Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Pirms atklājam Saeimas sēdi, es gribu darīt jums zināmu, ka vakar Strasbūrā pēkšņā nāvē miris Latvijas Republikas 6. Saeimas deputāts Ivars Ķezbers. Es lūdzu godināt viņa piemiņu! (Klusuma brīdis.)

Pirmajā Saeimas sēdes pārtraukumā Prezidija sēžu zālē notiks Prezidija sēde, uz kuru es lūdzu ierasties arī frakciju vadītājus, lai izlemtu organizatoriskus jautājumus par bēru organizēšanas komiteju un Ķezbera kunga apbedīšanas lietām.

Godātie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997. gada 24. aprīļa sēdi.

Es lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu. Zālē ir 70 deputāti.

Mēs esam tiesīgi izskatīt darba kārtības pirmo jautājumu - likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Komisija savu galavārdu ir pateikusi, mums ir atlicis tikai balsojums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates šajā jautājumā mēs esam slēguši, godātie kolēģi. Es lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu. Balsošanā piedalījušies 53 deputāti. Lai izskatītu šo jautājumu, kvorums nav pietiekams.

Es lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējies 61 deputāts. Tas ir nepietiekams skaits, lai izskatītu grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, bet tas ir pietiekams, lai Saeima pilntiesīgi izskatītu pārējos darba kārtības jautājumus.

Tādēļ izskatām otrās sadaļas - "Prezidija ziņojumi" - pirmo jautājumu: saņemtie likumprojekti.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Reliģisko organizāciju likums"", kuru iesnieguši deputāti Čerāns, Kušnere, Kazāks, Grīnbergs un Liepa. Prezidijs ierosina šo deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Reliģisko organizāciju likums"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Andrejs Naglis - LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Naglis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Izskatot šo priekšlikumu par Reliģisko organizāciju likuma 6. pantu, gribētos teikt, lūk, ko. Ar vislielāko cieņu izturos pret frakcijas "Latvijai" iesniegto priekšlikumu un gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Reliģisko organizāciju likuma 6. panta 3. punktā ir teikts, ka kristīgās ticības mācību māca pēc Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātas mācību programmas, ka pedagogus izvirza konfesiju vadība un tos atestē Izglītības un zinātnes ministrijā. Tātad ar to arī tiek kā darba devējs ministrija... nodrošināt ar atalgojumu šos skolotājus, kas pasniedz kristīgās ticības mācību... Tāpēc es domāju, ka šoreiz varbūt būtu lieki runāt par šo ierosinājumu, ko izvirzījusi frakcija "Latvijai". Un vēl gribētos piebilst arī to, ka šie jautājumi tiks izskatīti tālāk, ka tas tiks atrunāts līgumā starp konfesijām, starp konfesiju baznīcām un Latvijas valdību, kurš visdrīzākajā laikā tiks iesniegts Saeimā, un tad varēs šo jautājumu skatīt tālāk.

Es negribētu noraidīt sevišķi šo priekšlikumu, bet vajadzētu tomēr ļaut Saeimas deputātiem izlemt šo jautājumu balsojot. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nagļa kungs, jūs esat "par" vai "pret" ðā likumprojekta nodošanu komisijām?

A.Naglis. To varētu izlemt ar balsošanu.

Sēdes vadītājs. Tātad jūs esat "pret". Paldies.

"Par" vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Kā jau nupat Nagļa kungs minēja, ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums ierakstīt Reliģisko organizāciju likumā tādu normu, ka ticības mācības skolotājiem alga ir maksājama no valsts budžeta. Un, kā mēs visi atceramies, mēs, Saeima, izdarījām pagājušajā gadā grozījumus, kas atļāva skolās mācīt šo ticības mācību, bet šī norma diemžēl pilnībā nedarbojas, jo šobrīd tiešām problemātisks ir šo ticības mācības skolotāju darba apmaksas jautājums. Tie ir konkrēti cilvēki, ko mēs satiekam mūsu tikšanās reizēs ar vēlētājiem un kas ir vērsuši mūsu uzmanību uz šo problēmu, un mēs uzskatām, ka šim jautājumam ir nepieciešams atrast šo pozitīvo risinājumu, jo viena lieta ir tas, ka ir šobrīd likumā varbūt tiešām ierakstītas daudzas labas domas un kaut kas no šā likuma varētu arī izrietēt, bet diemžēl mēs redzam, ka prakse ir tāda, ka šiem cilvēkiem - ticības mācības skolotājiem - šīs samaksas no valsts budžeta šobrīd nav. Un, ja mēs esam par šo mūsu tautas atdzimšanu un garīgu atjaunošanos, un garīgu spēcināšanos un ja mēs atzīstam kristīgās baznīcas lomu šajā procesā (un es esmu pārliecināts, ka vismaz vairums no mums atzīst to, ka baznīcai ir šāda būtiska loma), tad mums ir nepieciešams šo lomu arī atbalstīt ar kaut vai nelieliem finansu resursiem, un es gribētu šajā sakarā norādīt uz to, ka šī algas maksāšana ticības mācības skolotājiem - tas, budžeta izteiksmē, nekādā ziņā nevar būt ļoti daudz, un tas, vai mēs sniedzam šo valsts atbalstu kristīgajai baznīcai un šīs baznīcas iespējām ietekmēt mūsu sabiedrisko procesu, ietekmēt jaunatnes audzināšanu vai nesniedzam, ir vairāk labas gribas un politiska principa jautājums. Mēs esam pilnīgi pārliecināti par to, ka šis atbalsts šai kristīgajai baznīcai ir jāsniedz, un mums ir valstiski svarīgi tas, ka baznīca piedalās jaunatnes audzināšanā.

Es saprotu, ka var tikt izteikti dažādi argumenti par to, ka negribas vērt vaļā Reliģisko organizāciju likumu, vai vēl kādi citādi, un šādi argumenti ir tikuši kuluāros jau izteikti, bet es domāju, ka tam nav būtiska pamata, jo galvenā ir šī mūsu, Saeimas deputātu, politiskā pārliecība un tie lēmumi, kādus mēs pieņemam. Mēs tos jebkurā gadījumā varam pieņemt tādus, kāds ir šis mūsu viedoklis.

Tāpēc nevajadzētu baidīties no likuma tālākas virzības tīri procedūras ziņā, un vēl jo vairāk nevajadzētu šobrīd baidīties no šā likumprojekta nodošanas komisijām. Komisijās var šos dažādos argumentus izvērtēt un meklēt, ja nepieciešams un iespējams, arī alternatīvus ceļus, kā pilnīgi konkrēti šo problēmu atrisināt. Bet tas, ka šī problēma par ticības mācības skolotāju algu apmaksu no valsts budžeta ir jāatrisina, šobrīd ir pilnīgi skaidrs. Un es gribētu arī norādīt, ka Reliģisko organizāciju likumā mums patiesībā būtu jāizdara arī lielāki grozījumi, piemēram, nosakot valsts atzītas reliģijas statusu, un mēs strādājam arī pie šāda dokumenta sagatavošanas, jo ir pilnīgi skaidrs, ka nevar mūsu valstī nekādā ziņā likt vienlīdzības zīmi starp tām konfesijām, kuras mūsu valstī ir tradicionālas, un dažādām jaunienākušām sektām, un tas mums, arī pilnīgi politiski, ir tādā veidā jāpasaka.

Ņemot vērā visu minēto, es aicinu deputātus atbalstīt šā likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemjam jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 24, atturas - 18. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Valsts statistikas likums" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt šajā jautājumā? Nevēlas. Deputāti iebildumus arī neceļ? Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds deputāts vēlas runāt? Neviens nevēlas. Iebildumu deputātiem nav? Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Panteļējeva, Čevera, Straumes un Jirgena iesniegto likumprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Pret šo jautājumu vēlas runāt Andris Saulītis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Saulītis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, godājamais Prezidij! Labrīt, godājamie kolēģi! Protams, man šis likumprojekts bija tāds diezgan negaidīts, es tomēr uzskatīju, ka mūsu vadošo partiju vadītāji, tādi kā Māris Grīnblats, Andrejs Panteļējevs un Ziedonis Čevers, kurus es visus personīgi pazīstu un cienu... es uzskatīju, ka viņi tomēr ir daudz profesionālāki, es cerēju, ka viņi ir daudz saprotošāki, es cerēju, ka viņi ne tikai zina, kā raksta vārdu "demokrātija", bet cerēju, ka viņi arī kaut ko saprot no tām lietām.

Es domāju, ka mēs drusciņ... es mēģināšu... protams, šis nav lasījums pa pantiem, pirmajā lasījumā ir jāskaidro... bet es mēģināšu tikai nedaudz ieskicēt tās tendences. Piemēram, 9. pantā iesaka ielabot piekto un sesto daļu. Piektā daļa: politisko organizāciju apvienības, kas likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrējušās ne vēlāk kā 3 gadus pirms Saeimas vēlēšanām... Vārdu sakot, tiks liegts piedalīties politiskajā darbībā. Kā es to raksturotu? Tātad pirmais, ko es gribētu teikt, - tā ir vēlme ierobežot izvēles brīvību vēlētājiem, tas ir rupjš demokrātijas pārkāpums. Nu es nekavēšos vēsturē, es domāju, ka mums ir daudzi vēsturnieki un paši cilvēki ir vairāk to pārdzīvojuši un zina, kā tās partijas Latvijā ir radušās, kā no Tautas frontes izauga gan "Tçvzemei un Brīvībai", gan "Latvijas ceļš". Es nenosodu, es uzskatu, ka tā bija laba politiska prakse. Es domāju, ka tas Latvijai deva daudz pozitīvu punktu. Bet, ja mēs to skatām pie šīs normas, kas ļāva šiem pašiem politiskajiem spēkiem izaugt... Ja mēs šādas normas attiecinām uz citiem, es to vienkārši izskaidroju kā paniskas bailes no konkurences. Paniskas bailes no konkurences. Tas ir tāds samērā satraucošs simptoms, jo, ja politika, kas vada valsti, valsts izpildvaru, sāk ierobežot konkurenci ar politiskām metodēm, tas nozīmē, ka arī saimnieciskajā dzīvē, patīk vai nepatīk, šis "rokraksts" izpaudīsies. Un mēs redzam, ka tomēr turpinās tendences vairāk nodot valsts vadību kaut kādām valsts pārvaldēm, valsts padomēm, ierēdņiem. Tendence uz monopolizāciju turpinās, un es tādēļ nesaskatu neko labu nedz valsts politiskajā dzīvē, nedz ekonomiskajā. Vēl es varētu teikt, ka šis punkts arī raksturo to, ka vadošie politiķi vienkārši ir apjukuši, vairs nezina, kurp iet, un nezina arī, kā iet. Vienkārši viņiem ir vajadzīga atelpa, viņi ir noguruši. Es domāju, ka varbūt vajadzētu enerģiju veltīt jaunu ceļu meklējumiem, izpētei, analīzei. Varbūt vajadzētu vilkt nost veco zaldāta šineli vai kaut kā savādāk skatīties... Es nenosodu to, ka politiķi veic savstarpējās konsultācijas, bet šīm konsultācijām vajadzētu būt auglīgām, tādām, kas nes, kā tāds auglīgs lietus, labumu visiem Latvijas Republikas pilsoņiem, visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Nevar būt karteļveida vienošanās, kas nes īpašas privilēģijas tikai dažiem. Tomēr tas ir politiķa izaugsmes un morāles jautājums, par to, es domāju, šodien te nevajadzētu diskutēt.

Ja mēs skatām 41.panta otro, trešo, ceturto, piekto un sesto daļu, tad rodas neizpratne: kā tad tā mandātu atņemšana notiks caur politiskās organizācijas lēmējinstitūcijām? Politisko organizāciju statūtos vēl ir diezgan rupjas kļūdas, lēmējinstitūcijas ir dažādas, ir domes, valdes, padomes, kongresi, konferences, mainās arī cilvēki, kas pārstāv to visu, un ļoti grūti tagad skatīties... Es atceros Latvijas Tautas frontes 4.kongresu, kad bija cīņa starp Ražuku un Rasnača kungu, kas tagad ir tieslietu ministrs. Un iedomājieties: ja tagad nākamajā kongresā uzvar pretējā puse, tad tā pretējā puse atkal atsauks tos iepriekšējos deputātus. Es negribētu teikt, ka tāda krīze varētu izraisīties jau esošajās organizācijās, kas varbūt tiešām sevi uzskata par stabilām un drošām, bet es gribu atgādināt to, ka arī "Titāniku" uzskatīja par ļoti drošu un skaistu, un spēcīgu kuģi. Šeit vajadzētu pārdomāt visu to lietu. Es negribētu, ka Latvijas politiskā dzīve novirzītos uz šaurām partijām, jo partijās šodien faktiski ir 0,5 vai 1 procents iedzīvotāju. Un ja visa politiskā dzīve novirzītos pa partijām...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes pagājušas. Nākamais. "Par" vēlas runāt Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā, kad visi mūsu lielie "dûži" ir to parakstījuši, es aicinu daudz nepretoties un atbalstīt šo iniciatīvu, jo pretošanās ir bezjēdzīga. Un tādiem atsevišķiem elementiem kā Saulītim un pārējiem neatkarīgiem deputātiem ir jābaidās un jātrīc beidzot, un jāapzinās sava atbildības nasta. Es personīgi domāju: vai tad mums ir jāatkārto tā pretīgā demokrātija, kas ir citās valstīs, ko mēs zinām? Un visbīstamākais - viņa parasti bojā valsti, tādēļ es arī uzskatu, ka šī iniciatīva ir taisni laikā. Es ceru, ka Latvijā neparādīsies tādas nopietnas partijas kā Zaļā partija. (Vācijā viņa radās ļoti ātri un pietiekami ātri ieguva pietiekamu popularitāti.) Es domāju, par šādiem likumiem nebūtu ko uztraukties, un es ceru, ka par šo atbalstu arī lielās partijas neaizmirsīs, mūs, mazās partijas, un es ceru, ka veidosies kādas koalīcijas, katram tiks piedāvāta kāda vieta un amats. Un tādēļ es aicinu šajā gadījumā noteikti atbalstīt šo piecu gudro galvu iniciatīvu. Es ceru, ka tur nav tikai piecas gudrās galvas, bet var sareizināt ar visu frakciju kopskaitu, lai viņas būtu vēl gudrākas, un es ceru, ka mēs beidzot Latvijā un arī Saeimā likvidēsim demokrātiju, kura ir kaitīga un nevienam nav vajadzīga. Un tādēļ es aicinu kolēģus noteikti atbalstīt šo likumprojektu un šajā gadījumā neklausīties ne Saulīša kungu, ne visus pārējos. Aicinu noteikti atbalstīt. Tā mēs ātri nokļūsim pie gaišas nākotnes, un tas būs ļoti jauki. Un iespējams arī, kaut kādā nākamajā Latvijas Saeimā būs tikai ziloņi un ēzeļi, bet, es domāju, tad jau varēs sadalīt starp piecām vai sešām gudrajām galvām, kas būs ēzelis un kas būs zilonis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izlemt jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 12, atturas - 7. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Panteļējeva, Čevera, Straumes un Jirgena iesniegto likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" nodot Juridiskajai komisijai un Mandātu un iesniegumu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Šajā jautājumā vēlas runāt Kārlis Leiškalns - "pret". Lūdzu! (No zāles deputāts M.Lujāns: "Kârli, izslēgs no "Latvijas ceļa"!")

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Tikko kā mēs pieņēmām... nodevām komisijām, paldies par repliku!... nodevām komisijām likumprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā", kurā ir divas diskutējamas normas, kas attiecas uz procentu barjeras palielināšanu koalīcijām un partiju reģistrācijas termiņu jeb laiku, lai piedalītos vēlēšanās. Protams, par šiem jautājumiem var diskutēt. Trešā lielā sadaļa ir par deputāta atsaukšanu. Atsaukšana nez kāpēc tiek reglamentēta Saeimas vēlēšanu likumā, nevis Saeimas kārtības rullī. Vēlēšanu likumā mēs sākam reglamentēt lietas, kam nav nekāda sakara ar vēlēšanu kārtību. Protams, ja šāda sadaļa ir ielikta Saeimas vēlēšanu likumā, tad ir jāizdara arī attiecīgie grozījumi Saeimas kārtības rullī. Lieki, protams, būtu minēt, ka deputāta atsaukšana ir pilnīgā pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 14.pantu, kas nosaka, ka deputāts nav atsaucams. Nav pat savu vēlētāju atsaucams, bet mēs ātri "piekabinām" klāt, ka... vēlētāji, protams, šo deputātu nevar atsaukt, jo vēlētāji, redziet, ir anonīmi, bet atsaukt viņu var deputāti, kas ir ievēlēti no pilnīgi pretējiem elektorātiem. Teiksim, Lujāna kungu ievēlē komunisti un sociālisti, Grīnblata kungu ievēlē nacionāli konservatīvie šīs valsts pārstāvji, bet, redziet, Grīnblata kungam būs tiesības varbūt nākotnē atsaukt Lujāna kungu un Lujāna kungam būs tiesības atsaukt Grīnblata kungu. Lujāna kungs, es domāju, vairākkārt ierosinās jautājumu par atsaukšanu.

Skatoties Kārtības ruļļa labojumos, mēs redzam, ka ierosināt deputāta atsaukšanu var arī Tieslietu ministrija. Tātad izpildvara jau var, ņemot vērā attiecīgus likuma pantus, ierosināt izskatīt jautājumu par deputāta atsaukšanu. Es patiesībā vairāk pat negribu runāt par šiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī, tikai pieminēšu, ka mēness fāžu ietekmē, protams, mēs izsvītrosim no Saeimas vēlēšanu likuma to sadaļu, kas reglamentē deputātu atsaukšanu, bet zināmas sagadīšanās un zināma haotisma dēļ var palikt likumprojekts, kas Saeimas kārtības rullī reglamentē deputātu atsaukšanu. Likumprojekts, kuram nav pievienoti pat pārejas noteikumi par stāšanos spēkā, un pēc tam, kad Valsts prezidents to būs izsludinājis, Saeima jau varēs lemt par deputāta atsaukšanu. Šobrīd Saeimā ir vismaz 10 kandidāti, ko saskaņā ar šiem Kārtības ruļļa grozījumiem mēs varēsim izmest ārā, to vietā aicinot paklausīgākus, pieņemamākus un sev tīkamākus deputātus.

Paldies par uzmanību. Es aicinu balsot pret šo, manuprāt (es uzsveru - manuprāt), antikonstitucionālo normu iekļaušanu Saeimas kārtības rullī.

Sēdes vadītājs. Paldies. "Par" vēlas runāt Māris Grīnblats - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

M.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Saeimas deputāti! Likumprojekts "Grozījumi Saeimas kārtības rullī", protams, ir pakārtots nupat komisijām nodotajam projektam "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā". Šajos divos pantos, šajos grozījumos Saeimas kārtības rullī, ir atsauce uz Saeimas vēlēšanu likuma pantiem. Tādēļ, ja Saeima noraida grozījumus attiecīgos Saeimas vēlēšanu likuma pantos, ir loģiski, ka nekādā veidā nevar stāties spēkā arī šie grozījumi Saeimas kārtības rullī. Protams, ka pārejas noteikumi šeit ir vajadzīgi, un, ja Saeima akceptēs attiecīgos grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, tad jābūt atbilstošiem precizējumiem arī likumprojekta "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" pārejas noteikumos, proti, tādiem, ka likums stājas spēkā 1998.gada 1.novembrī. Tas vienam otram 6.Saeimas deputātam, kurš vēl nav paguris, neliegs iespēju divas vai trīs reizes mainīt frakciju, jo pašlaik "spēles noteikumi" ir citi. Tālāk: pilnīgi izslēgts arī tas, ka Lujāna kungs atsauks Grīnblatu, Grīnblats atsauks Lujāna kungu, (Starpsauciens no zāles: "Balsosim!") jo viņi ir kandidējuši no dažādiem sarakstiem. Mēs to savstarpēji nedarīsim, tātad arī tas nav bīstami. To nevarēs arī ierosināt, tāpat kā nevarēs ierosināt Leiškalna kunga atsaukšanu, šī procedūra ir mazlietiņ sarežģītāka. Es varētu gari komentēt to, kas pašlaik būtu jāanalizē Juridiskajai komisijai. Kas attiecas uz Tieslietu ministriju, šeit ir domāts par vienu vienīgu gadījumu, proti, gadījumu, kad partija likvidējas vai kad partija ar likumu tiek aizliegta. Tādā gadījumā ir jautājums - vai šādas partijas cilvēkiem, deputātiem ir jābūt vai nav jābūt Saeimā. Tas ir diskutējams jautājums, tāpēc teikt, ka viņiem tur ir jābūt... visos citos gadījumos izpildvara... te ir vienkārši tikai konstatēti fakti par attiecīgas partijas likvidāciju. Dabiski, ka to konceptuāli atbalstīt... Mans priekšlikums - nodot Saeimas Juridiskajai komisijai un atbilstoši tam, kā tiks izlemts jautājums par grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, izlemt arī par grozījumiem Kārtības rullī, neaizmirstot, dabiski, pārejas noteikumus, lai tie nekādā ziņā neskartu šīs Saeimas deputātu vēlmi pārvietoties no vienas frakcijas uz otru. Tas tiešām būtu nedemokrātiski, un es arī pilnīgi pievienojos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 24, atturas - 7. Lēmums nav pieņemts, un likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina deputātu Rubina, Kļaviņa, Brūvera, Daudiša, Jurkāna un citu iesniegto likumprojektu "Grozījums Pilsonības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. "Pret" vēlas runāt Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcija.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Lūdzu, ieskatieties šajā dokumentā! Viņš ir īss - šis kārtējais grozījums Pilsonības likumā. Un vai mums jau nesāk šķist, ka ir radies diezgan pamatīgs jūklis šajos jautājumos, jo neviens nav nopietni apsekojis esošo stāvokli Latvijā attiecībā uz šiem nepilsoņiem, neviens nedod konkrētus materiālus, statistiku, bet tā vietā visu laiku nepārtraukti skan kaut kādas mistiskas frāzes par briesmīgiem draudiem, par kaut kādiem nemieriem, iesaistot šajās pārrunās arī pārstāvjus no citām valstīm. Un, lūk, te kārtējo reizi ir jākonstatē, jājautā, vai mēs nopietni runājam par šo jautājumu un vai mūs nopietni interesē tas, kas notiek ar pilsoņu kopu Latvijā, vai arī mēs atkal kaut ko uz ātru roku sagrābstām un tikai tāpēc, lai kaut ko darītu, iesniedzam dokumentu.

Paskatieties, lūdzu, uzmanīgi šajā dokumentā! Kas tagad iznāk? 2.pants - tā ir automātiska pilsonības piešķiršana. Tas nozīmē, ka jūs paņemat Latvijā reģistrētu augstskolas diplomu, aizejat un automātiski saņemat pilsonību. Šeit nav neviena vārda teikts par to, kura laika augstskola to izsniegusi, nav neviena vārda teikts par to, kādā valodā notiek mācības šajā Latvijas augstskolā, - nekas par to nav teikts. Un iznāk, ka notiek automātiski, - ka kaut kādā 1945. vai 1946.gadā šeit ar okupācijas karaspēku iebraukušo vecāku bērns, kas mierīgi Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā, kur, kā jūs zināt, ieguva izglītību no visas toreizējās Padomju Savienības, ieguvis šo izglītību, neprazdams šodien Latvijā nevienu vārdu latviešu valodā, aiziet un automātiski iegūst pilsonību tikai tāpēc, ka viņš ir beidzis Latvijā atrodošos augstskolu. Nu kā jūs varējāt šādu dokumentu, cienījamie kolēģi, neapdomājot to, parakstīt?

Man reizēm pilnīgi liekas, ka šo Pilsonības likuma maiņu kāds vēlas padarīt smieklīgu, vēlas pēc iespējas vairāk tur radīt neskaidrību, lai šo jautājumu vispār sajauktu un lai beigās radītu tādu stāvokli, ka mēs te automātiski nezin kam piešķirsim šo pilsonību. Es gribētu atgādināt, ka vēl šodien Latvijā ir augstskola - tā ir Aviācijas universitāte -, kur praktiski ir mācības tikai krievu valodā, kur mācās visdažādāko tautību bērni.

Tagad ir runa par piedzimšanu Latvijā. Vai tiešām mēs neatceramies, cik tūkstošu šeit bija okupācijas karaspēka un kas vēl viņiem līdzi brauca. Un tie visi te arī radīja bērnus, viņi te, Latvijā, dzima. Iedziļinieties, lūdzu, cienījamie kolēģi!

Jūs te runājat gan par naturalizāciju ārpus kārtas, gan par pilsonības piešķiršanu pēc tautības principiem. Nu mēs esam visu to sajaukuši vienā maisā, risinādami šādus jautājumus bez nopietnas statistikas, bez nopietnas skaitļu analīzes, lai gan tas tiešām skar mūsu valsts nākotni. Un tas skar latviešu nākotni. Vai kāds vispār ir aprēķinājis, cik šādu personu ir, uz cik personām attieksies šī automātiskā pilsonības piešķiršana? Es aicinātu šādu dokumentu noraidīt. Un te nevar būt runa, ka te var kaut ko papildināt un uzlabot, jo viņš ir pārāk īss. Viņš ir pārāk īss! Jebkurš papildināts dokuments automātiski ir jauns dokuments. Tā ka, cienījamā Saeima, es aicinātu noraidīt šo dokumentu un nevirzīt viņu uz komisijām.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts - vēlas runāt "par".

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! "Visi ir gaidīti pie mana tēva galda - jūdi, romieši un citi." Kristus vārdi - zelta vārdi. Mūsu ierosinājums Pilsonības likumā ir vienkāršs un, pēc mūsu domām, pareizs. Tie, kuri ir dzimuši šinī zemē - Latvijā un beiguši Latvijas augstākās mācību iestādes, pēc viņu pašu vēlēšanās ir piederīgi Latvijas pilsoņiem.

Tātad, kā zināms, augstskolās tagad apmācība notiek latviešu valodā. Es esmu drošs, jo mani atbalsta ne tikai tie deputāti, kuri ir parakstījušies, bet parakstījušies ir visu frakciju deputāti, izņemot "tçvzemiešus", kaut gan arī daudzi "tçvzemieši" ir par šo ierosinājumu. Šo ierosinājumu atbalsta arī manas augstskolas - Latvijas Medicīnas akadēmijas vadība... (No zāles deputāts J.Vidiņš: "Klausies, ko tu melo!") Es esmu pārliecināts, ka visi, kas tagad Latvijā iegūst augstāko izglītību, runā latviski. Tāpēc es uzskatu, ka šāds grozījums ir nepieciešams, bet man ir bailes, ka tas var būt novēloti, jo mēs nez kāpēc negribam pieņemt un atzīt par savējiem jaunus un gudrus, un spējīgus cilvēkus. Tāpēc mūsu ierosinājums skan šādi - papildināt 2. pantu ar 6.punktu šādā redakcijā: "Personas, kuras dzimušas Latvijā, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija, kuras reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā un ieguvušas augstāko izglītību Latvijas augstākajās mācību iestādēs..." Latvijas - tas ir Latvijas, nevis Latvijas PSR, kā jūs domājat, Dobeļa kungs, "... ja šīm personām nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības) vai tās ir saņēmušas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi". Es domāju, ka šis grozījums likumā ir jānodod komisijām, un, ja būs vēl kādi labojumi vai ja kāds apšauba, ka varbūt kāds perfekti nerunā latviski, tad varēs arī pierakstīt Valodas likumu. Komisijas taču strādās. Būs pirmais lasījums, otrais un trešais. Paldies, deputāti!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 31, atturas - 14. Lēmums nav pieņemts. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Paziņojumu par iepriekšējo balsojumu vēlas sniegt deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tikai gribēju fiksēt stenogrammā, ka, balsojot par grozījumu Saeimas vēlēšanu likumā, es vēlējos balsot "par", bet man bija daudzas lietas uz mana galda, un tāpēc tika nospiesta poga "pret". Tātad es gribētu, lai tas tiek fiksēts stenogrammā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kazāka, Grīnberga, Liepas un Zelgalvja iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Par šo jautājumu vēlas runāt Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir frakcijas "Latvijai" deputātu priekšlikums - noteikt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" tādu normu, ka tiem cilvēkiem, kuri ziedo skolām, tiem tiek piemēroti nodokļu atvieglojumi tādā pašā veidā, kā šie nodokļu atvieglojumi šodien tiek piemēroti tiem, kuri ziedo dažādiem sabiedriskajiem fondiem, un tur likumā tie visi ir uzskaitīti attiecīgajā pantā. Un mēs ļoti labi zinām, ka skolām ir šis grūtais materiālais stāvoklis un ka ar šīs izglītības prioritātes, kura vārdos tiek deklarēta, realizāciju praksē iet visai vāji. Pat izskan solījumi palielināt skolotāju algas, bet tā vietā šīs skolotāju algas tiek samazinātas. Tomēr šajā gadījumā, ja mēs atbalstītu šādu normu, tad būtu sperts vismaz mazs solītis pretim tam, kas dotu kaut kādu reālu atbalstu izglītībai. Un tas šajā brīdī ir tikai politisks lēmums, kurš no valsts budžeta faktiski nekādā gadījumā nevarētu prasīt lielus līdzekļus. Mūsu pārliecība ir tāda, ka mums ir nepieciešams valstī realizēt tiešām īstu izglītības prioritāti, kura ir ne tikai vārdos, bet kura izpaužas arī mūsu pieņemtajos likumos un mūsu noteiktajā sabiedriskajā kārtībā, kādu mēs valstī iedibinām. Šādu lūgumu mēs saņēmām no pašiem skolotājiem tikšanās reizēs ar vēlētājiem, un es konkrēti varu pateikt, ka tas bija Daugavpilī. Un mēs to neapšaubāmi atbalstām kā ļoti saprātīgu, jo mēs saprotam, ka šīs problēmas var būt visur, un mēs aicinām arī pārējos Saeimas deputātus ieklausīties šajā skolotāju lūgumā. Mēs, frakcija "Latvijai", arī atbalstām priekšlikumu - nodot šo likumprojektu izskatīšanai komisijā un pēc tam viņu pieņemt, lai varētu realizēt. Paldies.

Sēdes vadītājs. "Pret" runāt neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijām. Iebildumu deputātiem pret to nav. Lēmums ir pieņemts.

Tagad, godātie kolēģi, izskatīsim Prezidija ziņojumu otro sadaļu par saņemtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem. Lēmuma projekts "Par deputāta Gundara Valdmaņa tiesību atjaunošanu piedalīties Saeimas sēdēs ar šā gada 24.aprīli".

Situācija šeit, kolēģi, ir tāda, ka 17.aprīlī mēs saņēmām deputātu Rubina, Ozoliņa, Pētersona, Mauliņa, Kušneres, Grīnberga, Liepas, Staša, Saulīša, Stroda, Kazāka un Zelgalvja patstāvīgo priekšlikumu, kurā viņi lūdz atjaunot deputāta Gundara Valdmaņa tiesības piedalīties Saeimas sēdēs ar šā gada 24.aprīli. Prezidijs šo patstāvīgo priekšlikumu izskatīja un cerēja, ka priekšlikuma iesniedzēji iesniegs Saeimas Prezidijam arī vajadzīgo lēmuma projektu, jo, lai izšķirtu šo jautājumu, nepietiek ar lūgumu, bet ir vajadzīgs Saeimas lēmuma projekts. Saeimas lēmuma projektu, godājamie kolēģi, mēs saņēmām šodien Kancelejā, tas ir reģistrēts ar 1898.numuru, bet deputātiem viņš ir izdalīts kā dokuments nr. 2517-a. Taču mēs saņēmām to šorīt 8.57. Kārtības ruļļa 117.panta ceturtā daļa nosaka: "Ja iesniegtie patstāvīgie priekšlikumi bijuši pieejami deputātiem vismaz 72 stundas pirms attiecīgās sēdes, Prezidijs ziņo par tiem Saeimai uzreiz pēc ziņojumiem par saņemtajiem likumprojektiem." Tā tas notiek arī tagad. Šīs 72 stundas nav pagājušas.

Taču nupat mēs esam saņēmuši piecu deputātu priekšlikumu, ko pieprasa Kārtības rullis... piedodiet, pat sešu! Vismaz pēc piecu deputātu priekšlikuma Saeima var nolemt, ka Prezidijs ziņo arī par tiem iesniegtajiem priekšlikumiem, kuri nav bijuši pieejami deputātiem vismaz 72 stundas pirms attiecīgās sēdes. Šādu priekšlikumu mēs esam saņēmuši, tādēļ apspriedīsim vispirms to.

Deputāti Lujāns, Kostanda, Zelgalvis, Mauliņš, Liepa un Rubins lūdz Prezidiju, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 117.panta 4.punktu, ziņot šodien arī par patstāvīgo priekšlikumu - atjaunot deputāta Gundara Valdmaņa tiesības piedalīties Saeimas sēdēs ar šā gada 24.aprīli.

Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" ðo sešu deputātu, kuru uzvārdus es minēju, iesniegumu? Runāt neviens nevēlas. Izlemsim jautājumu, balsojot par šo sešu deputātu iesnieguma atbalstīšanu vai neatbalstīšanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret sešu deputātu priekšlikumu - atjaunot deputāta Gundara Valdmaņa tiesības piedalīties Saeimas sēdēs. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 15, atturas - 19. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par grozījumiem Saeimas 1997.gada 24. marta lēmumā "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, lai izvērtētu akciju sabiedrības "Latvijas Unibanka" un valsts akciju sabiedrības "Latvijas Krājbanka" privatizācijas likumību un atbilstību valsts un sabiedrības interesēm"".

Vai kāds vēlas, godātie kolēģi, runāt par šo jautājumu?

Vents Balodis - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Iepriekš, izveidojot šo komisiju, bija noteikts ārkārtīgi īss šīs komisijas darbības laiks, tas ir, līdz 1.maijam. Komisija lūdz to pagarināt līdz 15.jūnijam, jo līdz 1.maijam mēs nespējam šo lietu izmeklēt un sniegt ziņojumu. Lūdzu pagarināt termiņu komisijas darbībai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot Saeimas lēmuma projektu par grozījumiem 1997.gada 24.marta lēmumā. Teksts jums ir izklāstīts dokumentā nr. 2529. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 3. Saeimas lēmums šajā jautājumā ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Paulim Kļaviņam. Saeima ir saņēmusi deputāta Pauļa Kļaviņa iesniegumu, kurā viņš lūdz piešķirt bezmaksas atvaļinājumu no šā gada 30.aprīļa līdz 7.maijam. Izlemsim jautājumu balsojot! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi! Es lūdzu visus piedalīties balsošanā.

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Es ceru uz jūsu pozitīvu attieksmi šajā jautājumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - pieprasījumu komisijas atzinumi.

Pieprasījumu komisijas vārdā komisijas priekšsēdētājs deputāts Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas desmit deputātu pieprasījumu (dokuments nr.2446) Ministru prezidentam Šķēlem un zemkopības ministram Dilbam par zemnieku kreditēšanas politikas pilnveidošanu un zemniecības saimnieciskā stāvokļa normalizāciju, un saimnieciskās darbības plānošanas iespējamības nodrošināšanu, nolēma pieprasījumu virzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Paldies Pieprasījumu komisijai par šo pozitīvo atzinumu attiecībā uz šo pieprasījumu. Es šobrīd nāku šeit uzrunāt jūs ar lūgumu Saeimai kopumā lemt pozitīvi par šī jautājuma virzīšanu - šo pieprasījumu virzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu, jo tas ir viennozīmīgi skaidrs, ka zemniecība visos laikos ir bijusi un kā tāda viņa var būt arī pašlaik, un viņai kā tādai ir jābūt arī turpmāk - būtiskam, stabilizējošam faktoram tautas attīstībā un vispār sabiedrības dzīvē, jo tās pamatvērtības, ar kurām zemnieks saskaras savā ikdienā, - tā ir zeme, un tā ir apkārtējā vide, un tas ir dziļais cilvēciskums, ko viņš izjūt, un arī tas darba tikums, kas ir zemniekam, - tas ir tas, uz kā mūsu sabiedrība var balstīties un kas var būt stabils pamats sabiedrības normālai attīstībai arī citās jomās. Jo, redzot tās attīstības tendences, kuras šobrīd notiek faktiski gan mūsu valstī, gan arī pasaulē kopumā, - tā ir cilvēku atsvešināšanās no dabas un arī jēdziena par to, kas ir labs un kas ir slikts, relativitāte... tas ne pie kā laba nevar novest. Mēs tiešām redzam, ka zemniecība ir šis stabilizējošais faktors. Un, kā jau es minēju, ļoti būtiski ir arī tas, ka zemnieki ir tie, kuri uztur dzīvu godīga darba tikumu mūsu valstī, mūsu sabiedrībā, un mums ļoti gribētos, lai šie zemnieki varētu to darīt tādā pašā veidā arī turpmāk. Tāpēc arī ir šī mūsu, - gan frakcijas "Latvijai", gan arī citu deputātu - rūpe par šo zemniecības likteni Latvijā, jo mēs redzam, ka šis liktenis šobrīd tai ir pārāk grūts, un tās reformas, kas zem liberāliem karogiem šeit tiek veiktas, ne vienmēr ņem vērā šīs tautai vitāli svarīgās daļas intereses tādā veidā, kā to vajadzētu darīt.

Es gribu norādīt, teiksim, uz to, ka daudzas dažādas reformas pie mums tiek veiktas ar tādu motivāciju, ka mums ir jādodas uz Eiropas savienību un ka tāpēc šeit ir vajadzīga visa liberalizācija, visa importētā pārtika un tamlīdzīgi. Bet es gribu norādīt arī uz to, ka pašā Eiropas savienībā ir ārkārtīgi nopietna kopējā lauksaimniecības politika, kuras pati būtība - un šī būtība ir redzama faktiski visos Eiropas savienības lauksaimniecības dokumentos - ir ļoti vienkārša - ka Eiropas savienība ir sapratusi to, ka viņai ir svarīgi saglabāt šo ģimenes īpašuma struktūru un harmonisku zemes aizņemšanu no zemnieku puses. Tāds varētu būt šis neveiklais tulkojums, bet ideja ir skaidra. Eiropas savienība ir sapratusi to, ka viņai ir nepieciešama šī harmoniskā lauku attīstība, un viņa šim nolūkam arī veltī ļoti daudz līdzekļu. Šī kopējā lauksaimniecības politika, kas Eiropas savienības valstīs tiek īstenota, tās līmenis būtiski pārsniedz to nelielo lauksaimniecības atbalsta līmeni, kas mums šeit - Latvijā - pat ir paredzēts likumā.

Lauksaimniecības likumā mums ir paredzēts ļoti neliels šis atbalsta līmenis, bet labi ir tas, ka viņš šajā likumā vispār ir paredzēts, - šie 3%, kas arī bija mūsu ierosinājums. Un paldies Saeimai par atbalstu! Tagad diemžēl arī mēs redzam to, ka valdība negrib pildīt šo Lauksaimniecības likuma prasību. Par to mums sūdzas arī paši zemnieki, un man šeit ir bijušas ļoti nopietnas tikšanās ar šo Cēsu rajona zemnieku iniciatīvas grupu. Viņi prasa: "Kâ tas var būt, ka valdība nepilda likumus. Un kādu tad likumu izpildi mēs varam gaidīt no valsts pilsoņiem, ja pat valdība nepilda šos likumus?" Tiešām šīs prasības, ko viņi izvirza Saeimai un valdībai, ir absolūti samērīgas un šeit viņas būtu vienīgi atbalstāmas. Tam es vēl ceru pieskarties mazliet vēlāk.

Tātad mūsu šā pieprasījuma pirmie punkti, kuriem mēs lūdzam skaidrojumu, ir šādi: kāpēc valdība, pretēji šā Lauksaimniecības likuma 16.panta prasībām, nenodrošina subsīdijas zemniecībai 3% apmērā no valsts budžeta? Un mūs interesē pilnīgi konkrētas lietas un pilnīgi konkrēti pasākumi, ko valdība darīs, lai 1997.gadā izpildītu šo Lauksaimniecības likuma prasību. Un tas arī ir viennozīmīgi un skaidri jāpasaka, ka likumi ir jāpilda un ka viņi ir jāpilda arī tajos gadījumos, kad mūsu valsts politiskajai un ekonomiskajai elitei nav tieša personiska labuma no šo likumu pildīšanas. Tomēr šie likumi ir jāpilda!

Šeit ir vajadzīgi pilnīgi konkrēti pasākumi un nekādā gadījumā nevar tikt pieļauta kaut kāda atrunāšanās, ka, lūk, zemniecība jau saņem kaut kādas netiešās subsīdijas, teiksim, akcīzes nodokļa atvieglojumus vai kaut kādas tamlīdzīgas... es atvainojos par šo vārdu, muļķības, bet zemniekiem akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu tiek atmaksāts tapēc, ka viņi, izmantojot šo dīzeļdegvielu, ar savu satiksmi brauc nevis pa ceļu, bet brauc pa savu tīrumu. Šis akcīzes nodoklis tiek ievākts tāpēc, lai pamatā varētu uzturēt kārtībā ceļus. Un šeit tas nav saistīts ne ar kādu atbalstu zemniecībai vai ar ko citu. Tā vienkārši ir absolūti loģiska norma, ka par ceļu uzturēšanu nemaksā tie, kuri pa šiem ceļiem nebrauc. Tā ka šeit šī Lauksaimniecības likuma prasība ir jāizpilda absolūti konsekventi.

3.punkts. Ņemot vērā to, ka šobrīd valdībā notiek darbs pie divu nākamo gadu budžeta sastādīšanas, mēs ļoti gribam zināt, kādā formā šīs 3% subsīdijas tiek ieplānotas nākamā gada budžetā. Jo tas nu ir skaidrs, ka šis ir tas brīdis, kad šos lēmumus var reāli ietekmēt, un es tomēr gribētu, lai arī Saeima skaidri pasaka, ka šīs prasības tiešām ir pilnīgi reālā veidā jāieplāno. Un, ja Ministru kabinets dos šo skaidrojumu, kādā veidā tas ir paredzēts, tad arī mēs - gan Saeimas deputāti, gan sabiedrība, paši zemnieki, varēs vērtēt, vai šis tiešām ir pats optimālākais veids, kādā šīs subsīdijas zemniekiem ir jādod. Tomēr pats svarīgākais ir tas, lai šīs subsīdijas būtu!

Tālāk ir divi pēdējie punkti. Viņi tieši izriet no šīm Vidzemes zemnieku prasībām. Un tas ir pirmais jautājums: ko valdība un Zemkopības ministrija ir darījušas, lai pilnveidotu zemnieku kreditēšanas politiku un lai zemnieki varētu iegūt tehniku uz kredīta tādā veidā, ka pati šī tehnika kalpo kā kredīta garants? Mēs esam visādus kredītus mūsu valstī devuši un dāļājuši pa labi un pa kreisi, un tagad ir jāveido parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kurās mēs centīsimies noskaidrot, kur šie kredīti ir palikuši. Bet šie kredīti netiek doti mūsu valstī šobrīd pilnīgi dabiskam un pilnīgi konkrētam mērķim - zemniecības atbalstam ar tehniku. Tas ir skaidrs, ka zemniekam šobrīd nav iespēju ieķīlāt nezin kādus īpašumus vai ieķīlāt savu zemi, un tas varbūt arī nebūtu labi, ka zemniekam būtu sava zeme jāieķīlā, bet pasaulē ir izplatīta arī citāda prakse, kuru diemžēl pie mums viena vai otra iemesla dēļ negrib ieviest. Un tā ir tāda prakse, ka zemnieks, pērkot tehniku, pērk to faktiski uz nomaksu un pati šī lauksaimniecības tehnika kalpo kā kredīta garants. Ja arī šī zemnieka saimniecība nesaimnieko tik veiksmīgi, kā to gribētos, tad šī tehnika jau nekur nepazūd.

Es saprotu, ka šī tehnika, protams, ir jāapdrošina, arī pret tiem gadījumiem, kad šī tehnika salūst, lai šiem kredītu devējiem nebūtu nekādu zaudējumu, bet zemniekam šī tehnika var tikt iedota, un absolūti nav saprotams, kāpēc valdība nav spējusi panākt šādus izkārtojumus, lai tas šobrīd varētu notikt. Es uzskatu, ka tas ir valdības un Zemkopības ministrijas pienākumus - realizēt zemniecības atbalsta politiku šādā veidā. Tas neprasa lielus papildu līdzekļus no budžeta.

Šī tehnika šiem zemniekiem nav jāuzdāvina. Viņiem ir jādod iespēja to nopirkt, paņemt uz kredīta, lai viņi pēc tam paši varētu ar šo tehniku atpelnīt. Un ļoti daudzi zemnieki šādā veidā nostātos uz kājām.

Un tālāk 5.punkts: ko konkrētu Zemkopības ministrija ir darījusi, lai izstrādātu konstruktīvus risinājumus zemnieku izvirzītajām prasībām attiecībā uz ekonomiskajām svirām? Šeit var minēt subsīdijas, garantēto iepirkumu, tiešās piemaksas un citus mehānismus šo zemnieku saimnieciskā stāvokļa normalizācijai. Un ļoti būtiski ir panākt to, lai zemnieki var plānot savu saimniecisko darbību. Tas ir, ja zemnieks sēj kādu labību, tad viņam tomēr būtu jāzina kaut kāds garantēts cenu līmenis un, teiksim, arī kaut kādas kvotas, kā zemnieks varēs vismaz šo savu produkciju pārdot. Jo tagad iznāk tāda situācija, ka zemnieks, kam rudenī jāsēj rudzi, nezina, ko viņš ar tiem rudziem nākamajā gadā varēs darīt, cik graudu mūsu valstī tiks importēts no ārzemēm un tā tālāk. Valstij tomēr ir šeit jānosaka kaut kādas šīs intervences cenas, vismaz kaut kādas noteiktas kvotas.

Un mums arī tikšanās reizē ar zemniekiem tika izstāstīta tāda prakse, ka, tiklīdz valsts nosaka šādu intervences cenu, tūdaļ šie labības uzpircēji pieliek pie savas cenas mazliet klāt. Un tāpēc, lai šie uzpircēji tomēr varētu dabūt šo labību... lai zemnieki šādā veidā saņemtu vairāk, tiešām būtu liels lūgums, godātie deputāti, atbalstīt šo pieprasījumu, lai ministrija šeit sniedz oficiālu atbildi, un pēc tam varbūt varētu izvērst arī nelielas debates uz šā pieprasījuma bāzes konkrēti par zemkopības politikas tālākajiem risinājumiem Latvijā. Šeit arī tādas prasības mēs esam dzirdējuši, un, protams, mēs saprotam to, ka tas viss nevar tikt atrisināts tikai ar debatēm šeit - Saeimā.

Tālāk ir vajadzīga pilnīgi konkrēta rīcība, jo tomēr mēs esam ievēlējuši valdību, no kuras mēs šo konkrēto rīcību un pilnīgi konkrētus priekšlikumus, kādā veidā šo situāciju mēs varam atrisināt, ceram šeit dzirdēt. Un tālāk arī pilnīgi konkrētus pasākumus, kā šo situāciju izlabot, lai tomēr šai zemniecībai palīdzētu kaut kādā veidā no šīs krīzes tikt ārā.

Es aicinu šo pieprasījumu atbalstīt, un paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ervids Grinovskis - LZS, KDS un LDP frakcija.

E.Grinovskis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienītais Prezidij, cienītie kolēģi! Arī mēs, frakcija, atbalstām šo pieprasījumu, bet es savā runā gribu pievērsties dažiem, tikai dažiem no daudzajiem argumentiem, kuri, manuprāt, netiek pietiekami akcentēti.

Pirmais. Mums ir likums par 3% lauksaimniecības atbalstam, bet - pievērsiet uzmanību! - šis likums nepildās. Tātad kāpēc - es jautāju frakcijas vārdā. Un zemnieks šodien ir nostādīts tādā stāvoklī, ka viņam ir jāveic akcijas, kas iziet ārpus parlamentārās darbības rāmjiem, lai piespiestu valdību pildīt lēmumu, par kuru ir pieņemts Saeimas likums. Tas nozīmē, ka mums de facto ir apdraudēti paši demokrātiskā mehānisma funkcionēšanas pamati. Tas ir pirmkārt.

Otrs. Gribu pievērst uzmanību apstāklim, ka mūsu lauksaimniecība turpina grimt dziļā krīzē, kuras iznākums var būt pat letāls. Es nebaidos saasināt šo jautājumu, jo viņš ir tā vērts. Un pamatojums manam teiktajam ir sekojošs: tā tehnika, ar kuru šodien zemnieks strādā, tā ir bijusī kolhozu, sovhozu tehnika, "Lauktehnikas" tehnika, kas aizvada sava kalpošanas laika, amortizācijas perioda, pēdējās dienas. Drīz tā būs jānomaina un jāpērk dārgā ārzemju tehnika. Jautājums: pastāvot pašreizējam zemkopības līmenim, kur zemnieks, normāli, vidēji strādājošs zemnieks, es nerunāju par atsevišķiem izņēmumiem, ņems naudu mašīnu parka atjaunošanai? Viņam nav to kur ņemt, pastāvot pašreizējam rentabilitātes līmenim. Tātad, ja gribam izvairīties no šī krīzes padziļinājuma, kas draud ar letālu iznākumu, šāds atbalsts ir nepieciešams.

Trešais. Pievēršu uzmanību tādam mehānismam kā cenu "ðķērēm", kas darbojas sabiedrībā kopumā, bet it sevišķi lauksaimniecībā. Tehnikas cenas aug, arī servisam un pakalpojumiem, aug nodokļi un daži citi viņiem pielīdzinātie maksājumi, pie kam ļoti dinamiski pieaug, bet tanī pašā laikā lauksaimniecības ražojumu cenas vai nu stāv uz vietas, vai pat samazinās. Tātad šīs cenu "ðķēres" darbojas, "cçrp" zemnieka ienākumus, un zemnieka saimniecība nav spējīga paplašināt atražošanu, nav spējīga to intensificēt. Ja tas netiks krasi izlabots, iznākums būs graujošs.

Un beidzamais. No daudzajiem argumentiem, kurus es varētu minēt, bet es tos ierobežošu, pievēršu uzmanību vēl tam faktam, ka, salīdzinot ar Rietumu zemēm, zemnieka daļa, galīgā produkta cena, kurš izgatavots no lauksaimniecības izejvielām, ir krietni zemāka nekā Rietumos, nekā Eiropā, uz kuru mēs tiecamies. Pie kam, ja skatāmies nākotnē, šī daļa drīzāk uzrāda tendenci samazināties, un arī šis mehānisms runā par sliktu laukiem.

Es šādu piemēru uzskaiti varētu turpināt, bet tomēr beigšu, jo atzīstu, ka, lai pierādītu šā pieprasījuma nepieciešamību, pietiek arī ar šiem argumentiem. Lūdzu to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izšķirsim jautājumu balsojot, ja deputāti uzskata, ka tā ir vajadzīgs. Vai deputāti piekrīt, ka ir jābalso par Pieprasījumu komisijas atzinumu? Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas Pieprasījumu komisijas atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret- 17, atturas - 12. Lēmums ir pieņemts. Pieprasījums tiek virzīts Ministru prezidentam un zemkopības ministram.

Kolēģi, pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Rubina, Ozoliņa, Jāņa Jurkāna, Staša un Saulīša iesniegumu: "Sakarā ar to, ka balsojumā par deputāta Valdmaņa tiesību atjaunošanu piedalīties Saeimas sēdēs balsojumā parādās deputāta Dunkera balsojums, bet viņa nebija un arī nav zālē, apšaubām balsojuma rezultātus."

Kas vēlas runāt "par" vai "pret" ðo priekšlikumu? Deputāts Rubins - lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, notika balsojums, un tikai viena balss izšķīra to, vai balsot jautājumu par Valdmaņa tiesībām piedalīties sēdē. Mēs uzskatām, ka ir jāpārbalso, jo Dunkera kungs, kurš balsojumā bija "pret" Valdmaņa piedalīšanos sēdēs, zālē neatradās. Mēs arī domājam, ka tā izdruka bija nepareiza.

Pirms kāda laika partijas biedrs Saeimā un pašreizējais Saeimas priekšsēdētājs Čepānis apvainoja Gundaru Valdmani par sliktu dzirdi un zemām prāta spējām. Deputāts Valdmanis nekritizēja Kārtības rulli un nekāra to pie "lielā zvana", bet tikai palūdza, lai Čepānis atvainojas. Čepāņa kungs, būdams ļaunatminīgs, manuprāt, šo neaizmirsa un gaidīja izdevīgu brīdi. Protams, tas radās. Kārtības rullis tika atritināts, un sods nāca pār deputātu Valdmani. 17. aprīļa sēdē balsojums bija aizklāts un Valdmanis tika izraidīts. Ir deputātu prasība atjaunot deputāta Valdmaņa tiesības un pienākumus.

Papildus daži jautājumi Čepāņa kungam.

Augsti godājamais Čepāņa kungs, kas arī esat Sadarbības padomē, par kuru jūs tā uztraucaties, no kādām personām sastāv šī padome, kāpēc Sadarbības padome ir izveidota un kāpēc tā nav paredzēta Saeimas kārtības rullī? Ar ko tā nodarbojas? Vai tā ir augstāka par Saeimas Prezidiju -vai ir un vai tā pārvalda Prezidiju? Vai ir otrādi? Ja ir šāda Sadarbības padome, tad kādos apmēros tās locekļi saņem algu? Vai tur ir arī priekšsēdētājs un kurš tas ir? Un kur viņu var atrast, ja pēkšņi gribas sadarboties?

Es lūdzu pārbalsot šo balsojumu, par kuru es runāju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt "pret"? Oļģerts Dunkers - lūdzu! Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

O.Dunkers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es tikko cienījamajam dakterim Ozoliņam, kurš ārstē lūzumus, piedāvāju brilles pret īsredzību, jo tajā brīdī, kad balsoja par Valdmani, es biju zālē. Es izgāju no zāles pēc šī balsojuma un tagad dzirdu tepat pa radio, ka es neesot bijis zālē. Tie ir salti meli. Ja cilvēki kaut ko paraksta, tad vispirms vajag paskatīties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izlemsim jautājumu attiecībā uz pārbalsošanas izdarīšanu balsojot. Vispirms izlemsim jautājumu par to, vai izdarāma pārbalsošana. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi šajā jautājumā. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 27, atturas - 10. Pārbalsošana netiks izdarīta.

Nākamais darba kārtības jautājums - Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu Čerāna, Kostandas, Kušneres, Grīnberga, Mauliņa, Zelgalvja, Liepas, Bekasova, Golubova un Bartaševiča pieprasījumu labklājības ministram Makarovam par sociālās apdrošināšanas jautājumu un pensionēšanās problēmu risināšanu Latvijā.

Pieprasījumu komisijas vārdā komisijas priekšsēdētājs deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (LNNK un LZS frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Pieprasījumu komisija, izskatījusi minēto desmit deputātu pieprasījumu, atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms, un, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 126. panta piekto daļu, ierosina pieprasījumu pārveidot par jautājumu. Es vēl piebildīšu, ka pieprasījuma iesniedzēju pārstāvis piekrita šādam komisijas lēmumam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Debatēs runāt neviens nevēlas. Piedodiet, Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šobrīd mēs līdz ar to jau esam nonākuši līdz labklājības jautājumu blokam mūsu šodienas darba kārtībā, un te ir šie divi jautājumi. Vispirms ir šis deputātu pieprasījums par Labklājības ministrijas attieksmi pret pensionēšanās jautājumiem un pret Pensiju likumu, bet pēc tam mums darba kārtībā ir arī lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu labklājības ministram Makarova kungam.

Bet nu visu pēc kārtas. Es tomēr gribētu šos Pensiju likuma jautājumus izdalīt nedaudz atsevišķi, jo tas ir tāds lielāks bloks visā šajā Labklājības ministrijas darbībā. Tur būs vēl arī dažādi citi jautājumi, un tāpēc es gribētu runāt tieši šī pieprasījuma kontekstā.

Mēs Saeimā esam saņēmuši milzīgu daudzumu dažādu vēstuļu, kurās ir protests pret Pensiju likuma netaisnībām, un mēs šādu pašu viedokli dzirdam arī visās tikšanās reizēs, kur mums uzdod jautājumu par to, kā tas var būt, ka viens cilvēks var saņemt, teiksim, viena lata pensiju, turpretī cits turpat blakām var saņemt tūkstoš latu lielu pensiju, un to, kā vispār šāda kārtība var būt samērojama ar kaut kādu elementāra taisnīguma principu ievērošanu. Un es varu pateikt arī pilnīgi skaidri, ka tas ir liels pazemojums cilvēkam, kas ir godīgi nostrādājis visu savu darba mūžu, ja viņam tagad šī darba mūža pēdējā gadā vai divos gados nav izdevies atrast darbu. Tad viņam pensijas vietā faktiski ir iespēja saņemt tikai valsts noteikto šo minimālo sociālo pabalstu.

Godātie kolēģi, Sociālo un darba lietu komisijas izveidotā darba grupa pieprasīja no ministrijas statistikas datus par to, cik tādu cilvēku šobrīd ir, kas Latvijā ir bez darba stāža pēc 1996. gada 1. janvāra, un kuri ir tie cilvēki, kam pilnīgi viennozīmīgi tiks piešķirts šis sociālais pabalsts. Šī statistika, ko mēs šeit redzam, ir vienkārši drausmīga - valstī kopumā tādu ir 28,46% vīriešu un 34,82% sieviešu, tas ir, turpat trešā daļa. Tātad gandrīz trešā daļa no visiem cilvēkiem, kuriem būs jāiet pensijā pēc jaunpieņemtās kārtības. Šī pensija nekādā ziņā nevarēs pārsniegt šo valsts noteikto sociālo pabalstu - šos 25 latus. Pie tam ir jāņem vērā, ka bez šiem cilvēkiem, kuriem nav šī darba stāža, vēl ir daudz tādu cilvēku, kas strādā mazapmaksātu darbu un kam arī šī pensija nebūs daudz lielāka.

Ja mēs šo statistiku paskatāmies pa atsevišķiem rajoniem un pilsētām, tad redzam, ka šī situācija atsevišķās vietās ir vienkārši katastrofāla. Piemēram, Jūrmalas pilsētā šī statistika uzrāda to, ka 68,8% no visiem vīriešiem pēc 1996.gada 1.janvāra ir bez darba stāža. Tātad divas trešdaļas no visiem Jūrmalas vīriešiem, kam būs jāiet pensijā, saņems ne vairāk par šo sociālo pabalstu. Šis skaits, kā jau es minēju, būs pat vēl lielāks.

Es negribu aizkavēt jūsu uzmanību ar ļoti daudziem skaitļiem, bet gribu pieminēt tikai statistiku par Balvu rajonu. Un šī statistika ir vispār satriecoša, jo 64,3% vīriešu un 87,5% visu sieviešu Balvu rajonā pēc 1996.gada 1.janvāra ir bez darba stāža. Tātad šiem cilvēkiem vispār nav nekādas cerības saņemt pensiju, kas būtu lielāka par šo sociālo pabalstu. Ja mēs atgriežamies pie vecā Pensiju likuma, tad šeit vismaz redzam, ka viņu pensija svārstās vismaz 40 latu robežās, turpretī - tagad mēs nonākam pie tā, ka ļoti būtiskai sabiedrības daļai pensija būs līdz 25 latiem, un līdz ar to šis jaunais likums ir būtisks trieciens mūsu sabiedrībai, tiem cilvēkiem, kuru lielākā daļa ir nostrādājuši šo savu darba mūžu.

Es gribu šeit pateikt to, ka tie cilvēki, kuri tic Dievam, zina, ka nopelnītās algas neizmaksāšana strādniekam par viņa padarīto darbu - un mēs šeit saskaramies tieši ar šādu situāciju - ir grēks, kurš brēc pēc atriebības. Tas ir pat ārkārtīgi smags morāls kaitējums, teiksim, morālas pārestības nodarījums būtiskai sabiedrības daļai. Arī to mēs, vismaz tie cilvēki, kuri tic Dievam, zinām, ka šajos Dieva baušļos ir teikts: "Tev būs godāt savu tēvu un māti!" Un līdzīgi tam arī visai sabiedrībai ir jārūpējas par šo savu vecāko paaudzi.

Tajā pašā laikā es saprotu, ka šis ir problemātisks likums un ka mēs varam diskutēt par to, kāda ir mūsu konkrētā ministra loma un kāda ir Labklājības ministrijas loma šā likuma sagatavošanā un īstenošanā. Arī šeit mēs redzam, ka šis likums nav bez trūkumiem. Un, ja labklājības ministrs televīzijā un arī dažādās intervijās apzināti vai neapzināti neredz šīs problēmas Latvijas valstī un ja viņš apgalvo to, ka, lūk, mēs nedrīkstam mainīt šos spēles noteikumus spēles laikā, tātad šo pensiju piešķiršanas kārtību, neatkarīgi no tā, kādas ir šīs netaisnības, tad šeit kaut kas nav kārtībā.

Tāpēc ir tapis arī šis pieprasījums. Un tas ir tieši Labklājības ministrijas atbildības jomā. Ministrijai ir pienākums pašai nākt klajā ar saviem priekšlikumiem, kā izlabot šo netaisnību. Bet, ja ministrs pat neredz, ka šeit ir kaut kādas problēmas, tad man varbūt ir jautājums šā ministra pārstāvētajai partijai: vai arī šī partija "Tçvzemei un Brīvībai" tiešām neredz tās problēmas, kas mums valstī ir pensiju jomā? Tas būtu ārkārtīgi dīvaini. Tad nu mēs beidzot nonākam Saeimā līdz tam, ka mums šis jautājums ir jāizvirza šādā veidā. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka partijas "Tçvzemei un Brīvībai" ierindas biedri vienprātīgi atbalstīs domu, ka šī pensiju aprēķināšanas kārtība nav taisnīga un ka šeit ir pieļauti būtiski pārkāpumi, jo vienkāršajos cilvēkos ir saglabājusies šī taisnīguma izjūta, kura diemžēl aiz dažādām formulām ir pazudusi deputātos un ministriju ierēdņos, jo vairāk vai mazāk skaistas formulas rada gan no vienas, gan no otras puses atkarībā no tā, no kuras puses tās aplūko. Turpretī mums pastāv šī reālā dzīve, mums eksistē cilvēki - reāli cilvēki, kuri ar šo kārtību tiek pazemoti.

Kā jau es minēju, labklājības ministram ir pienākums redzēt šo netaisnību. Šeit ir milzīga atbildība par ļoti daudzu cilvēku likteņiem, un tas ir ministrijas pienākums - piedāvāt šos risinājuma ceļus, lai šo situāciju novērstu.

Šeit pat ir tā, ka mēs no labklājības ministra šajā brīdī nemaz neprasām pielikt katram pensionāram pie pensijas 5 latus, ko mēs varētu arī prasīt. Mēs gribam zināt, ko ministrija un valdības locekļi ir darījuši, lai novērstu privatizācijas nekārtības, valsts mantas izlaupīšanu, lielu līdzekļu aizplūšanu garām valsts kasei. Šobrīd tas nav pat jautājums par šo. Šobrīd ir jautājums par tā mazumiņa, kas mums ir, taisnīgu, godprātīgu sadalīšanu starp mūsu sabiedrības locekļiem - pensionāriem.

Jautājums ir par to, lai viens pensionārs neiedzīvotos uz pārējo pensionāru rēķina. Turklāt tāds pensionārs, kurš ir blēdis un kurš, izmantojot šā likuma nepilnību, pats ar saviem sociālajiem maksājumiem ir izveidojis sev šo lielo pensiju. Šis ir jautājums par to, vai Labklājības ministrija faktiski saprot, ka viņa pastāv cilvēku dēļ un ka lēmumi sociālajā sfērā ietekmē visu sabiedrību.

Es šeit būtu gatavs paspert vēl kādu soli pretim savstarpējai sapratnei, ja tāda vispār ir iespējama ar Makarova kungu, jo man tiešām rūp tas, lai šī situācija tiktu atrisināta. Mēs piekrītam, ka šīs pensijas pamatformula... ka šī pensija - tas ir uzkrātais kapitāls, kas matemātiski dalīts ar vidējo sagaidāmo gadu skaitu. Šī formula principā ir pareiza, tomēr šī formula var darboties pilnvērtīgi tikai tad, kad būs beidzies šis pārejas periods, kad visiem šiem cilvēkiem par visu viņu darba mūžu šie sociālās apdrošināšanas maksājumi būs individualizēti, un tad, cik nu kurš būs samaksājis, tik viņš arī dabūs. Tad mēs varēsim novilkt arī šos valsts sociālā pabalsta "griestus", kuri varētu būt arī lielāki, nekā ir šobrīd, bet tas jau būs cits jautājums. Bet šobrīd visas šīs likuma netaisnības, kas ir pieļautas šajā pārejas periodā, kad cilvēkam par vienu nostrādāto gadu un par sociālās apdrošināšanas maksājumiem, kas izdarīti viena gada laikā, tiek aprēķināta pensija par visu mūžu, it kā šis cilvēks šos sociālās apdrošināšanas maksājumus būtu maksājis visu mūžu... Nu nav tā! Viņš nav maksājis šos sociālās apdrošināšanas maksājumus 40 gadu. Viņš tos ir maksājis vienu gadu!

Mēs šo diskusiju uzsākām jau ar savu likumprojektu, kuru iesniedzām 26. februārī, un mēs arī turpināsim cīnīties par to, lai šie taisnīgie principi tiktu iedzīvināti mūsu Pensiju likumā. Tāpēc būtu ļoti labi, ja arī Labklājības ministrijas nostāja šajā jautājumā būtu skaidra. Tad varētu šīs nekārtības pārtraukt.

Es vēl gribu šā Pensiju likuma sakarā mazliet parunāt arī par politisko atbildību. Tagad kaut kāda sakustēšanās Saeimā Sociālo un darba lietu komisijā ir notikusi. Teiksim, arī atsevišķi "Latvijas ceļa" deputāti, piemēram, Leiškalna kungs, šeit nāk un par to runā, un šie argumenti šobrīd nav arī tie sliktākie, kas no viņa puses tiek izvirzīti, tomēr es gribu uzsvērt un visiem pateikt, ka šo Pensiju likumu ir pieņēmusi 5.Saeima savā pēdējā darba sēdē. Es varu pateikt visiem arī to, kurš praktiski kontrolēja šo 5.Saeimas darbību, kurš politiskais spēks tas bija. Tiem, kuri to vēl nezina. Tas ir sevi par intelektuālu dēvēt gribošais "Latvijas ceļš". Tas nu ir pilnīgi skaidrs, un faktiski arī mūsu sabiedrībai ir jāsaprot, ka atbildība par šāda Pensiju likuma pieņemšanu lielā mērā ir jāprasa tieši no "Latvijas ceļa". Protams, šī atbildība ir jāprasa arī no pilnīgi visiem citiem deputātiem, tiem, kuri ir balsojuši par šā Pensiju likuma pieņemšanu 5.Saeimā. Man šeit ir šī izdruka, un šeit ir šausmu lietas! Mēs redzam, ka ar dažiem atsevišķiem izņēmumiem faktiski vienīgie cilvēki, kuri kā frakcija ir balsojuši "pret", ir "Lîdztiesība", bet visi tā saucamie nacionālie spēki ir balsojuši "par". Tad lūgums ir arī žurnālistiem - paņemiet šo balsojumu (tā ir 1995.gada 2.novembra sēde), un tur mēs visu redzam. Protams, šeit ir atsevišķi cilvēki - gan komponists Imants Kalniņš, kas ir atradis par iespējamu "atturēties", gan arī Alfreds Čepānis, kas atradis par iespējamu "atturēties", arī Kokina kungs no Zemnieku savienības... Bet ko ir domājuši citi? Un kāda ir šī atbildība visiem šiem "nacionāļiem"?

Un tad es gribu prasīt: vai tā ir nacionāla politika, kas piesmej lielāko savas tautas daļu un arī pašus latviešus? Manuprāt, tā nav nacionāla politika.

Vēl ļoti īsi. Pensiju likums saka... Es gribu pieminēt arī to, ka šī vispārējā pensiju aprēķināšanas formula nav vienīgā problēma šajā likumā. Šeit ir arī pilnīgi konkrētas problēmas attiecībā uz invalīdiem - gan uz invaliditātes pensijas aprēķināšanu III grupas invalīdiem, gan arī uz šo absolūti cinisko normu, ka invaliditātes pensiju būs tiesības saņemt tikai tiem invalīdiem, kam ir bijis šis triju gadu apdrošināšanas stāžs. Un arī šeit frakcija "Latvijai" ir iesniegusi pilnīgi konkrētus priekšlikumus, kā šo situāciju labot, un es ceru, ka mēs līdz tam nonāksim. Arī šeit būtu svarīga Labklājības ministrijas attieksme šajā jautājumā. Tāpēc, godātie deputāti, es gribu lūgt, ņemot vērā šodienas specifisko situāciju - un tas mums ir nākamais jautājums, - arī ministru atnākt un paskaidrot šo savu viedokli, kāds viņš šeit ir un kā šo problēmu var risināt tālāk, bet pēc tam nobalsot par šo Saeimas pieprasījumu. Un, ja tas ir nepieciešams, tiešām nopietni izskatīt nākamo šodienas darba kārtības jautājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma būs Induļa Bērziņa paziņojums par komisijas sēdi.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi no Ārlietu komisijas! Kā mēs vakar vienojāmies, šajā starpbrīdī mums būs komisijas sēde. Tā kā Prezidijs sanāk Prezidija sēžu zālē, tad mēs savu sēdi sasauksim Sarkanajā zālē - tas ir, nevis nākamajā, bet aiznākamajā telpā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atgādinu, godātie kolēģi, ka pārtraukumā notiks Prezidija un Frakciju padomes sēde. Lūdzu tagad zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Olafs Brūvers, Gunta Gannusa, Aleksandrs Golubovs, Jānis Kalviņš, Pēteris Keišs, Ģirts Valdis Kristovskis, Janīna Kušnere, Aristids Jēkabs Lambergs, Rudīte Leitena, Kristiāna Lībane, Andrejs Panteļējevs, Anta Rugāte, Antons Seiksts, Juris Sinka, Jānis Straume, Roberts Zīle un Ēriks Zunda. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdes vadītājs. Par Pieprasījumu komisijas atzinumu nākamais debatēs ir pieteicies Andris Saulītis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Saulītis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vēlreiz paldies par uzmanību, godājamie deputāti. Paldies par vārdu. Es gribēju teikt, ka, spriežot par Pensiju likumu, tieši Makarova kungs varbūt nebūtu tas, uz kuru vajadzētu likt to pašu lielāko punktu un kuru tieši par to kritizēt. Es tieši toreiz strādāju 5.Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, mēs ļoti nopietni strādājām pie Pensiju likuma, jo mēs arī sapratām, ka tāds Pensiju likums, kāds tas bija - ka cilvēka līdzdalība savas pensijas veidošanā bija pilnīgi izslēgta -, arī nav pieņemams, un, pēc dažādu valstu vairāku ekspertu domām, bija skaidrs, ka ir jāiet uz apdrošināšanas principa ieviešanu pensionēšanai. Par šo principu tika ļoti ilgi un pamatoti diskutēts Sociālo un darba lietu komisijā, un faktiski lielākā daļa, gandrīz visi deputāti, piekrita. Tiešām, - ja mēs ejam pa šo reformu ceļu un gribam veikt šo reformu kompleksi, tad tiešām šis princips ir nepieciešams, tas ļaus jauniem cilvēkiem vairāk strādāt, būt ieinteresētiem savas nākotnes veidošanā, veikt šos pensiju uzkrājumus, vai nu maksājot valsts pensiju fondā, vai arī strādājot un garantējot sev nākotni caur privātiem pensiju fondiem. Taču jau toreiz iezīmējās viens elements, par kuru ļoti aktīvi iestājāmies - es un arī komisijas vadītāja Kuprijanova, to var paskatīties komisijas sēžu protokolos. Mums bija pilnīgi nepieņemams princips par formulas aprēķināšanu. Lielākie strīdi bija, es varētu teikt, tādā samērā filozofiskā gaisotnē, kad kolēģi no trimdas un viņu tāds varbūt spilgtākais "rupors", ļoti prātīgs, ļoti profesionāls cilvēks... tieši gribu teikt, runāt par viņa domu pasauli... viņš uzskatīja, ka šie padomju laikā nostrādātie gadi, tie, kas cilvēkiem ir nostrādāti, dzīvojot Latvijā, ir pilnīgi svītrojami, un faktiski tie netiktu ņemti vērā, aprēķinot šīs pensijas, jo - ko tur ņems vērā, kā saka, okupācijas laika gadus! Bija visādi - okupācija ir okupācija, un nav jāskatās, kā kurš strādājis, godīgi strādājis vai nav godīgi strādājis. Un tā nu tika ņemts un ar vienu tādu svītrojumu nosvītrots faktiski pusmiljona cilvēku darba mūža ieguldījums Latvijas ekonomikā. Un faktiski tās debates tā arī neizvērsās, tuvojās vēlēšanas, un faktiski "Latvijas ceļš" kā vadošais politiskais spēks, es domāju, to arī neizvērtēja. Jo, kā es zinu, "Latvijas ceļā" bija tādi, kas bija ļoti pragmatiski politikā, piemēram, Andris Bērziņš, kas šodien ir Rīgas mērs. Viņš arī tā samērā skeptiski uz to skatījās un bija par to, lai ieguldījums būtu lielāks, taču "Latvijas ceļa" politiķi nosvērās šo trimdas ekspertu priekšā un tika pieņemts politisks lēmums, kaut gan par kļūdām, ko nesīs šis politiskais lēmums... tika pilnīgi skaidri prognozēts, kādas būs tās kļūdas, kā tas viss veidosies, skumji, ka arī žurnālisti to tā neatspoguļoja. Es atceros tā laika presi, neviens nerunāja par šīm detaļām, runāja varbūt par personālijām, par kaut kādām citām politiskām niansēm, bet pati likuma būtība, kas skar pusmiljonu Latvijas iedzīvotāju, tā arī netika kārtīgi izskatīta. Tā ka es domāju vienkārši atgādināt, ka, ja mēs runājam par labklājības ministru, tad varbūt tik tiešām izsacīsim viņam kritiku visnotaļ par tām lietām, par kurām viņš ir to pelnījis, bet nemēģināsim viņam, kā saka, pārmest to, par ko viņš faktiski nav pelnījis pārmetumus. Līdz ar to mēs arī zināmā mērā, kā saka, degradējam šos kritikas elementus un mūsu kritika kļūst populistiska, nevis konstruktīva. Ja runājam par Makarova kungu, es gribētu runāt par citām lietām, ko valdība un valdības sociālo jautājumu bloka politiskais vadītājs Makarova kungs nav izdarījis un ko viņam vajadzēja izdarīt, un par ko arī šodien ir atklāti jārunā, un tāpēc šis pieprasījums ir vajadzīgs, un tāpēc arī es to atbalstu. Mēs atceramies, ka tieši gadu iepriekš Sarkanajā zālē bija Šķēles kunga tikšanās ar dažādu politisko partiju pārstāvjiem un mēs tad runājām par tādām lietām kā par efektīvāku sociālā nodokļa administrēšanu, jo visiem bija skaidrs, ka krājas sociālā nodokļa parādi, tas netiek pietiekami administrēts, ka tur ir nepieciešama reforma - strauja, enerģiska reforma, lai mēs beidzot varētu sakārtot vienu no galvenajām valsts ienākuma bāzēm, kas skar vismazāk aizsargātos Latvijas Republikas iedzīvotājus. Taču Šķēles kungs toreiz solīja, ka tas viss tiks veikts ar datoru, ka tiks pāriets uz nodokļu datorizētu uzskaiti un ka tam visam jau vajadzētu būt kādu pusgadu iepriekš. Es tā nobrīnījos, bet biju ļoti patīkami pārsteigts, es sapratu, ka cilvēki ir sapratuši šo reformu un zina, ko viņi dara, un panāks precīzāku, labāku šā nodokļa iekasēšanu. Taču šodien, mēs redzam, ir aprīlis, pat runas par šādu darbu vairs netiek veiktas, mēs redzam, ka šis process vairs tik spoži nav kontrolējams, un es domāju, ka, lūk, šis punkts arī būtu Makarova kungam viens no tādiem punktiem, kur būtu ļoti nopietni jāstrādā, lai celtos šī sociālā ienākuma bāze, lai varētu efektīvāk to izmantot.

Nākamais punkts, par ko arī vajadzētu ļoti stingri kritizēt, lai valdība pārdomā visu, - tas būtu par veselības aizsardzības reformu. Veselības aizsardzības reforma, arī no finansiālā viedokļa, ja mēs ejam uz apdrošināšanas medicīnu, ir vesela tēma, faktiski process mīņājas uz vietas un reāli nekas netiek uz priekšu. Ir vēl vesela virkne tiešu, konkrētu tēmu, kas skar labklājību un to, ko ministrs varētu darīt šajā jomā. Ir vēl viena lieta, ka arī ministram ir ļoti grūti strādāt, jo Latvijā faktiski tādas reālas sociālās politikas, tā kā mēs runājam par veselības aizsardzības koncepciju vai par kādām citām lietām, tā arī nav. Nāk, mainās ministri, mainās valdība, bet nav konkrēta dokumenta, kas tiktu apspriests, izdiskutēts no dažādu profesionāļu viedokļa, un līdz ar to arī ir ļoti grūti saprast, kā strādāt, kā nestrādāt. Es arī, kad sastādījām valdību, mēģināju runāt par sociālās politikas nozīmi, par tās principiem, par darba efektivitāti, es arī runāju ar Gundaru Bērziņu, Šķēles kunga padomnieku, es arī runāju ar pašu Šķēles kungu, mēģinot akcentēt viņam tos momentus, kas, būdami nerealizēti, arī Godmaņa kungu noveda pie samērā bēdīga gala, pie kraha. Kā jūs zināt, Godmaņa kungs arī savas darbības pēdējā gadā ignorēja sociālo politiku un bija licis nepareizus akcentus, un līdz ar to viņa sākotnēji veiksmīgā politika vēlāk izvērsās par politisku krahu. Par to es visus brīdināju, un es redzēju, ka šie cilvēki saprot, vismaz mēģina domāt, ka tiešām te kaut kas ir jādara. Bet kāpēc nekas nenotiek? Kāpēc, ja cilvēki to grib, cilvēki to saprot, nekas nemainās? Es saskatīju tādu lietu, ka ir tāds veidojums - es baidos to nosaukt, jo Valdmaņa kungs to nosauca vienā vārdā un par to viņam uz noteiktu laiku liedza vārdu -, un tā ir Sadarbības padome. Es arī vairākkārt presē publicēju, ļoti konkrēti rakstīju par Sadarbības padomes nekonstitucionālo raksturu. Latvijas Republikas Satversmē nav tāda jēdziena. Šis veidojums - es teikšu tā, es ceru, ka sēdes vadītājs man atļaus lietot vārdu "veidojums", - šis veidojums ir faktiski sevī sakopojis valsts galveno likumdošanas un valsts galveno izpildvaru. Manuprāt, šis ir precedentgadījums, man personīgi tas nav pieņemams, un es ceru, ka arī daudziem Latvijas Republikas politiķiem tas nav pieņemams. Mēs redzam, ka šī Sadarbības padome faktiski dara tā, ka Šķēles kungs arī kļūst zināmā mērā par šā orgāna ķīlnieku. Šķēles kungs reāli nevar šodien atsaukt jebkuru ministru. Ja Šķēles kungs šodien, teiksim, par visām šīm lietām pārmestu Makarova kungam un gribētu uzlabot Labklājības ministrijas darbu, un atsauktu... izteiktu vēlmi atsaukt no amata Makarova kungu, es domāju, ka Makarova kungs paliktu savā vietā, bet Šķēles kunga vietā varbūt būtu, iespējams, Krasta kungs. Tāpēc es domāju, ka, protams, ar šīm debatēm grūti kaut ko reāli izdarīt, bet šis pieprasījums ir vajadzīgs, tas ir politiski izglītojošs, un es domāju, ka daudzi cilvēki sāks saprast, kā tās lietas virzāmas. Varbūt iedomāsies, kā to visu risināt. Bet reāli ir tā, ka mēs šodien esam tādā situācijā, ka katrs var runāt, ko viņš grib, izteikt jebkurus argumentus, bet, kā Sadarbības padome lems, tā arī būs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Paldies Saulīša kungam par skaidrojumu un arī par pozīciju, kurai es arī, ar ļoti daudziem argumentiem, varu piekrist. Bet tas acīmredzot būs jāskata, mēs skatīsim nākamo jautājumu - jautājumu par neuzticības izteikšanu. Tomēr gribu vēl šajās minūtēs komentēt, pateikt tieši to, kāpēc, manuprāt, tomēr Makarova kungam ir jāuzņemas zināma atbildība par šo Pensiju likumu. Es faktiski jau teicu - to es varu arī atkārtot, - ka ministrs ir vairākkārt iestājies par to, lai šis likums tiktu saglabāts tāds pats, kāds tas ir, neredzot to, ka mums ir šis pusmiljons cilvēku, kuru darba stāžs ir ignorēts, nav ņemts vērā. Es domāju, ka no labklājības ministra puses tas ir nepieļaujami. Un mēs varam šeit, skatot šo Pensiju likumu, aizdomāties pat līdz daudzām tālākām lietām, ņemot vērā visu to, ko es jau teicu līdz šim, pirms pārtraukuma. Piemēram, tie paši politiskās elites pārstāvji un arī viņu dažādie līdzdarboņi, kas tagad sasniedz pensijas vecumu, - šie cilvēki gandrīz visos gadījumos būs starp tiem, kam būs šīs lielās pensijas, 200 vai 300, vai pat vairāk latu, jo šie cilvēki pēdējā gadā noformē sev šo lielo sociālo nodokli. Un viņiem šīs pensijas ir. Un it kā atkal iznāk, ka šī viena noslēgtā cilvēku grupa, kas šeit nosaka visu šo politiskās dzīves klimatu... faktiski, jā... nu, acīmredzot ne tikai Sadarbības padome, teiksim, tās partijas, kas tur ir pārstāvētas, šo partiju elite, bet arī, teiksim, kādas ekonomiskās grupas... ka viņi būs atkal ar šā likuma palīdzību pamatīgi ieguvuši, teiksim, uz pārējās tautas rēķina, uz pārējo pensionāru rēķina. Tātad faktiski mēs redzam, ka ar šobrīd spēkā esošo likumu politiskā elite ir atkal aplaupījusi tautas lielāko daļu, un mēs varam šajā sakarā vilkt paralēles, saskatīt analoģiju ar valsts īpašumu izvazāšanu no uzņēmumiem, ar inflācijas apēstiem cilvēka mūža ietaupījumiem, arī ar (ne bez valdības līdzdalības notikušo) banku krīzi, gadījumu ar banku "Baltija", ko mēs atceramies. Nu tāda atkal ir situācija, un atkal katrs var to konstatēt.

Kas attiecas tieši uz Makarova kungu, es arī šādā veidā šo jautājumu nostādīju, ka Makarova kungam atbildība ir jāuzņemas par to, ka viņš neredz tās problēmas, kas viņam, strādājot par labklājības ministru, ir jāredz. Bet tajā pašā laikā ir pilnīgi skaidrs, kam ir jāuzņemas šī politiskā atbildība par šā likumprojekta izstrādāšanu un tā iedzīvināšanu, un es ļoti ceru, ka cilvēki to sapratīs agrāk vai vēlāk. Un es, vēlreiz pieminot šo politiskās elites rīcību, taisnīguma principu ignorējošo rīcību, kas gan šajā, gan citos gadījumos ir labi redzama, gribu atkārtot vēl to teikumu no pravieša Jesajas grāmatas, no Vecās Derības, to, ko es teicu jau pirms pāris sēdēm, - ka bēdas tiem, kas izdod netaisnus un viltīgus likumus, un rakstu pratējiem, kas liek izsludināt savos rakstītos lēmumos kaitīgus tiesiskos noteikumus, lai grozītu tiesu nabagiem un laupītu tiesības manas tautas cietējiem, izmantojot atraitnes un izvazājot bāreņu mantu! Mēs nedrīkstam aplaupīt tos cilvēkus, kuri nav aizsargāti, kuri ir atkarīgi no mums. Mums ir nepieciešams ievērot šo taisnīguma principu, un tas attiecas gan uz visiem pensionāriem, gan arī - un it sevišķi - uz invalīdiem, par ko acīmredzot mēs vēl šeit runāsim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tā kā šeit šajā sakarā ir pieminēta Sociālo un darba lietu komisija un Pensiju likums, es gribu informēt, ka komisijā mēs esam patiešām cītīgi strādājuši pie šā Pensiju likuma, lai pilnīgi novērstu šīs diskusijas un varbūt zināmā mērā tās netaisnības, kas likumā tika iestrādātas iepriekšējās Saeimas laikā. Mūsu komisijā ir bijis ļoti daudz cienījamu cilvēku - pensionāru, kas ir izteikuši savu viedokli par to un kas ir ļoti labi iekļāvušies šajā kopējā diskusijā, un kopā ar viņiem mēs strādājam. Ir paredzēti labojumi Pensiju likumā, un Labklājības ministrija ir vienojusies ar Sociālo un darba lietu komisiju par to, ka mēs kopīgi un vienoti turpināsim šo darbu. Čerāna kungs ir piedalījies visās šajās komisijas sēdēs, un viņš ir informēts par to, kas tur ir un cik veiksmīgi darbs iet uz priekšu, un ka ir atrasts konsensuss. Bet šeit tiek izvirzīts jautājums par labklājības ministru. Mani pašreiz satrauc viens cits jautājums. Tas, ka savā pirmajā runā Čerāna kungs pensionārus nosauca par blēžiem. Iedomājieties, kāda situācija! Cilvēks ir cītīgi strādājis, bet tad, kad viņam ir sirma galva un kad viena vai otra likuma nesakārtotības dēļ vai citu iemeslu dēļ... tad, kad viņš ir nonācis pensijā, tad iznāk tautas priekšstāvji šeit tribīnē un saka, ka, ziniet, pensionāri ir blēži! Man ir ļoti žēl, ka Čerāna kungam ir šāds viedoklis. Bet, tā kā neviens cits no frakcijas "Latvijai" nav nācis un atsaucis šos vārdus, man ir pamats domāt, ka ne tikai Čerāna kungs tā uzskata un ka nevar izslēgt varbūtību, ka vēl kāds no šīs frakcijas deputātiem tā uzskata. Un, ja reiz ir šāds viedoklis, tad jau, protams, visus saliek vienā maisā, ieliek gan ministru, gan pensionāru, visus nosauc par blēžiem un raksta pieprasījumu. Tādēļ man nav pieņemama šāda pieeja, kāda ir Čerāna kungam.

Sēdes vadītājs. Deputāti vairāk debatēs pieteikušies nav. Debatēs jāpiesakās rakstiski, Lujāna kungs! Debates beidzam. Rīkosimies saskaņā ar Kārtības ruļļa 126.panta astoto daļu: "Ja Pieprasījumu komisija atzinusi pieprasījumu par noraidāmu un ierosinājusi to pārveidot par jautājumu, bet iesniedzēji tam nav piekrituši, Saeima balso par deputātu iesniegto pieprasījumu." Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par 10 deputātu pieprasījumu labklājības ministram Vladimiram Makarovam. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi!

Balsosim par 10 deputātu iesniegto pieprasījumu labklājības ministram Vladimiram Makarovam. Lūdzu vēlreiz zvanu. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 32, atturas - 9. Pieprasījums ir noraidīts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu labklājības ministram Vladimiram Makarovam".

Atklājam debates. Pirmais debatēs ir pieteicies Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Partiju biedri, deputāti un vadoņi! 11 deputāti ierosināja - es viņus nenosaukšu, jo jūs zināt, kuri tie ir, - ministra Makarova demisiju. Kāpēc Makarova? Makarovs pilda pašreizējās valdības uzdevumus un cenšas. Kā jūs zināt, daudzus jautājumus es esmu uzdevis tieši Makarovam. Es esmu bijis ass un neiecietīgs pret viņu, bet šoreiz es to nedarīšu, jo šajās dienās es saņēmu vēstuli no Valmieras. Šinī vēstulē ir vārdi, kas mani iedvesmoja, un es citēšu tieši šīs vēstules autoru. Viņš raksta: "Ko es negribu? Karu, nacionālo, rasu, reliģisko naidu, diskrimināciju, ienaidu, vardarbību!" Citāta beigas. Arī es negribu to pašu. Viens ir tas, ko es vai Makarovs esam teikuši Saeimā, ar kādām "laipnībām" (pēdiņās) esam apmainījušies, bet cits ir tas, ka es patiešām negribu ne ienaidu, ne vardarbību. Mūsu bērni - mans jaunākais dēls mācās vienā skolā ar Makarova dēlu paralēlās klasēs. Abi sporto. Viņu starpā valda draudzība. Es priecājos par to.

Kāpēc ir radies šis demisijas projekts? Tas ir Pensiju likums - frakcijas "Latvijas ceļš" ierosinātais, diktētais, 5.Saeimas pēdējā sēdē pieņemtais un prezidenta Ulmaņa akceptētais likums, kurš bija labs līdz šim brīdim. Pagājušajā nedēļā... jūs, Panteļējev, iesmējāties televīzijā, es domāju arī kā "Latvijas ceļa" pārstāvis, kā gan varētu pārskatīt Pensiju likumu, kā gan varētu atrast citu nodarbošanos Makarovam. Es jums pateikšu, kāds ir jūsu - Panteļējeva un "Latvijas ceļa" dzīves un darbības moto: "Ja vēlamies, lai viss paliek pa vecam, tad visam jāmainās", kā teicis Džuzepe de Lampedūza "Gepardā". Tieši tā! Tas taču ir viss jūsu un "Latvijas ceļa" moto. Viss taču ir palicis pa vecam! Par kādu Saeimu jūs runājat? Jums ir Sadarbības padome. Ātrā laikā jūs visi esat mainījušies, bet viss ir palicis pa vecam, kā tas bija iecerēts.

Es atgādināšu, kā jūs balsojāt par Pensiju likumu, kad to pieņēma: "par" bija 52, no tiem 28 - "Latvijas ceļa" cilvēki, deputāti. Un šodien to deputātu vidū, kuri balsoja "par" Pensiju likumu, kad to pieņēma, ir Ābiķis, Indulis Bērziņš, Daudišs, Gorbunovs, Inkēns, Krištopans, Lībane, Marjašas kundze, Panteļējevs, Poča. (Starpsauciens: "Lagzdiņš arī...") "Par" Pensijas likumu balsoja arī tautas tribūns Tabūns, kristietes Prēdele un Rugāte. Mūžīgi nemainīgi ir Pauls Putniņš un Anna Seile. Tāpat Māris Grīnblats un Juris Sinka - deputāts pensionārs, kas saņem pensiju no Lielbritānijas. Vai jūs zināt, kas tas tāds - Pensiju likums? Vai jūs esat apskatījušies? Tas ir "Latvijas ceļa" Pensiju likums!

Es gribētu uzdot dažus jautājumus Panteļējevam, bet viņa šeit nav klāt... Lai viņš paskaidro, kādas formulas ir lietotas Pensiju likumā, arī invaliditātes pensijas aprēķināšanai. Vai viņš ir iepazinies ar tām? Kāda ir pensija apgādnieka zaudējuma gadījumā, ja ir divi bērni? Varbūt Putniņš ātri var nosaukt šo formulu? Varbūt deputāts Putniņš zina, kādi ir valsts pensiju veidi? Ātri!

Vienkārši šo visu Pensiju likumu, var apzīmēt ar vienu vārdu - muļķi! To ir pieņēmusi iepriekšējā Saeima, tas ir (lasu): "Latvijas ceļš" kopā ar kristīgām masām, nacionālo "Tçvzemi" un dažiem zemniekiem. Un 1995.gada 23.novembrī prezidents Ulmanis to akceptēja.

Ja jūs esat spējīgi izlasīt ne vien šo, bet arī citus tā saucamos likumus un vēl Kuprijanovas labojumus, kurus te kritizē un kuri drīz vien būs jāgroza uz vienu pusi un uz otru pusi... Te nekritizē Makarovu, tad kāpēc viens pats Makarovs paliek tas grēkāzis? Kāpēc viņam jāatbild par iepriekšējās Saeimas un tās Sociālo lietu komisijas vadones Kuprijanovas darbiem? Tas man nav skaidrs.

Ja mēs gribam atrisināt šos sociālos un ar veselības aizsardzību saistītos jautājumus, vai mums to nevajadzētu sākt ar vārdiem: "Mçs, Latvijas cilvēki, esam nolēmuši sev..." Tad varētu izstrādāt valdības programmu sociālajos un veselības aizsardzības jautājumos un dot to visas tautas apspriešanai.

Otrkārt, atdalīt un izveidot kā patstāvīgas institūcijas Sociālo lietu ministriju un Veselības aizsardzības ministriju. Es domāju, ka te varētu vēl daudz runāt...

Varbūt nobeigumā es atkal nocitēšu, ko teicis Džuzepe de Lampedūza "Gepardā": "Dodiet man spēku un drosmi uzlūkot savu sirdi un miesu bez riebuma!"

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es ļoti labi saprotu Požarnova kunga vēlmi pateikt šeit no tribīnes ļoti indīgas frāzes, ka Čerāns šeit kādus nosaucot par blēžiem ... ka kaut kādas lielas cilvēku masas, daudzus cilvēkus un pensionārus varētu nosaukt par blēžiem. Es domāju, katrs cilvēks, kurš ir kaut nedaudz domājošs, saprot, ka tā nav taisnība un nevar būt taisnība. Un tā es arī neteicu. Tas, ko es teicu, ir tas, ka starp pensionāriem ir blēži, tāpat kā ir blēži arī starp politiķiem. Diemžēl.

Un, ja mēs runājam konkrēti par pensionāriem, tad es tomēr tādu cilvēku, kurš, zinādams šo jauno likumu, ar speciāli izdarītām sociālajām iemaksām sasniedz sev 1000 latu pensiju vai kādu citu lielu pensiju, gribu nosaukt par blēdi. Es viņu nevaru nosaukt par noziedznieku, tāpēc ka viņš nav pārkāpis likumu un tāpēc ka Saeima viņam ir atļāvusi šādi blēdīties. Šim cilvēkam objektīvi nepienākas šī lielā pensija. Tik daudz attiecībā uz šo komentāru, lai, es ceru, vienkārši nerastos pārpratumi.

Bet es gribētu parunāt šeit tieši par Makarova kungu, tieši par to, kāpēc ir nepieciešams, manuprāt un arī manas frakcijas kolēģu prāt, šodien pieņemt lēmumu par šo neuzticības izteikšanu.

Protams, tas ir labi, ka Sociālo un darba lietu komisijā tagad tiek vērtēti dažādi varianti par to, kādu izveidot šā Pensiju likuma formulu. Kā jūs visi labi zināt, mums ir pilnīgi konkrēta frakcijas "Latvijai" pozīcija, un ļoti daudz dažādu priekšlikumu ienāk arī no dažādām sabiedriskajām organizācijām, tomēr šis darbs varētu ritēt daudz citādāk, ja Labklājības ministrija jau no paša sākuma nebūtu nostājusies pret šo izmaiņu nepieciešamību. Šie grozījumi šobrīd jau būtu faktiski pieņemti, viņi jau būtu stājušies spēkā, un šodien vairs netiktu piešķirtas nedz nepamatoti lielas, nedz arī apkaunojoši mazas pensijas. Un tas, ka vēl šobrīd tā notiek, ir Labklājības ministrijas vaina un arī labklājības ministra vaina. Bet tā nebūt nav vienīgā. Mēs varam teikt pilnīgi konkrēti, ka ministra Makarova vadīšanas laikā ministrija ir īstenojusi genocīdu pret pensionāriem, un tas būtu šis Pensiju likums. Viņa ir īstenojusi genocīdu pret invalīdiem gan Pensiju likuma normu sakarā, gan arī attiecībā uz braukšanas maksas atvieglojumiem un cita veida sociālo pabalstu sniegšanu. Tapat no šīs ministrijas puses ir ticis veikts genocīds pret bērniem. Tas attiecas uz bērnu kopšanas pabalstiem, bet visus šos jautājumus mēs esam jau gari un plaši pārrunājuši. Un tāpat es varu vēl pieminēt, ka no šīs pašas ministrijas dzīlēm ir nācis tā saucamais Reproduktīvās veselības likums, kas paredz aborta izdarīšanu pielīdzināt vienkārši zoba izraušanai. Arī tas mums nekādi nevar būt pieņemams nedz no ētiskā, nedz arī no tautas nākotnes viedokļa.

Par pensionāriem mēs jau runājām. Tagad vēl īsi varbūt par invalīdiem, un invalīdu pensiju sakarā var akcentēt divas galvenās problēmas. Viena no tām ir trešās grupas invalīdi, kuriem ir noteikts valsts sociālais pabalsts - 25 lati. Šī invaliditātes pensija ir bez tiesībām uz pārrēķinu, lai gan mēs zinām, ka starp šiem trešās grupas invalīdiem ir nedzirdīgas personas, kurām ar šādu pabalstu ir krietni par maz, tāpēc šeit ir nepieciešams, ja arī ne visiem kopumā šo pabalstu palielināt, tad vismaz veikt kaut kādu diferenciāciju šīs trešās grupas ietvaros. Tālāk par šiem invalīdu braukšanas maksas atvieglojumiem, kur absolūti ciniskas normas mums nāk uz Saeimu.

Un vēl attiecībā uz invalīdu pensijām ir tāda problēma, ka tagad mums valstī invaliditātes pensiju var saņemt tikai tāds invalīds, kam ir šis trīs gadu apdrošināšanas stāžs. Ja cilvēks ir invalīds kopš bērnības vai ja viņš invaliditāti ieguvis agras jaunības gados, tad viņam nav tiesību uz invaliditātes pensiju.

Es nezinu, kādā sabiedrībā mēs dzīvojam, ka esam varējuši pieņemt šādus likumus, un šie likumi ir tapuši Labklājības ministrijas dzīlēs. Es gribētu teikt, ka ministram tomēr par to ir jāuzņemas atbildība.

Mēs varam runāt vēl arī par dažādu sociālo palīdzību, kas ir sniedzama invalīdiem, par veselības aprūpes noteikumiem, kas invalīdiem atņem pilnīgi visas atlaides, kas liek viņiem maksāt pilnīgi līdzīgi ar visiem citiem. Invalīdam ir likvidētas iespējas pat zobu izraut par brīvu, kā tas ir bijis līdz šim.

Dokumentā par trūcīgo ģimeņu stāvokļa novērtēšanu ir minēti Ministru kabineta noteikumi, arī Labklājības ministrijai ir izstrādāta tāda norma, ka cilvēku var atzīt par trūcīgu, ja viņa pārtikas "grozā" esošie naudas līdzekļi nepārsniedz 12 latus. Un šajos 12 latos, kā izrādās, ir ieskaitītas arī piemaksas pie invaliditātes pensijas, kas ir noteiktas. Vismaz labi, ka Rīgas Dome, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, tomēr Rīgā ir pieņēmusi tādu lēmumu, ka šīs piemaksas pie invaliditātes pensijām neskaita šajā pārtikas "grozā" trūcīga cilvēka statusa iegūšanai, jo ir skaidrs, ka invalīdam šīs piemaksas ir vajadzīgas zālēm. Un tagad iznāk tā, ka, no vienas puses, invalīdam ir jāiegūst šis trūcīgā cilvēka statuss, lai viņš varētu iegūt kaut kādus atvieglojumus, bet, no otras puses, viņam netiek dotas iespējas šo statusu iegūt. Un te varētu minēt vēl ļoti daudzas dažādas lietas, kas šeit invalīdu sakarā tiek minētas.

Kas attiecas uz jautājumu par bērniem, tad te ir jāmin šie bērnu kopšanas pabalsti, kuriem arī tika izmainīts režīms - tika atcelta šī apakšējā robeža, kas pirms tam likumā bija noteikta attiecībā uz valstī noteikto minimālo darba algu. Arī tas ir noticis šīs Saeimas laikā un Makarova kunga darbības laikā Labklājības ministrijā. Tautas kustībai "Latvijai" ðādas normas, šādas tendences nevar būt pieņemamas, ka mēs cenšamies aplaupīt vājākos un tos mūsu sabiedrības locekļus, kuriem būtu vajadzīga šī palīdzība. Mēs viņiem šo palīdzību tieši liedzam.

Es domāju, ka tieši Makarova kunga demisijas sakarā ļoti daudzus būtiskus jautājumus šeit minēja Saulīša kungs, un es varu tikai piebilst, ka deputātu rīcībā ir nokļuvis Valsts kontroles atzinums par revīziju Labklājības ministrijas Valsts sociālās apdrošināšanas fondā - tieši Pensiju fondā, un mēs šeit redzam arī dažādus nebūt ne mazus pārkāpumus Piemēram, šā ziņojuma secinājumos ir rakstīts, ka Valsts sociālās apdrošināšanas fonds nav ievērojis Ministru kabineta noteikumus par darbību un piegādēm valsts vajadzībām un slēdzis līgumus, neizsludinot konkursu, par mācību telpas interjera projekta izstrādi, remontu un celtniecību, kā arī par tipogrāfijas darbiem. Kopējā summa šeit pārsniedz 86 tūkstošus latu.

Bez tam Valsts sociālās apdrošināšanas fonds bez pilnīgi noformētiem dokumentiem par sniegtajiem pakalpojumiem un izpildītajiem darbiem no īpašiem mērķiem iezīmētajiem līdzekļiem ir izlietojis vairāk nekā 11 tūkstošus latu. Un šeit tiek minēti arī līdzekļi, kas no īpašiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem tiek samaksāti par departamenta direktora transporta pakalpojumiem, kā arī komandējuma izdevumiem. Pie tam šīs summas te nebūt nav mazas.

Un mēs arī neesam, teiksim, dzirdējuši par kādu šā ministra reakciju uz tām nekārtībām, kas šeit viņam padotajā struktūrā ir notikušas.

Tātad es aicinu godātos deputātus atbalstīt šo lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu labklājības ministram Makarova kungam, ņemot vērā gan šo pensiju argumentāciju, gan arī vispārējās, manuprāt, prettautiskās nostādnes sociālās politikas jomā.

Es gribu vēl tikai nocitēt atklāto vēstuli Valsts prezidentam Ulmaņa kungam, Saeimas priekšsēdētājam Čepāņa kungam un Ministru prezidentam Šķēles kungam, kuras kopija arī man ir. To Nacionālo Daugavas vanagu Latvijas apvienības vārdā rakstījis tās priekšsēdētājs Kovtuņenko kungs, un to atbalsta arī Latvijas Nacionālo karavīru apvienības vārdā priekšsēdis Romanovska kungs, Latvijas Politiski represēto apvienības vārdā priekšsēdis Aivara kungs, Latvijas Virsnieku apvienības vārdā tās priekšsēdis Bērziņa kungs un Latvijas Nacionālo partizānu apvienības vārdā priekšsēdis Stefana kungs un Rīgas Politiski represēto biedrības vārdā tās priekšsēdis Dzenīša kungs, kā arī vesela virkne arodbiedrību pārstāvju - no Medicīnas darbinieku arodbiedrības, Ķīmiskās rūpniecības nozaru darbinieku arodbiedrības un Vieglās rūpniecības darbinieku arodbiedrības federācijas. Arī Latvijas Maznodrošināto politiskā apvienība, Latvijas Rakstnieku savienības biedrs Avotiņš un akadēmiskās vienības "Latviete" pārstāvji. Visas šīs organizācijas kopā vienojušās par šādu secinājumu, kuru es nocitēšu: "Labklājības ministrs V.Makarovs ilgstoši virzījis negatīvu valsts sociālo politiku, viņa vadībā izstrādātie neprofesionālie un amorālie pensiju likumi degradē Latvijas pensiju likumdošanas sistēmu, traucē un pazemo pensionārus, viņa darbība izraisījusi klaji negatīvu vērtējumu sabiedrībā. Un tālāk tiek uzdots jautājums: vai pēc visa notikušā un Labklājības ministrijas klajās nevēlēšanās mainīt pastāvošo Pensiju likumu Ministru prezidentam un Saeimai nav pienācis laiks padomāt arī par V.Makarova atbilstību ieņemajam amatam?

Tātad to ir teikušas šīs organizācijas, kuras es šeit nosaucu. Mēs esam saņēmuši tātad nepārprotamu signālu. Starp tām ir arī virkne nacionālu organizāciju, par ko īpaši, manuprāt, vajadzētu padomāt frakcijai "Tçvzemei un Brīvībai". Un arī es domāju, ka Saeimai tiešām ir pienācis laiks izskatīt jautājumu par Makarova kunga atbilstību ieņemamajam amatam, tāpēc es aicinu visus deputātus par to nobalsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Man, protams, ir nepatīkami, ka man nāksies runāt pret savu bijušo kolēģi valdībā - pret Makarova kungu, bet ir vairāki iemesli, kas man liek to darīt. Es labprāt savas runas rezultātā no ministru kunga dzirdētu konkrētas atbildes ar cipariem vismaz uz dažiem jautājumiem.

Es labi saprotu, ka ne jau viņš vienīgais ir vainojams pie šāda likuma izstrādes, un es labi saprotu, ka tas notika "Latvijas ceļa" zinātniskajā vadībā un Riteņa kunga vadībā. Mēs šeit labi atceramies visas tās karstās debates, kas šeit notika 5. Saeimas laikā, un tāpēc es nebūt nedomāju vainot Makarova kungu par visu un arī par šo likumu kopumā.

Taču es gribētu vērst uzmanību uz to, ka likums spilgti izteikti ir radīts bagāto labā. Spilgti izteikti bagāto labā! Un šī likumā iestrādātā tieša iespēja ir ļoti labi atspoguļota pēdējās dienās avīzēs. Tā ir redzama arī ar Valsts prezidenta iejaukšanos, kur precīzi ar cipariem ir parādīts, kādā veidā var tikt pie lielām pensijām. Un tāpēc es gribētu runāt, īpaši vēršot Makarova kunga uzmanību uz vairākiem jautājumiem, jo mani ļoti izbrīnī viņa izteiciens, ka uz nākamajiem pieciem gadiem likums jāizsludina par negrozāmu, lai gan likumā ir vairākas tādas vietas un tādi momenti, kas būtībā atļauj valsti novest līdz ļoti nopietnai sociālajai spriedzei.

Ņemsim pirmo piemēru par 152 cilvēkiem, kuri pašreiz saņem pāris latu, kuriem šāda pensija ir aprēķināta par 1996. gadā nopelnīto algu - tātad ņemot vērā tikai vienu gadu no izpeļņas, bet nerēķinoties ar to, ka viņi pirms tam varbūt ir strādājuši daudzus gadus un arī daudz pelnījuši. Protams, tur mēs varam atsaukties uz to, kā tur kas ir bijis, kurš ir strādājis sociālisma labā un kurš - ne, lai gan šie cilvēki pārsvarā gadījumu ir strādājuši daudzus gadus. Tagad, ņemot vērā pēdējo gadu, viņiem aprēķina pāris latu pensiju. Pēc Kuprijanovas kundzes teiktā "Rîta bumā" aptuveni nedēļu atpakaļ tādi ir 152 cilvēki.

Tagad padomāsim, parēķināsim, kas tad bija jāizdara, ja tiešām tādi ir 152 cilvēki, kuri saņem pāris latu. Steidzamības kārtībā, Satversmes 81. panta kārtībā šeit vajadzēja izdarīt labojumu, kāds bija sagatavots šajās Saeimas brīvdienās par veselu virkni citu jautājumu, un izlabot šo situāciju, pieņemot grozījumu, ka šie cilvēki saņem pensiju vismaz sociālā pabalsta lielumā, jo mēs labi zinām, par ko saņem sociālo pabalstu. Mēs labi zinām, ka sociālo pabalstu saņem, piemēram, Krievijas pensionāri, kas papildus saņem vēl lielas pensijas klāt pie visa. Un viņi saņem vēl šo sociālo pabalstu. Tā ka pilnīgi nesaprotama ir situācija, kā valstī var izveidoties kaut kas tamlīdzīgs, ka uzreiz diezgan liels skaits cilvēku saņem pāris latu. Tad man vēl ir tāds jautājums: ko lai šie cilvēki dara? Šiem cilvēkiem ir divas iespējas - vai nu izdarīt pašnāvību, vai zagt. Protams, ir arī trešā iespēja, kad saka: mēģiniet kaut kā izgrozīties ar radu palīdzību un tā tālāk.

Šim grozījumam Satversmes 81. panta kārtībā pirms šīgada vajadzēja tikai 37 tūkstošus latu. 37 tūkstošus latu! Un pa šo laiku mēs varējām gari un plaši strīdēties, varēja strādāt Kuprijanovas kundzes vadītā komisija un nonākt pie konkrēta risinājuma, kādi labojumi ir nepieciešami. Taču nevar pateikt tā: mēs par šo jautājumu vispār nerunāsim, mēs neliksimies ne zinis, un piecu gadu laikā šis likums nav jāgroza. Tas ir tas, kas manī rada tiešām lielu uztraukumu.

Ja 37 tūkstoši latu ir liela nauda, tad es gribētu dzirdēt, par cik lielu summu ir nopirkta bijušās bankas "Olimpija" çka, kurā tagad šie nabaga pensionāri ir spiesti iet un grozīties ar marmoru apliktās istabās un lūgt šos pāris latu. Tas ir jautājums, kuru mēs centīsimies noskaidrot tuvākajā laikā.

Latvijā ir vēl viens bīstamības moments, kas var izpausties tuvākajā laikā. Pašreiz ir 15,6 tūkstoši pirmspensijas vecuma cilvēku, kuri ir bezdarbnieki. Tātad pieņemsim, ka šiem cilvēkiem nākamajā gadā būs jāaprēķina pensijas, un tad izrādīsies, ka viņi šajā pēdējā gadā nav strādājuši. Līdz ar to potenciāli ir 15,6 tūkstoši kandidātu, kuri saņems pa pāris latiem.

Tālāk. Man ir vēl daži piemēri. Viens ir šāds piemērs, attiecībā uz kuru mēs arī centīsimies saņemt precīzu atbildi. Mums ir tādi rakstiski iesniegumi, kur, piemēram sieviete, kas ir bijusi 55 gadus veca, pagājušajā gadā ir noformējusi savu pensiju, jo viņa ir pierunāta to darīt, un viņai ir aprēķināta pensija 40 latu. Turpretī viņas draudzene, kas dažādu iemeslu dēļ to nav izdarījusi, pensiju formē šogad 56 gadu vecumā, un viņa saņem 80 latu, lai gan abas šīs kundzes ir strādājušas, arī tā, kuru pierunāja pagājušajā gadā noformēt pensiju. Starpība ir tikai tā, ka viena pensiju jau bija noformējusi, bet otra nebija noformējusi. Un šī pirmā kundze, kas arī ir strādājusi un saņēmusi vienādu algu ar to otro kundzi, viņa tagad saņem 40, bet otra kundze - 80 latu, un viņai saka, ka nekas nav maināms. Un tad, kad mēs nonākam līdz ierēdņiem, tad atbilde ir tāda: mums bija norādījums pierunāt visus šos cilvēkus pensijas noformēt 55 gadu vecumā un pēc tam strādāt tālāk. Es to sauktu par blēdību, un tas ir maigi teikts, bet, protams, tas ir jānoskaidro vēl tuvāk, un mēs to arī darīsim.

Tagad vēl viens piemērs tīri ar skaitļiem. Man atkal ir grūti to citādāk nosaukt kā par blēdību. Pieņemsim, ka cilvēks tagad pēdējā gadā ir strādājis un ir saņēmis tūkstoš latu mēnesī. Tad viņam pensija ir aprēķināta 400 latu. 400 latu. Tātad viņš no tūkstoš latiem gada laikā ir maksājis sociālo nodokli mazliet mazāku par 3800 latiem. 3800 latu. Bet viņam ir aprēķināta pensija vēl uz 18,13 gadiem, un tad šī pensija sastāda 90 000 latu. Cilvēkam, kurš ir iemaksājis sociālo nodokli 3800 latu apmērā, aprēķina uz priekšu - uz 18 gadiem - pensiju 90 000 latu, un tas viss notiek uz to rēķina, kuri turpmāk turpinās maksāt sociālo nodokli. Kā lai to citādi izskaidro, ja ne par lielu "caurumu" ðajā likumā vai par jau iepriekš ieplānotu blēdību bagāto labā?

Es gribētu uz šiem diviem jautājumiem dzirdēt precīzu Makarova kunga atbildi, kā tas ir ar šiem cipariem. Mēs, protams, arī citus ciparus apkoposim, kā ir tajā gadījumā... Tagad es dzirdēju, ka viens jau saņemot 1500 latu, un man ir grūti iedomāties, kas cilvēkam jādara, lai saņemtu 1500 latu mēnesī. Tad man gribētos zināt, cik tad viņš ir pelnījis (to gan var aprēķināt), cik viņš ir pelnījis katru mēnesi pēdējā gadā, bet man tad uzreiz ir jautājums: par ko viņš ir strādājis? Un tad es gribētu zināt to darbavietu, to darba devēju un - Labklājības ministrijai to ir ļoti viegli noskaidrot - to, cik cilvēku uz viņa vārda ir rakstījuši savas algas, lai viņam varētu ierēķināt šo milzīgo sociālo nodokli un atkal iztaisīt šo blēdību. Kurš tad tas ir bijis - vai superbankas prezidents? Es domāju, ka, tiklīdz mēs nonāksim līdz šādiem konkrētiem cipariem, mums nevajadzēs vairs šeit strīdēties, vienkārši izsakot pārmetumus valdošajai koalīcijai vai tiem, kuri tur kaut ko dara, bet mums ir jāsaņem precīzas atbildes uz šādiem jautājumiem. Un tad mēs redzam, ka šo likumu, kur ir vismaz vairākas ļoti lielas kļūdas - un vienu šo kļūdu es jau minēju - lai šie 152 cilvēki nesaņemtu 2 vai 3 latus mēnesī, varēja labot pavisam vienkārši - Satversmes 81. panta kārtībā, un tam šogad bija nepieciešami 37 tūkstoši latu.

Ņemot to vērā, Darba partija, tās valde un padome uzskata, ka ir jāprasa Makarova kunga demisija, jo mēs nedzirdam ne avīzēs, ne kur citur izpratni par to, ka tiešām ir pieļautas šādas lielas kļūdas Pensiju likumā. Pensiju likums tiek aizstāvēts, manā izpratnē, pilnīgi absurdi un pilnīgi nepieļaujami, jo aizstāvētas tiek arī šīs divas, manā izpratnē, milzīgās kļūdas, kas Pensiju likumu ļauj traktēt tā, ka tas pilnīgi ir izstrādāts tikai bagāto un lielo algu pelnītāju labā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība" .

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Divas dienas es ļoti nopietni domāju un vienu brīdi pat domāju, ka varbūt man patiešām būtu jāatsauc savs paraksts, ja reiz tādas sabiedriskās organizācijas kā Ebelas kundzes vadītā "Glābiet bērnus!" un slavenā profesora un bijušā domnieka Porieša vadītā cienījamā Pensionāru federācija iestājas par to, un runā, cik labs ir Makarova kungs. Es jau gaidīju pārstāvjus ne tikai no Latvijas Ārstu arodbiedrības, kuri arī izteicās, kaut gan Makarova kungs un viņa dienesti vairākus gadus nav atraduši iespēju ierasties uz viņu arodbiedrības sēdi, lai izvērstu diskusiju. Un tomēr varbūt Makarova kungs ir jāsaglabā.

Es ļoti uztraucos un gaidīju, ka varbūt arī Latvijas Ārstu biedrība atsūtīs kādu papīrīti mums, kurā norādīs to, ka Makarova kungs ir ļoti labs. Es nezinu, vai opozīcija kādreiz ir teikusi, ka Makarova kungs personīgi ir ļoti slikts. Viņš personīgi, man liekas, ir ļoti simpātisks cilvēks. Patiešām labs tēvs, kas rūpējas par bērniem, kas cenšas. Taču man atkal rodas cits jautājums: vai viņš kā tēvs ir arī tautai? Vai viņš kā tēvs ir tiem cilvēkiem, par kuru labklājību viņam ir jārūpējas? Bieži vien šinī momentā man liekas, ka "Tçvzemei un Brīvībai" pārstāvjiem tie krēsli sāk "lipt pie dibena" par daudz.

Makarova kungs, ja jūs neesat spējīgs nodrošināt valstī sociālo aizsardzību... Varbūt jūs arī neesat vainīgs, bet tur tieši ir vainīgs gan Šķēles kungs, gan Ministru kabineta realizētā politika, tad atsakieties no šī krēsla! Un tad jūs būsit viens no tiem retajiem Latvijas ministriem, kas pats būsit atkāpies, atklāti norādot Ministru kabinetam un premjeram to, ka viņa valdība, viņa politika nav pareiza attiecībā uz sociālo sfēru. Nepārvērtieties par korķi, ar kuru ir jāaizbāž ciet tautas sāpes! Mēs, protams, varam tēlot. Mēs varam šodien tēlot, tēlot, ka šīs problēmas neeksistē. Mēs varam tā tēlot, cienījamie ārsti, kas šeit sēž, un es reizēm brīnos par jums, vai jūs esat devuši Hipokrāta zvērestu vai neesat? Ja neesat, tad jūs patiešām varbūt esat šarlatāni.

Vai jūs, Apiņa kungs, neredzat "Stradiņos", kur jūs pats strādājat... bieži tagad pēdējā laikā, es skatos, arī smīkņājat, bet vai "Stradiņos" neredzat to kontingentu, kas jums tiek atvests?

Cienījamais Apiņa kungs, es saprotu, ka jūs tagad uzmanīgi lasāt, iespējams, telefona grāmatu vai sastādāt kādu talantīgu projektu. Bet es jums norādu to, kāds ir tas kontingents, kas tiek tur ievests. Vai tie nav arī Makarova kunga pārziņā esošie cilvēki? Vai tie nav pensionāri, kuriem slimnīca ir palikusi par pēdējo vietu izdzīvošanai?

Apiņa kungs un pārējie ārsti! Nagobada kungs, Požarnova kungs! Pasakiet, cik saņem slimnīcās un poliklīnikās medmāsas? Vai viņas nav šodien algu līmeņa ziņā pielīdzinātas tiem pašiem invalīdiem? Jautājums: kā šī sieviete var pabarot savu bērnu? Par kādiem līdzekļiem? Un kā viņa var apmaksāt īri? Tā ir mūsu kopējā problēma, un tā, cienījamais Makarova kungs, ir arī jūsu, kā ārsta, problēma. Ja to negrib redzēt un grib aiztaisīt acis un teikt, ka tas neeksistē, ka tas tā nav... Tie ir meli.

Šodien kārtējo reizi mēs redzam arī to, ka nedz cienījamā Valsts prezidenta kunga, nedz augsti godājamā vadoņa Šķēles nav šeit. Izrādās, ka Valsts prezidentu Latvijā vairāk interesē civiltiesiskā apdrošināšana un bāra spēles pagrabos. Bet tas, kā dzīvo tauta, kāds ir tautas sociālais stāvoklis, viņu, izrādās, neinteresē. (Kāds kaut ko sauc no zāles.)

Ja cienījamie kolēģi grib, es varu jūs iepazīstināt ar vienu vēstuli no daudzajām, kuras, es domāju, arī jūs saņemat, bet uz kurām raugoties cenšaties aizvērt acis un ar savu balsojumu, tiešām ar kaut kādu Starpfrakciju padomes lēmumu... (Es baidos teikt tos vārdus, ko Valdmanis ir teicis, citādi izraidīs uz sešām sēdēm vēl vienu opozīcijas pārstāvi.) Tā esot tā saucamā draugu kopa. Neleģitimēta. Izrādās, ka pats Saeimas priekšsēdētājs aizstāv neformālās organizācijas. Bet varbūt vajag to tad vismaz nosaukt nevis par "Klubu-21", bet... Cik tur iznāca? Kādi 53, ja var pieskaitīt svārstības, kādas pa reizei tur notiek...

Es jūs iepazīstināšu ar vēstuli, kas būs vislabākais raksturojums un kas spiedīs domāt tos, kas grib domāt, kas nav tikai pakļauti. Es lūgšu arī cienījamos doktorus atcerēties, ka jūs esat devuši Hipokrata zvērestu. Tā ir jūsu sirdsapziņa. Ja nav sirdsapziņas, nu tad balsojiet tā, kā jums liek visas šīs sadarbības padomes, nīciniet ārā tautu, nīciniet ārā savus pacientus!

Patiešām, varbūt arī Požarnova kungam ir vajadzīgs vairāk pacientu. Tā var izveidoties pat laba sadarbība: viens nedod pabalstus, otrs var ārstēt (protams, ja ir tiem cilvēkiem nauda, par ko saņemt ārsta pakalpojumus).

"Cienījamais Prezidenta kungs! Rakstu jums pirmo reizi, bet neticu, ka atbildi sagaidīšu. Valdība sola un nepilda savus solījumus. Solījās pielikt bērnu pabalstiem dažus latus klāt ar 1.janvāri 1996.gadā. Pēc tam - ar 1.martu. Un pēdējā brīdī paziņoja, ka pieliks 1.janvārī 1997.gadā. Jūs domājat, ka kāds valdībai noticēja? Man pašai ir seši bērni. Bērnu pabalsts ir 36 lati. Par īri - 10 latu, par elektrību. Pašiem paliek mazāk nekā 25 lati. Kā mums, septiņiem cilvēkiem, izdzīvot? Mazākajam nav vēl gadiņš. Pienu viņi redz labi ja reizi nedēļā, jo mums neiznāk 1 lats pa dienu.

Tad vēl arī mūsu valsts anekdote. Vīrs un mīļš tētiņš atrodas apcietinājumā. Viņa izdarīto es neattaisnoju, bet sodu izcieš nevis viņš, bet es un bērni. Cik ir zināms, uz vienu apsūdzēto dienā valsts iztērē 2,50 Ls. Viņš ir siltumā un trīs reizes paēdis, bet mēs ēdam divas reizes, lai kaut kā izvilktu šo dzīvi.

Cienījamais Prezidenta kungs! Cik ilgi es to varēšu izturēt un kas būs ar maniem bērniem? Trijām no viņām ir jāapmeklē skola, bet mums nav līdzekļu bērnu skolas apmeklējumiem. Jūs vienā no savām runām teicāt, ka vairāk ir jārūpējas par bērniem un ģimenēm. Mani bērni nedēļām neredz maizi, nerunājot par cukuru. Ko mums darīt? Kaklā jākar nabaga soma? Vai jāiet zagt? Bet gan vienu, gan otru darīt ir kauns. Un man ir tikai 33 gadi. Paliek vienīgais - aiziet pavisam no šīs pasaules. Es esmu pilnīgā izmisumā. Man ir tikai viens prātā gan no rīta, gan vakarā - ko likt galdā? Ar ko samaksāt parādu par īri - 40 latus - un elektrību? Un tomēr es gaidu atbildi."

Cienījamais Valsts prezidenta kungs! Vai jūs kārtējo reizi esat bijis kurls? Ir patīkami aizbraukt ar cirvīti pastrādāt. Un arī jums, cienījamais vairākum, ir ļoti patīkami. Varbūt arī jums, Makarova kungs. Es vēlreiz saku: es cienu jūs kā profesionāli, kā cilvēku, bet aizejiet no šā amata - un lai Šķēles kungs, populārais biznesmenis, iesēžas jūsu amatā! Varbūt būs viņam lielāka alga, varbūt ziedos ne tikai grāmatnīcām vai bibliotēkām, bet arī kādai ģimenei. Vai arī atrisinās šos sociālos jautājumus un sapratīs šo tautas sāpi. Ja mēs tautu gribam iznīcināt, tad varam iznīcināt. Šī ir mūsu problēma. Es vēlreiz saku: ja vairākums ir nolēmis, ja Sadarbības padome ir nolēmusi... Kuprijanovas kundze ir nobijusies. Nu ko darīt? Protams, opozīciju kārtējo reizi var izsūtīt ārā no zāles, aizbāzt tai muti un atrisināt jautājumu. Bet jautājums ar to atrisināts nebūs. Tādēļ es iesaku: Makarova kungs, atnāciet šeit uz tribīni... Paņemiet pārtraukumu... "Tçvzemei un Brīvībai" ja jūs rūpējaties par savu tautu, paņemiet pārtraukumu un paziņojiet: "Makarova kungs aiziet!" Tas būs jūsu cilvēciskais solis.

Jūs, dakteri, kas sēžat tur, Požarnova kungs un visi pārējie dakteri! Padomājiet, paņemiet pārtraukumu! Jums ir vismaz 12 balsis. Pieņemiet savu lēmumu kā dakteri, pieņemiet! Domājiet! Ja jūs negribat domāt, gribat balsot tā, kā parāda kāds ar pirkstu uz augšu, uz leju, vai tā vai šitā, tad tā arī dzīvosim, taču jūs iznīcināt savu tautu. Es neticu, ka jūsu zvērests ir bijis dots no sirds. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Ir tāds vienošanās protokols, kas 1996.gada 26.novembrī parakstīts starp firmu "Grindeks" un Labklājības ministriju un ko Makarovs parakstījis personīgi ar savu roku. Tā rezultātā, uz nodokļu maksātāju rēķina saņemot atvieglojumus, ir nopirktas zāles no šīs lielās firmas, un šīs zāles ir izdalītas Latvijas slimnīcām, pansionātiem. Viss būtu ļoti labi, ja daudzas no tām zālēm nebūtu novecojušas, nebūtu neatbilstošas vajadzībām. Par šo jautājumu sīkāk runās Odisejs Kostanda, kas ir izdarījis visu šo aptauju, noskaidrojis, kur ir tās zāles un kādas tās ir. Varu tikai pateikt, ka tur ir anekdošu vairāk nekā vajag.

Bet jautājums jau ir tāds, ka šīs novecojušās zāles ir vesela problēma, un man gribas teikt skaidri: tas ir biznesa veids, ko Zīgerista Rūpju birojs ar rūgtumu piedzīvoja. Piedzīvoja, kā var negodīgi darbinieki izmantot to kā labu "biznesu". Proti, ja runā par "biznesu", tad tas vārds jāliek pēdiņās, jo tā būtībā ir blēdība. Proti, nomaina zāles, kuras ir derīgas, pret zālēm, kurām beidzies derīguma termiņš. Protams, aptiekas ir priecīgas, ka var tās nomainīt, jo pretējā gadījumā šīs zāles ir vienkārši jāmet ārā, jānoraksta. Un tur apgrozās diezgan lielas summas. Kad negodīgi darbinieki Rūpju birojā to izdarīja, avīzēs parādījās ziņas, kuras droši vien jūs visi lasījāt smīkņādami, - ka Joahims Zīgerists apdāvina Latvijas trūkumcietējus un grūtdieņus ar vecām zālēm. Neticu, ka kāds nebūtu lasījis. Jūsu zināšanai: tas bija vismaz daļēji šā negodīgā biznesa rezultāts. Tie darbinieki netika nodoti tiesai tāpēc, ka Joahims Zīgerists pārāk - man, juristam, šķiet, ka pārāk, - turējās pie kristietības morāles: tikai atbrīvot, cerībā, ka tas cilvēks labosies.

Es nezinu, vai pie Makarova darbā ir aizgājuši šie mūsu negodīgie cilvēki, bet šis bizness izskatās gaužām līdzīgs. Tauta prasa taisnību. Un ir izplatītas šīs aizdomas, ka tā nav tikai muļķība, ka sūta, var teikt, tonnām nitroglicerīna uz vienu nomales pansionātu, kur to nevarētu noēst pat tad, ja ēstu cukura vietā. Bez tam, kā zinām, nitroglicerīnu kā sirdszāles izmanto ļoti retos gadījumos, to mūsu gudrie mediķi varēs pastāstīt. Tātad šajā sakarā notiek kaut kāds darījums, vismaz rodas tāds iespaids tautai, un mēs nevaram tagad, kad daudz tiekamies ar šiem cilvēkiem, vienkārši teikt: "Nu nevar tas tā būt!" Mums nav pamata teikt, ka Makarovs ir godīgs, jo visas tās aizdomas ir ļoti samilzušas. Šajā situācijā vajag nopietni par šo jautājumu padomāt. Es šeit runāju būtībā kā jurists. Runa ir par to, ka mums ir daudzi līdzīgi darījumi jāizmeklē parlamenta komisijās. Vai tiešām arī šā gadījuma izskatīšanai ir jānonāk līdz parlamenta komisijai? Kad mēs varēsim atrisināt vienkāršu jautājumu, ka šādam ministram nevar būt uzticības? Es jums vēl pieminēšu to summu... atbildes ir jums varbūt uz galda... Šī summa ir 250 000 latu. Varbūt tā summa ir par lielu (man gribas ironizēt), lai vispār sauktu cilvēku pie atbildības? Jo, kā zinām, par mazākām summām tiek saukti... Un es tādā sakarībā gribu atgādināt to, ko jau Lujāna kungs minēja, - gribu atgādināt dažu organizāciju aizstāvību. Pensionāriem rodas bažas, vai šo organizāciju vadība nav tikai un vienīgi, tā teikt, Makarova mīļās runas iespaidota, bet iespaidota arī kaut kādā citādā veidā, jo... es jums nolasīšu to, ko... Mēs dzirdējām, ko Kārlis Čerāns nolasīja. Ir daudzu organizāciju sašutuma vēstules par Makarova darbību, bet ir dažas organizācijas, kuras pieminēja jau Modris Lujāns, kuras izsaka atbalstu Makarovam. Un šīs organizācijas, kā no citiem avotiem dzirdam, ir jau šo to negodīgu darījušas, tātad ir jau ar pieredzi. Es jums nolasīšu, citēšu, lai nesaka, ka es runāju "pa tukšo": "Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam Alfredam Čepāņa kungam, Latvijas Republikas Saeimas prezidentam..." Nezin kāpēc rakstīts: "...Saeimas prezidentam Andrim Šķēles kungam." "Latvijas Pensionāru federācija neatbalsta dažu Saeimas deputātu ierosinājumu labklājības ministra Makarova nomaiņai. Pēdējā laikā Latvijas Pensionāru federācijas vadības pārstāvji regulāri, caurmērā reizi mēnesī, tiekas ar labklājības ministru Makarova kungu, lai kopīgi risinātu sarežģīto jautājumu, kā apturēt pensionāru sociālā stāvokļa pasliktināšanos, pakāpeniski panākot tā uzlabošanos. Mēs uzskatām, ka šobrīd ir nevis jāmaina ministrs, bet gan Saeimai ir jāmaina Pensiju likuma tā vājie un pensionārus neapmierinošie punkti." Parakstījuši ir Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Jānis Porietis, priekšsēdētāja vietniece Ārija Skuba, valdes locekļi Alīna Dambe un Arnolds Grasis. Pensionāri, iegaumējiet šos cilvēkus! Viņi uzskata, ka viss ir kārtībā un ka jāmaina tikai likums. Bet likuma mainīšanai ir pretī jau pats Makarova kungs! Es gribu pieminēt vēl vienu lietu, ko mēs visi nezin kāpēc palaižam gar ausīm. Proti, tās ir individuālās īpašības, kādas ir cilvēkam, kuru mēs izvirzām tajā vai citā postenī vai kuru cenšamies saglabāt tajā vai citā postenī. Šinī tribīnē Makarovs ir runājis daudzreiz, ir atbildējis uz mūsu jautājumiem, uz visu jautājumiem, var teikt. Vai jūs esat dzirdējuši vienu Makarova atbildi, kurā neskanētu ciniskums, izsmējība, ņirdzīgums? Ja ministrs šādā veidā atbild uz deputātu jautājumiem, manuprāt, ar to pašu pietiktu, lai viņš nebūtu vairs ministrs. Taču Makarova kungs ar šo izteiksmīgo, teatrāli un psiholoģiski piesātināto atbildi parasti izvairās no atbildes būtiskās puses. Mēs vienkārši nesaņemam atbildes. Es uzskatu, ka ministrs jāvērtē arī no ētiskā viedokļa. Ja šeit iznāk priekšā ministrs un kļūst savā rīcībā un runā neētisks, vajadzētu nopietni reaģēt tiem, kas viņu atbalsta, un tiem, kas cer saglabāt savu prestižu nākotnē. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Saulītis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies par vārdu, sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Es jau izteicos, runājot par pieprasījumu, par likuma pieņemšanu, par motīviem, kā tas viss izveidojās. Es pilnīgi piekrītu iepriekšējiem runātājiem, sevišķi Kreitusa kungam, kas motivēja. Skaidrs, ka nevar saņemt no pensiju fonda vairāk nekā tu tur esi iemaksājis, paņemt uz citu pensionāru rēķina. Par visu to 5.Saeimā, Sociālo un darba lietu komisijā tika ziņots, taču tika pieņemts politisks lēmums - es vēlreiz to atkārtoju - ka visi tie darba gadi, kas ir nostrādāti Latvijā, vienkārši tiek svītroti. Ar to iniciatīvu nāca Riteņa kungs, kas nevienu dienu Latvijā nebija dzīvojis un strādājis, bet uzņēmās vadīt tādu ministriju, kaut gan nevienā no iestādēm nav bijis nedz - veselības aizsardzības iestādēs, nedz labklājības iestādēs. Jāatzīmē, ka tomēr tā nav, ka šie cilvēki visu savu mūžu ir strādājuši "pa tukšo". Jāsaka, ka šodien notiek privatizācija, ir Privatizācijas aģentūra. Privatizācijas aģentūra veic dažādus darījumus, mēs redzam, ka summas ar sešām, septiņām nullēm figurē šajā Privatizācijas aģentūras darbā, tātad tomēr šie cilvēki kaut ko bija sastrādājuši. Un šī disproporcija starp to, ko cilvēki bija nostrādājuši, un to, ko viņi saņem, bija klaji redzama. Es tikai gribu teikt, ka tas viss tika teikts, tas viss tika prognozēts. Un tāpat kā šodien žurnālisti no lielākajām Latvijas avīzēm sēdēja publikā, bija klāt masu mediji, televīzija, radio, viss bija pieejams, visu skaidroja, runāja, bet nevienam nebija laika, nevienam nebija nekādas intereses, un tā tā lieta tika risināta, kā daudzas lietas, kas šodien notiek šeit, šajā Saeimā.

Es vēlreiz gribu teikt, ka Šķēles kungs faktiski šodien nespēj atlaist Makarova kungu. Šeit jau runāja par šo veidojumu, dīvaino veidojumu, nekonstitucionālo veidojumu - Sadarbības padomi: ja Šķēles kungs atlaidīs Makarova kungu, tad Sadarbības padome atlaidīs Šķēli. Šķēles vietā, iespējams, būs Krasts. Kas no tā būs vinnējis? Par to lai domā tas, kas tās lietas dara. Tā ka šeit ir grūti. Protams, es atbalstu kolēģus, ka debates ir vajadzīgas, ir jānorāda, lai cilvēki zina. Tautai jāzina savi varoņi, ko viņi dara, kā viņi kārto visas lietas.

Es domāju, ka šodien vairāk vajadzētu runāt par tādu lietu kā prognozi, un es gribētu izteikt prognozi attiecībā uz to, kas būs apmēram pēc gada. Pēc gada labklājības ministrs Makarova kungs teiks: vainīga bija Saeima, īpaši vainīga bija Sociālo un darba lietu komisija un tās vadītāja Kuprijanova, kas faktiski neļāva strādāt, neļāva attīstīt reformu tālāk. "Tçvzemei un Brīvībai", "Latvijas ceļš", Demokrātiskā partija Saimnieks ar pirkstiem rādīs uz Šķēli, tieši tāpat kā Tautas fronte beigu posmā novērsās no Godmaņa kunga, kā atceraties, un tika izveidots ļoti spēcīgs jauns progresīvs veidojums "Latvijas ceļš", kas faktiski atteicās... tas bija pirmais precedentgadījums, kad politiķi atteicās no savas politiskās piederības, no savas politiskās atbildības. Un ko viņi darīja? Pirmais, ko viņi darīja, - viņi rādīja ar pirkstu uz Godmani. Šodien es gribu teikt, ka Godmaņa vietā līdzīgs liktenis gaida arī Šķēles kungu. Visi šie politiķi rādīs uz Šķēli, un visi skaisti, korī... šodien mēs jau redzam, ka viņi ir profesionāli politiķi, kas savas balsis ir diezgan labi saskaņojuši, viņiem izdodas pieņemt skaistus, skanīgus, kopīgus lēmumus, un viņi teiks, ka Šķēle nemākulīgi rīkojās, neizteica laikā darbības kritērijus, neizstrādāja programmas, nedeva norādījumus, bija diktatūrisks vadības stils, maz demokrātijas, vairāk laiku pavadīja populistiskos reidos uz robežas.

Tagad es vēl gribu pateikt, ko tad teiks Šķēles kungs. Šķēles kungs teiks arī ļoti vienkārši, Šķēles kungs rādīs ar pirkstu atpakaļ uz partijām un teiks: "Ja nebūtu partiju, es visu izdarītu. Tās bija partijas, kas mani visu laiku traucēja, es jau neko nevarēju izdarīt. Ja es būtu kaut ko darījis, tad viņi mani būtu uzreiz atlaiduši, un, saprotiet, ja tā valdība kristu, tad tā situācija būtu vēl sliktāka, nekā tā ir." Tad šāds dialogs risinātos.

Un nobeigumā es gribu teikt, ka patiesība šajā lielajā strīdā būs tieši tam, kurš kliegs skaļāk. Bet, tā kā visi kliegs skaļi, tad arī patiesība būs visiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Daudz skaistu vārdu nupat ir izskanējis no šīs augstās tribīnes, un es pierakstīju dažus izteicienus, kādi šeit ir bijuši. Piemēram, tāds arguments: nav pamata domāt, ka Makarova kungs ir godīgs. Otrs izteiciens: vismaz tauta tā runā, vismaz tautā klīst runas. Tātad - viena tante teica. Viena tante teica, un nu mēs visi, tautas priekšstāvji, uzklausām, un - aiziet!

Zināt, es piedalījos reiz vienā tikšanās pasākumā ar represētajiem. Protams, tā bija smaga tikšanās, un pašās beigās, tad, kad tika lasītas rezolūcijas, viens no ļoti cienījamiem cilvēkiem iznāca priekšā un izteica tādus vārdus: "Bûtu man teikšana, es 80% no visiem deputātiem iesēdinātu cietumā, jo visi viņi ir zagļi." Tātad, lūk, ja reiz viņš tā teicis, tad nav pamata domāt, ka kāds ir godīgs. Tādēļ, ja mēs sniedzam kaut kāda veida argumentāciju, vajadzētu tomēr runāt precīzi.

Attiecībā uz Pensiju likumu. Profesors Rubins jau nolasīja visus, kas ir balsojuši "par", pateica kādā veidā tas Pensiju likums ir pieņemts. Un, protams, pie tā ir jāstrādā.

Nakamais jautājums. Šeit tika pieminēts likums par reproduktīvo veselību. Čerāna kungs izteicās, ka šajā likumā aborts tiek pielīdzināts zoba izraušanai. Kamēr notika šeit diskusijas, es 16 reizes pārlasīju to likumprojektu un, ziniet, neatradu nevienu pantu, kurā būtu teikts, ka aborts ir pielīdzināms zoba izraušanai. Tur vispār neviena panta par stomatoloģiju nav.

Un nākamā lieta - par Hipokrāta zvērestu. Jā, ārsti ir devuši Hipokrāta zvērestu, bet Hipokrāta zvērests nosaka, kādā veidā notiek šīs ārsta attiecības pret pacientu, kādā veidā viņam jārīkojas, ja pie viņa atnāk pacients, kā viņam dzīvē jāizturas, un tur nav neviena teikuma par to, kādā veidā viņam jābalso - par vai pret ministru. Kad mums bija reiz Baltijas asamblejas sesija, vienam no mūsu deputātiem, mūsu kolēģiem, bija problēmas ar muguru, un tad dakteris Leopolds Ozoliņš, ieraugot, ka mūsu kolēģis ir līks, nevar paiet, uzreiz piedāvāja: mēs tev to muguru ielabosim. Mēs divatā strādājām, un tiešām - braucot mājās, viņš jau jutās labāk. Lūk, tas ir ārsts! Tādā veidā viņam ir jāizturas jebkurā dzīves situācijā, to no viņa prasa Hipokrāta zvērests. Bet ja nu, lūk, tādā veidā, ka par ministru balsoja tā vai balsoja citādāk, glābiet tautu... tad jau mēs varam pieminēt jebkuru citu... Viens otrs, kas ir ieguvis pilsonību par īpašiem nopelniem, arī ir parakstījis zvērestu par uzticību Latvijai. Tādā gadījumā, vadoties pēc tādas pašas argumentācijas, var Lujāna kungs atnākt un pateikt: "Jûs esat parakstījuši zvērestu, - tad, lūdzu, balsojiet pret Makarovu!" Es vienkārši gribu teikt: šajās diskusijās būsim mazdrusciņ korekti un minēsim tieši tādus argumentus, kādi ir, nevis vispārīgās frāzēs runāsim galīgi šķērsām!

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai".

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamo sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Protams, šodien jau tika pateikts daudz argumentu, kāpēc, mūsuprāt, ir jāizsaka neuzticība Makarovam, kāpēc deputāti pieprasa viņa demisiju, bet es domāju, ka valdošās pozīcijas deputāti jau nemaz necenšas klausīties, daļa ir izgājuši arī no zāles, droši vien Valdmaņa kunga iemīļotā Sadarbības padome lēmumu jau ir pieņēmusi. Nu, un šeit ir atļauts, tā kā ir iestājies pavasaris un tiek samazināta apkure, opozīcijas deputātiem vienkārši sasildīt gaisu sēdes zālē ar savām runām, vairāk acīmredzot neviens tik un tā neieklausīsies, lai arī kādus argumentus minētu. Taču es domāju, ka cilvēki nepaliks vienaldzīgi pret šā jautājuma apspriešanu Saeimā un ka viņi tomēr pratīs atšķirt baltu no melna, un un ka diez vai Makarova kungu pēc sēdes beigām šodien sagaidīs ārā mīļie pensionāri ar ziedu klēpjiem un teiks - cik labi, ka jūs, mūsu glābējs, jūs, mūsu saule, vienīgais pensionāru draugs Makarovs, esat palicis amatā! Tā, Makarova kungs, nebūs. To, ko cilvēki par jums domā, es domāju, jūs pats arī zināt. Bet, kā saka, mierīgi to krupi norijat un darāt tālāk to darbu, kas cilvēkus faktiski dzen iznīcībā.

Gribu atgādināt tos Makarova darbības momentus, kas nav pieņemami Tautas kustībai "Latvijai". Visas šīs jau vairāk nekā gadu ilgās Šķēles valdības darbības periodā, kad radās jautājums par bezdeficīta budžeta veidošanu un kad tas tika darīts arī uz sociālās sfēras rēķina, uz jau tā trūcīgo cilvēku dzīves līmeņa samazināšanas rēķina, Makarovs neiebilda, neteica nevienu vārdu. Viņš mierīgi to pieļāva, viņš mierīgi to akceptēja, lai gan tik skaists ir viņa ministrijas nosaukums - "Labklājības ministrija"! Taču tika mierīgi pieļauts tas, ka valsts ar grozījumiem likumā "Par valsts pensijām" tika noteikusi, ka valsts pensijas saņemšanai nepieciešamajā apdrošināšanas stāžā vairs neieskaitīs mācību laiku augstāko mācību iestāžu dienas nodaļā. Tika samazināts laiks, ko ieskaita darba stāžā mātēm, kas audzina bērnus līdz pusotram gadam, - agrāko trīs gadu vietā. Tas, Makarova kungs, ir arī uz jūsu sirdsapziņas. Atgādināšu arī to, ka vēl pavisam nesen, pagājušā gada 13., 14.novembrī, jau tika skatīts lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu labklājības ministram Makarovam. Tātad jau otro reizi šīs Saeimas darbības periodā mēs atgriežamies pie viena un tā paša ministra. Un tā nav nejaušība. Vai tas tiešām neliek padomāt par to, kāpēc tieši pie jautājuma par šā ministra demisiju atgriežas un atgriežas deputāti? Kāpēc tieši šā ministra demisiju prasa lielum lielais vairums iedzīvotāju Latvijā? Vai to var vienkārši tā akli neredzēt, nereaģēt uz to? Laikam taču tomēr kaut kas nav kārtībā ar jūsu darbību, Vladimir Makarov! Domāju, ka Makarovs ir uzskatāms piemērs egoismam un bezprincipialitātei. Viņa vaina ir tā, ka viņš nav spējis rast pienācīgu finansējumu sociālajai un labklājības jomai. Viņš praktiski neko nav darījis, lai to mēģinātu risināt vai meklēt dažādus variantus. Tieši otrādi! Vienkārši turējies pie principa - kā ir, tā ir labi. Un, ja citi meklē šos risinājumus, ja tos meklē Saeimas deputāti, opozīcijas deputāti vai ja tos meklē visu, dažādu partiju deputāti, tātad arī pozīcijas deputāti, piemēram, strādājot Sociālo un darba lietu komisijā, tad Makarova reakcija uzreiz ir - nē, nu ko tad te iedomājas Sociālo un darba lietu komisija; nē, nu ko nu te iedomājas Valsts prezidents Ulmanis! Tikai tas, ko dara viņš pats, Makarovs, viņam šķiet pareizi. Visu citu iniciatīvas, visu citu meklējumi, kā situāciju uzlabot, viņam nav ne graša vērti. Uzreiz ir spontāna pretreakcija. Nu padomājiet no tīri cilvēciskās puses, Makarova kungs! Vai jūs, viens atbildīgs ministrijas vadītājs, varat tā izturēties un tā strādāt? Jāmeklē ir kompromiss, ir kopīgi jāmeklē šie risinājumi, nevis jājūtas kā tādam caram, kā tādam monarham Labklājības ministrijā un tad ar šo naudiņu, kas tur ir, jārīkojas pa labi un pa kreisi. Un jūs esat pa labi un pa kreisi rīkojies. Esat rīkojies, ne ar vienu nekonsultējoties, ne ar Sociālo un darba lietu komisiju, ne ar kādu citu. Piemēram, vēlreiz atgādināšu to jautājumu, ko mēs uzdevām jums pagājušajā nedēļā, par 29.novembra vienošanos starp Labklājības ministriju un firmu "Grindeks" par medikamentiem, kuru kopējā summa ir 412 000 latu, bet, ņemot vērā atlaidi, tā ir 250 000 latu. Šie medikamenti nosūtīti dažādām iestādēm, pansionātiem, ārstniecības iestādēm. Nav nekas iebilstams un varētu tikai priecāties, ja saņem pansionāti medikamentus. Taču, kad mēs, deputāti, uzdevām papildjautājumus, kopīgi noskaidrojām un saņēmām papildinformāciju, sarakstu, kādi medikamenti un par kādām summām ir nosūtīti, tad, lūk, izrādījās, ka no šiem medikamentiem par šiem 250 000 latiem lielum lielais vairums ir nitroglicerīns, kas nosūtīts šiem pansionātiem - tuviem un tāliem, pa visu Latviju, un kam lietošanas termiņš beidzas šā gada septembrī. Nu nevar tā rīkoties! Nevar tā rīkoties, vienpersoniski uzņemties atbildību par šādiem milzīgiem līdzekļiem - pusmiljonu dolāru, nosūtīt šos medikamentus, šo nitroglicerīnu, ko tagad nezina, kur likt, ko nevarēs izlietot pat piecu gadu laikā! Un, kad jums deputāti uzdod jautājumu, kāpēc tiek nosūtīts šādā daudzumā šis nitroglicerīns un vai Labklājības ministrija tiešām uzskata, ka tieši nitroglicerīns tādā milzu daudzumā ir pansionātiem, slimnīcām visnepieciešamākais medikaments, tad jūs rakstāt atbildi, ka pansionāti tiek finansēti no pašvaldību līdzekļiem, ka tie atrodas rajonu padomju pakļautībā (nu, protams, to taču visi zina) un ka tādēļ Labklājības ministrija nevar precīzi noteikt nepieciešamo medikamentu patēriņu šajās iestādēs. Kāpēc tad jūs sūtāt šo nitroglicerīnu, ja jūs pat nezināt, cik tas ir vajadzīgs, kādos daudzumos, un vai vispār ir vajadzīgs tieši šis nitroglicerīns?! Tā ir izšķērdēšana, tā ir līdzekļu izšķērdēšana! Citādi to nosaukt nevar. Ārsti teica vēl precīzāk - ka jūs esat rīkojies vienkārši kā firmas "Grindeks" lobijs. Es domāju, ka šie skaitļi un arī tās atbildes, ko jūs šeit mēģinājāt sniegt, pilnīgi pārliecināja katru, gan opozīcijas, gan pozīcijas deputātu, par to, ka šī rīcība ar šiem medikamentiem par šo pusmiljonu dolāru ir rīcība, par kuru ne tikai būtu jūs jānoņem no ministra amata, bet faktiski tas jautājums būtu ļoti rūpīgi jāizskata Valsts kontrolē, un tas ož arī pēc prokuratūras darba. Ož pat pēc tiesas! Un tāpēc jums būtu jāiznāk šeit priekšā un jāatzīst šīs kļūdas, un jādemisionē pašam. Taču es redzu, ka attieksme acīmredzot būs cita. Nāksies arī pozīcijas deputātiem aizvērt mutes, aizvērt ausis, nodurt galvas. Un, zinot visu to, ko mēs šeit pārrunājām, mums, arī pozīcijas deputātiem, nav pat dažādu viedokļu par jūsu darba vērtējumu. Viņiem tomēr diemžēl nāksies balsot pret jūsu demisiju, nāksies rīkoties pat pret savu sirdsapziņu, nāksies rīkoties pēc principa - roka roku mazgā. Diemžēl līdz tam mēs Saeimā esam nonākuši. Bet es tomēr izsaku šos vārdus Tautas kustības "Latvijai" vārdā: mēs pieprasām Vladimira Makarova demisiju. Un, kaut arī šodien to neizdotos panākt, mēs turpināsim mūsu darbu, kamēr panāksim, ka Makarovs šajā amatā nebūs.

Sēdes vadītājs. Nākamā debatēs ir pieteikusies Ilga Kreituse. Bet, Kreituses kundze, vai jūs izmantosit piecas minūtes? Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Pirmais, ko es jums gribētu lūgt, šodien pat vēlreiz savās frakcijas apspriest to jautājumu, kuru nav atrisinājis Ministru kabinets. To, ko lūdza izdarīt Satversmes 81.panta kārtībā, - pagaidām pieņemt vienu steidzamu labojumu, tas ir, ka pensija par darbu nedrīkst būt mazāka par iztikas minimumu. Tas nav izdarīts. Un tāpēc es lūdzu frakcijās to apspriest un pieņemt lēmumu, ka šo labojumu Saeima izskata tuvākajās sēdēs steidzamības kārtā - vienas sēdes laikā. Un to ir iespējams izdarīt nākamo ceturtdien. Jo, ja kaut vai 152 sievietes, kuras ir dzimušas kara laikā, šobrīd Latvijā saņem līdz 3 latiem, tad to es uzskatu par vissmagāko cilvēktiesību pārkāpumu, kāds var būt.

Otrs - mazliet nenopietnāks, bet arī tā ir atbilde klātneesošajam Grīnblata kungam. Požarnova kungs, lai es būtu precīza, citēšu Māra Grīnblata teikto avīzē "Rîta Avīzē": "Kâ var runāt par neuzticības izteikšanu labklājības ministram, ja nav nosaukts neviens kandidāts, kas varētu šo amatu ieņemt?" Dārgie deputāti! Lai novērstu šo situāciju, ka nav neviens nosaukts un ka tāpēc nevar izteikt neuzticību, es viņu nosaukšu! Tas gan nenozīmē, ka jums momentā par viņu ir jābalso. Es, piemēram, uzskatu, ka tikpat veiksmīgi var sākties diskusija par labklājības ministra amata kandidāti Ludmilu Kuprijanovu. Un es arī domāju, ka frakcija "Latvijas ceļš" varētu tikpat labi apsvērt par šā amata kandidātu Kārli Leiškalnu, (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Ko es esmu izdarījis...") kas pēdējā laikā vairākkārt avīzē ir rakstījis par Pensiju likumu un izteicis savu viedokli.

Otra lieta, kuru es vēl gribētu pieminēt un atgādināt Makarova kungam. Makarova kungs, es jūs lūdzu savā laikā - 5.Saeimā un 6.Saeimas sākumā: nesodiet karalaika paaudzi, atlieciet uz pieciem gadiem pensijas vecuma paaugstināšanu, bet stimulējiet sievietes neaiziet pensijā 55 gadu vecumā, nevis fiziski viņas sodiet! Šodien tas ir piepildījies. Tieši karalaika paaudze ir sodīta vissmagāk.

Trešā lieta. Savā laikā mēs tieši tāpat runājām, un tas jautājums tūlīt, tūlīt atkal samilzīs, - nepazeminiet sievietei bērna vecumu, līdz kuram māte var audzināt viņu mājās! "Nenobrauciet" no trim gadiem uz pusotru! Jūs apsolījāt, ka bērnudārzi būs visām. Šobrīd jau ir projekts, ka bērnudārzi pāries uz pašfinansēšanos un ka mātes par viņiem maksās no 50 līdz 70 latiem. Tas ir nākamais lielais sociālais sprādziens valstī. Par to pašvaldību darbinieki ir izrunājušies gan masu informācijas līdzekļos, gan arī pa radio, un man ir ļoti skumji skatīties, ka divi ministri šobrīd apspriežas, vai es runāju taisnību no tribīnes, vai es mānos, un ka viņu rīcībā nav informācijas par tādu lietu.

Un pēdējais. Atklāts jautājums Vladimiram Makarovam. Pirmdien man teica (informācijas līdzekļus, kā pieņemts rakstīt avīzēs, izpaust nevēlamies), ka par bankas "Olimpija" çku, kurā atrodas Centra rajona Sociālā nodaļa, ir samaksāts 1,1 miljons latu. Kas un no kādas naudas šo summu samaksāja? Jo Centra rajonā, lai dabūtu pārtikas talonu trim mēnešiem par sešiem latiem, tantītei tur ir jāiet vismaz reizes divdesmit, tas ir, tiem cilvēkiem, kas ir vecāki par 80 gadiem. Un rezultātā viena māsa saņem, bet otra nesaņem, jo viņas, izrādās, abas dzīvo komunālajā dzīvoklī vienā istabā.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Olafs Brūvers, Alfreds Čepānis, Roberts Dilba, Aleksandrs Golubovs, Jānis Kalviņš, Roberts Keišs, Ģirts Valdis Kristovskis, Janīna Kušnere, Aristids Jēkabs Lambergs, Rudīte Leitena, Kristiāna Lībane, Andrejs Panteļējevs, Jānis Rāzna, Anta Rugāte, Antons Seiksts, Juris Sinka, Jānis Straume, Roberts Zīle, Ēriks Zunda.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdes vadītājs. Jautājumā par lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu labklājības ministram Vladimiram Makarovam" nākamais debatēs ir pieteicies Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie deputāti, kolēģi! Mana uzstāšanās būs veltīta galvenokārt labklājības ministra Makarova kunga aizstāvībai, jo es šodien dzirdu tik daudz rūgtu vārdu, kas skar viņa darbību, un uzskatu, ka Makarova kungs būtībā pats ir upuris un ka viņš ir upurēts uz šī ļoti grūtā ešafota, jo tad, kad viņš uzņēmās Labklājības ministrijas vadību, viņš noteikti neapzinājās, cik smags un nepateicīgs ir šis darbs. Un tas taču ir saprotams, ka no viņa darba, tieši no viņa darba, ir maz kas atkarīgs. Varbūt vienīgi tas, ka viņam vajadzētu paskaidrot cilvēkiem - sabiedrībai, ārstiem, pensionāriem, kur slēpjas šī sakne - šo grūtību sakne, šo pārdzīvojumu un visa cita sakne, par ko mēs šodien runājam, - haosa, nabadzības, pašnāvību un saslimstību sakne.

Vai Makarova kungs ir vainīgs, ka Labklājības ministrija ir apvienota ar bijušo Veselības aizsardzības ministriju? Tiešām, vai mums šodien nebūtu jāpadomā par to, ka vajag atjaunot Veselības aizsardzības ministriju, lai šie jautājumi nejauktos kopā ar tautas labklājības jautājumiem? Tautas labklājības ministrija - tāds varētu būt šis nosaukums.

Bet šodien mēs dzirdam tieši pretēju vērtējumu - Makarova kungs taču nav atbildīgs par to, ka divos gados divreiz palielinājusies saslimstība ar tuberkulozi. Tuberkuloze ir sociāla saslimšana, kas ir atkarīga no tā, kā jūtas sabiedrība, cik daudz ir bezpajumtnieku, cik daudz ir bezdarbnieku, cik daudz ir nomāktu slimnieku, vientuļu, neapkoptu, netīru, pamestu, klaiņojošu bērnu, pieaugušo un pensionāru. Ja pensionāri saņem 2 līdz 5 latus, tad katrā ziņā šeit ir iespēja veidoties šai saslimšanai.

Vai Makarova kungs ir vainīgs, ka mums zobārstniecība ir atbrīvota no jebkura pienākuma aizstāvēt savas tautas veselību? Ja šodien plomba maksā no 5 līdz 10 latiem, vai kāds var ielikt šo plombu zobā? Zobs turpina bojāties, pūt, un mēs zinām, ka, sākot vērtēt zobu stāvokli, mēs varam novērtēt arī visa organisma veselību. No tā rodas sirdskaites, reimatisms, hroniska infekcija un līdz ar to ilgstošas hroniskas saslimšanas, kuras bieži noved pie onkoloģiskām saslimšanām.

Vai mēs varam vainot Makarova kungu, ka pieaug onkoloģiskās saslimšanas? Tikos ar onkologiem, kas man izteica bažas par to, ka onkologiem drīz vairs nebūs cita ko darīt, kā tikai izrakstīt miršanas apliecības, jo cilvēki nevar atbraukt uz profilaktiskajām pārbaudēm, tāpēc ka strādā, kā mūsu premjers teica, no rīta līdz naktij un vēl naktī, un viņiem nav laika aizbraukt uz poliklīniku, kas bieži vien ir kļuvusi jau par maksas poliklīniku, un par profilaktiskajām apskatēm ir jāmaksā. Šie cilvēki nevar atļauties izdarīt šīs onkoloģiskās apskates. Bet vai tādēļ ir vainīgs Makarova kungs?

Ja notiek privatizācija tā, kā viņa notiek, ja Privatizācijas aģentūras direktors saņem 1700 latu algu un departamenta direktori 1500 latu algu, vai tad pensionāri var justies mierīgi, labi justies, ja viņi zina, ka šo naudu būtu iespējams izmantot arī pensiju palielināšanai, jo šo 50 gadu laikā sastrādātais, uzceltais, saražotais tomēr pieder visai tautai, nevis izmantojams aģentūras "galvu" algām, viņu mašīnām un kantoriem. Tas būtu par privatizāciju.

Un, manuprāt, mēs esam līdzīgā stāvoklī kā tie jaunekļi vai jaunie cilvēki, kas pavasarī, jūtot atbrīvotību, ka viss ir iespējams, rauj, ko var, un tie jaunieši, kas arī tagad lauzīs sprandu, jo ir pavasaris, būs sasilis ūdens, un viņi metīsies uz galvas ūdenī, nezinādami, cik dziļš ir šis ūdens. Un pavasarī caurmērā katru gadu iet bojā vismaz 8 līdz 10 cilvēkiem, līdz 20 cilvēkiem kļūst invalīdi, no kuriem lielākā daļa gada vai pusotra gada laikā mirst. Viņi nezina, kādā ūdenī viņi lec, un viņi nezina, vai tur ir akmens, jo viņi to vietu nav pārbaudījuši. Un arī mēs tagad esam ielēkuši šādā "ûdenī", nezinādami, kas ir zem ūdens, tāpēc daži ir nolauzuši sprandu, un mums draud, lūk, šāda trakotkāra, neapdomīga, varbūt iedzēruša jaunekļa liktenis, jo mēs nezinām, kur mēs lecam.

Vienreiz jau mēs esam "ielēkuši" ar šo pensijas aprēķināšanas formulu, kas darbojas. Kāda būs šī jaunā formula? Kādi tur ir vajadzīgi šie koeficienti? Vai tur ir vajadzīga kaut kāda mistiska vidējā pensija? Ko nozīmē "pârtikas groziņš"? Ko nozīmē "izdzīvošanas minimums"? Vai tas ir izmisuma un asaru kauss? Kas ir "iztikas minimums"? Kāds viņš ir, un kam viņš atbilst? Vai šeit, aprēķinot šīs pensijas, ir ņemts vērā, cik daudz bērnu ir bijis ģimenē, cik smagi ir strādājusi kolhozniece vai sovhozniece, kas kaut ko ir saņēmusi naudā, bet kas šodien nav vērā ņemams? Vai Makarova kungs ir vainīgs tāpēc, ka no 1991. gada mēs uzvedamies kā šie trakotkārie jaunekļi, kas lec nezināmā vietā ūdenī ar lozungu: "Mçs jaunu pasauli sev celsim, kur valdīs padomes un mēs!"

Un tieši tāpēc es šodien aicinu pārdomāt, vai Makarova kungs ir vainīgs un vai Makarova kungam ir jāizsaka neuzticība. Manuprāt, neuzticība ir jāizsaka arī mums, visai Saeimai. Neuzticība ir jāizsaka arī mūsu Prezidentam, kurš apliecināja, ka lauku zemes pārdošana ārvalstniekiem, svešzemniekiem, ir mazāks notikums, nesvarīgāks notikums nekā azartspēles pagrabos un puspagrabos. Mūsu neuzticība ir jāizsaka tiem, kuri neļauj Makarova kungam varbūt rīkoties tā, kā viņš to gribētu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es pilnīgi piekrītu Ozoliņa kunga teiktajā tam, ar ko viņš savu runu beidza, - šobrīd ir jāizsaka neuzticība gan visai valdībai, gan Saeimai, gan Valsts prezidentam un jāizsaka neuzticība ir visai valdošajai politiskajai elitei, kas ir atsvešinājusies no tautas. Un tauta to izdarīs, es esmu par to pārliecināts.

Bet es nevaru piekrist Ozoliņa kungam tajā ziņā, ka Makarova kungs, lūk, šeit ne pie kā neesot vainīgs. Šie jautājumi šeit tika jau uzstādīti, un mēs, tie, kas šeit uzstājāmies debatēs, pietiekoši precīzi pateicām to... arī es pats pilnīgi konkrēti pateicu to, pie kā ir vainīgs tieši Makarovs. Te tika pateiktas ļoti konkrētas lietas, un par tām šis ministrs ir pilnīgi atbildīgs un viņš ir atbildīgs tādā mērā, ka šobrīd ir pilnīgs pamats izskatīt jautājumu par neuzticības izteikšanu viņam.

Un tiešām būtu labi, ja Latvijā būtu tāda Tautas labklājības ministrija, kā šeit teica Ozoliņa kungs, nevis politiķu Labklājības ministrija vai dažādas citas institūcijas, kas nodrošina politiskās elites labklājību tajā laikā, kad tauta tiek dzīta arvien tālāk postā. Diemžēl mums šobrīd nav Tautas labklājības ministrijas, un pie tā arī ir pilnīgi konkrēti vainīgs Makarova kungs.

Un es arī nezinu, vai mums ir vajadzīgs tāds ministrs, no kura nekas nav atkarīgs, kā šeit minēja Ozoliņa kungs. Mums ir vajadzīgs tāds labklājības ministrs, kas spēj panākt nopietnas, uz tautas labklājības uzlabošanu vērstas reformas. Mums ir vajadzīgs tāds ministrs, no kura labklājības jomā būtu kaut kas atkarīgs un kurš spētu ar savu rīcību ietekmēt notikumu gaitu pozitīvā virzienā.

Ja mēs runājam par ministru Makarovu, tad, ja kāds šeit saka, ka no viņa nekas nav atkarīgs, es vēl piebildīšu: kā izrādās, šis ministrs arī neko nezina, jo, kā mēs varam izlasīt šīgada 8. aprīļa "Lauku Avīzi", kurai godājamais ministra kungs ir sniedzis interviju, tad uz ļoti vienkāršu jautājumu, kāds šobrīd Latvijā valstī ir krīzes iztikas minimums, atbilde ir šāda: "Nezinu!" Labklājības ministrs nezina, kāds šobrīd Latvijā ir krīzes iztikas minimums! Es esmu visai pārliecināts par to, ka jau tas vien ir visai nopietns signāls, ka šeit kaut kas nav kārtībā.

Es domāju, ka mums nav vajadzīgi tādi ministri, no kuriem nekas nav atkarīgs; mums nav vajadzīgi tādi ministri, kuri neko nezina, un mums nav vajadzīgi tādi ministri, kuru politika ir pretēja tautas labklājības paaugstināšanai. Es aicinu atbalstīt lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu labklājības ministram Vladimiram Makarovam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es arī gribētu uzdot dažus jautājumus. Es tādu formu esmu izvēlējusies savai uzstāšanās reizei jūsu priekšā.

Tātad - vai viss ir kārtībā? Gribu atbildēt: "Nç, protams! Mums ir ļoti daudz nekārtību valstī." Bet es gribu piebilst tikai vienu, ka, par dziļu nožēlu, viens likums - likums par valsts pensijām visas šīs nekārtības valstī novērst nevar. Vai mēs lēksim ūdenī? Es domāju, mēs noteikti nelēksim ūdenī, un es aicinu visus konstruktīvi piedalīties komisijas darbā, kura izskata grozījumus Pensiju likumā.

Es nevaru neko ne aizrādīt, ne iebilst Ozoliņa kungam, Čerāna kungam un Kreituses kundzei, jo šie neatkarīgie deputāti piedalās šajā komisijas sēdē - dod savus priekšlikumus un strādā. Visus pārējos, kuri šodien te izteica dažnedažādus priekšlikumus... es aicinu arī citus neatkarīgos deputātus piedalīties šajās komisijas sēdēs. Šīs sēdes notiek pirmdien pulksten 13.00 Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās, bet darba grupa šaurākā sastāvā darbojas Sociālo un darba lietu komisijas telpās piektdienās arī pulksten 13.00. Tātad laipni aicinu visus piedalīties!

Vai ir vainīgs Makarova kungs, un vai viņš kaut ko saprot vai nesaprot? Jā, protams, viņš ļoti labi visu saprot un zina, jo Makarova kungs bija valsts pensiju ministrs 1995.gadā, kad likums par valsts pensijām tika pieņemts. Tādēļ, protams, viņš absolūti labi izprot situāciju un zina šo likumu.

Es gribētu atdalīt emocijas attiecībā uz to, ka pie visām likstām tautas un valsts dzīvē ir vainojams tikai Makarovs. Es ar to arī sāku. Par nožēlu, Pensiju likums visas problēmas valstī nevar atrisināt. Ir ļoti daudz tādu likumu, kas šīs problēmas arī šobrīd vēl vairāk padziļina.

Tomēr ir arī momenti, pie kā ir vainīgs ministrs un Labklājības ministrija. Viens no momentiem, kas ir ļoti uzbudinājis un radījis neapmierinātību sabiedrībā, ir nesamērīgi lielās pensijas. Tas ir klajš likuma pārkāpumu rezultāts, jo likumā par valsts pensijām bija paredzēts, ka Ministru kabinets, 1996.gadā, stājoties spēkā šim likumam, pieņems noteikumus, kāda būs maksimālā iemaksa Pensiju fondā. Un, ja šis likuma pants būtu izpildīts un attiecībā uz šīm iemaksām būtu noteikti tie 1000 lati, kas šobrīd - tikai pēc gada ir izdarīts, tad varbūt arī 1996.gadā tā būtu augstākā robeža, un tad mums nekādā gadījumā nebūtu 1000 latu lielas pensijas. Mums pat pie visizdevīgākajiem noteikumiem šīs maksimālās pensijas svārstītos no 300 līdz 400 latiem. Tas būtu apmēram 1:10, un, es domāju, tā būtu samērīga proporcija. Protams, ja šie noteikumi Kabinetā laicīgi netika pieņemti, protams, ir vainīga ministrija un viņas vadītājs.

Otrs moments. Jau pagājušā gada beigās bija redzams, ka likums par valsts pensijām sāk apdraudēt cilvēkus ar mazām un ar lielām izpeļņām. Es uzskatu, ka ministrijas un ministra galvenā vaina bija tā, ka ministrija nebija iniciatore šā likuma grozīšanai. Arī šobrīd. Ministrija šobrīd ir sākusi strādāt kopā ar komisiju, kura arī aicināja šo likumu grozīt, redzēdama sabiedrības neapmierinātību. Un šo vainu, protams, no ministrijas noņemt nevar.

Bet es gribu jūs arī aicināt apdomāt jautājumu par demisiju un katram balsot pēc savas sirdsapziņas, jo man šķiet, tā kā Makarova kungs patiešām šo likumu "iedarbināja" un šo likumu vadīja jau pusotru gadu jaunajā Saeimā, ka viņam vajadzētu ļaut izstrādāt to līdz galam kopā ar komisiju - tātad šinī Saeimā pieņemt labojumus likumā par valsts pensijām. Un to vajadzētu izdarīt. To, kā mēs visi šobrīd balsosim, es atstāju jūsu katra paša ziņā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Te visu laiku izskanēja tāds jautājums: vai Makarovs ir vainīgs vai nav vainīgs, vai viņam ir jāizsaka neuzticība vai nav jāizsaka? Vieni aizstāv viņu, ka Makarovs nav vainīgs, bet ka vainīga ir visa valdība un valsts politika. Turpretī otri atrod, ka Makarovs tomēr ir vainīgs, tāpēc demisija ir vajadzīga.

Es atceros, ka vēl nesen, pāris nedēļu atpakaļ, liekas, frakcija "Latvijai" bija iesniegusi jautājumu par sociālajām lietām - par pensijām. Makarovs atbildēja ļoti vienkārši: "Ko jūs tagad par to runājat, kāpēc jūs budžetā nepieprasījāt vairāk naudas pensijām un sociālajām lietām? Taču tagad jūs visi kliedzat. Man neiedeva to naudu, un man nav ko sadalīt."

Es saprotu, ir it kā taisnība. Bet tanī pašā laikā, kāpēc Makarovs pats, būdams ministrs, pirmais neiesniedza tādu priekšlikumu, ka ir jāpalielina sociālais budžets, kas paredzēts sociālajiem mērķiem, par tik un tik miljoniem vairāk? Toreiz bija daudzi priekšlikumi gan no deputātiem, gan no frakcijām arī par sociālajām lietām, par sociālo budžetu, ka tas ir jāpalielina, bet Makarovs neiesniedza tādus priekšlikumus, neatbalstīja un neuzstājās. Kāpēc tad viņš negāja tribīnē, kad mēs to apspriedām, nesita dūri uz galda un neteica: "Es kā ministrs pieprasu tādu un tādu summu! Ja ne - es atkāpšos!" Un, ja viņam nedeva, tad godīgi vajadzēja atkāpties. Teiksim, es personīgi būtu darījis tikai tā. Ja man nav, ja man nedod, ja es nevaru kārtot savas minimālās ministra lietas, tad man nav ko te darīt un šinī krēslā nav ko sēdēt. Un tādā ziņā Makarovs ir vainīgs. Viņš ir vainīgs un, bez šaubām, viņam ir jāizsaka neuzticība. Es saprotu, ka pilnībā viņš nav vainīgs un ka vainīga ir visa valdošā elite. Visa valdošā elite - pirmām kārtām valdība, kura citiem mērķiem, nevajadzīgiem mērķiem, arī uzpūstajam milzīgajam valsts aparātam tērē naudu - miljonus, desmitiem, pat simtiem miljonu, kuri nebūtu jātērē, un tad tos varētu novirzīt ne tikai zemniecībai, tās pabalstiem, bet arī sociālajām lietām - medicīnai utt. Kam mums vajadzīgs tāds valsts aparāts, kāpēc mēs nevaram to samazināt?

Paskatieties mūsu slaveno veco "Latvijas ceļu"! Viņi pirmie nāca pie varas. Jau Augstākās padomes laikā viņi kā Tautas frontes pārstāvji sēdēja Saeimā un arī 5.Saeimā bija valdošie - 34 vietas. (Starpsauciens: "36") Šodien viņu ir palicis uz pusi mazāk, pat drusku mazāk. Bet paskatieties, ka pa mūsu gaiteņiem visi, kuri bija 5.Saeimā, tie šodien kaut kur te bizo apkārt. Viņi ir padomnieki, viņi ir valžu locekļi, viņi ir komisijās, viņi strādā dažādās ministrijās un tā tālāk, un tā tālāk. Visi ir pie vietas un visi aģitē par "Latvijas ceļu". Kāpēc citu nav? Tas nozīmē, ka viņi kā padomnieki saņem, kā valžu locekļi un tā tālāk, un tālāk. Jūs labi zināt, cik padomnieks saņem! Līdz 1,5 tūkstošiem latu mēnesī. Deputāts saņem 300 latu mēnesī. Kur tad ir izdevīgāk strādāt? Un kāpēc tad ir jārūpējas par tautu, par pensijām un tā tālāk, jādomā par kaut kādām sociālajām problēmām, ja viņiem šodien galvā stāv tikai tas, kā dabūt kabatā naudu. Un pie tam vēl arī kā biznesmenis, lai dabūtu naudu savai uzņēmējdarbībai. Un cita nekā.

Un tagad te sēž manis ļoti cienītais Lagzdiņa kungs - mūsu Antikorupcijas likuma tēvs, un es nezinu, vai viņš šodien sarkst līdz nabai vai viņš nesarkst nemaz, jo Antikorupcijas likums netiek pildīts. To visi labi zina, un arī viņš pats sākumā to teica un kliedza, bet šodien viņš vairs nesaka neko. Viņš jau ir saņēmis un vairāk viņam neko nevajag. Un kādas tās deklarācijas ir un kas viņas pārbauda? Vai kāds ir saukts pie atbildības? Kur tad mums ir tā kārtība? Lūk, tur tā visa lieta ir! Es uzskatu, ka mums vajag pieprasīt Makarova demisiju, kas parādīs reizē ar viņu arī visas valdības korumpētību, neprašanu un negribēšanu tās lietas kārtot. Tomēr saistībā ar Makarovu mēs varam cerēt, ka kāds varbūt vēl apdomāsies un sāks kaut ko darīt lietas labā, lai tautai tomēr, tiem pensionāriem, kaut kas būtu, lai viņi kaut ko saņemtu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu tiešām darīt kaut ko lietas labā, jo šodiena, kā es redzu, nenesīs nekādus būtiskus augļus labklājības jomā. Mūs vēl gaida veselības aizsardzības sistēma ar savu likumu "Par prakses ārstiem", to gaida mūsu ārsti un medicīnas personāls.

Un, ja šeit runā tieši par Hipokrāta zvērestu, kas arī būs saistīts ar šo likumu, tad es citēšu vienu citātu no Hipokrāta zvēresta: "Es noteikšu režīmu, kas pēc manām spējām un saprašanas nes labumu slimniekiem, un atturēšos no visa, kas kaitīgs un nes postu." Tādēļ es, būdams ārsts, ierosinātu Saeimas Prezidijam nākotnē ieskatīties Mēness kalendārā un šajās dienās nerīkot sēdes, jo mēs šodien labi redzam, līdz kam mēs esam aizrunājušies. Te daži ierosina visiem nolikt mandātus, noņemt amatus un visiem reizē ielēkt jūrā, nevis strādāt. Tādēļ es aicinu, lūdzu izbeigt šīs debates un strādāt konstruktīvi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija "Latvijai".

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šodien mēs formāli apspriežam jautājumu par neuzticības izteikšanu vienam ministram - labklājības ministram Makarova kungam. Tas ir formāli. Pēc būtības mēs šodien skatām daudz, daudz svarīgāku jautājumu - skatām jautājumu par atbildību, ko esam uzņēmušies, atrazdamies katrs savā postenī. Pārmetumus, kurus mēs varam izteikt, var adresēt vienam, otram un trešam ministram. Varbūt ir daži izņēmumi - dažas ministrijas, kas šodienas apstākļos strādā tā, ka tām neko īpaši pārmest nevar, bet lielākais ministriju skaits neattiecas uz šo kategoriju.

Tādēļ, izskatot šo jautājumu, mums ir jāskatās mazliet augstāk. Ir jārunā nevis par kāda atsevišķa cilvēka vai kāda atsevišķa ministra atbildību, bet par to cilvēku atbildību, kas ir izvirzījuši attiecīgo ministru šim postenim. Ja šis politiskais spēks (vai varbūt kā citādi mēs viņu saucam) - es šos vārdus lūdzu šajā gadījumā neattiecināt konkrēti uz Labklājības ministriju, bet saku tos, jautājumu paceļot vispār, - ja šis politiskais spēks to cilvēku ir izvirzījis un ja viņš jūt, ka te kaut kas neiet tā, kā vajag, ka smiltis birst riteņu rumbās, tad šim politiskajam spēkam ir savlaicīgi jāiejaucas šajā lietā un nav jāgaida, kamēr opozīcija vai kāds cits divreiz, trīsreiz vai četrreiz ierosinās izteikt neuzticību, bet ir šis jautājums jau pēc pirmā ierosinājuma jāizdiskutē savā iekšējā vidē un jānonāk pie attiecīgiem secinājumiem, un jāpalīdz šim cilvēkam. Šajā gadījumā mēs runājam konkrēti par Labklājības ministriju un Makarova kungu, un arī tas nav nejauši. Jo mēs zinām, ka pašreizējā sociāli ekonomiskajā situācijā, kad mums ir vairāk nekā 650 tūkstoši pensionāru, tieši Labklājības ministrijas interešu sfērā ir radies tas samezglojums, to problēmu samezglojums, un tādēļ tas nav nejauši, ka mēs runājam par Makarova kungu. Tas nenozīmē, ka, lūk, aicinot politiskajiem spēkiem stingrāk uzraudzīt to savu tēzi, kas te ir vairākkārt izskanējusi un ko lepni sauc par politisko atbildību, aicinot viņus atcerēties, ka politiskā atbildība nav tikai kaut kāda antikonstitucionālā veidojumā pieņemta vienošanās par balsojumu mehānisko pārsvaru... bet ka šis ir jautājums par atbildību pēc būtības. Lūk, šo akcentējot, es gribu vienlaicīgi norādīt arī to, kādas, manā skatījumā, nopietnas un rupjas kļūdas tomēr ir pieļautas Labklājības ministrijas darbā, un nediferencēšu, vai tā ir Makarova darīšana, vai viņa politiskā spēka, vai Saeimas vai valdības darīšana kopumā. Un, lūk, es varu piekrist Kuprijanovas kundzei, - atklāti sakot, man pat citāds nekas nekad nav ienācis prātā, - ka Pensiju likums nebūt nav vienīgais, kas ir izraisījis sabiedrībā tādu satraukumu par mūsu sabiedrības ļoti lielas daļas sociālo stāvokli. Pensiju likums nav vienīgais, kas to nosaka. Bet, kas attiecas uz Pensiju likumu, kas tagad ir guvis tādu saasinātu uzmanību presē, par to ir ieinteresējies Valsts prezidents, iesniegdams savu formulu. Attiecīgā mūsu komisija ir savu formulu iesniegusi. Un arī atsevišķi deputāti. Lūk, šā likuma risinājuma pamatā... es nezinu, kāpēc nevienā no tiem nav apspriesti principiālie jautājumi, kas būtu jāievēro šāda likuma veidošanā. Un, proti, neapšaubāmi, te ir runa - to Kreituses kundze šodien pieminēja - par pensiju minimālo apjomu. Tas ir izsmiekls, ka šodienas apstākļos minimālā pensija ir stipri zem iztikas minimuma, tas nekur neder. Un, lūk, šeit ir jādara viss, ir jāapsver un jāaprēķina, lai tas tā nebūtu. Un otrs ierobežojums savukārt ir pensiju maksimālais līmenis jeb "griesti". Arī šajā ziņā ir kaut kāds ierobežojums vajadzīgs. Nevar būt tā, ka viens no diviem vienādi strādājušiem, vairāk vai mazāk visu mūžu darbu strādājušiem cilvēkiem saņem to minimumu, bet otrs saņem vairāk nekā 1000 latu. Arī tas nav taisnīgi.

Un visbeidzot ir jāievēro tajā formulā arī tā saucamais diferenciācijas princips, tomēr ir jāšķiro, kā cilvēks ir savā mūžā strādājis. Viens ir strādājis intensīvi, no rīta līdz vakaram, ir speciāli sevi gatavojis, iedams skolās un tā tālāk, lai varētu vairāk un labāk padarīt un lai tautsaimniecība no tā vairāk iegūtu. Bet otrs ir, teiksim, tad, kad citi strādāja, andelējis pusvītušas neļķītes vai, teiksim, citas puķītes, vai košļājamo gumiju skolas gados, un tamlīdzīgi. Lūk, šīs lietas tomēr ir jādiferencē. Tā ka šādi trīs principi būtu jāievēro attiecībā uz šo likumu.

Bet tie nav vienīgie grēki, kurus gribētos uzrādīt Labklājības ministrijas darbā. Ir jārunā par invalīdiem. Kāpēc Labklājības ministrija ir piekritusi valsts parlamenta pieņemtā 1992.gada 29.septembra likuma nomaiņai ar Ministru kabineta 1995.gada 5.novembra noteikumiem? Šis ir klajš antikonstitucionālas dabas pārkāpums: kaut kādi noteikumi nomaina valsts likumu. Tas ir nepiedodami, bezprecedentāli. Kāpēc šajā sakarībā Labklājības ministrija ir piekritusi tam aplamajam un mulsinošajam formulējumam, ka šie labojumi tiek saukti par atvieglinājumiem invalīdiem? Kādi var būt atvieglinājumi, ja tā vietā, ka likums paredz, ka nekas nav jāmaksā par pirmās un otrās grupas invalīdu braukšanu valsts transportā, izņemot taksometrus, tagad iesaka maksāt 25% labākajā gadījumā?! Un sauc to vēl par atvieglojumu. Tas ir cinisms, nekas vairāk. Labklājības ministrijai šo cinismu vajadzēja saskatīt.

Tālāk. Nākamais, uz ko es gribētu vērst uzmanību Labklājības ministrijas darbā, ir daudzo pansionātu stāvoklis. Aizbrauciet, paskatieties, kādi tie ir pašreiz... uz kādas nabadzības robežas atrodas šie pansionāti! Cilvēkiem, kas ir palikuši vientuļi pēc mūža darba, tagad tur vajadzētu rast vismaz kādu morālu gandarījumu un atvieglojumu fiziskajām ciešanām. Paskatieties, kā tas notiek. Es negribu pārmest tiem cilvēkiem, kas tieši aprūpē šos pansionātus. Lielākā daļa no viņiem dara visu iespējamo, bet ar viņu spēkiem vien ir par maz.

Tālāk. Es gribu norādīt uz to, ka Labklājības ministrija nav pietiekami akcentējusi budžeta sastādīšanas gaitā tās vajadzības, kuras ir nepieciešamas sociāli ekonomisko prasību apmierināšanai. Te var minēt atkal daudz dažādu piemēru, sākot ar to, ka neapliekamais minimums ir samazināts no 25 latiem uz 21,5 latu, un tā tālāk, kas vistiešākajā veidā skar šos labklājības jautājumus. Trīs gadi, laiks, kas tika dots jaunajām māmiņām, ir nomainīti pret 1,5 gadiem, un tā tālāk. Lūk, ir strīpām šādu faktu, kurus var minēt un kurus Labklājības ministrija diemžēl nav ņēmusi vērā. Te ir arī runa par tiešiem, teiksim mīkstāk, neizprotamiem darījumiem, tādiem kā darījums ar "Grindeksu" par pusmiljonu latu un tamlīdzīgiem.

Neapšaubāmi, es vēlreiz gribu pasvītrot, ka pašreizējā situācijā tieši Labklājības ministrijas sfērā tie saasinājumi ir viskrasāk redzami. Un tad man rodas jautājums: vai šinīs apstākļos, kad ir šis mazais finansējums un tāds sava politiskā spēka atbalsts, kāds ir pašreiz Makarovam, cits cilvēks viņa vietā būtu varējis izdarīt vairāk? Man ir radies tāds priekšstats, ka atbildēs uz jautājumiem un savā darbībā Makarovs cenšas darīt, cik nu tas ir viņa spēkos, varēšanā un saprašanā, to es negribu noliegt, un ka vienlaicīgi šis ministrs ir kā grauds starp diviem dzirnakmeņiem. No vienas puses - loģiski saprotamās un pamatotās prasības pēc sociāli ekonomisko prasību apmierināšanas tautas lielajai daļai, un otrs dzirnakmens ir valdības nepamatotā politika šajos sociāli ekonomiskajos jautājumos. Tāpēc man rodas arī otrs jautājums: vai Makarova kungs ir īstā personība, īstais ministrs, kam ir jāizsaka neuzticība šodien? Un vai šī ir īstā vieta un īstais punkts? Vai mums šodien ir jāizsaka neuzticība kādam atsevišķam ministram vai jāvaino politiskā elite vai valdošā sistēma, kāda šodien ir iedibinājusies un pagriezusies ar muguru pret vienu no lielākajām tautas daļām - pensionāriem, invalīdiem un tamlīdzīgiem cilvēkiem, kas ir atkarīgi tieši no Labklājības ministrijas darbības? Lūk, tāds ir jautājums, tāds ir vispārinājums un tādas ir manas pārdomas, kas izriet, noklausoties šodienas debates par uzticības izteikšanu labklājības ministram Makarovam. Es negribu aicināt balsot ne par šo, ne par to, balsošu tā, kā es uzskatu, un lai katrs dara tāpat. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godājamie kolēģi! Es paņēmu līdzi grāmatiņu, kas saucas "Mçrfija likums", tur ir tādas ļoti vērtīgas lietas kā mistera Koula aksioma: "Mûsu planētas intelekta summa ir konstants lielums; tajā pašā laikā iedzīvotāju skaits arvien pieaug." Es gandrīz katram no mūsu runātājiem esmu piemeklējis pa vienai aksiomai. Fullera likums ļoti labi derētu Čerānam un Ozoliņa kungam, tas ir šāds: "Jo tālāk no lasītāja vai skatītāja notiek nelaime, jo lielāks līķu skaits nepieciešams, lai šai nelaimei pievērstu uzmanību." Rubina kungam es varētu ieteikt Lipmena dilemmu: "Cilvēki specializējas savu lielāko vājību jomā." Norādot uz "Latvijas ceļu" (un beigu beigās attiecībā arī uz Kostandas kungu un Mauliņu kungu): "Personai ar vismazākajām zināšanām ir visvairāk viedokļu."

Es jums gribētu teikt attiecībā uz medikamentiem, kurus Labklājības ministrija ir nopirkusi un dalījusi slimnīcām un pansionātiem: tas ir valsts garantēts Pasaules Bankas kredīts. Šie medikamenti ir saņemti 1993.gadā, un šos medikamentus vajadzēja izdalīt, jo pretējā gadījumā šie medikamenti būtu vienkārši jānoraksta. To darīju es, maksādams par šiem medikamentiem un dalīdams tos slimnīcām. To šogad darīja arī Makarova kungs un Viņķeļa kungs, un, ticiet man, ja nākamajā gadā ministrs būs Kostandas kungs, viņš kā godīgs cilvēks darīs tieši tāpat, jo viņš ļoti labi sapratīs, ka firma "Grindeks" ir valsts uzņēmums un ka valsts uzņēmums - tā ir Latvijas valsts nauda, un ka vienkārši norakstīt vai izmest laukā vienalga kurus medikamentus - tas nozīmē izšķērdēt Latvijas valsts naudu. Ja Makarova kungs šo naudu tomēr nolemj atdot pansionātiem vai slimnīcām, tad tas ir tikai labs darbs un to viņam pārmest nevar.

Šodien mēs esam skatījuši ļoti daudzus jautājumus par pensijām, un man priekšā ir dokuments, kas liecina, kā ir mainījies piešķirto pensiju skaits Latvijas Republikā pēdējo mēnešu laikā. Janvārī bija piešķirtas 1207 pensijas, turpretī martā, pēc tam, kad tika iztaisīta zināma ažiotāža sakarā ar iespējamām likuma izmaiņām, tika piešķirtas jau 3938 pensijas. Tas nozīmē, ka cilvēki, kas nebija īsti pārliecināti par to, ka viņiem šobrīd jādodas pensijā, nobijušies no iespējamām izmaiņām pensiju likumdošanā, sāka strauji pieprasīt šo pensiju. Teiktais īpaši attiecas uz kundzēm 55-57 gadu vecumā. Un otrs rādītājs: jaunpiešķirto pensiju vidējais apmērs 1997.gada janvārī bija 48,45 lati, turpretim martā bija 42,4 lati, tātad jau martā izmisīgi mēģināja aiziet pensijā cilvēki, kam bija mazāka vidējā izpeļņa. Es nevēlos teikt, ka absolūti viss pensiju likumdošanā ir kārtībā, bet apzināta Pensiju likuma vai Labklājības ministrijas "ðūpošana" ir darbs pret savu valsti, pret savu tautu, jo tas nozīmē, ka mēs mēģinām "izšūpot" otro lielāko Latvijas budžetu, tas ir sociālais budžets, kas ir gandrīz viena trešā daļa no Latvijas kopējā budžeta. "Izšūpojot" šo naudas summu un "izšūpojot" ðo likumdošanu, mēs nekādā ziņā nepalīdzam savai valstij. Regulāras un ļoti biežas likuma maiņas ne pie kā laba nav novedušas. Katra šāda likumdošanas izmaiņa ļoti rūpīgi jāpārdomā, lai nākamās izmaiņas, piemēram, pēc eventuālas viena, otra vai trešā ministra nomaiņas, nenovestu pie vēl absurdākiem rezultātiem, kādus mēs pat šodien nevaram prognozēt. Un dīvaini ir tas, ka, neskatoties uz tām problēmām, kas ir Latvijas Pensiju likumā, šo likumu izmisīgi mēģina pārņemt daudzas citas Austrumeiropas valstis, turklāt mēģina to pārņemt bez mūsu ieteiktajām eventuālajām izmaiņām.

Es vēlreiz atkārtoju: šis likums ir pieslīpējams, bet fundamentāli maināms tas nav. Tāpat kā fundamentāli nav maināma Latvijas Labklājības ministrijas vadība, un ir jāļauj tai strādāt tanī ritmā un ar to varēšanu, kāda tai šodien ir. Man līdz šim ir bijušas lielas pretenzijas par finansēšanas kārtību veselības aprūpē, un mēs ar dakteri Viņķeli regulāri visās iespējamās tikšanās reizēs par to esam ļoti skaļi diskutējuši, apšaubot viens otra kompetenci, taču man jāsaka tā: diemžēl šī reforma tomēr iet savu gaitu, un tagad to apturēt būtu vislielākais neprāts, jo Latvijā vairākreiz mainīt virzienu nedrīkstam. Ja mēs esam šoreiz noteikuši kādu virzību Latvijas veselības aizsardzības finansēšanai, tad pa šo taku mums ir jāiet un visiem pārējiem pie šīs takas stingri jāturas. Un tad nu lai Makarova kungs un Viņķeļa kungs, kuri tagad perfekti pārvalda šo sistēmu, kuru viņi ir izdomājuši līdz pēdējam santīmam, turpmāk arī atbild un turpina savu darbu!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - otro reizi.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Patiešām, kolēģi, uz dienas beigām es gandrīz varētu piekrist Labklājības ministrijas parlamentārajam sekretāram Jurdža kungam par to... varbūt arī kādiem sekretāriem vai ministriem ir kaut kas ar mēnešreizēm sakarā... Protams, tā ideja ir saprotama, it sevišķi, ja "maizestēvs" ir jāaizsargā, tad to es arī darītu. Bet, cienījamie kolēģi, protams, arī gudrās ārsta Apiņa prātulas... Labāk viņš to algas dienā varētu nolasīt Stradiņa klīniskajā slimnīcā medmāsām, saviem darbiniekiem un teikt - kāpēc ir vajadzīga nauda? Tikpat labi jūs varat nolasīt slimniekiem - kāpēc ir vajadzīgas zāles. Viņiem būs ļoti patīkami jūsos paklausīties, un, iespējams, viņi tad jutīsies apmierinātāki. Protams, es ar katru dienu vairāk saprotu, kāpēc cienījamais Makarova kungs toreiz, gandrīz pirms gada, kad mēs pirmo reizi prasījām izteikt viņam neuzticību, teica, ka viņš tagad lasa Frici Bergu. Jo ja mēs padomājam... Neviens nevarēja apgāzt to informāciju, ko arī prese darīja zināmu, - ka 1.maijā visi Latvijas pensionāri saņems par diviem latiem un 16 santīmiem vairāk. Tas taču ir kolosāli! Es varu apsveikt Šķēles kungu un visu šo kompāniju, viņi ir vislielākie sociālisti, kādi ir bijuši. Jo patiešām - tas cilvēks, kuram bija 2 lati, saņems tagad 4 latus un 16 santīmus. Un, cik es saprotu, tas, kam bija 1000 lati, saņems 1002 latus un 16 santīmus. Patiešām, arī šim cilvēkam būs patīkami saņemt par 2 latiem un 16 santīmiem vairāk. Tātad es varu teikt, ka sociālisms dzīvo un attīstās. Arī Šķēles kunga izstrādātajā teorijā - visiem pa bišķim. Un varbūt arī atsevišķiem kaut kādiem pazīstamiem, kuri var arī dabūt 1000 latus.

Bet tomēr, cienījamie kolēģi, ja jau mēs šinī gadījumā runājam par kaut kādu loģiku, tad arī šeit varbūt vajadzēja... es, protams, neņemos spriest, vai par to atbild Makarova kungs vai partiju kopējā sistēma, vai Šķēles kungs... vajadzēja tomēr risināt... Es domāju, tam, kam ir 1000 lati, viņam tie divi lati šinī gadījumā nespēlē lielu lomu. Vai nevajadzēja vismaz šinī veidā pārvietot šo naudu uz tām grupām, kurām tie būtu 4 lati? Tām tie divi papildu lati jau būtu kaut kas. Tā būtu kaut kāda lielāka summa. Pat ne četri lati. Kaut vai tie paši 20 lati. Tas būtu kaut kas klāt, kaut nedaudz.

Iesaku Makarova kungam izlasīt vēl vienu grāmatu. Par sociāldemokrātiem. Saucas labi. Bija tāds nosaukums - "Laiks runāt, biedri mauzer!" Tas arī ir vēsturisks fakts. Es nezinu. Varbūt nokļūsim līdz tam, ka šo teoriju sāks praktizēt dzīvē, ne tikai Saeimas telpās. Cienījamie kolēģi, es saprotu, tūlīt mēs balsosim. Reālo attieksmi pret šo jautājumu parāda kaut vai pustukšās rindas, kurās valdošā vairākuma pārstāvji pat atļaujas nesēdēt. Viņus tas neinteresē, jo viņi zina balsojuma rezultātus. Un tādēļ es tomēr uzskatu: balsosim ar savu dvēseli, katrs ar savu atbildību! Es vēlreiz saku - es nekad neesmu teicis, ka Makarova kungs nav kompetents. Es runāju par to pašu, ko es norādīju arī "Tçvzemei un Brīvībai": nesēdiet un neķerieties amatos! Paskaitīsim. Jurdža kungs balsos, lai "maizestēvam" būtu amats, un balsos vēl vesela grupa. Arī ārsti balsos, tādēļ ka "maizestēvs" tomēr ir arī šinī sistēmā. Es saprotu balsojumu. Bet balsosim, kā liek sirds, nevis tā, kā liek "maizestēvs", kā liek "Latvijas ceļš" ar savu pirkstu (rokas vai kājas pirkstu, es neņemos spriest)!

Es aicinu jūs balsojot atcerēties, ka mandātu mums deva vēlētāji. Mums to nedeva kaut kādi starpfrakciju grupējumi. Mums to deva vēlētāji. Un es aicinu arī Apiņa kungu aiziet pie vēlētājiem un paskatīties viņiem acīs, lai redzētu, kādas viņu acis ir. Varbūt ir viens Apiņa kungs Stradiņa slimnīcā un otrs Apiņa kungs ir šeit, bet tad jau tā ir personības dubultošanās. Tādēļ es tomēr aicinu šinī gadījumā balsot ar sirdsapziņu, lai būtu tā, ka arī Saeima ir sava veida sirdsapziņas parlaments, lai nav jāveido tādas struktūras no malas. Jo citādāk iznāk... kas tad te ir sapulcējušies? Kaut kādu noziedznieku grupa? Citus vārdus es nedrīkstu lietot, var ielikt daudzpunkti... citādi izraidīs uz sešām sēdēm, it sevišķi pirms balsojuma.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk pieteikušies deputāti nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu labklājības ministram Vladimiram Makarovam". Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 35, atturas - 9. Lēmums par neuzticības izteikšanu labklājības ministram Vladimiram Makarovam nav pieņemts. (Starpsauciens no zāles: "Visas 3 labas lietas...")

Nākamais darba kārtības jautājums ir no piektās sadaļas "Likumprojektu izskatīšana". Likumprojekts "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"". Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ruta Marjaša. Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša (frakcija "Latvijas ceļš").

Jā, cienītie kolēģi! Juridiskā komisija ir likumprojekta 14.pantu papildinājusi ar vārdiem "lîdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo likumprojekta 14.panta papildinājumu, ko akceptējusi Juridiskā komisija? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

R.Marjaša. Nākamais labojums ir tanī pašā 14.pantā, pirmajā punktā. Komisija ir papildinājusi: "vai arī zeme piekrīt vai pieder valstij vai pašvaldībai".

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī pret šo papildinājumu likumprojekta 14.pantā iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

R.Marjaša. 14.panta otrajā punktā ir precizēts teksts - "nekustamā īpašuma objektus".

Sēdes vadītājs. Deputāti šim labojumam likumprojekta 14.panta otrajā punktā piekrīt. Pieņemts.

R.Marjaša. Un likumprojekts ir papildināts ar pārejas noteikumiem, kuru teksts katram deputātam ir priekšā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas akceptētajiem likumprojekta pārejas noteikumiem? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts.

Marjašas kundze, es tā saprotu, ka komisija aicina pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, es lūdzu visus deputātus atgriezties Saeimas sēžu zālē un piedalīties balsošanā. Lūdzu nervozu zvanu! Es aicinu kolēģus deputātus piedalīties balsošanā par likumprojekta pieņemšanu. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likuma pieņemšanu - "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"". Lūdzu rezultātu!

Godātie kolēģi! Piecas minūtes pārtraukums. Lūdzu frakciju un komisiju vadītājus nodrošināt deputātu atgriešanos sēžu zālē, pretējā gadījumā sēde būs jāslēdz.

Sēdes vadītājs. Piecu minūšu pārtraukums ir pagājis. Es atkārtoti aicinu deputātus atgriezties sēžu zālē, ieņemt savas vietas un piedalīties balsošanā par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par prakses ārstiem". Trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi deputāti! Dokumenti nr. 2516 un nr. 2516-a.

Sociālo un darba lietu komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus trešajam lasījumam, kuri apkopoti tabulā.

Skatīsim pēc tabulas! Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izslēgt 1. panta 3. punktu. Komisija to ir atbalstījusi, un ir mainīta punktu numerācija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret šo komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Otrais priekšlikums. Deputāta Požarnova priekšlikums -izteikt 1. panta 5. punktu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neiebilst. Paldies, pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Požarnova priekšlikums - izteikt 4. pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Ceturtais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - 7. panta otrajā un trešajā teikumā vārdu "ârsts" aizstāt ar vārdiem "prakses ārsts". Komisija to ir atbalstījusi, un ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - 9. pantā izslēgt vārdu "profesionālajā" . Komisija ir atbalstījusi, un ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Sestais ir deputāta Požarnova priekšlikums - izteikt 10. pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A. Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 13. pantā vārdu "profesionālajā". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - apvienot 14. un 15. pantu un izteikt jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - 17. pantā izslēgt vārdus "likumā un citos". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 18. pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - 19. pantā izslēgt vārdus "likumu un citiem". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti atbalsta? Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - pēc 19. panta papildināt likumu ar jaunu pantu, iekļaujot tajā tās normas, kas iepriekš bija 41. pantā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir mainīt pantu numerāciju - 27. pantu un 20. pantu samainīt vietām. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - 20. pantā aizstāt vārdus "zâļu līdzekļi" ar vārdu "zâles". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - apvienot 21. un 25. pantu. Komisija to ir atbalstījusi, ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti pantu apvienošanai piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - 23. pantā aizstāt vārdus "zâļu līdzekļi" ar vārdu "zâles". Komisija to ir atbalstījusi, un redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - 24. pantā aizstāt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi, un redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti likumprojekta 25. panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - precizēt septītās nodaļas nosaukumu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 8. lapaspusīte, lūdzu, jāskatās pēc dokumenta nr. 2516-a. 19. priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 30. pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 30. panta svītrošanai piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 31. pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti 31. panta svītrošanai arī piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Požarnova priekšlikums - izteikt 32. pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti 32. panta... Kārlis Čerāns vēlas runāt šajā jautājumā. Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es tomēr šeit gribu lūgt skaidrojumu no komisijas. Bez tam es gribu salīdzināt šajā 8. lappusē doto galīgo 30. un 31. panta redakciju. Vai šeit vienkārši nav kāda tehniska kļūda? Jo, ja mēs lasām šo 30. panta redakciju, tad redzam, ka tur ir šī norma, ka prakses ārsts savu darbību var izbeigt pēc paša iniciatīvas, nekavējoties par to paziņojot Ārstu prakses reģistram. Un tālāk ir rakstīts, ka prakses ārsts, izbeidzot savu darbību, garantē tās darbības laikā iegūtās informācijas konfidencialitāti. Taču, ja mēs tagad skatāmies nākamo - 31. pantu, tad redzam, ka tur ir rakstīts tieši tas pats, - ka, izbeidzot darbību, prakses ārsts par to nekavējoties paziņo Ārstu prakses reģistram un garantē prakses ārsta darbības laikā iegūtās informācijas konfidencialitāti. Un vēl tas pats ir abos pantos, ka prakses ārsts drīkst nodot savus pierakstus tikai tam prakses ārstam, pie kura ir pierakstījušies viņa bijušie pacienti, un ka prakses ārsts drīkst nodot savus pierakstus arhīvā.

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, jūs vadāties pēc vecās redakcijas, 8. lappuse tika nomainīta ar jaunu dokumentu. Požarnova kungs to minēja - lai gan tas ir dokuments nr. 2516-a. Tie argumenti, par kuriem jūs runājāt, ir izklāstīti dokumentā nr. 2516 8. lappusē, bet tagad mums ir jāvadās pēc dokumenta nr. 2516-a, un tur šī pretruna ir likvidēta.

K.Čerāns. Jā, tad es tiešām gribētu dzirdēt apstiprinājumu arī no komisijas pārstāvja, ka šeit šī pretruna vairs nepastāv. Protams, pret saturu man iebildumu šeit nav nekādu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs! Lūdzu, vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Komisijas vārdā - Požarnova kungs.

A.Požarnovs. Tiešām te bija šī kļūda, ka viena panta saturs atkārtojās divas reizes. Tas bija neuzmanības kļūdas dēļ, un tieši tamdēļ tika nomainīta šī te lapa. Es sapratu, ka Čerāna kungam nav iebildumu pret redakciju, tāpēc domāju, ka nav jābalso.

Sēdes vadītājs. Deputāti to nepieprasa. Paldies. Turpināsim!

A.Požarnovs. 22. priekšlikums. Deputāta Požarnova priekšlikums - izteikt pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Turpināsim skatīt dokumentu nr. 2516. Tā ir 9. lapaspuse, 23. priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - 36. pantā vārdu "prakses" aizstāt ar vārdiem "ârsta prakses". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas tas ir 33. pants. Vai deputāti 33. panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - izslēgt (pēc vecās redakcijas) 36. pantā vārdus "obligāto prasību kopumam un". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim komisijas slēdzienam arī piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - 37. pantā vārdu "prakses" aizstāt ar vārdiem "ârsta prakses" un izslēgt vārdus "vai lēmumu par prakses sertifikāta anulēšanu". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - apvienot 40. un 42. pantu un izteikt jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Un jaunā redakcija ir 37. pants, Požarnova kungs? Vai tā?

A.Požarnovs. Jā.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti 37. panta redakcijai piekrīt. Paldies, pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Požarnova priekšlikums - papildināt otrā lasījuma 42. pantu jeb trešā lasījuma 37. pantu ar jaunu 4. apakšpunktu. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret 37. panta jauno ceturto daļu. Pieņemts.

A.Požarnovs. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir izslēgt 41. pantu. Mēs par šo pantu jau lēmām, un viņš iepriekš ir ietverts kā 19. pants. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tas ir izlemts. Lūdzu, turpiniet!

A.Požarnovs. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - pēc 42. panta papildināt likumu ar jaunu pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir izslēgt 42. pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas runāt. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Lūdzu neizslēgt šo pantu, jo tas attiecas uz katastrofu medicīnu un bīstamām infekcijas slimībām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas. Komisijas vārdā - Požarnova kungs.

A.Požarnovs. Es gribētu motivēt, kādēļ komisija pieņēma šādu lēmumu - pantu izslēgt. Tas ir tādēļ, ka ir apstiprināts un otrajā lasījumā pieņemts Ārstniecības likums, bet pašreiz Ārstniecības likumam tiek apkopoti priekšlikumi trešajam lasījumam, kā arī pašreiz Saeimā ir "atvērts" likums "Par epidēmisko drošību". Tās normas, kas attiecas uz to, kā jārīkojas ārstam katastrofu un epidēmiju gadījumā, attiecas pilnīgi uz visiem ārstiem, neatkarīgi no tā, vai viņš ir prakses ārsts vai viņš ir darba ņēmējs jebkurā ārstniecības iestādē. Un tādēļ komisija neuzskatīja par nepieciešamu divreiz dublēt vienu un to pašu normu dažādos likumos. Tādēļ komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai Apiņa kungs joprojām pieprasa balsojumu par šo jautājumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, kuru ir akceptējusi atbildīgā komisija, - svītrot likumprojekta 42. pantu. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi! Mums atkal nav kvoruma. Šķiet, ka esam visu "pulveri izšāvuši", apspriežot iepriekšējos darba kārtības jautājumus, un vairs nav spēka nospiest pogu.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Balsosim Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu - svītrot likumprojekta 42. pantu. Lūdzu rezultātu! Par vienu cilvēku šajā balsošanas reizē ir vairāk, taču joprojām nav kvoruma.

Pārtraukums uz piecām minūtēm.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, trešo reizi! Čerāna kungs tūlīt protestēs par Kārtības ruļļa pārkāpumiem.

Vārds Čerānam - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Tieši saskaņā ar Kārtības rulli es lūdzu izsludināt šo pārtraukumu. Varbūt tikai uz vienu minūti, bet viņam būtu jābūt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai mēs varam uzskatīt, ka ir bijis pārtraukums vienu minūti? Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, atkārtoti balsosim 30.priekšlikumu - Sociālo un darba lietu komisija ierosina svītrot 42.pantu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 4, atturas - 5. Komisijas lēmums tiek akceptēts ar Saeimas balsojumu. Paldies.

A.Požarnovs. 31.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izslēgt 43.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. 32.priekšlikums - papildināt likumu ar pārejas noteikumu, ka likuma 38.pants stājas spēkā ar 1998.gada 1.janvāri. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas akceptēto pārejas noteikumu redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu nobalsot par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likuma "Par prakses ārstiem" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nu... Es nedrīkstu teikt to, ko es pašlaik domāju. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, atkārtosim balsojumu par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījums Civillikumā". Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ruta Marjaša.

R.Marjaša (frakcija "Latvijas ceļš").

Juridiskā komisija piedāvā likumprojekta nosaukumā redakcionālu precizējumu: "Grozījumi Civillikumā".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas priekšlikumu - izdarīt redakcionālu grozījumu likumprojekta nosaukumā?

R.Marjaša. Likumprojekta 1.pants jānumurē ar ciparu "1". Tas arī ir redakcionāla rakstura labojums.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

R.Marjaša. Ir piedāvāts aizstāt 1369.pantā vārdus "Notariāta likumos" ar vārdiem "Zemesgrāmatu likumā".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu, ko akceptējusi komisija, - aizstāt 1369.pantā šos vārdus. Pieņemts.

R.Marjaša. 1370.pantā ir komisijas piedāvāts labojums - aizstāt vārdus "Notariāta likumu 316. un 317.pantā" ar vārdiem "Zemesgrāmatu likuma 45.panta 1. un 2.punktā".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 1370.panta jauno redakciju. Pieņemts.

R.Marjaša. Likumprojekta 4. pants: "Aizstāt 1379.panta otrajā daļā vārdus "Notariāta likumos" ar vārdiem "Zemesgrāmatu likumā"."

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 1379.panta otrās daļas vārdu nomaiņu, kuru akceptējusi atbildīgā komisija. Arī tas ir pieņemts.

R.Marjaša. Tas ir viss. Lūdzu balsot par trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums Civillikumā" pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"". Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, sameklējiet dokumentu nr. 2506. Mēs skatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"" trešajā lasījumā.

Pirmais ir deputāta Emša priekšlikums - redakcionāli labot tekstu 1.pantā. Šis ir tikai redakcionāls labojums, kuru ir atbalstījusi komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas akceptēto priekšlikumu par izmaiņām šajā likumprojekta pantā? Deputāti neiebilst. Paldies. Pieņemts.

I.Emsis. 2.priekšlikums ir deputāta Emša, un 3.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 3.panta redakciju. Redakcionāli priekšlikumi. Komisija atbalstīja atbildīgās komisijas priekšlikumu - aizstāt vārdu "likumā" ar vārdiem "normatīvajos aktos".

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret abiem priekšlikumiem par likumprojekta 3.panta pirmās daļas 4.punktu - deputāta Emša priekšlikumu un atbildīgās komisijas priekšlikumu - iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

I.Emsis. Paldies. 4.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lietas būtība ir tā, ka 12.pantā minētās kompetences, kas agrāk bija piekritīgas ministrijām, tagad saskaņā ar jaunajiem likumdošanas dokumentiem piekrīt tikai Ministru kabinetam. Līdz ar to šeit ir izdarīti labojumi, ka ministrijas nevar izdot juridiskajām un fiziskajām personām saistošus noteikumus. Tādus var izdot tikai Ministru kabinets. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 12.panta jauno redakciju, ko akceptējusi komisija, iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

I.Emsis. Paldies. 5.priekšlikums ir deputāta Emša priekšlikums par 21.panta redakciju. Redakcijā ir izdarīts papildinājums, ka atsevišķos gadījumos var šos minētos amatus ieņemt arī sievietes grūtnieces un bērni, ja šī radiācijas doza gadā nepārsniedz vienu milizīvertu. Tātad - ja ir šāda faktiski ārkārtīgi niecīga slodze. Priekšlikumu komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā. Lai darbinieki, kas strādā šādās vietās, nezaudētu darbu pret viņu gribu.

Sēdes vadītājs. Saeima neiebilst pret komisijas slēdzienu par papildinājumiem 21. pantā. Pieņemti.

I.Emsis. Paldies. 6.priekšlikums ir deputāta Emša priekšlikums, kurā Labklājības ministrijas kompetence ir samazināta. Šī 21.pantā minētā kompetence, kas agrāk piekrita Labklājības ministrijai, ir nodota Ministru kabinetam. Argumenti ir iepriekšējie.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 7.priekšlikums tieši tāds pats, attiecas uz 22.pantu. Labklājības ministrijas kompetence tiek aizstāta ar Ministru kabineta kompetenci.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. Analoģisks ir 8.priekšlikums, kurš attiecas uz 23.pantu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 9. priekšlikums attiecas uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kuras kompetence tagad ir nodota Ministru kabinetam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Analoģisks ir 10.priekšlikums, kurš attiecas uz 26.pantu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Emsis. Arī 11.priekšlikums ir analoģisks. Ministrijas kompetence pāriet Ministru kabinetam. Attiecas uz 27.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Un pēdējais ir 12.priekšlikums - par 27.panta redakciju, par panta otro daļu. Attiecīgā kompetence ir Ministru kabinetam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti arī neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. Paldies. Lūdzu balsot par šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Civilprocesa likums". Pirmais lasījums. Vai Juridiskā komisija paspēs ziņojumu sniegt šajā laikā?

Ilmārs Bišers - komisijas vārdā. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Dārgie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi valdības iesniegto likumprojektu "Civilprocesa likums". Tas ir viens no pēdējiem lielajiem likumdošanas aktiem, kurš mums būtu jāpieņem, lai mēs varētu vispār atteikties no Latvijas PSR likumdošanas mantojuma. Šis likums ir izstrādāts atbilstoši pašreizējai tiesu sistēmai un tai tiesiskajai kārtībai, kas mūsu valsti šobrīd ir izveidojusies. Komisija to izskatīja un konstatēja, ka ir dažas lietas, pret kurām varētu iebilst. Esam, piemēram, saņēmuši no arodbiedrībām iebildumus, ka šeit nav paredzētas arodbiedrību tiesības pārstāvēt savus biedrus, taču, pēc mūsu domām, komisija, visa darba grupa, kas ir strādājusi, ir acīmredzot izdarījusi visu, kas ir viņas spēkos, un tālākie labojumi ir jāuzņemas jau Saeimai. To mēs varēsim izdarīt, attiecīgo likumu izskatot otrajā un trešajā lasījumā, kad šādi labojumi acīmredzot būs, bet es domāju, ka konceptuāli labojumi nebūs vajadzīgi, un tāds viedoklis ir arī visai Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamais Bišera kungs! Sakiet, lūdzu, vai debatēs ir pieteikušies? Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Civilprocesa likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - nav. Lūdzu, Bišera kungs, kādi būtu jūsu ieteicamie termiņi otrajam lasījumam?

I.Bišers. Man ir priekšlikums iesniegt priekšlikumus šā likumprojekta otrajam lasījumam līdz 15.maijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 15.maijs? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

Pirms pārtraukuma trīs paziņojumi. Andris Ameriks.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti, Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus iesniegumus, kuros deputāti aicina Latvijas Republikas Saeimā izveidot Latvijas un Armēnijas starpparlamentārās sadarbības grupu un Latvijas un Ēģiptes starpparlamentārās sadarbības grupu.

Godātie kolēģi, es aicinu gan tos deputātus, kas ir iesnieguši šos iesniegumus, gan arī tos, kas vēl vēlas piedalīties, pulksten 15.00 ierasties Saeimas Prezidija sēžu zālē uz Latvijas un Ēģiptes starpparlamentārās sadarbības grupas dibināšanas sanāksmi. Un pēc tam, pēc 15 minūtēm, tas ir, 15 minūtes pāri trijiem, es aicinu deputātus izveidot un dibināt Latvijas un Armēnijas starpparlamentārās sadarbības grupu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Māris Rudzītis.

M.Rudzītis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie Baltijas Asamblejas dalībnieki! Lūdzu pulksten 15.00 Sarkanajā zālē uz piecām minūtēm!

Sēdes vadītājs. Anna Seile!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie Lauksaimniecības apakškomisijas dalībieki! Lūdzu sapulcēties Dzeltenajā zālē tūlīt, pulksten 15.00.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova! Lūdzu!

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Sociālo un darba lietu komisija lūdz sapulcēties komisijas telpās 15.00.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Turpināsim Saeimas sēdi. Es lūdzu deputātus reģistrēties kvoruma noteikšanai. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 45 deputāti. 5 minūšu pārtraukums. Es lūdzu frakcijas un komisijas strādāt pie tā, lai sēžu zālē mēs varētu turpināt darbu.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 65 deputāti. Turpinām izskatīt darba kārtību. Likumprojekts "Grozījums Saeimas kārtības rullī". Juridiskā komisija. Aigars Jirgens - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentiem nr.2331 un nr.2480, kā jums redzams. Priekšlikumu izdarīt grozījumu Saeimas kārtības rullī ir iesniegusi Saimnieciskā komisija, un tas ir saistīts ar to, ka, izskatot valsts budžeta projektu 1997.gadam, Saeima nobalsoja noņemt zināmu daļu līdzekļu no Saeimas autobāzes līdzekļiem. Lai šos noņemtos līdzekļus varētu racionāli izmantot un kompensēt izdevumus tiem deputātiem, kuri neizmanto Saeimas autobāzes transportu, bet izmanto savu personīgo transportu, ir nepieciešams izdarīt šādu grozījumu Saeimas kārtības rullī. Juridiskā komisija šo priekšlikumu izskatīja un to atbalstīja un lūdz Saeimu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - nav. Steidzamība likumprojektam pieņemta.

A.Jirgens. Juridiskā komisija lūdz pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. (Starpsauciens: "No visas sirds...") Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.

A.Jirgens. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 6.maijam un kā izskatīšanas termiņu otrajam lasījumam noteikt 8.maiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Jirgena kunga priekšlikumu - priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 6.maijam un noteikt kā otrā lasījuma termiņu 8.maiju? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Satversmes tiesas likumā", pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Dārgie kolēģi! Juridiskajā komisijā tika nodots Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavotais likumprojekts par grozījumiem Satversmes tiesas likumā. Juridiskā komisija izskatīja šo projektu un nonāca pie atzinuma, ka tā konceptuāli visus šos grozījumus nevar atbalstīt, jo daļa no tiem ir pret Satversmes tiesas likuma koncepciju, tādu, kādu mēs vēl ne tik pārāk sen esam pieņēmuši. Mēs atbalstām pirmos trīs grozījumus, kas ir iesniegti, bet komisija nevarēja atbalstīt ceturto un piekto grozījumu, ar kuru Satversmes tiesai, kura faktiski vēl nemaz nav sākusi strādāt, nav ieguvusi nekādu pieredzi, tiek piešķirtas pilnīgi jaunas funkcijas, kuras tai nebija paredzētas, to dibinot, un kuru nodošana tai nav pienācīgi pamatota. Ir priekšlikums uzticēt Satversmes tiesai tiesību normu oficiālo iztulkošanu. Pie tam šeit ir konkrēti runa tikai par Satversmes un citu likumu normu iztulkošanu. Bet tad parādās jautājums: kas tad tulkos Ministru kabineta noteikumu normas, kas tulkos starptautisko līgumu normas? (Starpsauciens: "To nevar tiesa...")

Otrkārt, kā jau teicu, Satversmes tiesa vēl nav sākusi strādāt, tai nav vēl iegūta nekāda pieredze, un mēs neesam pārliecinājušies, vai Satversmes tiesai šāds darbs būs pa spēkam, jo pagaidām tiesā ir tikai 6 tiesneši, kuru iepriekšējais darbs un iepriekšējā sagatavotība neaptver visas likumdošanas jomas. Tāpēc mēs uzskatām, ka varbūt būtu pāragri jau šobrīd uzdot...

Mums ir arī zināmas bažas, vai šādā veidā Satversmes tiesa nevarētu pārvērsties par jaunu likumdevēju orgānu, (Starpsauciens: "Tieši tā...") kas sāktu tulkot likumus pretēji to sākotnējai jēgai, pie tam viņu pieņemtos lēmumus šādā gadījumā nekur nevarētu vairs pārsūdzēt.

Mēs uzskatām: ja mēs gribam, lai Satversmes tiesai uzkrājas vairāk pieredzes, lai viņa tiešām sāk skatīt reālas lietas, tad vajadzētu domāt par to, kā tiešām paplašināt to personu loku, kam ir tiesības iesniegt lietas izskatīšanai. Mēs esam pārāk augstu nolikuši to "latiņu", lai varētu šīs lietas nonākt Satversmes tiesas izskatīšanā. Diemžēl šādus priekšlikumus Saeima pirms dažām sēdēm noraidīja. Bet katrā ziņā mēs uzskatām, ka būtu pāragri mainīt Satversmes tiesas koncepciju, pirms tā reāli ir sākusi strādāt. Juridiskā komisija ir sagatavojusi alternatīvu likumprojektu, kurā ir ietvērusi šos trīs pirmos labojumus, un tādā veidā Satversmes tiesas likums tiek atvērts, mēs vēl varētu tad tālākajos lasījumos diskutēt par šiem labojumiem, bet būtu šodien pāragri konceptuāli atbalstīt šādus labojumus. Tāpēc Juridiskā komisija lūdz atbalstīt tās izvirzīto alternatīvo likumprojektu (tas ir dokuments nr.2483) un pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanaas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Juridiskās komisijas iesniegtā alternatīvā likumprojekta "Grozījumi Satversmes tiesas likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts. Lūdzu, Bišera kungs, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Bišers. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 15.maijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto datumu - 15.maijs -, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam? Iebildums ir Lujāna kungam - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es, protams, varētu arī piekrist Bišera kungam, bet, tā kā 15.maijs ir saistīts ar Satversmes tiesu un tas ir vēsturisks datums (savā laikā 4.Saeima apstājās arī pie jautājuma par Satversmes tiesu, un 15.maijā šis jautājums tika atrisināts), es tomēr piedāvātu pārlikt uz 16.maiju, lai nevajadzētu tā, kā Jurdža kungs teica... pa mēness fāzēm... Nevajag arī zīmīgus datumus, lai negadās kaut kas, tādēļ es aicinu kā termiņu noteikt 16.maiju.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi priekšlikumi par iesniegšanas termiņiem? Citu priekšlikumu nav. Izšķirsim jautājumu balsojot. Pēc tradīcijas sāksim ar tālāko noteikto datumu - 16.maijs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par Lujāna kunga iesniegto priekšlikumu - 16.maijs. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 17, atturas - 6. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"", pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ziņos Jānis Bunkšs - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Dokuments nr.2357, kurā jūs varat atrast Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"", kas ir saistīts ar tiem grozījumiem, kurus mēs nupat kā apstiprinājām. Tie ir grozījumi Satversmes tiesas likumā. Šie grozījumi likumā "Par pašvaldībām" un arī Satversmes tiesas likumā pamatā tika gatavoti, lai saskaņotu redakcijas tieši tiem jautājumiem, kuri ir saistīti ar likumu "Par pašvaldībām", un līdzīgas normas, kas bija likumā, joprojām ir Satversmes tiesas likumā. Tie ir tie punkti, kurus Juridiskā komisija ir atbalstījusi. Jūs varat atrast dokumentā nr.2485 Juridiskās komisijas atzinumu un atbalstu grozījumiem likumā "Par pašvaldībām", un es aicinātu Saeimu kopumā atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavoto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Lūdzu, Bunkša kungs, par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

J.Bunkšs. Tā kā šie grozījumi ir saistīti ar grozījumiem likumā par Satversmes tiesu, arī šajā gadījumā es piedāvāju 16.maiju kā priekšlikumu iesniegšanas datumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 16.maiju? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas likumā "Par policiju"". Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentiem nr.1782 un nr.2502.

Pirmais piedāvātais grozījums likumā "Par policiju" ir 28.pantā, un tas ir deputāta Bartaševiča piedāvātais grozījums, kas paplašina to personu loku, kuras var strādāt policijā, un šo piedāvāto grozījumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Bartaševiča priekšlikumu likumprojekta 28.pantā? Deputātiem iebildumu nav. Komisijas slēdziens ir akceptēts. Paldies, pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais piedāvātais grozījums ir 37.pantā. Un šeit bija deputāta Ādamsona priekšlikums - noraidīt grozījumu, kas bija pieņemts otrajā lasījumā, un šo piedāvāto grozījumu pēc būtības komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Lujāna priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 2.punktu jums iesniegtajā redakcijā, kas līdzinās Bartaševiča piedāvātajam grozījumam. Un arī šo piedāvāto grozījumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Lujāna priekšlikumu - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 2.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

K.J.Druva. Tas bija pēdējais grozījums, kas tika iesniegts šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Komisija ierosina pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 6. Pieņemts.

Lūdzu, Druvas kungs, ierosinājumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajā lasījumā.

K.J.Druva. 5.maiju, lūdzu.

Sēdes vadītājs. 5.maijs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto temiņu - 5.maiju? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums likumā "Par aviāciju"". Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... Vai ziņotājs likumprojektam "Par aviāciju" ir?

Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Izskatīsim likumprojektu "Grozījums likumā "Par aviāciju"" otrajā lasījumā. Ir iesniegts tikai deputātes Seiles priekšlikums - izslēgt 27.panta otro daļu. Komisija deputātes priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputātes Seiles priekšlikumu - svītrot likumprojekta 27.panta otro daļu? Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Tas ir pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Aicinu jūs balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

Lūdzu, Leiškalna kungs, ierosinājumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajā lasījumā.

K.Leiškalns. Paldies, augsti godātie deputāti! Neskatoties uz Lujāna kunga iebildēm, es tomēr ieteikšu priekšlikumu iesniegšanas laiku - līdz 15.maijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Leiškalna kunga minēto datumu - 15.maiju? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Konvenciju par kravu starptautiskajos pārvadājumos izmantojamo autotransporta līdzekļu aplikšanu ar nodokļiem". Pirmais lasījums.

Ārlietu komisija. Komisijas vārdā Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, komisija aicina jūs nobalsot un atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Godātie kolēģi, es lūdzu vēlreiz atkārtot zvanu un aicinu visus deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekta steidzamība ir pieņemta.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Principā gan šis, gan nākošais likumprojekts, šīs ratifikācijas ir saistītas ar starptautiskajiem autopārvadājumiem. Un tā ir viena no tām nozarēm, kas Latvijā pēdējā laikā attīstījusies ļoti strauji. Es gribētu tikai uzsvērt, kāpēc mums ir izdevīgi pieņemt tieši šos te dokumentus.

Principā, ja mēs apskatām starptautiskos kravu pārvadājumus un atļauju skaitu, kas ir izsniegtas tiem transportlīdzekļiem, kuri no Latvijas ir ieradušies citās valstīs, tad redzam, ka mēs šos autopārvadājumus citu valstu teritorijā veicam apmēram trīs reizes vairāk, nekā citas valstis izmanto mūsu teritoriju. Un, kā jūs redzat no teksta, pieņemot šīs konvencijas, kur pirmā attiecas uz kravu pārvadājumiem, bet otrā - uz pasažieru starptautiskajiem pārvadājumiem, no Latvijas puses mēs visi kopumā varētu būt ieguvēji. Tāpēc es lūdzu nobalsot par šo konvenciju par kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi, ja jums nebūtu iebildumu, ņemot vērā to, ka 1. un 2.pantā ir izdarīti tikai nelieli redakcionāli precizējumi, es aicinātu nobalsot šodien arī otrajā lasījumā, iepriekš izdarot šos redakcionālos precizējumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav. Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš. Tātad nelieli redakcionāli precizējumi ir izdarīti šī likumprojekta nosaukumā, tā 1. un 2. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret redakcionālajiem precizējumiem likumprojekta nosaukumā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, tie ir pieņemti.

Vai pret 1.panta izdarītajiem redakcionālajiem precizējumiem deputātiem ir kādi iebildumi? Arī nav. Paldies, arī tie ir pieņemti.

Vai pret 2.pantā izdarītajiem redakcionālajiem precizējumiem kādam deputātam ir iebildumi? Arī nav. Paldies, pieņemts.

I.Bērziņš. Lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā un pieņemt kopumā attiecīgo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un, lūdzu, balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Konvenciju par pasažieru starptautiskajos pārvadājumos izmantojamo autotransporta līdzekļu aplikšanu ar nodokļiem". Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Tāpat kā iepriekšējā gadījumā, pirms izskatām likumprojektu pirmajā lasījumā, komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi, lūdzu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. Ja kolēģiem nebūtu iebildumu, es lūgtu izskatīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Kolēģiem iebildumu nav. Paldies. Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš. Tātad nelieli redakcionāli precizējumi šeit ir izdarīti nosaukumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret redakcionālajiem precizējumiem likumprojekta nosaukumā iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

I.Bērziņš. Tieši tāpat ir 1.pantā, kur izdarīti redakcionāli precizējumi. Tekstu jūs redzat tabulā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret precizējumiem likumprojekta 1.pantā, kurus akceptējusi atbildīgā komisija? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

I.Bērziņš. Un attiecīgi arī 2.pantā ir nelieli redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu arī pret likumprojekta 2.panta redakcionālajiem precizējumiem. Arī tie ir pieņemti.

I.Bērziņš. Es lūdzu kolēģus nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā un attiecīgi pieņemt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Pēteris Apinis. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.567. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iesaka izskatīt otrajā lasījumā grozījumus likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)".

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Reģistrācijas numurs ir 567, bet izskatāmā dokumenta numurs ir 2512.

P.Apinis. Izskatāmais dokuments nr. 2512.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

P.Apinis. Dokumentā ietverti ļoti daudzi labojumi. 2. lapaspusē ir iesniegts labojums - izslēgt 12.panta deviņpadsmito daļu, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 12.panta deviņpadsmitās daļas svītrošanu iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis. Tāpat Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstījusi priekšlikumu - izslēgt divdesmito daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret to neiebilst. Pieņemts.

P.Apinis. 22.panta 4.punktu Finansu ministrija iesaka izteikt citā redakcijā, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklim piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 4.lapaspusē Finansu ministrija iesaka svītrot 22.panta 16.punktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju. To Budžeta un finansu (nodokļu) komisija daļēji atbalsta, iestrādājot savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols vēlas runāt - LZS, KDS un LDP frakcija.

Vītola kungs runās kā ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie kolēģi! Godātais sēdes vadītāj! Finansu ministrija ir iesniegusi šo priekšlikumu ar konkrētu mērķi - lai ar to redakciju, kuru ir atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, ar šo 16.punktu, noteiktu, ka specializētie pārtikas produkti, kuriem uz etiķetes ir norāde, ka šie produkti ir lietojami līdz triju gadu vecu bērnu uzturā, tātad šī bērnu pārtika netiktu aplikta ar muitas nodokli. Šo priekšlikumu mēs esam izteikuši šajā tabulā kā 7.priekšlikumu ar mērķi - ar šo redakciju aizstāt pašreizējo šī panta 22.punkta redakciju, kura nosaka, ka ar muitas nodokli neapliek visu veidu datorus, datoru komponentus, datortīkla aparatūru, kā arī datorprogrammas un informatīvo nodrošinājumu.

Kāpēc ir iesniegts šāds Finansu ministrijas priekšlikums? Iemesls ir viens - tāpēc, ka pašreizējā šī 22.panta redakcija nonāk zināmā pretrunā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu, konkrēti, ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 6.panta 24.punkta redakciju. Tās preces, kuras ietilpst šā Muitas nodokļa likuma 6. un 7.nodaļā, netiek apliktas ar muitas nodokli. Konkrēti importa preču piegādes netiek apliktas arī ar pievienotās vērtības nodokli, izejot no PVN likuma. Tas nozīmē, ka visu veidu datori, datoru komponenti un datortīkla aparatūra, tikai tāpēc, ka tā atrodas šajā 22.pantā... Patiesībā tai būtu jāpiemēro 0% ievedmuitas nodoklis, tādā gadījumā to apliktu ar PVN, bet šajā gadījumā to neapliek nedz ar muitas nodokli, nedz ar pievienotās vērtības nodokli. Un kāda situācija veidojas? Proti, tāda, ka tie kompjūteri, tie datori, kurus mēs ievedam jau kā gatavus produktus, netiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli, bet tie datori, kuri tiek komplektēti Latvijā no ievestām sastāvdaļām, tātad tie, kurus komplektē šeit no rezerves daļām, tie tiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli. Līdz ar to mums ir importētie datori, kuri netiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli, bet pašu mājās ražotie datori, no importētajām rezerves daļām komplektētie, tiek aplikti. Šī ir negodīga attieksme pret pašmāju ražotājiem.

Līdz ar to Finansu ministrija ierosina, lai vienādi apstākļi būtu gan pašmāju komplektētajiem, gan importētajiem datoriem. Un arī ir izteikusi šo priekšlikumu par bērnu pārtiku - izteikt to tieši kā 22.panta 22.punktu.

Līdz ar to es lūdzu atbalstīt gan šo Finansu ministrijas priekšlikumu, gan arī otro Finansu ministrijas priekšlikumu par bērnu pārtiku, kurš ir 7.priekšlikums šajā tabulā. Citādi pašreiz tie, kuri komplektē datorus Latvijā, ir spiesti viņus vēlreiz gatavā veidā izvest laukā un ievest atkārtoti iekšā vai kā citādi mānīties, jo pretējā gadījumā tie nav konkurētspējīgi ar importa datoriem. Lūdzu atbalstīt Finansu ministrijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šī problēma, ko šeit minēja Vītola kungs, jau tika pārspriesta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un tur mēs arī tikām informēti par tiem signāliem, ka šeit varētu pastāvēt kaut kāda nevienlīdzīga konkurence. Bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šajā gadījumā vienojās, ka mēs šobrīd, otrajā lasījumā, šos datorus, to komponentus un datortīklu aparatūru, kā arī datoru programmas un informatīvo nodrošinājumu tomēr atstājam šajā 22. punktā, un pēc tam, precizējot šīs problēmas, kas veidojas šo datortīklu tirgū, jo tās tiešām ir nopietnas un pastāv, tad arī var izšķirties par iespējamo optimālo risinājumu. Es šajā sakarā esmu kā deputāts uzrakstījis vēstuli, kuru esmu nosūtījis šo datorfirmu vadītājiem un kurā es tomēr aicinu viņus pilnīgi precīzi izteikt šo savu viedokli, un runa šeit ir tiešām par tām firmām, kuras datorus komplektē tepat Latvijā.

Es, neapšaubāmi, domāju, ka tas ir ļoti labi, ka datori tiek komplektēti šeit Latvijā, un, neapšaubāmi, šādi pasākumi un šādu firmu darbība ir jāveicina, bet to mēs nevaram darīt uz tā rēķina, ka mēs paceļam datorprodukcijas cenu vietējā tirgū. Vītola kungs minēja par it kā pretrunu ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 6. pantu. Tā patiesībā nav pretruna, un tas faktiski ir arī iemesls, kāpēc šis 22. punkts šeit ir un kāpēc kādreiz tiku šo punktu šeit ierosinājis. Tas ir tieši tāpēc, lai šo datoru importētājiem nebūtu uz robežas jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis. Un šī nemaksāšana attiecas gan uz pašiem datoriem, gan arī uz to komponentiem, uz visām to sastāvdaļām. Tas nozīmē, ka, teiksim, tām firmām, kuras šeit ieved datoru detaļas tādēļ, lai no tām varētu salikt Latvijā datorus, - ka tām nav uz robežas šobrīd jāsamaksā šis pievienotās vērtības nodoklis. Ja mēs šeit šo 22. punktu izmetam ārā, tādā gadījumā šis pievienotās vērtības nodoklis par visiem ievedamajiem datoru komponentiem šīm firmām būs jāsamaksā jau priekšnodokļa veidā uz robežas. Finansu ministrijas piedāvājums nekādā veidā nevar veicināt šo, teiksim, datorus saliekošo firmu darbību. Un, ja mēs runājam tālāk par šiem 18%, tad jāsaka, ka šeit arī, manuprāt, vai nu kaut kas nav pareizi saprasts no Finansu ministrijas puses, vai arī ir vēl kādas citas nesaprotamas lietas, teiksim, kaut kādas absolūtas nekārtības mūsu likumdošanā. Jo pievienotās vērtības nodoklis parasti ir jāmaksā par katru preci un jautājums ir tikai par to, vai par šo importēto ārzemju datoru šis pievienotās vērtības nodoklis tiek samaksāts uz robežas, vai arī tiek samaksāts tajā brīdī, kad šis dators tiek pārdots.

Es domāju, ka tas fakts, ka šis pievienotās vērtības nodoklis tiek samaksāts tajā brīdī, kad dators tiek pārdots, tikai samazina šā datora cenu - turklāt samazina ne jau tikai par 18%, kā šeit mēģina Vītola kungs iestāstīt. Šāda norma, ka par datoru un informātikas produkciju nav uz robežas jāsamaksā šie 18%, ir tikai cenu samazinoša gan tiem datoriem, kas tiek importēti no ārzemēm, gan arī tiem datoriem, kuri tiek komplektēti tepat vietējā tirgū, jo par šiem datoru komponentiem nav jāsamaksā priekšnodoklis uz robežas, bet pēc tam par tiem visiem tas būs jāsamaksā.

Es aicinu tātad nesvītrot 22. punktu un, precizējot to visu saistībā ar šīm datorfirmu problēmām, kuras šeit tiek piesauktas, attiecībā uz trešo lasījumu šo jautājumu atrisināt. Tāds bija arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis, un tāpēc es aicinu atbalstīt šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - piekto priekšlikumu, neatbalstīt šo Finansu ministrijas priekšlikumu, lai pēc tam mēs varam septīto - Finansu ministrijas - priekšlikumu neatbalstīt un tajā pašā laikā panākt to situāciju, ko Finansu ministrija iecerējusi, - ka specializētie pārtikas produkti tiek atbrīvoti no šā muitas nodokļa samaksāšanas.

Es aicinu tātad neatbalstīt Finansu ministrijas priekšlikumu, ko šeit aizstāvēja Vītola kungs, un atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju un, ja nepieciešams, tad kaut ko vēl vēlāk, attiecībā uz trešo lasījumu, šeit precizēt. Un, kā jau teicu, tāds bija arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis, par ko mēs vienojāmies. (Diemžēl Vītola kunga tur acīmredzot nebija klāt tajā brīdī.) Es tomēr aicinu atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Tā kā Māris Vītols sāka šajā jautājumā uzreiz runāt par 7. labojumu, es vēlētos precizēt, paskaidrot pārējiem kolēģiem situāciju.

4. un 6. priekšlikums ir savstarpēji saistīti. Izslēdzot 16. punktu, kurā ir teikts par precēm un mantām, kas ir domātas starptautiskajām sporta sacensībām, šis punkts par šīm precēm un mantām tiek pievienots pie 18. punkta, kurā ir runa par izstādēm, gadatirgiem. Tātad tiek apvienots 16. un 18. punkts, līdz ar to it kā viens punkts pazūd.

Savukārt Finansu ministrija 7. priekšlikumā ir ieteikusi datorus nomainīt pret bērnu pārtiku. Savukārt Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nolēma to nolikt šajā it kā tukšajā 16. punkta ailītē.

Man būtu priekšlikums balsot mazliet savādākā kārtībā. Papriekš mēs vienotos vai nevienotos par to, ka tiek apvienots 16. un 18. punkts, pēc tam mēs balsotu par Finansu ministrijas priekšlikumu, vai aizstāt vai neaizstāt visu veidu datorus ar specializētajiem pārtikas produktiem, un, ja mēs nolemtu tos neaizstāt, tad balsotu par 5. priekšlikumu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu iekļaut to kā atsevišķu punktu.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - otro reizi.

M. Vītols.

Godātie kolēģi, es atbilstoši Čerāna kunga teiktajam... es tiešām nezinu, ko viņš ir domājis, ko es mēģinu vai nemēģinu jums iestāstīt, bet lieta ir vienkārša. Kā radās šis priekšlikums? Pie Finansu ministrijas Muitas likumdošanas departamenta nepārtraukti vērsās tās firmas, kuras komplektē no ievestajām rezerves daļām datorus šeit Latvijā, un teica, ka viņi nav konkurētspējīgi, viņi nav vienādos apstākļos ar tiem, kas importē jau gatavus datorus. Tāpēc, ka, vadoties pēc šīs redakcijas, importētajiem datoriem netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis, bet tiem datoriem, kas tiek šeit uz vietas komplektēti no importētām rezerves daļām, pievienotās vērtības nodoklis tiek piemērots un tie tiek aplikti ar šo nodokli. Līdz ar to te ir divi nodokļu režīmi. Tieši no šīm mūsu firmām, kas datorus šeit komplektē, nāca šis priekšlikums, jo viņi ir negodīgā situācijā, viņi nav vienādos apstākļos ar tām firmām, tiem ārzemju firmu dīleriem, kas importē jau gatavus datorus. Un tādēļ, lai izrādītu pretimnākšanu mūsu pašu uzņēmējiem, tapa šis Finansu ministrijas priekšlikums. Lai būtu vienādos apstākļos gan tie, kas komplektē datorus šeit, gan tie, kas tos ieved.

Līdz ar to es tiešām aicinu tomēr atbalstīt, varbūt vadoties pēc tādas kārtības, kādu Apiņa kungs ierosināja, Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas kundzes priekšlikumus - 4., 6. un 7. pozīciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Godātais Vītola kungs! Ja ir patiesa šī jūsu motivācija, ka šobrīd mūsu valstī ir kaut kādas preces, kuras vispār netiek apliktas ar pievienotās vērtības nodokli, ka mums tiešām ir tāds "caurums" likumā, - ja šī jūsu motivācija ir patiesa, tādā gadījumā jūsu priekšlikuma pieņemšana palielinās datoru cenas Latvijas tirgū par 18%, un es nedomāju, ka tas ir tas, kas mums ir jādara šodien Saeimā. Es gan neesmu pārliecināts par šo jūsu motivāciju, un arī no jūsu pašu runas šeit neizskanēja īpaša pārliecība par to, ka šī motivācija ir patiesa, mēs varējām dzirdēt tikai atsauci uz to, ka dažas firmas šādi ir apgalvojušas. Tāpēc būtu lūgums (ko atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija) šo jautājumu šobrīd neizlemt, neizsvītrot šos datorus ārā no šīm atlaidēm, bet attiecībā uz trešo lasījumu, visām ieinteresētajām pusēm šo jautājumu pārrunājot, nonākt pie tādas redakcijas, kura tiešām būtu izdevīga informātikas produkcijas patērētājam Latvijā. Jo tā jau ir šī stratēģiskā nozīme - maksimāli censties samazināt datoru cenas Latvijā, lai maksimāli daudziem cilvēkiem un maksimāli daudzām organizācijām pavērtu iespējas tos lietot. Tā ir absolūti stratēģiska lieta. Un, ja šeit veidojas šī negodīgā konkurence (ir vēl jāprecizē, vai tā tiešām šeit veidojas tādā veidā), tad iespējamais risinājums ir vispār atbrīvot datorus no pievienotās vērtības nodokļa, nevis mēģināt atkal uzlikt kaut kādus nodokļus datoriem. Es aicinu neatbalstīt Finansu ministriju.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Apiņa kungs.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Es uzturu spēkā savu priekšlikumu - balsot mazliet atšķirīgākā kārtībā. Tātad - par 4., 6., 7. priekšlikumu, un tikai pēc tam - par 5.priekšlikumu. Es lūdzu kolēģus nobalsot par šādu izskatīšanas kārtību, kas sakarā ar to, ka Vītola kungs jau šobrīd sāk runāt par 7.priekšlikumu, ir pati par sevi saprotama un loģiska.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, te mums ir tāda strīdus situācija attiecībā uz jautājumu par to, kādā secībā balsot. Mēs varam balsot tikai un vienīgi iesniegšanas secībā par 4., 5., 6.priekšlikumu, pēc tam - 7.priekšlikumu. Kārtības rullis citāda veida balsojumu nepieļauj.

P.Apinis. Cienījamie kolēģi! Es jūs ļoti lūdzu balsot par 4.priekšlikumu - svītrot 16.punktu, jo tā 16.punkta daļa, kurā ir runa par starptautiskajām sporta sacensībām, pēc tam tiks pievienota pie 18.punkta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikumu - svītrot 22.panta 16.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 8, atturas - 4. Tas ir pieņemts.

P.Apinis. Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinu balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - izteikt 16.punktu jaunā redakcijā, proti, ietvert šajā punktā specializētos pārtikas produktus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - izteikt 22.panta 16.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godātie kolēģi, lūdzu koncentrēt savu uzmanību darbam un piedalīties balsošanā! Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. (No zāles deputāts M.Vītols: "Pret"... "Pret".) Vītola kungs, netraucējiet balsošanu! Arī jūs, Čerāna kungs, lūdzu, netraucējiet balsošanu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 19, atturas - 10. Pieņemts.

P.Apinis. Cienījamie kolēģi, es jūs aicinu balsot par Finansu ministrijas iesniegto priekšlikumu - 22.panta 18.punktā aiz vārda "gadatirgos" iekļaut vārdus "starptautiskajās sporta sacensībās".

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai par šo punktu ir vajadzīga balsošana? Te neviens neiebilda. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

P.Apinis. Cienījamie kolēģi, es aicinu jūs balsot par Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikumu, ka visu veidu datori...

Sēdes vadītājs. Priekšlikuma redakcija, kolēģi, ir izklāstīta. Nolasīt to nav vajadzības. Lūdzu zvanu! Nav balsojams. Atvainojos!

P.Apinis. Kā? Vītols prasīja tieši šo balsojumu.

Sēdes vadītājs. Mēs esam šo jautājumu izlēmuši 16.punktā. Līdz ar to 22.punkts vairs nav balsojams. Paldies.

Lūdzu, tālāk!

P.Apinis. Cienījamie kolēģi! Ir ieteikts 22.pantu papildināt ar 25.l. punktu. Ir iesniegti divi ļoti līdzīgi labojumi, kuru atšķirība ir tikai tā, ka vienā ir tikai vārds "tirdzniecībai", bet otrā - "transportēšanai". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par šiem labojumiem 22.panta redakcijā? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. 10.priekšlikums. Likumprojektā ir iesniegtas izmaiņas, kas saistītas ar pārejas noteikumiem un likuma spēkā stāšanās datumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis. Mēs strādājam ar pirmo pielikumu (6.lappusē). 11.priekšlikums, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs, ir izteikt likuma 1.pielikuma nosaukumu jaunā redakcijā, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. Juridiskais birojs iesaka izslēgt no pielikuma teksta satura rādītāju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Juridiskais birojs iesaka izslēgt no pielikuma teksta to valstu sarakstu, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskos līgumus. Šo līgumu skaits regulāri palielinās un mainās šīs valstis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

P.Apinis. Juridiskais birojs iesaka izslēgt to valstu sarakstu, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumus. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. Juridiskais birojs iesaka likumprojekta sadaļu "Vispārējie nosacījumi" iekļaut likuma pirmajā pielikumā "Ievedmuitas tarifs" kā atsevišķu nodaļu "Vispārīgie noteikumi". Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. Tālākie priekšlikumi ir ļoti sarežģīti. Es ļoti aicinu visus deputātus sekot līdzi darbam, izmantojot šīs divas grāmatas par muitas tarifiem, kuras, cerams, visiem pašlaik ir uz galda. Priekšlikumi par pirmo un otro grupu nav iesniegti, bet par trešo grupu. "Zivis, vēžveidīgie, moluski un pārējie ūdens bezmugurkaulnieki" ir iesniegta virkne priekšlikumu, kas ir apvienoti 16.priekšlikumā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja visus šos priekšlikumus ļoti rūpīgi un iesaka atbalstīt tos kopumā. Ja kāds deputāts uzstāj, ka mums par katru reņģi būtu jābalso atsevišķi, mēs to varam arī darīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti balsojumu neprasa un akceptē Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumus šajā jautājumā.

P.Apinis. 17.priekšlikums - no šīs pašas trešās grupas. "Zivis, vēžveidīgie, moluski un pārējie ūdens bezmugurkaulnieki" svītrot sešus kodus. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. Par 4. un 5.grupu priekšlikumi nav iesniegti. 6.grupa. Deputāts Sausnītis iesaka grozīt ievedmuitas tarifus 6. grupā "Dzīvi koki un pārējie augi; saknes un līdzīgas augu daļas, griezti ziedi un dekoratīvie zaļumi". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja un nolēma atbalstīt šos ievedmuitas tarifu grozījumus kopumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta Sausnīša kunga priekšlikumu, ko akceptējusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. 7.grupā "Pârtikas dārzeņi un daži sakņaugi un bumbuļaugi" tika izdarīts viens labojums, ko iesniegusi Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējeva, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

P.Apinis. 8.grupa. Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējeva bija iesniegusi priekšlikumu mainīt tarifus kokosriekstiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikumu kokosriekstiem (atūdeņotiem un pārējiem) ievedmuitas svītrot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Par 9. un 10.grupu nekādi priekšlikumi netika iesniegti. 11.grupa. "Miltu rūpniecības produkcija; iesals; ciete; inulīns; kviešu lipeklis". Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrejeva ieteica izdarīt vienu izmaiņu, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. Tāpat šajā grupā Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējeva ieteica svītrot zināmu daļu no kodiem. To Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. No 12. - 19.grupai netika iesniegts neviens priekšlikums. 19.grupā - "Graudaugu, miltu, cietes vai piena izstrādājumi; miltu konditorejas izstrādājumi" - Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējeva ieteica virkni izmaiņu, kuras Budžeta un finansu (nodokļu) komisija akceptēja kopumā, skatot tās kā 24.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis. 25.priekšlikums attiecas uz 22.grupu, kurā Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējeva ieteica izdarīt izmaiņas šampanieša ievedmuitā, ko ar lielu prieku atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti tās atbalsta ar vēl lielāku prieku. Pieņemts.

P.Apinis. 23.grupā, kas ir 26. priekšlikums, Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējeva ieteica papildināt ievedmuitas tarifus grupai "Pârtikas rūpniecības atliekas un atkritumi; gatavā dzīvnieku barība". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalstīja kopumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

P.Apinis. Tāpat no šīs grupas Finansu ministrijas valsts sekretāre ieteica svītrot atsevišķus kodus. To Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

P.Apinis. Arī 28.priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas iesniegts priekšlikums - papildināt ievedmuitas tarifus 24.grupai - "Tabaka un rūpnieciskie tabakas aizstājēji". Tādi, kuri satur krustnagliņas un citus. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis. Savukārt ievedmuitas tarifos tiks svītrotas divas grupas. To atbalstīja arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis. 30.priekšlikums par 27.grupu - "Minerālais kurināmais, minerāleļļas un to pārtvaices produkti; bitumenvielas; minerālvaski." Te tika izdarītas lielas izmaiņas, kuras kopumā kā 30.priekšlikumu atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

P.Apinis. No šīs pašas grupas Finansu ministrijas valsts sekretāre ieteica svītrot ievedmuitas tarifos virkni kodu. To pieņēma arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 28.grupa ir ļoti interesanta grupa, kurā, es domāju, katram gribētos... Tā attiecas uz neorganiskās ķīmijas produktiem, dārgmetāliem, retzemju metāliem, radioaktīvajiem elementiem, izotopu neorganiskajiem un organiskajiem savienojumiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to pieņēma kopumā un nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumiem par 28.grupu iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis. Tātad Finansu ministrija ieteica no šīs grupas svītrot virkni kodu-bora oksīdu, mākslīgo korundu, kalcija oksīdu un tamlīdzīgus. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nolēma atbalstīt šo Finansu ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Nākošās četras lappuses ir 34.priekšlikums, kur Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējeva 29.grupā - "Organiskie ķīmiskie savienojumi" - iesaka izdarīt virkni izmaiņu. Tās atbalsta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Tāpat no šīs grupas Finansu ministrija iesaka svītrot virkni kodu. To atbalsta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Par 30. un 31.grupu nekādi priekšlikumi netika iesniegti. 36.priekšlikums attiecas uz 32.grupu - "Miecvielu un krāsošanas ekstrakti, tanīni un to atvasinājumi; pigmenti un pārējās krāsvielas; krāsas un lakas; špaktelēšanas tepes un pārējās mastikas; tintes", kurā Finansu ministrijas valsts sekretāre iesaka izdarīt virkni izmaiņu. To visu kopumā atbalsta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis. Tāpat no šīs grupas Finansu ministrija ieteica svītrot divus kodus. To atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis. Par 33.grupu labojumi netika iesniegti.

34.grupa - "Ziepes, virsmaktīvās organiskās vielas, mazgāšanas līdzekļi, eļļošanas līdzekļi, mākslīgie vaski, gatavi vaski, pulēšanas vai tīrīšanas līdzekļi, sveces un līdzīgi izstrādājumi, veidošanas pastas, "zobu vaski"..." un tā tālāk. Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējeva te ieteica mainīt zināmus kodus. To atbalstīja arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. Savukārt atbilstoši 39.priekšlikumam no šīs pašas grupas tika izslēgts kods "Anjoni". To atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

P.Apinis. 40.priekšlikums ir par 35.grupu - "Olbaltumvielas, modificētas cietes, līmes; fermenti", kur notikušas kodu izmaiņas. To atbalstīja arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 41.priekšlikums ierosina no šīs pašas 35.grupas svītrot vienu kodu. To atbalsta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. Par 37.grupu ir 42. un 43.priekšlikums, ko iesniegusi Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējeva. Tas ir par foto un kinoprecēm un par tām, kuru garums ir lielāks par 30 metriem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, rūpīgi izmērījusi šīs filmiņas, nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu nav.

P.Apinis. No šīs pašas grupas viens kods tika svītrots. To atbalstīja arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 44.priekšlikums, 38.grupa - "Jaukti ķīmiski produkti", kuru Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējeva ieteica mainīt un papildināt ievedmuitas tarifus. Kopumā to atbalstīja arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. Savukārt no šīs pašas grupas Finansu ministrija ieteica svītrot piecus kodus. To Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. 39.grupa, 46.priekšlikums, Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējeva iesaka papildināt ievedmuitas tarifus 39.grupai - "Plastmasas un to izstrādājumi" - ar šādiem jauniem kodiem... To atbalsta kopumā arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. Savukārt no šīs pašas grupas tiek svītroti 23 kodi. To atbalsta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Tas ir 47.priekšlikums. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

P.Apinis. Par 41. un 42.grupu priekšlikumi netika iesniegti. 48.priekšlikumu iesniedza deputāts Sausnītis, kurš ieteica grozīt ievedmuitas tarifu kažokādām un mākslīgajām kažokādām, kā arī izstrādājumiem no tām. Deputāta Sausnīša priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. 44.grupa, 49.priekšlikums. Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējeva iesaka papildināt ievedmuitas tarifu 44.grupai - "Koksne un koksnes izstrādājumi; kokogles" - ar jauniem kodiem. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Līdz šim visvairāk diskusiju tika izsaucis 50.priekšlikums, kurā Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējeva iesaka svītrot ievdmuitas tarifos 44.grupas "Koksne un koksnes izstrādājumi; kokogles" vairākus kodus, kuri attiecas uz apaļkokiem. Šos priekšlikumus atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Par 45.grupu priekšlikumi netika iesniegti. Par 46.grupu ir 51.priekšlikums. Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējeva ieteikusi papildināt ievedmuitas tarifu 46.grupai - "Izstrādājumi no salmiem, esparto un pārējiem pīšanas materiāliem; grozi un pārējie pinumi" - ar vienu jaunu kodu. To atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 52.priekšlikums, kurā Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējeva no šīs grupas iesaka svītrot trīs pozīcijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Par 47.un 48.grupas precēs nebija priekšlikumu. Deputāts Sausnītis iesaka grozīt ievedmuitas tarifu 49.grupā - "Iespiestās grāmatas, avīzes, reprodukcijas un pārējā poligrāfijas rūpniecības produkcija; rokraksti, mašīnraksti un kartes" ðādiem kodiem... Vienam kodam - "Bçrnu bilžu grāmatas, zīmēšanas albumi un izkrāsošanas albumi. To atbalstīja arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. Par grupām no 50. līdz 71. priekšlikumi netika iesniegti. 72.grupā - "Parastie metāli un to izstrādājumi" - Finansu ministrijas valsts sekretāre iesniedza labojumu - papildināt ievedmuitas tarifu ar trim kodiem. To atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. Savukārt no šīs pašas grupas Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējeva ieteica vienu kodu svītrot. To atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

P.Apinis. 73.grupa. 56.priekšlikums - papildināt ievedmuitas tarifu 73.grupai - "Dzelzs vai tērauda izstrādājumi" ar šādiem kodiem. Ir divi šādi kodi. To atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. No šīs pašas grupas Finansu ministrijas valsts sekretāre iesaka svītrot četrus kodus. Tas ir 57.priekšlikums, kuru atbalsta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. No 74. līdz 83.grupai nekādi priekšlikumi netika iesniegti. 84.grupā - "Kodolreaktori, katli, iekārtas, mehāniskas ierīces un to daļas" -Finansu ministrijas valsts sekretāre iesaka papildināt ievedmuitas tarifu ar jauniem kodiem. To atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Savukārt šīs pašas grupas tarifos valsts sekretāre Andrējeva iesaka svītrot 13 kodus. To kopumā atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. 85.grupa. 60.priekšlikums - papildināt ievedmuitas tarifu 85.grupai - "Elektriskās mašīnas un iekārtas, to daļas; skaņu ierakstu un atskaņošanas aparātūra; aparatūra televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanai un reproducēšanai; to daļas un piederumi" - ar jauniem kodiem. To kopumā atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. 61.priekšlikums - no šīs pašas 85.grupas svītrot 5 kodus. To atbalsta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Arī 96.grupu - "Dzelzceļa vai tramvaju lokomotīves, ritošais sastāvs, to daļas un piederumi; dzelzceļa vai tramvaju ceļu ierīces, parīkojums un daļas; visu veidu mehāniskās (ieskaitot elektromehāniskās) signalizācijas iekārtas" - Finansu ministrijas valsts sekretāre iesaka papildināt ar vienu kodu. To atbalstīja arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. Savukārt Budžeta un finansu (nodokļu) komisija svītroja ievedmuitas tarifos trīs kodus. To atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 87.grupa - "Sauszemes transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, to daļas un piederumus". Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējeva ieteica papildināt ievedmuitas tarifu ar 14 labojumiem. To kopumā atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputatiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis. No šīs pašas grupas Finansu ministrijas valsts sekretāre iesaka svītrot 19 kodus. To atbalstīja kopumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Par 88.grupu priekšlikumi netika iesniegti. 89.grupa, 66.priekšlikums. Te tika papildināts ievedmuitas tarifs kuģiem, laivām un pārējiem peldlīdzekļiem, kuru bruto ietilpība nav lielāka par 250 tonnām. Tie ir divi jauni kodi. To, bez šaubām, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ar prieku atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti arī ar prieku atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. Savukārt no šīs pašas grupas tika svītroti divi ievedmuitas tarifi. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. 90.grupa. 68.priekšlikums - papildināt ievedmuitas tarifus 90.grupai "Optiskās ierīces un aparāti, fotoaparāti un kinoaparāti un ierīces, mēraparāti un kontroles aparāti un ierīces, precīzijas ierīces, medicīniskie aparāti un ierīces; to daļas un piederumi" ar jauniem kodiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis. Seko septiņi priekšlikumi par šīs pašas grupas kodu svītrošanu, ko arī atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Par 91., 92.grupu priekšlikumi netika iesniegti. 93.grupa. Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrejeva ieteica papildināt ievedmuitas tarifu šai grupai ar vienu kodu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Apinis. Kā arī iesaka svītrot no šīs pašas grupas divus kodus. Arī to atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis. Par 94., 95.grupu nekādi priekšlikumi netika iesniegti. 96.grupa. 72.priekšlikums - ievedmuitas tarifu 96.grupu "Dažādi gatavie izstrādājumi" papildināt ar jauniem kodiem. To iesniegusi Finansu ministrijas valsts sekretāre, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

P.Apinis. No šīs pašas grupas svītrot kodus ierosināja Finansu ministrijas valsts sekretāre, un to atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt slēdzienam. Pieņemts.

P.Apinis. Par 97.grupu priekšlikumi netika iesniegti. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija apkopoja priekšlikumus likumprojekta "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" izskatīšanai otrajā lasījumā. Priekšlikumi par otro pielikumu, proti, par izvedmuitas tarifiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu šajā jautājumā pieņem. Paldies.

P.Apinis. Par 44., 49., 72.grupu netika iesniegti nekādi priekšlikumi. Tika iesniegts priekšlikums par 97.grupu. Kultūras ministrs Pīks ieteica izdarīt izmaiņas izvedmuitas tarifu 97.grupai "Mâkslas darbi, kolekcionēšanas un antikvārie priekšmeti", izteikt jaunā redakcijā, kas pamatojas uz Eiropas praksi un mūsu valsts praksi, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja kopumā un iestrādāja šos priekšlikumus savā - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas - priekšlikumā, kas ir tūlīt pēc tam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis. Tātad 76.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas labojumi izvedmuitas tarifos 97.grupai "Mâkslas darbi, kolekcionēšanas un antikvārie priekšmeti", kur par pamatu tika ņemti Pīka kunga priekšlikumi. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja tos.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Apinis. Cienījamie kolēģi, līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es jūs aicinu balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lēmumu - atbalstīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 6. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par trešo lasījumu.

P.Apinis. Es lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 4.maijam.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret izteikto priekšlikumu - 4.maijs? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

P.Apinis. Paldies, sēdes vadītāj. Paldies, kolēģi, par darbu.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā". Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (frakcija Demokrātiskā partija Saimnieks).

Godātais priekšsēdētāj! Dārgie kolēģi! Izskatām otrajā lasījumā grozījumus spēkā esošajā Latvijas Civilprocesa kodeksā. Strādājam ar dokumentu nr.2513. Izskatām priekšlikumus par Civilprocesa kodeksa pantiem.

Pirmais priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 7.¹ pantu, kur ir uzskaitītas lietas, kuras rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis izskata vienpersoniski. Tā kā ir jau pieņemts lēmums, ka rajona (pilsētas) tiesās visas civillietas tiesnesis izskata vienpersoniski, šāds uzskaitījums vairs nav vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par 7.¹ panta svītrošanu no likumprojekta.

I.Bišers. Tālāk. Nākamais ir 80. pants. Juridiskās komisijas priekšlikums - aizstāt piezīmē pie šā panta vārdu "alimenti" ar vārdu "uzturlīdzekļi". Atbilstoši tam, ka tagad mēs vairs nelietojam terminu "alimenti", ko lietoja Latvijas PSR likumdošanā, Civillikumā ir termins "uzturlīdzekļi".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir priekšlikumi par šā paša panta trešo daļu. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - 3.punktā pēc vārda "maksātnespēju" papildināt ar vārdiem "vai kredītiestāžu likvidāciju (bankrotu)". Tā kā šīs lietas ir analogas, te analogai būtu jābūt arī valsts nodevai.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Šā paša panta 6.punktā ir sīks redakcionāla rakstura precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 7.punkts. Ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par šā punkta izteikšanu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt šā panta otro daļu un attiecīgi mainīt pārējo daļu numerāciju. Attiecīgais jautājums tiek izslēgts no šā panta un tiek pārvietots uz jauno pantu - 80.¹ pantu, kas ir 5.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir priekšlikums 80.¹ pantā, šinī jaunajā pantā, iekļaut 4.punktu, kurā tiek noteikts, kāda maksa ir jāmaksā par liecinieka uzaicināšanu uz tiesas sēdi. To mēs tikko kā izslēdzām citā pantā, jo šajā pantā "Kancelejas nodaļa un tās apmēri" tas būtu pareizākā vietā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 119.¹ pantu - papildināt šā panta pirmo daļu ar 9.punktu "lietas par uzņēmumu, (uzņēmējsabiedrību) maksātnespēju un kredītiestāžu likvidāciju (bankrotu)", - jo uzskatām, ka šīm lietām ir jābūt apgabaltiesas izskatīšanā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Ir arī pašas komisijas priekšlikums - papildināt ar 9.punktu: "lietas par pilsonības atņemšanu," - jo arī šīm lietām, saskaņā ar Pilsonības likumu un to svarīgumu, būtu jāatrodas apgabaltiesas kompetencē.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas slēdzienu. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 126.¹ pantu, jo, kā jau teicu, tagad visas civillietas pirmās instances tiesas, tas ir, rajona (pilsētas) tiesas, izskata vienpersoniski.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 126.¹ panta svītrošanu no likumprojekta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 145.panta 12.punktu jaunā redakcijā. Redakcija jums ir redzama. Komisija to ir principā atbalstījusi, tikai ir redakcionāli nedaudz precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 145.panta 12.punkta redakciju un redakcionālajiem precizējumiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 230.pantā vārdus "rajona padomes" un "rajona (pilsētas)".

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 231.pantā vārdus "rajona (pilsētas) tiesas", jo tas attiecas uz visiem tiesnešiem, kas pieņem...

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir priekšlikums 239.¹ pantā izslēgt vārdu "fiziskajai" un izslēgt otro daļu, bet komisija ierosina papildināt - "fiziskajai un juridiskajai", tā ka tagad gan fizisko, gan juridisko personu tiesības spēju griezties tiesās regulēs vienādi panta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt 239.³ pantu ar otro daļu tādā redakcijā, kāda deputātiem ir izsniegta. Juridiskā komisija principā atbalstīja šo priekšlikumu, taču to nedaudz papildināja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 239.³ panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 239.⁵ pantu. Juridiskais birojs ierosina šā panta pirmo daļu pēc vārdiem "tiesa izskata" papildināt ar vārdiem "ja likumā nav noteikts citādi". Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī šim Juridiskās komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Nākamais priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 244.⁶ pantu. Saeimas Juridiskais birojs ierosināja izslēgt panta trešās daļas 2.punktu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja tikai daļēji. Viņa neatbalsta izslēgšanu, bet norāda uz procentiem, kādā apmērā tiek noteikts... Līdz ar to šie procenti tiek noteikti vispārējā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers. Tādā gadījumā lūdzu deputātus pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par trešā lasījuma termiņiem.

I.Bišers. Juridiskā komisija ierosina iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 10.maijam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret priekšlikumu - iesniegt līdz 10.maijam? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Godātie kolēģi! Līdz sēdes beigām ir dažas minūtes. Vai turpināsim vēl skatīt jautājumus? (Starpsauciens no zāles: "Lai iet!") Labi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Igora Meļņika uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.2499. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja deputātu sagatavotu priekšlikumu par pilsonības piešķiršanu Igoram Meļņikam. Igors Meļņiks dzimis Kijevā 1962.gadā, spēlējis basketbolu Ļeņigradas "Spartakā", Kijevas ASK. 1987.gadā atbraucis uz Rīgu un sācis spēlēt VEF komandā un Latvijas izlasē. Piedalījies daudzos un dažādos starptautiskos čempionātos Latvijas izlasē. Sieva un divi bērni ir Latvijas pilsoņi.

Komisija izskatīja šo priekšlikumu un ar pozitīvu lēmumu izvirza izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Ilmārs Bišers. Bet, Bišera kungs, šķiet, ka jautājuma izlemšana jāatliek, jo ir jābeidz Saeimas sēde.

Godātie kolēģi! Bišera kungs no debatēm atsakās. Vai vēl kāds vēlas runāt? Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 4, atturas - 8. Igors Meļņiks uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Godātie kolēģi! Tā kā pienācis laiks sēdi pārtraukt, lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Saeimas sekretāra biedru Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie kolēģi! Nav reģistrējušies Dzintars Ābiķis, Olafs Brūvers, Aleksandrs Golubovs, Jānis Kalviņš, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Ģirts Valdis Kristovskis, Janīna Kušnere, Rudīte Leitena, Kristiāna Lībane, Andrejs Panteļējevs, Antons Seiksts, Juris Sinka, Jānis Straume, Roberts Zīle, Ēriks Zunda.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Saeimas sēdi paziņoju par slēgtu.

Atgādinu, ka pulksten 17.30 sāksies Saeimas sēde, kurā valdība atbildēs uz deputātu jautājumiem.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas 6. Saeimas 24. aprīļa sēdi, kurā tiks sniegtas valdības locekļu atbildes uz deputātu jautājumiem.

Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties! Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Reģistrējušies ir 75 deputāti.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Olafs Brūvers, Roberts Dilba, Aleksandrs Golubovs, Jānis Kalviņš, Pēteris Keišs, Andrejs Krastiņš, Ģirts Valdis Kristovskis, Janīna Kušnere, Rudīte Leitena, Kristiāna Lībane, Antons Seiksts, Juris Sinka, Jānis Straume, Andris Tomašūns un Ēriks Zunda.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pirms sākam izskatīt valdības locekļu atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem, jāizskata ir piecu deputātu -Bērziņa, Inkēna, Tomašūna, Apiņa un Lagzdiņa - iesniegums, kuri lūdz atbildi uz jautājumu, kura reģistrācijas numurs ir 199, pārcelt uz nākamo sēdi sakarā ar ārlietu ministra Birkava kunga attaisnotu prombūtni. Tas ir mūsu darba kārtības 19.jautājums. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Pirmais jautājums. Deputātu Ābiķa, Kristovska, Panteļējeva, Ābeles, Inkēna jautājums Ministru prezidentam par nepieciešamību steidzami Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiks iepirkti koģenerācijas staciju ražotās elektroenerģijas pārpalikumi.

Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbildi sniedz ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Rakstiska atbilde uz deputātu jautājumu ir.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātie Saeimas deputāti! Rakstiska atbilde ir iesniegta jau pirms krietna laika. Pirmdien, varu informēt, būs Satversmes tiesa, kas izskatīs šā jautājuma likumisko pusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir deputātu Golubova, Bekasova, Deņisova, Staša un Urbanoviča jautājums Ministru prezidentam, finansu ministram un ekonomikas ministram par privatizācijas sertifikātu, kuri saņemti par zemi, apmaksu.

Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbildi sniedz ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Lūdzu! Rakstiska atbilde ir.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātie Saeimas deputāti! Rakstiska atbilde ir iesniegta, un faktiski man pie šīs atbildes nav ko piebilst šajā brīdī.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi uzdoti netiek. Paldies. Jautājums ir izskatīts.

Trešais ir deputātu Čerāna, Mauliņa, Kušneres, Liepas un Zelgalvja jautājums Ministru prezidentam un ekonomikas ministram par Ministru kabineta 4.marta sēdes protokola 26. paragrāfā minēto rīkojumu par 100 000 latu izmantošanu no Valsts īpašuma privatizācijas fonda.

Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbildi sniedz ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Rakstiska atbilde deputātiem ir.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātie Saeimas deputāti! Rakstiska atbilde ir iesniegta. Attiecībā uz jautājuma 2.punktu varu vienīgi piebilst, ka līdz pat šim brīdim nav Privatizācijas fondam izmaksāts neviens lats.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumiem vārdu neviens nelūdz. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir deputātu Rubina, Ozoliņa, Valdmaņa, Deņisova un Mauliņa jautājums Ministru prezidentam par to Latvijas bērnu, kuri neapmeklē skolu, problēmas risinājumu meklējumiem valdībā un pārrunām ar Valsts prezidentu.

Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Neesmu šādu lūgumu saņēmis. Atbildi sniedz izglītības ministrs Juris Celmiņš. Rakstiska atbilde deputātiem ir.

J.Celmiņš (izglītības ministrs).

Cienītais Prezidij! Cienītie kolēģi! Šis jautājums tiek uzstādīts jau trešo reizi. Pagājušajā reizē uzstājoties šeit tribīnē, es apsolīju mēneša laikā sniegt deputātiem informāciju par to, kāda ir situācija ar šo uzskaiti. Jūsu rīcībā ir šī informācija par skolas vecuma bērnu uzskaiti, tā parakstīta šā gada 7.aprīlī. Salīdzinot šos datus, ko sniedz Pilsonības un imigrācijas departaments, kā arī atņemot to skaitli, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā un rāda skolēnu skaitu vecumā no 7 līdz 15 gadiem, parādās starpība - 15 000. Bet man būtu lūgums gan žurnālistiem, gan arī deputātiem saprast esošo situāciju, jo šie 15 000 nav jāsaprot kā skolēni, kas nemācās. Šeit ir jāatskaita tie skolēni, kuri 7 gadu vecumā vēl nav iestājušies skolā, jo likums to viņiem atļauj. Šeit ir jāatskaita arī tie skolēni, kuri 15 gadu vecumā ir skolu jau pabeiguši un mācās citās skolās. Un šeit ir jāatskaita arī tie bērni, kuri ir invalīdi. Mums ir apmēram 500 tādu bērnu, kuri nevar mācīties savas invaliditātes dēļ. Bet, vienalga, mums paliek starpība - apmēram 7000. Tātad, pēc mūsu datiem, Latvijā šobrīd nemācās apmēram 2,5 tūkstoši bērnu. Kāpēc rodas šī starpība? Mūsuprāt, Pilsonības un imigrācijas departamentā nav uzskaitītas tās ģimenes, kuras ir izbraukušas no Latvijas vai kuras pašreiz dzīvo pat dubulti, kuru viena daļa dzīvo Latvijā un otra daļa varbūt ārpus Latvijas.

Mans runas laiks ir beidzies.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod deputāts Leopolds Ozoliņš. Lūdzu!

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Celmiņa kungs, vai jums zināms, ka Vašingtonas pavalstī - tikai Vašingtonas pavalstī vien - mīt 100 bērni, kas ir adoptēti jeb pirkti Latvijā? Cena, ko starpnieki pieprasa par bērnu, ja tas bērns ir gaišmatains, baltu ādu, ir no 10 000 - 24 000 dolāru. Vai šie nav arī tie bērni, kas nav uzskaitīti? Vai jūs nedomājat, ka liela daļa no šiem 15 879 bērniem... Un tie ir bērni tikai no 7 līdz 15 gadu vecumam, tātad par bērniem no 1 mēneša līdz 7 gadu vecumam vispār šādas uzskaites nav. Kad varētu nokārtot šo bērnu reģistrāciju, lai neveidotos mazgadīgi noziedznieki, ubagi, prostitūtas un garīgi atpalikuši bērni, vai arī lai tos nebūtu iespējams tādā daudzumā pārdot? Sakiet, lūdzu, vai šī uzskaite nevarētu veidoties ātrāk, nekā jūs solāt, - saistībā ar finansiālo nodrošinājumu, tehnisko nodrošinājumu, datorprogrammu nodrošinājumu un pašvaldību institūciju amatpersonu, kas atbildīgas par attiecīgo datu bāzi, apmācību, kuru jūs solāt tikai uz 2001.gadu, tādējādi atļaujot šo bērnu tirdzniecību un citādu viņu izmantošanu?

Sēdes vadītājs. Ozoliņa kungs, minūte ir diemžēl pagājusi.

L.Ozoliņš. Lūdzu, atbildiet uz šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs Celmiņa kungs.

J.Celmiņš (izglītības ministrs).

Mēs šo uzskaiti sākām sakārtot, sākot jau no šā gada, bet, lai to izdarītu, protams, ir nepieciešami papildu līdzekļi un papildu resursi, un tas nav tikai Izglītības un zinātnes ministrijas funkcijās, bet šis darbs ir jāvada centralizēti un tātad, lai šo uzskaiti precizētu, manuprāt, ir jārīkojas šādi.

No Iedzīvotāju reģistra datiem ir jāizdrukā visi obligātā skolas vecuma bērni (tātad vārds, uzvārds, personas kods) un jāaizsūta šīs ziņas attiecīgajām pašvaldībām, novadot katrai pašvaldībai informāciju, kādi bērni ir reģistrēti pie viņiem uzskaitē, un pēc tam ir jāsalīdzina, cik šajās pašvaldībās bērnu uz 1.septembri iestājās skolā. Un tad mēs iegūtu patiesu ainu konkrēti par katru bērnu. Šis darbs, manuprāt, šogad ir paveicams.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu uzdod deputāts Ozoliņš. Lūdzu!

L.Ozoliņš. Mēs jautājam arī par to, vai jūs esat runājis par to ar Valsts prezidentu. Jautājumā gan bija lūgts Šķēles kungam pastāstīt par pārrunām ar mūsu Valsts prezidentu Gunti Ulmani par šiem jautājumiem. Es uzskatu, ka bērnu tirdzniecība un noziedznieku un garīgi atpalikušu valsts iedzīvotāju slāņu veidošana ir absurda un nepiedodama. Ko atbildēja jums Valsts prezidents?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs Celmiņa kungs.

J.Celmiņš (izglītības ministrs).

Es šeit varu atbildēt, ka, kopš strādāju savā amatā, man vēl nav bijusi tāda oficiāla tikšanās ar Valsts prezidentu, bet es plānoju pieteikties un šādu tikšanos organizēt, un pārrunāsim arī šo jautājumu.

Kas attiecas uz Ministru prezidenta sarunām, par šo jautājumu Ministru prezidenta Kanceleja man atbildi nesniedza.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais jautājums ir deputātu Kostandas, Čerāna, Kušneres, Mauliņa un Zelgalvja jautājums satiksmes ministram un iekšlietu ministram par radiotranslācijas tīkla likvidāciju valstī.

Atbildi sniedz satiksmes ministrs Vilis Krištopans. Rakstiska atbilde deputātiem ir.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Jums ir atbilde - dokuments nr. 2449b, kurā, manuprāt, ir pietiekami izsmeļoši izskaidrota jautājuma būtība un arī dota atbilde. Man šeit faktiski nebūtu ko piebilst. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod deputāts Odisejs Kostanda.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Ministra kungs, mēs šos jautājumus iesniedzām tādēļ, ka braucot un tiekoties ar cilvēkiem dažādos Latvijas novados, dažādos rajonos, pilsētās, pagastos, redzam, ka cilvēki ir ļoti satraukti par to, ka, lūk, šis radiotranslācijas līdzeklis viņiem faktiski tiek liegts, ka radiotranslācija tiek pārtraukta. Tāpēc mēs uzdevām šos jautājumus, bet redzam, ka valdībai nav noteiktas pozīcijas šajā jautājumā. Mēs saņēmām jūsu, Krištopana kungs, atbildi un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Apeļa atbildi, un šeit ir pretruna. Kā jūs izskaidrosiet to, ka jūs rakstāt, ka krīzes situācijā valstī radiotranslācija nav piemērotākā metode, kā noraidīt informāciju visiem Latvijas iedzīvotājiem, bet Apelis raksta, ka radiotranslācija ir viena no civilās aizsardzības sakaru un apziņošanas, trauksmes sistēmas sastāvdaļām, kas ļauj vienlaicīgi informēt abonentus par draudošām briesmām, un ka ir jāsaglabā pašlaik esošie radiotranslācijas tīkli? Kāpēc ir šī pretruna, kāpēc nav vienāda valdības pozīcija?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs Krištopana kungs.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Atbilde, ko ir iesniegusi Satiksmes ministrija, man liekas, pietiekami skaidri parāda tos skaitļus, cik ir radiotranslācijas tīklam abonentu Rīgā un it sevišķi Latvijā, tā ka uzskatīt to par trauksmes gadījumam atbilstošu iespēju, kā apziņot Latvijas iedzīvotājus, būtu vienkārši nenopietni. Jūs redzat, ka pašreiz visā Latvijā formāli skaitās 29 000 abonentu, jūs redzat, ka "Lattelekom" plāno bez maksas izdalīt uztvērējus, kur var uztvert šo pakalpojumu, vientuļiem pensionāriem un vientuļiem invalīdiem. Valdība nav skatījusi šo jautājumu kompleksi. Un, tā kā Satiksmes ministrija atbild arī par komunikācijām, Satiksmes ministrijas un mans viedoklis ir tieši tāds, kāds ir Satiksmes ministrijas atbildē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu uzdod deputāts Kostanda.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Skaidri ir redzams, godājamo ministr, ka katra ministrija valdībā velk uz savu pusi... Jūs neesat pat elementāri saskaņojušas savā starpā ar civilās aizsardzības resoru, ar Iekšlietu ministriju šo nostāju. Kā vēzis, līdaka un gulbis - katrs velk tikai uz savu pusi. Bet otrs papildjautājums. Jūs rakstāt, ka, atsakoties no šā pakalpojuma, "Lattelekom" plāno bez maksas izdalīt radiouztvērējus vientuļiem pensionāriem un vientuļiem invalīdiem. Kad tas notiks? Cik veciem vientuļiem pensionāriem un invalīdiem tie tiks izdalīti? Kur viņi var sākt pieteikties? Un kā būs ar veco ļaužu pansionātiem, kuros dzīvo simtiem cilvēku? Vai tur arī ir plānots kaut ko darīt, lai viņi saņemtu šos uztvērējus?

Un vēl. Jūs rakstāt, ka ar vietējām pašvaldībām risina jautājumu par radiotranslācijas slēgšanu vai nodošanu pašvaldību rīcībā. Drīzāk tas ir jautājums par slēgšanu, jo diez vai pašvaldības uzņemsies darīt to, ko nevar izdarīt ministrija. Jeb vai jums ir citi dati? Vai jūs varat pateikt, ka kādas pašvaldības to pārņems un darīs to?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs Krištopana kungs.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Es jums šodien nevaru iesniegt precīzus skaitļus, kur, cik un kam jāpiesakās. Ja ir tādi nepieciešami, lūdzu šo jautājumu man iesniegt rakstiski, un es jums nekavējoties atbildēšu. Kas attiecas uz sarunām ar pašvaldībām, ir gadījumi, kad pašvaldības izmanto šo tīklu savām vajadzībām un savam vietējam radiomezglam un tā tālāk, un tāpēc es redzu, ka var būt gadījumi, ka pašvaldības kaut kur šo tīklu pārņems un varbūt pat arī izmantos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais jautājums - deputātu Valdmaņa, Grīnblata, Ādamsona, Rāznas, Lujāna un Bartaševiča jautājums Ministru prezidentam Šķēlem par īpašu uzdevumu ministra Aleksandra Kiršteina komandējuma izdevumiem. Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Deputātiem rakstiska atbilde ir. Atbildi uz šo jautājumu sniedz Aleksandrs Kiršteins - īpašu uzdevumu ministrs. Lūdzu!

A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās).

Godājamis Prezidij! Godājamie deputāti! Atbilde ir sniegta rakstiski. Es tikai gribu teikt, ka visas Eiropas savienības organizētās sanāksmes tiek finansētas no Eiropas savienības naudas. Šajā gadījumā par to, kas ir finansēts no Eiropas lietu sekretariāta, ir iesniegts...

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums izskatīts.

Nākamais - deputātu Lujāna, Bartaševiča, Golubova, Bekasova un Valdmaņa jautājums izglītības un zinātnes ministram par Maskavas Valsts universitātes filiāles atvēršanu Rīgā. Jautājuma motivācijai vārdu lūdz Modris Lujāns. Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Patiešām Latvijā reizēm gadās īpatnēja situācija, ka mācību iestādes veidošana tiek atzīta par politisku jautājumu. Ja mēs patiešām atzīstam, kā arī atbildē cienījamais ministra kungs norāda, ka tas ir politisks jautājums, ka mēs ejam uz Eiropu, bet, lūk, Maskavas Valsts universitāte atrodas Austrumos, tad mani galīgi satrauc tas jautājums, kā cienījamais Vītola kungs, kas ir apguvis papildu zinības Taivanā, kas atrodas pavisam Austrumos, vēl tālāk nekā Maskava... Vai šis diploms, šīs zinības tiek atzītas par kvalitatīvām? Mana sajūta ir, cienījamie kolēģi, ka laikam izglītības kvalitāti nosaka nevis atrašanās... nevis ģeogrāfiskā vieta, tas, vai universitāte atrodas Austrumos vai Rietumos, bet gan zinību līmenis. Tāpat manī rada satraukumu jautājums - ko darīt ar visiem tiem diplomiem, ko cilvēki ir apguvuši savulaik Maksavas Valsts universitātē un arī citās mācību iestādēs, kur diplomi pietiekami kotējas? Bet iespējams, ka mūsu Latvijā tie nezināmu iemeslu dēļ netiek atzīti. Tāpat mani ļoti satrauc jautājums par deputātu bērniem, to skaitā arī augstu amatpersonu bērniem, kas apgūst zinības Maskavā, Sanktpēterburgā un citās vietās. Man ir satraukums par to, vai, šiem bērniem atgriežoties Latvijā, neizrādīsies, ka viņiem ir tikai vidējā izglītība. Protams, mēs varam atzīt šodien, ka... Es nesaprotu, kāda iemesla dēļ Maskavas Valsts universitātes filiāle Latvijā nav vajadzīga, bet es ceru arī saņemt no cienījamā Celmiņa kunga konkrētāku atbildi, nevis atbildi, ka atrašanās vieta izsaka izglītības, zinātnes, institūta vai mācību iestādes kvalitāti vai līmeni. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš. Rakstiska atbilde deputātiem ir iesniegta.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es piekrītu viedoklim, ka ne jau vieta nosaka katras augstskolas kvalitāti, bet konkrētais projekts, kas tiek realizēts, un tātad Izglītības un zinātnes ministrija izskatīja šo konkrēto projektu (tika piedāvāts veidot Maskavas Valsts universitātes filiāli uz Baltijas krievu institūta bāzes) un neuzskatīja šo projektu par pietiekami kvalitatīvu, lai to atbalstītu. Jautājums par ministrijas tālāko nostāju ir atbildē rakstiski izklāstīts un iesniegts. Kas attiecas uz ziņām par Latvijas studentu studēšanu Maskavas Valsts universitātē, mums tādas informācijas nav, un Maskavas Valsts universitāte ir citas valsts augstskola, viņai nav šāda pienākuma sniegt šo informāciju. Mums arī nav nekādu tiesību to pieprasīt, bet no Latvijas studenti, pēc mūsu ziņām, Maskavā studē. Kas attiecas uz diplomu atzīšanu, protams, tas ir konkrētu līgumu jautājums, bet šobrīd situāciju sarežģī arī tas, ka Latvijas Republika pašreiz orientējas uz Eiropas savienību, integrējas tur, bet šā gada 11.aprīlī, kad Lisabonā tika parakstīta vienošanās par savstarpējo līgumu atzīšanu, Krievija šo vienošanos neparakstīja.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi izvirzīti netiek. Paldies. Jautājums izskatīts.

Nākamais - deputātu Kušneres, Kazāka, Čerāna, Grīnberga un Liepas jautājums labklājības ministram Makarova kungam par Darba departamenta Darba aizsardzības nodaļas rīcībā esošo budžeta līdzekļu sadalījumu bezdarbnieku pārkvalifikācijai. Jautājuma motivācijai neviens vārdu nelūdz. Rakstiska atbilde deputātiem ir, atbildi sniedz valsts ministrs Viņķeļa kungs. Lūdzu!

J.Viņķelis ( veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Godājamais Prezidij! Cienījamie ministri! Cienījamie deputāti! Atbilde uz jūsu jautājumu ir iesniegta rakstveidā. Es domāju, ka tā varētu jūs apmierināt.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi uzdoti netiek. Paldies.

Nākamais - deputātu Čerāna, Kušneres, Kazāka, Grīnberga un Liepas jautājums Ministru prezidentam, zemkopības ministram un ekonomikas ministram par standarta enerģijas piegādi zemnieku saimniecībām un to iekļaušanu "Lattelekom" individuālo abonentu grupā. Jautājuma motivācijai vārdu lūdz deputāts Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir jautājums, kuru uzdot mūs pamudināja saruna ar zemnieku pārstāvjiem, kas ļoti pamatoti sūdzējās par neapmierinošo situāciju viņu attiecībās ar "Latvenergo", un situācija ir neapmierinoša tieši tādēļ, ka "Latvenergo" gan viņiem liek maksāt, bet faktiski neuzņemas nekādas saistības pret šiem zemniekiem. Viena lieta ir tā, ka ir par elektroenerģiju jāmaksā un ka šī elektroenerģija ir dārga, un par to arī mums ir jārunā. Šie tarifi mums ir jāapstiprina valstī faktiski likumdošanas līmenī, bet tas diemžēl netiek šobrīd darīts. Un tas diemžēl ļauj šobrīd dažādiem grupējumiem diktēt šos tarifus patvaļīgā veidā.

Bet jautājums ir par to, kas notiek tajā gadījumā, ja "Latvenergo" nepiegādā pat to pašu dārgo elektrību, atbilstoši noteiktiem standartiem. Kas notiek? Kādu dienu pazūd spriegums. Un kāda ir "Latvenergo" atbildība par to? Zemnieki uzskata, ka šīs atbildības nav, un tāpēc mēs arī gribam no ministra un no Ministru prezidenta uzzināt, kāda ir šī atbildība. Un, ja šīs atbildības nav šobrīd, tad varbūt šo situāciju var labot un kaut kādu atbildību var noteikt.

Tālāk. Ir ļoti ass jautājums arī zemniekiem un citiem lauku iedzīvotājiem par elektroabonentu pieslēgšanu un citiem pakalpojumiem, par jaudas palielināšanu un citi jautājumi. Šīs likmes šeit ir brīžiem sasniegušas tiešām absurdi augstus līmeņus. Es domāju, ka ministriem šie līmeņi ir daudz labāk zināmi un man tas viņiem šeit nav jāpaskaidro. Es vienīgi gribētu šobrīd motivējot norādīt, ka atbildē uz 4.punktu, kurā tiek minēti kaut kādi noteikumi, tas pēdējais spēkā stāšanās datums... Acīmredzot šeit nav pareizi rakstīts, ka pieņemts 17.aprīlī un stājas spēkā 1996.gada1.septembrī. Varbūt ministra kungs varētu novērst šo jautājumu. Es lūgtu atbildi uz šiem jautājumiem.

Un vēl. Viens jautājums mums šeit ir par zemnieku prasību - iekļaut zemnieku saimniecības "Lattelekom" individuālo abonentu grupā. Tas ļautu viņiem par zemākiem tarifiem iegādāties, saņemt šos "Lattelekom" pakalpojumus. Es lūgtu ministra skaidrojumu par to, kā šie jautājumi tiek risināti.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Rakstiska atbilde deputātiem ir.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Man uzreiz jāatvainojas par iesniegtās atbildes redakciju. Tiešām, 4.punktā ir kļūdaina pēdējā teikuma redakcija, kura gan tika šodien iesūtīta jaunā, izlabotā versijā, bet acīmredzot jūs nav sasniegusi. Faktiski šī beigu versija ir tāda, ka Energoapgādes regulēšanas padomē tika izskatīti vairāki pieslēguma maksu aprēķina varianti un 17.aprīlī tika akceptēts galīgais variants, kas būs pēc 30 dienām publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Tā ka ir šāda redakcija. Nav atpakaļejoša datuma.

Un vēl - mazliet par uzdoto jautājumu, kas sākotnēji bija motivācijā minēts. Par 1.punktu, par "Latvenergo" atbildību par elektroenerģijas nepiegādi. Ir minēti noteikumi nr.413, kurus es varētu deputātiem piegādāt, ja tos nav iespējams dabūt šeit, Saeimā. Vairākās, daudzās un dažādās pozīcijās ir noteikta "Latvenergo" atbildība par nepiegādes vai nekvalitatīvas piegādes gadījumiem.

Vēl. Par sprieguma kritumiem vai citiem kvalitātes zudumiem tīklā. Daudzējādā ziņā mēs no šīs problēmas nevaram atkratīties un nevaram prasīt atbildību no "Latvenergo" tāpēc, ka mēs esam vēl aizvien saistībā ar bijušo Ziemeļrietumu tīklu, kurš nespēj nodrošināt pietiekamu strāvas kvalitāti un svārstības apmēram no 49 līdz 52 herciem tīklā, ko mēs nevaram noturēt paši. Mēs šādu elektroenerģiju varam tikai importēt.

Laikam laiks beidzies, un es nepaguvu atbildēt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Čerāns - papildjautājums. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Paldies ministra kungam par šo atbildi un šiem noteikumiem. Es ceru, ka mēs tiešām tos Saeimā, ņemot vērā šo jūsu informāciju, varēsim dabūt un arī nodot tālāk cilvēkiem, kas par to interesējas, lai šos jautājumus varētu tālāk risināt. Bet man būtu lūgums ministra kungam - ja tas būtu iespējams, arī šos galīgi apstiprinātos tarifus, kas tagad ir pēdējie, tomēr darīt zināmus nevis pēc 30 dienām, bet kaut kad ātrāk. To varētu izdarīt. Lūgtu ministru komentāru vismaz šajā sakarā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbildi sniedz ministrs Krasta kungs.

G.Krasts. Godātie deputāti! Kas attiecas uz pieslēguma maksu likmēm, šobrīd šie tarifi... Princips šeit ir pielietots tāds, ka ir sadalīta pieslēguma maksa atkarībā no pieslēguma attāluma. Pieslēguma attālums ir sadalīts trijās grupās - no viena līdz 30 metriem, no 30 līdz 300 metriem un no 300 metriem un vairāk. Tātad ir sadalīts trīs dažādās grupās, un šī cena, maksa par pieslēgumu tiek noapaļota.

Līdzšinējā sistēma, kuras dēļ pieslēguma maksa varbūt arī pavisam nelielam, īsam pieslēgumam bija ārkārtīgi liela, ir izskaidrojama tieši ar to, ka noapaļojums bija visu pieslēgumu ietvaros. Tas noteica tādu situāciju, ka atsevišķos gadījumos, teiksim, 300 metrus un vairāk nekā 300 metrus garš pieslēgums līdz patērētājam maksāja apmēram gandrīz to pašu summu, ko neliels, apmēram 10 - 15 metrus garš pieslēgums. Tātad tika ņemts tāds vidējais svērtais pieslēguma maksas apmērs. Tagad ir noteikts sadalījums grupās, un šo grupu ietvaros šīs atšķirības cenā būs visai ievērojamas. Mazam pieslēgumam, līdz 30 metriem, šī summa varētu būt pat ļoti maza, varētu teikt. Bet summai, kas būs jāmaksā par pieslēgumiem virs 300 metriem, būs ievērojami jāpieaug. Tātad būs atbilstoši tam, kā pieslēdzas... atbilstoši stāvoklim, kādā patērētājs atrodas attiecībā pret tīkliem... Tā ir objektīvā realitāte, par kuru ir jāmaksā kādam, un to nevar uzkraut visiem patērētājiem. Atbilstoši tām vajadzībām, kas patērētājam būs, viņš arī būs spiests maksāt, bet, kā jau es teicu, diferencētā veidā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi vairāk uzdoti netiek.

Nākamais jautājums. Deputātu Čerāna, Kušneres, Kazāka, Grīnberga un Liepas jautājums Ministru prezidentam un ekonomikas ministram par garantijām, lai namīpašumu denacionalizācijas procesā īpašuma tiesības netiktu atjaunotas cilvēkiem, kam uz īpašumu 1940.gadā bijuši aprobežojumi.

Jautājuma motivācijai pieteicies deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Ministra kungs! Šobrīd cilvēki, ar ko mums iznāk tikties, vērš mūsu uzmanību uz to, ka namīpašumu denacionalizācijas procesā bieži vien īpašuma tiesības tiek atjaunotas tādiem cilvēkiem, kam šie nami patiesībā Latvijas okupēšanas brīdī nemaz nepiederēja. Šie nami viņiem nepiederēja tāpēc, ka tie ir bijuši ieķīlāti un, teiksim, izmantojot šīs ķīlas saistības, ir saņemta diezgan ievērojama nauda. Bet, neskatoties uz to, šobrīd šie cilvēki šo namīpašumu saņem un pēc tam terorizē īrniekus. Bieži vien mums nākas dzirdēt šādus vārdus un tāpēc mums ir jautājums: kas atbildīgs par to, lai šāda aprobežojuma esamības fakti katrā konkrētā gadījumā tiktu pārbaudīti, un kā valdība risinās jautājumu par šāda nepamatoti denacionalizēta īpašuma tiesiskā statusa tālāku noteikšanu?

Tā kā mēs redzam šo ministra atbildi, es jau varu uzreiz prasīt: kur šeit tiek rakstīts, ka likums neparedz parādu saistību, atbilstīgo ķīlas tiesību un citu apgrūtinājumu atjaunošanu tādu namu īpašniekiem, kas nacionalizēti vai nelikumīgi atsavināti? Vai tiešām ministrija šādu situāciju uzskata par apmierinošu? Vai šādu sabiedrisku izkārtojumu, ka cilvēkam tiek atdota faktiski tāda manta, kas viņam nav piederējusi, ministrija uzskata par taisnīgu? Ja nē, tad kādas varētu būt ministrijas iniciatīvas tuvākajā laikā, lai šo jautājumu atrisinātu? Un arī Ministru kabineta iniciatīvas, lai ar kaut kādiem likumprojektiem šo jautājumu grozītu un atjaunotu šo sabiedrisko taisnīgumu? Es lūgtu ministra komentāru.

Sēdes vadītājs. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz ekonomikas ministrs Guntars Krasts.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Rakstiska atbilde ir iesniegta. Jāsaka, ka likums šobrīd tiešām neparedz parādu saistību ņemšanu vērā šajā denacionalizācijas procesā, jo šo normālo, dabīgo procesu - gan parādsaistību veidošanos, gan parādsaistību dzēšanu - pārtrauca okupācijas vara, kas neļāva šos procesus vēlāk nekādi kontrolēt. Es neesmu piedalījies šo dokumentu gatavošanā, šo likumu gatavošanā, par kuriem tika diskutēts, liekas, vēl Augstākās padomes laikā. Ļoti ilgstošas un pamatīgas diskusijas bija par šiem jautājumiem, un deputāti tolaik bija izlēmuši, ka, balstoties uz reālo situāciju, visoptimālākais ir tāds risinājums, kāds ir šobrīd likumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu Čerāna, Kušneres, Grīnberga un Liepas jautājums Ministru prezidentam un ekonomikas ministram par plānoto "Latvenergo" enerģijas zudumu nepamatoti lielo novērtējumu elektriskajos tīklos.

Jautājuma motivācijai pieteicies deputāts Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Ministra kungs! Pirms neilga laika mēs uzdevām jautājumu par elektroenerģijas tarifu pamatotību un -paldies - mēs tiešām saņēmām izsmeļošu materiālu par to, kādā veidā šos tarifus izstrādā. Faktiski teikt, ka tas ir izsmeļošs, būtu tomēr pārspīlējums, bet tomēr zināmu informāciju no šā materiāla bija iespējams iegūt. Nu, protams, tas tomēr nedod precīzu pamatojumu, kāpēc šim tarifam bija jābūt tieši šādam, un viens no momentiem... viena no pozīcijām, kas šajos aprēķinos, manuprāt, ir apstrīdama, ir "Latvenergo" enerģijas zudumu novērtējums elektriskajos tīklos. Jo lielāki ir šie zudumi, jo lielāki tie tur tiek ierakstīti, jo lielāka iznāk šī elektroenerģijas cena.

Un tātad ir jautājums: kāpēc valdība ir piekritusi šādam vērtējumam? Mūsuprāt, tas nav objektīvi pamatots.

Tālāk. Nākamais jautājums. Vai valdība uzskata par pieļaujamu to, ka elektroenerģijas cenas Latvijā lielajiem rūpniecības patērētājiem ir jau pārsniegušas Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas līmeni un tuvākajā laikā kļūs praktiski par visaugstākajām Eiropā, ja šis cenu paaugstinājums turpināsies? Vai tiešām mums Latvijā arī enerģijas ražošanas izmaksas objektīvi ir augstākas nekā šajās citās valstīs? Tiešām negribas tam ticēt. Tas ir acīm redzams signāls, ka šeit kaut kas nav kārtībā šobrīd.

Un tālāk. Šajā situācijā, kad uzņēmums "Latvenergo" acīm redzami strādā neapmierinoši, ir jautājums: kāpēc valdība ir piekritusi šā uzņēmuma darbinieku algu paaugstināšanai? Mūsuprāt, arī tas nebūtu tas, kas būtu šajā brīdī jādara.

Un, protams, ja mēs skatām šo tāmi, tad redzam, ka ir ļoti dīvaina nākamā pozīcija: kvalificētiem juristu pakalpojumiem - es citēju šo terminu - tiek tērēts vairāk nekā 1 miljons latu. Kas tad tie ir par juristiem, kam tagad pēkšņi maksās miljonu? Es domāju, ka šī pozīcija arī ir pārskatāma.

Arī tas, ka gada pārskata revīzijas izdevumi pieaug par 343%, būtu tā kā nedaudz par daudz. Un ir arī jautājums, vai valdība tiešām uzskata par pamatotu šo "Latvenergo" attīstības izdevumu palielinājumu par 200%. Tātad tas atkal ietekmē šos tarifus, tādā situācijā, kad papildu līdzekļi ir jāiegulda arī ilgtermiņa kredīta atmaksai un ir redzams, ka iedzīvotāju un arī citu elektroenerģijas patērētāju maksātspēja ir būtiski ierobežota.

Es lūgtu ministra komentārus šajos jautājumos.

Sēdes vadītājs. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz ekonomikas ministrs Guntars Krasts.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Jāsaka, ka man pagrūti ir vēl kaut ko komentēt, jo faktiski visi šie jautājumi, kas tika uzdoti motivācijā, ir ietverti atbildē. Un es uzreiz varu teikt, ka mēs piekrītam, ka enerģijas transportēšanas zudumi "Latvenergo" sistēmās ir ļoti augsti, bet gribu uzsvērt, ka pamats tam visam ir tas, ka vismaz pēdējo piecu gadu laikā "Latvenergo" elektroenerģija un arī citi pakalpojumi ir sniegti zem pašizmaksas, tātad nekādas investīcijas sistēmu uzturēšanā, saglabāšanā un uzlabošanā nav veiktas. Šā iemesla dēļ zudumi turpinās pieaugt. Tāpēc arī ir nepieciešamas šīs attīstības izmaksas. Bez attīstības izmaksām, bez investīcijām attīstībā nav iespējams samazināt šos zudumus. Citu iespēju nav. Bet tomēr jāatzīmē tas, ka Energoapgādes regulēšanas padome noteikusi "Latvenergo" nākamajam gadam - 1997. gadam... tas ir, šim gadam, 1997. gadam, zudumu samazināšanu par 20% kā obligāto nosacījumu. Tā ka es gribu uzsvērt, ka šajā virzienā tiek strādāts.

Vēl kas. Kas attiecas uz jūsu minēto salīdzinājumu ar Skandināvijas valstīm, ka mūsu tarifi ir pārsnieguši tur pastāvošos, ir arī rakstiskajā atbildē teikts, ka mums ir tikai apmēram 50% (vidēji rēķinot) no Dānijas un apmēram 50-60% no Somijas energotarifiem un ka tikai Zviedrijas tarifiem mēs esam pietuvojušies apmēram 70-90% robežās. Bet Zviedrijā ir gluži cita energouzņēmumu saimnieciskā struktūra, ir daudz atomelektrostaciju, kas ražo lētu elektroenerģiju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumu uzdod deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Jā, nu acīm redzams ir tas, ka šis "jumta likums" par enerģētiku ir tomēr jāpieņem Saeimā un šajā "jumta likumā" ir nosakāmi šie tarifi, citādi mēs ar šo monopoluzņēmumu pie laba gala netiksim, jo viņš turpinās mocīt cilvēkus un acīmredzot būs šie sadomātie, "saskrūvētie" tarifi.

Šajā brīdī es tomēr gribu ministram paprasīt tādu pilnīgi konkrētu lietu. Vai viņš tomēr pilnīgi piekrīt šīm pozīcijām, kuras šajā, arī iepriekšējā atbildē ir paskaidrotas ļoti vāji? Mans jautājums ir - kāda ir valdības attieksme? Vai tiešām valdība to uzskata par pamatotu vai tomēr uzskata, ka šeit kaut ko būtu iespējams grozīt?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs Krasta kungs.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātais Saeimas Prezidij, godātie deputāti! Ja runājam par zudumiem, es jau jums uzsvēru, ka zudumi ir tiešām augsti, zudumi ir nepieļaujami augsti. Mēs nevaram atļauties ar tādiem zudumiem strādāt, tāpēc valdība gatavo programmu par "Latvenergo" restrukturizāciju, privatizāciju, par visa organizatoriskā modeļa pārveidi. Šobrīd cita ceļa, kā bez nopietnām investīcijām, bez organizatoriskām izmaiņām saimniecības sakārtošanai... mēs cita ceļa neredzam. Es domāju, ka es atbildēju uz jautājumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Imants Liepa vēlas uzdot papildjautājumu. Lūdzu!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi Krasta kungs! Liels paldies par rakstisko atbildi. Izlasīju un iepazinos ar jūsu sacīto. Es gribu citēt vienu teikumu, proti: tehniskos zudumus tīklos var samazināt, vienīgi sakārtojot vietējo tīklu konfigurāciju atbilstoši pašreizējai lauksaimniecības struktūrai. (Citāta beigas.) Atzīstot par absolūti pareiziem šos vārdus, es tomēr gribu uzdot jums jautājumu: kam šī optimālā tīklu konfigurācijas shēma, šis projekts ir jāizstrādā - Ekonomikas ministrijai vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai? Un cik tālu ir šis risinājums? Nepieciešamība pēc šādas shēmas mums kļuva uzskatāmi redzama, kad Tautsaimniecības komisija apmeklēja "Latvenergo" un tur enerģētikas speciālisti atzina, ka tas ir ļoti liels trūkums valsts energoapgādē. Paldies par atbildi.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs Krasta kungs.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātie deputāti! Šis darbs, pašreizējai lauksaimniecības struktūrai atbilstošas konfigurācijas veidošana un attīstīšana, ir kompānijas uzdevums. Protams, tas veicams Ekonomikas ministrijas uzraudzībā un, protams, sadarbojoties ar Zemkopības ministriju. Kaut gan es neizslēdzu arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedalīšanos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais jautājums. Deputātu Čerāna, Kušneres, Kazāka, Grīnberga un Liepas jautājums izglītības un zinātnes ministram par skolēnu apgādi ar mācību grāmatām.

Jautājuma motivācijai vārdu lūdz Čerāna kungs.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir viens no tiem patīkamajiem gadījumiem, kad mums, deputātiem no frakcijas "Latvijai", aizbraucot darba vizītē pie cilvēkiem, tiek pilnīgi precīzi pateikts priekšā, kas ir valstij jādara, lai panāktu būtisku uzlabojumu vienā vai otrā jomā. Un konkrēti šī ir izglītības joma. Tiek pilnīgi precīzi akcentētas problēmas, kādas mums valstī šobrīd pastāv, un arī pateikts, kas būtu jādara. Un tiešām izbrīnu rada tas, ka valdībā un arī šeit brīžiem nebūt nav dažādos jautājumos tādas izpratnes, kāda ir cilvēkiem. Un arī šis ir jautājums, kas mums tika darīts zināms un kam mēs pilnīgi piekrītam, un mēs gribam zināt ministrijas attieksmi pret to. Vai jūs uzskatāt par pietiekamu valsts sniegto finansējumu skolām mācību grāmatu iegādei, kurš ir šobrīd 96 santīmi uz vienu skolēnu? Tieši šādu summu skolas saņem mācību grāmatu iegādei. Vai tas var būt pietiekami, ja mēs ņemam vērā to, ka jau viena moderna mācību grāmatiņa varētu maksāt vairāk nekā divus vai pat trīs latus? Un ko ministrija darījusi un ko darīs jau vistuvākajā laikā, lai panāktu situācijas uzlabojumu skolu apgādē ar mācību grāmatām? Es nedomāju, ka šeit visu var novelt tikai uz budžeta līdzekļu neesamību. Arī budžeta līdzekļu neesamības situācijā ir nepieciešams par šo budžetu cīnīties un pilnīgi konkrēti motivēt, ka mums ir nepieciešama izglītības prioritāte nevis vārdos, bet arī pilnīgi konkrēti darbos.

Tālāk. Ir jautājums: kad Izglītības un zinātnes ministrija izstrādās un īstenos mērķprogrammu skolu apgādei ar mācību grāmatām, ietverot šajā programmā gan mācību grāmatu signāleksemplāru nosūtīšanu uz skolām, gan arī atvieglotu cenu politiku bērnu vecākiem mācību grāmatu iegādei? Mācību grāmatas tiek izdotas daudzas un dažādas, bet skolām ir jāizdod ļoti liela nauda par to, lai varētu vispār uzzināt, kādi mācību materiāli šobrīd ir.

Tālāk. Mums tika ļoti precīzi uzdots šis jautājums, ko mēs tagad uzdodam ministra kungam: kā ministrija risina un ir plānojusi risināt jautājumu par skolu apgādi ar uzziņas literatūru? Situācija skolās tiešām ir kritiska. Un jautājums ir arī par to, kā ministrija atbalsta un kā var atbalstīt skolotāju praktiķu izstrādāto metodisko materiālu publikāciju. Jo šie materiāli ir, bet viņiem ir nepieciešams kaut kādā veidā nodrošināt autortiesību aizsardzību un dot arī iespēju citiem iepazīties ar šiem materiāliem un ar tiem strādāt.

Lūgtu ministra komentāru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš. Arī rakstiska atbilde deputātiem ir iesniegta.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Pamatatbilde ir iesniegta rakstiski. Papildus es varētu piebilst to, ka mēs bez budžeta līdzekļiem meklējam arī citas iespējas, kā atbalstīt grāmatu izdošanu. Šeit nav minēta vēl tā situācija, ka ar Apvienoto Nāciju Organizācijas līdzekļu atbalstu mums ir izdevies noorganizēt divu mācību grāmatu izdošanu latviešu valodas mācīšanai krievvalodīgajās skolās, kā arī veikt citu mācību un metodisko līdzekļu izdošanu latviešu valodas mācīšanai.

Tanī pašā laikā lielu atbalstu šajā ziņā varētu sniegt arī pašvaldības, un mēs piekrītam, ka līdzekļi šim nolūkam tiek piešķirti nepietiekami. Tāpēc es aicinu deputātus, kad būs balsojums par budžetu, atbalstīt šo pozīciju izglītības budžetā, un tad mēs varēsim arī šo darbu izvērst plašāk un labāk nodrošināt mūsu skolas ar mācību grāmatām un mācību līdzekļiem.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Ministra kungs! Mums šeit acīmredzot ir kaut kāda datu nesakritība, jo jūs šeit minat 1,60 latu grāmatu iegādei gadā, bet mums skolā tika sniegti dati, ka ir 0,96 lati. Protams, arī 1,60 latu nav daudz, tas ir pat ļoti maz, bet man būtu lūgums: vai jūs nevarētu šeit komentēt, saskaņā ar kādu normatīvo aktu šeit šie 1,60 lati ir, lai, teiksim, arī attiecīgās skolas skolotāji šādā veidā noreaģētu un dabūtu vismaz šo naudas summu? Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs Celmiņa kungs.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātais Čerāna kungs! Es atbildē esmu iekļāvis tos datus, kuri ir mūsu ministrijas rīcībā. Es nezinu, kur jūs esat guvuši citus datus, tāpēc par jūsu datiem es atbildēt nevaru. Taču, ja Čerāna kungam ir vēlēšanās sīkāk iepazīties ar šo budžetu, kādi tur ir mūsu līdzekļi šim nolūkam, tad es laipni lūdzu atnākt uz Izglītības un zinātnes ministriju un iepazīties ar mācību saturu un Eksaminācijas centra darbu. Tad mēs varēsim sniegt arī plašāku un detalizētāku informāciju par šo darbu. Bet vienā ziņā, man šķiet, mēs abi esam vienojušies - šie līdzekļi ir nepietiekoši.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu uzdod deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Es tiešām atvainojos. Celmiņa kungs, jūs, manuprāt, nesniedzāt tomēr atbildi uz to, ko es jums biju šeit jautājis. Es šeit negribu uzspiest jums nekādus savus datus, es tikai varu pateikt, ka pilnīgi konkrētā skolā mums skolotāji pilnīgi konkrēti pateica, cik viņi tur saņem. Un es pieņemu, ka pārpratums ir nevis jūsu datos, bet pārpratums ir tajos datos, kādi ir, - tajā naudas apjomā, ko saņem šī konkrētā skola. Un tāpēc man ir pilnīgi konkrēts jautājums: ko var darīt pilnīgi konkrēti šajā lietā, uz kādu dokumentu mēs varam atsaukties, uz kādiem Ministru kabineta noteikumiem vai Izglītības un zinātnes ministrijas norādījumiem, kuros ir pateikts, ka šai skolai ir tiesības saņemt šos 1,60 latus? Vienkārši pilnīgi konkrēta palīdzība mums ir vajadzīga. Šeit jau mums šie skaitļi, ideoloģija... Ir pilnīgi konkrēts jautājums, ir pilnīgi konkrēta situācija, kur ir jāpalīdz. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs Celmiņa kungs.

J.Cemiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Tātad, kā jau teicu, šeit ir norādīti tie dati par finansējumu, kādi ir mūsu ministrijas rīcībā. Ja konkrētām skolām šie dati ir atšķirīgi - un es pieļauju, ka tas ir pilnīgi iespējams,- taču mēs savā atskaitē sniedzam šos vidējos datus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais jautājums - deputātu Čerāna, Kušneres, Kazāka, Grīnberga un Liepas jautājums Ministru prezidentam A.Šķēlem, vides un reģionālās attīstības ministram A.Gorbunovam un ekonomikas ministram G.Krastam par īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanas grafiku.

Jautājuma motivācijai vārdu lūdz deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Ministra kungs! Šis ir jautājums, kas mums tiek ļoti daudzreiz uzdots mūsu tikšanās reizēs ar vēlētājiem. Cilvēki ir par viņiem agrāk piederējušajiem īpašumiem saņēmuši īpašuma kompensācijas sertifikātus. Jautājums ir tāds: kad viņi varēs saņemt par šiem sertifikātiem kaut kādu naudu? Tātad, kad šie sertifikāti varētu tikt dzēsti? Un nāk cilvēki, kuri šobrīd ir veci, kur ir skaidrs, ka, ja šo sertifikātu dzēšanu veiks pēc desmit vai divdesmit gadiem, tad ir ļoti iespējams, ka viņi šo laiku nemaz nepiedzīvos. Tāpēc mēs lūdzam tomēr gan Ministru prezidentu, gan ministrus sniegt pilnīgu, konkrētu informāciju par šo īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanas grafiku.

Jautājums arī par to, kad naudu par kompensācijas sertifikātiem varēs saņemt politiski represētās personas Latvijas rajonos? Arī tie pilnīgi konkrēti jautājumi. Cilvēki pie mums nāk pat ar tādu ideju: "Labi, mēs saprotam, ka nav šīs naudas šobrīd, bet varbūt ir iespēja tomēr šo sertifikātu apmaksu veikt pakāpeniski, noteiktu kategoriju cilvēkiem noformēt to kā ikmēneša piemaksu pie pensijas, kaut vai pāris latu pieliekot pie mēneša pensijas, šos sertifikātus šādā veidā mēģinot nodzēst."

Jautājums ir tāds: vai valdība šādu iespēju ir skatījusi, vai viņa ir līdz tam aizdomājusies un kādi ir rezultāti, kāda ir attieksme pret šādu absolūti dabisku priekšlikumu? Paldies.

Sēdes vadītājs. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz ekonomikas ministrs Guntars Krasts.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Paldies par šo jautājumu. Jāsaka, ka valdība ir domājusi par šo problēmu, un tātad es varu informēt, ka šogad Privatizācijas fonda izlietojuma daļā... jāsaka, izlietojuma daļas projektā ir 4,4 miljoni latu paredzēts... tatad 4,4 miljoni latu ir paredzēti kompensācijas sertifikātu dzēšanai naudā. Pārējo daļu, uz kuru šobrīd pieteikušās ir 4085 personas, par kopējo summu 9,57 miljonu latu apjomā, mēs paredzam dzēst nākamajā gadā. Šajā gadā ir paredzēti 4,4 miljoni.

Pavisam nesen ir izstrādāts un tagad izgājis saskaņošanu, bet pirmdien tiks skatīts Ministru kabineta apvienotajā komitejā dokuments par kompensācijas izmaksas kārtību. Šis Ministru kabineta projekts paredz divas būtiskas novitātes. Tātad tiks paredzēts, ka šo kompensācijas sertifikātu dzēšanai tiks izmantots finansējums, kas iegūts ne tikai no nekustamā īpašuma pārdošanas, bet arī citi finansu resursi, kas ienāk Privatizācijas fondā. Bez tam tiks mainīta arī izmaksas secība. Tātad tiks izmaksāts nevis atbilstoši dokumentu iesniegšanas termiņam, bet atbilstoši iesniedzēja vecumam, jo mēs esam veikuši apsekojumu, ka vairāk nekā 30% no kompensācijas sertifikātu saņēmējiem ir jaunāki par 60 gadiem. Un šā iemesla dēļ mēs tātad sāksim apmaksāt, ar visvecākajiem kompensācijas sertifikātu turētājiem. Tāds ir šis labojums, kas tagad tiks veikts. Tātad kopējā summa, kas šogad tiks izmaksāta, ir 4,4 miljoni latu.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Kolēģi deputāti! Godātais ministra kungs! Man tomēr savā papildjautājumā ir jāatkārto tas, kas šeit ir rakstīts pamatjautājumā: kad naudu par saviem īpašuma kompensācijas sertifikātiem saņems politiski represētās personas Latvijas rajonos? Tātad, kādā datumā un ko es varu kā deputāts atbildēt cilvēkiem, kuri pie manis nāk un to prasa? Pieņemsim, ka Ministru kabinets pieņems šos jūsu noteikumus. Kādu perspektīvu tie paver šiem cilvēkiem? Teiksim, kādas ir šīs laika robežas? Ņemsim un nofiksēsim pilnīgi konkrēti: 60, 70 vai 80 gadus vecs politiski represēts cilvēks, kurā datumā viņam ir cerības saņemt šo kompensāciju? Cilvēki prasa tomēr skaidrību, ministra kungs! Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Krasta kungs.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Uz deputāta jautājumu attiecībā uz konkrētiem datumiem es tiešām nevaru atbildēt. Tas būs atkarīgs no katra cilvēka paša personīgās aktivitātes, kad viņš varēs saņemt naudā šo kompensāciju. Tātad es jums jau teicu, ka šajā gadā tiks dzēsti 4,4 miljoni no visas kopējās summas, bet nākošajā gadā - atlikušie no 9,57 miljoniem latu. Tātad tuvāko divu gadu laikā visi, kuriem paredzēta kompensācijas sertifikātu dzēšana naudā, varēs veikt šo operāciju.

Bet es gribu atgādināt arī to, ka likums paredz, ka apmaksā naudā tikai par lauku apvidus zemi. Nekompensēto. Tā ka politiski represētās personas šajā ziņā likums īpašā kategorijā nav izdalījis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu uzdod deputāts Mauliņš. Lūdzu! Atvainojiet, Mauliņa kungs, jūs neesat šā jautājuma iesniedzējs. Vairāk papildjautājumi netiek uzdoti. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir deputātu Čerāna, Kušneres, Grīnberga, Liepas un Kazāka jautājums Ministru prezidentam A.Šķēlem un zemkopības ministram R.Dilbam par noteikumiem, kas regulē tehnikas identifikāciju, un par lauksaimniecības tehnikas tehnisko gatavību.

Jautājuma motivācijai pieteicies deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis atkal ir jautājums, kurš nopietni ir satraucis zemniekus, jo atkal tuvojas šī pavasara sēja, tā vietām varbūt jau ir sākusies, un tehnikai ir jāiziet šī tehniskā apskate. Tās atkal ir ļoti lielas izmaksas, kuras zemnieki paši spēj skaidri novērtēt kā nesamērīgi augstas, un tāpēc mēs šeit lūdzam ministra viedokli par to, kādi ir šie noteikumi par lauksaimniecības tehnikas tehnisko gatavību, par visām šīm tehniskajām apskatēm, par numura zīmju uzsišanu, kura tiek veikta vienkārši tehnikas identifikācijai. Šeit tiek minētas absolūti fantastiskas summas, kas ir jāmaksā par to, lai vienkārši kaut kādu numuru uzsit šai tehnikai, lai varētu identifikāciju izdarīt.

Un arī tāds jautājums: vai, jūsuprāt, šajos noteikumos minētie tarifi ir pamatoti un samērīgi attiecībā uz zemnieku maksātspēju? Un tomēr ministra kungam man būtu lūgums pietiekoši precīzi atbildēt uz to, kas ir izdevis noteikumus un kur tie ir publicēti. Ārkārtīgi svarīgs ir šis publikācijas moments, jo tas, ka mēs zinām šo noteikumu nosaukumu, vēl nenozīmē, ka mēs spējam atrast šo publikācijas avotu. Līdz ar to gribētos tomēr arī par šo publikāciju no ministra dzirdēt, kad tas ir noticis un kurā vietā tā ir atrodama. Paldies.

Sēdes vadītājs. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz zemkopības ministrs Roberts Dilbas kungs.

R.Dilba (zemkopības ministrs).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Atbilde ir sniegta rakstiskā veidā, un visi Ministru kabineta noteikumi, arī Saeimas pieņemtie likumi tiek publicēti likumā noteiktajā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais - deputātu Eniņa, Gredzena, Nagļa, Pētersona un Ozoliņa jautājums valsts ieņēmumu valsts ministrei A.Počai par nelegālo kontrabandas preču ieplūšanu Rīgas Centrāltirgū. Jautājuma motivācijai deputāti pieteikušies nav. Atbildi sniedz valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Rakstiska atbilde deputātiem ir iesniegta. Lūdzu!

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Atbilde jums sniegta rakstiski. Ja ir vēl kādi papildjautājumi, esmu gatava atbildēt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumu uzdod deputāts Eniņš.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātā sabiedrība! Visnotaļ un ļoti es gribu pateikties Počas kundzei par izsmeļošo un labi sagatavoto atbildi. Un tomēr šajā atbildē ir arī tāds teikums, ka Latvijas Republikas tiesas nezināmu iemeslu dēļ uzskata, ka muitas iestādēm drīkst iesniegt viltotus vai nepatiesas ziņas saturošus dokumentus. Jā, tik klaji tas notiek, ka man gribas jautāt, vai tad mēs varam runāt, ka tajā brīdī muitnieki ir... tas ir, ka tiesa ir korumpēta.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Počas kundze.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Es nekad neesmu savā atbildē mēģinājusi izteikt tādu domu, vai tiesa ir korumpēta vai nav. Es vienkārši mēģināju parādīt to, atspoguļot tos līdzšinējos tiesas procesus, kas ir bijuši saistībā ar šīm aizturētajām spirta kontrabandas kravām, kur tiešām atsevišķos gadījumos lietas, teiksim, slēpšanu no muitas iestādēm traktē kā fizisku kādas mantas noslēpšanu no muitas kontroles, kā visprimitīvāko, visvienkāršāko šo veidu. Jāsaka, ka mūsu Augstākās tiesas plēnumā acīmredzot ir nepieciešama zināma diskusija starp tiesnešiem par to, kā ir traktējama viena vai otra likuma norma, jo pretējā gadījumā reizēm rodas neizpratne, vai ir formāla pieeja lietas izskatīšanai vai arī lieta tiek izskatīta pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Paldies. Otru papildjautājumu uzdod deputāts Ozoliņš.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es tiešām gribu pateikties no visas sirds ministrei Počas kundzei, ka tā atbilde ir izsmeļoša. Un galvenais ir tas, ka šajā atbildē ir parādīta cieņa Saeimas deputātiem, lai gan viņi to, spriežot vismaz pēc viņu algas, nav pelnījuši, salīdzinot ar Privatizācijas aģentūru. Varbūt vajadzētu aicināt mūsu algas pielīdzināt Privatizācijas aģentūras darbinieku algām vai otrādi. (Starpsauciens: "Pçdējais laiks!")

Počas kundze, sakiet, lūdzu, vai jūs varētu nosaukt tam iemeslus vai ko konkrēti jūs varētu darīt, kāpēc Centrāltirgū jau sešus gadus regulāri piedāvā šo kontrabandas alkoholu un nu jau piedāvā arī tīros "fûzeļus", kā jūs to nodemonstrējāt šodien mums? Ko tur vispār varētu darīt un vai Turlā kungs kaut ko varētu darīt? Iepriekš šie vīri bijuši impotenti. Ko tur tiešām varētu darīt?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Počas kundze.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Faktiski, es domāju, ir jāpastiprina tas darbs, ko šobrīd veic dažādas valsts institūcijas, sabiedriskās organizācijas un tamlīdzīgi, bez visa tā, ko veic Valsts ieņēmumu dienests, kontrolējot robežas un mēģinot pārbaudīt tirdzniecību, nodokļu nomaksu, ko dara Iekšlietu ministrija. Manuprāt, ļoti būtiski ir arī pasākumi, ko veic veselības aizsardzības institūcijas, kas norāda, kādu ļaunumu var atstāt uz cilvēka veselību nekvalitatīva alkohola lietošana. Es domāju, ka acīmredzot vairāk būtu jāinformē sabiedrība par to, cik bīstami ir šādus alkoholiskos dzērienus lietot, ja tos vispār var saukt par alkoholiskajiem dzērieniem. Dažbrīd liekas, ka šī dzira vispār ir kaut kāds absolūti nepazīstams ķīmisks savienojums. Un es domāju, ka būtu veicama arī, teiksim, jaunatnes izglītošana, rīkojami dažādi profilaktiskie un preventīvie pasākumi. Tas viss kopā jau pamazām dod efektu, bet, tāpat kā jebkurā sabiedrībā, arī mūsu sabiedrības atveseļošanai ir nepieciešams zināms laiks.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais jautājums. Deputātu Valdmaņa, Rubina, Kušneres, Mauliņa, Staša un Kazāka jautājums Ministru prezidentam Šķēlem par A.Šķēles lomu un amatiem Godmaņa un turpmākajās valdībās saistībā ar privatizācijas jautājumiem. Ir iesniegta rakstiska atbilde - dokuments nr.2514 un nr.2514-a. Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbildi sniedz ekonomikas ministrs Krasta kungs.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Man pie rakstiski iesniegtās atbildes nav ko piebilst.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais - deputātu Kostandas, Mauliņa, Kušneres, Grīnberga un Kazāka jautājums finansu ministram R.Zīlem un zemkopības ministram R.Dilbam par akciju sabiedrības "Daugavpils piens" G-24 kredīta parāda piedziņu. Jautājuma motivācijai neviens pieteicies nav. Atbildi sniedz finansu ministrs Roberts Zīle. Rakstiska atbilde deputātiem ir.

R.Zīle (finansu ministrs).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Rakstiska atbilde ir sniegta un man nekas nav piebilstams. Es pieņemu, ka jūs apmierina arī zemkopības ministra Dilbas kunga pievienotā rakstiskā atbilde uz tiem jautājumiem, kuri vairāk skāra Zemkopības ministriju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais - deputātu Valdmaņa, Rubina, Lujāna, Deņisova un Golubova jautājums Ministru prezidentam A.Šķēlem un finansu ministram R.Zīlem, cik un kad Latvijai būs jāmaksā par tūkstoš Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas akcijām. Rakstiska atbilde deputātiem ir iesniegta. Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbildi sniedz finansu ministrs Roberts Zīles kungs.

R.Zīle (finansu ministrs).

Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Rakstiska atbilde ir sniegta. Es tikai gribētu lūgt arī turpmāk, protams, pievērst uzmanību iemaksām starptautiskajās organizācijās, bet neuztvert šīs skaitliskās summas, kas parādās presē, tā, ka tie ir vienreizīgi maksājumi, ka tie visi ir jāsamaksā uzreiz, turklāt pārkāpjot Budžeta un vadības likumu, kā arī Budžeta likumu konkrētajam gadam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais - 20.jautājums. Deputātu Čerāna, Grīnberga, Liepas, Kazāka un Mauliņa jautājums izglītības un zinātnes ministram J.Celmiņam par Izglītības un zinātnes ministrijas politiku attiecībā uz skolu apgādi ar licencētām datorprogrammām.

Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbildi sniedz izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš. Rakstiska atbilde deputātiem ir iesniegta.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Atbilde ir sagatavota rakstiski, un es varu tikai piebilst to, ka skolu apgāde šodien ir pašvaldību funkcija, bet Izglītības un zinātnes ministrija plāno, kā metodiski koordinēt šo darbu. Bez tam ministrijai varbūt nav tiesību kategoriski noteikt skolai, ka to jūs varat pirkt, bet to nevarat pirkt. Tomēr ar metodisko ieteikumu materiāliem mēs šo procesu esam sākuši koordinēt.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais ministra kungs! Vai jums ir zināms, piemēram, tas, ka valdība, Ministru kabinets, ar vienotu, lielu iepirkumu no firmas "Microsoft" legalizē visās savās struktūrās izmantojamās datorprogrammas un ka līdz ar to šī naudas summa, kas bija jāsamaksā par visām šīm datorprogrammām, izrādījās ievērojami mazāka, nekā tā būtu tad, ja katrs izdarītu šo legalizāciju atsevišķi? Un tāpat arī skolās jebkura no šīm datorfirmām un programmfirmām būs ieinteresēta sniegt atlaides, ja šis pasākums tiks veikts centralizēti un lielā apmērā. Vai šīs iespējas, kādas šeit šobrīd pastāv, tomēr tiek pilnībā izmantotas?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš. Lūdzu!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Jā, es šeit teiktajam varētu piekrist un sacīt, ka to mēs esam sapratuši, ka, centralizēti organizējot šo darbu, tas izmaksā lētāk. Mēs esam izskatījuši ministrijā jautājumu par to, kā tālāk plānot informatizācijas tīkla attīstību, un esam plānojuši tuvākajā laikā izsludināt konkursu, dodot iespējas firmām atbilstoši tiem noteikumiem, kādus ministrija būs apstiprinājusi, iesaistīties šo programmu realizēšanā. Tātad darbs centralizēti tiek organizēts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk papildjautājumi uzdoti netiek.

Nākamais jautājums. Deputātu Čerāna, Kušneres, Kazāka, Grīnberga un Mauliņa jautājums Ministru prezidentam A.Šķēlem un īpašu uzdevumu ministram Eiropas savienības lietās A.Kiršteinam par Latvijas līdzdalību Eiropas savienības programmā MEDIA II un programmā SAVE.

Jautājuma motivācijai vārdu lūdz deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Paldies. Jautājuma būtība šeit ir ļoti vienkārša. Latvija ar sava budžeta līdzekļu ieguldījumiem sāk piedalīties Eiropas savienības programmās dažādās jomās, un tas ir ļoti labi. Mums ir nepieciešama šī integrācija Eiropas savienībā. Tomēr neizpratni rada tas, ka programmā MEDIA II, kas ir programma audiovizuālās politikas jomā, šī līdzdalība ir paredzēta, sākot jau ar nākamo gadu, bet līdzdalība programmā SAVE, kas ir programma enerģētikas politikas jomā, tikai ar 1999.gadu. Vai tiešām tas no ministrijas augstumiem un no visas valdības augstumiem nav redzams, ka jautājums par enerģētiku un par to, kādā veidā mums veikt šo enerģētikas ekonomēšanu dažādās vietās - gan dzīvojamajās mājās, gan uzņēmumos, gan siltumtrasēs... ka šī problemātika tiek nolikta pakārtotā vietā aiz pasākumiem, kas ir veicami audiovizuālās politikas jomā? Mēs kaut kā tomēr šādas valdības prioritātes nesaprotam. Varbūt ministrs šeit varētu kaut ko vairāk paskaidrot? Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs Kiršteina kungs. Rakstiska atbilde deputātiem ir.

A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Katrai ministrijai ir desmitiem dažādu programmu, par līdzdalību kurās ir vai nu jāmaksā, vai tās apmaksā tās valstis, kuras palīdz šīs programmas izstrādāt. Šinī gadījumā galvenā programma un lielākā sadarbība, runājot par enerģētiku, ir tieši PHARE programmas ietvaros. PHARE finansē Eiropas savienība. PHARE programmas ietvaros ir paredzēts viss tas, ko jūs, Čerāna kungs, sakāt.

Ja runā konkrēti par programmu SAVE, tad tā ir tikai viena no daudzajām programmām, kurās Latvijai ir jāpiedalās, bet katras ministrijas iespējas piedalīties tajās konkrēti ar saviem cilvēkiem un naudas līdzekļiem, nosaka pati šī ministrija, tiekoties ar attiecīgās programmas vadību. Šinī gadījumā 1997.gada janvārī, tiekoties tieši ar šīs programmas realizētājiem, Ekonomikas ministrijas darba grupa, kura strādās pie šīs programmas, secināja, ka tikai 1999.gadā var iekļauties šīs programmas darbībā. Te nav runa par to, ka viena programma ir svarīgāka, bet otra programma - nesvarīgāka.

Ja runā konkrēti par MEDIA II, tad tur ir paredzēta filmu un programmu apmaiņa, kas mums jau ir gatava. Mums tur neko vairs nevajag darīt. Mēs vienkārši dodam jau esošos materiālus un arī saņemam pretī.

Ja runā par SAVE, tad tur notiek ļoti nopietni sagatavošanās darbi, kurus vispār gada laikā mēs nevaram izdarīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi uzdoti netiek.

Nākamais jautājums. Deputātu Kušneres, Čerāna, Grīnberga, Zelgalvja un Mauliņa jautājums satiksmes ministram V.Krištopanam par grafikiem, kādos SIA "Lattelekom" veiks visu Latvijas mazpilsētu un lauku rajonu apgādi ar telefoniem.

Jautājuma motivācijai pieteicies deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Paldies, godāto sēdes vadītāj! Kolēģi deputāti! Jautājuma tēma šeit jau tika pateikta. Viņa tāda arī ir. Mūs interesē arī grafiki, kādos "Lattelekom" veiks šo mazpilsētu un lauku apgādi ar telefoniem tajā gadījumā, ja viņiem tiks saglabāts šis monopolstāvoklis telekomunikāciju pakalpojumu tirgū. Un ļoti būtisks šā jautājuma aspekts ir tāds, vai šis perspektīvais plāns, šīs iespējas, ko mums "Lattelekom" piedāvā, tiešām ir uzskatāms par pietiekamu motivāciju "Lattelekom" monopolstāvokļa saglabāšanai. Vienīgā argumentācija, kas ir vērsta uz šā monopolstāvokļa saglabāšanu, ir tā, ka, lūk, viņi mums telefonizēs laukus, kuri tirgus ekonomikas apstākļos netiktu telefonizēti.

Tātad jautājums: vai tas, ko mēs šeit varam iegūt, ir pietiekama motivācija? Es tomēr aizstāvu to viedokli, ka mums no šī monopola būtu jāatsakās. Jo ātrāk, jo labāk! To mums pieprasa gan Eiropas savienība, gan arī tas būtu labi mūsu pašu tautai un cilvēkiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Rakstiska atbilde deputātiem ir.

Atbildi sniedz satiksmes ministrs Vilis Krištopana kungs.

V.Krištopans (Satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Mums ar jums, Čerāna kungs, ir pilnīgi vienādas domas. Es domāju tieši tāpat kā jūs - jo ātrāk atsakās no jebkura monopola, jo labāk. Bet tomēr mums ir jāņem vērā tas, ka mums ir noslēgts "jumta" līgums, attiecībā uz kuru notiek ļoti smagas sarunas par tā izmainīšanu. Es esmu par to, lai šis monopols neturpinātos ilgāk par 2003.gadu. Tāda ir arī valdības nostāja. Bet tajā pašā laikā, ja mēs gribam, lai katrā mūsu rajona pilsētā būtu ciparu centrāle... Arī tā ir modernizācija. Par tādu lauku modernizāciju, kā mēs viens otrs domājam, tas ir diezgan primitīvi teikts. Mums tikai dažās pilsētās pašlaik ir ciparu centrāles, un tās maksā pietiekami lielu naudu. Tāpat kā optiskie kabeļi. Tāpēc šeit ir jāmanevrē un jāskatās, cik ilgi un kā "Lattelekom" var nopelnīt pēc iespējas vairāk, lai to visu investētu modernizācijā, tajā skaitā lauku modernizācijā.

Par pārējiem izcenojumiem man atbildē viss ir uzrakstīts. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi uzdoti netiek.

Nākamais jautājums. Deputātu Čerāna, Kazāka, Grīnberga, Liepas un Zelgalvja jautājums izglītības un zinātnes ministram J.Celmiņam par ministrijas pasākumiem, lai panāktu valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu kādai latviešu skolai Daugavpilī.

Jautājuma motivācijai pieteicies deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Kolēģi deputāti, ministra kungs! Jautājums ir tāds: vai jūs uzskatāt, ka ir nepieciešams panākt, lai Daugavpilī kā Latvijas otrajā lielākajā pilsētā būtu skola ar latviešu mācībvalodu un valsts ģimnāzijas statusu? Vai, jūsuprāt, tas nav vajadzīgs?

Un otrs. Ja jūs uzskatāt, ka tas ir vajadzīgs, tad ko ministrija ir darījusi vai ko tā darīs vistuvākajā laikā, lai panāktu šādas valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu kādai latviešu skolai Daugavpilī? Paldies.

Sēdes vadītājs. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņa kungs. Lūdzu!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski, bet vēl es varu piebilst, ka esam saņēmuši pietiekami daudz pieteikumu no mācību iestādēm, kuras vēlas iegūt valsts ģimnāzijas statusu. Mēs esam arī pieprasījuši budžeta līdzekļus šim nolūkam, bet diemžēl pašreiz budžeta projektā šī pozīcija mums tiek noraidīta. Līdzšinējā prakse ir tāda, ka, lai iegūtu valsts ģimnāzijas statusu, pašai mācību iestādei ir jāizrāda iniciatīva un vēlme to iegūt. Diemžēl neviena Daugavpils vidusskola nav izteikusi šādu vēlēšanos. Vismaz mums ministrijā nav tādu ziņu, ka tās vēlētos iegūt valsts ģimnāzijas statusu. Līdzko būs izteikta šāda vēlme un līdzko ministrijas rīcībā būs arī atbilstoši līdzekļi, mēs protams, to atbalstīsim, jo vērtējam šīs iniciatīvas kā pozitīvas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi uzdoti netiek.

Nākamais jautājums. Deputātu Kušneres, Kazāka, Grīnberga, Liepas un Zelgalvja jautājums izglītības un zinātnes ministram Celmiņa kungam par vienotu mācību programmu poļu skolām Latvijā.

Jautājuma motivācijai neviens pieteicies nav. Rakstiska atbilde deputātiem ir izsniegta. Atbildi sniedz izglītības un zinātnes ministrs Celmiņa kungs.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Tātad, runājot par mācību saturu Latvijas poļu skolās, jūs esat saņēmuši rakstisku atbildi, kurā ir paskaidrots, ka arī uz poļu skolām attiecas tie paši izglītības standarti, kādi ir pārējām skolām. Izņēmums ir atsevišķi mācību priekšmeti, kuru programmas un standarti gan tiek izstrādāti atsevišķi, bet tomēr tiek saskaņoti Izglītības un zinātnes ministrijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi uzdoti netiek.

Nākamais. Deputātu Kušneres, Čerāna, Grīnberga, Liepas un Mauliņa jautājums Ministru prezidentam A.Šķēlem, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram A.Gorbunovam par pašvaldību lēmumiem paaugstināt vecāku maksas bērnudārzos.

Jautājuma motivācijai pieteicies deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šī tātad ir ļoti nopietna problēma, kura skar budžetu un arī mūs pašus, jo tas ir Saeimas vairākuma uzspiestais lēmums - novirzīt bērnudārzu finansēšanu uz pašvaldībām. Arī bērnudārzu pedagogu finansēšanu. Diemžēl mēs tur, kur mēs braucam, saņemam šos signālus no cilvēkiem, ka šeit tiešām pastāv ļoti nopietnas problēmas. Tāpēc mēs arī pilnīgi skaidri prasām, teiksim, mēs noteikti gribētu zināt, ko ministrija var darīt, ko valdība var darīt, lai šo situāciju kaut kādā veidā labotu. Piemēram, kāpēc tā situācija varēja izveidoties tāda, ka šī funkcija, kas nodrošina bērnudārzus ar finansējumu, tika uzticēta pašvaldībām, bet, pretēji Pašvaldību likuma prasībām, tām līdzi netika dots arī šis atbilstošais finansējums.

Jautājums ir arī par to, kas un kādā veidā piešķirs kompensāciju maznodrošinātiem vecākiem tajā brīdī, kad celsies šī maksa par bērnudārziem, lai atlīdzinātu šo radušos maksas starpību, jo mēs nevaram pieļaut to, ka mums Latvijā vēl vairāk samazinās bērnudārzu skaitu, ka vēl vairāk tiks slēgti bērnudārzi un ka vecāki nevarēs sūtīt savus bērnus uz bērnudārziem finansiālu grūtību dēļ. Mums jau bez visa tā šī demogrāfiskā situācija ir ārkārtīgi slikta, un, ja cilvēki vēl redzēs, ka viņiem nav reālas iespējas bērnu aizsūtīt uz bērnudārzu, tas diemžēl atkal būs kārtējais negatīvais faktors, kas mums, Latvijas valstij, nekādā ziņā nav vajadzīgs. Es lūgtu ministrijas komentāru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbildi sniedz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Gorbunova kungs. Piecas minūtes.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Tātad, sākot ar 1997.gadu, pašvaldībām papildus jau esošajai funkcijai attiecībā uz pirmsskolas izglītības iestāžu izveidošanu un uzturēšanu, tika nodota vēl viena funkcija, tika paredzēts finansējums pirmsskolas izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba algu un sociālā nodokļa maksājumiem. Tātad faktiski es atļaušos apgalvot, ka visās Eiropas valstīs un, es domāju, arī pasaules valstu lielākajā daļā bērnudārzs ir pašvaldības lieta. Un tur visur bērnudārzus uztur pašvaldības.

Tagad par otro jautājumu. Tātad agri vai vēlu pagastiem un pilsētām būs jānodarbojas ar bērnudārziem.

Par finansējumu. Tātad līdz šim bērnudārzus uzturēja pašvaldības, bet darbinieku algas, pedagogu algas tika saņemtas kā mērķdotācijas.

Es šeit izpētīju skaitļus naudas izteiksmē, kā ir bijis pagājušajā gadā un kā ir šogad. Tātad, pagājušajā gadā bērnudārzi saņēma finansējumu pirmsskolas iestādēm un pedagogu algām kopā - 19 miljonus 549 tūkstošus 606 latus, turpretī šogad ir paredzēts 21 miljons 600... un tā tālāk latu. Tātad pieaugums ir par 10%, tāpēc nevarētu apgalvot, ka pašvaldības ir saņēmušas bērnudārzus bez finansējuma. Taisni otrādi - šis finansējums ir vēl lielāks!

Cita lieta, ka šis finansējums ir nepietiekams. Viņš bija nepietiekams arī pagājušajā gadā.

Un vēl otra lieta. Šeit ir runa par to, ka pašvaldības pieņem lēmumus un lūdz maksāt arī vecākiem zināmu daļu naudas bērnudārzu uzturēšanai. Te jāsaka tā: šogad, pieņemsim, izlīdzināšanas fondā (rēķinot uz vienu bērnudārzu), neatkarīgi no tā, ir bērnudārzs vai nav, tiek novirzīti 159 lati. Pagājušajā gadā bija 60 lati, bet te ir arī algu lietas. Tie skaitļi nav tik vienkārši salīdzināmi. Tad pašvaldībai šis bērnudārzs - viena bērna uzturēšana izmaksā kā nu kur - no 310 līdz 360 latiem. Plus vēl tās lūdz arī vecākiem segt zināmu daļu.

Un tagad, lai mēs tiešām šo naudas daļu samazinātu, mums nākamā gada budžetā ir jāparedz finansu izlīdzināšanas fondā tātad bērnudārza uzturēšanai jeb vienam bērnam vecumā no viena līdz sešiem gadiem vairāk naudas, tad arī pašvaldības varēs saņemt vairāk.

Un otra lieta. Piemēram, Bauskā pašvaldībai viens bērns bērnudārzā tās budžetā izmaksā 300 latu, un viņi gadā no vecākiem lūdz 60 latu. Bet Rēzeknē viens bērns budžetā, kā to viņi ir paredzējuši, izmaksā 310 latus. Tomēr man iedeva tādus datus, ka no vecākiem viņi lūdz plus vēl 216 latus. Tātad jūs redzat, cik milzīga ir starpība! Jelgavā - 360 latu izmaksā, papildus lūdz - 120 latu.

Pašvaldību lietu valsts ministrs patlaban atrodas komandējumā. Un viņš lūdza Prezidijam, vai uz šo jautājumu arī viņš nevarētu atbildēt nākamājā reizē, sniedzot jums vēl sīkāku analīzi par to, cik pamatoti katra pašvaldība pieprasa no vecākiem naudu, jo tam ir vajadzīga papildu analīze.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā kā ir pienācis pārtraukuma laiks un Kārtības rullis nosaka, ka jautājumu un atbilžu sēdes laiks nedrīkst pārsniegt pusotru stundu, tad jautājumu izskatīšanu beidzam. Vienlaikus atgādinu, ka Kārtības ruļļa 123.pants nosaka, ka, ja laika trūkuma dēļ kāds jautājums ir palicis bez atbildes, bet tas ir bijis ieslēgts darba kārtībā, tad nākamajā sēdē darba kārtībā viņš iekļauts netiek.

Vārds paziņojumam Jurim Kaksītim.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Man ir uzticēts sniegt jums informāciju par mūsu bijušā kolēģa Ivara Ķezbera bēru organizāciju. Bēres notiks otrdien, 29.aprīlī. Atvadīšanās notiks laikā no pulksten 12.00 - 14.00 šeit, Saeimas telpās, pirmā stāva vestibilā. Laikā no 12.00 - 13.00 izvadīšanā piedalās oficiālās personas - tas ir, mēs un viņa piederīgie. Pēc tam nākošo stundu visi pārējie, kuri vēlēsies atvadīties. Izvadīšana no Otrajiem Meža kapiem pulksten 14.45. Šajā sakarībā es aicinu visus Saeimas deputātus, kuri vēlas piedalīties izvadīšanā un pabūt goda sardzē pie nelaiķa, pieteikties Saeimas Protokola daļā pie Ineses Pētersones Jēkaba ielā 10/12. Pieteikties varat personīgi pie viņas darba kabinetā 5.stāvā vai pa telefonu, kuru es tūlīt jums nosaukšu. Jūs šo telefonu varat atrast arī dienesta telefonu grāmatā. Telefona numurs: 7087311, Inese Pētersone. Es lūdzu to darīt zināmu savlaicīgi jau rīt, lai mēs varētu pietiekami solīdi plānot šo skumjo brīdi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Rudzīša kungu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Olafs Brūvers, Aleksandrs Golubovs, Edvīns Inkēns, Jānis Kalviņš, Pēteris Keišs, Andrejs Krastiņš, Ģirts Valdis Kristovskis, Janīna Kušnere, Rudīte Leitena, Kristiāna Lībane, Andrejs Panteļējevs, Antons Seiksts, Juris Sinka, Viktors Stikuts, Jānis Straume, Ēriks Zunda. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, paziņoju par slēgtu Saeimas 24.aprīļa sēdi. Nākamā sēde - ārkārtas sēde notiks 1.maijā pulksten 12.00. Pēc tam ārkārtas sēde 7.maijā pulksten 14.00. Kārtējā sēde 8.maijā pulksten 9.00. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute