Sēdes vadītājs. Godātie deputātu kungi, cienījamās deputātu kundzes, lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 28. un 29. maija sēdi.

Pirms sākam izskatīt Prezidija akceptēto darba kārtību, informēju, ka ir ienākuši vairāki iesniegumi ar ierosinājumiem par izmaiņām darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedra Jāņa Rubuļa parakstītajā dokumentā ir lūgums saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu šīsdienas un rītdienas sēdes darba kārtībā pārcelt darba kārtības 59. punkta - likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā"" - izskatīšanu pirmajā lasījumā pēc 16. punkta - likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"".

Vai deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Vēlas runāt Jānis Mauliņš - lūdzu! Frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Mēs pieredzam tādu nepārtrauktu likumprojektu pārcelšanu uz priekšu - dažu likumprojektu pārcelšanu uz priekšu katrā sēdē. Pagājušajā sēdē mēs pārcēlām 13 likumprojektus, un rezultātā rodas tāds stāvoklis, ka, piemēram, likumprojekts "Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai" 15. maija sēde bija 18. punkts, 21.-22. maija sēdē jau bija 19. punkts, bet šajā sēdē tas jau ir 20. punkts. Proti, atsevišķi likumprojekti tātad tiek bīdīti katrā sēdē atpakaļ, palielinot to attālumu no sākuma. Un tā ir nenormāla situācija. Ja jau ir kāds nopietns likumprojekts, ko vajag virzīt paātrinātā kārtībā, tad lūdzu to steidzamības kārtībā izskatīt, nevis radīt šo nepārtraukto haosu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt "par"? Nevēlas. Tātad izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - pārcelt 59. punktu un izskatīt to kā 17. punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 29, atturas - 17. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais ir piecu deputātu - Panteļējeva, Vītola, Baloža, Ernesta Jurkāna un Ziedoņa Čevera - parakstīts dokuments nr. 2720-b. Es, kolēģi, negribētu viņu nolasīt laika taupīšanas nolūkā, viņš deputātiem ir izdalīts. Tātad šie deputāti lūdz (pēc pašreizējās numerācijas) 52., 53., 55., 58., 61., 60. un 62. punktu... tātad septiņus darba kārtības jautājumus pārcelt un izskatīt pēc 20. punkta - likumprojekta "Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai". Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" šo iesniegumu?

Runāt "par" vai "pret" neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu... (Starpsauciens: "Jâbalso!") Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim šo piecu deputātu priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 9, atturas - 10. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Baloža kunga parakstīts dokuments, kurā viņš lūdz, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51. pantu, šīsdienas sēdes darba kārtībā pārcelt darba kārtības 35. punkta - likumprojekta "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"" - izskatīšanu pirmajā lasījumā kā steidzamu pirms darba kārtības 15. punkta - likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē".

Par steidzamību mēs, kolēģi, varēsim lemt tad, kad skatīsim šo jautājumu, bet tagad izlemsim jautājumu par to, vai piekritīsim komisijas priekšlikumam - pārcelt 35. punktu pēc 14. punkta.

Vēlas runāt Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es tāpat kā Mauliņa kungs gribētu iebilst, ka mums azartspēles ir svarīgākas par Satversmi, jo mēs viņas bīdām priekšā Satversmei. Arī man ir liels un svarīgs likums - lieli grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kurš ir visvecākais šajā sarakstā - vissenāk iesniegtais un visu laiku viņš tiek bīdīts atpakaļ. Es domāju, ka tas ir tikko iesniegts likumprojekts, lai tad viņš tiek skatīts normālā kārtībā. Mums ir jāizdara svarīgi grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, jo valdība jau sen izsaka pārmetumus, ka Saeima nav izskatījusi valdības iesniegtos priekšlikumus, bet mēs viņus tajā paša laikā visu laiku bīdām atpakaļ. Es domāju, ka šinī gadījumā mēs varam izskatīt to normālā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vents Balodis - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Prezidija locekļi, godātie deputāti! Es neapšaubu Bišera kunga teikto par Satversmes nepieciešamību, bet diemžēl šie "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"" ir tikai viena rindiņa, kurā mēs mainām datumu, ka šie mūsu grozījumi sāks darboties no 1998. gada 1. janvāra. Tā ir viena maza rindiņa, un tā ir nepieciešama, jo, kā jūs zināt, grozījumos attiecībā uz budžetu 1997. gadam jau ir iekšā 300 tūkstoši, kurus mēs zaudējam no Kultūras ministrijas saistībā tieši ar šīm azartspēļu nodevām, tādēļ mums ir nepieciešams... Tas ir ārkārtīgi īss punkts, kuru mums vajadzētu pieņemt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret komisijas priekšlikumu - izdarīt izmaiņas darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 15, atturas - 6. Šis priekšlikums ir pieņemts, tādēļ šo darba kārtības 35. jautājumu izskatīsim kā 14. punktu.

Tātad vēl, kolēģi, ir deputāta Pētera Keiša iesniegums, kurā viņš paziņo, ka atsauc savu parakstu zem dokumenta nr. 2719 un nr. 2719-a - likumprojekta "Grozījumi likumā "Reliģisko organizāciju likums"". Līdz ar to nav nepieciešamā deputātu skaita, kas ierosina šīs likumdošanas izmaiņas, un jautājums tādējādi nav skatāms. Tas pašreizējā darba kārtībā ir 11. jautājums, kas tiek svītrots.

Un vēl, kolēģi, ir viens iesniegums, kurā deputāts Kiršteins frakcijas vārdā lūdz izslēgt no šīsdienas un rītdienas sēdes darba kārtības 37. darba kārtības punktu - lēmuma projektu "Par Valērija Barjera uzņemšanu Latvijas pilsonībā". Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" šo jautājumu? Runāt nevēlas. Iebildumu deputātiem arī nav? Tātad arī darba kārtības 37. punktu mēs esam svītrojuši.

Vairāk iesniegumu par izmaiņām darba kārtībā nav. Varam izskatīt pirmo sadaļu - Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1997. gadam"" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas par šo jautājumu runāt? Nevēlas. Vai kādam ir iebildumi? Iebildumu arī nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt "par" vai "pret" šo jautājumu? Nevēlas. Iebildumu deputātiem arī nav? Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Andrejs Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu! (Starpsauciens: "Roberts!") Piedodiet, Roberts Jurdžs!

R. Jurdžs (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Sakarā ar to, ka pagājušā ceturtdienā mēs šos priekšlikumus esam pieņēmuši un iestrādājuši galīgajā, otrajā, steidzamajā lasījumā, es lūdzu nenodot komisijām šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt "par"? Nevēlas. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 35, atturas - 18. Minētais likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Bunkša, Tomašūna, Ābeles, Bērziņa, Lamberga un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Jelgavas rūpniecības attīstības zonas likums" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds deputāts vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti pieprasa balsojumu par šo jautājumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret iesniegtā likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 8, atturas - 12. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Ieguldījumu sabiedrību likums" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Vents Balodis - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Apspriedušies ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļiem, mēs lūdzam šo likumu kā atbildīgajai komisijai nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret kolēģa Venta Baloža izteikto priekšlikumu - par atbildīgo komisiju noteikt viņa vadīto komisiju - Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju? Vai deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nav? Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Mauliņa, Kušneres, Grīnberga un Zelgalvja iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par sociālo palīdzību"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. (Starpsauciens: "Jâbalso!") Bet deputāti prasa balsojumu par šo iesniegto likumprojektu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 26, atturas - 25. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Mauliņa, Kušneres, Grīnberga un Zelgalvja iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vēlas runāt Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī iesniedzēji! Es vēršu uzmanību uz to, ka šis likumprojekts ir atvērts un jau šodien ir ietverts darba kārtībā ar 63.numuru, tātad tas ir atvērts pirmajā lasījumā. Es aicinātu jūs iesniegt šos savus priekšlikumus uz otro lasījumu, bet nevērt otrreiz vaļā šo likumu. Tāpēc arī kolēģus es aicinu to nenodot komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Šis ir Latgales pašvaldību vadītāju lūgums, jo tā ir nopietna problēma ar bezdarbu Latgalē, un es aicinātu nodot šo likumprojektu komisijām, lai mēs pēc tam varētu izvērtēt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu deputātiem izteikt savu attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 34, atturas - 23. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais jautājums - Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Mauliņa, Zelgalvja, Kušneres un Kazāka iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai kāds deputāts vēlas runāt? Paldies. Runāt vēlas Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es tiešām ļoti lūgtu nodot šo likumprojektu komisijām, lai mēs komisijās to varētu izvērtēt. Tas ir jautājums par nodokļu režīma atvieglošanu datoriem. Tā kā mēs esam bijuši spiesti izņemt šo nodokļu atvieglojumu no Muitas likuma, ir lūgums to iestrādāt vienā vai otrā veidā Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Tāpēc būtu lūgums nodot komisijām, lai komisijās to var izdiskutēt, uzklausīt ministrijas un pārējo viedokli. Es tiešām būtu pateicīgs, ja deputāti to izdarītu. Paldies. (No zāles deputāts V.Balodis: "Lûdzam balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret deputātu iesniegtā likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 21, atturas - 32. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais jautājums - Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Mauliņa, Zelgalvja, Kušneres un Kazāka iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Reliģisko organizāciju likums"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai kāds deputāts vēlas runāt par šo jautājumu? Runāt deputāti nevēlas. (No zāles deputāts J.Vidiņš: "Balsot!") Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 11, atturas - 12. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Ēģiptes Arābu Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds deputāts vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Deputātiem iebildumu arī nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

11.jautājumu mēs esam svītrojuši no darba kārtības sakarā ar to, ka Keiša kungs atsauca savu parakstu zem iesniegtā likumprojekta.

Sāksim izskatīt otro sadaļu - par amatpersonu ievēlēšanu un apstiprināšanu. Lēmuma projekts par Valsts cilvēktiesību biroja direktora iecelšanu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā uzstāties nevēlas neviens. Vēlas runāt Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Man ir vispār ļoti simpātisks Olafs Brūvera kungs, viņš bieži nāk uz mūsu komisijas sēdēm, un man patīk, kā viņš savus uzskatus pierāda atsevišķos likumprojektos un citās lietās, bet es dažreiz brīnos par Demokrātiskās partijas Saimnieks izvirzītajām kandidatūrām. Finansu ministrs Meļņiks, kuru mēs apstiprinājām ar nelielu balsu pārsvaru, izraisīja valdības demisiju. Neviennozīmīga bija arī Ministru prezidenta biedra Kaksīša kunga apstiprināšana. Katrā ziņā sabiedrībā izvērsās vesela diskusija. Tāpat samērā neveiksmīga bija otrā finansu ministra izvirzītā kandidatūra - tas bija pats Čevera kungs, kuru nepieņēma Ministru prezidents.

Un tikpat diskutabls ir jautājums par Olafa Brūvera kunga apstiprināšanu Valsts cilvēktiesību biroja priekšsēža amatā. Un es runāju ne jau kaut kādas personiskas antipātijas dēļ vai tādēļ, ka man būtu kaut kādi fakti, ko es varētu celt šeit Saeimai priekšā un teikt, ka viņš neatbilst šim amatam. Man tādu faktu nav. Taču, Olaf Brūvera kungs, jūs bieži no šīs tribīnes esat dzirdējis, ka jūs esat bijušais disidents. Man rodas jautājums: ja jūs tiešām esat bijušais disidents, kāpēc jums tiesa ar spriedumu piesprieda tikai 6 mēnešus nosacīti, bet jūsu brālim - vai otrādi - iedeva 6 mēnešus ieslodzījumā?

(Starpsauciens: "Nošaut.") Nē, es neprasu... Nē, es nerunāju par nošaušanu, es uzdodu vienkārši jautājumu: kamdēļ Gunārs Freimanis, kamdēļ Gunārs Astra atradās Mordovijas lēģeros, bet jums tik viegli ļāva emigrēt uz ārzemēm? (Starpsauciens: "Beidz muldēt!") Es to saprastu, ja jūs būtu Bukovskis vai būtu Solžeņicins - tāda līmeņa intelektuāls latviešu tautas dižgars, ar kuru Valsts drošības komitejas darbiniekiem būtu bailes izrēķināties, jo tas izsauktu milzīgu rezonansi Rietumvalstīs. Tā tas nebija.

Bez tam, ja mēs vēl aplūkotu citus bijušos disidentus - teiksim, Jāni Barkānu, kurš tikai par lozunga izlikšanu tapa notiesāts un pavadīja ieslodzījuma gadus Mordovijas lēģeros un arī Šķirotavas cietumā... Ar jums tas, protams, nav noticis. Vēl vairāk. Jūsu brālis 1989.gadā ar radio "Brīvā Eiropa" palīdzību atbalstīja vienas Valsts drošības komitejas izveidotas un vadītas grupas intereses, līdz ar to radot šķeltniecību nacionālajos spēkos. Bez tam, būdams cilvēktiesību ministrs... Man neradās tāds iespaids, ka jūs aizstāvētu pamatnācijas jeb Latvijas pilsoņu intereses, jūs rūpējāties galvenokārt par to kolonizatoru tiesībām, kas šeit ir ieplūdināti okupācijas un kolonizācijas gados. Man liekas, presē bija pietiekoši daudz atspoguļota jūsu vētrainā darbība šo cilvēku aizstāvības jomā.

Un tamdēļ es vēlreiz saku: jūtot dziļas simpātijas pret jums kā pret cilvēku, man tomēr necelsies roka, lai nospiestu pogu par jūsu iecelšanu šajā augstajā amatā, jo jums, tur strādājot, būs jāpieiet vienādi objektīvi gan Latvijas pilsoņiem, gan arī šiem iebraucējiem, un tāpēc es aicinātu Saeimas locekļus rūpīgi apsvērt, kad jūs balsosit par Olafa Brūvera apstiprināšanu vai neapstiprināšanu šajā amatā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Cienījamie klausītāji! Man tikko, sākoties šai sēdei, prasīja, vai briest valdības krīze, vai ir kaut kādas problēmas un kā vispār šo situāciju var raksturot. Es pateicu, ka valstī ir morālā krīze, un neatklāju jaunumu. Par to runāja mūsu Valsts prezidents, par to runāja Andris Šķēle, par to runā deputāti no visām frakcijām, bet mūsu morālā krīze ir tāda, ka mēs atļaujamies izmantot šo Saeimas augsto tribīni un uzdot jautājumu, kāpēc disidenti ir tiesāti uz 6 mēnešiem, nevis uz diviem gadiem. Es gribētu tiem, kuri uzdod šos jautājumus, pateikt, ka laiks ir nokavēts, lai uzdotu šos jautājumus, jo šobrīd ir 1997.gads. 1967. vai 1979., vai 1982.gadā tādus jautājumus uzdeva Valsts drošības komitejā, kāpēc cilvēks ir disidents. Īpaši tad, kad to jautā pietiekoši cienījams manās acīs kolēģis, kurš ir ņēmis aktīvu dalību Latvijas atjaunotnes periodā...

Man diezgan bieži uzdod jautājumu, vai Olafs, mans kolēģis, ir pārkrāsojies. Tad ziniet - viņš nav bijis pārkrāsojies nekad, viņš nav bijis ne komjaunietis, ne kompartijā pretēji ļoti daudziem cilvēkiem, ieskaitot arī mani. Vispār Latvijā ir tāda situācija, ka šodien vairs nav sarkanās krāsas, visur ir sarkanbaltsarkanā krāsa, bet tā jau ir vēsture. Tad Olafs nepārkrāsojās, Olafs darbojās, kā to prata. Šobrīd ir līdzīgi, kā bija ar to Ļeņina baļķi, ka visa lielā Krievija vienu baļķi stiepa uz saviem pleciem.

Šobrīd reālā situācija ir izveidojusies tāda, ka mēs mēģinām šodien savu valsti ievest vēl dziļākās morālajās pārdomās, pie tam morāle mums ir apgrieztā veidā. Mēs visi runājam, ka mēs esam ticīga tauta, un es brīnos, ka baznīcas nav vēl sadalījušās pēc nacionālā pamatprincipa, jo Dievs, radot cilvēku, viņš radīja cilvēku, un Olafam ir šī īpašība - aiz problēmas redzēt cilvēku, nevis formāla pieeja - vadoties pēc nacionalitātes pamatprincipa, jo mūsu valstī cilvēktiesības ir cilvēka tiesības. Tas ir nevis Nacionālo tiesību aizstāvēšanas birojs, bet ir Cilvēktiesību birojs, un tieši Olafs ir viens no tiem cilvēkiem, kuri prot aiz jebkuras problēmas redzēt cilvēku.

Šodien, runājot par to - balsot vai nebalsot par Olafu Brūveru -, es aicinātu visus kolēģus padomāt par vienu pamatprincipu, to, vai mēs, liekot roku uz sirds, arī mani ieskaitot, citreiz neesam drusku ne savā prātā, jo varbūt neesam sasnieguši citu cilvēku spēju un attīstības līmeni, šo ļoti nedaudzo cilvēku - ar lielo burtu - līmeni. Citreiz arī es nepamanu aiz problēmas cilvēku, un, nedod Dievs, ja mums šodien Saeimas vairākums neredzēs Olafā Brūverā vienu no tiem nedaudzajiem, kas aiz problēmas redz cilvēku. Es aicinu jūs atbalstīt Olafu Brūveru, neieslīgstot sīkās, ļaunprātīgās diskusijās.

Es nedomāju, ka mūsu valstī nav līdzīgu cilvēku Olafam Brūveram. Es domāju, ka tādu ir ļoti daudz arī Saeimas zālē, ka visās partijās viņu ir daudz, ļoti daudz, taču Olafu Brūveru šodien izvirza ne tikai Demokrātiskā partija Saimnieks, bet izvirza arī Ministru kabinets, kurā atrodas arī cienījamā Vidiņa kunga frakcija... Es aicinātu balsot "par". Paldies.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš - LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es vēlos Vidiņa kungam paskaidrot, ka es esmu kompetents uz šo jautājumu atbildēt. Kāpēc Olafs Brūvers tika notiesāts tikai uz pusgadu ieslodzījumā, bet viņa brālis - Pāvels Brūvers - uz vienu gadu, sodu nosacīti atlaižot?

Tāpēc, ka pastāvēja "Gaismas akcija". Jūs varbūt esat dzirdējis par tādu slepenu organizāciju Rietumos? Pastāvēja "Gaismas akcija", un mums, paldies Dievam, jau vairākus gadus pirms tam bija nekontrolēti kontakti ar cilvēkiem Padomju Savienībā. Ne tikai Latvijā. Es zinu, kurās pozīcijās Olafs Brūvers ir stāvējis no mazotnes. Kaut mums būtu vairāk tādu patriotu, kāds ir Olafs Brūvers. Redziet, patriotismu var izteikt skaļi un ārēji ar krāsām, ar lozungiem, ar klišejām, bet patriotismu vislabāk un visietekmīgāk var izteikt ar savu dzīvi. Ar gatavību par savu pārliecību arī cīnīties.

Un vēl ir jāpiezīmē, ka ar nosaukumu "disidents" vien nepietiek. Es jums varētu piekrist tanī ziņā. Mūsu tautā ir tik daudz traģisku gadījumu, kad šie disidenti pēc tam, kad pavadījuši piecus, desmit vai vēl vairāk gadu ieslodzījumā, ir garīgi salauzti un kļuvuši par čekas aģentiem. Nožēlojamā kārtā. Arī tādi gadījumi mums ir. Bet Olafs nav pārkārtojies. Mūsu nacionālajā nometnē jeb nacionālajā pusē ir tikai viena lieta: mēs esam ļoti sekli savā domāšanā par to, kā mēs varam saglabāt savas tautas vitalitāti, spēku, godu, tiesības, vārdu sakot, eksistenci. Cilvēktiesības nevar būt pret nacionālajām interesēm. Nu nevar būt! Ja ir viens cilvēks, kas spēj cilvēktiesības tiešām izšķirt pēc augstākā kritērija, kādu mēs kā kristieši pazīstam, tad tas ir Olafs Brūvers. Es aicinu savus kolēģus atbalstīt šo kandidatūru un iesaku viņu kā vispiemērotāko šim Valsts cilvēktiesību biroja amatam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Es nebrīnos, ka Paulis Kļaviņš aizstāv savu ticības biedru, savu bijušo frakcijas biedru, vai kā citādi... Man ir grūti runāt, jo tie papīru maisi, kas ir pildīti ar tiem papīriem, ļoti smagi spiež mūsu dvēseles un spiež visu mūsu sabiedrību, tādēļ ka tie maisi nav izvētīti, un, kad mēs pirms vairāk nekā gada šeit runājām par tiem maisiem, tad tikai 37 deputāti nobalsoja, ka vajadzētu tos nodot atklātībai. Bet kāds sakars tam ir ar Olafu Brūveru? Jā, tās ziņas, kas ir šajos maisos, - tās pieklusina cilvēku sirdsapziņu, laupa viņu drosmi, viņu atklātību un ļauj vaļu bailēm, gļēvulībai un nodevībai. Domāsim arī par to šodien! Un visvairāk šī slepenība vieš šaubas, un mēs šodien šaubāmies, kāpēc vienu aizsūtīja uz Mordoviju uz pieciem gadiem un vēl divus gadus piešķīra izsūtījumā, bet cits nokļuva Vācijā vai Izraēlā, vai kur citur. Manuprāt, Olafs Brūvers ir parādījis savu darbu jau agrāk, darbojoties cilvēktiesību izvērtēšanā Latvijā, un droši vien viņam bija diezgan grūti pēc ārzemēs pavadītā 20 gadu laika saprast, cik smagi ir bijis tiem, kas ir palikuši šeit, kas izcieta visu to smago slogu, kas spieda arvien vairāk mūsu tautu, mūsu valodu, mūsu kultūru. Mēs vēl šodien neesam tikuši vaļā no tā drausmīgā sarkanmelnā spiediena, kas nāca pāri mūsu mazajai, skaistajai zemei un mūsu tautai. Šīs sekas vēl šodien nav izvērtētas.

Olafs Brūvers, darbojoties Latvijas pilsoņu tiesību jomā, aizstāvēja cietušos, bet vēl vairāk viņš aizstāvēja tos, kas iegūlās nobendēto gultās. Varam to saprast pārnestā nozīmē, bet es to varu apliecināt arī tiešā nozīmē. Tas bija 1940.gads, tas bija 1941.gads, tas bija 1945.gads un - vēl jo vairāk - 1949.gads.

Man ir grūti šodien vērtēt, kas ir bijis Olafs Brūvers. Viņš šodien ir teoloģijas maģistrs, zinātnieks vai varbūt pat profesors, bet es gribu teikt, ka Olafs Brūvers ārzemēs pavadītajā mācību un sludināšanas laikā varbūt ir zaudējis to izjūtu, ko šeit pārdzīvojām mēs, kas esam pārcietuši šo murgaino laiku. Varbūt šķiet Kļaviņa kungam un Olfaram Brūveram... es nesaskatu šeit nekādu radniecību jūsu starpā, bet es nedomāju, ka Olafu Brūveru varētu nosaukt par Latvijas patriotu. Tāpēc es balsošu "pret". Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs pēdējā laikā runājam par morāli un ētiku. Arī šodien te daži mēģina runāt par morāli un ētiku, bet pavisam ačgārnu morāli un ētiku. Mani ļoti pārsteidz, ka cilvēks, kas sēdēja partijas komitejā tajā laikā, kad Olafs Brūvers sēdēja uz apsūdzēto sola, tagad apsūdz viņu par to, ka viņš ir par maz sodu dabūjis. Tas man ārkārtīgi atgādina vienu manu profesoru Liedi, kad es mācījos. Viņam savulaik atcēla aizstāvēto kandidāta disertāciju tiesību nozarē tāpēc, ka viņš bija palicis dzīvs. Viņš bija iznācis dzīvs no Salaspils nāves nometnes, un tātad padomju vara viņam nevarēja piedot to, ka viņš tur nav nošauts, ka profesors Purvītis viņu - jo viņš vienlaicīgi bija talantīgs mākslinieks - bija izbrīvējis no šīs nāves nometnes. Tikai daudz vēlāk, kad Staļina režīms jau iegrima aizmirstībā, viņu sāka atzīt un viņam izdevās aizstāvēt savu disertāciju un kļūt par profesoru.

Tāpat man ir galīgi nepieņemama tā morāle, ka te kādi deputāti sāk izdarīt tumšus mājienus par atrašanos maisos. Ziniet, es arī nobalsoju, mūsu frakcija nobalsoja par šo maisu atvēršanu. Diemžēl bija tādi, kas par to nenobalsoja. Un tādēļ tagad nu gan es nezinu, kuru vārdi tur atrodas un kuru vārdi tur neatrodas. Un, ja pēc šādas loģikas vadās, tad tikpat labi var pieņemt, ka tajos atrodas ziņas par tieši tiem, kas par to visvairāk runā. Ja mēs runājam par morāli, tad es tiešām saprotu, ka katrs var balsot tā, kā viņa morāle, viņa ētika, viņa pārliecība viņam to liek. Un es nevienam nepārmetīšu, ja viņš tā nobalsos. Ja viņš tā uzskata, ja viņš neuzticas.

Bet es nesaprotu, kas tā ir par morāli, ka vispirms nobalso par kādu ministra kandidātu un pēc tam sāk staigāt apkārt un teikt: "Es jau negribēju balsot un es nezinu, kāpēc es nobalsoju. Kāds mani ir piespiedis nobalsot." Ja mēs esam tautas pārstāvji un esam atbildīgi tautas priekšā, tad mums ir jābalso tā, kā mūsu sirdsapziņa liek, un tādēļ mūs tauta ir ievēlējusi.

Es redzu, ka šeit bija divas kvēlas uzstāšanās pret cienījamo Brūvera kungu, taču nevienā no tām es nedzirdēju kādus reālus argumentus, bet visādus aizdomīgus mājienus, ka viņš, lūk, nesaprotot mūsu sāpi - un tā tālāk. Ka viņš neesot pārcietis to, ko mēs. Es īpaši nezinu, ko gan būtu Ozoliņa kungs pārcietis. Es zinu, ka viņš arī padomju laikā bija pietiekami labi situēts. Olafs Brūvers bija spiests pamest savu dzimteni, būt trimdā un nu ir atnācis atpakaļ uz Latviju, lai tai palīdzētu.

Diemžēl arī Vidiņa kungs savu runu sāka un beidza ar to, ka viņš ļoti cienot viņu, ka Brūvera kungs esot ļoti liels cilvēktiesību zinātājs un tā tālāk, tomēr viņš aicinot balsot "pret". Acīmredzot kādas citas intereses Vidiņa kungu spiež tā uzstāties pret Brūvera kungu. Es domāju: ja kādam ir nopietni argumenti, fakti, ko varētu izvirzīt pret Brūvera kungu, lai tas nāk un runā, bet šādas nepamatotas, ar netīriem mājieniem saistītas uzstāšanās var tikai kaitēt Saeimas prestižam. Es aicinu balsot par Olafu Brūveru.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

P.Tabūns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man patiešām nav nekas pret Brūvera kungu kā cilvēku. Viņš ir simpātisks, jo man, varbūt atšķirībā no citiem, nav nekādas tādas specifiskas informācijas, bet man ir iebildumi pret Brūvera kungu kā iecerēto amatpersonu.

Es atceros to laiku 5.Saeimā, kad Brūvera kungs bija cilvēktiesību aizsardzības ministrs. Tad es ne reizi vien no šīs tribīnes runāju par to, ka Brūvera kungs galvenokārt aizstāv, kā es tos tā vienkāršoti nosaucu, sabraucēju intereses. To intereses, kuri šeit sabraukuši no visas Padomju Savienības. Jā, šo nepilsoņu intereses, kuri strīpām vien gāja pie Brūvera kunga. Latvieši turp negāja, jo laikam jau tur nekādu palīdzību nesaņēma.

Čevera kungs teica, ka Brūvera kungs neesot pārkrāsojies. Jā, droši vien. Par to es patiešām neko nevaru sacīt. Es nerunāšu ne par morāli, ne par ētiku - iespējams, ka Brūvera kunga, kā misijas zinātņu doktora, morāle un ētika ir tīra, - bet es uzsvēršu, kolēģi, ka mums ir situācija, ka mēs šobrīd dibinām neatkarīgu nacionālu valsti un ka šīs valsts turpmākā pastāvēšana un latviešu kā nācijas pastāvēšana - es nekautrējos to atzīmēt vēl un vēlreiz un to atgādināt - nav tik droša. Un tādēļ, Kļaviņa kungs, es domāju, ka tas nav tas labākais veids - runāt par augstajiem kritērijiem, pēc kuriem vajadzētu vērtēt cilvēku, kas atradīsies šajā amatā. Jā, varbūt visi Dieva priekšā ir vienādi, bet par to, vai Latvijas priekšā visi ir vienādi, arī šeit sabraukušie un šobrīd Latvijā dzīvojošie 700 000 nepilsoņu, - par to es ļoti, ļoti šaubos.

Tādēļ es personīgi balsošu pret Brūvera kunga atrašanos šajā amatā.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - otro reizi.

J.G. Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Godātā Saeima! Bišera kungs, es nekādu morāli šeit nesludināju. Jūs, man liekas, sajaucāt runātāju kārtību, jo par morāli vairāk runāja jūsu partijas priekšsēdis. Turklāt es nekad neesmu sēdējis nekādās partijas komitejās, un šis mīts, ko jūs, Bišera kungs, mēģināt visu laiku uzturēt spēkā, - tā vienkārši nav patiesība. Un bez tam, Bišera kungs, es nekad neesmu pasniedzis nekādas Padomju Savienības zinības, kuras var izmantot, lai represētu cilvēkus. Tas ir viens.

Otrkārt, Bišera kungs, es esmu uz savas ādas izjutis, ko nozīmē būt disidentam. Es nerunāju par 1988.gadu. Es to visu esmu izjutis no trīs gadu vecuma, cienītais Bišera kungs, un četrpadsmit gados izejot pat piecus Padomju Savienības cietumus. Un es nenožēloju to, ka Brūvera kungs ir saņēmis sešus mēnešus nosacīta cietumsoda. Es esmu priecīgs par to, ka viņš ir maz izcietis. Man rada izbrīnu tikai tas, kāpēc par vienādu pārkāpumu viens dabūjis sešus mēnešus nosacīti, bet citi dabūja sešus gadus cietumsoda. Tas man izraisa šaubas. Bez tam, cienītais Pauli Kļaviņa kungs, lai gan es nezinu, kādas ir jūsu radnieciskās attiecības ar Olafu Brūvera kungu, es zinu, ka tādas ir. Un tādēļ šoreiz gan es runāšu par ētiskiem momentiem. Cik ētiski ir iet tribīnē un aizstāvēt savu radinieku? Bez tam es jums pilnīgi nepiekrītu jautājumā par cilvēktiesībām - ka tās ir kaut kas vispār... virsnacionāls. Ļoti iespējams, ka tā tas ir. Kāpēc Brūvera kungs, dzīvodams Bostonā, nerūpējās par amerikāņu pamatnācijas - indiāņu - izdzīvošanu? Un atcerēsimies vienmēr to, ka cilvēktiesības ir kā savienotie trauki: ja mēs tagad iestājamies par to, ka farmācijā un policijā var strādāt nepilsoņi, līdz ar to mēs attiecīgi samazinām Latvijas pilsoņu un Latvijas nācijas pārstāvju iespējas. Tas, man liekas, ir jāsaprot.

Bez tam šeit jau Tabūna kungs teica... Brūvera kungs, ja es nemaldos, par jums, kad jūs bijāt cilvēktiesību valsts ministrs, bija rakstīts presē sekojošais. Kad jūs aizbraucāt uz Vidzemes priekšpilsētas PID nodaļu, tad jūs - vismaz masu medijos tas bija tieši tā citēts - priekšniecei teicāt: "Kad jūs beigsiet čakarēt šos krievus?" Vismaz no jūsu puses tas nebija apstrīdēts, un tādēļ es pieņemu, ka tas laikam tā ir tomēr bijis.

Un tagad es iedomājos, ka pie jums Valsts cilvēktiesību birojā atnāks kāds Latvijas pilsonis - latvietis - un ka jūs viņam teiksiet: "Beidziet čakarēties un ejiet uz mājām! Te nekas nebūs!" (No zāles deputāts M.Lujāns: "Priekšsēdētāja kungs, varbūt aizrādīsiet...")

Es vēlreiz aicinu Saeimu rūpīgi pārdomāt jautājumu par Brūvera kunga apstiprināšanu šajā augstajā amatā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Šajā tukšu runu, tā teikt, kopumā nav piedalījusies opozīcija. Un arī šādas rupjības, kādas nupat mēs dzirdējām no šīs tribīnes, izteica nevis opozīcija, bet gan Vidiņa kungs. Un es arī nebūtu nācis te runāt, ja būtu kaut kādas cerības, ka pozīcija un nezin kādi te gudri runātāji šo jautājumu negrasās novest līdz tādam absurdam, ka mēs vispār tikai pļāpāsim politiskas blēņas un nopietni nerunāsim.

Man nav nekādu sevišķu simpātiju pret Brūvera kungu; zinu arī to, ka viņš ir pielaidīgs vienā otrā jautājumā nacionālajā plāksnē. Bet viņš, manuprāt, ir tiešām piemērots šim konkrētajam amatam. Zinām, ka šis amats stāv tukšs un ka tur strādā tikai vietas izpildītāja jau vairāk nekā gadu, varbūt pat divus gadus. Ja jau mēs gribam tik nopietni šo jautājumu risināt, tad apstiprināsim šajā amatā cilvēku, kuru mēs gan no vienas, gan no otras puses pazīstam!

Bez tam mani tiešām satrauca tas, kā Vidiņa kungs argumentēja politisko uzticību Latvijas valstij. Cilvēks, kurš ir saņēmis sodu tikai sešus mēnešus, esot principā neuzticamāks par tiem, kuri saņēmuši lielāku sodu tajos laikos. Bet tad man ir jautājums Vidiņa kungam - cik tad jūs tos gadus esat saņēmis tajos laikos? (Zālē smiekli, aplausi.) vai vispār neesat saņēmis, tad jūs vispār esat neuzticams un vispār diez kāpēc jūs esat Saeimā ticis. Un jāsaka tā: atvainojiet arī mani, es arī neesmu sēdējis cietumā. Vai tiešām jūs mani uzskatāt par politiski neuzticamu? (Zālē smiekli.)

Es vēlreiz atkārtoju, ka par Brūveru man ir zināms pietiekami daudz, lai teiktu, ka viņš nav supernacionālists, bet es jums atgādinu, ka šajā postenī ir īpatnējs stāvoklis un ka tajā jābūt cilvēkam, kas, pirmkārt, zina valodas. Un, otrkārt, viņš ir diplomāts, kas ir tiešām mācījies Eiropā novērtēt valstu un nacionalitāšu attiecības un zina, ko prasa Eiropa, un zina arī, kā šo jautājumu traktē Krievija. Mums ir vajadzīgs šajā postenī diplomāts. Šis postenis nebūs piemērots ne tādam Vidiņam, ne tādam kā Mauliņš, kurš varbūt asāk domā un nav diplomāts. (Starpsauciens: "Pareizi!") Es uzskatu, ka šis amats ir ļoti grūts, un tāpēc arī tas stāv tukšs, bet tukšu to nevajadzētu atstāt. Brūvera kungs būtu tam tiešām piemērots. Es varu jums ziņkāres apmierināšanai pateikt, ka man pazīstami cilvēki, braucot uz Vāciju, tika brīdināti (tad, kad Olafs Brūvers dzīvoja Vācijā; viņš tur ir sešus gadus nodzīvojis): "Nesatiecieties ar Olafu Brūveru, tad jūs nākamreiz vairs uz ārzemēm netiksiet!" Es domāju, ka šis konkrētais brīdinājums, kas nāca no šo orgānu puses, pietiekami raksturo VDK funkcionāru attieksmi pret Brūvera kungu. Tātad šinī jautājumā vai nu viņi būtu superliekuļi, kuri nesaprastu, kāpēc tad pie Brūvera kunga nedrīkstēja ierasties tūrists no Latvijas, vai arī Olafs Brūvers joprojām čekai izlikās bīstams.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Paldies Jānim Mauliņam par dažām svaigām, interesantām domām šajā savdabīgajā diskusijā, bet es tomēr aicinātu to pārtraukt un pāriet pie lietas izlemšanas, un es gribētu tikai pateikt vienu piezīmi sakarā ar iepriekšējo Bišera kunga uzstāšanos par tā saucamajiem čekas maisiem. Es tiešām būtu bijis ļoti priecīgs, ja Demokrātiskā partija Saimnieks būtu atbalstījusi šo maisu atvēršanu, tad tajā brīdī šie maisi mums jau būtu atvērti. Mēs ļoti labi atceramies tos balsojumus, visas šīs balsojumu izdrukas mums ir. Diemžēl Demokrātiskā partija Saimnieks tajā brīdī bija tajā pusē, kas uzskatīja, ka šos maisus vajag turpināt saglabāt noslēgtus. Ja Demokrātiskā partija Saimnieks ir mainījusi savu viedokli, tad es būtu ļoti pateicīgs par to. Mēs varam atgriezties pie šā jautājuma izskatīšanas un to izlemt pozitīvi. Es ceru, ka pārējās partijas, kas tajā laikā balsoja par šo čekas maisu atvēršanu, savu viedokli nav mainījušas, un mēs varētu to vēl šīs Saeimas laikā izdarīt.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! cienījamie kolēģi! Mana uzstāšanās izraisīja nelielu piezīmi par to, ka varētu šaubīties, kādēļ tad es biju labi situēts, un es gribētu apliecināt, ka es biju diezgan pazīstams ārsts, un ārsti bija samērā labi situēti toreiz. Tagad varbūt grūtāk iet ārstiem.

Bet galvenais, kāpēc es šeit nācu, - es gribētu paskaidrot visiem šiem runātājiem, kas ir sēdējuši dažas dienas vai nemaz nav sēdējuši. Es jau teicu to, ka mēs visi bijām represēti, mums ļāva tikai domāt. Mums neļāva runāt, mums neļāva darīt. Mums bija jāslēpj tas karogs, ar ko tagad, kā mēs visi redzam, visi greznojas. Tie, kas meklēja, kur tas karogs ir noslēpts. Es atceros, ka represijas sākās jau 1958.gadā, kad par vienu dziesmu "Zilais lakatiņš" man uz diviem gadiem atņēma teicamnieka stipendiju Medicīnas akadēmijā. Taču tā ir sīka represija. Bet es atceros, ka Jūrmalā bija kāds gados jauns jurists, kas ļoti izpelnījās sešdesmitajos gados un nodarbojās ar to māju nacionalizēšanu, kas vēl nebija nacionalizētas. Jūrmalā bija vasarnīca manai ģimenei. Un 1962.gadā pieņēma lēmumu, ka Rīgas dzīvokli nevar apvienot ar mājām, kurās var dzīvot, un kāds no šiem jaunajiem juristiem ļoti centās un atzina visas iespējamās mājas un mājeles par apdzīvojamām ziemā. Un man bija jāpārceļas ar ļoti smagi slimu bērnu uz vasarnīcu, kur ziemā bija tikai kamīna apkure. Es netiku nevienā ārzemju braucienā, ne tūrisma, ne komandējumu braucienos sakarā ar zinātniskajiem darbiem, tā tas bija līdz 1989.gadam. Tā ka, Bišera kungs, Brūvera kungs, Mauliņa kungs un citi kungi, kas ir vai nav sadarbojušies, es nezinu, vai es būtu parakstījis sadarbības līgumu, ja mani pratinātu četras stundas ar gaismu un mainītos pratinātāji. Es nezinu, ko es būtu darījis, ja man mauktu nagus. Bet katrā ziņā es šodien pateiktu, ka es esmu parakstījis šo līgumu. Es pateiktu, ka es vienkārši nevarēju izturēt mocības vai ka bija citi tamlīdzīgi iemesli. Tā, kā to izdarīja Georgs Andrejevs un kā to gribēja izdarīt daži citi, bet kuru atzīšanos mūsu prese pat neņem pretī.

Tāpēc es ļoti lūdzu: aģenti, turētāji, ziņotāji, gļēvuļi, nāciet un to pasakiet, un tauta attīrīsies! Negaidīsim, kamēr mēs piespiedīsim tautu nobalsot par tiem, kas slēpj šo maisu saturu no tautas acīm.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš - LZS, KDS un LDP frakcija. Otro reizi.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā kā Vidiņa kungs šo jautājumu atkārtoja, man arī ir otrreiz jānāk skaidrot, jo es tiešām nepateicu, kā tas tā varēja būt, ka vienu disidentu notiesāja tikai uz pusgadu ieslodzījumā tur tanī mazajā nometnē pie Šķirotavas stacijas.

Tas varēja notikt tā. Desmit dienas pēc tam, kad abi brāļi bija apcietināti un ievietoti čekas izolatorā, šīs apcietināšanas iemesls, proti, anketa, aptauja ar septiņiem normāliem jautājumiem (par to, kur padomju cilvēks pavada brīvdienas, kā viņam patīk sestdienas talkas, kādas kino programmas viņam interesē, un tā tālāk), - šī anketa bija jau Rietumos un tika izplatīta. Un pie ANO ēkas Ņujorkā ieradās diezgan krietns latviešu emigrantu pulciņš demonstrēt. Tanī pašā laikā Amerikas Kongresa vīri zvanīja tā laika padomju sūtnim Dobriņinam un vaicāja: "Vai tas tiešām ir tā, ka jūsu zemē apcietina tikai tādēļ, ka cilvēki uzdod jautājumus - septiņus jautājumus? Un uzreiz liek iekšā cietumā?" Lūk, visi šie procesi - un tie nebija vienīgie -, kas bija Amerikas Savienotajās Valstīs... Visur, kur dzīvoja brīvie latvieši brīvajās zemēs, tur šī ziņa izplatījās un izraisīja reakciju, kas manifestējās kā demonstrācijas, kā piketi pie padomju vēstniecībām. Un tas ir izskaidrojums, ļoti vienkāršs izskaidrojums, kāpēc Padomju Savienības varas iestādes nevarēja atļauties piespriest septiņus vai piecus gadus ieslodzījuma, jo vajadzēja taču izskatīties kaut cik humānām. Un tādēļ bija tas pusgads Šķirotavas nometnē, bet Pāvelam tika nosacīti atlaists. Tā.

Un galvenais. Mani tomēr pārsteidza šodien viena cienījama nacionāli noskaņota deputāta uzstāšanās. Tabūna kungs, vai tas var būt, ka jūs domājat, ka mūsu nacionālās intereses prasa tādu pieeju, ka mēs nevaram un nedrīkstam balstīties uz augstākajām ētiskajām vērtībām? Vai tas var būt, ka mums ir jānokāpj kaut kur zemāk, ka šis laiks nepieļauj to, lai mēs augstākās vērtības - savas dzīves dziņas - liekam pamatā? Tas mani pārsteidza. Ja tāds ir mūsu nacionālisms, tad es neesmu tā pusē.

Es ar nacionālismu un patriotismu saprotu kaut ko citu. Tieši šīs augstākās garīgās vērtības mums ir nepieciešamas. Mums ir nepieciešama drosme runāt patiesību, aizstāvēt taisnību un gādāt par savas tautas dzīvību un vitalitāti. Tas ir vajadzīgs, un bez garīgajām vērtībām mēs nekur netiksim. Un šinī ziņā es joprojām uzsveru to, ka Olafs Brūvers man ir attāls radinieks - manas meitas vīra brālis. Tā nekādā ziņā nav tik tuva radniecība, lai man būtu interese, ka viņš strādā par Valsts cilvēktiesību biroja direktoru vai tamlīdzīgā amatā... Mums pie tam pat nav kopējas, kā jūs redzat, partijas piederības. Un es nemaz nebiju sevišķi priecīgs, ka Olafs aizgāja no Kristīgajiem demokrātiem. Tomēr, ja ir runa par skaidru lietu, tad tas nav no svara, kurai partijai mēs piederam, bet vajag patiesīgam būt un vērtēt visas lietas pēc iespējas objektīvi. Ja arī simtprocentīgi tas neizdodas, tad tomēr jācenšas kaut cik objektīvi to darīt. Tad viss būs kārtībā un mēs sapratīsimies labāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. (Starpsauciens no zāles: "Modri, nu tu varētu paklusēt!")

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man būtu lūgums Prezidijam un varbūt arī zinātājiem, tiem, kas vairāk zina. Varbūt arī Vidiņa kungs varētu vēlāk izskaidrot jēdzienu "èakarēt krievus". Man gribētos saprast šo jēdzienisko nozīmi - kādā veidā, cik lielā daudzumā un viss. Jo citādi, piedodiet, ja tiek dota kāda informācija, es, būdams naivs cilvēks, gribētu to saprast. Protams, ja Prezidijs šādu te traktējumu nevar formulēt un izskaidrot pārējiem cienījamajiem deputātiem, tad vajadzētu varbūt lūgt Vidiņa kungu, lai viņš kvalificētu šo izteicienu, kā tas notiek, jo tad es varēšu labāk saprast Brūvera kunga nežēlīgo ļaunprātību.

Un tagad, cienījamie kolēģi, man rada izbrīnu... Mēs tagad diskutējam ļoti ilgi un gari. Mēs esam dzirdējuši, ka patiešām ir notikusi šaušalīga vardarbība - Leopoldam Ozoliņa kungam ir stipendija noņemta par dziesmas dziedāšanu, kā viņam ir bijis mājās un ka ar dzīvokļiem ir problēmas... Es, protams, arī varētu pastāstīt, ka arī man aizvien vēl ir vecs dzīvoklis, tagad ir ļauns saimnieks parādījies un ir vēl daudzas citas problēmas, bet es domāju, ka mums šinī brīdī tomēr būtu jārunā par cienījamo Olafu Brūvera kungu.

Tāpat man ļoti lielu izbrīnu rada tas, kā jūs, cienījamie vairākuma pārstāvji, varat strādāt kopā ar tādu monstru. Vidiņa kungs, vai jums nesvīst plaukstas, kad jūs sveicināties, vai jums nesāk galva trīcēt, kad jūs satiekat Olafu Brūvera kungu... piedodiet, kādā kopīgā Sadarbības padomē? Es īsti labi nesaprotu.

Saprotiet, es iedomājos otru lietu. Pieņemsim - labi, būs balsojums, bet tas būs negatīvs, un pēc tam mums ar Olafu Brūvera kungu būs visiem šeit kopā jāstrādā. Saprotiet, man ar katru dienu aizvien vairāk liekas, ka te ir savācies kaut kāds monstru bars. Diemžēl jāsaka, ka, lai gan vairākuma pārstāvju sejas liecina, ka abi ir ļoti draudzīgi, bet tajā pašā laikā viņi katrs tur rokā lielu bozi, sit viens otram pa galvu un priecājas. Un tā ir tā aina, kuru es, no aizmugures skatoties, redzu.

Ja es dzirdētu, Vidiņa kungs, ka jūs konkrēti sakāt, ka Brūvera kungs neatbilst tādiem un tādiem parametriem, ka viņam nav vai nu programmas, vai nav zināšanu, vai ka, Vidiņa kungs, jums ir cita kandidatūra, ko jūs gribētu konkrēti piedāvāt, tad es saprastu diskusiju un šo diskusijas elementu, bet pastāstīt par to, kas trijos gados noticis... Es, protams, saprotu, ka tas ir ļoti skumji, tas ir nepatīkami, bet es vēlreiz saku, ka trijos gados ir daudz kas noticis ar daudziem un dažādi. Un diez vai tas būtu šim augstajam namam viss jādzird...

Tāpat diemžēl man vienmēr sagādā izbrīnu... es patiešām domāju, ka tuvākajā laikā mēs droši vien pieredzēsim to... Ja reiz Šabanska kungs patiešām saņem Trīszvaigžņu ordeni, tad es arī nebrīnīšos, ka varbūt ceļā uz 7. Saeimu arī Dzenīša kungs kopā ar Vidiņa kungu ies no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" un stāstīs par to, kādēļ un kam ir iedevuši maz gadu vai iedevuši daudz gadu. Es vairs ne par ko nebrīnos. Bet tāda nu atkal ir mūsu sadarbība... Tabūna kungs, iespējams, ka arī jūs savā laikā lasījāt "Latinform" paziņojumu par Brūvera kunga arestu, par gaismas akcijām... Tā bija jūsu balss, kas skanēja ļoti labi pa radio. Tikai toreiz tā nebija vis latvju tauta, kā jūs šodien sakāt, bet gan "padomju cienījamie pilsoņi", "nežēlīgais Būvera kungs" un pārējie, kādi nu tur bija tie visi "elementi", kas tika aizturēti un paņemti ciet, tādēļ es nebrīnītos, kā jau teicu, ka nākošā partijas sapulce būs tāda, kā es teicu, - Tabūna kungs, Dzenīša kungs, Vidiņa kungs, vēl kādi pāris kungi... Un Šabanska kungs noteikti, jo ir Trīszvaigžņu ordeņa kavalieris, tā ka tas ir perspektīvs kadrs... Tā kā šī ir perspektīva kompānija, tad patiešām vislabākais vienmēr ir darīt tā - sevišķi skaļi kliegt: ķeriet zagli! Tikai parasti tā kliedz tas, kurš to maciņu ir izvilcis... Un tādēļ šinī gadījumā es vēlreiz lūgtu tomēr, ja mēs konstruktīvi runājam... ja nu Brūvera kungs neatbilst šim amatam, tad minēt iemeslus, ja atbilst, tad mēs arī attiecīgi atbalstām, bet, ja kādam ir cita kandidatūra, tad mēs runāsim par viņu konkrēti, taču nesāksim iztirzāt tos momentus... Vidiņa kungs, pasakiet, kurā "maisā" viņš sēž... vai, Leopold Ozoliņa kungs, kam viņš tur ir kaut ko ziņojis, cik ir saņēmis! Ja jūs to konkrēti varat norādīt, tad tā ir konkrēta saruna. Ja jūs varat teikt, ka kāds sēž kādā "maisā" vai, kā tur savā laikā teica, ka Apsīša kolēģi sēž kaut kādās "kulēs"... Man liekas, tas bija jūsu izteiciens, un tad jau jūs zināt... Es nezinu, kā jūs, Leopold Ozoliņa kungs, esat ticis tām "kulēm" klāt. Man rodas patiešām jautājums, vai pats neesat ar viņām saistīts. Un tādēļ es aicinu šinī gadījumā, ja nav citu iebildumu vai kaut kādu konkrētu argumentu pret Brūvera kungu, viņu atbalstīt.

Ir cita lieta. Es vēlreiz saku, ka man arī nav labi saprotams, kāpēc ir sākts šis strīds. Vai tas postenis nav sadalīts? Varbūt viņš bija solīts "Tçvzemei"? Es nevaru saprast. Tādēļ jau man atgādina šo momentu tāda klaigāšana... Vai šis postenis dod tādas tiesības? Nu būsim reālisti - tas postenis ir pietiekami minimāls un nomināls postenis! Es, Vidiņa kungs, saprastu, ja patiešām kāds no bijušajiem "kreisajiem" prasītu šo amatu, teiksim, jūsu koalīcijas sadarbības partneri... Ja Ždanokas kundze to prasītu tagad, tad, iespējams, es saprastu, ka jūs varētu uztraukties bet, runājot par Brūvera kungu, es neredzu jūsu satraukumam iemeslu.

Tādēļ es aicinu šodien atbalstīt Brūvera kungu, un, ja nu patiešām viņš nespēs nākotnē strādāt, tad es ceru, ka Vidiņa kungs uzņemsies šo smago nastu un varēs darīt atsevišķas darbības, kā viņš to piedāvāja no Saeimas tribīnes. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, ja jūs vēlaties uzzināt Vidiņa kunga teiciena fizioloģisko nozīmi, tad griezieties pie viņa kā pie daktera, Prezidijs ar to nenodarbosies.

Ziedonis Čevers - otro reizi.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es neaizkavēšu pārāk ilgi jūsu uzmanību, tikai atkal ieminēšos par morāles tēmām.

Pēdējās dienās es arvien vairāk un vairāk dzirdu par to, ka... Es gribētu varbūt šodien dzirdēt arī frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" viedokli. Man ir liels gandarījums, ka es redzu partijas vadītāju un frakcijas vadītāju šeit... es dzirdu par to, ka jūsu frakcijas deputātiem visu laiku ir kaut kādas tādas morāli... neapmierinātība ar to, ka jāatrodas vienā valdībā ar Demokrātiskās partijas Saimnieks frakciju. Un galvenais, ka tas viss tiek skandēts apmēram tā: viena tante teica... Tad es pateikšu, ka dažs labs ir kļūdījies, atrazdamies šinī mājā. Labākā vieta, kur balstīties uz baumām, ir Centrāltirgus - tur ir paviljoni, tur arī ir silts...

Par tematu es gribu pateikt ļoti vienkārši un ļoti īsi. Ja kāds izplata nepamatotas baumas, tad es gribētu pateikt, ka, ja partija nēsā tik patriotisku lozungu, no kura vien jau top skaidrs, ka jebkurš cilvēks tajā noteikti ir īsti nacionāls, īsts patriots, tad pats vienkāršākais ir pie karoga piespraust "îsts" nosaukumu, - un ar to tad jau mēs kļūstam nacionāli -, balstīties uz otra nacionālajām jūtām, un tā ir zināmā veidā mīlestība pret savu valsti. Arī tas, kā mēs izturamies pret tās drošību.

Šodien skan ļoti daudz pārmetumu, zināmā mērā divdomības, kas arī pirms tam ir skanējušas, bet es gribētu atgādināt daudziem kolēģiem: ja kāds patriots, uzstājoties no tribīnes, nevar šīs patriotiskās jūtas nogādāt līdz Ģenerālprokuratūrai, tad notiek Kriminālkodeksa 84. panta pārkāpums. Un šis tad vairs nav patriotisms, bet tā ir gļēvulība un baumu izplatīšana. Tā ka būsim patrioti līdz galam - ne tikai Saeimas zālē, bet arī darbos.

Un otrs moments. Man patiešām rada izbrīnu, ka ir tāda nievājoša attieksme pret valdībā esošo koalīcijas partneri. Un te ir otra dubultmorāle. Ja ir tik slikti, tad vajag atkal meklēt citas telpas, varbūt paliks vieglāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies... Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Šodien radās pilnīga pārliecība, ka Sadarbības padome ir ne tikai antikonstitucionāls veidojums Latvijā, kas mēģina diktēt savus norādījumus Saeimai, bet arī tas, ka viņa ir pilnīgi lieka institūcija Latvijā, jo deputāti, kas atrodas šinī Sadarbības padomē, nav spējīgi tur atrisināt savas iekšējās problēmas. Un ir ļoti žēl, ka jūs tās atnesāt uz Saeimas tribīni un šeit savstarpēji mēģināt kaut kādā veidā iesaistīt arī mūs visus savās iekšējās pretrunās.

Bet es gribētu runāt pilnīgi par citām lietām. Ministrs ir politiski atbildīga persona, un par viņu uzņemas atbildību partija un atbild vēlētāju priekšā. Tā mums ir ierakstīts Latvijas valsts likumos, un tā mēs esam noteikuši. Valsts cilvēktiesību biroja vadītājs nav politiski atbildīga persona un neatbild nevienai partijai par savu rīcību. Valsts cilvēktiesību biroja vadītājam ir jābūt profesionāli izglītotam, profesionāli sagatavotam cilvēkam, kas var brīvi operēt ar starptautisko likumdošanu, kas brīvi pārzina likumdošanas situāciju cilvēktiesību jautājumos Latvijas teritorijā un kas to var savstarpēji savienot un līdz ar to pildīt savu tiešo darbu.

Tāpēc pirmajam kritērijam, kam būtu jābūt, kad mēs izvēlamies Valsts cilvēktiesību biroja vadītāju, ir jābūt nevis tam, par ko šeit kungi tik skaistas runas runāja un morāli un ētiku kārtējo reizi piesauca, paši aizmirsdami par to... Man diemžēl jāsaka, ka laikam patiešām kaut kādu kodeksu vajadzēs, ja pats kodeksa autors šeit šodien lietoja tos terminus, kurus pats taisās aizliegt mums lietot turpmāk Saeimā.

Bet jautājums ir par cilvēka profesionālo izglītību. Un tad es jums ieteiktu iepazīties ar Olafa Brūvera izglītības lapu, kas mums ir priekšā, un pašiem izdarīt secinājumus, cik lielā mērā šis cilvēks var pēc savas profesionālās izglītības un darba gaitām veikt šo starptautiskās likumdošanas analīzi un piemērošanu Latvijas teritorijai. Es negribu teikt ne "jâ", ne "nç", bet piesaistīt jūsu uzmanību atsevišķiem šeit nosauktajiem izglītības soļiem, ko cilvēks ir izgājis. Latvijas zinātniekiem, rakstot savas darbības aprakstu, daudzi ieraksti, kas ir redzami Olafa Brūvera izglītības ailē, vienkārši netiek pieņemti, jo tie ir elementāri kursi, kas ir jābeidz tāpēc vien, lai cilvēks varētu eksistēt noteiktā vidē, jo viengadīgs vācu valodas kurss netiek ņemts vērā kā izglītības pakāpe, bet tas ir viedoklis. Es tikai gribētu vienkārši tam pievērst jūsu uzmanību.

Otra lieta. Man diemžēl ir jāsaka, ka, vērtējot viņa profesionālo darbību, mēs tā arī nesaņēmām šodien Ārlietu komisijā ļoti daudzas atbildes par Bēgļu likuma izstrādi. Tieši Olafa Brūvera vadībā tika izstrādāts šis Bēgļu likums, kuru mēs pieņēmām pirmajā lasījumā lielā mērā tikai tāpēc, ka Seiksta kungs mūs lūdza to darīt, jo tas bija saistīts ar sarunām ar Eiropas savienību. Cik man zināms, tad uz otro lasījumu darba komisija, kura izstrādāja šo likumu, nav veikusi nekādus labojumus un nav iesniegusi arī pārejas noteikumos nekādus labojumus. Es vienkārši lūgtu kolēģus tāpēc padomāt, kādā mērā kurš un kā atbilst tam profesionālajam līmenim, kuru mēs gribam prasīt, lai šis cilvēks būtu sasniedzis, lai viņš varētu izpildīt šo darbu. Padomājiet no šā viedokļa! Es vēlreiz jums atkārtoju: tā nav politiski atbildīga persona vienai vai otrai partijai, tas ir cilvēks, kuram ir jādomā starptautiskā mērogā, jāanalizē un jāpiemēro Latvijas reālā situācija tam, kas notiek. Un tāpēc man būtu lūgums deputātiem ieskatīties biogrāfijā, pārdomāt to vēlreiz un nolikt malā šodien čekas "maisus", kas kārtējo reizi ļoti veiksmīgi aizēnoja profesionālu runu un analīzi par to jautājumu, kas ir jārisina.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu - iecelt Olafu Brūveru par Valsts cilvēktiesību biroja direktoru. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 18, atturas - 5. Olafs Brūvers iecelts par Valsts cilvēktiesību biroja direktoru. (Aplausi.)

Ir saņemti vēl daži priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Desmit deputāti: Stikuts, Leitena, Zunda, Grinovskis, Grīgs, Golubovs, Bekasovs, Urbanovičs, Stašs un Bāns lūdz darba kārtības 51.jautājumu šīsdienas un rītdienas darba kārtībā - lēmuma projektu "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu G-24 kredītu piešķiršanas pareizību [..], starpziņojuma apstiprināšanu, termiņa pagarināšanu un turpmāko finansēšanu" - izskatīt pēc darba kārtības 62.jautājuma. Mēs ar balsojumu nolēmām 62.jautājumu izskatīt pēc 20.punkta, kur ir arī vesela virkne citu labojumu. Tātad kolēģiem ideja ir saprotama. Vai kāds vēlas izteikties "par" vai "pret" šo desmit deputātu iesniegumu? Izteikties neviens nevēlas. Balsojumu arī nepieprasa. Deputāti šim priekšlikumam piekrīt. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Un vēl viens. Vai kolēģi piekristu tam, ka mēs iekļaujam darba kārtībā jautājumu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dozorcevam? Šāds iesniegums deputātiem un Prezidijam ir izdalīts. Deputāti par to runāt nevēlas. Vai jūs piekristu, ka mēs viņu iekļaujam darba kārtībā un izlemjam tūlīt? Nav nevienam iebildumu? Paldies. Tātad deputāts Dozorcevs lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu no 12. līdz 19.jūnijam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, izlemsim šo jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - nav. Atvaļinājums tiek piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums, godātie kolēģi, ir Saeimas lēmuma projekts "Par deputātes J.Kušneres ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā". Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 5, atturas - 24. Deputāte Janīna Kušnere ir ievēlēta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir trešā sadaļa - Pieprasījumu komisijas atzinums. Pieprasījumu komisijas vārdā Pēteris Tabūns - komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu, Tabūna kungs!

P.Tabūns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pieprasījumu komisija, izskatījusi 11 deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Šķēlem un ekonomikas ministram Krastam par elektroenerģijas piegādes monopoluzņēmuma "Latvenergo" tarifa paaugstināšanas par 10%, kas noteikta ar 1997.gada 1.maiju, atcelšanu, atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms. Cienījamie kolēģi, es piebildīšu, ka ekonomikas ministra un citu attiecīgo speciālistu sniegtā informācija komisijā un komentāri pārliecināja komisijas locekļus par to, ka diemžēl cits ceļš kā vien tarifu paaugstināšana šajā situācijā nav iespējams, jo pretējā gadījumā pēc dažiem gadiem šī nozare var nonākt tik kritiskā situācijā, ka glābt to būs ļoti problemātiski. Tanī pašā laikā jāpiebilst, ka komisijas locekļi atzina, ka atbildīgajiem par šo nozari daudz nopietnāk un enerģiskāk jāveic darbi iekšējo rezervju izmantošanā, kas ir visai ievērojamas. Tāds ir komisijas atzinums.

Sēdes vadītājs. Paldies, Tabūna kungs! Šajā jautājumā vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Bet, Čerāna kungs, vai jums pietiks 8 minūšu? Paldies. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es lūgtu Saeimas deputātus atbalstīt šo pieprasījumu un virzīt to kā Saeimas pieprasījumu Ministru prezidentam Šķēles kungam un ekonomikas ministram Krasta kungam par šo "Latvenergo" enerģijas tarifu paaugstinājuma atcelšanu. Es jau minēju motivāciju savā runā, tos pamatiemeslus, kas man lika sagatavot šo pieprasījuma projektu un kāpēc es vēl joprojām uzskatu, ka viņš būtu virzāms kā Saeimas pieprasījums. Šie tarifi faktiski kopā ar lēmuma projektu varētu tikt iesniegti saskaņā ar šo Saeimas pieprasījumu. Pēc tam šie tarifi būtu samazināmi vai patiesībā šis tarifu paaugstinājums būtu atceļams.

Šī motivācija vispirmām kārtām ir tieši pēc būtības, ja mēs skatāmies šos "Latvenergo" tarifu aprēķinus, kurus Ekonomikas ministrija ir iesniegusi pēc mūsu deputātu prasības. Mēs atklājām šajos tarifos ļoti daudz būtisku nepilnību un būtisku trūkumu - kaut vai attiecībā uz to pašu tranzītelektroenerģijas uzskaiti, kura patiesībā tiek veikta ļoti nepilnīgi un kura pēc būtības netiek... Teiksim, vienā no atbildēm uz deputātu jautājumiem ministrs Krasta kungs raksta, ka kompensācijas par tranzītu (domāts ir elektroenerģijas tranzīts cauri Latvijas teritorijai) nosedz faktiskos tranzītapkalpošanas izdevumus un ka sakarā ar to šie izdevumi nav iekļauti elektroenerģijas tarifu aprēķinā. Tad nu jājautā: kāds labums ir Latvijas valstij vai arī pašam šim uzņēmumam "Latvenergo" no šīs tranzīta piedāvāšanas, ja jau to ieņēmumu, kas no šā tranzīta tiek iegūti, tikai tam vien pietiek, lai nosegtu šos tranzīta zudumus? Jautājums ir tāds: kāpēc mūsu valsts vispār ielaižas šādā pasākumā? Turpretī "Latvenergo" tiek plānoti tajā paša laikā lieli attīstības izdevumi, un tad iznāk, ka šie visi attīstības izdevumi tagad ir jāsedz tikai Latvijas elektroenerģijas patērētājiem. Tas nekādā gadījumā nav taisnīgi, un man ir ļoti liels prieks dzirdēt, ka Pieprasījumu komisijas deputāti šeit atzīst, ka ir nepieciešams meklēt lielas iekšējās rezerves.

Es šeit acīm redzami varu parādīt vēl vienu lielu iekšējo rezervi, tas ir, šo tranzīta maksas paaugstināšanu, lai tomēr ieņēmumi no tranzīta arī tiktu iekļauti šajā kopējā "Latvenergo" bilancē, izejot no kuras tiek arī veikts šis tarifu aprēķins. Tātad par "Latvenergo" attīstības izdevumiem ir jāmaksā ne tikai Latvijas patērētājiem, bet arī tām valstīm, kas mūsu Latviju izmanto kā elektroenerģijas tranzīta valsti. Es domāju, šeit neviens nevarēs to apstrīdēt.

Tālāk. Mēs joprojām uzskatām par nemotivētu līdzekļu tēriņa pieaugumu šajā gadā kvalificētiem juristu pakalpojumiem. Šis tēriņš ir pieaudzis par vairāk nekā 1 miljonu latu, bet pēc gada pārskata revīzijas datiem šis pieaugums faktiski sasniedz 343% no iepriekšējā gada līmeņa. Pieaugums ir vairāk nekā trīs reizes.

Mēs faktiski šo situāciju redzam arī dažādās citās nozarēs, dažādās jomās, kur faktiski šie juristu pakalpojumi tiek ārkārtīgi sadārdzināti. Turklāt ir skaidrs, ka šis sadārdzinājums ir nepamatots, un šeit varētu darīt kaut ko citu... arī šos darbus veikt racionālākā veidā. Virkne šo un citu argumentu, kurus var izvirzīt un kurus speciālisti atrod šajos tā saucamajos tarifu pamatojumos, ko ministrija gribētu nosaukt par tādiem un faktiski, pēc būtības, liek secināt, ka šo tarifu pamatojuma dokumentācija neiztur nekādu kritiku.

Otrs jautājums ir arī par to cilvēku personisko atbildību, kuri ir balsojuši Energoregulēšanas padomē par šo tarifu paaugstinājumu, un tur, kā jau minēju, divi no šiem cilvēkiem, kas šajā padomē ir balsojuši "par" šo paaugstinājumu, šajā padomē dažādu iemeslu dēļ vairs nestrādā. Un tagad ir jautājums: ja valdība ir uzskatījusi vai ja ministrs ir uzskatījis, ka šīs padomes vadītājs Pakrastiņa kungs vairs nevar šo padomi vadīt, vai tad nebūtu arī no morālā viedokļa pareizi tomēr pārskatīt arī lēmumus - ļoti būtiskus un strīdīgus lēmumus, kas Pakrastiņa kunga vadībā ir tikuši pieņemti? Jāņem vērā, ka šis balsojums padomē tomēr nav bijis viennozīmīgs par šo tarifu paaugstinājumu, un tādēļ šī ir faktiskā motivācija, kāpēc ir nepieciešams veikt šo tarifu paaugstinājuma atcelšanu.

Tālāk. Ir arī šī formālā motivācija, kas faktiski parāda to, ka šis tarifu paaugstinājums ir prettiesisks, un uz to norāda šie Ministru kabineta 1995.gada 10.oktobra noteikumi nr.299 "Noteikumi par elektroenerģijas pārdošanas cenām", kur ar Ministru kabineta noteikumiem ir fiksēta šī iepriekšējā elektroenerģijas pārdošanas cena. Lai varētu šo elektroenerģijas pārdošanas cenu mainīt, ir vai nu jāatceļ šie iepriekšējie Ministru kabineta noteikumi, vai arī jaunais tarifs jāapstiprina ar Ministru kabineta noteikumu palīdzību. Tā kā (vismaz saskaņā ar juridiskās datu bāzes datiem), šī lieta nav tikusi izdarīta un mums nav iespējas veikt izmeklēšanu, šeit tomēr vajadzētu vismaz autoritatīvām ministrijas amatpersonām atnākt un sniegt skaidrojumu, kāpēc ir izveidojusies šāda veida situācija. Kamēr tas nav ticis izdarīts, mums ir pilnīgi formāla... faktiski mums ir iespēja pat iesniegt savu pieprasījumu Satversmes tiesā. Taču, lai tas nebūtu jādara, mums vajadzētu šeit pašiem savā starpā - Saeimai un Ministru kabinetam - tomēr vienoties par to, ka šis tarifu paaugstinājums ir prettiesisks un kā tāds viņš ir arī atceļams.

Šī visa argumentācija, ko es šeit minēju, arī parāda, ka valdība, pieļaujot šo elektroenerģijas tarifu paaugstinājumu, faktiski ir rīkojusies kā monopoluzņēmuma lobijs, nevis kā tautas interešu aizstāve, un, ja mēs šo kārtību turpināsim, tad mums ir jāuzdod, teiksim, jautājums, vai mums valstij ir vajadzīga tāda valdība, kas neaizstāv pati savas tautas intereses. Mana atbilde ir tāda, ka nav vajadzīga tāda valdība, bet mēs varbūt varam tomēr šo jautājumu vismaz šajā konkrētā gadījumā atrisināt un pilnīgi konkrēti nobalsot par šo pieprasījumu, un pēc tam pieņemt attiecīgu Saeimas lēmumu. Es aicinātu deputātus to izdarīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam un ekonomikas ministram. Kā jūs dzirdējāt, komisijas viedoklis ir noraidošs. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 39, atturas - 21. Pieprasījums Ministru kabinetam un ekonomikas ministram netiek pieņemts.

Godātie kolēģi, pārtraukumu paziņoju līdz pulksten 17.30. Baloža kungam ir viens paziņojums.

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Ļoti lūdzu Budžeta komisijas locekļus blakus Prezidija zālē uz nelielu komisijas sēdi.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Atsāksim Saeimas sēdi! Pārtraukums ir beidzies. Saskaņā ar mūsu balsojumu izskatīsim darba kārtības 35. jautājumu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"".

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Vents Balodis - komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu, Baloža kungs!

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Vispirms es lūdzu deputātus nobalsot par steidzamību.

Es gribētu mazlietiņ atgādināt un informēt jūs, ka pēc pieņemtajiem grozījumiem Izložu un azartspēļu likumā, sākot ar šā gada 1.jūliju, azartspēles būs aizliegts organizēt pagrabos un puspagrabos, arī virknē vēl citu dažādu telpu. Finansu ministrija ir saņēmusi vairāku firmu iesniegumus, kuros norādīts, ka tās būs spiestas pārtraukt darbību šajā biznesā un griezties tiesā ar prasību atlīdzināt zaudējumus, kas radušies, pārtraucot darbību azartspēļu zālēs, kuras ierīkotas pagrabos, kā arī atlīdzināt samaksu par 1997.gada otrajā pusgadā piespiedu kārtā neizmantoto licenci azartspēļu organizēšanai.

Ir arī veikti... Nav Čerāna? Paldies. (Smejas.) Ir veikti arī aprēķini, un šobrīd mēs redzam to, ka budžeta grozījumos šī summa ir 317 000 latu, kas ietu no Kultūras ministrijas budžeta zaudējumos. Es ļoti lūdzu nobalsot par steidzamību, jo šos grozījumus mums ir nepieciešams pieņemt līdz 1.jūlijam.

Sēdes vadītājs. Vispirms, godātie kolēģi, izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 6, atturas - 4. Steidzamība ir pieņemta.

V.Balodis. Lūdzu nobalsot arī par šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 5, atturas - 3. Pieņemts.

V.Balodis. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 3.jūnijam un otrajā lasījumā izskatīt 5.jūnija sēdē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo komisijas priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums pēc pašreizējās numerācijas ir 15. punkts - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Vispirms lūdzu deputātus reģistrēties, lai noskaidrotu, vai zālē ir nepieciešamais deputātu kvorums Satversmes pārskatīšanai. Lūdzu deputātus reģistrēties! Es lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 82 deputāti. Nepieciešamais kvorums ir.

Godātie kolēģi, mēs vairākkārt sakarā ar kvoruma trūkumu esam atlikuši šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā. Ziņojumus jūs visi esat dzirdējuši, tādēļ lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Es lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Komisijas vārdā - Bišera kungs. Lūdzu jūsu priekšlikumus par otro lasījumu - par priekšlikumu iesniegšanu otrajam lasījumam.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Tā kā jums ir bijis visai daudz laika iepazīties un izdomāt priekšlikumus pēc tā brīža, kad mēs jau nobalsojām atsevišķus pantus šajā likumprojektā, man ir priekšlikums - noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 30.maijam.

Sēdes vadītājs. Ir vajadzīgas, Bišera kungs, vismaz piecas dienas! Šodien ir 28.maijs. Tātad pēc piecām dienām ir 3.maijs...

I.Bišers. Atvainojiet, 2.jūnijs!

Sēdes vadītājs. Jā, piedodiet, jūnijs!Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 2.jūnijam?

Deputāts Čerāns vēlas runāt un izteikt citu priekšlikumu. Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Es lūgtu noteikt 9.jūniju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad ir jau divi ierosinājumi - 2. jūnijs un 9.jūnijs. Varbūt ir vēl kāds? Vairāk nav. Izlemsim jautājumu balsojot. Sāksim pēc mūsu tradīcijas ar tālāko ierosināto termiņu - ar 9.jūniju. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret deputāta Čerāna priekšlikumu - iesniegt priekšlikumus likumprojektam līdz 9.jūnijam. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 36, atturas - 14. Šis priekšlikums nav pieņemts. Tātad paliek spēkā ierosinātais termiņš - 2.jūnijs. Paldies, godātie kolēģi!

Nākamais darba kārtības jautājums ir no piektās sadaļas - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"". Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Edgars Bāns.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamais Prezidij! Godātie deputāti! Lūdzu pievērst uzmanību dokumentam nr. 2671 - "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"". Otrais lasījums.

Iesniegtie priekšlikumi. 1.priekšlikums - deputāti Bāns, Leitena un Stikuts ir iesnieguši priekšlikumu, un šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka šajā terminā "valsts labības rezerve" ir ietverti trīs vārdi "un sēklas labības". Lieta tāda, ka mēs, apsējot rudenī laukus ar ziemājiem, pavasarī nevaram garantēt - un nekad tas tā nav bijis, - ka visi ziemāji izziemo. Nereti ir nepieciešams tos pārsēt, un tad varam nonākt tādā situācijā, ka sēklas trūkuma dēļ mēs šo pārsēju nevaram veikt. Šie 4000 hektāru jānodrošina apmēram ar 4%-5% lielu sēklplatību pārsēšanu pavasarī, un tādēļ ir lūgums atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputātu Bāna, Leitenas un Stikuta priekšlikumu likumā lietotajos terminos? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

E.Bāns. 2.priekšlikums. To iesnieguši deputāti Bāns, Leitena un Stikuts, kur 2.panta trešās daļas 4.punkts ir papildināts ar vārdiem "un importa". Komisija pieņēma šo priekšlikumu, nedaudz izmainot redakciju, - nevis "kvotēšana", bet "plānošana".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - izteikt 2.panta trešās daļas 4.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

E.Bāns. 3.priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena un Stikuts iesniedza priekšlikumu - apvienot 4.panta otrās daļas 2.punktā divus punktus, papildinot to ar vārdiem "veikt labības iekšējās un ārējās tirdzniecības, kā arī labības pārstrādes uzskaiti". Bet mēs šo priekšlikumu atsaucām, jo tas ir iestrādāts 4.panta 5.apakšpunktā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad priekšlikums tiek noņemts un izskatīšana nav nepieciešama.

E.Bāns. Tālāk ir 4. priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena un Stikuts iesniedza priekšlikumu - 4.panta otrās daļas 4.punktu izteikt šādā redakcijā - papildinot ar vārdiem "un stimulēt labības ražošanu valstī..." To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta atbildīgās komisijas slēdzienu par 4.panta otrās daļas 4.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Deputāti atbalsta. Paldies. Pieņemts.

E.Bāns. 5.priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena un Stikuts iesniedza priekšlikumu par vārdiem "lîdzekļu apjomu nosaka Saeima". Mēs šo priekšlikumu tagad atsaucām, jo praktiski tas ir iestrādāts 2.punktā, kur Saeimas kompetencē ir noteikt šo līdzekļu piešķiršanu. Šeit paliek pirmā lasījuma redakcija, ka izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā kā priekšlikums ir atsaukts, izskatīsim nākamo - 6. priekšlikumu.

E.Bāns. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo pašu priekšlikumu, kā es jau ziņoju, atstāja tādā kārtībā, ka nevis Saeima nosaka piešķirto līdzekļu apjomu, bet to izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu - izteikt 6.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

E.Bāns. 7.priekšlikums. Deputāti Bāns, Leitena un Stikuts iesniedza priekšlikumu 7.panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā: "Labības imports pieļaujams tikai patēriņam nepieciešamajā apjomā un sortimentā, ko nespēj saražot vietējie ražotāji."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas?...

E.Bāns. Es atvainojos, komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet mēs tomēr uzstājam par to, ka šis priekšlikums ir jābalso.

Sēdes vadītājs. ... ka tas būtu balsojams. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim deputātu Bāna, Leitenas un Stikuta priekšlikumu - izteikt likumprojekta 7.panta trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 13, atturas - 16. Šis priekšlikums ir pieņemts.

E.Bāns. Paldies. Vairāk priekšlikumu iesniegts... Ak, tā, 15.lappusē vēl ir arī deputātu Bāna, Leitenas un Stikuta priekšlikums par to, ka vajag papildināt ar graudaugu sēklu līdz 4000 tonnu, ko es jau ziņoju sākumā, runādams par terminiem. Lūgums ir atbalstīt, un arī komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - izteikt 12.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk. Pārejas noteikumos nav iesniegti priekšlikumi, bet komisija izdarīja redakcionālu labojumu pārejas noteikumu 2.punktā. Būtisku izmaiņu tur nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad balsošana tur nav nepieciešama.

E.Bāns. Komisija lūdz pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu, pasakiet par trešo lasījumu! Kādi ir priekšlikumi par izskatīšanas laiku?

E.Bāns. Ir lūgums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 4.jūniju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ka priekšlikumi par šo likumprojektu trešajam lasījumam tiek iesniegti līdz 4.jūnijam? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājumus ir likumprojekts "Robežsardzes likums". Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts Jānis Ādamsons. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi, mēs strādāsim ar dokumentu nr. 2416. Šis ir likumprojekts "Robežapsardzes likums". Es gribētu jums atgādināt mazliet vēsturi. Vairāk nekā pusgadu atpakaļ mēs nobalsojām par to, ka robežapsardze maina savu pakļautību - no Aizsardzības ministrijas pāriet Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Pārejas noteikumos arī tika paredzēts, ka trīs mēnešu laikā Ministru kabinetam ir jāiesniedz parlamentam izskatīšanai likums par robežapsardzi. Beidzot šis likumprojekts ir nonācis līdz parlamentam. Viņš ir ļoti nepieciešams. Komisija izskatīja šo likumprojektu, un es komisijas vārdā lūdzu balsot par šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas par to runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu!

J.Ādamsons. Es atvainojos, es pieteicos debatēs.

Sēdes vadītājs. Vispirms, Ādamsona kungs, izlemsim jautājumu par steidzamību. Atvainojiet! Tātad jautājumā par steidzamību runās deputāts Jānis Ādamsons. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību šā likumprojekta saturam. Likumprojekts pēc savas būtības ir ļoti vājš un pavirši izstrādāts. Šī likumprojekta forma neatbilst tā saturam. Ir ļoti daudz kļūdu, un faktiski šajā likumprojektā ir grūti atrast vienu pantu, kurš būtu precīzi formulēts. Pie šā likumprojekta būs ļoti ilgi un cītīgi jāstrādā, lai tas iegūtu tik tiešām normāla likumprojekta aprises. Uz šodienu robežapsardze darbojas pietiekoši veiksmīgi saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem, un neviens viņai netraucē pildīt savus pienākumus.

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību kaut vai vienai lietai - 18.pantam - "Fiziskā spēka, speciālo līdzekļu un dienesta suņu izmantošana valsts robežas apsardzībā". Tur ir paredzēts, ka robežsargi, pildot dienesta pienākumus, drīkst lietot arī ķīmiski paralītiskās vielas un tā tālāk, un tā joprojām.

Šajā likumprojektā tik tiešām ir ļoti daudz nepilnību, un es kā šīs komisijas deputāts aicinu ļoti rūpīgi izsvērt visas šīs likuma normas un balsot pret steidzamību. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas vairs. Izlemsim jautājumu balsojot. Esam dzirdējuši komisijas viedokli un deputāta Ādamsona viedokli. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 15, atturas - 17. Steidzamība nav pieņemta.

J.Ādamsons. Komisijas vārdā es aicinu deputātus pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav, tāpēc lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu un, lūdzu, balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 6. Pieņemts.

Lūdzu, kad priekšlikumi ir jāiesniedz uz otro lasījumu?

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi, lūdzu iesniegt līdz 10.jūnijam priekšlikumus attiecībā uz šā likumprojekta otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Ādamsona kunga minēto termiņu - 10.jūnijs? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms skatām nākamo - darba kārtības 18.jautājumu - , ir saņemts iesniegums, kurā deputāts Andris Rubins lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu no 12.jūnija līdz 19.jūnijam sakarā ar piedalīšanos Pasaules dermatologu kongresā. Bet, godātie kolēģi, iesniegumu ir iesniedzis deputāts Andris Rubins, taču parakstījis ir profesors Andrejs Rubins. Varbūt mēs varētu atlikt šā jautājuma izskatīšanu līdz tam laikam, kamēr deputāts precizēs savu vārdu? Vai nav iebildumu deputātiem? (Starpsauciens: "Neiebilst!") Kolēģi tomēr uzskata, ka vajag balsot. Tikai ir jautājums: kam jāpiešķir atvaļinājums - Andrim vai Andrejam? Es, godātie kolēģi, to atļāvos teikt tādēļ, ka es ļoti lūdzu rakstīt dokumentus tomēr precīzi. Kā redzat, šādi pārpratumi mums var kādreiz nevajadzīgi sarežģīt dzīvi. Vai deputāti neiebilst, ka jautājums tiek iekļauts darba kārtībā izskatīšanai tūlīt? (Starpsauciens: "Jâbalso ir, ko atlikt!") Neiebilst. Paldies. Tad lūdzu zvanu un balsošanas režīmu un balsojam par Saeimas lēmuma projektu par atvaļinājuma piešķiršanu. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības 18.jautājums - likumprojekts "Grozījums likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"". Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Imants Liepa. Lūdzu!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Runa ir par dokumentu nr.2651. Šajā dokumentā "Grozījums likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"", kurš ir sagatavots otrajam lasījumam, pēdējam lasījumam, jo tas ir Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemts, ir divi priekšlikumi.

Pirmais ir priekšlikums, kuru attiecībā uz 62.pantu ir iesniegusi deputātu grupa - Seile, Grīgs, Liepa, Grīnblats, Gannusa, Rāzna, Bāns un Gredzens. Komisija, izskatot šo jautājumu, ir pieņēmusi lēmumu daļēji atbalstīt to. Šeit teksts ir tāds pagarš, un komisijas atbalstītā redakcija ir redzama pēdējā ailē. Komisijas vārdā aicinu balsot par šo tekstu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Liepas kungs. Debatēs vēlas runāt deputāts Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Iesniegtajā priekšlikumā ir norma, kas ir savā būtībā - es nezinu, kā citādi to nosaukt, - bezjēdzība. Tas nozīmē atbildību par mežiem uzlikt Latvijā neesošai institūcijai un neesošai amatpersonai - valsts meža ministram. Tāpēc es gribētu aicināt godāto Prezidiju likt par šo priekšlikumu balsot pa daļām, jo priekšlikuma viena daļa ir ļoti precīza un atbilst šai valsts pārvaldes koncepcijai, turpretī par otro daļu es nekādi nevaru balsot, un es domāju, ka šobrīd neviens nevar balsot par šiem vārdiem: "Par vienotas meža apsaimniekošanas un izmantošanas politikas izstrādi ir atbildīgs valsts meža ministrs." Tas nozīmē skaidri un gaiši pateikt, ka nav atbildīgs neviens, jo Latvijas Republikā šobrīd nav valsts meža ministra. Tātad līdz ar to politisko atbildību par šādas politikas izstrādi uzņemas Zemkopības ministrija, kuras pārraudzībā ir attiecīgie departamenti un iestādes. Es aicinu balsot pa daļām.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Anna Seile - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es vispirms gribēju noskaidrot vienu jautājumu. Man liekas, ka šis tomēr nav pēdējais likumprojekta lasījums, kurā mēs to izskatām. Mēs to tagad skatām otrajā lasījumā, un tam sekos vēl trešais lasījums. To jautājumu vajadzētu noskaidrot.

Tālāk. Par deputātu grupas priekšlikumu. Grupas sastāvā esmu arī es. Es pilnīgi piekrītu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas redakcijā izteiktajām pirmajām trim panta daļām, kas ir pēdējā ailē tabulas labajā pusē, un atbalstu Leiškalna kunga priekšlikumu, ka vajadzētu balsot tikai par pēdējo deputātu iesnieguma daļu: "Par vienotas meža apsaimniekošanas izmantošanas politikas izstrādi ir atbildīgs valsts meža ministrs." Bet es uzskatu, ka vajadzētu balsot, nevis sadalot mūsu priekšlikumu divās daļās, bet balsot atsevišķi par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstītās redakcijas pēdējo daļu, tas ir, par ceturto daļu.

Bet, ja runājam par tā priekšlikuma būtību, par kuru mēs aicinām balsot atsevišķi, rodas jautājums: vai ir vai nav vajadzīgs mežu nozarei ministrs? Dažādu pārpratumu dēļ valsts meža ministra nav, bet vai tādēļ, ka mums nav valsts meža ministra, mēs atstāsim novārtā valsts mežu politiku? Es iesaku tomēr nobalsot par šo priekšlikumu. Šis ir tikai otrais lasījums. Attiecībā uz trešo lasījumu mēs vēl varēsim precizēt. Un varbūt pat līdz trešajam lasījumam Saeima izveidos Ministru kabineta iekārtas likumā jaunu redakciju un būs šis valsts meža ministrs, tad mēs šajā likumprojektā savu ierosinājumu atsauksim. Bet pagaidām, kamēr valsts meža ministra nav, nav arī valsts mežu politikas, un tāpēc es aicinu balsot par mūsu priekšlikumu - par šo atsevišķo daļu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk nevēlas runāt. Debates beidzam. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Balsot pa daļām!")

Komisijas vārdā - Liepas kungs. Lūdzu!

I.Liepa. Komisija nav pieņēmusi lēmumu balsot pa daļām. Vai balsot pa daļām vai ne, tas ir jāizšķir tagad uz vietas.

Sēdes vadītājs. Paldies, Liepas kungs, to mēs izdarīsim. Tātad divi deputāti ierosināja par šo priekšlikumu balsot pa daļām. Izlemsim to balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu viedokli pret ierosinājumu balsot par priekšlikumu pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu, Liepas kungs! Vai vēlaties vēl ko piebilst komisijas vārdā vai sāksim balsošanu?

I.Liepa. Nu tad jāsāk balsošana. Ko tad vairāk.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Deputāte Seile ierosināja par priekšlikuma, tas ir, 62.panta "Valsts meža dienesta darbība un atbildība", pirmo, otro un trešo rindkopu balsot atsevišķi. Ja deputāti tam piekrīt, tad mēs varētu nebalsot. (Starpsauciens: "Jâ!") Vai visi deputāti piekrīt likumprojekta 62.panta pirmajām trim rindkopām, kas jums ir redzamas? Protestu nav. Iebildumu nav. Šīs pirmās trīs rindkopas tiek akceptētas.

Tagad balsosim par pēdējo: "Par vienotas meža apsaimniekošanas un izmantošanas politikas izstrādi ir atbildīgs valsts meža ministrs." Te domas dalās. Izlemsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 23, atturas -14. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, Liepas kungs!

I.Liepa. Ir otrs - atbildīgās komisijas iesniegts - grozījums (tas ir 2.lappusē): papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā. Redakcija te ir dota.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta pārejas noteikuma redakciju? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Šī redakcija ir pieņemta.

I.Liepa. Līdz ar to aicinu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

I.Liepa. Paldies par balsojumu.

Sēdes vadītājs. Liepas kungs, bet mums vēl ir trešais lasījums vajadzīgs, jo dokumentos nav rakstīts, ka likumprojekts ir steidzams. Mēs esam to pieņēmuši otrajā, un ir nepieciešams trešais lasījums. Kāds ir jūsu priekšlikums par trešā lasījuma laiku?

I.Liepa. Lūdzu 2.jūniju.

Sēdes vadītājs. Tātad ir priekšlikums iesniegt līdz 2.jūnijam savus priekšlikumus attiecībā uz likumprojekta trešo lasījumu. Deputāti neiebilst. Paldies. Tas ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2537. Kā jau trešajā lasījumā, izskatām atsevišķus iesniegtos priekšlikumus.

Pirmais priekšlikums ir 5.lappusē pie 28.panta. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums precizēt panta nosaukumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta Juridiskās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu par kodeksa 28.panta nosaukumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Nākamais priekšlikums ir deputāta Jurdža priekšlikums 7. lappusē. Deputāts Jurdžs ierosina papildināt kodeksu ar jaunu pantu - 42.1.pantu, kas noteiktu atbildību administratīvā kārtā par smēķēšanu neatļautās vietās. Komisijas vairākums šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt deputāts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Ir smēķētāji un nesmēķētāji. Mēs esam pieņēmuši likumu par tabakas ražošanas, izplatīšanas un lietošanas ierobežojumu Latvijas Republikā, bet aizmirsām pieņemt labojumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai sodītu šīs personas, kas pūš citam dūmus acīs. Tādēļ radās priekšlikums atzīmēt Administratīvo pārkāpumu kodeksā šo pārkāpumu. Tātad ideja jums ir skaidra, un es varu jūs nomierināt, jo likums par tabakas lietošanu tomēr var tikt viegli ievērots: kā jūs redzat, uzliekot uzrakstu "Smēķēšanas vieta", smēķēt var praktiski visur. Es domāju, ka to pieņemt mēs varam droši. Aicinu balsot "par".

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Neviens nevēlas. Debates beidzam. Vai Bišera kungs ko vēlas piebilst komisijas vārdā?

I.Bišers. Es vēlos piebilst tikai to, ka komisijas vairākums ir nesmēķētāji.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Roberta Jurdža priekšlikumu: 42.1.pants "Smēķēšana neatļautās vietās". Viņa ieteiktā redakcija ir jums redzama. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 6, atturas - 10. Pieņemts. (Zālē aplausi.)

I.Bišers. Tā. Nākamais priekšlikums ir 10. lappusē - precizēt 111. panta trešajā un ceturtajā daļā redakciju, aizstājot vārdus "lidlauka rajonā" ar vārdiem "lidlauka tuvumā", jo vārds "rajons" var radīt iespaidu, ka ir runa par administratīvo rajonu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti komisijas slēdzienam par likumprojekta 111. panta redakciju piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Nākamais priekšlikums ir 12. lappusē. Tas ir priekšlikums par 114.1. panta redakcijas grozīšanu. Juridiskais birojs ierosina vārdus "lidošanu" aizvietot ar vārdiem "gaisa pārvadājumu veikšanu". Komisija neatbalsta šo priekšlikumu, jo uzskata, ka lidojumi ne vienmēr ir saistīti ar pārvadājumiem - ir arī sporta, treniņu, izpriecas lidojumi -, un tāpēc iesaka aizvietot vārdu "lidošanu" vārdiem "lidojumu veikšanu".

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par likumprojekta 114.1. panta redakciju? Deputāti piekrīt. Akceptēts. Paldies.

I.Bišers. Nākamais priekšlikums ir 14. lappusē. Iekšlietu ministrs Turlais ierosina vārdus "vai pierobežas zonā" aizvietot ar vārdiem "robežas šķērsošanas vietās vai pierobežā", kā tas ir likumā par valsts robežu. Komisija to atbalstīja un lūdz arī jūs to atbalstīt. Vienlaicīgi mainās turpmāko likumprojekta pantu numerācija, bet, ja tas tiks pieņemts, es centīšos tālāk to neatkārtot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 126.2. panta pirmajā un otrajā daļā ieteikto vārdu grozīšanu? Deputātiem iebildumu nav. Akceptēts. Paldies.

I.Bišers. Tālāk šajā pašā lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt 126.4.panta sankciju pēc vārdiem "tiesības uz" ar vārdiem "laiku līdz". Lai nebūtu noteikta absolūta sankcija, bet lai būtu iespējami varianti.

Sēdes vadītājs. Deputāti 126.4.panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskās komisijas priekšlikums papildināt 130. pantu ar trešo daļu, kurā ir paredzēta atbildība par norīkojuma došanu tāda transportlīdzekļa lietošanai, kura īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 130. panta trešās daļas redakciju? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Un šeit vēl ir otrs labojums, ko ierosina Juridiskā komisija, - vārdu "departamenta" atvietot ar vārdu "direkcijas". Tas atbilst pašreizējam administratīvajam iekārtojumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums, ko faktiski ir iesniegusi Satiksmes ministrija, bet, tā kā tas nebija attiecīgi noformēts, tas šeit ir ievietots kā Juridiskās komisijas priekšlikums. Mēs ierosinām paaugstināt sodu no 2 latiem līdz 3 latiem. Komisija atbalstīja pēc būtības satiksmes ministra lūgumu.

Sēdes vadītājs. Tas ir dokumenta 16. lappusē?

I.Bišers. Nē, 15. lappusē, apakšā, pie 135. panta.

Sēdes vadītājs. Jā. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret 135. panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikumi par 136. pantu, tie ir 16. lappusē. Pirmkārt, ir ierosināts otrās daļas 1. punktā vārdus "piecu latu apmērā" aizvietot ar vārdiem "lîdz pieciem latiem".

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt?

I.Bišers. Tā... pagaidiet... šeit ir... Komisija šinī gadījumā ir...

Sēdes vadītājs. ... samazinājusi 5 latu apmēru līdz 3 latiem.

I.Bišers. Jā, samazinājusi uz 3 latiem, jo šādu priekšlikumu bija ieteikusi komisijai Satiksmes ministrija. Arī šis labojums nav komisijas ierosinājums, bet ir Satiksmes ministrijas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas akceptētajiem labojumiem - aizstāt 136. panta otrās daļas 1. punktā vārdus "piecu latu apmērā" ar vārdiem "lîdz trim latiem"? Iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Un panta otrās daļas 2. punktā vārdus "desmit latu apmērā" komisija ierosina aizstāt ar vārdiem "lîdz pieciem latiem", jo arī to ierosināja Satiksmes ministrija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī pret šo komisijas slēdzienu iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums šā paša panta trešās daļas 2. punktā vārdus "trīs latu apmērā" aizstāt ar vārdiem "lîdz trim latiem".

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir ceturtais... ā... atvainojiet, tas ir jau nobalsots. Tālāk, 18. lappusē, ir priekšlikums 146. panta nosaukumā un pirmajā daļā izslēgt vārdus "citu" un "citas". Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo Juridiskā biroja priekšlikumu piekrīt?

I.Bišers. Un arī par otro daļu ir redakcionāla rakstura priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti pret 146. panta redakciju neiebilst? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Nākamajā lappusē ir priekšlikums izdarīt 146.1.panta otrās daļas sankcijā nelielu redakcionālu labojumu. To ierosina Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 146.2. panta otrajā daļā vārdu "tâm" ar vārdu "tâdām". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk, 20. lappusē, ir Juridiskā biroja priekšlikums - vārdu "tâm" aizstāt ar vārdu "tâdām". Komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

I.Bišers. Tieši tas pats ir 149.2. panta otrajā daļā. Komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir ierosinājums 155.4. pantā vārdus "esošos izstrādājumus" aizvietot ar vārdiem "esošās preces". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

I.Bišers. Nākamais priekšlikums ir 25. lappusē. Tas ir deputāta Bišera priekšlikums izteikt 166.13. pantu "Reklāmas ierobežojumi" kā "Reklāmas noteikumu pārkāpšana", apvienojot to faktiski ar 204.3. pantu, lai mums nebūtu kodeksā divi panti, kas abi runā par reklāmas noteikumu pārkāpšanu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu un ierosina izteikt pantu jaunā redakcijā, kas jums ir redzama 5. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 166.13. panta "Reklāmas noteikumu pārkāpšana" redakciju iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums - 169.3. pantā aizstāt vārdu "alkohols" attiecīgajā locījumā ar vārdiem "spirts un alkoholiskie dzērieni". Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums izdarīt 173.pantā nelielu redakcionālu precizējumu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums izdarīt 173.2.pantā trīs analoģiskus redakcionālus labojumus, lai panta teksts atbilstu Ministru kabineta noteikumu tekstam, par kura pārkāpšanu šis sods tiek uzlikts. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas akceptētajam priekšlikumam par likumprojekta 173.2. panta nosaukumu un tā redakciju? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 174.3. pants. Deputāta Bišera priekšlikums - aizstāt vārdus "mîtiņu, ielu gājienu un demonstrāciju" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "gâjienu un piketu", lai tas atbilstu mūsu nesen pieņemtajam likumam par sapulcēm, gājieniem un piketiem. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Bišers. Ir priekšlikums otro daļu papildināt aiz vārda "organizators" ar vārdiem "vai vadītājs". Arī tas ir ierosināts, balstoties uz attiecīgo likumu, ko mēs esam pieņēmuši. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums par 175.pantu. Juridiskais birojs ierosina redakcionālu labojumu - nevis "soda ar", bet "piemēro", kā mēs parasti runājam par administratīvo arestu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts. Acumirkli! Kam ir iebildumi? Deputātam Ozoliņam ir iebildumi. Lūdzu!

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs pašreiz esam liecinieki notikumiem, ka vīri zemessargu vai policistu tērpos aptur mašīnas un aplaupa. Beidzamais bija šis notikums ar pasažieru autobusu. Kā tad te būs tālāk? Te ir jāiedziļinās un jāpārdomā, vai mēs varam sodīt ar 200 latiem tos, kas nepakļaujas zemessargam vai policistam, kad viņš aptur, jo mūsu policijas vadība iesaka neapstāties mežā, ja zemessargi aptur. Tā ka šis ir tāds diskutējams labojums, un tāds ir arī šis sods, kāds ir paredzēts pašreiz. Jo tas jau ir kaut kāds absurds, ka mums paziņo Blonska kungs, ka var neapstāties, taču mēs tagad par neapstāšanos uzliksim sodu. Šeit jātiek ir skaidrībā vai ir kaut kā jālabo. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Bišera kungs, lūdzu!

I.Bišers. Es negribētu apsvērt cienījamā deputāta Ozoliņa kunga argumentus, kuros ir arī zināma jēga, taču es esmu spiests aizrādīt, ka mums ir tikai viens priekšlikums - vai aizstāt vārdus "soda ar arestu" ar vārdiem "piemēro arestu". Un nekādi citi priekšlikumi nav iesniegti, tā ka mēs par Ozoliņa kunga izteiktajiem priekšlikumiem vienkārši nevaram nekādus lēmumus pieņemt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta 175.pantā izteiktajām sankcijām jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

I.Bišers. Nākamais priekšlikums ir par 178.pantu, kur Juridiskais birojs ierosina papildināt 178.panta pirmo daļu pēc vārda "naudas" ar vārdu "korespondences", ņemot vērā analoģiskus grozījumus Kriminālkodeksā. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Nākamais priekšlikums ir 30.lappusē par 200.pantu. Juridiskais birojs ir ierosinājis vārdu "valsts" aizvietot ar vārdu "militārā" attiecīgajā locījumā, lai tas atbilstu mūsu pieņemtajam likumam par obligāto militāro dienestu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 200.panta redakcionālajiem labojumiem piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums, kurš ierosina izteikt 201.1.pantu jaunā redakcijā, lai izlabotu visas šīs neatbilstības jaunpieņemtajam likumam par obligāto militāro dienestu. Komisija ir atbalstījusi deputāta Bišera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 201.1.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Nākamie priekšlikumi ir par 201.5.pantu. Vispirms ir deputāta Eniņa priekšlikums - papildināt panta otro daļu pēc vārdiem "uzskaites noteikumu pārkāpumiem" ar vārdiem "kâ arī par reklāmas noteikumu pārkāpumiem". Komisija neatbalstīja deputāta Eniņa priekšlikumu, jo mēs jau tikko kā nobalsojām 166.17.panta labojumus, kur ir noteikta atbildība par reklāmas noteikumu pārkāpumiem, vienalga, lai kur tas arī būtu - radio, televīzijā, presē un citur. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par deputāta Eniņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Eniņa priekšlikumu, kuru komisija nav akceptējusi. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, es lūdzu visus zālē esošos deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Eniņa priekšlikumu 201.5.pantā. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 17, atturas - 27. Nav pieņemts.

I.Bišers. Tālāk komisija ir atbalstījusi likumprojektu nr.447, kas ir iekļauts kā priekšlikums - izteikt 201.5.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta 201.5.panta redakciju? Vēlas runāt deputāts Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es lūgtu balsot šo pantu pa daļām, un man ir pretenzijas pret šā panta otro daļu. Bez tam es gribētu jums atgādināt, par ko šeit ir runa. Runa ir par raidorganizācijas darbības neatbilstību vispārējai programmas koncepcijai. Tātad, ja kāda raidorganizācija ir izstrādājusi koncepciju un pati ir atkāpusies no šīs koncepcijas, viņa tiek sodīta, un to skaitā, kā es saprotu, arī privātie radioraidītāji. Pēc manas uztveres, tas nav savienojams, un par to it kā nevarētu sodīt. Tātad šeit ir divi varianti - vai nu balsot kopumā pret šo pantu, vai arī atliek mans priekšlikums - balsot pa daļām, un tad es aicinātu balsot pret otro daļu šajā pantā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie deputāti! Šajā gadījumā ir jārunā par to, ka, saņemot licenci, raidorganizācija arī iepazīstina ar savu koncepciju. Ar šo koncepciju viņi tad arī vinnē konkursā un saņem šo licenci. Un tādēļ, ja viņi maina šo savu koncepciju, tad tā ir pavisam cita darbības joma un tad patiešām diez vai ir izmantojama konkursa kārtā iegūtā licence, tādēļ par to ir jāsaņem zināms administratīvs sods, jo pārkāpums ir noticis tās darbības nosacījumu ietvaros, par ko šī raidorganizācija ir saņēmusi licenci.

Sēdes vadītājs. Paldies. Antons Seiksts - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo jautājumu ir izdiskutējusi, un es ļoti lūdzu to atbalstīt. Man atliek piekrist Rugātes kundzei. Vienīgais, protams, kas ir nokavēts, ir tas, ka sankcija faktiski ir par zemu, tomēr koncepcijai ir jāpaliek šādā redakcijā. Paldies. Es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk nevēlas. Debates slēdzam. Vispirms izlemsim jautājumu, vai priekšlikumi ir balsojami atsevišķi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret to, vai akceptētie priekšlikumi būtu balsojami atsevišķi. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 30, atturas - 10. Nav pieņemts.

Tā kā deputātiem bija iebildumi pret iesniegto redakciju, ir jānobalso arī komisijas akceptētā redakcija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu.

I.Bišers. Es tikai gribētu komisijas vārdā vēl pateikt pēdējo vārdu, to, ka gan mūsu komisija, gan arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ļoti rūpīgi to visu analizēja. Šeit mums bija vesela rinda priekšlikumu. Mēs tos izanalizējām un izvēlējāmies, pēc mūsu domām, visatbilstošāko priekšlikumu. Šajā gadījumā, ja privātā sabiedrība arī uzņemas kādas saistības, saņemot licenci, tad viņai šīs saistības ir arī jāpilda, bet, ja viņa pārkāpj šīs saistības, tad viņai ir iespējams saņemt sodu. Tāds bija komisijas viedoklis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot komisijas akceptēto 201.5.panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 5. Pieņemts.

I.Bišers. Nākošais priekšlikums ir 34.lappusē par 201.36.pantu. Šeit ir priekšlikums likumprojektā precizēt, kādā veidā patērētājam ir jārealizē preces, kam ir tehniskā pase un informācija. Par šo noteikumu pārkāpšanu ir paredzēts uzlikt sodu par to nepildīšanu - par šī teksta netulkošanu latviešu valodā. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, taču ir nedaudz precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 201.36.panta papildināšanu ar jaunu ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Paldies, ir pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums - izslēgt 204.pantu. Faktiski šis jautājums jau ir izlemts, jo mēs nobalsojām par iepriekšējo pantu, kurā bija apvienoti visi šie reklāmas noteikumu pārkāpumi. Tā ka otrs pants šeit vairs nav nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Deputāti 204.3.panta svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums - 205.panta 1.punktu izteikt šādā redakcijā: "Pašvaldību administratīvās komisijas", nenosaucot nosaukumu, kādas viņas būs. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir likumprojekts, ko ir iesniegusi valdība, - aizvietot vārdus "Spirta monopola pārvalde" ar vārdiem "Akcizēto preču pārvalde". Priekšlikums pēc būtības neizraisa šaubas, bet mēs, kā redzam, otrajā lasījumā neesam pārskaitījuši visas šīs iestādes, taču ir norādīts, ka tās tiks minētas tālāk šajā likumā un ka tur būs attiecīgais pants, kurā būs minēta šī Akcizēto preču pārvalde un arī noteiktas viņas pilnvaras. Tā ka, lai nelauztu šā panta konstrukciju, mēs šinī pantā nepārskaitām visas tās iestādes, jo tad mums apmēram 30 ir jāpārskaita.

Sēdes vadītājs. Deputāti šādam komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums par 210.pantu. Tur ir vesela rinda precizējumu, un komisija ir ierosinājusi pēc Bišera priekšlikuma šo pantu pārveidot, izveidojot to divās daļās. Pirmajā daļā ierosina noteikt vienotu kārtību, tiesības, kādas ir visām pašvaldību administratīvajām komisijām, nediferencējot tās, jo saskaņā ar likumu par pašvaldībām tagad visām pašvaldībām ir vienādas tiesības, un tāpēc nevajadzētu tās diferencēt, jo tā diferenciācija nav būtiska.

Un otrajā daļā pēc būtības ir saglabāta iepriekšējā redakcija, tikai šo pašvaldību nosaukumi ir izsvītroti un ir vienkārši lietots termins "pašvaldību administratīvās komisijas". Juridiskā komisija ir šo priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 210.panta "Administratīvās komisijas" pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums par 213.pantu (tas ir 40.lappusē). Ierosina precizēt - skaitli "166.5." aizstāt ar "166.4." Komisija to ir atbalstījusi, kā arī ir ieteikusi dažus citus precizējumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti šiem Juridiskās komisijas slēdzieniem un redakcionālajiem labojumiem piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Nākamā lappuse ir 41.lappuse. Lūdzu vadīties pēc dokumenta nr.2537A. Pirmajā tekstā bija tehniska kļūda, un tādēļ komisija lūdz šo lappusi nomainīt.

Sēdes vadītājs. Vadāmies pēc dokumenta nr.2537A.

I.Bišers. Jā. Tātad pirmais priekšlikums ir deputāta Jurdža priekšlikums. Komisija to neatbalstīja sakarā ar to, ka komisija noraidīja deputāta Jurdža priekšlikumu par 42.1.panta iekļaušanu kodeksā, bet, tā kā Saeima to ir atbalstījusi, man jānorāda, ka šajā gadījumā komisijai šie iebildumi ir jāatsauc.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikumi. Precizē dažus pantus, kas iepriekš nav izlaboti, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 214.1. pants. Ir deputāta Jurdža priekšlikums par smēķēšanu, un komisija to neatbalstīja, bet šinī gadījumā, pēc tam kad šis pants ir atbalstīts, loģiski būtu to deputāta Jurdža priekšlikumu atbalstīt arī šeit.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Deputāta Bišera priekšlikums ir papildināt, mazliet precizēt šos pantus, jo tur bija pieļautas zināmas kļūdas un ir arī dažas izmaiņas. Komisija to atbalstīja, un es domāju, ka tagad varētu ietilpināt šajā jaunajā redakcijā arī deputāta Jurdža priekšlikumu, kuru mēs esam atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums par to, kas var uzlikt sodus Valsts ieņēmumu dienesta vārdā. Te bija zināmas neprecizitātes. Valsts ieņēmumu dienests izteica iebildumus, ieteica savus labojumus. Mēs to iepriekšējā reizē izlabojām, bet tagad mēs vēl precizējām un saskaņojām ar Valsts ieņēmumu dienestu, un komisija šo deputāta Bišera priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Kura dokumenta kurā lappusē, Bišera kungs?

I.Bišers. Tas ir 43.lappusē, un tur ir trešajā ailē deputāta Bišera priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Bišera priekšlikumu par 215.1. pantu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir valdības priekšlikums - izteikt 215.5. pantu jaunā redakcijā. Iesniegts kā likumprojekts, kurš ir ietilpināts šajā projektā. Komisija ir atbalstījusi. Ir runa par Akcizēto preču pārvaldi. Šis ir tas pants, kurā, kā es teicu, ir ietilpināts šis priekšlikums un ir noteikta Akcizēto preču pārvaldes kompetence.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas slēdzienu. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk, 45.lappusē, ir deputāta Bišera priekšlikums par 216.pantu. Ierosina precizēt pantus un daļas, kas te ir minēti. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir komisijas priekšlikums, kas faktiski balstās uz Satiksmes ministrijas vēstuli, kura pienāca jau pēc visiem tiem termiņiem, tāpēc mēs nevarējām to oficiāli iekļaut. Ierosina precizēt, kuras ir attiecīgās struktūrvienības uzņēmumā "Latvijas dzelzceļš". Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. Tālāk, 46.lappusē, ir deputāta Bišera priekšlikums par 217.pantu. Ierosina precizēt atsevišķu pantu numurus un daļas. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk, 47.lappusē, ir Juridiskā biroja priekšlikums par 220.pantu. Juridiskā biroja priekšlikums ir izteikt visu pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 220.panta "Civilās aviācijas institūcijas" redakciju un pret visām panta daļām iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - izteikt 221.pantu jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk - 49.lappuse, kas sakarā ar tehnisku kļūdu ir nomainīta. Tādēļ lūdzu skatīt dokumentu nr.2537B. Šeit ir priekšlikums papildināt kodeksu ar jaunu pantu - 221.2.pantu "Ceļu satiksmes drošības iestādes". Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Elferta kunga priekšlikumu par 221.2. pantu.

I.Bišers. Un tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums papildināt kodeksu ar jaunu pantu - 221.3.pantu, kurā ir runa par Satiksmes biroja kompetenci. Tas faktiski izriet no mūsu jau nobalsotā likuma par transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk, 50.lappusē ir komisijas priekšlikums par 226.pantu. Ierosina precizēt attiecīgās amatpersonas nosaukumu - vārdus "Muitas departamenta priekšnieks" aizvietot ar vārdiem "Muitas pārvaldes direktors", atbilstoši pašreizējai kārtībai. Tas ir komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas priekšlikumam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tātad par 226.pantu bija vairāki priekšlikumi - saskaņā gan ar Robežsardzes pašreizējo nosaukumu, gan arī ar tās kompetenci. Galu galā komisija nolēma iesniegt priekšlikumu izteikt visu pantu jaunā redakcijā, kas jums ir redzama 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 226.1.panta "Robežsardze" redakcijai, visām tā sadaļām. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 231.pants. Šeit ir deputāta Bišera divi priekšlikumi. Pirmkārt, ierosina precizēt panta pirmajā daļā dažus pantu numurus. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums - izteikt otro daļu jaunā redakcijā, precizējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas amatpersonu pašreizējos nosaukumus. Šis priekšlikums ir saskaņots ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums papildināt deputāta Bišera priekšlikumu. Tas ir balstīts uz Valsts kontroles vēstulē izteiktā lūguma pamata - papildināt ar 236.4.pantu "Valsts kontrole", kurā Valsts kontrolei dotu tiesības uzlikt administratīvos sodus par tās obligāto prasību neizpildīšanu. Atbildība par šādām kontrolējošo institūciju tiesībām uzlikt sodus ir paredzēta sevišķajā daļā. Šeit mēs tikai papildinām šo iestāžu uzskaitījumu arī ar Valsts kontroli.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

I.Bišers. Nākamais priekšlikums ir 55.lappusē. Deputāta Jurdža priekšlikums papildināt 250. pantu ar skaitli "42.1.". Komisija to neatbalstīja, bet es uzskatu, ka šajā gadījumā, saskaņā ar iepriekšējiem balsojumiem, tas ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Tā kā komisija to nav atbalstījusi, mums ir jābalso par šo priekšlikumu. Ir jābalso. Komisija nav atbalstījusi priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 250.panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Vēlreiz lūdzu izteikt savu attieksmi pret 250.panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 5, atturas - 13. Pieņemts. Es no tribīnes aicinu neaģitēt deputātus balsot tā vai citādi.

I.Bišers. Tālāk. Ir priekšlikums par 251.pantu. Tas ir komisijas priekšlikums izteikt panta pirmo daļu jaunā redakcijā, lai ņemtu vērā jauno Robežsardzes nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Nākamais priekšlikums ir 58.lappusē. Par 254.pantu. Juridiskā biroja priekšlikums, faktiski divi priekšlikumi. Pirmais priekšlikums ir izslēgt 254.panta 1.punktā dažus vārdus, kas vairs neatbilst pašreizējam kodeksa saturam. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 254.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums par Robežsardzes amatpersonām. Komisija arī to atbalstīja, bet izteica visu pantu jaunā redakcijā. Un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti jau ir piekrituši visa panta redakcijai.

I.Bišers. Tālāk, 60.lappusē, ir deputāta Bišera priekšlikums par 255.pantu - precizēt atbilstoši pieņemtajam likumam par sapulcēm, gājieniem, piketiem. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Juridiskā biroja priekšlikums par 256.pantu - precizēt nosaukumus atbilstoši pašreizējai administratīvajai uzbūvei. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk, 66.lappusē, ir Juridiskā biroja priekšlikums. Par 287.pantu - precizēt panta daļas. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Nākamais priekšlikums ir 68.pantā - precizēt, aizvietot vārdus "krājbankas iestādē" ar vārdiem "bankas iestādē". Komisija atbalsta. Tas ir komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tas, kolēģi, ir 68.lappusē, nevis pantā.

I.Bišers. 68.lappusē, 299.pantā.

Sēdes vadītājs. Ir priekšlikums aizstāt vārdus 299.panta trešajā daļā. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk, 70.lappusē, ir priekšlikumi par 304.pantu. Šeit ir iekļauts gan likumprojekts, ko mums ir nodevis Ministru kabinets, gan arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi šos priekšlikumus precizēt šos nosaukumus un ir tos iestrādājusi likumprojektā, kā jūs to redzat 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par šiem priekšlikumiem. Pieņemts.

I.Bišers. Līdz ar to likumprojekts trešajā lasījumā pa pantiem ir izskatīts. Komisija lūdz deputātus nobalsot par to kopumā.

Sēdes vadītājs. Godātais Bišera kungs, vēl ir priekšlikums papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu, un tā redakcija ir izklāstīta 74.lappusē.

I.Bišers. Jā, atvainojiet!

Sēdes vadītājs. Pārejas noteikumu teksts ir redzams. Komisija to ir akceptējusi, un arī deputātiem iebildumu nav. Paldies. Arī pārejas noteikumu redakcija ir pieņemta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par likuma "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" pieņemšanu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai". Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Mauliņš. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Mēs izskatām dokumentu nr. 2576. Tas ir likumprojekts "Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai", kas ir sagatavots trešajam lasījumam. Šis īpašums, kā mēs zinām, atrodas Tīnūžu pagastā Ogres rajonā. Kārtības ruļļa 95.panta noteiktajā kārtībā nav iesniegts neviens priekšlikums trešajam lasījumam. Līdz ar to šis likumprojekts ir tieši tādā formā, kādā tika pieņemts otrajā lasījumā. Tāpēc lūdzu Saeimu balsot trešajā un galīgajā lasījumā par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti vēlas runāt par apspriežamo likumprojektu? Runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu.Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 5. Likums ir pieņemts.

J.Mauliņš. Paldies par balsojumu.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar mūsu balsojumu, godātie kolēģi, nākamo izskatām darba kārtības 52. jautājumu. Tas ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodarbinātību"". Trešais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāts Oļegs Deņisovs. Lūdzu!

O.Deņisovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.2715. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodarbinātību"", trešais lasījums. Komisijā ir saņemts priekšlikums no Saeimas Juridiskā biroja, un komisijas lēmums bija atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu izteikt pārejas noteikumus jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

O.Deņisovs. Vairāk priekšlikumu nebija, tādēļ es lūdzu deputātus atbalstīt trešajā lasījumā šo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodarbinātību"".

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodarbinātību"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Grozījumi likumā "Par veterinārmedicīnu"", otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Guntars Grīnblats. Lūdzu!

G.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Dokuments nr.2710 ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par veterinārmedicīnu"", kas sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā. Uz otro lasījumu ir iesniegti papildinājumi un priekšlikumi. Deputāta Grīga priekšlikums ir izteikt 17.pantu šādā redakcijā: "Veterinārā valsts pārvalde ir Zemkopības ministrijas pakļautībā. Savā profesionālajā darbībā tā ir neatkarīga un atbild Latvijas Republikas likumu priekšā." Komisija daļēji atbalstīja Grīga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Grīga kungs laikam vēlējās runāt, bet, tā kā mums līdz pārtraukumam ir palikušas 8 minūtes, var būt, ka mēs varētu šobrīd apstāties un turpināt rīt. Vai deputātiem nav iebildumu? Šķiet, ka mēs varam būt gandarīti par šodien paveikto. Tātad paldies, Grīnblata kungs, mēs turpināsim rīt no rīta. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Imants Daudišs, Roberts Dilba, Juris Dobelis, Kārlis Jūlijs Druva, Juris Kaksītis, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Juris Sinka, Andris Tomašūns, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vienu minūti uzmanību! Mums ir dažas minūtes līdz pulksten 19.00. Vai mēs nevarētu šodien izlemt jautājumu par pavasara sesijas slēgšanas datumu un par rudens sesijas sākšanas datumu? Iebildumu nav. Paldies.

Sēde nav slēgta, Čerāna kungs! Tas, ka jūs reģistrējāties, vēl neko nenozīmē. Vai godātie kolēģi deputāti vēlas izskatīt šo jautājumu tagad? Paldies.

Starpfrakciju padome un Prezidijs šonedēļ nolēma pavasara sesiju slēgt 19.jūnijā un rudens sesiju atklāt 2.septembrī. Šāds lēmums ir sakarā ar to, ka šajā laikā šeit sāksies remonta darbi un tehniskajam personālam ir vajadzīgs pietiekami ilgs laiks, lai sēdvietas un galvenokārt visu aparatūru, kas saistīta ar balsošanu, pārceltu uz Sarkano zāli. Tādēļ ir šāds priekšlikums. Bez tam, kolēģi, Saeimas Kanceleja jau ir vienojusies ar Kongresu namu, ka tad, ja Valsts prezidents, Ministru prezidents, deputāti vai citi, kam uz to ir tiesības, sasauks ārkārtas sēdi, mēs to jūlijā un augustā varētu noturēt Kongresu namā, par to deputātiem savlaicīgi paziņojot. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu lēmumu? Paldies. Esam vienojušies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute