Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pulkstenis ir 9.00, un Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada 25.septembra sēdi pasludinu par atklātu.

Pirms izskatām darba kārtību, mums ir jāizskata tie iesniegumi, kuri skar darba kārtības izmaiņas. Pieci deputāti - Apinis, Lībane, Birzniece, Marjaša un Bērziņš - ir iesnieguši Saeimas Prezidijam iesniegumu: “Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam izdarīt izmaiņas 25.septembra Saeimas sēdes darba kārtībā - likumprojektu “Ceļu satiksmes likums” (darba kārtības 51.jautājums) izskatīt pēc darba kārtības 15.punkta.” Vai deputātiem ir iebildes? Vai deputāti vēlas par šo priekšlikumu runāt “par” vai “pret”? Deputātiem iebilžu nav. Tātad izmaiņas darba kārtībā tiek izdarītas.

Nākamais iesniegums ir saņemts no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas (parakstījis Antons Seiksts - komisijas priekšsēdētājs): “Lūdzam iekļaut Saeimas plenārsēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu”.” Pielikumā komisijas lēmums, Saeimas lēmuma projekts. 10 deputāti šo jautājumu lūdz iekļaut kā darba kārtības 10.jautājumu. Deputāti nevēlas runāt “par” vai “pret” Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Deputātiem iebildumu nav. Šis jautājums tiek iekļauts kā darba kārtības 10.jautājums.

Nākamais iesniegums ir saņemts no desmit deputātiem, kuri lūdz Saeimas Prezidiju iekļaut 25.septembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Birznieces ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” un šo jautājumu izskatīt otrajā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Deputāti “par” vai “pret” runāt nevēlas. Iebildumu nav. Tas tiek iekļauts kā darba kārtības 10.jautājums, tātad pēc 9.jautājuma - “Par Induļa Bērziņa apstiprināšanu...”. Godātie kolēģi, mēs iekļāvām jautājumu par Latvijas Nacionālo radio un televīzijas padomi pirms 10.jautājuma - “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Tā kā nākamais jautājums otrajā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana...” ir jautājums... šajā sadaļā pēc pašreizējās numerācijas 9.jautājuma mēs iekļaujam veselu rindu... Tātad - pēc Induļa Bērziņa apstiprināšanas par Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju.

Nākamais iesniegums arī ir saņemts no desmit deputātiem. Viņi ierosina iekļaut 25.septembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Birznieces ievēlēšanu Juridiskajā komisijā” un šo jautājumu izskatīt otrajā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Deputāti “par” vai “pret” šo priekšlikumu runāt nevēlas. Iebildumu nav. Tātad šis jautājums arī tiek iekļauts otrajā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana...” pēc jau iepriekš iekļautā jautājuma par Ineses Birznieces ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā.

Nākamais iesniegums arī ir saņemts no 10 deputātiem. Viņi lūdz Saeimas Prezidiju 25.septembra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Edvīna Inkēna ievēlēšanu Ārlietu komisijā” un šo jautājumu izskatīt otrajā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata...”. Deputāti “par” vai “pret” šo priekšlikumu runāt vēlas. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Mēs jau, protams, varam šo lēmuma projektu iekļaut darba kārtībā un pēc tam, skatot to pēc būtības, konstatēt, ka mēs to nevaram šādā veidā risināt, jo šī lēmuma pieņemšana nonāktu pretrunā ar Kārtības rulli, kas nosaka, ka deputāts var būt vienlaicīgi ne vairāk kā divās patstāvīgajās komisijās. Un tādēļ acīmredzot pirms šī jautājuma izlemšanas būtu jāatrisina jautājums par Inkēna kunga dalību Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un Eiropas lietu komisijā. Ja tas jautājums tiek kaut kādā veidā atrisināts, tad, protams, man nav nekādu iebildumu, ka tiek izskatīts šis jautājums par Inkēna kunga ievēlēšanu Ārlietu komisijā. Bet, kamēr tas nav izdarīts, es tomēr aicinu šo jautājumu darba kārtībā neiekļaut un nepieņemt mums pašiem šeit lēmumus, kas ir pretrunā ar Kārtības rulli.

Sēdes vadītājs. Deputāti runāt “par” nevēlas. (Starpsauciens no zāles: “Cik komisijās viņš jau ir?”) Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 10 deputātu priekšlikumu - iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Edvīna Inkēna ievēlēšanu Ārlietu komisijā”, iekļaut šo jautājumu otrajā sadaļā. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 8, atturas - 13. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts. (Starpsauciens: “Demokrātija uzvarēja!”)

Nākamais iesniegums ir saņemts no Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Jura Kaksīša, kurā viņš komisijas vārdā lūdz izdarīt Saeimas 1997.gada 25.septembra sēdes darba kārtībā izmaiņas: 21.jautājumu - likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (dokuments nr.2987 un nr.3019) - izskatīt kā pirmo ceturtajā sadaļā “Neizskatītie likumprojekti”. Deputāti par šo priekšlikumu runāt “par” vai “pret” nevēlas. Iebildumu nav. Izmaiņas darba kārtībā tiek veiktas.

Vairāk iesniegumu par izmaiņām darba kārtībā nav. Sākam izskatīt darba kārtību.

Pirmā sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt nevēlas. Iebildumu nav. Prezidija atzinums tiek pieņemts, un likumprojekts tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Leiškalna, Ābiķa, Ābeles, Keiša un Bunkša iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Deputāti runāt nevēlas. Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Stikuta, Čepāņa, Dinēviča, Nagobada un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāti vēlas runāt. Edvīns Inkēns - frakcija “Latvijas ceļš”. Jūs runāsiet “par” vai “pret”? Lūdzu! Par nodošanu papildus vēl citai komisijai.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā, ka šis ir viens no reglamentētākajiem jautājumiem Eiropas savienībā, es lūgtu nodot to arī mūsu komisijai izskatīšanai.

Sēdes vadītājs. Deputāti runāt “par” vai “pret” vairāk nevēlas. Deputātiem nav iebildumu arī pret jautājuma nodošanu Eiropas lietu komisijai, tādējādi papildinot Saeimas Prezidija atzinumu. Tātad Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts ar papildinājumu, nododot šo likumprojektu arī Eiropas lietu komisijai un kā atbildīgo komisiju nosakot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Kirgīzijas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti “par” vai “pret” runāt nevēlas. Iebildumu nav. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Deputāti runāt nevēlas. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 11 deputātu - Ozoliņa, Saulīša, Stroda, Rubina, Lujāna, Kalnbērza, Jurkāna, Staša, Zelgalvja, Valdmaņa un Liepas - iesniegtu Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Gundara Valdmaņa apstiprināšanu par Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. Viņi lūdz šo jautājumu iekļaut 25.septembra sēdes darba kārtībā. (Starpsauciens no zāles: “Vai ārsta atzinums ir?”) “Par” vai “pret”... Gundars Valdmanis vēlas runāt. Gundars Valdmanis vairāk runāt nevēlas. Vai deputāti vēlas par šo priekšlikumu runāt “par” vai “pret”? Deputāti “par” vai “pret” šo priekšlikumu runāt nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Tātad jautājums “Par deputāta Gundara Valdmaņa apstiprināšanu par Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”” tiek iekļauts 25.septembra sēdes darba kārtībā. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Tā kā iesniedzēji nav norādījuši vietu, kurā tas būtu jāiekļauj, tad šis lēmuma projekts tiek iekļauts šodienas darba kārtībā kā pēdējais jautājums.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Saeimas kārtības ruļļa un Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumu novēršanu”.

Mandātu un iesniegumu komisijas... Bišera kungs, kurš runās no Mandātu un iesniegumu komisijas? Neviens runāt kā ziņotājs... Prezidija ziņojumi. Es atvainojos!

Godātie deputāti! Tātad Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir iesniegusi Saeimas lēmuma projektu “Par Saeimas kārtības ruļļa un Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumu novēršanu” un lūdz šo lēmuma projektu iekļaut kārtējā Saeimas sēdes darba kārtībā sadaļā “Patstāvīgie priekšlikumi”.

Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte vēlas runāt. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribu, lai jūs ieskatieties šajā Saeimas lēmuma projektā, kas mums ir izsniegts, un apskatieties to, kādā formā tas ir uzrakstīts. Tur nav nekas norādīts, kas ir jādara reālām personām, nav arī norādīts, ko Saeima pieprasa no Ministru kabineta. Šis dokuments ir uzrakstīts tipiski tādā formā, kā rakstīja 80. gados, kad Augstākā padome kā bezspēcīga institūcija griezās pie Ministru padomes un lūdza kaut ko darīt. Man pilnīgi nepieņemama ir forma, ka Saeima aicina Ministru kabinetu nostiprināt valsts struktūru darbu. Saeimai nav jāaicina Ministru kabinets, jo Ministru kabinetu apstiprina Saeima un pagaidām Latvijā augstākā institūcija ir Saeima. Tāpēc, lai šis dokuments nebūtu vienkārša atrakstīšanās un vienkārši “dūmi”, kas parāda aktivitātes, bet kas ir tukši, es uzaicinu šo dokumentu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kas ir šā likuma izstrādātāja, par kuru ir runa šajā lēmuma projektā. Lai tad šī komisija pārskata šo lēmuma projektu, pieņem deputātu priekšlikumus un tad atgriež Saeimas sēdē izskatīšanai.

Sēdes vadītājs. Godātā Kreituses kundze, jūs saņemat aizrādījumu, jo šo jautājumu mēs pašlaik nevaram izskatīt pēc būtības, bet jūs gribējāt jau komentēt to. Mums pašreiz ir jālemj par tā iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā. Tā kā šādi iebildumi tiek celti, tad šodienas darba kārtībā mēs to iekļaut nevaram. Atbilstoši Kārtības rullim mums ir jālemj, vai to izskatīsim nākamajā sēdē vai arī nodosim komisijām.

Deputātiem priekšlikumu par nodošanu... Lūdzu, Kreituses kundze, atkārtojiet pēdējo teikumu.

I.Kreituse. Es atkārtoju savas iepriekšējās runas pēdējo teikumu speciāli Saeimas Prezidijam. Es uzaicinu šo lēmuma projektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, lai tā šo projektu izveidotu atbilstošu tam, kādus lēmumus raksta Saeima.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Deputāti vēlas izteikties. Pieteicies runāt ir Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs... (Starpsauciens no zāles: “Tautas kopa “Brīvība”) Es atvainojos! Tautas kopas “Brīvība” frakcijas deputāts. (Starpsauciens: “Frakcijas priekšsēdētājs.”) Lūdzu!

A.Rubins (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Deputāti! Es varētu teikt, ka mūsu Mandātu un iesniegumu komisija tomēr ir nelietderīgi strādājusi deputāta Bišera vadībā, izdarot secinājumu, ka 34 deputāti izrādījuši neatbilstību Kārtības rullim un Korupcijas novēršanas likumam. Gribu atgādināt sen zināmas patiesības. Korumpēts - no latīņu vārda “corrumpere” - “uzpirkt ar naudu vai citiem materiāliem labumiem”. Korupcija no latīņu “corruptio” - “sabiedrisko un politisko, kā arī valsts ierēdņu un amatpersonu pērkamība”. Ja Bišera kungs apgalvo, ka es esmu korumpēts, tad kāds ir pats Bišera kungs un kādas ir viņa kā deputāta tiesības lūgt pārbaudīt mani - citas partijas deputātu, nevis, teiksim, pārbaudīt visus deputātus, ieskaitot arī viņu, pārbaudīt arī Valsts privatizācijas aģentūras vadītāju - “Latvijas ceļa” pārstāvi Nagli vai tautas kontrolieri - “Latvijas ceļa” pārstāvi Černaju, vai arī pārējos? Es domāju, ka tad vajag sūtīt... Es nezinu, kāpēc tad tieši Prokuratūra to pārbaudi veic. Prokuratūrā, kā mēs šeit lasām presē, daudz dzērāju strādā. Vai tas ir normāli?

Manā gadījumā, ja es esmu korumpēts, pēc Bišera domām, tad es pats sevi korumpēju, pēc Bišera domām, jo mana formālā saistība bija tikai ar manis dibināto firmu, kurā es nesaņēmu atalgojumu, kopš darbojas šis likums. Savukārt Valsts uzņēmumu reģistrs nebija savlaicīgi noformējis dokumentus, kurus es biju iesniedzis. Tāda ir vispār šeit dzīve - melos līdz ausīm. Viss šis Korupcijas novēršanas likums... Es domāju, ka vispār vajadzētu pārdomāt, vai tur nevajag izdarīt kādus labojumus, un tiešām nolemt, kas tad īsti ir tā korupcija, ko sauc par korupciju Latvijas valstī. Es domāju, ka noteikti vajag, no vienas puses, pārdomāt arī Korupcijas novēršanas likumu, bet, no otras puses, šos visus secinājumus... Es domāju, ka komisija izlems. Varētu strādāt abas komisijas - arī Mandātu un iesniegumu komisija, ja tā ir spējīga to darīt. Un tad komisija izlems, vai šo jautājumu vispār izskatīs vai pārskatīs, nolemjot tiešām, kas ir korupcija Latvijā.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Sakarā ar iepriekšējā deputāta izteicieniem, es gribu pasvītrot, ka, pirmkārt, Bišers nevienu jautājumu nav izlēmis patstāvīgi, visos jautājumos, par kuriem mēs taisāmies ziņot, ir Mandātu un iesniegumu komisijas viedoklis. Mandātu un iesniegumu komisija izlemj arī jautājumu par deputātu atbilstību presē izplatītajām masveidīgajām ziņām. Pie tam ne Mandātu un iesniegumu komisija, ne Bišers nevienu deputātu nekad nav nosaucis par korumpētu. Arī Prokuratūra savā pārbaudē nav atzinusi nevienu deputātu par korumpētu. Ir konstatēti Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumi, un tieši tāpēc šo jautājumu mēs gribam arī apspriest un izteikt savu viedokli par nepieciešamajiem grozījumiem Korupcijas novēršanas likumā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, atbilstoši Kārtības ruļļa 117.panta 8. un 9.punktam mums, tā kā deputāti cēla iebildumus pret iekļaušanu šodienas darba kārtībā, vispirms ir jābalso komisijas priekšlikums par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Ja šis priekšlikums netiks pieņemts, tad mēs balsosim par atbilstošo deputātu priekšlikumu - nodot to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai lēmuma projekta tālākajai sagatavošanai. Tāda būs balsošanas procedūra atbilstoši Kārtības ruļļa 117.pantam. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par Saeimas kārtības ruļļa un Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumu novēršanu”, par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 18, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Godātie deputāti! Saeimas deputāte Ilga Kreituse ierosināja Saeimas lēmuma projektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai tālākai lēmuma projekta sagatavošanai. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par Saeimas kārtības ruļļa un Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumu novēršanu” nodošanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai tālākai likumprojekta sagatavošanai un iesniegšanai Saeimā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 1996.gada budžeta izpildes pārskata apstiprināšanu”. Arī šis lēmuma projekts tiek izskatīts kā Prezidija ziņojums, un šo priekšlikumu ir iesniegusi Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, kura ierosina iekļaut to mūsu šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Kārlis Čerāns vēlas runāt. Frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Man ir iebildumi pret šā lēmuma projekta izskatīšanu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Es aicinu to izskatīt nākamās sēdes darba kārtībā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārtības ruļļa 117.pants: “Ja kāds deputāts ceļ iebildumus pret šā lēmuma projekta iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā, tad mēs to nevaram izdarīt un mums būs jābalso par šā lēmuma projekta iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Tā kā deputātu priekšlikumu par nodošanu komisijām nav, tad lūdzu zvanu.

Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par Latvijas Republikas 1996.gada budžeta izpildes pārskata apstiprināšanu” iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, izskatīsim Saeimas Prezidijā saņemtos priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu, kurā deputāti lūdz iekļaut 25.septembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Roberta Dilbas ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā” un šo jautājumu izskatīt otrajā sadaļā par amatpersonu, ievēlēšanu, apstiprināšanu, iecelšanu, atbrīvošanu vai atlaišanu no amata.

Deputāti “par” vai “pret” šo priekšlikumu runāt nevēlas. Iebildumu nav. Tātad šis lēmuma projekts tiek iekļauts otrajā sadaļā atbilstoši jau pēc citas numerācijas, jo tur mēs esam iekļāvuši jau citus lēmuma projektus par amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu, iecelšanu un atbrīvošanu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu, kurā viņi ierosina iekļaut 25. septembra Saeimas sēdes darba kārtībā jautājumu “Par Edvīna Inkēna atsaukšanu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas” pirms jautājuma par viņa ievēlēšanu Ārlietu komisijā. Vai deputāti “par” vai “pret” runāt nevēlas? Iebildumu nav. Tātad izmaiņas darba kārtībā tiek veiktas.

Nākamais iesniegums ir saņemts no 5 deputātiem: “Lūdzam izdarīt izmaiņas Latvijas Republikas Saeimas 25. septembra sēdes darba kārtībā - ceturtajā sadaļā - “Saeimas 1997. gada 18. septembra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi” pirms likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību”” - izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību”” (50. darba kārtības punkts)”. Deputāti “par” vai “pret” šo priekšlikumu runāt nevēlas? Iebildumu nav? Izmaiņas darba kārtībā tiek veiktas.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Induļa Bērziņa apstiprināšanu par Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”.

Debatēs pieteicies runāt Andris Rubins - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

A.Rubins (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Deputāti! Ir lēmuma projekts “Par deputāta Induļa Bērziņa apstiprināšanu par Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. Es domāju, ka mums vajadzētu atlikt šo balsojumu vismaz uz pāris nedēļām, tāpēc ka deputātu Induli Bērziņu pagājušajā reizē mēs ievēlējām par Prezidija sekretāru, viņš vēl joprojām ir arī Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, un, zināt, viņš nespēj veikt visus darbus. Jāpadomā arī par pārējo, jo varbūt viņam vajag arī mazliet laika atpūtai.

Kāpēc es saku, ka nespēj veikt visus darbus? Mēs nodibinājām, visiem zināms, Saeimā frakciju - Tautas kopas “Brīvība” frakciju. Pagājušajā reizē mēs iesniedzām visus dokumentus un pieprasījām arī, kā tas ir paredzēts katrai frakcijai, štata vietas un pārējo aprīkojumu, kāds ir vajadzīgs. Diemžēl kadru daļā man teica, ka Prezidijs nav veicis nepieciešamos rīkojumus, kas ir vajadzīgi tādā reizē. Un es vēlāk zvanīju Prezidija sekretāram Bērziņam, - saprotiet, es pats runāju ar Bērziņa kungu, un viņš atsaucās uz Saeimas kārtības rulli, ka it kā tur esot paredzēts, ka frakcija dod kaut kādu nolikumu. Diemžēl nekas tāds nav paredzēts. Tāpēc es domāju, ka varbūt Bērziņa kungam vajadzētu iestrādāties kā Prezidija sekretāram, kā Saeimas sekretāram. Un mēs esam paredzējuši jaunnedēļ pārvēlēt Ārlietu komisijas priekšsēdētāju un tad varbūt arī šo jautājumu izskatīt vēl vienu reizi. Un es domāju, ka var būt arī kāds cits priekšlikums. Mēs esam iesnieguši tādu priekšlikumu, varbūt vajadzētu saistīt kopā abus divus nākamreiz vai aiznākamreiz, jo mēs iesakām ievēlēt Gundaru Valdmani šajā amatā, jo Gundars Valdmanis brīvi pārvalda daudzas valodas un, es domāju, viņš varētu labāk veikt to darbu. Gundars Valdmanis brīvi pārvalda angļu valodu, franču valodu un vēl citas. Šodienas avīzē “Neatkarīgā Rīta Avīze”... es nezinu, kā jūs, deputāti, bet es jau pilnīgi neticu tai “Neatkarīgajai Rīta Avīzei”... bet nekādu atsaukumu nezinu... nezinu, vai atsaukums būs vai nebūs... šodienas “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” ir rakstīts - var būt, ka tie ir apmelojumi, - arī par Bērziņa kungu. Ka viņi nepamatoti izlietojuši lielus līdzekļus, it kā abi - viņš ar savu draugu Inkēnu - mēģinājuši studēt angļu valodu Anglijā. Tā ka varbūt lai noskaidro tos jautājumus arī, jo jau kādas pāris nedēļas atpakaļ par Inkēnu bija “Neatkarīgā Rīta Avīze” rakstījusi - Inkēns pateica, ka viņš viņu ir par to iesūdzējis tiesā, - ka viņš it kā mēnesī te saņemot 3000 latu par lobēšanu. Un tāpēc, ziniet, es pilnīgi neticu Indulim Bērziņam, neticu, vai viņš varēs pārstāvēt Latvijas delegāciju Ziemeļatlantijas asamblejā. Lai noskaidro visas tās lietas.

Un viens, ko es gribētu tiešām... mēs jau vakar piedāvājām Bērziņa kungam atkāpties no Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amata, viņš to vēl nedarīja. Lai papriekš izvēlē viņu no Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amata, un tad domāsim par citiem nākamajiem amatiem.

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, es jums gribu atgādināt Kārtības ruļļa prasību, ka priekšlikumi par lietas atlikšanu vai nodošanu atpakaļ ir iesniedzami Prezidijam rakstveidā.

Nākamais vēlas runāt Indulis Bērziņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi Saeimā un sevišķi tie, kas klausās šīs mūsu diskusijas! Tikai to cilvēku dēļ, kas klausās šīs diskusijas, es šeit nāku, jo Rubina kungs kārtējo reizi maldināja sabiedrību jeb meloja, latviski sakot. Saeimas kolēģi brīnišķīgi zina Kārtības rulli un brīnišķīgi zina, kāpēc pagaidām, - es pasvītroju: pagaidām - Rubina kunga frakcija nav saņēmusi to, ko saņem pārējās frakcijas. Jo cīņa šeit ir par mašīnu, cīņa šeit ir par sekretāri, par to, lai pēc iespējas dabūtu visas šīs lietas, kas ir nepieciešamas frakcijai, lai frakcija strādātu. Visām frakcijām tās ir un būs arī Rubina kunga frakcijai, nekur nepaliks. Būs, tiklīdz Rubina kungs izpildīs likumu, par ko mēs visi nobalsojām, likums ir obligāts arī šai frakcijai, ne tikai pārējām frakcijām. Likuma, tas ir, Kārtības ruļļa 186. pants nosaka: “Ne mazāk kā pieci vienas politiskās partijas vai viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot frakciju.” Tajā brīdī, kad tas būs skaidrs visam Prezidijam, nevis tikai Indulim Bērziņam... es atvainojos, Indulis Bērziņš ir tikai viens Prezidija loceklis. Prezidijs visu izlemj demokrātiski - balsojot. Tikko Prezidijam būs skaidrs, ka Saulīša kungs un Stroda kungs, un Ozoliņa kungs... pirmie divi tik bieži maina partijas, ka tiešām Prezidijs nevar tam izsekot. Tikko būs dokumentāli noformēts, ka viņi ir šīs Tautas kopas “Brīvība” locekļi, tā uzreiz Prezidijs pieņems attiecīgos lēmumus. Jūs, Rubina kungs, varat neuztraukties, jūsu frakcija saņems gan automašīnu, gan arī sekretāres vietu. Tā ka šeit ir runa vienkārši par Kārtības ruļļa izpildi. Tikai tāpēc es nācu uz šejieni.

Tā kā te tika izplatīti arī otri meli, es gribu pateikt arī to, kas attiecas uz Ārlietu komisiju. Visiem bija skaidrs un zināms, ka es, aizejot darbā Prezidijā, nolikšu šos Ārlietu komisijas priekšsēdētāja pienākumus tajā brīdī, kad tiks ievēlēts jaunais priekšsēdētājs. Starp citu, vakar - Rubina kungs, jūs brīnišķīgi to zināt - es neiebildu arī pret to, ka vakar būtu bijušas šīs vēlēšanas, bet kolēģi iebilda un mēs visi koleģiāli, vienbalsīgi vienojāmies, ka nākamceturtdien garajā starpbrīdī notiks priekšsēdētāja vēlēšanas. Tad Ārlietu komisijai būs jauns vadītājs. Tur nav pilnīgi nekādu problēmu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Tautas kopas “Brīvība” frakcija. Lūdzu!

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij, padomes pārstāvji, tautas pārstāvji! Cienījamā tauta! Jūs atkal redzat, kā opozīcija tiek “čakarēta”, bet it kā ir viss kārtībā: gan jau tas viss notiks tad, kad pierādīsim, ka Ozoliņa kungs vēl ir dzīvs, un tāpat arī tās citas lietas, kas mums būtu jāpierāda. Tad mēs dabūsim it kā to, ko mēs varētu dabūt. Tā ir vienkārši nekaunīga rīcība.

Arī šodien tāpat: sēdes darba kārtībā es biju iesniedzis lūgumu runāt pirms Induļa Bērziņa, bet nu Prezidijs atkal nolemj, kādā kārtībā kas tiks darīts. Bet runa tagad ir par Ziemeļatlantijas asambleju, un mums visiem, kas it kā pretendē, ka viņi aizstāv tautas intereses, būtu jāsaprot, ka Ziemeļatlantijas asambleja ir vieta, kur Latvijas okupācijas fakts ir dziļi, dziļi vēsturiski atzīts. Man vakar bija ar vienu no vadošo valstu pārstāvjiem pārrunas. Nav nekādu šaubu, ka Ziemeļatlantijas asamblejā visi tās biedri atzina Latvijas okupāciju jau 40. gados. Un visas tās nejēdzības, kas tagad notiek, tas, ka mums ir jāpieņem kā pilsoņi okupanti un kolonisti, tas, ka mēs nepiedzenam atlīdzību par okupāciju, - visas tās nejēdzības varētu sākt risināt Ziemeļatlantijas forumā. Bet vai to darīs padomes pārstāvji? Lai gan viņi saka, ka viņi ir no Nacionālā bloka. Vai šodien mēs, Saeima, ievēlēsim tos, kas jau piecus, sešus, septiņus gadus nav nekā panākuši, lai atzītu okupāciju, lai jautājumā par okupāciju kaut kas reāls tiktu darīts? Nē. Es domāju, ka būs padomes lēmums, ka Bērziņa kungs, tas pats, kas tik veiksmīgi ir šo okupācijas faktu izvirzījis pasaules forumos līdz šim, brauks uz mūsu svēto vietu, uz Ziemeļatlantijas asambleju, kur mūsu okupācija ir iegravēta jau vairāk nekā piecdesmit gadus. Un viņš tur brauks un smaidīs un teiks: “Viss kārtībā, mēs uzņemsim tos kolonistus, kas šeit ir, krievu militāristu Latvijā vairs nav, robežproblēmu ar Krieviju mums nebūs, mums nav jāvienojas ar Vāciju un ar Krieviju par Otro pasaules karu, jo tas jau viss ir kārtībā, tas viss ir vēsturiski.” Okupanti paliks savos labajos dzīvokļos, viņiem būs iespējas tos nopirkt. Nekas nemainīsies, tikai Latvijas tautas okupācija un iznīcināšana turpināsies. Jums ir šodien izvēle - balsot par Bērziņa kungu vai balsot par mani.

Mani vienu reizi izlaida no Latvijas uz Eiropas parlamentāro asambleju, un es tanī vienā braucienā uz Strasbūru piestādīju rēķinu kā Vācijai, tā Krievijai un stāstīju pasaulei, cik grūti Latvijai iet. Un pēc tam goda vīri no “Latvijas ceļa” un arī Alberts Kauls ņēma mani priekšā piecas sešas reizes: “Valdmani, izvēlies, - nebrauc tur, kur mēs negribam, bet paliec Latvijā un pilnveido Latvijas saimniecību. (Starpsauciens no zāles: “Brauc atpakaļ!”) Mēs tev uzticēsim Hipotēku banku, tu varēsi nodrošināt zemes vērtību, tu varēsi dot līdzekļus, lai var apbūvēt... tas, kā mums trūkst. Valdmani, padomā, tu esi finansists, ko tu nāc pie politiķiem, paliec Latvijā un vadi Hipotēku banku, un pacel Latviju!” Nu redziet, tie visi bija meļi. Visi tie, kas man to solīja. Man piecas reizes to banku solīja. Jums tagad ir iespēja atlīdzināt šitos melus. Smejas... jā, es skatos, ka “Latvijas ceļa” cilvēki un daudzi no ārzemiešiem tur stāv un smejas. Viņi ņirgājas par to, ka mēs aizsūtītu uz Ziemeļatlantijas asambleju vienu, kas stāvēs par to, ka bija okupācija. Tanī forumā to nevar noliegt, jo viņi jau no 1945.gada sāka runāt par Latvijas okupāciju un to atzina. Atzina Latvijas brīvvalsti de facto. Tur mēs varētu sākt to, ko mēs visi gribam, - to okupācijas seku novēršanu. Bet ko mēs tā vietā darīsim? Mēs aizsūtīsim turp atkal vienu, kas pateiks: “Viss kārtībā. Mēs esam brīvvalsts, mēs okupāciju pieņemam, pieņemam viņas sekas, mums nav nekādu prasību ne pret vienu.” Šis atkal būs pārbaudes balsojums. Ko darīs šitā jaunā nacionālā partija, par kuru Bugajs saka, ka dažiem no viņiem kāds gals smird... Ko viņi darīs? Vai atturēsies vai balsos par Bērziņu, vai piecelsies kājās un teiks: “Nē, mēs esam nacionālā partija, mēs gribam tādu, kas aizbrauks uz Ziemeļatlantijas asambleju un pateiks skaidrā valodā, ka mēs bijām okupēti, un nāciet, draugi, kas atzīst to, mums palīgā okupācijas seku novēršanai!” Nu redzēsim. Lai tauta redz to balsojumu. Nedzeniet jokus, ja jūs esat nacionāli un jūs gribat tautai labu! Šis balsojums atkal kaut ko pierādīs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins. Otro reizi.

A.Rubins (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Deputāti! Es esmu pret Induļa Bērziņa apstiprināšanu šodien, jo, kā jūs dzirdējāt iepriekš, Indulis Bērziņš taisnojās, ka viņš it kā nemelo, bet viņš melo. Tas ir pirmkārt. Un, otrkārt, viņš nav spējīgs darīt to darbu, kas ir nepieciešams. Saeimas Prezidijam tika iesniegts 18.septembrī paziņojums: “Ar šo paziņojam, ka ir izveidota Tautas kopas “Brīvība” frakcija Saeimā. Tautas kopas frakcijas priekšsēdētājs mainās pēc rotējošā principa. Šobrīd Tautas kopas “Brīvība” frakcijas priekšsēdētājs Saeimā ir Andris Rubins.” Parakstījuši ir pieci deputāti - Andris Rubins, Leopolds Ozoliņš, Andris Saulītis, Jānis Strods un Gundars Valdmanis. Un katram ir skaidrs, ka ir Kārtības rullī 186.pants, kur ir teikts: ja pieci vienas partijas deputāti vai politiskās apvienības deputāti dibina Saeimā frakciju, tad tā frakcija ir nodibināta. Pietiek ar to, ka mēs esam parakstījušies, ka mēs, Tautas kopa “Brīvība”, esam nodibinājuši frakciju. Es zvanīju tiešām Bērziņam, Bērziņš tagad saka, ka viņš viens neizlemj, ka izlemj viņi visi pieci tos jautājumus. Bet nu paskatīsimies uz Saeimas Prezidiju no kreisās uz labo pusi: kas ir šie pieci? Trīs faktiski ir... ne pēc kārtas... faktiski tur ir “Latvijas ceļš” un divi ir “Saimnieka” pārstāvji. Teiksim, Rudzītis, - tas ir faktiski “Latvijas ceļa” pārstāvis, viņš bija savulaik iegājis Tautas kustībā “Latvijai”, iefiltrēts, un pēc tam pārrāpoja uz “Tēvzemei un Brīvībai”, un visa “Tēvzemei un Brīvībai” jau arī faktiski ir “Latvijas ceļa” filiāle. Pieņēmuši likumu par zemes pārdošanu... (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, es lūdzu ievērot cik necik pieklājību.

A.Rubins. Pieņēmuši likumu par visas Latvijas zemes izpārdošanu, par mežu izīrēšanu uz 20 gadiem, lielo stratēģisko objektu privatizāciju. Es ar Rudzīša kungu arī par šito pašu jautājumu runāju, arī viņš man skaidro, ka vajag kaut kādu frakcijas nolikumu. Rudzīša kungs, kādu frakcijas nolikumu? Pastudējiet! Varbūt var sarīkot Bišera kungs kā jurists kādus kursus visam Saeimas Prezidijam. Tad nākamreiz... teiksim, Bērziņa kungs, par ko mēs te šoreiz daudz runājam, ir spilgts “Latvijas ceļa” pārstāvis, Čepāņa kungs - “Saimnieka” pārstāvis... Neapspriedīsim... Jirgena kungs... nu taču avīzes nez cik rakstīja, ka ir tīrs “Latvijas ceļa” pārstāvis... Tur ir savas vājības katram, bet, nu, saprotiet... Un, ja mēs runājam par “Tēvzemei un Brīvībai”, visiem taču skaidrs... pagājušajā reizē Vidiņa kungs ar putām uz lūpām nāca aizstāvēt vienu “Latvijas ceļa” pārstāvi. Kad viņš nāk šeit kādu aizstāvēt... saprotiet, kad Vidiņa kungs nāk uz tribīni, tad es atceros, ko savulaik cilvēki teica, - ka viņu gribēja slēgt no komunistiskās partijas ārā. Tagad jums ir labi, Vidiņa kungs, jūs ar visiem esat kopā, bet toreiz jūs esat rāpus rāpojis “cekā”, raudādams, lai neslēdz ārā... Un, saprotiet, tāpēc es nezinu, vai mums ticēt avīzei “Vakara Ziņas” vai ne, - “Vakara Ziņās” bija aprakstīta arī jūsu saistība ar Valsts drošības komiteju. Tā ka “Latvijas ceļš” visu te nosaka, “Latvijas ceļš” izvirza Induli Bērziņu, un droši, ka viņu apstiprinās, bet es tomēr gribētu balsot “pret” un lai arī citi deputāti balso “pret”. Lai Bērziņa kungs pastudē Kārtības rulli, citādi aizsūtīs viņu uz to asambleju prom... Rudzītis arī nezina Kārtības rulli un kam mēs tad prasīsim? Tā ka es domāju, ka vajag tomēr pārdomāt mums, visiem deputātiem, mums nav kur steigties, nevar taču viens cilvēks būt tik daudzos amatos.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - frakcija “Latvijas ceļš”.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es gribētu uzsvērt to, ko arī opozīcijas pārstāvji uzsvēra, - ka Indulis Bērziņš tūlīt vairs nebūs Ārlietu komisijas vadītājs. Un tāpēc nevajadzētu atsaukties uz to, jo ir skaidri zināms, ka nākamo ceturtdien būs balsojums un viņš nebūs vairs komisijas vadītājs. Toties Daudiša kungs pirms viņa strādāja Ziemeļatlantijas asamblejā, un tā ir savā ziņā Latvijas tradīcija. (No zāles deputāts G.Valdmanis: “Okupācija arī?”) Šī tradīcija nebalstās tikai uz to, vai kādam patīk vai nepatīk opozīcijas un pozīcijas partijas, viņa balstās uz to, ka Ziemeļatlantijas asamblejā ir jābūt reprezentētai Latvijas ārpolitikai. Reālai ārpolitikai - reālo ārpolitiku katrā valstī nosaka pozīcija -, nevis sirreālai ārpolitikai un nevis apziņas plūsmas ārpolitikai, ko mums reprezentē šeit daži opozīcijas pārstāvji. Rubina kungs, es ļoti atvainojos, bet es arī jums gribu pateikt kādu labu vārdu. Es domāju, ka jums vajadzētu mainīt profesiju un iet uz bibliotēku strādāt, jo jūs tik ļoti mīlat avīzes. Kas attiecas uz naudas tēriņiem mūsu mācībām Londonā, par šo jautājumu vajadzētu uztraukties Eiropas parlamenta deputātiem, jo mēs tērējām Eiropas naudu, nevis Latvijas naudu. Attiecībā uz to lobēšanu: ja man kādreiz ienāks par lobēšanu nauda, es noteikti ar jums padalīšos. Diemžēl es nevaru dalīties ar jums savās angļu valodas un pārējās zināšanās, jo gudrība, kā zināms, nelīp, un jūs esat labs paraugs tam.

Un visbeidzot. Galvenais iemesls, kāpēc mums ir jāievēlē cilvēks, kas zina ārpolitiku, kam ir pieredze ārpolitikā, ir tas, ka šim cilvēkam ir jābūt apveltītam ar gaišu prātu. Man ļoti žēl, ka Valdmaņa kungs savā runā pierādīja, ka viņš nezina, kas ir Ziemeļatlantijas asambleja, kad tā ir nodibināta un ar ko tā nodarbojas.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - Tautas kopas “Brīvība” frakcija. (No zāles deputāts A.Rubins: “Pasaki, ka tu eso tautas kopā “Brīvība””.)

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Man ir bēdīgi noskatīties, ka mūsu savstarpējās attiecības bieži ir tādu, nu, netaktisku apvainojumu un varbūt pat rupjību līmenī. Bet mums jāsaprot arī tas, ka mūsu vēlētāji, visi vēlētāji - arī “Tēvzemei un Brīvībai” vēlētāji, “Saimnieka” vēlētāji, “Latvijas ceļa” vēlētāji, kas ir vēlējuši par šīm partijām ar tik skaistu nosaukumu, par tik skaistiem un gudriem cilvēkiem kā Inkēna kungs, Gorbunova kungs, Māra Gaiļa kungs un daudzi citi skaisti kungi... ka mums tomēr jāņem vērā, ka mūsu tauta ir izmisumā un viņa šaubās par katru no mums, mēs šīs šaubas vairojam. Es negribētu teikt, ka mums būtu jāslavē vienam otru, bet mums jāatceras gan tas, kā mēs esam runājuši, ko esam solījuši un ko esam izdarījuši. Ja man “Tēvzemei un Brīvībai” saka, ka mēs esam noturējuši brīvo zemes tirgu, neesam ļāvuši zemi pārdot okupācijas armijas virsnieku ģimenēm, viņu atvasēm, tad man tomēr jāteic, ka pašreiz tas ir atļauts, Jūrmalu pērk, pērk man kaimiņos zemi, arī trimdas latvieši to pārdod tiem pašiem cilvēkiem, okupācijas sekas rit pilnā sparā. Mēs, “Tēvzemei un Brīvībai”, esam balsojuši, arī es balsoju pret brīvo zemes tirgu. Mūsu tauta uzticējās arī “Saimniekam”, jo Raimonds Pauls teica, ka “Saimnieks” ir vajadzīgs. Savulaik “Latvijas ceļa” dokumentus viņš iesniedza, pirmais stāvēja rindā, jau naktī bija laikam piecēlies, arī man kā ķirurgam bieži naktīs iznāca strādāt, dežūrēt. Raimonds Pauls arī kaut ko gribēja darīt Latvijas labā, viņš uzticējās “Latvijas ceļam”, uzticējās Inkēna kungam, un es jūtu, ka mēs tagad Inkēna kungu ievēlēsim Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amatā, jo tā ir lēmusi Starpfrakciju sadarbības padome. Lūk, šī padome noteiks, kam kur būt. Var būt, ka arī nav vajadzīga šī runāšana, mūsu savstarpējie apvainojumi, apmelojumi, atcerēšanās, ko darījis Vidiņa kungs kādreiz... Daudzi kādreiz kaut ko ir darījuši, bet šodien viņi grib darīt citādi. Daudzi grib darīt citādi tāpēc, ka viņi par to ir pārliecināti. Tāpēc, ka viņu sirds tā jūt. Tāpēc, ka viņi tā saprot pašreizējo situāciju, saprot, ka citādi nevar, mums jāiet ir pasaulē, jāiet ir Eiropā, mums jāiet... kaut kur mums jāuzņem visas pasaules bēgļi. Kas ir šie cilvēki, kas šeit jau ir, tie 700 tūkstoši? Vai tie ir politiskie vai ekonomiskie bēgļi? Lūk, to visu varētu skaidrot šajās starptautiskajās organizācijās, to varētu skaidrot gan Valdmaņa kungs... Es nedomāju, ka vajag šeit šaubīties par kāda prāta spējām, var būt, ka mums visiem vajadzētu šaubīties par katra prāta spējām. Mēs jau arī šaubāmies katru reizi, kad mēs rakstām, runājam vai piesakāmies... vai neatsakām savu kandidatūru Saeimas vēlēšanām. Ir simts cilvēku, un starp tiem ir Bērziņa kungs, starp tiem ir Kaksīša kungs, starp tiem ir Inkēna kungs, un es domāju, ka Inkēna kungs ir spoži parādījis iespēju starptautiski sadarboties. Kā nu mēs katrs vai nu apzināti, vai neapzināti esam šo sadarbību veikuši un ko mēs esam atbalstījuši, to lai izšķir varbūt vēlāk likteņa dzirnas, bet šodien mums ir jāsaprot, ka par šiem balsojumiem interesējas, sākuši ir interesēties vēlētāji, tie, kas mums ir uzticējuši šo Latvijas tēla veidošanu, jo mēs taču to veidojam, mēs to tēlu veidojam šeit pie šiem mikrofoniem, mēs to veidojam ar savu uzvedību ārzemēs, un jāsaka, ka mēs to veidojam jau piedzimstot, augot savās ģimenēs; mēs to veidojam, kopjot savu māju, mēs veidojam to pašreiz, veidojot jauno Latvijas brīvvalsti, neatkarīgu un brīvu Latviju. Es ļoti lūdzu jūs un es prasu... es aicinu jūs izsvērt katru balsojumu, jo pēc balsojumiem mūs vērtē. Es ļoti vēlētos, lai šī Saeima nebūtu tā, kas turpina Latvijas vārda, Latvijas tēla pazemošanu un mūsu valsts prestiža, mūsu valsts goda tālāku krišanu. Šis balsojums daudz ko parādīs.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Es atkal centīšos iededzināt manos kolēģos gribu un ticību, ka mēs kaut ko spējam un gribam darīt. Mēs Ārlietu komisijā vakar lūdzām pieņemt lēmumu: “Sabiedrības [turpmāk labots: “Sadarbības”. - Red.piez.] padomei rokas nost no Latvijas ārpolitikas un no Latvijas Ārlietu komisijas!” Kvorumu nebalsodami “norāva” Sadarbības padomes locekļi. Šīs aitas grib, lai viņām pasaka, kā pretvalstiski rīkoties.

Jūs šodien dzirdat, ka nepietiek ar deputāta apliecinājumu, ka viņš ir vienā politiskajā partijā. Sadarbības padomes locekļiem ir atļauts pārbaudīt, vai tā īsti ir. Es jums ieteiktu tā: tad pārbaudīsim, kurš no Sadarbības padomes pieder tai partijai, kurš no viņiem ir uzticīgs tai partijai, ar kuru viņš gāja balotēties. Tur būtu viegla pārbaude. Un es domāju, ka tad nebūtu vairs frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”, frakcijas “Saimnieks”, frakcijas “Latvijas ceļš”, Kristīgo demokrātu un zemnieku frakciju. Nebūtu nevienas no tām frakcijām, jo neviena no tām netur to vārdu, ko deva vēlētājiem. Bet šie nekauņas, kas sēž Prezidijā, var nolemt, ka deputātu apliecinājums, kopējais apliecinājums, ka mēs esam vienā politiskajā partijā - “Brīvībai”... nē, tas viņus neapmierina. Un viņi var stāvēt šeit un smieties, saukt mūs par meļiem un vienkārši nepieņemt parakstu, ka mēs esam tanī partijā. Viņiem ir atļauts to vēl pārbaudīt. (Starpsauciens: “Nu neesat...”) Viņi pārbaudīs, vai mums ir līdzīgas krāsas zeķes, kādas apakšbikses, vai mums visiem ir zobi vienādi laboti un vēl kaut ko. Kāda cūcība! Cik zemu mūsu demokrātija ir kritusi.

Tautai ir jāsaprot, ka šeit ir pilnīgi bezkauņas. Mēs esam pieci vienā frakcijā. Indulis Bērziņš to labi zina, bet viņam nepietiek ar piecu deputātu parakstu, par ko viņi ir. Visas frakcijas šeit Saeimā vajadzētu jaukt ārā, jo neviens no jūsu apliecinājumiem, Sadarbības padomes locekļi, neder. Jūs tautai apliecinājāt kaut ko, parakstījāt programmas, bet jūs nekā nepildāt. Bet šeit, kad mēs pasakām, ka mēs esam vienā... mēs esam parakstījušies, taču ar to nepietiek. Cik ilgi drīkst šitā “čakarēt” tautas pārstāvjus? Un vēl nāk pie maikrofona [mikrofona. - Red.piez.] un plātās par to! Un tad šitādu godavīru mēs sūtīsim pasaulē, lai viņš būvē Latvijas tēlu!

Latvijas tēls ir jau dziļi ierakstīts Eiropā, ka viņi par mums oficiāli pasludina, ka mēs esam korumpēti un morāli nevērtīgi visaugstākajos līmeņos. Mēs nedrīkstam šitādus cilvēkus sūtīt pasaulē, lai reprezentē mūsu tautu! Un mēs nedrīkstam sūtīt tādu, kas ir pierādījis, ka septiņus gadus viņš jautājumā par okupāciju itin nekā nav darījis. Mēs nedrīkstam viņu sūtīt uz mūsu svētāko vietu!

Es jūs drusku maldināju, kad teicu, ka 1945.gadā sāku domāt, ka Latvija ir okupēta. Nē, tas bija 1940.gadā! Nevienu Kārļa Ulmaņa laika sūtni neatsūtīja atpakaļ uz Latviju. Viņi turpināja akreditāciju kā Anglijā, tā Amerikā, tā Kanādā, tā Francijā. Braisons bija. Ko jūs te, ne velna nezinot, runājat! Braisons bija (Starpsauciens: “Par Kanādu nerunā...”) Latvijas pārstāvis Kanādā. Viņš mira tuvu pie 70 gadiem. Uz šo vietu mēs nedrīkstam sūtīt cilvēku, ko es varu vienkāši nosaukt par tautas nodevēju, kas pateiks: “Nē, nebija okupācijas, viss ir kārtībā! Militārie spēki ir izvesti, okupanti nedzīvo mūsu zemē, robežas ir nokārtotas. Hei, mums nekādu prasību nav! Lai Krištopana kungs lieto mūsu 900 000 miljonu dolāru vērto ostu Krievijas labā un atņem vēl un vēl pakalpojumus tautai. Viss ir kārtībā! Mūsu tauta zeļ un zied! We are free! Oho, okupācija! Bravo!”

Tāda klanīšanās pasaules priekšā, kāda šeit ir notikusi beidzamajos septiņos gados...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis. Jā. Kad mums būs mūsu frakcija?

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, piecas minūtes ir pagājušas!

G.Valdmanis. Kad jūs sapratīsit, ka mēs esam visi godīgi parakstījuši kaut ko? Kādas tiesības jums to ir apšaubīt?

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs! Piecas minūtes jau, paldies Dievam, ir pagājušas. Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es vēlētos griezties pie Jāņa Jurkāna kunga, jo es Jāni Jurkānu cienu kā vienu no labākajiem Latvijas ārpolitikas zinātājiem, un viņš vienmēr ir izcēlies ar ļoti labu stilu un perfektu izpratni par šīm lietām. Un tad, kad Jānis Jurkāns ir parakstījis dokumentu, kur par Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju ieteikts Gundars Valdmanis, es vienkārši gribēju viņam paprasīt, kā viņš iedomājas Gundaru Valdmani Ziemeļatlantijas asamblejā, kurš apmēram šādā pašā veidā, kā tikko runāja - vicinot roku un kulaku pret debesīm - , kaut ko tamlīdzīgu prasīs Ziemeļatlantijas asamblejai Latvijas vārdā. Kā viņš to iedomājas? Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Savā laikā, padomju laikā, bija populāra multiplikācijas filma par vienu runci, un tur parasti teica: “Leopold un Edvīn, dzīvosim draudzīgi!” Un šinī gadījumā arī man pēc šīs garās, kaismīgās diskusijas par iespējamo frakciju vai frakcijas esamību gribētos aicināt tomēr, cienījamie kolēģi, varbūt nobalsot. Un tad jau redzēsim, vai patiešām cienījamais Indulis Bērziņa kungs godam ieņems amatu asamblejā vai ne. Un tādēļ es aicinu: labāk beigsim diskusiju par frakcijas izveidi! Es pat domāju, varbūt cienījamais Bišera kungs varētu izdomāt kādu iniciatīvu Kārtības rullī, ka divas frakcijas var sapulcēties kādā mazā pagalmiņā, un vai nu ar kulakiem, vai kā citādi demokrātiskā veidā atrisināt savas iekšējās problēmas, lai nevajadzētu šīs problēmas tiešā veidā katrreiz likt visiem pārējiem deputātiem klausīties. To, iespējams, var risināt arī Mandātu un iesniegumu komisijā, kur varētu visus šos jautājumus apspriest, vai ir ētika, kas ir ētika, kāda nav ētika, vai Prezidijs ir ētisks vai nav. Tas būtu tieši Mandātu un iesniegumu komisijas jautājums. Tādēļ es aicinātu nobalsot.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nebūs ilgi. Mums ir vienkārši iespēja izvēlēties. Ir viens amats, patlaban ir viens kandidāts, bet te vēlāk varbūt var parādīties arī otrs kandidāts. Tāpēc tomēr, ja man ir jāizvēlas starp diviem kandidātiem, es gribu balsot par to vienu. Jūs jau te daudz runājāt, bet par to otru es gribu likt padomāt, atcerēties viņa “lieliskās” spējas, to, kā viņš atceras savu kolēģu uzvārdus, šeit strādādams kopā Saeimā jau divus gadus. Viņš nav spējīgs praktiski nevienu uzvārdu pareizi nosaukt, izņemot uzvārdu “Bērziņš”. Tas viņam izdodas.

Tālāk. Padomāt par cilvēku, kurš regulāri jauc Sadarbības padomi ar Sabiedrības padomi un visādām citādām padomēm, kurš regulāri jauc Kriminālkodeksu ar Kriminālprocesa kodeksu, kurš vispār nesaprot, ko nozīmē šis viens vai otrs dokuments, un kurš beigās šodien visu mūsu priekšā pārkāpj Valodas likumu un mikrofonu nosauc par “maikrofonu”. Ja mēs šādu cilvēku atbalstām, tad, atvainojiet, lūdzu, bet man liekas, viņš drīz sāks jaukt gadus. To jau viņš šodien pierādīja: 1940.gads vai 1945.gads - tas viņam ir absolūti vienalga. Es domāju, ka viņš beigās aizmirsīs, no kuras valsts viņš tur ir sūtīts, - vai no Latvijas vai no Kanādas, vai vēl no kādas citas valsts. Un tāpēc esiet, kolēģi, lūdzu, uzmanīgi! Labāk sūtīsim turp tādu cilvēku, kurš daudzmaz orientējas Latvijā un kurš ir spējīgs kaut ko pastāstīt par mūsu Latvijas ārpolitiku. Tā ka es piekrītu iepriekšējam runātājam - balsosim!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu tikai vienu: neraksturosim kandidātus! Mēs viņus pietiekami labi pazīsim. Balsosim, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Induļa Bērziņa apstiprināšanu par Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. Balsošana, kolēģi, ir aizklāta! (Starpsauciens: “Kāpēc aizklāts?”) Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 13, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Vēl ir saņemts 10 deputātu iesniegums, kuri lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā sadaļā par amatpersonu ievēlēšanu un apstiprināšanu lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Kazāka ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Pievienots Saeimas lēmuma projekts. Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Nevēlas. Iebildumu deputātiem arī nav. Tad varbūt iekļausim to pēc lēmuma projekta par Roberta Dilbas ievēlēšanu. Tas šajā sadaļā ir pēdējais jautājums. Un par Jāņa Kazāka ievēlēšanu mēs iekļaujam tūlīt aiz jautājuma par Roberta Dilbas ievēlēšanu. Iebildumu deputātiem nav. Paldies.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu balsojumu izskatīsim tagad dokumentu nr.3116 - Saeimas lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Birznieces ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 2, atturas - 6. Inese Birzniece ir ievēlēta Eiropas lietu komisijā.

Nākamais jautājums. Dokuments nr.3117 - Saeimas lēmuma projekts “Par deputātes Ineses Birznieces ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā”. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 4. Deputāte Inese Birzniece ievēlēta Saeimas Juridiskajā komisijā.

Tālāk saskaņā ar mūsu vienošanos izlemsim jautājumu “Par deputāta Edvīna Inkēna atsaukšanu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas”. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Balsojums būs aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 2, atturas - 3. Deputāts Edvīns Inkēns atsaukts no Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas.

Tālāk. Saskaņā ar mūsu vienošanos balsosiam dokumentu nr.3118. Saeimas lēmuma projekts “Par deputāta Edvīna Inkēna ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu šajā jautājumā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 6, atturas - 2. Deputāts Edvīns Inkēns ievēlēts Saeimas Ārlietu komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Saeimas lēmuma projekts par Nacionālās radio un televīzijas padomes kandidātiem. Taču, pirms izlemjam šo jautājumu, izskatīsim... Man te kolēģi saka priekšā, ka vispirms ir jālemj jautājums par kolēģiem Dilbu un Kazāku, bet šis - pēc tam. Atvainojos! Es sēdes sākumā nebiju, tāpēc esmu kļūdījies. Acumirkli!

Tātad izlemsim jautājumu “Par Roberta Dilbas ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai kāds vēlas runāt par šo Saeimas lēmuma projektu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 3. Deputāts Roberts Dilba ir ievēlēts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Tālāk, godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu vienošanos lemsim par deputāta Jāņa Kazāka ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par šo jautājumu? (Starpsauciens no zāles: “Kurā vietā?”)

Vēlas runāt Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti, es gribētu dzirdēt, kura deputāta vietā viņš tiek ievēlēts, jo Baltijas asamblejā mums nevar būt vairāk par 20 deputātiem. Tā ka šis vietu skaits ir ierobežots. (Starpsauciens: “Dunkera...”) Un Dunkers nebija Baltijas asamblejas loceklis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi... Vēlas runāt Kārlis Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es tomēr aicinu izlemt pozitīvi šo jautājumu tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Baltijas asambleja tiek veidota pēc frakciju pārstāvības principa, un šajā brīdī situācija ir tāda, ka no frakcijas “Latvijai” tur nav neviena pārstāvja. Es tomēr aicinu vienā vai otrā veidā šo jautājumu atrisināt. To sākt risināt tādējādi, ka vajag ievēlēt šajā sastāvā deputātu Jāni Kazāku. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Es pilnīgi piekrītu tam, ka Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā vajag būt pārstāvjiem no visām frakcijām, tiem deputātiem, kuri vēlas tur darboties. Bet atbilstoši Baltijas asamblejas izveidošanas līgumam un lēmumiem, kādā veidā tiek formēta Baltijas asamblejas Latvijas delegācija (līdzīgi arī Lietuvas un Igaunijas), šajā delegācijā ir 20 deputātu. Tātad, godātie kolēģi, mums tādā gadījumā vispirms ir jāvienojas, kuru no deputātiem mēs atsaucam no šīs delegācijas, un tikai tad mēs viņu varam papildināt, jo šis līgums neparedz aizvietotājinstitūtu. Tas nozīmē, ka nevar būt rezervisti. Ir 20 deputātu šajā delegācijā, un tā ir pilna pašreiz. Līdz ar to es aicinu neatbalstīt pašreiz šo jautājumu. (Starpsauciens: “Viss skaidrs!”) (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nevar balsot. Nav balsojams jautājums.”)

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Jautājums nav balsojams. Tādā gadījumā mums būtu jārunā gan ar Lietuvu, gan ar Igauniju par mūsu delegācijas skaitlisko sastāvu. Skaitlisko! Līdz ar to viņu nemaz nevar balsot. Es pilnīgi esmu tajās domās, ka šis jautājums vienkārši ir jāatliek, tad ir jārunā, cik tad tajā delegācijā citas valstis grib pieteikt un tā tālāk. Tā ka to nevar likt uz balsošanu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, šo jautājumu Saeima ar savu lēmumu ir iekļāvusi darba kārtībā. Tā kā mums nav rakstisku iesniegumu par to, ka jautājums nav skatāms vai ir atliekams, tad mums šis jautājums ir jābalso.

Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par deputāta Jāņa Kazāka ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā. (Starpsauciens: “Jābalso “pret”!”) Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 23, atturas - 24. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Saeimas lēmuma projekts “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes kandidātiem”. Dokuments nr. 3115. Taču, pirms izskatām šo jautājumu... Tā kā debatēs pašlaik ir pieteikušies... Godātie kolēģi, debatēs deputāti pieteikušies par šo jautājumu nav.

Ir jāizskata desmit deputātu priekšlikums par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu ar vēlēšanu zīmēm. Parakstījuši ir desmit deputāti. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Tātad esam vienojušies, ka Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus ievēlēsim ar vēlēšanu zīmēm. Par procedūras jautājumu, godātie kolēģi, esam vienojušies.

No komisijas šajā jautājumā vārdu lūdz komisijas loceklis deputāts Juris Vidiņš. Lūdzu, Vidiņa kungs!

J.G. Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs paņemt dokumentu nr. 3070. Tur jūs varēsit iepazīties ar visu kandidātu curriculum vite, un tur ir arī to deputātu un frakciju paraksti, kas šos kandidātus izvirza. Lai taupītu laiku, es pie katra kandidāta negribētu kavēties, jo tāpat jau mēs esam nelietderīgi strādājuši pusotras stundas. Tādēļ jūs varat ar visu to klusībā iepazīties paši.

Es vienīgi gribu atgādināt, ka mēs vēlēsim ar zīmēm, taču no šiem visiem kandidātiem ir jāatstāj tikai četri kandidāti. Pārējie ir jāsvītro ārā. Ja jūs atstāsit piecus vai sešus, tad šī vēlēšanu zīme būs nederīga, jo vakantas ir tikai četras vietas. Paldies. Es domāju, ka sāksim vēlēt.

Sēdes vadītājs. Paldies,Vidiņa kungs! Atklājam debates šajā jautājumā. Vēlas runāt Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija. Vai jums, Lujāna kungs, pietiks ar 8 minūtēm, kas ir atlikušas līdz pārtraukumam? Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ilgu laiku strādājot Izmeklēšanas komisijā, kas izvērtēja Latvijas Nacionālo radio un televīzijas padomi, es personīgi varēju nākt pie secinājuma par to, ka savā ziņā diemžēl rodas cinisks skanējums. Šis ir mēģinājums reanimēt šīs padomes darbību. Iepriekšējā darbības laikā... Es varu pagaidīt, ja kolēģus tas neinteresē... (Zālē liels troksnis. Deputāti skaļi sarunājās.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, vēl ir 7 minūtes līdz pārtraukumam. Nedaudz pacietības un uzmanības! Tas attiecas arī uz Vītola kungu un uz pārējiem. Deputāt Vītol, es lūdzu jūs un arī pārējos kolēģus nedauz uzmanības līdz pārtraukumam! Lūdzu, Lujāna kungs!

M.Lujāns. Izmeklējot Nacionālās radio un televīzijas padomes darbību, varēja nākt pie secinājumiem, ka diemžēl savas iepriekšējās darbības laikā Latvijas Nacionālā radio un televīzijas padome nav funkcionējusi un nav veikusi tos pienākumus, kuri bija nepieciešami. Diemžēl vismaz es personīgi... Es nerunāju komisijas vārdā, es runāju savā vārdā un izsaku savu viedokli. Diemžēl Nacionālā radio un televīzijas padome izveidojās kā sava veida bufera zona, kas nedeva iespēju arī stingrāk kontrolēt Pulka kunga darbību. Būdams komisijas loceklis, arī es uzdevu Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoram Pulka kungam jautājumu: kad beidzot tiks iesniegts kaut kāds plāns, tajā skaitā nepieciešamais Latvijas Televīzijas reorganizācijas jeb izmaiņas plāns. Tādas atbildes nav. Bet tas ir īpatnēji, ka to nākas jautāt Izmeklēšanas komisijas pārstāvim, taču šos jautājumus neuzdod Latvijas Nacionālā radio un televīzijas padome, un tā nav panākusi no ģenerāldirektora konkrētu plānu, ko darīt ar Latvijas Televīziju, kāda ir tās perspektīva nākotnē. Vai Latvijas Televīzijai ir vajadzīga tā milzīgā ēka Zaķu salā, kas izmaksā milzīgas summas, lai to apsildītu. Patiešām, tā ir būvēta padomju laikā, kad siltumenerģija maksāja lētu naudu.

Tāpat līdz pat šai dienai, tikai pēc tam, kad tika izveidota Izmeklēšanas komisija, beidzot Nacionālā radio un televīzijas padome sāka piedāvāt kādus labojumus likumā par radio un televīziju, jo tas likums, kas tika pieņemts 5.Saeimā, šodien vairs neatbilst reālajai dzīvei. Tādēļ es tomēr aicinu kolēģus nopietni padomāt, kad balsos par kandidātiem, vai mēs to gribam atkal pārvērst par sava veida politisko instrumentu vai vēlamies ievēlēt profesionālus cilvēkus.

Diemžēl, kad es redzu atsevišķu cilvēku uzvārdus, man rodas secinājums, ka tā būs politisks instruments. Man patiešām ir kauns par Latvijas Zemnieku savienības pārstāvjiem, kuri izvirzījuši cienījamo bijušo Rīgas Komunālo lietu komisijas priekšsēdētāju, bijušo Kurzemes rajona valdes priekšsēdētāju Oskaru Caunes kungu. Es nezinu, vai Latvijas Zemnieku savienība uzskata, ka komunālie un trubu jautājumi ir līdzvērtīgi televīzijas jautājumiem. Es vēl varu saprast, ka izvirza žurnālistus, varbūt tā ir tuva specifika, bet kad izvirza, piedodiet, cilvēku, kas pārvalda kanalizācijas sistēmu, tad laikam patiešām Latvijas Zemnieku savienība domā, ka Latvijas Televīzija līdzinās samazgu spainim vai kanalizācijas trubai. Es par to arī patiešām reizēm nebrīnos.

Tāpat man gribētos griezties arī pie LNNK pārstāvjiem. Padomājiet arī jūs, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK! Jūs savā laikā izvirzījāt Veltas Puriņas kundzi. Iespējams, ka viņa varbūt liftā atrada... vai kā nu īsti tur ar to Līdakas kundzi bija, bet kopsummā šis jautājums tika notušēts. Padomājiet par tiem kandidātiem, kurus izvirzāt, un atbildiet par viņiem! Jo patiešām negribētos, ka 7.Saeimai atkal būtu jāveido kārtējā Izmeklēšanas komisija, kam būtu jāizmeklē šo papildus ievēlēto cilvēku darbība vai arī šīs komitejas darbība. Es vēlētos, lai patiešām šajā padomē būtu profesionāli cilvēki, kam mazāk varbūt piemistu partejiskās, bet vairāk tīri profesionālās iezīmes. Lai patiešām šī Nacionālā radio un televīzijas komiteja beidzot sāktu strādāt un lai tā veiktu tās funkcijas, kas tai ir uzticētas. Un darbs tai būs smags. Ja viņa to neveiks, tad varbūt 7.Saeimai pēc būtības būs jāuzdod jautājums par šādas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības jēgu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma divi paziņojumi.

Ilgai Kreitusei - par Čehijas grupas sanāksmi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Čehijas atbalsta grupas sanāksme notiks tūlīt pēc reģistrācijas šeit pat - blakuszālē. Kamēr vēl balsošana nav sākusies, pulcēsimies šeit pat.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlim Druvam - par komisijas sēdi.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tūlīt pēc pārtraukuma sākšanās lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātus palikt šajā pašā telpā uz ļoti, ļoti īsu sanāksmi.

Sēdes vadītājs. Vēl paziņojums. Godātie kolēģi, pulksten 15.00 pārtraukumā Saeimas Viesu zālē notiks Frakciju padomes sēde. Pulksten 15.00 Viesu zālē Frakciju padomes sēde. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Pēc pārtraukuma debatēs pirmais runās deputāts Ozoliņš.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Edgars Bāns, Viesturs Boka, Ziedonis Čevers, Gunta Gannusa, Edmunds Grīnbergs, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Roberts Zīle, Ēriks Zunda, Jānis Urbanovičs, Juris Sinka, Anna Seile, Atis Sausnītis, Anta Rugāte, Andrejs Panteļējevs, Aristids Jēkabs Lambergs, Janīna Kušnere un Ludmila Kuprijanova. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks beidzies. Godātie kolēģi, pirms sākam debates apspriežamajā jautājumā, ir jāizskata desmit deputātu iesniegums, ko saņēmis Saeimas Prezidijs: “Sakarā ar to, ka Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauti 65 jautājumi, saskaņā ar Kārtības ruļļa 65. pantu ierosinām saīsināt runas laiku debatēs (runājot pirmo reizi - līdz 5 minūtēm un runājot otro reizi - līdz 3 minūtēm) uz visu 25. septembra plenārsēdes laiku.”

Vai kāds vēlas par šo iesniegumu runāt “par” vai “pret”? Deputāti runāt nevēlas. Vai kādam ir iebildumi? Ir iebildumi. Tātad jābalso.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemjam jautājumu par debašu laika samazināšanu (pirmo reizi - uz 5 minūtēm, otro reizi - uz 3) uz visu šīsdienas sēdes laiku. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 11, atturas - 3. Priekšlikums pieņemts.

Debatēs runās deputāts Leopolds Ozoliņš - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Cienījamo Prezidij, Saeima! Nu diemžēl ir tikai 5 minūtes... Kārtējo reizi atkal ir nostrādājusi... un demokrātijai ir mazliet pievērtas iespējas izpausties. Bet šajās 5 minūtēs es gribu pateikt to, ka mūsu apspriežamais jautājums par Nacionālo radio un televīzijas padomi (tās ir valsts institūcijas - Latvijas valsts televīzija un valsts radio) ir ļoti svarīgs jautājums. Ļoti lūdzu rūpīgi analizēt katru kandidatūru, par ko balsosim, jo katrs šis cilvēks, būdams šajā padomē, ar vienu balsi izšķirs, vai mums televīzijā skatīties vardarbību, pornogrāfiju, alkohola un nikotīna reklāmu vai skatīties vispārizglītojošus raidījumus, patīkamus - nevis rupjus, nožēlojamus - raidījumus, izklaides raidījumus, kas varētu mūs kaut cik iepriecināt šajā laikā, kad mēs veidojamies, kad mēs attīstāmies vienā vai otrā virzienā. Būtu ļoti interesanti, ja televīzijā būtu nevis pārraides Kārļa Streipa vadībā, kas mums pārsvarā skaidro, kā mums orientēties seksuāli un politiski, bet... vajadzētu zināt, kā orientēties mūsu mazajam uzņēmējam, ko darīt vidējam ražotājam, par ko viņam jāmaksā tādi vai citādi nodokļi, kāpēc samazinās vai paaugstinās pievienotās vērtības nodokļa dinamika, un citus mūsu valsts ekonomiskajai un politiskajai attīstībai svarīgus jautājumus un lietas.

Diemžēl Latvijas televīzijā valda atmosfēra, kura ne vienmēr rosina šādus raidījumus veidot. Mazs piemērs. Man izdevās runāt ar televīzijas žurnālistiem par zemes jautājumu, par zemes nodokli. Deputāti neorientējās toreiz, kad viņi balsoja par 1,5% kadastrālo vērtību. Noteikt šo nodokli, lūk, šādā lielumā, kas izrādījās 20 un 40 reizes lielāks nekā iepriekšējā gadā... Es lūdzu televīzijā komentēt mūsu Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vēstuli, kurā viņš uzskata, ka, lūk, palielinājums ar koeficientu 2,46 būtu par lielu nodokļu maksātājiem. Rezultātā Valsts prezidents parakstīja likuma grozījumu, kas šo nodokli palielināja nevis 2,4 reizes, bet 40,4 reizes. Kad es to teicu televīzijas žurnālistiem un šīs vēstules kopiju viņiem iedevu, tad televīzijas žurnālisti atbildēja, ka viņi vēl grib strādāt televīzijā. Ja šāda atmosfēra, šāds noskaņojums valda televīzijā, tad neko labu mēs gaidīt nevaram. Mums jārunā gan par televīzijas vadības nomaiņu, gan par šīs padomes darbības izvērtēšanu, objektīvu izvērtēšanu. Mēs tomēr gribētu dzirdēt un redzēt vispārizglītojošus raidījumus, mēs prasām, lai samazinātu vardarbības un klajas pornogrāfijas demonstrāciju. Mēs prasām, lai jautājumi būtu veltīti izglītībai, jo televīzija un radio ir šodien kļuvuši par praktiski vienīgo izglītojošo līdzekli. Lai nebūtu vairs tā, kā ir pašreiz, kad to izmanto mūsu tautas narkotizēšanai ar mazvērtīgām filmām, ar seriāliem, ar absolūti, varētu teikt, absurdiem raidāmgabaliem, no dažādām pasaules valstīm sagrabinot šīs sēnalas un mums pasniedzot kā narkotiku, lai tikai mēs nedomātu, kāpēc mūsu valstī aug noziedzība, kāpēc pieaug klaiņojošo bērnu skaits, kāpēc mēs izmirstam ar ātrumu 22 000 cilvēki gadā, kāpēc mēs pārdodam mūsu bērnus uz Amerikas Savienotajām Valstīm ar ātrumu 169 bērni gadā, kāpēc mēs tirgojamies ar asinīm, kad pašiem mums šo asiņu nav, un kāpēc mēs izvedam apaļkokus bez muitas, un kāpēc mēs paši neattīstām šo ražošanu. Televīzijai ir šīs iespējas izglītot mūsu tautu (atcerieties - mūsu tautas labākā daļa iznīdēta genocīdā šajos 50 gados, it īpaši 1941. un 1949. gadā!), mācīt mūsu skaisto valodu, mācīt mums cieņu, pašlepnumu un saglabāt mūsu godu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs par apspriežamo jautājumu pieteikušies vairāk nav. Debates beidzām.

Par balsošanas kārtību balsu skaitītāju vārdā runās deputāte Kristiāna Lībane. Lūdzu!

Lūdzu, godātie kolēģi, uzklausīt Lībanes kundzes sniegto informāciju!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Daudz jauna es jums nepateikšu, bet atgādināšu to kārtību, kuru kāds no jums varbūt ir piemirsis.

Pirmkārt, jāsvītro vēlēšanu zīmēs tikai to kandidātu uzvārdi, pret kuriem balso.

Otrkārt, drīkst atstāt četrus uzvārdus vai mazāk. Ja būs atstāti vairāk nekā četri, tad vēlēšanu zīme būs nederīga.

Treškārt, balsošana noritēs...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Piedodiet, Lībanes kundze... Godātie kolēģi, es tomēr lūdzu uzklausīt balsu skaitītāju sniegto informāciju!

Lūdzu!

K.Lībane. Treškārt, balsošana noritēs Dzeltenajā zālē. Kā parasti, pirmais zvans aicinās uz balsošanu, otrais zvans - uz rezultātu paziņošanu. Bet, cienījamie kolēģi, esiet uzmanīgi, nāciet balsot uzreiz pēc pirmā zvana un uzmanīgi sekojiet balsošanas gaitai, lai nenotiktu tā kā iepriekšējā reizē, kad viens cienījams kolēģis nokavēja balsošanu un mēs nevarējam viņam vairs palīdzēt, jo bija jau atvērta kaste un noformēts protokols.

Tagad lūdzu balsu skaitītājus - jūs paši zināt, kuri tie ir, - sekot man un pārējos deputātus gaidīt pirmo zvanu!

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, tātad atgādinu, ka balsu skaitītājiem tūlīt jāpulcējas šeit blakus - Dzeltenajā zālē, un pārējos deputātus es lūdzu gaidīt zvanu, kas aicinās uz balsošanu. Paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu atgriezties sēžu zālē! Turpināsim sēdi! Balsu skaitītāju vārdā deputāte Kristiāna Lībane runās par balsošanas rezultātiem. Lūdzu, Lībanes kundze!

Godātie kolēģi, es lūdzu beigt savstarpējās sarunas un uzklausīt balsu skaitītāju ziņojumu.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es varu jums paziņot, ka ir beigusies četru Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu vēlēšanu pirmā kārta.

Kopumā tika izgatavotas 100 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 76. Sabojātu un nomainītu nebija. Dzēstas tika atlikušās 24 zīmes. No vēlēšanu kastes tika izņemtas visas izdotās 76 zīmes, un par derīgām tika atzītas 74, jo divas tika atzītas par nederīgām. Tur bija atstāti vairāk nekā četru kandidātu uzvārdi neizsvītroti.

Par kandidātu

Marisu Andersonu nodotas 35 balsis,

par Baldūru Apini - 32 balsis,

par Oskaru Cauni - 8 balsis,

par Māri Dravnieku - 16 balsis,

par Oļģertu Dzenīti - 33 balsis,

par Daci Ķezberi - 46 balsis,

par Jāni Motivānu - 22 balsis,

par Ilmāru Muulu - 27 balsis,

par Daci Virtmani - 16 balsis.

Līdz ar to pagaidām par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli no šiem kandidātiem ir ievēlēta tikai Dace Ķezbere. Tūlīt notiks otrā kārta, kurā esiet, ļoti lūdzu, uzmanīgi: nevis pasvītrojiet, bet izsvītrojiet to kandidātu uzvārdus, pret kuriem jūs balsojat, - un katru atsevišķi, nevis visus kopā. Varēsiet balsot, atstājot neizsvītrotus trīs vai mazāk uzvārdus. Visa pārējā kārtība saglabājas tāda pati. Pirmais zvans jūs aicinās uz balsošanu, otrais - uz rezultātu paziņošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamā Lībanes kundze. Tātad, godātie kolēģi, balsošanas otrā kārta notiks tūlīt, un lūdzu gaidīt zvanu, lai uzsāktu otro balsošanas kārtu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Ir pienācis pusdienu pārtraukuma laiks. Balsu skaitītāji turpinās darbu pusdienu pārtraukumā, bet tagad es lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāru Bērziņa kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Varbūt mazliet pagaidiet, lai režīms brīdi saglabājas. Es lūdzu deputātus reģistrēties. Atkārtoti lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Bērziņa kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Reģistrējušies ir 73 deputāti. Lūdzu uzmanību!

I.Bērziņš (6.Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Edgars Bāns, Viesturs Boka, Kārlis Čerāns, Ziedonis Čevers, Gunta Gannusa, Edmunds Grīnbergs, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Ģirts Valdis Kristovskis, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Aristids Jēkabs Lambergs, Imants Liepa, Jānis Mauliņš, Andrejs Panteļējevs, Māris Rudzītis, Anta Rugāte, Atis Sausnītis, Jānis Strods, Jānis Urbanovičs, Elmārs Zelgalvis, Roberts Zīle, Ēriks Zunda, Juris Sinka un Anna Seile. Ja kāds bija zālē, tad, lūdzu, nāciet!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Tagad uzklausīsim Balsu skaitīšanas komisijas pārstāves Kristiānas Lībanes ziņojumu par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu vēlēšanu otrās kārtas rezultātiem. Lūdzu, Lībanes kundze!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Varu jums paziņot, ka ir beigusies otrā kārta un ka acīmredzot būs nepieciešama arī trešā kārta, jo no kopumā sagatavotajām 100 vēlēšanu zīmēm deputātiem tika izsniegtas 75. Dzēstas tika 25 atlikušās, no vēlēšanu kastes tika izņemtas visas 75; un viss šis zīmju skaits tika atzīts par derīgu. Par nederīgām atzītu zīmju tātad nebija.

Par kandidātu Marisu Andersonu nodota 41 balss,

par Baldūru Apini - 30 balsis,

par Oskaru Cauni - 2 balsis,

par Māri Dravnieku - 15 balsis,

par Oļģertu Dzenīti - 34 balsis,

par Jāni Motivānu - 22 balsis,

par Ilmāru Muulu - 25 balsis,

par Daci Virtmani - 11 balsis.

Līdz ar to par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli šajā vēlēšanu kārtā ievēlēts tikai Mariss Andersons. Rīkosim arī trešo kārtu. Ar pogām mēs to rīkot diemžēl nevaram, mums tik un tā ir jābalso ar zīmēm, un arī kārtība saglabājas iepriekšējā, tikai, protams, vēlēšanu zīmēs vairs netiks iekļauts ievēlētā kandidāta Marisa Andersona vārds, visu pārējo uzvārdi saglabāsies, un jūs drīkstat atstāt divus neizsvītrotus uzvārdus vai mazāk nekā divus. Nekādā gadījumā vairāk par diviem, jo tad jūsu zīme būs nederīga. Pirmais zvans aicinās uz balsošanu, otrais - uz rezultātu paziņošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad lūdzu kolēģus gaidīt zvanu, kas aicinās jūs uz balsošanas trešo kārtu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Uzklausīsim trešās kārtas rezultātus! Lūdzu, Lībanes kundze!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Šī bija jau trešā kārta. Kā vienmēr kopumā tika izgatavotas 100 zīmes, šoreiz šajā balsošanas kārtā piedalījās mazāk deputātu nekā iepriekšējās - tikai 64 un tika izsniegtas 64 zīmes, dzēstas 36 atlikušās. Visas izsniegtās zīmes tika izņemtas no kastes un atzītas par derīgām.

Par kandidātu Baldūru Apini nodotas 30 balsis,

par Oskaru Cauni - neviena balss,

par Māri Dravnieku - 6 balsis,

par Oļģertu Dzenīti - 28 balsis,

par Jāni Motivānu - 16 balsis,

par Ilmāru Muulu - 17 balsis,

par Daci Virtmani - 10 balsis.

Līdz ar to šajā kārtā neviens no kandidātiem par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli nav ievēlēts.

Cienījamie kolēģi, klausieties, lūdzu, ko mēs darīsim tālāk! Mēs rīkosim nākošo kārtu. Nekā nevar darīt, tā paredz Kārtības rullis. Balsosim, kamēr nepieciešamais kandidātu skaits būs ievēlēts, tikai šoreiz vēlēšanu zīmē netiks... Tā kā neviens kandidāts šajā kārtā netika ievēlēts, tad nākošajā kārtā netiks iekļauts tā kandidāta vārds un uzvārds, kurš saņēmis vismazāk balsis. Tātad kandidāti būs Apinis, Dravnieks, Dzenītis, Motivāns, Muuls un Virtmane. Varat atstāt divus uzvārdus vai mazāk par diviem. Pirmais zvans - uz balsošanu, otrais - uz rezultātu paziņošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu atgriezties sēžu zālē! Uzklausīsim Kristiānas Lībanes informāciju par vēlēšanu ceturtās kārtas rezultātiem. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Beigusies ceturtā kārta. Ļoti cerēsim, ka nākamā - piektā būs pēdējā, jo šai kārtai ir rezultāts. Un tas ir šāds: kopumā izgatavotas 100 zīmes, deputātiem izsniegtas 64, sabojāta un nomainīta viena zīme. Dzēstas 36 atlikušās, no vēlēšanu kastes izņemtas 63, no kurām par derīgām atzītas 62, jo viena tātad bija nederīga.

Par kandidātu Baldūru Apini nodotas 30 balsis,

par Māri Dravnieku - 4 balsis,

par Oļģertu Dzenīti - 34 balsis,

par Jāni Motivānu - 16 balsis,

par Ilmāru Muulu - 14 balsis,

par Daci Virtmani - 9 balsis.

Līdz ar to šajā kārtā par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli ievēlēts Oļģerts Dzenītis. Protokolā ir arī piezīme par to, ka šo nomainīto zīmi pret sabojāto zīmi pieprasīja Kārlis Leiškalns. Kolēģi, nākamā kārta būs piektā kārta, un tajā jūs atkal saņemsit vēlēšanu zīmes, kurās šoreiz varēsit atstāt neizsvītrotu tikai vienu uzvārdu - vienu vai nevienu. Visa pārējā vēlēšanu kārtība paliek iepriekšējā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, gaidīsim zvanu, kas aicinās mūs uz vēlēšanu piekto kārtu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, noklausīsimies informāciju par piektās kārtas rezultātiem. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es jūs apsveicu ar to, ka piektā kārta ir izrādījusies arī pēdējā šīsdienas balsošanā. Kā vienmēr kopumā tika izgatavotas 100 zīmes, deputātiem šoreiz izsniegtas 65, viena tika sabojāta un nomainīta - tā bija deputāta Eniņa zīme. Dzēstas 35 atlikušās, no vēlēšanu kastes izņemtas 64, un visas šīs 64 zīmes arī atzītas par derīgām.

Par kandidātu Baldūru Apini nodotas 34 balsis,

par Māri Dravnieku - 4 balsis,

par Jāni Motivānu - 6 balsis,

par Ilmāru Muulu - 9 balsis,

par Daci Virtmani - 8 balsis.

Līdz ar to par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli šajā kārtā ievēlēts Baldūrs Apinis, ar ko viņu arī apsveicam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, atgādinu, ka pulksten 15.00 Viesu zālē ir Frakciju padomes sēde. Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies! Ir jāizskata vairāki iesniegumi par iespējamajām izmaiņām darba kārtībā.

Vispirms, godātie kolēģi, ja jūs tam piekristu, mēs varētu nodot divus pieprasījumus Pieprasījumu komisijai. Viens ir ar desmit deputātu parakstiem, un tas ir adresēts Latvijas Republikas zemkopības ministram Rāviņa kungam. Tas ir dokuments nr. 3136. Nododam to Pieprasījumu komisijai.

Otrs ir deputātu pieprasījums Ministru prezidentam, finansu ministram un labklājības ministram. Arī tas ir ar desmit deputātu parakstiem. Teksts ir izklāstīts dokumentā nr. 3148. Motivācijai šajā jautājumā vārdu lūdz deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es gribu pievērst visu jūsu uzmanību vienai nopietnai problēmai, kas presē tika izskanējusi apmēram pirms mēneša. Tajā laikā dažādi politiķi tika solījuši šīs problēmas pozitīvu risinājumu. Pēc mūsu rīcībā esošajām ziņām, šķiet, nekas pozitīvs nav panākts. Runa ir par vienu jaunu zēnu, kas ir iegājis transformatora būdā un tajā apdedzinājis abas rokas, tāpēc šobrīd ir palicis bez rokām. “Latvenergo”, kas tātad nosacīti ir vainīgais pie šīs traģēdijas, ir gatavs maksāt šim zēnam ziedojumu 50 000 latu apmērā, bet valsts ierēdņu - birokrātu dēļ šīs summas maksāšana ir padarīta neiespējama.

Šis pieprasījums ir veidots, ņemot vērā to, ka politiķi ir solījuši atbalstu šīs problēmas pozitīva risinājuma panākšanai. Situācija no vienkārša cilvēktiesību viedokļa ir tik elementāra, ka šī nauda ir jāatrod. Faktiski Finansu ministrijai bija pašai jānāk ar iniciatīvu un šī problēma jānokārto, lai tā nemaz līdz Saeimas līmenim nenonāktu. Diemžēl Finansu ministrija šādu iniciatīvu nav izrādījusi, un tāpēc tagad tiek veidots šis deputātu pieprasījums, lai ministrija tomēr vismaz šādā kontekstā būtu spiesta kaut kādu risinājumu panākt. Tas acīm redzami ir pretrunā ar jebkādu cilvēciskumu, ka traģēdijas upurim, kuram nosacīti vainīgais ir gatavs maksāt, valsts ierēdņi ierobežo šādas maksāšanas iespēju. Tātad es aicinu nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai, lai šī komisija to izvērtē. Ja pozitīvs risinājums tiek panākts jau uz to brīdi, tad, protams, nav nepieciešamības šo dokumentu virzīt tālāk, bet, ja nav panākts uz to brīdi, tad tas ir jāvirza tālāk kā Saeimas pieprasījums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs! Tātad pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Mums, godātie kolēģi, ir jāizskata vēl trīs iesniegumi. Desmit deputāti ierosina šodien iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Andreja Požarnova atsaukšanu no Pilsonības likuma izpildes komisijas”. Viņi šo jautājumu lūdz izskatīt pirms darba kārtības 10. jautājuma. Tātad tas ir praktiski tūlīt.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Nevēlas. Vai iebildumi kādam ir? Arī nav. Pieņemts.

Otrs ierosinājums ir izklāstīts dokumentā nr. 3138. Arī tas ir desmit deputātu iesniegums, kuri lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Andreja Požarnova ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Arī šo jautājumu lūdz izskatīt pirms darba kārtības 10. jautājuma.

Par šo jautājumu vēlas runāt Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu tomēr pievērst jūsu uzmanību šiem diviem dokumentiem, jo šeit notiek deputāta aiziešana no tā saucamās otrās jeb “zemlīnijas” komisijas, kas parasti strādā ne tajos laikos, kad strādā pamatkomisijas, un deputāta ievēlēšana pamatkomisijā. Līdz ar to Požarnova kungs - ārsts pēc izglītības, Ārstu biedrības, es ceru, ka vēl līdz šim brīdim, vadītājs - nevarēs vairs pilnvērtīgi strādāt Sociālo un darba lietu komisijā, jo vienlaicīgi viņam būs jābūt arī Ārlietu komisijā.

Mēs šādu precedentu Saeimā jau esam piedzīvojuši.

Mēs ievēlējām Amerika kungu Ārlietu komisijā, jo viņam tur bija jābūt tāpēc, ka viņš Saeimas Prezidijā vada šos jautājumus. Bet lieta ir tāda, ka Amerika kungs kopš sava ievēlēšanas laika ir apmeklējis, augstākais, tikai divas sēdes Ārlietu komisijā. Un nevis tāpēc, ka viņš to nicinātu vai negribētu strādāt Ārlietu komisijā. Vienkārši prakse ir pierādījusi, ka cilvēks nevar vienlaicīgi pilnvērtīgi strādāt divās pamatkomisijās.

Un ir vēl viena lieta. Augsti godātie deputāti! Pirms mēs veidojām komisijas, notika Frakciju padomes sēde. Kādas trīs vai četras reizes nāca kopā frakciju pārstāvji un vienojās. Viņi izstrādāja Jāņa Lagzdiņa vadībā dokumentu par to, kā veidojamas komisijas. Toreiz visu frakciju vadītāji nonāca pie konsensusa bez iebildumiem, ka deputāti tiek ievēlēti vienā pamatkomisijā un vienā tā sauktajā otršķirīgajā komisijā nevis pēc nozīmes, bet pēc tā, ka tā var arī nesanākt uz katru sēdi un ka tā nerisina tiešos likumdošanas jautājumus, lai gan tā var darīt to pašu.

Tāpēc es tomēr lūgtu deputātus vēlreiz pārdomāt, it īpaši tad, kad jūs gribat ieņemt vadošus posteņus. Požarnova kunga kandidatūra “lidinās jau tagad gaisā”, tēlaini izsakoties, kā Ārlietu komisijas vadītāja kandidatūra. Pārdomājiet vēlreiz, vai tas ir iespējams. Pārdomājiet vispirms, kāpēc mēs tagad vairs negribam pildīt tos dokumentus, kurus paši esam pieņēmuši Saeimā. Es vēlreiz atkārtoju, ka šis ir viens no retajiem dokumentiem, kas ir pieņemts ar pilnīgu konsensusu.

Un otra lieta. Kāpēc cilvēkam uzkraut pārlieku lielu slodzi, zinot jau iepriekš, ka viņš nevarēs šo vezumu pavilkt. Varbūt patiešām deputātiem vajadzētu izvērtēt arī savas profesionālās iespējas. Požarnova kunga vieta šobrīd ir daudz vairāk piemērota un vajadzīga Sociālo un darba lietu komisijā, kur jārisina tik šausmīgi svarīgi jautājumi, ka diez vai kurai citai komisijai šobrīd ir vēl grūtāk. Šāda rīcība, manuprāt, šobrīd jau robežojas ar to, ka mēs vienam ļaujam, bet otram neļaujam. Apiņa kungam mēs neļāvām savā laikā strādāt divās pamatkomisijās. Pagājušajā sēdē arī Veldres kungam mēs neļāvām strādāt divās pamatkomisijās. Šodien, loģiski, ir iesniegts atkal nākamais priekšlikums - Veldres kungu vēlēt divās pamatkomisijās. Tas jau ir kā precedents, kas tālāk ripo kā sniega pika no kalna uz leju.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “par” šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par šā lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 11, atturas - 9. Jautājums darba kārtībā ir iekļauts.

Nākamais darba kārtības izmaiņu priekšlikums ir piecu deputātu iesniegums, kurā viņi lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā jautājumu “Par deputāta U.Veldres ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Pievienots ir arī Saeimas lēmuma projekts, kuru parakstījuši desmit Saeimas deputāti.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šāda jautājuma iekļaušanu darba kārtībā?

Vēlas runāt Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Mēģināšu savu sakāmo pateikt tā, lai neaizvainotu ne deputātu Veldres kungu, kurš ir tāds pats deputāts kā visi pārējie, ne arī frakciju “Latvijai”.

Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija strādā... Kopš Rudīte Leitena nav deputāte, mums ir ārkārtīgi grūta situācija. Straumes kungs ir frakcijas priekšsēdētājs un ir ļoti aizņemts. Mums ir milzīgas grūtības nodrošināt kvorumu pie tās milzīgās slodzes, kāda ir komisijā. Un ja tagad deputāts Veldre, pret kuru man personīgi nav absolūti nekādu iebildumu... ticiet man, viņš būs spiests izvēlēties, vai boikotēt iepriekšējo komisiju vai mūsējo. Un tad iznāk tā, ka viena komisija visu laiku cieš kvoruma trūkuma dēļ. Es nezinu, cik deputātu ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, bet Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā ir svarīga katra reģistrētā deputāta klātbūtne. Katra kāda deputāta prombūtne spēj bieži vien paralizēt darbu. Es ieteiktu frakcijai “Latvijai” varbūt paanalizēt... Es piekrītu šajā jautājumā Kreituses kundzei, ka varbūt vajadzētu paanalizēt, kāds ir stāvoklis vispār, lai nebūtu diskriminācijas, ka viens deputāts ir labāks un otrs sliktāks. Izanalizēt, izpētīt situāciju, demonstrēt visiem vienādu pieeju. Bet šajā gadījumā es ļoti lūgtu pārdomāt, lai nebūtu apgrūtināts jau tā ļoti grūti organizējamais mūsu komisijas darbs tieši deputātu trūkuma dēļ. Pietiek vienam vai diviem neatnākt, un komisija nevar strādāt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns vēlas runāt “par”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es aicinu šajā brīdī šo lēmuma projektu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā, tāpat kā mēs iekļāvām Saeimas darba kārtībā iepriekšējo lēmuma projektu “Par deputāta Požarnova ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Un pēc tam, tajā gadījumā, ja mēs negatīvi izlemsim jautājumu par Požarnova kunga ievēlēšanu... mēs, iesniedzēji, esam vienojušies, ka mēs atsauksim parakstus zem šī lēmuma projekta. Bet tajā gadījumā, ja Požarnova kungs tiks ievēlēts arī otrajā pamatkomisijā, es neredzu pilnīgi nekāda pamata, kāpēc Veldres kungam šāda iespēja tiktu liegta. Es aicinu tātad iekļaut to darba kārtībā un pēc tam abus šos jautājumus pēc kārtas izskatīt pēc būtības un pieņemt konsekventu lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemjam jautājumu par Saeimas lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 5, atturas - 20. Lēmuma projekts Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauts.

Godātie kolēģi, aizmirsu pateikt, ka arī to viņi lūdz izskatīt pirms desmitā. Tātad tūlīt.

Līdz ar to, kolēģi, mēs varam izskatīt lēmumu projektus, par kuriem nupat vienojāmies.

Pirmais. Lēmuma projekts “Par deputāta Andreja Požarnova atsaukšanu no Pilsonības likuma izpildes komisijas”.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo Saeimas lēmuma projektu. Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 6, atturas - 16. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - ievēlēt deputātu Andreju Požarnovu Saeimas Ārlietu komisijā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 13, atturas - 16. Tā kā lēmums nav pieņemts, es lūdzu balsot atkārtoti.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret iesniegto Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 12, atturas - 21. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais Saeimas lēmuma projekts - ievēlēt... Čerāna kungs, es saprotu, ka jūs kā iesniedzējs atsaucat nākamo darba kārtībā iekļauto lēmuma projektu. Paldies.

Godātie kolēģi! Un izskatīsim vēl vienu desmit deputātu parakstītu iesniegumu, kuri lūdz atlikt 25. septembra sēdes vakara daļu - valdības atbildes uz deputātu jautājumiem - uz nākamo 6. Saeimas sēdi 2. oktobrī.

Vai kāds vēlas par šo desmit deputātu iesniegumu runāt “par” vai “pret”? Vēlas runāt Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Kā jau mēs pagājušajā reizē konstatējām, šādi priekšlikumi būtībā ir antikonstitucionāli, jo tie liedz deputātiem realizēt Satversmē paredzētās tiesības uzdot ministriem jautājumus un saņemt atbildes, un līdz ar to es aicinu šādu antikonstitucionālu lēmumu neatbalstīt. Nekavēšu jūsu laiku. Aicinu neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt “par”? Nevēlas. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret desmit deputātu iesniegumu par vakara sēdes pārcelšanu uz 2. oktobri. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 7, atturas - 9. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Trešais lasījums. Lūdzu deputātus reģistrēties kvoruma noteikšanai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 46 deputāti.

Izsludinu pārtraukumu līdz pulksten 15.55.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Es lūdzu vēlreiz zvanu. Pirms reģistrācijas lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, es saprotu konstruktīvi noskaņoto deputātu sajūsmu, bet, tā kā nav kvoruma, lai mēs izskatītu arī citus jautājumus, sēde ir jāslēdz.

Godātie kolēģi! Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu un lūdzu Saeimas sekretāru Induli Bērziņu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Acumirkli, kolēģi! Es lūdzu uzmanību! Es lūdzu kolēģu uzmanību! Godātie deputāti, lūdzu mirkli uzmanības!

Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš (6.Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Edgars Bāns, Viesturs Boka, Juris Celmiņš, Kārlis Čerāns, Ziedonis Čevers, Roberts Dilba, Gunta Gannusa, Edmunds Grīnbergs, Ernests Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Aristids Jēkabs Lambergs, Andrejs Panteļējevs, Māris Rudzītis, Anta Rugāte, Anna Seile, Juris Sinka, Leonards Teniss, Jānis Urbanovičs, Māris Vītols, Roberts Zīle un Ēriks Zunda.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, Saeimas 25.septembra kārtējo sēdi paziņoju par slēgtu.

Viens paziņojums. Frakciju padome nolēma sasaukt ārkārtas sēdi nākamajā nedēļā, trešdienā, 1.oktobrī pulksten 15.00, tas ir, trijos pēcpusdienā, un lūdza frakciju un komisiju vadītājus iesniegt rīt, 26.septembrī, Saeimas Kancelejā savus priekšlikumus par jautājumiem, kas, jūsuprāt, būtu izskatāmi 1.oktobra ārkārtas sēdē. Kārtējā sēde - 2.oktobrī pulksten 9.00. Ārkārtas sēde -1.oktobrī pulksten 15.00.

Paziņojumu vēl vēlas sniegt Juris Kaksītis - Juridiskās komisijas vadītājs.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Juridiskās komisijas sastāvā esošos deputātus aicinu tūlīt pēc sēdes slēgšanas ierasties komisijas telpās uz īsu sanāksmi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute