Sēdes vadītājs. Labrīt! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997. gada pavasara sesijas 17. aprīļa Saeimas sēdi.

Pirms sākam izskatīt mūsu akceptēto darba kārtību, mums jāizlemj divi jautājumi.

Saeimas Prezidijs saskaņā ar Saeimas lēmumu ir saņēmis visu Saeimas frakciju priekšlikumus par parlamentārās izmeklēšanas komisiju iespējamo sastāvu. Tātad šie priekšlikumi ir izklāstīti dokumentā nr. 2495 un dokumentā nr. 2496. Saeimas deputātiem šie dokumenti ir izdalīti. Sakarā ar to, ka Saeima ir nolēmusi izveidot šīs komisijas un ka vienai no tām savs darbs jau ir jābeidz līdz 1. maijam, es vēlētos Prezidija vārdā izteikt priekšlikumu par šo komisiju izveidošanas jautājuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem nav iebildumu pret šādu priekšlikumu? Vai kāds vēlētos runāt "par" vai "pret" ðiem priekšlikumiem? Paldies. Deputāti par to runāt nevēlas.

Tad mums, kolēģi, ir jāizšķir jautājums par to, vai šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtības izskatāmo jautājumu klāstā mēs iekļaujam arī šos jautājumus. Viens ir tāds priekšlikums, ka mēs varētu iekļaut šīsdienas darba kārtībā gan vienu, gan otru jautājumu - kā 29. punktu (pēc pašreizējās numerācijas), tas ir, pēc priekšlikumu izskatīšanas par saņemtajiem likumprojektiem, vai, teiksim, kā 28.-a punktu. Vai deputātiem nebūtu iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Esam par to vienojušies.

Tad sāksim izskatīt akceptēto darba kārtību. Pirmā sadaļa - Prezidija ziņojumi par saņemtajiem, Latvijas Republikas Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem.

Pirmais. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 119 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt "par" vai "pret"? Vai vēlas runāt debatēs par šo jautājumu? Deputāti runāt nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Otrais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 120 "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu Aizsardzības spēku sporta kluba sporta kompleksam" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 121 "Grozījums likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par šo jautājumu? Deputāti runāt nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 122 - "Grozījums likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens no zāles: "Termiņi...")

Godātie kolēģi, paldies par aizrādījumu Lagzdiņa kungam un Juridiskajam birojam. Manas kļūdas dēļ mēs neesam noteikuši otrā lasījuma izskatīšanas termiņus par tikko izlemtajiem jautājumiem.

Tādēļ varbūt vispirms izlemsim par ceturto darba kārtības jautājumu. Ja deputāti nevēlas runāt "par" vai "pret" un ja iebildumu nav, tad es gribētu dzirdēt priekšlikumus par otrā lasījuma izskatīšanas termiņiem. Kādi būtu priekšlikumi? Lagzdiņa kungs, lūdzu! Frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie kolēģi deputāti! Es aicinātu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" līdz 1997. gada 5. maijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu pret šo ieteikto termiņu no deputātu puses nav? Paldies.

Tad par izdotajiem noteikumiem nr. 120 - "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu Aizsardzības spēku sporta kluba sporta kompleksam". Mēs vienojāmies, ka tas tiek nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā Dzintars Ābiķis. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Termiņš varētu būt 14. maijs.

Sēdes vadītājs. 14. maijs. Ne garāks par 15 dienām, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis. Nu tad varētu būt 3. maijs.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Tātad ir noteikts 3. maijs.

Tālāk - "Grozījums likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"". (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Tâpat 3. maijs") Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Par ceturto darba kārtības jautājumu - "Grozījums likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu, Liepas kungs!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Komisija lūdz apstiprināt 2. maiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Satversmes 81. panta kārtībā izdotie noteikumi nr. 123 - "Grozījums likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"". Prezidijs ierosina tos nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Sausnīša kungs... Vai deputātiem nav iebildumu? Debatēs arī runāt neviens nevēlas. Paldies.

Tad, lūdzu, par iespējamajiem termiņiem, Sausnīša kungs!

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Man laikam jāatvainojas, bet es gribētu komisijas vārdā lūgt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" šo priekšlikumu? Nevēlas. Tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu, balsojot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 2, atturas - 10. Jautājums par steidzamību ir izlemts. Tad, lūdzu, miniet priekšlikumu iesniegšanas datumu otrajam lasījumam!

A.Sausnītis. Cienījamie kolēģi! Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 2. maijam, bet par izskatīšanas datumu noteikt 8. maiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ka priekšlikumus iesniedz līdz 2. maijam un ka mēs to izskatām 8. maija sēdē? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Sausnītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 124 - "Grozījumi likumā "Par autoceļiem"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Deputāti runāt nevēlas. Iebildumu arī nav.

Lūdzu komisijas viedokli par to, kad būtu iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam. Kārlis Leiškalns - lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Komisija lūdz noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 30. aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu tiek noteikts 30. aprīlis? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 125 "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Deputāti runāt nevēlas. Vai iebildumu pret Prezidija atzinumu arī nav? Tad lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju pateikt savus priekšlikumus par otrā lasījuma termiņiem.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Lūdzu noteikt par termiņu 2. maiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Lagzdiņa kunga minēto termiņu - 2. maiju?

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 126 "Grozījumi likumā "Par arhīviem"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Šajā jautājumā vēlas runāt deputāte Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu, Kreituses kundze!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es nerunāšu par šā likumprojekta sastādīšanas kārtību un juridisko pusi, jo par to runās komisija, kuru vajadzētu nozīmēt par atbildīgo, lai to izskatītu tālāk. Tomēr es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka likumprojektā ir iestrādātas, manuprāt, pilnīgi nepareizas normas, kas tādu svarīgu institūciju, kādas ir valsts dokumentu glabātavas, grib pakļaut vienai ministrijai, un līdz ar to, ja valstī ministrs ir politiski atbildīga persona, tad arī šī visa valsts dokumentu glabātava tiek pakļauta vienai politiskai personai. Pievērsiet, lūdzu, uzmanību, ka galvenais grozījums šajā likumprojektā ir tas, ka šīs valsts dokumentu glabātavas virsvadītāja apstiprināšanu grib noņemt Saeimai un atdot Ministru kabinetam, tātad valdības struktūrai. Es domāju, ka šis "valsts arhīvu ģenerāldirektora" vai "Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas vadītāja" amats ir pietiekami augsts amats, lai tas tomēr tiktu apstiprināts Saeimā, bet, ja vajag izdarīt grozījumus likumprojektā "Par arhīviem", tad, manuprāt, šie grozījumi ir jāsaskaņo ar Ministru kabineta uzbūves noteikumu grozījumiem un jānosaka pilnīgi cita kārtība.

Šodien, kad mēs arvien diskutējam par jautājumu, kur kādi dokumenti glabājas, kas kuram dokumentam ticis klāt, kāpēc viens vai otrs dokuments parādās publicēts presē, lai gan viņa tā saucamajā dokumenta pasē neparādās ieraksts, kad šis publicētājs būtu šo dokumentu skatījies, lai gan ir vesela rinda un kārtība, kas ir jāievēro, ja mēs gribam dokumentus publicēt. Es uzskatu, ka, ja šis likums ir jāgroza, tad viņš ir jāgroza citā virzienā - ir jāizveido tāda kārtība, ka pie Ministru kabineta ir atsevišķa struktūra ar vadītāju, un tad valsts arhīvu ģenerāldirektora amats varētu būt līdzīgs valsts ministra amatam, tad viņš ir Ministru kabineta, nevis vienas ministrijas pārraudzībā.

Starp citu, šāda kārtība, ka valsts arhīvu virsvadība ir atbildīga, tieši pārraudzībā Ministru kabinetam jeb valdībai, vienalga, kā kurā valstī to sauc, šobrīd visplašāk ir izplatīta Eiropā, nevis atrodas vienas ministrijas pārraudzībā. Un arī tas, ka šajā likumprojektā ir paredzēts, ka turpmāk Valsts arhīvu ģenerāldirekcija par to, kas ir noticis valsts dokumentu glabātavās, neatskaitās vairs Saeimai, kā tas ir bijis līdz šim brīdim. Vai Saeima saņēma šīs ikgada atskaites par veikto dokumentu nodošanu un tā tālāk, arī par finansiālajām problēmām? Turpmāk tas notiktu tikai Tieslietu ministrijas un Ministru kabineta pārraudzībā.

Es tāpēc gribētu pievērst deputātu uzmanību šiem jautājumiem un lūgt vēlreiz pārdomāt, ja reiz mēs grozām šo likumu, vai nevajadzētu to darīt citā virzienā, nevis nodot šo valsts, atkārtoju, dokumentu glabāšanas virsvadību vienai ministrijai, vienam politiskam ministram, jo tas var vēl vairāk saasināt Latvijā situāciju attiecībā uz dokumentu izmantošanu. Un tāpēc es aicinātu deputātus šodien noraidīt šo likumprojektu un lūgt izstrādāt jaunu, ja mēs vēlamies šobrīd veikt šos pārkārtojumus arhīvu virsvadībā un ņemt vērā Eiropas praksi un pieredzi. Es gan zinu, ka tūlīt var atsaukties uz to, kas notika Latvijas Republikā 20.-30.gados, bet, starp citu, arī toreiz bija diskusija par to, kurai ministrijai nodot. Kāpēc tad, kā saka, arī toreiz bija tik ļoti uzmanīga attieksme pret to, un, kā jūs zināt, tā beigās nonāca pat Iekšlietu ministrijas pārraudzībā. Valsts dokumentu glabātavai, manuprāt, ir jābūt atsevišķai vienībai Ministru kabineta pārraudzībā, kā mēs sakām, ar apstiprinātu valsts arhīvu ģenerāldirektoru, un šo apstiprināšanas funkciju veic Saeima.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai".

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Frakcija "Latvijai" arī iebilst pret šiem Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem un aicina tos nenodot komisijām, bet gan noraidīt. Kāpēc? Kreituses kundze, manuprāt, diezgan pamatīgi izanalizēja šos grozījumus, kādi ir paredzēti no Ministru kabineta puses. Es gribētu vēl mazliet piebilst pie visa tā, ko teica Kreituses kundze, kaut gan arī viņa skāra šo jautājumu. Manuprāt, tas ir pats svarīgākais arguments šajā gadījumā, kāpēc to nevar nodot, jo mēs runājam par to, kas apstiprina un ieceļ Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas ģenerāldirektoru. Manuprāt, cienījamie kolēģi, arī šodien mūsu darba kārtībā ir jautājums par tiesnešu apstiprināšanu, par administratīvo tiesnešu apstiprināšanu. Mēs apstiprinām zemesgrāmatu nodaļu priekšniekus, apstiprinām zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus un tā tālāk un tā joprojām. Ja mēs apstiprinām šāda veida amatpersonas, tad es domāju, ka Ministru kabinetam nekādā gadījumā nevajadzētu tomēr uzņemties šo atbildību attiecībā uz valsts arhīvu ģenerāldirektora apstiprināšanu. Dokumenti ir pārāk nozīmīgs mūsu tautas dzīves izziņas materiāls. Mēs ļoti labi zinām, cik tagad cilvēkiem ir nepieciešami arhīvi dažādās tautsaimniecības nozarēs. Un tāpēc, ka šis amats ir saistīts ar ļoti lielu atbildību, šo apstiprināšanu nevajadzētu uzņemties Ministru kabinetam, bet gan Saeimai. Un vēl viens arguments, kāpēc viņu nevajadzētu tomēr šoreiz akceptēt un nodot komisijām, es domāju, ir tas, ka šinī gadījumā deputātiem būtiski būtu uzzināt speciālistu, kuri strādā arhīvos, viedokli par to, kādi tad grozījumi ir nepieciešami šajā likumā un vai viņi ir nepieciešami tik strauji, lai tos Ministru kabinetam vajadzētu pieņemt Satversmes 81.panta kārtībā. Es vēlreiz aicinu jūs noraidīt šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

M.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Saeimas deputāti! Šos jautājumus par grozījumiem likumā "Par arhīviem" ir izskatījusi gan Ministru kabineta komiteja, gan Ministru kabinets, kuru veido dažādu politisko partiju pārstāvji. Nekādu principiālu iebildumu pret šādu grozījumu sagatavošanu nav bijis, tādi nav bijuši arī Sadarbības padomē. Valdība virzās katrā ziņā uz to, lai būtiski norobežotu likumdošanas varu no izpildvaras. To institūciju skaits, kas tādā vai citādā veidā ir pakļauts Saeimai kā parlamentārai institūcijai, tiek samazināts, valdība uzņemas politisku atbildību par dažādām pārvaldes institūcijām, to skaitā arī par tādu nopietnu lietu kā Valsts arhīvu ģenerāldirekciju un arhīvu sistēmu. Viena ministra dominēšana pati par sevi varētu tikt pārmesta jebkurai institūcijai, kura tieši tādā vai citādā veidā atrodas kādas ministrijas pārraudzībā vai pakļautībā, tādēļ šeit ir norma, ka Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas vadītāju, tātad valsts arhīvu ģenerāldirektoru, ieceļ amatā nevis ministrs, bet Ministru kabinets pēc ministra ieteikuma, kā tas attiecas uz jebkuru līdzīgu institūciju - vienalga vai tā būtu pakļauta Zemkopības ministrijai vai Iekšlietu ministrijai, vai jebkurai citai. Tāpat šī atskaite tiek sniegta nevis vienai ministrijai, bet Ministru kabinetam. Varu arī teikt, ka, uzklausot vēl iepriekšējās valdības laikā arhīvu vadību, tomēr bija ļoti daudz jautājumu, un visas valdības politiskās partijas ir pārliecinātas, ka arhīvu sistēmā tomēr ir nepieciešamas nopietnas izmaiņas, tādēļ ir aicināti Saeimas deputāti šos grozījumus atbalstīt. Bet, ja ir vajadzīgi kādi redakcionāli precizējumi, tie būtu izdarāmi, gatavojot otro un trešo lasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Minētos noteikumus, proti, grozījumus likumā "Par arhīviem", izskatīja arī atbildīgā komisija - Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Es gribētu jūs īsumā informēt, kādēļ bija negatīvs komisijas viedoklis par šo grozījumu nodošanu komisijām un konceptuālu atbalstīšanu. Pirmkārt, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jonāss nespēja komisijas sēdē pamatot, kādēļ minētie grozījumi būtu jāizdara steidzamības kārtā. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, es gribētu jūs vēlreiz informēt par to, ka ar šādu grozījumu pieņemšanu mēs iedibinātu ārkārtīgi interesantu un, manuprāt, bīstamu praksi, proti, ka valdība Saeimas sesiju pārtraukumos sašaurina Saeimas kompetenci. Tātad varbūt pēc nākamā pārtraukuma, kad mēs atnāksim pēc vasaras brīvdienām, ne mēs būsim tiesīgi iecelt tiesnešus, ne zemesgrāmatu nodaļu darbiniekus. Manuprāt, nav pieļaujama šāda prakse.

Un, treškārt, pats galvenais: minētie noteikumi, atklāti sakot, ir juridisks brāķis, jo mūsu likumdošanas praksē nekad mēs neesam pieļāvuši, ka tiktu pieņemti tādi grozījumi, ar kuriem tiek atcelta vesela rinda citu normatīvo aktu. Godātie kolēģi, paskatieties pārejas noteikumos - ar šiem grozījumiem likumā "Par arhīviem" mēs atceļam piecus citus normatīvos aktus! Līdz šim šādos gadījumos Saeima par katru normatīvo aktu ir pieņēmusi atsevišķu likumu. Manuprāt, šādā veidā strādāt mēs nevaram, un tādēļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija minētos grozījumus neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Šodien es jums vēlreiz gribētu atgādināt, ka Latvija tomēr ir parlamentāra republika, kur Saeima izlemj, pieņemt vai nepieņemt kādu likumprojektu. Pamatojums, ka Ministru kabineta komiteja ir apstiprinājusi un ka tur nav iebildumu un tāpēc Saeimai ir jābalso tā, kā ir nolēmusi Ministru kabineta komiteja, - tas, atvainojos, ir vēl viens drauds, ka Latvijā Saeima vispār kļūtu lieka un nevajadzīga, ka visu nolems Ministru kabineta komiteja un šeit vairs neko nevajadzēs darīt. Bet, lai pateiktu, kāpēc ir jāatceļ šāda steidzamība, es jums nosaukšu vienu datumu. Jūsu zināšanai: konkurss uz valsts arhīvu ģenerāldirektora vietu beidzas rīt. Tas jau beidzas, bet mēs Saeimā pat neesam pieņēmuši šo likumprojektu. Konkurss jau ir izsludināts, un rīt ir pēdējais laiks konkursa dokumentu iesniegšanai. Es to ļoti labi zinu, jo es piezvanīju un pajautāju. Konkurss ir izsludināts ļoti īpatnēji. Konkursa izsludinātajā pieteikumā jūs neatradīsiet, kādi dokumenti jums ir jāiesniedz, tas arī ir ļoti īpatnēji. Ir tikai vispārējs apraksts par to, ko grib no jums.

Otra lieta. Rīt ir pēdējā diena, kad viena no valsts arhīva sastāvdaļām, kurā atrodas visstrīdīgākie dokumenti, - tas ir bijušais Latvijas Komunistiskās partijas arhīvs, kas atrodas Raiņa bulvārī, - ir ar visu ēku jānodod Tieslietu ministrijai, cik es zinu, tiesu vajadzībām, Valsts arhīvu ģenerāldirekcijai. Tātad darbība rit, proti, lielā tempā, neprasot Saeimai, ko viņa domā. Un es vēlreiz lūdzu deputātus ieklausīties un nesteigties, nesteigties ar šā jautājuma risināšanu, jo arhīvu sistēmā nekas nav sabrucis un nekādi valsts noslēpumi nav izpausti. Un otra lieta: atcerieties - valsts dokumenti nav saimnieciskie jautājumi, tā ir valsts nacionālā bagātība, kurai ir jāglabājas visu šo laiku neatkarīgi no tā, kā mainās Ministru kabinets. Ministru kabinets mainās, kā pie mums Latvijā pieņemts, ik pa gadam, tas nozīmē, ka arhīvu virsvadību var nomainīt ik pa gadam, kā kuram Ministru kabinetam ienāk prātā. Paldies Dievam, Latvijā Saeima līdz šim ir strādājusi visu Konstitūcijā noteikto laiku.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas atzinuma projektu par likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 28, atturas - 7. Lēmums nav pieņemts. Likumprojekts komisijai nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.127 "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt šajā jautājumā Jānis Kazāks - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāja kungs! Dārgie kolēģi! Katrā ziņā man šis likumprojekts izraisa tādu negatīvu attieksmi. Notiek kaut kāda liela sacensība starp parlamenta deputātiem un Ministru kabinetu, un tagad viens otram grib pierādīt, kurš nu ir tas čaklākais, kurš labāk strādā un kurš var vairāk izdarīt. Tas - no vienas puses.

No otras puses, man absolūti nav skaidrs, kādēļ šādas izmaiņas ir vajadzīgas, jo anotācijā, kuru parakstījis ļoti cienījamais tieslietu ministrs Rasnača kungs, par to praktiski nav pateikts it nekas. Un, ja šo anotāciju lasa, tā teikt, tulkojot jeb skatoties starp rindiņām, rodas tik daudz jautājumu, ka praktiski... nu, es uzskatu, ka tas vienkārši nav sagatavots, šis likumprojekts, un man rodas ļoti daudz jautājumu. Piemēram, otrā atkāpe (citēju): "Tâdējādi tiks panākta budžeta līdzekļu ekonomija..." Nu vai tad bija tik ļoti grūti izrēķināt, cik liela budžeta līdzekļu ekonomija būs, un tad paziņot mums, lai mums neiznāk tā: gaidiet, varbūt kādreiz būs kaut kas labāks, varbūt kādreiz kaut kas uzlabosies! Ekonomija varbūt būs, bet, ja nebūs, nu tad mēs būsim kļūdījušies. Dārgie draugi, es uzskatu, ka tā vienkārši nedrīkst strādāt.

Otra lieta, manā uztverē, ir tāda, ka šīs sabiedriskās organizācijas tiks pārreģistrētas. Tātad rodas atkal viens jautājums: vai tiks izveidota kaut kāda apakškomisija vai paplašināsies vienkārši kādas nodaļas to darbinieku skaits, kas ar šo jautājumu nodarbosies? Var būt, ka vienkārši Uzņēmumu reģistram trūkst naudas. Es saprotu - tad pārreģistrējoties noteikti būs jāmaksā kaut kāda naudas summiņa, tādā veidā iekasēs atkal naudu un tādā veidā būs atkal jāizvelk savi trūcīgie naudas maki.

Un vēl viens jautājums man ir tāds: cik tad ir šo sabiedrisko organizāciju, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību? Varbūt arī tos vajadzēja mums likt priekšā, un tad mēs varētu arī loģiski secināt, bet pašreizējā momentā, manuprāt, ir jānoraida šis likumprojekts, jo vienkārši tas ir, nu, tā... es negribētu izteikties, bet... tā kā aunu baram vienkārši "piespēlēts": lūdzu, ticiet mums, būs vēl labāk. Es uzskatu, ka tas neder, un es domāju, ka vajadzētu to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godāto Prezidij, priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja arī šo valdības izstrādāto likumprojektu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalsta šā likumprojekta nodošanu komisijām un tātad pieņemšanu pirmajā lasījumā. Kādēļ komisija pieņēma šādu lēmumu? Pirmkārt, mēs uzskatām, ja tiks decentralizēts Sabiedrisko organizāciju reģistrs, tad šāda kārtība būs iedzīvotājiem daudz izdevīgāka, ērtāka un lētāka. Šobrīd, lai piereģistrētu, piemēram, Zilupes makšķernieku biedrību, attiecīgajam vadītājam un pilnvarotajām personām ir jābrauc vairākas reizes uz Rīgu, jātērē nauda ceļa izdevumiem, jāstāv rindās, jo reģistrācija notiek vienā vietā - Tieslietu ministrijā. Bet, ja tiks pieņemti šie grozījumi, tad reģistrācija tiks decentralizēta pa Uzņēmumu reģistra struktūrvienībām, kuras atrodas reģionos, un šāda kārtība, neapšaubāmi, būs ērtāka iedzīvotājiem un arī, neapšaubāmi, lētāka.

Es gribētu atgādināt, ka jau 1994.gada novembrī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija aicināja valdību ieviest kārtību Sabiedrisko organizāciju reģistrā, vērsās arī pie prokuratūras, aicināja ierosināt krimināllietu pret toreizējo šīs struktūrvienības vadītāju. Diemžēl sekas bija tikai tādas, ka pirmais ierēdnis, kas tika disciplināri sodīts, bija šīs struktūrvienības vadītājs. Paldies Dievam, šobrīd, es gribētu tā teikt, valdība ir ķērusies pie šā reģistra sakārtošanas, un vajadzētu arī mums, parlamentam, šajā darbā atbalstīt valdību.

Par pārreģistrāciju. Saskaņā ar spēkā esošo Sabiedrisko organizāciju likumu - un arī pat tad, ja mēs pieņemtu šos grozījumus, - valdībai nebūtu tiesību šobrīd veikt šo pārreģistrāciju. Tikai tad, kad mēs šos grozījumus apstiprināsim ar pārejas noteikumiem, manuprāt, būtu arī jānosaka, ka būtu veicama šāda pārreģistrācija, bet nevis, teiksim, tādā tehniskā nozīmē... nevis tādā nozīmē, kā to prasa, teiksim, likums par sabiedriskajām organizācijām. Tas viss būs mūsu pašu rokās. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Satversmes pārkāpumus šā sasaukuma deputāti ir izdarījuši krietni daudzus. Vai nevajadzētu beidzot pārtraukt pārkāpt Satversmi? Nolasīšu jums Satversmes 81.pantu, pēc kura šie likumprojekti tiek laisti pasaulē. Šis pants jau iesākas ar taisni šādu nosacījumu: "Laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesība," tātad tiek dotas šādas tiesības, "ja neatliekama vajadzība to prasa..." Es neredzu nevienu pārstāvi no Ministru kabineta, kas motivētu, ka patiešām ir neatliekama vajadzība un ka tā neatliekamā vajadzība tiešām prasa pieņemt Satversmes 81.panta kārtībā šādus likumus (jo būtībā tas tiek pieņemts jau kā likums, kas tūlīt darbojas). Pārtrauksim to, savaldīsim beidzot tos Satversmes pārkāpējus, jo ar maziem pārkāpumiem, kā tautā saka, sākas lieli pārkāpumi! Un tāpēc es gaidu, kad beidzot parādīsies tribīnē kāds Ministru kabineta pārstāvis un paskaidros, kāda neatliekama vajadzība tik ļoti prasīja mainīt kaut kādus reģistrācijas noteikumus, mainīt kādus citus noteikumus, ka tas bija jāizdara šo divu nedēļu laikā, tūlīt, nekavējoties!

Es lūgtu arī Saeimas priekšsēdētāju ievērot kārtību: ja ir kāds noteikums, ko prasa pildīt Satversme, pieprasīt, lai arī Ministru kabinets izpilda to, ko Satversme prasa, proti, motivē, kāpēc tam un tam lēmumam, kas ir pieņemts Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā, ir vajadzīga šī steidzamība. Pretējā gadījumā mēs regulāri pārkāpjam Satversmi, it kā tas nebūtu nekas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 12, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

Lagzdiņa kungs, lūdzu jūsu ieteikumus par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Es lūgtu noteikt kā termiņu 28.aprīli.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret minēto termiņu - 28.aprīlis? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.128 "Grozījums likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Debatēs vēlas runāt Antons Seiksts - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es neiebildīšu pret likumprojekta nodošanu šai komisijai. Mans lūgums ir nodot to arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā blakuskomisijai. Komentējot šo lietu, es gribētu teikt, ka šis projekts korespondējas ar Repatriācijas likumu, kurš savulaik tika izstrādāts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, un es gribētu būt lietas kursā par visiem procesiem, kas norisinās šajā virzienā. Lūdzam nodot arī šo likumprojektu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt debatēs? Vairāk deputāti runāt debatēs nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret Seiksta kunga priekšlikumu - nodot apspriežamo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Arī pret to deputāti neiebilst. Paldies. Lēmums pieņemts. Es lūdzu Juridisko komisiju noteikt otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas laiku.

Komisijas vārdā - Ruta Marjaša. Lūdzu!

R.Marjaša. Iesaku 6.maiju.

Sēdes vadītājs. Sesto vai ceturto?

R.Marjaša. Man priekšā nav kalendāra. Ja tā nav izejamā diena...

Sēdes vadītājs. Nedrīkst būt ilgāk par divām nedēļām, Marjašas kundze.

R.Marjaša. Tad 4.maijs.

Sēdes vadītājs. 4.maijs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.129 "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt debatēs par šo jautājumu?

Vēlas runāt Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godāto Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ja mēs uzmanīgi izlasīsim Satversmes 81.pantu, tad redzēsim: acīmredzot tad, kad Ministru kabinets pieņēma šos noteikumus, bija kaut kur izcēlies ugunsgrēks. Bet, ja runājam nopietni, es gribētu atgādināt, ka gada laikā mūsu parlaments trīs reizes ir izskatījis un apstiprinājis grozījumus likumā "Par ugunsdrošību". Es varētu piekrist, ka no valsts pārvaldes viedokļa tādi grozījumi likumā būtu pieņemami, bet es neizprotu, kur ir tā steidzamība, kur ir tā neatliekamā vajadzība, vēl jo vairāk tādēļ, ka vēl pirms mēneša mēs trešajā lasījumā apstiprinājām izmaiņas likumā "Par ugunsdrošību". Mūsu komisijā vismaz reizes desmit ir bijuši Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta priekšnieki. Mēs esam izdiskutējuši visus jautājumus, un ne reizi nav radies jautājums, ka ir jāizdara tādas vai citādas izmaiņas konkrēti šajos pantos.

Ņemot vērā iepriekš minēto, es ierosinu noraidīt šos noteikumus, kas ir ar likuma spēku, un aicinu Ministru kabinetu beidzot sākt normāli darbu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk deputāti debatēs runāt pieteikušies nav. Debates beidzam. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu - atzinumu par likumprojekta nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 15, atturas - 6. Lēmums pieņemts. Likumprojekts Aizsardzības un iekšlietu komisijai nodots.

Lūdzu komisijas vārdā noteikt otrā lasījuma termiņus.

Kārlis Druva - komisijas vārdā.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu 4.maiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret ierosināto termiņu - 4.maiju? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.130 "Grozījums likumā "Par biržām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai kāds deputāts vēlas runāt debatēs par šo jautājumu? Deputāti runāt nevēlas. Vai deputātiem ir principiāli iebildumi? Iebildumu arī nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju es lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņus otrajam lasījumam.

Lūdzu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas pārstāvi!

Pēteris Apinis - komisijas vārdā.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Ierosinu priekšlikumus pieņemt līdz 4.maijam.

Sēdes vadītājs. 4.maijs. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 131 "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai kāds deputāts vēlas runāt "par" vai "pret"? Vai vēlas runāt debatēs? Nevēlas. Iebildumu pret Prezidija atzinumu par projektu arī nav. Tas ir pieņemts. Paldies. Es lūdzu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā izteikt apsvērumus par priekšlikumu iesniegšanu otrajam lasījumam.

Pēteris Apinis - komisijas vārdā.

P. Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Lai nejuktu, atkal ierosinu 4. maiju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret nosaukto termiņu - 4.maiju? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 132 "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Vai kāds deputāts vēlas runāt "par" vai "pret" ðo jautājumu vai uzstāties debatēs? Deputāti nevēlas to darīt. Iebildumu nav. Paldies. Lūdzu komisijas vārdā Ati Sausnīti par otrā lasījuma izskatīšanas termiņiem.

A.Sausnītis. Cienījamie kolēģi, 2.maijs būs termiņš priekšlikumu iesniegšanai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Sausnīša kunga minēto termiņu - 2.maiju? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 133 "Grozījumi likumā "Par Vērtspapīru tirgus komisiju"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt "par" vai "pret" vai uzstāties debatēs? Deputāti nevēlas. Iebildumu pret likumprojekta nodošanu komisijai arī nav. Es lūdzu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā minēt priekšlikumus par otrā lasījuma termiņiem.

Pēteris Apinis - komisijas vārdā.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Lūdzu komisijas vārdā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 2.maiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 2. maiju? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 134 "Grozījumi likumā "Par ostām"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt deputāts Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es gribu jums atgādināt, ka gada laikā mēs jau izskatījām grozījumus likumā "Par ostām". Pēdējie grozījumi likumā par ostām tika pieņemti neilgi pirms Saeimas pavasara brīvdienām. Tad nezin kāpēc Ministru kabinets neuzskatīja par nepieciešamu iesniegt attiecīgos grozījumus. Pagāja nedēļa, Ministru kabinets Satversmes 81. panta kārtībā pieņēma grozījumus likumā par ostām. Pie tam pieņēma tajā pantā, kuru jau ir grozījusi šī Saeima. 10.pantu šī Saeima jau ir grozījusi. Tātad Ministru kabinets jau ir pārkāpis Satversmi. Tas ir viens.

Otrs. Kādi grozījumi tad šeit tiek pieņemti? Lasiet uzmanīgi! Faktiski Ostu padomei tiek deleģēts Ministru kabinets. Varbūt tad vienkāršāk ir pieņemt grozījumus likumā un noteikt, ka Ostu padome tiek likvidēta un ka visas Ostu padomes funkcijas veic Ministru kabinets. Tad nebūs nekādu divu domu un domstarpību. Vēl jo vairāk tāpēc, ka anotācija, kuru ir parakstījis Ministru prezidents Šķēles kungs, ir pretrunā ar grozījumu būtību. Šeit ir uzrakstīts: "Ierosināt projekta steidzamību, pamatojot ar nepieciešamību nodrošināt Latvijas Ostu padomes darbības nepārtrauktību un Finansu ministrijas līdzdalību tajā". Tā vietā, lai grozītu tikai vienu punktu, šeit tas ir papildināts ar trim punktiem. Izejot no visa iepriekš teiktā, es lūdzu tomēr cienījamos kolēģus cienīt pašiem sevi, nepārkāpt Satversmi un balsot pret šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Vairāk deputātu debatēs pieteicies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu!

Godātie kolēģi, es lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu balsojot par likumprojekta nodošanu vai nenodošanu atbildīgajai komisijai. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 14, atturas - 10. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ostām"" tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Jānis Mauliņš vēlas runāt par Kārtības ruļļa pārkāpumiem. Lūdzu, Mauliņa kungs!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Cerams, ka tauta skatās uz mums, ko mēs darām. Mēs esam augstākais likumdevējs orgāns. Tad kāpēc mēs paši pārkāpjam likumus? Te mēs redzējām, un arī Ādamsona kungs runāja, ka tiek ļoti rupji pārkāpta Satversme, bet mēs šeit vēl debatējam par to. Jau tika nosaukts tas fakts, ka Kārtības ruļļa 90.panta trešā daļa skaidri pasaka, ka 81.panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem var noteikt termiņu, kas nav ilgāks par 15 dienām. Paskatieties, vai 15 dienas ir ievērotas? Vismaz sešiem šodien noteiktajiem termiņiem šīs 15 dienas tiek pārkāptas. Ja uz mums skatās, ja mūs klausās tauta, tad tā redz, cik mēs elementāri viegli vienā rīta cēlienā reizes trīs pārkāpjam likumus. Tad pasakiet, kāda cieņa var būt tautai pret tādu parlamentu! Padomājiet mazliet, vai jūs arī negatavojat augsni pilnīgai patvaļai?

Sēdes vadītājs. Paldies, Mauliņa kungs! Jūsu aizrādījums ir vietā. Es lūdzu kolēģus, apspriežot jautājumus, kuri noteikti ar 15 dienu termiņu, to arī pašiem ievērot. Varbūt arī man vajadzētu tam sekot, bet es domāju, ka katrs deputāts līdz 15 skaitīt prot, tāpēc tam personīgi es īpaši līdzi nesekoju. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 135 "Noteikumi par ceļu satiksmi" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt par apspriežamo jautājumu deputāts Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā es pilnīgi reāli saprotu to, ka diez vai mēs šo Satversmes 81.panta kārtībā pieņemto Ministru kabineta likumu neatbalstīsim. Bet man gribas norādīt arī cienījamajam Augstajam namam uz to, ka, ja mēs iepazīstamies ar šo likumu, rodas jautājums, vai patiešām šim likumam bija nepieciešams piemērot 81.pantu? Vai viņu nevarēja normālā ceļā nodot Saeimai, lai viņa mierīgi to izlasītu trijos lasījumos? Jo es, iepazīstoties ar šā likuma iniciatīvu, redzu, ka tā ir kombinācija no vairākiem likumdošanas aktiem - no Ceļu satiksmes noteikumiem, no Autotransporta civiltiesiskās apdrošināšanas likuma un vēl citiem. Diez vai šajā gadījumā ir nepieciešama tāda steidzamība, kā to norāda Satversme.

Protams šeit, kā es saprotu, ir patīkama Ministru kabineta likumdošanas iniciatīva. Iepazīstoties kaut vai ar atsevišķiem termiņiem, dzīvē daudz ko vairāk uzzina. Pieņemsim, kaut vai termins "Latvijas ceļa īpašnieks - valsts vai pašvaldības fiziskā vai juridiskā persona, kurai attiecīgais ceļš pieder uz īpašuma tiesību pamata".

Tālāk. Mani, gājēju, apmierina arī tāda norma, kas parādās šajā likumā: "Gâjējs ir persona, kas pārvietojas pa ceļu kājām vai invalīda ratiņos"... (zālē kāds smejas) ...Šis termins neattiecas uz personām, kas veic darbus uz ceļa braucamās daļas". Protams, es sapratīšu to, ka, ja es pārvietojos pa ceļu, tad man ir jāpārvietojas tikai kājām vai invalīda ratiņos. Iespējams, ka šādas "zelta" domas ir tā vērtas, lai mēs viņas Satversmes 81.panta kārtībā aktīvi īsos lasījumos arī realizētu.

Es tomēr šajā gadījumā aicinu kolēģus, it sevišķi no valdošā vairākuma, nopietni pārdomāt, kādā nozīmē tiek lietots 81.pants. Un šajā gadījumā es personīgi uzskatu, ka šis likums ir nekorekti izmantots. Tomēr es balsojumu neprasu, bet vienkārši norādu uz to, ka šādas "zelta pērles" diez vai vajadzētu izmantot 81.panta kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai deputāti pieprasa balsojumu par likumprojekta nodošanu atbildīgajām komisijām? Lujāna kungs uzstājoties to nepieprasīja. Deputāti arī nepieprasa. Lēmums tātad ir pieņemts. Paldies. Es lūdzu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju izteikt savus apsvērumus par priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

Edgars Bāns - komisijas vārdā. Lūdzu!

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Komisija lūdz noteikt par termiņu šim likumprojektam 2. maiju. 15 dienas.

Sēdes vadītājs. Komisija ierosina noteikt 2.maiju par priekšlikumu iesniegšanas laiku. Deputātiem pret šo priekšlikumu iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.136 "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas. Iebildumu pret likumprojekta nodošanu komisijai arī nav. Paldies. Komisijas vārdā - Edgars Bāns. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Šim likumprojektam lūgums noteikt termiņu - 23.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, Bāna kungs! Lūdzu, nosauciet vēlreiz!

E.Bāns. 23.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 23.aprīlis. Iebildumu deputātiem pret to nav. Paldies. Pieņemts. Bāna kungs, mēs esam aizmirsuši par ostām.

E.Bāns. Es atvainojos, attiecībā uz ostām, lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 2.maiju.

Sēdes vadītājs. Likumprojektam "Par ostām" termiņš ir 2.maijs. Iebildumu deputātiem nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos noteikumus nr. 137 "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai. Un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Debatēs runās Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi deputāti! Jūsu priekšā ir dokuments nr. 2445, kas ir akceptēts Ministru kabinetā, un tie ir Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi nr. 137 "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"". Tur ir veikta virkne labojumu.

Viens no labojumiem jeb papildinājumiem ir 3.pantā, kur aiz vārda "apakšvienībām" ir ielikti vārdi "un militārās policijas". Kā jūs zināt, vēl šodien mūs apsargā... Faktiski tā vairs nebūs tiesa, jo ar 7.aprīli mūs neapsargā neviens. Ne par mūsu drošību gādā, ne arī Saeimu apsargā, jo 1997.gada 7.aprīlī Ministru kabinetā akceptētie noteikumi saka tā... Nesaka tā, jo šajos noteikumos nav teikts, kas veic Saeimas apsardzi. Es domāju, ka šie cilvēki, kuri pašlaik sēž tur aizmugurē un stāv pie ieejas Saeimā, ir cilvēki, kuriem nebūtu jāatrodas šeit.

Sākuma projektā, kas bija iesniegts deputātiem no frakcijām, kuras sastāda valdību, 4.panta "Par militāro policiju un tās uzdevumiem" d) apakšpunktā bija teikts, ka militārā policija nodrošina Valsts prezidenta un Saeimas valstisko aizsardzību jeb apsardzi. Bet tas bija projekts. Šodien jūsu priekšā esošajā dokumentā "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" nav šā punkta.

Es saprotu, cienījamie deputāti, ka jums varbūt ir vienalga... vai nav vienalga, kas veic Saeimas apsardzi jeb rada drošību Saeimā. Varbūt kāds vēlas, lai Saeimu apsargā Iekšlietu ministrijas struktūras, varbūt apsardzes firma "Evor", "Pârsla", "Viens, divi, trīs, četri" un tā tālāk. Es varbūt vēlētos, lai mani vai, precīzāk sakot, Saeimu, apsargā Zemessardze vai vēl kāda speciāla vienība.

Ministru kabinets ir bijis mums pretimnākošs, dodot iespēju pašiem deputātiem lemt, kas apsargās Saeimu, lai gan pēc procedūras es tomēr uzskatu, ka šeit ir izdarīta nelikumība. Šodien vairs nav, kas apsargā Saeimu, jo šis likums "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" ir akceptēts 7.aprīlī. Un šeit nav minēts, ka mūs apsargā Militārā policija, kas ir pārveidota no esošā Drošības dienesta.

Man ir jautājums Prezidijam un Prezidija priekšsēdētājam: kas šodien apsargā Saeimu? Es nevaru teikt, ka es noraidu šos noteikumus, jo tas nav manos spēkos, bet es iebilstu pret šādu procedūru, ka tiek mainīts likums.

Vispirms mēs pēc pavasara brīvlaika iepazināmies ar vieniem noteikumiem, ar vieniem grozījumiem likumā, turpretī šodien mums darba kārtībā atnāk kaut kas cits. Es iebilstu pret tādu procedūru. Es gribētu dzirdēt no Saeimas priekšsēdētāja paskaidrojumu: kas šodien apsargā Saeimu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pirms dodu vārdu deputātam Ādamsonam, paskaidroju: Saeimu joprojām apsargā Latvijas Republikas Drošības dienests. Militārās policijas vēl nav. Tad, kad tā tiks izveidota, tad kopīgi, kolēģi, arī lemsim par to, kā būs tālāk.

Tagad vārds Jānim Ādamsonam - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Tā jau gluži nav, Čepāņa kungs, ka Saeimu apsargā Valsts prezidenta un apsardzes dienesti. Saskaņā ar Satversmes 81. pantu tikko kā ir pieņemti šie noteikumi, viņi iegūst likuma spēku, un tātad faktiski juridiski mūs neapsargā Saeimas apsardzes dienests, bet formāli Saeimu neapsargā neviena struktūra, un šeit es absolūti piekrītu Grīga kungam. Es negribētu atkārtoties un teikt to, ko ir teicis Grīga kungs, bet gribētu pievērst jūsu uzmanību sekojošajam: militārajai policijai ir šāds uzdevums - nodrošināt Valsts prezidenta valstisko aizsardzību un apsardzi, un punkts. Par Saeimu šeit vispār nav runas. Tas ir viens.

Otrs. 4. pantā ir pateikts, ka militārajai policijai ir ierobežotas operatīvās darbības subjekta tiesības. Mēs jau esam izveidojuši dažāda veida policijas - ir jau finansu policija... Kā es tagad saprotu, tad vistuvākajā laikā Labklājības ministrijā tiks veidota arī pensiju policija, kura piedzīs pensijas vai izsniegs pensijas. Būs pasta policija, jūrniekiem būs sava policija un tamlīdzīgi. Galu galā būs viena policejiska valsts.

Bet par visu to varētu arī nerunāt un risināt šos jautājumus mazliet citādāk. Man būtībā ir pavisam cits jautājums: vai tiešām, cienījamie kolēģi, mums ir vajadzīga militārā policija, pastāvot noteikumam, ka mums vispār nav armijas? Ko tad darīs mūsu militārā policija? Kādus uzdevumus viņa pildīs, ja maksimālais armijas skaits ir apmēram 2 000 cilvēku? Militārā policija nevarēs iejaukties Zemessardzes darbībā. Tā kā nevar atsaukt apmēram tūkstoš cilvēku no šiem te 2 000, kas ir Jūras spēkos, tad es gribētu redzēt, kā militārā policija veiks savas funkcijas jūrā. Acīmredzot viņai būs vajadzīgi arī kuteri. Apmēram 300 cilvēku mums dien Gaisa spēkos, kur ir viena lidmašīna, kuras faktiski nav. Un es gribētu beidzot dzirdēt, ar ko tad nodarbosies militārā policija. Un es ierosinu, cienījamie kolēģi, vēlreiz visu apsvērt un balsot pret šiem noteikumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš".

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es arī aicinātu šos grozījumus likumā "Par Aizsardzības spēkiem" - Ministru kabineta noteikumus noraidīt, jo diemžēl ir jāatzīst, ka mēs kārtējo reizi pārliecināmies par to, ka mūsu valstī parlamentārā demokrātija kā tāda vai nu neeksistē, vai arī eksistē ļoti mazā mērā. Kārtējo reizi Aizsardzības ministrija, nesaskaņojot un neinformējot par to Aizsardzības un iekšlietu komisiju, tātad deputātus - tautas priekšstāvjus, iet šo ceļu, Satversmes 81. panta kārtībā mēģinot izmainīt likumus un mēģinot radīt noteikumus, kuri pēc tam kārtējo reizi tiks grozīti un tamlīdzīgi.

Es šeit kārtējo reizi izsaku neuzticību Aizsardzības ministrijas parlamentārajam sekretāram un arī aizsardzības ministram. Tāda rīcība nav pieļaujama, kāda kārtējo reizi mūsu valstī notiek.

Nav izlemts... Aizsardzības ministrija tā arī vēl līdz šim pašam brīdim nav varējusi radīt militārās jurisdikcijas sistēmu un nav to arī piedāvājusi Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Šeit šajos noteikumos skaidri un gaiši tiek ierakstītas izziņas tiesības un operatīvā darba tiesības. Tas, kādas tiesības piešķirs militārajai policijai, būtu bijis kaut kur iepriekš jāapraksta un arī jāizdiskutē. Es uzskatu, ka šāda prakse nav pieļaujama un parlamentārā demokrātija mūsu valstī kārtējo reizi uzskatāmi cieš. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie deputāti! Vispirms par to, kas ko šobrīd sargā juridiski un faktiski. Šobrīd Saeimu gan juridiski, gan faktiski sargā tas pats Drošības dienests, kas to darīja vakar un aizvakar. Neviens likums šādas funkcijas šim dienestam uz šo dienu nav atcēlis. Šis dienests šobrīd darbojas uz sava nolikuma pamata, kas nav nedz grozīts, nedz mainīts. Savukārt šajā likumprojektā, par ko mēs tagad runājam, ir skaidri un gaiši minēts, ka militārā policija sāks strādāt ar šā gada 1. jūliju, nevis ar 7. aprīli vai kādu citu datumu.

Tālāk. Godātie kolēģi! Šī valdība darbojas saskaņā ar savu valdības programmu, zem kuras ir visu valdību veidojošo frakciju vadītāju paraksti. Šajā deklarācijā kā viens no punktiem ir minēta militārās policijas izveide, sākot ar šā gada 1. jūliju. Atlikuši tātad divi mēneši.

Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai izveidotu šo militāro policiju, un tas šo uzdevumu arī veic. Aizsardzības ministrija šā likumprojekta izstrādes gaitā uzskatīja, ka Saeima ir jāapsargā tam pašam dienestam, kas to darīja līdz šim. Tālāk pēc transformācijas tā būtu militārā policija. Savukārt valdībā domas dalījās. Iekšlietu ministrs bija citās domās un uzskatīja, ka tas ir jādara Iekšlietu ministrijai, un valdības vairākums viņu šajā jautājumā atbalstīja. Tādēļ arī ir radusies šī izmaiņa vienā no pantiem, taču tas absolūti nav nekas problemātisks, jo Satversme nosaka, ka šādi 81. panta kārtībā pieņemtie likumprojekti tiek nodoti Saeimas pārskatīšanai. Tātad jūs būsit tie, kuriem šis pants būs jāizvērtē, un, kā jūs lemsit, tā arī būs. Ja jūs lemsit, ka šī ēka ir jāapsargā Iekšlietu ministrijai, tad tā tas notiks, bet, ja jūs lemsit, ka tas jādara Aizsardzības ministrijai, tad tas tā arī būs. Šīs vienas, būtībā tehniskas, problēmas dēļ, kā es uzskatu, nav nekādas nepieciešamības apturēt valdības uzsākto reformu, zem kuras ir visu valdību veidojošo frakciju vadītāju paraksti.

Un par to, ko teica Ādamsona kungs, - lai viņam paskaidro, ar ko šī militārā policija nodarbosies. Lūdzu, Ādamsona kungs, paņemiet šo likumprojektu un izlasiet! Tur tas ir skaidri un gaiši rakstīts.

Es aicinu nodot komisijai šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M. Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Tā ir gandrīz vai viena no retajām reizēm, kad man gribas piekrist Līgotņa kungam. Protams, man rada izbrīnu tas, ka šī degsmīgā runa ir jāklausās no Saeimas tribīnes, bet iespējams, ka tikpat degsmīgas runas ir bijušas arī Ministru kabinetā. It sevišķi tad, kad parādās šādi dokumenti, mani ļoti interesētu tomēr arī Daiņa Turlā kunga viedoklis, kas ir palicis pie Ministru prezidenta, jo, redzat, Latvijai tomēr diemžēl ir vēsturiskā pagātne, kurā atsevišķi arī tās Ministru prezidenti draudzīgi ir likvidējuši Latvijas parlamentārismu. Iespējams, es varētu piekrist Grīga kungam, ka tā varbūt būs Zemessardze, bet var būt arī Latvijas Iekšlietu ministrijas Cietumu departamenta apsardze. Viņa arī varētu, teiksim, uzņemties Saeimas apsardzi. Vismaz vēsturiski viens Saeimas priekšsēdētājs savā laikā tika apsargāts cietumā ar Iekšlietu spēkiem. Tas bija 4. Saeimas priekšsēdētājs - Pauls Kalniņš.

Un tādēļ es iesaku ļoti nopietni izturēties pret šādiem soļiem, it sevišķi tiem, ko realizē Ministru kabinets attiecībā uz valstiskajām institūcijām. Šeit man arī nav skaidrs, kāpēc šinī gadījumā, ja saglabā Valsts prezidenta apsardzi, to atstāj militārās policijas rokās, bet Saeimai noņem apsardzi. Kāpēc tad arī viņu nevar apsargāt kāda Iekšlietu ministrijas struktūra? Es nevaru saprast, es nesaņēmu šeit motivāciju.

Un tomēr es uzskatu, ka patiešām vajadzētu šo likumu nosūtīt uz komisijām. Es arī uzskatu, ka, tā kā Grīga kungs ir komisijā, tad attiecīgi tur šāds labojums tiks izdarīts. Un es pilnīgi ceru un saprotu... es domāju, ka Saeima to atbalstīs, ka tomēr valsts struktūru apsardze ir jāsadala. Nedrīkst iedot vienas institūcijas rokās valsts augstāko struktūru apsardzi, jo tas rada reālus draudus valsts demokrātijai. Vienā brīdī kādas institūcijas vadība var likvidēt pārējās demokrātiski ievēlētās institūcijas, nerunājot par to, ka tā var sākt vākt kaut kādus kompromitējošus materiālus vai veidot vēl kaut kādus "maisus" vai ko citu. It sevišķi mēs nevaram aizmirst to, ka arī augstākās spēka institūcijas atrodas politisko spēku rokās, jo mums ir politiski ministri. Līdz ar to, ja viena politiskā spēka ministra rokās būs visu augstāko varas institūciju apsardze vai kaut kāda uzraudzība, tad tas būs bīstami demokrātijai.

Un tāpēc es noteikti arī atbalstīšu, ja Grīga kungs dos tādu labojumu uz otro lasījumu, lai Latvijas Saeimā būtu atpakaļ militārā policija, un šinī gadījumā es tiešā veidā neredzu šo bīstamību. Un patiešām ir iespējams, ka darbu apvienošanas kārtībā šodien Drošības dienests šeit veic apsardzi pirms reorganizācijas, un es ceru, ka situācija normalizēsies. Tomēr militārā policija ir jāizveido, jo tā būtu normāla institūcija, kas veiktu arī normālas funkcijas, kas būtu nepieciešamas Aizsardzības ministrijai.

Bet tomēr es vēlreiz norādu, kā jau iepriekš norādīju, ka Satversmes 81. panta kārtībā veikt šādus divdomīgus soļus no Ministru kabineta puses... Manī tas izraisa aizdomas. Manī izraisa aizdomas, kā es vēlreiz saku, ka mēs beigās varam nokļūt arī kāda Iekšlietu ministrijas departamenta uzmanības vai aizsardzības lokā un vakaros vai no rītiem saņemt saldinātu tēju un maizes gabalu, jo arī tas bieži vien ir demokrātijas paveids, kā to saprot atsevišķi mūsu augstākie varas pārstāvji.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi. Es runāšu ļoti īsi. Es pilnībā piekrītu Kristovska kungam, jo tā principā ir necieņas izrādīšana pret Saeimas deputātiem, ja šinī projektā ir viens, ko mēs saskaņojam un apspriežam frakcijās, bet pēc tam mums dod dokumentus, kuros ir pilnīgi kaut kas cits, kur pat būtība ir zudusi.

Un man ir aizrādījums vēl aizsardzības ministram Krastiņa kungam, ka tad, kad viņš raksta anotāciju kaut kādiem grozījumiem, man būtu vēlēšanās izlasīt arī šos grozījumus. Un nevajadzētu rakstīt tīrās ēverģēlības, kuru šajos grozījumos nav iekšā. Un tamdēļ es aicinātu Saeimu noraidīt šos grozījumus, tos neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - otro reizi.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi, es gribētu arī daļēji atbildēt Līgotņa kungam un pateikt tos uzdevumus, kuri būtu jāveic militārajai policijai. Es esmu tos izlasījis. Mana jautājuma būtība ir cita. Lai man parāda to armiju, kurā šī militārā policija darbosies. Vai ir jāveido atsevišķa struktūra - militārā policija, ja faktiski mums nav armijas? Un mums viņas tik tiešām nav.

Nākamais. Mūsu parlamentā starp mūsu deputātiem ir pietiekoši daudz juristu. Es gribētu jums nolasīt arī vienu likuma pantu. 53.pants: "Likuma ievērošanas uzraudzību Aizsardzības spēkos vēl veic ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori Prokuratūras likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā." Tieši šis pants ir pretrunā ar likumu "Par Prokuratūru", tāpēc ka Prokuratūra jau pietiekoši sen nepilda uzraudzības funkcijas.

Nākamais. Lasām anotāciju, ko ir parakstījis Krastiņa kungs, ar ko tad nodarbosies militārā policija. 4.punktā lasām: "Militārās disciplīnas kontroli garnizonos". Tātad neviens komandieris vairs nav vajadzīgs. Ir jāatceļ visi reglamenti, tāpēc ka ar šo funkciju tīrā veidā nodarbosies tikai militārā policija. Un es aicinu vēlreiz deputātus apdomāt un noraidīt šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - otro reizi.

Ģ.V.Kristovskis. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs kā iemeslu tam, ka ir nepieciešamība steidzamības kārtībā lemt šo jautājumu, minēja to, ka ir valdības programma, kur minēts 1.jūlijs. 1.jūlijā šai institūcijai jāsāk darboties. Tā ir pilnīgi nepieļaujama pieeja! Saeima strādā faktiski pēc noteiktas procedūras, tai nav jāstrādā saskaņā ar to, ka Ministru kabinets ir uzlicis kaut kādu termiņu. Tikpat labi Ministru kabinets var izmainīt šos termiņus, atlikt šo jautājumu. Šī institūcija var sākt darboties un šis likums var stāties spēkā tad, kad Saeima normālā ceļā, bez steigas ir pieņēmusi šo dokumentu. Tā ka, es domāju, šāds pamatojums steidzamībai no parlamentārā sekretāra puses ir pilnīgi noraidāms. Un arī pats Līgotņa kungs minēja to, ka arī valdībā domas dalījās. Domas dalīsies arī Saeimā. Un ir pilnīgi iespējams, ka arī Saeimā domas dalīsies, un tad, ja jūlijā šāda institūcija būs uzsākusi savu darbību, būs kaut ko izdarījusi, bet pēc tam to atkal likvidēs vai atstās pusratā, vai atņems tai kādas funkcijas, tad, es domāju, būs daudz bēdīgāk. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es nevaru tomēr atturēties no komentāra, jo man dažas uzstāšanās liekas visai bērnišķīgas un nedaudz puiciskas. Atvainojiet, Ģirt Kristovski, bet tie nav argumenti! Tāda aizvainotība par to, ka kāds kaut ko dara ātrāk, nekā to pēc kaut kāda iekšējā grafika varētu darīt Saeimas komisija!

Diemžēl mēs labi zinām, ka Saeimas komisija nestrādā un arī citas komisijas nestrādā pietiekami operatīvi, un, ja kāds likumdošanā operatīvāk pavirzās uz priekšu, tad mums būtu tikai jāpriecājas, nevis jāizjūt tāda puiciska aizvainotība par to, ka kāds kaut ko dara ātrāk. (No zāles deputāts Ģ.Kristovskis: "Ne jau par aizvainotību...") Diemžēl tavā balsī tā izskanēja... (Starpsauciens: "Tevi jānoņem no priekšsēdētāja amata...")

Kas attiecas uz cieņu pret Saeimu, tad, atbildot Vidiņa kungam, gribu teikt, ka tieši cieņa pret Saeimu ir izrādīta, jo šajā konkrētajā gadījumā no Satversmes 81.panta kārtībā pieņemamā projekta ir izņemta tā sadaļa, kas attiecas uz Saeimas apsardzi, ar vienu vienkāršu domu, - Saeima ir tā, kurai pašai ir jāizlemj, kas viņu sargās, - vai tā būs militārā policija vai tas būs varbūt kāds speciāls dienests, kas šeit nodarbosies ar šo apsardzi. Un tad, kad mēs šo likumu virzīsim uz otro lasījumu, tad Saeimas deputāti paši ar savu balsojumu... vispirms komisija un pēc tam deputāti paši izlems, kas viņu sargās. Es domāju, ka tā nav vis necieņa pret Saeimu, bet - tieši otrādi - tā ir cieņa un respekts pret Saeimu. Tāpēc es uzskatu, ka mums vajadzētu to akceptēt un tā arī izdarīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - otro reizi.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz gribu atgriezties pie procedūras, ka nevar tā darīt - iesniegt valdošajām frakcijām apspriešanai vienu dokumentu, bet tad pēkšņi šeit darba kārtībā ietvert citu dokumentu. Tas ir galvenais!

Un otrs galvenais jautājums tomēr ir tas, kas tad apsargās Saeimu? Jā, paldies par uzticību no Ministru kabineta puses. Paldies par uzticību Saeimas Prezidijam, tad nu lemiet, cienījamie kolēģi!

Tomēr tad vajadzēja lemt jau no 1.janvāra. Un, ja arī šis likumprojekts šodien balsojumā gūs atbalstu, tad, dabiski, būtu vēlams no deputātiem saņemt priekšlikumus par to, kas, jūsuprāt, apsargās Saeimu un nodrošinās augstdzimušo deputātu drošību Saeimā. Es domāju, ka mēs esam šeit precīzi 100 deputāti un tādējādi var būt simts viedokļi.

Panteļējeva kungs, es zinu, ka jums nepatīk militārā policija, ka tā apsargā, bet pasaulē tā neesot. Francijā ir žandarmērija, kaut kur citur ir vēl kaut kādas citas vienības, tāpēc es nevaru iedomāties, kā tas varētu būt, ja mēs sāksim spriest par savām vēlmēm, par to, kas mūs apsargās. Tik daudz apsardzes struktūru ir Latvijā! Latvijā jau ir ienākusi arī Igaunija ar savām apsardzes struktūrām. 100 deputātu - 100 vēlmju, un varbūt tiešām tad, kad šis likums būs guvis atbalstu, tad iesniedziet savus ierosinājumus. Mans priekšlikums, loģiski, būtu šāds: paliksim pie tā paša Drošības dienesta un nepārveidosim šo struktūru, kas jau mūs apsargā un jau ir iestrādājusies Saeimā! Nepārveidosim viņu par militāro policiju! Tas tik tiešām izskan jocīgi, ka militārā policija apsargās Saeimu. Lai tad viņa paliek kā Saeimas Drošības dienests. Padomājiet varbūt par to!

Bet man pārdomas izraisa Turlā kunga, iekšlietu ministra, īpašais viedoklis, un es zinu šo viņa īpašo viedokli. Iekšlietu ministrija... žēl, ka viņas šodien nav Saeimā... Es viņai ieteiktu vairāk darboties noziedzības apkarošanas jomā. Robežapsardzība ir nodota Iekšlietu ministrijai, bet noziedzība Latvijā strauji pieaug. Tā ka tur pietiek darba, tāpēc nevajag vēl nākt ar īpašu viedokli, lai pārņemtu Saeimas apsardzi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Alfreds Čepānis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Čepānis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jautājums, kuru mēs pašlaik apspriežam, ir par Aizsardzības spēkiem. Atgādinu to tiem, kuri vēl nezina, par ko ir runa. Tātad runa ir par likumprojektu "Par Aizsardzības spēkiem", un te nav runas par Saeimas apsardzi, bet gan ir runa par likumprojektu "Par Aizsardzības spēkiem". Man ir skumji, ka tik daudzi deputāti to saista tikai un vienīgi ar Saeimas apsardzi. Un zināt, to, manuprāt, dara tie cilvēki, kuriem pašiem ir visvairāk bail te atrasties, ja viņi nav aplikti ar ložmetējiem un granātmetējiem. Man personīgi nav vajadzīga tik gigantiski liela Saeimas apsardze un mana personīgā apsardze. Es esmu viņu jau samazinājis līdz minimumam, un tādēļ es atceros... Grīga kungs, es lūdzu jūs mani uzklausīt! Es zinu, ka mums uzskati nesakrīt, bet ko tur var darīt... Tādēļ es uzskatu, ka mums ir jāizlemj valstiski, nevis partijiski, un man, atklāti sakot, ir gluži vienalga, vai tas būs Valsts drošības dienests, ja Saeima pieņems tādu lēmumu, vai tā būs militārā policija, vai tā būs Iekšlietu ministrija... nevis ministrs, bet Iekšlietu ministrija... vai kāda cita militarizēta struktūrvienība. Var būt arī Latvijas Zemessardze, kura nodarbosies ar Saeimas apsardzi. Šobrīd, kolēģi, tas nav galvenais! Es pilnīgi piekrītu Panteļējeva kungam, ka mēs kļūstam sīkmanīgi un bērnišķīgi, tāpēc es aicinu deputātus šo likumprojektu nodot atbildīgajai komisijai, bet pēc tam rēķināsimies ar šīs komisijas domām, jo tajā (tāpat kā visās citās) ir visu frakciju un partiju pārstāvji. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs... Druvas kungs, jūs neesat rakstiski pieteicies debatēs. Druvas kungs, līdz pārtraukumam ir atlikušas 5 minūtes... Vai uzklausīsim Druvas kungu, komisijas priekšsēdētāju? Lūdzu, Druvas kungs! Tātad ir tikai 5 minūtes, Druvas kungs!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nezinu, kas ir mainījies un kāpēc ir šīs kaislības. Mēs esam vismaz pusotru gadu runājuši par to, ka mēs gribam izveidot militāro policiju. Mēs esam vienojušies, ka šāda policija būs. Šeit ir likumprojekts, kas iepazīstina ar to, ko šī militārā policija veiks. Mums visiem ir bijusi iespēja iedziļināties šajā priekšlikumā, bet neviens pirms šīs dienas īpašas iebildes pret šo priekšlikumu nav izteicis. (Starpsauciens: "Ir celts!") Tagad, izrādās, sākas jaunas kaislības par to, kas apsargās Saeimu. Šajā likumprojektā nekas nav svītrots attiecībā uz Saeimas apsargāšanas darbību. Nav arī nekas pielikts klāt. Nodosim šo likumprojektu komisijai, un, ja vajag, var arī papildu teikumus ielikt šajā likumprojektā, kas nosaka, ka Saeimu apsargās Drošības dienests vai militārā policija, vienalga, kā jūs to nosaucat. Tad darīsim to un virzīsimies uz priekšu! Mēs esam runājuši par šo likumprojektu vismaz pusotru gadu, un es lūdzu jūsu atbalstu. Nododiet to manai komisijai, un mēs strādāsim uz priekšu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 19, atturas - 13. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms pārtraukuma es gribētu ar jums vienoties. Mēs dažkārt te izlēmām jautājumus par to, uz ko pamatoti jau Mauliņa kungs norādīja, - mēs pārsniedzām divu nedēļu termiņu. Viņš runāja par sešiem Ministru kabineta projektiem, kuri tika nodoti komisijām. Vai mēs varētu vienoties, ka visiem tiem projektiem, kuriem ir noteikts termiņš, kas ilgāks par 2.maiju, mēs nosakām maksimālo termiņu - 2.maiju, lai netiktu pārkāpts Kārtības rullis? Vai nav vajadzības par to speciāli balsot? Nav. Paldies, kolēģi, esam vienojušies!

Un jāvienojas ir vēl par šo pēdējo. Druvas kungs, vai Aizsardzības un iekšlietu komisija par šo pēdējo... Kā jūs uzskatāt - līdz kuram datumam varētu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam. Lūdzu!

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi, varētu būt 4.maijs.

Sēdes vadītājs. Nedrīkst, Druvas kungs, vairāk par divām nedēļām... 2.maijs ir galējais termiņš.

K.J.Druva. Tad 2.maiju lūdzu!

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu? Paldies. (No zāles deputāts J.Ādamsons: "14.maijs!") Līdz ar to Ādamsona kunga priekšlikumu par 14.maiju neliksim vairs uz balsošanu.

Pirms pārtraukuma un pirms reģistrācijas, godātie kolēģi, sveiksim jubilejā Guntaru Grīnblatu, kuram tieši šodien paliek 74 gadi. (Aplausi.)

Un mūsu kolēģi Ādolfu Ločmeli, kuram rīt paliek 60 gadu. (Aplausi.)

Pirms reģistrācijas divi paziņojumi. Indulim Bērziņam - Ārlietu komisijai.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi no Ārlietu komisijas! Kā mēs vakar vienojāmies, šodien 10.30 šeit blakus - Prezidija sēžu zālē notiks mūsu sēde, kurā mēs izskatīsim likumdošanas jautājumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viktoram Kalnbērzam - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

V.Kalnbērzs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie deputāti! Rīt un parīt Kongresu namā notiks liels starptautisks pasākums - simpozijs, kurš būs veltīts asins saglabāšanas paņēmieniem ķirurģijā, bet tur tiks izskatītas ne tikai ķirurģiskas problēmas, bet arī ētiski un juridiski jautājumi. Visi ārsti deputāti tiek ielūgti. Kas vēlas saņemt programmu, es varu iedot. Rīt 8.45 Čepāņa kungs atklās šo starptautisko forumu. Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedru Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Juris Celmiņš, Kārlis Čerāns, Roberts Dilba, Juris Dobelis, Vladilens Dozorcevs, Guntars Grīnblats, Juris Kaksītis, Andrejs Krastiņš, Aristids Jēkabs Lambergs, Kristiāna Lībane, Antons Seiksts, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Turpināsim izskatīt mūsu darba kārtību.

20.jautājums. Par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1950.gada 4.novembra Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās 1., 2., 4., 7. un 11.protokolu" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

Andrejs Panteļējevs vēlas runāt. Lūdzu!

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Formāli tas ir starptautiskais līgums, bet tomēr, ņemot vērā šā jautājuma specifiku, mans priekšlikums ir noteikt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju par atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Indulis Bērziņš - frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Sakarā ar to, ka tas ir ļoti specifisks gadījums, Ārlietu komisija neiebilst. Mēs būtu, protams, no tām komisijām, kas skata to, bet ne kā atbildīgā. Atbildīgā būtu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad viens priekšlikums bija noteikt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju kā atbildīgo komisiju. Un otrs priekšlikums bija... (Starpsauciens: "Tâds pats.") atvainojiet, bija tāds pats. Vai deputātiem ir iebildumi pret deputāta Panteļējeva priekšlikumu, kuru atbalsta arī Ārlietu komisija? Par atbildīgo komisiju noteikt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, nevis Ārlietu komisiju. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Runāt arī neviens nevēlas, iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Kļaviņa, Prēdeles, Ločmeļa, Rubuļa, Apalupa un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Par Salaspils Tehnoloģisko parku" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Bartaševiča, Lujāna, Staša, Deņisova un Golubova iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens no zāles: "Jâbalso!")

Vēlas runāt Aleksandrs Bartaševičs - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lūdzu!

A.Bartaševičs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Godātie kolēģi! Tikko kā mēs atdevām ratificēt Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās papildprotokolus. Diemžēl prieku par šo jauko, visnotaļ pozitīvo notikumu aptumšo bēdīgs fakts - lielas daļas Latvijas likumdošanas aktu neatbilstība minētajai konvencijai. Tomēr stāvoklis ir labojams, atliek tikai grozīt konvencijai neatbilstošus likumus, ko arī taisās darīt deputātu grupa, kas iesniedza jūsu uzmanībai piedāvātos likumprojektus. Grozījumi skar piecus likumus - šo likumu, Latvijas Republikas Izglītības likumu, likumu "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā", likumu "Par civilstāvokļu aktiem" un Saeimas vēlēšanu likumu. Turklāt deputātu grupa, grozot šos likumus, nolēma nenodarboties ar pašdarbību. Grozījumu pamatā ir Ministru kabineta anotācija sakarā ar konvencijas izskatīšanu. Tajā ir kodolīgi izskatīta likumu un konvencijas neatbilstība. Attiecībā uz Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumu, kas ir pirmais mūsu piedāvāto likumu grozījumu paketē, mēs piedāvājam izslēgt tos ierobežojumus, kas ir pretrunā ar konvencijas 14.pantu, kas skan šādi: "Ðajā Konvencijā minēto tiesību un brīvību īstenošana tiek nodrošināta bez jebkādas diskriminācijas - neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas, politiskajiem vai citiem uzskatiem..." Lūdzu pievērst uzmanību tieši tam, ka te ir minēta valoda un politiskie uzskati. Ceru, ka šoreiz deputāti parādīs savu patiesu gatavību integrācijai Eiropas savienībā un atbalstīs mūsu likumu grozījumu projektu paketē paustos priekšlikumus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. "Pret" runāt pieteikusies ir deputāte Kušnere, bet, tā kā viņas nav zālē, dodam vārdu otram cilvēkam, kurš ir pieteicies runāt "pret".

Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šī deputātu grupa, kura iesniedz Saeimā izskatīšanai likumu grozījumus, jau ir tradicionāla, tie ir Bartaševičs, Lujāns, Stašs, Deņisovs, Golubovs. Mēs jau esam to redzējuši desmitiem reižu, un tas ir viens un tas pats mēģinājums. Atkal, atkal un atkal. Lai, lūk, vēlēšanās varētu piedalīties kompartijas biedri, čekas darboņi, tie, kas neprot latviešu valodu, un vēl un vēl. Un, lūk, atkal ir kārtējais mēģinājums. Es nekāpšu vairs tribīnē un nelūgšu vārdu, kad runāsim par šiem citiem likumprojektiem, jo šādu te ir vesels pulks, kā jau parasti, - darba kārtības 23., 24., 25., 26. un 27.punkts - un tie visi ir vienlīdz raksturojami ar šo tendenci panākt, lai latviešu valoda nebūtu jāmācās cittautiešiem, nepilsoņiem, lai krieviskotu skolas, lai atstātu tās aizvien tādas, kādas tās ir. Tas ir šis mēģinājums izdarīt Izglītības likumā grozījumus.

Par ārvalstniekiem un bezvalstniekiem - arī tas pats. Es nolasīšu, ko prasa šie deputāti. Prasa svītrot likuma 35.panta pirmo daļu. Bet 35.panta pirmā daļa ir šāda: gadījumi, kad uzturēšanās atļaujas neizsniedz. Neizsniedz, ja sirgst ar tādu veselības traucējumu vai slimību, kuras raksturs, smagums un iespējamais ilgums apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību, vai arī ir pamatotas aizdomas, ka tā varētu radīt draudus sabiedrības veselībai, un šī slimība ir minēta Latvijas Republikas Labklājības ministrijas apstiprinātā sarakstā, izņemot gadījumus, kad ar Labklājības ministrijas piekrišanu personas ierodas ārstēt norādītās slimības. Lūk, šo panta daļu šie deputāti lūdz svītrot. Vai to mēs varam pieļaut?

Lūdz svītrot 36.panta ceturto daļu, kura ir ar šādu virsrakstu: uzturēšanās atļaujas anulēšana, atzīšana par nederīgu un personas izraidīšana no valsts. Viņi lūdz svītrot: ir bez legāla iztikas avota. Lūk, šādā veidā šie deputāti atkal un atkal, es pat teiktu, traucējot Saeimas darbu, iesniedzot veselām pakām šādus likumu labojumus, mēģina mūs attālināt no nacionālas valsts veidošanas, no neatkarīgas valsts veidošanas un tuvina mūs kaut kam pavisam citam.

Es lūdzu šo un pārējos iesniegtos likumprojektus neatbalstīt un nenodot komisijām. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - nodot likumprojektu "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 30, atturas - 14. Lēmums nav pieņemts.

Izskatām nākamo jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bartaševiča, Lujāna, Staša, Golubova un Deņisova iesniegto likumprojektu "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai". Nav zālē. (Starpsauciens: "Balsot!")

Vairāk neviens "par" vai "pret" attiecībā uz šo likumprojektu runāt nevēlas. Bet deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu vēlreiz balsot par Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 29, atturas - 18. Lēmums nav pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bartaševiča, Lujāna, Jurkāna, Staša un Dozorceva iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par šo jautājumu vēlas runāt Janīna Kušnere. Nav zālē.

Vairāk neviens "par" vai "pret" runāt nevēlas. (Starpsauciens: "Balsot!") Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 33, atturas - 16. Lēmums nav pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bartaševiča, Lujāna, Jurkāna, Staša un Dozorceva iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par šo jautājumu vēlas runāt Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai". Kušneres kundze atsauc savu pieteikumu. (Starpsauciens: "Balsot!") Bet deputāti prasa balsojumu, tāpēc lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 31, atturas - 16. Lēmums nav pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bartaševiča, Lujāna, Jurkāna, Staša un Dozorceva iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Civilstāvokļa aktiem"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" attiecībā uz šo likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav. Vai deputāti prasa balsojumu? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 30, atturas - 15. Lēmums nav pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības nolīgumu par savstarpēju atbrīvošanu no nodokļiem starptautiskajos pārvadājumos ar autotransportu" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti vēlas runāt "par" vai "pret" attiecībā uz šo Saeimas Prezidija atzinumu? Deputāti runāt nevēlas. Vai ir iebildumi pret nodošanu šīm komisijām? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Tas, saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām darbā kārtībā, ir Saeimas lēmuma projekts "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu G-24 kredītu piešķiršanas pareizību, to atmaksāšanas iespējas un personiskās atbildības noteikšanas iespējas šo kredītu izsaimniekotājiem, ievēlēšanu".

Debatēs par šo lēmuma projektu vēlas runāt Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns ( frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šajā gadījumā vai nu ir notikusi Prezidija kļūda, vai arī mēs nevarēsim balsot, jo es pagaidām redzu divus projektus. Viens projekts ir šāds: ievēlēt parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu G-24 kredītu pielietošanas pareizību, un tā tālāk. Un sastāvs, kas mums tiek stādīts priekšā. No LNNK un LZP frakcijas Guntis Eniņa kungs. Tāds ir šis projekts. Tikko kā mums izdalīja vēl kādu papildu projektu. Vēl vienu cilvēku - cienījamo Seiles kundzi arī - piedāvā. Tādēļ es īsti nesaprotu, kā tad mums būs jābalso, vai būs jābalso par diviem dokumentiem. Un, ja es nekļūdos, ja mani redze neviļ, - kad es sēžu savā vietā, tad es redzu, ka Eniņa kungs vēl nesēž LNNK un Zaļās partijas frakcijā.

Savulaik bija pieņemts Saeimas lēmums par to, ka frakcijas izvirza savus pārstāvjus. Ka ir tiesības. Un bija arī Ādamsona kunga priekšlikums par neatkarīgajiem deputātiem. Cik es zinu, Eniņa kungs pagaidām ir neatkarīgais deputāts un nav iestājies LNNK un Zaļās partijas frakcijā. Ja tā būtu noticis, tad diez vai Eniņa kungam vajadzētu sēdēt pie neatkarīgajiem deputātiem? Kāpēc nevar tur iekļaut kādu citu frakciju? Vai tā ir jauna metodika? Tad mēs varbūt būtu arī Ādamsona kungu izvirzījuši uz šo izmeklēšanas komisiju, kurā viņš arī gribēja piedalīties. Šinī gadījumā es īsti nevaru saprast, par ko mums būs jābalso. Būs jābalso par diviem LNNK un LZP frakcijas pārstāvjiem, kaut gan bija norunāts, ka būs pa vienam pārstāvim no katras frakcijas. Bet, ja Prezidijam ir informācija, ka Eniņa kungs ir iestājies LNNK un Zaļās partijas frakcijā, tad jājautā - no kura brīža un kādēļ būs divi pārstāvji no tās? Tātad es gribu papriekš no Prezidija saņemt konkrētu skaidrojumu, par ko mēs balsosim. Balsosim par Seili un Eniņu no LNNK, jo Eniņa kungs jau šodien ir LNNK frakcijas pārstāvis, frakcijas biedrs? Kamēr šis jautājums nav atrisināts, mēs par šo projektu nevaram balsot, jo šeit, pirmajā daļā, ir klasisks pārkāpums. Eniņš nav šīs frakcijas pārstāvis, vismaz līdz šim nav bijis. Otrajā gadījumā tātad Eniņa vārds ir jāatsauc no šā projekta, no projekta ir jāizņem ārā, komisijā ir jāieliek Seiles kundze, un tikai par tādu projektu mēs varēsim balsot, citādi iznāks nepareizs balsojums.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcija.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es varu izskaidrot, kāpēc ir šāda situācija. Ļoti vienkārši. Ir rakstīts, ka dažādas komisijas tiek veidotas no Saeimas izvirzītajiem pārstāvjiem. Kārtības rullī nekur nav teikts, vai frakcijai ir jāizvirza savs pārstāvis tieši no savas frakcijas dalībniekiem vai viņa var uzticēt vienkārši kādam Saeimas deputātam pārstāvēt savu frakciju. Eniņa kungs ir ārpus frakcijām stāvošs, bet viņš piedalās mūsu frakcijas sēdēs, tādēļ mūsu frakcija izsaka viņam uzticību un pilnvaro viņu būt par mūsu pārstāvi. Tas nav pretrunā ar Kārtības rulli.

Ja godājamā Saeima uzskata, ka viņš nevar būt mūsu pārstāvis, lai gan mēs paši esam izvēlējušies viņam to uzticēt, tādā gadījumā mūsu otrs pārstāvis būs Anna Seile. Un šeit nav nekādu problēmu. Tāpēc es aicinu nobalsot par šo sastāvu. Ja godājamai Saeimai ir iebildumi, tādā gadījumā mēs no savas frakcijas izvirzīsim Annu Seili. Un viss.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, Saeimas lēmumā, par ko mēs nobalsojām, bija teikts: pa vienam deputātam no katras frakcijas. Saeimas Prezidija izpratnē, tam tomēr ir jābūt deputātam, kurš ir šīs frakcijas sastāvā. Vai mēs varētu balsot par šo lēmuma projektu, nomainot Gunta Eniņa kandidatūru ar Annas Seiles kandidatūru? Vai ir iebildumi?

Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". (Starpsauciens: "Modri, beidz!")

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es piedāvātu pavisam citu risinājumu - šobrīd šā jautājuma izskatīšanu apstādināt, lai pēc pusdienas pārtraukuma Prezidijs mums iesniedz jaunu projektu, kvalitatīvi sagatavotu, jo šinī gadījumā, es vēlreiz uzsveru, mēs nevaram balsot par šo iniciatīvu. Mums ir viens projekts, kurā ir nosaukta konkrēta persona, un vēl viena lapiņa... Beigās var iznākt, ka mēs iebalsosim komisijā abus cilvēkus. Un otra lieta. Kāpēc tad tanī gadījumā tiek... Kiršteina kungam ir jaunas, svaigas domas... Es tikpat labi, svaigi varu padomāt... Es uzskatu, ka Ādamsona kungs šajā kompānijā vēl labāk derētu. Tādēļ es tomēr ieteiktu šobrīd šā projekta izskatīšanu pārtraukt, lai pēc pusdienām Prezidijs sagatavo kvalitatīvu, pareizu dokumentu, kurā Kiršteina kungs varēs ielikt Eniņa vietā Seiles kundzi, un tad mēs varēsim balsot. Citādāku mehānismu pašreizējā momentā es neredzu, jo diez vai var balsot arī pa punktiem, jo tad būtu jābalso par katru uzvārdu atsevišķi. Jo citādi mums ir divi projekti. Mums ir Kiršteina kunga piedāvātais par Seiles kundzi, un ir arī Kiršteina kunga piedāvātais, kurā ir minēts Eniņa kungs, kurš nav pie LNNK piederošs. Es nevaru piekrist tādam balsojumam. Es lūgtu tomēr pēc pusdienas pārtraukuma piedāvāt mums normālu projektu, izdalīt to deputātiem, un tad varēs izdarīt balsojumu.

Sēdes vadītājs. Godātais Lujāna kungs, diemžēl priekšlikumi par lietas atlikšanu ir jāiesniedz rakstveidā Prezidijam. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Vajag pareizi noformēt šo dokumentu. Kā var iziet ar tādu lēmumu...") Es piedāvātu šādu balsošanas procedūru: vispirms nobalsot par izmaiņām šajā iesniegtajā lēmuma projektā, aizstājot Gunti Eniņu ar Annu Seili, un pēc tam nobalsot par lēmuma projektu kopumā. (Starpsauciens no zāles: "Nu tā nevar balsot!")

Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā Prezidija vadītājs mūs ved atkal pa kļūdainu ceļu. Kā mēs varam balsot par to, lai Eniņa kungu no kaut kāda projekta izņem, ja viņš tur nav iekšā vispār? Nu nevar tādu balsojumu taisīt! Ja šinī gadījumā dokumentu ir sagatavojis Saeimas Prezidijs vai Kanceleja, tad lūdzu, lai Kanceleja izlabo savu kļūdu, kas ir tehniska rakstura, uz ko arī norādīju. Bet ne jau Saeimas Prezidijam ir jāklana galva par to, ka to nedrīkstēja darīt. Tā ir tīri tehniska kļūda, kas ir izdarīta. Bet kā mēs šodien varam balsot par to, lai Eniņu nomaina ar kādu citu, ja viņš tur vispār nav iebalsots iekšā? Viņam nav tiesību tur atrasties.

Sēdes vadītājs. Godātais Lujāna kungs! Godātie deputāti! Mums ir izsniegti divi dokumenti - nr. 2495 un nr. 2495A. Mums ir bijusi šāda prakse, ka mēs vispirms balsojam par izmaiņām kādā dokumentā, kādā lēmuma projektā un pēc tam balsojam par šo dokumentu kopumā. Tāpēc es lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par izmaiņām Saeimas lēmuma projektā, kas ir dokuments nr. 2495, nomainot vārdus "Guntis Eniņš (LNNK un LZP)" ar vārdiem "Anna Seile (LNNK un LZP)". Lūdzu balsošanas režīmu! (Deputāts Lujāns kaut ko sauc no vietas.)

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Par Kārtības ruļļa pārkāpumiem.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Ja mēs apskatām to dokumentu ar burtu "A", tad redzam, ka tur nekas nav rakstīts par izmaiņām kaut kādā lēmumā. Tas ir vienīgi dokuments, kas informē mūs par frakcijas lēmumu, un par to mēs vispār balsot nevaram. Ja tas būtu noformēts kā priekšlikums izdarīt grozījumus tajā vai citā lēmuma projektā, tad mēs par to varētu nobalsot. Bet pagaidām mēs par to nevaram balsot.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija. Par to, kā lieta tālāk virzāma.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es piedāvātu šādu variantu: vispirms nobalsot par to, vai Eniņa kungu atstāt šajā komisijas sastāvā vai ne, un pēc tam - par izmaiņām. Es domāju, ka tā ir iespējams darīt, jo, ja Kārtības rullis neatļauj, tas nozīmē, ka Saeimai ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Godātais Tabūna kungs! Ar balsojumu mēs nevaram pārkāpt Saeimas kārtības rulli. Tāpēc saskaņā ar Kārtības ruļļa 49.pantu es ierosinu pārtraukumu uz desmit minūtēm. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Pārtraukums uz desmit minūtēm.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt jautājumu "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu G-24 kredītu piešķiršanas pareizību, to atmaksāšanas iespējas un personiskās atbildības noteikšanas iespējas šo kredītu izsaimniekotājiem, ievēlēšanu".

Pamatojoties uz deputātu motivētajiem iebildumiem un uz LNNK un LZP frakcijas priekšsēdētāja Kiršteina iesniegumu, ir sagatavots jauns dokuments - lēmuma projekts ar numuru 2495B, kur visi izteiktie iebildumi ir ņemti vērā. Vai deputāti vēlas runāt par šo lēmuma projektu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret- 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas lēmuma projekts "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai izvērtētu akciju sabiedrības "Latvijas Unibanka" un valsts akciju sabiedrības "Latvijas Krājbanka" privatizācijas likumību un atbilstību valsts un sabiedrības interesēm, ievēlēšanu". Dokuments nr. 2496. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs par šo jautājumu? Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu".

Juridiskās komisijas vārdā ziņos Māris Grīnblats - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

M.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Saeimas deputāti! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi vairākus lēmumu projektus par tiesnešu iecelšanu un kā pirmo piedāvā dokumentu nr. 2463 - Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu". Visas kandidatūras komisijā ir izskatītas un atbalstītas.

Aicinu vispirms balsot par lēmumu iecelt Gaļinu Aleksejevu par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - iecelt Gaļinu Aleksejevu par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi. Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 4, atturas - 8. Lēmums pieņemts. Gaļina Aleksejeva iecelta par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi.

Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Nākamais lēmuma projekts - iecelt Ingrīdu Bogdanovu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - iecelt Ingrīdu Bogdanovu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi. Balsošana aizklāta. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu vēlreiz balsot par Saeimas lēmuma projektu - iecelt Ingrīdu Bogdanovu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 5. Lēmums pieņemts. Ingrīda Bogdanova iecelta par Valmieras rajona tiesas tiesnesi.

Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Nākamais lēmuma projekts - iecelt Aiju Pomeranci par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - iecelt Aiju Pomeranci par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 1, atturas - 6. Lēmums pieņemts. Aija Pomerance iecelta par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Lēmuma projekts "Par dažu rajonu tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu".

Juridiskās komisijas vārdā - Māris Grīnblats, frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

M.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Dokuments nr. 2464. Arī visas šīs kandidatūras ir izskatītas Juridiskajā komisijā. Juridiskā komisija tās ir atbalstījusi un aicina arī Saeimu atbalstīt tās.

Pirmais lēmuma projekts - iecelt Raimondu Bulu par Jelgavas rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - iecelt Raimondu Bulu par Jelgavas rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Balsošana aizklāta. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 2, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Raimonds Buls iecelts par Jelgavas rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Nākamais lēmuma projekts - iecelt Aigaru Sniedzīti par Bauskas rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - iecelt Aigaru Sniedzīti par Bauskas rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 6. Lēmums pieņemts. Aigars Sniedzītis iecelts par Bauskas rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Lēmuma projekts "Par dažu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu iecelšanu".

Juridiskās komisijas vārdā - Māris Grīnblats, frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

M.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Dokuments nr. 2465. Pirmais lēmuma projekts - iecelt Rīgas apgabaltiesā Antru Lastiņu par Ogres Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - iecelt Antru Lastiņu par Ogres Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - 5. Lēmums pieņemts. Antra Lastiņa iecelta par Ogres Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Nākamais lēmuma projekts - iecelt Kurzemes apgabaltiesā Mariku Puduli-Indāni par Ventspils Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - iecelt Kurzemes apgabaltiesā Mariku Puduli-Indāni par Ventspils Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 2, atturas - 5. Lēmums pieņemts. Marika Pudule-Indāne iecelta par Ventspils Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"". Otrais lasījums. Steidzams. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Jānis Strods, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Strods (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 2356A, kuru jūs saņēmāt šorīt no rīta, - "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"", otrais lasījums, pie tam steidzams.

Līdz 14. pantam izmaiņu nav. 14. pants. Šeit ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt likuma 14. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "Ðā panta otrajā daļā minētais nosacījums neattiecas uz administratora pārstāvi." Komisijas lēmums ir pozitīvs - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - papildināt likuma 14. pantu ar trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Strods. 15. pants. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt likuma 15. panta devīto daļu aiz vārdiem "vai nodokļu administrācijai" ar vārdiem "Privatizācijas aģentūras", un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lēmums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu papildināt 15.panta devīto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Strods. 16.-20.pantā izmaiņu nav. 21.pants. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt 21.panta otro daļu ar 20.punktu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu papildināt likuma 21.panta otro daļu ar 20.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Strods. 22.-43.pantā izmaiņu nav. 44.pants. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt 44.panta otro daļu aiz vārdiem "maksātnespējas pazīmes" ar vārdiem "vai pierādījumi par šā likuma 39.panta 3.punktā noteikto parādnieka paziņojumu". Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu papildināt likuma 44.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Strods. 45. un 46.pantā izmaiņu nav. 47.pants. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt likuma 47.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu papildināt likuma 47.pantu ar trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Strods. 48.pants. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - aizstāt likuma 48.panta otrajā punktā vārdus "tirgus vērtību" ar vārdiem "bilances vērtību". Komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Strods. 49.-56.pantā izmaiņu nav. 57.pants. Šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums 57.panta otrajā daļā vārdus "tiesas spriedums" aizstāt ar vārdiem "tiesas nolēmums". Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu par Juridiskā biroja priekšlikumu? Iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Strods. Arī nākamais priekšlikums par šo pantu ir no Juridiskā biroja. Ierosina vārdus "jaunu teikumu" aizstāt ar vārdiem "ceturto teikumu" un vārdus "tiesas spriedums" aizstāt ar vārdiem "tiesas nolēmums". Komisijas attieksme - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli par Juridiskā biroja priekšlikumu? Iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

J.Strods. Nākamais priekšlikums par šo pašu pantu ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums papildināt 57.panta devīto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu papildināt 57.panta devīto daļu ar otro teikumu jums iesniegtajā redakcijā? Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Strods. 58.-104.pantā izmaiņu nav. 105.pants. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt likuma 105.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: "Pârdodot parādnieka mantu izsolē, minimālais izsoles izsludināšanas termiņš ir viens mēnesis." Komisijas priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Strods. 106.pantā izmaiņu nav. 107.pants. Šeit ir divi priekšlikumi. Pirmais ir labklājības ministra Makarova kunga priekšlikums - papildināt 107.panta trešās daļas 1.punktu... un tālāk kā tekstā. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu neatbalstīt labklājības ministra priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

J.Strods. Otrs ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt likuma 107.panta trešās daļas 1.punktu beigās ar tekstu šādā redakcijā: "kâ arī sociālā nodokļa maksājumi, kas nodrošina bezdarbnieka pabalsta saņemšanu". Komisijas lēmums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - papildināt 107.panta trešās daļas 1.punktu. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Strods. Ir divi priekšlikumi, kas saistīti ar maksājumiem par lauksaimniecības produkciju. Vienu ir iesnieguši deputāti Balodis, Vītols un Grīga kungs, un otrs priekšlikums ir no deputāta Bāna kunga. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šos priekšlikumus un nav tos atbalstījusi, bet ir izstrādājusi savu variantu. Taču es aicinu balsot iesniegšanas kārtībā. Pirmais ir deputātu Baloža, Vītola un Grīga kunga priekšlikums - 107.panta trešās daļas 2.punktu izteikt šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā. Kā jau teicu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vents Balodis - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Bankrota gadījumā maksājumu secība ir ārkārtīgi nozīmīga, un būtībā ir ļoti svarīgi, vai vispār tiek šī maksātnespēja ierosināta. 2.punkta sākotnējā, šobrīd spēkā esošā redakcija skan tā: "prasījumi par uzturlīdzekļiem, ja parādnieks ir individuālais (ģimenes) uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība;". Šis termins "prasījumi par uzturlīdzekļiem" ir ļoti nekonkrēts. Es uzskatu, ja zemnieka saimniecība, individuālais uzņēmums kādam savam darbiniekam ir parādā, tad tas viss ir attiecināms uz 1.punktu, kur ir minēti darbinieku prasījumi par darba samaksu, un, tāpat kā visiem uzņēmumiem, tam ar saviem darbiniekiem ir jānorēķinās ar darba algu. Es saprotu tā. Šie prasījumi par uzturlīdzekļiem - tas ir apmēram tā, ka zemniekam būtu tagad savi strādnieki visu laiku jāaicina pusdienās un alga viņiem nebūtu jāmaksā. Es ierosinu, ka mums vajadzētu mainīt šā punkta redakciju, un šī jaunā šā punkta redakcija skanētu tā: "maksājumi zemnieku saimniecībām, individuālajiem ražotājiem un statūtsabiedrībām par pārstrādes uzņēmumiem piegādāto lauksaimniecības produkciju;". Tādā veidā mēs visus lauksaimniekus, kas piegādā uzņēmumiem nepārstrādāto lauksaimniecības produkciju, maksātnespējas maksājumu secībā pavirzām uz augšu - pirms prasījuma par sociālo nodokli, pirms valsts prasījumiem par garantētiem kredītiem un arī pirms prasījuma par citiem nodokļiem. Jo, redziet, lieta ir tāda: netiek ierosināta šī maksātnespēja. Kā mēs zinām, daudzi zemnieki nesaņem mēnešiem ilgi, pat pusgadu un ilgāk naudu no pārstrādes kombinātiem par nodoto pienu un gaļu, bet zemnieki nav ieinteresēti ierosināt šo maksātnespēju, jo tās maksājumu secības gaitā viņi paliktu vispār bez naudas. Jo, kad tiktu nomaksāti nodokļi, algas un valsts garantētie kredīti, tad šie zemnieki vairs neko nesaņemtu. Un tādēļ netiek ierosināta šī maksātnespēja. Komisija gan ir veidojusi savu redakciju, ir iekļāvusi tos pie visiem pārējiem kreditoriem, bet es lūgtu deputātus atbalstīt tomēr Baloža, Vītola un Grīga priekšlikumu, jo tas būtu liels atbalsts mūsu zemniekiem. Mēs zinām, ka nāk virsū sēja, daudzi zemnieki ir neapmierināti ar visādām citādām problēmām un subsīdijām. Es domāju, ka tas būtu viens solis pretī mūsu zemniekiem. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi, uzmanīgi iepazīsimies arī ar 1.punktu! Panta trešajā daļā mēs lasām, kā ir jāsadala pēc administrācijas izmaksu segšanas atlikušie līdzekļi, un 1.punktā ir rakstīts: "darbinieku prasījumi par darba samaksu par pirmajiem trim mēnešiem..." Tad man rodas jautājums, Grīga kungs. Protams, es saprotu cienījamo zemnieku satraukumu par savu nodoto produkciju, bet man ir jautājums: kāpēc strādnieki saņems tikai par trim mēnešiem? Un jūs ieliekat šo savu prasību, pirms vēl... lai konkrētais uzņēmums apmaksā sociālā nodokļa parādus. Es iedomājos reālo situāciju. Ja pieņem, ka arī "Radiotehnika" būtu paņēmusi zemnieku saimniecībai kaut kādu produkciju, kaut ko pārstrādājusi varbūt kādā filiālē, tagad izveidotos situācija, ka cienījamie "Radiotehnikas" strādnieki, kuri jau vairāk nekā gadu nesaņem nekādu atalgojumu... Varbūt, labākajā gadījumā, viņiem paveiksies - saņems par pirmajiem trīs mēnešiem kaut kādu atalgojumu, kaut gan vairāk nekā gadu nav maksāts. Un plus vēl arī tas: ja rūpnīca nav nomaksājusi sociālo nodokli, viņi nevar kļūt par bezdarbniekiem. Arī bezdarbnieku pabalstus viņiem nemaksās. Grīga kungs, vai šis būs tas sociālais taisnīgums, kā jūs sakāt? Es, protams, saprotu zemnieku problēmu, bet vai šajā gadījumā... Un, ja jūs runājat par zemniekiem - arī Baloža kungs to norādīja -, tad ir jautājums: kāpēc tad zivsaimniecība nevar pieprasīt... Vai nebūs pietiekami plašs loks? Es saprotu, ka jūs esat lobistu grupa, kas normāli lobē, tā ir normāla parādība, bet tad jau vajadzētu paplašināt arī to spektru - zivsaimniecības... Ja nodos reņģītes... "Kaija" pārstrādās, pārdos kaut kur un naudu neatdos. Kāpēc viņiem nav tiesību? Cienījamie kolēģi, es tomēr ierosinu atbalstīt tādu redakciju, kādu komisija beigās piedāvā, jo, man liekas, primārās šajā gadījumā tomēr ir strādājošo intereses. Un šajā gadījumā zemnieku lobijs grib ietekmēt taisni strādājošo intereses. Viņi cietīs, viņi nevarēs saņemt bezdarbnieku pabalstus. Kaut gan arī Grīga kunga priekšlikumā ir pareizība, diez vai šinī likuma punktā būtu šīs Grīga kunga idejas jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Šā likuma 107.pants nosaka kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību uzņēmumu maksātnespējas gadījumā. Pašreiz, ja tiek ierosināta lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādes uzņēmumu maksātnespēja, zemniekiem viņu prasījumus par piegādāto lauksaimniecības produkciju apmierina vispārējā kārtībā, vadoties pēc šā panta ceturtās daļas 1.punkta, proti, kā pārējos kreditoru prasījumus. Prakse ir tāda, ka daudzos pārstrādes uzņēmumos pēc tam, kad tiek apmierināti pirmās un otrās kārtas prasījumi, principā vairs nepaliek nekādi līdzekļi, lai varētu atmaksāt zemniekiem parādus par piegādāto produkciju. Tāpēc ir ļoti būtiski, lai zemniekiem, kam samaksa par šo piegādāto produkciju faktiski ir arī darba alga par viņu darbu, prasījumi tiktu apmierināti prioritārākā secībā, un mēs piedāvājam tos apmierināt otrajā kārtā, pēc tam, kad ir apmierināti darbinieku prasījumi par darba samaksu un par sociālo nodokli.

Šeit tika skarts jautājums par sociālā nodokļa maksājumiem bezdarba gadījumā. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz iepriekšējo priekšlikumu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Komisija ir šo prasījumu pirmo kārtu papildinājusi ar noteikumiem, ka pirmajā kārtā, prioritāri, tiek apmierināti arī prasījumi par sociālā nodokļa maksājumiem, kas nodrošina bezdarbnieka pabalsta saņemšanu. Tā ka tā jau ir zināmā mērā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas pretimnākšana šajā jautājumā. Un, mūsuprāt, ir arī svarīgs šis priekšlikums, lai mēs ierosinātu šādus strukturālos pārkārtojumus, jo ļoti bieži tieši tur, kur vajadzētu ierosināt uzņēmuma maksātnespēju, tur, kur būtu nepieciešams bankrots, tie zemnieki, kas ir šo uzņēmumu īpašnieki, atsakās no šīs iespējas tikai tā iemesla dēļ, ka viņi apzinās, ka viņi neko nedabūs, neko nesaņems, tāpēc ka viņu prasījumi tiks apmierināti pašās beigās un beigās vairs nekādu līdzekļu nebūs.

Tātad es tomēr aicinu jūs visus atbalstīt šo trīs deputātu iesniegto priekšlikumu, lai vismaz turpmāk neatkārtotos tādi gadījumi kā Liepājas un Ventspils gaļas pārstrādes kombinātos. Tur principā vēl šodien, katrreiz, kad kādam no mums ir gadījies braukt uz to pusi un tikties ar turienes cilvēkiem, izskan pārmetumi un prasības: "Atdodiet mūsu naudu!"

Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Es arī lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu un gribētu nedaudz vērsties pie Lujāna kunga. Cienījamais Lujāna kungs, nekad vairs zemnieki nedziedās kopā ar strādniekiem: "Mçs jaunu pasauli sev celsim!" Par to jūs varat būt drošs. Es tikai gribētu pateikt vienu lietu: zemnieka saražotā produkcija, ko viņš saražo savā zemnieka saimniecībā, ir viņa vienīgā alga. Strādniekam vēl pastāv iespēja aiziet uz blakusrūpnīcu vai "humpalu" veikalu, iet pie krišnaītiem zupu dabūt, turpretim zemniekam šī ir vienīgā alga, bet to bieži vien aiztur un viņiem neizmaksā gadiem ilgi. Atdodiet to aldziņu zemniekiem! Šis priekšlikums to arī izsaka... tādā secībā. Es domāju, ka deputāti to sapratīs. Mēs neprasām nekādas privilēģijas attiecībā tieši pret zemnieku šķiru. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo jautājumu?

Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Kolēģi! Manuprāt, šis priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Balodis, Vītols un Grīgs, ir visnotaļ atbalstāms. Kāpēc? Ja mēs sekojam šo bankrotējušo uzņēmumu, it īpaši bankrotējušo banku, atgūto līdzekļu iztērēšanai, tad mēs redzam un saprotam, ka galvenokārt atmaksā administrācijas izdevumus. Atcerieties bankas "Baltija" likvidatoru neiedomājami lielās algas! Uzņēmumi, kuri bankrotē, ir saņēmuši produkciju pārstrādei vai tirdzniecībai, un atcerieties šīs niecīgās izmaksas, kas nonāk tiem cilvēkiem, kas ir ieguldījuši savus līdzekļus, tātad ieguldījuši vai nu naudu, vai produkciju. Šinī gadījumā zemnieku saimniecības, individuālie ražotāji, arī statūtsabiedrības - tie visi galu galā nesaņem praktiski neko. Un tā tas būs arī turpmāk, ja viņi netiks pieminēti mūsu šodien apspriežamajā likumprojektā.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas tomēr kaut mazliet aizstāv zemniekus, mūsu daudzmocītos lauku kopējus, kas vēl palikuši un nav zaudējuši cerības, intereses. Tieši tāpēc, turpinoties šādiem bankrotiem - un nav šaubu, ka bankroti turpināsies - , aizstāvēsim šīs mazās zemnieku saimniecības, kuras varbūt tik tikko kūņojas ārā no parādiem, un atbalstīsim deputātu Baloža, Māra Vītola un Oskara Grīga priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs?

Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Bāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Bez šaubām, šeit nav tikai vienkārša zemnieku interešu aizstāvība, bet šeit ir runa par to, ka zemniekam tagad ir galēja bezizeja. Šinī gadā, spriežot pēc Zemkopības ministrijas sniegtā ziņojuma Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, lauksaimniecībā būs apmēram 20 miljonu liels līdzekļu iztrūkums. Respektīvi, paaugstinātie nodokļi, pazeminātās cenas, ražošanas apjoma sašaurināšanās un resursu izmaksas sastāda 20 miljonus, tas ir, uz katru hektāru šī gada beigās būs zaudējumi 17 latu. Redzat, te jau ir runa tikai par nelielu kripatiņu. Tas neatrisina, bez šaubām, šo jautājumu, bet, ja šāds bankrots tomēr ir, tad vismaz aiz cieņas pret zemnieka grūto stāvokli viņš būtu jāliek otrajā vietā.

Te ir arī cits jautājums, un par to noteikti runās Bišera kungs. Mēs jau te runājām, ka, bez šaubām, par uztura līdzekļiem mātēm ar maziem bērniem, ja šos alimentus var piedzīt no viņa mantas, tad par to var izvirzīt jautājumu, bet nevar aizvirzīt arī zemnieku prasības tālākā kārtā, ka viņa šie vienīgie ienākumi... Kāpēc zemniekam ir jācieš, ja viņš ir nodevis savu mantu? Viņš ir nodevis produkciju pārstrādes uzņēmumam, bet tas voluntāri nemaksā. Arī par piensaimniecību šogad ir pazeminātas cenas, bet par ziemas cenu tur ir teikts, ka šogad ziemas cenu nenoteiks - 1,5 līdz 1,7 santīmi vairāk par litru. Līdz ar to piensaimniecība kļūst nerentabla. Un tāds zemnieks kā Rihards Circenis, kas nodod gadā 800 tonnas piena pārstrādes uzņēmumiem, jau meklē, kas pirks viņa sugas govis, lai tās pārdotu un likvidētu saimniecību. Tāda ir reālā situācija. Ja katrs hektārs dod vidēji 17 latu lielu zaudējumu, tad, bez šaubām, kam nebūs, bet kam šis bankrots arī pienāks. Zemniekam bankrota nebūs - viņš kaut kā izdzīvos, bet produkcijas ražotāju vairs nebūs. Tas ir skaidrs.

Ir vēl citi jautājumi. Runa ir par to, ka pārstrādes uzņēmumi nerēķinās ar zemnieku vajadzībām, un šinī grūtajā situācijā absolūti neko nav vajadzīgs praktiski izmainīt, ja valsts nopirktu rezervē graudus, sviestu, gaļu un maksātu par to minimālās cenas. Zemkopības ministrs Dilbas kungs ir pārpratis, ka mēs gribam regulēt tirgus cenas. Mēs tirgus cenas negribam regulēt, bet valsts savai rezervei var noteikt minimālās cenas, kas ir jāsamaksā zemniekam. Līdz ar to tā ir intervences cena, kas ir ierakstīta Lauksaimniecības likumā, un tas ir jāpilda. Tāpēc es arī atbalstītu deputātu Baloža, Vītola un Grīga priekšlikumu par to, ka aiz 1.punkta būtu ietverti šie maksājumi zemniekam, jo uzturlīdzekļi no tās naudas, ko izmaksā darba algās, tik un tā aizies tiem bērniem, bet tālāk no zemnieka mantas... Te ir jādomā, kā to izdarīt. Priekšlikums tomēr ir ļoti labs, un viņu ierakstīja trešajā daļā aiz 1.punkta, jo mums viņš bija ierakstīts daudz tālāk. Un tad praktiski zemniekam nekas arī vairs nepaliek.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Es nekādā gadījumā negribētu iebilst pret deputātu Baloža, Vītola un Grīga kungu priekšlikumiem pēc būtības, pret šo papildinājumu, bet es kategoriski iebilstu par to, ka viņu priekšlikums ir noformēts tā, ka tas izslēdz esošo 2.punktu. Jo tagad pavisam citā gadījumā tiek izsvītroti zemnieka šķirtās sievas un bērnu prasījumi. Tie tiek izslēgti ārā un pārvietoti uz pašām beigām. Gadījumā, ja zemniekam ir piespriesti kaut kādi parasti alimenti šķirtajai sievai par bērniem vai varbūt arī citiem ģimenes locekļiem, ko viņš sakarā ar maksātnespēju nav bijis spējīgs nomaksāt, un viņiem ir parādījušies šādi parādi, tad tagad ir tiesas izpildraksts par šiem parādiem. Protams, viņi tiks piedzīti jebkurā gadījumā, bet tagad šie maksājumi bērniem ir ielikti otrajā kārtā, un tajā gadījumā, ja mēs viņus izslēdzam, tad viņi aizvirzās pašā pēdējā kārtā, tad bērns saņem pats pēdējais. Pret bērniem tas būtu netaisnīgi. Tāpēc es domāju, ka šo jautājumu par nodoto lauksaimniecības produkciju nevajadzētu risināt uz bērnu rēķina, jo šie maksājumi viens otram netraucē.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs?

Māris Vītols otro reizi - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie deputāti un godātais Bišera kungs! Es tagad centīšos radīt ilustrāciju ar konkrētu piemēru, kā tas var notikt. Es saprotu, ka jūs runājat par vienu ļoti specifisku gadījumu - par to gadījumu, ja no zemnieka ir šķīrusies viņa sieva. Zemnieka saimniecība bankrotē, un viņam vairs nav līdzekļu, ar ko maksāt tālāk alimentus. Es saprotu, ka tas ir tas, par ko jūs pašreiz runājat.

Bet es gribu arī teikt, ka šeit ir jautājums par kreditoru apmierināšanas kārtību, un šāds gadījums varētu būt tikai tad, ja šie alimenti nav maksāti ilgāku laiku, ja attiecībā uz alimentiem ir radušies šie parādi. Es varbūt tik precīzi tagad to juridiski nevaru pateikt, bet, manuprāt, tiešām pastāv cita kārtība, kā var piedzīt no šī cilvēka pēc tam šos alimentus, ja viņam... Tas ir tāpat kā jebkurā citā gadījumā. Ja cilvēks ir bezdarbnieks un ja viņam nav no kā turpmāk maksāt šos līdzekļus, tad ir cita tiesu kārtība, kā piedzīt šos alimentus.

Otra lieta ir tāda, ka šādu gadījumu skaits ir ļoti niecīgs salīdzinājumā ar to, par ko mēs pašreiz šeit diskutējam, un tāpēc var meklēt varbūt citādāku pēc tam risinājumu, kā viņu šeit noregulēt. Es aicinu jūs tomēr atbalstīt šo te priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība", otro reizi.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Protams, es jūtos dziļi satriekts, ka Grīga kungs vairs negribēs kopā ar mums dziedāt vienotas dziesmas, un nu laikam neveiksies.

Bet ir arī otra lieta. Es tiešām skatos un brīnos, kad norādīja uz to, ka šeit ir bijusi grupa. Tad jau vajag skatīties tālāk uz priekšu. (Starpsauciens: "Vajag!") Mēs jau atceramies Vītola kunga mīļotos Bušmeisteres zirgus, kas ir paņemti uz kredīta, un nu tas būs jāapmaksā visiem, kaut gan tā ir zemnieka saimniecība. Un tad to apmaksās ne tikai zemnieki, bet apmaksās visa tauta. Šinī gadījumā mēs veidojam atsevišķu grupu. Un šinī gadījumā es arī gribētu uzdot jautājumu: nu tad, cienījamie lobiji, virzīsimies tālāk uz priekšu! Varbūt arī bankas "Baltija" kredītos vajag izvirzīt pirmo grupu, lai zemnieki, kuri tur ir ieguldījuši naudu uz lieliem procentiem, lai viņi tad pirmie saņem to naudu pēc bankrota. Ja jau mēs šo ideju tā tālāk attīstām, tad uz priekšu tikai tā virzīsim šo jautājumu. Bērniem naudu nevajag, pašiem nu tā... Tad kā būs? Tad man arī varbūt vajadzēs virzīt tā, lai, lūk rūpnīcas strādniekiem būtu pirmām kārtām. Kaut arī tas būtu pilnīgi loģiski, tā būtu normāla parādība. Tikai ir viens jautājums: kas būs pēdējais? Jo man ir tāda sajūta, ka nauda ir vajadzīga visiem. Jautājums ir tikai tāds: kas būs pēdējais, Grīga kungs!

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es aicinu visus atbalstīt šo priekšlikumu, kuru iesniedzis Balodis, Vītols un Grīgs. Un kāds ir mans pamatojums?

Redzat, ja mēs uzņēmuma bankrotēšanas gadījumā pirmām kārtām izpildīsim darbinieku prasījumus par darba samaksu par trijiem mēnešiem, tātad dažādiem darbiniekiem, kuri ir strādājuši uzņēmumos, tad jājautā, kāpēc mēs negribam atbalstīt to, ka arī zemniekam par viņa nodoto produkciju tiek samaksāts, tātad tiek segti šie parādi, jo zemniekam jau citas algas nav. Viņa alga ir viņa nodotā produkcija un samaksa, kuru viņš par to saņem. Tieši tāpēc šodien kā šo 2.apakšpunktu ir ieteicams iestrādāt Baloža, Vītola un Grīga priekšlikumu, lai apvienotu visus pārējos strādniekus, kuri ir godīgi nopelnījuši savu algu, bet nav saņēmuši samaksu. Arī zemniekus, kuri neko citu nevarēja saņemt kā vienīgi samaksu par savu izaudzēto kartupeli vai nodoto pienu, vai gaļas lopu. Un viņiem vajag par to saņemt samaksu. Tāpēc es stingri uzstāju un lūdzu deputātus iedziļināties šajā jautājumā un atbalstīt iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Jānis Strods.

J.Strods. Godātie kolēģi! Faktiski šīs diskusijas bija diezgan asas arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Mūsu komisija, konsultējusies ar pārstāvjiem no Ministru kabineta, no Privatizācijas aģentūras un no Saeimas Juridiskā biroja, pieņēma tādu priekšlikumu, kādu jūs redzat Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Un, raugoties no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokļa, protams, ir svarīgāk, ka vispirms tiek izpildīts šā 107. panta maksājumu secības 3., 4. un 5. punkts, jo tie ir saistīti ar maksājumiem, kas daļēji attiecas arī uz valsts budžetu. Un tāpēc mēs esam iekļāvuši Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu kā pirmo otrajā kārtā. Taču, tā kā šis jautājums ir diezgan politizēts, es aicinātu vienkārši izšķirt šo jautājumu ar balsojumu. Un tāpēc es aicinu balsot par šo deputātu Baloža, Vītola un Grīga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par deputātu Baloža, Vītola un Grīga priekšlikumu - 107. panta 3. punkta 2. apakšpunktu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. (Starpsauciens: "Par zemniekiem!") Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Strods. Tālāk, kā es saprotu, tādā gadījumā deputāta Bāna kunga un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi nav balsojami.

Sēdes vadītājs. Pilnīgi pareizi. Tālāk, lūdzu!

J.Strods. 108. pants. Šeit ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt 108. panta ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā... Komisijas lēmums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Strods. Nākošais - 109. pants. Atkal ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt 109. panta 5. punktu ar jaunu teikumu redakcijā, kāda dota tekstā. Komisijā šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Strods. No 110. līdz 124. pantam priekšlikumu nav. Un pēdējais priekšlikums ir 125. pantā. Arī šeit ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt šo pantu ar otro teikumu šādā redakcijā: "Kreditoru pilnsapulces funkcijas šajā gadījumā pilda Privatizācijas aģentūra vai pašvaldība". Komisijas lēmums attiecīgi ir - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums ir pieņemts.

J.Strods. Tā kā ir izskatīti visi priekšlikumi, es aicinātu nobalsot galīgajā redakcijā, jo mums šis te otrais lasījums ir steidzams. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! 57 - par, pret - nav, 3 - atturas. Likums ir pieņemts.

J.Strods. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi Radio un televīzijas likumā". Trešais lasījums.

Ziņos Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Komisijas vārdā deputāts Juris Vidiņš, frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeima! Strādāsim ar dokumentu nr. 2470 un arī ar klāt pielikto tabulu.

Tātad ir ienācis tikai viens priekšlikums, kas attiecas uz pārejas noteikumiem. To iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Tā kā vairāk priekšlikumu nav, es aicinātu Saeimu nobalsot trešajā lasījumā par šo likuma grozījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - arī nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"". Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 2471 un ar klāt pielikto tabulu.

Tātad likumprojekts "Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"". Atkal ir ienācis tikai viens priekšlikums no Saeimas Juridiskā biroja, un tas ir atspoguļots tabulas tekstā.

Sēdes vadītājs. Komisija to ir pieņēmusi.

J.G.Vidiņš. Jā, komisija ir pieņēmusi vienbalsīgi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem jums iesniegtajā redakcijā? Vai deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums ir pieņemts.

J.G.Vidiņš. Un, tā kā citu priekšlikumu nav, es aicinu Saeimu pieņemt šo likumu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"". Trešais lasījums.

Ziņos Juridiskā komisija. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats, frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

M.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Saeimas deputāti! Dokumenta numurs ir 2674. Uz trešo lasījumu ir saņemti vairāki priekšlikumi.

Pirmās nodaļas vispārīgajos noteikumos ir tieslietu ministra priekšlikums sakarā ar to, ka Uzņēmumu reģistrs pārņem arī sabiedrisko organizāciju un to apvienību reģistrāciju. To iesniedza valdība, un šārīta sēdē Saeima jau konceptuāli akceptēja, pieņemot attiecīgo grozījumu pirmajā lasījumā.

Saeimas Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi ar nelieliem redakcionāliem precizējumiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par tieslietu ministra priekšlikumu pirmās nodaļas otrās daļas redakcijā, kas deputātiem ir iesniegta ar redakcionāliem precizējumiem? Baloža kungs cēla roku. Vai jūs vēlaties runāt? Nē, nevēlējās. Deputātiem iebildumu nav? Paldies. Priekšlikums ir pieņemts.

M.Grīnblats. Tālāk, deputāti, 1. panta otrajā daļā ir tieslietu ministra priekšlikums - pieminēt sabiedriskās organizācijas un to apvienības sakarā ar iepriekšminēto motivāciju. Juridiskā komisija ir atbalstījusi to.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu par 1. panta otrās daļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

M.Grīnblats. Tālāk ir tieslietu ministra priekšlikums - papildināt likumprojektu ar 2.² pantu - "Sabiedrisko organizāciju un to apvienību reģistrācija. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāri sabiedrisko organizāciju un to apvienību reģistrāciju veic saskaņā ar likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" un citiem normatīvajiem aktiem." Ðis priekšlikums arī ir atbalstīts, tālāk iesakot mainīt arī likumprojekta pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par tieslietu ministra priekšlikumu - papildināt likumu ar 2.² pantu jums iesniegtajā redakcijā - "Sabiedrisko organizāciju un to apvienību reģistrācija"? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākošais priekšlikums ir par 4. panta 12. punktu. Arī tas ir tieslietu ministra priekšlikums - papildināt ar sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām, ko arī Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret likumprojekta 4. panta 12. punkta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākošais priekšlikums ir par 7.¹ panta redakciju, ko iesniedzis tieslietu ministrs, - papildināt pantu ar divām frāzēm par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību, to pārstāvniecību un filiāļu, kā arī jau pieminēto sabiedrisko organizāciju un to apvienību reģistrācijas apliecībām. Juridiskā komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret likumprojekta 7.¹ panta - par reģistrācijas apliecību un reģistrēšanas pieteikumu parauga apstiprināšanu - iesniegto redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

M.Grīnblats. Par 9. panta ceturto daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt to šādi: "Citas juridiskās personas, kuras arī var sniegt informāciju par uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī attiecīgās informācijas apjomu un sniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets". Juridiskā komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot un pievienojot vēl jau iepriekš minētos masu informācijas līdzekļus un sabiedriskās organizācijas, kā arī to apvienības.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - papildināt 9. pantu ar ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā, attiecīgi redakcionāli to precizējot un mainot likumprojekta pantu numerāciju - iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

M.Grīnblats. Pēdējais priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu, ar ko spēku zaudē Satversmes 81. panta kārtībā agrāk izdotie noteikumi par grozījumu šajā pašā likumā, un Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem pret komisijas slēdzienu par pārejas noteikumu redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

M.Grīnblats. Līdz ar to Juridiskā komisija aicina pieņemt grozījumus kopumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un, lūdzu, balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 5. Likums ir pieņemts.

Pirms reģistrācijas un pārtraukuma vārdu paziņojumam lūdz Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Es aicinu jūs uz sēdi uzreiz pēc reģistrācijas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds paziņojumam Imantam Daudišam - frakcija "Latvijas ceļš".

I.Daudišs (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie deputāti! Mēs šodien izveidojām divas izmeklēšanas komisijas. Tā kā mēs to izdarījām tomēr ar nelielu aizkavēšanos un laika, lai iesniegtu ziņojumu par paveikto darbu, mums ir atlicis pavisam nedaudz, ir ierosinājums jau šodien sanākt uz pirmo sēdi, lai ievēlētu priekšsēdētājus un lai šīs komisijas varētu uzsākt darbu.

Tādēļ pirmā komisija - Saeimas izmeklēšanas komisija, lai noskaidrotu G-24 kredītu piešķiršanas pareizību, tiek aicināta uz pirmo sēdi pulksten 15.00 Prezidija sēžu zālē. Tajā ir deputāti... es atgādinu: Stikuts, Bunkšs, Grīgs, Grinovskis, Čerāns, Golubovs, Seile.

Otra komisija - izmeklēšanas komisija, lai izvērtētu akciju sabiedrības "Latvijas Unibanka" un valsts akciju sabiedrības "Latvijas Krājbanka" privatizācijas likumību, tiek aicināta uz pirmo sēdi pulksten 15.15 - tātad pēc 15 minūtēm - arī Prezidija sēžu zālē. Deputāti: Kuprijanova, Panteļējevs, Balodis, Vītols, Zelgalvis, Bekasovs, Lambergs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu Saeimas sekretāra biedru Rudzīša kungu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Juris Celmiņš,

Kārlis Čerāns,

Roberts Dilba,

Juris Dobelis,

Juris Kaksītis,

Andrejs Krastiņš,

Aristids Jēkabs Lambergs,

Kristiāna Lībane,

Roberts Zīle.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti, lūdzu, turpināsim sēdes darbu. Izskatīsim darba kārtības 36.jautājumu - likumprojektu "Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai", otrais lasījums, Juridiskās komisijas vārdā deputāte Ruta Marjaša. Lūdzu!

R.Marjaša (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie deputāti! Ir Juridiskās komisijas priekšlikumi - 1.pantā aizstāt vārdu "atjaunotas" ar vārdu "atzītas", kā arī papildināt aiz vārdkopas "Ogres rajona Tīnūžu pagastā" ar vārdiem "un tā atdodama dabā".

Sēdes vadītājs. Vai komisija to ierosina? Juridiskās komisijas priekšlikums...

R.Marjaša. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas priekšlikumu - 1.pantā aizstāt vārdu "atjaunotas" ar vārdu "atzītas" un papildināt aiz vārdkopas "Ogres rajona Tīnūžu pagastā" ar vārdiem "un tā atdodama dabā"? 1.panta redakcijas teksts kopumā jums ir redzams. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu deputātiem nav. Paldies.

R.Marjaša. Par 2.pantu ir Juridiskās komisijas priekšlikums - papildināt aiz vārda "piešķiršanu" ar vārdiem "Latvijas Kara invalīdu savienībai".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ka likumprojekta 2.pants tiek papildināts aiz vārda "piešķiršanu" ar vārdiem "Latvijas Kara invalīdu savienībai"? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

R.Marjaša. Par 3.pantu nekādu labojumu vai papildinājumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad komisija aicina likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Marjašas kundze, jūsu priekšlikumu par trešo lasījumu!

R.Marjaša. Priekšlikumus iesniegt līdz 23.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ka priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegsim līdz 23.aprīlim? Deputāti neiebilst. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", pirmais lasījums, Juridiskās komisijas vārdā deputāts Ilmārs Bišers. Taču vispirms, godājamie kolēģi, mums ir jāizdara reģistrācija, lai mēs būtu tiesīgi šo jautājumu izskatīt. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties nepieciešamajam kvorumam. Lūdzu rezultātu! Nav nepieciešamā kvoruma. Jautājumu izskatīt nevaram.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā", pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisija. Komisijas vārdā deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentiem nr.2261 un nr.2468. Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja piedāvāto grozījumu Kriminālkodeksā savā 9.aprīļa sēdē. Mēs konstatējām, ka piedāvātajā grozījumā Latvijas Kriminālkodeksa 193.panta tekstā šobrīd nav skaidrs, kāds ir kriminālpārkāpuma subjekts, par ko īstenībā šobrīd ir runa.

Bez tam, ja mēs paskatāmies drusciņ tālāk, tad redzam, ka spēkā esošajā likumā par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā, tā desmitajā un divpadsmitajā sadaļā jau ir paredzēta izraidīšana no valsts, tajā skaitā piespiedu izraidīšana, tās pamatojums un mehānisms. Tādēļ, ja tiktu pieņemta Kriminālkodeksa projekta piedāvātā norma, tad rastos divu tiesību normu konkurence, un šobrīd nav skaidrs, kura konkurence būtu primārā, tādēļ mūsu komisija pieņēma lēmumu šo likumprojektu noraidīt un līdz ar to lūdz arī deputātus atbalstīt šādu lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mēs atkārtoti un atkārtoti labojam Kriminālkodeksu, bet kriminālisti arvien vairāk un vairāk valda pār mūsu valsti. Beidzamo reizi, kad mēs skārāmies pie Kriminālkodeksa klāt, es biju ierosinājis, lai mēs atgrieztos atpakaļ pie tādiem vārdiem, kas nepieļautu to, kas šodien notiek, - ka valsts manta tiek vienkārši izputināta, kas aiztaisītu ciet to, kas notiek mūsu Privatizācijas aģentūrā un citos mūsu valsts uzņēmumos. Es ceru, ka šoreiz mēs būsim nobrieduši un ka mēs kaut kādos šitādos likumos pareizos vārdus ierakstīsim - šoreiz šajās Kriminālkodeksa izmaiņās, kuras mēs tagad vālējam uz priekšu.

Beidzamajā reizē mani mēģināja izsmiet par to, ka es gribēju lietot Padomju savienības laikmeta vārdus, kur it kā nebija atļauta šī mantas izšķērdēšana, kas tagad notiek. Bet, skat, cik ātri tā manta tiek mūsu tautai izzagta! Stendzenieka kungs, kad viņš uzrunāja vairākus mūs no Latvijas Vienības partijas, mēģināja mūs pierunāt, lai mēs ejam uz Nacionālo bloku, runāja par 2 tūkstošiem miljonu dolāru katru gadu, ko liks uz galda un dalīs vadošās frakcijas cilvēki. Šī sazvērestība, ko mēs saucam par Sadarbības padomi, aktīvi darbojas un kaut kā sāk gūt kaut kādu leģitimāciju, kuru mēs it kā pieņemam. Šodien Ārlietu komisijas sēdē kāds teica, ka zina - šito jautājumu mēs nedrīkstētu skatīt, kamēr mēs būsim satikušies ar šito Satversmē neparedzēto Sadarbības padomi, šito noziedznieku sanāksmi. Un tas ir viss, kas viņa ir. Viņa ir neatļauta, viņa ir pretdemokrātiska, bet tur dala 2 tūkstošus miljonu dolāru katru gadu. Saprotiet, cik dziļa tā nodevība ir šinī zemē! Un lielākā daļa tās mantas tiek dalīta caur Privatizācijas aģentūru. Apskatieties, kas ir noticis ar "Latvijas kuģniecību"! Es vienulaik varēju... Es ar Bārklija banku un citām bankām norunāju Anglijā aizņemties pāri par 900 miljoniem dolāru pret kuģiem, lai mēs varētu aktivizēt Hipotēku banku un likt šo valsti pie darba. Par cik mēs to visu tagad privatizēsim? Mēs tagad skatāmies, kas notiks. Krājbanka, kurai ir "caurums" apakšā, jo viņas vadoņi to naudu izšķērdēja, kā grib, tagad ir savākusi veselu čupu sertifikātu par dažiem santīmiem un tagad tos lietos par 28 latiem gabalā, lai varētu tie... es nezinu, kā viņus nosaukt... "Latvijas ceļa" ieceltie valsts ierēdņi, vadošo frakciju apstiprinātie cilvēki sapelnīt vēl un atkal iedot draugiem, un pazudināt to mantu. Mūsu zemē viss tiek visu laiku pazudināts.

Un mēs it kā Kriminālkodeksu mainām. Mums it kā ir pretkorupcijas likums. Ja katrs no mums Saeimā darītu tā, kā Godmanis teica, jo mums tās algas ir tikai viena sestā daļa no tā, ko maksā Privatizācijas aģentūras cilvēkiem... ja mēs sāktu haltūrēt un strādāt arī citā vietā, tad tā būtu korupcija! Bet, ja paņem mūsu tautas mantu, kopējo mantu, un to izšķērdē, tad tā neesot korupcija, jo tas notiekot likumīgi. Panteļējeva kungs paceļ pirkstu, un viss tūlīt ir labi. Mīļie draugi, es domāju, ka mums vajadzētu būt kādam likumam pret Panteļējeva kunga pirkstu. Es domāju, ka mums vajadzētu patiešām šoreiz pie tā Kriminālkodeksa piestrādāt un likt visiem tiem, kas ir kļuvuši bagāti, pierādīt, kā viņi godīgi pie tās bagātības tikuši, vai tūlīt - cietumā! Es jūs lūdzu nopietni strādāt pie šā likuma. Ņemsim to vēlreiz priekšā un ierakstīsim tur tādus pantus, lai tā zādzība, kas šeit ir, izbeigtos! Šī ir baigi forša situācija: mums ir muitas, taču valsts neko neiekasē, bet tauta maksā to paaugstināto cenu, un viss šeit divreiz dārgāk maksā. Kas to dara? Panteļējeva kungs man stāsta, ka viņš nezina, kam tās dārgās mašīnas ir. Diez vai! Kaut mēs varētu kopīgi nolemt, ka mums ir uzticēta mūsu valsts, mūsu valsts bagātība un ka mēs strādājam tautas labā! Kaut mēs varētu saprast, kas mums būtu jādara! Un kaut mēs varētu šo likumu šoreiz izmainīt tā, ka Panteļējeva kunga draugiem būtu jāatdod atpakaļ tās mašīnas! Un lai tie "tçvzemieši", kas tagad Finansu ministriju pārvalda, vēl šo un to un tagad arī Privatizācijas aģentūru, saprastu, ka tur varētu arī būt laba alga, bet ka nedrīkst čupām sazagties. Un arī tie "Saimnieka" cilvēki, kuri atbalsta šo korumpētības situāciju! Kā jums trūkst? Mēs kādreiz gājām pret viņiem kopīgi pie tautas. Kāpēc mēs viņus nemetam ārā? 2 tūkstoši miljonu dolāru gadā tiek sadalīti Sadarbības padomes ietvaros. Un cik jūs, sīkie tautas kalpiņi, no tā dabūjat? Varbūt katrs aploksnēs kādus 1000 latus papildus kaut kur kādā padomē... Bet iedomājieties, cik daudz nozog vienkārši tie, kuriem jūs kalpojat? Viņi zog no mūsu tautas. Cik lēti mēs pārdodamies!

Un mums ir atkal iespēja. Labi, ņemsim to likumu priekšā! Izlabosim to šoreiz, ņemsim un to bijušo vārdu vietā ierakstīsim, ka prokurors, kas nedarbojas, kad viņš redz, ka kaut kas notiek, ir līdzvainīgs, ka tad viņš ir daļa no tās kriminālās bandas, kas šo zemi pārņēmusi. Tā ir bijusī nomenklatūra, kas paņem visu no mūsu tautas un pataisa mūs tik ubadzīgus, ka mēs pat nedrīkstam runāt pretī. Ierakstīsim šajā likumā to, kas tur trūkst!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Godājamais Valdmaņa kungs! Jūs savā runā atļāvāties tādus izteicienus, kurus mēs nevaram atstāt bez ievērības. Tādēļ es gribu visus klātesošos iepazīstināt ar Saeimas kārtības ruļļa 74.pantu: ja runātājs vai kāds sēdes dalībnieks atļaujas lietot apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus, sevišķi svarīgos gadījumos var likt priekšā Saeimai izslēgt viņu uz vienu līdz sešām sēdēm. (Starpsauciens: "Pçdējais laiks!")

Sadarbības padomi jūs nosaucāt par noziedzniekiem. Tie ir tie paši jūsu kolēģi, kurus tāpat kā jūs, godājamais Valdmaņa kungs, ir ievēlējuši Latvijas pilsoņi. Jums nav ne morālu, ne juridisku tiesību viņus tā saukt. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Nākamais Kārtības ruļļa pants nosaka, ka iepriekšējā pantā minēto sēdes vadītāja priekšlikumu - un es tādu priekšlikumu izsaku - Saeima izlemj bez debatēm, uzklausījusi izslēdzamā vai viņa frakcijas pārstāvja paskaidrojumus. Es lieku priekšā Saeimai izlemt šo jautājumu. Ierosinu izslēgt Valdmani no Saeimas - līdz sešām sēdēm. Uz sešām sēdēm.

Vai jūs, Valdmaņa kungs, vēlaties kaut ko paskaidrot? Ja vēlaties - lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mīļie radioklausītāji! Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mēs jau redzam, kā mutes bāž ciet. Mēs redzam, cik reti es tieku tribīnē un pat tad mani pārtrauc godājamais Čepāņa kungs. Jūs redzat, ka bieži no frakcijas "Latvijas ceļš" nāk lūgums - saīsināt manu runāšanas laiku. Un skatiet, kas šeit notiek! Ne mēs spējam saprast to patiesību, par kuru es runāju... Es gribētu zināt, kuri bija šie aizskarošie vārdi, jo to, kas notiek šajā zemē, mēs visi zinām. Mēs visi to zinām, mēs runājam par to viens ar otru. Mēs to saprotam. Klanām galvas: jā, tā ir! Bet nu redzēsim, kā jūs balsosit. Es ļoti labprāt pieņemu to sodu, ko no šīs godājamās tribīnes man var dot, jo es saprotu, ka mani sodīs un ķengās.

Bet Rainis laikam teica tā: esi stiprs, ļauj sevim pāri darīt! Jo mūsu tautai, visiem, pāri dara. Un es esmu tautas pusē. Lai soda! Bet lai tauta ieklausās, kas šeit notiek! Un padomājiet, vai tad mani vārdi patiešām ir nepatiesi? Man bija vairāki liecinieki, kā mēs ar Stendzenieka kungu runājām par to, ko dalīs... un kā mēs noraidījām viņu... Es domāju, ka tur nav nekāda apmelojuma. Bet to, ka tā sistēma šeit ir tāda, to mēs visi zinām. Tas privatizācijas process, pret kuru mēs bijām, kad visi balotējāmies, notiek un notiek. Un, ja tā nav noziedzība, tad es nezinu, kas ir noziedzība! (Starpsauciens: "Ir!") Mūsu tautas mantu vienkārši izsaimnieko. Un tad, kad es lūdzu beidzamo reizi, kad mēs šeit Kriminālkodeksu apspriedām, lai ieraksta tos vārdus... ģenerālprokurors skaidroja Juridiskajā komisijā: ja mēs tādus vārdus ņemtu, tad tautas mantu vairs nedrīkstētu izsaimniekot, bet šodien to drīkst. Ja pareizie cilvēki paraksta to papīru, viņi var pārdot visu "Latvijas kuģniecību" par 5 santīmiem savam radam. Ja tā nav noziedzība, tad, atvainojiet, es laikam nezinu šā vārda nozīmi. Var būt, ka tā arī ir... Panteļējeva kungs gan kādreiz solīja man pamācīt latviešu vārdus...

Panteļējeva kungs, kādi vārdi man būtu jālieto? (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Mans vārds jāiemācās...") Ā, tā būtu visa latviešu valoda! Atvainojiet! Ja man Čepāņa kungs spētu pateikt labāku vārdu, kas spilgtāk izteiktu, par ko mēs runājam, tad es atvainotos un mainītu to vārdu, nolūgtos uz tā pamata, ka, būdams no trimdas, es varbūt īsti neizprotu, ko tas vārds nozīmē. Bet par to, ka tautas manta tiek izsaimniekota legāli un ka mēs tās durvis netaisām ciet, es domāju, kauns mums visiem!

Čepāņa kungs, vai jums ir zināms kāds cits vārds, ko es varētu lietot? Čepāņa kungs guļ. (Zālē smiekli.) Bet nav jau pirmā reize, kad viņš neprecīzi reaģējis. Skat, ko viņš ir ar citiem darījis! Jurdža kungs mums nebija jāuzklausa tāpēc, ka: "...Mēs jau zinām, ko viņš domā!" Palasiet transkriptos, kā šis godājamais kungs demokrātiju ieved! Es esmu izteicis godīgi domu, ka mūsu valsts tiek izlaupīta un ka mūsu iedzīvotāji tiek izubagoti, un ka tas notiek sistemātiski, un ka vainīgie ir tie, kuri tur to valdību kopā. Ka vainīga ir tā nomenklatūra, kuras sazvērestība šeit ir. Man no tiem vārdiem nav ko atteikties, bet, ja es esmu nepareizu vārdu lietojis tāpēc, ka es perfekti nemāku latviešu valodu, tad, lūdzu, pastāstiet man, kāds būtu pareizais vārds - kā nosaukt tā posta radītājus, kādi šajā zemē ir? Un, ja tā nav noziedzība vai nodevība, tad, lūdzu, paskaidrojiet man, kādu citu vārdu lietot. Paldies. (Aplausi. Zālē troksnis.) (No zāles deputāts J.Mauliņš: "Par procedūru!")

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, šo jautājumu mēs izskatām bez debatēm, uzklausījuši apvainotā viedokli. To mēs esam izdarījuši. Tādēļ tagad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret sēdes vadītāja priekšlikumu - izslēgt deputātu Valdmani uz sešām sēdēm. Balsošana šajā gadījumā, saskaņā ar Kārtības ruļļa 75.pantu, ir aizklāta. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 16, atturas - 7. Lēmums pieņemts. Valdmaņa kungu es lūdzu atstāt sēžu zāli, saskaņā ar Kārtības rulli.

Turpinām apspriest likumprojektu "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā". Pirmais lasījums. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Vai vēlaties, Druvas kungs, kaut ko piebilst komisijas vārdā? Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu vēlreiz atgriezties pie temata, un tas temats ir šāds: kā piemērot zināmu likuma sodu bēgļu izraidīšanas procesā. Es atgādinu, ka šo likuma grozījumu ir noraidījušas divas komisijas - Juridiskā komisija un Aizsardzības un iekšlietu komisija. Līdz ar to es lūdzu jūs atbalstīt mūsu lēmumu un nepieņemt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 15, atturas - 13. Pieņemts.

K.J. Druva. Es lūdzu datumu grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Druvas kungs!

K.J. Druva. Lūdzu grozījumus iesniegt līdz 4.maijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 4.maijs? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Repatriācijas likumā". Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Dokuments nr. 2472. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, būdama pastāvīgā kontaktā ar Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamenta Repatriācijas centru, sadarbībā ar to nonāca pie secinājuma, ka ir nepieciešams izdarīt atsevišķus grozījumus Repatriācijas likumā. Cilvēku, kuri repatriējas uz Latvijas valsti, šobrīd ir mazāk, nekā mēs vēlētos. Tas ir saistīts arī ar mūsu ekonomiskajām iespējām, tomēr arī šajā procesā, kurš varbūt tikko kā sākas, ir nepieciešams likumdošanu noregulēt tā, lai juridiski šķēršļi šiem cilvēkiem nerastos.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es lūdzu nedaudz koncentrēties apspriežamā likumprojekta izskatīšanai.

A.Seiksts. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija jums liek priekšā izdarītos grozījumus, vērš jūsu uzmanību uz šādiem jautājumiem...

Sēdes vadītājs. Seiksta kungs, piedodiet! Es atkārtoti lūdzu zālē sēdošos deputātus un visus pārējos nedaudz apvaldīt savas emocijas un koncentrēties likumprojekta izskatīšanai! Vai ir vajadzīgs pārtraukums, lai nomierinātos? Nav vajadzīgs. Piedodiet, Seiksta kungs! Lūdzu, turpiniet!

A.Seiksts. Izdarīdami 9.pantā piedāvātos grozījumus, mēs vēlamies paskaidrot, kur cilvēkam jāgriežas, ja viņš kārto ar repatriāciju saistītos jautājumus. Lai nebūtu dažādas likuma normu tulkošanas, lai cilvēkiem būtu skaidrs, kur viņiem jānāk, kam viņiem jāiesniedz dokumenti, mēs ierosinām Repatriācijas centru noteikt kā iestādi, ar kuru cilvēkam jākārto visi ar repatriāciju saistītie jautājumi.

13.pantu redakcionāli labojot, mēs iesaistām arī bērnus - nepilngadīgus bērnus, kuri paši sevi pārstāvēt nevar. Tātad repatriācija attiecas uz repatriantu un viņa nepilngadīgajiem bērniem.

20.pantā ir redakcionāls precizējums, kas nosaka termiņu attiecībā uz algas izmaksām repatriantiem.

Godātie kolēģi, gribu jums atgādināt, ka tas ir pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir saņēmusi Juridiskās komisijas konceptuāli atbalstošo rezolūciju ar ieteikumiem, kādi labojumi būtu izdarāmi, gatavojot otro lasījumu. Komisija apsola visus šos Juridiskās komisijas priekšlikumus ietvert tabulā, gatavojot otro lasījumu. Mēs lūdzam atbalstīt šodien pirmajā lasījumā grozījumus Repatriācijas likumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts. Lūdzu jūsu ieteikumus par priekšlikumiem attiecībā uz otro lasījumu.

A.Seiksts. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 10.maijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 10.maijs? Iebildumu deputātiem nav. Paldies.

Godātie kolēģi, lūdzu reģistrēties kvoruma noteikšanai, lai varētu izlemt jautājumu par darba kārtības 37.jautājuma izskatīšanu. "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 74 deputāti. Saeima ir tiesīga izlemt grozījumus Latvijas Republikas Satversmē.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāts Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja astoņu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Šis projekts zināmā mērā atkārto to projektu, kuru mēs jau esam paspējuši izskatīt divos lasījumos un atbalstīt, runa bija par grozījumiem Satversmē, kas bija saistīti ar Saeimas un Valsts prezidenta pilnvaru termiņa pagarināšanu līdz četriem gadiem. Tas ir pats principiālākais jautājums. Taču tajā likumprojektā šis grozījums bija saistīts arī ar Saeimas vēlēšanu pārnešanu no rudens uz pavasari. Tā kā dažas frakcijas pārdomāja un turpmāk vairāk neatbalstīja šo priekšlikumu, parādījās šis projekts, lai izdarītu Satversmē tikai tos grozījumus, kurus atbalsta vislielākais deputātu skaits, lai šie grozījumi būtu neapstrīdami.

Līdz ar to šajā projektā ir saglabāti jautājumi par Saeimas un Valsts prezidenta pilnvaru termiņa pagarināšanu uz četriem gadiem. Un vienlaikus ir izdarīti arī vairāki citi grozījumi, kur Satversme ir nedaudz novecojusies, kur pielietotie termiņi varbūt vairs pilnīgi neatbilst mūsu tiesību sistēmai. Taču šiem grozījumiem vairs nav īpaši principiālas nozīmes. Tā ir tikai tāda redakcionāla Satversmes sakārtošana.

Tāpēc Juridiskā komisija šo projektu atbalstīja. Uzskatu, ka par dažām lietām šeit vēl varam debatēt, teiksim par to, vai vajadzētu 84.pantā ieviest vēl arī tiesnešu disciplinārkolēģiju, bet par to mēs varēsim debatēt, izskatot priekšlikumus attiecībā uz nākamajiem lasījumiem. Tāpēc komisija atbalsta projektu un lūdz to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Runāt pieteicies ir Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es pats personīgi savā ziņā atbalstu šīs iniciatīvas, un, protams, progress ir vajadzīgs. Bet es šodien personīgi aicinu opozīcijas pārstāvjus un arī tos, kam vēl kādas goda paliekas ir palikušas, nebalsot šinī gadījumā, jo šodien mēs redzējām klasisku piemēru, ka vairākums izrēķinās ar opozīcijas pārstāvi. Ja jūs, kolēģi, paši neiedomājaties... Tikko kā šodien no zāles tika uz sešām sēdēm izdzīts tautas pārstāvis, kurš pārstāv vismaz 12 000 vēlētāju. Jā, viņš mums var patikt vai nepatikt, viņa rīcība mums var patikt vai nepatikt, bet šinī gadījumā, it sevišķi, ja mēs sākam risināt arī Satversmes jautājumus, varbūt nākamā problēma, nākamais, ko mums vajadzēs izdarīt, -izdzīt visu opozīciju. Un, es domāju, ar savu balsojumu jūs to varat panākt. Un tikai tad risiniet visus jautājumus uz priekšu!

Šinī gadījumā es uzskatu, ka 12 000 cilvēku pārstāvis šodien nepiedalās. Es nerunāšu par citiem deputātiem, bet es uzskatu, ka savā ziņā tā ir visai nekorekta rīcība. Kā es jau teicu, viņš var patikt vai nepatikt, bet tas ir tautas pārstāvis.

Šinī gadījumā es aicinu opozīciju nebalsot līdz tam brīdim, kamēr mūsu kolēģis neatgriezīsies mūsu rindās. Protams, tas būs pēc sešiem mēnešiem - jūnijā. Diemžēl, ja Prezidija priekšsēdētājs tā gribēja rīkoties, nedeva iespēju runāt... bet to arī Kārtības ruļļa norma atļauj, es aicinu vismaz līdz jūnijam šo jautājumu uz priekšu nevirzīt. Jo citādi šis jautājums... mēs ierobežosim mūsu pašu vēlētāju pārstāvniecību Saeimā. Un nav ko "Latvijas ceļam" smieties! Jūs varat vēl sarakstīt pārējos deputātus, ko vēl gribat ar šo pogu spiešanu izdzīt no zāles. Un, patiešām, te varētu atcerēties mūsu kolēģa, kas tagad atrodas ārpusē, izteicienu, visai nekorekts bija Panteļējeva kunga pirksts, ar kuru viņš savā veidā atriebās. Tāpat, man diemžēl jāsaka, šodien savā veidā atriebās arī Čepāņa kungs, kurš savulaik jau bija spiests atvainoties. Man ir sajūta, ka tas pārvēršas jau kaut kādu personīgo attiecību kārtošanu. Tas ir skumji.

Tādēļ es aicinu opozīciju nepiedalīties balsojumā.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es nekad neesmu apvainojis jūs tādiem asiem vārdiem, kādus jūs būtu pelnījuši. Bet šodien mēs redzējām un dzirdējām - un es ceru, ka lielākā daļa pamanīja, - ka tika pārkāpta Satversme, tika pārkāpts Kārtības rullis un pēdējā brīdī, kad tika balsots par Valdmaņa atstādināšanu uz sešām sēdēm, netika dots vārds man, kas gribēja runāt par reglamentu. Par to, kādā veidā šīs lietas ir kārtojamas. Un tas arī bija Kārtības ruļļa pārkāpums. Tātad - likuma pārkāpums, ko veica Saeimas priekšsēdētājs. Un, ja to, ko es pašlaik saku, Saeimas priekšsēdētājs uzskata par apvainojumu, tad arī es esmu ar mieru, lai jūs balsotu par manis atstādināšanu. Un es jūs gribu brīdināt, ka notiek klaja iešana pret likumību Latvijā. Un šobrīd patiešām laikam ir jāmaina Satversme, kamēr jūs, vairākums, nospiedošais vairākums, esat pie varas. Vēlāk to nevarēs izdarīt. Šobrīd varu atgādināt: patiešām Sadarbības padome ir antikonstitucionāls orgāns. Un konstitūcijas pārkāpums, Satversmes pārkāpums, ir noziegums, Čepāņa kungs! Nopietns noziegums! Un, ja Satversmes pārkāpums nav ierakstīts Kriminālkodeksā kā noziegums, tad tikai pateicoties diemžēl tam pašam vairākumam, kas šeit sēž. Jo frakcija "Latvijai" ierosināja kriminālatbildību par Satversmes pārkāpumu. Un, tā kā Sadarbības padome nav paredzēta Satversmē - un, ja tāda ir nodibināta, tā ir nelikumība un būtībā noziegums, - Valdmaņa teiktais, ka tā ir noziedzīga, ir juridiski pilnīgi pamatots. Ja jūs gribat, lai tas nebūtu noziegums, tad jums ir jāmaina Satversme, un acīmredzot uz to pašlaik arī iet, jo tiek ierosināta Satversmes mainīšana, un acīmredzot pirmajā lasījumā tiks dots priekšlikums - veidot Sadarbības padomi kā pāri konstitūcijai, pāri Saeimai un pāri valdībai stāvošu orgānu, kāda kādreiz bija Centrālkomiteja, aiz viņiem stāvēja attiecīgi orgāni un dažkārt viņus komandēja. Un šobrīd atkal stāvēs attiecīgi orgāni un komandēs. Un tā lielā komandētāja būs Sadarbības padome, bijušās Centrālkomitejas vietā. Tātad - uz priekšu, draugi, uz priekšu, biedri! Un labosim Satversmi un iesim uz Eiropu ar tādu izlabotu Satversmi, kurā no demokrātijas nebūs palicis nekas! Paldies par uzmanību! (Starpsauciens: "Uz 6 sēdēm...")

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem ir pieteicies? Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus... piedodiet, varbūt Bišera kungs vēl vēlējās ko teikt. Ja nē...

I.Bišers. Tā kā netika izteikta par konkrēto projektu neviena piezīme, komisijai nav vairs nekas piebilstams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Godātie kolēģi! Es vēlreiz lūdzu zvanu. Vēlreiz lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu un vēlreiz lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Jautājums netiek izskatīts.

Visi darba kārtības jautājumi, kas bija paredzēti šodienas sēdē, ir izskatīti.

Pirms sēdes slēgšanas vārdu lūdz paziņojumam Antons Seiksts - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Tos deputātus, kas ar Zviedrijas vēstniecības un Zviedrijas Riksdāga ielūgumu gatavojas braukt uz Stokholmu, - Kalviņu, Straumi, Golubovu un Leitenu, - lūdzu tagad uz īsu apspriedi Prezidija sēžu zālē.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš - paziņojums par parlamentārās sadarbības grupu. Lūdzu!

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Es lūdzu kolēģus, kas ir no Latvijas un Vācijas parlamentārās sadarbības grupas, uz īsu brīdi sastapties, jo mums jāpārrunā un jāizšķiras par ielūguma delegāciju uz Vāciju. Tātad - tūlīt pēc sēdes. Varbūt Dzeltenajā zālē varam sapulcēties uz īsu brīdi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Saeimas sekretāra biedru Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu.

Rubina kungs! Atgādinu jums, ka jāreģistrējas ir personīgi. (No zāles deputāts A.Rubins: "Pieņemu!")

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Andris Ameriks, Juris Celmiņš, Ziedonis Čevers, Kārlis Čerāns, Roberts Dilba, Juris Dobelis, Edmunds Grīnbergs, Viktors Kalnbērzs, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Ivars Jānis Ķezbers, Aristids Jēkabs Lambergs, Kristiāna Lībane, Atis Sausnītis, Leonards Stašs, Jānis Urbanovičs, Gundars Valdmanis, Roberts Zīle, Ēriks Zunda.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, sēdes turpinājums 17.30. Valdības atbildes uz deputātu jautājumiem.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, sāksim Saeimas sēdi - valdības atbildes uz deputātu jautājumiem.

Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties! Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Reģistrējušies 86 deputāti.

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Juris Celmiņš,

Kārlis Čerāns,

Juris Dobelis,

Indulis Emsis,

Jānis Kalviņš,

Aleksandrs Kiršteins,

Ilga Kreituse,

Ludmila Kuprijanova,

Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Sākam izskatīt valdības locekļu atbildes uz deputātu jautājumiem, bet pirms tam mums ir jāvienojas par sekojošo. Ir ienākuši četri iesniegumi, kuros deputāti lūdz sakarā ar ministru prombūtni atlikt vairāku jautājumu izskatīšanu. Pirmais ir deputātu Baloža, Grīga, Guntara Grīnblata, Pēterkopa un Pētersona iesniegums, kurā viņi lūdz, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 122.pantu, izdarīt izmaiņas 17.aprīļa sēdes darba kārtībā sakarā ar ekonomikas ministra Guntara Krasta attaisnotu prombūtni un 154., 158. un 171.atbildi uz deputātu jautājumu pārcelt uz nākošo sēdi. Tie ir uz 4.jautājumu - 171.atbilde, uz 1.jautājumu - 154.atbilde un uz 2.jautājumu - 158.atbilde. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais iesniegums ir saņemts no deputātiem Dilbas, Apiņa, Vītola, Seiksta un Leitenas, kurā viņi lūdz sakarā ar satiksmes ministra Krištopana un iekšlietu ministra Turlā attaisnotu prombūtni atlikt 181.atbildi uz deputātu 14.jautājumu. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Iebildumu nav? Pieņemts.

Tālāk ir deputātu Celmiņa, Nagobada, Stroda, Saulīša un Brūvera lūgums atlikt izglītības un zinātnes ministra Jura Celmiņa atbildi uz jautājumiem sakarā ar viņa atrašanos komandējumā Igaunijā. Tas ir mūsu darba kārtības 12.jautājums.

Pieci deputāti - Celmiņš, Nagobads, Strods, Saulītis un Brūvers lūdz sakarā ar ministra Celmiņa prombūtni komandējumā Igaunijā atlikt šīsdienas darba kārtības 12.jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Šis 12.jautājums tika jau trešo reizi uzdots, un man jautājums ir šāds: Šķēles kungs, cik reižu gada laikā jūs esat šo jautājumu pārrunājis ar Prezidentu Ulmani, un, ja jā, tad ko jums ieteicis Prezidents Ulmanis? Te ir runa par to, ka ļoti daudz bērnu Latvijā neapmeklē skolu. Mēs esam vairākas reizes rakstiski uzdevuši šo jautājumu, taču nav ne rakstiskas atbildes, ne arī tiek atbildēts. Es nesaprotu - kāpēc.

Mēs negribam, lai atbildi dod Celmiņš, lai uz to atbild Šķēles kungs, un es ceru, ka ar Šķēles kungu viss ir kārtībā, ka viņš ir vesels, kaut gan es dzirdēju ka šodien esot pilnīgi sasista Ministru prezidenta mašīna, un, cik man ir zināma informācija, paldies Dievam, viņa nav bijis mašīnā iekšā. Un tāpēc es nesaprotu, kāpēc mēneša laikā nevar atbildēt uz vienu vienīgu jautājumu: vai gada laikā, vai nu jau ir pusotra gada laikā Ministru prezidents ir pārrunājis ar Prezidentu jautājumu par to, ka mums tūkstošiem bērnu skolas vecumā neapmeklē skolu? Es gribu zināt, vai viņiem rūp šis jautājums, vai tas ir viņu redzes lokā. Ja ne, tad uzrakstiet atbildi, ka neesat pārrunājuši. Ja esat, tad uzrakstiet, ka pārrunājāt un ko domājat darīt. Tāpēc es neuzskatu, ka būtu jāatliek šis jautājums tāpēc, ka nav Celmiņa. Arī Šķēles vietā droši vien ir kāds cits, kas pilda Ministru prezidenta vietu viņa prombūtnes laikā, jo ir tāda pavēle. Ja viņš ir komandējumā, tad lai mutiski vai rakstiski atbild šī persona. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, paskaidroju par šo jautājumu. Ministru prezidents Šķēles kungs šīsdienas sēdē nepiedalās. Uzdotais deputātu jautājums ir izglītības un zinātnes ministra kompetencē un pārziņā, un šo iemeslu dēļ deputāti lūdz atbildi uz šo jautājumu atlikt, tāpēc ka nepiedalās ne ministrs, ne Ministru prezidents. Vai ir vēl kādi citi viedokļi? Vai šeit klātesošie valdības locekļi ir gatavi atbildēt Celmiņa kunga vai Šķēles kunga vietā uz šo jautājumu? Acīmredzot nav. Mums tad ir jābalso par to, ja deputāti pieprasa ko citu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā jautājuma atlikšanu! Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 7, atturas - 5. Jautājums tiek atlikts.

Un pēdējais. Godātie kolēģi, pieci deputāti - Tabūns, Kalviņš, Vītols, Seile un Inkēns lūdz sakarā ar īpašo uzdevumu ministra Eiropas savienības lietās Kiršteina attaisnotu prombūtni atlikt uz nākamo sēdi 186.atbildi uz deputātu jautājumu. 186.atbilde ir mūsu darba kārtības 19.jautājums (pēc pašreizējās numerācijas). Vēlas runāt Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es personīgi uzskatu, ka mēs šai iniciatīvai varam piekrist, un es aicinu piekrist arī pārējiem momentiem. Skatīsim tad, kad būs klāt cienījamais Valdmaņa kungs, jo es uzskatu, ka būtu nekorekti un nepareizi izskatīt šādu jautājumu atbilžu un jautājumu sēdēs, kur šis Saeimas deputāts nebūs tiesīgs uzdot jautājumus kā viens no autoriem, tādēļ ka šis jautājums nav izskatīts vispārējā Kārtības rullī, kā rīkoties tad, ja tiek ierobežotas cilvēka un Saeimas deputāta tiesības. Es uzskatu, ka tad, ja sešās sēdēs viņš nevarēs piedalīties, tad patiešām šiem jautājumiem ministriem ir jāuzkrājas. Un es neesmu arī korekts, ja man nav jautājumu varbūt cienītajam kolēģim deputātam, kas ir atļauts Kārtības rullī. Bet, tā kā viņam nav tiesību sešās sēdēs piedalīties Saeimas darbā, tad līdz ar to šiem jautājumiem visiem ministriem būs jāuzkrājas, un tad diemžēl iznāks tā, ka gan deputāti, gan sabiedrība atbildes varēs uzzināt tikai pēc sešām sēdēm. Un tādēļ es šajā gadījumā varu piekrist gan cienījamajam ministram, gan arī Prezidijam attiecībā uz to, ka tiešām šim jautājumam diemžēl būs jāpaliek bez izskatīšanas sešas sēdes, jo mēs neesam pilnvaroti kolēģa vietā uzdot jautājumus. Un, ja kolēģim ir atņemtas šīs tiesības, tad diemžēl šie jautājumi kopā ar visām ministru atbildēm stāvēs neatrisināti, lai gan līdz ar to būs skartas sabiedrības intereses. Bet tāda ir mūsu demokrātija, tajā skaitā arī Prezidija intereses. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts Lujāns atbalsta citu deputātu priekšlikumu par šā jautājuma atlikšanu. Iebildumu nav. Paldies. Tas tiek pieņemts.

Izskatīsim mūsu darba kārtības 3.jautājumu - deputātu Bekasova, Deņisova, Golubova, Lujāna un Staša jautājums aizsardzības ministram Krastiņa kungam par statistiku, cik Latvijas Republikas armijā ir bojāgājušo no 1995. - 1996.gadā iesauktajiem kareivjiem, un kompensāciju izmaksām to ģimenēm.

Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Rakstiska atbilde mums ir. Atbildēs aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš. Lūdzu! 2 minūtes.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi deputāti! Uz minēto deputātu jautājumu jau šā gada 18.martā ir sniegta plaša un pārskatoša atbilde par visiem nepieciešamajiem statistikas datiem un dots arī izskaidrojums. Nekādu papildinājumu man minētajai atbildei nav. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tiek uzdots papildjautājums. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi, man šodien patiešām nebūs papildjautājumu, jo Krastiņa kungs ir viens no tiem retajiem ministriem, no kura būtu patiešām jāmācās arī Šķēles kungam, jo Krastiņš ir devis patiešām motivētu skaidrojumu. Un es varu izteikt lielu pateicību arī mūsu kolēģu vārdā par to, ka informācija ir pilnīga. Šajā momentā mums vairāk jautājumu nav. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Krastiņa kungs! Te acīmredzot nav ko atbildēt. Vairāk papildjautājumu uzdots netiek. Paldies. Jautājums ir izskatīts.

Nākamo izskatīsim darba kārtības 5. jautājumu. Deputātu Kostandas, Čerāna, Mauliņa, Grīnberga un Zelgalvja jautājums ārlietu ministram Birkavam par kritērijiem, pēc kādiem tika veidota Saeimas delegācijas vizīte uz Ķīnu. Šā jautājuma izskatīšanu es lūdzu vadīt Saeimas priekšsēdētāja biedru Aigaru Jirgena kungu. Lūdzu!

Sēdes vadītājs. Jautājuma motivācijai neviens pieteicies nav. Atbildi sniedz ārlietu ministrs Valdis Birkavs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Atbilde ir iesniegta rakstiski. Gribu tikai pateikt to, ka Ārlietu ministrijas kompetencē neietilpst Saeimas deputātu ārvalstu vizīšu organizēšana. Tos izvēlas attiecīgās Saeimas struktūras. Jūs to zināt labāk par mani. Vienīgais, ko mēs darām, ir tas, ka mēs gatavojam to jautājumu loku, kuru būtu vēlams apspriest vizītes laikā, tiekoties ar valsts oficiālajām personām, lai nodrošinātu vienotu ārpolitisko kursu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums ir izskatīts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Deputātu Rubina, Ozoliņa, Deņisova, Liepas, Saulīša un Golubova jautājums Ministru prezidentam Šķēles kungam par sociālo slimību pieaugumu Latvijā.

Sēdes vadītājs. Jautājuma motivācijai vārds deputātam Rubinam. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godājamie deputāti! Jautājums ir par sociālo slimību pieaugumu Latvijā. Mūsu jautājums, tieši bija, lai Šķēles kungs paskaidro, kāpēc šīs sociālās slimības: tuberkuloze, sifiliss un kašķis strauji pieaudzis tieši 1996.gadā un turpina pieaugt vēl tagad. Mēs cerējām, ka atbildē, kuru ir sniedzis Viņķeļa kungs... Viņš gan raksta, ka šīs sociālās slimības nav saistītas ar Šķēles valdīšanas laiku un ka to skaits it kā nepieaugot, kaut gan klaji ir redzams, ka saslimstība pieaugusi apmēram par 30%. Mēs cerējām saņemt atbildi, ka tur ir vainīgs mūsu zemais ekonomikas līmenis un tas, ka valdība nerūpējas par nabagiem un par pārējiem cilvēkiem, it sevišķi par tiem, kas slimo ar šīm sociālajām slimībām.

Uzskatāms piemērs te ir tas, ka cilvēki slimo ar tuberkulozi un ka Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kur tuberkulozes slimniekiem ir jāmaksā nodeva par to, ka viņi iet ārstēties, stacionārā - 45 santīmi dienā, bet ambulatoriski - 20 santīmu dienā. Viņi jau tā ir nabagi, bet vēl viņiem liek maksāt! Līdz ar to viņi nemaksā, un viņi ir neārstēti. Šīs baktērijas iegūst rezistenci pret pārējām ārstēšanas metodēm un vēlāk arvien vairāk palielinās saslimstība.

Nav arī pilnīgas uzskaites tuberkulozes slimniekiem. Tikai šogad profesionāļiem ir atļauts veikt apsekošanu cietumos, un pirmajā kvartālā cietumos jau ir atrasti 54 tuberkulozes slimnieki ar atklātām tuberkulozes formām.

Vēl pie sociālajām saslimšanām, protams, pieskaitāms arī kašķis un sifiliss. Un te nezin cik reižu ir runāts par sifilisu. Zināt, jau pilnīgi apnīk runāt, bet es redzu, ka, kaut gan mūsu Saeimā ir 12 vai vēl vairāk ārstu, viņi nesaprot, ka galvenā ir profilakse. Galvenā ir profilakse! Un tajā pašā laikā es gribu teikt, vēlreiz pievērst deputātu uzmanību gan no frakcijas "Latvijas ceļš", gan no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai", kuri to nesaprot, jo balsoja pret budžeta līdzekļu iedalīšanu šo slimību profilaksei.

Ir, protams, iedalīti apmēram 2 miljoni latu, kas paredzēti visu infekcijas un sociālo slimību profilaksei, bet kur tā nauda paliek - to tā īsti arī neviens nezina. Tāpēc es gribētu, lai tam tiktu pievērsta uzmanība un lai šie līdzekļi tiktu iedalīti tieši šīm saslimšanām, un lai valdība atzīst, ka viņa neko nedara šajā jautājumā.

Sēdes vadītājs. Godātais Rubina kungs un kolēģi! Atgādinu, ka jautājuma motivācijai ir jāpiesakās rakstiski. Jūs to nebijāt izdarījis.

Atbildi sniedz veselības valsts ministrs Viņķeļa kungs. Lūdzu! Rakstiska atbilde mums ir.

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka profesoram Rubinam būtu jāzina, ka nupat notika trīs konkursi par valsts programmas izpildi sifilisa ārstēšanā. Runa ir par bezmaksas medikamentiem sifilisa ārstēšanai, par sifilisa diagnostiku un arī, protams, par sifilisa slimnieku stacionāro ārstēšanu.

Es labprāt iepazīstināšu profesoru Rubinu arī ar šā valsts pasūtījuma konkursa rezultātiem, un tie 260 000 latu ir tā summa, kādu sifilisa speciālisti jeb dermatovenerologi ir aprēķinājuši, kas būtu nepieciešama šogad sifilisa slimnieku ārstēšanai. Tā kā sifilisa ārstēšana šogad ir definēta kā valsts programma un par to noteikta valsts atbildība, es domāju, ka varbūt uzticēsimies profesionāļiem šajā jautājumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai papildjautājumus kāds vēlas uzdot? Rubina kungs, lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pirms šīs sēdes es piezvanīju speciālistiem tuberkulozes jomā un paprasīju, kā viņi vērtē mūsu veselības valsts ministru Viņķeli. Protams, vērtējums bija negatīvs, tāpat kā arī visā Latvijā, ja mēs paskatāmies šo vērtējuma aptaujas tabulu.

Viņķeļa kungs, mani interesē, vai valdība ir lēmusi par to, ka šie tuberkulozes slimnieki tiks atbrīvoti no šīm iemaksām, tas ir, 45 santīmi par pavadīto dienu stacionārā un 20 santīmi - par katru poliklīnikas apmeklējumu?

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Viņķeļa kungs. Lūdzu!

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs).

Šis nav obligāts maksājums. Pacienta nodeva nav obligāts maksājums. Tas ir iekasējums pēc ārstniecības iestādes - vai nu slimnīcas, vai poliklīnikas ieskatiem. Pacienta nodeva nav obligāts maksājums, un principā mēs esam vienojušies ar Tuberkulozes un plaušu slimību centra vadītāju dakteri Leimani, ka droši vien mērķtiecīgāk ir to neiekasēt, bet tas ne vienu brīdi nav bijis obligāts maksājums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl viens papildjautājums. Uzdod deputāts Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Viņķeļa kungs, tas, ko jūs tagad teicāt, ir raksturīgi jums. Jūs neko nesaprotat. Ko nozīmē - nav obligāts? Viņam nav obligāti jāārstējas? Ja viņš nemaksā, viņu nepieņem ārstēties, un līdz ar to tā tuberkuloze izplatās.

Mans otrs jautājums jums tagad būtu par sifilisu. Nu kā jūs izskaidrosit to, ka 1995.gadā infekcijas slimību profilaksei tika izdalīts ap 2 miljoniem latu, bet saslimstība pieauga, runājot konkrēti par sifilisu, vairāk nekā par 30%? 1996.gadā atkal iedalīja 2 miljonus. Kur paliek tā nauda, kāpēc jūs neveicat profilaktiskos pasākumus? Kāpēc jūs, būdams, ministrs, ne reizi neesat sasaucis, teiksim, tādu kopīgu apspriedi ar speciālistiem dermatoveneroloģijā? Latvijā ir trīs profesori dermatoveneroloģijā un 2 docenti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbild veselības valsts ministrs Viņķeļa kungs.

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs).

Godājamais profesor Rubin! Es jūs pats esmu divas reizes personīgi aicinājis uz šādām apspriedēm. Pagājušajā gadā apmēram 3 mēnešu laikā cienījamākie dermatovenerologi risināja šo problēmu. Ja jums ir vāja atmiņa, tad es neko nevaru palīdzēt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums ir izskatīts.

Izskatīsim nākamo jautājumu. Deputātu Rubina, Zelgalvja, Ādamsona, Valdmaņa un Ozoliņa jautājums Ministru prezidentam Šķēlem un Latvijas Bankas prezidentam Repšem par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas Krājbankas privatizāciju.

Jautājuma motivācijai pieteicies deputāts Leopolds Ozoliņš. Lūdzu!

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Es uzskatu, ka šodien šis jautājums nav izskatāms, jo Valdmaņa kungs, būdams jautātājs, neatrodas zālē sakarā ar to, ka viņš ir izslēgts no darba Saeimā uz sešām sēdēm. Es uzskatu, ka šo jautājumu vajadzētu pārcelt uz to laiku, kad Valdmaņa kungs ieradīsies atpakaļ šinī zālē un būs noskaidrojis viņam inkriminēto pārkāpumu attiecībā uz minēto vārdu "noziedznieki" vai "noziegums". Kamēr noskaidros, vai valstij, kurā ir visvairāk ekstra limuzīnu, kas šad un tad iet arī bojā, kurā šie ekstra limuzīni var pārsniegt jebkurus vidējos rādītājus, kādi tie ir citās valstīs, bet tajā pašā laikā bērni mirst no bada... Un vai tas ir noziegums, ka tautas sastrādāto pārdod, lai nodrošinātu pārdevēju algas? Kamēr noskaidros, kāpēc tauta samazinās ar ātrumu 2000 dzīvību gadā. Vai tas ir noziegums vai nav? Ka pieaug pašnāvību skaits par 15% gadā, ka patērētā alkohola daudzums pieaudzis līdz 8 litriem absolūtā alkohola uz cilvēku, ka izpārdod mežus, bērnus un asinis... Kad tas būs noskaidrots un Valdmaņa kungs būs atgriezies šeit tribīnē, tad es lūgšu šo jautājumu izskatīt. Paldies. Es noņemu šo jautājumu šodien no izskatīšanas.

Sēdes vadītājs. Jūs to nevarat izdarīt. Izmaiņas darba kārtībā var ierosināt ne mazāk kā pieci deputāti. Šādu iesniegumu Prezidijs nav saņēmis.

Jautājums ir pēc būtības, un, ja vēlas, var uzskatīt, ka Ozoliņa kungs ir runājis par motivāciju. Atbild Latvijas Bankas prezidents Repšes kungs. Lūdzu! Rakstiska atbilde deputātiem jau ir.

E.Repše (Latvijas Bankas prezidents).

Paldies, godātie deputāti! Jums faktiski ir divas rakstiskas atbildes. Viena - no Latvijas Bankas un otra - no Ekonomikas ministrijas. To ir parakstījis ekonomikas ministrs Krasts. Pie rakstiskajām atbildēm mums nekas papildināms nav. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas uzdod papildjautājumus? Papildjautājumus uzdot neviens nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Nākamo izskatīsim deputātu Kostandas, Grīnberga, Mauliņa, Zelgalvja un Liepas jautājumu Ministru prezidentam A.Šķēlem par Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedru, ministru, valsts ministru un parlamentāro sekretāru algu paaugstināšanu.

Rakstiska atbilde deputātiem ir. Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbildi sniedz finansu ministrs Roberts Zīle. Lūdzu!

R.Zīle (finansu ministrs).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski. Es gribētu piebilst tikai to, ka šie atalgojuma pieaugumi ir iepriekšējā budžeta līmenī, jo valsts ministru vietas ir krietni samazinājušās, bet pārējais ir pateikts rakstiskajā atbildē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi izvirzīti netiek. Jautājums izskatīts.

Nākamais ir darba kārtības 9.jautājums. Deputātu Kuprijanovas, Leitenas, Stikuta, Nagobada, Stroda, Saulīša, Jurkāna, Bāna un Ķezbera jautājums Latvijas Bankas prezidentam Repšem un Ministru prezidentam Šķēlem par Depozītu banku un par Centra banku.

Rakstiskas atbildes deputātiem ir. Atbildi sniedz Latvijas Bankas prezidents Repšes kungs. Lūdzu!

E.Repše (Latvijas Bankas prezidents).

Godātie deputāti! Arī uz šo jautājumu jums ir divas atbildes. Viena - no Latvijas Bankas un otra - no Finansu ministrijas. To parakstījis finansu ministrs Zīle. Pie rakstiskajām atbildēm mums nekas papildināms nav. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Repšes kungs! Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir deputātu Kostandas, Mauliņa, Zelgalvja, Čerāna, Liepas un Grīnberga jautājums labklājības ministram Makarova kungam par Labklājības ministrijas rīcības motīviem, apmaksājot firmas "Grindeks" ražotās zāles un lielā medikamentu daudzuma nosūtīšanu uz pansionātu "Balvi".

Jautājuma motivācijai pieteicies deputāts Odisejs Kostanda. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamo Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Tautas kustības "Latvijai" deputāti, apmeklējot Latvijas rajonus un pagastus, apmeklējot tajos arī veco ļaužu pansionātus, saņēma, mūsuprāt, ļoti satriecošu informāciju par to, kā Labklājības ministrija izturas pret vecajiem cilvēkiem lauku novados.

Mēs uzzinājām, ka, lūk, pagājušajā gadā 1996.gada 29.novembrī, Labklājības ministrija un firma "Grindeks" bija noslēgusi vienošanās protokolu, bet pēc tika atsūtīta vēstule, kurā bija teikts: "Cienījamie mediķi, jūsu iestādei Labklājības ministrija un firma "Grindeks" ir izdalījusi medikamentus par tādu un tādu summu." Piemēram, Balvu rajona pansionātam - vairāk nekā par 2000 latiem, Alūksnes rajonam - par 800, tāpat arī citiem šiem attālajiem rajoniem - Gulbenei un tamlīdzīgi. Izdalītās zāles ir gan firmā "Grindeks" ražotie, gan par pasaules bankas kredītiem iepirktie medikamenti. Ļoti jauki! Pansionātos personāls gaida šīs zāles, jo šie zāļu skapīši ir patukši, bet atnāk sūtījums, piemēram, uz Balvu rajona pansionātu "Balvi" par 1990 latiem, tātad gandrīz par 2000 latiem, un tas ir nitroglicerīns. Tāpat arī Alūksnes rajona pansionāti saņem nitroglicerīnu un tā tālāk, un tā tālāk. Arī atbildē mēs šeit redzam kopējo summu medikamentiem, kam tā ir izlietota. Ar atlaidēm, tā, lūk, sastāda 250 000 latu vērtību. Paklausieties, vai tad nitroglicerīns ir pats vajadzīgākais, kas būtu uz lauku veco ļaužu pansionātiem jānosūta? Vai tā nav ņirgāšanās par šiem cilvēkiem?

Varētu ar humoru iedomāties, ka tas nebija vis nitroglicerīns, bet varbūt bija dinamīts, ko saziņā ar aizsardzības ministru Krastiņu pēc valsts aizasardzības plāna, lūk, Labklājības ministrija tika slepeni nosūtījusi uz valsts pierobežu un noslēpusi pansionātos. Nē! Tās ir zāles, šīs tabletītes, kurām tagad septembrī beidzas derīguma termiņš, - Portugālē ražotais nitroglicerīns. Citi medikamenti ir no firmas "Grindeks". Tādu zāļu daudzumu pat piecu gadu laikā, kā mediķi teica, ja to katru vakaru dotu šiem vecajiem cilvēkiem cukura vietā pa saujai pie tējas... tad arī piecu gadu laikā šo krājumu nevar izlietot, un nitroglicerīns turklāt ir zāles, kas nav ilgi glabājamas. Tātad tās tiek nosūtītas, lūk, uz laukiem. Še jums mežā nitroglicerīns! Ko gribat, to dariet. Norakstiet vai norociet mežā! Tomēr kas par to visu maksās? Kas par to visu atbildēs?

Un, kad Makarovam uzdod jautājumu šeit rakstiski, vai Labklājības ministrija uzskata, ka tieši nitroglicerīns tādā daudzumā ir pats vajadzīgākais, tad saņemam atbildi, ka Labklājības ministrija nevar precīzi noteikt nepieciešamo medikamentu patēriņu šajās iestādēs. Tad kāpēc jūs sūtāt tās zāles, ja nevarat noteikt nepieciešamo daudzumu? Nāciet un atbildiet šeit!

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbild labklājības ministrs Vladimirs Makarova kungs. Rakstiska atbilde deputātiem ir iesniegta.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Augsti godājamie deputāti! Jā, tiešām Labklājības ministrija ir parakstījusi vienošanās protokolu, un šis vienošanās protokols ir pievienots atbildes pielikumā. Kostandas kungs, kā parasti, gan izlasa "A", bet līdz beigām netiek. Citēju vienošanās protokola 3. punktu: "Firma "Grindeks" medikamentu sadalījumu veic saskaņā ar pielikumu nr. 1, iepriekš to saskaņojot ar katru konkrēto veselības aprūpes un sociālās palīdzības iestādi vai uzņēmumu." Līdz ar to arī pansionāta direktoram bija iespējas ietekmēt šo procesu. Kādēļ tas netika izdarīts, tas ir cits jautājums. Mēs vairākkārt esam vērsuši arī firmas "Grindeks" uzmanību uz šo problēmu, Kostandas kungs! Taču Labklājības ministrija nav apmaksājusi nevienu no šiem rēķiniem. Paldies.

Un, starp citu, nitroglicerīns ir zāles. Ja jūs nezināt, kādiem nolūkiem viņas tiek lietotas, tad atgādināšu, ka mums ir burvīgs un labs dakteris Apinis. Pajautājiet viņam!

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumam vārdu lūdz Odisejs Kostanda.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Pirmais papildjautājums: kāpēc vispār Labklājības ministrija noslēdza šo vienošanās protokolu starp Labklājības ministriju un firmu "Grindeks"? Kāpēc jūs noslēdzāt šādu vienošanos un pēc tam paši nekontrolējāt, kā tad šie medikamenti tiek sadalīti? Šeit šo informatīvo vēstuli saņēma uz vietām pansionāti, un neviens te nav ierakstījis to, ka apmaksu garantē saņēmējs. Par to šeit nav runas. Neviens nav informējis šo pansionātu arī par to, kādas zāles tas saņems, un nekas nav rakstīts arī par to, ka ar viņiem, lūk, to precīzi saskaņos. Tā ir vienkārši informatīva vēstule, ka jūs saņemsit medikamentus. Gaidiet! Lūk, trīs teikumi šeit ir uzrakstīti. Kāpēc jūs slēdzāt šo vienošanos, precīzi neinformējāt un nekontrolējāt tās izpildes gaitu?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs Makarova kungs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

90. gadu sākumā Latvijā veidojās traģiska situācija zāļu tirgū, pastāvēja draudi, ka varētu pietrūkt medikamentu. Atcerēsimies, ka atsevišķas Austrumu valstis gandrīz pasludināja Latvijas ekonomisko boikotu. Līdz ar to toreizējie Latvijas Republikas Labklājības ministrijas vadītāji mēģināja rast risinājumu un veicināt jaunu medikamentu ieplūšanu Latvijā, kā rezultātā tika paņemts Latvijas Bankas kredīts, ko tobrīd paņēma pārstrādājošā rūpniecība. Daļu no tā izmantoja iekārtu iegādei, bet daļu izmantoja medikamentu iegādei. Es arī šobrīd uzskatu, ka valstij zināmā mērā ir jāveicina, lai šie medikamenti tiktu realizēti, tiktu izmantoti, bet netiktu izmesti mēslainē, tādēļ ka medikamentu iznīcināšana ir daudz dārgāks prieks nekā to realizācija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Arī otru papildjautājumu uzdos deputāts Kostanda. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Kas maksās par šiem medikamentiem? Vai jūs tagad domājat, ka par to maksās rajoni, ka par to maksās tātad šie pansionāti? Kas tagad šīs summas segs, ja jūs te uzņematies atbildību un parakstāt šādus vienošanās protokolus? Mediķi uzskata... viņi mums pateica pilnīgi skaidri, ka viņiem liekas, ka Makarovs šeit ir vienkārši rīkojies kā "Grindeks" lobijs. Viņi vairāk neko citu šeit nesaskata. Un tā attieksme pret vecajiem cilvēkiem līdz ar to ir tāda, ka jāsaka, ka vēl no jums var sagaidīt tikai vienu, to, ka jūs ar šo te nitroglicerīna daudzumu aizsūtīsit vecīšiem līdzi arī Remarka grāmatu "Laiks dzīvot, laiks mirt". To pēc jūsu attieksmes, kā jūs šeit atbildat uz jautājumiem, var skaidri nomanīt.

Tāpēc man ir tāds jautājums: vai jums neliekas, ka jums vajadzētu atnākt šeit priekšā un atklāti pateikt, ka jūs demisionējat, ka jūs neesat spējīgs un neesat vairs arī morāli tiesīgs ieņemt šo labklājības ministra amatu?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs Vladimirs Makarovs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Es īsti nesapratu - vai jautājums bija par to, vai es demisionēju, Kostandas kungs? Es nedemisionēju. Paldies. (No zāles dep. O.Kostanda: "Kas maksās?")

Sēdes vadītājs. Vairāk papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu Deņisova, Golubova, Bekasova, Bartaševiča un Staša jautājums labklājības ministram un veselības valsts ministram par sanitāri epidemioloģisko situāciju Rīgā un citās Latvijas pilsētās.

Jautājuma motivācijai vārdu deputāti nelūdz. Rakstiska atbilde deputātiem ir iesniegta. Atbildi sniedz veselības valsts ministrs Viņķeļa kungs. Lūdzu!

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs).

Godājamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka atbilde ir pietiekami izsmeļoša, iesniegta rakstveidā. Par žurku problēmu es negribētu no šīs tribīnes pašreiz vairāk runāt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi arī uzdoti netiek. Jautājums izskatīts.

Nākamais ir darba kārtības 13. jautājums - deputātu Kostandas, Čerāna, Grīnberga, Liepas un Kušneres jautājums labklājības ministram par invalīdu nodrošināšanu ar invalīdu mašīnām.

Rakstiska atbilde deputātiem ir iesniegta. Motivācijai vārdu deputāti nelūdz. Atbildi sniedz labklājības ministrs Makarova kungs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Pilnībā pievienojos deputātiem jautātājiem, ka šis ir viens no aktuālākajiem jautājumiem, kas ir ārkārtīgi sasāpējis. Labklājības ministrija to vairākkārt ir mēģinājusi risināt, paredzot budžeta projektos lielākas naudas summas, lai šo problēmu atrisinātu. Arī 1998. gada budžeta projektā mēs paredzam lielāku naudas summu, lai varētu paātrināt to invalīdu kustību, kuri stāv rindā, lai iegūtu pārvietošanās iespējas. Un es lūdzu deputātus tajā brīdī, kad būs balsojums par 1998. gada valsts budžetu, tomēr atbalstīt šos Labklājības ministrijas priekšlikumus. Jo, manuprāt, viens no būtiskākajiem jautājumiem, lai cilvēks varētu integrēties sabiedrībā, ir nodrošināt viņu ar pārvietošanās iespējām. Paldies par korektu un ļoti normālu jautājumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi izvirzīti un uzdoti netiek. Jautājums izskatīts.

Nākamais ir darba kārtības 15.jautājums - deputātu Valdmaņa, Rubina, Ādamsona, Ozoliņa, Saulīša, Požarnova un Čerāna jautājums Ministru prezidentam par Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora un direktora iecelšanu. Jautājuma motivācijai vārdu lūdz Andris Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Bija pieci skaidri uzdoti jautājumi, un paldies Šķēles kungam, ka viņš arī skaidri atbildēja. Motivācijai gan bija sagatavojies Valdmaņa kungs, bet nu es pamēģināšu motivēt.

Pirmkārt, mums bija jautājums - pie kuras partijas pieder Privatizācijas aģentūras direktors Naglis? Nu, protams, jums visiem tas ir skaidrs. Tas ir "Latvijas ceļš". Un tad te dažiem deputātiem arī gribējās zināt, nu kā tad "Latvijas ceļš" būs atalgojis... kā tiek atalgoti šie amati, par ko tā ļoti cīnās... tas presē tagad bija... jo Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors un direktori ir iecelti, viņus neievēlē. Nu, un alga, kā jūs saprotat... Te mēs uzreiz varam spriest, kas valsti vada - vai Valsts prezidents vai Privatizācijas aģentūra. Ģenerāldirektora alga ir 1600 lati mēnesī, un direktora alga ir 1500 latu mēnesī. Protams, par prēmijām mēs te neuzprasījām, tas jautājums sekos nākamreiz, bet, nu, mēs ceram, ka tās arī nav mazās. Ir arī jautājums par to, ka mums, deputātiem, tomēr nav skaidrs, kāpēc Privatizācijas aģentūra, kas faktiski privatizē visus Latvijas uzņēmumus... Un jūs varat būt droši, ka tie, kas nav pašreiz padomēs, paliks tādi paši mazturīgi, kādi ir bijuši, es domāju, visi Latvijas iedzīvotāji, jo sertifikātus visi būs iztērējuši un neviens nevarēs nopirkt akcijas, un viss būs privatizēts. Mums nav skaidrs, kāpēc attiecībā uz šiem svarīgajiem amatiem netiek izsludināts konkurss, kāpēc konkursa kārtā neievēlē gan direktoru, gan direktora vietniekus. Un tagad bija šī ažiotāža, kad "tçvzemietis" Krasts teica, ka vajagot pārvēlēt visus četrus direktorus. Protams, es nesaprotu, kāpēc arī Nagļa kungu nevarētu vēlēt, kāpēc ģenerāldirektoru nevarētu vēlēt. Tad beigās ir it kā kaut kāds kompromiss, pārvēlēs divus. Ziniet, man tas atgādina, kā bija senāk, bija komjaunatne, partijas komitejas, katru gadu atjaunināja sastāvu par 25 procentiem, lai nekas nemainās. Es negribu teikt, ka noteikti viņi visi būtu jāmaina, bet es uzskatu, ka pareizi būtu, ka būtu konkursa kārtā ievēlēti visi pieci. Ja neievēlē visus piecus, tad arī tos divus nav ko vēlēt, jo balsojot vienmēr būs trīs pret divām balsīm. Varbūt tos pašus ievēlēs... vai citus. Tā ka es uzskatu, ka jārīko konkurss.

Sēdes vadītājs. Paldies. Rakstiska atbilde deputātiem ir. Uz jautājumu atbild zemkopības ministrs Roberts Dilba. Lūdzu!

R.Dilba (zemkopības ministrs).

Godājamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Atbilde ir sniegta pietiekami izsmeļoša, rakstiskā veidā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildu jautājumu uzdod deputāts Rubins.

A.Rubins. Dilbas kungs, mēs saņēmām atbildi par algām. Vai jūs nevarētu, teiksim, atbildēt - es saprotu, ka jūs nevarētu varbūt precīzi atbildēt, - cik lielas apmēram bija prēmijas? Tās varēja būt gadā 1000 lati, 2000 lati vai 3000 lati. Es domāju, ģenerāldirektoram un direktoriem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbild ministrs Dilbas kungs. Lūdzu!

R.Dilba. Ņemot vērā, es ekonomikas ministra vietā tikai dažas dienas esmu, tas ir, aizvietoju viņu, kamēr viņš slimo, es uz šo jautājumu konkrēti nevaru atbildēt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl vienu papildjautājumu uzdod deputāts Rubins.

A.Rubins. Un viens jautājums jums kā valdības pārstāvim, Dilbas kungs. Vai jūs uzskatāt, ka ir pareizs šis kompromiss, kas it kā ir panākts, ka izsludinās konkursu uz divām direktora vietām un pieaicinās kādu ārzemju auditorfirmu? Es uzskatu, ka faktiski te būs... tas ir pilnīgi lieks, tad nevajadzētu vispār rīkot konkursu, te par velti tiks iztērēta nauda, jo tas taču neko nedod, visur ir balsošana, balso pieci cilvēki. Ja trīs cilvēki strādā saskaņoti, kā ir izteicies Naglis un premjers, tad pilnīgi vienalga, kur tie divi ir, ja viņi arī balsos pret, visi lēmumi tāpat tiks pieņemti. Tā ka mans jautājums: vai jūs uzskatāt, ka tas ir pareizi, ka tāds konkurss ir attiecībā uz tikai diviem direktoriem?

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Dilbas kungs. Lūdzu!

R.Dilba. Ja pret kādu no darbiniekiem tiek izvirzītas konkrētas pretenzijas, tad es atbalstu, ka konkurss ir jāizsludina, un tas arī pašreiz tiek darīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums izskatīts.

Nākamais - deputātu Valdmaņa, Rubina, Ādamsona, Ozoliņa, Liepas un Čerāna jautājums Ministru prezidentam un Latvijas Bankas prezidentam par budžeta līdzekļiem, kurus Unibanka ir saņēmusi no valsts. Jautājuma motivācijai ir pieteicies deputāts Ozoliņš. Lūdzu!

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mums arvien rodas kādi jautājumi. Nu, katrā ziņā var jautāt, un simts gudrie nevar atbildēt, vai otrādi. Un šeit mēs saņemam izsmeļoši uzrakstītas šīs atbildes, un nupat ministrs Dilba izteicās, ka jums ir šīs izsmeļošās atbildes. Un ja jūs būtu tik laipni un ieskatītos šajā izsmeļošajā atbildē, kas uz mūsu jautājumu ir sniegta mums, jautātājiem, un jums, pārējiem deputātiem... Man arvien rodas jautājumi, kā tas var būt, ka mums ir konsultanti... un es nevaru saprast, ka dienā var saņemt no 400 līdz 600 latiem algu. Es domāju, tā ir gan attīstīta valsts. Un kāpēc mēs esam tik atpalikuši? Un tad es sāku jautāt, kāpēc tas tā notiek? Un es nevaru saprast, ka viena banka vai otra banka vispār pazūd. Un es priecājos, ka dažas bankas privatizē un ka notiek šis privatizācijas process. Tas process notiek, un tas ir brīnišķīgi, ka daļa pieder valstij un daļa - privātpersonām, un es nekādi nevaru saprast, kur tad nonāk tā budžeta nauda, tā daļa budžeta naudas, vai viņa nonāk tajā bankas budžeta valsts daļā vai viņa nonāk šīm privātpersonām vai valdei, tas ir, šīs bankas īpašniekiem, viņu peļņai vai viņu atalgojumam. Es lasu, ka pagājušajā gadā Unibanka ir sadalījusi... valde savā starpā 200 000 latu, un es nevaru saprast, vai ir pareizi vai nav pareizi tas, kas notiek tepat mūsu mīļajā Latvijā. Un tieši tāpēc mēs arī jautājām. Un mēs nevaram saprast, kas tad nosaka kontroli pār bankām. Kādā vietā mēs lasām, ka to nosaka Latvijas Banka vai Latvijas Bankas prezidents, vai ārzemju konsultanti, vai kāds cits. Un, lūk, šeit mēs saņemam izsmeļošu atbildi, ka šo budžetu kontroles, uzskaites funkcijas veic finansu ministram pakļauta institūcija - Valsts kase, kura šo jautājumiem sniegs. Un šeit tieši tā Dilbas kungs teica - izsmeļoša un precīza atbilde... Paldies. Mēs atsaucam šo jautājumu, lūdzam to izņemt no darba kārtības un neizskatīt šodien, jo tas ir jājautā finansu ministram un viņam pakļautai institūcijai - Valsts kasei. Mēs jautāsim viņiem.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi un godātais Ozoliņa kungs! Atgādinu, ka jautājuma izskatīšanu vai neizskatīšanu var ierosināt pieci deputāti. Šāda iesnieguma Saeimas Prezidijā nav. Tādēļ paldies par motivāciju. Atbildi sniedz finansu ministrs Roberts Zīle. Atgādinu, ka deputātiem rakstiska atbilde ir.

R.Zīle (finansu ministrs).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Atbilde ir sniegta rakstiski. Šīs iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa parādzīmes 25 miljonu latu vērtībā tika izlaistas 1993.gadā saskaņā ar līgumu par bankas rehabilitāciju. Es varu tikai piebilst, ja kādam tas nav zināms, ka šajā situācijā, tad, kad tika Latvijas valsts bankas... tajā skaitā visa tā nauda, kas tika zaudēta ārpus Latvijas... vajadzēja šo naudu atrast kaut kādā ceļā, un šajā gadījumā tā, kas bija zaudēta... valsts saskaņā ar šiem Pasaules Bankas projektiem uzņēmās šo 7 gadu līgumā noteikto atbildību, pakāpeniski izpērkot šos 25 miljonus latu, šīs valsts parādzīmes. Tā ka tas tika normāli darīts, arī daudzās citās Austrumeiropas un Centrālās Eiropas valstīs. Un es gribētu piebilst, ka uz šā gada 31.martu ir palikušas 3,6 miljonu apmērā šīs valsts vērtspapīru zīmes Unibankā. Par pārējiem jautājumiem netika uzdots rakstiski...

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums. Deputātu Valdmaņa, Rubina, Ādamsona, Ozoliņa, Liepas un Čerāna jautājums finansu ministram Zīlem un Latvijas Bankas prezidentam Repšem par G-24 kredītiem.

Jautājuma motivācijai pieteicies deputāts Andris Rubins. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godājamo Prezidij! Cienījamās deputātes! Godātie deputātu kungi! Valdmaņa kungs bija gatavojis šo motivāciju, bet, kā jūs redzat, viņš ir diemžēl izraidīts ārā no mūsu loka. Mūsu rindas sarūk.

G-24 kredītu no lielajām un bagātajām valstīm saņēma Latvijas valsts tautsaimniecības attīstībai. Kredīts tika saņemts, kā man zināms, par 6%. Cik man zināms, vēl joprojām ir (vai skaitās) Latvijas valsts banka. Ja tas ir pareizi, tad jājautā - kāpēc valsts piešķirtais kredīts ir jāsadala privātām bankām un kāpēc procentu likme tiem, kas tos tieši saņem, ir jau 15,325%? Cik precīzi, interesanti izrēķināts! Kur paliek šī peļņa un kā tā tiek izmantota?

Treškārt, man interesē tāds jautājums - no 2.punkta izrietošs jautājums. Cik plaši, cik vispusīgi no valdības puses tika iepazīstināti visi Latvijas iedzīvotāji ar šiem kredītiem? Dažādas SIA, SIA "Neatkarīgā Rīta Avīze", SIA "Diena", Latvijas Televīziju ar dažādām SIA piepildošie kanāli, dažādi radio apgalvo, ka G-24 aizdevumi ir uz zemiem procentiem, bija domāti tautsaimniecības attīstībai. Jautājums - ko pārstāv šīs SIA, kurām pieder preses brīvība, tas ir, publicēšanās brīvība? Ko šīs dažādās SIA saprot ar šo?

Tātad no visas G-24 kredītu summas... Pieprasām, bet nelūdzam Latvijas Bankai atbildēt, kas ir dzēsuši savu parādu un kuri parādi nav dzēsti, bet par kuriem Latvijas Banka un valdība uzņēmās atbildību. Latvijas Banka atzina, ka viņa nepietiekami kontrolē privātās bankas (tajā skaitā ir "Olimpija", banka "Baltija" un citas), kuras kļuva maksātnespējīgas vai bankrotēja. Un liela daļa kredītu naudas līdz ar to netika atdota. Ja 1996.gadā Latvijas Bankas peļņa bija... es varu kļūdīties, bet bija minēts, ka tā ir apmēram 18 miljonu latu robežās, vai nebūtu pareizi, ja viņa visu šo peļņu gan par 1996.gadu, gan par turpmākajiem gadiem ieskaitītu valsts budžetā, kamēr tiktu segti šie zaudējumi, kas valsts budžetam tika izdarīti sakarā ar to, ka Latvijas Banka nekontrolēja? Mēs saņēmām no Latvijas Bankas atbildi, kurā ir uzskaitīti šie visi kredīti, tomēr mēs gribējām, lai tiktu arī uzrādītas precīzas prognozes, kuri tiks atgūti vai netiks atgūti, kāpēc nav atgūti. Tas tur nebija, bet es domāju, ka mēs to jautājumu nākamajā reizē papildināsim, un tagad varbūt papildus atbildēs augsti godājamais Repšes kungs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbildi sniedz finansu ministrs Roberts Zīle. Deputātiem rakstiska atbilde ir.

R.Zīle (finansu ministrs).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Ir iesniegtas divas atbildes: viena - no Latvijas Bankas, viena - no Finansu ministrijas. Kā jūs redzat, skaitļi, kas tur minēti, ir pilnīgi identiski. Kas attiecas uz apmaksas iespējām, šeit ir dotas šīs prognozes (procentos). Es katrā ziņā varu atgādināt tiem, kas nezina, ka Valsts kase ir izsludinājusi jaunu konkursu attiecībā uz šo kredītu novērtēšanu, kura rezultātiem vajadzētu būt 16.maijā. Tātad es šodien nevaru pateikt, vai šis apkopojums, šie auditfirmu novērtējumi atšķirsies no tā, ko jūs redzat Finansu ministrijas atbildē pēdējā ailē pašlaik. To es šodien nevaru komentēt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumu uzdod deputāts Rubins. Lūdzu!

A.Rubins.

Augsti godājamais Repšes kungs! Es redzēju, ka jūs bijāt zālē. Es ceru, ka jūs tur vēl esat.

Mans jautājums. Latvijas Banka strādā ar peļņu. Jūs tomēr atzināt, ka nekontrolējat, pietiekami nekontrolējat šīs privātās bankas un līdz ar to tika zaudēta šī nauda. Ja jūs atzīstat šo savu kļūdu, vai jūs būsiet ar mieru ieskaitīt visu Latvijas Bankas peļņu Latvijas budžetā? Tā būtu tiem mūsu pensionāriem, maznodrošinātajiem cilvēkiem, bērniem, kas Latvijā, kā jūs zināt, mirst badu.

Sēdes vadītājs. Repšes kungs zālē neatrodas. Vai Zīles kungs var atbildēt uz šo papildjautājumu? Lūdzu!

R.Zīle (finansu ministrs).

Es, protams, nevaru pilnībā atbildēt uz šo jautājumu, kas tika adresēts Latvijas Bankas prezidentam, bet katrā ziņā, saskaņā ar Latvijas Bankas budžetu, viss peļņas atlikums tiek ieskaitīts budžetā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Otru papildjautājumu uzdod deputāts Rubins.

A.Rubins.

Zīles kungs! Man tāds jautājums. Jūs esat valdības pārstāvis, viens no galvenajiem ministriem. Nu kā jūs uzskatāt? Ja tika pieļautas šīs lielās kļūdas, kuru dēļ Latvijas valsts zaudēja daudzus miljonus, apmēram 20 miljonus zaudēja, vai jūs domājat, ka nevajadzētu Latvijas Bankai uzņemties atbildību? Var būt, ka vajadzētu... es nezinu... iepazīstināt, teiksim, prokuratūru, ar visiem tiem materiāliem. Varbūt viņa tiks iepazīstināta pēc tam, kad Saeimas izmeklēšanas komisija beigs darbu attiecībā uz G-24 kredītiem. Bet kāds ir jūsu viedoklis? Ja Latvijas Banka pieļāva kļūdas, kāds ir jūsu personīgais viedoklis? Var būt viens viedoklis kā Ministru kabineta loceklim, un viens var būt kā deputātam.

Sēdes vadītājs. Atbild finansu ministrs Roberts Zīle.

R.Zīle (finansu ministrs).

Es nezinu, vai Ministru kabinetam ir kāds viedoklis. Vismaz laikā, kamēr es esmu Ministru kabineta loceklis, tādi jautājumi nav lemti. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka Latvijas Banka nav parasta banka, komercbanka. Latvijas Banka ir valsts institūcija. Un līdz ar to mēs visi esam atbildīgi. Iepriekšējos laikos daudzi no mums bija Augstākās padomes vai Saeimas deputāti un arī valdības locekļi, tieši tāpat mēs visi kopā esam atbildīgi, un mēs nevaram pateikt, ka Latvijas Bankai... Un ko nozīmē prasīt no Latvijas Bankas materiālo atbildību par visu šo, teiksim, zaudēto naudu? Kāds būtu rezultāts? Rezultāts būtu tāds, ka mums nebūtu nacionālās naudas, mums nebūtu monetārās politikas. Vai arī es nesaprotu jautājumu. Man ir tikai divas iespējas atbildēt: vai nu es nesaprotu jautājumu, vai rezultāts būtu šāds.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums. Deputātu Rubina, Ādamsona, Valdmaņa, Saulīša, Golubova un Čerāna jautājums Ministru prezidentam par Valsts kontroles lēmumu izskatīšanu valdības sēdē.

Jautājuma motivācijai pieteicies deputāts Andris Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godājamie deputāti! Jautājums bija uzdots Ministru prezidentam, un mēs cerējām no Ministru prezidenta saņemt atbildi. Jautājums, kā jūs tikko kā dzirdējāt, bija šāds: vai jūs respektējat Valsts kontroles atzinumu? Bija Valsts kontroles atzinums tieši par Labklājības ministriju. Valsts kontrole bija atzinusi, ka Labklājības ministrija ir nepamatoti iztērējusi apmēram 170 tūkstošus latu. Protams, kad uz Ziemassvētkiem šis Valsts kontroles atzinums tika pārsūdzēts, tad Makarova kungam pusi šīs summas atlaida, bet daļa palika. Valsts kontroles atzinumā, kas ir aprīlī saņemts, ir rakstīts, ka Labklājības ministrijai šis zaudējums ir samazināts līdz 83 174 latiem. Kā jūs domājat... mums interesē... mēs domājam... Es saprotu, var neatbildēt Šķēles kungs, var atbildēt ministra vietnieks, Valsts prezidenta vietnieks, premjerministra vietnieks... Bet kā jūs domājat, kas atbildi ir parakstījis? Atbildi ir parakstījis... atbildi es saņēmu no paša Makarova kunga. Paklausieties! Mēs, deputāti, septiņi deputāti, jautājām...

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, lūdzu, piedodiet. Deputāts Eniņš atnāca un vērsās pie Prezidija sakarā ar to, ka viņš un vairāki citi vispār nedzird, ko runā runātāji, tāpēc ka zālē ir neciešams troksnis. Es lūdzu visus klātesošos ievērot klusumu...

A.Rubins. (Runā reizē ar sēdes vadītāju.) Tagad jūs runājat manā laikā!...

Sēdes vadītājs. Jums būs sekundes papildus, Rubina kungs.

A.Rubins. Cik sekundes?

Sēdes vadītājs. Desmit.

A.Rubins. Paldies. Čepāņa kungs, es lūdzu jūs parunāt varbūt ar akustikas speciālistiem, jo, kad jūs runājat, mēs arī nedzirdam. Varbūt vajag mazliet labāku akustiku. Vajag padomāt par to, ka varbūt derētu austiņas.

Tātad tas jautājums ir tāds: ko Ministru prezidents domā par to, ka Labklājības ministrija nepamatoti iztērē 83 vai 170 tūkstošus? Mums viens no tiem jautājumiem bija pat tāds: vai šajā sakarā pieliek algas vai iesaka apbalvošanai ar Trīszvaigžņu ordeni? Bet atbildi mēs saņēmām no Makarova kunga. Es saprotu, ka mums vajadzēs atkārtot šo atbildi un jautāt Ministru prezidentam, jo šī ir nauda, kas varbūt būtu jāizlieto citur, kaut vai, teiksim, sociālajām slimībām, bērniem, kas mirst badu. Mēs taču laikrakstā "Diena" lasījām, cik bērnu, pensionāru ir trūkumā, un tā tālāk... Un par to atbild labklājības ministrs. Man ir kauns par labklājības ministru. Man ir kauns, ka man jāpiedalās... jo skaitās jau, ka Saeima par visu balso, vai ne? Par pensiju likumu arī. Ko saka labklājības ministrs? Jūs, Saeima, balsojat.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbild labklājības ministrs Makarova kungs. Lūdzu. Rakstiska atbilde deputātiem ir.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Augsti godājamā Saeima! Rubina kungs ir tāds interesants cilvēks. Tiklīdz kā sabiedrībā sākās interese par viņa kredītiem un Strautiņa kungs perfekti paskaidroja laikrakstos, kā Rubina kungs izkrāpa šo naudu un ka nu ir laiks pienācis atdot, tā sākās jautājumi par izšķērdēšanu. Rubina kungs, par to, vai šie līdzekļi ir izšķērdēti vai izlietoti lietderīgi glikometru un stripu iegādei, pajautājiet, lūdzu, saviem kolēģiem klīnikā "Linezers". Tad, kad es viņiem atreferēju jūsu vārdus, viņi mani gandrīz piekāva un teica: "Kâ tu pieļauj, ka mediķus tā var apvainot!"

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumu uzdod deputāts Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pirmkārt, Makarova kunga un visu citu zināšanai - es esmu savas saistības ar banku "Baltija" izpildījis attiecībā uz kredītu. Es paskatīšos: ja vēl vienu reizi būs iemesls, es iesūdzēšu jūs tiesā. "Neatkarīgā Rīta Avīze" jau zaudēja tiesu, Visvaldis Lācis jau zaudēja tiesu par apmelojumiem. Protams, ja būtu Čepāņa kungam tādas iespējas, viņš jūs arī noteikti uz 6 sēdēm izraidītu. Tā ka es uzskatu, ka jūsu darbība ir pilnīgi demagoģiska.

Mans jautājums: vai jūs atzīstat, ka Valsts kontrole jums ir konstatējusi šos nepamatoti iztērētos 83 174 latus un kā jūs personīgi atdosiet jeb kā Labklājības ministrija atdos tos valstij?

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Makarova kungs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Augsti godājamais Rubina kungs! Es jums pilnībā piekrītu. Jā, Valsts kontrole šo uzrēķinu ir izdarījusi, bet nauda nav izšķērdēta. Nauda ir ieguldīta slimniekiem nepieciešamu lietu iegādē, un par to jūs varat pārliecināties klīnikā "Linezers".

Sēdes vadītājs. Paldies. Otru papildjautājumu uzdod deputāts Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Protams, Makarova kungs, nedz mani, nedz, es domāju, arī deputātus jūsu atbilde neapmierina. Jūs jau pārsūdzējāt Valsts kontroles lēmumu pirmo reizi, kad jums bija uzrādīti 170 tūkstoši. Kā jau es minēju, jums pagājušogad uz Ziemassvētkiem samazināja šo uzrādījumu uz pusi... Saprotiet, es nesaku, ka jūs to naudu esat paņēmis. Bet jūs esat ministrs. Jūs atbildat par naudas racionālu izlietošanu. Jūs šodien esat pats nepopulārākais ministrs Latvijas valstī. Es negribu teikt... var būt, ka jūs esat labs ģimenes tēvs - un es ceru, ka tāds jūs arī esat, - bet jūs nespējat vadīt ministriju. Un mans jautājums būtu šāds: vai jūs domājat šo naudu atdot? Un kā atdot? Vēlreiz es jums jautāju. Un kāpēc jūs uzturat trīs ministrijas ēkas?

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi. Atbild ministrs Makarova kungs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Rubina kungs! Valsts kontrolei ir tiesības lemt ne tikai par to, cik likumīga vienmēr ir līdzekļu izmantošana, bet arī par to, cik tā ir lietderīga. Es apgalvoju, ka šo iekārtu iegāde cukura diabēta slimnieku vajadzībām ir lietderīga. Un atkārtoju (jo var būt, ka jūs pilnībā neiepazināties ar atbildi): Valsts kontroles revīzijas akts ir izdarīts par tādu laika posmu kā 1995. gads. Šķēles kunga valdība, kurā es biju un esmu labklājības ministrs, ir apstiprināta 1995. gada 21. decembrī. Es saprotu, ka visi grēki ir izdarīti desmit atlikušo dienu laikā. Lai dzīvo jūsu veiklība! (Starpsauciens no zāles: "Lai dzīvo nitroglicerīns!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Visi šīsdienas darba kārtībā ietvertie jautājumi ir izskatīti.

Pirms reģistrācijas ir viens paziņojums. Godātie kolēģi! Sakarā ar to, ka trešā daļa deputātu ir iesniegusi prasību sasaukt ārkārtas sēdes gan 1.maijā, gan 7.maijā, es lūdzu visu frakciju vadītājus pirmdien, 21.aprīlī, pulksten 15.00 jeb trijos pēcpusdienā piedalīties Saeimas Prezidija sēdē, lai izstrādātu kopīgu viedokli par šiem abiem deputātu iesniegumiem.

Vēl vārdu paziņojumam lūdz Aleksandrs Golubovs. Par sadarbības grupas tikšanos. Lūdzu!

A.Golubovs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es gribu aicināt visus Latvijas Republikas Saeimas deputātus, kuri ir Latvijas un Baltkrievijas sadarbības grupā, pirmdien, pulksten12.00 uz tikšanos ar Baltkrievijas vēstnieku Veļičko kungu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu...

A.Golubovs. Atvainojos, šeit, laikam Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu reģistrāciju! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Rudzīša kungu nolasīt reģistrācijas rezultātu!

M.Rudzītis ( 6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Juris Celmiņš, Kārlis Čerāns, Juris Dobelis, Ernests Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Leonards Teniss, Gundars... ir.

Sēdes vadītājs. Paldies, godātie kolēģi! Saeimas 17.aprīļa sēdi paziņoju par slēgtu. Kārtējā Saeimas sēde notiks 24.aprīlī pulksten 9.00. Paldies! Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute