Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada 17.februāra ārkārtas sēdi pasludinu par atklātu.

Pirmais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu"" (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi nr. 321). Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā Jānis Kalviņš - LZS, KDS... Es atvainojos! LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Partiju mainīt es vēl netaisos.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Kalviņa kungs!

J.Kalviņš. Ja nav grūti, sameklējiet dokumentu nr. 2141. Tātad likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu"". Uz trešo lasījumu ir ienākuši divi priekšlikumi. Konkrēti tie ir komisijas priekšlikumi. Pirmais ir par pārejas noteikumiem - papildināt pārejas noteikumus ar 3.punktu šādā redakcijā... Tālāk kā tekstā. Komisija to ir pieņēmusi un lūdz arī jūsu akceptu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.

J.Kalviņš. Otrs priekšlikums - papildināt likumprojektu ar noteikumu par likuma spēkā stāšanos. Un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tādā gadījumā es lūdzu kolēģus nobalsot trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu"" pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

J.Kalviņš. Vēl viena replika par 13. februāra sēdi. No šīs tribīnes tika izteikti tādi smagi vārdi, kas aicināja nebūt cūkām un strādāt nopietni un sistemātiski pa dienu. Šie vārdi tika teikti pēc tam, kad biju runājis un aicinājis strādāt. Es varu teikt tikai to, ka, pēc šiem vārdiem spriežot, es esmu aicinājis jūs, cūkas, uz cienīgu darbu. Kolēģi, tas tā nav! Ar to pilno atbildības sajūtu, ar kuru jūs tikko nobalsojāt un mēs sakārtojām šo likumprojektu...

Un pēdējais, ko es gribu teikt, ir tāda austrumnieku gudrība: "Iesāc runāt, lai es tevi ieraugu!" Es diemžēl ieraudzīju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu J.Daliņa Valmieras stadionam" (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi nr. 279). Trešais lasījums. Dokuments nr. 2146.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pēc otrā lasījuma izskatīšanas komisijā nav iesniegts absolūti neviens priekšlikums, un līdz ar to komisijas redakcija trešajā lasījumā sakrīt ar Saeimā otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakciju. Tā ka, manuprāt, ja nav nevienam nekādu iebildumu, varētu jau balsot par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Deputāti runāt par šo likumprojektu nevēlas. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu J.Daliņa Valmieras stadionam" pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. Lūdzu atkārtot zvanu! Deputātus es aicinu piedalīties balsošanā. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi nr. 280). Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nav ienācis neviens deputātu priekšlikums, un Saeimā otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija pilnībā ir saglabāta arī trešajā lasījumā. Tā ka, ja nevienam ne pret vienu punktu iebildumu nav, es aicinu balsot arī trešajā lasījumā par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Deputāti runāt debatēs nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"" pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - par likumu otrreizēju caurlūkošanu. Likums "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums".

"Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, prasu otrreiz caurlūkot 1997.gada 30.janvārī Saeimā pieņemto Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu. Ar cieņu Guntis Ulmanis."

Atbilstoši Kārtības ruļļa 115.pantam: "Ja Valsts prezidents Satversmes 71.panta kārtībā ir prasījis likuma otrreizēju caurlūkošanu, Saeima nākamajā sēdē lemj par Valsts prezidenta motivēto iebildumu nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju un termiņu, kādā likums izskatāms. Atkārtoti izskatot likumu, piemērojami noteikumi par likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā." (Starpsauciens no zāles: "Motivāciju!")

Godātie kolēģi, ir pieteikušies četri deputāti runāt debatēs par šo viedokli.

Komisijas vārdā pirmā vārdu lūdz Ruta Marjaša - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienītie deputāti! Es lūdzu šo likumu nodot izskatīšanai Juridiskajai komisijai un iesniegt priekšlikumus līdz 25.februārim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pirmais vēlas runāt Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamais sēdes vadītāj! Kolēģi! Ar lielām pūlēm pēc ilgstošām debatēm Saeimā mēs beidzot bijām pieņēmuši šo likumu "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums". Tajā, starp citu, tika pieņemts arī frakcijas "Latvijai" piedāvātais apdrošināšanas maksas lielums - 20 lati, kas apmierina vairākumu Latvijas iedzīvotāju.

Līdzīga šī summa, protams, ir arī mūsu kaimiņvalstī Igaunijā. Šķiet visiem šodien vēl pavisam svaigā atmiņā ir visas ar šo likumu saistītās debates gan Saeimā, gan sabiedrībā, gan arī parakstu vākšanas, ko organizēja daudzi lieli Latvijas laikraksti, kur iedzīvotāji protestēja pret nepamatoti augstajām sākotnēji iecerētajām šīs apdrošināšanas maksas summām.

Visi ļoti labi atceras arī tās vēstules, kuras ir sūtījuši iedzīvotāji no visiem Latvijas novadiem Saeimas deputātiem, paužot savu atieksmi pret šo likumu. Visi ļoti labi atceras cilvēku sašutumu par daudzām šā likuma normām un jo sevišķi par šīm apdrošināšanas maksām.

Interesantākais ir tas, ka neviena valdības institūcija uz to nereaģēja un tā arī neuzskatīja par savu pienākumu iesniegt deputātiem aprēķinus, kas pamatotu, kāpēc apdrošināšanas maksai ir jābūt, piemēram, 100 latiem vai kāpēc apdrošināšanas maksai ir jābūt tieši 50 latiem, vai tamlīdzīgi. Kāpēc, piemēram, ne 47 latiem vai kāpēc ne 20 latiem, kā to piedāvāja frakcija "Latvijai" un kā tas ir spēkā arī citā Baltijas kaimiņvalstī - Igaunijā. Tā vietā deputātus visu laiku baidīja, ka neviena sevi cienoša apdrošināšanas firma, lūk, neies ķēpāties ar tik mazām, tas ir, ap 20 latu lielām, apdrošināšanas maksām un ka tādēļ nebūs neviena, kas nodarbosies ar šo apdrošināšanas veidu. Muļķības, protams!

Kas ir mainījies šodien, kad Valsts prezidents Guntis Ulmanis ir pieprasījis Saeimā atkārtoti izskatīt iepriekš pieņemto Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu, kur ir motivācija, kāpēc Prezidents mums to ir atsūtījis atpakaļ? Kur ir pamatojums tam? Nu nav? Tāpēc ir acīm redzams, ka šodien, kad mums atkal liek priekšā šo jautājumu otrreiz caurskatīt, nav itin nekāda reāla pamatojuma šādai Prezidenta prasībai. Viņas nav.

Es saprastu, ja būtu motivācija - īsāka vai garāka, bet tās nav. Joprojām Saeimā nav iesniegti pamatoti aprēķini, kas pierādītu, ka nepieciešama lielāka apdrošināšanas summa nekā frakcijas "Latvijai" ieteiktie 20 lati, par ko mēs visi esam nobalsojuši.

Protams, ir dzirdamas atsevišķu apdrošināšanas sabiedrību vadītāju vaimanas par to, cik grūti viņiem būs iecerēto peļņu dabūt gadījumā, ja apdrošināšanas summa netiks palielināta vismaz līdz 50 latiem. Bet tāpēc jau šīs sabiedrības nebankrotēs. Jā, viņu peļņa nebūs tik milzīga, kā viņas sākotnēji bija iecerējušas.Tas kumoss nebūs tik ļoti salds, bet gards viņš būs pietiekami tik un tā.

Neizprotami ir tas, ka šoreiz gan Valsts prezidents Ulmanis, gan arī, es domāju, Ministru prezidents Šķēle būtībā darbojas kā tiešs apdrošināšanas firmu lobijs. Lai nu kādas funkcijas ir Valsts prezidentam, taču diez vai viņam ir paredzētas apdrošināšanas firmu lobija funkcijas. Tās viņš ir uzņēmies sev papildus.

Izrādās, ka mūsu valsts vadītājus uztrauc tikai apdrošināšanas firmu iespējas pelnīt uz iedzīvotāju rēķina. Uztrauc tas, ka viņām, lūk, peļņa nebūs pietiekami liela. Šiem kungiem - gan Ulmanim, gan acīmredzot arī Šķēlem - ir pilnīgi vienalga, ka nav nekādu aprēķinu, kas pamatotu tik lielas apdrošināšanas summas nepieciešamību, kā viņi runā, - 50 latu.

Valsts prezidentam neinteresē tas, ka daudzi cilvēki būs spiesti atteikties no savām automašīnām, jo viņiem nav reālu iespēju samaksāt šo naudu, bet laukos automašīna šobrīd ir praktiski vienīgais transporta veids, jo nekursē sabiedriskais transports, kā cilvēkiem nokļūt no savām tālajām zemnieku saimniecībām līdz veikaliem, līdz pagasta centram, līdz slimnīcai, aizvest bērnus uz skolu un tā tālāk. Vai par to Valsts prezidents ir domājis vai viņam prātā ir tikai tas, vai apdrošināšanas firmai peļņa būs mērāma tūkstošos vai simtos tūkstošos latu? Tas ir viss, kas Ulmani ir interesējis.

Diemžēl deputātiem būtu jāzina, un mēs to arī zinām no frakcijas "Latvijai" teiktā... Vismaz es ceru, ka arī pārējie kolēģi to zina, ka vairākuma Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis jau sen atrodas zem nabadzības robežas. Un mēs, ja vēlreiz caurlūkosim šo likumu un paaugstināsim šīs apdrošināšanas maksas, vienkārši turpināsim šos cilvēkus izputināt.

Frakcija "Latvijai" uzskata, ka šāda izdabāšana apdrošināšanas sabiedrību peļņas kārei ne ar ko nav attaisnojama un Saeimai ir jāpaliek pie sava lēmuma, kas ir kompromisa lēmums, kas šeit ir panākts un pieņemts, debatējot deputātiem no dažādām frakcijām. Un šie 20 lati ir kompromisa lēmums. Mums ir jāpaliek pie tā un jāatstāj spēkā jau pieņemtais apdrošināšanas maksas lielums, proti, šie 20 lati, tāpēc aicinu balsot pret likuma otrreizēju caurlūkošanu Saeimā un aicinu nenodot to otrreizējai izskatīšanai komisijās.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Manī vienmēr rada lielu izbrīnu mūsu augstāko varas personu nekompetence. Pagājušajā sēdē Šķēles kungs to parādīja, bet tagad kārtējo reizi pierāda Ulmanis. Satversmes 71.pantā ir norādīts, ka 7 dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu, bet, ja Saeima likumu negroza, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas nevar celt. Ja mēs izskatām šo "lapeli", kuru cienījamais Prezidents mums ir atsūtījis un ar kuru es iepazīstos, tad redzam, ka viņa motivācija ir tāda, ka vienkārši izrādās: "Tomēr, sekojot likuma pieņemšanas gaitai, nācās konstatēt, ka noteiktie apdrošināšanas prēmiju apmēri un apdrošinātāju atbildības limiti nebalstās uz ekonomiski pamatotiem aprēķiniem." Tā ir it kā pirmā motivācija. Otrā motivācija: "Uzskatu, ka nepieciešams vēlreiz izvērtēt Saeimā pieņemtā likuma normas, kas nosaka apdrošināšanas prēmiju apmērus un apdrošinātāja atbildības limitus, līdzsvarojot transportlīdzekļa īpašnieka un apdrošinātāja ieinteresētību sasniegt likuma mērķi - aizsargāt ceļu satiksmes negadījumos cietušo mantiskās intereses."

Cienījamie kolēģi, ja šīs divas frāzes var uzskatīt par motivāciju, tad es ļoti brīnos. Es saprastu, ja Ulmaņa kungs būtu atsūtījis savus motivētus aizrādījumus, ka viņš uzskata, ka vajag paaugstināt par 10 latiem vai par 100 latiem tās prēmijas. Tad es saprastu, ka šī prasība būtu motivēta. Šajā gadījumā viņš dod vispārējas frāzes. Un cik ilgi tas turpināsies, ka šādā veidā Prezidents mums dos darīt bez motivācijas? Jo man tagad ir tāda sajūta, ka, ja mēs samazināsim šīs apdrošināšanas prēmijas vai palielināsim viņas, Prezidents atkal var mums atsūtīt atpakaļ un pateikt, ka tās atkal nav... ka tās nebūs viņa intereses, it sevišķi apdrošinātāju intereses, jo šajā gadījumā es nevaru saprast, kā intereses pārstāv Prezidents, - vai to, kuriem būs obligāti civiltiesiski jāapdrošinās, vai apdrošināšanas firmu?

Un otra lieta, ko es piedāvātu kolēģiem padomāt. Vienkārši kāpēc šajā gadījumā mums ir jāpakļaujas nekaunīgam Prezidenta spiedienam? Ir cita lieta drīzāk. Likums stāsies spēkā, un tad mēs redzēsim, vai patiešām būs šīs šausmīgās lietas, ka neviena apdrošinātājfirma negribēs apdrošināt. Ja tādu nebūs, tad patiešām deputātu grupa vai pats Prezidents varēs "atvērt" šo likumu no jauna un izdarīt šos grozījumus, loģiski pierādāmus grozījumus, ka, lūk, patiešām tas rada firmām zaudējumus. Pagaidām, piedodiet, man sajūta ir tāda, ka mēs mētājam te kaut kādu sava veida miglas bumbiņu: viens saka, ka būs labi, otrs saka, ka būs slikti. Bet, piedodiet, reālus ekonomiskos aprēķinus nav piedāvājis neviens - ne Prezidents, ne firmas, ne arī Ministru kabinets.

Un pie reizes man gribētos norādīt cienījamajiem kolēģiem, ka iniciatīvu par šī likuma virzīšanu savā laikā izrādīja Gaiļa vadītais Kabinets, un patiešām Saeimas bijušais deputāts Ulmanis sadarbībā ar Gaili mums atkal uzspiež šo likumu, tikai nu, protams, viņš ir pārveidots, nedaudz ir izmainījies. Tas nāk vēl no 5.Saeimas. Tas ir tas "íieģelis", ar ko 5.Saeima diemžēl iemeta 6.Saeimai mugurā. Un tādēļ es aicinu šajā gadījumā nepakļauties Prezidenta spiedienam. Ja šis likums nebūs spējīgs darboties, tad attiecīgi viņš nedarbosies, tad jau apmēram vasarā viņu varēs vēlreiz "atvērt" un tad mēs skatīsimies, vai patiešām ir nepieciešams mainīt šīs prēmijas. Jo savā laikā arī Igaunijā, kad likums sāka strādāt, prēmijas bija zemākas, pēc tam darba gaitā izrādījās, ka nepieciešams prēmiju paaugstinājums, un tas arī tika izdarīts. Bet šajā gadījumā vienkārši "ielīst" iedzīvotāju kabatās... Es uzskatu to par nepareizu un nenormālu parādību.

Bez tam pagaidām apdrošinātājiem neviens nav parādījis arī sistēmu. Es īsti labi nesaprotu: vai tā ir radīta tikai apdrošināšanas firmu peļņai vai tā ir radīta sabiedrības labā? Ja sabiedrības labā, tad es saprotu, ka sabiedriskais transports, iespējams, arī valsts transports, par ko mēs nezinām... Līdz šai dienai Ministru kabinets nevar paziņot, kādas summas tam noteiktas, jo te ir jābūt diferencētiem atvieglojumiem. Tanī pašā laikā, iespējams, privātajam transportam, it sevišķi dārgajam transportam, vajadzētu būt ar paaugstinātām maksām, prēmijām. Šeit salikts, pirmkārt, kopā ir jebkura veida transports, un izrādās, ka valsts transports un arī sabiedriskais transports būs viens no lielākajiem peļņas avotiem apdrošināšanas firmām.

Parasti tomēr tā tas tiek risināts - ja ir bizness, tad ir jābūt kā biznesā, kurā tirgojas un kurā tiek noteikts, kādēļ un kas, tātad pateikts motivēti un skaidri. Šodien no apdrošināšanas firmām mēs neesam saņēmuši šādu informāciju, arī no Ministru kabineta nekādu informāciju mēs nevaram "izspiest", mēs saņemam tikai to, ka Prezidenta kungs grib būt labs pret apdrošināšanas firmām. Es domāju, ka Saeimai šajā gadījumā nav jābūt labai pret apdrošināšanas firmām, mums ir jārūpējas par mūsu tautu un nav jābūt apdrošināšanas firmu lobijiem. Ja Ministru kabinets ir tāds vai ja arī Prezidents ir kļuvis par apdrošināšanas firmu lobiju, tad Saeimai ir jābūt tautas pārstāvjiem un jāpatur spēkā savs viedoklis. Un tādēļ es aicinu neatbalstīt šoreiz Prezidenta kunga iniciatīvu, bet, ja būs vajadzīgs, tad mēs varam kaut kad vasarā vai rudenī atgriezties pie šī likuma un izdarīt šīs izmaiņas, ja būs motivēti pierādījumi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Apspriežot šo likumprojektu, es gribu vēlreiz atgriezties pie jautājuma: valdība, parlaments, Prezidents - kas un kā priekšā un kāpēc atbild? Tad, kad mēs balsojām par šī likumprojekta galīgo pieņemšanu un tika izmainītas šīs normas par labu apdrošinātājam, nevis firmai, tad zālē atradās daži Satiksmes ministrijas pārstāvji, bet tribīnē no valdības puses nebija neviena cilvēka, kas teiktu, ka Saeima rīkojas nepareizi. Līdz ar to valdība it kā klusējot pieņēma to, ko dara Saeimas deputāti. Šodien, kad ir jāizskata jautājums, atdot atpakaļ vai neatdot, sākt izmaiņas vai ne, zālē nav, manuprāt, vispār neviena Satiksmes ministrijas pārstāvja, nerunājot par ministru.

Un, otrkārt, ir jautājums: galu galā priekš kā tad ministrijās ir parlamentārie sekretāri? Es gan, godīgi sakot, nezinu, kas šobrīd ir Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, jo Ilma Čepānes kundze, kura bija parlamentārā sekretāre tad, kad šo likumu izstrādāja, cerams, vairs nav, jo tad Lagzdiņa kungs noteikti teiktu par Korupcijas novēršanas likumu. Tas ir pirmais moments - mēs šo pieņēmām bez valdības iebilduma.

Nākamais. Valsts prezidents tiekas ar firmu pārstāvjiem, cik ir zināms no televīzijas pārraides, un pieņem to, ka firmas pasaka, ka viņas par tādu naudu neapdrošinās. Rodas jautājums: kāpēc Latvijas Valsts prezidents, atgriežot Saeimā likumprojektu un līdz ar to apšaubot to, ko ir izdarījusi Latvijas Republikas Saeima, tātad apšaubot deputātu darba kvalitāti, neiepazīstina deputātus ar tiem aprēķiniem, kādus viņam ir iesniegusi apdrošināšanas firma? Rodas gan vēl arī cits jautājums: vai Prezidenta kungs ir saņēmis šādus aprēķinus vai viņš vienkārši ir ticējis uz vārda? Tā problēma ir jāatrisina pašiem deputātiem.

Otra lieta ir tā, par kuru runāja visi iepriekšējie runātāji. Galu galā, kas tad īsti ir noticis? Kur ir skaitļi, kas pierāda, kādi, kam un par ko būs zaudējumi? Kā var šodien vienkārši pateikt: nē, tas nav pareizi - vajag nevis 20, bet 50! Kāpēc šis "solis" ir 30 lati? Cik es zinu, šodien Latvijas iedzīvotājiem arī 5 lati ir ļoti liela nauda, un, lai spriestu par to, ka likumprojekts ir atdodams atpakaļ, manuprāt, ir nepieciešami aprēķini, kur "solis" būtu 5 lati, lai parādītu, kas notiek, jo šodien, es vēlreiz atkārtoju, cilvēkam 5 lati ir liela nauda. It īpaši tad, ka ļoti daudzi Rīgas iedzīvotāji, saņemot savu rēķinu, cik ir jāmaksā par dzīvokli, tāpat bez ekonomiska pamatojuma ieraudzīja plus 20, plus 30 latus, un viņi šodien arī par to grib dabūt atbildi. Kāpēc šis "solis" Latvijā - 20 un 30 lati - ir kļuvis par pamatkritēriju, lai teiktu, ka kaut kas ir izdarīts? Un tāpēc, augsti godātie deputāti, es jūs aicinātu šodien noraidīt šo Prezidenta prasību kā nepamatotu, jo nav šo ekonomisko aprēķinu, kas apšaubītu mūsu pieņemto lēmumu. Es jums vēlreiz atkārtoju: tiek apšaubīta deputātu kompetence šajā jautājumā bez ekonomiska pamatojuma, kāpēc tas tā ir noticis, jo 20 latu pamatojumu, starp citu, kā mēs, deputāti, atceramies, mūsu kolēģi mums centās pierādīt, un tāpēc mēs to arī pieņēmām. Šoreiz deputāti bija padarījuši to darbu, ko vajadzēja darīt Ministru kabinetam un pēc tam - Latvijas Valsts prezidentam, ja viņš vēlas, lai praktiski šis likumprojekts būtu pārskatāms otrreiz un tiktu izmainītas šīs summas.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Mēs atkal piedzīvojam jokus. Nospiedošs vairākums balsoja par šo likumu, un tagad mūs piespiež mainīt savu viedokli. Motivācijas, kā jau dzirdējām, nav, nekādu pierādījumu nebija arī toreiz, viss ir "pa tumšo". Nopietna pamata šādam solim, šādam lēmumam nav, atliek tikai minēt. Un jāsaka tā, ka likumā, manuprāt, tiešām ir viens trūkums, kura dēļ viņu varbūt vajadzētu nodot atpakaļ. Un tas ir - formulējuma apdrošināšanas "iemaksas" vietā ir formulējums "prēmija". Var jau būt, ka šī prēmija patiešām ir domāta kā prēmija tiem, kas to saņems, un tāpēc tur ir vesela darījumu cilvēku pasaule, kuri savstarpēji ir vienojušies, lai saņemtu šo prēmiju, bet loģiski, ja tas ir likums par obligāto apdrošināšanu, tātad par obligāto iemaksu sabiedrības kopējām vajadzībām vai atsevišķa cilvēka nelaimes gadījuma segšanai, tad tas būtībā ir tipisks nodoklis. Ja tas ir obligāts, tad drīzāk vajadzēja to nosaukt par nodokli.

Kad es ar gudriem cilvēkiem aprunājos, man teica, ka šī absurda izlabošana nav iespējama. Es prasīju: kāpēc? Tāpēc, ka šis absurdais termins esot iespēlēts jau citos mūsu likumos. Un tad es teicu tā: ja viena kļūda kaut kur vēršas plašumā, tad ar vislielāko steigu jānovērš absurds! Nē, nevarot novērst, jo kaut kur esot tāds arī Eiropas savienības valstu formulējums, ka šādas iemaksas saucot par prēmijām. Taisni tāds iespaids radās, kā kādreiz - Maskavā pieņēma muļķības, bet mēs nedrīkstējām tām pretoties. Nu kāpēc mēs pazemojam sevi tā?

Un vēl es gribu sacīt, ka tas ir tīri redakcionālas dabas jautājums un redakcionālā kārtībā būtu arī novēršams. Tas tad ir vienīgais nopietnais iebildums, kāpēc šo likumu vajadzētu nodot pārskatīšanai. Pārējie visi neiztur nekādu kritiku, un es domāju tā, ka tam cilvēkam, kas izdomāja vai nu sekot Eiropai, vai pats izdomāja nodokli nosaukt par prēmiju, vajadzētu iedot prēmiju un izbeigt šo lietu.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" Lūdzu!

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es pilnībā piekrītu iepriekšējiem runātājiem, tāpēc nepakavēšos pie iepriekš minētā, bet saasināšu uzmanību uz sekojošo. Saeimas darbs tiek kavēts, un to jūs saprotat. Jūs atceraties, cik dienu mēs patērējām šā likuma pieņemšanai, un tagad mums to grib atgriezt atpakaļ. Vai tas mainīs kaut kādu rezultātu?

Nākamais moments. Ja mēs paskatāmies to, ko raksta prese. Apdrošināšanas firmu pārstāvji bija sapulcējušies un bija - man ļoti iepatikās žurnālistu minētais vārds - "sašutuši". (Es paskatījos Karuļa vārdnīcā, kas ir "sašutuši". Izrādās, ka tas ir vecs baltu vārds un lietuvieši to lieto tādā nozīmē kā "izbozt spalvas, sariest astes"... Un tur ir arī tādas bildes blakus, fotogrāfijas). Par ko tad viņi ir sašutuši? "Dienas Bizness" 29.janvārī raksta, ka zaudējumi būšot 5 miljoni, bet 30.janvārī "Diena" - ka 6 miljoni. Izrādās, ka priekš apdrošinātājiem viens miljons latu - tā nav nekāda nauda, tas ir turp vai atpakaļ, viņiem ir pilnīgi vienalga. Jūs varbūt atceraties: tad, kad bija balsojums par 2 miljoniem visai Latvijas Republikas veselības aizsardzības sistēmai, te gandrīz vai iesākās kautiņš, kad tos 2 miljonus nedabūja. Rīgas Slimokase pat, man liekas, miljonu janvārī aizņēmās, lai nomaksātu algas. Bet apdrošinātājiem miljons - tas ir sīkums.

Nākamais moments. Izrādās, visi ir ļoti sašutuši (ļoti "ðust"... vecais, labais vārds), bet neviens neizlasa to likumu līdz galam, jo 18. pantā, kurā ir runa par limitiem, sacīts tā: "Apdrošinātājs atlīdzina ceļu satiksmes negadījumā nodarītos zaudējumus, bet ne vairāk kā:" Ko nozīmē - "ne vairāk kā"? Ja, teiksim, par transportlīdzekli ir jāmaksā, kā te ir rakstīts, 3 000 lati un likums saka, ka "ne vairāk kā", tad tām 8 apdrošinātājfirmām ir pilnīga iespēja noteikt limitus: viena nosaka 300 latu, otra - 600, ceturtā - vēl kādu citu summu. Tā ir brīvā konkurence, un cilvēks ies uz to firmu, kurai būs visizdevīgākie limiti, bet firma noteiks tos limitus atbilstoši savai spējai, savai biznesa spējai un līdz ar to konkurēs un savāks iedzīvotāju naudu. Tātad šis likums pilnībā dod visas šīs iespējas, un es domāju, ka, jo ātrāk tas sāks strādāt, jo vairāk laika būs Satiksmes birojam un ministrijai izstrādāt noteikumus, kādā veidā šie limiti (iespēju robežās) jāieraksta un kā cilvēkam jāapdrošinās...

Tā ka es arī aicinu nobalsot, lai likums sāktu darboties, un nekavēt laiku. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es esmu viens no tiem, kas piekrīt, ka Valsts prezidents atsūta mums atpakaļ šo likumu, jo nav vērts pieņemt likumu un atļaut tam stāties spēkā, ja likums nav spējīgs darboties. (Starpsauciens no zāles: "Kâdēļ?") Vienīgi tad, ja tas spēj... Un es tūliņ paskaidrošu, kādēļ.

Atcerieties, neviena sabiedriska firma nav izveidota, lai radītu sev zaudējumus. Neviena. Ja jūs varētu man parādīt kaut vienu, kas ir tikai tādēļ izveidota, es labprāt tad gribētu to firmu redzēt, jo tā droši vien būs pirmo reizi tāda. Man šķiet, ka Valsts prezidents ir rīkojies pilnīgi pareizi, atdodams šo likumu mums atpakaļ, lai mēs to vēlreiz caurlūkotu un lai mums būtu iespēja šo likumu uzlabot. Pilnīgi pareiza ir arī tā vairāku deputātu runās izskanējusī doma, ka mums nav šīs naudiņas, ko samaksāt par augsta līmeņa apdrošināšanu. Bet varbūt ir vajadzīga pavisam cita pieeja. Konceptuāla pieeja. Kādēļ mēs nenosakām šinī likumā kaut kādu minimumu? Teiksim, par tām pašām cenām, kuras mēs esam tagad iebalsojuši iekšā, mēs nosakām kaut kādu apdrošināšanas līmeni, un šo nosacījumu mēs ļaujam noteikt, piemēram, Ministru kabinetam. Tātad nenosakām - 2000 lati vai 1000 latu... Varbūt ir viens cits līmenis, kas atbilst prasībai apdrošināt automobili un kas tajā pašā laikā neļaus kādai apdrošināšanas firmai bankrotēt. Ir arī citas konceptuālas pieejas. Daži no mums, kas ir dzīvojuši ilgāku laiku ārzemēs... mēs redzam, ka, piemēram, var neapdrošināt savus... pirmos simt, divsimt vai piecsimt latus... tas līdz ar to samazina visu apdrošināšanas cenu. Jo, saprotiet, ja nodarījums mašīnām vienalga, vai kāds mazs huligānisms... nodarīti ir mazi zaudējumi, bet, lai firmai nebūtu šis mazais zaudējums jāsedz, dod iespēju tam cilvēkam, kas apdrošina savu automobili, segt pirmo daļu, un tikai pēc tam apdrošināšanas firma sedz pārējo daļu. Tātad ir vairākas iespējas, ko, man šķiet, mēs varētu šobrīd iestrādāt šinī likumā un kas tiešām atļautu šim likumam strādāt. Katrā ziņā es atbalstu Valsts prezidenta doto iespēju atdot šo likumu mūsu komisijām, un es ceru, ka mēs rūpīgi strādāsim, lai šo likumprojektu uzlabotu. Paldies par jūsu uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Nekad...")

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ieteiktu necelt vētru ūdensglāzē. Vēl jau nekas nav noticis un nav jāapdrošina. Valsts prezidents pašlaik atdod šo likumu mums pārskatīt, un likums nav stājies spēkā. Sāksim ar to. Bet labi, ka mēs esam nopietni vērtējuši šā likuma tapšanu, kura, godīgi sakot, ir bijusi patiešām dīvaina (sakot tā pavisam maigi) vai apšaubāma (sakot jau drusciņ stiprāk). Šis likums ir tapis patiešām ilgā laika posmā, un, ja tas sākotnējā formā būtu pieņemts, tad šodien apdrošināšanas summa vieglajām automašīnām būtu apmēram 100 lati. Pēc tam figurēja 50 lati, tagad jau ir 20, mēs pieņēmām, noteicām attiecīgi citām transporta grupām savādāk, bet es domāju, ka uztraukumam nevajadzētu rast šeit vietu. Galu galā - paskatīsimies. Paskatīsimies vēlreiz. Es domāju, ka sniegt šos aprēķinus vajadzētu nevis apdrošinātājiem (es viņu aprēķiniem, protams, neticētu), bet ka vajadzētu šos aprēķinus izdarīt, nu, pieņemsim, Ekonomikas ministrijai. Izveidot attiecīgu ekspertu grupu, izvērtēt. Un tad mēs patiešām zinātu, kā tad īsti ir. Ja Latvijā ir apmēram pusmiljons dažādu autotransporta vienību un ja parēķinām ar šiem 20 latiem... tas ir vidēji, bet faktiski tas būs daudz augstāk, jo dažādus citus sabiedriskā transporta līdzekļus - autobusus, trolejbusus un tā tālāk - apdrošinās, kā paredzēts likumā, par daudz lielākām summām... ja ņemam šos 20 latus, tad iznāk 10 miljoni. Noskaidrosim, vai ar šiem 10 miljoniem pietiek vai nepietiek apdrošinātājiem. Var būt, ka pietiek. Ja pietiek, tad mēs šo likumu atstāsim spēkā tādu, kādu mēs to jau esam apstiprinājuši. Bet vēlreiz paskatīsimies - un paskatīsimies no tādām tīri praktiskām pusēm, no aprēķina viedokļa. Un, lūk, ko es gribētu teikt apdrošinātājiem, šiem apdrošinātājiem, kuri ir sašutuši, kā teica Jurdža kungs. Patiešām dīvains ir viņu sašutums. Kas tad viņiem liek nodarboties ar šo lietu? Līdz šim viņi nenodarbojās ar šo autotransporta apdrošināšanu. Nu tad sēdiet mierīgi, kungi, un neuztraucieties, ja jums nav izdevīga šī darbība, šis bizness, un esiet pavisam mierīgi.

Bet es tomēr respektētu Valsts prezidenta vēlmi pārskatīt šo likumu vēlreiz Saeimā, un es domāju, ka mēs komisijās to varam vēlreiz izspriest, saņemt šos aprēķinus. Bez aprēķiniem, protams, mēs tālāk nevaram iet.

Tāds ir mans priekšlikums. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Paskaties pats un tad nāc uz Saeimu...")

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs Andrim Rubinam - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es aicinu neatbalstīt Valsts prezidenta prasību. Mēs esam pieņēmuši likumu, un tas varētu darboties. Lai tas darbojas kādu gadu! Un, Druvas kungs, es nepiekrītu arī tam, ko jūs teicāt. Jūs tiešām esat ilgi dzīvojis ārzemēs un nevarat iejusties mūsu situācijā. Es domāju, ka būs mazāk apdrošināšanas sabiedrību un tas likums darbosies. Tie cilvēki, kam ir dārgākas mašīnas un kas brauc uz ārzemēm, varēs apdrošināt savas mašīnas papildus. Jo lielākajai tiesai Latvijā dzīvojošo mašīnas ir samērā lētas un pilnīgi pietiks, ja izmaksās tūkstoti vai divus tūkstošus latu, ja mašīna būs sasista.

Es domāju, ka mēs esam likumu pieņēmuši un jāļauj, lai gadu tas darbojas, un tad mēs grozījumus varēsim izdarīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Varbūt tomēr ieklausīsimies uzņēmējdarbības speciālistu domās! Ir būtiskas lietas, ko mums pašreiz noklusē. Pirmkārt, es gribu pievērst uzmanību attiecīgajiem likuma pantiem, kur ir pateikts, ka pamatprēmija var būt pareizināta ar koeficientu 1,5. Ja var, tātad droši vien to arī izdarīs. Tātad, ja ir runa par vieglajām automašīnām, runāsim par summu, sākot ar 30 latiem, ko pieļauj šis likums. Es gribu pievērst jūsu uzmanību arī 15. panta 8. punktam. Ja Rīgā ir liela šī intensitāte, tad Ministru kabinets varēs noteikt papildu koeficientu 1,2. Tātad Rīgā tas jau būs 36 lati. Es gribētu vēl pievērst jūsu uzmanību tam, ka ir uztraukums par tā saucamajām "biezajām" mašīnām. Lielā vairumā tās ir noformētas kā juridisko personu īpašums. Likums saka, ka komercpārvadājumiem (un šķiet, ka attiecībā uz jebkuras juridiskas personas, firmas mašīnu var pierādīt komercpārvadājumu, kaut vai direktora pārvietošanu) ir piemērojams koeficients 2. Un, ja vēl Rīgā koeficients ir 1,2, tad tas sastādīs jau 48 latus. Tad... es dziļi atvainojos... Žēl, ka šeit nav Valsts prezidenta kunga. Varētu viņam šos skaitļus parādīt. Ka nevajag vaimanāt par 20 latiem, bet varētu pavaimanāt par intervālu no 30 līdz 48 latiem.

Nākamais. Likuma 18. pantā ir teikts, ka atlīdzība var būt līdz 3000 latiem. Diemžēl - vai par laimi apdrošināšanas sabiedrībām -, par 3000 latiem ir simprocentīgā vērtībā atjaunojama avarējusi mašīna. Apmēram 75% Latvijas autoparka... Šogad un arī pagājušajā gadā visvairāk pirktās mašīnas Latvijā bija no VAZ sērijas, kur par 3000 latiem absolūti visa mašīna principā ir nomaināma. Tātad šāda veida izmaksu apdrošināšanas sabiedrībām būs maz.

Apdrošināšanas sabiedrību izmaksu lielums ir ļoti atkarīgs no prēmijām, kuras viņi saņem. Un arī šeit ir tirgus attiecības. Piemēram, "Parekss" apdrošinājums automašīnām: pieprasa no 10 līdz 15% vērtības. Tomēr tāda solīda firma kā "Balta" pieprasa tikai 6 līdz 7 %. Līdz ar to šeit runāt, ka apdrošinātāji negribēs strādāt... Pilnīgi pareizi kolēģi pateica: bet vai tad viņiem ir jāstrādā, ja viņi cietīs zaudējumus? Tie, kas nepratīs novērtēt bojājumus, bankrotēs. Tās būs tās sabiedrības, kuru novērtētāji rīkosies tā, kā kādreiz "Gosstrah", kurā, pieņemot šampanieša pudeli, prata novērtēt bojājumu tā, ka pietika ir servisam, ir pašam, ir Sašam. Nu, tādā gadījumā šīs apdrošināšanas sabiedrības bankrotēs.

Un es gribētu atgādināt kolēģiem Latvijas Civillikumu. Tur viss ir konkrēti pateikts un nav par ko strīdēties. Ja prasītāja puse (konkrēti - apdrošināšanas sabiedrības) izvirza mantisku prasību - prēmijas lielumu, tad prasītājam ir jāpierāda savas prasījuma tiesības. Atvainojiet, acīmredzot negribas parādīt šā prasījuma lielumu, jo tādā gadījumā mums tiktu iesniegti konkrēti aprēķini. Acīmredzot mūsu nobalsotais cipars kopā ar koeficientiem ir pilnīgi pietiekams, lai pelnītu. Neatļausim apdrošinātājiem izveidot otru "Latvenergo", "Lattelekom", "Latvijas gāzi", kur tarifus var pacelt, kā vien patīk, nedaudz pastrīdoties ar Rudušas kundzes Monopoldarbības uzraudzības padomi un Energotarifu padomi. Rezultāts tiek panākts. Acīmredzot, ja mēs gribētu ievērot Latvijas jurisdikcijas pamatu - Civillikumu -, tad... šeit ir jau viss skaidrs. Prasītāja puse nav iesniegusi Saeimai pierādījumus, ka viņas prasība ir likumīga, un līdz ar to balsojums ir spēkā. Man ļoti žēl, ka Latvijas Valsts prezidents nezina Latvijas pamatlikumus.

Aicinu noraidīt likuma atkārtotu izskatīšanu komisijās.

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Urbanovičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es daudz kam, kas ir nupat teikts, varētu pievienoties. Varētu, protams, arī... tāpat kā daži citi nesagatavoti, kas kāpa līdzīgi Tabūna kungam augšā tribīnē un runāja par šo lietu tāpat kā par visām citām, par kurām viņš ir līdz šim runājis, - proti, bez jebkādas sajēgas par tematu. Es gribu teikt tā: protams, var... un droši vien ekonomiski pamatoti būtu daži prēmiju palielinājumi. Es to saku tāpēc, ka man ir dibināts iemesls, es esmu bijis pret šo prēmiju palielinājumu un par krasu samazinājumu, taču es esmu runājis ar vairākām, skaitā pavisam trim, lielākajām apdrošināšanas kompānijām, un argumenti ir bijuši no viņu puses gana spēcīgi, taču mani argumenti, viņuprāt, bija spēcīgāki. Un tie bija... redziet, šodien tas viss ir tikai prognozes un minējumi, ka tad, ja būs tik daudz, pietiks, bet tad, ja būs šitik daudz, nepietiks. Es liku priekšā savus vienkāršos aprēķinus. Te gan man būtu jāpaslavē Tabūna kungs, vienīgais, kas nāca šodien šeit tribīnē un sāka šo darbu darīt. Proti, viņš saskaitīja, cik šeit ir...lai gan viņš uz pusi kļūdījās. Ir vairāk nekā miljons transportlīdzekļu, kas būtu tagad apdrošināmi. Bet tagad šo skaitu var izdalīt ar to satiksmes negadījumu skaitu, kāds Latvijā ir, un tas vidējais pāridarījums... tas, ko viņi ir (bez tā, ka ir kaitējuši sev) nodarījuši citam transportlīdzeklim vai citai personai... tad sanāk tā, ka varētu pat samazināt šodien šīs prēmijas, pastāvot tādam stāvoklim, kāds šodien Latvijā ir. Es nemaz nerunāju par tādu svarīgu aspektu kā cilvēku maksātspēja. Tas būtu viens.

Otrs. Redziet, dīvaini šajā situācijā ir tas, ka tas vispār šodien šeit notiek. Es zinu, ka Valsts prezidenta kungs ir saņēmis, tāpat kā Ministru prezidents Šķēles kungs ir saņēmis, vairāk par 20 tūkstošiem iedzīvotāju vēstuļu, kuras cilvēki ir gan organizēti, gan individuāli rakstījuši un lūguši šo civiltiesisko apdrošināšanu izdarīt vēlāk vai arī mīkstākā formā. Pietika dažām apdrošināšanas kompānijām, firmām aizstaigāt ciemos uz Pili - un uzreiz, bez jebkādas motivācijas... Es, tāpat kā daudzi, kas šodien te runāja, neuzskatu to par dibinātu motivāciju, lai mēs atkal šeit lauztu šķēpus. Man liekas, šie svaru kausi nav samērojami. Pat tad, ja šiem vairāk nekā 20 tūkstošiem (tiek minēti arī 30 tūkstoši, - atcerieties akcijas, ko laikraksts "Dienas Bizness" organizēja) - pat tad, ja viņiem nebūtu taisnība, nācijas "tçvs", kāds domājas sevi esam mūsu Valsts prezidents, nedrīkstēja tā rīkoties. Protams, es arī nedrīkstu rīkoties tā, kā tagad to daru, - proti, kritizēt, viņam klāt neesot (bet es ceru, ka viņš dzird). Es domāju, ka šis darbs, kas ir izdarīts, strādājot pie šā likuma projekta, ir bijis pietiekami liels, lai šim likumam ļautu kādu laiku padarboties, eksistēt, lai mēs varētu pēc tam viens otram nebāzt acīs savus pēdējā brīdī, soļojot no aizmugurējās rindas uz priekšu, izdomātos argumentus un teikt: "Man vienīgajam ir taisnība!" Pat tad, ja kāds nāktu un nolasītu šeit 15 minūtes plus 5 minūtes garu lekciju ar aprēķiniem un cipariem un tāfele būtu klāt, tie būtu tikai minējumi, jo pat analogu valstu analogas vēsturiskās, ekonomiskās attīstības procesā, teiksim, fiksēti skaitļi arī ir tikai empīriski, proti, prognozēti salīdzinoši.

Tāpēc tomēr drusku cienīsim sevi un nepieļausim šo negodu mūsu Valsts prezidentam! Jo, ja mēs šodien piekāpsimies un sāksim izskatīt, mēs darīsim tieši to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Bez šaubām, arī mūsu frakcija saņem neskaitāmas vēstules, neskaitāmu organizāciju iesniegumus, it sevišķi maznodrošināto iesniegumus, par to, ka nevar pieļaut šīs apdrošināšanas likmes paaugstināšanu. It kā apdrošinātāji ir tagad aprēķinājuši, ka viņi strādās ar zaudējumiem. Bet kāpēc viņi neko neaprēķināja tad, kad apdrošināšanas likme bija 80 lati, kas bija paredzēti vieglajai automašīnai? Pēc tam sekoja Ministru kabineta noteikumi - 50 lati. Kāpēc tad viņi neaprēķināja, cik liela tad viņiem būs sagaidāmā peļņa? Un šis fakts, ka Valsts prezidents iejaucas Saeimas pieņemtā likumā, pats par sevi jau it kā ir likumīgs, bet īsti morāls tas nav. Ja jau mēs esam izlēmuši, ka apdrošināšanas prēmija ir 20 lati, tādā gadījumā ir jāpārliecina ar ekonomiskiem aprēķiniem, kā te jau minēja, ka šī nav tā īstā joma, kur vajadzētu paņemt no iedzīvotājiem naudu.

Runājot par zemniekiem, es varu diezgan precīzi apgalvot to, ka zemniecībai uzkrauti dažādu maksājumu veidā 8,9 miljoni. Tas ir tik, cik iedots subsīdijās. Bez šaubām, te nevar tā teikt, ka tik, cik paņem, tik mēs pieliekam klāt, jo tie, kas saņem subsīdijas, nebūt nebūs tikai tie vienīgie maksātāji, būs arī tādi maksātāji par apdrošināšanu, kuri nesaņem subsīdijas. Un tanī summā 3,2 miljoni ir apdrošināšanas maksājumi, kas palielināsies šinī gadā. Es domāju, ka var jau teikt, ka zemniekiem nav ko bēdāt, un vadīties pēc čigānu sakāmvārda: "Vai neēdu, kad bija, vai neēdīšu, kad būs," - bet fakts ir tas, ka pašreiz apgrozāmo līdzekļu kopums lauksaimniecībai ir vairāk nekā katastrofāls un vairs nevaram atjaunot ražošanu.

Es nepiekrītu tiem, kas saka, ka pavasarī laukus neapsēs. Zemnieku mentalitāte pierāda to, ka pavasarī sēja notiks. Bet grūti ir prognozēt, kā viņiem būs gada beigās, kad ir jāmaksā par katru pārdoto kubikmetru meža.

Šeit jau arī nav jāskatās, kur ekonomēt. Ir viens punkts, kur ekonomēt, - Satiksmes birojs. Kāpēc jārada atkal kaut kāda birokrātiska struktūra? Nu, bet ja viņa ir radīta, lai viņa saimnieko ar tiem līdzekļiem, kādi viņai būs, - 4% no apdrošināšanas likmes.

Es domāju, ka te nav tālu jāskatās, kāds te ir mērķis. Ja mēs nobalsosim šodien par šā likuma atdošanu atpakaļ Saeimai, tādā gadījumā 1.maijā stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi, un tur ir paredzēts, ka jāmaksā 50 lati. Tā ka tie stāsies spēkā, un tad jau viegli ir mums oponēt, ka, ja mēs maksājam, lūk, 50 latus, kāpēc tad mēs citu summu ieviesīsim? Bet, maksājot 50 latus, peļņa ir pārāk "trekna" apdrošinātājiem un valsts birokrātijai, kas ar šo jautājumu nodarbosies. Es domāju, ka nebūtu loģiski, ja mēs šodien nobalsotu par to, ka šo likumu atkal sāktu "ðūpot". Tā jau notika ar Ostu likumu: saka, ka var nebūt speciālās izglītības, lai būtu par ostas pārvaldnieku. Un tā joprojām.

Es aicinu noraidīt šā likuma atdošanu Saeimai.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Otro reizi.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, nebrīnos, ka Ulmaņa partijas biedrs Druva (bijušais, pardon, jo Ulmanis jau tagad vairs nav Zemnieku savienībā, (Starpsauciens: "Goda biedrs!") viņš ir neitrāls kļuvis vai ir godabiedrs tikai) uzstājās ar tādu kvēli un aizsargāja cienījamā Valsts prezidenta kunga iniciatīvu. Nu dabiski, tas ir saprotams. Diemžēl man izbrīnu rada cienījamais Tabūna kungs, bet to var saprast. Kā nekā 5.Saeimā sēdēja - un varbūt kopā pat ar Ulmani. Bet te ir cita lieta.

Es gribētu norādīt cienījamajiem kolēģiem, ka šie abi divi kungi mūs māna. Paralēli tam ir jāizlasa vēl viens interesants pants, kas ir Kārtības rullī. Tas ir 83.pants, un tajā ir rakstīts: "Ja sešu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nodošanu komisijām, šie noteikumi netiek pieņemti likumdošanas kārtībā, tie zaudē spēku." Tādēļ es norādu... ja es nekļūdos, Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā likums par civiltiesisko apdrošināšanu... tā kā tas nav izsludināts, ir zaudējis savu spēku. Ja mēs tagad tālāk nosūtīsim komisijām, līdz ar to šodien būs pilnīgs tukšums iestājies. Būs tikai administratīvā atbildība, bet pats likums vairs nefunkcionēs. Vairs nekādas obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas Latvijā nav. Un jūs, Tabūna kungs, stāstāt anekdotes par komisijām. Tad nekādās komisijās tas netiks darīts, jo ir jau ielikts mehānisms, ka no 1.maija nevarēs iziet tehnisko apskati... un augustā ir jau jāsākas obligātajai civiltiesiskajai apdrošināšanai. Tāda ir realitāte, kurā mēs nokļūsim. Tātad dabiski, ka atkal kārtējo reizi visi apdrošināšanas lobiji, firmas skries gan uz Juridisko komisiju, gan visur citur un kliegs: "Steidzamāk! Steidzamāk! Ātrāk! Ātrāk!" Un nekāda Ekonomikas ministrija neko netaisīs un nemeklēs...

Tāpat es arī gribu norādīt, ka pareizi jau Jurdža kungs teica, ka firmas bija sabozušās. Jo, izrādās, ir paradoksāla situācija, ka viņi plāno, ka Latvijā tikai 54% transporta tiks apdrošināti. Un jau veidojas vēl paradoksālāka situācija. Naudas daudzums, ko viņi it kā zaudēs, var būt 5 vai 6 miljoni, bet, izrādās, varot arī būt pat šinī situācijā 2 miljonu latu peļņa. Saprotiet, tāds ir līmenis, kādu mums piedāvā, - no mīnus sešiem līdz plus diviem miljoniem. Tad jautājums ir - vai būs peļņa vai zaudējumi? Ja mēs tagad iestāsimies par to, ko piedāvā gan Druvas kungs, gan Tabūna kungs, padiskutēsim, atbalstīsim, pavirzīsim, tad varbūt patiešām izrādīsies, ka būs nevis 2 miljonu, bet 4 miljonu peļņa.

Tādēļ es aicinu tomēr nepakļauties šai demagoģijai un nopietni padomāt. Es vēlreiz aicinu neatbalstīt. Un, pirms izvirzām šādus argumentus kā atsevišķi kolēģi no partijām, kas nav iedziļinājušies pašā būtībā, mēs nedrīkstam aizmirst galveno faktoru, ka no 16.februāra šis likums vairs nedarbojas. Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā...

Tātad ir jautājums - ko mēs gribam panākt? Labāk lai likums sāk darboties, un pēc tam, ja šis likums patiešām nebūs derīgs vai nedarbosies, tad attiecīgi... piedodiet, gan Tabūna kungs, gan Druvas kungs, gan visa frakcija varēs iesniegt labojumus, atvērt likumu un izdarīt labojumus. Tad varēs izveidot komisiju, grupu, un viss. Un, kas attiecas uz argumentiem no apdrošinātāju puses, ka, lūk, blēži sanāks un sāks izdarīt apdrošināšanu, es domāju, ka Ceļu satiksmes birojs blēžiem neiedos licences. Ja Ceļu satiksmes birojs nolems, ka jādod, tad arī nesīs līdzatbildību. Es arī negribu uzskatīt, ka tās apdrošināšanas firmas, kas Latvijā ir saņēmušas licenci, ir blēži. Jo tikai licencētās firmas varēs nodarboties. Tātad vai nu Latvijā ir divu veidu apdrošinātāji, kas ir licencēti... bet vieni ir labi un otri ir blēži. Bet es ceru, ka tā nu gluži nav. Tādēļ es vēlreiz aicinu neatbalstīt šo Prezidenta kunga brīnumaino iniciatīvu, neklausoties tautas viedoklī, bet klausoties tikai apdrošinātājfirmās.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti! Augsti godātie ministru kungi un valdība! Bet es šeit nevienu no jums, pēdējiem, neredzu. Taisni dīvaini, jo tieši gribētu uzrunāt jūs. Es negribu nevienu apvainot, es negribu izteikt nekādus apvainojumus Prezidentam vai tiem, kas saka, ka ir izdevīgi un ka steidzīgi ir jābūt šai apdrošināšanai. Redzat, es tiešām ne visai labi orientējos šajā jautājumā, bet man ir vislielākais izbrīns par to, ka gandrīz neviens šeit neorientējas. Viņi aizstāv savu ideju, bet pateikt kaut ko konkrēti ar skaitļiem... To jau mēs šeit dzirdam arī no citiem deputātiem, un man ir vislielākais izbrīns, ka mēs varam tērēt tik daudz laika, tik daudzas dienas šo dārgo laiku, runādami par nesagatavotu lietu. Kur ir ekonomiskie aprēķini, līknes, diagrammas? Labi - parādīt, saka, tas ir sarežģīti. Nu kāda šeit var būt sarežģītība? Ir taču zināms, cik ir tādu un tādu autotransporta līdzekļu šobrīd uzskaitē. Ir zināma arī viņu... nevar taču nebūt nezināma arī viņu attīstības dinamika, tas, kā pieaug viņu skaits. No vienas puses, tas ir zināms.

No otras puses. Avāriju uzskaite taču arī ir. Ir zināms, kādas ir bijušas šīs avārijas un arī šo avāriju dinamikas līkne, kur šīs līknes krustojas, kādas ir tās summas, kuras cietušajam būs iespēja saņemt, tik un tik lielu naudu, ja ir iemaksāti 20 lati, un arī tad, ja būs iemaksāti 50 lati. Cik tad būs jāmaksā.

Man rada izbrīnu un, jāsaka, arī nedrošības sajūtu tas, kāpēc tauta, cik es esmu runājis, un ne tikai vienkāršā tauta, bet arī profesori, arī pietiekami bagāti cilvēki... es nerunāšu par "biezajiem", bet pietiekami bagāti deputāti, kuri saka: "Es gadā neizdaru vairāk kā... Esmu nobraucis jau 20 gadu, bet man nav bijusi neviena avārija." Bet, ja reiz mēs tādu žēlastību gribam, tādu obligāto žēlastību savai tautai - automašīnu īpašniekiem dot, tad kāpēc viņi pretojas šai žēlastībai?

Es negribu apvainot, kā jau teicu, nevienu. Es pat negribu īsti balsot "pret". Kaut kāds tas vidējais skaitlis ir jāatrod, bet pareizi jāatrod. Man ir aizdomas, ka visas firmas šodien... daudzas firmas grib pelnīt ne mazāk kā 200%, un arī kaut kāda apdrošināšanas firma negribēs pelnīt nieka 50%. Lūk, par ko man ir aizdomas! Un, kamēr es šeit nebūšu redzējis līknes... un arī mani kolēģi deputāti, gudri cilvēki un kandidāti, ir teikuši, ka šie lielumi ir nezināmi... Ir aprēķināmi vissarežģītākie procesi, ir diferenciālrēķini. Es varu jums tādā gadījumā pat ar zinātniekiem nodibināt sakarus, kuri jums šos aprēķinus parādīs. Kāpēc mums šodien nav uz galda izdalītas šīs līknes, kurās mēs varētu orientēties? Šeit nevajadzētu būt nekādai politikai, nekādai socioloģijai, bet šeit vajadzētu būt skaitļiem, skaitļiem un diagrammām. Tagad mēs spriežam un jautājam: kura firma strādās ar šo apdrošināšanu un cik viņa grib pelnīt - vai viņai pietiek ar 15% vai ar 50%. Un mēs sakām: "Nç, strādājiet ar 10% peļņu!" Kaut varbūt varētu strādāt arī ar 4% - 5% peļņu.

Pašās beigās es gribu pieminēt arī vēl to, ka tiešām varētu atbalstīt Jāņa Mauliņa teikto, jo man "griež" ne tikai ausīs, bet arī smadzenēs, ka tā ir "prēmija" - pilnīgi apgriezts jēdziens ar kājām gaisā! 50 gadus, es domāju, Latvijā, ja mēs lietojām vārdu "prēmija", tad tas cilvēks saprata, ka viņam kaut kas tiek, nevis ka viņš maksā prēmiju projām. Te nav loģikas, un tā ir mūsu terminoloģija. Mēs varam iekavās, ja tas tā ir starptautiskajā tulkojumā, lietot šo vārdu angļu valodā, bet latviešu valodā jāliek cits vārds - iemaksa vai nomaksa. Tā ka es varēšu atbalstīt tikai tad, ja būs redzami skaitļi, un aicinu mūs netērēt laiku šeit, Saeimā, bet strādāt un pierādīt to, ar skaitļiem un diagrammām, un aprēķiniem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Jānis Rāzna - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Arī es pēc šā likuma pieņemšanas un tad, kad sākās visādas debates gan par atgriešanu atpakaļ, gan arī par to, ka apdrošināšanas firmas bankrotēs, gribēju mazliet dziļāk šajā jautājumā iedziļināties.

Pirmais, ko es gribēju uzzināt, bija tas, cik tad vidēji maksā pašreiz automašīna republikā. Es apskatījos tikai divas vietas. Es aizbraucu uz Rumbulu - uz tirgu, un otra bija šeit pat pie Saeimas - mūsu pašu deputātu automašīnas. Rumbulā, es jums pateikšu, šobrīd cenas ir šādas: 1987./90.gada "Audi-80" maksā no 4000 līdz 6000 dolāru, tātad vidēji ap 3000 latu. Sakiet, vai tad tā ir "vidējā" automašīna, kas brauc pa mūsu republikas ceļiem?

Nākošais. Es pāris rītu pēc kārtas šeit pie Saeimas stāvlaukumā paskatījos arī tās automašīnas. Zināt, arī mūsu pašu automašīnas šeit stāv, ar kurām mēs braucam, ja neskaita varbūt autobāzes mašīnas. Arī tām nav vidējā cena 3000 latu. Tātad acīmredzot šis ir viens jautājums, par kuru mums šeit ļoti nopietni ir jādomā.

Es domāju, ir pareizi, ka šīs prēmijas tika samazinātas no 50 latiem uz 20 latiem. Es domāju, ka paņemot šos 20 latus, apdrošināšanas firmas arī tad gūs ļoti labus ienākumus.

Nākošais jautājums, kas mani uztrauc, ir tas, par ko šeit sāka runāt Bāna kungs, - tie ir traktori. Tātad 10 latu par traktoru un 3 lati vēl par piekabi. Rodas loģisks jautājums: kāpēc ne par arklu un kāpēc ne par kultivatoru? Es jums teikšu, ka arkls un kultivators ir varbūt daudz bīstamāks uz ceļa nekā piekabe traktoram aizmugurē, bet, lūk, šie 10 lati... Tad es sāku skaitīt, braukdams katru dienu no Bauskas uz Rīgu un atpakaļ, cik tad es tos traktorus uz tā ceļa redzu. Rīgā praktiski vispār viņus nevar redzēt, un droši vien lielajās pilsētās arī viņus neredz. No Bauskas uz Rīgu braucot, es vienā reizē neredzēju vairāk par trim traktoriem. Šie traktori izmanto ceļus tikai kilometra, varbūt pusotra garumā, lai uzbrauktu uz lauka vai lai iebrauktu mežā. Taču mēs esam uzlikuši šiem traktoriem maksāt šādas prēmijas.

Tā ka šeit varētu varbūt par šo likumprojektu daudz runāt un runāt varbūt arī par to, kādus argumentus izsaka gan apdrošināšanas firmas, gan arī tie, kuri aizstāv domu, ka šī prēmija ir par mazu, bet pamatotu argumentu šobrīd laikam nav nevienai pusei. Bet taisnība ir viena - mēs maksāsim, tauta maksās lielas naudas summas, kuras aizies atsevišķu cilvēku vai juridisko personu kabatās. Un tāpēc šobrīd, es domāju, pareizāk būtu tomēr sākt šo apdrošināšanu no mazākām summām, un tad atkarībā no dzīves līmeņa, atkarībā no tā, kā celsies varbūt mūsu automašīnu tehniskais stāvoklis, viņu vērtība, tad arī noteikt šo prēmiju lielumu nākotnē.

Protams, es vēlētos, lai mēs atgrieztu šo likumprojektu atpakaļ caurlūkošanai tikai ar vienu mērķi - lai mēs neļautu vēl vairāk apkrāpt zemniekus un lai mēs skatītos, ka šo traktoru lielās prēmijas, kas šobrīd ir, tiktu samazinātas. Bet pamatā es esmu par to, lai šis likumprojekts paliek tāds, kāds viņš ir, un viņu nevajadzētu atgriezt caurskatīšanai, bet varbūt vēlāk izdarīt labojumus, kuri samazinātu šo traktoru prēmijas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es atbalstu domu - caurskatīt šo likumu vēlreiz. Es domāju, ka mums nevajadzētu slimot ar mazvērtības sajūtu, it kā Prezidents mūs būtu nopēris vai nebūtu atbalstījis mūsu darbu tikai tāpēc, ka viņš ir atgriezis atpakaļ. Tādas ir Prezidenta tiesības, un es domāju, ka viņš to nav darījis neapdomīgi. Likums nav perfekts, likumā var izdarīt izmaiņas, un es domāju, ka tas ir jādara. Šis likums ir absolūti nepieciešams mūsu valstij.

Mani tiešām satrauc dažu mūsu deputātu runas, kuri, es uzskatu, netiek vaļā no sociālisma sindroma. Ir jāiet Eiropā, mums ir jāpaliek par Rietumu valsti ar tādu praksi, kāda ir kurā katrā valstī, kur ir apdrošināti visi satiksmes līdzekļi.

Vēl es gribu teikt, ka man ir ļoti nesaprotama un arī aizvainojoša deputāta Lujāna uzstāšanās pret Valsts prezidentu. Vai tiešām mums ir jānonievā Valsts prezidents vai citas mūsu amatpersonas? Vai tiešām mēs nevaram cieņu izrādīt viens pret otru, kā arī pret Valsts prezidentu un citām mūsu valsts augstākajām personām? Es domāju, tas neceļ slavu ne Lujāna kungam, ne arī viņa partijai, ne arī kādam citam. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es šeit, izsakot savu viedokli, nepaudīšu nedz manas partijas viedokli, nedz kādu ieinteresēto grupu viedokli. Zināmā mērā es paudīšu valdības pārstāvju viedokli, bet pamatā tā deputāta viedokli, kurš atbildīgajā komisijā bija ziņotājs šeit no tribīnes.

Ja šodien ir tāda situācija, ka mēs šeit pat vēl šobrīd vairākus jautājumus neesam pareizi izpratuši, tad acīmredzot tomēr vienīgā izeja ir vēlreiz atgriezties pie šā likumprojekta skatīšanas. Kādēļ?

Faktiski ir runa pamatā par diviem pantiem - ir runa par šīm pamatprēmijām un par atbildības limitiem. Lieta ir tāda, ka šajos abos pantos iebalsotās summas ir savstarpēji cieši saistītas.

Es piekrītu Rāznas kungam, ka acīmredzot būtu pamats pantā par atbildības limitiem pārskatīt, piemēram, to, vai vajadzētu noteikt 3000.

Jurdža kungs, nu nav tā, kā jūs sakāt! Ja tur ir ierakstīts "ne vairāk", tad tas nozīmē, ka, ja būs nodarīts kaitējums par 4000, tad izmaksās tikai 3000. Bet visos pārējos gadījumos, ja būs kaitējums par 3000, izmaksās 3000, 2999 vai 2099. Vienkārši nevajag šādas lietas tā skaidrot, ka tas nu ir jāsaprot tā. Ir runa par to, ka, ja kaitējums būs nodarīts šim transportam lielāks par 3000, tad gan vairāk neizmaksās un tad atbildību prasīs, tanī skaitā arī materiālo atbildību, no tā, kurš ir vainīgs. No viņa prasīs pārējo daļu. Tā ka šeit ir tāda jēga vārdiem "ne vairāk", nevis tā, kā jūs izprotat un arī izteicāt šeit.

Bet es lūgšu... (Starpsauciens: "Nevajag...") Dažas šīs lietas liecina, ka acīmredzot mums nav vienotas pārliecības vēl arī par to, kā Bāna kungs centās izskaidrot, kas tad būs nākotnē. Nu nebūs tā, kā, Bāna kungs, jūs sakāt! Tāpat arī nebūs tā, kā Lujāna kungs mums apgalvo, ka 16. beidzas šis termiņš, un cauri, ka vairs nav nekādas apspriešanas.

Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtajiem noteikumiem - jā, varbūt, bet šis ir likumprojekts. Kā mēs paši atzinām, šis likumprojekts atšķiras ļoti būtiski no Satversmes 81.panta kārtībā gan pirmo reizi pieņemtajiem noteikumiem, gan arī otrreiz pieņemtajiem noteikumiem. Tātad, ņemot vērā, ka Lujāna kungs tikko atgriezās zālē, es gribu teikt, ka vismaz kā Juridiskās komisijas deputātam viņam nevajadzētu mums šeit stāstīt tādas lietas, kas neatbilst patiesībai. Tad, gribot negribot, man jāizvēlas tas vārds, kuru jūs lietojāt vienā no sēdēm, kad apsprieda šo likumprojektu, bet es vēlreiz atgriežos pie šīs situācijas tāpēc, ka, ja nu mums tomēr šodien ir šīs domstarpības - un, es domāju, ka nevienam nav šaubu, ka šie divi panti ir savstarpēji saistīti -, tad, dabīgi, nevar būt tā, ka būtiski mainās tikai viens pants, un faktiski otrs pants tika pieņemts... Es jau negribu pārmest kādam, ka bija iespēja to izdarīt trešajā lasījumā... Trešajā lasījumā vairs nebija iespējas to izdarīt, trešajā lasījumā bija iespēja tikai vai nu nobalsot par to, ko lika priekšā atbildīgā komisija, vai nenobalsot vispār par atbildības limitiem. Tā ka šis ir tas brīdis un šī ir tā iespēja, kad, atgriežoties un nododot šo likumprojektu komisijām, izmantojot to, ko var izmantot pirms trešā lasījuma, to var izdarīt, lai šos divus pantus un šīs normas sabalansētu.

Tāpat es gribu runāt arī par to, ka tiešām, kā mēdz teikt, es gribu pakaisīt pelnus arī uz savas galvas, jo acīmredzot mums komisijā vajadzēja atrast iespēju, lai iesniegtu oficiālus datus, kas liecinātu par situāciju valstī autotransportā. Šeit, ja nemaldos, Tabūna kungs nosauca šo gandrīz pusmiljona lielo transporta daudzumu valstī. Obligāti, ja mēs runājam par šo likumprojektu, ir jānosauc arī situācija, cik no šī gandrīz pusmiljona transportlīdzekļiem katru gadu neveic tehnisko apskati, un tas noteikti ir jāliek mīnusā. Šī summa ir lielāka, nekā jūs viens otrs domājat, ka tāda varētu būt. Šis skaitlis grozās ap 40% tiem, kuri neiziet. Un vai tad kāds mēs domājam, ka tie 40% transportlīdzekļu īpašnieku, kuri neiziet tehnisko transportlīdzekļu apskati, izdarīs apdrošināšanu? Domāju gan, ka ne.

Jau iepriekš, kad izskatīja šo likumprojektu, es teicu par to, vai mums ir ziņas... cik mēs varam iegūt precīzas ziņas par avārijām, par to, cik daudz transportlīdzekļu nonāk šajos ceļu satiksmes negadījumos, cik daudz ir avāriju. (Starpsauciens no zāles: "Nevaram...") Nav mums to ziņu! Taču, redzot šo situāciju, kas tika atspoguļota galvenokārt presē, un zinot to, ka varētu atgriezties atpakaļ šis likumprojekts, mēs, daži Juridiskās komisijas deputāti, pārrunājām ar pārstāvjiem no ceļu satiksmes institūcijām, ar pārstāvjiem, kas realizējuši labprātīgo apdrošināšanu līdz šim, un apsolām, ka, ja šis likumprojekts nonāks komisijā un pēc tam vēlreiz atgriezīsies trešajā lasījumā Saeimā, tad katram deputātam būs šie dati, šī analīze. Es negribu teikt, ka tie būs precīzu diagrammu veidā, bet katrā ziņā būs tādi dati, kuri dotu iespēju arī pašam pārbaudīt tās vai citas normas pareizību, kas tiek likta priekšā likumprojektā. Tā ka tas būs iespējams, un to mēs izdarīsim.

Un es vēlreiz gribu zināmā mērā apelēt pie mūsu godaprāta tanī nozīmē, ka, ja reiz tik daudziem cilvēkiem rodas pretrunas, runājot par vienu vai par otru likumprojektu, ja reiz arī ļoti atbildīgas valsts amatpersonas par to ir izteikušas savas šaubas, vai tad tiešām mēs nevaram upurēt, teiksim, divas nedēļas, lai izskatītu šos priekšlikumus un vēlreiz atgrieztos pie tiem pat tad, ja mēs nobalsosim par visiem tiem pašiem cipariem, kādi viņi šeit ir. Tāpēc nevajadzētu mums ieslīgt zināmā ietiepībā un atteikties no tā. Un galu galā arī Valsts prezidents ir izmantojis tikai viņa tiesības.

Un visbeidzot. Ja mēs gribam šo likumprojektu panākt tādu, kas būtu par pamatu, lai iestātos starptautiskajā organizācijā "Zaļā karte", tad viņam tiešām ir jāatbilst tām pamatprasībām, kādas tur tiek izvirzītas. (Starpsauciens: "Nevajag!") Mēs nevaram... mēs varam... protams, mēs drīkstam... Jā, mēs varam pieņemt arī savu, bet vai tad mūs atzīs starptautiskās organizācijas?

Un tad es varu vēl teikt, ka komisija ir saņēmusi arī daudzas pārmetumu vēstules no cilvēkiem un no organizācijām, kas saka: kāda nozīme ir pieņemt tādu likumu, kuru neatzīst starptautiskās organizācijas un kura dēļ varētu nenotikt šī uzņemšana organizācijā "Zaļā karte"? Es varu pateikt, ka, ja šogad līdz aprīļa mēnesim netiks iedotas ziņas par šī likuma pieņemšanu, tad acīmredzot šogad iestāšanās "Zaļās kartes" organizācijā arī nevarēs būt. Es pieļauju, ka vēl pirms trešā lasījuma, ja šis likumprojekts tiks atgriezts komisijām, mēs varētu tur iestrādāt arī tādu normu, kas vispār nav jauna norma, bet kas varētu zināmā mērā ierobežot iespējas uzņēmējdarbībā iegūt nepelnītu peļņu, neparedzēti augstu peļņu, lai to novirzītu uz attiecīgiem fondiem, kas varētu garantēt zināmu drošību par to, lai maksātnespējas vai, nedod Dievs, pat izputēšanas situācijā tomēr tās personas, kuras ir cietušas ceļu satiksmes negadījumā, saņemtu šo naudu. Un tādēļ, ņemot vērā visu še teikto, es aicinu tomēr nobalsot par šī likumprojekta atgriešanu komisijai un pēc tam atkārtot tā izskatīšanu. Jo vairāk tādēļ, ka atbilstoši Kārtības ruļļa 115.pantam faktiski ir paredzēta vēlreiz balsošana trešajā lasījumā par šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Ādamsona kungs, vai jūs 6 minūtes izmantosit?

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šajā zālē atrodas pietiekoši izglītoti cilvēki, lai varētu sareizināt, ka divreiz divi ir četri, bet nevis tik, cik ir vajadzīgs priekšniekam. Pieņemot, ka Latvijā ir jāapdrošina apmēram viens miljons transportlīdzekļu un ka viena tā apdrošināšanas summa sastāda aptuveni 20 latu - tā ir vidējā summa -, tātad viens reiz 20 ir 20 miljoni latu. Katru gadu ceļu negadījumos gūtie materiālie zaudējumi sastāda 5-6 miljonus, tātad jau tagad peļņa ir aptuveni 14 miljoni. Taču nebūsim naivi! Un tas ir absolūti skaidrs, kas ir ieinteresēts, lai palielinātu šīs prēmijas, lai gūtu virspeļņu.

Nākamais. Tā jau nav, ka gluži nav motivācijas, kāpēc ir atgriezts šis likums atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Lielākā apdrošināšanas firma Latvijā ir akciju sabiedrība "Balta", kuru vada bēdīgi slavenais Ivars Muzikants, kurš veiksmīgi novadīja līdz bankrotam Depozītu banku un Centra banku, aktīvi sadarbojoties ar Mārci Bendiku. Atkal man var pārmest, ka tie ir vārdi, bet, tālāk paskatoties, mēs redzam, ka 31% akciju sabiedrībā "Balta" pieder ne vienam citam kā "Avelat", un acīmredzot šeit ir visa šī tīrā ieinteresētība, lai saņemtu virspeļņu ne par ko.

Un es piekrītu gan Urbanoviča kungam, gan Rāznas kungam, kuri šeit arī uzstājās un pamatoti pierādīja, ka mums sākumā ir jāpanāk, lai šis likums sāk darboties, un tikai pēc tam mēs varam iesniegt kaut kādas citas izmaiņas. Cienītais Tabūna kungs, ja divu gadu laikā, no 1995.gada, parlaments nav saņēmis nevienu aprēķinu par šo likumu, tad nebūsim naivi, ka divu nedēļu laikā vai nedēļas laikā tādi aprēķini tiks iesniegti parlamentam. Un diemžēl tas nav pirmais gadījums, kad ekonomiski svarīgus likumus mēs pieņemam bez jebkādas motivācijas, bez jebkādiem pierādījumiem. Gribētu atgādināt, ka analoģiski tika pieņemts likums "Par Rīgas tirdzniecības brīvostu", kur nebija ekonomisko aprēķinu. Līdzīgi pagājušajā gadā mēs pieņēmām izmaiņas likumā "Par akcīzes nodokli", kur arī nebija nekādu aprēķinu, un tagad acīmredzot mūs sagaida absolūti tāds pats liktenis. Un es aicinu balsot "pret". Paldies.

Sēdes vadītājs. Bāna kungs, vai jūs 3 minūtes izmantosit? Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Otro reizi.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Es tikai gribēju atvainoties Saeimai par neapzinātu maldināšanu sakarā ar 1.maiju. Tā bija mana neaprēķināšana, bet tas nenozīmē, ka mēs, frakcija, mainītu savu nostāju un arī es personīgi savu nostāju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Līdz pārtraukumam ir 3 minūtes. Vītola kungs neizmantos vairs laiku. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, lūdzu, reģistrēsimies! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, Ilga Kreituse lūdz vārdu paziņojumam.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie Ārlietu komisijas locekļi, komisijas sēde 19.februārī pulksten 11.00 Ārlietu komisijas telpā.

Sēdes vadītājs. Vārds Mārim Rudzītim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Indulis Bērziņš, Juris Celmiņš, Alfreds Čepānis, Ziedonis Čevers, Roberts Dilba, Juris Dobelis, Guntars Grīnblats, Ervids Grinovskis, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ģirts Valdis Kristovskis, Ivars Jānis Ķezbers, Imants Liepa, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Požarnovs, Juris Sinka, Leonards Teniss, Ēriks Zunda. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Deputāts Vītols lūdz reģistrāciju. Lūdzu zvanu. Lūdzu reģistrāciju kvoruma noteikšanai. Deputātus lūdzu reģistrēties! Vai visi deputāti ir reģistrējušies? Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Zālē ir 57 deputāti.

Turpinām izskatīt jautājumu. Debatēs vēlas runāt Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Es vēlos izteikties šajā jautājumā, nebalstoties uz emocijām, bet balstoties uz skaitļiem, uz aprēķiniem. To trūkums šeit jau vairākkārt no šīs tribīnes ir apstiprināts.

Es nevarētu piekrist, ka mēs šo likumu esam rakstījuši tukšā vietā, ka šā likuma pamatā nav bijuši nekādi aprēķini. Tikai dod, Dievs, cilvēkiem, kas šobrīd zālē manī klausās, dzirdēt arī šos skaitļus un tajos ieklausīties, un vadīties ne tikai pēc emocijām, bet arī pēc aprēķiniem.

Es gribu nosaukt vairākus iemeslus, kāpēc mums būtu jānodod šis likums atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai un līdz ar to jāakceptē Valsts prezidenta prasība. Šajā gadījumā ir vairākas lietas, uz kā pamata tika veikti aprēķini. Bez tam ir arī pieredze, kas šajā sakarā, tieši apdrošināšanas sakarā, ir izveidojusies Igaunijas Republikā, kur šī apdrošināšana darbojas turpat jau četrus gadus.

Kādas ir tās būtiskākās izmaiņas, kas ir bijušas likuma iepriekšējā redakcijā, ko piedāvāja valdība un ko piedāvāja galīgajā redakcijā kā atbalstītus punktus Juridiskā komisija, un kas ir tas, ko Saeima ir izmainījusi, šajā zālē balsojot? Kādi ir šie iemesli, kuru dēļ tad tas būtu otrreiz jāizskata, jāpārlūko?

Viena lieta ir tā, ka likumā ir noteiktas šīs vidējās pamatprēmijas, svērtās vidējās likmes, kas ir 19,97 lati, un likumā ir saglabāti noteikti atbildības limiti, kas ir noteikti skaitliskā izteiksmē, balstoties uz iepriekšējām prēmijām, uz iepriekšējo prēmiju lielumu tad, kad šīs prēmijas vēl nebija samazinātas. Šobrīd šī atšķirība, proti, ir tāda, ka ar šīm prēmijām, ar šīm pamatprēmijām, ar šo lielumu nav iespējams nodrošināt likumā noteiktos atbildības limitus. Līdz ar to ir šī tarifu nesaderība un veidojas šī ekonomiskā nepamatotība.

No otras puses, ir arī tāda lieta, ka ir būtiski samazinājies apdrošināšanas līguma termiņš, proti, no trim mēnešiem līdz faktiski vienai dienai, un tādēļ ir nepieciešams veikt jaunu analīzi, proti, cik lielā mērā samazināsies to transportlīdzekļu skaits, kuru īpašnieku civiltiesiskā atbildība būs apdrošināta uz pilnu gadu, un cik lielā mērā palielināsies to transportlīdzekļu skaits, kuru īpašnieku civiltiesiskā atbildība nebūs apdrošināta, bet kuru īpašnieki ar šiem saviem transportlīdzekļiem piedalīsies ceļu satiksmē. Kādā veidā kritīsies apdrošināšanas ieņēmumi un vai būs iespējams izveidot adekvātas rezerves izmaksu garantēšanai, zaudējumu atlīdzināšanai, un vai būs iespējams, pastāvot šādai metodei, izveidot ekonomiski pamatotu kontroles mehānismu, lai ceļu satiksmē piedalītos aizvien mazāk transportlīdzekļu, kuru īpašnieku civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta.

Igaunijas pieredze. Ko tā liecina? Igaunijā šī sistēma tika ieviesta un darbojas jau kopš 1993. gada vasaras. Nepilnu četru gadu ilgā darba pieredze liecina, ka šajā apdrošināšanas veidā apdrošināšanas prēmiju un apdrošinātāja atbildības limitu nesabalansētības dēļ apdrošināšanas prēmijas tika paaugstinātas vairākkārtīgi. Pēdējais apdrošināšanas prēmiju paaugstinājums Igaunijā notika 1996. gadā, un šobrīd šīs vidējās likmes jau daudz vairāk pārsniedz, ievērojami pārsniedz tās, kas ir šeit, Latvijā, ar šo likumu noteiktas.

Kādi ir skaitļi? Kādi ir šie aprēķini? Ko tie liecina? Man šie skaitļi ir pieejami, un es esmu pārliecināts, ka šie skaitļi ir pieejami arī Juridiskās komisijas locekļiem. Žēl, ka šeit šie skaitļi nav pieejami un ka šie materiāli nav izdalīti šobrīd deputātiem, lai jūs ar tiem varētu iepazīties. Bet tāpēc sekojiet līdzi šai statistikai, uz kā pamata ir šis aprēķins veikts.

Līdz 1997.gada 1.janvārim Ceļu satiksmes drošības direkcijā kopumā bija reģistrēts 534 441 transportlīdzeklis, Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā - 82 705 transportlīdzekļi, un Tramvaju un trolejbusu pārvaldē - 636 tramvaji un trolejbusi. Tātad Latvijas Republikā sauszemes transportlīdzekļu obligātajai apdrošināšanai tiktu pakļauti 617 782 transportlīdzekļi.

Ņemot vērā Igaunijas Republikas pirmo divu gadu darbības pieredzi, kā arī to, ka ir ievērojami samazināts apdrošināšanas termiņš (pat līdz vienai dienai) un ka tas ievērojami samazina uz pilnu gadu apdrošināto transportlīdzekļu skaitu, tarifu aprēķinātāji ir vadījušies pēc tā (ņemot vērā arī to, ka ir iespējams slēgt kompleksos līgumus), ka uz pilnu gadu tiks apdrošināti 46,8% no reģistrētajiem transportlīdzekļiem. Tās ir 288 230 transportlīdzekļu vienības. Pareizinot šo skaitli ar Saeimā nobalsoto vidējo svērto apdrošināšanas pamatprēmiju apmēru, kas ir 19 lati 97 santīmi, mēs varam prognozēt, ka tiks iekasētas apdrošināšanas prēmijas par 5 755 833 latiem. Šis ir tas "maciņš", kas būs apdrošināšanas realizēšanas pamats.

No otras puses. Kādas ir finansiālās nepieciešamības, lai to īstenotu? Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas rīcībā esošās ceļu satiksmes negadījumu statistikas, obligātajai apdrošināšanai pakļautie transportlīdzekļi 1996. gadā izraisīja kopumā 11 036 ceļu satiksmes negadījumus. Ieviešot civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, šo negadījumu skaits pieaugs. Tāds ir novērtējums, jo līdz šim daudzi ceļu satiksmes negadījumi netika reģistrēti Ceļu policijā, jo negadījumu dalībnieki nereti paši savstarpēji vienojās.

Pēc Igaunijas Republikas statistikas, vidējās mantiskās izmaksas uz vienu ceļu satiksmes negadījumu ir 429 lati, tās ir aptuveni vienādas ar mūsu republikā izmaksātajām atlīdzībām trešajām personām. Tādējādi ir iespējams aprēķināt kopējos mantiskos zaudējumus, tie ir 4 739 317 lati.

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas rīcībā esošās ceļu satiksmes negadījumu statistikas, prognozētais gada laikā ievainoto skaits ir 4998 cilvēki. Tātad apdrošināšanas atlīdzības izmaksas ir paredzētas 68,2% gadījumu.

Kādas šeit ir finansiālās vajadzības? Prognozētās apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, pēc Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas fonda datiem, par personām nodarītajiem zaudējumiem sastādīs, pirmkārt, sakarā ar pārejošu darba nespēju - 60 285 latus, sakarā ar paliekošu darba nespēju - 150 000 latus, sakarā ar cietušo ārstēšanu - 1 866 590 latus, sakarā ar cietušo nāvi - 320 652 latus, sakarā ar apdrošināšanas pensiju izmaksām - 2 300 000 latus. Tātad pavisam apdrošināšanas izmaksas personām sastādīs 4 697 527 latus. Tātad apdrošināšanas atlīdzību izmaksām, summējot šos divus lielumus, pavisam ir nepieciešami 9 436 844 lati. Šādi ir skaitļi. Plus šā apdrošināšanas veida uzturēšanas izdevumi, kas arī ir jāierēķina šeit iekšā.

Kas šeit tiek skaitīts kopā? Šeit tiek skaitīti Satiksmes biroja uzturēšanas izdevumi, kas ir 3% no kopējās summas; šeit tiek skaitīti līdzekļi garantijas (rezerves) fondam, kas veidojas aptuveni 12% apmērā no prēmiju iemaksām; šeit ir runa arī par interešu aizsardzības fondu, par aģentu tīkla izveidošanu. Visi šie būtiskie šā apdrošināšanas veida uzturēšanas elementi kopumā prasa 1 283 550 latus.

Kopējā bilance, aprēķinot to, ko ir iespējams ieņemt no šīm apdrošināšanas prēmijām, ņemot šo pamatprēmijas likmi un kopējās finansu nepieciešamības, to sareizinot, - kopējā bilance ir mīnus 4 964 564 lati. Tātad šā apdrošināšanas veida bilance, pastāvot pašreizējām pamatprēmijas likmēm, ir negatīva par 4,9 miljoniem latu.

Šādi ir skaitļi, ņemot vērā šādu bāzi, šādu statistikas informāciju, kas ir bijusi pieejama Juridiskajam birojam. Ko šeit varētu darīt? Kristīgie demokrāti ir domājuši par šiem skaitļiem un domājuši arī par to, kādā veidā varētu izmainīt likumu, lai novērstu šo tarifu disbalansu. Mūsuprāt, ir viens veids, kā to darīt. Proti, man vispieņemamākais veids - samazināt... nevis palielināt prēmiju lielumu, bet atstāt kā prēmiju lielumu šo Saeimas nobalsoto, tātad nepalielināt prēmijas. Bet atlīdzību noteiktu Ministru kabinets tādā apmērā, kas atbilstu šīm zemajām iemaksām. Tādā veidā šīs atbildības limiti (proti, tie, kas ir iestrādāti 18. pantā) būtu zemāki par pašreizējiem, bet nebūtu arī jāpalielina cilvēka iemaksas, nebūtu jāpalielina prēmijas, jo šobrīd, šajos ekonomiskajos apstākļos, ņemot vērā maksātnespējas analīzi, tiešām būtu grūti to izdarīt.

Līdz ar to šis būtu kompromisa variants - pirmajos gados noteikt zemākus atbildības limitus, saglabājot iepriekšējo pamatprēmijas lielumu.

Tas būs tas, ko Kristīgo demokrātu savienība piedāvās, un, mūsuprāt, tas būtu arī kompromiss, ko varētu atbalstīt Saeimas vairākums.

Ir arī otra lieta. Šeit runāja par to, ka šis ir noteikts uzņēmējdarbības veids, kas varētu dot lielu peļņu apdrošināšanas sabiedrībām. Daudziem Saeimas deputātiem varbūt nav zināms - bet to jums noteikti vajadzētu zināt, - ka ar Ministru kabineta noteikumiem ir pieņemts garantijas (rezerves) fonda nolikums, kurš visām apdrošināšanas sabiedrībām nosaka peļņas ierobežojumus 4% apmērā. Šajā nolikumā, kas jau ir pieņemts, ir noteikts tas, ka šīs apdrošināšanas sabiedrības nevarēs pelnīt vairāk par 4%. Pārējā peļņa tiks viņiem atņemta un ieskaitīta šajā garantijas (rezerves) fondā, no kurienes tiks kompensēti zaudējumi, kurus būs nodarījuši nenoskaidroti un neapdrošināti transportlīdzekļi.

Arī Kaksīša kungs zināmā mērā runāja par to, ka šādi peļņas ierobežojumi būtu jāiestrādā. Tie jau ir noteikti ar šiem noteikumiem, un tas darbojas. Svarīgi ir tas, lai Saeimas deputāti to zinātu. Un tas atbilst arī Kristīgo demokrātu nostājai, ka uz šā apdrošināšanas veida, tā kā tas ir obligāts, nebūtu jāveido peļņa, bet gan šīs peļņas iespējas būtu ievērojami jāierobežo. Var diskutēt, vai tiem būtu jābūt četriem vai trim procentiem, bet tas jau ir speciālistu diskusijas jautājums.

Līdz ar to es esmu, manuprāt, nosaucis vairākus būtiskus iemeslus, kuru dēļ šis likums būtu vēlreiz jāskata rūpīgi un jāizdara attiecīgie grozījumi, kaut vai tādi, kādus piedāvāja Kristīgie demokrāti. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts, otro reizi.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dīvaini, ka mana visai līdzsvarotā un reālistiskā nostāja šā likumprojekta sakarā ir izraisījusi stipru reakciju un daudzi kolēģi minēja manu uzvārdu. Es saprotu par diviem interfrontiešiem, kuri gan atrodas dažādās partijās un acu aizmālēšanai, protams, saucas savādāk. Tātad Urbanoviča kungam un Lujāna kungam jau vienmēr uz mani kā nacionāli noskaņotu cilvēku un deputātu žults izdala īpašu indi. Un viņi vienmēr kāpj tribīnē un lej to šeit no tribīnes. Un it īpaši laikam šī inde izdalās tad, kad tuvojas kādas vēlēšanas. Pašlaik pašvaldību vēlēšanas tuvojas, un viņi ar to laikam grib izpelnīties kaut kādu labumu savā pusē. Urbanoviča kungs, jūs man pārmetat to, ka neesot lielas jēgas manis sacītajam. Bet es gan nedzirdēju kaut drusciņ lielāku jēgu jūsu sacītajā. Bet faktiski ko es varu gaidīt no bijušā komjaunatnes vadītāja? To es atstāju... "norakstu" uz šo lietu.

Lujāna kungs, es jums šeit no tribīnes gribu vēlreiz atgādināt. Te jau daži kolēģi teica: "Izbeidziet, lūdzu, vienreiz zākāties par mūsu Valsts prezidentu!" Tāpat es domāju, ka jūsu organizētie mītiņi dažādās pilsētas vietās robežojas jau ar likumu pārkāpumiem. Un man liekas, ka pienāks brīdis, kad nāksies saukt jūs oficiāli pie atbildības. Cik ilgi tā var turpināties? It īpaši šeit, no Saeimas tribīnes?

Bet, kas attiecas tieši uz šo likumprojektu, es vēlreiz atgādināšu, lai nebūtu pārpratumu. Es biju viens no tiem, kurš nepiekrita šādam lēmumam, ka autotransporta apdrošināšana pagājušajā gadā būtu draudējusi apmēram ar 100 latiem vienas automašīnas apdrošināšanai. Un mēs panācām, ka pagājušajā gadā šī apdrošināšana nenotika. Es domāju, ka nekā ļauna nebūs, Ādamsona kungs... viņa gan šeit nav... (No zāles deputāts M.Lujāns: "Ir, ir! Re kur stāv!") Viņš gan uztraucās, bet nekas ļauns nenotiks arī gadījumā, ja šogad neapdrošinās. Bet skaidrs ir viens, ka likumprojekts ir jānodod komisijām, un tad izspriedīsim.

Te jau varētu noderēt par izejas materiāliem tas, ko Vītola kungs nosauca. Tas gan ir tikai tāds sākuma materiāls, es domāju. Bet jau šie nosauktie skaitļi mani pārliecina, ka 50 lati par automašīnas apdrošināšanu patiešām ir par daudz. Varbūt drusciņ virs divdesmit, bet 50 jau nu nekādā gadījumā! Lūk, tieši tādēļ es domāju, ka šo likumprojektu vajag nodot komisijām, un tad mums būs laiks pateikt vēlreiz arī "nç" un palikt pie iepriekšējā, jau apstiprinātā likuma. Tā ka nevajag īpaši dramatizēt notikumus un uztraukties. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamā debatēs runās Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai".

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Es gribētu atgriezties mazliet pie vēstures, pie šī likumprojekta tā tapšanas stadijā. Un te es gribētu atgādināt visiem jums, kolēģi, ka vienā no rekomendācijām, kāpēc šis likumprojekts ir nepieciešams un vajadzīgs, pie tam ļoti ātri, bija tāds pamatojums, ka Latvijai ir tuvākajā laikā jāpievienojas "zaļo karšu" sistēmai. Redzot šo pamatojumu, es painteresējos Satiksmes ministrijā par to, kādi ir materiāli, ko nozīmē šī "zaļo karšu" sistēma, kādi noteikumi ir vajadzīgi, lai valsts varētu pievienoties šai "zaļo karšu" sistēmai. Un es šādus materiālus arī saņēmu no Satiksmes ministrijas, diemžēl jāsaka, gan franču valodā, bet tas nekas, es tiku galā. Es tikai brīnos par to, kā Satiksmes ministrija varēja strādāt pie likumprojekta, kā darba grupa varēja strādāt pie likumprojekta, ja šie materiāli nebija iztulkoti latviešu valodā. Vai tiešām šīs darba grupas eksperti visi mācēja franču valodu? Es par to ļoti, ļoti šaubos.

Bet, runājot par "zaļo karšu" sistēmu, lasot šos materiālus, kuri bija pārtulkoti no franču valodas jau latviešu valodā, es atļaušos arī jums nocitēt šā līguma parauga teksta 10.pantu, kurā ir teikti sekojoši vārdi: "Ja apmeklētajā valstī notikušajā nelaimes gadījumā iesaistītais transportlīdzeklis pieder pie tādas transportlīdzekļu kategorijas, kurai apdrošināšana nav obligāta, ir piemērojami šādi noteikumi." Un tālāk seko šie noteikumi. Es tad gribētu teikt, lūk, ko. To, ka šī pievienošanās Eiropas "zaļo karšu" sistēmai, šī motivācija par šādu pievienošanos, par nepieciešamību principā, mums tika uzbāzīgi šeit skaidrota, kas faktiski neatbilst īstenībai, jo no šī manis nocitētā 10.panta jūs labi redzat, ka šī apdrošināšana nebūt ne visiem transportlīdzekļiem pēc Eiropas "zaļo karšu" sistēmas ir obligāta. Tātad te ir skaidri un gaiši redzams fakts, ka mēs vēlreiz nevis domājam par tiem cilvēkiem, kā viņi to varēs darīt un kā viņi izmantos šos personīgos vai sabiedriskos transportlīdzekļus savā ikdienas dzīvē, bet gan rūpējamies par firmām. Par šīm apdrošināšanas firmām, par to, vai viņas spēs vai viņas nespēs izdzīvot un cik viņas nopelnīs. Arī tas mūs interesē. Tā ka šinī gadījumā es varu teikt, manuprāt, viennozīmīgi, ka šinī "spēlē" jau ir iesaistījies arī Valsts prezidents, kurš arī ir kļuvis par šo firmu lobiju.

Nākamais. Es domāju, kolēģi, te mums ir kolēģi no Amerikas - Druvas kungs un Lamberga kungs, lai... Ko tad mums tā Eiropa ar tiem 50 latiem? Paklausieties, liksim uzreiz 100 latus un būsim Amerikā!

Tālāk. Mani interesē arī tāds fakts: kur tad tas nabaga zemnieks savam traktoram vai traktoram ar piekabi liks šo "zaļo karti"? Uz kuru Eiropas valsti viņš brauks? Vai viņš tiešām brauks uz Eiropu ar traktoru? Jūs jau te dzirdējāt Rāznas kunga izklāstu, kā ir ar traktoriem uz Latvijas ceļiem. Nerunāsim nemaz par Eiropu! Un kāpēc tad mēs liekam arī šādiem transportlīdzekļiem šo obligāto apdrošināšanu? Vai tas nav absurds? Tā mēs rūpējamies par saviem cilvēkiem.

Nākamais moments. Nupat mēs visi pagājušajā nedēļā dzirdējām, ka inflācija mums ir apstājusies, ka inflācija samazinās, ka viss ir kārtībā. Turpat blakus vakara ziņās - LNT ziņās, "Panorāmā" - rāda mums faktu par "Lattelekom". "Lattelekom" ir paziņojis, ka paaugstināšot telefona abonentu maksu. Un kāpēc? Pamatojums ļoti vienkāršs - sakarā ar inflācijas pieaugumu! Mūs tas neuztrauc. Arī šinī gadījumā, runājot par transportlīdzekļu civiltiesisko obligāto apdrošināšanu.

Kāpēc mēs, godājamie deputāti, visu gribam kraut uz nabadzīgo cilvēku pleciem? Mēs taču esam vairākkārt no šīs tribīnes dzirdējuši ciparu, ka mums ir 5% bagāto un 95% nabago cilvēku. Mums nav vidusslāņa. Vai mēs esam padomājuši par tiem cilvēkiem, kuri dzīvo laukos? Manuprāt, tie deputāti, kuri nāk no lauku rajoniem, tie deputāti, kas brauc pie saviem vēlētājiem uz tikšanos, ļoti labi zina, ka nereti viņiem veikals atrodas 15 un vairāk kilometru attālumā un cilvēkam nav iespējams nokļūt diemžēl ar sabiedrisko transportu līdz šim veikalam, jo sabiedriskais transports tādos Latgales rajonos kā Balvu, kā Preiļu, kā Krāslavas, kā Ludzas, kā Rēzeknes... Nu Rēzeknes rajonā varbūt ir drusciņ labāka situācija, bet arī tā neko daudz neatšķiras. Nav ar ko šim cilvēkam nokļūt līdz veikalam. Pie viņa nevar atbraukt "âtrā palīdzība", jo "âtrā palīdzība"... Mēs labi zinām, ka mēs esam medicīnai "noņēmuši" naudiņu, un "âtrajām palīdzībām" nav naudas, par ko aizbraukt šos 30 kilometrus no rajona centra pie cilvēka, kas ir saslimis. Un saslimis, protams, spēcīgi, ne jau šā tā, ja viņš tiešām sauc šo "âtro palīdzību". "Âtrajā palīdzībā" atbild: "Brauciet šurp! Mēs tad jums palīdzēsim!" Pasakiet, ar ko aizbraukt! Ar ko viņš aizbrauks, ja viņam būs jāsamaksā šī obligātā apdrošināšana 50 un vairāk latu, ja viņam būs jāsamaksā ceļa nodoklis, plus vēl dažādas citādas nodevas un nodokļi? Cilvēkiem laukos nav no kā dzīvot. Mēs viņiem, goda vārds, tik tiešām atņemam šo pēdējo iespēju.

Tāpēc es domāju, ka šinī gadījumā, cienījamie kolēģi, mēs izdarīsim tiešām labu darbu, ja mēs noraidīsim šoreiz šo Valsts prezidenta lūgumu, un tad, kad likums sāks darboties, tad acīmredzot mums tā vai citādi būs jāatgriežas pie šī likuma, jo, kā jau teicu, ar traktoru uz Eiropu laikam neviens nebrauks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs - pie frakcijām nepiederošs deputāts, otro reizi.

J.Urbanovičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es laikam biju pārāk emocionāls un aizmirsu pateikt vienu tematu, ja mēs runājam par apdrošinātājiem. Redzat, ja nepastāvētu iespēja šos tarifus pacelt augstākus, tad jau sen daudzas apdrošināšanas kompānijas sāktu praktisku darbu un nemaz necenstos panākt šo tarifu izmaiņu. Bet šīs runas no tribīnes un arī, es domāju, Valsts prezidenta rīcība to apliecina, ka mūsu apdrošinātājiem ir pietiekami stiprs un nopietns lobijs, lai viņi varētu cerēt uz lielākām prēmijām. Un kāpēc lai viņi tik tiešām, kā teica Druvas kungs, necerētu uz lielākām prēmijām, uz lielāku peļņu? Es viņus pilnīgi saprotu, bet es nesaprotu tos cilvēkus, Saeimas deputātus, kuri aģitē, diemžēl man ir jāatkārtojas, paši nemaz neiedziļinājušies šā jautājuma būtībā. Tas būtu viens.

Otrs. Nebija korekti cipari, kurus nosauca kolēģis Māris Vītols. Korektākie cipari bija par 1993. un 1996.gadu, pārējie gan nesaistījās kopā, jo nevar vienkārši vienu ciparu - vienu procentu rādītāju ņemt no Igaunijas pieredzes, bet otru atkal no Latvijas, salikt kopā un teikt, ka būs tā, nevis citādi. Tā nav! Ir līdzīga situācija. Tāpat arī bāzes skaits netika pareizi minēts. Tika runāts par 617 transportlīdzekļiem, bet patiesībā viņu ir vairāk par vienu miljonu un 200 tūkstošiem. Jūs, Vītola kungs, aizmirsāt, ka jūsu nosauktie pāri par sešiem simtiem tramvaju un trolejbusu arī tiek apdrošināti saskaņā ar to likumu, kuru mēs pagājušajā reizē nobalsojām.

Es tomēr aicinātu būt konstruktīviem un darīt tieši tā, kā to dara visi, kas nāk un varbūt tālākajā runā rīkojas konstruktīvi vai destruktīvi. Šo likumu tomēr vajag atstāt tādu, kāds viņš ir. Lai viņš padarbojas, līdzīgi kā Igaunijā, trīs gadus - no 1993. līdz 1996.gadam. Vismaz gadu. Un tad mēs redzēsim, kā tad īsti ir.

Redzat, ja šis likums nebūtu Civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums, tad jau varētu visādi eksperimentēt, bet mēs šodien zinām mūsu tautas stāvokli. Un tagad, ja mēs viņai gribam obligāti kaut ko uzspiest, tad mēs nedrīkstam nerēķināties ar to, kāda viņai ir maksātspēja sakarā ar mūsu lielajām reformām. Izrādās, mūsu valstī reformistiem un visiem citiem ekonomiskās programmas ir tikai tiem, kuri padara šo dzīvi mūsu cilvēkiem sliktāku. Tie, kuri iestājas par trūkumcietējiem, kuri saka, ka tā nebūtu labi, ka cilvēkiem tas būtu par lielu nastu, tie tad ir "interfrontieši". Zināt, tas man... Godīgi sakot, es Tabūna kungs, starp citu, pret jums izturos, manuprāt, daudz labāk nekā jūs pret mani. Katrā ziņā sliktāk es pret jums neizturos kā tad, kad es klausījos jūsu reportāžas no Sarkanās komjaunatnes krastmalas, kad jūs tādā pašā tonī to stāstījāt. Vienīgi tas man atgādina, zināt, to stāvokli, kad es... Jūs arī nezināt manu biogrāfiju, Tabūna kungs! Jūs vēl lasījāt šīs reportāžas, kad es jau biju izvēli sen izdarījis par labu Latvijas brīvvalstij. Jūs atnāciet, es jums to izstāstīšu pie kāda alus kausa. Citādi tas atgādina tos vecos laikus, kad komjaunietis nedrīkstēja kritizēt partijas sekretāru, bet otrādi - vienmēr. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāja kungs! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Augsti godātie deputāti! Es nerunāšu par personālijām un biogrāfijām, jo jau tā laika ir dikti maz, un arī turpmāk es mācīšos no tādas manieres izvairīties.

Man sākotnēji ļoti patika deputāta Māra Vītola runa, jo tiešām viņš mēģināja visu ar skaitļiem šeit pierādīt, un es centos šiem skaitļiem izsekot. Bet (Starpsaucieni no zāles: "Viltojumi...") man jāsaka šis lielais "bet", nevis krieviskais "a", jo Māris Vītols savā skaitļu analīzē tomēr nebija korekts, proti, tad, kad nonāca pie secinājuma, ka uz gadu apdrošināsies tikai 46,8%, bet pārējie apdrošināsies uz dažādu īsāku laiku, sākot no vienas dienas. Tad Māris Vītols, izejot no iegūtās naudas analīzes, rēķināja, balstoties uz 46,8%, respektīvi, uz mazāk nekā pusi. Es gaidīju, ka nu būs arī kalkulācija par tiem, kuri apdrošinās uz īsāku laiku. Šie skaitļi izpalika. Vai tad tie, kuri apdrošināsies uz pusgadu, uz trim mēnešiem vai uz vēl īsāku laiku, neienesīs naudu? Arī viņi ienesīs. Līdz ar to man zuda ticība arī citiem tālākajiem skaitļiem. Tāda bija mana piezīme par Māra Vītola runu. Bet es būtu gribējis dzirdēt šajā garajā cēlienā, ko mēs runājām iepriekšējās dienās, kad mēs apspriedām šo likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā, tāda veida runas kā Mārim Vītolam, tikai, protams, mazāk kļūdoties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Indulis Emsis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es paņēmu tikai dažus materiālus līdzi, lai parādītu tos jums, tiem deputātiem, kas teica, ka trūkst informācijas, lai varētu precīzi runāt par šiem jautājumiem. Es negribu tam piekrist. Šie materiāli ir, un tepat lejā, bibliotēkā, jūs visus šos materiālus varētu dabūt. Piemēram, ir 1996.gada statistikas datu krājums, kurā mēs tiešām varam konstatēt ļoti bēdīgu faktu, ka transporta negadījumi ir viens no iemesliem, kāpēc nāves gadījumu skaits Latvijā ir tik augsts, kāds viņš ir. Uz 100 000 iedzīvotāju regulāri satiksmes negadījumos iet bojā 40 cilvēku. Tas ir visaugstākais starp tiem rādītājiem, kādi ir salīdzinoši par visiem citiem negadījumiem. Tas visu laiku paliek perfekti stabils. Tas šajā dokumentā ir ļoti labi redzams.

Bet es gribu teikt ko citu. Es gribēju, mīļie kolēģi, jūs uzrunāt un teikt, ka šajā auditorijā šodien es redzu tikai cilvēkus, kas mēģina aizstāvēt transportlīdzekļu īpašniekus, bet es gribu jums atgādināt, ka ir vēl cita sabiedrības daļa, kura nav transportlīdzekļu īpašnieki. Es gribu teikt, ka arī viņa ir jāapdrošina pret šo varbūtējo negadījumu, kas varētu notikt.

Es vēl gribu teikt kā Latvijas Zaļās partijas pārstāvis, ka es gribu pilnīgi skaidri un gaiši pateikt, ka transportlīdzekļa īpašniekiem gadu no gada būs jāuzņemas jaunas saistības. Tas būs jādara tāpēc, ka transportlīdzekļu īpašnieki apdraud ne tikai citus sabiedrības locekļus, bet apdraud arī apkārtējo vidi, apdraud dabu un visu pārējo, par ko šajā auditorijā šodien neviens nerunā. Nerunā tāpēc, ka mēs esam ievērojami atpalikuši visās tajās dzīves prioritātēs un norisēs, kas notiek normālās attīstītās valstīs. Un es gribu teikt, ka mēs tiešām redzam šeit ārkārtīgi lielas, brīvas dzīves telpas attīstības iespējas, kā citādi varētu attīstīties transports, lai tas mazāk nodarītu pāri cilvēkiem un apkārtējai videi. Tāpēc, protams, apdrošināšana nav nekāds universāls paņēmiens, ar ko atrisināt visas dzīves nelaimes, bet tas ir pilnīgi nepieciešams veids, kā to izdarīt.

Un, ja mēs tagad runājam par šo slodzi, kas iedarbojas uz Latvijas iedzīvotājiem, par šo apdrošināšanu, tad es gribu jums šeit citēt no šī paša statistikas krājuma dažas valstis, kāda ir šī apdrošināšanas prēmiju slodze citās valstīs. Latvijā tā ir 0,9% no nacionālā ienākuma. Es varu minēt vēl tādas valstis, ar kurām mēs būtu salīdzināmi. Piemēram, tā ir Igaunijā - 1,1%, tālāk mēs varētu ņemt arī Poliju - 2,5%, Slovakiju - 2,3%. Mēs varētu, protams, ņemt arī attīstītās valstis un redzēt, ka Īrijā tā ir 10,1%, Lielbritānijā - 11,4%. Jūs varat teikt: jā, bet tur ir cita iedzīvotāju struktūra! Mēs varam šos pašus ciparus salīdzināt uz vienu iedzīvotāju. Tad mēs redzam, ka Latvijā tie ir 6,9 lati uz vienu iedzīvotāju šobrīd, bet es varu, piemēram, nosaukt Franciju, kur tas ir 1170 latu uz vienu iedzīvotāju. Tātad jūs redzat, ka attiecībā uz šiem cipariem mēs ārkārtīgi atpaliekam no jebkuras citas kaimiņvalsts. Abas ar Lietuvu. Latvija un Lietuva atpaliek. Šis rādītājs ir tikai viens no rādītājiem, kas liecina par Latvijas integrācijas spēju Eiropas savienībā, spēju uzņemties tās saistības pret sabiedrību, ko nodrošina normāla tautas saimniecība un normāla ekonomiskā augšupeja.

Tāpēc es gribu nomierināt visus tos, kas uztraucas šeit par transportlīdzekļa īpašnieka finansiālo slodzi, un varu pateikt ļoti skaidri: šī slodze augs no gada gadā. Tā tam ir jābūt, jo tā ir slodze, kas ārda šo sabiedrību, vidi, dabu, un tāpēc ar šo slodzi ir jārēķinās. Ir jāmeklē alternatīvi risinājumi. Vilksim ārā velosipēdus un brauksim uz darbu ar tiem, kā to dara daudzās attīstītajās valstīs, bet, ja to negribam darīt, tad maksāsim! Dāmas un kungi, maksāsim, jo par visu dzīvē ir jāmaksā! Paldies.

Sēdes vadītājs. Kā 25.debatēs ir pieteicies Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mēs jau šo jautājumu vienreiz apsvērām, nolēmām, un tas jautājums atkal aizgāja pie Prezidenta un atnāca atpakaļ. Iepriekšējais risinājums nebija labs, viņš bija varbūt uz zema līmeņa, bet es nezinu, vai mēs viņu, tagad ņemot atpakaļ, spēsim daudz uzlabot.

Iepriekšējā variantā, kā Leopolds Ozoliņš mums minēja, bija tāda problēma, ka mēs nezinām, cik godīga tā apdrošināšanas kompānija būs. Vai tad, kad būs jāmaksā nauda, viņa tur būs. Varbūt tā naudiņa jau būs izmaksāta algās vai aizsūtīta uz kādu ofšora vietu, vai būs izmaksāta falšās apdrošināšanās kaut kur citur. Kāda kontrole tur būs? Mums nebija kontroles banku sistēmā un vēl tagad nav, bet kāda būs kontrole šajās apdrošināšanas vietās.

Vēl viena lieta, kas šeit ir ļoti viegli redzama, bet kas mums varbūt ir jāiemācās ar laiku, ar pieredzi, - nav pareizi likt visiem līdzīgi maksāt! Ja tam cilvēkam tā mašīna ir lielpilsētā, tad viņa mašīna diezgan bieži ir pāris pēdu attālumā no citas mašīnas. Bet, ja tā mašīna ir laukos, tad viņa varbūt nesastop citu mašīnu vairāk nekā divas vai trīs reizes dienā.

Amerikā prēmiju starpība starp lielpilsētu un laukiem var būt pat 1:10, bet mums šādas prēmiju starpības nav. Mēs atkal aplaupām lauksaimniekus, mēs to esam darījuši visu laiku un darām. Tas likums nav labs, bet vai mēs spējam ietvert šādu diferenci starp to, kas dzīvo laukos, un starp to, kas dzīvo pilsētās? Es nezinu. Un vai mēs spējam ieviest šajā likumā godaprātu, ka tā nauda nedrīkst pazust, ka tai naudai ir jāpaliek rezervē, ka mazāk kā 7% no tā, ko ieņem... ka vismaz 93% no tā, ko ieņem, nonāktu arī apdrošināšanas fondā? Ka viena firma apdrošina arī otras firmas zaudējumus, ka būtu kaut kāda kopēja apdrošināšana? Apdrošināšana ir riska izlīdzināšana. Mums tādi varianti nav likumā ielikti.

Bet mums, manuprāt, ir daudz svarīgākas lietas. Mums šajā valstī ir jārisina kriminālās problēmas, mums jārisina ekonomiskās attīstības problēmas, un es nezinu, kāpēc mums dod atpakaļ šādus darbus, kurus mēs vienreiz jau esam izdarījuši.

Šis likums nav labs, to varētu pilnveidot citādāk, bet mums ir daudz daudz kas svarīgāks. Mums tagad apzog ostas, mums tagad privatizēs "Latvenergo", mums visādas nelaimes krīt virsū tautai, bet mums atkal nākas strīdēties par to, par ko mēs jau vienreiz esam strīdējušies.

Mēs bijām kaut kādu risinājumu panākuši un it kā pēc tā pieredzes varēja kaut ko mācīties. Es ierosinu šo likumprojektu sūtīt atpakaļ Prezidentam tādu, kāds viņš ir, un lūgt, lai viņš mums uzdod kaut ko vērtīgāku darīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Godātie deputāti, Ruta Marjaša Juridiskās komisijas vārdā ierosināja nodot likumu "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums" otrreizējai caurlūkošanai Juridiskajai komisijai, nosaucot arī termiņu, kad viņš būtu izskatāms Saeimā, - tas ir 25.februāris. Deputāti citus priekšlikumus par komisiju skaitu debatēs nav izteikuši. Debates ir slēgtas, un tagad lūdzu, zvanu!

Godātie kolēģi! Procedūra būs tāda, kādu to paredz Kārtības rullis. Kārtības ruļļa 115.pants. Šobrīd ir ierosinājums - saskaņā ar Valsts prezidenta ierosinājumu nodot likumu otrreizējai caurlūkošanai Juridiskajai komisijai. Ja deputāti neatbalstīs šo priekšlikumu, tādā gadījumā mēs vēlreiz balsosim par šo likumu trešajā lasījumā un likums tiks pieņemts. Tātad tāda ir procedūra. Lūdzu zvanu! Godātie kolēģi, balsosim par šo priekšlikumu - nodot likumu "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums" otrreizējai caurlūkošanai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka izskatīšanas termiņš ir 25.februāris. Godātie kolēģi, es zinu, ka varbūt jums ir neskaidrības. Visus, kuriem šādi jautājumi rodas, es aicinu paņemt rokās Kārtības rulli. Kārtības rullis nosaka, ka, atkārtoti izskatot likumu, piemērojami noteikumi par likumprojektu izskatīšanu trešajā lasījumā. (Starpsauciens: "Priekšlikumu iesniegšanas termiņu...") Tātad nosakām atbildīgo komisiju un termiņu, kādā likums izskatāms Saeimā. Tātad atbilstoši Kārtības ruļļa 115.pantam mēs šobrīd nosakām Juridisko komisiju kā atbildīgo un 25.februāri kā izskatīšanas termiņu. (Starpsauciens: "Otrais priekšlikums?") Citi priekšlikumi neizskanēja. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 23, atturas - 4. Priekšlikums pieņemts.

Likums nodots otrreizējai caurlūkošanai Juridiskajai komisijai, un izskatīšanas termiņš - 25.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums", otrais lasījums. Steidzams. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Indulis Emsis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.2144A. Tātad mēs izskatām likumprojektu "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums" otrajā, pēdējā, lasījumā, jo likumprojekts ir pasludināts par steidzamu.

Pirmais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 1.panta 1.punktu. Par šo pašu punktu ir arī atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz 1.panta 1.punktu izteikt citā redakcijā, un komisija atbalsta priekšlikumu par jaunu redakciju. Un tātad šā termina "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorija" skaidrojums ir redzams komisijas izstrādātajā variantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu. Komisija ierosina neatbalstīt to. Iebildumu nav. Un arī neiebilst pret atbildīgās komisijas ieteikto redakciju. Pieņemts.

I.Emsis. 3.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums par terminu "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde". Komisija ir šā termina skaidrojumu izteikusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. 2.lappuse. 4.priekšlikums ir Juridiskā biroja. Un atbildīgās komisijas priekšlikums ir 5.priekšlikums. Tajos ir precizēts termina "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ieguldītāji" skaidrojums. Abi priekšlikumi ir atbalstīti un iestrādāti uzlabotā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas viedokli par 4.un 5.priekšlikuma iestrādāšanu atbildīgās komisijas redakcijā. Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir divi priekšlikumi - 6. un 7.priekšlikums (Juridiskā biroja priekšlikums un atbildīgās komisijas priekšlikums) - par 4.punkta redakciju. Tie ir redakcionāli priekšlikumi un abi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas viedokli par 6.un 7.priekšlikumu. Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tāpat 8. un 9.priekšlikums ir redakcionāls, un tos ir iesnieguši Juridiskais birojs un deputāts Vītols. Abi priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. 10.priekšlikums ir redakcionālas dabas priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deptāti neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. 11. un 12.priekšlikums ir redakcionāli priekšlikumi no Juridiskā biroja un deputāta Lagzdiņa, un tie attiecas uz 3.pantu. Ir komisijas atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 13.priekšlikums - par 4.pantu. Juridiskais birojs ierosina izslēgt šo pantu. Savukārt Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Vītols ierosina šo pantu izteikt citā redakcijā. Komisija atbalstīja Māra Vītola priekšlikumu un neatbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - noraidīt Juridiskā biroja priekšlikumu un atbalstīt Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Vītola priekšlikumu. Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 15.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas un attiecas uz 5.pantu, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 16.un 17.priekšlikums - Juridiskā biroja un atbildīgās komisijas priekšlikumi par 6.panta redakciju. Šī redakcija ir precizēta. Tātad Juridiskā biroja priekšlikums ir ņemts vērā, un 6.panta redakcija ir precizētā variantā šeit redzama.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

I.Emsis. 18.priekšlikums ir redakcionālas dabas, un to ir izteicis Juridiskais birojs. Par 7.panta redakciju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk, 5.lappusē, ir priekšlikumi par 8.panta redakciju. Šeit ir trīs priekšlikumi - Juridiskā biroja, deputāta Māra Vītola un atbildīgās komisijas ieteiktais variants, kurā abi pirmie priekšlikumi ir iestrādāti, tos atbalstot un redakcionāli precizējot. 8.panta redakcija ir redzama ailē tabulas labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

I.Emsis. 22.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 8.panta trešo daļu, un tas ir iestrādāts jaunajā redakcijas variantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. Atbildīgā komisija ir ierosinājusi izslēgt 8.panta ceturto daļu pirmā lasījuma redakcijā. Tātad komisija to ir izslēgusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi. Atklājam debates.

Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es tomēr gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šeit tiek piedāvāts izslēgt tādu normu, ka Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde Liepājas speciālās ekonomiskās zonas jautājumos atrodas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Ja mēs šo pārvaldi izņemam no ministrijas pārraudzības ārā, tad paliek jautājums - kas šo iestādi kontrolēs un kāda būs tās atbildība valsts priekšā? Es lūdzu balsojumu par šo priekšlikumu un aicinu neatbalstīt to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Emša kungs, jūs vēlaties kaut ko teikt komisijas vārdā?

I.Emsis. Jā, es gribu šeit uzsvērt to: kad komisija ierosināja izslēgt 8.panta ceturto daļu, tika piedāvāta jauna ceturtās daļas redakcija, kuru ir ieteicis Juridiskais birojs, un šī daļa, mūsuprāt, precizē lietas, jo te ir rakstīts, ka Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes nolikumu apstiprina Ministru kabinets, ar to arī izlemjot attiecīgo pārraudzību vai pakļautību un tamlīdzīgas lietas. Tātad šī daļa ir izteikta citā redakcijā. Tāpēc būtu lūgums atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvāto variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par atbildīgās komisijas priekšlikumu, kurš ir šeit iekļauts ar numuru 23, - izslēgt 8.panta ceturto daļu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. Es aicinu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Pārtraukums 5 minūtes - līdz pulksten 14.32.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Atkārtosim balsošanas režīmu. Balsosim par atbildīgās komisijas priekšlikumu, kas ir ar numuru 23 (5. lappusē) - izslēgt 8. panta ceturto daļu. Deputātus es aicinu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 2, atturas - 1. Priekšlikums pieņemts.

I.Emsis. Paldies. Nākamais ir 24. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums par jaunu 8. panta ceturto daļu. Komisija to ir atbalstījusi. Tātad ekonomiskās zonas pārvaldes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 25. un 26. priekšlikums ir redakcionālas dabas priekšlikumi. Juridiskā biroja un deputāta Lagzdiņa. Abi ir atbalstīti un šeit iestrādāti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 27. priekšlikums ir Juridiskā biroja. Tas ir redakcionālas dabas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi un izteikusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 28. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts un 9. panta ceturtā daļa ir izteikta precizētā redakcijā. Man ir lūgums... te ir drukas kļūda, tāpēc es deputātiem nolasīšu ceturtās daļas redakciju: "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdi vada valdes priekšsēdētājs, kuru no sava vidus ievēlē valdes locekļi." Izlaists ir vārdiņš "no".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas precizējumu 9. panta ceturtajā daļā? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Paldies. Tālāk. 10. panta pirmās daļas redakcija ir precizēta. Juridiskā biroja ieteiktā redakcija. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Atbildīgā komisija ir precizējusi redakciju 10. panta pirmajā daļā. 30. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 31. priekšlikums ir Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums par 10. panta 2. punktu. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 32. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums par 10. panta 3. punktu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 33. un 34. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums un Māra Vītola priekšlikums. Abi ir atbalstīti un iestrādāti 4. punkta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 35. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts, un redakcija ir pieņemta tāda, kādu to ir ieteicis 36. priekšlikumā Māris Vītols.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 37. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 10. panta 2., 3., 6., 7. un 8. punktu. Komisija to nav atbalstījusi, un šie punkti tātad ir palikuši - precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 38. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 10. panta 11. punktu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 39. priekšlikums ir Māra Vītola priekšlikums - izteikt 10. panta pirmās daļas 11. punktu šādā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, jo šajā pašā sakarā ir atbalstījusi deputāta Lagzdiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli - neatbalstīt Māra Vītola priekšlikumu, bet atbalstīt deputāta Lagzdiņa priekšlikumu izteikt 11. pantu šādā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 41. priekšlikums. Deputāta Vītola priekšlikums - 10. panta pirmo daļu papildināt ar 12. un 13. punktu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav? Pieņemts.

I.Emsis. 42. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums precizēt redakciju, un to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 43. priekšlikums 9. lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums par 11. panta pirmā teikuma redakciju. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Otrais Juridiskā biroja priekšlikums ir izslēgt 11. panta 1., 2. un 5. punktu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Komisija ir ieteikusi 11. panta pirmo daļu precizētā redakcijā, un šī redakcija ir šeit redzama.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. 46. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts. Par 11. panta 3. un 4. punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 47. priekšlikums 10. lappusē. Juridiskais birojs iesaka 11. panta 3. un 4. punktā precizēt redakciju, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 48. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 12. panta otrajā daļā attiecīgos vārdus, un komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 49. priekšlikums. Ir divi priekšlikumi par 12. panta trešo daļu. Viens ir Māra Vītola priekšlikums - aizstāt vārdu "ministriem" ar vārdu "ministru". Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, bet ir atbalstījusi tādu variantu - izslēgt 12. panta trešajā daļā vārdus "pçc saskaņošanas ar satiksmes un ekonomikas ministriem". Respektīvi, ir izslēgti šie vārdi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu un priekšlikumu, kas ir 10. lappusē, - izslēgt 12. panta trešajā daļā šos vārdus. Iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 11. lappuse. Priekšlikums ir izslēgt 12. panta ceturto daļu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 50. priekšlikums ir Māra Vītola priekšlikums - izslēgt 12. panta piektajā daļā vārdu "tuvāk". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 51. priekšlikums ir Juridiskā biroja. Ir prasība precizēt 13. pantu. Komisija atbalsta šo priekšlikumu, un tāpēc pants ir precizēts Māra Vītola ieteiktajā redakcijā, to nedaudz uzlabojot. Bet tātad principā ir atbalstīts Māra Vītola priekšlikums (52. priekšlikums) par 13. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 51. priekšlikumu un pret 52. priekšlikuma redakcijas iestrādāšanu atbildīgās komisijas redakcijā? Iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 12. lappuse. Šeit par 14. pantu ir Māra Vītola priekšlikums, kas ir atbalstīts, un komisija to ir iestrādājusi tekstā nedaudz precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 54. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 15. pantu, un komisija to ir atbalstījusi, attiecīgi mainot tālāko numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 55. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 16. pantā vārdus "Attiecībā uz Liepājas ostas..." - un tālāk kā tekstā. Komisija piekrīt šos vārdus izslēgt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums par 16. panta redakciju. Tas ir 56. priekšlikums. Šo priekšlikumu komisija atbalsta, bet ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 57. priekšlikums. Atbildīgā komisija ir precizējusi 17. panta pirmās daļas redakciju, un tagad tā ir redzama šeit kā 16. panta (pēc jaunās numerācijas) pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 58. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 17. panta redakciju. Tas ir atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas piedāvātajā variantā kā 17. panta otrās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 60. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums izslēgt 17. panta 3., 4., 5. un 6. daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. Mēs pārejam pie 14. lappusē ietvertajiem priekšlikumiem. 61. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums par 18. panta otrās daļas redakciju. Komisija Juridiskā biroja priekšlikumu atbalsta, un tas ir redzams tagad, pēc jaunās numerācijas, kā 17. panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. Mans lūgums ir pievērst uzmanību tam, ka 62. un 65. priekšlikums ir identiski, tāpēc 62. priekšlikumu var svītrot, mēs to apskatīsim kā 65. priekšlikumu. Šeit ir tehniska kļūme, pārpratums. Katrā ziņā 62. priekšlikums arī ir atbalstīts, bet, kā jūs redzat, 65. priekšlikums ir tieši tāds pats un arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Turpinām.

I.Emsis. Tālāk ir 63. priekšlikums - izslēgt 19. pantu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. 19. pants paliek tekstā. Tātad šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tāpat 64. priekšlikums - Māra Vītola priekšlikums papildināt 19. panta otro teikumu ar attiecīgajiem vārdiem - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Pieņemts.

I.Emsis. Un mēs esam jau akceptējuši 65. priekšlikumu - atbildīgās komisijas priekšlikumu par 19. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 66. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - 20. pantā vārdus redakcionāli izmainīt. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 15. lappuse. 67. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts. Tātad ir izslēgts 21. pantā attiecīgais vārds.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Un 68. priekšlikums līdz ar to zaudē jēgu, jo mēs jau šo problēmu esam 20. panta redakcijā (pēc jaunās numerācijas) atrisinājuši.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Turpinām.

I.Emsis. 69. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums par 22. panta pirmās daļas redakciju - ir atbalstīts, un 21. panta (pēc jaunās numerācijas) pirmās daļas redakcija ir šeit redzama.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?

I.Emsis. Tālāk - 16.lappuse. 70.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums par 22.panta trešo daļu, redakcionāls precizējums - ir atbalstīts. Arī otrs Juridiskā biroja ieteiktais precizējums ir atbalstīts, tas ir 71.priekšlikums. Šeit redzama jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. 72.priekšlikums - Juridiskā biroja iesniegts redakcionālas dabas precizējums - ir atbalstīts, un atbalstīts ir arī Māra Vītola priekšlikums. Tātad 22.pants (pēc jaunās numerācijas) ir ar šādu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. Mēs skatām 17.lapaspusi. 74.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums par 25.panta redakciju, un ir attiecīgs Māra Vītola priekšlikums, un ir arī atbildīgās komisijas priekšlikums (76.priekšlikums). Atbildīgās komisijas priekšlikums ir visradikālākais - svītrot 25.panta pirmo daļu, un komisija to ir atbalstījusi. Ja deputātiem nebūs iebildumu, tad iepriekšējie nav skatāmi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. 77.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt 25.panta otrās daļas redakciju. Komisija ir atbalstījusi šādu nepieciešamību precizēt, un pati komisija ir precizējusi šo redakciju, un tagad 24.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcija ir redzama precizētā izklāstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 79. un 80.priekšlikums, no kuriem 80.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir radikālākais, tas ir, izslēgt 25.panta trešo daļu. Ja deputāti to atbalsta, tad 79.priekšlikums nav skatāms.

Sēdes vadītājs. Deputāti neceļ iebildumus pret atbildīgās komisijas viedokli. Pieņemts.

I.Emsis. Paldies. Tālāk ir 18.lapaspuse. 81.priekšlikums - Māra Vītola priekšlikums par 26.panta pirmās daļas redakciju. Komisija šo viedokli atbalsta, un tas ir iestrādāts 25.panta jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 82.priekšlikums - deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums. Komisija atbalsta 26.panta izmainīto variantu, un 25.panta (pēc jaunās numerācijas) trešā daļa ir izteikta Jāņa Lagzdiņa ierosinātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 83.priekšlikums, Māra Vītola priekšlikums, ir atbalstīts, bet iestrādāts citur - kā 26.pants, jauns 26.pants, un līdz ar to šeit numerācija atkal mainās.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. Mēs esam 19.lapaspusē. 84.priekšlikums - izslēgt 27.panta otro daļu. Tā iesaka Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. 20.lapaspuse, 85.priekšlikums. Māra Vītola priekšlikums ir aizstāt 27.panta trešajā daļā attiecīgos vārdus. Komisija šo priekšlikumu atbalsta un izsaka savā redakcijā.

86.priekšlikums, Juridiskā biroja priekšlikums par 27.panta trešās daļas redakciju, netiek atbalstīts. 87.priekšlikums - komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neceļ iebildumus pret atbildīgās komisijas viedokli par 85., 86. un 87.priekšlikumu un pret šo atbildīgās komisijas izstrādāto redakciju. Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 88.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt 28.panta pirmo un otro daļu. Komisija šo viedokli neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 28.panta pirmo daļu citā redakcijā (89.priekšlikums), un lūgums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. 21.lapaspuse. 90.priekšlikums - izslēgt 28.panta otro daļu. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli. Pieņemts.

I.Emsis. Tādējādi komisija iesaka izteikt 28.panta otro un trešo daļu jaunā redakcijā, un šī otrās un trešās daļas redakcija ir redzama šeit, labajā pusē ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret panta otrās un trešās daļas redakciju nav. Pieņemts.

I.Emsis. 92.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 28.panta ceturtās daļas 1.punktu. Komisija neatbalsta, jo šo punktu izsaka precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. 93.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums precizēt 29.panta redakciju. Komisija šo Juridiskā biroja atziņu ir atbalstījusi un iestrādājusi Māra Vītola piedāvātajā redakcijā (94.priekšlikums). Šeit ir komisija piedāvājusi izdarīt vienu izmaiņu - izmainīt šīs procentu likmes, tikai procentu likmes, bet tekstu saglabāt tādu, kāds tas ir Māra Vītola redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 93., 94. un 95.priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Paldies. Tālāk ir 96.priekšlikums. Arī tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Prasa precizēt 30.panta redakciju. Komisija šo priekšlikumu ir ņēmusi vērā un atbalstījusi, un izteikusi 30.panta redakciju Māra Vītola piedāvātajā variantā (97.priekšlikums), tikai ir atkal izmainījusi procentu likmes (98.priekšlikums). Līdz ar to pants ir Māra Vītola iesniegtajā redakcijā, bet ar mainītām procentu likmēm.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 96., 97. un 98.priekšlikumu un pret atbildīgās komisijas redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Paldies. 24.lapaspusē ir 99.priekšlikums. Māris Vītols iesaka papildināt tekstu ar jaunu pantu. Komisija atbalsta šo priekšlikumu un izsaka šo 31.pantu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. Nākošais ir 100.priekšlikums 24.lapaspusē - deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums par jaunu 32.panta redakciju. Komisija atbalsta šo un izsaka precizētā redakcijā. 32.panta redakcija ir redzama.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 32.panta precizēto redakciju nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 101.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt 31. un 32.pantu, un komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk 102.priekšlikuma nav. Šeit ir neliela tehniska kļūda. Nav tāda 102.priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu. Turpinām!

I.Emsis. 25.lapaspusē ir 103.priekšlikums. Māra Vītola priekšlikums - izteikt 31.pantu sekojošā redakcijā. Komisija atbalsta, un tas tagad pēc jaunās numerācijas ir 33.pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 104.priekšlikums - Māra Vītola priekšlikums - tiek atbalstīts un izteikts attiecīgi kā 33.panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 105.priekšlikums - Māra Vītola priekšlikums, kuru komisija atbalsta un ir izteikusi kā 33.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Vēl viens Māra Vītola priekšlikums - 106.priekšlikums, kurš ir atbalstīts un izteikts precizētā redakcijā kā šā paša panta ceturtā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk 107. priekšlikums. Māra Vītola priekšlikums par 32.panta redakciju komisijā ir atbalstīts un izteikts kā 34.panta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk 108.priekšlikums. Māra Vītola priekšlikums ir atbalstīts un izteikts kā 34.panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 32.panta 3.punktu. 109.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. 110.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums ir precizēt 33.pantu, un komisija to atbalsta. Šo precizēto redakciju ir iesniedzis Māris Vītols, un 35.panta pirmās daļas Māra Vītola redakcija ir pieņemta, bet gan komisijas precizētā variantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

I.Emsis. 112.priekšlikums ir Māra Vītola priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, un tas ir iestrādāts kā 35.panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Deputātiem nav iebildumu.

I.Emsis. 113.priekšlikums. Māra Vītola priekšlikums ir atbalstīts un iestrādāts kā 35.panta trešā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. 28.lappuse. 114.priekšlikums. Māris Vītols. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts un iestrādāts kā šā paša panta ceturtā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk 115.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Deputāts Lagzdiņš atsauc savu priekšlikumu.

I.Emsis. Paldies. Deputāts Lagzdiņš atsauc. 116. ir Māra Vītola priekšlikums ... Es atvainojos, jā, šeit ir Māra Vītola priekšlikums, bet tas nav atbalstīts attiecībā uz 34.panta redakciju, jo šis pants ir izteikts citā redakcijā, un jūs to varat redzēt. Pēc jaunās numerācijas tas ir 36.pants.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

Emša kungs, ir jau pulksten 15.00. Mums ir jātaisa pārtraukums. Varbūt turpināsim pēc pārtraukuma. 29.lappuse.

Godātie deputāti, pārtraukums līdz 15.30. Tātad Sarkanajā zālē... nē, Prezidija zālē tagad notiks Prezidija sēde.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 15.30. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! (No zāles deputāts J.Ādamsons: "Reģistrāciju!") Deputāts Ādamsons pieprasa reģistrāciju. Lūdzu zvanu! Mēs cienīsim deputāta Ādamsona viedokli. Lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 48 deputāti. Lūdzu atkārtot garus zvanus! Lūdzu atkārtot reģistrāciju kvorumam! Deputātus lūdzu vēlreiz reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 49 deputāti. Piecu minūšu pārtraukums. Ā, deputāte Marjaša ieradās... (Starpsauciens: "Nevar!") Nevar! 5 minūšu pārtraukums, līdz 15.37.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdes vadītājs. Deputātus lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 61 deputāts. Turpināsim sēdi un izskatīsim tālāk mūsu likumprojekta 29.lappusi. Lūdzu, Emša kungs, kā komisijas ziņotājs!

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti, tātad mēs esam dokumenta nr. 2144-a 29.lappusē. Skatīsim 117.priekšlikumu! Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurā ir paredzēts precizēt 36.pantu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, un pēc jaunās numerācijas 38.panta redakcija ir redzama lappuses labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas formulēto 38.pantu jaunajā redakcijā iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tāpat šajā priekšlikumā Juridiskais birojs iesaka precizēt 37.pantu un tas pēc jaunās numerācijas būtu 39.pants. Jūs redzat 39.panta redakciju 30.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir Juridiskā biroja 118. priekšlikums - izslēgt 38. un 39.pantu. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir arī labklājības ministra Makarova priekšlikums - izslēgt 38.pantu. 119.priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

I.Emsis. 120.priekšlikums ir par 38.panta redakciju, kuru sagatavojis Māris Vītols. Komisija to atbalsta un izsaka precizētā redakcijā. Tā ir redzama kā 40.panta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

I.Emsis. 121.priekšlikums ir Māra Vītola priekšlikums par 40.panta otro daļu. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir Māra Vītola 122.priekšlikums. Komisija to atbalsta un ir iestrādājusi tekstā kā 40.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir labklājības ministra Makarova priekšlikums - izslēgt 39.pantu. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums un Māra Vītola priekšlikums. Abi tie ir identiski - izslēgt 40.pantu. Komisija piekrīt šim priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 126.priekšlikums 32.lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums par 42.panta redakciju. Komisija šo priekšlikumu atbalsta un ir izteikusi 42.pantu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk 33.lappusē ir 127.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, bet precizētā redakcijā, un šo precizēto redakciju atbildīgā komisija ir sagatavojusi kā 128.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu, izskatot 127. un 128.priekšlikumu, iebildumu nav. Pieņemta atbildīgās komisijas izstrādātā redakcija.

I.Emsis. Nākamais ir 129.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts. Šeit ir nepareizi ailē ierakstīts - "neatbalstīt". Pareizi jābūt - "atbalstīt". Un, kā jūs redzat, 44.panta redakcija ir izteikta tā, kā to ir ieteicis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. 130.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls labojums. Komisija to ir atbalstījusi. 45.panta redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk 45.panta trešajā daļā ir Juridiskā biroja priekšlikums nr.131. Komisija to ir atbalstījusi, un trešā daļa ir precizēta pēc Juridiskā biroja priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. Nākamais priekšlikums ir 35.lappusē nr. 132. Juridiskā biroja priekšlikums par 48.panta redakciju. Nav atbalstīts, jo komisija ir izstrādājusi savu 48.panta redakciju, un tā ir redzama lappuses labajā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 132. un 133. priekšlikumu, tātad atbalsta atbildīgās komisijas izstrādāto redakciju.

I.Emsis. 134.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 49.pantu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. 135.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 50.pantu. Arī to komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Līdz ar to 136.priekšlikums vairs nav skatāms.

Sēdes vadītājs. Turpināsim, lūdzu!

I.Emsis. 137. un 138.priekšlikums - tie abi ir vienādi. Viens ir Vītola, bet otrs ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tie abi ir atbalstīti, un 49.panta redakcija ir redzama labajā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam. Pieņemts.

I.Emsis. Tāpat ir vēl divi vienādi priekšlikumi - Juridiskā biroja un Māra Vītola priekšlikums - izslēgt 52.pantu. Komisija to ir atbalstījusi un piedāvā panta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 141.priekšlikums un 142. priekšlikums - Māra Vītola un Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt 53.panta otrās daļas redakciju. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, un otrās daļas redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 143.priekšlikums. Juridiskā biroja precizējoša rakstura priekšlikums. Komisija to atbalsta, un trešās daļas redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 144. priekšlikums 38.lappusē. Tas ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Vītola priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. Ceturtā daļa ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Mēs līdz ar to esam atbalstījuši arī Juridiskā biroja priekšlikumu, un tas jau ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Turpināsim!

I.Emsis. 146.priekšlikums. Māra Vītola priekšlikums - precizēt 53.panta piektajā daļā vārdus. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi un tātad piektās daļas redakcija skan: "Brīvās muitas zonas robežu personas ir pakļautas muitas kontrolei." Pievērsiet uzmanību, šeit ir drukas kļūda - "zonas robežās".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim un skaidrojumam. Pieņemts.

I.Emsis. Paldies. Līdz ar to arī 147.priekšlikums ir izskatīts un iestrādāts šajā piektajā daļā.

148.priekšlikums. Māra Vītola priekšlikums - izslēgt 54.pantu. Līdzīgs ir arī Juridiskā biroja 149.priekšlikums. Abi ir atbalstīti. Komisija piedāvā pantu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir priekšlikums 40.lappusē. 150.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt astotās nodaļas nosaukumā vārdu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, un nosaukums ir precizēts - "Nobeiguma noteikumi".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli. Pieņemts.

I.Emsis. 151.priekšlikums, kur atbildīgā komisija ierosina precizēt termiņu, un, kā jūs redzat, 55.panta pirmajā daļā šis termiņš ir precizēts. Tātad šī zona tiek izveidota uz 20 gadiem, skaitot no 1997.gada 1.marta līdz 2017.gada 1.martam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk 41.lappusē ir 152.priekšlikums. Tas ir vienāds gan Juridiskajam birojam, gan Mārim Vītolam - izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk 42.lappusē ir 153.priekšlikums deputāta Jāņa Lagzdiņa redakcijā - izteikt šādi pārejas noteikumu 2.punktu... Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, un 2.punkts pārejas noteikumos ir izteikts Lagzdiņa kunga redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 154.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, bet 155.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt pārejas noteikumu 3.punktu. Šis ir radikālāks, tāpēc jāskata pirmais. Komisija atbalsta priekšlikumu - izslēgt pārejas noteikumu 3.punktu.

Sēdes vadītājs.Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Līdz ar to 154.priekšlikums par šā punkta papildināšanu vairs nav skatāms.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpināsim!

I.Emsis. 156.priekšlikums 43.lappusē. To ir izteikusi atbildīgā komisija, kā arī precizējusi pielikumu. Tātad pielikums ir precizēts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. Līdz ar to, cienījamie kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti un mēs varam balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu vēlreiz! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi", pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Izskatīsim likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi", strādāsim ar dokumentu nr.1895 un nr.2056. Jums piedāvātais līgums ir sastādīts kā tipveida līgums un izstrādāts, ievērojot Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas rekomendācijas un starptautisko praksi. Uz šo brīdi Latvija analoģisku līgumu ir parakstījusi ar 21 pasaules valsti, tā ka šeit nav nekas īpaši jauns ietverts, bet ir izstrādāts mehānisms, kā mēs strādājam. Ņemot visu to vērā, Ārlietu komisija lūdz Saeimu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Deputāti "par" vai "pret" steidzamību runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I.Kreituse. Ārlietu komisijas vārdā lūdzu deputātus balsot pozitīvi par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs uzstāties nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Kreituse. Augsti godātie deputāti! Ārlietu komisijas vārdā es lūdzu tūlīt izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta tūlītēju izskatīšanu otrajā lasījumā? Deputātiem iebildumu nav.

I.Kreituse. Likumprojekta 1.pantā komisija ir iesniegusi redakcionālus labojumus un precizējumus.

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie deputāti, mēs izskatām dokumentu nr.2056, kur ir šie konkrētie priekšlikumi par redakcionāliem grozījumiem. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Kreituse. 2.pantā tāpat Ārlietu ministrija ir izdarījusi redakcionālus precizējumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Kreituse. Ārlietu komisija ierosina likumprojektu papildināt ar jaunu 3.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Kreituse. Līdz ar to 3.pants kļūst par 4.pantu, ko Ārlietu komisija ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Kreituse. Lūdzu balsot par likuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības līgumu par sadarbību kultūrā, zinātnē un tehnoloģijā", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.1909 un nr.2057. Ārlietu komisija ir izskatījusi šo dokumentu un iepazinusies ar sniegto anotāciju, kas norāda, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir iesniegusi mums šo Latvijas Republikas valdības vārdā noslēgto līgumu ar Itālijas Republikas valdību par sadarbību kultūrā, zinātnē un tehnoloģijā un lūdz to akceptēt. Šis līgums būs par pamatu šīs sadarbības nostiprināšanai Latvijas Republikas un Itālijas Republikas starpā. Līguma teksts tapis sadarbībā ar Itālijas Republikas vēstniecību Latvijā un ir parafēts 1996.gada 3.aprīlī. Ņemot vērā pagājušo laiku un arī līguma nozīmību, Ārlietu komisija lūdz Saeimu atzīt šo līgumu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Deputāti nevēlas runāt "par" vai "pret" attiecībā uz steidzamību. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības līgumu par sadarbību kultūrā, zinātnē un tehnoloģijā" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 1. Steidzamība ir atzīta.

I.Kreituse. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības līgumu par sadarbību kultūrā, zinātnē un tehnoloģijā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Kreituse. Ja godājamiem deputātiem nav iebildumu, lūdzu atļaut izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā tūlīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā tūlīt. Lūdzu, izskatām!

I.Kreituse. Augsti godātie deputāti, 1.pantā Ārlietu komisija ir veikusi atbilstošus redakcionālus labojumus un papildinājumus, kā ir noteikts likumā par starptautisko līgumu pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas izstrādātajiem redakcionālajiem labojumiem? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Kreituse. 2.pantā Ārlietu komisija ir precizējusi to, kā stājas spēkā likums un kad notiek līguma publicēšana latviešu valodā. Arī to principā var uzskatīt par redakcionālu labojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Kreituse. Arī 3.pantā ir veikti redakcionāli labojumi, kas ir saistīti ar likuma izsludināšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Kreituse. Un ir papildināts ar likumā noteikto... "Likums Saeimā pieņemts 1997.gada..." Datumu mēs ierakstīsim pēc tam, kad būsim nobalsojuši par likumprojektu. Līdz ar to visi labojumi ir izskatīti. Lūgums balsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības līgumu par sadarbību kultūrā, zinātnē un tehnoloģijā" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību", pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse. Augsti godātie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.1642 un nr.2058. Likumprojekts "Par Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību". Līgumu ir izstrādājusi Kultūras ministrija un ir iesniegusi arī pamatojumu, kurā ir norādīts par tā nepieciešamību, balstoties uz starptautisko organizāciju darbības pamatprincipiem. Ņemot visu to vērā, Ārlietu komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Deputāti runāt "par" vai "pret" attiecībā uz steidzamību nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Par Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, atturas - 1. Steidzamība ir atzīta.

I.Kreituse. Augsti godātie deputāti! Ārlietu komisijas vārdā lūdzu balsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Par Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Kreituse. Ārlietu komisijas vārdā lūdzu deputātus izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā tūlīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta tūlītēju izskatīšanu otrajā lasījumā. Izskatām, lūdzu!

I.Kreituse. 1.pantā Ārlietu komisija ir veikusi redakcionālus labojumus. Tie ir tāda paša rakstura kā iepriekšējos likumos, ko mēs izskatījām. Pants ir sakārtots atbilstoši noteikumiem par konvenciju pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Kreituse. 2.pantā ir veikti redakcionāli labojumi, kas ir saistīti ar valodām, kādās ir tulkojams un publicējams...

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Kreituse. Ārlietu komisija ir izteikusi jaunā redakcijā 3.pantu, apvienojot to ar 4.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Kreituse. Un beigās ir redakcionāls labojums, kurš tiks veikts, ja būs pozitīvs balsojums tagad. Būs norādīts, kad likumprojekts ir akceptēts Saeimā. Lūgums balsot par likuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Par Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Taizemes Karalistes valdības nolīgumu par gaisa satiksmi", pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Strādājam ar dokumentiem nr.1953 un nr.2093. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Taizemes Karalistes valdības nolīgumu par gaisa satiksmi". Nolīgumu ir izstrādājusi Latvijas Republikas Satiksmes ministrija saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Taizemes Republikas valdības nolīgumu. Nolīgums izstrādāts ar mērķi nodibināt regulāru gaisa satiksmi starp Latviju un Taizemi, kā arī garantēt augstāku starptautiskās aviācijas drošības pakāpi. Nolīgumu izstrādājot, ņemtas vērā Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas rekomendācijas un starptautiskā prakse gaisa satiksmes jomā. Ārlietu komisija, ņemot vērā visus apstākļus, lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Deputāti nevēlas runāt "par" vai "pret" attiecībā uz steidzamību? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Taizemes Karalistes valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Kreituse. Lūdzu deputātus akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Taizemes Karalistes valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Kreituse. Ārlietu komisijas vārdā lūdzu deputātus likumprojekta otro lasījumu veikt tūlīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret otrā lasījuma veikšanu tūlīt? Iebildumu nav. Lūdzu!

I.Kreituse. 1. pantā Ārlietu komisija veikusi redakcionālus labojumus, tādus pašus kā iepriekšējā... To nosaka kārtība, kādā pieņemami nolīgumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Kreituse. 2. pantā veikti redakcionāli precizējumi, kas ir saistīti ar Nolīguma un Pielikuma publicēšanas valodām.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Kreituse. Tālāk. Ārlietu komisija iesaka mainīt numerāciju pantiem, daļēji tos apvienojot. Līdz ar to ir 3. un 4. pants... izslēdzot 5. pantu... un parādās 4. panta redakcija, ka Nolīgums stājas spēkā tā 21. pantā noteiktajā laikā un kārtībā un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret Ārlietu komisijas ierosinājumu mainīt atlikušo pantu numerāciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Kreituse. Un arī pret pantu apvienošanu...

Sēdes vadītājs. Vai arī pret pantu apvienošanu deputāti iebildumus neceļ? Pieņemts.

I.Kreituse. Paldies. Līdz ar to visi labojumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Taizemes Karalistes valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"". Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Roberts Zīle, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godāto Prezidij! Godātie kolēģi! Es lūdzu jūs skatīt dokumentu nr. 1978 un nr. 1096.

Pirmais no minētajiem ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", ko ir iesniedzis Ministru kabinets. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot šo likumprojektu, radīja savu alternatīvo likumprojektu, kura galvenā atšķirība ir sekojoša. Šie grozījumi, kas ir paredzēti Ministru kabineta iesniegtajā projektā, skar vairākas pozīcijas. Vispirmām kārtām - alus aplikšanu ar akcīzes nodokli. Otrām kārtām, ir paredzēta akcīzes nodokļa likmes samazināšana stiprinātajiem vīniem ar stiprumu līdz 19%. Trešā būtiskā lieta ir akcīzes nodokļa maksāšanas kārtība uzņēmumiem, kas ražo alkoholiskos dzērienus. Un ceturtkārt - prasības uzņēmumiem, kas ražo alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus eksportam.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, faktiski atstāja likumprojekta lielāko daļu tādā pašā redakcijā, kāda ir Ministru kabineta iesniegtajā variantā, izņemot punktus, kas mainīja akcīzes nodokļa likmi stiprinātajiem vīniem (gan ar stiprumu līdz 14% , gan arī ar stiprumu no 14 līdz 19%), kā arī normas, kas attiecas uz akcīzes piešķiršanu alum līdz 5,5 tilpuma procentiem.

Tātad šīs ir divas galvenās izmaiņas, kas atšķir abus iesniegtos likumprojektus.

Tātad es lūdzu balsojumā izteikt attieksmi pret abiem iesniegtajiem likumprojektiem.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šos Ministru kabineta iesniegtos grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli" var vērtēt kā kārtējo mēģinājumu dažādām biznesa aprindām iedzīvoties uz tautas apdzirdīšanas rēķina, jo kāda gan cita motivācija var būt tam, ka grib būtiski samazināt akcīzes nodokļa likmi stiprinātajiem vīniem vai arī akcīzes nodokļa likmi vīniem, kuru stiprums pārsniedz 14 tilpuma procentus... alkohola saturs... Nu paldies Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, ka tomēr šīs visskandalozākās normas tika no šā likumprojekta izņemtas ārā, un tāpēc es arī aicinu deputātus atbalstīt šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu, bet nekādā ziņā neatbalstīt šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, kas būtībā, kā jau teicu, aizstāv kādu atsevišķu grupējumu intereses. Es uzskatu to par mūsu tautas veselības saglabāšanas interesēm neatbilstošu. Tātad aicinu atbalstīt šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es jūs gribētu vispirms aicināt noraidīt Ministru kabineta iesniegtās akcīzes nodokļa izmaiņas, it īpaši tā panta dēļ, kas skar stiprināto vīnu ražošanu, jo, ja tiek konceptuāli atbalstīts jeb pieņemts šāds akcīzes nodoklis, tad alus tiek pielīdzināts stiprinātajam vīnam un rezultātā iznāk, ka principā tiek darīts viss, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju dzertu to alkoholisko dzērienu, kurš, kā laikam visi mediķi apstiprinās, ir viskaitīgākais cilvēka organismam (ja vispār var runāt, ka alkoholiskais dzēriens var būt nekaitīgs). Es domāju, ka deputātiem, it īpaši mediķiem, būtu jāpadomā par citu jautājumu: vai Latvija nav sasniegusi to situāciju, kad vajadzētu pieņemt likumu, kas vispār aizliegtu Latvijā ražot stiprinātos vīnus - dzērienu, kas ir kaitīgs un visvairāk nodzirda tautu -, nevis vēl piedevām pazemināt akcīzes nodokli tā, lai tas būtu pēc iespējas vairāk pieejams un nopērkams, pat tiem cilvēkiem, kuriem nav naudas maizei? Laikam tomēr "Ðveiku" mēs varam pieskaitīt pie klasikas: tur ietvertās patiesības darbojas neatkarīgi no tā, kas kurā valstī un laikā notiek. Mēs tagad spriežam par alus akcīzi. Tikko kā Ministru kabinets bija pieņēmis šo likumprojektu par alus akcīzi un atsūtījis uz Saeimu, tā Ministru kabinets demisionēja. Un pierādījās Šveika paustā patiesība, ka tā valdība, kas aiztiek alu, aiziet. Un tāpēc man, piemēram, šodien ir pat tādas emocijas, ka man gribētos ieteikt noraidīt abus likumprojektus, lai nebūtu jāaiziet tikko kā apstiprinātajai valdībai. (Starpsauciens no zāles: "Noraidīt!")

Sēdes vadītājs. Māris Vītols. Māris Vītols vēlas runāt kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Es vēlos runāt, lai aizstāvētu valdības iesniegto priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: "Kristīgie demokrāti aizstāv alkoholu.") Zīles kungs jau precīzi izstāstīja, ar ko atšķiras valdības un komisijas izstrādātie priekšlikumi. Šīs atšķirības ir būtiskas, tāpēc valdība joprojām pastāv uz to, lai tiktu atbalstīts valdības priekšlikums. Un arī es vēlētos izstāstīt kolēģiem, kādas ir šīs galvenās atšķirības.

Izstrādājot šo pantu, par ko visvairāk ir diskutēts - par stiprinātajiem vīniem -, valdība ir ņēmusi arī Saeimas deputātu Bišera, Sausnīša, Tenisa, Holšteina un Stikuta iesniegumu, kuru jūs varat izlasīt attiecīgajā dokumentā tabulas apakšpusē. Un šeit ir sekojoša lieta. Galvenais jautājums - es ļoti lūgtu jūs pievērst tam uzmanību - ir Eiropas savienības standarts šajā jomā. Tas, kādā veidā tiek sadalīti pa grupām šie produkti Eiropas savienības direktīvās. Un Eiropas savienības direktīvas paredz izdalīt, ja ir runa par akcīzes nodokli, trīs grupas... faktiski četras grupas. Proti, šis sadalījums ir tāds: alus, vīni, starpprodukti, pie kuriem pieder arī stiprinātie vīni un vermuti, un stiprie alkoholiskie dzērieni. Alum, vīniem un starpproduktiem, ieskaitot vermutus un stiprinātos vīnus, šīs akcīzes nodokļa likmes ir mazākas nekā stiprajam alkoholam jeb degvīnam. Valdības piedāvātais projekts, līdzīgi kā šīs Eiropas savienības normas, kuras es jums šeit varu uzskatāmi demonstrēt... lūk, manā priekšā ir informācija par Zviedrijas akcīzes nodokli, par to, kādā veidā šis alkohols tiek sadalīts pa grupām Zviedrijā un kādā veidā Eiropas savienības direktīvas tur tiek ievērotas. Tātad: valdības piedāvātais projekts piedāvā izdalīt atsevišķi stiprinātos vīnus un nodalīt šo alkohola kategoriju no stiprā alkohola jeb no degvīna, tādējādi radot vēl vienu papildu grupu, kura tiek aplikta ar zemāku nodokli nekā stiprais degvīns, bet ar lielāku nodokli nekā dabiskie vīni, tātad tie, kuri ir iegūti raudzēšanas ceļā.

Kas attiecas uz alu, arī tas jautājums ir politiski un ekonomiski saistāms ar Eiropas savienības standartiem šajā ziņā, jo Eiropas savienības direktīvas, kuras Latvija būs spiesta ievērot tajā gadījumā, ja mūsu mērķis ir - un mūsu mērķis ir - iestāties Eiropas savienībā, ir tādas, ka ar akcīzes nodokli apliek visu alu, kas ir ar etilspirta saturu virs 1,2 tilpuma procentiem. Eiropas savienības direktīvas nosaka arī minimālās likmes. Proti, alum tās ir 0,0187 ekiji par vienu litra grādu jeb, Latvijas valūtā pārrēķinot, tie būtu 13 santīmi par vienu litra grādu. Šis valdības piedāvātais projekts paredz pakāpeniski līdz 2001.gadam sasniegt šīs Eiropas savienības direktīvas jeb prasības. Tātad tas, kas ir izraisījis šeit, zālē, tik ļoti lielu ažiotāžu un reakciju, ir principā valdības vēlēšanās saskaņot un harmonizēt mūsu likumdošanu ar Eiropas savienības standartiem.

Par šo jautājumu var diskutēt. Par konkrētām normām, par tempiem, par pārejas periodu var runāt uz otro lasījumu, bet no valdības puses es šajā gadījumā aicinu atbalstīt šo valdības sagatavoto projektu un ņemt to par pamatu turpmākajiem lasījumiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Otro reizi vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Teikšu tikai īsu piezīmi par Māra Vītola tikko kā teikto. Tiešām ļoti izbrīnīja šā Kristīgo demokrātu pārstāvja iestāšanās par to, lai stiprinātajiem vīniem, kas, kā jau šeit sacīja, ir viens no kaitīgākajiem alkohola veidiem, samazinātu šo akcīzes nodokli, lai tādā veidā netieši veicinātu lielāku šā alkohola patēriņu, tas ir, izdzertā alkohola daudzumu, un faktiski veicinātu tautas apdzirdīšanu. Manuprāt, Kristīgo demokrātu pārstāvju iestāšanās par lielāku tautas apdzirdīšanu ir galīgi pretrunā ar kristīgajiem principiem, un man grūti saprast, kā Kristīgo demokrātu pārstāvis to var atļauties šeit no šīs tribīnes teikt.

No otras puses, ir dīvaina arī Māra Vītola kā Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra uzstāšanās, jo Finansu ministrijas pārstāvim būtu jārūpējas par to, lai valsts kasē ienāktu lielāka nauda. Bet akcīzes nodokļa samazināšana stiprinātajiem vīniem dod tikai to, ka šīs naudas apjoms, kas ienāk valsts kasē, samazinās. Tā ka arī šajā ziņā nav īpašas loģikas. To var izskaidrot tikai tā: kā maizes devējs un valdības galva liek Vītola kungam runāt, tā arī viņš runā. Tiešām ir ļoti žēl, ka mums ir šādi Kristīgo demokrātu pārstāvji - Finansu ministrijas parlamentārie sekretāri. Paldies.

Sēdes vadītājs. Elmārs Zelgalvis - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es nebiju domājis uzstāties, bet es redzu, skatos un klausos, kā notiek šīs debates, un es vienkārši nevarēju nerunāt.

Par ko mēs šodien runājam šeit sakarā ar akcīzes nodokli? Es gribu saukt lietas īstajā vārdā un aicināt arī jūs, cienītie deputāti, saukt lietas īstajā vārdā un runāt par lietas būtību. Tas, ko šeit runā mums deputāti, tajā skaitā deputāts Vītols un citi, par kaut kādiem Eiropas standartiem, par Eiropas noteikumiem, par to, ka, lūk, mums ir jāpiemērojas, - tas viss taču neatbilst patiesībai! Lietas būtība nav tur! Nav Eiropas noteikumos. Lietas būtība ir pavisam citur. Lietas būtība ir tā, ka akciju sabiedrībai "Rîgas vīni" ir jānodrošina savas produkcijas noiets. Lūk, kur ir tā būtība! Un "Rîgas vīni", kā mēs zinām, pieder mūsu cienītam premjerministram Andrim Šķēlem. Lūk, no kurienes tas viss nāk, un, lūk, kāda ir lietas būtība. Par to vajag runāt un vajag teikt atklāti un skaidri, un nevajag te, atvainojiet, pūst miglu acīs deputātiem, ka, lūk, mums kaut kam jāpiemērojas, mums kaut kas jāievēro. Jāievēro ir viens princips - jānodrošina Šķēles kunga firmu rentabls, peļņu nesošs darbs. Un nekas vairāk! Lūk, kas ir. Un tam tiek upurēts viss. Visa mūsu likumdošana! Šeit mēs, deputāti, tiekam raustīti, es atvainojos par izteicienu, tā kā tādi ampelmaņi aiz diedziņa, lai tikai pieņemtu, lai balsotu. Tas pats bija jautājumā par šo civiltiesisko apdrošināšanu, par ko mēs tikko kā runājām divas stundas. Būtība ir pavisam viena. Bija jānodrošina, lūk, atkal attiecīgo apdrošināšanas sabiedrību rentabls, peļņu nesošs darbs, nekas vairāk! Un tas atkal tiek darīts uz tautas rēķina! Un mums tiek stāstīts par Ameriku, tiek stāstīts par nez kādu citu pieredzi. Nav vajadzīga nekāda pieredze, neko tādu mums nevajag. Vajag nodrošināt vienas firmas rentablu darbu, peļņu. Lūk, ko vajag. Un tas pats ir arī ar akciju sabiedrību "Rîgas vīni". Tāpēc es uzskatu, ka tā nav valstiska pieeja. Tā ir privātinterešu, vienas firmas pieeja, un tā mēs šeit, Saeimā, jautājumus risināt nevaram. Mums tie ir jārisina no sabiedrības viedokļa, no valsts budžeta viedokļa, un tas savukārt prasa, lai mēs nekādas atlaides šeit nekādiem "Rîgas vīniem" nedotu. Lai maksā to, kas pienākas, tā, kā visiem! Lūk, kas ir galvenais.

Es aicinu nepieņemt šos priekšlikumus un atstāt šīs akcīzes nodokļa likmes tādas, kādas tās ir. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi Saeimas deputāti! Man ir iespēja šobrīd runāt kā deputātam, kā Kristīgajam demokrātam, ko es arī darīšu.

Čerāna kungs, es jūs ļoti cienu kā matemātiķi, bet pēc tā, ko jūs sakāt, man ir ļoti grūti jūs cienīt kā Budžeta komisijas un vēl jo vairāk kā Eiropas lietu speciālistu. Redziet, kas ir par lietu. Jūs, Čerāna kungs, esat Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks, un, godīgi sakot, man jau sen ir bijis tāds jautājums sev - vai jūs atbilstat šim statusam, (Starpsauciens no zāles: "Runā par lietu!") jo Eiropas lietu komisijas uzdevums ir ievērot un skatīties, vai Latvijas likumdošana atbilst Eiropas savienības likumdošanas prasībām. (No zāles deputāte J.Kušnere: "Par lietu jārunā, Vītola kungs!") Lūk, šajā gadījumā valdība ir iesniegusi priekšlikumu, lai atbilstoši šīm Eiropas savienības direktīvām sakārtotu šīs mūsu likmes un mūsu kategorijas, to, kādā veidā mēs grupējam šo akcīzes nodokli. Bet jūs, būdams Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kam par to visvairāk būtu jārūpējas, šobrīd noraidāt pilnīgi demagoģiskā veidā šo valdības priekšlikumu.

Bet šeit ir vēl viena lieta. Jūs runājāt par Kristīgajiem demokrātiem un par to, kā Kristīgie demokrāti cīnās pret cilvēku nodzirdīšanu. Es jums, Čerāna kungs, gribētu pateikt - redziet, kas ir par lietu: Kristīgie demokrāti uzskata, ka alus ir alkohols un, tāpat kā jebkurš cits alkoholiskais dzēriens, ir jāapliek ar akcīzes nodokli. Alus ir tāds dzēriens, kurš satur alkoholu, un līdz ar to tas ietilpst šajā alkoholu saturošo dzērienu grupā un ir jāapliek ar akcīzes nodokli. Bez tam aplikšana ar akcīzes nodokli ir ne vien kaut kādas naudas iekasēšana, bet arī uzskaite, aprites uzskaite. Ir ļoti būtiski, lai arī šā alkohola, šajā gadījumā alus, aprite tiktu uzskaitīta, kontrolēta un aplikta ar akcīzes nodokli vienādā mērā kā visas citas alkoholisko dzērienu grupas.

Tāpēc mēs tieši par to iestājamies, un arī Kristīgie demokrāti atbalsta šo valdības iesniegto variantu, kurš paredz aplikt ar nodokli alu, šajā gadījumā stipro alu, un pakāpeniski arī to alu, kam stiprums ir virs pusotra tilpuma procenta. Līdz ar to mēs parādām, ka alus ir tāds pats alkohols kā jebkurš cits dzēriens un ka tas ir apliekams ar nodokli.

Kas attiecas uz vīniem, es jums gribētu sacīt, ka vīni līdz šim tiek aplikti ar nodokli pēc trešās kategorijas jeb grupas, nosakot, ka likme ir 3,5 lati par vienu litru absolūtā alkohola. Tātad vīns šobrīd tiek pielīdzināts spirtam. Vīns tiek pielīdzināts degvīnam. Un šajā gadījumā ir tas jautājums - vai vīns vai šņabis šajā gadījumā ir tie dzērieni, kuri ietilpst vienā dzērienu grupā un ir apliekami ar vienu nodokli. Jo principā šie 3,5 lati, kas tiek paredzēti stiprinātajiem vīniem, ir aizliedzoši vīna ražotājiem un rada priekšrocības faktiski tiem, kas vēlas pārdot šņabi, spirtu, degvīnu un tā tālāk. Un, tieši no tā aspekta raugoties, es saskatu, ka patērētājs tiek orientēts uz šņabja un degvīna un citu apšaubāmas kvalitātes stipro dzērienu lietošanu, nevis uz vīna produktiem.

Līdz ar to es, manuprāt, esmu savu domu pamatojis un lūdzu joprojām, arī kā Kristīgais demokrāts, atbalstīt valdības viedokli, jo šeit ir zināma loģika, kuru diemžēl Čerāna kungs nav spējis ieraudzīt.

Sēdes vadītājs. Turpinām debates. Nākamais debatēs vēlas runāt Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Mums ir jāizšķiras par to, vai tiešām šīs dažas birokrātiskās prasības no Eiropas puses, kas faktiski nav nekādas nopietnas prasības, mums būtu tik ļoti jāievēro un reizē jānodzirda sava tauta? Jo katrs grāds, ko mēs lieki iepildām savai tautai smadzenēs, nesīs tikai zaudējumus. Un, ja šīs runas, ko mēs dzirdējām no Māra Vītola - Kristīgā demokrāta puses, ir tiešām nopietnas, ja viņš nesacīja to pa jokam, tad tiešām jāšaubās, kāpēc Kristīgo demokrātu savienība kā partija tur savā vidū tādu cilvēku, kas būtībā aģitē par dzeršanas palielināšanu. Un es brīnos, kāpēc valdība saglabā tādu parlamentāro sekretāru, kas būtībā ir pret valsts kases piepildīšanu. Un, ja te Mārim Vītolam liekas, ka viņš necienīja Kārli Čerānu, ka pateica viņam šīs absolūtās patiesības, tad es nezinu, kādus cilvēkus viņš cienī.

Es gribu vēl atgādināt, ka mēs jau pieredzējām to, ka Eiropas prasības ir ļoti skaidras, lai, piemēram, sagrautu Latvijas lauksaimniecību. Un nebūsim naivi, ka Eiropas savienība ir kaut kas brīnumains, kas vēl mums tikai labu, un ka viņi ir galīgi aizmirsuši savas intereses. Viņu interesēs ir, lai te būtu noieta tirgus, lai būtu izejvielu, zāģbaļķu ražotāji, bet lai nebūtu te cilvēku, kas varētu ar viņiem konkurēt. Nu nebūsim naivi un neapkaunosim paši sevi ar šo te pieeju, ja mēs atbalstīsim Māra Vītola viedokli! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Protams, ja mēs dzirdam, ka saka: "Vîtols", tad es saprotu - parlamentārais sekretārs. Bet reizēm Vītols ir arī deputāts. Cienījamie kolēģi, vajadzētu taču mums īsti labi saprast, par ko šinī gadījumā mēs laužam šķēpus. Man liekas, nevienam deputātam nav noslēpums, kas ir galvenais "Rîgas vīnu" akciju turētājs. Tad vajag atklāti teikt: mēs gribam veicināt šī akciju turētāja bagātību!

Protams, ar to alu ir daudz sarežģītāk. Iedomājieties, cik daudz Latvijā ir alus darītavu! Un atkal tā ir ļoti nopietna problēma. Ja Latvijā ir alus, tātad nedzer vīnus, jo dabiski, izdevīgāk ir iedzert alu un pie reizes patiešām... Es neredzu šodien te Apiņa kungu, bet arī Apiņa kungs jau pateica, ka patiešām alus ir tomēr mazāk kaitīgs nekā vīns. Starp citu, vēsturiski kādreiz atsevišķs alkoholiskais dzēriens saucās brandvīns. Tādēļ jau nevajadzētu Vītola kungam tā satraukties, ja brandvīns ir kopā ar pārējiem vīniem.

Diez vai šajā gadījumā vajadzētu tā uztraukties, ka, lūk, vīna cena ir pārlieku liela, jo normāls cilvēks nopirks labos ārzemju vīnus un diez vai viņš lietos šos Latvijas vīnus, kurus ražo Rīgas vīna rūpnīca.

Tādēļ es tomēr aicinu kolēģus šajā gadījumā atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Jo patiešām, cik es atceros, savā laikā arī Apinis norādīja uz to, ka būtu jānoliedz alkohola patēriņš taisni attiecībā uz alu un citiem šādiem atvieglotiem dzērieniem, jo taisni brandvīns un arī citi vīni ir tieši "smagāki" un kaitīgāki, jo patiešām ar tiem nodzirda Latvijas tautu.

Bet, protams, mēs gan ar Vītola kunga, gan ar atsevišķu akcionāru vieglu roku varam visu nolīdzināt, un tad alus būs dārgāks par visiem stiprinātajiem vīniem un vēl visādiem...Protams, tad tauta dzers vīnus, nevis alu. Protams, atkal...

Šeit Vītola kungs varētu iepazīstināt mūs ar to līkni, cik aizvērsies, iespējams, ciet alus darītavu, cik tur būs darba vietu, cik no tā tiks zaudēts nodokļos. Ja runājam par to, ir Latgales alus darītavas, ir Bauskas, Dobeles, Cēsu... Varam vēl uzskaitīt, un tur ir mūsu latviešu zemnieku graudi. Un šeit arī "Tçvzeme" varētu norādīt, kur latviešu zemnieki var aizvest savus graudus, tikai jārisina jautājums, lai varētu arī apiņus audzēt. Patiešām, Latvija varētu būt Eiropas savienībā, kā Vītola kungs norādīja, un eksportēt savu alu. Ne tikai "Aldaris", bet arī mazās alus darītavas. Bet laikam Vītola kungam, kurš ir aizrāvies ar Eiropas savienību, vairāk interesē tas, lai Latvijā ienāktu vācu alus, ienāktu citu zemju alus un lai visa tauta dzertu uzņēmuma "Rîgas vīni" produkciju.

Bet, piedodiet, šeit jau būs jāaicina gandrīz vai Lagzdiņa kungs, jo, ja mēs sāksim runāt tikai par uzņēmumu "Rîgas vīni", tad tā savā veidā būs reklāmas kampaņa. Tas jau nekas, ja tik nesākas korupcija un vēl citas ļaunas lietas. Un tādēļ es tomēr aicinu atbalstīt šajā gadījumā Latvijas alu. Protams, var jau organizēt piketus, kur arī Vītols paņems plakātiņu "Nost ar alu!" un stāvēs... "Saeima bez alus!" vai kā tur... bērnudārzā. Bet, piedodiet, tas jau ir politisks solis, un tādu politisku soli arī es varu organizēt. Protams, var jau arī savākt Centrāltirgū vīrus ar tādām specifiskām sejām, kuri kliegs un bļaus, ka vīnam vajag atvieglojumu, un kuri pēc tam, iespējams, municipālajās vēlēšanās nodos balsis par Vītola partiju. Tādēļ es aicinu šajā gadījumā atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iniciatīvu, bet Ministru kabineta iniciatīvu neatbalstīt. Paldies.

Un vēl viens lūgums tomēr: neapvainojiet kolēģus! Man jau pēdējā laikā pilnīgi paliek bailes uzstāties, jo Tabūna kungs atļāvās apsolīt mani arestēt, bet Saeimas vadība to noklusēja. Tātad viņa jau sāk piekrist. Protams, varēja jau atcerēties 1933.gadu, bet es ceru, ka Prezidijs Tabūna domu kārtīgi nedzirdēja. (Starpsauciens no zāles: "Kas bija 33.gadā?")

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā Zīles kungs runāt nevēlas.

Godātie kolēģi, Kārtības ruļļa 89.panta otrā daļa saka: "Ja iesniegti vairāki likumprojekta varianti, Saeima pēc debatēm par visiem projektiem lemj, kuru no tiem pieņems pirmajā lasījumā. Balsojami visi līdz balsošanas sākumam neatsauktie likumprojekti to iesniegšanas secībā."

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", kuru iesniedzis Ministru kabinets, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 33, atturas - 21. Šis likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts.

Godātie deputāti, tagad balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", kuru iesniegusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 3, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņus otrajam lasījumam.

R.Zīle. Es lūdzu noteikt par termiņu 24.februāri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 24.februāri? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"". Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Roberts Zīle - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Tātad šis dokuments nr. 1561 un nr. 2013 tika iesniegti jau samērā sen Saeimā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tos izskatīja. Tie skāra grozījumus tikai attiecībā uz šampanieti un visu veidu vīniem ar stiprumu līdz 14^o , kā arī uz visiem citiem veidiem ar stiprumu no 14^o - 19^o ar likmes maiņu, kas atšķīrās no valdības iesniegtā projekta. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo likumprojektu, izskatot to pirmajam lasījumam, noraidīja un neakceptēja. Es lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 43, atturas - 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts.

Godātie deputāti, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu priekšlikumu: "Ierosinām pārtraukt šā gada 17.februāra ārkārtas sēdi pulksten 17.00 un turpināt to ceturtdien, 20.janvārī, pulksten 9.00"... Februārī, es atvainojos!

Viens var runāt "par", viens "pret". Deputāti "par" un "pret" runāt nevēlas. (Starpsauciens no zāles: "Neviens neiebilst!") Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - nav. Deputātu priekšlikums ir pieņemts.

Mums līdz sēdes beigām vēl ir 24 minūtes. Lūdzu, turpināsim!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"". Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Roberts Zīle - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es lūdzu jūs sagatavot dokumentus nr. 1734 un nr. 2043. Tātad pamatā mēs strādāsim ar dokumentu nr. 2043.

Pirmais priekšlikums, ko komisija izskatīja, ir tabulas 1.lappusē. Tas ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts (reģistrācijas numurs ir 555), kas bija iesniegts jau iepriekš par šo nodokli, par uzņēmumu ienākuma nodokli. Komisija šo priekšlikumu - papildināt 2.panta otro daļu ar attiecīgajiem vārdiem - atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 2.lappusē ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums - izteikt tātad 2.panta ceturto daļu minētajā redakcijā, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 3.lappusē arī ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums par 2.panta piektās daļas papildināšanu minētajā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 3.lappusē arī ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums - izteikt 3.panta septīto daļu dotajā redakcijā, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 4.lappusē ir valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikums par 3.panta pirmās daļas 6.punkta izteikšanu minētajā redakcijā, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 5.lappuse. Valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikums - papildināt 3.panta ceturto daļu ar 3., 4. un 5.punktu minētajā redakcijā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 6.lappusē ir iestrādāts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts ar reģistrācijas numuru 555. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikums par 6.panta astotās daļas izteikšanu minētajā redakcijā. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Šajā pašā 6.lappusē ir Aijas Počas priekšlikums par 6.panta devītās daļas vārdu aizvietošanu. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 7.lappusē vēlreiz ir iestrādāts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts - tātad papildināt 6.pantu ar trīspadsmito daļu minētajā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 8.lappuse. 9.panta pirmās daļas papildināšana ar attiecīgajiem vārdiem. Šo priekšlikumu ir iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Šā paša panta pirmās daļas 2.punktā Aija Poča iesniedza priekšlikumu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 9.lappuse. Aijas Počas priekšlikums - aizstāt pirmās daļas 1.punktā attiecīgi vārdus, kā tas tika izskatīts jau iepriekš. Komisija arī šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais ir Aijas Počas priekšlikums - papildināt panta pirmās daļas 7.punktu ar minēto tekstu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 14.pantā ir līdzīgs labojums, kāds bija jau iepriekš un vēl būs arī uz priekšu tekstā. To iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 10.lappuse. Valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikums - papildināt 14.pantu ar piekto daļu dotajā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir 15.lappusē. Šo priekšlikumu par 20.panta piektās daļas vārdu aizvietošanu attiecīgajā redakcijā ir iesniegusi Aija Poča, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Par 23.panta pirmās daļas 1.punkta izteikšanu jaunā redakcijā priekšlikumu ir iesniegusi Aija Poča, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 16.lappuse. Priekšlikumu par 23.panta pirmās daļas 2.punkta izteikšanu jaunā redakcijā ir iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre, un šis priekšlikums ir iestrādāts komisijas priekšlikumā, kuru jūs redzat nākamajā - 17. un arī 18.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Tātad pēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas... ko jūs redzat 19.lappusē... Es atvainojos, ka nepateicu to iepriekš, te ir Aijas Počas priekšlikums par vārdu aizstāšanu 23.panta otrajā daļā. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli attiecībā uz valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 20.lappusē ir valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikums par 23.panta trešās daļas vārdu aizstāšanu attiecīgajā redakcijā, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Par 23.panta piektās daļas vārdu aizstāšanu un arī par sestās daļas vārdu aizstāšanu ir saņemts Aijas Počas priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 21.lappusē ir Aijas Počas priekšlikums par 23.panta astotās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 22.lappuse. Pārejas noteikumu daļa. Pirmais priekšlikums ir saņemts no valsts ieņēmumu valsts ministres par pārejas noteikumu 1.punkta redakciju, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Valsts ieņēmumu valsts ministre ierosināja arī papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu dotajā redakcijā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Vēl viens priekšlikums saņemts no Aijas Počas par vēl viena pārejas noteikumu punkta radīšanu, un šis punkts ir redzams tabulas 22.lappusē kā trešais. Šo priekšlikumu arī komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts ar reģistrācijas numuru 555 ir iestrādāts komisijas priekšlikumā, kas veidojas kā jauns pārejas noteikumu punkts redakcijā, ko jūs redzat Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā 23.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Paldies. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Es lūdzu balsot par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 6. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņus trešajam lasījumam.

R.Zīle. Priekšlikumus trešajam lasījumam es lūdzu iesniegt līdz 24.februārim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 24.februāris. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Muitas likums", pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Jānis Strods, frakcija "Tautai un taisnībai". Lūdzu!

J.Strods (frakcija "Tautai un taisnībai").

Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1763. Jūsu priekšā ir "Muitas likums", tas ir izstrādāts Ministru kabineta ietvaros, un to ir veikusi apvienotā ekspertu darba grupa. Šis ir jauns likums, un faktiski tas nāk vecā Muitas kodeksa vietā. Pārejas noteikumos ir atzīts, ka, pieņemot šo Muitas likumu, spēku zaudēs šis vecais Muitas kodekss un ka Ministru kabinetam līdz jūlijam būs vēl papildus jāizstrādā tiesību akti, kas nodrošinātu šā likuma darbību, un tie varētu būt saistīti gan ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu, gan arī ar Latvijas Kriminālkodeksu. Galvenais iemesls, kāpēc tiek izstrādāts jauns Muitas likums, ir tas, ka... tas ir izstrādāts atbilstoši Eiropas komisijas Baltās grāmatas 21.nodaļā (Muitas savienība) minētajiem pirmā posma pasākumiem. Šā Muitas likuma pieņemšana veicinās muitas likumdošanas harmonizēšanu ar Eiropas savienības likumdošanu un Latvijas Republikas integrēšanos Eiropas savienībā, kā arī saikni ar GATT un atvieglos un uzlabos daudzu muitas procedūru piemērošanu. Bez tam Muitas likuma izstrādāšanā izmantoti arī Eiropas savienības muitas likumdošanas akti. Salīdzinot ar pašlaik spēkā esošo Latvijas muitas likumdošanu, jaunā Muitas likuma projektā ir paredzēti vairāki jauninājumi, piemēram, muitas vērtības noteikšanas metodes atbilstoši GATT līgumā noteiktajam, atbilstoši 7.pantam.

Tālāk. Muitas likuma projekts paredz palielināt arī muitas procedūru skaitu. Atbilstoši Eiropas savienības Muitas kodeksa normām paredzēta arī muitas parāda piemērošanas kārtība. Šie un vēl daudzi citi ir jauninājumi, ar kuriem jūs varat iepazīties šā likumprojekta beigās, kur ir Latvijas Republikas Finansu ministrijas atzinums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina par to balsot pirmajā lasījumā.

Bez tam es vēl gribu piebilst, ka Finansu ministrijā ir izveidota darba grupa, kas kopā ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļiem strādās pie tālākās šā likumprojekta pilnveidošanas, un, ja būs kaut kādi priekšlikumi, tos varēs iesniegt attiecībā uz otro un trešo lasījumu. Aicinu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Muitas likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 3, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu paziņot termiņu, kādā likumprojekts ir sagatavojams otrajam lasījumam.

J.Strods. Kas attiecas uz termiņu, mans priekšlikums, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, ir - divas nedēļas, tas ir 3.marts.

Sēdes vadītājs. 3.marts ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Lūdzu! Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Cits priekšlikums.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Tā kā šis likums, ko mēs tagad gribam valstī pieņemt, ir principiāli jauns un ir neapšaubāmi vajadzīgs, man būtu lūgums noteikt šo termiņu nedaudz ilgāku, tas ir, līdz 10.martam, lai deputāti paspētu izvērtēt visas tās normas, kas šeit ir iekšā, un arī kārtīgāk pastrādāt, lai varētu, teiksim, sagatavot vērā ņemamus priekšlikumus. Tāpēc es aicinu noteikt 10. martu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem citu priekšlikumu par termiņiem nav? Tad atbilstoši Kārtības rullim mums ir jābalso par tālāko termiņu vispirms.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Tātad ir priekšlikums iesniegt līdz 10. martam priekšlikumus, lai likumprojektu "Muitas likums" sagatavotu otrajam lasījumam. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 4, atturas - 9. Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noteikts 10. marts.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Kārlis Čerāns (frakcija "Latvijai").

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo un paredz svītrot no likuma "Par muitas nodokli (tarifiem)" 1., 4., 5., 7., 8., 10. un 11. nodaļu. Tas ir tāpēc, ka tās normas, kuras līdz šim tika reglamentētas šajās nodaļās, tiks turpmāk reglamentētas jaunajā Muitas likumā. Mēs tikko kā pieņēmām pirmajā lasījumā šo likumprojektu, šo Muitas likumu, un tāpēc būtu saprātīgi atbalstīt arī šos grozījumus likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)", jo šie likumprojekti kopumā veicinātu valsts tiesisko sakārtošanu atbilstoši Eiropas savienības prasībām. Šis ir neapšaubāmi tas gadījums, kad mums ir jācenšas piemērot šīs Eiropas savienības prasības maksimāli ātrāk. Es gribu vēl nedaudz komentēt - attiecībā uz Vītola kunga izteikumiem -, ka nav visās prasībās un visās jomās mums pilnīgi akli jāseko un paātrināti jāievieš tās normas, kuras mums būs saistošas tikai tad, kad mēs iestāsimies Eiropas savienībā. Mums ir jāizmanto sava suverenitāte un jānosaka pašiem tā kārtība, kādā mēs šīs normas gribam ieviest. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 3, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņu, kādā ir iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam!

K.Čerāns. Ja godātajiem kolēģiem nebūtu iebildumu, tad, tā kā šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo, būtu lūgums noteikt 10. martu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav? Pieņemts termiņš - 10. marts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"".

Reģistrācijas numurs 567, dokumentu numuri - 1849 un 2064. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ziņo... ziņotāja nav... (Starpsauciens no zāles: "Stāsti kaut ko citu...") Ziņo Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš". Apiņa kungs ir atradis vajadzīgo dokumentu. Viņš ziņo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 1849 - ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"".

Ministru kabinets ir iesniedzis izskatīšanai likumprojektu, kas ir izskatīts Ministru kabineta noteikumu projektu "Par Latvijas Republikas muitas tarifu apstiprināšanu" vietā. Ir iesniegts Ministru kabineta vārdā Finansu ministrijas paskaidrojums, un es aicinu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Bet, Čerāna kungs, ir atlikušas 4 minūtes.

Līdz ar to šajā brīdī pārtraucam sēdi. Tātad nākamajā reizē, pēc pārtraukuma, sāksim ar šo jautājumu un pirmais debatēs uzstāsies deputāts Kārlis Čerāns.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Deputātus lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Godātie deputāti! Saeimas sēdē vēl nav pasludināts pārtraukums. Es lūdzu sagaidīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Indulis Bērziņš,

Juris Celmiņš,

Alfreds Čepānis,

Ziedonis Čevers,

Roberts Dilba,

Juris Dobelis,

Gunta Gannusa,

Guntars Grīnblats,

Ervids Grinovskis,

Edvīns Inkēns,

Jānis Jurkāns,

Juris Kaksītis,

Aleksandrs Kiršteins,

Paulis Kļaviņš,

Andrejs Krastiņš,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Ivars Jānis Ķezbers,

Imants Liepa,

Andrejs Naglis,

Leopolds Ozoliņš,

Andrejs Požarnovs,

Juris Sinka,

Leonards Teniss,

Ēriks Zunda.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 1997. gada 20. februārim pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute