Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemsim vietas sēžu zālē! Godātie kolēģi! Kā jūs zināt, pirms dažām dienām traģiskā nāvē miris Latvijas Republikas Augstākās padomes un 5. Saeimas deputāts Andris Līgotnis. Varbūt tas nav īsti pēc kristiešu tradīcijām, taču es gribētu, lai mēs viņa piemiņu godinātu ar klusuma brīdi.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt Saeimas Prezidija akceptēto šīsdienas sēdes darba kārtību. Ir jāizskata daži priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegums. Šī komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 79. pantu, lūdz iekļaut 18. decembra sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieņēmumiem no meža resursu realizācijas””. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? (Starpsauciens no zāles: “Kurā vietā?”) Tā kā sadaļā “Prezidija ziņojumi” mums ir 22 jautājumi, tas varētu būt darba kārtības 23. jautājums - Prezidija ziņojums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieņēmumiem no meža resursu realizācijas””. Iekļaujam to darba kārtībā kā 23. jautājumu. Deputātiem iebildumu nav? (Starpsauciens: “Nav iebildumu!”) Paldies. Pieņemts.

Un vēl. Godātie kolēģi, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir iesniegusi apkopotos priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” otrajam lasījumam, kurš saskaņā ar Saeimas 11. decembra sēdes balsojumu tika atzīts kā steidzams un izskatāms Saeimas 18. decembra sēdē. Tāds ir Saeimas lēmums. Iekļaujam to sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem nav iebildumu? Priekšlikums ir iekļaut to kā darba kārtības 27. jautājumu pēc darba kārtības 26. jautājuma - likumprojekta “Ieguldījumu sabiedrību likums”. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies. Esam vienojušies.

Nupat vēl ir iesniegti daži priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Desmit deputāti, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51. pantu, ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Romas konvenciju par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību”. Dokumenta numurs uzrādīts - 3510. Viņi ierosina to izskatīt aiz darba kārtības 36. jautājuma, tas ir, aiz likumprojekta par Latvijas Republikas valdības un Nīderlandes Karalistes valdības līgumu. To iesniedza desmit deputāti. Atbildīgā komisija to ir izskatījusi, kā mums te tagad ir zināms. Vai deputātiem nav iebildumu? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Paldies.

Ir arī Juridiskās komisijas iesniegums, kura lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā alternatīvo likumprojektu “Grozījums likumā “Latvijas Republikas Advokatūras likums”” un izskatīt to aiz 37. punkta. Vai kāds vēlas runāt? Juris Kaksītis - Juridiskās komisijas vārdā. Lūdzu, Kaksīša kungs!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamā Saeima! Es gribu precizēt - tas ir izskatāms kā 37. punkts. Tas ir alternatīvais likumprojekts tam likumprojektam, kuru iesniedza parlamentārā komisija. Mēs pagājušajā Saeimas sēdē pēc parlamentārās komisijas lūguma to izņēmām no darba kārtības, jo komisija savukārt nebija iesniegusi savējo. Tas ir alternatīvais likumprojekts un izskatāms kā 37. jautājums.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kaksīša kungs. Tātad mūsu rīcībā tagad ir Juridiskās komisijas likumprojekts “Grozījums likumā “Latvijas Republikas Advokatūras likums””, un šis ir otrs - alternatīvais - likumprojekts. Izskatām tos vienlaicīgi, saskaņā ar noteikto kārtību. Deputātiem iebildumu nav? Paldies. Esam vienojušies.

Un vēl. Ir deputātu iesniegums, kuri lūdz izslēgt no 18. decembra sēdes darba kārtības pirmās sadaļas “Prezidija ziņojumi” 2. punktu (likumprojekts “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””) un arī 13. punktu (likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””). Tātad pieci deputāti lūdz svītrot darba kārtības 2. jautājumu un 13. jautājumu. Vai deputāti vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi?

Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Es vēlos runāt par darba kārtības 13. jautājumu - likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Šinī likumprojektā ir skarts šāds jautājums: likumā ir iestrādāti grozījumi, ka statūtsabiedrībām un zemniekiem nodokļu parādi tiek pagarināti līdz 3 gadiem viena gada vietā, kas ir tagad. Tas neskar budžetu, jo nodokļu parādi budžetā nav iestrādāti, bet tas skar to, ka statūtsabiedrības un tie zemnieki, kam ir lielākie nodokļu parādi, var gūt atelpu un strādāt tālāk. Ja mēs šos grozījumus likumā neiestrādāsim, tad zem jautājuma būs daudzas statūtsabiedrības, kas maksā valsts budžetā 32 miljonus nodokļos, 35 000 cilvēku zaudēs darba vietas, un kopumā valsts zaudēs. Šie nodokļu parādi ir apmēram 2,5 miljoni, un tas, teiksim, samērs - 2,5 miljoni un 32 miljoni - katram liekas saprotams.

Tādēļ lūdzu nepiekrist šī jautājuma izslēgšanai, bet nodot to komisijām, lai to izvērtētu un virzītu tālāk. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Vai nav iebildumu, ja mēs pēc piecu deputātu priekšlikuma svītrojam darba kārtības 2. jautājumu? Tur strīdīgu jautājumu nav.

Attiecībā uz 13. jautājumu deputāts Bāns iebilst. Taču jautājums ir jāizšķir balsojot. Tātad izlemsim jautājumu par to, vai svītrojam vai nesvītrojam šodienas darba kārtības 13. jautājumu. Sadaļa “Prezidija ziņojumi”, likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret piecu deputātu priekšlikumu - svītrot šo jautājumu no darba kārtības. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 16, atturas - 7. Jautājums izlemts, un likumprojekts no darba kārtības tiek svītrots.

Tā. Vēl ir viens iesniegums, godātie kolēģi, kas saņemts no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas akciju sabiedrības “Unibanka” un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” privatizācijas izvērtēšanai, kurā, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51. pantu, šī izmeklēšanas komisija lūdz iekļaut 18. decembra Saeimas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojuma izskatīšanu. Pielikumā tātad ir lēmuma projekts uz vienas lapas un komisijas gala ziņojums. Vai kāds vēlas ziņot “par” vai “pret” šo komisijas iesniegumu? “Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas. Iebildumu arī, kā es saprotu, nav. Tad vienīgi varam vienoties, kurā sadaļā mēs to iekļausim un izskatīsim. Vai kā pēdējo darba kārtības jautājumu šīsdienas sēdē, tas ir, kā 42. punktu? Tātad esam vienojušies, kolēģi!

Un tad vēl, godātie kolēģi, desmit deputāti ierosina šodienas sēdē noteikt šādu debašu laiku: 5 minūtes - pirmo reizi un 2 minūtes - otro reizi. Iebildumu nav? Vai deputāti pieprasa balsojumu? Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu, kolēģi, par debašu laika samazināšanu šīsdienas sēdē: 5 minūtes - pirmo reizi un 2 minūtes - otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 9, atturas - 8. Lēmums pieņemts.

Sāksim, godātie kolēģi, izskatīt darba kārtības pirmo sadaļu - “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Pirmais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem iebildumu nav? Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums pieņemts.

Otro darba kārtības jautājumu mēs esam svītrojuši.

Trešais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Streiku likums” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Par šo jautājumu vēlas runāt deputāts Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Lūdzu šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, jo tajā ir būtiskas cilvēktiesības ietverošas normas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Vai kādam ir iebildumi pret to, ka šo likumprojektu mēs nododam ne tikai Prezidija atzinumā minētajai komisijai, bet arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputāti šim Seiksta kunga ierosinājumam piekrīt. Iebildumu nav. Paldies, lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti runāt par šo jautājumu nevēlas? Iebildumu arī nav? Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem iebildumu nav? Runāt neviens nevēlas? Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem iebildumu nav? Runāt neviens nevēlas? Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Vai runāt debatēs neviens nevēlas? Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret šo Prezidija atzinumu nav, runāt neviens nevēlas. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes dzīlēm”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Lēmums pieņemts.

Darba kārtības 13. jautājumu, kā jūs atceraties, mēs vienojāmies svītrot.

Izskatīsim nākamo! Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par bāriņtiesām un pagastu tiesām”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Veldres, Kušneres un Zelgalvja iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Balsot!”)

Vēlas runāt deputāte Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Seile ( apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es ierosinu noraidīt šo likumprojektu un nenodot to komisijām, tāpēc ka zemes reforma laukos praktiski ir pabeigta un grozījumi radītu tikai sajukumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 33, atturas - 22. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Straumes, Jurdža, Dobeļa, Grīnblata un Grīga iesniegto likumprojektu “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti iebilst? Neiebilst. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čevera, Bišera, Lagzdiņa, Kiršteina, Kļaviņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Bērna tiesību aizsardzības likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu grupas iesniegto likumprojektu “Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likums” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Taču, pirms izskatām šo jautājumu, godātie kolēģi, man jāsaka, ka deputāts Veldre ir atsūtījis dokumentu nr. 3561-b, kurā viņš atsauc savu parakstu zem šā likumprojekta.

Par šo jautājumu “pret” vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Augsti godātie deputāti! Atkal Saeimā ir iesniegts Saeimas deputātu darbības nodrošināšanas likums. Acīmredzot viena daļa deputātu uzskata, ka mēs paši, deputāti, esam viena no maznodrošinātākajām iedzīvotāju kategorijām, tāpēc būtu jāpieņem īpašs likums, kas sevišķā kārtā sniegtu deputātiem dažādas sociālās garantijas.

Šāds likumprojekts, ja mēs to tagad novirzītu uz komisijām, varētu kļūt par deputātu savdabīgu Ziemassvētku dāvanu pašiem sev. Es gan domāju, ka pareizāk būtu atcerēties tos daudzos cilvēkus, kuri šodien mūsu valstī mīt trūkumā un arī aizmirstībā, un rast iespējas viņiem Ziemassvētkos kaut ko uzdāvināt vai izdarīt kādu labu darbu priekš viņiem. (Starpsaucieni no zāles: “Čerān, runā klusāk! Nebļauj!”) Bet ne! Mūsu deputātiem nekad tautas sāpes un vajadzības nav bijušas tuvas. Viņus interesē tikai personiskā kabata. Es varu pateikt skaidri: kamēr šādi deputāti būs Saeimā, tikmēr mūsu valstī nekas uz labo pusi neies!

Bet nu par konkrēto likumprojektu. Ko tad īsti mums piedāvā deputāti Kalnbērzs, Stašs, Grīnblats, Pētersons, Jurdžs, Marjaša, Kļaviņš, Dozorcevs, Ločmelis, Valdmanis, Ābele, Gredzens, Ojārs Grinbergs, Rubulis, Krastiņš, Rāzna un Keišs?

Šie minētie deputāti pirmām kārtām piedāvā palielināt kompensācijas deputātiem, kuras viņi saņem par transporta izdevumiem. Deputātiem tiek piedāvātas arī īpašas garantijas 10% apmērā tajā gadījumā, ja viņiem ir nestrādājošs laulātais. Tiek piedāvāts ieviest Saeimā tā saucamo “ģedovščinu”, kas būtu pielīdzināma ārpusreglamenta attiecībām, - ka tas deputāts, kurš Saeimā ievēlēts otro reizi, saņems lielāku algu nekā tas deputāts, kurš strādā pirmo reizi. Un ir vēl vesela virkne dažādu garantiju, kas saistīta ar deputātu darbu Saeimā.

Ko varbūt ir īpaši smagi lasīt? To, ka šis likumprojekts paredz pensiju izmaksai Saeimas deputātiem izveidot īpašu pensiju fondu. Deputāti ir sapratuši, ka viņi nav spējīgi ieviest kārtību pensiju jautājumā mūsu valstī, tāpēc vismaz jautājumu par savām pensijām deputāti tiešām gribētu atrisināt. Es domāju, ka šī ir absolūti amorāla lieta. (Starpsauciens no zāles: “Nu pietiks, Čerān!”)

Es varu piekrist tam, ka deputātiem ir jābūt labi atalgotiem, bet šajā brīdī, kad lielākā daļa mūsu tautas dzīvo no līdzekļiem, kas ir daudz mazāki par iztikas minimumu, šajā situācijā risināt deputātu darba uzlabošanas problēmu un uzlabot šo nodrošinājumu gan darba ziņā, gan arī sociālo garantiju ziņā, un arī veidot kādus īpašus pensiju fondus - tas vienkārši ir amorāli.

Es varu pateikt pilnīgi viennozīmīgi, ka visa frakcija “Latvijai” balsos pret šā likumprojekta nodošanu komisijām un aicinu to darīt arī visiem pārējiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns vēlas runāt “par”.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispirms atcerēsimies, ar ko mēs šodien sākām savu sēdi. Mēs pieminējām cienījamo Līgotņa kungu - Augstākās padomes un 5.Saeimas deputātu. Dzīves beigas diemžēl, Čerāna kungs, viņam bija skumjas, jo no Aizsardzības ministrijas iedotā dienesta dzīvokļa, kurā viņš dzīvoja kā parlamentārais sekretārs, iespējams, viņam ar visu ģimeni bija jāiet prom. Tāda ir mūsu realitāte šodien! Un tāpēc, Čerāna kungs, pirms jūs šeit sākat bļaustīties... Protams, ir iespējams, ka jūsu partijai ir kāds labs sponsors ārzemēs vai iekšzemē, un tad ir labi, bet tas atkal būtu pārrunājams saistībā ar Korupcijas novēršanas likuma jautājumiem par sponsorēšanu un palīdzēšanu... Šeit, cienījamie kolēģi, ir pavisam cita lieta, uz kuru šodien būtu jānorāda. Šis lēmuma projekts ir jāvirza uz komisiju. Pie tam šodien mēs taču nediskutējam trešajā lasījumā šo jautājumu.

Es arī varu pilnīgi piekrist, ka ir daudzas tādas normas šajā projektā, kuras var apšaubīt. Bet par to ir jādomā! Šī ir normāla problēma, kas ir jārisina, tāpēc beigsim izlikties, ka šī problēma vispār neeksistē.

Jau pagājušajā sēdē cienījamais Lagzdiņa kungs teica, ka otra paketes daļa, kur runāts par sociālo aizsardzību, uz visām šīm amatpersonām, kas neietilpst Korupcijas novēršanas likumā, neattiecas. Taču es domāju, ka šī problēma ir jāapcer. Šeit būtu jāapcer plašāk - ne tikai Saeimas deputātu sociālā aizsardzība. Tas pats attiecināms arī uz bijušā premjerministra vai arī citu amatpersonu sociālo aizardzību.

Es nezinu, Čerāna kungs... Man ir kauns lasīt Godmaņa grāmatu, kurā teikts, ka Latvijas valsts bijušais premjerministrs ir bijis spiests griezties Vācijas fondos pēc materiālās palīdzības, lai viņš varētu stažēties kaut kur... ka viņš aiziet no amata kā nabags. Jā, un tas ir pareizi, viņš ir godīgs cilvēks. Taču viņam ir jānodrošina sociālā aizsardzība pēc aiziešanas no amata.

Protams, ir labi, ka mums ir arī talantīgi premjerministri, piemēram, Gaiļa kungs, kurš pēc tam var atvērt pulksteņu veikalu vai sākt vēl kādu citu biznesu, bet es nezinu, vai vienmēr tā ir pati labākā iniciatīva, ka visiem premjerministriem pēc tam jākļūst par biznesmeņiem... (Starpsauciens no zāles: “Kāpēc tu Šķēli nepiemini!”) Tādēļ, cienījamie kolēģi, es vēlreiz saku, ka šinī brīdī šie izteicieni no Čerāna kunga puses ir visklasiskākā demagoģija un vēlēšanās mākslīgi kavēt šā jautājuma risināšanu.

Es saprotu, ka tuvojas vēlēšanas un ka jebkurš var kliegt, bet es tomēr aicinu šinī brīdī šo lēmuma projektu atbalstīt un nosūtīt komisijām, noteikt pietiekami ilgu laika periodu un nopietni izdiskutēt.

Es personīgi uzskatu, ka šis lēmuma projekts ir jāpaplašina. Bez tam es personīgi domāju, ka gan Ata Kramiņa nāve, gan arī Līgotņa kunga nāve arī ir ir saistīta ar šīm problēmām, jo, Čerāna kungs, uz lielāko daļu tautas Korupcijas novēršanas likums neattiecas. Tā nepakļaujas šā likuma aizlieguma normām. Taču ir arī otra puse. Lielākajai daļai tautas pagaidām tomēr netiek izvirzītas tādas prasības, kādas tiek noteiktas valsts pārvaldes pārstāvjiem. Tādēļ es vēlreiz saku: nosūtīsim uz komisijām un diskutēsim. Es ceru, ka šī iniciatīva un aktivitāte, ko norāda kustība “Latvijai”, būs ļoti veselīga, viņa dos ļoti daudz labojumu likumprojektā un nepaliks tikai skaļas klaigāšanas līmenī. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, jautājumu izlemsim balsojot. Taču ir četrpadsmit deputātu iesniegums, kuri ierosina balsojumu par šī likumprojekta nodošanu komisijām izdarīt aizklāti ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību. Vai kāds vēlas par šo iesniegumu runāt “par” vai “pret”? Kārlis Čerāns. Lūdzu! (Starpsauciens no zāles: “Čerān, tikai nekliedz!”)

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es saprotu, ka jums ļoti gribas šo likumprojektu, jums ļoti gribas šo pensiju fondu, bet tajā pašā laikā jums ir bailes no politiskās atbildības. Jums ir bailes tautai parādīt, ka tieši jūs esat tie, kas nobalsos par šā īpašā pensiju fonda izveidošanu deputātiem. Nu saprotiet taču, ka tas ir amorāli un tas neiet kopā ne ar kādu politisko loģiku, un tas neiet kopā ar vienkāršu cilvēciskumu! Deputāti tagad balsos par likumprojektu, kas neapšaubāmi gūs pastiprinātu tautas uzmanību, un cilvēki, vēlētāji grib zināt, kurš tad ir tas deputāts, kurš nobalsos par šo likumprojektu. Skaidrs, ka cilvēki to grib zināt un gribēs zināt. Nu kāpēc jūs gribat liegt vēlētājiem šīs iespējas zināt to? Es domāju, ka šāds lēmums, ja tas tiks pieņemts, būs atklāti demonstrēta valsts varas atsvešināšanās no tautas un atklāta ņirgāšanās par mūsu vēlētājiem. Un tad nu nebrīnieties, ka arī ārpus Saeimas rodas dažādi politiski spēki, kas arī ar dažādu populismu nāk iekšā Saeimā, pretendē uz nākamo Saeimu. Jūs jau paši dodat šo pamatu, jūs paši radāt šo rīcību. Ikvienam normāli domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka šis piedāvātais lēmums ir absurds, tas ir absolūti absurds. Un, ja jūs tiešām šādi rīkojaties, tad ir pilnīgi skaidrs, ka tie deputāti, kuri nobalsos par šo slēgto balsošanu, absolūti nav pelnījuši nekādu tautas uzticību un viņiem nav vietas nākamajā Saeimā. Es aicinu neatbalstīt šo iesniegumu un balsot “pret”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns runās “par”.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Cienījamo Prezidij! Cienījamais Čerāna kungs un cienījamie radioklausītāji! Es domāju, ka Čerāna kunga runā bija vistīrākais populisms. Un, Kārli, tev pašam iekšā tāpat derdzas, un tu gribi, lai nobalso, bet runā klausītājiem pilnīgi citādi. (Zālē skaļi smiekli. No zāles deputāts K.Čerāns: “Nedomāju citādi!”) Un, kolēģi, paskatieties, kas ir iesnieguši šo likumprojektu. Tie ir mūsu cienījamie tautas pārstāvji, cilvēki, kam jau ir sirmi mati un kas godīgi nopelnījuši varbūt ne tikai šos trīssimt latus, bet desmitreiz vairāk. Un nevajag šeit spēlēt un runāt tautai tā, kad tu pats domā citādi! Atcerieties Dieva bausli - nedari otram to, kas pašam nepatīk!

Vajag balsot.

Sēdes vadītājs. Balsojot izlemsim jautājumu par aizklātu vai atklātu balsošanu. Kas atbalsta četrpadsmit deputātu iesniegumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, izlemsim jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 19, atturas - 8. Pieņemts. Balsošana par likumprojekta nodošanu komisijām notiks aizklāti. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 11, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais jautājums, godātie kolēģi. Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieņēmumiem no meža resursu realizācijas”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vēlas runāt... Deputāts Liepa cēla roku. Vai tie bija iebildumi vai jūs vēlaties runāt? Tātad jūs vēlaties runāt “par”? Lūdzu! Imants Liepa - frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Atvainojiet, profesor! Godātie kolēģi, es lūdzu kaislības noremdināt tā, lai vismaz Prezidijā var referentu dzirdēt.

I.Liepa. Tautsaimniecības komisija ierosina nodot šo likumprojektu izskatīšanai steidzamības kārtībā, un tas ir saistīts ar to, lai sakārtotu mūsu likumdošanu. Šis likums, ja tas paliek bez izmaiņām, ir krasā pretrunā ar likumu par nekustamā īpašuma nodokli, likumu, kurš ir spēkā, kurš ir pieņemts un uz kura pamata ir sastādīts 1998.gada budžets. Ja mēs šeit neizdarīsim izmaiņas, turklāt līdz 1.janvārim, tad radīsies duāla situācija un neskaidrības šī nodokļa iekasēšanas jomā. Tāpēc Tautsaimniecības komisijas vārdā lūdzu to nodot izskatīšanai un izskatīt šodien steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Runāt “pret” neviens nevēlas, deputātiem iebildumu arī nav. Tātad Saeima akceptē Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām.

Godātie kolēģi! Tā kā mēs esam pieņēmuši lēmumu par šī likumprojekta nodošanu komisijām, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz šo likumprojektu jau šodien izskatīt pirmajā lasījumā un lūdz izskatīt to kā darba kārtības 30.punktu, aiz 29.punkta, tas ir, pēc likumprojekta “Kultūrkapitāla fonda likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, vēl ir desmit deputātu iesniegums, kuri lūdz svītrot šodienas darba kārtības 32.jautājumu - likumprojektu “Par alkohola valsts monopolu”. Vai kāds vēlas par iesniegumu runāt “par” vai “pret”? Nevēlas. Paldies. Iebildumu nav. Darba kārtības 32.jautājumu svītrojam no darba kārtības.

Godātie kolēģi, izskatīsim nākamo darba kārtības otrās sadaļas “Amatpersonu apstiprināšana, iecelšana...” jautājumu. Tas ir lēmuma projekts par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa ievēlēšanu. Ir desmit deputātu iesniegums, kurā ir Saeimas lēmuma projekts par Ritas Dindunes ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. Dokuments nr.3524-a. Vai deputāti vēlas runāt par apspriežamo jautājumu?

Un vēl, godātie kolēģi, ir otrs iesniegums - dokuments nr.3524-b, kurā pieci deputāti... Nē, piedodiet, desmit deputāti ierosina ievēlēt Gunti Zandbergu par Centrālās vēlēšanas komisijas locekli. Tātad mums tur ir atbrīvojusies viena komisijas locekļa vieta pēc Cimdara kunga ievēlēšanas par šīs komisijas priekšsēdētāju.

Ir pieteiktas divas kandidatūras. Kādā veidā, godātie kolēģi, mēs balsosim: atklāti - ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību - vai ar vēlēšanu zīmēm? Kādi ir priekšlikumi? Var, godātie kolēģi, darīt arī tā - rīkot aizklātas vēlēšanas ar elektroniskās balsošanas sistēmas palīdzību un darīt to iesniegšanas secībā, tad varbūt mums darbs ritētu nedaudz ātrāk. Vai deputāti tam piekrīt? Raitis Apalups vēlas runāt - LZS, KDS frakcija.

R.Apalups (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es vēlētos precizēt, vai šajā sarakstā ir arī “Latvijas ceļa” nākamais izvirzītais kandidāts?

Sēdes vadītājs. Ir desmit deputātu iesniegtie saraksti, Apalupa kungs, un šie dokumenti jums ir izdalīti, pirms jūs nācāt tribīnē, vajadzēja tos izlasīt.

R.Apalups. Man diemžēl nebija tādas iespējas. Es atvainojos kolēģiem, ja “Latvijas ceļš” Andra Līgotņa vietā ir izvirzījis jaunu kandidatūru, tad ētisku apsvērumu dēļ es lūdzu šo jautājumu šodien neizskatīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, ir iesniegti divi iesniegumi ar desmit deputātu parakstiem. Saskaņā ar likumu tie mums ir jāizskata iesniegšanas secībā. Ja deputātiem nav iebildumu vai kādam ir morālas dabas problēmas, aizspriedumi vai vēlmes, tad viņš pret to var izteikt savu attieksmi balsojot, piedaloties vai nepiedaloties balsošanā, bet mēs, godātie kolēģi, atraidīt jebkuru no šiem dokumentiem vienkārši neesam tiesīgi, un tie abi mums ir jāizskata tātad iesniegšanas secībā. Es sapratu, godātie kolēģi, ka nevienam nav iebildumu pret aizklātu balsošanu ar elektroniskās balsošanas sistēmas palīdzību par katru no šīm kandidatūrām atsevišķi, ievērojot to iesniegšanas secību.

Tātad, lūdzu, balsosim iesniegšanas secībā. Jā, man te Kusiņa kungs saka priekšā, ka, ja Saeima pieņems lēmumu un ievēlēs pirmo iesniegto kandidatūru, tad, protams, otra nav vairs balsojama. Tas ir loģiski, jo ir tikai viena vieta, Kreituses kundze, Centrālajā vēlēšanu komisijā. Un tad tur divus cilvēkus ievēlēt nevar, tāpēc ka ir tikai viena vieta, Kreituses kundze!

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par Ritas Dindunes kandidatūru. Balsošana būs aizklāta ar elektroniskās balsošanas sistēmas palīdzību. Lūdzu zvanu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Ritas Dindunes ievēlēšanu Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 31, atturas - 28. Lēmums nav pieņemts.

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Gunta Zandberga ievēlēšanu Centrālajā vēlēšanu komisijā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 10, atturas - 3. Guntis Zandbergs ievēlēts par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par dažu pilsētu tiesu tiesnešu iecelšanu”.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Dokuments nr.3554 ir jānomaina ar dokumentu nr.3554-a dažu tehnisku kļūdu dēļ. Runa tātad ir par divu tiesnešu iecelšanu. Jautājumu ir izskatījusi Juridiskā komisija, un abas kandidatūras tā ir atbalstījusi. Tādējādi aicinām Saeimu balsot par šādu lēmumu: “Iecelt Arni Dunduru par Ventpils tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Ventspils pilsētas tiesas administratīvā tiesneša amata.”

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu par tiesneša iecelšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 2, atturas - 3. Arnis Dundurs iecelts par Ventspils tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Ventspils pilsētas tiesas administratīvā tiesneša amata.

M.Grīnblats. Nākamais lēmums no šā paša projekta: “Iecelt Dagmāru Skudru par Rēzeknes tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes pilsētas tiesas administratīvā tiesneša amata.”

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 4. Dagmāra Skudra iecelta par Rēzeknes tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes pilsētas tiesas administratīvā tiesneša amata.

Tālāk lēmuma projekts “Par J.Radionova apstiprināšanu par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.3555. Juridiskā komisija pirms divām nedēļām lūdza atlikt šā jautājuma izskatīšanu. Atgādinu, ka tiesnesis Jānis Radionovs ar Saeimas lēmumu 1995.gada 30.novembrī tika iecelts par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi uz diviem gadiem. Jau pirms vairākām nedēļām viņam šis pilnvaru termiņš ir beidzies. Tajā pašā laikā jautājuma izskatīšana tika atlikta tā iemesla dēļ, ka, kā jūs redzat no šeit pievienotā Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces raksturojuma, pamatojoties uz šā gada 1997.gada 11.marta tieslietu ministra ierosinājumu un vadoties pēc Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1.panta 2.punkta un 7.panta 4.punkta, tiesnesim Jānim Radionovam šā gada 21.martā ar Rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumu tika piemērots disciplinārsods - rājiens par darba pienākumu nepildīšanu, nepareizi piemērojot likumu un atstatot sevi no lietas izskatīšanas - Latvijas Ģenerālprokuratūras iesnieguma par fakta konstatēšanu, kuram ir juridiska nozīme, ka Aleksejs Vidavskis pēc 1991.gada 13.janvāra ir darbojies Latvijas Komunistiskajā partijā. Savukārt Daugavpils pilsētas tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājs Isajevs ir lūdzis šo disciplinārsodu - rājienu - noņemt.

Tikai 5.decembrī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija izskatīja Isajeva lūgumu par Radionovam uzliktā disciplinārsoda - rājiena - noņemšanu pirms termiņa un ar attiecīgu lēmumu, kurš arī jums ir izsniegts, šis disciplinārsods pirms termiņa viņam ir noņemts. Tādējādi arī izpaliek tas ierobežojums, kas tieslietu ministram liedza virzīt šīs kandidatūras izskatīšanu Saeimā. Šī kandidatūra šeit tiek atkal virzīta. Juridiskā komisija to ir skatījusi un ir atbalstījusi. Tālākais ir Saeimas lemšanas jautājums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti ir pieteikušies debatēs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Kārtējo reizi mēs varam te sevi labi parādīt, vai mēs formāli izturamies pret savu pienākumu pildīšanu vai tomēr mēģinām iedziļināties jautājumā. Liekas, ka ļoti labi ir zināma Latvijas pilsoņu attieksme pret tiesām. Ir labi redzama tiesu sistēmas autoritātes krietnā krišana uz leju, un tas ir saistīts ar vairākiem ļoti nepatīkamiem gadījumiem tieši šajā gadā. Šeit Satversme mums ir devusi iespēju vismaz kaut cik ietekmēt šo procesu. Un, ja mēs tik ļoti mīlam skandināt vārdus: “Viens likums, viena taisnība - visiem”, tad jājautā: kāda gan taisnība un kāds likums ir jāapskata patlaban? Vai tiešām skaidri un gaiši nav redzams, ka minētais Jānis Radionovs ir vairāk nekā dīvaini izturējies tad, kad viņam bija skaidri jāparāda sava nostāja ļoti kutelīgā jautājumā.

Tātad ir runa par populāru, nenoliegsim, cilvēku - Vidavska kungu, kura atrašanās vai neatrašanās kompartijā bija jāizskata tiesai. Šos materiālus Radionovs bija saņēmis jau 24.februārī, tātad pirms pašvaldību vēlēšanām, un šie materiāli viņu tik ļoti satrieca, ka 28.februārī viņš saslima un slimoja līdz pat 5.martam. Arī slimības laikā viņš bija ļoti ilgi un rūpīgi domājis, jo pēc izveseļošanās izlēma atteikties no šīs lietas izskatīšanas. Tagad šādam tiesnesim mēs piedāvāsim strādāt visu viņa saprātīgo mūžu. Viņš jau ir parādījis, kā viņš rīkojas izšķirošos gadījumos, un neko citu kā tikai neizlēmību šeit nevarētu minēt, tāpēc tomēr būtu nepieciešams šad un tad vismaz padomāt.

Mēs kādreiz runājam, ka vienu vai otru tiesnesi nepazīstam un nezinām, par ko mēs balsojam, taču šinī gadījumā mēs ļoti skaidri redzam, par ko mēs balsosim. Kā jūs varat paredzēt šāda tiesneša turpmāko rīcību līdzīgos strīdīgos gadījumos? Kas tad ņems virsroku - cilvēka popularitāte, viņa kaut kāda finansiālā ietekme vai likums? Šis tiesnesis ir atteicies izskatīt lietu, kurā acīmredzot ir bijs jāpieņem viens no diviem lēmumiem: kam ir taisnība - likumam vai cilvēka ietekmei sabiedrībā? Lūk, šis tiesnesis nav izturējis šo pārbaudījumu. Cik ilgu laiku viņš nākamreiz “slimos”, ja saņems attiecīga satura materiālus, - to es nezinu. Tāpēc es aicinu vismaz nesteigties ar šāda tiesneša apstiprināšanu, un arī tāds arguments, ka, lūk, ir tiesnešu trūkums, nevar būt augstāks par argumentu, ka ir jābūt uzticamam tiesnesim un jāmēģina kaut kādā veidā celt šo tiesneša prestižu. Ar šādu tiesnešu ievēlēšanu tiesas prestižu mēs vis necelsim uz augšu. Aicinu neatbalstīt Jāņa Radionova kandidatūru un balsot “pret”.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es par Radionovu runāšu jau otro reizi. Par šo lietu mēs jau vienreiz runājām sēdē, un es aicinu jūs, kolēģi, uz patiesu atbildību, lai mēs mehāniski, kā to bieži vien līdz šim esam darījuši, nespiestu balsošanas pogas.

Paskatīsimies dokumentā nr.3555, kas mums ir iesniegts. Tur skaidri un gaiši rakstīts, - un par to mēs varam pārliecināties - , ka Radionovs patiešām nav sasniedzis tādu kvalifikāciju, kas liecinātu par to, ka viņš būtu apstiprināms par tiesnesi uz mūžu. Radionovs par tiesnesi strādā tikai divus gadus, un viņš 1996.gadā ir ieguvis piekto kvalifikācijas klasi, kas liecina, ka tā nav tā augstākā klase.

Paskatieties, kas tur rakstīts! Tātad viņš ir disciplināri sodīts šogad. 21.jūlijā ir bijusi speciāla Latgales apgabala tiesas revīzija, un šī revīzija ir konstatējusi, ka viņam ir pieredzes trūkums. Pareizi! Tikai divus gadus puisis ir strādājis tiesā, kāda gan viņam var būt pieredze? Kā tad pēkšņi šī pieredze ir radusies triju vai četru mēnešu laikā? Tas praktiski nav iespējams!

Šajā iesniegtajā dokumentā ir kļūda. Paskatieties, ko Kaksīša kungam raksta valsts sekretāra vietniece Sauļūna. Te ir rakstīts, ka 1997.gada 21.martā Radionovam ir uzlikts disciplinārsods. Disciplinārsods ir uzlikts nevis 21.martā, bet 21.jūlijā - tātad ir pagājuši tikai pāris mēneši. Un pa šo laiku patiešām šis cilvēks praktiski nevarēja laboties.

Pie tam dokumentos un viņa praktiskajā darbībā mēs redzam to, ko pieminēja Dobeļa kungs, - ka viņš nespēj būt neitrāls kā tiesnesis, tātad tiesāt pēc likuma, bet ka viņš skatās pa labi un pa kreisi, kur kāds viņu pavirzīs, kā tas notika arī Vidavska lietā. Tas nozīmē, ka viņš baidās no atbildības un attiecīgi izdabā.

Tas, ka Latgales pusē - Daugavpilī trūkst tiesnešu, tas patiešām nav arguments, lai mēs viņu apstiprinātu par tiesnesi uz mūžu. Es vēl saprastu, ka mēs varētu viņu apstiprināt šajā gadījumā par tiesnesi, pieņemsim, uz vienu gadu, lai paskatītos, kā šis cilvēks strādā un vai patiešām viņš ir spējīgs laboties un apgūt šo tiesneša praksi. Tad būtu cita lieta. Taču apstiprināt uz visu mūžu šādu cilvēku par tiesnesi es nevaru, tāpēc aicinu balsot “pret”. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā ir viena no retajām reizēm, kad es varētu gandrīz vai atbalstīt cienījamo “Tēvzemei un Brīvībai” ministru - cienījamo justīcijas ministru Rasnača kungu, kurš otro reizi Saeimai piedāvā Radionova kungu. Un šinī gadījumā es ceru, ka, iespējams, arī cienījamie “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvji atbalstīs neuzticības izteikšanu Rasnača kungam, jo, atvainojiet, Rasnača kungs ir jūsu ministrs un viņš, jūsu ministrs, piedāvā parlamentam Radionova kungu. Tāpat es ceru arī saņemt no Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Grīnblata kunga konkrētu atbildi, kāda tad ir īsti Tieslietu ministrijas pozīcija. Jo citādi veidojas paradoksāla situācija: “Tēvzemei un Brīvībai” aktīvisti uzstājas pret “Tēvzemei un Brīvībai” justīcijas ministra priekšlikumu. Es vēlreiz saku, es gribu saņemt Grīnblata kunga - nevis kā komisijas pārstāvja, bet kā parlamentārā sekretāra - viedokli par to, kas te notiek. Vai nu mēģina parlamentu izsmiet, vai arī tā ir kaut kāda politiskā akcija, ko “Tēvzemei un Brīvībai” savā starpā rīko, jo citādāk... es ceru, ka Dobeļa kungs un Tabūna kungs būs pirmie, kas parakstīs papīrus par Rasnača kunga atsaukšanu nekompetences dēļ, jo es redzu, ka šis priekšlikums, ko izsaka Dobeļa kungs un Tabūna kungs... tātad Rasnača kungs ir nekompetents un viņš ir jāatsauc. Un es ceru, ka jūs savā frakcijā šo jautājumu izskatīsiet, jo vai tad jūs gribat, lai vēl trešoreiz Rasnača kungs sūta mums šo kandidatūru, kas ir tik negatīva?

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, mums ir vai nu jāatbalsta beidzot Radionova kungs, vai arī jāaicina “Tēvzemei un Brīvībai” noskaidrot savas attiecības ar savu ministru. Un ceru, ka Grīnblata kungs dos mums atbildi šinī gadījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij, padomes kalpi jeb padomes pārstāvji un tautas kalpi! Šeit mums atkal pauž kaut kādu gudrību, ka vissvētākais ir likums, un mēs piemirstam, ka vislielākās noziedzības pasaulē ir darītas tikai ar likuma spēku. Mūsu Vēlēšanu likums ir absurds, jo mēs redzam šeit, mūsu Saeimā, tādus, kas ir aktīvi rīkojušies pret brīvības cīnītājiem, viņi pat ir augstos amatos iecelti. Mēs šeit, Saeimā, redzam ļoti daudzus pirmos partijas sekretārus, mēs tos augstā godā turam... (Starpsauciens no zāles: “Kāpēc Valdmanim 50 minūtes?”) Es kā ministrs laikam runāju... Mēs redzam šeit veselu čupu nomenklatūras cilvēku, bet daži nomenklatūras cilvēki, kuriem tauta gribētu ticēt un kurus gribētu atbalstīt, it kā nedrīkstētu balotēties tāpēc, ka kāds gudrinieks novilka 13. janvāri kā strīpu. Un tāpēc Vidavska kungs ir nepieņemams, bet Kaksīša kungs ir vēl augsti godājams un amatos ceļams, it īpaši “tēvzemiešu” valdībā. Un es tā skatos uz tiem lielajiem patriotiem - Dobeli un Tabūnu -, kas šeit nāk un tā saka... Bet es redzu, ka tas ir tāds tiesnesis, kas izprot, tāds, kas vienu muļķīgu likumu, kas ir pret tautas gribu, neizpildīs. Tāds nebūtu sūtījis tos latviešu kulakus uz Sibīriju, nebūtu notiesājis uz nāvi, lai gan likums it kā sacīja, ka tā vajadzēja darīt. Šis ir viens tāds tiesnesis. Es viņu nepazīstu, nekā laba par viņu nezinu un nezinu arī nekā slikta, es zinu tikai to, ka viņš pārdomāja un nolēma, ka viņš šo likumu neuzspiedīs tautai, ka viņš tā nerīkosies. Viņš toreiz nebūtu dzinis tos cilvēkus uz tiem lopu vagoniem. Es domāju, ka šim tiesnesim par šo vienu uzdrīkstēšanos, to, ka viņš ir pateicis, ka tas likums nekam neder - un mēs zinām, ka tas likums nekam neder... Kur ir tā starpība starp to, ko cilvēki darīja pirms 13. janvāra un pēc 13. janvāra? Vajadzētu izsvērt, ko viņi darīja pirms 13. janvāra. Ir tādi, kuri šeit sēž mūsu starpā un kurus vajadzētu tiesāt. Un ir tādi, kas pēc 13. janvāra ir iegājuši kādā sēdē jeb... Saka, ka it kā Alberts Kauls esot Godmaņa uzdevumā gājis un rīkojies, un mēģinājis mieru ieviest nemieru laikā. Kādi tad būtu mazāk sodāmi, kādi būtu mazāk vēlami mūsu vidē? Teiksim, tāds, kas paņem 17 gadus vecu puiku un nosoda viņu uz 7 gadiem Sibīrijā tāpēc, ka viņam ir sarkanbaltsarkanās krāsas mājās kādā mazā rotaslietā, ko māte devusi...

Un, ziniet, mums tikai viens šinī Saeimā par to cieta - Leopolds Ozoliņš nolēma, ka viņš par tādu valdību nevarētu balsot, un tāpēc viņu publiski izmeta no savu biedru pulka visnacionālākā no mūsu partijām. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Par ko tu runā?”)

Es runāju par to... Tabūna kungs, es saprotu, ka jums ir tik grūti saprast kaut ko... es runāju par to, ka tiesnesim vairāk nekā visiem citiem ir jārīkojas pēc savas sirdsapziņas. Un, ja starp mums ir tādi tiesneši, kas var domāt, ka tas ir pareizi un saskaņā ar viņu sirdsapziņu - sūtīt 17 gadus vecu puisi uz Sibīriju, tad es varu pateikt, ka es daudz labprātāk redzētu šeit, mūsu vidū, tādu tiesnesi, kas pasaka: “Man šī lieta ir odioza.” Es saprotu, ka tauta grib, lai šis spējīgais cilvēks pār mums valda un dara kaut ko tautas labā, un es nesaprotu, kāpēc 13. janvāris būtu kaut kāds svarīgs datums. Viņš pateiks: “Ziniet, šis likums ir priekš kaķiem, un es to vienkārši nepildīšu!” Es saku. “Bravo!” šim tiesneša amata kandidātam. Par daudziem citiem kandidātiem, kas mums ir šeit celti priekšā, es domāju, nevarētu balsot, mēs viņus nepazīstam, bet par šo tiesnesi es domāju, ka viņam ir sirdsapziņa un prāts. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - tieslietu ministrs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Godātie deputāti! Es tomēr gribētu aicināt tos deputātus, kuri nav rūpīgi izlasījuši likuma “Par tiesu varu” 60. pantu, īpaši tā trešo daļu, vēlreiz to izdarīt. Sevišķi aicinu deputātu Lujānu.

Tātad tieslietu ministra pienākums ir konkrēto tiesnesi pēc iecelšanas amatā un pēc divu gadu termiņa izbeigšanās virzīt uz apstiprināšanu amatā. Tas ir tieslietu ministra pienākums neatkarīgi no partejiskās piederības, neatkarīgi no sava personīgā viedokļa, neatkarīgi ne no kā. Bet šī ir tā iespēja, ka es varu izteikt arī savu viedokli gan kā ministrs, gan kā konkrētajai organizācijai piederīga amatpersona. Es vēlētos tomēr jums pateikt, ka šis ir tas gadījums, kurā mēs saskaramies ar zināmu pretrunu. No vienas puses, tā ir Daugavpils situācija, jo mēs uz Daugavpili skatāmies kā uz valsti valstī, uz vietu, kur ikviens tiesnesis neizbēgami nonāk interešu konfliktā ar pašvaldības vadītāju. No Daugavpils tiesneši brauc gan uz Ogri, gan uz Rēzekni, gan uz citām vietām. Situācija nekādā ziņā nav iepriecinoša, taču mūsu pienākums ir vērst šo situāciju par labu. (Starpsauciens: “Kādā veidā!”) Un es tomēr domāju, ka šodien, izlemjot šo jautājumu, vajadzētu arī atcerēties, ka katrs tiesnesis ir arī cilvēks, tāpat kā deputāts, bet tā ir tikai lietas viena puse. Nevajadzētu šo cilvēku iztirzāt šeit no tribīnes un vērtēt viņa labās vai sliktās īpašības, bet vajadzētu no nedaudz cita viedokļa skatīties uz šo iespējamo apstiprināšanu amatā uz mūžu, no tā, vai šī amatpersona spēs būt objektīva un spēs norobežoties no tām interesēm un no tiem interešu konfliktiem, kas šai amatpersonai varētu būt nākotnē pēc apstiprināšanas amatā uz mūžu. Es domāju, ka nespēs. Diemžēl. Tas, protams, nav labi, bet tāda ir tā situācija. Un te es nonāku pretrunā pats ar sevi. Tāpēc, ka, no vienas puses, likums uzliek par pienākumu virzīt šo cilvēku apstiprināšanai amatā uz mūžu, bet, no otras puses, ir šī situācija. Es esmu tieši tādā pašā situācijā, kādā ir tiesnesis, spriežot tiesu, jo viņam bija jāvadās gan pēc likuma, gan arī pēc taisnības. Un bieži vien šie divi vārdi nonāk savstarpējā pretrunā. Un šodien no šīs tribīnes es gribētu teikt: balsojot mums tomēr vajadzētu vadīties arī pēc tā otra vārda, pēc tā, vai tiesnesis spēs būt objektīvs šajā amatā. Un vajadzētu katram uzdot sev šo jautājumu.

Pirms nedēļas... nē, pirms vairākām nedēļām tas bija: kad apstiprināja šīs pilsētas tiesnesi Isajevu, man diemžēl nebija iespējas oponēt tiem, kas runāja no šīs tribīnes. Diemžēl man, veicot savus pienākumus, bija jābūt Briselē. Bet es izlasīju stenogrammu, un es tur izlasīju tieši to pašu, ko es dzirdēju šodien no tribīnes. Tieši to pašu. Tāpēc es vienkārši gribētu jūs aicināt izvērtēt to otru jautājumu - vai šī amatpersona spēs būt objektīva savā amatā un vai spēs spriest tiesu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Juris Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es dažiem saviem kolēģiem Saeimā gribētu kārtējo reizi atgādināt, ka šinī lemšanas brīdī nav nekāda sakara ar rēķinu kārtošanu starp partijām vai arī ar kaut kādām citām personām. Šeit ir jāizlemj jautājums par konkrēta kandidāta atbilstību vai neatbilstību tiesneša amatam uz visu mūžu. Par to, vai šis cilvēks būs spējīgs ievērot likumu. Un šitā, piedošanu, stulbā pļāpāšana, ka tiesnesis sāks vērtēt, vai likums vispār ir derīgs vai nederīgs... tas liecina par smadzeņu pamatīgu pūšanu tāda cilvēka galvā. Neko citu es nevaru pateikt. Ja mēs sāksim spriest par to, vai tiesnesis varēs vērtēt likumu vai nevarēs... Tiesnesim ir jāievēro likums. Reiz to vajadzētu saprast. Un tāpēc ir jautājums - ja jau šogad, 1997. gadā, attiecīgais amata kandidāts nav centies ievērot likumu, ir izvairījies no atbildības (pavisam nesen tas tā ir noticis), vai mēs varam atbalstīt tādu kandidātu šobrīd, šajā pašā 1997. gadā, un ievēlēt viņu uz visu mūžu? Tas, lūk, ir mūsu jautājums. Te nav nekāda partijas sakarība. Es, piemēram, nevaru balsot par tādu cilvēku, un tas ir viss. Es izsaku savu viedokli šinī jautājumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā Grīnblata kungs vēlas ko teikt? Nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 20, atturas - 17. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir no trešās sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Ieguldījumu sabiedrību likums”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie Prezidij, vadītāj! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Mēs sākam otrajā lasījumā izskatīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavoto likumprojektu par ieguldījumu sabiedrībām (dokumenta numurs 3188A). Izskatīsim priekšlikumus to iesniegšanas secībā.

Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

M.Vītols. Otrais ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Trešais ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. 4.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. 5.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. 6.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. 7.priekšlikums arī ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Arī 8.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

M.Vītols. Arī 9.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 10. arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 11. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. 12. ir deputāta Kiršteina priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Vēlas runāt Aleksandrs Kiršteins, iesnieguma autors. Nē, nē, nē, Kiršteina kungs, mēs tagad izskatām jūsu iesniegto, 12.priekšlikumu. Vai jūs vēlaties runāt? Lūdzu! Tas nav vēl pieņemts, Kiršteina kungs... Es atvainojos, ja to neesmu pamanījis, taču tas nebija speciāli darīts, jo es tiešām nepamanīju nekādu reakciju. Paldies. Labi. Es būšu uzmanīgāks. Vai jūs vēlaties runāt par 12.? Lūdzu!

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Es vienkārši gribētu aicināt jūs pievērst daudz lielāku uzmanību šim likumprojektam, nevis skatīt to tādā ātrumā. Kāpēc? Es gribētu pateikt, ka Latvija diemžēl arvien vairāk pārvēršas par birokrātisku valsti. Mēs faktiski visus likumus izstrādājam tādus, lai tie būtu ļoti ērti ierēdņiem, nevis tiem cilvēkiem, kuri ir iesaistīti uzņēmējdarbībā. Un tas attiecas gan uz bankām, gan uz krājaizdevu sabiedrībām un konkrēti arī uz šīm ieguldījumu sabiedrībām. Par 6.punktu es biju iesniedzis priekšlikumu, kuru aicinu arī nobalsot. Te ir teikts, ka sabiedrības minimālajam dibināšanas pamatkapitālam ir jābūt 100 tūkstošiem latu, bet manā priekšlikumā bija 20 tūkstoši latu. Kāpēc?

Latvija ir pēdējā vietā pasaulē, ne tikai Eiropā, pēc nodibināto uzņēmumu skaita. Tas neattiecas tikai uz ražojošiem uzņēmumiem, tas attiecas gan uz finansu uzņēmumiem, gan uz krājaizdevu sabiedrībām, gan uz šīm krājkasēm, par kurām bija debates, un tas ir tikai viena iemesla dēļ, - mēs sākumā uzliekam šausmīgi lielu pašu kapitālu, un praktiski tas nozīmē, ka tikai lielas finansu iestādes vai bankas spēj piedalīties šajā aizņēmumu sabiedrībā.

Es tikai vienu piemēru pateikšu. Jūs katrs varat “Internetā” paskatīties un redzēt tās sabiedrības, kas ir izveidotas Igaunijā un Lietuvā. Un viena no lielākajām sabiedrībām ir “Tallinvest”, un tai, piemēram, pašas kapitāls ir 600 tūkstoši kronu. Tātad visām šīm sabiedrībām, kuru apgrozījums ir 20 vai 30 miljonu, rēķinot latos, gadā šis pamatkapitāls ir aptuveni 20 vai 30 tūkstoši latu. Tāpēc mans priekšlikums šeit bija ļoti būtisks. Vai nu mēs atkal izveidosim pāris banku kontrolētas trīs, četras vai piecas lielas sabiedrības, vai arī ļausim ar šiem ieguldījumiem strādāt, teiksim, jauniem uzņēmumiem, bet tādā gadījumā tie nereti nespēj šos 100 tūkstošus latu savākt. Tāpēc es aicināju šeit vienkārši samazināt.

Protams, te var būt ne tikai 20 tūkstošu, bet var būt arī 40 vai 50 tūkstošu, bet es gribu pateikt, ka pēc 100 tūkstošiem latu nekur - ne Igaunijā, ne Lietuvā šāda prasība nav izvirzīta. Ja šī summa paliek, tad atkal būs tā, kā bija gadījumā ar banku “Baltija”. Tad izveidosies trīs vai četras lielas sabiedrības. Arī tas arguments, ka ir grūti izkontrolēt, nav pamatots, jo kas tad notiek? Mēs atceramies, ka lielā banka “Baltija” bankrotēja. Tad jau labāk lai ir, teiksim, desmit vidēji lielu sabiedrību, nevis viena vai divas milzīgas, kuras tikpat viegli var bankrotēt vai kaut kādā veidā būs negodīgas. Tieši tāpēc bija mans aicinājums veicināt uzņēmējdarbību Latvijā un neizstrādāt likumus, kas kontroles ziņā atvieglo darbu birokrātiem, gan runājot par krājaizdevu sabiedrībām, gan par kopieguldījumu sabiedrībām. Es aicinu to nobalsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Debates beidzam. Paldies. Komisijas vārdā - Vītola kungs!

M.Vītols. Godātie deputāti, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija skatīja gan šo jautājumu par 20 tūkstošiem, gan to, ko piedāvāja Budžeta komisija par 100 tūkstošiem. Diemžēl mēs nevaram atļauties tik lielu risku šā likuma pirmajos darbības gados un samazināt šo kapitālu uz 20 tūkstošiem latu. Es arī paskaidrošu kāpēc. Tāpēc, ka faktiski pēc funkcijām ieguldījumu sabiedrības darbojas uz tādiem pašiem principiem kā bankas. Arī tās piesaista ieguldītāju naudu un iegulda to vērtspapīros un citos naudu nesošos darījumos, tātad faktiski tās zināmā mērā veic banku funkciju. Tur, kur šīs ieguldījumu sabiedrības veidojas, lielā mērā daudzu aktīvu lielums ir tāds pats kā dažu banku aktīvu lielums, un mēs vienkārši nevaram riskēt un neaizsargāt savus investorus. Šis ir viens no galvenajiem pamatprincipiem šā likuma darbības sākumā, lai aizsargātu investorus, tāpēc vajadzētu saglabāt šo kapitāla prasību par 100 tūkstošiem latu. Es lūdzu jūs šo priekšlikumu neatbalstīt un pēc tam, kad šis tirgus un ieguldījumu sabiedrības nostabilizēsies, mēs varēsim domāt par šīs prasības samazināšanu, bet sākumā tai ir jābūt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Kiršteina priekšlikumu - izteikt 6.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 16, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. 13. - Juridiskā bija priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 14. ir Andrējevas kundzes priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

M.Vītols. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts... Nē, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 16. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 17. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu pret 17. Pieņemts. Paldies.

M.Vītols. 18. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 19. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 20. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 21. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M. Vītols. Arī 22. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 23. komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī pret 23.priekšlikumu, ko izteicis Juridiskais birojs un komisija atbalstījusi, deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 24. ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par 24. un 25.priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 26. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. 27. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta 28.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Juridiskā biroja izteikto 28.priekšlikumu? Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

M.Vītols. 29.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 30. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Arī 31. ir atbalstīts, tas iestrādāts komisijas priekšlikumā.

32. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret 31. un 32. priekšlikumu un komisijas atzinumu par abiem priekšlikumiem iebildumus neceļ. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 33. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 34. komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 35. arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. 36. priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

M.Vītols. 37. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 38. arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 39. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. 40. un 41. ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Tātad 9.lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikumi nr.42, 43, 44, 45, 46, 47 un 48, kurus Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 10.lappusē ir Juridiskā biroja un Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas 49., 50., 51., 52., 53. un 54.priekšlikums, kurus Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 11.lappusē ir Juridiskā biroja un Andrējevas priekšlikumi nr.55, 56, 57 un 58, kurus Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas atzinumu par 55., 56., 57. un 58.priekšlikumu iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 12.lappusē ir Juridiskā biroja 59. un 60. priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Tie ir pieņemti.

M.Vītols. 61. komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Juridiskā biroja izteikto 61.priekšlikumu? Deputāti piekrīt. Paldies. Tiek pieņemts komisijas viedoklis.

M.Vītols. 62., 63. un 64. - Juridiskā biroja izteiktie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret šiem priekšlikumiem iebildumus neceļ. Arī komisija tos ir akceptējusi. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 13.lappusē ir Juridiskā biroja un Andrējevas kundzes priekšlikumi nr.65, 66, 67, 68, 69, 70, 71. un 72. Tie visi ir komisijā atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par priekšlikumiem no 65.līdz 72., ieskaitot? Piekrīt. Paldies. Tie ir pieņemti.

M.Vītols. 4.lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikumi no 73. līdz 78., kuri ir atbalstīti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Priekšlikumi ir pieņemti.

M.Vītols. 15.lappusē ir Andrējevas un Juridiskā biroja priekšlikumi nr.79, 80. un 81. Tie ir atblstīti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Arī pret šiem priekšlikumiem, kurus akceptējusi komisija, deputāti iebildumus neceļ. Paldies. Pieņemti.

M.Vītols. 16.lappusē 82. un 83.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 82. un 83.priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 17.lappusē Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi priekšlikumus no 84. līdz 87.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim komisijas atzinumam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 18.lappusē ir 88., 89. un 90. priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 88., 89. un 90.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. 19.lappusē ir priekšlikumi, kurus ir iesniegusi Andrējeva un Juridiskais birojs, no 91. līdz 97. Tie visi ir atbalstīti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem. Pieņemts.

M.Vītols. 20.lappusē ir trīs priekšlikumi - 98., 99. un 100., kurus ir atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu par šiem priekšlikumiem nav. Paldies. Tie ir pieņemti.

M.Vītols. 21.lappusē ir divi priekšlikumi - 101. un 102. Tos iesniedzis Juridiskais birojs un atbalsta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti iebildumus neceļ. Vītola kungs, tā kā tuvojas pārtraukums, varbūt pie tā arī apstāsimies. Tātad mēs, godātie kolēģi, esam akceptējuši 101.un 102. priekšlikumu dokumenta 21.lappusē.

Pirms pārtraukuma es lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Vārds paziņojumam Indulim Bērziņam, Saeimas sekretāram.

I.Bērziņš (6.Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Tuvojas ne tikai Ziemassvētki un Jaunais gads, bet arī zāles restaurācijas un remonta beigas, tāpēc es lūgtu frakciju vadītājus tagad - šā starpbrīža sākumā pieiet pie sekretariāta un saņemt iespējamos deputātu izvietojuma variantus, jo zālē sēdvietas būs izvietotas citādāk, tā ka jums arī nāksies ieņemt citādāk savas vietas jaunajā sēžu zālē. Neatkarīgie deputāti un tie, ja kāds individuāli negrib saņemt zāles plānu no frakcijas vadītāja, var iepazīties ar šo izvietojumu šeit - sekretariātā. Viens eksemplārs visu laiku atradīsies tur. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vēl vārds Dzintaram Ābiķim par komisijas sēdi.

Dz. Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs uz sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Un tagad reģistrācijas rezultātus nolasīs Māris Rudzīša kungs. Lūdzu!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inese Birzniece, Jānis Kalviņš, Ruta Marjaša, Gundars Valdmanis, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukuma laiks ir beidzies. Lūdzu, turpināsim izskatīt likumprojektu “Ieguldījumu sabiedrību likums”. Dokumentā izklāstītais 103.priekšlikums.

Komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS frakcija).

Tātad skatām 22.lappusi, kur 103.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par priekšlikumiem no 103. - 107.? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir 108.priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi 109.-111. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par priekšlikumiem no 109.līdz 111.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī priekšlikumus no 112.līdz 114.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem iebildumu pret šo komisijas atzinumu nav. Paldies. Tie ir pieņemti.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi 28.lappusē 115.- 119.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par priekšlikumiem no 115.līdz 119.? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī priekšlikumus no 120.līdz 123., kas atrodami 29.lappusē

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo komisijas atzinumu nav. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 30.lappusē ir atbalstīti priekšlikumi no 124.līdz 127.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Paldies. Tas ir pieņemts.

M.Vītols. 128. un 129. priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 128. un 129.priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Tāpat komisija ir atbalstījusi priekšlikumus no 130. līdz 135.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo komisijas atzinumu nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi arī priekšlikumus no 136. ...

Sēdes vadītājs. ...No 132., Vītola kungs! Tātad 132. un 133.

M.Vītols. No 132. līdz 138. priekšlikumam 34. un 35.lappusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par priekšlikumiem no 132. līdz 138.? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 36. un 37. lappusē Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi priekšlikumus no 139. līdz 144.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu par šiem priekšlikumiem nav. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi priekšlikumus no 145. līdz 148., kas lasāmi 39.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par priekšlikumiem no 145. līdz 148., ieskaitot. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi arī priekšlikumus no 149. līdz 153., ieskaitot. Tie ir 41.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi priekšlikumus no 154. līdz 162. Tie ir 43.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu par šiem priekšlikumiem nav. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Atbalstīti ir arī priekšlikumi no 164. līdz 171. Tie visi ir Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Vai kādam deputātam ir iebildumi pret komisijas atzinumu par šiem priekšlikumiem no 164. līdz 171.? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi priekšlikumus no 172. līdz 177. Tie ir 47.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Arī priekšlikumi no 178. līdz 183. ir atbalstīti, izņemot 180., kurš ir iestrādāts 181. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam, kuru tā ir izteikusi par priekšlikumiem nr. 178, 179, 180, 181, 182 un 183. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Priekšlikumi no 184. līdz 185. ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 186. priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izteiktajā 187. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti to akceptē.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumus no 188. līdz 193. Tie ir 52.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem, kurus iesniedzis Juridiskais birojs, ieskaitot 193. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 194-a. priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums. Tātad šeit tas ir 194.-a, kurš ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, 194. un 194.-a. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija... te tā nedaudz neskaidri ir uzrakstīts... Tātad Vītola kungs ziņo, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šos priekšlikumus, ko iesniegusi Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējevas kundze, ir atbalstījusi. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumus no 195. līdz 199. Tie ir 54. lappusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par priekšlikumiem no 195.līdz 199., ieskaitot? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Tāpat Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi priekšlikumus no 200. līdz 211. Tie ir 57.lappusē.

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie kolēģi, vai kādam ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par priekšlikumiem nr. 200, 201, 202, 203, 204, 205, 206, 207, 208, 209, 210 un 211? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemti.

M.Vītols. 212. un 213. ir atbalstīti priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem? Pieņemts.

M.Vītols. 214.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu nr. 214, kuru komisija nav atbalstījusi? Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M. Vītols. 215. un 216. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 217.priekšlikums ir iestrādāts komisijas priekšlikumā. 218.priekšlikums ir komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par 217. un 218. priekšlikumu nav. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu Saeimu nobalsot par likuma pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma “Ieguldījumu sabiedrību likums” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Saskaņā ar mūsu balsojumu, godātie kolēģi, tagad izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu nr. 3570 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Otrais un galīgais lasījums. Izskatīsim priekšlikumus to iesniegšanas kārtībā.

1. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. ... To iesniedzis deputāts Panteļējevs. Paldies. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

M.Vītols. Arī 2.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

M.Vītols. Arī 3. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 4.priekšlikums arī ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas atzinumu par 4.priekšlikumu, ko iesniedzis Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs Vītola kungs, iebildumu nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 5.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 5.priekšlikumam, kuru akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

M.Vītols. Arī 6.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 6.priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Balodis un akceptējusi atbildīgā komisija, deputāti atbalsta. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Arī 7.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es tomēr lūgtu jūs pievērst uzmanību šim dokumentam un apskatīties, kas ir tas, ko mums piedāvā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs kristīgais demokrāts Māris Vītols. Mēs redzam, ka šis priekšlikums paredz samazināt ievedmuitu alkoholiskajiem dzērieniem. Tātad paredz samazināt ievedmuitu noteiktām alkoholisko dzērienu kategorijām, galvenokārt vīnam. Es domāju, ka tas absolūti nav pamatoti.

Tālāk mēs runāsim par analoģisku situāciju - tiek paredzēts samazināt ievedmuitu cigaretēm. Tas, manuprāt, ir absolūti ārpus jebkuras kritikas, tas nekādā gadījumā nebūtu pieļaujams. Es uzskatu, ka nevar būt pamatoti arī nekādi argumenti, ka mūsu valstī būtu jāsamazina ievedmuita vīnam. Es domāju, ka cilvēki alkoholiskos dzērienus jau tāpat lieto ļoti daudz. Un, ja mums šī ievedmuita pastāv, tā arī dod zināmu balansu starp vietējiem un importa ražotājiem. Kāpēc lai nevarētu par importētajiem vīniem maksāt nedaudz vairāk? Es domāju, ka tie cilvēki, kas šos vīnus pērk un patērē, vairumā gadījumu var atļauties arī samaksāt. Es domāju, ka, ja viņi grib šādus vīnus patērēt, viņiem ir jāsamaksā. Es domāju, ka mums būtu risināmi daudzi un dažādi citi jautājumi attiecībā uz to, ka šīs cenas būtu samazināmas, bet nevajadzētu sākt ar samazināšanu alkoholam. Es lūdzu balsojumu un lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Vītola kungs.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja šo priekšlikumu galvenokārt divu iemeslu dēļ. Viens ir tas, ka mēs paši vīnogas neaudzējam un dabiskie vīni visi tiek ievesti, tātad importēti.

Otrs ir tas, ka, mazāk stipriem alkoholiskajiem dzērieniem pazeminot cenas, šajā gadījumā dabiskajiem vīniem, mums ir iespēja, arī no mediķu viedokļa, ietekmēt patēriņa struktūru tā, ka netiek lietoti stiprie dzērieni, bet sabiedrība tiek orientēta uz tādu vīnu lietošanu, tādas kultūras izkopšanu. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Balsosim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Māra Vītola priekšlikumu, kuru akceptējusi atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 6, atturas - 10. Priekšlikums ir pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir 8.priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt par šo jautājumu deputāte Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu pievērst uzmanību, ka mēs esam atkal sajaukuši, kur ir bērns, kas jāmazgā, un izlējuši bērnu ar visu ūdeni no vanniņas. Nav vairs ko nosusināt un mātei atdot.

Ja mēs domājam cīnīties pret cigarešu kontrabandu, pazeminot tām ievešanas muitu, tad tas ir absurds vai vispārēja situācijas neizpratne. Tas nozīmē, ka Latvijā tagad, pazeminot muitu, tiks palielināts cigarešu ievedums kopumā, līdz ar to arī pazemināsies cigarešu cena un līdz ar to potenciāli pieaugs jauno smēķētāju skaits.

Baloža kungs, jūs varat galvu negrozīt! Ja nelikumība ir jālikvidē ar muitas pazemināšanu, tad, man liekas, vajadzētu sākt no otra gala. Mēs tikko kā budžetā iedevām ļoti lielu naudas summu - gandrīz 5 miljonus - muitas posteņu celtniecībai un informatīvās sistēmas izveidei. Es jums atkārtoju - nākamajā gadā tam vien ir iedoti budžetā 5 miljoni. Ja šo 5 miljonu ir par maz, lai sakārtotu muitu, ķertu un sodītu kontrabandistus, un veiktu to likumīgā kārtībā, tad mani pārsteidz tas, kas šodien valstī notiek. Tad Iekšlietu ministrijai vajag veikt kādus citus pasākumus, ja netiek ar to galā Valsts ieņēmumu dienests. Bet pazemināt ievedmuitu cigaretēm, tātad līdz ar to potenciāli pazemināt cenu veikalā un ļaut pēc iespējas vairāk pusaudžiem kļūt par potenciāliem smēķētājiem, jo katrs pusaudzis ir vismaz reizi mūžā izmēģinājis to prieku, - tas, manuprāt, ir pilnīgi nepieļaujams.

Otra lieta. Ja mēs runājam par savu vietējo rūpniecību. Cik es zinu, Latvijā arī ir tabakas fabrika, kurai iet ne visai spoži. Tabakas smalkme ļoti bieži iet pa gaisu. Es dzīvoju tur tuvumā, un mēs varam arī bez cigarešu pirkšanas pietiekamu daudzumu tabakas uzņemt. Kā tas saskan ar to?... Vai jūs šādā veidā lobējat Latvijas rūpniecību vai ārzemju cigarešu ražošanu? Man gribētos, lai kāds šeit paskaidrotu šo aspektu. Kā tas viss iet kopā? Es deputātus aicinu apsvērt šo priekšlikumu un to neatbalstīt, jo cīņa pret kontrabandu nav veicama, pazeminot ievedmuitu. Tādā gadījumā es domāju, ka mums vispār spirtam vajag atcelt ievedmuitu, un tad sešas cisternas atradīsies pašas no sevis un vairs kontrabandas nebūs, ja mēs šādā veidā risināsim kontrabandas problēmas Latvijā.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis konkrētais priekšlikums - samazināt ievedmuitu cigaretēm - ir absurds un nav savienojams ne ar kādu izpratni par to, kādu politiku mēs valstī gribam veidot veselības jomā. Un tas nedod neko arī no finansiālā jeb no valsts finansu viedokļa, bet tas būtu vēl pat mazāk būtiskais šajā gadījumā. Pamatjautājums, kas ar šo priekšlikumu būtībā ir pārkāpts, ir nepieciešamība aizstāvēt tautas veselību un neveicināt tos procesus, kas grauj šo tautas veselību. Un šajā sakarībā man ir tikai viens jautājums: kā intereses lobē šī priekšlikuma autors - Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs kristīgais demokrāts Māris Vītols? Tās nav tautas intereses, tās var būt tikai cigarešu importētāju intereses. Es ļoti lūgtu Vītola kungu atnākt šeit tribīnē un atbildēt uz šo jautājumu - kāpēc šeit reizi pēc reizes tiek iesniegtas visādas provokācijas attiecībā uz šo likumu par muitas nodokli un arī citiem nodokļiem, kas ir saistīti ar alkoholiskajiem dzērieniem, ar cigaretēm? Kāpēc visu laiku ir kaut kādi centieni samazināt šīm sabiedrības veselībai tik kaitīgajām precēm cenu caur nodokļu samazinājumu? Es uzskatu, ka tas ir absolūti nepamatoti, un es domāju, ka mēs izdarīsim ļoti sliktu darbu Saeimā, ja mēs šodien atbalstīsim šo priekšlikumu. Es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Esmu spiests nākt tribīnē, jo Ilga Kreituses kundze arī manu vārdu šeit minēja. Gribu teikt, ka es nesmēķēju un esmu pilnīgs nesmēķetājs. Kāpēc mēs komisijā atbalstījām šo priekšlikumu? Gribu teikt to, ka cigaretes ar nākamo gadu nepaliks lētākas, Kreituses kundze. (No zāles deputāte I.Kreituse: “Lai paliek dārgākas.”) Taču tās nepaliks arī dārgākas, jo ar Jauno gadu cigaretēm tiks palielināts akcīzes nodoklis, lai to cena paliktu tāda pati, kāda tā ir šobrīd. Tāpēc arī tiek daļēji samazināts muitas tarifs. Gribu teikt to, ka komisija ņēma vērā arī Finansu ministrijas viedokli, kura atbalstīja šo priekšlikumu, jo Latvijai Baltijas valstu vidū ir visaugstākā ievedmuita cigaretēm. Lietuvā tā ir daudzas reizes zemāka, un Igaunijā tā ir nulle. Tādēļ Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja šo priekšlikumu. Arī valdības deklarācijā viens no punktiem paredz nepārtraukt ievedmuitas tarifu samazināšanu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Pirmais, ko es gribētu teikt jums, Baloža kungs, ir tas, ka es jūs nespiedu ne nākt tribīnē, ne arī kaut kā savādāk...

Otra lieta. Jūs apelējat pie tā, ka cigaretes nekļūs lētākas. Paldies Dievam, lai tās kļūst dārgākas! Paldies Dievam! Un, ja Latvija ir pirmajā vietā attiecībā uz ievedmuitu cigaretēm, tad es domāju, ka mēs beidzot esam vienu labu darbu izdarījuši. Vismaz ar kaut ko mēs pozitīvi atšķiramies no Lietuvas un Igaunijas. Tas ir tas moments. Kamēr citos parametros mēs ļoti negatīvi uz Eiropas Savienības fona atšķiramies no Lietuvas un Igaunijas. Tāpēc es tomēr aicinu deputātus vēlreiz ieskatīties šajā priekšlikumā un neatbalstīt to. Ja Finansu ministrija grib glābt valsts budžetu uz cigarešu ievedmuitas pazemināšanas rēķina, tad nav kārtībā kaut kas ar budžetu un Finansu ministriju. Es ceru, ka vismaz tie Saeimas deputāti, kas ir dakteri, bet kas paši gan diezgan pamatīgi kūpina, nobalsos pret šo priekšlikumu. Jūs, personīgi, Vidiņa kungs! (No zāles deputāts J.Straume: “Nekādā gadījumā!”)

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Bez šaubām, šādas normas - samazināt akcīzi - ir mūsu ceļš uz Eiropu. Taču es aicinu kolēģus padomāt, vai visi tie ceļi uz Eiropu mums ir ejami. Vai mums tiešām vajadzētu iet uz Eiropu arī tad, ja tas nozīmē vērsties pret mūsu tautas veselību? Šinī gadījumā es aicinu balsot pret šādu priekšlikumu, atstāt iepriekšējā līmenī akcīzi cigaretēm. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šeit, apspriežot šo priekšlikumu, nāk tribīnē Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs “tēvzemietis” Vents Balodis un mēģina deputātus iebiedēt ar bieziem vārdiem, ka, lūk, valdības deklarācijā esot rakstīts, ka vajagot samazināt ievedmuitu. Tad nu man ir jautājums - vai šajā valdības deklarācijā, šajā varenajā un spēcīgajā dokumentā, tiešām ir rakstīts, ka ievedmuitu vajag samazināt cigaretēm? Un, ja tur tas ir rakstīts, tad šāda deklarācija neder pilnīgi nekam. Un šis ir vēl viens punkts, kāpēc šī deklarācija ir uzskatāma par absolūti nederīgu dokumentu. Šī deklarācija ir absolūti vāja. Deklarācijas vispārējā analīze diemžēl veidojas pamatā kritiska, mēs esam to skatījuši un par to mēs vēl daudz varam runāt, bet katrā ziņā jāteic, ka tāds dižs punkts kā nepieciešamība samazināt ievedmuitu cigaretēm nedarītu godu nevienai deklarācijai un padarītu to tikai par izsmieklu tautas acīs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Vai Vītola kungs komisijas vārdā vai kā deputāts vēlas runāt? Nē, komisijas vārdā. Debates ir beigušās.

M.Vītols. Godājamie deputāti! Šo priekšlikumu atbalsta gan Finansu ministrija, gan Budžeta un finansu (nodokļu) komisija - viena iemesla dēļ. Tādēļ, ka tiešām Latvija ļoti slikti izskatās uz Baltijas valstu fona, jo Latvijā ir visaugstākā cigarešu kontrabanda Baltijas valstīs. Un viens no iemesliem, kāpēc tas tā ir, ir tieši šie augstie muitas tarifi. Mūsu politika ir tāda - iet uz tarifu pazemināšanu un paaugstināt iekšējos nodokļus, akcīzi, no kā tiek novirzīts arī kultūrai un sportam. Es aicinu arī jūs visus atbalstīt šo ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Māra Vītola priekšlikumu (nr.8). Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, balsis ir sadalījušās līdzīgi. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim atkārtoti. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 19, atturas - 17. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir 9.priekšlikums. Tas ir deputātu grupas - Leiškalna, Keiša, Ābeles, Seiksta un Kristovska - priekšlikums, kas ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, priekšlikums ir pieņemts.

M.Vītols. 10.priekšlikums ir deputātu grupas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

M.Vītols. 11.priekšlikums arī ir deputātu grupas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Leiškalna kungs ir šajā deputātu grupā. Viņš pats nav grupa, bet viņš ir šīs grupas sastāvā.

M.Vītols. 12.priekšlikums ir deputāta Leiškalna un viņa kolēģu priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputāta Leiškalna un viņa kolēģu priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Arī 13.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Leiškalns kopā ar kolēģiem Keišu, Ābeli, Seikstu un Kristovski. Tas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 13.priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

M.Vītols. Tie paši deputāti ir iesnieguši 14.priekšlikumu, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Paldies, pieņemts.

M.Vītols. Arī 15.priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu. Paldies, priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. 16.priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par 16.priekšlikumu. Tiek pieņemts komisijas atzinums. Paldies.

M.Vītols. 17.priekšlikums ir priekšlikums, ko ir iesnieguši Leiškalns, Keišs, Ābele, Seiksts un Kristovskis. Arī tas ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 18.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam. Paldies, pieņemts.

M.Vītols. 19.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 20.priekšlikums ir Leiškalna, Keiša, Ābeles, Seiksta un Kristovska priekšlikums, ko ir atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, tas ir pieņemts.

M.Vītols. 21.priekšlikums ir šo pašu deputātu priekšlikums, kas ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Arī 22.priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

M.Vītols. Arī 23.priekšlikums ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Es atvainojos, nav atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 23.priekšlikumu. Paldies. Pieņemts ir komisijas viedoklis.

M.Vītols. 24.priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Arī 25.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

M.Vītols. 26.priekšlikums ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

M.Vītols. 27.priekšlikums arī ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts ir komisijas atzinums.

M.Vītols. Arī 28.priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Arī 29.priekšlikums ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - priekšlikums nr.30 - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 30.priekšlikumu.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi arī 31.priekšlikumu - pēdējo priekšlikumu šajā likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 31.priekšlikumu.

M.Vītols. Lūdzu balsot par likuma pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 6, atturas -3. Likums pieņemts.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Slokas ielā 37 nodošanu Itas Kozakevičas Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijai”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godāto priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3344-A.

Attiecībā uz likumprojekta otro lasījumu Juridiskais birojs ir iesniedzis trīs priekšlikumus.

Pirmais priekšlikums - izslēgt no virsraksta konkrēto namīpašuma adresi. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu? Pieņemts.

I.Bišers. Otrais priekšlikums ir saistīts ar to, ka ir nepieciešams norādīt kadastra numuru. Juridiskajā komisijā tas ir daļēji atbalstīts. Tā kā kadastra numura nav, mēs norādījām grupas un grunts numuru pēc pastāvošā pilsētas dalījuma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu? Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Trešais priekšlikums bija papildināt likumprojektu ar 2. pantu, kas ir apmēram tāds pats, kādu mēs pieņēmām, nododot īpašumus arodbiedrībām. Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas atzinumam par šo priekšlikumu piekrīt? Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu nobalsot par likumu kopumā. Tā kā tas ir steidzams likumprojekts, tad tas būs galīgais balsojums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vēlas runāt deputāts Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Ierosinu balsot pret šo likumprojektu, jo mums ir būtiska šā jautājuma izlemšana. Proti, mēs tagad nodosim īpašumu, kas pieder valstij, kādai noteiktai organizācijai, asociācijai. Tas nozīmē, ka šī asociācija turpmāk būs pilnīgi likumīgs īpašnieks, bet to, kādā veidā asociācija tālāk varēs izpildīt savus pienākumus un kādā veidā formāli pārvērsties, mēs nezinām. Stāvoklis ir tāds, ka mēs izsaimniekojam Latvijas īpašumu. Šis īpašums pirms kara piederēja Vācu kultūras biedrībai, līdz tas nonāca valsts īpašumā. Kāpēc mums jānodod īpašumā, ja mēs varam to pašu izdarīt, paturot īpašumā šo māju un zemes gabalu. Paturot valsts īpašumā, mēs varam to nodot beztermiņa lietošanā, lai tātad valdībai un Saeimai būtu iespējas turpmāk paturēt redzes lokā šo īpašumu, kad īpašnieks jau būs mainījies vai īpašnieks būs rīkojies ne tā, kā būtu valstiski pareizi. Tad mēs varētu šo īpašnieku vismaz brīdināt, ka mēs varam šo īpašumu turpmāk viņam lietošanā nenodot.

Tātad aicinu balsot pret šo, lai varētu iesniegt citāda veida likumprojektu šinī jautājumā. Un galu galā to lai lemj Ministru kabinets, jo, ja mēs palaidīsim vaļā maisam galu, tad tas būs pirmais gadījums, kad mēs valsts īpašumu bez jebkādām citām nopietnām pretenzijām nodosim privātīpašumā.

Es jūs lūdzu pievērst uzmanību tam, ka nevar izsaimniekot valsts īpašumā esošo mantu ar Saeimas lēmumu. Lai to dara Ministru kabinets savas kompetences robežās un nodod lietošanā! Jo, ja mēs sākam atjaunot īpašumus sabiedriskajām organizācijām, kas nav paredzēts likumā... Likumā nav paredzēts šāds jautājums, tāpēc mēs nedrīkstam paplašināt iešanu pa šo ceļu un vienkārši atdot valsts īpašumu kādai noteiktai organizācijai vai cilvēku kopai privātīpašumā.

Lūdzu nesākt ar precedentu, kas var kļūt ļoti bīstams. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi un Mauliņa kungs! Es izdarīju kļūdu, jums dodams vārdu, jo otrajā lasījumā var runāt tikai par konkrētiem priekšlikumiem, bet kopumā par likumprojektu var runāt pirmajā lasījumā. Tādēļ lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi... Lūdzu piedalīties balsošanā...

Lūdzu izteikt savu viedokli par likuma pieņemšanu. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Jurkāna kungs vēlas sniegt paziņojumu ārpus kārtas.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Vienā no sēdēm Kreituses kundze runāja par lietām, kuras, protams, ir ļoti pamatotas, ka deputātu nav zālē un ka kāds cits balso viņu vietā. Es tagad paņēmu izdruku - burtiski katru - un redzu, ka Kreitusu ģimene Kreitusa vārdā balso par visiem “pret” vai “par”, lai gan Kreitusa kungs šodien nav bijis zālē nevienu minūti.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1981. gada 10. aprīļa konvencijas “Par tādu konkrētu ieroču veidu lietošanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība” protokolam “Par redzi afektējošiem lāzerieročiem”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā deputāts Andris Rubins.

A.Rubins (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Augsti godājamie deputāti! Dokuments nr. 3514. Par šo likumprojektu nav saņemti nekādi priekšlikumi, ir tikai ierosināti redakcionāli precizējumi 1. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas akceptētajiem redakcionālajiem precizējumiem likumprojekta 1. pantā? Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Rubins. Tāpat ir arī precizējumi 3. pantā.

Sēdes vadītājs. Tātad ir priekšlikums apvienot 3. un 4. pantu un izteikt to kā likumprojekta 3. pantu jums iesniegtajā redakcijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta 3. panta redakciju, ko akceptējusi komisija? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

A.Rubins. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu balsot otrajā un galīgajā lasījumā, tā kā tas ir steidzams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

A.Rubins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Kultūrkapitāla fonda likums”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Pauls Putniņš. Lūdzu!

P.Putniņš (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Jūsu priekšā ir dokuments nr. 3548.

Godātie kolēģi! Likumprojektā uz trešo lasījumu tātad ir izdarīti redakcionāli labojumi, mainīts daļu un punktu sakārtojums, dažviet notikusi arī formulējumu maiņa, bet būtībā nekas nemainās. Daži punkti, dažas daļas ir izvērstākas, un tas jau arī šeit atspoguļojas. Tagad lasīsim pa priekšlikumiem.

Tātad, godātie kolēģi! Pirmais ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas priekšlikumu - izteikt 2. panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts.

P.Putniņš. Arī otrais ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai arī šo priekšlikumu deputāti atbalsta? Paldies. Pieņemts.

P.Putniņš. Trešais ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

P.Putniņš. Ceturtais ir Kultūras ministrijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu? Paldies. Pieņemts.

P.Putniņš. Piektais ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Protams, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt tam? Paldies. Pieņemts.

P.Putniņš. Sestais ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt svītrot 3. panta trešās daļas 3. punktu? Paldies. Pieņemts.

P.Putniņš. Septītais ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt svītrot 3. panta trešās daļas 5. punktu? Pieņemts.

P.Putniņš. Astotais ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

P.Putniņš. Devītais ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija, protams, atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

P.Putniņš. Desmitais ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Paldies. Pieņemts.

P.Putniņš. Vienpadsmitais ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 4. panta pirmās daļas 5. punkta redakcijai, kas izteikts jau kā 4. punkts. Pieņemts.

P.Putniņš. 12. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

P.Putniņš. 13. ir deputātes Rugātes priekšlikums, kuru komisija atbalsta, iestrādājot precizētā redakcijā, un tas izpaužas nākošajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti komisijas atzinumam par šo priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

P.Putniņš. 14. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tātad tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

P.Putniņš. 15. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

P.Putniņš. Bet pārejas noteikumos ir sīki redakcionāli labojumi tieši latviešu valodas gramatikas nozīmē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

P.Putniņš. Tātad līdzīga ir mana vecākā... Tā, tas ir viss!

Sēdes vadītājs. Mēs gan esam izskatījuši visu 5. un 6. lappusi, bet man šķiet, ka mēs neesam izskatījuši to, kur ir vēl vesela virkne Juridiskā biroja un atbildīgās komisijas priekšlikumu.

P.Putniņš. Tātad 16. priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Jā.

P.Putniņš. 16. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies. Pieņemts.

P.Putniņš. 17. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Tas tiek pieņemts.

P.Putniņš. 18. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas tiek atbalstīts no komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt 18. un 19. priekšlikumam, kurš ir izteikts kā likumprojekta 8. panta otrā daļa? Deputāti pieņem. Paldies.

P.Putniņš. 20. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam - izteikt 8. panta trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

P.Putniņš. 21. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, tātad tas, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Pieņemts.

P.Putniņš. Un 22. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam - izteikt līdzšinējo 8. panta ceturto daļu kā piekto daļu precizētā redakcijā. Redakcija ir ailītē pa labi. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

P.Putniņš. Un par pārejas noteikumiem es jau savlaicīgi minēju.

Sēdes vadītājs. Par tiem mēs vienojāmies. Paldies. Deputāti to akceptē.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 3. Likums pieņemts.

P.Putniņš. Paldies kolēģiem par izpratni un atsaucību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu vienošanos izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieņēmumiem no meža resursu realizācijas””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Imants Liepa. Lūdzu!

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Izskatāmais dokuments ir nr. 3568.

Šo likumprojektu iesniedza Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un šis likumprojekts pirmām kārtām ir saistīts ar to, lai sakārtotu mūsu likumdošanu, jo pašreiz spēkā esošā likuma redakcija ir pretrunā ar likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas ir jau pieņemts un kas ir spēkā. Un tas ir bijis viens no pamatlikumiem, balstoties uz kuru tika pieņemts 1998. gada budžets. Ja mēs šo likumu nepieņemsim tādā variantā, kādu piedāvā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un kas ir saskaņots ar Valsts meža dienestu, tad tādā gadījumā, sākot ar 1998.gada 1.janvāri, šo divu likumu pretrunīgo tēžu dēļ radīsies grūti pārredzams haoss nodokļu ievākšanā. Un tas nozīmē, ka mums šis likumprojekts būtu jāpieņem, lai tas varētu stāties spēkā ar 1.janvāri. Tāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz šo likumprojektu uzskatīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

I.Liepa. Paldies. Tādā gadījumā es lūgtu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Liepa. Uz otro lasījumu priekšlikumus lūdzu iesniegt šodien līdz 12.30 un arī otrajā lasījumā izskatīt šodien.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas priekšlikumu? Anna Seile vēlas runāt - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Ņemot vērā visu to, ko jau pamatoja Liepas kungs, es ierosinu pieņemt otrajā lasījumā tūlīt, ja nevienam deputātam nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Pieņemts. Liepas kungs, lūdzu, skatīsim pa pantiem un...

I.Liepa. Paldies. Tādā gadījumā skatīsimies. Lūk, pirmais priekšlikums - izslēgt 1.panta ceturto daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam svītrot 1.panta ceturto daļu? Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

I.Liepa. 2.priekšlikums - izteikt 2.pantu sekojošā redakcijā. Redakcija tur ir gara un ir redzama.

Sēdes vadītājs. Jā, dokumentā tā ir redzama. Tātad vai deputāti piekrīt izteikt 2.pantu jums iesniegtajā redakcijā? Tas ir 2.pants - “Ieņēmumu avoti”. Pirmā un otrā daļa. Deputātiem nav iebildumu pret šā panta redakciju. Pieņemts.

I.Liepa. 3.priekšlikums - izslēgt 5.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 5.pantu. Pieņemts. Paldies.

I.Liepa. Paldies. Tātad lūdzu balsot par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

I.Liepa. Paldies par balsojumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”, trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3549, kurā ir apkopoti priekšlikumi uz trešo lasījumu.

Pirmais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikumu nr.1, kuru ir akceptējusi atbildīgā komisija? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Arī 2. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 3. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 4. arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 5. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 6. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 7., 8. un 9. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi un komisija tos visus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 7., 8., 9. un 10. priekšlikumu, kurus ir atbalstījusi komisija. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 11. ir deputāta Oskara Grīga priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, vēl papildinot. Tas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu pret šo atzinumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. Un 12.priekšlikumā tiek piedāvāta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija, kura ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas izteiktajai likumprojekta 4.panta redakcijai. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 13. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 14. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums un tas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas precizētajā redakcijā, kas ir 15.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par priekšlikumiem nr.14 un nr.15. nav. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 16. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. 17. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Arī 18. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 19. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 20. ir deputāta Vidiņa priekšlikums, komisija to ir iestrādājusi savā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputāta Vidiņa priekšlikumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 21. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 22. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurā ir iestrādāts arī Vidiņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam - izteikt likumprojekta 12.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 23. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. 24. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir daļēji atbalstīts.

25. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurā iepriekšējais ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo komisijas atzinumu nav. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 26. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 27. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 28. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo Juridiskā biroja priekšlikumu. Paldies. Tiek pieņemts komisijas viedoklis.

V.Balodis. 29. ir Juridiskā biroja priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam - svītrot likumprojekta 18.pantu, pēc tam attiecīgi mainot pārējo pantu numerāciju. Pieņemts.

V.Balodis. 30. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātajā 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 30. un 31. priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. 32. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Tālāk ir no 33. līdz 38. - tie ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi, kurus visus Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par priekšlikumiem no 33. līdz 38., ieskaitot, nav. Paldies. Tie ir pieņemti.

V.Balodis. 39. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 40. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 41. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Tāpat arī 42., 43. un 44. - tie ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi, kas visi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem nr.42, 43 un 44. Pieņemts.

V.Balodis. 18.lappusē ir 45., 46., 47. un 48.priekšlikums - tie ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi, kurus visus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumiem no 45. līdz 48., ieskaitot. Pieņemts.

V.Balodis. 49. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam - svītrot 38.panta ceturto daļu.

V.Balodis. 50. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 51. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. 52. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

V.Balodis. Un arī 53. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ka likums stājas spēkā 1998.gada 1.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts. Paldies.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Dokuments nr.3553 - Saeimas vēlēšanu likuma grozījumi, kas sagatavoti trešajam lasījumam. 1.priekšlikums ir par 4.pantu. Tas ir deputāta Golubova priekšlikums, kuru komisija ir noraidījusi.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam? Vēlas runāt deputāts Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Kāda ir šā priekšlikuma būtība? Ja ir ievēlēts Latvijas Republikas pilsonis, kuram ir otra pilsonība, viņam jāatsakās no tās otrās pilsonības, un tad šis pilsonis, Latvijas pilsonis, varēs tieši Latvijas labā darboties Saeimā. Es neesmu pārliecināts, ka, ja viņam būs otrā pilsonība un būs kaut kādas saistības ar otro valsti, tad viņš darbosies tieši Latvijas labā, nevis otrās valsts labā, tāpēc lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā!

M.Grīnblats. Juridiskā komisija aicina noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputāta Golubova priekšlikumu - papildināt 4.pantu ar otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 28, atturas - 12. Priekšlikums noraidīts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums ir par 5.pantu. Frakcija “Latvijai” iesaka papildināt 5.panta 5.punktu ar vārdiem “vai ārštata”. Juridiskā komisija, vispusīgi debatējot, tomēr ar balsu vairākumu ir šo priekšlikumu noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Izskatot šo nenoliedzami būtisko likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, mēs esam nonākuši līdz situācijai, kad mums ir jānosaka tas personu loks, attiecībā uz kurām vismaz 7.Saeimas vēlēšanās, bet varbūt arī turpmāk būtu jāpastāv ierobežojumiem, ka šīs personas nevarētu kandidēt šajās vēlēšanās. Šis priekšlikums ir noteikt, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata vai ārštata darbinieki. Šī priekšlikuma būtība ir ielikt iekšā šo papildinājumu “vai ārštata”. Mēs uzskatām, ka arī šie ārštata darbinieki, kas ir bijuši un kas, iespējams, vēl arī šajā laikā darbojas, jo mēs zinām, ka ārvalstu izlūkdienesti savu darbību nav pārtraukuši, - mēs uzskatām, ka arī šie ārštata darbinieki ir Latvijai bīstami, un tāpēc mēs uzskatām, ka likumā ir jānosaka aizliegums šiem cilvēkiem tapt ievēlētiem par Saeimas deputātiem, un līdz ar to viņus, dabiski, nevarēs pieteikt arī par kandidātiem. Šis ir priekšlikums, kas izriet no mūsu valsts nacionālajām interesēm, lai Latvijas Republikas Saeimā netiktu ievēlēti citu valstu specdienestu pārstāvji - gan bijušie, gan esošie. Es lūdzu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu?

Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es arī varētu atbalstīt šādu priekšlikumu, jo nav jau lielas loģikas dalīt šos darbiniekus štata darbiniekos vai ārštata darbiniekos. Pilnīgi normāli, ka šodien, ja šādi darbinieki šeit ir, viņi ļoti bieži varētu būt ārštata darbinieki, tā ka tiešām nav nekādas īpašas atšķirības šajos divos jēdzienos.

Tā ka šis ir atkal apmēram tāds pats gadījums kā iepriekš, kad spriedām par šiem tiesnešiem, vai viņi ir atbilstoši vai nav atbilstoši. Te sāka vēl filozofēt, vai tiesnešiem ir jāievēro likumi vai nav. Lūk, šis ir tas pats gadījums. Ja šis cilvēks ir bijis šo dienestu ārštata darbinieks, tas nozīmē, ka viņš vienalga ir darbojies pret mūsu valsts, pret neatkarīgās Latvijas interesēm. Kāda starpība, vai viņš tur ir bijis štatā vai nav bijis štatā? Tam šeit nav nekādas nozīmes.

Lūk, šis ir tas gadījums, ka mēs vai nu principiāli pieejam šādiem jautājumiem, vai atkal sākam viņus šķirot: labie čekisti - sliktie čekisti, labie darbinieki - sliktie darbinieki. Tā ka jebkurā gadījumā mans viedoklis ir, ka šāds priekšlikums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es arī gribu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu šeit pievienot vārdus “vai ārštata”.

Pašreiz Jūrmalā ir ievēlēts par deputātu kāds, par kuru vēl nav noskaidrots, lai gan gads drīz jau būs pagājis, vai viņš ir bijis šāds štata vai ārštata darbinieks, apzināti vai neapzināti sadarbojies. Viņš pats neko neraksta, neko nesaka par šo iespējamo viņa klātbūtni VDK - Valsts drošības dienestā. Vai viņš tur ir bijis štata vai ārštata darbinieks, to skaidros tiesa, un droši vien vairākus gadus, un beigsies šī tiesa ar to, ka viņš varbūt ir sadarbojies, bet nav apzinājies vai kaut kā ir bijis ievilināts pretizlūkošanas vai drošības dienestos.

Ja mēs nenobalsosim par šo papildinājumu “vai ārštata”, par šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, tad varbūt būtu jānobalso par deputāta Grīnblata priekšlikumu, kas ir 3.ailē. Grīnblata kungs iesaka: “ir vai ir bijušas biedri, dalībnieki vai locekļi”. Manuprāt, tas vairāk paplašina šo loku, šo... ja viņus var saukt par cilvēkiem, nevis par nodevējiem, tad varbūt tāds formulējums būtu labs.

Manuprāt, šodien dzimšanas dienu mēs svinam vienam ievērojamam Valsts drošības dienesta darbiniekam, viņa fotogrāfija, šķiet, publicēta ir avīzē, vienā no vadošajām avīzēm. Veiksmīgs biznesmenis viņš ir, bet... Lai viņi tiešām nelien šeit lemt par mūsu valsts nākotni, par to, vai iestāties atkal kādās organizācijās, savienībās, pieņemt konvencijas! Šeit tomēr būtu jābūt tādiem cilvēkiem, kas ir vai nu godīgi atzinušies, vai sapratuši, ka viņi nevar pieteikties par kandidātiem, lai neiznāktu atkal tādi nesmukumi, kādi mums iznāca 1994.gada 26.aprīlī, četras dienas pirms Krievijas un Latvijas līguma parakstīšanas. Tā ka es atbalstu frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kā arī deputāta Māra Grīnblata priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P. Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinu, apspriežot šo pantu, būt īpaši modriem. Mēs zinām, ka gan 5.Saeimā, gan tagad ir bijuši ļoti regulāri mēģinājumi paplašināt to cilvēku loku, kuri drīkst kandidēt uz Saeimu un tikt ievēlēti. Lūk, šeit jau ir izpaudies šis sašaurinājums iepriekšējā lasījumā.

Tātad arī šie ārštata darbinieki, protams, ir jāiekļauj to cilvēku lokā, kuri nedrīkst pretendēt kā deputātu kandidāti Saeimas vēlēšanās. Tas ir jau svītrots. Nav šaubu, ka ir jāatbalsta šis priekšlikums un jāpievieno vārdi “vai ārštata”. Tātad - arī ārštata darbinieki.

Cienījamie kolēģi, es jūs aicinu balsot par šo priekšlikumu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos deputātu vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs!

M.Grīnblats. Tātad balsojam. Izšķiram ar balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - tekstu 5.panta 5.punktā pēc vārda “štata” papildināt ar vārdiem “vai ārštata”. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 20, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Nākamais ir deputāta Golubova priekšlikums. Pēc būtības tas nav balsojams, jo Saeima tādu pašu jau noraidīja iepriekšējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Tālāk. Par 5.panta 6.punktu ir deputāta Grīnblata priekšlikums - aizstāt vārdu “darbojušās”, kas skar veselu virkni aizliegtu un pretvalstisku organizāciju, ar šādu formulējumu: ir vai ir bijušas biedri, dalībnieki vai locekļi šajās organizācijās vai padomēs. Tādēļ, ka prakse liecina, ka samērā grūti ir tiesām tikt galā ar jēdzienu “darbojušās” un tiesneši reizēm varbūt pret savu gribu izvairās no šādu jautājumu lemšanas, kas savukārt sagādā problēmas viņiem kā valsts amatpersonām. Šajā ziņā es piedāvāju šo formulējumu: “ir vai ir bijušas biedri, dalībnieki vai locekļi”. To visā visumā var precīzi konstatēt, atbilstoši tiem pantiem, kas likumā ir paredzēti tālāk un kas katrā ziņā atvieglo gan tiesu darbu, gan vēlēšanu komisiju darbu. Tādēļ aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Ir? Lūdzu! Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es jau aicināju jūs būt modriem, pieņemot šo pantu. Laikam dažiem šīs modrības vai nu nebija, vai... nu paši saprotat, kas būtu daudz bēdīgāk.

Lūk, šeit, šajā priekšlikumā, ir ļoti būtisks papildinājums. Man liekas visai dīvaini, ka Juridiskā komisija to nav atbalstījusi, jo, to neatbalstot, tiek pavērtas slūžas - (Starpsauciens no zāles: “Šļūdoņiem...”) es vēlreiz atkārtoju: tiek pavērtas slūžas - visiem Latvijas nīdējiem, dažādu nokrāsu, kandidēt uz Saeimas vēlēšanām.

Jo, redziet, te jau skaidri un gaiši Golubovs, kurš neatzīst, ka Latvija bija okupēta, ierosina vispār svītrot šā panta 6.punktu. Kam gan citam, ja ne juristiem, ja ne Juridiskajai komisijai, ir zināms... un citreiz šīs komisijas cilvēki ir gājuši tribīnē un pierādījuši: redziet, cik grūti ir pierādīt attiecīgā cilvēka darbošanos kompartijā pēc attiecīgā datuma vai tamlīdzīgas lietas. Grūti to pierādīt tiesā, un patiešām tā tas arī ir bijis, bet ir skaidrs, ka šie cilvēki ir sastāvējuši šajās organizācijās, ir arī darbojušies tajās. Protams, tāpēc vajadzētu šoreiz izdarīt tieši šo konkrēto labojumu, ierakstot “ir vai ir bijušas biedri, dalībnieki vai locekļi”. Tad tiesām nevajadzētu mocīties, tērēt laiku un meklēt šos pierādījumus, kurus bieži vien nemaz negrib sameklēt, lai pierādītu, ka ir darbojušās... (Zālē liels troksnis, nesaprotami starpsaucieni.)

Mēs atceramies to pašu Vidavska lietu, kas jau šodien tika pieminēta, apspriežot viena Daugavpils tiesneša apstiprināšanu uz mūžu. Zinām, kā izvēršas šīs tiesu prāvas. Tāpēc, cienījamie kolēģi, es jūs aicinu... Vai patiešām jūs, cienījamie kolēģi, neinteresē šīs lietas? Vai jūs vēlaties, lai Saeimā “sabrien” visvisādi Latvijas nīdēji? Mēs paveram šīs slūžas, es vēlreiz atkārtoju. Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Tas ir ļoti, ļoti nopietni.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Arī šajā Saeimā sēž daudzi no tiem, kas 1990. gada 4.maijā balsoja par Latvijas neatkarību, un ir daudzi no tiem deputātiem, kuri puča dienās, augustā, un arī saspringtajās janvāra dienās atradās šeit, Saeimas ēkā. Es aicinu visus jūs, neatkarīgi no frakcijām, balsot par šo Grīnblata kunga priekšlikumu, lai atvieglotu mūsu Latvijas turpmāko likteni, jo tiesas ir pārslogotas ar dažādām zemes reformu nepilnību lemšanām un citiem jautājumiem, un, ja vēl vajadzēs pierādīt, ka šie cilvēki, kas ir tolaik darbojušies nelikumīgās un pret Latviju darbojošās organizācijās... ja vajadzēs pierādīt, vai viņi ir tikai sastāvējuši vai darbojušies šajās organizācijās, tas nav prāta darbs! Tāpēc es aicinu atbalstīt Māra Grīnblata priekšlikumu, kura būtība ir ārkārtīgi skaidra un vienkārša - ka visas tās organizācijas, kas pēc 1991.gada 13.janvāra ir pastāvējušas un darbojušās pret Latvijas neatkarību... ja kāds šādā organizācijā ir sastāvējis, tad viņš nevar kandidēt Latvijas Saeimas vēlēšanās. Tā ir šā priekšlikuma būtība. Es ceru uz jūsu atbalstu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribēju pateikt Juridiskās komisijas viedokli, kāpēc tā neatbalstīja. Mēs neesam sajūsmā par to formulējumu “darbojušās”, jo arī mēs saprotam, ka to ir grūti pierādīt, bet daudz grūtāk būtu, daudz bīstamāk ir pieņemt Grīnblata kunga labojumus. Kāpēc? Tāpēc, ka daudzi no Komunistiskās partijas biedriem formāli netika izstājušies no Komunistiskās partijas. Es neuztraucos par sevi. Es esmu divreiz izslēgts no Komunistiskās partijas: vienreiz - pēc mana priekšlikuma Maskavā mani izslēdza, otrreiz - Rubiks, jo uzskatīja, ka ir par maz, un izslēdza vēl otrreiz no Komunistiskās partijas. Bet daudzi ir tadi, kuri vienkārši saplēsa publiski savas partijas biedra kartes. Es zinu tādus, kuri pameta šo partiju, bet pat tad, ja viņi ir izstājušies, mums nav nekādas pārliecības, vai Kompartijas komitejas tos priekšlikumus ir izskatījušas. Varbūt tās ir sakrāvušas kaudzē, un tos formāli vēl arhīvos varat uziet, jo viņi formāli nav izslēgti.

Tāpēc es domāju, ka tāds ceļš būtu pārāk bīstams, jo ir tādi cilvēki, kas vispār nav darbojušies, bet ir palikuši kaut kādās lietās, viņi ir it kā vēl turpinājuši skaitīties, jo Rubiks līdz pēdējam brīdim uzskatīja, ka viņa partijā esot 200 tūkstoši. Un tad tas varētu attiekties uz ļoti daudziem. Tāpēc es uzskatu, ka šo priekšlikumu nevar atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Es šoreiz ierosināšu, lai mēs atbalstītu to, ka abi - 5. un 6.pants - tiek slēgti ārā, jo šis viltus nacionālisms, viltus uzticība mūsu tautai... Mūsu Saeimā šodien aptuveni kādi 70 deputāti ir jau nolēmuši, ka viņi sadarbojas ar Primakovu caur Sadarbības padomi. Un mēs šeit taisām vienkārši farsu. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Galīgi esi jucis...”)

Saprotiet, mīļie draugi, kādi sargi mēs esam, ko mēs savai tautai esam uzvēluši un ko mēs šeit tēlojam! Sadarbības padome uzspiež šeit diktātu, par kuru mēs visi zinām, ka tas tautai ir nelabvēlīgs, un tauta iet bojā. Taču mēs šeit tēlojam kaut kādas spēles, ka tie, kuri ir bijuši partijā pēc 13.janvāra... Un kas tad būs ar tiem, kuri bija partijā pirms 13.janvāra? Šāda “ūdens” dalīšana nekam neder!

Katrs cilvēks ir jāvērtē pēc tā, kas viņš ir, un mums arī šeit ir jāsaprot, ka štata vai ārštata... ka tas, kas strādā it kā kādā amerikāņu universitātē, kas viņam ļauj šeit nākt piecus gadus un uz vietas saņemt algu... Saprotiet, ka viņš ir ārštata kaut kas, lai gan viņa nav tanī sarakstā.

Saprotiet, šeit mūsu Saeimā saskaņā ar šiem likumiem bija Gunārs Meierovics, kas mani vervēja. Mums šeit Saeimā šodien sēž cilvēki, kas angļu dienesta interesēs bruņoja mūsu “mežabrāļus”. Viņi bija angļu dienestā, bet viņi šeit sēž, un neviens viņus netaisās mest ārā. Mums šeit sēž cilvēki, kuri ir bijuši amerikāņu armijā augstos līmeņos un kuriem ir bijis savs “security klearance” visai augstā līmenī.

Ko mēs šeit mēģinām izdarīt? Spēlēt teātri, ka mēs it kā kaut kā esam šeit dezinficējuši šo zāli? Šie cilvēki, kuri ir darījuši lielus grēkus pret mūsu tautu, tie šeit it kā drīkst būt, bet tie, kuri pēc 13.janvāra kaut ko... ka tie nedrīkst būt? Un tagad tie cilvēki, kas šeit sēž un zina... daudzi cilvēki zina, ka viņi tiek sakompromitēti ar šo likumu, viņi nedrīkst brīvi šeit sēdēt. Viņiem var pienākt klāt un uzsist uz pleca: “Atvaino, Gunār Meierovica kungs, man ir liecinieki, ka jūs nācāt mani vervēt. Jūs nācāt vervēt arī citus manus draugus Toronto... un tā tālāk. Ja jūs tagad nedarīsiet tā, kā es jums saku, tad mēs jums taisīsim lielu “šmuci” un varbūt mēs jūs dabūsim izmest ārā no Saeimas...” Šis ir pilnīgi nejēdzīgs likums.

Lai tauta tagad izvēlē pati, lai viņa nebalso par tādiem, kas tiesāja Silaraupu, lai viņa balso varbūt par tādiem, kuri palīdzēja “mežabrāļiem”, bet lai mēs to varētu darīt atklāti un tīri. Lai mēs varētu pateikt, kas mēs tādi esam, nevis ka mums ir šeit jānāk un jāmelo, ka mēs nebijām vai bijām...

Mēs redzam, ka daži tiesneši nav ar mieru atbalstīt šādu likumu. Bravo viņiem! Mēs jau redzējām, cik liela muļķība un jokošanās notika 6.Saeimas vēlēšanu laikā attiecībā uz Albertu Kaulu. Tauta saka: “Es gribētu, lai viņš nāk!” Citi saka, ka tieši nav pierādīts. Cits pierāda kaut kur citur. Bet tā ir tikai ažiotāža. Tagad runā par Rubiku un nezin ko vēl... Arī par Bojāru. Lai tauta pati lemj! Mēs esam ilgi cits ar citu kopā dzīvojuši. Mēs varam viens otra grēkus atklāt, bet nevis kaut kādā fiktīvā veidā: vai tu biji tur 13. vai 14.janvārī? Varbūt tikai 11.? Vērtēsim cilvēku pēc viņa darbiem, pēc tā, ko viņš ir darījis tautas labā, nevis okupantu labā! Un jums visiem, kuri šeit spiežat to pogu pēc Sadarbības padomes diktāta, ir jāsaprot, ka jūs nedrīkstētu kandidēt nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Man ļoti skaidri ir saprotama daža laba lielā nervozēšana, runājot par 13.janvāri. Tā ir vienkārši kaislīga vēlme ievilkt dažus savējos iekšā, bez kuru naudas būs ļoti grūti startēt nākamajās vēlēšanās. Bet tad arī vajag šeit atnākt un pateikt, nevis murgot! Šeit ir runa kārtējo reizi par to, ka ir jāparāda skaidri un gaiši sava nostāja, vai mēs principiāli šeit skatāmies uz šo jautājumu vai tikai mēģinām to mākslīgi sarežģīt, lai daudziem rastu iespēju apiet šo punktu, jo ko nozīmē - “darbošanās”? Tādā gadījumā būs vesela rinda pierādījumu jāsavāc, lai pateiktu, vai ir darbojies, vai to var saukt par darbošanos vai nevar. Ir jābūt skaidrai un gaišai nostādnei par atrašanos, un nevajadzētu teikt, ka tur kāds saplēsis to biedra karti... Bet viņam varbūt otra biedra karte palika kabatā! Šādas publiskas izrādīšanās ir ļoti vajadzīgas tad, kad ir skatītāji un kad ir iespējams iegūt kaut kādu kapitālu.

Līdz ar to es gribētu atgādināt, ka visiem šiem cilvēkiem ir bijusi iespēja izvēlēties jau krietni sen agrāk - sākot no 1987.gada. 1988.gadā taču nodibināja Tautas fronti, 1989.gadā Tautas fronte pieņēma aicinājumu, pieņēma dokumentu, kas atbalstīja Latvijas neatkarības atjaunošanu. Pat visi, varētu teikt, liberālākie, piesardzīgākie saprata, ka Tautas fronte ir nostājusies uz neatkarības ceļa. Kāpēc tas tā notika - par to ir atsevišķa saruna. 1990.gads. Ir ievēlēta Augstākā padome. Viņa varēja patikt, bet varēja arī nepatikt, taču šī Augstākā padome 4.maijā nobalsoja par ceļu uz neatkarības atjaunošanu.

Jā, arī šodien šeit zālē atrodas cilvēki, kuri nebalsoja toreiz “par”... Jā, viņi šeit ir! Un pašreizējie likumi dod viņiem šīs iespējas šeit atrasties. Tieši tāpēc ir jāskatās, cik tālu mēs varam iet.

Un pati pēdējā izvēle, jo tālāk vairs nebija kur iet, bija 1991.gada janvārī. Pārāk skaidri toreiz bija jāparāda sava nostāja, tāpēc šodien šeit nākt un spriest: “Zināt, lai tad nāk visi un kandidē vēlēšanās. Tauta izvēlēsies!” Un atkal tautu apstrādās tie, kuri šodien, paldies Dievam, to vēl nevar darīt. Un nāks klajā ar visvisādiem solījumiem, ar visvisādiem piedāvājumiem no savas puses. Un tad nu jums būs tā brīvā izvēle. Kāpēc mēs nevaram savas nostādnes skaidri un gaiši paust likumos? Kāpēc mēs nevaram ņemt vērā to pieredzi, kāda ir Austrumeiropas valstīm?

Te visi smaidīja toreiz par šo lustrācijas problēmu, bet kāpēc citas valstis bez smaida to ir atrisinājušas? Kāpēc viņas skaidri un gaiši var pateikt tiem, kuri sadarbojās, kuri tur bija: “Nē!” Bet, redzat, te jau ir tā vēlme nākt šeit tribīnē un runāt vienu, izrunāties par kaut kādiem tautas kalpiem, lai gan patiesībā cilvēki, kuri šeit runā par tautas kalpiem, daudz biežāk vēlas kļūt par tautas kungiem. Viņi tikai tās “kārtis” vajadzīgajā brīdī izvelk.

Līdz ar to es uzskatu, ka Māra Grīnblata priekšlikums ir pilnīgi loģisks. Viņš novelk skaidru līniju, viņš skaidri parāda mūsu nostādni, un es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Debatēs vēl trīs deputāti ir pieteikušies, bet debates turpināsim pēc pusdienu pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Ludmilai Kuprijanovai par komisijas sēdi.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es aicinu Sociālo un darba lietu komisiju pulcēties uz komisijas sēdi tūlīt pēc reģistrācijas.

Sēdes vadītājs. Ernestam Jurkānam vārds paziņojumam.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie “Saimnieka” frakcijas deputāti! Lūdzu visus pulcēties frakcijas sēžu telpās. Tūlīt!

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es gribētu atgādināt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem, ka 15 minūtes pirms pārtraukuma beigām lūdzu sapulcēties komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties.

Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Lūdzu deputātus reģistrēties!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Inese Birzniece, Jānis Jurkāns, Jānis Kalviņš, Ruta Marjaša, Dainis Turlais.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Turpinām apspriest likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”.

Debatēs pieteicies deputāts Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija. Deputāts Lujāns neatrodas zālē.

Debatēs ir pieteicies Aleksandrs Kiršteins - Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcija. Lūdzu, Kiršteina kungs!

Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Godājamais Prezidij! Te tika runāts par dažādiem lobijiem. Es gribētu atgādināt, ka nevajadzētu būt Silarozes lobijam. Ja mēs ieviesīsim šo principu, ko ierosina Grīnblata kungs, tad mēs dosim šīs tiesības veselai rindai cilvēku, kuri darbojās tajā laikā dažādās organizācijās... 1991. gadā... Atcerieties raidstaciju “Sadraudzība”! Cilvēki, kas tur strādāja redakcijās, formāli nebija PSKP biedri, viņi nedarbojās nekādās glābšanas komitejās, oficiāli neskaitījās biedri nekādos sarakstos, un es te gribētu šajā sakarā atgādināt divus... faktiski gribētu atgādināt vienu cilvēku. Kā jūs atcerieties, visiem pazīstamais Silarozes kungs tajā laikā ļoti aktīvi strādāja šajā raidstacijā “Sadraudzība”. Bija vesels redakcijas kolektīvs, kas nodarbojās ar šo ideoloģisko materiālu sagatavošanu, tagad daļa no šiem cilvēkiem strādā, piemēram, avīzē “Panorama Latvii”, daļa strādā “SM” un veselā rindā citu laikrakstu, kas iznāk krievu un latviešu valodā.

Tātad: ja Grīnblata kunga ieteiktais labojums būtu kā papildinājums, tad to varētu atbalstīt, tomēr šī nozīme, es atļaušos apgalvot, to sašaurina. Šī nozīme sašaurina vārda “darbojušās” nozīmi, jo vārdam “darbojušās” ir daudz plašāka nozīme, zem šī vārda tiesas var izskatīt lietas pēc būtības, nevis pēc burta. Ja mēs nobalsosim par to, lai šeit nebūtu vairs šā vārda “darbojušās”, un ja tas tiks nomainīts, tad, kā jau es teicu, vesela rinda cilvēku, kuri pēc 1991. gada janvāra pēc būtības darbojās pret Latvijas interesēm, automātiski iegūs šīs tiesības piedalīties vēlēšanās. Ja šis labojums būtu iesniegts kā papildinājums, to varētu atbalstīt, bet šinī gadījumā šis labojums tikai pasliktina esošo situāciju. Tāpēc es tomēr aicinu saglabāt veco redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Būtībā varbūt varētu piekrist Kiršteina kungam, bet mums būs tiešām ļoti grūti pierādīt to darbošanās procesu un tas viss atkal ļoti ilgi ievilksies, un nekādā veidā nevarēs to pierādīt. Tāpat būs varbūt grūti pierādīt, vai konkrētais cilvēks ir vai nav bijis šīs organizācijas biedrs. Katrā ziņā es atbalstītu Grīnblata kunga priekšlikumu. Paskaidrošu, kādēļ. Cienījamie kolēģi! Šie cilvēki, kas sastāvēja vienā no šīm organizācijām, kuras bija klaji vērstas pret Latvijas Republiku, bija izdarījuši savu izvēli. Tātad, ja mēs neatbalstīsim Grīnblata kunga priekšlikumu, mēs ļausim klajiem Latvijas valsts ienaidniekiem iekļūt nākamajā Saeimā. Jau pašreiz mums šeit atrodas atsevišķi deputāti, kuri ir balsojuši pat pret Latvijas neatkarību, bet kuri pašreiz lemj Latvijas valsts likteņus. Tas laikam ir kaut kāds absurds, kāda nekur citur pasaulē nav.

Otrkārt. Var teikt - jā, viņi bija apmuļķoti, un vienkārši tādēļ viņi ierakstījās tajos sarakstos un formāli tur sastāvēja, un neko nedarīja. Cienījamie kolēģi, atcerēsimies tos nesenos laikus, kad katrs formāls vai neformāls biedrs viņiem bija kvantuma ziņā kaut kāds atspaids! Tas viņiem ļāva uzstāties un pilnā balsī bļaut, ka viņu ir tik daudz. Tātad mums atkal tagad ir jāizlemj, vai mēs esam gatavi pieņemt to, ka 7. Saeimā iekļūs vienkārši apmuļķoti cilvēki. Tātad rodas jautājums - vai mums ir vajadzīgi Saeimā klaji pretvalstiski elementi un klaji dumji cilvēki? Ar šo balsojumu mums ir tagad jāizšķir šis jautājums, un tādēļ es aicinu atbalstīt Grīnblata kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Priekšsēža kungs, dāmas un kungi! Protams, lielā mērā šis ir sirdsapziņas jautājums, bet 1991. gada 13. janvārī jau bija skaidrs par asinsizliešanu Rīgā un Viļņā, bija skaidrs par to, ka arī padomju Latvijas un tās konstitūcijas ietvaros Latvija jau bija atdalījusies, deklarējusi savu neatkarību iepriekšējā gada maijā. Nevienam, kas vēl kaut kādā veidā domāja par savu karjeru, vairs noteikti nebija tur jāiestājas. Tad jau bija skaidrs šīs ļaunās institūcijas nodarītais posts Latvijai un mūsu tautai, un, ja vēl kāds darbojās tur pēc tam un bija šīs partijas loceklis, tad tas strādāja pret mūsu tautas interesēm, pret Latvijas neatkarību. Visas tās pārējās institūcijas, tā saucamā Vislatvijas glābšanas organizācija un kādas nu viņas visas tur bija, tās visas darbojās vienam mērķim - padomju režīma stiprināšanai, Padomju Savienības restaurācijai. Padomju Savienības, kas jau bija sabrukuma priekšvakarā! Tam visam kulminācija bija tā paša gada 19. augustā. Un tad bija vēl šie PSKP locekļi, kas varbūt vai nu savas ādas glābšanas dēļ, vai šādu tiešām naidīgu motīvu dēļ vēl nebija šo biedra karti nolikuši. Es nedomāju, ka šie liekulīgie cilvēki varētu pretendēt uz tautas priekšstāvju lomu šajā demokrātiskajā Saeimā.

Es aicinu pieņemt šo grozījumu, papildinājumu. Kas attiecas uz darbību, tā ne vienmēr ir pierādāma, bet, ja tiešām tiesas rīcībā, prokuratūras rīcībā ir pietiekami daudz materiālu, tad šos cilvēkus var saukt pie atbildības. Lūdzu atbalstīt Grīnblata kunga ieteikto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Otro reizi.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es gribu pavisam īsi piebilst pie Kiršteina kunga sacītā. Kiršteina kungs, jūs laikam precīzi neizlasījāt Māra Grīnblata priekšlikumu. Priekšlikums skāra arī jūsu pieminēto Silarozi. Kāpēc? Tāpēc, ka te ir precīzi rakstīts - ir vai ir bijušas biedri... Droši vien Silaroze nebija biedrs un nebija loceklis, bet viņš bija dalībnieks tajā organizācijā, kā rupors “Sodružestvo”, ko jūs jau pieminējāt, vai kaut kas līdzīgs. Tā ka šeit ir diezgan precīzi formulēts. Varbūt varēja vēl apjomīgāk, vēl precīzāk formulēt, bet šeit ir diezgan precīzi formulēts, lai arī jūsu pieminētais Silaroze neizspruktu no attiecīgās atbildības. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viesturs Boka - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šo jautājumu analizējot, es aicinu tomēr pieturēties pie viedokļa, ka katrs cilvēks, kas Latvijā dzīvo un dzīvoja arī padomju laikā un kas vairāk vai mazāk godprātīgi strādāja savā profesijā, vienalga, vai viņš bija ārsts vai skolotājs, vai šoferis, vai mežstrādnieks, - ka katrs cilvēks ir indivīds un personība un ka mēs nevaram ar šo likumu uzlikt vienu zīmogu, vienu pantu katram indivīdam, katram cilvēkam Latvijā. Lai arī mēs baidāmies no šīs demokrātijas, kā dažās runās te izskanēja, mēs tomēr ejam uz to. Es domāju, ka pašreizējais parlaments samērā precīzi atspoguļo to sabiedrības un tautas noskaņojumu, kāds pašreiz valda. Ir zināms procents cilvēku, kas šo jautājumu traktē pietiekami radikāli, un ir otrs procents, kas kaut kādu valsts perspektīvu saskata kaut kādā pozitīvā lādiņā, un tāpēc es domāju, ka nevajadzētu mums šeit no tribīnes personificēt šo lietu. Cilvēki, kas ies un vēlēs, analizēs konkrētās individuālās personības, kas šajos sarakstos būs, un nekāds Saeimas lēmums nevar šo tautas viedokli grozīt.

Un tāpēc es aicinu balsot pret to. Lai tiešām vēlētāji izšķiras par to, kam uzticēties un kam - ne.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav? Pieteicies ir Leopolds Ozoliņš - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Cienījamais Čepāņa kungs un cienījamie kolēģi! (No zāles deputāts J.Straume: “Pa kādu līniju kolēģi?”) Jūs nupat dzirdējāt Bokas kungu. Es nezinu, vai viņš pārstāv to jauno paaudzi, to mūsu vēlētāju kopumu, kas ir ievēlējuši mūs šeit, Saeimā, un izvēlējušies mūs kā dzidrākos, gaišākos un labākos. Nu var būt, ka Bokas kungs ir tas labākais no mums visiem, jo viņš visu zina un viņš saprot, ka lielākā daļa vēlētāju bijuši vai nu ārštata darbinieki, vai pēc 1991. gada 13. janvāra saistījušies ar komunistisko partiju, Latvijas komunistisko partiju, kā tās dalībnieki, locekļi un ka, lūk, viņiem nepatiks, ja mēs lemsim viņu likteni. Bokas kungs, tā tas ir, vai ne? Viņš ir brīnišķīgs ķirurgs, varbūt viņš arī nekad nav sadarbojies ar komunistisko partiju, vismaz pēc 1991. gada 13. janvāra ne. Droši vien partijas biļeti būs saplēsis 11. janvārī... Nu, arī tas ir labi.

Katrā gadījumā ir jāizvērtē katrs kandidāts, un, kā mēs redzam, izvērtējot katru kandidātu, katrā gadījumā tomēr vairākas tiesas ir ierosinātas pret pašvaldību deputātiem, daudzi pašvaldību padomju priekšsēdētāji nav ierosinājuši tiesas lietas pret tiem, kuru vārdi tomēr pavīd kartotēkā šā vai tā.

Ja mēs runājam par komunistisko partiju, tad es domāju, ka vajadzētu nu pavisam vienkārši... ne jau nu kādu vajadzētu tiesāt vai spraust uz mietiem, kā daži piedāvājuši, bet pavisam mierīgi vajadzētu šiem cilvēkiem pašiem saprast, tā, kā tas bija Čehoslovākijā, tagad Čehijā, kur šie cilvēki vienkārši palika malā un ļāva rīkoties tiem cilvēkiem, kas 50 gadus ir domājuši par to, ka būs tāda patiešām tīra, skaista un patiesa valsts, kurā nemelos, nezags un nemuldēs, un nerunās melus, un nedarīs ļaunumu savai valstij, kultūrai un balsos tā, kā domā tautas lielākā daļa. Es nedomāju, ka tā būtu lielākā daļa, par ko domāja Bokas kungs... jā... ka tomēr vajadzētu vismaz... es saprotu, bet tas ir de iure. De facto jau droši vien būs citādi, mēs neatzīsimies un atkal kaut kādā veidā visi mēģināsim noslēpt sakarības, jo grūti jau ir atzīties nodevībā. Varbūt vienīgi Georgs Andrejevs tā visu to izteica savā grēksūdzē, un man liekas, ka tas bija ļoti skaisti un tā lielākā tautas daļa viņam ir piedevusi. Var būt, ka kāds nav piedevis, bet es viņam esmu piedevis. Un, kad mēs satikāmies Amerikas latviešu apvienības kongresā - viņš toreiz bija atbraucis no Kalifornijas kalniem, no slēpošanas, un tas bija 1994. gada 29. janvārī, - tad viņš mani nosauca (es sēdēju zālē) par kolēģi. Es teicu: “Andrejeva kungs, tikai pa dakteru līniju!” Tā ka, Bokas kungs, tikai pa dakteru līniju mēs esam kolēģi. Un es domāju, ka es arī esmu tajā tautas daļā... nu, vārdu sakot, par mani ir balsojuši diezgan daudzi, varbūt nav tikpat daudz kā par jums. Es nezinu, cik par jums balsoja, bet tie, kas balsoja par mani un par manu toreizējo atbalstāmo partiju, droši vien domāja tā, kā es domāju tagad. Es lūdzu atbalstīt mana cienījamā kolēģa Māra Grīnblata priekšlikumu. Paldies par uzmanību. Jūs tiešām uzmanīgi klausījāties pirmo reizi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Modris Lujāns parādījies zālē un vēlas runāt.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es pirms pusdienām tā satraucos, dzirdot cienījamo kolēģu viedokli... Es nevarēju... Es sēdēju frakcijā un raudāju ilgstoši, pārdomājot šīs smagās problēmas. Un, cienījamie kolēģi, es domāju par to, ka Grīnblata kungs vēl nepietiekami stingri vēršas... Nesen, kad kopā ar kolēģiem mēs tikāmies ar vienu no Krievijas NTV televīzijas vadošajiem darbiniekiem, uzzināju šausmīgas lietas, ka Vidiņa kungs pa vakariem skatās Krievijas televīziju. Es domāju, ka tā vispār ir Latvijas parlamentārieša necienīga rīcība, un es domāju, ka mums šī norma ir jāpastiprina, jāattiecina arī uz visiem tiem, kas ir klausījušies tajā laikā Krievijas vai PSRS radiostacijas, jo tie ir ļoti aizdomīgi elementi. (No zāles deputāts J.Sinka: “Runā kaut ko jēdzīgu!”) Es domāju, ka Vidiņa kungs tad nopietni pārdomās savus grēkadarbus, padomās par to, kā var klausīties svešzemju raidītājus. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinu noteikti atbalstīt Grīnblata kunga priekšlikumu un noteikti atbalstīt visas pārējās normas, un es ceru, ka arī nākamo normu noteikti atbalstīs Tabūna kungs un Vidiņa kungs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs!

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Atgādinu, ka Juridiskā komisija ar balsu vairākumu deputāta Grīnblata priekšlikumu tomēr ir noraidījusi. Aicinu deputātus balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Māra Grīnblata priekšlikumu - 5.panta 6.punktā vārdu “darbojušās” aizstāt ar vārdiem, kādi redzami priekšlikuma tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 18, atturas - 13. Pieņemts.

Godātie kolēģi, pirms skatām nākamo jautājumu, ir jāizskata piecu deputātu iesniegums Prezidijam “Apšaubām balsojuma rezultātu par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 5.punktā, jo zālē atradās neliels skaits deputātu.” Parakstījuši pieci deputāti. Tātad pēc būtības ierosina pārbalsot 5.panta 5.punkta redakciju, par kuru Saeima jau ir balsojusi un pieņēmusi lēmumu. Vai kāds vēlas par šo iesniegumu runāt “par” vai “pret”? Runāt neviens nevēlas. Vai deputāti akceptē šīs pārbalsošanas vajadzību? Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par piecu deputātu priekšlikumu par 5.panta 5.punkta pārbalsošanu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 30, atturas - 8. Lēmums nav pieņemts. Skatām nākamo priekšlikumu. Lūdzu, Grīnblata kungs!

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums - papildināt 5.pantu ar jaunu 7.punktu. Tas ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka tas nav domāts pašreizējā 7.punkta vietā, bet drīzāk starp 6.un 7.punktu. Juridiskā komisija ir diskutējusi un ar balsu vairākumu noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Vispirms maza atkāpe. Cienītais Bokas kungs, tomēr, runājot par iepriekšējo jautājumu, ir jāteic, ka jebkurā neatkarīgā valstī atklātus valsts ienaidniekus liek cietumā, kur nu vēl atļauj viņiem pretendēt uz deputāta krēslu. Runājot par šo priekšlikumu, ir jāteic, ka atšķirībā no ļoti daudziem frakcijas “Latvijai” un partijas “Latvijai” biedriem es nekad neesmu bijis kompartijas biedrs un tāpēc man ir varbūt vieglāk runāt par šo jautājumu, jo es neesmu ieinteresēts, bet es tikai gribu jums atgādināt dažus faktus. Piemēram, Latvijas Tautas fronte savā laikā ar lielām mokām pierunāja Druvi Skulti kļūt par Cēsu komunistiskās partijas komitejas pirmo sekretāru. (No zāles deputāts O.Kostanda: “Rupja kļūda!”) Tikai tāpēc, lai tur būtu savs cilvēks. Savulaik, tad, kad bija ļoti lielas diskusijas un kad viena cilvēku grupa gribēja faktiski salauzt Latvijas augstākās izglītības sistēmu un iedibināt Rīgā tā saucamo humanitāro jeb krievu institūtu, pirmais cilvēks, pie kura es guvu atbalstu, lai to nepieļautu, bija Endziņa kungs, Aivars Endziņš, mūsu bijušais kolēģis, kurš bija tajā laikā Latvijas Universitātē partijas sekretārs. Un otrais cilvēks, kas šādai jautājuma nostādnei izteica atklātu “pret”, bija Imants Daudišs. Un vēl es gribu atgādināt: protams, šeit ir runa tikai par Latviju, bet es domāju, ka Baltijas telpā Brazauska kungs, savulaik pasludinot Lietuvas kompartiju par neatkarīgu, faktiski deva vislielāko sitienu impērijai. Cienījamie kolēģi, atļausim tomēr cilvēkiem, kuri ir spējīgi strādāt, kļūt arī par deputātiem, nebūsim muļķīgi! Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: “Par ko tu runā?”)

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Vispirms es gribu atbildēt Ābiķa kungam un pateikt pilnīgi skaidri: ja viņš izvirza šeit kādus apvainojumus Tautas kustībai “Latvijai”, tad ir jānāk ar pilnīgi konkrētiem pierādījumiem, un es varu šeit skaidri pateikt, ka viņa izteiktie apgalvojumi ir nepatiesi.

Runāšu tagad par šī priekšlikuma būtību. Mēs labi zinām, ka pēc padomju okupācijas 50 gadiem, kad bija izveidojusies noteikta ekonomiskā un politiskā elite, tā bija šī elite, kura kontrolēja un pārvaldīja visus valsts īpašumus un kura bija ieņēmusi valstī būtiskus administratīvi svarīgus posteņus. (Starpsauciens no zāles: “Kā tu, Čerān, tik labi zini?”) Atmodas laikā notikušajos procesos šie cilvēki, tas ir, okupācijas režīma elite, netika atstādināti no šo materiālo vērtību pārvaldīšanas un no administratīvi svarīgiem valsts posteņiem. Tādā veidā šī pati ekonomiskā elite ir saglabājusi savu kontroli pār Latvijas saimniecisko un diemžēl arī pār politisko dzīvi. Tas pats Ābiķa kunga pieminētais Druvis Skulte neapšaubāmi ir viens no tiem cilvēkiem, kam ir bijusi būtiska loma - un es gribu teikt, ka būtiska negatīva loma, - Latvijas valsts īpašuma privatizācijā, jo tagad parādās ziņas par to, ka no 220 uzņēmumiem, kas ir privatizēti saskaņā ar likumu par valsts uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu... ka faktiski visi šie uzņēmumi ir privatizēti nelikumīgi. Un tieši tāpēc, ka valdība nav izstrādājusi nepieciešamos normatīvos aktus. Un mēs zinām, ka šajā laikā, kad šie normatīvie akti bija jāizstrādā, tieši Druvis Skulte bija atbildīgais ministrs, tā ka šis piemērs Ābiķa kungam ir visneveiksmīgākais. Protams, šis ir tikai viens cilvēks, bet šādi paši gadījumi ir viens pēc otra, un patiesībā cilvēkam, kas tagad dzīvo neatkarīgā Latvijā, nerodas tāds priekšstats, ka šī būtu kāda cita valsts pēc padomju impērijas. Patiesībā ir tā, ka priekšā visur - gan augstākajā līmenī, gan arī zemākos līmeņos - ir redzami vieni un tie paši cilvēki, kas bija arī pirms tam. Ja mums šī situācija veidojas šāda, tad skaidrs, ka cilvēki nevarēs uzticēties šai mūsu jaunajai valstij. Cilvēki tai neuzticēsies, un tāpēc Tautas kustība “Latvijai” šeit piedāvā tomēr spert vismaz vienu principiālu soli okupācijas seku reālai pārvarēšanai, uzsākt šo procesu un noteikt, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kas ir strādājušas algotu darbu PSKP vai LKP struktūrās. Šeit nav runa par vienkāršiem partijas biedriem; varbūt tiešām cilvēkiem ir bijusi dažāda motivācija iestāties partijā, un katrs cilvēks ir individuāls. Es piekrītu, kaut gan es nedomāju attaisnot komunistus, bet, ja cilvēks ir strādājis algotu darbu PSKP struktūrās, tad tas nozīmē viņa apzinātu saistību ar šo organizāciju. Un, tā kā šī organizācija ir darījusi ļoti daudz ļaunuma mūsu valstij un šis ļaunums, okupācijas nodarītais posts nav izvērtēts mūsu valstī, tagad ir jānosaka, ka vismaz tie cilvēki, kas ir strādājuši algotu darbu šajās struktūrās, nevar kandidēt Saeimas vēlēšanās. Ja šāds solis būtu sperts jau Atmodas sākumposmā un neatkarības sākuma gados, tad mūsu valsts būtu attīstījusies pavisam citādi, bet labāk izdarīt šo soli tagad nekā to neizdarīt vispār. Es lūdzu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Man nav lielu cerību, ka jūs balsosiet pret tiem cilvēkiem, kuri šobrīd joprojām komandē. Es tikai atgādināšu, ko esmu teicis jau no šīs tribīnes, proti, ka komandēja Valsts drošības komiteja, komandēja partijas centrālkomiteja, komandēja partija un šie funkcionāri, kas strādāja tur algotu darbu. Taču mēs esam pieņēmuši likumus, ka izpildītājus mēs izslēdzam no tās aprites, kurā var pretendēt uz valsts pārvaldes vai likumdevēju amatiem, bet neesam izslēguši tos, kas viņiem toreiz pasūtīja šo darbību pret tautu. Visā pasaulē ir atzīts, ka vairāk vainīgs ir pasūtītājs, nevis izpildītājs, tas ir pat Krimināllikumā pasacīts. Nu kāpēc mēs joprojām saglabājam šo absurdo situāciju? Nelietību pasūtītājs netiek nekādi ierobežots vai kaut cik, kaut mazlietiņ savaldīts, bet tiek savaldīti izpildītāji, kuri pat nedrīkstēja neizpildīt, tad viņi tiktu atbrīvoti no darba, pat saukti pie atbildības, jo viņiem bija speciāla iekšēja instrukcija, viņi nedrīkstēja vienkārši atteikties no izpildes, un to nosacīja un komandēja PSKP un LKP, tas ir, Latvijas komunistiskā partija, kuras pārstāvji te pietiekami lielā daudzumā Saeimā un arī Prezidijā sēž un kuri, protams, ir zināmā mērā jūs pakļāvuši. Es vēršos pie jums, pie jūsu sirdsapziņām: pārtrauksim reiz šo absurdo situāciju un darīsim tā, lai tiešām nāk vietā jauni spēki, godīgāki spēki ar sirdsapziņu! Jo mēs skaidri zinām, ka šī nomenklatūra, elite, toreizējā elite, piedalījās partijas naudas sadalē. Protams, bija vajadzīgi palīgi arī Tautas frontei. Taču šie cilvēki vienkārši bija ar lielu, labu instinktu vai jušanu, kurā virzienā vēji pūš, bet Latvijas tautas intereses viņiem neinteresēja. Pavērojiet šos cilvēkus! Tagad mēs esam nonākuši tādā stāvoklī, ka Eiropa no mums būtībā atsakās tikai tāpēc, ka šeit ir lieli krimināldarījumi valsts līmenī. Mēs taču šobrīd redzam, kā tiek izmeklēts viens neliels krimināldarījums - 3 miljonu latu apmērā. Bet lieli darījumi, kuros Latvijai zaudējumi ir nodarīti, var pat teikt, miljardos? Un nesakiet, ka nav vainīgi šie nomenklatūras darbinieki - bijušie -, kuri vienkārši rada atmosfēru un iespēju, ja ne vairāk, turpināt šo lielo tautas aplaupīšanu! Jūs taču gluži labi zināt, ka, ja septiņus gadus pēc neatkarības sasniegšanas ir tāds stāvoklis, ka tautas dzīves līmenis ir pasliktinājies 2,5 reizes, tad tas nenokrita no gaisa. Tur nav vainīgi tikai neizdarīgie cilvēki, bet apzināti kaitnieki. Mēs negribam lietot šobrīd to vārdu “kaitnieki” vai “sabotāža”.

Būtībā izpārdevēji un izpārdošana turpinās, un mēs acīmredzot nepiedzīvosim neko labāku, ja nebūsim norobežojušies no tiem funkcionāriem, kas sadalīja savā starpā partijas naudu tad, kad Tautas frontes piekritēji stāvēja, aizsargājot neatkarīgās Latvijas atbalstītājus Augstākajā padomē. Viņi klusi stāvēja malā un gaidīja, kad varēs savu kumosu iegūt, un to viņi arī ir ieguvuši. Un, ja jūs balsosiet un citādi jau laikam nav ko cerēt -, tad tikai pierādīsiet, ka jūs vai nu esat pakļauti, vai nesaprotat vienkāršas lietas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es pirmām kārtām gribu vērsties pie “zemniekiem”, pie kristīgajiem demokrātiem, pie neatkarīgajiem deputātiem, jo šeit ir liels troksnis zālē un mēs varbūt varam palaist garām kaut ko diezgan svarīgu.

Runa ir par konkrētiem cilvēkiem. Konkrētiem dzīviem cilvēkiem! Es viņus gribētu nosaukt: Čepānis, Daudišs, Endziņš, Skulte, Gorbunovs. Tad, kad Tautas frontē bija... (No zāles deputāts A.Saulītis: “Nosauc visus!”) Nomierinieties, Saulīša kungs! Tādi kā jūs nebija uz barikādēm, un es ar jums tāpēc arī nerunāju. (No zāles deputāts A.Saulītis: “Es biju uz barikādēm, bet kur tu biji?”) Tātad tad, kad šie cilvēki... (Zālē liels troksnis.) ...Tad, kad šie cilvēki bija vajadzīgi Tautas frontei, tad šie cilvēki bija vajadzīgi, lai Latvijas valsts kļūtu par neatkarīgu valsti. Tad viņi tika lūgti, viņi nāca un darīja to, kas viņiem pienākas. Tie, kuri šeit nebija janvāra dienās, to nezina, bet es varu pateikt, ka es šeit biju janvārī. Visas naktis pavadīju šinī mājā, un es zinu, ka, ja Gorbunovs nebūtu bijis tur, kur viņš bija, un nebūtu darījis to, ko viņš darīja, varbūt asiņu būtu bijis daudz vairāk. Jā, varbūt dažam labam no šīsdienas klaigātājiem tas patiktu vairāk. Man - ne. Man liekas, ka attieksmei ir jābūt godīgai. Un, ja pašā sākumā būtu pieņemts Pilsoņu kongresa variants: “Ne soli kopā ar komunistiem!”, tad būtu pilnīgi skaidra attieksme arī šobrīd, bet, ja kādreiz bija viena pieeja, bet šobrīd tikai tādēļ, lai atbrīvotu vietu, pieņemsim, citiem no kustības “Latvijai” vai pārējiem, kuri ierosina atbalstīt šo variantu, jūs gribat pieņemt šādu labojumu, tad, man liekas, tā ir vienkārši cilvēcīgi ļoti negodīga attieksme.

Tāpēc es speciāli griežos pie frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”, kur ir daudz godīgu cilvēku. Es saprotu, ka jūsu politiskā pārliecība ir pretēja, bet tad varbūt nebalsojiet vispār par šo punktu, ja arī jūsu cilvēki savā laikā bija šeit janvāra dienās.

Es jau vienreiz uzstājos - gan ne no šīs tribīnes, bet citur - un teicu: “Ja mēs sāksim dalīt šādā veidā, mēs nonāksim līdz absurdam! Tad, pirmkārt, būs jātiesā frizieri, kuri skuva bārdas komunistiem un nepārgrieza viņiem rīkli...” Tas, starp citu... šis princips netika nobalsots. Es domāju: “Nenonāksim līdz absurdam!” Ūdensšķirtni mēs paši jau novilkām. Mēs šo līniju novilkām. Tie, kuri janvāra dienās... un nobalsojām, starp citu, par Grīnblata kunga priekšlikumu. Tātad tie, kuri janvāra dienās... Un tad bija šis izšķiršanās brīdis, kas varēja maksāt dzīvību. Atcerieties to tie, kuru toreiz nebija klāt! Un tie cilvēki izšķīrās... visi šie pieminētie izšķīrās un nostājās tautas pusē, tāpēc tagad, ja mēs atsakāmies no viņiem, vienkārši izmetam viņus ārā, tad tā, man liekas, tiešām ir cilvēcīgi negodīga attieksme. Es aicinu vienkārši visus būt godīgiem. Un aicinu arī tos būt sevišķi godīgiem, kuru toreiz nebija klāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Faktiski man tiešām ir maz ko piebilst pēc Induļa Bērziņa uzstāšanās. Man tikai gribētos personīgi griezties pie cilvēkiem: tādiem kā Kārlis Čerāns, piemēram, un citiem, kuru šeit nebija janvāra dienās. Es nezinu, kur jūs bijāt un Saulīša kungs, jo jūs tajā laikā nodarbojāties ar citām lietām... (No zāles deputāts A.Saulītis: “Es biju uz barikādēm pie televīzijas centra...”) ...Jūs varbūt tur stāvējāt, bet es domāju, ka lielākā daļa Latvijas tautas redzēja nevis jūs, bet redzēja tos cilvēkus, kuri bija šeit un kuri pirmie...

Sēdes vadītājs. Saulīša kungs, lūdzu, nomierinieties! (Saulītis visu laiku kaut ko saka.)

A.Panteļējevs. ...Jā, man liekas, ka tolaik jūs nodarbojāties ar partijas kases izzagšanu, nevis ar kaut ko citu, bet katrā ziņā...

Sēdes vadītājs. Saulīša kungs, lūdzu, nomierinieties! Pretējā gadījumā es ierosināšu jautājumu par jūsu izraidīšanu uz dažām sēdēm.

A.Panteļējevs. Varbūt arī jūs bijāt uz barikādēm, bet es katrā ziņā zinu tos cilvēkus, kuri bija šeit. Es zinu tos cilvēkus, kuri bija šajos “melnajos” sarakstos, atšķirībā no jums, Saulīša kungs... Viņi būtu pirmie, kurus sodītu, ja gadījumā vēsture būtu pagriezusies atpakaļ. Jo tieši viņus padomju iestādes komunistiskā partija uzskatīja par vislielākajiem noziedzniekiem. Viņi bija tie, kurus bija paredzēts sodīt pirmos, nevis jūs, Saulīša kungs! Un nevis es, bet tieši Gorbunovs, tieši Daudišs, tieši šie cilvēki tika uzskatīti par galvenajiem nodevējiem, un viņi tiktu pirmie sodīti. Jūs būtu turpinājis savu funkcionēšanu, ja gadījumā būtu atjaunojies padomju režīms, un droši vien, tīri labi “plaucis” arī turpmāk. Bet šie cilvēki bija izšķīrušies. Viņi bija pārgājuši Rubikonu, tā ka vairs nebija iespējams atgriezties, jo, ja padomju iekārta būtu atjaunojusies, viņa nebūtu nekad piedevusi šiem cilvēkiem tos soļus, kurus viņi toreiz spēra. Un, ja šodien mēs pēkšņi piecus vai sešus gadus pēc neatkarības atgūšanas izlemjam par viņu kaut kādu represēšanu, tad es domāju, ka mums vispār vairs nevajadzētu runāt par kaut kādu morāli. Es domāju, ka tauta pietiekami labi varēs novērtēt, kas un ko savā laikā ir darījis, to, kur jūs, Saulīša kungs, tajā laikā esat bijis un kur Gorbunova kungs tajā laikā ir bijis. Bet būsim godīgi pret vēsturi un būsim godīgi pret cilvēkiem, kuri tomēr izšķīrās daudz kritiskākā brīdī, turklāt nevis sev par labu!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Vēstures nav, ir tikai tās interpretācija, un to Panteļējeva kungam vajadzēja zināt. Un, ja nu mēs tā gribam savā starpā mazliet padiskutēt... varbūt bez īpašiem izsaucieniem, tad gribu sacīt, ka mēs jau visi esam upuri - mēs esam sistēmas upuri, mēs esam tā laika upuri, mēs esam upuri starptautisko līgumu upuri, jau sākot ar 1939.gadu. Es runāju par Vāciju un Krieviju, es runāju par Jaltu, kur tika rakstīts šis līgums, kāda izskatīsies Eiropa droši vien uz 50 gadiem, tas ir, laikā no 1944. līdz 1994.gadam. Jaltas līgumu parakstīja Čērčils, Rūzvelts un Staļins. Tā ka droši var teikt, ka šis līgums bija uz 50 gadiem... Bet varbūt arī ne, jo nav šādu dokumentu. Es tos neesmu redzējis, varbūt tie pašreiz ir parādījušies “Internetā”. Tie ir “atslepenoti”, kā saka, un tur būs redzams šīs scenārijs.

Mēs esam aktieri un kā senajos Romas laikos ar īkšķa pacelšanu lemjam, vai viens gladiators nogalinās otru vai palaidīs to uz kādu laiku prom un tad nākamreiz nogalinās, ja viņš īsti necīnīsies. Jā, arī es uzskatu, ka šī bija asiņaina izrāde. Dabīgi, nav vērts to turpināt, tāpēc nevajag varbūt šodien tik asi mums sarunāties savā starpā par to, ko nu katrs ir darījis 12. vai 13. janvārī vai 19.augustā. Es ļoti labi zinu, ko es darīju un kur es biju.

Katrā ziņā man bija pārliecība, ka tā tomēr ir izrāde, jau sākot no 1987.gada, un ko tik spoži sagatavoja. Neatkarību ieguva, kā jūs zināt, gan Baltkrievija, gan Uzbekistāna, gan visas pārējās republikas ar lielākiem vai mazākiem upuriem. Mums bija pieci upuri vienreiz, viens upuris - otrreiz un vēl daži varbūt. Izrāde ir beigusies!

Vai mums šodien nebūtu jādomā par to, jādomā par tiem cilvēkiem, kuri vēl joprojām vadās pēc iepriekšējā - 50 gadu ilgā scenārija, ka viņiem tomēr būtu jānāk tomēr ar savu atzīšanos, ar savu atklātību. Un jums piedos, jums taps piedots, jo te ir gan kristīgie, gan dievturi, gan līdzjutēji, gan vienkārši cilvēki, kuri grib dzīvot vēl šajā pasaulē, kur ir tik skaisti... Bet ko mēs darām?

Cilvēki, ko mēs darām?! Mums ir parādījušies vēl 5 HIV vīrusa nēsātāji, mūsu saslimušo pilsoņu - AIDS slimnieku skaits tuvojas simtam! Padomājiet, lūdzu! Paskatieties zvaigznēs un kādu brīdi esiet patiesi! Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija. (Starpsauciens no zāles: “Nāc pie mums!”)

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tikko soļodams uz šejieni, es dzirdēju draudzīgus kliedzienus no “Tēvzemes” puses: “Atstāj komunistus! Nāc pie mums!” Bet es, paklausot savai sirdij, nevaru atstāt sevi un pārējo jautro kompāniju. Tas būtu pirmkārt.

Cienījamie kolēģi! Mums vienreiz ir jāmācās. Un ko kolēģi no revolūcijas taisītāju rindām uztraucas? Francijā bija piemērs. Ko beigās aizstiepa uz giljotīnu? Pašus revolūcijas taisītājus! Tā ka, Panteļējeva kungs, varat laicīgi attaisīt vaļā, nogriezt krekla apkaklītei maliņu, lai galvu varētu vieglāk nocirst.

Es domāju, cienījamie kolēģi... es nāku un skatos: gan Ābiķa kungs, gan Panteļējeva kungs, gan Bērziņa kungs nāk uz tribīni un tad raud. Pirmīt, kad ieslēdza aizlieguma mehānismu, tad “ Latvijas ceļš” neraudāja, jo viņi ieslēdza aizlieguma mehānismu citiem cilvēkiem. Un tagad, atvainojiet, kad tas jūs skar, tad jūs sākat runāt. Kur tad ir demokrātija? Demokrātija palika iepriekšējā punktā, kurā jūs bijāt un arī atbalstījāt. Tur palika demokrātija! Es patiešām domāju tā: ja mēs tā runājam par demokrātiju, tad sāksim attīrīšanos beidzot! Attīrīsimies no visiem šiem! Ja mēs esam ieslēguši aizliegumus, tad attīrīsimies līdz beigām, - novilksim apakšbikses publiski un tīrīsimies! Es tomēr ceru, ka šajā attīrīšanās kampaņā piedalīsies arī “Tēvzemei un Brīvībai” un izdarīs morālo attīrīšanos. Bet vai mēs būsim tīri un balti? - tikai tāds ir jautājums. Kas beigās šeit sēdēs?

Tāpēc, protams, balsosim, kā katram sirdsapziņa liek, un man būs dziļi skumji, ja Panteļējeva kungam, kā es jau teicu, būs jāgriež apkaklīte nost, lai noliktu galvu zem giljotīnas naža... Bet ir jau arī citi darbi bez deputāta darba. Es domāju, ka arī “Tēvzemei un Brīvībai” neaizmirsīs savus slavenos Pilsoņu kongresa laikus un attīrīšanos sāks ar sevi. Tādēļ es aicinu balsot par šo projektu. Kāds būs rezultāts - tad jau redzēsim.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Es saprotu, ka lielākā daļa no mums ir izšķīrusies, kā balsos, taču man zināmā mērā ir drusku kauns par to, ka, apspriežot vienu konkrētu jautājumu, Ozoliņa kungs, piemēram, runā par AIDS izplatību Latvijā vai Čerāna kungs pieskaras visiem citiem jautājumiem, bet nerunā par to, par ko ir runa. Lielā mērā mēs runājam par vienu konkrētu priekšlikumu, kuru ir iesniegusi frakcija “Latvijai” un kurš nebūt nav saistīts ar lielāko daļu no tām debatēm, kuras šodien šim jautājumam pašreiz tiek veltītas.

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums vairāk atgādina to, ka pēc sešiem gadiem demokrātiskajā Latvijā atsāk “raganu medības”. (Zālē nesaprotami izsaucieni.) Vai jūs to nesaprotat? Vai jūs nesaprotat to, ka mēs, ejot uz šo civilizēto Eiropas sabiedrību, gribam atjaunot “raganu medības”? Vai jūs domājat, ka šis priekšlikums attiecas uz 1991.gada janvāri vai augustu? Nē, tas attiecas uz jebkuru brīdi, uz jebkuru apkopēju, šoferi, sekretāri, kas ir strādājusi šajā iestādē. Turklāt neatkarīgi no tā, vai tie būtu septiņdesmitie gadi vai astoņdesmitie gadi. Tā ir pazīme, pēc kuras... Tas nav kaut kādā veidā saistīts ar augusta notikumiem vai janvāri, bet tas ir saistīts tieši ar vēlēšanos Latvijā sākt “raganu medības”, un to iesaka frakcija “Latvijai”. Padomājiet drusciņ par to, ko jūs ierosināt paši! Izanalizējiet juridiski to, ko jūs gribat panākt šeit, ejot uz Eiropas sabiedrību. Jūs lielā mērā sašķeļat mūsu sabiedrību praktiski divās frontēs.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcija “Latvijai”.

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamie kolēģi! Es gribētu vērst uzmanību vēlreiz uz frakcijas “Latvijai” priekšlikuma būtību. Un šī būtība ir šāda. Saeimas vēlēšanās nevar ieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir strādājušas algotu darbu PSKP vai Latvijas komunistiskās partijas struktūrās. Par kādām “raganu medībām” šeit var būt runa? Par kādu šo cilvēku vajāšanu šeit var būt runa? Vai viņiem liegta vieta Latvijas saimniecībā, arī politiskajā darbībā, sabiedriskajā darbībā? Vai viņi nevar būt, teiksim, skatuves mākslinieki, teātru direktori, strādāt arī izpildaparātā? Arī valdībā.

Šeit šis likums nekādus aizliegumus šo cilvēku darbībai neuzliek. Šeit mēs regulējam tikai vienu normu, tas ir, ka Saeimas sastāvā, tātad būt par tautas priekšstāvjiem, par likumdevējiem, viņi nevar tikt ievēlēti, bet tas nekādā veidā neattiecas uz visu citu profesiju aizliegumiem. Galu galā, ja mēs Latviju veidojam par parlamentāru valsti, tad acīmredzot tai kā likumdevējai iestādei, tās veidošanai mums tiešām būtu jāpieiet ar vislielāko atbildību. Un no šā viedokļa, es domāju, ir pilnīgi nevietā kaut ko pārmest, kā šeit Ameriks nāca un stāstīja par nez kādām jaunām iesāktām “raganu medībām”.

Nē, šie cilvēki netiek sabiedrībā vajāti, mēs vienkārši esam skaidri noteikuši, kādi cilvēki nedrīkst būt Saeimas deputāti. Tāpat kā mēs esam uzskaitījuši arī citas kategorijas, teiksim, krimināli sodītos un tā tālāk. Acīmredzot tomēr ir jāpieiet ar šādu pieeju, ar veselīgu pieeju, jo mēs tomēr neesam pietiekami novērtējuši komunistiskā režīma nodarījumu mūsu valstij, arī necenšamies to patiesi apzināties, kādas tam ir bijušas sekas mūsu valstī.

Šobrīd, sastopoties ar tiem cilvēkiem, kuri ir visvairāk cietuši šajā periodā, satiekoties ar karavīriem, satiekoties ar represētajiem, ar tiem cilvēkiem, kuri redzēja, kāda Latvijas Republika bija līdz 1940.gadam, kuri to ļoti labi atceras, jāteic, ka viņiem ir kauns par to, ka šobrīd Latvijas Saeimā joprojām ir ievēlēti ļoti daudzi no tiem cilvēkiem, kurus viņi 50 gadus pazīst kā savus kaklakungus, kuri ir bijuši partijas rajonu komiteju sekretāri, kuri ir bijuši šeit atbildīgi nomenklatūras funkcionāri. Par to šeit ir runa.

Protams, nodalīsim šo momentu no tā, kā izturēties pret šiem cilvēkiem vispār. Es varu uzsvērt vēlreiz, ka mūsu pozīcija ir kristīga pozīcija. Ja šie cilvēki atzīst un nožēlo savu nodarīto attiecīgajā laikā, to var cilvēcīgi saprast un to var, no kristīgā viedokļa raugoties, arī piedot. Un neviens līdz ar to šos cilvēkus arī netaisās tālāk vajāt. Viņi var brīvi strādāt jebkurā nozarē, izņemot, kā mēs uzskatām, lūk, šo likumdevēju iestādi, iestādi, kas formē valsts politiku, nosaka valsts tālākās attīstības pamatvirzienus. Šiem cilvēkiem tomēr nebūtu šeit jāatrodas. Un tam pamatā ir tieši šis morālais apsvērums.

To atbalsta un saprot cilvēku vairākums. Tā ka tikai no šāda viedokļa frakcija “Latvijai” ir izvirzījusi šo priekšlikumu, nevis ar kādu vēlēšanos šiem cilvēkiem atriebties, kaut kā “iezāģēt”, rīkot kaut kādas “raganu medības”. Nē! Es pat pieļauju, ka ļoti daudzi no tiem cilvēkiem, kuri arī pirmie izšķīrās un nostājās Latvijas neatkarības atjaunošanas procesā tautas pusē, ir izmantojami arī šobrīd, un viņi ieņems godājamas darba vietas, to skaitā, izpildaparātos pašvaldībās vai pat valdībā. Par to mēs šeit nerunājam. Mēs runājam tikai par augstāko valsts varu Latvijā. Un augstākā valsts vara Latvijā ir šī likumdevēja vara - Saeima. Tātad mēs aicinām balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Ābele - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti, kolēģi! Klausoties ļoti dedzīgās runas par šajā projektā iesniegtajiem principiem, es gribētu atgādināt vienu lietu. Es esmu viens no tiem, kuru iepriekšējie runātāji ļoti cītīgi aizstāvēja. Es esmu 1949.gada 25.martā aizvests ļoti tālu uz Austrumiem, kur nebija tik viegli izdzīvot. Mana visa ģimene ir cietusi represijās, un es varu no šīs te tribīnes ar pilnīgu cieņu apliecināt, ka bieži vien tie cilvēki, kurus šeit grib izslēgt, jo viņi ir strādājuši šajos amatos, sevišķi pēdējos 10 gados, varbūt Latvijas tautai ir darījuši vairāk laba nekā tie aizstāvji, kas tagad karsti uzstājas par šiem principiem. Es aicinu cienījamos, godājamos deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tās būs kārtējās “raganu medības”, kuras te vienkārši daži grib izraisīt, sak, jo vairāk nepatikšanu, nelaimju, jo labāk, pēdiņās liekot, Latvijai. Es aicinu balsot “pret”.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Alfreds Čepānis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Čepānis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es domāju, ka jāuzstājas arī kādam no tiem, par kuriem ir runa šajā normā. Jā, es esmu viens no tiem, un man nav par to kauns. (No zāles deputāts J.Sinka: “Žēl!”) Tāpēc nav kauns, ka es nobalsoju par Latvijas neatkarību jau 1989.gadā, kad toreiz mēs Maskavā kopā ar nesamierināmo PSRS ienaidnieku, toreizējo PSRS Tautas deputātu Leopoldu Ozoliņu bijām PSRS Tautas deputāti. Tad es nobalsoju par neatkarību pirmo reizi. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Tāpēc, ka mēs kopā bijām!”)

Pēc tam 1990.gada 4.maijā un 1991.gada 21.augustā. Un, zināt, daudzi tajā laikā no šeit zālē esošajiem un šodien visskaļākajiem kliedzējiem lika “uz pieci” un ar teicamām sekmēm beidza marksisma-ļeņinisma universitātes, saņēma pieciniekus zinātniskajā komunismā, PSKP vēsturē, sociālisma politekonomijā un daudzos citos šādos ārkārtīgi kaitīgos priekšmetos. (Starpsauciens no zāles: “Uzvārdus!”) Un toreiz viņi bija tik lieli latviešu tautas un Latvijas neatkarības “patrioti”, ka vienīgi savu draugu kompānijā - virtuvē vai publiskajā atejā atļāvās izstāstīt vecu anekdoti par Brežņevu. Un tagad viņi grib ieņemt to cilvēku vietas, kuri toreiz reāli spieda pogas vai cēla roku par Latvijas neatkarību.

Man pašam personīgi, godātie kolēģi, nebūs nekādu problēmu pat tad, ja tā norma tiks pieņemta. Man nebūs problēmu, tāpēc ka es zinu, ka tajos rajonos, kur es biju šis te dziļi nicināmais partijas funkcionārs, 6.Saeimas vēlēšanās es dabūju visvairāk balsu. Un par mani toreiz nebalsoja “Interfrontes” vai boļševiku partijas aktīvi atbalstītāji un piekritēji. Par mani balsoja Latvijas Republikas pilsoņi. Un, lūk, viņu uzticību, viņu piekrišanu vai varbūt arī nepiekrišanu nevienam neizdosies iedragāt.

Tāpēc balsojiet, kā nu katrs uzskatāt par vajadzīgu. Bet es tomēr domāju, ka labākais veids, kā cīnīties par Latvijas augšupeju, ir cīnīties ar tās ienaidniekiem, nevis vienam ar otru. (Starpsauciens no zāles: “Nu te varētu piekrist.”)

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Es par šo normu nobalsotu, ja man būtu pārliecība, ka šīs normas ieviešana un spēkā stāšanās kaut ko reālu dotu. Mana visdziļākā pārliecība ir tāda, ka visas nelaimes mūsu valstī ceļas ne jau no tā, ka daži cilvēki, kuri ir strādājuši vienu vai otru algotu darbu kompartijā, vēl šobrīd ieņem amatus valdībā vai parlamentā. Es domāju, kolēģi, ka mums, nākot šajā augstajā tribīnē, tomēr vajadzētu zināmā mērā ievērot elementāras morāles normas, proti, arī šobrīd, ar cienījamo kolēģi Leopoldu Ozoliņu, tāpat kā 1989.gadā, mēs esam “barikāžu” dažādās pusēs. Tolaik, kad jūs bijāt kompartijas līdera Ķezbera uzticamības persona PSRS tautas deputātu vēlēšanās, es biju Einara Repšes uzticamības persona. Un tad tiešām izšķīrās Latvijas liktenis.

Godātie kolēģi! Es aicinātu tomēr balsot pret šo absurdo normu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Rakstiskiem priekšlikumiem ir priekšroka. Ozoliņa kungs, jums vārds nav dots! (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Es nemaz neprasu vārdu.”)

Runās Jānis Mauliņš. Otro reizi.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Šodien te var dzirdēt tik daudz dezinformācijas, kā agrāk varbūt visas sēdes laikā nebija. Un pirmā dezinformācija ir tā, ka represētais Jānis Ābele sāka aizstāvēt komunistu funkcionārus tikai tāpēc, ka šis represētais nezin kāpēc, kurš bija cietis no komunistiem, pēc tam kļuva par komunistiskās ideoloģijas nesēju jaunatnē, no kā ir cietusi liela jaunatnes daļa. Viņš bija pasniedzējs.

Otra dezinformācija ir tā, ka nevajagot jau izslēgt iespējas strādāt Saeimā, būt par tautas pārstāvjiem sekretāriem, šoferiem, kas arī bijuši algoti PSKP darbinieki. Varu jums pateikt, ka es esmu saticies ar tiem šoferiem un es redzēju, ka šie šoferi bija uzticīgāki un bīstamāki nekā viens otrs sekretārs. Un sekretāres tādas pašas bija. Šie bieži vien bija VDK ziņotāji, tikai ļoti piesegtā veidā. Un tad man jājautā: kāpēc jūs, valdošās frakcijas, tik ļoti cenšaties paturēt savā vidū šos funkcionārus? Acīmredzot jums ir tik nabadzīga intelektuālā bāze, ka jums vajag šos cilvēkus paturēt tikai tāpēc, ka jums nav citu, ko vietā likt. Un tas jau ir bēdīgi. Meklējiet!

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Tikko runāja... nevis tikko, bet pirms Mauliņa kunga runāja Saeimas priekšsēdētājs. Un visi ļoti klusi un uzmanīgi klausījās. Es lūgtu uzmanību, kolēģi! Tātad viņa runa gāja pie sirds katram. Mēs tikko iebalsojām tik stulbu normu, kurai bija pretī Juridiskā komisija. Tas ir šā 5.panta 6.punkts. Vai jūs, kolēģi, gribat tagad, lai tūkstošiem cilvēku, kuri gribēs balotēties... vai lai vēl 10 000 meklē papīrus, ka viņi nav izstājušies no partijas? Es aicinu un aicināšu savu frakciju balsot pret šā likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Atgriezīsim otrajā lasījumā un izdiskutēsim to līdz galam. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Netrako! Netrako!”)

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - otro reizi.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es mēģināju gar to pusi, kur tagad “Latvijas ceļš” stāv gar sienu sastājies, tikt garām, bet tie komunisti mani nelaida cauri. Tad es nācu no otras puses, kur “tēvzemieši” bija nedaudz demokrātiskāki...

Es aicinu, cienījamie kolēģi, izbeigt diskusijas, jo nevienam nevajag naivi lolot cerības, ka šo likumu kāds pieņems, it sevišķi ar šo normu, jo priekšā, kam būs jāparaksta šis likums, arī ir algots komunists Prezidenta pilī. Līdz ar to es domāju, ka viens algots komunists neparakstīs cita algota komunista balotēšanās ierobežojumus. Tādēļ, cienījamie kolēģi, beidzam diskusijas un balsojam, kā liek “Latvijas ceļš”, un viss būs kārtībā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Leopolds Ozoliņš. Otro reizi.

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Beidzam diskusijas. Vienīgi vajadzētu 10 minūtes, un es tev, Lagzdiņa kungs, izskaidrošu. Bet, ja tu speciāli interesējies, kā es tiku par Ķezbera uzticamības personu, tad, kad tu biji Repšes uzticamības persona... redz, Ķezbera vairs nav, un bankas “Baltija” arī vairs nav. Tā ka ļoti grūti bija izvēlēties, kurā pusē nostāties tajā brīdī. Manuprāt, (Starpsauciens no zāles: “Es tevi nenosodu!”) Ķezbera meita sākumā bija mana uzticamības persona, un mani ievēlēja par PSRS deputātu, pateicoties viņa skaistajai meitai, kas mani atbalstīja tajā brīdī. Un es varēju kopā ar Čepāņa kungu braukt melnajā volgā (Starpsauciens: “Abi vienādi!”) no deputātu istabas uz Kremli, lai parakstītu dokumentu, ka mēs pieprasām Gorbačovam atzīt Latvijas neatkarību. Un tas dokuments bija pirmais solis, ko spēra PSRS deputāti. Man absolūti nav kauns par to periodu, jo daudzi nobijās un negāja cīņā ar cienījamo Gerčikova kungu, kas šodien... Nē, es arī neko neslēpju, starp citu. Ja tu gribēji...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi!

L.Ozoliņš. Es nezinu, vai Čepāņa kungs mani pāraudzināja vai es viņu pāraudzināju un kā iespaidā viņš cīnījās par Latvijas neatkarību. Bet, vecie komunisti un čekisti, esiet tik laipni, paskaidrojiet, atzīstieties, uzrakstiet! Zaķa kungs uzrakstīja dokumentu, no viņa neviens nepieņēma nodrukāt to. Viņš ļoti cieta un man parādīja. Es domāju mūsu cienījamo rektoru. Tā ka vajadzētu izrunāties te vai pie Jaungada eglītes. Saprotiet, mēs neuzticamies viens otram, un arī tie balsojumi bieži ir tādi. Mums šķiet, ka mēs piedalāmies kaut kādā starptautiskā spēlē, ko organizējām 1984.gadā, turpinājām 1987.gadā, un es biju pārsteigts, ka tā spēle ir, un es iesaistījos tajā, tiešām, jā. Līdz ar to es kļuvu arī Ķezbera kunga uzticības persona.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie Saeimas deputāti! Es vēlētos atgādināt tiem, kuri atvēra šo likumu, lai šobrīd izvērtētu, cik tālu šis atvērums mums atver skatu uz to laiku, kad Latvija... Ozoliņa kungs, es ļoti gribētu, lai arī jūs to dzirdētu. Ozoliņa kungs nedzird šobrīd. Es vēlētos atgādināt tiem, kas atvēra šo likumu, lai varētu diskutēt par to, kas ir un kas nav cienīgi stāvēt šīs valsts priekšgalā, atrazdamies parlamentā, tautas ievēlēti kā priekšstāvji. 1971.gadā, ja es nekļūdos, Kultūras ministrija organizēja konkursu par lugu, kas atspoguļotu Latvijas tautas vēsturi. Viens no autoriem iesniedza darbu, kas saucās “Ieņemiet savas vietas!”. Šis darbs ir patiešām maz pazīstams, tādēļ ka konkursa noteikumi bija pietiekami nopietni, lai nevarētu atšifrēt šī autora vārdu. Šajā lugā autors bija ietvēris gan tos, kas ir cietuši no vienas puses, gan tos, kas no otras puses ir cietuši Latvijas vēstures gaitā, Lielā Tēvijas kara laikā vai Otrā pasaules kara laikā, kā nu kuram tas bija tulkojams tajā reizē, un tos, kas bijuši pa vidu. Un tie, kas no šīm dzimtām ir atnākuši līdz šodienai, - tie ir tie, starp kuriem ir jāizvēlas. Konkursā uzvarēja šī luga, to uzveda Latvijas televīzijā tikai vienu vienīgu reizi, pārvarot cenzūras aizliegumus, bet neizdevās otru reizi parādīt šo lugu šīs tautas skatītājiem, lai varētu paskatīties, kādā veidā mēs esam šobrīd paši no sevis atkarīgi. Vai būs vai nebūs mums sava valsts? Vai tiem, kuri savulaik ir aizgājuši no šīs zemes, lai atgrieztos, - vai viņiem būs kur atgriezties? Pienāca 1988., 1989. gads, un mūsu priekšgalā bija - es jums minēšu šos divus cilvēkus - Jānis Peters, kas vadīja Rakstnieku savienību, un Anatolijs Gorbunovs, kurš bija augstajā amatā CK. No Maskavas Latvijas televīzijai pienāca pasūtījums, lai sagatavotu materiālu par nacionālo stāvokli un par nacionālajām pretišķībām Latvijas valstī, Latvijas Republikā tolaik. Šis materiāls, kad mēs uzrunājām šīs divas amatpersonas, tika sagatavots nevis formāli, bet pēc būtības, un šis materiāls nekad netika parādīts Centrālajā televīzijā, šis materiāls netika arī tolaik cenzūrai pāri, šis slieksnis nevarēja tikt pārvarēts tāpēc, ka bija tikai divi, kuri tajā brīdī, vēl pirms Inteliģences konferences, iestājās par Latvijas neatkarību. Un, ja šodien mēs balsojam par šo normu un ja mēs izslēdzam šos cilvēkus, kuri pēc tam ir atzīti kā tiesīgi stāvēt mūsu valsts priekšgalā, tad, godātie kolēģi deputāti, tautas priekšstāvji, es visvairāk gribētu atbalstīt tos, kuri pirms tam arī mani ir uzrunājuši, jo arī es esmu svārstījusies, kā tad īsti vajag, taču manis minētais piemērs un daudzi citi, kurus es esmu dzirdējusi no jums un kurus es esmu sastapusi Latvijā, dzīvē, citu cilvēku stāstos, vēlētāju uzrunās, man liek izšķirties par to, ka ir jāuzticas tiem, kuri savu darbu dara, nevis tikai kādreiz ir piedalījušies amatos.

Un vienam piemēram no mūsu kaimiņiem es gribētu pievērst jūsu uzmanību. Savulaik Lietuvā bija nacionālā kompartija. Es neaizstāvu kompartiju, taču es aizstāvu procedūru, un es aizstāvu to, kā viņi izvēlējās savu risinājuma ceļu savas valsts un savas tautas aizstāvībai. Viņi to varēja izdarīt daudz vienkāršāk. Un līdz pat šim brīdim arī nacionālais jautājums, pilsonības jautājums Lietuvas valstī risinās vieglāk. Es nerunāju par ekonomiskajiem...

Sēdes vadītājs. 5 minūtes ir pagājušas, Rugātes kundze...

A.Rugāte. Lūdzu noraidīt šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - otro reizi. (Starpsauciens no zāles: “Sākās otrais riņķis...”)

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Vēlreiz atgādināšu Tautas kustības “Latvijai” priekšlikuma būtību. Mēs uzskatām, ka Latvijas augstākajā likumdevējā iestādē - Saeimā - nav jāievēlē bijušie kompartijas algotie darbinieki. Mēs pārstāvam noteiktas tautas daļas viedokli, un šeit nav jāsaskata nekādas raganu medības. Vienkārši pilnīgi skaidri ir Latvijā redzami noteikti procesi, kam Atmodas sākuma gados, visā šajā laikā komunistiskā elite un drošības komitejas elite veltīja pamatuzmanību: kamēr mēs gājām ar dziesmām, gājām demonstrācijās, viņi veltīja visu savu galveno uzmanību vienam mērķim - kā sagrābt ekonomisko varu Latvijā. Ir izdotas par to arī grāmatas, kas diemžēl nav nonākušas līdz lasītājiem. Atgādināšu, piemēram, Viļa Selecka grāmatu “Ēnas pār Ventspili”, kas uzskatāmi parāda, kā izveidojās šī Ventspils finansu grupa ar bijušo rajona kompartijas sekretāru Lembergu priekšgalā. Un šādi cilvēki met skatu arī tālāk, met skatu tālāk uz Saeimu un grib savus šos ēnu likumus ieviest pār visu Latviju. Es negribu, lai ēnas pār Ventspili paliktu par ēnām pār visu mūsu Latviju, tāpēc frakcijas “Latvijai” vārdā aicinu balsot par mūsu priekšlikumu. To, ka mūsu priekšlikums ir savlaicīgs un pamatots, es domāju, vislabāk parādīja tie, kas uzstājās pret mūsu priekšlikumu. Čepānis iznāca šeit priekšā un pateica, ka viņam, kas iepriekš bijis rajona partijas sekretārs, nav nekas ko nožēlot, tādēļ es skaidri zinu, ka man un frakcijai “Latvijai” ir taisnība. Kamēr šeit būs tādi cilvēki, kuriem nav ko nožēlot, tikmēr mēs uzturēsim spēkā šo mūsu priekšlikumu. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij, padomes pārstāvji un tautas kalpi! Runa šeit ir laikam par to, vai tiem, kas bija algoti Primakova priekšteči, kalpi, būtu tiesības šinī Saeimā sēdēt. Manuprāt, viņiem tādu tiesību nav. Bet ir jautājums - kā mēs viņus atsijāsim? Mēs šeit runājam par to, kas ir bijis. Mums vajadzētu daudz vairāk skatīties uz to, ko tas cilvēks šodien dara. Ja kāds lielās, ka viņš ir bijis Repšes kunga palīgs, nu tad es domāju, ka viņam šeit nav vietas. Ja kāds lielās, ka viņš ir tolaik palīdzējis Latvijas neatkarību atgūt tiešā strīdā ar čekistiem, tad viņam šeit ir vieta.

Bet runa ir par to, ko frakcija “Latvijai” grib izdarīt, lai tie, kas bija algoti čekas darboņi, šeit nesēdētu. Un es lūgtu ikkatru, kas tai Sadarbības padomei ir pakļauts, nopietni padomāt par tām vēstīm, kas nāk pie jums no visādām grāmatām un amerikāņu žurnāliem, ka jūs šodien varbūt esat atalgoti čekas kalpi. Padomājiet par to jautājumu dziļi.

Es atbalstu frakcijas “Latvijai” domas, ka tādiem, kas pagātnē klausījuši vai šodien un rītdien klausīs Sadarbības padomes diktātam, nav vietas mūsu sabiedrībā.

Sēdes vadītājs. Viktors Stikuts - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man, protams, nav tik lielas pieredzes kā iepriekšējiem runātājiem, bet es gribu teikt, ka mūsu tautā ir viena kolosāla pieredze - tautas pārstāvji vai nu atrodas kādu brīdi Kabinetā, vai iet mežā. Es domāju, ka šobrīd pēdējie partizāni pēc kara ir izgājuši no mežiem un šobrīd Latvijā ir miers un Latvija ir neatkarīga valsts, un tādēļ šo atvērto likumprojektu varbūt pamēģināsim aizvērt un nākamajās Saeimas vēlēšanās ļausim tomēr tautai nolemt, ko viņa ievēlēs un kuri būs tie cilvēki, kuri atradīsies šīs tautas priekšgalā.

Es aicinu šo likumprojektu vispār anulēt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Jirgens (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamie kolēģi! Šis labojums nav atbalstāms tieši šī neveiksmīgā formulējuma dēļ. Tas attiecas uz cilvēkiem, kas ir strādājuši algotu darbu. Līdz ar to netiek formulēta prasība, ka tam jābūt Centrālkomitejas sekretāram, tam nav jābūt rajona komitejas instruktoram, tam nav jābūt pat vienkāršam ierindas biedram. Ja tas priekšlikums būtu formulēts tādā veidā, tad, es domāju, mūsu frakcija to atbalstītu. Bet šis priekšlikums attiecas uz jebkuras rajona komitejas šoferiem, mašīnrakstītājām, apkopējām un tā tālāk. Tādā veidā, kolēģi, nevar formulēt priekšlikumus attiecībā uz trešo lasījumu. Un, kad Juridiskā komisija šo jautājumu skatīja, tad Mauliņa kungs pats piekrita, ka nav veiksmīgs šis formulējums. Un tieši tāpēc es šobrīd aicinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

A.Saulītis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Godātie kolēģi! Godātais Prezidij! Man ir pilnīgi vienalga, kā kurš balsos... (Starpsaucieni no zāles: “Skaļāk! Nedzird!”) nekas, nekas, gan jau dzirdēsiet, kad gribēsiet dzirdēt... Es domāju, ka tā ir katra deputāta izšķiršanās, kā kurš balsos, un arī izvērtēt pagātni... Es domāju, ka tas ir katra deputāta, katra cilvēka... mēs esam dažādi, mēs esam pārdzīvojuši ļoti smagus laikus, briesmīgi smagus laikus, un tik tiešām jebkura pagātnes lieta, ko mēs aizskaram, ir tik smaga, ka mierīgi to izdiskutēt tāds cilvēks, kas šeit ir dzīvojis, faktiski nespēj. Mums visiem ir vecāki, radi, draugi, visi ir cietuši, un es tik tiešām esmu par to, lai mūsu tauta vienoti mēģinātu ieiet nākotnē, un laikam vienīgais ceļš, kas būtu ejams, ir tas, ka ļautu vēlētājiem izvēlēties. Taču es saprotu arī tos cilvēkus, kas izdara tādus labojumus un cīnās par tiem. Es jūtu arī viņos šo spēku un nepieciešamību to darīt.

Es arī varbūt būtu šodien klusējis, bet, manuprāt, visu to ažiotāžu uzkurināja neveiksmīgie advokāti. (Nesaprotami starpsaucieni.) Nu nevajag, Panteļējeva kungs, Gorbunovam ar Daudišu advokātus. Tādi švaki advokāti bieži izgāž tiesas prāvu. Un šodien nav runa par komunistiem vai par kaut kādām citām lietām, man sāp kaut kas cits. Man sāp tā lieta, ka cilvēki mēģina attaisnot un padarīt par varoņdarbu atrašanos komunistiskajā partijā, aizmirstot, ka tā ir vēl briesmīgāka nekā fašistu partija, kas šāva ebrejus. Komunisti to pašu darīja, un 80 miljoni cilvēku aizgāja bojā genocīdos, Sibīrijā, visādās pārējās lietās. Es negribētu nosodīt cilvēkus, es negribētu nevienu konkrētu cilvēku nosodīt par to, ka viņš ir tur atradies un darījis to vai citu. Tā ir katra cilvēka, katras personas brīva izvēle. Lai viņš sevi izvērtē. Bet, manuprāt, tā lieta ir tā, ka man grūti klausīties, ka cilvēki mēģina padarīt par varoņdarbu atrašanos šajā noziedzīgajā organizācijā. Es nevaru iedomāties, ka Vācijā varētu būt tāds gadījums, ka kāds lepotos ar to, ka viņš ir bijis fašistiskajā partijā vai kopā ar Gebelsu ir sēdējis pie viena galda. Tas ir tieši tas pats, Panteļējeva kungs, tieši tas pats. Tieši tas pats, un tā ir tā lieta. Tā ir tā lieta, kas ir jāsaprot, kad balsosim katrs pēc savas sirdsapziņas, bet nevērtēsim un netaisīsim varoņus tur, kur viņu nav!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu vērsties tieši pie partijām “Saimnieks” un “Latvijas ceļš”. Šīs diskusijas varēja nebūt, ja pirms neilga laika būtu ticis atbalstīts viens cits likumprojekts. Proti, visus algotos partijas funkcionārus var iedalīt divās daļās: vieni ir kolaboracionisti, un otri ir tie, kas tiešām ir iestājušies par Latvijas brīvību. Ja savulaik būtu ticis atbalstīts likumprojekts par lustrāciju, tādā gadījumā nebūtu vajadzības šādam priekšlikumam, jo ar šo priekšlikumu visi tiek ielikti vienā maisā, gan labie, gan sliktie, un līdz ar to es personīgi nevaru balsot vispār par šādu priekšlikumu, kurā visi tiek novērtēti pilnīgi vienādi. Bet es ļoti ceru, ka jūs atbalstīsiet šo likumprojektu par kolaboracionistu lustrāciju, tad, kad mēs to iesniegsim par jaunu Saeimā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai es drīkstu ārpus protokola?... Kanceleja sola pēc sēdes nobeiguma visus deputātus uz Viesu zāli uzaicināt. Es gribētu, lai debates būtu īsākas.

Kārlis Čerāns - trešo reizi. Nē, trešo reizi nevar runāt. Jūs divreiz runājāt. Paldies, Čerāna kungs, nevar. Jūs pats esat aizmirsis, mums tas ir stingri reģistrēts. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Debates beidzam. Grīnblata kungs - komisijas vārdā!

M.Grīnblats. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - papildināt 5.pantu ar jaunu 7.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 43, atturas - 10. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Godātie deputāti, nākamais priekšlikums. 6.pants.

Sēdes vadītājs. Godātais Grīnblata kungs, lūdzu, atvainojiet. Ir piecu deputātu iesniegums pārbalsot 5.panta 5.punktu, jo balsojuma laikā zālē nebija deputāta Deņisova, bet viņa vārds parādās balsojuma izdrukā. Vai attiecībā uz šo iesniegumu kāds grib runāt “par” vai “pret”? Čerāna kungs vēlas runāt. Vai jūs vēlaties vai nevēlaties runāt? Nu es jums devu vārdu, kāpēc jūs nenākat?

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Es ļoti lūdzu visus tos, kas atbalsta to normu, lai bijušie čekisti nevarētu kandidēt vēlēšanās, gan štatnieki, gan ārštatnieki, nobalsot šoreiz par to priekšlikumu, nobalsot par to, lai viņi nevarētu kandidēt. Es saprotu, ka šeit dažādas mahinācijas tiek izdarītas un dažādi pārpratumi rodas, un balso to deputātu vietā, kuru nav zālē, un rezultātā šī norma, kuru atbalsta vairākums, netiek atbalstīta. Es lūdzu nobalsot par to un vienoties par šo normu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Jāizlemj jautājums, vai mēs pārbalsosim 5.panta 5.punktu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izsakiet savu attieksmi pret to, vai pārbalsosim vai nepārbalsosim 5.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 34, atturas - 2. Ir pieņemts lēmums par 5.punkta pārbalsošanu.

Tātad, godātie kolēģi, balsojam par 5.panta 5.punkta tekstu, kas pēc vārda “štata” tiek papildināts ar vārdiem “vai ārštata”. Vai visiem ir saprotams, par ko mēs balsosim? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 5.panta 5.punkta redakciju - frakcijas “Latvijai” ierosināto variantu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 33, atturas - 7. Priekšlikums atkārtoti nav pieņemts.

Tātad turpinām tālāk, Grīnblata kungs. Lūdzu!

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Attiecībā uz 6.pantu ir divi Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri precizē panta formulējumus. Juridiskā komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par šo priekšlikumu piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums ir 4.lappusē. 10.pants. Deputāta Eniņa priekšlikums - papildināt 10.pantu ar otro daļu. Redakcija jums ir redzama, Juridiskā komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt priekšlikuma autors - deputāts Eniņš.

G.Eniņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godātie džentlmeņi! Mēs esam tagad trīs stundas deguši kaislīgās partejiskās un politiskās debatēs un varbūt pārdeguši. Te mums iznāks mainīt plati, un es lūgtu uzklausīt.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, priekšlikuma autors nedzird ne tikai jūs, bet arī pats sevi. Lūdzu, nedaudz klusāk!

G.Eniņš. Tiešām, es ticu, ka starp mums, dažādu partiju deputātiem, lielākā daļa ir džentlmeņi, kungi, kas pavērs durvis un laidīs dāmu pirmo, kungi, kas savu krēslu atdos sievietei. (Starpsauciens no zāles: “Ir!”) Ja mēs gribam būt godīgi džentlmeņi pret savām mīļās Latvijas mīļajām sievietēm un gribam pilnīgāku demokrātiju, tad mums ir jācenšas likumus virzīt tādējādi, lai Saeimā palielinātos sieviešu skaits. Pēc Dieva patiesības, šeit, Saeimā, starp valsts likumu lēmējiem vajadzētu būt 56 sievietēm un 44 vīriem, jo tāda ir dzimumu attiecība Latvijā. Lūk, man rokā ir saraksts par visas pasaules valstu parlamentiem; šajā sarakstā valstis ir sakārtotas tādā secībā, kas rāda, cik sieviešu ir to parlamentos. Saraksta augšgalā atrodas Eiropas Ziemeļvalstis - Norvēģija, Zviedrija, Somija -, kur parlamentāriešu vidū ir apmēram 40% sieviešu. Un jūs jau varat uzminēt, ka saraksta lejasgalā, tas ir, pašā apakšā, kur nav nevienas sievietes likumdevēju vidū, atrodas arābu jeb islama republikas, tādas republikas, kur sievietēm jāstaigā ar maisu galvā un ir pilnīga beztiesība, kur sieviete pieder vīriešiem. Un es gribu jautāt jums, cienījamie deputāti: kā jūs domājat, kur jūs gribētu, lai atrodas Latvija šajā sarakstā? Viņa atrodas 53.vietā - vēl aiz Angolas, Zambijas un Bangladešas. Igaunija atrodas 35.vietā, Lietuva - 22.vietā. Vai šeit ir kaut viens deputāts, kas ir pret to, lai nākamajā Saeimā sieviešu skaits palielinātos kaut vai par vienu vai divām deputātēm? Kā to var veicināt?

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vēl ir piecas minūtes līdz pārtraukumam, es lūdzu nedaudz vēl paciesties.

G.Eniņš. Lasiet manu priekšlikumu par 10.pantu, mīļie cilvēki! Es ļoti piesardzīgi ierakstīju šo priekšlikumu, ka deputātu kandidātu sarakstos sieviešu skaitam starp stiprā dzimuma pārstāvjiem ir jābūt vismaz 30%. Tikai 30%, nu kur nu vēl mazāk! Ja partiju vadītāji sastāda savas partijas kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām un šajā sarakstā iekļauj mazāk nekā 1/3 sieviešu, tad, atvainojiet, tā ir acīm redzama necieņas izrādīšana, izpausme, necieņa pret sievieti, it kā viņa būtu nespējīgāka būtne. Vai tagad mēs varam teikt, ka šodien šeit, Saeimā, šīs desmit sievietes ir kaut drusciņ vājākas par vīriešiem? Es jums tagad jautāšu: kas ir lielāki tukšrunātāji - vai mūsu vīri vai sievietes? Turlā kungs un Straumes kungs te visi sarīko smiešanos, es nezinu, es uzskatu to tā kā tādu apsmiešanu sievietēm. Un es atbildēšu jums, kāpēc Saeimā likumdevēju vidū vajadzīgs vairāk sieviešu. Lūk, tāpēc, ka sievietes...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes pagājušas, Eniņa kungs. (Starpsaucieni: “Lai runā!”) Lai turpina? (Starpsaucieni: “Jā, jā!”) Lūdzu!

G.Eniņš. Paldies. Tā, vienu minūti vēl. Kāpēc Saeimā likumdevēju vidū vajadzīgas ir sievietes? Lūk, tāpēc, ka sieviešu jautājumi ir jālemj pašām sievietēm. Vai nav jocīgi, ka... atkal Turlā kungs te organizē smiešanos... Bet vai tas nav jocīgi, ka vīrieši aizrautīgi un dedzīgi apspriež likumu, vai sievietēm atļaut abortu vai neatļaut? Ne mazāk jocīgi ir tas, ka vīri spriež, kas nepieciešams vientuļām mātēm. Atvainojiet, vai tēviņi ļoti labi zina, kādi likumi un kādas vajadzības ir mātēm, kas vienas audzina bērnus? Kas var labāk par pašām sievietēm izlemt alimentu jautājumu? Kā to var izlemt, ja netiek pieaicinātas pašas sievietes, ja viņu nav šeit mūsu vidū? Vai vīrieši labāk nekā sievietes izprot, kas nepieciešams dzemdību namos, kas nepieciešams bērnunamos, kas nepieciešams bērnudārzos, silītēs? Es nemaz nerunāšu par prostitūciju, vēl arī par to būtu jārunā. Kungi, es aicinu... Vēlreiz atgādināšu, kā tas ir citās valstīs. Ir vairākas valstis, kurās ir tieši šāds likums, kādu es ierosinu, tas nav kaut kāds mans fantastisks izgudrojums. Un tāpēc vēlreiz aicinu: kungi, būsim džentlmeņi šajā balsojumā un balsosim par to, lai nedaudz, mazdrusciņ vairāk pavērtu iespējas sievietēm iekļūt 7.Saeimā! Ja mēs nobalsosim pret to, tad vēlāk, es ticu, pašiem būs kauns. Es atstāju šo tribīni ar džentlmeniskām cerībām par jums.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 15.30.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Turpināsim apspriest likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” 10.panta otro daļu. Deputāte Anta Rugāte pieteikusies debatēs. LZS, KDS frakcija. Rugātes kundzes nav zālē.

Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti grūti runāt šajā pustukšajā zālē, bet es ceru, ka tie, kuri ir izturējuši un ieradušies, ļoti nopietni uztvers cienījamā Eniņa kunga iniciatīvu.

Ja mēs pieņēmām papildaizliegumus bijušajiem komunistiem (tas bija 13.pantā), tad es domāju, ka mums vajadzētu vismaz vienu problēmu tomēr risināt, tas ir, šo iniciatīvu, kuru Eniņa kungs piedāvā, proti, lai kandidātu sarakstā būtu vismaz 30% sieviešu. Es domāju, ka šo iniciatīvu, ko Eniņa kungs šoreiz ir izrādījis - tas ir viens no viņa retajiem projektiem -, arī vairākuma pārstāvji varētu atbalstīt. Kādēļ tas būtu pozitīvi? Es domāju, ka no šiem 30% kandidātu varbūt kādi 20% nokļūtu Saeimā un ka līdz ar to beidzot varētu atrisināt jautājumu gan par 8.martu, gan arī par kārtību un disciplīnu, arī par pārējo kandidātu, tas ir, vīriešu uzvešanos Saeimā.

Līdz ar to es aicinu visus ļoti nopietni izturēties pret šo likumu un šo iniciatīvu un atbalstīt cienījamo Eniņa kungu vismaz Ziemassvētku laikā, kad tuvojas Ziemassvētki, lai arī Eniņa kungs vienreiz justos priecīgs par savas iniciatīvas piepildījumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Ļoti godājamais Eniņa kungs ir diskriminējis sieviešu tiesības, jo var būt arī kāds saraksts, kurā startē tikai sievietes. Ja viņš būs ierosinājis, ka, piemēram, Saeimā jābūt ievēlētiem ne mazāk kā 30% sieviešu, tad rezultāts būs tāds, ka uz katru trešo vīrieti būs viena sieviete. Varbūt tas būtu par maz. Tāpēc es uzskatu šo normu par diskriminējošu. Es uzskatu, ka politikā sievietes un vīrieši ir līdztiesīgi, tāpēc viņas nav jādiskriminē pēc tāda principa un nav jāveido vēlēšanu saraksti pēc tāda principa, kā kādreiz jau mums bija, vēlot Augstāko padomi, kur bija pieci traktoristi, trīs slaucējas un vēl kāds darbaļaužu pārstāvis. Es aicinu zāli nediskriminēt sievietes un noraidīt šo normu.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātie deputāti! Mīļais Gunti Eniņ! Es gribu tev pateikt paldies par to, ka tu esi ļoti labi gribējis, un par šo aizstāvību no deputāta - vīrieša pozīcijas. Es esmu patiesībā ļoti cilvēcīgi aizkustināta. Taču man ir jautājums: kādēļ tikai 30%? Profesors Kalnbērzs saka, ka viņš varētu 50% piedāvāt pārveidot no esošā Saeimas sastāva par sievietēm. Tā ir viņa profesionālā piedāvājuma forma. (Zālē smiekli un aplausi.)

Taču, ja runājam par politisko profesionalitāti, tad es gribu teikt, ka patiesībā, godātie kungi deputāti, nav jau nozīmes, vai tā ir sieviete vai vīrietis pēc dzimuma, kas kļūst par tautas izvēlētu tautas priekšstāvi. Nozīme ir tam, ko tauta izvēlas. Un vēl nozīme ir tam, cik liela savstarpējā uzticība ir pašu politiķu starpā tad, kad šī sadarbība veidojas šeit, parlamentā.

Un es ne vismazākajā mērā negribētu aizskart te kādu vīrieti, kurš būtu mani nelaikā vai neīsti sapratis vai kā citādi pārpratis, bet es gan gribētu teikt, ka tādām niansēm, kad saka, ka sievietes darbs parlamentā ir mazāk vērtēts, mazāk ievērots vai kā citādi mazāk atbalstīts, ir zināms pamatojums. Tāpēc es gan gribu aicināt drīzāk šajos partiju sarakstos, kuras pretendēs uz parlamentiem, iekļaut tādas sievietes, kuras ir līdzvērtīgas šajā politiskā darba pieteikumā, un tad arī izvērtēt gan viņu klātbūtni sarakstā, gan viņu izvēli no vēlētāju puses, gan arī viņu padarīto darbu šeit, parlamentā. Skaitlis 30, 50 vai 100 nemaina lietas būtību

Ir brīnišķīga šī bruņinieciskā aizstāvība, kuru apliecina Guntis Eniņš varbūt tieši tāpēc, ka šī attieksme pret sievieti Latvijas parlamentā līdz šim nav bijusi pietiekami korekta. Un to ir pamanījuši vēlētāji, un to ar savu priekšlikumu šeit līdz parlamentam ir atnesis Guntis Eniņš - deputāts un tautas priekšstāvis. Par to mēs varētu viņam pateikt paldies. Taču diemžēl, Eniņa kungs, šo priekšlikumu laikam nevajadzētu atbalstīt. Būsim solidāri un demokrātiski un izvēlēsimies priekšstāvjus pēc viņu padarītā darba, nevis citādi - pēc dzimuma. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Arī Eiropas padomē, kas pati par sevi ir cilvēktiesību iestāde, kura cīnās par cilvēktiesībām un viņu aizstāvību, ir izvirzījies jautājums par to, vai nevajadzētu veidot atsevišķu komisiju, kas rūpētos tieši par to, lai vīriešiem un sievietēm būtu vienādas iespējas, ne tik daudz vienādas tiesības. Vienlīdzīgas tiesības. Tas jautājums vēl nav atrisināts. Bet es domāju, ka tas būtu nepareizi.

Arī viena Zviedrijas parlamentāriete seminārā par vīriešu un sieviešu tiesībām, nožēloja, ka, lūk, tādā un tādā gadā tikai 48% no viņu parlamenta locekļiem esot bijušas sievietes, citiem vārdiem, plāns nav bijis izpildīts.

Bet kas tad nu ir beigās? Jautājums ir tāds: vai mēs spiedīsim sievietes vai vīriešus, vienalga, kuru, katrā ziņā kandidēt vai katrā ziņā darīt to vai to? Es domāju, ka ir jābūt iespējai to darīt. Ja mēs aizliegtu, - tā būtu cita lieta. Tas liekas tik ļoti elementāri, bet diemžēl mums ir cilvēki un pat organizācijas, kuras ir apveltītas ar šo, manuprāt, ne visai pievilcīgo nosaukumu - feministi, un ir feministiskas organizācijas, kur mazliet viss, šķiet, ir ačgārni.

Kas attiecas uz mūsu vīriešu nostāju pret sievietēm šeit Latvijā tagad, tad es vainoju okupācijas gadus. Es vainoju krievu tautas nostāju pret sievietēm, ka mūsu vīrieši tagad arī varbūt ir ar tādu noslieci ironizēt vai kādā veidā ierobežot sievieti viņas sabiedriskajā darbībā. Tā nekad tas nav bijis! Mums tradicionāli sievietei ir piederējusi ļoti svarīga, būtiska loma ne tikvien ģimenē, bet arī sabiedrībā. Un arī tad, kad mūsu brīvvalsts nodibinājās, - 1918.gadā, nebija nekādu ierobežojumu, tāpēc sievietes varēja studēt augstskolās vai piedalīties vēlēšanās un tikt ievēlētas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Vienmēr iznāk tā, ja kādu varbūt tiešām sirdī labu domu mēģina ar ne sevišķi piemērotiem paņēmieniem īstenot, tad nekas labs nesanāk. Es piekrītu, ka ir jārūpējas par mūsu valsts sieviešu iesaistīšanu arvien aktīvākā darbībā - arī politikā, arī Saeimā. Par to jau neviens, man liekas, arī šeit nestrīdas. Taču, pasakiet, lūdzu, ko darīt tam sarakstam, kurš nevarēs nodrošināt sevi ar tiem 30% sieviešu, bet kurā tomēr būs sievietes? Tādā veidā jūs skaidri un gaiši diskriminējat tās sievietes, kuras šajā sarakstā ir, jo jūs liedzat šim sarakstam iespēju startēt. Lūk, tāpēc nevajag šos procentus kabināt visur klāt!

Kādreiz bija vajadzīgi tik un tik procenti tādu un tādu profesiju, tik un tik - tādu, visi sēdēja, un visi tie “procenti” praktiski nestrādāja. Tikai skaitījās, ka vajag. Ar šādiem procentu piedāvājumiem jūs panāksit taisni to, ka mākslīgi veidosies saraksts, lai par katru cenu būtu tik un tik sieviešu tur iekšā, un viņas tur arī būs. Vai tajā brīdī viņas varēs strādāt vai nevarēs, - par to jūs nevēlaties interesēties.

Tālāk. Nevajag dalīt mūsu sabiedrību! Vajag tiešām dot visiem vienādas iespējas. Nevajag dalīt! Nevajag radīt vieniem vai otriem mākslīgas priekšrocības.

Es gribu atgādināt, ka tomēr Latvijā starp iedzīvotājiem sieviešu ir vairāk nekā vīriešu. Līdz ar to vēlētāji tomēr galvenokārt ir sievietes, tātad ir dotas visas iespējas šīm vēlētājām paust savu gribu. Neviens viņām to netraucē.

Es gribu nosaukt vienu piemēru. Arī mani tiešām ir interesējusi šī problēma - sieviešu iesaistīšana aktīvajā politiskajā dzīvē. Es zinu, ka sociāldemokrātiem bija īpaša sieviešu partija. Es gribu atgādināt, ka pagājušo pašvaldību darbības laikā Ikšķiles pilsētā pie varas bija tikai sievietes. Es tomēr jums ieteiktu paskatīties tos vēlēšanu rezultātus, kādi bija pagājušajās vēlēšanās Ikšķilē, un tos rezultātus, kādi ir tagad Ikšķilē. Arī tur vēlētājas lielākoties ir sievietes. Jūs varēsiet redzēt, kā Ikšķiles sievietes ir novērtējušas savu pašu ievēlēto sieviešu darbu. Šoreiz tas vērtējums tur nav bijis pozitīvs. Katrā ziņā tas ir tikai viens piemērs. Tas vienkārši liecina, ka nevajag par katru cenu mēģināt vadīties tikai pēc dzimuma.

Ja nu te kāds briesmīgi grib kādam kaut ko pārstādīt - piešūt vai nogriezt, tad tā ir viņa personīgā darīšana. Un, ja te kādam ir liela vēlēšanās, tad, lūdzu, ejiet un konsultējieties! Es tikai nesaprotu, kāpēc te no tribīnes ir jārunā, ka puse no šeit esošajiem vīriešiem jau ir gatavi to darīt. Vai tad tāda aptauja te jau ir notikusi?

Jebkurā gadījumā es tomēr aicinu šāda veida priekšlikumus vispirms apdomāt, lai neradītu mākslīgu ažiotāžu un neizvirzītu kaut kādus standartciparus. Diemžēl šādu priekšlikumu šoreiz nevar atbalstīt tieši tāpēc, ka tas zināmā mērā diskriminē sievietes.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie Saeimas deputāti! Es saprotu, ka visi brīvdienu tuvošanās gaidās ir zaudējuši savu nopietnību un ir pārstrādājušies. Es tomēr gribētu paskatīties uz šo likumprojektu no otras puses. Man tas liekas ļoti jauks.

Es, pirmkārt, nesaprotu tos, kuri saka, ka šie 30% apvaino sievietes. Ja būtu parādījies likumprojekts, kas, piemēram, rakstītu, ka ne mazāk par 20% vīriešu, es nemaz nebūtu apvainojies. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, man patīk šeit tikko teiktais, ka nevajag sabiedrību dalīt divās daļās. Es domāju, ka tad, kad mēs nonāksim pie 5% vai 7%, pie pirmās un otrās “šķiras” sarakstiem, tad mēs vēl pie šā jautājuma atgriezīsimies, bet tā ideja ir laba.

Treškārt. Es tomēr atbalstītu šinī gadījumā, jo man tas liekas diezgan jauks priekšlikums kā tāds. Tur varēja būt arī tāds ieraksts, ka, piemēram, “ne mazāk par 30% sieviešu lībiešu” vai vēl kaut kāda daļa. Tas nebūt nebūtu aizvainojoši. Es vēlreiz saku, ka es pats personīgi nemaz neapvainotos, ja kāds noliktu minimumu, kaut kādu kvotu arī vīriešiem, tāpēc es domāju, ka mēs varam to atbalstīt. Nekas sliktāks nekļūs. Ticiet man! Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Cienījamo Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, Eniņa kungs tiešām ir tā rīkojies labu jūtu iespaidā. Un arī es gribu izteikt savu labo attieksmi pret šādu priekšlikumu, jo tiešām mūsu sastāvs pārsvarā, šķiet, ir viendabīgs - mēs esam galvenokārt vīrieši, lai gan ne vienmēr to var tā saprast, redzēt un varbūt izjust gan attiecībā uz godīgumu, gan vājo aizstāvību, gan varbūt uz sirdsapziņas brīvību.

Ja mēs paskatāmies uz šodienas vēsturi, kas top, tad jāteic, ka mums tiešām parlamentā nav savas Čičolīnas, bet toties mums ir daudz kandidāšu. Mums ir ievērojamā topmodele Misāne, kas pašreiz mēģina tiesāties ASV par 3 miljonu dolāru summu, un, lūk, viena sieviete rīkojas ar 3 miljoniem, bet 4 advokāti nevar pašreiz īsti pateikt, kur ir pazuduši 3 miljoni. Tā ka ne vienmēr vīrieši ir tie spējīgākie. Viena jaunkundze, kas ir tikai 20 gadu veca un sekmīgi strādā neilgu laiku ASV, jau ir nopelnījusi 3 miljonus, bet šeit ar grūtībām un varbūt ne ar īpaši tīriem paņēmieniem tie 3 miljoni ir pazuduši.

Mums ir bijušas ievērojamas dāmas un deputātes Džemma Skulme, Vija Artmane, un dāmas arī pašreiz ir mūsu kopā. Man jārunā par to, ka dāmas vai sievietes ir tās, kuras galvenokārt kritizē mūs, vīriešus. Un man ir gadījies būt sabiedriskās tikšanās reizēs, pulcēšanās vietās, kur kāda dāma saka: “Jūs, visi deputāti, zagļi esat!” Cita dāma - tas bija profesora Keggi jubilejas dienās - teica: “Jūs visus vajag nošaut!” Es tiešām aicinātu šīs dāmas saprast, ka viņām ir visas iespējas izdarīt to, ko viņas vēlas. Un šodien mēs nobalsojām arī par to, ka viņas pat varētu būt bijušas komunistiskajā partijā un strādājušas algotu darbu pirms 13.janvāra. Tā ka visas iespējas ir kļūt par deputātēm.

Es aicinātu šīs sieviets, kas īpaši kritizē... es nedomāju tās sievietes, kas varbūt sēž kopā ar Kārli Streipu un Lemešonoka kungu un izsaka piezīmes par deputātiem, kādreiz paņirgājoties... Varbūt arī viņas, ja viņas ievēlētu, varētu kļūt gan par deputātēm, gan arī par deputātu kandidātēm, par ministrēm... Galu galā, kāpēc mūsu Valsts prezidents nevarētu būt sieviete? (Starpsauciens: “Varētu!”) Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Grīnblata kungs!

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Atgādinu, ka Juridiskā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim deputāta Eniņa priekšlikumu - papildināt likuma 10.panta otro daļu... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 14, atturas - 31. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Nākošais priekšlikums ir dokumenta 5.lapaspusē. Šeit ir trīs Juridiskā biroja priekšlikumi.

Pirmais attiecas uz otrās daļas 1.punkta “a” apakšpunkta izteikšanu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Grīnblats. 2.priekšlikums, kas ir visgarākais, redzams vidējā ailē, un tas attiecas uz panta papildināšanu ar trešo un ceturto daļu, lai precizētu, kādā veidā tiek fiksēti kandidēšanas aizliegumi. Šeit visos gadījumos ir precīzi norādīts, kādu iestāžu kādas izziņas vai tiesas spriedumi ir vajadzīgi.

Pievēršu jūsu uzmanību trešās daļas 6.punktam, kas attiecas tieši uz darbību sešās minētajās aizliegtajās organizācijās pēc 1991.gada 13.janvāra. Saskaņā ar mūsu iepriekšējo balsojumu teksts tātad būtu jālabo: “...attiecīgi darbojies un ir bijis biedrs, dalībnieks vai loceklis attiecīgajās organizācijās, ko apliecina attiecīgās tiesas spriedums”. Citiem vārdiem sakot, personai, kura varbūt pēc tā datuma ir darbojusies, nav jāpierāda, ka viņa tur nav darbojusies, bet personām, kuras ir ieinteresētas panākt viņas svītrošanu, ir jāatrod dokuments, kurš var būt par pamatu tam, lai tiesa apstiprina šāda fakta esamību. Tas visā visumā garantē normālu un tiesisku kārtību. Juridiskā komisija to ir atbalstījusi un aicina arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats. Un Juridiskā biroja 3.priekšlikums, ko Juridiskā komisija arī atbalstīja - izslēgt iepriekšējā lasījumā pieņemtās otrās daļas “d” apakšpunktu, kurš tagad ir kļuvis par trešās daļas 8.punktu “ir miris, - apliecina Dzimtsarakstu nodaļa”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt svītrot otrajā lasījumā pieņemtā 13.panta otrās daļas “d” apakšpunkta papildinājumu. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamajā - 6.lapaspusē par 17.pantu bija divi priekšlikumi: viens saņemts no deputāta Leiškalna, bet otrs, analoģisks, - no Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas, kuri pēc būtības nav balsojami, jo Satversme šobrīd ir citādāka.

Sēdes vadītājs. Paldies. Skatīsim tālāk! Priekšlikums tātad nav balsojams.

M.Grīnblats. Tālāk pievērsīsim uzmanību 7.lapaspusei, kur ir Juridiskās komisijas priekšlikums par 22.panta otro daļu. Tas precizē tekstu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums saņemts no frakcijas “Latvijai” par 22.panta trešo daļu. Ir ierosinājums - papildināt ar tekstu “pārējās vēlētājiem izsniegtās vēlēšanu zīmes tiek dzēstas”. To Juridiskā komisija ir noraidījusi, jo, ja vēlētājam, kurš nobalsojis par vienu sarakstu, ir jāuzrāda pārējās zīmes, tad automātiski vēlēšanu komisijai, strādājot ar izslēgšanas metodi, kļūst skaidrs, par kuru partiju vai koalīciju viņš ir balsojis. Līdz ar to vēlēšanas vairs nav aizklātas. Juridiskā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Runās Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis priekšlikums paredz to, ka visas tās vēlēšanu zīmes, kuras vēlētājs nav vēlēšanu laikā ielicis aploksnē, būtu dzēšamas, tas ir, tām ir vai nu nogriežams kāds stūris, vai izkniebjams kāds caurums, vai vēl kā citādi to tehniski varētu realizēt. Šā priekšlikuma būtība ir nepieļaut to, lai tie biļeteni, kuri vēlētājiem tika izsniegti... lai pēc tam varbūt vēlētājs tos neatstāj kaut kur vēlēšanu iecirkņa tuvumā. Tātad svarīgi ir nepieļaut to, ka šos vēlēšanu biļetenus kāda persona savāc un pēc tam balsu skaitīšanas laikā vēlēšanu aploksnēs ievietotos biļetenus aizstāj ar kādiem no tiem biļeteniem, kuri vēlēšanās nav nodoti ne par vienu sarakstu, bet vienkārši ir izmesti ārā vēlēšanu iecirkņa teritorijā vai arī kādā citā vietā.

Protams, nevienam vēlētājam nav jāuzrāda tas, kādi šie biļeteni viņam ir palikuši. Šo biļetenu dzēšanu var noorganizēt tādā veidā, ka nevienam arī nekļūs skaidrs, par ko šis vēlētājs ir nobalsojis. Tomēr pats svarīgākais ir tas, lai nevarētu tikt pieļauta vēlēšanu rezultātu viltošana. Par to, ka pastāv šīs tehniskās iespējas, kādā veidā nodrošināt aizklātības principu, es domāju, nebūtu pamata šaubīties, un tāpēc es Juridiskās komisijas noraidošo viedokli varu vērtēt tikai kā slēptu atbalstu potenciālajai vēlēšanu rezultātu viltošanas iespējai.

Es aicinātu nepieļaut šādu iespēju un nobalsot par šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Čerāna kungs! Cienot, protams, jūsu ideju un saskatot tur pat daļu loģikas, es tomēr nevaru piekrist jūsu piedāvājumam. Mums jāņem vērā, ka visas vēlēšanu zīmes tiek izsniegtas katram vēlētājam un neviens normatīvs akts neliek vēlētājam šīs zīmes atdot. Viņš tās var iebāzt kabatā, paturēt par piemiņu un tamlīdzīgi. Pēc jūsu piedāvātā varianta patiesībā iznāk, ka katrs mūsu vēlētājs pēc nobalsošanas būtu jāizkrata, jāatņem viņam visas šīs zīmes un, izdarot šo kratīšanu, mēs patiesībā tūdaļ konstatētu, par kuru no partijām konkrētais vēlētājs ir atdevis savu balsi, un līdz ar to mēs pārkāptu vienu no galvenajiem demokrātisku vēlēšanu principiem - vēlēšanu aizklātumu. Vēlētājs ir tiesīgs šīs zīmes izmest atkritumu urnā, paņemt sev līdzi piemiņai vai tamlīdzīgi. Un vēl ko es gribētu pateikt. Šīs vēlēšanu zīmes nav stingras uzskaites dokuments. Un diez vai ar šādiem paņēmieniem mums būs iespējams izvairīties no iespējamiem viltojumiem. Jāteic, ka likumi, protams, paredz šo viltojumu maksimālu novēršanu un paredz kā vēlēšanu komisijas locekļu klātbūtni, tā arī partiju novērotāju klātbūtni visam vēlēšanu procesam. Nu nevajag, tā teikt, pārnodrošināties tiktāl, ka šī pārnodrošināšanās jau kļūst par absurdu! Čerāna kungs, es aicinu jūs tomēr atsaukt šo priekšlikumu, jo tas nonāk pretrunā ar vēlēšanu aizklātības principu, kas ir Latvijā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Principā zināma loģika šim priekšlikumam ir. Es nezinu... Čerāna kungs pateiks, vai tā bija taisnība vai ne, bet man daži kolēģi stāstīja, ka tad, kad Zīgerista kungs deva vēlētājiem banānus, viņš pēc tam prasījis, lai parāda tās vēlēšanu zīmes, vai tā viena ir iemesta un pārējās ir “uz rokas”. Un, ja reiz frakcija grib tikt vaļā no šāda veida partijas līdera, varētu teikt, uzspiesta diktāta un aiz bailēm no tā iesnieguši tādu priekšlikumu, tad, protams, varētu viņus arī atbalstīt. Bet es domāju, ka principā katram vēlētājam ir jābūt drošam un viņam nav ko kautrēties, par ko viņš ir balsojis un par ko - ne. Tāpēc es domāju, ka no loģikas viedokļa nevajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers cēla roku. Vai jūs, Bišera kungs, vēlaties runāt? Bišera kungs runāt nevēlas. Citi deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Juridiskā komisija aicina neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - papildināt 22.panta trešo daļu, un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 24, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums ir 8.lapaspusē. Ir ierosināts 23.panta piekto daļu papildināt ar vienu teikumu, ko jūs šeit redzat. Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums, un Juridiskā komisija aicina Saeimu par to balsot un to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Juridiskās komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais. 9.lapaspusē ir deputāta Leiškalna priekšlikums - papildināt 23.pantu ar diviem jauniem punktiem, kas attiecas uz iespēju ierakstīt sarakstā kandidātus no tā paša apgabala citiem sarakstiem. Tas mazliet maina visu sistēmu. Juridiskā komisija, vispusīgi izdebatējusi šo priekšlikumu, tomēr to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Manuprāt, šis priekšlikums pilnīgi precīzi izriet no Latvijas Republikas Satversmes 5.panta. Latvijas Republikas Satversmes 5.pants pasaka, ka Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka katrs no jums ir studējis Satversmes sapulces stenogrammas, Satversmes pieņemšanas laika stenogrammas. Es pieņemu, ka jebkurš no jums ir izlasījis mūsu konstitūcijas viena no līdzautoriem, tā teikt, tās tēva jeb dibinātāja Kārļa Dišlera darbus par konstitūciju un par tautas tiesībām šīs konstitūcijas ietvaros un tās izpratnē. Man ir pilnīgi skaidrs un saprotams, ka Latvijas Republikā ikkatrs no deputātiem nepārstāv atsevišķus apgabalus, atsevišķas vēlētāju grupas vai pat atsevišķas partijas. Katrs no simts tautas priekšstāvjiem pārstāv visu tautu kopumā. Līdz ar to es uzskatu, ka mans priekšlikums, kas izriet no mūsu konstitūcijas, ir šai konstitūcijai atbilstošs, ļauj vēlētājiem daudz demokrātiskāk realizēt savas konstitucionālās tiesības - piedalīties balsošanā, izdarīt izvēli. Mans priekšlikums nekādā gadījumā neizjauc partiju sistēmu, jo katrs deputāts, kas ir guvis atbalstu no viena, otra vai trešā citas partijas piekritēja, tiek ievēlēts tikai un vienīgi no sava saraksta.

Viena no iebildēm, kas ir pret manu priekšlikumu par šiem atvērtajiem grozījumu sarakstiem, ir ierēdņu jeb vēlēšanu komisijas darba apgrūtinājums. Es domāju, ka 2. punkts, kas ir manā priekšlikumā, izslēdz vai samazina šo apgrūtinājumu līdz minimumam. Ļausim vēlētājiem izvēlēties! Šobrīd Latvijā tiek diskutēts par tā saukto vairākuma jeb mažoritāro sistēmu, un jāteic, ka manis piedāvātais variants visprecīzāk sakrusto abas šīs sistēmas - vairākuma sistēmu ar proporcionālo vēlēšanu sistēmu. Tas ir diezgan korekts, pieklājīgs priekšlikums. Šāda norma Latvijas Republikā jau ir darbojusies gan 1925., gan 1928. gada vēlēšanās, laikā, kad nebija nekādas kompjuterizācijas un kad līdz vēlēšanu iecirkņiem nokļūt bija daudz grūtāk nekā šobrīd (lai gan arī šobrīd ir daudz grūtību), un visas problēmas toreiz atrisināja.

Augsti godātie deputāti! Es aicinu jūs atbalstīt šo visnotaļ demokrātisko piedāvājumu, kurš, manuprāt, - vismaz pēc manā rīcībā esošās informācijas - atbilst mūsu sabiedrības pašreizējai gribai un noskaņojumam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es varu pilnībā pievienoties Leiškalna kungam, ka tas ir ļoti nopietns priekšlikums. Es varu teikt pat vairāk -tas ir pārāk nopietns priekšlikums, lai to tā uz ātru roku iebalsotu trešajā lasījumā. Jo tas nozīmē konceptuāli izmainīt vēlēšanu sistēmu, un šeit tad ir jāizvērtē ne tikai šis pants, bet arī vesela rinda citu pantu. Varbūt Leiškalna kungs to ir izdarījis, bet pēc viņa priekšlikuma noraidīšanas Juridiskā komisija nav vairāk vērtējusi to. Un tas var radīt diezgan nopietnas sekas.

Mums pietiek ar to, ka jau mēs iebalsojām 5. pantā grozījumus, kuri nav saskaņoti ar citiem pantiem. Grīnblata kungs bija ierosinājis grozījumus tikai 5. pantā, bet nebija ierosinājis grozījumus 13. pantā, un tagad mums ir radusies situācija, ka 5. pants runā par darbošanos komunistiskajā partijā un citās organizācijās, bet 13. pants runā... tas ir, 5. pants tagad runā par sastāvēšanu komunistiskajā partijā un rindā citu organizāciju, bet 13. pants runā par darbošanos kompartijā un citās organizācijās. Un man ir ļoti lielas bažas, ka, ja mēs iebalsosim Leiškalna kunga priekšlikumu trešajā lasījumā, kur mēs vairs neko nevaram grozīt, tad te arī var rasties ļoti lieli pārpratumi.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jā, augsti godātie deputāti! Priekšlikums tik tiešām ir konceptuāls. Bet es nevaru piekrist tam, ka deputāti ar to nav iepazinušies un nav to izvērtējuši. Ka deputāti, kuri atrodas šobrīd iekšā kopējā sabiedrības diskusijā par vēlēšanu sistēmas maiņu Latvijā, nav nopietni studējuši šos materiālus un nav nopietni iepazinušies ar šiem principiem vai piedāvājumiem.

Attiecībā uz to, ko Bišera kungs teica par citiem pantiem, ir jāteic, ka es esmu rūpīgi strādājis ar Kiršteina kunga palīdzību, paldies, pie šiem priekšlikumiem un esmu iesniedzis attiecīgos labojumus visos pārējos pantos. Ja parlaments pieņemtu manis piedāvāto demokrātisko priekšlikumu, priekšlikumu, kas Latvijas sabiedrībai ir jau diezgan izsenis vēlams, tas noņemtu spriedzi no tā sauktās diskusijas par mažoritāro vēlēšanu sistēmu, kura, manuprāt, Latvijā šobrīd, pie tik plašas daudzpartiju sistēmas, kāda ir tagad, vienkārši nav iespējama. Es pieņemu, ka viss ir iespējams, bet tas nespētu atrisināt sabiedrības kopējās problēmas un novestu pie milzīgas parlamentā nepārstāvēto vēlētāju daļas. Ja jūs domājat, pastāvot 42 partijām, veiksmīgi atrisināt ar mažoritāro sistēmu radītās problēmas, tas novestu pie milzīgas nepārstāvniecības vai pie liela skaita atkārtotu vēlēšanu, ja mēs pieņemtu nevis vienkāršā vairākuma, bet second ballot jeb atkārtoto vēlēšanu principu. Tā ka tās problēmas ir milzīgi dārgas un grūtas. Mana piedāvātā sistēma ir kompromiss starp šiem abiem... un katrā nākamajā pantā, kas skar šo problēmu, viss ir atrisināts ar jums piedāvātajiem priekšlikumiem.

Paldies par uzmanību. Vēlreiz aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Tautas kustība “Latvijai” atbalsta deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu ieviest maināmos sarakstus. Ir skaidrs, ka vēlētāji var gribēt un viņi arī grib atbalstīt cilvēkus, kas ir dažādās partijās, un tas arī ir skaidrs, ka daudzās partijās ir daudzi godīgi cilvēki, neskatoties uz to, ka tieši šo partiju vadība varbūt ir izsaukusi vispārēju vilšanos cilvēkos (un es šeit vispirmām kārtām domāju šobrīd valdošo partiju vadību, kas šo vilšanos ir izsaukusi pilnīgi nepārprotami). Bet es ticu, ka arī šajās partijās ir cilvēki, kas ir godīgi. Godīgi cilvēki nonāk daudzās un dažādās partijās, un tāpēc es gribētu aicināt dot vēlētājiem šīs iespējas, ļaut viņiem ietekmēt Saeimu, tās personālsastāvu nevis tikai tādā veidā, ka vēlētāji izvēlas kādu vienu partiju un pēc tam izdara izmaiņas šīs partijas iekšienē, bet, ļaujot vēlētājiem izšķirties par vienu vai otru politisko partiju, līdz ar to ļaut viņiem ietekmēt arī citu partiju deputātu personālsastāvu. Tas liktu deputātu kandidātiem nevis tikai šauri strādāt attiecībā uz kaut kādu vienu savu noteiktu elektorātu jeb auditoriju, kā viņi to iedomājas, bet skatīties uz to, kā viņus vērtē sabiedrība kopumā.

Es aicinu palielināt vēlētāju pilnvaras, tātad palielināt viņu izšķiršanās iespējas vēlēšanu procesā, palielināt viņu ietekmi uz valsts norisi kopumā, un tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu par maināmo sarakstu ieviešanu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, un viens no argumentiem, kas tiek minēts, ir tāds, ka nebūtu vēlami, lai kandidātu secību vienā sarakstā ietekmētu vēlētāji, kuri balso par citiem sarakstiem. Tātad Juridiskā komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 19, atturas - 18. Man žēl, Leiškalna kungs, bet jūsu priekšlikums nav pieņemts.

M.Grīnblats. Skatām nākamos priekšlikumus. 11. lapaspusē ir deputāta Leiškalna priekšlikums par 31. pantu. Tagad pēc šī balsojuma automātiski iznāk, ka tas nav skatāms, jo tas jau ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad ejam tālāk.

M.Grīnblats. Tālāk. Nākamie priekšlikumi, par kuriem jābalso, ir 14. lapaspusē, un tie attiecas uz 38. pantu. Ir deputāta Golubova priekšlikums, ka Saeimas vietu sadalē tiek pielaisti saraksti, kuri kopā pa visu Latviju saņēmuši ne mazāk par 4%, kā tas bija attiecībā uz 5. Saeimu. Juridiskā komisija šādu priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Golubovs pieprasa balsojumu par savu priekšlikumu. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Golubova priekšlikumu izteikt 38. panta pirmo daļu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 31, atturas - 15. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamie par šo pašu pantu ir deputāta Leiškalna priekšlikumi, no kuriem pirmais automātiski nav skatāms, jo tas ir pretrunā ar iepriekšējo balsojumu. Bet 2. punkts, kurā tiek piedāvāta cita metode, nosakot ievēlēto kandidātu secību, ir skatāms. Juridiskā komisija šajā sakarā visai gari sprieda, bet jāsaka, ka Juridiskā komisija neredzēja principiālu, ļoti lielu matemātisku atšķirību starp to variantu, kāds ir tagad, kad dala ar 1, 3, 5, 7, un Leiškalna kunga piedāvāto, ka dala ar 1, 2, 3, 4, 5, 6, un Juridiskā komisija to noraidīja vairāk tāpēc, ka, ja grozījums nav dziļi motivēts, tad varbūt labāk tādu tomēr neizdarīt. Tas nebija tāds agresīvs noraidījums, bet noraidījums vienkārši tādēļ, ka uzlabojumi, kuri nav precīzi izskaidrojami, varbūt tomēr nebūtu vēlami. Tāds ir Juridiskās komisijas viedoklis.

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs vēlas runāt par savu priekšlikumu.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Priekšlikums, protams, ir dziļi motivēts. Atcerieties, ka pašreiz spēkā esošā jeb Senlaga sistēma nospēlēja ļaunu joku iepriekšējās Rīgas Domes vēlēšanās! Rēķiniet līdzi! Es pat pateikšu vairāk. Šie ir konkrēti, precīzi ielikti skaitļi, lai atbalstītu Latvijas Republikas parlamentā kā pārstāvjus lielās un vidējās partijas. Bet, ņemot vērā balsojumu par 23. pantu, es redzu, ka šeit cilvēki baidās par savu vietu šajā parlamentā un neviens, izņemot varbūt Ādamsona kungu, neuzdrošinās sevi šobrīd nosaukt par lielu partiju. Tad paliksim pie tās pašas Senlaga sistēmas, jo tā vismaz ir ierasta un vismaz ir saprotama. Katrs priekšlikums ir motivēts, jo šie pāra skaitļi rada lielas atšķirības, skaitot balsis kopsummā. Atklāti un godīgi pasaku, ka šis priekšlikums ir domāts, lai pie balsu skaitīšanas atbalstītu lielās un vidējās partijas Latvijas Republikā un apgrūtinātu sīkpartijām, kā mēs mēdzam teikt, piekļūšanu pie balsošanas mehānisma vai piekļūšanu pārstāvniecībai.

Paldies par uzmanību. Es tomēr aicinu nobalsot, kaut gan izskatās, ka nē...

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka šeit mēs nevaram rīkoties tādā veidā, ka katra partija nāk un cenšas ar Vēlēšanu likuma palīdzību nodrošināt sev lielāku vietu skaitu nākamajā parlamentā. Es domāju, ka šādi Vēlēšanu likuma grozījumi, kas ir uz to vienā vai otrā veidā orientēti, nav korekti. Šis priekšlikums neapšaubāmi ir ļoti būtisks, un Tautas kustība “Latvijai” šo priekšlikumu neatbalsta tāpēc, ka tajā nav ievērots elementārs godīguma princips. Godīguma princips nosaka to, ka, ja mēs dalām mandātus vienā vēlēšanu apgabalā atbilstoši šajā apgabalā nodotajam balsu skaitam, atbilstoši par dažādām partijām nodoto vēlēšanu zīmju skaitam, tad vispirms ir jāsaņem mandāti tiem sarakstiem, kuriem iznāk šīs pilnās deputātu vietas, un pēc tam, pēc šo vietu iedošanas, ir jāskatās, kuri no tiem sarakstiem nav saņēmuši nepieciešamo balsu skaitu priekš pilnas deputātu vietas. Kurš tad no tiem sarakstiem būs tas, kurš tomēr šo deputātu vietu dabūs, un kurš būs tas, kas nedabūs? Skaidrs ir tas, ka ir jādabū šis deputāta mandāts tam sarakstam, kurā šī daļa jeb šis attiecīgais balsotāju skaits pēc šo pilno mandātu atņemšanas ir lielāks. Un tātad, ja par vienu kandidātu sarakstu nosacīti paliek 0,7 mandāti, bet par otru paliek 0,6 mandāti, tad pirmajam ir jāsaņem šis mandāts tam, kuram ir bijuši šie 0,7 mandāti. Un tieši šo principu iedzīvina tā šobrīd spēkā esošā deputātu mandātu sadalīšanas kārtība, ka šie dalījumi tiek veikti secīgi ar viens, trīs, pieci un septiņi. Ja kandidātu iegūtais balsu skaits tiek dalīts ar 1, 2, 3, 4, 5 un 6, tad iznāk, ka tās partijas, kas attiecīgajā apgabalā ir dabūjušas lielāku balsu skaitu, vienalga, kura partija tā nebūtu šoreiz, - ka tās partijas arī dabūs nepamatoti lielāku deputātu skaitu attiecībā pret šo līdz šim spēkā esošo sistēmu, kas paredzēja to nosacīto proporcionalitāti, kura ir iespējama šajā gadījumā. Es domāju, tas piemērs par Rīgas Domi, ko šeit Leiškalna kungs minēja, absolūti nav korekts, jo šajā gadījumā mums pastāv procentu barjera un tie deputātu saraksti, tie vēlēšanu saraksti, kas nebūs saņēmuši šos 5% vai arī koalīcijām 7%... ja mēs nolemsim tā vai arī nolemsim kā citādi, šī procentu barjera pastāvēs un līdz ar to nevarēs šīs balsis iegūt saraksti, par kuriem būs balsojis ļoti mazs skaits cilvēku. Rīgas Domes vēlēšanās šādas minimālās procentu barjeras nebija, un tieši tas, ka nebija šīs minimālās procentu barjeras, bija par šķērsli... izraisīja to, ka Rīgas Dome izveidojās raiba kā dzeņa vēders..., ja ar vairāk nekā desmit pārstāvētām partijām... kas absolūti nav pamatoti... Tieši procentu barjera ir tas mehānisms, kas to nepieļauj. Un es aicinu neieviest Saeimas vēlēšanu likumā deformējošas normas. Aicinu neieviest normas, kas deformē taisnīguma principu. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Čerāna kungs, mans priekšlikums ir absolūti godīgs... Es gan aizmirsu uzrunu: “Godājamie deputāti”, jo man runas laiks ir tikai 2 minūtes... Šis priekšlikums ir absolūti godīgs, jo vienmēr ir godīgi visi noteikumi, kuri ir zināmi iepriekš un kuri ir skaidri un gaiši pateikti iepriekš. Daudz negodīgāki, manuprāt, ir mēģinājumi izsviest no priekšvēlēšanu konkurences vai tamlīdzīgi it kā bijušo komunistu vai tiešām bijušo komunistu, ar kuru tu pie Ziemassvētku eglītes dzer sarkanvīnu, sacīdami viens otram siltus vārdus. Manuprāt, tas ir drusciņ pat negodīgāk. Šeit ir runa nevis par balsu skaitīšanu, bet par nepārstāvēto balsu sadali, un, jo lielāks ir iegūto balss skaits, jo lielāka proporcija no šīm nepārstāvētajām balsīm tiek atdota partijai, kas ieguvusi vairāk balsu. Katra partija, kas iegūst precīzi savas balsis, precīzi savu vietu skaitu saņem arī parlamentā. Šeit mēs pārdalām tiešām to partiju skaitu, kas nav pārkāpušas 5% vai 7% koalīcijas barjeru, tikai te viņas tiek godīgāk sadalītas, un, kas ir vairāk ieguvis tiešajā cīņā, vairāk saņem arī šīs pārdales rezultātā.

Tā ka es nedomāju, ka tas ir negodīgi. Tas ir princips, ko izmanto ļoti daudzās valstīs. Ir vēl arī citi principi, ir vēl kāds godīgs princips, ja jūs gribat... Es brīnos, kāpēc jūs neesat iesniedzis... Ir tā sauktais skandināva Senlaga variants, kur pirmais daļskaitlis ir 1,4 un tad nāk 3, 5 un tamlīdzīgi, bet negodīgs šeit nav nekas.

Godīgi un atklāti vajag nākt un pateikt, vajag uzrakstīt visiem vienādus un godīgus atklātus noteikumus, un tad arī rezultāts būs godīgs. Tad nebūs jābaidās par pāripalikušām lapiņām, tad nebūs jābaidās par uzpirktiem vēlēšanu komisiju locekļiem, kas kādu svītro vai kādam velk krustiņu. Uz pasauli jāskatās atvērtām acīm. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nav pieteikušies. Debates beidzam. Komisijas vārdā?

M.Grīnblats. Godātie deputāti, jūs dzirdējāt visai izsmeļošo un, jāsaka, lielā mērā arī pamatoto deputāta Leiškalna argumentāciju, tomēr Juridiskā komisija savā sēdē šo priekšlikumu noraidīja. Aicinu izšķirties pašiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu - līdzšinējo 2.punktu izteikt šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 12, atturas - 18. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums, godātie deputāti, saņemts no Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas, kas iesaka balsu sadalē atgriezties pie principa, kāds pastāvēja pirms šo grozījumu ierosināšanas Saeimā. Juridiskā komisija ilgi un gari par to debatēja un ar ievērojamu balsu vairākumu noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt? Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Šis priekšlikums varētu būt pat diezgan labs, ja tas būtu iesniegts, ievērojot, galvenokārt, teiksim, birokrātiskas valsts nepieciešamības priekšnoteikumus vai arī pilnībā neizprotot Latvijas Satversmes būtību, kurā ir teikts, ka vēlēšanas ir tiešas un proporcionālas. Mums ir vesela rinda deputātu - un viņi visvairāk aizstāv šo priekšlikumu, - kuri paši ir ievēlēti no divu partiju koalīcijas un kuri varbūt Saeimā nemaz nebūtu ievēlēti, ja iepriekšējās vēlēšanās būtu bijusi šī 7% barjera, tomēr tas netraucē daudziem ļoti sirsnīgi aizstāvēt šo lietu.

Es domāju, ka te ir viena nelaime: ja mēs pieņemam šādu priekšlikumu un noraidām Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas priekšlikumu, tad mēs tagad radām Latvijā jau sešu “šķiru” pilsoņus un iedzīvotājus. Tātad es gribētu pateikt, ka mēs esam sadalījuši Latvijas iedzīvotājus un pilsoņus sešās kategorijās un 6.kategorija ir tā, kura ir saistīta ar starpvalstu līgumiem un kurai vispār nav nekādu cerību būt kādreiz Latvijā par tās pilsoņiem. 5.kategorija ir nepilsoņi, kuri varētu kandidēt tikai pēc 2000.gada. 4.šķira ir tie, kuri varētu kandidēt, bet viņi nav pilsoņi pašreiz. Un trīs šķiras ir pilsoņi: “nevērtīgākie” Latvijas pilsoņi ir tie, kuri nevar kandidēt vispār uz Saeimu, bet viņi drīkst vēlēt. 2.šķiras pilsoņi ir tie, kuri var gan vēlēt, gan paši kandidēt, bet viņi ir tajos sarakstos, kuriem jāsaņem 7%. Un, visbeidzot, pirmās šķiras pilsoņi ir tie, kuri balso, viņus var ievēlēt un viņi dabūs šos 5%.

Ja mēs šādā gadījumā pieņemam šo pirmās un otrās šķiras sarakstu, tad iznāk kurioza situācija. Piemēram, pirmās šķiras saraksts dabū 60 tūkstošus balsu un saņem 7-8 vietas. Otrās šķiras saraksts saņem tikpat daudz balsu, bet nedabū nevienu vietu. Līdz ar to mēs parādām, ka ir divas atšķirīgas proporcionalitātes, bet tas ir pretrunā ar Latvijas Satversmes būtību.

Ko dotu tas, ja mēs tagad nobalsotu par šo priekšlikumu? Ja mēs pieņemtu šos 5% vai 7%, mēs radītu ārkārtīgi neveiklu situāciju Latvijas Satversmes tiesai, kurai šis priekšlikums būtu jāizskata. Mēs nostādītu neērtā situācijā arī Valsts prezidentu, kas ir pats par sevi. Taču Satversmes tiesa dabūtu izskatīt, kā ir iespējamas divas proporcionalitātes saskaņā ar Satversmi. Otrs. Latvijas Satversmē ir precīzi pateikts, ka deputāts ir tautas priekšstāvis, ka viņš nav ne partijas koalīcijas, ne arī kādas partijas, bet viņš ir tautas priekšstāvis, bet tur nekas nav teikts par to, kādā veidā viņš tiek izvirzīts. Un pēdējais arguments ir balstīts uz loģiku. Mēs paši rakstām, ka vēlēšanu apvienībām, kas sastāv no vairākām partijām, var būt 5%, arī atsevišķām partijām var būt 5%, bet tajā pašā laikā, ja ir divu vai vairāku partiju koalīcija, tad nez kāpēc ir 7%. Tā ir tipiska birokrātiska valsts.

Tātad, ja šīs pašas partijas noformē šo priekšvēlēšanu apvienību, tad tās atkal dabū šos 5%. Tad kāpēc ir vajadzīga šī liekā birokrātija? Tas taču neko nerāda! Arī pierādījums par to, ka partijas ir stabilākas, nav pareizs, jo tieši partijas ir zaudējušas vairāk savu deputātu, nevis koalīcijas.

Tāpēc mans aicinājums ir atbalstīt, tikai viena iemesla dēļ atbalstīt Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas priekšlikumu, lai mums nevajadzētu tērēt laiku, jo tik un tā mana pārliecība ir tāda, ka Satversmes tiesa būs spiesta to noraidīt jebkurā gadījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Krastiņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Arī es gribētu papildināt savu kolēģi Kiršteina kungu un vienkārši brīdināt godājamos kolēģus, kuri ir gatavi aizstāvēt šo prettiesisko, Satversmi pārkāpjošo pantu. Un sekas būs ļoti vienkāršas. Deputāti attiecīgi iesniegs Valsts prezidentam lūgumu neizsludināt šo likumu, un tālāk būs iesniegums Satversmes tiesā. Es gan neesmu pareģis, bet varu pateikt, ka Satversmes tiesa 99,99% atbalstīs mūsu iesniegumu un šo likumu noraidīs.

Pirmkārt, ja pieņem šādu normu, ka vēlētāju saraksti tiek dalīti dažādās kategorijās, lai gan mūsu godājamā Satversme runā tikai par vēlētāju un vēlēšanu sarakstiem, nevis par partiju, dažādu partiju grupu un politiķu un tamlīdzīgi idejām... tur ir tikai vēlēšanu saraksti, un tiem būtu jāgarantē vienlīdzīgas, tiešas un proporcionālas vēlēšanas. Es ļoti atvainojos, bet, ja vienam vēlētāju sarakstam ir 5% un otram ir 7%, tad tās nav vairs vienlīdzīgas tiesības. Un līdz ar to Satversmes tiesai nav citas izejas, kā vien šādu likumprojektu apturēt.

Godājamie kolēģi, es vienkārši jūs lūdzu domāt loģiski, ja jūs gribat organizēt vēlēšanas noteiktajos termiņos un normāli sākt vēlēšanu kampaņu. Lūdzu, izbeigsim šo attiecīgu personu insinuēto projektu un rīkosimies atbilstoši Latvijas Republikas 1922.gada Satversmei, nevis izdomāsim nevienlīdzīgas vēlēšanas. Latvija būs pirmā valsts pasaulē, kura oficiāli deklarēs nevienlīdzīgas vēlēšanas, pamatojoties uz šādu ierobežojumu sadali starp sarakstiem. Godājamie kolēģi, es jūs tiešām palūgtu loģiski padomāt, ja mums vēlēšanas ir vajadzīgas laikā un atbilstoši likumam, un nobalsot par Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas iesniegto labojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva - LZS, KDS frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jautājums, man šķiet, ir par to, kādēļ šī norma ir vajadzīga. Ja šeit ir runa par demokrātiju, tad es vēlētos vismaz redzēt kaut kādu analīzi, kas atbalsta 7%. Es tādu analīzi neesmu redzējis.

Otrkārt, ja mēs vēlamies runāt par stabilitāti, tad man šķiet, ka 7% varētu būt par zemu, tad varbūt vajadzētu 10%, varbūt pat 15%, jo citādi vienkārši tikai viena vai divas partijas tiks iekšā, un viss būs skaidrs. Tad lielākajai daļai pilsoņu vispār nevajadzēs piedalīties vēlēšanās, jo viss būs skaidrs. Vēl vairāk! Man liekas, mūsu atmiņa varbūt paliek mazliet par īsu, jo mums jau kādreiz bija tikai viena partija Latvijā un tā dabūja 99%, tā ka vispār nebija jābēdājas par kaut kādu konkurenci. Būsim godīgi, jo mums viens līmenis jau ir noteikts, un tie ir šie 5%, šie 5%, manuprāt, darbojas ļoti efektīvi. Es nezinu, kāpēc vajag izvirzīt vēl otru “slieksni” citām grupām.

Balsosim par demokrātiju - un šeit patiešām ir runa par demokrātiju -, lai visiem ir iespējas piedalīties Saeimā un vismaz izteikt savu vēlētāju nodomus, savu vēlētāju ieceres. Darīsim to tāpēc, ka mēs patiešām atbalstām stabilitāti, ka mēs atbalstām demokrātiju, nevis tikai tādēļ, ka mums būtu atsevišķa vēlme varbūt garantēt citu spēku iespējas augt, lai ierobežotu mazāko partiju iespējas tikt pie varas. Tāpēc es vēlreiz aicinu atbalstīt Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas iesniegto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Diemžēl šodien mēs nesaņēmām tos aprēķinus, kurus vajadzēja saņemt deputātiem tad, kad balso par procentu barjeras noteikšanu. Šodien jūs neviens nevarat pateikt, cik Latvijas vēlētāju griba paliek neievērota, ieviešot procentu barjeru. Ja es nekļūdos, tad 5% barjera izslēdz aptuveni piektās daļas vēlētāju gribu, tas ir, Saeimā neiekļūst tās partijas, par kurām viņi ir izteikuši savu vēlmi. Vai šādas vēlēšanas ir demokrātiskas - tas ir apšaubāms, bet tas, ka tās nav proporcionālas, ir pats par sevi saprotams. Līdz ar to, ieviešot jaunu - vēl otru pakāpi, mēs vēlreiz nonākam pretrunā ar Latvijas Satversmi.

Šeit ir viena tāda lieta. Visi saka: “Runā mazo partiju pārstāvji,” bet, augsti godātie kolēģi, Latvijas Zemnieku savienība ir viena no lielākajām partijām Latvijā, ja ne pati lielākā. Tanī pašā laikā, ja koalīcijai noteikti būtu šie 7%, tad diez vai šī partija šeit atrastos, jo no šīs partijas, starp citu, Saeimā ir ievēlēti tikai trīs deputāti Tātad, ja nebūtu šīs koalīcijas ar Kristīgajiem demokrātiem, kuri “ievilka” vienu no Latvijas lielākajām partijām Saeimā, paši būdami maziņi, tad te nebūtu šīs zemnieku pārstāvniecības, jo frakcija jau nav ievēlēta no Latvijas Zemnieku savienības saraksta. Kungi, vajag to saprast! Tāpēc es deputātus aicinu divu iemeslu dēļ tomēr atbalstīt šo Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas iesniegto priekšlikumu, pirmām kārtām atceroties Latvijas Satversmi, kura tomēr nosaka pamatus Latvijā, kā arī domājot par to, lai varētu pārstāvēt šeit tā sauktās profesionālās partijas, jo arī Latvijas Zemnieku savienība jau savā nosaukumā ir ielikusi profesionālās partijas būtību.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātā Saeima! Ar šādu 7% barjeru Saeimas vēlēšanas nebūs nedz proporcionālas, nedz demokrātiskas, nedz vienlīdzīgas. Visas tās valstis, kuras savā parlamentārajā praksē kā mērķi ir izvirzījušas valsts stabilitāti saistībā ar parlamenta vēlēšanām un saistībā ar to politisko spēku pārstāvību parlamentā, kas varētu dot stabilu valdību, ne reizi vien ir izmēģinājušas dažādas metodes.

Man pavisam nesen bija iespēja Saeimas delegācijas sastāvā, kurā piedalījās arī Čepāņa kungs, Grīnblata kungs un Panteļējeva kungs, būt Turcijā, kur mēs uzdevām arī šo jautājumu par to, vai 10% barjera Turcijas parlamentam ir devusi iespēju no 62 miljonu valsts iedzīvotāju - pilsoņu kopuma sasniegt to mērķi, kuru viņi ir izvirzījuši, proti, panākt stabilu parlamentu un stabilu valdību. Šā parlamenta vadītāji mums neslēpjot atzinās, ka 10%, kas ierakstīti likumā, nav devuši šo atrisinājumu, bet vēl sarežģītākā vēlēšanu sistēma, kas ir bijusi attiecīgi pakārtotajos apgabalos, ir novedusi pat līdz tam, ka līdz 24% vēlētāju savas balsis ir atdevuši ne par ko.

Šoreiz, ja mēs runājam patiešām par mērķi - par stabilu parlamentu un stabilu pārstāvību, par politisku un stabilu valdību, tad nepārkāpsim demokrātiju! Tas būs visupirmais garants stabilitātei. Satversmē ir noteikts vēlēšanu princips un tā saprātīgā robeža, kura reiz vēsturiski jau ir iezīmēta, un tā ir vienīgā, uz kuras mēs šobrīd drīkstam balstīties, nepaaugstinot šo procentu barjeru. Es aicinu atbalstīt Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas priekšlikumu un atbalstīt 5% barjeru Saeimas vēlēšanu likumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Šeit sāka runāt par taisnīgumu un taisnīgu balsojuma iznākumu sadalījumu. Varu pateikt tā, ka Tautas kustība “Latvijai” ieguva otru lielāko balsu skaitu pagājušajās vēlēšanās, bet tai bija par vienu deputātu tomēr mazāk nekā “Latvijas ceļam” tikai tāpēc, ka sagadījās tā, ka rēķins deva tādu rezultātu. Pilnīgu taisnīgumu mēs nekad nedosim, bet mēs arī neprotestējam un nedomājam šobrīd kaut kā protestēt pret tādiem principiem, kas rada it kā netaisnību. Protams, netaisnību mēs varam analizēt arī tādā veidā, ka šobrīd Latvijā ir 40 partijas, arī “Helsinki-86” tuvākajās dienās pārvēršas par partiju. Šķēle dibinās partiju Ziemassvētkos, tad būs 42. Būs vēl partijas klāt un šīs partijas veidos koalīciju, teiksim, pa trim, četrām vai piecām partijām.

Godātie kolēģi, radīsies patiešām netaisnība. Partijas, kas godīgi pildīs savu programmu, kas ies vienas pašas, tās partijas baudīs šo - būs spiestas pārkāpt šo 5% barjeru, bet šīs piecas partijas, kuras būs sagājušas kopā koalīcijā, kuru programmas būs dažādas, tikai lai tiktu pie varas, šīm partijām katrai būs jāpārvar faktiski tikai 1% (5:5) barjera. Tātad netaisnība šādā virzienā būs vēl lielāka. Un, ja mēs gribam matemātiski pareizi rēķināt, tad koalīcijai, kas sastāv no divām partijām, vajadzētu pārvarēt 10% barjeru - tātad divas reizes lielāku nekā vienai partijai, ja mēs runājam par taisnīgu politisko spēku iekļūšanu parlamentā. Tāpēc es lūdzu balsot pret šo priekšlikumu, kas prasa vienādu procenta barjeru koalīcijām un vienai partijai. Nevajadzētu ar šo netaisnību panākt to, ka mums veidojas lielas koalīcijas, kuras Saeimas priekšsēdētājs vai sēdes vadītājs, skaitot vien (kā mēs to pieredzējām ar trīs partiju saīsinātiem nosaukumiem) gandrīz vai mēli izmežģīja. Un, ja katrreiz būs jāskaita piecu partiju nosaukumi, tad būs tikai smiekli zālē blakus vēl visam tam, ka šī sistēma būs netaisnīga. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Juridiskā komisija, debatējot par šo priekšlikumu, kas, protams, ir ļoti būtisks, pievērsa uzmanību vairākiem apstākļiem. Proti, ka proporcionalitāte, kura minēta Latvijas Satversmē, protams, ir rūpīgi izpētāma, bet vajadzības gadījumā - arī Satversmes tiesā.

Vēlos pievērst uzmanību tam, ka pašreiz spēkā esošais likums, pret kuru neviens nav protestējis, paredz to, ka saraksts, kurš ieguvis Saeimas vēlēšanās 5% balsu, iegūst Saeimā piecus, ticamākais - sešus, deputātu mandātus. Savukārt saraksts, kurš vēlēšanās ieguvis 4,99% balsu, Saeimā iegūst nulli mandātu. Tātad šī proporcionalitāte nedarbojas jau kopš 1993.gada. Tā būtu jānoprotestē.

Otrs arguments, kam arī Juridiskā komisija pievērsa uzmanību, ir tas, ka vienai partijai, kura pārvar 5% barjeru, šī slodze ir 5%, divām partijām, kuras pārvar šo barjeru, šī slodze ir 2,5%, tātad šeit proporcionalitāte nedarbojas, un arī tīri matemātiskā nozīmē droši vien šo Satversmes normu interpretēt nevar. Tādējādi, konstatējot, ka 7%, protams, ir grūtāk pārvarami nekā 5%, par ko arī būtībā šeit ir tas lielais strīds, jāsecina, ka šāda vēlēšanu norma visā visumā mudina politiskās partijas, kuras uzskata sevi par līdzīgām programmatiskā ziņā, nevis veidot koalīcijas sarakstus, jo tām šie 7% ir pārāk grūti pārvarami, bet gan veidot vienu kopīgu partiju, kas visā visumā sekmētu Latvijā vairāku lielo politisko partiju skaita palielināšanos.

Tā kā šai normai, protams, ir zināms piespiedu raksturs, tad deputātiem pašiem ir jāizlemj, kā balsot. Juridiskā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas iesniegumu par likumprojekta 38.panta pirmo daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 37, atturas - 19. Nav pieņemts.

Godātie kolēģi, es lūdzu koncentrēties vēl 19 minūtes, kad būs sēdes beigas! Šo likumu vēl vajadzētu pieņemt.

M.Grīnblats. Godātie deputāti! 15.lappusē pašā augšā par 39.pantu ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kurš pēc būtības nav skatāms.

43.pantā ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas attiecas uz vēlēšanu iecirkņu veidošanu ārvalstīs. Kā zināms, šeit bija plaša diskusija par to, ka balsošana pa pastu, kuru bieži 6.Saeimas vēlēšanās pielietoja Latvijas pilsoņi ārvalstīs, bija grūti izmantojama sakarā ar to, ka daudzās valstīs pasta iestādes sestdienās vai svētdienās strādā saīsinātu dienu...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Varbūt, ka jūs varētu tomēr ļaut vismaz Prezidijam klausīties to, ko referents saka. Mēs patiešām vairs nedzirdam. Es lūdzu vēl dažas minūtes uzmanību! Lūdzu, turpiniet, Grīnblata kungs!

M.Grīnblats. Tādējādi Juridiskā komisija saņēma vairākus labas gribas diktētus priekšlikumus par to, lai varētu balsot pa pastu arī pirms vēlēšanām, ņemot vērā attiecīgo pasta zīmogu, un varbūt pat dienu pēc vēlēšanām, kas visā visumā, pēc daudzu juristu atzinuma, ir pilnīgā pretrunā ar Latvijas Satversmi, kura precīzi definē vēlēšanu dienu, tātad tā ir oktobra pirmā sestdiena (pēc Satversmes jaunā grozījuma).

Šajā sakarā Juridiskā komisija piedāvā variantu, kurš ir tuvināts tam, kāds bija uz 5.Saeimas vēlēšanām, - ka, saskaņojot ar Ārlietu ministriju, Centrālā vēlēšanu komisija var izveidot vēlēšanu iecirkņus arī citās šim nolūkam piemērotās telpās, ne tikai konsulārajās iestādēs, proti, telpās, kuras tādā vai citādā veidā ir pieejamas dažādām latviešu organizācijām ārvalstīs. Līdz ar to nebūtu izdevumu ne par īri, ne par vēlēšanu komisiju nodarbināšanu, kas varētu ietekmēt mūsu budžetu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu vienprātīgi ir atbalstījusi un aicina arī Saeimu atbalstīt, kas lielā mērā noņemtu spriedzi tajos punktos, kurus skar balsošana pa pastu, un līdz ar to rada dažādas neērtības.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tātad jūs dzirdējāt Grīnblata kunga ziņojumu par to, ka Juridiskā komisija, tātad atbildīgā komisija, neatbalsta deputāta Leiškalna priekšlikumu - papildināt 39.pantu. Vai deputātiem nav iebildumu?

M.Grīnblats. Tas pēc būtības nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad tas nav balsojams. Un tālāk... (Aplausi.) (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Nē, nu tas nav balsojams!”) Jā, paldies, Leiškalna kungs! Mēs paši arī nonācām pie tāda slēdziena. Paldies jums! (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Lūdzu!”)

Tālāk. Nākamais ir deputāta Lamberga priekšlikums.

M.Grīnblats. Nē. Tātad tas, ko es nupat minēju, bija Juridiskās komisijas vārdā... Priekšlikums papildināt 43.pantu ar jaunu teikumu. Komisija aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Jā, jā, 22.priekšlikums. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam par šo ierosinājumu? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. 16.lappuse. Pašā lappuses augšā ir deputāta Lamberga priekšlikums par 46.pantu. Tas aicina atļaut iespēju, ka pasta zīmogs varētu būt arī pirms tam. Juridiskā komisija to ir noraidījusi. (Zālē liels troksnis. Starpsaucieni: “Skaļāk! Lai runā mikrofonā!”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, nevis referentam vajadzētu būt skaļākam, bet jums klusākiem! Tas būtiski maina lietu. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par deputāta Lamberga priekšlikumu? Deputāti piekrīt? (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Nepiekrīt!”) Nepiekrīt.

Vēlas runāt Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es aicinu nobalsot un atbalstīt Lamberga kunga priekšlikumu, jo, kā jau es teicu, visi ierobežojumi, kas ir... arī šajā gadījumā komisija nav piekritusi, ka varētu papildināt ar vārdiem “vai pirms vēlēšanu dienas (pasta zīmogs)”, tas ir pārsvarā vērsts gan pret trimdas tautiešiem, gan pret tiem cilvēkiem, kuri varbūt nevar tajā brīdī būt šeit uz vietas, gan pret tiem, kuriem varbūt pasts nestrādā sestdienās, un tā tālāk. Es atbalstītu tikai tos priekšlikumus, kas nekādā veidā neierobežo šo cilvēku iespēju izteikties, neko vairāk.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es tikai gribēju jūs informēt, ka komisija neatbalstīja Lamberga kunga priekšlikumu viena vienkārša iemesla dēļ. Tāpēc, ka kopā ar Lamberga kungu mēs izstrādājām un akceptējām jaunu 43.panta redakciju, ka, saskaņojot ar Ārlietu ministriju, Centrālā vēlēšanu komisija var izveidot vēlēšanu iecirkņus arī citās šim nolūkam piemērotās telpās, ne tikai vēstniecību teritorijās. Līdz ar to latvieši trimdā varēs balsot latviešu centros, lielās pilsētās, kas nav valstu galvaspilsētas. Valstīs, kur nav vēstniecības. Par to visu ir domāts. Lamberga kungs piekrita, ka šie viņa priekšlikumi, par kuriem tagad ir runa, netiek atbalstīti. Tā ka es aicinu arī jūs to nedarīt, jo tas jau viss ir atrisināts citādākā veidā. (Starpsauciens no zāles: “Nu viņi nav lasījuši...”)

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieņemot šo priekšlikumu, rastos situācija, ka ir pretruna ar Satversmi. Satversme nosaka, kurā dienā var balsot un kad cilvēks var izteikt savu viedokli. Te iznāk, ka to var darīt kaut kad nenoteiktā laikā, iepriekš. Mēs komisijā sapratām Lamberga kunga priekšlikumus, mēs meklējām izeju, lai varētu ārzemju latvieši nobalsot, un mēs ar viņu kopīgi atradām to priekšlikumu un pieņēmām, un izstrādājām ar viņu kopīgi labojumus 43.pantā.

Lamberga kungs apsolīja, ka, ja šis priekšlikums 43.pantā tiks pieņemts, tad viņš atsauks šos priekšlikumus. Viņš neatsauca tikai tāpēc, ka viņš nebija pārliecināts, vai tiks pieņemts labojums 43.pantā. Diemžēl viņa šeit nav klāt un viņš to nevar pats izdarīt. Es jums to pastāstu, lai jūs izšķirtos. Un, otrkārt, neradīsim pretrunu ar Satversmi! Balsošana notiek tikai vēlēšanu dienā, nevis kaut kad nenoteiktā laikā agrāk, kā te ir ierakstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aleksandrs Krišteins - otro reizi.

A.Kiršteins. Godājamie deputāti! Ir ļoti aizkustinoši, ka mēs atkal tā rūpējamies par Satversmi, kad tas ir izdevīgi un kad nav izdevīgi. Satversmē, pirmkārt, uzsveru, ir noteiktas visiem vienlīdzīgas iespējas. Taču par šo es gribētu pateikt, ka šis ir... ir jāpasaka skaidri un gaiši, ka pārsvarā tas ir vērsts pret trimdas tautiešiem viena iemesla dēļ. Ir ļoti daudz vecu cilvēku, ir ļoti daudz slimu cilvēku, kuri var balsot tikai pa pastu. Tas ir jāpasaka godīgi. Ir jūrnieki, kuri varbūt tajā dienā te neiebrauks, un ne visi var ieiet šajos iecirkņos. Latvijā vienmēr bija divas dienas - bija sestdienas, bija svētdienas... Ir valstis, kurās pasts nestrādā sestdienā, un ir valstis, kurās nestrādā svētdienā. Bišera kungs, ja jūs esat tik godīgs, tad nāciet un pasakiet, kā tajās valstīs, kur svētdienās nestrādā pasts, jūs varēsiet izpildīt šos nosacījumus! Kā to varēs tie cilvēki, kuri nevar aiziet uz attiecīgo vēlēšanu iecirkni?

Ko nozīmē Satversmē teiktais, ka vēlēšanas notiek vienā dienā? Kad mēs skaitām šīs balsis, cik ilgi mēs skaitām? Tas ir process. Tad mēs varam papildināt, ja vajag, ar attiecīgām instrukcijām. Mēs atveram šīs aploksnes vai saskaitām balsis. Bet šeit, es domāju, mēs nekad nepieejam pēc būtības. Galvenais ir Satversmes princips, ka visi ir vienlīdzīgi. Jums, Bišera kungs, ir vairāk jārūpējas par slimu Latvijas pilsoni, kurš kaut kur netiek un kurš nevar aiziet uz šo vēlēšanu iecirkni un nevar iemest pastā šo vēlēšanu aploksni un šo pasta zīmogu tajā dienā uzlikt, jo svētdienās pasts nestrādā. Jūs ļoti labi to zināt. Šis priekšlikums, ko iesniedzis Lamberga kungs, pārsvarā bija tikai par vēlēšanu tiesību paplašināšanu, un tas ir domāts galvenokārt tādēļ, lai arī tie latvieši, kuri ne savas gribas, bet objektīvu apstākļu dēļ nokļuva dažādās valstīs un ir veci un slimi, varētu piedalīties šajā vēlēšanu procesā, jo viņi ir Latvijas pilsoņi.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Grīnblata kungs. Lūdzu!

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Domāju, ka tajās valstīs, kurās svētdienās pasts nestrādā, nekādu problēmu nebūs, jo jaunie Satversmes grozījumi paredz, ka svētdienās vispār nebalso. Tātad Kiršteina kungs to būs laikam palaidis garām. Balso tikai sestdienās. Savukārt balsošana pa pastu nekādā veidā neattiecas uz Latvijas teritoriju. Tas attiecas tikai uz ārvalstīm. Un šeit šī pretruna ar Satversmi tiešām ir.

Savukārt 43.pants, kas pieņemts Juridiskās komisijas redakcijā, ievērojami paplašina ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu tiesības balsot arī ārpus konsulārajām iestādēm. Un šādu iespēju arī šis likums nodrošina. Tādēļ aicinu neatbalstīt Lamberga kunga priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Lamberga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 20, atturas - 27. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Priekšlikumi par 48.pantu pēc šī balsojuma nav balsojami pēc būtības, jo tie jau ir noraidīti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ejam tālāk!

M.Grīnblats. Priekšlikumi par 50.pantu. Deputāta Mauliņa priekšlikums par to, kādā kārtībā vēlēšanu zīmes tiek nodotas Valsts arhīvam un kad tās tiek iznīcinātas. Juridiskā komisija to ir noraidījusi tāpat kā nākamo - kustības “Latvijai” priekšlikumu. Komisija aicina pievērst uzmanību tam, ka Juridiskais birojs ir precizējis redakciju, ka tikai 10 dienas pēc jaunievēlētās Saeimas sanākšanas vēlēšanu zīmes iznīcināmas. Tas tomēr garantē iespēju veikt pārbaudi tajā brīdī, kad ir runa par ievēlēto deputātu mandātu apstiprināšanu. Juridiskā komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu un noraidījusi abus divus pirmos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Es jums nolasīšu pašreiz spēkā esošo šī panta saturu, kā arī to tekstu, kāds bija pēc otrā lasījuma, un mūsu priekšlikumu.

50.pants, spēkā esošais, skan tā: pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas visu vēlēšanu komisiju visi vēlēšanu protokoli nododami Valsts arhīvam, bet vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksnes iznīcināmas pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas. Iepriekš jau vispār nevar pārbaudīt, kas tad tur īsti ir. Bet nelaime bija tā, ka tūlīt pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas... tātad pārbaudes laiks nav nemaz ierēķināts.

Šobrīd, attiecībā uz otro lasījumu, ir pieņemts vēl absurdāks priekšlikums, un tas skan šādi. 50.pants: pēc Saeimas sanākšanas visas vēlēšanu zīmes iznīcināmas (tātad nevis pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas, bet pēc Saeimas sanākšanas), bet pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas šā likuma 49.pantā noteiktajā kārtībā visi vēlēšanu komisiju protokoli nododami Valsts arhīvam. Mans priekšlikums ir, lai varētu pārbaudīt - un lai varētu pārbaudīt līdz pat sasaukuma beigām - , vai visi deputāti ir tikuši pareizi, godīgi ievēlēti, vai nav bijuši viltojumi, kriminālpārkāpumi viltojot. Vajadzētu šādā veidā formulēt 50.pantu: visu vēlēšanu komisiju visi vēlēšanu protokoli nododami Valsts arhīvam, bet vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksnes iznīcināmas pēc nākamā sasaukuma Saeimas sanākšanas. Tas būtu pilnīgi dabīgi, ka mēs ļautu iznīcināt pirmdokumentus tikai tad, kad vairs nekas nav grozāms. Ja mēs iznīcinātu grāmatvedības pirmdokumentus, visas kvītis un tā tālāk, pirms nav izlemti saimnieciski jautājumi, tad, neapšaubāmi, būtu jāatbild par grāmatvedības dokumentu iznīcināšanu. Bet šeit mēs diemžēl ar likumu nosakām, ka drīkst iznīcināt. Jūs zināt, ka ir kriminālatbildība par grāmatvedības dokumentu iznīcināšanu, bet šim punktam mēs šobrīd runājam pretī ar Vēlēšanu likumu. Vēlēšanu rezultāti ir valstiski svarīgāki nekā viena vai otra cilvēka saimnieciskie darījumi. Lūdzu pieiet šim jautājumam nopietni un nesagatavot noskaņu, ka varēs mierīgi viltot vēlēšanu rezultātus un nevarēs tos pārbaudīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka visi priekšlikumi, kas ir iesniegti par šo pantu, ir skatāmi kopā. Mans viedoklis ir tāds, ka nevar pieņemt nevienu no šiem ierosinājumiem, arī Juridiskā biroja ierosinājumu nevar atbalstīt un, ja mēs esam objektīvi cilvēki, ir jāatbalsta otrā lasījuma redakcija. Es jums atgādināšu nelielu precedentu. Pēc 5.Saeimas vēlēšanām radās pārpratums, ka Rīgas pilsētā nepareizi saskaitītas vēlēšanu komisijās balsis, un tika pagarināts termiņš. Un, ja nu šis termiņš varētu būt arī garāks par 10 dienām, ja tāda kļūda atklājas, tādā gadījumā nevar atbalstīt arī šo Juridiskā biroja priekšlikumu, ka vēlēšanu zīmes iznīcināmas 10 dienas pēc Saeimas vēlēšanām. Manuprāt, tas ir objektīvi, ka pēc Saeimas sanākšanas, kad visi mandāti ir faktiski pārbaudīti, šīs vēlēšanu zīmes tiek iznīcinātas. Tāpēc es aicinu neatbalstīt ne Mauliņa, ne frakcijas “Latvijai”, ne Juridiskā biroja priekšlikumu. Būsim uzmanīgi!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tā kā tuvojas sēdes nobeigums, ir iesniegts 10 deputātu priekšlikums, ka jāturpina šīsdienas sēde bez pārtraukuma līdz šī darba kārtības jautājuma izskatīšanai. Vai kāds vēlas runāt “par”? Nevēlas. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Arī nevēlas. Vai pieprasa balsojumu? Pieprasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 10 deputātu priekšlikumu par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma līdz šī jautājuma izskatīšanai. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 33, atturas - 8. Lēmums pieņemts.

Kas vēl vēlas runāt par šo tēmu? Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es gribētu tikai informēt par to, ka Seiles kundzes iebildumi ir pamatoti, ja mums saglabātos tāda pati vēlēšanu sistēma un fiksācijas sistēma, kāda bija iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Bet šeit ir ielikts tas, ka visas vēlēšanu zīmes tiek noglabātas magnētiskajā atmiņā - nolasītas ar skeneru un noglabātas magnētiskajā atmiņā. Tā ka, ja radīsies nepieciešamība, viss var tikt pārskaitīts un pārbaudīts. Šādos apstākļos nav nepieciešams tērēt lielus naudas līdzekļus, lai visus tos papīra kalnus ilgstoši uzglabātu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Brīnums, bet nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdz balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Mauliņa priekšlikumu - izteikt 50.pantu šādā redakcijā, un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 34, atturas - 19. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, kuru jūs redzat. Arī to Juridiskā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats. Visbeidzot ir Juridiskā biroja priekšlikums, un redakciju, kādu atbalsta Juridiskā komisija, redzam labajā pusē. Tātad 10 dienas pēc jaunās Saeimas sanākšanas vēlēšanu zīmes iznīcināmas. Un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts. (No zāles deputāte A.Seile: “Ir!”) Tomēr ir iebildumi. Vēlas runāt Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Lai izslēgtu tādus gadījumus, ka vēlēšanu komisija, ja viņā ir vienas partijas vai divu partiju pārstāvji, izdara pašrocīgus labojumus ar to pašu pildspalvu (tas nav izslēgts, un tā var gadīties, es gribētu cerēt, ka tā nav, bet tā var gadīties, un man šķiet, ka pat ir jau gadījies dažu vēlēšanu laikā), ir jāatstāj šīs vēlēšanu zīmes, lai tās nebūtu iznīcinātas. Dažreiz var būt pat tiesas darbi, ja vēlēšanu komisija ir ieviesusi savus labojumus - plusiņus vai mīnusiņus. Manuprāt, mums ir viens ļoti būtisks trūkums šajā likumā. Ja katrs cilvēks, kas izsvītro konkrētus kandidātus sarakstā, varētu vēlēšanu zīmē ierakstīt: “Es esmu ierakstījis sešus plusiņus vai piecus mīnusiņus,” - tad neviens viņa lapiņu vairs nevarētu sagrozīt. Bet es to neesmu ierosinājusi un neko vairs tagad nevaru darīt, kā tikai aizstāvēt, lai tiktu saglabātas šīs vēlēšanu zīmes. Var būt gadījumi, kad šajā sakarā ir vajadzīgs eksperta slēdziens, tādēļ es tomēr ierosinu atstāt šīs vēlēšanu zīmes un neiznīcināt tās. (Starpsauciens no zāles: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Es pievēršu jūsu uzmanību tam, ka, ja mēs atbalstām cienījamās Annas Seiles priekšlikumu, balsojam pret Juridiskās komisijas viedokli, kāds ir attiecībā uz trešo lasījumu, tad paliek spēkā otrā lasījuma redakcija, kurā sacīts - pēc Saeimas sanākšanas visas vēlēšanu zīmes iznīcināt... Tātad tās var iznīcināt vēl ātrāk nekā tajā variantā, kas ir attiecībā uz trešo lasījumu. Es aicinu atbalstīt trešā lasījuma variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par Juridiskā biroja priekšlikumu par otrajā lasījumā pieņemto 50. panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 6, atturas - 17. Šis priekšlikums pieņemts.

M.Grīnblats. Godātie deputāti, priekšpēdējais priekšlikums šajā likumprojektā ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Pie 50. panta ierosina papildināt: aizliegt pēdējo 14 dienu laikā pirms vēlēšanām publicēt vai izplatīt socioloģisku aptauju rezultātus. Juridiskā komisija to vispusīgi izanalizēja un secināja... starp citu, mūs rakstiskā veidā informēja Latvijas sociologu asociācijas prezidents, ka nav pierādīts tas, ka socioloģisko pētījumu rezultātiem būtu objektīva ietekme uz vēlētāju domāšanu. Var sacīt, ka varbūt socioloģisko pētījumu rezultātiem ir mazāka ietekme uz vēlētāju domāšanu nekā sabiedrībā ļoti populāru aktieru vai komponistu viedoklim. Līdz ar to Saeimai būtu jāaizliedz sabiedrībā ļoti populāriem cilvēkiem izteikties pirms vēlēšanām par vai pret kādu sarakstu, par vai pret kādu kandidātu. Tā kā tik nedemokrātisku normu atļauties mēs nevaram, Juridiskā komisija vienprātīgi šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Odisejs Kostanda - frakcija “Latvijai”.

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamie kolēģi! Frakcija “Latvijai” iesniedza šo priekšlikumu, ka pēdējo 14 dienu laikā pirms Saeimas vēlēšanu dienas aizliegts publicēt vai izplatīt masu informācijas līdzekļos socioloģisko aptauju rezultātus, kā arī informāciju par politisko partiju popularitātes reitingiem. Mēs motivējām to šādi. Var jau gada vai divu gadu garumā iepazīstināt vēlētājus te ar vienu, te ar otru socioloģisko aptauju rezultātiem, vienmēr šīs socioloģiskās aptaujas būs vairāk vai mazāk subjektīvas, vienmēr balstīsies uz vairāk vai mazāk aptvertu cilvēku loku, taču ir cilvēki, kas savu izvēli izdara parasti pēdējās divās nedēļās pirms vēlēšanām, un tādu ir ļoti, ļoti daudz, arī šobrīd Latvijā mēs redzam, ka, ja šajā brīdī notiktu vēlēšanas, tad vairāk nekā 50% cilvēku nav skaidras izvēles, par kādu partiju viņi balsotu, tātad viņu izšķiršanās notiek burtiski pēdējās nedēļās vai pat burtiski pēdējās dienās pirms vēlēšanām. Un, ja šajā sakarā mēs gribam būt maksimāli objektīvi, tad, es domāju, tie, kas grib sekot dažādiem reitingiem, dažādām aptaujām, var tām sekot divu, trīs vai četru gadu garumā, kamēr strādā Saeima un kamēr netiek vēl īsti gatavotas nākamās Saeimas vēlēšanas, bet mums vajadzētu atturēties no tā, ka pēdējās nedēļās ļautu izmantot vienas vai otras, vai trešās politiskās partijas interesēs šādu paņēmienu - publicēt, varbūt mākslīgi paaugstinot, savas partijas vai savas partijas politiķu reitingus, ar mērķi ietekmēt tos cilvēkus, kas orientēsies pēdējā dienā, vadīdamies pēc principa - nu skaidri izdomāt, lūk, es nevaru, bet vienmēr jau gribas būt kopā ar tiem, kuri ir vairākumā, piederēt pie stiprākajiem... Tātad šeit ir tādas psiholoģiskas ietekmēšanas iespējas caur šo partiju vai politiķu publicētajiem reitingiem. Es domāju, ka mums nevajadzētu iet to ceļu, ka dažās valstīs tas ir pieļauts, bet iet to ceļu, kādu ir izvēlējušās virkne valstu, - ka pēdējās divās nedēļās demokrātijas vārdā to neatļauj, lai neizmantotu, kā jau es teicu, kā politiskas šantāžas vai politiskas un psiholoģiskas ietekmēšanas ieroci šīs bieži vien absolūti neprecīzās prognozes un reitingus. To pierādīja arī pagājušo vēlēšanu kampaņa - 6. Saeimas vēlēšanu kampaņa. Tad reitingi un socioloģiskās aptaujas rādīja vienu, šos datus izmisīgi mēģināja publicēt vēl pirms vēlēšanām, kaut patiesā aina bija pavisam citādāka, un pēc tam šie sociologi paši brīnījās, nez kā tad nu iznācis, ka viņu publicētie reitingi un aptaujas nesaskan ar tiem datiem, ar tiem skaitļiem, kurus deva vēlēšanu brīdī vēlētāji, atdodot savas balsis.

Tāpēc, lai pārvilktu vienkārši svītru šīm šaubām, pavisam demokrātiski būs, ja divas nedēļas pirms vēlēšanām šādu datu publicēšana tiks pārtraukta. Tā nav nekāda vēršanās pret dažādām socioloģiskajām firmām, tā nav viņu darbības ierobežošana, viņiem ir iespējas strādāt gadiem pirms tam un arī gadiem pēc tam, pēc šī vēlēšanu brīža.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija. Pieteikumā gan uzvārds ir citādi rakstīts.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā es aicinu jūs tomēr neatbalstīt cienījamās frakcijas “Latvijai” iniciatīvu, jo, kad es reizēm iepazīstos ar šiem socioloģiskajiem pētījumiem, tad es arī jums gribu uzdot jautājumu - cienījamie kolēģi, vai, lasot šos pētījumus, jums patiešām rodas viedoklis, ka “Latvijas ceļš” ir Latvijas vispopulārākā partija? Vai “Saimnieks” reizēm ir populārākā partija? Nu nav taču! Tāpat es domāju, mēs nekad neesam lasījuši, ka patiešām viens no Latvijas populārākajiem politiķiem ir cienījamais Valdmaņa kungs. Viņš nekad nevienā reitingā nav bijis, bet es domāju, ka pēc atpazīšanas līmeņa un vēl citiem popularitātes līmeņiem viņš apdzītu gan Ulmaņa kungu, gan vēl Jundža kungu un visus pārējos kungus. Drīzāk tās ir tīrākās bailes. Bailes no patiešām tautā pazīstamiem cilvēkiem, no tautā pazīstamām partijām, un taisni tas var izraisīt pretēju efektu, ka tauta vairāk balso gan par cienījamo Zīgerista partiju, gan arī par pārējām partijām, kuras bieži vien socioloģiskajās aptaujās pat aizmirst ielikt un noteikt viņu reitinga līmeni.

Un tādēļ es aicinu... Šinī gadījumā tās ir tīri komerciāla rakstura publikācijas; arī Zīgerista partija, ja būtu naudiņa, varētu atļauties nopirkt kādu vietu, kurā saliktu... un man liekas, ka daudzi deputāti atceras, ka savulaik, lasot mūsu kolēģu avīzi, bija skaidrs, ka mūsu cienījamo kolēģu partija dabūs 51% šinī Saeimā.

Un tādēļ es domāju, ka katrai partijai jāatstāj savas iespējas visādos veidos reklamēt savus politiķus, un es domāju, ka tas neietekmēs vēlētāju iniciatīvu balsojot.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Frakcijas “Latvijai” piedāvātais variants var nonākt pretrunā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, ar vārda brīvību. Cilvēkiem ir tiesības uz vārda brīvību. Šis piedāvātais variants ierobežo attiecīgās institūcijas, tas ir, socioloģisko faktu apstrādes organizācijas, ierobežo viņu profesionālo darbību. Kostandas kungs teica, ka ir cilvēki, kas grib pieslieties stiprākajiem, un vēro, kura tad ir tā stiprākā partija pēc reitingiem. Šis priekšlikums, manuprāt, ierobežo šo cilvēku piesliešanās tiesības, jo arī pieslieties stiprākajam ir cilvēku tiesības. Neierobežosim preses, vārda un cilvēku tiesības vispār! Šis priekšlikums, manuprāt, vispār nav balsojams. Tas ir pretrunā ar starptautiskajiem līgumiem un starptautiskajām deklarācijām, kurām ir pievienojusies Latvijas Republika.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Tā tiešām ir taisnība, ko deputāts Kostanda sacīja, - ka daudzi vēlētāji pēdējo divu nedēļu laikā izvēlas, par kuru politisko partiju vai sarakstu balsot. Taču viņi šādos gadījumos meklē ne jau avīžu lappusēs skaitļu tabulas, bet prasa saviem kaimiņiem, draugiem, darba biedriem vai, vēl ticamāk, ieslēdz televizoru un paskatās kādas populāras pārraides, paklausās kādu ļoti populāru cilvēku, ko viņš teiks, un tā izvēlas. Tad jau būtu jāaizliedz šīs pārraides pēdējo divu nedēļu laikā. Tādēļ Juridiskā komisija aicina noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 47, atturas - 11. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Un pēdējais ir Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu, kurā ir runa par bijušās PSRS pilsoņu pasēm. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas atzinumu par Juridiskā biroja priekšlikumu - svītrot pārejas noteikumu 1.punktu. Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. Tādējādi Juridiskā komisija aicina balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 35, atturas - 8. Likums nav pieņemts.

Godātais referent - godātais Grīnblata kungs! Saskaņā ar tagadējo balsojumu jums ir deputāti jāaicina noteikt jaunu priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Godātie kolēģi...

M.Grīnblats. Priekšlikumus attiecībā uz atkārtotu trešo lasījumu lūdzu iesniegt līdz 1998.gada 20.janvārim.

Sēdes vadītājs. Līdz 15.janvārim nākamajā gadā.

M.Grīnblats. 20.janvāris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

Godātie kolēģi, pirms reģistrācijas un pirms sēdes un sesijas noslēguma ir divi paziņojumi. Vispirms vārds deputātam Jānim Urbanovičam.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Es nevēršos pie pārējās zāles, jo es nāku no turienes un nekā nedzirdu, kas notiek šeit, un arī neceru, ka kāds cits mani dzirdēs. Šī iemesla - šīs nedzirdēšanas - dēļ ir ieviesusies kļūda balsojumā (pulksten 13.46) par 6.pantu, par deputāta Grīnblata priekšlikumu. Tur ir kļūdaini parādījies, ka Jānis Urbanovičs balsojis “par”, bet patiesībā es esmu “pret”. Lūdzu šo izmaiņu izdarīt, vēl jo vairāk tādēļ, ka balsošanas rezultātu tas nemainīs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. To mēs pieņemam zināšanai. Un vēl viens paziņojums.

Godātie kolēģi, 13.janvārī pulksten 14.00 notiks Saeimas Prezidija un Latvijas Pašvaldību savienības valdes locekļu tikšanās. Tajā pašā datumā, 13. janvārī, pulksten 16.00 notiks Frakciju padomes sēde, kurā mēs pieņemsim lēmumu par deputātu izvietojumu rekonstruētajā sēžu zālē. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inese Birzniece, Gunta Gannusa, Ojārs Grinbergs, Jānis Jurkāns, Jānis Kalviņš, Ruta Marjaša, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, paziņoju par slēgtu Saeimas 18.decembra sēdi un paziņoju par slēgtu Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada rudens sesiju. Kā jau jūs zināt, saskaņā ar Saeimas balsojumu ziemas sesiju sākam 1998.gada 12.janvārī. Pirmā sēde būs 15.janvārī. Un tagad es lūdzu visus deputātus uz Viesu zāli. Paldies. Uz redzēšanos! Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute