Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja

biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu ieņemt savas vietas! 1997.gada 23.oktobra sēdi pasludinu par atklātu.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja. Viņš komisijas vārdā lūdz, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, izdarīt Saeimas 23.oktobra sēdes darba kārtībā izmaiņas - pārcelt darba kārtības vienpadsmit punktus, sākot no 22.punkta līdz 32.punktam, tas ir, desmit likumprojektus, kas izskatāmi pirmajā lasījumā, un lēmuma projektu “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 1998.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam” (dokuments nr.3264), pirms sadaļas, kurā ir ietverti Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Deputāti var runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu. Šādu vēlēšanos deputāti neizsaka, iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Atbilstoši izdarītajām izmaiņām mūsu darba kārtībā pirmais jautājums, kuru šodien izskatām, ir nr.22. Pamatojoties uz Saeimas kārtības rulli, mēs tātad izskatām visus šos likumprojektus kopumā, bet balsojam par katru likumprojektu atsevišķi. Es aicinu tribīnē Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Ventu Balodi.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Es gribu pateikties sēdes vadītājam Andrim Amerikam, ka viņš jau atgādināja šos grozījumus Kārtības rullī, kādi ir izdarīti, un pievērsa uzmanību tam, ka šoreiz pirmo reizi tiek izskatīts budžets vienotā paketē kopā ar pavadošiem nodokļu likumiem, un tādēļ arī es gribu vēlreiz atgādināt to, ka debates šodien ir kopumā par visu šo budžeta paketi, un varbūt arī to, ka Saeimas sēdē tas pirmoreiz šādā veidā tiek izskatīts. Šie jautājumi ir darba kārtībā sadalīti no 22.punkta līdz 32.punktam un lūdzu, lai tos tomēr izskatītu kā vienu punktu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē 14.oktobrī tika izskatīts budžeta likumprojekts pirmajā lasījumā. Protams, deputātiem bija ļoti daudz jautājumu par budžetu. Paldies finansu ministram Robertam Zīlem, kurš arī piedalījās komisijas sēdē un deputātiem ļoti daudz skaidroja, un es ceru, ka viņš būs šeit arī šodien un piedalīsies, un ar savu referātu izskaidros jums daudzas lietas.

Es nebūtu godīgs, ja teiktu, ka šis budžeta projekts ir ideāls un apmierina visus, jo mēs redzam, ka šodien ārā pie Saeimas ēkas ir sapulcējušies daudzi mediķi un izglītības darbinieki; arī Pašvaldību savienība un daļa rajonu pašvaldību atzīmē šo dienu kā sēru dienu ar darbiem kapsētās. Komisijas locekļiem ir zināmas visas šīs problēmas, kuras šogad budžetā skar galvenokārt medicīnas finansējumu, izglītības darbinieku algas un pašvaldību budžetu. Jāteic, patīkami, ka šodien mēs neredzam pie Saeimas ēkas zemniekus piketējam ar dakšām rokās, jo ir valdība pildījusi savu solījumu un budžetā ir šie 17,1 miljons latu, kas ir 3% no budžeta, kā tas ir noteikts Lauksaimniecības likumā. Es saprotu, ka zemniekiem varbūt šoreiz nevajadzētu šeit nākt.

Tā kā debates ir par visu paketi kopumā, gribu pastāstīt arī par šiem pavadošajiem likumprojektiem. Šoreiz nevienā no likumprojektiem - saskaņā ar valdības deklarāciju, kāda tā ir bijusi, - nav paredzēti nodokļu palielinājumi. Kas attiecas uz likumiem par akcīzes nodokli, par akcīzes nodokli naftas produktiem, par pievienotās vērtības nodokli, tā galvenokārt ir šo likumu sakārtošana un papildināšana, lai varētu pilnībā iekasēt nodokļus, lai tie neaizietu garām valsts kasei, bet neparedz nekādu atvieglojumu atņemšanu vai nodokļu paaugstināšanu. Komisijas sēdē, izskatot šo nodokļu likumu paketi, bija nesaprašanās, un pirmo reizi netika atbalstīts nekustamā īpašuma nodoklis un īpašuma nodoklis. Jā, tas notika tādēļ, ka deputātiem sākumā netika pienācīgi izskaidrots, ko šie nodokļi nozīmē. Tika saprasts, ka paralēli zemes nodoklim tiek uzlikts vēl arī nodoklis par ēkām un būvēm, bet tomēr tika izskaidrots, ka tas neattiecas uz dzīvojamām mājām un ka mēs šā īpašuma nodokļa iekasēšanu turpinām tikai tādēļ, ka tas ir nepieciešams pašvaldību budžetiem.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu šis nodoklis tiek vēl vairāk samazināts, jo netiek aplikti ar īpašuma nodokli uzņēmumu pamatlīdzekļi, netiek apliktas iekārtas, autotransports un tiek apliktas tikai būves un ēkas. Gribu aicināt šodien arī opozīcijas deputātus varbūt neieslīgt milzīgās debatēs attiecībā uz šā likumprojekta kritizēšanu, bet iesniegt komisijā konstruktīvus priekšlikumus uz otro lasījumu, jo šogad jums būs arī iespēja parādīt, kur naudu iegūt, palielinot ieņēmumu daļu budžetā. Jūs varēsit arī paralēli dot savus priekšlikumus nodokļu likumos, jo varbūt jūs vēlaties paaugstināt kādu nodokli, lai iegūtu naudu.

Es domāju, ka šodien ļoti daudz izskanēs jau debatēs viedokļi par tām lietām, kur nauda ir vajadzīga. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi arī priekšlikumus, kādā veidā ir iesniedzami šie budžeta grozījumi. Tātad gaidīsim jūsu priekšlikumus Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un kopīgi, ja tas būs vajadzīgs, palīdzēsim jums tos noformēt. Paldies! Taču, lai mums ritētu ātrāk budžeta izskatīšana un lai pirms budžeta projekta apspriešanas otrajā lasījumā mums jau būtu sakārtoti šie nodokļu likumi, komisija savā sēdē ir pieņēmusi lūgumu atzīt šos visus nodokļu likumus par steidzamiem. Es lūgšu balsot jums par steidzamības piešķiršanu šiem likumiem.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, ņemot vērā to, ka mūsu nākamā gada budžeta izskatīšanas procedūra, kas ir paredzēta Kārtības rullī, ir jauna, jo Saeima tikai septembra beigās pieņēma izmaiņas Kārtības rullī, es vēlreiz precīzi atgādināšu to procedūru, kādā tiek izskatīts šodien mūsu valsts budžeta projekts nākamajam gadam. Saeimas kārtības ruļļa 87.1.pants skan sekojoši; ka, ja Saeimā izskatīšanai ir iesniegta budžeta projekta pakete, kas sastāv no gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta vai gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumu projekta (turpmāk likumprojekts par budžetu un likumprojektiem, kuri nosaka vai groza valsts budžetu, tātad ar budžetu saistītie likumprojekti), tad budžeta likumprojekta pakete pirmajā lasījumā izskatāma pēc kārtas šādā secībā: pirmkārt, ar budžetu saistītie likumprojekti; otrkārt, likumprojekts par budžetu. Un šim pantam ir arī otrā daļa, kurā teikts, ka debates pirmajā lasījumā atļautas par visa budžeta likumprojekta paketi kopumā, bet balsošana pirmajā lasījumā notiek par katru likumprojektu atsevišķi.

Tātad, godātie deputāti, mēs debates organizēsim par visu šo paketi kopumā, bet balsošana, bez šaubām, notiks par katru likumprojektu atsevišķi. Taču, pirms mēs atklājam debates, komisijas vārdā tiek lūgta steidzamība likumprojektiem, kuri skar šīs nodokļu izmaiņas, un tas ir darba kārtības 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29. un 30.jautājums. Ņemot vērā šo procedūru, kas ir jauna, tātad mums steidzamība katram no šiem likumprojektiem ir jāpieņem atsevišķi. Līdz ar to, ja nav iebildumu, mēs varētu tagad ātri... Ja deputāti neiebildīs pret kāda konkrēta likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā, tad vispirms mēs paudīsim savu attieksmi pret komisijas priekšlikumu - atzīt katru no šiem likumprojektiem par steidzamu.

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” atzīšana par steidzamu. Deputāti “par” vai “pret” steidzamību runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ierosinājumu - atzīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” par steidzamu. (Starpsauciens no zāles: “Nebalsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu atkārtot zvanu. Balsojumā piedalījās 44 deputāti. (Starpsaucieni: “Bloķē budžetu! Par ko jums naudu maksā!”) Par - 44, pret - nav, atturas - nav... Godātie deputāti, es aicinu piedalīties balsojumā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu atkārtoti balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - nav, atturas - nav. Es izsludinu pārtraukumu līdz pulksten 9.20.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Pulkstenis ir 9.20. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, lūdzu, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 66 deputāti. Tātad ir nepieciešamais kvorums.

Godātie deputāti, atkārtoti izskatām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 1. Steidzamība ir pieņemta.

Nākamais likumprojekts, kuru komisija lūdz atzīt par steidzamu, ir likumprojekts “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”.

Vai deputāti vēlas runāt par steidzamību? Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Jūs runāsit “pret”, Čerāna kungs?

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi, es saprotu, šeit ir Sadarbības padomes vienošanās, tā bija gatava par katru cenu “izgrūst cauri” šādu likumprojektu. Bet mēs tomēr uzskatām, ka šajā likumprojektā ir vajadzīgi būtiski grozījumi, tāpēc es aicinu šo steidzamību neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Par steidzamību deputāti runāt “par” nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - nav. Steidzamība ir pieņemta.

Nākamais likumprojekts, kuru komisija lūdz atzīt par steidzamu, ir “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Deputāti nevēlas par steidzamību runāt “par” vai “pret”. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav. Steidzamība ir pieņemta.

Nākamais likumprojekts, kuru komisija lūdz atzīt par steidzamu, ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Deputāti vēlas par steidzamību runāt “par” vai “pret”.

Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt ne šā, ne arī visu tālāko nodokļu likumprojektu atzīšanu par steidzamiem. (No zāles deputāts O.Grīgs: “Tu esi pret mediķu algām...”)

Sēdes vadītājs. Deputāti nevēlas runāt “par”. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - nav. Steidzamība ir pieņemta.

Nākamais likumprojekts, kuru komisija lūdz atzīt par steidzamu, ir “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Deputāti nevēlas par steidzamību runāt “par” vai “pret”. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas rezīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - nav. Steidzamība ir pieņemta.

Nākamais likumprojekts, kuru komisija lūdz atzīt par steidzamu, ir “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli””. Deputāti par steidzamību runāt “par” vai “pret” nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - nav. Steidzamība ir pieņemta.

Nākamais likumprojekts, kuru komisija lūdz atzīt par steidzamu, ir “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.-1997.gadā””. Deputāti par steidzamību runāt “par” vai “pret” nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.-1997.gadā”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - nav. Steidzamība ir pieņemta.

Nākamais likumprojekts, kuru komisija lūdz atzīt par steidzamu, ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.

“Par”. Vēlas runāt Vents Balodis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti zālē un radioklausītāji! Mani tiešām pārsteidz iepriekšējais opozīcijas balsojums. Viņi nevēlējās, lai būtu steidzams īpašuma nodokļa atvieglojums sabiedriskajām organizācijām, bet es ceru, ka nākamajos likumprojektos, tas ir, “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” un “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas ir saistīts ar nodokļa atvieglojumiem īpašiem reģioniem, tas ir, taisni Latgales reģioniem... es ceru, ka viņi atbalstīs steidzamību. (Zālē liels troksnis. No zāles deputāts A.Saulītis: “Nevajag muldēt!”)

Sēdes vadītājs. “Pret”. Attiecībā uz steidzamību vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Godātais Baloža kungs! Tautas kustība “Latvijai” neapšaubāmi atbalsta to, ka Latgalē ir vajadzīgi nodokļu atvieglojumi, bet tas, ko šeit piedāvāja, patiesībā nav nekādi reāli nodokļu atvieglojumi. Šeit ir vajadzīgs ļoti liels darbs, pie šā likumprojekta ir jāstrādā, lai tiešām šeit kaut ko reāli noteiktu. Tiešām ir absurda šī valdošo partiju “zīmēšanās”: aiz skaistiem lozungiem it kā pasludina, ka viņi darīs šeit labas lietas, bet patiesībā reālais segums tam visam praktiski ir nulle. Es kopumā atbalstu šo nodokļu likumprojektu pieņemšanu, bet, lai tie tiešām būtu kvalitatīvi, pie tiem ir vajadzīgs nopietns darbs. Tāpēc steidzamību es nekādā gadījumā nevaru atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Par šā likumprojekta steidzamību deputāti ir runājuši “par” un “pret”. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - nav. Steidzamība ir pieņemta.

Nākamais likumprojekts, kuru komisija ierosina atzīt par steidzamu, ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Deputāti par steidzamību runāt “par” vai “pret” nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav. Steidzamība ir pieņemta. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus atbildīgās komisijas priekšlikumus par likumprojektu atzīšanu par steidzamiem. Mēs varam - atbilstoši Kārtības ruļļa 87.1. pantam - sākt debates par visu šo likumprojektu paketi kopumā.

Pirmais debatēs ir pieteicies Roberts Zīle - finansu ministrs. Lūdzu!

R.Zīle (finansu ministrs).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie Prezidija locekļi! Cienījamie deputāti! Izmantojot iespēju, vispirms gribu pateikties visiem, kas vairāk nekā pusgadu strādājuši pie nākamā gada budžeta sagatavošanas, rūpīgi saskaņojot katru ciparu vairāk nekā 100 lappušu biezā grāmatā. Vēlos izteikt īpašu gandarījumu par Saeimas deputātu sapratni un atsaucību, visai ātri mainot līdzšinējo budžeta pieņemšanas procedūru. Tas mums visiem kopā ļaus paiet soli tuvāk sakārtota budžeta projekta izskatīšanai.

Man ir gods un pienākums šodien valdības vārdā jūs iepazīstināt ar Latvijas budžetu 1998.gadam, kas šogad pirmo reizi iesniegts Saeimā vienotā paketē ar grozījumiem nodokļu likumos. Ar to valdība ir vēlējusies pateikt - viens no pēdējā laika nepārprotamiem signāliem sabiedrībai -, ka Latvija ir kļuvusi par prognozējamu valsti. Tas jau ir stabilitātes jautājums. Ar šo stabilitāti arī gribu sākt, jo bez politiskās un ekonomiskās stabilitātes valstī nebūs pateikts “jā” investīcijām, aizsāktajām pensiju reformām un pārmaiņām privātajā sektorā. Man ir patiess gandarījums, ka, runājot par šīgada ekonomiskajiem rādītājiem, varam apgalvot: Latvija pēdējā laikā ir panākusi ekonomisku stabilitāti. Tikai divi fakti. Nu jau varam droši apgalvot, ka šogad pirmo reizi savas patstāvīgi veidotās valsts ekonomikas īsajā vēsturē sasniegsim tādu inflāciju, kas ir viencipara skaitļa līmenī. Iekšzemes kopprodukta pieaugumu varam prognozēt 5% apmērā, kā šogad, tā arī nākamgad.

Taču vienlaikus gribas atgādināt, kā šī stabilitāte tika sasniegta. Es gribu atgādināt, ka par 1995.gada budžeta deficītu Latvija jeb, precīzāk sakot, mēs visi, visi nodokļu maksātāji, procentos pērn un šogad samaksājām tik daudz, ka pietiktu vēl vienam šīgada aizsardzības budžetam. Gribu, lai mēs visi atcerētos, ka, pateicoties vienīgi mūsu spēkam izšķirties par bezdeficīta budžetu, esam panākuši, ka valsts, realizējot savas parādzīmes, šobrīd var aizņemties naudu, maksājot zemākus procentus, nekā ir inflācija. Un es gribu arī, lai mēs apzinātos, ka radītā ekonomiskā stabilitāte devusi garantiju katram Latvijas iedzīvotājam, ka viņš nezaudēs savus ietaupījumus inflācijas dēļ. Un tā ir zīme tam, ka jēga ir naudu vairs ne tikai tērēt, bet arī atsākt to uzkrāt.

Taču der atcerēties, ka reizēm grūtāka par kāpšanu kalnā ir noturēšanās tā virsotnē. Arī tālākai valsts attīstībai valdība neredz citu iespēju, kā vienīgi turēšanos pie šī paša bezdeficīta budžeta jeb, vienkārši runājot, pie pamatprincipa - nedzīvot pāri savām iespējām.

Nevēlos radīt ilūzijas. Arī šis, tāpat kā iepriekšējās valdības piedāvātais budžets, nebūs lielu iespēju budžets, taču valdība ir spērusi soli attīstības virzienā, gandrīz dubultojot nākamgad investīcijām atvēlētos līdzekļus, un esmu pārliecināts, ka pēc kāda laika šiem ieguldījumiem būs atdeve, tāpat kā pirmos reālos panākumus dod aizsāktā sociālā reforma. Tās rezultātā sociālais budžets šogad un arī nākamgad pieaugs straujāk nekā vidējie ieņēmumi pārējos budžetos. Šis pieaugums devis iespēju jau šogad būtiski palielināt bērna piedzimšanas un atsevišķus invaliditātes pabalstus. Arī nākamgad tiks paaugstināta virkne pabalstu un valdība var apsolīt, ka nākošā gada laikā līdz 30 latiem tiks paaugstināts sociālā nodrošinājuma pabalsts un tātad arī minimālā pensija cilvēkiem ar 10 gadu darba stāžu. No 12 uz 30 latiem tiks paaugstināts bērnu kopšanas pabalsts mātēm, kas kopj mazuļus līdz pusotra gada vecumam. Sociālajā budžetā ir ieplānota nauda arī likumā paredzētajai pensiju indeksācijai.

Es negribu vērtēt to, ko es minēju, vai tas ir daudz vai maz, bet tas ir fakts, ka šīm sociālajām vajadzībām Latvija tērē ievērojami vairāk nekā kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija. Tāpat fakts ir arī tas, ka šie sociālie izdevumi ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc, piemēram, finansējums aizsardzībai Latvijā ir mazāks nekā šajās manis minētajās valstīs.

Viens no lielākajiem naudas palielinājumiem nākamajā gadā ir plānots lauksaimniekiem gandrīz par 22%. To skaitā subsīdijas laukiem pieaugs par 70%, tādējādi pirmo reizi sasniedzot Lauksaimniecības likumā rakstīto 3% līmeni no pamatbudžeta, un gribētos ticēt, ka nākamajā gadā to izjutīs katrs zemnieks.

Tāpat arī gribētos ticēt, ka daudzi jauni cilvēki pamanīs valsts šogad aizsākto studentu kreditēšanu, jo viņi varēs saņemt kredītus savai studiju nodrošināšanai.

Nākamā gada budžetā paredzēts minimālās algas palielinājums par 10%, kas, pēc valdības domām, ir pietiekoši konservatīvs solis, lai nepalielinātu bezdarbu vai slēpto nodarbinātību. Valdība cer un, izmantojot savas ekonomiskās sviras, darīs visu iespējamo, lai šis bezdarba līmenis nepalielinātos arī lielo uzņēmumu privatizācijas rezultātā.

Diemžēl ļaunu joku ar veselības finansējumu ir izspēlējis iezīmētais nodoklis jeb veselības naudas piesaistīšana ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tas diemžēl pieaug lēnāk, nekā kopējie ienākumi budžetā. Man gribētos ticēt, ka šogad mēs visi kopā vēl atradīsim pieņemamu veselības aprūpes problēmu risinājumu nākamā gada budžetam.

Neraugoties uz ierobežotā budžeta iespējām, valdība turpina sakārtot arī ilgāku termiņu lietas - reformas, kuru rezultātus rīt vai parīt vēl neredzēsim, taču tāpēc šīs lietas nav mazāk svarīgas. Īpaši gribu atzīmēt, ka veikti priekšdarbi, lai nākamgad varētu sākt darboties privātie pensiju fondi, investīciju fondi un fizisko personu depozītu garantiju fonds, un tas nozīmē uzkrājumu un investīciju veicināšanu Latvijā. Ar valdības atbalstu nākamajā gadā plānots sākt arī hipotekāro kreditēšanu, kas ievērojami atvieglos mūsu mājokļu sakārtošanu.

Cienījamie deputāti! Vēlos skaidri pateikt - budžeta vispārīgais pieaugums nākamajam gadam ir 9%, bet plānotā inflācija - 7%, un tas nozīmē, ka reālais budžeta pieaugums ir 2%. Tas nav pietiekošs, taču tas ir tieši tik daudz, cik un ko mēs visi kopā varam nākošgad atļauties.

Tieši tāpēc ir vēl kāds princips, kuru sava finansu ministra darbības laikā esmu uzskatījis par svarīgu, - domāt ne tikai par to, cik naudas tika iedalīts vienai vai otrai nozarei, bet arī par to, kā šī nauda tiek iztērēta. Man diemžēl jāatzīst, ka pagaidām man nav šīs pārliecības, ka katrs lats valsts budžetā tiek tērēts labākajā veidā. Tas ir bijis viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc izpalikusi arī iepriekšējās valdības aizsāktā ideja par divu gadu budžetu, un šodien līdz ar to budžeta projektā jūsu mapītēs ir tikai aile par 1999. gada kontrolskaitļiem.

Kolēģi! Uz jūsu galdiem ir nākamā gada budžeta projekts, kas nav un nevar būt gana labs visiem, bet man gribētos ticēt, ka šajā budžetā ir atrasti kompromisi starp mūsu iespējām saprātīgi tērēt ikdienišķajām vajadzībām un iespēju atlicināt arī nākotnes attīstībai.

Jau pieminēju, ka esam atļāvušies nākamgad par trim ceturtdaļām palielināt investīciju apjomu. Lielu daļu šīs naudas valdība plāno izmantot informātikas projektiem, arī lai sakārtotu nodokļu iekasēšanu. Investīciju programmām pašvaldībām dotācija no pamatbudžeta ir pieaugusi ievērojami straujāk nekā vidēji pārējiem. Pašvaldībām paredzēti ir gandrīz 70% no visiem nākamā gada Valsts kases aizdevumiem.

Viens no principiem, kas man kā finansu ministram, veidojot budžetu, bija svarīgs, bija tāds, ka valdība naudu aizņemas tikai investīciju vajadzībām. Visiem tā sauktajiem kārtējiem izdevumiem ir jābūt samērotiem ar to naudu, kādu šodien mēs kā valsts ieņemam ar nodokļiem un citiem maksājumiem. Bet mēs nedrīkstam aizņemties arī pārāk daudz, mēs nedrīkstam ierast dzīvot uz parāda, jo neviens cits kā vien mūsu bērni nākotnē būs tie, kuri maksās šo parādu.

Un visbeidzot nosaukšu tikai dažus skaitļus priekšstatam, cik un par ko katrs no mums maksā nodokļos. Vidēji katrs Latvijas iedzīvotājs nākošajā gadā nodokļos samaksās 494 latus. Gandrīz puse no šīs naudas jeb nepilni 199 lati tiek tērēti sociālajām vajadzībām, tātad pensijām un pabalstiem. Veselības aprūpei katrs Latvijas iedzīvotājs maksās 50 latus un 22 santīmus. Kā piemēru minēšu vēl dažus skaitļus. Valsts prezidenta Kancelejai katrs no mums maksā 36 santīmus, Saeimai - 2,5 latus, Ministru kabinetam - 1,5 latus, bet visu ministriju centrālajam aparātam - gandrīz 6 latus. Katrs pats var salīdzināt, vai tas ir daudz vai maz, un izvērtēt, ko mēs varam šeit mainīt.

Cienījamie kolēģi! Tūliņ pēc manas uzrunas šajā tribīnē debates sāksit jūs. Atšķirībā no citām reizēm, jūsu vērtējumam līdz ar budžetu tiek nodoti visi nodokļu likumu grozījumi, kādus valdība plānojusi nākamajam gadam. To projektus jūs atradīsit savos dokumentu eksemplāros, tāpēc apstāšos tikai pie pamatprincipiem.

Valdība nākamajā gadā nav plānojusi palielināt esošās nodokļu likmes. Izņēmums ir akcīzes nodoklis naftas produktiem, par kura palielināšanu Saeima nobalsojusi jau pirms pusotra gada. Lai pašvaldībām nodrošinātu pietiekošus ieņēmumus, valdība ir izšķīrusies saglabāt īpašuma nodokli ēkām un būvēm juridiskajām personām arī nākošajos gados. Citus būtiskus grozījumus nodokļu likumos valdība neplāno, un man gribētos ticēt, ka šī nodokļu stabilitāte būs pietiekošs apliecinājums ārvalstu ieguldītājiem, ka Latvija veidojas par investīcijām drošu un stabilu zemi.

Noslēdzot šo uzrunu, es gribētu izteikt cerību, ka pēc visām diskusijām mums pietiks prāta un apdomas, lai izšķirtos par atbalstu šim sabalansētajam budžetam, jo citas iespējas mums nav, ja vien nedomājam un nedzīvojam vienai dienai.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamā debatēs runās Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Vispirms es gribētu izteikt zināmu izbrīnu par to, kādā noformējumā un ar kādiem skaitļiem mēs esam saņēmuši budžetu. Mēs esam saņēmuši ziņas par 1998.-1999. gadu. Ja gribat zināt par 1997. - ejiet, meklējiet bibliotēkā vai meklējiet citur. 5. un 6. Saeimas laikā pirmo reizi budžets ir sastādīts tik pavirši, lai būtu viss noslēpts, ko vien var noslēpt. Arī budžeta atšifrējumā es nevarēju atrast darbinieku skaitu, balstoties uz kuru ir izrēķināta darba samaksas summa. Un atbilde ir pavisam vienkārša - tāpēc, ka galvenais darba samaksas palielinājums skar tikai ministriju aparātus. Tas nu mums ir jāatzīst.

Ja mēs skatāmies tālāk, kas ir noticis ar šo budžetu, tad pirmais, kas mums ir jāatzīst, ir tas, ka 1998. gada budžets ir pieņemts, pārkāpjot to likumu, kas tika pieņemts 1997. gada 19. jūnijā par budžeta grozījumiem, jo tur tika noteikts, ka ir mērķdotācija darba samaksai izglītības darbiniekiem 3,7 miljonu apmērā. Sastādot 1998. gada budžetu, šī mērķdotācija, kas bija jāieskaita darba samaksas fondā, nav ņemtā vērā. Un līdz ar to šodien ir jāsaka, ka izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš, vienlaicīgi arī Saeimas deputāts Juris Celmiņš un Pieprasījumu komisijas loceklis, kad tika izskatīts pieprasījums ministram... Tas tā jocīgi šodien mums Latvijā ir, ka deputāts, izskatot pieprasījumu pats sev, komisijā atklāti ir melojis deputātiem - es jau iepriekš saņemu aizrādījumu par šo vārdu, bet no tā neatsakos -, teikdams Pieprasījumu komisijā, ka šī summa ir ieskaitīta darba samaksas fondā. Es nezinu, kā šobrīd jūtas Pieprasījumu komisijas deputāti, kas noticēja tam, ko teica Juris Celmiņš, bet summas 1998. gada budžetā parāda mums pavisam kaut ko citu.

Un te jau ir cits jautājums. Ja mēs skatāmies tā, kā tam būtu jābūt pēc likuma, tad diemžēl, Zīles kungs, neiznāk 5% algas pielikums, bet izglītības darbiniekiem - reālajiem, nevis ministrijai - pielikums ir knapi 3%. Līdz ar to ir jautājums par valdības doto solījumu un valdības deklarācijā ietvertajiem norādījumiem par 5% algas pieaugumu izglītības darbiniekiem. Tātad tā ir pirmā lielākā pretruma, kas ir ietverta šinī budžetā.

Tālāk ir jautājums par to, cik izsvērts ir budžets un kas tajā ir izmaināms. Es varu pateikt viennozīmīgi - budžets nav izsvērts, budžets nav pārdomāts un budžets nav pieņemams tāds, kāds tas ir tagad. Atcerieties 19. jūnija sēdi šajā gadā, kad notika ļoti asi strīdi par 3,7 miljoniem - par to paņemšanu no investīciju programmas un novirzīšanu izglītības darbinieku apmaksai. Zālē tika draudēts ar visu ko - sabruks valdība, sabruks ārpolitika, sabruks viss, kas vien var sabrukt, un visi, kas vien varēja no pozīcijas, ar frakciju “Tēvzemei un Brīvībai” priekšgalā, aicināja nebalsot par šo naudas summu. (No zāles deputāts O.Grīgs: “Mēs nobalsojām...”) Jāsaka, paldies Dievam, ka daļai pozīcijas deputātu tanī brīdī pirmais bija Satversmes pants par to, ka deputāts atbild sev un sirdsapziņai, nevis tā sauktajam politbirojam, tas ir, Sadarbības padomei, un ka par to nobalsoja.

Kas nav izpildīts no investīciju programmas pēc šīs naudas izņemšanas un novirzīšanas izglītības darbiniekiem? Izpildīts ir viss - ārpolitika darbojas, mājas ir nopirktas... Vienīgais, kas laikam nav nopirkts - un, ja es šeit melošu, tad mani kāds palabos, - ir jauna māja Prokuratūrai no “Turības”. Bet, cik saprotams, tad Prokuratūras darbu kavē nevis šīs mājas nenopirkšana, bet pavisam citi momenti. Un “3 miljonu lietas” izskatīšanu arī nekavē tas, ka “Turība” nesaņēma 600 000 latu par savu, kā lai saka, visai sabrukušo māju Dzirnavu ielā.

Tāpat mums ir jāatbild uz citu jautājumu. Šogad investīciju programma ir vēl lielāka, bet vislielākā daļa investīciju programmā, tātad tā daļa, ko dalīs Ministru kabinets, neprasot šeit deputātiem “jā” vai “nē”, ir paredzēta informātikai un datorizācijai. Taču man šķiet, ka būtu jāsāk pavisam no otra gala - vispirms jāuzceļ tā māja robežapsardzes punktā, kurā ielikt to kompjūteru, nevis jānopērk šis kompjūters. Vispirms kompjūters ir jāaizved uz lauku skolu un pēc tam jāmaksā 2,5 miljoni par skolu informācijas tīkla izveidošanu, jo - ko tad dod tas tīkls un ko dod šīs naudas novirzīšana? Un līdz ar to es gribētu teikt, ka investīciju programma ir jāpārskata - jāpārskata samazināšanas virzienā, jo ir parādījusies vēl viena īpatnēja lieta, ka investīcijas trīs gadus pēc kārtas arī izglītības sistēmā saņem tikai vienas un tās pašas izglītības iestādes. Tas arī rada ļoti lielu izbrīnu.

Nākamais jautājums. Valsts politika izglītībā. Valdības deklarācija un realitāte. Universitātē ievēlēti valsts profesori. Jā, ir. Bet vai ir izpildīts noteikums, ka viņiem ir jāsaņem arī atbilstoša alga? Nē, nav. Naudas budžetā nav.

Nākamā lieta. Jā, ir ideja noņemt no studentu kreditēšanas šo summu un novirzīt valsts profesoriem. Bet vajadzētu padomāt arī par tādu lietu: valsts profesors nav pamatkursu un visu lekciju lasītājs, bet gan tas pats asociētais profesors, kurš līdz ar to nonāk pilnīgā diskriminācijā attiecībā pret valsts profesoru, jo citiem Universitātes pasniedzējiem algu pielikums vismaz šobrīd nav redzams.

Nākamais jautājums. Universitātē notiek akreditācija. Es varu jūs informēt, kā notiek šī akreditācija. 6000 latu no fakultātes, un piedevām vēl prasība - un tā ir ļoti aktuāla šodien saistībā ar diskusiju par Valodas likumu - dokumentus iesniegt latviešu un angļu valodā. Kopš kura laika Latvijas Augstskolu likums un Latvijas Valodas likums pieprasa Universitātes un citu augstskolu pasniedzējiem savas programmas savai ministrijai iesniegt angļu valodā? Tik tālu mēs esam nonākuši. Tas ir jādara. Tagad jau ar ministrijas rīkojumu. Bet tūlīt sākas plaša akcija par skolu direktoru atestāciju un skolotāju atestāciju. Kam tā ir vajadzīga? Tā ir vajadzīga valdības deklarācijai un vajadzīga tiem ierēdņiem, kuri uz šī rēķina palielinās savas algas, jo budžetā solītais algu pielikums pedagogiem pēc atestācijas nav paredzēts.

Nākamais jautājums - par direktoriem. Direktori tiek atestēti, un tiek paziņots, ka atestācijas rezultātā viņus var atbrīvot no darba. Nevar viņus atbrīvot no darba, jo skolu direktorus darbā ieceļ pašvaldības - ar balsojumu. Pašvaldībām šobrīd nav saistošs nedz Izglītības ministrijas norādījums, nedz darba kolektīvu negatīvā nostāja, un tas visspilgtākais piemērs ir tas, kas notiek Saldū ar 1.ģimnāzijas direktoru. Un tāpēc es gribētu deputātiem teikt kādu līdzību. Šodien pie Saeimas ir ārsti, un šie ārsti ir nolikuši slimnieku, it kā jau mirušu diemžēl, sev pie kājām. Man gribas teikt, ka šodien 1998.gada budžets man atgādina tur tās nestuves, kas bija ārstiem pie kājām, tikai ir viena cita lieta - ka šis slimnieks gan ir uz nestuvēm, bet nav vēl miris. Un tāpēc ir jautājums - ko darīt ar slimnieku uz nestuvēm? Pagaidīt, kamēr viņš nomirs, vai sākt ārstēt? Tas ir tas pats, kas ar šo budžetu. Es domāju, ka valdībai vajadzētu šo slimo budžetu - to, ka viņš ir slims, atzīst visi - paņemt atpakaļ, pārstrādāt, iestrādāt 1998.gada budžetā tās finansiālās izmaiņas, ko žurnālistiem un sabiedrībai ir solījis labklājības ministrs Makarovs un ko ir solījis izglītības un zinātnes ministrs Celmiņš, un tad, kad šis budžets būs pārstrādāts, sabalansēts atbilstoši reālajai situācijai, izvērtēts atbilstoši prasībām, ko izvirza pašvaldības, - tas ir ļoti svarīgs moments, - tad tas atgrieztos Saeimā. Lai šeit nav lieku diskusiju, lai šeit nav tukšas runāšanas. Jo aizbildināties ar to, ka var iesniegt labojumus uz otro lasījumu un tanī pašā laikā norādīt, ka budžets ir sabalansēts un viss ir kārtībā, ir apmēram tas pats, kas gripas slimniekam, kam ir 40 grādu temperatūra, dot destilēto ūdeni un teikt: varbūt pāries pats no sevis.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runāt vēlas Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Budžeta likumprojekts ir sastādīts, par pamatu ņemot aplamas pamatvērtības, un kā tāds tas ir noraidāms un nododams valdībai atpakaļ pārstrādei. Diemžēl šeit nav valdības vadītāju, arī ministri ir tikai daži. Acīmredzot valdību neinteresē tas, kādā veidā Saeima izskatīs šo budžeta projektu un kādu lēmumu pieņems, vai arī tiek uzskatīts, ka viss ir jau tiktāl sarunāts Sadarbības padomē, ka nekādu iebildumu šeit vispār nevarētu būt, un deputāti jau visi ir “striķīšos piesieti”, un ir panākta vienošanās, ka šis balsojums būs jebkurā gadījumā. Bet mēs jau redzējām no rīta, ka tik viennozīmīga jums šī iespēja nav, taču valdību, vismaz valdības vadītāju, šie jautājumi acīmredzot neinteresē.

Atgriežoties pie šī budžeta sastādīšanas principiem, jāteic, ka mēs redzam, ka valsts pārvaldes izdevumiem nepieciešamie līdzekļi tiek atrasti jebkurā gadījumā. Visās programmās izdevumus mehāniski palielina vismaz par 5% un citur pieliek klāt vēl daudz vairāk, un nemaz neinteresējas par to, cik vajadzīga ir šī attiecīgā programma un cik sabiedriski nozīmīgas ir tās funkcijas, kas ar šīs programmas palīdzību tiek attiecīgajā iestādē veiktas, un vai tiešām šīs naudas izmaksas ir pamatotas sabiedriski.

Tajā pašā laikā medicīnas budžets ir, pat absolūtos skaitļos rēķinot, samazinājies par 3 miljoniem latu, un tādēļ ļoti pamatots ir mediķu jautājums valdošajai partijai “Tēvzemei un Brīvībai” par tās priekšvēlēšanu solījumiem mediķu algas tuvināt ierēdņu algām. Kā mēs redzam, ir noticis tieši pretējais, un tas tikai parāda to, ka “tēvzemiešu” politiķiem ir absolūti vienaldzīgi savi priekšvēlēšanu solījumi un ka viņiem tie absolūti nav saistoši. Viņi rīkojas pilnīgi pretēji. Tāpat pilnīgi pretēja rīcība valdošajām partijām bija tad, kad 1997.gada budžeta apspriešanas laikā tika samazinātas skolotāju algas attiecībā pret ierēdņu algām, kaut gan bija pat fiksēts valdības deklarācijā, ka tiks darīts pretēji.

Šodien, runājot par medicīnas darbinieku algām, vienu no šī budžeta projekta pamataktualitātēm, jāsaka, ka tās nav mainījušās pat vairākus gadus pēc kārtas. Mēs redzam, ka valstij un valdībai, un valdošajiem politiķiem absolūti nerūp tas, kā mediķi dzīvo, kā viņi strādā. Finansu ministrs, izrādās, atļaujas kļūdīties par veseliem 1,5 miljoniem latu, neieplānojot tos medicīnas budžeta projektā. Tā vismaz izriet no labklājības ministra publiski teiktā preses konferencē. Nav brīnums, ka tad, ja ir šāda situācija ar medicīnas budžetu, valstī tiek pasludināta krīze veselības aprūpē, kā to ir izdarījuši arodbiedrību pārstāvji. Tautas kustība “Latvijai” uzskata, ka šīs situācijas pārvarēšanai medicīnas budžets ir palielināms vismaz par 25% attiecībā pret to, kas šobrīd medicīnai ir paredzēts.

Otra ļoti būtiska problēma, kura šajā budžeta projektā nav atrisināta un kuru nav mēģināts atrisināt, jo valdībai ir citas intereses, ir atkal pašvaldību daļas samazināšanās valsts kopbudžetā. Gadu no gada tiek veikta sistemātiska, konsekventa līdzekļu izņemšana no pašvaldībām un to centralizēšana centrālā valsts pārvaldes aparāta rokās. Tiek pavisam aizmirsts tas, ka tieši pašvaldības ir tās, kas realizē daudzas funkcijas, kas ir nepieciešamas cilvēkiem uz vietām. Pašvaldībām ir jādomā par savas teritorijas attīstību, pašvaldībām ir jāgādā par sociālajiem pabalstiem, par bezdarbnieku pārkvalifikāciju, pašvaldībām jāuztur skolu un slimnīcu infrastruktūra, bet priekš tā visa naudas šobrīd diemžēl nav. Mediķu sanāksmē arī tika pilnīgi skaidri pateikts, ka pašvaldības slimnīcu infrastruktūru šāda budžeta apstākļos atbalstīt nevarēs.

Tāpat kā līdzšinējos, iepriekšējo gadu budžetos, arī 1998.gada budžeta projektā ļoti aktuāls ir jautājums par skolotāju algām. Kaut kāds neliels palielinājums šeit tiešām varbūt arī ir, kurš ir absolūtos skaitļos, kurš nekādā gadījumā nenosedz inflāciju, un tāpēc tas nav uzskatāms par palielinājumu. Bet, ja mēs gribam valstī nopietni pieiet izglītības jautājumu risināšanai, tad šāda politika attiecībā uz skolotāju algām absolūti nav pieņemama un arī šajā jomā ir vajadzīgs radikāls algu paaugstinājums. Tikai šāda algu paaugstināšana var būt arī nosacījums tam, lai skolotāji nopietni nodarbotos ar savas kvalifikācijas celšanu un lai no skolām neietu projām spējīgākie skolotāji, kā tas daudzviet notiek. Palikušie cilvēki bieži vien ir ļoti lieli patrioti, un tikai patriotisms ir tas, kas viņus skolā ir noturējis, un patiesībā jāteic, ka ar šādiem budžeta līdzekļiem, kādi tiek doti skolām, šo cilvēku, šo skolotāju patriotisms tiek ekspluatēts. Es uzskatu, ka šo patriotismu ekspluatēt nedrīkst. Mums ir jādomā par mūsu valsts nākotni, un šajā jautājumā - tieši par skolām.

Es gribu veikt nelielu salīdzinājumu ar Igauniju, un tas ir jautājumā par skolu datorizāciju. Tiešām - daudzas no mūsu skolām datorus vēl nav redzējušas. Es saprotu, ka šāda situācija varēja būt Latvijā pirms pieciem gadiem. Tad datori tur vēl nevarētu būt bijuši. Bet tagad ir jau pagājuši, ja mēs skaitām formālo valstisko neatkarību, seši gadi. Un, ja mēs skaitām visus šos atmodas procesus, ir jau desmit gadi. Šajā laikā šeit nav panākts absolūti nekāds risinājums. Bet, ja mēs paskatāmies uz mūsu kaimiņvalsti Igauniju, tad redzam, ka, neskatoties uz to, ka Igaunija ir iedzīvotāju skaita ziņā apmēram pusotras reizes mazāka par Latviju, Igaunijas investīcijas, izdevumi skolu datorizācijā 1997.gadā 10 reizes pārsniedz Latvijas izdevumu līmeni, kas paredzēti šim mērķim. Un 1998.gadā šis līmenis Igaunijā būs trīs reizes lielāks. Un mēs pēc tam brīnāmies par to, ka Igaunijā un Latvijā veidojas dažādi ekonomiskie rādītāji, par to, ka veidojas dažāda sabiedrības attieksme pret nākotnes perspektīvu. Iemesls tai bezcerībai un diemžēl arī objektīvajai bezperspektivitātei, kas Latvijā tiek ielikta, ir valdības rīcība, kas absolūti ignorē šīs mūsu nākotnes attīstības pamatnosacījumus.

Līdzīgā veidā mēs varam arī apskatīt finansējumu zinātnei, kāds tiek atvēlēts dažādās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Spriežot pēc tāda rādītāja kā zinātnes finansējuma attiecība pret iekšzemes kopproduktu, mēs redzam, ka Latvija šo valstu vidū ir pašā pēdējā vietā. Jautājums - par kādu konkurētspēju nākotnē mēs šeit varam runāt?

Nākamā problēma. Šeit Zīles kungs runāja par to, cik lielā mērā valsts ir pavērsusi savu seju pret zemniekiem. Es tiešām esmu pateicīgs par to, ka budžeta projektā beidzot ir iestrādāti līdzekļi, lai izpildītu Lauksaimniecības likuma prasību par 3% subsīdiju nodrošināšanu. Bet tajā pašā laikā mēs redzam, ka vēl tiek absolūti ignorēta Lauksaimniecības likuma 10.panta ceturtās daļas prasība par lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantoto ražojumu cenu un tarifu paritātes nodrošināšanu. Šī norma, kas, tautas valodā runājot, prasa sabalansētas cenas piena un degvielas litram, tiek šobrīd vēl absolūti ignorēta. Šeit arī ir valdības absolūta neizpratne par to, ka tieši lauku attīstība un cilvēku dzīvotspēja laukos, spēja saimnieciski pastāvēt laukos, ir nepieciešama mūsu valsts harmoniskai un sabalansētai attīstībai. Kas notiks tad, ja visi brauks uz Rīgu? Mums Rīga jau tā ir pārāk liela metropole. Diemžēl šeit risinājuma nav un atkal ir pilnīga ignorance.

Valdības piedāvātos pasākumus demogrāfijas jomā, ko šeit finansu ministrs mēģināja uzskaitīt, es nevaru vērtēt citādi, kā tikai lētus priekšvēlēšanu trikus, ja divus mēnešus pirms vēlēšanām palielina vienu vai otru pabalstu... Protams, pabalstu palielināšana ir laba, un arī tie palielinājumi, kas šeit tiek piedāvāti, ir absolūti nepietiekami, jo tie nedod reālu atbalstu ģimenēm ar bērniem, teiksim, ģimenēm, kurās bērni ir skolas vecumā. Un mēs zinām, ka skolēniem ir vajadzīgi ļoti lieli izdevumi, lai vecāki viņus varētu palaist uz skolu. Diemžēl līdzšinējā traģiskā valdības demogrāfiskā politika īpaši izpaudās 1997.gada budžeta pieņemšanas laikā, kad kā ar nazi tika nogrieztas ļoti daudzas sociālās garantijas, un tās vēl joprojām netiek atliktas atpakaļ. Diemžēl šīs politikas rezultātā mēs esam nonākuši mūsu valstī tādā situācijā, ka mirstība gandrīz divreiz pārsniedz dzimstību, un pēc dažiem desmitiem gadu mēs valstī nonāksim tādā situācijā, ka mums nebūs vairs neviena latvieša. Tautas kustībai “Latvijai” šāda politika nevar būt pieņemama, Tautas kustība “Latvijai” neuzskata šādu valdošo politiku par nacionālu, un tā arī nevar būt nacionāla, jo ir vērsta uz tautas izmiršanu.

Tāpat valdība arī nav piedāvājusi nekādus reālus pasākumus valsts tālāko reģionu atbalstam, un atkal attīstība tiks koncentrēta Rīgā. Šeit es jau tiku runājis par daudzām sabiedriski absolūti nepieciešamām vajadzībām, kam ir jāatrod budžeta līdzekļi. Jūs, protams, varat jautāt, no kurienes es šos budžeta līdzekļus varētu ņemt. Daļēju atbildi es devu jau pašā sākumā, pasakot, ka šajā budžetā ir iestrādātas nepareizas pamatvērtības un ka ir nepieciešams īstenot absolūtu taupības režīmu valsts pārvaldē, ja mēs gribam palikt pie šā bezdeficīta budžeta principa. Tāpat arī jāplāno efektīvi pasākumi valsts ieņēmumu radikālai palielināšanai, gan uzlabojot nodokļu iekasēšanu, gan neatļaujot dažiem atsevišķiem valsts uzņēmumiem sponsorēt dažādus pasākumus par miljoniem latu, gan arī nepieļaujot tādu situāciju, ka lielas summas burtiski iet garām valsts budžetam. Iespējas ir, un nauda budžetā ir, to tikai vajag pareizi novirzīt atbilstoši humānām un cilvēciskām prioritātēm, kuras būtu orientētas uz valsts attīstību. Pašreizējā budžeta projektā tas nav izdarīts. Šis budžeta projekts atkal ir orientēts tikai uz neliela elitāra slāņa vajadzību apmierināšanu, bet tautas lielākā daļa ir palikusi aiz svītras. Nav godīgi pieprasīt bezdeficīta budžetu uz tautas lielākās daļas rēķina. Ja šis bezdeficīta budžets tiek veidots, tad šajā gadījumā tas ir jāveido ar taupību valsts pārvaldē, bet nevis tādā veidā, kā tas noticis šobrīd. Es aicinu neatbalstīt šo ačgārno valsts budžeta projektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Es runāšu par Budžeta likumu kopumā. Vispirms man ir daži vientiesīgi jautājumi. Vai šo budžeta projektu sastādījuši bērni vai jokdari? Otrs jautājums: kā tāda valdība var noorganizēt valsts vadību, ja šorīt nevar noorganizēt kvorumu budžeta apspriešanai, jo no pozīcijas klāt nebija 40% deputātu? Trešais: kāpēc likumprojektā, kas attiecas uz 1998.gada valsts budžetu, ir ietilpināti skaitļi par 1999.gada valsts budžetu? Kā tad īsti ir - vai tas ir budžeta projekts vienam - 1998.gadam - vai diviem gadiem, vai mēs pieņemsim budžetu 1998.gadam vai 1999.gadam? Ja reiz likumā ir ierakstīti skaitļi par 1999.gadu, tātad mums būs jābalso arī par tiem. Tas nozīmē, ka budžets vispār juridiski nav pieņemams, jo nosaukums neatbilst saturam.

Vēl viens jautājums: kāpēc ne budžeta projektā, ne paskaidrojošajā pielikumā nav norādes, vai skaitļi ir faktiskajās vai salīdzināmajās jeb vidējās cenās? Parasti budžetus veido, nerēķinot inflācijas pieaugumu, tātad neindeksējot summu, citiem vārdiem, nerēķinoties ar lata vērtības zudumu. No tā izriet, ka 1999.gada valsts pamatbudžeta ienākumi, salīdzinot ar 1998.gadu, ir iecerēti reāli mazāki nekā 1998.gadā vai arī inflācija 1998.gadā ir ieplānota mazāka par 1%? Paskatieties, lūdzu, šajos skaitļos, tad jūs redzēsit šo aplamību!

Arī kopējais budžets šajā salīdzinājumā nav spožs, tam nesamazinājums plānots tikai tādā gadījumā, ja inflācija būs mazāka par 6,6% gadā. Vai tas ir iespējams? Tātad mēs plānojam valsts budžeta samazinājumu. Ceru, ka finansu ministrs paskaidros, kāpēc ir šāda kliedzoša pretruna viņa budžeta pamatskaitļos.

Pavisam jocīga ir 22.sadaļa - “Kultūras ministrija”. Pavisam 17 pozīcijas divās ailēs. Tātad pavisam ir 34 skaitļi, visi vienādi - 1 200 000. Kāda jēga vispār taisīt tādu tabulu? Tā izskatās pēc rotaļāšanās. Pēc rotaļāšanās daudzās pozīcijās izskatās arī 1999.gada plānojums, jo tas ir vienāds ar 1998.gada budžetu burts burtā, cipars ciparā. Tādas vienādības ir simtiem pozīcijās. Pēc Valsts prezidenta Kancelejas visi posteņi 1999.gadā ir tādi paši kā 1998.gadā. Tāpat Augstākajai tiesai, Valsts kontrolei, Cilvēktiesību birojam un tā tālāk. Valsts pārvaldes reformas vadībai gan algas pieaugs, nav tikai skaidrs, no kā... kas tā ir par īpašu institūciju, kura ir 100 tūkstošu latu vērtībā. Ko tā reformē, ko vada?

Vienādi maksāšot nākošgad un aiznākošgad pati valsts pārvaldes reforma, kuras aprēķinātā vērtība ir 676 tūkstoši. Frakcijas “Latvijai” pārstāvji ir aprēķinājuši, braucot pa Latviju, ka šī reforma, kāda tā ir iecerēta, īstenībā nodarīs Latvijai zaudējumus nevis 676 tūkstošu apmērā, bet vairāku simtu miljonu lielus zaudējumus. Šī pārvaldes reforma radīs simtiem pamestu un izdemolētu ēku pagastos - skolu, kultūras namu, pašvaldības celtņu, bērnudārzu un tā tālāk. Gribas jautāt pozīcijas deputātiem: vai jūs esat apskatījuši, kas notiktu laukos, ja īstenotu šo reformu? Cik šādu celtņu tad ietu bojā? Cik saprotams, tad tos 676 tūkstošus izmaksās tikai šīs izdemolēšanas valstiska organizēšana, uzspiešana tautai. Vai gan citādi būtu vajadzīga gadiem ilga valsts pārvaldes reforma, kurā ir speciāla institūcija, kas ļoti dārgi izmaksā. Visus posteņus, pozīcijas, programmas un kodus, kuru skaitļi izskatās pēc rotaļas, es nenosaukšu, jo to ir pārāk daudz - simtiem. Nesaprotami, kāpēc 1999.gadā plānotie līdzekļi vispārējai izglītībai ir par 3,2% mazāki nekā 1998.gadā? Tas ir relatīvajos skaitļos. Ja rēķināsim, ka inflācija būs vismaz 6-7%, tad kopumā šis ieplānojums būs par 10% mazāks, un tas ir apstākļos, kad skolas brūk kopā un skolotāju algas ir zem iztikas minimuma. Es uzsveru - apstākļos, kad zem iztikas minimuma ir algas skolotājiem, reāli tiek ieplānots pamazinājums vēl par 10%.

Pats dramatiskākais ir tas, ka valdība negrib ne redzēt, ne dzirdēt, ka Latvijas tauta ir uz izmiršanas sliekšņa, ka piedzimst tikai puse, lai atjaunotos iepriekšējā paaudze. Nākošā paaudze jau četrus gadus dzimst divreiz mazāka par iepriekšējo, bet budžetā nav redzams, ka te būtu iesākts kaut kas radikāls, lai novērstu tautas bojāeju. Kad Kārlis Čerāns te tikko runāja par šo dramatisko stāvokli, es novēroju, ka pozīcijas deputāts no “Latvijas ceļa” teica: nevajag naktī gulēt, tad būs bērni! Un no Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas viens večuks labsirdīgi krekšķināja un nicīgi smējās, piekrītoši smējās. Lūk, tāda ir attieksme pret Latvijas nākotni valdošajā pozīcijā, kur viens pārstāv Latvijas attīstību, viens pārstāv nacionāļus un viens pārstāv valstisko nacionālismu! Kur te ir kas vairāk nekā tikai frāzes? Ne nacionālisms, ne valstiskums, bet frāzes, ar ko maskēt savu būtībā prettautisko, pretvalstisko rīcību.

Nacionālo frāžu “varoņu” un nacionāli provokatīvo izlēcienu “varoņu” valdība netaisās neko darīt tautas izdzīvošanas un valsts saglabāšanas labā. Latvijas noturēšana viņus neinteresē.

Šogad valsts kopējais parāds palielinās par 90 miljoniem un ir sasniedzis pusmiljardu. Paskatieties, lūdzu, šos lielos skaitļus! Nākošgad un aiznākošgad tos paredzēts palielināt vēl par 50 miljoniem ik gadu. Valsts ārējās tirdzniecības deficīts kopā ar pakalpojumiem šogad sasniedz 352 miljonus, un tas ir vienā gadā. Maksājumu negatīvā bilance - 292 miljoni. Viss tas nākošgad ir ieplānots vēl lielāks, bet, ja rēķinām no 1995.gada, kopš sākās šis ārējās tirdzniecības deficīts, tad kopā jau ir sakrājies deficīts tuvu pie miljarda latu, kas agri vai vēlu būs jāsedz uz tautas dzīves līmeņa rēķina, savelkot ciešāk jostas. Bet, ja nesegs, tad sabruks lats, kas būs vēl traģiskāk tautai, jo mums jau ir pieredze, kāda aplaupīšana notika, kad sabruka rublis. Neviens par to nedomā, nekādās piezīmēs, nekādos paskaidrojumos šī drūmā situācija nav izgaismota - ne finansu ministra ziņojumā, ne arī pašā budžeta projektā.

Šoreiz neminēšu lielos valsts izlaupīšanas noziegumus, kuri galu galā arī atspoguļojas budžetā un kuru dēļ Latvija ir novesta nabadzībā. Gan paši laupītāji, gan viņu draugi gluži labi zina, kas ir izdarīts un par kādām summām ir izdarīts.

Paskatīsimies tikai uz elementāru saimniecisku neizdarību. Joprojām izdemolē cehus un uzņēmumus, mājas sabrūk, radot zaudējumus simtiem miljonu latu vērtībā. Tikai tāpēc, ka valdībai un Finansu ministrijai pietrūkst dažu miljonu latu jumtu, notekcauruļu, apkures sistēmas un tā tālāk saremontēšanai. Šogad mēs neieguldām miljonu, lai gan nākošgad zaudēsim simts miljonus. Lūk, tāda ir saimniekošana! Vēl ļaunāka nekā krievu laika pēdējos gadu desmitos, kad sāka par to jau normāli domāt.

Valdības pārstāvji skraida apkārt pa Eiropu, - piedodiet, bet citādi nevaru to nosaukt -, mērkaķīgi atdarinādami eiropiešu izdarības, bet nav ne reizi pabijuši savas zemes novados, tāpēc nezina, vai šie atdarinājumi tur ir derīgi. Tie bieži vien ir stulbāki nekā krievu laikos. Tas viss atspoguļojas arī šajā budžeta projektā - nepārdomātība, nenopietnība, galveno problēmu nesaskatīšana, galveno briesmu nepamanīšana vai arī tīša ignorēšana. Dievs vien zina, kādās interesēs tas tiek darīts. Saimniecisko nopietnību nemanīja ne Šķēles, ne arī mūsu šīs valdības rīcībā. Tā ir rotaļa ar skaitļiem un vadīšanas imitācija.

Principā šis projekts nav pieņemams, tāpēc ka mēs nezinām, par ko balsot. Tas ir sastādīts juridiski nekorekti un principā ir noraidāms, nododams pārstrādāšanai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Elmārs Zelgalvis. Zelgalvja kungs, bet tad jums runa būs jāsadala divās daļās. Jūs esat ar mieru? Tādā gadījumā nākamais debatēs runās Uldis Veldre. Arī negribat?

Godātie kolēģi, tādā gadījumā es lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Aleksandrs Bartaševičs, Edgars Bāns, Martijans Bekasovs, Jānis Bunkšs, Alfreds Čepānis, Juris Dobelis, Indulis Emsis, Ervids Grinovskis, Guntars Grīnblats, Edvīns Inkēns, Viktors Kalnbērzs, Jānis Kalviņš, Jānis Kazāks, Ģirts Kristovskis, Andrejs Panteļējevs, Andrejs Požarnovs, Anta Rugāte, Atis Sausnītis, Antons Seiksts un Anna Seile. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pulkstenis ir 11.00, bet man nav pārliecības, ka zālē ir kvorums. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu kvorumam! Lūdzu reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 38 deputāti.

Lūdzu atkārtotu zvanu! Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu! Es lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 41 deputāts. (No zāles deputāts A.Saulītis: “Par ko algu saņemat?”)

Pārtraukums līdz pulksten 11.07. Pārtraukums 5 minūtes - līdz 11.07.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! 5 minūšu pārtraukums ir beidzies. Zālē ir acīm redzams kvorums, bet, tā kā mēs divas reizes jau esam reģistrējušies, tad reģistrēsimies arī trešo reizi. Lūdzu zvanu. Reģistrācija kvorumam! Deputātus lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē 51 deputāts ir reģistrējies, tātad ir kvorums.

Turpināsim debates. Vārds debatēs Elmāram Zelgalvim - frakcija “Latvijai”.

E.Zelgalvis (frakcija “Latvijai”).

Godātais Prezidij, godātie deputāti! Vispirms es gribētu izteikt nelielu polemiku sakarā ar mūsu finansu ministra vienu tēzi, kuru viņš izteica šeit savā ziņojumā. Proti, par to, ka mūsu valstī ir iestājusies stabilitāte, ir pieaugums, ir labklājības uzplaukums, bet tajā pašā laikā es gribētu jautāt: ja jau tiešām tas tā būtu, vai tad mums šeit pie Saeimas ēkas būtu jāsastop izglītības darbinieku pikets, būtu jāsastop zemnieku pikets, šodien būtu jāsastop medicīnas darbinieku pikets? Vai tiešām šādi notikumi liecina, ka mums ir stabilitāte, ka mums ir pieaugums? Diemžēl, lūk, šādā aspektā mēs neredzam un nedzirdam mūsu valdības atzinumus un slēdzienus.

Par budžetu. Ja man šodien būtu īsumā jāraksturo tas budžeta projekts, kas ir iesniegts un kas ir nonācis mūsu apspriešanā šodien, tad es teiktu tā, ka tas ir valsts birokratizācijas un valsts un mūsu tautas izmērdēšanas budžets. Kāpēc tā? Kāpēc tāds slēdziens? Kas par to liecina? Valdība turpina valsts budžeta līdzekļu neefektīvu, ekonomiski un sociāli nepamatotu izlietošanu. To darīja jau iepriekšējās valdības, kuras veidoja šī Saeima un pieņēma budžetu 1996. un 1997. gadam. Kā tas izpaužas? Tas izpaužas tādējādi, ka valdība nemitīgi palielina finansējumu ierēdņu aparāta algošanai un jaunu ierēdniecības struktūru veidošanai. Finansu ministrija noteica, ka nākamajā gadā atalgojuma pieaugums var būt 5% no šīgada apjoma. Bet kas tad ir noticis faktiski? Faktiski šis pieaugums ir daudz lielāks, faktiski pieaugums ir 7,8%, kas kopumā sastāda 10 miljonus latu. 10 miljonus latu!

Varētu minēt šeit skaitļus arī pa atsevišķām ministrijām, kā tas ir, bet to deputāti paši zina. Bet šajā sakarībā es gribu minēt arī citu skaitli. Tātad šis 5% atalgojuma pieaugums ministriju darbiniekiem, ierēdņiem bija paredzēts sakarā ar inflāciju, tātad inflācijas segšanai. Bet tajā pašā laikā mēs dzirdam, ka labklājības ministrs Makarova kungs priecīgi paziņo, ka inflācijas temps mums ir zems, tāpēc, lūk, ir ļoti labi, ka tagad var ietaupīt līdzekļus, jo pensijas nav jāindeksē par lielāku summu, tāpēc pensiju pieaugums ir paredzēts tikai par 1,63 latiem. Lūk, tā! Tātad ierēdņiem var par miljoniem palielināt atalgojumu, bet pensionāriem - par 1,63 latiem.

Tālāk. Budžeta projektā atsevišķās ministrijās ir paredzētas jaunas programmas, kā rezultātā faktiski palielinās ierēdņu štata vienības, darbinieku skaits un, protams, arī atalgojums. Šajā sakarībā es gribu minēt to faktu, ka valdības paspārnē ir izveidota jauna programma - valsts pārvaldes reformu programma, kurā darbojas Valsts pārvaldes reformu birojs, notiek ierēdņu apmācība, ir ietverts civildienests, un visām šīm struktūrām atkal ir ievērojams atalgojuma un vispārējo izdevumu pieaugums. Tajā pašā laikā mēs visi ļoti daudz dzirdam un arī mūsu ārzemnieki, kuri šeit atbrauc, to apliecina, ka mūsu ierēdņu armija strādā ļoti slikti, nekvalificēti, ka viņi nav kompetenti, ka nav pieklājīgas attieksmes pret iestāžu apmeklētājiem un tā tālāk. Tātad rodas jautājums. No vienas puses, ierēdņu armija strādā slikti, bet tajā pašā laikā izdevumus, lūk, viņu uzturēšanai mēs arvien palielinām, palielinām un palielinām. Jautājums: cik ilgi tad šie procesi tā turpināsies? Vai palielināsim finansējumu un strādāsim slikti? Cik ilgi tas turpināsies? Atbildes mums nav.

Bez tam vairākās ministrijās ir paredzētas dažādas programmas. Es gribu minēt tikai vienu. Šeit piemēru varētu minēt ļoti daudz. Piemēram, Finansu ministrijā programmai “Valsts ieņēmumi un muitas politikas nodrošināšana” papildus 1998. gada bāzes izdevumu līmenim paredzēti 3 miljoni latu, tajā skaitā 640 štata vienību ieviešana jauno dienesta funkciju veikšanai, tajā skaitā 300 000 latu - likumdošanas piemērošanas metodoloģijas izstrādāšanai, darba ar nodokļu maksātājiem un nodokļu maksājumu kontroles nodrošināšanai, 90 000 latu valsts amatpersonu, ierēdņu likumības kontrolei. Tātad atkal kontrole, kontrole, kontrole... 200 000 latu - Finansu policijai, 800 000 latu paredzēti tiesību jautājumu risināšanai, starptautisko līgumu izstrādāšanai, Valsts ieņēmumu dienesta analītiskā darba organizēšanai un tā tālāk, un tā joprojām. Citā vietā atkal ir cita programma un atkal ir valsts ieņēmumu, muitas politikas nodrošināšana. Atkal 1 miljons ir klāt. Rodas jautājums. Ja jau visām šīm programmām Valsts ieņēmumu dienestā nepārtraukti ir vajadzīgi jauni līdzekļi, tad rodas jautājums: ko šodien Valsts ieņēmumu dienests dara un par ko šodien tur saņem algu tie ierēdņi, kuri tur strādā? Tie darbinieki. Par ko, ja atkal ir ieņēmumu politika... Starp citu, šo ieņēmumu politiku, muitas politiku mēs vispār neredzam. Par to es vēlāk pateikšu. Par kādu politiku vispār ir runa? Bet, lūk, budžetā nauda šiem pasākumiem ir.

Tālāk. Tajā pašā laikā tādām nozarēm kā veselības aprūpe, tur, lūk, ir nākošajam gadam paredzēts par 12 miljoniem mazāk naudas. Lūk, tādai nozarei valdība nav atradusi pienācīgu finansējumu!

Tas pats par izglītību sakāms. Pagājušā valdība ar tādu lielu, varētu teikt, entuziasmu, ķērās pie izglītības reformas. Akreditācijas, akreditācijas... skolās - skolotāju, direktoru, augstskolās - profesoru un tā tālāk, un tā tālāk... Bet rezultāts? Rezultāts ir tāds, ka, lūk, tagad, kad budžetā jāieliek nauda visiem šiem pasākumiem, tad izrādās, ka naudas nav. Par kādu reformu mēs runājam? Mēs, no vienas puses, runājam par reformām, reformām un nemitīgām reformām, bet finansējumu tajā pašā laikā šīm reformām nedodam. Tad cik ilgi šādi procesi turpināsies? Nav līdzekļu tai pašai skolotāju akreditācijai, direktoru akreditācijai, profesoru algām universitātē... Nav naudas. Tam neatrodas nauda.

Vēl par veselības aprūpi. Arodbiedrības pārstāvji ir aprēķinājuši un atsūtījuši, lūk, vēstuli mums, kurā parāda, ka par 12 miljoniem ir samazināts finansējums jeb par 17%. Viņi lūdz pielikt klāt vēl 40 miljonus latu, lai kaut cik normāli nodrošinātu finansējumu.

Vēl par budžetu. Pēc manām domām nav pareizi... Un ne tikai pēc manām domām, jo arī pašvaldību pārstāvji pauž tādu viedokli, ka nav pareizi, ka mēs šodien izskatām budžetu bez otra budžeta, proti, bez pašvaldību budžeta un pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda - bez šā likuma. Es uzskatu, ka šiem likumiem vajadzētu būt kopā abiem, ka mēs nevarētu tos dalīt, jo tie ir, varētu teikt, divi savienotie trauki, kur, ja vienā līmenis ir augstāks, tad arī otrajā ir tāds pats, tāpēc šie jautājumi bija jāskata kopā. Šeit vajadzētu būt arī otrajam likumprojektam, un nevar pieļaut tādu situāciju, kāda bijusi līdz šim, ka, lūk, mēs pieņemam valsts budžetu un tad kaut kad pēc tam skatām pašvaldību budžetu. Un tad nu rodas dažādas pretrunas, jautājumi, problēmas un tā tālāk, kuras mums ir jārisina vēl veselu gadu pēc tam, kā tas bija šogad. Kāpēc? Tas viss bija skatāms kopā, sabalansējams, līdzsvarojams, un tad var pieņemt. Tā diemžēl nav, kaut gan mums sola, ka tas kaut kur apritē drīz būs, bet kad tas būs un kā tas būs - to mēs nezinām.

Vēl par pašvaldībām. Vēl ir tāda interesanta lieta, ka budžeta projektā ir paredzēts noteikt ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 71,6 latu apmērā, kas tiek ieskaitīti pilsētu un pagastu budžetos, bet tālāk - Labklājības ministrijas valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā - 28,4%, kas sastāda ne mazāk kā 54,5 miljonus latu. Veselības aprūpei, kā redzat, ir paredzēts arī absolūtais cipars.

Mēs visi labi atceramies, kādas problēmas šogad ir ar šo iedzīvotāju ienākuma nodokli un ka visi no tā, no šīm prognozēm cieš.

Es negribu teikt neko, kas būtu vērsts pret veselības aprūpi. Tas ir ļoti labi un pareizi, ka tas tā ir ierakstīts, bet kāpēc šī pati frāze vai šis moments nav ierakstīts attiecībā uz pašvaldībām? 71,6% un ne mazāk - tik un tik miljonu latu. Lūk, tad ir jautājums skaidrs! Kaut gan ar ienākuma nodokli neieņems tik daudz, bet šis cipars jeb šī summa ir jānodrošina budžetā. Lūk, atkal tātad pašvaldības tiek pakļautas sitienam, ja neizpildīsies... Un viņu budžets arī nepildīsies, ja neieņems ienākuma nodokli. Mēs ļoti labi zinām, ka ar šo ienākuma nodokli ir lielas problēmas, un ka nav nekādas cerības, ka stāvoklis nākošajā gadā mainīsies vai uzlabosies. Par to liecina arī visi šie grozījumi nodokļu likumprojektos, jo arī tur nav šādi būtiski risinājumi paredzēti.

Vēl par ieņēmumu politiku. Šodien mēs budžetā pievēršam vairāk uzmanību izdevumiem, par to vairāk runājam, bet es domāju, ka vajadzētu runāt arī par ieņēmumiem, respektīvi, par šiem nodokļu likumprojektiem, par to paketi, par kuru šeit nobalsojām. Ko es gribu teikt šajā sakarībā? Šeit var teikt tā, ka, iepazīstoties ar šo nodokļu likumu paketi, mēs redzam, ka šodien valdībai faktiski nav nopietnas nodokļu vai valsts ieņēmumu politikas. Nav! Te mēs neredzam konkrētus pasākumus vai pasākumu kompleksu, kas būtu virzīts tiešām uz būtisku valsts budžeta ieņēmumu palielināšanu, to pieaugumu. Šo politiku, ja tā to var saukt, un šo pasākumu mēs redzam vienīgi, lūk, šā akcīzes nodokļa paaugstināšanā attiecībā uz degvielu. Vai tas ir glābiņš? Vai tas ir, kā saka, radikāls, principiāls problēmas risinājums? Es domāju, ka nav.

Tāpēc acīmredzot mums visiem ir jādomā un jāstrādā kopā, un arī šajos nodokļu likumos, kas ir paredzēti, ir jādod savi priekšlikumi. Arī mēs no savas puses tādus dosim, lai tiešām nodrošinātu būtisku nodokļu ieņēmumu palielinājumu valsts budžetā. Un par to, ka ir iespējas, ka ir tādas rezerves, liecina ārkārtīgi daudzi fakti. Vispirms jau tas, ko tagad sauc par neoficiālo ekonomiku. To arī šeit budžetā mēs redzam, ka tas tiek minēts kā faktors, kurš samazina nodokļu ieņēmumus. Mēs jau daudzus gadus redzam to, ko agrāk sauca par “ēnu ekonomiku” un ko tagad sauc par neoficiālo ekonomiku. Cik ilgi tas turpināsies?

Un nobeigumā es gribu vērsties pie valdības, es teiktu, “balstfrakciju” deputātiem. Es esmu pārliecināts, ka šeit ir daudzi deputāti, kas balsos šodien par budžetu, bet balsos pret savu sirdsapziņu. Ļoti žēl, ka tas tā ir. Opozīcijas deputātus es aicinu būt vienotiem un neatbalstīt šo budžeta projektu.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs ir pieteicies Uldis Veldre. Viņš gan sevi piesaka kā frakcijas “Latvijai-2” deputāts. Tāda nav pašreiz reģistrēta mums Saeimā, Veldres kungs. Ir frakcija “Latvijai”.

Lūdzu, Veldres kungs! (No zāles deputāts U.Veldre: “Kā otrais runāšu no frakcijas “Latvijai” - tā bija.”)

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Ļoti godātie kolēģi deputāti! Pēc 63 gadiem Alūksnei atkal Saeimā ir deputāts. Iepriekšējais deputāts no Alūksnes bija Mīlbergs, kurš Saeimā darbojās no 1925. līdz 1934.gadam un pēdējos divus gadus bija iekšlietu ministrs. Būdams iekšlietu ministrs, viņš ir sarakstījis... es nolasīšu ļoti īsas dzejas rindas, kas attiecas arī uz mūsdienām:

“Mūsu dienās, kad cīņu vairs nava,

Ierūsēt sācis latvieša gars.

Mūsu dienās... Kur palicis senais

Kauju ugunīs rūdītais spars?

Mūsu dienās - cik sīki nu esam –

Santīmu sākuši pielūgt jau mēs.

Sīkajās rūpēs, strīdos un niekos,

Paglābt un pestīt kas mūs vēl spēs?

Meli un māņi tagad ir godā.

Svešajiem vējiem līdzi skriet tīk.

Cerētais, kārotais, iegūtais - nieks,

Gānīt to, nicināt - neapnīk.

Skaļi vārdi nu guvuši slavu,

Svešzemes idejām - zelta svars.

Agrāk pielūdza Dievu un daili,

Tagad lielībai līdzi skrien bars.

Mūsu dienās... Vai atgriezties spēsim?

Kur ir nesenais rūdītais spars?

Latvija gaida, kad skaidrosies sejas

Un kad atdzims latviskais gars!”

Godātie deputāti! Šodien pie Saeimas nama gaidīja mediķi. Gaida visa latviešu tauta, lai Saeimā mēs tiešām strādātu un arī būtu kaut kādi rezultāti. Es šodien runāšu tikai par 1998.gada budžetu. Uzskatu, ka tas jāveido tā, lai kaut minimāli spētu apmierināt gan valsts, gan pašvaldību, gan ministriju, dažādu nozaru, resoru, strādājošo, pensionāru vajadzības un intereses. Šajā sakarībā es gribu arī pateikt, ka pašvaldībās, pagastos un pilsētās, dzīvo mūsu tauta un tai svarīgākais pašlaik ir jautājums, kāds būs pašvaldību finansējums. Diemžēl ar katru gadu samazinās pašvaldību budžeti. Agrāk, 1995., 1996.gadā, ar pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda palīdzību izdevās pašvaldībām kaut minimāli nodrošināt tām ar likumiem noteikto funkciju izpildi. Pašlaik ir tā, ka funkcijas pieaug, bet finansējums nenāk. Mēs zinām, ka pašvaldības apkalpo iedzīvotājus, attīsta savu infrastruktūru, savu teritoriju, veicina reģionālo attīstību. Pagājušajā gadā pašvaldībām nepamatoti, bez finansējuma iedalīšanas, lika finansēt pirmsskolas mācību iestāžu pedagogu algas, ko agrāk saņēma kā mērķdotācijas. Tām tika uzticēti arī citi pienākumi, kuri netika finansēti. Tagad valsts, valdība, visu pašvaldību finansu izlīdzināšanas smagumu ir uzkrāvusi uz pašu pašvaldību pleciem - kā tautā saka, slīcējiem jāmācās pašiem peldēt. Tādējādi pēdējos divos gados budžeta deficīts ir paslēpts pašvaldību budžetā. Šogad netika atrasts nieka 3,1 miljons, lai spētu nabadzīgajām pašvaldībām atlīdzināt aizdevumus, ko tās bija paņēmušas sakarā ar to, ka nepildījās nodokļu iekasēšana. Valdība spēja iedot tikai 913 000 latus. Pārējo sola atdot vai nu nākamajā gadā, vai pat 1999.gadā. Tāpēc daudzas nabadzīgās pašvaldības tagad ir novestas bankrota priekšā. Bet nākamajam gadam pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam nav iedalīts ne santīms, un tādēļ arī mēs, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, nevarējām atbalstīt budžetu. Tas ir vairāk kā nožēlojami. Un pats būtiskākais ir tas, ka pašlaik ir katastrofiska demogrāfiskā situācija. Es runāšu konkrēti tikai par Alūksnes rajonu, bet jāteic, ka tāda situācija ir daudzos Latgales, Vidzemes rajonos... jāsaka, visos republikas rajonos. Alūksnes rajonā ir katastrofāli samazinājusies dzimstība. Tur parasti dzima 500 bērni gadā, un vienugad šis skaits sasniedza pat 553, taču pēdējos gados šis skaits strauji krītas: 1993.gadā - tikai 429, 1994.gadā - tikai 347, 1995.gadā - 308, pagājušajā gadā - tikai 288. Un arī pašlaik ir tāds stāvoklis, ka mirstība ir divreiz lielāka nekā dzimstība. Atsevišķos pagastos ir pat vēl katastrofālāks stāvoklis. Mārkalnes pagastā ir piedzimis viens, bet nomiruši desmit. Ziemera pagastā, kurā agrāk piedzima 25-30 bērni, pagājušajā gadā piedzimuši tikai 4 bērni, bet nomiruši 17 cilvēki. Tā vien liekas, it kā mēs paši ar savām rokām realizējam politiku - nav cilvēku, nav problēmu. Un es domāju, ka taisni demogrāfiskā krīze izraisa arī attiecīgo krīzi izglītībā un kultūrā. Ja tiks realizēta bijušā premjera Šķēles prasība, ka skolās klases varēs būt tikai tad, ja klasē ir 15 audzēkņi, tad tuvāko piecu sešu gadu laikā Alūksnes rajonā acīmredzot ar pilniem klašu komplektiem būs tikai skolas pilsētās - Alūksnē un Apē. Es domāju, ka tas stāvoklis ir ārkārtīgi smags. Ja tā turpināsies, arī ar kultūru būs cauri. Jo, kā mēs zinām, pašlaik tiek veikta tā saucamā teritoriālā reforma: tās funkcijas, kas bija rajoniem, tiek nodotas pagastiem un pilsētām. Mēs iepriekšējā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē klausījāmies Jelgavas rajona Sadarbības padomes pārstāvi, kurš pateica, ka Jelgavas rajonā vairāk nefinansēšot ne Centrālo bibliotēku, ne rajona kultūras namu. Ja tāda nostāja būs arī turpmāk, tad laikam būs tā, kā maestro Pauls ir teicis, - ka acīmredzot var gadīties, ka šie nākamā gada Latvijas Dziesmu un deju svētki var būt pēdējie. Es šajā sakarībā gribu pateikt, ka kultūrai, izglītībai ir vajadzīgi ļoti lieli līdzekļi. Pagājušajiem Dziesmu svētkiem mēs spējām iedalīt 25 000 latu. Šajā gadījumā nabadzīgie pagasti nespēs nodrošināt, lai attiecīgie kolektīvi piedalītos. Kaut gan mums ir rajonā saglabājušies praktiski visi kori, visi deju kolektīvi un arī skolās kultūras darbs ir ļoti labā līmenī, nebūs iespējams neko izdarīt.

Frakcija “Latvijai” ir iesniegusi ļoti daudzus konkrētus priekšlikumus budžeta grozīšanai, jo mēs uzskatām, ka varētu pārdalīt līdzekļus, lai tiktu apmierinātas visu ieinteresēto pušu prasības. Es domāju, ja mediķi prasīja 8 miljonus latu, tad ir pilnīgi iespējams atrast šādus līdzekļus. Vai arī skolotāju algām - 4 miljonus. Es arī domāju, ka var atrast līdzekļus. Un tā tas ir arī citos jautājumos. Es domāju, ka visa nelaime ir tā, ka neskatāmies, kur varam iegūt naudu. Mēs ļoti labi zinām, ka netiek nodokļos samaksāti apmēram 150 miljoni latu, vārdu sakot, tie, ko saņem konvertos. Acīmredzot būtu kaut kā jāpanāk, lai pašvaldības varētu to kontrolēt. Jo pašvaldības nepārzina nodokļus. Valsts ieņēmumu dienests tos iekasē. Es domāju, ka tur ir ļoti liela rezerve.

Tālāk. Es domāju, ka vajadzētu, neapšaubāmi, no valsts budžeta arī bērnudārzu audzinātāju algas finansēt. Tie ir 10 miljoni. Pašvaldības, tā teikt, nespēj šo vezumu pavilkt, un tādēļ arī bērni nedzimst laukos. Jo vienkārši bērnudārzus aizslēdz ciet, tādēļ, ka nespēj apmaksāt darbu bērnudārzu audzinātājiem.

Man vēl būtu kāds konkrēts lūgums taisni izglītības ministram un arī Krasta kungam. Šopavasar nodega Alūksnes vidusskola. Izdega. Mēs pieprasījām 98 000 latu šīs skolas remontam. Jautājumu izskatīja Ministru kabinetā, un diemžēl viena ministra - Kiršteina dēļ, kurš iebilda, tika iedoti tikai 40 tūkstoši latu. Pašlaik jumts ir uzlikts, kaut kas vēl tur ir saremontēts, bet vēl ir 58 tūkstoši vajadzīgi. Es domāju, ka ar nodegušām skolām, ar analfabētiem mēs neieiesim Eiropā. Un es domāju, ka gan ministra kungs, gan arī Ministru prezidents atradīs līdzekļus, lai īsā laikā to skolu mēs varētu savest kārtībā un bērni varētu mācīties.

Un nobeigumā es izteikšu vēl vienu domu. Mana doma ir tāda, ka mums ir nepareiza nodokļu sistēma. Varbūt ieklausieties! Es, piemēram, esmu centies noskaidrot, kā senāk, Latvijas laikā, ievāca nodokļus, un es domāju, ka vispareizākā nodokļu sistēma bija zviedru laikos. Cilvēku galvas, zirgu galvas nodokļi bija, un galvenais rādītājs bija attālums no tirgiem.

Un šajā sakarībā es gribu pateikt, ka Alūksnes rajonā mēs mēģinām rast sadarbību ar Igauniju, ar Krieviju, un rīt mēs ar Amerika kungu piedalīsimies starptautiskā konferencē, kas sākās aizvakar Pleskavā un šodien turpinās Veru, lai tomēr rastu iespējas ar tirdzniecību un citiem pasākumiem atrast līdzekļus, lai varētu izpildīt budžetu. Un šajā sakarā es vēl gribu piebilst, ka diemžēl es nevarēšu balsot par budžetu, jo es neredzu, kā pašreizējā budžetā varētu iestrādāt nepieciešamos līdzekļus mediķiem, skolotājiem un daudzām, daudzām citām vajadzībām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu - Kreituses, Golubova, Saulīša, Dozorceva, Valdmaņa, Kreitusa, Grīnberga, Zelgalvja, Mauliņa un Liepas - iesniegumu: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 135.pantu ierosinām 1998.gada budžeta likumprojektu neizskatīt pēc būtības, jo nav iesniegts likumprojekts par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1998.gadam.” Atbilstoši Kārtības ruļļa 135.panta ceturtajai daļai: ja šāds priekšlikums iesniegts, kad attiecīgās lietas izskatīšana uzsākta, tas izlemjams, vienam deputātam runājot “par”, vienam “pret”, nekavējoties, ļaujot vienīgi izteikties runātājam, kuram vārds jau ir dots. Šajā gadījumā tas bija Veldres kungs.

Atbilstoši šim 10 deputātu iesniegumam Ilga Kreituse vēlas runāt “par”.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es līdz šim brīdim gaidīju, kad tribīnē nāks un ar tieši šādu priekšlikumu uzstāsies Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kura vakar savā sēdē ar nospiedošu balsu vairākumu, kā pieņemts teikt, pieņēma lēmumu neatbalstīt - atkārtoju: neatbalstīt - Latvijas Republikas Budžeta likuma projektu 1998.gadam. Tā kā zālē diemžēl nav komisijas priekšsēdētāja un citi komisijas locekļi neuzskata par vajadzīgu informēt Saeimas deputātus par savu lēmumu un tā pamatojumu, mēs, desmit deputāti, izmantojam savas tiesības un atgādinām valdībai un valdošajai pozīcijai - un arī izglītības ministram, kuram šobrīd ir ļoti jautri, - ka nevar pieņemt Latvijas valsts budžetu, kamēr nav pieņemts šis likumprojekts un kamēr nav mums sniegti paskaidrojumi, kā to var izdarīt. Tādēļ šodien pēc būtības ir jāpārtrauc budžeta izskatīšana un jāsagaida tas brīdis, kad mēs saņemsim pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumprojektu 1998.gadam, un tad varēsim turpināt darbu. Jo, ja tas tiks šodien izdarīts bez šī likumprojekta, tādā gadījumā es jums varu garantēt, ka tiks izmantotas pašvaldību tiesības - un es ceru, ka arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija tās izmantos, - griezties Satversmes tiesā - par Latvijas Satversmes ievērošanu šeit, Saeimā.

Sēdes vadītājs. “Pret” šo priekšlikumu runāt vēlas Māris Vītols, viņš ir pieteicies kā Finansu ministrijas pārstāvis. Šajā gadījumā tas ir Zīles kungs, kas šeit runā par šiem jautājumiem. Jūs varat runāt kā LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Labi. Es gribu šajā gadījumā priekšlikumu iesniedzējiem oponēt divējādā veidā. Pirmkārt, neviens no likumiem nepieprasa, lai vienlaicīgi ar valsts budžeta likumu Saeimā tiktu iesniegts pašvaldību finansu izlīdzināšanas likums. Tā nav likuma prasība, līdz ar to tas nav ierobežojums, lai šobrīd neizskatītu pēc būtības valsts budžeta likumu un to pavadošos dokumentus. Otra lieta ir tā, valdība lūgs Saeimu, lai nākamais likumprojekts, kas tiktu izskatīts uzreiz pēc valsts budžeta likuma izskatīšanas otrajā lasījumā, būtu pašvaldību finansu izlīdzināšanas likuma projekts, un tādā veidā tie tiks sasaistīti tajā sēdē, kad mēs šos likumus izskatīsim galīgajos lasījumos.

Tādēļ es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 10 deputātu priekšlikumu: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 135.pantu ierosinām 1998.gada budžeta likumprojektu neizskatīt pēc būtības...” Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums nav pieņemts.

Turpinām debates. Nākamais debatēs vēlas uzstāties Andris Rubins - Tautas kopas “Brīvība” frakcija. Lūdzu!

A.Rubins (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Deputāti! Partiju biedri un “tēvzemieši”! Es domāju, šodien, apspriežot mūsu valsts budžetu, vispirms sūtīsim kvēlus sveicienus mūsu Valsts prezidentam Ulmanim tālajā Indijā un mūsu priekšsēdētājam Čepānim tuvajā Turcijā. “Tēvzemiešu” “eleganti” (pēdiņās) uzrakstītais bezdeficīta budžets (plus paskaidrojumi) ir īss un kodolīgs. Kārtējais mēris, sodība tautai, jo paskaidrojumu 3.6.punktā ir teksts, kas ir ierāmēts melnā nekrologa rāmītī, (citēju): ar katru gadu samazinās iedzīvotāju skaits valstī; iedzīvotāju skaits valstī līdz 2002.gadam salīdzinājumā ar 1996.gadu varētu samazināties par 189 tūkstošiem cilvēku (kāda precizitāte!) jeb par 7%; galvenais iemesls tam ir joprojām zemā dzimstība un augstais mirstības līmenis; zemais dzimstības līmenis ilgstošā laika posmā novedis pie ievērojamas iedzīvotāju novecošanās, kā rezultātā arvien pieaug demogrāfiskā slodze strādājošajiem. (Citātu beidzu.) Tātad “tēvzemieši” saka, ka pieaugot demogrāfiskā slodze strādājošajiem. Kā to saprast? Vārds “dēmos” tulkojumā no grieķu valodas nozīmē “tauta”, “grapho” - “rakstu”, “pierakstu”. Tas ir, strādājošie pieraksta, atzīmē savu tautisko slodzi. Tas jau ir kaut kas jauns, nedzirdēts. Bet kas gan šiem par slodzi, ja bērni nedzimst? Un kur tā slodze, kurā orgānā... vai Krasta?

Nākamajā rāmītī: nodarbināto skaits līdz 2002.gadam samazināsies par 3,4%. Tālāk te rakstīts: uzņēmumu privatizācijas noteikumi paredz uz zināmu laiku (tikai nav zināms, uz kādu laiku) saglabāt arī noteiktu darbinieku skaitu (cik lielu, nav paskaidrots), kas samazinās bezdarba pieaugumu. Tālāk: investīciju pieaugums savukārt sekmēs jaunu darba vietu pieaugumu, un līdz ar to bezdarba līmenis nākošajos gados (es gan gribētu zināt, kuri ir domāti - 1998., 1999., 2000. vai 2002.gads?) varētu saglabāties nedaudz virs 8%. Ko nozīmē - nedaudz? 10% vai 15%? Kā gan būtu bijis labāk, ja Grīnblats vai Krasts ar “Tēvzemei un Brīvībai” jau laicīgi būtu nācis pie varas, - ātrāk mirt, ātrāk izšķirties par kaut ko, ātrāk pamosties? Skaitļu valoda budžetā ir daiļa. Finansu ministrija (ministrs ir “tēvzemietis” Zīle) - 104,5 miljoni latu, pārsvarā, lai realizētu Ļeņina tēzi “Veriķ, no proveriķ”. Jeb latviski - “uzraudzība” vai “kontrole”. Kontrole pār gāzi, pār azartspēlēm un pār neparedzētiem gadījumiem. Nez kādi tie varētu būt? Labāk nedomāsim. Aizsardzības ministrija - 23,2 miljoni latu, Ārlietu ministrija - 10,2 miljoni latu, Ekonomikas ministrija - 4,6 miljoni latu (arī tā rūpēsies par ceļu uz Eiropas savienību, Briseli un Ženēvu, reizēm dublējot Ārlietu ministriju). Iekšlietu ministrija - 89 miljoni latu. Tur ir pirmām kārtām jauns atalgojums, tam ir 3,5 miljoni latu.

Te redzams, ka iekšlietu ministrs rūpējas par savu darbinieku atalgojumu. Bet ko dara “tēvzemieši” Makarovs, Jaksons, Zīle un Krasts, runājot par veselības aprūpi, ārstu, medicīnas māsu algām? Te nu man pietiek to skaitļu, tie pārvēršas jau par neķītru pornogrāfiju. Krasts uzņēmis cinisku toni: veselības aprūpei - krahs. Vai mēs ievedīsim viesstrādniekus tikpat ātri kā apmirst “Tēvzemei un Brīvībai” aizstāvji, gan latvieši, gan cittautībnieki, un mēs, dakteri? Ne tikai no TBC, ne tikai no vēža, diabēta, alkoholisma, bet no it kā pavisam vienkāršām kaitēm. Ministrs Makarovs, kā raksta laikraksts “Diena” 1997.gada 7.oktobrī, saka, ka reālais Labklājības ministrijas budžeta pieaugums 1998.gadā ir paredzēts uz sociālā budžeta rēķina, tas neesot korekti. Vai skopais nemaksā dubulti? V.Makarovs tālāk saka (citēju): “Mēs negribam nevienam neko atņemt, mēs negribam grozīt esošo budžetu...” Viņš saka, ka neesot nekā svētāka kā veselība. Makarovs nu grib pamest šo “krēslu”. Tik daudzus gadus, ar tādu pieredzi... un pašlaik ir virsotnē kopā ar saviem domubiedriem no “Tēvzemei un Brīvībai”... Krasts, Grīnblats, Zīle, Rasnačs... Kā tā? Es nedzirdu arī Jaksonu, es nedzirdu Viņķeli, Požarnovu, Vidiņu. Kā tā? Ko jūs domājat, Krast, Makarov, Jakson, Požarnov? Kādi ir atrisinājumi? Vai mums veselības aprūpes standarti atbilst Eiropas savienībai? Jā vai nē? Nekad neesat tur bijuši? Vai neesat tik tālu aizgājuši? Es jums atbildēšu: tie neatbilst nedz Eiropas savienības standartiem, nedz tiem, pēc kuriem norit - veiksmīgāk vai mazāk veiksmīgi - katra cilvēka dzīve un pat nāve, neapspļaudīta, nenopulgota. Es runāju par Latvijas valsts pilsoņu, mazu un lielu, jaunu un vecu, dzīvēm, ne jūsējām. Es runāju par cieņu pret katru, es runāju par mūsu dakteriem, par medmāsiņām, kuru dzīve pabāzta zem šiem cipariem. Ne jau apbalvojumus, ne jau ordeņus vajadzēja Talsu dakteriem, bet gan aparatūru un darbiniekus, lai pirmajā pusstundā tik daudzi nenomirtu. Ja veselības aizsardzībai tiek šodien pieņemts šāds budžets, tik cinisks, tik neadekvāts, faktiski prettautisks, es kā ārsts aicinu šādu valdības un partijas darbības stilu neatbalstīt, bet atbalstīt Latvijas ārstu kopsapulci. Veselības aizsardzības budžets ir pilnīgi jāpārstrādā. Pienāks brīdis, kad vadzis lūzīs, kā tas jau notika Polijā, kur streiko anesteziologi un kur tādēļ tiek izdarītas tikai steidzamas operācijas. Kā zināms, Polija ir valsts, kur arodbiedrībai ar “Solidaritāti” priekšgalā bija vadošā loma cīņā pret nejēdzībām. Mums ir jāmācās neļaut sevi apkaunot. Mums nespējīgi, mazspējīgi ministri, kas nevar aizstāvēt savu nozari, nav vajadzīgi. Budžets ir nepilnvērtīgs, nepamatots, vērsts pret veselību, pret izglītību, pret bērniem, pensionāriem, pret lielāko tautas daļu, neatbilstošs. Līdz ar to tas ir jāpārstrādā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Gundars Valdmanis - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Mums ir šogad atkal pienācis laiks izteikt savu politisko gribu - vai mēs turpināsim tautu iznīcināt ar likumiem, jeb vai mēs sāksim tautu atdzīvināt. Tad, kad mēs gājām balotēties, mēs visi zinājām, ka vajadzētu nākt lieliem ienākumiem no valsts monopoliem, no alkohola, no tabakas, no valūtas maiņas, bet mēs neko neesam darījuši. It kā mūsu tautai, mūsu nabagiem, maznodrošinātajiem, skolotājiem, - it kā viņiem nevajag, ka budžetā nāk tādi līdzekļi. Labāk lai tie iet pie padomes pārstāvju draugiem.

Man stāsta, ka toreiz, kad es šeit vēl nebiju, lielākā daļa valsts budžeta līdzekļu nāca no valsts uzņēmumu ienākumiem. Nu tie uzņēmumi ir izsaimniekoti jeb atdoti, varētu pat teikt, privatizēti par it kā pareizu vērtību. Bet kur tad ir tā nauda, kas no tās privatizācijas augļiem nāk budžetā? To ienākumu vairs nav. Mums pagājušogad ap šo laiku Amerikas vēstniecībā mēģināja iemācīt, ka monetārā un fiskālā politika nav otrās klases aritmētika. Ja mēs paaugstinātu izdevumus, uzreiz paaugstinātos arī ienākumi, jo tā papildu nauda, ko mēs maksātu ārstam vai skolotājam, tiktu izdota Latvijā un būtu nodokļi. Bet mēs neesam iemācījušies - vai vismaz mūsu vagari nav atļāvuši mums iemācīties - šādu aritmētiku. Tā mēs atkal dzenam tautu uz iznīcību.

Mēs, Tautas kopa “Brīvība”, esam piedāvājuši, ka mums vajadzētu runāt par ekonomiskās attīstības jautājumu, bet mēs to neesam darījuši. It kā būtu kaitīgi, ja mēs sāktu domāt, kas mums ir jādara, lai būtu darbs, lai mēs veidotu bagātības. Lai būtu vairāk nodokļu. Mēs to nedarām. Mūsu vagaru Sadarbības padome un tie, kas stāv aiz viņiem, mums to neatļauj. Mēs esam bagāta tauta, kas dzīvo labā zemē ar ļoti labu klimatu, ar tranzītceļiem, ar tradīcijām. Tauta ir labi izglītota un labprāt strādā. Bet nav kur strādāt. Mūsu tautas bagātības mēs atdodam citiem, it īpaši tādiem, kas labprāt maksā savus nodokļus offshore zonās, lai mūsu tautai nekā nebūtu.

Mēs nepasakām, ka mūsu sertifikātiem nav nekāda seguma. Vismaz valsts tos nesedz, un tā mūsu tautietim tie 28 lati, daļa no Latvijas, kļūst par 1 latu vērtu daļu.

Mēs nepasakām, ka mūsu zemei ir kāda vērtība. Un tajā izmisumā mēs to pārdodam vienalga kam, - par 100 latiem par hektāru, kad vajadzētu prasīt tūkstoš reižu vairāk.

Mēs visur redzam, ka darba netrūkst. Mājas būtu jāatjauno, ceļi būtu jābruģē. Mēs neizprotam, ka tad, ja mēs liktu šos cilvēkus pie darba un ja to darītu, mēs iegūtu divas lietas - būtu lielāka vērtība tai atjaunotajai mājai vai bruģētajam ceļam, būtu arī ekonomiskā aktivitāte un nauda valsts budžetā.

Mēs it kā saprotam, ka bez kredītiem saimniecības nespēs veidoties, bet mēs lētos kredītus ņemsim tikai priekš tranzītceļiem, kas kalpo mūsu bijušajiem kungiem. Tas latvietis to 6% kredītu nevar dabūt. Kāpēc? Ko mēs, tautas pārstāvji, darām? Ko mēs gribam? Šodien mēs atkal atkārtoti dzenam tautu uz iznīcību.

Mūsu nodokļu politika, mēs visi zinām, ir tāda, ka godīgi ražot ir gandrīz neiespējami. Mūsu muitas un nodokļu politika ir kopumā tāda, ka mums ir visaugstākās izmaksas pasaulē. Mēs neko nedarām, lai tas tā nebūtu.

Mēs zinām, ka mūsu algu līmenis ir tagad tāds, ka pat strādājošam ir grūti izdzīvot. Un mēs tajā ziņā neko nedarām. Un kas notiktu, ja mēs darītu? Ja mēs vienkārši noteiktu, ka Latvijā visiem algas būs piecas reizes lielākas, tad, saprotiet, arī mūsu budžeta ienākumi būtu gandrīz piecas reizes lielāki. Jo tad ekonomiskā aktivitāte mūsu zemē būtu. Bet nē! Mūsu politiskā griba ir tāda: lai mūsu tautieši būtu ubagi, lai viņi pārdotu visu, kas viņiem ir svēts. Un jūs, lielākā daļa manu kolēģu, esat jau savu dvēseli - tāpat kā doktors Fausts - pārdevuši šādai padomei, un jums ir pateikts, kura poga ir balsojot jānospiež. Jūs zināt, ko jūs tautai darāt, bet jums tas nerūp. Jums vairāk rūp paturēt šo vietu padomē, ar ko jūs varat vairākiem saviem tuviem draugiem palīdzēt. Bet jūsu darbs taču ir veicams tautas labā, nevis šaura draugu loka labā!

Nākot uz sēdi šodien, iegāju bibliotēkā un skatījos materiālus par Honkongu, kuru es labi pazīstu un kurā es bieži, bieži esmu bijis. Honkongā, tāpat kā Latvijā, ir 2,5 miljoni iedzīvotāju. Viņiem ir 1000 kvadrātkilometru zemes, mums ir 64 000. Viņu zeme ir gandrīz nelietojama, jo tā ir kalnaina, bet Honkongā cilvēki dzīvo puslīdz labi, jo viņiem ir brīvostas. Honkongā, tāpat kā Latvijā, pienāk vairāk nekā 50 miljoni tonnu viņu ostās katru gadu. Bet viņiem ir brīvostas, un Honkonga ne tikai plaukst, bet Honkongā ir arī daudz augstākas algas nekā tālāk iekšzemes Ķīnā.

Bet mēs neizprotam, ka Latvija varētu būt viena liela brīvosta, ar ziedošiem laukiem, ar priecīgu un bagātu tautu. Es ticu, ka mēs to zinām, bet mums vagars ir pateicis: “Tā latviešu tauta ir jādzen uz iznīcību! Viņa jāpiespiež pārdot visu, jāpiespiež aizmirst tās vēsturi, jāatņem viņiem viss, kas viņiem ir.” Tas ekonomiskais spiediens ir tāds, ka cilvēkiem ir jāatdod sava pati svētākā lieta, lai viņi spētu izdzīvot. Mēs šodien atkal gribam pieņemt tādu budžetu, ar kuru mēs dzenam mūsu tautu uz iznīcību.

Draugi, kāpēc mēs to darām? Vai būtu tik grūti sākt runāt par to, kā mums pilnveidot savu ekonomisko spēju, pateikt, ka mūsu zeme ir tik un tik vērta un ka tas, kam tā zeme ir, var aizņemties naudu, ņemt par 6% kredītu savā kredītsabiedrībā? Mēs visi zinām, kas jādara. Kāpēc mēs neveidojam tos tautas monopolus, no kuriem varētu nākt augļi? Kāpēc mēs nevaram pacelt algas, vismaz tranzītceļu jomā, pasaules līmenī?

Es nesen biju ostā, staigāju, prasīju, kādas tur ir algas. Man stāstīja, ka ostā laba alga ir 120 lati, caurmēra alga būs ap 100 latiem, bet tā ir tikai vienā divdesmitā daļa no tā, ko ostas strādnieks saņem Amerikā. Saprotiet, - ja tas ostas strādnieks saņemtu lielāku algu, tā lielākā alga ietu Latvijas ekonomikā, apgrozībā, mums būtu budžetā vairāk naudas, ko maksāt tam lauku skolotājam. Bet mēs to nedarām. Mēs ļaujam mūsu tautai vergot ostā Lielkrievijas labā. Mēs taču labi saprotam, ka tai kravai nav citur kur iet, kā vien cauri mūsu ostai. Caur mūsu ostām iet 54 miljoni tonnu gadā. Ja mēs uzliktu 1 tonnai papildus tikai 1 latu, papildus tikai 1 latu kā nodevu tautas labā, tad lielāko daļu no tiem budžeta izdevumu posteņiem, par kuriem mēs raudam, ka tiem naudas trūkst, mēs varētu nosegt.

Es esmu, starp citu, ļoti grūtā komitejā, kur mēs runājam par tautas izdzīvošanas spējām, un man ir jāraud, kad mēs strīdamies, kur mēs 70 000 latu varētu dabūt. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir nolēmusi, ka mēs tos nevaram dabūt. Bet, draugi, naudas avotu Latvijai, bagātajai Latvijai, netrūkst. Nu tad iesim vēl vienu soli tālāk, ja mums vēl trūkst... Saprotiet, ka arī attīstītajās valstīs ir parādi, teiksim, Kanādā - 40 000 latu uz galviņas. Darīsim kaut ko, lai mēs varētu pilnveidot mūsu tautu, mūsu rūpnīcas, mūsu skolas, mūsu slimnīcas! Ja mēs šo naudu aizņemamies un izdodam Latvijā, liela daļa šī parāda atnāktu atpakaļ budžetā papildu nodokļos. Mēs šo papildu iespēju - mūsu tautas dzīvi pacelt ar kredītu - negribam izmantot. Mēs ņemsim kredītu tikai tādēļ, lai “lielajam brālim” būtu labāka pieeja Ventspils ostai.

Draugi, mēs šodien izteiksim savu politisko gribu. Es negribu, ka mēs iznīcinām mūsu tautu. Es balsošu pret šo likumprojektu, pret šo budžetu kopumā. Es lūdzu jūs padomāt un darīt to pašu. Varbūt, ja Tautas kustība “Latvijai” piekritīs, tad atturēsimies un “norausim” kvorumu, un sāksim no jauna! Sāksim atdzīvināt mūsu tautu, nedzīsim viņu uz iznīcību! (Starpsauciens no zāles: “Āmen.”)

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Juris Celmiņš - izglītības un zinātnes ministrs.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šeit, apspriežot budžeta projektu, daudz tika runāts par izglītības budžetu. Daudz tika norādīts arī uz pamatotiem trūkumiem šajā projektā, taču izglītības budžets tika lielā mērā ekspluatēts, lai pierādītu, cik slikts ir mūsu budžets kopumā. Šāda pieeja, manuprāt, nav pamatota. Mēģināšu pierādīt šo tēzi.

Vispirms mums ir jārunā par izglītības budžetu kopumā, tādu, kāds tas ir nākamajam gadam paredzēts, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un kā šis budžets ir sadalīts pa atsevišķām sfērām izglītības sistēmā.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, izglītības budžets ir pieaudzis par 11,7%. Tas ir lielākais pieaugums izglītības budžetā, kāds vispār pēdējos gados Izglītības un zinātnes ministrijas sistēmā ir bijis. Budžets ir palielinājies no 46,9 miljoniem šajā gadā uz 52,4 miljoniem nākamajam gadam. Protams, pieaugums nesasniedz vidēji to pieaugumu, par cik ir palielinājies mūsu valsts kopbudžets. Mūsu valsts kopbudžets ir palielinājies par 13,2%, bet izglītības budžets par 11,7. Taču Izglītības un zinātnes ministrijas sfērā budžeta pieaugums ir lielāks nekā citās ministrijās, kuru pārziņā ir mācību iestādes. Salīdzinoši Aizsardzības ministrijā izglītības budžets ir samazinājies par 13,6%, Iekšlietu ministrijā pieaudzis par 4,5%, Zemkopības ministrijā - par 3,5%, Labklājības ministrijā - par 2,5%, Kultūras ministrijā - par 5,9%. Kādu daļu no valsts kopbudžeta mēs tērējam izglītībai? Izglītībai mēs tērējam 24,2% no valsts kopbudžeta, un, protams, ir iespējas procentuāli arī absolūtos skaitļos šo summu palielināt, bet šīs iespējas nav bezgalīgas.

Tanī pašā laikā es gribētu atzīmēt arī to, ka daudzas Latvijas pašvaldības ļoti pozitīvi izturas pret izglītības budžetu un izdala izglītības vajadzībām atkarībā no pašvaldības iespējām un pašvaldības lieluma 30 līdz pat 65% no pašvaldības budžeta. Lielākās summas, protams, ir mazajās pašvaldībās, kuras tērē lielāku daļu līdzekļu tieši izglītībai.

Runājot par skolotāju darba algām, kuras šeit tika izvirzītas par vienu no pamatjautājumiem un kurām pieskārās gandrīz vai katrs runātājs, atzīmējot, ka skolotāju darba algas ir nepietiekošas, es gribētu teikt, ka šobrīd izglītības budžetā skolotāju un pedagoģisko darbinieku darba algas vispārējās izglītības sistēmā un izglītības sistēmā kopumā nav tajā sliktākajā līmenī, lai varētu teikt, ka tā ir sliktākā pozīcija mīnusa ziņā... pozīcija numur viens. Šobrīd ir jāatzīst, ka mums ir izdevies palielināt konkrētās summas skolotāju darba algām, kas pagājušajā gadā tika iekļautas pašvaldību izlīdzināšanas fondā 54,4 miljonu apjomā, bet šogad - 60,65 miljonu apjomā. Jāpiebilst, ka šī summa šāgada vasarā ar Saeimas balsojumu tika palielināta par 3,7 miljoniem, un par to paldies arī deputātei Kreitusei par atbalstu šai pozīcijai.

Protams, mums nav izdevies palielināt tādā apjomā, kā paredz Finansu ministrijas instrukcija un kā to prasīja arī arodbiedrības un pedagogi, lai nākošajā gadā pedagogu darba algas pieaugtu 5% apjomā. Līdz šai summai mums pietrūkst 4 miljonu, bet es domāju, ka mēs varētu pastrādāt laikā starp pirmo un otro lasījumu, lai arī šeit izdarītu zināmas korekcijas.

Šinī nedēļā sākās skolu direktoru atestācija, un mums ir arī iespējas atrast līdzekļus skolu direktoru atestācijai. Atbilstoši atestācijas rezultātiem mēs plānojam, ka skolu direktoru algas nākošajā gadā varētu palielināties, atkarībā no skolēnu skaita, 150 - 200 latu robežā. Mēs gan nevaram teikt, ka tās ir izcili lielas algas, bet tomēr tas ir normāls pieaugums, un tādējādi varam uzskatīt, ka skolu direktoru algas ir pietuvinātas ierēdņu algām. Ja būtu iespējas atrast līdzekļus arī pedagogu atestācijai, tad mēs varētu palielināt nākošajā gadā arī pedagogu algas, valsts ekspertu pedagogu algas, un pietuvināt tās valsts ierēdņu algu līmenim. Tāda ir situācija, runājot par skolotāju algām.

Tanī pašā laikā mums ir izdevies nopietni palielināt arī virkni citu pozīciju. Nākošajam gadam, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad šai vajadzībai tika paredzēti 300 000, mēs tagad vairāk kā miljons latu varam paredzēt skolu informatizācijai. Tātad mums ir iespējas, un jau šogad mēs uzsākām šo programmu. Mēs ceram vairākās skolās, vismaz 4-5, jau šogad atklāt informātikas klasi, bet nākošajā gadā mēs varētu atklāt vismaz 30 šādas klases, un, ja valsts budžeta līdzekļiem klāt nāks arī pašvaldību un sponsoru finansējums, tad šo klašu skaitu varētu ievērojami palielināt.

Nākošajā gadā mēs veiksmīgi varēsim turpināt mācību satura reformu, kam ir paredzēti arī līdzekļi, un varēsim turpināt un vērst plašumā arī centralizēto eksaminācijas sistēmu. Tātad izglītības sistēmā mums ir virkne pozitīvu ieviržu un mēs nevaram runāt par sistēmu kā tādu, kura ir nonākusi ārkārtīgi grūtā situācijā.

Taču es gribētu runāt par četrām pozīcijām, kuras mūs ļoti neapmierina un kur tiešām situācija ir ārkārtēja. Runājot par šīm četrām pozīcijām, gribētu teikt, ka iepriekšējie runātāji šīs atsevišķās pozīcijas neviens pat neuzsvēra. Tātad ir pietrūcis profesionāla skatījuma uz to, kas notiek izglītības sistēmas finansējumā kopumā.

Tātad - kas tās ir par pozīcijām, kas mūs satrauc visvairāk? Protams, viena no šīm pozīcijām ir zinātnes un augstskolu finansējums. Šobrīd veidojas tāda situācija, ka augstskolu pasniedzēju un profesoru darba algas kļūst aktuālākas par pedagogu darba algām vispārizglītojošajās skolās, jo, piemēram, skolu direktori saņems lielākas algas nākošajā gadā nekā augstskolu docenti, tāpēc šis jautājums šobrīd mums ir jāizvirza priekšplānā.

Sakarā ar to, ka augstskolu pasniedzējiem ir nepietiekošas algas, nepietiekošs finansējums, vairākās augstskolās veidojas ļoti kritiska situācija. Runājot konkrēti par Latvijas Universitāti, varu sacīt, ka no 90 profesoru vietām pašreiz ir aizpildītas tikai 70. Ir virkne fakultāšu, kur uz tām nav neviena kandidāta. Tā, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē uz 3 vietām reāli nav neviena kandidāta. Arī Radiotehnikas fakultātē ir tikai viens profesors. Būvniecības tehnoloģijā uz 2 vietām ir pieteicies tikai 1 kandidāts. Daudzu esošo profesoru un arī to, kuri piesakās uz šīm vietām, vecums ir ievērojams - 55, 60 vai pat vēl vairāk gadu. Jaunie zinātnieki iet prom no augstskolām sakarā ar nepietiekošu finansējumu, līdz ar to šeit briest ļoti nopietna katastrofa. Ne visi studētgribētāji nākotnē varēs studēt ārzemēs, jo mums nav tik bagātas ģimenes. Tanī pašā laikā, ja mēs nesagatavosim paši savu profesūru, mēs varam nonākt tādā situācijā, ka mēs būsim spiesti pieaicināt pasniedzējus no ārvalstīm, kuriem darba algas būs jāmaksā desmitkārtīgi lielākas nekā mūsu valsts profesoriem. Tādēļ es brīdinu no kritiskas situācijas šajā jomā.

Līdzīga situācija ir arī tātad zinātnē, jo arī zinātnes finansējums ir palielinājies ļoti nedaudz, un, ja mēs nenodrošināsim pietiekošu zinātnes attīstību šeit Latvijā, tad mēs nonāksim tādā situācijā, ka nepieciešamās ekspertu komisijas, kuras būs jāveido no zinātniekiem, mēs varēsim sastādīt, pieaicinot tikai ārzemju speciālistus un atkal viņiem pārmaksājot, salīdzinot ar zinātnieku vidējām algām šeit Latvijā. Ir jājautā: vai Latvijas valstij ir izdevīga šāda pozīcija? Tādēļ, apspriežot budžetu, laikā starp pirmo un otro lasījumu mums ir ļoti nopietni jādomā par šo pozīciju.

Es gribētu norādīt uz vēl vienu pozīciju, kas mani neapmierina mūsu budžetā. Tā ir skolu celtniecība. Šobrīd ir izveidojusies tāda situācija, ka, spriežot pēc nākošā gada budžeta, mēs varam palīdzēt tikai divām pašvaldību skolām, lai gan faktiski tāda nepieciešamība ir. Mums ir ienākuši pieprasījumi apmēram 70 skolām, kur ir nepieciešami apmēram 30 miljoni latu, lai palīdzētu pašvaldībām pabeigt celt un remontēt skolas. Daudzās vietās situācija ir ļoti traģiska. Traģiska situācija veidojas Dagdā, kur skolas ēka plaisā un draud sabrukt, bet mēs tomēr ceram atrast vēl šinī gadā 35 000 latu, lai palīdzētu šai skolai.

Ļoti kritiska situācija ir Majoros, kur ir “iesaldēti” milzīgi līdzekļi jaunās pamatskolas celtniecībā, bet mums trūkst naudas, lai pabeigtu šo skolu. Tātad es pat nerunāju par to, ka mums Latvijā vajadzētu sākt celt kādu jaunu skolu no pašiem pamatiem, taču ir jāpabeidz un jāsakārto tas skolu fonds, kas mums pašreiz jau ir Latvijā.

Var rasties jautājums un daudzi tā arī izsakās: kāpēc mums celt jaunas skolas, ja Latvijā skolēnu skaits samazinās? Tomēr šādi rēķināt mēs nevaram.

Es jums ierosinu padomāt, kas notiks, ja mēs gadā nodosim ekspluatācijā piemēram, tikai vienu skolu, pastāvot situācijai, ka Latvijā ir 1026 vispārizglītojošās mācību iestādes. Tādā gadījumā pēdējā mācību iestāde, kas stāvēs rindā un gaidīs jaunu skolu, jaunu ēku sagaidīs 3023. gadā. Vai mūsu skolas ēku pamatfondi izturēs tūkstoš gadu? Neizturēs! Tāpēc skolas ēku atjaunošanai ir jābūt nepārtrauktam procesam, tāpēc situācijā, kad vairāk nekā 90% Latvijas pašvaldību pašas nespēj celt skolas, ir jāparedz investīcijas skolu ēku celtniecībai, un tādējādi šī pozīcija savas aktualitātes ziņā šobrīd ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām Latvijas izglītības budžetā.

Mēs saņemam lielu skaitu investīciju pieprasījumu, uz kuriem Izglītības un zinātnes ministrija faktiski atbild formāli, ka ministrijas rīcībā nav šādu līdzekļu, lai palīdzētu skolu remontiem, skolu celtniecībai, bet, ja pašvaldībām šādu līdzekļu nav, tad šie līdzekļi ir jāparedz. Un ir jāatzīst, ka 20.-30. gados Latvijas Republikā skolu celtniecība notika daudz aktīvāk, nekā tā notiek tagad, tāpēc mums ir jāveido skolu celtniecības politika.

Vēl viena pozīcija, kas neapmierina mūsu ministriju un rada lielu satraukumu, ir finansējums speciālajām internātskolām, jo šis finansējums ir piešķirts nepietiekošs. Mēs speciālajām skolām esam pieprasījuši 18 miljonus latu, bet esam saņēmuši tikai 15,4 miljonus. Ir jāsaprot, ka situācija ar speciālajām skolām pēdējos gados ir krasi mainījusies. Speciālajām skolām ir nepieciešami papildlīdzekļi sakarā ar sociālās situācijas izmaiņām Latvijā. Šobrīd mums speciālajās skolās, internātskolās, ir skolēni, kuri vairs nedodas mājup sestdienās un svētdienās.

Sēdes vadītājs. Celmiņa kungs, es ļoti atvainojos, bet sakarā ar to, ka jūs neesat atbildīgais ziņotājs no Ministru kabineta puses, jūsu rīcībā bija 15 minūtes. Jūs esat izmantojis savu laika limitu.

J.Celmiņš. Jā, paldies! Es pabeigšu ar pāris teikumiem. Tātad viena no asākajām pozīcijām ir arī speciālās skolas. Man būtu lūgums visām komisijām, deputātiem, kuri starplaikā starp pirmo un otro lasījumu izskatīs izglītības budžetu un arī citas budžeta pozīcijas, atbalstīt šīs visaktuālākās budžeta nepieciešamības.

Un vēl viena īsa replika, ar kuru es atbildēšu Ilgai Kreitusei. Instrukcija par augstskolu un studiju programmu novērtēšanu ir parakstīta 1996.gada 5.jūnijā, un to ir parakstījis Cimdiņa kungs. Un tur tiešām ir paredzēts iesniegt dokumentus angļu valodā. Es starplaikā devos uz ministriju un devu rīkojumu pārskatīt šā rīkojuma projektu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamā debatēs vēlas runāt Janīna Kušnere - frakcija “Latvijai”. Kušneres kundze, jūsu rīcībā ir tikai deviņas minūtes. Vai jūs neapmierina tas, ka jums būs jādala laiks?

Nākamais pēc Kušneres kundzes ir Dinēviča kungs. Dinēviča kungs, vai jūs būtu gatavs runāt tagad? Dinēviča kungs ir gatavs runāt. Vārds Viktoram Dinēvičam - Demokrātiskā partija Saimnieks.

Godātie kolēģi! Ekonomēsim laiku!

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamais Prezidij, deputāti, klātesošās dāmas un kungi! Šodien gan opozīcijas, gan pozīcijas deputāti izsaka vairāk vai mazāk konstruktīvus priekšlikumus par budžeta palielināšanu vienām prioritātēm un tā samazināšanu citām. Bet, neskatoties uz šādām nepilnīgām līdzekļu pārbīdēm, mēs tik un tā iegūstam neapmierinātos visos iedzīvotāju slāņos. Un cēlonis tam visam nav nekas cits, kā vien novecojušas metodikas un principu lietošana budžeta projekta veidošanā.

Budžets, ko mēs šodien izskatām, ir veidots pēc bāzes. Te ir paņemti iepriekšējā gada cipari (tāpat kā padomju laikā to darījām), un pēc tam šiem cipariem direktīvā kārtā (tāpat kā padomju laikā politbirojs noteica tos procentus, kas ir jāpieliek klāt) mēs tagad to procentu pieliekam klāt, ņemot vērā prognozējamo inflāciju, vai samazinām mazliet. Un atkal tas viss notiek direktīvā kārtā un visu to dara mums it kā uzticamie ierēdņi, sākot ar visām ministrijām un beidzot ar Finansu ministriju. Ko ierēdņi mums iesniedz - tam mēs uzticamies, bet tauta ir vēlējusi mūs, un tā uzticas saviem deputātiem. Mēs šo uzticību bezatbildīgi valkājam un faktiski atdodam ierēdņiem, bet pēc tam paši ar visādām diplomātijas metodēm izlokāmies vēlētāju un sabiedrības priekšā. Arī vecā padomju laika plānošanas metodika pēc bāzes ar tās daudzajām pozitīvajām iezīmēm šodien sekmīgi tiek pasaulē pielietota, it sevišķi lieluzņēmumos, taču makroekonomikas ietvaros - valsts mērogā, it sevišķi tirgus ekonomikas apstākļos, šāda metodika attiecībā uz tautu ir gandrīz vai noziedzīga. Ne jau velti viens no PSRS sabrukuma iemesliem bija cenšanās lielvalsti vadīt no vienota centra, plānojot pēc bāzes un bez pietiekoša zinātniska pamatojuma.

Kas tad būtu jādara, lai izmainītu šo metodiku un kārtību, kādā veidā mēs veidojam budžetu? Attiecībā uz 1999.gadu jau tagad būtu nepieciešams sākt metodikas projekta izstrādāšanu, kas balstītos uz budžeta plānošanu pēc Saeimā iepriekš apstiprinātām valsts prioritātēm, kompleksām mērķprogrammām. Šeit tad arī mūsu deputātiem būtu darbalauks, un viņi būtu pirmie iniciatori budžeta veidošanā, nevis to darītu ierēdņi, kā tas ir tagad. Tagad, kad ierēdņi nosaka un veido budžetu, galvenā prioritāte vienmēr būs tāda, ka viņi neaizmirsīs paši sevi. Sevis uzturēšanai finanses vienmēr un jebkurā gadījumā atradīsies. Šim nolūkam valdības līmenī vajadzētu izveidot arī kompleksu starpnozaru darba grupu, kura vismaz radītu lūzumu mūsu stereotipiskajā domāšanā un darbībā, veidojot budžetu. Te mēs varam izmantot ļoti daudz starptautisko pieredzi, kura nav jāmeklē aiz kalniem.

Otrs. 1998.gadam izveidoto budžetu (ar iespējami optimāliem labojumiem) tomēr vajadzētu apstiprināt. Budžeta neapstiprināšana būtu destruktīvs solis gan lēmējinstitūcijās, gan izpildvarā, gan tiesu varā. Tā būtu vienkārši destrukcija. Tauta kopumā no tā neko neiegūtu.

Domāju, ka ir jāpiekrīt arī Ventspils mēra Lemberga šārīta radiorunai, ka pašreizējais budžets esot boļševistisks. Viņam, bez šaubām, var piekrist metodiskā plāksnē. Un tikai. Bet tomēr būtu labāk, ja mēs apstiprinātu ne sevišķi labu un vairākos lasījumos optimāli piegludinātu budžetu, nevis to vispār nepieņemtu. Sabiedrisko sistēmu vadības teorijā un praksē jau sen eksistē tēze, ka labāks ir slikts lēmums nekā sistēmas destruktīva un haotiska funkcionēšana. Bet tomēr mums būtu stingri jādomā par zinātniski pamatotas metodikas izveidošanu, un par to tauta mums pateiktu tikai paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Kamēr norit reģistrācijas rezultātu sagatavošana, būs pāris paziņojumu.

Vārdu paziņojumam lūdz Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskā partija Saimnieks.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es lūdzu Sociālo un darba lietu komisiju sanākt uz sēdi tūlīt pēc reģistrācijas komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārdu paziņojumam lūdz Kristiāna Lībane - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

“Latvijas ceļa” deputāti un ministri! Lūdzu, neaizmirstiet, ka pulksten 12.30 ir frakcijas sēde.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ir vēl viens paziņojums. Es lūdzu ieklausīties, jo pulksten 12.35 Viesu zālē tiek aicināti visi tie deputāti, kuri ir apstiprināti par Eiropas parlamenta un Latvijas Republikas Saeimas apvienotās komitejas Latvijas delegācijas locekļiem. Šie visi deputāti ir saņēmuši ielūgumu uz šo pirmo sēdi, kur mums ir jāprecizē mūsu delegācijas darba grafiks, kā arī atbildība. Līdz ar to es lūdzu tomēr atrast laiku un ierasties tiem deputātiem, kuri ir apstiprināti par šīs delegācijas locekļiem. Tādi kopumā ir 20 deputāti. Tātad 12.35 Viesu zālē.

Tagad vārds Mārim Rudzītim - Saeimas sekretāra biedram - reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. Lūdzu, uzmanību!

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Jānis Ādamsons, Edgars Bāns, Martijans Bekasovs, Jānis Bunkšs, Alfreds Čepānis, Juris Dobelis, Ervids Grinovskis, Guntars Grīnblats, Edvīns Inkēns, Viktors Kalnbērzs, Jānis Kalviņš, Jānis Kazāks, Ģirts Valdis Kristovskis, Aristids Jēkabs Lambergs, Andrejs Požarnovs, Anta Rugāte, Atis Sausnītis, Antons Seiksts un Anna Seile. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja

biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Turpinām sēdi. Turpinām debates. Vārds Janīnai Kušnerei - frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Analizējot iesniegto 1998.gada budžeta projektu, gribētos atzīmēt to, ka 1998.gada budžeta projektā ir vērojams visām ministrijām budžeta pieaugums salīdzinājumā ar 1997.gadu un ka ir ministrijas, kurām tas ir ievērojams. Satiksmes ministrijai nākamajam gadam paredzētais pieaugums ir 52,6% attiecībā pret šo gadu. Ekonomikas ministrijai - 36% pieaugums, Finansu ministrijai - 14,8%, Iekšlietu ministrijai - 18,3%, Zemkopības ministrijai - 28,2%, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai - 14,4%, un tā varētu nosaukt arī pārējās. Bet ir viens īpatnējs fakts: ministrija, kura rūpējas par sociālajām lietām un kuras pārziņā ir veselība, ir visā Ministru kabinetā palikusi vienīgā, kurai attiecībā pret 1997.gadu ir mīnusa zīme. Mēs vērojam masu medijos Makarova kunga uzstāšanās, kurās viņš paziņo, cik ļoti viņš ir neapmierināts ar savas ministrijas budžetu. Taču, cienījamie kolēģi, kā lai saprot šīs savstarpējās spēles (citādi tās nevar nosaukt, tās var nosaukt pat vēl interesantāk - teātris), kurās Makarova kungs uzstājas kā sociālās sfēras lielisks aizstāvis pret saviem partijas kolēģiem? Kas liedza jums, “Tēvzemei un Brīvībai” - Ministru prezidents ir no šīs partijas, un arī finansu ministrs ir no šīs partijas, - kas jums liedza šai sfērai paredzēt plusa zīmi? Nevajag te spēlēt politisko izrādi un censties pierādīt to, ka, lūk, es esmu labs, bet tie citi nav labi! Galu galā tā ir valdības politika un valdības attieksme pret nabadzīgo slāni mūsu valstī.

Nākamais moments, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka nepārtraukti tiek samazinātas sociālās garantijas, tās ar katru gadu paliek aizvien mazākas un mazākas. Šajā sakarā mēs varam minēt to, ka joprojām nav skaidrības par invalīdu bezmaksas braukšanu sabiedriskajā transportā. Ir noteikts, ka līdz 1998.gada 1.janvārim invalīdi šo sociālo garantiju drīkst izmantot. Kas būs tālāk? Arī valsts budžetā tas netiek atspoguļots. Bērnu pabalsti jeb ģimenes pabalsti. To apmērs joprojām nav mainījies vairāku gadu laikā un ir palicis 1993.gada līmenī. Taču dzīves dārdzība pieaug, jo pieaug arī patēriņa preču un sadzīves pakalpojumu cenas. Un, lai kā te valdība nerunātu par to, ka inflācija nepieaug, ka tā ir apstājusies vai ka tai ir pat tendence iet uz leju, vienkāršajam cilvēkam ir redzams, ka dzīves dārdzība tikai paaugstinās. Nepaaugstinās ne pabalsti, ne pensijas, ne arī citi rādītāji, tādi kā, piemēram, minimālā darba alga; tie paliek uz vietas. Mātēm pabalsti par bērnu kopšanu arī ir nepietiekami, kaut gan nupat tie tika it kā paaugstināti. Bet šajā sakarā ir cits aspekts varbūt jāņem vērā - jāņem vērā ir tas, ka principā šīs mātes ir atstātas bez sociālajām garantijām nākotnē. Šajā sakarā mēs varētu runāt par pensijām. Ja sievietes, kuras audzina bērnus vai kuras vēl gatavojas kļūt par māmiņām, saprastu to, ka viņām pašreiz tiek “nogrieztas” šīs garantijas attiecībā uz pensijām nākotnē, tad diez vai viņas vispār dzemdētu bērnus.

Trūkst naudas arī veselības aprūpei, un šajā ziņā tās trūkums ir traģisks, jo šis naudas trūkums ir īpaši izjūtams, iegādājoties medikamentus. Sarunājoties ar mediķiem, atklājas tā patiesā aina, kura ir šāda. Nerunāsim par citiem medikamentiem, bet runāsim tikai par, teiksim, tādu medikamentu kā insulīns: ja pat tā iegādei nepietiek naudas, tad ir jautājums - vai tad cukura diabētiķi ir nolemti nāvei? Acīmredzot tā tas ir, mums viņi nav vajadzīgi, tie cilvēki ir lieki. Tajā pašā laikā mēs budžetā redzam dīvainas, interesantas lietas. Reforma pēc reformas - vienā sfērā, otrā sfērā, trešā sfērā, un nonāk pat līdz tam, ka tiek izveidots “jumts” Ministru kabinetā, tātad ir Valsts pārvaldes reformu birojs. Kam tas ir nepieciešams? Ziniet, dakteri par šīm reformām izsakās ļoti īsi un konkrēti: reforma reformas pēc. Reforma notiek tādēļ, lai varētu izveidot dažādas starpniekfirmas, kurām varētu novirzīt no valsts budžeta līdzekļus, un tādā veidā tie aizplūstu pavisam citur, nevis tam, kam ir paredzēts. Turpretī saimnieciskā uzturēšana no valsts budžeta faktiski nenotiek, tā tiek novadīta pašvaldībām vai vispār tiek pateikts: tieciet galā paši, kā redzat! Bet kā var tikt galā, ja tās naudiņas pašvaldībām nav? Ir, teiksim, tāda interesanta reforma kā ārstniecisko iestāžu sertifikācija. Kam tā var dot kādu labumu? Labums te var būt viens - tikai valsts budžetam, jo, ja ārstnieciskā iestāde nesaņem šo sertifikātu, viņa likumīgi var tikt slēgta un neviens nevarēs it kā teikt, ka, lūk, Guntara Krasta valdība ir tā, kas ir samazinājusi slimnīcu skaitu Latvijā, vai tā, kas ir samazinājusi lauku skolu skaitu, jo tam būs likumīgs pamats - vai nu skola nav izgājusi šo atestāciju, vai slimnīca nav izgājusi šo sertifikāciju. Tātad - slēdzam ciet! Tajā pašā laikā notiek vēl kāda cita reforma. Pašreiz Ministru kabinetā tiek apspriesta slimokasu reformas programma. Tiek plānots likvidēt rajonu slimokases un pāriet uz reģionālajām slimokasēm, pie tam rajonu slimokasēm norakstot parādus. Atvainojiet, - slimnīcām parādi paliek. Kur tie tad tiks norakstīti, kam? Šīs reformas valstī neizraisa absolūti nekādu uzlabošanos tiem cilvēkiem, kas no sociālās sfēras varētu gūt kaut ko.

Vēl viena interesanta reforma ir valsts apdrošināšanas sociālā fonda reorganizācija. Arī tā it kā notiek pēc likuma, un viss ir kārtībā. Jā, šī reorganizācija notiek pēc likuma, - bet cik tā ir vajadzīga? Manuprāt, arī Valsts ieņēmuma dienesta darbinieki tad, kad viņi bija ieradušies Sociālo un darba lietu komisijā, nemācēja atbildēt uz šo jautājumu. Kad es uzdevu viņiem jautājumu par to, cik šī reforma būs ienesīga un kad tā atmaksāsies, un kāds būs šīs atmaksāšanās koeficients, viņi atbildēja skaidri un gaiši: “Par to mums aprēķinu nav.” Tad ir jautājums: kāpēc šī reforma ir jāveic? Varbūt šie līdzekļi būtu daudz labāk novirzāmi, kā jau teicu, dažādiem pabalstiem.

Vēl viena interesanta pozīcija. Valsts budžetā, kurš izstrādāts 1998.gadam, ir tāda aile kā valsts nodokļu administrēšana, taču vienlaicīgi parādās arī atsevišķa pozīcija - sociālā nodokļa administrēšana. Cienījamie ministru kungi, vai tad tas nodoklis nav nodoklis? Vai sociālais nodoklis nav tās pašas valsts nodokļu administrēšanas programmas sastāvdaļa? Man tas nav skaidrs. Manuprāt, ir. Vai tas ir vēl viens mēģinājums dabūt Finansu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam papildu finansējumu?

Es vēl gribētu pieskarties tām lietām, par kurām arī šeit netika minēts. Ja mums būs šāds stāvoklis sociālajā sfērā - šis likumprojekts, kas izstrādāts 1998.gadam, liecina par to, ka te viss iet tikai strauji uz leju, - tad man ir jautājums arī ārlietu ministram un visiem tiem, kas tik ļoti cenšas iekļūt Eiropā. Kā jūs varat atbildēt uz mums visiem zināmā dokumenta konstatācijām? Respektīvi, Eiropas komisijas slēdzienā mēs varam izlasīt sekojošas lietas. Tur ir noteikts, ka bezdarba līmenis Latvijā ir 18,3%, nevis tāds, kādu mūsu oficiālā statistika rāda, - 6-7%. Atšķirības starp reģioniem ir lielas. (Es pašreiz atgādinu Eiropas komisijas atzinumu.) Jaunais - 1996.gada - likums par sociālo apdrošināšanu nosaka Latvijas pilsoņu galvenās sociālās tiesības un pienākumus. Kaut arī sociālā palīdzība - apmēram 11% no nacionālā kopprodukta - vispār attiecas uz visiem iedzīvotājiem, oficiāli atzītais (komisija uzsver - oficiāli atzītais) nabadzības līmenis ir zems. Neoficiālo mēs nemaz neuzrādām, mēs nemaz negribam to zināt. Eiropas komisija norāda, ka jāveic pasākumi, kas vērsti uz sociālās aizsardzības nodrošināšanu. Īpaši uzsver, ka “Latvijā nepieciešams būtiski uzlabot veselības aizsardzības sistēmu”. Vai mēs to šajā iesniegtajā 1998.gada budžeta projektā redzam? Tieši otrādi, mēs esam pretrunā ar to visu. Bet runājam par iekļūšanu Eiropā!

Tālāk. Latvijai nepieciešams pieņemt attiecīgos veselības aizsardzības un drošības likumus, un tikai tad Latvijas likumi atbildīs pamatlikumiem. Darba likumu jomā Latvijai jāpievērš liela uzmanība tādiem jautājumiem kā masveida atlaišana no darba un darbinieku interešu aizsardzība darba devēja maksātnespējas gadījumā, uzņēmuma pārņemšanas gadījumā vai sakarā ar tā pāriešanu citu rokās, darbinieku informēšana par darba apstākļiem, līgumiem un darba laiku. Saskaņā ar Eiropas savienības direktīvām jāuzlabo darbinieku informēšanas un konsultēšanas līmenis uzņēmumos. Nav tā visa. Taču tad, kad frakcija “Latvijai” iesniedz priekšlikumus attiecībā uz šīm norādītajām nepietiekamībām, Saeima diemžēl to noraida. Tādā veidā mēs nevaram risināt šīs problēmas. Arī secinājumā Eiropas komisija uzsver, ka būtiski jāuzlabo valsts veselības aizsardzības sistēma, jāturpina uzlabot sociālo dialogu. Latvijai jāveic apjomīgs darbs, lai pieskaņotu savu likumu sistēmu Eiropas savienības prasībām tādās jomās kā veselības aizsardzība un drošība, darba likumi, līdztiesība, kā arī jāturpina attīstīt tādas struktūras, kas nodrošinās likumu efektīvu izmantošanu praksē. Vai šinī gadījumā ar tām reformām, ko es minēju, mēs turpinām un nodrošinām likumu efektīvu izmantošanu praksē? Kā intereses tad mēs galu galā aizstāvam?

Tātad, cienījamie kolēģi, jūs redzat, ka šis likumprojekts ir pilnīgā pretrunā arī ar vairākām Eiropas savienības normām. Manuprāt, tādēļ vien jau tas ir jānoraida un jāatdod atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai, lai sociālajā sfērā tiktu paredzēts citāds finansējums.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās Viktors Stikuts - Demokrātiskā partija Saimnieks.

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Man, pozīcijas partijas pārstāvim, šodien ir ļoti smagi šeit runāt, (Starpsauciens: “Kas tev liedz!”) jo visiem tiem cilvēkiem no opozīcijas, kuri šeit uzstājas, ir tāda nostāja, ka it kā tie deputāti, kas ievēlēti pozīcijā, ir zagļi, blēži, kas nevēl Latvijai neko labu. Man šī politika nav pieņemama. Tas Pātaru grāmatas bauslis: “Ja tev iesit pa vienu vaigu, tad pagriez otru!” man galīgi nav pieņemams. Šajā sakarībā es gribu teikt, ka budžets 1998.gadam ir tāds, kāds tas ir. Zīles kungs pat pie labākās gribēšanas nevar šo budžetu uztaisīt tā, lai tas būtu atbilstošs visām mūsu vēlmēm. Mēs visi, kas esam ievēlēti šeit, Saeimā, neesam gadījuma cilvēki. Mēs esam tie, kuriem vajag šo valsti attīstīt, virzīt uz priekšu un domāt par viņu, nevis radīt šajā zālē haosu, vienam otru apmelot, apcelt, radīt cilvēkos apziņu, ka mēs šeit nevaram neko normāli izdomāt un nevaram radoši strādāt, lai Latvija attīstītos. Es domāju, ka šī politika ir ļoti kaitīga, un izsaku lielas bažas: ja tas tā turpināsies, nākotnē varam nonākt situācijā, ka faktiski Latvija var izveidoties par otru Albāniju. Jo - cik gan ilgi cilvēkus var musināt ar domu, ka šeit viss ir melns, negodīgs? Man, Demokrātiskās partijas Saimnieks pārstāvim, galīgi nav pieņemams, ka mani bijušie kolēģi, es gribu teikt, Kreitusu ģimene... viņi bija mūsu kolēģi ilgu laiku, un, kad aizstāvējām budžeta projektu 1997.gadam, tad man likās, ka viņi ar visu sirdi un dvēseli mēģināja man iepotēt šo ideju par bezdeficīta budžeta vajadzību. Bet šobrīd izskan no viņu puses tāda doma, ka šis budžets 1998.gadam taču ne ar ko neatšķiroties, ka tas esot daudz sliktāks. Es domāju, ka tā tas nav. Šis budžets ne ar ko nav sliktāks par 1997.gada budžetu.

odien, apspriecot budcetu 1998.gadam, mēs varam konstatēt tikai to, kādi reāli līdzekļi ir mūsu rīcībā, ar kuriem mēs varam operēt, un kā mēs tos varam labāk sadalīt, lai šajā trūcīgajā situācijā katram tiktu vismaz kāds mazumiņš.

Vislielākās bažas man rada tas, ka valstī liela daļa līdzekļu tomēr aiziet “ēnu ekonomikā”. Šodien no rīta uzstājās Valsts statistikas pārvaldes cilvēks un teica, ka Valsts statistikas pārvalde, veicot analīzi, konstatējusi, ka 15% no visa valsts budžeta aiziet “melnajā caurumā”. Tieši šī situācija būtu jāvērš par labu, cik vien tas ir iespējams, jo mēs, protams, nekad nevarēsim apkarot šo noziedzību valstī, bet vismaz ir jācenšas to darīt. Šinī sakarībā es gribu teikt, ka mēs varam ministrijām šobrīd dot vēl daudz, daudz vairāk līdzekļu, bet tie vienalga būs nepietiekami, jo faktiski Latvija pēc valsts neatkarības atjaunošanas ir iegājusi jaunā stadijā: mēs ieraudzījām - un tajā skaitā arī ministriju darbinieki ieraudzīja - daudz dažādu jaunu lietu, kuras agrāk nebija iespējams Latvijā ne nopirkt, ne redzēt, un tad radās vēlme tērēt šo naudu gan lepniem ofisiem, gan iekārtām, kuras gan vajadzīgi, gan nevajadzīgi tiek iepirktas, un tādā veidā tiek tērēti budžeta līdzekļi.

Šinī sakarībā Valsts kontrolei būtu ļoti nopietni jāstrādā, lai mēģinātu tomēr ietekmēt šo budžeta līdzekļu izlietošanu iespējami efektīvāk, lai šie budžeta līdzekļi netiktu izniekoti pa ceļam, kamēr tie nonāk līdz katram konkrētajam pilsonim. Kas tad ir budžets? Budžets - tā ir visa Latvijas pilsoņu nauda, kura faktiski ir uz brīdi iedota pārvaldījumā valstij, un valsts šos budžeta līdzekļus, tos apgrozot un regulējot, novada atpakaļ līdz katram konkrētajam pilsonim. Šeit ir ļoti svarīgi, lai šie trūcīgie līdzekļi nekur nepazustu.

Man gribētos teikt: kolēģi, mēs varam šo budžetu, protams, labot un ieteikt kaut ko, bet kopumā tas ir jāpieņem tāds, kāds tas ir, jo, kā jau es sākumā teicu, finansu ministrs Zīles kungs nevar šo budžetu radīt ne no kā. Šiem līdzekļiem sākumā ir jāienāk valsts kasē. Valsts kasē tie var ienākt tikai tad, ja mēs šeit, Saeimā, vislielāko uzmanību pievērsīsim ražojošajai sfērai, jo tikai no turienes šos līdzekļus var papildināt.

Mēs tagad redzam, ka pie Saeimas piketē budžeta iestāžu darbinieki, taču es neredzu, ka šoreiz pie Saeimas būtu atnākuši uzņēmēji, bet, es domāju, tieši uzņēmējiem un tiem, kuri šo budžetu rada, - tieši viņiem ir vissmagāk, jo uz viņiem gulstas tas lielais slogs, ka vajag noturēt šo valsti. Es ceru, ka mēs spēsim objektīvi izvērtēt šo lietu, un aicinu atbalstīt šo budžeta projektu.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Odisejs Kostanda... (Starpsauciens: “Iesniegums!”) Es ļoti atvainojos! Pirms es dodu vārdu nākamajam runātājam, tas ir, Odisejam Kostandam, desmit deputāti ir iesnieguši Saeimas Prezidijam iesniegumu: “Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 65.pantu, lūdzam samazināt debašu laiku līdz piecām minūtēm, pirmo reizi runājot, un līdz divām minūtēm, otro reizi runājot, un attiecināt to uz visiem 23.oktobra sēdes darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem.” Deputāti var par šo priekšlikumu runāt “par” vai “pret”. Deputāti “par” vai “pret” runāt nevēlas. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti, balsosim par desmit deputātu priekšlikumu - samazināt debašu laiku līdz piecām minūtēm, runājot pirmo reizi, un līdz divām minūtēm, runājot otro reizi, un attiecināt to uz visiem šīs mūsu sēdes darba kārtības jautājumiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! (Aplausi.) Par - 33, pret - 4, atturas - 4. Zālē nav pietiekams daudzums deputātu. Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu, vēlreiz atkārtojiet zvanu, lai deputāti varētu sanākt zālē! (Zālē liels troksnis.) Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! (Ovācijas.) Par - 41, pret - 4, atturas - 4. Pārtraukums uz piecām minūtēm - līdz pulksten 14.00.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Ņemot vērā to, ka divos balsojumos nebija kvoruma, es lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Deputātus lūdzu reģistrēties kvorumam. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 61 deputāts.

Mēs varam turpināt sēdi un izskatīt desmit deputātu priekšlikumu - samazināt debašu laiku līdz 5 minūtēm, pirmo reizi runājot, un līdz 2 minūtēm, otro reizi runājot, attiecinot šo priekšlikumu uz visiem šodienas darba kārtības jautājumiem.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 4, atturas - 15. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamajam vārds debatēs Odisejam Kostandam - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamie kolēģi! Protams, šobrīd budžeta apspriešana jau kļūst bezjēdzīga, tāpēc ka valdošā koalīcija kārtējo reizi ir nodemonstrējusi, cik liela izpratne viņai ir par demokrātiju un cik ļoti viņai gribas pieņemt sabalansētu un no visiem viedokļiem apspriestu budžetu. Nu redzam, ka debašu laiks pat pirmajā lasījumā jau ir ierobežots, tāpēc ka acīmredzot nevienam nav nekādas vēlēšanās šeit uzklausīt konstruktīvus priekšlikumus un konstruktīvus argumentus.

Es gribu izteikt tikai dažas piezīmes šajā īsajā laikā, kas man ir dots. Es biju sagatavojis analīzi attiecībā uz valsts budžeta sastāvdaļu “Aizsardzības ministrijas budžets 1998. gadam”, lai runātu par tiem nelietderīgajiem izdevumiem, kas tur ir paredzēti. To man nav iespējams šobrīd Saeimā nolasīt un vērst uz to valdības uzmanību. Es varu šajā īsajā laikā tikai nolasīt Tautas kustības “Latvijai”, Zīgerista partijas, valdes paziņojumu par 1998. gada valsts budceta projektu.

“Tautas kustības “Latvijai” valde konstatē, ka 1998. gada valsts budžeta projektā un ar to saistītajos nodokļu grozījumos:

pirmkārt, nav atrastas iespējas sociālo un demogrāfisko programmu realizācijas būtiskai uzlabošanai. Patiesas pārmaiņas tiek maskētas ar lētiem priekšvēlēšanu trikiem, kas apliecina valsts varas pārstāvju pilnīgu neizpratni par reālo situāciju valstī;

otrkārt, netiek plānoti efektīvi pasākumi valsts ieņēmumu radikālai palielināšanai, tiek kultivēta bezdarbība gan attiecībā uz nodokļu iekasēšanas uzlabošanu, gan arī attiecībā uz atsevišķu valsts uzņēmumu, piemēram, “Ventspils nafta” un citu, iemaksu palielināšanu valsts budžetā;

treškārt, nav paredzēta stingra taupības un ekonomikas režīma ieviešana valsts pārvaldē, tā vietā visās budžeta iestādēs tiek plānota mehāniska darba algas fonda palielināšana vismaz par 5%, kā arī vēl būtiski lielāks finansējuma pieaugums daudzām budžeta iestādēm;

ceturtkārt, ir paredzēta tālāka pašvaldību budžeta daļas samazināšanās valsts kopbudžetā, kas objektīvi ierobežo pašvaldību iespējas attīstīt savas teritorijas infrastruktūru, sniegt iedzīvotājiem nepieciešamo sociālo palīdzību, uzturēt to teritorijā esošās skolas, slimnīcas, bibliotēkas, kultūras namus, līdz ar to radot nosacījumus šķietami objektīvai to slēgšanai;

piektkārt, nav ņemts vērā Saeimas 1997. gada 19. jūnija balsojums par 3,7 miljonu latu novirzīšanu pirmsskolas iestāžu un izglītības iestāžu darbinieku darba algām jau šajā gadā, un skolotāji nepieciešamā proporcionālā algu palielinājuma vietā 1998. gadā, iespējams, būs spiesti samierināties pat ar algas samazināšanos;

sestkārt, skolotāju algām plānotie dotācijas sadales mehānismi tieši veicinās mazo lauku skolu slēgšanu;

septītkārt, nav atrasts finansējums medicīnas darbinieku dzīves apstākļu uzlabošanai, primārās veselības aprūpes nodrošināšanai un medicīnas nozares materiālā nodrošinājuma minimālai sakārtošanai;

astotkārt, nav paredzēti līdzekļi Lauksaimniecības likuma prasību izpildei attiecībā uz zemnieku saimniecību ražojumu un resursu cenu paritātes nodrošinājumu, nemēģinot pat risināt šo problēmu;

devītkārt, nav paredzētas pienācīgas investīcijas zinātniskās darbības finansēšanai un skolu datorizācijas nodrošināšanai, tādējādi demonstrējot absolūtu neizpratni par valsts ilgtermiņa attīstības perspektīvām;

desmitkārt, netiek paredzēta tādas politikas īstenošana, kas nodrošinātu labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai;

vienpadsmitkārt, nav paredzēta valsts palīdzība īpaši atbalstāmajiem reģioniem, kas varētu būtiski ietekmēt to attīstību.

Tāpēc Tautas kustības “Latvijai” valde un frakcija neatbalsta 1998. gada valsts budžeta projekta izskatīšanu un pieņemšanu Saeimā tā esošajā redakcijā. Mēs aicinām balsot pret šā budžeta projekta pieņemšanu un aicinām arī visus Latvijas pilsoņus, sabiedriskās organizācijas un grupas pieprasīt, lai Saeima noraida šo budžeta projektu. Aicinām pieprasīt arī prettautiskās “tēvzemiešu” valdības demisiju un Saeimas ārkārtas vēlēšanas.”

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es teikšu skaidri un gaiši: mazcienījamā opozīcija! Man nav grūti runāt, (Starpsauciens: “Esi jau trenēts!”) kaut esmu no pozīcijas, jo es esmu tās partijas - “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK - biedrs, kura vēlas kaut ko darīt valsts un tautas labā, nevis vienkārši klaji bezatbildīgi runāt. (Zālē skaļi smiekli.) Opozīcija, es varētu saukt jūs visus vārdā, kā jūs šodien izturējāties! Jūs šodien darījāt visu, lai budžets nākamajam gadam vispār netiktu pieņemts. Jūs bloķējāt to visādos veidos. (Starpsauciens: “Jūs paši bloķējat!”) Un tikai tagad, kad tika pieņemts šis lēmums - izskatīt budžetu, jūs kāpjat tribīnē un atkal, tāpat kā jau divus gadus, nodarbojaties ar klaju propagandu, kura ir tikai tīrā priekšvēlēšanu kampaņa.

Jūs vēl neesat apjautuši tādu elementāru lietu, ka šī valdība darbojas pavisam īsu laiku, jūs to vēl neesat laikam apjautuši, tāpēc tagad no šīs valdības prasāt neiespējamas lietas, brīnumus. Tas būtu kaut kas fantastisks, ja Krasta kungs, vadot pašlaik šo valdību, pāris mēnešu laikā būtu izdarījis brīnumus un valsts kasē būtu ienākuši vēl kādi 100 miljoni, kurus varētu budžetā sadalīt attiecīgi pa nozarēm. Viss tiek darīts optimāli iespējamās robežās, un ir skaidrs, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK virzīja savu premjeru valdībā, lai nerastos haoss, kādu vēlaties jūs, opozīcija! Es jau ne reizi vien esmu teicis no šīs tribīnes, ka jūs esat priecīgi - un tas pašlaik parādās arī jūsu sejās un jūsu smīnos - jo sliktāk valstij, jo sliktāk tautai, jo lielāks ir haoss, jo jums ir labāk. Jums ir par ko kliegt.

Redzat, jums jau nepatīk tas, ka nākamajam gadam lauksaimniecībai ir paredzēti līdzekļi (Starpsauciens: “Izbeidz!”) un ka tur tomēr būs samērā noteikta pozitīva attīstība. Jums nepatīk, ka izglītībā arī skolotāju algām būs lielāki līdzekļi, nekā bijuši līdz šim. Jums nepatīk... Čerāna kungs teica: redzat, ir pabalsti... jā, un tas ir gan it kā labi, bet arī slikti... Tāpēc ka jūs vairs nevarēsit kliegt, ja pensionāriem būs pielikums pie šiem pabalstiem vai pie pensijām. Šogad tas būs pat vidēji 3 latu apmērā... Droši vien nākamajā gadā būs... nešaubīgi tāds būs arī jaunajām mātēm - paaugstinājums no dažiem desmitiem latu līdz 200 latiem par bērniem un tā tālāk. Arī daudz kur citur iespēju robežās tas viss tiek meklēts, bet jūs esat orientēti uz absolūtu darba dezorganizēšanu.

Cienījamie opozīcijas deputāti! Ir vajadzīgs konstruktīvs darbs, lai valstij un tautai kaut ko palīdzētu. Un tāpēc arī es šeit varētu iedziļināties daudzās lietās un minēt praktiskus piemērus, kādā veidā... Te jau Celmiņa kungs pieminēja, teiksim, to pašu Majoru skolu Jūrmalā. Mēs esam jau runājuši, un droši vien arī pie jums jau bija domes cilvēki. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK jau patiešām sākusi risināt šo jautājumu, lai konkrētā skola tiktu pabeigta, lai bērni mācītos normālā skolā un tā tālāk.

Es varētu desmitiem piemēru minēt, kādā veidā mēs konstruktīvi mēģinām darboties šajos spiedīgajos apstākļos... Protams, ja mafija darbojas... arī izlaupīšana diemžēl vēl turpinās... nav izdevies un arī neizdodas... Nevienā valstī nav izdevies pāris mēnešos izskaust šādas lietas, kas ir ar saknēm iegājušas sabiedrībā, bet mēs darām visu iespējamo un arī visu iespējamo naudu šeit budžetā sadalām... Droši vien nākamajā lasījumā, kad mēs par to runāsim, būs arī attiecīgā pārdale iespēju robežās un tā tālāk. Bet jāpieiet taču, kolēģi, šai lietai konstruktīvi - vadoties pēc loģikas, nevis jādara viss, lai valstī iestātos haoss, un jāpriecājas par to.

Redzat, ārkārtas vēlēšanas...

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, jūsu runas laiks ir beidzies...

P.Tabūns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - otro reizi, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti cienītā varonīgā pozīcija, kuras nav zālē un kura līdz ar to taisa obstrukciju budžetam! Es gribu precizēt dažas lietas.

Vispirms gribu pateikt paldies izglītības un zinātnes ministram, ka viņam bija vajadzīga pusotra stunda, lai novērstu nelikumību, kas Latvijā tik ilgi valdījusi, runājot par valodu izmantošanu... Un, otrkārt, gribu pateikt tā: Celmiņa kungs, man nebija jāatbalsta 3,7 miljoni, jo Darba partija to pieprasīja. Jūs tikai esat aizmirsis, ka, izskatot grozījumus pirmajā lasījumā, jūs pats aicinājāt to neatbalstīt un nepieņemt šo summu, kas jums esot par mazu.

Otra lieta. Kad jūs runājāt par naudām... Tabūna kungs, paldies par to, ka jūs uznācāt tribīnē! Es jums nosaukšu: Celmiņa minētais skaitlis - Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta pieaugums ir 11,7%, bet skolotāju algu pieaugums - 3%. Kur tad pārējais? Ministrijas aparātam vai kaut kam citam ir aizgājis? Tad kāpēc jūs runājat, ka naudas nav?

Un es jums pateikšu, kur paņemt naudu skolu pabeigšanai, - ministrijai paredzēto algu pielikumu novirziet skolu pabeigšanai, un viss būs kārtībā. Tur jums ir pietiekami daudz tūkstošu pielikts klāt, kas jums, manuprāt, godprātīgi nepienākas. Padzeniet pusi no saviem 300 ierēdņiem, kas sanāk kopā pa ministriju un visām tās institūcijām, un tad varēsit uzbūvēt nākamo skolu, kas ir paredzēta.

Un pēdējais. Vītola kungs! Man ir žēl, ka jūs neesat iepazinies pat ar savas frakcijas darbību. Tad jūs zinātu, ka jums nebija taisnība tad, kad jūs runājāt par deputātu priekšlikumu par pašvaldību finansējuma izlīdzināšanu. Ja jūs būtu izlasījis vismaz Saeimas dokumentus, tad jūs nemaldinātu Latvijas iedzīvotājus un arī Saeimas zālē sēdošos. Citreiz vispirms pajautājiet savas opozīcijas gudrākiem vīriem, kuri zina, par ko viņi vakar ir balsojuši “pret” un kāpēc ir balsojuši pret šā budžeta pieņemšanu komisijā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Kārļa Čerāna iesniegumu: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 135. pantu uzskatu, ka jautājums par valsts budžetu 1998. gadam nav izskatāms 23. oktobra Saeimas sēdē pēc būtības, jo daļai pozīcijas deputātu nav skaidrības par patieso šā budžeta pieņemšanas ietekmi uz valsti.”

Godātie kolēģi! Viens deputāts var runāt “par” un viens - “pret”. Vai “par” vai “pret” deputāti runāt nevēlas? Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti! Lūdzu uzmanību! Balsosim par deputāta Kārļa Čerāna iesniegumu ar priekšlikumu, ka jautājums par valsts budžetu 1998. gadam Saeimas sēdē nav izskatāms pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 40, atturas - 4...

Lūdzu zvanu atkārtotai balsošanai! Lūdzu atkārtotu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 42, atturas - 4 ... Pārtraukums uz 5 minūtēm - līdz 14.22.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas. Lūdzu zvanu! Es lūdzu reģistrēties kvorumam. Godātie deputāti! Lūdzu reģistrēties kvorumam. Lūdzu rezultātu! Zālē ir reģistrējušies 50 deputāti.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Kārļa Čerāna priekšlikumu - jautājumu par valsts budžetu 1998.gadam Saeimas sēdē neizskatīt pēc būtības. Tas nav izskatāms pēc būtības, jo daļai pozīcijas deputātu nav skaidrības par patieso šā budžeta pieņemšanas ietekmi uz valsti. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus paust savu attieksmi pret deputāta Čerāna priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: “Čerāna nav klāt!”). Lūdzu rezultātu! Lūdzu zvanu! Atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus piedalīties balsojumā. Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 49, atturas - 1. Priekšlikums nav pieņemts.

Turpināsim debates! Godātie deputāti un it īpaši Kreituses kundze, kura ļoti uztraucas! Iepazīstieties ar Kārtības rulli! Tā kā sēdes vadītājs organizēja reģistrāciju kvorumam pirms otrā balsojuma un zālē bija kvorums, tad atkārtoti - divas reizes notiek balsojumi, ja deputāti nepiedalās balsojumā.

Nākošais debatēs uzstāsies Leopolds Ozoliņš - Tautas kopas “Brīvība” frakcija. Lūdzu!

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Cienījamā Saeima! Cienījamais Valsts prezident! Cienījamie kolēģi! Es mēģināšu mazliet runāt opozīcijas vārdā, jo man vienkārši te ir kāda vēstule no Valdgales pagasta deputātiem, kurā viņi lūdz mūs iedziļināties pašvaldību lietās, bet mēs nupat nobalsojām, ka mēs pašvaldību lietas neskatīsim un nerunāsim par tām, jo, kad bija iesniegums izskatīt budžetu pēc būtības, tad šīs te nodaļas nebija. Tāpēc es to nolasīšu citreiz.

Es gribētu ieteikt Tabūna kungam atcerēties to, ka viņš visus šos divus gadus bija vadošajā partiju koalīcijā un viņam nebija nekādu šķēršļu toreiz balsot, kad bija jābalso par Majoru skolas celtniecību. Tas bija mans priekšlikums, ka vajadzētu pabeigt šo skolu, lai tie bērni ziemā nemokās, mācīdamies izdrupušajās vasarnīcās. Tad Tabūna kungs balsoja “pret”. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Nebalsoju vis!”) Tāpat Tabūna kungam bija iespēja balsot pret zemes nodokli, ko pacēla 40 reižu lielāku tiem, kuriem tās naudas nav. Un arī Tabūna kungs toreiz balsoja “par”. Tā ka, Tabūna kungs, jūs te velti skaidrojat radioklausītājiem, ka jūs esat bijis visu laiku tas labais, bet tie pārējie - sliktie.

Jūs kā izbijis žurnālists un tagad izcils diplomāts, trešā zvaigzne frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” debesīs, varējāt mazliet precīzāk komentēt vēsturiskos faktus. Un tieši tāpēc es gribu valdošajām un vadošajām partijām un viņu ministriem pateikt dažas iespējas, kā palielināt budžeta ieņēmumu daļu, jo mēs te runājam par izdevumu daļu. Bet neviens te nerunāja par ieņēmumu daļu.

Es gribētu pateikties, jo vakar es redzēju mūsu stingrā iekšlietu ministra Čevera kunga darbību, kad zemē gulēja visa Jelgavas organizētā noziedzība, un tas ir ļoti patīkami. Darbs ir sācies. Un vajadzētu no Rīgas reketa grupām, no administratoriem vismaz ieņemt kādus nodokļus, un tad pamazām mēs tiktu pie ienākumiem, lai varētu pabeigt gan skolas, gan slimnīcas, gan maksāt algas.

Tāpat vadošās partijas ministre Počas kundze varētu iegūt naudu, pievienojot prostitūtu kases aparātam čeku sitamo mašīnu, un arī šeit būtu iespēja palielināt šo ieņēmumu daļu. Ļoti pozitīvi ir darbojies arī valdošās partijas tieslietu ministrs. Viņš, Eiropas savienības likumu vadīts, ir sācis domāt, kā ietaupīt izmaksas un tāpēc ļauj Sašam Laventam izciest sodu mājās. Tas ietaupīs 2 latus un 75 santīmus katru dienu un 7 latu kopējos izdevumus dienā. Tāpat Tālis Freimanis tik daudz ir ietaupījis, atrazdamies mājās, un arī daudzi citi. Es ceru, ka arī mahinatoru advokāti mājās nejūtas slikti, un tās kameras ir pilnīgi pieejamas tagad tam Jelgavas grupējumam, ko Čevera kungs ir nokārtojis. Tāpēc, Tabūna kungs, lai tie banāni labāk paliek jums drusciņ ēšanai, nevis izmantojiet tos, maucot man uz brillēm, prezidentam uz galvas un Saeimas deputātiem un klausītājiem ausīs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātā sēdes vadība! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Tā kā šīs ir debates par budžeta paketi kopumā, faktiski šī ir tā reize, kad būtu jādiskutē, jāmēģina debatēt arī par atsevišķiem šo budžeta likumu pavadošiem nodokļu likumprojektiem. Jāteic, ka ir viena lieta, kas pārāk maz izskan šodienas debatēs. Šeit deputāti izsaka pārsvarā viedokļus par to, kam pietrūkst naudas, kam vajadzētu vairāk naudas, no kuras sfēras kurai sfērai pārdalīt līdzekļus, bet faktiski neizskan priekšlikumi, kādā veidā, īstenojot nākamā gada budžeta likumu, mēs varētu palielināt ieņēmumus valsts budžetā, kā mēs varētu radīt lielāku naudas daudzumu, kuru tad varētu dalīt visām tām sfērām, kam ir nepieciešams. Un tieši no šī viedokļa interesanti liekas šie šobrīd Saeimā iesniegtie nodokļu likumprojekti, tajā skaitā likumprojekts “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”. Jau vairākkārt ir norādījuši Valsts ieņēmumu dienesta cilvēki, arī Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs Sončika kungs, tiekoties ar deputātiem šeit, Saeimā, ka ir konceptuāli nepareiza pieeja, ka šajā likumā mēs ilgu laiku uz priekšu prognozējam jeb parādām, kādā veidā mainīsies nodokļu likmes. Tas it kā, no vienas puses, stabilizē situāciju uzņēmējiem, dod viņiem iespēju pilnīgi precīzi prognozēt, par cik santīmiem mainīsies akcīzes nodokļa likmes degvielai. Tomēr mūsu valsts nav tik bagāta, lai mēs šādu greznību varētu atļauties. Tas, ka uzņēmēji zina jau gadu iepriekš, kā šīs akcīzes nodokļa likmes mainīsies, nozīmē to, ka viņi var ieplānot savu uzņēmējdarbību tā, ka var lielu daudzumu degvielas ievest Latvijā pirms gada beigām par vecajām akcīzes nodokļa likmēm, tādējādi valsts budžets zaudē diezgan lielus līdzekļus. Piemēram, pagājušajā gadā viena mēneša laikā Latvijā tika ievests 10 mēnešu kopējais valsts patēriņš... tieši degvielas patēriņa ziņā. Un, ja mēs salīdzinām, kādas ir iespējas uzglabāt šo degvielu, tad jāsaka, ka visas iespējamās tilpnes degvielas uzglabāšanai ir par mazu, lai šādu degvielas apjomu varētu ievest. Rodas pamatotas šaubas par to, vai reāli šī degviela ir vispār ievesta, varbūt ir notikuši darījumi, kas ir bijuši tikai uz papīra. Tāpēc ir ļoti progresīvs tas papildinājums attiecībā uz akcīzes nodokli, kas, piemēram, nosaka, ka turpmāk šāda veida uzņēmējdarbība būs ierobežota un ka tie uzkrājumi, kas būs izveidojušies uzņēmējiem, kuri būs ieveduši degvielu līdz gada beigām, bet nebūs to realizējuši, tiks aplikti ar papildu nodokļa likmi, veicot šo uzkrājumu inventarizāciju un tātad iekasējot par to papildu nodokli pēc šīm jaunajām likmēm. Es gan domāju, ka šeit ir bijusi zināma nekonsekvence, jo šie noteikumi netiek attiecināti uz akcizēto preču noliktavām. Es uzskatu, ka, gatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, arī tas būtu jāpārskata, lai “spēles noteikumi” būtu visiem vienādi.

Otra lieta. Ir jārunā arī par alkohola akcīzes nodokļa likmēm, jo, piemēram, ir zināms, ka 1.jūlijā mainījās alkohola akcīzes nodokļa likmes. Tas bija zināms trīs mēnešus iepriekš, un visas noliktavas faktiski bija pārpildītas ar alkoholisko dzērienu krājumiem, kuri bija ievesti par šīm vecajām likmēm. Es gribētu teikt, ka interesanta šajā ziņā ir Lietuvas valdības pieredze. Lietuvā akcīzes nodokļa likmes apstiprina nevis Seims jeb parlaments, bet valdība. Šis ir vienīgais nodokļu veids, kuru Lietuvas valdībai ir tiesības noteikt: pēkšņi ievieš jaunas nodokļa likmes, tādējādi izvairoties no šo uzkrājumu veidošanas, un tas nenotiek no 1.janvāra, bet notiek, teiksim, nedēļas ietvaros; iespējams, arī finansu gada vidū. Es domāju, ka mums ir katrā ziņā jāpanāk šāda pieeja, lai tirgus attiecības mēs nedeformētu un lai mēs papildus nodrošinātu sev lielākus ieņēmumus tieši no akcīzes nodokļiem. Akcīzes nodokļa likmes būtu jāmēģina mainīt, nebrīdinot pirms tam uzņēmējus un tādējādi izvairoties no iespējamām mahinācijām. Es iesniegšu attiecīgus priekšlikumus, kad otrajam lasījumam tiks gatavots likumprojekts par akcīzes nodokli.

Sēdes vadītājs. Pirms dodu vārdu nākamajam debatēs pieteikušamies runātājam - Ziedonim Čeveram - , Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Lujāna, Čerāna, Kreitusa, Saulīša un Stroda - iesniegumu: “Pieprasām pārbalsot Čerāna ierosinājumu par likumprojekta “Par valsts budžetu 1998.gadam” neizskatīšanu pēc būtības, jo balsojuma izdrukā redzamie deputāti Edgars Bāns un Guntars Grīnblats, kas neatrodas Saeimas sēžu zālē.” Atbilstoši Kārtības ruļļa 142.pantam Saeimai ir jāpiekrīt vai nav jāpiekrīt šo deputātu priekšlikumam par pārbalsošanu. Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt “par”?

Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Valsts prezidenta vietas izpildītāj! Saeimas priekšsēdētāja vietas izpildītāj! Sēdes vadītāj! Man ir jāizsaka dziļa nožēla par to, ka arī cienījamie radioklausītāji un visa tauta, un arī Tabūna kunga mīlētā tauta, var redzēt tās metodes, ar kādām sīki kāršu “šuleri”, lielās frakcijas, mēģina arī šeit blēdīties. Blēdīties budžeta balsojumā! Tad ir jautājums, kā viņi blēžojas vispār, ja jau pat šeit, nevarēdami panākt disciplīnu... Krasta kungs, kur tad jūsu tā dēvētā disciplīna ir? Laikam jūsu kolēģi tagad visi vizinās pa ārzemēm, un kārtējo reizi viņus budžets, izrādās, neinteresē. Nu tad organizējiet disciplīnu, bet nenodarbojieties ar sīkām kāršu blēdībām un mēģinājumiem “mirušās dvēseles” vilkt ārā! Es jau vairs nebrīnīšos, ja drīzumā varbūt arī Krisberga kungs sāks šeit balsot. Cienījamie kolēģi, nenodarbosimies ar tādu metodiku! Ja paši nevarat savu disciplīnu organizēt... Ja jūs gribat uzspiest gan opozīcijai, gan tautai šo, piedodiet, amorālo “plānā galdiņa urbēju” projektu, nu nedariet tā, organizējiet savu disciplīnu un tad arī balsojiet! Iznāk tā - man jālasa avīzēs, ka būs ārkārtas sēde par Satversmes jautājumiem, taču es nezinu, vai 5.novembrī jums būs tāda pati disciplīna, ka mēs no rīta sanāksim, bet pēc tam aiziesim uz mājām. Man šajā gadījumā ir patiešām žēl Sadarbības padomes, kura jau tik klajā veidā parāda savu mazspēju. Tātad es aicinu: cienījamie kolēģi, pārbalsosim un nākamreiz, cienījamie kolēģi no lielajām frakcijām, būsim korekti! (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas par šo priekšlikumu runāt “pret”... Valdmaņa kungs, jūs runāsiet “pret”? Gundars Valdmanis - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvi! Es domāju, ka nav vērts balsot par jaunu. Mēs jau zinām, ka Krasta kungam ir tāda disciplīna un ka Sadarbības padomes pārstāvji zina, ka viņiem tā jābalso. Un, lai būtu visiem vieglāk, varētu ieviest jaunu kārtību: Sadarbības padome deleģēs vienu deputātu, kas ies apkārt un spiedīs visas Sadarbības padomes pogas. (Zālē skaļi smiekli.) Un pēc vajadzības mēs atkārtosim un darīsim to pašu. Mīļā tauta, redziet, cik zemu mēs esam nokāpuši! Un vai šie cilvēki, kas sēž Sadarbības padomē, sodīs savus blēžus, atklās šos blēžus? Nē. Bet kāpēc tad viņiem būt blēžiem? Nobalsosim, ka Sadarbības padome var iecelt vienu, kas spiedīs visas pogas, varbūt arī opozīcijas pogas! Pilnīgi nekauņas. Es domāju, Krasta kungam vajadzēja pateikt savai komandai, lai iet mājās nopērties un nāk atpakaļ rīt, un tad strādāsim. Bet nav vērts balsot par jaunu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par piecu deputātu iesniegumu, kurā viņi ierosina pārbalsot Kārļa Čerāna ierosinājumu par likumprojekta “Par valsts budžetu 1998.gadam” neizskatīšanu pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 47, atturas - 4. Piecu deputātu priekšlikums nav pieņemts.

Turpinām debates. Nākamajam vārds Ziedonim Čeveram - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu ievērot zālē klusumu! Ja ir nepieciešamas sarunas, tādam nolūkam ir blakus esošā zāle, kurā jūs varat veikt savas diskusijas, ja tādas šajā brīdī ir nepieciešamas. Cienīsim runātāju, kā arī domāsim par to, lai citi deputāti varētu dzirdēt, ko saka deputāts tribīnē! Tas attiecas uz Grīga kungu, Krasta kungu, Ābiķa kungu arī. Lūdzu.

Z.Čevers. Cienījamie kolēģi! Klausoties visas šīs debates, man var veidoties priekšstats - un faktiski ir jau izveidojies -, ka absolūtais Saeimas vairākums pārdzīvo par budžetu, ir neapmierināts ar budžetu. Ir neapmierināta ne tikai opozīcija, bet arī pozīcija. Ir neapmierināta tāpēc, ka šobrīd ir tāda reālā situācija, kādā mēs atrodamies... Lai nevienam nerastos priekšstats, ka iekšlietu ministrs ir apmierināts, es varu pateikt: jā, es neesmu apmierināts, tāpat kā iekšlietu sistēmas darbinieki. Man vēl vajag 30 miljonus latu, lai daudzas problēmas būtu vairāk vai mazāk atrisinātas, lai varētu realizēt to, ko daudzi mani kolēģi no šīs tribīnes novēlēja valdībai un ministrijām. Bet kāpēc ir izveidojusies tāda situācija? Es gribētu uzdot to jautājumu. Diezgan bieži es pamanu šodien Saeimas zālē divas laimīgas sejas. Divas - Ilgu un Aivaru Kreitusus, vislaimīgākos cilvēkus šajā zālē, kuri mēģina uzturēt šo anarhistisko situāciju, faktiski “uzkurbulēt” opozīciju nevis uz konstruktīvu kritiku, bet uz zināma veida emocijām. Es gribētu atcerēties neseno pagātni, to, kā tika veidota valdība uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām. Ilga Kreituse bija tā, kas baidījās ieņemt izglītības ministra amatu un bēga no šī amata tāpat kā velns no krusta. Es gribētu uzdot to jautājumu: kāpēc šodien pašvaldības ir tādā izmisuma stāvoklī un kāpēc šīs problēmas ir ļoti aktuālas valdībā un notiek diskusija starp finansu ministru un Zundas kungu, kurš pārstāv pašvaldības? Kāpēc? Vai tad mēs precīzi neatceramies to, kādā veidā tika gatavoti iepriekšējie budžeti, kurus gatavoja Aivars Kreituss? Vai tur netika neielikta šī kļūda, kas radīja pastiprinātas problēmas gadu garumā, kuras šodien uzkrautas uz šīs valdības pleciem? (No zāles deputāts J.Vidiņš: “Pareizi!”) Es gribētu atgādināt vēl ļoti daudziem klātesošajiem, kas šodien pietiekami aktīvi klausās un diskutē, gan pozīcijai, gan opozīcijai, to, kā mēģināja veidot bezdeficīta budžetu 1996.gadā. Tad bija runa, ka budžeta “caurumus” aizpildīs uz sociālās bāzes pamata, uz sociālo reformu pamata. Un tas atkal bija Aivars Kreituss. Un šodien divi laimīgākie cilvēki, varonīgākie un talantīgākie, kāpj šajā tribīnē un mēģina runāt par savu Darba partiju. Es gribētu atgādināt: ja tā ir Darba partija, par ko tad viņa īstenībā cīnās? Par darba ņēmēju? Par darba devēju? Es domāju, te ir vienkārši “caurvējš”. “Caurvējš”, kuru ietekmēt nevar nekas, izņemot siltu vietu valdībā. Tad, kad tā vieta ir, tad ir vienas runas; tad, kad ir jāiet Saeimas Prezidijā, tad ir citas runas, un tad pēkšņi ir nokļuvuši “caurvējā”, tas “caurvējš” iestājas galvā.

Un otrs moments. Es gribētu pateikt paldies patiešām daudziem opozīcijas deputātiem par pietiekami konstruktīviem priekšlikumiem, bet, es atvainojos, es gribētu arī kritizēt, nepārvērtīsim sevi un savas domas, kuras mēs ar sirdi un dvēseli gribam šeit izlikt, par parodiju! Ir atsevišķi priekšlikumi, kas ir diezgan nesimpātiski, kaut vai no ētikas, morāles pamatprincipiem raugoties. Es gribētu aicināt konstruktīvāk darboties šajā Saeimas zālē. Man ir nepatīkami redzēt, ka viena daļa tiek “kurbulēta”, mēs pazaudējam paši sevi, mēs pazaudējam to atzinību, ko katra no opozīcijas frakcijām var paturēt kā savu vārdu un savu tēlu, un “uzkurbulējamies” no tiem cilvēkiem, kas ir dzīvojuši visu mūžu caurvējā.

Paldies, kolēģi. (Starpsauciens: “Paldies!”)

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs Robertam Jurdžam - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Dāmas un kungi! Es saprotu, ka klausītāji nav lasījuši jauno budžeta likumu un viņi nevar objektīvi izspriest, kas tur ir un kas tur nav rakstīts, bet, kā es saprotu, Zīgerista “harēms”... nevis “harēms”, bet Tautas kustība “Latvijai” ir to lasījusi, daži biedri piedalās arī Sociālo un darba lietu komisijā. Un, ja viņi ir to labi izlasījuši, tad viņi nevar teikt, ka tur nav nekā, jo vārds “nekas” nozīmē “nulle”. Es nezinu, vai Kušneres kundzei 3 miljoni invalīdu pārvadāšanai ir nekas? Vai priekš jūsu partijas tā ir sīka summiņa? Vai tas, ka par 7% ir palielinātas pensijas tagad novembrī, ir nekas? Un tas, ka būs vēl paaugstinātas? Tāpat par pabalstiem. Jūs visi taču dzirdējāt, ka pabalsti ir palielināti bērniem invalīdiem un ka ir divkārtīgi palielināts bērna piedzimšanas pabalsts.

Uzstājoties viņi saka, ka tie ir konstruktīvi opozīcijas priekšlikumi. Ko tad viņi konstruē? Vienkārši viņi jūt, ka tomēr pa pilienam tā dzīve paliek labāka, un tas ir viņiem vissliktākais. Un es pateikšu, uz ko viņi aicina. Viņi aicina... izsaka fašistiskus saukļus: ja slimniekam ir kārpas, ja slimniekam ir cauri zobi, ja viņš ir aptaukojies, ja viņš ir bez matiem, tad opozīcija aicina šādus slimniekus, kas viņiem nepatīk, vienkārši nogalināt; tāpat viņi šodien izrīkojas ar mūsu budžetu. Tā ka es uzskatu, ka mums jāstrādā tiešām konstruktīvi, jo konstruktīvs ir tas, kas kaut ko rada. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs Leonardam Stašam - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātam. Lūdzu!

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi tautas kalpi! Es nemaz negribēju uzstāties, nebiju domājis, bet pēc kvēlās Tabūna kunga runas man radās tāda kā vajadzība drusku kaut ko pateikt. Es gandrīz apraudājos, ka esmu tāds špicbuks un atrodos opozīcijā, jo tā opozīcija ir taisni tie, kuri grauj valsts ekonomiku un vispār valsti. Un tagad man ir jāsāk domāt. Varbūt man būtu jāpāriet pozīcijā un jāturpina valsts graušanas politika, kāda tā līdz šim ir notikusi?

Kas ir, Tabūna kungs, mums noticis tik smuks un tik skaists? Zemniekiem, redziet, ir iedota tagad nauda priekš dotācijām, kā paredzēts likumā un tā tālāk. Bet kur palika tā nauda, kas bija domāta zemniekiem zemes iemērīšanai, - to šodien neviens nezina, kur viņa apgrozās. Un kas gan tā par naudu, kad uz vienu zemnieku iznāk 10 vai 12 lati? Vai tā palīdzēs zemniecībai, kuru mēs jau sagrāvām, pozīcija būdama. Jūs, pozīcija, atcerieties to, ja mēs runājam par zemniekiem! Tomēr es negribu pārāk daudz runāt un ilgi runāt, es gribu pateikt tikai vienu - to, ka tik tiešām mums valsts līdzekļi aizplūst tādās ministrijās kā Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kuras nemaz nav vajadzīgas. Latvijas attīstības aģentūra, visādi biroji, Eiropas lietu biroji un Eiropas savienības visādas vietas - kam mums tas viss vajadzīgs šodien?

Valsts aparāta uzturēšanas budžets aug. Tas nozīmē, ka mēs budžetu taisām tikai priekš Rīgas un priekš tiem cilvēkiem, kuri sēž “mīkstos krēslos”, kuri vada valsti. Tiem pieaug katru gadu budžeta asignējumi, turpretī pārējiem Latvijā nekā nav. Bet Rīga taču nav Latvija! Es domāju, ka Latvija bez Rīgas var iztikt, bet kā Rīga varēs dzīvot? Rīga bez Latvijas nevar būt Rīga, bet Latvija bez Rīgas varētu būt. Tā ir jādomā!

Un taisni šodien man gribas pajautāt: ko mēs darām ar pašvaldībām? Ko mēs darām ar pašvaldībām!? Te jau ļoti labi pateica frakcijas “Latvijai” pārstāvji, ka uz pašvaldību pleciem mēs esam uzlikuši visu: skolas, siltumu, pensijas, medicīnas palīdzību, sociālos pabalstus, - visu ko. Ko pašvaldības šodien var izdarīt, ja tām nav nemaz naudas? Nauda tiek palielināta centrālajam aparātam!

Galu galā, ja pat Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nepieņēma budžetu, to neapstiprināja, tad mums par to ir jāpadomā, dārgā pozīcija! Ir jāpadomā par to! Arī valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ir tāds pats spēku samērs kā šeit - Saeimā. Kāpēc neapstiprināja? Tāpēc, ka pārāk ir “apcirptas”, pārāk noniecinātas pašvaldības, uz pašvaldību pleciem guļ viss. Un, ja nebūs pašvaldību, un nebūs finansējuma, tad tiem cilvēkiem tur uz vietas ir vienkārši jāizmirst. Es uzskatu, ka šis budcets nav pieņemams. Tas ir jāpārstrādā, domājot pirmām kārtām par pašvaldībām, lai varētu strādāt un normāli funkcionēt visa Latvija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Andris Saulītis - Tautas kopas “Brīvība” frakcija. Lūdzu!

A.Saulītis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! To, ka opozīcija kritizē un dara to, ko viņa dara, tas ir... Es speciāli runāju klusāk, lai jūs sāktu klausīties, jo tas ir viens no oratoru mākslas paņēmieniem, kolēģi, ja kāds to ir mācījies... Ja jūs gribat zināt tālāk par oratoru mākslu, tad varu teikt, ka balss ir jākāpina par 2/3 no savas uzstāšanās... Tas tā - starp citu.

Redzat, es domāju par opozīciju. Opozīcija pelna sev maizi. Konstruktīvi vai nekonstruktīvi - cik nu viņai ir atvēlēts ekspertiem, un viņa to dara. Viņa atstrādā to godīgi maksāto nodokļu maksātāju naudu, un tā tas ir. Cilvēki cenšas un strādā.

Bet man gribētos šodien runāt par pozīciju. Tieši par pozīciju. Kas ir pats skumjākais? Visskumjākais ir tas, ka pozīcijas līmenis ir drausmīgi krities. Pirmām kārtām intelektuāli. Mēs atcerēsimies kaut vai tādus pozīcijas profesionāļus kā Gorbunova kungu. Uz visaugstāko, visasāko kritiku Gorbunova kungs vienmēr atbildēja nevis ar personas aizskaršanu, bet ar ļoti konkrētiem skaitļiem, ar problēmas risinājumu, ar aktualizācijas iespēju. Mēs šodien no pozīcijas, kuras rokās ir visa valsts pārvalde, jo valdība šodien iesniedz budžetu... Godājamie deputāti, nevis jūs, kas atbalstāt valdību, šodien iesniedzāt budžetu!

Budžetu šodien iesniedza valdība, un es pirmām kārtām gribēju dzirdēt tā saucamo konceptuālo ziņojumu jeb vīziju, kā tad mēs dzīvosim nākošajā gadā. Un tad būs skaidrs katram, kas nopietni strādājis ar ekonomiku vai kam ir ģimene. Tad būs skaidrs, ka vienā vietā būs jātaupa, bet otrā vietā būs jāizdod vairāk. Bet visa tā vietā notiek operetiski ziņojumi. Cilvēki nenopietni atnāk priekšā. Es no pozīcijas uzstāšanās šodien neesmu dzirdējis nevienu skaitli, varbūt vienīgi Čevera kungs pateica sākumā ļoti labu runu, ka tiešām viņam ir problēmas. Un es tiešām labāk gribētu dzirdēt šo Čevera kunga problēmu izklāstu, nevis, teiksim, to daļu, ko viņš veltīja saviem kolēģiem un savstarpējām attiecībām. Tas mani šodien skumdina, ka valdība faktiski nav sagatavojusi konceptuāli, profesionāli šo budžetu un nevar normāli un jēdzīgi to izskaidrot skaitļu valodā. Es vienkārši aicinu valdības pārstāvjus - ministrus nenodarboties ar pretkritiku, jo tomēr jūs esat valdībā, un tomēr uz jums gulstas atbildība. Jums vienkārši ir jāmēģina izskaidrot, kur kas ir iespējams un kur nav iespējams.

Opozīcijas kritika jums jāuzņem kā svētīga lieta. Tas taču ir pilnīgi normāli, ka opozīcija uztur gaisotni. Tas normālai valdībai vienkārši neļauj aptaukoties un iemigt, bet jūs to uztverat kā kaut kādu ārkārtas situāciju, un tad izrādās, ka tā ir kaut kāda traģēdija, ka vispār valstī ir opozīcija. Jūs nonākat pat vēl līdz tādām lietām kā blēdībām balsojumos. Nu tas vispār ir nepieņemami.

Vēl jo vairāk. Es skatos, ka deputāts no pozīcijas... te taču ir profesūra, ir nopietni cilvēki, ir līdzekļi, tad kāpēc gan nevarētu izvērst šeit konkrētu diskusiju? Katrs ministrs varētu nākt un stāstīt, kas, kur un ko viņš domā, kā viņš to naudu plānos. Taču tas viss nenotiek, un tāpēc tas viss pārvēršas par opereti un farsu, un tas viss tā pārvēršas tikai un vienīgi pozīcijas impotences dēļ. Lai mani atvaino deputāti, kas atbalsta pozīciju. Tā nav jūsu vaina! Tā ir valdības vīru vaina, ministru vaina. Viņu ierēdņu vaina. Viņiem šeit ir jānāk un jāstāsta.

Protams, ka nopietnāka saruna būs otrajā lasījumā, bet šodien var iztikt tiešām ar tādu konceptuālu, ar skaidru ziņojumu. Man liekas, ka Jurdža kungs šeit pareizi teica... Es ļoti cienu Jurdža kungu un gribu, lai arī viņš mani kādreiz dzird, nevis kā vienmēr... Viņš teica, ka cilvēki nav lasījuši un ka cilvēki nesaprot. Normālā valstī 90% cilvēku, vai pat vēl vairāk nav lasījuši budžetu, kā tas ir piemēram, Holandē, Vācijā vai Kanādā, bet viņi sajūt to. Sajūt ar savu labklājību, sajūt ar dzimstības un mirstības attiecībām, sajūt ar citiem statistikas rādījumiem. Un, lūk, te jau ir tā atšķirība, ka varbūt mēs saprotam šo budžetu, bet mēs to nesajūtam.

Un nobeigumā. Tik tiešām ir ļoti skumji, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tā arī nevienojās par vienu konkrētu spīkeru, kas šeit atnāktu un izskaidrotu vismaz to situāciju, kāda ir izveidojusies attiecībā uz pašvaldību budžetiem.

Sēdes vadītājs. Saulīša kungs, jūs esat izlietojis savu laiku.

A.Saulītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns. Kārlis Čerāns runās otro reizi. Frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Pirms neliela brīža ļoti skaidri no šīs tribīnes izskanēja Jurdža kunga viedoklis par to, ka sociālais budžets mūsu valstī nemaz nav tik ļoti slikts. Es gribu visiem atgādināt, ka Jurdža kungs ir Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, un, es domāju, ir pilnīgi skaidrs, ka, ja šādus vārdus viņš būtu atļāvies izteikt kādā no mediķu vai pensionāru sapulcēm, tad tādā gadījumā viņš būtu viennozīmīgi no turienes izsvilpts, un tikai atliek cerēt, ka šī sapulce, šis pasākums godājamajam parlamentārajam sekretāram nebeigtos ar letālu iznākumu. Es domāju, ka šādā veidā “tēvzemietis” Jurdžs ir skaidri nodemonstrējis savu absolūto neorientēšanos attiecībā uz situāciju valstī. (No zāles deputāts R.Jurdžs: “Paldies, Čerān!”) Diemžēl tāda ir visas šīs “tēvzemiešu” valdības rīcība, un tāda ir viņu nostāja. Šajā ignorancē viņiem ļoti veiksmīgi “piebalso” gan “Latvijas ceļš”, gan Demokrātiskā partija Saimnieks.

Mēs šodien varam analizēt konkrētus skaitļus, daudzmaz esam to darījuši šajā jomā jau iepriekšējās runās, bet es gribētu akcentēt vēl to, ka patiesībā man šodien ir skumji. Skumjas ir par to, ka valdībā līdzās šai ignorancei - tas varbūt pat izriet no šīs ignorances? - ir absolūti sajauktas pamatvērtības, vispār ir aizmirsts tas, ka valsts pastāv cilvēka dēļ. Cilvēks mūsu valstī ir pēdējā vietā, bet valdošā koalīcija neko nedara, lai situācija šeit kaut nedaudz mainītos.

Daudzās pašvaldībās šodien ir sēru diena, jo pašvaldības apzinās, ka viņas nevarēs palīdzēt cilvēkiem, nevarēs ieguldīt līdzekļus izglītībā un medicīnā, bet valdība to neapzinās. Es aicinu neatbalstīt budcetu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs ir pieteicies Ēriks Zunda, bet līdz pārtraukumam ir 2 minūtes. Vai jūs tās izmantosit vai runāsit pēc pārtraukuma? Pēc tam. Tādā gadījumā, pirms izsludinām pārtraukumu, Dzintars Ābiķis lūdz vārdu paziņojumam.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas vārdā es aicinu jūs tūlīt uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Ēriks Zunda - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Ē.Zunda (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais sēdes vadītāj, godājamie kolēģi! Vērojot budžeta apspriešanas gaitu, man radās pārdomas, vai mūsu procedūras jautājumi ir noregulēti tā, ka šī procedūra ļauj normāli apspriest jebkuru jautājumu. Es drīzāk secināju, ka tas nav procedūras jautājums, bet gan mūsu kultūras jautājums, mūsu politiskās kultūras jautājums.

Es gribētu, lai mēs katrs par visu to drusciņ pārdomātu, pirms nākam šeit. Man liekas, ka Saeima sadalās nevis pozīcijā un opozīcijā, bet drīzāk tā sadalās tādos, kuri ir atbildīgi, kuru pienākums ir būt atbildīgiem un kuri jūtas atbildīgi, un tādos, kuri nejūtas atbildīgi vai, vēl ļaunāk, kuriem liekas tā - jo sliktāk, jo labāk.

Bet tagad par jautājumu, kas attiecas uz valsts budžetu un uz pašvaldībām. Es gribētu viennozīmīgi pateikt, ka pašvaldībām naudas nav pietiekoši, pašvaldībām nepietiek naudas to funkciju izpildei, un, ja rēķina ļoti pieticīgi, tad tie varētu būt apmēram 20 miljoni latu, kuru pašvaldībām trūkst to funkciju izpildei. Un šī ir realitāte.

Kā mēs varam trūkstošo naudu pašvaldībām atrast? Ir divi varianti. Pirmais variants ir šo naudu budžetā aizņemties vai veidot budžeta deficītu, bet, ja mēs jūtamies atbildīgi par mūsu valsti, par valsts attīstību, tad mēs esam izšķīrušies par tādu ceļu, ka mēs neveidosim budžeta deficītu. Aizņemties nozīmē dzīvot uz nākotnes rēķina, tas nozīmē, ka kādam šis parāds mūsu vietā būs jākārto un jārisina. Tas būs jādara nākošajai Saeimai vai nākošajai valdībai.

Otrs ceļš ir - pārdalīt, taču man drīzāk gribētos teikt: nevis pārdalīt, bet sadalīt citādāk! Ko nozīmē budžetu sadalīt citādāk? Budžetu sadalīt citādāk nozīmē to, ka naudas trūkumu pārnes no vienas sfēras uz otru. Jā, šinī brīdī tā sfēra, kas visvairāk cieš, ir pašvaldības, un, tā kā sākumā es aicināju jūs - gan pozīciju, gan opozīciju būt konstruktīviem un pragmatiskiem, tad es piedāvātu šādu risinājumu.

Man jāatzīst tas, ka, valdībā apspriežot šo budžetu, mēs gribējām sadalīt papildus vēl apmēram 4 miljonus latu, taču, sākot apspriest šo jautājumu, mēs nonācām situācijā, ka uz šiem 4 miljoniem uzreiz radās pieteikumi par 48 miljoniem latu. Uzreiz šāda summa. Un tad mēs atzinām par labāku tādu risinājumu, mēs zinājām, ka šeit, Saeimā, būs ļoti daudz debašu, lai šie 4 miljoni tiek iestrādāti kā līdzekļi neparedzētiem gadījumiem papildus šai summai, kas tagad ir tuvu pie sešarpus miljoniem; lai šie līdzekļi aiziet tur. Tātad mēs šeit nesadalām, bet ņemam vērā debates, kas notiek Saeimā, un, kā es jūtu, tad tam gan no pozīcijas, gan no opozīcijas puses ir viennozīmīgs atbalsts un izpratne par to, ka pašvaldību līdzekļi ir nepietiekoši. Ja mēs gribam būt konstruktīvi, pragmatiski un balstīties uz realitāti, lai mēs varētu atrisināt kaut kādā veidā pašvaldību problēmas un palīdzēt viņām, patiesi palīdzēt... ja mēs, pozīcija un opozīcija, gribam būt solidāri, tad, manuprāt, pēc tam, kad budžets būs pieņemts pirmajā lasījumā, vajadzētu nākt ar priekšlikumiem un atbalstīt šos priekšlikumus par 3 līdz 4 miljonu piešķiršanu pašvaldībām. Un tad šī nepieciešamā nauda būtu pašvaldībām izlīdzināšanas fondā, bet pēc tam varētu notikt šo līdzekļu sadale. Ja mēs gribam būt solidāri un patiesi atbalstīt pašvaldības, šis priekšlikums, es zinu, noteikti parādīsies, tāpēc es lūgtu visus pragmatiski izturēties pret šo jautājumu.

Ja mēs ejam citādu ceļu... es neredzu cita ceļa, jo kā valdības loceklis es nevaru iestāties par to, lai pašvaldībām dod, teiksim, uz lauksaimniecības subsīdiju rēķina. Es nevaru iestāties par to, lai pašvaldībām dod uz Iekšlietu ministrijas rēķina, uz iekšlietu sistēmas sakārtotības rēķina... Es nevaru par šādu ceļu iestāties. Tātad šis ir vienīgais reālais ceļš, ko es šeit minēju, tāpēc es lūgtu tad, kad šis jautājums nonāks līdz otrajam lasījumam, visiem būt konstruktīviem un pragmatiskiem šajā sakarā.

Es esmu runājis ar dažādu frakciju pārstāvjiem un es jūtu, ka šis priekšlikums varētu būt viens no reālākajiem, to varētu atbalstīt gan pozīcija, gan opozīcija, un, ja jūs jūtat arī to, ka pašvaldībām līdzekļi būtu jāpiešķir kādam noteiktam mērķim, tad to var iestrādāt šajā priekšlikumā, apvienojot šo priekšlikumu arī ar citām pašvaldību vajadzībām. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs ir pieteicies Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Jurkāna kungs nav zālē.

Debatēs vēlas runāt Imants Liepa - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Šodien mēs apspriežam varbūt vienu no nozīmīgākajiem darba kārtības jautājumiem pēdējās sesijas laikā. Ir runa par valsts budžetu, par tiem principiem, pēc kuriem mēs sastādām valsts budžetu, tātad runa ir par ieņēmumiem, izdevumiem un savstarpējo sabalansētību. Neapšaubāmi, mēs visi ļoti labi apzināmies, ka mūsu valsts ir grūtā ekonomiskajā situācijā un ka tas mazumiņš, kuru mēs te tagad dalām un gribam pārdalīt, ir ārkārtīgi labi un nopietni jāpārdomā. Ar to es saprotu, ka šeit, lūk, opozīcijas uzdevums ir atrast šā iesniegtā projekta trūkumus, kļūdas, vājās vietas, viņu izpratnē, bet pozīcijas uzdevums, protams, ir argumentēt un atspēkot šos te iebildumus.

Bet šodien, kad mēs redzam, kas te notiek... Te notiek vai nu personīga apsaukāšanās, vai kaut kas līdzīgs, bet katrā ziņā netiek runāts par valsts līmeņa jautājumiem. Un šādi valsts līmeņa jautājumi būtu pirmām kārtām tie, kā nodrošināt, lai budžets būtu vērsts nākotnē, citiem vārdiem sakot, lai mums būtu attiecīgās prioritātes un šo prioritāšu stabilitāte.

Vai šodien iesniegtajos dokumentos mēs saskatām šādas prioritātes un šo prioritāšu stabilitāti? Prioritātes es neredzu. Es jau vairākkārt no šīs tribīnes esmu norādījis, ka mums to trūkst, un, lai gan jau uz vienas rokas pirkstiem mēs nevaram vairs saskaitīt savas neatkarības gadus, šīs sociāli ekonomiskās un tautsaimnieciskās prioritātes vēl joprojām mums nav zināmas. Un arī tie likumprojekti, kas ir saistīti ar budžetu un nodokļiem, tie nepalielina nodokļu stabilitāti. Runājot ar uzņēmējiem, skaidri izriet viedoklis, ka vissliktākais ir tas, ka neļauj šiem uzņēmējiem strādāt, citiem vārdiem sakot, ka ļoti strauji mainās likumi attiecībā uz nodokļiem. Vienu dienu ir tādi, citu dienu - citādi, un tas viss traucē, lūk, šo stabilitāti un attiecības. Šis paņēmiens, ka iesniedz katru gadu, lūk, šādus te grozījumus nodokļu likumos... tas nerunā pretī stabilitātei, jo, ja šos grozījumus izpētām, tad redzam, ka tur nekā tāda īpaši nopietna nav. Tas rada tikai nedrošību uzņēmējos, tas ir, tanī punktā, no kura nāk valsts budžetā naudiņa, kuru tad mēs varam sadalīt. Un, ja mums nebūtu, teiksim, miljards un 300 000 kopbudžetā, bet būtu 3 vai 5 miljardi, ko sadalīt, tad tā lieta mums nevienam nekādas grūtības nesagādātu, un, es domāju, arī savstarpēja apsaukāšanās tad šeit nenotiktu.

Es ļoti, ļoti gaidītu attiecībā uz opozīcijas norādītajām vājajām vietām šajā likumprojektā argumentētu uzstāšanos par labu šim budžeta variantam, kādu to ir iesniegusi valdība. Diemžēl es šādu argumentāciju neesmu dzirdējis, atskaitot dažu deputātu runās.

Pie tam ar šādu apsaukāšanos mēs neko panākt nevaram. Opozīcija pildīs savu uzdevumu, tas ir neapšaubāmi.

Vienīgā atziņa, ko es te dzirdēju, ir tā, ka budžets ir sabalansēts. Attiecībā pret ko viņš ir sabalansēts un kā saprast vārdu “sabalansēts”? Vai tāpēc, ka plusi ir saskaņoti ar mīnusiem? Tas jau nav nekāds sasniegums. Bet kā šie plusi un mīnusi ir izvietoti, kāda ir to struktūra - lūk, to gribējās dzirdēt, kāpēc tai sfērai ir tik un kāpēc tai sfērai ir tik. Opozīcija to ļoti labi saprastu, un es būtu viens no pirmajiem opozicionāriem, kas balsotu par šādu projektu, kurš ir loģiski pamatots. Un šo loģisko pamatotību šeit vajadzētu izskaidrot. Diemžēl to es nedzirdēju.

Paldies par uzmanību, mans laiks ir cauri.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Uldis Veldre - frakcija “Latvijai”. Veldres kungs runās otro reizi.

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Es tomēr domāju, ka Zundas kunga priekšlikums, ka pašvaldībām trūkst vismaz 20 miljonu... Mēs rēķinām, ka trūkst vairāk nekā 20 - apmēram 30 miljonu, tikai pirmsskolu pedagogiem vien vajag 10 miljonus un vēl iedalīt rezerves fondā 3-4 miljonus. Ja nemaz nav finansu izlīdzināšanas fonda, tas nu vienkārši ir briesmīgi, jo ir jāņem vērā tas, ka ir dažādas pašvaldības. Mēs zinām, ka Rīgas, Ventspils un citas pašvaldības ir bagātas, bet šis izlīdzināšanas fonds ir vajadzīgs tām pašvaldībām, kurām līdzekļu nav. Tāpēc es tomēr aicinu pozīcijas deputātus nodibināt šo izlīdzināšanas fondu, jo mēs zinām, ka apmēram 40-50 miljonus 1995.gadā iedalīja tajā izlīdzināšanas fondā. Un es domāju, ka tikai tad būs iespējams kaut ko panākt, lai netiktu iznīcināti lauki, jo neaizmirsīsim to, ka, ja nebūs lauku, nebūs arī Latvijas tautas, jo laukos dzīvo trīs ceturtdaļas latviešu. Es tomēr aicinātu rast iespējas un ieskaitīt rezerves fondā ja ne pilnībā visu, tad kaut vai pusi.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis. Godātie deputāti! Saskaņā ar jaunajiem Kārtības ruļļa grozījumiem, mums tagad ir nepieciešams atbalstīt pirmajā lasījumā visus ar budžetu saistītos nodokļu likumprojektus.

Sēdes vadītājs. Baloža kungs, mēs tā arī darīsim, bet, pirms mēs sākam pieņemt lēmumus par konkrētiem atsevišķiem likumprojektiem, gribu informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu, kurā deputāti Lujāns, Golubovs, Deņisovs, Kreituse, Bartaševičs, Ozoliņš... tātad seši deputāti, es atvainojos, lūdz nodot Valsts budžeta likumprojektu atpakaļ Finansu un nodokļu komisijai papilddatu ievākšanai. Tas ir prasīts atbilstoši Kārtības ruļļa 136.pantam. Šāds priekšlikums izlemjams pirms balsošanas par lietu pēc būtības.

Modris Lujāns ir pieteicies runāt “par” šo priekšlikumu. Lūdzu, Lujāna kungs! Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Visu dienu es ļoti uzmanīgi skatījos un klausījos, jo cerēju, ka beidzot arī pats Krasta kungs atļausies parādīt vai izstāstīt vismaz par šo budžetu savu vīziju. Tas ir tāds populārs vārds - vīzija. Bet, tā kā mēs Krasta kungu šeit nesagaidījām, man beigās radās viedoklis, ka Krasta kungs ir sakļūdījies: šis feļetons, kas saucas “Valsts budžeta projekts”, ir atnests šeit, bet vajadzēja to nest uz “Dadža” redakciju, nevis uz Saeimu. Šeit nav humora žurnāls. Tādēļ, cienījamie kolēģi, es personīgi aicinu visus patiešām nopietni pārdomāt un nosūtīt šo feļetonu atpakaļ uz Budžeta un finansu komisiju. Es arī ceru, ka atbalstīs sabiedrība un arī kolēģi no opozīcijas, varbūt arī kāds no vairākuma palīdzēs, un man ir tāds radošs priekšlikums: varbūt mēs visi varam samest kopā katrs pa 150 latiem un šo budžeta projektu nosūtīt ekonomikas konsultantam - Šķēles kungam un viņa “asiņainajiem punduriem”, lai viņi to izpēta, dod radošas iedvesmas un dod savu slēdzienu. Es domāju, ka tā varētu pat izdarīt un būtu interesanti saņemt šīs firmas slēdzienu. Es ceru, ka tur slēdzienam nevajadzēs pat stundu un ka būs pat vēl lētāk. Nevajadzēs pat tos 150 latus. Domāju, ka slēdziens būs, iespējams, diezgan interesants.

Tādēļ es aicinu: varbūt Prezidijs vai visa Saeima varētu atrast nelielo naudas summu un nosūtīt Šķēles kungam - ekonomikas konsultantam, lai viņš kā biznesa cilvēks konsultē šo budžetu. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es personīgi aicinu šinī brīdī atbalstīt to iniciatīvu, un es ceru, ka vienreiz arī vairākumam parādīsies morāle un tas nobalsos par šo iniciatīvu, un attiecīgi Budžeta un finansu komisijai būs mierīgāk, ja ar šo cilvēku palīdzību šis jautājums tiks izskatīts.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija - vēlas runāt “pret”.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es runāšu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā. Es šajā priekšlikumā īsti nesaskatu loģiku, jo Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nespēj šobrīd šo budžeta projektu grozīt (mēs to varēsim izdarīt tikai otrajā lasījumā, tad, kad būs iesniegti jūsu priekšlikumi par labojumiem, bet līdz šim mēs vienkārši to nevaram izdarīt komisijā - labot šo budžeta projektu). Gribu teikt tiem cilvēkiem, kas ierosina šo budžetu nosūtīt uz “Dadža” redakciju, ka varbūt šādiem cilvēkiem vieta būtu nevis parlamentā, bet cirkā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Deputāti ir par šo priekšlikumu izteikušies“par” un “pret”. Tagad, atbilstoši tām izmaiņām, kuras ir pieņemtas (grozījumi Saeimas kārtības rullī attiecībā uz lēmumu pieņemšanas procedūru), mums jāpieņem lēmumi atsevišķi par katru likumprojektu, kas saistīts ar šo valsts budžeta likumprojektu paketi. Un tad, kad mēs nonāksim pie balsojuma par pašu valsts budžetu, mēs vispirms balsosim par šo priekšlikumu, jo priekšlikuma iesniedzēji prasa nodot atpakaļ tikai valsts budžetu, nevis konkrētos nodokļu likumus.

Tātad vispirms, atbilstoši Saeimas kārtības rullim, mēs balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, ko mēs esam jau atzinuši par steidzamu, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Nākamais likumprojekts, par kuru mēs balsosim, ir likumprojekts, kas mūsu darba kārtībā ir jautājums nr.23, - likumprojekts “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Arī šis likumprojekts ar mūsu balsojumu ir atzīts par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Nākamais likumprojekts ir “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Arī šis likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Arī šis likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Arī šis likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli””. Arī šis likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.-1997.gadā””. Šis likumprojekts arī ir atzīts par steidzamu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.-1997.gadā”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav. (Starpsauciens no zāles: “Kuprijanova par diviem nobalsoja...”) Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Arī šis likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Arī šis likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par valsts budcetu 1998.gadam”. Atbilstoši sešu deputātu priekšlikumam mums ir pirms balsošanas par būtību jābalso par šī likumprojekta nodošanu atpakaļ komisijai papildu datu ievākšanai. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par sešu deputātu - Lujāna, Golubova, Deņisova, Kreituses, Bartaševiča un Ozoliņa priekšlikumu: pamatojoties uz Kārtības ruļļa 136.pantu, minētie deputāti lūdz nodot valsts budžeta projektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai atpakaļ papildu datu ievākšanai. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 54, atturas - nav. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Līdz ar to, godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 1998.gadam” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 17, atturas - 1. Likumprojekts “Par valsts budžetu 1998.gadam” pieņemts pirmajā lasījumā.

Pirms mēs izskatām termiņus, tas, ir, priekšlikumus par termiņiem, kādos ir iesniedzami labojumi šiem likumprojektiem, kas ir pieņemti pirmajā lasījumā, mums ir jāpieņem - atbilstoši izdarītajām izmaiņām Kārtības rullī - procedūra, pēc kuras šie priekšlikumi tiks iesniegti, tas ir mūsu darba kārtības jautājums nr.32 - lēmuma projekts “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 1998.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam”, pēc kura tiks atbilstoši Kārtības rullim noteikti termiņi, līdz kuriem mēs tos iesniegsim.

Vents Balodis vēlas runāt par šo lēmuma projektu. Lūdzu, Baloža kungs!

V.Balodis. Godātie deputāti un Prezidija locekļi! Dokuments nr.3264. Šo Saeimas lēmuma projektu “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 1998.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam” mēs jau esam apskatījuši pirmajā lasījumā Saeimas sēdē. Atbilstoši uz otro lasījumu komisija nav saņēmusi no deputātiem nekādus labojumus, un komisija ir to atbalstījusi arī otrajā - galīgajā - lasījumā. Lūdzu arī jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, balsosim par lēmuma projekta “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 1998.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam” pieņemšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Saeimas lēmums “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 1998.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam” pieņemts.

Tālāk. Atbilstoši Saeimas kārtības rullī izdarītajām izmaiņām lūdzu jūs, Baloža kungs, izteikt priekšlikumus, līdz kādam datumam būtu iesniedzami deputātu priekšlikumi par šo valsts budžeta likumprojektu paketi.

V.Balodis. Lūdzu deputātus iesniegt savus priekšlikumus par nodokļu likumiem līdz 30.oktobrim Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un otro lasījumu Saeimas sēžu zālē veikt 13. novembrī. Un par budžeta likumu lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 7.novembrim.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu! Jums ir citi priekšlikumi?

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es saprotu, ka vairākums šeit ir nolēmis, ka šis budžets viņiem ir jāpieņem. Šāds diktāts pastāv. Un bez tam ir iespējams arī diktāts, ka tas ir “jādabū cauri” Saeimai maksimāli īsos termiņos. Bet es tomēr aicinu noteikt nedaudz samērīgāku laiku darbam pie budžeta. Mums tomēr ir arī atsevišķos jautājumos vēl jāievāc precizējoša informācija no valdības, jo diemžēl mūsu valstī situācija ir tāda, ka informācijas pieejamība mums ir ļoti vāja un līdz ar to arī deputātiem bieži vien ir pamatīgi jācīnās, lai tiktu pie vienas otras informācijas. Un, ņemot vērā to, ka opozīcija ir gatava konstruktīvi strādāt un ka mums ir arī šādas iestrādes, lūdzu pozīciju to respektēt un nedaudz... tomēr kaut nedaudz pagarināt šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Ja mēs nodokļu likumus gribam izskatīt Saeimas sēdē 13.novembrī, tādā gadījumā varētu to akceptēt, bet tad ir jānosaka kāds vēlāks priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un man būtu priekšlikums noteikt 7.novembri. Nodokļu likumiem kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 7.novembri, un paša likuma par valsts budžetu pieņemšanai kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 14.novembri.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu deputātiem nav. Tātad atbilstoši mūsu lēmumu pieņemšanas procedūrai mums vispirms ir jābalso par priekšlikumu iesniegšanas termiņu nodokļu likumdošanas paketei. Komisija ierosināja 30.oktobri, Čerāna kungs - 7.novembri. Mums vispirms ir jābalso par tālāko datumu - 7.novembri. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Čerāna kunga priekšlikumu noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu nodokļu likumprojektu paketei 7.novembri. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 45, atturas - 7. Šis priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to paliek priekšlikums - 30.oktobris.

Tā kā deputātiem nebija iebildumu pret 13.novembri kā datumu, kurā nodokļu likumprojektu izskatīšana veicama Saeimas sēdē, šis datums, 13.novembris, tiek akceptēts.

Par budžeta izskatīšanas termiņiem. Kā budžeta labojumu iesniegšanas termiņu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosināja 7.novembri, bet Čerāna kungs ierosināja par nedēļu vēlāku termiņu - 14.novembri. Mums vispirms ir jābalso par tālāko datumu, tas ir 14.novembris. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Čerāna kunga ierosinājumu noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Par valsts budžetu 1998.gadam” 14.novembri. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 49, atturas - 4. Arī šis priekšlikums nav pieņemts. Tātad tiek akceptēts priekšlikums, ko ir izteikusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, - priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam “Par valsts budžetu 1998.gadam” ir 7.novembris.

Līdz ar to šī likumprojektu pakete ir izskatīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus iesniegumus, kas ir saistīti ar izmaiņām mūsu šodienas darba kārtībā. Desmit deputāti Jurkāns, Nagobads, Dinēvičs, Straume, Grīnblats, Leiškalns, Ābiķis, Bāns, Rāzna un Grīnbergs ierosina Saeimas 23.oktobra sēdes darba kārtības 13.jautājumu - likumprojektu “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” - izslēgt no šodienas darba kārtības. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Šis priekšlikums tiek pieņemts.

Un vēl viens iesniegums, ko Saeimas Prezidijam ir adresējusi Sociālo un darba lietu komisija. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt Saeimas 1997.gada 23.oktobra sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut pēc darba kārtības 34.punkta likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” (dokuments nr.3256) izskatīšanai pirmajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Deputāti runāt nevēlas. Arī šis priekšlikums tiek akceptēts.

Turpinām izskatīt mūsu šodienas darba kārtību. Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs pirms dažām minūtēm nobalsojām, ka šo likumprojektu jau šodien iekļauj darba kārtībā, jo tas ir komisijas izstrādāts variants, tādēļ vairāk nevajadzētu nodot to komisijai.

Sēdes vadītājs. Kuprijanovas kundze, pēc procedūras tas ir jānodod komisijai.

L.Kuprijanova. Es atvainojos, bet tas jau ir darba kārtībā. Protams, ja mēs šodien paspēsim...

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai? Iebildumu nav. Tas tiek akceptēts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Slokas ielā 37 nodošanu Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai. Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Par šo jautājumu vēlas runāt Vladilens Dozorcevs - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts, viņš vēlas runāt “par”.

V.Dozorcevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Jums priekšā ir trīs likumprojekti, kuri ir savstarpēji saistīti, un es runāšu par visiem trim kopumā. Tiem, kuri nezina lietas būtību, es atgādināšu, ka savlaik mēs ar Tautas frontes iniciatīvu 1990.gadā izveidojām nacionālās kultūras biedrības, 20 no kurām izveidoja savu asociāciju 1991.gadā. Mēs pieņēmām likumu par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvo attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju. Tajā bija pateikts par valsts pienākumu sekmēt to darbību un materiālo nodrošināšanu, paredzot budžeta līdzekļus. Tajā gadā valsts daļēji mēģināja atrisināt telpu problēmu, sameklējot vienai otrai biedrībai mītni un māju asociācijai, tas ir Slokas ielā 37.

Vispirms - par līdzekļiem. Nesen Valsts prezidents Strasbūrā paziņoja par to, ka Latvijai ir brīnišķīga pieredze sadarbībā ar nacionālajām biedrībām. Tas bija tieši tajā pašā dienā, kad Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija savā sēdē nonāca pie secinājuma, ka šis likums vispār nestrādā, tāpēc ka piešķirtie budžeta līdzekļi - 14,5 tūkstoši latu gadā uz visām sabiedrībām - nav ne sekmēšana, ne nodrošināšana. Visus gadus viena un tā pati summa. 1992.gadā Augstākās padomes Prezidijs ar savu lēmumu atdeva māju Slokas ielā 37 asociācijai lietošanā, 1994.gadā Nekustamā īpašuma aģentūra noformēja ar asociāciju līgumu par pārvaldījumu, bet šā gada 27.martā Šķēles kungs un Birkava kungs parakstīja Ministru kabineta rīkojumu par mājas pārņemšanu bez Augstākās padomes lēmuma atcelšanas. Šodien Ārlietu ministrija neoficiāli atvainojās un atteicās no objekta. Šajā mājā dzīvo un strādā 12 biedrības. Pārējie izmanto savas vēsturiskās mītnes, tie ir ebreji, igauņi, krievi, vai daļēji izmanto asociācijas telpas, tie ir rumāņi, bulgāri, ungāri. Šeit darbojas asociācijas juridiskais centrs, kurš pilda arī konsulārās funkcijas. Šeit funkcionē izstāžu telpas un pieņemšanas telpas. Ēka prasa restaurācijas un remonta līdzekļus, ekspluatācijas izdevumi arī ir lieli. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, izvērtējot situāciju, kopumā nonāca pie šāda secinājuma, ka atrisināt asociācijas problēmu var tikai kompleksi:

1) atdodot māju asociācijai īpašumā;

2) grozot likumu par uzņēmumu ienākuma nodokli;

3) grozot likumu par zemes nodokli.

Visi trīs priekšlikumi bija pieņemti vienbalsīgi, un komisija cer, ka arī deputāti atbalstīs tos, un tad mēs varēsim pateikt Strasbūrā vai šeit Latvijā, ka attiecības ar nacionālajām minoritātēm ir valsts politikas daļa. Paldies.

Sēdes vadītājs. Par Prezidija atzinumu deputāti runāt “pret” nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Pieteicies runāt “par” ir Vladilens Dozorcevs - Tautas saskaņas partijas frakcija. Dozorceva kungs runāt nevēlas. Deputātiem iebildumu pret Prezidija atzinumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu”. Juridiskās komisijas vārdā ziņos Māris Grīnblats - frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

M..Grīnbalts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Dokuments nr.3254. Juridiskajā komisijā ir izskatīts jautājums par vairāku tiesnešu pilnvaru apstiprināšanu, un Juridiskā komisija visas šīs kandidatūras ir atbalstījusi.

Iesakām balsot vispirms par lēmumu - apstiprināt Skaidrīti Hrebtovu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Godātais Eniņa kungs, rakstiski neviens pieteicies runāt nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Skaidrītes Hrebtovas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 1, atturas - 4. Balsošanā nepiedalās nepieciešamais deputātu skaits. Lūdzu atkārtot zvanu! (Starpsauciens no zāles: “Pozīcija, uz darbu!”)

Godātie deputāti, atkārtoti balsojam par Skaidrītes Hrebtovas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 2, atturas - 5. Skaidrīte Hrebtova apstiprināta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Godātie deputāti, nākamais lēmuma projekts: apstiprināt Ivetu Melderi par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Ivetas Melderes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 5. Iveta Meldere apstiprināta par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Nākamais lēmuma projekts: apstiprināt Sanitu Rūtenbergu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Es atvainojos, debatēs par Sanitas Rūtenbergas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi runāt ir pieteicies Guntis Eniņš - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija. Lūdzu!

G.Eniņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Augsti godātie skumjie deputāti! Mūsu stāvoklis un tautas stāvoklis patiešām šobrīd un šodien ir skumjš, sākot jau ar budžeta pieņemšanu. Es nerunāšu tikai par šo konkrēto tiesnesi, bet par viņiem visiem kopumā. Mēs gribam veidot tiesisku valsti. Jāvēlē atkal tiesneši uz mūžu. Mēs gribam iet uz Eiropu un gribam ieiet Eiropā kā tiesiska valsts. Eiropa mums ir kā tāda cerību Meka, bet mūsu tiesneši ir lielākie valsts noziedznieki. (Aplausi.) Tā man teica kāds valsts pilsonis. Un traģiskākais ir tas, ka man neizdevās viņu atspēkot. Man nav izdevies sastapt cilvēku, kurš uzticētos tiesnešiem. Visi cilvēki uzskata, ka tiesneši ir pērkami un pārdodami. Viņi uzskata, ka visu izšķir tikai liela nauda, nevis cietušā neapstrīdamā taisnība. Jo lielāka nauda, jo lielāka taisnība. Tiesneši ir zvērējuši neiespaidoties ne no kādiem apstākļiem - draudiem, dāvanām, personīgām attiecībām, personīgām simpātijām vai antipātijām -, bet spriest taisnīgu un godprātīgu tiesu, vadoties tikai pēc lietas būtības. Bet dzīvē, kā mēs redzam, lielākoties ir otrādi - jo lielāka nauda, jo netaisnīgāka tiesa. (Aplausi.) Šādai tiesu varai jeb nevarai, jeb naudas varai, pierādījumi nav jāmeklē ar palielināmo stiklu. Diemžēl tiesu ietekmējamība no naudas varas ir redzama pat katram aklajam. Nav vajadzības šeit demonstrēt piemērus.

Viszīmīgākais piemērs ar bankas “Baltija” lietu ir redzams katram - no bērna līdz ministram. Lavents, kurš tiek apsūdzēts 200 miljonu latu krāpnieciskās kombinācijās un afērās ar simtiem tūkstošu noguldītāju naudu, ar tiesneses Saulītes...

Sēdes vadītājs. Eniņa kungs, es esmu spiests jūs pārtraukt, jo šajā gadījumā mēs apspriežam Sanitas Rūtenbergas kandidatūru Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesneša amatam, nevis runājam par tiesu varu un par tām problēmām, kuras jūs skarat. Es izsaku jums aizrādījumu un aicinu turēties pie tēmas.

G.Eniņš. Tā mazā lapiņa man nedod nekādu priekšstatu, lai es varētu būt pārliecināts par Rūtenbergas godaprātu. Mēs atkal ievēlēsim tiesnešus, kuriem mēs nevaram uzticēties. Ja mēs ejam uz tiesisku valsti, mums ir jāmaina šis likums. Mēs ievēlam tiesnešus uz mūžu, kā tādus svētos vaidelošus. Es aicinu tos, kas ir ar godaprātu... Īpaši pēc Laventa lietas... Es negribu te runāt par tieslietu ministra lietu, bet par to, ka šajā gadījumā pierādījās tiesneses Saulītes pilnīgā ietekmējamība. Ja viņa būtu neietekmējama, tad viņai nebūtu vajadzējis ietekmēties no Rasnača kunga izteikumiem un turpināt spriest tiesu. Šajā kombinācijā viņa panāca to, ka, lūk, tagad uz pusgadu šī 200 miljonu lieta... Šodien mēs runājam par miljoniem.

Sēdes vadītājs. Eniņa kungs, es aicinu jūs turēties pie tēmas!

G.Eniņš. Es aicinu nebalsot vispār par tiesnešiem. Tas ir pret manu sirdsapziņu, ja es balsoju par šādiem tiesnešiem.

Sēdes vadītājs. Debatēs ir pieteicies runāt Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es zinu, ka šo Saeimas sēdi klausās pietiekami daudz iedzīvotāju, droši vien arī daudzi tiesu sistēmas darbinieki. Es gribētu atvainoties sava iepriekšējā kolēģa runas dēļ, jo uzstāties, kad tiek izvirzīta konkrēta kandidatūra, un nerunāt par šo izvirzīto kandidatūru, bet nokritizēt caur šo pamatprincipu visu tiesu sistēmu, - tas nav korekti. Tas nav ētiski, jo šim cilvēkam ir radi, draugi; šiem cilvēkiem - tiesnešiem, par kuriem mēs tagad spriedīsim, - tomēr ir zināms statuss sabiedrībā. Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Debates ir slēgtas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Sanitas Rūtenbergas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 6. Sanita Rūtenberga apstiprināta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Godātie Saeimas deputāti! Gribu jūsu zināšanai piebilst, ka Juridiskā komisija uzklausa visus apstiprināmos tiesnešus atklātās sēdēs.Parasti tas notiek trešdienās apmēram pulksten 11.45 vai mazliet vēlāk. Visi deputāti, arī no citām komisijām, ir aicināti personīgi uzdot jautājumus tiem tiesnešiem, kurus apstiprina, un pārliecināties, vai šie tiesneši ir vai nav derīgi, ir vai nav cienīgi tikt apstiprināti.

Bez tam vēršu jūsu uzmanību uz to, ka Satversmes grozījumos ir paredzēts noteikt stingrāku atbildību un stingrāku pārraudzību pār tiesnešiem. Tas ir sīks labojums, kas dotu iespēju izveidot tiesnešu Disciplināro kolēģiju. Bet šo grozījumu nevar izdarīt tāpēc, ka daļa deputātu dēļ pārmērīgas taisnības mīlestības boikotē Satversmes grozījumu pieņemšanu. Kad šie grozījumi būs izdarīti, pārraudzība pār tiesnešiem būs stingrāka. Bet apmēram 30 - 40 Saeimas deputāti sistemātiski traucē tos izdarīt.

Pāriesim pie nākamā jautājuma - apstiprināt Ingunu Tabori par Rīgas pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Par Rēzeknes pilsētas tiesas tiesnesi.

M.Grīnbalts. Jā, par Rēzeknes, es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Ingunas Tabores apstiprināšanu par Rēzeknes pilsētas tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 5. Inguna Tabore apstiprināta par Rēzeknes pilsētas tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Pēdējais lēmuma projekts: apstiprināt Guntu Vilmani par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Guntas Vilmanes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - nav, atturas - 6. Gunta Vilmane apstiprināta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums ir “Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Kušneres, Liepas, Zelgalvja, Kazāka, Mauliņa, Grīnberga, Rubina, Ozoliņa un Valdmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam Krastam un finansu ministram Zīlem par to, kādiem valsts uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) ar valsts kapitāla daļu 1997. gadā ir sniegtas atļaujas sponsorēšanai un par kādām summām.” Dokuments nr. 3231.

Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Pieprasījumu komisijas vārdā. Lūdzu!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu noraidīja. Komisija uzklausīja finansu ministru Zīles kungu un konstatēja, ka finansu ministrs rīkojies saskaņā ar likumu. Komisija nesaskatīja vajadzību virzīt šo pieprasījumu uz Saeimu.

Es gribētu tomēr sacīt nelielu komentāru, ka opozīcija - iesniedzēji, pareizāk sakot, - šajā gadījumā atkal gribēja no mušas uzpūst ziloni. Čerāna kungs, uzstājoties komisijas sēdē, vispār šos ziedojumus, it īpaši to, ko ziedojusi “Ventspils nafta” Olimpiskajai komitejai, nosauca par finansu afēru, par milzīgu patvaļu, rīkojoties ar valsts naudu, un tā tālāk, un pieprasīja finansu ministra demisiju. Kā mēs pārliecinājāmies arī šodien, apspriežot budžetu, šāda rīcība ir vienkārši populistiska. Komisijas locekļi pārliecinājās par to, ka šāda ziedošana ir vajadzīga un ir pat atbalstāma, un to nosaka arī likums, jo, kā mēs zinām un arī šodien pārliecinājāmies, budžetā naudas visām nozarēm pietrūkst, arī sportam, arī daudzām citām lietām - kultūrai un tā tālāk, un mēs ļoti labi zinām, cik fiziski spēcīga aug mūsu jaunatne, un varam tikai priecāties, ka ir uzņēmumi, kuri var atbalstīt arī sportu. Bet ne tikai sports tiek atbalstīts, ziedojumi ir arī baznīcām, ziedojumi ir arī Bērnu fondam un arī citur. Vārdu sakot, tāds ir komisijas lēmums - šo pieprasījumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šī pieprasījuma būtība. Kāpēc tas tapa? Bija neoficiāla informācija par to, ka Zīles kungs ir atļāvis valsts akciju sabiedrībai “Ventspils nafta” sponsorēt dažādus sporta pasākumus par 4 miljoniem ASV dolāru. Saskaņā ar Finansu ministrijas sniegto informāciju šī neoficiālā informācija ir apstiprinājusies un tagad ir oficiāla - Finansu ministrija tiešām ir atļāvusi (pats finansu ministrs to ir atļāvis ar savu parakstu) valsts akciju sabiedrībai “Ventspils nafta” sponsorēt Latvijas Olimpisko komiteju par 4 miljoniem ASV dolāru.

Godātie kolēģi! Mēs šodien skatījām budžetu, un daudzi opozīcijas un arī viens otrs no pozīcijas pārstāvjiem, izņemot varbūt “tēvzemieti” Jurdža kungu, teica, ka budžetā ir jāatrod nauda... Un šeit, godātie kolēģi, tā nauda ir. Jo finansu ministrs ir atļāvis valsts uzņēmumam ar vieglu roku sponsorēt prom veselus 4 miljonus ASV dolāru, tie ir vairāk nekā 2 miljoni latu. Tātad finansu ministrs atļauj no valsts mantas ar vieglu roku atdot projām 2 miljonus latu. (Starpsaucieni: “Ej, ej!”) Es gribētu teikt, ka ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir absolūta vieglprātība rīcībā ar valsts naudu. Tātad 2 miljonus latu var dalīt pa labi un pa kreisi!

Ir skaidri jāsaka, ka uzņēmums “Ventspils nafta” ar savu ģeogrāfisko stāvokli varētu valsts budžetā ienest ļoti lielu naudu, bet tas ir tas, ko mūsu dārgā pozīcija izmantot negrib. Tabūna kungs teica, ka, lūk, šeit neesot likuma pārkāpuma. Tas jālemj tiesībsargājošajām iestādēm, jo ir likumā teikts, ka sponsorēt var tikai tajā gadījumā, ja pret konkrēto valsts uzņēmumu nav tiesvedībā prasības par parādu piedziņu. Bet mēs visi ļoti labi zinām, ka prasība pret “Ventspils naftu” ir bankai “Baltija”. Un tā ir arī viena no gatavotajām lielajām finansu afērām ar Lihtenšteinas firmas piedalīšanos. Tātad bija skaisti paredzēts, ka “Ventspils nafta” pārskaitīs Lihtenšteinas firmai 9 miljonus dolāru un pēc tam banka “Baltija” saņems četrarpus miljonus dolāru. Un palikusī starpība tad paliktu Lihtenšteinas firmai. Tas darījums neizdevās, un tagad mēs esam nonākuši tādā situācijā, ka vienkārši sponsorē, vienkārši sponsorē prom 4 miljonus. Mēs ļoti labi zinām, ka sporta finansēšana daudzviet ir viens no līdzekļu atmazgāšanas veidiem. Es domāju, ka šis darījums ir pilnā mērā salīdzināms ar to darījumu, kas notika starp “Latvenergo” un banku “Baltija”, un par šiem 3 miljoniem latu tagad ir Saeimā izveidota izmeklēšanas komisija. Šoreiz ir tikai citāda tehnoloģija, bet tāpat ir veikta diezgan pamatīga naudas “nozūmēšana”. Es domāju, ka mēs nevaram nenopietni izturēties pret šādu naudas summu patvaļīgu pārskaitīšanu. Tā situācija, kas mums šobrīd ir izveidojusies ar budžetu, gan ar mediķu algām, gan ar skolotāju algām, gan ar pašvaldību finansējumu, nekādā gadījumā nedod motivāciju kaut ko tādu darīt. Es domāju, ka ministram bija arī labi jāzina par to, kādas ir “Ventspils naftas” parādsaistības, pat ja tiesā formāli šīs prasības par parādu piedziņu nav, un tāpēc es uzskatu, ka jebkurā gadījumā ministrs ir politiski atbildīgs par šo pasākumu. Un es saprotu, ka, teiksim, Tabūna kungam 4 miljoni dolāru ir muša, es saprotu, ka arī 3 miljoni latu varētu būt muša, kas ir pazudusi Lihtenšteinas firmā, tomēr Saeimas opozīcijai šī... ja naudas summas tiek mērītas miljonos, tā nav nekāda muša. Mēs šeit, budžetu skatot, cīnīsimies par priekšlikumiem, kur ir runa par desmit tūkstošiem latu vai piecdesmit tūkstošiem latu, vai pat simttūkstoš latiem, bet šeit notiek... šeit vienkārši ir miljoni paņemti un pārskaitīti projām no valsts uzņēmuma! Es domāju, ka šo jautājumu nevar tādā pašā veidā atstāt, tā ir, manuprāt, liela bezkaunība, kas ir notikusi, un es aicinu Saeimu šo pieprasījumu pieņemt. Un neatkarīgi no tā, vai tas tiks pieņemts vai netiks pieņemts, dokumenti jau ir iesniegti, un nākamajā sēdē mēs izskatīsim jautājumu par neuzticības izteikšanu finansu ministram Robertam Zīlem. Šādā veidā finansu ministrs nevar ar valsts mantu rīkoties.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Pauls Putniņš - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

P.Putniņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi! Īstenībā mani satrauc kaut kas cits. Es mēģināšu šeit paskaidrot lietas būtību. Tātad 5. Saeimā mums izdevās likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli ieprojektēt un nobalsot šo 20. pantu par nodokļu atlaidi ziedotājiem, un tas ir tas nelielais panākums, kurš kaut kādā mērā kompensē to iztrūkumu, kas mūsu dzīvē joprojām ir attiecībā uz kultūras, izglītības, labdarības, sporta un veselības aizsardzības sponsorēšanu. Šis likuma pants darbojas, un, kā jau Tabūna kungs teica, arī šeit neredz nekādu likuma pārkāpumu no Finansu ministrijas puses.

Noteikumi ir ļoti, ļoti stingri, un 20. pantam ir divas sadaļas, kas tieši šķiro šīs priekšrocības. Bez tam 1996. gada 26. septembrī ir pieņemts arī Ministru kabineta nolikums, un tur nekādas nelikumības līdz šim nav manītas tādā nozīmē, ka tiek izdarītas ārkārtīgi stingras pārbaudes no abām pusēm.

Kāpēc mani satrauc šis gadījums, respektīvi, opozīcijas rīcība? Un tā ir tāda, lūk, ka Finansu ministrija, gluži dabīgi, vienmēr ar finansu ministru priekšgalā cenšas visus budžeta līdzekļus koncentrēt ministrijā. Es tagad gribu uzrunāt Zīles kungu, jo vakardien arī mūsu komisijā, Pieprasījumu komisijā, Zīles kungs teica: “Labi, tad likvidēsim šo pantu un šo iespēju!” Taču tas būs milzīgs trieciens jau nosauktajām mūsu dzīves sfērām, tas iznīcinās to mazumiņu, ko mēs šeit esam iedibinājuši. Un tāpēc, Čerāna kungs, ja daudzi citi to nesaprot... bet, ja jūs, augstskolas pasniedzējs, jūs, būdams kultūras cilvēks, to nesaprotat, ko jūs apdraudat šajā brīdī, tad tas gan ir ļoti skumji un bēdīgi. Un arī Mauliņu Jānis, mans draugs, un Leopolds Ozoliņš ir šo pieprasījumu parakstījis ar ļaunu perspektīvi jau šīm nosauktajām sfērām. Mēs izjaucam to, ko mēs iepretim stingrajiem, cietajiem “budžetniekiem” esam iedibinājuši. Un tātad es nobeidzu savu runu ar aicinājumu Zīles kungam: neiznīcināsim to, ko mēs esam iedibinājuši! Lai tas darbojas, un es neticu, ka jūs esat tur, teiksim, kaut ko noteikuši, nevadīdamies gan pēc nolikuma, gan pēc likuma. Šajā gadījumā noteikt to jums bija pilnas tiesības, un arī turpmāk esiet atsaucīgi šiem ziedotājiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Imants Liepa - frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Nebūt neapšaubīdams mūsu finansu ministra tiesības izlemt šo jautājumu, nebūt neiestādamies pret sponsorēšanas jautājumu kā tādu, tanī skaitā, sporta atbalstam... Taisni otrādi, visnotaļ to atbalstīdams, es tomēr gribu vērst, cienījamie kolēģi, uzmanību uz Finansu ministrijas nekonsekvenci šajā jautājumā, kas nekādā gadījumā nerunā par labu nedz Finansu ministrijai, nedz sponsorēšanas pasākumam kā tādam. Lūk, piemērs, kādēļ es tā varu izteikties.

Tagad bija runa par 4 miljoniem un šos 4 miljonus Finansu ministrija akceptēja un atzina, bet iepriekš bija kāda cita summa, un tā bija tikai 50 000 apjomā. Šī summa no “Latvenergo” puses bija iecerēta tam nelaimīgajam puisim, kurš ielīda elektrības būdā, kā rezultātā viņam tika noņemtas abas rokas līdz pleciem, un kuram ir vajadzīga ilgstoša ārstēšanās un speciālas protēzes. Un, lūk, “Latvenergo” bija gatavs šādu summu pārskaitīt, tikai vajadzēja Finansu ministrijas akceptu. Šajā gadījumā Finansu ministrija atrada par neiespējamu to akceptēt. Laiks ir pagājis, un tagad šā puiša kontā to 50 000 nav un nebūs, jo “Latvenergo” tagad ir iesaistīts tiesas procesā šajā sakarībā, un ir skaidrs, ka no šādas sponsorēšanas tas ir atteicies, jo gaida tiesas lēmumu, bet kāds būs tiesas lēmums - to mēs nevaram prognozēt. Tātad, ja Finansu ministrija toreiz nebūtu atteikusi, tad, lūk, šim cēlsirdīgajam mērķim jau būtu 50 000, bet, ja vajadzētu vairāk, tad varbūt vēl kāds sponsors būtu atradies.

Lūk, es vēršu, cienījamie kolēģi, jūsu uzmanību uz Finansu ministrijas nekonsekvenci šajā sakarībā, un es to nekādi nevaru atbalstīt un atzīt, kaut gan vēlreiz pasvītroju, ka es esmu par tādu sponsorēšanu, es esmu par sporta un citu jautājumu atbalstīšanu, bet, ja ir konsekvence, tad lai arī ir konsekvence, lai nenotiek nekāda locīšanās un šķobīšanās tādā vai citādā virzienā. Ja tā nav, tad ir jāizstrādā attiecīgs algoritms, pēc kura var vadīties, šādus jautājumus risinot. Tas ir tikai tā - nākotnei.

Es negribu pašreiz nevienu kritizēt un pelt, bet nākotnes aspektā tas ir ļoti svarīgi. Un arī tā puiša aspektā, kurš ir palicis bez rokām un bez 50 000 latu, man trūkst komentāru.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamā frakcija “Latvijai”! Vai tiešām jūs iestājaties pret to, lai jaunieši Ventspilī neklīst pa ielām, bet nodarbojas ar sportu? Man ir neērti par jums. (Starpsaucieni no zāles: “Ventspilī pa ielām neklīst...”)

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Ekselence, godātais Valsts prezidenta vietas izpildītāj! Es gribu atgādināt, ka mēs šodien izskatījām Budžeta likumu un ar likumu noteicām 10 000, 50 000 - tātad sīkas summiņas. Sadalījām tās, un šis likums tūlīt tika pārvērsts par farsu, jo izrādījās, ka viss tas ir, kā tautā tiek teikts, priekš kaķiem, jo finansu ministrs vienkārši ar vienu spalvas vilcienu var piešķirt pēkšņi kaut kam divus miljonus dolāru. Kāda jēga tad mums te sēdēt kopā un tēlot šo teātra spēli?

Es gribu vēl pateikt to, ka Pauls Putniņš, kas pieminēja mani - es nesaukšu viņu par Putniņu Pauli, bet par Paulu Putniņa kungu - aizmirsa, ka teātrim netika iedoti 50 000, kad tie tika prasīti. Likumīgā ceļā un normālā ceļā, bet tagad Pauls Putniņš - teātra cilvēks aizstāv vienu aplamību... (Starpsauciens: “Pārdevies...”) kur labs likums par sponsorēšanu tiek pārvērsts par farsu, ka ar vienu spalvas vilcienu var sadalīt kā nu vajag tos līdzekļus. Un, lūdzu, ņemiet vērā, ka šādus farsus nevar atbalstīt, it sevišķi tad, ja tie ir valsts līdzekļi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Čerāna kungs runās otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Līdzīgi tam, kā deputāts Dzintars Ābiķis uzdod jautājumu frakcijas “Latvijai” deputātiem, es gribu uzdot pretjautājumu Ābiķa kungam un visiem pārējiem pozīcijas deputātiem: vai jūs tiešām uzskatāt... vai jūs tiešām aizstāvat to situāciju, ka mums valstī mediķiem, medicīnas māsām jau trešo gadu pēc kārtas algas ir palikušas 40 latu līmenī? (Starpsauciens: “Nemelo...”) Vai jūs tiešām aizstāvat tādu situāciju, ka mūsu valstī nevar samaksāt pienācīgu algu skolotājiem, tāpēc labākie skolotāji, kas var atrast darbu citur, ir spiesti to mainīt vienkārši izdzīvošanas dēļ? Un vai jūs tiešām atbalstāt tādu situāciju, ka gadu no gada mūsu valstī samazinās pašvaldību budžeta ieņēmumu daļa? Ja jūs tiešām to atbalstāt, tad jūs varat izturēties vienaldzīgi pret šādu 4 miljonu dolāru jeb 2 miljonu latu sponsorēšanu.

Tālāk. Mana atbilde Putniņa kungam. Es nekādā gadījumā neesmu pret sponsorēšanu vispār. Mums ir jāveicina sponsorēšana kā privātās labas gribas izpausme par labu sportam vai kultūrai. Arī teātriem. Taču šeit problēma ir cita. Šeit problēma ir tāda, ka sponsorētājs ir valsts uzņēmums. Uzņēmums, kuram būtu jādod peļņa valsts budžetā un jādod līdzekļi, no kuriem būtu uzturami gan skolotāji, gan mediķi. Man nekādā gadījumā nenāk prātā kaut kādā veidā aiztikt vai ierobežot šo likumu, bet es esmu pilnīgi strikti pret patvaļu ar valsts naudas līdzekļiem. Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Aigars Jirgens - apvienības “Tēvzemei un Brībībai”/LNNK frakcijas deputāts.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es esmu spiests norādīt, ka frakcija “Latvijai” kārtējo reizi maldina Saeimas deputātus un Latvijas sabiedrību. Čerāna kungs vakar piedalījās Pieprasījumu komisijas sēdē un ļoti labi dzirdēja visu to informāciju, ko sniedza finansu ministrs, un pēc tam, kad šī informācija bija sniegta, viņam nebija argumentu Pieprasījumu komisijas sēdē, lai varētu atbalstīt šā pieprasījuma kā Saeimas pieprasījuma virzīšanu.

Un nevar runāt par to, ka finansu ministrs šeit ar vieglu roku kaut ko kaut kam piešķir vai kaut kam nepiešķir 2 miljonus vai 4 miljonus. Finansu ministrs rīkojas saskaņā ar tiem likumiem, kādus ir pieņēmusi Latvijas Republikas Saeima. Un, ja Saeima ir pieņēmusi likumu, ka valsts uzņēmums drīkst sponsorēt un drīkst saistībā ar to saņemt nodokļu atvieglojumus, tad finansu ministram ir pienākums šo likumu pildīt. Un nosacījumi šeit ir tādi, ka, lai varētu šo sponsorējumu izdarīt, šim uzņēmumam ir jābūt nokārtotām saistībām pret valsti, tas ir, ir jābūt samaksātiem nodokļiem, kas šajā gadījumā tā arī ir. Tāpēc nevajadzētu šeit mūs maldināt tādā veidā, it kā šie būtu valsts budžeta līdzekļi, kas tiek sadalīti, ko finansu ministrs vienpersoniski sadala. Tas tā nav! Tie ir šā uzņēmuma līdzekļi, ar kuriem uzņēmums var brīvi rīkoties. Tāpēc es aicinu šo pieprasījumu noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Cienītie radioklausītāji! Lūdzu, neticiet tiem meliem, kas skan no šīs tribīnes, it īpaši no Čerāna kunga mutes. Tik daudz, cik šodien Čerāna kungs ir melojis, viņš laikam sen nav darījis. (Starpsauciens: “Neticiet Dobelim!”) No šīs naudas, no šīs uzņēmuma naudas, nav nekāda piešķiršana ne pensijām, ne algām. Tāpēc nevajadzētu jūs maldināt ar tik nekaunīgiem meliem.

Otrkārt, vai mēs gribam, lai latviešu jaunieši būtu fiziski attīstīti, vai negribam? Varbūt mēs tiešām gribam, lai spēcīgākais latviešu jaunietis izskatītos tāds kā Kārlis Čerāns? (Starpsauciens: “Kāda vaina Čerānam?”) Es tomēr domāju, ka mums vajadzētu nedaudz padomāt par to, uz kurieni mēs ejam, - vai mēs vēlamies atbalstīt savus sportistus vai nevēlamies. Un tāpēc es aicinu šajās muļķībās neklausīties!

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, jūs saņemat aizrādījumu par tādu vārdu lietošanu, apzīmējot citu deputātu uzstāšanos, kas tomēr nav cienīgi Saeimas deputāta runā.

Vēlas runāt Andris Saulītis - Tautas kopas “Brīvība” frakcijas deputāts.

A.Saulītis (Tautas kopas “Brīvība” frakcijas deputāts).

Godājamais Prezidij! Es izsaku savu pateicību sēdes vadītājam Amerika kungam. Tik tiešām tas ir ļoti labs precedents, ka savu pozīcijas biedru aptur tādos, es teiktu, plūdos... Es šoreiz negribu runāt par Dobeli. Mēs visi zinām, kas ir Dobelis un kā viņš uzstājas, un domāju, ka visa Latvija zina un novērtēs. Es vienkārši gribētu, lai atnāk pats Zīles kungs, jo es tomēr Zīles kungu cienu kā vienu no finansu ekspertiem, kā profesionāli, kā cilvēku, kurš spēj saredzēt zināmas vērtības, spēj tās izšķirt... Un pagaidām īpaši arī nebija tāda pamata, lai apšaubītu godaprātu.

Varbūt var saprast Zīles kunga situāciju, kādā viņš ir nokļuvis, bet, redzot visu šo politisko nestabilitāti un citas problēmas, es negribētu to uzkraut uz Zīles kunga pleciem. Bet man tomēr gribētos, lai šis atbildīgais cilvēks, kurš saprot, kā funkcionē finanses, kā nauda iet no vienas vietas uz otru vietu, kā cilvēki pieņem lēmumus, kurš šajā lietā ir profesionālis, lai viņš novērtē to praksi, kad budžetu izskata, kā jau šeit minēja kolēģi, šos 10 000, 20 000 un vēl mazākas summas, jo tagad viens ierēdnis, ļoti augsts ierēdnis, ar savu parakstu, kaut arī labu nodomu vadīts un, teiksim, ar kaut kādu izcilu pārliecību... Un tomēr, manuprāt, tik lielas summas, apejot budžetu, apejot šo budžeta izdebatēšanu, nevienam nav tiesības izsniegt. Es domāju, ka citā gadījumā, ja tas nebūtu Zīles kungs, es nemaz šeit neietu un nerunātu, bet, tā kā es tomēr uzskatu, ka Zīles kungs ir erudīts cilvēks, tad es tomēr viņu aicinātu tribīnē un lūgtu novērtēt šo rīcību. Varbūt viņam bija kaut kādi citi motīvi. Es tomēr gribētu dzirdēt ministra viedokli.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Elmārs Zelgalvis - frakcija “Latvijai”.

E.Zelgalvis (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Es redzu, ka mums ir tāds neauglīgs strīds izraisījies un ka šeit mēs jaucam pozīcijas un viedokļus. Opozīcijai pozīcijas deputāti pārmet to, ka mēs, lūk, esam pret sponsorēšanu, esam pret likumu un saskatām šeit Zīles kunga rīcībā kaut kādu nelikumību. Par to nav runa! Par to neviens nepārmet un neviens šeit neuzstājas par to, ka nedrīkst sponsorēt un ka nedrīkst arī finansu ministrs šādu atļauju dot. Runa ir par ko citu. Runa ir par to, kā finansu ministrs ir aizstāvējis valsts budžeta intereses. Lūk, par ko ir runa un par to ir šie pārmetumi! Ja šī sponsorētā summa būtu, teiksim, kādi 100 000, tad mēs šeit neviens nerunātu par to, bet, ja summas ir skaitāmas vairākos miljonos pie mūsu šodienas budžeta stāvokļa, par kuru mēs jau veselu dienu runājam, tad vēl atļauties, lūk, no budžeta... (Starpsauciens: “Nav no budžeta...”) Nav no budžeta, es saprotu, kolēģi, no kā tas ir!

Sēdes vadītājs. Zelgalvja kungs, saruna ar zāli jums nav atļauta.

E.Zelgalvis. Bet kāpēc tad finansu ministrs nenovirzīja šos līdzekļus budžetā un tad caur budžetu, lūk, viņi nonāktu atpakaļ arī šiem finansu pasākumiem. Lūk, par ko ir runa - kāpēc tika apiets budžets, kāpēc tika apietas valsts intereses? Lūk, par to ir runa! (Starpsauciens: “Tās jau ir valsts intereses!”)

Tāpēc pozīcijas deputātus lūdzu tomēr ievērot to, par ko ir runa, un necensties šeit kaut kā klaji demagoģiski izteikt pārmetumus opozīcijai par šādiem priekšlikumiem, par šādām iniciatīvām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Godātie deputāti! Balsosim par 10 deputātu iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam Krastam un finansu ministram Zīlem par to, kādiem valsts uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībai) vai uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) ar valsts kapitāla daļu 1997.gadā ir sniegtas atļaujas sponsorēšanai un par kādām summām. Mēs dzirdējām Pieprasījumu komisijas atzinumu, mēs dzirdējām debates. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu paust attieksmi pret šo deputātu pieprasījumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 41, atturas - 9. Pieprasījums nav pieņemts.

Godātie deputāti! Nākošais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Druvas kungs, vai mēs paspēsim izskatīt? Lūdzu!

Ziņo Kārlis Jūlijs Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Te ir tikai ļoti mazs grozījums, un es lūgtu jūsu uzmanību. Mēs strādāsim ar dokumentiem nr.3047 un nr.3047-a, kas šodien tika jums izsniegti.

Pirmais grozījums likumā “Par policiju” ir šāds - noraidīt šo izmaiņu Policijas likumā un arī valdības “Ziņotājā”. Mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz jūs to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais grozījums ir par 2.pantu, to iesniedzis ir iekšlietu ministrs Čevers. Tas ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas precizētā redakcijā, un es lūdzu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais grozījums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegtais grozījums - izslēgt 31.pantu, un tas ir domāts, lai sabalansētu gan Policijas likumu, gan arī Obligātā militārā dienesta likumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir deputāta Kazāka iesniegtais grozījums. Šo grozījumu komisija noraidīja, jo vairs nav tā pēc budžeta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamo ir iesniedzis iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers - izslēgt pārejas noteikumu pirmo daļu. Šo grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir papildinājums pārejas noteikumos, ko iesniedzis deputāts Bartaševičs. Šo priekšlikumu komisija noraidīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Bartaševiča priekšlikumu, kurā viņš lūdz papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 45, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Paldies. Tagad es lūdzu nobalsot par visiem grozījumiem kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Godātie deputāti, līdz ar to nav nozīmes sākt nākamo darba kārtības jautājumu, jo ir saņemts desmit deputātu iesniegums, kas skar mūsu tālāko darba organizāciju. Desmit deputāti ierosina pārcelt Saeimas 23.oktobra jautājumu un atbilžu sēdi uz 30.oktobri pulksten 17.30. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Jūs visi ļoti labi zināt, ka tas ir Satversmes pārkāpums, un tāpēc es aicinu jūs balsot “pret”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par desmit deputātu priekšlikumu, kurā viņi ierosina pārcelt Saeimas 23.oktobra jautājumu un atbilžu sēdi uz 30.oktobri pulksten 17.30. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 20, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Es lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu.

Godātie deputāti, sēde vēl nav pasludināta par slēgtu, lūdzu, sagaidīsim reģistrācijas rezultātu! Slēgsim sēdi un tad varēsim doties prom.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Edgars Bāns, Martijans Bekasovs, Ilmārs Bišers, Jānis Bunkšs, Alfreds Čepānis, Ervids Grinovskis, Guntars Grīnblats, Edvīns Inkēns, Jānis Kalviņš, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Ģirts Valdis Kristovskis, Aristids Jēkabs Lambergs, Andrejs Panteļējevs, Andrejs Požarnovs, Anta Rugāte, Atis Sausnītis, Antons Seiksts, Anna Seile, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. 1997.gada 23.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute