Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie deputāti! Es lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 82 deputāti, un Saeima ir pilntiesīga izskatīt jautājumus.

Godājamie kolēģi, paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada 28.augusta ārkārtas sesijas sēdi. Sākam izskatīt akceptēto darba kārtību. Pirmais jautājums - lēmuma projekts “Par Aijas Počas 6.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pēc tam, kad iepriekšējā valdība bija demisionējusi, deputāts Vilis Krištopans iesniedza Saeimas Prezidijam iesniegumu un atjaunoja savu deputāta mandātu no partijas “Latvijas ceļš” Latgales vēlēšanu apgabala. Pēc tam, kad viņš tika apstiprināts jaunajā - Guntara Krasta valdībā, viņš paziņoja par sava deputāta mandāta nolikšanu. Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja minēto jautājumu un konstatēja, ka nākamais deputāta kandidāts no minētā saraksta jau iepriekšējā reizē, kad viņam tika piedāvāts šis mandāts, bija uzrakstījis iesniegumu, ka viņš atsakās pildīt deputāta pienākumus 6.Saeimā. Sakarā ar to Mandātu un iesniegumu komisija viņam to vairs nepiedāvāja, bet piedāvāja nākamajam kandidātam - Aijai Počai, kura piekrita saņemt deputāta mandātu un pildīt Saeimas deputāta pienākumus. Līdz ar to Mandātu un iesniegumu komisija lūdz apstiprināt viņas deputāta mandātu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bišera kungs! Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte - vēlas runāt šajā jautājumā. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu, lai Bišera kungs precizē, konkrēti par kuru Saeimas lēmumu mēs balsosim. Ja mēs gribam balsot par lēmuma projektu, kurš ir lasāms dokumentā nr.2967, tad viņš nav balsojams, jo šeit ir rakstīts tā: “Apstiprināt Aijas Počas 6.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” Latgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus”. Kuri tad tie ir? Šeit neviena uzvārda nav. Mēs taču nevaram, kā saka, saraksta kārtībā apstiprināt, ka nāks tas, kurš atkal ieies valdībā. Ja mēs gribam balsot par kādu citu dokumentu, tad, lūdzu, vajag pateikt, par kuru dokumentu mēs konkrēti balsosim, jo šis - nr.2967, kurā nav nosaukts uzvārds, nav balsojams pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Bišera kungs, lūdzu!

I.Bišers. Godātie deputāti! Cienījamā deputāte Kreituses kundze neņēma vērā tos grozījumus, kurus mēs esam izdarījuši Kārtības rullī. Līdz šo grozījumu izdarīšanai tiešām katrs deputāts ieņēma kāda cita deputāta vietu, turpretī šobrīd, ja kāds deputāts atjauno mandātu, tad mandāts ir jānoliek tam deputātam, kurš ir no šā saraksta ievēlēts pēdējais un pilda pienākumus uz laiku, tāpēc mēs nenosaucām uzvārdus, jo tad, ja ievēlēs vēl kādu citu un ja arī tas noliks mandātu, šajā gadījumā tā kārtība būs dažāda. Tāpēc vienmēr saskaņā ar Kārtības rulli nebūs jāmin uzvārds, bet būs jānoliek mandāts tam, kurš būs attiecīgajā brīdī sarakstā pēdējais.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu “Par Aijas Počas 6.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Lūdzu rezultātu. Par - 71, pret - nav, atturas - 2. Aijas Počas deputāta pilnvaras ir apstiprinātas. Apsveicam Počas kundzi!

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanu”. Godātie kolēģi, jūsu izskatīšanai tiek piedāvāti dokumenti nr.2954, 2954-a, 2954-b, 2976 un 2977. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Vents Balodis. Lūdzu, Baloža kungs!

V.Balodis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”).

Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir saņēmusi iesniegumus, kuros ir izvirzīti divi kandidāti Latvijas Bankas prezidenta amatam, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā diezgan lielā vienprātībā, tikai vienam deputātam atturoties, bet visiem citiem deputātiem balsojot “par”, tika atbalstīta Einara Repšes kandidatūra.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds deputāts vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Debatēs ir pieteicies Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tauta vairs netic nevienam no mums. Un tautai ir lēnām jāsāk lemt, vai viņa ies bojā, stāvot kājās, vai vienkārši atļaus, ka viņa nomirs badā. Šī balsošanas mašīna, kas šeit darbojas kā komisijās, tā Saeimā, ir, manuprāt, pilnīgi nelikumīga un pilnīgi amorāla. Es biju kampaņā un satiku tur daudzus, es biju kampaņā kopā ar daudziem “vienībniekiem”, un mēs bieži satikāmies ar pensionāriem, piedalījāmies arī citās sapulcēs un dzirdējām spožus vārdus no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” cilvēkiem, bet it īpaši no kristīgā demokrāta Māra Vītola, cik viņš spožs bija kampaņā, visu saprata.

Mēs visi zinājām, ka tauta tiek ekonomiski iznīcināta, un mēs visi zinājām, ka viens no stūrakmeņiem šajā ekonomiskajā iznīcināšanā ir monetārā politika. Radioklausītāji saprot, ka ir divas ekonomiskās politikas. Vienu sauc par “fiskālo”, tie ir nodokļi un valsts budžets, ar ko mūs iznīcina. Bet daudz spēcīgāka ir monetārā politika. Mums pirms beidzamā budžeta sastādīšanas amerikāņi lūdza, lai mēs spēlējam ekonomisko modelēšanu. Mēs ielikām tur tikai vienu, tad otru, bet nelikām visas tās muļķības kopā, ko Latvijas Banka mums ir uzspiedusi. Un pat greznā amerikāņu ekonomika divu gadu laikā tiktu sagrauta ar 40% bezdarbnieku un ar mums uzliktajām kredītlikmēm. Tāpat arī tad, kad samazināja naudu apgrozībā, pieļāva bankas “Baltija” krahu. Abas reizes divu gadu laikā 40% bezdarbs.

Mēs zinām, kas ir vainīgs, bet varbūt es jums atgādināšu. Tad, kad izsūtīja Krievijas naudaszīmes uz Krieviju, to parakstīja Repše un Godmanis - abi šodien it kā augsti cienīti latviešu ierēdņi Latvijā, un viņi to naudu sūtīja Laventam, jau zinādami, ka Lavents to pārvērtīs eļļā, naudā un uztaisīs vislielāko naudas izsūkšanas mašīnu Latvijas vēsturē, varbūt pat pasaules vēsturē. Taču neviens šos noziedzībā iesaistītos ierēdņus nesauca pie atbildības. Mēs zinām, ka Latvijas tirdzniecība tika iznīcināta ar šādu bezjēgu - naudas kursa maiņām. Ikdienas pieprasījums pēc kādas citas NVS valsts izdotās naudas ir jāsabalansē ar tās valsts pieprasījumu pēc Latvijas naudas. Viss kas tur mainījās, bet visas Latvijas uzņēmumi aizgāja bankrotā.

Mēs visi zinām, ka bija nežēlīgas... ka vēl šodien ir nežēlīgas kredītlikmes. Un tad, kad es “vienībniekiem” sāku mācīt, ka ar šo var taisīt lielu spekulāciju, gūt lielu naudu partijai, tad tās kredītlikmes sāka krist. Saprotiet, Latvijas Banka var uzlikt kredītlikmi, kādu vien viņa grib. Pasaules tirgus mums ir parādījis, ka mēs varam vēl šodien samazināt uz pusi šo likmi. Latvijas Banka zina, ka iekšējā kredītlikme, par kādu likmi mēs varam aizņemties, varbūt ir par pusi lētāka! Tautai tiek uzlikta šī dubultslodze šodien, bet kam par labu? Baņķieriem, kas to naudu izved no Latvijas.

Tautā klīst tāda afiša - Repšes kungs ar medaļām un lielu latu: “Es atbildu tikai par stipru latu!” Es jums paskaidrošu par šo “stipro” latu. Atbrauc kāds austrumnieks ar čemodānu dolāru, nopērk daļu no Latvijas, vienalga nelegāli vai legāli, un tad tas, kurš ir dabūjis šos dolārus, tos konvertē, jo iekšēji mēs it kā lietojam latu. Un tā veidojas atbalsts, tas ir segums latam. Mēs esam viena no valstīm, varbūt pat vienīgā valsts pasaulē, kur naudas segums pārsniedz Latvijas apgrozībā esošo naudu. Citās vietās naudas apgrozībā ir desmit, divdesmit, trīsdesmit, pat simt un vairāk reižu vairāk, nekā ir segums šai naudai. Turpretī mums segums ir 750 miljoni latu vērtībā - 700 miljoni no tā ir ārzemju valūtās un 50 miljoni zeltā, bet nauda apgrozībā ir tikai kādi 300 miljoni latu, un, kad visas bankas iespējas vairot naudu ir izsmeltas, tad ir tikai drusku pāri par 700 miljoniem latu. Mūs vienkārši žņaudz. Bet lats ir stabili konvertējams tikai tāpēc, ka Latvija tiek izpārdota. Repšes kungam ir tā mašīna rokās, un viņš tautu maldina, ka viņš kaut ko speciāli un godīgi dara. Viņš neko speciāli un godīgi nedara.

Repše nāca no Ojāra Blumberga komandas. Es Kanādā palīdzēju trenēt Repšes vietnieku Rimšēvicu. Rimšēvics man kādreiz prasīja: “Gundar, tas, vai es tev varu palīdzēt Hipotēku banku veidot vai nē, ir atkarīgs no tā, kādas tev ir attiecības ar Ojāru Blumbergu.” Es teicu: “Šodien baigi draņķīgas.” Viņš teica: “Tad saproti, Gundar, es tev nevaru palīdzēt.” Saprotiet, šeit ir liela, dziļa nodevība.

Bet 72 no jums esat brīvprātīgi - neviens jūs nenošaus! - iesaistījušies šajā balsošanas un propagandas mašīnā, kas godina neliešus. Godina tos cilvēkus, kuri ir ieviesuši to politiku, kas mūsu valsti grauj.

Tagad drusku pasapņosim, kas notiktu, ja nebūtu tādi sprunguļi ielikti Latvijas ekonomikā, no kuriem ikkatrs sagrautu pat Amerikas ekonomiku un divu gadu laikā uztaisītu 40% bezdarba. Ja tā visa nebūtu, bet būtu cita politika - ja mums naudas apgrozībā būtu desmitreiz vairāk, nekā ir mūsu rezerves. Tātad mums būtu desmitreiz vairāk naudas apgrozībā. Tad mums būtu kredītlikmes pasaules līmenī un cik viegli tad varētu aizņemties. Padomājiet arī par to, ka, ja būtu krājaizdevumu sabiedrības, tad tie laventi un citi mūsu nelabvēļi, ieceltie bandīti nespētu mūsu naudu nozagt, jo tad mēs zinātu, ka krājaizdevumu naudu mūsu vietējie pārvalda.

Tagad padomājiet! Ja Hipotēku bankai būtu uzdevums pirkt un pārdot Latvijas zemi, teiksim, par pusi no zemes kadastrālās vērtības latviešiem, bet pārdot ārzemniekiem par trīskāršu kadastrālās vērtības cenu, tad iedomājieties, cik bagāti mūsu zemes īpašnieki tūlīt būtu! Kādas kreditēšanas spējas viņiem tūlīt būtu, kādas iespējas atjaunot mājas un pieņemt darbā cilvēkus, iepirkt tehniku, pirkt graudus! Bet tas viss, kas ir iespējams, tomēr nenotiek.

Un, mīļie kungi, es jums apsolu vienu lietu, vienalga, kā jūs balsosit šodien. Ja mēs pārņemsim varu ar 7. Saeimu, tad jūs tiksit tiesāti par jūsu lēmumu. Un arī Repšes kungs tiks tiesāts par to, ko viņš dara. Jo tā ir vislielākā noziedzība, ko mēs šodien darām. Es kādus desmit no jums satiku kampaņā, kad jūs balotējāties. Tad jūs sacījāt, ka Repšem ir jāiet prom. Es kopā ar septiņiem no jums strādāju bankas “Baltija” izmeklēšanas komisijā. Mēs visi bijām vienisprātis, ka kodolā vainīgais ir Repše. Un ko jūs tagad darāt? Godājamie deputāti! Godājamie deputāti... Māris Vītols ārā stāstīja, ka viņš visu tālredzīgi zina un saprot, cik viņš ir gudrs. Māris Grīnblats stāsta, ka vārdi “Tēvzemei un Brīvībai”, kas ir piemineklī ierakstīti, akmenī, ir viņa sirdī un viņa krūtīs un ka viņš dreb par tautu. Dreb par tautu un vada šo mašīnu, balsošanas mašīnu, kas tautu ved, jūs jau zināt - kur. Un tautai ir jāizlemj, kā viņa mirs, - vai viņa izmirs gultā, nabadzībā, bezspēkā vai mirs, stāvot kājās.

Es tautu kūdīšu ceļā uz 7.Saeimu, lai viņa sagatavojas balsot vēl vienu reizi, bet pēc tam, ja būs ievēlēti tādi paši, kādi mēs šeit tagad esam. Tad es kūdīšu tautu, lai viņa stāv kājās, tad mirsim ar cieņu, nevis klusējot...

Kungi, vai jums trūkst prāta? Jūs zināt visu to, ko es jums stāstu par Repšes kungu. Man kāda kundze pienāca klāt un teica: “Valdmani, vai tu patiešām teici, kā “Vakara Ziņās” sacīts, ka Repšes kungu vajadzētu pakārt?” Es to teicu simboliski. Man labāk patiktu, ka viņš aizbrauc prom. Latvijas zemi nevajadzētu traipīt ar viņa asinīm. Bet sodīt viņu vajag. Un ir arī jāsoda katrs no jums, kas šodien piespiedīs pogu par Repšes kunga kandidatūru. Jūs esat līdzvainīgi tautas pārstāvji.

Vai jūs to nesaprotat, ka visa mūsu pāris tūkstošu gadu garā vēsture, visi mūsu bijušie varoņi, visa mūsu valoda, dainas, sapņi, tautas mīlestība - tas viss aiziet “par burbuli” tāpēc, ka Aristids Lambergs grib 800 latu mēnesī no Ostas pārvaldes... Viņam tur pat nav jānāk, viņš 800 latu dabū mēnesī - divreiz vairāk, nekā viņš dabū kā Saeimas deputāts. Viņš tos saņem pat neierodoties. Kad es aizeju uz komisijas sēdi, man maksā sešus latus, bet viņš aiziet uz Ostas pārvaldi un dabū 800; pat tad, ja viņš tur neaiziet...

Tā godīgā kukuļošanas sistēma, ko ieviesa Šķēle, kas ir šinī tautā ieviesta, un ko Krasta kungs tagad vada... Vai neviens no jums negribētu ieiet Latvijas vēsturē kā godīgs cilvēks, saprast, kas šeit notiek...? Šis pats ir malds, un tie cilvēki, kuri it kā humoristiski saka, ka Repše tur stāv ar lielu latu: “Es atbildu tikai par stipru latu!”... Viņš atbild tikai par tautas izsaimniekošanu! Lata segums ir tikai tanīs mantās, ko mēs pārdodam. Un, kad mums vairs nebūs ko pārdot, tad latam vairs nebūs nekāda seguma.

Mēs katru ceturksni arvien vairāk aizņemamies no ārzemēm, lai ēstu, nevis lai kaut ko darītu vai sāktu ražot produkciju, lai sāktu tautas bagātības ražot. Un jūs to visi zināt. Jūs, kas brīvprātīgi paliekat šajā balsošanas mašīnā... Kauns jums! Arī ar jūsu asinīm nedrīkstētu traipīt Latvijas zemi. Brauciet prom! Repšes kungs, Rimšēviča kungs, brauciet prom!

Es nesaprotu jūs. Es skatos, es gribētu ticēt tik daudziem no jums. Es skatos uz frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” cilvēkiem, ar kuriem es labprāt ietu izlūkos. Es viņiem ticu kā indivīdiem, bet viņi ir sevi pārdevuši. Es nesaprotu - kāpēc. Godīgi cilvēki! Es gribētu viņiem ticēt. Es skatos uz maniem bijušajiem kolēģiem un solabiedriem Latvijas Vienības partijā... Mēs visi kā viens bijām pret Repši. Es skatos uz dažiem “Saimniekā”. Es jums gribētu ticēt. Drosmīgi cilvēki! Bet viņi balsos par Repši.

Un viņi zina, ka es nevienu nepatiesu vārdu neesmu teicis. Repšes kungs noteica nežēlīgus procentus, lai gan viņš varēja visu nostādīt pilnīgi citādi. Tur bija lielas spekulācijas iespējas. Repšes kungs varētu pataisīt tautu tūlīt bagātu, ja viņš uzdotu kādai iestādei pirkt Latvijas zemi par tās īsto vērtību un atbalstītu vērtību mūsu zemei, sertifikātiem un tamlīdzīgām lietām. Taču viņš to nedara, bet dzen mūsu tautu arvien dziļāk un dziļāk slazdā.

Viņam varētu dot varbūt “simtnieku”. Es domāju, ka ļoti tuvu pie “simtnieka”, jo ir vismaz, manuprāt, 60 finansu kompānijas, kas ir ņēmušas naudu no tautas, bet aizgājušas “par burbuli”, un gandrīz 40 bankas. Saskaitot kopā, būs tuvu pie simta. Par šo “simtnieku” mēs atkal viņu iecelsim amatā. Bravo!

Bet, mīļie kolēģi, saprotiet! Es skatīšos un tauta skatīsies šodienas balsojumā, un mums būs jāsaprot, kā un kāpēc jūs varat šitā rīkoties. Jūs visi zināt, kas ir Repšes kungs - Ojāra Blumberga iecelts tautas graušanas kalps. Runājot par mūsu monetāro politiku, neviens cits nav vainīgs. Te nav nekāda spožuma lata stabilitātē. Tur ir tikai tautas mantas izsaimniekošana. Vienīgais atbalsts latam ir tas, ka tanī strūklā, kad tā manta tiek pārdota, tas cilvēks to naudu konvertē latos, un, kamēr šie lati nav izņemti no Latvijas, tikmēr Repšes izdotajam latam ir atbalsts. Taču, kad Latvija būs izpārdota, kad mēs būsim pilnīgi pliki, kad mums būs lieli valsts parādi, kad mums itin nekādu īpašumu vairs nebūs, kurus mēs varēsim pārdot par dolāriem un tad konvertēt uz latu, tad arī lats būs vienkārši joks un smiekls.

Es nezinu, kā... Es klausījos to propagandu pa radio, kur it kā zinoši cilvēki... Jūs jau saprotat, ka viss šeit ir viena liela noziedzība. Tos spožos vārdus, kurus es dzirdēju par Repši pa radio, pa televīziju, to atbalstu, cik viņš godīgs un pasaulē atzīts... Ne velna viņš nav pasaulē atzīts! Es strādāju lielās finansu aprindās, un tur par mūsu monetāro politiku smej un raud. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Laiks!”) Laiks... Laiks tautai sākt domāt, vai mirt, kājās stāvot, vai klusi mirt - ubadzībā, badā un aukstā gultā...

Sēdes vadītājs. Elmārs Zelgalvis - frakcija “Latvijai”.

E.Zelgalvis (frakcija “Latvijai”).

Godātais Prezidij, godātie deputāti! Es izmantošu iespēju uzstāties debatēs, lai izklāstītu savas programmatiskās nostādnes sakarā ar Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanām.

Vēlos izteikt savas domas, savus priekšlikumus par to problēmu risināšanu, kuras saistītas ar centrālās bankas darbību.

Pirmais un galvenais uzdevums ir panākt Latvijas Bankas lomas un ietekmes palielināšanu Latvijas ekonomikas attīstībā. Šādam nolūkam Latvijas Bankai ir jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā akceptēšanai naudas un kredītpolitiku. Latvijas Bankas naudas politika bieži tiek minēta kopā ar apzīmējumiem - “stingra”, “pareiza” un tamlīdzīgi. Šādi apzīmējumi droši vien izskanēs arī šodien šajā zālē. Gribu apgalvot un teikt, ka šādi spriedumi ir subjektīvi. Kāpēc? Tāpēc, ka neviens nav lasījis, nav redzējis Latvijas Bankas naudas un kredītu politiku konkrētu rādītāju izteiksmē. Nav arī kritēriju, pēc kādiem vērtēt šo politiku; pēc kuriem vadoties, varētu teikt, apgalvot, vai tā ir stingra vai nav stingra, un attiecībā pret ko viņa ir stingra. Varbūt tā nemaz nav stingra vai arī ir par maz stingra. Visu naudas un kredītu politiku līdz šim parasti reducēja uz vienu rādītāju - proti, uz lata kursa relatīvo stabilitāti. Bet jāteic, ka valūtas kurss ir tikai viena neliela daļa no naudas un kredītu politikas. Manuprāt, centrālās bankas naudas un kredītu politika ietver trīs komponentus. Tie būtu: stratēģiskie mērķi ilglaicīgam periodam - pieciem vai desmit gadiem; taktiskie mērķi un uzdevumi kārtējam gadam - pusgadam, ceturksnim. Treškārt, arī metodes un līdzekļi, kā šos mērķus sasniegt. Latvijas Bankas izstrādātā naudas un kredītu politika kārtējam gadam ir jāiesniedz Saeimai, kurai tā ir jāizskata un jāakceptē. Tas jādara reizē ar valsts budžeta pieņemšanu. Par to, starp citu, mēs šeit jau arī esam runājuši. Tādas domas ir izskanējušas arī tad, kad mēs pieņēmām budžetu, - te vajadzētu būt klāt arī Latvijas Bankas naudas un kredītu politikai kārtējam gadam, jo šie dokumenti ir saistīti. Naudas plūsmas mums ir vienotas, un tāpēc, neredzot vienu dokumentu, ir grūti runāt par otru.

Tāpat Latvijas Bankai būtu Saeimai jāziņo par naudas un kredītu politikas īstenošanas gaitu aizvadītajā gadā. Ziņojumā faktiski sasniegtie rādītāji ir jāsalīdzina ar prognozētajiem, jāanalizē noviržu cēloņi un arī jāizdara attiecīgi koriģējumi rādītājos nākamajam periodam. Šādu ziņojumu, es uzskatu, nevar aizstāt ar virspusēju pārskatu par bankas darbību, kādu Latvijas Banka iesniedz Saeimā deputātiem. Un arī citur iesniedza līdz šim.

Uz ko ir jābūt orientētai Latvijas Bankas naudas un kredītu politikai pašreizējā ekonomiskajā situācijā? Kādiem ir jābūt šīs politikas stratēģiskajiem mērķiem? Manuprāt, tiem ir jābūt šādiem.

Pirmkārt, lata pirktspējas krišanās maksimāla ierobežošana, inflācijas tempu samazināšana līdz 2%-3% gadā. Mēs līdz šim bieži vien lasām presē un dzirdam arī uzstāšanās reizēs, ka Latvijas Bankas pārstāvji, lūk, uzsver, ka Latvijas Bankas nopelns ir tas, ka inflācija mums krītas, ka šis procents samazinās, bet nekur mēs neesam redzējuši konkrētu skaitli, cik tad ir palicis pāri no lata sākotnējās vērtības absolūtā izteiksmē. Pa šiem gadiem, kamēr ir lats, - piecos gados, kamēr lats ir apgrozībā.

Otrkārt, mērķim ir jābūt naudas masas pieauguma novirzīšanai uz ražošanas reālā apjoma pieauguma veicināšanu. Tātad noteiktā virzienā ir jāiet naudas masas jeb naudas apjoma pieaugumam.

Treškārt. Pēc ekonomiskā potenciāla eksporta apjoma palielināšanas panākt nacionālās valūtas reālu konvertējamību pasaules valūtas tirgos. Šodien mēs sakām, ka lats ir konvertējams, bet es nezinu, cik no deputātiem, kuri ir bijuši ārzemēs, ir varējuši latu apmainīt pret citām valūtām. Tiešā un konvertējamā valūtā.

Naudas un kredītu politikas sekmīgas īstenošanas priekšnosacījums ir sakārtota likumdošana. Šodien nevaram teikt, ka tāda būtu. Kādi ir mani priekšlikumi šajā jomā?

Pirmkārt, izdarīt grozījumus likumā par Latvijas Banku. Vai pat pilnīgi pārstrādāt šo likumu un iesniegt jaunā redakcijā. Vairākus grozījumus es jau esmu iesniedzis. Grozījumi saistās ar Latvijas Bankas funkciju un uzdevumu precizēšanu, ar Bankas vadības atbildības noteikšanu, kas šodien diemžēl nav noteikta. Tieši attiecībā uz savu lēmumu izraisītajām ekonomiskajām un sociālajām sekām tāda ir. Un ne vienmēr ir pozitīvas šīs sekas, vēlamās sekas. Mēs zinām, cik ārkārtīgi lielas negatīvas sekas izraisīja banku krīze, - gan ekonomiskās sekas valstī, gan sociālās sekas, bet par to, lūk, neviens neatbild.

Tālāk. Uzskatu, ka likumā bankas vadībai ir jāparedz arī Latvijas Bankas atklātības palielināšana. Mēs šodien zinām, ka Latvijas Banka līdz šim ir izveidojusies par tādu iestādi, kas ir valsts valstī.

Jautājums par prezidenta un Bankas darbinieku atalgojumu. Es uzskatu, ka Bankas prezidenta atalgojums ir jānosaka Saeimai, nevis pati Bankas padome to nosaka. Tāpat kā Valsts prezidentam Saeimas deputāti šeit nosaka atalgojumu, tā arī Latvijas Bankas prezidenta atalgojums ir jānosaka Saeimai. Es nerunāju par tā lielumu. Lielāku vai mazāku, - par to var spriest un runāt, bet runa ir par principiālo pieeju, kā tas ir arī citās valstīs.

Tālāk. Ir Kredītiestāžu likums, kas pašlaik ir spēkā. Manuprāt, šā likuma vietā ir jārada Banku likums, jo šobrīd pirmais vairs neatbilst īstenībai. Pašlaik var teikt, ka viņš atbilst, bet var būt arī tā, ka, ja mēs pieņemam citus likumus, tad tā īsti šis likums nebūtu vairs vērā ņemams. Ir jāveicina arī likuma pieņemšana par citām kredītiestādēm, pirmkārt, jau likums par krājaizdevumu sabiedrībām. Šis likums tika izstrādāts un iesniegts Saeimai, bet tālāk viņš tā arī netiek virzīts, kaut gan ir ļoti liela nepieciešamība tieši pēc šā likuma.

Arī par citiem finansu tirgus starpniekiem, citām finansu un kredītu institūcijām vajadzētu pieņemt likumus. Mūsu finansu tirgus nelaime ir tā, ka mūsu finansu tirgus šobrīd ir reducēts, var teikt, gandrīz vienīgi uz bankām, uz komercbankām, taču mēs zinām, ka attīstītajā pasaulē šajā finansu tirgū piedalās ļoti plašs starpnieku tīkls. Līdz ar to ir visādas iespējas gan savu naudu ieguldīt, gan saņemt aizdevumus. Pie mums šis viss ir ļoti šaurs. Komercbankas pieņem noguldījumus, izsniedz aizdevumus. Uz kādiem nosacījumiem - to mēs arī zinām. Tā ka šos aizdevumus nemaz nav tik viegli saņemt.

Tālāk Banku likumā vajadzētu iekļaut maksātnespējas procesus regulējošas normas, bet tas līdz šim vēl nav izdarīts, kaut gan tika solīts, ka tas tiks izdarīts, iesniegts, bet šobrīd mēs neko vēl neesam saņēmuši. Manuprāt, tas ir ļoti nopietns jautājums un to vajadzētu iekļaut.

Visbeidzot, protams, arī pieņemt likumu par noguldījumu apdrošināšanu. Arī par to ir daudz runāts, bet līdz šim jautājums nav atrisināts.

Nobeidzot es gribu arī pateikt to, ka uzskatu, ka Latvijas Bankai vajadzētu sekmēt tādu problēmu risināšanu kā izlaisto mērķobligāciju dzēšana, kā Krievijas Ārējās ekonomiskās darbības bankā palikušās naudas atgūšanu. Protams, šodien, kad izvērtējam Latvijas Bankas darbību aizvadītajos sešos gados, nevaram nepieminēt un nerunāt par to, kas ir noticis ar komercbanku sistēmu, kas ir noticis ar noguldījumiem, kādi ir bijuši noguldīti komercbankās, ka tie ir zaudēti. Par šo tautas dziļo sašutumu sakarā ar savu noguldījumu zaudēšanu mēs jau dzirdējām arī šorīt, šeit piketā pie Saeimas ēkas. Es varu teikt, ka, ja notiktu brīnums - bet zinām, ka brīnumi nenotiek, - un es tiešām tiktu ievēlēts par Latvijas Bankas prezidentu, es noteikti šo jautājumu paceltu, kā saka, dienas gaismā un censtos tomēr risināt šo jautājumu par zaudēto noguldījumu atgūšanu. Protams, likumīgā ceļā, - bet arī likumi, kā mēs zinām, ir grozāmi un maināmi, - lai tiešām tas zaudējums, kādu mūsu tauta cieta banku krīzes rezultātā, tomēr nebūtu tik sāpīgs, kāds tas ir izvērties pašlaik. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Vispirms es gribu teikt, ka Darba partija ir jau rūpīgi apspriedusi jautājumu un analizējusi plusus un mīnusus un Darba partijas valdes lēmums ir atbalstīt Repšes kandidatūru otrreizējai ievēlēšanai Latvijas Bankas prezidenta amatā. Un šis lēmums arī ir publicēts un darīts zināms žurnālistiem.

Es šeit negribu apstāties pie Latvijas Bankas darbības vispārzināmiem faktiem - pie veiksmīgas monetārās politikas, stabila lata, kura stabilitāti nodrošina valūtas “groza” saistība. Negribu runāt arī par Latvijas Bankas, es domāju, pareizo kredītpolitiku. Es domāju, ka principā Latvijas Bankas darbības modelis pēc... es gribētu teikt, vadoties pēc Vācijas pēckara neatkarīgās bankas, ir pareizs un ir devis tos panākumus, kas mums pašreiz ir. Tāpat es arī domāju, ka Repšes kunga izvēlēšana 1991.gadā Augstākajā padomē ir bijusi pareiza, jo viņš izdarīja to, kas, manuprāt, bija nepieciešams. Viņš nenorobežojās no Latvijas politiskās darbības vienas vai otras politiskās kustības interesēs un parādīja stingru stāju šajā darbā - es domāju, ka ne vienreiz vien to bija grūti darīt,- un arī izglītojās finansu jomā. Rezultātā šodien Repšes kungs ir atzīta autoritāte. Es domāju, ka tāds viņš ir kļuvis ar savu darbu sešu gadu laikā.

Es gribu runāt par citām lietām saistībā ar Latvijas Banku. Es gribu runāt par to, kas varēja ietekmēt, ietekmēja, kas šodien ietekmē un kas, pēc mana prāta, tuvākajā nākotnē ietekmēs Latvijas Banku, tās vadītāju un vadītāja reputāciju (šeit es gribētu šo jautājumu apskatīt saistībā, tādā triju pušu saistībā,- valdība, politiskā vide un Latvijas Banka) un, protams, tās prezidenta nostāju.

Pirmais. Mēs atcerēsimies Godmaņa valdību, atcerēsimies Krievijas rubļu vagonus. Te mēs varam sākt prasīt par jaunu ne tikai Repšes kungam, kā tas vienu otru reizi izskan, bet arī Čevera kungam, kurš tajā laikā bija iekšlietu ministrs un kurš tajā laikā tos vagonus sargāja, mēs varam riņķot un atgriezties pie šā jautājuma un prasīt, kas tur kā bija.

Mēs varētu atcerēties nacionālās valūtas - Latvijas valsts rubļa izveidošanu. Tanī laikā bija milzīgā inflācija. Bet galvenokārt, kā es domāju, ir jāatceras tas, ka šajā laikā valstī sāka ieplūst tā saucamie G-24 kredīti.

Es atceros savu personīgo sarunu gan ar Godmaņa kungu, gan ar citiem šo kredītu dalīšanas komisijas locekļiem tajā laikā - 1993.gada aprīlī un maijā. Tad es uzstāju, ka jāiedibina stingra kārtība, ka šādi kredīti tiek doti tikai pēc biznesa plāniem un tikai noteiktā secībā un pa etapiem. Galvenais - pa etapiem. Ja kontrole parāda, ka ir ielikti mājas pamati, ir izpildīta biznesa plāna pirmā daļa, tikai tad var saņemt nākamo šā kredīta daļu. Tātad - nepārtraukta kontrole. Kāpēc nebija šāda Latvijas Bankas kontrole un kāpēc nebija šāds Latvijas Bankas izvirzīts stingrs jautājums par šādu kredītu sadali, es šodien nezinu. Es šādu jautājumu varētu adresēt Repšes kungam. Es domāju, ka viņš starptautisko kārtību zināja. Kāpēc mēs to neievērojām? To man ir grūti pateikt. Es pieļauju, ka bija valdības spiediens, es pieļauju, ka bija tās komisijas spiediens - un ne tikai komisijas spiediens, bet visu to ieinteresēto pušu spiediens, kas saņēma milzīgos, pie šiem kredītiem klāt pieliktos procentus.

Nākamais etaps, - teiksim, otrais etaps. Sākās lielo solījumu laiks, izveidojās “Latvijas ceļa” un Zemnieku savienības kopīgā valdība - Birkava kunga valdība. Milzīgie valsts uzplaukuma solījumi: šeit, no šīs tribīnes, 1993.gadā tika solītas 17 attīstības programmas - gan rūpniecībai, gan zemniecībai, gan izglītībai. Protams, nevienu no šīm 17 programmām es neesmu redzējis. Nevienu. Divas, kuras es esmu redzējis, es, protams, varu nosaukt.

Sākās G-24 kredītu dalīšanas drudzis. Savādāk to nevar nosaukt. Nauda tika izdalīta draugiem, draugu izveidotajām firmām, bankām. Bankām, kuras tālāk dalīja šo naudu ar milzīgiem, milzīgiem klāt pieliktiem procentiem, ar milzīgiem - pat līdz 50%. Tas, protams, viss ir nelikumīgi un pretlikumīgi un tas, protams, jau pašā pamatā, jau pašā sākumā ielika to, ka šo kredītu ņēmēji šos kredītus atdot nevarēs. Nevarēs vai, ja varēs atdot, tad ar milzīgām grūtībām un visādām atkal uz valsts rēķina izdarītām pārkreditēšanas iespējām.

Latvijas Bankas loma šajā brīdī. Es domāju atkal, ja būtu bijusi stingrība un ja Latvijas Banka šajā politiskajā vidē, kad būtībā bija vienpartijas vadība, būtu varējusi būt stingri neatkarīga, tad viņa būtu varējusi šo situāciju nepieļaut, un mana pārliecība ir, ka šī situācija radīja šo sekojošo banku krīzi. Banku krīzes nebūtu, ja mēs būtu bijuši stingri G-24 kredītu dalīšanas jomā.

Šeit mēs varētu runāt par to, kāda izveidojās politiskā situācija šajā brīdī, kā parādījās partijas “Latvijas ceļš” nostāja - kontrolēt valsts ekonomisko augšupeju, un to rāda cipari; tad man ir jāsāk runāt par ekonomiskās attīstības cipariem, par iekšzemes kopprodukta pieaugumiem jeb kritumiem. Es domāju, ka tas nav jautājums, kurš šodien ir jāapspriež. Svarīgs ir rezultāts - valdības krīze, finansu ministra un ekonomikas ministra demisija (un atkal ne mazā saistībā ar G-24 kredītu dalīšanu).

Ne velti izveidojās nākamā, tā saucamā Gaiļa valdība, kurai nebija šo divu - manā izpratnē, galveno - ministru. Tādu galveno ministru - ekonomikas ministra un finansu ministra -, kuri bija visvairāk saistīti ar G-24 kredītu dalīšanu, kuri vadīja šo kredītu dalīšanu, kuru paraksti ir apakšā zem šiem sadalītajiem kredītiem.

Šajā gadījumā mēs nonācām tālāk pie banku krīzes, pie 1995.gada maija beigu notikumiem, pie bankas “Baltija” lietas. Es varētu runāt par to, ka Latvijas Banka pietiekami nebrīdināja par šo notikumu. Tas ir šo demonstrāciju jeb šo piketu pamatā, kas pašreiz notika arī pie Saeimas. Ir pamatoti šo cilvēku pārmetumi, bet mums ir jāskatās - es domāju, kopīgi jāskatās - arī uz izveidojušos situāciju. Jāskatās arī uz to momentu, kas pašreiz, tikai pēdējā brīdī, ir iestājies, uz šo pašu “Coopers & Lybrand” auditu. Par šo auditu tagad bankas “Baltija” likvidators Berija kungs pieprasa 135 miljonus dolāru. Tā ir visai interesanta situācija, un man būs visai interesanti redzēt, kā firma, kurai šeit ir “meitas uzņēmums” (ja es nemaldos, izveidots no Latvijas emigrācijas pārstāvjiem, ar visai mazu statūtkapitālu), mēģinās šajā juridiskajā starptautiskajā strīdā figurēt. Protams, tas, kas ir šodien... pateica, ka viņi ne par ko neatbild. Diez vai tas būs nopietni.

Tālāk sekoja haoss, priekšvēlēšanu solījumi. Labi, ka Latvijas Bankas loma bija tāda, kāda tā bija šajā brīdī. Es labi apzinos to situāciju, kāda bija Finansu ministrijā, kad šī valdība pieprasīja no budžeta līdzekļiem sākt dalīt noguldītājiem naudu 200 līdz 500 latu apmērā. Bija finansu ministre, kas tam piekrita un sāka šo procesu arī virzīt. Es domāju, labi, ka tas laicīgi beidzās, jo es domāju, ka visai reāla un tuva bija tāda situācija, kad Latvijas valdībai komercbankas nebūtu naudu aizdevušas, jo tie procenti, ar kuriem aizdeva, - 40 procenti un vairāk, - tie jau bija katastrofāli. Un situācija ar budžeta piepildīšanu... un 110 miljoni - budžeta deficīts, un vēl - slēptais deficīts, kas sastāvēja no sociālajiem nemaksājumiem un no visvisāda veida nemaksājumiem par izpildītajiem valdības pasūtījumiem, sākot ar Operas remontu un visu pārējo, šī summa bija krietni lielāka par 110 miljoniem. Un tajā brīdī, kad izveidojās tā saucamā Šķēles valdība, šīs Saeimas valdība... šajā gadījumā es domāju, ka pilnīgi pareiza bija tā stingrā politika, kas tajā brīdī tika iedibināta, un tas nozīmēja stingru budžeta kontroli, bezdeficīta budžeta ideju, stingru sadarbību ar Latvijas Banku. Man personīgi ir patīkami atcerēties šo sadarbības laiku, kad Finansu ministrija un arī Ministru prezidents, un arī Latvijas Bankas prezidents regulāri sadarbojās, lai apskatītu naudisko situāciju valstī. Un es domāju, ka tā rezultāts ir tas, pie kā mēs šodien esam nonākuši. Ka šodien valdība var aizņemties naudu - un pietiekamā daudzumā, ar trijiem līdz četriem procentiem. Un arī Latvijas Bankas refinansēšanas likmes ir ļoti mazas.

Bet tajā pašā laikā es gribu teikt, ka G-24 kredītu izzagšanas un banku krīzes rēgs klīst apkārt. Klīst apkārt, un mana pārliecība ir, ka, neskatoties uz to, ka šeit neveiksmīgi ir strādājušas divas parlamentārās izmeklēšanas komisijas... mana pārliecība, cienījamie deputāti, ir, ka nauda būs jāatdod. Nauda nevar tikt neatdota, nauda būs jāatdod, tieši šī G-24 nauda.

Tāpēc es domāju, ka, mainoties politisko spēku attiecībām, tiks dibinātas jaunas parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Komisijas skatīs tos faktus un tos biezos materiālus, kas ir kaudzēm Prokuratūrā un Valsts kontrolē. Un es vēl līdz šai dienai brīnos, kāpēc atkal nav ņemts vērā mans priekšlikums... kad es sēdēju Valsts kontrolē, ne vienu reizi vien lūdzu: “Visus materiālus no Valsts kontroles sūtīt katram deputātam, visiem 100 deputātiem!” Es brīnos, kāpēc šie materiāli netiek sūtīti. Kaut kas tiek atsūtīts. Šeit man ir jautājums tiem cilvēkiem, kas pašreizējā valdībā atbild par tiesisko kārtību. Kāpēc Valsts kontroles rezultāti, šie biezie dokumenti, netiek nosūtīti katram deputātam uz Saeimu?

Kāpēc es saku, ka šis rēgs klīst? Tāpēc, ka es domāju, ka zagļi un ar tiem saistīti bezprincipu politiķi neguļ. Ir 3 miljonu latu lieta, ir 4,5 miljoni dolāru saistībā ar “Ventspils naftu”. Es ļoti augstu vērtēju pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta drosmi iestāties par šīs zādzības atmaskošanu, it īpaši brīdī, kad ir gaidāma viņa pārvēlēšana, jo es domāju, ka te daudziem nav noslēpums par aizkulišu sarunām un par pāris kandidātiem uz Latvijas Bankas prezidenta amatu - un ne jau par diviem šodien nosauktajiem. Es domāju, ka citā, mazliet citā politiskajā situācijā šeit varbūt būtu arī pāris citi... bija viens kandidāts apskatīts... un visādi viņa “talanti” (pēdiņās) tiktu šeit paziņoti...

Tāpēc es esmu apmierināts ar šo situāciju, kāda ir izveidojusies šodien. Es domāju, ka vēsturnieki varēs to aprakstīt precīzāk pēc vairākiem gadiem.

Vēlreiz par 3 miljonu lietu, kuru es uzskatu par galveno jautājumu Latvijas Bankas kā tādas un tās nākamā prezidenta reputācijā turpmākajos gados. Es domāju, ka šis jautājums ir jāatrisina. Šai naudai ir jāatgriežas Latvijā, neskatoties uz to, vai tā ir nonākusi kaut kur Lihtenšteinā vai kaut kādā Nauru Republikā, jo nekāda cesija nav bijusi. Nekāds cesijas līgums, pēc starptautiskās jurisdikcijas, vispār nav noticis. Šī nauda ir aizņēmums. Kā jūs labi zināt, šī nauda ir aizņēmums “Unibankā”, 8 miljoni uz 10 procentiem gadā, uz trijiem gadiem. Visiem elektroenerģijas tarifu maksātājiem būs jāatmaksā 9,5 miljoni, gandrīz 10 miljoni kopā ar šiem procentiem. Pēc tam šī nauda ir pārskaitīta. Šis pārskaitīšanas ceļš arī ir zināms, un 5 miljoni tad ir iedoti bankai “Baltija”, un 3 miljoni no šīs naudas, no šīs Latvijā paņemtās naudas, ir iedoti tā saucamajiem mistiskajiem lihtenšteiniešiem. Nav bijusi nekāda cesija (kāda firma kādam palīdz, izliek savu naudu un par to pēc kāda laika saņem procentus). Nekas tamlīdzīgs šeit nav noticis.

Šis notikums, protams, zināmā mērā met ēnu uz Latvijas Banku, jo Deivids Berijs kā bankas likvidators ir Latvijas Bankas iecelts un ir vairāki punkti, kurus viņš nevarēja nezināt. Tie visi ir saistīti ar termiņiem šā cesijas līguma izpildei. Tie ir saistīti ar to, ka nekāda cesijas nauda nebija jāpārskaita, jo šī firma jau nebija savas juridiskās saistības pildījusi un šim procesam vispār nevajadzēja sākties.

Interesanta ir pašreizējā situācija, pie kuras es nevaru gari apstāties. Es to sauktu par “miglas pūšanu acīs” - par situāciju, kad tiek dibinātas dažādas komisijas, kuras izmeklē Ekonomikas ministrijā vai kaut kur citur šo jautājumu attiecībā uz šo cedēto naudu, necenšas notikumu hronoloģiskā secībā atbildēt uz jautājumu, kā tas ir noticis un kāda ir bijusi naudas plūsma, no kuras bankas uz kuru, bet mēģina samudžināt jautājumu ap to, kas bija atbildīgs - valsts pilnvarnieks, valde vai padome. Vispirms jau atbildīgs bija valsts pilnvarnieks, kurš šo lietu labi zināja. Un līdz ar to šis jautājums arī tādā secībā ir jārisina. Un es domāju, ka pienāks brīdis, kad parlamentārā izmeklēšanas komisija, kura, starp citu, top ar lielām grūtībām... Es domāju, ka šodien to šeit vajadzēja apstiprināt. Es labi zinu, ka “Latvijas ceļa” telpās tas viss stāvēja ilgu laiku tikai ar nedaudziem parakstiem. Tur bija “Latvijas ceļa” paraksti un divi mūsu paraksti - no Darba partijas. Kā tie pārējie paraksti tur radās klāt un kurā brīdī, es nezinu. Cerēsim, ka šī komisija nebūs izveidota tikai no trīs lielo, relatīvi lielo, valdošo frakciju pārstāvjiem, es tā ceru, jo tad, protams, nekādu rezultātu nebūs šīs komisijas darbam un būs jāgaida jaunās Saeimas ievēlēšana.

Visai interesants ir arī pēdējais notikums ar 135 miljonu prasību, ko es jau pieminēju. Bet nobeidzot man ir viens lūgums. Man ir lūgums no jauna ievēlējamajam Latvijas Bankas prezidentam Repšes kungam - nenorobežoties no šā jautājuma izmeklēšanas. Man nav nekādas ticības tam, kā šo jautājumu izmeklēs Prokuratūra. Pēdējais ir komiskais priekšlikums saistībā ar vienu no vadītājiem - Šabanska kungu, kurš pārskaita naudu, pēc tam nevarēdams attaisnoties, no kurienes viņš to naudu ir ņēmis. Naudas ceļa izzināšana ir grūts process.

Sēdes vadītājs. 15 minūtes, Kreitusa kungs, ir pagājušas.

A.G.Kreituss. Es atvainojos, es tūlīt pabeigšu. Naudas ceļa izzināšanas process ir grūts process, izzināšanas process. Tas nevar notikt bez Latvijas Bankas vadītāja un Latvijas Bankas ekspertu palīdzības un bez sadarbības ar Interpolu.

Tāpēc šajā politiski sadrumstalotajā Saeimā un valdībā es neredzu citu iespēju kā lūgt deputātus atkārtoti balsot par Repšes kunga kandidatūru un vēlreiz atgādinu, ka arī Darba partija atbalsta šo kandidatūru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Pēc neilga laika Saeima atkal ievēlēs Latvijas Bankas prezidentu uz nākamo 6 gadu termiņu, un acīmredzot jau liela daļa deputātu zina, kā viņi balsos. Un šeit ietekmēt šajā reizē kaut ko ir ļoti grūti. Bet es tomēr gribu aizstāvēt arī šo savu viedokli un gribu pateikt, ka acīmredzot nav pamata noliegt visu to, kas ir bijis labi bankas līdzšinējās vadības darbībā, un absolūti nav jācenšas zīmēt šodien visu tikai baltās un melnās krāsās. Tomēr ir skaidri jāpasaka, ka Latvijā mums nav pieņemams mīts par ideālu Latvijas Bankas vadību, kas ir bijusi, un par problēmu neesamību šajā jomā. Diemžēl šādu mītu valdošie politiskie spēki cenšas uzturēt spēkā un visādā veidā stiprināt un faktiski atturēties paši un arī atturēt citus no problēmu nopietnas analīzes. Bet tomēr ir jāredz, ka ir notikusi iedzīvotāju mūža ieguldījumu zaudēšana naudas reformas rezultātā, 1995.gada rudenī ir notikusi banku krīze, kas ir skārusi ievērojamu sabiedrības daļu - daudzus simtus tūkstošu cilvēku. Tādēļ mēs nevaram šodien, tēlaini sakot, “saulainās nākotnes” priekšā veldzēties stabilā lata paēnā un aizmirst par visu to, kas ir noticis aizvadītajos gados, kad mums jau ir bijusi šī valstiskā neatkarība un tātad spēja pašiem noteikt savu dzīvi. Un mēs nevaram nosaukt par muļķiem visus tos cilvēkus, kas nav savlaicīgi samainījuši rubļus pret dolāriem vēl tajā brīdī, kad tas pat nebija atļauts visiem. Mēs nevaram visus šos cilvēkus nosaukt par muļķiem. Naudas maiņu tajā laikā varēja veikt tikai privileģētā šķira, dažādi kompartijas elitei lojāli cilvēki, kam bija informācija par gaidāmiem procesiem un kam bija fiziskas un organizatoriskas iespējas to izdarīt. Latvijas Banka šajā tautas aplaupīšanas procesā klusējot stāvēja malā. Kur Repše un Godmanis ir likuši mūsu naudu? Šādu jautājumu man nākas kā deputātam dzirdēt ļoti bieži, tiekoties ar vēlētājiem dažādos Latvijas novados. Es, protams, varu pieļaut iespēju, ka ne Repše, ne Godmanis nav visu šo naudu bāzuši savās personīgajās kabatās, bet paliek jautājums - ko šie kungi ir darījuši, lai cilvēkiem saglabātu viņu noguldījumu faktisko vērtību? Nekas netika darīts. Vai šie kungi to neredzēja? Neredzēja iespēju un nepieciešamību rīkoties šajā gadījumā? Varbūt nesaprata to, kas notiek? Mēs varam tikai domāt un minēt, kā tas bija. Bet no tā cilvēkiem patiesībā vieglāk nepaliek. Esošo situāciju var salīdzināt ar tādu situāciju, kad autobraucējs, kurš savas neprofesionalitātes dēļ ir notriecis cilvēku, tiek tiesāts un uz viņu var attiekties pat arī kriminālatbildība. Un jautājums šajā gadījumā ir - kāda būs atbildība līdzšinējam Latvijas Bankas prezidentam, kurš arī acīmredzot nekompetences un neprofesionalitātes (pieņemsim, ka tas tā bija) dēļ ir pieļāvis iedzīvotāju noguldījumu faktisku iznīcināšanu un pēc tam vēl sekojošo vēlreizējo viņu aplaupīšanu banku krīzē. Latvijas Republikas Kriminālkodeksā ir 163.pants, kurā ir runa par nolaidību. Tajā sacīts, ka par amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kā arī par nevērīgu un neapzinīgu vai birokrātisku to pildīšanu, kas nodarījusi būtisku kaitējumu valsts vai sabiedriskajām interesēm vai pilsoņu tiesībām un interesēm, ko aizsargā likums, šo amatpersonu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem vai ar naudas sodu līdz 30 minimālajām mēnešalgām, vai ar atbrīvošanu no amata. Ir grūti spriest, vai šādu atbildību Repšes kungam var noteikt tīri Kriminālkodeksa šā vai kāda cita panta izpratnē, tomēr es uzskatu, ka atbildībai noteikti ir jāseko. Un, ja arī šo atbildību saskaņā ar Kriminālkodeksu nevar pierādīt, tad ir jāseko vismaz politiskajai atbildībai. Un politiskā atbildība ir pilnīgi skaidra. Tā ir neievēlēšana uz nākamo termiņu.

Tomēr konkrētas analīzes un atbildības vietā mums atkal tiek piedāvāts mīts, simbols, ka Repšes kungs ir vienīgais iespējamais labais Latvijas Bankas prezidents un vienīgais iespējamais stabila lata garants. Nu nemēdz tā būt un nav tā! Protams, ja tiktu veikta līdzšinējās Latvijas Bankas vadības politikas analīze, tad mēs skaidri secinātu, ka tā varētu būt arī vēl sliktāka. Taču ir skaidrs arī tas, ka nebūt ne viss bija izdarīts līdz galam un tā, kā to vajadzēja izdarīt. Bet šī analīze ir jāveic, no tās nedrīkst izvairīties, un tā parādīs pilnīgi skaidri arī tās kļūdas, kas, pēc Tautas kustības “Latvijai” domām, ir pietiekamas, lai izvirzītu jautājumu par līdzšinējā Latvijas Bankas prezidenta nomaiņu. Es domāju, līdzās tīri personiskas atbildības jautājumam, kas, pēc Tautas kustības “Latvijai” uzskata, ir jāatrisina ar šo balsojumu, mēs tomēr gribam redzēt arī pilnīgi noteiktas izmaiņas Latvijas Bankas realizētajā politikā. Es domāju, katram būs skaidrs, ka šādas izmaiņas nedrīkst skart Latvijas nacionālās valūtas stabilitāti un saistību ar konkrētu stingri konvertējamās valūtas “grozu”, kā tas ir bijis līdz šim. Tomēr šādas izmaiņas drīkst skart - un tām ir jāskar - fizisko personu un uzņēmumu noguldījumu drošību Latvijas komercbankās, kas vismaz no juridiskā viedokļa šobrīd diemžēl ir palikusi vēl 1995.gada banku krīzes līmenī. Repšes kungs apgalvo, ka komercbanku uzraudzības sistēma ir pilnveidojusies. Tas ir labi, ja atbilst patiesībai. Bet kas notiks tad, ja kāda kombercbanka tomēr bankrotēs? Šādu iespēju neviens līdz šim nav izslēdzis. Un tad atkal būs kārtējie apkrāptie noguldītāji, atkal desmiti vai simti tūkstošu, un atkal tiks vienkāršā tauta aplaupīta.

Izmaiņas Latvijas Bankas politikā drīkst skart un tām ir jāskar arī šīs politikas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības procesiem, veicinot kredītu resursu pieejamību vietējiem uzņēmumiem. Absolūti nav normāla tā situācija, ka mūsu valstij nauda it kā būtu, bet uzņēmums, kam tā ir vajadzīga, nevar to saņemt tāpēc, ka komercbankas viņiem viena vai otra iemesla dēļ nevar šos kredītus sniegt. Un šādas izmaiņas, kā tas bija redzams arī no profesora Zelgalvja izklāstītās programmas, ir iespējams veikt, pilnībā saglabājot un pat stiprinot tautas uzticību Latvijas nacionālajai valūtai - latam, nodrošinot tā stabilitāti valūtas tirgū, kā arī panākot tā reālu ietekmi uz tautsaimniecību un arī konvertējamību šī vārda patiesā nozīmē.

Šādus mērķus ir izvirzījis sev Tautas kustības “Latvijai” piedāvātais Latvijas Bankas prezidenta kandidāts Elmārs Zelgalvis, un es aicinu deputātus arī šodien balsojumā atbalstīt viņa kandidatūru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es tīri labi saprotu, ka visi deputāti, kas sēž šajā smacīgajā un karstajā zālē, katru jaunu runātāju uztver kā zināmu uzbrucēju viņa veselībai. Un dažiem šķiet, ka šeit jau viss ir skaidrs, ka jau pirms šīs sēdes sākuma bija zināms, ka vairāk kā divas trešdaļas deputātu ir nolēmuši balsot par vienu no kandidātiem, tas ir, Einaru Repši, un tāpēc deputātiem it kā pietiktu tikai atnākt un nospiest attiecīgās pogas.

Vēl vairāk. Mums preses izdevumi jau ir iedibinājuši tautā tādu domu, ka viss Latvijā, visa Latvijas ekonomiskā stabilitāte un lata kurss, ir atkarīgs tikai no vienas personas, tas ir, Latvijas Bankas līdzšinējā prezidenta. Un tātad Latvijas lats ir atkarīgs no dažu paškonstruētu lidaparātu drošības. Es domāju, ka tomēr šodien mums nevajadzētu aprobežoties tikai ar pogu spiešanu, bet izvērtēt Latvijas Bankas darbību pagājušajos 6 gados un tās priekšsēdētāja darbību šajos 6 gados un tad pieņemt lēmumu. Es domāju, ka šajās debatēs, kas šeit notiek, es, atšķirībā no rindas citu deputātu, kas ir aizrāvušies ar avīzēm un sarunājas, tomēr centos uzmanīgi klausīties, kas tika runāts no šīs tribīnes pirms manis, un es dzirdēju daudzas vērā liekamas domas, tādas, kas būtu jāņem vērā jebkuram nākamajam Latvijas Bankas prezidentam, lai kas arī šodien šajā zālē tiktu ievēlēts.

Jā, šeit jau tika teikts, ka savulaik Augstākā padome izveidoja Latvijas Banku kā valsti valstī, neatkarīgu no Latvijas valsts, kaut ko līdzīgu Vatikānam Itālijā. Protams, tā ir tikai zināma līdzība. Šī “valsts” ir ar savu ekonomiku, pie tam ļoti sekmīgu ekonomiku, kas šās “valsts” iedzīvotājiem jeb šai “valstij” piederīgajiem spēj nodrošināt ļoti augstu dzīves līmeni. Šī “valsts” izdod pati savus likumus, ne vienmēr rēķinoties ar Latvijas likumiem, un nav nevienas institūcijas, kas šos likumus varētu atcelt, jo - it sevišķi banku krīzes laikā - tika pieņemti tādi (gan prezidenta pavēle, lēmumi, gan valdes lēmumi), kas nebūt nesaderēja ar likumu “Par Latvijas Banku”. Šai “valstij” ir sava armija, kas ir daudz profesionālāka par Latvijas armiju un kam arī disciplīnas līmenis ir daudz augstāks, jo šī ir gandrīz vienīgā bruņotā struktūra, kura nekad nevienu vēl nav nošāvusi bez pamata, kura nav iejaukta nekādos skandālos, nav trokšņojusi ne krogos, ne uz tirgus plača. Tas viss ir labi.

Bet ir jautājums - vai šī “valsts” ir saistīta vai nav pietiekami saistīta ar Latvijas ekonomiku. No vienas puses, viņa it kā palīdz mūsu valstij, jo maksā mūsu valstij, Latvijai, zināmus meslus - atskaitījumus no sava budžeta. Taču viņi paši nosaka to, kādu summu viņi maksā. Bet viņi ietekmē arī citādi. Un tas, vai šī ietekme vienmēr ir bijusi sekmīga, - tas būtu mums jāizvērtē.

Ja mēs pavērosim, mēs tomēr redzēsim, ka Latvijas Bankas darbībā ir bijušas kļūdas. Es negribētu runāt tieši par pārejas periodu, jo pārejas periodā, kad mēs dibinājām savu patstāvīgu valsti, savu patstāvīgu naudas sistēmu, protams, tika pieļauta virkne kļūdu, kas daļēji ietekmēja arī mūsu ekonomiku, sevišķi mūsu ražojošo uzņēmumu situāciju. Taču es nedomāju, ka tajā brīdī būtu bijis iespējams tāds valsts bankas vadītājs, kurš nebūtu izdarījis nekādas kļūdas. Ja viņš nebūtu izdarījis tādas kļūdas, kādas izdarīja Repšes kungs, viņš būtu varbūt izdarījis citas, daudz smagākas. Un tāpēc nevajadzētu pie tā apstāties, jo cerams, ka mums mūsu valstī pāriet no komunistiskās ekonomikas, sociālistiskās ekonomikas uz brīvā tirgus ekonomiku vairs nenāksies.

Nopietnas kļūdas tika izdarītas arī posmā, ko mēs saucam par banku krīzes posmu. Un visi šie gadījumi... Komisijā, kurā arī es strādāju, jautājumā par banku “Baltija” mēs konstatējām, ka bankas “Baltija” krīze ir tomēr lielā mērā saistīta ar neapmierinošo Latvijas Bankas uzraudzību pār kredītbankām, ar nepietiekamo vērību attiecībā uz to, ka veselā rindā šo banku vadību varēja sēdēt un tās vadīt agrāk krimināli sodīti elementi. Tas nevienā citā valstī nebūtu bijis iespējams. Netika pieņemti attiecīgi lēmumi savlaicīgi kontrolēt šo banku kredītpolitiku. Tas bija ļoti vienkārši - daudzās šajās bankās atklāt kriminālus darījumus. Un tas viss noveda pie ievērojamu summu zaudēšanas. Bet arī tas ir pagājis un, paldies Dievam, Latvijas Banka ir sapratusi, ir veikusi attiecīgus pasākumus, un pēc tam vairs bankas nav kritušas.

Tomēr mums ir problēmas - un, es domāju, vēl visai nopietnas problēmas, - kas ir saistītas ar to, ka Latvijas Banka diemžēl neuzticas Latvijai, Latvijas uzņēmējiem, Latvijas speciālistiem, bet daudzos jautājumos pārāk akli seko ārzemju padomiem un visādi stumj šīs ārzemju firmas - gan auditorfirmas, gan to pārstāvjus - visos iespējamos amatos, kuri ir saistīti ar bankām. Tikai tiem ir atļauts kontrolēt bankas, tikai tos Latvijas Banka vēlas redzēt kā administratorus un likvidatorus, tikai tie galu galā arī var ūtrupēt šo bijušo banku īpašumu. Rezultāti diemžēl nebūt nav tik spoži. Te jau runāja Kreitusa kungs, ka vienas šīs ārzemju firmas “Deloitte & Touche” pārstāvis Berija kungs ir sarēķinājis, ka otra firma - “Coopers & Lybrand” - ar saviem aplamajiem audita slēdzieniem ir nodarījusi... nevis 135 miljonus (es tikai gribu palabot), bet 165 miljonus lielus zaudējumus Latvijas tautai un lielā mērā sekmējusi tā milzīgā zaudējuma apmērus, kurš ir noticis sakarā ar bankas “Baltija” bankrotu.

To, protams, var izvērtēt kā divu ārzemju firmu savstarpējas sacīkstes, bet šeit ir visai nopietns jautājums... Es arī varu piekrist, ka tas ir tikai formāls paziņojums, jo nekas jau no tā nemainīsies, jo faktiski auditu jau neveic ārzemju firmas. Visas šīs audita darbības veic firmas, kurām gan ir tāds pats nosaukums kā ārzemju firmām, bet kuras ir reģistrētas šeit Latvijā un kurās strādā lielākoties mūsu pašu Latvijas pilsoņi, un kurās tikai kādi vadītāji ir no ārzemēm. Un rezultātā rodas situācija, ka šie vadītāji nezina Latvijas likumus, nezina Latvijas ekonomiku, nezina latviešu valodu un bieži vien neorientējas situācijā. Savukārt aparātus viņi bieži vien komplektē nebūt ne no labākajiem kadriem, kas mums šeit ir. Es zinu daudzus tādus, kas ir visai apšaubāmi kadri, kas ir paņemti šajās ārzemju firmās un kas tagad ir tie uzticamākie pārbaudītāji. Tās visas arī ir ļoti nopietnas problēmas, ar kurām ir jārēķinās.

Un pats galvenais ir tas, ka Latvijas Banka tomēr savu palīdzību Latvijas ekonomikai uzskata tik šauri - ka tas nozīmē turēt stingru latu un atskaitīt daļu savas peļņas Latvijas budžetā un ka ar to viņas palīdzība aprobežojas. Es domāju, ka Latvijas Banka nevar būt atrauta no Latvijas ekonomikas, un šajā ziņā es varēju piekrist iepriekšējiem runātājiem, ka tādā gadījumā Latvijas Bankas stingrais lats var ilgstoši nenoturēties, jo galu galā katras valsts valūtas stabilitāti balsta tikai viņas ekonomikas stabilitāte.

Tāpēc es uzskatu, ka Repšes kungs nebūt nav nemaldīgs, arī Repšes kungs ir pieļāvis savā laikā kļūdas, kas ir ietekmējušas... Bet tajā pašā laikā mana partija uzskata - un arī es tam piekrītu, - ka šobrīd no izvirzītajiem kandidātiem viņš ir pats pieņemamākais. Ka viņš ir nogājis līdz ar Latvijas Banku garu ceļu. Viņš bija drosmīgs, viņš uzņēmās toreiz šo darbu, tad, kad viņam nebija varbūt pietiekamas sagatavotības šajā sfērā, bet tajā laikā arī nevienam citam nebija. Pirms viņa bija gan viens cits Latvijas Bankas prezidents, kuram bija attiecīga izglītība un attiecīga prakse, bet, man liekas, tikai retais šinī zālē varēs pateikt, kas tad īsti bija pirms viņa par Latvijas Bankas prezidentu. Ir aizmirsts tāds posms vispār. Un viņš ir audzis, un varbūt ne vienmēr viņš ir uzreiz sapratis savus maldus, bet viņš vienmēr ir pārdomājis, viņš ir vienmēr centies analizēt, viņš ir ārkārtīgi daudz apguvis, un es domāju, ka viņš... tas liecina, ka viņš ir, tā teikt, augošs un, pats galvenais, cilvēks ar stipru mugurkaulu, kas mums arī ir nepieciešams.

Arī tas, ka viņš... kaut arī šajā lietā lielā mērā atbildīgs šis Berijs, kas ir pēc viņa rekomendācijas iecelts par bankas likvidatoru... ka viņš atklāja visu šo afēru, kurā diemžēl visai nopietnu lomu spēlē arī šis cienījamais Berija kungs. Viņš nenobaidījās, un arī tas liecina, ka viņš neslēpsies aiz muguras, ies atklātu ceļu un, ja kļūdīsies, tad pats to atzīs.

Arī mūsu frakcijas sēdē viņš atzina savu atbildību par banku krīzi, viņš arī atzina, ka turpmāk viņš vairāk domās par Latvijas Bankas lomu visas valsts ekonomikas attīstībā, un es, tāpat kā citi, toreiz pacēlu roku. Pacēlām savas rokas un nolēmām atbalstīt Repšes kunga ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidentu. Es ceru un faktiski esmu pārliecināts, ka viņš arī tālāk augs, arī tālāk paturēs savu stingro un principiālo pozīciju un atzīs un labos savas kļūdas, ja viņam gadīsies tādas pieļaut.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mēs noklausījāmies mītu. Patīkami, ka beidzot arī vairākuma pārstāvji nolēmuši mums pastāstīt kārtējos mītus. It sevišķi man bija patīkami dzirdēt - ja jau deputātu kungi māk arī rēķināt - kārtējo mītu par stingro latu. Paņemam pēdējos trīs mēnešus: jūnijā lats pret dolāru bija 0,54, pagājušajā mēnesī jau bija 0,56, šomēnes - 0,58. Iespējams, ka mēneša beigās būs jau 0,59. Tātad jūnijā uz 100 dolāriem iznāca 54 lati, jūlijā uz 100 dolāriem bija jau 56 lati, un šomēnes ir jau 58 lati. Tātad, kā mēs varam saprast, iznāk, ka katru mēnesi lata vērtība krītas par aptuveni 2%, vismaz attiecībā pret dolāru. Protams, arī Amerikas ekonomika strauji krītas, kaut kāds ekonomiskais sabrukums tuvojas. Tātad, ja šis process ar šo stabilo latu turpināsies, uz gada beigām varētu sasniegt 24% robežu. Tātad mans uzdotais jautājums - par kādu lata stabilitāti ir runa un kas par to nes atbildību? Protams, ir patīkami turēt dolārus, un pēkšņi izrādās, ka tu esi daudz lielāka latu daudzuma īpašnieks. Kas atbild? Vai Latvijas Banka ar mistisko lata stabilitāti? Vai te notiek kaut kāda kārtējā afēra? Cienījamie kungi, kas dos atbildi? Cienījamajam vairākumam: nerunājiet par to, ka ir stabils lats, jo Latvijā algas nepalielinās attiecīgi šīm dolāra svārstībām pret latu. Tātad mēs varam runāt to, ka mākslīgi algu līmenis samazinās. Un tātad nekādas stabilitātes latam nav. Nu varbūt Repšes kungs kā pretendents pastāstīs par Latvijas Bankas tālāko perspektīvu un par to, kā var izskaidrot šos momentus. Protams, var būt, ka tas ir atkal kārtējais Valūtas fonda pasūtījums. Protams, es nezinu... Bišera kungs uzskata, ka Repšes kungam ir stingrs mugurkauls; es pagaidām neesmu to taustījis. Pēc sēdes es pataustīšu, lai uzzinātu, kā ir. Kaut gan bieži vien liekas, ka šeit nav runa par stingru mugurkaulu, bet taisni par mīkstu mugurkaulu, kad mūsu Latvijas Banka, tā saucamā “valsts” vai Vatikāna “filiāle”, patiešām klanās Valūtas fondam un neskatās uz Latvijas ekonomiku. Protams, es uzskatu, ka šodien būtu jārunā par pavisam citu lietu, ka ir pienācis laiks Repšes kungu nomainīt, ir jāliek jauns Latvijas Bankas prezidents, un tas varētu būt Elmārs Zelgalvja kungs. Taču man rada izbrīnu gan Saeimas, gan mūsu visu sistēmas necieņa pret citu kandidātu. Kā izrādās, Budžeta un finansu komisija pat neuzaicina otru pretendentu, bet automātiski jau deklarē to, ka mums ir tikai viena “svētā govs”, tas ir, Repšes kungs. Protams, cerams, ka tā govs jau arī dod pienu, bet par to es neņemos spriest. Tādēļ es tomēr, cienījamie kolēģi, aicinu un uzskatu... Kāpēc cienījamais Zelgalvja kungs netika uzaicināts kā kandidāts uz Budžeta un finansu komisiju? Tātad tika uzskatīts, ka tas nav nepieciešams. Tāpat man gribas uzzināt, kā notiks balsojums, - vai mēs lozēsim secību jeb vai automātiski par Repšes kungu būs pirmais balsojums un pēc tam jau Zelgalvja kunga kandidatūru uz balsojumu vairs neliks. Man ļoti interesē šis mehānisms, kā tas notiks. Tādēļ papriekš mums ir jāiemācās korektas attiecības, korektas attiecības pret pretendentiem. Iespējams, ka Zelgalvja kungs daudzas interesantas domas stādītu priekšā gan Budžeta un finansu komisijai, gan arī kā nākamais, teiksim, Latvijas Bankas priekšsēdētājs; arī tās varētu realizēt, bet tas, izrādās, šinī valstī nevienam nav vajadzīgs. Protams, pareizi jau pateica arī Bišera kungs par to “Vatikānu”, kurā cilvēki dzīvo atsevišķi un dzīvo citādu dzīvi. Kaut kāda Greizo spoguļu valsts, kurai ir sava armija, kurai ir savi likumi, kurai gandrīz ir sava nauda, protams, arī savs karogs. Tādēļ es tomēr gribētu uzzināt, cienījamais Repšes kungs, kur var pieteikties pie jums darbā, lai es pie jums padzīvotu varbūt kādu laiku pēc darba Saeimā. Tādā “valstī” dzīvot ir patīkami, patiešām. Un tādēļ es tomēr aicinu deputātus nopietni padomāt. Nevajag pieņemt Repšes kungu kā mītu, kā leģendu; nevar arī nekādu lata stabilitāti pieņemt par leģendu, nav tādas, tā ir utopija kārtējo reizi.

Tāpat es gribētu uzzināt, cik naudas, Repšes kungs, ir iztērēts jūsu tēla veidošanai, jo Latvijas Bankai ir speciāli finansu līdzekļi, ar kuriem tiek finansēta Latvijas Bankas tēla spodrināšana. Tā kā jūs esat šis karogs un šis mīts, tad sakiet, cik šīs naudas ir iztērēts, cik ir samaksāts žurnālistiem, lai parādītos presē publikācijas par to, ka jūsu persona ir neaizvietojama. Protams, cienījamajam Zelgalvja kungam diez vai no savas deputāta algas būtu tādi līdzekļi, lai varētu pasūtīt šos mazos atvērumus avīzēs un šo vajadzīgo tonalitāti. Šādu atbildi neesmu saņēmis un diez vai saņemšu. Varbūt būtu arī interesanti, ja tomēr Repšes kungs, kas ir runājies ar valdošo vairākumu, vismaz no šīs tribīnes kādu vārdu pateiktu arī sliktajai opozīcijai, jo, iespējams, tāpat kā Krasta kungs uzskata: ja viņu neaicina, tad jau viņš nenāk. Tāpat arī Repšes kungs laikam uzskata, ka viņš ir speciāli jāaicina kādam. Un tāpat man tomēr interesētu jūsu konkrētā programma sešiem gadiem. Pagaidām es zinu, ka patiešām Latvijā būs skaists Bankas priekšsēdētājs ar cietu mugurkaulu, kas māk lidot ar deltaplāniem un vēl kaut ko tādu var izdarīt. Vai par to balsosiet jūs - vairākums? Ja jūs gribat par to balsot, balsojiet, tikai pēc tam nebrīnieties, ka ārā stāvēs vēl noguldītāji, ka Latvijas ekonomika ies uz leju un nebūs Latvijai nekādu nopietnu perspektīvu nākotnē. Mēs varēsim paņemt Henrija romānu, jo tajā arī bija viens bankas darbonis, kurš turēja visu to bankas kapitālu sev mājās zem gultas, un tad noteiktā brīdī viņš bēga projām. Protams, iespējams, pēc tam mēs viņu prasīsim atpakaļ ar Interpola palīdzību, tas Henrija laikā bija citādāk. Un tādēļ es, cienījamie kolēģi, aicinu šodien atbalstīt Zelgalvja kungu, kas ir daudz nosvērtāks, kas daudz nopietnāk skatīsies uz Latvijas ekonomiku. Un patiešām man ir ar nožēlu jāsaka: ne “Saimnieks”, ne “Tēvzemei un Brīvībai”, ne “Latvijas ceļš” nav varējuši izvirzīt alternatīvu kandidātu. Tā nav valsts attīstība. Ja jūs atkal kārtējo reizi te esat nolēmuši to obligāto balsojumu, tad obligāti balsojiet, tikai ir kauns par to, par šiem obligātajiem balsojumiem, kas iedzen valsti postā un nelaimē. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”. Vai Mauliņa kungam pietiks ar 9 minūtēm? Nu, tad runājiet, un pēc pārtraukuma turpināsiet. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Dāmas un kungi! Krievu rakstniekam Čehovam ir stāsts “Cilvēks futrālī”. Stāsta pamatdoma: cilvēks, baidīdamies no nepatikšanām, no riska, nēsā līdzi visur lietussargu un tāpēc piedzīvo lielas nepatikšanas. Vadīšanas teorija šo savdabīgo rīcību vērtē kā riska palielināšanu ar bailēm riskēt. Tas nozīmē, ka izvairīšanās no riska dažkārt nozīmē lielāku risku. Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes darbībā vairākkārt novērots šāda tipa rīcības modelis. Pārbaidīts no inflācijas “karuseļa” un neticēdams savām un Bankas spējām no tā iziet, viņš liedza segt ar Latvijas Bankas banknotēm preces, konkrēti graudus, kas jau bija izgājuši tirgū un tāpēc finansu apritei nevarēja kaitēt. Tas notika Godmaņa valdības laikā, tika ne tikai “iegāzta” Godmaņa valdība, bet dots arī ievērojams trieciens Latvijas lauksaimniecībai, no kura tā nav īsti attapusies vēl tagad. Lats ieguva superstabilitāti attiecībā pret ārzemju valūtām. Tā vērtība uz ārpusi auga, bet iekšzemē valdīja stagnācija. Šis bīstamais stagnācijas veids - stagflācija, par ko tolaik pietiekami pamatoti rakstīja mūsu vadošie finansisti, - bija Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes riska baiļu radīts. Pasaulē nereti ir novērojama tāda parādība, ka darbinieks, kas, savu skaisto tēlu sargādams, sēž ziloņkaula tornī, norobežodamies no pārējiem, rūpēdamies tikai par savu “dārziņu”, par savu šauro virsuzdevumu, noraidīdams kolēģu aicinājumus iesaistīties kopējos procesos, palīdzēt savaldīt bīstamās straumes, kas apdraud arī pašu ziloņkaula torni... Nepārmetīsim Einaram Repšem par bezdarbību bankas “Baltija” kontrolē, kad šajā bankā notika lielie finansu piramīdas celšanas un izsaimniekošanas darbi! Viņš, nebūdams mācīts finansists, varēja nesaprast, ka bankas ātraudzes ar milzīgajiem depozīta procentiem labu galu neņems, bet, kad banka pārtrauca izmaksāt naudu, nevajadzēja solīt neizpildāmus brīnumus, tā jau bija no Latvijas Bankas prezidenta puses negodīga rīcība. Vēl negodīgāka rīcība sekoja, kad Latvijas Banka pārņēma banku “Baltija” savā pārziņā būtībā bez likumīga pamata un sāka banku “Baltija” izsaimniekot, sagraut, lai gan vienīgais pareizais ceļš bija to saglabāt, kapitalizējot noguldījumus, pārvēršot tos akcijās. Diemžēl Latvijas Banka ar Uģa Grūbes palīdzību veica bankas daudzo nodaļu izpostīšanas darbu. Šis izpostīšanas radītais zaudējums gandrīz vai salīdzināms ar Godmaņa un Kinnas veikto kopsaimniecību izpostīšanu Latvijas laukos. Skaistas izremontētas nodaļu telpas palika tukšas, dārgas modernas iekārtas tika demontētas, datori izandelēti draugiem par 5 latiem gabalā. Vai tālāk jāstāsta? Jūs visi zināt, ka no bankas “Baltija” līķa barojas glūnīgas hiēnas līdz pat šai dienai, cērtot zobus arī elektrības maksātāju maciņos caur “Latvenergo” un tā tālāk. Jūs varat aizrādīt man, ka ar atpakaļejošu datumu visi gudri, ka par pagātni runāt viegli. Labi, paskatīsimies nākotnē! Einars Repše apgalvo, ka Latvijas maksājumu bilance esot pozitīva, proti, Latvijas Banka valūtu vairāk iepērk nekā pārdod. Tas ir rakstīts laikraksta “Lauku Avīze” 26.numurā. Ja tā ir taisnība, valsts bankas prezidentam vajadzētu painteresēties, kā tas var būt. Preču un pakalpojumu eksports jau ilgstoši ir krietni mazāks par importu, arī tūristi no Latvijas izveduši vairāk naudas nekā ārzemnieki iztērējuši šeit. Ja var ticēt oficiālām ziņām, arī aizņēmumi ārzemēs nav neko daudz pieauguši. No kurienes tad radusies pozitīvā maksājumu bilance? Par šo pretrunu Latvijas Bankas prezidentam nevajadzētu bērnišķīgi priecāties, kā kādreiz viņš priecājās par komercbanku bumu, bet gan nopietni uztraukties par šo Dieva brīnumu. Kā zinām, Dieva brīnumi allaž beidzas ar drūmu atmošanos peļķē, ja savlaicīgi nav padomāts par to rašanās cēloņiem un darīts viss nepieciešamais, lai krahu novērstu vai vismaz mazinātu tā triecienu. Latvijas Bankas prezidentam vēl mazāk pamata lepoties ar pozitīvo maksājumu bilanci, jo tā nav Latvijas Bankas nopelns, bet gan saimnieciski finansiālās aprites rezultāts. Kāpēc negatīvā saimnieciskā aprite dod pozitīvo finansiālo apriti? To visu derētu tuvāk papētīt gan Latvijas Bankai, gan lūgt palīdzību tiesībsargājošām institūcijām, lai vēlāk nav jāplāta rokas un jātaisnojas, ka, lūk, Liepājas ostā nelegāli izvesti koki, ka Latvijas Banka nav izmeklēšanas iestāde, kā tas notika bankas “Baltija” skandāla laikā. Nepatīkami dzirdēt no pasaulē atzītas bankas prezidenta taisnošanos, ka viņam neesot bijis ne likumu ierosinātāja, ne izmeklētāja tiesību. Katram pilsonim ir tiesības iesniegt likumprojektus, kā arī lūgt tiesībsargājošās institūcijas pasargāt saimniecību no blēžiem un zagļiem. Einars Repše diemžēl sēd ziloņkaula tornī un tikai elementāri rēķina, lai lats atbilstu valūtas grupas jeb “groza” kursam. Visās tirgus ekonomiku iesākušās zemēs, kur ārzemju aizdevumu ienāk vairāk, nekā tie šobrīd jāatdod, valsts valūtu...

Sēdes vadītājs. Mauliņa kungs, piedodiet, pēc pārtraukuma jūsu rīcībā būs vēl 8 minūtes laika. Pirms pārtraukuma lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedru Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu.

Godātie kolēģi, kamēr tiek izdrukāti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Ventam Balodim - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājam.

V.Balodis (Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Budžeta un finansu komisijas locekļi, lūdzu pārtraukumā pulcēties uz nelielu komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vakar mūsu kolēģis Jānis Straume palika 35 gadus jauns. Sveicam viņu! (Aplausi.)

Lūdzu uzmanību!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Edgars Bāns, Indulis Bērziņš, Oļģerts Dunkers, Indulis Emsis, Ludmila Kuprijanova, Paulis Kļaviņš, Andrejs Naglis, Leopolds Ozoliņš, Jānis Rāzna, Juris Sinka, Ēriks Zunda, Jānis Ābele. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, turpināsim apspriest jautājumu par Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanu. Debatēs turpina uzstāties deputāts Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”. Jums vēl ir 8 minūtes.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Einars Repše diemžēl sēd ziloņkaula tornī un tikai elementāri rēķina, lai lats atbilstu valūtas grupas jeb “groza” kursam. Tur pietiek ar vienkāršu vienreiz vienu. Visās tirgus ekonomiku uzsākušajās zemēs, kur ārzemju aizdevumi ienāk vairāk, nekā tie šobrīd ir jāatdod, valsts valūtu nostabilizēt ir gaužām viegli. Sevišķi tad, ja aizdotā valūta netiek intensīvi izmantota investīciju preču iegādei ārzemēs, tehnoloģiju iepirkšanai ārzemēs, bet tiek izlietota pašmāju izdevumu apmaksai. Skaidrs, ka valūta jāmaina pret latiem, lai samaksātu algas strādniekiem. Arī māju, zemes un rūpnīcu pārdošana dod valūtu. Bet kāds gan tur ir nopelns Latvijas Bankai? Vai ar to ir jālepojas valsts bankas prezidentam? Ko iesāksim tad, kad viss būs izpārdots jeb, moderni izsakoties, privatizēts? Kur ir Latvijas Bankas prezidenta analīze par šiem jautājumiem?

Einars Repše priecājas, ka Šķēles valdība ir bijusi bagāta, glabājot Latvijas Bankā 30 miljonus pārpalikušo līdzekļu uz procentiem. Valsts, lūk, tā iegūstot budžeta līdzekļus, jo procenti pieaugot. Repše nevēlas saprast, ka Latvijas Banka, Latvijas valsts kase vienādi pieder Latvijas suverēnajai tautai. Ja no vienas kabatas izņem procentus un ieliek otrā kabatā, valsts bagātība nepalielinās. Gluži otrādi - samazinās, jo šie 30 miljoni nav likti lietā. Šo līdzekļu bezdarbības dēļ Latvijā dzimst mazāk bērnu un studentu iestājeksāmenu laikā tiek slēgta Nacionālā bibliotēka, atņemot iespēju jaunajiem mācīties. Tiek sagrauta Enciklopēju izdevniecība, netiek pildīts likums par kompensāciju izmaksu represētajiem, par subsīdijām lauksaimniekiem un tā tālāk. Vārdu sakot, nav finansiālas aprites. Kad sāksies īstā ārzemju aizdevumu atmaksa, bet ražotņu Latvijā nebūs pietiekoši, lai ar valūtu segtu parādus, ziloņkaula tornī sēdošais Latvijas Bankas prezidents, cerams, beidzot sapratīs, ka šis tornis nav šķirts no Latvijas kopējās saimnieciskās aprites, ka ar lata kursa matemātisku aprēķināšanu vien bijis par maz un ka tornis tūlīt bruks. Diemžēl tad būs par vēlu.

Nerunāšu par PSRS rubļu vagonu, kas ar Einara Repšes un Godmaņa ziņu kaut kur kaut kādā veidā izkūpējis gaisā. Šīs lietas izmeklēšana jāatliek uz vēlāku laiku. Nerunāšu par to, kāpēc un kur drošā apsardzībā Einars Repše būvē helikopteru. Arī tas ir nākotnes jautājums. Katrā ziņā Repšes neliela kļūda bija ietiepīgā prasība taisīt štancētos bleķa vienlatniekus un divu latu monētas, kuru arvien pieaugošā viltošana rada stresu sabiedrībā, un šis stress būtībā ir liels zaudējums.

Godātie kolēģi, lai gan daudziem no jums Einars Repše šķiet tīrs, balts un gudrs, esmu spiests atvainoties, ka visas viņa kļūdas pārskaitīt nevaru laika trūkuma dēļ. Vēl tikai pieminēšu vienu būtisku trūkumu. Pēc Einara Repšes intervijām un sarunām, nav manāms, ka viņš saprot saimnieciski finansiālās aprites mehānismu, tā saistību un likumsakarības, kā to saprot profesors Ervids Grinovskis un Tautas kustības “Latvijai” kandidāts uz Latvijas Bankas prezidenta amatu profesors Elmārs Zelgalvis. Sabiedrībā šobrīd negodīgi tiek izplatīts mīts, ka, nomainot Repši, tiks satricināts lats, ka sāksies inflācija. Nekas tamlīdzīgs nenotiks, ja par Latvijas Bankas prezidentu fiziķa vietā iecels finansu profesoru. Skaidrs ir tas, ka Elmārs Zelgalvis ziloņkala tornī nesēdēs, no sadarbības ar valdību nevairīsies, savus un savu darbinieku ienākumus neslēps, kā to dara Einars Repše. Elmāra Zelgalvja vadībā tālākajā nākotnē pareizas Latvijas Bankas darbības dēļ lata sabrukums nedraudēs, jo Banka būs atbalstījusi Latvijas saimnieciskos procesus, kā to dara visas līdzīgās bankas savās zemēs.

Nobeigumā atgādināšu, ka Igaunijā un Lietuvā ir mainījušies valsts banku prezidenti un ka nekas ļauns no tā nav noticis. Gluži otrādi! Igaunija ir aizgājusi krietni priekšā Latvijai. Zināmā mērā tas ir Valsts bankas darbības nopelns. Godātie deputāti, novēlēsim arī mūsu zemei šādu attīstības ceļu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es šo gadījumu, piesakoties debatēs, izmantoju tāpēc, lai saasinātu dažus jautājumus, kas ir saistīti ar aizvadīto sešu gadu periodu Latvijas Bankas darbībā un mūsu valsts ekonomikas kontekstā. Atbilstoši likumam “Par Latvijas Banku” Latvijas Bankai ir jārūpējas mazliet plašākā aspektā, nekā tas praktiski ir darīts līdz šodienai. Šodiena būtībā ir ļoti nozīmīga diena Latvijas ekonomikai, Latvijas finansu sistēmai un Latvijas tautsaimniecībai kopumā, jo šodien iezīmējas pāreja no viena sešu gadu perioda uz otru periodu. Ir īstā diena un vieta, kur izvērtēt, kā bijis, un arī to, kā vajadzētu būt.

Protams, es neesmu finansu speciālists, tāpēc varu uzstāties tikai sava viedokļa aspektā. Tā, lūk, šodien mēs esam nonākuši pie Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanām. Uz šo amatu pretendē divi kandidāti. Tie ir Einars Repšes kungs un Elmārs Zelgalvja kungs. Un atļaujiet man teikt dažus vārdus par abiem šiem pretendentiem. Ne tikai par vienu vien.

Un tā vispirms par esošo Latvijas Bankas prezidentu. Neapšaubāmi, ka Einaram Repšes kungam pieder vairākas nenoliedzamas priekšrocības. Pie šīm priekšrocībām pieder jau tik daudz aprunātā lata stabilitāte. Pie šīm priekšrocībām pieder sešu gadu pieredze. Neapšaubāmi, pie šīm priekšrocībām pieder arī jaunība. Arī tas ir vērā ņemams moments.

Izvērtējot iepriekšējo sešu gadu pieredzi, lasot Latvijas Bankas publikācijas par šīs bankas darbību, es varu secināt, ka šīs Bankas darbībā ir sastopamas vairākas nozīmīgas pozitīvas iezīmes. Par šīm pozitīvajām iezīmēm šeit labi izteicās deputāts Bišera kungs un arīdzan deputāts Kreitusa kungs, tāpēc atļaujiet arī man vērst ... Jā, vēl gribu piebilst, ka par visu to labo, kas ir izdarīts, gluži tāpat kā jebkurš cilvēks, kas ir centies pildīt savu pienākumu, Repšes kungs pelna pateicību, un paldies viņam no deputātiem, no Saeimas un arī no valsts iedzīvotājiem.

Bet tanī pašā laikā es gribu norādīt, ka pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta darbībā ir bijuši momenti, kurus, mīksti izsakoties, varētu raksturot ar neziņu vai pat zināmā mērā ar mulsumu. Kur tad ir izpaudušies šie neziņas vai mulsuma elementi? Es gribu atzīmēt tikai dažus momentus - tā paša lata stabilitātes aspektā. Tas ir labi, ka mums ir stabils lats. Nu vismaz tādā izpratnē, kā šodien vairākums runāja un to izprot. Arī tas ir labi, ka šajā jomā nenoliedzami, neapšaubāmi pozitīvs ieguldījums ir pašreizējam Latvijas Bankas prezidentam.

Taču vēl labāk būtu, ja šī stabilitāte būtu bāzēta uz vietējo - uz mūsu valsts ekonomiku un, ja Latvijas Banka savā darbībā tādā vai citādā aspektā par savu virsuzdevumu būtu uzskatījusi Latvijas ekonomikas stimulāciju. Šeit ir bijušas vairākas iespējas to darīt, diemžēl laika trūkuma dēļ es pie tā nevarēšu tuvāk pakavēties. Par lata stabilitāti, it īpaši lata reālās vērtības aspektā, šeit jau izteicās Kreitusa kungs.

Tālāk. Es domāju, ka Latvijas Bankas krīze arī cita Latvijas Bankas prezidenta vadībā noteikti būtu iestājusies. Tāds ir kopējais postsociālisma valstu attīstības sprints, bet jautājums ir cits: vai šai krīzei vajadzēja būt tik dziļai un galu galā nogulētai? Ja savlaicīgi būtu pamanīti krīzes simptomi, un veikta profesionāla pretdarbība, šī krīze nebūtu tik dziļa un nebūtu cietuši simtiem tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. It īpaši bankas “Baltija” noguldītāji un arī citu banku, kuras bankrotēja, noguldītāji.

Es domāju, ka šīs “nogulēšanas” iemesls, varbūt “nogulēšanas” cēlonis ir neizpratne, varbūt apmulsums dotajā brīdī un neziņa, kā rīkoties. Tālāk es domāju, ka Latvijas Bankas prezidentam bija zināmā mērā nepareiza izvēle, izraugoties arī bankas “Baltija” likvidatoru. Vērtējot pēc tām publikācijām, kas deputātiem ir pieejamas, Berija kunga un arī tā otra kunga darbība neizraisa absolūti nekādu uzticību. Iespējams, ka es maldos, nebūdams speciālists, bet vēlreiz pasvītroju, ka, ņemot vērā tās publikācijas, kas man ir pieejamas, šo kungu rīcība izskatās nekompetenta, varbūt pat tendēta. Šādu speciālistu izvēlē Latvijas Bankai taču bija izšķirošā nozīme. Rekomendācijas taču nāca no Latvijas Bankas.

Protams, te var runāt par kredītpolitiku un tā tālāk, kaut gan zināmā mērā ieskatīties aizvadīto sešu gadu perioda darbībā ir pagrūti, jo, neskatoties uz likuma “Par Latvijas Banku” 43.pantu, kurā ir teikts, ka Latvijas Banka atrodas Latvijas parlamenta, tas ir, Saeimas uzraudzībā, lūk, es neesmu šeit kopš 1995.gada rudens, strādādams par deputātu, saņēmis vai pat redzējis Latvijas Bankas oficiālu atskaiti, kas būtu iesniegta savai uzraudzības organizācijai. Iespējams, ka te sava vaina ir jāuzņemas arī Saeimai, Saeimas Prezidijam, kura vadība nav attiecīgi mudinājusi šo sešu gadu laikā iesniegt šādu atskaiti. Mēs visi zinām, ka tad, ja es neprasu atskaiti, neviens arī labprātīgi tādu iniciatīvu neizrāda.

Un vēl ir viens moments, uz kuru gribas akcentēt uzmanību. Proti, tā ir Repšes kunga ne tikai kā Latvijas Bankas prezidenta, bet arīdzan kā Latvijas Republikas Naudas reformas komitejas locekļa darbība mūsu valsts finansu jautājumos. Es domāju, ka šī komiteja ir pieļāvusi nopietnas kļūdas. Tagad, par lata devalvāciju runājot, es iestājos simtprocentīgi pret tādu, bet toreiz, kad noteica Latvijas lata kursu, iespējams, ļoti iespējams, bija pārforsēti augstu noteikts šis Latvijas lata kurss. To noteica trīs vīri, un, lūk, tā rezultātā mēs - mūsu rūpniecība, mūsu eksports sastopas ar objektīvām grūtībām.

Un, lūk, mūsu finansu apritē ļoti nozīmīga vieta ir sertifikātiem 3 miljardu vērtībā. Kas noteica un kas piedalījās kopējās valsts vērtības izvērtēšanā, kopējā sertifikātu apjoma noteikšanā un atsevišķa sertifikāta nominālvērtības noteikšanā? Lūk, es domāju, ka šajā gadījumā arī Latvijas Banka nevarēja stāvēt nomaļus un sacīt, ka tas neietilpst viņas kompetencē. Sak, ejiet gabaliņu tālāk! Šeit Latvijas Bankai kā mūsu finansu centram noteikti vajadzēja sacīt savu vārdu un ieņemt aktīvāku pozīciju. Vairs nav atlicis ilgs laiks, kad mums būs jādzēš šie sertifikāti. Par ko mēs dzēsīsim un kā pēc diviem gadiem šajā aspektā izskatīsies mūsu valsts - to ir grūti paredzēt. Un tāpēc, uzsākot, lūk, šo afēru ar sertifikātiem, to vajadzēja ļoti nopietni pārdomāt. Šīs pārdomātības nebija, un līdz ar to arī tas zināmā mērā ir mūsu pretendenta Einara Repšes neizdarības rezultāts.

Tālāk dažus vārdus es gribu teikt par savas frakcijas kolēģi - profesoru Elmāru Zelgalvi. Man kā frakcijas biedram varbūt nebūtu ētiski viņu slavēt, tāpēc es pieskaršos tikai diviem aspektiem, turklāt ļoti īsi. Pirmais, ir kompetences jautājums. Visā savā dzīves un zinātniskās darbības laikā kolēģis Elmārs Zelgalvis ir pierādījis sevi kā ļoti kompetentu finansu speciālistu, un to nesaka tikai tas vai cits deputāts, bet to ir atzinušas arī oficiālas starptautiskas konferences, to ir atzinušas attiecīgās habilitācijas padomes, kuras ir piešķīrušas viņam habilitētā doktora grādu, un tā tālāk. Ja kāds ir nogājis šo ceļu, tas ļoti labi saprot, ka tā nav viegla lieta, ka tas ir mūža darbs, kas prasa pārdomātu darbību un zinātnisku risinājumu. Zinātnisku risinājumu arī tad, ja lēmums ir jāpieņem informācijas un laika deficīta apstākļos. Spriežot pēc Zelgalvja kunga zinātniskajām publikācijām, pēc finansistu atsauksmēm, lūk, viņš ir vīrs, kas ir spējīgs dot šādu risinājumu. Tas ir kompetences jautājums.

Otrs ir godprātības jautājums. Neviens no klātesošajiem, nedz arī no klātneesošajiem nevar Zelgalvja kungam pārmest tādu vai citādu “sašmucēšanos” finansu jomā. Viss mūžs ir pavadīts godprātīgā darbā, un tas ir ārkārtīgi daudz un ārkārtīgi vajadzīgs, tas ir tas, ko Latvija šodien prasa. Tādi ir šie labie vārdi divos aspektos par manu frakcijas biedru.

Pārpratumu novēršanai es gribu sacīt, ka tas, ko es labu sacīju par vienu no pretendentiem, nenozīmē, ka attiecībā uz otru pretendentu tas būtu jāsaprot ar pretēju nozīmi. Gluži otrādi! Abi pretendenti, es domāju, ir cienīgi ieņemt šo amatu. Katrs to ir pierādījis citādāk, un es negribu nedz vienu īpaši izvirzīt, nedz otru atvirzīt. Tas ir deputātu izvēles jautājums. Bet tanī pašā laikā ir ļoti žēl, ka pašreiz ir radusies tāda pārliecība, ka šeit konkurence ir negodīga, ka šeit ir “uzpūsta” vienas puses atbalstīšana, bet otras puses labo īpašību ietveršana informatīvajā blokādē. Tas nav godīgi! Ja mēs darbojamies Latvijas valsts un Latvijas iedzīvotāju interesēs, tad mums ir jāatklāj tik svarīga amata abu pretendentu pozitīvās un negatīvās iezīmes. Un tad mēs varam svērt un vērtēt nevis ar obligātiem, kuluāros sarunātiem balsojumiem, bet atbilstoši esošajai situācijai objektīvas izvēles ceļā.

Un vēl es nobeidzot gribu aicināt arī otru pretendentu uzstāties no šīs tribīnes un dot tādu pašu zinātniski analītisku pārskatu, kādu to deva Zelgalvja kungs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Atskatoties uz pavadītajiem sešiem gadiem, jāteic, ka Latvijas Bankas prezidenta amatā Einars Repše visvairāk uzslavu izpelnījies par stingro monetāro politiku, bet lielāko nopēlumu - par vājo komercbanku uzraudzību. Šobrīd varam teikt, ka daudz kas ir panākts gan vienā, gan otrā jomā. Taču tas nav pasargājis no kļūdām, kuru cēloņsakarību vispusīga analīze jāizmanto banku sistēmas nostiprināšanai. Latvijas Bankai jāiemācās būt ekonomikas lielmeistarei, kas rēķina vairākus variantus, vairākus gājienus uz priekšu, katrā variantā paredzot naudas funkciju praktisku darbību, stabilu valūtas kursu, dziļi pārdomātu naudas politiku, kas kalpotu tautsaimniecības augšupejai. Es atkārtoju - tautsaimniecības augšupejai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes kāpināšanai. Tāpēc jo smagāks šķiet ekspertu apgalvojums, ka Baltijas valstu valūtas stabilitāte izraisījusi dzīves līmeņa pazemināšanos. No otras puses, tas ir šo valstu valdību un centrālo banku lielākais lepnums. Tomēr naudas izmantošanas stratēģija un taktika nekad nedrīkst būt pašmērķis.

Nauda ir viens no vissmalkākajiem ekonomikas progresa instrumentiem. Nedomāju, ka kāds šobrīd īpaši apšaubītu lata nozīmi, taču lata stabili augstais kurss attiecībā pret citu valstu valūtām nav pilnīgi autonoms tautsaimniecības stāvokļa rādītājs. Stabili augsts un augošs valūtas kurss nav mērķis, bet līdzeklis tautsaimniecības stabilizācijas sasniegšanai. Šeit būtu vietā atzīmēt Vācijas pieredzi, kur ir nosacīti šādi kritēriji bankas darbības vērtēšanai, tas ir, cik lielā mērā monetārā politika veicina šo mērķu īstenošanu.

1. Attīstības tempu stabilitāte.

2. Bezdarba un cenu līmeņa sabalansētība, inflācijas kontrole.

3. Bezdarba līmenis.

4. Maksājumu bilances izlīdzināšana.

Principiāla nozīme ir tam apstāklim, ka šajā “četrstūru” likumā augstais valūtas kurss nav kritērijs un mērķis, bet tikai līdzeklis minēto četru prioritāšu īstenošanai. Einara Repšes tikšanās laikā ar DPS frakciju šie jautājumi tika vispusīgi diskutēti. Repšes kungs to uztvēra ar izpratni, un frakcijā tika panākta vienošanās, ka Latvijas Bankas nākotnes politika iespēju robežās būs vērsta uz tautsaimniecības attīstību.

Runājot par komercbanku uzraudzību, acīmredzot nebūtu pareizi šobrīd meklēt konkrēto vainīgo vai cēloni, kas izraisīja banku krīzi. Taču nevar noliegt faktu, ka šajā laikā ļoti smagā stāvoklī atradās lielākā daļa Latvijas banku un ka krīzes rezultātā cieta simtiem uzņēmumu, uzņēmēju un tūkstošiem noguldītāju. Nedrīkst aizmirst arī tos morālos un materiālos zaudējumus, kurus cieta Latvijas kā civilizētas, demokrātiskas un uz tirgus ekonomiku orientētas valsts tēls. Nebūs pārspīlēts, ja teiksim, ka tieši šajā laikā palielinājās handikaps starp Igauniju un Latviju. Tas šobrīd ļauj runāt par iespējamību Igaunijai ātrāk nekā Latvijai kļūt par Eiropas savienības locekli.

Neapšaubāmi, ka pirms krīzes Latvijas banku sistēma bija vismaz vienā līmenī, ja ne augstākā, salīdzinot ar Igaunijas bankām, par ko šodien mēs diemžēl runāt vairs nevaram, jo redzam aktīvu un profesionālu igauņu banku darbību Latvijā, kamēr komercbankas Igaunijas tirgū neizrāda kaut cik vērā ņemamu iniciatīvu.

Runājot par krīzes seku likvidēšanu valdības un Latvijas Bankas darbību nevar viennozīmīgi novērtēt kā pozitīvu. Līdz krīzei valdība pārāk izšķērdīgi garantēja dažādus, reizēm pat apšaubāmus projektus un Latvijas Banka pārāk vienkārši uzraudzīja komercbanku darbību, turpretī šobrīd ir vērojama aiziešana otrā galējībā. Nav gandrīz nekādu valsts garantiju pat valstij vitāli svarīgu projektu finansēšanā, un arī Latvijas Banka pārlieku stipri kontrolē komercbankas. Tas viss novedis pie stāvokļa, ka Latvijā daudz mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā banku līdzekļi tiek iesaistīti iekšējos kredītos. Šeit, protams, var iebilst, ka mūsu kredīti ir drošāki nekā kaimiņu valstīs, par ko liecina Latvijas augstais kredītu reitings. Taču labs kredīta reitings nav pašmērķis, un pārspīlēts mēģinājums to stabilizēt var novest pie absurda, jo vislabākā sakārtotība un miers, kā zināms, ir raksturīgs kapsētai.

Latvijas Banka līdz šim demonstrējusi augstu profesionalitāti, gan galvenokārt ierobežošanas un aizliegšanas jomā. Tas, protams, ir ļoti nepieciešams, taču nav pietiekami sekmīgs banku sistēmas attīstībai. Ir stingri jāievēro proporcija starp saprātīgu aizliegumu un saprātīgu risku. Lēmuma pieņemšanas teorijā viens no pamatpostulātiem nosaka, ka ļoti bieži pat nepareiza lēmuma pieņemšana ir mazāk kaitīga sistēmas attīstībai nekā lēmuma nepieņemšana vispār. Diemžēl pēdējā laikā jākonstatē, ka Latvijas Bankas vadība ir izvēlējusies taktiku - labāk nedarīt, nekā riskēt, kļūdīties. Šāda taktika ir ļoti izdevīga mūsu ārzemju konkurentiem, jo rada viņiem neapšaubāmas priekšrocības sacensībā ar vietējām bankām, kuras pilnībā ir pakļautas Latvijas Bankas jurisdikcijai.

Es gribēju šodien arī kritizēt Repšes kungu un ieteikt viņam labāku sadarbību ar Latvijas Republikas valdību, taču šodien zālē dzirdētais mani pilnīgi pārliecināja, ka pārmetumi nav jāizsaka Repšes kungam, bet gan tiem ministriem, kuri ir darbojušies neatkarīgās Latvijas valsts valdībā. Es domāju, ka mūsu valdībā dažādos laika sprīžos ir darbojušies tā saucamie finansu un ekonomikas eksperti. Es runāju par Aivaru Kreitusu, kas bija viens no pirmajiem ekonomikas postulāta ideju autoriem par G-24 kredīta dalīšanu Latvijā, cilvēks, kurš savā laikā bija viens no aktīvākajiem lata kursa devalvācijas autoriem un Latvijas Bankas kritizētājiem; viens no tiem cilvēkiem, kurš ir strādājis par Latvijas valsts finansu ministru, bet ne ar vienu savu darbību vai ar dokumentāri pierādāmu faktu nav apliecinājis Latvijas lielo patriotismu apkrāpto cilvēku priekšā, jo nevienu priekšlikumu personīgi kā finansu ministrs viņš nav iesniedzis. Vēl jo vairāk mani izbrīna fakts, ka viņš atļaujas šeit, lielajā Saeimas zālē, izplatīt baumas, ka it kā Repšes kungs ir saistīts ar tā saucamo vagonu skandālu. Tomēr vislabāk tas ir zināms pašam Kreitusa kungam, kurš tanī laikā bija ekonomikas ministrs. Un nevienam citam, bet tieši viņam vajadzēja griezties valdībā un tikpat aktīvi kā šodien būt darbaļaužu aizstāvim šeit no Saeimas tribīnes. Es esmu pārsteigts, ka mūsu bijušajiem valdības vīriem ir tik īsa atmiņa, kas ir orientēta uz tīru konjunktūrismu: kad vajag - paslavēšu, kad vajag - kritizēšu. Īsa atmiņa gandrīz visos jautājumos, kas skar tautsaimniecības attīstības tendences no 1991.gada, kad tur aktīva dalība bija tieši šiem valdības vīriem.

Es rekomendētu izmantot visas iespējas, kas ir dotas mūsu bijušajiem ministriem, arī arhivāru lietās un vēsturisko tradīciju garā, jo var paļauties pilnīgi uz drošu savas sievas konsultāciju. Man ļoti žēl, ka bijušajiem valdības vīriem ir ne tikai īsa atmiņa, bet arī viņu izglītības līmenis neatbilst runām šeit Saeimas tribīnē.

Taču, runājot par valdības un Latvijas Bankas mijiedarbību, es ceru, ka Repšes kungs mācēs arī turpmāk paredzēt viena vai otra populista atrašanos valdībā un saglabās tikpat stingru nostāju, aizstāvot Latvijas Bankas monetāro politiku, bet tanī pašā laikā strādās cieši roku rokā ar Latvijas valdību, par to viņu uzteica arī Demokrātiskā partija Saimnieks, par tautsaimniecības attīstību.

Es aicinu atbalstīt Repšes kungu šinī augstajā amatā, cerot, ka varbūt mēs visi mācīsimies - i valdība, i Latvijas Banka - no abpusēji pieļautajām kļūdām.

Runājot par Zelgalvja kungu, no savas puses varu apliecināt visdziļāko cieņu šim cilvēkam, finansistam, kurš, būdams opozīcijas pārstāvis, ir parādījis sevi kā īsts Latvijas patriots, jo, ar viņu kopā strādādams Budžeta un finansu komisijā, varu apliecināt, ka viņš bija vienmēr konstruktīvs, vienmēr prata piedāvāt pareizus lēmumus, kas ne vienmēr varbūt tika uzklausīti, tikai tāpēc, ka viņš ir opozīcijā. Es rekomendētu, Repšes kungs, jums rast iespēju izskatīt jautājumu par Zelgalvja kungu kā par pietiekoši kompetentu un labu finansistu, kuram atmiņa ir daudz labāka nekā dažam labam mūsu bijušajam ministram. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Andris Rubins - profesors medicīnā, tautas kopa “Brīvība”.

Deputāti, partijnieki un baņķieri! Laiks ir karsts tiešā un pārnestā nozīmē, un man nav saprotams, kāpēc jūs, partiju biedri, nevarējāt vienlaicīgi ar Krasta vēlēšanām iztaisīt arī Repšes vēlēšanas.

Latviju, Saeimu un valdību pārvalda tikai viena partija. Kā mani vēlētāji saka, tā ir Latvijas izsaimniekotāju partija, kuru veido vairākas frakcijas - tās ir “Latvijas ceļš”, “Tēvzemei un Brīvībai”, LNNK, “Saimnieks”, “zemnieki”, kristīgie demokrāti un citi -, un tā atkārtoti izvirzīja Repši par specializētā uzņēmuma “Latvijas Banka” prezidentu. Un es apsveicu jūs, Einar Repše, ar ievēlēšanu, jo balsis ir jau saskaitītas un zināmas. Bet man ir viens ierosinājums. Kāpēc tikai uz 6 gadiem? Vajadzētu ievēlēt tāpat kā tiesnešus - uz mūžu, lai jūs tur sēdētu, sēdētu un sēdētu.

Jūs, Repše, kā matemātiķis, fiziķis, esat daudz izdarījis, jo, kā masu mediji saka, lats ir stabils. Es nevaru analizēt Latvijas Bankas darbu pēdējos sešos gados, jo tāda pārskata atskaite nav redzēta, bet lats ir stabils. Tomēr man, Einar Repše, ir daudz neatbildētu jautājumu.

Pirmais. Vai patiešām ir Latvijas Banka? Vai tā ir tikai fikcija?

Otrais. Ja tā nav fikcija, tad jājautā - kad ir domāta Latvijas Bankas privatizācija, jo viss jau tiek privatizēts? Privatizē pašreiz arī Krājbanku un Unibanku, kurām vēl nesenā pagātnē tika pārskaitīts miljons latu valsts budžeta naudas. Vai patiešām jūs, Repše, esat neatkarīgs no vadošās koalīcijas, kura jūs izvirza?

Ceturtais. Vai tas, pēc jūsu domām, ir normāli, ka jūs pieļāvāt, ka no valsts budžeta miljons latu tika iedoti Krājbankai, kura savukārt no iedzīvotājiem par santīmiem, par summu līdz latam, iepirka sertifikātus, kuru vērtība ir 28 lati? Kam lats ir stabils? Jūs domājat - man? Man, profesoram, katedras vadītājam, alga Latvijas Medicīnas akadēmijā ir 133 stabilo latu mēnesī. Es esmu laimīgs, ka man divi dēli ir jau beiguši augstskolas, divi bērni vēl studē un viens ir Rīgas 1. ģimnāzijas pēdējā klasē. Visi papildus mēģina strādāt, un es esmu lepns, ka viens strādājot saņem 120 latus mēnesī. Jeb vai jūs domājat, ka lats ir stabils skolotājiem vai ārstiem, kuriem alga ir ap 100 latu mēnesī? Vai jūs domājat, ka lats ir stabils pensionāriem, sevišķi tiem, kam tagad aprēķinātā pensija ir 25 lati mēnesī? Vai jūs domājat, ka stabila lata dēļ tik daudz bērnu un vecu cilvēku ubago uz ielām? Varbūt jūs sen neesat bijis Rīgas stacijas tunelī aplūkot naudas maiņas punktus? Tad jūs arī redzētu tos ubagotājus. Vai jūs domājat, ka stabilā lata dēļ Latvijā ir ap 10 tūkstošu prostitūtu? Vai jūs uzņematies atbildību par tām daudzajām komercbankām, kuras “izkūpēja”? Tātad: kāpēc Latvijas Banka pieļāva, ka G-24 kredītu dalīšanu veic komercbankas, nevis pati to darīja? Kas jums, Repše, ir lielākā autoritāte? Vai tā ir Pasaules Banka? Kāpēc līdz šai dienai individuālo saimniecību vadītāji, zemnieki, jaunie strādājošie cilvēki, māju īpašnieki un citi nevar saņemt no Latvijas Bankas kredītus dažu tūkstošu latu apmērā ar procentu likmi zem 10% gadā? Kāpēc cilvēkiem, atgūstot īpašumus, valsts ar banku starpniecību liek maksāt par zemes iemērīšanu un attiecīgo dokumentu noformēšanu? Protams, es zinu, ka jūs uz šiem jautājumiem tagad un nekad neatbildēsiet. Bet vai jums pašam neliekas dīvaini tas, ka jūs, Repše, esat faktiski vienīgais reālais kandidāts, gluži kā komunisma laikos? Cik baismi man paliek redzot, ka Latvija pamazām tiek izveidota par tranzīta un dažādu banku zemi un izsaimniekota! Es jūs, Repše, atceros kā vienu no LNNK līderiem. Ar runām, ar karogu rokās jūs aizsoļojāt līdz Latvijas Bankas prezidenta amatam. Tagad es jūs nedzirdu. Esat apklusis. Tātad tas bija jūsu mērķis - banka, zelta templis, vēss, kluss, tīrs, perfekts, ne tur nabagu, ne prostitūtu. Te lats ir stabils. Vienīgi ir vēl bankas “Baltija” rēgs. Jūsu mērķis ir sasniegts. Tas nekas, ka valstī vēl joprojām nav vispārējā attīstības plāna. Nekas nav sakārtots. Jūsu balsi nedzird ne tad, kad runa ir par finansēm, ne tad, kad par ekonomiku. Zelta templī jūs esat apklusis un klusēsiet. Bet varbūt Latvijā viss ir sakārtots tieši laikā un pēc plāna? Bet man šī “spēlīte” ir nezināma un sveša. Jūs bijāt trīs, kad vēl varēja jūs sadzirdēt, - Godmanis (“Latvijas ceļš”), Kehris (“Latvijas ceļš”) un jūs, Repše, - kas bijāt tieši atbildīgi par Latvijas ekonomikas attīstību un uzplaukumu, bet uzplaukāt tikai jūs trīs - Godmanis, Kehris, Repše. Bet Latvija un tās iedzīvotāji? Vai tā būtu jūsu ārkārtīgā arogance? (Citēju 27. augusta laikrakstu “Diena”, kas savukārt citējis žurnālu “World-link”) “Arogance” - no latīņu “arrogantia”, tātad nozīmē “augstprātība”, “uzpūtība”. Par ko jūs būtu tā uzpūties? Zelta templi jūs esat dabūjis, un lats jums esot stabils. Vienīgi, Repše, ir jāievēro klusēšanas svētais likums.

Sēdes vadītājs. Atis Sausnītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Ir aizritējuši 6 gadi, kopš atjaunotajā neatkarīgajā Latvijā savu darbību uzsāka Latvijas Banka. Un šajās dienās aprit 6 gadi, kopš Augstākā padome apstiprināja Einaru Repši par centrālās bankas prezidentu.

Domāju, ka ir lieki atgādināt, cik daudz nozīmīgu, reizēm pretrunīgu un pirmajā acumirklī neizprotamu, bet galarezultātā svarīgu tālredzīgu lēmumu ir pieņemts, veidojot jauno monetāro un finansu sistēmu. Latvija šodien pamatoti tiek uzskatīta par vienu no valstīm, kurā vissekmīgāk ir izdevies veikt naudas reformu, proti, pāriet no padomju rubļa uz Latvijas rubli, izmantojot to kā pārejas naudu un ar to attīrot ceļu latam, ko laida apgrozībā 1993.gada 5.martā. Varbūt var diskutēt par ātrumu, par dažādām metodēm, ar kādām šī reforma tika veikta, bet svarīgākais ir tas, ka tā palīdzēja nodrošināt Latvijas valstiskās neatkarības nostiprināšanos gan politiskajā, gan arī ekonomiskajā ziņā. Rezultātā Latvijā šodien funkcionē stabila nauda - lats, kurš ir iemantojis iedzīvotāju, uzņēmēju uzticību.Turklāt inflācija mūsu zemē ir viena no zemākajām Austrumeiropā. Aizvadītie gadi ir pierādījuši, cik svarīga mūsu valsts tautsaimniecības attīstībai ir lata stabilitāte.

Analizējot Latvijas Bankas darbību finansu sistēmas izveidē un uzraudzībā, gribētu atzīmēt, ka viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem bija Latvijas Bankas nepietiekamā aktivitāte, gan sadarbībā ar valdību risinot ikdienas jautājumus, gan strādājot pie likumdošanas bāzes izveides. Tā rezultātā savlaicīgi netika piebremzēta mazo komercbanku izveidošanās ar apšaubāmu kapitālu, kas vēlāk, bankām saskaroties ar grūtībām, sekmēja viņu negodīgu darbību, sastādot fiktīvas bilances un atskaites, sagrozot grāmatvedības skaitļus un tādējādi ļoti apgrūtinot uzraudzību. Aizraujoties tikai ar monetārās politikas veidošanu, tika atstāta novārtā komercbanku attīstības perspektīvu analīze, neparedzot dažādu faktoru ietekmi uz nenobriedušo komercbanku sistēmu. Domāju, ka, ja Latvijas Banka būtu aktīvāk sadarbojusies ar valdību (tas, starp citu, ir tās tiešais pienākums) un savlaicīgi informējusi par iespējamiem attīstības scenārijiem 1994. gada beigās un 1995. gada sākumā, iespējams, ka banku krīzi būtu izdevies novērst vai ierobežot tās apmērus.

Runājot par komercbanku sistēmas grūtībām 1995. gadā, gribu atzīmēt, ka šīs krīzes pamatā tomēr bija atsevišķu baņķieru negodīgums, nevis reālas ekonomiska vai saimnieciska rakstura problēmas. Analizējot pašreizējo situāciju, jāsaka, ka Latvijas Banka ir izveidojusi vienu no stingrākajām banku uzraudzības sistēmām Austrumeiropā un Centrāleiropā.

Bieži vien no uzņēmējiem dzirdam pārmetumus, ka Latvijas Bankas stingro normatīvu dēļ nav iespējams saņemt kredītus. Jāatzīst, ka firmu īsā uzņēmējdarbības vēsture, pilnībā nesakārtotā tiesību sargāšanas sistēma, līdz galam nesakārtotais zemes un nekustamā īpašuma tirgus nesniedz bankām kreditēšanai nepieciešamās drošības garantijas. Savukārt Latvijas Bankas prasības neļauj bankām brīvi rīkoties ar noguldītāju naudu un izsniegt kredītu gadījumos, kad pastāv liela riska iespējas. Ceru, ka arī šeit tiks atrasts veselīgs dialogs un pusēm izdosies atrast abpusēji pieņemamus risinājumus.

Lūkojoties nākotnē, gribu aicināt Latvijas Banku un tās vadību, pirmkārt, rūpīgi analizēt valstī notiekošos fiskālās un monetārās politikas mijiedarbības procesus (jo īpaši maksājumu bilancē notiekošos), tādējādi sekojot, lai monetārā politika kādu dienu nekļūtu par tautsaimniecības attīstību bremzējošu faktoru.

Otrkārt, nepieļaut, lai Latvijas tautsaimniecība un Latvijas banku sistēma stingrās uzraudzības trūkuma un vēl citu saimnieciski neatrisinātu problēmu dēļ nepiedzīvotu krīzi, kad neviens nevar pelnīt, jo nav kam aizdot, tādēļ ka citi nevarētu izpildīt normatīvus.

Treškārt. Kļūt aktīvākai dažādu likumdošanas aktu sagatavošanā.

Ceturtkārt. Vēl ciešāk sastrādāties ar valdību dažādu ekonomisko prognožu un analīžu izstrādē, savlaicīgi informējot valdību par iespējamām problēmām tautsaimniecībā un banku sistēmas attīstībā.

Protams, analizējot pagātni, ir gan pozitīvais, gan negatīvais. Taču pašreizējais Latvijas Bankas kurss vērtējams pozitīvi. Tas ir apliecinājums tam, ka Repšes kungs ir pratis izdarīt pareizus secinājumus. Tas vieš ticību, ka nākotnē Latvijas Bankas politika kļūs vēl prognozējamāka un stabilāka.

Un nobeigumā gribētu teikt, ka Latvijas Banka kā visas Latvijas tautsaimniecības būtiska un neatņemama sastāvdaļa šodien ir kļuvusi par stabilu un drošu finansu struktūru. Šis stabilitātes faktors rada drošību vietējam uzņēmējam un pārliecību ārzemju uzņēmējam, ka Latvijā var un ir vērts ieguldīt naudu. Mums visiem būtu prieks, ja tās zināšanas, kas ir šodien, būtu bijušas arī vakar. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viktors Kalnbērzs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Kalnbērzs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Čepāņa kungs! Augsti godātie deputāti! Pašreizējos apstākļos jebkura diskusija ir zināmā mērā lieka formalitāte. Jautājums ir izlemts un Repšes kungs droši vien jau nosvinējis savu ievēlēšanu uz nākamo periodu. Savā laikā eksistēja kāds ietekmīgs pakts - Berlīne-Roma-Tokija, un pakta vadītāji izlēma visas globālās problēmas, bet citiem, vismaz uz zināmu laiku, nebija nekādas teikšanas. Mūsu Saeimā arī noslēgts “pakts”, izveidojot tā saucamo Sadarbības padomi, ko daži citi sauc par Saeimas “sovnarkomu”, tulkojumā “Komisāru padomi”. Dzīve pierādīja, ka tas, ko pieņem mūsu “komisāri”, tas izmaiņai nepakļaujas. Ņemot vērā teikto, es pilnīgi apzinos, ka, izsakot savu viedokli, es nemaz neceru uz to, ka tas var kaut ko mainīt, bet mūsu vēlētājiem jāzina, uz kādiem disciplīnas principiem veidojas lēmumu pieņemšana mūsu Saeimā.

Nākamā problēma. Mūsu tauta pārdzīvoja milzīgu traģēdiju - banku krīzi. 500 tūkstoši cietušo - tas ir kaut kas līdzīgs genocīdam vai deportācijai nevis uz citu zemi, bet uz citu pasauli. Precīzi neviens laikam nevarēs pateikt, cik no apkrāptajiem banku noguldītājiem ir šķīrušies no savas dzīvības. Pārsvarā tiem nelaimīgajiem tika uzstādītas gudras diagnozes - infarkts, insults, badanāve, suicīds. Pierādīt, ka nāves cēlonis ir saistīts ar zaudētām cerībām uz nākotni, jebkuram būs ļoti sarežģīti. Bet noteikti var apgalvot, ka krīzes rezultātā dzīvību zaudējuši daudzi simti cilvēku.

Talsos zaudēja dzīvību deviņi bērni, bija pasludināta sēru diena, dažs bija atbrīvots no amata. Iekšlietu ministrs juta savu morālo atbildību un demisionēja. Banku krīzes laikā upuru skaits bija nesalīdzināmi lielāks, bet kurš no vadītājiem izjuta politisko, juridisko vai morālo atbildību? Neviens! Bet vai mēs varam neņemt vērā to, ka Latvijas Banka un šīs bankas prezidents Repšes kungs izsniedza visām komercbankām savas licences? Mēs, naudas noguldītāji, ticējām, ka komercbankas ir izgājušas pārbaudi un tiek kontrolētas. Es nezinu kā citi, bet es uzņēmu kā zināmu garantiju to faktu, ka bankā “Baltija” savu naudu ieguldīja Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Ministru prezidents Māris Gailis un vēl daži citi ievērojami vīri. Bet vai citādi varēja vērtēt finansu ministra Piebalga kunga paziņojumu televīzijā, ka visstabilākā ir banka “Baltija” un ka tai droši var uzticēt savu naudu? Kā saprast šo reklāmu presē un televīzijā neilgi pirms krīzes? Vai tas nebija aicinājums, lai sagrābtu pēc iespējas vairāk līdzekļu, lai pēc tam tos pievāktu?

Mūsu tauta ir pacietīga tauta, pie mums neizveidojas situācija, kāda būtu līdzīga notikumos Albānijā. Visiem krāpniekiem jābūt ļoti pateicīgiem par mūsu tautas pacietību. Arī es kopā ar visiem esmu smagi apkrāpts. Es zinu, ka līdzīgu smagu triecienu pārdzīvoja mans draugs Raimonds Pauls. Tagad, kad Raimonds satiek mani, pirmais jautājums ir: “Kā tev veicas, bēdubrāli?” Man tagad ir ļoti daudz bēdubrāļu, un es zinu, ar kādām grūtībam viņi visi tika pie naudas un cik viegli tā mums tika atņemta. Man izdevās nopelnīt diezgan labi ar savu galvu, ar savām rokām, operējot Rietumos. Es piecas reizes biju Venecuēlā, operēju smagos klimatiskajos apstākļos, daudz operēju Itālijā, Zviedrijā, Afganistānā. Teikšu atklāti, ka dažreiz darbs bija savienots ar risku manai dzīvībai, tāpēc samierināties ar to, ka tik smagi nopelnītā nauda aizgāja kabatā kādam krāpniekam, es kaut kā nevaru. Nevar ar notikušo samierināties arī Raimonds Pauls un jebkurš cits no bankas upuriem.

Runājot par tautas pacietību, es atļaušos jums pajautāt: vai jūs zināt, kā gatavo īsto, svaigo šašliku? Aunam vai aitai pārgriež miega artēriju (arteria carotis), un dažu minūšu laikā dzīvnieks noasiņo un zaudē dzīvību, mierīgi un klusi - bez pretošanās. Mums, bankas noguldītājiem, arī ir nolaistas asinis un no mums pagatavoti šašliki.

Kādreiz ar savu draugu akadēmiķi Gudušauri, izcilu ķirurgu, Ļeņina prēmijas laureātu, es ieraudzīju restorānu ar uzrakstu “Gruzīnu šašliks”. Gudušauri palika ārkārtīgi dusmīgs: “Kas par muļķību, vai no gruzīniem taisa šašliku?” Bet es varu droši pateikt, ka banku krīzes laikā dažiem izdevās pagatavot “latviešu šašliku”, un krāpnieki to varēja panākt ne bez Repšes kunga palīdzības.

Esmu pārliecināts, ka visiem ir pazīstami konservi “Uncle Ben’s”, un tur uz etiķetes redzama paveca nēģera galva. Loģika man ne visai saprotama, jo parasti uz liellopu gaļas konserviem ir uzzīmēta govs galva, uz vistas buljona ir vistas siluets, bet, neskatoties uz iespējām pārprast reklāmu ar nēģera galvu, “Uncle Ben’s” konservi ir ļoti lielā cieņā.

Ņemot vērā Einara Repšes kunga zināmo ieguldījumu banku krīzes veidošanā, es iesaku “Rīgas miesniekam” sākt ražot konservētus latviešu šašlikus ar nosaukumu “Repš Bens”. Pēc analoģijas ar “Uncle Ben’s”. Uz burciņām noteikti jābūt Repšes kunga portretam, kurš būs nesalīdzināmi pārāks par nēģera galvu. Tādā veidā “noasiņotie” latvieši, no kuriem iztaisīti “šašliki”, varēs pateikties banku krīzes “varonim” Repšes kungam.

Ja es nepatiesi aizvainoju Repšes kungu, tad tādā gadījumā Repšes kungam no Saeimas tribīnes, neskatoties uz rangiem, jānosauc galvenie vainīgie, kuri palīdzēja nozagt tautai piederošo naudu. Es sapratu, ka mana nauda neatrodas Repšes kunga kabatā, bet Repšes kungam ir daudz vairāk zināms, kuras valsts personas tomēr pievākušas to tautas naudu, un tas laikam būtu bankas prezidenta pienākums - skaidri to pateikt, neskatoties uz personām. Varbūt tas ir pārāk naivi, bet man gribētos griezties pie Čevera kunga. Vai jūs, Čevera kungs, nevarat palūgt pasludināt pārtraukumu, lai jūsu - lielākā frakcija apspriestu izskatāmo jautājumu ar opozīciju.

Es gribu tomēr pasvītrot, ka priekšā ir 7.Saeimas vēlēšanas. No 500 tūkstošiem apkrāpto noguldītāju, daļa tomēr palika dzīva un balsos. Un es pateikšu vēl to, ka tie nav tikai 500 tūkstoši, jo viņiem katram ir sava ģimene, tā ka to skaitu var reizināt, un tas var būt liktenīgi. Ja mēs nobalsosim pret tautas interesēm, man liekas, ka tauta to attiecīgi būs arī spējīga novērtēt.

Nobeigumā es gribu pateikt, ka būtu lietderīgi panākt to, lai Latvijas Banku vada nevis fiziķi, nevis ķīmiķi, nevis mediķi, bet profesionāli ekonomisti. Tad mazāk būs banku krīžu, mazāk būs finansiālu afēru. Es aicinu balsot par profesoru, habilitēto ekonomikas zinātņu doktoru Zelgalvja kungu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ervids Grinovskis - LZS, KDS un LDP frakcija.

E.Grinovskis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienītā Saeima! Ja mums jautājums šodien aprobežotos tikai ar Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanu, tad jāsecina, ka mēs visu šo laiku šeit strādājam veltīgi. Es jau iepriekš varu pateikt un domāju, ka jūs man piekritīsit, ka Einaru Repšes kungu par Latvijas Bankas prezidentu ievēlēs. Man vismaz tas ir skaidrs. Bet par ko tad mēs runājam šajā smacīgajā zālē? Manuprāt - un arī mana runa būs tam veltīta -, ir vesela rinda monetārās politikas jautājumu, bankas darbības praktisko aspektu, pret kuriem nevar palikt vienaldzīgas, neizsakot kritiskas piezīmes, arī tās struktūras un tie deputāti, kuri ir izšķīrušies atbalstīt Repšes kunga kandidatūru. Tādi jautājumi ir, un tieši šāda nostādne piešķir viņiem vislielāko aktualitāti. Un es šajā kontekstā dažiem šiem jautājumiem pieskaršos.

Un pirmais, ko jau atzīmēja iepriekšējie runātāji. Es gribu tomēr izdalīt kaut kādas īpašas nianses visā Bankas darbībā. Pats lielākais un nopietnākais trūkums ir tas, ka banka neveica būtībā savu galveno funkciju - licencēšanas un, galvenais, komercbanku uzraudzības funkciju.

Man šeit ir likums par Latvijas Banku. Es lasu, kas tur ir paredzēts, kas ir uzdots un ko Latvijas Banka ir veikusi. Banku krīzes galvenais un dziļākais jautājums, tā cēlonis ir tas, ka Latvijas Banka ir pārkāpusi šo likumu un nepietiekami - es apzināti saku to mīkstinātā formā - veikusi licencēšanu, it sevišķi uzraudzības funkcijas.

Un, lūk, attiecībā uz licencēšanu man zināmu izbrīnu un neuzticību izraisīja jau tas apstāklis, ka licencētas tika aptuveni ap 55 vai pat vairāk komercbanku. Es no tā secināju, ka šeit ir pieiets pavirši šo struktūru novērtēšanā. Un manas šaubas ir vairākkārt apstiprinājušās, piemēram, gadījumā ar Tautas banku, kur cilvēkiem, noguldītājiem, jau bija šaubas par to personāliju darbību, kas ir izvirzītas vadībā. Un vēlāk šīs šaubas arī tieši apstiprinājās.

Par uzraudzību. Jā, tas ir pats svarīgākais. Ja Latvijas Banka šīs uzraudzības funkcijas būtu veikusi ar lielu atbildību, kā to prasa sabiedrības intereses, tad viennozīmīgi varu teikt, ka šo banku bankrotu tik daudz nebūtu bijis, cik viņu bija. Sekas var reducēt uz diviem apstākļiem.

Pirmkārt, tika dots nopietns trieciens Latvijas ekonomikas atdzīvināšanās procesam, kas bija sācies. Tas tika apturēts un atmests atpakaļ.

Un otrs, varbūt pats galvenais - tika nopietni iedragāta uzņēmējdarbības un darba motivācijas sistēma. Jā, motivācijas sistēma! Ekspremjers bieži vien pa televīziju un pa radio mūs kaunināja, cilvēki palaidušies slinkumā un nevēlas strādāt. Es nepiekrītu šai argumentācijai. Nav runa par subjektīvām īpašībām, bet gan objektīvām parādībām, ka tika sagrauta uzņēmējdarbības un ražošanas motivācijas sistēma. Kāda jēga man strādāt, krāt naudu, nolikt to komercbankā, domājot par priekšdienām vai uzsākot uzņēmējdarbību, vai atlicinot vienkārši vecumdienām, ja man to burtiski nolaupa, bet vainīgie netiek atrasti? Varbūt uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt. Es jautāju šeit mūsu tiesībsargājošajiem orgāniem, kas šeit ir pārstāvēti: “Kur ir vainīgie? Kad viņi tiks saukti pie atbildības?” Jautājums pēc sava rakstura ir imperatīvs. Ja vainīgie nav saukti pie atbildības, tas nozīmē, ka šīs negācijas turpmāk atkārtosies paplašinātā mērogā. Šajā ziņā Bankai no atbildības neizvairīties. Un tas ir lielākais trūkums, lielākais pārmetums, ko es adresēju Latvijas Bankai.

Otrs jautājums, ko akcentēju, ir jautājums par lata stabilitāti. Būtībā jautājums ir par kritērijiem, kas šo stabilitāti nosaka. Ja attiecībā pret SDR lats ir stabils, tad pēc šā kritērija mēs vadāmies kā pēc oficiāla. Bet es runāšu par lata stabilitāti drusku citā aspektā - tā pirktspējas aspektā. Lata pirktspēja turpina sistemātiski un intensīvi kristies, un mana darba grupa, ko es vadu, ir izdarījusi aprēķinus. Tie ir tādi: no 1992.gada (ieskaitot) līdz 1997.gadam (sākot) lats no savas pirktspējas ir saglabājis vairs tikai 32 santīmus. Pārējos ir “noēdusi” inflācija. Ja ņemam 1994./1996.gadu, tad šajā periodā palikuši vairs tikai 53 santīmi. Šie skaitļi uz absolūtu precizitāti nepretendē, bet dominējošo tendenci tie pierāda absolūti.

Bet šeit man ir būtiska piezīme. Šo lata pirktspējas krišanos preču un pakalpojumu sabalansēšanas rezultātā galvenokārt izraisa tā saukto dabisko monopolu - “Latvenergo” un pārējo - monopolistiskās darbības tedences, pret kurām nepietiekami cīnās jebkuras institūcijas, kurām pienāktos to darīt. Bet šīs cēloņsakarības neizriet no Latvijas Bankas monetārās politikas. Mums pieprasījuma inflācijas nav. Mums ir izmaksu inflācija, kurā vainojama šo struktūru monopolistiskā darbība, kura nesastop pienācīgu pretstatu. Tā ka šeit es Repšes kunga banku nevainoju šā vārda juridiskajā nozīmē un tomēr morāli politiskajā aspektā uzturu to spēkā. Valsts bankai un tās prezidentam šajā situācijā vajadzēja dot šai situācijai savu vērtējumu, ieteikt risinājuma momentus. Tas bija Latvijas Bankas pienākums morāli politiskajā aspektā, un no šīm pozīcijām es arī šādu pārmetumu adresēju Latvijas Bankai.

Tāpat Latvijas Bankai vajadzēja izteikt savu vērtējumu par to parādību, kas mums notiek ar sertifikātiem un kas būtībā arī ir tautas masveida aplaupīšana. Pārdod cilvēks sertifikātus par 50 santīmiem, par 1 latu, par 2, kā nu gadās, bet tie, kas uzpērk, privatizē uzņēmuma īpašuma daļu, un tā tiek novērtēta par 28 latiem. Kategoriski pret šādu parādību protestēju. Kāpēc Banka klusē?

Tālāk es pievēršos Bankas likuma 9.pantam, kur ir melns uz balta rakstīts, ka organizē un nodrošina norēķinu un maksājumu sistēmas darbību. Te piemēru varētu minēt daudz, sākot ar laikā neizmaksātajām algām, bet es kā pārstāvis no Zemnieku savienības, lauku pārstāvis, jautāju: kāpēc zemnieki joprojām laikā nesaņem naudu par pārdoto produkciju? Arī tagad notiek, graudus iepērkot, visvisādas manipulācijas. Kāpēc zemniekam ir jāsniedz pārstrādes uzņēmumiem bezprocentu kredīti? Ja zemnieks nokavē nodokļa maksāšanu, par katru dienu viņam aprēķina 0,9%. Kāpēc nav simetrijas princips ievērots? Ja laikā nesamaksā zemniekam par pārdoto produkciju, arī viņam jāsaņem ir kaut kāda piedeva.

Tālāk - jautājums ar zināmu starptautisku skanējumu. Runa ir par inflāciju. Arī es esmu šajā sakarībā ne vienreiz vien izteicies, ka pašreizējais lata augstais kurss mums kavē eksportu, bet veicina importu. Turklāt noraidu apgalvojumu, ka mēs ievedam tehnoloģiju. Nē. Tehnoloģijas imports sastāda ap 60% no pārtikas produktu importa. Lūk, šeit ir jāpieliek punkts šim jautājumam.

Pievērsīsimies šeit jautājumam - kur tad īsti ir dzimusi lata inflācijas nepieciešamības ideja? Es atbildu: valdībā. Mans arguments: lasiet “Lattelekom” “jumta līgumu”, lasiet sadaļu, kurā ir reglamentētas darba samaksas attiecības ar ārzemju speciālistiem jeb angļiem. Atmetīsim subjektīvismu, nekārosim pēc tām algām, ko mēs tur lasām, bet pievērsīsimies būtībai. Doti lati, dotas mārciņas, un pēkšņi šīs rindas vairs neiet paralēli, bet faktiski “rauj latus gaisā”. Katram, kas spēj domāt monetārās politikas kategorijās, ir skaidrs, ka šeit ir ieprogrammēta lata devalvācija. Tātad nemeklēsim šo lata devalvāciju un tādus cilvēkus, kuriem pārmet, ka viņi ir padomju “dinozauri” un kreisie populisti, bet papriekš paskatīsimies, vai tas nav starptautiskajos līgumos, kurus parakstījušas valsts atbildīgas amatpersonas! Iesaku to no savas pieredzes, par cik man bija iespēja iepazīties ar Vācijas bankas, ar Reihsbankas, darbību, ar viņu tā saukto četrstūra likumu, kur bankas darbību vērtē pēc četriem kritērijiem. Tikai valūtas kursa tur nav. Šie četri kritēriji ir: iekšzemes nacionālā kopprodukta pieaugums, bezdarba līmenis, robeža, kuru nedrīkst pārsniegt, cenu dinamika un maksājumu bilances saldo izmaiņas. Valūtas kursa nav, jo uzlūko, ka valūtas kurss ir atvasināts lielums, kas izriet no minēto primāro faktoru darbības. Domāju, ka pamācīties no šiem Vācijas bankas darbības tiesiskajiem pamatiem mēs varētu.

Atbalstu Kreitusa kunga šeit sacīto G-24 kredīta kontekstā. Neatkārtošos, bet strādāju komisijā, kas to izmanto, un atbalstu.

Beidzot pašai Saeimai vajag izmantot šajā likumā piešķirtās tiesības un laiku pa laikam noklausīties Latvijas Bankas atskaiti un izvērtēt tās darbību. To mēs līdz šim neesam darījuši.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - otro reizi. (Starpsaucieni no zāles: “Ārprāts! Vai Dieviņ!”)

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! “Balsošanas mašīna” un brīvie deputāti! Man starplaikā kāds prasīja, vai patiešām man nav nekādas cieņas pret Latvijas Bankas prezidenta “krēslu” un kādam tad vajadzētu būt Latvijas Bankas prezidentam. Es domāju, ka es varētu uz to atbildēt un parādīt arī kādu kontrastu.

Pirmā pasaules kara laikā, kad uz Latvijas teritoriju nāca vācu karaspēks, vienam ierēdnim tika uzticēts paņemt valūtas segumu - zeltu, un viņš ar to aizbrauca uz juku pārņemto Krieviju, tāpat kā mūsu Repšes kungs darīja - paņēma pirktspēju un aizveda prom. Pēc kara Ferdinands Darganovics atgriezās ar visu to, ko viņš aizveda. Ne mazākais grams netrūka. Viņš ar saviem resursiem to visu sargāja un visu atveda atpakaļ - Ļeņina laikā, cauri visiem tiem juku laikiem. Tādam ir jābūt Latvijas Bankas prezidentam. Ne tādam, kas paņem un aizved mūsu pirktspēju prom uz visiem laikiem.

Uzklausot runas, man patika Čevera kunga pieeja. Pirmais, kas prātīgi sāka runāt, ka nav mērķis Latvijas emitētās naudas - Latvijas lata - stabilitāte. Bet Latvijas lata stabilitāte kalpo vairākiem mērķiem. Centrālā banka normālā situācijā ar valūtas stabilitāti dara vairākas lietas.

Pirmkārt, līgumi ar citām valstīm, komerclīgumi par iepirkšanu vai pārdošanu, tagad kļūst iespējami. Bet saprotiet, Repšes kungs, tad, kad mums vajadzēja valūtas stabilitāti attiecībās ar mūsu tirdzniecības partneriem, - tad Repšes kungs tās saites ar Austrumiem vienkārši pārgrieza. Kādus sešus mēnešus vai vēl ilgāk, bija pilnīgas jukas un mūsu fabrikas bankrotēja viena pēc otras. Repšes kungs darīja pilnīgi pretēji tam, kas normālai lata stabilitātei būtu jādara.

Otrkārt. Lata stabilitātei būtu jānodrošina, ka iekšzemes cenas paliek tādas pašas vai ļoti līdzīgas. Bet arī tas nav tā. Šī ir “falša” lata stabilitāte, mēs visi zinām. Kā Grinovska kungs teica, par latu vairs nepērk to, ko pirka. Saprotu - ja tev ir ražošanas kontrakts, tu eksportēsi uz kaut kurieni savu produktu, un vienalga, kāds ir tas līgums, tev tas līgums ir jālauž. Tas kontrakts nekur neder, jo pēc gada tu vairs nevari ražot par to pašu cenu. Ja tu vari ielēkt inflācijas straujumā, tas ir, ja tev kontrakta cenas pieaug inflācijas straujumā, tad tavs pircējs nevar tālāk pārdot to mantu. Pilnīgs posts ir mūsu lata stabilitātes politika, kāda tā šodien ir! Tur Repšes kungam nav nekāda goda.

Sausnīša kungs, jums ir jāiemācās izprast un domāt. Jūs sakāt, ka ekonomisku neatkarību Repšes kungs ir garantējis. Ziniet, kāda ir neatkarība? Puse Rīgas pieder Austrumiem. Un mēs tagad pārdosim visu citu. Kas ir ekonomiskā neatkarība? Laikam Sausnīša kungs nezina, ko tāds vārds “neatkarība” nozīmē? Viņš runā, ka Latvijas Bankas funkcija ir, lai nebūtu bremzes faktora. Ir neiespējami uzlikt lielāku bremzi Latvijas ekonomikai, kā tas, redzams, beidzamajos sešos gados ir darīts. Mums ir dažas labas koncepcijas, bet jūs nezināt, par ko jūs runājat. Latvijas Bankas politika ir vienkārši bremzējusi mūsu tautas ekonomisko attīstību. Balsot par šo kungu ir pilnīga nejēdzība. Var balsot par kādu citu.

Bija vēl viena laba doma, ko laikam Rubina kungs izteica, ka Repšes kungam vajadzētu nodrošināt vietu uz mūžu. Es domāju, tā būtu kādā tālā trimdā vai kādā dziļā cietumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man tā šķiet un es esmu pārliecināts, ka jautājums par Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanu ir arī Latvijas neatkarības vēstures jautājums, un es ļoti lūgtu savus kolēģus uzmanīgi izturēties pret vēsturi. It īpaši tos, kas tajā laikā bija tikai iebraukuši uz brīdi un aizbraukuši projām. Tā ir ļoti nopietna lieta šajā vienā ļoti svarīgajā jautājumā. Pilnīgi skaidrs, ka pārejas periodā svarīgākais uzdevums bija nodibināt Latvijas nacionālo banku un ieviest Latvijas nacionālo valūtu. Es gribētu, lai jūs atcerētos divus datumus, tie ir 1992.gada 6.jūlijs, kad Naudas reformu komiteja pieņēma lēmumu par rubli kā vienīgo naudas vienību Latvijā, un 1993.gada 27.maijs, kad Naudas reformu komiteja pieņēma lēmumu par pāreju uz latu. Šie divi datumi ir it kā jau piemirsti, bet atcerieties, kāds tajā laikā bija Latvijas visu iedzīvotāju uztraukums: “Kas tagad būs? Kā tas viss notiks?” Tas bija pirmo reizi. Protams, nebija gludi, bet šodien mēs esam izdzīvojuši un lats mums ir kabatā, un mēs esam tā vai citādi šīs naudas vienības cienīgi un lepojamies ar viņu. Es negribētu šeit runāt par to, kas ir bijis, to mēs visi zinām. Man tā šķiet, ka ar Bankas prezidenta ievēlēšanu mums ir jānosprauž uzdevumi. Arī Saeimai, kura ievēlē šo Bankas prezidentu. Kādi tie varētu būt kā galvenie?

Pirmkārt, pārejas periodā centrālās bankas galvenais uzdevums ir joprojām nodrošināt nacionālās valūtas stabilitāti. Bet es šeit gribētu piebilst, ko teica ekonomikas ministrs, - ka tai jābūt cieši saistītai ar visas tautsaimniecības pārstrukturēšanās procesu. Tas ir sevišķi grūts uzdevums mazā valstī ar atvērtu ekonomiku, kurā norisinās plašas institucionālās un strukturālās pārmaiņas.

Otrkārt, Latvijas Bankas ilgtermiņa politikai arī nākotnē jābalstās uz valūtas kursa stabilitātes saglabāšanu un operatīvu monetāro instrumentu pielietošanu, ja nepieciešams, arī jaunu meklēšanu.

Treškārt, saskaņā ar to, ka Latvija virzās uz iestāšanos Eiropas savienībā, arī Latvijas Bankai ir jānodrošina šīm prasībām nepieciešamie parametri.

Ceturtkārt, manuprāt, ir jāsekmē likuma par noguldījumu apdrošināšanu ātrāka pieņemšana, kas būtu garants tam, ko šeit ļoti pareizi runāja deputāti.

Piektkārt, kopā ar Saeimas komisijām būtu ātrāk jāpieņem un jāakceptē likums par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanu. Tas ir tas, ko mēs atkal runājam šodien plenārsēdē.

Sestkārt, Latvijas Bankai būtu aktīvāk jāpiedalās likumdošanā un jāiesniedz, vadoties pēc procedūras, grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas attiecas uz kredītiestāžu maksātnespēju un bankrotu.

Mēs vēlētos, lai ātrāk tiktu izstrādāta un ieviesta sadarbībā ar komercbankām jauna tipa elektroniskā norēķinu sistēma, kas atbilst Eiropas savienības prasībām. Tas nodrošinātu starpbanku norēķinu veikšanu ātrā laikā un režīmā un kontroles iespējas.

Vēl un vēl jāakcentē, ko teica šeit arī deputāti, - ka jāizvirza stingras prasības, lai komercbankas ātrāk ieviestu starptautiskos grāmatvedības standartus un tā būtu dzīves norma.

Un beidzamais. Godātais Repšes kungs, Latvijas Banka ir Latvijas ekonomikas sirds. Jūs esat šīs sirds vadītājs, un mēs vēlētos, lai šī sirds pukstētu ritmiski un mums nebūtu nepieciešama importa reanimācijas mašīna. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - otro reizi. (Starpsauciens no zāles: Lujān, tu beidz!”)

M.Lujāns.

Cienījamie kolēģi! Patiešām patīkami bija dzirdēt Ernestu. Mums Juridiskajā komisijā ir likumi par Latvijas simboliem. Vajadzētu ierakstīt ar likumu aizsargātu simbolu - Latvijas Bankas priekšsēdētāju. Varētu arī ierakstīt konkrēti - Einaru Repšes kungu.

Savulaik igauņiem bija ļoti laba filma, kas saucās “Pēdējā relikvija”. Tur galināja nost cilvēkus, stiepa tādu lādīti, un beigās, kad to sasita, tad izrādījās, ka tur iekšā tāds liels nosūbējis kauls. Šinī gadījumā man gribas salīdzināt cienījamo Bankas priekšsēdētāju ar to kaulu. Skaidrs ir, ka vairākums ir sarunājuši, ka kauls tiks atkal kā simbols un relikvija iedots Latvijas tautai uz nākamajiem sešiem gadiem. Tikai ir cita lieta - skumja, cienījamie kolēģi,- ka pēc sešiem gadiem, kad izskatīs nākamo Latvijas Bankas priekšsēdētāja amata kandidātu, lielākā daļa to, kas šodien būs balsojuši, vairs nekādu atbildību nenesīs. Un tādēļ, protams, gribētos, lai reiz patiešām jūs balsotu pēc loģiskā prāta, nevis pēc pirkstiem, kurus dažādās kombinācijās rādīs frakciju priekšsēdētāji. Jūs balsosiet par konkrētu cilvēku, par to, ka sešus gadus tā būs Latvijas asinsrite. Tā būs Latvijas sistēma.

Tādēļ es aicinu arī vairākuma pārstāvjus tomēr vēlreiz padomāt. Protams, ir patīkami, ka arī atsevišķi opozīcijas pārstāvji, tā dēvētās opozīcijas pārstāvji, ir apsolījuši un zvērējuši uzticību uz sešiem gadiem. Nu, tas ir labi. Tomēr vēlreiz atgādinu - neaizmirstiet, ka aiz jums stāv tauta! Priekšā ir vēlēšanas, un tauta vērtēs. Jo jūs nobalsosiet par to, vai būs nākamās bankas “Baltijas”, vai būs nākamie negadījumi. Ja jūs šinī gadījumā uzskatāt, ka jāievēlē Repše, jūs uzņematies atbildību, taču jūsu atbildība būs relatīva, jo jūs, lielākā daļa no jums, pēc tam vairs nebūsiet - ne pēc sešiem gadiem, ne arī pēc nākamajām vēlēšanām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. (Starpsauciens no zāles: “Vai cik labi!”) Pirms balsošanas, godājamie kolēģi, mums jāizskata 10 deputātu iesniegums (kuru uzvārdus, lūdzu, atļaujiet laika ekonomijas nolūkā nenosaukt), kuri ierosina Latvijas Bankas prezidentu ievēlēt, balsojot aizklāti ar biļeteniem. Atgādinu, ka likums “Par Latvijas Banku” nosaka, ka Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas izdarāmas aizklāti. Tādēļ mums tagad būtu jāizlemj, vai mēs to darām ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību vai ar vēlēšanu zīmēm jeb biļeteniem, kā rakstīts iesniegumā.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” par šo priekšlikumu?

Modris Lujāns.

M.Lujāns. Cienījamie kolēģi! Ja ir aizklātības princips un ja kāds no frakciju vadītājiem uzskata, ka tādā veidā jūs varēsiet labāk kontrolēt (tam es pilnīgi ticu)... bet paskatieties - augšā, lūk, ir telekameras! Līdz ar to jājautā - par kādu aizklātības principu, cienījamie kolēģi, mēs runājam un Prezidijs runā? Nerunāsim par novērošanas kamerām, bet arī, piedodiet, televīzijas kameras tur ir. Kur ir aizklātības princips? Tādēļ noteikti ir jābalso ar biļeteniem, jo citādi šeit nekādas diskusijas par deputātu tiesībām izteikt savu viedokli neeksistē. Tādēļ ir jābūt biļeteniem, jo citādi nevar piedalīties šinī balsojumā, kur nekāda aizklātības principa nebūs. Var sekot arī represijas pret deputātiem.

Sēdes vadītājs. Vai par šo priekšlikumu kāds vēlas runāt “pret”? Runāt neviens nevēlas. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par balsošanu - vai tas notiks ar vēlēšanu zīmēm vai bez. Balsosim par deputātu priekšlikumu, ka balsošana izdarāma ar vēlēšanu zīmēm (biļeteniem). Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 51, atturas - 14. Šis deputātu priekšlikums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, balsojam par Saeimas lēmuma projektu “Par Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanu”. Latvijas Republikas Saeima nolemj ievēlēt Einaru Repši par Latvijas Bankas prezidentu. Lūdzu zvanu! Iesniegšanas kārtībā, godātie kolēģi. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu. Par - 62, pret - 20, atturas - nav. Einars Repše ievēlēts par Latvijas Bankas prezidentu. Apsveicam Repšes kungu! Vēlam viņam panākumus darbā! (Aplausi.) (No zāles deputāts M.Lujāns: “Nav pzreizi! Ir divi kandidāti - jābalso par abiem!”)

Godātie kolēģi! Līdz pārtraukumam ir atlikušas četras minūtes. Bet, tā kā deputātu iesniegumu par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma nav, turpinām izskatīt nākamos darba kārtības jautājumus.

Trešā sadaļa - “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par 1951.gada 28.jūlija Ženēvas konvenciju par bēgļa statusu un tās 1967.gada 31.janvāra protokolu par bēgļa statusu”” nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību komisija ir atbildīgā komisija. Šajā jautājumā vēlas runāt Juris Dobelis. Dobeļa kungs, līdz pārtraukumam trīs minūtes. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Pietiks.”) Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Lūdzu, iedziļinieties, ko nozīmē šis grozījums un kāds ir pamatojums. Esošajā likumā noteiktais bēgļa statuss, kas attiecas uz Eiropas pārstāvjiem, it kā esot deklaratīvs. Es tomēr gribētu atgādināt, ka arī Eiropā, Dienvidslāvijā, Albānijā nemaz tik mierīgi nav bijis un līdz ar to šī deklaratīvā jēga būtu atmetama. Un tagad - cik tad mēs esam gatavi šajā brīdī uzņemt visvisādus klaidoņus no Āzijas un Āfrikas? Mēs absolūti neesam tam sagatavojušies. Un visu laiku mūs baida ar to, ka mūs atkal kaut kur neuzņems, neiedos kaut kādu naudu. Bet kurš ir aptuveni padomājis, ko dos šāds papildinājums? Bez tam mēs jau vienreiz savā plenārsēdē esam šo lietu izlēmuši. Nezinu, kāpēc mēs saņemam no jauna kārtējos labojumus. Un tāpēc apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK frakcija ir pret šādu labojumu, un es aicinu šos te ierosinājumus komisijai nenodot.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Pēc pārtraukuma deputāts Seiksts runās “par” šī likumprojekta nodošanu komisijām.

Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 14.00. Līdz 14.00 pārtraukums.

Pirms tam vārds Jānim Kalviņam - paziņojums.

J.Kalviņš (LNRP un LZP frakcija).

Paldies. Cienījamie kolēģi! Tūlīt pārtraukumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 14.00

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas sēdi.

Turpināsim izskatīt jautājumu par likumprojekta “Grozījums likumā “Par 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvenciju par bēgļa statusu un tās 1967. gada 31. janvāra Protokolu par bēgļa statusu”” nodošanu komisijām.

Par šā likumprojekta nodošanu komisijām vēlas runāt Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi deputāti! Es ļoti lūdzu uzmanīgi uzklausīt sekojošus apsvērumus.

Tad, kad mēs sesijas nogalē ratificējām konvenciju šajā variantā, es godātajam Jirgena kungam toreiz teicu, ka būs nopietns spiediens. Un šis spiediens tagad parādās. Taču ne jau spiediena pēc es gribētu aģitēt un aicināt jūs balsot “par”.

Šobrīd Eiropā ir tikai divas valstis, kas 1951. gada Konvenciju ir ratificējušas šādā variantā, - tā ir Turcija un Latvija. Ungārija, kam tajā laikā arī bija šāds variants, mainīja savu nostāju, jo tai bija ļoti grūtas sarunas ar Eiropas savienību, un faktiski Eiropas komisijas labvēlīgs atzinums Ungārijai lielā mērā tika šā fakta dēļ.

Es gribētu teikt arī sekojošo. Dažas valstis - es negribētu viņas saukt šeit vārdā no tribīnes - ir skaidri apliecinājušas un norādījušas, devušas mājienu, ka, ja Latvija atstāj konvencijas ratificēšanu šādā veidā, kādā tā ir, tad uz bezvīzu režīmiem mums nav ko cerēt. Un ir pat atrunāts, ka bezvīzu režīms ar dažām valstīm stāsies spēkā tad, kad Latvija mainīs savu ratifikācijas dokumentu.

Tāpēc es gribu šeit atgādināt sekojošo: runa ir par nodošanu komisijai. Vairāk es nekādu balsojumu jums šeit nedrīkstu un netaisos solīt, bet vienu gan es apsolu, to, ka atbildīgajā komisijā, ja šis dokuments tiks nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai, mēs visu rūpīgi izanalizēsim un pārsteidzīgus lēmumus šeit netaisāmies pieņemt. Mēs aicināsim ekspertus no ārlietu resora, izanalizēsim situāciju un tad redzēsim, Saeimā balsojot par šā dokumenta redakciju, kad tas nonāks plenārsēdē.

Taču šobrīd es gribētu brīdināt no vienas lietas. Saeimas negatīvs lēmums šajā jautājumā tiks iztulkots... Esiet pilnīgi droši, kolēģi, ka tas tiks iztulkots kā Latvijas zināma pašizolēšanās. Atgādinu, ka tikai Turcija un Latvija no visām Eiropas padomes dalībvalstīm šobrīd ir šādā statusā. Es ļoti lūdzu nodot šo dokumentu komisijām. Paldies. (Starpsauciens no zāles: “ Meli!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 14, atturas - 6. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojekts “Grozījumi likumā “Saeimas kārtības rullis””.

Saeimas Prezidijs ierosina Mandātu un iesniegumu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Saeimas kārtības rullis”” nodot visām komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Par šo jautājumu vēlas runāt Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Nav zālē. Lujāna kungs ir atgriezies zālē? (Starpsaucieni no zāles: “Ir! Nokavēji!”) Lūdzu, jums vārds!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es lūgtu tomēr par šā likuma iniciatīvu balsojumu... Ja jūs būtu labāk iepazinušies ar tekstu, tad redzētu, ka tas atgādina savā laikā skolēnu kārtības noteikumus. Un es domāju, ka diez vai ar šādu metodiku tā dēvētā Ētikas komisija mērīs Saeimas deputāšu svārku garumu vai arī noteiks kaut kādu uniformu, kādā deputātiem ir jāierodas, kā ir jāuzvedas, jo es domāju, ka par to mēs katrs atbildam saviem vēlētājiem, bet nevis kaut kādām mākslīgām struktūrām.

Tādēļ es lūgtu tomēr balsojumu.

Sēdes vadītājs. Jūs aicināt balsot “pret”? Vai kāds vēlas runāt par šā likumprojekta nodošanu komisijām? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Saeimas kārtības rullis”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 14, atturas - 1. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu “Grozījums likumā “Par budžetu un finansu vadību””.

Saeimas Prezidijs ierosina Saimnieciskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par budžetu un finansu vadību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Pret to vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi deputāti! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, kas šis ir par likumprojektu. Tātad šajā likumprojektā ir skaidri rakstīts, ka Saeimas budžeta pieprasījums izskatīšanas procesā līdz budžeta likumprojekta iesniegšanai Saeimā nav grozāms. Lai izprastu šā grozījuma būtību, ir nedaudz jāiedziļinās tajā procesā, kā šis budžeta projekts tiek gatavots iesniegšanai Saeimā. Tātad par šā budžeta projekta iesniegšanu Saeimā ir atbildīga valdība, un konkrēti valdībā par to atbild Finansu ministrija, kurai visas valsts institūcijas, kas grib saņemt kaut kādu budžeta finansējumu, kas pretendē uz to, iesniedz savus pieprasījumus. Un pēc tam Finansu ministrijas uzdevums ir saskaņot šos pieprasījumus ar vajadzībām. Acīmredzot lielu daļu no šiem pieprasījumiem šī Finansu ministrija apmierināt nevarēs un šos līdzekļus piedāvāt, teiksim, attiecīgajām valsts institūcijām. Tad ir attiecīgs valdības lēmums par to, cik daudz līdzekļu budžeta projektā ir tajā brīdī, kad šis budžeta projekts atnāk uz Saeimu, cik katrai valsts institūcijai tiek piedāvāts. Tātad faktiski katrai valsts institūcijai ir šis savs pieprasījums budžetā, ko viņa ir iesniegusi. Viņai tas ir jāaizstāv un jāparāda izdevumu pamatotība.

Tagad ar šo likumprojektu tiek piedāvāts noteikt šajā kārtībā izmaiņas, ka, lūk, Saeimai jeb, kā mēs varam lasīt, faktiski Saeimas Kancelejai tagad vairs savs budžeta projekts nebūs jāaizstāv. Ja šeit Saeimas Kanceleja izdomās, ka viņai vajag, piemēram, savu budžetu palielināt par 50 miljoniem, tad arī šāds budžeta pieprasījums tiks iesniegts, un faktiski neviens līdz šā budžeta likumprojekta izskatīšanai Saeimā tur neko nevarēs grozīt. Es domāju, ka tas absolūti nav pareizi.

Es nekādā ziņā negribu apstrīdēt to, ka Saeimai nevajadzētu līdzekļus, jo līdzekļus vajag visiem, bet es domāju, ka tad, ja mēs vispār ieviešam šādu principu, ka ir kādas institūcijas, kurām budžeta pieprasījums nebūtu grozāms šā pieprasījuma apspriešanas un izskatīšanas laikā līdz likumprojekta iesniegšanai Saeimā, tad es domāju, ka tur vispirmām kārtām vajadzētu minēt Izglītības un zinātnes ministriju, jo, manuprāt, skolotāju algas ir lielāka prioritāte mūsu valstī nekā Saeimas darba materiālais nodrošinājums. Un it sevišķi tie telpu remonti, kas šeit notiek un kas šeit vēl var tikt izdomāti.

Tāpēc es domāju, ka absolūti nav nekāda pamata šeit attiecībā uz Saeimu taisīt kaut kādus atvieglojumus un mīkstinājumus. Un es gribētu teikt, ka šāds grozījums faktiski ir absurds no valsts pārvaldes loģikas viedokļa, jo šis budžeta projekts tomēr ir šīs izpildvaras, tātad valdības, kompetencē, un pēc tam Saeima lemj par to, vai to atbalstīt vai neatbalstīt. Un arī Saimnieciskā komisija, kas šeit ir iesniegusi šo likumprojektu, tajā gadījumā, ja valdībā šis budžeta projekts tiek grozīts, tad arī šīs Saimnieciskās komisijas deputāti var balsot par neuzticību valdībai - par šā budžeta projekta nepieņemšanu. Un tas viss ir normāls politiskais process, kuru absolūti nevajadzētu jaukt ar ko citu.

Es arī domāju, ka absolūti nav pareizi tas, ka nauda vispirms būtu jāiedod Saeimai un pēc tam visam pārējam tik, cik paliks pāri, jo es tiešām domāju, ka Saeima nekādā ziņā nav labāka, kā jau es teicu, par Izglītības un zinātnes ministriju, teiksim, no līdzekļu tērēšanas valstiskuma viedokļa. Un šeit faktiski es saprotu, ka visus šos jautājumus valdošais vairākums tik un tā var nokārtot savā starpā jautājumā par to, kam dot līdzekļus un kādus līdzekļus dot. Opozīcijas viedokli šeit jau acīmredzot atkal neuzklausīs, bet es tomēr gribētu aicināt šo līdzekļu sadalīšanu vismaz veikt civilizētā veidā un atkal nesagādāt pašiem sev kaut kādas nepamatotas privilēģijas. Es domāju, ka šis ir viens no likumprojektiem, kas atkal var būtiski degradēt pašas Saeimas cieņu, un, manuprāt, arī Saimnieciskajai komisijai tomēr vajadzētu to apzināties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Par likumprojekta nodošanu komisijām vēlas runāt Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.J.Lambergs (LNRP un LZP frakcija).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Tieši pretēji tam, ko teica Čerāna kungs, gribu sacīt, ka Saeima ir visaugstākais lēmējorgāns mūsu valstī, tāpēc nav pareizi, ka mums diktē Finansu ministrija, cik un kāda nauda, kādi budžeti mums ir vajadzīgi. Es domāju, nav pareizi, ka Saeimas priekšsēdētājam ar papīriem rokā ir jāiet pie finansu ministra un jādiedelē Saeimai nauda. Tad vienojas un pēc tam vēlāk Finansu ministrija nostrīpo nost to un to. Igaunijas parlamentā šādas izmaiņas jau ir izdarītas, iespējams, arī Lietuvā.

Tātad mēs pastāvam uz to, ka mums ir tiesības noteikt savu budžetu. Tas nenozīmē, ka mēs nesadarbosimies ar Finansu ministriju, ar valdību, taču es uzskatu, ka ir nepareizi, ka otrā vara diktē pirmajai varai, ko un kā viņai dos. Tādējādi šis ir principiāls lēmums, nevis tādā veidā, ka mēs esam pirmie vai pēdējie, bet galu galā tomēr ir jāņem vērā, ka mēs esam augstākā lēmējvara valstī, un nav pareizi, ka “otrā vara” sāks mums diktēt, kas un kādi budžeta līdzekļi mums ir nepieciešami.

Saimnieciskās komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un nodot komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par budžetu un finansu vadību”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 4, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots komisijām.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu “Likums par valsts kultūras institūcijām”.

Par šā likumprojekta nodošanu komisijām vēlas runāt Anta Rugāte - LZS, KDS, LDP frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS, LDP frakcija).

Augsti godātie deputāti! Šis likumprojekts ir vistiešākajā saskaņā ar šajā valdības deklarācijā iestrādāto normu, kas skan šādi: “Izveidot Latvijas profesionālo teātru atbalsta programmu”. Un tādēļ es vēlos apliecināt arī Saeimai, ka aizvadītajā nedēļā, saņemot informāciju par šāda deputātu iesniegta likumprojekta parādīšanos mūsu darba kārtībā, Kultūras ministrijas un tās pārraudzībā un pakļautībā esošo institūciju speciālisti ir rūpīgi iepazinušies ar šo likumprojektu un uzskata, ka šā likumprojekta mērķis un ideja ir visnotaļ atbalstāmi, jo ir ļoti svarīgi valstiski definēt pavisam jauna, līdz šim vēl nebijuša un no pastāvošās juridiskās prakses atšķirīga šāda valsts kultūras dibinājuma formu ar publiskās juridiskas personas statusu. Šī pieredze mums ir uzkrājusies savstarpējās domu apmaiņās, un tā, protams, arī atbilstoši tiks iestrādāta iesniegtajā likumprojektā.

Arī ministrijas speciālisti uzskata, ka iesniegtais likumprojekts ir būtiski pārstrādājams un papildināms.To atzīst arī autori, ar kuriem mēs esam šajās nedēļās konsultējušies un diskutējuši par šīm sarežģītajām vai arī ne gluži izprotamajām iestrādātajām normām, tādēļ mēs uzskatām, ka šis likumprojekts ir jāvirza uz komisiju un ar to ļoti rūpīgi jāstrādā, un te vairs nav laika vilcināties. Es lūdzu deputātus to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt pret šā likumprojekta nodošanu komisijām? Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu - nodot šo likumprojektu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojekts “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Amerika, Jurkāna, Čevera, Bokas, Zundas un Sausnīša iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Pret” to vēlas runāt Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es aicinu nenodot šo likumprojektu komisijām tāda vienkārša iemesla dēļ, ka nevar radīt bezgala daudz izņēmumu. Ja šis likumprojekts tiks nodots komisijām, tad es apsolu, ka mēs iesniegsim prasību, lai no akcīzes nodokļa apmaksā arī ātrajām palīdzībām benzīnu, kas ir nobraukts atsevišķu cilvēku ārstēšanai lauku apvidos. Es domāju, ka arī ugunsdzēsēji prasīs, lai viņiem atmaksā atpakaļ benzīnu, un vēl dažas citas jomas, kuras nebūt nav mazāk svarīgas par kūdras ražotājiem. Es domāju, ka tas ir pilnīgs absurds - vēl kādai jomai dot papildus šādus atvieglojumus. Es aicinu nenodot komisijām.

Sēdes vadītājs. Par likumprojekta nodošanu komisijām vēlas runāt Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Es domāju, ka Apiņa kungs, runājot “pret”, tik tiešām neiedziļinājās šajā priekšlikumā, jo mēs labi zinām, ka ar atvieglojumiem degvielas akcīzes nodoklī... šodien ir zemnieki atbrīvoti... teiksim, lauksaimniecība, zvejniecība, dzelzceļš, tās ir nozares, kuras savā pamatdarbībā neizmanto autoceļus, tādā veidā tos arī nebojājot. Loģiski, ka jau sākumā no akcīzes nodokļa nomaksas būtu atbrīvoti arī kūdras ražotāji, jo viss ražošanas process nenotiek uz autoceļa, bet gan notiek purvā. Akcīzes nodokļa atmaksāšana par purvā saražoto kūdru ļautu saglabāt kūdras realizācijas cenas pašreizējā līmenī. Cenām pieaugot, kūdra nav spējīga konkurēt ar mūsu kaimiņiem - Lietuvu un Igauniju.

Godātie kolēģi, es domāju, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai būtu ļoti nopietni jāizanalizē, kādā veidā tiek un kam tiek atmaksāts šis akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu, es uzsveru - par dīzeļdegvielu. Un šajā gadījumā mēs runājam par tehniku, kas neizmanto autoceļus, neizmanto mūsu transporta maģistrāles, šī tehnika strādā purvā. Un šajā gadījumā tātad arī kūdras ražotājiem ir tiesības pretendēt uz zināmiem atvieglojumiem šajā akcīzes nodoklī. Godātie kolēģi, es vienkārši aicinu pašreiz balsot par nodošanu komisijai, lai viņa tālāk analizē šo situāciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu. Par - 43, pret - 2, atturas - 17. Likumprojekts komisijām nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu - Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokli un kapitāla nodokli un par nodokļu nemaksāšanas novēršanu” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai par šo atzinumu kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Vai deputātiem ir iebildumi pret šī likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības nolīgumu jūrniecības jomā” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai par šo jautājumu kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Iebildumu deputātiem nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ēģiptes Arābu Republikas nolīgumu par regulāru gaisa satiksmi” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai par šo Prezidija atzinumu kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Vai deputātiem ir iebildumi pret šī likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Pret” vēlas runāt Kārlis Čerāns- frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu visus balsot pret šo likumprojektu, jo tas faktiski pieļauj nekontrolējamu patvaļu rīcībā ar valsts noslēpumiem. Šobrīd spēkā esošo likumu redakcijā ir teikts, ka to amatu sarakstu, kas saistīts ar valsts noslēpumu izmantošanu, nosaka Ministru kabinets, tā ir pašreizējā 12.panta otrās daļas redakcija. Šis grozījums piedāvā noteikt to, ka ar valsts noslēpuma izmantošanu un aizsardzību saistīto amatu sarakstu katrā institūcijā nosaka attiecīgās institūcijas vadītājs. Tātad faktiski katras institūcijas vadītājs var savas iestādes iekšienē noteikt tos cilvēkus, kurus pielaist un kurus nepielaist pie šī valsts noslēpuma, tos, uz kuriem attiecināts šis valsts noslēpums, darbības ar to, tos, uz kuriem šos ierobežojumus neattiecināt, to izlemj pats šīs iestādes vadītājs. Ja šeit ir ierakstīts, ka to visu nosaka Ministru kabinets, kā tas bija līdzšinējā kārtībā, tad šeit vismaz kaut kāda kārtība un kaut kāda sistēma parādās, bet tagad šis grozījums aicina atteikties no pilnīgi jebkādas sistēmas šajā jomā un ieviest absolūtu haosu un patvaļu. Es domāju, ka tik būtiskā jomā kā darbībā ar valsts noslēpumu, kur mūsu valstī šobrīd joprojām ir dzīvas šīs informācijas slēpšanas tradīcijas un praktiski nekas netiek darīts attiecībā uz informācijas atklātību, - es domāju, ka šādā situācijā šādus lēmumus pieņemt ir absolūti nepieļaujami, un tāpēc es aicinu šo likumprojektu komisijām nenodot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai par šī likumprojekta nodošanu komisijām kāds vēlas runāt “par”? Runāt neviens nevēlas. (Starpsauciens: “Balsojam!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu. Par - 44, pret - 7, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Saeimas Prezidija atzinumu? Runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts “Civilprocesa likums”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Civilprocesa likums” - 4.daļa. “Šķīrējtiesa (arbitrāža)” - nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Saeimas Prezidija atzinumu? Runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijai nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1946.gada 13.februāra Konvenciju par Apvienoto Nāciju Organizācijas privilēģijām un imunitātēm” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt “par” vai “pret” neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijai nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai par šo jautājumu kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijai nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Valdmaņa kungs, jūs vēlaties runāt par šo atzinumu “pret”? Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, balsošanas “mašīna” un brīvie deputāti! Man ir iebildums principā pret to, kas šodien notiek. Šodien ir ārkārtas sēde vienā jautājumā, bet mums darba kārtībā ielikti arī 45 jauni likumprojekti. Ja tie būtu atšķirīgi 45 likumprojekti, tad varbūt būtu attaisnojums, ka mēs tiekam sasaukti. Jā, mēs it kā nākam no atvaļinājuma, mēs neesam sagatavojušies nolemt, vai to lietu ir vērts nodot komisijām vai ne. Bet, skat, mēs te šodien laikam nolemsim Kriminālkodeksu atvērt trīsreiz, Civilprocesa kodeksu - trīsreiz, akcīzes nodokli - divreiz. Kur ir tā jēga? Man ir tāda jušana, ka šeit ir pilnīgs neprāts - ka Prezidijs nav domājis, ko viņš grib darīt, un mums šeit vienkārši rada iespēju kavēt laiku. Jo tās izmaiņas, ko es gribētu redzēt Kriminālkodeksā, es varētu tagad ieteikt trīsreiz un traucēt jūs un kavēt jūsu laiku trīsreiz, un tāpat mēs varētu visi... Kāpēc Ministru kabinets nespēj to visu sakopot, kāpēc Prezidijs nespēj to visu sakopot un kāpēc mūs šitā muļķo? Mēs jau esam ielikti mazā zālē, Čepāņa kungs draugiem lepojās, ka būs opozīcijai grūtāk runāt, jo šeit gaiss ir slikts. Mums ir jau uztaisīta balsošanas “mašīna” šeit, viss ir jau nolemts. Tautā notiek daudzas lielas traģēdijas, tautai tiek aktīvi izzagti lieli īpašumi. To mēs redzam sakarā ar “Latvenergo” un ar visu ko citu. Un mūs muļķo, vienu un to pašu jautājumu atver piecas reizes, es nezinu... Es saprotu, ka mēs iesniegsim lūgumu, lai mainītu Prezidiju, es to lūgumu atbalstīšu, jo šī ir pirmās klases muļķība. Es domāju, šoreiz balsosim “pret” un nolemsim, ka tikai vienu reizi, nevis trīsreiz mēs attaisīsim Kriminālkodeksu! Mums tas nav trīsreiz jāattaisa, un mums vajadzētu pateikt Krasta kungam, ka tas ir nepieņemami. Ja Ministru kabinets grib kādu likumu atvērt, lai viņš atver tos punktus, kurus vajadzētu, bet neatvērsim to likumu trīs reizes, nelemsim par to trīs reizes, nesprediķosim par to trīs reizes! Mēs jau kaut kādu Ginesa rekordu esam uzstādījuši. 45 jauni likumprojekti! Kurš no mums ir atvaļinājuma laikā tos pārlasījis?... Seiles kundze ir tos visus pārlasījusi. Bravo! Neviena cita roka neparādās... (Starpsauciens: “Jāstrādā...”) Jāstrādā, jā, bet jāstrādā ar sapratni. Tauta tiek apzagta visādos veidos, bet mēs strādāsim trīs reizes ar vienu un to pašu likumu! Pilnīga muļķība! Mēs tiekam “apbižoti” visādos veidos. Strādājam mazā istabā, bez elpas. Balsošanas režīms jau ir nokārtots, visi jautājumi ir izlemti. Mums jāmitējas pļāpāt! Kā tu viņus nosauci, Tabūna kungs, - par muldēšanas grupu vai kā? Nāk muldēt par vienu un to pašu jautājumu trīs reizes pēc kārtas. Nu pilnīgi nekaunīgi! Vai šī ir demokrātija? Šī ir muļķība! Varbūt pareizi Krištopana kungs teica, ka mēs esam muļķu tauta. Muļķu pārstāvji. Mēs trīs reizes vienu un to pašu jautājumu apspriedīsim. Ne tikai vienu, bet vairākus. Atvaļinājuma laikā! Nu ārprāts! Pilnīgs ārprāts!

Sēdes vadītājs. Vai par šā likumprojekta nodošanu komisijām kāds vēlas runāt “par”? Runāt neviens nevēlas. (Starpsauciens: “Balsojam!”) Lūdzu zvanu! Bija iebildumi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 3, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Civilprocesa kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. “Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Jūs runāsit “par” vai “pret”?

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es aicinu balsot, kolēģi, par šā likumprojekta pieņemšanu izskatīšanai, taču man ir lūgums Finansu ministrijai, tā kā iesniedzējs ir viens - Ministru kabinets. Lūdzu atbalstīt 30. un 33. jautājumu un virzīt tos saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa procedūru. Es ceru, ka mēs nobalsosim par šo atvērto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt pret šā likumprojekta nodošanu komisijai? “Pret” neviens runāt nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem””. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret” šo atzinumu? Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Starptautiskās jūras satelītsakaru organizācijas “INMARSAT” protokolu par privilēģijām un imunitātēm” nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vai “pret” deputāti runāt nevēlas. Iebildumu arī nav. Lēmums ir pieņemts - likumprojekts komisijām tiek nodots.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi! Mēs šo jautājumu jau esam atvēruši. Mums to šodien nevajadzētu atvērt vēl trešo reizi. Es domāju, ka atvērsim to tikai vienu reizi. Juridiskajiem pārstāvjiem Kriminālkodeksu mēs jau esam atvēruši. Es ļoti labi atceros. (Starpsaucieni no zāles: “Neesam! Nestrīdies!”)

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles deputāts G.Valdmanis: “Ir jau atvērts...”)

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli””. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles deputāts G.Valdmanis: “Ir jau atvērts...”) Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Starptautiskās konvencijas par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem denonsēšanu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo jautājumu? Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Protokolu par grozījumiem Starptautiskajā konvencijā par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo jautājumu? Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, ir jāizskata piecu deputātu iesniegums: “Lūdzam izslēgt no Saeimas 28.augusta ārkārtas sesijas darba kārtības 30.jautājumu - likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (dokuments nr. 2943.) un darba kārtības 33. jautājumu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (dokuments nr. 2946), lai šos grozījumus varētu apkopot vienā dokumentā.”

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo piecu deputātu iesniegumu? Runāt neviens nevēlas. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par 30. un 33. jautājuma izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības. Lūdzu rezultātu. Par - 48, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts. 30. un 33. jautājums no Saeimas sēdes darba kārtības ir izslēgts.

Izskatīsim darba kārtības 31. jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Mēs visi atceramies, ka mēs tam veltījām vismaz trīs sēdes un ar putām uz lūpām cīnījāmies “par” vai “pret” tabaku. Tagad mēs atvērsim likumu tikai tādēļ, lai izšķirtu dažas neprecizitātes, proti, apmēram 0,1% no Latvijas tabakas tirgus ir cigāri un cigarillas. Šo cigāru un cigarillu dēļ mēs atvērsim šo likumu un patērēsim pēc tam trīs dienas, nepārtraukti cīnoties atkal pret tiem normatīviem, kas mums ir pieņemti. Tas ir apmēram tāpat, ka mēs beidzot esam... Mani ļoti neapmierina tas likums, bet mēs beidzot esam noteikuši kaut kādus standartus un kaut kādus noteikumus. Ja mēs vēlreiz atvērsim šo likumu, tad būs atkal milzum daudz dažādu jaunu priekšlikumu un notiks nejēdzīgas cīņas pret lietām, kas kaut kādā veidā ar zināmām pūlēm jau ir noregulētas. Es, bez šaubām, nemaz nenoliedzu, ka, tiklīdz šis likums būs atvērts, es būšu spiests iesniegt savus priekšlikumus pret reklāmu un tamlīdzīgām lietām, pret kurām pagājušajā reizē mēs jau cīnījāmies. Es aicinu šoreiz noraidīt šo likumprojektu sava darba optimizēšanai, tādēļ, lai paši sev neradītu liekas problēmas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “par” šā likumprojekta nodošanu komisijām? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: “Neviens jau nav “pret”.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 16, atturas - 12. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo jautājumu? Deputāti runāt nevēlas. Vai ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, nākamais jautājums! Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par pārtikas aprites uzraudzību” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Starptautisko konvenciju par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par sociālo nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret šo atzinumu nav. Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Arī pret šo atzinumu deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai... Godātie kolēģi, vēl vienu minūti! Leiškalna kungs vienu minūti varētu paciesties! 30 sekundes tomēr var. Es ceru. Tātad. Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Vents Balodis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es gan gribētu lūgt Prezidiju pārskatīt šo lēmumu, jo ar Maksātnespējas likumu vienmēr ir strādājusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, un noteikt, ka par šo atbildīgā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu, ka likumprojekts tiek nodots abām iepriekšminētajām komisijām - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, bet ka atbildīgā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Deputātiem iebildumu nav. Baloža kunga priekšlikums tiek pieņemts.

Un pēdējais ir Prezidijam adresēts iesniegums. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 82. panta otro daļu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas Prezidija atzinumā, tas ir tas, par ko mēs tikko esam vienojušies. Paldies.

Pirms sēdes beigām un reģistrācijas vārds paziņojumam Aristidam Lambergam - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija. Lūdzu, Lamberga kungs!

A.J.Lambergs (LNRP un LZP frakcija).

Lūdzu Saimnieciskās komisijas locekļus tūlīt pēc sēdes uz īsu apspriedi komisijas telpās Jēkaba ielā 16, 415. istabā, nevis 104. kur esam parasti. Tātad augšā, mūsu komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas. Arī es aicinu jūs tūlīt uz īsu sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties un Saeimas sekretāra biedru Rudzīša kungu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Indulis Bērziņš, Oļģerts Dunkers, Indulis Emsis, Edvīns Inkēns, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, (No zāles deputāte J.Kušnere: “Ir!”) Paulis Kļaviņš, Andrejs Naglis, Leopolds Ozoliņš, Aija Poča, Juris Sinka, Roberts Zīle, Jānis Ābele. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamie kolēģi! Latvijas Republikas Saeimas ārkārtas sesijas sēdi paziņoju par slēgtu.

Paziņojums. Saskaņā ar 35 deputātu pieprasījumu 3. septembrī tiek sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, tas ir, nākamajā nedēļā trešdienā pulksten 16.00. 3. septembrī pulksten 16.00. Paldies. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: J.Kurzemniece, S.Stikute