Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdes darbu. Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1997. gadam"". Otrais lasījums. Dokuments atzīts par steidzamu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis, komisijas priekšsēdētājs.

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti zālē! Strādāsim ar dokumentu nr. 2752A.

Gribētu vispirms runāt par procedūru. Gribētu, lai mēs sāktu šā likumprojekta izskatīšanu no 1. tabulas, kas atrodas 9. lappusē, jo priekšlikumi par teksta sākumdaļu varbūt pieņemšanas gaitā būs jālabo. Un tādēļ lūdzu atšķirt 9. lappusi un sākt no 1. tabulas "Priekšlikumi par budžeta ieņēmumu izmaiņu".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret šādu likumprojekta izskatīšanas kārtību? Paldies. Esam vienojušies.

V.Balodis. 1. priekšlikums ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Ir paredzēts palielināt no pievienotās vērtības nodokļa iekasēto naudu un paredzēt šo dotāciju speciālajam veselības aprūpes budžetam. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās Valdis Nagobads - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godāto Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es ļoti aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas skar ļoti lielu iedzīvotāju daļu un ir saistīts ar atbilstošajiem Ministru kabineta noteikumiem par iedzīvotāju apgādi ar bezmaksas medikamentiem vai zāļu iegādes atlaidēm. Es ļoti gribētu, lai šo jautājumu mēs Saeimā nepolitizētu un ignorētu to, ka tas ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Es domāju, ka līdzīgu priekšlikumu varētu iesniegt jebkura partija, jo ir runa par mūsu valsts iedzīvotājiem. Mūsuprāt, izsvērta ir šī budžeta ienākumu daļas jeb ieņēmumu daļas palielināšana, jo, kā liecina analīze par četriem mēnešiem, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi ir izpildīti par 32%, un pēdējo gadu pieredze liecina, ka gada gaitā šie ienākumi palielinās. Tajā pašā laikā bezmaksas medikamentiem paredzētie asignējumi, kādiem jābūt atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, budžetā nav paredzēti, un tas ir izraisījis pietiekami lielu spriedzi gan iedzīvotāju, gan ārstu vidū, jo tiek ierobežotas iespējas saņemt atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem bezmaksas medikamentus.

Es gribētu aizrādīt, ka mūsu valstī iedzīvotāji ar bezmaksas medikamentiem tiek nodrošināti apmēram 10 procentos gadījumu (no kopējā medikamentu klāsta, kāds tiek piedāvāts ambulatoriskajiem slimniekiem); ka Eiropā nav tādas valsts, kurā šis nodrošinājums būtu mazāks par 50%. Mēs šodien runājam, ka pārāk dārgi pacientu ārstēšana izmaksā valsts slimnīcās, pašvaldību slimnīcās, ka ir jāsamazina gultu skaits. Tas ir pilnīgi pareizi, bet tad jārod iespēja cilvēkiem saglabāt vai atgūt savu veselību ambulatoriskos apstākļos. Šodien slimnīcās zāles ir par brīvu, bet poliklīnikā 90 procentos gadījumu par tām ir jāmaksā, un bieži vien cilvēkiem tas nav pa kabatai.

Tādēļ, radot šo papildu finansējumu, šo atvieglojumu, netiešā veidā noteikti radīsies ekonomiskais efekts valsts mērogā. Un būs ne tikai ekonomiskais efekts, bet arī iespēja cilvēkiem vairāk rūpēties par savu veselību un saglabāt to.

Un, ja runā par nākotni, es esmu pārliecināts, ka ambulatorisko slimnieku apgāde ar bezmaksas medikamentiem nenoliedzami ir viena no veselības aprūpes prioritātēm. Tādēļ, kolēģi, es ļoti aicinu, lai arī summa ir vērā ņemama, atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Šoreiz ir tāds gadījums, ka Ministru kabinets ir izstrādājis un pieņēmis ļoti savlaicīgus, ļoti precīzus, ļoti vajadzīgus Ministru kabineta noteikumus par ambulatoriski ārstēto slimnieku daļēju atbrīvošanu no samaksas par zālēm. Tās ir atsevišķas slimnieku grupas, tie ir vēža slimnieki, tie ir leikozes slimnieki, tie ir slimnieki, kas slimo ar hroniskām patoloģijām, viņi nespēj nomaksāt pilnībā visus medikamentus, jo šie medikamenti ir dārgi. Pretējā gadījumā viņi ieguļas slimnīcā, un tad zaudējuma bāze budžetam ir daudz lielāka.

Otra grupa ir cilvēki, kuriem ir speciālas sociālas problēmas. Tie ir, piemēram, Černobiļas invalīdi; tie ir, piemēram, represētie. Tie ir cilvēki, kuri ir pelnījuši, lai zināmu daļu no tām zālēm, kas viņiem ir nepieciešamas... vienu zināmu daļu šo medikamentu vai pilnīgi visus šos medikamentus apmaksātu valsts. Šie Ministru kabineta noteikumi ir pieņemti, bet pretī tiem līdz šim nav reāla finansējuma. Mēs visi labi atceramies, ka nesen mūsu augsti godātais premjers Šķēles kungs publiski paziņoja, ka jāsoda tie ārsti, kas neizraksta šādas receptes atsevišķām personām, lai zāles tās saņemtu bez maksas vai par daļēju samaksu. Šie ārsti to nevarēja izdarīt, jo pretī nebija atbilstoša finansējuma. Aptieka savukārt nevar izsniegt šādas zāles, jo slimokases nav tiesīgas pārskaitīt līdzekļus par šīm zālēm.

Tādēļ es šoreiz aicinu augsti godātos kolēģus atturēties no jebkādas politikas un neņemt vērā to, ka šā priekšlikuma iesniedzējs ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija, jo, no vienas puses, to ir iesniegusi Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija, Valdis Nagobads, bet, no otras puses, tas ir jautājums, par kuru mēs vēl pavisam nesen diskutējām, runājām par Makarova kunga priekšlikumiem. Un es ļoti labi apzinos, ka ir zināmā mērā likta uz spēles Makarova kunga cieņa un gods, jo viņš šos dokumentus ir izstrādājis, par to ilgi cīnījies, un zināmā mērā "Tçvzemei un Brīvībai" ir paziņojusi, ka tas ir viens no tiem jautājumiem, kura dēļ ir jādomā, vai saglabāt vai nesaglabāt Makarova kungu šajā postenī.

Es vēlreiz atkārtoju to, ko vienmēr esmu teicis: šobrīd mums kompetentāka cilvēka labklājības jomā par Makarova kungu nav. Mums ir nepieciešams, lai šis cilvēks turpinātu strādāt, un es ļoti aicinu visus kolēģus atturēties no politiskām kaislībām, šis priekšlikums ir pamatots, un mums ir nepieciešams, lai šiem bezmaksas medikamentiem būtu stabils, skaidri zināms valsts finansējums. Vakardien bija Pasaules Bankas seminārs, kurā bija ieradušies gandrīz visu rajonu slimokasu līderi, gandrīz visu rajonu un pilsētu pašvaldību vadītāji, šie cilvēki nav ārsti. Kaut gan ļoti daudzi te saka, ka ārsti lobē medicīnu, šinī gadījumā medicīnu vakardien acīmredzot lobēja tautas pārstāvji, pašvaldību pārstāvji un slimokasu vadītāji, kas nav ārsti, un viņiem visiem šī bija pati smagākā problēma, ka ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi bez konkrēta finansējuma.

Es jūs ļoti aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle - finansu ministrs.

R.Zīle (finansu ministrs).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Man pilnīgi nekas nav iebilstams pret šo minēto pozīciju, kurā ir paredzēti šie pusotra miljona lielie novirzījumi. Mans vienīgais iebildums ir pret šo... es nezinu, cik precīzi aprēķināto prognozi, kas nozīmētu pievienotās vērtības nodokļa palielinājumu. Tā ir izdarīta ļoti precīzi; es pieņemu, ka tā ir ļoti pamatoti izskaitļota.

Es tikai gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šajā pašā dokumentā ir arī priekšlikums no valdības, no Finansu ministrijas, ka mēs kompensējam iedzīvotāju ienākumu nodokļa prognozes neizpildi, tajā skaitā arī speciālajam veselības aprūpes budžetam. Šādi papildu ieņēmumi, ja tādi būs, ir paredzēti šim mērķim.

Tā ka faktiski es absolūti neiebilstu pret šo izdevumu pozīciju, bet man nav pieņemama pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu prognoze, un man liekas, ka, iesniedzot šādu priekšlikumu... šāds izdevums tiešām bija nepieciešams... ka vajadzēja atrast tomēr labāk pamatotu pozīciju, no kurienes šo naudu paņemt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka, runājot par lietas profesionālo pusi, Apiņa kungs šeit precīzi visu norādīja un pastāstīja, un pastāstīja arī - un tas ir pats galvenais - premjera Šķēles kunga pozīciju par ārstu sodīšanu, ja netiks dota šāda iespēja iegādāties bez maksas vai daļēji bez maksas medikamentus. Es domāju, ka šis ir tāds spilgts piemērs, ka valdība var parādīt, ko viņa tiešām reāli dara. Ja valdība patiesībā ir ar mieru pildīt to, kas ir pieņemts Ministru kabineta noteikumos, ko šeit jau pieminēja vairāki runātāji, tad valdībai ir jāatrod iespēja šo naudu iedot. Cienu, protams, Zīles kunga pozīciju; es labi apzinos, ka viņš runā godīgi un pareizi, sacīdams, ka šajā pozīcijā tā nauda varētu arī nebūt un ka iedzīvotāju ienākumu nodoklis nepildās, bet es gribētu uzsvērt citu lietas pusi - ka valdības uzdevums ir atrast šos pusotra miljona latus. Un, ja valdība nevar tos atrast šādā veidā, kāds šeit ir parādīts, - no pievienotās vērtības nodokļa, - tad valdības uzdevums ir Ministru kabineta sēžu laikā un Finansu ministrijā, iepriekš šo jautājumu sagatavojot, šo naudu atrast, it īpaši, ja šādi Ministru kabineta noteikumi ir. Un valdība var sēdēt un domāt, kā šo naudu izņemt no viena vai no otra nodokļa ienākumiem, nevis šeit automātiski pateikt: ziniet, ne visai precīzi ir parādīts pievienotās vērtības nodoklis, un tas varētu arī netikt izpildīts. Es domāju, ka deputātiem ir jānobalso par šādas naudas, šādas dotācijas, došanu speciālajam veselības aprūpes budžetam. Īpaši jāņem vērā, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis bija 7 pret 7, tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis nebija noraidošs attiecībā pret šo jautājumu. Es domāju, ka šeit mums pietiek nobalsot "par", Ministru kabinets arī ir izteicis savos noteikumos atbalstu, ka šāda nauda ir jādod, un nekādi nebūtu attaisnojams tas, ka vienubrīd Ministru kabinets apņemas, visiem apsola, bet pēc tam seko televīzijā kaismīgas runas par to, kas un kādā veidā uzlabojas, runāts tiek tikai par inflācijas procentiem un kredīta reitingiem, citi skaitļi netiek aiztikti, rādot ekonomisko situāciju, un tad, kad mēs nonākam šeit līdz patiesai jautājuma risināšanai un kad nonākam arī līdz tam, ka precīzi varam runāt par to, ko labklājības ministrs ir prasījis un ko viņam nedod, - tad mēs šeit pret šo jautājumu izturamies vienaldzīgi, atrodam formālu iemeslu un nenobalsojam. Es domāju, ka šis ir tieši tāds ļoti uzskatāms piemērs, ka jāiet vārdiem kopā ar darbiem. Ja ir bijuši pirms tam vārdi par to un Ministru kabinets ir balsojis par to, ka nauda ir jādod, tad šī nauda ir jāiedod un nevar būt tā, kā ir pašreiz. Pašreiz jau ir gada vidus, jau pāri gada vidum, un mēs sāksim par šo jautājumu runāt atkal kaut kad rudenī, gads būs pagājis, bet nekas nebūs izdarīts.

Tāpēc es ļoti nopietni aicinu visus deputātus iedziļināties šinī jautājumā, it īpaši ārstus, kas pašreiz sēž šeit parlamentā, un nobalsot "par", un pārējās grūtības, protams, pēc tam uzticēt Ministru kabinetam. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu nedaudz pakavēties pie tā jautājuma, ko izteica finansu ministrs. Tiešām, ja valdība to atbalsta un ja valdība uzskata, ka varētu šos līdzekļus atrast, vajadzētu vienīgi atrast citu pozīciju, no kurienes tos paņemt, bet tabulā šādas citas pozīcijas nav iestrādātas. Ja jau tas atbalsts ir bijis, tad jau vajadzēja šeit tabulā būt izvēles iespējai: tad, o'key, neņemsim no šejienes, paņemsim no turienes. Ja tiešām šie Ministru kabineta noteikumi ir un tas pieprasījums bija... Bet es runāju ar premjera padomnieku par to, ka šādu sūdzību par to, ka ārsti neizraksta bezmaksas medikamentus politiski represētajiem, ir ļoti daudz. Ir bijis viens pieprasījums par to, ka ārstiem tie sertifikāti ir jāanulē, bet tādus var uzrakstīt desmit... Jo tiešām pašreiz tā situācija ir tāda, ka pārsvarā nāk politiski represētie ar sūdzībām, ka viņi nesaņem to, ko viņiem garantē ar likumu un ar Ministru kabineta noteikumiem. Ja reiz mēs esam pieņēmuši noteikumus, ka politiski represētajiem medikamenti pienākas par brīvu, nu tad vajadzētu tos arī pildīt. Tā ka jebkurā gadījumā pašreiz pastāv šī dilemma, ka mēs, no vienas puses, dodam garantijas, bet, no otras puses, tām nav pretī finansējuma. Tā kā šajā tabulā nav iestrādātas citas pozīcijas, no kurienes šo naudas summu paņemt, un citu priekšlikumu nav, es tomēr lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle. Otro reizi.

R.Zīle (finansu ministrs).

Godātie kolēģi! Es gribētu teikt vēlreiz: tātad šāds priekšlikums ir no valdības puses, tas ir 5.lappusē, teksta daļā. Tur ir šī garantija, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļu neizpildes gadījumā Valsts kase kompensē šo pozīciju speciālajam veselības aprūpes budžetam. Starp citu, šajā priekšlikumā nekur nav rakstīts, ka tas ir šīm bezmaksas zālēm; tas aiziet kopējai programmai "speciālais veselības aprūpes budžets". Tur no šīs kompensācijas, kas ir par iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes neizpildi, no šīs summas - no 12 miljoniem - apmēram viena trešā daļa (nu, tas ir apmēram 4 miljoni) ir ielikta; tas ir daudzreiz vairāk nekā šis pusotrs miljons. Es vēlreiz atkārtoju par šo avotu, kas ir pievienotās vērtības nodoklis, tādā veidā mēs varētu iezīmēt katru budžeta pozīciju ar konkrētu nodokli, un tad es vispār nezinu, kādā veidā mēs šādu budžetu varētu vadīt. Es tomēr ierosinu atbalstīt teksta daļā šo apņemšanos - iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes neizpildes gadījumā to kompensēt no budžeta, valsts pamatbudžeta. Tas būs daudz vairāk nekā šajā priekšlikumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis. Otro reizi.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Robert Zīle! Man ir milzīgs prieks, ka valdība šoreiz arī budžeta risinājumos, arī tekstuālajā daļā, pildīs to apņemšanos, kuru mutiski deva tad, kad mēs pieņēmām kopējo valsts budžetu. Šīs garantijas valdības vadītājs toreiz deva, un mēs viņam ticam un arī tagad skatāmies uz viņu ar plaši ieplestām acīm, jo viņš toreiz solīja, ka izpildīs to un no citiem budžeta līdzekļiem šos 28,4% pilnībā finansēs. Tātad tas jautājums nebūtu saistāms kopā ar šo. Ministru kabineta noteikumi par medikamentu maksas daļēju kompensāciju nāca pēc tam. Mēs ar lielu interesi sekojām Makarova kunga priekšlikumiem, kas gāja cauri valdībai. Šajā gadījumā tie ir divi pilnīgi atšķirīgi jēdzieni. Šie Ministru kabineta noteikumi ir pieņemti pēc tam. Tā ir Viņķeļa kunga medicīnas finansēšanas reforma, pret kuru es dažkārt esmu iebildis, bet nebūtu nekāda mērķa to aplauzt pusceļā, jo katrā ziņā tas ir pamatu pamats. Palīdzēsim cilvēkiem iegādāties zāles ambulatorajā medicīnā, tad viņi mazāk ārstēsies slimnīcā! Iekšēja taupīšana un visāda veida tehnoloģiska attīstība. Es ceru, ka jūs balsosiet par šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Baloža kungs!

V.Balodis. Vēlos deputātiem atgādināt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas attieksme ir neatbalstīt. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta priekšlikumu palielināt ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa, arī Ministru kabineta attieksme ir negatīva. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu, kurš izklāstīts dokumenta 9.lappusē ar numuru 1. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 7, atturas - 18. Pieņemts.

V.Balodis. 2.priekšlikums ir deputātu Vītola, Putniņa un vēl 20 deputātu iesniegtais priekšlikums - par 100 tūkstošiem palielināt ieņēmumus no akcīzes nodokļa un šos ienākumus pārdalīt par labu Kultūras ministrijai, teātriem un Filharmonijai. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā deputāti šo priekšlikumu atbalstīja, bet Ministru kabineta attieksme ir negatīva.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu?

V.Balodis. Es gan lūgtu balsojumu par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu nr.2, ko iesniegusi deputātu grupa (dokumenta 9.lappusē). Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 5, atturas - 10. Pieņemts.

V.Balodis. 3.priekšlikums ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums. Tā ir pašu ienākumu pārdale ministriju iekšienē. Ministru kabinets ir atbalstījis, un arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātim šim komisijas atzinumam un šim priekšlikumam piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 4.priekšlikums arī ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums, kas ir atbalstīts gan komisijā, gan Ministru kabinetā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. 5.priekšlikums ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums, kas ir atbalstīts gan komisijā, gan Ministru kabinetā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. 6.priekšlikums arī ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums, atbalstīts gan komisijā, gan Ministru kabinetā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. 7.priekšlikums arī ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums, atbalstīts gan komisijā, gan Ministru kabinetā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 8.priekšlikums arī ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums, atbalstīts gan komisijā, gan Ministru kabinetā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī šo priekšlikumu atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. Ja deputātiem nav iebildumu, varbūt mēs varētu atbalstīt arī turpmākos finansu ministra Roberta Zīles priekšlikumus - 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16. priekšlikumu. Tie visi ir vienādi, tā ir līdzekļu iekšējā pārdale.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ja mēs atbalstām komisijas akceptētos un finansu ministra ierosinātos priekšlikumus - 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16.priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, tie ir pieņemti.

V.Balodis. Paldies deputātiem. Pārejam pie 2.tabulas "Priekšlikumi par līdzekļu pārdali starp pamata un speciālajiem budžetiem". 17.priekšlikums ir labklājības ministra Makarova priekšlikums un paredz 753 tūkstošus kā valsts iemaksas sociālajai apdrošināšanai. Komisijas attieksme ir "Atbalstīt", un arī Ministru kabineta attieksme ir pozitīva.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo komisijas atzinumu nav. Paldies, tas ir pieņemts.

V.Balodis. 18.priekšlikums, deputāta Putniņa priekšlikums, paredz 79 tūkstošus no Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumiem novirzīt teātriem un Filharmonijai. Konkrēti - Liepājas teātrim, Valmieras teātrim un Daugavpils teātrim. Komisijā šis priekšlikums guva deputātu atbalstu, bet Ministru kabineta attieksme ir "Neatbalstīt".

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Pauls Putniņš - LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

P.Putniņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Augsti godātais Saeimas vadītāj! Godātie kolēģi! Pašlaik mūsu kultūras situācijā ir liels satraukums sakarā ar to, ka mēs, Saeima, šeit vakardien noraidījām likumprojektu par valsts kultūras institūcijas statusu. Šobrīd mums ir iespēja izglābt mūsu perifērijas trīs teātrus, lai tie nepārtrauc darbu uz vairākiem mēnešiem, kuru laikā sāktos jau trupu degradēšanās, iziršana. Pašlaik šie teātri ir labā formā, bet šis budžeta līdzekļu prasījums saistās ar to, ka teātriem šie parādi iekrājās tajā laikā, 1995.gadā, kad valsts budžets tika negaidīti samazināts par 10%. Godātie kolēģi! Šis jautājums ir ciešā kontekstā ar mūsu kultūras situāciju arī tādā nozīmē, ka pašlaik aiziet kultūras ministrs un faktiski šī sfēra paliek it kā uz plosta. Tātad, ja tiks noraidīts likumprojekts, arī ministra, laba ministra, sabiedrībā un kultūras sfērā cienīta ministra, vairs nebūs, un tāpēc apliecinājums kultūras pasaulei ir vajadzīgs, un šajā gadījumā tas ir jau konkrēts un iespējams. Kolēģi, es jūs ļoti aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Izdarīsim vismaz kaut nelielu labu darbu kultūras sfērā, ja mēs pašlaik neesam gatavi lieliem labiem darbiem! Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle - finansu ministrs.

R.Zīle (finansu ministrs).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es gribētu atgādināt, ka 2.priekšlikumā, ko tikko kā atbalstīja Saeima, bija 100 tūkstoši. Tur gan nebija detalizēti norādīts, kuram teātrim šī pozīcija būs, taču es domāju, ka tā ir lielāka par šo pozīciju, faktiski šo ir nosegusi.

Vēl viena lieta, ko es gribētu teikt, ja ir runa par konkrētiem teātriem. Izskatot šo problēmu, mēs secinājām, ka Latvijā ir trīs teātri - Nacionālais teātris, Dailes teātris un Leļļu teātris -, kuri pēc 1995.gada krīzes, kad visiem teātriem bija gan nodokļu maksājumu, gan komunālo maksājumu parādi, ir spējuši šos parādus nosegt uz šodienu. Bet ir teātri, kuri to nespēj, un, ja mēs šodien iedodam līdzekļus tiem, kuri to nespēj, es, godīgi sakot, uzskatu, ka tā ir zināma necieņas izrādīšana pret to teātru direktoriem, kas spēja šos parādus nosegt. Es aicinu atbalstīt valdības viedokli.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Ir šobrīd starpība starp perifērijas teātriem un Rīgas teātriem, kuri savas atrašanās vietas dēļ ir daudz labākā situācijā. Ja deputāti atbalstīs šo priekšlikumu, tad komisija nākamo priekšlikumu atsauks. Es aicinu atbalstīt Paula Putniņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es gribētu ieviest zināmu skaidrību šajā jautājumā, jo 2.priekšlikums, par ko mēs nobalsojām "par" un ko bija iesniegusi grupa deputātu, bija paredzēts Nacionālajai operai - mākslinieku algu pacelšanai. Tātad - tam jautājumam, par ko nupat tika runāts. Finansu ministrs teica, ka tas jau ir bijis paredzēts kopumā teātriem un kultūrai. Tas ir paredzēts konkrētam mērķim, un to mēs apspriedām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdes laikā tas izskanēja, un, es domāju, to var apstiprināt arī tie deputāti, kas iesnieguši šo priekšlikumu. Tas, protams, nav tieši tādā veidā atreferēts šajā priekšlikumā nr.2. Bet, runājot par šo priekšlikumu, par 18.priekšlikumu, es gribētu atgādināt visiem deputātiem, kā radās šie parādi. Šie parādi jau neradās šo teātru tiešas vainas dēļ, šie parādi radās tāpēc, ka valsts nevarēja tiem atvērt finansējumu un finansējums tika regulāri samazināts, un šie teātri nevarēja nedz samaksāt par siltumu, nedz veikt citus komunālos maksājumus, nedz samaksāt par daudz ko citu. Tādā situācijā teātri viens pēc otra pakāpeniski grima parādos. Tagad kā labs piemērs tiek minēts, piemēram, Nacionālais teātris, kas zināmā mērā ir varējis tikt ārā no šiem parādiem, bet es domāju, ka grūti ir salīdzināt Nacionālo teātri ar perifērijas teātriem, kuriem ir daudz mazākas iespējas, daudz mazāks skatītāju skaits un daudz mazākas visas pārējās dotācijas, ja tādas vispār ir iespējamas. Tāpēc attiecībā uz šiem trijiem teātriem, it īpaši attiecībā uz Valmieras teātri, kam jauna ēka tiek būvēta un ir uzbūvēta, šī papildu finansējuma prasība, kas ir 79 000 latu apmērā, nav liela. Tā tiešām nav liela prasība, ņemot vērā visu budžeta apjomu un ņemot vērā to, cik daudz nav iedots no tā, par ko ir bijis nobalsots šeit deputātu vidū. Par daudz ko ir bijis nobalsots, un daudz kas ir bijis paredzēts, bet vienkārši nav iedots dažādu grūtību dēļ. Tam bija objektīvi iemesli. Mēs labi zinām, ka nepildījās budžets 1995.gadā. Mēs labi zinām, kā bija "jâsavelk siksna" 1996.gada sākumā, mēs labi zinām, kā mēs no šīm grūtībām daļēji tikām laukā. Mēs no tām tikām laukā tieši uz šā finansējuma atvēruma samazināšanas rēķina, tieši tādēļ, ka šo finansējumu samazinājām daudzām šādām iestādēm - kultūras iestādēm. Tāpēc, es domāju, vajadzētu būt deputātiem pietiekami godīgiem attieksmē pret šo jautājumu, attieksmē pret visu kultūras situāciju Latvijā un šo nelielo finansējumu iedot, nevis rūpēties tikai par Operu un par dažiem centrālajiem teātriem. Mans lūgums būtu balsot par šo nelielo finansiālo pielikumu šiem trijiem teātriem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Patiešām Kreitusa kungam ir pilnīga taisnība, ka otrajā priekšlikumā ietvertā un nupat budžetā iebalsotā summa nekādā ziņā neietver šos konkrētos triju teātru parādus. Attiecībā uz šo teātru pašreizējo pastāvēšanu es vēlētos deputātu zināšanai vēl piebilst, (lai viņi varētu vieglāk pieņemt savu lēmumu, kurš, es ceru, būs pozitīvs un atbalstošs), ka šie perifērijas teātri šobrīd atrodas ļoti sarežģītā pārejas periodā, tādēļ ka pašvaldības, kuras ir izteikušas daļēju gatavību atbalstīt šo teātru turpmāku pastāvēšanu, nav šobrīd pietiekami finansiāli nodrošinātas, un šī paritāte no valdības puses un no pašvaldību puses ir viens no panāktajiem soļiem sadarbībā ar teātriem un ar pašvaldībām, konkrēti, Valmierā, Daugavpilī un arī Liepājā. Katrā vietā ir citādā formā pavirzījusies uz priekšu izpratne par to, kādā veidā Latvijas reģionos pašvaldības piedalītos kultūrpolitikas organizēšanā un atbildībā par šo kultūrpolitiku, lai tā nebūtu tikai un vienīgi uz valsts budžeta pleciem. Tādēļ būtu ļoti vēlama šo parādu dzēšana situācijā, kad Liepājā ir izveidots teātra atbalsta fonds (un tā ir pati Liepājas iniciatīva) un kad Daugavpils pašvaldība ir segusi daļu no šiem parādiem. Un šī ir tā daļa, kuru mēs varētu ar šo balsojumu, ar šo budžeta labojumu, palīdzēt nosegt un par kuru ir vienošanās, kas ilgst jau apmēram divus gadus. Bet mēs nekādi nevaram to kompensēt un izpildīt šo solījumu, un šis būtu tas gadījums, kad mēs to varētu izdarīt. Arī Daugavpils pilsētas valde piedalās šā teātra finansēšanā un arī tā parādu dzēšanā. Līdz ar to sāk darboties tas mehānisms, uz kuru mēs šobrīd tik ļoti aicinām, ilgodamies, kad beidzot iestāsies šis paritātes stāvoklis pašvaldībai un valdībai attiecībā uz šādu kultūras iestāžu finansēšanu un uzturēšanu. Tādēļ būtu ļoti vēlams atbalstīt šo labojumu. Teātri, teātru vadība, pēc ļoti sarežģītām sarunām un ļoti grūtiem procesiem, kā jūs to labi zināt arī no preses, ir izpratuši savu, jāteic, nepietiekami atbildīgo rīcību, nemaksājot sociālo nodokli. Tas viss arī ir vairojis un pasliktinājis šo situāciju teātros. Ir panākta šī vienošanās un izpratne, un situācija ir mainījusies. Turpmāk šāda nenomaksa vairs nevarēs notikt, ir pastiprināta šī uzraudzība, tādēļ būtu jāpieliek punkts šiem parādiem, lai visā turpmākajā dzīvē sāktu iestāties tā juridiskā atbildība, uz kuru mēs nemitīgi aicinām, bet kuru iedarbināt mēs nevaram šīs mazās "astes" dēļ - šo parādu dēļ. Es lūdzu deputātus kā Kultūras ministrijas kultūropolitikas, jāteic, aizstāve, kā Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre un arī kā deputāte, - es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Baloža kungs.

V.Balodis. Šeit deputātiem ir jāizsaka sava attieksme balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Putniņa priekšlikumu nr. 18. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 6, atturas - 13. Pieņemts.

V.Balodis. 19.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir iesniegusi tieši tādu pašu... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Noņemts!")

Sēdes vadītājs. Komisija šo priekšlikumu atsauc.

V.Balodis. Paldies. 20. ir deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikums. Arī tas paredz līdzekļus iegūt no Valsts īpašuma privatizācijas fonda un paredzēt tos kultūras pieminekļu glābšanas programmai. Komisija nav atbalstījusi, un arī Ministru kabinets neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Ozoliņš vēlas runāt. Pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jautājums par Latvijas kultūras un vēstures pieminekļu glābšanu jau atkārtoti un atkārtoti tiek apspriests arī šeit, Saeimā. Pagājušajā reizē, pietrūkstot četrām balsīm, šie līdzekļi nebija novirzīti šo pieminekļu konservācijai. Pašreiz es nerunāju par to, ka vajadzētu kaut ko restaurēt. Pašreiz, pēc 1996.gada izpētes, kultūras pieminekļi 200 objektos jau ir avārijas stāvoklī, 320 ir uz tādas robežas, ka tie tūlīt sabruks. Tie ir kultūras un vēstures pieminekļi, kas galvenokārt ir mūsu senajās pilsētās, piemēram, Kuldīgā, Talsos, Liepājā. Pašreiz ir sagatavots Latvijas 100 apdraudētāko kultūrvēsturiski nozīmīgu objektu saraksts. Šis saraksts jums ir iedots, un arī pagājušajā gadā jums bija iespēja ar to iepazīties, kad es runāju par šiem pašiem jautājumiem. Šiem 100 objektiem draud reāla iznīcība, un šī piešķiramā summa ir tikai 297 000 no vajadzīgajiem 3 miljoniem 152 tūkstošiem latu. Ja šodien mēs noraidām šo priekšlikumu un nepiešķiram šos nelielos papildlīdzekļus, tad šie kultūras un vēstures pieminekļi, kuri ir minēti šajā sarakstā, kas jums arī ir dokumentos iedots, pazudīs no Latvijas uz mūžīgiem laikiem, jo citādi viņus glābt, nepalīdzot no valsts budžeta līdzekļiem, nav iespējams. Turklāt jāuzsver, ka kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - šie līdzekļi kultūras un vēstures pieminekļu glābšanai ir vairākkārt lielāki.

Mums jāaptver kopumā arī ekonomiskā situācija. Man ir pilnīgi saprotams, ka ļoti daudzām pozīcijām vajag naudu, naudu un naudu. Bet es uzskatu, ka vajag domāt arī par ienākumiem. Vismaz domājot perspektīvā par ienākumiem, jāteic, ka, atjaunojot šos kultūras un vēstures pieminekļus, kas bieži ir unikāli Eiropā, varētu attīstīties tūrisms, kas pašreiz ir panīkuma stāvoklī. Un šis tūrisms dotu papildienākumus, kas daudzkārt pārsniegtu tos ieguldījumus, kurus mēs šodien varētu veltīt šo Latvijas kultūras un vēstures pieminekļu, es uzsveru, nevis restaurācijai, bet konservācijai, - šiem neatliekamajiem glābšanas darbiem, faktiski avārijas darbiem. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šis ir priekšlikums, kuru es gribētu Kultūras ministrijas vārdā lūgt jūs neatbalstīt. Gan deputātu vidū, gan komisijās un arī frakcijās mēs esam iepazinušies ar šiem 100 īpaši glabājamajiem kultūras pieminekļiem, kuri šobrīd ir apzināti Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. Šo kultūras pieminekļu aizsardzības programma ir izstrādāta ļoti pamatoti, apzinot tās kultūras vērtības, kuras atrodas uz Latvijas zemes un būtu saglabājamas pēctecībai. Un šie 180 000 3 miljonu vietā, tieši tā, kā minēja pats Leopolds Ozoliņa kungs, nevar paglābt šos pieminekļus tādā nozīmē, kādā to motivēja Ozoliņa kungs.

Tajā pašā laikā šobrīd ir jājautā, kā mēs varam noteikt, kuram piemineklim tad tādā gadījumā no šīs summas mēs piešķirsim šo naudu un kuram - ne. Ja reiz ir nopietni izstrādāta programma, tad ir arī nopietna pēctecība, kādā veidā šis process tiek kārtots valstī. Šeit ir pilnīga saskaņa ar Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas programmu.

Un vēl es gribu atgādināt godātajiem deputātiem, ka zināma pretimnākšana no finansiālās puses jau ir izdarīta, jo likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" ir atlaide. Tas ir nopietni un ar izpratni iestrādāts priekšlikums, kas arī no deputātu puses ir atbalstīts. Arī valdība ir piekritusi tam, ka īpašuma nodoklis kultūras pieminekļiem un arī zemei zem šiem kultūras pieminekļiem tiek normēts ar nulles procentu likmi tad, ja šie pieminekļi netiek saimnieciski izmantoti. Tā ir liela pretimnākšana, sākot ar 1998.gadu. Ar to tad arī šobrīd mēs varētu uzskatīt, ka esam devuši savu ieguldījumu šajā programmā. Paldies. Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es domāju, ka Rugātes kundze šeit nonāk zināmās pretrunās pati ar sevi, jo, prasot 3 miljonus un atzīstot to, ka šie 3 miljoni būtu vajadzīgi, viņa nez vai varēs pamatot to, ka nav vajadzīgi 180 000. Būtībā Rugātes kundze ar savu runu apliecināja to, ka šī nauda ir vajadzīga kultūras pieminekļu konservācijai, un tāpēc es domāju, ka mums būtu nepieciešams šodien iedot kaut vai to summu, ko tiešām varētu šobrīd Valsts īpašuma privatizācijas fondā atrast.

Es aicinātu atbalstīt deputāta Ozoliņa priekšlikumu, jo jautājums tiešām ir par pieminekļa konservāciju, kā viņš to šeit tika izvirzījis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Vents Balodis.

V.Balodis. Gribu vēl pievērst deputātu uzmanību tam, ka arī tālāk ir vairāki Leopolda Ozoliņa priekšlikumi par līdzīgiem projektiem. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputāta Ozoliņa priekšlikumu nr.20! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 14, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 21. ir deputāta Baloža priekšlikums, kas paredz līdzekļus Valsts kontrolei.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt deputāts Balodis - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Jā, kolēģi, Valsts kontrolei nav likumdošanas iniciatīvas tiesību. Viņa pati nevarēja iesniegt šo priekšlikumu, tādēļ arī esmu parakstījis šo priekšlikumu. Uzskatu, ka Valsts kontrole dara ļoti vērtīgu darbu, kura rezultātā budžetā palielinās ieņēmumi, bet samazinās līdzekļu izsaimniekošana. Es vairāk šeit nekomentēšu. Es domāju, ka Valsts kontroles pārstāvji ir bijuši pie jums visiem frakcijās un informējuši par stāvokli Valsts kontrolē.

Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts, bet no Ministru kabineta puses tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas ierosinājumu - atbalstīt deputāta Baloža priekšlikumu nr.21? Iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 22. ir Leopolda Ozoliņa priekšlikums. Arī tas paredz līdzekļus vairāk nekā miljonu no Valsts īpašuma privatizācijas fonda novirzīt mērķdotācijas investīcijām pilsētām un pagastiem - Majoru pagastskolas rekonstrukcijai, Salas vidusskolas un Jūrmalas pilsētas koka apbūves restaurācijai. Šeit tālāk tabulā ir parādīts (tas ir redzams 30.lappusē), kur konkrēti ir paredzēts šo līdzekļu izlietojums.

Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. Arī Ministru kabinets neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti patīkami vēlreiz uzstāties, jo es redzu attieksmi, kāda tā ir pret Latvijas kultūras un vēstures pieminekļiem. Šis jautājums tātad ir atrisināts. Mēs nolemjam sagraušanai atlikušos, bet vēl esošos kultūras un vēstures pieminekļus.

Šodien es runāšu par 22.priekšlikumu. Lūdzu atšķirt 30.lappusi, jo tie, maigi sakot, ir sarakstīti visi kopā. Varētu viņus arī atsevišķi skatīt, un tad būtu vieglāk jums gan orientēties, gan runāt.

Pirmais priekšlikums būtu par Majoru pamatskolas rekonstrukciju. Jums ir arī dokumenti, ko parakstījusi skolas direktore Bērziņa, kura raksta, ka skola dibināta 1879.gadā. Raksta arī to, ka šeit ir atkārtoti viesojies un runājis Rainis.

Bet kāda tam nozīme tagad būtu? Skolēni pašreiz jau piekto gadu mācās bijušās bērnu sanatorijas vasarnīcās, kas ir pilnīgi nolietotas, arī kanalizācijas un ūdensvada sistēmas ir avārijas stāvoklī. Tas viss prasa papildu kapitālieguldījumus. Bijušo ministru un Ministru prezidenta Gaiļa solījumi neīstenojās. Firma ir gatava pabeigt celtniecību par 400 000 latiem. Ja šodien mēs būtu šajā objektā, mēs redzētu, ka ir jumts, ir sienas, un tas arī ir viss. Vajadzētu logus, durvis, kanalizāciju, ūdensvadu. Un tad bērni no šīm avārijas ēkām, no Jūrmalas sabrūkošajām vasarnīcām varētu pārcelties uz šo jauno skolu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to gan nenoraidīja, bet atturējās. Cienījamie mani kolēģi Saeimā, es ceru, tomēr nobalsos par to, ka šai skolai būs būt, jo aiznākamajā gadā tuvojas arī tās 120 gadu jubileja - 1999.gadā. Un šie bērni, kas sešus gadus ir mocījušies avārijas mājās, ir pelnījuši to, lai viņi pēc diviem gadiem ieietu jaunajā skolā. Varbūt vienu tādu uzskatāmu darbu mēs varētu izdarīt.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Nākošais priekšlikums ir par Jūrmalas koka apbūves glābšanas programmu. Jums ir arī materiāli. Jūs redzat, kādas ir Jūrmalas vasarnīcas, un jaunā Jūrmalas dome mēģina glābt šo situāciju, nojaukdama šīs pusdegušās un izdemolētās vasarnīcas - arhitektūras pieminekļus. Pie tam Jūrmala ar savu arhitektūru ir unikāla koka arhitektūras bāze Eiropā, par ko raksta arī Dambja kungs, kas ir Valsts kultūras un pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs. Šie arhitektūras pieminekļi, ko tagad jaunā dome ir nojaukusi, šīs divas pusdegušas vasarnīcas varbūt bija atjaunojamas, bet līdzekļu trūkuma dēļ tās nolēma nojaukt, pie tam nojaukšana notika nodedzinot. Pašreiz apkārtējos kokus nocērt. Un jūs, braucot uz Prezidenta pili, bijušo Kosigina vasarnīcu, varētu apskatīties kreisajā pusē, kāda izskatās vieta pēc šo koka arhitektūras pieminekļu nojaukšanas.

Es domāju, ka, atbalstot šo priekšlikumu, kas nav liels, un piešķirot Jūrmalas domei mērķdotācijas 250 000 latu apmērā, varētu šos Jūrmalas kultūras un vēstures arhitektūras pieminekļus glābt. Turklāt, kā jau es teicu, mēs nedomājam par tālāko. Mēs nedomājam par to un ar iepriekšējo balsojumu mēs to jau pierādījām - , ka varētu attīstīties, ne tikai varētu bet noteikti attīstīsies, un tā arī būs, ja tūristiem būs ko apskatīt. Es domāju, ka tukšus laukumus un apdegušus kokus viņi labprāt neskatīsies, tāpat kā viņi neskatīsies graustus. Bet mēs arī zinām, ka koku arhitektūra ir samērā dārgi atjaunojama, taču to iespējams atjaunot pat pusdegušās un pussabrūkošās mājās.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Nākošais priekšlikums ir par Ķemeru sanatorijas jumta remontu...

Sēdes vadītājs. Ozoliņa kungs, jūsu runas laiks diemžēl ir beidzies.

L.Ozoliņš. Šeit ir 150 000, bet ar Salas vidusskolas celtniecību ir analogs stāvoklis kā Majoru skolā. Tur ir 500 000 paredzēti. Arī tā ir daļa no šai skolai nepieciešamā, puse no šīs skolas, kur ir vairāki miljoni vajadzīgi.

Diemžēl mani priekšlikumi ir salikti tā kopā, ka es nevaru vairs runāt.

Lūdzu izturēties ar pietāti, ar mīlestību pret Latvijas bērniem, vēsturi, arhitektūru un kultūru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā - Vents Balodis.

V.Balodis. Lūdzu deputātus balsot par Leopolda Ozoliņa 22.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputāta Ozoliņa priekšlikumu nr.22. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 9, atturas - 30. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 23. ir deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikums. Arī tas paredz 150 000 latu no Valsts īpašuma privatizācijas fonda konkrēti Ķemeru sanatorijas jumta remontam. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu un arī Ministru kabinets neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man grūti uzrunāt manus kolēģus. Sadarbības padome kārtējo reizi ir parādījusi savu spēku, savu varenību, un "troika" spriež par Latvijas kultūras un vēstures pieminekļiem. Paldies, tautieši, paldies, Saeimas deputāti par šo balsojumu. It kā neviens nebūtu "pret", bet visi atturas - paliek malā, it kā nepiedalās... Bet tas taču ir zināms, ka šāda atturēšanās ir "pret". Un tikai "pret"! Pret kultūru, pret vēsturi, pret arhitektūru, pret mūsu nākotni, pret bērniem. Un pārsvarā tie ir latviešu bērni, jo krievu bērniem jau uzcēla skolas, un viņi mācās jaunās skolās. Latviešu bērni mācās vecās skolās. Un pašreiz viņi mācās... Šī rekonstrukcija tika uzsākta 1990.gadā, sienas ir, jumti ir, bet bērni un nabaga skolotāji kopā ar žurkām mācās graustos.

Par Ķemeru viesnīcu, kas 1934.gadā celta pēc arhitekta Laubes projekta. Šī viesnīca kādreiz tika celta ar domu pārstāvēt, parādīt pasaulei Latvijas arhitektu spējas projektēt un mūsu celtnieku, mūsu strādnieku, mūsu inženieru spēju uzcelt šo krāšņo Ķemeru viesnīcu. 50 gadu ilgās ekspluatācijas laikā tur dzīvoja Komunistiskās partijas elite. Toreiz šo māju kaut kā uzturēja, bet pašreiz mājā, kurā ir Latvijas tēlnieka, 30.gadu tēlnieka, mākslinieka... Praktiski tas ir muzejs, tas ir 30.gadu arhitektūras, glezniecības un tēlniecības muzejs. Arī mēbeles, jūs zināt, kādas tur ir.

Jā, ir zināms, ka ēka ir nodota Valsts īpašuma privatizācijas aģentūrai. Un mēs jau varam pārdot visu. Mēs "iešūpojāmies" pārdot mežus, mēs pārdevām savu svētumu - Latvijas lauku zemi, mēs pārdodam bērnus, neņemot pievienotās vērtības nodokli par 10 - 24 000 gabalā. Mēs pārdodam visu. Mēs esam gatavi pārdot savu meitu un droši vien arī māti. Šoreiz mēs pārdodam Ķemeru sanatoriju. Un, lai šai precei nebūtu pietiekama vērtība, tā tiek nodota sabrukšanai, lietus un sala varā: sasprāguši radiatori, nobirzuši tēlniecības darbi, lai gan sienas un griesti ir... kā jau es uzsvēru, tas ir tēlniecības muzejs - ar veidojumiem, freskām. Grīda uzburbst...

Cienījamie deputāti! Tas ir beidzamais no maniem priekšlikumiem. Es vairāk jums nestāstīšu, jo jūs paši droši vien arī nojaušat, kur Latvija iet. Nabaga, slima un izpostīta! Un kas viņu nopirks? Un ir tādi, kuri grib šo Latviju nopirkt ar visu, kas tajā iekšā. Kā krievs saka: "So vsemi patrahami". Nu tad pārdosimies, jo mēs jau gandrīz esam pārdoti! Un pārdosimies arī šeit, jo mūsu balsojums ir tas, kas nosaka, pārdot vai nepārdot. Un tad lai tauta skatās, kas pārdod. Varbūt kādreiz nāks zināms arī tas, par ko, par cik un kāpēc pārdod.

Es lūdzu saglabāt šo Ķemeru viesnīcu. Uzskatu to par Latvijas kultūras, latviešu tautas nacionālo lepnumu. Vai mums nepietiek ar noslīcināto Staburagu? Vai mums nepietiek ar nozaimotajām 14.jūnija un 25.marta dienām?

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Šim jautājumam ir divas puses. Ja šī sanatorija būtu nodota Labklājības ministrijas pārziņā, bet nebūtu atdota Valsts īpašuma privatizācijas aģentūrai privatizēšanai, tad varētu varbūt arī atbalstīt šo Ozoliņa kunga priekšlikumu, bet, tā kā šī Ķemeru sanatorija jeb viesnīca, kā šeit sacīja, jau ir atdota privatizācijai, tad atvēlēt tagad līdzekļus varbūt kādai legālai vai nelegālai privātstruktūrai, kas šajā konkursā vinnēs, es domāju, nebūtu prāta darbs, atdodot naudu privātai struktūrai no mūsu valsts budžeta.

Es pats nesen, kādu mēnesi atpakaļ, biju Ķemeru sanatorijā, izstaigāju to no pašas apakšas līdz pašai augšai, augšējam stāvam, un pārliecinājos, ka sanatorija ir kritiskā stāvoklī. Pateicoties dažu cilvēku fanātiskajai rīcībai, tur ir saglabāta unikāla bibliotēka un Zelta zāle, vispār tā ir pasargāta no izlaupīšanas. Es uzskatu, ka tas, kas zināmā mērā pašlaik notiek, ir noziegums Latvijas valstī, jo šis objekts ir tiešām unikāls. Un šo objektu cēla faktiski daudzi latviešu cilvēki, zemnieki vienkārši ar zirgiem te veda materiālus Latvijas laikā un būvēja to viesnīcu. Es vispār uzskatu, ka to nedrīkstētu atdot privatizācijai, privātpersonu rokās.

Kādu glābšanas plānu varētu izstrādāt vispār Ķemeru kūrorta glābšanai - tas būtu jāpadomā kopīgi, jo Ķemeri ir vienkārši unikāli. Tur ir retas dziednieciskas dūņas. Viss uz vietas. Tur ir liela katlumāja, un, pārbaudot stāvokli arī šajā jomā, es pārliecinājos, ka lielus līdzekļus nemaz nevajadzētu. Tur varētu vienkārši kaut vai Latvijas iedzīvotāji ārstēties un arī atpūsties, jo Ķemeri, kā jau sacīju, ir unikāla vieta. Un tagad, pieņemot likumu par Ķemeru nacionālo parku, šis mazais miestiņš tieši iederētos šajā dabas rezervātā.

Bet es būtībā nevarētu piekrist šajā momentā tam, ka, ja šī sanatorija ir nodota privatizācijai, vēl atvēlēt valsts līdzekļus Ķemeru sanatorijas glābšanai, kaut gan stāvoklis ir kritisks: jums tek, arī parkets lielā mērā ir sabojāts... Taču man izraisīja dīvainu izbrīnu kas cits. Kad es apmeklēju šo Ķemeru viesnīcu, sarunā ar galveno ārsti, kura pārrauga šo sanatoriju, es uzzināju, ka pa šiem gadiem sanatorijai esot atvēlēti tikai 900 lati no Valsts īpašuma privatizācijas aģentūras, lai gan tajā pašā laikā šīs aģentūras priekšnieki un direktori saņem tūkstošiem latu lielu algu. Man tas likās vienkārši smieklīgi un nepieklājīgi. Bet es arī faktiski neatbalstu šo priekšlikumu par valsts līdzekļu došanu šai jau privatizācijai nodotajai Ķemeru sanatorijai. Es varbūt drīzāk izvirzīšu jautājumu par to, ka šo sanatoriju nedrīkstētu atdot privatizācijai, jo valstij tomēr šis unikālais objekts būtu jāsaglabā. Es zinu, ka Latvijā ir daudzi tādi objekti, bet tieši šo objektu, kas Latvijā bija ievērojama kūrorta vieta, es domāju, nevajadzētu atdot privatizācijai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins. Jūs runāsit kā deputāts vai kā ministrs? LNNK un LZP frakcija.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribētu šeit drusciņ iebilst pret to principu, kādā pašreiz tiek pagriezti šie budžeta jautājumi. Šādas te ēkas un arī Ķemeru sanatoriju es ļoti labi zinu, un es gribētu kā arhitekts pateikt, ka tā ir visvērtīgākā sanatorijas tipa ēka Baltijas valstīs. Jūs zināt, ka pirms kara tur tika rīkoti gan šaha turnīri, gan uzturējās Eiropas prominentākās personas, to skaitā Albānijas karalis. Ēka bija sakopta, bet šādas ēkas sakārtošanai ir vajadzīgi minimums 15 miljoni.

Latvijā ir 2 000 muižas parku, ar dažādiem mākslīgi veidotiem dīķiem, ar dažāda stila pieminekļiem. Rīgā ir vismaz 500 ārkārtīgi vērtīgu jūgendstila pieminekļu un pāris tūkstoši, teiksim, Latvijas mēroga arhitektūras pieminekļu. Ja mēs šādā veidā sāksim šeit "jaukt gaisu" un stāstīt, ka mēs vērtīgos pieminekļus paturēsim valsts aizsardzībā, tad pašreizējā Latvijas budžetā pēc visminimālākajiem aprēķiniem arhitektūras pieminekļu uzturēšanai būtu jāpiešķir apmēram 20 miljardi latu. 20 miljardi latu - ne mazāk!

Šī naivā iedoma, ka mēs varētu kaut kādā veidā, neprivatizējot šos objektus, no valsts līdzekļiem uzturēt Ķemeru sanatoriju, Alberta ielu vai sakopt šos 2000 Latvijas muižiņu ar parkiem, ir aplama un nepieņemama pašā pamatā. Es arī negribētu, lai šādi objekti kaut kādā mērā tiktu izsaimniekoti, lai viņi sabruktu, bet es gribētu apliecināt, godājamais Grīga kungs, ka ar 150 vai vairāk simtiem tūkstošu tur absolūti neko nevar izdarīt.

Lai šajā sanatorijā atjaunotu to normālo dzīvi, kas būtu vajadzīga, lai tā būtu, teiksim, Ziemeļeiropas reģiona attiecīgais piemineklis - un viņš būs tāds -, tur ir jāsāk minimums ar 5-7 miljoniem, un šai summai būtu jābūt lielākai par 10.

Es tikai vienu piemēru pateikšu - Jūrmalas viesnīca. Paskatieties, tagad ir privatizēta viesnīca "Jûrmala", un tā būs vienīgā, pirmā Jūrmalā, kura atbildīs Eiropas standartiem. Kāpēc? Tāpēc, ka parādās nauda, ko tur ieguldīt. Šī Norvēģijas kompānija varēs savest kārtībā šo Jūrmalas viesnīcu tikai tāpēc, ka tur tiks ieguldīti vairāki miljoni. Ja mēs gribam noņemt no budžeta algas skolotājiem, ja mēs gribam noņemt līdzekļus, teiksim, lauksaimniecībai, ja mēs gribam noņemt tos aizsardzības vajadzībām, tad mēs, protams, varam iedalīt šeit. Taču pats princips nav pareizs.

Valsts īpašuma privatizācijas aģentūra šos noteikumus izstrādās, jo valsts pašreiz nevar atļauties miljoniem latu ieguldīt dažādu ēku uzturēšanai, un arī visu citu valstu pieredze pašreiz ir tāda. Tā ka es šinī gadījumā tomēr nevērstos pret privatizāciju, jo cilvēkiem rodas nepareizs iespaids, ka valstī ir bezgala daudz līdzekļu un ka mēs varam atļauties miljoniem latu tērēt šo ēku uzturēšanai. Ja jau šī nauda būtu, tad mums nevajadzētu nodarboties ar šo privatizāciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Mēs šeit saskaramies ar kārtējo neskatīšanos nākotnē. Frakcija "Latvijai" vairākkārt ir lūgusi Saeimu kaut mazliet izstrādāt nākotnes programmu, bet šādas programmas acīmredzot nav arī attiecībā uz mūsu kultūras pieminekļu - uz mūsu lepnuma saglabāšanu. Jo, ja mazliet tālāk skatītos - vismaz vienu gadu uz priekšu, tad mēs saprastu, ka šie objekti ir jāsaglabā ar maziem līdzekļiem, jo pēc tam, kad lietus un saule, kā jau te pareizi runāja, būs sabojājuši šo objektu, tad līdzekļu pēc gada vai pēc pusotra gada vajadzēs desmitreiz, varbūt pat simtreiz vairāk, lai glābtu šos arhitektūras pieminekļus, par kuriem zina ārzemēs. Gados vecāki ārzemnieki Rietumos zina Ķemeru sanatoriju un par to runā. Kad es tur biju vienreiz aizbraucis, cilvēki teica: "Tâtad jums ir tā lieliskā celtne Ķemeros?" Íemerus viņi atceras... Mēs šo celtni tagad panicinām tikai tāpēc, ka kaut kādu iemeslu - vienam vienu iemeslu dēļ, otram - citu iemeslu dēļ tie 150 000 latu nedrīkst tikt piešķirti Ķemeru sanatorijas jumta atjaunošanai, lai nenotiktu tas milzīgais zaudējums, kas noteikti radīsies, ja tur tik ļoti tecēs ūdens iekšā, ja lietus un sniegi plūdīs iekšā.

Es nesaprotu šo nesaimnieciskumu, kas te parādās, deputāti, jūsu spriedumos un valdības spriedumos noraidot šo projektu. Un šo neskatīšanos nemaz uz priekšu, ka mums nākotnē Latvija jāpārvērš par tūrisma zemi, jo mums citas izejas nav. Mums nav citu materiālu, ar kuriem mēs varētu "spīdēt" un ar kuriem mēs varētu gūt ienākumus savā budžetā. Mēs taču arī visi zinām, ka mūsu budžets ir kritiskā stāvoklī, jo ārējās tirdzniecības bilance jau pārsniedz to robežu, ka mums ir ļoti neizdevīgi saimniekot. Stāvoklis ir ļoti bīstams, un jāsaka, kolēģi, ka, ja jūs tā īsti nepadomāsit par šo jautājumu, tad būs grūti atbildēt tautai. Tai pašai tautai, kuras senči cēluši tiešām šo unikālo celtni (tās projektu izstrādāja lielisks arhitekts) un vēl daudzas citas celtnes, kuru dēļ uz Latviju brauktu cilvēki. Bet, ja mēs tās ar paviršību iznīcināsim, kā es šeit skatos, tad te vairs nebūs ko skatīties, jo neskatīsies taču uz mūsu "kastītēm" Ķengaragā, un, ja varbūt arī skatīsies, tad skatīsies kā uz brīnumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Oļģerts Dunkers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

O.Dunkers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamo Prezidij, godājamie kolēģi! Mēs pamazām sākam zaudēt savu latviskās identitātes sajūtu. Un arī tiem, kas pašlaik sarunājas tur zāles stūrī, ir pilnīgi vienalga, kas notiek ar Ķemeru sanatoriju, jo tur jau ir citas problēmas. Tur, mīļie, jau tiek apspriesti lieli ekonomiski jautājumi pašlaik. Nevienam jau nav intereses klausīties, ko tie deputātiņi te, zin, runā.

Ķemeru sanatorija, rūpnīca VEF, tāpat kā vairāki citi objekti Latvijā vienmēr ir nozīmējuši Latviju. Tas ir Latvijas simbols - Latvijas skaistuma simbols, Latvijas labklājības simbols. Par Ķemeru sanatoriju mēs esam priecājušies visos laikos - pat visgrūtākajos laikos. Arī kara laikā, arī pēckara laikā mēs esam pratuši šo sanatoriju saglabāt skaistu un tīru. Šodien, kad šī sanatorija draud sabrukt, jo, ja tur sāks tecēt kārtīgi jumts, tad tās sanatorijas vairs nebūs, būs drupas. Tātad ir jāglābj šis objekts. Ir jāglābj, jo arī tiem, kas gribēs viņu, Kiršteina kungs, privatizēt, šis jumtelis noderēs, jo tad jūs varēsit viņu dārgāk pārdot šajā privatizācijā. Taču, cik es saprotu, valdībai pašlaik ir tieksme pārdot šo objektu par latu, lai gan tas maksā miljardus. Tad jau būs caurs jumts, arī sienas būs beigtas, un tad to varēs pārdot - par latu "uzsist gaisā". Es domāju, ka tas ir šis noziedzīgais mērķis. To mēs, deputāti, pieļaut nedrīkstam un nevaram. Jumts ir jāuzliek, sanatorija ir jāsaglabā, tā ir mūsu tautas lepnums, un mēs nedrīkstam vērsties pret savu tautu. Var jau visu ko privatizēt, mīļie! Visu var privatizēt, visu var pārdot, bet ir lietas, ko nevar privatizēt. Nevar privatizēt savu sirdsapziņu, nevar privatizēt savas tautas godu, nevar privatizēt savas tautas lepnumu!

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ervids Grinovskis - LZS, KDS un LDP frakcija.

E.Grinovskis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! 1937. vai 1938. gadā Ķemeru viesnīcā notika visaugstākā ranga starptautisks šaha turnīrs, tur bija zvaigznes. Uzvarēja amerikānis Faincs un mūsu ziemeļu kaimiņš Pauls Keress. Man nācās lasīt Paula Keresa memuārus, un tur, starp citu, bez komplimentiem par Ķemeru sanatoriju viņš saka, ka Ķemeru sanatorijai vajadzētu kļūt par vietu, kur ik pēc trim gadiem sapulcētos pasaules šaha elite. Kā Anglijā Hastingsā.

Lūk, ar šo ievadu es gribu izteikt savu domu, ka Ķemeru viesnīca ir jāsaglabā kā nacionālā lepnuma objekts, kā kursīvs mūsu republikas valsts vizītkartei. Es uzsveru sekojošo domu: šodien privatizēt ir ieinteresēti tie, kas nopirks par kapeikām, bet pēc tam gan varbūt iegūs miljardus. Kāpēc valstij zaudēt šo valūtas āderi? Es iesaku šim objektam atrast naudu, to saglabāt, restaurēt, gan jau pēc tam nākotnē mēs zināsim, ko ar šo sanatoriju darīt.

Principiālā aspektā es pasaku to, ka tirgus ekonomikas pamatprincipi, kurus es formulēju jau padomju laikā... Es to saku tāpēc, ka šeit auditorijā ir daudzi cilvēki, kas mani toreiz klausījās un kas var apliecināt, vai es runāju taisnību vai meloju, tad, lūk, šie pamatprincipi nebūt neparedz visa totālu privatizāciju, uz ko šodien mūs virza liberālisma galējās konsekvences pārstāvji.

Man pagājušajā ziemā pēc Jūrmalas pilsētas domes ierosinājuma bija iespēja apmeklēt trīs sanatorijas, to skaitā Ķemerus, un tas, ko es šodien saku, lielā mērā balstās uz manu personīgo pieredzi. Tā nav tikai abstrakta ideja, ko es šodien šeit izklāstu.

Otrs moments. Ja mēs pievēršamies kūrortu industrijas attīstībai šodien pasaulē, mēs redzam, ka visstraujākā dinamika ir mērenās zonas klimatos. Nica, Rivjēra, Maiami jau ir sasniegušas zināmu līniju un tur palikušas. Turpretī mērenajā zonā kūrorti strauji attīstās. Un šeit ir liela valūtas ādere mūsu nacionālajai bagātībai, kuru mēs negribam izmantot.

Un beidzamais. Es nepievērsīšos faktoloģijas uzskaitei, man ir publikācija ar nosaukumu "Vai mums tiešām trūkst naudas", kur es pierādu ar faktiem, ka mums nauda aizplūst pa sīkām straumītēm, kas, satekot kopā, veido miljardus un aizplūst lielā mērā privātajās kabatās, bet tālāk tiek izmantota parazītiskam patēriņam. Mēs nedrīkstētu pieļaut, ka šī nauda aizplūst garām mūsu valsts nacionālā ienākuma kasei. Es iesaku atbalstīt domu par Ķemeru viesnīcas saglabāšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Klausoties debates, es tā arī neesmu izpratis. Es domāju, ka zālē neviens nav pret Jūrmalu, neviens nav pret Ķemeriem, neviens nav pret Leopolda Ozoliņa izvirzīto priekšlikumu, jo kurš tad no mums var balsot pret Jūrmalas attīstību, pret sanatoriju "Íemeri", kurai ir tik milzīga vēsturiska nozīme.

Es atceros, ka savā laikā Rīgas pilsētā bija Ceļu pārvalde, un ar ļoti skaistiem lozungiem Rīgas deputāti viņu privatizēja. Pēc tam viņa bankrotēja, tad nopirka jaunu tehniku par vairākiem miljoniem latu un atkal privatizēja, un atkal Rīgas ceļi kārtīgi netiek laboti. Bija Asfaltbetona rūpnīca, bet ar to ir par maz, tāpēc jāpērk jauna, bet to arī privatizēs. Es domāju, ka mēs pārāk bieži runājam par jumtiem, par visa veida "jumtiem": par jumtiem vecpilsētā, par jumtiem Jūrmalā, par jumtiem vispārpieņemtajā nozīmē, bet kas tad beigu beigās uzdos jautājumu par to, kas tad ir zem šiem jumtiem? Kas tur notiek? Arī zem salabotajiem. Kā attīstās šis process zem salabota jumta un kā attīstās process zem nesalabota jumta.

Mēs šodien ieguldīsim 150 tūkstošus, lai gan tanī pašā laikā skaidri apzināmies, ka šis objekts tiks privatizēts. Un tad man ir jautājums: varbūt zinoši kolēģi pateiks, kas plāno privatizēt šo objektu? Es negribētu, lai replikas ietekmētu kopējo noskaņojumu Saeimā pirms Jāņiem, bet jautājums ir tāds. Ja mēs vēlamies atbalstīt stratēģisko virzienu - ar valsts naudu dotēt un palīdzēt privātuzņēmējiem privatizēt kādu objektu -, varbūt tas būs pieņemams mūsu Saeimai. Es domāju, šodien jautājums ir saistīts ar citu apstākli. Es aicinu deputātus neskatīties uz šā objekta nozīmīgumu, nesteigties ar naudas iedalīšanu, bet darīt visu iespējamo un varbūt pat lūgt Ozoliņa kungu kontrolēt šos procesus, to, kā notiek šā objekta privatizācija, ar kādu mērķi; noskaidrot, kāds stratēģiskais mērķis šim privatizatoram ir attiecībā uz šo vēsturisko objektu, vai viņš kalpos jūrmalnieku un visas Latvijas iedzīvotāju interesēm, samazinot parādus, kas varbūt šai sanatorijai ir, un radot īpaši labvēlīgu situāciju no Saeimas, no valdības, no Jūrmalas domnieku puses. Bet neizlietot līdzekļus tā, kā tas bija pieņemts visus šos gadus, - no valsts līdzekļiem dot naudu un pēc tam klusu ciešot pētīt, kā šos objektus paņem privātais kapitāls. Šī nauda, ko mēs dalām, nepieder kādam no mums personīgi, tā ir valsts nauda, un šo valsts naudu vajag lietderīgi sadalīt, stimulēt tādu objektu saglabāšanu, lai arī zem jumtiem kaut kas notiktu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie Saeimas deputāti! Es nāku runāt tāpēc, ka nupat uzstājās Kiršteina kungs. Es ļoti cienu Kiršteina kunga gudro prātu, labo runu, bet šoreiz es gribu runāt tieši tāpēc, ka viņš sacīja, ka vajadzīgi 15 miljoni Ķemeru sanatorijas pilnīgai atjaunošanai un citām ēkām, citiem kultūras un vēstures pieminekļiem tāpat ir vajadzīgi tie milzīgie miljoni. Bet te ir maza kļūdīšanās: netiek jau prasīti līdzekļi pilnīgai Ķemeru sanatorijas restaurācijai, tiek prasīti tikai jumta salabošanai. Jā, es gribu atbildēt arī Čevera kungam: jumts ir pats galvenais, jo zem tā saglabājas pati celtne un visi tās dārgumi. Es teikšu mazu salīdzinājumu, un es gribētu, lai ieklausītos arī tie, kas galīgi neklausās un kam tas viss izliekas nesvarīgi. Vai tad jūs savā dzīvoklī rīkotos tāpat kā tas cilvēks, kurš ir tik nabags, ka viņam nav naudas, un kurš saka: "Es ekonomēšu uz atslēgu rēķina!" Šajā gadījumā ir apmēram tāpat. Uz atslēgu rēķina nevar ekonomēt. Ja tu taupīsi uz atslēgu rēķina, tev apzags visu dzīvokli. Šīs Kurzemes sanatorijas, šīs pērles, šā dārguma, "atslēga" ir tas jumts, kas to saglabā. Un tādēļ man nav skaidra tā otrā loģika, īpaši Čevera kunga teiktais, tas ir pilnīgi aplam. Ja es gribu pārdot savu preci - automašīnu, tad taču es to pirms pārdošanas nevis nobružāju un tā tālāk, bet cenšos pēc iespējas saremontēt, lai tai automašīnai tas jumts un arī pārējās detaļas izskatītos labi. Lai es varētu pārdot dārgāk.

Cienījamie kolēģi! Es tiešām gribētu šajā brīdī aicināt: esiet uzmanīgi! Un es gribētu, lai jūs klausītos. Vai mēs esam ieinteresēti? Vai mēs gribam privatizēt pēc iespējas lētāk... es patiesībā te atkārtoju Dunkera kunga teikto... jeb pēc iespējas lētāk "nogrūst" ar cauriem jumtiem... Tā nauda, ko mēs ieguldīsim pirms privatizācijas, mums nezin cikkārt atmaksāsies. No Privatizācijas aģentūras iegūtā nauda tāpat aizplūst mūsu tautai, mēs, visa Latvija, latvieši, taču tepat esam. Kā mēs varam censties privatizēt pēc iespējas nodraņķotāku, sapostītāku... Tātad, ja nebūs jumta, būs visas tās izrietošās sekas. Un tad pavilcināsim varbūt vēl vienu gadu to privatizāciju, tāpēc ka šī sanatorija vēl par dārgu tam, kam mēs gribam ļaut privatizēt. Čevera kungs teica, ka ir varbūt sarunāts, kas to privatizēs. Tad jau iznāk, ka būtu sarunāts un ka grib to lētāk, ar sabojātu jumtu, privatizēt. Tāda tā loģika, un šai loģikai vajadzētu izsekot līdzi, iekams spiež balsojamo pogu.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs. Otro reizi.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Dunkera kungs! Tik tiešām ir sanatorija atdota privatizācijai par vienu latu, to es zinu - simts punkti! -, jo Nagļa kungs mums to apstiprināja.

Otrkārt. Kiršteina kungs, es cienu jūs par aso prātu, bet deputāts Grīgs sacīja, ka viņš nepiekritīs 150 tūkstošu latu novirzīšanai sanatorijas saglābšanai, ja tas objekts tiek nodots privatizācijai. Vajadzētu klausīties, ko deputāts runā. Bet šis jau nav jautājums par 150 tūkstošiem. Ja jūs uztraucaties par pārējiem vēsturiskajiem objektiem Latvijā, par muižām un tamlīdzīgiem, un tā tālāk, - tie objekti nav latviešu celti, - tad atdosim tos atpakaļ baltvācu baroniem un pārējiem vācu tautības pārstāvjiem, kuriem īpašumi šeit piederēja, un viss būs kārtībā! Bet tāds objekts kā Ķemeru sanatorija ir nacionālais lepnums, tā tik tiešām ir Latvija. Pirms vairākiem gadiem Vācijas valdība piedāvāja 2 miljonus marku, lai izveidotu sanatorijā "Íemeri" rehabilitācijas centru tiem, kas cietuši no fašisma. Diemžēl Valsts kontrole atzina to rīcību par nelikumīgu un to apturēja un nodeva šo objektu privatizācijai. Es esmu pret to, ka šie 150 tūkstoši tiek doti šim objektam tagad, ja šis objekts tiek atdots privātās rokās. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi, kas šinī jautājumā runāja "par"! Es aicinu jūs nedzīvot tādā ilūziju pasaulē. Latvijā nacionālais ienākums uz vienu iedzīvotāju ir vairāk nekā desmit reizes mazāks nekā attīstītajās valstīs, un pat attīstītajās valstīs ir problēmas ar lielu objektu uzturēšanu, kaut vai ar piļu uzturēšanu, un, ja ir iespējams, tad tos nodod privātās rokās. Izšķirsimies beidzot par prioritātēm! Ja mēs nevaram iztikt bez labas obligātās izglītības, tā ir prioritāte un tā ir jāfinansē. Mēs nevaram no valsts kabatas visu finansēt, jo mēs šobrīd neesam tik bagāti. Nu dzīvosim taču kaut kādā realitātē! Un, ja ir cilvēki, kas šo ēku grib privatizēt un ir gatavi to uzturēt, tad mēs varam par to tikai priecāties. Mēs neesam tik bagāti, kā daži te grib izlikties. Nu neesam tik bagāti! Paldies.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš. Otro reizi.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Piedodiet, ka otro reizi. Es tikai vienu minūti gribu atbildēt Ābiķa kungam. Jā, mums tā ir prioritāte, jā, mums vajadzīga ir nauda skolām un visam citam. Tādēļ, lūdzu, pārdosim šo sanatoriju pēc iespējas labāk, lai pēc tam nākamajā gadā mums būtu šī nauda, lai mums atliktu vairāk naudas skolām un visām citām prioritātēm! Nevis ar sabojātu jumtu to pārdosim! Te ir tā loģika. Jā, privatizēsim, par to jau vairs nestrīdamies. Mēs tagad strīdamies par to, kādu privatizēt - vai samuļļātu vai sakārtotu.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš. Otro reizi.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Par ieguldījumu. Pirms privatizācijas derētu atcerēties: pirms kādiem četriem gadiem Unibankai un Krājbankai katrai pa 50 miljoniem dolāru ieguldīja, un tagad katru gadu iegulda vismaz 10-15 miljonus Krājbankas rehabilitācijai, tas ir pirms privatizācijas. Šeit lūgums ir par 150 tūkstošiem latu, lai saglabātu kultūras un arhitektūras vērtības. Tur ir iekšā mēbeles, kas ir ļoti vērtīgas pēc sava mākslinieciskā veidojuma un pēc ieguldītā darba un pēc vēsturiskās izcelsmes. Tur ir bibliotēka, kurā ir vairāk nekā 100 gadus vecas grāmatas, unikāla bibliotēka, kas ir līdz šim laikam saglabāta. Privatizācija par vienu latu, katrā ziņā ar cauru jumtu, ar izlaupītām vērtībām... ja tās vēl nav izlaupītas, tad tas ir tikai to pašaizliedzīgo cilvēku uzupurēšanās dēļ. Par 9 latiem mēnesī strādā bibliotekāre. Es gribētu teikt, ka varbūt vajag atlikt uz gadu šīs zāles remontu, kas maksā 500 tūkstošus latu, un novirzīt šo naudu kultūras, vēstures un arhitektūras pieminekļu saglabāšanai. Kas tā būs par tautu bez savas pagātnes? Es brīnos par Kiršteina kungu, es brīnos par Vidiņa kungu, viņš taču varēja atturēties iepriekšējā balsojumā, kad bija runa par skolu, bet laikam viņam ir tik liels pretīgums pret mūsu skolām, skolotājiem, pret mūsu bērniem, ka viņš speciāli nospieda pogu "pret"; citi nospieda pogu "atturas", kas gan nozīmē to pašu. Es lūgtu uzlikt šo jumtu, neskatoties uz to, kam piederēs šis piemineklis - vai tas piederēs Latvijai, mūsu tautai, nākotnei, vai tas piederēs zviedram, vācietim vai spānim.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins. Otro reizi.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamie deputāti! Es piekrītu, tiešām vajag iedot šos 150 tūkstošus latu - ar vienu nosacījumu, ka Ozoliņa kungs pats šo jumtu arī uzliks. Jo nevar iedot naudu ēkai, kurai nav saimnieka. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: "Ir saimnieks - Privatizācijas aģentūra!") Ja šis ēkas saimnieks ziemā nevarēja... Paldies, Ozoliņa kungs. Ķemeru sanatorijā šis saimnieks nevar ziemā izlaist ūdeni un sasprāgst visi radiatori, un ēka aiziet bojā, taču vēlreiz gribam šim pašam tā saucamajam saimniekam, kura nav, kurš ir anonīms, kurš ir mistisks, iedot 150 tūkstošus latu. Es esmu ar mieru atbalstīt šo priekšlikumu - bet ar personīgu Ozoliņa kunga garantiju un viņa personīgo atbildību, ka viņš šo jumtu arī uzliks. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: "Jâ!") Jo visām šīm 2000 ēkām, kuras es te pieminēju, ir tā pati nelaime - tās ir vai nu bijušie kolhozu kantori, kuriem vairs nav saimnieka, vai jūgendstila ēkas, kurām katrai vajag vairākus miljonus; to īpašnieki nav pieteikušies, tām nav saimnieka. Te ir runa tikai par to, ka Privatizācijas aģentūrai ir jāatrod šis saimnieks. Jā, viņa var arī par 10 santīmiem atdot, jo tur, kā es teicu, ir jāiegulda 15 miljoni latu un no šiem 15 miljoniem latu valsts jebkurā gadījumā paņems vairāk par pusi - gan īpašuma nodokļa veidā, gan algu veidā, gan ienākuma nodokļa veidā, un tā tālāk. Jūs ļoti labi saprotat: ja nebūs šā īpašnieka, kurš ieguldīs šos miljonus, tad nekas tur nenotiks. Ļoti elementāri. Un es gribētu Ozoliņa kungu paslavēt un atgādināt, ka pašreiz arī Jelgavas pils gāžas kopā, bet tur ir atradies saimnieks. Tur, teiksim, UNESCO ir piešķīrusi naudu, un Jelgavas pašvaldība ir ar mieru šo ēku uzturēt. Tur ir akadēmija. Es varu pateikt, ka ir arī Gatartas muiža, kas gāžas kopā. Kā piemēru varu arī minēt Cesvaines pili, kurai ir saimnieks; tur ir ļoti laba pašvaldība, bet nav naudas. Tā ka mēs varam vēlreiz izskatīt šo apmēram 2000 objektu sarakstu un konstatēt, ka kādiem 100 objektiem, kuriem vajag kā minimumu vienu vai divus miljonus, ir ļoti labi saimnieki, bet nav naudas. Bet šajā gadījumā es piekrītu tikai tad, ja man Ozoliņa kungs pateiks, kurš tad liks to jumtu, jo man ir aizdomas, ka tie 150 tūkstoši pazudīs tāpat kā tas ūdens no tiem caurajiem radiatoriem... Un tas jau izmaksāja 100 tūkstošus...

Sēdes vadītājs. Kiršteina kungs, divas minūtes ir pagājušas.

A.Kiršteins. Un otrkārt. Es esmu ļoti patīkami pārsteigts: uzzināju no Grīga kunga, ka visus šos pieminekļus Latvijā neesot cēluši latvieši. Tātad, ja es pareizi saprotu, Ķemeru sanatoriju cēla latvieši, turpretim pārējos kultūras objektus - citi. Tādēļ būtu interesanti uzzināt, kas to darīja.

Sēdes vadītājs. Kiršteina kungs, divas minūtes sen jau ir pagājušas. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma - paziņojumi. Vārds Atim Sausnītim.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisijas sēde un arī Lauksaimniecības apakškomisijas sēde šeit blakus, Prezidija zālē, tūlīt, 10.30.

Sēdes vadītājs. Vārds Kārlim Druvam.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Es lūdzu Latvijas Zemnieku savienības, Latvijas Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas locekļus uz īsu sanāksmi frakcijas telpās tūlīt, tiklīdz sāksies pārtraukums.

Sēdes vadītājs. Vārds Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisijas locekļus es lūdzu tūlīt, tagad, sākoties pārtraukumam, pulcēties uz sēdi Pieprasījumu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds Indulim Bērziņam.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Atgādinu, ka Ārlietu komisijas sēde notiks tagad, starpbrīdī, Ārlietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Un pēdējais. Lielajā pārtraukumā pulksten pusvienos Prezidija un Frakciju padomes sēde Prezidija zālē.

Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Pārtraukums ir beidzies. Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Turpinām apspriest likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam"". Turpinām apspriest deputāta Ozoliņa priekšlikumu.

Debatēs ir pieteicies Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcija. Lūdzu, Lamberga kungs!

A.J. Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Ir jautājums: kur ir palicis veselais prāts šodien? Nezin kādi ir iemesli, ka esam to pazaudējuši? Ir taču skaidrs, ka šis objekts ir. Ir skaidrs, ka neviens nav pret Ķemeru sanatorijas saglabāšanu. Visi grib to saglabāt. Jānodod Privatizācijas aģentūrai, un Privatizācijas aģentūras atbildība ir gādāt, lai jumts tiktu salāpīts. Un punkts. Tā ir Privatizācijas aģentūras atbildība, nevis mūsu.

Otrām kārtām. Es gribu prasīt Ozoliņa kungam, no kuras firmas viņš ir dabūjis šos skaitļus, ka ir vajadzīgi 150 000 latu remontam? Par 150 000 latiem var divreiz uzlikt jumtu, ne tikai saremontēt. Kur ir šī cena, no kuras to izrēķinājāt, Ozoliņa kungs, pasakiet, cik ir kvadrātmetru, kāda ir cena par kvadrātmetru, kā veidojas šī summa - šie 150 000 latu? Es zinu, ka šī summa nav piemērota, tā ir vienkārši ņemta no gaisa. Patiešām no gaisa. Es aicinu deputātus balsot pret šo priekšlikumu. Privatizācijas aģentūra gādās par cauro jumtu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.G. Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Ozoliņa kungs, es tiešām atbalstītu jūsu priekšlikumu - 150 000 latu piešķirt sanatorijai "Íemeri". Bet, ja jau Lamberga kungs to noraidīja un noraidījumu pamatoja, tas ir ļoti apšaubāmi.

Bez tam, cienījamais Ozoliņa kungs, jūs jau mūs abus ar Kiršteinu noraksturojāt, ka mēs esam vieni tumsoņas, ka mēs neatbalstām ne izglītību, ne kultūru, un tā tālāk. Uz to es jums varu atbildēt sekojoši.

Es uzskatu par nepareizu to, ka mēs iedevām papildus Latvijas teātriem 80 000 latus, jo es, iepazinies ar lietas būtību, varu jums ar pilnu atbildību pateikt, ka, piemēram, Valmieras teātrī ir līdzekļu nekontrolēta izšķērdēšana. Ka direktors raksta sev komandējumus un atrodas Rīgā 20 dienas mēnesī, ka ir pieļautas dažādas greznības Valmieras teātra remontā, un tā tālāk.

Tāpat arī Kiršteina kungs, jums, Ozoliņa kungs, izskaidroja: lai mēs uzturētu visus kultūrvēsturiskos objektus, mums vajadzētu maksāt apmēram 20 miljardus latu. Ja jūs varētu nosaukt šos finansējuma avotus un kārtīgi parādīt tos uz papīra, tad droši vien es jums piekristu. Nevis uzstāties ar tādiem apvainojumiem, kas varbūt robežojas ar medicīnisku problēmu, par to, ka Latvijā notiek bērnu tirdzniecība un ka par viņiem netiek iekasēts ienākuma nodoklis... Ja jūs varētu konkrēti pateikt, pierādīt, cik mēs zaudējam no šīs bērnu tirdzniecības Latvijā, jo tāda ir, un ja jūs atrastu no šīs krimināldarbības kaut kādus ieņēmumu avotus, tad es jums varētu piekrist.

Katrā ziņā es uzskatu, ka jūsu uzstāšanās šeit ļoti bieži nav konkrēta, ka tas tiek vērsts pret "nelaimīgo latviešu tautu", jūsu vārdiem runājot, lai viņus iežēlinātu. Bet tagad, Ozoliņa kungs, es jums gribētu novēlēt, lai jūs vērstos pie šīs "nelaimīgās latviešu tautas" un pajautātu viņai, vai viņa, šī tauta, būtu ar mieru saņemt bezmaksas medikamentus vai lai viņiem pieliktu pie pensijām vienu vai divus latus, vai lai uzliktu sanatorijai "Íemeri" jumtu par 150 000 latiem? Lai tiešām šī tauta to izšķir! Nevis katru reizi kliegt, ka mēs bojājam to tālāk... Lūdzu, vediet mūs un rādiet mums konkrētus ceļus, konkrētu finansu avotu, kā mēs varētu iziet no šīs bēdīgās situācijas! Tad mēs visi būtu jums ļoti pateicīgi.

Tādēļ, ņemot vērā arī iepriekšējo runātāju uzstāšanos, es aicinu neatbalstīt Ozoliņa kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - otro reizi.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Nu jau reiz ir tādas kaislības, ka pat man liekas, ka ir par daudz.

Pirmkārt. Kiršteina kunga supertiesiskais nihilisms, kad viņš pats, būdams Ministru kabineta loceklis, prasa saimnieku valsts īpašumam. Valsts īpašuma saimnieks ir Ministru kabinets. Saeima ir nodevusi šo valsts īpašumu pārvaldīšanai. Nezin ko tas ministrs domā, ka viņš prasa saimnieku? Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Par Lamberga kunga apgalvojumu, ka 150 000 latu Ķemeru sanatorijas jumta un notekcauruļu sakārtošanai ir par daudz. Vai jūs zināt, kāda tur ir sistēma? Tā ir moderna celtne, un iekšā ir ūdens notece, kas ir bojāta. Tas prasa varbūt pat vairāk līdzekļu nekā 150 000 latu.

Godātie kolēģi, nevajag runāt, ja nezina! Nevajag šeit taisīt "pîlīšu pūšanu". Lūdzu, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Es nebūtu nācis tribīnē, ja es nebūtu dzirdējis tos gudros vārdus, to, ko Vidiņa kungs mums paskaidroja.

Ja mēs izdosim tos 150 000 latus Ķemeru sanatorijas atjaunošanai, tā nauda tiks izdota Latvijā, būs algas, būs arī nodokļi, kas nāks atpakaļ, tā nauda nepazudīs, būs papildu pirktspēja tautai. Šādu domāšanu mūsu varturi mūsu zemē vienkārši noliedz. Viņi ir uzaicināti, lai mēs pārrunātu ekonomiskās attīstības jautājumus, bet viņi negrib to darīt. Viņi ir it kā saimnieki mūsu zemē. Viņi un katrs no mums ikkatru dienu iet garām tām pussagrautajām mājām ar caurajiem jumtiem. Brēc, ka mums trūkst dzīvojamā fonda, ka mums trūkst darba, ka mums ir slikti ceļi. Ziniet, ja mēs izdotu vienu latu ceļu remontam, valdība dabūtu atpakaļ 92 santīmus no tā lata. Jo tā nauda aprit vairākas reizes un tie nodokļi nāk vairākas reizes. Bet šitā domāt mēs nevaram. Mēs vienkārši ņemam un gremdējam tās vērtības, kas mums šeit ir. Mēs ar tām nesaimniekojam, mēs tautai liekam nīkt, tautai nav darba, mēs te pieļaujam, ka tā bagātība, kas ir tajā cilvēkā, viņa spējas, atrofējas un ka tās īstās bagātības, materiālās bagātības sapūst. Tas ir tādēļ, ka šodien vergturi valda pār mūsu tautu. Ir kauns, ka šīs debates notiek Jāņu priekšvakarā, ka mēs nevarējām runāt par ekonomisko attīstību jau sen; ir kauns, ka ir tāda steiga ar šiem jautājumiem; ir kauns, ka budžetu neveido Saeima - tautas pārstāvji. Zinot, ka tajā rajonā ir liels bezdarbs, mēs varētu likt cilvēkus pie darba un atjaunot, uzspodrināt to kapitālu, tās mantas, kas mums ir. Bet šie vergturi grib mūsu tautu vienkārši nogremdēt. Un viņi to dara!

Vidiņa kungs, man ir ļoti, ļoti žēl, ka jums ir tik plāns prāts, ka jūs nevarat saprast, ka tā nauda nepazūd. Tur būs kādam alga. Viņš varēs savai tantei palīdzēt nopirkt tos medikamentus. Mums tas ir jādara ar visiem. Mums ir jāsāk likt tautu pie darba. Mēs nedrīkstam atļaut visam, kas šeit ir, sapūt. Mēs nedrīkstam atļaut, ka šitādi "antiņi" pār mums stāv un valda.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Es esmu pārsteigts par to augsto amatpersonu nievājošo attieksmi pret Saeimu. Šinī brīdī, kad mums notiek tik konstruktīva saruna, nav šeit zālē Privatizācijas aģentūras vadības. Ja mēs paskatāmies šo tabulu, tad principā iznāk tā: paņemt naudu no Valsts īpašuma privatizācijas fonda, izremontēt jumtu par 150 000 latu, lai varētu par 150 000 latu pārdot un lai atgrieztos nauda atpakaļ Valsts īpašuma privatizācijas fondā. Respektīvi, par katru objektu Privatizācijas aģentūra izstrādā noteikumus. Un vai viņiem pašreiz nebūtu šeit jāstrādā? Aģentūras vadība varētu šeit sēdēt, klausīties un visu pierakstīt. Mēs esam šeit izrunājuši pusi no viņu noteikumiem, kā privatizēt. Privatizēt par vienu latu ar cauru jumtu vai privatizēt par 150 000 latiem ar saremontētu jumtu? Vai varbūt privatizēt par vienu latu un ar saremontētu jumtu? Bet tādā gadījumā - "par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Vai varbūt gadījumā, ja tas cilvēks, kurš privatizēs, būs sevišķi slikts, privatizēt par 150 000 latu, bet ar cauru jumtu?

Principā mēs varētu vispār Saeimā izveidot Privatizācijas komisiju. Un var būt, ka mēs varētu to atbildību pārdalīt, paņemt no Nagļa kunga zināmu atbildības daļu un šeit nobalsot... Varbūt var pretendenti balsot, kam dot, kam nedot... Principā es domāju, ka šis jautājums par to, vai to jumtu remontēt vai neremontēt par Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem, - tā ir Nagļa kunga iestādes iekšēja darīšana, un tādēļ es domāju, ka mēs varētu nobalsot un iet tālāk, un skatīt šos budžeta labojumus.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Neviens nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Baloža kungs. Lūdzu!

V.Balodis. Godātie deputāti! Mums balsojot ir jāizšķiras par Leopolda Ozoliņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Ozoliņa priekšlikumu. Tas ir priekšlikums nr. 23. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 16, atturas - 30. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis. 24.priekšlikums. Deputāti Ilga Kreituse un Aivars Kreituss ierosina no Valsts īpašuma privatizācijas fonda 3 miljonus 700 tūkstošus latu novirzīt skolotāju, medicīnas, pirmsskolas iestāžu un izglītības iestāžu darba algām. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts un nav atbalstīts arī Ministru kabinetā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Paldies, ka mēs beidzot esam tikuši līdz šim priekšlikumam. Es uzskatu, ka tas ir nesalīdzināmi nopietnāks par iepriekšējo. Un es gribu aicināt visus deputātus to atbalstīt. Ir neizbēgams secinājums šodien, ko mēs varam par mūsu valsti izdarīt: pašreizējā attieksme pret izglītību ir degradējoša, un patiesībā šobrīd izglītība mūsu valstī tiek finansēta pēc pārpalikuma principa. Es gribu atgādināt Šķēles valdībai, ka uz viņu gulstas politiskā atbildība par dotajiem solījumiem pakāpeniski tuvināt skolotāju algas ierēdņu algām, kas tika arī ierakstīts, pirmo reizi šai valdībai stājoties amatā, valdības deklarācijā, bet kas faktiski nav pildīts. Un tagad no tā šī valdība, ieskaitot Šķēles kungu un visas valdību veidojošās frakcijas, cenšas klusi aiziet projām.

Patiesībā, runājot par šo skolotāju algu tuvināšanu ierēdņu algām, šī sava solījuma vietā valdība ir darījusi tieši pretējo, ar šī gada 1.janvāri palielinot ierēdņu algas par 22%, bet skolotāju algas ir palikušas praktiski uz vietas, un līdz ar to, ņemot vērā sociālā nodokļa pārdali, skolotāju algas tika samazinātas pat absolūtajos skaitļos. Tas nevar liecināt ne par ko citu, kā vien tiešām par būtiski degradēto attieksmi pret izglītību.

Politiķiem ir jāizpilda tie solījumi, kurus viņi dod tautai. Ja netiek pildīti solījumi, tad neko nelīdz arī skaista moralizēšana televizora ekrānā vai kādā citā veidā. Vai lielīšanās ar skaistiem skaitļiem un skaistiem finansiālajiem rādītājiem, kas patiesībā tautai, cilvēkiem maz ko reāli nozīmē. Un es gribu pateikt skaidri, ka tieši izglītība ir mūsu nākotne un ka mums ir jāgatavo tādi cilvēki, jāapmāca jaunieši tādā veidā, lai viņi varētu, lai viņi būtu spējīgi atrast darbu šodienas sabiedrībā, nepieciešamības gadījumā - arī starptautiskajā darba tirgū. Šeit ir nepieciešamas nopietnas investīcijas un valstiska prioritāte. Ja nebūs izglītotu cilvēku, tad arī Eiropā mēs neieiesim vai ieiesim kā kalpi. Un tas nav vajadzīgs mūsu valstij.

Ir jāņem vērā tas, ka mums nav materiālo un tehnisko krājumu, ka mums nav daudz derīgo izrakteņu, arī mežu resursi jau ir izvazāti, bet toties mums ir liels garīgais un intelektuālais potenciāls, un es arī, kā cilvēks, kas ir strādājis izglītības sfērā, droši varu teikt, ka mums ir gudri, talantīgi jaunieši. Mums tikai ir jāspēj cilvēkiem iedot šīs pamatzināšanas, jāļauj šim viņu talantam realizēties. Diemžēl pašreizējā situācija ir pretēja, un skolotājs, kas var atrast darbu kaut kur citur, viņš uz turieni arī aiziet. Un tie cilvēki, kuri ir palikuši skolā un kuri tieši šodien strādā praktiski bez nopietna atalgojuma, viņi strādā kā patrioti. Tas ir ļoti labi, ka mums ir šis patriotisms, bet, tikai uz patriotismu vien balstot mūsu izglītības sistēmu, diemžēl mēs tālu netiksim, jo cilvēkam vajag arī paēst. Skolotājam vajag paēst. Es domāju, ka tā vietā, kad deputāti šeit nāk un ierosina palielināt sev algas, būtu tomēr jāpadomā vispirms par skolotāju algu paaugstināšanu.

Un vēl ļoti būtisks moments ir tas, ka labai izglītībai ir jābūt pieejamai ikvienam, bet tas arī prasa ļoti lielus papildlīdzekļus. Turklāt šai izglītībai ir jābūt ne tikai Rīgā, ne tikai elites skolās, bet arī Latvijas novados. Ir vajadzīgs, lai tur paliktu strādāt labākie, un tam ir vajadzīgs šis finansiālais nodrošinājums.

Tāpēc es aicinātu visus deputātus tomēr pieiet tam valstiski, pieiet ar atbildību mūsu valsts nākotnei un nobalsot par šo priekšlikumu - piešķirt 3,7 miljonus latu no privatizācijas fonda izglītībai. Es domāju, ka tā ir arī ļoti laba prakse, kuru mēs varētu nākotnē iedibināt arī likumā noteiktā kārtībā, lai viena daļa no privatizācijas fondā ienākušajiem līdzekļiem tiktu novirzīta izglītībai. Varētu šos līdzekļus virzīt arī studentu kreditēšanai, tādā veidā panākot šo atgriezenisko kontroles saikni, lai jaunieši paši kontrolētu to, kādā veidā privatizācijas fondā ienāk līdzekļi.

Taču šobrīd es aicinātu nodibināt šo pirmo saikni starp privatizācijas fondu un izglītības sfēru un atbalstīt šo priekšlikumu. Tālāk būs vēl virkne manu priekšlikumu, kas piedāvā risināt šo problēmu, bet, ja mēs atrisinātu šo, pieņemtu šo deputāta Kreitusa priekšlikumu, tad tiešām zināms solis uz priekšu tiktu sperts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es jums gribētu atgādināt mācītāja Jura Rubeņa teikto skolotāju konferencē divas dienas atpakaļ: "Visgrūtāk ir brīvam cilvēkam, jo brīvam cilvēkam pašam ir jāpieņem lēmums. Visvieglāk ir cilvēkam, kas nav brīvs, jo viņš klausa pavēlei." Un es šodien gribu uzrunāt deputātus, brīvos cilvēkus. Nevis tos, kas klausa pavēlei, bet tos, kas paši vērtē un pieņem spriedumus.

Izvēlētā nauda - 3,7 miljoni - nav ņemta no gaisa vai izdomāta. Šī naudas summa nerada nekādas tālākās eksistēšanas problēmas Latvijas valdībai un netraucē Ministru kabinetam strādāt tā, kā to teica premjers savā uzrunā pāris dienu atpakaļ. Tad arī Ministru kabinets kopumā varētu daļēji sevi reabilitēt un parādīt, ka viņš ir godprātīgs, brīvs, patstāvīgs savos spriedumos. 10 miljonu summa Latvijas budžeta grozījumos nav atšifrēta, un līdz ar to Ministru kabinets nav uzskatījis par vajadzīgu, lai deputāti balsotu par to, kā šī nauda turpmāk tiks izmantota. Ministru kabinets vienkārši ir norādījis, ka viņš vēlas šo naudas summu sadalīt pēc saviem ieskatiem. Tomēr deputātu rīcībā nonāca šo 10 miljonu izlietošanas perspektīvais atšifrējums. Uzreiz gribu norādīt, ka pēc šā atšifrējuma izskatīšanas ir skaidrs, ka lieki ir 800 000, jo galējā atšifrējuma summa ir 9,132 miljoni, bet budžeta grozījumos ir 10 miljoni. Tā ka 800 000 jums paši ir iekrituši rokās bez jebkādām problēmām.

Ir vēl cita lieta. Varbūt deputāti nepievērsa uzmanību tam, ka bez šiem 10 miljoniem no Valsts īpašuma privatizācijas fonda budžetā jau ir ievadīti 32 miljoni, kuri arī nav atšifrēti, bet mums ir dokuments, ko ir sniedzis pats privatizācijas fonds un atšifrējis šīs naudas summas izmantošanu. Jau 1996.gadā pašā Izglītības un zinātnes ministrijā šie ārpusbudžeta līdzekļi sastādīja 661 000, no kuriem tikai neliela daļa - 142 000 tika izmantoti mērķim, kādam tie tika izdalīti. Šogad Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā no tiem 32, nevis no tiem 10, ko dod klāt, atkal tiek novadīts 661 000. Tā ka šeit jau atkal ir nākamā rezerve naudas iegūšanai.

Tāpat deputātiem es lūdzu pievērst uzmanību tam, cik lielas naudas summas ir izdalītas Operas parādu dzēšanai. Esošajā budžetā, pareizāk sakot, ārpusbudžeta līdzekļos, tas ir 1,9 miljoni, bet jaunajā grozījumā plus 1,5 miljoni. Kopā tie jau ir 3,4 miljoni par tiem solījumiem, ko kādreiz celtniekiem deva Māra Gaiļa valdība. Ja tie nav pildīti tanī laikā, tad ir jāatbild cilvēkam, kas tos ir devis, nevis šodien jāprasa, lai mēs atbildam par to. Es saprotu, ka parādi ir jāmaksā, bet tie ir jāmaksā, arī ņemot vērā prokuratūras slēdzienus par to, cik lielā mērā šī summa ir paaugstināta vienkārši sakarā ar neprasmīgu vai, pareizāk sakot, melīgu dokumentu noformēšanu. Es gribu pievērst jūsu uzmanību arī tam, ka, runājot par 32 miljoniem ārpusbudžeta līdzekļu, ko dala Ministru kabinets, ir šāds ieraksts: "2,5 miljoni latu - citi Ministru kabineta noteikti mērķi". Tā ka, redzat, es uzskatu, ka šodien diez vai varētu būt svarīgāki citi Ministru kabineta noteikti mērķi nekā skolotāju algas, jo arī citiem šeit atšifrētajiem mērķiem naudas ir iedots pietiekami daudz.

Un pēdējais, kam es gribētu pievērst deputātu uzmanību, ir morāle un ētika - naudas prasīšana no valsts savām algām. Cik daudz negoda nāca pār deputātu galvām, kad viņi atļāvās šādu jautājumu pieminēt. Bet, lūdzu, pievērsiet uzmanību tam, ka šajos budžeta grozījumos vairākām ministrijām ir paredzēts naudas pielikums centrālā aparāta atalgošanai: Ārlietu ministrijai - 28 000, Ekonomikas ministrijai - 25 000, Finansu ministrijai - 57 000, un tā tas turpinās. Es domāju, ka Ministru kabinetam daudz lietderīgāk būtu nevis sev nepārtraukti paaugstināt algas, bet tās novadīt tiem cilvēkiem, kuri viņus ir ievēlējuši un kuri par viņiem šodien stāv un krīt, tātad palielināt viņu algas, nevis kritizēt citus. Un, ja mēs vispār runājam par morāli un ētiku attiecībā uz algām, tad es domāju, ka vissolīdākais solis no Ministru kabineta puses būtu bijis atteikties no tā algu pielikuma, ko viņi sev veica gada sākumā, un arī to naudu novadīt pedagogu algām.

Un tāpēc es vēlreiz lūdzu: "Cienījamie kolēģi! Esiet brīvi cilvēki, brīvi deputāti šajā zālē un veiciet šo grūto deputāta uzdevumu - patstāvīga lēmuma pieņemšanu!"

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt?

Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai".

J. Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinātu jūs tomēr ieklausīties deputāta Kārļa Čerāna un deputātes Ilgas Kreituses teiktajā, kur tika sniegta mūsu budžeta analīze par to, kā mēs esam jau izdalījuši naudiņu, un pievērsties, manuprāt, katrai valstij jo īpaši svarīgajai nozarei, kāda ir izglītība.

Godājamie kolēģi! Ja mēs atceramies, par ko mēs debatējām nupat iepriekš un par ko mēs balsojām, tad man jāsaka, ka tas manī izraisīja zināmu pārsteigumu, jo faktiski jau bija runa par viena vai otra deputāta nostāju privatizācijas jautājumā. Un tad manī radās jautājums par to, ka, ja ir runa par privatizāciju, tad kāda runa var būt par kaut kādiem līdzekļiem no valsts budžeta. Man tas nav saprotams. Godājamie kolēģi! Pievērsiet savu uzmanību tam, ka par šo jautājumu mēs ļoti intensīvi debatējām stundas garumā, turpretī pašreiz, kad runa ir par izglītību... Šeit es tiešām gribu uzsvērt, ka runa ir par izglītību, nevis tikai par skolotāju algām. Es tālāk arī pamatošu, kādēļ tā saku. Tāpēc tiešām, lūdzu, ieklausieties! Es domāju, ka tie argumenti, kas izskanēs no šīs tribīnes par labu pirmsskolas iestāžu un izglītības iestāžu darbinieku darba algām, es ceru, būs pārliecinoši un jūs tiešām nobalsosit par to, jo faktiski budžets šinī gadījumā necietīs. Ir norādīts arī finansiālais avots, no kurienes to naudiņu var paņemt. Es te varbūt atkārtojos, jo mēs jau dzirdējām, ka budžetā ir šīs pozīcijas, kurām nav izskaidrojuma, kāpēc tur kārtējo reizi tiek palielināti izdevumi ministrijām.

Cienījamie kolēģi! Es gribētu jūs mazliet informēt par to, kāda ir, teiksim, pašvaldību attieksme pret skolām un bērnudārziem konkrētajā vietās, pagastos. Es domāju, ka jūs to zināt, bet atkārtošana acīmredzot tomēr ir zināšanu māte. Un ne jau es esmu to izdomājusi. Tātad, godātie kolēģi, pagastos ir vērojama ļoti pozitīva attieksme no pagastu deputātu puses, tajā skaitā arī no pagastu priekšsēdētāju puses, pret izglītību, pret skolām un bērnudārziem. Pagastos, kurus es personīgi esmu apmeklējusi, es neesmu dzirdējusi ne no viena pagasta priekšsēdētāja mutes, nedz arī no pagasta deputātiem vārdus: "Mçs slēgsim skolu!" vai "Mçs slēgsim bērnudārzu!" Ja šis teikums arī izskan: "Mums varbūt vajadzēja slēgt bērnudārzu.", tad tas nāk pār lūpām ar lielām mokām, un parasti saka, ka šis lēmums būs jāpieņem, teiksim, kožot vienā vai otrā, vai trešā pirkstā, kad sāp ikviens, bet citas izejas nav. Un es tālāk arī pateikšu, kāpēc nav šīs izejas. Tātad pagastos, uz vietas, domā par to, lai tiktu saglabāta skola, lai tiktu saglabāts bērnudārzs, kas ir ļoti būtiski.

Cienījamie kolēģi, atcerēsimies padomju laikus un atcerēsimies to, ka padomju laikos arī notika zināmas administratīvi teritoriālās izmaiņas, tika savienoti, apvienoti vai sadalīti šie ciemi, un, teiksim, tur, kur kādreiz bija ciems, tas tika apvienots, un divām apdzīvotām vietām to teritorijā tika izveidots viens centrs. Kas notika? Notika...

Sēdes vadītājs. 5 minūtes pagājušas, Kušneres kundze, diemžēl...

J.Kušnere. Es atvainojos. Vai es drīkstu lūgt vēl divas minūtes?

Sēdes vadītājs. Vai Kušneres kundzei ļausim runāt vēl 2 minūtes? (Starpsaucieni: "Jâ! Nobalsism!") Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu, vai Kušneres kundze var turpināt runāt vēl 2 minūtes. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 14, atturas - 16. Lēmums ir pieņemts. Divas minūtes. Lūdzu!

J.Kušnere. Paldies. Tātad es neizklāstīšu sīkāk šo situāciju, jo, manuprāt, mēs visi esam tajā dzīvojuši un zinām, kāda tā bija.

Nākamais arguments, kāpēc būtu jāatbalsta tieši pašvaldības šinī jautājumā, ir tas, ka diemžēl mēs nododam tām funkcijas, es te domāju bērnudārzus. Tātad bērnudārzu uzturēšana pilnībā ir nodota pagastu pašvaldībām, pilsētās arī, bet mēs nenodrošinām finansiālos līdzekļus šīm funkcijām, lai gan, starp citu, likumā par pašvaldībām ir ierakstīts, ka, ja valsts nodod kādas funkcijas pašvaldībai, tad viņa nodrošina arī šo funkciju finansiālos līdzekļus.

Nākamais arguments, kāpēc tomēr ir nepieciešama šī nauda... Cienījamie kolēģi, situācija daudzās vietās ir sekojoša. Ļoti bieži skolotāji no savām algām palīdz tiem bērniem, kuriem nav par ko, teiksim, nokļūt uz iestājeksāmenu konsultācijām. Ar tādām situācijām es saskāros, un tā ir dzīves realitāte šodien.

Nākamais. Skolotāji bieži vien nopērk savai klasei arī šīs darba burtnīcas, kuras ir dārgas un kuras nevar nopirkt skolēnu vecāki. Tāpēc faktiski skolotāji no savas niecīgās algas palīdz vēl bērniem, jo saprot, cik ļoti viņiem ir nepieciešama izglītība. Tādēļ es domāju, cienījamie deputāti, ka mūsu pienākums ir saprast skolotājus un pedagoģiskos darbiniekus šajā ziņā. Lūdzu, balsojiet par šo priekšlikumu. Paldies par sapratni!

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - LZS, KDS un LDP frakcija.

P.Putniņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Iesniegtajā priekšlikumā ir ļoti liela summa - 3 700 000, bet pretim ir izglītība. Izglītība, kas ir mūsu pamatu pamats arī latviešu pastāvēšanai, prioritāte numur viens. Bet tagad, godātie kolēģi, jājautā: vai šis budžets to spēj pacelt?

Ilga Kreituse pierādīja, ka tā tas var būt. Mēs zinām, ka Aivars un Ilga Kreitusi ir gudri cilvēki, sarežģīti cilvēki, arī problemātiski cilvēki, problemātiski šajā gadījumā tādā nozīmē, ka viņi nepārstāv nevienu frakciju. Un tomēr atgriezīsimies pie pamatjautājuma.

Un šeit skolotāji, izglītības darbinieki, ieklausieties! Ja mēs pieņemam šo lēmumu Saeimā un valdība krīt, tad kā jūs būtu izvēlējušies, skolotāji un arī Saeima? Saeima šajā gadījumā... Šķēles kungs, Saeima šajā gadījumā ir arī drusciņ subjektīva, izejot no jūsu noniecinājumiem pret Saeimu, un šeit var būt, iespējams, arī liels populisms, sevis parādīšana no labās puses tiešā nozīmē. Šķēles kungs, bieži mani kolēģi un arī sabiedrība ir uzskatījusi un pazobojusies par jūsu fanu: Putniņš ir Šķēles fans! Jā, es esmu aizstāvējis visu laiku jūsu pozīciju valsts ekonomiskajā atveseļošanā, bet to jau mēs darījām kopīgi, un bez Saeimas tas nebija iespējams jūsu valdībai. Šie pēdējie notikumi, kad jūs tomēr noniecinājāt Saeimu un Saeimas centienus domāt par nākošo - 7. un 8. Saeimu jeb parlamentu kā par vienīgo garantu mūsu valsts demokrātijas pastāvēšanai, par vienīgo instrumentu tādā nozīmē, kas faktiski jau robežojas ar Saeimas diskreditāciju līdz sabiedriskās organizācijas līmenim... Ja tas tā turpināsies, tad es nezinu, Šķēles kungs, vai es šodien vairs, te jums klātesot, varu teikt, ka es esmu jūsu fans. Bet es arī neņemos paziņot šeit vienpersoniski, ka, ja mēs pieņemam šo lēmumu izglītībai par labu, vai būtu labi, ja Šķēles valdība kristu. Bet varbūt arī nemaz nekristu. Es jums to nevaru pateikt. Mani kolēģi, es lūdzu šajā brīdī... Labi, ka jūs klausāties. Domāsim, ieskatīsimies sevī, izdarot šo balsojumu! Un es vēlreiz gribu izglītības darbiniekus un skolotājus uzrunāt: kā jūs katrs uz to skatāties: vai Šķēles valdība mums bija ieguvums un vai tā ir ieguvums? Vai arī jūs domājat, ka vajag par visu varu, arī valdībai krītot, pielikt šo lielo summu, kas kaut cik atrisinātu izglītības jautājumus? Tātad es aicinu domāt un mūsu domāšana izpaudīsies balsojumā, bet es vēl no kompetentiem kolēģiem, arī no ministrijas puses, gribētu šeit no tribīnes dzirdēt kompetentus apsvērumus attiecībā uz realitāti šā priekšlikuma sakarā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamo Prezidij, kolēģi Saeimā! Kā Kušneres kundze jau teica, runa ir par izglītību. Te mums parāda vienu ciparu - 3,7 miljoni latu. Un tas cipars, manuprāt, ir pilnīgi fiktīvs, jo, ja mēs izdotu tos 3,7 miljonus latu un skolotāji tos saņemtu algās, tad tūlīt tiktu atskaitīti nodokļi, tā nauda tiktu izdota, būtu PVN, un liela daļa no tā, ko viņi izdotu, paliktu apritē Latvijā. Tas "caurums" budžetā. Jo, ja mēs kaut ko labu izdarītu skolotājiem, tas ir pārāk mazs, ko mēs proponējam darīt, jo tas nemaz neizmaksātu budžetā 3,7 miljonus. To zina Šķēles kungs, to arī mēs ikkatrs zinām. Bet mēs kaut kā esam nolēmuši, ka mēs negribam, lai Latvijā mūsu tauta, lai tas zelts, kas mums ir, lai viņš būtu vērtīgs. Mēs tīši iznīcinām jaunatni, lai mums nebūtu nākotnes.

Es gribēju prasīt arī otro jautājumu, bet man Čepāņa kungs neatļāva to darīt: vai ir aprēķināta starpība, kāda ir tautai no tā, ka viens jaunietis netiek izskolots vai ka tiek izskolots. Cik liela ir tā starpība nodokļos, ražīgumā un tā tālāk. Tas cipars nekur neparādās. Es jums pateikšu tā: ja mums ir nauda Valsts īpašuma privatizācijas aģentūrā un ja šajā gadījumā daudz mazāk nekā 1 miljons latu būtu jāizņem ārā, tad tie 2,7 miljoni latu viegli atgriezīsies budžetā tik un tā, ja pārrēķinātu ienākumos. Tas būtu mazs, mazs ieguldījums mūsu tautas nākotnē. Tas daudzkārtīgi atmaksātos.

Bet šādu domāšanu un šādu rēķināšanu... Tie varmākuļi, kuri šodien valda mūsu zemē, tie varturi negrib domāt, un tāpēc viņiem ir jāiet prom. Finks teicis, ka viņi aizbrauks prom paši pēc savas gribas. Šķēles kungs jau vienreiz aizgāja prom it kā pats pēc savas gribas, teātri spēlēja. Tad lai viņš iet prom, jo viņa domāšanas veids tautai neder. Viņš ir ļoti gudrs cilvēks, mēs esam vairākas reizes Latvijas Vienības partijas frakcijas sēdēs viņu uzklausījuši, viņš daudzos jautājumos ir labāk skolots nekā es, bet vienkāršā pamatprincipā... Un tas, ka mēs izdodam naudu mūsu zemē... Kamēr tā nauda neaiziet eksportos, "Volvo" mašīnās, kuras Drošības dienests tin ap stabiem un tā tālāk... kamēr tā nauda aprit Latvijā, viņa taisa papildu bagātību mūsu valdībai, mūsu tautai. Ja mēs nodarbinām cilvēkus, lai uzliktu to jumtu, tad tā ir laba saimniekošana, tas tautai kopumā nekā neizmaksā, ja mēs paņemam vienu cilvēku un liekam viņu pie darba. Bet šie varmākuļi, šie cilvēki, kuri vada mūsu galvenās frakcijas, mūsu Sadarbības padomi, viņiem ir viens mērķis - mūsu tautu iznīcināt.

Un tagad es nāku pie skolotājiem un pie mediķiem ar lūgumu būt brīviem, sākt domāt. Jūs esat liels skaits ar intelektuālām spējām, nāciet palīgā sazīmēt tos, kuriem Latvijā nav vietas. Tos, kuriem mēs rīkosim "otro Nirnbergu", kuri būs jāsoda, ja viņi nebrauks prom paši. Mums mūsu valsts jāattīra no tiem, kuri grib mūsu valstij tikai ļaunu. Un tādi ir, un tādi valda. Nāciet palīgā! Tautas kopa "Brīvība" nav slēgta organizācija, viņa atvērta visiem, kas grib strādāt. Mums ir 500 dienas, kurās sazīmēt tos, kas mūsu tautai neder, un no tiem mums ir jāatkratās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Birkavs - ārlietu ministrs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es nerunāšu šajā gadījumā par izglītību, es runāšu par Privatizācijas fonda programmu, tās vienu aspektu. Šajā naudā ietilpst arī vēstniecības ēkas Parīzē apmaksa, kas ir absolūti nepieciešama, pie tam tas ir jāizdara līdz 30.jūnijam sakarā ar saistībām, kuras mēs esam uzņēmušies. Pretējā gadījumā vēstniecība būs vai nu uz ielas, vai arī mums nāksies izlietot nesamērīgi daudz līdzekļu īrei. Es gribētu uzsvērt to, ka šī nauda atgriezīsies valsts budžetā, jo vizītes laikā Francijā abu valstu prezidenti savā starpā vienojās par darba grupas izveidošanu, kas kompensēs attiecīgos izdevumus par ēku, kuru mums pagaidām neizdodas atgūt no Francijas, respektīvi, Pronī ielā. Tātad šī summa ir absolūti nepieciešama, bet viņa pēc tam atgriezīsies budžetā.

Otrs moments, ko es gribētu uzsvērt, ir Kreituses kundzes minētie 28 tūkstoši. Tas nav centrālā aparāta algas palielinājums, acīmredzot dokumentos ir nepietiekams atšifrējums. Tas ir gluži vienkārši pārnesums no vēstniecību ietaupītajiem līdzekļiem uz centrālajam aparātam nepietiekošajiem līdzekļiem. Summa nemainās no saskaitāmo kārtības, gluži vienkārši viņa tiek pārnesta uz citu posteni.

Un visbeidzot trešais jautājums. Šeit izskanēja piezīme par to, ka Latvija nav pieņēmusi 2 miljonu palīdzību no Vācijas. Tā ir taisnība, jo mēs varam atbildēt tikai par saistībām, ko uzņemas valsts, bet mēs nevaram ar šo pieņēmumu - un tādas ir mūsu sarunas ar Vāciju - ierobežot Latvijas pilsoņu tiesības prasīt sev atalgojumu jeb atlīdzību par kara laikā nodarītajiem zaudējumiem. Vācijas puses prasība šobrīd ir tāda, ka, - ja mēs pieņemam šo naudu, tad visas saistības ar Vāciju starp valstīm ir atrisinātas. Mums šāda situācija nav pieņemama, lai gan mūsu kolēģi Igaunijā un Lietuvā šim Vācijas risinājumam jau ir piekrituši. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Augsti godātie deputāti! Man ir trīs motivējumi, ar kuriem es gribētu jūs iepazīstināt, kādēļ šis priekšlikums nav atbalstāms. Pirmkārt, papildinot vēl Birkava kunga teikto, es gribētu atgādināt cienījamajiem deputātiem, ka Saeimas frakcijās Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks iepazīstināja tās ar reālo situāciju šajos budžeta grozījumos attiecībā uz Ārlietu ministrijas pamatojumiem, par kuriem minēja Birkava kungs. Un diez vai ir kāds deputāts kādā frakcijā, kurš nezinātu īstenos iemeslus un nebūtu varējis iztaujāt visus sīkumus gan attiecībā uz Benjamiņa īpašuma kompensāciju, gan attiecībā uz mūsu vēstniecību ēkām un izmaksām gan Maskavā, gan Parīzē.

Otrs iemesls, kura dēļ nav atbalstāms šis priekšlikums ir tas, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē, kurā es arī biju klāt, tika izteikts priekšlikums iesniedzējiem sagatavot papildu precizējumu šim priekšlikumam, lai varētu pateikt, no kuras konkrētās programmas un kādā veidā šie līdzekļi būtu nodalāmi. Taču šāds priekšlikums, kā jūs redzat, šajos papildinājumos nav ticis iesniegts, jo tas nav iestrādāts. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tam bija gatava.

Un visbeidzot trešais iemesls. Šie 3,7 miljoni ar šā priekšlikuma balsojumu patiesībā izslēdz jebkura iepriekšējā pozitīvā balsojuma iespējamību budžeta grozījumos, kas saistījās ar Privatizācijas fonda līdzekļu pārdali. Ja mēs tādā veidā nelietderīgi strādājam, tad par mums diemžēl runā pilnu patiesību, ka Saeima ne sevišķi respektē pati savu padarīto darbu. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, balstoties uz šiem trim motivējumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Man šķiet, pirmais cēla roku Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcija. Pēc tam...

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Šīs sēdes sākumā, izskatot budžetu, mēs jau nobalsojām; 1 miljons 545 tūkstoši... pret valdības ieteikumu... noņēmām no viņu programmām, pārbīdījām... Ja mēs tagad noņemam šos 3 miljonus 700 tūkstošus, tad kopā ir 5 miljoni 245 tūkstoši latu. Tas ir pārgrozīts no valdības projektiem šajā budžetā... Līdz ar to ir skaidrs, ka šis budžets ir sagrauts. Es gribu, lai katrs, pirms viņš balso, saprot, ka šis budžets ir sagrauts ar šo balsojumu, un līdz ar to mums ir jābūt gataviem saņemt tās sekas, kas saistās ar to. Sekas var būt ļoti nopietnas, Birkava kungs jau minēja, tas ir tikai viens moments, bet šo momentu ir daudz. Lūdzu ļoti nopietni izturēties pret šo balsojumu un balsot "pret". Paldies.

Sēdes vadītājs. Elmārs Zelgalvis - frakcija "Latvijai".

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es ilgi klausījos šīs dedzīgās debates un domāju nemaz nerunāt, bet es redzu, ka tomēr laikam ir kaut kas vēl jāpasaka, kaut gan esam runājuši tiešām ļoti daudz. Šeit tagad mūs cenšas baidīt ar valdības krišanu, mūs cenšas baidīt ar budžeta deficītu, ar budžeta graušanu un tamlīdzīgi. Godātie kolēģi, nekas tamlīdzīgs nav noticis un nenotiks! Godātie kolēģi, paskatieties šajos dokumentos, kas mums visiem ir. Šādi līdzekļi ir Valsts īpašuma privatizācijas fondā, un tas, ka mēs piešķiram šos 3,7 miljonus, absolūti nenozīmē, tad būs budžeta deficīts, viss tiks sagrauts, un tā tālāk. Nekas tamlīdzīgs nav noticis un nenotiks. Paskatieties, kur tiek tērēti šie līdzekļi. Es lūdzu uzmanīgi izlasīt tās ailītes un tos skaitļus, kas šeit ir ierakstīti, un tad runāt par budžeta graušanu.

Putniņa kungs uztraucās par to, ka kritīs Šķēles valdība. Godātais Putniņa kungs, Šķēles valdība kritīs tieši tad, ja šo lēmumu nepieņems. Tad tie skolotāju tūkstoši atnāks pie valdības mājas un varbūt padzīs to valdību. Lūk, tieši tad tā notiks, nevis - otrādi - tad, kad iedos... Nebūs valdībai jākrīt, nebūs! Viņa varēs pastāvēt. Tikai vajag šīs ailītes vienkārši pārbīdīt, šos ciparus, kas šeit ir ierakstīti, pārbīdīt no tām pozīcijām, kurās galīgi nav vajadzīga šī nauda... Prokuratūrai nav tā māja jāpērk, Ārlietu ministrijai nav tā māja Alberta ielā jāpērk. Un privatizācijas process... Es nolasīšu jums, kur tas viss tiek novirzīts... (Starpsaucieni: "Nevajag...") Privatizācijas process un organizatoriskais un tiesiskais nodrošinājums, kā arī ar aizdevumu atgūšanu saistītie izdevumi... 320 tūkstoši... Redziet, tur ir. Kam tas ir? Ar privatizāciju saistītu likumu, noteikumu, projektu izstrāde, citi organizatoriska rakstura darbi... Lūk! Darba grupas privatizācijas sertifikātu ātrākas izmantošanas nodrošināšanai... Lūk, tādiem mērķiem ir nauda, bet par to nerunā! Kāpēc jūs, cienītie kolēģi, par to nerunājat? Cik tas ir pamatoti? Bet, lūk, tad, kad skolotājs prasa, tam, lūk, nevar iedot, tad naudas nav. Mēs visi ļoti labi atceramies, ka skolotāji stāvēja decembrī šeit uz ielas pie Saeimas, abās ielas pusēs, tad mēs visi gājām pie šiem skolotājiem un ļoti solījām: "Jâ, jā, mēs jūs atbalstīsim, viss būs labi!" Un ko šodien mēs runājam un darām? Ko, cienītie kolēģi? Mēs visi atkal brauksim pie tiem skolotājiem. Sakiet, ar kādām acīm jūs, tie, kas šodien nobalsos pret šo priekšlikumu, skatīsieties tiem skolotājiem sejās? Visi gribēs ar tām skolām tikties, ar tiem skolotājiem runāt. Ko mēs tad teiksim? Ka mēs nebalsojām? Ka mēs baidījāmies par Šķēles valdības krišanu? Vai to mēs stāstīsim? Ko mums tie skolotāji teiks, Putniņa kungs? Sakiet, ko? (Starpsauciens: "Putniņš aicināja domāt...") Ko viņi teiks jums? Par to padomājiet! Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un nobalsot "par", un nekādas katastrofas mūsu valstī nenotiks šā balsojuma dēļ. Nenotiks! Paldies.

Sēdes vadītājs. Kas vēl vēlas runāt? Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Visas mūsu valdības, sākot no 1990.gada, ir kā vienu no savām galvenajām prioritātēm pasludinājušas izglītību. To darīja gan Birkava kunga vadītā valdība, gan Gaiļa kunga vadītā valdība, gan arī šī valdība ir atzinusi, ka izglītība ir prioritāte. Tas būtu apsveicami. Bet tagad paskatīsimies, kā šī prioritāte tiek īstenota dzīvē. Realitāte ir tāda, ka skolotājiem pēdējo reizi algas tika palielinātas 1995.gadā, tikai pēc tam, kad viņi sarīkoja šeit ļoti lielu un nozīmīgu streiku. Šajā laika periodā, sākot no 1995.gada, Saeima ir palielinājusi sev algas pusotras reizes, Ministru kabinets - 2,5 reizes. Tā mēs atbildam uz mūsu prioritātēm.

Kā šie jautājumi tiek risināti ārvalstīs? Viens mūsu kolēģis, Māris Vītols, ļoti veiksmīgi mācījās Taivānā, un tagad varbūt Vītola kungs varētu pastāstīt, kādā veidā Taivānā tiek risinātas izglītības problēmas. Šīs problēmas, kā jūs, Vītola kungs, labi zināt, tiek risinātas tādā veidā, ka Taivānas konstitūcijā ir ierakstīts, ka izglītībai tiek atvēlēti ne mazāk kā 15% no nacionālā kopprodukta. Tas ir tas pamats, kas dod Taivānai iespēju ātri, ekonomiski attīstīties. Analoģiska situācija ir Japānā, kura, kā mēs visi labi zinām, ir sasniegusi ļoti lielu ekonomisko attīstību. Izglītības problēmas kā prioritāras tiek risinātas arī Vācijā un visās citās Rietumeiropas valstīs, tikai pie mums tās paliek runu līmenī.

Tālāk. Pāriešu pie tiem miljoniem, par kuriem šeit runāja un, es atvainojos par izteicienu, arī vaimanāja: ja mēs atvēlēšot skolotājiem algu palielināšanai 3,7 miljonus latu, tad mēs nevarēšot nopirkt vēstniecības ēku Parīzē. Bet tad man ir jautājums: cik tad reāli naudas ir nepieciešams, lai nopirktu vienu ēku? Kad Aizsardzības un iekšlietu komisijā mēs apspriedām jautājumu par budžeta izmaiņām, bija uzaicināti arī Vītola kungs ar Sudrabas kundzi, un uz manu jautājumu, kur paliek tie 5 miljoni latu, kuri tiek ņemti no Iekšlietu ministrijas un bija paredzēti jauna cietuma celtniecībai, tika sniegta atbilde, ka viens no mērķiem ir jaunas vēstniecības ēkas pirkšana Parīzē. Tātad tik daudz ir nepieciešams naudas, lai nopirktu vienu ēku. Bet par meliem arī no šīs tribīnes mums laikam nebūtu jābrīnās. Tāpēc, ka mēs praktiski neskaram vienu jautājumu, kurš skar budžeta izmaiņas Aizsardzības ministrijā un Iekšlietu ministrijā. Kad mēs pagājušogad diskutējām par nepieciešamību palielināt akcīzes nodokli, parlamentārais sekretārs Vītola kungs vairākas reizes kāpa tribīnē un teica, ka Finansu ministrija ir paredzējusi nepieciešamos asignējumus budžeta palielināšanai abām divām ministrijām, lai varētu nomaksāt degvielu. Bet kāds ir rezultāts? Pirms diviem gadiem uz vienu automašīnu policija tērēja diennaktī apmēram 50 litrus benzīna, turpretim tagad policisti iztērē tikai 10 litrus benzīna, tāpēc ka vairāk nav finansējuma. Pavisam nesen mēs apspriedām jautājumu par to, ka budžetā nav paredzēts asignējums, lai varētu apdrošināt Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas automašīnas, un arī tad no šīs tribīnes Vītola kungs uzstājās Finansu ministrijas vārdā un pateica, ka nepieciešamais asignējums ir paredzēts. Bet rezultāts ir tāds, ka Iekšlietu ministrijai trūkst 86 tūkstošu latu, kuri nav paredzēti budžetā, un no 1.septembra viņi faktiski būs pirmie, kuri pārkāps likumu. Un apmēram 30 tūkstoši latu trūkst Aizsardzības ministrijai. Nevajag melot, ka mums nav naudas līdzekļu, ka nav no kurienes tos ņemt. Kreitusa kundze ļoti pamatoti, ar skaitļiem parādīja, kur ir tā rezerve, kur mēs tos varam atrast, lai palielinātu skolotājiem algas.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes pagājušas, Ādamsona kungs.

J.Ādamsons. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kas vēl vēlas runāt? Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es nebrīnos par debatēm. Es redzu, ka deputāti patiesi uztraucas par jautājumu. Es esmu patiesi pārsteigts, ka viens deputāts uzkāpa tribīnē - šajā gadījumā tā bija Rugātes kundze - un izteicās pret šo priekšlikumu. Šā priekšlikuma rezultātā katrs skolotājs šogad saņems klāt pie algas tikai 4 līdz 8 latus, ne vairāk. Runa ir par algu pielikumu tikai 10% apmērā. Šī naudiņa ir atrasta. Šī naudiņa ir Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļos, un priekšā man ir dokuments, kurā ir redzams, kā šie Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļi ir dalīti. Es domāju, ka šeit nevajadzētu tik daudz strīdēties par šiem jautājumiem. Es šeit varu nosaukt atsevišķas pozīcijas, sākot ar Benjamiņa namu; šeit tādu pozīciju ir pietiekami daudz. Benjamiņa nams, kurš ir pirkts 1935.gadā, pēc tam ir ieķīlāts, un par to vispār neko nevajadzētu atlīdzināt. Šeit varētu strīdēties, kāda pašreiz ir juridiskā kārtība, un teikt, ka mēs to neatzīstam, bet mums vajadzētu kaut ko atmaksāt. Taču mēs nevaram tā rīkoties, ka ar vieglu roku apsolām 600 000 miljonus dolāru, bet, tanī pašā laikā nevaram iedot skolotājiem pat četrus latus klāt pie algām.

Es gribētu lūgt deputātus šobrīd atcerēties, ka liela daļa skolotāju šodien saņem 40 latus mēnesī un ka šiem skolotājiem arī ir bērni. Šie skolotāji domā, kā pirms 1.septembra šiem bērniem nopirkt grāmatas, kuru cena, protams, brīvā tirgus apstākļos visu laiku aug. Tajā pašā laikā mums ir arī jāatceras, cik mēs pielikām pensionāriem. Mēs pielikām vidēji 2,16 latus. Protams, arī no manas puses bija solījumi, un es ticēju, kamēr es biju ministrs, ka mēs pieliksim inflācijas procentu apmērā... Bet mums visu laiku ir tikai solījumi, kas vērsti uz priekšu, nākotnē. Es domāju, ka mēs veselas jautājumu virknes risināšanu varam atlikt uz vēlāku laiku; es varu šajā sakarā runāt par šīm pašām vēstniecības ēkām. Un, ja mēs runājam par šiem 1,8 miljoniem, ko pieminēja Birkava kungs, tad vajadzētu konkrēti iestrādāt budžetā jautājumu: ja 1,8 miljonus grib izņemt tagad no Valsts īpašuma privatizācijas fonda, tad kādā veidā tie tiks atdoti? Un, kad gada beigās tie tiks pielikti pie skolotāju algām, katrs skolotājs par šiem klāt pieliktajiem 2 latiem pateiks paldies. Bet neaizmirsīsim, ka tie ir tikai 2 lati. Un, ja pašreiz mūsu rīcībā ir 10 miljoni, kuri tiek dalīti, tad nevajag šeit iznākt priekšā un teikt, ka ar šo balsojumu par iepriekšējiem 2 miljoniem... mēs šodien esam iebalsojuši 2 miljonus. Tikai 2 miljonus no 10 miljoniem mēs esam iebalsojuši. Un nevar teikt, ka, ja mēs nobalsosim par 3,7 miljoniem, tādā gadījumā kaut kam būs strīpa pārvilkta pāri. Tā ir jautājuma pilnīga neizpratne. Un es domāju, ka šeit nevajadzētu runāt par valdības krišanu un par līdzīgiem jautājumiem. Es domāju, šis jautājums nekādā ziņā nav saistāms ar valdības krišanu, un valdība krist arī netaisās. Valdība strādās un darbosies ilgi un dikti. Bet šis jautājums ir tīri no morāles viedokļa jāskata. Un jāskata pavisam godīgi. Es saprotu un labi apzinos finansu ministra grūtības. Es labi zinu, ka viņam ir priekšā uz galda milzīga kaudze ar papīriem un cik grūti viņam ir atrast vienā vai otrā gadījumā naudu. Šajā gadījumā šī summa ir atrodama un jau ir atrasta. Ir nepieciešams tikai nobalsot. Un arī šā darba rezultātā mēs varam iedot tikai, kā es jau teicu, 4 līdz 8 latus skolotājiem. Atkarībā no tā, cik viņi saņem šodien. Tas ir ārkārtīgi maz. Ja mēs gribētu un ja mēs nebūtu tik ciniski, mēs varētu atrast arī lielāku summu. Es zinu šos skaitļus. Mēs varam atrast arī 15%, varam atrast 20%, ja vajag. Bet mēs esam aizrāvušies ar milzīgā tempā notiekošo privatizāciju un esam atstājuši novārtā tādus jautājumus kā sociālās spriedzes radīšanas jautājumus. Manuprāt, tie ir jārisina vispirms. Man būtu interesanti dzirdēt šeit no tribīnes frakciju vadītājus, piemēram, frakcijas "Latvijas ceļš" vadītāju Panteļējeva kungu. Lai viņš iznāk priekšā un pasaka, vai frakcijai ir vai nav obligātais balsojums par šo jautājumu. Ja ir, mēs, protams, skatīsimies, kā kuri deputāti būs balsojuši. Es domāju, ka mēs šo jautājumu arī visnotaļ avīzēs publicēsim. Darba partijā mēs sēžam pie viena galda ar Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāju Harbacēvičas kundzi; nupat arī mūsu partijas pārstāvis ņēma dalību šajā inteliģentu saietā, kurš bija pirms divām dienām un kurā zāle bija pārpildīta. Es domāju, ka jautājums ir pietiekami samilzis. Tāpēc es gribētu, lai šeit iznāktu priekšā tribīnē frakciju vadītāji vai varbūt kādi citi un skaidri un gaiši teiktu: "Skolotāji, audziniet bērnus, labojiet veselām kaudzēm burtnīcas un dzīvojiet ar 40 latiem mēnesī! Mēs tā gribam, un mēs jums līdz gada beigām neko nedosim." Es šeit redzu bijušo izglītības ministru Grīnblata kungu arī. Es domāju, sirdī viņš, protams, saprot, ka ir jābalso "par". Sirdī viņš saprot, bet kā būs patiesībā? Es domāju, žēl, ka otrs izglītības ministrs pašreiz ir slimnīcā. Es domāju, ka viņam arī šeit būtu jānāk priekšā.

Tā ka es lūdzu, deputāti: lai nebūtu sociālās spriedzes Latvijā, pieliksim skolotāju algām 4 latiņus! Pieliksim 4 latiņus, jā? Nebūsim tik skopi. Lūdzu, balsojiet "par"!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

P.Tabūns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es nevaru klusēt, jo mēs runājam par tik sāpīgu tēmu, par cilvēkiem, kuri ierindojami pazemoto un apvainoto kategorijā. Tie ir skolotāji, tie ir bērnudārzu audzinātāji, kuriem valsts maksā par šo pašaizliedzīgo darbu pensionāra pabalstiņu. Diemžēl. Tā tas ir. To mēs ļoti labi zinām. Es esmu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sekretārs, un man skolotāji telefonakcijas laikā zvanīja no visas Latvijas un stāstīja par šo traģisko situāciju, un neba jau skolotāji prasīja sev kaut ko pārāk daudz. Prasīja vienkārši minimālu naudu izdzīvošanai. Nupat mēs, šī komisija, bijām konferencē: izglītības un kultūras darbinieki pulcējās Latviešu biedrības namā, un tur arī izskanēja šī sāpe. Par to varētu runāt daudz. Šeit laika nav. Es domāju, ka šodien, šajā brīdī, mums jāatceras skolotāji vēl un vēlreiz. Un es izteikšu tādu domu: varbūt nenotiks nekas ārkārtīgs, ja, šajā brīdī nobalsojot par šiem 3,7 miljoniem, radīsies budžeta deficīts. Vai tas būs kaut kas traģisks vai nebūs? Padomāsim par to! Es domāju, ka nekas traģisks nevarētu notikt. Toties mēs tad parādītu skaidri un gaiši, ka izglītība mūsu valstī ir patiešām prioritāra un ka mēs tā uzskatām visu laiku. Parādīsim savu labo gribu iet pretī skolotājiem - kaut vai ar šo mazo, mazo, minimālo pielikumu. Padomāsim par to! 4 miljoni - jā, kopumā tā ir it kā liela summa, bet katrs atsevišķs skolotājs saņemtu pavisam nedaudz. Taču šodien, kolēģi, es nācu tribīnē, lai vēlreiz izteiktu šo skolotāju sāpi, kura pastāv, un atgādinātu šo diezgan traģisko situāciju, par kuru mēs nedrīkstam aizmirst, nekādā ziņā nedrīkstam aizmirst. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt?

Ilga Kreituse. Otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu vēlreiz pievērst jūsu uzmanību tam jautājumam, kas varētu radīt pārpratumu. Nekādus precīzākus aprēķinus, no kurienes tieši paņemt šo naudu, deputātiem izdarīt šinī budžetā nav iespējams, jo budžetā ir tikai 10 miljoni un cita atšifrējuma nav.

Bet ja mēs runājam par algām, tad es jums, Ministru kabineta pārstāvji, patiešām gribu teikt: augustā jūs sagaidīsiet šos skolotājus šeit, jo tad skolotāji arī savus bērnus sūtīs uz skolu un būs jānopērk grāmatas, zābaki un arī bikses, ko vilkt bērnam kājās pa vasaru. Ja mums tas liekas mazsvarīgi, ja mums tas liekas otršķirīgi, tad varbūt pateiksim, ka vispār valstij nav nekas jādara, - lai cilvēks dzīvo, kā viņš grib! Un tāpēc es vēlreiz gribētu vērsties pie deputātiem. Esiet šie brīvie cilvēki! Un tad, kad Birkava kungs mums stāsta, ka Francija kaut ko atdos, es gribu teikt: ministra kungs, kāpēc jau pirms diviem gadiem mums Francija kaut ko neatdeva? Kāpēc jūs 19.jūnijā liekat balsot par to, kas ir jārisina 30.jūnijā? Divu miljonu apmērā... Kur jūs bijāt agrāk? Kāpēc jūsu aparātam ir vajadzīgas citas algas? Jo ir tik slikti nostrādāts, ka pēdējā dienā ir miljoni jāprasa no valsts kases.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Baloža kungs.

V.Balodis. Godātie deputāti! Es gribētu mazliet palabot, darīt jums zināmu, ka no šiem 10 miljoniem ir 6 miljoni paredzēti kā papildu finansējums no Valsts īpašuma privatizācijas fonda ministrijām un ka šīs programmas ir sadalītas šādi: tur ir Ārlietu ministrijai 3 miljoni, Finansu ministrijai ir 1 miljons, Izglītības un zinātnes ministrijai ir 300 tūkstoši, Satiksmes ministrijai ir 950 tūkstoši, un Prokuratūrai ir 600 tūkstoši. Tajā skaitā, tajos 10 miljonos, ir arī 3,2 miljoni, kas ir samazināti valsts pamatbudžeta asignējumi, vienlaikus paredzot finansējumu no Valsts īpašuma privatizācijas fonda. Un tas ir Zemkopības ministrijai - 1,6 miljoni. Lauksaimniecībā nodarbināto sociālā nodokļa kompensācija 1997.gadā... par 1996.gada sociālā nodokļa kopējās kompensācijas summu. Un arī Kultūras ministrijai ir 1,5 miljoni. Nesadalītā summa, kas ir palikusi pāri, ir 800 tūkstoši. Diemžēl, deputāti, ar mūsu iepriekšējo balsojumu - par Makarova kunga priekšlikumu - 750 tūkstoši ir novirzīti Labklājības ministrijai. Vairāk nesadalīto līdzekļu nav. Lūdzu izšķirties balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu izteikt attieksmi pret 24.priekšlikumu.

V.Balodis. Balsojam par 24.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 5, atturas - 29. Priekšlikums pieņemts. (Aplausi.)

V.Balodis. Nākamais ir 25.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir analoģisks Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums (nr.36). Tas ir precizējošs, bet summa ir tā pati. Ja deputātiem nav iebildumu, tad neizskatīsim šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iebilst? Neiebilst. Paldies.

Lūdzu, tālāk!

V.Balodis. Nākamais ir 26.priekšlikums - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums, un kā avots ir atkal Valsts īpašuma privatizācijas fonds. Miljonu ir paredzēts novirzīt kā dotāciju pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam. Šo priekšlikumu nav atbalstījis Ministru kabinets un neatbalsta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis avots tiešām ir atkal Valsts īpašuma privatizācijas fonds, bet ir jāņem vērā, ka budžetā šī ir cita ailīte, nevis tā, no kuras mēs kādus izdevumus esam jau šobrīd nobalsojuši. Šis ir jautājums par naudas līdzekļu atlikumu uz gada beigām. Valsts īpašuma privatizācijas fonda budžetā mums ir tāda ailīte, kurā mums paliek 1,2 miljoni. Naudas līdzekļu atlikums uz gada beigām. Es uzskatu, ka šodien, mūsu smagajos apstākļos, un zinot arī to smago situāciju, kādā ir pašvaldības, mums nevajadzētu turēt šo rezervi tālākai nākotnei. Mēs varam cerēt, ka nākotnē situācija mums uzlabosies, un tāpēc ierosinu 1 miljonu no šīs rezerves, kas mums tur ir izveidojusies, - tātad no naudas līdzekļu atlikuma uz gada beigām - tomēr atdot pašvaldībām.

Es lūdzu balsot un būšu pateicīgs par pozitīvu balsojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt par šo jautājumu? Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Čerāna priekšlikumu. Tas ir priekšlikums nr.26. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 22, atturas - 28. Nav pieņemts.

V.Balodis. Arī nākamais - 27.priekšlikums - ir deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums. (No zāles deputāts K.Čerāns: "Noņemts!") Šoreiz summa ir 600 000 latu no Valsts īpašuma privatizācijas fonda. Atsaukts? Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad ejam tālāk, jo priekšlikums nr.27 ir atsaukts.

V.Balodis. 28.priekšlikums. Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija paredz no Valsts īpašuma privatizācijas fonda piešķirt 1 858 000 latu dotāciju pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam. Komisija nav atbalstījusi un arī Ministru kabinets neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo frakcijas priekšlikumu? Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts ir komisijas viedoklis, un šis priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 29.priekšlikums. Frakcija "Latvijai" paredz Labklājības ministrijas līdzekļu iekšēju pārdali - 25 000 latu paredz Saulkrastu slimnīcai jumta seguma un griestu paneļu nomaiņai. Komisija nav atbalstījusi un arī Ministru kabinets neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Runās debatēs Elmārs Zelgalvis - frakcija "Latvijai".

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Šodien par jumtiem mēs daudz esam runājuši, bet pašlaik ir runa par konkrētu slimnīcu. Mēs bijām šajā slimnīcā un iepazināmies ar stāvokli uz vietas. Tiešām stāvoklis ir ļoti nepatīkams, jumts tek un draud avārija, arī slimnīcas darbinieki ir atsūtījuši mums savu vēstuli - savu lūgumu šo nelielo naudas summu piešķirt.

No otras puses, avots tātad ir pašas Labklājības ministrijas attiecīgais finansējums vadības līgumu realizācijai. Kā mēs zinām, praktiski tas ir algu palielinājums. Mēs šeit par algām arī esam daudz runājuši un esam uzstājušies pret to, ka algas tiek ierēdņiem palielinātas, un es domāju, ka šādu līdzekļu pārdali mēs varētu bez kādām sāpēm izdarīt, un aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam frakcijas "Latvijai" priekšlikumu (nr. 29), kas ir dokumenta 5.lappusē. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 22, atturas - 29. Nav pieņemts.

V.Balodis. Tālāk. Skatāmies 3.tabulu "Priekšlikumi par līdzekļu pārdali". 30.priekšlikums. Deputāti Ilga Kreituse un Aivars Kreituss paredz no Valsts prezidenta Kancelejas noņemt 10,5 tūkstošus un piešķirt šos līdzekļus Kultūras ministrijai kā dotāciju Liepājas teātrim.

Ministru kabinets to nav atbalstījis. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo komisijas atzinumu par šo priekšlikumu?

V.Balodis. Es lūgtu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret šo priekšlikumu. Par - 38, pret - 8, atturas - 22. Pieņemts.

Lūdzu, turpiniet, Baloža kungs!

V.Balodis. Nākamais ir 31.priekšlikums. Deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums. Ir paredzēts 1 miljonu līdzekļu paņemt no Saeimas darbības nodrošinājuma un šo summu dot kā dotāciju pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Ministru kabinets nav atbalstījis šo priekšlikumu, un arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo deputāta Čerāna priekšlikumu? (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Čerāna priekšlikumu nr. 31. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 32, atturas - 25. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 32.priekšlikums. Deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums. Arī šoreiz tas paredz no Saeimas darbības nodrošinājuma 64 000 dot kā dotāciju pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam. Ministru kabinets nav atbalstījis, un arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu? Prasa balsojumu deputāti. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret 32.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 28, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Godātais Baloža kungs! Ilga Kreituse vēlas runāt par to, kā lieta virzāma tālāk. Lūdzu, Kreituses kundze!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti un augsti godājamais Baloža kungs! Ja ir komisijas slēdziens un ja neviens deputāts to neapšauba, tad, ja jūs bez pieteikšanās runājat kā deputāts, apšaubāt un lūdzat balsojumu, jūs pārkāpjat to kārtību, kādā jāpieņem likums un jābalso. Ja jūs vēlaties balsojumu, lūdzu, piesakieties debatēs un to pieprasiet! Jums nav tiesību pieprasīt balsojumu vienkārši tāpat, ja stāvat tribīnē. Jums nav arī komisijas lēmuma, ka vajag balsojumu. Jums ir komisijas lēmums - atbalstīt. Ja jūs vēlaties prasīt balsojumu, piesakieties kā deputāts debatēs un pasakiet, kāpēc jūs to gribat vai prasāt. Un arī par iepriekšējo ierosinājumu, kaut tas bija pozitīvs, neviens deputāts balsojumu neprasīja. Tādā veidā likumprojektu tālāk izskatīt nevarēs, ja jūs turpināsit šādā veidā izvirzīt savas prasības bez pieteikšanās debatēs un bez pamatojuma.

Sēdes vadītājs. Izskatām 33.priekšlikumu. Lūdzu!

V.Balodis. Es gribu pateikties Kreituses kundzei: paldies, Kreituses kundze! Es jūtos vainīgs. Mans darbības laiks Saeimā tiešām ir daudz mazāks, un arī pieredze ir mazāka nekā jums.

Nākamais ir 33.priekšlikums. Deputātu Ilgas Kreituses un Aivara Kreitusa priekšlikums - no Ārlietu ministrijas centrālā aparāta, tajā skaitā no atalgojumiem, 21 000 novirzīt Labklājības ministrijai un ieviest jaunu sadaļu "Pensionāru uzņēmējdarbība". Ministru kabinets nav atbalstījis, un arī komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo deputātu priekšlikumu?

Vēlas runāt Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es jūs gribu informēt par to, kāpēc tika noraidīts šis priekšlikums, un diemžēl Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav mums šeit paskaidrojusi - kāpēc. Noraidīts tika tāpēc, ka esot jau izdalīta naudas summa invalīdu šai darbībai, bet mūsu priekšlikums ir izdalīt šo naudas summu ar speciālu ierakstu "Pensionāru darbības organizēšanai". Tas ir ārpus šīs invalīdu darbības, tātad īpaši ar šādu ierakstu. Tā ir ļoti minimāla summa, kas ir nepieciešama, lai šo darbību tikai sāktu, un par to ļoti bieži ir runājusi Latvijas Pensionāru federācija.

Es zinu, ka Birkava kungs tūlīt nāks un aizstāvēs, ka viņa aparātam vajag algas. Bet es teikšu, Birkava kungs, ka jūsu aparātam vajadzētu lielāku tīrīšanu un arī noskaidrošanu, kāpēc viņš tik slikti ir strādājis, ka mums pēdējā laikā ārpolitikā ir jācieš tikai neveiksmes.

Sēdes vadītājs. Valdis Birkavs - ārlietu ministrs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Par to, vai ārpolitika cieš neveiksmes vai ārpolitikā ir panākumi, sprieda Saeima ārpolitiskajās debatēs. Un tur viss bija pateikts.

Kas attiecas uz 28 000, tad es tikai vēlreiz uzsvēršu to, ka tas ir līdzekļu iekšējais pārdalījums, ņemot no vēstniecību ietaupījumiem un pārskaitot nepieciešamos līdzekļus centrālajam aparātam. Tas nav nedz algu paaugstinājums, nedz darbinieku skaita palielinājums. Tā ir vienkārši trūkstošā naudas summa. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt?

Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es personīgi, būdams Kabinetā darbā, visādi esmu centies atbalstīt Ārlietu ministrijas darbu un arī personīgi Birkava kunga darbu, un es domāju, ka tiešām man nevar pārmest, ka es būtu kādreiz iestājies par to, ka nevajag Ārlietu ministrijai dot naudu vienai vai otrai lietai. Mums ir daudzas runas bijušas par to, ka ir vajadzīgi nelieli papildu finansējumi un ka tad Ārlietu ministrija savas, - teiksim tā, - saimnieciskās darbības rezultātā, kas saistās ar vīzu pārdošanu un pārējo, ieņems līdzekļus, un, kā parāda šī pozīcija un kā parāda arī ministra Birkava kunga atbilde, šis darbs tiešām sekmīgi notiek. Vismaz šajā virzienā tiek pateikts, ka tā papildu nauda ir tikusi ieņemta un ka tā ir vajadzīga centrālā aparāta, - teiksim tā, - iekšējai pārdalei. Papīros gan ir ierakstīts, ka tā ir nauda algām. Tā ir ierakstīts, tā kā mēs to nekādā ziņā neesam no zila gaisa ņēmuši. Bet es domāju, ka, vai tad nevarētu būt arī tā...

Visnotaļ atbalstot Ārlietu ministrijas šo finansiālo darbību, vai tad nevarētu būt tā, ka Ārlietu ministrija taisītu pati šādu žestu un teiktu: "Jâ, mums izdalīja papildu līdzekļus un deva klāt, mēs strādājām, un tagad mēs parādām arī ar savu praksi ārzemēs, ka mūsu darbība...", sauksim viņu par saimniecisko darbību, "...sāk dot rezultātus un augļus." Un es domāju, ka visas ministrijas ietvaros 21 000 pensionāru uzņēmējdarbībai... Invalīdu uzņēmējdarbībai, es domāju, tā ir niecīga summa, un drīzāk man būtu ļoti patīkami dzirdēt, ja Birkava kungs būtu iznācis priekšā un teicis: "Jâ, lai to summu ņem, bet mums, protams, ir ļoti grūti, ka mums šī nauda tiek noņemta tādam un tādam pasākumam, kur mēs gribējām viņu ielikt. Un mēs apzināmies, ka iedot pensionāru uzņēmējdarbībai 21 000 - tas nav daudz!" Par ko mēs šeit runājam pašreiz? Mēs runājam par nesadalītiem 10 miljoniem. Es varētu pateikt, kur naudiņa vēl ir. Tāda naudiņa ir, no kuras Birkava kungs varēs paprasīt Ministru kabineta sēdes laikā nevis 21 000, teiksim, šim zaudējumam. Es ierosinātu viņam paprasīt 100 000 un pamatot - kāpēc. Šajā tabulā, kas ir nonākusi deputātu rīcībā, ir 9,1 miljons, tātad gandrīz 900 000 nav sadalīti no šiem 10 miljoniem privatizācijas naudas, par kuru mēs šeit tik daudz strīdamies. Es domāju, ka Birkava kungs varētu atstāt šo nieka 21 tūkstoti pensionāriem šai uzņēmējdarbībai. Šī prasība - lūgums ir nācis no šiem cilvēkiem, un tas, es domāju, ir visai pamatots - paprasīt šajā sēdē tiešām naudu klāt, jo es visnotaļ novēlu, lai Ārlietu ministrija strādātu pozitīvi. Es pasaku priekšā: 900 000 nav sadalīti! Prasiet, lūdzu! Mums nebūs vairs iespēju līdz gada beigām uzkāpt šeit tribīnē un prasīt šai pozīcijai naudu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Baloža kungs.

V.Balodis. Lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret 33.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 23, atturas - 29. Nav pieņemts.

Godātie kolēģi, likumprojekta apspriešanu turpināsim pēc pārtraukuma. Atgādinu, godātie kolēģi, ka pārtraukuma laikā Prezidija zālē notiks Prezidija un Frakciju padomes sēde.

Vēl paziņojumam vārdu lūdz Kārlis Druva par komisijas sēdi.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisijas biedrus pulcēties tūlīt komisijas telpā, lai mēs pabeigtu apspriest to likumprojektu, kuru mēs sākām skatīt šorīt.

Sēdes vadītājs. Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 13.30.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdes vadītājs. Gribu darīt jums zināmu, ka pārtraukuma laikā Frakciju padome pieņēma lēmumu turpināt šīsdienas darbu līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Un, tā kā to vēl ir diezgan daudz, arī budžeta grozījumi vēl daudzi ir skatāmi, es aicinātu deputātus būt ļoti lakoniskiem, lietišķiem, konkrētiem un atcerēties, ka priekšvēlēšanu kampaņu varēsim sākt nākamajā gadā.

Turpināsim izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1997. gadam"". Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti, izskatīsim 34. priekšlikumu, ko iesnieguši deputāti Tomašūns, Ābele, Kazāks, Bunkšs un Lagzdiņš. Gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, ka nākamais - 35. priekšlikums - ir Ministru kabineta priekšlikums, kur ir paredzēta mazāka summa. Tam ir arī saņemts atbalsts no Ministru kabineta un no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas puses, bet 34. priekšlikumu neatbalsta ne Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, ne Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Paldies. Runāt vēlas Andris Tomašūns - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Tomašūns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie deputāti! Sākšu ar to, kāpēc ir šāda motivācija un kāpēc radās šis priekšlikums. Iepazīstoties ar situāciju tieslietu sistēmā, jāsecina, ka kopumā Latvijā šī mums tik svarīgā vara ir nostādīta diezgan sāpīgos darba apstākļos, kas traucē ne tikai pašiem šiem cilvēkiem strādāt, kuri pilda šos pienākumus, bet traucē arī ļoti daudziem sabiedrības pārstāvjiem, kuriem tur tiesas kārtībā ir jārisina, kā tiesiskā valstī pienākas, savas problēmas, sasāpējušās lietas un sūdzības. Un notiek sekojošais. Daudzas tiesas, to skaitā arī Jelgavas pilsētas un rajona tiesa, kā arī Liepājas tiesa, nav spējīga izskatīt visus pieteikumus, kas tur ir nonākuši tikai tāpēc, ka, kā stāsta statistika un piemēri, uz vienu tiesas zāli ir vairāki tiesneši, bet viņi nevar vienā laikā izskatīt šīs tiesas lietas. Līdz ar to veidojas garas rindas un cilvēki tiek sūtīti no vienas tiesas uz otru, pat uz citu rajonu, tikai tāpēc, ka, lūk, nevar izskatīt visas lietas telpu trūkuma dēļ.

Runājot konkrēti par šajā priekšlikumā ieliktajiem vēlējumiem un priekšlikumiem par Jelgavas pilsētas un rajona tiesu, kā arī par Liepājas apgabaltiesu, jāteic, ka tās ir skatāmas kopā 34. priekšlikumā. Jāsaka, ka šī naudas summa tur ir nepieciešama vajadzīgo remontu un būvniecības darbu pabeigšanai, jo šīs te tiesas ir ieliktas tādās ēkās, kas pirms tam nav kalpojušas kā tiesu ēkas. Tas dotu iespēju jau tuvākajā laikā tik ļoti lielos teritoriālajos veidojumos, kāda ir Jelgavas pilsēta, tās rajons un Liepājas puse... arī Kurzemes pusē un daudzējādā ziņā tieši Zemgalē atrisināt daudzas problēmas, kādas tur ir sakrājušās sakarā ar to, ka nav pietiekama telpu daudzuma tiesas vajadzībām. Plus vēl arī tādas lietas, kā, piemēram, Jelgavā, kur policijas dienests atsakās konvojēt notiesātos uz tiesas prāvu, jo vienkārši nav kur šiem cilvēkiem tiesas laikā atrasties - nav uzbūvēti karceri, nav veikti drošības pasākumi, un līdz ar to nevar garantēt drošību ne tikai šiem tiesas darbiniekiem, bet arī sabiedrības pārstāvjiem, jo var notikt bēgšana.

Kas attiecas uz šo naudas summu kopumā, es varu tikai komentēt, ka šie dati nāk no pašas Tieslietu ministrijas, tie aprēķini ir veikti tur.

Vēl viena argumentācija varētu būt tāda, ka pat tad, ja šo naudas summu nepiešķirs, valstij tik un tā būs šī nauda jāiztērē, jo, piemēram, Jelgavas pilsētā pilsētas un rajona tiesa atrodas vienā mājā, no kuras puse pašlaik netiek izmantota, lai gan šī ēka tik un tā ziemā ir jāapsilda, tātad ir jātērē nauda par apkuri, bet tajā pašā laikā atdevi šī tiesa nekādu nevar dot pretī.

Man būtu liels lūgums cienījamajiem deputātiem balsot par šo priekšlikumu, neskatoties varbūt uz tiem dažiem momentiem, kas saistīti ar privatizācijas fonda programmu, tās paknapināšanu sakarā ar iepriekšējiem balsojumiem.

Es gribētu šeit izteikt vēl vienu tādu vispārinājumu. Ja valdībā kādam varbūt nepatīk tas, ka deputāti lielākoties pašlaik savos priekšlikumos izsaka domas par šā Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu - 10 miljonu latu - pārdali vai tālāko sadali, tad atbildība jāuzņemas pašai valdībai, kura, norādot šos ienākumus, tomēr nav parādījusi, kādi būs šie izdevumi. Un tāpēc lielākā daļa naudas līdzekļu, kurus lūdz deputāti (arī šajā gadījumā), ir saistīti ar šā Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem.

Lūdzu deputātus balsot "par".

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Baloža kungs. Lūdzu!

V.Balodis. Lūdzu deputātus izšķirt ar balsojumu 34. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputātu grupas izteikto 34. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 14, atturas - 28. Nav pieņemts.

V. Balodis. 35. ir Ministru kabineta priekšlikums - 50 tūkstošus latu paredzēt Tieslietu ministrijai investīcijām Liepājas apgabaltiesai. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Tas ir pieņemts.

V.Balodis. 36. priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas būtībā ir tas pats Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, tikai izteikts citādā veidā, bet summa ir tā pati. Komisija to ir atbalstījusi. Tomēr gribu vērst deputātu uzmanību uz to, ka jau šobrīd mūsu balsojumi par privatizācijas fonda izlietojumu ir 4,86 miljoni latu. Jūs zināt, ka, ja arī šī summa tiks pievienota jau iepriekš nobalsotajām, tad mēs būsim sadalījuši lielāko daļu no privatizācijas fonda līdzekļiem, neparedzot iespēju šo sadalījumu veikt valdībai un izpildīt iepriekš paredzētās programmas.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 37. priekšlikums - deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums paredz no Finansu ministrijas 72 000 dot dotācijai pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Ministru kabinets to nav atbalstījis, un arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputāti neatbalsta to.

Sēdes vadītājs. Runās deputāts Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šis ir jautājums par naudas līdzekļiem, kas ir parādījušies papildus Finansu ministrijas centrālā aparāta atalgojumam. Es domāju, ka pašreizējā budžeta situācijā tos būtu pareizāk novirzīt pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā.

Lūdzu manu priekšlikumu atbalstīt un lūdzu balsojumu par to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre. Lūdzu!

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Cienījamie deputāti! Minētais Finansu ministrijas vispārējais dotācijas lielums nav palielinājies, tas ir tāds, kāds bija apstiprināts šā gada budžetā, ko mēs apstiprinājām gada sākumā. Šeit nav runa ne par kādu palielinājumu. Ja šis priekšlikums tiek apstiprināts, tad ir runa par to, ka centrālajam aparātam praktiski tiek samazināts atalgojums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Runāt vairs neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Baloža kungs. Lūdzu!

V.Balodis. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par 37. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret deputāta Čerāna priekšlikumu nr. 37! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 27, atturas - 21. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 38. priekšlikums - Ministru kabineta priekšlikums. Te paredzēta Valsts ieņēmumu dienesta līdzekļu iekšējā pārdale - 200 000, bet gribu vērst deputātu uzmanību uz to, ka nākamajā - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegtajā 39. priekšlikumā šī summa ir palielināta līdz 636 000. Šis priekšlikums ir saskaņots, te ņemts vērā Valsts ieņēmumu dienesta viedoklis un Finansu ministrijas viedoklis. Arī Ministru kabinets ir piekritis šim Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas variantam. Tā ka es lūdzu atbalstīt 39. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Par 38. priekšlikumu debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Atvainojiet... Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 37. priekšlikumu?

V.Balodis. Par 38...

Sēdes vadītājs. Piedodiet, par 38. priekšlikumu. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Tālāk ir 39. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Un 39. Vai deputāti piekrīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumam par 39. priekšlikumu? Vēlas runāt Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie kolēģi! Es gribētu tomēr dzirdēt motivāciju. Man pilnīgi līdzīgs šķiet 38. un 39. priekšlikums. Vajag mazliet paskaidrot, jo es tiešām nevaru ar visiem priekšlikumiem iepazīties. Ļoti īsā laikā tiek pasniegti šie dokumenti. Vakar mēs nobalsojām, tā īsti neizlasot, Konkurences likumu, un nu es gribētu dzirdēt paskaidrojumu. Es neesmu ne finansists, ne budžeta... (Starpsauciens: "Vajag lasīt!") Esiet tik laipns! Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Komisijas vārdā.

V.Balodis. Es varbūt atkārtošu tiem deputātiem, kas nedzirdēja. Ozoliņa kungs, šo 38. priekšlikumu mēs nebalsojām un neatbalstām, bet atbalstām 39., kurš ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, un veicam šo iekšējo pārdali Valsts ieņēmumu dienestā muitas politikas nodrošināšanai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu par 39. priekšlikumu? Ir iebildumi. Vēlas balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu nr. 39. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 6, atturas - 9. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, Dozorceva kungs vēlas sniegt paziņojumu par kļūdainu balsojumu. Dozorceva kungs, lūdzu!

V.Dozorcevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Par 24. priekšlikumu es nobalsoju nepareizi. Es esmu "atturējies", bet pēc būtības es gribēju nobalsot "par". Atvainojos!

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemam to zināšanai.

Lūdzu, tālāk, Baloža kungs!

V.Balodis. 40. priekšlikums. Deputātu Leiškalna, Kuprijanovas, Stikuta, Panteļējeva, Inkēna un Leitenas priekšlikums - no Finansu ministrijas līdzekļiem 12 000 paredzēt Kultūras ministrijai, konkrēti Ēdoles pils rekonstrukcijas darbu veikšanai. Ministru kabinets neatbalsta šo priekšlikumu, bet komisijā viņš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par deputātu grupas priekšlikumu nr. 40? Piekrīt. Paldies.

V.Balodis. Nākamais ir 41. priekšlikums, kuru ir parakstījuši šie paši deputāti, - no Finansu ministrijas 50 000 latu novirzīt Kultūras ministrijai, konkrēti Alsviķu pagasta mūzikas skolai. Ministru kabinets nav atbalstījis, un arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta šo priekšlikumu. (Starpsauciens: "Nobalsosim!")

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam? Vēlas runāt Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo priekšsēdētāj, kolēģi! Ir ļoti interesanti, ka dažus līdzīgus priekšlikumus noraida, bet citus - nenoraida. Šeit ir ļoti interesanti, ka to iesnieguši praktiski vieni un tie paši deputāti. Ēdoles pils rekonstrukcijas darbus komisija tomēr atbalsta, bet līdzekļu piešķiršanu Alsviķu pagasta mūzikas skolai nez kāpēc komisija neatbalsta. Es tomēr gribētu dzirdēt šeit, jo viņi visi piedalās komisijā, vismaz motivāciju, kāpēc vienā gadījumā atbalsta. Es nerunāju vairs par Ķemeriem, es nerunāju par Latvijas kultūras un vēstures pieminekļiem kopumā, bet es runāju par skolu celtniecību un beigšanu, par tām skolām, kas jau ir zem jumta, bet kur bērni nevar iet iekšā vienkārši tāpēc, ka Sadarbības padome un vadošās institūcijas jeb grupas, lūk, nolēma, un nevis citādi. Tad šeit paskaidrojiet, jo deputāti ir vieni un tie paši: Leiškalns, Kuprijanova, Stikuts, Panteļējevs, Inkēns un Leitenas kundze. Kāpēc vienā gadījumā ir tā, bet citā... Vai tiešām mani kāds muļķo vai es nesaprotu vēl īsti tās spēles? Droši vien es saprotu, bet es tomēr gribu dzirdēt, kāpēc vienā gadījumā līdzīgus projektus atbalsta, bet šeit neatbalsta. Kas tur par lietu? Kas ir jādara, lai atbalstītu? Pasakiet, lūdzu! Kāpēc šinī gadījumā Alsviķu pagasta mūzikas skolu neatbalsta komisija? Kāpēc? Baloža kungs, lūdzu! Jūs esat komisijas priekšsēdētājs, nu tad paskaidrojiet, lai visi to zina! (Starpsauciens: "Mçs nemīlam mūziku...")

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Baloža kungs.

V.Balodis. Es gribētu paskaidrot deputātiem, kas to nezina, ka komisijas viedokli nosaka deputāti, komisijā balsojot "par", "pret" vai "atturas". Acīmredzot, Ozoliņa kungs, komisijā ir vairāk tādu deputātu, kam patīk Ēdoles pils un varbūt ne tik ļoti patīk Alsviķu pagasta mūzikas skola, tāpēc arī komisijas viedoklis ir tāds.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputātu grupas izteikto 41.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 12, atturas - 25. Šis priekšlikums netiek atbalstīts.

V.Balodis. 42. ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums par līdzekļu iekšējo pārdali Iekšlietu ministrijā. Ministru kabinets to ir atbalstījis, un arī komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu, ko akceptējis gan Ministru kabinets, gan komisija? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 43. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par līdzekļu pārdali par labu dotācijai laikrakstiem 6000 latu apmērā. Ministru kabinets nav atbalstījis un arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, tā ir iekšējā pārdale. Otrkārt, komisija saņēma izglītības un zinātnes ministra vēstuli, kurā arī viņš to atbalsta. Un, treškārt, šī nauda nav paredzēta studentu kreditēšanai, bet tā nauda ir paredzēta ierēdņiem, kas strādā, un šie ierēdņi strādā jau divus gadus. Mēs arī uzskatām, ka viņiem pietiktu ar to summu, kas šeit paliek pāri.

Un pēdējais, ko es gribētu atgādināt, ir tas, ka laikrakstu "Izglītība un Kultūra" ir pasūtījušas vairākos tūkstošos eksemplāru izglītības un kultūras iestādes, bet mēs, jau balsojot par šāgada budžetu, pagājušajā gadā laikrakstam "Izglītība un Kultūra", kā atceraties, neiedevām tos 20 tūkstošus, lai gan faktiski tā ir vienīgā profesionālā avīze, kur skolotāji var iepazīties ar jaunāko gan metodikā, gan mācību programmās, gan mācību saturā un tā tālāk. Un skolotājiem šī avīze praktiski ir gandrīz vai vienīgā avīze, jo citas viņi vienkārši nespēj abonēt, un tā ir izteikta profesionālā avīze. Es ļoti lūdzu atbalstīt gan šo, gan arī nākošo priekšlikumu, jo to tāpat atbalsta ministrs un atbalsta komisija. Tur tā ir iekšējā pārdale. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Imants Liepa - frakcija "Latvijai".

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tas, ka laikraksts būtu jāatbalsta, ir pats par sevi saprotams, un tam varētu piekrist, bet es nevaru piekrist, ja ir runa, ka mēs ņemam nost šos līdzekļus, kā rakstīts 43.priekšlikumā, no studiju kreditēšanas. Studiju kreditēšana ir jauns pasākums. Ļoti daudzi studenti mums dzīvo burtiski "izdzīvošanas režīmā". Ļoti daudzi studenti ir nabadzīgu vecāku bērni, kuri, lai varētu studēt (tagad ļoti daudzās augstskolās ir jāstudē par maksu - un ne mazo maksu), ir spiesti piepelnīties, un arī šī iespēja ir ļoti ierobežota, jo šā lielā bezdarba apstākļos darbu atrast studentam nav vienkārši, un, ja arī atrod, tad tāds students vairs pilntiesīgi nevar studēt, viņš atnāk uz lekcijām un snauduļo, un tas ir saprotami, ka viņš to vairs nevar izdarīt, un vienīgā iespēja, kā šo situāciju novērst un griezt par labu, ir iespēja, kura ir iemiesojusies pasaules praksē, - tā ir studentu kreditēšana. Students saņem naudu studijām, un pēc tam viņš to atdod valstij atpakaļ - protams, ar zināmiem nosacījumiem, atvieglotā veidā. Tā arī ir studentu kreditēšanas jēga - pretēji vispārējiem kreditēšanas noteikumiem. Un, lūk, šodienas apstākļos ļoti daudziem studentiem tas ir studēšanas vai nestudēšanas jautājums - un it īpaši tiem gudrākajiem studentiem, tiem, kuri no bērna kājas, dzīvodami laukos, ir pieraduši iztikt ar minimāliem līdzekļiem. Un, ja nebūs šīs kreditēšanas šiem gudrajiem prātiem, kas bieži vien arī olimpiādēs ņem virsroku un pēc augstskolu beigšanas sevi apliecina kā ļoti spējīgus speciālistus, - ja šīs kreditēšanas nebūs, tādā gadījumā šie gaišie prāti tiks atbīdīti no izglītošanās iespējām. Es esmu kategoriski pret studiju kreditēšanas samazināšanu, un tādēļ, lai arī cik brīnišķīgi būtu piešķirt tās dotācijas šim laikrakstam, nevaru piekrist šim priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Tomašūns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie deputāti! Gribu jūsu uzmanību vērst uz šo vārdukopu: studiju kreditēšanai paredzētie līdzekļi Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā. Ir jāsniedz laikam paskaidrojums. Jūs, Liepas kungs, varbūt īsti neesat izpratis to, ka šobrīd tā nauda, kas ir paredzēta šajā ailītē Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā, nav paredzēta, lai to izsniegtu studentiem kredītu veidā. Tā ir nauda, kas ir paredzēta studiju kreditēšanas programmu vai nolikumu, vai dažādu cita veida normatīvo aktu izstrādei. Un, kā nupat konsultējoties ar Kaksīša kungu un arī lasot avīzes, Ministru kabinetā šie dokumenti sen jau ir sagatavoti un iedoti. Ko vēl tur vairāk vajadzētu strādāt un finansēt? Tā nav studentu kreditēšanai paredzētā nauda, tā ir pavisam cita nauda, kas atrodas citā vietā, un, ja var ticēt dažām citām pārdomām, kas skan no Ministru kabineta, tad... ir pat tādas domas, ka arī to naudu šogad neizlietos, tāpēc ka īsti skaidra šī kreditēšanas politika vēl valstī nav. Bet tā ir Ministru kabineta problēma šobrīd. Izglītības un zinātnes ministrija savu darbu ir paveikusi, viņa savus projektus tur ir iesniegusi, tāpēc es lūdzu šo iekšējo pārdali atbalstīt, jo tur tā nauda vairs nav nepieciešama. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu par budžeta grozījumu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es tāpat gribēju pievērst jūsu uzmanību tam jautājumam, ka šī nauda nav domāta reālam studentam, kā reāla nauda viņa maciņā, lai viņš varētu studēt. Šī nauda ir domāta ierēdņiem, ierēdņu darba veicināšanai, bet man liekas, ka ierēdņu mums ir tik daudz un ka viņi ir tik tālu noveicinājuši savu darbu, ka viņi ļoti labi iztiks bez tās naudas, kas tiek šajā gadījumā novirzīta avīzei. Un jāņem vērā ir vēl viens moments. Pie reizes runāšu par nākamo priekšlikumu, kas tāpat skar izglītību. Tas ir jautājums par Vidzemes augstskolu. Es domāju, ka Izglītības un zinātnes ministrijai būs lielas problēmas, kad viņi beidzot ķersies klāt un pārskatīs Vidzemes augstskolas materiālo nodrošinājumu, jo liekas savādi, kā var augstskolai atņemt naudu. Bet ņemiet vērā to, ka Vidzemes augstskolai no ārpusbudžeta līdzekļiem, nevis no budžeta, 1996. un 1997.gadā ir iedoti ne vairāk un ne mazāk kā 900 tūkstoši latu - kā aizdevums Valmieras pilsētas domei. Vispār vēl vajadzētu padomāt, vai Izglītības un zinātnes ministrija ir tik bagāta, lai dotu aizdevumus pašvaldībām. Tāpēc abi šie priekšlikumi ir atbalstāmi. Viens priekšlikums nozīmē samazināt, es pat gribētu teikt, ierēdņu bezdarbību, jo principā šī viņu tālākā darbība šajā sfērā nav vajadzīga, un otrs priekšlikums ir saistīts ar to, ka šī ir Latvijā vienīgā augstskola, kura ir saņēmusi gandrīz miljonu latu no ārpusbudžeta līdzekļiem.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa. Otro reizi.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es lasu to, kas ir iesniegts deputātiem dokumentā, un te 43.priekšlikumā skaidri un gaiši rakstīts: "Studiju kreditēšana". Es nezinu, no kurienes Tomašūna kungs un Kreituses kundze ir izzinājuši, kas tā ir par naudu. Vai tā pienākas, teiksim, studentiem (jo tur ir rakstīts "Studiju kreditēšana"), vai tā pienākas, teiksim, kaut kādiem "èinavniekiem" vai kam citam? Es to nezinu, es skatos tikai šajā tabulā un spriežu pēc tā, kas tur ir rakstīts. Un tur stāv rakstīts, ka tā ir studiju kreditēšana. Studiju kreditēšana vēl nebūt nenozīmē tūlīt ņemt un iedot naudu. Protams, tur viss ir jāsakārto, arī likumdošana, normatīvie akti un tā tālāk, un, ja tie vēl nav sakārtoti, tad tie iespējami ātrāk ir jāsakārto, lai naudu tieši tam studentam varētu novadīt. Tas ir šajā gadījumā vajadzīgs darbs. Bet es vēlreiz gribu tikai izteikt izbrīnu, no kurienes viens otrs deputāts dabū tādu informāciju, kas mums, pārējiem deputātiem, nav sniegta. Un, vadīdamies pēc šā ieraksta 43.priekšlikumā, es pastāvu uz to, ka studentu kreditēšanai atvēlētos līdzekļus samazināt nevajag.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis. Otro reizi.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Liepas kungs! Tik tiešām mēs bijām komisijā speciāli uzaicinājuši Izglītības un zinātnes ministrijas Budžeta departamenta vadību, un viņi mums paskaidroja un tik tiešām izskaidroja, kam tā nauda ir domāta, tā ka mēs jūs absolūti nemānām, nemaldinām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti uzstāties nevēlas. Debates beidzam. Baloža kungs, vai jūs vēlaties ko teikt komisijas vārdā?

V.Balodis. Lūdzu deputātus izšķirties balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Godātie deputāti, balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto labojumu nr.43, kurš ir 3.tabulas 4.lappusē. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 2, atturas - 19. Priekšlikums pieņemts.

V.Balodis. Nākamais - 44.priekšlikums - ir līdzīgs, tikai avots šoreiz ir dotācija - paredzēts ir noņemt 3000 latu dotāciju Vidzemes augstskolai. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli. (Starpsauciens: "Jâbalso!") Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 44.priekšlikumu - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, kas ir 3.tabulas 5.lappusē. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 4, atturas - 19. Priekšlikums pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 45.priekšlikums - finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums par līdzekļu iekšējo pārdali Izglītības un zinātnes ministrijā, un konkrēti integrācijai Eiropā ir paredzēti 1,9 tūkstoši. Atbalstījis gan Ministru kabinets, gan Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neiebilst. Pieņemts.

V.Balodis. 46.priekšlikums - Roberta Zīles priekšlikums par līdzekļu iekšējo pārdali Izglītības un zinātnes ministrijā. Atbalstīts gan Ministru kabinetā, gan komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 47.priekšlikums ir līdzīgs, un komisija ir atbalstījusi to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 48.priekšlikums - deputātu Prēdeles, Vītola, Rugātes un Nagļa priekšlikums Labklājības ministrijas nozares vadības līdzekļus samazināt un daļu šo līdzekļu iekšējās pārdales veidā paredzēt tuberkulozes un hronisko plaušu slimību izplatības ierobežošanai. Nav atbalstījis Ministru kabinets, un neatbalsta arī komisija.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Aida Prēdele - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šī pavisam niecīgā summa ir domāta, lai tuberkulozes slimniekiem segtu pacienta iemaksas un ambulatoro apmeklējumu izmaksas. Minēšu tikai dažus skaitļus, jo mēs it kā teorētiski esam dzirdējuši, ka tuberkuloze ir mūsu valstī palielinājusies, taču reizēm nesaprotam, cik lielā mērā un cik traģiski patiesībā tas ir. 1991.gadā ir bijuši tādi 768 gadījumi, bet pagājušajā gadā - 1476. Mirstība: 1991.gadā ir bijis 171 gadījums. Pērnajā gadā jau ir bijuši 296 gadījumi, kad ļaudis ir miruši no tuberkulozes. Saslimstība ar tuberkulozi turpina pieaugt arī šajā gadā. Pirmajā ceturksnī vien ir no jauna atklāti 380 tuberkulozes gadījumi; tas ir par 62 gadījumiem vairāk nekā pērn. Neraugoties uz šo patiešām traģisko situāciju, valsts finansēšana tuberkulozes dienestam ir kopš 1995.gada nevis palielinājusies, bet samazinājusies par 700 000 latu. Un, redzot, kā pieaug saslimstība ar tuberkulozi un kā pieaug mirstība, tajā skaitā bērnu saslimšana un bērnu mirstība no tuberkulozes, Tuberkulozes un plaušu slimību centrs ir devis man tādu informāciju, ka jau 1996.gadā nav saņemti apmēram 234 000 latu no ārstēšanai nepieciešamā finansējuma. Bet tas viss vēl būtu, tā sakot, ziediņi. Patiesībā pats traģiskākais ir tas, ka, neraugoties uz īpašo situāciju tuberkulozes ziņā Latvijā, Latvija ir - kolēģi, ieklausieties! - vienīgā valsts pasaulē, kurā tuberkulozes slimniekiem ir kaut kas jāmaksā par savu ārstēšanu. Tiesa, man ir te runājuši pretī daži "speciālisti" (pēdiņās), kuri ir sacījuši tā: "Nu ko tu uztraucies, tie ir pārdesmit santīmi!" Mīļie kolēģi, tuberkulozes kā slimības īpatnība ir tā, ka ar to slimo lielākoties tādi cilvēki, kuriem pārdesmit santīmi ir liela nauda. Un ir arī tādi skaitļi, ka tikai 28% tuberkulozes slimnieku strādā. Pārējie ir bezdarbnieki, bezpajumtnieki, cilvēki bez iespējām kaut ko nopelnīt. Ja mēs atbalstīsim šo priekšlikumu, kā arī, ieklausieties, 54.priekšlikumu, tad mēs būsim atraduši avotu, lai kaut vai daļēji segtu maksu, lūk, par šiem pacienta maksājumiem, kas ir jāmaksā katram šādam pacientam. Ja te kāds grib sacīt, ka ministrija nav neko prasījusi šādam pasākumam, tad man ir jāsaka tā: ministrija varbūt nav prasījusi, bet man kā deputātei ir prasījuši tie cilvēki, kuriem šie 20 santīmi ir liela nauda un kuri tāpēc neārstē savu tuberkulozi un, tā sakot, aplaiž ar šo briesmīgo slimību arī tos, kas varbūt šobrīd dzīvo pārticībā un kam šobrīd nekā netrūkst.

Ļoti lūdzu atbalstīt šo, kā arī 54.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs uzstāties nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Baloža kungs. Lūdzu!

V.Balodis. Godātie deputāti! Es varu vienīgi atkārtot: komisijā piedalījās arī Labklājības ministrijas pārstāvji (diemžēl šobrīd es neredzu zālē nevienu no Labklājības ministrijas), un viņi lūdza mūs vērst uzmanību uz to, ka šai programmai "Tuberkulozes un hronisko plaušu slimību izplatības ierobežošana" jau ir paredzēti 4 107 000 latu, un šie 14 000 latu nenozīmē itin neko. Viņi lūdz neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, lūdzu, balsosim par deputātu Prēdeles, Vītola, Rugātes un Nagļa iesniegto priekšlikumu. Tas ir priekšlikums nr.48. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 5, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

V.Balodis. Godātie deputāti! Sākot no 49.priekšlikuma līdz 53.priekšlikumam (ieskaitot), tie visi ir valdības, Ministru kabineta, priekšlikumi, kurus ir parakstījis finansu ministrs Roberts Zīle un kuri visi ir atbalstīti gan valdībā, gan arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Ja nav iebildumu, varbūt mēs varētu pieņemt tos visus reizē.

Sēdes vadītājs. Mēs skatīsim pa priekšlikumiem, atbilstoši Kārtības rullim, Baloža kungs.

Vai pret 49.priekšlikumu deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

50.priekšlikums. Deputāti neiebilst.

51.priekšlikums. Deputāti neiebilst.

52.priekšlikums. Deputāti neiebilst.

53.priekšlikums. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Balodis. 54.priekšlikums ir deputātu Prēdeles, Vītola, Rugātes un Nagļa priekšlikums - no Labklājības ministrijas līdzekļiem 10 000 latu paredzēt tuberkulozes un hronisko plaušu slimību izplatības ierobežošanai. Komisija arī šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Komisijas viedoklis mums ir zināms. Vai deputāti vēlas izteikties? Deputāti nevēlas izteikties par šo priekšlikumu. Es sapratu no Prēdeles kundzes teiktā, ka viņa lūdz balsojumu par 54.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsojot paudīsim savu attieksmi pret deputātu Prēdeles, Vītola, Rugātes un Nagļa izteikto priekšlikumu, kurš mūsu tabulā ir priekšlikums nr.54. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 5, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis. 55.priekšlikums ir no Ministru kabineta un paredz līdzekļus dotācijai invalīdu bezmaksas pārvadāšanai. Līdzekļus novirza Satiksmes ministrijai. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Balodis. Tāds pats ir arī 56. priekšlikums. Tā kā mēs esam atbalstījuši 55.priekšlikumu, tad nebūtu jāizskata.

Sēdes vadītājs. Tātad komisijas vārdā jūs atsaucat 56.priekšlikumu, kaut gan to ir izteicis Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Pētersona kungs?

V.Balodis. Jā, tas ir analogs priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atsaukts. Lūdzu, turpinām!

V.Balodis. 57.priekšlikums ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums, kas paredz no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas līdzekļiem paņemt 10 000 latu un tos novirzīt Labklājības ministrijai, konkrētāk - Skrīveru veco ļaužu pansionātam. Ministru kabinets neatbalsta un arī komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par frakcijas "Latvijai" izteikto priekšlikumu, kurš ir tabulas 9.lappusē un kura numurs ir 57. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 11, atturas - 23. Nav kvoruma.

Lūdzu atkārtot zvanu. Deputātus es aicinu piedalīties balsošanā. Zālē ir acīm redzams kvorums. Godātie deputāti, atkārtoti balsosim par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kurš ir priekšlikums ar nr.57. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 9, atturas - 37. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis. 58.priekšlikums - finansu ministra Roberta Zīles iesniegtais priekšlikums par līdzekļu pārdali Kultūras ministrijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Balodis. 59.priekšlikums - Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Ulda Pētersona priekšlikums paredzēt Satiksmes ministrijai dotācijas politiski represēto personu pārvadāšanai. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Paldies. Lūdzu deputātus skatīt 7.pielikumu, tas ir, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto tabulu: no valsts budžeta piešķiramās mērķdotācijas pašvaldībām un to sadalījums pa rajoniem. Bet gribu teikt, ka komisija nav to atbalstījusi, jo mēs esam izmainījuši līdzekļu avotu dotācijām pašvaldību finansu izlīdzināšanai un esam iebalsojuši, ka šis avots ir Valsts īpašuma privatizācijas fonds. Tas ir jāskata kopā ar likumu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadam", un pēc būtības par šo tabulu mums šobrīd nebūtu jābalso.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas skaidrojumu par to, ka šis priekšlikums nav balsojams? Deputāti skaidrojumam piekrīt. Līdz ar to lēmums pieņemts.

V.Balodis. Paldies deputātiem. Mēs esam izskatījuši tabulas un varam atgriezties pie 1.lapas, pie teksta daļas. (Starpsaucieni no zāles: "Piektā tabula?")

Sēdes vadītājs. Baloža kungs, deputāti jautā par 5.tabulas likteni.

V.Balodis. 5.tabulā, kā es jau deputātiem teicu priekšlikumu izskatīšanas laikā, ir konkretizētas šīs apakšprogrammas, ko iesniedzis Leopolds Ozoliņš, bet balsojums bija par vienu konkrētu punktu. Šis ir vienkārši līdzekļu sadalījums pa konkrētām programmām. Mēs jau esam izdarījuši balsojumu.

Sēdes vadītājs. Atbilstoši komisijas skaidrojumam, šis priekšlikums ir noraidīts. Bet es domāju, ka skaidrojums ir izsmeļošs. Lūdzu, turpinām!

V.Balodis. Ņemot vērā mūsu nobalsotos grozījumus, 1.pants skan šādi: "Apstiprināt valsts pamatbudžetu 1997.gadam ieņēmumos 572 523 299 latu apmērā (ieskaitot ieņēmumus par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citus pašu ieņēmumus) un valsts speciālo budžetu ieņēmumos..." Es lasu vienkārši tāpēc, ka man šie skaitļi ir saskaitīti. Ja jūs nevēlaties, lai es tos nosaucu, tad...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ņemot vērā mūsu attieksmi pret to vai citu priekšlikumu, kuru mēs izteicām, balsojot un pieņemot vai nepieņemot atsevišķus budžeta labojumus, mainās faktiskā summa, kuru komisijas priekšsēdētājs arī nosauca. Tātad, atbilstoši komisijas priekšsēdētāja teiktajam, šajā likumprojektā mainās skaitļi. Baloža kungs nosauca šos konkrētos skaitļus, kādi tie tagad ir atbilstoši mūsu balsojumiem. Tā ka esiet ļoti uzmanīgi! Baloža kungs varētu vēlreiz atkārtot tos faktiskos skaitļus, kādi tagad iznāk atbilstoši mūsu balsojumam.

V.Balodis. Es saprotu, ka deputātiem nav laika un viņi negrib sevišķi iedziļināties šajos skaitļos. Ja jūs vēlaties, es varu lasīt - vai nelasīt un iet pa pantiem uz priekšu.

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, ja jums ir iebildumi, iesniedziet rakstveidā priekšlikumu par lietas tālāko virzību, bet šajā gadījumā ziņotājs ir tribīnē un mēs vienkārši izskatām konkrētu priekšlikumu. Jūs gribat par pantu uzstāties?

Baloža kungs, vēlreiz, lūdzu, formulējiet 1.pantu.

V.Balodis. Godātie kolēģi, es nevaru saukt atsevišķus skaitļus, nelasot pantu, citādi jūs jau nezināsit, kas tie ir par skaitļiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nolasiet pantu, un tad deputāti paudīs savu attieksmi - vai nu balsot, vai uzstāties debatēs.

V.Balodis. 1.pants: "Apstiprināt valsts pamatbudžetu 1997.gadam ieņēmumos - 572 miljoni 523 tūkstoši 299 latu apmērā (ieskaitot ieņēmumus par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citus pašu ieņēmumus) un valsts speciālo budžetu ieņēmumos - 585 miljoni 542 tūkstoši 125 latu apmērā, kā arī sadalījumu pa ieņēmumu veidiem saskaņā ar 1.pielikumu."

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Par kārtību, kā lieta tālāk virzāma. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es domāju, ka šeit mums nav nekādas vajadzības lasīt šos konkrētos skaitļus, jo mums ir pilnīgi skaidra Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas attieksme - apstiprināt ieņēmumus, secīgi balsojot par priekšlikumiem par pielikumiem. Tieši tāpēc mēs šos pielikumus balsojām vispirms, lai šeit mēs arī iegūtu šīs summas. Es nedomāju, ka deputāti varēs ar kalkulatoriem sarēķināt precīzi visu to, kāda šī summa šajā brīdī ir izveidojusies. Kas notiks tad, ja šeit Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas konsultanti, nedod Dievs, būs kļūdījušies? Pielikumos izrādīsies viena summa, bet šeit izrādīsies pavisam kaut kāda cita summa. Es ticu, ka konsultanti visu ir izdarījuši pareizi, bet, ja šīs kļūdas būs gadījušās un ja mēs ar savu balsojumu, ar savu piekrišanu būsim apstiprinājuši skaitļus, kas aritmētiski neiet kopā, tad mēs nonāksim strupceļā. Tāpēc ir tapis šis pilnīgi loģiskais komisijas priekšlikums, tāpēc mēs skatījām vispirms šos pielikumus un tāpēc tagad ir vienkārši jāakceptē komisijas priekšlikums, un patiesībā nekas cits jau arī vairs nav balsojams. Šī kopējā budžeta ieņēmumu summa izriet no visām pielikumu summām. Šeit nekas nav balsojams! Tāpēc šos priekšlikumus, kuri šeit iznāk 1., 2., 3. pantā... Tālāk arī tos, kas attiecas uz 3.pantu, arī uz šo 5.punktu, tas ir papildinājums 6.punktam... Vārdu sakot, par to visu faktiski šī attieksme būtībā jau ir izteikta tad, kad mēs skatījāmies attiecīgos priekšlikumus. Tādā veidā mēs skatījāmies pašu budžeta pamattekstu, un nav nekāda pamata šobrīd skatīties citādi. Mēs pat nevaram skatīties citādi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs! Deputātiem iebildumu pret 1.pantu atbilstoši mūsu iepriekš izdarītajām izmaiņām tā tekstuālajā daļā, kā es saprotu, nav. Lūdzu, turpiniet, Baloža kungs!

V.Balodis. Ņemot vērā iebildumus, arī 2.pantā mēs lūdzam apstiprināt izdevumus atkarībā no balsojumiem par priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neceļ iebildumus. Pieņemts.

V.Balodis. Attiecībā uz 3.pantu ir analoģiski. Tieši tāpat. Ja deputātiem nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais priekšlikums ir Satiksmes ministrijas valsts sekretāra U.Pētersona priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir deputātu Ilgas Kreituses un Aivara Kreitusa priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts, bet, izejot no mūsu balsojuma, tas ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt...

V.Balodis. Es nolasīšu varbūt tekstu...

Sēdes vadītājs. Nevajag lasīt! Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums nav balsojams. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi pret šādu formulējumu. Jānis Bunkšs - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Man ir lūgums vienkārši paskaidrot, lai būtu pilnīgi skaidrs, kurā vietā ir šī summa - 93 163 lati, kuru Saeima atbalstīja. Kurā vietā šī summa parādās?

V.Balodis. Es varu paskaidrot deputātiem, ka līdz ar mūsu balsojumu par šo modifikāciju pašvaldībām šie ieņēmumi ir paredzēti no privatizācijas fonda.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas skaidrojumam. Lūdzu, turpināsim!

V.Balodis. Arī nākamais - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir Satiksmes ministrijas... Es atvainojos, šeit būtu jāskata kopumā finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums, kurš ir pārstrādāts un iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, un Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums. Es gribētu, lai deputāti atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāto redakciju, kura apmierina gan deputātus, gan arī Finansu ministriju.

Sēdes vadītājs. Baloža kungs, tātad jūs ierosināt atbilstoši tabulai atbalstīt un iestrādāt atbildīgās komisijas redakcijā finansu ministra Zīles un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kā arī Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu?

V.Balodis. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas skaidrojumu? Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Arī otrā daļa ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Tālāk par 7., 8., 9., 10. un 11. pantu ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi, un tie visi ir atbalstīti komisijā.

Sēdes vadītājs. Tātad deputātiem iebildumu pret 7.priekšlikuma pieņemšanu nav. Pret 8. priekšlikumu nav, pret 9. - arī nav, pret 10. - nav, pret 11. - nav iebildumu. Tātad šie priekšlikumi tiek pieņemti. Paldies.

V.Balodis. Pēdējais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku. Šis teksts ir šāds: "Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas." Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

V. Balodis. Paldies. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus par 1997.gada budžeta grozījumiem. Paldies deputātiem!

Sēdes vadītājs. Ko jūs, būdams komisijas vadītājs, aicināt darīt?

V.Balodis Lūdzu deputātus atbalstīt šos grozījumus ar balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam"" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 8. Likums ir pieņemts.

V.Balodis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, pirms turpinām izskatīt mūsu sēdes darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis sešu deputātu iesniegumu: "Lûdzam iekļaut Saeimas 1997.gada 19.jūnija sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas laika samazināšanu likumprojektam "Par 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu un tās 1967.gada 31.janvāra Protokolu par bēgļa statusu"" un skatīt to pēc likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam"".

Vai deputāti vēlas runāt "par" vai "pret" ðo priekšlikumu? Deputāti "par" vai "pret" ðo priekšlikumu runāt nevēlas, (Starpsauciens: "Balsot!") bet pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par priekšlikumu, kuru es nupat nolasīju, - par izmaiņām mūsu šodienas darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 4, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts. Izmaiņas darba kārtībā ir izdarītas.

Es atvainojos, ziņotājs šajā gadījumā ir Antons Seiksts - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs. Frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Dokuments nr. 2810-a.

Sēdes vadītājs. Seiksta kungs, lūdzu, atkārtojiet, jo mūsu izmaiņas darba kārtībā tika izdarītas ļoti strauji. Deputātiem ir jāatrod dokuments un jācenšas sekot līdzi tātad tam, ko jūs ierosināt. Lūdzu, atkārtojiet savu priekšlikumu!

A.Seiksts. Tātad dokuments nr. 2810-a.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, atrodiet dokumentu nr. 2810-a.

A.Seiksts. Uz otro un galīgo lasījumu ir ienākuši divi priekšlikumi. Proti, 2.pantā ir deputāta Jirgena priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, atklāsim debates! Vēlas runāt deputāts Aigars Jirgens - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godājamie kolēģi, es ļoti aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, jo šī konvencija, kurai mēs pievienojamies, dod katrai valstij divas alternatīvas, un katra valsts var izvēlēties, vai viņa uzņems bēgļus no Eiropas valstīm vai no visas pasaules valstīm. Un man personīgi nav saprotams, kāpēc Ārlietu ministrija un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izvēlējusies šo plašāko alternatīvu, jo es domāju, ka ne Latvijas demogrāfiskā, ne sociāli ekonomiskā situācija nav tāda, lai mēs gribētu uzņemt šeit bēgļus no visas pasaules, un tāpēc es aicinātu deputātus izvēlēties šo otro alternatīvu, kas konvencijā ir definēta kā "A" alternatīva, un atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es ļoti labi saprotu, ka visiem ir ļoti liela vēlme šodien pieņemt gan šo konvenciju par bēgļu statusu, gan arī mūsu likumprojektu, bet man tomēr rodas ļoti liels jautājums: ko mēs šobrīd skatām? Tāpēc man būtu lūgums ievērot zināmu procedūras kārtību. Mēs tikko iekļāvām šajā darba kārtībā lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa samazināšanu, bet tā vietā, lai mēs izskatītu šādu lēmuma projektu, mēs uzreiz sākam izskatīt kaut kādu likumprojektu. Es kategoriski iebilstu pret šādu lietu, jo mums tomēr ir jāievēro kaut kāda zināma kārtība, lai mēs šeit absolūti nepadarītu smieklīgu mūsu darbu. Paldies. Es tomēr aicinātu izskatīt to lēmuma projektu, kuru mēs iekļāvām darba kārtībā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Čerāna kungam ir pilnīga taisnība. Seiksta kungs, lūdzu jūsu komentāru! Jūs neesat paņēmis pareizo dokumentu.

A.Seiksts. Jā, paldies, Čerāna kungs, par aizrādījumu! Tiešām ir jāvienojas par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Mēs no rīta noteicām līdz vienpadsmitiem, ir priekšlikums šo termiņu noteikt šodien līdz 14.30. Lūdzu nobalsot par to.

Sēdes vadītājs. Seiksta kungs, kādu dokumentu mēs izskatām? Ar kādu numuru?

A.Seiksts. Nr. 2882.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Atbilstoši mūsu balsojumam referents lūdz jūs atrast dokumentu nr. 2882. Tas ir Saeimas lēmuma projekts par priekšlikumu iesniegšanas laika samazināšanu likumprojektam, kuru mēs jau sākām izskatīt.

A.Seiksts. Jā, godātie kolēģi, tikai nevis 11.00, bet 14.30.

Sēdes vadītājs. Vai par šo Saeimas lēmuma projektu deputāti vēlas uzstāties debatēs? "Par" vai "pret"? Deputāti uzstāties debatēs nevēlas. Tad mums ir jāpieņem šis lēmuma projekts balsojot. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - samazināt priekšlikumu iesniegšanas laiku likumprojektam "Par 1951. gada 28. jūlija Konvenciju par bēgļa statusu un tās 1967. gada 31. janvāra Protokolu par bēgļa statusu" līdz šīsdienas, 19. jūnija, pulksten 11.00?

A.Seiksts. ... līdz 14.30.

Sēdes vadītājs. 11.00. Mēs varam izskatīt tikai rakstveida priekšlikumus. Seiksta kungs, tur esot kļūda, jo man paskaidro, ka līdz 14.30.

A.Seiksts. Jā, to jau es... Godāto sēdes vadītāj, es to jau teicu. Lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 5, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

A.Seiksts. Ja drīkst... ja nav debatētāju...

Sēdes vadītājs. Vienu brīdi, Seiksta kungs! Seiksta kungs, man ir uz brīdi jāpārtrauc jūsu uzstāšanās, jo Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus deputātu iesniegumus. Šajā gadījumā atbilstoši mūsu izskatāmajai darba kārtībai tie ir jānolasa tādā secībā, kādā tie ienāk.

Seši deputāti - Antons Seiksts, Indulis Bērziņš, Panteļējevs, Lībane, Straume un Grīnblats - adresē Saeimas Prezidijam iesniegumu, kurā lūdz iekļaut Saeimas 1997. gada 19. jūnija sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par 1951. gada 28. jūlija Konvenciju par bēgļa statusu un tās 1967. gada 31. janvāra Protokolu par bēgļa statusu" otrajam, galīgajam, lasījumam. Nupat mēs pieņēmām lēmumu - saīsināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Tagad ir runa par šā paša likumprojekta izskatīšanu šodien otrajā un galīgajā lasījumā. Vai deputāti vēlas runāt "par" vai "pret" ðo sešu deputātu iesniegumu? Vēlas runāt.

Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Ādamsona kungs, jūs runāsiet "par" vai "pret"?

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Tādu cirku, kāds pašlaik notiek mūsu sēdē, es neesmu redzējis visu šo laiku. Un es gribētu dzirdēt arī pamatojumu, kur ir tā steidzamība, kāpēc viens likumprojekts steidzīgi jāiekļauj darba kārtībā, kaut gan mums darba kārtība ir pietiekoši noslogota. Man ir priekšlikums visus jautājumus izskatīt saskaņā ar apstiprināto darba kārtību.

Sēdes vadītājs. Sinkas kungs, jūs varat runāt "par" atbilstoši Kārtības rullim. Juris Sinka - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es ļoti lūdzu Saeimu izskatīt šo, cik ātri vien iespējams, jo sakarā ar Eiropas padomes asamblejas jaunās pārraudzības komisijas izveidi, Vācija tikko ir pieprasījusi Latvijas vispārējā stāvokļa izskatīšanu, un tas nozīmē Latvijas gatavību izpildīt visas starptautiskās konvencijas. Un tas mums var radīt tikai grūtības. Mēs šur tur jau esam aizkavējušies. Tā ka es ļoti lūdzu atbalstīt, jo steidzamība tiešām šeit ir. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par sešu deputātu iesniegumu, kurā viņi lūdz iekļaut Saeimas 19. jūnija sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par 1951. gada 28. jūlija Konvenciju par bēgļa statusu un tās 1967. gada 31. janvāra Protokolu par bēgļa statusu" otrajam, galīgajam, lasījumam. Lūdzu balsošanas režīmu! Un deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 10, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts. Paldies, godātie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Tātad mēs izskatām likumprojektu "Par 1951. gada 28. jūlija Konvenciju par bēgļa statusu un 1967. gada 31. janvāra Protokolu par bēgļa statusu".

Ziņo Antons Seiksts - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Paldies. Godātais Prezidij, godātie deputāti! Tagad nu ir dokuments nr.2810-a. Es ļoti atvainojos par šo neorganizētību, kas zināmā mērā radās manas vainas dēļ. Tātad strādāsim ar dokumentu nr. 2810.

Sēdes vadītājs. Dokumenta numurs ir 2810-a.

A.Seiksts. Pie tā, ka slikti strādā mikrofoni, es neesmu vainīgs. nr.2810-a.

2.pantā uz otro, galīgo lasījumu, ir saņemts deputāta Jirgena priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jirgens uzstājās par savu priekšlikumu un lūdz balsojumu. Godātie deputāti! Mums balsojot ir jāizšķiras - atbalstīt vai neatbalstīt deputāta Jirgena priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim deputāta Aigara Jirgena priekšlikumu - 2. pantā vārdus ""B" alternatīva" aizstāt ar vārdiem ""A" alternatīva". Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 13, atturas - 14. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Seiksts. Nākošais ir deputāta Jirgena priekšlikums 7. pantā - papildināt to ar jaunu 8. pantu jums pievienotajā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas uzstāties deputāts Aigars Jirgens - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godājamie kolēģi! Paldies par iepriekšējo balsojumu un es ļoti aicinātu atbalstīt arī šo priekšlikumu. Es gribu paskaidrot, kas ir 34. pants šajā Konvencijā, bet šis 34. pants saucas "Naturalizācija". Šis pants nosaka to, ka šīs Konvencijas dalībvalsts, kas to ir ratificējusi, darīs visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk naturalizētu šos bēgļus, kuri būs ieguvuši bēgļu statusu. Manuprāt, Latvijai ir pilnīgi pietiekami problēmu jau šobrīd ar tiem 700 000 cilvēku, kas šeit ir ieradušies padomju okupācijas laikā un kuri pretendē uz naturalizāciju, tāpēc uzņemties vēl papildu saistības - pēc iespējas ātrākā laikā naturalizēt šos bēgļus -, es domāju, ir vienkārši nesaprātīgi no mūsu valstiskā viedokļa.

Es esmu iesniedzis divas redakcijas, ko es piedāvāju. Viena ir stingrāka, tas ir, ka Latvijas Republika neuzskata sev par saistošu šo te 34. pantu. Tāds formulējums arī likumprojektā jau ir. Turpretī otra redakcija ir nedaudz mīkstināta, ka saskaņā ar Konvencijas 42. panta pirmo daļu noteikt, ka Latvijas Republika šo 34. pantu uzskata par ieteikumu, nevis par saistošu normu.

Es aicinātu balsot par pirmo variantu. Ja tas netiek pieņemts, tad es uzturu spēkā šo otro priekšlikumu. Ja pirmo priekšlikumu pozitīvi nobalso, tad, protams, otrais vairs nav balsojams. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti vēlas uzstāties par šo priekšlikumu? Deputāti vairāk runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - Antons Seiksts. Lūdzu!

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Es te gribu komentēt komisijas nostāju šajā jautājumā, kāpēc nav pieņemts šis priekšlikums. Proti, Konvencijai šajā sakarā ir ieteicošs raksturs, nevis obligāts, un tāpēc mēs neuzskatījām par nepieciešamu atbalstīt šo priekšlikumu šajā sakarā. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Aigara Jirgena priekšlikumu - papildināt ar jaunu 8. pantu šādā redakcijā. Pirmais variants: saskaņā ar Konvencijas 42. panta pirmo daļu... un tālāk kā tekstā... Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 7, atturas - 23. Priekšlikums ir pieņemts.

Līdz ar to nav balsojams šis otrais variants... Visi pārējie priekšlikumi atbilstoši mūsu šim balsojumam arī nav balsojami.

Lūdzu, turpināsim, Seiksta kungs!

A.Seiksts. Līdz ar to vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Seiksta kungs, ko jūs aicināt darīt?

A.Seiksts. Balsot kopumā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Par 1951. gada 28. jūlija Konvenciju par bēgļa statusu un tās 1967. gada 31. janvāra Protokolu par bēgļa statusu" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 7. Likums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu vienošanos izskatīsim Saeimas lēmuma projektu "Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekles Dzidras Ceihneres atsaukšanu". Dokuments nr. 2880. Deputātiem tas ir izdalīts.

Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Deputāti runāt nevēlas. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu šajā jautājumā. Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 3, atturas - 1. Dzidra Ceihnere atsaukta no Centrālās vēlēšanu komisijas sakarā ar viņas iesniegumu par darbības izbeigšanu šajā komisijā ar 1997.gada 16.jūniju.

Godātie kolēģi, mēs esam saņēmuši piecu deputātu parakstītu dokumentu, kurā viņi lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 37.punktu - likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" izskatīšanu - pēc tikko pieņemtā dokumenta nr.2880, tātad izskatīt tagad. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" šo iesniegumu? Deputāti runāt nevēlas, bet pieprasa balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izteiksim attieksmi pret piecu deputātu priekšlikumu - izdarīt izmaiņas darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 12, atturas - 15. Lēmums ir pieņemts. Tātad tagad izskatīsim darba kārtības 37.jautājumu.

Un ir vēl viens iesniegums, kurā pieci deputāti lūdz darba kārtības 33.punktu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" izskatīt pēc likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" ðo jautājumu? Kārlis Leiškalns vēlas runāt "pret".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Mēs esam vienojušies par to, ka mēs izskatīsim visus darba kārtībā esošos punktus, tāpēc nevajag tērēt laiku manipulācijām ar darba kārtību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt "par"? Nevēlas. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo piecu deputātu priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 17, atturas - 15. Šis priekšlikums netiek pieņemts.

Tātad, godātie kolēģi, saskaņā ar tikko panākto vienošanos izskatīsim darba kārtības 37.punktu - likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2853. Trešais lasījums.

Pirmais priekšlikums ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums - papildināt kodeksu ar jaunu 14.1.pantu par juridiskās personas atbildību. Komisija neatbalstīja, jo šis jautājums ir pārāk principiāls. Mēs to pēc būtības atbalstām, bet tomēr uzskatām, ka tik principiālu jautājumu nevar iestrādāt trešajā lasījumā, tikai mainot vienu pantu. Tad nepieciešama vesela rinda izmaiņu, ko mēs domājam jau nākamajos grozījumos iestrādāt. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par priekšlikumu likumprojekta 14.1.pantā? Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes priekšlikums netiek atbalstīts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums par kodeksa 15.pantu. Komisija ierosina izslēgt no šā panta vārdus "labošanas darbus un". Mēs iepriekšējā projektā šos vārdus no visa kodeksa izslēdzām, bet diemžēl vienā pantā tie bija vēl palikuši.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Nākošais ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi daļēji. Es pasvītroju - daļēji atbalstījusi, lai gan te ir ierakstīts, ka neatbalstīja. Ir izdarīti grozījumi, bet tikai mazliet mazāk, nekā to bija piedāvājusi valsts ministre.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Nākamais priekšlikums ir 8.lappusē - deputāta Eniņa priekšlikums, kurš ierosina par transportlīdzekļa vadīšanu cilvēkam, kuram nav vadīšanas tiesību, bet kurš ir vadījis transportlīdzekli alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu iespaidā, konfiscēt transportlīdzekli vai sodīt bez konfiskācijas. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par deputāta Eniņa priekšlikumu... (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret deputāta Eniņa priekšlikumu - papildināt likumprojekta 126.1.panta redakciju ar vārdiem... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 5... Godātie kolēģi, es lūdzu vismaz vienu piedalīties balsošanā. Vēlreiz lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izteiksim attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 31, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts. Deputātu labsirdība ir neizmērojama.

I.Bišers. Tālāk ir komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu un iestrādāt tajā jaunu 166.21.panta redakciju. Šis priekšlikums balstās uz valdības priekšlikumu par administratīvajiem pārkāpumiem valsts budžeta izpildē un finansu vadībā. Tos jūs varat redzēt nākamajā lappusē. Komisija tos kā patstāvīgu nodaļu neatbalstīja, bet iestrādāja jau esošajos pantos.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Paldies. Piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tas pats ir par 166.23.pantu 10.lappusē... (Starpsauciens no zāles: "Kurā lappusē!")

Sēdes vadītājs. 11.lappusē, Bišera kungs!

I.Bišers. Nē, 11.lappusē ir priekšlikumi, kurus komisija neatbalstīja, bet iestrādāja jau esošajos... Mēs neatbalstām jaunas nodaļas radīšanu, bet to iestrādājām jau esošajā nodaļā par pārkāpumiem finansu jomā. Komisijas priekšlikums ir 10.lappusē, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Līdz ar to komisija neatbalstīja priekšlikumus, kas bija iesniegti kā likumprojekts no valdības puses par atsevišķas nodaļas izveidošanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums par 226.pantu, kas ir 13.lappusē. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas atzinumu iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tāpat no šā likumprojekta ir atbalstīts jauns pants par 236.4.panta iestrādāšanu, kas Valsts kasei dod tiesības uzlikt par pārkāpumiem budžeta izpildes jomā administratīvos sodus.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par šo priekšlikumu piekrīt. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Līdz ar to visi likumprojekta panti ir izskatīti, visi priekšlikumi ir izskatīti, un komisija lūdz atbalstīt likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms pārtraukuma vēl izlemjam šādas lietas. Pieci deputāti ir iesnieguši priekšlikumu - turpināt 19.jūnija sēdi bez pārtraukuma. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" šo priekšlikumu? Runāt nevēlas, bet prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, izteiksim attieksmi pret šo piecu deputātu priekšlikumu - turpināt sēdi bez pārtraukuma. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 20, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, pirms sākam izskatīt nākamo darba kārtības jautājumu, es gribu apsveikt visus Saeimā esošos Jāņus ar tuvojošos Jāņu dienu, novēlēt viņiem pavadīt savus vārda dienas svētkus labā gaisotnē pie laba alus un garšīga siera! (Aplausi.)

Godātie kolēģi, ar Saeimas sēdes vadītāja tiesībām vēlētos izsludināt pārtraukumu uz 15 minūtēm. Vai Saeima tam piekrīt? Vai deputāti tam piekrīt? Varbūt kāds prasa balsojumu? Paldies, balsojumu neprasa. Tad tiekamies kopā ar Jāņiem lejā ēdnīcā, jo tur esot siers un miežu sula.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ir 15 minūtes pāri trijiem. Zālē ir acīm redzams "nekvorums". Lūdzu atkārtot zvanu! Ziņotāja arī nav. Ņemot vērā to, ka zālē nav kvoruma, es izsludinu pārtraukumu uz piecām minūtēm. Atsāksim sēdi pulksten 15.20.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, pulkstenis rāda jau 15.25. Pēc Prezidija aprēķiniem, zālē ir kvorums. Es lūdzu ziņotāju nākt tribīnē. Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Es ļoti atvainojos. Es ļoti atvainojos, godātie deputāti!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"". Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.129. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Kārlis Jūlijs Druva, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2835. Kā jūs redzat, neviens jauns grozījums nav piedāvāts attiecībā uz trešo lasījumu, tādēļ es aicinu kolēģus balsot un pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.129) pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Godātie deputāti! Pirms mēs turpinām izskatīt mūsu sēdes darba kārtību, ir atkal paredzamas izmaiņas šajā darba kārtībā. Pieci deputāti - Seiksts, Panteļējevs, Sausnītis, Kiršteins, Bērziņš un Jirgens - ir iesnieguši Saeimas Prezidijam iesniegumu: "Lûdzam iekļaut Saeimas 1997.gada 19.jūnija plenārsēdes darba kārtībā likumprojektu "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā" kā steidzamu." Bet, pirms mēs varam izskatīt šo jautājumu, ir jāizskata sagatavotais Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas par šo Prezidija atzinumu runāt "par" vai "pret"? Deputāti piekrīt. Tātad šis likumprojekts tiek nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un tiek noteikts, ka tā ir atbildīgā komisija.

Tālāk. Atbilstoši sešu deputātu iesniegumam mums ir jālemj par to, vai iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā". Vai deputāti vēlas par šo priekšlikumu runāt "par" vai "pret"? Deputāti nevēlas runāt "par" vai "pret". Iebildumu deputātiem nav. Likumprojekts tiek iekļauts darba kārtībā kā pēdējais darba kārtības jautājums.

Turpinām izskatīt mūsu sēdes darba kārtību. Nākamais ir darba kārtības jautājums nr.32 - likumprojekts "Noteikumi par ceļu satiksmi". Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.135. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Paldies. Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Lūdzu pievērst uzmanību dokumentam nr.2841. Vispirms - par pašu likuma nosaukumu. Juridiskā komisija un Juridiskais birojs pirmajā un otrajā lasījumā iesaka to pārdēvēt: "Ceļu satiksmes likums".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - atbalstīt šo priekšlikumu. Pieņemts.

Lūdzu, turpiniet!

E.Bāns. Juridiskā komisija un Juridiskais birojs ierosina pirmo nodaļu nosaukt "Vispārīgie noteikumi". Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli. Pieņemts.

E.Bāns. 5.priekšlikums. Juridiskā komisija un Juridiskais birojs ierosina 1.pantu nosaukt "Likumā lietotie termini". Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 1.pants. No 1.līdz 34.priekšlikumam visi priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Diemžēl, Bāna kungs, mums ir jāizskata visi šā panta punkti, jo ir iespējams, ka deputātiem nav līdzīgs viedoklis kā komisijai. Tātad, lūdzu, turpināsim izskatīt konkrēti pa pantiem un punktiem.

E.Bāns. 6.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Mēs skatīsim pa pantiem. Otrajā lasījumā likumprojekti tiek izskatīti pa pantiem.

Lūdzu, turpinām!

E.Bāns. Tālāk. 7.un 8.priekšlikums attiecas uz 2.punktu. Komisijā ir atbalstīts šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 9.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 10.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 11.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 12. un 13.priekšlikums attiecas uz 5.punktu un tie ir atbalstīti komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 14.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 15.priekšlikums - satiksmes ministra Krištopana priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 16.priekšlikums - satiksmes ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 17., 18. un 19.priekšlikums attiecas uz 13.punktu, tie ir atbalstīti un iestrādāti komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 20.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 21., 22., 23.priekšlikums attiecas uz 16.punktu, tie ir atbalstīti un iestrādāti atbildīgās komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 24.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 25.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 26.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 27., 28.priekšlikums attiecas uz 21.punktu, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 29. un 30.priekšlikums attiecas uz 22.punktu un tie ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 31.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 32. un 33.priekšlikums attiecas uz 24.punktu un tie ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 34.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. Uz 26.punktu attiecas 35. un 36.priekšlikums. 35.priekšlikums (Juridiskās komisijas priekšlikums) par šā punkta izslēgšanu nav atbalstīts, bet ir atbalstīts 36.priekšlikums (atbildīgās komisijas priekšlikums) - izteikt 26.punkta otro teikumu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

E.Bāns. 37.priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu 27.punktu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 38. un 39.priekšlikums attiecas uz 28.punktu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 40.priekšlikums - satiksmes ministra Krištopana kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 41.priekšlikums - satiksmes ministra Krištopana kunga priekšlikums papildināt 1.pantu ar jaunu daļu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 42.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina 2.panta nosaukumu izteikt šādā redakcijā: "Likuma mērķis".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

E.Bāns. 43.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 44.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 45., 46. un 47.priekšlikums attiecas uz 2.panta trešo daļu. Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt trešo daļu nav atbalstīts. Tālāk. Juridiskās komisijas ierosinātā redakcija ir iestrādāta atbildīgās komisijas redakcijā, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

E.Bāns. 48.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 49., 50. un 51.priekšlikums attiecas uz 3.panta otro daļu, tie ir atbalstīti un iestrādāti precizētā atbildīgās komisijas redakcijā, kas redzama kā 51.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

E.Bāns. 52., 53. un 54.priekšlikums attiecas uz 3.panta trešo daļu. Juridiskā komisija lūdz izslēgt otro teikumu, bet Juridiskais birojs ierosina izmainīt tekstu un iesaka arī izslēgt otro teikumu. Tālāk ir deputāta Bāna priekšlikums papildināt ar tekstu par traktortehniku. Atbildīgā komisija visu to ir precizējusi 55.priekšlikumā un izteikusi trešo daļu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

E.Bāns. 56.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums pārcelt 3.panta piekto daļu kā pēdējo - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 57.priekšlikums (Juridiskā biroja priekšlikums) un 58.priekšlikums (Juridiskās komisijas un Juridiskā biroja priekšlikums) attiecas uz 3.panta sesto daļu. Būtība ir tāda, ka Juridiskā komisija ierosināja sākt 3.panta sesto daļu ar vārdiem "Satiksmes ministrijas" un tad turpināt tālāk, kā ir sestajā daļā: "Ceļu satiksmes drošības direkcija..." Komisija to neatbalstīja, toties atbalstīja Juridiskās komisijas un Juridiskā biroja priekšlikumu - vārdus "sniegtajiem pakalpojumiem" ierakstīt vārdu "veiktajām darbībām" vietā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

E.Bāns. Līdzīgi priekšlikumi ir 59.un 60.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosināja 3.panta septītajā daļā pierakstīt klāt vārdus "Zemkopības ministrijas". Komisija to neatbalstīja, bet atbalstīja Juridiskās komisijas un Juridiskā biroja priekšlikumu - vārdus "sniegtajiem pakalpojumiem" ierakstīt vārdu "veiktajām darbībām" vietā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

E.Bāns. 61.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina trešo nodaļu izteikt kā otro nodaļu un izteikt 4.panta nosaukumu šādā redakcijā: "Prasības ceļu aprīkošanai". Tagad tas būs 5.pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

E.Bāns. 62.priekšlikums. Juridiskais birojs iesaka izslēgt no panta vārdu "îpašniekam". Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. Es atvainojos, es turpmāk lasīšu to numerāciju, kāda bija pantiem pirmajā redakcijā. Labajā pusē parādīts, kā panti pārnumurēti sakarā ar to, ka mēs ieviesām 3.pantu.

Sēdes vadītājs. Bāna kungs, atbilstoši mūsu balsojumiem un pieņemtajiem labojumiem tie jau automātiski pārnumurējas, tā ka šajā gadījumā vajadzētu fiksēt tikai priekšlikumus, kas attiecas uz konkrēto...

E.Bāns. 63.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums papildināt ar vārdiem, kādi te ir redzami. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk 64.priekšlikums ir par to, ka "Satiksmes ministrija" vajag aizstāt ar vārdiem "Ministru kabinets". Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. Otrajā daļā Juridiskā biroja (65.) un Juridiskās komisijas (66.) priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 67. ir Juridiskā biroja priekšlikums par terminu izmaiņu. Tas ir atbalstīts. Vēl ir 68. - satiksmes ministra Krištopana priekšlikums - 8.panta pirmo daļu izteikt tādā redakcijā, kāda tā viņa šeit ir redzama. Tā ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli. Pieņemts.

E.Bāns. 69. ir atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt ar vārdu "valsts". Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 8.pantu ar jaunu trešo daļu. Tas ir 70.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 71.priekšlikumā Juridiskais birojs ierosina aizstāt 9.pantā pirmajā daļā attiecīgo tekstu... Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 72. Juridiskā biroja priekšlikums - otrajā daļā izslēgt vārdu "turētāja" - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 73.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 9.panta trešo daļu sekojošā redakcijā, kas ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. Atbildīgā komisija 74.priekšlikumā ierosina papildināt ar jaunu ceturto daļu... un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 75.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina ceturtās daļas otro teikumu izteikt sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 76.priekšlikumā Juridiskais birojs ierosina precizēt tekstu, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 77.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 10.panta pirmās daļas pirmo punktu sekojošā redakcijā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskā biroja 78.priekšlikums paredz precizēt tekstu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 79.priekšlikumā ieteikts 10.panta pirmās daļas 4.punktu izteikt sekojošā redakcijā. To ierosina atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs 80.priekšlikumā precizē tekstu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 81.priekšlikumā Juridiskā komisija un Juridiskais birojs ierosina izslēgt trešajā daļā vārdus, kas ir redzami. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 82.priekšlikumā Juridiskais birojs ierosina otrās daļas pirmo teikumu izteikt sekojošā redakcijā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 83.priekšlikumā Juridiskais birojs ierosina 11.panta otrās daļas 2.punktu izteikt sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 84.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja - otrās daļas 5.punkta pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 85. Atbildīgās komisijas priekšlikums - aizstāt otrās daļas 7.punktā vārdu "pašbūvēta" ar vārdiem "Latvijā izgatavota" - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 86. ir Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt tekstu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk 87. un 88. ir Juridiskā biroja un atbildīgās komisijas priekšlikums par vārdu precizēšanu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk ir 89. - Juridiskā biroja priekšlikums. Man šeit jāatvainojas, ka teksts ir neskaidrs. Šeit ir tāds teksts: aizstāt 12.panta trešajā daļā vārdu "turētājs" ar vārdiem "viena līdzīpašnieka". Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

E.Bāns. 100.priekšlikums ir satiksmes ministra Krištopana priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 101. ir Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas priekšlikums - izslēgt otro un trešo teikumu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 102. ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt panta trešo daļu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 103. ir satiksmes ministra Kristopana kunga priekšlikums - papildināt ar jaunu ceturto daļu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 104. un 105.priekšlikums saņemts no Juridiskās komisijas un no Juridiskā biroja... Tālāk - 106. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Šie visi priekšlikumi apsver, kā tālāk traktēt tehnisko apskati, vai nav vajadzība izdot pasažieru pārvadāšanas transportlīdzekļu noteikumus un noteikt citus termiņus. Līdz ar to atbildīgā komisija iesaka izteikt 15.panta pirmo daļu sekojošā redakcijā... Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskā komisija un Juridiskais birojs ierosina likumprojekta 15.panta otrajā daļā vārdus, kā šeit minēts, aizstāt ar "Ministru kabinets". Uz to pašu daļu attiecas atbildīgās komisijas 108.priekšlikums, kur šie jautājumi ir precizēti un izteikti sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

E.Bāns. 109. ir Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt vārdus. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 110. ir atbildīgās komisijas priekšlikums - precizēt tekstu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 111. ir satiksmes ministra Krištopana priekšlikums - izslēgt 19.pantu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 112. ir satiksmes ministra Krištopana priekšlikums - izslēgt 20.pantu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. Līdz ar to 113.priekšlikums, ko izteikusi Juridiskā komisija, par pantu, kas ir izslēgts, nav skatāms.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpiniet!

E.Bāns. 114. ir Juridiskā biroja priekšlikums - 21.panta nosaukumu izteikt sekojošā redakcijā - "Transportlīdzekļu īpašnieku, valdītāju un turētāju pienākumi un tiesības". Ir nedaudz mainīts nosaukums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 115. ir Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt atsevišķus vārdus un tekstu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 116. Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt tekstu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 117.Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt tekstu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 118. Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt tekstu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 119. Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 21.panta piekto daļu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

E.Bāns. 120. Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 22.panta otro daļu sekojošā redakcijā - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk ir 121. un 122. - Juridiskās komisijas un Juridiskā biroja priekšlikumi, kas ir atbalstīti. Labajā pusē var redzēt precizēto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt precizētajai redakcijai, ko iesniegusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

E.Bāns. 123. Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt tekstu un vārdus "Satiksmes ministrija" aizstāt ar vārdiem "Ministru kabinets" - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs tāpat ierosina aizstāt 23.panta otrajā daļā vārdus "Satiksmes ministrija" ar vārdiem "Ministru kabinets", kā arī papildināt pēc vārdiem "izdošanas kārtību" ar vārdiem "un to medicīnisko pretindikāciju sarakstu, kuras liedz vadīt transportlīdzekli". Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskā komisija un Juridiskais birojs 125.priekšlikumā ierosina izslēgt 23.panta otro, ceturto un piekto daļu. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Izslēgt panta trešo, ceturto un piekto daļu. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E. Bāns. 126. ir satiksmes ministra Krištopana priekšlikums - izteikt 24.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk 34.lappuse. 127.priekšlikums. Juridiskā komisija un Juridiskais birojs likumprojekta 24.panta trešajā daļā ierosina vārdus "Zemkopības ministrija" aizstāt ar vārdiem "Ministru kabinets". Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas redakcijā, kas būtu jāskata kopā ar 128. priekšlikumu. Šis Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums ir atbalstīts, bet labajā pusē trešajā iedaļā ir komisijas precizētā redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas precizētajai redakcijai. Pieņemts.

E.Bāns. Atbildīgās komisijas 129.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu. Pieņemts.

E.Bāns. 130.Atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskās komisijas 131.priekšlikums ir iekļauts komisijas redakcijā. Un 132. priekšlikums, kas arī ir par šo pašu jautājumu, ir tālāk iekļauts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk ir 136. Juridiskā biroja priekšlikums par atsevišķiem punktiem. Arī ir iekļauts komisijas redakcijā...

Sēdes vadītājs. 133., Bāna kungs! Mēs esam izskatījuši 132., un nākamais ir 133. priekšlikums.

E.Bāns. 133. priekšlikumā visi punkti, kas tur ir, ir iestrādāti atbildīgās komisijas 134.priekšlikumā, kura teksts šeit ir redzams, bet 25.pants ir redzams labajā pusē. Visi tie ir ņemti vērā. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Es nepiekrītu!")

Sēdes vadītājs. Tātad atklājam debates. Deputāti nepiekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

Vēlas runāt Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es neaizkavēšu ilgi jūsu laiku, bet acīmredzot trešajā lasījumā šobrīd vairs nekas nav darāms. Mums ir precīzi jānorāda, kas, kādā ekipējumā un kādā veidā drīkst apturēt automobiļus un pārbaudīt dokumentus. Es uzskatu, ka Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa vienā pilsoniskā valstī bez īpašiem apstākļiem nav tiesīga pārbaudīt civilistu dokumentus. Tas ir pilnīgi principiāls mans... pie kam arī veids, kā drīkst apturēt un par ko drīkst apturēt.

Parasti normālās Eiropas valstīs un Amerikas Savienotajās Valstīs policija var apturēt automobili, tikai argumentējot vai uzrādot par apturēšanas iemeslu kādu no ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Protams, var apturēt arī uz aizdomu pamata, bet šajā gadījumā policijai savas aizdomas ir kaut kādā veidā jāapstiprina. Pie mums šobrīd cilvēktiesības, vadītāju tiesības, bieži vien šajos gadījumos tiek ignorētas. Paldies par uzmanību. Es aicinu juristus un Cilvēktiesību biroju piestrādāt pie šā jautājuma uz trešo lasījumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Bāna kungs.

E.Bāns. Paldies Leiškalna kungam par norādēm. Jā, mēs to arī komisijā atzīmējām un norunājām, ka to varbūt precizēsim uz trešo lasījumu, pagaidām atstājot, kā viņš ir. 25. panta redakcija ir labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Leiškalna kungs lūdz balsojumu. Nelūdz. Paldies. Pieņemts. Skatīsim tālāk!

E.Bāns. 135. Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 136.priekšlikums. Satiksmes ministra Krištopana kunga priekšlikums - izslēgt vārdu "apstāšanās" - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo secinājumu. Pieņemts.

E.Bāns. 137.priekšlikums. Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas priekšlikums - precizēt tekstu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. 138. Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt tekstu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 139. Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt tekstu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. 140. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt sestās nodaļas nosaukumu sekojošā redakcijā, kā ir redzama tekstā, - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti sestās nodaļas nosaukumam piekrīt. Pieņemts.

E. Bāns. 141. ir satiksmes ministra Krištopana priekšlikums - precizēt attiecīgos apzīmējumus transportlīdzekļu vadītāja tiesībās, ar ko apliecina tiesības vadīt transportlīdzekli.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 142. Juridiskā biroja priekšlikums - mainīt attiecīgi tekstu un to precizēt - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 143.Satiksmes ministra Krištopana priekšlikums - izslēgt 33.panta otro daļu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Ir atbalstīts. Pieņemts.

E.Bāns. 144. Satiksmes ministra Krištopana priekšlikums - izteikt 34.panta pirmo daļu šādā redakcijā - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 145. Satiksmes ministra Krištopana priekšlikums - precizēt attiecīgo ilgumu un aizstāt 34.panta otrajā daļā vārdus. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 146. ir satiksmes ministra Krištopana priekšlikums - precizēt tekstu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskā komisija un Juridiskais birojs 147. priekšlikumā ierosina izslēgt vārdus "un konvencijas". Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. 148. un 149. priekšlikums - 38. pantā un 39.pantā precizēt tekstu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs 150.priekšlikumā ierosina izslēgt otrajā, trešajā un ceturtajā daļā vārdu "îpašnieks" attiecīgajos locījumos. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

E. Bāns. 151.priekšlikums - 43.panta trešajā daļā precizēt tekstu. Tas ir atbalstīts. Un uz to pašu attiecas arī 152.priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti abus priekšlikumus akceptē. Pieņemts.

E.Bāns. 153. un 154. ir Juridiskās komisijas un Juridiskā biroja priekšlikumi, kas ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta abus priekšlikumus. Pieņemts.

E. Bāns. 155. - Juridiskās komisijas un Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E. Bāns. 156. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk 157.priekšlikumā Juridiskā komisija un Juridiskais birojs ierosina izteikt likumprojekta 45.panta otro un trešo daļu kā otro, trešo un ceturto daļu attiecīgajā redakcijā, mainot arī tālāko numerāciju. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 45.panta otrajai un trešajai daļai, to izteikšanai par otro, trešo un ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā piekrīt. Pieņemts.

E. Bāns. 158. - atbildīgās komisijas priekšlikumā ir ierosināts izslēgt 46.pantu. Atbildīgajā komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti 46.panta svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

E. Bāns. 159. ir Juridiskās komisijas un Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt likumprojekta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Tas nav balsojams, jo viss 46.pants ir svītrots.

E. Bāns. 160.priekšlikums - aizstāt 47.pantā attiecīgos vārdus. Precizēts teksts. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E. Bāns. 161.priekšlikums. Juridiskais birojs precizē tekstu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E. Bāns. 162.priekšlikums. Juridiskais birojs precizē tekstu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E. Bāns. 163. priekšlikums. Satiksmes ministrs Krištopans ierosina aizstāt 49.panta otrajā daļā vārdus, attiecīgi nomainot trīs mēnešus ar sešiem mēnešiem. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

E. Bāns. Satiksmes ministrs 164.priekšlikumā ierosina aizstāt 149.panta trešajā daļā vārdus "1 mēnesis" ar vārdiem "3 mēneši". Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 165.priekšlikums. Deputāts Bāns ierosina papildināt 49.panta trešo daļu aiz vārdiem "drošības direkcijā" ar sekojošu tekstu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 166. priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums - precizēt tekstu. Tas ir precizēts atbildīgās komisijas atbalstītajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. 167. Juridiskā biroja priekšlikums ierosina izteikt 50.pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 50.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 168.priekšlikumā, izskatot šos jautājumus, Juridiskā komisija 1.priekšlikumā ierosina izteikt noslēguma jautājumu nosaukumu šādā redakcijā: "Pârejas noteikumi". Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta pārejas noteikumu 1. un 2.punkta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. Tie ir visi priekšlikumi. Komisijā vairāk priekšlikumu nav. Lūdzam balsot otrajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. (No zāles deputāts A.Seiksts: "Kârli, Kārli!...")

Seiksta kungs, tik atklāti aicināt balsot gan nevajadzētu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 2, atturas - 3. Pieņemts.

Kādi ir priekšlikumi par trešo lasījumu?

E.Bāns. Lūdzam noteikt par trešā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņu 10.jūliju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 10.jūliju? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"". Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Kārlis Jūlijs Druva. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2873.

Pirmais grozījums (piedāvāts no Saeimas Juridiskās komisijas) - nomainīt visā likumā vārdu "konvojs" ar vārdu "pavadapsardze". Komisija to pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Juridiskās komisijas piedāvātais grozījums - aizstāt vārdus "izziņas izdarītājs" ar vārdu "izziņvedis". To komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par šo priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums 2.punktā aizstāt vārdu "îpašo" ar "speciālo". Šo piedāvāto grozījumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādātais grozījums 1.punkta 3.punktam. Šo grozījumu komisija pati pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir deputāta Grīga piedāvātais 3.panta grozījums. Šo grozījumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāts neiebilst pret to. Deputāti akceptē komisijas viedokli. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Saeimas Juridiskās komisijas piedāvātais grozījums 2.panta 2.punktā. Šo grozījumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir deputāta Grīga piedāvātais grozījums - papildināt 4.pantu ar "f" apakšpunktu. Šo grozījumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāts Grīgs piekrīt komisijas atzinumam. Arī pārējie deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums 2.3. punktu papildināt ar "g" apakšpunktu, un šo grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas piedāvātais grozījums - izteikt 4.panta "f" apakšpunktu tādā redakcijā, kāda ir jums priekšā. Šo piedāvāto grozījumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par Iekšlietu ministrijas priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas piedāvātais grozījums - izslēgt 4.1., 4.2., 4.3.pantu. Šo piedāvāto grozījumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par šo priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir deputāta Grīga piedāvātais grozījums - papildināt likumu ar 4.1., 4.2., 4.3.pantu. Jums ir priekšā šī redakcija. To pieņēma kā jaunu 4.4. pantu Aizsardzības un iekšlietu komisijas izteiktā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies, pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - izslēgt no likumprojekta 4.1. panta otrās daļas "a" apakšpunktu, un šo grozījumu komisija, zināms, pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Ir vēl papildus 2. un 3.apakšpunkta redakcija. Zināms, arī tos komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Saeimas Juridiskās komisijas piedāvātais grozījums likumprojekta 3.pantā. To komisija pieņēma, iestrādājot likumprojekta 4.4.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir deputāta Jirgena piedāvātais grozījums 4.1. pantā. To pieņēma daļēji, iestrādājot likumprojekta 4.4. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir deputāta Jirgena piedāvātais grozījums papildināt 4.1. pantu ar jaunu trešo daļu jums redzamajā redakcijā. Šo komisija pieņēma daļēji, un tas ir ietverts komisijas ieteiktajā 4.4. panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir deputāta Grīga piedāvātais grozījums. Drošības dienests... Redakcija ir redzama. Priekšlikumu pieņēma, bet iekļāva 4.4.pantā kā "c" apakšpunktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums 4.1. panta ceturtajā daļā aizstāt vārdus ""b" un "d" apakšpunktā"... Tālāk kā tekstā. Šo grozījumu pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir deputāta Grīga piedāvātais grozījums jums priekšā esošajā redakcijā. To daļēji pieņēma Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - izteikt 4.1.panta piekto daļu jums priekšā esošajā redakcijā. To komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī to akceptē. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir deputāta Grīga piedāvātais grozījums - izteikt sesto daļu jums priekšā esošajā redakcijā. To komisija pieņēma, iekļaujot to 4.4.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir deputāta Grīga piedāvātais grozījums - izteikt septīto daļu jums redzamajā redakcijā. Šo piedāvāto grozījumu komisija pieņēma, iekļaujot 4.4.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Saeimas Juridiskās komisijas piedāvātais grozījums - papildināt 4.2.pantu. Komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Paldies, pieņemts komisijas viedoklis.

K.J.Druva. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums 4.2.panta trešajā daļā. Šo komisija, zināms, pieņēma.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti arī akceptē. Pieņemts.

K.J.Druva. Un tur ir otra daļa. 4.2.panta trešajai daļai ir izmaiņas pāris vārdos. Arī šo piedāvāto grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti to arī akceptē. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais. Ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātā redakcija - izslēgt 4.2.panta piekto daļu. Šo priekšlikumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais. Saeimas Juridiskās komisijas piedāvātais grozījums - sadalīt 4.3.panta trešās daļas "f" apakšpunktu... un tā tālāk. Šo grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par Juridiskās komisijas priekšlikumu - sadalīt 4.3.panta trešās daļas "f" apakšpunktu. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Saeimas Juridiskās komisijas piedāvātais grozījums - izteikt 4.3.panta ceturto daļu jums piedāvātajā un priekšā esošajā redakcijā. To komisija pieņēma daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - papildināt 4.3.panta ceturto daļu, un jums tālāk ir redzama šī redakcija. Šo priekšlikumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir deputāta Grīga piedāvātais grozījums. Jūs redzat redakciju: "Drošības dienests ir tiesīgs..." Un tā tālāk. Šo piedāvāto grozījumu komisija pieņēma daļēji, iekļaujot to 4.3.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - papildināt 4.4. un 4.5.pantu, jums ir redzama šī redakcija. Šo piedāvāto grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir 11.lappusē redzamais deputāta Grīga piedāvātais grozījums - papildināt likuma 15.pantu ar astoto daļu. Jums ir redzama šī redakcija. Komisija daļēji pieņēma šo priekšlikumu, papildinot pēc vārdiem "Militārās policijas"... Un tā tālāk, kā esošajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir deputāta Grīga piedāvātais grozījums - papildināt likuma 24.pantu ar sesto un septīto daļu. Jums redzama šī redakcija. Šo piedāvāto grozījumu komisija pieņēma daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - papildināt 24.panta sesto daļu. Jums redzama šī redakcija. Šo piedāvāto grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī akceptē. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums - papildināt 24.pantu ar astoto daļu. Jums redzama šī redakcija. To komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais priekšlikums ir par pārejas noteikumiem. Pārejas noteikumus Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosināja izslēgt un, zināms, arī pieņēma šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt pārejas noteikumu svītrošanai no likumprojekta. Pieņemts.

K.J.Druva. Līdz ar to visi piedāvātie grozījumi ir izsmelti. Aicinu deputātus šo likumprojektu, šos grozījumus pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par - 49, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu jūsu apsvērumus par priekšlikumu iesniegšanu trešajam lasījumam.

K.J.Druva. Es lūdzu iesniegt līdz 10.jūlijam grozījumus, lai likumprojektu sagatavotu trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti minētajam termiņam - 10.jūlijs - piekrīt. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par autoceļiem"". Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2867.

Pirmais priekšlikums ir par visu likumprojekta tekstu kopumā. Tas nāk no Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Pētersona kunga - aizstāt attiecīgajā locījumā vārdu "pilsonis" ar vārdiem "fiziskās personas" attiecīgajā locījumā. (Starpsauciens: "Nelasi!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pirmajam priekšlikumam par grozījumiem likumprojektā, ko ieteicis Pētersona kungs un akceptējusi atbildīgā komisija, piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 3. priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Komisijas lēmums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. 4. priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja par 3. pantu. Komisija nolemj atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 5. priekšlikums saņemts no Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Pētersona kunga par 4. pantu. Komisija redakciju atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. 6. priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja par 5. panta trešās daļas izslēgšanu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas slēdzienam par Juridiskā biroja priekšlikumu - svītrot 5. panta trešo daļu - piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Komisija nepiekrīt un arī deputāti nepiekrīt. Deputāti piekrīt komisijai, Čepāņa kungs!

Sēdes vadītājs. Es tā arī teicu, ka deputāti atbalsta komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. 7. priekšlikums. Iesniedzis Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Pētersona kungs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Pētersona kungs ierosinājis 8. priekšlikumu par 5. panta ceturto daļu. Komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Pētersonu atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 9. priekšlikums saņemts no Pētersona kunga, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra. Komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta komisijas atzinumu? Pieņemts.

K.Leiškalns. 10. priekšlikums. Iesniedzējs tas pats. Komisija atbalsta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta tā paša iesniedzēja komisijas akceptēto priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns. 11. priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs par 7. pantu. Komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 8. panta otrā daļa redakcionāli precizēta. 12. priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta Juridiskā biroja ierosinātās izmaiņas 11. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti likumprojekta 11. panta otrās daļas redakcijai piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 13. priekšlikums. Iesniedzis Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Pētersona kungs. Komisija atbalsta 12. panta precizēto redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. 14. priekšlikums ir par 13. pantu. Iesniedzis Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Pētersona kungs. Komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 13. panta redakcijai? Pieņemts.

K.Leiškalns. 15. priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja par 14. pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 16. priekšlikumu izstrādājusi atbildīgā komisija par 16. pantu, un tas, neapšaubāmi, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. 17. priekšlikums. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Pētersona kungs lūdz izslēgt 18. panta piekto daļu. Tam komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti 18. panta piektās daļas svītrošanai piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 18. priekšlikums saņemts no Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Pētersona kunga. Komisija atbalsta 20. panta otrās daļas redakcijas izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 22. pantā komisija ir redakcionāli precizējusi redakciju. Teksts redzams labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti akceptē. Pieņemts.

K.Leiškalns. 19. priekšlikums ir par 23. panta otrās daļas izslēgšanu. Iesniedzis Satiksmes ministrijas valsts sekretārs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 23. panta otrās daļas svītrošanai? Pieņemts.

K.Leiškalns. 20. priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja par 25. panta redakciju. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 21. priekšlikums saņemts no Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Ulda Pētersona par 26. panta izslēgšanu. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 26. panta svītrošanai? Pieņemts.

K.Leiškalns. 22. priekšlikums saņemts no Satiksmes ministrijas valsts sekretāra par 27. pantu. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. 23. priekšlikums. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs ierosina papildināt 28. pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret 28. panta papildināšanu ar jums iesniegto tekstu iebildumu nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. 24. priekšlikumu mums iesniedzis Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Pētersona kungs. Komisija atbalsta panta daļas izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt svītrot 28. panta otro daļu? Pieņemts.

K.Leiškalns. 25. priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja par izmaiņām 29. pantā. Komisijas slēdziens ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī akceptē? Pieņemts.

K.Leiškalns. 26. priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja par izmaiņām 30. pantā. Komisijas slēdziens ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti šim priekšlikumam piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 27. priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izmaiņas 31. pantā. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. 28. priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja par likumprojekta pārejas noteikumiem, kurus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti likumprojekta pārejas noteikumu redakcijai piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie kungi! Ļoti cienījamās dāmas! Ierosinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

Kādi ir jūsu apsvērumi, Leiškalna kungs, par trešā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņiem?

K.Leiškalns. Komisija ierosina trešajam lasījumam priekšlikumus iesniegt līdz 1997. gada 10. augustam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 10. augustu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir nr. 38 - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par bezpeļņas organizāciju"". Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrāras, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Atis Sausnītis.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu 2866.

Trešajam lasījumam nav iesniegts neviens priekšlikums, un tādēļ es lūdzu kolēģus balsot trešajā un galīgajā lasījumā šo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bezpeļņas organizāciju"".

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta "Grozījumi likumā "Par bezpeļņas organizāciju"" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 5. Likums pieņemts.

A.Sausnītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - likumprojekts "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā". Trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā deputāts Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Uz trešo lasījumu nekādi labojumi nav iesniegti. Starp citu, tā tas bija arī uz otro lasījumu. Tā ka lūdzu nobalsot par likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Apvienoto Nāciju Konvenciju par preču starptautiskā pirkuma-pārdevuma līgumiem". Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā deputāts Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā tātad skatīsim pa pantiem. Likumprojekta nosaukumā ir izdarīti redakcionāli precizējumi, kā jūs to redzat atbilstošajā tabulā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

I.Bērziņš. Arī 1. pantā ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret 1. panta redakciju nav? Pieņemts.

I.Bērziņš. 2. pantā izmaiņu nav.

3. pantā ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret 3. panta redakciju iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

I.Bērziņš. 4. pants ir jaunā redakcijā - Konvencija stājas spēkā tās 99. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret šā panta redakciju iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

I.Bērziņš. 5. pants ir nākošajā lappusē. Tur augšā, kā jūs redzat, tas ir attiecīgi izslēgts, jo 4. pantā 5. panta būtība jau ir pateikta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

I.Bērziņš. Lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā un attiecīgi izskatīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā un arī galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Unidroit Konvenciju par starptautisko finansiālo līzingu". Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā deputāts Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Tātad nosaukumā ir izdarīti redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret komisijas atzinumu par likumprojekta nosaukumu iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bērziņš. Arī 1. pantā ir izdarīti redakcionāli precizējumi, kas nemaina panta būtību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 1. panta redakcijai? Tā ir pieņemta.

I.Bērziņš. 2. pantā ir redakcionāli precizējumi. Ārlietu komisija tos atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti to akceptē? Pieņemts.

I.Bērziņš. 3. pants ir jaunā redakcijā, ka Konvencija stājas spēkā tās 16. pantā noteiktajā laikā un kārtībā un ka Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Sēdes vadītājs. Vai deputāti šo komisijas atzinumu akceptē? Pieņemts.

I.Bērziņš. Un attiecīgi tiek izslēgts arī 4. pants, kura būtība jau ir pateikta 3. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti likumprojekta 4. panta svītrošanai piekrīt? Pieņemts.

I.Bērziņš. Un lūdzu balsot par likumprojektu kopumā un pieņemt attiecīgi arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - arī nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Unidroit Konvenciju par starptautisko faktoringu". Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā deputāts Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Redakcionāli precizējumi ir izdarīti likumprojekta nosaukumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti likumprojekta nosaukumam piekrīt? Pieņemts.

I.Bērziņš. Un attiecīgi redakcionāli precizējumi ir izdarīti 3. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai arī 3. panta redakcijai deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Bērziņš. Tāpat 4. pants tagad ir jaunā redakcijā, kuru jūs redzat tabulā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti 4. panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

I.Bērziņš. Un attiecīgi 5. pants šajā gadījumā tiek izslēgts no likumprojekta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti likumprojekta 5. panta svītrošanai piekrīt? Pieņemts.

I.Bērziņš. Lūdzu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā un pieņemt attiecīgo likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir 43. punkts - likumprojekts "Par Konvenciju par samierināšanu un arbitrāžu EDSA ietvaros". Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā deputāts Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! 1. pantā ir izdarīti redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tiem piekrīt? Pieņemts.

I.Bērziņš. Arī 2. pantā ir Ārlietu komisijas priekšlikums izdarīt redakcionālus precizējumus.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti 2. panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

I.Bērziņš. Un tāpat redakcionāli precizējumi saskaņā ar Ārlietu komisijas priekšlikumu ir izdarīti 4. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti 4. panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

I.Bērziņš. Lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā un pieņemt likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts "Par Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem (ICSID)". Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Arī šajā likumprojektā Ārlietu komisija ir izdarījusi redakcionālus precizējumus. Attiecīgi tie ir izdarīti, pirmkārt, jau nosaukumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta nosaukumam piekrīt. Pieņemts.

I.Bērziņš. Arī 1.pantā ir nelieli redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 1.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

I.Bērziņš. Tāpat arī 2.pantā ir izdarīti redakcionāli precizējumi, kā jūs to redzat tabulā.

Sēdes vadītājs. Arī tiem deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bērziņš. 3.pantā ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē 3.panta redakciju. Pieņemts.

I.Bērziņš. 4.pantā ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bērziņš. Arī 5.pantā ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Arī 5.panta redakcijai deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bērziņš. Un pēdējā - 6.pantā arī ir izdarīti redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Arī 6.panta redakcijai deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bērziņš. Un attiecīgi es aicinu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā un pieņemt likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", otrais lasījums, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.2827 - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" otrajā lasījumā. Es lūdzu sākt izskatīšanu pa pantiem. Ir saņemts viens vienīgs priekšlikums no frakcijas "Latvijai" deputātiem, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi ar atrunu, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šajā gadījumā formulēs savu priekšlikumu uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par deputātu grupas priekšlikumu - papildināt likuma 10.pantu? Deputāti komisijas atzinumam piekrīt, un šis priekšlikums netiek atbalstīts. Pieņemts.

M.Vītols. Citi priekšlikumi nav saņemti, līdz ar to es aicinu Saeimu nobalsot par šā likuma pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 7. Pieņemts. Lūdzu, kādi ir jūsu apsvērumi par priekšlikumu iesniegšanu trešajam lasījumam?

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 5.septembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret minēto termiņu - 5.septembri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Ieguldījumu sabiedrību likums", pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.2686, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu balsot par steidzamības piešķiršanu šim dokumentam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 4, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Vītols. Godātie kolēģi! Uzsākot likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā, gribu teikt, ka šis likumprojekts ir būtisks finansu tirgus sakārtošanai Latvijā, tas ir saskaņots ar visām ministrijām, un tam ir pievienoti visi nepieciešamie atzinumi. Lūdzu balsot šā likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts. Lūdzu, kādi ir ierosinājumi par priekšlikumu iesniegšanu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku?

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 5.septembrim un izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā 11.septembrī.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šiem priekšlikumiem? Iebildumu nav. Paldies. Tie ir pieņemti.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"", pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2727. Šis ir redakcionālas dabas grozījums, kas tiek ierosināts pirmajam lasījumam, un lūdzu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis grozījums nebūt nav tik vienkāršs, kā to šeit cenšas iztēlot Vītola kungs. Patiesībā jautājums ir par to, ka līdz šim Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām varēja piešķirt papildu piemaksas par darbu paaugstinātas bīstamības apstākļos, bet tagad viņi turpmāk gribēs saņemt šīs papildu piemaksas arī par darbu paaugstinātas atbildības apstākļos. Ņemot vērā to, ka šis priekšlikums dod papildu iespējas palielināt Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām algu, es aicinātu šo priekšlikumu kā šobrīd nepamatotu noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 6, atturas - 5. Pieņemts. Vītola kungs, kādi ir jūsu apsvērumi par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņu?

M.Vītols. Lūdzu iesniegt līdz 5.septembrim priekšlikumus otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret minēto datumu - 5.septembris? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts "Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likums", otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Pirms mēs apspriežam to pa pantiem, es gribu jūs informēt, ka tika izveidota darba grupa, kuras darbā piedalījās abas ieinteresētās puses - izdevēji un bibliotekāri -, un praktiski tika panākta simtprocentīga vienošanās par piedāvātajiem labojumiem. Tas - informācijai.

1.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina svītrot visā likumā sadaļas un sadaļu nosaukumus.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ka no likumprojekta tiek svītrotas visas sadaļas un sadaļu nosaukumi? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 2.priekšlikums - izteikt 1.pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 1.panta redakciju, ko akceptējusi atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 3.priekšlikums - izteikt 2.pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 2.panta pirmās daļas redakciju un arī otrās daļas redakciju? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 4.priekšlikums - izteikt 3.pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 3.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 5.priekšlikums - izteikt 4.pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 4.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 6.priekšlikums - izteikt 5.pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē arī 5.panta redakciju. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 7.priekšlikums - izteikt 6.pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 6.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 8.priekšlikums - izteikt 7.pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 7.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 9.priekšlikums - izteikt 8.pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 8.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 10.priekšlikums - izteikt 9.pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 9.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 11.priekšlikums - izteikt 11.pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 11.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija ierosina svītrot pārejas noteikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta pārejas noteikumu svītrošanai. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Aicinu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 2, atturas - 3. Pieņemts.

Kādi ir apsvērumi par trešā lasījuma termiņiem?

Dz.Ābiķis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 5.septembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 5. septembris? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Likums par Kultūrkapitāla fondu", pirmais lasījums. Komisijas vārdā - deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Tā kā sabiedrībā jau ir plaši izdiskutēta šāda fonda nepieciešamība un par to ir daudz rakstījuši sabiedriskās saziņas līdzekļi, es gari un plaši nestāstīšu par šā likumprojekta koncepciju. Kultūrkapitāla fonda darbība ir vērsta uz jaunrades procesa finansiālu atbalstu, nauda tiks piešķirta radošiem kultūras projektiem, dažādām valstiski nozīmīgām kultūras aktivitātēm, nacionālās literatūras, oriģināldramaturģijas, kino un citu nozaru projektu atbalstam. Ieņēmumu avots ir akcīzes nodoklis un arī pārējie avoti, kādi ir jums visiem redzami likumprojektā. Es aicinu šā likumprojekta koncepciju atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

Kādi, lūdzu, ir apsvērumi par otrā lasījuma termiņiem?

Dz.Ābiķis. Es lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 5.septembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 5.septembris. Pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības 51.jautājums - likumprojekts "Par Latvijas valsts ģerboni", pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jums ir izsniegts šis likumprojekts, tas ir dokuments nr.2401. Juridiskās komisijas ierosinājums izstrādāt jaunu likumu par valsts ģerboni ir saistīts ar to, ka vēl līdz šim Latvijas Republikas valsts ģerboni regulē likums, kuru ir pieņēmusi Latvijas PSR Augstākā padome. Tā kā mēs uzskatām, ka līdz ar mūsu Saeimas darbības izbeigšanu būtu jāizbeidz darbība arī visiem Latvijas PSR likumiem, izstrādāts ir tātad jauns likumprojekts, kurš ir piedāvāts pirmajā lasījumā, un lūdzu to pieņemt un pēc tam aktīvi izteikt savus priekšlikumus par to.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu, Bišera kungs, priekšlikumu par otro lasījumu.

I.Bišers. Priekšlikumus attiecībā uz otro lasījumu lūdzu iesniegt Juridiskajai komisijai līdz 20.jūlijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Bišera kunga minēto datumu - 20.jūlijs? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās"". Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.2850. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi iesniegto likumprojektu un lūdz atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, izlemsim jautājumu par likumprojekta... Atvainojiet! Piedodiet, ziņotāj, es neredzēju, ka Čerāna kungs ir pieteicies runāt tieši par steidzamību.

Tātad atklājam debates. Runās Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Debates šajā brīdī nevajag atklāt. Pietiks ar to, ka es norunāšu "pret". Un, ja kāds ļoti vēlēsies, viņš varēs pēc tam runāt "par". Jo šis ir jautājums, kas ir jāizlemj Kārtības ruļļa 54.panta kārtībā. Debates tiešām būs pēc tam, bet es šobrīd tiešām gribētu aicināt visus deputātus neatbalstīt šo steidzamību. Un pēc tam es aicināšu neatbalstīt arī visus šos grozījumus, jo, es domāju, šis nav tas brīdis mūsu valstī, kad mums atkal vajadzētu veidot, turklāt steidzamības kārtībā, kaut kādus aplinku ceļus apkārt Korupcijas novēršanas likumam. Jo šeit atkal tiek pavērti ceļi, kā pie šo valsts kapitāla daļu pārvaldes uzņēmējsabiedrībās pielaist virkni valsts amatpersonu. Tas ir pretēji Korupcijas novēršanas likuma garam un faktiski arī burtam. Šeit tiek veidotas kārtējās pretrunas.

Mēs aicinām nobalsot pret steidzamību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt "par"? Neviens nevēlas. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 21, atturas - 10. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

E.Jurkāns. Paldies. Kā jau es teicu, komisija šo likumprojektu ir izskatījusi un lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es tiešām gari šeit nerunāšu. Motivāciju jau es pateicu, un teksts jums visiem ir zināms. Atkārtoju vēlreiz: tie ir Korupcijas novēršanas likuma apiešanas mēģinājumi - manuprāt, diezgan bezkaunīgi mēģinājumi -, un es aicinu pirmajā lasījumā šo likumprojektu noraidīt un tālāk nevirzīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti vairāk runāt nevēlas? Vēlas runāt? Jūs vēlaties debatēs runāt? Tātad debatēs runāt vairs neviens nevēlas. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko teikt, Jurkāna kungs? Nevēlaties. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 16, atturas - 7. Pieņemts.

Kādi, lūdzu, ir apsvērumi par priekšlikumu iesniegšanas un otrā lasījuma laiku?

E.Jurkāns. Komisija lūdz kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 10.jūliju un kā izskatīšanas laiku - 4.septembri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šiem minētajiem termiņiem? Ir iebildumi Ilgai Kreitusei. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es atvainojos par savu neinformētību, bet vai tad mums 4.septembrī ir paredzēta sēde? Jo kā izskatīšanas laiks tiek nosaukts 4.septembris. Vai tad mums ir sēde 4.septembrī?

Sēdes vadītājs. Mēs esam nobalsojuši, ka rudens sesiju sāksim 2.septembrī. Tā ir otrdiena. 4.septembris ir ceturtdiena. Tātad varētu būt, ka 4.septembrī ir sēde.

Vai ir kādi jautājumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem un izskatīšanas laiku? Čerāna kungam ir. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti. Mēs jau attiecībā uz virkni likumprojektu pieņēmām kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 5.septembri un kā izskatīšanas termiņu - 11.septembri. Es liktu priekšā šādu priekšlikumu, lai mēs varētu mierīgā garā izvērtēt, kādi kuram ir priekšlikumi, un pēc tam 11.septembrī mierīgi izskatīt. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.septembris, izskatīšana - 11.septembrī, tā, kā tas ir šodien jau nolemts attiecībā uz virkni citu steidzamu likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kādi priekšlikumi ir? Nav. Vai Jurkāna kungs piekrīt Čerāna kunga ieteikumiem vai paliekat pie sava?

E.Jurkāns. Varētu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tātad tiek pieņemts Čerāna kunga priekšlikums: priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.septembris un izskatīšanas termiņš - 11.septembris. Paldies. Esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Amnestijas likums". Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Kazāks.

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.2851.

1.lappusē ir Saeimas Juridiskās komisijas piedāvātā redakcija, ko komisija atzīst par pieņemamu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu par likumprojekta 1.pantu. Iebildumu nav. Paldies, tas ir pieņemts.

J.Kazāks. Likumprojekta 2.pants. Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā savu redakciju, ko arī atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 2.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Kazāks. 3.pants. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija iesaka savu redakciju, ko Aizsardzības un iekšlietu komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret komisijas slēdzienu par likumprojekta 3.panta redakciju un noraida Iekšlietu ministrijas priekšlikumu? Deputāti tam piekrīt. Paldies, pieņemts. 3.panta redakcija akceptēta.

J.Kazāks. Tālāk - 3.lappuse.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, 1.punkta redakcija. Vai deputātiem nav iebildumu arī pret 2.punktu, ko iesniegusi Tieslietu ministrija? Deputāti neiebilst.

3., 4., 5., 6., 7. un 8.punkts.

J.Kazāks. Par 6. punktu. Ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātā redakcija, un Aizsardzības un iekšlietu komisija to pieņem.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 4.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Kazāks. Es atvainojos, tas nav 4.pants, nē! Tas ir 3.panta 6. punkts.

Sēdes vadītājs. Piedodiet. Vai deputātiem ir pieņemama Aizsardzības un iekšlietu komisijas akceptētā 3.panta 7. punkta redakcija? Ir pieņemama. Akceptēts. Paldies.

J.Kazāks. 4.pants. Tieslietu ministrija piedāvā savu redakciju, ko Aizsardzības un iekšlietu komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret 5.panta redakciju, ko akceptējusi atbildīgā komisija. Paldies. Pieņemts.

J.Kazāks. Tālāk Saeimas Juridiskā komisija iesaka savu redakciju, ko Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

J.Kazāks. 8.pants. Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā to pieņemt kā 4.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kazāks. 10.pants. Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā izslēgt 10.pantu un arī atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 10.panta svītrošanai. Pieņemts.

J.Kazāks. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija piedāvā savu redakciju, ko Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā pieņemt savā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā savu redakciju, un tas viss ir saistīts kopā, atzīts par pieņemamu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 10.panta redakcijai, kas redzama dokumenta 5.lappuses 4.ailē, augšējā stūrī? Piekrīt. Pieņemts.

J.Kazāks. Paldies. Lūdzu, balsojiet par likumprojektu kopumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tas ir otrais lasījums, Kazāka kungs.

J.Kazāks. Es atvainojos, otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 3, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

J.Kazāks. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 10.jūlijam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret minēto termiņu - 10.jūlijs - iebildumu nav. Paldies, tas ir pieņemts.

J.Kazāks. Paldies par balsojumu.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir darba kārtības 55.jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"". Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aida Prēdele.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jums ir izdalīts dokuments nr.2780. "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"". Šo grozījumu jēga ir ļoti vienkārša, un pats likumprojekts ir ļoti īss. Jēga ir tāda, ka ar šo likumprojektu tiek likti nopietni šķēršļi tām personām, kas saņem citas valsts pensiju, bet vēlas saņemt dubulti -saņemt arī mūsu valsts sociālos pabalstus.

Aicinu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts.

Prēdeles kundze, kādi, lūdzu, ir jūsu priekšlikumi par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņu?

A.Prēdele. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 10.septembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 10.septembris? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Pēdējā šīsdienas sēdes darba kārtības sadaļa - "Patstāvīgie priekšlikumi".

56.punkts - lēmuma projekts... Atvainojiet. Pieci deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā patstāvīgo priekšlikumu par Sergeja Čudinova uzņemšanu Latvijas pilsonībā pēc darba kārtības 56.punkta. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu "par" vai "pret"?

Vēlas runāt Andrejs Požarnovs - komisijas vārdā. Lūdzu, Požarnova kungs!

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jūs atceraties to septembra sēdi, kurā mums nebija kvoruma tad, kad mēs skatījām jautājumus par pilsonības piešķiršanu hokejistiem, un sēde apstājās tieši pie Čudinova lietas izskatīšanas. Vēlāk visi pārējie hokejisti tika iekļauti, bet izrādījās - mēs paņēmām stenogrammu - , ka lēmums par Čudinovu nav pieņemts. Tagad, kad viņi visi nāk pēc pilsonības, izrādās, ka mums jautājums nav izskatīts, un, tā kā šodien mēs izskatām jautājumu par Macijevski, es domāju, ka mēs varētu pie viena izskatīt arī Čudinova jautājumu. Ja jums nebūtu nekas pretī.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt pret šo jautājumu? Neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Nav. Paldies. Pieņemts. Pēc darba kārtības 56.jautājuma izlemjam piecu deputātu priekšlikumu.

56.jautājums. Lēmuma projekts par Aleksandra Macijevska uzņemšanu Latvijas pilsonībā.

Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 2831. Aleksandrs Macijevskis ir hokejists, kurš ir spēlējis Latvijas izlases komandā un aizstāvējis Latvijas godu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu un pieņēma lēmumu nosūtīt šo jautājumu izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 4, atturas - 4. Aleksandrs Macijevskis uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais - saskaņā ar mūsu balsojumu, - ir lēmuma projekts par Sergeja Čudinova uzņemšanu Latvijas pilsonībā.

Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 1327. Kopš septembra, kamēr šī lieta ar pozitīvu komisijas lēmumu bija nogulējusi, tikmēr Čudinovs paspēja spēlēt Latvijas izlases komandā, un tādēļ komisija to ar pozitīvu lēmumu nosūtīja izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs par šo jautājumu runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu šajā jautājumā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 4, atturas - 7. Sergejs Čudinovs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts par Vjačeslava Teleša uzņemšanu Latvijas pilsonībā.

Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 2832. Vjačeslavs Telešs ir viens no aktīvākajiem Latvijas Baltkrievu kultūras biedrības biedriem, un šī organizācija brīvības cīņās vienmēr ir atbalstījusi Tautas fronti. Komisija izskatīja šo priekšlikumu un ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 5. Vjačeslavs Telešs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts par Georgija Krutoja uzņemšanu Latvijas pilsonībā.

Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A. Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 2833. Georgijs Krutojs ir ilggadējs Ukraiņu kultūrizglītības biedrības "Dòipro" priekšsēdētāja vietnieks. Komisija ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti runāt par apspriežamo jautājumu nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 3, atturas - 5. Georgijs Krutojs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. (Starpsauciens no zāles: "Vairāk nav neviena...")

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas lēmums "Par pavasara sesijas pagarināšanu līdz rudens sesijai".

Saeimas lēmuma projekts, kuru iesnieguši pieci deputāti, piedodiet, 10 deputāti, jums ir. Atklājam debates par šo jautājumu.

Pirmais runās Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis atkal ir ļoti nopietns jautājums, un, kaut arī mēs esam ļoti labi pastrādājuši, tomēr jūs redzat, ka mūsu pieņemtie lēmumi nav viennozīmīgi un valstī šobrīd ir krīzes situācija. Nav atrisināts šis Korupcijas novēršanas likuma radītais skandāls, un valstī jau šobrīd valdība strādā nepilnā sastāvā, un gaidāma vēl vairāku ministru demisija. Tas nozīmē, ka valdība tagad, vasaras laikā, nebūs spējīga strādāt pilnā sastāvā un ar pilnu atbildību. Ja kāds ministrs demisionē, rodas iespēja Ministru prezidentam uzdot šā ministra pienākumu pildīšanu kādam citam ministram, un faktiski būs vesela virkne ministru, kas savos amatos strādās bez politiskās atbildības Saeimas priekšā par attiecīgo pienākumu izpildi.

Ņemot vērā to, ka mums ir šīs nopietnās problēmas un ka bez tam vēl arī virkne politisko spēku pārstāvju ir izteikuši publiskus apgalvojumus, ka šī valdība var nenoturēties līdz rudenim, es uzskatu, ka nekādā ziņā nav pieļaujams, ka šajā brīdī, mēs, kas esam valsts augstākais likumdevējs orgāns, - ka šajā nestabilitātes brīdī mēs atsakāmies no sava darba izpildīšanas, atsakāmies no reālas sanākšanas kopā tagad divu mēnešu garumā. Es uzskatu, ka mums tomēr - varbūt ne katru nedēļu, bet varbūt reizi mēnesī vai reizi divās nedēļās - šīs sēdes ir jārīko un ir jāizskata kaut vai valsts politiskās situācijas jautājumi, jo mums, Saeimai, ir jāseko līdzi tiem politiskajiem procesiem, kas valstī notiek.

Šobrīd šāda vienkārša aiziešana, varētu teikt, brīvdienās jeb, precīzāk sakot, sesiju starplaika veidošana, regulāra nesanākšana uz sēdēm - tas ļauj tiem negatīvajiem procesiem, kas ir varas jomā šobrīd sākušies, vērsties plašumā faktiski nekontrolēti, bez kontroles no Saeimas puses. Šī situācija ir ļoti nopietna, un tāpēc es aicinu deputātus izšķirties par šo lēmumu - pagarināt Saeimas pavasara sesiju līdz rudens sesijai, tas ir, līdz pilnīgi konkrētam datumam, par ko mēs esam jau nobalsojuši, tas ir 2. septembris. Es lūdzu visus deputātus par šo priekšlikumu nobalsot, un mēs pēc tam varētu vienoties, cik regulāri mēs sanākam vasaras laikā. Mans aicinājums būtu - vasaras laikā, šajā politiski smagajā laikā, tomēr neatteikties no mūsu atbildības par mūsu valsti. Lūdzu deputātus izturēties nopietni pret šo jautājumu un pieņemt šo lēmumu par šīs mūsu pavasara sesijas pagarināšanu. Es dzirdu šeit dažādus iebildumus par to, ka šis priekšlikums nebūtu balsojams. Tas jebkurā gadījumā ir balsojams. Tas ir iesniegts kā patstāvīgs priekšlikums un ir iekļauts mūsu darba kārtībā, un tas tagad pēc būtības ir arī jāizlemj. Es aicinu deputātus to darīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, mēs varam šodien pasmieties. Mēs varam atbalstīt Šķēles kunga viedokli, ka jāpļauj mauriņš mājas priekšā. Protams, ir patīkami, ka mēs to darīsim. Bet, cienījamie kolēģi, mani, kā es toreiz jau teicu, uztrauc tas jautājums... (Starpsauciens no zāles: "Kur tev balss palika?")

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es lūdzu dažas minūtes vēl paciesties! Es ļoti lūdzu dažas minūtes paciesties!

M.Lujāns. Cienījamie kolēģi! Ja Saeimas priekšsēdētājs diskutē ar Valsts prezidentu par Saeimas atlaišanu, tad, protams, tā ir anekdote. Šodien mēs par to varam kā par anekdoti runāt. Protams, varam neatbalstīt šo iniciatīvu. Tā ir jūsu sirdsapziņa un mūsu sirdsapziņa. Pēc tam, Vidiņa kungs, jūs varēsit atcerēties to pašu 1934.gadu, kad arī teica šo par atsevišķiem ulmaņiem... Pēc tam, kad vingrosim "Daugavas" stadionā, varēsim runāt par to, kurā pusē stāvēs opozīcija, kurā - pozīcija. Un, Dievs nedod, ja Saeimas priekšsēdētājs teiks: "Opozīcijai - tādi vingrojumi, un pozīcijai - tādi!" Tādēļ es aicinu, kolēģi, tomēr šinī gadījumā diemžēl nepakļauties Saeimas priekšsēdētāja spiedienam, ne arī Valsts prezidenta, ne Šķēles. Mums ir jābūt šeit, un mums ir jāstrādā kaut vai reizi mēnesī, bet nedrīkst atstāt valstī varu bez kontroles.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, es uz jums nekādu spiedienu neizdaru un neizdarīšu. Un arī par Saeimas atlaišanu runa nevar būt, jo es taču nevaru atlaist pats sevi.

Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš". (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Nevajag!") Viņš runāt vairs nevēlas. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu - pagarināt pavasara sesiju līdz rudens sesijai. Tāds ir Saeimas lēmuma projekts. Lūdzu balsot šo projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 39, atturas - 28. Šāds Saeimas lēmums nav pieņemts.

Nu gan, godātie kolēģi, pēdējais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā".

Komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Jūsu priekšā ir dokuments nr. 2886. Formāli tas ir jauns likumprojekts, taču būtībā tas ir pilnīgi vienāds, viens pret vienu, ar otrajā lasījumā pieņemto likumu par patvēruma meklētājiem un bēgļiem. Attiecībā uz trešo lasījumu tajā redakcijā bija Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri visi ir akceptēti. Sakarā ar to, ka Latvijas ārpolitiskā situācija prasa pieņemt šo likumu, izdiskutēto likumu, mēs to liekam priekšā kā jaunu likumu un lūdzam atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to? Balsojam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 8, atturas - 7. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Lūdzu akceptēt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 6, atturas - 10. Pieņemts.

A.Seiksts. Paldies, kolēģi! Ja nav iebildumu, lūdzu nobalsot arī par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumi ir. Izšķirsim jautājumu balsojot. Godātie kolēģi! Paldies Kusiņa kungam par konsultāciju. Ja ir iebildumi, ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņi. Lūdzu, Seiksta kungs, nosakiet šos termiņus!

A.Seiksts. Lūdzu iesniegt priekšlikumus šodien līdz pulksten 17.15.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 19. jūnijs, pulksten 17.15? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Ir iebildumi. Jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par izteikto priekšlikumu par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanu līdz 19. jūnijam, pulksten 17.15. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 19, atturas - 5. Pieņemts.

A.Seiksts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim jautājuma izskatīšanu pēc tam, kad būs saņemti priekšlikumi otrajam lasījumam, tas ir pulksten 17 un 15 minūtēs, jo visi pārējie darba kārtības jautājumi pašlaik ir izskatīti.

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju lūdzam pulcēties tūlīt Prezidija zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Golubova kungs vēlas ko teikt. Lūdzu!

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka mēs esam izskatījuši visus šodienas jautājumus un pulkstenis jau ir 17.10, es lūdzu reģistrāciju un sēdes beigšanu, jo nebija nosaukts, kad mēs izskatīsim to likumu. Bija nosaukts termiņš, kad var iesniegt priekšlikumus. Tāpēc lūdzu reģistrāciju un sēdes beigšanu! (Liels troksnis.)

Sēdes vadītājs. Reģistrācija būs pulksten 17 un 17 minūtēs. Kreituses kundze vēlas runāt! Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribu redzēt to dokumentu, kur ir ierakstīts, ka Saeimas sēde jāslēdz pulksten 17.17. Saeimas sēde ir jāslēdz tad, kad ir izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Un tai nav nekāda sakara ar priekšlikumu iesniegšanas laiku. Ja mēs sākam ņirgāties paši par sevi, tad jau vispār pasludināsim, ka strādāsim tā, kā ienāk prātā vienai otrai komisijai vai vienam otram Prezidijā pēc tam, kad mēs esam lejā nosvinējuši Jāņus. (Starpsauciens no zāles: "Viss ir pareizi!")

Sēdes vadītājs. Es, godātie kolēģi, atkārtoju, ka izskatīsim iesniegto likumprojektu pulksten 17 un 15 minūtēs. Sēde nav beigusies.

Jānis Ādamsons vēlas runāt.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Varbūt beidzot mēs vismaz sēdes beigās un pavasara sesijas beigās varētu kļūt mazliet nopietni! Paskatīsimies, ko mēs esam šodien sastrādājuši! Mēs sastrādājām "cirku" ar Bēgļu konvenciju, kura ir absolūti absurda, un cirka veidā mēs šeit iebalsojam, ka mēs to šodien izskatām. Mēs esam izskatījuši visu darba kārtību, kura bija paredzēta šodienai. Ja ir nepieciešams izskatīt kādu atsevišķu likumprojektu, tādā gadījumā ir nepieciešams sasaukt ārkārtas sēdi, bet šodienas sēde ir beigusies. Paldies. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Ai, Jāni, brauc uz kuģiem!")

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Es ļoti labi apzinos, ka deputāti ļoti vēlas, lai tiktu strikti ievērots Kārtības rullis. Paldies jums visiem par to, bet šajā sakarībā es lūdzu tomēr izlasīt Kārtības ruļļa 49. pantu, kas ļauj man tā rīkoties, kā esmu darījis līdz šim.

Un tagad ir pagājis priekšlikumu iesniegšanas laiks. Komisijas vārdā - Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Komisija nav saņēmusi priekšlikumus. Lūdzam balsot otrajā un galīgajā lasījumā! (Starpsauciens no zāles: "Nav dokumentu...")

Sēdes vadītājs. Deputātiem, Seiksta kungs, nav dokumenta, pēc kā sekot.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti precīzs pulkstenis, un pašreiz tas rāda 17 un 14 minūtes, un 48 sekundes.

Sēdes vadītājs. Bērziņa kungs, lūdzu!

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Dokuments tiešām ir vajadzīgs otrajā lasījumā. Ja ir labojumi. Ja labojumu nav... Jūs nupat nobalsojāt arī vienu Ārlietu komisijas likumprojektu pirmajā... par to trīs reizes tika balsots, ne šodien, bet trīs atsevišķās sēdēs tika izskatīts pirmajā, otrajā, trešajā lasījumā; viss notika, balstoties uz pirmā lasījuma dokumentu, jo tur arī nebija iesniegts neviens no šiem... Cienījamie kolēģi, nu neizliksimies! Radioklausītāji, ja mūs kāds šodien klausās, vienkārši nesaprot, par ko ir runa. Lieta ir pavisam vienkārša. Vai mums sasaukt atsevišķu sēdi un noīrēt telpas, tērēt valsts naudu, to visu pieņemt tāpat kā šodien, vai pabeigt jautājuma izskatīšanu šodien? Es esmu par jautājuma izskatīšanu šodien. Nosauksim lietas īstajos vārdos! Ja mēs te visi tā spēlējamies un it kā atsaucamies uz Kārtības rulli, tad realitāte ir vienkārša - vai nu mēs sasaucam Kongresu pilī sēdi... varbūt nāksies to sasaukt un izskatīt šo jautājumu... bet tad jau par citiem jautājumiem, ne par šo... Es aicinu turpināt darbu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šo abu jautājumu, strīdīgo jautājumu, iekļaušana šīsdienas sēdes darba kārtībā bija tikai un vienīgi pēc Frakciju padomes lēmuma. Frakcijas to akceptēja, un es nedomāju, ka mēs šajā ziņā būtu dikti pārkāpuši likumu - Kārtības rulli. Šāda prakse, tāds precedents, mums jau ir bijis, godātie kolēģi! Tātad, godātie kolēģi, es tomēr gribētu apelēt pie jūsu sapratnes un dot vārdu komisijas priekšsēdētājam Antonam Seikstam.

A.Seiksts. Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Pēdējā brīdī ir iesniegts viens priekšlikums no deputāta Golubova - izslēgt 8. pantu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju es lūdzu uz 5 minūšu sēdi Sarkanajā zālē. Uz piecām minūtēm Sarkanajā zālē aicinu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tātad komisija lūdz paziņot pārtraukumu. Es gribu, godātie kolēģi, pirms pieņemu lēmumu, tomēr konsultēties ar lielāko daļu to deputātu, kuriem interesē šā jautājuma pieņemšana un līdz ar to šīs problēmas tālāka virzīšana valsts mērogā. Vai mēs varētu būt tik pacietīgi un uz dažām minūtēm izsludināt pārtraukumu, lai tomēr šodien, godātie kolēģi, pieņemtu šo lēmumu? Es apelēju pie jūsu veselā saprāta šajā ziņā. Tātad, godātie kolēģi, paziņoju pārtraukumu līdz 17.30.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, kā man nupat teica, tiek pavairoti dokumenti un tūlīt deputātiem tie tiks izdalīti.

Dokuments nr.2886-a. Ja visi ir to saņēmuši, - lūdzu! Komisijas vārdā - Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Attiecībā uz otro lasījumu ir saņemts viens priekšlikums. Deputāts Golubovs ierosina izslēgt 8.pantu "Patvērumu meklētāja identifikācija". Komisija vienbalsīgi to noraidīja - ar motivāciju, ka tas ir tiesībaizsardzības institūciju kompetencē, kurā citiem nav ko jaukties. Tā ir viena lieta. Otra lieta: bez identifikācijas var rasties patvaļa un haoss šajā procesā.

Lūdzam atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Kā skan 8.pants "Patvēruma meklētāja identifikācija"? "Valsts policija veic patvēruma meklētāja identifikāciju iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā." Bet šā paša likuma 4.pantā ir teikts, ka ir izveidots Bēgļu lietu centrs, kurš ir Imigrācijas departamenta pakļautībā ar savu finansējumu, tāpēc es uzskatu, ka tieši šim centram jābūt tai institūcijai, kura veic šo bēgļu identifikāciju, bet policija ir tā institūcija, kura uzprasa pirmos datus no tiem bēgļiem, un viss. Tāpēc es lūdzu izslēgt 8.pantu, jo no komisijas es nedzirdēju nekādu motivāciju.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt debatēs? Vairāk nevēlas neviens runāt. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Seiksta kungs.

A.Seiksts. Lūdzam balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Golubova priekšlikumu svītrot likumprojekta 8.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 52, atturas - 7. Šis priekšlikums nav pieņemts.

A.Seiksts. Paldies. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzam akceptēt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 7, atturas - 5. Pieņemts.

A.Seiksts. Paldies, un priecīgus Līgo svētkus!

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis, Juris Celmiņš, Imants Daudišs, Roberts Dilba, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Ģirts Valdis Kristovskis, Andris Rubins, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paziņoju par slēgtu Saeimas 18.un 19.jūnija sēdi un Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada pavasara sesiju. Par ārkārtas sēžu sasaukšanu, ja tādas notiks, jums tiks paziņots atsevišķi. Paldies, godātie kolēģi, par sekmīgu darbu. Priecīgus jums Līgo svētkus, visiem Jāņiem, Līgām, visiem Latvijas iedzīvotājiem - putojošu alu, garšīgu sieru un labu papardes ziedu! (Aplausi.)

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute