Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Lūdzu, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 69 deputāti! Saeima ir tiesīga izskatīt akceptētos darba kārtības jautājumus.

Godātie kolēģi! Pirms sākam izskatīt Prezidija akceptēto darba kārtību, ir jāizskata vairāki iesniegumi par izmaiņām darba kārtībā.

Pirmais ir dokuments, kas ir izdalīts deputātiem un ir ar numuru 3069, tas ir 10 deputātu iesniegums un tam pievienotais Saeimas lēmuma projekts - Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā, kas izveidota, lai noskaidrotu “Latvenergo”, bankas “Baltija” un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto 3 miljonu lietu, papildus iekļaut Jāni Ādamsonu un Aivaru Gunti Kreitusu. Ja godātie kolēģi deputāti neiebilst, tad šo jautājumu mēs varētu izskatīt pie darba kārtības 6. jautājuma, kad tiks pieņemts lēmums par šīs komisijas izveidošanu. Vai deputātiem nav iebildumu? Paldies. Iebildumu nav. Esam vienojušies.

Nākamais ir dokuments nr. 3069A: 5 citi deputāti vēršas pie Saeimas Prezidija ar līdzīga rakstura iesniegumu par šiem deputātiem - Jāni Ādamsonu un Aivaru Gunti Kreitusu. Es domāju, ka būtu loģiski, ka mēs arī šo iesniegumu izskatītu reizē ar jau iepriekš apspriesto. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Nākamais ir Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojums un Saeimas lēmuma projekts “Par Ulda Veldres 6. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Ir priekšlikums, godātie kolēģi, to izskatīt pirms Prezidija ziņojumiem, ja jums nav iebildumu. Deputāti tam piekrīt. Paldies.

Nākamais ir Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojums un tam pievienotais Saeimas lēmuma projekts “Par Ineses Birznieces 6. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Ir priekšlikums izskatīt pirms Prezidija ziņojumiem arī šo jautājumu, ja kolēģiem nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sekretāra Normunda Pēterkopa parakstītu dokumentu, kurš ir ar numuru 3066A un kurā Pēterkopa kungs saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu komisijas vārdā lūdz izdarīt Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā grozījumus - pārcelt darba kārtības 33. punktu (likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” izskatīšanu otrajā lasījumā) pēc 14. punkta (likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””). Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad 33. jautājumu izskatām pēc 14. jautājuma.

Vēl. Ir šīs pašas komisijas iesniegums, kurā viņi lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā... tātad ierosina iekļaut šīsdienas sēdē lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanu... dokumentā nr. 3074 ir komisijas pievienotais lēmuma projekts, kurā viņi ierosina pagarināt līdz 1997. gada 24. septembrim priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadam”” trešajam lasījumam. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Iekļaujam to darba kārtībā kā Prezidija ziņojumu.

Čerāna kungs vēlas runāt. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Mēs šo jautājumu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu skatām jau ļoti ilgi, tas jau ir divos lasījumos izskatīts, tagad ir trešais lasījums, un ir pilnīgi skaidri termiņi, kādos varēja iesniegt priekšlikumus, un es nedomāju, ka šeit būtu vajadzība kaut ko vilkt garumā vēl ilgāk, jo vissvarīgākais pašvaldībām šobrīd ir tas, lai būtu kaut kāda skaidrība un lai izmaiņas šajā likumā nestātos spēkā kaut kad gada pēdējās divās nedēļās. Tas būtu liels absurds. Es aicinu tomēr šo jautājumu izskatīt iespējami ātri Saeimā un nepagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt “par”? Nevēlas. Jāizlemj jautājums balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par komisijas priekšlikumu iekļaut darba kārtībā iesniegto jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 9, atturas - 1. Darba kārtībā jautājums ir iekļauts pie Prezidija ziņojumiem kā darba kārtības 2. jautājums (pēc pašreizējās numerācijas).

Un vēl. Atļaujiet informēt klātesošos deputātus, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 3 deputātu - Rubina, Valdmaņa un Grinovska - parakstītu dokumentu par to, ka viņi izvirza par Saeimas sekretāru deputātu Leopoldu Ozoliņu. Šo jautājumu izskatīsim pie darba kārtības 3. jautājuma (pēc pašreizējās numerācijas).

Pagaidām vairāk priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā nav. Es lūdzu tribīnē Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētāju Ilmāru Bišeru. Izskatīsim lēmuma projektus par deputātu pilnvaru apstiprināšanu. Lūdzu, Bišera kungs!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Tieši pirms nedēļas no mums mūžībā aizgāja deputāts Oļģerts Dunkers. Viņš bija ievēlēts no apvienības Tautas kustības “Latvijai” Vidzemes saraksta. Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja vēlēšanu dokumentus un konstatēja, ka nākamais kandidāts no šī saraksta ir Uldis Veldre. Mandātu un iesniegumu komisija lūdz apstiprināt šī deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Apsveicam Veldres kungu! (Aplausi.)

I.Bišers. Nākamais jautājums. Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja savā sēdē deputāta Imanta Daudiša iesniegumu par 6. Saeimas deputāta mandāta nolikšanu sakarā ar viņa pāriešanu diplomātiskajā darbā. Deputāts Imants Daudišs bija ievēlēts no apvienības “Latvijas ceļš” Rīgas saraksta. Nākamais kandidāts no šī saraksta saskaņā ar vēlēšanu rezultātiem ir Inese Birzniece. Mandātu un iesniegumu komisija pārbaudīja šos dokumentus un lūdz apstiprināt Inesei Birzniecei 6. Saeimas deputāta mandātu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 3. Apsveicam Birznieces kundzi! (Aplausi.) Un vienlaicīgi, godātie kolēģi, jūsu vārdā atļaujiet pateikt paldies Imantam Daudiša kungam par to laiku, ko viņš ir pavadījis Saeimas deputāta un Saeimas sekretāra amatā. Paldies.

Godātie kolēģi! Izskatām pirmo darba kārtības sadaļu “Prezidija ziņojumi”. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas Investīciju bankas pamatlīgumu”. Iesniedzis Ministru kabinets. Saeimas Prezidijs ierosina minēto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Pēteris Apinis. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Šis jautājums pilnībā atbilst Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izskatāmo jautājumu klāstam. Tas visā pilnībā ir jautājums par budžetu, un es lūdzu par atbildīgo komisiju nozīmēt Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Andris Rubins vēlas runāt “pret”.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es ierosinu balsot “pret” tāpēc, ka es gribētu, lai Ministru kabinets, ja iesniedzis likumprojektu - un likumprojekts saucas “Par Latvijas Republikas un Eiropas Investīciju bankas pamatlīgumu”, - lai pamato, kāpēc tāds līgums ir un kas notiks ar to naudu. Jo vakar jau Ārlietu komisijā “Latvijas ceļa” deputāts Bērziņš mums lika priekšā balsot par šo likumprojektu un paskaidroja: ja mēs nebalsosim par to likumprojektu un ja to steidzami nepieņemsim, tad būs jāmaksā soda procenti, jo tā nauda - 20 miljoni - jau esot sadalīta. 20 miljoni ekiju vai 20 miljoni dolāru esot jau sadalīti, un tas sāk darboties jau pirms tam, kad vispār ir noslēgts jebkāds līgums. Saprotiet, tā ir kārtējā Latvijas valsts naudas izsaimniekošana, tāpēc es uzskatu, ka papriekš vajadzētu iepazīstināt visus deputātus, visas frakcijas ar šo likumprojektu. Un, ja to iesniedz Ministru kabinets, tad vienam no Ministru kabineta ir jānāk šeit un jārunā. Mums bija uzaicināts uz Ārlietu komisiju Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Elferts, kurš kādreiz bija arī “Latvijas ceļa” pārstāvis un kurš kādreiz bija arī parlamentārais sekretārs Labklājības ministrijā. Viņš nevarēja paskaidrot, kur tā nauda aizies un kas tieši par to naudu atbildēs, bet visi tikai zināja teikt, ka it kā tā nauda jau ir sadalīta. Tāpēc es domāju, ka mums nevajag steigties, mēs šodien varētu atlikt šā jautājuma izskatīšanu, un nedēļas laikā mēs visi varētu izskatīt šo likumprojektu. Un vajadzētu arī, lai pirms tās balsošanas kāds no Ministru kabineta nāk un paskaidro.

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 6, atturas - 9. Likumprojekts komisijām nodots.

Par atbildīgo komisiju Apiņa kungs ierosināja noteikt Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Tagad saskaņā ar mūsu balsojumu izlemjam jautājumu par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto lēmuma projektu - pagarināt līdz šā gada 24.septembrim priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā”” trešajam lasījumam. Čerāna kungs uzstājās pret šo termiņa pagarināšanu. Deputāti “par” runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izteiksim attieksmi pret šo komisijas ieteikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 11, atturas - 1. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš minētā likumprojekta trešajam lasījumam pagarināts līdz šā gada 24.septembrim.

Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums ir par saņemtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem. Lēmuma projekts “Par pasažieru pārvadājumu atjaunošanu dzelzceļa līnijās Liepāja-Vaiņode un Limbaži-Aloja”. Deputāts Kārlis Čerāns ir iesniedzis savu priekšlikumu, kurā ierosina nodot šo lēmuma projektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš lēmuma projekta otrajam lasījumam ir 19.septembris. Viņš vēlas arī runāt par šo jautājumu. Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Ja mēs šo jautājumu skatītu saskaņā ar Kārtības rulli (un tas attiecas tieši uz sēdes vadītāju), tad vispirms ir izlemjams jautājums par šī lēmuma projekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā - vai nu šīs sēdes darba kārtībā, vai nākamās sēdes darba kārtībā. Un tikai tajā gadījumā, kad ne viens, ne otrs lēmums netiek pieņemts, - tikai tajā gadījumā ir skatāms ierosinājums par šī lēmuma projekta nodošanu komisijām. Un tāpēc es gribu aicināt: godātie deputāti, ja kādam arī ir iebildumi pret šī lēmuma projekta iekļaušanu šodienas darba kārtībā... no mana viedokļa, būtu visoptimālāk, ka tas tiek iekļauts šeit, bet, ja deputātiem ir iebildumi, tad es gribu aicināt iekļaut šo lēmuma projektu nākamās sēdes darba kārtībā un lūgtu par to balsot. Jo cilvēki Vaiņodē piketē jau veselu mēnesi un jāsaka pilnīgi skaidri, ka ministrija reālu risinājumu šeit nav piedāvājusi. Un to, ka tas no ministrijas puses tiek it kā dots publiskai apspriešanai, var saukt vienkārši par ņirgāšanos par cilvēkiem un par pašvaldībām. Kā jūs visi labi zināt, ministrija piedāvā šeit veidot kaut kādu akciju sabiedrību, kurā valsts ieguldīs kaut kādu vecu dīzeli, un visi pārējie izdevumi, kas saistīti ar šo pasacieru pārvadāšanu, būs jāsedz pašvaldībām. Nevar būt konceptuālu iebildumu pret to, ka šis pārvadājuma jautājums tiek risināts akciju sabiedrības formā, bet, kā jau teicu, šis valsts ieguldījums tātad ir veca neekonomiska dīzeļlokomotīve ar dažiem vagoniem, ar kuriem pašvaldība tālāk var darīt ko grib. Tas varētu būt salīdzināms ar smagās automašīnas piedāvāšanu kartupeļu maisu vadāšanai, un skaidrs, ka kompānija, kas ir spiesta kartupeļu maisus vadāt ar smago automašīnu, būs lemta bankrotam, un tāpat tas ir arī šajā situācijā. Ja valsts piedāvā kaut ko absolūti nepiemērotu šādu pasažieru pārvadājumu veikšanai, tādā gadījumā valsts ar to pašu pasaka, ka, lūk, šis risinājums būs lemts bankrotam, un pēc tam varēs gudri runāt: lūk, nevarēja šī līnija izdzīvot, lūk, pašvaldības nemācēja saimniekot. Vai arī tagad uzreiz var runāt, ka, lūk, pašvaldības nemaz negrib... Bet patiesībā problēma ir tā, ka Satiksmes ministrija nepiedāvā neko reālu. Bez tam Satiksmes ministrijas piedāvājums neko nerunā par posmu Limbaži-Aloja. Tas viss saistīts arī ar visas šīs dzelzceļa līnijas saglabāšanu un neiztirgošanu lūžņos, kā daži varbūt to gribētu. Šī līnija jāsaglabā kā paralēli ejoša ceļam “Via Baltica”, un igauņi ir ieinteresēti to darīt, bet Latvijai tas acīmredzot nav vajadzīgs. Bez tam Latvijā pēdējā laikā populāra kļūst Tautas kustības “Latvijai” izvirzītā ideja par nomaļu attīstīšanas nepieciešamību, bet reģionālā dzelzceļa slēgšana, ko būtībā piedāvā Satiksmes ministrija, paralizē attiecīgo nomaļu dzīvi, un tādēļ šādi voluntāri lēmumi, kas ir pieņemti, ir jāatceļ. Un ikvienam ir jāsaprot reģionālās solidarizācijas nepieciešamība. Un tāpēc es aicinu visus labas gribas cilvēkus aizstāvēt dzelzceļa līniju Liepāja-Vaiņode un Limbaži-Aloja atjaunošanu un aicinu nobalsot par šā lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas sēdē izskatīšanai, bet, ja tas nav iespējams, tad tiešām virzīt to uz komisijām. Taču mans priekšlikums ir sākumā izšķirties par šī jautājuma iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs. Godātie kolēģi, mums tātad ir izdarāmi divi balsojumi šajā jautājumā. Vispirms - balsojums par to, vai mēs iekļaujam vai neiekļaujam šo patstāvīgo priekšlikumu darba kārtībā. Ja deputāti neiebilst, tad mēs to varam iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā pēdējo darba kārtības jautājumu un tad, ņemot vērā Čerāna kunga izteikumus, apspriest, vai to nodot vai nenodot komisijām. Bet pret iekļaušanu darba kārtībā vēlas runāt Andrejs Panteļējevs - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es iebilstu pret iekļaušanu šodienas darba kārtībā. Es domāju, tas arī reāli neatbilst tai situācijai, kāda pašlaik attīstās šajā jautājumā. Piektdien, kā mēs zinām, ir ļoti svarīga sēde, kurā pēc Ministru kabineta iniciatīvas apspriedīs vietējās pašvaldības, un samērā jocīgi būtu, ja atkal Saeima mēģinātu ārpus savas kompetences iejaukties jautājumā, kurš, es domāju, ir tuvu risinājumam, kas apmierinās visus. Tāpēc es iebilstu pret šī jautājuma iekļaušanu šodienas darba kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu... Piedodiet, piedodiet... Godātie kolēģi, ja viens deputāts ir iebildis pret tā iekļaušanu darba kārtībā, tad šis jautājums nav balsojams. Mēs varam vienīgi izlemt jautājumu par tā iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Tātad izlemsim šo jautājumu, godātie kolēģi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemjam jautājumu par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 24, atturas - 19. Lēmums nav pieņemts. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Bija piedāvāts novirzīt uz komisiju...”)

Godātie kolēģi, acumirkli! Pacietību! Izlemsim arī šo jautājumu. Čerāna kungs uzstājās ar runu par šī patstāvīgā priekšlikuma un lēmuma projekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un ierosina noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš lēmuma projekta otrajam lasījumam ir 19.septembris. Par šo priekšlikumu vēlas runāt Modris Lujāns. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu nosūtīt ne tikai Tautsaimniecības komisijai, bet arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, jo šajā sakarībā būs nepieciešams papildu finansējums. Un, cienījamie kolēģi, protams, mēs varam aizvērt acis un neredzēt un aizmirst pagājušā gada Zaubes notikumus, kad cienījamajam Prezidenta kungam vajadzēja braukt ar cirvīti un tīrīt... satiksmes ministrs netīrīja tos ceļus, un ir iespējams, ka arī šogad brauks uz kādiem reģioniem cienījamais Prezidents un ministru kungi ar cirvīšiem un lāpstām tīrīt ceļus. Es, protams, ceru, ka Krištopana kungs paralēli tam, ka ir izdalījis jaunus autobusus, kas braukās uz konkrētajiem maršrutiem, izdalīs arī buldozerus, kas ziemā tīrīs sniegu, jo, ja, nedod Dievs, Latvijā atkal būs kārtējā dabas katastrofa - liels sniega daudzums -, tad šā reģiona iedzīvotāji kārtējo reizi mierinās sevi ar mīļu domu, ka autobuss it kā kaut kur atrodas, bet diemžēl sniega dēļ neatbrauca. Un tādēļ es tomēr aicinu šo priekšlikumu nosūtīt arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Es uzskatu, ka Saeimai tomēr būtu jāizskata šis jautājums un vismaz attiecībā uz šo ziemas periodu vajadzētu atrast tomēr iespēju dotēt šo dzelzceļa līniju darbību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 18, atturas - 20. Lēmums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, izskatām nākamo darba kārtības sadaļu - amatpersonu ievēlēšanu un apstiprināšanu. Lēmuma projekts par Saeimas sekretāra ievēlēšanu. Godātie kolēģi, izskatām dokumentus nr.3064 un nr.3075. Viens no tiem ir frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums Saeimas sekretāra amatam izvirzīt deputātu Induli Bērziņu, un otrs ir trīs deputātu parakstīts priekšlikums par Saeimas sekretāru izvirzīt deputātu Leopoldu Ozoliņu. Šajā jautājumā vēlas runāt Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Partiju biedri! Mums šodien ir divi kandidāti Saeimas sekretāra postenim: Leopolds Ozoliņš - tautas kopas “Brīvība” biedrs un Indulis Bērziņš no partijas “Latvijas ceļš”.

Deputāts Leopolds Ozoliņš ir visā valstī pazīstams ārsts traumatologs, viens no tautas kopas “Brīvība” dibinātājiem, nekad nav bijis Komunistiskajā partijā, ir izslēgts un frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” Saeimā par savu pārliecību. Leopolds Ozoliņš ir Latvijas patriots un arī internacionālists šā vārda vislabākajā un plašākajā nozīmē, jo ārstiem nepastāv robecas. Kā zināms, viņš devās brīvprātīgi, ne piespiedu kārtā uz Armēniju pēc briesmīgās zemestrīces, lai palīdzētu cilvēkiem ar savu prātu, rokām un ar sevis paša izgudrotiem medikamentiem, kurus pašlaik lieto gan mūsu zemē, gan daudzās citās zemēs. Ozoliņš ir tautā ļoti iecienīts deputāts, kura domās ieklausās, kurš nerunā tukšu, - īsts tautas aizstāvis. Viņa iniciatīvas rezultātā Saeimā ir iesniegts likuma grozījums - sešas reizes samazināt zemes nodokli. Ozoliņš ir vienkāršs, godīgs cilvēks.

Otrs kandidāts ir “Latvijas ceļa” biedrs Bērziņš. Gribētu teikt, lai uzvārdi runā paši par sevi - Ozoliņš un Krūmiņš... atvainojos Bērziņš. Tomēr daži vārdi man ir jāsaka arī par Bērziņu, vismaz radioklausītājiem, jo tautā viņš ir svešs. Informācijas vakuums ir liels. Paskatieties SIA “Diena”, kam ir 50 tūkstošu metiens, Jakubāna un Hānberga bijušās “Cīņas” SIA “Neatkarīgā Rīta Avīze” - 25 tūkstoši un tā tālāk, šādi tādi žurnāli: “Pastaiga”, “Santa”, “Ieva”, “Klubs”, “Pantera” un citi.

Tātad Bērziņš - kas viņš ir? “Latvijas ceļa” īstenais loceklis, bijušais marksisma-ļeņinisma propagandists, marksistiskās propagandas izplatītājs un “smadzeņu skalotājs” jaunatnei. Vai viņš pats ticēja spožajai komunisma saulei? Viņa gadījumā vēl ļaunāk viņam, ja patiesības vārdā - nē. Taču viņš to vien darīja, kā pārliecināja jaunus un vecus, lai gādājot par savu miesu un mantu, neatgādinādams, ka tikums un laba dvēsele nerodas no mantas. No tikuma cilvēkiem gan manta, gan visi citi labumi, kā personiskajā tā valsts dzīvē. Šeit parādās tā saucamā vecā gvarde ar “Latvijas ceļa” nosaukumu, tā negrib un neatdod amatus, ietekmi, varu.

Es tāpat kā Ozoliņš esmu Ārlietu komisijā, kuru vada Bērziņš. Es piepūlēju savas smadzenes vakar vakarā, bet nevarēju atcerēties, ko Bērziņš būtu paveicis kā Ārlietu komisijas vadītājs. Tikai - neko.

Cienījamie radioklausītāji man varētu jautāt: kāpēc? Un es pateikšu: Sadarbības padome, partiju vienošanās ir panākusi, ka uzvar nekrietnība un netaisnība, un jau iepriekš ir zināms darba neauglīgais rezultāts. Es apgalvoju, ka notiks savādas lietas, “Latvijas ceļš” un tā filiāle, protams, ieskaitot “tēvzemiešus” Straumi un M.Grīnblatu, kas izvirzīja Bērziņu, - to cilvēku skaits, kuri no jums prasīs norēķinu, kļūs arvien lielāks. Godīgākais un vienkāršākais līdzeklis ir neaizbāzt citiem muti, tiešā un pārnestā nozīmē, bet censties pašiem kļūt pēc iespējas labākiem. Šis balsojums parādīs, deputāti, kādi jūs esat.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Augsti godājamie padomes pārstāvji un augsti godājamie tautas pārstāvji! Ja mēs runājam par padomes pārstāvjiem, mēs varētu runāt par Sadarbības padomes pārstāvjiem vai par Savienības padomes pārstāvjiem - tur nav lielas starpības. Visi ir partijas pirmie sekretāri un viņu birokrāti, kuru lielākā daļa ir izgājusi partijas skolas un kura pagaidām pārvalda šo Saeimu un šo tautu ar kolaboracionistu palīdzību.

Bet jautājums šodien ir tāds: kā mēs varēsim mūsu Prezidiju šajā Saeimā uzlabot? No tā laika, kad Kreituses kundze un Kušneres kundze tika izņemtas no Prezidija, ir bijusi viena smaga kļūda pēc otras. Nav kārtības Saeimā, kad mēs balsojam. Rāznas kungs pat atklāti ir spiedis divas pogas un atļaujas par to smieties. Čepāņa kungs var teikt: “Valdmani, ej prom, netraucē!” un tā tālāk. Mums ir visādas nekārtības, mēs vairākas reizes atveram likumus tanī pašā sēdē. Prezidijs pat nespēj pārskatīt dokumentāciju un redzēt, ko pats dara.

Tagad atkal piemērs. Mums ir priekšlikums - iecelt par Saeimas sekretāru Leopoldu Ozoliņu, un tāds amats ir. Taču mums no padomes pārstāvjiem nāk lūgums - iecelt par Saeimas Prezidija sekretāru Induli Bērziņu. Bet tāda amata nav! Ja viņš ir, tad viņš vismaz nav balsojams Saeimā. Manuprāt, lai Indulis Bērziņš aiziet no Saeimas un uzņemas sekretāra amatu Prezidijā, nevis Saeimas Prezidijā. Saeimas Prezidijā mēs esam nominējuši tikai vienu deputātu - un tas ir Leopolds Ozoliņš. To jūs varat pārbaudīt pie Kusiņa kunga. Tāds amats saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Latvijas valstij nav jābalso Saeimā. Ja Saeimas Prezidijs grib pieņemt sekretāru, lai viņi to pieņem, vienalga, vai tā būs sieviete vai vīrietis, izglītots vai neizglītots, ja viņš vai viņa pretendē, ka var šo amatu pildīt, un ja Saeimas Prezidijs grib tādu sekretāru pieņemt, tad lai viņu pieņem.

Taču šodien mēs atkal redzēsim, cik nekompetenti mūsu Saeimas Prezidijs strādā un cik nekompetenti “Latvijas ceļš” strādā, cik nekompetenti Indulis Bērziņš strādā, ka viņš var atļaut šādai nominācijai virzīties uz priekšu. Tāda amata - Saeimas Prezidija sekretārs - nav. Ir Saeimas sekretārs! Es jūs lūdzu saprast, ka tas nav šeit balsojams. Kusiņa kungs to var apstiprināt, lai gan droši, ka šis kompetentais Prezidijs, kas mums tagad ir, to negribēs noklausīties. Mēs varam apmierināt to vienīgo iesniegumu, kas ir, un tas ir - ievēlēt Leopoldu Ozoliņu par Saeimas sekretāru. Nevienas citas nominācijas nav!

Es ticu, ka, ja Leopolds Ozoliņš tur būtu, es ar viņu kopīgi strādātu, jo viņš savus papīrus ļoti kārtīgi pārbauda. Saeimas darbs tiktu smagi, smagi uzlabots. Netiktu vairs vieni un tie paši likumprojekti atvērti, nebūtu vairs krasu pārkāpumu, būtu kaut kāda iekšējā balss, kas teiktu: “Nē, kungi, mēs nedrīkstam to darīt! Mēs nedrīkstam steidzami iesniegt likumprojektu detaļas pāris stundu pirms Saeimas sēdes. Tas ir jādara vismaz piecas dienas pirms tam.” Un visas šīs mazās nianses, kas sargā demokrātiju šajā Saeimā, es domāju, tiktu daudz labāk uzmanītas, ja tur būtu viens, kas strīdētos pret šo padomes pārstāvju grupējumu, kas dara pilnīgi un atklāti tā, kā viņi grib.

Un, ja mēs gribētu uzlabot mūsu Prezidija darbu, tad es domāju, ka nav spējīgāka... vēl var runāt par Kreituses kundzi, varētu runāt par Kušneres kundzi, jo viņām ir pieredze... Bet, domājot par personību, varu sacīt, ka viņš strādā akurāti, jo, būdams ārsts, viņš saprot, ka ar vienu mazu kļūdu var zaudēt dzīvību un ar vienu mazu kļūdu Saeimā mēs varam zaudēt daudzas dzīvības, daudz ko tautai, tāpēc būtu ļoti, ļoti vēlams, lai mēs ieceltu tādu cilvēku šajā Saeimas sekretāra amatā, kāds ir Leopolds Ozoliņš. Nevis tik pavirši nominētu, ne tik pavirši komandas pieņemtu kandidatūru, kā mums tiek piedāvāts šis alternatīvais kandidāts. Viņš nav pat alternatīvais kandidāts, ja uz šā papīra pamata Indulis Bērziņš kandidē. Tad lūdzu, lai tie, kuri to ir parakstījuši, iet pie Prezidija un izkārto Indulim Bērziņam sekretāra amatu, lai viņš varētu kalpot Saeimas Prezidijam. Bet mēs gribam ievēlēt Saeimai sekretāru, nevis Saeimas Prezidijam sekretāru.

Es tagad gribētu redzēt, ka Kusiņa kungs, kas it kā kalpo Saeimas kārtībai, paskaidro mūsu priekšā Prezidijam, ka ir divi pilnīgi atšķirīgi amati. Indulis Bērziņš varbūt ir labi kvalificēts, lai kļūtu par sekretāru Saeimas Prezidijam. Gods viņam, varētu tā būt! Ja viņš kandidē, lai viņš to amatu arī dabū! Bet šodien ir runa par Saeimas sekretāra amatu. Kusiņa kungs, lūdzu, paskaidrojiet Prezidijam, ka ir tikai viens kandidāts un ka otrs nav jābalso, jo Leopolds Ozoliņš ir vienīgais kandidāts, un mēs viņu varam pieņemt, jo viņš ir ļoti piemērots šim darbam.

Kusiņa kungs, lūdzu, dariet savu darbu, par ko jums tiek maksāts! Jūs visus apmācāt un arī augsti godājamo Prezidiju. Varbūt jūs to nespējat? Kusiņa kungs, pasakiet, lūdzu, vai tas tā ir vai nav? Cik kandidāti uz Saeimas sekretāra amatu ir iesniegti šodien? Vai Saeimas sekretārs ir viens un tas pats, kas Saeimas Prezidija sekretārs, vai tomēr tie ir divi atšķirīgi amati, kā jūs man esat vairākas reizes skaidrojis? Varbūt šodien atkal sakarā ar lielo paviršību, kas notiek mūsu demokrātijā, mēs pazaudēsim to starpību starp vienu amatu un otru un ļausim šādā kārtībā jeb, precīzāk sakot, šādā nekārtībā virzīties uz priekšu. Es lūgtu Prezidijam konsultēties ar Kusiņa kungu un mums paskaidrot, kā Indulis Bērziņš var tikt nominēts uz Saeimas sekretāra amatu, ja dokumentā nr. 3064 ir teikts, es citēju: “Frakcija “Latvijas ceļš” Saeimas Prezidija sekretāra amatam izvirza deputātu Induli Bērziņu”? Es novēlu Indulim Bērziņam lielas sekmes Saeimas Prezidija sekretāra amatā, jo es ticu, ka “Latvijas ceļam” ir diezgan lielas “īkšķu” spējas un ka viņi var pierunāt Prezidiju, lai tas pieņem Saeimas Prezidija sekretāra amatā Induli Bērziņu. Bet mēs šodien gribam aizpildīt Saeimas sekretāra amatu ar Leopoldu Ozoliņu. (Starpsauciens no zāles: “Jau divdesmit reizes vienu un to pašu...”) Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, es šeit tikko saņēmu konsultāciju. Es ceru, ka dienas gaitā arī “Latvijas ceļa” pārstāvji mani labāk konsultēs. Cik es zinu, Saeimas priekšsēdētājam ir četras sekretāres, tad kuru amatu konkrēti Bērziņa kungs grib ieņemt no četriem? Un par kādu atalgojumu - arī to būtu intreresanti vismaz uzzināt.Tā ir viena lieta.

Bet, ja mēs nopietni runāsim, tad es atceros, ka savulaik bija divi bloki - Izlīguma bloks un Nacionālais bloks. Toreiz, es labi atceros, “Latvijas ceļa” pārstāvji nāca šajā pašā tribīnē un žēlabaini raudāja. Teica, ka opozīcijai arī būtu kāda vietiņa jāatstāj Prezidijā. Tad pēc ilgas ņemšanās un strīdēšanās, - tas bija nesen, pirms kādiem diviem gadiem, - Daudiša kungs šo vietu dabūja Saeimas Prezidijā. Toreiz cienījamie “ Latvijas ceļa” pārstāvji un arī “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvji nāca un sita ar kulaku, un teica, ka tā ir demokrātijas pārkāpšana. Tad man gribas uzdot jautājumu: cik šodien šajā Prezidijā ir opozīcijas pārstāvju?

Man negribas apspriest ne vienu, ne otru kandidatūru, bet man gribas uzdot jautājumu, kā tad ir ar to demokrātijas mehānismu Latvijas valstī? Varbūt tomēr vienam opozīcijas pārstāvim vajadzētu atļaut būt Prezidijā, kas patiešām izteiktu citādāku viedokli, kas nebalsotu vienmēr tā, kā vajag vai kā Sadarbības padomē ir nolemts? Tādēļ es tomēr aicinu, cienījamie kolēģi, varbūt šodien, tā kā te ir vēl arī tehniska kļūda, šo jautājumu noņemt.

Un piedevām es arī domāju, vai tas ir pareizi, ka abām šīm grupām jau ir izveidojies tā, ka, lūk, divi “krēsli” Prezidijā pieder tai partijai, divi krēsli - tai partijai, bet opozīcijai nav pārstāvības nevienā veidā. Savā laikā vismaz bija Kušneres kundze - pārstāve no Tautas kustības “Latvijai”, bet pēc tam viņa tika “izsista” ārā no Prezidija. Tādēļ es tomēr aicinu šodien, ja jau ar “Latvijas ceļa” roku, jāsaka, Dievs ir kaut kur novedis nepareizā virzienā, patiešām noņemt šo jautājumu un to vēlreiz izdiskutēt, tajā skaitā arī Sadarbības padomē. Varbūt patiešām vienu vietu kaut kādā veidā varētu “Latvijas ceļam” atrast, bet vajadzētu atrast pārstāvību arī opozīcijai Latvijas Saeimas Prezidijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Ja mēs paņemam Latvijas Republikas Satversmi, atšķiram otrās nodaļas 16.pantu, tad var izlasīt: “Saeima ievēlē savu Prezidiju, kurš sastāv no priekšsēdētāja, viņa diviem biedriem un sekretāriem. Saeimas Prezidijs darbojas nepārtraukti pa visu Saeimas pilnvaru laiku.” Tātad mēs atvasinām: ja Saeima ievēlē Prezidiju, kas sastāv arī no sekretāriem, tad tas ir Saeimas Prezidija sekretārs. Un jūs varat valodnieciski analizēt, kā gribat, bet tas ir Saeimas Prezidija sekretārs. Tikpat labi, protams, mēs viņu varam definēt kā Saeimas sekretāru, bet es domāju, ka attiecīgajā piecu deputātu parakstītajā iesniegumā nav kļūdas. Protams, var uzrakstīt un iesniegt analogu iesniegumu, svītrojot šo Prezidiju, - un tas pēc būtības nav par vēlu -, bet tas nemaina lietas jēgu. Lasiet, Valdmaņa kungs, Satversmes 16.pantu! Tur ļoti precīzi ir pateikts. Paldies par uzmanību. Aicinu balsot par Induli Bērziņu šim amatam.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - otro reizi.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Šodien ir skaidrs, ka Saeima ir izvirzījusi Saeimas sekretāra amatam vienu cilvēku - vienu deputātu. Valstī zināmo, pazīstamo, cienījamo deputātu Leopoldu Ozoliņu. Es esmu pārliecināts, ka, ja šodien būtu atklātas Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas, viņš tiktu ievēlēts par Latvijas Valsts prezidentu. Un es domāju, ka šodien viņš tiks arī nominēts, ievēlēts par Saeimas Prezidija sekretāru.

Ir Latvijas Republikas Satversme un ir Saeimas kārtības rullis, kur ir 23.pants “Prezidijs”. Un šeit ir pateikts, kas ir Prezidijs, no kā tas sastāv, un ir teikts, ka Prezidijs sastāv no... Es nolasīšu 23.panta 2.punktu: “Prezidija sēdes norisi fiksē fonogrammā, pēc kuras, ja nepieciešams, sagatavo attiecīgās daļas stenogrammu. Prezidija sēdes protokolā atspoguļo pieņemtos atzinumus un lēmumus. Protokolam pievieno Prezidija iesniegtos dokumentus. Prezidija sēdes protokolu paraksta sēdes vadītājs - Saeimas priekšsēdētājs vai viņa biedrs - un Saeimas sekretārs vai viņa biedrs.” Tātad ir tikai Saeimas sekretārs. Līdz ar to mums šodien ir viens kandidāts. Pēc likuma - pēc Saeimas kārtības ruļļa un pēc Satversmes mēs šodien nevaram izvirzīt otru. Tā ka, Bērziņa kungs, jums ir jāpagaida! Būs nākošās vēlēšanas. Varbūt daži no “Latvijas ceļa” tiks ievēlēti. Var būt. Es domāju, ka maz. Un tad jūs varēs nominēt. Vai arī kādu mēnesi pastrādājiet, varbūt kaut ko vēl ārlietās varat pamēģināt izdarīt. Šodien jau atteicāties no tā līguma kā atbildīgā komisija. Tur Apinis uzņēmās... kur ir tie 20 miljoni... ka lai tas iet uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Tā kā jums ir runas dāvanas, tas pastrādājiet vēl tāpat komisijā. Bet šodien mums ir viena kandidatūra, un es domāju, ka mēs to arī ievēlēsim - Leopoldu Ozoliņu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Augsti godātie pārstāvji! Tautas vai padomes pārstāvji! Šeit ir vienkārši rupja kļūda. Tie, kas pārstāv šo padomi, tik krasi strādā ar mūsu demokrātiju... Un tad sūta bijušo bārmeni, Universitātes skolnieku, kādreizējo cūkkopi, lai paskaidro likumu. Mēs algojam Saeimā juriskonsultu. Viņa viedoklis šajā jautājumā, ja viņš ir godavīrs, ir pilnīgi negrozāms - Saeimas Prezidija dokumentus paraksta Saeimas sekretārs, nevis Saeimas Prezidija sekretārs. Saeimas Prezidija sekretārs ir tas, kas tur drukā, tas, kas dara kaut kādus citus palīgdarbus. Bet Saeimas Prezidijs sastāv no vairākiem amatiem, to starpā, no Saeimas sekretāra amata. Mums šodien ir tikai viens... tikai viens kandidāts. Un kas tad slikts notiktu Latvijai, ja mēs šīs jukas, kas ir Prezidijā, kas ir padomes pārstāvju vidū un viņu birokrātijā, kas ir visos valdības līmeņos, sāktu druscītiņ ierobežot? Ja mēs ieceltu cilvēku, kas māk precīzi strādāt? Dakteris, kad viņš operē, var zaudēt pacienta dzīvību. Mēs šeit, Saeimā, operējot, varam zaudēt veselu tautu, veselu nāciju. Mums ir jāstrādā precīzi! Un šie padomes kalpi un viņu kolaboracionisti pierāda reizi pēc reizes, ka viņi nespēj precīzi strādāt. Un tagad skatīsimies, kā viņi atkal ar Panteļējeva pirkstu gaisā pārvērtīs kļūdu par labumu. To mēs nedrīkstam pieļaut. Mums ir iesniegts tikai viens kandidāts. Pie tam otrs tika iesniegts daudz par vēlu. Hei, piecas dienas iepriekš var taisīt kaut kādu jaunu iesniegumu! Mums ir viens kandidāts, un, ja kāds to apšauba, tad, lūdzu, pasauksim Kusiņa kungu, kuram mēs maksājam. Lai viņš mums paskaidro, kādi amati ir Saeimas Prezidijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā opozīcija! Mēs taču paliekam smieklīgi ar šīm bezjēdzīgajām debatēm. Es aicinu šīs bezjēdzīgās debates izbeigt. Ja jūs galīgi neapmierina tā iesniegtā redakcija... šobrīd visiem ir izdalīta jauna redakcija, kaut gan, manuprāt, Leiškalnam bija pilnīga taisnība. Varēja balsot gan tā, gan citādi. Un būtība no tā nemainītos.

Cienījamais Valdmaņa kungs, ja jūs pārmetat Bērziņam par Komunistisko partiju, par kolaboracionismu, tad es tikai gribētu atgādināt, ka jūs tikāt ievēlēts no tās partijas saraksta, kuras vadītājs nevarēja balotēties Saeimas vēlēšanās tieši tāpēc, ka viņš bija Komunistiskās partijas biedrs vēl pēc attiecīgā datuma. Tā ka nevajadzētu jums te par tiem komunistiem tik daudz runāt. (Starpsauciens no zāles: “Pēc šitā iestājas klusums...”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Vai vēl kāds vēlas izvirzīt Saeimas sekretāra kandidatūras? Nevēlas. Runātāju vairāk nav. Debates slēdzam. Balsu skaitītāju vārdā runās deputāte Kristiāna Lībane. Lūdzu! (No zāles deputāts G.Valdmanis: “Demokrātija...”)

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es lūgtu jūs ļoti uzmanīgi paklausīties, ko es teikšu, jo mēs esam citā zālē, tāpēc mums būs nedaudz citādāka balsošanas kārtība nekā parasti. Tomēr viss notiks saskaņā ar Kārtības rulli un lielā mērā līdzināsies iepriekšējām reizēm.

Ir sagatavotas vēlēšanu zīmes, kurās ir iekļauti divu kandidātu vārdi un uzvārdi. Ja kādam deputātam ir kaut mazākās šaubas par šo zīmju likumību, tad es jūs lūgtu iepazīties ar tiem dokumentiem, kas ir jūsu rīcībā. Tad, kad jūs būsit saņēmis vēlēšanu zīmi, lūdzu, izsvītrojiet tā kandidāta uzvārdu vai uzvārdus, pret kuriem jūs balsojat. Vēlēšanu zīme, kurā būs atstāts vairāk par vienu kandidātu, tiks uzskatīta par nederīgu.

Balsošanas laika sākumu mēs atzīmēsim ar zvanu. Tātad pirmais zvans jūs aicinās uz balsošanu tepat blakus - Dzeltenajā zālē, bet otrais zvans jūs aicinās atpakaļ šajā zālē. Tad jūs varēsit uzzināt balsošanas rezultātus. Šobrīd, pirms vēl ir izskanējis pirmais zvans, kas jūs aicinās uz balsošanu, es lūgtu man sekot Dzeltenajā zālē visus balsu skaitītājus. Jūs paši, kolēģi, zināt, kuri tie ir. Es uzvārdus vēlreiz neatkārtošu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lībanes kundze! Atļaujiet atgādināt kolēģiem, ka par balsu skaitītājiem 1995.gada 7.novembrī tika ievēlēti: Ilmārs Bišers, Kristiāna Lībane, Jānis Strods, Aleksandrs Pētersons, Roberts Dilba, Andrejs Naglis, Aristids Lambergs, Leonards Stašs un Aleksandrs Bartaševics.

Pārtraukums līdz balsošanas sākumam. Uz balsošanas sākumu jūs tiksit aicināti ar zvanu. Balsu skaitītājus lūdzu pulcēties blakus telpā - Dzeltenajā zālē, lai sāktu darbu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieņemt vietas sēžu zālē! Balsu skaitītāju vārdā runās deputāte Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Balsu skaitītāju sēdes protokols par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas Saeimas sekretāru 1997. gada 18. septembrī.

Kopumā tika izgatavotas 100 vēlēšanu zīmes, no kurām deputātiem izsniegtas 83 vēlēšanu zīmes. Sabojātu un nomainītu vēlēšanu zīmju nebija. Dzēstas tika atlikušās 17 vēlēšanu zīmes, un no vēlēšanu kastes tika izņemtas 83 vēlēšanu zīmes.

Par derīgām tika atzītas visas 83 no vēlēšanu kastes izņemtās zīmes. Par nederīgām atzītu zīmju nebija.

Par kandidātu Induli Bērziņu nodotas 52 balsis, par kandidātu Leopoldu Ozoliņu - 23 balsis. 8 zīmēs bija svītroti abi kandidāti. Līdz ar to saskaņā ar Kārtības ruļļa 27. pantu par Saeimas sekretāru ir ievēlēts Indulis Bērziņš. Apsveicam. (Aplausi. )

Sēdes vadītājs. Apsveicam Bērziņa kungu, un aicinu Bērziņa kungu ieņemt vietu šeit savā darba vietā.

Nākamais darba kārtības jautājums - ceturtais - ir lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas satiksmes ministram Vilim Krištopanam”.

Godātie kolēģi! Apspriežam dokumentu nr. 3051, ko iesnieguši 12 Saeimas deputāti. Šajā jautājumā deputāti ir pieteikušies runāt debatēs, un pirmais vēlas runāt Odisejs Kostanda - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamo Prezidij, godājamie kolēģi! Atcerēsimies, ka pēc frakcijas “Latvijai” iniciatīvas šī gada 3. septembrī tika sasaukta Saeimas ārkārtas sēde par pasažieru pārvadājumu politiku Latvijā. Atcerēsimies arī to, ka sēdē garu, bet diemžēl nekonstruktīvu runu teica satiksmes ministrs Vilis Krištopans, kas rādīja neskaitāmus sējumus ar dažādiem plāniem un projektiem. Taču diemžēl tieši “Tēvzemei un Brīvībai” un “Latvijas ceļa” dēļ ne 3. septembra ārkārtas sēdē, ne arī 11. septembra sēdē, ne arī šodien uz priekšu netika virzīts un netika pieņemts frakcijas “Latvijai” sagatavotais un daudzu - arī neatkarīgo deputātu un arī dažu pozīcijas deputātu - atbalstītais lēmuma projekts, kas paredzēja uzdot valdībai 2 mēnešu laikā izstrādāt un iesniegt Saeimā pasažieru pārvadājumu politikas koncepciju Latvijā, minēt pasažieru pārvadājumu finansēšanas avotus un iestrādāt nākamā gada budžetā nepieciešamos līdzekļus autobusu, elektriskā transporta un dzelzceļa pasažieru pārvadājumu dotēšanai.

Uzskatām, ka aktuāls un ļoti svarīgs bija lēmuma projekta punkts, kas uzdeva Satiksmes ministrijai atjaunot regulārus pasažieru pārvadājumus dzelzceļa līnijās Liepāja-Vaiņode un Limbaži-Aloja, jo nav pieļaujama tālāka pasažieru pārvadājumu maršrutu vai to posmu slēgšana līdz laikam, kamēr nav apstiprināta pasažieru pārvadājumu politikas koncepcija. Šīs koncepcijas trūkums ļauj ierēdņiem un amatpersonām pieņemt voluntārus, ekonomiski nepamatotus lēmumus. Šādi voluntāri lēmumi par atsevišķu dzelzceļa līniju slēgšanu ir tikpat nepamatoti un absurdi kā, piemēram, satiksmes ministra Krištopana izteikumi presē, televīzijā un radio, ka Rīgā steigšus likvidējami trolejbusi, to vietā sapirkšot dažādus apšaubāmas kvalitātes autobusus.

Par to, ka frakcijas “Latvijai” iniciatīva bija nākusi klajā, liecina plašais sabiedrības atbalsts mums. Katru dienu saņemam daudz vēstuļu, uzklausām neskaitāmus cilvēku zvanus, kuros tiek izteikta cilvēku neizpratne par to, kāpēc tiek slēgti pasažieru pārvadājumi ar dzelzceļu, kāpēc joprojām nav vajadzīgās kārtības autobusu satiksmē.

Jau mēnesi notiek Liepājas rajona iedzīvotāju protesta akcija Vaiņodē. Varu vienīgi izteikt savu apbrīnu un pateicību šiem cilvēkiem par izturību, par skaidru savu mērķu apziņu, kaut arī šos cilvēkus izliekas neredzam - tos neredz nedz Valsts prezidents Guntis Ulmanis, nedz valdošo partiju deputāti un ministri “tēvzemieša” Krasta vadītajā valdībā. Vaiņodnieku protesta akcija ir saņēmusi visas Latvijas sabiedrības atbalstu. Kopš 1991. gada barikāžu laikiem Latvijā vēl nebija pieredzēta tik vienota un vērienīga akcija. Tā vietā, lai atceltu kļūdainos un voluntāros “Latvijas dzelzceļa” lēmumus par dzelzceļa līniju slēgšanu, “Latvijas dzelzceļa” ģenerāldirektora vietnieks Rihards Peders jau paspējis ierosināt krimināllietu pret akcijas rīkotājiem. Varas iestādes ar satiksmes ministru Krištopanu priekšgalā klaji draud gan cilvēkiem, gan Liepājas rajona pašvaldības deputātiem un vadītājiem ar dažnedažādiem Kriminālkodeksa pantiem, ar iespējamām represijām un sekām. Kategorisms, pat naidīgums pret iedzīvotāju vēlmēm liecina tikai vienu - ir aizskarta mūsu valsts vareno, mūsu valsts “biezo” naudas un plānotā biznesa intereses, kuras šajā gadījumā simbolizē Vilis Krištopans. Jāatgādina arī, ka jau ilgu laiku “Latvijas dzelzceļš” izliekas neredzam problēmas, kādas ir radušās sakarā ar dzelzceļa posmu Aloja-Limbaži. Ir skaidrs, ka “Latvijas dzelzceļš” to labprāt slēgtu, bet tā vadība ar Zorgevicu priekšgalā vēl baidās dot oficiālu paziņojumu par šā posma slēgšanu. Viss notiek it kā pagaidām. Tikmēr no tā tiek izvestas sliedes, gulšņi un citi Latvijas dzelzceļam piederoši materiāli. Tiek teikts, ka remonts šajā dzelzceļa posmā būšot iespējams tikai tad, kad būs tam nepieciešamie līdzekļi. “Latvijas dzelzceļam” tādu it kā neesot. Tātad alojiešiem atliek cerēt vienīgi uz to, ka dzelzceļa līnijas Rīga-Limbaži-Ipiķi atjaunošanu vēlēsies igauņi, kuri varētu vilcienu kustību šajā līnijā pagarināt līdz Tallinai. Iznāk, ka Latvijas valdībai par to nav daļas.

Vilis Krištopans izliekas nezinām to, ka paredzēts transporta zonas projektā Tampere-Helsinki-Tallina-Rīga paralēli autotransporta koridoram “Via Baltica” attīstīt arī dzelzceļu, kas būtu neatkarīgs no Krievijas un saistītu Skandināviju ar Viduseiropu. Šobrīd, kamēr nav uzbūvēta jauna dzelzceļa līnija, par tādu uzskatāma īsākā dzelzceļa līnija no Tallinas virzienā uz Pērnavu, Rūjienu, Limbažiem un Rīgu. Darbību šajā jomā jau sākusi Igaunijas valsts akciju sabiedrība. Tās vadībai bijušas sarunas ar “Latvijas dzelzceļa” pārstāvjiem par šīs līnijas sakārtošanu un pilnīgu atjaunošanu. Diemžēl no “Latvijas dzelzceļa” vadošajiem kungiem atsaucība nav gūta. Tādējādi redzams, ka “tēvzemiešu” valdības deklarētā prioritāte - Latvijas iestāšanās Eiropas savienībā - patiesībā ir tukšs sauklis.

Es domāju, ka ir jāsaprot, ka ne jau valsts naudas taupīšanas nolūkā tiek slēgts dzelzceļš Vaiņodē, Alojā, virzienā uz Balviem... vai citur Latvijā. Tas tiek darīts, lai atbrīvotos no nevēlamām dzelzceļa artērijām, novērstu konkurences iespējas, lai nostiprinātu autopārvadājumu biznesu. “Latvijas dzelzceļa” vadība un pats Krištopans faktiski nemaz nenoliedz, ka nākotnē iecerēts slēgt vēl ļoti daudzas dzelzceļa līnijas, gandrīz kā vienīgo atstājot varbūt tikai līniju Zilupe-Ventspils. Taču ir skaidrs, ka Liepāju var apdraudēt Ventspils monopols, Baltkrievijas biznesmeņi jau ir apliecinājuši vēlmi kravu plūsmu novirzīt uz Liepājas ostu, veidojas arī sakari ar Ukrainu. Tādējādi dzelzceļa attīstība šajā reģionā ir svarīga ne vien cilvēkiem, bet visas Liepājas pilsētas un tās apkārtnes attīstībai.

Ja valsts nevar atrast naudu dzelzceļa posma Liepāja-Vaiņode saglabāšanai, tas nozīmē, ka Liepājai apzināti tiek liegts konkurēt ar Lietuvu un ar Ventspili. Tas ir izdzīvošanas un tālākas attīstības jautājums visam reģionam. Šobrīd protesta akcijas dalībniekiem Vaiņodē vairs nav ko zaudēt, un zaudētais vilciens nebūs smagākais zaudējums šiem cilvēkiem. Daudz sāpīgāks būs morālais trieciens un apziņa, ka nav bijis iespējams kaut ko padarīt valdošajai patvaļai, ka jāsamierinās ar lielu kungu savtīgajām interesēm, kuras, kā izrādās, mūsu valstī stāv pāri visam. Tā būs sakāve visām vienkāršo cilvēku prasībām ievērot viņu intereses.

Šajās dienās satiksmes ministrs Vilis Krištopans nācis klajā ar jaunu piedāvājumu. Lai saglabātu dzelzceļa satiksmi posmā Vaiņode-Liepāja, Krištopans iesaka veidot dzelzceļa pasažieru pārvadātāju sabiedrību, aicina vietējās pašvaldības un Ministru kabinetu dibināt valsts un pašvaldību akciju sabiedrību “Lejaskurzemes pasažieru pārvadātājs”. Valsts apņemtos uzturēt dzelzceļa infrastruktūru un dotu vilcienu, bet pašvaldības maksātu dzelzceļa darbiniekiem algas, iegādātos degvielu un apmaksātu citus izdevumus. Es domāju, ka tas ir solis pareizā virzienā, taču diemžēl tikai pussolis, jo joprojām nav pietiekamas informācijas par šo sabiedrību. Ir ļoti daudz neskaidrību par tās paredzamo darbību. Kāds būs šis vilciens, kuru dos? Vai tiks sagādāts ekonomiskāks vilcienu sastāvs - varbūt tā pati automotrisa jāpiemin - vai būs visneekonomiskākais variants, šī lielā dīzeļlokomotīve, kas vilks tos nabaga trīs vai četrus vagonus? Tātad tās ir divas dažādas lietas, runājot par to, kāds būs šis ieguldījums no valsts puses. Jautājums ir arī par to, vai šī dotācija būs vienreizēja - tikai šie 50 000 latu tagad, tūliņ, šī gada beigās, lai šo darbību uzsāktu, - jeb vai tomēr mēs nākamā gada budžetā paredzēsim dotācijas, lai šī akciju sabiedrība varētu stabili nostāties uz kājām un attīstīties. Lūk, tie jautājumi ir neatbildēti. Tā ka es vēlreiz uzsveru, ka ir sperts solis pareizā virzienā, bet tas diemžēl ir tikai pussolis.

Ne jau dotācija vienam atsevišķam uzņēmumam atrisinās pasažieru pārvadājumu problēmas dzelzceļam. Nerentablo dzelceļa maršrutu uzturēšanai vajadzīgas dotācijas nākamā gada budžetā, kas tiktu izlietotas daudzos maršrutos saskaņā ar pasažieru pārvadājumu politikas koncepciju Latvijā, bet šādas ailes budžetā nav, joprojām nav arī šādas apstiprinātas koncepcijas - ne valdībā, ne Saeimā apstiprinātas koncepcijas. Tas liek domāt, ka valsts vienkārši atkal tos pienākumus, kas tai šķiet nevēlami vai par grūtu, vienkārši uzliek uz pašvaldību pleciem, kā tas jau ir ticis darīts daudzos, daudzos gadījumos, piemēram, ar bērnudārzu audzinātāju algām, un tā tālāk.

Joprojām nav saņemta atbilde uz jautājumu - kāpēc Satiksmes ministrija gadiem ilgi nepilda likumus? Piemērs. Atkal atkārtošu to pašu, ka 1995. gadā Saeima pieņēma likumu “Autopārvadājumu likums”. Tā 33. panta 5. punkts nosaka, ka Satiksmes ministrijai jānosaka autoostu aprīkojums un autoostu kategorijas. Jau pagājuši vairāk nekā 2 gadi, bet normatīvie dokumenti joprojām nav izstrādāti. Šodienai neatbilstoši un novecojuši ir Satiksmes ministrijas 1995. gadā apstiprinātie pasažieru un bagāžas pārvadāšanas pagaidu noteikumi regulāru maršrutu autobusos. Pretrunas un nepilnības ir arī, piemēram, noteikumos par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā, nosakot braukšanas atvieglojumus bērniem. Vieni noteikumi nosaka, ka bērni līdz 7 gadu vecumam tiek pārvadāti bez maksas, bet no 7 līdz 10 gadu vecumam maksā 50% no braukšanas maksas, taču citos noteikumos teikts, ka skolēni maksā pilnu braukšanas maksu. Kā zināms, bērni iet skolā no 6 gadu vecuma. Pamatots līdz ar to ir jautājums - kad bērns no 6 līdz 10 gadu vecumam ir tikai bērns un kad viņš ir skolēns?

Arī nesakārtotība šādās elementārās lietās liecina, ka Satiksmes ministrija pavirši pilda tai uzticēto darbu. (Starpsauciens no zāles: “Pārtraukums!”)

Sēdes vadītājs. Kostandas kungs, vai jūs varētu turpināt pēc pārtraukuma? Jums 5 minūtes vēl atlikušas pēc pārtraukuma.

O.Kostanda. Jā, labi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi, pirms pārtraukuma ir divi paziņojumi. Vārds Aristidam Lambergam.

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Lūdzu Saimnieciskās komisijas locekļus tagad tūlīt iet uz istabu nr. 104 uz īsu sēdi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Paulim Kļaviņam. Arī tas būs paziņojums par komisijas sēdi. Vai Kļaviņa kungs ir? Tad lai nāk no Ārlietu komisijas kāds, ja ir runa par Ārlietu komisijas sēdi. Bērziņa kungs, lūdzu!

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es gribu atgādināt kolēģiem no Ārlietu komisijas, ka mēs vakar vienojāmies šodien pulksten 10.30 noturēt Ārlietu komisijas sēdi Ārlietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Es jau nobrīnījos, kāpēc zāle tik pilna, bet visi grib reģistrēties. Rudzīša kungu lūdzu nolasīt rezultātu.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Ziedonis Čevers, Ervids Grinovskis, Aleksandrs Kiršteins, Ruta Marjaša, Anta Rugāte, Atis Sausnītis, Anna Seile, Leonards Teniss, Dainis Turlais, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, pārtraukums beidzies, turpināsim Saeimas sēdes darbu. Lūdzu reģistrēties kvoruma noteikšanai. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 39 deputāti. Lūdzu vēlreiz zvanu - vairākkārtēju! Lūdzu deputātus atgriezties sēžu zālē, lai būtu nepieciešamais kvorums. Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Diemžēl kvoruma nav. Paziņoju pārtraukumu uz 5 minūtēm, līdz 11.07. Frakciju pārstāvjus lūdzu aicināt deputātus sēžu zālē.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies atkārtoti kvorumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu visus deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 70 deputāti. Sēdi varam turpināt. Debatēs turpinās runāt Odisejs Kostanda - frakcija “Latvijai”. Jums, Kostandas kungs, vēl ir 5 minūtes runas laika.

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Frakcija “Latvijai” pieprasa Viļa Krištopana demisiju arī tāpēc, ka nav redzama Satiksmes ministrijas ieinteresētība autoostu darbā, kaut gan tieši ar autoostu palīdzību ir iespējams kontrolēt, kā pārvadātājs pilda savus pienākumus, - vai izbrauc visus paredzētos reisus atbilstoši grafikam.

Jaunu reisu atvēršana arī notiek nepārdomāti. Katram jaunam reisam jābūt ekonomiski pamatotam, tas nedrīkst finansiāli kaitēt tiem pārvadātājiem, kas jau strādā attiecīgajā maršrutā. Jaunu maršrutu apkalpošanai būtu obligāti izziņojams atklāts konkurss, kurā izvirzāmas stingras prasības pret pārvadātājiem. Pagaidām tas netiek pilnībā darīts. Arī par to tomēr ir atbildīgs satiksmes ministrs.

Netiek saskaņoti kustības saraksti starp tālsatiksmes un rajonu autobusiem, tāpēc dažreiz divi autobusi kursē vienlaicīgi, bet pirms vai pēc tam ilgu laiku nebrauc neviens autobuss. Autobusu reisi bieži netiek saskaņoti arī ar vilcienu satiksmi. Satiksmes ministrijai pakļautās kontroles institūcijas, kam jāveic kontrole šajā jomā, praktiski neko nav darījušas. Tā rezultātā jebkurš nelegāls pārvadātājs var justies nesodāms un darīt visu, kas ienāk prātā. Pasažieriem trūkst informācijas par autobusu kustību Latvijā, nav nopērkams pat kopīgais autobusu saraksts, nav informācijas autobusu pieturās, un diemžēl arī Satiksmes ministrijā nav neviena, kas būtu ieinteresēts atjaunot informāciju šajos jautājumos.

Kā mēs atceramies, 6.Saeimas darbības laikā ministra Viļa Krištopana demisija tika pieprasīta jau vairākkārt, to pieprasīja Tautas kustība “Latvijai”, bet, kā atceramies, pēdējo reizi to pieprasīja pat bijušais premjerministrs Andris Šķēle, jo Krištopans bija apsūdzēts Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumos. Ģenerālprokuratūras atzinumā tika teikts, ka Krištopans nebija uzrādījis vairākus Uzņēmumu reģistrā minētos viņa amatus firmās, kā arī viņam piederošās kapitāla daļas. Pēc Korupcijas novēršanas likuma spēkā stāšanās Krištopans joprojām bijis viceprezidents SIA “Interbaltija”, darbojies SIA “Latrostrans” padomē un bijis prezidents SIA “Latvijas basketbola līga”. Interesanti arī tas, ka par savu āršata padomnieku ministrs Krištopans iecēlis savu uzņēmējdarbības partneri - Krievijas pilsoni Anatoliju Bliku. Krištopana šo cinisko attieksmi pret Latvijas likumiem ilustrē kaut vai šāds piemērs. Kā SIA “Vecais nams” prezidents šā gada februārī viņš parakstījis lēmumu par firmas pamatkapitāla palielināšanu līdz 2000 latiem. Tātad Krištopans pats sevi uzskata par SIA prezidentu un neviens Latvijā arī nešaubās par to, ka tā tas patiesībā arī ir, un tas ir likuma pārkāpums. Šādu likuma pārkāpumu uzskaitījumu varētu turpināt vēl ilgi, un tas rāda tikai vienu - valdošo partiju politiķi un valstsvīri uzskata, ka likumi rakstīti tikai muļķiem, ka viņiem pašiem tie nav jāpilda.

Protams, Vilis Krištopans šādus sīkumus, tādus likuma pārkāpumus... arī Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumus neuzskata par pamatu savai demisijai. Viņš nāks un teiks, ka tas nekas nav. To viņš vairākkārt arī ir darījis. Acīmredzot tāpēc tiešām dziļi, sirsnīgi patiess ir Krištopana izteikums intervijā “Lauku Avīzei”, kad viņš paziņoja, ka aizbrauks no šīs stulbeņu zemes, no šīs muļķu zemes, ja kāds vēl pierādīs viņa korumpētību. Bet neviens jau par to nešaubās, jo viņš pats to faktiski ir apstiprinājis arī ar saviem parakstiem. Tāpēc šokējoša ir satiksmes ministra un “tēvzemiešu” valdības attieksme pret iedzīvotājiem. Vilis Krištopans izrādās zina vislabāk, kas nepieciešams cilvēkiem. Viņš ir vienīgais, kas kaut ko saprot transportā. Ne Krištopanam, ne arī premjeram Krastam vai Valsts prezidentam Ulmanim nav ienācis prātā aizbraukt pie Vaiņodes piketētājiem, uzklausīt viņu lūgumus. Acīmredzot šie cilvēki, kas šobrīd atrodas varas augstākajos krēslos, iedomājas sevi tik ļoti pārākus esam par citiem, ka nevēlas nolaisties līdz tautai.

Protams, tāpat kā iepriekšējās sēdēs valdošo partiju deputāti vienoti atbalstīs Viļa Krištopana atstāšanu satiksmes ministra amatā. Tomēr ir skaidrs, ka, ja šobrīd tautai būtu iespēja balsot par Krištopana atstādināšanu, tad 99% cilvēku šodien balsotu par Viļa Krištopana atstādināšanu no amata, tāpēc frakcija “Latvijai” aicina izteikt neuzticību satiksmes ministram Vilim Krištopanam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Ministru kabineta vārdā ārpus kārtas pieteicies runāt Vilis Krištopans, un viņam debatēs paredzētais laiks ir līdz vienai stundai.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! 3.septembrī notika Saeimas ārkārtas sēde par pasažieru pārvadāšanas politiku Latvijā. Mēs sagatavojām materiālus vairāk nekā 50 lappušu apmērā. Ņemot vērā to, ka jūs debatējāt par pasažieru pārvadāšanu tikpat ilgi kā par lauksaimniecību, šodien es jums esmu izsniedzis Satiksmes ministrijas pārskatu par 1996.gadā un 1997.gada pirmajā pusgadā paveikto darbu. Šis materiāls rāda, ka Satiksmes ministrija principā ir izpildījusi iepriekšējo divu Šķēles valdību deklarācijas, kādas jums vēl ir saglabājušās. Jūs tajās varētu salīdzināt mūsu atskaiti ar tiem punktiem, kādi bija šajās deklarācijās. Pēc iepazīšanās ar šiem materiāliem jums varbūt būs zināms priekšstats par to, ko ir darījusi Satiksmes ministrija pēdējo divu gadu laikā.

Pirms es runāju par mūsu nozari, - tas notiks diezgan plaši -, es gribētu atbildēt Kostandas kungam. Kad jūs runājāt par korupciju, man bija ļoti interesanti klausīties, bet jūs melojāt, Kostandas kungs! Prokuratūras slēdzienā ir rakstīts pavisam citādāk. Prokuratūras slēdzienā ir rakstīts, ka, neskatoties uz visām tām darbībām, ko veicis Krištopans, lai neatrastos korupcijas stāvoklī, ir pieļauts 20.panta pārkāpums, un diemžēl šos pārkāpumus normālos apstākļos ir pieļāvušas arī citas amatpersonas.

Es esmu sagatavojis materiālus un tuvākajā laikā es lūgšu tiesu izpētīt šo lietu un dot, kā saka, neatkarīgu atzinumu, kurā brīdī tad ir bijusi mana vaina, it sevišķi, jūsu pieminētās Latvijas basketbola līgas gadījumā. Mana darbība Latvijas basketbola līgā, kas ir ilgusi 6 vai vairāk gadus, ir novedusi pie tāda rezultāta, kādu jūs vakar redzējāt pa televīziju, un man bija liels prieks skatīties, kādā sporta hallē vakar basketbolu spēlēja Ventspils basketbola sporta klubs. Kad es 1993.gadā biju Ventspilī, tad mums bija pirmā saruna ar Lemberga kungu par basketbola halles celtniecību, lai tur varētu spēlēt basketbola līgas komandas. Varbūt to sauc par korupciju - es nezinu.

Godājamie kolēģi, es vairākkārt šodien savā uzstāšanās reizē atgriezīšos pie Vaiņodes problēmām, bet man bija ļoti interesanti atkal klausīties, protams, Kostandas kungu, kurš šo “plati” griež jau ceturto nedēļu, pie tam ļoti interesantā virzienā. Man ir žēl, ka jūs, Kostandas kungs, bijāt viens no tiem, kurš padarīja faktiski par ķīlniekiem šos godprātīgos Vaiņodes iedzīvotājus - jūs un Kazāka kungs pierunājāt viņus nolikt betona bluķus uz sliedēm, kavēt kravu kustību, kas normālā civilizētā valstī nav pieļaujams. Es aicinu piketētājus būvēt teltis pie Satiksmes ministrijas, ja vajag - pie Saeimas, es ar viņiem katru dienu esmu gatavs runāt, bet, principiālā nostāja jebkuram satiksmes ministram jebkurā valstī ir tāda, ka tad, ja tiek kavēta transporta kustība... un tas arī mūsu likumdošanā ir sodāms fakts, - satiksmes ministrs nav tiesīgs iet un runāt ar šiem cilvēkiem, kuri kavē transporta kustību, un, kamēr tiks kavēta kravu kustība, es neesmu tiesīgs ne morāli, ne kā citādi runāt ar šiem cilvēkiem. Tiklīdz tiks atbrīvoti sliežu ceļi, es nekavējoši ar viņiem runāšu.

Tajā pašā laikā mēs esam atraduši, pašvaldībām piedāvājuši jau otro risinājumu.

Šeit es dzirdēju pārmetumus par to, ka nepareizi tiekot izsolīti maršruti rajonu un starppilsētu kustībās. Jā, es jums piekrītu, un man jau rīt ir paredzēta tikšanās ar Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītāju Bukuma kungu. Jā, starppilsētu transporta kustībā mēs stingri vien palielināsim prasības, mēs tās palielinām katru dienu, bet es jums gribu atgādināt, ka likuma par pašvaldībām 16.panta 3.punktā ir pateikts, ka rajona pašvaldības organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus un kustību savos rajonos. Un šis modelis, ko mēs esam iedibinājuši, par lauku autobusu dotēšanu perfekti sadala funkcijas starp ministriju un starp rajonu pašvaldībām. Un rajonu pašvaldībām ir jāizsola šie reisi un jādotē nevis uzņēmumi, bet reisi. Ja jūs, Kostandas kungs, runājat par kaut kādu uzņēmumu dotēšanu, tad jūs esat atpalicis par ļoti daudziem gadiem no normālas tirgus ekonomikas. Tā nav pat sociālistiska, tā ir komunistiska domāšana.

Tālāk. Jūs runājāt par “Via Baltica”, par transporta koridoriem un ļoti interesantu tēmu aizskārāt. Es esmu vienmēr aicinājis deputātus un nekad nevienam deputātam neesmu atteicis laiku, vienalga, cik tā ir bijis vajadzīgs... Stikuta kungs bija pie manis pagājušajā nedēļā, un mēs runājām par autobusu pārvadājumu problēmām Latgalē, kur tās ir daudz smagākas nekā jau pieminētajā Liepājas rajonā. Un arī jūs es aicinu parunāt par šiem transporta koridoriem, par Eiropas savienības... par nākošās Eiropas savienības valstu attiecībām transporta jautājumos. Pie tam parunāt, minot skaitļus, kā tas viss izskatās, cik tas maksā, kur ir kravu kustība, kur tās nav, kur ir pasažieru kustība, kur - nav.

Jūs pieminējāt Igauniju. Jūs atkal melojāt! Igaunija nav izteikusi nekādu vēlēšanos būvēt jaunus dzelzceļus. Jums vajadzētu paņemt karti un uzmanīgi paskatīties. Ir tāda dzelzceļa līnija, kura labi funkcionē, ir labā stāvoklī, - Tallina-Tartu-Valka-Rīga. Un jūs gribat paralēli šai līnijai dažu desmitu kilometru attālumā, būvēt vēl vienu līniju? Es nezinu... Varena jūras lielvalsts, kāda ir Latvija, to var atļauties. Turklāt ņemot vērā to, ka Lietuvas un Igaunijas valdības atteicās turpmāk dotēt un tika atcelts šis Baltijas ekspresis - vilciens, kas iet no Tallinas uz Varšavu, jo vienkārši tas bija, pirmkārt, ļoti nerentabls, bet, otrkārt, tur bija ļoti maz pasažieru. Jūsu zināšanai: nekad paralēli krasta līnijai starp ostām kravas nepārvadā. Pilnīgi absurda ir doma, kas ir vairākas reizes izskanējusi, ka, piemēram, starp Liepājas ostu un Ventspils ostu tiks pārvadātas kaut kādas kravas. Kravas parasti tieši otrādi pārvadā - no sauszemes uz jūru un atpakaļ, nevis paralēli krastam starp ostām. Tā ir vienkārši absurda filozofija, ja kāds to šeit izvirza. Tas ir pret Latvijas valsts interesēm kā tādām.

Nezin kāpēc ir tāda izpratne, ka mēs neskaitām naudu savā makā. Mēs pārskaitām katru santīmu, un tāpēc mēs nesakām: “Uz priekšu!” Kā kādreiz latviski teica: “Davai! Vajag!” Atbrauca pirmais sekretārs un teica: “Šeit būs jauna rūpnīca!” Vai vēl labāk - Politbirojs nolēma pagriezt Sibīrijas upes atpakaļ, nerēķinot, cik tas maksā, kā to var izdarīt un kas to var izdarīt. Tad, kad mēs savā maciņā naudu skaitām, mēs nezin kāpēc nesakām: “Urrā, uz priekšu!”, bet mēs izrēķinām, ko mēs varam atļauties un ko - ne. Tad, kad ir runa par valsts naudu, pareizāk sakot, par nodokļu maksātāju naudu, kuri ir visi Latvijas iedzīvotāji, tad nezin kāpēc 10 miljoni pa labi, 10 miljoni pa kreisi - tas nav nekas. Tad it kā noslēpjas aiz tautas aizstāvības, kuru ļoti bieži, starp citu, deklarē “Latvijas” deputāti.

Es gribēju teikt: frakcijas “Latvijai” deputāti! Jau tas vien, ka jūs nepienācāt šeit reģistrēties, liecina, ka jūs mana necilā persona, protams, neinteresē. Un tad, kad nevarēja savākt kvorumu, lai izteiktu neuzticību satiksmes ministram, arī tad puse no opozīcijas diemžēl nebija klāt. (Starpsauciens no zāles: “Mēs visi bijām zālē, nebija “Latvijas ceļš”...”) Būtu labi redzēt, kā jūs šeit izkaujaties zālē. Es labprāt sagaidītu kādreiz to mirkli.

Ko mēs esam piedāvājuši Vaiņodes, Priekules un Liepājas rajona pašvaldībām? Vēl viena ļoti kļūdaina tēze tiek izteikta par to, ka vesela virkne pagastu tiek pieskaitīti pie tiem, kuri ir zaudētāji. Es runāju par tiem pagastiem, kas atrodas uz dienvidiem no autoceļa Vaiņode-Priekule-Liepāja, jo ir pilnīgi loģiski, ka reģionā, kurā dzīvo nepilni 7000 iedzīvotāju, - nepilni 7000 iedzīvotāju! - (Vaiņodē ir 3000) vienlaicīgi nevarēs pastāvēt divi transporta veidi. Pasažieris nevar vienlaicīgi braukt vilcienā un autobusā. Tātad, ja mēs atjaunosim vilcienu, tas nozīmē, ka autobusu skaits samazināsies. Ko teiks tie četri pagasti, kas atrodas tajā pusē aiz dzelceļa? Viņiem autobusu skaits strauji samazināsies, viņi būs spiesti iet pāri uz šoseju, pēc tam iet pāri pa šoseju vēl 3 kilometrus uz dzelzceļu. Visi šie četri pagasti šobrīd diemžēl ir ieinteresēti labā ceļu stāvoklī un labā autobusu kustībā. Un tā ir jau trešā daļa no šā reģiona iedzīvotājiem.

Ja mēs paskatāmies, cik šajā reģionā vispār iedzīvotāju izmanto dzelzceļa transportu, tad šis rādītājs ir 10%. Man rodas jautājums opozīcijas pārstāvjiem: vai jūs pārstāvat vairākumu? Protams, mazākuma intereses, jo jūs vienmēr kā opozīcija pārstāvat mazākuma intereses. Arī šajā gadījumā jūs pārstāvat Vaiņodē mazākuma intereses. Pašlaik Vaiņodē tiek veikta brīvprātīga neatkarīga aptauja, un jau pašreizējie dati liecina, ka faktiski Vaiņodes iedzīvotāji tiešām ir kļuvuši par ķīlniekiem. Lielākā daļa Vaiņodes iedzīvotāju uzskata un grib, lai ceļu stāvoklis aizvien uzlabotos, lai šī autobusu satiksme, kas ir pašlaik ļoti labā līmenī, salīdzinot ar visu Latviju, tiktu uzlabota, lai autobusu grafiki tiktu vēl vairāk piemēroti cilvēku vajadzībām, jo apmēram 10%-12% izmantoja dzelzceļa pakalpojumus. Vaiņodē, Priekulē un pārējos reģionos ir simtiem vieglo automašīnu, ar kurām zemnieki, skolotāji, ārsti brauc uz skolu, uz darbu, uz Liepāju, un viņiem ir ļoti svarīgi, lai ceļi gan ziemā, gan vasarā būtu labā stāvoklī. Viņi nevar pa sliedēm braukt ar mašīnām. Šeit ir tā izvēle, šeit ir tā visas Latvijas nodokļu maksātāju nauda, un jādomā, lai to pareizi tērētu.

Jā, mēs piedāvājām rajona pašvaldībai neieguldīt nevienu santīmu jaunās akciju sabiedrības dibināšanā. Valdība, starp citu, šo modeli atbalstīja un izdalīja no Valsts privatizācijas fonda līdzekļus līdz šā gada beigām - līdz jaunā budžeta pieņemšanai - šo maršrutu un reisu dotēšanai, nevis šā uzņēmuma dotēšanai, Kostandas kungs! Tas nav normālas ekonomikas un tirgus ekonomikas pamatprincips, ja dotē uzņēmumus. Tad tiešām mētājas ar nodokļu maksātāju naudu. Mums ir jātaupa nodokļu maksātāju nauda. Tas vienmēr būtu jāatceras gan, protams, valdībai, gan arī parlamentam.

Mēs piedāvājam dibināt akciju sabiedrību “Lejaskurzemes pārvadātājs”. Kāpēc? Ne jau tāpēc, ka tā būtu mana kārtējā iegriba, un ne jau tāpēc, ka tikai es visu zinu par transportu Latvijā, kā to domā Kostandas kungs. Tas viss ir ielikts likumprojektā par dzelzceļu, kuru nākamo otrdien skatīs valdība, un tas tuvākajā laikā nonāks Saeimā. Tā ir normāla filozofija, ko es esmu jums daudzreiz stāstījis un stāstīšu droši vien arī tad, kad šeit skatīsim likumu.

Un likumā ir ielikti pamatpostulāti, arī tas, ka dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana jāatdala no operatora darbības, izveidojot īpašu, atsevišķu uzņēmumu vai pat vairākus uzņēmumus, kas tikai uztur infrastruktūru. Kas ir dzelzceļa infrastruktūra? Tie ir sliežu ceļi, tās ir signalizācijas, tās ir pārmijas, tie ir tilti un viss pārējais, kas tieši tāpat kā autoceļi prasa milzīgus līdzekļus to uzturēšanai. Un, ja kāds domā, ka pirms 100 gadiem varēja uzbūvēt dzelzceļu un ka ar to viss beidzās, tad es gribu paskaidrot, ka dzelzceļa sliedes dilst tieši tāpat kā zābaku zoles. Un arī tās ir jāmaina, tāpat kā maina zābakus, bet tas izmaksā pietiekami lielu naudu, godājamie kolēģi!

Šis Vaiņodes gadījums ir ļoti labvēlīgs mūsu monopolistu, kā visi sauc šo uzņēmumu, kuru vada “briesmonis” Zorgevics, restrukturēšanai, lai to sadalītu un piemērotu normālai tirgus ekonomikai. Uz to mēs iesim solīti pa solītim, jo mēs nevaram satricināt uzņēmumu, kurš ir viens no lielākajiem Latvijā, kur, es vēlreiz pasvītroju, nav nozagti ne 3, ne 10 miljoni, kur nav izdotas viltus garantijas un par kuru nenotiek nekādi bezjēdzīgi tiesas procesi ne saistībā ar banku “Baltija”, ne ar kādu citu, kurš strādā ar mazu, bet tomēr ar peļņu, turklāt tas varētu strādāt ar daudz lielāku peļņu, ja mēs ātrāk pieņemtu Dzelzceļa likumu, un tas varētu daudz lielākus nodokļus valstij samaksāt, ja mēs atsevišķi izdalītu šo pasažieru pārvadājumu dotēšanas mehānismu.

Jā, nākamā gada budžetā valdība to nav paredzējusi, un to nav paredzējusi tāpēc, ka vēl nav pieņemts Dzelzceļa likums. Tiklīdz mēs būsim pieņēmuši Dzelzceļa likumu, mēs uzreiz budžeta izmaiņās varēsim sākt domāt par atsevišķu pasažieru līniju dotēšanu. Tad deputātiem būs pilnīgi brīva izvēle - balsot vai nebalsot vai arī mēģināt tajās vietās, kur tas ir iespējams, nodrošināt iedzīvotājus ar alternatīvo transportu. Šeit nav nekādu iegribu. Es jums gribu vēlreiz pasvītrot, ka tā ir normāla nodokļu maksātāju naudas ekonomēšana.

Tagad es gribētu parunāt par Liepājas attīstību. Ļoti labs jautājums. Ir arī ļoti labi raksti avīzēs. Kāds cienījams Pīlēna kungs ļoti labi uzrakstījis. Man gan rodas bailes. Ja brīvo ekonomisko zonu vada tādi cilvēki kā Pīlēns, ar tādu filozofiju, tad man ir šaubas, vai šī zona varēs nopietni attīstīties. Es pateikšu - kāpēc.

Es esmu aicinājis vairākas reizes, pat daudzas reizes, uz ministriju pašvaldību vadītājus, un ļoti daudzi pašvaldību vadītāji ir bijuši. Gan no Rēzeknes, kad runājām par Rēzeknes brīvo ekonomisko zonu, gan no Rīgas, gan no Daugavpils Vidavska kungs pie mums ir bijis. Mēs daudzas kopējas lietas esam izdarījuši, tajā skaitā, radījuši tiltu - šo satiksmes pārvadu Daugavpils centrā. To mēs kopīgi ar valsts un pašvaldību palīdzību uzbūvējām un atjaunojām. Diemžēl Liepājas vadība kaut kā nekādi nav spējusi atrast laiku. Tagad viņi aizbrauc laikā, kad mums ir jātiekas un jārunā par satiksmes atjaunošanu posmā Vaiņode-Liepāja. Viņi aizbrauc uz Kanādu un uz Ameriku, acīmredzot skatīties, kā tur attīstās brīvās ekonomiskās zonas. Viņiem nav laika domāt par sava rajona iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā avīzēs viņi raksta absolūtu nepatiesību un demagoģiju.

Šobrīd Liepāju savieno ar Austrumu kravu īpašniekiem, un kravu īpašnieki, kā vienmēr, ir Rietumos vai Austrumos. Kravu īpašnieki Latvijā no visiem kravu pārvadījumiem pa dzelzceļu ir mazāk par 10%. Starp citu, Latvijas dzelzceļi, Latvija ir pirmajā vietā Eiropā ar dzelzceļa kilometru skaitu uz vienu iedzīvotāju. Mums ir visvairāk dzelzceļa līniju, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Mēs, dabīgi, ar to lepojamies.

Bet ir ļoti grūti domāt, ko darīt tad, kad šīs dažas dzelzceļa līnijas - es uzsveru, dažas - rada papildu smagumu Latvijas nodokļu maksātājiem. Tad es vienmēr uzdodu jautājumu: ko nozīmē bagātība? Daudzi saka - bagātība, bet es to saprotu tā, ka, ja ir bagātība, tad šī bagātība vienmēr nes vai nu dividendes, vai procentus, vai vēl kaut kādu citu labumu, bet, ja bagātība nes miljoniem latu zaudējumu, tad kā to var nosaukt par bagātību? Es nerunāju tagad par dzelzceļu kopumā, bet par atsevišķiem posmiem, kur mums ir jādomā, ko darīt.

Visspilgtākais piemērs ir dzelzceļa līnija Ventspils-Liepāja, kuru, manuprāt, jau ir gandrīz visi aizmirsuši. Protams, māc nostaļģija. Kādreiz es, puika būdams, arī Alsungā esmu bijis un skraidījis pa šīm sliedēm, bet kravu kustība tur neskaitāmus gadus jau ir nulle, bet pasažieru kustība jau tiek aizvietota un tiks aizvietota tuvāko gadu laikā. Kā politisks reģionāls projekts tiek īstenots Kolkas-Liepājas-Ventspils ceļš, noklājot to ar melno segumu. Tur ļoti maz ir ekonomiska pamatojuma. Diemžēl satiksmes intensitāte tur nav pārāk liela, bet es uzstāšu par to, lai valsts investīciju programmā nākamajos gados mēs iekļautu šādus posmus.

Nākamais posms ir jau daudz kritizētais un peltais posms Daugavas kreisajā krastā - Ķegums-Jēkabpils. Jūs saprotat, ka tas viss ir atkal jārēķina skaitļos, bet skaitļi diemžēl ir diezgan nepielūdzami. Šis posms, lai to normāli noklātu ar melno segumu, ir kapitāla būve, kas faktiski izmaksā 10-12 miljonus latu. Ne šogad, ne arī nākošgad mums autoceļu fondā šādas naudas nebūs, bet mēs plānosim to kā papildinvestīciju un mēģināsim pierunāt nākamās valdības un nākamās Saeimas, ka līdzekļi ir jāatrod investīciju daļā, nevis autoceļu fondā, kurš tikai knapi, knapi un ar lielām mokām nosedz ikdienas uzturēšanu, it īpaši ziemā, un veic nelielas daļas seguma atjaunošanu.

Tāpat par politiskām līnijām var nosaukt tādus ceļus, kas ir visa Ziemeļvidzeme, kur ir ļoti mazs iedzīvotāju blīvums, bet, protams, katram braucējam gribas braukt pa labiem ceļiem.

Vēl šeit es gribētu pieskarties ziemas dienestam. Ir dzirdēti ļoti interesanti saukļi gan no Kazāka kunga puses, gan no Čerāna kunga puses, ka ministra uzdevums ir tīrīt visus ceļus. Ļoti labs jautājums, tomēr Saeimai vienmēr vajag atcerēties, ka, ja viņa valdībai kaut ko uzdod, tad viņai ir arī jāzina, kur valdība ņems naudu un cik tas maksās.

Nezin kāpēc Somijā, vienā no Eiropas savienības valstīm, kurai ziemas apstākļi ir līdzīgi kā Latvijā, varbūt vēl bargāki, un kur it kā dzīvo pietiekami saprātīgi cilvēki, ir zināma kārtība ziemas dienestā. Piemēram, ir vesela virkne ceļu, kuri tiek pasludināti par tā sauktajiem baltajiem ceļiem, kurus tikai mazliet patīra, kuriem reizi nedēļā pāriet pāri greiders. Rodas jautājums: vai tad somi ir muļķi, ka neliek savam ministram tīrīt visus Somijas ceļus? Kāpēc viņi neuzdod Somijas ministram notīrīt visus ceļus? Mēģināsim atrast uz šo jautājumu atbildi.

Ir vesela virkne ceļu, kur ir noteikta intensitāte - mazāk par 100 automašīnām diennaktī. Tur čaklā somu tauta ņem ķēdes, izbraucot no mājas, un uzliek tās uz riteņiem. Ķēdes ir viegli uzliekamas un viegli noņemamas. Tā viņi aizbrauc pa to ceļu līdz šosejai. Tad tās ķēdes noņem un pa šo notīrīto šoseju brauc tālāk. Jā, tā ir neērtība, bet somi taupa nodokļu maksātāju naudu. Savu naudu. Un ziemā Somijā, piemēram, ir noteikts braukšanas ātrums uz ļoti daudziem ceļiem - 80 kilometru stundā. Bet nezin kāpēc mēs, kā saka, lepnie jūras lielvalsts iedzīvotāji, iedomājamies, ka mēs ziemā varam braukt ar 150 kilometru ātrumu stundā un lamāt satiksmes ministru, ka viņš visur nav to ceļu noslaucījis ar slotiņu.

Mums vienkārši ir jābūt saprātīgiem un jāsaprot, ka tas viss maksā naudu. Šobrīd ziemas dienests Latvijas nodokļu maksātājiem kopā ar pašvaldībām izmaksā tuvu pie 10 miljoniem latu gadā. Vai jūs saprotat, kāda tā ir nauda pašlaik Latvijas ekonomikai! Un pat par šiem 10 miljoniem latu mēs varam pacensties uzturēt kārtībā tikai valsts nozīmes autoceļus, pirmās šķiras valsts autoceļus, un apkalpot tos autoceļus, pa kuriem brauc satiksmes autobusi. Šādu politiku mēs īstenojam jau vairākus gadus.

Šeit tika pieminēts posms Rūjiena-Aloja. Nu jau vienu ziemu šis posms ir veiksmīgi pārdzīvojis. Neviens tur nav ieputināts. Visi ceļi, pa kuriem gāja maršruta autobusi, tika tīrīti un tieši tāpat tas tiks darīts arī posmā Vaiņode-Liepāja. Kad es dažas dienas atpakaļ tikos ar Vaiņodes, Priekules un Paplakas pagasta pašvaldību vadītājiem, es uzdevu jautājumu: kāda šobrīd ir situācija pasažieru nodrošināšanā ar sabiedrisko transportu jūsu pagastos un pilsētās? Un atbilde bija: “Ļoti laba. Mēs esam ļoti, ļoti apmierināti, bet mēs nekam neticam!” Man bija grūti kaut ko vēl piebilst.

Ja runājam vēlreiz par šīs akciju sabiedrības dibināšanu, jāteic, ka valdība deva tikai akceptu. Satiksmes ministrija ir uzdevusi pilnvarniekiem dzelzceļam meklēt risinājumu, kādu ritošo sastāvu varētu izdalīt kā visoptimālāko, kurš no tiem būtu visekonomiskākais ieguldīšanai šīs akciju sabiedrības pamatkapitālā. Valdība ir izdalījusi no Valsts privatizācijas fonda līdzekļus šo reisu uzturēšanai. Mēs aicinām rajonu pašvaldības bez viena santīma piedalīties šajā uzņēmumā un pārvaldīt šo uzņēmumu, bet, lai nebūtu bailes, ka ministrs vai kāds cits apmānīs pašvaldības, mēs piedāvājam 51% pašvaldībām un 49% - valstij. Saimniekosim kopīgi! Paskatīsimies!

Ja ir pārmetumi, ka saraksti nav īsti labi sastādīti, tad sastādīsim sarakstus citādi.

Ir pārmetumi, ka ir daudz pasažieru, puse, kuri braucot par velti. Ieviesīsim stingru un nežēlīgu konduktoru sistēmu un saskaitīsim katru pasažieri.

Ir argumenti, ka tas tomēr esot daudz lētāk un ka ministrija kaut ko slēpjot. Ļoti vienkārši! Kopīgi saimniekojot, mēs redzēsim katru santīmu, cik izmaksās mūsu mašīnistu alga, cik izmaksās konduktoru algas, cik izmaksās regulārais uzturēšanas remonts šim ritošajam sastāvam. Jūs, kolēģi, droši vien nezināt, ka dzelzceļa pasažieru pārvadājumu ritošais sastāvs, tā drošība un tehniskais stāvoklis tiek kontrolēts gandrīz tuvu lidmašīnu standartam. Un tas ir pilnīgi saprotams, jo ir jābūt absolūtai pārliecībai, ka tā ir droša kustība.

Pastāv ļoti stingra kārtība, kādā tiek pārbaudīti vilcieni, lokomotīves, vagoni un, protams, arī sliežu ceļi. Un ir ikmēneša, ikceturkšņa un ikgadējas regulāras apkopes, kas arī maksā, jo šis vilciens ir jāaizved uz depo. Tur tas ir jāsaved pilnīgā kārtībā, un tad tas atkal var braukt. Tas nozīmē, ka uz to laiku, kamēr šīs akciju sabiedrības ritošais sastāvs būs depo, nāksies noīrēt citu vilcienu. Viens sastāvs tur nekad nav gājis, vienmēr tie ir mainīti. Un tad mēs varēsim saskaitīt, cik kas maksā.

Pie tam valsts piedāvā infrastruktūru lietot par velti. Tas arī būs zināms zaudējums lielajam monopolistam - akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš”. Bet mēs uz to ejam - mēs piedāvājam kompromisu. Es tikai gribu zināt, kā tas izskatīsies no pārējo iedzīvotāju viedokļa, lielākās daļas vērtējumā, kura neizmanto šo dzelzceļa satiksmi. Jo autobusu skaits neglābjami samazināsies. Un mēs atkal pēc kāda laika būsim spiesti tiem ceļiem pazemināt kategoriju tāpēc, ka pa tiem neies autobusi; piemēram, ceļam caur “Krogzemjiem” atkal pazemināt kategoriju ziemas dienesta uzturēšanai. Un es vēlreiz saku, ka mēs nevaram šobrīd uzturēt 14 tūkstošus kilometru otrās kategorijas valsts autoceļu. 14 000 kilometru! Latvijas ceļu tīkls ir apmēram 100 000 kilometru liels. Tas ir milzīgs ceļu tīkls, attiecībā uz kuru mēs atkal esam pirmajā vietā Eiropā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Uz 2,6 miljoniem iedzīvotāju ir 100 000 kilometru gari ceļi.

Taču mums visiem kopā šie ceļi arī jāfinansē caur akcīzes nodokli, caur valsts investīcijām, caur transportlīdzekļu ikgadējo nodevu. Rīgas pilsētai trūkst naudas ielām, trūkst naudas valsts ceļiem. Ja mēs gribētu panākt tādu standartu, kādu katrs no mums grib, lai visi mūsu otrās šķiras autoceļi un pašvaldību ceļi būtu noasfaltēti, tad mums būtu jāinvestē apmēram 1 miljards latu. Es vēlreiz saku, lai jūs nepārklausītos, - nevis miljons, bet miljards latu. Es jums saucu šos skaitļus un arī turpināšu saukt, lai mēs saprastu, ko nozīmē transporta infrastruktūra. Viss mūsu ceļu fonds, mūsu nacionālā bagātība, gan pašvaldību, ko nosaka likums par autoceļiem, gan valsts ceļi, kopā to pamatfondu vērtība ir vairāki miljardi latu, taču šie pamatfondi ir jātur kārtībā, šie pamatfondi ir jāatjauno un jābūvē no jauna. Es vienkārši gribu jūs lūgt uzmanību vērst uz skaitļiem un uz tiem apjomiem, ko tas viss maksā. Jo mēs nezin kāpēc ļoti bieži runājam tikai “vajag” formā. Vajag, un viss! Bet vajadzētu mēģināt arī skaitīt.

Kušneres kundze, es atceros arī jūsu pieprasījumu vai jautājumu man par to ceļa zīmi uz tā pagrieziena uz jūsu mājām, (No zāles deputāte J.Kušnere: “Es tur nedzīvoju...”) par kuru jūs man šeit vairākas reizes... (Starpsauciens: “Diemžēl...”) Es, protams, saprotu, kāpēc jūs tas tā uztrauc. Tad, kad jūs, sēžot šeit, par valsts naudu ar mersedesu braucāt, jūs tās bedres nejutāt. Tagad, kad jums ir jābrauc ar autobusu, tagad jūs tās bedres jūtat. Protams, tā atšķirība ir milzīga. Atvainojiet, jūs braucāt pie vēlētājiem par valsts naudu, nevis uz mājām. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Kāpēc dialogs notiek ar zāli...”)

Redzat, par šīm zīmēm runājot, šī ir ļoti laba tēma. Jūs redzat, ka pamazām ir sākusies informācijas zīmju nomaiņa. Un tā atkal nevar būt iegriba, godājamie kolēģi! Es arī ļoti gribētu, lai pilnīgi visi ceļi un visi pagriezieni mums būtu tikpat labi apzīmēti, kā tas, piemēram, ir Vācijā. Bet šī programma, kura mums ir izstrādāta, maksā apmēram 10 miljonu latu. Diemžēl šajā sezonā mēs tam varējām asignēt nepilnus divus miljonus, nākošgad - varbūt drusciņ vairāk, bet man ir gandarījums par to, ka šīs ceļa zīmes, kuras jūs redzat pie lielajiem krustojumiem, pie lielajiem viaduktiem, tās jau nav jāmaina katru gadu. Tās ir pietiekami augsta standarta. Mēs esam izstrādājuši zīmju standartu - ir liela, bieza grāmata, kur tas viss ir aprakstīts, un tās kalpos varbūt astoņus vai desmit gadus, varbūt pat ilgāk. Līdz ar to mēs tuvāko gadu laikā varēsim stingri uzlabot šo autoceļu daļu, ko sauc par informāciju. Un arī tā maksā ļoti dārgi.

Ja runājam par ceļu reformu kopumā, tad jāteic, ka mēs esam ļoti pacietīgi, lēnām, soli pa solim to veikuši un turpinām reformēt ceļu uzturēšanas dienestu, kurš it kā ir nemanāms un braucējam it kā nav redzams, taču, kā jūs zināt, bija 26 ceļu uzturēšanas pārvaldes. Tie bija valsts bezpeļņas uzņēmumi, kurus mēs šogad reorganizējam par četrām reģionālām ceļu uzturēšanas akciju sabiedrībām - “Latgales ceļu uzturētājs”, “Vidzemes ceļu uzturētājs”, “Kurzemes ceļu uzturētājs”. Tā ka Kurzemes vēlētāji vismaz šeit var atviegloti nopūsties, jo ir arī “Kurzemes ceļu uzturētājs”. Un ir arī Centrālais - Rīgas reģiona ceļu uzturētājs. Četras akciju sabiedrības, kurām būs līgums ar Autoceļu direkciju par veselu virkni grūti kontraktējamu darbu.

Ļoti daudzi teiks: kāpēc šīs ceļu pārvaldes netiek vai netika privatizētas? Kāpēc to nevar atdot brīvajam tirgum? Un es jums atbildēšu, ka droši vien tālā nākotnē tas varbūt arī tiks atdots brīvajam tirgum, bet daudzu Eiropas valstu pieredze rāda, it sevišķi to Eiropas valstu pieredze, kuras atrodas tādos pašos klimatiskajos apstākļos kā Latvija, kur ir ziemas, ka mēģinājumi šos darbus nodot brīvajam tirgum lielākoties ir beigušies ar neveiksmi, tāpēc ka ir ļoti grūti kontraktēt ziemas dienestu. Mēs nekad nevaram zināt, kad uzkritīs sniegs, mēs nekad nezinām, cik būs puteņu, cik būs atkušņu. Taču privātā uzņēmēja galvenais mērķis ir viens - pelnīt. Tātad, ja ziemas dienestu atdos privātajam, viņš vienkārši vienā jaukā dienā, kad budžetam pēkšņi būs problēmas un budžets pateiks: mēs šodien nevaram samaksāt, bet pēc mēneša, tad viņš pateiks: tad es pēc mēneša arī uz tā ceļa izbraukšu. Tā ka ziemas dienests diemžēl vai varbūt par laimi šobrīd ir, bija un, es domāju, arī būs valsts rokās. Tikai tam jākļūst daudz efektīvākam, un tāpēc mēs veidojam šīs četras reģionālās akciju sabiedrības, jo modernā ziemas ceļu aprūpes tehnika sen jau ir pāraugusi viena rajona robežas.

Jūs daudzi būsit ievērojuši, kā pamazām mainās šī tehnika no veciem greideriem un vecām ļoti daudz degvielu patērējošām mašīnām uz moderniem “Volvo”, “Sisu” un cita veida agregātiem, kuri brauc ar 70 kilometru ātrumu stundā un kuriem aizmugurē var uzkraut pietiekami daudz šo maisījumu. Tie var nobraukt bez uzpildīšanas gandrīz ap 100 kilometriem. Un šādi agregāti, kas brauc pa visām Eiropas valstīm, kur ir ziemas, ir daudz ekonomiskāki, tie prasa daudz mazāk līdzekļu un ar tiem daudz operatīvāk var notīrīt ceļus, tāpēc ka tajos iekšā ir pat sarežģīta kompjūtertehnika. Jūs zināt, ka mēs esam izvietojuši, un es aicinu ikvienu deputātu, kuru tas interesē, iepazīties... Mēs esam izvietojuši uz daudziem Latvijas ceļiem šos adapterus un šos nolasītājus, kuri fiksē laika apstākļus, un tas viss aiziet uz kompjūteru, līdz ar to ceļu dienests nekavējoties var zināt to brīdi, kad ir liela bīstamība, kad laiks ir tuvu 0 grādiem, mīnus vai plus 1 grāds, kad ir gaidāma atkala. Tad nekavējoši tiek dots signāls izbraukt uz ceļiem. Šādu kārtību mēs pamazām ieviešam, un tas ļaus vēl vairāk ietaupīt, protams, nodokļu maksātāju naudu.

Es ceru, ka Liepājas rajona pašvaldības būs tik saprātīgas un mēģinās atrast pašu labāko risinājumu, kā mēs varam izbeigt šo ieilgušo strīdu starp, varētu teikt, Satiksmes ministriju un Vaiņodes iedzīvotājiem. Un es domāju, ka mēs nodrošināsim satiksmi pietiekami labi - tieši tā, kā mēs tagad to darām ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem - visus šā reģiona iedzīvotājus.

Ļoti interesants un, manuprāt, ļoti nepatiess raksts bija vienā no avīzēm par to, ka it kā bērni nevarot aizbraukt pie vecākiem. Un tur bija nosaukti, kā par brīnumu, arī daži skaitļi. Tur bija teikts tā, ka 37 santīmus esot maksājis vilciens un ka tagad nosacīti 78 santīmus maksā autobuss, lai gan autobuss tur pašlaik maksā 68 santīmus. Droši vien šim skolēnam tāpat kā visā Latvijā ir paredzēti arī zināmi atvieglojumi. Bet skolas direktors saka tā, ka viņam vienu latu dienā izmaksā šā bērna uzturēšana internātā - ēdināšana. Skolas direktors varētu parēķināt: tad jau labāk pieliec puslatu pie tiem 37 santīmiem un aizbrauc pie vecākiem, un tu pats skolai vēl ietaupīsi 50 santīmus. Bet, redzat, pat nosaucot skaitļus, mēs parādām, ka bieži vien nemākam nekur un nekad rēķināt.

Vēl par Liepājas attīstību. Es vēlreiz jums gribu teikt, ka nekur un nekad Satiksmes ministrija nav deklarējusi, ka tiek gatavota šīs dzelzceļa līnijas, tādas kā Vaiņode-Liepāja, kas tālāk iet no Mažeiķiem, slēgšana. Šī līnija bija, ir un būs! Vai tur būs kravas? Nu paskatīsimies, cik veikla un izmanīga būs Liepājas brīvās ekonomiskās zonas vadība, kā tā mācēs pārmānīt sev no Lietuvas dzelzceļa kravas, kas iet uz Lietuvas ostu, uz Liepājas ostu. Tātad no sava niknākā un sīvākā konkurenta. Jo visi konkurenti Liepājas ostai ir uz dienvidiem no Liepājas ostas, nevis uz ziemeļiem. Un, ja kāds domā, ka Ventspilij Liepājas osta ir konkurents, tad, mīļie cilvēki, vajag apskatīties kravu veidus, infrastruktūras stāvokli pašās stividorkompānijās un kravu apjomus. Šogad atkal būs rekords visās Latvijas ostās. Es ceru, ka būs vismaz 51 vai varbūt pat vairāk miljonu tonnu kravas, un tas viss ir šīs mūsu veiksmīgās tranzītpolitikas un starptautiskās darbības rezultātā vai varbūt kādreiz arī neveiksmīgās darbības rezultātā. Mēs šajos divos gados, sākot no 35 miljoniem tonnu kravu, būsim panākuši 16 miljonu tonnu pieaugumu. Tas ir tieši tikpat daudz, cik krauj Igaunijas ostās Tallinā un Mūgā, un tas ir tieši tik daudz, cik krauj Lietuvas ostas. Mūsu pieaugums ir lielāks nekā tas kravu apjoms, kāds vispār ir šīm divām valstīm. Kopējais kravu apjoms - 51 miljons tonnu - tiešām var apliecināt to, ka Latvija šajā reģionā ir Baltijas jūras tranzīta lielvalsts. Jo mūsu kravu kopējais apjoms ir lielāks nekā Kaļiņingradai, Klaipēdai, Tallinai un Sanktpēterburgai kopā. Un šī politika ir tā, kas ved uz mūsu iekšzemes kopprodukta pieaugumu.

Ja jūs paskatīsities statistikas datus, tad redzēsit, ka ārējās tirdzniecības bilance, kura ir negatīva par kādiem 400 miljoniem latu, tiek nosegta ar pakalpojumiem. Un jau otro gadu mums ir reāls iekšzemes kopprodukta pieaugums.

Ko tas nozīmē? Kas tad tie ir par pakalpojumiem? Vai tie ir frizētavu un manikīru pakalpojumi, kas maksā 400 miljonus latu gadā, vai tie tomēr ir kādi citi pakalpojumi, ko var nosaukt par visa veida transporta un stividorkompāniju pakalpojumiem? Starp citu, arī aviācijas transporta pakalpojumi? Rīgas lidosta attīstās pietiekami strauji, un Rīgas lidostā tiek projektēts jauns termināls. Nākošā gada pavasarī sāks būvēt pasažieru terminālu, tur būs pietiekami moderna pasažieru zāle, kur būs pietiekami modernas izejas uz lidmašīnām, tiks pagarināts skrejceļš, un tas viss diemžēl gulstas uz Satiksmes ministrijas pleciem.

Jūs, Kostandas kungs, atņemat pietiekami daudz laika Satiksmes ministrijai ar savu pietiekami destruktīvo politiku tā vietā, lai palīdzētu attīstīt Latvijas ekonomiku! Jūs populistiski vācat sev punktus, taču agri vai vēlu vēlētājs, Kostandas kungs, to sapratīs. Arī jūsu vēlētājs.

Cik man, lūdzu, vēl ir laika?

Sēdes vadītājs. Jums vēl ir 19 minūtes un 28 sekundes.

V.Krištopans. Paldies.

Es, protams, lielākoties runāju par to, ko mēs esam darījuši. Man šeit ir ministrijas darbības plāns par to, kā mēs pildīsim valdības deklarāciju, un es gribētu pie tā arī mazliet pakavēties.

Ja mēs atšķiram valdības deklarācijā sadaļu “Satiksme”, tad redzam, ka šeit ir tikai kādi nieka 9 punkti. Bet šie nieka 9 punkti, ja mēs saskaitām kopā, cik šajās visās programmās ir jāinvestē gan valsts investīciju programmas līdzekļu, gan nodokļu maksātāju nauda, tad... man ir liels gandarījums, ka šeit... gan arī tīri tirgus ekonomikas nauda... tas ir tas kapitāls, ko piesaista paši uzņēmēji, ko piesaista pašvaldības, ko piesaista ostu pārvaldes... tad kopumā tas sastāda pāri par pusmiljardu latu. Un tas ir tas, kas tuvākajos gados arī, protams, nodrošinās tālāku iekšzemes kopprodukta pieaugumu.

Ja mēs saskaitām visus mūsu nozares virzienus - sakari, informātika, aviācija, ceļi, dzelzceļi, ostas un tā tālāk -, tad kopā iznāk, ka tieši nodarbināti ceļubūves firmās, ceļu uzturētāju firmās, dzelzceļā ir 120 000 strādājošo. 120 000 strādājošo, kuru alga ir gandrīz divreiz lielāka par vidējo algu valstī, kuri ir tie, kas reāli ceļ Latvijas ekonomiku pašlaik. Un mums visiem kopā būtu jādomā, kā to izdarīt pēc iespējas efektīvāk.

Paskatīsimies pirmo punktu sadaļā “Satiksme”: “Izmantot valdības garantijas projektiem, kas saistīti ar infrastruktūras atjaunošanu, modernizāciju un attīstību.” Mēs tos jau izmantojam 1996., 1997. gadā un izmantosim arī turpmāk. Un šeit mēs esam izveidojuši dažus varbūt labus piemērus un arī šo to paši realizējuši. Mēs esam ielikuši principu, ka daudzos gadījumos, piemēram, attiecībā uz autoceļiem, par to visu maksā kopumā nevis nodokļu maksātājs, bet konkrētais braucējs. Jūs paši balsojāt par akcīzes nodokļa izmaiņām, par autoceļu fondu, un šobrīd ir tā, ka ceļos tiek investēti līdzekļi, tikai tie līdzekļi, kurus maksā braucējs. Tas ir ļoti taisnīgi. Braucējs zina, par ko viņš maksā. No kā sastāv autoceļu fonda finansējums? No kā sastāv autoceļu fonda ieņēmumu daļa? Tā ir autotransporta līdzekļu nodeva, kuru mēs esam nolēmuši lēnām novirzīt pilnīgi uz pašvaldībām. Tik, cik automašīnu ir reģistrēts pašvaldībās, tā visa nauda lai paliek tai pašvaldībai. No akcīzes nodokļa un no kredītiem. Valdības garantētiem kredītiem, par ko runā valdības deklarācija. Bet mēs esam šeit ielikuši vēl arī tādu, manuprāt, progresīvu modeli, ka šos kredītus atdod braucēji, nevis Latvijas valsts budžets. Protams, mēs varam teikt, ka autoceļu fonds ir budžeta sastāvdaļa, bet tā ir tā sastāvdaļa, par kuru maksā tikai braucējs. Visi šie Pasaules Bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Eiropas Investīciju bankas ilgtermiņa kredīti uz 17 gadiem par vidējo procentu likmi 6% gadā, kuri pirmos trīs gadus nav jāmaksā, tiks atdoti no braucēju naudas, nevis no visas nodokļu maksātāju naudas. Es domāju, tā ir pietiekami progresīva pieeja. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs pašlaik investējam ceļos uz nākamo, varbūtējo braucēju rēķina. Tagad jau ceļi uzlabojas.

Tāpat ir milzīgas investīciju programmas visu ostu attīstībā, tajā skaitā ir arī Liepājas osta. Ir, protams, skumīgi lasīt Pīlēna kunga rakstu, zinot, ka 1995., 1996. gadā Latvijas ostu padomē, kur es esmu padomes priekšsēdētāja vietnieks - padomi vada premjers -, man bija ļoti grūti izcīnīt šo investīciju Liepājas molam, bet mēs to izcīnījām, un mols tagad ir uzbūvēts, tas jau ir gatavs, un tas ir Liepājas lepnums. Mēs esam izveidojuši veselu programmu autotransporta iebraukšanai Liepājas pilsētā, jo tur ir zināmas problēmas ar smagā transporta braukšanu uz ostu. Mēs domājam par Liepājas dzelzceļa mezglu attīstību kā tādu, jo mēs it kā redzam šo kravu pieaugumu. Taču tajā pašā laikā brīvās ekonomiskās zonas vadība atklāti un demagoģiski kritizē Satiksmes ministrijas politiku. Ļoti interesanta nostāja! Kā saka, pateica paldies.

Kas attiecas uz kravu plūsmām uz Liepāju, iespējamā kapacitāte šodien ir 8 miljoni tonnu. Liepājas ostā, es ceru, tā sasniegs 3 miljonu tonnu apjomu šinī gadā, bet tur vismaz trešā daļa, ja ne puse, tiek izvesta ar autotransportu. Tur ir lieli konteineru apjomi. Bet uz šo brīdi jau nav nekādu problēmu aizvest uz Liepājas ostu pa līniju Indra-Krustpils-Jelgava-Liepāja vai pa vistaisnāko līniju, kāda ir līnija Zilupe-Krustpils-Jelgava-Liepāja, kravas - 8 miljonus tonnu. Vienā vai otrā virzienā. Uz šo brīdi ir nepilni 3 miljoni tonnu, vairāk nekā trīskārtīga rezerve. Kā vēl trūkst Liepājas ostai? Lai tad izcīna Liepājas ostas kompānijas kravas. Lai šīs kravas viņi dabū - vismaz 5 miljonus tonnu, mēs tās aizvedīsim ar skaistu virāžu, kā saka dzelzceļnieki. Mēs netaisāmies demontēt arī šo līniju, kur pašlaik nav kravu. Varbūt viņas būs. Es neredzu problēmas Liepājas ostas attīstībā. Ir atkal, tā teikt, sacelti kaut kādi putekļi, ir kaut kāds populisms, un cilvēki bieži vien nezina, par ko viņi runā. Es ieteiktu Liepājas brīvās ekonomiskās zonas vadībai atbraukt uz Satiksmes ministriju, un mēs viņiem parādīsim posmu Rēzekne-Zilupe, kur vēl mazliet, mazliet - un jau būs sastrēgums. Un tad ne Liepāja, ne Ventspils, ne Rīga nevarēs pārkraut to, ko tās jau šodien var. Par to posmu mēs domājam pirmām kārtām.

Šeit man būs vakarā jāatbild uz ļoti labu jautājumu - kurš bija tas noziedznieks, kurš parakstīja memorandu ar Krievijas Satiksmes ministriju ar domu būvēt kopēju dzelzceļa robežstaciju austrumu robežas rajonā? Tāda robežstacija, ko somi jau uzbūvēja. Paši kreditēja Krieviju un pagājušogad nodeva uz Krievijas-Somijas robežas. Par 60 miljoniem dolāru. Tur kravu pieaugums jau ir trīskāršs... Igauņi nupat parakstīja ar Krieviju... un gatavojas jau būvēt uz Igaunijas-Krievijas robežas... Šis mans viens paraksts Latvijas valstij atnesa uzreiz 5 miljonus dolāru no Briseles “pa tiešo”. Tiklīdz mēs parakstījām šo nodomu protokolu, tā nekavējoties Eiropas savienības Transporta direktorātā... tiklīdz mēs aizsūtījām šo memorandu, uz kura ir Latvijas satiksmes ministra un Krievijas dzelzceļa ministra paraksti (ja Krievijas - pasaulē lielākās valsts - ministrs uzliek parakstu, tad tas ir diezgan nopietni: tas ir dzelzceļa ministrs, kura nozarē strādā vairāk cilvēku nekā Latvijā iedzīvotāju - 2,8 miljoni dzelzceļnieku), nekavējoties Eiropas savienības Transporta direktorāts PHARE programmas ietvaros iedalīja 3 miljonus ekiju sliežu pirkšanai posmā Zilupe-Rēzekne. Es jums vienkārši gribu atbildēt jau iepriekš uz to jautājumu, uz kuru man būs jāatbild vakarā. Latvijas valsts ieguva dotāciju infrastruktūrai, nevis konsultācijām... tieši infrastruktūrai. Tikai tāpēc, ka... es jums gribu ar to pateikt, ko nozīmē reizēm ārpolitika arī ministriju līmenī, nevis augstākajā līmenī. Pareiza, saprātīga ārpolitika.

Un tāpēc absolūti neizprotama ir Liepājas brīvās ekonomiskās zonas vadības nostāja, ka, redz, tur kaut kādā posmā nav paredzēti kaut kādi miljoni, pēc viņu uzskatiem. Bet kāpēc zemnieks savā saimniecībā papriekš pērk traktoru vai zirgu, nevis televizoru? Tāpēc, ka viņš grib pelnīt. Tad, kad viņš nopelnīs, tad viņš nopirks varbūt televizoru un varbūt arī japāņu automobili. Ir, protams, mums bijuši daudzi gudrinieki, kuri paņem kredītus un nopērk džipus. Un tieši šādu politiku mums piedāvā arī Kostandas kunga vadītā partija un frakcija. (Starpsauciens: “Nav vairs partija, ir frakcija...”) Ieguldīt naudu tur, kur tā faktiski tiek izmesta vējā. Lai gan to pašu var izdarīt savādākā veidā, par desmit, divdesmit reizes lētāku naudu. Kamēr vien es būšu šajā tribīnē, es nekad nepropagandēšu tādu politiku - izmest vējā nodokļu maksātāju naudu. Un tā ir tā atšķirība starp kreisu, centrisku un labēju politiku. Nevis kā mēs... bieži vien mēs, lielākā daļa, mēģinām tikai pieskaņoties tam un mēģinām uzpūst kaut kādām kvēlojošām oglēm liesmiņu, lai savāktu balsis uz vēlēšanām. Bet balsis jau var vākt dažādi, Kostandas kungs. Dažādi. (Starpsauciens: “Laba runa.”)

Cik man vēl ir, lūdzu, laika?

Sēdes vadītājs. 8 minūtes. (Starpsauciens: “Ārprāts!”)

V.Krištopans. Man, Kostandas kungs, vēl ir 8 minūtes.

Es vēl tikai par pirmo punktu runāju. (Starpsauciens: “Sāc no galviņas!”)

Ko nozīmē otrais sadaļas “Satiksme” punkts? “Izstrādāt koncepciju par pasažieru pārvadājumiem valstī...” Tā ir jūsu mīļākā tēma, Kostandas kungs. Mīļākā. Es jūs aicinu uz Satiksmes ministriju uz kādām trijām četrām stundām - uz nopietnu sarunu, kurā mēs pastāstīsim jums, kādā etapā mēs pašlaik esam šīs koncepcijas izstrādāšanā, kura sākās pirms trīs vai četriem gadiem. Jūs zināt, ka lielākā daļa autobusu parku ir vai nu privāti, vai pašvaldību. Vai jūsu cienītā un mīlētā “Nordeka”, kuras direktora vārdiem jūs pašlaik runājat - visu laiku runājat ar Bulkovska kunga vārdiem! - un kura ir vienīgā kompānija, kurā notiek nepārtraukti strīdi un skandāli... Jūs nezin kāpēc aizstāvat tieši šīs kompānijas pozīcijas, kura vienīgā ir bijusi vienmēr opozīcijā pret mani, tāpēc ka es esmu uzskatījis, ka viņiem nav nekādu tirgus ekonomikas principu, tur ir voluntāra vadība, tur tiek ekspluatēti autobusu šoferi, autobusu vadītāji, un jūs redzat, kas tur notiek. Katrā avīzē par to raksta. Taču jūs runājat viņu vārdiem. Es jums rokās redzēju “Nordekas” veidlapas, kad mēs bijām radio. Jūs lasījāt no tām par autoostām.

Un tagad parunāsim vēlreiz par autoostām. Par Rīgas autoostu. (Starpsauciens: “Sirdij tuvāk...”) Rīgas autoosta, kā jūs zināt, atradās kompānijas “Nordeka” bilancē. Un man nemelos zemkopības ministrs Rāviņa kungs, kurš bija Liepājas rajona pašvaldības vadītājs, es atvainojos, Jelgavas... man sirdij tuvāks pašreiz ir Liepājas rajons... (Starpsauciens: “Nevar būt...”) Jelgavas rajona pašvaldības vadītājs un kurš nosauca vienkārši traģiskus skaitļus. Jelgavas rajonā ir ļoti labi organizēta autobusu pārvadājumu kustība. Tas ir viens no labākajiem rajoniem, kurš tiešām labi noorganizējis sev uzlikto funkciju par valsts dotēto naudu. Viņš saka, ka iebraukšanai “Nordekai” piederošā autoostā ir jāmaksā 75% no reisa ienākumiem. No tā, ko viņš reisā Jelgava-Rīga ieņem par biļetēm, viņš ir spiests 75% atdot konkurentam, kuram pieder autoosta. Un mūsu priekšlikums vienmēr ir bijis nemainīgs - izdalīt no “Nordekas” bilances Rīgas autoostu, nodot to Rīgas pašvaldībai, lai Rīgas pašvaldība veido neatkarīgu uzņēmumu, kur visi daudzie pasažieru pārvadātāji var iebraukt ar vienādām tiesībām. Tā ir elementāra lieta. Ko jūs šīs lietas labā esat darījis, Kostandas kungs? Vai jūs esat bijis Privatizācijas aģentūrā kā deputāts un prasījis, kāpēc Privatizācijas aģentūra nevar nekādi izšķirt šo strīdu starp “Nordekas” vadību un autovadītājiem? Kāpēc tik lēni iet uz priekšu šis privatizācijas process? Tāpēc, ka pati šīs kompānijas vadība īsti nezina, ko viņa darīs. (Starpsauciens no zāles: “Nevaru uzņemties atbildību par Privatizācijas aģentūru...”) Jūs, ievēlēts deputāts, esat atbildīgs par visu, kas notiek šajā valstī, kā jūs to spīdoši deklarējat, stāvot šajā tribīnē. Es, protams, arī. Es, protams, arī esmu atbildīgs, un es cenšos, cik man ir iespējas un cik varu izdarīt, strādājot Satiksmes ministrijā, dārgie kolēģi. Ministrijā šobrīd ir pārvilkta strīpa visiem neveiksmīgiem jeb nerentabliem uzņēmumiem. No 1995.gada 22.decembra neviens uzņēmums nav bankrotējis, neviens uzņēmums nestrādā ar zaudējumiem, ne Rīgas lidosta, ne ostu kompānijas, ne dzelzceļš, ne Latvijas gaisa satiksme. (Starpsauciens: “Ne “Latavio”!”) “Latavio” bankrotēja 1994.gadā, pirms es kļuvu par satiksmes ministru, un arī šī problēma ir atrisināta, tuvākajās nedēļās es būšu Maskavā, kur mēs uzliksim parakstus uz šo parādu likvidāciju un nacionālās kompānijas “Air Baltica”, kur 51% pieder Latvijas valstij, lidojumu sākšanu maršrutā Rīga-Maskava. Tāpat mēs esam pielikuši punktu ilgstošajam strīdam Rīgas pasažieru ostā, tādas problēmas vairs nav. Jūs atceraties, kāda bija problēma ar “Baltikas” terminālu. Mums vajadzēja vairāk nekā gadu kavēt laiku, kamēr atšķetinājām šo problēmu. Un tagad, protams, viss ir Rīgas pašvaldības rokās - kā attīstīsies tieši Rīgas pasažieru osta, jo tas ir Rīgas pašvaldības uzņēmums. Man jau būs vēl iespēja, Kostandas kungs, runāt pēc katra runātāja, tad es vēl arī turpināšu. Žēl ka jūs, Lujāna kungs, aizgājāt no savas partijas, jums vairs nebūs iespēju kopā ar Rubika kungu būvēt metro. (Starpsauciens no zāles: “Par metro pastāsti!”)

Lai nodrošinātu... Godājamie kolēģi, es acīmredzot jūs esmu, atvainojiet, nogurdinājis, un tāpēc es turpināšu, kad man būs iespēja uzstāties vēlreiz. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Jānis Kazāks - frakcija “Latvijai”.

J.Kazāks (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais Prezidij! Dārgie kolēģi! Jau veselu mēnesi Liepājas rajonā Vaiņodē piketē Vaiņodes iedzīvotāji, dzelzceļnieki, tā izsakot savu protestu pret Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta pieņemto lēmumu likvidēt pasažieru pārvadājumus līnijā Liepāja-Vaiņode. Tas arī saprotams, jo citu tik drošu un stabilu transporta veidu kā dzelzceļš pasaulē vairāk nav. To neietekmē ne lietus, ne sals, ne sniegs, un daudziem Latvijas reģioniem tā ir galvenā pārvietošanās un dzīvības artērija. Šodien satiksmes ministrs deklarē, ka visus pasažieru pārvadājumus veiks tikai un vienīgi autobusi, bet, lai šos pārvadājumus veiktu, šajā posmā Liepāja-Vaiņode vajadzīgas dotācijas - 700 000 latu gadā. Vai tie nav ļoti lieli ieguldījumi? Nav skaidrības arī par dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem, jo ar cipariem ļoti veikli manipulē. Tā ģenerāldirektors savās runās uzsvēra, ka Liepājas-Vaiņodes dzelzceļš katru gadu nes šajā līnijā 399 200 latu zaudējumus. Tajā pašā laikā, lasot “Dzelzceļnieka Avīzi”, redzam, ka valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” direktors ekonomikas jautājumos Pedera kungs piemin, ka zaudējumi šajā līnijā ir tikai 220 000 latu - bez infrastruktūras uzturēšanas. Bet valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” viens no vadošajiem kadriem - dzelzceļa speciālists, dzelzceļa inženieris Zjatkova kungs - “Dzelzceļnieka Avīzē” min 160 000 latus. Tad sakiet, kungi, kuri cipari ir tie īstie? Pēc kādas metodikas jūs aprēķināt pārvadājumus? Tās šodien diemžēl ir dažādas. Ja zaudējumi ir tikai 160 000 latu un šīs līnijas infrastruktūra tiek saglabāta, tad, manuprāt, vajadzētu runāt ar Liepājas rajona vadību un kopīgi risināt pārvadājumu jautājumu. Kā lai saprot to, ka dzelzceļa vadība tādā kontekstā nevēlas risināt šo jautājumu? Tā to risinot jeb, precīzāk sakot, nerisinot, drīz tiešām nonāksim pie dzelzceļa bankrota, un tad tas jau būs visas Latvijas bankrots. Krištopana kungs, runājot pa radio, sludina, ka vēl šogad autobusiem investēs 360 000 latus šajā līnijā, lai nodrošinātu autobusu kustību. Pie tādas saimniekošanas tiek no valsts kases iztērēti 200 000 latu - ar tādu summu pietiktu vairāk nekā pustūkstotim grūtdieņu Latvijā, katru dienu... mēnesī 30 latus viņiem izmaksājot. Avīzes “Rīgas Balss” pielikumā “Ekspresis” rubrikā “Gribu zināt” 8.septembra numurā rakstīts Zorgevica kungam (citēju): “Kāpēc vilcieni, kas brauc no Jūrmalas uz Rīgu ap pulksten 7 no rīta, kursē ar 25-30 minūšu intervālu, toties pusdienas laikā - ik pēc 10 minūtēm? Vai nebūtu loģiskāk, ja būtu otrādi?” Paraksts - I.Alksne. (Citāta beigas.) Secinājums viens - netiek pētītas pasažieru plūsmas, tāpēc šeit valda tāds haoss. Visam notikušajam vēl jau ir arī “medaļas otra puse”. Vērojot, kā attīstās Liepājas osta, redzam, ka drīz tā varēs kļūt par nopietnu konkurentu Rīgas un Ventspils ostām. Konkurence attiecībā uz sauskravām ir milzīga, tāpēc visu izšķir pārvadājumu tarifi. Latvijā šie tarifi ir pietiekami augsti, turpretim Lietuvā daudz zemāki, un katrs kubikmetrs malkas, kas tiek transportēts caur Lietuvu un Liepājas ostu, ir par 1,80 dolāriem lētāks, nekā transportējot to caur Latviju. Tāpēc arī Liepāja ar savu Vaiņodes līniju ir neizdevīga un šī līnija visiem iespējamiem līdzekļiem ir jālikvidē. Līnijas Liepāja-Rīga sāpīgākais posms ir Ilmāja-Kalvene, kurš jau šodien nav spējīgs pārvadāt tos daudzumus, kuri iziet cauri uz Liepājas ostu, bet Liepājas osta šī gada astoņos mēnešos savus darba apjomus kāpinājusi 6 reizes. Liepājas brīvā ekonomiskā zona ir noslēgusi ilglaicīgus līgumus ar Baltkrieviju un Ukrainu par kokmateriālu piegādi. Caur Lietuvu un Vaiņodi ir tuvākais un lētākais ceļš. Kāpēc tad būtu jāveic simtiem kilometru gari apvedceļi caur Daugavpili un Rēzekni, tā sadārdzinot kravas? Vai tāda ir valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pārvadājumu politika? Vai tas ir galvenais ieņēmumu pieauguma mērķis? Manuprāt, Latvijas ostas var konkurēt pasaules tirgū ar zemiem pārvadājumu tarifiem un lieliem kravas apjomiem. Ja strādāsim tādā virzienā, tad neviena - ne Somijas, ne Igaunijas, ne Krievijas ostas, ne citas... mums konkurentu nebūs. Iepriekšējā gada rudenī Alojas dzelzceļa stacijā reģionālās attīstības ministra Gorbunova kunga un valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” ģenerāldirektora Zorgevica kunga klātbūtnē satiksmes ministrs Krištopana kungs apsolīja šī reģiona iedzīvotājiem, ka dzelzceļa satiksme līnijā Aloja-Limbaži-Rīga netiks slēgta un uztraukumam neesot pamata. Tāda paša satura runas tika runātas ar Liepājas-Ventspils dzelzceļa līnijas izmantotājiem, tikai ar piebildi: ja slēgsim, tad nodrošināsim visus iedzīvotājus ar autobusu pārvadājumiem, noasfaltēsim visus vajadzīgos ceļus. Arī tad, kad vaiņodieši uzsāka piketu, satiksmes ministrs sacīja: kamēr nebūs pieņemts Dzelzceļa likums, neviena līnija slēgta netiks, - bet jau otrajā dienā slēdza pārvadājumus Rīga-Lugaži. Un tā tuvākajā laikā tiks slēgtas vēl daudzas līnijas, it kā nerentabilitātes dēļ. Tās ir līnijas ap Rēzekni un Daugavpili (nenosaukšu visas), jo pagaidām šīs līnijas kļūst par slogu neprašām. Kamēr līnijas strādāja pašplūsmā, tikmēr bija labi, bet tagad, kad jāsāk saimniekot un ieguldīt līdzekļus, tās kļūst nerentablas, jo jādomā taču ir ekonomiski.

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” ģenerāldirektors Zorgevics runā, ka pasažieru pārvadājumi neatbilst standartam, un arī mēs pašreizējā momentā dzirdējām no Krištopana kunga šo vārdiņu - “standarts”. Diemžēl varu jums pateikt, ka dzelzceļa struktūrā vārda “standarts” nav, ir tehniskās ekspluatācijas noteikumi, un tā ir tā “bībele”, pēc kuras vadās visi Latvijas dzelzceļa struktūrās. Un es domāju, ka tai nav pieskārušies neviens no Satiksmes ministrijas vadošajiem darbiniekiem, ieskaitot arī dzelzceļa infrastruktūras vadītāju. Tāpēc mēs esam šodien spiesti darīt tos darbus, kurus nav izdarījuši Satiksmes ministrijas darbinieki, kurus nav izdarījuši Dzelzceļa departamenta darbinieki. Domāju, tāpēc arī tādi rezultāti, tādēļ arī cilvēki šodien piketē un sēž uz sliedēm. Dzelzceļa satiksme līdz šim sevi ir pierādījusi kā vienīgais stabilais, ērtais un drošākais pārvietošanās līdzeklis, uz kuru var paļauties jebkuros laika apstākļos, bet, lai pierādītu pretējo, tiek veikti attiecīgi priekšdarbi un pasūtījumi, konkrēti līnijā Rīga-Aloja-Ipiķi. Posmā Aloja-Ipiķi, deklarējot, ka esot slikts sliežu ceļš, vilciena ātrums tika samazināts līdz 10-15 kilometriem stundā. Mašīnisti to strikti ievēroja, bet nokavēto laiku “iedzina” labajā posmā līdz Rīgai un Rīgas stacijā ienāca laicīgi. Tādas lietas necieta dzelzceļa vadība, un tika nosūtītas divas telegrammas uz Lokomotīvju depo. Pirmajā telegrammā nosodīja mašīnistus, ka tie ierodas Rīgā laicīgi, pēc grafika, un otrajā stingri pieprasīja, lai Ipiķu-Alojas-Rīgas vilciens Rīgā ienāktu ar 20-25 minūšu nokavēšanos. Drīz pēc šīm telegrammām arī slēdza šo līniju. Vai tāda pati taktika netiek pielietota arī Liepājas-Vaiņodes līnijā? Nav noslēpums, ka saraksti pasažieru pārvadāšanai tiek sastādīti, ignorējot pasažieru vairākuma vajadzības, un tā rezultātā pasažieru plūsma ir krietni mazāka, nekā tā varētu būt. Praktiski nav veikti nekādi pasākumi ienākumu palielināšanai un izdevumu samazināšanai. Pasekojot līdzi pēdējo gadu notikumiem, nav grūti secināt, ka viss paveiktais ir vairāk vai mazāk haotisks. Nav apstiprinātas un publiski pieejamas dzelzceļa rīcības programmas, kurās būtu atspoguļota darbība, kāda paredzēta tuvākajos gados. Nenoliedzams ir fakts, ka Latvijas dzelzceļš ir vājš un negatīvs tēls valstī. Presē netiek skaidrots, kas ir dzelzceļš, kā strādā dzelzceļš, kādēļ dzelzceļš dara tā un ne citādi. Tāpēc ir nepieciešams veikt plašu izskaidrošanas darbu masu medijos par to, ka pasažieru pārvadājumi ir nerentabli un tie ir jādotē no valsts budžeta, ka te ar savām dotācijām jāpiedalās arī pašvaldībām un citām ieinteresētām pusēm, kā tas notiek daudzās citās valstīs. Tas viss jāpierāda ar precīziem skaitļiem, katru skaitli attiecīgi motivējot, nevis darot to tā, kā tas notiek šodien. Kā tiek minēts dažādās atskaitēs un izziņās, pasažieru pārvadājumi nav rentabli - ne jau tikai 1997.gadā, bet praktiski jau no “Latvijas dzelzceļa” dibināšanas un izveides brīža. Jau kopš tā brīža kravas pārvadājumi ir dotējuši pasažieru pārvadājumus. Rodas jautājums: kāpēc dzelzceļa vadība to pamana tikai tagad? Šobrīd dzelzceļa galvenā uzmanība ir pievērsta un piesaistīta tranzīta satiksmei kā galvenajam peļņas avotam. Tas nav slikti, ka šajā jomā ir sasniegts ievērojams pieaugums, taču nedrīkstam aizmirst arī pasažieru pārvadājumus, jo dzelzceļš ir domāts cilvēkiem, nevis cilvēks dzelzceļam.

Pats bēdīgākais ir tas, ka Latvijas dzelzceļa attīstības programmā līdz 2000.gadam daudzas dzelzceļa līnijas Latvijā ir ieplānotas iznīcināšanai, tā atstājot tikai Zilupes-Ventspils līniju. Vai tā cena nav par dārgu Latvijas ekonomikai un infrastruktūrai, kuru ir viegli iznīcināt, bet grūti atjaunot vai uzbūvēt? Pasažieru pārvadājumi paņem līdz 40% no kopējās infrastruktūras - pie noteikuma, ka sastāvs sastāv vismaz no 8 pasažieru vagoniem un ka ir ne mazāk par 32 asīm. Tādā gadījumā noslogojums uz vienu asi ir līdz 15 tonnām. Bet preču vilciena sastāvā ir jābūt 50-60 vagoniem un ne mazāk par 200 asīm. Tātad mazākā slodze uz ass ir vismaz 25 tonnas. Sakiet, kuras līnijas tad nolietojas ātrāk? Vai tās, pa kurām kursē tikai pasažieru vilcieni?

Valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”, pārvadājot invalīdus un represētos, nav saņēmusi par 1996.gada pēdējiem mēnešiem no valsts budžeta 860 000 latus. 1997.gadā par tiem pašiem invalīdu un represēto pārvadājumiem nav saņemts ne santīms, un uz gada beigām valsts būs parādā 4 miljonus latu. 1997.gadā valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” būtu jāsaņem no budžeta 50% akcīzes nodokļa. Gada beigās tas sastādīs 2,4 miljonus. Diemžēl nav ne santīma! Lūk, kur ir nauda, un, lūk, kur ir dotācijas arī pasažieru pārvadājumiem. Tikai ir jautājums: kā kompetencē tas ir? Mēs redzam, ka Satiksmes ministrija nepilda savus tiešos pienākumus, bet gan labprāt nodarbojas ar solījumiem un spriedelējumiem. Tāpēc arī vēstulē no Alojas pilsētas domes raksta (citēju): “Satiksmes ministra Viļa Krištopana solījumiem nevar ticēt.” (citāta beigas). Es pilnīgi atbalstu, jo solīts ir daudz, bet izdarīts maz. Kad izpildīsit savus vecos solījumus un noasfaltēsit Liepājas, Ventspils un Alsungas ceļus? Tur likvidējot dzelzceļa satiksmi, cilvēki ir atgriezti no visas pasaules. Jūs, Krištopana kungs, esat tā “uzlabojuši” dzīvi šiem cilvēkiem - alsundzniekiem, ka, lai aizbrauktu uz 90 kilometrus attālo Liepāju, viņiem šodien jāpatērē divas dienas. Un tas notiek 20.gadsimta beigās! Alsundznieki jums sūta par tādu “labu” darbu asus nosodījumus. Šodien jūs solāt vaiņodiešiem tādus pašus labumus un vēl cerat, ka viņi jūs nav atmaskojuši. Varu teikt droši, ka ir atmaskojuši un tāpat kā alojieši netic nevienam jūsu teiktajam vārdam.

Un nobeigumā. Krištopana kungs, vēlēšanas vēl tālu. Tātad arī neapdomīgās solīšanas laiks vēl priekšā. Centieties līdz šim laikam izdarīt kaut ko labu tautas labā, un tad arī nevajadzēs baidīties un varēsit droši aizbraukt uz Vaiņodi un izrunāties ar cilvēkiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vilis Krištopans - ārpus kārtas, otro reizi. 15 minūtes. Līdz pārtraukumam 5 minūtes.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Godājamais profesora kungs! Man ar nerviem viss ir kārtībā.

Kazāka kungs, es nezinu, kas jums tās runas raksta, bet tur apmēram 80% bija meli un nepatiesība. Nu nevar tā darīt! Runāsim konstruktīvi. Es ne pa radio, ne pa televīziju, ne avīzēs - nekur! - neesmu nosaucis ne 700 000, ne 500 000, ne kādus citus tūkstošus. Jūs paprasiet, lūdzu, tiem, kas jums raksta tās runas, lai viņi uzmanīgi pārbauda, kas to ir teicis un kad to ir teicis, jo vieni meli bija jūsu runā.

Redziet, mani klausās ne tikai tie jūsu Zīgerista apmānītie vēlētāji. Mani klausās arī 19 000 dzelzceļnieku, kuri arī tomēr domā par savām ģimenēm, par savu nākotni, un šie 19 000 dzelzceļnieku zina, ka nepareizas vai kļūdainas stratēģijas rezultātā viņi visi vienlaicīgi var palikt bez algas. Un tas, manuprāt, ir daudz svarīgāk nekā jūsu populistiskā vaimanāšana.

Kad es biju Daugavpilī depo un tikos ar dzelzceļniekiem, tad viņiem bija tikai viens jautājums: vai mums būs darbs un maize? Un es kā ministrs divus gadus vienmēr esmu viņiem teicis: “Jums būs darbs un maize!” Protams, ja kaut kādi nožēlojami populisti, tādi kā Zīgerista partijas pārstāvji, visu nesabojās šajā valstī un nenovedīs dzelzceļu līdz bankrotam.

Ja ir noslēgti līgumi ar Ukrainu, kur, cik es saprotu, ir milzīgi mežu daudzumi, un vedīs šos kokmateriālus, kā jūs teicāt, no Ukrainas uz Liepājas ostu, tad mēs vēl neesam nekad bijuši “pret”. Kā es jau daudzreiz esmu teicis, šī līnija, pa kuru Valdmaņa kunga vectēvs brauca no Odesas uz Liepāju, joprojām ir. Bija, ir un būs. Un, ja tiešām būs šie milzīgie kokmateriālu daudzumi, par ko esot noslēgusi līgumu brīvā ekonomiskā zona Liepājā ar Ukrainu, tad tie tiks aizvesti uz Liepājas ostu, kā mums nupat centās pateikt Kazāka kungs.

Kas attiecas uz reisu Rīga-Lugaži, tur nekas nav slēgts. Vienkārši pastāv vasaras maršruti un ziemas maršruti. Un, cik es saprotu, tagad turpmāk būs tāda kārtība, ka ziemas maršruts arī būs jāsaskaņo ar Saeimu un arī vasaras maršruts būs jāsaskaņo ar Saeimu un ar jums, Kazāka kungs, personīgi. Un ir šie vilcieni saskaņoti ar visām pašvaldībām. (No zāles deputāts O.Grīgs: “Ar partijām nav!”) Un droši vien jāsaskaņo būs ar visām partijām, pareizi saka Grīga kungs. Un ar Sadarbības padomi acīmredzot.

Redziet, tā problēma ir tāda. Ja, piemēram, vilciens Rīga-Liepāja iet cauri desmitiem pagastu, tad es nezinu, kurš var pierādīt to, ka pilnīgi visus pagastus apmierina tieši šis grafiks. Tā jau ir tā nelaime, ka vienmēr tiek meklēts kaut kāds vidējais grafiks, kas faktiski tā īsti neapmierina nevienu. Diemžēl nevar tā būt, ka 50 pagasti, teiksim, “griezīs” kaut kādu vilcienu katrs savā laikā. Tas iet cauri visiem šiem pagastiem, un tiek meklēts tas vidējais risinājums starp tām galastacijām, piemēram, starp Liepāju un Rīgu. Tas tā vienmēr ir visur, un nevar pilnīgi visiem izpatikt.

Aizvakar man arī bija saruna. Viens pagasts saka, ka par 10 minūtēm vēlāk vajagot Rīgas-Liepājas vilcienu, cits pagasts saka, ka par 10 minūtēm ātrāk. Ko lai dara? Un tajā pašā laikā rajona pašvaldībai ir visas tiesības un tika iedota nauda, lai izsolītu šos autobusu reisus, lai saskaņotu grafikus un maršrutus. Par to arī Kazāka kungs, starp citu, runāja un teica, ka vietējiem reisiem, redz, tur esot nepareizi grafiki, ka nav tā un nav tā, taču tā ir rajona pašvaldības funkcija.

Sēdes vadītājs. Krištopana kungs, turpināsim debates pēc pārtraukuma.

V.Krištopans. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēc pārtraukuma jums vēl ir 10 minūtes. Tagad pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Gundaram Valdmanim. Par preses konferenci.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Frakciju nama 104. istabā tūlīt notiks preses konference, kura būs pirmā zīme, ka tauta sāk kustēt, sāk vienoties cīņā pret padomes varu. Tāda ir padomes vara. Šodien 88 deputāti it kā bija reģistrēti, bet viens nedabūja balsot. Es būtu balsojis par Leopoldu Ozoliņu, bet man biļetenu neizdeva. Paldies. (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Pēteris Apinis, Viesturs Boka, Ziedonis Čevers, Indulis Emsis, Ervids Grinovskis, Ernests Jurkāns, Juris Kaksītis, Jānis Kalviņš, Aleksandrs Kiršteins, Ruta Marjaša, Atis Sausnītis, Anna Seile, Leonards Teniss, Andris Tomašūns, Dainis Turlais, Gundars Valdmanis, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir pagājis. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies kvorumam. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 47 deputāti.

Lūdzu vēlreiz zvanu. Es aicinu visus deputātus, kuri mūs dzird, atgriezties sēžu zālē, lai varētu turpināt darbu... 48, 49, 50 deputāti. Varam turpināt.

Debatēs desmit minūtes turpina uzstāties Vilis Krištopans. Lūdzu, Krištopana kungs!

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Nu neredzu es opozīcijas rindās pārāk lielu vienotību, nu neinteresē viņiem mana uzstāšanās, Zīgerista partijai it sevišķi. (No zāles deputāts O.Kostanda: “A kam tad vispār viņa interesē!”)

Es atgriezīšos tomēr pie Kazāka kunga uzstāšanās. Tiešām būtu interesanti uzzināt, kurš tik neprecīzas runas jums raksta. Acīmredzot iepriekšējie atbildētāji, kad jūs kaut ko esat prasījis, nav pievērsuši lielu vērību precizitātei un faktiem, un tā jūs esat jau iemācījušies bārstīt melus pa labi un pa kreisi, jo jums liekas, ka tas tā arī ir.

Es mēģināšu uz katru jūsu melu atbildēt. Piemēram, es saņemu pārmetumus par to... Kazāka kungs teica, ka no Alsungas iedzīvotāji nevar aizbraukt, piemēram, uz Kuldīgu vai uz Liepāju. Es jums vēlreiz atgādinu, ka šos reisus ir tiesīgas organizēt un to pietiekami labi daudzās vietās organizē rajonu pašvaldības. Šī dotācija katrā rajonā ir pietiekami liela, un pašlaik tā ir, varētu pat teikt, pietiekama, lai atklātu jebkuru maršrutu, kurš ir nepieciešams pasažieriem, tajā skaitā arī Alsungā. Un es zinu, ka arī Alsungā ir atklāti vairāki jauni pasažieru autobusu maršruti vairākos virzienos. Tātad arī tur pasažieru stāvoklis, viņu pārvietošanās iespējas ir uzlabojušās, cienījamais Kazāka kungs!

Es vēlreiz gribu atgriezties pie tām publikācijām un pie tiem jautājumiem, kuri, piemēram, tika uzdoti avīzē “Diena” šodien. Šodien pēc būtības tiek formulēts jau nepareizi jautājums: ko jūs domājat par dzelzceļa līnijas slēgšanu? Tātad visiem ļoti cienījamā avīze “Diena” mani jau iepriekš apvaino dzelzceļa līnijas slēgšanā, par ko es nekad neesmu runājis un ko neviens nekad nav plānojis. Es vienmēr esmu atkārtojis, ka šī līnija bija, ir un būs. Es tikai ceru, ka kādreiz pa šo līniju vedīs arī pietiekami lielu daudzumu kravu.

Man ir liels prieks dzirdēt, ka Kazāka kungs ir redzējis kontraktu par Ukrainas kokmateriālu vešanu uz Liepājas ostu. Man ir bijusi tā laime apmeklēt Ukrainas ostas Odesu un vēl veselu virkni citu ostu pie Melnās jūras, kur ir pietiekami lieli kravu apjomi. Un man ir ļoti grūti iedomāties, kādam ir jābūt ekonomiskajam aprēķinam, lai vestu, piemēram, no Doņeckas caur Liepāju uz kaut kurieni kravas, ja tās pašas kravas var ielādēt Ukrainas ostās, kas ir daudz tuvāk. Bet var būt, ka tādas kravas būs un ka Liepājas brīvās ekonomiskās zonas vadība tādas atradīs. Es būšu ļoti priecīgs. Tad varēs šo līniju Vaiņode-Liepāja uzturēt daudz efektīvāk un labāk. Es ceru, ka tā būs.

Tomēr tajā pašā laikā man ir ļoti žēl, ka Kazāka kungs un Kostandas kungs sēdēja vai stāvēja uz barikādēm, teica kvēlas runas, bet tās barikādes ir uz līnijas, pa kuru vairs nevar pārvietot kravas. Es neredzu jēgu tam visam! Tās barikādes varēja būt arī turpat, tikai blakus dzelzceļam. Un tad šajā reģionā varbūt tiešām būtu lielāka dzīvība. Vismaz vizuāli būtu redzams, ka iet vesels sastāvs ar cisternām pa līniju Klaipēda-Priekule-Mažeiķi, un tad savs ienākums būtu arī dzelzceļam. Dzelzceļš varētu samaksāt algu tiem dzelzceļniekiem, kas apkalpo šo infrastruktūru. Pašlaik iznāk, ka viņi saņem algu par neko. (No zāles deputāts O.Grīgs: “Krištopanam jāiestājas Zīgerista partijā!”)

Ja mani uzaicinās, es varbūt domāšu... Kostandas kungs, jūs vienkārši nedzirdējāt, ka Grīga kungs man piedāvāja iestāties Zīgerista partijā. (Aplausi.)

Vēl par ostām. Mums ir jāsaprot viena lieta, ka Latvijas ostas tiešām ir Latvijas bagātība un ka tā ir tā sastāvdaļa, kas dod gan nodokļu veidā, gan algās, gan visos pārējos ienākumos. Tā dod Latvijas iedzīvotājiem gan darbu, gan Latvijas budžetam līdzekļus, kurus pēc tam var iztērēt gan skolotāju algām, gan pensijām, gan ārstu un medicīnas finansēšanai.

Vispieticīgākie pasaules ekonomistu aprēķini un vispār ekonomikas kritēriji ir tādi, ka katra kravas tonna, kas iziet caur Latvijas valsti tranzītā, atstāj Latvijas ekonomikā apmēram 5 latus. Un, ja mēs sareizinām 50 miljonus tonnu ar 5 latiem, tad mēs dabūjam 250 miljonus latu gadā, kas paliek Latvijas ekonomikā. Un mēs varam droši teikt, ka vismaz trešā daļa no šiem 250 miljoniem latu ir tieši nodokļu veidā gan sociālajā budžetā, gan arī valsts budžetā. Pārējie tiek izmaksāti gan algās, gan ieguldīti attīstībā. Tas nozīmē, ka vismaz trešā daļa no Latvijas ekonomikas diemžēl vai par laimi šodien balstās uz šiem transporta un tranzīta pakalpojumu ienākumiem. Būtu absolūti tuvredzīgi un nepareizi nepiegriezt tam vislielāko uzmanību, neskatīties stratēģiski tālu uz priekšu un nepalielināt šos ienākumus.

Un šeit nav jāizdomā nekas jauns. Ir tāda valsts Holande, kurai ir tieši tāda pati loma Viduseiropā, kāda ir Latvijas loma šajā “tiltā” starp Rietumiem un Austrumiem. Holande, kurā ir lielākā osta Eiropā un pasaulē - Roterdama, apkalpo 65% no Vācijas kravām. Holandes iekšzemes kopproduktā 69%... Varbūt sāksim no otra gala: 3% sastāda lauksaimniecība, nepilnus 20% kopā sastāda rūpniecība un citi iekšzemes ekonomikas veidi, bet 69% no lielās, varenās Holandes ekonomikas sastāda transporta un tranzīta pakalpojumi. Šis ir spīdošs piemērs tam, kā maza, neliela valsts, kuras teritorija ir mazāka par Latviju, var ļoti labi attīstīties ekonomiski uz šo pakalpojumu fona un pateicoties šiem pakalpojumiem.

Es vēl gribēju teikt tā, kā Lujāna kungs saka, - pēc Lielā Tēvijas kara. Pēc Otrā pasaules kara Holandei bija līdzīgas saspīlētas attiecības ar Vāciju, kā varbūt daudzi traktē un pasniedz pašlaik Baltijas, arī Latvijas attiecības ar Krieviju. Daudzi politiķi arī Vācijā tajā laikā uzskatīja, ka Vācija esot zaudējusi savas ostas, un mēģināja kaut kādā veidā diskriminēt Holandes ostas. Uz šo brīdi abas šīs valstis ir Eiropas savienības dalībvalstis, tām nepastāv ne mazākie politiskie strīdi un konflikti. Nepastāv ne vismazākā diskriminācija starp Hamburgu, Brēmeni, Roterdamu un Antverpeni. Un te valda tikai tirgus ekonomikas likumi - kravas īpašnieks izvēlas īsāko, lētāko un drošāko ceļu, neatkarīgi no ostas piederības kādas valsts teritorijai. Un tieši tāda pati situācija šodien ir arī Baltijā. Jo kā gan citādi mēs varam izskaidrot to, ka no 1993.gada nepārtraukti pieaug kravu apjomi caur mūsu ostām. Un tas ir pats galvenais arguments. 27 miljoni tonnu - 1992.gadā, 51 miljons tonnu - 1997.gadā. Tas ir gandrīz divkārši. Tātad Latvijas ekonomika ir dubultojusi savus ienākumus. Un arī Satiksmes ministrija, kuras nolikumā ir rakstīts, ka tā ir atbildīga par tranzīta politiku, un to mēs panācām tikai pagājušajā gadā vien.

Sēdes vadītājs. Krištopana kungs, debatēm paredzētais laiks jums ir beidzies.

V.Krištopans. Es pilnīgi piekrītu Kostandas kungam, ka nav demokrātijas, ka mūsu valstī politiķiem neļauj runāt tik, cik grib. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lujāna kunga nav zālē.

Tad runās Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”. (Starpsauciens no zāles: “Sadod kārtīgi!”)

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Mēs te dzirdējām, kā Krištopana kungs savilka kopā ļoti daudz meļu. Vārdu sakot, meļu starp mums acīmredzot sēž ļoti daudz, vismaz pēc Krištopana kunga domām.

Taču es gribētu tikai par mazliet elementārām lietām parunāt. Krištopana kungam pakļautā Zorgevica biznesu neapmierina tas, ka šajā biznesā ir valstiski prasījumi ievērot reģionālo attīstību, ievērot vides aizsardzību, proti, cilvēku aizsardzību. Un Krištopana kungam vajadzētu atcerēties, ka Eiropas valstīs visi biznesmeņi cieš no šādiem ierobežojumiem, kad tiek prasīta vides aizsardzība, attīrīšanas iekārtas, un tas viss ir nerentabls. Arī sakārtošana. Un pat estētiskā puse jāveido tāda, lai cilvēkiem būtu patīkami paskatīties uz uzņēmuma darbības ārējām izpausmēm. Viss tas ir nerentabli, Krištopana kungs! Bet tas viss ir sabiedrības interesēs. Arī dzelzceļu saglabāšana ir sabiedrības interesēs, un nevar būt tā, ka vienu pienākumu uzdod kādam atsevišķam uzņēmumam, lai tas tiek galā ar šo nerentablo pusi. Tad arī attīrīšanas iekārtas uzņēmumam, privātuzņēmumam vajadzētu nodot atsevišķam uzņēmumam, lai tad tas tiek galā ar to. Tas taču ir absurds! (No zāles ministrs V.Krištopans: “Tā jau arī ir!”) Ja mēs to prasītu no privātuzņēmumiem, tad tas vēl būtu saprotams, bet, ja valsts uzņēmums, kas būtībā saskaņā ar valsts likumiem pārstāv un aizstāv sabiedrības intereses... ja te to izdala kā atsevišķu uzņēmumu, tad tas ir pilnīgs absurds.

Otrais. Kā tiek izmantoti līdzekļi no akcīzes nodokļa ceļu tīkla attīstīšanai, labošanai un izbūvei? Ja mēs pabraucam pa Latviju, tad ļoti labi redzam, ka notiek tas, kas notika krievu laikā. Remontēts tiek tas, kurš nav jāremontē, jo ir pietiekoši labā stāvoklī, un tā rezultātā līdzekļu tur tiek izlietots piecas vai sešas reizes mazāk, nekā remontējot tos ceļus, kuri būtu tiešām jāremontē. Kārta tiek klāta, kā speciālisti tika pārbaudījuši, apmēram trīs reizes plānāka, nekā vajadzētu klāt, jo, ja klāj uz jauna seguma, tad to kārtu var likt daudzkārt plānāku. Rezultātā izvirzās jautājums: kur paliek līdzekļi, kā te viss tiek finansiāli nokārtots? Acīmredzot šie izdevumi tiek rēķināti tā, kā to prasa nopietns remonts. Īstenībā tikai uzklāta kārta uz ceļiem netālu no Krustpils, uz Vidzemes šosejas un tā tālāk. Varu nosaukt arī speciālistus, kas to ir pētījuši. (No zāles V.Krištopans: “Meli!”) Man ir jautājums Krištopana kungam: kur tad paliek tie līdzekļi? Un nākošās uzstāšanās laikā lai viņš mani nosauc par meli. Es gaidu, lai apgalvotu pretējo.

Tad vēl par ceļa zīmēm. Šinī pašā zālē Krištopana kungs apgalvoja, ka, lai uzliktu ceļa zīmes Latvijā, ir vajadzīgi 9 miljoni latu. Es jutu, ka zāle uztver to kā anekdoti. Būtībā tā arī anekdote ir. Mēs zinām, ka pirms kara Latvijā bez jebkādiem miljoniem ceļa zīmes bija sakārtotas tik labi, ka uz katru māju bija ceļa zīme. Un ceļa zīmes bija pat par iemeslu tam, ka diemžēl teroristi, izvedēji varēja sameklēt rokā tās saimniecības un tās ģimenes, kuras bija jāizved... Ja Krištopana kungs tiešām ir dzimis tajā ģimenē, kas ir izvesta, tad var teikt tā, ka ļoti labās ceļa zīmes veicināja arī to, lai viņa ģimeni izvestu.

Tad, starp citu, tās ceļa zīmes bija pēc noteikta standarta, šīs pirmskara ceļa zīmes, un lai Krištopana kungs nemēģina iestāstīt, ka tagad, lūk, tas dārgums pieaug standarta dēļ. (No zāles ministrs V.Krištopans: “Tās bija klaušas...”)

Te ir tāds vispārējs jautājums. Frakcija “Latvijai” savā laikā tika prasījusi Māra Gaiļa demisiju. Frakcija “Latvijai” savā laikā ir prasījusi Māra Grīnblata demisiju. Frakcija “Latvijai” savā laikā ir prasījusi aizsardzības ministra Krastiņa demisiju. Kādreiz ir prasījusi arī Andra Šķēles valdības demisiju. Un mēs tagad redzam, gan ar nokavēšanos, ievērojot cienības pauzi, ka visas šīs prasības ir izpildītas. Es domāju, ka Saeimai pietiks arī prāta, lai pēc zināmas cienības pauzes atbalstītu arī Krištopana demisiju. Es domāju, ka arī “Latvijas ceļš”, kas nebūt nesastāv tikai no blēžiem, sapratīs, ka nevar ļaut turpināt graut partijas prestižu ministram, kas rīkojas tā, kā to dara Krištopans. Jo galu galā tas ir partijas pastāvēšanas jautājums, un es domāju, ka “Latvijas ceļa” intelektuāļiem būs pietiekami prāta, lai šādu kļūdu nepieļautu.

Es gribu atgādināt vēl Krištopana kunga teikto, ka viņš nerunāšot ar sliežu bloķētājiem it kā ar likuma pārkāpējiem. Es domāju, ka tā ir tā lielākā traģēdija, ka mūsu valdība nerunā ar tautu, pirms tauta nav nodzīta izmisumā un ir spiesta rīkoties tā, ka ir arī zināmi likuma pārkāpumi. To mēs pieredzējām gan attiecībā uz zemniekiem, gan tagad pieredzam attiecībā uz vaiņodniekiem. Galu galā vai tad tauta ir vainīga, ka ministri savlaicīgi neievēro lūgumus, sūdzības un prasījumus? Tā ir valdības vaina, un to pilnībā vajag apzināties arī Krištopana kungam.

Un tad es jūs gribu ļoti nopietni brīdināt. Krištopana kungs teica, ka šogad tranzīta operāciju rezultātā ienākumi ir pieauguši Latvijā tik lielā apjomā, cik vispār ir ienākumu no ostām abās pārējās Baltijas valstīs, proti, Igaunijā un Lietuvā. Ir saņemtas jaunākās ziņas, ka Krištopana kunga augstprātīgā izrunāšanās ar Krievijas pārstāvjiem var sagādāt nākošgad apmēram tikpat lielus zaudējumus Latvijas tranzīta transportam, un es gribu atgādināt, ka Krištopana kungs var te saukt mūs par meļiem, ka Krištopana kungs var saukt tautu par muļķiem, bet to... tādu rīcību viņam nepiedos lielas kaimiņvalsts sarunu partneri. Un, ja cilvēks ir izlaidies savā runāšanā tik tālu, ka mētājas ar nepārdomātiem vārdiem, tad viņam vajadzētu savaldīt savu mēli vismaz tik daudz, lai nepieļautu šādus izteicienus sarunās ar kaimiņu valsti, kas nesīs tos zaudējumus. Un tad varbūt, kad Krištopans tiks demisionēts, parādīsies varbūt tāda aģitācija, ka, lūk, tāpēc pazeminās Latvijas tranzīta ienākumi, ka Krištopans ir demisionējis. Taču es atgādinu vēlreiz - tas būs Krištopana nopelns! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie tautas ievēlētie deputāti un augsti godātie vilcienu pasažieri, un augsti godātie visi limuzīnu stūrētāji, un visaugstāk godātais ministra kungs - Krištopana kungs!

Es tiešām priecājos, ka mūsu ministrs Krištopana kungs nav korumpējies, un tāpēc par šo tēmu es nerunāšu un ceru, ka arī citi nerunās. Runāsim lietišķi un analītiski par Latvijas dzelzceļiem, par Latvijas zemes ceļiem, par ūdens ceļiem, par mūsu pasažieriem. Es personīgi runāšu par šo saasināto punktu - par Latvijas dzelzceļu un par tā pasažieriem.

Protams, man jāsaka, ka man šodien ļoti patīk mūsu ministrs Krištopana kungs, jo atšķirībā no daudziem citiem ministriem viņš sēž iekšā, visu pieraksta, atzīmē un atbildēs uz jautājumiem. Es tiešām saku, ka ir jārunā analītiski un lietišķi. Jau divu gadu garumā es esmu vērojis un bijis izbrīnīts, nepatīkami pārsteigts, cik daudzas šādas runas notiek ielu un sadzīves līmenī, neko neanalizējot, nebalstoties uz faktiem, uz zinātni, uz dokumentiem, un es gribētu, lai pēc iespējas mazāk tā būtu, un šodien jau ir zināma atšķirība. Krištopana garajā runā bija analīze un atbilde ar skaitļiem, bet šī analīze un šī atbilde no vienas puses bija tādā saimnieciskā un ekonomiskā aspektā. Bet es gribu runāt no pretējās puses, no nabadziņu puses, es teiktu, no mazā cilvēka puses, kā tas ir.

Un, redzat, tad vispirms ir jāpievēršas visvārīgākajam punktam - Vaiņodes dzelzceļam. Bet runa jau, protams, ir par visiem dzelzceļiem kopumā Latvijā, un tam nāk līdzi kopā ar visām citām Latvijas nelaimēm, es gandrīz teiktu, traģēdijām,vēl kāda parādība, kas uzgulstas uz Latvijas tautas pleciem un veicina tās mazo dzimstību. Un tagad šīs jaunā nelaimes ēna ir tā, ka tiek likvidēti pamazām vilcieni.

Kāda situācija tad ir Vaiņodē, cienījamie deputāti, kas pļāpā un sarunājas! Neviens nav tā īsti izskatījis šo momentu, un liekas, ka ne visi ir pie ģeogrāfijas kartes piegājuši un paskatījušies... Ministru kunga arguments ir tāds, ka paralēli dzelzceļam iet autošoseja. Taču ieskatieties kartē! Tieši paralēli dzelzceļam šoseja iet tikai posmā Priekule-Vaiņode. Tajā lielum lielākajā gabalā līdz Priekulei - tur dzelzceļš atrodas apmēram 5 kilometru... Un lai tie, kas ir Vaiņode-Liepāja posmā, nokļūtu no dzelzceļa līdz šosejai, viņiem dažkārt ir jāmēro pieci, seši vai pat septiņi kilometri pa sliktiem ceļiem vai pa taciņām. Un tā ir milzīga ķibele tiem cilvēkiem.

Un es gribu šodien jūs mudināt saprast, kāpēc šie cilvēki Vaiņodē ir kļuvuši par fanātiķiem, kāpēc viņi tur tā stāv un streiko. Tie nav huligāni. Tie nav arī jaunieši, kas tur ir, bet tie ir ļoti nopietni cilvēki, turklāt pietiekami daudz cilvēku.

Kas tad liek jau otro mēnesi viņiem šādā ekstremālā situācijā atrasties? Un tādā sakarībā es apskatīšu pa punktiem, ar ko tad dzelzceļš ir nesalīdzināmi pārāks par autobusu satiksmi.

Pirmais. Dzelzceļš taču, kā mums visiem zināms, ir nesalīdzināmi ērtāks, ir patīkamāka braukšana vilciena vagonā nekā autobusā. Ir pat daudzi cilvēki... ne mazums cilvēku, kas vispār nepanes braukšanu ar autobusiem. Ir veci cilvēki, sievietes stāvoklī, daži slimi cilvēki, kuriem piemīt tā saucamais jūras slimības sindroms jeb, kā vienkārši tautā saka, kļūst slikta dūša. Un ne jau vienmēr nonāk līdz tādam līmenim, bet jūs taču zināt, ka gandrīz katrs desmitais cilvēks izpauž šo nepatiku, jo viņš nevar sēdēt atmuguriski satiksmes līdzeklī.

Nākošais ērtību aspekts. Vilciens iet lēzeni, līgani. Tas nozīmē, ka braucot vilcienā, mēs ietaupām savu laiku, jo mēs varam lasīt, rakstīt vai adīt, un tā arī ir ļoti būtiska lieta. Es savu pirmo grāmatu sarakstīju, braukdams vilcienā Rīga-Jūrmala.

Tālāk. Vilcienā ir daudz ērtāk pārvadāt bagāžu, te lielākas bagāžas var pārvadāt. Vilciens līdz ar to labāk nodrošina, veicina tūrismu, jo vilcienā ūdenstūristi savas lielās smailītes var pārvadāt, arī velosipēdus var, kas šodienas autobusos... varbūt nākotnē. Protams, var jau būt, ka ir arī tādi autobusi, kur var velosipēdus likt iekšā...

Vēl tālāk. Ar vilcieniem izbrauc sēņotāji, ogotāji... Te ir kāds interesants, it kā sīks moments, taču pensionāriem, trūcīgajiem, arī bezdarbniekiem šī rudens ogu un sēņu lasīšana dažkārt ir pat dzīvības jautājums. Viņi sakrāj pārtiku ziemai, viņi pat tirgojas ar to, ko atved grozos. Un līdz ar to iznāk tā, ka vilciena līnijas slēgšana ir vēršanās pret trūcīgajiem cilvēkiem, pret vecajiem ļaudīm, pret daudzbērnu ģimenēm, pret vientuļajām mātēm.

Un tālāk. Otrais punkts. Tagad ir otrais punkts. Vilciena satiksme ir visdrošākā. Šodien pieaug... Krištopana kungs jau minēja, ka daudzās vietās jau pat sastrēgumi var veidoties. Pilnīgi lavīnveidīgi Latvijā pieaug šie ātrbraucēji un ne visai godīgā ceļā, es domāju, iegūtās automašīnas, un tie ir tie “fiksie zēni”, kuri katru brīdi... man nav skaitļu, bet mēs zinām, ka vilcienā vismaz simts reizes mazāk aiziet bojā cilvēku, nekā tas notiek uz autoceļiem. Un tā ir ārkārtīgi nopietna lieta, trieciens mūsu tautai.

Tālāk. Treškārt. Vilciens ir ekoloģiski tīrāks. Šīsdienas laikmetā, kad tik daudz mēs runājam par ekoloģiju, par ieiešanu Eiropā, arī to apstākli mēs nevaram atstāt kā tādu vienaldzīgu momentu.

Ceturtkārt. Arī vilcieniem ir stacijas. Dzelzceļa stacijām ir atšķirība no autobusu pieturām, tur cilvēkam ir jumtiņš dažkārt virs galvas lietus gadījumā, bet bieži vien arī tie ir sadauzīti un nākas gaidīt pasažieriem vai nu tur uz tā ceļa, vai zem nojumes - labākajā gadījumā. Bet stacijā varbūt tās telpas ir apkurinātas, siltas. Tiesa, ir sākusies arī staciju izdemolēšana, zinu tādu lietu arī.

Un visbeidzot, piektkārt, vilciens kā satiksmes līdzeklis ir drošāks arī tādā aspektā, ka vilciens nepaliks uz sliedēm, neaizbraucis līdz galam, vilciens precīzi ieradīsies laikā, vilciens precīzi aizies. Lūk, uzskaitot šos punktus, es esmu ārkārtīgs vilcienmīlis. Visi manis uzskaitītie punkti sociālajā plāksnē runā par labu vilcienam. Un te nevaram skatīties tikai no ekonomiskā, no saimnieciskā viedokļa vien, tāpat kā mēs nevaram daudzos gadījumos rēķināt, cik izmaksā skolās mūsu bērnu skološanās. To jau gan te Jānis Mauliņš apskatīja, ka ir šajā visai grūtajā brīdī jārod iespēja arī ar mīnusiem uzturēt šo vilcienu satiksmi. Un es visu šo pateicu tāpēc, ka jūs, deputātu kungi, kas braucat ar mašīnām, esat varbūt aizmirsuši šīs vilciena priekšrocības attiecībā pret autobusu.

Un vēl. Es par skaitļiem te tomēr gribu sacīt, ka Krištopana kungs nebija visai precīzs, nosaukdams - septiņi tūkstoši.... Vaiņode nav tas galvenais, pilsēta Priekule ir lielāka, tur ir 4000 iedzīvotāju. Vaiņodē ir ap 3000. Tur vien jau kopā sanāk 7000. Bet vēl ir pa starpu, kā kartē jūs redzēsiet, Virgas pagasts. Virgas pagastā ir 2100 iedzīvotāju. Centrs - Paplaka. Vēl ir arī Gaviezes pagasts ar 1000 iedzīvotājiem. Es negribu teikt, ka visi tie iedzīvotāji no pagasta stūriem brauc, bet katrā ziņā te ir ap 10 tūkstošiem... Saucot skaitļus, vajadzētu runāt precīzāk par to.

Jautājums: ko darīt? Pavisam īsi es mēģināšu pateikt to. Tātad: pirmkārt, šajā situācijā vajadzētu to pareizo vagonu skaitu atrast, izkalkulēt un izmēģināt. Otrkārt - ieplānot braucienus pareizā laikā, nevis tā kā tagad. Man ir ziņas, ka tur autobusi aiziet tad, kad vilciens vēl nav pienācis. Pareizo vagonu skaitu - pareizā laikā! Tālāk. Bezbiļetnieki. Pret bezbiļetniekiem jācīnās, tādēļ es saprotu... Man gribētos jautāt Krištopana kungam, kādā laikā šis nerentablais aprēķins ir izdarīts. Jo es zinu, ka agrāk šausmīgi daudz bezbiļetnieku braukāja līnijā Ērgļi un citās līnijās, un viņi paši sev “iezāģēja”. Protams, viņi arī varbūt vainīgi, tie, kas tur stāv, ka tik daudz bezbiļetnieku deva šo nerentabilitāti. Bet vai tas aprēķins, ko jūs nosaucāt... es baidos, vai Krištopana kungs nerēķina, balstoties uz to, ka bija tik daudz bezbiļetnieku; tagad man ir ziņas, ka ir konduktors katrā stacijā. Un, protams, ir arī vēl ceturtais punkts - biļešu cenu jautājums. Arī tas būtu delikāti jārisina.

Un kas notiks, ja apturēs šo līniju un neatjaunos? Tad visu to dzelzceļa aprīkojumu posmā Vaiņode-Liepāja taču izvazās. Ja jau apzog darbojošos dzelzceļus - un ko tik tur visu skrūvē nost! Katra lieta, ap kuru nenotiek darbība, tiek pakļauta huligāniskai iznīcināšanai.

Lūk, uz šiem jautājumiem es gribētu vērst uzmanību.

Un visbeidzot es gribētu parunāt no pavisam cita viedokļa, no valodas viedokļa atgādināt Krištopana kungam un citiem deputātiem, kuri šeit saka... Krištopana kungs visu laiku, neskaitāmas, daudzas reizes sacīja tā: “Uz šo brīdi, uz šo dienu jau nav nekādu problēmu.” Mums ir latviešu valodas likumi, nelietosim šo krievisko “uz”! Teiksim - “līdz tai dienai”, teiksim - “tagad”, un ir vēl daudz citādu veidu, kā mēs varam latviski izteikties. Latvieši šo prievārdu “uz” nelieto, bet daudzi mēs diemžēl tā kļūdāmies. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vilis Krištopans - satiksmes ministrs. Ārpus kārtas. Piecas minūtes.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es, protams, negribu runāt par to visu, ko jūs, Mauliņa kungs, teicāt. Jums tikai vajadzēja mazliet savādāk teikt: tā vietā, ka jūs teicāt “frakcija “Latvijai””, vajadzēja teikt “Zīgerista partija”. Tas ir drošāk, labāk skan. Bet mani kā ministru, protams, ļoti aizskāra viena lieta, ko jūs, Mauliņa kungs, teicāt, - par attiecībām ar Krieviju. Jūs varbūt varat nosaukt vēl kādu ministru, kurš ir bijis divu gadu laikā sešas reizes Maskavā un ticies gan ar transporta, gan dzelzceļa, gan aviācijas varām un ministriem un parakstījis šo memorandu, par ko jūs man esot uzdevuši šo jautājumu un kas dod reālus līdzekļus Latvijas dzelzceļam? Es laikam savākšu un jums atnesīšu visas tās vēstules un pat apsveikumus par nozīmēšanu amatā, kurus esmu saņēmis no maniem kolēģiem ministriem Krievijā. Un man pašam liekas, ka man personīgi ir ļoti labas un draudzīgas attiecības arī ar daudziem Krievijas valstsvīriem, un es nezinu, kur es būtu viņus apvainojis un kad. Man ir ielūgums no Udaļcova kunga tuvākajās dienās ierasties vēstniecībā, lai apspriestu visas transporta un tranzīta problēmas, jo tās ir abpusēji izdevīgas abām valstīm - kā Latvijai, tā Krievijai. Un kravu īpašnieks Krievijā lielākoties ir privāts, arī tur notiek tirgus ekonomikai atbilstoši procesi. Un tie miljoni kravu, kas tiek pārvietoti caur Latviju, pieder privātīpašniekiem, nevis Krievijas valdībai, un šie privātie kravu īpašnieki slēdz līgumus gan ar “Latvijas dzelzceļu”, gan ar mūsu ostu uzņēmumiem, un tāpēc tas apjoms aug. Jo, ja Krievijā pie varas būtu tādi kā Zīgerista partija Latvijā, tad viņi droši vien atņemtu tiem īpašniekiem tās kravas un droši vien grieztu atpakaļ Sibīrijas upes, kā kādreiz jau mēģināja pagriezt tās uz otru pusi. Es zinu jūsu ekonomiskās domāšanas modeli. Kaut arī Zīgerista kungs ir godīgs cilvēks, atšķirībā no “Latvijas ceļa”, kur, kā jūs sakāt, puse ir blēžu, toties jūsu politika un jūsu ekonomiskā izpratne par lietām ir totāli komunistiska. Es nebaidos no šī vārda. Mauliņa kungs, jūs teicāt, ka valstiskas funkcijas veic privāti uzņēmēji. Jā, visā pasaulē to dara. Jūs, protams, neesat nekad pats piedalījies un interesējies par to ekoloģisko stāvokli, kāds ir daudzās mūsu ostās. Par tām mācībām, kurās starptautiski tika atzīts ekoloģiskais un drošības stāvoklis Ventspilī, ekoloģiskais stāvoklis, kādā atrodas visi lielie ķīmisko kravu termināli. PSRS laikā nekad nav bijis tāda drošības standarta, kāds tagad ir Ventspilī no avāriju iespējamības viedokļa. Jā, par to maksā privātās kompānijas, bet arī tiek izvirzītas ļoti nopietnas prasības. Ļoti nopietnas prasības ir pret pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu. Un tajā grāmatiņā, kuru šeit vicināja Kazāka kungs, ir vienas prasības pret infrastruktūru, kas apkalpo kravas, un pavisam citas, daudz augstākas, ir pret to infrastruktūru, kas apkalpo pasažierus. Jā, tā tas ir, un tās ir ļoti stingras prasības, kuru izpildi pieprasa dzelzceļa tehniskā inspekcija. Ja runā par ekoloģiju, tad jāteic, ka tās ir citas - vides inspekcijas.

Es jums pilnīgi piekrītu, Eniņa kungs, ka dzelzceļš ir ļoti ērts un ļoti labs pārvietošanās veids, tikai vienmēr jāpaskatās, cik tad tur brauc pasažieru un pie kāda pasažieru skaita visas valsts nodokļu maksātāji var atļauties šo pasažieru pārvadāšanas veidu uzturēt. Ja, piemēram, vilcienā vidēji brauc 37 cilvēki, bet autobusā ir 54 sēdvietas un kopumā 70 cilvēki var tajā braukt, tad stipri jādomā, vai šo dārgo, ērto un labo transporta līdzekli var visi Latvijas iedzīvotāji uzturēt. Es nezinu, vai Kuldīgas, Talsu un Smiltenes iedzīvotāji ir gatavi maksāt par tiem dažiem desmitiem cilvēku, kas brauc ogās un sēnēs ar vilcienu. Manuprāt, daudzkārt lētāk būtu tiešām atrast iespēju šiem cilvēkiem, kuriem, kā jūs sakāt, tas ir viņu vienīgais iztikas...

Sēdes vadītājs. Krištopana kungs, piecas minūtes ir pagājušas.

V.Krištopans. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vai nejūtat, ka drīz mēs aizrīsimies no šiem runas plūdiem? (No zāles deputāts O.Kostanda: “Pārmetums Krištopanam...”) Parlamentārā darbība, likumdošana, ir paralizēta. Šodien atkal ir vaļā šīs slūžas, ko atrāva, kā katrreiz katrā sēdē un arī vēl ārkārtas sēdēs, galvenokārt zīgeristieši, kurus vairāk cits nekas neinteresē, kā tikai izprovocēt uz šo runāšanu. Starp citu, izprovocēja arī šodien Krištopana kungu, kurš jau trīs reizes ir nācis tribīnē un ir norunājis pusotru stundu. Tiesa, Krištopana kungs patiešām sniedza labu ieskatu šajā jautājumā. Protams, zīgeristiešus neinteresē tas, ko viņš teica, bet, es domāju, tas interesē cilvēkus, kuri klausās mūs tomēr. Bet, cienījamie kolēģi, šodien, paskatieties - šodien darba kārtībā ir 46 punkti īstā likumdošanas darba, bet mēs esam “ieķīlējušies” pie ceturtā. Diena iet uz beigām, tātad šodien tālāk arī neko neizdarīsim. (Starpsauciens: “Noņemam Krištopanu...”) Beigu beigās, protams, man ir veltīgi apelēt pie zīgeristiešu godaprāta, sirdsapziņas. Viņu nolūks ir taisni tāds. Kostanda sit plaukstas un priecājas, ka atkal parlaments ir “ieķīlējies” šajos runas plūdos un tālāk pie darba netiek. To viņi dara jau visu Saeimas laiku un darīs arī turpmāk, līdz pat 7.Saeimai. Protams, tas viss atbilst likumam, Kārtības rullim, viņiem ir tiesības to darīt, bet, cienījamie kolēģi, ja tā mēs turpināsim, tad patiešām līdz 7.Saeimas vēlēšanām tā arī neko neizdarīsim. (Starpsauciens: “Nu tad beidz!”)

Arī cienījamais Eniņa kungs uznāk tribīnē un runā par to, par ko mēs jau sen esam visu izrunājuši, - par Vaiņodi. Par dzelzceļa posmu Vaiņode-Liepāja. Protams, tā ir sāpīga lieta, bet atkal un atkal par to runā. Varbūt tagad līdz pat 7.Saeimai par to nepārtraukti debatēsim. Par jautājumu, kuru faktiski valdībai vajadzēja atrisināt, un Saeimai te nebija ko darīt pēc būtības. (Starpsauciens: “Slikta valdība!”) Diemžēl, lūk, šo “plati”, kā Krištopana kungs teica, griežam un griežam un laikam vēl griezīsim ilgi, jo, redziet, kostandiešiem vai zīgeristiešiem - vienalga, kā mēs sacīsim, - un vēl dažiem interesē: jo tautai, valstij sliktāk, jo viņiem labāk, jo tad viņiem ir pamats kritizēt un kāpt šeit tribīnē un traucēt parlamenta darbu. Es, protams, vairāk nerunāšu. Es pat nezinu... man nekādu konstruktīvu priekšlikumu nav, jo tas... (Zālē aplausi un ovācijas.) Tas atbilst Kārtības rullim, bet es aicināju parlamentāriešus un pat zīgeristiešus, kuru godaprātam es vairs neticu sen, nu tomēr apdomāties, vai patiešām mums nav jāstrādā pie likumdošanas, nevis nodarboties ar muldēšanu. Tādēļ es aicinu, cienījamie kolēģi, it īpaši no pozīcijas: ja kāds ir pieteicies, nenāciet tomēr vairs tribīnē! Balsosim un tad redzēsim! Vai patiešām jūs, Kostandas kungs, esat tik absolūti naivs, ka jūs domājat, ka jūs panāksit šodien Krištopana kunga demisiju? Ja jūs tā domājat, tad no politikas jūs neko nesaprotat un politikā jums nav ko darīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vilis Krištopans - satiksmes ministrs. Piecas minūtes.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Es esmu spiests stāvēt šajā tribīnē, jo jūs esat mani uzaicinājuši atskaitīties par Satiksmes ministrijas darbu. Jūs esat saņēmuši materiālu. Valdībai tiešām ir jāatbild, ja parlaments prasa. Es uzskatu, ka man ir jāatbild uz visiem jūsu jautājumiem un jācenšas izskaidrot valdības un Satiksmes ministrijas politiku. (Starpsauciens no zāles: “Šoreiz jūs esat uzaicināts demisionēt!”. Zālē liels troksnis.) Ja jūs pateiktu vēlreiz... Es nedzirdēju.

Es atcerējos Vītola kunga uzstāšanos pagājušoreiz. Kaut arī viņš ir it kā mūsu koalīcijas partneris un parlamentārais sekretārs Finansu ministrijā... Es ar ļoti lielu interesi izlasīju vēlreiz stenogrammu, kā Vītola kungs uzstājās. Vītola kungs ir jauns, enerģisks politiķis, kurš skrien ātrāk nekā Tabūna kungs (zālē smiekli), bet cilā svara bumbu vājāk nekā Tabūna kungs. Ar koka pistolīti skrien ap Brīvības pieminekli. Bet kāds tam ir sakars ar finansēm? Par to man tā īsti vēl skaidrības nav. Jo tad, kad mēs runājām par reālu finansējumu dzelzceļam, par šo filozofiju, par to, kā ir atbilstoši tirgus ekonomikas principiem jāpārveido visa mūsu transporta infrastruktūra, - tad Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs tā īsti neko pateikt nevarēja. Laikam mācības Honkongā vai... kur viņš tur bija? Taivānā?... es nezinu... labumā sevišķi gājušas nav. Es vienkārši atbildu savam cienījamajam partnerim valdībā uz viņa runu pagājušajā sēdē par transporta problēmām.

Tā ka es vēlreiz gribētu tomēr, Eniņa kungs, mēģināt saprast to... Paldies par atbalstu... Ir ļoti grūti atrast pasaulē citu tādu valsti, kurā pēc vienīgā iztikas līdzekļa - ogām un sēnēm - brauc ar vilcienu. Ir ļoti grūti tādu atrast. Varbūt jūs... Redziet, daudzi smejas. Nu atvainojiet, godājamie kolēģi, bet nu tomēr būsim reālisti! (Smejas.)

Tā kā galvenais uzdevums ir pārvadāt pasažierus, cilvēkiem radīt kaut kādu iespēju aizbraukt, mēs ar Stikuta kungu pārrunājām šīs smagās problēmas, kas ir Krāslavā, Dagdā, pie Baltkrievijas, Krievijas robežas. Tur ir ļoti, ļoti mazs iedzīvotāju daudzums, un tur ir daudz sliktāka satiksme, jo Latvijas nodokļu maksātāji nevar tik daudz samaksāt, lai varētu nodrošināt ideālu satiksmi visur.

Un vēl man gribas oponēt Kazāka kungam, kurš teica, ka Ulmaņa kungs ar cirvīti brauca tīrīt ceļus. Ar cirvīti ceļus netīra. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Krištopana kungam ir daudzas labas īpašības. Esmu redzējis, kā viņš spēlē basketbolu. Ļoti labi pat priekš sava vecuma. Pat ja viņš spēlē ar jaunākiem, arī tad viņš izcili spēlē. Viņš labi spēlē komandā. Ar saviem draugiem viņš labi satiek. Krištopana kungs, bez šaubām, ir nopelnījis visas tās “paldies” vēstules, ko Maskavas ierēdņi viņam varētu sūtīt.

Mēs šorīt Ārlietu komisijā atkal runājām par kredītu ar procentu likmēm starpbanku kredītu līmenī, ko piešķirs Ventspils ostai. Tur nebūs nekādu starpnieku. Naudiņa ies Ventspils ostai ar 6% gadā. Krievijas tirdzniecība plauks. Bet no kurienes tie 6% kredīti būs tam lauku uzņēmumam? Es domāju, ka Krištopana kungs neizprot, ka viņu ievēlēja Latvijas tauta un ka nav korekti domāt par Latvijas tautas infrastruktūras “izravēšanu” kaut kādu nepraktisku ekonomisku aprēķinu dēļ. Jo tā apgrozība, kas notiek lokomotīvju darbnīcās Rīgā, tā ekonomiskā aktivitāte, kas notiek mūsu zemē, dod ienākumus mūsu valsts budžetā.

Nevar tā vienkārši, Krištopana kungs, paņemt vienu lietu un pateikt, ka tā ir nerentabla. Man, piemēram, ir ļoti nerentabli ēst brokastis vai uzvilkt kurpes, taču tā ir daļa no dzīves.

Tie bērni, kas netiks skoloti, būs nasta mūsu tautai. Tiem cilvēkiem, kas netiks uz darbavietām Liepājā, nebūs darba, viņi būs tautai sociālais slogs. Viņu bērni izaugs bez skolām, bez veselības aprūpes, un tādējādi mēs lēnām iznīcināsim mūsu tautu.

Ir jādomā drusku plašāk. Man bija prieks, ka Krištopana kungs uzstājās televīzijā un teica, ka nepiestāv būt kā aunam un pastāvēt pie tā, ka tikai viņam ir taisnība. Ka viņš tagad meklē risinājumu. Bet jautājums ir: “Kur tad tu nu biji, Vilīti manu?” (No zāles ministrs V.Krištopans: “Āzīti...”) Āzīti manu. Kur tad tu nu biji? Vai neizprati, ka tiem cilvēkiem tu sagādā raizes? Vai neizprati, ka ar viņiem varēji runāt pirms gada? Varēja runāt gadu, pirms brīdināt. Vajag izprast, saprast un kopīgi risināt. Tagad ir daudz par vēlu. Bet tagad mēs sākam kopīgi risināt. Par to atkal Krištopana kungam paldies. Varbūt viņš iemācīsies to komandas garu, ko viņš parāda volejbola laukumā un basketbola laukumā, kad viņš sāks strādāt ar mūsu tautu un mūsu iedzīvotājiem. Bet vai tas gars ir? (No zāles ministrs V.Krištopans: “Ir!”)

Mēs ar Ozoliņa kungu bijām pie piketētājiem pagājušās nedēļas nogalē. Un ko mēs dzirdējām? Ka šā Latvijas valsts uzņēmuma ierēdņi sola, ka viņi “novāks”piketētājus vienu pēc otra. Krimināls drauds: “Tiklīdz jūs nebūsit vairs kopā, mēs jūs “novāksim” pa vienam vien.”

Ilmārs Bišers izteica domu, kurai es pievienojos, - ka tas, kas notiek ar to dzelzceļu, ir kaitniecība. Bet ir cilvēki, kas darbojas pret to kaitniecību, un varbūt Krištopana kungs tagad saprot, ka viņiem ir varbūt kaut kāda taisnība, un meklē kompromisu, bet to cilvēku vadītājus sūdzēs krimināltiesā. Jautājums: kāda sadarbība ar tautu šeit notiek? Krištopana kungs, man būtu dikti liels prieks, ja jūs dabūtu tās “paldies” vēstules no latviešu tautas. Taču diez vai tas tā būs. Jo jūs lepojaties ar to, ka jūs izlietojāt Latvijas valsts kredītu, lai paplašinātu Krievijas tirdzniecības spējas. Tas tranzīts caur Latviju aug par 20% gadā, un jūs esat lepns par to. Bet finansēt latviešu tautas vajadzības jūs nevarat. Jums ir jāpadara arvien mazāka un mazāka šī nasta tautai, bet kas tā vietā šeit notiek? Jūs labi kalpojat mūsu “lielajam kaimiņam”. Man nekas pret to nav iebilstams. Būsim ar viņu draugi! Bet, ja jūs viņam sniedzat par 20% vairāk pakalpojumu un tanī pašā laikā mūsu tautai dotējat mazāk, tad jājautā: kur tur ir tā jēga, Krištopana kungs? Es saprotu, ka padomes vadība un padome ir jau nolēmusi, ka Krištopana kungs tikai tiks drusku pakaitināts. Viņš savukārt mūs pakaitinās ar to, ka viņš, kā mēs tur rēķinājām, 40 000 latu vērtībā jau ir norunājis tanī pusotrā stundā. Par tiem 40 000 latiem, ko viņš norunāja tanī pusotrā stundā, viņš jau sen būtu varējis nopirkt to dīzeli, kas it kā Olainē stāv, par 3000 latiem. 1991.gada modelis, kas varētu to vilcieniņu vilkt. Tā ir daļa no tā laika, ko viņš šeit ir nācis mūs kaitināt.

Krištopana kungam ir daudz iespēju. Ja viņš strādātu tautas labā, cik priecīgi mēs viņu atbalstītu! Krištopana kungs, par 20% lielāka jauda tranzītam ar Krieviju ir liels pluss, par to dod Ļeņina ordeni vai kaut ko citu, bet kāpēc mūsu pašu tautai sistemātiski jāatņem transporta iespējas un infrastruktūra? Tas - no tautas mēroga. Es tautu šeit pārstāvu, vismaz cenšos pārstāvēt. Daži no mums pārstāv latviešu tautu, bet citi no mums pārstāv padomi. Tie, kas pārstāv latviešu tautu, jums dod divnieku ar mīnusu. Es saprotu, ka tie, kas sēž Maskavā, jums dod piecnieku ar plusu. Bet kā būtu, ja jūs mēģinātu vispirms izpelnīties no latviešu tautas nu vismaz četrinieku? Un tad ņemiet tos piecniekus ar plusiem no Maskavas! Ko gan tas līdz, ka Krievija lietos mūsu tranzītceļus par 20% vairāk katru gadu, ja samazinām to, ko mēs darām mūsu tautas labā? Krištopana kungs, manuprāt, tam nav attaisnojuma. Tāpēc es būšu spiests balsot “pret”. Nevis tāpēc, ka nepatiktu, kā jūs uzvedaties sporta laukumā, un arī ne tāpēc, ka man būtu kaut kādas personīgas antipātijas, bet tāpēc, ka mana aritmētika ir tāda: ja mēs “lielajam kaimiņam” katru gadu dodam par 20% lielāku pakalpojumu, mums vajadzētu mēģināt katru gadu tautai dot, nu, vismaz par 5% lielāku pakalpojumu. Tas varētu būt jūsu mērķis. Man žēl, bet man būs jābalso par Krištopana kungu kā nespējīgu šo darbu vadīt tautas labā. Ne tāpēc, ka viņš nav spējīgs, bet tāpēc, ka viņš nestrādā tautas labā.

Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Vilis Krištopans - satiksmes ministrs. Ārpus kārtas.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Bija ļoti patīkami dzirdēt basketbola līdzjutēja Valdmaņa kunga atbalstu man kā basketbolistam. Esmu jums ļoti pateicīgs. Mēģināšu būt vienmēr formā.

Kas attiecas uz jūsu teikto, ka Satiksmes ministrija it kā kalpo kādas citas valsts interesēm, es lieku reizi gribu atkārtot skaitļus. No tām kravām, kas tiek vestas caur Latviju, “Latvijas dzelzceļš” nopelna 18 miljonus latu gadā, un, ko nopelna, to visu novirza pasažieru pārvadājumiem. Tas nozīmē, ka Krievijas uzņēmēji, vedot kravas caur Latviju (jo kravu īpašnieki vienmēr ir ārpus Latvijas - vai nu Rietumos, bet lielākoties Austrumos), maksā gan par kravas pārvešanu, gan arī vēl par pasažieru pārvadāšanu. Tā ka, Valdmaņa kungs, mums viņiem būtu jāraksta pateicības vēstules par to, ka viņi ved šīs kravas un uztur mūsu pasažieru pārvadājumus 18 miljonu latu apmērā gadā. Ieklausieties šajos skaitļos!

Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Latvijas ekonomikas uzplaukums nav iespējams bez labām attiecībām ar kaimiņvalstīm. Ar visām kaimiņvalstīm - arī ar Krieviju un Baltkrieviju. Un, ja Baltkrievija atrastos tur, kur Koreja, tad mēs varētu pēc pilnas programmas šeit katru dienu “cept” augšā rezolūcijas par to, kas mums tās rīcībā patīk vai nepatīk, bet tā ir mūsu kaimiņvalsts. Es vienmēr minu šo piemēru. Ja man aiz sētas kaimiņš strīdas ar sievu - mani kaimiņi, tad es nekad nejaukšos tur pa vidu, varbūt tikai kādreiz pieklājīgi piebildīšu, ka strīdēties nav labi. Bet ne vairāk. Un tas mums, valstsvīriem, - es ceru, ka jūs sevi arī uzskatāt par valstsvīru - ir jāsaprot.

Vēl man ļoti interesanti šķita tas, ko jūs teicāt - ēst brokastis esot nerentabli, kurpes vilkt arī skaitās nerentabli. Viss atkarīgs no tā, kur jūs ēdīsit brokastis, - vai tā kā Zīgerists katru dienu “Hotel de Rome”, vai arī vienkārši Saeimas ēdnīcā. Var jau izvēlēties. Un es visu laiku proklamēju, ka ikviens zina, cik katrs var atļauties. Var jau staigāt tādā uzvalkā kā Kostandas kungs, kura drēbes maksā vismaz vienu deputāta algu, varbūt pat ir vēl dārgākas, lai gan, ja paskatās Kostandas kunga deklarāciju, jateic, ka nezin kāpēc tur kaut kā sevišķi daudz ienākumu nav redzams. Varbūt jums kāds dāvina tos uzvalkus? Varbūt Zīgerista kungs... Es nezinu. Te jau ir tā runa, cik un ko mēs varam atļauties. Turklāt tā ir nodokļu maksātāju nauda, kura, es vēlreiz atkārtoju, mums visiem kopā ir jātaupa.

Kāpēc cilvēks savā ģimenes budžetā var krāt? Viņš atliek 10, 5, vai varbūt kādus 20 latus un krāj. Un viņam ir kaut kāds pārpalikums. Kad mēs nonākam līdz valsts budžetam, labākajā gadījumā tas ir bezdeficīta, tātad plus mīnus nulle, bet parasti, ir deficīts, tad nezin kāpēc šajā gadījumā nauda vienmēr obligāti ir jāiztērē. Kāpēc to drusciņ nevar iekrāt? Tāpēc, ka mēs politiķi un parlaments, necenšamies taupīt tā, kā mēs to varētu izdarīt. Kāpēc Igaunija, kura tiešām ved sarunas par iestāšanos Eiropas savienībā, var plānot šogad pieņemt budžetu, pārrēķinot latos, ar 25 miljonu latu plus. Ar pārpalikumu. Bet mums, kad šeit sāksim apspriest budžetu, noteikti atkal veidosies kādu 10 miljonu latu trūkums. Tāpēc, ka, protams...

Kas ir politika? Politika - tā ir nodokļu maksātāju naudas dalīšana un tērēšana. Un par to, kā viņa tiek dalīta un kā tiek tērēta, šeit varētu uzdot ļoti daudz labu jautājumu. Un tas, ko iesniedz parasti valdība, tiek vairāk vai mazāk izkropļots tieši no opozīcijas puses, kura ar populistiskiem balsojumiem cenšas iebalsot absurdas lietas, tādā veidā sašķobot valdības stabilitāti. Un valdības uzdevums ir apgrozīt šo nodokļu maksātāju katru latu rokās un iztērēt pēc iespējas efektīgāk. Arī pasažieru pārvadājumos. Un par to mums būs jādomā katrreiz, kad mēs balsosim par budžetu. Katrā balsojumā.

Katrreiz, kad mēs balsosim par budžetu, katrā balsojumā, godājamā Zīgerista partija! Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK.

J.G.Vidiņš ( apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es ilgi nerunāšu un nekavēšu laiku. Man vienkārši ir ļoti žēl šīs dienas, ja ņem vērā to, ka priekšā ir vēl jautājumu un atbilžu šovs pusotras stundas garumā. Principā mēs esam nonākuši tādā situācijā, ka mazākums diktē mums darbu. Es pilnīgi piekrītu tam, ko Tabūna kungs teica.

Vispār mēs esam nonākuši paradoksālā situācijā, ka skolotāji, vēsturnieki, ekonomisti, valodnieki un diez kas vēl nāk ar priekšlikumiem un norāda speciālistiem, kā vajag strādāt un kā - ne. Cik vagonus drīkst kabināt pie lokomotīves un cik nevar kabināt. Un katrā ziņā pa šīm dienām, kamēr šis jautājums ir ticis izvirzīts, visu laiku es šeit nepārtraukti dzirdu kā vecajos labajos komunistu laikos par tautu, tautas interesēm... sak, pajautājiet tautai un tā tālāk. Katrā ziņā, Valdmaņa kungs, es nezinu... Atvainojiet, ka es jūs uzmodināju... Es katrā ziņā nevaru izprast opozīcijas mērķi šā jautājuma saasināšanā - vai tā grib dot pēdējo triecienu, kā profesors, ārsts dermatovenerologs, Ņujorkas Zinātņu akadēmijas goda loceklis Rubins teica, nāvējošu triecienu agonējošajai partijai “Latvijas ceļš” vai, kā godājamais Valdmaņa kungs teica, dot visām šīm trijām jūkošajām partijām pēdējo triecienu. Vai jūs šo mērķi gribat sasniegt ar šo nepārtraukto vāvuļošanu, kas, man liekas, radioklausītājiem jau sen ir apnikusi? Jūs jau vairs nemēģināt pārliecināt mūs, bet jūs strādājat ar šo nabaga radioklausītāju, var pat teikt tā - jūs viņos mēģināt modināt tos zemiskākos instinktus. (Starpsauciens: “Pats izsauc!”)

Es kategoriski esmu pret to, ka no viena nabaga kabatas izņem naudu un iedod to otram nabagam, lai gan viņi ir vienādi nabagi. Un to, ko jūs aicinājāt pajautāt tautai, es arī jautāju aizvakar un vakar. Tiesa gan, ne Vaiņodes iedzīvotājiem, bet Valmierā un Līvānos. Es viņiem jautāju: vai jūs personīgi esat ar mieru maksāt 3000 Vaiņodes iedzīvotāju no sava maka katru gadu 50 santīmu. Deputāt Ozoliņ, jūsu palīgs, kuram es šo jautājumu uzdevu šodien, bija ar mieru. Pārējie nebija ar mieru ne Valmierā, ne Līvānos, jo viņi ir tādā pašā situācijā. Zināt ko, es jums ieteiktu aizbraukt uz Maļinovku un pajautāt Maļinovkas iedzīvotājiem, vai viņi negribētu palaist dīzelīti starp Maļinovku un Višķiem, jo tur arī ir apmēram kopumā 2000 iedzīvotāju. Un jūs redzēsit, ka viņi būs ar abām rokām “par”. Bet uz kā rēķina? Uz nodokļu maksātāju rēķina!

Un es arī esmu kategoriski pret to, ka astoņi Saeimas ārsti paraksta vēstuli, ka medicīna “iet uz grunti”, ka vajag paaugstināt asignējumus un tā tālāk. Saulīša kungs, es jums ieteiktu piedalīties kaut vienā tenderā un paskatīties, kādu aparatūru tagad mēs sadalām, (No zāles deputāts A.Saulītis: “Tu jau tur skaties... Par medicīnu nerunā, labāk klusē...”) cik miljonu, rīkojot negodīgu konkursu, iet personīgajās kabatās, cik daudz mēs varam ieekonomēt. Un tādēļ es domāju, ka mums katrs santīms būtu jāskaita. Un, klausoties šajās neauglīgajās diskusijās, kādās mēs pavadījām šīs dienas, es iedomājos vienu lietu. Piemēram, ja tos 20 000 latu, ko Kušneres kundze nobraukāja, tiekoties ar vēlētājiem Ludzas rajonā, kas gan vienmēr bija centrēts tikai uz vienu pagastu, mēs atdotu... ja viņa būtu ar mieru atdot vaiņodiešiem... Padomāsim arī par šeit patērēto laiku, kuru mēs te pavadām. Bija aprēķini, ka katra mūsu darba minūte izmaksā 200 latu. Tad varbūt šo jautājumu nemaz tik akūti nevajadzētu izvirzīt. Katrā ziņā es lūdzu... tā kā šodiena tik un tā ir izpurgāta un šodien mēs it neko faktiski nevarēsim izdarīt, es nākotnē lūdzu tad, kad mēs apstiprināsim darba kārtību, ja mēs redzēsim, ka darba kārtībā atkal ir kādi provocējoši jautājumi, vienkārši tos svītrot no darba kārtības. Un lai bļauj, cik grib, par demokrātiju. Es domāju, vēlētāji mūs sapratīs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vilis Krištopans - satiksmes ministrs. Ārpus kārtas.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Jūs droši vien esat ievērojuši, ka es sevišķi bieži nenāku Saeimas tribīnē, (Starpsauciens: “Tikai sesto reizi!..”) bet, ja ir jārunā par transportu, tad es esmu gatavs aizstāvēt transportu un visas mūsu nozares intereses visu dienu no rīta līdz vakaram, ja jūs šādas tēmas ierosināsit arī turpmāk. Es gribu informēt jūs un sabiedrību par tiem procesiem, kādiem būtu jānotiek mūsu valstī.

Ļoti interesants, Čerāna kungs, ir jūsu priekšlikums par zemes atsavināšanu Rīgas brīvostā. Jūs gribat samaksāt 2,6 miljonus vai pat vēl vairāk Perepjolkina kungam tieši no nodokļu maksātāju kabatas tā vietā, lai mēģinātu kādu daļu no naudas - tieši otrādi - novirzīt pasažieru transporta dotēšanai. Ļoti dažādas pieejas. Es jums pilnīgi piekrītu, ka īpašums ir svēts. Pilnīgi piekrītu.

Godājamie kolēģi! Es ierosinu iesniegt priekšlikumu - slēgt runātāju sarakstu un samazināt runāšanas laiku līdz vienai minūtei, atbilstoši tam, kāda ir Saeimas procedūra. Es tiešām jūs aicinu pievērsties likumdošanas iniciatīvai, jo arī šodienas darba kārtībā ir gan likums par autoceļiem, gan arī daži citi likumi, kas skar Satiksmes ministriju. Es jūs aicinu nodarboties ar likumdošanu.

Es jūs aicinu balsot par Satversmi trešajā lasījumā - par izmaiņām Satversmē. Un vēl joprojām ir divi mistiski vārdi “dzelzceļa tarifi”. Un tā nebūt nav vienīgā Satversme jeb Konstitūcija visā Eiropā, kurā figurē šie divi vārdi “dzelzceļa tarifi”. Es vēlreiz gribu atgriezties vēsturē. Man ir vēl divarpus minūtes laika.

Latvijas dzelzceļš tāpat kā daudzu citu valstu dzelzceļš pirms kara bija valsts iestāde, bija pārmijnieki un konduktori, bija ierēdņi. Un valsts dzelzceļš līdz ar to bija valsts budžeta sastāvdaļa. Līdz ar to 73.pantā ir rakstīts, ka nevar nodot tautas nobalsošanai dzelzceļa tarifus. Tāpat kā nodokļus un budžetu. Un tieši tāpēc 81.pantā ir rakstīts, ka nevar aiztikt dzelzceļa tarifus, jo tie ir budžeta sastāvdaļa. Bet, neskatoties uz to, ka “Latvijas dzelzceļš” bija valsts iestāde, bija vēl likums, kas satiksmes ministram ar Konsultatīvās padomes palīdzību ļāva caurskatīt dzelzceļa tarifus un tos arī akceptēt. Turpretī Latvijas brīvvalsts laikā nebija vienotu dzelzceļa tarifu, bija dažādi tarifi. Un šie tarifi svārstījās no trijiem līdz septiņiem santīmiem, nevis tā, kā ir tagad, - 1 santīms par kilometru. Un tāpēc es jūs ļoti lūdzu saprast šo lietu, būt konstruktīviem un nobalsot par grozījumiem Satversmē, kurus valdība izskatīja un iesniedza 6.Saeimā 1996.gada sākumā. Pašlaik jau ir 1997.gada beigas.

Godājamie kolēģi! Nevar būt tā! Man daudzi pārmet to, ka es pārāk maz skaidroju šīs un daudzas citas lietas sabiedrībai. Man nekas cits neatliek, kā vien izmantot šo tribīni, jo tas ir jūsu visu pārmetums. Un es cenšos skaidrot šīs lietas.

Tomēr te ir vēl viena liela problēma. Var jau domāt tā, ka tikai satiksmes ministrs ir tas, kuram sāp šī publiskā transporta problēma, it kā pārējai sabiedrības daļai, vēl jo vairāk valstsvīriem, tas neinteresē, ka tikai man vienam viss citiem ir jāskaidro, lai gan viens nekad, pat ja viņam iedos visu ruporu, nevarēs visu izskaidrot, ja viņam nepalīdzēs citi. Kā šodien man ļoti labi palīdzēja Vidiņa kungs, Eniņa kungs, Tabūna kungs. Un tad, kad mēs visi kopā sāksim domāt par šīm lietām, tad arī varbūt spēsim tuvināt mūsu valsts ekonomiku normālam līmenim. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Laiks!”)

Sēdes vadītājs. Krištopana kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

V.Krištopans. Jūs būtu labs laika tiesnesis basketbolā, Lujāna kungs!

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcija “Latvijai”, otro reizi.

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamie kolēģi! Noklausoties šeit Krištopanu, Vidiņu un Tabūnu, man radās priekšstats, ka šeit, Saeimā, strādā tikai meļi, muldētāji, laika kavētāji, neauglīgi diskutētāji un tamlīdzīgi. Šīs garās runas, ko jūs te veltījāt, nepārtraukti lamājoties, es domāju, kaunu Saeimai dara. Tā vietā, manuprāt, vajadzēja... (Smiekli zālē.) Jā, tas dara kaunu Saeimai! Es domāju, ka tā vietā mums vajadzēja konstruktīvi izanalizēt šo radušos situāciju, šo mēnešiem ieilgušo Vaiņodes-Liepājas līnijas krīzi un Alojas-Limbažu dzelzceļa līnijas pasažieru pārvadājumu krīzi, kā arī Satiksmes ministrijas vadošās amatpersonas - ministra Krištopana nevēlēšanos šos jautājumus konstruktīvi risināt. Tā vietā Krištopans šeit nāk priekšā, dala pamācības, kā Kostandam pirkt vai nepirkt uzvalku, vai Zīgerists viņam to dāvinās vai deputāts pirks par savu algu... Redzat, tā vai citādi, bet tas nav no nodokļu maksātāju naudas, bet jūsu “Audi-8”, šī ekskluzīvā automašīna, kas jums nopirkta, strādājot valdībā, tā gan ir pirkta par nodokļu maksātāju naudu. (No zāles ministrs V.Krištopans: “Nav!”)

Es šeit gribētu tagad atgriezties pie šādām tēmām. Pirmkārt, jūs sakāt, ka tie ir meli, jo igauņi nav ieinteresēti dzelzceļa līnijas liktenī virzienā Aloja-Limbaži-Tallina. Es gribētu šeit nocitēt dokumentu, ko šī gada 29.augustā atsūtījusi Limbažu rajona padome. Tas liecina, ka šogad 19.jūnijā notika sanāksme, kurā kopā ar pašvaldību vadītājiem piedalījās “Latvijas dzelzceļa” amatpersonas, un šīs tikšanās laikā rajona pašvaldība iepazīstināja ar pieņemto transporta zonas projektu Tampere-Helsinki-Tallina-Rīga, proti, paralēli autotransporta koridoram “Via Baltica” ir attīstāms arī dzelzceļa virziens, kas būtu neatkarīgs no Krievijas un saistītu Skandināviju ar Viduseiropu. Par tādu pašreiz, kamēr nav izbūvēta jauna dzelzceļa līnija, būtu uzskatāma īsākā dzelzceļa līnija no Tallinas virzienā uz Pērnavu, Rūjienu, Limbažiem, Rīgu. Šajā sakarā darbību ir uzsākusi Igaunijas valsts akciju sabiedrība, kurai bijušas tikšanās arī ar “Latvijas dzelzceļa” pārstāvjiem, bet diemžēl nav gūta atsaucība par šīs minētās dzelzceļa līnijas sakārtošanu un pilnu atjaunošanu no “Latvijas dzelzceļa” vadības puses.

Tieši tāpat jūs šeit minat, ka līnijā Rūjiena-Aloja pēc dzelzceļa pasažieru pārvadājumu slēgšanas visi ceļi ir iztīrīti, ka nekādas neapmierinātības nav, ka pašvaldību vadītāji ir teikuši, ka visi ir ļoti apmierināti. Es šeit gribu nocitēt Alojas pilsētas domes vēstuli, kurā ir tieši rakstīts, ka iedzīvotāji ir neapmierināti ar mākslīgi radītajām neērtībām un Satiksmes ministrijas nostāju šajā jautājumā. Gandrīz nav tādas nedēļas, bet it sevišķi pēdējā laikā, kad pilsētas un kaimiņu pagastu iedzīvotāji nejautātu: kad tiks atjaunota dzelzceļa satiksme posmā Aloja-Rīga un ko šajā ziņā ir darījusi pašvaldība? Pašreizējā autobusu satiksme neapmierina visus šajā reģionā dzīvojošos iedzīvotājus. Cilvēki nevar nokļūt uz darbu, maina darbavietas, maina dzīvesvietas. Līdz šim Satiksmes ministrija nebija spējīga vienlaicīgi attīrīt ceļus no sniega. Gandrīz lielāko daļu no šiem ceļiem attīra pašas pašvaldības un tā tālāk. Tātad šeit katrs var izšķirt, kurš tad īsti melo, - vai melo frakcijas “Latvijai” deputāti, kad min šeit konkrētus skaitļus par autotransporta pārvadātāju uzņēmumiem, par “Latvijas dzelzceļu”, par vietējām pilsētu, pagastu un rajonu pašvaldībām. Te var skaidri redzēt, kurš melo un kurš ir palicis mazākumā ar savu vienpersonisko viedokli. Tas, es domāju, šeit ir pilnīgi skaidrs no šiem konkrētajiem dokumentiem.

Tāpēc frakcija “Latvijai” paliek pie tā uzskata, ka ne jau šeit Saeimā jānāk un jākrāj punkti, kā, Krištopana kungs, jums liekas! Varbūt arī jūs šeit kāpjat sešas vai septiņas reizes, kāpsit vēl astoņas reizes tribīnē, gari runāsit... Jums liekas, ka esat sakrājis ļoti daudz punktu, un tas, protams, dos jums milzīgu popularitāti, un jūsu partija dabūs pamatīgus panākumus nākošajās - 7. Saeimas vēlēšanās. Bet lai tik neiznāk tā, ka to punktu jums būs sakrāts tik daudz, ka pēc tam būs ļoti, ļoti jāraud. Katrā ziņā visu to, ko jūs šeit veltījāt frakcijai “Latvijai”, mēģinot šeit apvainot deputātus un saucot viņus uzvārdos pēc kārtas - gan Kušneri, gan Kazāku, gan Kostandu, gan Mauliņu... droši vien jūs varat vēlreiz to atkārtot, vēl kādus citus jaunus pieliekot klāt un izsakot savas pamācības... Es domāju, ka jums vispār ir vismazākās morālās tiesības nākt šeit un sākt tagad stāstīt mums nez kādas pamācības, jo, piemēram, 1996. gada 20. aprīļa laikraksta “Vakara Ziņas” publikācijas parāda ļoti skaidri jūsu pašu morāli, piemēram, reportāža: “Krištopans maksā par striptīzu, viskiju un biljardu”, un jūsu pamācības, ko jūs dalījāt tur žurnālistiem, ka jūs skatoties pornogrāfiskas filmas ar jaunām sievietēm, kas veic seksuālas darbības ar suņiem, un iesakāt arī citiem... Es domāju, ka...

Sēdes vadītājs. 5 minūtes jau pagājušas, Kostandas kungs...

O.Kostanda. ... es domāju, ka tas mums nav pieņemams, un tāpēc mēs prasām Krištopana demisiju.

Sēdes vadītājs. Vilis Krištopans - ārpus kārtas.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Redziet, Kostandas kungs, kā jums nepatīk tas, ka es piedāvāju pilnīgi vienādus spēles noteikumus. Nezin kāpēc Zīgerista partija var manu uzvārdu saukt desmitām reižu no Saeimas tribīnes, bet, kad es nosaucu dažas reizes jūsu uzvārdus, tad jums uzreiz sākās zināma panika. Kāpēc? Spēlēsim pēc vienādiem noteikumiem! Jūs sauciet manu uzvārdu, un es saukšu jūsu uzvārdus.

Bet nu es gribu atbildēt uz to, ko jūs teicāt par dažām lietām. Pirmkārt, mums jau sen ir no Krievijas neatkarīga dzelzceļa līnija Tallina-Tartu-Valka-Rīga- Kauņa-Varšava, turklāt tā ir diezgan labā stāvoklī, it sevišķi Latvijas teritorijā. Latvijas teritorijā posmā Rīga-Valka ir lielākoties dzelzsbetona gulšņi, tā ir ļoti laba līnija. Tā ka tas pilnīgi iekļaujas šajā jūsu nosauktajā dienvidrietumu tranzīta koridorā. Diemžēl jāsaka, ka pašlaik vēl cerības nav attaisnojušās un kravu kustība pa šo līniju ir ļoti niecīga. Jo, kā jau es jums teicu, ļoti neloģiski ir pārvadāt kravas paralēli krasta līnijai, paralēli tai līnijai, uz kuras ziemeļu-dienvidu virzienā atrodas ostas, tādas kā Helsinki, Pēterburga, Tallina, Rīga, Salacgrīva, Liepāja, Ventspils, Klaipēda. Diemžēl paralēli krasta līnijai kravas parasti nepārvadā. Tā ka būvēt vēl vienu līniju ir ļoti utopiska ideja, godājamais Kostandas kungs.

Un tas, ka jūs citējat Limbažu rajona pašvaldības vēstuli, vēl nenozīmē, ka Limbažu rajona pašvaldība zina tās attiecības starp divām ministrijām - Latvijas un Igaunijas. Es nupat biju Tallinā un runāju par šīm lietām ar Igaunijas satiksmes ministru. 2. un 3. datumā ir paredzēta triju Baltijas valstu satiksmes ministru tikšanās Klaipēdā, kur mēs saskaņoti runāsim par šīm lietām. Latvija nekad nav bijusi kavēklis nevienam tranzīta ceļam, nevienā virzienā. Piemēram, “Via Baltica”. Ir tā saucamā Stīringa komiteja, kas ir nodibināta attiecībā uz Eiropas savienības asociēto valstu dažādām programmām, un Latvija tur ir līderis, un visas piecas valstis sanāk kopā un spriež par “Via Baltica” standartiem. Jūs zināt, ka “Via Baltica” ir ceļš, kurš ir iekļauts šo E ceļu kategorijā, E-67, un mēs regulāri kopā ar Poliju, Lietuvu, Somiju un Igauniju strādājam pie šīs “Via Baltica” programmas, un tur netiek veikts nekāds haotisks darbs, kā jūs sakāt, bet notiek normāls ikdienas darbs.

Es vēl kaut ko gribētu jums teikt. Godājamie kolēģi, varbūt kāds var man pateikt, cik iedzīvotāju ir Rūjienā? Nevar. Vaiņodē ir 3000 iedzīvotāju, Rūjienā ir 2000 iedzīvotāju. Pie tam Rūjienas stacija atrodas vairākus kilometrus no Rūjienas pilsētas. Maziņš vagoniņš... Dzelzceļš nekad nav gājis cauri Rūjienai. Un šo posmu izmantoja daži desmiti pasažieru. Posmā Rūjiena-Ipiķi vidēji bija 4 pasažieri vilcienā. Un daudzi pagasti tiešām man ir rakstījuši vēstules, it sevišķi tie, kas atrodas pie autoceļa, nevis pie dzelzceļa. Jo tur, izrādījās, tieši tāpat kā, starp citu, pie Vaiņodes šosejas, lielākā iedzīvotāju daļa dzīvo pie šosejas, nevis pie dzelzceļa. Un, ja kāds man teica, ka dzelzceļa stacijās ir milzīga dzīvība, tad man jums ir jāsaka, ka posmā Vaiņode-Liepāja ir tikai 3 dzelzceļa stacijas no 9 un 6 pieturvietas. Tā ka, Eniņa kungs, tā pieturvieta ir tieši tāda pati kā pie šosejas gan Krogzemjos, gan Sustā, gan visās pārējās vietās. Stacijas ir tikai Staicelē, Priekulē un Liepājā... Tās taču nav stacijas! Sustā ir stacija? Tā ir pieturvieta, nojumīte, nekas vairāk, tur nekad nav bijusi stacija.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi!... Ievērosim Kārtības ruļļa prasības un neveidosim dialogu ar runātāju!

V.Krištopans. Tā ka nekādas sevišķas dzīvības tur nav. Protams, ja deputāti tur aizbrauktu un apskatītos... tie, kas tur bija, tie jau redzēja, cik daudz tur dzīvo cilvēku un kāds tur ir blīvums.

Diemžēl man laiks ir izbeidzies. Es varētu pastāstīt par katru šo pieturvietu atsevišķi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lai cienījamais ministra kungs mani tikai vienreiz pieminētu - tā kā, es dzirdēju, te ir tāda teorija: cik kāds viņu piemin, tik viņš to piemin -, es gribētu teikt, ka šodien bija patīkami klausīties un redzēt jaunu izrādi, kas saucās vienkārši - “Krištopans”. Un, protams, cienījamie kolēģi, laikam jāsāk ir no Latvijas dzelzceļa lielākā sasnieguma - bērnu dzelzceļa - likvidācijas Mežaparkā. Protams, iespējams, ka arī bērnu dzelzceļa līnijas vietā vajadzētu, kā Krištopana kungs izteicās, melno segumu likt. Bet, protams, iespējams, ka var arī atrast kādu biznesa programmu, lai šis bērniem radītais sava veida “atrakcions” un arī Latvijas dzelzceļa jauno kadru kalve turpmāk darbotos. Protams, ir vēl arī tāds slavenu cilvēku izteiciens: ir cilvēki, ir problēmas, nav cilvēku, nav problēmu. Es, protams, varu daļēji saprast to, ka “Latvijas ceļam”, ja tur ir 3000 vai līdz 7000 cilvēku, nav problēmas, jo, ja viņi sēdēs savos pilsētciematos un vai nu staigās kājām, vai patiešām brauks ar personīgajām automašīnām, tad šīs problēmas tiks atrisinātas. Bet citādā gadījumā var jau arī ārā no turienes nenākt, jo savā laikā vismaz viens - kā es atceros, vismaz viens - no “Latvijas ceļa” koalīcijas partneriem 5. Saeimā, Riteņa kungs, pateica, ka nu vispār Latvijas pensionāriem būtu visiem ātri jāizmirst. Šodien var saprast to, ka “Latvijas ceļš” veiksmīgi turpina kolēģa ieteikto darbību.

Protams, mēs varam klausīties un saprast arī tādu, ļoti interesantu ideju, ko iepriekšējais runātājs izteica: patiešām, - kurā valstī brauc ar vilcienu pēc sēnēm un ogām? Tad jau - es domāju tālāk par Rīgas pilsētu - varētu uzdot vēl vienu jautājumu: kurā valstī brauc ar trolejbusu uz Centrālo tirgu, lai pameklētu miskastēs kaut ko ēdamu? Ar šādu šīs domas konceptuālo turpinājumu tad jau arī Rīgas pilsētā būtu jāaizliedz trolejbusu maršruti, jo patiešām - kā tad ar trolejbusu var braukt uz Centrālo tirgu, lai parakņātos, piedodiet, miskastē?

Tā ir mūsu dzīves realitāte. Un šeit jau būtu jārunā par šīs valdības koalīcijas partneriem, no kuriem atsevišķi - kā labklājības ministrs - diemžēl, izrādās, arī jaunajā budžetā saņems tikai vienu procentu, kad Satiksmes ministrija saņems 100% palielinājumu. Protams, iespējams, ka tas ir labi. Būs vairāk cilvēku, kas diez vai vairs izmantos Satiksmes ministrijas pakalpojumus un, iespējams, ar kājām ies uz jaunām izgāztuvēm, kas Latvijas teritorijā būs arī kādā noteiktā vietā.

Un, protams, es jau saskatīju... es skatos - arī šinī brīdī iepriekšējais runātājs ļoti aktīvi kaut ko pieraksta, tātad būs kārtējā runa. Ja Vidiņa kungs nav kļūdījies, ka viena minūte maksā 200 latus, tad cienījamais iepriekšējais runātājs ir tagad norunājis jau aptuveni kādu 21 tūkstoti latu... tas ir, 60 minūtes, 15 minūtes... kādas sešas reizes pa 5 minūtēm, tagad būs septītā reize, tātad būs 22 tūkstoši.

Cienījamie kolēģi, vai šī nauda, ko iepriekšējais runātājs jau ir norunājis, nebūtu bijusi lielāks ieguldījums tiem pašiem vaiņodniekiem nekā ieguldījums jaunajā akciju sabiedrībā? Tāpat arī akciju sabiedrības veidotājiem un, es domāju, arī Vaiņodes pašvaldībai jāpadomā, vai nav laiks ņemt kādu atsevišķu vietējo nodokli no cienījamajām tranzīta kravām, kas iet pa šo līniju. Jo, ja akciju sabiedrībā būs ieguldīta veca dīzeļlokomotīve un varēs iegūt to peļņu, ko maksā parastie braucēji, tad ir jautājums - ja šo līniju, ko tomēr akciju sabiedrība savā veidā apsaimniekos, izmantos arī citiem braucieniem, vai tad nepienāksies arī pašām šīm pašvaldībām kāds peļņas procents? Es domāju, ka vislabāko peļņu varētu iegūt Ventspils rajona pašvaldības, jo tur tā plūsma ir daudz aktīvāka un to pasažieru, iespējams, ir daudz mazāk.

Tāpat, iespējams, varētu atcerēties to iniciatīvu, kāda daudzās valstīs bija pēc kara. Ja mūsu ekonomika apmēram tuvojas pēckara laika robežām attīstības līmenī, tad mēs varētu atcerēties tādus momentus, ka reizēm pie kravas vilcieniem pielika klāt arī parasto - pasažieru - vagoniņu. To pieredzi patiešām varētu izmantot, jo patiešām dīzeļlokomotīve ir pārāk dārgs prieks. Tad varētu piekabināt vienu pasažieru vagonu klāt pie tranzīta kravas, kas brauc uz Liepājas pusi. Es domāju, ka būtu arī jāpadomā par tādu iespēju. Ja jau mūsu valsts... (No zāles deputāts P.Tabūns: “Laiks!”) Man ir 15 minūtes, Tabūna kungs... Tā ka es varu parunāt arī...

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, vai jūs nepiekristu pēc pārtraukuma runāt atlikušās 10 minūtes?

M.Lujāns. Jā, es piekrītu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tagad pārtraukums. Pirms pārtraukuma - paziņojums. Vārds deputātam Jurim Vidiņam. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es lūdzu čečenu atbalsta grupu pulcēties Baltajā zālē uz 5 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu visus atgriezties sēžu zālē. Turpinām izskatīt apspriežamo jautājumu. Debatēs turpina runāt Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija. Jums, Lujāna kungs, vēl ir 10 minūtes.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja mēs atceramies arī iepriekšējo sarunu... Kad bija runa par cienījamo Makarova kungu, tad patiešām varēja saprast, kāda reāla situācija mūsu valstī izveidojusies: lai cik profesionāls cilvēks tu būtu, bez vienotas valsts koncepcijas neviena ministrija normāli funkcionēt nevarēs. Tāpat arī šodien... patiešām man gribas savas runas nobeigumā pateikt labus vārdus cienījamajam Krištopana kungam. Viņš, protams, ir nedaudz korumpējies, bet visumā godīgs profesionālis, kurš veic savus pienākumus, kurš patiešām grib panākt, lai viņa ministrija vai arī viņam pakļautās nozares dotu peļņu. Cita lieta diemžēl ir tā, ka Krištopana kunga cenšanās panākt peļņu rada to, ka pretī nav valsts koncepcijas, ko darīt ar tiem cilvēkiem, kam jābraukā šodien, lai izdzīvotu, pēc tām ogām un sēnēm, ja tās ir viņu vienīgais peļņas un iztikas avots. Tāpat kā ar tiem cilvēkiem, kuriem jābraukā ar pilsētas transportu uz kādu izgāztuvi, lai atkal atrastu sev iztikas avotu. Un šī sasaiste ir gan ar sociālo sfēru un Labklājības ministriju, gan ar citām sfērām, un tā atkal mēs saskaramies ar vienoto valsts koncepciju. Patiešām, - es saprotu arī to, ka šodien, kad ir sagrauta visa rūpniecība un kad rūpniecība tuvākajā laikā netaisās atjaunoties, un kad nav tūrisma, tad Latvijas valsts budžeta ieņēmumu lielāko daļu veido tranzīts. Ja šodien Latvija tranzīta ziņā paspēlēs pārējām tā dēvētajām sadraudzības valstīm - gan Lietuvai, gan Igaunijai, gan Polijai -, tad es nezinu, no kādiem līdzekļiem Latvija varēs eksistēt. Vienīgi varbūt tad, ja Latvijas Bankas prezidents sāks naudaszīmju emisiju. Latvijas budžeta lielākā sastāvdaļa ir ieņēmumi no tranzīta. Un šajā sakarā laikam būtu arī pārējiem vairākuma pārstāvjiem nopietni jāpadomā, cik ilgi, cienījamie kolēģi, Latvijas budžeta sastāvdaļa būs tikai tranzīta ieņēmumi. Visi cienījamie “Latvijas ceļa” pārstāvji, cik ilgi? Bija deklarēts, ka Latvija ir banku valsts. Latvija, banku valsts, ir izputējusi. Latvija būs lauksaimniecības valsts. Tas ir Zemnieku savienības dārzā akmentiņš: nav zemnieku valsts. Un nav arī tūrisma valsts. Kas tad Latvija īsti ir? Šodien mēs esam tranzīta valsts, un tādēļ es saprotu arī Krištopana kunga tieksmi panākt maksimālos noteikumus tranzītam. Bet šeit diemžēl kārtējo reizi es neredzu premjerministra kungu, kuru it kā vajadzētu uztraukt jautājumam, ka viņa ministrs var demisionēt. Un es saprotu smago Krištopana kunga slodzi, arī to šodienas slodzi. Cik viņam bija ilgi jārunā! Cik viņam ir nogurusi balss jau! Noteikti arī pēc manas runāšanas viņš uzstāsies, viņš ar katru brīdi paliek nogurušāks. Tādēļ es tīri cilvēciski aicinātu, lai Krištopana kungs paliek kā profesionālis savā vietā, veic labu biznesa darbību, bet lai atsakās no šī smagā posteņa, un tas būs kā pirmais zvans un nopietnais zvans, kas vairākumam un vairākuma valdībai liecinās par to, ka tā valdīt tālāk vairs nevar. Un esiet, Krištopana kungs, godīgs un atklāti un mierīgi pasakiet, kāpēc jums jāturas pie šī krēsla. Es domāju, ar jūsu sasniegumiem, ar jūsu mākslu gan sportā, gan citās radošās nozarēs jums vieta atradīsies visur Latvijā un jūs visur labprāt gaidīs. Tādēļ es tomēr aicinātu, Krištopana kungs... Lai šodien izbeigtu diskusiju, kura nebija vajadzīga tik gara, jūs varējāt pats pateikt, ka jūs atkāpjaties, kā Gaiļa kungs izdarīja savā laikā, un tas būtu korekti un pareizi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vilis Krištopans - ārpus kārtas.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamo Prezidij! Godājamā Saeima! Godājamie opozīcijas pārstāvji! Es nekad neesmu deklarējis, ka es turos pie krēsla, tieši otrādi, es vienmēr esmu teicis, ka es pie krēsla neturos, bet esmu vienmēr bijis cilvēks, kam svarīgs ir rezultāts. Mani interesē konkrētais rezultāts, konkrētais politiskais virziens, konkrēti darbi, ko es varu vai nevaru izdarīt. Un, protams, ja, es nevarēšu to izdarīt un ja man atkal liks darīt kaut ko man pilnīgi nepieņemamu, vest uz bankrotu kaut kādus lielus uzņēmumus, tad, protams, es neturēšos pie šā krēsla un atkāpšos, bet kamēr es varu noturēt šo kursu uz Latvijas ekonomikas augšupeju, vismaz mūsu nozarē... un to jūs neviens nenoliegsiet, jūs man neatradīsiet nevienu nozari, kurā būtu ekonomiska lejupslīde. Tieši otrādi, darba vietu skaits jebkurā no mūsu virzieniem palielinās. Algas ir lielākas nekā vidējās iedzīvotāju algas valstī. Es pilnīgi piekrītu, ka tranzīta pakalpojumi pašlaik ir liela ekonomikas sastāvdaļa. Es ļoti aicinu visas nozares un arī citas ministrijas darīt visu, lai arī rūpniecība attīstītos, lai arī lauksaimniecība attīstītos. Jo būtu diezgan grūti pārmest man, ka es vēl neuzlaboju arī zemkopības līmeni, jo es nevaru atbildēt reizē par satiksmi un par zemkopību. Es esmu ļoti grūtā situācijā, pagājušoreiz pilnīgi visi deputāti, opozīcijas deputāti, pārmeta, ka es nepārtraukti neatrodos šeit priekšā un neklausos. Šodien es no pirmās līdz pēdējai minūtei šeit sēžu un klausos, bet nu man atkal pārmet, kāpēc es visu pierakstu. Pagājušoreiz man pārmeta, kāpēc es nepierakstu. Tagad es pierakstu un cenšos uz visu atbildēt, bet atkal ir slikti. Godājamā Zīgerista partija man pārmet, ka es daudz runāju. Es šodien būšu kopumā norunājis vairāk, nekā 5.un 6.Saeimā atrazdamies. Es personīgi. Tad man rodas jautājums: cik simtus tūkstošu latu ir norunājis Čerāna kungs, Lujāna kungs, Kostandas kungs, ja jūs šeit skaitāt, cik maksā katra manis norunātā minūte? Es esmu pārliecināts, ka es esmu runājis daudz konstruktīvāk un tiešāk un līdz ar to arī efektīvāk nekā jūs, kas šīs bezgalīgi daudzās stundas esat pavadījuši šajā tribīnē. Jo, kā saka, runātāju reitingā jūs pirmajā desmitniekā atrodaties, vismaz septiņi, tajā skaitā nepārprotams līderis ir Čerāna kungs, kurš izmanto šo tribīni un norunājis ir simtiem tūkstošu latu, par kuriem tiešām varētu uzturēt Vaiņodes līniju.

Man pārmet arī par bērnu dzelzceļa slēgšanu. Jā, man arī šāds bērnu dzelzceļš ļoti patiktu, un droši vien to vajadzētu atjaunot, taču to vajadzētu atjaunot vai nu Kultūras un atpūtas parkam, vai pašvaldībai, vai varbūt tiešām valstij. Saeimai vajadzētu iedalīt no budžeta līdzekļus, investīciju tieši bērnu dzelceļa atjaunošanai. Es atbalstu šādas lietas, tikai ir jautājums - vai jūsu vēlētāji un mūsu vēlētāji atbalstīs mūs? Vai mēs pārāk izšķērdīgi nelietojam nodokļu maksātāju naudu? Tas ir cits jautājums. Tad, kad Latvijas valstī uz vienu iedzīvotāju ienākumi nebūs vis 25 vai 28% no vidējiem Eiropas savienības valstīs dzīvojošo iedzīvotāju ienākumiem, bet 100%, tad uz vienu iedzīvotāju Latvijā pelnīs tieši tikpat daudz cik Vācijā vai Grieķijā, tad mēs droši vien varēsim atļauties atjaunot ne vien bērnu dzelzceļu Mežaparkā, bet varbūt katrā pilsētā kādu atrakciju uzbūvēt par budžeta naudu. Tad mēs varbūt varēsim atļauties, Lujāna kungs, tā kā Kuveitā - uzbūvēt mākslīgā sniega kalnus un mākslīgās kalnu slēpošanas trases par budžeta naudu. Droši vien. Bet pašlaik, kad, kā jūs sakāt, ļoti daudziem cilvēkiem ir grūta situācija, mums ir jātaupa katrs lats un jūsu pārmetums Satiksmes ministrijai par bērnu dzelzceļa slēgšanu ir, maigi izsakoties, smieklīgs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Vispirms es uzskatu par nepieciešamu darīt zināmu, ka personīgi es pret Krištopana kungu esmu izjutis zināmas simpātijas un šeit apzinos, ka esmu zināmā mērā subjektīvs, psiholoģiski ietekmēts, jo man vēl labā atmiņā ir spraigās basketbola cīņas, kurās Krištopans ir piedalījies. Un ne tikai. Man ir dziļi simpātisks arī tas, ka Krištopana kungs nebaidās izteikties tieši, daudz nedomādams par diplomātiju, bet vairāk domādams par lietas saturu. Man ir simpātiskas arī Krištopana kunga aktivitātes, un es jau reiz no lielās tribīnes esmu izteicis savus atzinīgos vārdus Satiksmes ministrijai, un es nevaru neievērot, ka šodien ar autoceļiem notiek pārmaiņas pozitīvā virzienā, tas viss ir fakts. Un par to Krištopana kungam, ja man būtu tādas tiesības, es teiktu paldies. Tomēr šodien, nākot uz šo sēdi, es gribēju dzirdēt, lai šajā sēdē izskanētu parlamentam atbilstoša - gan satura, gan līmeņa ziņā - saruna. No ministra kunga puses es gribēju dzirdēt konceptuālo pamatojumu šīs ministrijas darbībai. Diemžēl es biju spiests konstatēt, ka šīs darbības konceptuālā bāze ir saglabājusies no Šķēles spārnotās frāzes, ka Latviju var pārvaldīt gluži tāpat kā uzņēmumu, tātad ar tīri ekonomiskām metodēm. Es esmu pretinieks šādai tēzei, jo uzskatu, ka valsti, lai arī cik tā būtu maza, var vadīt un ir jāvada ar sociālekonomiskajām metodēm un te nevar visu rēķināt tikai latos un santīmos, bet ir jāskatās arī uz to, kādu ietekmi tas atstāj uz valsts iedzīvotājiem.

Lai man nepārmestu kaut kādus melus un tamlīdzīgi, es operēšu tikai ar informāciju tajos piemēros, kas šeit izskanēja no šīs tribīnes.

Satiksmes ministrs mums šodien savā pirmajā uzstāšanās reizē apliecināja, ka Vaiņodes pusē, par kuru šodien principā ir saruna, ir tikai 10%-15% iedzīvotāju, kuri izmanto vilcienu. 10%-15%. Pat tad, ja tur būtu 5%-6%, aiz šiem procentiem ir cilvēki, un par tiem ir jādomā - un jādomā sociālekonomiskā skatījumā, ne tikai rēķinot, cik tur santīmu vai latu ir jāpārstrukturē Latvijas dzelzceļa ietvaros.

Es pirms dažām dienām biju Alsungā, un tur var aizbraukt arī jebkurš cits un alsundzniekiem pajautāt, kāda ir situācija pēc šīs līnijas Alsunga-Liepāja slēgšanas. Lūk, viņi apgalvo, ka tagad, lai aizbrauktu un atbrauktu no Alsungas, ir jāpatērē divas dienas. Divas dienas ir jāpatērē, lai nokļūtu Liepājā un atpakaļ. Nāk 21. gadu simtenis, un šāda - ar zirdziņa ātrumu - pārvietošanās nu nekādi nav pieņemama. Arī tad, ja tur vairs neiet smagsvara vilcieni.

Atklāti sakot, mani īsti nepārliecina arī Satiksmes ministrijas piegādātā informācija - gan šodien, gan iepriekš - par līnijas Vaiņode-Liepāja ekspluatācijas izdevumiem. Man ir tādas aizdomas, ka šajos ekspluatācijas izdevumos nav proporcionāli aprēķināti izdevumi attiecībā uz pasažieru un kravu pārvadājumiem. Ir neapšaubāmi, ka viens pasažieru vilciens ar trim vagoniem dzelzceļa nolietojuma ziņā nav salīdzināms ar ešelonu, kurā ir smagsvara kravas - līdz 50 un pat vairāk vagoniem vienā sastāvā.

Tālāk. Otrs aspekts, kuru es gribēju dzirdēt, tas ir, gribēju dzirdēt jautājumu, kā var tagad samazināt mūsu dzelzceļu, slēgt atsevišķas līnijas, ja mēs zinām no Gorbunova kunga teiktā, ka viņa vadītajā ministrijā notiek valsts reģionālās nacionālās programmas izstrāde. Vispirms ar šo programmu mums būtu jāiepazīstas, tā jāpieņem, un tad uz tās bāzes mēs varētu savu infrastruktūru regulēt. Ja mēs to nedarām, bet iepriekš pasteidzamies un slēdzam tās vai citas līnijas, mēs varam nodarīt lielu postu. Jo bezdarba samazināšanā, atsevišķu tautsaimniecības nozaru attīstībā, to teritoriālajā izvietojumā pa valsti varbūt tieši šīs līnijas būs tās, kas “piedos elpu”, jo tās nav vairs jābūvē, tās jau tur ir. Tās ir vienīgi jāuztur.

Un vēl man gribējās dzirdēt pamatotu argumentāciju arī citu šo līniju slēgšanai, nevis tādu argumentāciju, ka, lūk, tur ir maz iedzīvotāju un ka tādēļ mēs varam to neņemt galvā. Ja tur šodien ir maz iedzīvotāju un ja tas kalpo kā arguments, tad pēc šo dzelzceļa līniju slēgšanas tur būs vēl mazāk iedzīvotāju. Pat tie iedzīvotāji, kuri tur vēl ir un kuru bērniem ir jāiet skolā vai būs jāiet skolā, - pat tie pametīs šīs vietas, un pēc tam panākt, lai cilvēki atgrieztos atpakaļ šajās vietās, būs daudz, daudz grūtāk nekā tagad uzturēt šīs dzelzceļa līnijas.

Lūk, tātad tas bija reģionālās attīstības konteksts, to es gribēju dzirdēt no šīsdienas diskusijas, un tad gan es piekristu Tabūna kungam, ka satiksmes ministra dotais pārskats bija labs ieskats šajā problemātikā. Pagaidām es to tā vērtēt diemžēl nevaru, jo es nedzirdēju atbildes uz valstiski svarīgiem jautājumiem.

Tālāk. Ja mums būs - un es ceru un ticu, ka būs, - tāda valsts reģionālās attīstības nacionālā programma, tad satiksmes jautājumi, infrastruktūras jautājumi šīs programmas ietvaros noteikti ieies kā neatņemama sastāvdaļa, un šinī ziņā Satiksmes ministrijai jau vajadzēja strādāt. Un šodien es gaidīju arī, ka varēšu uzzināt, kas šajā virzienā ir darīts. Diemžēl to saklausīt man neizdevās. Ko tas dotu, ja šodien mēs būtu runājuši par šādiem valsts līmeņa konceptuāliem jautājumiem. Ko tas mums būtu devis?

Es domāju, ka, pirmkārt, tā būtu nodokļu maksātāju naudas ekonomiska, koordinēta, taupīga izmantošana, nevis tāda haotiska, pēc Brauna kustības principa. Tāds iespaids radās. Tas būtu ļoti daudz no tīri ekonomiskā viedokļa. Pat abstrahējoties no sociālekonomiskajiem aspektiem.

Otrkārt. Tas dotu sociālās spriedzes samazinājumu. Vismaz neizraisītu sociālās spriedzes pieaugumu. Mums ir zināma nacionālā spriedze, ir zināma, teiksim, demogrāfiskā spriedze un citi spriedžu veidi, un tanī pašā laikā, pat tagad, mums ļoti krasi pieaug nacionālā spriedze. Kam ir vajadzīga šī nacionālās spriedzes pieaugšana? Kam ir vajadzīgs, ka Latvijā atkal naktīs deg ugunskuri un sarkanbaltsarkanais karogs ir pacelts kaujas ierindā? Kam tas ir vajadzīgs? Es domāju, ka tas nevienam nav vajadzīgs. Ka tas ir pretrunā ar mūsu visu kopējām interesēm.

Un visbeidzot treškārt. Ja mēs runātu par konceptuālajiem valsts attīstības jautājumiem, tad nekādā gadījumā nevienam pat prātā nevarētu ienākt doma, ka... citēju: mazākums diktēs vairākumam darbu šeit parlamentā. Nekādā gadījumā! Mēs visi esam ieinteresēti mūsu mazās valsts un mazās tautas izdzīvošanā un sekmīgā attīstībā. Un man ir pilnīgi vienalga, kas šī virsuzdevuma kontekstā šeit ierosina parlamenta līmenī šos atbilstošos jautājumus. Vai tas ir pozīcijas vai opozīcijas jautājums. Un nekad nevajadzētu gānīt kādu partiju vai kādu atsevišķu cilvēku un tā tālāk, bet runāt par konceptuāliem jautājumiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pirms dodam vārdu nākamajam runātājam, ir jāizskata 20 deputātu parakstīts iesniegums, kuri raksta: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 65.panta ceturto daļu ierosinām izskatāmajā jautājumā izbeigt debates.” Par šo iesniegumu viens var runāt “par” un viens var runāt “pret”.

Vēlas runāt “pret” Andris Rubins. Lūdzu, Rubina kungs!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Pirmkārt, es esmu pret. Es saprotu, ka var samazināt debašu laiku un tas varbūt būtu pat pareizi. Var varbūt neļaut citam, kaut arī viņš ir ministrs, nez cik reižu nākt atbildēt. Lai beigās saka galavārdu! Bet aizliegt debates... Es, piemēram, nevienu reizi neesmu uzstājies, un citi arī. Varbūt mēs dažus vārdus gribam runāt. Es jums pateikšu - kad Krištopana kungs uzstājās, viņš jau nesaprata, par ko ir runa. Viņš teica, ka viņš nāk atskaitīties. Krištopana kungs, šodien jau nav mums tāda programma - jūsu atskaite. Šeit ir skaidri un gaiši rakstīts, ka ir lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas satiksmes ministram Krištopanam”, ko ir parakstījuši Čerāns, profesors Zelgalvis, profesors Liepa, Gundars Valdmanis, Kreituss un citi. 10 deputāti. Tā ka nav jau šodien runa par jūsu atskaiti. Jūs jau te atskaitījāties pirms kādām divām nedēļām. Tad bija speciāls jautājums, jūs atskaitījāties, un tad viens no jūsu partijas “Latvijas ceļš” deputātiem uzstājās un ierosināja faktiski jūsu demisiju. Viņš gan tā... saprotiet, par cik jūs tur abi kopā, vienā partijā, viņam bija neērti, viņš visu to novēla toreiz uz Zorgevicu. Viņš teica: “To Zorgevicu vajag atlaist.” To Zorgevicu... Bet faktiski tas bija tieši... Viņš domāja, ka jūs tomēr, būdams ar augstāko izglītību, sapratīsit, uzrakstīsit iesniegumu, un tad šodien vispār tādas diskusijas nebūtu. Un padomājiet, kā jūs pats sakāt, cik naudas mēs būtu iedevuši Vaiņodes dzelzceļam! Un tiešām... Es nezinu, vai jūs pats esat bijis aizbraucis pie vaiņodniekiem, bet pie vaiņodniekiem bija aizbraukuši mūsu Tautas kopas “Brīvība” biedri (mēs esam nodibinājuši frakciju šodien). Bija tur Ozoliņš un Valdmanis, un viņi teica, ka tur tiešām vaiņodnieki ir galīgi izsamisuši un ka vaiņodnieki saka, ka būtu jāslēdz “Latvijas ceļš”. Lūk, tā viņi saka, Krištopana kungs. Ka “Latvijas ceļu” vajagot slēgt, nevis vilciena Vaiņode-Liepāja sliežu ceļu. Tā ka es domāju, ka debates varētu varbūt saīsināt, bet tās vajadzētu turpināt, jo mēs jau te vienu otru tādu brīnumainu domugraudu dzirdam.

Jūs dzirdējāt, Vidiņš nāca runāt. Vidiņš! Vidiņš saka, ka Latvijā ar medicīnu viss ir kārtībā, ka tā iet strauji uz augšu. Vidiņ, es nesaprotu, kur jūs dzīvojat, Vidiņ, vai jūs no mākoņiem nolaidāties, vai? Vidiņa kungs, ar medicīnu mums ir ļoti švaki, un es jums vienkārši gribu... (No zāles deputāts J.Vidiņš: “To es neteicu!”)

Sēdes vadītājs. Godātais kolēģi, es aicinu nediskutēt no tribīnes ar zāli.

A.Rubins. Jā, Vidiņ, ja jums dos vārdu, jūs varēsit vēlreiz nākt runāt, bet, ja jums nedos vārdu, tad jūs sēdiet mierīgi un klusu. Vai ne! (Zālē aplausi.) Jums liekas, ka ar medicīnu viss ir kārtībā, bet visiem citiem ārstiem liekas, ka nav kārtībā. Jūsu znotam šķita, ka bija kārtībā, bet ārstiem liekas, ka nav kārtībā. Un medmāsas raud...

Taču šodien mēs spriežam par Krištopana demisiju. Es jums pateikšu, Krištopana kungs, atklāti runājot, ka es nepiedalīšos balsojumā tāpēc, ka es nekad jums neesmu arī izteicis uzticību, tāpēc nepiedalīšos arī balsojumā par neuzticības izteikšanu. Kā cilvēks jūs varbūt patiesi esat labs, bet vienkārši šajās dzelzceļa lietās varbūt tiešām vairāk saprot Kazāks, kurš te runāja. Es to nezinu, un šo jūsu strīdu, lai izšķir tiesa vai kāds cits, tāpēc jau te ir debates un kompetentas personas. Saprotiet, ir jau cilvēki, kam tiešām jūs patīkat. Mums tur darbā arī ir viena sieviete, un viņa jūsmo par jums. Es nezinu, vai viņa tā... (zālē smiekli)... vai viņa tā no attāluma vai kādreiz ir tikusies, bet saprotiet, tā nav mana problēma. Man visi vīrieši tādā ziņā ir vienaldzīgi. Tā ka es esmu par to, ka debates ir jāturpina. Cits jautājums būtu, ja jūs pateiktu par debatēm... Pašā sākumā jūs varējāt teikt, ka debatēs piecas minūtes. Saudzēsim laiku! Lūdzu! (Starpsauciens no zāles: “To jums vajag ierosināt!”)

Sēdes vadītājs. “Par” debašu pārtraukšanu vēlas runāt Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Cienījamie kolēģi! Jūs jau esat pārvērtuši šīs debates par kaut kādu publisku izākstīšanos un nodemonstrējuši kārtējo reizi sevi kā pamatīgus ākstus. Mēs taču varējām jau krietni agrāk pārtraukt šīs debates, ja mēs tiešām gribētu aizbāzt jums muti. Mēs to nedarījām. Bet kādas muļķības jūs te paguvāt sarunāt! Viens te kopojas ar dzīvniekiem, otrs pēta kaut kādas slimības problēmas un tā tālāk. Vai tad jūs šeit runājāt par lietu? Tāpēc jājautā: cik ilgi var ākstīties? Vienreiz taču ir jānonāk līdz kaut kādai robežai, un šodienas debatēs cienījamie debatētāji skaidri parādīja, cik maz viņus interesē valsts, cik viņus interesē šeit norunātie valsts līdzekļi un cik viņus interesē Vaiņode, Priekule, kurai, piedošanu, no šīsdienas jūsu uzstāšanās... Es esmu secinājis, ka jūs spējat uzspļaut visām tām vietām, ka jums tas galīgi neinteresē. Bet jums šeit sevi gribas parādīt, kā briesmīgus tautas aizstāvjus un vēl nezin ko. Tā ka, piedošanu, ir pienācis laiks jums aizbāzt mutes. Atvainojiet! (Zālē troksnis. Starpsauciens: “Neapvaino Krištopanu!”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 20 deputātu priekšlikumu par debašu pārtraukšanu apspriežamajā jautājumā. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 25, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Debates tiek pārtrauktas.

Godātie kolēģi, pēc debašu pārtraukšanas vārdu saskaņā ar Kārtības rulli vēl var dot referentam. Tāda mums šajā jautājumā nebija, vai frakcijas pārstāvim, kurš ir pieteicies 59.panta otrās daļas noteiktajā secībā... Arī tāda mums nav, tādēļ izlemsim jautājumu pēc būtības. Balsosim Saeimas lēmuma projektu: “Izteikt neuzticību Latvijas Republikas satiksmes ministram Vilim Krištopanam”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 44, atturas - 5. Lēmums nav pieņemts.

Pirms pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma apspriešanas, mums jāizskata divi iesniegumi. Tie deputātiem ir izdalīti kā nr. 3087 un nr. 3088. Pirmais no tiem ir desmit deputātu parakstīts iesniegums, kam pievienots Saeimas lēmuma projekts. Viņi lūdz iekļaut Saeimas 18.septembra sēdes darba kārtībā jautājumu “Par deputāta U.Veldres ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā” un izskatīt šo jautājumu sadaļā “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata”.

Vai kāds deputāts vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Runāt neviens nevēlas. Vai kādam no deputātiem ir iebildumi pret šā jautājuma iekļaušanu Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu deputātiem nav, tādēļ mēs iekļaujam šo jautājumu kā 6. punktu (pēc pašreizējās numerācijas), tas ir pēdējais sadaļā par amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu un atbrīvošanu.

Nākamais dokuments, kas mums ir iesniegts ar 10 deputātu parakstiem un kam pievienots Saeimas lēmuma projekts, ir lūgums iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā jautājumu “Par deputāta U.Veldres ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā” un izskatīt šo jautājumu sadaļā par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Vai kāds deputāts vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Deputāti runāt nevēlas. Vai kādam ir iebildumi pret šā jautājuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu arī nav. Tātad mēs iekļaujam to pēc tikko nobalsotā lēmuma projekta par Veldres kungu.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums ir Saeimas lēmuma projekts “Par Ances Gulbes ievēlēšanu Centrālajā vēlēšanu komisijā”, to iesniegusi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Izskatīsim, godātie kolēģi, dokumentu nr.3054! Vai kāds deputāts vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot. Balsošana būs aizklāta. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 5, atturas - 13. Ance Gulbe ir ievēlēta Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu “Latvenergo”, bankas “Baltija” un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezulātā zaudēto 3 miljonu latu lietu, ievēlēšanu” (dokuments nr.3061). Godātie kolēģi! Kā jau mēs ar jums vienojāmies šīsdienas sēdes sākumā, mums papildus pie tikko nosauktā dokumenta vēl ir jāizskata arī dokuments nr.3063 un nr.3063-a, kas arī attiecas uz šo jautājumu.

Godātie kolēģi, atļaujos jums atgādināt, ka šāgada 4.septembrī Latvijas Republikas Saeima nolēma šo komisiju izveidot pēc frakciju pārstāvības principa - pa diviem deputātiem no katras frakcijas. Dokumentā nr.3063 ir izvirzīti deputāti Māris Grīnblats, Māris Rudzītis, Māris Vītols, Raitis Apalups, Andrejs Panteļējevs, Edvīns Inkēns, Elmārs Zelgalvis, Kārlis Čerāns, Aleksandrs Kiršteins, Jānis Kalviņš, Ernests Jurkāns un Leonards Teniss.

Daru jums, godātie kolēģi, zināmu, ka ar šīgada 17.septembri ir izveidota jauna deputātu frakcija sekojošā sastāvā: Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs, Vladilens Dozorcevs, Leonards Stašs un Modris Lujāns. Par frakcijas vadītāju ievēlēts Jānis Jurkāns, par viņa vietnieku - Jānis Urbanovičs. Daru jums arī zināmu, ka Prezidijā ir saņemts dokuments, ko parakstījis deputāts Modris Lujāns, kurš lūdz viņu pieņemt Tautas saskaņas partijā, un partijas lēmums šajā ziņā ir pozitīvs. Līdz ar to šī frakcija ir izvirzījusi šai Parlamentārajai izmeklēšanas komisijai ievēlēšanai vēl divus savas frakcijas deputātus, tas ir, Jāni Urbanoviču un Modri Lujānu. Tātad manis tikko nolasītais saraksts ir vēl jāpapildina ar šo divu deputātu uzvārdiem.

Bez tam, godātie kolēģi, nupat Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu parakstītu dokumentu, kurā viņi paziņo, ka Saeimā ir izveidota Tautas kopas “Brīvība” frakcija. Tautas kopas frakcijas priekšsēdētājs mainās pēc rotējošā principa. Šobrīd Tautas kopas “Brīvība” frakcijas priekšsēdētājs Saeimā ir Andris Rubins. (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Mums ir jāizskata arī vēl viens dokuments, kuru mēs esam iekļāvuši darba... Dokumenti ienāk tik operatīvi, ka es nespēju tiem izsekot līdzi, taču es pacentīšos.

Godātie kolēģi, mums ir jāizskata arī dokuments nr.3069 un nr.3069-a, kurus mēs iekļāvām darba kārtībā sēdes sākumā. Desmit deputāti lūdz Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā, kas izveidota, lai noskaidrotu “Latvenergo”, bankas “Baltija” un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto 3 miljonu lietu, papildus iekļaut Jāni Ādamsonu un Aivaru Gunti Kreitusu. To ir parakstījuši 10 deputāti. Līdzīgu priekšlikumu atsevišķā dokumentā par šiem pašiem deputātiem ir izteikuši arī vēl pieci citi deputāti. Tātad, godātie kolēģi, nupat es esmu saņēmis papīru - par dokumentu to nosaukt nevar - , kurā Tautas kopa “Brīvība” izvirza... Tiesa gan, viņi neraksta, kur viņi izvirza, taču viņi izvirza Gundaru Valdmani un Andri Saulīti. Kur izvirza - tas, kolēģi, nav rakstīts. To mums vajadzētu noskaidrot un izlemt jautājumu, kas šis ir par papīru un kādā sakarībā tas ir.

Valdmaņa kungs, jums vārds nav dots, tāpēc tribīnē jūs nākt nevarat. Mēs vispirms noskaidrosim, kas šis ir par papīru un kur jūs savus godājamos kolēģus izvirzāt. Vai kolēģi piekrīt tam, ka norādītais deputātu saraksts, kas ir dokumentā nr.3063, tiek papildināts ar diviem uzvārdiem - Jāni Urbanoviču un Modri Lujānu, kurus izvirza Tautas saskaņas partijas frakcija? Vai deputātiem būtu iebildumi? Ja nav, tad par to esam vienojušies.

Tad mums jāizlemj jautājums, godātie kolēģi, vai iekļausim šajā Parlamentārās izmeklēšanas komisijā deputātus, kuri ir izvirzīti ar desmit un ar piecu deputātu parakstiem, bet kuri nepieder pie frakcijām. Tie ir deputāts Ādamsons un deputāts Kreituss. Kā jau es jums ziņoju, 4.septembra Saeimas lēmums bija izveidot šo komisiju pēc frakciju pārstāvības principa. Taču dokuments mums ir apspriežams, un es lūdzu jūs izteikt savus viedokļus šajā jautājumā. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Vai kādam ir iebildumi pret šo divu deputātu kandidatūru iekļaušanu šajā Parlamentārās izmeklēšanas komisijā? (Starpsauciens: “Ir!”) Ir iebildumi. Par kādu jautājumu, Valdmaņa kungs, jūs vēlaties runāt? Vai par šīm divām apspriežamajām kandidatūrām, par kurām mēs tagad runājam, vai par Tautas kopas “Brīvība” izvirzītajām. Par to mēs tagad vēl nerunājam. Mēs runājam par citām lietām. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds prasa balsojumu par dokumentu, kuru es jums nolasīju un kura tekstu jūs zināt? Nav iebildumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo divu deputātu - Jāņa Ādamsona un Aivara Kreitusa iekļaušanu šajā komisijā? Lūdzu! Es dzirdēju saucienu “ir”, bet pieteicies debatēs neviens nav. Paldies. Esam vienojušies, ka iebildumu nav.

Tālāk. Tātad atkal ir saņemts papīrs no Tautas kopas “Brīvība”, kura izvirza Parlamentārās izmeklēšanas komisijā “Latvenergo” lietā Gundaru Valdmani un Andri Saulīti. Parakstījis ir frakcijas vadītājs (saīsināti). Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka no šīs frakcijas Izmeklēšanas komisijā tiek rekomendēti tikko nosauktie deputāti? Iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Esam vienojušies.

Tādā gadījumā, godātie kolēģi, atļaujiet jums atgādināt komisijas kopējo sastāvu. Piedodiet, lūdzu, par nelielo aizkavēšanos! Tātad tiek izvirzīts balsošanai Saeimas lēmuma projekts: “Ievēlēt Parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu “Latvenergo”, bankas “Baltija” un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto 3 miljonu latu lietu, šādā sastāvā: deputātus Māri Grīnblatu, Māri Rudzīti, Māri Vītolu, Raiti Apalupu, Andreju Panteļējevu, Edvīnu Inkēnu, Elmāru Zelgalvi, Kārli Čerānu, Aleksandru Kiršteinu, Jāni Kalviņu, Ernestu Jurkānu, Leonardu Tenisu, Jāni Urbanoviču, Modri Lujānu, Jāni Ādamsonu, Aivaru Gunti Kreitusu, Gundaru Valdmani un Andri Saulīti.” Ja deputāti nevēlas runāt par šo jautājumu, izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo komisijas sastāvu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 2. Komisijas sastāvs ir izveidots, deputāti tajā ievēlēti. (Starpsauciens: “Valdmani par priekšsēdētāju!”)

Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu vienošanos mums ir jāizlemj jautājumi par deputāta Veldres ievēlēšanu komisijās.

Izskatīsim dokumentu ar numuru 3087: “Ievēlēt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā frakcijas “Latvijai” deputātu Uldi Veldri”.

Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Godātie kolēģi, tātad lemsim par Saeimas lēmuma projektu par deputāta Veldres ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Vai kāds vēlas runāt šajā jautājumā? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 8. Deputāts Veldre ir ievēlēts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.

Otrais jautājums, kas mums ir jāizlemj, - “Par deputāta U.Veldres ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”.

Vēlas runāt deputāts Juris Vidiņš. Lūdzu.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es cerēju, ka Veldres kungu neievēlēs tanī komisijā, lai viņš varētu tikt mūsu komisijā, jo mēs būtu laimīgi kopā ar viņu strādāt. Taču, redzat, te ir tāda lieta, ka uz Starpfrakciju padomes vienošanās pamata var strādāt tikai vienā likumdošanas komisijā. Tā ka, es domāju, viņš vienkārši vairs nevar būt pie mums, jo tāda ir Starpfrakciju padomes vienošanās. Mums ir ļoti žēl... Jā, Saeimas lēmums ir... Mums tik tiešām ļoti žēl, ka mēs zaudējām tādu kadru.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šis ir jautājums, kurš ir izšķirams balsojot, jo mēs visi labi zinām, ka mums Saeimā jau šobrīd ir vairāki tādi deputāti, kas darbojas vairākās likumdošanas komisijās. Piemēram, ja mana atmiņa neviļ, tāds varētu būt deputāts Ameriks un varētu būt arī vēl citi deputāti. Es aicinātu šo jautājumu izšķirt ar balsojumu un lūgtu arī šeit atbalstīt Veldres kunga kandidatūru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemsim jautājumu balsojot. Balsosim Saeimas lēmuma projektu: “Ievēlēt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā deputātu Uldi Veldri”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 8, atturas - 38. Lēmums nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums ir Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Kreituses, Kreitusa, Kušneres, Liepas, Čerāna, Mauliņa, Zelgalvja, Grīnberga, Kazāka un Eniņa pieprasījumu izglītības un zinātnes ministram Celmiņam par izglītības darbinieku algu paaugstināšanas kārtību saistībā ar 1997. gada budžeta grozījumu 3. panta 6. apakšpunktu.

Pieprasījumu komisijas vārdā komisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija, izskatījusi minēto Saeimas 10 deputātu pieprasījumu, atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms. Es pateikšu tikai dažus vārdus par komisijas viedokli.

Tā nolēma, ka 3,7 miljonu latu sadale pedagogu algām no ministrijas puses ir likumīga un, es teikšu, godprātīga, jo visa nauda ir novirzīta pedagogu algām. Tiesa, tas notiek diferencēti - atbilstoši pedagogu kvalifikācijai, bet komisijas viedoklis ir tāds, ka tas ir normāli. Tādēļ komisija uzskatīja, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Vēlas runāt Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Ņemot vērā to, ar kādām darba metodēm strādā Ministru kabinets, un to, ka jau “Latvijas ceļš” ir saņēmis pirmo publisko piezīmi (tikai nezin kas ir parakstījies par šīs piezīmes saņemšanu), mēs, iesnieguma parakstītāji, nemaz necerējām, ka šis pieprasījums tiks pieņemts un novirzīts tālāk. Bet tomēr es gribētu atgādināt, ka šajā pieprasījumā izvirzītie jautājumi ir un paliek, lai gan Celmiņa kungam šobrīd svarīgāka ir viņa seja “Vakara Ziņās” un nopirktais BMW. Es tomēr gribētu, lai viņš dzird mani, ka izvirzītie jautājumi ir palikuši spēkā un kāpēc ir palikuši spēkā.

Pirmais jautājums, kas tika izvirzīts, bija tāds, kāpēc šīs algas ir sadalītas divās daļās un kāpēc vispirms ir dots izlīdzināšanas fondam, bet otra daļa nav atdota vis algām, bet gan piemaksām, atdodot šīs piemaksu izlemšanas tiesības skolu direktoriem. Kopš skolu direktori viennozīmīgi ir iecelti tikai no pašvaldībām, skolas direktors vairs nav tikai kvalifikācijas vērtētājs, bet ir padarīts par politisku personu. Un visskaidrākais pierādījums tam ir tāds, ka skolu direktors vairs nav objektīvi pārstāvniecisks jaunajā ievēlēšanas sistēmā. Lūk, pēdējie notikumi Saldus ģimnāzijā! Tur, neskatoties uz skolas kolektīva negatīvo nostāju, Skolu valdes negatīvo slēdzienu un pat ministrijas negatīvo slēdzienu, tika apstiprināts amatā direktors, kura darbības rezultātā no skolas ir aizgājuši visi labākie skolotāji. Ja mēs skatāmies šādi, tad patiešām var apsveikt Izglītības un zinātnes ministriju ar to, ka viņa vismaz tos dažus latus ir atdevusi šāda tipa direktoriem, lai viņi tos piešķirtu saviem kolēģiem. Un ir arī skaidrs, ka tas tiks atdots.

Otra lieta ir tā, ka šie 3,7 miljoni nav ieskaitīti darba samaksas fondā, lai gan ministrs Pieprasījumu komisijas sēdē teica, ka ir, taču Baumaņa kungs, kas pārstāv šo naudas sadalīšanu ministrijā, teica, ka nav. To, ka šī nauda nav ieskaitīta, apliecina paša ministra parakstīta atbilde, kurā jūs varat izlasīt sekojošu teikumu: “Izglītības un zinātnes ministrija ir iesniegusi Finansu ministrijā priekšlikumu paredzēt atbilstošu finansējumu arī 1998. gada budžetā, ieskaitot to darba samaksas kopējā summā, kas paredzēta pedagoģiskajiem darbiniekiem. Ministrija lūdz deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.” Ja būtu izpildīts 1997. gada budžeta grozījumos pieņemtais pants, tad nebūtu jālūdz deputāti, lai šī naudas summa tiktu ieskaitīta 1998. gada darba samaksas fondā. Tad šī naudas summa tur atrastos kā pati par sevi saprotama, bet deputātiem būtu jālūdz 1998. gada budžetā piešķirt papildnaudas samaksu, un tad varbūt reāli Ministru kabinets varētu izpildīt to, ko bija ierakstījis savā pirmajā deklarācijā, - 1998. gadā paaugstināt pedagogu algas par 5 %. Šobrīd šis algu paaugstinājums ir viltus paaugstinājums, jo tas ir tikai tāpēc, ka šī naudas summa nav bijusi 1998. gada budžetā, bet ir iesaistīta tagad.

Taču ministrija jau ir gājusi vēl tālāk. Ja mēs skatāmies un sekojam līdzi pašvaldību sniegtajiem skaitļiem, tad šobrīd ir izveidojusies tāda situācija, ka pašvaldības norāda, ka trūkst aptuveni 3 miljonu latu, lai vispār izmaksātu pedagogu algas 1998. gadā pat šā - 1997. gada līmenī.

Un vēl noslēgumā es gribētu teikt vienu lietu. To, ka ministrija izrādīja pilnīgu necieņu pret Saeimas Pieprasījumu komisiju, jo no deputātu pieprasītajiem dokumentiem, kas tika fiksēti arī Pieprasījumu komisijas sēdes protokolā, mēs saņēmām tikai vienu. Izglītības un zinātnes ministrija neuzskatīja par vajadzīgu iesūtīt pārējos dokumentus, kurus lūdza deputāti, lai pārliecinātos par Finansu ministrijas dotajiem norādījumiem naudas sadalē. Līdz ar to deputātiem nebija iespējams iegūt objektīvu informāciju, un tāpēc nav jābrīnās, ka Pieprasījumu komisijā izskanēja tādi vārdi, ka grūti ieskatīties juridiskajās finesēs, ka priekšlikums ir formāli noraidāms, jo par to jau atbild Ministru kabinets, nevis izglītības ministrs. Arī paša ministra teiktais, ka jāgriežas pie juristiem, lai noskaidrotu, kas ir alga, un tamlīdzīgi secinājumi. Saprotot to, ka šeit, pastāvot Sadarbības padomes stingrajai kārtībai un potenciālajām iespējām deputātiem saņemt jaunas piezīmes par nepareizu uzvedību šeit, Saeimas zālē, no Ministru prezidenta, es atsaucu savu parakstu zem šā pieprasījuma un lūdzu šo pieprasījumu adresēt kā jautājumu izglītības un zinātnes ministram.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es domāju, ka, nopietni runājot par Latvijas valsts nākotni, ir vietā atgādināt vēl un vēlreiz, ka mēs nevarēsim Latvijas nākotni izveidot bez atbilstošas izglītības sistēmas. Neizglītots cilvēks nespēs iegūt kvalificētu darbu. Visu cieņu, protams, arī sētnieku un melnstrādnieku profesijām, bet neko citu cilvēks bez izglītības nespēs darīt. Un, ja mūsu cilvēki būs šādi, tad mēs arī starptautiskajās attiecībās būsim vienmēr lūdzēja lomā. Ja mēs negribam palikt par Eiropas nabagmāju, tad mums ir jāattīsta izglītība, bet Latvijas valsts izglītību ir diemžēl nolikusi pēdējā vietā. Mēs šobrīd esam ļoti tālu no paaudžu solidaritātes principa, skolas un pensionāri ir kaut kur ļoti tālu mūsu prioritātēs, bet lielākais kungs ir ierēdnis. Taču normālā ģimenē pelnītājs parūpēsies vispirms par savu bērnu izglītību un par nodrošinātām savu vecāku vecumdienām.

Tieši ar šādu moto es esmu iesaistījies politikā un nācis uz 6. Saeimu, un es šo savu pārliecību glabāju un ticu, ka tad, kad visi deputāti būs vismaz ar šādu pārliecību un šādu rīcību, tad arī mūsu valstī būs pavisam cita situācija.

Es gribu pateikt vispirms paldies visiem skolotājiem, kas strādā arī tādos apstākļos, arī tādos valsti degradējošos izglītības apstākļos, jo uz jums, dārgie skolotāji, turas mūsu valsts nākotne. Kaut arī mūsu valsts varenie domā citādi.

Par valsts attieksmi pret izglītību. Mēs varam atcerēties Šķēles valdības deklarācijā minēto skaisto solījumu - pakāpeniski tuvināt skolotāju algas ierēdņu algām. Patiesībā šī valdība rīkojās pilnīgi pretēji. Ierēdņu algas gan palielināja par 22%, bet skolotāju algas vēl vairāk samazināja. Pašreizējās valdības attieksme ne par mata tiesu nav labāka par Šķēles valdības laiku.

Tāpat arī tagad zinātnes finansējums ir izslēgts... zinātnes papildu finansējums ir izslēgts no valdības deklarācijas, un attīstība, kas nāk caur šiem cilvēkiem, nav mūsu valsts varenajiem vajadzīga. Jo acīmredzot šie varenie viņos redz konkurentus.

Mūsu valsts attīstība var tikt balstīta tikai uz konsensusu, kurā ir ņemtas vērā visas sabiedrības intereses, nevis tikai politiskās elites intereses. Tāpēc es aicinu tomēr Saeimas deputātus nopietni pievērsties izglītības jautājumiem un, ja tas ir šajā brīdī vēl iespējams, arī atbalstīt šo pieprasījumu, kaut gan es saprotu to situāciju, ka valdošais vairākums jau par to nenobalsos. Taču es aicinu nopietni risināt izglītības problēmas un darīt visu, lai skolotājs mūsu valstī vairs nejustos pazemots. Un lai mūsu valstī tiktu ievēroti likumi. Beidzot ir jāievēro likumi gan izglītības jomā, gan arī visās pārējās.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs neviens nav pieteicies... acumirkli... vēl vēlas šajā jautājumā runāt Janīna Kušnere - frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Šajā jautājumā es gribētu tikai akcentēt vienu lietu, kāda mums diemžēl ir izveidojusies valdībā un šajos valdības savstarpējos likuma traktējumos un skaidrojumos, kas, manuprāt, ir aizgājuši līdz bezgalībai un neatbilst nekādiem likumiem, kas tiek nobalsoti Saeimā.

Pieprasījumu komisijā, kad tika izskatīts šis pieprasījums, gan tie deputāti, kas piedalījās, gan arī komisijas locekļi skaidri un gaiši dzirdēja, ka eksistē vēstules, kuras nāk no Finansu ministrijas, no Ministru prezidenta, kurās tiek traktēts, kā ir jāpilda tas vai cits likums, kas ir pieņemts Saeimā, šajā gadījumā grozījumi likumā par 1997.gada budžetu. Un, cik mēs sapratām, nekādas likumības, protams, kā arī jūs varat secināt, nav un nevar būt, jo vēstule ir vēstule, bet Ministru kabineta noteikumi vai ministrijas rīkojums, vai Saeimā pieņemts likums ir pavisam kas cits. Mums atliek tikai secināt to, ka tiešām šeit bija pārkāpts likums, ja jau līdz šim brīdim... nu jau ir pagājusi nedēļa, kad Pieprasījumu komisijā šis pieprasījums tika izskatīts, bet šīs mūsu pieprasītās vēstules un citi savstarpējās sarakstes - vai kā lai to nosauc? - dokumenti tomēr netika uzrādīti... Tātad mums ir pamats domāt, ka šeit ir pārkāpts likums, tāpēc ļoti lūdzu: tomēr vajadzētu nobalsot par to, ka tas pieprasījums ir virzāms uz komisijām.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tā kā deputāte Kreituse paziņoja savā uzstāšanās reizē, ka viņa savu parakstu atsauc, tad šis jautājums kā pieprasījums vairs vispār nav balsojams. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Kreituses kundze vēl vēlas. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es gribēju atgādināt, ka es atsaucu parakstu zem pieprasījuma, lai atvieglotu Pieprasījumu komisijas likteni, un, izmantojot Kārtības ruļļa 126.panta 8.punktu, ierosinu to pāradresēt kā jautājumu Izglītības ministrijai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tas jautājums ir lemjams Pieprasījumu komisijai, Saeimai tas nav jālemj. Var Kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā jautājumu iesniegt Pieprasījumu komisijai vai iesniegt Prezidijā, tas tiks izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Lūdzu reģistrāciju. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Sēdi paziņoju par slēgtu. Vairāk reģistrācija nav vajadzīga. Paldies.

Izskatīsim jautājumu, ko iesnieguši desmit deputāti. Acumirkli! Tā kā kvoruma trūkuma dēļ mēs jautājumus izskatīt vairs nevaram, arī šo iesniegumu izskatīt nevaram.

Paldies. Nākamā kārtējā sēde 25.septembrī pulksten 9.00.

Par jaunizveidotās komisijas sēdi.

I.Bērzi ņš (6.Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Kārtības ruļļa 151.pantu: komisijas, kuras izveido Saeima, uz pirmo sēdi sasauc un attiecīgās komisijas līdz priekšsēdētāja ievēlēšanai vada Saeimas sekretārs. Es paziņoju jums, ka rītdien... Cienījamie kolēģi, šī komisija sastāv no 18 cilvēkiem. Pievērsiet, vismaz šie cilvēki, uzmanību: rītdien pulksten 9.00 no rīta, lai mēs vairāk nekavētos, sanāksim uz pirmo sēdi, kurā tiks izveidota komisijas vadība. Rīt 9.00 no rīta šeit šajā zālē, jo praktiski citu telpu, kur tik daudz cilvēkiem sanākt, šobrīd nav. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds Pēterim Tabūnam - paziņojumam.

P.Tabūns. Cienījamie Radio un televīzijas padomes darbības izmeklēšanas komisijas locekļi! Es lūdzu tagad pēc sēdes sapulcēties Pieprasījumu komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, jautājumu un atbilžu sēde būs pulksten 17.30, un tad izskatīsim desmit deputātu iesniegto pieprasījumu par šo sēdi, ja būs nepieciešamais kvorums. Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu. Rudzīša kungu tagad lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Ziedonis Čevers, Viesturs Gredzens, Ervids Grinovskis, Jānis Kalviņš, Aleksandrs Kiršteins, Ruta Marjaša, Andrejs Naglis, Aleksandrs Pētersons, Andrejs Požarnovs, Atis Sausnītis, Anna Seile, Viktors Stikuts, Dainis Turlais, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Vakara sēde 17.30.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, pulkstenis ir 17.30. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties un lūdzu Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Edgars Bāns, Viesturs Boka, Ziedonis Čevers, Jānis Kalviņš, Aleksandrs Kiršteins, Ludmila Kuprijanova, Aristids Jēkabs Lambergs, Ruta Marjaša, Andrejs Naglis, Atis Sausnītis, Anna Seile, Viktors Stikuts, Leonards Teniss, Dainis Turlais, Māris Vītols, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, paziņoju par atklātu Saeimas 18.septembra vakara sēdi.

Pirms sākam izskatīt deputātu uzdotos jautājumus, ir jāizskata 10 deputātu iesniegums, kuri lūdz pārcelt šīsdienas sēdi, kas paredzēta atbildēm uz deputātu jautājumiem, uz 25.septembri. Viens var runāt “par”, un viens var runāt “pret” šo iesniegumu.

“Pret” vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šajā brīdī šāds iesniegums, kāds tas ir formulēts, pēc būtības nemaz nav izskatāms, jo sēde jau ir sākta un jau iesāktu sēdi nevar uz kaut kādu citu brīdi pārcelt. Ja kāds deputāts grib iesniegt kaut kādus šāda veida priekšlikumus, tad viņam ir jāpārceļ visi šodienas darba kārtībā iekļautie jautājumi, bet pašu sēdi vairs pārcelt nav iespējams. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Arī visa šī jautājumu pārcelšanas epopeja, kura šeit tagad ir sākusies jau kopš pavasara sesijas, būtībā ir antikonstitucionāla, jo tā ir pretrunā ar Satversmē noteiktajām iespējām deputātiem uzdot valdībai jautājumus. Ja jūs, valdošais vairākums, vēlaties rīkoties antikonstitucionāli un nerespektēt ne tikai mūsu likumus, bet arī Satversmi, jūs varat to darīt. Es tomēr aicinu balsot “pret”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “par”? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret 10 deputātu iesniegto priekšlikumu par sēdes pārcelšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 30, atturas - 11. Lēmums nav pieņemts.

Pirms sākam izskatīt akceptēto darba kārtību, vispirms ir jāizskata vairāki iesniegumi par izmaiņām darba kārtībā. Pieci deputāti lūdz kā pirmo izskatīt deputātu jautājumu satiksmes ministram Krištopanam un atbildi uz šo deputātu jautājumu. Pašreiz tas ir darba kārtības 10.jautājums. Vai deputāti vēlas par šo iesniegumu runāt “par” vai “pret”? Ir ierosināts 10.jautājumu pārcelt kā pirmo. Deputāti runāt nevēlas. Deputātiem iebildumu arī nav. Pieņemts.

Nākamais. Pieci deputāti lūdz sakarā ar iekšlietu ministra Čevera attaisnotu prombūtni izdarīt vakara sēdes darba kārtībā izmaiņas - atbildi uz deputātu jautājumu (reģistrācijas nr.252), pārcelt uz nākamo sēdi. Deputātiem iebildumu nav. Tātad to mēs pārceļam uz nākamo sēdi.

Vēl. Pieci deputāti lūdz sakarā ar ekonomikas ministra Sausnīša prombūtni izdarīt vakara sēdes darba kārtībā izmaiņas - atbildi uz 226., 227. un 230.jautājumu (tie ir reģistrācijas numuri), pārcelt uz nākamo sēdi. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

Vēl. Pieci deputāti lūdz sakarā ar labklājības ministra Makarova attaisnotu prombūtni izdarīt šāvakara sēdes darba kārtībā izmaiņas - jautājumus, kas ir ar reģistrācijas numuriem 237, 241 un 258, pārcelt uz nākamo sēdi. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

Vēl. Pieci deputāti lūdz sakarā ar finansu ministra Zīles attaisnotu prombūtni pārcelt atbildi uz 245., 247., 248., 249., 250., 254., 261. un 262. jautājumu uz nākamo sēdi. Deputātiem ir iebildumi.

Vārds Kārlim Čerānam. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Man ir iebildumi pret 261. un 262.jautājuma pārcelšanu uz nākamo sēdi, jo šiem jautājumiem Zīles kungs nav vienīgais atbildētājs. Šie jautājumi ir uzdoti gan Krasta kungam, gan Zīles kungam, gan Počas kundzei, un, ja viens no šiem ministriem nevar šeit būt, tad šeit var atbildēt cits. Šie ir ļoti būtiski jautājumi, kas saistās ar Korupcijas novēršanas likuma izpildi. Faktiski tā situācija ir tāda, ka valdība joprojām atļaujas ignorēt Satversmes tiesas spriedumu, un līdz ar to ir nepieciešams šos jautājumus izskatīt tūlīt, lai panāktu efektīvu cīņu pret korupciju. Vienreiz ir jāuzsāk cīņa par Korupcijas novēršanas likuma izpildi un jāuzsāk cīņa pret korupciju, kas mūsu valstī pastāv. Pietiek šeit māžoties, veidot dažādas padomes. Ir jāuzsāk reāls darbs. Diemžēl valdība to vēl nav sākusi darīt.

Es aicinu neatbalstīt šo jautājumu pārcelšanu uz nākamo sēdi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par dokumentu nr.261 un nr.262 izskatīšanu nākamajā sēdē sakarā ar ministra Zīles attaisnotu prombūtni. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 14, atturas - 3. Šie jautājumi tiek pārcelti izskatīšanai nākamajā sēdē.

Sākam izskatīt pirmo jautājumu, kurš ir ar reģistrācijas numuru 246 un ir darba kārtības 10.jautājums. Vārdu motivācijai lūdz deputāts Čerāns. Lūdzu, trīs minūtes.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Saeimas deputātu rīcībā ir nonācis Latvijas Republikas satiksmes ministra un Krievijas ceļu satiksmes ministra memorands par kopīgas dzelzceļa robežstacijas izveidi. Šajā memorandā parādās absolūti nesaprotamas lietas par to, ka Latvijas puse piekrīt kopējas dzelzceļa stacijas izbūvei Krievijas pusē. Nav skaidrs, kādas finansiālas saistības šāda memoranda realizācija uzliks Latvijai, un, iespējams, vispārsteidzošākais ir tas, ka šis memorands ir ticis parakstīts tikai krievu valodā. Jautājums - vai tiešām tāda ir Satiksmes ministrijas un paša ministra izpratne par to, kādā veidā būtu formējami starpvalstu dokumenti un kādā veidā šajos starpvalstu dokumentos būtu respektējama mūsu pašu valsts cieņa? Es lūdzu ministru atbildēt uz šiem jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbildi sniedz ministrs Krištopans. Rakstiska atbilde deputātiem ir, tāpēc atbildei - divas minūtes.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Rakstiska atbilde ir jūsu priekšā. Es tikai varu piebilst, Čerāna kungs, ka es par to runāju šodien jau vairākas reizes. Šis memorands neuzliek mums nekādas finansiālas, nekādas citas tiesības, tas faktiski ir tāds nodomu protokols, kas deva Latvijas valstij reālu Eiropas savienības dotāciju sliežu iepirkšanai 5 miljonu dolāru apmērā. Uz šī memoranda pamata mums tos iedalīja no PHARE programmas, tāpēc ka divas valstis ir atzinušas, ka šī kravu plūsma ir un būs acīmredzot vēl lielāka. Un nav nekādas bīstamības un nav nekāda finansiāla sloga un atbildības. Un tieši tāda pati robežstacija ir uzbūvēta Krievijas pusē uz Somijas robežas, un tieši tādu pašu domā Igaunijas valsts būvēt kopā ar Krieviju. Un tad, kad līdz tam nonāks, mēs runāsim, cik... un kas ko darīs. Pagaidām nekādas finansiālās atbildības nav. Šis memorands tika parakstīts Maskavā, pietiekami ātri mēs par to vienojāmies, tas bija tikai vienu dienu, un bija tikai dažas stundas laika, un, protams, to iztulkot latviski tajā brīdī nebija iespējams. Es neredzu nekādu ļaunumu un kaitējumu Latvijas valstij, tieši otrādi - redzu lielu finansiālu ieguvumu. Man liels prieks, ka jūs rūpējaties par Latvijas valodas izdzīvošanu šajā pasaulē.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumiem vārds deputātam Čerānam.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātais ministra kungs, es ļoti gribētu cerēt, ka šajā reizē jūsu teiktie vārdi tiešām atbilst patiesībai. Bet mans jautājums ir par to, vai tiešām jūs uzskatāt, ka tā ir normāla prakse, ka, teiksim, šādās starpvalstu sarunās tomēr tiek lietota tikai viena valoda. Kā jūs domājat, - kas notiks tajā gadījumā, ja visi mūsu līgumi tiks slēgti šādā veidā, tikai aizbildinoties ar steigu un paviršību? Vai tiešām mūsu valstij nav vairs nekāda pašlepnuma un nekādas apziņas par to, ka mēs arī esam neatkarīgs starptautisko tiesību subjekts?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs. Lūdzu!

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Godājamais Čerāna kungs! Es vienmēr esmu neskaitāmas reizes deklarējis, ka Latvija ir neatkarīga valsts un Krievija arī ir neatkarīga valsts, un mana kā politiķa nostāja vienmēr ir bijusi viena - ka Latvijas un Krievijas attiecības ir divu neatkarīgu valstu attiecības, tāpat kā Latvijas attiecības ar Somiju vai Latvijas attiecības ar Vāciju. Divu pilnīgi neatkarīgu valstu attiecības. Es tā arī uzskatu, tieši tāpat kā jūs. Lai gan ir vesela virkne politiķu, kas uzskata, ka Latvijas un Krievijas attiecības ir kaut kādas īpašas attiecības, nevis divu neatkarīgu valstu attiecības un ka mums ir kaut kā īpaši jāizturas pret Krieviju. Es īsti nesaprotu, kā tas ir - īpaši. Kā pret Latvijas sastāvdaļu? Vai otrādi? Es nekad neesmu paudis uzskatu, ka Latvija nav neatkarīga valsts, un vienmēr uzskatu, ka Latvija un Krievija ir divas kaimiņvalstis, kurām būtu jābūt ļoti labām kaimiņattiecībām.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi vairāk uzdoti netiek. Jautājums izskatīts.

Izskatām pirmo (pēc pašreizējās numerācijas) darba kārtības jautājumu. Deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Zelgalvja un Grīnberga jautājums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram par problēmām, kas saistītas ar dzīvokļu privatizāciju. Rakstiska atbilde deputātiem ir.

Kurš no valdības sniedz mutisko atbildi? Gorbunova kungs? Lūdzu!

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Atbilde sniegta maijā. Pa šo laiku dažas izmaiņas ir notikušas. Maijā vēl nevarēja apliecināt to, ka dzīvokļu privatizācijas tiesības ir mantojamas, bet, tā kā Saeima toreiz izskatīja un 11. jūnijā trešajā lasījumā pieņēma likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, 76. pantā tagad ir patiesi noteikts, ka dzīvokļu privatizācijas tiesības var mantot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums izskatīts.

Nākamo, godājamie kolēģi, izskatām, pēc pašreizējās numerācijas, darba kārtības 6. jautājumu. Deputātu jautājums ārlietu ministram Birkava kungam par Ārlietu ministrijas pasākumiem, lai atrisinātu kompensācijas saņemšanu par zemes īpašumiem bijušajā Abrenes apriņķī.

Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz ministrs Birkava kungs. Lūdzu!

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātie deputāti! Vēlos atzīmēt, ka minētā jautājuma izskatīšana neietilpst Krievijas Federācijas robežsarunu komisijas kompetencē. Mēs esam ierosinājuši, ka šis jautājums varētu tikt izskatīts Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas ietvaros ekspertu grupā par finansu un īpašumu jautājumiem. Paši esam vairākkārt aktualizējuši šo jautājumu, tomēr adekvātu atbildi no Krievijas puses neesam saņēmuši.

Kas attiecas uz reālo zemes kompensāciju, manai atbildei ir pievienota arī tabula. Pavisam ir iereģistrēti 2146 iesniegumi par zemes atgūšanu vai kompensāciju. Šobrīd līdzvērtīga zeme ir piešķirta tikai 31 mantiniekam, bet, kā jūs zināt, valdība pie šī jautājuma darbu turpina un lems jautājumu par iespēju bijušajiem zemes īpašniekiem saņemt zemes kompensāciju sertifikātos vai līdzvērtīgu zemes īpašumu arī citos novados. Vārdu sakot, paralēli norisinās darbs abos virzienos, bet pabeigts tas vēl nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais - 8. jautājums. Deputātu jautājums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Gorbunova kungam. Cik likumīgs ir Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums nr. 285, kas izdots pagājušā gada 26. septembrī, - “Par privatizēto dzīvokļu apsaimniekošanu līdz dzīvojamo māju pilnīgai privatizācijai un tāmes sastādīšanai katrai mājai”?

Jautājuma motivācijai lūdz vārdu Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribēju ar šo jautājumu pievērst jūsu uzmanību tam, ka tas laikam ir viens no retajiem gadījumiem, kad mēs esam kopējiem spēkiem, deputātiem veiksmīgi sastrādājoties ar valdībā esošo ministru, panākuši pozitīvu rezultātu. Iedzīvotāji ir sākuši saņemt atpakaļ šo naudu, kas no viņiem ir bijusi nelikumīgi iekasēta. Tāpēc citās reizēs, kad mēs runāsim par šādu jautājumu bezjēdzību, kādi mums bieži šeit sēdēs izskan, atcerēsimies to, ka pie pareizi formulēta jautājuma un pareizas ministra rīcības cilvēki atgūst atpakaļ to, kas no viņiem ir nelikumīgi atsavināts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz ministrs... Paldies, Gorbunova kungs. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir 15. jautājums - deputātu jautājums izglītības un zinātnes ministram Celmiņa kungam par līdzekļiem, kas izlietoti no Valsts īpašuma privatizācijas fonda 1996. gadā.

Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz ministrs Celmiņa kungs.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Cienījamie kolēģi! Atbilde ir sagatavota rakstiski, un varu paskaidrot, ka Izglītības un zinātnes ministrija šos līdzekļus izlieto atbilstoši 1996. gadā izdotajam Ministru kabineta rīkojumam nr. 138. Kur tie ir izlietoti, jūs rakstiskajā atbildē redzat.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais - 17. jautājums. Deputātu jautājums ārlietu ministram par Latvijas Republikas un Ķīnas Republikas (Taivānas) ekonomiskajām attiecībām.

Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Deputātiem rakstiska atbilde ir iesniegta. Atbildi sniedz ārlietu ministrs Birkava kungs. Lūdzu!

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātie kolēģi! Priekšnosacījums, lai mēs varētu sekmīgi attīstīt ekonomiskos un humanitāros kontaktus ar Taivānu, kurus mēs atbalstām, - mums ir nepieciešams, ja mēs vēlamies atvērt tur tirdzniecības misiju, ievērot visā pasaulē pieņemto kārtību - atvērt vispirms vēstniecību Ķīnas Tautas Republikā, kā to ir darījušas ASV, Kanāda, Lielbritānija, Zviedrija, Polija un visas citas valstis. Mēs katrā ziņā atbalstām šos kontaktus, bet jāteic, ka kopējais investīciju daudzums no Taivānas samazinās, turpetī Ķīnas Tautas Republikas kopējais investīciju daudzums pieaug.

Kas attiecas uz jautājumu par līgumu par investīciju veicināšanu un savstarpējo aizsardzību, gribu atgādināt godātajiem deputātiem, ka šāds līgums ir jau parakstīts un ratificēts 1993.gada 4.novembrī, tiesa, tas nedod mums iespēju parakstīt un ratificēt līgumu ar Ķīnas Tautas Republiku.

Attiecībā uz nodokļu dubultās uzlikšanas līgumu situācija ir tieši pretēja - tas ir parakstīts un ratificēts ar Ķīnas Tautas Republiku. Tas savukārt radījis sekas - līguma denonsēšanu no Ķīnas Tautas Republikas puses, ja mēs tādu vēlētos noslēgt ar Taivānu.

Kas attiecas uz personām, kuras ceļo ar Ķīnas Republikas pasēm, tās var saņemt Latvijas vīzas visās Latvijas Republikas vēstniecībās, pamatojoties uz apstiprinātu ielūgumu. Diemžēl Ķīnas Republika nav iekļauta to valstu sarakstā, kuru pilsoņi var saņemt vīzas lidostā “Rīga”. Tas ir Pilsonības un imigrācijas departamenta lēmums, Iekšlietu ministrijas lēmums, kas balstās uz... Paldies.

Sēdes vadītājs. Birkava kungs, divas minūtes pagājušas. Vai jūs vēlētos vēl ko piebilst?

V.Birkavs. Es tikai pateikšu, ka tieši uz Taivānu ir attiecināts Eiropas savienības Ģenerālās padomes politiskais lēmums par ieceļošanas vīzu un vīzu kontroles nepieciešamību. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Latvijas intereses ir lielā Ķīnas Tautas Republikā.”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildu jautājumu uzdod deputāts Kostanda. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamo Prezidij! Kolēģi! Godājamais ārlietu ministra kungs! Es gribētu uzdot tomēr papildu jautājumu. Kā zināms, Taivana veic ļoti sekmīgu ekonomisko darbību un veic ļoti lielas investīcijas, tajā skaitā arī Eiropā. Ļoti plaša sadarbība attīstās arī šeit Baltijas jūras reģionā, piemēram, ar vairākām Skandināvijas valstīm, piemēram, ar Zviedriju, un es domāju, ka arī Latvijai ir ļoti labas iespējas to darīt. Ja mēs deklarējam, ka mums ir svarīgi piesaistīt investīcijas, tad tieši Taivāna ir viens no potenciālākajiem un lielākajiem investoriem un izrādīs lielu ieinteresētību. Šogad Taivānu apmeklēja arī Saeimas deputāti, vizītē turp devās Māris Rudzītis, Leonards Teniss, Odisejs Kostanda, Latvijas attīstības aģentūras vadītājs Māris Ēlerts. Un mums ir tomēr jautājums. Vai jums ir zināms, ka Lietuva gatavojas atvērt tagad savu tirdzniecības pārstāvniecību tur un arī Lietuvas Eiropas lietu ministrs apmeklēs Taivānu oficiālā vizītē? Kāpēc Latvija neizvēlas šādu ceļu?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs Birkava kungs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Pilnīgi pareizi, godātais Kostandas kungs. Lietuvai bija iespēja atvērt tirdzniecības misiju Taivānā tieši pēc tam, kad viņa atvēra oficiālu vēstniecību Ķīnas Tautas Republikā. Mums šādu iespēju nav, jo budžetā nav līdzekļu vēstniecības atvēršanai Ķīnas Tautas Republikā. Kas attiecas uz mūsu vēlmi redzēt šeit Taivānas investīcijas, tas patiešām tā ir. Diemžēl visus šos gadus, Taivānas investoru ienākšanu maksimāli veicinot gan ar informāciju, gan ar tiešiem aicinājumiem, gan pat ar Ministru prezidenta (toreiz vēl Godmaņa kunga) braucienu, nav izdevies panākt investīciju pieaugumu. Protams, pēc tam, kad tika mainīta Latvijas politika un no attiecībām ar Taivānu, atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, pievērsāmies Ķīnas Tautas Republikai, mēs turpinājām attīstīt šīs tirdzniecības attiecības, bet redzam, ka Ķīnas Tautas Republikas investīcijas nāk ašāk šurp.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kostandas kungs uzdod otru papildjautājumu.

O.Kostanda. Es domāju, ka atbildi uz jautājumu, kāpēc šurp nenāk Taivānas investīcijas, jūs pats ļoti labi saprotat. Vaina šeit ir jāmeklē Latvijas valdības nostājas maiņā un šajā izteiktajā orientācijā uz šo sarkano, lielo kontinentālo Ķīnas Tautas Republiku. Taču es domāju, ka ir pienācis laiks pragmatiskai diplomātijai un ka jāatrod vieta arī, lūk, šo ekonomisko, kultūras un citu attiecību veicināšanai. Šajā sakarībā mums bija saruna ar Taivānas ārlietu ministru, kas nosauca šķēršļus, lai šīs investīcijas šurp nāktu, tas ir, uzdeva šos jautājumus, ko mēs uzdodam jums: vai Latvija ir gatava risināt šo vīzu izsniegšanas procedūras vienkāršošanu, vai Latvija ir gatava noslēgt līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākumu un kapitāla nodokļiem starp mūsu abām valstīm? Un, ja mēs vēl atvērtu līdz ar to arī tirdzniecības pārstāvniecību, tad būtu “zaļā gaisma” investīciju nākšanai uz Latviju.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs Birkavs. Lūdzu!

V.Birkavs. Es vēlreiz uzsveru, ka, saglabājot līdzšinējo politiku attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku, ko es uzskatu par pilnīgi nepieciešamu, mums ir nepieciešams veikt darbības pareizā secībā, līdzīgi kā to dara Eiropas savienības valstis. Tātad - Ķīnas Tautas Republikā vēstniecība, tirdzniecības misija. Kas attiecas uz līgumiem, tad, noslēdzot ar Taivānu līgumu par nodokļu dubulto neuzlikšanu, mēs pēc būtības mainām politisko kursu, bet Ķīnas Tautas Republika nepieļauj divu šādu līgumu eksistēšanu, paralēli Taivānā un Ķīnas Tautas Republikā. Tādēļ tas ir jautājums par politisko kursu un par politisko gribu. Politiskā griba uzlabot attiecības vai izvērst attiecības ar Taivānu izpaustos tieši vēstniecības atvēršanā Ķīnas Tautas Republikā un tirdzniecības pārstāvniecības atvēršanā Taibei. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Taivāna ir neatņemama Ķīnas sastāvdaļa.”)

Sēdes vadītājs. Izskatām nākamo jautājumu. Deputātu jautājums Ministru prezidentam un zemkopības ministram par valdības politikas pamatnostādnēm linkopības un linu pārstrādes jomā. Motivācijai vārdu lūdz deputāts Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Braukājot pa dažādiem Latvijas novadiem, sevišķi pa Latgali, mēs redzam to smago situāciju, kādā šobrīd atrodas mūsu lauku ļaudis, un it īpaši, kā jau teicu, to mēs redzam Latgalē. Un mēs arī zinām, ka iepriekšējos valstiskās neatkarības gados Latgale varēja uzplaukt lielā mērā pateicoties tam, ka šajā novadā bija attīstīta linkopība. Mūs interesē tas, kas šajā brīdī mūsu Latvijas valstī traucē attīstīt šo potenciāli ienesīgo nozari. Mēs pilnīgi skaidri saprotam, ka šeit ir nepieciešama konkrēta valdības politika, bet mēs arī tajā pašā laikā redzam, ka šādi konkrēti pasākumi no valdības puses neseko. Un tas ir iemesls tam, kāpēc šī situācija ir izveidojusies tik smaga, kāda tā patiesībā ir. Un tāpēc mēs lūdzam valdību iepazīstināt deputātus ar tām politikas pamatnostādnēm, kas valdībai ir linkopības un linu pārstrādes jomā. Mēs gribam no valdības saņemt pilnīgu skaidrojumu, kādas perspektīvas tā saskata linkopības un linu pārstrādes rūpniecības attīstībā Latvijā. Vai tā redz vispār kaut kādas perspektīvas vai neredz nekādas, un kādus konkrētus pasākumus valdība ir veikusi vai veiks tuvākajā laikā linkopības un linu pārstrādes nozaru ražošanas bāzes saglabāšanās un šo nozaru attīstības veicināšanai, jo lini tiek uzskatīti par Latvijas “balto zeltu”, tāpēc nedrīkst pieļaut šīs Latvijai tradicionālās un perspektīvās nozares panīkšanu mūsu valstī. Mēs varam arī viennozīmīgi teikt, ka šī nozare ir perspektīva Latvijai. Tikai jautājums ir tāds, vai dažādi atsevišķi funkcionāri to gribēs saredzēt vai ne. Es aicinātu ministru dot savu skaidrojumu, vērtējumu un iesaistīties šīs problēmas konstruktīvā risināšanā, kas ir absolūti nepieciešams. Paldies.

Sēdes vadītājs. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz zemkopības ministrs Rāviņa kungs.

A.Rāviņš (zemkopības ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Linkopības jautājums katrā ziņā ir ļoti sarežģīts. Es šeit gribētu piebilst vienīgi to, ka pašreizējā linu pārstrādes rūpnīca Jelgavā strādā ar 90% Baltkrievijas linu un 10% Latvijas linu. Tāpēc šis jautājums tiks skatīts, jo pašreizējā politika un subsidēšanas mehānisms nav radījis to pozitīvo attieksmi, kādu mēs gaidījām, un tāpēc valdība šobrīd strādā pie jaunas politikas, kādā veidā mēs šo nozari varētu attīstīt.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod deputāts Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātais ministr! Mums bija ļoti patīkami dzirdēt, ka valdība kaut ko strādā un kaut ko grib šajā linkopības jomā mainīt savā politikā, bet skaidrs ir arī tas, ka zemniekam no tā vieglāk nepaliek, un tāpēc ir jautājums: kad kaut kas konkrēts būs izdarīts un kad zemnieki var gaidīt to, ka sekos kaut kādi pilnīgi konkrēti pasākumi situācijas uzlabošanai? Tātad pilnīgi konkrēti pasākumi, jo ar solījumiem un koncepcijām šodien mūsu valstī nevienu vairs pabarot nevar. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Rāviņa kungs.

A.Rāviņš (zemkopības ministrs).

Pašreizējā valdības subsīdiju politika paredz to, ka 80% no linu ražošanas izmaksām sedz ar subsīdijām. 80%! Tik milzīgi atbalstīta šobrīd nav neviena ražošanas nozare. Tāpēc mēs strādājam pie pilnīgi jaunas nostādnes, kādā veidā tas tiks darīts, un es to darīšu jums zināmu vēlāk, teiksim, pēc mēneša.

Sēdes vadītājs. Vairāk papildjautājumu uzdots netiek. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais deputātu jautājums Ministru prezidentam par jaunas celulozes rūpnīcas celtniecības organizēšanas gaitu.

Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Vai deputātus apmierina rakstiskā atbilde? Papildjautājumu varētu uzdot godātais profesors Liepas kungs, ja būtu kas atbild uz to, bet es nezinu, kas uz to atbildēs.

Rāviņa kungs, jūs esat parakstījis rakstisko atbildi par celulozes rūpniecības organizēšanas gaitu. Vai varat atbildēt uz deputātu jautājumu?

Lūdzu, Rāviņa kungs!

A.Rāviņš (zemkopības ministrs).

Tātad darbs pie jaunas celulozes rūpnīcas celtniecības priekšprojekta izstrādes pēc tirgus ekonomikas apstākļos starptautiski pieņemtās metodikas tika uzsākts 1995.gada novembrī saskaņā ar konkursa rezultātiem par konsultāciju firmas izvēli priekšprojektu izstrādei, nevis 1988.gadā, kad šo jautājumu izskatīja vēl toreiz esošās PSRS kontekstā. Iespējamajai celtniecības vietai ir izvēlētas un izanalizētas vairākas alternatīvas. Latvijā nav iespējams atrast vienu ideālu vietu, jo katrai potenciālajai celtniecības vietai saskaņā ar pētījumu rezultātiem ir savi pozitīvie un negatīvie faktori. Galīgā celtniecības vietas izvēle ir jāveic kopā ar potenciālo investoru, iepriekš nenosakot papildierobežojumus. Pašreiz ir pieteikušies vairāki potenciālie investori šā projekta izstrādei, bet par tālāko saskaņā ar konkursa noteikumiem, kur šie visi noteikumi ir komercnoslēpums, pašreiz līdz galīgai šo investoru apzināšanai man runāt ir liegts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts Liepa diemžēl nevar uzdot papildjautājumu, jo nav jautājuma iesniedzējs. Atvainojiet, tomēr ir Liepa. Liepas kungs, piedodiet, lūdzu! Papildjautājumu uzdod deputāts Liepa. Lūdzu!

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jaunās celulozes rūpnīcas palaišana atrisinātu ļoti daudz tautsaimniecisko problēmu. Šis jautājums ir ar “garu un baltu bārdu”, un mūsu potenciālie konkurenti mums draud aiziet priekšā, un līdz ar to šis risinājums aizies “skurstenī”. No tā izriet jautājums: Rāviņa kungs, vai jūs uzskatāt par pareizu, ka tik nopietnas investīcijas 1 miljarda apjomā jautājumu risina Zemkopības ministrijas Valsts meža dienesta izveidota darba grupa, nevis finansu ministrs vai pat premjerministrs?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs Rāviņa kungs.

A.Rāviņš (zemkopības ministrs).

Darba grupa sagatavo materiālus, bet lēmumus pieņem premjerministrs, un viņš ir visciešāk informēts un zina kontekstu, un neviens lēmums pašreiz netiek pieņemts bez tiešas premjera līdzdalības.

Sēdes vadītājs. Vēl vienu papildjautājumu uzdod deputāts Liepa.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Mūsu frakcijas darbs ar ārzemju komersantiem liecina, ka viņi uzskata par nenopietnu šādu Latvijas puses līmeni, piedāvājot tik augstu investīciju piesaistei kaut kāda desmitā līmeņa darba grupu. Un, lūk, kā jūs raugāties: vai arī tas, no jūsu viedokļa, neatbaida potenciālu investoru pozitīvas sarunas, šis zemais mūsu pārstāvības līmenis no Latvijas puses?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs Rāviņa kungs.

A.Rāviņš (zemkopības ministrs).

Sarunas ar investoriem vada pats premjers.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums ir izskatīts. Nākamais ir deputātu jautājums zemkopības ministram un vides valsts ministram par problēmas risinājumiem sakarā ar indīgo augu izplatību Latvijas rajonos un pagastos. Motivācijai vārdu deputāti nelūdz. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz ministrs Rāviņa kungs. Lūdzu!

A.Rāviņš (zemkopības ministrs).

Tātad pēc Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Botānikas un ekoloģijas katedras ziņām, Latvijā nepastāv oficiāls indīgo augu saraksts, bet tiek publicēti to apraksti populārā valodā. Runa ir konkrēti par latvāni. Latvānis ir labi zināms lopbarības augs, kas 80.gados vairākos Latvijas rajonos tika kultivēts un izmantots lopbarībā. Tas satur bioloģiski aktīvu vielu - furkumarīnu, kas paaugstina ādas jutīgumu pret saules stariem. Ja latvānis netiek regulāri appļauts, tas ātri savairojas un izplatās kā nezāle. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 103.pants nosaka zemes īpašnieku un lietotāju atbildību par nezāļu apkarošanas pasākumiem. Veikt izskaidrošanas darbu un citus pasākumus ir tiešs pašvaldības uzdevums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi uzdoti netiek.

Izskatīsim nākamo. Deputātu jautājums Ministru prezidentam, izglītības un zinātnes ministram un finansu ministram par zinātnes finansējuma nodrošinājuma izpildi saskaņā ar deklarācijas 3.11.punktu un projektu 1998. un 1999.gadam. Jautājuma motivācijai vārdu lūdz deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir jautājums par valdības attieksmi pret zinātni, un šis jautājums tika uzrakstīts tajā laikā, kad vēl bija Šķēles valdība. Šķēles valdība solīja - un līdz ar to arī visas valdošās frakcijas solīja - pakāpeniski palielināt zinātnes finansējumu no valsts budžeta līdz 0,5% no kopprodukta. Tas bija pilnīgi skaidrs valdošo politisko partiju solījums, ka šīs partijas sniegs atbalstu zinātnei. Tagad mums ir mainījusies valdība, un šīs valdības maiņas rezultātā valdošās partijas ir veikušas mahināciju, un patiesībā šis solījums, kas bija dots, netika izpildīts. Tās jau ir atkāpušās un valdības deklarācijā vairs nerunā par to, ka būtu nepieciešams kādu konkrētu naudas summu papildus maksāt zinātnei. Tas skaidri norāda, ka valdošajām partijām ir vienaldzīga tālākā zinātnes attīstība. Viņām ir vienaldzīgs tas, lai Latvijas zinātne varētu sasniegt vai vismaz tuvoties tam līmenim, kāds ir Eiropā, un viņām ir arī vienaldzīgs tas, ka jau šobrīd Latvijā zinātne ļoti vāji spēj sniegt kādu reālu ietekmi uz valsts attīstību. Valsts tiek vadīta haotiski, bez mērķtiecības un bez nopietnas konsultēšanās ar zinātniekiem.

Es saprotu, ka valdošajām partijām, kas pārstāv dažādu grupējumu intereses, zinātniski objektīva konsultācija nav vajadzīga, un šajā sakarā, pieļaujot tādu domu, ka Izglītības un zinātnes ministrija un Finansu ministrija var domāt citādi (kaut gan arī mēs redzam no budžeta skaitļiem, kas veidojas, ka šīs pozitīvās domas nav), es tomēr gribētu lūgt valdības pārstāvjus paskaidrot, kāda ir pašreizējā situācija un uz ko var cerēt zinātne, zinātnieki, un ar ko ir izskaidrojama šāda valdības faktiski iznīcinoša attieksme attiecībā uz zinātniekiem. Jo mēs zinām, ka attīstītās valstīs valsts finansējums zinātnē sasniedz pat 3-4% no kopprodukta, turklāt no tā kopprodukta līmeņa, kāds ir šajās attīstītajās valstīs. Mēs Latvijā varam finansēt tikai 0,27%, un šie 0,27% ir no mūsu mazā kopprodukta. Ir skaidri redzams, ka šādos apstākļos mūsu zinātnieki nevar būt konkurētspējīgi pasaulē un arī nevar attiecīgi tādā pašā veidā kā citur pasaulē atstāt ietekmi uz valsts un sabiedrības attīstību. Es lūgtu komentāru, ar ko tas būtu izskaidrojams. Paldies.

Sēdes vadītājs. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz izglītības un zinātnes ministrs Celmiņa kungs.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Jautājums ir iesniegts jūlijā un līdz ar to, manuprāt, tā 1.punkts ir zaudējis savu aktualitāti, jo nav vairs spēkā tā valdības deklarācija, par kuru ir runa 1.punktā.

Atbilde ir iesniegta rakstiski. Ja jautātāji zemtekstā ir domājuši to, ka zinātnes finansējums ir nepietiekošs, tad es tam varu tikai piekrist, bet reāli mums ir jārēķinās, un arī mūsu ministrija rīkojas ar tām summām, kādas mūsu rīcībā saskaņā ar Budžeta likumu ir piešķirtas.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātais Celmiņa kungs, es labi saprotu to, ka jūs, būdams izglītības un zinātnes ministrs, labprāt gribētu redzēt šajā ailītē lielāku summu. Vismaz tas ir ļoti patīkami. Bet jautājums ir tāds: ko jūs konkrēti esat valdībā darījis, lai panāktu to, ka šajā ailītē ir lielāka summa? Un otrs jautājums: kāpēc jūs politiski piekritāt iesaistīties šādā valdībā un uzņemties atbildību par šo nozari, kurai šī valdība atsakās no nepieciešamības palielināt zinātnes finansējumu? Un vēl es varu izteikt tikai konstatējumu, ka šeit atkal ir kārtējā situācija, ka valdībā dažādu ministru viedokļi savā starpā konfliktē.

Šis jautājums bija adresēts arī Ministru prezidentam, un tāpēc būtu labi šeit dzirdēt arī to, kādu pozīciju šeit pārstāv Ministru prezidents, - vai arī viņš uzskata, ka līdzekļi zinātnei ir nepietiekami. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Celmiņa kungs.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Par jautājumu, ko esmu darījis. Esmu pieprasījis lielākas summas zinātnes finansējumam no visiem iespējamajiem avotiem.

Tālāk - kāpēc piekritu iesaistīties valdībā, redzot, ka zinātnes finansējums ir nepietiekošs? Te jāizdara secinājums, ka ministru maiņa nav sekmējusi zinātnes finansējuma palielināšanos. Drīzāk otrādi! Pārāk bieža ministru maiņa sekmē to, ka attiecīgās nozares ministrijā finansējums samazinās, tādēļ tas nav atkarīgs no šā faktora.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi vairāk uzdoti netiek. Izskatīsim nākamo jautājumu.

Deputātu jautājums Ministru prezidentam par ekoloģiskās katastrofas draudiem Latvijas videi, kurus rada naftas termināla celtniecība Būtiņģē. Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Atbildi sniedz vides valsts ministrs Indulis Emsis.

I.Emsis (vides valsts ministrs).

Godātie deputāti! Pie rakstiski sniegtās atbildes es vēl gribētu piebilst tikai dažus vārdus. Pirmkārt, šis ir otrais bīstamākais starprobežu vides riska objekts valstī. Pirmais un bīstamākais ir Ignalīna, un šis top kā otrs bīstamākais Latvijas valstij. Objekts ir novietots tieši uz robežas. Peldošā platforma, no kuras notiks naftas pārkraušana atklātā jūrā, ir pirmo reizi jūras valstīs. Nekur citur tādas platformas nav. Šāda objekta civiltiesiskā apdrošināšana nav paredzēta nevienā starptautiskā konvencijā, jo tā ir platforma, nevis kuģis. Šāda objekta celtniecība ir izraisījusi ļoti neveselīgu konkurenci valstu starpā un spiedīs samazināt pārkraušanas tarifus. Līdz ar to mazāk līdzekļu tiks atvēlēts arī vides aizsardzībai abās valstīs. Tātad tas ir cilpa kaklā divām valstīm, ne tikai vienai valstij. Un tādējādi izeja no šīs situācijas ir tikai viena - tā ir sadarbība, lai abas valstis varētu gūt panākumus biznesa sfērā un vienlaikus nodrošinātu sevi no ekoloģiskās katastrofas draudiem. Cita ceļa šeit nav, un tāpēc es aicinu visus deputātus un Latvijas sabiedrību meklēt risinājumu, kas neapdraud Latvijas valsti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi netiek uzdoti. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir deputātu jautājums Izglītības un zinātnes ministram par skolu apgādi ar mācību grāmatām un mācību līdzekļiem. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbildi sniedz izglītības un zinātnes ministrs Celmiņa kungs.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Šī atbilde ir sagatavota ļoti izsmeļoši - uz 22 lapām. Plus tai vēl varu piebilst, ka mēs izmantojām arī starptautisko organizāciju ziedojumus - līdzekļus un pabalstus skolu nodrošināšanai ar mācību grāmatām. Tā, piemēram, šinī mācību gadā mēs esam radījuši jaunas mācību grāmatas latviešu valodas apguvei 8. un 9.klasei krievvalodīgajās skolās. Protams, darbs ir jāturpina, un arī papildlīdzekļi vēl ir nepieciešami, taču darbs tiek veikts, domāju, pietiekoši nopietns.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi uzdoti netiek. Izskatīsim nākamo jautājumu.

Rakstiska atbilde deputātiem ir. Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbildi sniedz Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Paulis Kļaviņa kungs. Lūdzu, Kļaviņa kungs!

Acumirkli! Kļaviņa kungs man te protestē, ka viņam it kā nav tiesību par to runāt.

Tātad atgādinu, godātais Kļaviņa kungs un arī godātie kolēģi, ka Kārtības ruļļa 121. panta otrā un trešā daļa nosaka, ka atbildi uz jautājumu, kas adresēts Ministru prezidenta biedram, viņa pilnvarojumā var sniegt ministrs vai valsts ministrs, bet, tā kā jautājums ir adresēts ministram, viņa pilnvarojumā to var sniegt valsts ministrs. Aizsardzības ministrijā tādas štata vienības nav, bet parlamentārais sekretārs šajā Kārtības ruļļa uzskaitījumā nav paredzēts.

Acīmredzot ministrijā ir maza nesaprašanās, un tātad šis jautājums, godātie kolēģi, ir jāatliek uz nākamo sēdi, kad aizsardzības ministrs būs mūsu vidū. Vai vajag balsot par to vai deputāti tāpat tam piekrīt? Piekrīt.

Paldies, godātie kolēģi! Es lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties. Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Ziedonis Čevers,

Jānis Kalviņš,

Aleksandrs Kiršteins,

Aristids Jēkabs Lambergs,

Ruta Marjaša,

Andrejs Naglis,

Atis Sausnītis,

Anna Seile,

Viktors Stikuts,

Dainis Turlais,

Māris Vītols,

Roberts Zīle.

Paldies.

Sēdes vadītājs. 18. septembra vakara sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā, kārtējā Saeimas sēde notiks 25. septembrī pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute