Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs
Alfreds Čepānis.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti un klātesošie! Latviešu tautas vēsturē ir gadi, mēneši un dienas, kurus Latvijas tauta atceras un atzīmē, - citus ar prieku un sajūsmu, citus - ar sāpēm. Šodien ir 25.marts, un to latviešu tauta piemin ar sāpēm. Pieminēsim arī mēs. (Klusuma brīdis.)
Šodien pulksten 12.30 es aicinu Prezidija locekļus, frakciju un komisiju pārstāvjus pulcēties pie Brīvības pieminekļa.
Godātie kolēģi, turpināsim
izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību.
Vakar pirms pārtraukuma mēs sākām izskatīt
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par
zinātnisko darbību"". Atklājam
debates šajā jautājumā. Debatēs pieteikusies
Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.
Lūdzu!
I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Augsti godātie deputāti! Man atliek izteikt tikai visdziļāko nožēlu par to, ka šā likuma apspriešanā nepiedalās pats ministrs, kas par to ir atbildīgs. Tas nozīmē, ka kārtējo reizi, kad mēs izskatām izglītības un zinātnes jautājumus, valsts pārvaldes struktūrām nav ieinteresētības par to, kādu lēmumu pieņem Saeima, jo laikam ir dziļa pārliecība, ka šeit neviens īpaši nopietni runāt nevar. Bet es gribētu sākt ar to, ka šoreiz likumprojektam pirmo reizi ir autors, un vismaz es ceru, ka tas ir autors, kas ir parakstījies likumprojekta apakšā. Tas ir Augstākās izglītības un zinātnes departamenta Pārvaldes nodaļas vadītājs A.Melnis. Tātad ministrijas pārstāvis, kas veicis šo sastādīšanas darbu, ir zināms, bet uzreiz es gribētu jautāt komisijas pārstāvim, kurš iepazīstināja mūs ar šo likumprojektu: kuri tad bija tie Latvijas Zinātņu akadēmijas vadošie speciālisti, kas arī piedalījās šā likumprojekta izstrādē? Un vajadzētu teikt nevis "vadošie speciālisti", bet nosaukt viņu uzvārdus, lai mēs, tie, kuri esam visciešākajā veidā saistīti ar šo zinātnisko darbību, varētu arī konkrētiem cilvēkiem konkrēti vaicāt, kāpēc un ko jūs esat domājuši, ierakstīdami vienu vai otru punktu.
Es uzreiz gribētu teikt, ka šis likumprojekts principā ir tāds pats "jçls" un darbībai negatavs, kāds bija arī Izglītības likums. Ja mēs apskatāmies šodien zinātnes darbību regulējošās institūcijas, tad mēs, sākot no Saeimā apstiprinātās Augstskolu padomes līdz fakultātēs darbojošamies zinātniskajām padomēm, nerunājot nemaz par starpposmiem, esam sasnieguši jaunu situāciju, kad, piemēram, vakar, kad Universitātē tika vērtēta nepieciešamība pēc starptautisko attiecību specialitātes un tika vērtēta šīs specialitātes pasniegšanas programma, tad šo vērtējumu veica neviens cits kā dakteris Andris Glāzītis. Visu cieņu dakterim Glāzīša kungam, un man pret viņu nav nekādu iebildumu, bet kāds sakars viņam ir ar starptautisko attiecību programmu un ar starptautisko attiecību pasniegšanu Latvijas Universitātē?
Kā var izveidoties šāda sistēma? Tāda var izveidoties tikai tad, kad mēs nepārdomāti radām vienu institūciju pēc otras, kas koordinē, vada, norāda, parāda zinātniekiem, ko darīt, nedomājot par to, kā praktiski realizēt valstī zinātnes un izglītības reformu. Un man ir jāsaka ar nožēlu, ka šie ir kārtējie grozījumi, kādi bija Izglītības likumā, un nevis jauns likums par to, kā jādarbojas. Un tas vēlreiz parāda, cik nepārdomāta šajā brīdī ir Izglītības un zinātnes ministrijas darbība. Tur nedomā par to, kā realizēt reformu, bet tur domā, kā ar "ielāpiem" pielāpīt veco, mēģinot kaut kādā veidā kaut ko izmainīt. Pat ne izmainīt, bet radīt izmainīšanas šķietamību zinātnes un izglītības attīstībā.
Kāpēc es pievērsu tādu uzmanību jautājumam par šīm dažādajām institūcijām? Tāpēc, ka šā likumprojekta galvenā būtība jums ir izteikta 2.lappuses 6.punktā - papildināt likumu ar 16.1.pantu šādā redakcijā: "Zinātnes reformu un attīstības stratēģijas komisija". Tātad būs vēl viena institūcija, kas nodarbosies, un, ja mēs šeit izlasām, ar ko viņa nodarbosies, tad patiešām jāsāk prasīt autors, kurš to ir rakstījis, jo viens no uzdevumiem, ar ko nodarbosies šī komisija, ir tāds, ka tā izteiks priekšlikumus par pētījumu rezultātu nozīmību. Kādus priekšlikumus var izteikt par pētījumu rezultātu nozīmību? Vispirms pētījums ir jāveic, ir jābūt rezultātiem un, ja starptautisko attiecību specialitātē pētījumu rezultātu nozīmību sniegs ārsts Andris Glāzītis, tad kāds būs rezultāts? Es atvainojos jau iepriekš Glāzīša kungam, lai gan es viņa uzvārdu neloku negatīvā nozīmē, bet vienkārši arī viņš pats ir nolikts šajā muļķīgi kuriozajā situācijā šodien sabiedrībā.
Skatoties tālāk, kas tad ir pirmais un lielākais, manuprāt, nonsens šajā likumprojektā? Tas nozīmē, ka te parādās vēl viena komisija, vēl viena institūcija, kurā sēdēs birokrāti, varbūt arī viens otrs no zinātniekiem, kas vēlreiz vērtēs, vai ir vajadzīgs tas darbs vai nav vajadzīgs. Līdz ar to Latvijas zinātnes padome tādā gadījumā veic apmēram tās pašas funkcijas kā šī nosauktā Zinātnes reformu un attīstības stratēģijas komisija. Pēc tam nāk fakultātes zinātniskā padome, pēc tam ir Rektoru padome, kas vērtē, un rezultāts ir pavisam vienkāršs, kas arī ir ierakstīts likumā pavisam īsā punktiņā. Un tad, kad visas šīs organizācijas ir "malušas", vērtējušas un recenzējušas pozitīvi un negatīvi, strīdējušās un "kasījušās", tad rezultātā izlasiet 5.lappusē ierakstīto: "Zinātnes budžeta projekta struktūru un finansējuma sadali galvenajiem pētījumu veidiem un pasākumiem nosaka izglītības un zinātnes ministrs." Ja tā, tad rodas jautājums: kādam nolūkam ir radītas visas šīs milzīgās institūcijas ja galā ministrs nosaka, kam iedos naudu?
Es varu pateikt tikai vienu - tas ir nesakārtotības interesēs, lai pēc iespējas ilgāk tiktu apspriests kāds zinātniskais projekts un lai rezultātā neviens nesaņemtu nekādu naudu; lai visiem tiktu dots pa drusciņai un lai tie zinātnieki tur nomirst dabīgā nāvē, jo paliks tikai tie, kuri nevar vairāk nopelnīt par drusciņu, nevis tie, kuri varētu saņemt lielāku naudu un virzīt zinātni uz priekšu.
Kāpēc es atļaujos teikt tādus vārdus? Tāpēc, ka ir ļoti interesants 31.pants - "Fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšana", kur ir ierakstīts... (grants - tātad tēma, par kuru maksā naudu.) ..."Granta piešķiršanas galvenais kritērijs ir zinātniskais līmenis." Jā, viennozīmīgi tas ir zinātniskais līmenis plus cilvēks vai cilvēku kopa, kas to realizē. Bet ko likumā nosaka, kas tad likuma izpratnē ir zinātniskais līmenis. Zinātniskais līmenis tiek apliecināts ar publikācijām starptautiskos zinātniskajos žurnālos vai ar patentiem. Tātad pirmām kārtām publikācija žurnālā tiek pielīdzināta patentam. Zinātnē tās visu laiku ir bijušas divas dažādas lietas, bet, es atvainojos, vai grāmata, monogrāfija nav zinātnisks darbs? Vai tāda ir tikai publikācija starptautiskā žurnālā? Un tālāk ir teikts, ka humanitāro zinātņu jomā var tikt apliecināts", nevis "var apliecināt"... bet "var tikt apliecināts arī ar publikācijām vietējos zinātniskos žurnālos". Tātad mūsu žurnāli, mūsu darbs, kas ir Latvijā, nav nekas, tātad tie varētu tikt ņemti vērā, bet piecas rindiņas starptautiskā žurnālā ir daudz augstāk vērtējama nekā zinātniska monogrāfija, kas ir izdota Rīgā, vienalga, kādā valodā.
Šādu absurdu likuma labojumos ir ļoti daudz, un līdz ar to es gribētu arī kolēģiem atgādināt to, kā mēs apspriedām Izglītības likumu, jo piepildījās tas, ko mēs vairāki teicām no šīs tribīnes: "Nepieņemsim viņu pirmajā lasījumā, atdosim atpakaļ uzreiz!" Toreiz, kad pusotru gadu atpakaļ viņš bija pirmajā lasījumā, toreiz skanēja tādi pretargumenti, kādus es vakar izdzirdēju atkal no šīs pašas tribīnes, runājot par grozījumu likumā par zinātnisko darbību. Es jums atgādināšu to no stenogrammām. Juris Celmiņš, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, komisijas priekšsēdētāja vietnieks: "Viena iespēja bija izlemt, - virzīt šo likumprojektu šeit uz sēdi - vai pieņemt otru iespēju - sākt gatavot, izstrādāt alternatīvu likumprojektu." Ðiem deputātiem, kuri runāja "pret", acīmredzot nebija skaidrs tas, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nevar izdarīt nekādas izmaiņas pirmajā lasījumā. "Mçs uzskatām par iespējamu šos trūkumus novērst, strādājot pie otrā lasījuma. Vispirms mums ir jāsaprot, kādā tempā mēs gribam šīs reformas realizēt un mēs gribam šīs reformas realizēt, sākot ar šī..." Tagad piebilde mana - ar 1996.gada 1.septembri... "Un tad mums ir jāiet tas ceļš, ka mēs šodien balsojam par Izglītības likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā, lai varētu šo laiku saīsināt, dodot pietiekami garas un plašas iespējas strādāt starp pirmo un otro lasījumu varbūt kādus divus mēnešus". Pagāja pusotra gada. Likumprojektu paņēma atpakaļ, aizmirstot, kas ir teikts.
Es atļaušos arī Ābiķa kungam atgādināt, ko viņš teica par Izglītības likumu. Ļoti līdzīgi tam, ko vakar teica par šiem grozījumiem: "Ðis likumprojekts ir tapis apmēram divu gadu darba rezultātā Izglītības un zinātnes ministrijā". "Grozījumi likumā par zinātnisko darbību ir tapuši ilga darba rezultātā kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas vadošajiem speciālistiem", tātad teksts gandrīz identisks. "Apspriežot apmēram trīs likumprojektu variantus, kuri bijuši dažādā laikā ļoti daudzās un dažādās izglītības darbinieku auditorijās, šis likumprojekts ir izgājis cauri ministrijas sietam... Saprotot to, ka izstrādāt konceptuāli jaunu likumu, tas prasa ļoti lielu laiku, tas prasa piesaistīt ļoti daudzus speciālistus, mūsu komisija šobrīd, es atklāti pateikšu, tam nebija gatava, lai maksimāli ātrā laikā to izdarītu, un mēs uzskatām, ka ir pietiekams pamats balsot par šo likumprojektu konceptuāli pirmajā lasījumā."
Cienījamās kolēģes un godājamie
kolēģi! Es jūs aicinu noraidīt šo
likumprojektu, atdot atpakaļ komisijai, lai mums neatkārtotos
viss tas pats, kas notika ar Izglītības likumu. Lai
man vēlreiz nav šeit jācitē un jāatgādina
komisijas deputātiem viņu teiktie vārdi un
pēc tam - viņu rīcība. Un es ceru -
diemžēl man nav, pie kā griezties šeit
zālē no ministrijas -, ka mums turpmāk šādus
"jçlus", nesaskaņotus, nepārdomātus
un neizskaidrotus likumprojektus uz Saeimu vairs nesūtīs
un Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju
kā jau pozīcijas pārstāvi nenoliks tik
neērtā un spiedīgā situācijā,
kādā tā ir šobrīd, runājot par
grozījumiem Zinātnes likumā.
Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns
- frakcija "Latvijai".
K.Čerāns (frakcija "Latvijai").
Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Atšķirībā no Kreituses kundzes, es runāšu "par" ðo likumprojektu. Es uzskatu, ka šeit šī situācija ir pavisam cita, nekā tā bija ar Izglītības likumu, kas bija jauns likums jaunai nozarei un kas tiešām bija absolūti "jçls" un nesagatavots. Turpretī šis likums piedāvā grozījumus atsevišķos pantos, piedāvā likumu papildināt ar dažiem jauniem pantiem, un šeit tiešām, ja šī redakcija nebūs apmierinoša - un viņa arī mani vietām neapmierina - , tad šeit tiešām šos labojumus var tīri redakcionālā veidā izdarīt. Deputāti pat var iesniegt šos savus priekšlikumus. Viņu nebūs nepārskatāmi daudz, un līdz ar to šos labojumus varēs izdarīt. Jo šeit ir pavisam cits apjoms un tomēr arī pavisam cits problēmu līmenis, nekā tas bija Izglītības likumā.
Tādēļ, manuprāt, šis salīdzinājums, ko šeit centās sniegt Kreituses kundze, ir nekorekts. Jo šis nav pats likums par zinātnisko darbību, bet gan tikai atsevišķi tā grozījumi.
Kāds ir pats galvenais iemesls, kāpēc, manuprāt, šāds likums būtu atbalstāms? Tas ir tāpēc, ka beidzot šajā likumā ir skaidri noteikti dažādi zinātniskās darbības veidi, tas ir, ka mums Latvijā turpmāk būs fundamentālie un lietišķie pētījumi, ka mums būs valsts pētījumu programmas, ka mums būs uz tirgu orientēti pētījumi un ka mums būs valsts pārvaldes institūciju pasūtīti pētījumi. Mēs varam strīdēties par katru no šiem veidiem atsevišķi, bet tas, ka tiek pateikts precīzi, kādi šie veidi būs, tas ir labi. Un arī ir pilnīgi skaidrs, ka katram no šiem veidiem ir vajadzīgs atsevišķs finansēšanas mehānisms - , citādā veidā, nekā tas ir citiem šo pētījumu veidiem. Piemēram, pretēji Kreituses kundzes teiktajam, es noteikti atbalstu to, ka fundamentālo pētījumu grantam finansējuma piešķiršanas galvenais kritērijs ir zinātniskais līmenis, kas tiek apliecināts ar publikācijām starptautiskos zinātniskajos žurnālos vai ar patentiem. Mēs varam pieskaitīt šeit arī grāmatas. Protams, to var darīt. Bet es strikti gribu iestāties par to, ka mums šī publicējamība starptautiskos, turklāt starptautiski autoritatīvos, zinātniskajos žurnālos, ir jāpieņem par pamatkritēriju fundamentālo zinātnisko pētījumu finansēšanai.
Jo kas tad ir fundamentāls zinātniskais pētījums? Tas ir tāds, kurš ir spējīgs būt autoritatīvs pasaules līmenī. Tas ir tāds, kurš pēta lietas, kuras pasaulē līdz šim nav pētītas un kurām ir kaut kāda zinātniska vērtība tiešām pasaules līmenī, tāds, kas izskaidro lietu pamatbūtību. Un tas ir vienalga, kurā valstī šī lietu pamatbūtība, šīs sakarības tiek atklātas. Un te nu nevienam nevar tikt dotas nekādas atlaides.
Un tāpēc tiem zinātniekiem, kuri ir spējīgi strādāt pasaules līmenī, tikai šiem zinātniekiem pienākas fundamentālo pētījumu granti. Pasaulē ir izstrādāta sistēma, kura apliecina, dod iespēju izvērtēt to, vai konkrētā zinātnieka darbs ir starptautiskā līmenī vai viņš nav šajā starptautiskajā līmenī. Un vienīgais, kas šeit ir izdomāts, tā ir šī publicējamība starptautiski autoritatīvos zinātniskos žurnālos vai, vēl precīzāk sakot, tajos žurnālos, kuri tiek ņemti vērā, sastādot zinātnisko darbu citējamības indeksu. Ne jau jebkurš starptautisks žurnāls, kuru, teiksim, ir izdevušas divas no trijām Baltijas valstīm, sadarbojoties šeit, tiks ņemts vērā. Tādēļ pastāv šis starptautiski autoritatīvo žurnālu saraksts, kurā tiek iekļauti tie žurnāli, kurus starptautiskā zinātnieku sabiedrība par tādiem uzskata. Tas ir pilnīgi konkrēts saraksts, un, ja cilvēks spēj panākt savu rezultātu publikāciju šādos žurnālos, tad mums ir pilnīgs pamats domāt un uzticēties tam, ka šis cilvēks strādā tiešām pasaules līmenī. Jo tas fakts, ka šī cilvēka darba rezultāti tiek publicēti šādā žurnālā, liecina par starptautiskās zinātnieku sabiedrības atzinību šim cilvēkam. Un neviens cits kā tikai šī starptautiskā zinātnieku sabiedrība nevar izvērtēt to, vai šis cilvēks strādā attiecīgajā nozarē starptautiski atzītā līmenī vai ne. Un tādēļ mums šeit nav nekādas citas iespējas, runājot par tīri fundamentāliem pētījumiem, kā vien uzticēties šai starptautiskajai zinātnieku sabiedrībai.
Protams, ir jārunā arī par tādiem pētījumiem, kuri mums ir specifiski tieši šeit - Latvijā, un tāpēc šeit ir papildus jāievieš citi pētījumu veidi, teiksim, pētījumi, kuri izriet no mūsu kultūras mantojuma saglabāšanas nepieciešamības, un arī tos mēs varam likumā šādā veidā iestrādāt. Un būtu lūgums arī komisijai šo faktu ņemt vērā. Iespējams, ka tas šeit varētu būt tajā pantā, kas ir par valsts pētījumu programmām, kā, piemēram, programma "Lettonika". Varētu būt pētījumi, kas tiek finansēti šīs programmas ietvaros, bet tie nav fundamentālie zinātniskie pētījumi.
Tāpat ir arī dažādi citi ļoti labi pētījumi. Mums Latvijā ir ļoti vajadzīgi pētījumi, kuri nav uzskatāmi par fundamentāliem pētījumiem tajā izpratnē, kādu es jums izklāstīju, un tā ir arī tā izpratne, kas ir pasaulē pieņemta. Tas nozīmē, ka arī šie pētījumi var tikt finansēti un viņiem ir jātiek finansētiem, bet viņiem ir jāizvirza kaut kādi citi kritēriji.
Fundamentālie pētījumi ir tie pētījumi, kuri ir spējuši iegūt starptautisku autoritāti, un viņi ir finansējami tāpēc, ka viņi ir spējuši iegūt šo starptautisko autoritāti.
Un var būt arī būtiski papildfaktori, tie, ka attiecīgais pētījumu veicējs darbojas arī izglītības laukā un sniedz savas zināšanas tālāk studentiem. Tas ir būtisks faktors. Tāpat arī būtisks papildfaktors ir tas, ka šis attiecīgais pētījums ir ar tiešu vai nu tūlītēju, vai vismaz perspektīvu pielietojumu Latvijas saimniecībā. Ja izdodas šos faktorus apvienot, tad ir ļoti labi. Un tie var dot pielietojamību Latvijas saimniecībā, var dot vēl multiplikatīvu faktoru tam apjomam, ar kādu šis attiecīgais fundamentālais pētījums var tikt finansēts, bet pētījums ir fundamentāls tāpēc, ka viņš ir nozīmīgs starptautiskā līmenī.
Runājot par tirgus orientētiem pētījumiem, arī šeit mehānisms ir absolūti skaidrs, un šis mehānisms ir tāds, ka, lai pētījums varētu tikt finansēts kā tirgus orientēts pētījums, viņam ir jāspēj piesaistīt finansējums no cita subjekta. Vislabāk - no nevalstiska subjekta. Ja ir kāds, kas grib veikt šo zinātnisko pētījumu un ir gatavs pats par viņu maksāt vai arī ir spējīgs atrast kādu, kas par šo pētījumu maksā, tad arī valsts, konstatējot to faktu, ka šeit ir šis zinātniskā pētījuma saturs, var vienu daļu no pētījumu līdzekļiem piemaksāt klāt. Un tas ir šis tā saucamais tirgum orientētais pētījums.
Manuprāt, būtiski ir tas, lai, izšķiroties par šo savu finansējuma daļu, valsts tomēr pietiekoši nopietni izvērtētu to, vai šeit ir šis zinātniskais saturs. Kādā veidā to var izdarīt? Acīmredzot Latvijas apstākļos vienīgais iespējamais veids būtu Zinātnes padomes ekspertu piesaistīšana, šo ekspertu vērtējuma lūgšana. Tātad arī šiem tirgus orientētajiem pētījumiem, manuprāt, ir jāveic šī zinātniskā ekspertīze no Zinātnes padomes ekspertu puses, jo tie cilvēki, kas Zinātnes padomē ir ievēlēti par ekspertiem, viņi mums Latvijā tomēr vislabāk un visneitrālāk varēs izvērtēt to, vai šajā pētījumā ir šis zinātniskais saturs vai arī kāds cilvēks šeit vienkārši cenšas blefot. Un tas, manuprāt, ir pats svarīgākais.
Visai šai zinātnes finansēšanai un visām valsts pētījumu programmām, gan tirgum orientētiem pētījumiem, gan arī valsts pārvaldes institūciju pasūtītiem pētījumiem svarīgi ir tas, kā atšķirt to cilvēku, kurš tiešām grib veikt zinātnisku darbu un dot kaut kādu zinātnisku ieguldījumu, no tā cilvēka, kurš tikai grib slēpties zem šīs zinātnes maskas, iegūt sev finansējumu, par kuru reāli jāatskaitās, kā viņš cer, nebūtu. Ir jāspēj novilkt šī robeža starp zinātnieku un to, kurš par tādu grib tikai uzdoties. Un diemžēl šīs bažas ir reālas, viņas pastāv arī pašu zinātnieku sabiedrībā. Tāpēc tas, kurš var to izšķirt, ir ekspertu vērtējums. Protams, naudu dod valsts, un tāpēc arī ir loģiski, ka kādai valsts institūcijai ir sakāms šis pēdējais vārds; it sevišķi attiecībā uz valsts pētījumu programmām vai valsts pārvaldes institūciju pasūtītiem pētījumiem. Bet ir jāiedibina precīzs mehānisms, lai šī valsts institūcija, kas saka šo vārdu, - finansēt vienu vai otru progammu, vienu vai otru pētījumu, balstītos uz konkrētu zinātnisku ekspertīzi.
Un, kā jau es teicu, tas pozitīvais šeit ir tas, ka šeit tiek piedāvāti visos šajos pētījumu veidos konkrēti mehānismi, par kuriem mēs varam strīdēties, bet tas jau ir otrā un trešā lasījuma jautājums - izstrādāt precīzi šos mehānismus, ielikt šos precizējumus, un tas, kas šeit ir izdarīts jau šobrīd, ir tas, ka ir iedota šī pati struktūra un ir iedots kaut kāds pamatteksts, uz kura bāzes mēs varam spriest par to, kādā veidā šie atsevišķie pētījumu veidi tiek finansēti un kādi ir šie mehānismi, kādā veidā tiek dalīta nauda.
Protams, man arī šeit ir pilnīgi konkrēti iebildumi pret to kārtību, kāda šeit tiek ierosināta, un ir diezgan būtiskas neskaidrības, piemēram, jautājumā par valsts pētījumu programmām. Ko nozīmē tas, ka programmas konkursa kārtībā finansē Izglītības un zinātnes ministrija vai kāda cita attiecīga valsts pārvaldes institūcija? Šeit ir vēl tāds jautājums: ko nozīmē programmu finansēt konkursa kārtībā? Vai mums šo programmu būs vairāk nekā finansējuma, ja visi šie programmu nosaukumi un skaits jau pirms tam ir apstiprināts no izglītības un zinātnes ministra puses? Tātad vispirms tiek apstiprināts programmu skaits un nosaukumi, bet pēc tam šīs programmas tiek finansētas konkursa kārtībā. Vai tā situācija būs tāda, ka kaut kādas apstiprinātas programmas netiks pēc tam finansētas vai tomēr kā citādi? Šeit būtu vajadzīgs skaidrojums.
Un otra, varbūt būtiskāka, lieta, ko es jau arī minēju, ir tā, ka ir nepieciešama šī zinātniskā ekspertīze, kura ir veicama ar Zinātnes padomes ekspertu līdzdalību. Tur var pat nebūt iesaistīta pati Zinātnes padome kā lemjošā institūcija, bet ir jābūt šiem Zinātnes padomes ekspertiem, jo tikai tādā veidā var veikt šo zinātnisko ekspertīzi.
Un vēl es gribētu teikt, ka ļoti svarīgi ir tas, ka arī valsts pārvaldes institūciju pasūtītiem pētījumiem ir paredzēta šī zinātniskā ekspertīze, jo, ja šī nauda nāk no zinātnes budžeta, tad tādā gadījumā tam, kas tur iekšā tiek veikts, ir jābūt zinātnei. Un to, ka tā ir zinātne, var apliecināt zinātniskā ekspertīze. Jo citādi mēs atkal nonāksim tādā situācijā, ka valsts pārvaldes institūcijas tērēs naudu it kā zinātnei, mums būs liels zinātnes budžets, bet patiesībā tur tiks darītas pavisam citas lietas un risinātas pavisam ikdienišķas problēmas, kurām ar zinātni varbūt būs pavisam attāls sakars, lai neteiktu, ka šāda sakara vispār nav.
Attiecībā uz Zinātnes reformu un
attīstības stratēģijas komisiju. Kreituses
kundze iebilst pret to, un, ja varētu minēt kādus
konkrētus zinātniekus, zinātnieku sabiedrības
autoritātes, kuras pret to ir iebildušas, tad, es domāju,
šim izteiktajam viedoklim būtu pavisam cits svars. Bet
tomēr arī pēc manā rīcībā
esošās informācijas, zinātnes stratēģijas
jautājumu izstrāde šobrīd mums Latvijā
ir problemātiska. Un, tāpat kā līdz šim,
tomēr ir problemātiska arī līdzšinējā
zinātnes finansēšanas kārtība, tikai
no Zinātnes padomes puses... Tā diemžēl
novedusi lielā mērā pie tā, ka viena
- lielākā - daļa zinātnieku praktiski saņem
tikai šos savus nosacīti sociālos pabalstus grantu
veidā un netiek dotas iespējas šiem zinātnes
cilvēkiem kārtīgi nopelnīt. Neapšaubāmi,
vismaz atsevišķiem cilvēkiem, kuri ir spējīgi
piedāvāt kvalitatīvu "preci", šādas
iespējas būtu jādod. Par to šeit ir tālāk
jālemj un jāspriež, bet es aicinu šo likumprojektu
katrā ziņā atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Ervids Grinovskis
- LZS, KDS un LDP frakcija.
E.Grinovskis (LZS, KDS un LDP frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Īsi, konspektīvi pakavēšos pie pieciem momentiem.
Pirmais. Par pašu šīsdienas Saeimas sēdes norisi. Arī man izbrīnu rada tas apstāklis, ka šeit nav neviena izpildvaras pārstāvja, kurš vada, koordinē zinātnisko darbu. Ja tas būtu izņēmuma gadījums šodien, es to kvalificētu kā nejaušību un tam varētu nopietnu vērību nepievērst. Bet es esmu ievērojis jau sen - un domāju, ka arī daudzi no jums, - ka mēs, Saeimas deputāti, izjūtam zināmu diskrimināciju un ignorēšanu no izpildvaras puses. Tā teikt, mēs Satversmē esam paredzēti, un ir jāpacieš mūs kā nepieciešamu ļaunumu: no mums vaļā nevar tikt, bet ignorēt mūs var. Iesaku par šo jautājumu padomāt un varbūt citā kontekstā par to izteikties radikālāk.
Otrs ir jautājums, ko skāra arī iepriekšējā runātāja, Kreituses kundze. Mēs radām jaunu administratīvi birokrātisku struktūru, kura radīs paralēlismu, tas ir, veiks tās funkcijas, kuras faktiski ir jāveic un kuras var veikt jau tagadējās struktūras (es ar to domāju galvenokārt Zinātnes padomi). Tātad zinātniskās pētīšanas darbs, kurā dominante ir jaunrades process, tiks iekļauts vēl vairāk nekā līdz šim, varētu teikt, administratīvu ierobežojumu rāmjos. Un tādēļ es neredzu nepieciešamību pēc šādas papildu struktūras.
Trešais. (Un tā varbūt būs, manuprāt, dominante šo piecu faktoru uzskaitījumā.) Es šeit saskatu bīstamu recidīvu, pareizāk sakot, recidīva padziļinājumu, kuru es definēju kā administratīvo zinātni. Sarunvalodā es to saucu arī par "kroņa" zinātni. Termins ir maz lietots, tādēļ dodu tā definējumu. Administratīvā zinātne ir raksturīga ar to, ka augsti stāvošs izpildvaras funkcionārs apriori ir pieņēmis kaut kādu lēmumu, kaut kādu konceptuālu viedokli, un zinātnieka uzdevums ir, pirmkārt, atrast teorētisku pamatojumu. Otrkārt, savākt empīriskus datus un tos selekcionēt, vadoties pēc mērķfunkcijas, kurus pēc noteikta algoritma apstrādā, lai tie dotu to pašu rezultātu, kas jau iepriekš apriori ir fiksēts.
Padomju laikā visas zinātnes lielākā vai mazākā mērā nesa uz sevis administratīvās zinātnes zīmogu. Un šie recidīvi reizēm liek sevi just, arī tagad, pēc šā likumprojekta, ar šo jauno institūciju dibināšanu. Es tāpēc prognozēju, no šī administratīvā zinātne kā negatīva tendence zinātnes attīstībā var arī pastiprināties, un, tā kā tā nedos pozitīvu ieguldījumu zinātnes attīstībā, to es uzskatu par nopietnāko trūkumu, no kura ir nepieciešams izvairīties.
Nākamais moments. Par grantu tēmām, šo tēmu vadītāju izvēli un kritērijiem, ka obligāti ir jābūt arī šīm publikācijām ārzemēs. Mans viedoklis (un ne tikai mans, un to es saku kā cilvēks, kas ir vadījis un vada grantu tēmas) ir tāds, ka jābūt ir zinātniskam darbam, neatkarīgi pat no tā, kur tas ir publicēts. Varētu būt runa par kritērijiem, kas nošķir zinātniski pētniecisku darbu no propagandiska rakstura sacerējumiem vai kompilācijas.
Varu šeit atsaukties uz pieredzi, veidojot grantu tēmas jau šinī gadā. Es minēšu konkrētu piemēru. Man izdevās saglabāt granta tēmas vadītāja statusu tikai tāpēc, ka es arī varēju uzrādīt publikāciju ārzemēs, lai gan tas nav mans nopelns ne par vienu santīmu, man izlīdzēja ārzemju kolēģi - konkrēti, ASV. Viņi parūpējās, lai viens otrs mans sacerējums, kas radies šeit Latvijā, tiktu tur pārpublicēts, un tā nu es to varēju uzrādīt kā publikāciju ārzemēs. Ja tas tā nebūtu bijis, es šogad diezin vai būtu šo granta tēmu saņēmis.
Un ir vēl viens zinātnieks lauksaimniecībā Boruka kungs, profesors, habilitētais doktors - kam pašreiz ir grūtības šinī ziņā, jo viņam šo publikāciju ārzemēs nav. Bet viņš pirms gada vai diviem publicēja fundamentālāko pētījumu Latvijas zinātnes attīstības vēsturē - par lauksaimniecības attīstību Latvijā. Un tagad izrādās, ka šis fundamentālais pētījums, kas ir liels ieguldījums Latvijas zinātnē, neko nav vērts, jo tas ārzemēs nav publicēts. Tādēļ es iesaku mainīt kritērijus un izvirzīt prasību, lai būtu zinātniska darba publikācijas. Vai precizēt tikai šos kritērijus, pēc kuriem to vērtēt.
Nākamais jautājums, tas ir ļoti vienkāršs. Mums pašreiz - varbūt arī finansiālu apstākļu dēļ - netiek novērtēti fundamentālie pētījumi. Tie tiek atstāti novārtā. Mēs saprotam, ka fundamentālie pētījumi tūlītēju praktisku rezultātu nedod (tie dod iestrādi, kura tikai vēlāk sasniedz tādu konkretizācijas pakāpi, ka tai var būt kāda atdeve), bet bez tiem zinātnes attīstība nevar notikt. Ja tie pie mums netiks veicināti, mūsu zinātne nonāks strupceļā.
Un nobeigšu savu domu ar starptautiska zinātnes
metodologa vārdiem, ar tā saukto Seljes aksiomu, kura
pastāv scientoloģijā - mācībā
par zinātni, - ka kādas sabiedrības, kādas
valsts rūpes par savu zinātni visuzskatāmāk
raksturo tas, kāds ir zinātnes, zinātniski pētniecisko
institūtu un pašu zinātnieku materiālais
nodrošinājums. Es nerunāšu par to, kāds
tas ir Latvijā, jo jums tas viss ir zināms, bet atrodu
par nepieciešamu ar šo domas akcentu savu uzrunu beigt.
Arī mans ierosinājums ir, ka šis likumprojekts
būtu jāatdod atpakaļ komisijām un nopietni
jāpārstrādā.
Sēdes vadītājs. Imants Liepa -
frakcija "Latvijai".
I.Liepa (frakcija "Latvijai").
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Visu mūžu nostrādājis zinātnē un augstskolā, es šā likumprojekta parādīšanos Saeimā vērtēju pozitīvi. Vērtēju pozitīvi tādēļ, ka tas ir labs iegansts, lai uzmanību saasinātu attiecībā uz stāvokli Latvijas zinātnē un tās perspektīvu. Neapšaubāmi, ka pašreiz tas, kas notiek Latvijas zinātnē, satrauc ne tikai zinātniekus. Galu galā tas ir arī nākotnes, turpmāko panākumu ne vienīgais, bet tāds ļoti nopietns mets. Tas, ka šodien zinātnei ir grūti, ka tai nepietiek finansējuma, ka salīdzinājumā ar citām valstīm mums no budžeta tiek zinātnei iedalīts tas vismazākais procentiņš, to pat par procentu nevar saukt. Un tā tālāk.
Otrs jautājums, kas šodien zinātnei ir ļoti aktuāls, ir tas lielais juceklis organizatoriskā, konceptuālā - un tā tālāk, un tā tālāk - ziņā. Neapšaubāmi liela daļa vainas šajā ziņā jāuzņemas arī pašiem zinātniekiem. Jāpiemin kaut vai tas fakts, ka habilitācijas padomju prasības ir atšķirīgas. Mums vajadzētu rast iespēju tomēr izstrādāt kādus kopējus, visiem pieņemamus kritērijus, pēc kuriem varētu panākt zināmu vienošanos.
Tālāk. Vēl viena liela nepilnība ir tā, ka ļoti daudzi zinātnieki ir paraduši strādāt tikai un vienīgi pa vecam, prasot finansējumu tikai no valsts un aizmirstot, ka ir arī iespējams finansējumu dabūt, iekļaujoties dažādos starptautiskajos projektos. Ja zinātniskais līmenis ir pietiekams, tad iekļaušanās šādos zinātniskajos projektos ir iespējama. Šis ceļš Latvijā, salīdzinot ar mūsu tuvākajām kaimiņvalstīm nav tik labi kopts un ir pat mazliet piemirsts.
Tanī pašā laikā ir arī tādi apstākļi, kas Latvijas zinātnes organizācijai pašreiz nav pārvarami. Mums pašreiz zinātnes organizācijas pašā galvgalā stāv Latvijas Zinātnes padome. Latvijas Zinātnes padome tika nodibināta neilgi pēc "dziesmotās revolūcijas". "Dziesmotā revolūcija" bija raksturīga ne tikai ar skaistām un drosmīgām dziesmām, bet arī ar vēlmi attīrīties no dažādiem birokrātijas sārņiem, iedibināt demokrātiskas nostādnes. Latvijas Zinātnes padomes izveidošana, kas ir vēlēts orgāns, neapšaubāmi, atbilst abiem šiem nosacījumiem.
Vēl jo vairāk. Latvijas Zinātnes padomes ietvaros ir izveidotas 14 ekspertu komisijas, kuras ļoti rūpīgi izvērtē pieteikumus attiecībā uz grantiem, fundamentāliem, nopietniem pētījumiem. Es domāju, ka tas ir labs, demokrātisks ceļš, kā to visu izvērtēt. Šajās ekspertu komisijās strādā mūsu pašu cilvēki, kas šeit ir izveidojušies kā zinātnieki, kas šeit ir izglītojušies, kas ir Latvijas problemātikā iekšā "lîdz ausīm", ja tā var izteikties, un kas galu galā pratīs novērtēt un atšķirt vienu pieteikumu no otra, dodot tam vai citam attiecīgas prioritātes.
Es domāju, ka tā jucekļa novēršanai vajadzētu - taisni otrādi - pastiprināt Latvijas Zinātnes padomes lomu, šo ekspertu komisiju lomu aizsāktajā zinātnes organizācijas sakārtošanā Latvijā.
Galīgā pretrunā ar šo principu ir šā likumproejekta 16.1 pants. 16.1 pantā ir ieteikts organizēt tā saucamo Zinātnes reformu un attīstības stratēģijas komisiju. Es uzskatu, ka šāda komisija radīs pilnīgu dublēšanos. Tas būs dublējošs orgāns attiecībā pret Latvijas Zinātnes padomi. Kam tas ir vajadzīgs? Nesaprotu un nevaru to saprast, jo tālāk, 18.pantā, kurā ir runa par Latvijas Zinātnes padomes funkcijām, ir norādīti gandrīz... mats matā tie paši uzdevumi, tās pašas funkcijas, kādas ir paredzētas šajā Zinātnes reformu un attīstības stratēģijas komisijai.
Sakiet, lūdzu, vai mēs Latviju kādreiz iedomāsimies saukt par savu "neaptverami plašo" dzimteni? Tā ir mūsu mazā dzimtene, mūsu Dzintarkrasts. Un lai ir pārskatāma šī mūsu dzimtene! Nevajag šajā mazajā valstiņā divas šādas lielas, no valsts budžeta atalgotas institūcijas, kas atrastos vienā un tajā pašā Rīgā un nodarbotos ar vienu un to pašu problemātiku. Tas jau ir mazliet paradoksāli, ja ne smieklīgi.
Tāpēc, nesaprazdams šīs dublējošās lomas nozīmi, es ļoti gribētu no atbildīgās komisijas referenta dzirdēt paskaidrojumu jeb motivāciju par šādas dublēšanās nepieciešamību, kā arī gribētu uzzināt, kas ir tie Latvijas Zinātnes padomes eksperti, kuri ir ieteikuši dibināt, lūk, šādu otru, dublējošu institūciju, un vai Latvijas Zinātnes padome ir veikusi ekspertīzi šajā jautājumā vai nav.
Manuprāt, šis ir vissmagākais punkts likumprojektā, kas mums tiek piedāvāts. Protams, šis viens punkts nevar būt par iemeslu, lai mēs atteiktos no Latvijas zinātnes problēmu turpmākās iztirzāšanas šeit, Saeimā. Tādu iespēju mums dotu turpmākie šā likumprojekta lasījumi. Es būtu ar mieru balsot par nodošanu komisijai, ja Ābiķa kungs varētu šo motivāciju sniegt. Es lūdzu to sniegt.
Kas attiecas uz kritērijiem, kādā veidā vērtēt, vai viens granta pieprasījums ir labāks par kādu citu granta pieprasījumu, es domāju, ka tas jau nu diez vai ir jāieraksta likumā. Tādam nolūkam ir Latvijas Zinātnes padome ar savām ekspertu komisijām un attiecīgajiem nolikumiem, kur to varētu ierakstīt. Katrā ziņā atsaukšanās uz starptautiski recenzējamiem publicējumiem, neapšaubāmi, ir viens no tādiem kritērijiem, kurus varētu ņemt vērā. Bet šajā sakarā ir viens nopietns "bet".
Viens zinātnieku kolektīvs iesniedz granta pieprasījumu un arī otrs iesniedz pieprasījumu, un tā tālāk, un tā tālāk. Ir jāizšķiras par to, kuram no šiem pieteikumiem dot priekšroku, un tad nu skatās, kuram ir zinātniskie publicējumi. Bet principā šādu zinātnisko publicējumu nebūs nevienam, jo grantu mēs piesakām jaunai tematikai, nevis tai nodrillētai, tādai, ko viens otrs jau ir drillējis 10 vai 20 gadus. Tātad par šo jauno tematiku, kaut vai tādu, kas radniecīga iepriekšējai, publicējumu vēl nebūs, jo to nevar būt tāpēc, ka pētījums vēl nav uzsākts. Kā gan šie publicējumi var rasties? Šie publicējumi ir kā neapgāžams vērtīgs kritērijs tad, ja ir runa par izdarītā darba vērtēšanu. Tad - jā. Tad var balsot ar abām rokām. Bet runāt par nākotni ir mazliet nenopietni. Un eksperti ir pietiekamā skaitā. Un tomēr tanī pašā laikā es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka ir savi "zemūdens akmeņi", pat ekspertus izmantojot.
Atcerēsimies kaut vai situāciju ar Bula algebru. Kādreiz par šo autoru smējās kā par cilvēku, kas nodarbojas ar gaužām nevajadzīgām lietām. Bet tie, kas nodarbojas ar informātiku un matemātiku, ļoti labi zina, ka pašreizējā informātika balstās tieši uz Bula algebras izstrādātajām nostādnēm. Tā ka šeit izvērtēt fundamentālo zinātnes nozīmību ir ārkārtīgi grūts un atbildīgs uzdevums, kura izpildē nevar vadīties pēc kaut kādiem publicējumiem, kaut kādām citām kaut kur iepriekš risinātām tēmām. Latvija ir pietiekami maza, zinātnieku sabiedrībā viens otru pazīst, un tie eksperti ļoti labi zina, no kura autoru kolektīva var sagaidīt kādu atdevi.
Es vēl norādītu arī uz citām zināmā mērā nopietnām nepilnībām, kuras ir šajā likumprojektā, kaut vai 30.pantā. Tiek slavēts, ka tur ir norādīti zinātnisko pētījumu virzieni. Un tanī pašā laikā tur stāv rakstīts, ka zinātniskai darbībai paredzētos līdzekļus piešķir arī zinātniskiem pasākumiem, investīcijām un citiem mērķiem. Kas tie par zinātniskiem pasākumiem bez pētījumiem? To tikai Dievs vien zina. Un varbūt arī autors, kas šo visu mums ceļ priekšā. Kas tie par zinātniskajiem pasākumiem? Prezentācijas, baļļu taisīšanas, izstādes, kaut kas tāds? Absolūti nav saprotams. Un tas ir ierakstīts likumā... Un likums visiem ir vienāds. Vismaz tā tam būtu jābūt.
Tā ka, cienījamie kolēģi,
es neieteikšu nevienam balsot "par" vai "pret"
nodošanu komisijām. Paklausīsimies Ābiķa
kunga motivāciju tiem jautājumiem, kurus es lūdzu
motivēt, un tad es izšķiršos par to, kā
balsot. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis
- pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!
G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamais Prezidij un kolēģi Saeimā! Zinātne, Latvija un labklājība ir ļoti cieši saistītas. Tad, kad es sāku domāt par brīvo Latviju, kad jau bija pieņemta deklarācija, ka Latvija atkal ir sevi atjaunojusi, sākām skatīties, ko mēs varētu darīt Latvijas labā. No tēva es mantoju interesi par elektrostacijām un izveidoju tehniskās sadarbības līgumu starp visu triju Baltijas valstu elektrokompānijām un "Ontario hydro", kur latvieši bija diezgan augstos amatos, bet prezidents bija igaunis. Mēs noslēdzām ar visām trijām Baltijas valstīm tehniskās palīdzības līgumu. Kanādieši bija ļoti priecīgi, viņi iemācījās no mūsējiem, kā labāk lieltransmisijās lietot alumīniju. Kanādiešiem bija ietaupījumi kādi 50 miljoni dolāru gadā, un viņi dabūja pētniecības rezultātus, par kādiem brīva pasaule nebija pat iedomājusies, ka tādus varētu atļauties. Bet viņi redzēja uzreiz rezultātus tajā sfērā un bija lielā sajūsmā. Bija arī citas vietas, kur mēs skatījāmies, kur mēs varētu pielietot to, kas Latvijā bija. Un visur pirmā reakcija bija ļoti laba.
Es jums pastāstīšu par kulminācijas punktu. Man iznāca pusdienot kopā ar Faizera kompānijas padomes priekšsēdētāju, viņš bija jauns cilvēks, tikko kā tur ienācis, lai pārorganizētu to firmu. Firmas vērtība biržā ir apmēram 8 tūkstoši miljonu dolāru, un viņiem pētniecības darbiem bija atvēlēti kādi 300 miljoni dolāru gadā. Un viņš gribēja šo pētniecības darbu pārorganizēt. Man likās, ka es ļoti vienkārši varētu viņu pierunāt, lai viņš lielu daļu no tā darba pārceļ uz Baltiju, tā ietaupīdams lielu naudu. Tanī laikā mēs runājām, ka mēs Baltijā to pašu darbu varētu darīt uz pusi lētāk, nekā tas maksā Rietumos. Tā nu mēs tur sēžam un uz papīra uzmetam ciparus. Tad viņš saka: "Jâ, Gundar, zini, es neticu, ka es pusi ietaupīšu, bet lai būtu puse - 80 miljonu dolāru gadā, un tas man kā firmas galvenajam stratēģim ļoti interesē." Pusdienas jautrā noskaņā rit uz beigām, bet tad viņš saka: "Bet zini, Gundar, man tev tomēr ir kaut kas jāpasaka. Ir tā: es esmu atbildīgs par 8 tūkstošu miljonu dolāru lielu kapitālu, mēs taisām zāles. Es tagad iešu taupīt 80 miljonus dolāru gadā, ielikšu Latvijā lielu daļu sava pētniecības darba, bet 10 gadu vēlāk tie, kuri lieto mūsu zāles, sāks mirt, jo izrādīsies, ka tas latviešu zinātnieks bija nolēmis, ka viņam labāk patiktu, ka tā pele dzīvo, ka tā pele nenomirst... Te bija Grinovska kunga runa par "kroņa" pētniecību... Un, ja cilvēki sāks mirt, tad mūsu firmu sāks apsūdzēt, bet es būšu mūsu sabiedrības īpašniekiem zaudējis visus 8 000 miljonu dolāru..."
Un šis godaprāta trūkums, ko viņš saredzēja Latvijā un ko mēs redzam šeit Saeimā... Te ir cilvēki, kas visu savu mūžu strādājuši pret tiem, kuri bija pret komunismu, cilvēki, kas sodīja tos, kuri cīnījās par brīvu Latviju, tie, kuri sodīja Silaraupu, - tie visi šodien - mūsu sēru dienā pacēlās kājās. Nevienam mums nav godaprāta pateikt: nē, es esmu citāds!
Un, ja mums šeit iedos kaut ko - kādu pētniecības darbu, tad pasaulē būs lielas šaubas, vai mūsu iegūtie rezultāti būs "kroņa" pētniecības rezultāti vai tie būs īsti. Faizera kompānija šodien labprāt maksā amerikānim pat simtreiz vairāk, nekā maksātu latvietim, tāpēc ka viņi tic tam, ko tas amerikānis parakstīs, bet ne visai ticēs tam, ko parakstīs mūsējie.
Mēs esam pasaulē pazīstami kā krimināla valsts. Mēs vakar nolēmām, ka mēs šeit sargāsim no izsūtīšanas no Latvijas ne tikai Latvijas pilsoņus, bet arī, vienalga, kādus bijušās PSRS bezpilsonības cilvēkus. Mēs uz to pusi ejam tik strauji... Un vai tad jūs, zinātnieki, nevarat saprast - kāpēc... Jums varbūt ir pasaulē visspožākās spējas kādā laukā, bet kāpēc uz jums paskatās un pasaka: "Nç, paldies!" Es iepazīstināju ar Lielpēteri, kas ir darījis lielus darbus alumīnija magnētiskā lauka lietošanā, un, kad es pirmoreiz minēju viņa vārdu, bija pilnīgs klusums. Neticami! Lielpēteris būtu pieejams, viņš ir vadījis tādu un tādu konferenci Singapūrā, bet pēc pāris apspriedēm, kad lēma, vai Kanādas alumīnija kompānija Lielpēteri varētu uzaicināt, nonāca pie tā paša slēdziena: neuzticams zinātnes darbinieks! Neuzticams politisks darbinieks, neuzticams komercdarbinieks.
Mums tā morālā atdzimšana ir tik grūta, mēs neviens neesam ar mieru neko ziedot savas morāles dēļ, bet mēs esam ar mieru to morāli pārdot par neko. Es esmu ļoti reti šeit redzējis kaut kādu pašaizliedzīgu "gâjienu" patiesības labā. Mēs šeit ar Panteļējeva pirkstu nolemjam, ka labs ir slikts un slikts ir labs. Mēs sakām, ka mums ekonomiskās attīstības labā ir jāatdod viss, kas Latvijai pieder, turklāt bez jebkādiem ierobežojumiem. Nagļa kungs var darīt, kā viņš grib, un mēs šeit sakām sev, ka mēs pārstāvam tautu...
Mīļie draugi, mums vēsturiski ir bijuši ļoti spēcīgi Nobela prēmijas ieguvēji ķīmijā, mums ir bijuši ļoti spēcīgi aviācijas darbinieki, kuri savulaik pareģoja, ka raķetes lidos uz Mēnesi un vēl nezin ko. Mums gandrīz katrā jomā ir bijuši ļoti spējīgi cilvēki, bet līdz ar mūsu godaprāta trūkumu to cilvēku, kuri šeit ir audzināti, kuri šeit ir skoloti, darbs kļūst nevērtīgs.
Un pats kodols: mūsu zinātnes atjaunošana nav tik daudz atkarīga no tā, kas ierakstīts šajā likumā, bet gan no tā, ko mēs spēsim izdarīt ar tautas morāli. Pasaulē ir tik daudz sarežģītu problēmu, kuras zinātnei būtu jārisina, - kā mēs to un to, un to slimību labāk ārstēsim; kā mēs paēdināsim tos, kuriem nav ko ēst Āfrikā; kā mēs panāksim to, lai varētu ērtāk un labāk ceļot uz Mēnesi vai kur citur; kā mēs varētu pazemes ūdeņus atsārņot, kā mēs varētu iegūt ekoloģiski tīrāku vidi. Visos laikos ir bijis liels, liels pieprasījums pēc zinātniska darba. Bet tas zinātniskais darbs ir jādara cilvēkiem ar godaprātu. Un ko mēs spēsim izdarīt, lai atdzīvinātu to godaprātu mūsu tautā? Mēs sakām, ka esam tautas pārstāvji, ka strādājam tautas labā, bet beidzamajās pāris sēdēs tika pieņemti pilnīgi neticami lēmumi... Neviena ierobežojuma nav Naglim, kamēr viņš putina Latviju! Mums tagad nāks jaunais budžets virsū, un mēs saprotam, ka mēs tās darba vietas iznīcinām... Atkal būs bezdeficīta budžets, un mēs to "cilpu" pievilksim...
Un neviens no mums negrib... es ceru, ka es nepareizi domāju... bet es ceru, ka vismaz trīsdesmit vai trīsdesmit pieci parakstīs to papīru, kurš šeit jau cirkulē... ka mēs viņam apskatīsim, kas mums ir jādara, lai mūsu tauta būtu turīgāka, - lai mēs varētu sākt to budžetu palielināt. Lai mēs sāktu saprast, kas notiek, un zinātu, cik tad mums patiešām izmaksā tas, ka mēs laukos to skolas bērnu audzinām, ka mēs viņam dodam veselību... Pēc mana aprēķina, tas no mūsu budžeta gandrīz nekā neprasa, jo tā nauda cirkulē, bet mēs to naudu sūcam ārā no cirkulācijas pa krimināliem kanāliem, un latvieši paliek arvien ubadzīgāki un ubadzīgāki, un mēs pārdodam visu, kas mums ir. Un mēs, šie simts tautas pārstāvji, kuriem vajadzētu meklēt to godaprātu... Pat tad, ja mēs būtu simts upuri, cik maz tas būtu salīdzinājumā ar to cilvēku skaitu, kuri ir gājuši bojā Sibīrijā vai karalaukos. Vai tad mēs esam tik gļēvi, ka nevaram sākt rīkoties pēc godaprāta, nemainot patiesību?
Ja ir grūti, tad ir grūti, bet meklēsim cēloni, nemelosim, ka mēs pārstāvam tautu, kamēr mēs viņu apzogam! Nemelosim, ka mēs esam patrioti, ja mēs varam sodīt pat tādus, kuri mēģināja kaut druscītiņ patriotismu izrādīt. Mēs esam viena ļoti īpatnēja grupa šeit. Varbūt kādi desmiti šeit ir tādi, kuriem ir godaprāts un kuru vārdam mēs varētu ticēt, bet jūs visi citi staigājat apkārt ar tādu ticību, ka solītais makā nekrīt. Piecas reizes Latvijas Vienības partijai apsolīja Hipotēku banku par pakalpojumu, ka es nerunāšu vairs Eiropas parlamentā par to, kas šeit notiek... Un ne reizi nedabūju. Tāds negodības līmenis, kāds ir šajā zemē, bet it īpaši mūsu augstākajos vadoņos! Šorīt mūsu Prezidenta kungs pa radio runā, stāsta, ka mums nevajag atriebties tiem, kuri mūsu tautu apspieda, bet valsts līmenī mēs to nedrīkstam piemirst un tur tomēr tādi ir jāierobežo. Ko mēs esam izdarījuši beidzamajos pāris mēnešos? Leopolds Ozoliņš balsoja pret to, bet ko mēs izdarījām ar Leopoldu Ozoliņu? Grīnblata kungs, Straumes kungs, Jirgena kungs no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai"... Silaraupu piemirsāt, bet stāvējāt šodien kājās un viņu godinājāt. Man, draugi, cilvēki ielās saka, ka mēs zaimojam mūsu svētās vietas, ka mēs zaimojam mūsu varoņus, mūsu upurus jau ar to, ka tie, kuri to paši darīja, spēlēja to lomu... ka tie partijas sekretāri staigā ar ziediem tagad uz pieminekli. Tie frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" politiskie varoņi, kas varēja nolemt, ka jāsoda tas viņu biedrs, kas aizstāvēja Silaraupu.
Kur mēs atradīsim to dzirksteli, kas atdzīvinās mūsu tautā godaprātu? Jo bez tā nekas, ko mēs darīsim, nebūs kvalitatīvs, un arī mūsu zinātnei klāsies arvien grūtāk un sliktāk. Jo neatkarīgi no tā, cik mūsu zinātnieki būs spilgti, vienalga, cik lēti viņi pārdosies, tad, ja viņu darbam nevarēs uzticēties, tad arī Faizera padomes priekšsēdētājam būs jādomā, ka varbūt tā pelīte Latvijā mira, bet tika atvietota. Šī kompānija nenāks šeit taupīt naudu un nepirks pat mūsu vislētāko zinātnisko spēku. Un kas mums ir jādara?
Es saprotu, ka jums mācīja melot par
to, ka jūs svinat Ziemassvētkus vai Jāņus,
ka bija tik "opresīva" vara, bet nu mēs
esam iemācījušies melot par visu: melot par to,
ko mēs darām Saeimā, melot par to, ka mēs
staigājam ar kaut kādu skaistu saukli... it kā
Dilba, Druva un citi aizstāv mūsu zemniekus, lai gan
katru dienu attiecībā uz zemniekiem tiek pieņemti
arvien sliktāki likumi. Bet sakām, ka aizstāvam
zemniekus. Katru dienu tiek pieņemti likumi, kas arvien
vairāk un vairāk iznīcina to bagātību,
kuru mūsu vecāki šeit ir radījuši. Bet
mēs it kā aizstāvam tautu... Mēs - LNNK,
Latvijas Nacionālās neatkarības kustība,
"Tevzemei un Brīvībai" - staigājam
ar saukļiem, ceļam godā tos, kuri Silaraupu nežēlīgi
tiesāja. Mēs nespējam viņam laipni
palūgt: "Mçs jūs negribam tiesāt,
bet, lūdzu, neparakstiet tos papīrus, kuri runā
par latviešu himnu šodien!" Ko mēs varam gaidīt
no mūsu tautas, ja viņa ir tik smagi nosodīta
ar šo negodīgumu, ko mēs šeit katru dienu
piedzīvojam? Es lūgtu padomāt katram no mums
tāpat kā Gorbunova kungam, un tā ir jāpārvēršas
no negodīga cilvēka par godīgu cilvēku,
un tad sāksim strādāt tautas labā.
Sēdes vadītājs. Valdmaņa
kungs, 15 minūtes ir pagājušas. Kārlis Čerāns,
otro reizi.
K.Čerāns (frakcija "Latvijai").
Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es pavisam īsi atkal atgriezīšos pie zinātnes. Daži precizējumi. Pirmā tēze ir tā, ka fundamentāliem zinātniskiem pētījumiem vienīgais kritērijs ir publicējamība starptautiski autoritatīvos izdevumos. Tātad tas ir kritērijs, kas atļauj šo pētījumu nosaukt par fundamentālu, un pēc tam, kad viņš ir kļuvis par fundamentālu, tad par viņa vērtību un svaru mēs varam spriest dažādi. Un tāpēc man ir iebildumi pret to, ka 31.pantā mēs šeit rakstām, ka zinātniskais līmenis pētījumiem humanitāro zinātņu jomā var tikt apliecināts arī ar publikācijām vietējos zinātniskajos žurnālos. Tā būtu tēze, kura šeit, neapšaubāmi, būtu jāizņem ārā un jautājums par humanitārajām zinātnēm ir jārisina citā veidā, jo attiecībā uz fundamentāliem zinātniskajiem pētījumiem neviens cits, kā vien starptautiskā zinātnieku sabiedrība var izvērtēt, vai konkrētais pētījums ir nopietns attiecīgajā nozarē un vai cilvēks nedarbojas tikai nodarbošanās pēc, neradot nekādu rezultātu, bet tikai patērējot sabiedrības līdzekļus. Šīs zinātnes nozares ir tik sarežģītas un specifiskas, ka neviens cits, pat eksperts blakusnozarē, nespēs precīzi pateikt, vai šeit ir šī zinātniskā novitāte vai nav. Un to varēs izdarīt tikai starptautiskā zinātnieku sabiedrība attiecīgajā nozarē.
Par pētījumu turpmāko finansēšanu. Lai varētu iegūt finansējumu, pretendentam ir jāspēj pierādīt rezultātu iegūšanas ticamību. Rezultāta finansēšanas brīdī tās nav un tā principā nevar būt, un tādēļ pašu rezultātu neviens principā nevar novērtēt. Kas dod ticamību? Ticamību dod iestrādes attiecīgajā jomā, kas ir apliecinātas ar starptautiska līmeņa publikācijām, vislabāk tādām, kas ir kādā šai jomai ļoti radniecīgā jomā. Sākot pilnīgi jaunu tēmu, ir jādod laba motivācija, bet ticamību dod šo pētījumu veicēja līdzšinējās publikācijas, starptautiski autoritatīvas publikācijas, kas rāda, ka šis cilvēks ir spējīgs veikt nopietnus pētījumus pasaules līmenī. Jautājums - kā zinātnē ienākt jaunajiem? Var ienākt caur grantiem citu speciālistu vadībā, kuriem pašiem ir šīs publikācijas. Otrkārt, varam runāt arī par atsevišķu jauno zinātnieku grantiem. Es zinu, ka šobrīd šādas iestrādes pastāv, grūti man pateikt tikai to, cik tālu tās ir tikušas.
Ko darīt ar Latvijas vēsturi, kultūru, ģeogrāfiju, literatūru? Tās ir neapšaubāmi ļoti vajadzīgas zinātnes. Mēs varam runāt šajā sakarā arī par citām zinātnēm, kurās viena vai otra iemesla dēļ var pētījumus pilnīgi veikt tikai Latvijā. Lai saņemtu finansējumu šīs zinātnes, ir jāformulē arī šie kritēriji šīm zinātnēm (mēs varam tās saukt par zinātni par nacionāli kulturālo), un mēs šajā sakarā izstrādājam arī attiecīgu finansēšanas mehānismu, kādā veidā veic šo finansēšanu. Tā, lai šī nacionālā un nacionāli kulturālā motivācija netiktu jaukta kopā ar fundamentāli zinātnisko motivāciju. Tie ir citi kritēriji, tā ir cita sabiedrībai vajadzīga lieta, ko zinātnieks rada, un arī šī zinātne ir finansējama - nevis tāpēc, ka tā ir fundamentāla, bet tāpēc, ka tā ir zinātne par nacionālo vai nacionāli kulturālo.
Neviens man neiestāstīs, ka Latvijā ekonomika vai socioloģija, vai psiholoģija, vai, es gribētu tomēr teikt, arī jurisprudence, - ka tās ir būtiski atšķirīgas, citādas nekā citur pasaulē un ka šajās nozarēs varētu pastāvēt kaut kādi zinātniski pētījumi, kuri tiek uzskatīti par fundamentāliem, bet kuri tiek publicēti tikai vietējos zinātniskajos žurnālos tāpēc vien, ka autors vai nu nav spējīgs uzrakstīt, vai negrib uzrakstīt šo publikāciju starptautiski autoritatīvam žurnālam.
Un vēl. Es gribu piebilst, ka man ir liels lūgums neuzskatīt par zinātni jebkuru intelektuāli ietilpīgu darbu. Zinātne nepieciešami ietver sevī šo radošo momentu, un, ja mēs sāksim finansēt no zinātnes budžeta jebkuru intelektuāli ietilpīgu darbu, tā tendence var izrādīties ļoti kaitīga un bīstama pašai zinātnei, jo tad šis zinātnes budžeta finansējums būs it kā liels, bet paši zinātnieki, šis radošais darbs, nedabūs neko, un līdz ar to - arī šī zinātne kā kultūras sastāvdaļa.
Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Juris Celmiņš
- izglītības un zinātnes ministrs.
J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).
Cienītais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es redzu, ka ap šo jautājumu virmo zināmas kaislības, un tām varbūt arī ir zināms pamats. Es gribētu izklāstīt arī savu viedokli par vienu jautājumu, par kuru ir visvairāk debašu, tātad - par Zinātnes reformu un attīstības stratēģijas komisiju.
Kāpēc ir iecere šādu komisiju veidot, un ar ko ir izskaidrojams šāds pavērsiens? Šādu lēmumu nosaka pašreizējā situācija. Zinātnē un augstākajā izglītībā ir uzsāktas virkne reformu, un pamatvirzieni šīm reformām tātad ir, pirmkārt, zinātnes integrēšana augstākajā izglītībā un, otrkārt, zinātnisko institūtu reorganizācija, kas notiek pašreiz. Kāpēc papildus vēl visām tām komisijām un padomēm, kas jau darbojas, vajadzētu arī šādu? Es uzskatu, ka viens no iemesliem, kāpēc ir šāda komisija nepieciešama, ir tas, ka šī reforma skar starpresoru problēmas. Pie mums ir izveidojusies tāda situācija, ka augstākā izglītība ir sadalīta starp vairākām ministrijām. Augstskolas atrodas gan Izglītības un zinātnes ministrijas, gan Kultūras ministrijas, gan Zemkopības ministrijas pakļautībā un ir saistībā arī ar virkni citu resoru. Mēs plānojam uzsākt arī konkursu attiecībā uz valsts profesoru vietām, un, ja izdosies, to varēs realizēt šogad Latvijas Universitātē, un šo procesu varēsim turpināt nākamajā gadā arī citās augstskolās, ja budžeta iespējas to atļaus. Bet, lai īstenotu šo konkursu, manuprāt (un tā uzskata arī vairāki augstskolu rektori un arī zinātnieki), ir jāveido neatkarīgas habilitācijas padomes, kuras nepārstāvētu vienu konkrētu augstskolu. Attiecīgās nozares zinātnieki varētu iziet konkursu caur šīm padomēm, un valstī katrai sfērai būtu izveidota viena šāda padome. Un, būsim atklāti, šī reforma ir saistīta arī ar to, ka vienam otram zinātnes sfērā varbūt nāksies zaudēt savu konkrēto administratīvo amatu, kādu šie cilvēki ieņem šobrīd. Tomēr ir jārēķinās arī ar to, ka ne katrs ir gatavs šādam varbūtējam pavērsienam. Var būt, ka ne katrs ir gatavs, ieinteresēts īstenot reformas, kuru rezultātā pats šis cilvēks varbūt zināmā mērā cietīs. Un tāpēc šāda komisija, kura tiktu izveidota pie Ministru kabineta, varētu virzīt šīs reformas. Es piekrītu arī tam, ka ir ļoti nopietni jādomā par valsts līdzekļiem, finansiālajām iespējām. Šādu padomju un komisiju mums veidojas samērā daudz, un mēs nedrīkstam forsēt līdzekļu piešķiršanu šo komisiju darbam. Faktiski šādām komisijām vajadzētu darboties galvenokārt sabiedriskā kārtā, proti, finansiāli nodrošināta būtu tikai šo komisiju darba tehniskā puse.
Esmu pateicīgs visiem tiem deputātiem,
kas runāja par šo problēmu. Tos, kam ir konkrēti
ierosinājumi, priekšlikumi, es lūdzu tos iesniegt
rakstiski, mēs tad tos apspriedīsim un ņemsim
vērā. Aicinu balsot "par", atbalstīt
šo ieceri pirmajā lasījumā. Pēc tam
mums būs iespējas šo jautājumu koriģēt
atbilstoši deputātu ierosinājumiem un priekšlikumiem.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Andris Rubins
- pie frakcijām nepiederošs deputāts.
A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie deputāti! Es domāju, ka es varu runāt arī no zinātnieku pozīcijām, jo man ir vairāk nekā simts publikāciju (to skaitā katru gadu vairākas ir ārzemju presē) un vairāki izgudrojumi.
Es gribētu teikt, pirmkārt, to, ka es atbalstu šo likumprojektu, šos likuma grozījumus, bet galvenais, kā te minēja daži runātāji - un es domāju, ka arī Valdmaņa kungs tā domāja, - ir tas, ka zinātnei ir vajadzīgs nepieciešamais finansējums. Ja būs sakārtota valsts ekonomiskā struktūra un būs pietiekams finansējums, tad mēs varēsim domāt par fundamentāliem pētījumiem un arī par to, ka zinātne plauks un attīstīsies.
Runājot par šiem grozījumiem, es tomēr negribētu piekrist, ka 6.punktā tiktu papildināts šis likums ar 16.1 pantu "Zinātnes reformu un attīstības stratēģijas komisija". Es domāju, ka tāda nav vajadzīga. Ja būs pietiekams finansējums, tad zinātniskie institūti un augstskolas pašas varēs sadalīt to naudu. To mēs redzam kapitālistiskās valstīs. Tās ir labi attīstītas valstis, tur ir liels finansējums, tur nav nekādu problēmu. Tagad ir modē granti. Ja mums ir labas idejas un ja mēs varam atrast, kas finansē tos grantus... Pašreiz, protams, ir sekmējams tas, ka daudzi Latvijas zinātnieki sadarbojas ar ārzemēm un saņem no ārzemēm naudu šiem grantiem un zinātnes veidošanai, un tāda prakse ir mums jāturpina. Protams, mums ir vajadzīgs, lai katru gadu palielinātos budžeta līdzekļi zinātnes finansējumam.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš
- pie frakcijām nepiederošs deputāts.
L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamo Ministru prezident, Kaksīša kungs! Cienījamo izglītības ministr Celmiņa kungs! Es, kā agrākais zinātnieks un pētnieks, tagadējais Saeimas deputāts, gribu pakavēties pie savas pieredzes zinātniskajā darbā, kuru es uzsāku pirms 40 gadiem, profesora Aleksandra Bieziņa vadītajā topogrāfiskās anatomijas pulciņā, bija tāds pulciņš. Mēs studējām cilvēka ķermeņa uzbūvi no topogrāfiskās ķirurģijas viedokļa. Piedalījos daudzās konferencēs kā Studentu zinātniskās biedrības pārstāvis, guvu gan diplomus, gan apbalvojumus, un tad pēc profesora Bieziņa ieteikuma sāku strādāt Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskajā institūtā, vēlāk - arī mūsu cienījamā deputāta profesora Kalnbērza vadībā. Es varu pateikties šodien arī profesoram Kalnbērzam, kurš centās visādi veicināt manu zinātnisko darbību. Bieži mēs strādājām kopā. Gan profesors Kalnbērzs, gan profesors Muižulis, gan dakteris Sosārs un daudzi citi dakteri ieteica man kā jaunam zinātniekam dažādas tēmas, kuras mēs kopīgi risinājām. Tas būtu viens no veidiem, kā varētu jaunie cilvēki, kuriem pašreiz ir liegta šī iespēja, sākt nodarboties ar zinātni, jo jauniem cilvēkiem ir šī tieksme, šī vēlēšanās uzzināt. Ne velti latviešu valodā vārds "zinātne" saistīts ar vārdu "zināt": "zinātkārs", "zintnieks", "zinātnieks". Diemžēl līdz šim nedz šis likums, nedz tie likumi, kas darbojas šajā virzienā, neradīja iespēju strādāt sekmīgi šo zinātnisko darbu. Gan finansu trūkuma dēļ, gan arī tāpēc, ka, lūk, šīs dažādās padomes tomēr daudz neatšķīrās no dažādām citām ļoti raksturīgām mūsu komisijām, padomēm, sadarbības padomēm un citām, kurās viens otru pazina, viens par otru kaut ko pateica, vai labu vai sliktu, un galvenokārt tas izšķīra šo grantu likteni.
Es nebūt neesmu apvainojies, bet no 124 granta pieteicējiem es biju viens (bija tikai vēl viens kolēģis ar savu darbu), kas nesaņēma šo grantu, jau 1991.gadā tā kļūdams par pirmo bezdarbnieku. Manā dzīvē atkārtojās līdzīgas situācijas, bet katrā ziņā es biju viens no autoriem preparātam, kuru lietoja visās šajās valstīs, ko sauc par bijušo PSRS (apmēram viena sestā daļa pasaules), un kurš bija viens no labākajiem preparātiem pretapdegumu infekcijas ārstēšanai. Man bija vēl citas iestrādes, man bija doma par autoimunosaslimšanu pētīšanu, pārstādot ādu, jo es kā praktiķis konstatēju, ka rezultāts ir labs tad, ja ir šāda apstākļu sakritība. Ilgstošā pieredze mani rosināja strādāt kopā ar dažiem zinātniskajiem institūtiem, bet tad man bija jāatklāj savi novērojumi šiem institūtiem, un vienā no tādiem brīžiem, kad es kopā ar tiem strādāju, jau bez manas ziņas parādījās raksti par to problēmu, ko es biju rosinājis.
Tāpēc es uzskatu, ka šāds likums ir ļoti vajadzīgs, un arī šie grozījumi ir vajadzīgi, tomēr šeit ir jāparedz varbūt arī tādas nianses kā praktiskā zinātne, tā ir tā zinātne, kura dod varbūt tūlīt praktisku labumu. Tāpat fundamentālā zinātne. Šeit ir jābūt dažādai pieejai, un mēs nedrīkstam un nevaram salīdzināt Galileo Galileju ar Tomasu Alvu Edisonu, kurš ir lielāks zinātnieks. Taču šeit būtu jāparedz iespēja kā vienam, tā otram strādāt Latvijas labā. Un es ļoti vēlētos, lai tas, ko esmu piedzīvojis savā praksē beidzamajos desmit gados, lai to nepiedzīvotu neviens cits zinātnieks. Un lai viņi varētu darboties Latvijas zinātnes labā.
Tāpēc labāk ir jau pašreiz
pieņemt šo grozījumu, nevis noraidīt, jo
labāk vēlāk nekā nekad. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam.
Komisijas vārdā Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis. Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es esmu patīkami pārsteigts par lielo atsaucību šā likumprojekta izskatīšanā, jo tiešām tas ir specifisks likums. Un liels paldies arī visiem tiem deputātiem, kuri šeit izteica vērtīgas iebildes. Īpaši paldies Čerāna, Liepas, Rubina un Ozoliņa kungiem par atbalstu šā likumprojekta pieņemšanā.
Cienījamā Kreituses kundze! Atgriezīšos pie teiktā. Vispirms, atkāpjoties nedaudz no šā likuma, pateikšu par Izglītības likumu. Likumi nevar tapt izolēti no pārējām tendencēm valsts attīstībā. Izglītības likuma tapšanas gaitā valdība bija izvirzījusi uzdevumu - veikt administratīvi teritoriālo reformu, kā arī panākt izmaiņas izglītības sistēmas finansēšanā. Un tas ir ierakstīts arī valdības deklarācijā. Un tāpēc es teikšu atklāti: es esmu ļoti apmierināts, ka jaunais likums vēl tikai top, bet tas vēl nav pieņemts. Izglītības sistēma necieš ārkārtīgi straujas radikālas izmaiņas. Izmaiņām ir jābūt pakāpeniskām un saskaņotām ar visām pārējām norisēm valstī. Tāpēc es vēlreiz atkārtoju: labāk desmit reižu nomērīt un vienreiz - nogriezt! Nevis otrādi.
Bet nu atgriezīšos pie likuma par zinātni. Šeit gan Liepas kungs, gan Kreituses kundze uzdeva konkrētu jautājumu: kuri tad ir tie zinātnieki, kuri ir strādājuši vai iepazinušies ar šo likumprojektu un izdarījuši secinājumus? Lai kliedētu šaubas, es jums nolasīšu fragmentu no vēstules, kas ir adresēta man. Un tas ir sekojošs: "Latvijas Zinātnes padome un Latvijas Zinātņu akadēmija izsaka pateicību Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai par iespēju iepazīties ar Saeimā iesniegto Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto un Ministru kabinetā akceptēto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zinātnisko darbību"" un izteikt savu viedokli par šo likumprojektu." Un tālāk (es lasu): "Latvijas Zinātnes padome un Latvijas Zinātņu akadēmija piekrīt, ka zinātnes tiesiski normatīvajā sistēmā ir palikuši nenoregulēti jautājumi par zinātnes stratēģijas izstrādi un virzību, par zinātniskās darbības finansēšanas sistēmu, kā arī par Ministru kabineta 1997.gada 28.janvāra sēdē pieņemtajā lēmumā "Par zinātniskās pētniecības institūtu reorganizāciju" paredzēto valsts nozīmes zinātnisko centru juridisko statusu."
Šajā sakarā, ņemot vērā to, ka komisijā tiešām šobrīd pēc deputātu Priedkalna un Zaķa aiziešanas, nav zinātnes speciālistu, komisija vienmēr, diskutējot jautājumus par zinātni, uzaicina lielākās, mūsuprāt, autoritātes zinātnes jomā. Tādējādi komisijas sēdēs regulāri piedalās akadēmiķi Jānis Stradiņš, Tālis Millers, Andrejs Siliņš, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Aivars Tabūns. Un šo dokumentu, kura fragmentu es jums nolasīju, ir parakstījis Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Aivars Tabūns un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Tālis Millers. Iepriekšminētie atsevišķie zinātnieki ir piedalījušies mūsu komisijas sēdē. Komisija ir saņēmusi arī jau konkrētus priekšlikumus no Latvijas Zinātnes padomes par iespējamajām likumprojekta izmaiņām, sagatavojot to otrajam lasījumam. Un es vēlreiz atkārtoju, ka minētās zinātnes autoritātes un attiecīgo zinātnes institūciju vadība atbalsta likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Komisija, sadarbojoties ar minētajām institūcijām, ar Izglītības un zinātnes ministrijas attiecīgo departamentu, ar visiem ieinteresētajiem deputātiem, kā arī ar augstskolām, šobrīd jau ir sanēmusi konkrētus priekšlikumus no Latvijas Lauksaimniecības universitātes. Un mēs ceram, ka otrajā lasījumā nonāksim pie varianta, kas nepārprotami vairāk apmierinās deputātus nekā šis likumprojekts, kuru ir sagatavojusi valdība.
Es aicinu, tiešām respektējot šīs
te zinātnes autoritātes, kuras es jau pieminēju,
atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā. Aicinu deputātus aktīvi, tikpat
aktīvi kā šodien, arī iesniegt priekšlikumus
otrajam lasījumam. Paldies. (Starpsauciens: "Balsojam!")
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 3, atturas - 11. Pieņemts.
Lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu.
Dz.Ābiķis. Paldies, cienījamie
kolēģi, par nepārprotamo atbalstu. Lūdzu
priekšlikumus iesniegt līdz 11.aprīlim.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Ābiķa kunga nosaukto datumu - 11.aprīli? Iebildumu nav. Pieņemts.
Kreituses kundzei ir iebildumi. Lūdzu!
I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie deputāti! Iebildumu tika izteikts
ļoti daudz. Tagad ir Saeimas darba pārtraukums, un
daudzi deputāti, kuri ir saistīti ar zinātni,
nodarbosies ar citām lietām. Mums teica, ka šeit
ir it kā brīvdiena, un tāpēc es domāju,
ka 11.aprīlis ir daudz par īsu termiņš
gan Latvijas Zinātņu akadēmijas darbiniekiem,
gan Latvijas Universitātes darbiniekiem, lai izskatītu
likumprojektu. Lūdzu pagarināt šo termiņu
vismaz līdz 25.aprīlim.
Sēdes vadītājs. Vai vēl
ir kādi priekšlikumi?
Dz.Ābiķis. Ja neviens no komisijas deputātiem
neiebilst, es esmu gatavs atbalstīt Kreituses kundzes priekšlikumu.
(Starpsauciens: "Pareizi!")
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Kreituses kundzes izteikto priekšlikumu un vai neviens neuztur spēkā priekšlikumu, kuru pirmīt izteica Ābiķa kungs - 11.aprīli? Iebildumu nav. Balsojumu deputāti nelūdz. Tiek pieņemts 25.aprīlis. Paldies.
Pirms pārtraukuma ir paziņojums Kārlim
Druvam par komisijas sēdi.
K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es lūdzu
Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļus uz
sēdi šodien pulksten 14.00, ja mēs tiksim galā
ar darba kārtību, jo, atcerieties, bija paziņojums,
ka Prezidijs un varbūt arī citi deputāti ies
pie Brīvības pieminekļa pulksten 13.30.
Sēdes vadītājs. Pusvienos.
K.J.Druva. Ja mēs beidzam Saeimas sēdi,
tad tūliņ pēc tam, kad sēde būs
pabeigta, bet, ja mēs pabeidzam pirms pusvieniem, tad divos
būs komisijas sēde. Paldies.
Sēdes vadītājs. Pie pieminekļa, godājamais Druvas kungs un citi, mēs pulcējamies pusvienos, nevis pusdivos.
Ilmārs Bišers - Demokrātiskās
partijas Saimnieks frakcija - Mandātu un iesniegumu komisijas
uzdevumā.
I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamie deputāti! Es gribētu
jums atgādināt, ka līdz 1.aprīlim ir atlikušas
tikai dažas dienas, pēc Mandātu un iesniegumu
komisijas rīcībā esošajām ziņām,
vēl visai daudzi deputāti nav iesnieguši savas
deklarācijas, kuras paredz Korupcijas novēršanas
likums. Tā kā jūs vakar redzējāt,
cik smaga procedūra ir jāveic Mandātu un iesniegumu
komisijai, izlemjot jautājumu par deputāta izdošanu
sodīšanai, tad lūdzu neapgrūtināt
Mandātu un iesniegumu komisiju ar šādu smagu darbu.
(Starpsauciens: "Lieku darbu...")
Sēdes vadītājs. Pēteris
Tabūns - par komisijas sēdi.
P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie kolēģi deputāti,
kuri strādā Pieprasījumu komisijā! Lūdzu
tūlīt starpbrīdī pulcēties Pieprasījumu
komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs
- par komisijas sēdi.
A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).
Saimnieciskās komisijas sēde notiks
tūlīt 104.istabā. Ļoti īsa. Lūdzu
nākt! Paldies.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums
līdz pulksten 11.00.
Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 11.02. Lūdzu reģistrāciju kvoruma noteikšanai! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 34 deputāti. Piecu minūšu pārtraukums.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas sēdi. Izskatām likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Starptautiskās migrācijas organizācijas sadarbības līgumu".
Ārlietu komisijas vārdā ziņos
Paulis Kļaviņš - LZS, KDS un LDP frakcija.
P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).
Godājamais Prezidij un cienījamie kolēģi!
Es lūdzu šo likumprojektu vispirms pieņemt kā
steidzamu.
Sēdes vadītājs. Vai par steidzamību kāds vēlas runāt "par" vai "pret"?
Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs
deputāts. Lūdzu!
G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Bēgļi un Latvijas šodienas liktenis ir ļoti smagi saistīti. Mums ir 700 000 iedzīvotāju, kuri Otrā pasaules kara gaitā, kurš tikko kā beidzās Latvijā, ir ieradušies mūsu zemē. Pēc Otrā pasaules kara par tiem cilvēkiem, kas bija ārpus savas dzimtenes, rūpējās starptautiskās organizācijas. Bija bēgļu nometnes, tur cilvēki palika pat četrus piecus gadus, viņi tika no turienes izsūtīti uz tām zemēm, ar kurām varēja norunāt. Daži repatriējās atpakaļ uz savu dzimto zemi. Un mums šī lielā problēma ir tāda - tie 700 000, lielākā daļa, ir nevainīgi iedzīvotāji. Mēs tagad ar šo steidzamību aizskriesim garām šai iespējai vienoties ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un citām internacionālajām organizācijām, kā mēs varētu šo jautājumu viscilvēcīgāk risināt. Šitā ātrā skriešana ir, manuprāt, paviršības pazīme. No Ārlietu komisijas katrs likumprojekts ir ar steidzamību, lielākajai daļai ir klāt pievienots iepriekš noslēgts līgums... Tātad ir tikai divi lasījumi, un, ja Čepāņa kungs spēj ignorēt to, kas grib runāt, tāpēc, ka tas nav pierakstījies debatēs par pirmo lasījumu, un otrajā lasījumā viņu nelaiž pie vārda tāpēc, ka viņš viņu negrib redzēt, tad mēs pat neapzināmies, ko mēs darām. Ir jāsaprot, ka šis ir valstij ļoti svarīgs līgums. Un arī šiem 700 000 cilvēkiem ļoti svarīgs līgums. Mēs neesam līgumā prasījuši sev itin nekādus izņēmumus no tā, ko paraksta citas valstis, kas šos 50 gadus ir normāli pastāvējušas. Mēs neesam šajā līgumā, cik es varu saskatīt, ietvēruši itin nekādas speciālas klauzulas vai speciālus noteikumus par to, ko mēs darīsim ar šiem 700 000 cilvēkiem. Ir jāsaprot: ja mēs nesāksim par šo jautājumu runāt, tad mūsu tauta tiks pārkrievota, mēs būsim kaut kādi hibrīdi. Varbūt dažiem tas patīk. Bet vai mēs to nevarētu darīt vismaz ar prātu un apdomu, nevis ar steidzamību?
Es iesaku šo jautājumu katrā frakcijā rūpīgi pārrunāt, padomāt, pagaidām nesteigties ar šo jautājumu... Sinkas kungs, ir jāpierakstās! ...Pirmais lasījums. Es ieteiktu šo jautājumu atdot atpakaļ frakcijām, aizsūtīt šo likumprojektu atpakaļ uz komisiju, jo mums ir daudz iespēju šo jautājumu prātīgi pārrunāt. Šo 700 000 cilvēku liktenis būs nenoteikts, ja mēs šo likumu pieņemsim ar steidzamību. Viņiem būs jāpaliek šeit, ja mēs viņiem atļausim, ar kaut kādiem ierobežojumiem, kādus mēs viņiem uzliksim, un neviens nebūs īsti apmierināts, un mums būs jāmaksā viņiem sociālā nodrošināšana, pensijas un nez kas.
Ja mēs ejam citu ceļu, proti, ja mēs
lūdzam, lai pasaule nāk mums palīgā risināt
šo nenormālo situāciju, kāda ir Latvijā,
mums būs liels budžeta atvieglojums, pasaulē
labāk sapratīs šo problēmu, kāda
mums ir, mūs mazāk nīdīs par to, ka mēs
ignorējam cilvēktiesības. Es jums ieteiktu
ne tikai noraidīt šo steidzamību, bet noraidīt
visu šo likumprojektu pirmajā lasījumā,
lai tas ietu atpakaļ uz komisiju, lai mēs varētu
šo jautājumu dziļi apspriest. Tas ir dziļš
jautājums. Es jums neteikšu, kas ir tas pareizais risinājums.
Katram būs savs viedoklis. Bet mēs nedrīkstam
šo iespēju - iesaistīt starptautiskās organizācijas
mūsu migrantu problēmās - tā vienkārši
pavirši ņemt un aizmest prom ar šo steidzamību.
Es jūs lūdzu noraidīt steidzamību, es
jūs lūdzu šoreiz sūtīt šo jautājumu
atpakaļ dziļai pārspriešanai. Pārspriešanai
gan tautā, gan arī skaļām debatēm
avīzēs, masu medijos, lai mēs izdarītu
to, kas ir pareizi attiecībā pret tiem 700 000, pa
lielākai daļai nevainīgiem cilvēkiem,
kas šeit ir. Daži mums ir jāuzņem, varbūt
visi mums ir jāuzņem, es nezinu, mūsu viedokļi
atšķirsies, bet nedarīsim to ar steidzamību...
Sēdes vadītājs. Valdmaņa
kungs, jūsu runas laiks ir beidzies. Par steidzamību
vēlas runāt Juris Sinka - frakcija "Tçvzemei
un Brīvībai".
J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Un Valdmaņa kungs! Kā jau bieži ar Valdmaņa kungu ir, viņš labi domā, bet šoreiz kaut kā nav izpratis šīs lietas būtību.
Pirmkārt, tas ir jau starptautisks līgums.
Mēs varam to tikai pavisam noraidīt vai pieņemt.
Tātad mēs runājam par līguma ratifikāciju,
nevis kaut kāda likumprojekta izstrādāšanu.
Bet, kas attiecas uz tām rūpēm, ko Valdmaņa
kungs ir izrādījis, runādams par šiem 700
000 cilvēku un tā tālāk, šo neatrisināto
problēmu, šis līgums ar Starptautisko migrācijas
organizāciju un tās pārstāvniecības
atvēršana šeit, Latvijā, nemaz nav šķērslis
visu šo problēmu atrisināšanai. Šai organizācijai
ir pārstāvniecība Helsinkos, Maskavā un
citās vietās. Tā dara labu darbu, tā ir
konsultatīva organizācija. Tā neko nebremzē,
nedz arī izsaka speciālus mudinājumus, bet tai
var lūgt padomu arī visu to problēmu risināšanā,
par kurām tik ļoti norūpējies ir Valdmaņa
kungs. Un patiesi tā steidzamība ir vietā. Līgums
jau ir parakstīts. Tātad mēs tikai nevajadzīgi
aizkavēsim, lai šī organizācija varētu
savu pārstāvniecību atvērt šeit -
un nevis kā kāda uzmanītāja, kā
kāda bremze. Ticiet man, Valdmaņa kungs, nav tā.
Un, tā kā man ir bijusi tā iespēja piedalīties
pāris semināros tieši šajā sakarā
un iepazīties ar Starptautiskās migrācijas organizācijas
pārstāvniecību Helsinkos, es varu apgalvot,
ka šis ir labs projekts, kuru mums vajadzētu atbalstīt,
cik ātri vien iespējams. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Starptautiskās migrācijas organizācijas sadarbības līgumu" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - 5. Likums par steidzamu ir atzīts.
Lūdzu, Kļaviņa kungs!
P.Kļaviņš. Kāds ir šā
dokumenta numurs? Man tā te trūkst.
Sēdes vadītājs. Dokumenta numurs
ir 2336.
P.Kļaviņš. Jā, dokuments nr.2336.
Labi. Ir tikai redakcionāli precizējumi tam projektam,
kāds bija iesniegts, un Ārlietu komisija visus tos
ir izskatījusi. Lūdz šo likumu pieņemt.
Tātad redakcionāli precizējumi ir...
Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Kļaviņa kungs! Godātais referent, mums vajadzētu nobalsot vispirms pirmajā lasījumā un tad izskatīt redakcionālos labojumus. Jo tas ir uz otro lasījumu...
Debatēs pirmajā lasījumā
ir pieteicies Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs
deputāts. (Starpsauciens no zāles: "Ko tu kavē
laiku!")
G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pēc Otrā pasaules kara daudzi miljoni šo cilvēku bija Vācijā, un viņi tika izvietoti pa visu pasauli. Otrais pasaules karš Latvijas mērogā beidzās pirms kādiem sešiem septiņiem gadiem. Tanī laikā mums ir bijuši spilgti spēki no ārzemēm, spilgti spēki ir it kā bijuši arī Ārlietu komisijā, ir bijis it kā ļoti spilgts Prezidents. Bet to 700 000 cilvēku liktenis nav it nekur starptautiski skatīts, un ir jautājums - kad tad mēs to skatīsim? Tas, ka būtu jāuzticas Sinkas kungam vai kādam citam, kas bijis jau 5.Saeimā, bet kas nekādi šo jautājumu nevirzīja uz priekšu, ir, manuprāt, pilnīgi nepieņemami. Es domāju, ka mēs esam daudzus momentus palaiduši garām, mums ir kaut kad jāpasaka: "Pasaule, paklausieties, mums šeit ir liela problēma. Strādāsim kopā un to risināsim!" Bet atbilde, ko mums dod Ārlietu komisija un visi tie, kuri grib mūsu tautu pārkrievot, ir: "Nç. Šo jautājumu neskatīsim, šos cilvēkus atstāsim šeit neziņā! Vienkārši to lietu atstāsim, lai notiek, kas notikdams!" Ðī ir bezatbildība, jo mēs visi zinām, kas notiks. Cik ilgi mēs varēsim šos bezpilsoņus šeit turēt? Cik daudzas paaudzes mēs viņus varēsim šeit turēt, līdz mums būs jāatzīst, ka viņi ir mūsos ieprecējušies, šeit iedzīvojušies un ka viņu pēcteči ir kļuvuši par mūsu valsts pilsoņiem? Tas, ka mēs pagaidām viņus it kā drusku šķirojam, neko daudz neietekmē to likteni, uz kādu mēs vadām mūsu tautu. Manuprāt, tā ir vislielākā bezatbildība - tā steidzamība. Jo nekas nemainīsies. Septiņus gadus mēs tajā ziņā neko neesam darījuši. Un otra lieta būtu, ka šie tautas kalpi, kas šo likteni mums tik smagu uzliek virsū, ka mums ir jāgaida šī pārkrievošanās... Varbūt mums šitā pārkrievošanās ir jāpieņem, bet tad pieņemsim to atklātās debatēs, izdomāsim to jautājumu! Tiem 700 000 cilvēkiem ir savas raizes, un tiem citiem, kas dzīvo šeit Latvijā, ir savas raizes.
Mēs it kā gribam sargāt mūsu tautu, gribam sargāt mūsu valodu, bet mēs visi tomēr kaut kā pielejam šiem mūsu centieniem "ûdeni" klāt. Tikai daži, kas tika deportēti, bijuši it kā nevainīgi, spriežot pēc "tçvzemiešu" izdotām vēstures grāmatām. Bet šodien "tçvzemieši", to skaitā arī Sinkas kungs, piecēlās kājās, godinot tos, kas tika deportēti. Nu, varbūt arī tos kriminālistus, kas tika deportēti?
Mīļā Saeima, es jūs lūdzu padomāt! Kāpēc tāda steiga? Izrunāsim to visu katrs savā frakcijā. Jums, Sinkas kungs, it kā esot tik ļoti nacionāla partija, tāda, kas Silaraupu nodod, bet apspriediet to jautājumu un nāciet ar jūsu viedokli, vai mēs to jautājumu pacelsim internacionālā līmenī vai ne. Mēs tikai vienkārši pieņemam kaut kādu papīru, kas ir visiem citiem piemērots, un nesakām - skat, mūsu situācija ir drusku citādāka, mēs varētu kaut kādu piemērotāku līgumu panākt, kaut ko labāku izdarīt. Mēs nevaram šo zemi aizsargāt pret Krieviju, kamēr mums ir 700 000 krievu, to skaitā arī oficieru, šinī zemē. Mēs netiksim nekādā Eiropā, kamēr mums šī nasta būs. Mēs nekādi negribam to jautājumu risināt. Es nesaprotu, kā jūs to varēsiet tautai paskaidrot.
Es jūs lūdzu nopietni padomāt, ko mēs panāksim ar šo steidzamību. Būs tikai viens cilvēks šeit par to jautājumu runājis, un likums būs pieņemts, un tas būs mūsu likums, un šī iespēja būs aizgājusi garām. Vai tas nav ārprāts, ka mēs palaižam garām šitādu iespēju, unikālu iespēju pateikt pasaulei, ka standartveida līgums nav attiecināms uz mums, kas esam tik tikko iznākuši no Otrā pasaules kara! Mums ir unikāla iespēja to izdarīt. Bet ļoti iespējams, ka es būšu beidzamais un vienīgais runātājs, jo ir steidzamība. Tas nozīmē, ka ir tagad pirmais, pēc tam būs otrais balsojums - un cauri. Šodien tas viss notiks. Un Sinkas kungs mums stāstīs, ka viņš aizstāv šo tautu.
Jā, man asaras tek... Es jūs lūdzu visus drusku padomāt. Nav steidzamība vajadzīga. Mēs varam to likumu atdot atpakaļ, lai mēs varētu to smagi un grūti apspriest. Tas nav vienkāršs jautājums. Šoreiz ir runa par mūsu tautas likteni.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debatēs
deputāti vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam.
Kļaviņa kungs, vai vēlaties ko teikt komisijas
vārdā?
P.Kļaviņš. Tā kā Sinkas
kungam nav izdevies pārliecināt Valdmaņa kungu
par šā sadarbības līguma derīgumu
un viņš joprojām runā tematam garām,
es neņemos apgalvot, ka varēšu panākt
vairāk, nekā Sinkas kungs to spēja. Mēs
jau Ārlietu komisijā to esam izskatījuši
un iesniedzām to šeit, protams, nobalsodami, ka tas
ir jāiesniedz un ir jāatzīst par steidzamu.
Jums, Valdmaņa kungs, neizdevās Ārlietu komisijā
mūsu dažus cilvēkus pārliecināt,
ka tas nu ir galīgi slikts līgums, un jūs tagad
piedzīvosit, ka Saeima jūs pamācīs ar
savu vairākumu, un varbūt tas fakts jums palīdzēs
tikt uz priekšu politiskajā orientācijā.
Tāpēc tur nav daudz ko runāt. Es lūdzu
balsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Starptautiskās migrācijas organizācijas sadarbības līgumu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 2, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu, kādi ir jūsu priekšlikumi
par otro lasījumu?
P.Kļaviņš. Otrajā lasījumā
ir, kā jau minēju, redakcionāli precizējumi...
Sēdes vadītājs. Tātad, kā
es saprotu, jūs ierosināt izskatīt tūlīt
otrajā lasījumā?
P.Kļaviņš. Jā, tūlīt
izskatīt otrajā lasījumā. Un pieņemt
šos redakcionālos labojumus likumprojekta nosaukumā
"Par sadarbības līgumu starp Latvijas Republikas
valdību un Starptautisko migrācijas organizāciju".
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu pret šo Ārlietu komisijas priekšlikumu?
Izskatām otrajā lasījumā. Lūdzu!
P.Kļaviņš. 1. pantā arī
ir redakcionāls precizējums. Jums ir teksts priekšā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta nosaukuma redakcionālu precizējumu? Pieņemts.
Tālāk!
P.Kļaviņš. 2. pantā arī
ir tikai redakcionāls precizējums.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!
P.Kļaviņš. Arī 3. pantā
ir redakcionāls precizējums.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu nav? Pieņemts.
P.Kļaviņš. Līdz ar to mēs
esam šo tekstu izskatījuši un lūdzu nobalsot
par tā pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Par sadarbības līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Starptautisko migrācijas organizāciju" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 1, atturas - 4. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu pārkāpumu lietās un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos". Pirmais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas
vārdā - Aristids Lambergs, LNNK un LZP frakcija.
A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).
Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 2165. Šis likumprojekts ir sagatavots, lai uzlabotu pašreizējo situāciju valstī un veicinātu ieinteresētību nelikumīgi ievesto preču un citu priekšmetu uzrādīšanā. Sagatavotais likumprojekts paredz konfiscētās mantas realizācijas ieņēmumu sadali gadījumos, kad pēc mantas uzrādīšanas personām ir izmaksāta atlīdzība. Ņemot vērā minētos normatīvos aktus, likumprojekts paredz arī izstrādāt kārtību konfiscētās mantas realizācijas ieņēmumu vienotai sadalei. Ar šo likumu arī pirmo reizi ir paredzēts, ka valsts budžetā ieiet 20% no konfiscētās mantas likvidācijas jeb pārdošanas un pārējais tiek sadalīts starp mantas uzrādītājiem un konfiscētājiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Lūdzu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta "Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu pārkāpumu lietās un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 1, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu priekšlikumus par termiņu,
kādā iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam!
A.J.Lambergs. Komisijas vārdā lūdzu
priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz
šā gada 8. aprīlim. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
ir iebildumi pret termiņu - 8. aprīli? Kārlis
Čerāns - frakcija "Latvijai".
K.Čerāns (frakcija "Latvijai").
Godātais sēdes vadītāj,
godātie kolēģi deputāti! Šis ir
ļoti nopietns jautājums, jo šeit ir, no vienas
puses, jāsabalansē tiešām tas pozitīvais
efekts, ko dod fakts, ka cilvēki tiek iesaistīti
nelikumību atklāšanā, ar to, ka šo nelikumību
atklāšana var tikt izmantota ļaunprātīgi,
lai saņemtu atlīdzību. Un tā var tikt
izmantota ļaunprātīgi no dažādu ierēdņu
puses. Teiksim, ja ierēdnis zina par kādu kravu,
viņš to pasaka savam paziņam: "Tu to deklarē!"
un tādā veidā tiek pie lielas naudas. Lai visas
šīs normas kārtīgi iestrādātu
likumos, būtu vajadzīgs drusku ilgāks laiks,
un tāpēc man būtu lūgums noteikt 15.
aprīli par priekšlikumu iesniegšanas termiņu,
jo mums tagad ir vēl šis sesiju starplaiks, un līdz
ar to es aicinātu atbalstīt šo 15. aprīli.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir vēl citi ierosinājumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to balsosim! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par ierosinājumu - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu pārkāpumu lietās un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos" noteikt 15. aprīli. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 5, atturas - 10. Šis priekšlikums tiek pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - lēmuma projekts "Par Vladimira Stoļarova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".
Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā
- Andrejs Požarnovs, frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".
A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Dokuments nr. 2330. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja deputātu parakstītu priekšlikumu par Stoļarova uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem.
Vladimirs Stoļarovs dzimis 1966. gadā Rēzeknē. Iestājies 5. vidusskolā, beidzis Rēzeknes 6.vidusskolu. 1984. gadā iesaukts bijušās PSRS aizsardzības spēkos un dienējis armijā. 1986. gada jūlijā sācis dienēt Rīgas Iekšlietu pārvaldē Automašīnu zādzību izmeklēšanas nodaļā. 1990. gadā iestājies PSRS Iekšlietu ministrijas Minskas augstākās milicijas skolas Rīgas filiālē pirmā kursa neklātienē. 1991. gada augustā aktīvi piedalījies pučistu apspiešanā, 1992. gadā devis uzticības zvērestu Latvijas Republikai. 1995. gada janvārī ir beidzis Latvijas Policijas akadēmiju. Stoļarova kungam ir vairāki apbalvojumi.
Deputāti, kuri ir parakstījuši pieprasījumu, ir atzīmējuši, ka Vladimirs Stoļarovs ir daudz darījis noziedzības apkarošanā Latvijas valstī, 1991. gada notikumu laikā ņēmis vistiešāko dalību barikāžu brīvības cīnītāju rindās.
Komisija izskatīja šo priekšlikumu
un divreiz balsoja. Pirmo reizi rezultāts bija neizšķirts,
otro reizi ar 6 balsīm "par", 6 - "pret"
un 2 - atturoties ar negatīvu lēmumu tika nosūts
izskatīšanai Saeimas sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - Vladimiru Stoļarovu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma...
Lūdzu vēlreiz zvanu! Zālē ir acīm redzams kvorums. Es aicinu visus deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu un vēlreiz balsot par Saeimas lēmuma projektu - Vladimiru Stoļarovu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 12, atturas - 22. Lēmuma projekts tiek noraidīts.
Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: "Sakarā ar to, ka šodienas sēde ir pēdējā šīgada ziemas sesijā un darba kārtībā atlikuši vēl sešpadsmit punkti, kurus būtu vēlams šodien izskatīt, ierosinām saīsināt uzstāšanās laiku debatēs šīsdienas sēdē līdz 5 minūtēm, runājot pirmo reizi, un līdz 1 minūtei - runājot otro reizi".
Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" ðo iesniegumu? Runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par desmit deputātu priekšlikumu - saīsināt uzstāšanās laiku debatēs pirmajā reizē - līdz 5 minūtēm, otrajā reizē - līdz 1 minūtei. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 4, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - lēmuma projektu "Par Svetlanas Konoņenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".
Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā
- Andrejs Požarnovs, frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".
A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 2337.
Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja deputātu priekšlikumu par Svetlanas Konoņenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem.
Svetlana Konoņenko dzimusi 1965. gadā Kaļiņingradas apgabalā. 1982. gadā beigusi vidusskolu, 1983. gadā pēc sadales tika nosūtīta uz Rīgu. 1984. gadā apprecējusies ar Sergeju Konoņenko, kurš 1991. gada 20. janvārī, pildot dienesta pienākumus - aizstāvot Latvijas neatkarību, gājis bojā. Kopš tā laika Svetlana Konoņenko ir atraitne, audzē dēlu un pašreiz nestrādā.
Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja
šo priekšlikumu un balsojot 11 - "par" un 5
- atturoties ar pozitīvu lēmumu nosūta to izskatīšanai
Saeimas sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - Svetlanu Konoņenko uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 4, atturas - 9. Lēmums ir pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - lēmuma projektu "Par Natašas Gamanovičas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".
Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā
- Andrejs Požarnovs, frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".
A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 2338. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja deputātu parakstītu priekšlikumu par Natašas Gamanovičas uzņemšanu Latvijas pilsonībā.
Nataša Gamanoviča dzimusi 1962. gadā
Jelgavas rajonā. 1970.gadā sākusi mācīties
Siguldas 2.vidusskolā, kuru beigusi 1978.gadā. Iestājusies
darbā "Rîgas manufaktūrā" par
5.kategorijas vērpēju. 1981.gada 28.februārī
apprecējusies ar Vladimiru Gamanoviču, kurš
1991.gada 20.janvārī, pildot dienesta pienākumus,
gājis bojā Latvijā. Kopš tā laika
ir atraitne, audzina trīs bērnus un pašreiz nestrādā.
Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja šo
priekšlikumu un ar pozitīvu lēmumu nosūta
to izskatīšanai Saeimas sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - uzņemt Natašu Gamanoviču Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijā labā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 2, atturas - 7. Lēmums ir pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības
jautājumu - likumprojektu "Par likuma "Par
Latvijas Investīciju banku" atzīšanu par
spēku zaudējušu" (Satversmes 81.panta
noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.1),
trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas vārdā Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcijas
deputāts.
A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).
Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi!
Strādāsim ar dokumentu nr.2381. Uz trešo lasījumu
komisija nekādus iesniegumus nav saņēmusi.
Līdz ar to lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta
"Par likuma "Par Latvijas Investīciju banku"
atzīšanu par spēku zaudējušu"
trešajā un galīgajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Par likuma "Par Latvijas Investīciju banku" atzīšanu par spēku zaudējušu" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 7. Likums ir pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības
jautājumu - likumprojektu "Par zemes īpašuma
atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai", trešais
lasījums. Juridiskās komisijās vārdā...
(Starpsaucieni no zāles: "Mauliņ! Mauliņ!")
Lūdzu Juridiskās komisijas referentu! Mēs izskatām
likumprojektu "Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas
Agronomu biedrībai". Juridiskās komisijas vārdā
Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".
J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").
Godātā Saeima! Šis likumprojekts
ir gaužām īss un vienkāršs par konkrētu
objektu un paredz Latvijas Agronomu biedrībai atgriezt bijušo
zemes īpašumu. Otrajā lasījumā likumprojekts
pamatā jau ir pieņemts, tāpēc labojums
ir tikai viens.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, nosauciet
dokumenta numuru, Mauliņa kungs!
J.Mauliņš. Dokumenta nr.2377. Labojums
ir tikai viens - 2.pantā aizstāt vārdus "pagasta
padome" ar vārdiem "pagasta zemes komisija".
Tas bija pēc deputātes Annas Seiles ieteikuma, un
to Juridiskā komisija ņēma vērā
un izdarīja šādu labojumu, vienkārši
pietuvinot likumu tam faktam, ka nevis pagasta padome, bet pagasta
zemes komisija izlemj šos jautājumus. Citu labojumu
nav.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
pret Juridiskās komisijas ierosināto 2.panta redakciju
trešajā lasījumā iebildumu nav. Šis
pants ir pieņemts.
J.Mauliņš. Labojums ir vēl arī
3.pantā - izteikt šo pantu, nemainot tā domu,
jaunā redakcijā, kas ir redzama 3.ailē.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu pret Juridiskās komisijas ierosināto 3.panta
redakciju nav. Debatēs runāt neviens nevēlas.
Pants ir pieņemts.
J.Mauliņš. Paldies! Un tagad lūdzu
balsot par likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 4. Likums ir pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības
jautājumu - likumprojektu "Grozījumi likumā
"Par valsts civildienestu"", trešais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā
Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcija.
A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).
Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi!
Strādāsim ar dokumentu nr.2380. Komisija uz trešo
lasījumu nekādus priekšlikumus nav saņēmusi,
līdz ar to es lūdzu Saeimu nobalsot likumprojektu
"Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu""
trešajā un galīgajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 1. Likums ir pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu"", pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā... Vai Aizsardzības un iekšlietu komisijai nav referenta par šo likumprojektu?
Tādā gadījumā skatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Bibliotēku likums" pirmajā lasījumā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš".
Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").
Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Likumprojekta mērķis ir noteikt vispārīgos darbības principus visām Latvijas Republikas bibliotēkām neatkarīgi no to statusa un īpašuma formas, kā arī vienotu bibliotēku sistēmas struktūru un bibliotēku darbā iesaistīto juridisko un fizisko personu savstarpējās attiecības. Šobrīd Latvijā nav normatīvo aktu, kas tieši regulētu bibliotēku darba tiesiskos, ekonomiskos un organizatoriskos pamatus. Radikālu politisko, ekonomisko un sociālo pārveidojumu procesā tas, neapšaubāmi, negatīvi ietekmē informācijas pieejamību un bibliotēku darbību.
Bibliotēku darba nacionālās likumdošanas trūkums kavē Latvijas bibliotēku integrēšanos Eiropas un pasaules bibliotēkas sadarbībā, kā arī starptautisku bibliotēku darba vadlīniju, ieteikumu un standartu ieviešanu. Informācijas brīvas un vienlīdzīgas pieejamības iespējas un bibliotēku resursu efektīvu un ekonomisku izmantošanu var garantēt, tikai integrējot bibliotēku sistēmu, kuras ietvaros var nodrošināt zinātnisko, speciālo un publisko bibliotēku savstarpējo sadarbību, ko nodrošinās šis likums.
Likumprojekts ir izskatīts ne tikai mūsu
komisijā. Tas ir izskatīts arī Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisijā, un komisija atbalsta
šā likumprojekta izskatīšanu Saeimā
pirmajā lasījumā. Tāpat likumprojektu
pirmajā lasījumā atbalsta Budžeta un finansu
(nodokļu) komisija. Taču Budžeta un finansu
(nodokļu) komisija vienīgi lūdz Izglītības,
kultūras un zinātnes komisijai iesniegt finansu ministra
atsauksmi. Mēs šo atsauksmi esam lūguši,
un, ja Saeima atbalstīs šo likumprojektu pirmajā
lasījumā, tad mēs, strādājot tālāk
pie likumprojekta sagatavošanas otrajā lasījumā,
noteikti respektēsim arī Finansu ministrijas viedokli
un izskatīsim visus šīs valsts institūcijas
priekšlikumus. Es aicinu, cienījamie kolēģi,
pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīt
šo likumprojektu un aktīvi iesaistīties tā
apspriešanā, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam.
Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Bibliotēku likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas
termiņiem.
Dz.Ābiķis. Es ceru, ka 18.aprīlis
apmierinās klātesošos deputātus.
Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 18.aprīli iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības
jautājumu - likumprojektu "Par kooperatīvajām
sabiedrībām un to savienībām",
pirmais lasījums, Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas vārdā
Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks
frakcija.
E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Izskatīsim Ministru kabineta iesniegto dokumentu nr.2207 - likumprojektu "Par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām".
Pēc būtības šis likumprojekts ir pārstrādāts Augstākās padomes 1991.gada 6.augustā pieņemtais likums par kooperatīvajām kopdarbības sabiedrībām, ievērojot kooperācijas praktisko pieredzi gan pirmskara Latvijā, gan pašreiz pasaulē, kā arī kooperāciju bremzējošos faktorus mūsu republikā pašreiz - pēc zemes privatizācijas laukos.
Likumprojekts gan satura, gan apjoma ziņā ir stipri atšķirīgs no pašlaik spēkā esošā likuma. Izstrādājot likumprojektu, ir sakārtots kooperatīvo sabiedrību dibināšanas process, precizēta kapitāla veidošanās un peļņas sadalīšanas kārtība, konkretizēta sabiedrības pārvaldes sistēma, kā arī viss, kas saistīts ar mantiskiem un finansiāliem ieguldījumiem, sabiedrību dibinot, biedram iestājoties sabiedrībā vai izstājoties, to izslēdzot un organizācijai likvidējoties. Minēto iemeslu dēļ, neskatoties uz to, ka likumprojektā nav paredzēts šo sabiedrību iedalījums pa veidiem un ir likvidēta prasība pēc paraugstatūtiem kā juridiskas normas, ir palielinājies kopējais pantu skaits šajā likumprojektā (salīdzinājumā ar spēkā esošo likumu).
To, ka ir vajadzīgs jauns likums par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām, ir atzinuši zinātnieki, praktiķi un speciālisti, arī iepriekšējās Saeimas deputāti. Likuma nepilnības ir viens no iemesliem kooperācijas zemajam līmenim, it sevišķi laukos. Pašlaik mūsu valstī ir reģistrētas nedaudz vairāk par 1000 dažāda veida kooperatīvo sabiedrību, biedrību, savienību vai apvienību. Visvairāk to ir lauksaimniecībā. Oficiāli kooperējusies ir gan tikai viena ceturtā daļa no kopējo zemniecību kopskaita. Tajā pašā laikā Rietumeiropas valstīs kooperācijas līmenis laukos ir vidēji 70-90%. Kooperācija visvairāk vajadzīga tieši nelielajām zemnieku saimniecībām ar platību līdz dažiem desmitiem hektāru, kuras atsevišķi nevar iegādāties un nespēj izmantot augstražīgu tehniku. Valsts premjerministra Šķēles kunga vērtējums, ka saimniecība ar platību līdz 50 hektāriem nav perspektīva, nav pamatots kooperatīvi attīstītā valstī. Šīs saimniecības, kam šī zemes platība ir neliela, var audzēt zemenes, upenes, avenes, pēc kurām ir liels pieprasījums pasaules tirgū, arī dārzeņus, zaļumus un citus. Šajās saimniecībās tieši roku darba īpatsvars ir lielāks nekā lielajās saimniecībās, līdz ar to pēc kooperācijas ir aktuāla prasība. Un galvenokārt šeit ir jādomā par to, ka kooperācija jāattīsta pēc interešu kopības. Ja ņem vērā garāžu kooperatīvus vai dārzkopības kooperatīvus, tad tur nekādu aģitāciju nevajadzēja, jo te ir kopējās intereses, un arī kooperatīvi attīstījās strauji. Bez tam kooperatīvajiem formējumiem, šīm nelielajām zemnieku saimniecībām, ir daudz darba tieši visu resursu sagādē, kā arī produkcijas realizācijā, jo apjoms, ko saražo šīs saimniecības, mazās saimniecības, nav tik liels, lai varētu rēķināties ar pārstrādātāju ieinteresētību šīs produkcijas savākšanā. Spēcīgas kooperatīvu savienības varētu būt spējīgas konkurēt ar pašreizējiem lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumiem, kuru vairākums ir dabīgie monopoli savā nozarē un faktiski diktē lauksaimniekiem savus noteikumus. Ja pavērtē, kāda tad ir starpnieku daļa transporta, pārstrādes, uzglābāšanas, pārdošanas kopējā realizācijas cenā, tad, salīdzinot ASV ar Latviju (lai gan šis salīdzinājums nav tik veiksmīgs), redzam, ka kartupeļiem ASV tas ir 10-20 %, Latvijā - 33%. Tāpat liellopu gaļa: ASV 30-40%, bet Latvijā - 62-65%. Tā ka lielu daļu no šīs galējās cenas saņem vidutājs, bet mazāku daļu saņem, bez šaubām, šīs produkcijas izejvielu ražotājs.
Galu galā, ja pārstrādātājs negrib dalīties savā peļņā ar ražotājiem, tad zemniekiem neatliek nekas cits, kā veidot savu kooperāciju mazu pārstrādes uzņēmumu radīšanā, jo viens to nespēj izveidot. Tātad arī šeit ir vajadzīga kooperācija.
Otrkārt, kooperatīvajām sabiedrībām ir jābūt arī tām, ko jau no Godmaņa valdības laikiem deklarēja, ka valdībai ir jārunā ar ražotājiem katram savā galda pusē, jāvienojas par apjomiem, jāvienojas par cenām, jāvienojas par ražotāju attīstību. Šīs kooperatīvās savienības varētu būt ļoti labas šādu sarunu veicējas, jo pašreizējās asociācijas, kas izveidotas produkcijas ražošanai, nav vēl tiktāl pilnveidotas, lai varētu šīs sarunas veikt. Mūsu skatījumā, sarunām būtu gatava Latvijas Zemnieku federācija, Statūtsabiedrību asociācija un citi formējumi, kas veidosies tālākajā kooperatīvu attīstībā. Jāpiezīmē vēl tas, ka, sakārtojot likumdošanu Latvijas pirmās brīvvalsts laikā 1937.gadā, kooperācija, it sevišķi laukos, guva it kā otro elpu. Kooperatīvās sabiedrības īsā laikā tika organizatoriski sakārtotas un necerēti ātri ieguva vispārēju piekrišanu.
Sakārtota likumdošana pavērs ceļu jau esošā veida statūtsabiedrībām kļūt par kooperatīvajām sabiedrībām, to savienībām, pilnīgi saglabājot esošo ražošanas fondu un ražotspēju, tās nesagraujot.
Uz otro lasījumu likumprojektam būtu jāsagatavo vairāki priekšlikumi, un būtiskākie no tiem būtu tādi, ka kooperatīviem ir jāparedz uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atlaide, jo šeit kooperējas zemnieki. Šeit it kā paši zemnieki jau maksā šos nodokļus, bet kooperatīvā sabiedrība dabū maksāt tos otrreiz. Ja šo nodokļu atlaide nebūs panākta, tad tādā gadījumā kooperatīvo sabiedrību attīstība būs "iesaldēta".
Otrs jautājums: kā tad ir ar zemi kooperatīvajām sabiedrībām? Domāju, ka arī šeit varētu atrast risinājumu, jo neapstrādātas ir lielas zemes platības. Un kāpēc gan kooperatīvi savā īpašumā nevarētu iegūt šo zemi? Jautājums te ir vēl tālāk virzāms. Lauku cilvēkiem ir ļoti daudz neizmantoti sertifikāti. Par šiem sertifikātiem varētu uzņemt kooperatīvā kā cilvēka pajas daļu un tālāk iegādāties zemi. Tikai tad mums ir jāpagarina pāris gadu uz priekšu iespēja pirkt zemi par sertifikātiem. Šis jautājums ir rūpīgi jāizstudē. Varbūt šeit var rast reālu risinājumu.
Vēl viens jautājums, kas jārisina kooperatīvajām sabiedrībām, ir tāds pats kā paju sabiedrībām, - lai varētu saņemt kredītus. Un kredītiem šeit vajadzētu būt divu veidu.
Pirmkārt, pārstrādes uzņēmumiem vajadzētu saņemt īstermiņa kredītus uz vienu, diviem vai trijiem mēnešiem, lai norēķinātos ar zemnieku saimniecībām par piegādāto produkciju 10 dienu laikā, kā to nosaka likums. Un likmēm šeit ir jābūt 1-2% apmērā, lai varētu šo kredītu izmantot.
Otrkārt, ir vajadzīgi ilgtermiņa
kredīti, lai kooperatīvs varētu attīstīties.
Likumprojektu ir izskatījusi Saeimas Budžeta un finansu
(nodokļu) komisija, Juridiskā komisija un Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas
komisija, un tās ir ierosinājušas to izskatīt
un pieņemt pirmajā lasījumā. Aicinu balsot
par šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Pirms atklājam debates par šo likumprojektu, es tomēr gribētu lūgt deputātu palīgiem ilgstoši neuzturēties sēžu zāles telpā, kas ir paredzēta deputātiem, un netraucēt likumprojekta izskatīšanu.
Debatēs ir pieteicies Ervids Grinovskis -
LZS, KDS un LDP frakcija.
E.Grinovskis (LZS, KDS un LDP frakcija).
Godātā Saeima! Ierobežotā laika dēļ būšu ļoti konspektīvs un dažus jautājumus neminēšu.
Pirmais. Runājot par lauksaimniecību, mums ilgus gadus bija īpaša struktūra Zemkopības ministrijā ar valsts ministra amatu. Kādi ir darbības rezultāti? Augstākais - nulle, varbūt pat ar mīnusa zīmi. Tad priekš kam šī struktūra bija vajadzīga? Tā ir viela pārdomām, lai izdarītu turpmākos secinājumus.
Otrs jautājums skar ekonomisko mehānismu dažādām saimnieciskajām struktūrām. Es kategoriskā formā pastāvu uz to, lai ekonomiskā mehānisma diktētie nosacījumi visām saimnieciskajām formām, kuru darbība dibināta uz tiesiska pamata, balstītos uz vienādām starta pozīcijām jeb, runājot sporta terminoloģijā, - uz vienādiem spēles noteikumiem.
Konkrēti šeit tika izvirzīts jautājums par kredītiem, par kooperatīvo sabiedrību kreditēšanu. Arī šeit attiecībā uz kooperatīviem nedrīkst būt kaut kāda veida diskriminācija, bet kredītu piešķiršanai vai atteikšanai ir jābūt tikai vienam kritērijam - cik tautsaimnieciski svarīgs ir dotais pasūtījums un cik precīzi viņš ir noformulēts.
Un visbeidzot šajā kontekstā gribu
uzsvērt kādu momentu attiecībā uz lauksaimniecību.
To, ka lauksaimniecība mums tuvojas totālai krīzei,
varētu pat teikt - sabrukumam. Un procesi, kas uz šo
bēdīgo rezultātu ved, ir sekojoši: cenas
resursiem, ko iepērk lauksaimniecība, nemitīgi
aug, pakalpojumu servisa tarifi nepārtraukti aug, nodokļi
un citu veidu maksājumi pieaug. Tajā pašā
laikā lauksaimniecības ražotās produkcijas
cenas vai nu stāv uz vietas, vai pat uzrāda samazināšanās
tendenci. Ja šādi procesi turpināsies, tad lauksaimniecībai
gala iznākums ir letāls. To viennozīmīgi
var teikt. Un es šo jautājumu šeit īpaši
akcentēju tāpēc, ka varbūt ja ne šinī
likumā, tad kādā citā, ir jāpieņem
kāds konceptuālas dabas likums, kurā jāparedz,
kas būtu jāveic parlamentam, bet, ja mēs to
neizdarīsim, tad notikumi mūs apsteigs, būs
par vēlu un atbildīgi par to būsim mēs.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns
- frakcija "Latvijai".
K.Čerāns (frakcija "Latvijai").
Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es nerunāšu ne "par", ne "pret" ðo likumprojektu, bet es gribētu pakavēties pie tās pašas tēzes, ko šeit izteica Grinovska kungs, ka lauksaimniecībā tāpat kā visās citās uzņēmējdarbības sfērās mums visiem ir jābūt vienādiem spēles noteikumiem. Un, lai to panāktu, mums nav plaši jāizvērš tā prakse, kas šeit veidojas atkal saistībā ar šo likumu, ka katram uzņēmējdarbības veidam ir savs likums. Mums ir savs likums par akciju sabiedrībām, savs likums par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, savs likums par kooperatīvajām kopdarbības sabiedrībām un likumi par citiem dažādiem uzņēmējdarbības veidiem. Mums ir vajadzīgs viens vienots komerciāls likums, kurā uz vienotiem pamatiem ir izklāstīti šie pamatnoteikumi un kurā ir atrunāti dažādiem uzņēmējdarbības veidiem piemītošie specifiskie noteikumi. Tad, ja mums būs šāds vienots un skaidrs likums ar skaidriem pamatprincipiem, arī jebkuram investoram, kurš šeit nāks, būs skaidri šie spēles noteikumi, ar ko viņš var rēķināties. Un ne tikai ārvalstu investoram, bet arī vietējam investoram, vietējam cilvēkam, kurš grib veikt uzņēmējdarbību, būs skaidri šie spēles noteikumi. Līdz ar to mēs varam gaidīt, ka būs vairāk šādu cilvēku, kas uzņemsies iniciatīvu. Un tas ir tas, kas mums ir jāpanāk - mums ir jāstimulē cilvēku iesaistīšanās uzņēmējdarbībā. Un tāpēc mums ir absolūti nepieciešams jauns, vienots komerciāls likums.
Es zinu, ka jau vairāk nekā pirms gada šāds komerciāla likuma projekts sadarbībā ar Eiropas savienības ekspertiem ir ticis izstrādāts, un viņš ir arī publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", taču man valdības pārstāvji līdz šim nav varējuši atbildēt, kad šis projekts vai kāds cits vienota likuma projekts par komerciālo darbību tiks virzīts uz Saeimu izskatīšanai. Kādā stadijā ir šis projekts šobrīd - šo jautājumu es esmu uzdevis atkārtoti. Neviens nav spējis dot atbildi. Tā vietā valdība atkal cenšas "lâpīt" šo absolūti dažādo sistēmu, kura mums darbojas un kura ir absolūti nepārskatāma. Tāpēc es lūdzu un atkārtoju no šīs tribīnes: strādāsim tomēr beidzot pie vienotiem, skaidriem un vienkāršiem likumiem, kas reglamentē uzņēmējdarbību! Neveidosim dažādus izņēmumus, dažādas privilēģijas un lielu mežu, kurā var vieglāk apmaldīties, nekā iegūt kaut kādu skaidrību! Mums ir svarīgi aizstāvēt jebkura mūsu tiesību subjekta intereses un ir svarīgi radīt cilvēkam maksimāli vienkāršus apstākļus uzņēmējdarbības uzsākšanai.
Es aicinu tomēr ķerties pie šā
nopietnā darba. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam.
Komisijas vārdā, Bāna kungs, vai
vēlaties ko teikt?
E.Bāns. Paldies tiem, kuri ierosināja
šīs jaunās domas. Es domāju, ka Čerāna
kunga ierosinātais jautājums ir ļoti būtisks
un aktuāls. Un arī mēs esam par to domājuši,
ka vajadzētu izstrādāt vai nu uzņēmējdarbības
ienākumu aizsardzības likumu, vai likumu par zemnieka
statusu, par lauksaimniecību vai kādu citādu
veidu, kā tas ir Lietuvā, kur notiek ražotāju
sarunas, bet tāds likums ir vajadzīgs. Šis Kooperācijas
likums varbūt neaptvers visus šos jautājumus,
jo šeit ir jānoregulē tas, lai sakārtotu
kooperatīvu dibināšanu un noteiktu to darbības
statusu. Ļoti iespējams, ka ar to mēs varam
papildināt uz otro lasījumu. Tāpēc es
izteikšu priekšlikumu varbūt par garāku laiku
šā likuma sagatavošanai otrajam lasījumam.
Mēģināsim to kopīgiem spēkiem
iestrādāt, bet jautājuma nostādne ir pareiza.
Paldies, Grinovska kungs, par jūsu vērtējumu,
ka lauksaimniecībā visiem ir jābūt vienādiem
starta un finansēšanas nosacījumiem. Diemžēl
šobrīd tas tā nav, un tāpēc tas likumā
ir noteikti jāiestrādā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta "Par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas
termiņiem.
E.Bāns. Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās komisijas vārdā
ierosinu par šo termiņu noteikt 30.aprīli.
Sēdes vadītājs. Deputātiem pret termiņu - 30.aprīli iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas likumā "Par policiju"". Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā
Jānis Kazāks - frakcija "Latvijai".
J.Kazāks (frakcija "Latvijai").
Dārgie kolēģi! Strādāsim
ar dokumentu nr. 1782. Šis dokuments ir jau savu laiku "nogulējis",
un mūsu mērķis ir panākt šīs
pašvaldības policijas darba kvalitātes un darba
efektivitātes uzlabošanu. Līdz ar to šis priekšlikums
ir ļoti ciešā saistībā ar pašvaldību
jau tā plāno un caurspīdīgo budžetu.
Tāpēc, zinot to, ka tiek gatavots dokuments par šā
jautājuma izskatīšanu steidzamības kārtā,
varbūt es drīkstu lūgt izskatīt šo
jautājumu kā steidzamu.
Sēdes vadītājs. Godātais
referent, lēmumu par steidzamību mēs varam
pieņemt pēc Saeimas komisijas vai ne mazāk
kā 10 deputātu priekšlikuma. Šāda priekšlikuma
nav.
J.Kazāks. Paldies. Tāpēc es lūdzu
balsot pirmajā lasījumā par šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Deputāti
debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta
"Grozījums Latvijas Republikas likumā "Par
policiju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 7, atturas - 5.
Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
J.Kazāks. Priekšlikumus lūdzu iesniegt
līdz 10.aprīlim.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 10.aprīlis. Lēmums ir pieņemts.
Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts "Grozījums Civillikumā".
Juridiskās komisijas vārdā Kristiāna
Lībane - frakcija "Latvijas ceļš".
K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamie kolēģi, man uzreiz
jums jāsaka, ka attiecībā uz darba kārtībā
nodrukātajiem dokumentu numuriem ir ieviesusies tehniska
kļūda: uz šo darba kārtības punktu
neattiecas dokuments nr. 1942, bet attiecas tikai dokuments nr.
2374. Taisnība ir darba kārtībā teiktajam,
ka likumprojektā kā priekšlikums ir iekļauts
likumprojekts ar reģistrācijas numuru 222. Tagad
izskatīsim tikai dokumentu nr.2374 - šo nelielo tabulu
ar diviem priekšlikumiem, jo to likumprojektu, ko ir iesniedzis
Ministru kabinets un kas ar numuru 1942 ir norādīts
darba kārtībā pie šā darba kārtības
punkta, Juridiskā komisija vēl līdz galam neizskatīja,
bet nolēma tā izskatīšanu atlikt un ievākt
vēl papildu ziņas par visu šo ezeru īpašniekiem.
Bet, kā jau teicu, mēs toties varam skatīt
to otru dokumentu - nr. 2374. Te ir no Juridiskās komisijas
priekšlikums redakcionāli precizēt likumprojekta
ievaddaļu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šādu redakcionālu precizējumu nav. Pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
K.Lībane. Šajā apvienotajā
likumprojektā otrs priekšlikums, kas ir iesniegts, ir
likumprojekts (reģistrācijas numurs 222) jeb priekšlikums
no Ministru kabineta, un tas nav guvis atbildīgās
komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu pret Juridiskās komisijas atzinumu - neatbalstīt
Ministru kabineta iesniegto likumprojektu. Līdz ar to šis
priekšlikums ir noraidīts.
K.Lībane. Tad varētu balsot par to redakciju,
kuru Juridiskā komisija ierosina pieņemt otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti
debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta
"Grozījums Civillikumā" pieņemšanu
otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu!
Par - 50, pret - 2, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā
ir pieņemts. Lūdzu ieteikumus par priekšlikumu
iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
K.Lībane. Ja kolēģiem nav iebildumu,
termiņš varētu būt 5.aprīlis.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret termiņu - 5.aprīlis. Lēmums ir pieņemts.
Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aviāciju"". Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijas vārdā
ziņos Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas
ceļš".
K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").
Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 2299. Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par aviāciju"". Likumprojekts groza 27.1.pantu un 27.2. pantu, vienā konkretizējot lidostu nodevas veidus un otrajā nosakot nodevu sadalījumu.
Kas attiecas uz Budžeta un finansu (nodokļu)
komisiju, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir
nolēmusi atbalstīt šo likumprojektu pirmajā
lasījumā, un tas pats ir sakāms par Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas
komisiju. Mēs esam nolēmuši atbalstīt
šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un aicinu
deputātus balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāti
debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta
"Grozījumi likumā "Par aviāciju""
pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu
rezultātu! Par - 50, pret - 4, atturas - 4. Likumprojekts
pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu
ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
otrajam lasījumam.
K.Leiškalns. Ierosinu noteikt kā priekšlikumu
iesniegšanas termiņu - 1997.gada 8.aprīli.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 8.aprīlis.
Lēmums ir pieņemts.
K.Leiškalns. Paldies.
Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā
ziņos Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas
Saimnieks frakcija.
L. Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).
Cienījamie deputāti! Mēs strādāsim
ar dokumentu nr. 2376. Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu"
bija iesniegts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā
un Sociālo un darba lietu komisijā. Budžeta
un finansu (nodokļu) komisijai bija pozitīvs lēmums.
Arī mūsu komisijai ir pozitīvs lēmums
- pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Aicinu to darīt arī jūs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāti
debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta
"Par valsts sociālo apdrošināšanu"
pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu
rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts
pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu
ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
otrajam lasījumam.
L.Kuprijanova. Es lūdzu noteikt priekšlikumu
iesniegšanas termiņu - 21.aprīli.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 21.aprīlis. Lēmums ir pieņemts.
Izskatām likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Dānijas Karalistes valdības līgumu par vīzu režīma atcelšanu". Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā ziņos
Paulis Kļaviņš - LZS, KDS un LDP frakcija.
P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).
Cienījamais Prezidij un kolēģi!
Es lūdzu vispirms šo likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Par vai pret steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Dānijas Karalistes valdības līgumu par vīzu režīma atcelšanu" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 5. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Paulis Kļaviņš - komisijas vārdā.
Lūdzu!
P.Kļaviņš. Es lūdzu tagad šo
likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti
debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta
"Par Latvijas Republikas valdības un Dānijas
Karalistes valdības līgumu par vīzu režīma
atcelšanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 3.
Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu jūsu priekšlikumu par to, kad tas izskatāms
otrajā lasījumā.
P.Kļaviņš. Es lūdzu tūlīt
pieņemt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
pret šā likumprojekta tūlītēju izskatīšanu
otrajā lasījumā iebildumu nav. Lūdzu!
P.Kļaviņš. Šeit nav nekādu
izmaiņu, un likumprojekts ir pieņemams tāds,
kādu jau ārlietu ministrs to ir parakstījis.
Sēdes vadītājs. Tātad jūsu
priekšlikums...
P.Kļaviņš. Jā. Bez pārmaiņām.
Tur neko nevar mainīt. Vai nu balsojam "par",
vai "pret".
Sēdes vadītājs. Tātad jūsu priekšlikums ir balsot par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Dānijas Karalistes valdības līgumu par vīzu režīma atcelšanu" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 4. Likums ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības līgumu par karā kritušo personu apbedījumiem". Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā ziņos
Paulis Kļaviņš - LZS, KDS un LDP frakcija.
P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).
Es lūdzu deputātus pieņemt šo
likumprojektu pirmajā lasījumā. To iesaka Ārlietu
komisija pēc saviem apsvērumiem un sava iekšējā
balsojuma.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos!
Strādājam ar dokumentu nr. 2384.
P.Kļaviņš. Nē, nē,
ar dokumentu nr.2317.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos!
Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu
zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu
balsot par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības
un Vācijas Federatīvās Republikas valdības
līgumu par karā kritušo personu apbedījumiem"
pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par - 63, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā
lasījumā ir pieņemts. Kādi ir jūsu
priekšlikumi par izskatīšanu otrajā lasījumā?
P.Kļaviņš. Līdz 10.aprīlim
iesniegt priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Kādi ir
jūsu priekšlikumi par izskatīšanu otrajā
lasījumā? Kurā datumā?
P.Kļaviņš. Nav steidzams.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 10. aprīlis? Iebildumu nav? (No zāles deputāts G.Valdmanis: "Ir!") Ir iebildumi.
Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs
deputāts.
G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais Prezidij! Kolēģi Saeimā!
Šis ir jautājums, kas ir smags un humāns, tas
skar arī tos cilvēkus, kuri karoja blakus vācu
zaldātiem un kuri šeit tika apbedīti, kuru kapi
netiek kopti, kuru kapi ir izpostīti. Ārlietu komisija
nolēma, ka mēs pieņemsim Vācijas vēstnieku
Latvijā un pārrunāsim šo un vairākus
citus jautājumus. 10.aprīlī mēs vēl
nebūsim ar Vācijas vēstnieku izrunājušies,
mēs nezināsim, kā rīkoties, un tādēļ
es jums iesaku, ka termiņš varētu būt
divas nedēļas pēc tam, kad tā tikšanās
ar Vācijas vēstnieku Latvijā būs notikusi.
Ko mēs tagad darīsim? Mēs kopsim vai citi
kops vācu zaldātu kapus Latvijā, bet leģionāru
kapi un citu mūsu brīvprātīgo kapi netiks
kopti. Kā mēs varam šādu situāciju
virzīt uz priekšu. Mēs Ārlietu komisijā
nolēmām, ka mēs uzklausīsim Vācijas
vēstnieku šinī jautājumā, redzēsim,
kāda sadarbība varētu būt. Tagad Kļaviņa
kungs, manuprāt, ļoti negodīgā veidā
proponēja, ka mēs 10.aprīlī iesniegsim
grozījumus. Saprotu, ka tad likumprojekts būs skatāms
beidzamo reizi, jo tad būs otrais lasījums, un viss
būs cauri, likums būs pieņemts. Ārlietu
komisijā mēs norunājām, ka mēs
uzklausīsim Vācijas vēstnieku šinī
jautājumā, ne ar dusmām (Starpsauciens: "Runā
par termiņu!"), bet meklējot abpusēju
saprašanos. Tie cilvēki, vācu karavīri
un latviešu karavīri, bieži cīnījās
plecu pie pleca. Vai nevarētu izkārtot viņiem
līdzīgas apbedīšanas iespējas, to
kapsētu apkopšanas iespējas? Līdz 10.aprīlim
tas nav iespējams.
Sēdes vadītājs. Valdmaņa
kungs, lūdzu, nosauciet konkrētu datumu. Kāds
ir jūsu priekšlikums?
G.Valdmanis. 30.maijs.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
G.Valdmanis. Es jums biju noteicis, ka divas nedēļas
pēc tam...
Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jūs jau nosaucāt datumu. Lūdzu, pāriesim pie balsošanas.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Par tālākajiem termiņiem ir jābalso vispirms, tātad lūdzu balsot par priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 30.maiju. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 41, atturas - 14. Šis ierosinājums nav pieņemts.
Lūdzu balsot par priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 10.aprīli. (Starpsauciens: "Priekš kam jābalso?") Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 3, atturas - 8. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.aprīlis.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Valērija Sverdlova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā ziņos Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".
A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie
kolēģi! Dokuments nr.2389. Pilsonības likuma
izpildes komisija izskatīja piecu deputātu parakstītu
priekšlikumu par pilsonības piešķiršanu
Valērijam Sverdlovam. Valērijs Sverdlovs dzimis
1937.gadā, pēc tautības ebrejs. 1947.gadā
kopā ar ģimeni ieradies Latvijā. 1954.gadā
beidzis 13.vidusskolu, 1954.gadā iestājies Rīgas
Medicīnas institūtā, kuru absolvējis
1960.gadā. Sācis strādāt Jelgavā
pilsētas slimnīcā ķirurģijas
nodaļā par ķirurgu un no 1971.gada strādā
par ķirurģijas nodaļas vadītāju.
Ir aizstāvējis zinātņu kandidāta
disertāciju. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja
šo priekšlikumu un, balsojot deviņiem "par"
un trim "atturoties", ar pozitīvu lēmumu
nosūta izskatīšanai Saeimas sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Rakstiski jāpiesakās, Ozoliņa kungs, diemžēl es jums vārdu dot nevaru. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - Valēriju Sverdlovu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 6, atturas - 10. Lēmums pieņemts.
Godātie deputāti, vakar mēs nolēmām iekļaut šīsdienas sēdē divu steidzamu likumprojektu otros lasījumus, tas ir likumprojekts par svētku un atceres dienām, kā arī likumprojekts par Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmi. Taču komisijas nav iesniegušas Prezidijam nekādus dokumentus par otro lasījumu, tādēļ mēs šos jautājumus izskatīt nevaram. (Starpsauciens: "Atliekam.")
Ir atlicis vēl viens neizskatīts jautājums,
tas ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par
valsts noslēpumu"", pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā
ziņos Kārlis Jūlijs Druva - LZS, KDS un LDP
frakcija.
K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).
Augsti godātie deputāti! Mēs strādājam
ar dokumentu nr.2256 un nr.2390. Šis grozījums dos iespēju
policistiem, kas strādā ar operatīvo informāciju,
turpināt strādāt Slepenības likuma ietvaros.
Komisijas lēmums bija lūgt steidzamību, un
lūdzu deputātus atbalstīt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Šādu
iesniegumu par steidzamību Saeimas Prezidijs nav saņēmis,
Druvas kungs.
K.J.Druva. Dokuments nr.2256, te ir ierakstīts.
Sēdes vadītājs. Mēs izskatām
dokumentu nr.2256 vai nr.2390...
K.J.Druva. Abus divus.
Sēdes vadītājs. Par vai pret steidzamību
runāt vēlas Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām
nepiederošs deputāts.
L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godāto Prezidij! Godātie kolēģi!
Es runāju pret steidzamību, jo uzskatu, ka Prezidijam,
kad viņi izskata darba kārtību, un deputātiem,
kad iesniedz priekšlikumus izskatīt vai paātrināti
izskatīt kādu likumu, vajadzētu tomēr
ņemt vērā, kurā dienā mēs
to darām. Bet mēs par zemes pārdošanu runājām
no 11. līdz 18.novembrim. Par Latvijas zemes pārdošanu
svešiniekiem. Šodien mēs piešķiram viņiem
pilsonību, paplašinām viņu tiesības.
Es domāju, ka vismaz 25.martā un 14.jūnijā
nevajadzētu šādus jautājumus kustināt,
un tāpēc ierosinu nepaātrināt šāda
likumprojekta izskatīšanu, neizskatīt to kā
steidzamu un lūdzu Prezidiju, sastādot darba kārtību,
ņemt vērā arī kaut kādus morālus
kritērijus. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Par steidzamību
runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu
balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta
"Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu""
atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu!
Par - 48, pret - 8, atturas - 15. Likumprojekts par steidzamu
ir atzīts.
K.J.Druva. Cienījamie kolēģi!
Es lūdzu nobalsot arī pirmajā lasījumā
par šo likuma grozījumu, lai mēs varētu
turpināt strādāt.
Sēdes vadītājs. Vēlas runāt
debatēs Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei
un Brīvībai". Jūs izmantosiet 3 minūtes?
R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").
Jā. Cienījamie kolēģi!
Cienījamais Prezidij! Es aicinu noraidīt šo likumprojektu.
Aicinu noraidīt, pirmkārt, tāpēc, ka
šodien ir 25.marts un šis likumprojekts paredz paplašināt
tiesības nepilsoņiem, kas strādā represīvos
orgānos. 1798 cilvēki strādā policijā,
bet, kā jūs zināt, policija ir toreizējā
milicija, kuru radīja tieši tāpēc, lai
saturētu šo tautu, lai neļautu tai atgūt
brīvību, un viņi ir to mantinieki, kuri izveda
latviešu tautu. Tieši 25.martā, tieši šajā
pašā dienā pirms šiem daudzajiem gadiem mūsu
tautu izveda uz Sibīriju, un daudzi tur arī palika.
Bet mēs šodien pieņemam, atļaujam... paplašinām
šiem nepilsoņiem tiesības strādāt
ar Latvijas valsts noslēpumu! Jūs varat, dabiski,
atļaut strādāt ar Latvijas valsts noslēpumu...
Tas ir emocionālais moments, bet tīri praktiskais
moments ir tāds, ka mums ir augstāks likums - Likums
par policiju. Tur pārejas noteikumos ir paredzēts,
ka atļauja nepilsoņiem strādāt policijā
ir tikai līdz 1998.gadam, tā ka šis iesniegtais
likumprojekts ir pretrunā ar šo likumu. Tādēļ
es aicinu balsot pret.
Sēdes vadītājs. Debatēs
ir pieteicies Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".
Bet mums līdz pārtraukumam ir 3 minūtes.
K.Čerāns (frakcija "Latvijai").
Godāto sēdes vadītāj! Godātie
kolēģi deputāti! Es arī aicināšu
šoreiz noraidīt šo likumprojektu. Un es atceros,
ka, nododot komisijām, šeit bija debates par to, ka
ir nepieciešams atļaut nepilsoņiem strādāt
kriminālizmeklēšanā. Šo argumentu es
šobrīd, pārejas periodā, varētu saprast,
par to vismaz varētu diskutēt, bet šajā
likumprojektā patiesībā tiek piedāvāts
pavisam kas cits. Tiek piedāvāta plaša norma,
kas atļauj nepilsoņiem pieeju pie valsts noslēpuma,
pie jebkura valsts noslēpuma. Es domāju, ka kaut
kāda kārtība mūsu valstī tomēr
ir vajadzīga šajā ziņā. Frakcija
"Latvijai" uzstājas pret nepamatotiem ierobežojumiem
attiecībā uz nepilsoņiem, bet šis nu ir
tāds ierobežojums, kuru, tā kā mums ir
šajā gadījumā runa par valsts noslēpumu
vispār, mēs uzskatām par pamatotu. Un tāpēc
es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā
lasījumā un balsot šobrīd pret. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēs
deputāti pieteikušies vairāk nav. Kristovska kungs,
debatēs ir jāpiesakās rakstiski, kad likumprojektu
skatām pirmajā lasījumā. Debates beidzam.
Komisijas vārdā - Kārlis Jūlijs Druva.
K.J.Druva. Cienījamie deputāti! Es lūgtu
jūs rūpīgi iedziļināties šajā
grozījumā. Grozījums bija sagatavots tikai tādēļ,
lai ļautu šiem cilvēkiem strādāt ar
operatīvo informāciju krimināllietās -
un ne vairāk - un ierobežotu iespēju strādāt...
tikai līdz tam laikam, kamēr viens gads būs
pagājis... kad viņi spēs iegūt savas
pilsoņu tiesības. Šobrīd šiem cilvēkiem
šī informācija jau ir, šī nav jauna
informācijas pieejamība. Tātad komisijas lēmums
ir, lai šie cilvēki turpinātu strādāt,
lai neceltos kriminālgadījumu vairāk, nekā
jau tagad ir, un lai tajos, kas jau ir, vainīgie tiktu atklāti.
Tādēļ komisijas lēmums bija šo grozījumu
pieņemt, un lūdzu deputātus to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot
par likumprojekta "Grozījums likumā "Par
valsts noslēpumu"" pieņemšanu pirmajā
lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret
- 23, atturas - 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts. Lūdzu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas
termiņu otrajam lasījumam.
K.J.Druva. 28.marts.
Sēdes vadītājs. Un kāds
ir jūsu priekšlikums par likumprojekta izskatīšanas
termiņu?
K.J.Druva. Izskatīt pirmajā sēdē
pēc pārtraukuma.
Sēdes vadītājs. 10.aprīlis.
Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Kārlis Čerāns
- frakcija "Latvijai".
K.Čerāns (frakcija "Latvijai").
Godāto sēdes vadītāj! Ja
mēs izskatām 10.aprīlī, tad nav nekādas
nepieciešamības steigties ar priekšlikumiem līdz
28.martam. Mēs zinām, ka 28.marts ir Lielā
piektdiena, svētku diena, un es domāju, ka pilnībā
pietiktu, ja šos priekšlikumus varētu iesniegt
līdz 3.aprīlim, tad komisija paspētu ar tiem
tikt galā. Es aicinu neiebilst pret 10.aprīli kā
likumprojekta izskatīšanas termiņu, bet aicinu
priekšlikumus iesniegt līdz 3.aprīlim. Paldies.
Sēdes vadītājs. Pret otrā lasījuma termiņu - 10.aprīlis - deputātiem iebildumu nav. Mums ir jābalso par diviem priekšlikumu iesniegšanas termiņiem. Pirmais balsojums būs par tālāko, tas ir 3.aprīlis. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 3. aprīlis. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 3, atturas - 5. Lēmums pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.aprīlis, likumprojekta izskatīšanas termiņš - 10.aprīlis.
Pirms sēdes slēgšanas vārdu
paziņojumam lūdz Kristiāna Lībane - frakcija
"Latvijas ceļš".
K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").
Frakcijas "Latvijas ceļš" sēde
pulksten 13.30, tas ir, pēc stundas.
Sēdes vadītājs. Pēteris
Tabūns - LNNK un LZP frakcija.
P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).
Cienījamie kolēģi deputāti!
Tos, kuri ir komisijā Nacionālās radio un televīzijas
padomes darbības izmeklēšanai, lūdzu pulcēties
pulksten 14.00 Pieprasījumu komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis
- frakcija "Latvijas ceļš".
Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").
Cienījamie kolēģi! Es gribu,
pirmkārt, informēt, ka mēs nelūdzam
Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmes
otrreizēju izskatīšanu šodien, jo mēs
respektējam šos piemiņas dienas pasākumus.
Un, otrkārt, es lūdzu savas komisijas deputātus
uz sēdi komisijas telpās pulksten 13.30.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu reģistrācijas režīmu. Deputātus
lūdzu reģistrēties. Saeimas sekretāra
biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas
rezultātus.
M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).
Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies:
Jānis Ādamsons, Pēteris Apinis, Indulis Bērziņš,
Juris Celmiņš, Alfreds Čepānis, Roberts
Dilba, Vladilens Dozorcevs, Guntars Grīnblats, Edvīns
Inkēns, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš,
Anna Seile, Leonards Teniss, Roberts Zīle, Ēriks
Zunda. Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie
deputāti! Saeimas 24. un 25.marta sēdi paziņoju
par slēgtu un paziņoju par slēgtu arī
1997.gada ziemas sesiju. Pavasara sesijas sākums 8.aprīlī.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zinātnisko
darbību"" (1.lasījums) (Turpinājums)
(2167. un 2334. dok.) - 1.lpp.
Debates - dep. I.Kreituse - 1.lpp.
- dep. K.Čerāns - 6.lpp.
- dep. E.Grinovskis - 11.lpp.
- dep. I.Liepa - 13.lpp.
- dep. G.Valdmanis - 17.lpp.
- dep. K.Čerāns - 22.lpp.
- izglītības un zinātnes ministrs J.Celmiņš - 24.lpp.
- dep. A.Rubins - 25.lpp.
- dep. L.Ozoliņš - 26.lpp.
Priekšlikums - dep. I.Kreituse - 30.lpp.
Paziņojumi - dep. K.J.Druva - 31.lpp.
- dep. I.Bišers - 31.lpp.
- dep. P.Tabūns - 32.lpp.
- dep. A.J.Lambergs - 32.lpp.
Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un
Starptautiskās migrācijas organizācijas sadarbības
līgumu" (1.lasījums) (Steidzams)
(2162. un 2336. dok.)
Ziņo - dep. P.Kļaviņš - 33.lpp.
Priekšlikumi - dep. G.Valdmanis - 33.lpp.
- dep. J.Sinka - 35.lpp.
Debates - dep. G.Valdmanis - 36.lpp.
Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un
Starptautiskās migrācijas organizācijas sadarbības
līgumu" (2.lasījums)
(2162. un 2336. dok.)
Ziņo - dep. P.Kļaviņš - 39.lpp.
Likumprojekts "Par atlīdzību mantas uzrādītājam
muitas noteikumu un nodokļu likumu pārkāpumu
gadījumos" (1.lasījums)
(2165. un 2354. dok.)
Ziņo - dep. A.J.Lambergs - 40.lpp.
Priekšlikums - dep. K.Čerāns - 41.lpp.
Lēmuma projekts "Par V.Stoļarova uzņemšanu
Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem
Latvijas labā" (Nav pieņemts)
(2330. dok.)
Ziņo - dep. A.Požarnovs - 42.lpp.
Lēmuma projekts "Par S.Konoņenko uzņemšanu
Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem
Latvijas labā"
(2337. dok.)
Ziņo - dep. A.Požarnovs - 43.lpp.
Lēmuma projekts "Par N.Gamanovičas uzņemšanu
Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas
labā"
(2338. dok.)
Ziņo - dep. A.Požarnovs - 44.lpp.
Likumprojekts "Par likuma "Par Latvijas
Investīciju banku" atzīšanu par spēku
zaudējušu" (3.lasījums)
(2381. dok.)
Ziņo - dep. A.J.Lambergs - 45.lpp.
Likumprojekts "Par zemes īpašuma atdošanu
Latvijas Agronomu biedrībai" (3.lasījums)
(2377. dok.)
Ziņo - dep. J.Mauliņš - 45.lpp.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts
civildienestu"" (3.lasījums)
(2380. dok.)
Ziņo - dep. A.J.Lambergs - 46.lpp.
Likumprojekts "Bibliotēku likums" (1.lasījums)
(2264. un 2369. dok.)
Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 47.lpp.
Likumprojekts "Par kooperatīvajām sabiedrībām
un to savienībām" (1.lasījums)
(2207. un 2370. dok.)
Ziņo - dep. E.Bāns - 48.lpp.
Debates - dep. E.Grinovskis - 52.lpp.
- dep. K.Čerāns - 53.lpp.
Likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas
likumā "Par policiju"" (1.lasījums)
(1782. un 2371. dok.)
Ziņo - dep. J.Kazāks - 55.lpp.
Likumprojekts "Grozījums Civillikumā" (2.lasījums)
(1942. un 2374. dok.)
Ziņo - dep. K.Lībane - 56.lpp.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aviāciju""
(1.lasījums)
(2299. un 2375. dok.)
Ziņo - dep. K.Leiškalns - 58.lpp.
Likumprojekts "Par valsts sociālo apdrošināšanu"
(1.lasījums)
(1800. un 2376. dok.)
Ziņo - dep. L.Kuprijanova - 59.lpp.
Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un
Dānijas Karalistes valdības līgumu par vīzu režima
atcelšanu" (1.lasījums) (Steidzams)
(2316. un 2384. dok.)
Ziņo - dep. P.Kļaviņš - 60.lpp.
Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un
Dānijas Karalistes valdības līgumu par vīzu režima
atcelšanu" (2.lasījums)
(2316. un 2384. dok.)
Ziņo - dep. P.Kļaviņš - 61.lpp.
Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un
Vācijas Federatīvās Republikas valdības līgumu par
karā kritušo personu apbedījumiem" (1.lasījums)
(2317. un 2384. dok.)
Ziņo - dep. P.Kļaviņš - 61.lpp.
Priekšlikums - dep. G.Valdmanis - 62.lpp.
Lēmuma projekts "Par V.Sverdlova uzņemšanu
Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem
Latvijas labā"
(2389. dok.)
Ziņo - dep. A.Požarnovs - 64.lpp.
Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts
noslēpumu"" (1.lasījums) (Steidzams)
(2256. un 2390. dok.)
Ziņo - dep. K.J.Druva - 65.lpp.
Priekšlikums - dep. L.Ozoliņš - 65.lpp.
Debates - dep. R.Jurdžs - 66.lpp.
- dep. K.Čerāns - 67.lpp.
Priekšlikums - dep. K.Čerāns - 68.lpp.
Paziņojumi - dep. K.Lībane - 69.lpp.
- dep. P.Tabūns - 69.lpp.
- dep. Dz.Ābiķis - 69.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra
biedrs M.Rudzītis - 70.lpp.