, Aida Prēdele, Jānis Priedkalns, Andris Rubins, Jānis Rubulis, Juris Sinka, Viktors Stikuts, Leonards Teniss, Juris Galerijs Vidiņš.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 17.30.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu! Turpinām izskatīt darba kārtību.

Nākamais jautājums - Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.9 "Grozījumi Būvniecības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Godātie kolēģi, Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kura lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 92.panta pirmo daļu izskatīt likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā" kā steidzamu. Vai "par" vai "pret" attiecībā uz šo priekšlikumu kāds vēlas runāt? (Starpsauciens: "Piekrīt!") Runāt neviens nevēlas. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par šo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, atkārtoju: jāizskata jautājums par likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu vēlreiz zvanu un vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret šo komisijas priekšlikumu. )Starpsauciens: "Par iepriekšējo arī!") Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

Tagad es lūdzu Annu Seili komisijas vārdā noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta izskatīšanas datumu.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas vārdā ierosinu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 4.februāri un kā datumu izskatīšanai sēdē - 13.februāri.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret Seiles kundzes priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

Godātie kolēģi, ir atkal saņemts kārtējais iesniegums no Juridiskās komisijas, kura lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šīsdienas un rītdienas sēdes darba kārtībā - darba kārtības 39., 40., 41. un 51.jautājumu izskatīt pēc 32.jautājuma ("Grozījumi likumā "Par tiesu varu"") iepriekš nosauktajā secībā, respektējot jau izdarītos grozījumus. Parakstījis komisijas priekšsēdētājs. Tātad ir runa par pašlaik Saeimas Prezidijā akceptēto darba kārtību. 39.punkts ir "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"", nākamie divi - "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" un "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās", un 51.punkts ir "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"". Ir ierosināts izskatīt tos pēc darba kārtības 32.jautājuma.

Atgādinu, ka mēs jau esam nobalsojuši par darba kārtības 52. un 59.jautājuma izskatīšanu pēc darba kārtības 32.jautājuma. Runāt neviens nevēlas. Vai deputāti piekrīt Juridiskās komisijas priekšlikumam? Iebildumu nav. Paldies. Esam vienojušies.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.10 "Grozījums Augstākās padomes 1992.gada 3.novembra lēmumā "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu"" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Prezidija atzinumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 2. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.11 "Noteikumi par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Šajā jautājumā vēlas runāt Anna Seile - LNNK un LZP frakcija. Lūdzu, Seiles kundze!

Seiles kundze, bet, ja mēs lemjam par šo noteikumu nodošanu komisijām, tad nekādu jautājumu nevarētu vairs būt. Nav iebildumu deputātiem? Neviens nevēlas protestēt pret to?

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tie ir Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi, un to nodošana komisijām šajā gadījumā tiek pielīdzināta pirmajam lasījumam, un tāpēc ir vajadzīgs konkrēts termiņš, lai deputāti varētu iesniegt jau priekšlikumus otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bišera kungs! Lūdzu, Seiles kundze, priekšlikumu par datumiem!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Tautsaimniecības komisija ierosina priekšlikumus iesniegt līdz 7.februārim. (Starpsauciens: "Par iepriekšējo arī nav termiņa!")

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai Čerāna kungs vēlas par šo jautājumu runāt? Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es tomēr gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ko jau teica Bišera kungs, - ka Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemto noteikumu nodošana komisijām patiesībā ir jau šo noteikumu pieņemšana pirmajā lasījumā. Un tāpēc es tomēr lūgtu par visiem šiem noteikumiem balsojumu. Jo šī procedūra mums nav tik vienkārša. Mēs jau faktiski ar šo dodam Saeimas konceptuālu atbalstu šiem Ministru kabineta noteikumiem. Un, tā kā mēs par pirmo lasījumu parasti balsojam, mums nav šīs prakses, ka pirmajā lasījumā mēs pieņemam noteikumus vai kaut kādu likumprojektu bez balsojuma - tikai tāpēc vien, ka nevienam deputātam nav iebildumu. Es domāju, ka arī šajā gadījumā ir nepieciešams vadīties pēc šīs analoģijas.

Un, kas attiecas uz šo konkrēto likumprojektu, mums, neapšaubāmi, iebildumu nevar būt. Un, ja mēs runājam par šiem īpaši atbalstāmajiem reģioniem, tad jāsaka, ka vēl tajā laikā, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs bija Māris Gailis, mūsu pamatprasība, runājot par viņa demisijas nepieciešamību, bija tas fakts, ka netika veikts pienācīgs darbs attiecībā uz šiem īpaši atbalstāmajiem reģioniem. Es uzskatu, ka šī problēma ir noteikti jārisina, un tāpēc būtu jāskata šis jautājums, tagad šie noteikumi jāpieņem pirmajā lasījumā un jāstrādā tālāk pie tā, lai šis likums, ko mēs Saeimā tagad pieņemsim, tiešām atbilstu tam, ko mūsu tauta no mums sagaida. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs. Tātad es mēģināšu labot savu kļūdu un lūgšu noteikt termiņu arī iepriekš nobalsotajam likumprojektam - grozījumam lēmumā "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu".

Vai komisijas vārdā kāds vēlas nosaukt datumus?

Attiecībā uz likumprojektu "Noteikumi par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" mums ir skaidrs. Seiles kundze minēja 7.februāri. Bet mēs neesam noteikuši izskatīšanas datumu arī iepriekšējam likumprojektam - grozījumam lēmumā "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu". Vai kāds no deputātiem var to izdarīt? Paldies. Nevar to izdarīt. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsojumu par likumprojekta "Noteikumi par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts. Un tiek pieņemts arī Seiles kundzes noteiktais datums - 7.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.12 "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts.

Lūdzu, Sausnīša kungs, priekšlikumu par iespējamiem termiņiem.

A.Sausnītis.

Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 7.februārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto datumu - 9.februāris? Nav. Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 13 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Gunta Gannusa - frakcija "Tautai un taisnībai". Lūdzu!

G.Gannusa (frakcija "Tautai un taisnībai").

Cienījamie deputāti! Likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" grozījumi ir izstrādāti, lai novērstu likumā esošo neprecizitāti un neskaidrības. Izdarīti grozījumi četros pantos. Šajā likumprojektā tiek noteikts, ka valsts īpašuma objekts un zemes gabals, uz kura šis objekts atrodas, veido vienu privatizējamu objektu. Iepriekšējā likumā tie visu laiku bija it kā šķirti. No pircēja vairs nebūs jāpieprasa liels dokumentu skaits, tas neļāva ātri veikt publisko piedāvājumu.

Lūdzu deputātus balsot un pieņemt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu ! Par - 50, pret - 2, atturas - 3. Pieņemts.

Lūdzu, Gannusas kundze, noteikt termiņu.

G.Gannusa. Priekšlikumus lūdzu iesniegt Tautsaimniecības komisijai līdz 7. februārim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto datumu? 7. februāris. Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 15 "Grozījums likumā "Par uzņēmējdarbību"" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Lūdzu! Komisijas vārdā - Edgars Bāns. Par priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas termiņiem.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Tautsaimniecības komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 7. februārim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret 7. februāri? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 16 "Grozījumi likumā "Par nodarbinātību"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs runāt nevēlas?

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma atkal...

Godātie kolēģi, lūdzu nedaudz atlikt citas lietas un piedalīties balsošanā!

Lūdzu vēlreiz zvanu! Un vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu! Komisijas vārdā - Valdis Nagobads. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Kolēģi! Es aicinu priekšlikumus par šo likumprojektu iesniegt līdz 5. februārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 5. februāris? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 17 "Grozījumi Ministru kabineta 1994. gada 30. augusta noteikumos nr. 177 "Ârstniecības noteikumi"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Prezidija atzinuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu atbildīgo komisiju arī šim likumprojektam noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Tā kā likumprojekts "Ârstniecības likums" ir pieņemts Saeimā pirmajā lasījumā, es aicinu sakarā ar šiem grozījumiem noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 4. februāri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 4. februāris? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 18 "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti vēlas par to runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.

Atbildīgo komisiju lūdzam nosaukt priekšlikumu iesniegšanas termiņus.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Ierosinām noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 5. februāri.

Sēdes vadītājs. 5. februāris. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 19 "Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Deputāti runāt nevēlas.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu, Seiksta kungs, jūsu priekšlikums par priekšlikumu iesniegšanu otrajam lasījumam.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Lūdzam iesniegt priekšlikumus līdz 6. februārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto datumu - 4. februāris? 6. februāris? Piedodiet. Laboju - 6. februāris. Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 20 "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas atzinuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu Juridisko komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Ierosinu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 5. februāri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 5. februāri nav? Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 21 "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Neviens runāt nevēlas. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu, Kaksīša kungs, noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Ierosinu noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 5. februāri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret minēto datumu iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 22 "Grozījumi Ministru kabineta 1995. gada 18. jūlija noteikumos nr. 216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem"" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti vēlas runāt? Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es ierosinu par atbildīgo komisiju noteikt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, bet par otro komisiju - Juridisko komisiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Kaksīša kunga priekšlikumu - par atbildīgo komisiju šim likumprojektam nozīmēt jeb noteikt Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisiju un par otro komisiju - Juridisko komisiju? Balsot vajadzības nav. Deputāti šo viedokli pieņem. Paldies.

Runāt par apspriežamo jautājumu neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Kaksītis. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 7.februārim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret minēto datumu - 7.februāri - iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.23 "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Vispirms es šajā jautājumā gribu runāt no procedūras viedokļa. Proti, gribu citēt Satversmes 81.pantu, kurā ir teikts, ka laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesības, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Tālāk ir atruna, ka šie noteikumi nevar grozīt Saeimas vēlēšanu likumu, Tiesu iekārtas un procesa likumu, budžetu un budžeta tiesības, kā arī tie nevar grozīt pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus. Šie ierobežojumi arī tālāk vēl turpinās. Satversmes 81.pants satur šo ierobežojumu, ka Ministru kabineta izdotie noteikumi ar likuma spēku nevar grozīt pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus.

Un, ja mēs tagad skatāmies uz šiem noteikumiem "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"", tad mēs ļoti labi zinām, ka šī pati Saeima - 6.Saeima - ir pieņēmusi šo pēdējo redakciju šim likumam "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā". Tātad mēs paši šīs Saeimas laikā pieņēmām grozījumus šajā likumā.

Vēl vairāk. Šie Ministru kabineta iesniegtie grozījumi attiecas tieši uz tām normām, kuras mēs, 6.Saeima, esam šajā likumā iebalsojuši. Proti, šie Ministru kabineta izdotie noteikumi vēršas pret mazas jaudas elektrostacijām. Mēs šajā likumā esam pieņēmuši pilnīgi precīzas normas, kādā veidā ir veicama apmaksa par to elektroenerģiju, kas tiek ražota šajās mazajās elektrostacijās. Tagad ar šiem noteikumiem viņa tiek padarīta par absolūti izplūdušu un neveiklu normu, kurā Ministru kabinetam tiek uzticētas pilnīgi visas tiesības reglamentēt to tā, kā viņam ienāks prātā. Mēs frakcijā nevaram atbalstīt šādu priekšlikumu arī pēc būtības, un es aicinu deputātus šoreiz to noraidīt gan no procedūras viedokļa kā nepieņemamu jautājumu, kurš nav izskatāms Satversmes 81.panta kārtībā Ministru kabinetā, gan arī pēc būtības kā nepieņemamu normu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Indulis Emsis.

Godātie kolēģi, atgādinu, ka pirmajā lasījumā debatēs jāpiesakās rakstiski. LNNK un LZP frakcija. Lūdzu, Emša kungs!

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Paldies. Cienījamie kolēģi! Es gribu izskaidrot, kāda šeit ir šī lieta, jo, pirms Ministru kabinets 81.panta kārtībā pieņēma šos grozījumus, tika noskaidrots un ievākta juridiska uzziņa par to, vai to var darīt 81.panta kārtībā. Un juridiskais slēdziens bija tāds, ka to var darīt, jo šie panti nav mainīti. Šie panti palika vecajā redakcijā, balsojot šeit zālē. Tātad viņi palika tādi, kādi bija pirms tam, jo netika mainīta šī panta redakcija.

Nelaime ir tāda, ka šajā balsojumā deputāti neatbalstīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu, kurš paredzēja koģenerācijas stacijas izslēgt no šī saraksta, kā tas bija paredzēts, un atstāt tur tikai mazās vēja stacijas un mazās hidrostacijas. Līdz ar to šīs koģenerācijas stacijas palika, bet enerģētiķi kategoriski iebilst pret šo variantu, ka tas varētu tā palikt, un tāpēc tas tika pierādīts arī Ministru kabinetā, ka ekonomisku apsvērumu dēļ šīs koģenerācijas stacijas ir izņemamas ārā no šī saraksta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izanalizēja šo priekšlikumu, un mēs panācām kompromisu arī ar enerģētiķiem, ka šādi labojumi tiks izdarīti, proti, ka likumā paliks mazās elektrostacijas - gan vēja, gan ūdens, bet koģenerācijas stacijām atvieglojumus noteiks Ministru kabinets. Tieši tādas būs šīs izmaiņas likumā. Tādēļ mans priekšlikums ir atbalstīt šo likumprojektu. Pretējā gadījumā mēs vienkārši neatrisināsim šo ekonomisko problēmu, kāda pašreiz ir radusies. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Runāt vairs neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 10, atturas - 6. Pieņemts. Lūdzu atbildīgo komisiju noteikt otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcija.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam 7.februāri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Bāna kunga nosaukto termiņu - 7.februāri? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.24 "Grozījumi likumā "Par vides aizsardzību"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Lūdzu atbildīgo komisiju minēt termiņu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

I.Emsis. Priekšlikumus otrajam lasījumam lūgums iesniegt līdz 14.februārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 14.februāri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 25 "Grozījumi likumā "Par veterinārmedicīnu"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu!

Godātie kolēģi, nav kvoruma atkal. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu komisijai noteikt termiņu.

Guntars Grīnblats - komisijas vārdā. Lūdzu!

G.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 7.februārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Grīnblata kunga priekšlikumu - 7.februāri? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 26 "Par zemes privatizāciju un atsavināšanu Latvijas Republikas pilsētās" nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 2, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu atbildīgo komisiju, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, tās pārstāvi Jāni Rāznu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 5.februāri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Ir iebildumi. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es redzu, ka daudzi nav lasījuši šos 81.panta kārtībā izdotos priekšlikumus. Tur ir daudz kas no tā, ko mēs jau tagad skatām. Jautājums par zemes privatizāciju un reformu pilsētās ir jau vaļā atvērts, tūlīt būs trešais lasījums un šķiet, ka tur ir tas pats iekšā un ka tur tāda putra atkal būs. Te ir dažādi priekšlikumi salikti kopā, bet galvenais ir tas, ka Privatizācijas aģentūra gūst lielākas tiesības attiecībā uz šiem zemes gabaliem, kas ir pašvaldībām, kas ir valstij, un tad tā rīkosies ar šo zemi. Te vajag iedziļināties, jo tas nav tik vienkārši, cienījamie mīļie deputāti jeb draugi Saeimā! Esiet uzmanīgi! Ir vakars, jau vēls. Cilvēki ir noguruši, cits grib ēst, cits ir paēdis jau, un tāpēc tagad vakarā šā 81.panta kārtībā, lūk, mēs visu to mierīgi nododam, nosakām ļoti īsus termiņus, un paši vēlāk nespēsim nemaz aptvert, ka šie īpašumiņi, tā zemīte atsavināšanas ceļā nonāks Privatizācijas aģentūrā un tā tālāk. Es ļoti lūdzu pagarināt šo termiņu vismaz līdz 20.februārim.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt un citus priekšlikumus nosaukt? Citu priekšlikumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim vispirms deputāta Ozoliņa izteikto priekšlikumu - 20.februāra termiņu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 11, atturas - 11. Pieņemts.

Bišera kungs vēlas runāt par procedūru sakarā ar Kārtības ruļļa pārkāpumiem. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 90.panta trešo daļu, nododot komisijām 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus, priekšlikumu izteikšanas laiku nevar noteikt ilgāku par 15 dienām.

Sēdes vadītājs. Tātad šodien ir 29.janvāris, bet plus 15 dienas ir 13.februāris. Tā ir saskaņā ar Kārtības rulli. Vai deputāti piekrīt šādam priekšlikumam par 13.februāri? Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.27 "Grozījums Radio un televīzijas likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds deputāts vēlas runāt? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 2, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu atbildīgo komisiju noteikt termiņu, kurā iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 10.februārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Seiksta kunga minēto datumu - 10.februāri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.28 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai kāds deputāts vēlas runāt? Jānis Kalviņš - LNNK un LZP frakcija.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Lūdzu nodot arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Kalviņa kunga priekšlikumu - nodot šo likumprojektu arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, saglabājot Juridisko komisiju kā atbildīgo komisiju par šo projektu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

Lūdzu Juridisko komisiju noteikt termiņu, kurā iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam!

J.Kaksītis. Ierosinu priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt līdz 4.februārim.

Sēdes vadītājs. Paldies. Man atgādina, ka mēs neesam nobalsojuši. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi! Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 1. Pieņemts. Vai deputātiem nav iebildumu pret Kaksīša kunga izteikto priekšlikumu? Ir. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Motivācija ir tā pati: mēs esam noguruši, ļoti īss laiks, ļoti daudz svarīgu priekšlikumu ir izdots 81.panta kārtībā. Viņi gan nav dabas katastrofas, bet tomēr ir ļoti svarīgi, jo tur ir ieraksti par pašvaldību īpašumiem, par valsts īpašumiem, par it kā kompensāciju un tās grozīšanu, kas kam dos, ko reģistrēs, kam piederēs, kam maksās. Divi trīs teikumi tur ir, bet tie ir ļoti, ļoti svarīgi turpmākajai Latvijas valsts attīstībai, tāpēc es ierosinu 15 dienas, tas ir, līdz 13.februārim.

Sēdes vadītājs. Tā kā ir nosaukti divi datumi, tad, lūdzu, balsosim par termiņu - 13.februāri. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 7, atturas - 6. Pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - "Par saņemtajiem likumprojektiem".

Likumprojekts "Ministriju iekārtas likums". Tātad Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Ministriju iekārtas likums" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies. Tas ir pieņemts.

Tagad, godājamie kolēģi, mēs atgriezīsimies pie šī komisijas iesnieguma, kurā tā lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.panta trešo daļu iekļaut 29. un 30.janvāra sēdes darba kārtībā likumprojekta "Ministriju iekārtas likums" izskatīšanu pirmajā lasījumā. Bez tam, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina izskatīt minēto likumprojektu pirms Saeimas 29.un 30.janvāra sēdes 33.darba kārtības punkta - likumprojekta "Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu" - izskatīšanas. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu? Deputāti runāt neviens nevēlas. Balsošanu arī neviens nepieprasa. Tātad šis komisijas priekšlikums ir pieņemts. Mēs viņu skatīsim pēc visiem tiem likumprojektiem, par kuriem mēs esam balsojuši un kuri ir skatāmi pēc 32.punkta. Pēdējais no tiem ir 51.punkts, un tādēļ šo jautājumu mēs iekļaujam aiz šī. Paldies.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kušneres, Kostandas, Liepas, Mauliņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu?

Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Es lūdzu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Kārlis Čerāns vēlas runāt - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es lūdzu visus deputātus balsojumā atbalstīt šā grozījuma likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" nodošanu komisijām, jo tā problēma, kuru ar šo likumprojektu ir mēģināts risināt un kura šajā brīdī ir aktuāla, ir ļoti būtiska. Mēs šajā likumprojektā piedāvājam noteikt, ka ar pievienotās vērtības nodokli turpmāk nevajag aplikt siltuma ražotāju maksājumus par gāzi, kas izlietota siltuma ražošanai iedzīvotājiem. Un vēl es gribu norādīt godātajiem kolēģiem deputātiem, ka likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.pantā ir norma, ka ar šo nodokli neapliek iedzīvotāju maksājumus par dzīvojamo telpu īri vai apkuri, siltā un aukstā ūdens piegādi, atkritumu izvešanu un kanalizāciju. Tātad arī par apkuri, tāpēc ka, patiesību sakot, par šo piegādāto siltumu un silto ūdeni tiek maksāts 18% nodoklis jau no šī siltuma ražotāju puses. Tātad šis siltuma ražotājs samaksā par izejvielām, kuras viņš ir saņēmis. Tas nozīmē, ka mums šobrīd Pievienotās vērtības nodokļa likumā ietvertā norma reāli nedarbojas. Un tātad acīmredzot pilnīgi loģiska šobrīd ir norma, ka iedzīvotājiem nav jāmaksā šis pievienotās vērtības nodoklis par īri, apkuri un siltā un aukstā ūdens piegādi, bet diemžēl šī norma šobrīd reāli nedarbojas. Un šie grozījumi ir domāti tādēļ, lai šo normu, kas ar labu mērķi ir iestrādāta šajā likumā tieši iedzīvotāju aizsardzībai, lai šo normu reāli iedzīvinātu. Un tādēļ es lūgtu Saeimu nobalsot par šī likumprojekta nodošanu komisijām un vēl detalizēti to izvērtēt komisijās, bet pēc tam, tālāk strādājot jau pie lasījumiem, varbūt vēl precizēt, ja tas tiktu atzīts par vajadzīgu. Pēc tam to pieņemtu tālāk jau kā likumu. Taču šodien mans lūgums būtu nodot viņu komisijām. Aicinu deputātus to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 16, atturas - 16. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kostandas, Kušneres, Mauliņa un Zelgalvja iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Neviens nevēlas runāt. (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti pieprasa balsojumu.

Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis likumprojekts, šie grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"" izriet no morālā principa, ka jebkurš strādājošais ir persona un ka viņam pienākas nepieciešamā cieņa kā personai. Tas nozīmē, ka strādniekam par viņa darbu ir izmaksājama pienācīga alga. Tāpēc absolūti ciniska un amorāla ir tāda situācija, ka strādniekam par viņa padarīto darbu alga netiek izmaksāta vispār. Diemžēl šāda situācija ir izveidojusies daudzos bijušajos valsts uzņēmumos, kur to vadības nemākulīgas vai varbūt - nevar izslēgt arī to - apzināti ļaunprātīgas darbības dēļ šie uzņēmumi ir novesti līdz bankrotam. Šo uzņēmumu manta ir izvazāta un cilvēkiem, kas tur ir strādājuši jau līdz šim, algas arī ir lielākoties noteiktas ļoti minimālas, bet daudzos gadījumos šīs algas vispār nav maksātas. Un diemžēl daudziem cilvēkiem tā šobrīd ir pilnīgi reāla sitācija, ka viņi algu nav saņēmuši - vietām pat par laiku, kas ir vairāku gadu garumā.

Kādēļ ir šie grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"? Es gribu paskaidrot, ka attiecībā uz to gadījumu, kad uzņēmums tiek pasludināts par maksātnespējīgu, pašreiz spēkā esošā likuma 50.pantā ir norma, ka tiesas spriedums, ar kuru parādnieks pasludināts par maksātnespējīgu, ir pamats tiesvedības apturēšanai civillietās, kas ierosinātas pret parādnieku, un sprieduma izpildīšanas lietvedības izbeigšanai lietās par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu. Tas nozīmē, ka tad, ja kāds no šiem cilvēkiem, kas nav no uzņēmuma saņēmuši algu, ir iesniedzis tiesā prasību par šīs algas piedziņu un ja ir jau pat arī šis spriedums, ka šī alga ir jāpiedzen, un ja ir jau pat uzsākta sprieduma izpildīšana, - ka tajā brīdī, kad šis uzņēmums tiek pasludināts par maksātnespējīgu, šī algas piedzīšana no uzņēmuma tiek pārtraukta saskaņā ar spēkā esošo likumu "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju". Mūsu ieteikums ir papildināt 50.panta otro daļu pēc vārdiem "nepiedzīto summu piedziņu" ar šādu tekstu: "izņemot tiesas spriedumu izpildi par darba samaksu par apjomu līdz 15 minimālajām mēnešalgām vienam cilvēkam, kā arī par darbā nodarītā kaitējuma atlīdzību un prasījumus par uzturlīdzekļiem pilnā apjomā". Mūsu piedāvājums ir noteikt, ka šos prasījumus šī maksātnespējas pasludināšana tomēr neaptur. Tātad pastāv kaut kāds minimāls līmenis prasījumam par darba algām, ko cilvēki tomēr var saņemt arī tad, kad šis uzņēmums ir pasludināts par maksātnespējīgu.

Mēs varam šajā sakarā runāt par visādiem principiem - varam runāt, vai tās ir 15 minimālās mēnešalgas, vai tas ir kaut kāds pilnīgi cits princips. Bet mēs uzskatām, ka šis jautājums ir pietiekami nopietns un ir pelnījis, lai mēs to šeit Saeimā izskatītu, un mēs tādēļ piedāvājam šādu konkrētu risinājumu, šādu redakciju.

Aicinu Saeimu to atbalstīt.

Tālāk - 107.pants. Tas nosaka, kādā secībā ir veicami šie maksājumi no tās naudas, kas ir atgūta maksātnespējas procesā. Šeit darbinieku prasījumi par darba samaksu ir paredzēti prioritārā kārtā tikai par pirmajiem trim mēnešiem, rēķinot no dienas, kad pārtrauktas algu izmaksas. Mēs uzskatām, ka nav pilnīgi nekāda pamata noteikt šo triju mēnešu ierobežojumu, un mūsu piedāvātā redakcija ir: "darbinieku prasījumi par darba samaksu, par atvaļinājuma naudu un sociālajiem pabalstiem par visu laika periodu līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai". Atkal mēs varam runāt par konkrētām niansēm, bet aicinājums būtu nodot šo likumprojektu komisijām, pēc tam pieņemt lasījumā un tomēr ieklausīties tajā cilvēku sāpē, ka cilvēki nevar saņemt nekādus uzturlīdzekļus no bankrotējušiem uzņēmumiem, kuri viņiem faktiski ir parādā.

Aicinu deputātus risināt šo problēmu, iesaistīties šajā risināšanā un nodot šo likumprojektu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 5, atturas - 14. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kušneres, Grīnberga, Zelgalvja, Mauliņa un Kostandas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" attiecībā uz šo jautājumu? (Starpsaucieni: "Balsojam! Nav jābalso!") Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 20, atturas - 18. Likumprojekts komisijām nodots netiek. Balsošana, kolēģi, notika tāpēc, ka deputāti to pieprasīja.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" attiecībā uz šo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. Vai ir vajadzīga balsošana? Nav vajadzīga. Pieņemts.

Tālāk. Izskatām darba kārtības otrās sadaļas trešo nodaļu - "Par saņemtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem". Darba kārtības 27.jautājums no darba kārtības tika izslēgts. Izskatām 26.jautājumu - lēmuma projektu "Par deputāta Edvīna Inkēna atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai", kuru ir iesniegusi deputātu grupa. Debatēs ir pieteicies Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu! Par kārtību, kādā lieta virzāma tālāk.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Jā, godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Paldies, ka jūs mani pieteicāt: par kārtību, kādā lieta ir virzāma tālāk. Šis lēmuma projekts ir ietverts nodaļā "Par saņemtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem", bet es gribu norādīt, ka šis lēmuma projekts nav iesniegts kā patstāvīgais priekšlikums; šajā lēmuma projektā jau ir norādīts, ka tas ir iesniegts, balstoties uz Saeimas kārtības ruļļa 33.pantu, un tas nozīmē amatpersonu ievēlēšanu vai atsaukšanu no amata. Tas nozīmē, ka šis lēmuma projekts ir tūlīt pat uz vietas izskatāms pēc būtības un ka ir arī nepieciešams deputātu balsojums par to. Es negribu šeit komentēt motīvus "par" vai "pret", es tikai gribu lūgt deputātus vadīties savā darbā pēc Saeimas kārtības ruļļa, pēc tās formas, kādā veidā šis iesniegums ir ticis iesniegts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Es gribētu dažus vārdus teikt par šim lēmuma projektam pievienoto 12 deputātu motivāciju. Izlasot šo lēmuma projektu un pavadvēstuli, godātie iesniedzēji un godātie kolēģi deputāti, es biju pilnīgi vienisprātis ar jums, ka patiešām šajā gadījumā ir saskatāms interešu konflikts, jo Korupcijas novēršanas likums tik tiešām nosaka, ka valsts amatpersona (un Saeimas deputāts ir valsts amatpersona) nevar veikt uzraudzības, kontroles vai kādas citas funkcijas, kas tai jāpilda saskaņā ar likumu vai citiem normatīviem aktiem attiecībā uz saviem biznesa partneriem. Izlasot šo pavadvēstuli, tik tiešām man radās pārliecība, ka šeit ir interešu konflikts un ka šādu kontroli nevarētu veikt deputāts Edvīns Inkēns. Bet, iepazīstoties ar oficiālo valsts institūciju izsniegtiem dokumentiem, man nākas konstatēt, ka 1995.gada 14.augustā statūtsabiedrības "Labvakar" valdei tās loceklis Ojārs Rubenis ir iesniedzis iesniegumu, ar kuru viņš lūdz atbrīvot viņu no valdes locekļa amata un lūdz arī atsavināt šo kapitāla daļu par labu citai SIA. Pēc pāris mēnešiem - 1996.gada 16.februārī šāda sapulce ir notikusi un lēmums ir pieņemts, un Ojārs Rubenis ir no šīs statūtsabiedrības izslēgts kā valdes loceklis, un arī kapitāls viņam ir atsavināts. Tādējādi, godātie kolēģi, no juridiskā viedokļa šeit interešu konflikts nav saskatāms, manuprāt. Es kā deputāts, individuāli kā Jānis Lagzdiņš, uzskatu, ka šeit nav interešu konflikta, jo deputāti, kuri iesnieguši šo lēmuma projektu, ir vadījušies pēc tās informācijas, kas bija viņu rīcībā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Vairāk neviens no deputātiem runāt nevēlas. Tātad bija deputātu priekšlikums to iekļaut darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsojumu par šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 23, atturas - 11. Lēmums nav pieņemts. Jautājums darba kārtībā nav iekļauts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir no darba kārtības trešās sadaļas "Par likuma otrreizēju caurlūkošanu". Likumprojekts "Grozījumi Likumā par ostām". Godātie kolēģi, jūs visi droši vien esat iepazinušies ar Valsts prezidenta Ulmaņa kunga vēstuli Saeimai, kurā viņš pamato, kādēļ likums būtu otrreizēji caurlūkojams. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. (Starpsauciens: "Balsot!") Tad mums ir jānosaka arī komisija, kura nodarbosies ar šā pieņemtā likuma otrreizēju caurlūkošanu un kura būs atbildīgā komisija.

Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Priekšlikums ir noteikt Tautsaimniecības komisiju kā atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs. Un kāds būtu termiņš, Vītola kungs?

M.Vītols. Priekšlikums ir noteikt 7.februāri kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu un 13.februāri kā izskatīšanas datumu.

Sēdes vadītājs. 7.februāris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un 13.februāris - izskatīšanas termiņš.

Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es tomēr uzskatu, ka, pirms mēs to vispār nosūtām uz komisiju, mums vajadzēja izskatīt, vai mēs to pieņemam otrreizējai caurlūkošanai, un par to vajadzēja papriekš izdarīt balsojumu, un tad varbūt Saeima to nemaz nepieņemtu otrreizējai pārlūkošanai un Valsts prezidenta kungam tas būtu jāizsludina. Es personīgi uzskatu, ka papriekš Saeimai vajadzētu nobalsot par to, vai mēs šo likumu pieņemam atkārtotai caurlūkošanai, un pēc tam var spriest par komisijām. Un es uzskatu... es brīnos, ka Prezidijs nelika šo jautājumu uz balsojumu. Vispirms ir jānobalso šis jautājums, un pēc tam mēs varam skatīties tālāk, jo varbūt Saeimas balsojums būs negatīvs, un līdz ar to Prezidenta kungam viņš būtu jāizsludina.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, Kārtības ruļļa 115.pants šādu kārtību nosaka. Vai vēl kāds vēlas runāt? Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Es gribu runāt par termiņu - es noteiktu otrreizējas caurlūkošanas termiņu priekšlikumu iesniegšanai līdz 15.martam.

Sēdes vadītājs. Tiek ieteikts otrs termiņš - 15.marts. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Principā jau lietas būtība ir ļoti vienkārša, un mēs varam visu izšķirt tagad arī balsojot. Pirmkārt, man ir priekšlikums viņu nenodot komisijām un noraidīt Prezidenta iesniegto likumprojektu viena iemesla dēļ. Ko tad paredz šis grozījums? Šis grozījums paredz, ka par ostas pārvaldnieku... ja cilvēks strādā par ostas pārvaldnieku, tātad viņam nav jābūt augstākajai jūrniecības izglītībai. Mēs jau vienreiz šo tēmu izrunājām no šīs tribīnes un nonācām pie slēdziena, arī nobalsojām, ka šādai izglītībai ir jābūt. Ja mēs pieņemam lēmumu, ka ostas pārvaldniekam obligāti nav jābūt augstākajai jūrniecības izglītībai, tad man ir priekšlikums revidēt arī visus pārējos speciālos likumus, to skaitā, arī Ārstniecības likumu, kur varētu paredzēt, ka galvenajam ārstam nekādā gadījumā nav jābūt medicīniskajai izglītībai. Tāpat mēs tad varam revidēt arī satiksmes noteikumus un paredzēt, ka šoferim nav jābūt šofera tiesībām. Manā uztverē, tas vispār nav loģiski.

Bet nez kāpēc mēs, Leiškalna kungs, paredzam arī soda naudas, ja jums nav šo šofera tiesību... Līdz ar to man ir priekšlikums - tagad balsot pret šī likuma otrreizēju caurlūkošnau un nenosūtīt viņu komisijām.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Tā gluži tomēr nav, kā teica Ādamsona kungs, jo reāla problēma ir radusies. Mūsu komisija saņēma vēstuli, oficiālu vēstuli no Rīgas Jūras akadēmijas rektora, kurā viņš izsaka savu izbrīnu par šo balsojumu. Jo kā tad iznāk šobrīd? Šobrīd saskaņā ar pieņemto likumu par ostas pārvaldnieku var strādāt kuģa kapteinis, kam ir augstākā jūrniecības izglītība, bet nevar strādāt ostu speciālists, jo viņam ir pavisam cita specialitāte, tas ir, viņš ir ostu pārvaldes speciālists. Tā nav augstākā jūrniecības izglītība, bet tā ir speciālā izglītība, kuru, starp citu, šobrīd jau vairāki Latvijas pārstāvji ir ieguvuši, vēl papildinot šīs zināšanas ārzemēs. Un šobrīd arī Jūras akadēmijā sagatavo speciālistus, kuriem gan, tiesa, vēl pagaidām izlaidums nav bijis.

Tā ka Jūras akadēmijas rektors arī izsaka neizpratni par šo balsojumu, kas it kā pieļaus, ka kuģa kapteinis, kam ar ostas saimniecību principā nav bijis liela sakara, var stāties šinī amatā, bet tiešām īsts speciālists nevar. Tā ka tiešām šis jautājums ir vēlreiz, es domāju, Saeimā jāizskata un jānodod izskatīšanai komisijās.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - otro reizi. Es ļoti lūdzu... Kā jūs redzat, es nefiksēju tagad laiku, tāpēc lūdzu ļaunprātīgi to neizmantot.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Man rada izbrīnu tas, kādēļ šodien mums tiek izdarītas atsauces uz Kārtības rulli. Es nolasīšu Satversmi, kurā skaidri un ...

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, neviens neapšauba... Es tikai uzklausu visus viedokļus, un arī Saeima to dara, un mēs darīsim visu, kā ir noteikts 115. pantā. Par to jūs varat nešaubīties.

M.Lujāns. Paldies, ka priekšsēdētāja kungs nokomentēja. Šinī gadījumā es atļaušos deputātiem atgādināt Satversmes normas. 71. pants: "Septiņu dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas nevar celt." Tas ir Satversmes 71. pants, un man liekas, ka tas ir augstāks par Kārtības rulli.

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, vispirms, kā es uzskatu, ir jāizdara balsojums - vai mēs vispār pieņemam šo likumu atpakaļ vai arī mēs nosūtām to Prezidenta kungam tādā pašā veidā atpakaļ, un tad Prezidenta kungs ir spiests to izsludināt. Un otra lieta. Ja, teiksim, šādā balsojumā iegūst pozīciju tas, ka mēs viņu gribam pieņemt, tad mēs risināsim tālāk diskusiju par to, uz kuru komisiju sūtīt, kāda ir motivācija un kāpēc.

Tikpat labi man visai lielu izbrīnu rada arī Ābiķa kunga un frakcijas "Latvijas ceļš" lielais satraukums, jo jūsu kolēģis Krištopana kungs Inkuļa kungu nepieņēma par Rīgas ostas valdes priekšsēdētāju. Kaut gan patiešām Inkuļa kungam ir cita speciālā izglītība, - man liekas, ja es nekļūdos, tirdzniecības specialitāte -, tad patiešām viņš būtu vajadzīgs arī Rīgas ostas valdē, jo ko tad tur tādi speciālisti ar augstāko jūrskolas izglītību... Bet šinī gadījumā nevajadzētu izvērst "Latvijas ceļa" konfliktu, ja jūs nevarat saskaņot to ar savu ministru... nevajadzētu darīt to caur Prezidentu un caur šo likumu... Ja nu patiešām būs tik lielas problēmas, kad kāds tirdzniecības darbinieks gribētu tikt kādā ostas valdē, tad varat iedot atsevišķu labojumu šinī likumā, kur var papildināt šo profesiju daudzumu, kas var piedalīties...

Un tādēļ es personīgi šinī brīdī aicinu vispirms izdarīt balsojumu un nepiekrist Prezidenta kunga lūgumam šodien, bet pieprasīt viņam otrreiz šo likumu izsludināt.

Sēdes vadītājs. Ivars Ķezbers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.J.Ķezbers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamais Prezidij! Kolēģi! Mums, man liekas, šodien tāda slikta aura valda mūsu zālē. Mēs atkal meklējam konkrētu personu, konkrētu pārinodarījumu un kaut kādu konkrētu... nu es nezinu... "aizmugures" darījumu. Pirmkārt, ir jāizlasa viss Prezidenta iesniegtais līdz galam. Un jūs viegli atradīsit, ka šis jautājums attiecībā uz izglītību ir tikai viens no šiem jautājumiem. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es ļoti gribētu, lai mēs atbildam paši uz šo jautājumu, vai mums, teiksim, banku prezidenti un banku vadītāji, sākot ar Latvijas Bankas vadību, ir ar augstāko finansu izglītību vai nav? Un es vēlreiz atkārtoju: es gribētu, lai šo likumu mēs vēlreiz caurskatām. Un domāsim arī par valsts prestižu, jo es nedomāju, ka Prezidents pielāgoja savus ieteikumus konkrētai personai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Ja mēs pieņemam lēmumu, ka ostas pārvaldniekam nav jābūt augstākajai jūrniecības izglītībai, tad ir jāpieņem blakuslēmums, ka Jūras akadēmijā ir jāslēdz fakultāte, kur gatavo ostu pārvaldes speciālistus, kur gatavo nākošos ostu pārvaldniekus. Un faktiski tas to arī nozīmē. Mums tad attiecīgi nevajag gatavot speciālistus, tad uzskatīsim, ka zemnieks var mierīgi braukt jūrā vai pārvaldīt ostu, bet jūrnieks - art zemi. Mēs jau esam to piedzīvojuši. Ja būtu runa par kādu privātu firmu, tad man ir absolūti vienalga, vai viņam ir tā izglītība, vai nav, bet šeit ir runa par valsts institūciju. Un tāpēc man ir priekšlikums un lūgums balsot "pret".

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais priekšsēdētāj, Prezidij, cienījamie kolēģi! Tikko jūs dzirdējāt mana drauga un mana kaimiņa Ivara Ķezbera uzstāšanos. Un viņš ir sašutis, ka te kādu noteiktu personu piemin. Un arī es esmu sašutis, jo es ar Inkuli kopā esmu strādājis kā domnieks. Mēs bijām pat mazliet konkurenti ar viņu, un es esmu vērojis un redzējis, kā Jūrmala uzplaukst, kā sanatorijas atdzīvojas un kā pašreiz kāds no "biezajiem" izrok ne tikai kāpu, bet priekškāpu un iekārto tur baseinu... Tā ka bagātība un tāda attīstība Jūrmalā tiešām zeļ. Jāsaka, ka bija viens neveiksmīgs gadījums, kad dome negarantēja, bet Inkuļa kungs garantēja domes vārdā kredītu un parakstīja vienu tādu dokumentu domes vārdā, ka Haritonova kungs būtu atbrīvojams, bet kas to zina, kurš beidzot uzvarēs - vai viņi vai kāds cits, un tāpēc es piekrītu...

Jā, Inkuļa kungs galu galā tiešām nebija nekāds jūras lietu speciālists, bet Lielupē jau ir nodibināta ostas valde, kas veidojas par grandiozu ostu, un savā laikā viņš tiešām dalīja labu konjaku un "Chanel de Paris" smaržas... Tā ka viņam zināma pieredze tirdznieciskos darījumos tomēr ir, un es katrā ziņā iebilstu pret mana bijušā kolēģa Inkuļa kunga saistīšanu ar to kā ar konkrētu personu. Un arī šīs nesaskaņas, kas viņam ir ar Krištopana kungu varbūt vai varbūt ar "Latvijas ceļu", ka tieši vajag šo ostas pārvaldnieku un, ka tieši Inkuļa kungs ir vienīgais kandidāts... Tā visa ir tikai sakritība, un tā tiešām ir nelabā aura, kas ap viņa galvu lidinās, jo es Inkuļa kungu pazīstu kā tiešām godīgu, svētu un tādu "mîkstu" cilvēku.

Un tāpēc es tieši piekristu tam, ka vajadzētu nepieņemt šos grozījumus, tos noraidīt un Prezidentam pateikt, ka tomēr svarīgi ir šie morāles jautājumi, par kuriem viņš pats runā. Paldies. (Starpsauciens: "Inkuļa kungu uz jūrskolu...")

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk nevēlas. Debates slēdzam. Lūdzu balsošanas režīmu un izlemsim jautājumu par to, vai likums ir nododams komisijai vai komisijām. Lūdzu deputātus balsot un lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 20, atturas - 8. Likums komisijām tiek nodots.

Priekšlikums tātad bija to nodot, kā jau izskanēja šeit debatēs, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Varbūt vēl kādām komisijām? Citu priekšlikumu nav. Paldies. Pieņemts.

Tagad par otrreizējās caurlūkošanas datumiem. Šeit izskanēja termiņš - 15.marts, pēc tam - 7.februāris. Izšķirsim arī šo jautājumu balsojot. Kas ir par to, lai otrreizējās caurlūkošanas termiņš būtu 15.marts? Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 10, atturas - 7. Pieņemts. Paldies.

Ceturtā sadaļa. Par amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu un iecelšanu. Lēmuma projekts "Par dažu rajonu tiesu tiesnešu iecelšanu".

Juridiskās komisijas vārdā Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi, Juridiskā komisija ir izskatījusi vairākus dokumentus, kurus iesniegusi Tieslietu ministrija ar lūgumu iecelt dažus rajonu tiesnešus tajās tiesās, kur ir vakantas šo tiesnešu vietas, kā arī dokumentus par administratīvo tiesu tiesnešu iecelšanu.

Pirmos Juridiskā komisija izskatīja materiālus par Zitas Kupces iecelšanu pret Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu un aicina Saeimu pieņemt lēmumu - iecelt Zitu Kupci par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi par šo priekšlikumu. Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 4, atturas - 5. Zita Kupce iecelta par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Tāpat Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu iecelt Ingu Paško par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas -3. Inga Paško iecelta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Šajā pašā Juridiskās komisijas sēdē tika izskatīts jautājums par Svetlanas Beļajevas, Guntara Kveskas, Daces Lases un Raivja Rāviņa iecelšanu par administratīvajiem tiesnešiem.

Izskatot dokumentus, Juridiskā komisija atzina, ka Tieslietu ministrijas iesniegtie dokumenti atbilst likumā noteiktajām prasībām, tādēļ komisija atbalsta lēmuma projektu un lūdz iecelt Svetlanu Beļajevu par Rīgas... atvainojiet, par Jūrmalas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 3, atturas - 3. Svetlana Beļajeva iecelta par Jūrmalas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu Guntaru Kvesku iecelt par Ogres rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 4. Guntars Kveska iecelts par Ogres rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu par Ventspils rajona tiesas administratīvo tiesnesi iecelt Daci Lasi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 4. Dace Lase iecelta par Ventspils rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu iecelt Raivi Rāviņu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 3. Raivis Rāviņš iecelts par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

J.Kaksītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Saskaņā ar mūsu balsojumu, godājamie kolēģi, mums tālāk ir jāizlemj jautājums "Par Arņa Cimdara ievēlēšanu Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amatā".

Lūdzu! Vēlas runāt Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

Lujāna kungs, tā kā līdz sēdes beigām ir maz laika...

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Savā laikā, kad mēs spriedām par Centrālo vēlēšanu komisiju, mēs nolēmām to, ka tur būs pārstāvji no katras frakcijas. Cik es zinu, man liekas, "Saimnieka" kolēģiem viens pārstāvis jau ir. Tad iznāk, ka tagad viņi uz bijušās Tautas saskaņas partijas frakcijas rēķina grib dabūt divus pārstāvjus Centrālajā vēlēšanu komisijā. Man rodas vienkārši tāds kautrīgs jautājums: ja jau Saeimā eksistē morāles jautājumi, tad kāpēc frakcijai "Tautai un taisnībai" nav neviena pārstāvja? Arī mums nav pārstāvja, bet atsevišķām frakcijām ir divi pārstāvji?

Un, pirms mēs balsojam, mums vajadzētu izdarīt grozījumus Saeimas lēmuma projektā par Centrālo vēlēšanu komisiju, ka mēs tur mainām cilvēku skaitu no frakcijām. Ja var viena frakcija izvirzīt divus, tad es domāju, ka arī "Latvijas ceļš" varētu piedāvāt trīs, "Tçvzemieši" - četrus, un tad izveidosim tādu lielu un draudzīgu grupu tur. Ja mēs tomēr ievērojam Saeimas lēmumu par to, ka no katras frakcijas ir pārstāvība Centrālajā vēlēšanu komisijā pa vienam cilvēkam, tad kādēļ rodas šī īpatnējā situācija? Ja šī situācija neatbilst īstenībai, tad es labprāt dzirdētu "Saimnieka" viedokli, jo citādi iznāk tā, ka "Saimniekam" tagad būs divi cilvēki Centrālajā vēlēšanu komisijā. Tā kā tā tomēr ir svarīga valsts institūcija, var veidoties īpatnēja situācija.

Sēdes vadītājs. Godātais Lujāna kungs! Saeima var balsot tikai un vienīgi tos priekšlikumus, kas ir iesniegti. Jūsu frakcija un neviena cita frakcija tos iesniegusi nav.

Vai vēl kāds vēlas runāt? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 12, atturas - 17. Arnis Cimdars ievēlēts par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Nākamais darba kārtības jautājums ir piektās sadaļas 32.punkts - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Trešais lasījums. Juridiskā komisija.

Juris Kaksītis - komisijas vārdā.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi, strādāsim ar dokumentu nr. 1922 - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Trešais lasījums. Likumprojekta 2.lapa, otrā nodaļa. Šeit it tikai viens priekšlikums, kas ir saņemts, - izslēgt otrajā nodaļā vārdu "zvērinātais" attiecīgajā locījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Analoģisks priekšlikums ir par šā vārda izslēgšanu arī 40.pantā, kurš arī ietilpst šajā nodaļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas iesniegto 40.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 47.pants. Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu - aizstāt 47.panta otrajā daļā vārdus "par Valsts kontroli" ar vārdkopu attiecīgi tādā redakcijā, kā šodien šis likums to nosaucis.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu par likumprojekta 47.panta otrās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Likumā "Par tiesu varu", kas tika pieņemts jau diezgan daudzus gadus atpakaļ, visu laiku tika lietots vārds un jēdziens "Republikas pilsonis", taču, pieņemot likumu par pilsonību, šis vārds "Republikas" netiek lietots, bet ir lietota vārdkopa "Latvijas pilsonis", tādēļ vārds "Republikas" no attiecīgajiem pantiem - no 51., 52., 54., 56. un 109.panta - ir izslēdzams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu - izslēgt 51., 52., 54., 56. un 109.pantā vārdu "Republikas" (ar lielo burtu) iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Tāpat Juridiskā biroja priekšlikums ir 106.pantā, proti, -izslēgt 106.panta nosaukumā un tekstā vārdu "resora". Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu, un šis vārds "resora" tiek izslēgts no attiecīgā panta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par likumprojekta 106.panta pašreizējo redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izteikusi priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu un saskaņot likuma piektās sadaļas nosaukumu ar attiecīgo tekstu. Tātad piektās sadaļas nosaukums ir sekojošs - "Tiesu sistēmas finansēšana. Tiesnešu darba samaksa un sociālās garantijas", tātad ir izslēgti vārdi no šā nosaukuma" un tiesu resora amatpersonu".

Sēdes vadītājs. Atgādiniet, Kaksīša kungs, kurā dokumenta lapaspusē tas ir!

J.Kaksītis. 16.lapaspusē kreisajā - 1.ailē ir nosaukums. Un no šī nosaukuma ir izslēgta vārdkopa, kura pasvītrota.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Un visbeidzot ir komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jauna pārejas noteikuma tekstu, ka Ministru kabinetam triju mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas ir jāiesniedz likumprojekts par grozījumiem Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, lai saskaņotu šo atbildību ar likumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par likumprojekta pārejas noteikumiem nav.

J.Kaksītis. Lūdzu pieņemt likumu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" pieņemšanu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 2, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

J.Kaksītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu vienošanos tūlīt būs mūsu šīsdienas darba beigas, tādēļ nākamos darba kārtības jautājumus turpināsim izskatīt rīt. Pašlaik lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties.

Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Olafs Brūvers, Juris Celmiņš, Ojārs Grinbergs, Jānis Kazāks, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Imants Liepa, Leopolds Ozoliņš... ir, Aida Prēdele, Jānis Priedkalns, Andris Rubins, Jānis Rubulis, Juris Sinka, Viktors Stikuts, Leonards Teniss, Juris Galerijs Vidiņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Paziņoju pārtraukumu līdz rītdienai, 30.janvārim, pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute