Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada 27.februāra kārtējo sēdi.

Turpinām izskatīt jautājumu par pilsonības piešķiršanu Viktoram Bugajam.

Debatēs pieteicies Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Labrīt, godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Tautas kustība "Latvijai" neatbalsta pilsonības piešķiršanu Viktoram Bugajam par īpašiem nopelniem Latvijas labā, jo nav jau šo īpašo nopelnu. Tāpēc es aicinu balsot pret. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Labrīt, cienījamais Prezidij, kolēģi! Jā, tiešām nav īpašu nopelnu, nav arī formulējuma, kas ir īpaši nopelni. Un būtībā mums būtu jāsarunā, jāvienojas varbūt mutiski, ka pagaidām neiesniegs šādus priekšlikumus par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Domāju, ka visiem, kas reāli domā, būtu jāpiekrīt šim priekšlikumam, jo Latvijas neatkarībai rit jau septītais gads, kad tika šauts, dūmi sen jau izkūpējuši, nevienu varoni mēs tagad vairs nevaram tā īsti redzēt, bet tie, kas bijuši, jau ir saņēmuši šo pilsonību, kuriem nebija šīs pilsonības. Un tagad, es domāju, ir iestājies periods, kad neko īpašu jau nevar vairs nopelnīt. Var nopelnīt tikai sodu. Un to mēs redzam jau arī diskusijās. Tā ka nav kritēriju, nav arī normālas argumentācijas.

Par ko diskutē deputāti? Deputāti, nezinot kritērijus, diskusiju vērš uz intīmām lietām - kam ir ģimenes problēmas vai bijusi tāda vai citāda veida palīdzība. Un var sanākt arī muļķīgas lietas, ja tagad paskatās stenogrammu. Tur Dozorceva kungs ir pateicis, ka Vidiņš ir nodarbojies ar Komunistiskās partijas ideoloģijas izplatīšanu un ar alkoholisma ārstēšanu. Sanāk, ka Bugajs ir bijis tas, kurš cīnījies par Latvijas neatkarību. Pilnīgi apgriež ar kājām gaisā! Kā jau es teicu, tā ir varbūt intīma lieta. Es domāju, ka Saeimā neviens taču nav žūpojis kopā ar mūsu kolēģiem tā, ka vajadzētu abiem diviem ārstēties. Tikai katrs var atbildēt par saviem vārdiem.

Pēs savas pieredzes varu sacīt, ka es 1987.gadā aizgāju strādāt uz Rēzeknes slimnīcu, bet nekā tamlīdzīga, strādājot kopā kolektīvā, nebija. Es no Vidiņa kunga puses tikai redzēju cīņu par Latvijas neatkarību. Un arī Kaksīša kungs mūs informēja, ka viņam ir materiāli, kas tiesā bija iesniegti, un tādējādi tika ierosināta krimināllieta un administratīvais process par Vidiņa revolucionārajām darbībām. Tātad tā visa ir runa emociju līmenī. Un uz tukšu emociju pamata mēs nevaram dalīt pa labi un pa kreisi šo pilsonību arī tiem, kuri varbūt to ir pelnījuši. Tātad vajadzētu vienoties, ka šādus priekšlikumus vairs nepieņem. Un nākošreiz, ja mēs runājam par konkrētu personu - Bugaja kungu...

Par Bugaja kungu gan ir ļoti daudz informācijas, kas taisni ir negatīva, kas liek domāt nevis par apbalvošanu vai par laba darīšanu cilvēkiem, bet taisni otrādi. Ja runā par to, ka viņš ir aizstāvējis Latvijas neatkarību, tad te ir 1991.gada 13.februāra dokuments nr.18/23. Bija pagājis gandrīz gads, kad tika pieņemta Latvijas neatkarības deklarācija. Ko raksta Bugaja kungs? Viņš griežas gan pie Latvijas Republikas Prokuratūras, gan arī pie Latvijas PSR Prokuratūras, gan pie Padomju Savienības Prokuratūras, un lūdz... viņš nav parādījis viedokli, ka viņš pakļaujas Latvijas Republikas likumiem un Augstākajai padomei. Nē, viņš saka: sūtiet man ziņu, kuram klausīt! Viņš nav apmierināts, ka viņš nevar saprast. Viņš nevar saprast, par ko un kur jāstrādā. Vai tās ir bijušas cilvēciskas bailes - to mēs nezinām, jo tā ir intīma lieta, vai varbūt kaut kas cits. Tāpat arī pārejas periodā Bugaja kungs nav parādījis, ka viņš sevišķi cīnītos, lai viss notiktu godīgā ceļā. Ir arī Valsts kontroles rezultāti, ar kuriem katrs var iepazīties, un tur secinājumos ir trīs punkti, kuri apšauba godīgumu, - kaut vai valsts budžeta līdzekļu 19 000 nelikumīga pārskaitīšana automašīnu iegādei. Bez tam Valsts kontrolei netika sniegta arī informācija par amatiem un par personām, kas saņem speciālas dienesta piemaksas, ceļa naudas. Un secinājums ir tāds, ka arī te iespējama līdzekļu nelietderīga izlietošana.

Tātad šis gadījums ir tāds, ka es aicinu visus balsot "pret" un neturpināt ilgas diskusijas, jo Saeimai ir nopietnāki darbi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vladilens Dozorcevs - pie frakcijām nepiederošs deputāts, otro reizi.

V.Dozorcevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Čerāna kungs, vai tas ir nopietni - iznākt tribīnē un pateikt, ka vispār nav nekādu nopelnu un tā tālāk un ka nav ko balsot? Jūs esat zinātnieks, un jums ir jāoperē ar kaut kādiem materiāliem. Es nezinu, ko jūs darījāt tolaik un kur jūs bijāt. Ja jums ir kādi materiāli, tad dodiet viņus! Bet tā - iznākt un pateikt... tas ir ļoti pavirši, es uzskatu.

Par nopelniem. Pirmais. Es runāju pagājušajā reizē un runāja arī Čevera kungs. Ja tas nebija pārliecinoši, es varu vēl izlasīt kaut ko no Godmaņa vēstules, kuru viņš atsūtīja deputātiem šodien.

"Pirmais. 1991.gada janvārī Bugajs personīgi vadīja Rīgas pilsētas milicijas darbiniekus, apsargājot Ministru padomi, tās darbiniekus no provokācijām, arī Interfrontes organizētajā naidīgajā demonstrācijā pie Ministru padomes ēkas.

Otrais. Bugajs aktīvi veica pretdarbību OMON darbībai 1991.gada janvārī, kad tika ieņemta Iekšlietu ministrijas ēka, personīgi organizēja tās atbrīvošanu, kad divreiz kā ķīlnieki tika saņemti bijušie... arī iekšlietu ministra vietnieka Indrikova atbrīvošanu.

Trešais. Bugajs darīja visu iespējamo, lai nepieļautu milicijas pāriešanu Interfrontes un OMON pusē. 1991.gada 29.janvārī, kad notika toreizējās valdības tikšanās ar Rīgas milicijas darbiniekiem Universitātes aulā, Bugajs publiski nosodīja OMON noziedzīgo rīcību, kas prasīja cilvēku dzīvības.

Ceturtais. Bugajs publiski nosodīja OMON noziedzīgo rīcību 1991.gada augustā. Es komandēju Bugaju izbraukt uz aplenkto OMON bāzi, lai veiktu pārrunas par atkārtotu provokāciju nepieļaušanu un par OMON izbraukšanu no Latvijas."

To raksta Godmanis, kas toreiz ļoti labi pārzināja operatīvo situāciju mūsu valstī. Tas būtu par nopelniem.

Par Bugaja piedalīšanos tā saucamajās represijās. Lai radītu šo iespaidu, Vidiņa kungs izmantoja šo spekulatīvo formulu "Bugaja cilvēki". Ko nozīmē "Bugaja cilvēki"? Tie ir kadri, kas bija tajā laikā formā. Ja mani Rēzeknē piešmauks kaut kāds, teiksim, pārdevējs, vai es tūlīt kliegšu: "Tas ir Vidiņa cilvēks"? Tas taču nav arguments! Bugajs nodarbojās ar operatīvo darbību - ar zagļiem, bandītiem, OBHSS, bet sabiedrisko kārtību regulēja Gončarenko. Vidiņa kungs, zvaniet viņam uz Piedņestras republiku! Viņš jums pastāstīs, kas tur bija.

Tālāk. Rīcības cena. Nu labi, Tabūns bija šeit tribīnē un neko konkrēti nepateica. Viņš vispār pēdējā laikā neko konkrētu nevar pateikt, tāpēc ka viņš tajā laikā bija aizņemts ar kaut ko citu. Bet Vidiņš - viņš kaut ko darīja, un tas ir skaidrs. Vidiņa kungs, jums ir ko pateikt, tomēr nevajag arī rediģēt vēsturi, minot šo vienīgo incidentu pie Prokuratūras ēkas, kur jūs tiešām piedalījāties, viņu pieminot vai runājot par kaut kādu citu cilvēku darbību. Es nevaru saprast, vai tas ir godīgi. Kāds tam sakars bija ar Bugaju? Jūs tikāt aizturēts ar citu cilvēku rīcību un palīdzību. Es varu nosaukt šos cilvēkus, jo visi materiāli ir. Bugajs tur pat negulēja.

Pēdējā laikā mēs visi esam tādi varoņi... Savulaik mēs bijām pavisam citi cilvēki. Tagad visi esam varoņi. Labi, mēs varam "zîmēties" tā, kā mēs gribam no šīs tribīnes, bet pienācis laiks pateikt paldies cilvēkam, no kura konkrēti bija atkarīgs tas, vai būs asinsizliešana vai nebūs.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, otro reizi.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nāku tribīnē vēlreiz, jo šajās dienās pēc iepriekšējās sēdes es esmu ticies ar daudziem cilvēkiem. Pie manis ir nākuši... arī vēl šorīt cilvēki, kuriem ir bijusi dažāda veida saskarsme ar Bugaja kungu. Un viņi lūdza atgādināt jums, cienījamie deputāti, to, ka tas būtu kauns, ja mēs šodien piešķirtu pilsonību par īpašiem nopelniem šim cilvēkam. Un, lūk, ko man nelielā vēstulītē raksta... es nenosaukšu uzvārdus... tieši paši bijušie milicijas darbinieki, kas arī šodien policijā strādā. Es nolasīšu vienu rindkopu: "1990.gadā Latvijas Komunistiskās partijas Politiskās izglītības namā Rīgas miliču saieta organizators ar saukli: "Nepakļauties Latvijas jaunajai valdībai un likumiem!" Latviešu policistu nīcinātājs darīja visu, lai nepielaistu latviešus augstākās dienesta vietās, lai sanāksmes notiktu tikai krievu valodā un tā tālāk." Es nelasīšu tālāk. Tātad šajā Politiskās izglītības namā toreiz, kā man pastāstīja viens no cilvēkiem, bija sapulcināti 3000 milicijas darbinieku, un pamatdoma bija - nepakļauties šeit Latvijas valdībai un likumiem, bet klausīt tikai Maskavu.

Te jau tika citēts dokuments, kas aizsūtīts ar Bugaja kunga parakstu uz PSRS Prokuratūru un citām instancēm. Taču šodien pie manis atnāca bijušais Tautas kontroles kontrolieris Bāra kungs un lūdza darīt zināmu arī jums to, kas noticis vēl pavisam nesen - 1995. gadā. Un viņš raksta: "Pçc Bugaja pavēles viņam pakļautais izmeklētājs Kuļikovs... pret šo cilvēku tika ierosināta krimināllieta pēc tam, kad 1995. gada Ziemassvētkos Juglas iecirkņa policisti piekāva mani un manu sievu. Es sievu mēģināju aizstāvēt, mani arestēja, un, lai šo Bugaja noziegumu - manas sievas piekaušanu - noslēptu, pret mani ierosināja šo krimināllietu. Šeit man ir materiāls, ka šī lieta ir izbeigta. Bet skaidrs, ka tā ir bijusi ierosināta. Lūk, tikai daži fakti, bet droši vien šādu faktu, ja tos meklētu un skatītos... Cilvēki jau nāk un droši vien vēl nāks, it īpaši tad, ja mēs piešķirsim pilsonību par īpašiem nopelniem šim cilvēkam. Es lūdzu: "Nedarīsim kaunu savai valstij un neapkaunosim to, piešķirot cilvēkiem, konkrētajā gadījumā - Bugaja kungam, pilsonību par īpašiem nopelniem!" Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man izsauc dziļas pārdomas un arī sirdssāpes sižets, kuru pēdējā laikā ir rādījusi televīzija, kur tika atspoguļoti notikumi Dienvidslāvijā - Belgradā, Bulgārijā - Sofijā, kad policisti izklīdināja demonstrācijas, to skaitā arī Albānijā. Un tad es uzdevu sev jautājumu: kas tad ir devis šīs pavēles? Un kas pēc pāris gadiem tiks saukts pie atbildības? Un, velkot paralēles ar to, kas notiek pašreiz Latvijā, es varu pateikt viennozīmīgi, ka arī tur būs tādi paši procesi, kādi notiek pašreiz šeit, - tie, kuri devuši šīs pavēles, tie politiķi, sēdēs viņu parlamentos, ieņems posteņus valdībās, bet pie atbildības sauks "pârmijniekus", tos cilvēkus, kuri ir pildījuši likuma prasības. Tas ir viens.

Otrs. Atgriežoties personīgi pie Bugaja kunga, mums veidojas dīvaina situācija, ka četri iekšlietu ministri, kuri ir vadījuši šo Iekšlietu ministriju, sākot no Atmodas un beidzot ar šodienu, iestājas par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Bugaja kungam. Lai cik tas dīvaini arī būtu, par to iestājas Iekšlietu ministrijas vadība, sākot no valsts sekretāra un beidzot ar Policijas departamentu un ar cietuma administrāciju un tā tālāk. Tātad mēs izsakām neuzticību arī šiem cilvēkiem.

Lai nebūtu tā, ka es runāju tikai tukšu, man ir tas gods iepazīstināt jūs arī ar Atmodas laika iekšlietu ministra vēstuli, kura ir adresēta visiem jums.

"Vçršos pie augsti godātās Saeimas ar lūgumu ņemt vērā manu viedokli jautājumā par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Viktoram Bugajam.

Viktoru Bugaju pazīstu vairāk nekā 30 gadu. Zinu viņu kā teicamu Iekšlietu ministrijas darbinieku. Laika periodā no 1986. līdz 1991. gadam, lielā mērā pateicoties viņa prasmīgajai milicijas vadībai sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, izdevās izvairīties no karastāvokļa izsludināšanas Rīgas pilsētā, ko mēģināja panākt militārpersonas un Interfrontes darbinieki. 1990. gada jūnijā Viktors Bugajs parūpējās par to, lai visi Rīgas milicijas darbinieki izstātos no Komunistiskās partijas, viņš atbalstīja Latvijas neatkarības deklarācijas pasludināšanu un 1990. gada 15. maijā nodrošināja Augstākās padomes ēkas aizsardzību. No 1991. gada janvāra līdz augustam, neņemot vērā to, ka reāli tiek apdraudēta dzīvība, viņš veica pretdarbību OMON prettiesiskajai rīcībai. Iekšlietu ministrija nav saņēmusi nevienu sūdzību vai iesniegumu par Viktora Bugaja prettiesiskām darbībām sabiedriskās kārtības nodrošināšanā.

Latvijas Republikas pilsonības piešķiršana Viktoram Bugajam uzskatāma par visas Iekšlietu ministrijas sistēmas darbības novērtējumu Latvijas Republikas interešu aizstāvībā.

Ar cieņu - Aloizs Vaznis."

Kā jau mēs dzirdējām, pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem atbalsta arī toreizējais premjerministrs. Un tad man ir jautājums: kurš tad labāk pārzina situāciju, runājot par šo te amatpersonu? Man ļoti nepatīk, ka no šīs tribīnes izskan baumas, apgalvojumi, kuriem "apakšā" nav neviena pierādījuma. (No zāles deputāts O.Grīgs: "Âdamson, beidz liet čugunu...") ...Un arī jūs, Grīga kungs, varat izmantot šo tribīni un uzstāties, izteikt savu viedokli, bet jums savs viedoklis ir jāpauž ne tikai kuluāros, bet jāpauž arī no šīs tribīnes, un, ja jūsu rīcībā ir konkrēti dokumenti un pierādījumi, tad viņi jau sen bija jāiesniedz prokuratūrā, nevis jārīko tukšas diskusijas un jāapelē pie cilvēku godaprāta.

Es tomēr aicinātu cienījamos deputātus mierīgi pārdomāt, atsacīties no savām emocijām un izsvērt visus "par". Es personīgi balsošu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Viktoram Bugajam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - otro reizi.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es mēģināšu koncentrētā veidā vēl vienu reizi atgādināt tās lietas, kas laikam jau bieži izskanējušas no šīs Saeimas tribīnes.

Strādājot Rīgas pilsētas policijā vadošos amatos, kad republikā bija sevišķi sarežģīta situācija, Viktors Bugajs deva nozīmīgu ieguldījumu, organizējot un personīgi piedaloties Saeimas nama aizstāvēšanā 1990. gada 15. maijā. Es gribētu pateikt, ka Tallinā šis Augstais nams tika ieņemts. Nepieļāva milicijas darbinieku masveida pāriešanu OMON pusē.

Laikā, kad pastāvēja Latvijas Republikas Prokuratūra un LPSR Prokuratūra, viņš ieņēma stingru pozīciju, izpildot Latvijas Republikas likumus. LPSR prokurors Daukšis Viktoram Bugajam izteica oficiālu brīdinājumu par likumu pārkāpšanas nepieļaujamību, tika ierosināta krimināllieta par atteikumu pieņemt aizturēto Čirjatjevu. Es gribētu atgādināt, ka Čirjatjeva kungs pretendē uz pilsonības saņemšanu par īpašiem nopelniem. Bija pieņemts lēmums piespiedu kārtā Viktoru Bugaju atvest uz LPSR Prokuratūru. Valsts drošības komitejā tiek ieviesta operatīvā uzskaites lieta pret Viktoru Bugaju.

1991. gada janvāris - augusts. OMON darbības aktivitātes pazemināšana un lokalizācija, kurā personīgi piedalās Viktors Bugajs. 1990. gada 20.-21. janvārī - Iekšlietu ministrijas ēkas un par ķīlnieku paņemtā iekšlietu ministra vietnieka Indrikova atbrīvošana. 19. augustā pulksten astoņos trīsdesmit - kad daudzi skatījās televīziju un nezināja, uz kuru pusi skriet, - izdod pavēli nr. 60, organizē Rīgas milicijas darbu, paņemot uz sevi visu atbildību par tiesiskās kārtības nodrošinājumu, atsakoties no sadarbības ar Krievijas armijas vadību. 21. augustā pēc jautājuma saskaņošanas ar Godmaņa kungu un pēc personīgās iniciatīvas OMON bāzē veic sarunas ar tā vadību - ar mērķi nepieļaut no viņu puses jebkura veida provokācijas. Šo uzskaitījumu varētu turpināt un turpināt. Jā, loģiski - vieglāk uzkāpt tribīnē un runāt par intīmām lietām. Cik es zinu, ir noteiktas intīmās lietas daudziem deputātiem, kā arī vīriešiem un sievietēm, bet, ja runā par manām intīmām lietām, piesaucot manus bērnus un ģimeni, es to uzskatu par personīgu apvainojumu un ņirgāšanos par deputātu.

Otrs moments. Es tomēr gribētu visus aicināt... Es piekrītu Dozorceva kungam par varonības izpausmēm. Es gribētu atgādināt ļoti lielus varonības piemērus daudziem ordeņa kavalieriem, kas šodien lepni staigā, bet kas pārdzīvojuši... nezināja, kur skriet, kad izskanēja viedoklis, ka Latvijas un Krievijas robežā krievi rok ierakumus un gaidāms uzbrukums Latvijai. Panika bija sacelta ļoti liela (tas ir, pēc augusta notikumiem), tā kā jebkuram normāli domājošam ir skaidrs - ja rok ierakumus, tas nozīmē, ka aizsargājas.

Es atceros Nacionālās drošības padomes sēdes, kad nezināja lieli, augsti vīri, ko darīt, cikos veikt sanāksmes, kad pateica, ka Pleskavas divīzija tiek sacelta kājās, lai aizstāvētu krievvalodīgo intereses. Arī tās sejas un acis atceros, un es domāju, ka ļoti daudzi atceras šīs acis.

Un taisnība ir Jānim Ādamsonam. Bijušie iekšlietu ministri ir ļoti dažādi. Viņi bieži kāpj šajā tribīnē, viņi aizstāv dažādas partijas, bet šinī jautājumā viņi ir vienoti.

Paldies par uzmanību. Es aicinu atbalstīt pilsonības piešķiršanu Viktoram Bugajam.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - otro reizi.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Vispirms - par šo dokumentu nr. 1949. Šeit ir vienā lapaspusē rakstīts: "Rekomendācija Pilsonības likuma izpildes komisijai. Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam: ..." Seko vārds Ziedonis Čevers. Par sevišķiem nopelniem piešķirt Ziedonim Čeveram... pilsonību... Par kādiem nopelniem Čevera kungam jāpiešķir pilsonība? Es domāju, ka dokuments nav pareizi sastādīts, tepat nākamajā lappusē Dozorceva kungs ir precīzi noformējis šo dokumentu.

Cienījamie kolēģi, es domāju, ka pēdējais laiks ir pienācis mums, visiem deputātiem, savās frakcijās, savās komisijās izspriest, izanalizēt un tiešām vienoties par kaut kādiem visaugstākajiem morāles kritērijiem, par kādiem īpašiem nopelniem būtu jāpiešķir citu tautību pilsoņiem Latvijas pilsonība... Es domāju, ka pēdējais laiks ir pienācis izstrādāt kritērijus.

Kas attiecas uz Viktoru Bugaju... biedru Viktoru Bugaju... Šeit Ādamsona kungs apšaubīja faktus... Ziniet, man liekas, ka televīzijas studijā vēl tagad ir tie uzņemtie materiāli, kas neļaus melot, ka nav nekādu dokumentu... baumas, rakstīts vai runāts... Tur ir dokumenti. Un man arī ir videomateriāli. Tā ka šeit no ekrāna mēs varētu lieliski paskatīties šos materiālus, kas neļauj melot par šā biedra izrīcību 1987. gadā, 1989. un turpmākajos visos tajos notikumos, kuros iznāca gandrīz vai sadursmes ar citādi domājošajiem Latvijā.

Vēl vakar Čevera kungs pienāca pie manis un teica, ka Bugajam esot ļoti daudz informācijas, kas attiecas uz nacionāļiem, un, ja viņš to "likšot vaļā", tad, ziniet, būšot bēdīgas sekas. Un es atbildēju Čevera kungam tā: "Jo ātrāk sāksiet, jo ātrāk beigsim. Reiz ir jābeidz tā lieta, un nevajag šeit draudēt ar informāciju, kas ir Bugaja rīcībā vai jūsu rīcībā, Čevera kungs. Tad lieciet tos galdā, tik tiešām, un nav ko šeit baidīt nacionāļus!"

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai".

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamo sēdes vadītāj, Prezidij, kolēģi! Tautas kustības "Latvijai", Zīgerista partijas, frakcijas nostāja visos gadījumos, kad šeit Saeimā ir skatīti jautājumi par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem, ir bijusi vienāda: mēs nepiedalījāmies, neatbalstījām nevienu no kandidatūrām, vienalga, vai to ir izvirzījuši deputāti no partijas "Saimnieks", LNNK vai kādas citas partijas. Mūsu nostāja pamatojas uz to, ka mēs uzskatām, ka likumā nav pietiekami... nav vispār īstenībā atšifrēts, kas tad ir šie īpašie nopelni. Nav šo konkrēto kritēriju, pēc kuriem varētu spriest un vērtēt neatkarīgi no tā, kurš būtu iniciators, izvirzot to vai citu cilvēku pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem. Nav šā uzskaitījuma likumā, nevienā vietā nav uzskaitīts, kas ir šie īpašie nopelni. Un tāpēc mums sākās šie kuriozi, ka vienā gadījumā īpašs nopelns ir kādas bankas vadīšana, citā gadījumā īpaši nopelni ir kādas lielas firmas prezidentam, vēl kādā citā gadījumā - vienkāršam sportistam (jautājums tikai, kādā izlasē viņš ir vai kādā sporta veidā viņš darbojas). Un tā tālāk. Es domāju, ka tā mēs izturamies ļoti voluntāri, ļoti pavirši ne tikai pret tiem cilvēkiem, kuru kandidatūras mēs šeit izskatām, bet, es domāju, vēl lielāku paviršību un necieņu izrādām pret tiem daudzajiem tūkstošiem cilvēku, kuriem varbūt tiešām ir šie īpašie nopelni, bet kurus nepamanām, nepelnīti nepamanām, un līdz ar to arī viņi paliek ārpus kārtas, tikai tāpēc, ka neieņem, lūk, kādus konkrētus, augstus amatus un nav bijuši saistīti ar... nav sponsorējuši kādu politisko partiju un tā tālāk.

Šajā konkrētajā gadījumā, ko mēs šodien apspriežam, par Bugaja kandidatūru, frakcijas viedoklis ir šāds: tā kā ir saņemtas ļoti daudzu cilvēku sūdzības par to, ka viņš savulaik, Atmodas periodā, piedalījies demonstrāciju izklīdināšanā, vērsies pret... viņa vadībā mūsu iekšlietu sistēmas darbinieki vērsušies arī pret demonstrantiem - pret demonstrantiem, kas prasīja Latvijas neatkarības atjaunošanu, Latvijas brīvības atjaunošanu... Es saprotu to, ka tas bija tāds periods, ka bija cilvēki, kas deva šīs pavēles, bet arī mēs kā kristīga partija gribētu dzirdēt no paša Bugaja, lai viņš pats arī pateiktu: jā, es toreiz biju Iekšlietu ministrijas dienestā, man bija jāpilda pavēles, šīs pavēles man deva tas un tas. Lai mēs redzētu šo "íēdi", kas ir tie, kas viņam lika šīs pavēles pildīt. Vai tas ir bijis iekšlietu ministrs vai norādījumi nāca no partijas vadības. Kas bija tie, kas deva šos norādījumus? Vai norādījumi nāca no Drošības komitejas un viņš nožēlo šo rīcību, ka viņš ir bijis spiests toreiz to darīt. Mums nav pieņemama vienkārša klusēšana, izlikšanās, ka nekas tāds nav bijis, vai arī tas, ka vienkārši pasaka: ak, kas nu tas, tas nu tikai tāds sīkums, nu kas tad tur, piekāva kādu demonstrantu, tāda jau, ziniet, dzīves ikdiena, tas nekas traks nav. Nē, tāda pozīcija nevar būt pieņemama. Mums, kristiešiem, var būt pieņemama tāda pozīcija - nožēlo, ko tu esi darījis, paskaidro, kāpēc tas tā bija. Un mūsu, kristiešu, pienākums ir piedot. Bet, ja cilvēks nenožēlo to, ko ir darījis, nenožēlo tos sliktos darbus, kas viņam ir bijuši varbūt pret savu gribu, pieņemsim, - ja to nenožēlo, tad kur ir garantija, ka, pienākot kādiem citiem likteņpavērsieniem, atkal neatkārtosies citi ļauni, melni darbi? Mēs gaidām šo nožēlu, un tikai tad varam dot piedošanu un varam runāt par saskaņu.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons. Otro reizi.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man ļoti gribētos jūs visus aicināt - un es tik tiešām aicinu - būt korektiem savās attiecībās, arī tad, kad uzstājaties no šīs tribīnes. Ir ļoti vienkārši uzkāpt tribīnē un sākt runāt visu kaut ko un par visu kaut ko: ir pelnījis, nav pelnījis... Tas, ka Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja šo jautājumu, bija zināms visiem parlamenta deputātiem. Šīs sēdes nav slēgtas nevienam deputātam. Arī Viktors Bugajs tika ataicināts uz šīs komisijas sēdi un atbildēja uz visiem uzdotajiem jautājumiem, tad nevienam praktiski nebija nekādu jautājumu, nedz domstarpību par to, vai viņš ir pelnījis vai nav pelnījis pilsonības piešķiršanu. Kad bija balsojums, bija desmit pret divi, tātad desmit no Pilsonības likuma izpildes komisijas deputātiem nobalsoja par to, ka ir nepieciešams piešķirt viņam pilsonību par īpašiem nopelniem. Bet cienījamie kolēģi nemaz negribēja, cik es sapratu, uzdot šos jautājumus un - pats galvenais - negribēja dzirdēt arī atbildes. Un tieši tāpēc ir visas šīs diskusijas no šīs tribīnes. Runājot par īpašiem nopelniem, es gribētu atgādināt, ka, ja, nedod Dievs, toreiz būtu situācija mainījusies, tad pirmie, kuri tiktu arestēti... un gribētu arī atgādināt tiem, kuri ir aizmirsuši, ka VDK ietvaros pret Bugaju tika ierosināta operatīvā lieta 1989.gadā un viņu apvainoja dzimtenes nodevībā. Tika ierosināta Latvijas PSR Prokuratūrā krimināllieta, kurā viņu apvainoja dzimtenes nodevībā, bet viņš tam visam izgāja cauri, un viņš pieņēma Latvijas neatkarību - atšķirībā, es atvainojos, no dažiem, kuri sēž šajā zālē. Un viņš aktīvi cīnījās un panāca, ka nenotika asinsizliešana šajā pilsētā, Rīgā, un es tik tiešām uzskatu, ka tie ir īpaši nopelni. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš".

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie klātesošie! Faktiski es nebūtu šodien nācis tribīnē un nebūtu runājis, bet, tā kā Ziedonis Čevers uzstājās visas Latvijas pēcatmodas laika iekšlietu ministru vārdā un paziņoja, ka visi viņu atbalsta, es šeit nāku priekšā un pasaku, ka es neatbalstu pilsonības piešķiršanu Bugaja kungam. Un es to motivēju ar diviem apstākļiem. Mēs esam aizmirsuši to vēsturi, to, kas ir tikai pirms dažiem gadiem bijis. Un, ja mēs lasām visas tās grāmatas, kuras šodien atsedz padomju sistēmas noziedzīgo darbību, un arī uz Latviju attiecinām šīs sistēmas noziedzīgo darbību, tad mēs ļoti labi zinām, ka šajā "teātrī" tika sadalītas lomas un vienu no šīm lomām spēlēja arī Bugajs. Un es varu teikt vēl to, ka vienīgās durvis, pa kurām Bugajs neiegāja, atsperot tās ar kāju, bija tās durvis, kuras viņš vēra tanī laikā, kad Ziedonis Čevers bija Rīgas pilsētas personāldaļas vadītājs. Tās bija vienīgās durvis, pa kurām viņš neiegāja, tās atspēris ar kāju. Un tāpēc nav brīnums, ka šis cilvēks nāk un aicina... Divi iekšlietu ministri tajā laikā vispār neuzturējās Latvijā, un viņiem vispār nebūtu tiesības par šo laiku šeit kaut ko runāt un kaut ko aicināt... Bet, ja es runāju par to laiku, kad es biju iekšlietu ministrs un Bugajs izpildīja savus tiešos dienesta pienākumus, tad es varu teikt, ka šajā laikā neredzēju nedz efektivitāti, nedz vēlēšanos veikt kaut kādus pasākumus, lai efektivizētu policijas darbību, bija tikai sēdēšana šajā amatā un aizdomas par viņa atbilstību šim amatam. Es šeit nāku jūsu priekšā to pateikt, un es nebalsošu par pilsonības piešķiršanu Bugajam ārpus kārtas.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 41, atturas - 7. Lēmums nav pieņemts.

Pirms izskatām kārtējo darba kārtības jautājumu, mums, godātie kolēģi, ir jāvienojas par iesniegtajiem priekšlikumiem, kas saistās ar izmaiņām darba kārtībā.

Vispirms mēs esam saņēmuši Ministru prezidenta Šķēles kunga dokumentu, kurā viņš informē Saeimu: "Par finansu ministru esmu aicinājis Robertu Zīli un par valsts ieņēmumu valsts ministru Finansu ministrijā - Aiju Poču. Lūdzu Saeimu izteikt viņiem uzticību sēdē šā gada 27.janvārī." Šķēles kungs ir parakstījis arī otru dokumentu, kurā viņš lūdz lēmuma projektu par uzticības izteikšanu finansu ministram Zīlem un valsts ieņēmumu valsts ministrei Počai izskatīt kā pirmo trešajā sadaļā - amatpersonu ievēlēšana. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu, vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Deputātiem nav iebildumu pret jautājuma iekļaušanu sēdes darba kārtībā. "Par" vai "pret" runāt nevēlas. Esam vienojušies, ka to mēs izskatām trešajā sadaļā - amatpersonu ievēlēšana - kā pirmo.

Nākamais iesniegums. Pieci deputāti (Straume, Jirgens, Balodis, Jurdžs un Požarnovs) lūdz Saeimu šā gada 27.februāra sēdes darba kārtības sadaļā, kurā ir runa par amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu, iecelšanu, atbrīvošanu, iekļaut lēmuma projektu par deputāta Māra Grīnblata ievēlēšanu Juridiskajā komisijā. Vai deputāti vēlas runāt "par" vai "pret" attiecībā uz šo priekšlikumu? Runāt deputāti nevēlas. Balsošanu nepieprasa. Uzskatīsim, ka esam vienojušies par šā jautājuma iekļaušanu šajā sēdes darba kārtības sadaļā, aiz 21.jautājuma (pēc pašreizējās numerācijas).

Tālāk. Ir Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Induļa Bērziņa kunga parakstīts Ārlietu komisijas dokuments. Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, viņi ierosina mainīt Saeimas 27.februāra sēdes darba kārtību un lūdz izskatīt darba kārtības 59.jautājumu (likumprojektu "Par Eiropas konvenciju "Par tiesvedības nodošanu krimināllietās""), darba kārtības 60.jautājumu (likumprojektu "Par Eiropas konvenciju "Par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai""), darba kārtības 61.jautājumu (likumprojektu "Par Eiropas konvenciju "Par izdošanu" un tās papildu protokolu un otro papildu protokolu") un darba kārtības 62.jautājumu (likumprojektu "Par Eiropas konvenciju "Par savstarpējo palīdzību krimināllietās" un tās papildu protokolu") izskatīt aiz šīsdienas sēdes darba kārtības 17.jautājuma - lēmuma projekta "Par Tāļa Laizāna iecelšanu par Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāja biedru". Godātie kolēģi, vai ir kādam iebildumi pret šo Ārlietu komisijas priekšlikumu? Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" attiecībā uz šo iesniegumu? Iebildumu deputātiem nav. Balsojumu nepieprasa. Esam vienojušies.

Un vēl. Pieci deputāti (Jurdžs, Grīgs, Vidiņš, Ozoliņš, Druva un Kristovskis) lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļauto 34.punktu - likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"" - izskatīt trešajā sadaļā aiz 21.punkta. Vai deputāti vēlas runāt "par" vai "pret" attiecībā uz šo iesniegumu? Deputāti runāt nevēlas. Balsojumu nepieprasa. Esam vienojušies.

Godājamie kolēģi, pagaidām vairāk iesniegumu par izmaiņām darba kārtībā nav. Izskatām otro darba kārtības sadaļu - "Prezidija ziņojumi".

Prezidijs ierosina deputātu Amerika, Ķezbera, Čepāņa, Čevera, Kaksīša un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Pirms lēmuma pieņemšanas gribu iepazīstināt jūs ar deputāta Ločmeļa iesniegumu, kurā viņš informē, ka ir atsaucis savu parakstu zem šā likumprojekta. Taču tas tālāko dokumenta izskatīšanas gaitu nemaina un juridisku seku šim deputāta Ločmeļa iesniegumam nav. Bet vēlas runāt par šo jautājumu Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcija. Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka tieši šādu projektu mēs pagājušajā sēdē nolēmām neizskatīt. Nekas nav mainījies šajā dokumentā, un atkal mums to piedāvā. Gribētu atgādināt, ka pilsonības jautājums jau tāpat ir ļoti sarežģīts. Varbūt atcerēsimies, ka šodien Latvijā jau ir desmitiem tūkstošu iedzīvotāju, kuriem esošais likums ļauj naturalizēties, un tikai daži procenti (ne vairāk par 5%) līdz šim to ir izmantojuši. Katrs jauns variants, katrs jauns piedāvājums un likuma grozījums tikai papildus sarežģīs šo stāvokli, un nāks klāt jauni un jauni tūkstoši, un jēgas no tā nebūs galīgi nekādas. Bez tam divas lietas satrauc tieši šajā projektā. Pirmā ir galīgi jauns piedāvājums. Ielūkojieties, lūdzu, dokumentā! Runa ir par 2.panta papildināšanu, bet 2.pants runā tikai par to, kas jau ir Latvijas Republikas pilsonis. Un šeit, šajā pantā, mēs taisāmies svinīgi pasludināt, ka tā būs viena konkrēta tautība. Pavisam interesanta pieeja! Pēc etniskā principa mēs izvēlamies pilsonības piešķiršanu. Tas papildus radīs vienu neiedomājamu jūkli. Varbūt atgādināt, ka Latvijā dzīvo desmitiem tautību pārstāvju, un kas notiks, ja mēs sāksim šķirot šādā veidā iedzīvotājus, aplūkojot viņu tiesības saņemt pilsonību?

Tomēr vēl vairāk mani satrauc šajā projektā tas, ka projekta autori ne visi ir iedziļinājušies dokumentā, kuru viņi ir parakstījuši. Mēs pilnīgi noliedzam mūsu valsts valodas prašanu. Izlasiet, lūdzu, dokumentu! Tātad šis papildinājums 1.4. punktā ir tāds, ka, lūk, šie pilsoņi automātiski... viņi vienkārši ir poļi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā. Te vairs nav pat runas, ka viņi šeit ir ieradušies, no kurienes viņi šeit ir ieradušies un kā viņi šeit ir ieradušies. Vienkārši tu esi tādas un tādas tautības pārstāvis. Līdz 1996.gada 31.martam tu esi reģistrējies, un līdz ar to tu kļūsti par pilsoni.

Cienījamie projekta autori! Vai tiešām jūs nesaprotat, ka jūs piedāvājat automātiski kļūt par pilsoņiem cilvēkiem, kuri mierīgi var neprast mūsu valsts valodu? Latviešu valoda mums ir viens no stūrakmeņiem, ar kuras palīdzību mēs varam sevi saglabāt. Viens no pamatjautājumiem! Taču mēs paši piedāvājam automātiski kļūt par pilsoņiem cilvēkiem, kuri mūsu valodu neprot.

Un pēdējais. Lai gan daudzi runā, ka šādus jautājumus mēs skaram jau nezin cik gadu, mēs kārtējo reizi esam atstāti absolūti bez statistikas datiem. Nav nekādu ciparu, lai uzzinātu, cik lielu iedzīvotāju skaitu tas skars, cik procentu un kādā veidā šā projekta autori iedomājas šāda projekta realizāciju. Man tiešām gribētos aicināt visus šeit Saeimā esošos kolēģus: kaut vai cienīsim mūsu tautu, kaut vai cienīsim mūsu latviešu valodu! Nepiedāvājiet šādus nepārdomātus projektus! Nepiedāvājiet projektus, kas ļauj par Latvijas Republikas pilsoņiem kļūt cilvēkiem, kuri neprot mūsu valodu. Izlasiet, ko jūs esat safabricējuši! Varbūt jūs paši ar laiku no šādas idejas atteiksities. Katrā ziņā es aicinu Saeimu šādu dokumentu vispār nenosūtīt uz komisijām un netērēt laiku šāda projekta izskatīšanai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Pagājušajā sēdē mēs jau diskutējām par šo jautājumu. Es tikai gribu atbildēt Dobeļa kungam, ka mēs runājām par šā jautājuma iekļaušanu vai neiekļaušanu darba kārtībā. Līdz ar to no pagājušās sēdes šis jautājums tika svītrots un iekļauts šīs sēdes darba kārtībā, un tādējādi mums lēmums par to ir jāpieņem. Jebkāds lēmums!

Bet, kolēģi, es gribu aicināt jūs tomēr vēlreiz aizdomāties par to, par ko es runāju jau pagājušajā reizē, un teikt to, ka mēs nepieņemam šo likumu šodien ne pirmajā, ne otrajā, ne trešajā lasījumā. Mēs to nododam komisijām, divām kompetentām komisijām - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, kuras tad arī izanalizēs šā likumprojekta iespējamo korekciju tajā vai citā jautājumā, skarot gan tieši šo latviešu valodas zināšanu jautājumu, gan arī skarot jautājumus, kas saistīti ar šo pirmskara laikā ieceļojušo Polijas pilsoņu pēcnācēju statusu Latvijā.

Godātie kolēģi, šis jautājums jebkurā gadījumā ir jau divus gadus vecs. Par to mēs esam daudz diskutējuši, un tāpēc pašlaik Saeimā šīm divām komisijām vienkārši vajadzētu konkrēti izanalizēt iespējamo situāciju un dot konkrētu atbildi, ko mēs darīsim: vai kaut ko darīsim vai nedarīsim, bet šis jautājums ir jālemj. Un tad gan pirmajā, gan otrajā lasījumā mēs visi varam iesniegt tos priekšlikumus, kas precizē šo jautājumu un lielā mērā arī novērš tās pretrunas, kas pašreiz te ir.

Es aicinu nodot komisijām un komisijās izanalizēt šos statistikas datus, kā arī visu pārējo un izdarīt tos labojumus, kuri ir nepieciešami. Un tikai tad, kad mēs būsim izskatījuši pirmajā lasījumā konceptuāli, mēs tik tiešam varēsim par to runāt. Tas ir pirmais balsojums. Pašreiz mēs to nododam tikai analīzei. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas rezīmu! Izlemsim jautājumu, balsojot par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 43, atturas - 10. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Zelgalvja, Mauliņa, Kazāka un Kušneres iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Darba likumu kodeksā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas likumā "Par svētku un atceres dienām"". Gribu informēt Saeimas deputātus, ka esam saņēmuši deputāta Krisberga iesniegumu, ka viņš atsauc dokumentā nr. 2190-b savu parakstu. Tātad deputāts Krisbergs atsauc savu līdzdalību, taču juridisku seku šim iesniegumam nav, bet "par" likumprojekta nodošanu komisijām vēlas runāt Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Šo jautājumu mēs diskutējam pastāvīgi, daudzus jūsu argumentus es esmu dzirdējis, bet paralēli tiem es gribu jūs iepazīstināt ar savu viedokli. Es uzskatu, ka šeit būtu jāpievēršas jautājuma būtībai, nevis tam, vai tie ir Bizantijas svētki, vai tur ir noļurkušas tulpes vai citi jautājumi.

Jebkuras sabiedrības pastāvēšana nākotnē ir atkarīga no sievietes stāvokļa šodien. No apstākļiem, kādus šī sabiedrība grib un spēj nodrošināt bērnu radīšanai un audzināšanai, vienlaikus ļaujot sievietei būt pilntiesīgai sabiedrības loceklei. Padomju laikā deklarētā sieviešu vienlīdzība un tās demonstratīvās izpausmes radījušas priekšstatu, ka sieviešu līdztiesība vispār ir pārspīlēta un nevajadzīga. Bija radīts sieviešu pārstāvības, nevis līdztiesības modelis. Tāpēc šodien runas par sieviešu līdztiesību tiek uzņemtas ar zināmu skepsi, kā vēlme atgriezties nesenajā pagātnē.

Lielu daļu sieviešu dzīves aizņem bērnu dzemdēšana un audzināšana, rūpes par mājām un par ģimeni. Vīriešiem bērnu audzināšana un gādāšana par ģimeni neprasa atraušanos no profesionālā darba karjeras. Tāds nu ir mūsu sabiedrībā vispārpieņemtais dalījums. Problēmas sākas tad, kad vīriešu darītais darbs tiek uzskatīts par svarīgāku un labāku nekā tas, ko dara sievietes. Tāpēc sievietes arī protestē pret šādu sabiedrības iekārtojumu.

Tiek sludināta un likumos paredzēta vienlīdzība, taču praksē tiek ierobežota sieviešu piedalīšanās valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanā un valsts politikas veidošanā. Īsta, nevis tikai deklarēta sieviešu līdztiesība ir jāsaprot sekojoši: bērnu dzemdēšanai un audzināšanai veltītais laiks vēlāk nekļūst par šķērsli sievietes aktīvai profesionālajai un sabiedriskajai darbībai. Sievietēm un vīriešiem ir jābūt vienādām tiesībām, pienākumiem un iespējām strādāt darbu, kas dod ekonomisko neatkarību, kopt bērnus un māju, piedalīties sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Ja tiesības tiek tikai sludinātas, nevis garantētas un ja reālajā dzīvē viss tiek atstāts konkurences ziņā, tad zaudētājas ir tieši sievietes. Konkurences likumi darba tirgū un cīņā par varu vīriešiem ir izdevīgāki nekā sievietēm.

Runa ir par to, ka nepietiek tikai pasludināt vienlīdzību, bet valstī ir jārealizē tāda sociālā politika, kas ļautu realizēt šīs vienlīdzīgās tiesības. Satversmē un Latvijas Darba likumu kodeksā, kā arī Civillikumā un Latvijas ratificētajos starptautiskajos dokumentos ir paredzēta abu dzimumu līdztiesība. Diemžēl praksē viss nav tik jauki. Analizējot statistikas datus par nodarbinātību, redzams, ka sieviešu bezdarba līmenis ir pat augstāks nekā vīriešu. 1996.gada novembrī 54,7% bezdarbnieku bija sievietes. Taču sieviešu vidējā alga ir zemāka nekā vīriešu, un 1994.gadā tā bija 77% no vīriešu vidējās algas. Un būtiska ir nevis abu dzimumu pārstāvju algas atšķirība atsevišķās nozarēs, bet tas, ka lielākā daļa sieviešu strādā zemāk atalgotā saimniecības nozarē. Gandrīz trešā daļa sieviešu strādā izglītības iestādēs un veselības aizsardzībā. Šajās nozarēs vidējā alga ir stipri zemāka par vidējo algu kopumā valstī. Šī relatīvi zemā maksa par darbu sociālo pakalpojumu jomā, kurā nepieciešama augsta darbinieku kvalifikācija, kā arī nenozīmīgais sieviešu īpatsvars citu nozaru vadošajos amatos, ir galvenais cēlonis nabadzības feminizācijai.

Privātuzņēmēji bieži darbu piedāvā tieši vīriešiem tādos amatos, kurus vienlīdz labi var strādāt jebkura dzimuma pārstāvji. Arī politiskajā līdzdalībā nav dzimumu vienlīdzības, ko mēs uzskatāmi varam redzēt, arī paraugoties apkārt Saeimas sēžu zālē. Mūsu rokās - vīriešu rokās būs arī Sieviešu dienas jautājums. Mēs balsosim par šo problēmu. Un mēs varam paziņot anekdotiski gan par Bizantijas svētkiem, gan par Sarkanajiem svētkiem. Mēs vienkārši iespļaujam otrai sabiedrības daļai kārtējo reizi sejā.

Paraugieties apkārt Saeimas zālē uz saviem kolēģiem! Vai sievietes veido pusi no Latvijas iedzīvotājiem? Lēmējvaras un izpildvaras institūcijās tās nav proporcionāli pārstāvētas. Diemžēl laiks beidzas, un tādēļ es šajā gadījumā nevaru norunāt visu runu. Es domāju, ka katram ir radies viedoklis, bet diemžēl bieži vien tas ir vienkārši tendenciozs, tāds, kādu politiskā konjunktūra vēlas, bet es šajā gadījumā tomēr aicinu likumprojektu novirzīt uz komisijām, jo šai dienai ir jābūt. Varbūt arī Šķēles kungs varētu atrast laiku, lai pateiktu savu viedokli par sieviešu problēmām, varbūt arī Prezidenta kungs. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt "pret"?

Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es, dabiski, negribu runāt pret sievietēm. Mani iepriecināja, ka Latvijā pamazām bez šīs Sieviešu dienas rodas arī citi svētki, kas apaug ar tradīcijām, un arī mūsu ļaudis prot tos svinēt.

Mani pozitīvi pārsteidza Valentīna dienas svinības, kur arī tika cienītas un atzīmētas, un mīlētas sievietes un meitenes. Tāpat mums ir arī otra diena - Mātes diena, kurā mums arī jāciena, jāmīl un jāgodā sievietes pilnā šā vārda nozīmē.

Bet man nav skaidrs, par ko mēs balsosim. Ja tie ir jauni svētki, tad jābūt ir nolikumam. Ja tā ir bijusī Starptautiskā sieviešu diena, kas pārcelta uz Latviju kā Sieviešu diena, tad Politiskajā enciklopēdijā ir teikts: "8.marts - Starptautiskā sieviešu solidaritātes diena cīņā par sieviešu līdztiesību ekonomikas, sociālajā un politiskajā jomā. Lēmumu par Starptautiskās sieviešu dienas ikgadēju svinēšanu pieņēma 2.Starptautiskajā sociālistiskajā sieviešu konferencē Kopenhāgenā 1910.gadā pēc Klāras Cetkinas ierosinājuma. Pirmoreiz šī diena tika svinēta 1911.gadā Vācijā, Dānijā, Austroungārijā un Šveicē. Krievijā pirmoreiz - 1913.gadā Pēterburgā. Līdz 1914.gadam šī diena tika svinēta dažādos marta mēneša datumos, tikai kopš 1914.gada - 8.martā. PSRS un citās sociālistiskajās valstīs, kur sievietes ir atbrīvojušās no sociālās apspiestības un izcīnījušas līdztiesību ar vīriešiem, Sieviešu diena mobilizē sievietes aktīvai darbībai saimnieciskajā, sabiedriski politiskajā un kultūras dzīvē. Kapitālistiskajās valstīs Sieviešu diena ir cīņas diena par sieviešu tiesībām un sociālo progresu. Ar PSRS Augstākās padomes 1965.gada 8.maija dekrētu Starptautisko sieviešu dienu pasludina par brīvdienu. Tikai 1965.gadā. Līdz tam gadam varēja to svinēt, bet tā nebija brīvdiena.

Tā ka es vēlreiz aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 42, atturas - 13. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Godātie kolēģi, žurnālisti, valdības locekļi! Es lūdzu ievērot zālē klusumu. Mums tagad tas troksnis ir kļuvis pārāk liels. Mēs vairs nedzirdam viens otru. Atkārtoju: es lūdzu uzvesties klusāk. Un, ja ir veicamas kādas savstarpējas pārrunas, tad tās vajag veikt ārpus sēžu zāles.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu "Par Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmi" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputātiem iebildumu pret šo atzinumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmi" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt par šo jautājumu Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Tā vienkārši izsakoties, šis dokuments "ir garām" tik daudz, cik tik vien ir iespējams. Es mēģināšu to pamatot, nosaukšu dažus galvenos punktus, kas neatbilst Latvijas likumdošanai jautājumā par Medicīnas akadēmijas Satversmi.

Šeit ir salikti kopā Medicīnas akadēmijas visdažādākie objekti, gan Paula Stradiņa klīniskā slimnīca, gan sporta zāle un akadēmijas viesnīca. Bet diemžēl šīm iestādēm ir dažāds statuss.

Nākamais. Šeit ir noteikts, ka Medicīnas akadēmija patstāvīgi nosaka farmaceitiskās darbības apjomu un formu. Atbilstoši likumam par farmāciju, farmaceitiskās darbības apjomu un formu nosaka vai nu Ministru kabinets, vai Labklājības ministrija.

Šeit ir noteikts, ka Medicīnas akadēmijas uzdevums ir iekārtot mācību zāļu lieltirgotavas. Piedodiet, atbilstoši likumam par farmāciju tas nav Medicīnas akadēmijas kompetencē.

Izveidot farmaceitiskās ražotnes. Arī to nedrīkst Medicīnas akadēmija veikt.

Piešķirt grādus un profesionālo kvalifikāciju. Atbilstoši likumam par atbilstības novērtēšanu Ministru kabinets pilnvaro institūciju, kas veic šo kvalifikācijas piešķiršanu.

Nākamais. Šeit ir noteikts, ka Medicīnas akadēmija nodrošina kvalitatīvu veselības aprūpi, primāro veselības aprūpi. Ja Medicīnas akadēmijai ir Paula Stradiņa klīniskā slimnīca, Stomatoloģijas institūts, tas ir sekundārais un terciārais līmenis. Primāro veselības aprūpi veic ģimenes ārsti, terapeiti un pediatri ambulatorajā dienestā. Ja Medicīnas akadēmija izdomā, ka viņa būs darba devēja šiem, tas atkal "ir garām" tik, cik vien ir iespējams. Bez tam šeit ir noteikts... šeit ir ļoti daudzi tādi punkti, bet visiem es nepieskaršos, es gribu tikai tos "kliedzošākos" pieminēt. 5.3.punkts: "Kâ nodokļu maksātāja akadēmija ir pielīdzināma bezpeļņas organizācijai, un tai ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem." 5.4.punkts: "Latvijas Medicīnas akadēmija ir atbrīvota no muitas nodokļa un nodevām, kā arī no nodokļiem par rekonstrukcijas materiālu un aprīkojuma importu." Piedodiet, to nosaka pilnīgi citi likumi. To nevar noteikt Medicīnas akadēmijas Satversmē. Vārdu sakot, šis dokuments nav saskaņots ne ar Labklājības ministrijas Veselības departamentu, ne ar Finansu ministriju. Un, tā kā Medicīnas akadēmijas Satversmi var vai nu pieņemt, vai nepieņemt, to nevar labot lasījumos, es domāju, ka šādi dokumenti mums ir jānoraida un tie nav nododami komisijai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pilnīgi iespējams, ka Požarnova kunga teiktajā ir zināma daļa patiesības, jo tiešām šis dokuments ir tapis pašā Latvijas Medicīnas akadēmijā un Satversmi ir sagatavojusi pati Latvijas Medicīnas akadēmija. Bet velns varbūt nav tik melns, kā viņu šeit mālē, jo mums ir iespējams, nododot šo likumprojektu izskatīšanai komisijā, panākt, ka vēl komisijā tiek izdarītas šā likumprojekta izmaiņas, saskaņot tās ar Medicīnas akadēmiju. Ir iespējams kopīgā darbā panākt izmaiņas šajā likumprojektā, pirms tas tiek izskatīts pirmajā lasījumā. Tā ka es domāju, ka nekādas traģēdijas nebūs, ja mēs to nodosim izskatīšanai komisijā.

Es aicinu arī Požarnova kungu un Ārstu biedrību, un arī Veselības departamenta speciālistus un Labklājības ministriju izskatīt šo dokumentu, un ir pilnīgi iespējams, ka vēl var vienoties ar Medicīnas akadēmiju, lai viņa pati savu institūciju ietvaros šo redakciju mainītu, saskaņojot ar komisiju. Jo tiešām tad, kad to iesniegs izskatīšanai pirmajā lasījumā, tekstu vairs grozīt nevarēs, likums to neparedz. Un tad tiešām mums būs vai nu jābalso "par", vai jānoraida. Tad deputāti vairs iejaukties nevarēs. Bet šinī stadijā, kad likumprojektu nododam komisijām, tas vēl ir iespējams. Un tādēļ es domāju, ka nav nekāda liela pamata noraidīt to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, izlemsim jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 10, atturas - 14. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem nav iebildumu? Vēlas runāt Jānis Kalviņš - LNNK un LZP frakcija.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Iebildumu nav nekādu, tikai ir lūgums, lai šo likumprojektu nodotu arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas izteikties? Neviens nevēlas. Vai deputātiem nav iebildumu pret Kalviņa kunga priekšlikumu - šo likumprojektu nodot arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai? Iebildumu deputātiem nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Jautājums ir par komerciālās darbības jeb uzņēmējdarbības likumdošanas sakārtošanu. Tautas kustība "Latvijai" savos programmatiskajos dokumentos ir pateikusi, ka tautsaimniecības attīstības priekšnoteikums nr.1 ir skaidri un vienkārši likumi. Diemžēl šobrīd mūsu valstī uzņēmējdarbību regulējošo likumu jomā ir absolūts haoss - katram uzņēmējdarbības veidam ir savs likums. Un Ministru kabinets ar šo likumprojektu šo haosu vēl tikai turpina. Jau pirms vairāk nekā gada ir ticis izstrādāts vienota Komerciālā kodeksa projekts, un tādēļ mans jautājums ir valdībai - kad šis Komerciālais kodekss tiks iesniegts Saeimai pieņemšanai un apstiprināšanai un kad beidzot mums valstī būs vienots likums, kas reglamentē uzņēmējdarbību? Kad šī uzņēmējdarbības likumdošana mums valstī kļūs kodificēta, lai katram potenciālajam investoram vai jebkuram, kurš grib uzsākt uzņēmējdarbību, pietiktu paņemt šo vienu kodeksu, lai redzētu to, kādi ir nosacījumi šai uzņēmējdarbībai? Un šiem nosacījumiem ir jābūt vienkāršiem.

Arī mūsu pašu darbs Saeimā tad būs daudz vieglāks un būs mazāk pārpratumu, būs mazāk daudzu sīku likumu grozījumu, ja visa šī komerciālā likumdošana tiks salikta vienā likumā, kā tas ir jau pirms vairāk nekā gada izstrādātajā likumprojektā. Diemžēl šis projekts no Ministru kabineta gaiteņiem nav iznācis un tā vietā valdība atkal piedāvā likt kaut kādus ielāpus uz atsevišķu uzņēmējdarbības veidu likumiem. Šoreiz ir runa par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām. Tas visu problēmu neatrisina kopumā, bet tā ir tikai vāju ielāpu likšana uz galīgi noplīsušas lupatas.

Tāpēc es aicinu šo likumprojektu šodien komisijām nenodot un pieprasīt, lai valdība iesniegtu šo Komerciālā likuma projektu, vienota, uzņēmējdarbību regulējoša likuma projektu Saeimā, lai mēs to šeit varētu maksimāli ātri pieņemt un varētu normalizēt šo uzņēmējdarbības vidi un šos uzņēmējdarbību reglamentējošos nosacījumus mūsu valstī. Es aicinu šo konkrēto valdības iesniegto likumprojektu "Par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām" ðodien komisijām nenodot.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt?

Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Protams, varētu piekrist Čerāna kungam, viņam ir daļēja taisnība, ka šis kodekss ir nokavējies. Bet es tomēr aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Kāpēc? Kā redzams, likumprojekts ir sagatavots, pamatojoties uz 1991.gada likumu par kooperatīvajām sabiedrībām. Varētu strīdēties - un noteikti deputātiem būs daudzi priekšlikumi - par to, kādas ir institūcijas šajās kopdarbības sabiedrībās, kā tiek sadalīta peļņa, kāda ir struktūra un tā tālāk. Tas ir diskusiju jautājums, un ja Saeima to pieņems izskatīšanai, tad arī tiks šie jautājumi risināti. Bet, cienījamais Prezidij, godātie deputāti, es gribu mazliet skart citu jautājumu. Kā jūs redzat, šīsdienas sēdes darba kārtībā 27.punkts ir "Grozījumi likumā "Par kooperatīvās (kopdarbības) sabiedrībām"" (otrais lasījums), kur Tautsaimniecības komisija ir centusies palabot spēkā esošo likumu. Un tas, protams, daļēji sasaucas ar Čerāna kunga priekšlikumu. Tajā pašā laikā mums ir vesela virkne likumprojektu, kurus izskata komisijas, un līdzīgu likumprojektu paralēli ir iesniedzis Ministru kabinets. Es saprotu, ka komisijām un Ministru kabinetam ir tādas tiesības. Bet es lūgtu Prezidiju un arī komisiju vadītājus panākt lielāku informācijas saskaņotību starp Ministru kabinetu un Saeimu, lai tādu likumprojektu būtu mazāk un lai tiktu mazāk tērēts laiks. Pie likumprojekta, ko gatavo komisija, es esmu strādājis vairākus desmitus stundu, un, protams, tagad, pieņemot izskatīšanai šo likumprojektu, ko iesniedzis Ministru kabinets, atkal pilnīgi par jaunu būs jāskata... Tāpēc man būtu lūgums atbalstīt šā likumprojekta izskatīšanu, tomēr, lai nedublētos šie jautājumi, Saeimai vajadzētu panākt lielāku informācijas saskaņotību starp Ministru kabinetu un Saeimu attiecībā uz likumprojektu iesniegšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu izlemt jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 3, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Bartaševiča, Lujāna, Urbanoviča, Dozorceva un Jurkāna iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Tā nu ir iznācis, ka šodien otro reizi ir jārunā par piedāvājumiem mainīt Pilsonības likumu. Es gribētu lieku reizi atgādināt - un darīšu to vienmēr, - ka tas ir viens no svarīgākajiem likumiem, tā ir mūsu tautas aizsargbarjera, un es ļoti aicinu Saeimas deputātus vienmēr, kad mēs izskatām Pilsonības likumu, to atcerēties. Tieši tāpēc, šķiet, pēdējā laikā arvien vairāk pastiprinās uzbrukumi mūsu Pilsonības likumam. Paņēmieni kļūst arvien viltīgāki, ar visādiem paņēmieniem mēģina Pilsonības likumā ieslidināt iekšā visādus variantus, kādi tik vien ir iespējami. Nelīdz šis arguments, ka tāpat jau ir ārkārtīgi daudz dažādu pretendentu, kuri neizmanto savas tiesības, tas vairs it kā nemaz nepalīdz. Acīmredzot doma ir viena - radīt pēc iespējas lielāku jūkli šajos pretendentos, lai varētu veiklāk izmantot šo stāvokli un lai par Latvijas Republikas pilsoņiem kļūtu acīmredzot vēlamie grupējumu pārstāvji. Diemžēl šeit, Saeimā, šad un tad būs jāatkārto, ka ir jāuztur mūsu valstī šī nacionālā doma un nacionālā pieeja pamatjautājuma risināšanai. Un diemžēl ir jāsaka, ka šo nacionālo domu ļoti labprāt mīl apkarot paši mūsu tautas pārstāvji. Nav nekāds retums, ka uzzīmē karikatūru - ar auseklīti uz vēdera... pat trīs zvaigznes... Nav nekāds retums karikatūras, kurās redzam dažādos mūsu tautas tērpos... Cieņa pret latviešu tautas tērpiem sen ir pazudusi, liekas, ka tāpat pazūd cieņa pret latviešu tautas dziesmām. Diemžēl! Negribam mēs par to domāt. Un tomēr es ceru, ka būs daži pārstāvji Saeimā, kuri to šad un tad atgādinās. Mēs esam uzsākuši iet pa ārkārtīgi bīstamu un slidenu ceļu uz kaut kādu šķietamu labklājību, aizmirstot, ka šajā ceļā ir jābūt upuriem. Un, redziet, šajā likumā ir atkal pavisam jauna veida piedāvājums - piedzimsti Latvijā, un tu kļūsi par pilsoni. Vai tu latviski runāsi vai nerunāsi, tas nav svarīgi, bet tu te esi piedzimis, redz! Vilciens brauc cauri Latvijai, un, ja viens tur pagūst piedzimt, viņš ir Latvijas Republikas pilsonis. Protams, jauns paņēmiens, atsauce uz kaut kādu ārzemju praksi: redziet, tur tā to dara un tur šitā dara. Tikai nepastāsta, kādas tur ir tradīcijas, kāda tur ir vēsture un kāda tur ir valsts. Un tāpēc, nemaz jau nerunājot par pārējo ārkārtīgi īpatnējo formulējumu, ka tad, ja viens no vecākiem ir bezvalstnieks, kura pastāvīgā dzīvesvieta bērna dzimšanas brīdī ir Latvija... ka viņam jau ar to pietiek, viņam tad ir iespiests attiecīgais zīmogs pasē... Mēs labi zinām tā saucamos bezvalstniekus, kas šodien "ðiverē" gan pa latviski, gan pa krieviski, gan pa citu valstu teritorijām un kas skaitās bezvalstnieki. Tā ka katrā ziņā es, protams, aicinu kolēģus noraidīt vispār šāda īpatnēja sacerējuma izskatīšanu. Šeit ir konceptuāla nostādne, šāda veida pieeja ir noraidāma principā.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Bartaševičs - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

A.Bartaševičs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka Dobeļa kungs kārtīgi neizlasīja mūsu piedāvāto likumprojektu, tāpēc es pacentīšos paskaidrot Pilsonības likuma grozījuma būtību. Pirmajā daļā mēs piedāvājam, ka, jau dzimstot, varētu piešķirt pilsonību visiem bērniem, kuri dzimuši Latvijas teritorijā, ja vismaz viens no šā bērna vecākiem ir nepilsonis. Nepilsonis, kas ir subjekts, ar tādu bijušās PSRS pilsoņa statusu, kuram nav Latvijas vai citas valsts pilsonības. Uzskatu, ka šis priekšlikums loģiski izriet jau no Latvijas 1992.gadā ratificētās starptautiskās Konvencijas par apatrīdisma samazināšanu. Tas, ka Latvijas nepilsoņi rada jaunus nepilsoņus - turklāt to ir apstiprinājusi spēkā esošā likumdošana -, ir iepriekš minētās konvencijas rupjš pārkāpums.

Otrs. Mūsu priekšlikums ir atcelt dokumentu iesniegšanas ierobežojumus, kas saistīti ar naturalizācijas pretendentu klasificēšanu pēc vecuma. Mūsuprāt, tādi ierobežojumi jau sen zaudējuši savu nozīmi. Prakse pierāda, ka nav bijis tāds naturalizēties gribošo pieplūdums, kura gaidās tika sastādīts Pilsonības likumā ietvertais iesniegšanas grafiks un kvotas. No tiem 30 000 nepilsoņu, kuriem bija tiesības naturalizēties, tikai desmitā daļa ir iesniegusi pieteikumus naturalizācijai.

Vēl gribu atzīmēt iesniegtā priekšlikuma ārpolitisko nozīmi. Vēl svaigā atmiņā ir Latvijas parlamenta delegācijas apciemojuma iespaidi Maskavā. Krievijas puse nepārprotami norādīja, ka Latvijas un Krievijas attiecību ekonomiskās problēmas var tikt risinātas vienlaikus ar bezpilsonības samazināšanu Latvijā. To pēdējā laikā vairākkārt ir pieminējis arī Krievijas vēstnieks Udaļcova kungs.

Es plaši neklāstīšu starptautisko cilvēktiesību ekspertu attieksmi. EDSA komisārs Van der Stūls un Baltijas jūras valstu komisārs Ole Espersons uzskata, ka naturalizācijas procesa lēnie tempi Latvijā var kļūt par vienu no galvenajiem šķēršļiem Latvijas veiksmīgai integrācijai Eiropas savienībā. Tomēr ceru, ka pozitīvas izmaiņas jau ir notikušas, jo parlamenta lielākās frakcijas pārstāvis - Prezidija priekšsēdētājs publiski paziņojis, ka Saeima gatava izskatīt naturalizācijas vecuma ierobežojuma atcelšanu. Domāju, ka kolēģi atbalstīs šo labas gribas izpausmi iesniegtā likumprojekta veidā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Saeimas atzinumu - nodot likumprojektu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 49, atturas - 10. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Runāt nevēlas. Balsojumu neviens nepieprasa. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Darba likuma kodeksā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt "par" vai "pret"? Nevēlas. Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas vienošanos par 1922. - 1938.gadā noslēgtajiem divpusējiem līgumiem" nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Mauliņa, Liepas, Zelgalvja, Čerāna iesniegto likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? (Starpsauciens no zāles: "Jâbalso!") Pieprasa balsojumu. Acumirkli, Kostandas kungs, jūs pats uzrakstījāt zīmīti, bet pēc tam atteicāties no debatēm, taču tad, kad deputāti pieprasīja balsojumu, tad jūs atkal vēlaties runāt. (Starpsauciens: "Pareizi!") Šāda te kārtība Kārtības rullī paredzēta nav, bet tiesības runāt jums ir. Tātad, lūdzu, Kostandas kungs, bet tikai 3 minūtes, jo būs pārtraukums.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Pēdējo dienu notikumi atkal liecināja par to, cik aktuāli faktiski ir šie mūsu iesniegtie grozījumi Kārtības rullī. Mēs atkal esam piedzīvojuši kārtējo lielo "tautas staigāšanu" jeb, īsi sakot, deputātu "staigāšanu". Rezultātā ir beigušas pastāvēt divas frakcijas - frakcija "Tautai un taisnībai" un Latvijas Vienības partijas frakcija, jo deputāti, kas darbojās šajās frakcijās, bija atkal pēkšņi nolēmuši mainīt savu piederību, proti, iestāties citās frakcijās. Daļa deputātu iestājusies Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijā, cits kļuvis par "tçvzemieti", citi kļuvuši par Zemnieku savienības frakcijas biedriem, citi - par ārpusfrakciju deputātiem. Es domāju, ka šeit vēlme visiem ir bijusi viena - kā vairot savu personisko labklājību. Un par savdabīgu rekordu, protams, šajās Saeimās ir jau kļuvis Andris Saulītis, kas pamanījies būt jau neskaitāmās partijās un frakcijās.

Domāju, ka tādas pārmaiņas un nepārtraukta staigāšana grauj arī demokrātijas pamatus Latvijā. Mums nav saprotama valdošo partiju un Valsts prezidenta samiernieciskā nostāja šajā gadījumā. Atcerēsimies arī, kā pavisam nesen Ulmanis solīja nest līdz galam morāles karogu. Vai viņu un arī citus politiķus vairs neinteresē morāle politikā? Vai morāli atceras tikai tajos gadījumos, kad jāizrēķinās ar nepaklausīgiem vai neizdevīgiem politiķiem un partijām? Acīmredzot šāda deputātu staigāšana ir jānovērtē kā Satversmes pārkāpums, jo saskaņā ar Satversmi proporcionālas vēlēšanas notiek pēc partiju sarakstiem, un attiecīgi arī Saeimā jānodrošina vēlēšanās uzvarējušo partiju pārstāvība atbilstoši vēlēšanu rezultātiem. Un deputātu klīšana no vienas frakcijas uz otru nav tikai politisks analfabētisms vai deputāta sirdsapziņas jautājums. Deputātu klaiņošana faktiski demonstrē arī šo cilvēku cinisko attieksmi pret savas valsts pilsoņiem - vēlētājiem. Un, šķiet, tāpēc ir pienācis pēdējais laiks izstrādāt likumdošanas normu, kas paredz, ka gadījumos, ja deputāts izstājas no frakcijas, viņš zaudē deputāta mandātu, bet viņa vietu ieņem nākamais kandidāts no šīs partijas saraksta. Tikai tā varēs samazināt politisko sadrumstalotību Latvijā. Par to ir runājuši daudzu partiju politiķi, to saprot, es domāju, gandrīz visi, jo svarīgi ir panākt, lai Latvijā izveidotos dažas lielas ietekmīgas partijas - trīs, četras vai piecas, un, vienīgi grozot Kārtības rulli, mums izdosies likvidēt politisko sadrumstalotību parlamentā.

Pret deputātu staigāšanu, neskaitot Tautas kustību "Latvijai", ir iebilduši arī, pie tam atklāti, deputāti no Kristīgo demokrātu savienības partijas, Indulis Bērziņš un Jānis Lagzdiņš no "Latvijas ceļa" un vēl citi deputāti. Tātad, balsojot par šo Tautas kustības "Latvijai" likumprojektu, par viņa nodošanu izskatīšanai komisijām, būs redzams, vai tās ir bijušas tikai runas, kas domātas vēlētājiem, vai arī patiesībā tas būs šo deputātu atbalsts mūsu likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, tad šo jautājumu izlemsim pēc pārtraukuma. Pašlaik ir trīs paziņojumi pirms reģistrācijas.

Pirmais. Pusdienu pārtraukumā pulksten 12.30 notiks Prezidija un Frakciju padomes sēde Prezidija sēžu zālē par ziemas sesijas beigšanas iespējamajiem termiņiem un par deputātu izvietojumu sēžu zālē saskaņā ar pēdējām maiņām frakciju skaitā. Lūdzu pārstāvjus piedalīties.

Vārds paziņojumam Andrim Amerikam.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Es lūdzu nelielu jūsu uzmanību. Pirmkārt, sakarā ar to, ka Aivars Endziņš ir nolicis deputāta mandātu un mūsu Latvijas un Itālijas parlamentu sadarbības grupa... (Starpsaucieni no zāles: "Skaļāk!")

Sēdes vadītājs. Es lūdzu klusumu zālē, tad kolēģi varēs dzirdēt.

A.Ameriks. Šeit laikam ir skaļāk... (Starpsauciens: "Tiešām!") Godātie kolēģi, tā kā Aivars Endziņš ir nolicis mandātu un mūsu Latvijas un Itālijas parlamentu sadarbības grupa ir palikusi bez vadītāja, es lūdzu Latvijas un Itālijas parlamentu sadarbības grupas deputātus Imantu Daudišu, Dilbu, Dunkeru, Kaksīti, Kazāku, Kuprijanovu, Lībani, Rudzīti un Urbanoviču uz īsu organizatorisku sēdi Prezidija sēžu zālē uzreiz pārtraukumā.

Un otrs. Es arī informēju, ka Latvijas Republikas Saeimas Prezidijs ir saņēmis ierosinājumu nodibināt Latvijas Republikas un Kanādas parlamentu sadarbības grupu. (Starpsauciens: "Vai Lielbritānijas nebija?") Godātie kolēģi, tā kā nākošajā pārtraukumā mums ir Frakciju padomes sēde, tad es aicinu tos 12 deputātus, kuri ir izteikuši vēlēšanos izveidot šādu sadarbības grupu Saeimā, pulksten 10.40 pulcēties Saeimas Prezidija zālē pēc šīs Latvijas un Itālijas parlamentu sadarbības grupas sēdes uz pirmo šādu kopīgo sēdi, kurā mēs tad arī statuētu šo Latvijas Republikas un Kanādas parlamentu sadarbības grupu. Es nenolasīšu uzvārdus vienkārši laika ekonomijas dēļ, bet tie deputāti, kuri ir parakstījušies, un arī citi deputāti, kuri vēlas līdzdarboties šajā grupā, tiek aicināti pulksten 10.40 uz Saeimas Prezidija sēžu zāli, lai šo grupu izveidotu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Ilmāram Bišeram.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā es jūs informēšu, ka jums tūlīt tiks izdalītas valsts amatpersonu deklarācijas - katram divas, kuras saskaņā ar mūsu pieņemto Korupcijas novēršanas likumu jums ir jāizpilda un līdz 31.martam jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, kas ir Smilšu ielā 5.stāvā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ivars Jānis Ķezbers, Jānis Rubulis, Juris Sinka, Gundars Valdmanis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Turpināsim izskatīt darba kārtības 16. jautājumu - "Grozījumi Saeimas kārtības rullī". Par šo priekšlikumu viens jau ir runājis. "Pret" vēlas runāt Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Te ir tāda īpatnēja situācija, ka šos labojumus ierosina tie, kuri ir uztraukušies, pavisam konkrēti - Zīgerista partija. Droši vien... te Kostandas kunga nav, kurš runāja tribīnē... jūs cerējāt, ka jums nāks klāt deputāti šīs klejošanas rezultātā, un tad jūs būtu laikam pavisam priecīgi. Bet, ja notiek otrādi un no jums aiziet puse, tad jūs ceļat tagad troksni un esat pavisam, pavisam neapmierināti.

Bet nu galu galā - ganiet savas avis paši! Un, lūk, tāpēc es domāju, kolēģi, ka nav ko noņemties ar šīm lietām. Lai paliek tā, kā šobrīd ir. Un vajag rūpēties katrai atsevišķai partijai par saviem biedriem, bet, ja jau nu tā ir tik nestabila, tad vainojiet paši sevi. Piemēram, mēs, LNNK un LZP frakcija, neesam nevienu zaudējuši, mēs īpaši nemēģinām "zvejot" arī citus un jūtamies pavisam normāli. Tā ka es lūdzu nepiekrist šim labojumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" nodot Saeimas Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 33, atturas - 10. Lēmums nav pieņemts, un likumprojekts komisijām nodots netiek.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - lēmuma projektu "Par T.Laizāna iecelšanu par Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāja biedru".

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Roberts Zīle - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" .

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi! Es lūdzu jūs sagatavot dokumentu nr. 2199. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir saņēmusi finansu ministra Šķēles kunga iesniegumu ar kandidatūru Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāja biedra amatam. Tā ir T.Laizāna kunga kandidatūra. Jūs dokumentos redzat arī viņa biogrāfiju un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lēmumu. Apspriežot tātad šo jautājumu, ir pieņemts lēmums - atbalstīt Tāļa Laizāna iecelšanu par Vērstpapīru tirgus komisijas priekšsēdētāja biedru. Es lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsojums saskaņā ar Kārtības rulli būs aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - iecelt Tāli Laizānu par Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāja biedru. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 5, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts, un Tālis Laizāns iecelts par Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāja biedru.

Saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā tagad izskatīsim nākamo jautājumu - pēc iepriekšējās numerācijas 59. punktu - likumprojekts "Par Eiropas konvenciju "Par tiesvedības nodošanu krimināllietās"".

Ārlietu komisijas vārdā Indulis Bērziņš - frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Nākošie četri likumprojekti zināmā mērā ir savstarpēji saistīti. Visas šīs konvencijas un viņu ratifikācija ir nepieciešama, lai, īsi sakot, palīdzētu mūsu tiesībsargāšanas orgāniem cīnīties pret noziedzību. Ar anotācijām jūs praktiski varat iepazīties, viņas jums ir izdalītas. Kā jūs redzat arī pēc anotācijām, tad gan par šo, gan par pārējām trim konvencijām ir iestājusies gan Ārlietu ministrija, gan Iekšlietu ministrija, gan arī Ģenerālprokuratūra. Un tomēr sakarā ar to, ka šīs konvencijas nav iesniegtas... ka, teiksim, šie dokumenti par konvenciju ratifikāciju pilnībā neatbilst tām normām, ko prasa Saeima, lai varētu ratificēt vienā dienā un uzreiz, tad, lai cik steidzīgs šis jautājums arī būtu, mēs atrisināt šo problēmu tomēr nevarēsim.

Tāpēc Ārlietu komisijas vārdā es aicinu šodien nobalsot par šo likumprojektu - tātad par 1972. gada 15. maija Eiropas padomes konvenciju nr. 73 "Par tiesvedības nodošanu krimināllietās" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta "Par Eiropas konvenciju "Par tiesvedības nodošanu krimināllietās"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

I.Bērziņš. Ārlietu komisija lūgtu, lai priekšlikumi tiktu iesniegti līdz 4. martam, ieskaitot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret nosaukto termiņu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Par Eiropas konvenciju "Par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai"".

Ārlietu komisijas vārdā Indulis Bērziņš - frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es jau izteicos par visām šīm četrām konvencijām, un tāpat kā pirmajā gadījumā, par nožēlu, uzreiz mēs izskatīt viņu nevaram, jo Tieslietu ministrijas iesniegtajā variantā juridiski šis likumprojekts nav pilnībā korekti noformēts, tā ka būs vajadzīgs arī otrais lasījums. Es lūdzu nobalsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Par Eiropas konvenciju "Par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par grozījumu iesniegšanas termiņiem!

I.Bērziņš. Tāpat kā pirmā likumprojekta gadījumā es lūdzu iesniegt priekšlikumus un papildinājumus līdz 4. martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret nosaukto termiņu - 4. martu - iebildumu nav? Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Par Eiropas konvenciju "Par izdošanu" un tās papildu protokolu un otro papildu protokolu".

Ārlietu komisijas vārdā Indulis Bērziņš - frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Arī šajā gadījumā Ārlietu ministrija, Iekšlietu ministrija un Ģenerālprokuratūra tāpat kā Ārlietu komisija ir iestājusies par šīs konvencijas pieņemšanu, un es lūdzu nobalsot viņu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta "Par Eiropas konvenciju "Par izdošanu" un tās papildu protokolu un otro papildu protokolu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņus!

I.Bērziņš. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 4. martam tāpat kā divu iepriekšējo konvenciju gadījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Par Eiropas konvenciju "Par savstarpējo palīdzību krimināllietās" un tās papildu protokolu"".

Ārlietu komisijas vārdā Indulis Bērziņš - frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Tātad, cienījamie kolēģi, tāpat kā iepriekšējos gadījumos Ārlietu komisijas vārdā atbilstoši pārējo institūciju pozitīvajam atzinumam es lūgtu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Tāpat kā iepriekšējos gadījumos lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 4. martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu - iesniegt priekšlikumus līdz 4. martam? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

Godātie kolēģi! Tagad saskaņā ar mūsu balsojumu jāizlemj jautājums sakarā ar Ministru kabineta priekšlikumu - izteikt uzticību Latvijas Republikas finansu ministram Robertam Zīlem un valsts ieņēmumu valsts ministrei Aijai Počai.

Vai deputāti vēlas runāt par šiem jautājumiem? Vēlas runāt Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! (Starpsauciens no zāles: "Ðoreiz nevajag!")

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Partiju biedri un deputāti, vadoņi! Zīles kungs! Vispirms, Zīles kungs, es gribu jūs no sirds apsveikt, ka būsiet ieguvis pašu svarīgāko valsts krēslu kopā ar smagāko portfeli. Man jūs būsiet kā savdabīgs barometrs. Pašlaik, kā es saprotu, ar demokrātiju Latvijā ir viss o'key. To es saku, vadoties pēc jūsu intervijas avīzē, kur jūs ne vien izceļat savu interesi par pasaules valstīm un tautām, bet liekat saprast arī to, ka klusu, kā īsts "tçvzemietis", esat jau sev sameklējis vietiņu, kur dzīvot, ja, nedod Dievs, ar demokrātiju Latvijā būtu kaut kas ne tā. Un tā būtu brīnišķā zeme, ar ko tik veiksmīgi sadarbojas mūsu kombināts jeb akciju sabiedrība - kungi, es tiešām nezinu, kā tagad viņa saucas, - "Saule", kas auž ne vien lakatus, bet arī pledus, iepērkot izejmateriālus šajā tālajā, tālajā eksotiskajā zemē - Jaunzēlandē. Vēlu jums veiksmi, un es jūs vērošu pastāvīgi. Gan jau katrs no jums ir sameklējis kādu vietiņu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, izlemsim Saeimas lēmumu - izteikt uzticību finansu ministram Robertam Zīlem un valsts ieņēmumu valsts ministrei Finansu ministrijā Aijai Počai. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 4, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam Zīles kungu un Počas kundzi! (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts "Par Sandras Bakmanes apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi". Juridiskās komisijas vārdā - Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinu pievērst uzmanību dokumentam nr. 2228. Saeimas Juridiskā komisija pēc materiālu saņemšanas no Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas izskatīja dokumentus par vairāku tiesnešu izvirzīšanu apstiprināšanai un šo lietu izskatīšanai Saeimas sēdē. Dokumentā, kura numuru es nupat nosaucu, ir runa par Sandras Bakmanes apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Valmieras rajona tiesas tiesneša amata. Pārbaudījusi gan lietā esošos dokumentus, gan arī pārrunājusi šo jautājumu ar Sandru Bakmani, komisija vienprātīgi atbalsta viņas kandidatūru, tādēļ es komisijas vārdā lūdzu atbalstīt lēmumu par Sandras Bakmanes apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Valmieras rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu. Balsojums ir aizklāts. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 2. Sandra Bakmane apstiprināta par Vidzemes apgabala tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Valmieras rajona tiesas tiesneša amata.

J.Kaksītis. Nākamais ir dokuments nr. 2229. Šajā pašā komisijas sēdē komisija atbalstīja arī lēmuma projektu par vairāku citu tiesnešu apstiprināšanu. Pirmkārt, atbalstīja Ingas Akmeņlaukas kandidatūru apstiprināšanai par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi. Komisijas vārdā es lūdzu Saeimu pieņemt lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, aturas - 3. Inga Akmeņlauka apstiprināta par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Komisijas vārdā es lūdzu pieņemt lēmumu par Doloresas Bamberes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 3. Doloresa Bambere apstiprināta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Komisijas vārdā es lūdzu apstiprināt Sandru Briķi par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 3. Sandra Briķe apstiprināta par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Komisijas vārdā es lūdzu apstiprināt Ilanu Goreļiku par Rīgas pilsētas Ziemeļu priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godātie kolēģi, es lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā! Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 3. Ilana Goreļika apstiprināta par Rīgas pilsētas Ziemeļu priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Nākamais ir dokuments nr. 2230. Par Arvīdu Nagli. Arvīdu Nagli nesen iecēla par Valmieras rajona tiesas administratīvo tiesnesi, taču sakarā ar dzīvokļa problēmām, kuras viņš nevarēja atrisināt Valmieras rajonā, viņš ir izteicis lūgumu turpmāk strādāt Valkas rajonā. Valkas rajonā ir administratīvā tiesneša vieta brīva, un tādēļ Tieslietu ministrija vērsās pie Juridiskās komisijas. Mēs atbalstām šo kandidatūru un vēršamies pie Saeimas ar lūgumu iecelt Arvīdu Nagli par Valkas rajona tiesas administratīvo tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Valmieras rajona tiesas administratīvā tiesneša amata. Es lūdzu Saeimu pieņemt šādu lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 3. Arvīds Naglis iecelts par Valkas rajona tiesas administratīvo tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Valmieras rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

J.Kaksītis.Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par komisijas ievēlēšanu Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas projekta - par cilvēktiesībām - izstrādei". Dokuments nr. 2234. Deputātiem ir redzams Saeimas lēmuma projekts, kurā ir paredzēts ievēlēt Saeimas komisiju Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas projekta - par cilvēktiesībām izstrādei šādā sastāvā: Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai", Antons Seiksts - frakcija "Latvijas ceļš", Aleksandrs Bartaševičs - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība", Anna Seile - LNNK un LZP frakcija, Aida Prēdele - LZS, KDS un LDP frakcija, Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija, Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

Vai kāds vēlas runāt par Saeimas lēmuma projektu? Runāt neviens nevēlas. Vēlas runāt Aleksandrs Golubovs - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

A.Golubovs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cik es atceros, bija pieņemts lēmums, ka šajā komisijā tiks iekļauts viens no pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem. Cik es atceros, bija iesniegums Prezidijā, ka pie frakcijām nepiederošie deputāti piedāvā Dozorceva kunga kandidatūru. Es nezinu, kā tas ir izlemts, bet viņa vārda šeit nav.

Sēdes vadītājs. Golubova kungs, mēs varam balsot par Saeimas lēmuma projektu tādu, kāds tas ir iesniegts rakstiski. Tādu kārtību nosaka mūsu Kārtības rullis. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - saskaņā ar izmaiņām mūsu darba kārtībā - ir Saeimas lēmuma projekts: ievēlēt deputātu Māri Grīnblatu Juridiskajā komisijā. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - nav. Deputāts Māris Grīnblats ievēlēts Juridiskajā komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar izdarītajām izmaiņām ir pēc pašreizējās numerācijas - 34.punkts "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"". Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā runās Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais sēdes vadītāj! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē ir izskatījusi likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"". Cienījamie kolēģi, tā kā attiecībā uz otro lasījumu nav iesniegts neviens priekšlikums, es lūdzu jūs nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā. Jūsu rīcībā ir arī anotācija, kurā šī problēma tiek atspoguļota, un es ceru, ka attiecībā uz trešo lasījumu jūs iesniegsit priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par komisijas priekšlikumu? Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Grīga kungs, priekšlikumus par trešo lasījumu.

O.Grīgs. Es lūdzu kolēģus iesniegt priekšlikumus līdz 4.martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Grīga kunga minēto termiņu - 4.marts? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

O.Grīgs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Georgija Ševčuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā runās deputāts Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu Georgijam Ševčukam par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Ševčuka kungs ir dzimis 1954.gadā. 1974.gadā beidzis Kaļiņingradas jūrskolu (vēlāk, 1988.gadā, beidzis institūtu un ieguvis arī ekonomista specialitāti) un 1974.gadā pēc Kaļiņingradas jūrskolas beigšanas sācis strādāt Rīgas jūras zvejas ostā kravas rajonā par stividoru, vēlāk strādājis visdažādākajos amatos, arvien augstākos, līdz 1990.gadā sāka strādāt par Rīgas jūras zvejas ostas direktoru, bet no 1995.gada strādā par Rīgas ostas valsts stividoru kompānijas ģenerāldirektoru. Lietai ir pievienotas vairākas rekomendācijas. Es gribētu atgādināt tikai Latvijas Jūrniecības savienības rakstītā ieteikuma pāris teikumus - ka Ševčuka kungs ir absolvējis divas speciālās jūrniecības mācību iestādes, ir panācis ievērojamu kravu apgrozījuma pieaugumu ostā un sniedzis "materiālo atbalstu Jūras medicīnai, jūrniecības izglītībai un kultūras pils "Ziemeļblāzma"uzturēšanai". Deputāti, kas parakstījuši iesniegumu, uzsver, ka vēlas, lai viņam tiktu piešķirta pilsonība par īpašiem nopelniem Latvijas ekonomikas attīstībā, Latvijas jūrniecībā un kultūras attīstīšanā.

Pēdējā komisijas sēdē mēs vienojāmies, ka, ziņojot par pretendentiem, tiks arī pateikts, kāds bija balsojums komisijā. Georgija Ševčuka kandidatūru 5 deputāti atbalstīja un 3 atturējās. Es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 7, atturas - 11. Georgijs Ševčuks uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir no piektās sadaļas. Likumprojekts "Par mērījumu vienotību". Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos Edmunds Grīnbergs - frakcija "Latvijai".

E.Grīnbergs (frakcija "Latvijai").

Cienījamie deputāti! Skatām likumprojektu "Par mērījumu vienotību" trešajā lasījumā. Dokuments nr. 2042. Komisija ir saņēmusi no Juridiskā biroja priekšlikumus, kas likumprojektu sakārto redakcionāli un uzlabo skaidrojumu.

Pirmais priekšlikums. Termina skaidrojums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tas ir izskatāmā dokumenta nr. 2042 4.lappusē. Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt 2.panta otro daļu. Un tālāk kā tekstā. Vai deputātiem nav iebildumu?

E.Grīnbergs. Es atvainojos, sēdes vadītāj, tas bija nākamais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, jā. Paldies, Grīnberga kungs. Tātad izskatām priekšlikumu, kas ir izklāstīts dokumenta 3.lappusē. Juridiskā biroja priekšlikums izteikt termina "nacionālais mērvienības etalons" skaidrojumu šādā redakcijā. Un tālāk kā tekstā.

Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

E.Grīnbergs. Otrais priekšlikums - papildināt 2.panta otro daļu pēc vārda "nacionālajiem" ar vārdiem "mçrvienību etaloniem". Tas atvieglo skaidrojumu, un komisija ir to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

E.Grīnbergs. Trešais Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 2.panta trešajā daļā vārdus "ko kontrolē valsts". Šis ir atrunāts citos pantos, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

E.Grīnbergs. Ceturtais priekšlikums - izslēgt likumprojekta 3.panta pirmajā daļā vārdu "tikai" un saīsinājumu "SI". Komisija to ir redakcionāli atbalstījusi un ir precizējusi 3.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 5.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja - izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 6.priekšlikums - izteikt likumprojekta 4.panta pirmo teikumu šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 4.panta pirmā teikuma redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 7.priekšlikums arī ir no Juridiskā biroja - izteikt likumprojekta 5.panta otro daļu šādā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 5.panta otrās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 8.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izmainīt 6.panta nosaukumu, izteikt to literāri pareizāk. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 6.panta nosaukumu - "Mçrīšanas līdzekļu atbilstība" - iebildumu nav. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 9.priekšlikums - aizstāt likumprojekta 6.pantā vārdus... tālāk kā tekstā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 10.priekšlikums - izteikt piektās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā - "Valsts metroloģiskā kontrole un uzraudzība". Komisija to ir atbalstījusi

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 11.priekšlikums - izslēgt 7.panta pirmajā daļā vārdu "galvenokārt". Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 12.priekšlikums - izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā... Tālāk kā tekstā. Komisija arī atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 7.panta otrās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 13.priekšlikums - papildināt 8.panta pirmās daļas 1.punktu pirms vārda "tipa" ar vārdiem "mçrīšanas līdzekļu". Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 14.priekšlikums - papildināt 8.panta pirmās daļas 3.punktu pirms vārda "metroloģiskā" ar vārdu "valsts". Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 15.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja - izslēgt otro daļu, jo tā atkārtojas tekstā nākamajā pantā kā 8.punkts. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 16.priekšlikums - izteikt 9.panta nosaukumu redakcijā, kāda ir tekstā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 9.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 17.priekšlikums - izteikt 9.panta otro daļu šādā redakcijā... Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 18.priekšlikums - izteikt 9.panta trešo daļu šādā redakcijā... Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 19.priekšlikums - papildināt 9.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 9.panta ceturtās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 20.priekšlikums - izteikt 9.panta ceturto daļu kā piekto daļu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 21.priekšlikums - izteikt 9.panta piekto daļu kā sesto daļu šādā redakcijā... Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 9.panta piektās daļas izteikšanu kā sesto daļu jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 22.priekšlikums - izteikt 9.panta sesto daļu kā septīto daļu šādā redakcijā... Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 23.priekšlikums - izteikt 9.panta septīto daļu kā astoto daļu šādā redakcijā... Komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 24.priekšlikums - izteikt 9.panta astoto daļu kā devīto daļu šādā redakcijā...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 25.priekšlikums - izteikt likumprojekta 10.panta otro daļu šādā redakcijā, kāda ir tekstā. Komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 10.panta otrās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 26.priekšlikums - papildināt likumprojekta 11.panta pirmajā daļā aiz vārda "lîdzekļus" ar vārdu "ðā". Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 27.priekšlikums - izteikt likumprojekta 11.panta otro daļu šādā redakcijā, kāda ir tekstā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 28.priekšlikums - izteikt likumprojekta 11.panta trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā, kāda ir tekstā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 29.priekšlikums - izslēgt likumprojekta 11.panta trešās daļas 1.punktu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 30.priekšlikums - izteikt likumprojekta 11.panta trešās daļas 9.punktu šādā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi un izteikusi kā 11.panta 8.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 31.priekšlikums - uzskatīt likumprojekta 11.panta 2. līdz 9.punktu attiecīgi par 1. līdz 8.punktu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 32.priekšlikums - izteikt likumprojekta 11.panta ceturto daļu šādā redakcijā... Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 11.panta ceturtās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 33.priekšlikums arī saņemts no Juridiskā biroja - izteikt likumprojekta sestās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: "Mçrījumu vienotības nodrošināšanas organizatoriskā struktūra". Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret likumprojekta sestās daļas nosaukumu neiebilst. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 34.priekšlikums - izteikt likumprojekta 13.panta otro daļu šādā redakcijā, kāda ir tekstā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 13.panta otrās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 35.priekšlikums - aizstāt likumprojekta 14.panta pirmajā daļā vārdus "uz tā pamata izstrādāto" ar vārdu "citu". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 36.priekšlikums - papildināt likumprojekta 14.panta trešās daļas 5.punktu aiz vārda "metroloģisko" ar vārdiem "kontroli un". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 37.priekšlikums - izteikt likumprojekta 15.panta otro daļu šādā redakcijā, kāda ir tekstā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 38.priekšlikums - izslēgt likumprojekta 16.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus "Metroloģijas centra". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 39.priekšlikums - papildināt likumprojekta 16.panta pirmo daļu ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

E.Grīnbergs. Arī 40.priekšlikums ir redakcionāli precizēt likumprojekta 16.panta otro daļu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 16.panta otrās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 41.priekšlikums - izteikt likumprojekta 16.panta trešo daļu šādā redakcijā, kāda ir tekstā. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti šiem redakcionālajiem priekšlikumiem piekrīt. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 42.priekšlikums - izslēgt likumprojekta 17.pantu, jo, kā jau minēju iepriekš, tas ir pārnests uz 16.panta trešo daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 17.panta svītrošanu iebildumu nav. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 43.priekšlikums - izteikt likumprojekta 18.pantu šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 18.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

E.Grīnbergs. Tālāk - pārejas noteikumi. 44.priekšlikums - izteikt tos šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Redakcija, kas sastāv no 6.punktiem, ir izklāstīta dokumenta 17.lappusē. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo pārejas noteikumu redakciju? Deputātiem iebildumu nav. Pārejas noteikumi ir akceptēti.

E.Grīnbergs. Tālāk aicinu deputātus balsot un pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi. Lūdzu visus deputātus, kas atrodas zālē un blakustelpās, atgriezties zālē un piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"", otrais lasījums. Komisija ierosina atzīt to par steidzamu. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Juris Dobelis.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Dokuments nr.1769. Šis dokuments ir tapis, lai ieviestu zināmu kārtību Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošo iestāžu nosaukumos un lai tie atbilstu koncepcijai par valsts pārvaldes institūciju nosaukumu vienotu lietošanu. Līdz ar to departamentus pārdēvēs citos nosaukumos; piemēram, Policijas departaments tiks pārdēvēts par Valsts policiju, Pilsonības un imigrācijas departaments attiecīgi par Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un tā tālāk. Bez tam likumā "Par policiju" ir vēl saglabājušies novecojušies nosaukumi, kā, piemēram, Ministru padome, Augstākās padomes Prezidijs un citi. Līdz ar to ir nepieciešams pietiekoši ātri ieviest šos grozījumus.

Vēl gribētu atgādināt šad un tad dzirdamo diezgan neveselīgo ažiotāžu par to, ka, lūk, Iekšlietu ministrija likvidēs to un Iekšlietu ministrija likvidēs šito. Iekšlietu ministrija nelikvidēs neko tādu, kas nav saskaņots ar likumu. Un tāpēc pievērsiet, lūdzu, uzmanību 15.pantam - "Policijas struktūra un pakļautība", kur ir skaidri un gaiši pateikts, no kā sastāv policija, - ir valsts policija un ir pašvaldību policijas. Un ir arī pateikts, kur katra no šīm policijām pilda savus pienākumus. Cita lieta, ka var diskutēt un spriedelēt, jo katram uz to ir tiesības, bet izpildstruktūrām nevajadzētu jaukties iekšā likumos. Kamēr likumos nav izdarītas izmaiņas, var tikai filozofēt, taču nevajadzētu pievērst neveselīgu uzmanību šādiem punktiem. Tagad, pirms izteikties vai lemt par šā likuma pieņemšanu, es aicinātu cienījamos kolēģus nobalsot par šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Steidzamība ir pieņemta.

J.Dobelis. Ja nav neviens pieteicies debatēs, es lūdzu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, atkal nav kvoruma! Es atkārtoti lūdzu deputātus, kuri atrodas sēžu zālē vai blakustelpās un nepiedalās balsošanā, to darīt.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu priekšlikumus par otrā lasījuma laiku.

J.Dobelis. 1997. gada 15. marts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret 15. martu? Iebildumu nav.

Bet priekšlikumu iesniegšanas termiņš? Dobeļa kungs, mums ir jānosaka gan priekšlikumu iesniegšanas termiņš, gan laiks, kad likumprojekts būtu izskatāms otrajā lasījumā.

J.Dobelis. Man iznāca 15. marts... tā ir sestdiena. Jā...

Sēdes vadītājs. Tātad 15. marts būtu priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

J.Dobelis. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Paldies. Bet izskatīšanas laiks?

J.Dobelis. Nu tad nākamajā nedēļā. 20. marts. Divas nedēļas būs priekšlikumu iesniegšanai, un pēc tam 20. martā mēs skatīsim...

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret 20. martu kā izskatīšanas laiku? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Otrais lasījums. Juridiskā komisija. Komisijas vārdā - Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 1999.

Šeit ir viens grozījums, par kuru ir iesniegti divi priekšlikumi - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums un deputāta Jirgena priekšlikums. Komisija būtībā atbalstīja abus priekšlikumus, apvienoja un vienotā redakcijā iestrādāja tos galīgajā tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - daļēji atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu un izteikt pantu jaunā redakcijā, iestrādājot tajā arī deputāta Jirgena priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Vairāk priekšlikumu nav. Tāpēc es lūdzu nobalsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu, Bišera kungs, priekšlikumus par trešo lasījumu.

I.Bišers. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 8. martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret minēto termiņu - 8. marts? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Otrais lasījums. Juridiskā komisija. Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 2011. Izskatīsim pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

I.Bišers. Vispirms ir deputāta Bišera priekšlikums par kodeksa 2. pantu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu izslēgt minēto pantu no Administratīvo pārkāpumu kodeksa, un līdz ar to likumprojektā parādās jauns pants un mainās pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 2. panta svītrošanu iebildumu nav. Un arī pret sakarā ar to mainīto numerāciju. Arī pret to deputāti neiebilst.

Lūdzu, tālāk!

I.Bišers. Nākamais priekšlikums ir par Administratīvo pārkāpumu kodeksa 6. pantu - deputāta Bišera priekšlikums izslēgt šo pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - svītrot 6. pantu? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Līdz ar to mainās likumprojekta turpmāko pantu numerācija, un tāpēc es lūdzu man atļaut katrreiz to neminēt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst.

I.Bišers. Nākamais priekšlikums ir par kodeksa 9. pantu, tas ir deputāta Bišera priekšlikums - redakcionāli labojumi. Ierosina izmainīt redakciju, nomainīt divus vārdus. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Par kodeksa 15. pantu ir deputāta Bišera priekšlikums - izslēgt pēdējo daļu, jo tas ir praktiski jau izteikts iepriekšējās daļās.

Sēdes vadītājs. Deputāti 15. panta pēdējās daļas svītrošanai piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir deputāta Bišera priekšlikumi par kodeksa 23. pantu. Pirmais priekšlikums ir izslēgt 23. panta 3. un 7. punktu, kurus faktiski šobrīd vairs nepiemēro. Komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir priekšlikums par šā paša panta 4. punktu, tas ir deputāta Bišera priekšlikums mainīt redakciju. Komisija to ir pamatā atbalstījusi, bet ir izteikusi šo tekstu mazliet savādākā redakcijā nekā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir deputāta Bišera priekšlikums mainīt šā panta otrajā daļā šīs atsauces uz punktiem... tas izriet no mūsu iepriekšējiem tikko pieņemtajiem lēmumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir deputāta Bišera priekšlikums par 24. pantu - šā panta pirmo daļu piedāvā izteikt jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 24. panta pirmās daļas redakcijai piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir deputāta Bišera priekšlikums par 26. panta pirmo daļu - priekšlikums naudas summu, kas izteikta ASV dolāros, izteikt Latvijas Republikas naudas vienībās, jo šobrīd, kad mums ir jau stabila valūta, mums ir neērti, kad mēs izsakām šos sodus svešā valūtā.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim priekšlikumam piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Un ir otrs deputāta Bišera priekšlikums - noteikt naudas izteiksmē minimālo soda apmēru, kādu var uzlikt. Komisija ir atbalstījusi, jo līdz šim mums bija iebildes, ka varot uzlikt arī 1 santīmu daudzos gadījumos.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir deputāta Bišera priekšlikums izslēgt 27. pantu. Komisija atbalstīja, jo tas izriet jau no mūsu lēmuma par iepriekšējiem... par 23. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 27. panta svītrošanai piekrīt?

I.Bišers. Tālāk. Ir deputāta Bišera priekšlikums par 28. panta nosaukumu un pirmo daļu. Komisija ir to daļēji atbalstījusi un izteikusi šo tekstu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas ierosinātajai panta daļas redakcijai piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Un otrs deputāta Bišera priekšlikums ir par 28. panta otro daļu - vārdu "likumdošanas" nomainīt ar vārdu "normatīvie". Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Par 29.¹ pantu nav priekšlikumu - salīdzinot ar pirmā lasījuma tekstu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

I.Bišers. Par 30. pantu ir deputāta Bišera priekšlikums izslēgt šo pantu. Tas arī izriet no mūsu iepriekšējā, jau pieņemtā lēmuma.

Sēdes vadītājs. Deputāti 30. panta svītrošanai piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir deputāta Bišera divi priekšlikumi par 31. pantu, kuri ir redakcionāla rakstura un kurus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 31. panta redakcionālajiem grozījumiem piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums par 36. pantu - izteikt to jaunā redakcijā sakarā ar šīm izmaiņām. Komisija principā to atbalstīja, tomēr redakcionāli precizēja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikumi par 46. pantu. Par to deputātu priekšlikumu nebija, bet komisija pati pēc savas iniciatīvas izdarīja nelielas redakcionālas izmaiņas, kuras lūdz pieņemt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti 46. panta redakcionālajai precizēšanai piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk 61. pantā ir priekšlikums saskaņā ar mūsu iepriekšējo lēmumu - summas, kas izteiktas ASV dolāros, aizvietot ar summām latos. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

I.Bišers. Tas pats 82. pantā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tas pats ir 82.¹ pantā - deputāta Bišera priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi, vadoties pēc mūsu iepriekšējā lēmuma.

Sēdes vadītājs. Vai arī to deputāti akceptē? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums par 82.² pantu, kur arī ir runa par šīs summas nomaiņu... par valūtas nomaiņu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 103.¹ pants. Šeit komisija bija ierosinājusi izdarīt nelielu redakcionālu labojumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti 103.¹ panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 103.² pants, par kuru priekšlikumi nav iesniegti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

I.Bišers. Tālāk ir 111. pants. Šeit ir komisijas priekšlikumi - apvienot pirmajā lasījumā pieņemtā 111. panta astoto un devīto daļu un izteikt to jaunā redakcijā kā astoto daļu. Tas ir komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti likumprojekta 111. panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Bez tam 111. pantā komisija ir izdarījusi nelielu redakcionālu labojumu tā pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk - 112. pants. Ir komisijas priekšlikums - papildināt pirmajā lasījumā pieņemto 112. pantu ar jaunu otro daļu, kura ir redzama 5. ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti 112. panta redakcijai piekrīt?

I.Bišers. 113. pantā ir redakcionāls labojums - vārda "tiesību" vietā lietot vārdu "normatīvo". Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. 114. pantā ir komisijas priekšlikums - nedaudz mainīt redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti redakcionālajiem grozījumiem 114. pantā piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir komisijas priekšlikums - izslēgt pirmajā lasījumā pieņemtā 114.¹ panta pēdējo daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti to akceptē? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. 126. pantā priekšlikumi par to komisijā neienāca.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

I.Bišers. Tālāk ir 126.4.pants. Komisija ierosina izteikt šo pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šā panta redakciju piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk 130.pantu komisija ir ierosinājusi papildināt ar jaunu redakciju atbilstoši labojumam, kas bija pieņemts pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums - 136.panta otrās daļas 3.punktā vārdus "2,50 lati" nomainīt ar vārdiem "3 lati", jo mēs noteicām, ka, ja uzliek sodu latos, tad lai šeit kodeksā nefigurētu vairs santīmi.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

I.Bišers. Tāpat 136.panta trešās daļas 4.punktā aizstāt "2,50" ar maksimālo summu "3 lati".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Šā paša panta ceturtajā daļā "1,50" aizvietot ar "2 lati".

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

I.Bišers. Vairāk priekšlikumu par šo pantu nav.

Tālāk ir 145.pants. Par to uz otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

I.Bišers. 146.pants. Otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

I.Bišers. 146.1. pants. Arī par to nav iesniegti priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Bišera kungs, nelasiet tos pantus, kuros nav labojumu. Lasiet tos, kur ir.

I.Bišers. Otrajā lasījumā kādreiz lūdza, lai visu teiktu. Es, protams, varu nelasīt tādā gadījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

I.Bišers. 155.4.pants, 27.lappuse. Šeit ir deputāta Dobeļa priekšlikums, kuru viņš ir iesniedzis. Komisija principā to atbalstīja, bet uzskatīja, ka, lai katrreiz vairs neatgrieztos pie šī jautājuma... Šeit par tabaku viņš ir iesniedzis, bet, lai pēc tam mums nebūtu vēl par kaut kādām precēm atkal jārada jauns pants, komisija to paplašināja un konstatēja, ka par likuma pārkāpumu šajā gadījumā šīs nelikumīgi tirgotās preces var konfiscēt, ne tikai tabaku.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 155.4. panta papildinājumam ar jaunu otro daļu jums iesniegtajā redakcijā piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums, ko iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Počas kundze, par 166.2. panta redakcijas grozīšanu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī akceptē komisijas slēdzienu par Počas kundzes priekšlikumu šajā pantā. Pieņemts.

I.Bišers. 166.3. pants. Priekšlikumu nav. Tālāk ir priekšlikums - izslēgt vārdus "12.- "c" nodaļa. Administratīvie pārkāpumi...", jo tur praktiski vairs nav tik daudz sastāvu, kas attaisnotu atsevišķas nodaļas pastāvēšanu, un tāpēc mēs gribam šo nodaļu vispār likvidēt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šīs nodaļas svītrošanu piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Dobeļa priekšlikums par 166.20 pantu. To komisija neatbalstīja, jo šis kodekss neregulē jautājumus, kādā veidā juridiskajām personām var anulēt tās vai citas licences. Tas nav šā kodeksa jautājums.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par Dobeļa kunga priekšlikumiem 166.20. panta daļā piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums - papildināt kodeksu ar 169.3.pantu "Alkohola nekomerciālās uzglabāšanas vai pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana". Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu un saglabāja tādu 169.pantu, kurš attiecas gan uz komerciālo, gan nekomerciālo pārvadāšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Kaksīša priekšlikums - papildināt kodeksu ar jaunu 173.2. pantu, kas paredz atbildību par erotisku un pornogrāfisku materiālu ievešanas, izgatavošanas, izplatīšanas, publiskas demonstrēšanas vai reklamēšanas noteikumu pārkāpšanu. Šajā sakarībā es varu deputātus informēt, ka Ministru kabinets jau 1995.gada 22.novembrī ir pieņēmis noteikumus, kas regulē šo kārtību, kādā ir izgatavojami, izplatāmi publiski demonstrējami un reklamējami erotiska un pornogrāfiska rakstura materiāli. Diemžēl šajos noteikumos nav noteikta nekāda atbildība. Līdz ar to ir priekšlikums - papildināt kodeksu, lai būtu paredzēta vismaz administratīvā atbildība par šo noteikumu pārkāpumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti kodeksa papildināšanai ar 173.2.pantu jums iesniegtajā redakcijā piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums - izslēgt 175.3.pantu, jo iepriekšējais - jau 175.2. pants nosaka atbildību par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts institūciju likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu. Savā laikā šis pants tika radīts, apvienojot visu dažādo kontrolējošo un uzraugošo institūciju tiesības prasīt šo soda uzlikšanu par viņu prasību neievērošanu, un tādējādi tika apvienoti visi panti. Tagad ir priekšlikums to atkal nodalīt. Mēs uzskatām, ka tas nav nepieciešams, jo var izmantot jau esošo 175.2.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums par 175.pantu - mainīt atbildību par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka vai zemessarga likumīgajam rīkojumam vai prasībai. Diemžēl šī sankcija tur ir saglabājusies no ļoti seniem laikiem un soda mērs - 25 lati, pēc manām domām, neatbilst vairs šā nozieguma smagumam un nav saskaņots ar pārējo sodu līmeni. Komisija atbalstīja minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk 176.pantā ir deputāta Dobeļa priekšlikums - papildināt 176. pantu "Patvarība", ka par šīm pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kura gada laikā jau divas reizes ir sodīta par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, var uzlikt sodu paaugstinātā apmērā. Komisija to neatbalstīja, vadoties pēc šādiem apsvērumiem: pirmkārt, sodi par patvarību nekur netiek reģistrēti. Tāpēc būs grūti noteikt šo patvarību atkārtošanos.

Otrkārt, mums arī Kriminālkodeksā ir norma par ļaunprātīgu patvarību. Un, ja tā viena gada laikā ir notikusi divas vai trīs reizes, tad acīmredzot to var uzskatīt par ļaunprātību un piemērot attiecīgo Kriminālkodeksa normu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums par 190.2.pantu, kurā viņš lūdz aizstāt Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departamenta nodaļas ar vārdiem "Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes teritoriālās nodaļas" atbilstoši pašreiz pastāvošajiem nosaukumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē to. Pieņemts.

I.Bišers. Šādu pašu priekšlikumu deputāts Bišers ir iesniedzis arī par 190.3.pantu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums - izslēgt 201.1. panta pēdējo daļu, jo mums šodien darba dienests vairs nepastāv.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 201.1. panta pēdējās daļas svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk bija deputātu grupas priekšlikums - 201.6.panta otro daļu izteikt jaunā redakcijā. Līdzīgu priekšlikumu izteica arī deputāts Bišers. Komisija pēc būtības ņēma vērā abus šos priekšlikumus, bet par pamatu paņēma deputāta Bišera priekšlikumu, kurš ir redzams 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 201.6.panta otrās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Jirgena priekšlikums par 201.34.panta jaunu redakciju. Komisija principā to atbalstīja, bet mazliet citādākā redakcijā, kurā komisija iestrādāja pilnā mērā arī deputāta Jirgena priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 201.34. panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 205.pants. Šeit ir deputāta Ādamsona priekšlikums, kurā viņš lūdz papildināt 205.pantu ar 8.punktu, jo, kā redzat, šobrīd tur ir 4 punkti. Tātad papildināt ar punktu "Jûras spēku amatpersonas". Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, bet atbalstīja deputāta Bišera priekšlikumu, kurā viņš sakārtojis mazliet citādi šo pantu, un šeit pēc būtības Jūras spēku amatpersonas ir ietvertas 5.punktā, tās visas nepārskaitot, jo tās tiek uzskaitītas tālākajos pantos atsevišķi. Līdz ar to šo pantu mēs negribējām vienkārši pārslogot, lai viņš nebūtu pārāk bieži jāgroza.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 205.panta redakcijai, kādu to ir akceptējusi komisija, piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums par 206.pantu, kur viņš ierosina vārdus "vietējo padomju lēmumos" aizvietot ar vārdiem "pašvaldību domju (padomju) izdotajos saistošajos noteikumos", kā to patlaban paredz Pašvaldību likums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk par 207.pantu ir deputāta Bišera priekšlikums, kurš izsaka šo pantu jaunā redakcijā, jo šobrīd vienīgā koleģiālā institūcija, kas izskata, principā ir komisija, un Administratīvā komisija tad arī nosaka, kā šī komisija tiek izveidota.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tad 208.pantā deputāta Bišera priekšlikumā ir runāts par administratīvo komisiju sēžu tiesīgumu, jo tās ir palikušas. Līdz ar to komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 208.panta redakcijai, kādu to akceptējusi komisija, piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk 209.pantā ir deputāta Bišera divi priekšlikumi, no kuriem pirmais priekšlikums automātiski nav balsojams, jo mums mainījās pantu numerācija 205.pantā, kā mēs to jau nolēmām, tādēļ es domāju, ka tas vairs nav balsojams. Un 209.pantā vārdus "vietējo padomju apstiprinātajos" aizvietot ar vārdiem "pašvaldību saistošajos".

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Dobeļa priekšlikums, kurā viņš ierosina administratīvās komisijas papildināt ar vairākiem pantiem, kur iesaka izdarīt dažas izmaiņas administratīvo komisiju kompetencē.

Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums, kurš ierosina izslēgt no 210.panta pirmās daļas vārdus "un pilsētu rajonu", jo tie vairs nepastāv, un papildināt ar atsauci uz kodeksa 89.pantu. Komisija apvienoja visus šos priekšlikumus, daļēji atbalstot Bišera priekšlikumus, bet neatbalstot Dobeļa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta 210.panta redakciju, kuru ir akceptējusi komisija? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk par 211.pantu ir deputāta Bišera priekšlikums - izslēgt 211.pantu "Pagastu padomes", uzskatot, ka šie jautājumi jāskata pie pagasta padomēm izveidotajām administratīvām komisijām. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 211.panta svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk par 211.1. pantu deputāts Bišers ir iesniedzis priekšlikumu - izslēgt vārdus "kâ arī Rīgas pilsētas priekšpilsētu (rajonu) valžu priekšsēdētāji". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts. Bet vienīgi, Bišera kungs, ja mēs 211. pantu esam svītrojuši, vai tad mēs varam runāt par...

I.Bišers. Tas ir 211.1. pants.

Sēdes vadītājs. Paldies.

I.Bišers. 211.pantu mēs svītrojam, bet tas ir 211.1. pants. Bez tam komisija pēc savas iniciatīvas vēl pārnesa šajā pantā tās funkcijas, arī tos dažus jautājumus, kurus izskatīja pagastu padomes, lai tagad varētu arī pagasta padomes priekšsēdētājs vienpersonīgi uzlikt sodus.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk varbūt sāksim ar deputāta Bišera priekšlikumu, kurš gan izteikts arī virsrakstā, - nevis "tiesas (tiesneši)", bet visur lietot "tiesas tiesnesis", jo šobrīd tiesas koleģiālā sastāvā neuzliek administratīvos sodus, bet to dara tiesneši vienpersonīgi, un tas ir saglabājies vēl no padomju laikiem. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Dobeļa priekšlikums - papildināt aiz 151.3. panta ar 155.4. pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Dobeļa otrais priekšlikums - "...166.20. panta otrajā daļā un trešajā daļā..." Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par deputāta Dobeļa priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir vēl viens deputāta Dobeļa priekšlikums - papildināt pēc 175.2. panta ar "... 176. otrajā daļā". Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Kaksīša priekšlikums par vienu papildinājumu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 214.pants, par kuru ir deputātu Dobeļa un Lagzdiņa priekšlikumi. Komisija ir atbalstījusi un izdarījusi attiecīgas izmaiņas, kas ir redzamas piektajā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 214.panta redakcijai, kuru akceptējusi komisija, piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Dobeļa priekšlikums par 214.1. pantu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputātes Počas priekšlikums, kuru komisija izskatīja. Komisija atbalstīja deputātes Počas pirmo priekšlikumu un daļēji atbalstīja Počas otro priekšlikumu, un iestrādāja to 215.1. panta tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikumiem piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 215.5. pants. Te bija atsevišķs likumprojekts, ko mēs apvienojām, šeit to izskatījām un konstatējām, ka tas pēc būtības dublē jau pirmajā lasījumā pieņemto 30.panta tekstu un šī te panta tekstu, kas ir pieņemts pirmajā lasījumā, tāpēc vairāk to atsevišķi neiestrādājām.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Ādamsona priekšlikums - papildināt kodeksu ar 217.1 pantu - "Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēki". Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, uzskatot, ka šāda rakstura priekšlikumam vajadzētu nākt no valdības puses. Komisija neuzskatīja par iespējamu bez valdības atbalsta uzlikt Jūras spēkiem kaut kādas jaunas funkcijas, kuru viņiem nav. Šo jautājumu vajadzētu virzīt caur valdību, tāpēc komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Par 220.pantu ir deputāta Bišera priekšlikums - viens precizējums, un to komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Par 222.¹ pantu un 226.¹ pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

I.Bišers. 231.pants. Divi deputāta Bišera priekšlikumi par redakcionālām izmaiņām. Summas, kuras pašreiz ir ASV dolāros, ierosina izteikt latos. Komisija tos ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Par 235.pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

I.Bišers. Tālāk. Ir deputāta Bišera priekšlikums. Komisija ir to atbalstījusi daļēji, bet devusi jaunu redakciju, kas ir redzama piektajā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 238.panta otrās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. 238.¹ pants. Deputāta Bišera priekšlikums - izslēgt minēto pantu. Komisija to neatbalstīja, taču atzina par nepieciešamu šo pantu pārstrādāt un izteikt šo pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 238.¹ panta "Lietvedības uzsākšana administratīvā pārkāpuma lietā" redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. 240.pants. Deputāta Bišera priekšlikums - vārdus "visi pilsoņi" aizvietot ar vārdiem "visas personas". Komisija ir atbalstījusi. Bez tam komisija vēl ir vārdu "orgāna" aizvietojusi ar vārdu "institūcijas".

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. 248.pants. Deputāta Bišera priekšlikums - izslēgt vairākās vietās vārdus "un tēvvārdu", jo tas pasēs tagad vairs netiek fiksēts. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

I.Bišers. 251.pants. Deputāta Bišera priekšlikums ir izslēgt šinī pantā vārdus "resoru apsardzes darbinieki", kā arī panta ceturto daļu, kas runā par militarizētu apsardzi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu. Pieņemts.

I.Bišers. 253.pants. Deputāta Bišera priekšlikums - izslēgt vārdus "un tēvvārdu". Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes priekšlikums - 254.panta jauna redakcija, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. 256.pants. Deputāta Bišera priekšlikums - izslēgt vārdus "militarizētās apsardzes". To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. 257.pants. Šeit ir valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes priekšlikums un deputāta Bišera priekšlikums, kuri principā ir pieņemti. Taču komisija ir izstrādājusi savu redakciju un arī iesniegusi dažus savus papildinājumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par izmaiņām 257.pantā piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. 258.pants. Deputāta Bišera priekšlikums - aizvietot vārdus "Jûras lietu ministrija" ar vārdiem "Satiksmes ministrija" (atbilstoši pašreizējai ministriju iekārtai).

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir deputāta Bišera priekšlikums - izslēgt 274.panta otro teikumu, jo šinī veidā tas nav nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. 279.pants. Deputāta Bišera priekšlikums - vārdus "tiesas (tiesneša)" aizvietot ar vārdiem "tiesas tiesneša", bez iekavām.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. 280.pants. Deputāta Bišera priekšlikums. Redakcionāli labojumi, kurus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. 287.pants. Deputāta Kaksīša priekšlikums izdarīt nelielu papildinājumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. 290.pants. Ir deputāta Bišera priekšlikums - vārdu "pilsoņiem" aizvietot ar vārdu "personām". Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. 292.pants. Ir deputāta Bišera priekšlikums - aizvietot vārdus "citā likumdošanā" ar vārdiem "citos likumos".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Ir deputāta Bišera priekšlikums par 294.pantu. Viņš ierosina izslēgt vārdus "labošanas darbiem" (saskaņā ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem).

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Ir deputāta Bišera priekšlikums par 296.pantu - aizvietot 296.panta otrajā daļā vārdu "likumdošanā" ar vārdu "likumā". Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. 301.pants. Deputāta Bišera priekšlikums - pievienot dažus precizējošus vārdus, lai novērstu iespējamos pārpratumus. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 301.panta otrās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir deputāta Bišera priekšlikums izslēgt 27.nodaļu, jo mēs esam atteikušies no minētā soda veida.

Sēdes vadītājs. Deputāti 27.nodaļas svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. 304.pants. Deputāta Bišera priekšlikums par dažu terminu precizēšanu. Komisija ir iestrādājusi nedaudz mainītā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 304.panta redakcijai, ko akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Kaksīša priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. 305.pants. Deputāta Bišera priekšlikums precizēt terminoloģiju. Komisija ir atbalstījusi nedaudz mainītā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Godātais Bišera kungs un kolēģi, ir pienācis pārtraukuma laiks. Turpināsim likumprojekta izskatīšanu pēc pārtraukuma. Pašlaik lūdzu reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Vārds Andrejam Požarnovam. Paziņojums par komisijas sēdi.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz šajā pārtraukumā sapulcēties Jēkaba ielā 16, pirmā stāva zālē, uz komisijas sēdi. Tā ir frakcijas "Latvijas ceļš" zāle.

Sēdes vadītājs. Paldies. Prezidija locekļus un Frakciju padomes locekļus lūdzu tūlīt doties uz sēdi Prezidija sēžu zālē.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienītie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Tomašūns, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē. Reģistrēsimies kvoruma noteikšanai. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 30 deputāti. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus atgriezties sēžu zālē, lai varētu turpināt darbu pie likumprojekta izskatīšanas. Es lūdzu visus deputātus atgriezties sēžu zālē, lai varētu turpināt darbu. Es lūdzu deputātus vēlreiz reģistrēties. Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 60 deputāti. Turpinām likumprojekta izskatīšanu. Dokumenta 65.lappuse, 306.panta redakcija. Komisijas vārdā - Bišera kungs. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Jā, 306.pants. Ir deputāta Bišera priekšlikums izteikt pantu jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par 306.panta redakciju. Pieņemts.

I.Bišers. 308.pants. Deputāta Bišera priekšlikums aizvietot vārdus "likumdošanas aktos" ar vārdiem "normatīvajos aktos". Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. 319.pants. Deputāta Bišera priekšlikums aizvietot vārdus "vietējo Tautas deputātu padomju valdes" ar vārdiem "attiecīgās pašvaldības". Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Bišera kungs, mums palika neizskatīta 30.nodaļa. Ir jūsu priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi, - izslēgt 30.nodaļu. To mēs neizskatījām, Bišera kungs. Atgriezieties 66.lappusē. To mēs palaidām garām.

I.Bišers. Atvainojiet, man sajukusi lappušu kārtība. Ir priekšlikums izslēgt 30.nodaļu sakarā ar to, ka mēs esam atcēluši tādu soda veidu kā labošanas darbi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka svītrojam 30.nodaļu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. 319.pants. Ir deputāta Bišera priekšlikums aizvietot vārdus "vietējo Tautas deputātu padomju valdes" ar vārdiem "attiecīgās pašvaldības".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. 320.pants. Ir priekšlikums aizvietot 320.panta pirmajā daļā vārdus "civilprocesuālajā likumdošanā" ar vārdiem "Civilprocesa kodeksā un citos normatīvajos aktos". Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu. Pieņemts.

I.Bišers. Un 321.pants. Ir priekšlikums aizvietot 321.pantā vārdus "civilprocesuālajā likumdošanā" ar vārdiem "Civilprocesa kodeksā".

Sēdes vadītājs. Deputāti šim komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts. Paldies.

I.Bišers. Tā, komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par trešā lasījuma termiņiem.

I.Bišers. Komisija ierosina iesniegt līdz 8.martam priekšlikumus likumprojekta sagatavošanai trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 8.marts? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, ir saņemts iesniegums no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kura saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā izdarīt šādus grozījumus: 45.punktu (likumprojekta "Grozījums likumā "Par akciju sabiedrībām"" pirmais lasījums) un 46.punktu (likumprojekta "Grozījumi likumā "Par bezpeļņas organizāciju"" pirmais lasījums) izskatīt aiz 35.punkta (likumprojekta "Par privātajiem pensiju fondiem") kā darba kārtības 36. un 37.punktu. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt "par" vai "pret" attiecībā uz šo komisijas iesniegumu? Runāt neviens nevēlas, arī iebildumu deputātiem nav. Tātad esam vienojušies, ka pēc 35.punkta izskatām darba kārtības 45.un 46. jautājumu.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām"", otrais lasījums. Tautsaimniecības komisijas vārdā ziņo Edmunds Grīnbergs - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

E.Grīnbergs (frakcija "Latvijai").

Cienījamie deputāti! Skatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām"" otrajā lasījumā. Dokuments nr.2038. Pirmais ir priekšlikums, ko komisija saņēmusi no deputāta Sausnīša, un tajā tiek ierosināts papildināt 28.pantu aiz ceturtās daļas ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā: "Ja revīzijā tiek konstatēta likumu neievērošana, nopietni finansu disciplīnas pārkāpumi, līdzekļu izšķērdēšana, revīzijas komisijai ir tiesības ierosināt vainīgo amatpersonu, ieskaitot valdes priekšsēdētāju, atbrīvošanu no amata." Tas ir nepieciešams, lai palielinātu amatpersonu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, jo pašlaik spēkā esošajā likumā nav normas, kas reglamentē valdes priekšsēdētāja atstādināšanu no amata uz laiku līdz pilnsapulces sasaukšanai. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un izteikusi precizētā redakcijā, kura ir redzama 6.ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 28.panta papildināšanu ar piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Grīnbergs. Otrais priekšlikums ir saņemts no deputāta Sausnīša. Tiek ierosināts papildināt 37.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "Kooperatīvo sabiedrību savienībā var iestāties arī citas juridiskās personas, kuras atzīst un ievēro kooperatīvo sabiedrību darbības pamatprincipus saskaņā ar šo likumu." Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, un tas ir ietverts 37.pantā kā otrais teikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu - izteikt 37.panta tekstu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Grīnbergs. Trešais priekšlikums ir no Tautsaimniecības komisijas. Tur ir ietverts arī iepriekš minētais deputāta Sausnīša priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Mēs vienojāmies, ka deputāti visu panta redakciju atbalsta. Pieņemts.

E.Grīnbergs. Ceturtais priekšlikums ir no deputāta Sausnīša - papildināt 39.panta trešās daļas trešo atkāpi aiz vārda "attiecības" ar vārdiem "kâ arī savienībā iestājušos kooperatīvo sabiedrību un citu juridisko personu tiesības un pienākumi". Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieņem komisijas slēdzienu par likumprojekta 39.panta trešās daļas trešās rindkopas papildināšanu jums iesniegtajā redakcijā. Paldies. Akceptēts.

E.Grīnbergs. 5.priekšlikums arī ir saņemts no deputāta Sausnīša. Viņš ierosina izteikt 40.panta pirmās daļas 2.teikumu šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi un izteikusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 6.priekšlikums arī ir saņemts no deputāta Sausnīša. Tiek ierosināts 40.panta ceturto daļu izteikt šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Grīnbergs. Arī 7.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Sausnītis. Ir ierosināts papildināt 40.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī akceptē. Pieņemts.

E.Grīnbergs. Aicinu jūs, deputāti, nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 3, atturas - 2. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par trešā lasījuma izskatīšanas laiku.

E.Grīnbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 5.marts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu - iesniegt savus priekšlikumus līdz 5.martam? Nav iebildumu. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"", pirmais lasījums. Vienu projektu iesniedzis Ministru kabinets, otru - Aizsardzības un iekšlietu komisija. Komisijas vārdā Jānis Kazāks - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Dārgie kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem nr. 1735 un nr. 2041. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šīgada 15. janvāra sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" (reģistrācijas numurs 536, dokumenta numurs 1735).

Komisija nolēma: konceptuāli neatbalstīt iepriekšminēto likumprojektu un aicināt Saeimu to noraidīt.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 85. panta pirmo daļu komisija izstrādāja alternatīvu likumprojektu - "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" un pieprasa šo alternatīvo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, vai kāds vēlas runāt par šo komisijas priekšlikumu? Runāt neviens nevēlas. Komisija ierosina atzīt izstrādāto alternatīvo likumprojektu par steidzamu. Tas jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsojumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Lūdzu tālāk, Kazāka kungs!

J.Kazāks. Tālāk, dārgie kolēģi, strādāsim ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" (reģistrācijas numurs 615).

Izdarīt likumā "Par ugunsdrošību" ("Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 1992, 15./16.; "Latvijas Vēstnesis", 1994, 131., 152. nr.; 1996, 62. nr.) šādus grozījumus:

Pirmais priekšlikums - aizstāt 3. pantā, 4. panta 1. punktā, 9. panta 1. punktā, 11. panta pirmajā daļā, 13. pantā, 14. panta trešās nodaļas nosaukumā, 15. panta nosaukumā un 1., 2., 3., daļā, 16. panta nosaukumā un pantā, 17. panta 1., 2., 3. daļā... (Starpsauciens no zāles: "Deputātiem projekts ir!") ir, jā?... (Starpsauciens: "Jâ!") tātad es tālāk nelasu... vai par priekšlikumu 1.punktu priekšlikumi ir kādam?

Sēdes vadītājs. Acumirkli, Kazāka kungs, pirmajā lasījumā mēs skatām konceptuāli, nevis pa pantiem. Vispirms, godātie kolēģi un godājamais referent, mums ir jāizlemj jautājumi, kurus es te palaidu garām. Mēs gan atzinām par steidzamu šo likumprojektu, ko izstrādājusi komisija, bet neizteicām savu attieksmi pret Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu. Mums ir jābalso, jo Kārtības rullis tomēr prasa nobalsot arī par Ministru kabineta izstrādāto projektu, bet to mēs balsojuši neesam. Ja mēs esam atzinuši par steidzamu alternatīvo, tad tas ir loģiski, ka it kā noraida iepriekšējo, bet balsot mums tomēr vajag. Tātad komisijas priekšlikums bija šo Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" noraidīt, bet ir vajadzība zināt arī Saeimas deputātu attieksmi pret šo jautājumu, tāpēc es gribu likt arī šo jautājumu uz balsošanu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"", kuru izstrādājis Ministru kabinets, noraidīšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 36, atturas - 7. Godātie kolēģi! Atkārtosim atkal zvanu.

Atkārtosim balsošanas režīmu! Izteiksim savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 44, atturas - 9. Paldies. Tagad formāli mēs esam pieņēmuši lēmumu. Kazāka kungs, varat turpināt!

J.Kazāks. Es komisijas vārdā gribu lūgt šos grozījumus konceptuāli pieņemt un virzīt tālāk uz Aizsardzības un iekšlietu komisiju, kas turpinātu sagatavot šo likumprojektu otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Tātad jūs ierosināt balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Vai debatēs deputāti pieteikušies nav? Nav. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret alternatīvā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - arī nav. Pieņemts.

Lūdzu jūsu priekšlikumus par ieteikumu iesniegšanas termiņiem... par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku.

J.Kazāks. Mans priekšlikums ir noteikt 15. martu, bet izskatīt tuvākajā sēdē.

Sēdes vadītājs. Tas ir 20. martā.

J.Kazāks. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Kazāks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - likumprojekts "Grozījums Reliģisko organizāciju likumā". Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā deputāts Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Šeit nekas daudz mums nav jālemj un daudz jārunā, te tā lieta ir sekojoša: Reliģisko organizāciju likumā mēs lūdzam 2. punktā vārdus "lîdz 1997. gadam 1. janvārim" aizstāt ar vārdiem "lîdz 1997. gada 30. jūnijam". Un tas ir tamdēļ, ka citādi vairāk nekā 500 draudžu nespēs vienkārši pieskaņot savus statūtus Reliģisko organizāciju likuma prasībām. Un es lūgtu cienījamo Saeimu vispirms nobalsot par šā likuma grozījumu steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemsim, godātie kolēģi, jautājumu par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.G.Vidiņš. Un tagad es lūgtu cienījamo Saeimu nobalsot likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu, Vidiņa kungs, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un par likumprojekta izskatīšanas termiņu!

J.G.Vidiņš. Ja jau viņš ir steidzams, tad jau otrajā lasījumā...

Sēdes vadītājs. Vidiņa kungs, ja mēs esam viņu atzinuši par steidzamu, tad mums ir jānosaka... jums jāierosina viens datums, līdz kuram var iesniegt priekšlikumus, un otrs datums, kad varēs skatīt šo projektu. Ja jūs uzskatāt, ka to var darīt tūlīt - lūdzu!

J.G.Vidiņš. Jā, es uzskatu, ka to vajadzētu darīt tūlīt, un es arī gribēju lūgt cienījamo Saeimu nobalsot uzreiz otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti iebilst pret šo priekšlikumu? (Starpsauciens: "Priekšlikumu nav!") Neiebilst. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

J.G.Vidiņš. Paldies cienījamajai Saeimai!

Sēdes vadītājs. Paldies, Vidiņa kungs!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par apžēlošanu". Juridiskās komisijas vārdā Ruta Marjaša - frakcija "Latvijas ceļš".

R.Marjaša (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par apžēlošanu" un diemžēl nonāca pie slēdziena, ka šis likumprojekts nevar tikt pieņemts tādā veidā, kādā viņš ir pašlaik. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Neskatoties uz to, ka šis likums ir ļoti aktuāls un ka Saeima, pieņemot pagājušajā gadā grozījumus Kriminālkodeksā, savos pārejas noteikumos ir uzlikusi par pienākumu Ministru kabinetam izstrādāt šādu likumu, šis likumprojekts faktiski nesatur ārkārtīgi daudz tādu normu, kuras ir nepieciešamas un kuras reglamentētu kā Prezidenta tiesības apžēlot, tā arī pašu apžēlošanas tiesisko kārtību.

Starp citu, arī Aizsardzības un iekšlietu komisija ir nonākusi pie tāda paša slēdziena, proti, šajā likumprojektā faktiski tiek atkārtots tikai tas, kas ir izteikts Satversmes 45. pantā, bet nav norādīts ne apžēlošanas iesniegumu iesniedzēju loks, ne arī tāda svarīga procedūra kā ar nāves sodu notiesāto personu apžēlošanas īpatnības, nav minēti apstākļi un nosacījumi, kuri ir jāņem vērā, izskatot apžēlošanas lūgumus, nav noteikti lūgumu iesniegšanas termiņi, atkārtotas apžēlošanas iespējas, spriedumu apturēšanas procedūra, tiesībsargājošo institūciju funkcijas apžēlošanas procedūras laikā un vēl vairāki citi svarīgi jautājumi. Likumprojekts piedāvā visus šos jautājumus reglamentēt ar Valsts prezidenta apstiprinātu nolikumu, tomēr tam nekādā ziņā nevar piekrist, jo tas nevar aizstāt likumu.

Un, ņemot vērā visus šos apstākļus, Juridiskā komisija ir nonākusi pie slēdziena, ka šo likumprojektu nevajadzētu pieņemt pirmajā lasījumā, tāpēc mēs lūdzam viņu noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds deputāts vēlas par šo jautājumu runāt? Deputāti par šo jautājumu runāt nevēlas. Tātad jūs, godātie kolēģi, dzirdējāt komisijas slēdzienu, ka šis likumprojekts ir noraidāms. Un, lai gan mums Kārtības rullis šādus gadījumus gan paredz, tomēr šis šoreiz ir neordinārs gadījums, tādi mums bieži nav gadījušies, tāpēc Juridiskā komisija nolēma, ka pašlaik šis likumprojekts ir noraidāms, bet ir arī vēl otrs Juridiskās komisijas slēdziena punkts, kurā tā ierosina likumprojektu "Par apžēlošanu" atdot Ministru kabinetam atpakaļ, nosakot 3 mēnešu termiņu, kādā pārstrādātais likumprojekts būtu iesniedzams Saeimā. Saeimai ir jāizlemj, vai mēs spersim šādu soli. Tāds ir Juridiskās komisijas slēdziens.

Runāt neviens nevēlas. Jautājums jāizlemj balsojot. Tādēļ es aicinu zvanīt, ieslēgt balsošanas režīmu un deputātiem balsot par likumprojekta nodošanu atpakaļ Ministru kabinetam, nosakot 3 mēnešu termiņu, kādā pārstrādātais likumprojekts būtu iesniedzams Saeimā. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret to. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Nākamais jautājums - "Grozījumi Civillikumā". Juridiskās komisijas vārdā Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Aicinu strādāt ar dokumentiem nr. 2068 un nr. 1942.

Ministru kabinets pēc Ministru prezidenta priekšlikuma ir strādājis ar jautājumiem, kas saistīti ar trim pielikumiem pie 1937. gada Civillikuma. Jau pagājušā gada nogalē ir izveidota darba grupa, kura nodarbojas ar šiem jautājumiem, un šajos trijos pielikumos ir sekojoša rakstura informācija. Tātad pirmajā pielikumā tiek noteikti publiskie ezeri un publiskās upes, kuras būtu izmantojamas plašākam subjektu lokam. Bez tam ir izveidots ezeru saraksts, kur izņēmuma tiesības ir piešķirtas valstij, un tāpat arī upju saraksts. Šādu sarakstu veidošanas kritērijs ir tas, kādas ir šo ūdenstilpņu funkcijas, kur tās ir izvietotas, piemēram, vai tās ir valsts robežas tuvumā vai dabas lieguma teritorijā, kāda ir to nozīme zivsaimniecībā un tā tālāk.

Līdz ar to valdība šajā likumprojektā ir izteikusi priekšlikumu sakārtot šos sarakstus, un tas arī ir izdarīts. Šis saraksts ir iesniegts dokumentā nr. 1942. Ir pats saraksts un arī anotācija šim minētajam sarakstam.

Juridiskā komisija, izskatot šos materiālus, nāca pie atziņas, ka ir pieļautas neprecizitātes, reizēm pat vērojamas kļūdas, jo, ieskaitot kādu ūdenstilpni publiskajos ezeros, ne vienmēr ir ņemts vērā tas, ka vai nu viss ezers, vai daļa ezera, vai daļa kādas citas ūdenstilpnes var atrasties arī privātajā īpašumā. Taču tajā pašā laikā (pretēji tam, kā bija iepriekšējā gadījumā attiecībā uz apžēlošanu) Juridiskā komisija uzskata, ka, neskatoties uz šīm neprecizitātēm, šis likumprojekts tomēr būtu atbalstāms pirmajā lasījumā un šīs kļūdas būtu novēršamas laikā starp pirmo un otro, vai starp otro un trešo lasījumu.

Vēl būtiska lieta ir tāda, ka gadījumā, ja tomēr noskaidrosies, - un tā tas noteikti būs -, ka šī daļa ūdenstilpņu tomēr atrodas privātajā īpašumā, tad būs risināms jautājums un meklējami finansiālie līdzekļi, lai kompensētu tiem, kuriem šīs ūdenstilpnes pieder, gadījumos, ja viņas tomēr būtu jāieskaita vai nu publiskajās ūdenstilpnēs, kuras ir pieejamas un izmantojamas lielākam iedzīvotāju skaitam, vai arī tādā kategorijā, kuras izmanto tikai valsts.

Taču Juridiskā komisija uzskata, ka šie trūkumi nav tādi, kuri liedz likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā, un tādēļ es komisijas vārdā aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un, lūdzu, balsosim likumprojekta "Grozījumi Civillikumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu, kādi ir priekšlikumi par otrā lasījuma termiņiem?

J.Kaksītis. Iesaku par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 8. martu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret nosaukto termiņu - 8. martu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums likumā "Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu atsaukšanas kārtība"". Pirmais lasījums.

Komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Jau vairāk nekā divus gadus darbojas 5. Saeimas pieņemtais likums, kas reglamentē pašvaldību deputātu atsaukšanas kārtību. Savulaik šis likums tika pieņemts pēc Tautas frontes iniciatīvas, un viņš darbojas jau otro sasaukumu. Atbildīgā komisija, ņemot vērā to, ka šā likuma pārejas noteikumos ir noteikts, ka tas darbojas tikai līdz šā gada 9.martam, ierosina šā likuma darbību neierobežot laikā un izdarīt tādu grozījumu, kas noteiktu, ka šis likums darbojas bez termiņa ierobežojuma.

Vienlaikus es gribu informēt, ka atbildīgā komisija ir izstrādājusi grozījumus, kurus mēs ietversim šajā likumprojektā, sagatavojot to otrajam lasījumam, ņemot vērā tos grozījumus, kādi ir izdarīti Pašvaldību vēlēšanu likumā, un tie tiks nodoti jūsu izvērtēšanai pēc nedēļas. Bez tam atbildīgās komisijas vārdā es aicinu, pirms mēs atklājam debates, nobalsot par šā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 8, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts. Paldies.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Sāksim debates. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kā jau ziņotājs - deputāts Lagzdiņš norādīja, minētais likums par deputātu atsaukšanas kārtību bija pieņemts uz pašreizējo vietējo pašvaldību pilnvaru laiku, tas bija izstrādāts atbilstoši tam Pašvaldību vēlēšanu likumam, saskaņā ar kuru tika ievēlētas un darbojās attiecīgās pašvaldības. Tagad, kā zināms, ir jauns Pašvaldību vēlēšanu likums, kuram šī iepriekšējā deputātu atsaukšanas kārtība galīgi nav piemērota. Tā ir tāda pati, kāda ir Saeimai, kura arī, pastāvot šai proporcionālajai vēlēšanu sistēmai, nevar šādu atsaukšanas sistēmu piemērot. Piemēram, pieņemsim, ka kādā pašvaldībā ir vairāki saraksti: viens saraksts - "Zibens" un otrs saraksts "Pçrkons". Saraksta "Zibens" pārstāvji ierosina atsaukt vienu deputātu no saraksta "Pçrkons". Izsakās visi viņa piekritēji par "Pçrkona" saraksta deputāta atsaukšanu. Notiek balsošana. Kā tas redzams no šā likuma teksta, pietiek ar attiecīgo procentuālo skaitu, tikai ar "Zibens" piekritējiem pietiek, ka atsauc. Pēc tam nākamajā reizē no saraksta "Pçrkons" izsaka priekšlikumu atsaukt deputātu no "Zibens" saraksta. Šoreiz nobalso "Pçrkona" piekritēji un atsauc deputātu no "Zibens" saraksta. Un tādā veidā var rīkoties līdz bezgalībai.

Es nezinu, kā šis likums darbojas, vismaz man nav gadījies dzirdēt, ka viņš kaut reizi būtu ticis iedarbināts, bet laikam komisijai tas ir labāk zināms, vai ir bijuši šādi gadījumi, kad kaut reizi šis likums būtu ticis piemērots. Taču es baidos, ka, ja viņu sāks piemērot, tad lavīnas veidā nepārtraukti notiks balsošanas par deputātu atsaukšanu. Konkurējošās partijas atsauks savu konkurentu deputātus, jo te viņiem nav jāiegūst deputātu vairākums. Pie tam nevar jau zināt, vai balso tie, kas jau ir balsojuši par šo partiju un ar kuras balsīm te ir iegājuši, vai nobalso viņu konkurenti, tātad atsauc tie, kas attiecīgo deputātu nemaz nav ievēlējuši. Tāpēc es uzskatu, ka šim likumam ir jābeidzas līdz ar šo pilnvaru termiņu, attiecībā uz kuru viņš pēc šā likuma bija ievēlēts. Taču, ja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija grib izstrādāt jaunu likumu, kas būtu piemērots pašreizējam Pašvaldību vēlēšanu likumam, tad viņa to var darīt. Pēc tam mēs apspriedīsim šo jauno likumu, kas atbildīs jaunajam Pašvaldību vēlēšanu likumam. Tāpēc es aicinu priekšlikumu par šā likuma pieņemšanu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Tā kā mēs šā likumprojekta steidzamību jau atzinām, tad pēc būtības izteikt viedokli šeit jau ir gandrīz vai bezjēdzīgi, bet es gribu atgādināt, ka, iespējams, nopietni būs jāpadomā arī starplaikā (kurš tomēr būs diezgan garš no pirmā lasījuma līdz otrajam), jo mēs nevaram aizmirst to, ka mums ir koalīcijas listes arī pašvaldību vēlēšanās. Mani, teiksim, ļoti uzjautrinātu, ja būtu kaut kāda lielāka koalīcijas liste, kaut vai Latgales demokrātu saraksts un Zemnieku savienības piejaukums, un ja, nedod Dievs, viņi tur salamājas savā starpā, tad varētu būt, ka Latgales demokrāti nolemj atsaukt Kristīgo demokrātu Vītolu no vienas listes, un tad sāksies pēc tam... jo varbūt nākamajā sarakstā viņš būs Latgales demokrāts. Tātad vai nu likumā jāaizliedz koalīcijas sarakstu sistēma, jo viena partija... tad tā patiešām ir partijas iekšējā lieta, jo citādi var sākties atriebība, un it sevišķi, ja pazūd sadarbība šajā laika periodā koalīcijas partneriem, un līdz ar to var sākties kaut kādas šāda veida manipulācijas. Nerunājot par to, ko norādīja arī Bišera kungs, ka šeit var izveidoties daudz vienkāršāka situācija, ka tā pati LNNK nolems atsaukt varbūt mani kā domnieku, jo es viņiem kā domnieks no cita saraksta ļoti nepatīku, bet attiecīgi beigās ar šo likumu, kā tas pagaidām darbojas, var patiešām mani atsaukt. Un to izdarīs nevis mani vēlētāji, bet gan LNNK vēlētāji. Bet es ceru, ka pagaidām tādas darbības nebūs.

Un otra lieta. Ja starplaikā, ja tas būs garāks, tiks izdarīti labojumi...

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es aicinu saglabāt līdzšinējo kārtību, ka pašvaldību deputāti ir atsaucami, jo tie paši deputāti, kuri uzstājās pret šo likumprojektu, kuru ierosinājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, paši ļoti bieži ir runājuši par to, ka deputātam ir jābūt atsaucamam. Un nu, kad tuvojas pašvaldību vēlēšanas, pēkšņi viņi sabaidījušies no tā, ka pašvaldību deputāti varētu būt atsaucami. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, dokumentu nr.1997, un, tā kā tas ir atzīts par steidzamu, acīmredzot šis likums savu darbību sāks tūlīt pēc vēlēšanām, un viss būs kārtībā. Jo, kā jau jūs redzējāt arī praksē, iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās neviens tā nemaz nesatraucās un bez pamata neatsauca deputātus. Šai kārtībai vajadzētu būt ilglaicīgai un saglabāties arī turpmāk. Tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Arī iepriekšējā reizē rajonu padomes, pilsētu domes un pagastu padomes tika ievēlētas pēc tā saucamā listu principa. Tikai vienīgā atšķirība šajās vēlēšanās ir tā, ka vēlētāji vairs nedrīkst pielikt krustiņus iepretī kandidātu uzvārdiem un tādā veidā īpaši atbalstīt dažādos vēlēšanu sarakstos ietvertos deputātu kandidātus. Tā ir vienīgā atšķirība. Šajās vēlēšanās vēlētāji var balsot tikai par vienu kandidātu sarakstu un var tikai pielikt krustiņus iepretī vēlamo kandidātu uzvārdiem vai svītrot no šā saraksta attiecīgos nevēlamos deputātu kandidātus.

Godātie kolēģi, ja tiek atsaukts deputāts, kurš ievēlēts no viena saraksta, un ja viņš zaudē mandātu, tad viņa vietā nāk nākamais deputāta kandidāts no attiecīgā saraksta. Un opozīcijai jeb pretiniekiem nav iespējams ielikt savu cilvēku, savu deputātu šajā vietā. Nav jēgas šeit šādu kampaņu izvērst. Bišera kungs, tāda ir tā situācija.

Par šiem jautājumiem ārkārtīgi daudz tika debatēts arī 5.Saeimas laikā, kad šo likumu pieņēma. Un tolaik to atbalstīja gandrīz visas frakcijas Saeimā. Paldies par uzmanību. Es aicinu arī šoreiz atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, izteiksim attieksmi pret likumprojekta "Grozījums likumā "Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu atsaukšanas kārtība"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 12, atturas - 8. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Es aicinu Saeimu noteikt otro lasījumu 6.martā. Un kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 4.martu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka priekšlikumi tiek iesniegti 4.martā un skatīšanas termiņš ir 6.marts?

Modris Lujāns iebilst. Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es ieteiktu tomēr nesteigties. Es tagad nevaru uzreiz datumu pateikt, bet es domāju, ka vajadzētu būt tā, ka izskatīšana varētu būt 1.aprīlī vismaz un priekšlikumu iesniegšana - līdz, teiksim, marta vidum. Līdz kādam 20.martam.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Golubova kungam ir kādi citi priekšlikumi.

A. Golubovs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Es uzskatu, ka šajā likumā ir vajadzīgi daudzi labojumi, tādēļ ierosinu, ka priekšlikumu iesniegšanas datums varētu būt 14.marts un izskatīšanas datums - 20.marts.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Vairāk nav. Lagzdiņa kungs vēlas runāt. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Es saprotu deputātu nolūku, jo faktiski visi priekšlikumi, kas tika izteikti kā alternatīvi komisijas priekšlikumam, izskatīt 6.martā un iesniegt priekšlikumus 4.martā, ir vērsti uz to, lai šis likums zaudētu spēku, pamatlikums zaudētu spēku, jo tas ir spēkā līdz 9.martam. Ja priekšlikumu iesniegšanas termiņu mēs nosakām garāku par 6.martu, tad pat teorētiski likums nevar stāties spēkā. Šie grozījumi un kopumā viss likums zaudē savu spēku. Godātie kolēģi, atbalstot šos alternatīvos priekšlikumus, mēs noraidām konceptuāli likumprojektu vispār.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ir izteikti trīs dažādi priekšlikumi. Lujāna kungs, jūs jau izteicāt savu. Jūs atsaucat savu... Arī Golubova kungs atsauc. Neatsauc. Paliek tātad Golubova kunga priekšlikums - 14.marts un 20.marts. Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 14.martu un likumprojekta izskatīšanas termiņu - 20.martu. Deputāta Golubova priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 34, atturas - 7. Nav pieņemts.

Tā kā Lujāna kungs savu priekšlikumu atsauca, ir palikuši Lagzdiņa kunga priekšlikumā minētie termiņi: 4.marts - priekšlikumi, 6.marts - izskatīšana. Iebildumu deputātiem nav. Prasa balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 5, atturas - 7. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Mihaila Belkina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Dokuments nr. 2069. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja priekšlikumu par Mihaila Belkina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem.

Mihails Belkins dzimis 1956.gadā Rīgā. 1976.gadā beidzis Rīgas 21.vidusskolu, pēc tam ticis iesaukts obligātajā karadienestā. Atgriezies no tā 1978.gadā, iestājās dienestā milicijā. Vienlaicīgi 1978.gadā viņš iestājās Minskas Iekšlietu ministrijas augstākajā skolā, kuru beidza 1982.gadā, un no 1982. gada līdz 1988.gadam dienēja Latvijas Iekšlietu ministrijas Kriminālmeklēšanas daļā. 1988.gadā iestājās Iekšlietu ministrijas akadēmijā, beidza 1990.gadā. Pēc pakāpes viņš ir pulkvežleitnants, un viņa ieņemamais amats - Organizētās noziedzības apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks.

Deputāti, kas parakstījuši priekšlikumu, ir atzīmējuši, ka Mihailam Belkinam ir šādi nopelni: viņa vadītā nodaļa 1994.gadā atklāja 300 noziegumus, 1995.gadā - 235 noziegumus, 1996.gadā - 212 noziegumus. Izņemtas 19 pistoles, viens automāts, četras granātas un atklātas vairākas noziedzīgās grupas. Komisijā balsojot, rezultāts bija šāds: 10 - par, un divi atturējās. Aicinu Saeimu balsot.

Sēdes vadītājs. Debatēs par šo jautājumu pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu - uzņemt Mihailu Belkinu Latvijas pilsonībā. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 11, atturas - 4. Mihails Belkins uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Par privātajiem pensiju fondiem".

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā ziņos Pēteris Keišs - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P.Keišs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija piedāvā jūsu uzmanībai likumprojektu "Par privātajiem pensiju fondiem". Pie šā likumprojekta ir strādājusi starpministriju darba grupa. Tas akceptēts Ministru kabineta 1996.gada 19.novembra sēdē. Privāto pensiju fonda darbības uzsākšana valstī ir nepieciešama no diviem aspektiem.

Pirmkārt, privātie uzkrājumi šādos fondos nodošina pensiju tiešāku atbilstību darba dzīves laikā veiktajām iemaksām, iedibina paradumu veidot privātos uzkrājumus pensijas vecumam, lai paaugstinātu personām dzīves līmeni.

Otrkārt, šādi fondi tirgus ekonomikas finansu sistēmā varētu būt nozīmīgs iekšējo investīciju avots. Projekts ir apspriests Sociālo un darba lietu komisijas sēdē un arī ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputātiem.

Ir priekšlikums pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par privātajiem pensiju fondiem" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu, Keiša kungs, priekšlikumu par otro lasījumu.

P.Keišs. Tā kā acīmredzot šī lieta ir jauna un, kā liecina apspriešana komisijās, jautājumu autoriem ir daudz, lūdzu noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas datumu 20.martu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto datumu - 20.marts? Iebildumu nav. Pieņemts.

P.Keišs. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu balsojumu tagad izskatīsim jautājumu "Grozījums likumā "Par akciju sabiedrībām"".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas vārdā - Atis Sausnītis, komisijas priekšsēdētājs.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1793. Ir priekšlikums izdarīt grozījumus likumā "Par akciju sabiedrībām", par ko jau teica kolēģis Keiša kungs, attiecībā uz paketi par privāto pensiju fondu likumdošanu, uzraudzību. Un šie nepieciešamie grozījumi jāizdara vairākos likumos, arī likumā "Par akciju sabiedrībām". Tur ir neliels grozījums, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par akciju sabiedrībām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, lūdzu, atkārtosim zvanu, atkārtosim balsošanas režīmu. Lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par tālāko darbu.

A.Sausnītis. Kolēģi, lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 4.martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 4.marts? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts.

Tālāk. Kolēģi, saskaņā ar mūsu balsojumu tagad izskatām darba kārtības 46.jautājumu, un tas ir "Grozījumi likumā "Par bezpeļņas organizāciju"".

Komisijas vārdā - Atis Sausnītis. Lūdzu!

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī šis likums un grozījumi šajā likumā ir saistīti ar privāto pensiju fondu likumdošanu, uzraudzību, un arī šeit ir nelieli grozījumi saistībā ar visu šo likumdošanas paketi, un tādēļ lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai varētu mēs kopīgi strādāt pie šā jaunā likuma.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu visus deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu.

A.Sausnītis. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš attiecībā uz otro lasījumu ir 4.marts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu pret nosaukto termiņu deputātiem nav. Pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". Otrais lasījums.

Nav ziņotāja, kas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ziņotu par šo jautājumu.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju"".

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.1796 un nr.2095. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju"". Pirmais lasījums.

Likumprojekts ir izskatīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē. Komisija to akceptēja un nolēma iesniegt Saeimā izskatīšanai pirmajā lasījumā. Minētā likumprojekta mērķis ir izdarīt grozījumus likumā "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju" sakarā ar to, ka Saeimā ir iesniegts (un tikko kā Saeimā to izskatīja) likumprojekts "Par privātajiem pensiju fondiem". Svarīgākais šajā likumprojektā ir tas, ka grozījumi likumā nosaka, ka uzraudzību pār privāto pensiju fondu darbību veiks Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija un šī darbība arī tiks finansēta no apdrošināšanas sabiedrību un privāto pensiju fondu ienākumiem. Likumprojekts paredz arī citus grozījumus likumā, bet tie būtu jāapspriež otrajā lasījumā, izskatot likumprojektu pa pantiem. Kā jau teicu, šie grozījumi likumā ir nepieciešami, lai sakārtotu likumdošanu.

Aicinu Saeimu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 3. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par tālāko šā likumprojekta izskatīšanas gaitu.

A.J.Lambergs. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 4.martam, lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret minēto datumu - 4.marts? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts "Par Oļega Stepanova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Dokuments nr.2081. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu Oļegam Stepanovam.

Oļegs Stepanovs dzimis 1960.gadā Ukrainā. 1979.gadā beidzis Odesas jūrskolu. Pēc tam beidzis Odesas Jūras flotes inženieru institūtu. Strādājis Ventspils tirdzniecības ostā visdažādākajos amatos, līdz beidzot 1991.gada septembrī sācis strādāt Ventspils tirdzniecības ostas direktora amatā. No 1987.gada līdz 1990.gadam bijis Komunistiskās partijas biedrs, no 1989.gada līdz 1994.gadam bijis Ventspils Tautas deputātu padomes deputāts pēc Latvijas Tautas frontes Ventspils nodaļas rekomendācijas.

Komisija izskatīja šo priekšlikumu (balsoja seši "par" un pieci atturējās) un izvirza ar pozitīvu lēmumu izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Runās Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir ārkārtīgi smags jautājums, un es gribētu, lai par šo jautājumu mums patiesībā šodien nemaz nebūtu jābalso. Un tāpēc es aicinu šobrīd visus šā priekšlikuma iesniedzējus, visus tos deputātus, kas ir izvirzījuši Stepanova kungu pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem Latvijas labā, tas ir, deputātus Čeveru, Sausnīti, Seikstu, Ķezberu, Jāni Jurkānu, Kalnbērzu un Apini atsaukt savus parakstus zem šā dokumenta. Jo, es domāju, tas būs ārkārtīgs kauns Saeimai, ja Saeimā būs tādi deputāti, kas nobalsos par pilsonības piešķiršanu šim cilvēkam par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka šis cilvēks neievēro Latvijas Republikas likumus. Šis cilvēks ir likumu pārkāpējs. (Starpsauciens no zāles: "Kur pierādījumi?") Viņš neievēro Korupcijas novēršanas likumu. Šajā likumā ir skaidri pateikts, ka valsts amatpersonām (tajā skaitā valsts un pašvaldību uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību direktoriem vai vadītājiem) ir aizliegts ieņemt citus amatus. Bet Uzņēmumu reģistra dati norāda, ka Stepanova kungs ir atsevišķu uzņēmējsabiedrību vadībā. Mēs varam šajā sakarā runāt par akciju sabiedrību "Ventbunkers", par bezpeļņas organizāciju, sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Basketbola klubs "Ventspils"" un, iespējams, vēl kādām citām. Šis ir skaidrs Korupcijas novēršanas likuma pārkāpums, un mēs nedrīkstam apbalvot ar Latvijas Republikas pilsonību personas, kas, dzīvodamas Latvijā, neievēro Latvijas Republikas likumus. Mēs esam saņēmuši arī dažādus slēdzienus no Eiropas savienības ekspertiem, kas ir vērtējuši to, ka Latvijā pastāv korupcija. Un, ja Saeima atbalstīs šādu lēmumu, vai tas nebūs skaidrs un nepārprotams signāls, ka koruptīvās aprindas mūsu valstī ir šobrīd tik varenas, ka to kontrolē atrodas Saeimas vairākums, augstākā valsts likumdevēja un politiskā vara? Šādu pašu signālu mēs tiešā veidā dosim ne tikai Eiropas savienībai, bet arī visai savai tautai, tādējādi panākot vēl krasāku tautas uzticības zaudēšanu Saeimai. Tāpēc es uzskatu, ka mēs nedrīkstētu par šo jautājumu vispār balsot. Es absolūti negribu runāt šeit ne par kādām baumām, bet viena lieta ir skaidra - Stepanova kungs ir viena no ietekmīgākajām personām Ventspils biznesa aprindās. Un tajā pašā laikā laikrakstos ir parādījušies nepārprotami apgalvojumi par absolūtu korupciju Ventspilī. Un tajā skaitā - mīklainā vēsture sakarā ar tā arī neiznākušo grāmatu "Çnas pār Ventspili". Jūs varat skatīties kaut vai laikraksta "Diena" pagājušā gada 12.decembra publikāciju. Vai šie dati ne par ko neliecina? Vai šie signāli ne par ko neliecina? Un šeit patiesībā būtu pilnīgi lieki vēl runāt par tālāko. Bet vēl var pieminēt vismaz divus momentus.

Pirmais no tiem ir pagājušajā nedēļā televīzijas raidījumā "Panorāma" izskanējušais sižets par to, ka Ventspils tirdzniecības osta atbalsta ar līdzekļiem jūrlietu mācību iestādes Krievijā. Ventspils tirdzniecības osta ir tas uzņēmums, kuru vada Stepanova kungs. Tātad šis uzņēmums atbalsta ar līdzekļiem mācību iestādes Krievijā un Ukrainā. Tajā pašā laikā no Ventspils tirdzniecības ostas netiek sniegts atbalsts Latvijas Jūras akadēmijai. Vai šādam cilvēkam mēs gribam dot pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā? Un kādi ir šie īpašie nopelni?

Otrs jautājums ir par Valsts valodas inspekcijas slēdzieniem par Stepanova kunga vadīto uzņēmumu. Šo slēdzienu ir vesela virkne, un tie parāda, ka lielākā daļa šā uzņēmuma cilvēku neprot latviešu valodu. Jebkurā gadījumā var minēt vēl daudzus dažādus citus argumentus, šeit ir nepieciešams veikt izmeklēšanu. Šobrīd prokuratūrā atrodas vēstule, kurā prokuratūra ir lūgta pārbaudīt, vai Stepanova kungam ir interešu konflikti, atrodoties reizē valsts uzņēmuma vadībā un privāto uzņēmējsabiedrību vadībā. Prokuratūrai tiek lūgts pārbaudīt, vai tur nav sastopams krimināli sodāms interešu konflikts. Šī vēstule nav iesniegta vakar, tā ir aizsūtīta pirms vairāk nekā mēneša, un mēneša laikā mēs varējām saņemt tikai tādu atbildi, ka pārbaude vēl turpinās. Vai mums nevajadzētu pagaidīt vismaz līdz šādas pārbaudes rezultātu saņemšanai, pirms mēs piešķiram šim cilvēkam Latvijas Republikas pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā? Es tiešām aicinu visus šā priekšlikuma iesniedzējus atsaukt savus parakstus zem šā priekšlikuma, lai par to mums šodien nebūtu jābalso. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs sākam dzīvot kaut kādā absurdā valstī. No tiesas, es to saku ar visu atbildību. Latviešu vīri, es gribētu teikt: kas ar jums ir noticis, ka jūs daudzus... es nedomāju šeit Saeimā sēdošos, bet vienu daļu, visādā ziņā tos, kuri parakstījuši gan to, ka latviešu cilvēks nav spējīgs pārvaldīt savu valsti, savas ostas, uzņēmumus... ka mēs vēl aizvien, pareizāk sakot, kopš padomju laikiem, turpinām visu laiku atstāt amatos tos pašus, kuri atradās amatos. Bet vienkārši latviešu cilvēki lielākoties netiek klāt pie šā darba. Mums jau Latvijā ir daudzas tā saucamās valstis valstī. Tāda ir "Latvijas kuģniecība", kur strādājuši un turpina strādāt tikai krievi (ar ļoti, ļoti maziem izņēmumiem), tur galvgalā noliek vīru, un tas ir viss. Lūk, Ventspilī attiecībā uz dzelzceļu jau arī ir faktiski tas pats, un nekas nenotiek. Tie ir tie vīri, kuriem tagad mēs dosim pilsonību par īpašiem nopelniem. Kas tas ir par tādu jaunu varoņu laiku? Tagad par īpašiem nopelniem dosim desmitiem un simtiem pilsonību. Tik ļoti neaizvietojami viņi ir. Precīzāk sakot, tie ir tie, kuri grib vēl tikt pie citiem labumiem klāt, lai gan jau sen ir tikuši. Stepanova kungs jau 12 gadus dzīvo Latvijā un, es nešaubos, ir sarausis jau lielas bagātības, simtiem tūkstošu jau nu noteikti, ja ne miljonus, un vēl par maz, jūs dosiet viņam vēl papildu iespējas. Jā, varbūt Stepanova kungs bija lojāls Tautas frontes laikā (te ir rakstīts, ka toreiz ir darbojies), bet paskatīsimies, ko viņš dara šodien, kā viņš izrīkojas ar valsts mantu - Ventspils tirdzniecības ostu! Vēl pirms gada šī osta bija milzīgā teritorijā, desmitiem hektāru platībā, bet kopš pērnā gada jūnija šī osta ir sadalīta un valsts pārvaldē, tātad tur, kur pašlaik viņš ir direktors, ir palikuši tikai 3,5 hektāri teritorijas. Tagad Stepanova vadībā ir sadalīta šī osta: akciju sabiedrībai "Ventbunkers" - 22,2 hektāri, SIA "New Venta" - 33 hektāri, akciju sabiedrībai "Kâlija parks" - 10 hektāri, un tā tālāk. Bet, cienījamie kolēģi, šis uzņēmums ir spējīgs gadā dot 400 miljonus latu, taču mēs tik vieglu roku esam ļāvuši šim cilvēkam un arī otram - viņa vietniekam Ivanova kungam, par kuru droši vien arī iesniegs priekšlikumu, lai dotu viņam pilsonību, - izrīkoties ar visu šeit. Atgādināšu, ka viņš būdams Ventspils tirdzniecības ostas (tātad valsts uzņēmuma) direktors, ir vienlaicīgi akciju sabiedrības "Kâlija parks" prezidents, "Ventoil Ltd." un "Uniparks" valdes priekšsēdis, "New Venta" valdes loceklis un droši vien vēl kādu citu SIA un tamlīdzīgu uzņēmumu atbildīgs darbinieks. Vai tiešām te nav pārkāpts likums? Man šķiet, ka ar šo jautājumu vajadzētu nopietni nodarboties prokuratūrai un ka mums nevajadzētu piešķirt pilsonību šiem cilvēkiem, kas tik veikli darbojas šajā tirdzniecības ostā, kura gadā spēj dot gandrīz pusi valsts budžeta. Un, lūk, ne visai sen laikrakstā "Dienā" publikācijā ar virsrakstu "Stepanova darbība ir kriminālpārkāpums" ir rakstīts, ka valsts uzņēmuma "Ventspils tirdzniecības osta" direktora Oļega Stepanova un viņa vietnieka Valerija Ivanova atrašanās vairāku privātfirmu vadībā ir pretrunā ar Korupcijas novēršanas likumu, kas stājas spēkā šā gada 1.augustā. Taču arī iepriekš viņiem atrašanos privātfirmu vadošos amatos aizliedza likums "Par valsts uzņēmumu". Arī pirms Korupcijas novēršanas likuma stāšanās spēkā jau vairākus gadus darbojās likums "Par valsts uzņēmumu". Lūk, vai ir likumpārkāpums vai nav? Man liekas, ar to vajadzētu nodarboties, ar to, kas notiek Ventspils tirdzniecības ostā, nevis piešķirt šim cilvēkam pilsonību. Cienījamie kolēģi, kur mēs ejam, ko mēs darām? Padomājiet! Es aicinu balsot pret pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem šim cilvēkam un aicinu attiecīgās institūcijas, kurām tas ir pienākums, nodarboties ar to un saukt viņu pie atbildības par to, kas tur notiek. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - LZS, KDS un LDP frakcija.

P.Putniņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Man te iznāk pavisam otrādi, es vados tikai pēc tiem dokumentiem, kas ir mūsu mapītēs, un arī no tā, ko ir stāstījuši Ventspils cilvēki, kuriem es uzticos. Redziet, ierodas 80.gados no Krievijas dienvidiem ukrainis, jauns ukrainis, kas ieguvis attiecīgu izglītību, un sāk strādāt Ventspilī savā profesijā. Un, lūk, tad, kad notiek pārmaiņas un jāattīra Ventspils osta no interfrontiešiem, - lūk, tad Ventspils Tautas fronte izvirza un lūdz strādāt Stepanovu šajā amatā, Ventspils tirdzniecības ostas direktora amatā. Acīmredzot šis jaunais ukrainis nav samaitāts ar šovinistiskajām idejām, jo ieguvis ļoti lielu cieņu Ventspilī, un, lūk, jau pēc dažiem gadiem atkal Ventspils tautas fronte viņu virza uz Ventspils domi, tur viņš strādā vairākus gadus un gūst tālāku cieņu visā Ventspils sabiedrībā, arī domē. Un tagad es domāju tā... ja katra latvieša pienākums būtu tā rīkoties... Sveštautietis, kas atbraucis šeit, spēj saprast šīs tautas nostāšanos uz neatkarības ceļa un aktīvi piedalās šajā procesā. Un es, šos papīrus lasīdams, domāju - vai tie ir īpaši nopelni vai nav? Un, lūk, tālāk darbodamies Ventspils ostas direktora postenī, tieši Stepanovs ir tas, kas Latvijas Kultūras fondam piešķir līdzekļus. Ar viņa atbalstu. Laba, bagāta organizācija. Šie milzīgie tūkstoši (ja es nemaldos, tie ir 340 tūkstoši) - tas ir ieguldījums, tiešs ieguldījums latviešu nācijas pastāvēšanā, ja reiz tas ir dots Kultūras fondam. Nu, redzat, atkal ļoti interesanti iznāk, ka mums apkārt ir daudz bagātu cilvēku, bet šā dāsnuma pret kultūru nav. Un, lūk, tas atkal man liekas pavisam neparasti šajā gadījumā.

Es nezinu, par ko dusmīgais Čerāna kungs šeit runāja un ko līdzsvarotais Tabūna kungs teica. Bet, raugoties pēc tiem materiāliem, kas ir manā rīcībā, man liekas, ka šeit tiešām ir nopelni, vismaz tajā posmā, par kuru es runāju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Man šajā gadījumā ir diezgan sarežģīta situācija, jo arī es gribu gan žurnālistiem, gan sabiedrībai darīt zināmu to, ka šim kungam nav nekādu saistību ne ar Ventspili, ne "Ventspils naftu", ne ar "Ventspils kālija parku", ne ar "Ventbunkers". Man personīgi un, cik es zinu, arī maniem kolēģiem tādu ziņu nav, bet šajā gadījumā es pilnīgi ceru... no vienas puses, es arī domāju, ka varbūt vajadzētu atbalstīt, jo tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un varbūt parādītos arī kāds jauns sponsors. Man liekas, ka nevienam no deputātiem un arī no žurnālistiem nav noslēpums, ka "Ventspils kālija parks" bija viens no lielākajiem "Latvijas ceļa" sponsoriem, gan arī Demokrātiskās partijas Saimnieks sponsoriem.

Tāpat "Ventbunkers", ja es nekļūdos, arī kā oficiāli tika norādīts, bija "Latvijas ceļa" sponsors un Latvijas Demokrātiskās partijas Saimnieks sponsors. Taču šajā gadījumā varbūt tas pat nav galvenais. Jo redzat, klausoties Tabūna kungā, es atkal atcerējos vēl kādu citu problēmu. To, ka savā laikā daudzās rūpnīcās, kur pastāvīgos iedzīvotājus direktorus nomainīja ar īsteniem pilsoņiem, kuriem bieži vien bija LNNK plakātiņi piekarināti kabinetos... tomēr liela daļa šo uzņēmumu diemžēl ir bankrotējuši.

Tagad es domāju, ja Tabūna kungs pareizi norādīja: kāpēc tas pastāvīgais iedzīvotājs ir direktors? Taču es atkal domāju, bet, no otras puses, varbūt viņš saglabā tās pašas darba vietas, kas man liekas... Makarova kungs vienmēr vaid un raud par bezdarbnieku skaitu, tad varbūt tā patiešām ir ļoti laba lieta, jo var jau ielikt, protams, kādu, kas labi zina tautasdziesmas un staigā pastaliņās pa to uzņēmumu, bet diez vai viņš dos darba vietu palielinājumu...

Un šeit ir tāda ļoti īpatnēja situācija. Protams, šoreiz es nevarēšu balsot, es negribu iejaukties sponsoru lietās un arī vēl šādos jautājumos. Bet, redzat, es tomēr uzskatu, ja patiešām šis cilvēks ir spējīgs Latvijai dot 100, 200 vai 300 darba vietu, tad patiešām tas ir ieguldījums Latvijā. Tie cilvēki nenāks un neprasīs no Makarova kunga pabalstus.

Vienīgi, Tabūna kungs, varētu jautāt: kas strādā tajā uzņēmumā? Tas būtu jūsu jautājums un būtu dabiski, ja jūs pierādītu, ka tur strādā tikai vieni vienīgi pastāvīgie iedzīvotāji. Tad tā būtu drausmīga diskriminācija. Bet, ja tur strādā arī pilsoņi, tad patiešām es domāju, ka tas ir Latvijai ieguvums. Un es vienkārši nezinu, vai, ja daļu vai lielu daļu no Nacionālā bloka pārstāvjiem saliktu rūpnīcās, vai tiešām pēc brīža visas tās rūpnīcas nebankrotētu? Bet, tā kā lauksaimniecība jau ir bankrotējusi un arī rūpnīcas varētu bankrotēt, tad vispār var palikt vienīgi tikai dziesmas un prieki. Tādēļ es šajā gadījumā atstāju lielo frakciju ziņā šo jautājumu un attiecīgi aicinu deputātus arī iedomāties, vai darba vietas ir vērtība, vai tas ir ieguldījums vai nav.

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ļoti interesanti ir paklausīties, ka runā par cilvēku, par viņa valodu, bet noteikti un nekad ar viņu pašu nav runājuši. Es ar Stepanova kungu... man bija tāda laime trīs vizītēs būt kopā ar viņu trīs bijušajās padomju republikās, tagad - valstīs. Un es klausījos Stepanova kungu, kad viņš runāja ar vienu Satiksmes ministrijas pārstāvi latviski. Es viņu vairs nepazinu. Tas bija 1995.gads. Viņš runāja tīri latviski. Čerāna kungs, es domāju, ka viņam ir skaistāks akcents, nekā jums krievu valodas akcents. Tas ir viens jautājums.

Man bija ļoti patīkami, ka šis kungs, pārstāvot Latviju, - uzsveru vēlreiz: pārstāvot Latviju, - runāja par tirdzniecības līgumiem, maksimāli centās noslēgt šos līgumus, runājot ar Baltkrieviju, runājot ar Ukrainu, tātad maksimāli noslēgt šos līgumus par labu Latvijai. Man bija patīkami, ka šo cilvēku pazina visi, sākot ar Baltkrievijas premjeru, līdz Ukrainas ministram, līdz tehniskajiem darbiniekiem konkrētajās ministrijās.

Es šoreiz nerunāju par Ventspils pilsētu, kur viņš tiešām kopā ar kolēģiem ir devis lielu ieguldījumu pilsētas attīstībā un nozares attīstībā. Es domāju, ka mums, deputātiem, nevajadzētu šeit runāt par prokuratūru un kādas citas tiesībsargājošās iestādes piesaukt. Kur ir informācija? Ja ir informācija, tad pasakiet šeit oficiāli, varbūt ir ģenerālprokurora atzinums vai kas cits. Es aicinu balsot par pilsonības piešķiršanu Oļegam Stepanovam.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcija.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Ar interesi es lasu mūsu latviešu mīļā drauga Oļega Stepanova autobiogrāfiju. Un tur ir teikts, ka 1987.gadā, kad ir jau brīvības tieksmes un ir jau Tautas fronte nodibināta, ja es nemaldos, tātad ir jau vērojamas šīs brīvības tieksmes, viņš iestājās PSRS komunistu partijā. 1987.gadā iestājās partijā! Mani pārsteidz tas, protams, ka 1989. gadā Ventspils Tautas fronte viņu izvirza un ievēlē Ventspils domē. Viņš izstājās no partijas 1990.gadā. Tā ka mani šis jautājums nepārliecina, jo it sevišķi šie gadi ir ļoti sakritīgi tieši ar tiem laikiem, kad Latvijā jau valdīja šīs brīvības tieksmes.

Otrām kārtām, ja jūs aizbraucat uz Ventspils ostu... Es nenoliedzu, ka Stepanova kungs varbūt ir labs saimnieks, bet absolūti nevaru piekrist tam, ka viņš mīl latviešu tautu, jo Ventspils ostā jūs nedzirdēsit latviešu valodu. Tā ir krievu sādža. Un tikai tā! Un tāda viņa arī paliks, kamēr Stepanovs būs ostas priekšnieks. Es lūdzu jūs nepiešķirt šim cilvēkam Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! 44 deputāti piedalījušies balsošanā. Godātie deputāti, lūdzu piedalīties balsošanā, lai mēs varētu pieņemt Saeimas lēmumu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret pilsonības piešķiršanu Stepanovam. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. (Zālē kņada.) Pārtraukums līdz 15.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieņemt vietas sēžu zālē! Lūdzu, godātie kolēģi, ieņemt vietu!

Godātie deputāti! Lūdzu, reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 72 deputāti.

Lūdzu, godātie kolēģi, atgriezīsimies pie jautājuma, kuru mēs apspriedām pirms pārtraukuma, - pie lēmuma projekta par Oļega Stepanova uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu vēlreiz deputātus izteikt savu attieksmi pret šo Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 12, atturas - 8. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma, ir saņemts iesniegums no deputātu grupas, kura lūdz: "Sakarā ar to, ka ziņotāja nebija zālē, lūdzam likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" atkārtoti iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā astotās sadaļas 1. punktu."

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo iesniegumu? Kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Ilmārs Bišers vēlas runāt. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītie deputāti! Es domāju, ka mums šodien priekšā ir ļoti daudzi svarīgi jautājumi, un tāpēc šo jautājumu, kuru pati komisija neuzskatīja par īpaši svarīgu, jo neatsūtīja pat savu pārstāvi, mēs varam gan iekļaut, bet kā pēdējo darba kārtības jautājumu.

Sēdes vadītājs. "Par" vēlas runāt Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātie deputāti! Par šo likumprojektu nav iesniegts neviens priekšlikums. Tā izskatīšana aizņems vienu minūti. Es lūdzu iekļaut viņu šīsdienas mūsu darba kārtībā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret deputātu ierosinājumu - likumprojektu "Par valsts civildienestu" izskatīt kā astotās sadaļas 1. punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 3, atturas - 12. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Par Allas Kozačenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 2086.

Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu Allai Kozačenko.

Alla Kozačenko dzimusi 1939. gadā Krievijā, pēc tautības - krieviete. 1948. gadā atbrauca uz Latviju. 1956. gadā beidza Rīgas 10. vidusskolu, 1960. gadā beidza Rīgas 1. medicīnas skolu. No 1962. līdz 1969. gadam studēja Rīgas Medicīnas institūtā. Pēc beigšanas strādāja Rīgas 1. klīniskajā slimnīcā, Rīgas rajona poliklīnikā, 7. slimnīcā, bet no 1984. gada strādā par Ginekoloģijas nodaļas vadītāju Iekšlietu ministrijas poliklīnikā.

Biogrāfijā viņa nav īpaši daudz izteikusies par savu darbību, taču es gribētu nocitēt vienu rindkopu no rekomendācijas, ko ir parakstījuši 17 cilvēki. Labi, es nelasīšu... Principā Alla Kozačenko bija Tautas frontes aktīviste, viņa uzstājās gan pa radio, gan 1991. gadā manifestācijā un ir diezgan plaši pazīstama sabiedrībā.

Komisija, balsojot 10 - "par" un 1 atturoties, ar pozitīvu lēmumu nosūtīja izskatīšanai šo jautājumu Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Kārtējo reizi mums atkal nav kvoruma.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 6, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Vladimira Čirjatjeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Andrejs Požarnovs - komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi deputāti! Dokumenta numurs ir 2087.

Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja priekšlikumu par Vladimira Čirjatjeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem.

Vladimirs Čirjatjevs dzimis 1948. gadā Sibīrijā. 1966. gadā beidzis skolu, 1972. gadā iestājies aspirantūrā zinātniskajā institūtā, 1979. gadā atbrauca dzīvot uz Latviju, 1982. gadā sācis strādāt par inženieri kolhozā "Ezerciems", 1991. gadā bija aktīvists neatkarības cīņās par brīvu Latviju, bet no 1995. gada strādā SIA "Hoetica" par krāsotāju.

Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja šo priekšlikumu un, balsojot 8 - "par", 2 - "pret" un 1 - atturoties, ar pozitīvu lēmumu nosūta to izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Debatēs bija pieteicies Juris Dobelis - LNNK un LZP partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Jo dziļāk mēs iegrimstam šinī tā saucamajā pilsonības piešķiršanā par īpašiem nopelniem, jo amizantāk tas viss sāk izskatīties. Un es domāju, ka vai nav pienācis pēdējais laiks padomāt. Nu atteiksimies no šīs te jocīgās piešķiršanas par īpašiem nopelniem. Mēs taču redzam, par ko tā pārvēršas dažos gadījumos. Vai to nosauc par komēdiju vai traģēdiju,vai vēl kādā citā pieņemamā vai nepieņemamā vārdā - tā ir cita lieta. Ļoti savdabīgs piemērs ir šis te kungs, par kuru, nākot runāt šeit uz tribīni, mani bijušie kolēģi no Tautas frontes teica: "Tu taču viņu nepazīsti, ko tu par viņu iesi runāt?" Pilnīgi pareizi! Es viņu nepazīstu. Taču es biju Tautas frontes vadībā vairākus gadus, bet es šādu kungu neatceros, ka viņam būtu bijuši kaut kādi ļoti īpaši nopelni, ka viņš Tautas frontē būtu ļoti vareni darbojies.

Tagad paskatieties, lūdzu, viņa dzīves gājumu! Jums visiem ir šie dokumenti. Viens īpašs nopelns ir tas, ka viņš 1982. gadā ir bijis labākais Rīgas rajona racionalizators. Tiesa, viņš ir iestājies Tautas frontē, bet Tautas frontē bija vairāki simti tūkstošu cilvēku.

Tālāk ir dokumenti, kuri apliecinājuši šo cīņu par Latvijas neatkarību. Ir Romualda Ražuka parakstīts dokuments, kurā viņš izsaka pateicību (rakstīta krievu valodā) Vladimiram Grigorjevičam... ka viņam ir izteikta pateicība par kopīgo cīņu par taisnīgumu. Ja nu to uzskata par kaut kādu lielu īpašu nopelnu... var jau būt, ka kādam tas tā izliekas. Pēc tam viņš ir divus gadus bijis slims automobiļa katastrofas rezultātā. Visa līdzjūtība viņam, bet arī te es neredzu nekādus īpašus nopelnus. No 1995. gada strādā SIA "Hoetica" par krāsotāju. Un vēl uzrakstījis, ka "esmu ļoti ticīgs cilvēks". Taču Latvijā ir ļoti daudz ticīgu un neticīgu cilvēku, bet kāds tam sakars ar īpašiem nopelniem pret Latvijas valsti?

Tālāk ir ļoti interesanta arī šī cilvēka apskaužamā, protams, enerģija, ar kādu viņš ir cīnījies par savu pilsonības iegūšanu. Ir bijušas vizītes Augstākās padomes laikā gan Juridiskajā pārvaldē, gan ir bijušas vizītes pie Valsts prezidenta. Nezin kādā formā viņš tur ir lūdzis sev šo pilsonību. Piedodiet, lūdzu, bet tas, manuprāt, jau sāk liecināt par to, ka šim cilvēkam ir kaut kādi īpatnēji paņēmieni, lai dabūtu sev šo pilsonību. Bet nosaukt tos par īpašiem nopelniem, ka tā būtu bijusi kaut kāda palīdzība Latvijas valstij... es stingri gribētu atturēties runāt par to.

Jūs te pirmīt ļoti skaisti runājāt par Bugaja kungu, tad es vēl vienu papilddokumentu varbūt... jums visiem viņš ir... Čirjatjeva kungs, taisni otrādi, domā, ka Bugaja kungs ir ļoti labs cilvēks, un stāstīja, ka ir bijusi kāda izmeklētāja, kura ir vēlējusies no viņa iegūt kaut kādu viltus liecību pret Bugaja kungu, un viņš, protams, teica, ka kategoriski ir atteicies šādu liecību dot. Tomēr jebkurā gadījumā es redzu, ka šim cilvēkam galvā ir diezgan "raiba" domāšana, lai neteiktu vairāk, un ka viņš savā ziņā ir kaut kāda īpatnēja parādība to cilvēku plejādē, kuri ir pretendējuši uz pilsonību par īpašiem nopelniem.

Bet, cienījamie kolēģi, padomājiet paši, par ko mēs esam šādā veidā savu enerģiju te patērējuši! Nupat jūs piešķīrāt pilsonību Stepanova kungam ar minimālu pārsvaru - 50 cilvēku piedalījās balsošanā. Vai tad tādā veidā mēs cīnīsimies tālāk par savu pilsoņu loka paplašināšanu? Es nezinu, vai tiešām mums pašiem nav neērti no visa tā, kas šeit notiek? Izlasiet, kaut vai izstudējiet tos dokumentus, kas jums visiem ir iedoti! Jūs taču redzat, ka tas ir absolūti nenopietni, ja šādā veidā mēs papildinām savas pilsoņu rindas. Pēc tam mēs "iebāzīsim" attiecīgos labojumus Pilsonības likumā un paši mēs brīnīsimies par savu "raibo" sabiedrību, no kuras iznāks vēl "raibāka" Saeima. Un par likumu "raibumu" pēc tam vairs nerunāsim.

Kolēģi, es tiešām nezinu, ar kādiem vārdiem šeit izteikties, bet es vienkārši gribētu aicināt daudz nopietnāk izturēties pret šo lietu... Es tiešām nopietni domāju, ka padomāsim par to un izbeigsim šīs te ākstības ar tā saucamo "îpašo nopelnu" meklēšanu. Acīmredzot Latvijā tikpat kā vairs nav tādu cilvēku, kuriem vispār tādi īpaši nopelni būtu. Un tagad mēs par katru cenu "velkam klāt" vienu pēc otra, lai gan tiešām attiecīgajos laika periodos neviens viņus neatceras. Pa Rīgas teritoriju barikāžu laikā skraidīja kādi 80 000 cilvēku. Vecrīgā te desmitiem tūkstošu cilvēku bija. Tur bija pilsoņi, tur bija nepilsoņi, tur tiešām bija dažādu tautību cilvēki. Vai tagad sāksim meklēt, kurš tajā laikā te ir tupējis uz akmeņiem, un uzskatīsim to par kaut kādu sevišķu nopelnu? Paldies visiem cilvēkiem, kas bija barikāžu laikā! Bet te ir pavisam cita lieta. Es šo argumentu galīgi nevarētu pieņemt kā nopietnu argumentu.

Jebkurā gadījumā, ja vienu savādnieku vairāk vajag mūsu pilsoņu rindās, tad, protams, jūs varat atbalstīt arī šo, bet es uzskatu, ka tas tomēr jau kļūst smieklīgi. Tāpēc es katrā ziņā aicinātu neatbalstīt šādu cilvēku iekļaušanu mūsu pilsoņu rindās.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Kolēģi! Paskatieties šo te dokumentu mapīti trešajā lapaspusē no beigām, kur Čirjatjeva kungs ir rakstījis vēstuli Gorbunova kungam. Un šeit ir pasvītroti pirmajā rindkopā visi galvenie nopelni. Proti, 1991.gada 15.martā, kad notika Padomju Savienības referendums skolā, kurā atradās Latvijas PSR karogs, izveidojās kaut kāda veida konflikts, incidents. Un dažas skolotājas par Čirjatjeva kungu bija uzrakstījušas sūdzību. Un ar to tad viss sākās. Tad pret viņu tika izvirzīta lieta par huligānisku rīcību. Kā tur īsti bija ar to karogu un kā tur nebija, taču viens uzskata, ka viņš bija to ņēmis un pārvietojis citā vietā, bet cits uzskata, ka tur nekā nebija. Un par šo huligānisko lietu viņš tad ar prokuratūru ir tiesājies kādus divus gadus, kamēr beigu beigās tika atzīts, ka viņš nekādu huligānisku rīcību nav izdarījis. Un tas ir arī viss.

Čirjatjeva kungs ir ļoti neordināra personība. Šī ir pirmā lieta 6.Saeimas laikā, kad pilsonībai izvirza nevis kāda noteikta frakcija, kādi deputāti, bet kad cilvēks pats ļoti intensīvi darbojas, paņem, varētu teikt, "pie rīkles" katru deputātu un tik ilgi viņu tur, kamēr beigās viņš paraksta rekomendāciju. Un tā viņš ir savācis 12 parakstu. Godīgi sakot, man viens otrs ieteica, lai noskaidro, vai viņš nav Psihoneiroloģiskā dispansera uzskaitē, bet tā, protams, nav Saeimas darīšana - meklēt šādus dokumentus, tomēr jebkurā gadījumā man ir kauns par to, ka tiešām komisija nobalsoja tādā veidā un atbalstīja šo cilvēku. Parasti ziņojot es ieturu pēc iespējas neitrālāku pozīciju, bet šoreiz es domāju, ka, ja mēs šim cilvēkam piešķirsim pilsonību, tad tā būs tiešām kauna lieta.

Bez tam man zvanīja arī no Tieslietu ministrijas, kur viņš tādā pašā veidā bija terorizējis ierēdņus, tā ka cilvēks neietilpst nekādos "râmjos". Es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi, tikko es dzirdēju Požarnova kunga runu un tad laikam Čirjatjeva kungs būs pirmo paņēmis mani "pie rīkles". Bet, tā kā, iespējams, kāds viņu ir redzējis, tad tas ir diezgan aizdomīgi, kā viņš mani varēja "paņemt pie rīkles". Patiešām, pat man kā deputātam reizēm daļu ierēdņu gribētos "paņemt pie rīkles", un es pat domāju, ja nenopietni runā, ka tāds pilsonis varbūt būtu vajadzīgs, lai dažiem ierēdņiem radītu aktivitāti, liktu aktīvāk strādāt. Bet, cienījamie kolēģi, šinī gadījumā es gribu nopietni runāt. Patiešām, man liekas paradoksāla šī situācija. Kā mēs tagad dzirdējām divus iepriekšējos kolēģus... Ja cilvēks grib Latvijas pilsonību, tad tas, izrādās, ir drausmīgs noziegums. Un ja viņš patiešām ir devis ieguldījumu... Požarnova kungs nepateica, kādu karogu 1991.gada referendumā Čirjatjeva kungs bija atnesis. Viņš bija atnesis Latvijas karogu. Un viņu dzenāja ne jau Latvijas Republikas Prokuratūra, bet Latvijas PSR Prokuratūra. Un patiešām, varbūt saskarsme ar Bugaja kungu tur bija vienkārši tāda, ka Latvijas PSR Prokuratūra pieprasīja, lai Čirjatjeva kungs tiktu aizturēts, bet Bugaja kungs atteicās šādu rīcību veikt. Iespējams. Saprotiet, tā ir reālā dzīve, kāda ir bijusi kādreiz. Tādēļ es nezinu, vai tas ir liels noziegums, ka Čirjatjeva kungs varbūt ir dvēselē pateicīgs Bugaja kungam, ka viņš neatradās kādā "atpūtas mājā" vai vēl kaut kur. Tā ir dzīve. Un es uzskatu, ka ir bijis ieguldījums. Un šinī gadījumā viņš nav ne bankas, ne "Ventamonjaka" priekšsēdētājs. Varbūt tādēļ jau tagad atsevišķi kolēģi satraukušies. Viņš ir vienkāršs, parasts krāsotājs. Un patiešām, varam jau aizrunāties tik tālu, ka tie, kas sēdēja uz barikādēm, bija kaut kādi nenopietni, "slimi", kā izteicās Dobeļa kungs. Labi, viņš varbūt arī sēdēja kaut kur, vai uz barikādēm vai zem barikādēm. Bet bija tie cilvēki, bija tie krievi, kas referendumā balsoja par Latviju kā neatkarīgu valsti. Un, kad pirmo reizi šāds cilvēks parādās šeit, tad izrādās, ka viņš ir muļķis, viņš ir psihoneiroloģiskās klīnikas klients. Piedodiet, žēl, ka to nepateica Dobeļa kungs 1991.gadā. Un, iespējams, daudzi tad domātu: nu kā tad tā? Izrādās, ka tur sēdēja tikai šādi cilvēki. Paldies, Dobeļa kungs, tas varbūt būs kaut kas, ko jaunā vēstures grāmatā varēs ierakstīt ar lieliem burtiem.

Bet šinī gadījumā es tomēr aicinu šo cilvēku atbalstīt, jo viņam ir ieguldījumi. Un, protams, es neņemos spriest, ja Dobeļa kungs saka - nebūs... Es zinu, ka tuvākajā laikā viena milicijas darbinieka atraitne arī griezīsies Saeimā ar lūgumu par pilsonību. Protams, var jau pateikt: "Kâdi viņai ir nopelni? Vai tad viņu nošāva? Viņas vīru nošāva." Protams, ja mēs tā izskatām, tad... tāda ir mūsu morāle. Mūsu morāle un mūsu atbildība pret cilvēkiem. Šinī gadījumā es nerunāju frakcijas vārdā, es runāju kā cilvēks, kurš bija ar to visu saistīts. Dobeļa kungs saka, ka viņš nezina, kur šis kungs bija... Protams, žēl, ka toreiz visi nezināja, ka vajadzēja pieteikties tieši Dobeļa kungam. Bet tikpat labi es varu pateikt, ka es nezinu, kur bija Dobeļa kungs 1986.gadā un Helsinku grupas laikā. Es viņu arī tad neredzēju. Tā ka, ja Dobeļa kungs man lūgtu, es arī varētu izvirzīt tādu pašu argumentāciju par viņa pilsonību, ja viņam tā būtu nepieciešama. Tādēļ nevajadzētu šādā veidā novirzīt visu šo domu. Un, ja cilvēkam ir nopelni, tad balsosim. Es vēlreiz saku - nevajag tādu pieeju kā attiecībā uz kaut kādu baņķieri. Domāsim. Jā, ir cilvēks, kas ir strādājis Latvijas labā. Es neredzu šeit noziegumu. Tādēļ es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Godātie deputāti! Šī nu laikam būs tā retā reize, kad es gribēšu piekrist Modrim Lujāna kungam. Jo šeit ir jautājums par cilvēku, nevis par cilvēku labākās daļas dienas ieviešanu Latvijas Republikā. Šī nu ir tā retā reize, kad es negribēšu piekrist Dobeļa kungam, kas tos, kuri cīnījās uz barikādēm, un visus pārējos cilvēkus, kas tur aizgāja, nosauca par sēdētājiem uz akmeņiem. Tā nevar būt mūsu attieksme pret šīm lietām.

Es piederu pie tiem 5.Saeimas deputātiem, kas balsoja pret attiecīgā panta ieviešanu Pilsonības likumā. Paredzēju vai zināju, kas notiks ar to. Es piederu pie tiem cilvēkiem, kas balso pret pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem partiju sponsoriem. Es piederu pie cilvēkiem, kas neuzskata par sevišķu ieguldījumu Latvijas kultūrā to devumu, kad tiek nopirkta grāmata, pirms vēl tā ir nonākusi pie lasītājiem. Bet šajā gadījumā es gribu atbalstīt pilsonības piešķiršanu cilvēkam, kuru sabiedrība pēc tam... Gumiļovs tos sauc par pasionāriem... kuri sabiedrībai ir vajadzīgi mirklī, kad notiek pārmaiņas, un no kuriem sabiedrība cenšas nicinoši novērsties situācijās, kad ir process stabilizējies.

Es jūs ļoti aicinu šodien, kad mēs esam vairākas reizes skatījuši šos jautājumus, balsot par cilvēku, kas pats uzskata, ka viņš ir piedalījies šajā cīņā. Par cilvēku, kas ir nesis tam laikam pareizo karogu - tas vairs nebija liels noziegums - uz balsošanas punktu referendumā... kur es pats neņēmu dalību. Tas ir cilvēks, kas ar to ir sadūries laikā, kad tā nebija liela problēma, bet problēma bija cilvēka uzdrīkstēšanās vispār iestāties par šo brīvo Latviju. Es aicinu balsot "par" attiecībā uz pilsonības piešķiršanu šajā gadījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Debatēs, kungi, jāpiesakās ir rakstiski. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu par pilsonības piešķiršanu Vladimiram Čirjatjevam. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 9, atturas - 8. Lēmums pieņemts.

Saskaņā ar mūsu balsojumu izskatām jautājumu "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"".

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Cienītais Prezidij! Godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.2094 "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". Otrais lasījums.

Komisija nevienu iesniegumu nav saņēmusi attiecībā uz otro lasījumu. Līdz ar to mēs lūdzam Saeimu nobalsot par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" otrajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izsakām savu attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu, Lamberga kungs, priekšlikumu par trešo lasījumu.

A.J.Lambergs. Priekšlikumus attiecībā uz trešo lasījumu lūdzu iesniegt komisijā līdz 4.martam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto datumu - 4.marts? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"". Otrais lasījums. Steidzams.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Imants Liepa.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tas ir likums, kas ir jāskata otrajā lasījumā kā steidzams. Tātad šis būs arī pēdējais lasījums. Tas ir pieņemts Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā. Turpinot Aristida Jēkaba Lamberga kunga aizsākto tradīciju, es esmu priecīgs ziņot, ka nav saņemti nekādi priekšlikumi, un līdz ar to aicinu balsot par likumprojektu kopumā, pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par likuma "Grozījums likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts.

I.Liepa. Paldies par balsojumu.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - "Grozījumi Būvniecības likumā". Otrais lasījums. Atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Anna Seile.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Dokuments nr.2140. Otrais un tātad arī pēdējais lasījums, jo dokuments ir steidzams.

Pirmais labojums ir iesniegts par 1.panta 2.punktu. Juridiskais birojs precizē terminus. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Atbalsta. Pieņemts.

A.Seile. Nākamais labojums ir 4.lappusē. Juridiskais birojs iesaka precizēt pirmā teikuma redakciju. Komisija ir atbalstījusi. Lūdzu arī deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 3.priekšlikums. 13.panta pirmā daļa. Arī šis ir Juridiskā biroja ierosināts precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. Juridiskais birojs ierosinājis arī pārskatīt 13.panta otrajā un ceturtajā daļā... 4.priekšlikums 5.lappusē. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī to atbalsta. Pieņemts.

A.Seile. Arī 5.priekšlikumu ierosina Juridiskais birojs. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Nākamais labojums ir 6.priekšlikums 7.lappusē. Līdzīgs iepriekšējam Juridiskā biroja iesniegtajam precizējumam. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 7.priekšlikums. Arī tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Pēdējais - 8.priekšlikums (pēdējā lappusē). Ir ierosināts papildināt šo likumu ar jauniem pārejas noteikumiem, ar kuriem spēku zaudē Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 9. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta papildināšanu ar pārejas noteikumiem jums iesniegtajā redakcijā. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā un beidzamajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret likuma "Grozījumi Būvniecības likumā" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par likuma "Par Latvijas Investīciju banku" atzīšanu par spēku zaudējušu". Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 2116. Ir saņemts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Precīzāka redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Otrais iesniegums arī ir no Saeimas Juridiskā biroja. Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā. Atbildīgā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas slēdzienu. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Trešais - un pēdējais - iesniegums arī ir no Saeimas Juridiskā biroja. Papildināt likumprojektu ar noteikumu par likuma spēkā stāšanos. Atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu, ko akceptējusi atbildīgā komisija, - ka likums stājas spēkā šā gada 1.maijā. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi! Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu otrajā lasījumā. Likums "Par likuma "Par Latvijas Investīciju banku" atzīšanu par spēku zaudējušu". Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu, Lamberga kungs, priekšlikumus attiecībā uz trešo lasījumu.

A.J.Lambergs. Priekšlikumus attiecībā uz trešo lasījumu lūdzu iesniegt komisijā līdz šā gada 4.martam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret minēto termiņu - 4.marts - iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Par Rēzeknes brīvo zonu". Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 1916. Jautājums par Rēzeknes brīvo ekonomisko zonu ir aizsācies 1994.gada vasarā, kad pirmoreiz pilsētā pēc Latvijas attīstības aģentūras un pilsētas domes iniciatīvas ieradās pasaulē pirmās ekonomiskās zonas eksperti kopā ar Nīderlandes ekspertiem transporta koridora jautājumos. Pēc pusgada radās apjomīgs dokuments (apmēram 100 lappušu apmērā) ar secinājumiem par šo braucienu. Pārsvarā šie secinājumi bija raksturīgi ar to, ka gan Šenonas eksperti, gan Nīderlandes eksperti aicināja (es pasvītroju: aicināja) pilsētas domi veidot pilsētā šo brīvo ekonomisko zonu. Diemžēl tajā laikā, arī 1995.gada vasarā, politiski nebija iespējams šo jautājumu virzīt.

Pilsētas dome kopā ar Latvijas attīstības aģentūru strādāja ļoti cieši un ražīgi, un pusotra gada laikā radās dokuments, kurš, protams, nav vēl pilnvērtīgs un kurš ir iesniegts jums izskatīšanai. Apmēram pirms pusotra vai diviem mēnešiem bija beidzamā šīs brīvās ekonomiskās zonas projekta prezentācija Rēzeknes pilsētā. Piedalījās vairāki deputāti, gandrīz no visām frakcijām, un akceptēja šā likumprojekta virzīšanu Saeimā.

Kādas šeit ir priekšrocības? Es negribu šeit runāt par negācijām, par bezdarba līmeni, par trūcīgo iedzīvotāju skaitu un citiem komponentiem, kas raksturo ekonomiku vai reģionu sociālo situāciju. Es šeit runāšu par pozitīvām ievirzēm, kas pamato šā likumprojekta virzīšanu Saeimā, un es domāju, ka jūs akceptēsit šo likumprojektu otrajam lasījumam.

Viens no interesantākajiem momentiem šīs brīvzonas likuma projektā ir tas, ka tas faktiski ir pirmais likumprojekts, kas virzīts uz eksporta (pasvītroju: eksporta) preču ražošanas attīstību un veicināšanu Latvijā.

Kā atzīmē Šenonas un Nīderlandes eksperti, ģeogrāfiskais un strukturālais izvietojums pilsētā ir ļoti izdevīgs, lai šādu zonu veidotu. Ja runā vienkāršoti, pat nav nekādu problēmu uzlikt šo "þogu" visam rūpniecības mezglam, ieskaitot dzelzceļa komponentus.

Varu piebilst: Salaspils brīvās zonas projektam, lai sakārtotu infrastruktūru, ir nepieciešami apmēram 200 miljoni, Ventspils infrastruktūras sakārtošanai - 300 miljoni. Kā mēs zinām pēc Liepājas ekspertu atskaites - 40 miljoni katru gadu. Rēzeknē šīs infrastruktūras sakārtošanai, lai varētu nākt iekšā uzņēmēji, ir nepieciešams apmēram tikai 1 miljons latu. Pasvītroju: tikai 1 miljons latu. Šeit ir visas iespējas, lai atsāktu rūpniecisko ražošanu. Attīrīšanas iekārtas atļauj apmēram pieckāršot ražošanas apjomu, kāds ir šodien.

Nav problēmu ar energoapgādi. Tas ir viens no būtiskākajiem momentiem. Bez tam mēs zinām, ka padomju laikā Rēzeknes pilsēta bija otrā pilsēta Latvijā, kur uz vienu iedzīvotāju bija visvairāk saražots rūpnieciskās produkcijas. Arī šodien, kaut arī rūpnieciskās produkcijas apjoms ir samazinājies sešas reizes, šī pilsēta ir pirmajā trijniekā Latvijā. Samazinoties apmēram 3000 - 4000 darba vietām, šis potenciāls - kvalificētais darba spēks - ir pilsētā saglabājies. Tas nav mazsvarīgi. Uz šīm rūpnīcām nāk vairāk nekā 30 dzelzceļa pievadu, kas ir sakomponēti kopā ar visu lielo dzelzceļu mezglu. Saistībā ar brīvzonu ir ļoti būtiska šā transporta koridora attīstība.

Vēl viens svarīgs jautājums. Mēs zinām, ka Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus par īpaši atbalstāmiem reģioniem, un šonedēļ mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izskatījām šo jautājumu. Un viens no īpaši atbalstāmajiem reģionālo attīstību veicinošiem faktoriem šajos noteikumos, kas, es domāju, taps par likumprojektu, ir šīs brīvās zonas.

Bez tam, ņemot vērā brīvās teritorijas, kas varētu ietilpt šajā zonā, šeit var vēl izvietot veselu virkni rūpniecības ražotņu, neatkarīgi no kapitāla. Vai būs vietējais vai Rietumu, vai kāds cits. Maksimāla resursu sasaiste ar infrastruktūru. Šai brīvajai zonai pieguļas klāt 3 pagastu teritorijas.

Bez tam ir svarīgi - un es tieši to gribu uzsvērt -, ka nevajadzētu mums runāt par Rēzekni kā no ģeogrāfiskā viedokļa mazu teritoriju brīvai zonai, bet tas būs impulss visa Latgales reģiona attīstībai. Tur varētu veidoties šīs palīgražotnes neatkarīgi no attāluma, jo tur ir izvietoti transporta ceļi, sauszemes ceļi, dzelzceļš. Faktiski no visiem sešiem Latgales rajoniem ir ideāla infrastruktūra transporta kustībai uz Rēzekni.

Bez tam ir jāatzīmē, ka pilsēta atrodas dzelzceļa tuvumā un sauszemes ceļu krustojumos - Rīga-Maskava, Varšava-Pēterburga. Protams, šajā likumprojektā ir ļoti daudz nepilnību, un es varētu atzīmēt arī tehniskas kļūdas un arī juridiska rakstura kļūdas.

Ir saņemti atzinumi no Finansu ministrijas un Ekonomikas ministrijas. Konceptuāli atbalsta šo likumprojektu - ar iebildēm, kas ir pamatotas un daudzos gadījumos būtiskas. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šā likumprojekta virzīšanu otrajā lasījumā, un bija arī daudzas iebildes un pamatotas iebildes - no profesora deputāta Liepas kunga, kuras, cik es saprotu, ar Latvijas attīstības aģentūras ekspertu starpniecību daļēji ir ņemtas vērā. Mēs apzināmies, ka ir ļoti daudz jāstrādā pie šā likumprojekta, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Antons Seiksts - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es biju viens no tiem, kas parakstīja šo projektu tad, kad Rēzeknē tas tika, teiksim, prezentēts. Es parakstīju to nevis tādēļ, ka projekts būtu ideālā stāvoklī un ka tas šodien būtu gatavs akceptēšanai pirmajā, otrajā un trešajā lasījumā. Es to parakstīju tādēļ, ka es zinu patieso situāciju Rēzeknē. Padomju laikā tur sabūvēti monstri, kuru produkcija šodien nevienam nav vajadzīga. Tajā pašā laikā tur ir radīta infrastruktūra, kuru aizlaist bojā nebūtu prātīgi, ņemot vērā milzīgo bezdarbu, kas ir šajā pilsētā. Ņemot vērā to, ka tur ir ekonomiski domājoši cilvēki, es paļaujos uz Tautsaimniecības komisijas kolēģu kompetenci un esmu pārliecināts, ka kopā ar ieinteresētajām ministrijām mēs līdz otrajam un trešajam lasījumam šo projektu varam novest līdz tādai kondīcijai, ka tas pavērtu iespēju ekonomiski domājošiem cilvēkiem (un tādi tur ir) ja ne nu tīri krasi uzlabot, tad vismaz kaut cik normalizēt stāvokli. Es ļoti labprāt balsoju par Liepājas zonu, tāpēc ka jebkurā vietā, kur mēs varam uzņēmīgiem cilvēkiem palīdzēt, mums tas ir jādara. Cita lieta, ka tur ir daudzi trūkumi, un es biju tas, kurš Rēzeknē teica, ka, ja rēzeknieši domā, ka šis dokuments ir darba beigas, tad viņi kļūdās, tas ir tikai darba sākums. Ir meklēti un tiek atrasti eventuāli investori, kas interesējas par šo infrastruktūru, un tāpēc es ļoti lūdzu jūs, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Tik, cik būs manā kompetencē, kā deputāts es palīdzēšu, bet es vēlreiz atkārtoju, ka es paļaujos uz kolēģiem atbildīgajā komisijā un uz ieinteresētajām ministrijām, kurās, kā dzirdēju arī no Jurkāna kunga, šo projektu atbalsta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Keišs - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Keišs (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Rēzekne ir Latgales sirds, un no Rēzeknes attīstības zināmā mērā atkarīgs viss novads, tādēļ es ļoti lūdzu jūs balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Zinu, ka pie šā projekta daudz strādā pilsētas dome, strādā darba grupa un strādā arī pašreiz deputāti. Ja šeit ir nepilnības, projekts tiks papildināts, labots, un es domāju, ka jūs mani saprotat. Es jūs ļoti lūdzu - balsosim par to pirmajā lasījumā! (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu deputātus drusciņ ievērot klusumu!

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij un cienījamā Saeima! Šeit laikam šodien uzstājās partijas "Mçs - Rēzeknei" frakcijas pārstāvji, jā? Es, protams, esmu ļoti priecīgs par Jurkāna kunga rožainajām ilustrācijām, par to, ko viņš jums šeit teica par Rēzeknes attīstības perspektīvām, ja tai iedos brīvzonas statusu. Daudz kas, Jurkāna kungs, tur ir apstrīdams, un daudz kas tur ir - nu, tā varētu teikt - varbūt saistīts ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Jo lieta ir daudz nopietnāka. Tā jūsu ideja par tranzīta noliktavu izveidošanu Rēzeknē... Jā, no tās jūs beigās esat, paldies Dievam, atteikušies, tagad esat pieķērušies domai par rūpniecības attīstību. Tanī prezentācijā (šeit mēs visi atsaucamies uz to) es uzdevu vienu vienīgu jautājumu šiem potenciālajiem šā likumprojekta "stūmējiem", vai viņi ir apzinājuši kaut vienu potenciālu investoru, kas nāktu ar savu naudu un kas attīstītu šīs tukšās, stāvošās rūpnīcas. Un man, protams, nevarēja neviens atbildēt, ka tādi ir. Bez tam es negribētu teikt, ka tur, Rēzeknē, ir radīti vieni vienīgi monstri. Labs saimnieks tomēr strādā, un kā piemēru es gribētu minēt rūpnīcu "Rebir", kas eksportē savu produkciju ne tikai uz Austrumiem, bet arī uz Rietumiem. Tas norāda, ka tad, ja saimnieciskais vadītājs ir lietaskoks un ja viņš nemētājas ar solījumiem savas pilsētas iedzīvotājus apgādāt ar darba vietām, attīstot kokapstrādes kombinātu, un tā tālāk, - tad lieta var virzīties uz priekšu. Mēs apbraukājām tanī dienā, kad bija šī prezentācija, visus šos Rēzeknes uzņēmumus, un es kā Rēzeknes iedzīvotājs jums varu teikt tā: tā kā šie projekta autori ir nolēmuši izvietot šīs brīvās zonas "saliņas" Rēzeknes pilsētā tā, ka tās viena no otras bieži vien atrodas vairāku kilometru attālumā, izolācija, šīs brīvās ekonomiskās zonas norobežošana, principā nav reāli iespējama. Un, ja mums šodien ir jādzird, ka tas izmaksās tikai 1 miljonu latu, es pamatoti šo lietu apšaubu. Bet, neskatoties uz visu to, ko es pašreiz teicu, Latgale ir atsevišķu to vadītāju dēļ novesta līdz bankrota robežai, tanī skaitā Rēzeknes pilsēta. Bezdarbs ir vislielākais Latgalē, un šiem cilvēkiem ir tiešām jādod iespēja kaut kādā veidā tikt ārā no šā purva, kurā viņus ir ieveduši agrākie vadītāji. Un tādēļ es tomēr aicinu visus deputātus atbalstīt šo projektu, un, ja mēs to tagad pieņemsim pirmajā lasījumā, es ieteiktu to priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt maksimāli ilgu un kārtīgi pie šā likumprojekta piestrādāt, lai tas otrajā lasījumā būtu daudzmaz pieņemams. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jautājums ir nopietns, un jautājums ir šāds - vai Latgale turpinās nīkuļot, vai Latgalē turpināsies bezdarbs un cilvēku aizplūšana uz citurieni Latvijā, kā tas jau kādreiz ir noticis, un Latgale kļūs aizvien tukšāka un nedrošāka (arī no drošības viedokļa)? Vai arī Latgalē beidzot, kaut pamazām (būtu labi, ja ātri), sāksies rosība un attīstība? Lūk, pamatjautājums. Un, manā skatījumā, runa ir ne tik daudz par Rēzekni, cik par Latgali kopumā. Ja Rēzeknē sāksies šī rosība, šī attīstība, tad tā sāksies (un, es ceru, diezgan strauji) arī visā pārējā Latgalē. Tas ir ļoti, ļoti svarīgi. Es īpaši nekavēšu laiku un nerunāšu par to, lai gan te varētu minēt daudzus faktus un skaitļus, Jurkāna kungs jau nosauca dažus, jo patiešām potenciāls, neizmantotais potenciāls Rēzeknē šajā rūpniecības uzņēmumu zonā ir milzīgs. Padomju laikā, pašās beigās, notika rūpniecības uzņēmumu celtniecība arī Latgalē dažādās vietās (jūs zināt, kā tas beidzās un kā ir šodien Līvānos). Notika dažādu uzņēmumu celtniecība. Tad, lūk, tur pēdējos gados tika uzcelti vēl trīs jauni uzņēmumi - svaru rūpnīca, gaļas kombināts un būvapgādes rūpnīca. Par laimi, rēzeknieši tos ir saglabājuši, nekas nav izlaupīts, tie varētu sākt strādāt. Nemaz nerunājot par tiem uzņēmumiem, kuri nīkuļo, kuros šis ražošanas potenciāls netiek izmantots. Un ražošanas telpas tur, Rēzeknē, ir 200 000 kvadrātmetru apjomā. Netiek izmantotas 100 000 kvadrātmetru platībā ražošanas telpas. Administratīvās telpas - 10 000 kvadrātmetru platībā. Daudz ir noliktavu - 70 000 kvadrātmetru platībā. Un tādus piemērus varētu nosaukt vēl un vēl. Es saprotu, ka izskan no dažu cilvēku puses bažas par to, ka, lūk, tad, ja atkal iedosim vienai pilsētai vai vienam rajonam nodokļu atvieglojumus, cietīs budžets. Bet, ziniet, es domāju, ka nedrīkst skatīties tik tuvredzīgi, bet jāskatās perspektīvā, ko tas dos, ja attiecīgi nodokļus samazinās. Un, kā aprēķini liecina, 1000 darba vietas tiks radītas Rēzeknē un vēl 1000 - ap Rēzekni, rajonā. Un, cik es saprotu, šādi atbalsta punkti vai varbūt pat filiāles var rasties arī citos Latgales rajonos. Tas dotu lielus ienākumus, un es domāju, ka desmitkārt atmaksāsies šīs nodokļu atlaides. Bet es vēlreiz uzsveru, kolēģi, ka galvenais, manuprāt, ir rast, lūk, šo grūdienu, šo veidu, kādā beidzot Latgalē sāktos uzplaukums, sāktos attīstība, jo tur patiešām ir stagnācija. Man liekas, ka jūs to labi zināt, faktu ir atliku likām, un, tāpēc neskatoties uz to, ka pie šā likumprojekta vēl daudz jāstrādā, ļoti daudz jāstrādā, nevajadzētu to noraidīt, bet virzīt tālāk. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai".

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību šai problēmai vispār, nevis runāt par kādu konkrētu pilsētu. Kā jūs atceraties, runājām par Liepāju, arī par Rīgu bija runa, un pēc tam sekoja likumprojektu pieņemšana. Es gribētu vaicāt Šķēles kunga vadītajai valdībai: kur ir šo likumprojektu nepieciešamības pamatojums, kāda ir motivācija? Ko mēs valstī veidojam? Valsts un valdība ir atzinusi, ka mums ir depresīvie rajoni. Kāds būs ceļš, kādi būs veidi, kādi būs paņēmieni, kā šos depresīvos rajonus pavērst uz ekonomiskās attīstības ceļa? Nav šīs koncepcijas, nav šā projekta, nav šīs programmas. Diemžēl ir tikai dažu pilsētu iniciatīva, kas ir tiešām apsveicama, ir deputāti, kas aizstāv šīs pilsētas Saeimā, un, paldies Dievam, tā tas ir bijis līdz šim brīdim visu laiku. Es nezinu, kā būtu, ja tiktu iesniegts Saeimā likumprojekts, teiksim, par Valkas brīvo zonu, Smiltenes brīvo zonu, Krāslavas brīvo zonu, Ludzas brīvo zonu. Bet kāpēc ne? Nav jau mums šā pamatojuma, kas tad ir brīvā zona. Paskatieties, kādi mums ir šo likumu nosaukumi! Viens - brīvā zona, nākamais - brīvā ekonomiskā zona, nākamais - tirdzniecības brīvosta. Un tā tālāk, un tā joprojām. Es uzskatu, ka tas viss ir saistībā ar to, ka mums nav šā reģionālās attīstības plāna. Mēs atceramies, ka savulaik, "skaistajos" (pēdiņās) sociālisma gados, mums bija rajoni, reģioni, kuros arī tolaik valsts ieguldīja mazāk līdzekļu nekā dažos citos rajonos. Uz ko mēs virzāmies pašreiz? Vai tas nav tas pats modelis? Vai mēs neveidojam atkal vienu vasaļu valsti, kas būs atkarīga no feodāļiem? Vai tas būs otrādi? Visvairāk šajā procesā mani interesē, ko no šiem likumprojektiem, no šīs valsts politikas iegūs lauku iedzīvotāji. Cienījamie kolēģi, mēs nepārtraukti aizmirstam lauku iedzīvotājus! Ļoti labi, ka mēs atceramies pilsētas, ka mēs atceramies Rēzekni, Liepāju, Ventspili, Rīgu (un mēs varētu nosaukt vēl vairākas pilsētas). Mēs taču labi zinām šo urbanizācijas procesu un zinām, kā no tā ir cietusi mūsu mazā valsts - Latvija. Vai šis atkal nav tas pats mēģinājums virzīties uz šo urbanizācijas procesu? Jo lauku cilvēkam taču nekas netiek paredzēts, ja netiek paredzēts reģionam kā tādam. Tas nozīmē tikai to, ka tomēr mums būtu jāapdomājas un jāapstājas, manuprāt, un jāizstrādā konkrēta valsts programma reģionālajai attīstībai. Tad mēs nevarētu mētāties tā, kā mēs to darām pašreiz, paķerot vienu vai otru rajonu, paķerot vienu vai otru pilsētu. Saprotiet to, ka faktiski taču mēs esam attaisījuši šim "maisam" galu vaļā: pilsētas, kurām būs lielāki līdzekļi, uzaicinās ekonomistus, speciālistus un uzrakstīs šīm pilsētām likumprojektus, un mums Saeimā tie būs jāpieņem, jo kāds mums būs pamatojums atteikt šīm pilsētām, ja mēs jau esam vienu rindu pieņēmuši...

Tātad es uzskatu un atkārtoju vēlreiz, ka šinī gadījumā valdība diemžēl nav neko darījusi, lai parūpētos par šiem rajoniem, ko tā pati ir nodēvējusi par depresīvajiem rajoniem, un galīgi ir aizmirsts, ka laukos arī ir cilvēki. Un laukos ir cilvēki, kuri ražo pārtiku, bez kuras diemžēl pilsēta iztikt nevarētu.

Tas tiešām ir ļoti bēdīgi, ka mēs esam atstājuši lauku cilvēkus savā vaļā, lai viņi dara, kā viņiem tīk: viņiem jau tāpat tur neko daudz nevajag, gan jau izdzīvos. Tā nav valstiska pieeja. To mēs nedrīkstam darīt. Tāpēc es uzskatu, ka, strādājot tālāk pie likumprojekta par Rēzeknes brīvo zonu, mums ir jāparedz, kādi būs šie noteikumi un ko no šā likumprojekta iegūs arī viss reģions, viss rajons. Jo pretējā gadījumā mēs radām kārtējo nevienlīdzību, atvainojiet kolēģi. Tā, kā tas bija sociālisma laikos. Tā rīkoties, es domāju, mēs nedrīkstam. Saeimai tas reiz ir jāapzinās, ja to nav paveikusi valdība.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es runāšu īsi. Es pilnībā atbalstu likumprojektu "Par Rēzeknes brīvo zonu". Es uzskatu, ka tas ir progress un tas dos uzplaukumu gan Rēzeknei, gan tam reģionam, jo samazināsies, protams, tur bezdarbs, būs lielāka aktivizācija - gan rūpnieciskā, gan biznesa -, un tas dos ieguvumu visiem, visam tam rajonam. Es domāju, ka mums vajag tagad pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un noteikt pēc iespējas īsāku laiku līdz otrajam lasījumam, jo sagatavot un koriģēt tos dokumentus, kas ir nepieciešami, var ātri.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi deputāti! Arī es vēlos izteikt savus apsvērumus, atbalstot šā likumprojekta virzīšanu. Godīgi sakot, mani bezgala samulsināja Vidiņa kunga teiktais. Ja viņš beigās nebūtu aicinājis tomēr balsot par šo likumprojektu, tad man būtu iespēja uzrunāt Vidiņa kungu un vaicāt: kā tad tā - Rēzeknē stūmējs, bet Rīgā - gāzējs?

Bet nu acīmredzot ir jārunā par šo likumprojektu arī no politiskā viedokļa. Jo tad, kad tika apspriests likumprojekts par Rīgas prioritātēm, un arī tad, kad bija runa par Ventspili, arī tad, kad runājām par Liepāju, mēs nez kāpēc uzskatījām, ka tas ir ļoti patriotiski, valstiski un ļoti svarīgi. Tiklīdz mēs nonākam līdz Rēzeknei, līdz sociāli un ekonomiski atpalikušam rajonam (no objektīviem kritērijiem vērtējot), mēs nez kāpēc uzdodam šos dīvainos jautājumus: vai vajag kādas garantijas tiem cilvēkiem, kas tur dzīvo un mēģina savu uzņēmējdarbību attīstīt, mēģina to saskaņot ar tām iespējām, ar kurām viņi var nodrošināt šo uzņēmējdarbību, kura ir ārkārtīgi grūta. Vēl aizvien rodas jautājums: kādēļ, tiklīdz runa ir par Latgali, ir jautājums - kāpēc un kādas ir garantijas?

Lai godātajiem Saeimas deputātiem atvieglotu izvēli par labu šā likumprojekta atbalstam, es gribētu darīt zināmus dažus pēdējās dienās iegūtos datus un faktus, un aktivitātes, par kurām es varu liecināt tādēļ, ka es tajās bieži piedalos. Viena no pēdējām bija seminārs, kas bija veltīts šā reģiona ekonomiskajai attīstībai, balstoties uz to, kādi procesi šobrīd notiek valstī un kā valsts piedalās šā reģionālās attīstības procesa veicināšanā. Tas bija seminārs, kurā mēs varējām gan teorētiski, gan arī praktiski (pēc to referentu ziņojumiem, kuri darbojas Latgales reģionos kā uzņēmēji, kā pašvaldību vadītāji) iepazīties ar šā procesa problēmām un arī ar šā procesa perspektīvām. Bija arī iespēja izsekot attieksmei, kāda veidojas pret Rēzeknes brīvās zonas likuma projektu. Tas nekādā gadījumā nav šobrīd kāds izaicinājums citiem, kā te šobrīd viens otrs no deputātiem varbūt to ir traktējuši. Tā tas nav. Tādā veidā mēs to varētu traktēt tad, ja mēs neanalizētu attieksmi no to cilvēku vai to uzņēmēju puses, kuri vēlas līdzdarboties... ar Rēzeknes brīvās zonas veicinātājiem un turpmākajiem strādātājiem tajā.

Un tādēļ es gribētu tomēr teikt, pirmkārt, ka šis likums nebūs nekāds brīnums un neizdarīs to, kas ir jāizdara pašiem uz vietas. Tas fakts, ka šis likumprojekts, kā jau teica referents, kas ziņoja par šo likumprojektu, ir radies pašā Rēzeknē, - tas fakts nozīmē, ka cilvēkiem ir bijusi nepieciešamība, iekšēja nepieciešamība, atrast izeju no tiem grūtajiem apstākļiem, kuros viņi pēdējo gadu laikā ir nokļuvuši un kuri ir bāzēti uz iepriekšējos gados, gadu desmitos notikušo hipertrofiju.

Ja šāds process ir sācies un ja valsts to pavāji jeb nepietiekami atbalsta, tādā gadījumā ir jautājums: kāda ir valsts attieksme pret pašu šo reģionu, kurš vēlas attīstīties un meklē šo izeju attīstībai? Paši ir izstrādājuši likumprojektu, un tādēļ nevērtēsim to varbūt pārāk kritiski, jo tā ir pirmā reize, kad viņi ir gatavojuši dokumentu Saeimai, un palīdzēsim to sagatavot otrajam lasījumam, lai tas būtu tādā līmenī, par kādu runāja Liepājas zonas likuma aizstāvji un bīdītāji Saeimā.

Lūk, daži fakti, kurus es gribētu jums pateikt. Patiesībā likums par īpaši atbalstāmajiem reģioniem ir kā ietvara likums arī šim konkrētajam Rēzeknes brīvās zonas likumam, kas tajā ietilpst kā viens no instrumentiem vai viens no veidiem, kā realizēt šo īpaši atbalstāmā reģiona ideju valstī. Patiešām Latgalē bezdarba procenti ir dramatiski. Valstī vispārējā, vidējā procentuālā norma ir... nē, piedodiet, nevis norma, bet līmenis ir 7%, bet Latgalē tas ir 40% un vietām pat vēl lielāks.

Kas attiecas uz faktiem, es gribētu kolēģiem deputātiem darīt zināmus pēdējos socioloģiskos pētījumus, kas ir izdarīti Daugavpils Pedagoģiskās universitātes ekonomistu un citādu zinātāju iniciatīvas dēļ, ir četru piecu gadu analīze, un diemžēl šie skaitļi izrādās ārkārtīgi nepatīkami. Proti, ir analizēts, kāda ir iedzīvotāju struktūra pēc viņu turības līmeņa. Šobrīd Latgalē 4% ir bagātu cilvēku, 18% ir vidēji turīgo, taču tie ir tie cilvēki, kuri pat nespēj šobrīd sev nopirkt dzīvokli, iekrāt vai arī paņemt aizdevumu, lai varētu aizdevuma procentus nosegt. 24% ir mazturīgie, tos mēs apmēram varam definēt pēc tā, kāds ir viņu ienākums, uzturot arī savus ģimenes locekļus, un kāda ir nepieciešamība pēc pabalstiem tad, kad viņiem šis nodrošinājums pašiem ir jāsarūpē. 14% ir nabadzīgie, 32% ir trūcīgie un 8% ir padibenes. Ja ar šādu demogrāfisko pārskaitījumu mēs šobrīd gribētu apstrīdēt šādu iniciatīvu, kāda ir parādījusies Rēzeknē, tad diez vai mēs izturētos taisnīgi pret Rēzeknes brīvās zonas likumprojekta autoriem. Un reģionālās attīstības politika ir viens no šā likuma pamatojumiem.

Un tādēļ es gribētu aicināt arī jūs atbalstīt šo likumprojektu, it īpaši tādēļ, ka šobrīd valstī tiek gatavoti arī citi dokumenti, arī noteikumi par valsts atbalstu kā likumprojekts, saistībā ar īpaši atbalstāmajiem reģioniem. Arī attiecībā uz nodokļiem es varētu jums minēt kādu piemēru, par kuru šobrīd ir bažas. Kā tad tā - noņemsim nodokļus, bet pašvaldībām nebūs naudas? Jā, protams, pašvaldībām ir jādomā par to, kā tās iegūs sev nepieciešamo daudzumu budžeta līdzekļu.

Tomēr ne tikai par sociālajiem pabalstiem pašvaldībām ir jādomā. Pašvaldībām ir jādomā arī par uzņēmējdarbības atbalstīšanu. Un tas ir pats galvenais, kas radīs budžeta bāzi. Runājot par atvieglojumiem, kas šobrīd parādītos šī likuma darbības rezultātā, aprēķini parāda, ka apmēram 400 tūkstoši latu gadā būtu šī valsts budžetā neiekasētā summa. Taču šī likuma darbības rezultātā, radot darba vietas, kuras ir paredzētas, un nodarbinot cilvēkus šajās darba vietās, kas šobrīd stāv tukšas, ienākumi valsts kasē no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un no sociālā nodokļa būtu 700 tūkstoši latu, tādējādi gandrīz divkārt pārsniedzot to nodokļu summu, kura tiktu aizkavēta, ja tiktu izmantots šis nodokļa atvieglojuma instruments.

Un vēl es gribētu teikt tādu piemēru, ka Francijā ir 40 teritoriju, kurās ir šādas vai līdzīgas brīvās zonas. Kā zināms, Francija tomēr pieder pie to valstu kopuma Eiropā, kuras ir ļoti konsekventi vadījušās pēc Eiropas padomes likumdošanas pamatprincipiem, un, izmantojot šādu valstiskas palīdzības veidu, atļaujot un atbalstot darbībā vietējo iniciatīvu, tādā veidā panāk savas valsts līdzdalību šī reģionālā procesa veicināšanā uz labāku pusi.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un noteikt iespējami optimālu laiku -ne garāku un ne īsāku... taču nevelkot šo laiku garumā, lai tie, kuri gaida šo likumu, iespējami ātri varētu darboties šī likuma ietvaros, varētu sākt strādāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mēs esam atkal nonākuši pie tāda interesanta gadījuma, ka mēs sākam rīkoties tā, kā mēs darām ar budžeta naudu, - mēs sākam tagad cīkstēties, kam tad būs un kam nebūs. Būs Rīgai, būs Liepājai, būs Ventspilij, būs Rēzeknei, ja kāds tā teica, bet nebūs Babītei. Skat, tā problēma ir tik vienkārša un tik sāpīga.

Mēs esam, kopā ņemot, maza tauta. Mūsu trīs miljoni iedzīvotāju nebūtu pat nopietna sastāvdaļa kādai Ņujorkas vai Solas, vai Honkongas piepilsētai, taču mēs taisām vienu zonu pēc otras, un, kā Ādamsons pareizi te teica, lielākoties tie ir kontrabandistu perēkļi, jo tagad varēs ņemt to mantiņu un izvest uz tirgu no vairākām vietām. Mēs varbūt pieņemsim vēl kaut kādas firmas Anglijā, kas mums palīdzēs nolemt, kuri ir tie godīgie kontrabandisti un kuri - tie neatļautie kontrabandisti.

Man bija noruna, man ir bijušas daudzas norunas ar draugu Panteļējeva kungu. Viņš man solīja iemācīt runāt latviešu valodā, bet es viņam solīju, Šķēles kungam un viņam, druscītiņ iemācīt par ekonomikas attīstību. Bet nu viņi to vārdu netur.

Es gaidu tos valodas kursus un labprāt sniegtu tos ekonomikas attīstības kursus. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Tu neesi iemācījies latviešu valodu!") Te jau ir tā lieta, ka mēs šeit esam iemācījušies tikai no tautas ņemt un atdot citiem saviem draugiem. Mēs pat nebijām ar mieru to likumu "aiztaisīt ciet", lai mēs to vairs nevarētu likumīgi darīt. Mums ir jāatdzīvina Latvijas ekonomika. To mēs visi redzam. Mēs to jūtam, cik sāpīgi ir tam cilvēkam, mēģinot izaudzināt vienu bērnu, ja viņam ir tikai 60 latu mēnesī. Un viņam ir jāmaksā vēl par īri! Mēs to jūtam, mēs to zinām. Bet ko mēs darām? Mēs pērkam jaunas automašīnas priekš Prezidenta kunga, mēs braucam uz Turciju lielās grupās. Bet kāpēc mēs nespējam vienkārši pieķerties pie tā darba, kas mums ir jādara? Kāpēc mums nevarētu būt vairāk tādu Saeimas sēžu, kurās mēs pārrunātu tikai ekonomiskās attīstības pamatprincipus? Kamēr tā pirktspēja paliek šajā zemē, daļa no katras aprites, liela daļa atbilstoši mūsu nodokļu likmēm aiziet valsts kasē un mēs varam dotēt un dot viens otram visādas kaut kādas dāvanas, tomēr vislabāk būtu, ja mēs tos nodokļus samazinātu ne tikai Rēzeknei, bet visai Latvijai.

Mums būtu jāskatās, ko mēs darām. Mēs pārdodam par sertifikātiem, kuri tagad ir nopērkami par latu gabalā, mūsu mežus, lai kādi viņus ņem un ved prom. Mēs lielāko daļu darba vietu, kuras mums vajadzēja dotēt, esam iznīcinājuši tāpēc, ka viņas nespēja maksāt tos nodokļus, ko mūsu valdība lika viņām virsū. Un tas viss ir it kā prātīgi darīts. Kā Eižens Finks pareģoja, tad komunistu nomenklatūra taisās mūsu tautu iznīcināt un ir jau ļoti, ļoti tālu to ceļu aizgājusi.

Es nezinu... es sākšu vākt parakstus, jo ceru, ka 35 deputāti parakstīsies, ka mums būs ārkārtas sēdes, kurās tieši varēs pārrunāt vienkāršos ekonomikas pamatprincipus. Es jums laikam katram iedevu kādu desmit, divpadsmit lapu garu "sadzejojumu". Tur nekā grūta nav. Neviens godīgs cilvēks nenāks šurp tādā investīciju klimatā, kur viņam būs jāmaksā par to, ka viņš investē... kur viņam būs jāmaksā augsts nodoklis un vēl muitā. Un kur viņam būs jāmaksā vairāk nodokļu, nekā viņam būtu jāmaksā kaimiņvalstī. Jā, viņš kaut ko darītu, bet, ja viņš šeit atnāks, tad viņam ir jārēķinās ar ļoti negodīgu birokrātiju un ļoti negodīgu valdību. Kāpēc lai viņš šeit nāktu, kāpēc lai viņš neietu kaut kur citur?

Kas mums būtu jādara, lai pilnveidotu ekonomisko klimatu ne tikai Rēzeknē? Es ļoti gribu, lai Rēzeknē klātos labi, bet "... ir Latgale, ir Vidzeme, ir Kurzeme mūsu". Un mūsu nav tik daudz, ka mēs nevaram to visu pacelt. Normālā valstī, lielā valstī 3 miljonu cilvēku lielu pilsētu var nostādīt uz kājām ar diviem, trijiem pareiziem gājieniem. Pareizais gājiens ir Latvijas ekonomiskā brīvā zona. Lai viss, kas šeit ienāk iekšā, nāktu bez muitām. Tiem kontrabandistiem šeit nav vietas. Lai mums viss kas būtu lētāks. Arī darba vietas līdz ar to varētu veidot. Un lai mēs varētu šeit mūsu tranzītceļu komplektēt tā, ka nāk tie no vairākām vietām. Un šeit tad būtu tas pārsūtījumu punkts uz Iekškrieviju tāpat kā no Honkongas uz Ķīnu. Tas ir tik vienkārši, tik elementāri. bet mēs to nedarām. Un kāpēc? Vai mēs patiešām, mēs, 100, kā te teica, gudrākās galvas Latvijā... vai mēs nevarētu atrisināt šo ļoti vienkāršo jautājumu? Kā mēs varētu atdzīvināt mūsu ekonomiku?

Iedomājieties - mēs esam pie Baltijas jūras. Un mums ir tas labākais krasts, tas, kur ir vairāk saules nekā Skandināvijā. Mums ir tranzītceļi, kuru skandināviem nav, bet mūsu dzīves līmenis ir tāds, ka cilvēki labāk izdara pašnāvību, nekā dzīvo! Kāpēc? Un es jums teikšu, ka tā problēma sākas tieši šeit. Sākas ar trijām lielām partijām, kas to tīši dara. Viņi ir dziļi sazvērējušies. Vai Finks būtu spējis pareģot, ka pašreizējais Latvijas premjerministra biedrs ir bijis čekas uzticības tiesnesis, kas tiesājis jaunus cilvēkus! Bet tagad skatiet, ko mēs darām, - mēs tagad tiesājam veselu tautu. Mūsu svēto tautu! Uz iznīcību! Ar to, ka mēs nespējam padomāt par ekonomisko attīstību normālā veidā. Un negribam.

Panteļējeva kungs, kad mēs sāksim tos kursus? (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Kad tu latviešu valodu mācīsies?...") Kad jūs paņemsit jūsu premjerministru un ar viņu runāsit, kas ir jādara, lai šeit varētu notikt ekonomiskā attīstība?

Krasta kungs, ko mēs darīsim, lai tos apmācības kursus, ko mums ārzemju valdības sūta, apgūtu, lai mēs saprastu, ka tā naudiņa nenozūd, ja mēs viņu izdodam, ka tā naudiņa paliek un aprit mūsu vidē un mēs viens otram dodam darbu. Kad mēs sāksim saprast, ka lata konvertēšana ir pilnīga muļķība? Viņa nav vajadzīga. Pēc Otrā pasaules kara angļi nolēma, ka viņu valūta nebūs konvertējama. Un viens strādāja priekš otra tanī zemē. Tā nauda palika tanī zemē. Kādas blēņas šeit notiek!

Kā mūsu valdība mūs pārstāv! Aiziet uz Maskavu un pasaka: Jā, mēs esam līdzvainīgi komunismam, un jūs arī cietāt, tā ka mums nav nekādu prasību pret jums." Mēs tagad atdosim Abreni! Ko mēs vēl atdosim? Kas šeit notiek? Man viens draugs pienāca klāt un teica: "Zini, Gundar, te ir kaut kāds murgs, kaut kāds pilnīgs morāls sabrukums." Kas šeit notiek? Mēs, šie 100 cilvēki, it kā varētu to lietu kontrolēt, bet nē, mēs esam iejūgti katrs savā vergu amatā. Mums kāds pasaka, kā jābalso, un tad, ja mēs tā nedarām, mūs soda, bet tiem, kas dara, tiem maksā klāt, dod kaut kādus papildu amatus. Mums Antikorupcijas likums ir. Mēs drīkstam tikt korumpēti, bet tikai ar Šķēles kunga roku. Lūk, kāda antikorupcija mums ir! Tikai Šķēle drīkst iesēdināt padomēs un iedot lielāku algu, bet citādi mēs nedrīkstam darīt. Kāds farss ir šāda demokrātija, par ko mēs šeit runājam!

Bet visvairāk - ko mēs darām mūsu tautai, ka cilvēki izdara pašnāvības, ka tām vecajām tantiņām, kas ir mūžu nostrādājušas, ka viņām nekā nav. Mēs varam tagad izpirkt sev lielu pensiju, ja mēs pretendējam, ka mums ir kaut kādi lielāki ienākumi, bet to mēs pirksim uz mūžu, uz ubagu pensionāru mugurām. Un tas viss ir it kā prātīgi izdomāts. Tur nekā prātīga nav. Neviens nevarētu ļaunāk domāt, kā mūsu valdība domā. Nevarētu! Pie tāda ļaunuma ir jāpiestrādā un tas jāpulierē. Un es zinu, ka tā strādā un pulierē. Man Ojārs Blumbergs vienreiz teica: "Gundar, man ir 65 cilvēki, kas strādā ar to jautājumu, kā Latvijas ekonomiku graut." Un cik viņi spoži to ir izstrādājuši! Tad, kad mēs šeit kaut ko jūtam, tad viņi jau piecus, sešus, septiņus šaha gājienus ir priekšā. Apskatieties Šķēles programmu! Tur katrs otrais punkts ir vēl viens nāvīgs sitiens mūsu tautai. Un ko mēs darām? Mums ir jāsāk runāt atklāti un skaļi. Visos forumos!

Uz Apvienotajām Nācijām mēs aizsūtījām informāciju par stāvokli, kāds ir mūsu bērniem Latvijā. Es saprotu, ka 60% tur ir meli un ka tur ir pateikti tikai 20% no tā, kas šeit notiek. Bet mēs, šitā melodami, atļaujam pasaulei piemiegt acis, kamēr mūsu tauta tiek iznīcināta. Kad mēs sāksim runāt? Kad mēs sāksim kaut ko darīt?

Panteļējeva kungs, kad mēs varētu vienoties, ka mēs uztaisīsim divas vai trīs sēdes tikai par ekonomikas attīstības jautājumiem. Trīs pamatprincipus katrā sēdē, lai mēs tos saprastu. Bija runa, ka mēs skolosim viens otru... (Starpsauciens no zāles: "Iemācies latviski labāk!").

Kad mēs atradīsim sevī tādu godaprātu, ka mēs pateiksim: "Nç, es iztaisīju kļūdu! Es nekļuvu par lauksaimnieku, es kļuvu par juristu. Es biju uzticīgs savam priekšniekam, darīju, ko man teica, bet tagad eju prom. Es saprotu, mans gods tā liek, ka es nevaru turpināt. Es riskēju, es pārdevos savas karjeras dēļ. Iestājos partijā, kļuvu par lielu varoni. Laiki ir mainījušies, un tagad tas, kas nolēma neiet tajā Juridiskajā fakultātē, lai viņš nāk manā vietā, jo tagad ir viņa reize." Mums tāda godaprāta nav.

Tas, kurš neiestājās partijā un dabūja zemāku amatu, viņš šodien ir muļķis, jo tie, kas ienāca kā okupanti, viņi joprojām dzīvo tajos greznajos dzīvokļos. Mēs vēl nevienu represēto neesam restaurējuši tajā vietā, no kurienes viņš tika izņemts tad, kad sākās okupācija. Bet tie, kuri ienāca kā okupanti, tie, kuri kalpoja okupantiem, tiem visiem ir tās priekšrocības, kuras viņi dabūja, un pie tam tās priekšrocības tiek vēl stiprinātas, jo mūsu parlaments šeit to atļauj.

Apskatīsimies tos, kuri dabū šos lielos labumus Latvijā šodien. Vai tā ir kāda represētā kundze? Nē. Tie ir tie, kas kalpoja padomju varai. (Starpsauciens no zāles: "Gundar, ko mēs ar Rēzekni darīsim?")

Par Rēzekni? Atzīsim, ka Rēzekne ir Latvijā un celsim Latviju. (Aplausi.) Un sāksim to darīt. Un gremdēsim tos, kas nesaprot paši, ka viņiem ir jāiet prom. Finks pareģoja, ka kādā momentā cilvēki to sāks saprast un ka viņi ies prom, un atdos atpakaļ to, ko viņi ir saņēmuši negodīgi no mūsu tautas. Un ka viņi aizbrauks prom un atstās to, kas latviešiem pieder, un mūsu tauta atkal zels un celsies. Mēs būsim tie, kam mums ir jābūt, bagāta tauta. Dievs labāko vietu pasaulē mums ir iedevis. Mums ir daudz labāks klimats nekā Skandināvijā. Mums ir tranzītceļš, un mums ir strādīga un kādreiz gudra tauta, bet viņa ir pilna ar nodevējiem šodien. Atcerēsimies, ka Rēzekne ir daļa no Latvijas un celsim Latviju!

Un, ja Panteļējeva kungs negrib iemācīties ekonomikas attīstības principus tāpēc, ka es nemāku latviešu valodu, tas parāda viņa godaprātu. Tu kalpo tautai un sāc kalpot viņai! (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Iemācies pat vienu vārdu latviski!") Blēdis! To vārdu es māku.

Domāsim par Latviju! (Ovācijas un aplausi.)

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, debatēs vēl ir pieteikušies trīs deputāti. Līdz sēdes beigām ir četras minūtes atlikušas.

Leiškalna kungs, ja jūs varat šajā laikā iekļauties, tad es varu dot jums vārdu.

Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Čepāņa kungs! Augsti godātie kolēģi! Neskatoties uz visām pretrunām, mēs tomēr cīnāmies par demokrātiju un aizstāvam vismaz katrs savas tautas daļas gribu likumdošanā. Ne likums, manuprāt, ne skaidrā atmiņa man neliedz sākt savu uzrunu šodien un nobeigt to nākamajā ceturtdienā no rīta. Šodien es šo uzrunu gribu sākt viena iemesla pēc, jo pēc iepriekšējās manas uzstāšanās noskaidrojās, ka es esmu nepareizi sapratis Dobeļa kungu. Kaut gan likums neprasa atbildību par katru no šīs augstās tribīnes teikto vārdu, elementāra cilvēka ētika liek man Dobeļa kungam atvainoties par to, ka es nepareizi biju sapratis un izteicies par akmeņiem un barikāžu cīnītājiem.

Tagad mēs runāsim par brīvo ekonomikas zonu Rēzeknē. Likumprojekts, neapšaubāmi, ir izstrādāts labi. Pagājušajā vasarā, visa pagājušā gada laikā, es vismaz četras reizes biju Rēzeknē un trijās no šīm reizēm es tikos ar tiem cilvēkiem, kuri rūpīgi strādāja pie šā likumprojekta izveides.

Protams, Latvijas Republikas ekonomikas attīstību nevar pacelt ne ar Finka pareģojumiem, ne ar Keinsa novecojušajām teorijām, kuras šeit bieži proponē Valdmaņa kungs, kaut gan arī viņš pārstāv zināmas sabiedrības daļas intereses šajā Augstajā namā.

Ja mēs runājam par brīvo zonu Rēzeknē, tad man jāsaka, ka tam ir liels pamats - tieši ekonomisks pamats. Rēzekne ir bijusi viena no PSRS sastāvā ietilpstošajām attīstītajām rūpnieciskajām pilsētām. Rēzeknē krustojas divas milzīgas dzelzceļa maģistrāles un divi autoceļi: Varšava-Pēterburga un Ventspils-Maskava. Rēzeknes ekonomiskā zona... Vai zvans jau, priekšsēža kungs?

Sēdes vadītājs. Jums vēl ir 55 sekundes...

K.Leiškalns. Tādā gadījumā es turpināšu nākamajā ceturtdienā pulksten 9.00. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, tā kā ir pienācis mūsu sēdes noslēgums, es lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedru Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Vārds paziņojumam Imantam Daudiša kungam. Lūdzu!

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nedaudz uzmanības! Šodien mēs izveidojām Saeimas komisiju Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas projekta izstrādāšanai. Es gribu jūs informēt, ka šīs komisijas pirmā sēde notiks nākamajā otrdienā, tas ir, 4.martā, pulksten 14.00 Prezidija zālē. Otrdien, 4.martā, pulksten 14.00. Paldies.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andrejs Krastiņš, Ivars Jānis Ķezbers, Juris Sinka, Viktors Stikuts, Leonards Teniss, Ēriks Zunda un Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamie kolēģi, sēdi paziņoju par slēgtu. Pulksten 17.30 uzklausīsim valdības atbildes uz deputātu jautājumiem.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas sēžu zālē! Reģistrēsimies kvorumam, lūdzu. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ervids Grinovskis, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ivars Jānis Ķezbers, Leopolds Ozoliņš, Anta Rugāte, Juris Sinka, Viktors Stikuts, Leonards Teniss, Gundars Valdmanis, Māris Vītols, Ēriks Zunda. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, pirms sākam uzklausīt valdības atbildes uz deputātu jautājumiem, informēju, ka Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu, kurā viņi lūdz ārlietu ministra Valda Birkava atbildi uz deputātu jautājumu (reģistrācijas nr.133) Saeimas sēdes darba kārtībā pārcelt uz 6.marta Saeimas sēdes darba kārtību sakarā ar viņa tikšanos ar Krievijas Federācijas vicepremjeru Serovu, kas notiek pašlaik sēdes laikā. "Par" vai "pret" ðo iesniegumu kāds vēlas runāt? Vēlas runāt Golubova kungs. Lūdzu!

A.Golubovs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Tā kā mēs nedēļu atpakaļ jau pieņēmām lēmumu atlikt šo jautājumu uz vienu nedēļu, tad mēs nevaram vairs atlikt šā jautājuma izskatīšanu, jo Ministru prezidents ir uz vietas, arī rakstiska atbilde ir... varbūt būs vajadzīga kaut kāda precizēšana, bet atbildi mēs gribam dzirdēt šodien.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Tā kā Krievijas premjerministra vietnieks kuru katru dienu vis uz Latviju nebrauc un nevar atbraukt un tā kā Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecības vai attiecības starpvalstu līmenī, kā būtu pareizāk teikt, ir tik ļoti svarīgas, tad es domāju, ka ir pilnīgi pamatota šā jautājuma atlikšana uz nākamo sēdi, tāpēc es aicinu jūs balsot par šī jautājuma atlikšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret šā jautājuma pārcelšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 8, atturas - 6. Jautājums tiek pārcelts.

Sākam izskatīt otro jautājumu. Deputātu Golubova, Deņisova, Staša, Kreituses, Bekasova jautājums izglītības un zinātnes ministram M.Grīnblata kungam par latviešu valodas apguves valsts programmas realizēšanu un tai piešķirto līdzekļu izlietojumu. Jautājuma motivācijai neviens vārdu nelūdz. Atbild Juris Celmiņš - tagadējais izglītības un zinātnes ministrs. Rakstiska atbilde arī ir. Divas minūtes, lūdzu.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātais Prezidij! Cienītie deputāti! Tātad atbilde uz jautājumu ir sagatavota rakstiski un iesniegta jums. Šī atbilde atspoguļo to situāciju, kas un kā ir paveikts šajā jomā attiecībā uz valsts valodas apmācības programmas ieviešanu. Iepazīstoties tuvāk ar šo situāciju, acīmredzot atsevišķas pozīcijas nāksies vēl precizēt darba gaitā, bet pamatā varu teikt, ka darbs ir uzsākts un tas notiek.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Kreituses kundze, jūs uzdosit vienu vai divus jautājumus?

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Vienu. Godātais ministra kungs! Paskaidrojiet, lūdzu, kā ir iesaistīta šajā visā apmācības darbā Naturalizācijas pārvalde un kā tiek risinātas tās problēmas, kas ir jārisina viņiem attiecībā uz latviešu valodas mācīšanu, kā arī par tiem cilvēkiem, kas to vēlas darīt. Cik mums ir zināms Pilsonības likuma izpildes komisijā, tad Naturalizācijas pārvaldei nauda mācību līdzekļiem tika atteikta, un līdz ar to mācību līdzekļi latviešu valodā izmaksā krietni dārgāk.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Juris Celmiņš - izglītības un zinātnes ministrs.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Tātad jums ir iespēja otrajā punktā apskatīties un iepazīties ar tām programmām, kādas šeit ir ietvertas, un to, kur ir paredzēts izmantot šos līdzekļus. Iespējams, ka vajadzēs izdarīt arī korekcijas un piešķirt vēl papildus citiem mērķiem šos līdzekļus.

Runājot konkrēti par Naturalizācijas pārvaldi, jūs tātad redzat, ka šeit šī pozīcija nav atspoguļota. Es noskaidrošu šo situāciju, un, ja tas būs nepieciešams, domāju, ka arī sadarbība ar Naturalizācijas pārvaldi būs iespējama.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu iesniedzēji uzdot nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Izskatīsim nākamo jautājumu. Deputātu Rubina, Kušneres, Krisberga, Valdmaņa un Ozoliņa jautājums Ministru prezidentam Šķēles kungam par skolas vecuma bērnu, kas neapmeklē skolu, skaitu Latvijā un to uzskaites kārtību pašvaldību un skolu valdēs.

Vārds motivācijai Andrim Rubinam - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jautājumi, partiju biedri un kungi deputāti, jums ir zināmi tāpat kā Celmiņa un Grīnblata atbilde. Taču jautājumi nav vis par vispārīgiem noteikumiem un par veidlapu pildīšanu, par dokumentu glabāšanas noteikumiem ar visām instrukcijām pielikumā, ko jūs mums esat pametuši. Ar šo atbildi jūs esat uzrakstījuši sev baismīgu nabadzības apliecību. Man ir tikai 3 minūtes laika, tāpēc es nevaru apjūsmot Grīnblata iesniegtās tabuliņas un veidlapiņas, kas ir ietvertas atbildē, sākot no 1977.gada.

Bet es gribu runāt par to, ka jaunais ministrs nekādi neatšķiras no iepriekšējā, un par to liecina viņa atbilde. Bērnu uzskaitītāju ir daudz - Latvijas Republikas statistiķi, PID, skolu valdes, domes, Izglītības un jaunatnes lietu dienests, bet to, cik tad īsti bērnu neapmeklē skolu, kāds ir viņu veselības stāvoklis, ieskaitot zobu veselību, vai viņi saņem racionālu uzturu, vai viņiem ir iespējas nodarboties ar sportu, mākslām - tādas ziņas iegūt neizdodas. Jūs, Celmiņ, nez kāpēc stāstāt, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par skolas vecuma bērnu uzskaiti atbild konkrētā pašvaldība, bet tajā pašā laikā Latvijas Republikā 1996./1997.mācību gadā jūsu atbildē ir minēti tikai 11 rajoni. Kur palikuši pārējie 15? Piecas pilsētas, vienu esat pazaudējis, un Rīga ar trim rajoniem - atkal esat pazaudējuši trīs rajonus. No tā es secinu, ka arī ļoti daudz bērnu ir pazudis. Par viņiem nav nekādu datu un nekādu ziņu, un šī atbilde, Celmiņ, ir fikcija. Jūsu analīze ir precīza, analīzi jūs veicat paši un paši sev arī ziņojat.

Es to pārfrāzēju un adresēju jums visiem, kas esat šeit skaisti parakstījušies: esošajam un bijušajam ministram Celmiņam un Grīnblatam un jums, Ministru prezidentam.

Šāds stāvoklis ir izveidojies sakarā ar iepriekšējās un esošās valdības bezatbildību, kas jau ir nonākusi līdz degradācijai un ko laikam veicinājis jūsu iestādes sociāli psiholoģiskais klimats. Es jums ieteiktu pieiet vienam otram klāt un aptaustīt, vai jūs esat vai neesat, bet Latvijas nākotne var būt tikai izglītībā, kultūrā un veselībā.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Juris Celmiņš. Lūdzu!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Atbilde ir sagatavota rakstiski, un tā atspoguļo to reālo situāciju, kāda šobrīd ir, tātad šajā uzskaitē ir parādīti tie dati, kādi ir ministrijas rīcībā.

Ja vērtējam situāciju kopumā, tad es uzskatu, ka jautājums ir izvirzīts pamatoti. Es arī uzskatu, ka nevar mācību gada vidū būt tāda situācija, ka no veselas virknes rajonu nav saņemti nepieciešamie dati par to, kāds bērnu skaits tagad tur nemācās. Manuprāt, šie dati ir jāapkopo mācību gada sākumā un jāizanalizē jau septembra pirmajās dienās, lai varētu sākt darbu ar šiem skolēniem. Tas ir viens.

Un otrs. Manuprāt, ir arī jāizstrādā un jāpilnveido metodika, kā tiek uzskaitīti skolēni, kuri nemācās. Tātad ir nepieciešamas ne tikai formālās ziņas par skolēniem, kuri nav reģistrēti nevienā skolā, bet arī par tiem skolēniem, kuri tātad ir iestājušies skolās, bet apmeklē skolas varbūt 10% vai 25% apjomā. Un arī šādi dati mūsu rīcībā ir nepieciešami. Es domāju, ka drīzumā ministrija šādus datus varēs iesniegt.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi. Viens papildjautājums, Rubina kungs, lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tā kā Celmiņa kungs tikai dažas dienas strādā par ministru, tāpēc jautājumu, kā jau mums bija rakstīts, es uzdodu Šķēles kungam. Un es uzdošu trīs jautājumus, lai jums būtu izvēle. Jūs varat pacensties atbildēt vismaz uz diviem, kā tas ir paredzēts.

Pirmais: cik reižu gada laikā valdības sēdē ir izskatīta šī problēma, ka bērni neapmeklē skolu, un kas reāli tika darīts? Cik reižu jūs, Šķēles kungs, šo jautājumu pārspriedāt ar bijušo izglītības ministru Grīnblatu?

Otrais jautājums: Šķēles kungs! Cik reižu gada laikā jūs esat šo jautājumu pārrunājis ar Valsts prezidentu Ulmani, un, ja jā, tad ko tika ieteicis Ulmanis?

Un trešais: kāds ir šo bērnu veselības stāvoklis, ieskaitot arī zobu stāvokli? Cik racionāls ir viņu uzturs? Un kāpēc nav šo ziņu?

Jau iepriekš pateicos par atbildēm.

Sēdes vadītājs. Atbild Juris Celmiņš - izglītības un zinātnes ministrs. Lūdzu!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Kā jau es teicu, jautājums ir pamatots, un pie šīs tēmas mums ir nopietni jāstrādā. Un tad mēs varēsim atbildēt arī uz virkni blakusjautājumu, kas šajā sakarā ir radušies. Bet, tā kā es neesmu piedalījies tajās Ministru kabineta sēdēs, kur šie jautājumi ir skatīti, personīgi es uz tiem atbildēt nevaru.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais jautājums - deputātu Čerāna, Mauliņa, Grīnberga, Liepas, Kostandas jautājums Ministru prezidentam, tieslietu ministram un zemkopības ministram par izcenojumiem zemes gabala uzmērīšanai un īpašuma tiesību reģistrācijai uz to zemesgrāmatā.

Vārds motivācijai Kārlim Čerānam - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti, godātie ministru kungi! Mēs lūdzam sniegt skaidrojumu, kādas ir izmaksas par zemes gabala uzmērīšanu un īpašuma tiesību reģistrāciju uz to zemesgrāmatā. Un vai tas ir iespējams, ka cilvēkam, lai veiktu 1300 m² liela zemes gabala uzmērīšanu un reģistrāciju, tad, ja šis zemes gabals atrodas Latvijas Republikas mazpilsētā, kopā būs jāsamaksā vairāk nekā 100 lati?

Un jautājums ir par to, vai valdība šos izcenojumus uzskata par sabalansētiem ar iedzīvotāju reālo maksātspēju. Un ko valdība darīs, lai panāktu ar īpašuma noformēšanu saistīto maksājumu atbilstību iedzīvotāju reālajai maksātspējai?

Tā ir Tautas kustības "Latvijai" deputātu ikdiena - tikties ar vēlētājiem, un, kad mēs tiekamies ar vēlētājiem, tad vēlētāji arī mums uzdod pilnīgi konkrētus jautājumus un runā tieši par to sāpi, kas viņiem tajā brīdī visvairāk sāp.

Un šis ir jautājums, kas tieši saņemts no cilvēkiem, jo cilvēki bieži vien tīri objektīvu iemeslu dēļ nespēj samaksāt šīs lielās naudas, kuras no viņiem tiek prasītas, un tādēļ būtiski iekavējas gan šo cilvēku īpašuma statusa nostiprināšana, gan arī tālākās iespējamās tirgus operācijas ar šiem zemes gabaliem.

Tāpēc mēs uzskatām, ka valdībai ir jādomā, kādā veidā šo problēmu risināt, un tāpēc mēs arī uzdodam visiem iespējami atbildīgajiem ministriem šo attiecīgo jautājumu un gribam sagaidīt no viņiem atbildi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Lūdzu! Rakstiska atbilde jau ir uz šo jautājumu.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Neskatoties uz to, ka atbilde ir sniegta rakstiski un acīmredzot tiks publicēta "Latvijas Vēstnesī", varu informēt tikai par to, ka valdība pie šī jautājuma ir strādājusi un turpina strādāt, domājot gan par šo zemes uzmērījumu iespējamo kreditēšanu, gan arī par daudziem citiem jautājumiem, kas varētu paātrināt zemes īpašuma reģistrāciju. Pie visa tā tiek strādāts. Paldies arī par atbalstu pagājušā gada budžeta apspriešanā, kad mēs balsojām par to, ka tiek palielināts zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu skaits. Ja kādam ir nepieciešama tikšanās ar Valsts zemes dienesta ģenerāldirektoru Gunti Grūbi, tad mēs to lietu varam nokārtot. Bez tam papildus jāinformē vēl arī par to, ka publiskā informācija ir pieejama ļoti daudzos masu informācijas līdzekļos, sākot ar preses izdevumiem un beidzot ar televīziju.

Sēdes vadītājs. Paldies, papildjautājumam vārds Kārlim Čerānam.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais Rasnača kungs, paldies par šo atbildi, un tomēr man nekļuva skaidrs, ko tad konkrēti valdība darīs, lai panāktu šo maksājumu atbilstību iedzīvotāju reālajai maksātspējai. Un varbūt galvenais ir... Tas būtu kā papildjautājums: kādi varētu būt konkrētie termiņi, kad šie valdības pasākumi varētu dot kaut kādu efektu, ar ko cilvēks varētu rēķināties un uz ko viņš varētu cerēt pašreiz?

Būšu pateicīgs par atbildi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbild Dzintars Rasnačs - tieslietu ministrs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Godātie deputāti! Es minēšu tikai vienu no problēmas risinājuma variantiem. Tas ir tas, par ko es jau runāju, - tas ir jautājums par zemes īpašnieku kreditēšanu. Mums ir iecere šo kreditēšanu realizēt, izmantojot Privatizācijas fonda līdzekļus. Es domāju, ka precīzs datums šobrīd, protams, nav nosaucams, jo tas ir saskaņojams jautājums starp ministrijām. Es varu nosaukt summu - tā varētu būt apmēram 500 000 latu liela summa, un šī kreditēšana varētu notikt 2 līdz 3 gadu laikā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi vairāk uzdoti netiek. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais - deputātu Čerāna, Kušneres, Kazāka, Grīnberga jautājums satiksmes ministram V.Krištopanam par SIA "Lattelekom" noteikto abonenta maksas paaugstinājumu.

Motivācijai vārds Kārlim Čerānam.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj, kolēģi deputāti, godātais ministra kungs! Mūsu jautājums ir tāds, ka mēs lūdzam iepazīstināt mūs ar aprēķiniem, kas ir pamatā "Lattelekom" noteiktajam abonentu maksas paaugstinājumam. Mēs jautājām arī par to, vai šis maksas palielinājums ir akceptēts Telekomunikāciju tarifu padomē. Paldies par apstiprinošo atbildi, bet mūsu jautājums tomēr paliek šāds: vai valdība uzskata, ka šāds tarifu paaugstinājums un noteiktā maksa par tālsarunām Latvijas robežās ir pamatoti, jo šī situācija, kas daudzviet veidojas, ir tāda, ka arī Latgales reģionā, teiksim, viens tālruņa zvans uz blakus rajonu bieži vien iznāk dārgāks nekā aizbraukšana ciemos. Un ir jāsaprot, ka tas ir būtiski, jo šis ir depresīvais reģions, un tur šiem cilvēkiem faktiski nav šo līdzekļu, lai viņi varētu maksāt par šīm telefona sarunām, līdz ar to tas nozīmē, ka viņi praktiski nevar šos telefona sakarus izmantot.

Un tāpēc es gribētu zināt šo valdības viedokli - to, vai valdība piekrīt tam, ka šī situācija ar tarifiem ir normāla vai tomēr viņa nav normāla. Un vai valdība piekrīt tam, ka šeit ir tas līdzsvars starp šiem tarifiem un cilvēku maksātspēju? Vai tomēr valdība uzskata, ka šeit nav šā balansa, un ko valdība ir darījusi un ko viņa ir gatava darīt, lai šādu balansu tomēr panāktu un dotu iespējas šiem cilvēkiem vismaz pašas neatliekamākās lietas tomēr nokārtot pa telefonu. Es būtu ļoti pateicīgs par atbildi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbild satiksmes ministrs Vilis Krištopans. Rakstiska atbilde ir.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Godājamie deputāti! Jūs esat saņēmuši rakstisku atbildi. Es varu piebilst tikai to, ka šobrīd vislielākais smagums gulstas uz starptautiskajām tālsarunām un tām sarunām, kuras veic uzņēmumi un tie, kuri ir spējīgi maksāt. Tām mums ir daudz augstāki tarifi, nekā ir vidēji Eiropā un pasaulē, un uz to rēķina tiek veiktas visas investīcijas un visa attīstība - tiek uzstādītas jaunas un jaunas ciparu centrāles, jo, kā jūs visi zināt, iekšējie tarifi un iekšējās sarunas tomēr ir daudz, daudz lētākas. Es vēlreiz uzsveru, ka šobrīd iekšējās sarunas un iekšējo abonentu absolūtā vairākuma apkalpošanu "Lattelekom" joprojām dotē no starptautiskajām sarunām. Viņas ir, ja paskatās "Lattelekom" iekšējā grāmatvedībā un bilancē, kopumā nerentablas. Tāda ir reālā situācija. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Kur ir jūsu rīcība?")

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais Krištopana kungs! Ir labi zināms, ka šie sarunu tarifi Latvijā, vismaz attiecībā uz atsevišķiem sarunu veidiem, ir būtiski dārgāki nekā attiecīgie sarunu tarifi ārzemēs. Bez tam jūs vēl rakstāt, ka ir paredzēts, ka katrs tarifs katram pakalpojuma veidam ceturksnī tiks reizi pārskatīts. Acīmredzot ne jau samazināšanas virzienā. Jautājums ir par to, vai tiešām valdībai ir vienalga, ka var izveidoties tāda situācija, ka cilvēki kādā brīdī vairs nevarēs piezvanīt pat ātrajai palīdzībai vai kādai ugunsdzēsēju... Ka liela daļa cilvēku būs spiesta vispār atteikties no telefona pakalpojumiem. Vai valdība tiešām to uzskata par pieļaujamu un normālu situāciju? Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbild satiksmes ministrs Vilis Krištopans. Lūdzu!

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamie deputāti! Es kā valdības pārstāvis neuzskatu, ka Latvijā ir un ka te izveidosies situācija, ka cilvēki nevarēs piezvanīt ātrajai palīdzībai vai ugunsdzēsējiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk papildjautājumu nav.

Nākamais jautājums. Deputātu Kostandas, Čerāna, Kušneres, Kazāka un Grīnberga jautājums Ministru prezidentam A.Šķēlem un ekonomikas ministram G.Krastam par elektroenerģijas tarifiem uzņēmumiem un šo tarifu atkarību no diennakts stundām.

Atbild ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Rakstiska atbilde deputātiem ir iesniegta.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Rakstiska atbilde ir iesniegta. Man pie uzrakstītā nav ko piebilst.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi izvirzīti netiek.

Nākamais jautājums - deputātu Čerāna, Kostandas, Kušneres, Kazāka un Grīnberga jautājums satiksmes ministram V.Krištopanam par SIA "Lattelekom" attīstības plānā paredzētā optiskā kabeļa ievilkšanu Latgales reģionā.

Jautājuma motivācijai vārds Kārlim Čerānam.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Godātais ministra kungs! Šis ir jautājums par to, kāpēc vēl līdz šim laikam nav nodrošināta SIA "Lattelekom" attīstības plānā paredzētā optiskā kabeļa ievilkšana Latgales reģionā un kad valdība panāks, lai šis kabelis tiktu ievilkts. Šis ir jautājums par infrastruktūras attīstību, konkrēti jautājums par infrastruktūras attīstību tieši šajā reģionā, kurš pēc visiem kritērijiem ir uzskatāms par īpaši atbalstāmu. Un tieši tāpēc tam ir nepieciešama arī sevišķa valdības un valsts kopumā uzmanība, kas izpaustos pilnīgi konkrētās materiālās investīcijās šajā reģionā, lai nodrošinātu sabiedriskā labuma taisnīgu sadali starp visiem valsts iedzīvotājiem. Tam ir jāizpaužas tādā veidā, ka ir jānodrošina visiem valsts iedzīvotājiem samērīgas iespējas iesaistīties darba tirgū. Mēs zinām, ka Latgalē šīs darba vietas ir ārkārtīgi smaga problēma. Un viens no veidiem, kā šo problēmu risināt, ir atbilstošas infrastruktūras izveidošana. Tāpēc šāds optiskais kabelis Latgales reģionam ir ārkārtīgi vajadzīgs, lai varētu šeit attīstīties tieši attiecīgā industrija. Tāpēc mūsu jautājums ir šāds: kāpēc tas šobrīd vēl nav izdarīts un kad valdība panāks, lai tas tiktu izdarīts? Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbild satiksmes ministrs Vilis Krištopans. Rakstiska atbilde deputātiem ir iesniegta.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamie deputāti! Es, būdams Latgales deputāts 5. un 6. Saeimā, tieši tāpat kā jūs, Čerāna kungs, vienmēr esmu jutis līdzi Latgales reģionam. Un es pilnīgi jums piekrītu, ka Latgales reģions ir zināmā depresīvā stāvoklī un ka par to ir jādomā. Bet par viņu nevar domāt, balstoties tikai uz emocijām, saukļiem un uzsaukumiem.

Ja runājam par optisko cilpu uz Latgali, tad jāteic, ka viņas izmaksa ir apmēram 20 miljonu latu. Ja mēs runājam par "jumta" līgumu, tad varu teikt, ka Telekomunikāciju tarifu padome, nosakot tarifus, noteica zemākus atsevišķus tarifus, nekā bija paredzēts "jumta" līgumā, un līdz ar to "Lattelekom" ienākumi jeb ieņēmumi bija mazāki par ļoti lielām summām. Līdz ar to aizkavējās investīcijas šīs optiskās cilpas izveidei.

No otras puses, "Lattelekom" kopējo optisko kabeļu garumu Latvijā ir izvietojis gandrīz tādu, kāds bija paredzēts līgumā, tikai mazliet ir mainījies šis investīciju plāns. Mēs zinām, ka ne no budžeta, ne arī no kādiem citiem kredītiem "Lattelekom" netiek investēts, bet tikai no ienākumiem un no peļņas.

Un šeit, Čerāna kungs, iznāk tā, ka, no vienas puses, jūs gribat zvanīt par velti, bet, no otras puses, jūs gribat investēt lielas summas, bet diemžēl mēs varam investēt tikai no tā, kas ienāk par zvaniem. Un citas atbildes man diemžēl nav. Paldies.

Sēdes vadītājs. Papildjautājums Kārlim Čerānam.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais ministra kungs! Es, bez šaubām, saprotu, ka var investēt tikai tik daudz, cik ienāk, un es nebūt nevēlos zvanīt par brīvu, un es, neapšaubāmi, norēķinos par savām telefona sarunām. Taču jūs minējāt, ka "Lattelekom" ir ievilcis praktiski visu līgumā paredzēto nepieciešamo kabeļu garumu. Un, ja tas nav ievilkts Latgales reģionā, tad tas acīmredzot ir ievilkts kaut kur citur. Tāpēc jautājums ir tāds: kā tad jūs to varat izskaidrot kā Latgales deputāts un kā ministrs, kas nāk no Latgales, ka līdzekļi kabeļa ievilkšanai tomēr ir bijuši, bet tas ir ievilkts kaut kur citur, nevis Latgalē, kā tas bija paredzēts plānā? Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Krištopana kungs. Lūdzu!

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamie deputāti! Kā jūs zināt un kā Čerāna kungs droši vien zina, ir daži līniju pagarinājumi arī Latgales virzienā. Jūs zināt, ka līdz Ogrei ir optiskais kabelis un tālāk ir radiopagarinājums uz Krāslavu, un "Lattelekom" plāno un "Lattelekom" izdarīs šo investīciju. Par to, kā tas notiks, pašlaik notiek sarunas ar "Lattelekom". Gan par "jumta līgumu", gan par šo 20 gadu monopolu, kurš nav iespējams, jo, kā jūs zināt, no 1998.gada telekomunikāciju jomā Eiropas savienībā paredzams pilnīgi brīvs tirgus, un var būt, ka mums būs zināmas problēmas ar demonopolizāciju. Bet atcerieties vienu lietu. Es esmu pilnīgs monopolu ienaidnieks. Es vienmēr esmu bijis pret monopoliem, bet šeit diemžēl šī situācija ir ļoti primitīva un vienkārša: ja mēs šodien iedomātos pilnīgi brīvu tirgu dot attiecībā uz telekomunikācijām, tas nozīmētu, ka Rīgā būtu apmēram 10 operatoru kompānijas un Latgalē vēl ilgus gadus nebūtu nevienas.

Tāpēc es esmu par to, ka kādu laiku mums jāļauj "Lattelekom" pelnīt un investēt, kā tas arī ir noteikts "jumta līgumā".

Kas attiecas uz Latgales "cilpu", es jums rakstiski iesniegšu precīzu plānu, kad tā tiks ievilkta.

Sēdes vadītājs. Otrs papildjautājums. Vārds Kārlim Čerānam.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais Krištopana kungs! Var jau runāt visu ko par visu ko, var filozofēt šeit "par" vai "pret" attiecībā uz monopoliem un runāt par to, vai tie mums ir labi vai slikti, vai ir vajadzīgi vai nav vajadzīgi. Bet uz šo jautājumu, kāpēc šis kabelis ir ievilkts kaut kur citur un nav ievilkts Latgalē, jūs atbildi nesniedzāt. Tas lai paliek uz jūsu sirdsapziņas.

Man tomēr interesētu jūsu atbilde uz otru papildjautājumu, tas ir, par konkrētiem termiņiem, kad varētu šīs problēmas risinājums notikt. Un, ja jūs nevarat nosaukt precīzu termiņu, jūs varētu dot vismaz kaut kādu novērtējumu, lai cilvēki zinātu, uz ko viņi var cerēt, ar ko viņi var rēķināties, un varētu saprast, kāda ir perspektīva un kā plānot savu tālāko dzīvi. Es būtu pateicīgs par atbildi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vilis Krištopans - satiksmes ministrs. Lūdzu!

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Visa šīs Latgales "cilpas" izveidošana, šī ievilkšana notiks tā, kā ir paredzēts līgumā, un kad beigsies sarunas ar "Lattelekom" par to, ka, no vienas puses, mēs neesam pieturējušies pie līgumā noteiktajiem tarifiem, bet no otras puses, ir pārtērēti līdzekļi ļoti daudzās vietās, jo izrādījās, ka pašā sākumā, novērtējot mūsu telekomunikāciju stāvokli, vērtējums ir bijis daudz optimistiskāks, nekā to būtu pelnījušas mūsu telekomunikācijas pirms četriem gadiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais jautājums - deputātu Grīnberga, Mauliņa, Kostandas, Čerāna, Kušneres jautājums izglītības un zinātnes ministram par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas pretlikumīgi iekasētajām studiju maksām no budžeta grupas studentiem.

Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz.

Atbildi sniedz izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš. Rakstiska atbilde deputātiem ir.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie kolēģi! Rakstiska atbilde ir iesniegta, un pie tās es varu piebilst, ka jautājumā minētie pārkāpumi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas darbībā ir ministrijā konstatēti jau pirms šā jautājuma saņemšanas un ir veikts nopietns darbs, lai šos trūkumus novērstu. Pašreiz materiāli ir iesniegti izskatīšanai Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūrai un arī tiesai. Nav šaubu par to, ka nav pieļaujama stipendiju neizmaksa vai izmaksa nepilnā apjomā studentiem. Taču strīdīgs jautājums ir par papildu mācību maksas iekasēšanu, ja, studijas uzsākot, jau ir noslēgts līgums, kurš paredz šādus nosacījumus. Bet prokuratūra un tiesa to izvērtēs. Tāpēc es domāju, ka pēc prokuratūras un tiesas atbildes mēs varēsim arī spriest, cik tas ir likumīgi vai nelikumīgi.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod Odisejs Kostanda.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Ministra kungs! Pateicamies par atbildi, ka arī jūs esat novērtējuši šo situāciju augstskolā un atzinuši, ka tur ir notikuši rupji pārkāpumi. Taču tomēr paliek šis jautājums. Studenti iestājas valsts augstskolā. Neviens viņus pirms iestāšanās eksāmenu kārtošanas nebrīdināja par to, ka pēc tam, kad viņi būs nokārtojuši eksāmenus, iestājušies valsts augstskolā dienas nodaļā, viņi pēkšņi būs spiesti maksāt tagad kaut kādu naudu. Vienreiz prasīs 50 latus, pie tam nekādu lēmumu iepriekš nepieņemot. Nebija nekāda Senāta lēmuma tobrīd. Tas tika vēlāk pieņemts. Tikai pāris mēnešus vēlāk. Bet jau sāka iekasēt naudu. Vai jūs varat vērtēt kā divdomīgu šo situāciju, vai tā ir vienkārši vēl pētāma prokuratūrā, vai tomēr ir skaidri jāpasaka, ka tā ir nelikumība?

Sēdes vadītājs. Atbildi dod Juris Celmiņš - ministrs.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Vai tā ir nelikumība, mēs varēsim skaidri un gaiši pateikt tad, kad būs saņemta atbilde no prokuratūras un tiesas. Taču es varu deputātus informēt, ka šodien Augstākās izglītības padomē tika apspriests jautājums par daļējas mācību maksas ieviešanu nākotnē augstskolās, valsts finansētajās augstskolās.

Tātad šis jautājums, ko šodien mēs faktiski varam apspriest kā jautājumu, kas ir saistīts ar likuma pārkāpumu, nākotnē varētu arī kļūt par normu. Tāpēc es gribu teikt, ka jautājums ir diezgan tāds kutelīgs, bet vērtējums būs atbilstošs tai atbildei, kādu dos prokuratūra un tiesa. Ja to atzīs par likumpārkāpumu, tad ministrija arī attiecīgi administratīvi rīkosies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais jautājums - deputātu Lujāna, Rubina, Ādamsona, Kazāka un Valdmaņa jautājums Ministru prezidentam par valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" privatizāciju.

Motivācijai vārds Modrim Lujānam - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Patiešām, man ir šovakar jāizsaka ļoti dziļa līdzjūtība Krasta kungam, kuram jāatskaitās Šķēles kunga vietā. Varbūt daļa deputātu nav iepazinušies ar šo atbildi, ko, es nezinu, Krasta kungs ir parakstījis. Ieklausieties domā - privatizējamās akciju sabiedrības "Latvenergo" privatizācija izdevīga Latvijas tautsaimniecībai. Man rodas jautājums - vai tā ir izdevīga Latvijas tautai? Vai tā ir kārtējā "Lattelekom" variācija? Un vēl. Palasiet tālāk, kur ir motivācija, kādēļ tas ir izdarīts. Izrādās, - lai iegūtu papildu ienākumus valsts budžetā.

Tātad jautājums - kā šeit saprotama papildu līdzekļu iegūšana valsts budžetā? Laikam, cik es saprotu, atslēgs kādām pāris mājām, kādām tantiņām siltumu vai elektrību, un būs jautājuma risinājums. Jo citādi viņas rada ekonomiskos zaudējumus.

Tāpat kā "Lattelekom" - šodien atsūta kaut kādas mistiskas izziņas, pieprasot papildu summu iekasējumu. Tātad mēs veidojam vēl vienu monopolu, kas varēs diktēt vai, pareizāk sakot, ņemt pie dziesmas Latvijas tautu, un tas būs mūsu augstākais sasniegums. Un vispār man rada izbrīnu, ka vēl viens no lielākajiem monopoliem... tiek risināts jautājums par tā privatizāciju, un mums Ministru kabinets var atsūtīt tādu mazu, piedodiet, lapeli un uzskatīt, ka tā ir atbilde. Iespējams, es neņemos spriest, varbūt savulaik arī Krištopana kungs vai kāds cits arī rakstīja kaut ko līdzīgu. Privatizējamās akciju sabiedrības "Lattelekom" privatizācija ir izdevīga Latvijas tautsaimniecībai. Šo izdevīgumu mēs visi redzam. Tā ka nu, ja mums gatavo vēl vienu objektu, kas būs ļoti izdevīgs tautai, varbūt cienījamais Krasta kungs atradīs iespēju pateikt kaut ko vairāk, nekā ir šeit šinī lapiņā, ja to var saukt par atbildi Saeimai.

Sēdes vadītājs. Atbild ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Rakstiska atbilde deputātiem ir iesniegta.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Tātad ir runa par "Latvenergo" privatizāciju. Es, pirmkārt, gribu uzsvērt, ka "Latvenergo" vēl nav privatizēts. Jautājums: vai tas, kas izdevīgs Latvijas tautsaimniecībai, ir izdevīgs Latvijas tautai? Man šķiet, ka pat nav jābūt ekonomistam, lai saprastu, ka šie divi jēdzieni - Latvijas tautsaimniecība un izdevīgums Latvijas tautai - ir cieši saistīti. Tātad privatizācijas mērķis ir privatizēt šo uzņēmumu tā, lai tas būtu izdevīgs Latvijas tautsaimniecībai un būtu izdevīgs arī latviešu tautai. Es ceru, ka es uz jautājumu esmu atbildējis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi netiek iesniegti.

Nākamais jautājums. Deputātu Čerāna, Kušneres, Kostandas, Mauliņa un Grīnberga jautājums Ministru prezidentam un ekonomikas ministram par bijušā valsts uzņēmuma "Lîvānu māja" privatizāciju. Vārds motivācijai Kārlim Čerānam - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Godātie valdības pārstāvji! Šis ir atkal jautājums par reģionālo politiku un par to, kādā veidā radīt darba vietas Latvijas reģionos, konkrēti Līvānos. Mēs zinām, ka Līvāni ir viena no tām vietām Latvijā, kurās ir vislielākais bezdarba īpatsvars, un tādēļ ir jāveic neatliekami pasākumi, lai kaut ko darītu, lai būtu iespēja cilvēkiem iekļauties darba tirgū. Ir nepieciešams radīt šīs darba vietas. Mēs zinām, ka Līvānos ir vairāki lieli uzņēmumi, kuri šobrīd stāv, praktiski nedarbojas, un valsts līmenī praktiski nekas netiek darīts, lai šeit kaut ko iedzīvinātu. Protams, mēs varam runāt par noteikumiem par īpaši atbalstāmiem reģioniem, bet kad šiem noteikumiem būs kāds reāls darbības efekts? Un, runājot ar Līvānu puses cilvēkiem, mēs arī nonākam pie secinājuma, ka būtisks šķērslis šo darba vietu radīšanai un iespējai cilvēkiem iekļauties darba tirgū, un faktiski investīciju piesaistei ir tas, ka ir nepareizi izdarīta šo ražošanas objektu privatizācija. Un tādēļ mēs lūdzam informāciju, uz kādiem nosacījumiem ir privatizēts bijušais valsts uzņēmums "Lîvānu māja" un kuras valsts institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par šīs privatizācijas realizāciju. Kādi ir tie cēloņi, ka ir radies šis pārkāpums? Kāpēc valsts nav privatizācijas procesā nodrošinājusi savas funkcijas izpildi - nodrošināt darba vietu saglabāšanu šajā uzņēmumā? Un tāpēc mēs jautājam, kas Latvijas valstī šobrīd ir atbildīgs par to, ka šis uzņēmums nav spējis piesaistīt šīs investīcijas pēc privatizācijas un nodrošināt strādājošajiem darba vietas, kā arī gribam zināt, ko valdība konkrēti ir iecerējusi darīt, lai nodrošinātu investīciju piesaisti uz bijušā valsts uzņēmuma "Lîvānu māja" un citu radniecīgu uzņēmumu bāzes. Kas ir bijis atbildīgs par privatizācijas rezultātā pieļauto sabiedrības interešu pārkāpumu? Vai šī lieta tiks izmeklēta, kas tiks sodīts un kā šie jautājumi tiks risināti pēc būtības, lai nodrošinātu sabiedrības un valsts interešu ievērošanu tieši no darba vietu radīšanas - un, es gribētu teikt, pat saglabāšanas iepriekšējā līmenī - viedokļa? Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Rakstiska atbilde deputātiem ir iesniegta.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski, un deputāta Čerāna kunga papildu jautājumos es nesaklausīju neko tādu, kas nebūtu atbildēts konkrētajā, deputātiem sniegtajā rakstiskajā atbildē. Lai informētu tos deputātus, kas varbūt nav lasījuši šo atbildi, es varu piebilst vienīgi to, ka valsts daļa minētajā akciju sabiedrībā "Lîvānu māja" ir 3,81%. Pēc Akciju sabiedrību likuma, kas ir apstiprināts Saeimā, šādas akciju paketes turētājs nevar ietekmēt akciju sabiedrības valdes un attiecīgo lēmējinstitūciju lēmumu pieņemšanu par investīciju piesaisti, par jaunu darba vietu radīšanu vai esošo darba vietu saglabāšanu un citiem jautājumiem. 3,81% ir nepietiekami. Šobrīd šis 3,81% ir Latvijas Privatizācijas aģentūras valdījumā. Akciju sabiedrība "Lîvānu māja" nav lūgusi investīciju jomā darbojošamies Attīstības aģentūrai palīdzību ārvalstu investīciju piesaistei šim uzņēmumam, kaut gan Attīstības aģentūra neatsaka nevienam pretendentam, kurš izrāda reālu interesi un kuram ir projekts uzņēmuma attīstībai. Akciju sabiedrība to nav darījusi. Ja mēs uzskatām, ka valstij vajadzētu iejaukties privāto uzņēmējsabiedrību darbībā, diktēt noteikumus, kas būtu, teiksim, vērsti pret šo uzņēmēju vēlmi vai iespējām ieguldīt attiecīgajā uzņēmumā līdzekļus, es baidos, ka mēs nonāktu absolūtā strupceļā un tiktu zaudētas pat tās darba vietas, kas vēl šobrīd ir saglabājušās tajās akciju sabiedrībās vai uzņēmumos, kas darbojas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumu uzdod Kārlis Čerāns.

K.Čerāns. Godātais Krasta kungs, jautājums, protams, nav par šiem 3,81% (es saprotu, ka Privatizācijas aģentūrai šeit šobrīd ir visai maza teikšana un būtu neprātīgi prasīt no viņas visu atbildību šobrīd), bet jautājums ir par to, kā ir notikusi šī privatizācija. Un jautājums nav arī par to, lai iejauktos šīs privātās uzņēmējsabiedrības darbā, jautājums ir par to, vai šai uzņēmējsabiedrībai privatizācijas noteikumos vai kādā analoģiskā dokumentā, nosacījumos ir bijusi prasība saglabāt šo darba vietu skaitu un šī prasība vienkārši netiek ievērota vai arī attiecīgās amatpersonas vienkārši aizmirsušas ierakstīt šādu prasību un līdz ar to tās šobrīd nes atbildību par šo darba vietu faktisko neesamību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs Guntars Krasts. Lūdzu!

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Es jūtu, ka acīmredzot man jānolasa vismaz ievaddaļa no deputātiem sniegtās rakstiskās atbildes. Tātad: jautājums attiecas uz Zemkopības ministriju, jo statūtsabiedrības privatizācija notiek saskaņā ar īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos. Atbilstoši no Zemkopības ministrijas saņemtajai informācijai es sniedzu tālāk sekojošo informāciju. Man līdz šim nav bijuši pieejami materiāli par to, kādi privatizācijas noteikumi bija iestrādāti šā uzņēmuma privatizācijā. Es varētu sagatavot atbildi līdz nākamajam deputātu jautājumu vakaram. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Otru papildjautājumu uzdod deputāts Čerāns.

K.Čerāns. Godātais Krasta kungs, paldies par skaidrojumu. Neapšaubāmi, šeit ir zināms daudzums informācijas, no kuras var izdarīt tālākus secinājumus, bet es tomēr gribētu dzirdēt arī jūsu apstiprinājumu vai noliegumu tam faktam, ka valdība neko konkrēti nav iecerējusi darīt, lai nodrošinātu investīciju piesaisti uz bijušā valsts uzņēmuma "Lîvānu māja" bāzes. Vai ir iecerējusi kaut ko konkrēti darīt vai nav iecerējusi neko konkrēti darīt šajā gadījumā? Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Guntars Krasts.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātie deputāti! Es negribētu sākt pārskaitīt tos projektus un tos pasākumus, ko valdība ir iecerējusi darba vietu radīšanai dažādos Latvijas reģionos. Jūs, Čerāna kungs, savā jautājumā jau pieminējāt valdības izveidoto programmu īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai. Arī šīs programmas ietvaros akciju sabiedrība "Lîvānu māja" varētu pretendēt uz īpašu palīdzību no valsts. Es gribētu pieminēt arī Pasaules Bankas iespējamo kredītlīniju, par kuru tiks lemts vistuvākajā laikā. Tā ir 25 miljonu dolāru apjomā, kas varētu būt virzīti tieši uz lauku rajoniem, lai nodrošinātu darba vietas nelauksaimnieciskajā ražošanā. Tā ka tie, ko es minēju, ir tikai divi pasākumi, kuru ietvaros akciju sabiedrība "Lîvānu māja" varētu piesaistīt sev nepieciešamās investīcijas, kā arī intelektuālo kapitālu, kas dotu šai sabiedrībai iespēju attīstīties un atkal radīt darba vietas uzņēmumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais jautājums - deputātu Kušneres, Čerāna, Kostandas, Mauliņa un Zelgalvja jautājums Ministru prezidentam un labklājības ministram par vecuma pensiju aprēķināšanas principiem.

Jautājuma motivācija. Vārds Janīnai Kušnerei.

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Runājot par pensijām un vispār runājot arī par pārējiem jautājumiem, ko deputāti uzdod valdībai, man gribas šeit minēt vienu ļoti negatīvu iezīmi, un šī iezīme ir tā, ka valdības locekļi, ministri, Šķēles vadītie ministri nevēlas atbildēt uz deputātu uzdotajiem konkrētajiem jautājumiem. Arī par šo jauno pensiju aprēķināšanas kārtību ir vairāki konkrēti jautājumi, uz kuriem nav rakstiski atbildēts. Es nezinu, varbūt Makarova kungs saņemsies un atbildēs mutiski uz šiem jautājumiem. Kaut gan ir redzama šī kopējā tendence, ka praktiski valdība negrib atbildēt uz jautājumiem un negrib paskaidrot cilvēkiem, kāpēc viņa rīkojas tā un ne citādi. Un es gribu, Makarova kungs, jums atgādināt, ka šajā sakarā jūs neesat atbildējis uz otro jautājumu, kurš tātad ir šāds: "Eiropas savienības prasība ir garantēt jebkuram cilvēkam pensiju 40% apmērā no iepriekšējās darba samaksas. Kāpēc Latvija nepilda Eiropas savienības saistības (mazākā aprēķinātā pensija ir 1,10 lati, šīs pensijas apmērs neatbilst pat valsts noteiktajam sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēram, kas šobrīd ir 25 lati mēnesī)?" Nav atbildes uz šo jautājumu. Makarova kungs, es ceru, ka mēs saņemsim to mutiski.

Nākamais. Nav atbildes, kā tiks izmantoti starptautisko programmu piešķirtie līdzekļi pensiju pārejas periodam. Mēs lūdzām jūs iepazīstināt deputātus ar šīm programmām. Jūs rakstāt kaut kādus vispārīgus vārdus, bet nemaz neiepazīstināt - un nevēlaties to darīt - konkrēti ar šo programmu izklāstu.

Nākamais jautājums, uz kuru nav atbildes: "Cik ilgam laika posmam pensiju fondam pietiks naudas lielajām pensijām? Kādi ir aprēķini un nākotnes prognozes?" Nav šodien atbildes uz šo jautājumu. Mēs ceram, ka jūs, Makarova kungs, nāksiet atbildēt, ka jūs to izklāstīsiet mums mutiski.

Sēdes vadītājs. Atbild labklājības ministrs Vladimirs Makarovs. Rakstiska atbilde deputātiem ir iesniegta.

V.Makarovs. Cienījamā Saeima! Godājamais Prezidij! Ir iesniegta raktiska atbilde uz šo steidzamo jautājumu. Aprēķinus par šīs pensiju likumdošanas dzīvotspēju Labklājības ministrija veica kopā ar Zviedrijas speciālistiem, izmantojot viņu pakalpojumus. Līdz ar to, ņemot vērā spēkā esošo likumdošanu, Sociālās apdrošināšanas fonds ir spējīgs nodrošināt atbilstošu likuma izpildi.

Nākamais. Tieši pensiju izmaksām starptautiskās programmas finansējumu nedod.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod Janīna Kušnere. Lūdzu!

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Es vēlreiz, Makarova kungs, jums prasu: kāpēc jūs neatbildat uz konkrētiem jautājumiem. Tas ir viens jautājums.

Nākamais. Jūsu izteikumi presē, radio un televīzijā ir īsta cilvēknīdēja parauga cienīgi.

Nākamais. Jautājums ir šāds. Ir šīs starptautiskās programmas, kurās Latvija piedalās. Diemžēl, šīs programmu naudas, ko ārzemes mums iedos, tajā skaitā arī Pasaules Banka, tiks izmantotas dažādām citādām vajadzībām - nevis pensiju aprēķināšanas kārtības mīkstināšanai, bet gan, kā jūs šeit rakstāt, dažādu organizāciju informētībai un sabiedrības apmācībai, un tamlīdzīgiem jautājumiem. Kāpēc tā?

Sēdes vadītājs. Atbild labklājības ministrs Vladimirs Makarovs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Rudenī Labklājības ministrija sadarbībā ar Pensionāru federāciju un laikrakstu "Neatkarīgā Rīta Avīze" rīkoja diskusiju: sociālā situācija valstī un risinājuma veidi. Ieradās arī frakcijas "Latvijai" pārstāvis. Un tad, kad mēs aicinājām viņu publiski pastāstīt, ko tad reāli piedāvā, teica: "Nç, mēs šeit ieradāmies kā novērotāji." Manu vārdu pareizību varat pārbaudīt laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" redakcijā.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu uzdod deputāte Janīna Kušnere. Lūdzu!

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Te mēs redzam valdības darbu, to, ka bez ārzemju ekspertiem mūsu valdība neko nav spējīga izdarīt. Tajā pašā laikā ir jāatņem pensionāriem pēdējais grasis.

Un es vēl gribu uzdot jums vienu jautājumu attiecībā uz šo jauno pensiju likumu. Tā ir praktiska sieviešu diskriminācija, jo ir labi zināms, ka īpaši grūti darbu dabūt pirmspensijas vecumā ir tieši sievietēm. Un jūs piedāvājat kaut kādu aprēķinu - 9 latus saņemt pēc tam līdz mūža beigām. Kāpēc tas tā?

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Vladimirs Makarovs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Kušneres kundze, visu cieņu, bet pat jums runājot kādreiz ir jādomā par izvēlētajiem vārdiem. Es gan biju domājis, ka arī Prezidijs kādreiz aizstāvēs ne tikai deputātus, bet arī ministru kā cilvēku. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Otrkārt. Latvijā saskaņā ar likumu par pensijām ir pieņemts lēmums par pensijas vecuma paaugstināšanu. Līdz 1997.gada 1.jūlijam sievietēm pensionēšanās vecums ir 56 gadi. Un, ja sieviete šo pensiju pieprasa ātrāk, viņai tiešām tiek aprēķināta un izmaksāta tā pensija, kas iznāk pēc viņas apdrošināšanas iemaksām.

Ja sieviete pieprasa pensiju 56 gadu vecumā, viņai izmaksātā pensija ir ne mazāka kā 25 lati. (Starpsauciens: "Un ne tikai...")

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - deputātu Kušneres, Čerāna, Kostandas, Mauliņa un Zelgalvja jautājums Ministru prezidentam, finansu ministram par inflācijas līmeni Latvijā un tās noteikšanas veidiem.

Motivācijai neviens vārdu nelūdz. Atbildi sniedz valsts ministre Aija Poča. Rakstiska atbilde deputātiem ir iesniegta.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Atbildi jūs esat saņēmuši rakstiski. Ja jums ir kādi jautājumi, esmu gatava jums atbildēt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums ir izskatīts. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 90 deputāti. Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Ivars Jānis Ķezbers, Juris Sinka, Leonards Teniss, Māris Vītols, Ēriks Zunda.

Sēdes vadītājs. 27.februāra sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā kārtējā sēde 6.martā pulksten 9.00. Paldies. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute