Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamās deputātu kundzes un godājamie deputātu kungi! Apsveicu visus jūs 1997.gadā, novēlu labus panākumus. Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada ziemas sesiju un vienlaicīgi paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada 16.janvāra sēdi.

Vispirms dažos vārdos par to, cienījamie kolēģi, kā mums ir veicies pagājušajā gadā. Latvijas Republikas Saeimā ir iesniegti 514 likumprojekti, no tiem Ministru kabinets ir iesniedzis 282 likumprojektus, tajā skaitā 101 likumprojektu - Satversmes 81.panta kārtībā. Saeimas deputāti ir iesnieguši 140 likumprojektus, Saeimas komisijas - 87 un Latvijas Valsts prezidents - 3 likumprojektus. Pavisam pagājušajā gadā mēs esam pieņēmuši 180 likumus, otrajā lasījumā pieņemti 47 un pirmajā lasījumā 99 likumprojekti. Juridiskā komisija pagājušajā gadā ir iesniegusi 61 likumprojektu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija - 45, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija - 29, Aizsardzības un iekšlietu komisija - 31 un tā tālāk. Saeimas deputāti iesnieguši 211 jautājumus Ministru kabinetam, Saeima pieņēmusi arī 240 paziņojumus, iesniegti 14 Saeimas deputātu pieprasījumi Ministru kabinetam, no kuriem 4 atzīti par Saeimas pieprasījumiem.

Sākot Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada ziemas sesiju un šīsdienas sēdi, es novēlu jums, cienījamās deputātes un godājamie deputāti, optimismu, dzīvesprieku, panākumus, novēlu, lai Saeimā beigtos "hormonālās vētras" un lai mēs visi kļūtu ne tikai savu vēlētāju, bet arī mūsu skolotāja, uzņēmēja, valstsvīra - Ministru prezidenta Andra Šķēles cienīgi deputāti.

Godājamie deputāti, Ministru prezidentam Šķēles kungam šodien paliek 39 gadi. Kad viņš ieradīsies - tā viņš ir solījis -, mēs viņu apsveiksim šajā jubilejā, bet pirms tam es gribu sveikt un Saeimas vārdā pasniegt ziedus deputātam Leonardam Stašam, kuram šodien paliek 68 gadi. (Aplausi.) Un gribu sveikt arī deputātu Induli Emsi, kuram 2.janvārī palika 45 gadi. (Aplausi.)

Godājamie deputāti, pirms sākam izskatīt Prezidija akceptēto sēdes darba kārtību, ir saņemti jau vairāki iesniegumi par darba kārtības izmaiņām.

Pirmais. Ministru prezidents Šķēles kungs ir uzrakstījis vēstuli Saeimas Prezidijam, kurā informē: "Par finansu ministru esmu aicinājis Vasiliju Meļņiku un lūdzu Saeimu izteikt viņam, kā arī valsts ieņēmumu valsts ministrei Finansu ministrijā Aijai Počai uzticību sēdē šā gada 16.janvārī." Mums jāizlemj, godājamie kolēģi, par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā šīsdienas sēdē. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" iesniegto priekšlikumu? "Par" vai "pret" runāt neviens nevēlas. Var būt, ka mēs varētu, godājamie kolēģi, ja jūs tam piekrītat, šo jautājumu par uzticības izteikšanu Vasilijam Meļņikam iekļaut mūsu darba kārtības sadaļā par amatpersonu iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu, tas ir, pēc pašreizējās numerācijas, kā darba kārtības 14.jautājumu - pēc 13.darba kārtības jautājuma. Vai deputātiem nav iebildumu pret to? Vai kāds pieprasa balsojumu šajā jautājumā? (Starpsauciens: "Balsojam!") Tātad deputāti pieprasa, lai šis pieprasījums tiktu nobalsots. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Ministru prezidenta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret- 9, atturas - 7. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais iesniegums par izmaiņām darba kārtībā ir no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, kura lūdz, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, pārcelt darba kārtības 31.punktu (likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"") aiz darba kārtības 22.punkta (likumprojekta "Grozījumi Autopārvadājumu likumā") izskatīšanas otrajā lasījumā. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt "par" vai "pret" šo priekšlikumu? Runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Tātad esam vienojušies, ka darba kārtības 31.punktu izskatām aiz darba kārtības 22.punkta.

Nākamais iesniegums ir no Juridiskās komisijas, kura saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izdarīt izsludinātajā Saeimas 16.janvāra sēdes darba kārtībā grozījumu - izslēgt no darba kārtības 57.jautājumu (likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"") sakarā ar to, ka minētais likumprojekts tā juridiskai precizēšanai atkārtoti izskatāms komisijas sēdē. Tātad ir runa par darba kārtības 57.jautājumu. Ja komisija pati to ierosina, deputātiem, es ceru, iebildumu nebūs, un mēs komisijas priekšlikumam varam piekrist. Paldies.

Vairāk priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā pašreiz nav. Sākam izskatīt Saeimas 1997.gada 16.janvāra sēdes darba kārtību.

Pirmais jautājums - Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Eiropas konvenciju "Par tiesvedības nodošanu krimināllietās"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo Saeimas Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Eiropas konvenciju "Par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. "Par" vai "pret" ðo priekšlikumu runāt neviens nevēlas. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Eiropas konvenciju "Par izdošanu" un tās papildu protokolu un otro papildu protokolu" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret šo Prezidija atzinumu nav. Pieņemts. Paldies.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Eiropas konvenciju "Par savstarpējo palīdzību krimināllietās" un tās papildu protokolu" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Civillikumā" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kostandas, Kazāka, Grīnberga un Mauliņa iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu. Vēlas runāt deputāts Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Es lūdzu balsojumu par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamo sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Balsojumā, kurš tagad būs, es lūgtu visus atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" iesniegto priekšlikumu, kas ir vērsts uz komunālo maksājumu sakārtošanu un uz godīgāku komunālo maksājumu nodrošināšanu dažādās... atkarībā no tā, kādā veidā šie komunālie pakalpojumi pašvaldībās tiek sniegti. Un šīs pievienotās vērtības nodokļa atlaides piešķiramas samērīgā veidā, neatkarīgi no tā, vai šos pakalpojumus sniedz pašvaldības uzņēmums vai kāda privāta kompānija. Un mans lūgums būtu tagad šo likumprojektu nodot izskatīšanai komisijās un tad virzīt to uz izskatīšanu Saeimas sēdē, jo šie komunālie maksājumi un šis pievienotās vērtības nodoklis, kas ir jāmaksā par gāzes pakalpojumiem ...dažādās situācijās tas tieši skar iedzīvotājus un mums ir nepieciešams, lai mūsu valstī tomēr šie maksājumi tiktu veidoti godīgi. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 14, atturas - 13. Jāpārbalso. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu atkārtoti izteikt savu attieksmi! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 15, atturas - 20. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Taizemes Karalistes valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem iebildumu nav? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Reliģisko organizāciju likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Ķemeru nacionālo parku" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "

"Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - par saņemto lēmuma projektu. Lēmuma projekts "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības piedalīšanos NATO vadītajos Stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā". Dokumentu ir iesniedzis Ministru kabinets. Vēlas runāt par šo dokumentu Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs. Lūdzu!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs, godājamie kolēģi! Es aicinu Saeimu pieņemt šo lēmumu, un es gribētu paskaidrot to būtību, kāpēc, kaut gan te anotācijā ir diezgan labi izklāstīts tas viss. Būtība ir tāda, ka 1996. gada 12. decembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome pieņēma rezolūciju nr. 1088, ar kuru Miera nodrošināšanas spēki Bosnijā tiek pārveidoti par Stabilizācijas spēkiem. Būtība praktiski nemainās, nedaudz gan mainās kontingents, bet tas nav būtiskais... un juridiski korekti. Protams, šie Stabilizācijas spēki ir Miera nodrošināšanas spēku tiešais tiesību pārmantotājs, arī tas nemainās, bet tas ir juridiski korekti, un to pielieto arī mūsu partnervalstis, un ir tā, ka tiek pieņemts jauns lēmums, kurš akceptē mūsu vienības klātbūtni Bosnijā Stabilizācijas spēkos, un šis mandāts ir uz 18 mēnešiem. Varu informēt, ka arī pašlaik tur atrodas mūsu Baltijas bataljona paplašinātais vads, aprīlī tas mainīsies ar citu vadu Dānijas bataljona sastāvā, pēc tam paredzēta rotācija vēl uz sešiem mēnešiem. Tā ka, lai juridiski nostiprinātu šo mūsu vada atrašanos Bosnijā (jāpiebilst, ka valsts budžetā 1997. gadam ir iedalīti šie līdzekļi šīm operācijām), es lūdzu godājamo Saeimu pieņemt šo lēmumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu, kurš ir izklāstīts dokumentā nr. 1977. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 2, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par deputāta Edvīna Inkēna atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai". Dokumenta numurs 1931. Iesniegusi deputātu grupa. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt "par" vai "pret" ðo jautājumu? Deputāti par to runāt nevēlas.

Lūdzu! Vēlas runāt pats deputāts Edvīns Inkēns - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").

Man ir ļoti žēl, bet diemžēl mani kolēģi deputāti nezināšanas dēļ šajā dokumentā ir šo to sajaukuši. (Starpsauciens: "Skaļāk!) Nepastāv producentu centrs "Nedēļa". Pastāv pārraide "Nedēļa", autorpārraide LNT. Es tiešām esmu viens no šā radošā kolektīva dalībniekiem, un tiesības piedalīties radošajā darbā man ir noteiktas Latvijas likumdošanā. LNT nemaksā man par šo raidījumu nekādu naudu, es nekādu atalgojumu no LNT par šo raidījumu nesaņemu. Interešu konflikta nav tāpēc, ka, pirmkārt, es nespēju ietekmēt LNT programmu (izņemot konkrēto pārraidi un izņemot tuvu pie 400 000 skatītāju, kas skatās šo pārraidi), bet nekādā veidā es nespēju ietekmēt LNT vadību. No otras puses, es nespēju ietekmēt padomi, un arī padome nespēj ietekmēt LNT vadību, tāpēc ka tur ir noslēgta licence uz 7 gadiem un tuvākajos 7 gados diezin vai LNT un padome nonāks ciešās attiecībās, kur viens no otra ir atkarīgs. Treškārt, nav arī būtiska interešu konflikta darbā ar vēlētājiem, jo laiks, ko es atdodu šai pārraidei, ir trešdien no astoņiem vakarā līdz divpadsmitiem naktī, piektdien no astoņiem vakarā līdz divpadsmitiem naktī un sestdien visu dienu līdz diviem naktī. Nav nevienas pazīmes, kas liecinātu par interešu konfliktu šajā gadījumā.

Ja mēs runājam par interešu konfliktu, tad es gan varētu norādīt, ka komisijā ir interešu konflikts. Pareizāk sakot, bija interešu konflikts. Šo interešu konfliktu sevī nesa Mauliņa kungs. Jo, kā jūs labi zināt, televīzijā IGE gāja vienas partijas pārraide, tā ir vienīgā pārraide Latvijā, kura pieder vienai partijai, un proti... es atvainojos, Tautas kustībai "Latvijai"... un Mauliņa kungs komisijas sēdēs mēģināja panākt, lai šī izmeklēšanas komisija veic tai neraksturīgas un funkcijas ziņā nepiederošas darbības, proti, pieņem kaut kādus administratīvus lēmumus, vai piespieda padomi izdarīt administratīvus lēmumus. Tas likumā nav paredzēts un nav paredzēts arī komisijas darba uzdevumā. Tā ka, ja mēs runājam par interešu konfliktu, tad šī Mauliņa darbība varētu būt kā tiešs interešu konflikts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Juris Celmiņš - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Godātie kolēģi, mēs pašlaik runājam tikai "par" vai "pret" patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu darba kārtībā.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītais Prezidij, cienītie kolēģi! Man kā parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājam ir bijusi iespēja iepazīties ar šo lietu, un es gribētu teikt to, ka problēma šeit pastāv. Un, runājot konkrēti par Inkēna kungu, nevaram konstatēt atbilstoši pašreizējai likumdošanai, ka šis interešu konflikts pastāvētu. Taču mēs savā likumdošanā neesam iestrādājuši vienu momentu, par ko mums kopīgi un nopietni vajadzētu padomāt. Tas ir jautājums - vai var veidoties interešu konflikts tādā gadījumā, kad persona, kas var nonākt interešu konfliktā, ieiet attiecīgajā uzņēmējdarbībā caur juridisku personu. Teorētiski var izveidoties tāda situācija, ka persona tur kontrolakcijas kādā uzņēmumā, šai personai pieder vairāk nekā 51% un tanī pašā laikā šī juridiskā persona vai uzņēmums savukārt pārņem kontrolpaketi, teiksim, televīzijā vai kaut kur citur. Reāli rodas iespēja ietekmēt šos lēmumus, bet mūsu likumdošana pašreiz šādu situāciju par interešu konfliktu neatzīst. Es domāju, ka mums vajadzēs nopietni apspriest, vai mums nav jāizdara attiecīgas izmaiņas tajos likumos, kas ir saistīti ar šādu interešu konfliktu fiksēšanu. Es negribu apgalvot, ka Inkēna kungam caur juridisku personu piederētu kāda kontrolpakete, taču, pēc Monopoldarbības uzraudzības komisijas ziņām, tātad šādas daļas caur juridisku personu pastāv. Mūsu uzdevums būtu šo jautājumu izdiskutēt, izlemt, apspriest, vai tas var būt pieļaujams vai nav pieļaujams. Tādēļ es uzskatu, ka parlamentāra diskusija par šo problēmu būtu nepieciešama, un tāpēc, manuprāt, jautājums būtu apspriežams, jo tas ir ļoti nopietns. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu darba kārtībā. Ja deputātiem... Deputātiem iebildumi ir. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 37, atturas - 5. Patstāvīgais priekšlikums darba kārtībā netiek iekļauts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu balsojumu ir Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Šķēles priekšlikums un iesniegtais lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu finansu ministram Vasilijam Meļņikam un valsts ieņēmumu valsts ministrei Finansu ministrijā Aijai Počai". Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par šo jautājumu? Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Šodien es negribu šeit runāt par konkrēto kandidatūru, tās atbilstību vai neatbilstību, tas ir jautājums, uz ko ir jāatbild katram pašam, lai gan arī apspriest šodien no tribīnes to būtu ļoti grūti, jo diemžēl nevienā Latvijas avīzē jūs nevarat atrast pilnu ministra kandidāta autobiogrāfiju un iepazīties ar to. Līdz ar to daudziem cilvēkiem šī persona šodien ir inkognito.

Bet es gribu runāt par kaut ko citu. Par to, vai šodien Saeimā mēs varam runāt, ka Latvija ir demokrātiska, parlamentāra republika. Kāpēc ir radušās tādas pārdomas? Tāpēc, ka Latviju kā parlamentāru, demokrātisku republiku nosaka Latvijā eksistējošā un darbībā esošā - un paldies Dievam, ka vēl šobrīd tā darbojas, - Satversme. Satversmē ir noteikts, ka izpildvaru apstiprina tautas ievēlētie priekšstāvji - Saeimas deputāti. Un līdz ar to arī Saeimas deputāti, pēc Latvijā eksistējošās Satversmes, pilnībā uzņemas atbildību par savu lēmumu, balsojot par konkrēto personu.

Kas šobrīd ir noticis un kāda ir izveidojusies situācija, ja mēs runājam par jauno finansu ministru? Situācija ir ļoti īpatnēja. Pēkšņi Latvijā ir aizmirsta Satversmes pamatbūtība - likumdošanas un izpildvaras savstarpējā saistība, jo ir parādījušies sekojoši paziņojumi: Latvijas Republikas premjerministrs izvēlas personu, un līdz ar to deputātiem, kuru frakcijas ir valdībā, nav citas iespējas, kā balsot par šo personu, jo to nosakot Sadarbības padomē parakstītais protokols. Tad ir jājautā: kas Latvijas Republikā 1997.gada janvārī ir primārs - Latvijas Republikas Satversme vai Saeimas frakciju parakstītais sadarbības protokols? Kas nosaka atbildību vienam vai otram? Līdz ar to šāds skaidrojums principā noraida tos pamatus, uz kuriem balstās Latvija kā demokrātiska, parlamentāra republika.

Līdz ar to rodas arī cits jautājums: kas uzņemas atbildību? Ja mēs skatāmies pēc pēdējiem paziņojumiem presē, šobrīd ir trīs grupas, kurām būtu jāuzņemas atbildība par šo ministra kandidatūru. Šīs grupas, kam tiek uzlikta šī atbildība, absolūti neatbilst Latvijā spēkā esošajam Konstitucionālajam likumam.

Pirmais, kas tiek apcerēts un kas tiek runāts, ir tas, ka atbildība esot jāuzņemas Latvijas Republikas premjerministram kopā ar to politisko spēku (tātad Demokrātiskās partijas Saimnieks frakciju), kas ir izvirzījis šo ministra kandidatūru.

Atkal jautājums: kas to nosaka? Uz kāda likuma pamata to var izvirzīt? Jo jāatgādina vēl viena lieta: arī pats premjerministrs ir atbildīgs Saeimas priekšā, un arī pašu premjerministru ievēlē Saeima un dod viņam šīs funkcijas. Līdz ar to rodas jautājums: kā viņš var būt atbildīgs par Saeimas izvēli vairāk nekā paši Saeimas deputāti?

Otrs izteikums, ko vakar premjerministrs paziņoja no televīzijas ekrāniem, ir tas, ka viņš nav izdarījis šo izvēli tāpēc, ka viņam tā gribas, bet tāpēc, ka to ir diktējusi Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Līdz ar to visa atbildība tiek uzlikta šai frakcijai.

Tad ir nākamā problēma. Kur ir teikts, ka viena frakcija Saeimā var uzņemties atbildību? Kas to ir noteicis? Līdz ar to iznāk, ka vajadzētu mainīt Latvijā Satversmi un noteikt tā: pēc Saeimas ievēlēšanas katra frakcija uzņemas atbildību par kādu nozari Latvijas valstī. Un tad par šīm nozarēm mēs vairs nediskutētu un katra tikai ieliktu savu ministru - bez balsojuma. Bet ir viena nianse visā šinī atbildības kompleksā. Es neesmu dzirdējusi un neesmu nevienā laikrakstā izlasījusi, ka atbildību uzņemas arī pats finansu ministrs. Jo pagaidām ir runāts tikai par premjerministru un par frakciju.

Bet es gribu jums vēlreiz atgādināt to, ka atbildību uzņemas katrs deputāts. Un šajā gadījumā es atļaušos jums atgādināt tos vārdus, ko ir teicis Latvijas Valsts prezidents, kura ievēlēšanu šajā postenī atbalstīja lielākā daļa Saeimas deputātu. Prezidents ir teicis šādi: "Frakciju pārstāvji, runājot par rītdienas," intervija sniegta vakar, "lçmumu, izliekas, it kā viņi būtu balsojamās mašīnas, nevis tautas priekšstāvji." To es ne velti atgādinu šodien no šīs tribīnes, jo tas ir jautājums par Satversmes pamatprincipu ievērošanu. Tāpēc arī Saeimai pēc šiem paziņojumiem, ko ir snieguši vairāki deputāti, - ka viņiem nav citas iespējas, kā tikai balsot "par", tāpēc ka premjers to ir izvēlējies, - es gribu teikt: godājamie kolēģi, tad, lūdzu, neapvainojieties uz Latvijas Republikas premjerministru, ka viņš ir atļāvies pateikt: "Brīvās demokrātiskās vēlēšanās ir ievēlētas amatpersonas, par kurām viņu vēlētāji ir pārliecināti - ja pielaidīsi kaut tuvumā - ar garantiju nozags. Pie tam jādomā, ka cilvēki zina, ko runā, viņi taču pazīst tos, kurus ievēlēja. Par parlamentu es vispār nerunāšu, es tikai gribu teikt, ka, manuprāt, ļaunākie parlamenta ienaidnieki nevarētu simt gudrāko galvu prestižu sagraut vairāk, kā atsevišķu "taurētāju" sistemātisku centienu rezultātā tas jau ir izdarīts."

Tāpēc es vēlreiz saku - es negribu aicināt balsot ne "par", ne "pret", persona ir izvirzīta, bet gribu atgādināt deputātiem, ka atbildību par rezultātu uzņemas katrs deputāts, kas piedalās balsojumā, un jebkāda runāšana par šīs atbildības novelšanu uz premjeru vai uz Sadarbības padomes lēmumu, vai uz kādu frakciju principā ir pretrunā ar Latvijas kā demokrātiskas, parlamentāras valsts eksistences pamatprincipiem. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - LZS, KDS un LDP frakcija.

P.Putniņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais parlamenta vadītāj! Godātie kolēģi! Godātais klātneesošais Ministru prezidenta kungs! Augsti godātais Valsts prezident! Mūsu frakcija - Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija - ir visu laiku stāvējusi izturēti šīs valdības reformu sardzē. Ciktāl tas skar Latvijas Zemnieku savienību, mēs esam dabūjuši nepārtraukti belzienus par nepopulāriem balsojumiem, kas bija sakarā un ir sakarā ar reformu. Jo zemnieks nevar gaidīt, zeme nevar gaidīt un zemniekam dažkārt arī ir grūti saprast šo nepopulāro lēmumu tālejošos mērķus. Un tā mēs esam atnākuši līdz šodienai.

Godātie kolēģi, runājot par konkrēto jautājumu, par finansu ministra apstiprināšanu, jāpasaka, ka mūsu frakcija ļoti rūpīgi un, jāteic, satraukti sekoja šim tomēr ļoti ātrajam un sasteigtajam procesam. Mums bija ļoti saspringtas sarunas vakardien Sadarbības padomē. Pēc tam mēs lūdzām Čevera kungu pie sevis frakcijā un daudz ko noskaidrojām, un kļuva zināms arī tas, ka prokuratūra netur aizdomās Meļņika kungu, un vēl daudz kas cits, kas Meļņika kunga "akcijas" audzē.

Bet, lūk, vakardien televīzijā Valsts prezidenta kungs nāk ar savu paziņojumu, ar savu versiju (to mēs šodien arī lasām avīzēs), kas ir klajā pretrunā ar Šķēles kunga nostādnēm, ar Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas nostādnēm.

Mēs, kolēģi, zinām, ka visu šo laiku Valsts prezidenta kungs ir aizstāvējis... nevis aizstāvējis, bet apliecinājis Šķēles kungu kā premjeru, viņa reformu programmas gaitu. Bet kas tagad, šajā brīdī, ir noticis, kolēģi? Kā mums, deputātiem, tagad skatīties uz šo jautājumu? Tāpēc, ka pašos pamatos ir nesabalsotība - pēkšņa, mūsuprāt. Varbūt jau sen "ieaudzēta", bet mūsu priekšā tā iznāk kā pēkšņa.

Lūk, jau Kreituses kundze ierunājās par deputātiem, un arī Valsts prezidenta kungs dara atbildīgus deputātus, bet es teiktu vēl vairāk. Jau iepriekš drusciņ noniecinot deputātu, nokauninot deputātu, bet tomēr darot deputātu atbildīgu par viņa balsojumu. Kā rīkoties deputātam, kam šī informācija nav tādā veidā pieejama, kādā acīmredzot ir Ministru prezidentam un Valsts prezidentam? Ko mums darīt, kolēģi? Mēs faktiski esam iedzīti stūrī. (Starpsauciens: "Sen jau!") Šī Saeima, kas savā labākajā daļā, savos labākajos centienos ir godprātīgi strādājusi, ir visu laiku mīdīta kājām, ir apspļaudīta, un, lūk, šis ir tas šķīrējpunkts, līdz kurienei mēs esam aizgājuši savos labajos centienos un arī savos populistiskajos centienos, lai tikai labi izskatītos. Ciktāl tas skar Latvijas Zemnieku savienību, mums vairs nav tālāk kur iet. Mēs, ciktāl tas mūsu frakcijā skar Latvijas Zemnieku savienību, šoreiz atturēsimies no šā balsojuma, kamēr Ministru prezidents un Valsts prezidents nenoskaidros - vai nu noliegs, vai arī apstiprinās - to lielo aizdomīgumu, kas tagad ir saistīts ar Meļņika kungu. Mums ir jākļūst skaidrībā, aizdomas un morālās stājas piesaukums jau nav bez pamata. Aiz tā noteikti kaut kas slēpjas. Tur ir kaut kāda informācija. Kāpēc šīs informācijas nav mums? Un deputātus sitīs, protams. Es gribu uzrunāt īpaši Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātus. Un, Čevera kungs, esiet ar izpratni pret mums! Mums nav vairs tālāk kur iet, kaut arī šī valdība kristu šajā brīdī. Kaut arī kristu. Bet es domāju, kā Valsts prezidenta kungs saka: vai tiešām viena cilvēka dēļ kritīs valdība? Es arī domāju, ka tā tam nevajadzētu būt. Bez tam es gribu, lai šīs labās, sekmīgās reformas gaitā Prezidijs rod iespēju šo jautājumu atlikt līdz brīdim, kamēr vai nu attaisnosies, vai neattaisnosies Valsts prezidenta aizdomas morālajā plānā. Līdz brīdim, kamēr Valsts prezidents un Ministru prezidents radīs pilnīgu saskaņu šajā plānā. Ja šodien būs jābalso, tad, kā jau es teicu, mūsu frakcija, ciktāl tas skar Latvijas zemniekus, Latvijas Zemnieku savienību, balsošanā nevar piedalīties. Vai, sliktākajā gadījumā, neskatoties uz to, ka mēs esam valdības balsojošā frakcija, mums būs jāatturas vai jābalso "pret". Es lūdzu padomāt un šo jautājumu atrisināt jēdzīgi šajā brīdī. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Straume - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.Straume (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Būtībā šis balsojums ir balsojums par uzticību valdībai. Jebkurā valstī, kurā pastāv vairākpartiju sistēma un valdību veido vairāki politiskie spēki, šie spēki šo valdību veido, balstoties uz savstarpēju vienošanos. Šāda vienošanās ir arī starp valdību veidojošajiem spēkiem un politiskajiem spēkiem Latvijā. Šī vienošanās bieži vien - un to mūsu pieredze ir pierādījusi, - ir bijusi ļoti smaga un grūta. Ir bijuši ļoti smagi un grūti kompromisi. Es domāju, ka šis arī ir tas gadījums, kad daudzi no mums, daudzi no politiskajiem spēkiem ļoti rūpīgi ir pārdomājuši šo situāciju, un es varu teikt savas frakcijas vārdā, ka, ja nepastāvētu šāda vienošanās, mūsu visu attieksme būtu viennozīmīgi "pret". Taču šāda vienošanās pastāv. Šī vienošanās paredz, ka lielākā partija, kura veido valdību - Demokrātiskā partija Saimnieks -, ir tiesīga izvirzīt savu kandidatūru finansu ministra amatam un šīs partijas pienākums vienlaicīgi ir uzņemties pilnu atbildību par šo kandidātu.

Tāpat šī vienošanās paredz Ministru prezidentam tiesības iebilst pret šādu kandidatūru. Šajā gadījumā ir notikusi izvēle un mēs uzskatām, ka mums šī izvēle ir jārespektē, jo, tikai respektējot citus, mēs varam panākt to, ka respektē mūs, ka respektē mūsu politiskās programmas pamatprincipus, kuru dēļ mēs atrodamies šajā valdībā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Man ir patīkami redzēt mūsu premjerministra kungu, kurš, laikam ieturējis kārtīgu maltīti, atļāvās atnākt uz "hormonāli" plosīto Saeimu. Protams, šādiem cilvēkiem ir jāierodas tad, kad ir pašiem sava vēlēšanās, nevis klausīties Saeimas deputātus.

Šinī gadījumā mani personīgi kā deputātu... diemžēl es esmu opozīcijas pārstāvis līdz šim brīdim... ka cienījamais premjerministrs nav atļāvies atnākt uz mūsu frakciju un iepazīstināt ar savu kandidātu. Protams, es neņemos spriest, vai Šķēles kungs ir piespiests vai Šķēles kungs pats brīvprātīgā kārtā vai vēl kādā citā veidā ir piekritis Meļņika kunga kandidatūrai. Ja Šķēles kungs tomēr kaut kādā veidā jūt atbildību par savu posteni, atbildību par valsti, tad viņam vajadzēja stādīt priekšā savu potenciālo kandidātu arī mūsu frakcijai un iepazīstināt ar to, kā viņš redz Meļņika kungu strādājam viņa valdībā, kādi būs uzlabojumi vai pasliktinājumi Latvijas valstij. Šāda darbība nav notikusi. Tātad mēs varam konkrēti runāt par pietiekami lielu premjerministra bezprincipialitāti.

Protams, cienījamie kungi, es gribu iepriecināt arī presi, tajā skaitā Rodina kungu, lai viņam būtu vieglāk izdarīt balsojuma publikāciju. Man izbrīnu rada tas, ka atsevišķus ministrus mēs ieceļam bez tādas ažiotāžas, bet atsevišķus citus mēs ieceļam ar milzīgu ažiotāžu. Protams, reizēm liekas, ka ir pasūtījums, un, ja naudiņu maksā, tad attiecīgi naudiņa jau nesmird.

Cienījamie kolēģi, es varu pateikt to, ka mēs ar cienījamo Bartaševiča kungu nepiedalīsimies balsojumā. Jā, mēs nepiedalīsimies balsojumā tādēļ, ka tad, kad tika veidota valdība, neviens neprasīja mūsu viedokli, nevienam nebija vajadzīgs opozīcijas viedoklis. Un šodien man ļoti lielu izbrīnu rada vairākuma činkstēšana. Nu nevajag, Pētersona kungs, činkstēt! Pats jūs iecēlāt Šķēli un pats strebiet šo putru ar Šķēli ārā! Piedodiet, tikai neaizmirstiet otru momentu, to, ka cienījamais jūsu kolēģis Vītola kungs var zaudēt parlamentārā sekretāra posteni. Ko tad jūs darīsit? Vai Dievs! Nu negrieziet taču viens otram pogas laukā!... Ā, Putniņa kungs, piedodiet, es kļūdījos!

Un tāpat es piedāvātu arī pārējiem kolēģiem no nacionālā vairākuma tik aktīvi neaizrauties. Paši domēs sēdējāt, paši Meļņika kungu atbalstījāt! Un divtik mani izbrīnī tas, ka bijušais pagasta deputāts Šķēle uzstājas pret Rīgas Domes bijušo deputātu Meļņika kungu. Tātad Rīgas Domē Meļņika kungs bija normāls cilvēks, labi strādāja, bet tagad izrādās, par ministru... viņš ir kļuvis par zagli. Sakiet atklāti, vai tad visi pagasta deputāti... Ak, pareizi, jūs jau teicāt, ir zagļi un kramplauži, kam nevar uzticēties. Tikai kāds jūs pats bijāt kādreiz?

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es vēlreiz saku, es aicinu nopietni padomāt, pirms nodarbojamies ar demagoģiju. Paņemiet pārtraukumu, pakonsultējieties... pakonsultējieties ar Dobeļa kungu, ar Pēterkopa kungu, pakonsultējieties ar pārējiem, kas bija Rīgas Domē, kas labi pazīst Meļņika kungu un var pateikt, vai viņš bija tāds korumpants un blēdis vai nebija, kā šodien mēģina te "smērēt".

Protams, es vakar arī noklausījos cienījamā Ulmaņa kunga runu, un tā man ļoti patika. Šķēles kungs, vai tas nav arī par jums rakstīts: "Es balsoju pret to cilvēku, kurš pretendē ieņemt finansu ministra amatu. Jāpārbauda, jābauda ļoti liela tautas un Saeimas uzticība. Bet tā vietā klīst leģendas par viņa apšaubāmo reputāciju. Ulmanis."? Kas šodien ieņem finansu ministra amatu? Šķēles kungs! Šinī gadījumā, es domāju, jūs abi esat vienādi. Un tādēļ es uzskatu, ka arī jums būtu jāuzņemas... Ja biznesmenis Meļņika kungs ieņems šo amatu, tad tur nebūs valstij tik drausmīgi. Es domāju, ka Ādamsona kungs arī savā laikā bija stingrā opozīcijā pret Šķēles kungu un arī teica par viņa apšaubāmo reputāciju. Un jūs, "Latvijas ceļš", kopā ar pārējo visu kompāniju un Kristīgajiem demokrātiem nobalsojāt "par" Ðķēles kungu. Es domāju, ka šinī gadījumā vajadzētu arī Meļņika kungu atbalstīt.

Un personiski, kā jūs diemžēl... Ja šajā gadījumā būtu balsojums tikai par Meļņika kungu kā par privātpersonu, es viņu atbalstītu, jo Rīgas Domē pusotra gada laikā es viņu redzēju kā aktīvu un nopietnu politiķi, kā godīgu cilvēku. Protams, es neņemos spriest par biznesa darījumiem, jo biznesā nedarbojos. Diemžēl šodien es nevaru balsot par viņu kā par privātpersonu, bet ir jābalso par ministru. Bet, tā kā opozīcijas viedoklis nekad nav ņemts vērā, tad, Šķēles kungs un pārējā kompānija, palieciet un savā starpā noskaidrojiet, kurš ir "hormonu vētru" postīts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es tā jūtu, ka šodien kādam no deputātiem būs grūtāk izšķirties nekā izšķirties par pagājušajā gadā Saeimas pieņemto 1997.gada budžetu. Patiešām šodien jebkurš no klātesošajiem, arī es sev personīgi, var uzdot vienu jautājumu: "Kas noticis starp mūsu Valsts prezidentu Ulmaņa kungu un Ministru prezidentu Šķēles kungu? Vai Valsts prezidents ir jau padomājis par jaunas kandidatūras meklēšanu, ka izsaka šaubas par Ministru prezidenta izvēli?" Gribētu atgādināt šodien no šīs tribīnes arī Valsts prezidentam ne tikai par viņa atbildību savas tautas priekšā, bet arī zināmā veidā par viņa vēlmi ietekmēt deputātu balsojumu, pat nepazīstot kandidātu, ko Ministru prezidents piedāvā Saeimai ievēlēt par finansu ministru.

Es gribētu atgādināt klātesošajiem, ka Vasilijs Meļņiks ir finansu ministra, tātad Andra Šķēles, padomnieks. Viņš ir bijis padomnieks Aivaram Kreitusam. Man ļoti žēl, ka Kreitusu pārim ir tik īsa atmiņa. Viņi pat aizmirsuši finansu ministra, bijušā finansu ministra, padomnieku.

Es šodien pamēģināšu izklāstīt savu versiju, kā šī ažiotāža ir tapusi. Tad, kad kopējā, tātad DPS valdes atklātā sēdē, kurā piedalījās arī Ministru prezidents, tika izvēlēts par kandidātu tieši šis cilvēks, mēs izskatījām jautājumu par astoņām kandidatūrām un apstājāmies pie Vasilija Meļņika kandidatūras kā pie jauna, enerģiska, zinoša un pragmatiska politiķa un uzņēmēja. Pēdējās dienās es esmu izlasījis ļoti daudz materiālu presē. Vienā avīzē raksta, ka viņš ir saistīts ar spirta kontrabandu tādā un tādā firmā, kas ir aizturēta muitā. Nu ir ierosināta krimināllieta. Nākošajā dienā es izlasu, ka, izrādās, viņš ar kontrabandu saistīts nav, viņš vienkārši ir painteresējies. Precizējot šo jautājumu, es uzzinu, ka viņš ir painteresējies, lai runātu par tranzīta attīstību, un šo jautājumu saskaņojis Ministru kabinetā. Šodien "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" es izlasu, ka Vasilijs Meļņiks patiešām ir korumpēts vai saistīts ar kontrabandu. Un to izteikusi policijas visa virsvadība. Netērējot laiku, jo man bija jāstāv jūsu priekšā un jāuzņemas šī politiskā, morālā un cita veida atbildība, es esmu sazvanījies ar policijas ģenerālvaldi, ar Lieljuksi. Tāda saruna nav bijusi. Viņš pilnīgi to noliedz kā marasmatisku izdomājumu. Es esmu sazvanījies ar Rīgas pilsētas kriminālpolicijas priekšnieku. Viņš man izstāstīja, kā tapa šī versija. Žurnālisti uzdeva jautājumu policijas vadībai par ierosinātajām lietām cīņā pret kontrabandu, un tad tika nosaukts, ka ierosinātas 72 lietas. Tad viens no žurnālistiem, es domāju, ka mums vēl izdosies precizēt šā žurnālista uzvārdu, ieminējās: "Nu jā, ko tad mums tālāk runāt, ja mums finansu ministrs būs kontrabandists." Viens žurnālists izsakās, bet otrs žurnālists, atsaucoties uz nezināmu un nenosauktu žurnālistu, uzraksta veselu rakstu. Man ar to bija par maz. Varēja rasties situācija, ka divas augstas amatpersonas varbūt nezina to, ko zina žurnālists. Es devos pie Ekonomiskās policijas priekšnieka Šmitiņa kunga ar vienu jautājumu - kādas ir konkrētās pretenzijas? Un parādīju šo rakstu. Un ne tikai šo rakstu, bet, kopumā ņemot, arī citus, kas ir pret Vasiliju Meļņiku. Nekā nav! Jā, kā dažreiz saka: kaut kas viņam ar to kažoku ir bijis - vai nu viņš to nozaga, vai nu viņam nozaga. Bet būtībā starpība jau nav liela - kontrabandists vai vienkāršs cilvēks, kas interesējas. Izrādās, pēdējā laikā Latvijā ir populāri klusēt, nedomāt un vienkārši bez pārdomām ticēt rakstītajam.

Man ir ļoti simpātiski daudzi deputāti, kas šodien, uzstājoties šeit, izsaka šaubas, ka viņi nepazīst, ka viņi nezina. Ja mēs to būtu zinājuši agrāk, mēs noteikti visus Saeimas deputātus būtu iepazīstinājuši ar visām 10 kandidatūrām. Un, ja mums pietiktu laika, arī ar 1500 DPS partijas biedriem. Jo citādi es neredzu, kādā veidā iepazīstināt Saeimas deputātus ar cilvēkiem, kuri ir pietiekoši aktīvi politikā, saimnieciskajā dzīvē, īpaši Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Es jau saprotu, ka varbūt kādam interesē tikai tā politiskā darbība, kas notiek šeit, Saeimā, bet Saeima vēl nepārstāv visu Latviju.

Otrs moments, kas mani uztrauc. Es klausos tagad, ka dažs labs deputāts izsaka šaubas par Saeimas demokrātiju. Jā, demokrātija ir, tāpēc mēs te diskutējam, stāvam, tāpēc mēs tagad balsosim. Ja mēs runājam par profesionālo pieeju, sacīšu: jā, mēs izvēlamies pēc profesionalitātes principa un izraudzījāmies par pirmo kandidatūru Sarmīti Jēgeres kundzi, kas piecus gadus bija strādājusi Finansu ministrijas sistēmā, bija zinātņu doktore, bija beigusi dažāda veida starptautiskus kursus Pasaules bankā un Starptautiskajā valūtas fondā. Abpusēji vienojoties ar Šķēles kungu, mēs ņēmām vērā Šķēles kunga iebildumus pret viņas kandidatūru. Tanī laikā neviens no frakciju pārstāvjiem, neviens no deputātiem neizrādīja nekādu ieinteresētību par šo amatu, uzskatot, ka tas ir patiešām valdību veidojošo frakciju jautājums, Ministru prezidenta un DPS frakcijas jautājums.

Šodien, kad Ministru prezidents ir atradis kopsaucēju ar Demokrātisko partiju Saimnieks, atrodas spēki, kas sāk uz populisma bāzes apšaubīt pat to, ka viņi nav iepazinušies un ka viņi nezina, cik tā kandidatūra morāli atbilst. Es gribētu pateikt tā: vai jūs neesat iepazinušies ar daudziem ministriem valdībā, kas ir nodarbojušies ar uzņēmējdarbību, ar to ir sākuši un šodien ir lielu firmu īpašnieki? Ar tiem cilvēkiem, kuri nodarbojas šodien ar gaļas produkcijas un piena pārstrādi, ar alkoholisko dzērienu ražošanu, ar tranzītpolitikas attīstību Latvijā?

Vai šie jautājumi jau ir kļuvuši šai neatkarīgās Latvijas Saeimai par bubuli? Tad jau mēs sāksim lepoties ar agrāko laiku dogmām, kas bija komunistu laikos, ka uzņēmējdarbība jau pati par sevi ir noziegums. Es brīnos: kas ir šī Saeima, - vai komunistu un sociālistu aktīva sapulce? Es domāju, ka nē. Šeit sēž cilvēki, kas savus lēmumus ir pieņēmuši, atbalstīdami valdības deklarāciju.

Šinī valdībā ir vairāki ministri, kas nāk no uzņēmējdarbības. Vasilijs Meļņiks ir viens no kandidātiem, kas vairākkārt ir skatīts Sadarbības padomē, un visu frakciju pārstāvji viņu ir rekomendējuši vairākās padomēs. Viņš pārstāv valsti "Latvijas kuģniecības" padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā. Un es brīnos, ka Pauls Putniņš nav atcerējies šo uzvārdu no tiem laikiem. Vasilijs Meļņiks pārstāv arī Latvijas valsti "Latvijas gāzē". Jā, laikam mēs savā laikā kļūdījāmies, uzskatot, ka Latvijā perspektīva ir vidējā un mazā uzņēmējdarbība. Izrādās, ka daudzi, kuri savā laikā par to ir aģitējuši, šodien to noliedz un uzskata, ka patiešām labāk būt plikiem un nabagiem, un mums arī Ministru kabinetu, es tā jūtu, nākotnē vajadzēs izvēlēties no bezdarbnieku rindās stāvošajiem, īpaši pārbaudot, vai pēdējā gada laikā viņu ieņēmumi nav pārsnieguši 28 latus gadā. Jo, ja gadījumā kādam būs pārsniegti šie 28 lati, tad noteikti viņš būs korumpējies un viņš noteikti būs ne tur iemaisījies.

Es domāju, ka šodien ir pienākusi reize runāt par lietas būtību, atbildēt, vai mēs gribam stabilitāti Latvijā vai negribam. Ja kāds Saeimā iedomājas, ka var pastāvēt šodien valdība bez divām spēcīgākajām frakcijām - bez DPS un bez "Latvijas ceļa", tad viņš dziļi kļūdās. Šinīs divās frakcijās ir daudz balsu. Kāpēc es runāju par "Latvijas ceļu"? Tāpēc, ka visi ir aizmirsuši, ka Ministru prezidents izvirza Aiju Poču šinī augstajā amatā - par valsts ministri. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Vai, nu nepin klāt!..") Tas nozīmē, ka uzticības balsojums būs par diviem cilvēkiem.

Es negribētu šodien diskutēt ar ļoti daudziem, bet man patīk, ka ļoti daudzi deputāti izsakās tā: es viņu nepazīstu un tāpēc balsot nevaru. Jūs zināt, ka mēs šeit sagājām gadu atpakaļ un mēs viens otru tad vispār nepazinām. Tas nozīmē, ka mums vispār nevajadzēja no tā laika pat piedalīties balsojumos. DPS frakcija kā sadarbības partnere neuzdeva jautājumus nevienam no agrāk pieprasītajiem, bet noraidāmajiem ministriem. Nevienam! Un tanī pašā laikā es šodien dzirdu tukšas demagoģiskas frāzes. Es ceru, ka uz mani neapvainosies bez pamata, jo, kā jau teicu, tauta runā, tauta nav redzējusi, tauta nav iepazinusies. Es atgādināšu, ka pirms Valsts prezidenta ievēlēšanas šajā augstajā, godpilnajā amatā 5.Saeimā, Latvijas tauta viņu nepazina, bet šodien viņš ir politiķu topā pirmajā trijniekā. Daudzi savā laikā nepazina Andri Šķēli, daudzi nepazina Robertu Zīli, Krasta kungu. Jā, savā laikā no uzņēmējiem mums varbūt bija tikai Krištopana kungs, bet pie tās domas visi jau ir pieraduši. Izrādās, ka uzņēmēji var būt visās partijās. Un visās partijās un sabiedriskajās institūcijās, politiskajās organizācijās viņi var nodarboties ar uzņēmējdarbību. Tikai ne DPS. Es gribētu atgādināt, ka mūsu partija ir uzņēmēju partija un ka viņa ir dibināta uz uzņēmēju klubiņa pamata. Tātad 70% mūsu partijas biedru ir uzņēmēji. Pārējie ir skolotāji, mediķi un visi pārējie. Un nevis komjaunieši, kā to mēģina iztēlot bijusī komjauniete Kreituses kundze. Viņa ir viena no nedaudzajām komjaunietēm, kā es saprotu, kas var runāt par citas partijas komjauniešiem. Vasilijs Meļņiks nekad nav bijis komjaunatnes nomenklatūrā, kā to mēģina aprakstīt, jo "Lotoss" nav bijis komjaunatnes nomenklatūras organizācija. Tā bija darba struktūra, darba organizācijas struktūra, kas risināja pavisam citus jautājumus.

Es gribētu aicināt... es nekad neesmu šī gada laikā ar savām replikām pārtraucis kaut vienu deputātu. Tas arī ir mūsu ētikas jautājums. Taču man ir kauns par mūsu preses izdevumiem, kas, nepārbaudījuši faktus, drukā, pie tam vēl drukā kā pārliecinoši taisnības cīnītāji, aizmirstot to, ka paši nav maksājuši nodokļus, ka privatizācijas procesi notikuši nelikumīgi - "stāvot aiz stūra", bet zogot lieto vārdus - "íeriet zagli!", jo tā ir vieglāk.

Es vairs nebrīnos par situāciju, ka tika mākslīgi veidota konfliktsituācija starp Andri Šķēli, DPS frakciju un konkrēti mani. Gandrīz tika sasniegts mērķis. Paldies Dievam, ka diviem politiķiem pietika prāta paskatīties uz visgudrākajiem politiķiem, kas meklē sevi varbūt aiz "stūra politikas" un nostāties abām kājām uz zemes. Šodien Andris Šķēle kā Ministru prezidents griezās pie Saeimas un pats vairākkārt izteica viedokli, ka šis balsojums ir par valdības stabilitāti. Arī DPS to ir apliecinājusi. Jā, šis balsojums ir par valdības stabilitāti, un es noraidīšu jebkura veida apvainojumus, kas vērsti pret izvirzīto kandidatūru, vai jebkura veida apvainojumus, kas skar Demokrātisko partiju Saimnieks, tikai tāpēc, ka kāds deputāts nav iepazinies ar kaut ko. Es aicinu šodien visiem pragmatiski izturēties pret šo jautājumu un balsot "par" - balsot par valsts stabilitāti, politisko stabilitāti, balsot par budžeta izpildes gaitu.

Bez tam es gribētu atgādināt, ka man daudzi uzdod jautājumu, kādā pozīcijā tad ir DPS, izvirzot finansu ministru. Tad es varu pateikt: tranzītattīstība, Valsts ieņēmumu dienesta intensīvs darbs, lai šis dienests ne tikai iekasētu nodokļus, bet arī noteiktu nodokļu politiku Latvijā, lai netraumētu atsevišķus rajonus, kuri ar savām 20% piemaksām darbiniekiem... Šī nauda ietekmē lēmumu pieņemšanu un līdz ar to rajonos pamatā likvidē uzņēmējdarbību. Lielajām firmām ļoti daudzi darbinieki pat netuvojas, un es domāju, ka "jaunizceptajam", jaunievēlētajam finansu ministram vajadzēs ļoti ātri tikt galā, kāpēc visus iepriekšējos trīs gadus muitā netika ieviests vienotais kompjuterizācijas tīkls, kāpēc šodien tranzītceļš pāriet uz Lietuvu un kas ir pamatā tādam procesam. Es domāju, ka finansu ministram vajadzēs tikt skaidrībā, vai Finansu ministrijas darbinieki kalpo kā "tiltiņš" starp Ekonomikas ministriju un Reformu ministriju Latvijas tālākajai attīstībai vai arī šī ministrija kalpo kā grāmatvežu liels kopums, kas tikai skaita, cik ir divi reiz divi un saliek ciparus budžeta ietvaros.

Es domāju, ka šī kandidatūra ir cienīga, tāpēc respektēsim valdības vadītāju un DPS kā lielākās frakcijas viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi Saeimā! Es nekādā ziņā nevaru teikt, ka Vasiliju Meļņiku es nepazīstu. Kopā esam bijuši uzņēmējgaitās, kopā esam bijuši Rīgas Domē, kopā esam Demokrātiskajā partijā Saimnieks, un līdz ar to es nekādā ziņā nemēģināšu slēpties, sacīdams, ka šī kandidatūra nav pazīstama. Man ir ļoti grūti saprast pašreiz, kāpēc parlamentā tik neinteresanti klausīties cilvēku, kurš negrib paslēpties aiz frāzes "es viņu nepazīstu". Man tik tiešām sāk likties, ka to, ko mēs dzirdējām Jaunajā gadā par hormonālo vētru plūsmu mūsu starpā, vairāk gan sāk izpausties necieņā pašiem pret sevi, pret savu domāšanu.

Tātad ar ko mēs varam operēt? Šodien mums tiek stādīts priekšā cilvēks, kurš ir plaši pazīstams uzņēmējdarbībā. Es gribu atgādināt, ka Vasilijs Meļņiks ir izdarījis to, ko visā pasaulē cenšas darīt valstiskā līmenī. Savā laikā viņš bija viens no "Baltic holding" dibinātājiem, apvienojot banku, ražotāju un realizētāju centienus noslēgtā lokā. Latvijai kā valstij tas vēl ir tikai mērķis, kuru ne visai prasmīgi vadītājs cenšas virzīt uz šo mērķi. Un tagad mums sākas diskusija, jo šo cilvēku mēs negribot redzēt par ministru. Kāpēc? Man šķiet, ka Ziedonis Čevers ļoti konkrēti pateica, ka iebildumu nav prokuratūrai, iebildumu nav Ekonomiskajai policijai, iebildumu nav nevienam citam, bet žurnālistiem viss ir skaidrs - tautas ienaidnieks numur viens tēmē uz ministra portfeli!

Mēs esam pēdējā laikā ļoti daudz ko interesantu dzirdējuši: parlaments - tie ir grūtgalvīši, mūsu tauta ir zagļi, slaisti un dīkdieņi tikai tāpēc, ka, draņķi tādi, nemācās angļu valodu. Aizmirsts gan ir piebilst arī par latviešu valodu. Un izrādās, ka tie cilvēki, kuri ar savu personīgo iniciatīvu ir bijuši augstāki par viduslīmeni, šodien ir skatāmi un cilājami. Ja man būtu jārunā par Vasiliju Meļņiku kā biznesa partneri, es būtu uzmanīgs, bet es arī pateikšu - kāpēc. Lielākais kompliments biznesā ir, ja tevi nosauc par "haizivi", tātad tu proti to spēlīti un mazākām "mailītēm" nav ko līst pie zobiem. Taču šodien mēs gribam runāt par politiķi, un mums ir ļoti modē samest visu vienā katlā. Neaizmirsīsim daudzus momentus. Meļņika kungs bija tas iniciators, kurš savā laikā novērsa nepamatotu Rīgas gāzes cenas pieaugumu. Sekas tam bija viena augsta vadītāja atvadīšanās no iemīļotās partijas. Tas bija slikti vai labi? Vai bija labi vai slikti konflikts ar Dandzbergu - bet, atvainojiet kungi, tās ir divas dažādas lietas. Ja jūs negribat būt Meļņika kunga partneri biznesā, tad neviens jums to nespiež. Es neredzu Meļņika kunga mīnusus politikā. Kur ir šie mīnusi, ka Prezidents uzdrošinās pateikt kaut par morāli? Man šķiet, ka Šķēles kungs netur mani aizdomās par sevišķu mīlestību pret viņu, bet kāds sakars biznesam ar ministra portfeļa kandidātu? Mēs šodien gribam runāt nevis par kopuzņēmumu, pieņemsim, par "Baltic holding" un Saeimu, bet mēs šodien runājam par topošo ministru. Cilvēks, kurš ir bijis par finansu ministra padomnieku, ar savu praktisko darbību pierādījis, ka prot šo "spēlīti", ko sauc par budžeta pārvaldīšanu un vadīšanu, tātad maza uzņēmuma, liela uzņēmuma vai valsts budžeta pārvaldīšanu. Daudzi mani kolēģi varētu pārmest: kā tad tā, ka man nepatīk pašam varbūt būt par Vasilija biznesa partneri. Taču viņš ir vienkārši gudrāks un prātīgāks par mani, un es labāk bišķi atturēšos, jo biznesa likums ir apēst to, kas ir glupāks, un to, kas ir vājāks, un tas ir labi, tā tam arī jābūt. Bet kāpēc es šodien tādā gadījumā esmu ar mieru redzēt Vasiliju Meļņiku kā finansu ministru? Lūk, šeit gan man ir pārliecība, ka atšķirībā no iepriekšējā finansu ministra, kurš tika dancināts arī ar hormonālo vētru palīdzību... Šeit es Šķēles kungam pilnīgi piekrītu, ka šis cilvēks jau nu diez vai būs dancināms. Lietderības princips, ko ievēro augstas klases uzņēmējdarbības vadītāji, par kādu es nešaubīgi varu atzīt arī Meļņika kungu, acīmredzot tiks ievērots arī šajā postenī.

Es nespēju nodziedāt slavas dziesmu savam partijas biedram tikai tāpēc, ka viņš ir manas partijas biedrs. Es objektīvi parādīju, kas ir kas, bet ir jāprot sašķirot. Ja mēs gribam runāt par uzņēmēju, ja mēs gribam runāt par mīlošu tēvu un vīru un ja mēs gribam runāt par politiķi, tad es neredzu nevienu politisku mīnusu. Un tie oponenti, kuri grib pateikt, ka Maskavas Ārējās tirdzniecības institūtā varēja mācīties un to absolvēt tikai cilvēki, kas bija cieši saistīti ar čeku... Bet atvainojiet, kur ir pierādījumi tādai lietai? Tādu pierādījumu nav. Kāpēc mēs vienmēr uzskatām, ka, ja kāds kaut ko ir pateicis, kā sacīja Ziedonis Čevers, "aiz stūra", tad tas ir apsūkājams, apaudzējams ar detaļām un uzskatāms par taisnību?

Es gribu atgādināt, ka viena no cilvēktiesību normām ir nevainības prezumpcija. Ar kādām tiesībām šodien Ulmaņa kungs, pareizāk sakot, vakar vakarā, televīzijā izteica norādi, kā mums balsot? Tādu pašu norādi es nevaru pieņemt arī no Šķēles kunga puses, bet tas ir vismaz normāls, neuzspiests variants. Nekādā gadījumā nevaru piekrist tam, ka metodes uzņēmējdarbībā ir salīdzināmas ar metodēm politikā, bet viena lieta arī manī rada bažas. Ja cilvēks vēl trīs dienas atpakaļ ir bijis aktīvs uzņēmējs ar aktīvu uzņēmēja filozofiju, vai tad viņš trīs dienu laikā var pārorientēties uz valsts politiķa domāšanu, kad tik tiešām personīgo interešu konflikts nav pieļaujams ar valsts amatpersonas konfliktu? Tomēr uz to atbildēt var tikai Vasilijs Meļņiks. Un man nav ne mazākā iemesla neticēt viņa teicienam: "Es no uzņēmējdarbības aiziešu." Kolēģi, mēs par daudz ko varam būt neapmierināti attiecībā uz šo kandidatūru, bet es gribētu aicināt tikai būt objektīviem. Nejauksim cilvēka darbošanās sfēras! Šodien mēs spriežam par Vasiliju Meļņiku kā topošo finansu ministru, kā politiķi. Ja ir kādi politiski "melnumi" - lūdzu, esiet tik laipni, celiet viņus mums priekšā, bet nejauksim ar to, kā viņš ir kādu meitu mīlējis vai kā ar kādu biznesa konkurentu ir rīkojies. Tās ir dažādas tēmas. Un ļoti gribētos, lai mūsu nostādne beidzot - atvainojiet, Čepāņa kungs, es lietošu vienu žargona vārdu - "pielektu" þurnālistiem. Nevar paklausīties pa kreisi, pa labi un radīt sabiedrībā noskaņu. Jūs esat ceturtā vara, un varai ir jāapzinās arī savs spēks, nevis tikai tas, ka viņa ir vara, un tāpēc nevajag izmantot šo varu, lai bradātu pāri tiem, kuri ar šādu varu nav apveltīti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais sēdes vadītāj! Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jā, šodien tiek izšķirts jautājums par mūsu finansu ministra portfeli un to, kurš viņu ieņems. Un man kā frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputātam nav iemesla apšaubīt valdību veidojošo frakciju nolikumu, kurā frakcijām nav tiesības izvirzīt no savas puses kandidatūru finansu ministra postenim, ja ir lemts un norunāts, ka tā būs no Demokrātiskās partijas Saimnieks. Bet man neviens nevar aizliegt un nolikumā nav teikts, ka es nevaru runāt par kandidatūru. Taču mani uztrauc tas, ka zināmā mērā tiek izdarīts spiediens. Arī es varu droši teikt, ka manā frakcijā es izjutu šo spiedienu, lai būtu disciplinārs balsojums, un es izjutu to arī Čevera kunga runā ar draudu pieskaņu balsī, jo, kā jau sacīja Kreituses kundze, šeit ir deputātu atbildība, nevis Ministru prezidenta atbildība vai Demokrātiskās partijas Saimnieks atbildība par to, ja, iespējams, kaut kas varētu notikt finansu jomā. Atbildību nes tikai deputāts ar savu prāta novirzi uz pirkstu, kurš spiež "par" vai "pret".

Man nav iemesla apstrīdēt, cienījamais Čevera kungs, jūsu izvirzītās kandidatūras - Meļņika kunga izcilās darba spējas. Man liekas, ka viņš ir sācis sava biznesa karjeru jau no skolas laikiem, tirgodams kožļājamās gumijas, kas ir apsveicama lieta, vai arī spalvas tirgojis. Un kā pret uzņēmēju man personīgi nav absolūti nekādu iebildumu. Viņš ir tik daudzpusīgi spilgta personība, ar tik lielām darba spējām apveltīts biznesmenis, ka es pat brīnos, kā viņš vienlaicīgi var būt tik daudzās padomēs, un arī Šķēles kungs ir ļoti daudzās padomēs. Es apbrīnoju to cilvēku vispusību, jo tas man atgādina Maskavas "Dinamo" vienu spēlētāju futbola laukumā - Husainovu, par kuru komentētājs bieži vien sacīja: "Visur esošais Husainovs". Tikai vārti netika šad tad gūti...

Un tomēr man ir pamatotas aizdomas par šo cilvēku. Es tagad neizteikšu savas aizdomas, jo, kā jau jūs redzējāt televīzijā, prokurors skaidri un gaiši televīzijā pateica: "Nav Korupcijas likuma pārkāpumu." Tikai man ir viens tāds interesants jautājums. Man liekas, ka tajā deklarācijā, ko Meļņika kungs ir iesniedzis, kad viņš bija Rīgas Domes deputāts, viņa izpeļņa ir 154 lati mēnesī. Tā nav alga, un tas iznāk gadā apmēram 2000 latu. Tas neliecina par biznesa spējām, man liekas.

Jā, es šodien runāju, bet varbūt arī nebūtu šodien runājis, bet šodien ir Janvāra dienas, atceres dienas par barikāžu laikiem. Un varbūt tie daudzie tūkstoši latviešu, kas 1987. gadā gāja pie Brīvības pieminekļa, kas Janvāra dienās... es pieļauju, ka viņi velti zaudēja laiku, savu brīvo laiku, sēdēdami ap ugunskuriem, celdami barikādes, pulcēdamies mītiņā Mežaparkā, pulcēdamies mītiņā Daugavmalā, atjaunodami piemiņas vietas Latvijā... Var būt, ka tie visi tūkstoši latviešu veltīgi un lieki zaudēja savu laiku ekonomiskā sabrukuma priekšvakarā, kad daudzi veikli, moderni, mūsdienīgi domājoši uzņēmēji izmantoja situāciju un kļuva par uzņēmējiem un ņēma to, ko faktiski viņi nesaražoja ar savām tulznām. Es viņus vienkārši apbrīnoju un dziļā cieņā viņu priekšā noliecu galvu.

Un tāpēc es arī varētu piekrist Čevera kungam, viņa vērtējumam par šo spožo personību un vēl par daudzām citām, kādas ir Latvijā, bet es tomēr nevaru par viņu balsot, pirms nav izgaisinātas daudzas lietas, kas man ir zināmas kopš 5. Saeimas. Es tās pārbaudu, un mani galīgi nepārliecināja vakardien prokurora Ivanovska teiktais televīzijā. Un es neaicināšu jūs balsot "par" vai "pret", es izsaku savu viedokli, ka es balsošu "pret", jo mani māc šaubas par šo personību. Pie tam es uzskatu, ka Finansu ministrija ir viena no galvenajām ministrijām, un tāpēc šeit katram deputātam ir jāizjūt atbildība. Un velti Čevera kungs man vakar sacīja: "Redzat, Demokrātiskā partija Saimnieks atbalstīja "Tçvzemei un Brīvībai" balsojumā par Jirgena kungu Prezidija vietā." Es domāju, Čevera kungs, ka šīs divas lietas absolūti nav savienojamas savas nozīmības ziņā, un tamdēļ es personīgi balsošu "pret". Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai", bet, Kostandas kungs, līdz pārtraukumam ir tikai 9 minūtes.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Es domāju, ka šā jautājuma apspriešana šodien un arī visa presē radītā ažiotāža ap šo jautājumu... Mēs esam šodien notērējuši jau veselu rīta cēlienu Saeimas sēdē. Neko vairāk kā smieklus tas vēlētāju acīs neizsauc, un arī opozīcijai ir vienkārši smieklīgi klausīties šīs runas. Ir pilnīgi skaidrs viens, tas, ka balsojums būs un ka valdošā koalīcija saglabāsies tāda, kāda viņa ir, ka ministrs tiks apstiprināts un ka partijas, valdošajā koalīcijā ietilpstošās partijas - "Tçvzemei un Brīvībai" un citas, deleģē pa kādam pārstāvim, kas šeit iznāk vēlētāju acu priekšā, rūpējas par šo partiju, kā, piemēram, "Tçvzemei un Brīvībai" un tamlīdzīgi, morālo seju, kas saka: redz, es tak' gan biju viens "pret", es balsošu "pret", bet kopējais valdošās koalīcijas balsojums būs, protams, pozitīvs, un ministrs tiks pēc brīža apsveikts ar puķēm. Es varu pateikt tikai vienu - visas šīs runas šeit nav nekas vairāk kā vien sava veida priekšvēlēšanu spēles, jo tuvojas pašvaldību vēlēšanas.

Es gribu atgādināt faktiski arī to, ka lielā mērā pie tā, ka ir tik liela debašu plūsma, kas šeit notika, vainojams arī pats Šķēle, kas zināmā mērā, es domāju, ir rīkojies pēc tādas shēmas, ka, sak', valdība ir jāsaglabā, "Saimnieka" labā premjeram ir jāizskatās ļoti labam viņu priekšā. Viņš saka: "Jâ, es tieši gribu, lai Meļņiks būtu kandidāts", un es domāju, ka tad, kad, "Saimnieka" pārstāvji iziet ārā pa durvīm, tad, tēlaini izsakoties, tiek pacelta telefona klausule un tiek teikts: "Tagad - cui!" Un tiek radīta zināma ažiotāža, bet premjers jau, protams, atbildību neuzņemas, tiek teikts par to, ka atbildību jau šeit uzņemsies citi. Nu jā, tāpēc jau ir tā, kā ir teicis arī Zīgerists, - valdība jau ir tikai tāds blusu cirks, un šīs valdības vadītājs, tā valdība atgādina vairāk blusu cirku, kur šīs blusas lec katra uz savu pusi.

Frakcija "Latvijai" nekādā veidā nevar atbalstīt šādas valdības pastāvēšanu un ar savu balsojumu šodien arī to vēlreiz apliecinās.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu - izteikt uzticību finansu ministram Vasilijam Meļņikam un valsts ieņēmumu valsts ministrei Finansu ministrijā Aijai Počai. Deputāti pieprasa atsevišķu balsojumu. Lūdzu!

Tātad balsosim atsevišķi par uzticības izteikšanu finansu ministram Vasilijam Meļņikam. Lūdzu! Es jūtu... jā, ko man grib teikt Juridiskā biroja vadītājs - vai ir jābalso atsevišķi vai nav? Daži deputāti ierosina balsot atsevišķi, bet daži tam nepiekrīt. Lūdzu, kas vēlas runāt par šo jautājumu? Kā balsot? Par vai pret? Vai to arī izšķirsim balsojot? Balsosim!

Tātad balsosim jautājumu par to, vai balsošana par Vasilija Meļņika un Aijas Počas kandidatūrām ir izdarāma atsevišķi vai kopā. Jā... (Starpsauciens: "Atsevišķi balsot!") Godātie kolēģi! Tātad izlemsim jautājumu, vai mēs abas kandidatūras apstiprinām kopā, izsakām uzticību, vai katrai atsevišķi. Ir dažādi viedokļi? Godātie kolēģi! Izlemsim jautājumu balsojot. Vai "par" vai "pret" ðo priekšlikumu neviens runāt nevēlas? Vēlas runāt Ziedonis Čevers - lūdzu! Demokrātiskā partija Saimnieks.

Z.Čevers (Demokrātiskā partija Saimnieks).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es gribētu aicināt balsot "par" abām kandidatūrām kopā. Mēģināšu motivēt - kāpēc. Tāpēc, ka Počas kundzi bez finansu ministra ievēlēt nevar. Viņa ir valsts ministre, kas šo amatu iegūst un zaudē līdz ar "lielo" ministru.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai "pret" kāds vēlas runāt? Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Šobrīd tribīnē nevarētu runāt ne "par", ne "pret", jo mums Prezidijs ierosināja balsojumu par priekšlikumu - balsot kopā vai atsevišķi. Nevar vienlaicīgi balsot par priekšlikumu - balsot kopā vai atsevišķi. Var vispirms nobalsot par priekšlikumu - balsot par katru atsevišķi, bet, ja tas netiek pieņemts, tad var balsot par priekšlikumu - balsot par abiem reizē. Tā ka vispirms šeit ir jābūt skaidrībai, jo tie ir divi atsevišķi balsojumi, nevis kopā saputrots viens - balsosim vienlaicīgi par "kopā" vai "atsevišķi".

Otrkārt. Augsti godātie deputāti! Ja jūs uzskatāt, ka Vasilijs Meļņiks un Aija Poča ir viena un tā pati persona, kura ir atbalstāma vienā balsojumā, tad mēs varam balsot, kā saka, visus vēžus vienā kulītē. Bet es viņus uzskatu katru par sevi spilgti izteiktu politisku un ekonomisku personību Latvijā. Viņi Ministru kabinetā pilda atsevišķus pienākumus, un tas, ka ir saistība vienā ministrijā, nebūt nenozīmē, ka šīs personības ir jāvērtē kolektīvi.

Es aicinu deputātus balsot par katru personību atsevišķi, atbilstoši tam, kā viņi ir izlēmuši. Bet, pirms mēs pieņemam šo lēmumu balsojot, es lūdzu Prezidiju precīzi formulēt katru balsojumu, ko mēs tagad veiksim, jo, atkārtoju vēlreiz, vienlaicīgi balsot par "kopā" vai "atsevišķi" - to ar vienu balsojumu izšķirt nevar.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kreituses kundze! Mēs tieši tā darīsim. Tādēļ lūdzu zvanu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu - kandidatūras apstiprināt kopā. Priekšlikums - kandidatūras apstiprināt kopā, tātad izteikt uzticību kopā. Lūdzu šo priekšlikumu balsot! Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 33, atturas - 12. Nav pieņemts. Tātad balsosim atsevišķi.

Līdz ar to lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojumu par uzticības izteikšanu finansu ministram Vasilijam Meļņikam. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 24, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Vasilijs Meļņiks ieguvis Saeimas uzticību kā finansu ministrs. (Aplausi.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par uzticības izteikšanu valsts ieņēmumu valsts ministrei Finansu ministrijā Aijai Počai. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 12, atturas - 2. Arī Aija Poča saņēmusi Saeimas uzticību kā valsts ieņēmumu valsts ministre Finansu ministrijā.

Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot... reģistrēties. Reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Un pie reizes atkārtoti sveicam Ministru prezidentu Andri Šķēli 39. dzimšanas dienā! (Aplausi.)

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Vents Balodis,

Edgars Bāns,

Roberts Dilba,

Juris Kaksītis,

Jānis Kazāks,

Aleksandrs Kiršteins... ir,

Paulis Kļaviņš,

Imants Liepa.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Turpināsim darbu! Lūdzu, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! 53 deputāti. Kvorums ir. Turpinām darbu.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Māra Krūmiņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi pēc Saeimas deputātu priekšlikuma".

Juridiskās komisijas vārdā - Ilmārs Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja desmit deputātu iesniegto priekšlikumu par Māra Krūmiņa apstiprināšanu pagaidām vēl vienīgajā brīvajā Satversmes tiesas tiesneša amatā. Juridiskā komisija, izskatot to, konstatēja, ka Māra Krūmiņa kandidatūra atbilst tiem formālajiem rādītājiem, ko likums izvirza personai, kas kandidē uz Satversmes tiesas amatu. Bet komisijas sēdē tika izteikti arī daži iebildumi pret šo kandidatūru, ne jau vairs formāli, bet pēc būtības, tajā skaitā tas, ka viņam pirms vairākiem gadiem izteikts rājiens par sabiedriskās organizācijas "Latvijas Lauksaimniecības kamera" reģistrāciju. Viņa vadītā iestāde nebija pietiekami rūpīgi pārbaudījusi tos dokumentus, kuri bija saistīti ar reģistrāciju. Sakarā ar to komisijā balsis dalījās par viņa rekomendēšanu, lēmums netika pieņemts, bet katrā ziņā, tā kā šo kandidatūru izvirzījuši ir deputāti, šajā gadījumā tas jautājums ir izlemjams ar Saeimas balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bišera kungs. Vai nepieciešamais deputātu parakstu skaits zem iesniegtajiem dokumentiem ir? Lūdzu... Te Dozorceva kungs ir atsaucis... pēc tam ir parādījušies vēl divi... Lūdzu, paskaidrojiet!

I.Bišers. Sākotnēji bija parakstījis Dozorceva kungs. Viņš parakstu atsauca, bet pēc tam bija parakstījušas citas personas. Es diemžēl šobrīd neatceros, kas, bet nepieciešamais parakstu skaits bija tādējādi iegūts.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks un Ludmila Kuprijanova. Tādēļ nepieciešamais deputātu skaits (kopā 11) ir. Paldies.

Lūdzu! Kas no deputātiem vēlas izteikties par šo jautājumu? Debatēs deputāti pieteikušies nav. Jautājumu izšķirsim balsojot. Kādi būtu priekšlikumi par balsošanu? Aizklātā balsošana. Iebildumu nav. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Balsojums ir aizklāts - saskaņā ar likumu. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 28, atturas - 11. Priekšlikums un lēmuma projekts nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Regīnas Knabes apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Latvijas Republikas Tieslietu ministrija iesniedza Saeimā priekšlikumu apstiprināt par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi Regīnu Knabi, kas līdz šim strādāja par Talsu rajona tiesas tiesnesi. Tātad - izvirzīt viņu atbildīgākā darbā. Juridiskā komisija izskatīja šo priekšlikumu un atbalstīja un lūdz Saeimu apstiprināt Regīnu Knabi par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi ar Saeimas lēmumu šajā jautājumā. Balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - 3. Regīna Knabe apstiprināta par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Talsu rajona tiesas tiesneša amata.

Nākamais jautājums - "Par Annas Klimovičas apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi".

Lūdzu! Ilmārs Bišers - Juridiskās komisijas vārdā.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Daugavpils pilsētas tiesas tiesnese Anna Klimoviča bija iesniegusi Tieslietu ministrijā lūgumu piekrist viņas pāriešanai darbā uz Ogres rajona tiesu personisku iemeslu dēļ. Tieslietu ministrija bija šo jautājumu atbalstījusi un iesniegusi. Arī Juridiskā komisija to atbalsta - apstiprināt viņu par Ogres rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot no Daugavpils pilsētas tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 2, atturas - 5. Anna Klimoviča apstiprināta par Ogres rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Daugavpils pilsētas tiesas tiesneša amata.

Nākamais jautājums - "Par Ojāra Cimermaņa iecelšanu par Bauskas rajona tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā - Ilmārs Bišers.

I.Bišers. Tieslietu ministrija iesniedza Saeimai priekšlikumu Ojāru Cimermani iecelt par Bauskas rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no šīs pašas tiesas administratīvā tiesneša amata. Raksturojums ir pozitīvs, un Juridiskā komisija atbalstīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par lēmuma projektu "Par Ojāra Cimermaņa iecelšanu par Bauskas rajona tiesas tiesnesi". Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 5. Ojārs Cimermanis iecelts par Bauskas rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Bauskas rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

Nākamais jautājums - "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu".

Juridiskās komisijas vārdā - Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers. Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu par Olgas Macpānes apstiprināšanu par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi. Olga Macpāne tika iecelta par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi 1995.gada 26.janvārī. Tagad ir pagājuši divi gadi. Šajā laikā viņa ir parādījusi sevi pozitīvi, un Tieslietu ministrija ierosina apstiprināt viņu šajā amatā bez termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot Saeimas lēmuma projektu par Olgas Macpānes apstiprināšanu par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 2, atturas - 3. Olga Macpāne apstiprināta par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi.

I.Bišers. Tajā pašā 1995.gada 26.janvārī par Ludzas rajona tiesas tiesnesi bija iecelts Jurijs Vasiļkovskis. Arī viņš ir savā darbā sevi parādījis pozitīvi, sakarā ar ko Tieslietu ministrija lūdz viņu apstiprināt šajā amatā bez termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu par Jurija Vasiļkovska iecelšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 5, atturas - 5. Jurijs Vasiļkovskis apstiprināts par Ludzas rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts "Par Kuldīgas rajona tiesas tiesneša Raimonda Grīniņa pirmstermiņa atbrīvošanu no amata".

Juridiskās komisijas vārdā - Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Kuldīgas rajona tiesas tiesnesis Raimods Grīniņš ir iesniedzis Tieslietu ministrijā iesniegumu, kurā lūdz atbrīvot viņu no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās. Komisija izskatīja šo priekšlikumu un atbalstīja to, jo, ja cilvēks ir atradis sev izdevīgāku darbu, komisija neuzskatīja par iespējamu viņu piespiedu kārtā turēt par tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret lēmuma projektu "Par Kuldīgas rajona tiesas tiesneša Raimonda Grīniņa pirmstermiņa atbrīvošanu no amata". Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par... Nav kvoruma. Godātie kolēģi, lūdzu, piedalieties balsošanā! Tos deputātus, kuri to nav izdarījuši, es lūdzu atgriezties savās darba vietās. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 7. Raimonds Grīniņš atbrīvots pirms termiņa no Kuldīgas rajona tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.

Nākamais darba kārtības jautājums. Trešā sadaļa. Likumprojekts "Grozījumi "Likumā par ostām"". Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Indulis Emsis - LNNK un LZP frakcija. Lūdzu, Emša kungs!

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 1786 un izskatīsim likumprojektu "Grozījumi "Likumā par ostām"" trešajā lasījumā. Šis dokuments ir sagatavots Satversmes 81.panta kārtībā un līdzšinēji darbojas kā Ministru kabineta noteikumi.

Šajā dokumentā pirmais ir deputāta Ilmāra Bišera priekšlikums izteikt likumprojekta nosaukumu citā redakcijā - "Ostu likums". Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi un palikusi pie iepriekšējā nosaukuma - "Likums par ostām".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par minētā likumprojekta nosaukumu? Deputātiem iebildumu nav. Komisijas viedoklis ir pieņemts. Paldies.

I.Emsis. Otrs priekšlikums ir par 4.panta ceturtās daļas redakciju, un šeit ir jāapskata vienlaikus divi priekšlikumi, tas ir, satiksmes ministra Krištopana kunga priekšlikums (otrais priekšlikums) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums arī (trešais priekšlikums). Krištopana kunga priekšlikums ir atbalstīts daļēji un ietverts komisijas redakcijā, un galīgā redakcija ir redzama šobrīd 6. ailītē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par ministra Krištopana priekšlikumu un pašas komisijas ieteikto 4.panta ceturtās daļas redakciju? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Paldies. 4.priekšlikums ir zvejniecības valsts ministra Amoliņa kunga priekšlikums par 4.panta sestās daļas redakciju. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par zvejniecības valsts ministra Amoliņa kunga priekšlikumu? (Starpsauciens: "Jâbalso!") Deputāti prasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par zvejniecības valsts ministra Amoliņa kunga priekšlikumu - aizstāt 4.panta sestās daļas 2.teikumā vārdus. Un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi! Es lūdzu visus deputātus, kuri atrodas sēžu zālē, bet nepiedalās balsošanā, atgriezties savās darba vietās. Tas attiecas arī uz Prezidija locekļiem. Lūdzu vēlreiz zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 42, pret - 9, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

I.Emsis. Nākamais ir 5.priekšlikums, un to ir sagatavojis deputāts Bišers. Šeit ir ieteikts papildināt 4.panta sesto daļu. Ir runa par maksimālās nomas maksas noteikšanu. Tā kā mēs atbalstījām deputāta Amoliņa priekšlikumu, ka šo maksimālo nomas maksu nosaka Ministru kabinets, un arī komisija to atbalstīja, šis deputāta Bišera priekšlikums mūsu komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Bišera priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

I.Emsis. 6.priekšlikums ir Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums par 4.panta septītās daļas pirmā teikuma redakciju, kurš paredz papildināt šo sadaļu ar vārdiem "un hidrotehniskās būves". Tātad ne tikai zeme, bet arī hidrotehniskās būves. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumu par 4.panta septīto daļu? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 7.priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, un, protams, komisija savu priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 8.priekšlikums ir satiksmes ministra Viļa Krištopana priekšlikums - 4.pantu papildināt ar astoto daļu. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi, tikai izteikusi to precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu! Paldies. Ir noticis kāds pārpratums. Panteļējeva kungs nevēlas runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par satiksmes ministra Krištopana priekšlikumu - papildināt 4.pantu ar astoto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

I.Emsis. Paldies. Nākamais ir 9.priekšlikums. Ir deputāta Bišera priekšlikums - izteikt 7.panta otrās daļas 8.punktu tādā redakcijā, kādu jūs šeit redzat. Ir runa par to, ka ostas pārvaldes nodrošina arī ziemas navigāciju ostās. Komisija, ņemot vērā apstākli, kādas šobrīd ir iespējas šīm ostu administrācijām, šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Bišera priekšlikumu par 7.panta otrās daļas 8.punktu? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 10.priekšlikums. Un mans lūgums būtu apskatīt šobrīd 10., 11. un 12., kā arī 13.priekšlikumu kopā, jo visi tie attiecas uz 8.panta trešo daļu. Un pirmais no šiem priekšlikumiem - 10.priekšlikums - ir Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums, un komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumu par 8.panta trešo daļu? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir trīs priekšlikumi, kuri ir ņemti vērā precizētā redakcijā: tas ir satiksmes ministra Viļa Krištopana priekšlikums par 8.panta trešo daļu (11.priekšlikums), tas ir Juridiskā biroja priekšlikums par šā paša panta trešo daļu (12.priekšlikums) un tas ir zvejniecības valsts ministra Amoliņa kunga priekšlikums (13.priekšlikums), kas arī ir ņemts vērā, un visi šie priekšlikumi ir iestrādāti komisijas izstrādātajā variantā 8.pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es gribētu tomēr atzīmēt, ka satiksmes ministra Krištopana kunga priekšlikums ir nevis precizēts, bet diezgan būtiski tomēr izmainīts. Proti, no ostas valdes sastāva ir izslēgtas Latvijas attīstības aģentūras valsts amatpersonas. Tātad tā ir būtiska izmaiņa, pret kuru mēs iebilstam. Un tāpēc es lūgtu balsot par Viļa Krištopana priekšlikumu - tādu, kāds tas ir, jo uzskatām, ka Latvijas attīstības aģentūras pārstāvim vajadzētu būt ostas valdē, jo Latvijas attīstības aģentūra pēc savas būtības ir iestāde, pie kuras vispirms griežas vai vismaz būtu jāgriežas ārvalstu investoriem, un, kā zināms, ostas un ar ostām saistītā uzņēmējdarbība ir viena no pamatdarbībām, kurā šī investīciju piesaistīšana notiek. Un katrā ziņā mums nav iemesla šobrīd uzskatīt... kāpēc līdz šim... jo līdz šim bija Latvijas attīstības aģentūras pārstāvji ostu valdēs. Vai ir kāds iemesls neuzticēties viņiem, lai viņi tiktu svītroti no šā sastāva? Tāpēc mēs pieprasām balsojumu par ministra Krištopana priekšlikumu, tādu, kāds tas ir, tas ir, ka ostas valdes sastāvā jāietilpst arī Latvijas attīstības aģentūras valsts amatpersonām.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par deputāta Krištopana priekšlikumu - izteikt 8.panta trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 13, atturas - 7. Priekšlikums pieņemts.

I.Emsis. Paldies. Nākamais ir... līdz ar to, manuprāt, 12. un 13.priekšlikums vairs nav balsojami, jo mēs esam redakciju jau pieņēmuši.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Jānim Ādamsonam, pie frakcijām nepiederošam deputātam, ir iebildumi. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu precizēt. Man liekas, ka Emša kungs ir mazliet kļūdījies, tāpēc ka 13.priekšlikums vispār vēl nav izskatīts un par to vēl nav balsots, un tajā ir runa par pavisam citu saturu un citu lietas būtību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu!

I.Emsis. Es atvainojos, Ādamsona kungam ir taisnība. 13.priekšlikums ir jāizskata atsevišķi. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un ir izteikusi precizētā redakcijā, kā tas ir redzams 6.ailē. (Starpsauciens no zāles: "Jâbalso!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu. Tādēļ lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret zvejniecības valsts ministra Amoliņa priekšlikumu - papildināt 8.panta 4.daļu ar teikumu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu!

Godātie kolēģi! Lūdzu visus deputātus tomēr koncentrēties darbam un piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu. Vēlreiz balsošanas režīmu. Balsojam par zvejniecības valsts ministra Amoliņa priekšlikumu par 8.panta ceturto daļu. Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 12, atturas - 6. Priekšlikums pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 14.priekšlikums - satiksmes ministra Krištopana priekšlikums par 14.panta pirmās daļas 1.punkta redakciju. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un izteikusi nedaudz precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par ministra Krištopana priekšlikumu par 14.panta pirmās daļas 1.punktu? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. 15.priekšlikums ir zvejniecības valsts ministra Amoliņa kunga priekšlikums - likumprojektu papildināt aiz 22.panta ar jaunu nodaļu. Un tāds pats, līdzīgs ir arī satiksmes ministra Krištopana priekšlikums - papildināt šo likumprojektu aiz 22.panta ar jaunu astoto nodaļu. Abi šie priekšlikumi ir daļēji atbalstīti un izteikti komisijas piedāvātajā redakcijā - papildināt likumu ar astoto nodaļu šādā redakcijā: "Papildu noteikumi Ainažu, Salacgrīvas, Skultes, Lielupes, Engures, Mērsraga, Rojas un Pāvilostas ostās."

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt debatēs Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Nevar runāt, ka abi priekšlikumi ir daļēji atbalstīti vai atbalstīti pilnībā. Tāpēc, ka šeit ir runa par diviem dažādiem priekšlikumiem. Amoliņa kunga priekšlikums ir: "Papildu nosacījumi mazajām ostām." Satiksmes ministra Krištopana priekšlikums ir konkrēts, tajā ir pateikts, par kādām ostām ir runa. Mans priekšlikums ir atbalstīt Amoliņa kunga priekšlikumu - viena iemesla dēļ. Ja es rīt privatizēju zemi Kolkā un sāku būvēt ostu, tādā gadījumā man atkal jāiet uz parlamentu un jāmaina viss likums. Un tad ir jautājums - vai mēs šo likumu gatavojam vienai dienai, vienam gadam vai šis likums darbosies ilgstoši. Tādēļ man būtu lūgums atbalstīt zvejniecības valsts ministra Amoliņa kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas. Balsojam, saskaņā ar deputātu pieprasījumu, par Amoliņa kunga priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 9. Šis priekšlikums pieņemts.

I.Emsis. Cienījamie kolēģi, nākamais ir 17.priekšlikums, kurā zvejniecības valsts ministrs Amoliņa kungs ir definējis, kas ir mazās ostas. Komisija lēmumu nav pieņēmusi sakarā ar to, ka, izskatot iepriekšējo priekšlikumu, komisija atbalstīja Krištopana kunga redakciju, kur ir nosauktas šīs mazās ostas. Tagad būtu... es rosinātu deputātus šo priekšlikumu atbalstīt, savādāk mēs nezināsim, kas tad ir mazās ostas, te tās ir definētas.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt debatēs Kristiāna Lībane - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi, deputāts Emsis, runājot šeit komisijas vārdā, nedrīkst aicināt balsot par šo priekšlikumu, jo, ja balsis ir dalījušās līdzīgi komisijas sēdē, tātad vairākums nav bijis "par", tātad priekšlikums nav atbalstīts, un tas mums arī jāņem vērā tad, ja kāds pieprasa balsojumu par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Anna Seile - LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Tautsaimniecības komisijā ļoti rūpīgi sprieda par šo priekšlikumu, un tik tiešām komisijā balsis dalījās uz pusēm, bet arī tagad es savā personīgajā vārdā un arī kā Tautsaimniecības komisijas locekle lūdzu atbalstīt to priekšlikumu, ka vajag definēt mazo ostu jēdzienu, jo citādi mēs nezināsim, vai arī Rīga vai Ventspils nav mazā osta. Ja reiz deputāti ir nobalsojuši par to, ka ir noraidījuši komisijas atbalstīto variantu, kur šīs ostas tika konkrēti noteiktas. Un, pamatojoties uz Ādamsona kunga norādījumu, ka var izveidoties vēl kāda jauna osta, tagad ir vajadzīga šī definīcija, kas ir mazā osta. Aicinu sēdi balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vilis Krištopans - satiksmes ministrs. Lūdzu!

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es tomēr lūgtu šo priekšlikumu noraidīt. Es jūs lūgtu ņemt vērā to, ka visi šie priekšlikumi, ko ir iesniedzis satiksmes ministrs, ir akceptēti Nacionālajā ostu padomē, kuru, kā jūs zināt, vada Ministru prezidents un kurā ir puse no valdības locekļiem, kurā ir visi lielo ostu pārvaldnieki, kurā ir zvejniecības pārstāvji un mazo ostu pārstāvji un šie visi... Par šo likumprojektu ir ļoti daudzas reizes debatēts Nacionālajā ostu padomē. Un tāpēc, lūdzu, izrādīsim tomēr zināmu cieņu pret Nacionālo ostu padomi, kura tiešām šajās lietās ir diezgan zinoša! Ja mēs sāksim kaut ko mainīt, tad atkal viss atgriezīsies... būs jāsāk no sākuma. Kaut vai tikai viens punkts par šīm mazajām ostām... Jo, redziet, ja mēs definēsim tik precīzi kā tagad, tad varbūt gadīsies kāds kravu veids, kurš šeit netiks definēts, bet tas, vienalga, būs piekritīgs šai mazajai ostai, un šī mazā osta to varēs transportēt un ļoti labi attīstīties, bet likums šādā redakcijā nezin kāpēc aizliegs to darīt. Tā ka mums nevajadzētu ierobežot. Un mums jau tagad ir noteiktas... ir jau tagad nodalītas šajā likumā trīs ostas - Ventspils, Liepājas un Rīgas, un paliek pārējās ostas, un šeit es pretrunu neredzu, ja paskatāmies visu likumu kopumā. Tā ka es tomēr lūgtu nebalsot.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Amoliņa kunga priekšlikums ir, manā uztverē, pietiekami veiksmīgs un atbalstāms viena iemesla dēļ. Iepriekšējā likumā par ostām vispār nav definēts, kas ir mazā osta. Veiksmīgs vai neveiksmīgs, bet šeit ir šis definējums, kurš beidzot pasaka, kas tad ir mazā osta. Un man arī ir lūgums atbalstīt šo priekšlikumu tāpēc, ka šeit ir arī noteiktas tās darbības, ar ko var nodarboties uzņēmēji mazajās ostās, un šeit nav nekādu noteikumu, kuri paredzētu, ka tur nevarētu attīstīt vienu vai otru uzņēmējdarbību. Tai uzņēmējdarbībai vienīgi jābūt saistītai ar ekoloģiski tīras kravas eksportu un importu, un tas ir loģiski, tāpēc ka mazā ostā tādas bīstamas kravas nevar apkalpot. Man ir lūgums atbalstīt ministra Amoliņa priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Emša kungs, vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

I.Emsis. Jā, es gribu tikai izskaidrot vēlreiz to, par ko jau runāja Seiles kundze. Mēs nonācām grūtībās tāpēc, ka iepriekšējā balsojumā mēs neatbalstījām Viļa Krištopana priekšlikumu un atbalstījām Amoliņa kunga priekšlikumu, un tātad pēc 22.panta iekļautā nodaļa saucas "Papildu nosacījumi mazajām ostām", un tas ir nobalsots un pieņemts. Un tagad, es domāju, ejot loģiski tālāk, mums var rasties grūtības, ja mums nebūs definēts, kas tās mazās ostas ir.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par zvejniecības valsts ministra Amoliņa kunga priekšlikumu papildināt ar jaunu 23.pantu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 14, atturas - 6. Pieņemts.

I.Emsis. 18.priekšlikums ir satiksmes ministra Viļa Krištopana priekšlikums papildināt ar jaunu 23.pantu šādā redakcijā. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts, jau iestrādāts 4.panta ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 19.priekšlikums un mans lūgums deputātiem ir skatīt šos priekšlikumus - 19., 20. un 21.priekšlikumu - kā sistēmu, kopumā. Šie priekšlikumi ir par papildināšanu... papildināt ar jaunu 24.pantu sekojošā redakcijā - par nekustamo īpašumu ostās. Tāds pats priekšlikums ir... jā, es atvainojos, šeit ir runa par nekustamo īpašumu ostās... Šis priekšlikums ir komisijas atbalstīts... daļēji atbalstīts un ietverts 23.panta redakcijā, kuru jūs varat redzēt 13.lappusē, - "Zemes nomas līgumu īpatnības", tā ir nosaukts šis pants. Šajā pantā vienlaikus ir iestrādāta arī satiksmes ministra Viļa Krištopana iesniegtā redakcija. Kā jūs redzat, arī tā ir daļēji atbalstīta un ietverta komisijas redakcijā. Komisija 21.priekšlikumā ir izstrādājusi savu redakciju, kurā ir mēģinājusi apkopot gan Viļa Krištopana priekšlikumu, gan Amoliņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par izteiktajiem priekšlikumiem un par 23.panta - "Zemes nomas līgumu īpatnības" - tekstu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. Mums jāaplūko 22.priekšlikums, kas ir zvejniecības valsts ministra Amoliņa kunga priekšlikums, un par šo pašu tematu ir arī satiksmes ministra Viļa Krištopana priekšlikums. Ir runa par 25.panta redakciju. Ostas noteikumi. Komisija abus šos priekšlikumus ir atbalstījusi daļēji un iesniegusi savā, komisijas precizētā redakcijā, tā ir 24.panta redakcija - "Ostu noteikumu saskaņošana". Zem šāda virsraksta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par zvejniecības valsts ministra Amoliņa un satiksmes ministra Krištopana priekšlikumiem un 24.panta - "Ostu noteikumu saskaņošana" - redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 24.priekšlikums - zvejniecības valsts ministra Amoliņa kunga priekšlikums papildināt ar jaunu 26.pantu "Ostas pārvalde". Līdzīgs ir 25. priekšlikums - satiksmes ministra Viļa Krištopana priekšlikums, tajā 26.pants ir ar tādu pašu nosaukumu - "Ostas pārvalde". Komisija abus šos priekšlikumus ir atbalstījusi daļēji un ir izteikusi tos precizētā redakcijā - "Ostas pārvaldes sastāvs". Tātad komisijas izstrādātajā redakcijā 25.pants redzams 6.ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret iesniegto 25.panta "Ostas pārvaldes sastāvs" redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 26.priekšlikums - satiksmes ministra Viļa Krištopana priekšlikums papildināt ar jaunu 27.pantu, kura nosaukums - "Nodevas". Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, izteikusi precizētā redakcijā. 26.pants "Nodevas". Un tālāk tā, kā redzams 6.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 26.panta, kura nosaukums ir "Nodevas", redakciju un tekstu iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 27.priekšlikums. Pārejas noteikumi. Šeit ir zvejniecības valsts ministra Amoliņa kunga ieteikums papildināt pārejas noteikumu 2.punktu ar trešo teikumu attiecīgā redakcijā. Šis priekšlikums ir komisijas atbalstīts un jau iekļauts 23.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 28.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumiem, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. Līdz ar to pārejas noteikumi tiek papildināti ar noteikumu 5.punktu un ar attiecīgu tekstu 6.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Paldies. Tālāk ir pēdējais - Juridiskā biroja - 29.priekšlikums, kurš iesaka papildināt pārejas noteikumus ar normu, ka, stājoties spēkā šim likumam, spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tad ir lūgums balsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi "Likumā par ostām"" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Farmācijas likums", otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Priekšlikumi, kas saņemti otrajam lasījumam, ir izklāstīti tabuliņās (dokuments nr.1779 un dokuments nr.1779-a). Likuma nosaukumam atbildīgā komisija ir precizējusi redakciju, izsakot to kā "Farmācijas likums".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Par pirmās nodaļas nosaukumu. Atbildīgā komisija tam ir mainījusi redakciju, nosakot, ka nodaļas nosaukums ir - "Vispārīgie noteikumi". Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu. Pieņemts.

A.Požarnovs. 1.panta 3.punktā atbildīgā komisija ir izdarījusi redakcionālas dabas labojumu un šo priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Par 1.panta 3.punktu ir Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt šo punktu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

A.Požarnovs. 1. panta 4. punkts. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izslēgt vārdus "ðo noteikumu izpratnē". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 1.panta 5. punktā ir Labklājības ministrijas priekšlikums -aizstāt atsevišķus vārdus, veidojot jaunu redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 1. panta 6. punkts. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt vārdu "patstāvīgs". Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 1. panta 6. punktu papildināt ar atsevišķiem vārdiem. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 1. panta 7. punktā ir Labklājības ministrijas priekšlikums - aizstāt vārdu "prakse" ar vārdu "darbība" un izdarīt šo grozījumu visā likuma tekstā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Požarnovs. 1. panta 10. punktā ir Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt to ar atsevišķiem vārdiem. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 1. panta 11. punkts. Labklājības ministrijas priekšlikums - aizstāt atsevišķus vārdus un papildināt ar vārdu "terapeitiskās". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 1. panta 12. punktam atbildīgā komisija ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Požarnovs. 1. panta 13. punktam atbildīgā komisija piedāvā jaunu redakciju, saskaņojot to ar likumu "Par prekursoriem".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 1. panta 14. punktu atbildīgā komisija ir izteikusi jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

A.Požarnovs. 1. panta 15. punkts. Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt to ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Požarnovs. 1. panta 16. punkts. Atbildīgā komisija piedāvā vārdu "noteikumu" aizstāt ar vārdu "likumu".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 1. panta 19. punkts. Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt vārdu "íīmiskas" un aizstāt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. 1. panta 20. punkts. Atbildīgā komisija ir izdarījusi atsevišķus grozījumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 1. panta 21. punkts. Deputāta Požarnova priekšlikums - vārdu "lietošanas" aizstāt ar vārdiem "iedarbības novērtējumu". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem arī nav iebildumu? Pieņemts.

A.Požarnovs. 2. pants. Atbildīgā komisija vārdu "noteikumu" aizstājusi ar vārdu "likumu" un šo priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tas arī tiek atbalstīts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskajam birojam par 4. pantu ir priekšlikums - izslēgt atsauci uz likuma publikāciju preses izdevumos. Komisija ir precizējusi redakciju un atbalstījusi to šādā jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - 5. panta 1. punktā izslēgt vārdus "veterinārās aptiekas" un "un veterinārās zāļu". Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 5. panta 1. punktā ir Labklājības ministrijas priekšlikums - vārdus "profesionālās kvalifikācijas sertifikāti farmaceita praksei" aizstāt ar vārdiem "farmaceita profesionālās kvalifikācijas sertifikāti". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt šo apakšpunktu vēl ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi priekšlikumu - papildināt 5. pantu ar jaunu punktu un pārcelt to uz 6. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Arī tas ir pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāts Kalviņš 5. panta 2. punktā piedāvā izslēgt vārdus "un veterināro". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 5. panta 3. punktā Labklājības ministrija piedāvā izslēgt vārdus "lieltirgotavās un aptiekās (arī veterinārajās aptiekās un veterināro zāļu lieltirgotavās)". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija izstrādājusi priekšlikumu - izslēgt 5. panta 5. apakšpunktu - un ir to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav pret 5. panta 5. punkta izslēgšanu? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt 5. pantu ar jaunu punktu, tā redakcija izklāstīta tekstā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt 5. pantu ar jaunu 7. punktu, pārceļot to no 6. panta. Komisija atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt 5. pantu ar jaunu 8. punktu, pārceļot to no 6. panta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Paldies.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt 5. pantu ar jaunu punktu. Redakcija ir izlasāma tekstā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Par 6. panta 1. punktu atbildīgā komisija izstrādājusi priekšlikumu - precizēt redakciju un vārdu "tiesību" aizstāt ar vārdu "normatīvo". Tā lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - pārcelt 6.3. pantu uz 5. pantu. Mēs esam šo priekšlikumu jau atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Tāpat arī priekšlikumu par 6. panta 4. punkta pārcelšanu uz 5. pantu mēs jau esam atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. 6. panta 6. punkts. Labklājības ministrijas priekšlikums - pārcelt to uz 5. pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 6. panta 7. punktu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 6. panta 8. punktā izslēgt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi, un šī apakšpunkta redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - 6. panta 9. punktā precizēt redakciju. Precizētā redakcija izklāstīta labajā ailē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Arī tas pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - precizēt 6. panta 10. apakšpunktu. Redakcija izklāstīta labajā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt 6. pantu ar jaunu punktu, ietverot tajā likumprojekta 19. panta normas. Arī šī redakcija ir izklāstīta labajā ailē kā 7. apakšpunkts. Komisija ir atbalstījusi to.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - 6. pantā vārdu "apstiprina" aizstāt ar vārdu "saskaņo". Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - 7. pantā izslēgt atsauci uz likuma publikācijām. Komisija to ir atbalstījusi. Arī redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt 7. pantu ar otro daļu. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī tas ir pieņemts.

A.Požarnovs. 8. pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt atsauci uz publikācijām. Komisija to ir atbalstījusi, pants izklāstīts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - apvienot 8. un 9. pantu. Komisija to ir atbalstījusi un pantu izklāstījusi jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Požarnovs. 10. pantā atbildīgā komisija ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. 10. panta 2. apakšpunkts. Arī tam atbildīgā komisija ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Arī tas ir pieņemts. Un tālāk mums ir jāvadās, godātie kolēģi, pēc dokumenta nr. 1779-a. 13. lappuse. Mums ir iesniegta jauna redakcija. Lūdzu, Požarnova kungs!

A.Požarnovs. 10. pants. Deputāta Požarnova priekšlikums - 10. panta 5. punktu papildināt un izteikt jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Par 10. panta 6. punktu ir deputāta Požarnova priekšlikums - papildināt šo punktu ar vārdiem "saskaņo ar Latvijā akreditētām zāļu ražotāju pārstāvniecībām un". Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem... Šajā jautājumā vēlas runāt deputāts Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātie kolēģi! Es gribētu izklāstīt situāciju, kā tas notiek ar zāļu iepirkšanu ārzemēs no dažādiem zāļu ražotājiem, kāda ir zāļu reģistrācija un atļauju izsniegšana. Tātad pašreiz ir tā, ka, ja zāles ir reģistrētas šajā Zāļu reģistrā, tad tādā gadījumā ir atļauts lieltirgotavām viņas iepirkt un izplatīt dažādās aptiekās un slimnīcās. Normāli Eiropas valstīs tas tiek praktizēts tādā veidā, ka katram zāļu ražotājam ir viena liela lieltirgotava, kura ir atbildīga par atsevišķo valstu apgādāšanu ar zālēm, un ir arī noteikta kārtība, kā šīs lieltirgotavas, tās, kas ir Latvijā vai jebkurā citā valstī, nokārto dokumentāciju, brauc tur un iepērkas. Pie mums līdz šim tāda kārtība nebija ieviesta, tāpēc zāles varēja iegādāties ne tikai pie šiem te ražotājiem, bet arī pie lieltirgotājiem, un tādēļ notiek zāļu reimports, proti, medikaments, pieņemsim, kaut vai no Vācijas aiziet uz Krieviju vai Turciju, no tās lieltirgotavas viņš tiek pārpirkts kādā citā valstī un nonāk Latvijas tirgū par tieši tādām pašām cenām, kādas ir tiem medikamentiem, kuri tiek iepirkti oficiālā ceļā. Šinī likumprojektā principā galvenā atbildība ir vērsta tieši uz zāļu ražotājiem un zāļu lieltirgotājiem. Taču zāļu lieltirgotājs ir tikai starpnieks, zāļu lieltirgotājs nevar atbildēt par medikamenta kvalitāti, viņš atbild par to, lai telpas būtu atbilstošas un sertificētas, un par to, lai tur tiktu saglabāts noteiktais mitruma režīms, temperatūra un viss pārējais. Taču viņš nevar atbildēt par paša medikamenta kvalitāti. Un tādēļ gadījumā, ja noticis šāds garš ceļš, kad tas medikaments ir izgājis 3, 4, 5 vai pat vairākas valstis, ir iespējamas dažādas komplikācijas, un tad atbild zāļu ražotājs. Bet gadījumā, ja zāļu ražotājs nezina pat to, kāds medikaments šeit ienāk, viņš arī neatbild par šā medikamenta kvalitāti.

Proti, šinī pantā ir "saskrējušās" divu dažādu institūciju intereses, tas ir, zāļu ražotāju un lieltirgotāju intereses. Latvijā lielie lieltirgotāji kārto visu tā, kā tas ir noteikts, tā, kā tas ir oficiāli, tā, kā tas ir daudzās Eiropas valstīs atzīts. Taču mums Latvijā kopā ir 150 lieltirgotavu un mazo lieltirgotavu, viņas, protams, iepērk šos medikamentus nevis tur, kur viņām tas būtu jādara, bet viņas braukā pa Krieviju, braukā pa Indiju, iepērk tur no visdažādākajiem citiem pārpircējiem un, ja gadījumā šis medikaments šeit, Latvijā, ir reģistrēts, tad viņu šeit pārdod, bet kas tas ir par medikamentu, kāda ir viņa kvalitāte - to neviens nevar garantēt.

Ja gadījumā tiktu pieņemta tāda redakcija, kāda ir priekšlikumā, tad vinnētu gan lielās lieltirgotavas, gan arī ārsti, kuriem ir jāatbild par to medikamentu kvalitāti, kurus viņi ordinē pacientiem, gan arī paši pacienti. Gadījumā, ja šī te redakcija tiktu noraidīta, tad vinnētājas būtu mazās lieltirgotavas, kas braukātu atkal tāpat kā agrāk pa citām valstīm, tur iepirktos un šeit pārdotu nezin ko.

Un tādēļ es aicinātu atbalstīt deputāta Požarnova priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un, lūdzu, balsosim deputāta Požarnova priekšlikumu - papildināt likumprojekta 10. panta 6. punktu pirms vārdiem "Ministru kabinets" ar vārdiem "saskaņo ar Latvijā akreditētām zāļu ražotāju pārstāvniecībām" un tālāk kā tekstā. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo deputāta Požarnova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 2, atturas - 6. Šis priekšlikums ir pieņemts.

A.Požarnovs. Par 10. panta 6. punktu ir Labklājības ministrijas priekšlikums - pirms vārda "farmaceitisko" papildināt ar vārdiem "Zâļu reģistrā iekļauto". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 10. panta 8. punktā atbildīgajai komisijai ir priekšlikums - to izslēgt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 10. pantā ir arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 10. panta 10. punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija precizējusi 11. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - papildināt 12. pantu ar 1. apakšpunktu jaunā redakcijā, un redakcija šeit ir izklāstīta. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi un precizējusi pirmajā lasījumā pieņemto 12. panta redakciju. Deputāta Kalviņa priekšlikums sastāv no tā, ka tajā ir noteikta Valsts veterinārā departamenta kompetence attiecībā uz farmaceitiskās darbības uzraudzību un kontroli. Komisija neuzskatīja, ka šis jautājums būtu jāatrunā šinī likumā, bet tas ir jāatrunā likumā par veterināro medicīnu. Šis likums jau ir atvērts, tādēļ Valsts veterinārā departamenta kompetence būtu jāpārceļ uz šo likumu. Līdz ar to komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu pret deputāta Kalviņa priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu 12.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 13. pantā ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - vārdu "inspektori" aizstāt ar vārdu "amatpersonas". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - papildināt 13.pantu aiz vārda "inspektoriem" ar vārdiem "un valsts veterinārajiem inspektoriem". Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 13.panta 2.punkts. Deputāta Kalviņa priekšlikums - aiz vārda "ministra" papildināt ar vārdiem "bet veterināro zāļu gadījumā - arī Valsts veterinārā departamenta..." un tālāk kā tekstā. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, vārdu "labklājības ministra" aizstājot ar vārdiem "Ministru kabineta". Ir precizēta arī redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - papildināt 13.panta 2.punktu ar izteikto redakciju. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Kalviņa priekšlikumu - papildināt 13.panta otro daļu ar teikumu un tālāk kā tekstā. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 13.panta 3.punktā atbildīgā komisija ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. 13.panta 4.punktā Labklājības ministrijas priekšlikums - aiz vārda "kvalitāti" papildināt ar tekstu, kas lasāms tabulā. Komisija to ir atbalstījusi, un 13.panta 4.punkts ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. 13.panta 5.punkts. Labklājības ministrijas priekšlikums papildināt to ar vārdiem "vai pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktās prasības farmācijas jomā". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. 13.panta 6.punktā atbildīgā komisija ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

A.Požarnovs. 14.pants. Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt vārdus "un Labklājības ministrijas speciālā budžeta līdzekļiem". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - papildināt 24.pantu aiz vārda "inspekcija" ar vārdiem "valsts veterinārā inspektora darbība" un pirms vārda "speciālā" ar vārdiem "un attiecīgi Valsts veterinārā dienesta..." un tālāk kā tekstā. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas viedoklim piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 15.pantu izteikt jaunā redakcijā. Šī redakcija ir izklāstīta tabulas labajā ailē. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - papildināt 15. pantu ar jaunu redakciju. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - papildināt 15.panta 1.punktu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - papildināt 15.panta 2.punktu ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. 16.pantā atbildīgās komisijas priekšlikums - aizstāt vārdus "19. un 20.pantā" ar vārdiem "6.panta 6.punktā". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. 17.pantā ir atbildīgās komisijas priekšlikums - aizstāt atsevišķus vārdus, izsakot tekstu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 18.pantā komisija ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

A.Požarnovs. 19.pantā ir atbildīgās komisijas priekšlikums - iekļaut to jaunā redakcijā 6.panta 6.punktā. Mēs šo jautājumu jau esam atbalstījuši, runājot par 6.pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - papildināt 20.panta 1.punktu pirms vārda "veterinārārsts" ar vārdu "licencēts" un aiz vārda "ârstniecības" ar vārdu "veterinārārstniecības" un tālāk kā tekstā. Komisija to ir noraidījusi un ir precizējusi šā panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 20.panta 2.punktu jaunā redakcijā, un redakcija ir izklāstīta. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - 22.pantā vārdu "instrukcija" aizstāt ar vārdu "pamācība". Atvainojos, tas ir deputāta Kalviņa priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi, bet panta redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Paldies. Pieņemts.

Godātie kolēģi, es lūdzu mazliet lielāku klusumu, nekā tas ir tagad! Lūdzu, lūdzu!

A.Požarnovs. Atbalstot 20.panta redakciju, mēs esam atbalstījuši arī atbildīgās komisijas priekšlikumu - aizstāt šos atsevišķos vārdus, kas ir izklāstīti tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 23.pantu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - papildināt 24.pantu ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir atbalstījusi, ir precizēta arī panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - papildināt 25.pantu ar otro teikumu šādā redakcijā... un šī redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - papildināt 26.pantu ar otro teikumu jaunā redakcijā, un šī redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 28.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - 29.pantā vārdus "veselības valsts" aizstāt ar "labklājības". Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - papildināt 29.pantu ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 30.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt 31.panta 2.punktu ar vārdiem "vai farmaceitiskie produkti". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. 31.panta 3.punktā ir Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt ar vārdiem "vai farmaceitiskie produkti". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 31.panta 4.punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 32.panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 33.pantu jaunā redakcijā. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 34.panta 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 34.panta 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - aizstāt 34.panta 4.punktā vārdus "veterinārās zāles" ar vārdiem "zâles lietošanai dzīvniekiem". Komisija to ir atbalstījusi, bet panta redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - precizēt 35.panta 1.apakšpunktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. 35.panta 2.apakšpunkts. Atbildīgā komisija ir precizējusi tā redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - papildināt 35.panta 3.apakšpunktu aiz vārda "aìentūras" ar vārdiem "bet veterināro zāļu gadījumā - pēc Valsts veterinārā departamenta direktora". Komisija ir noraidījusi gan šo priekšlikumu, gan arī izstrādājusi savu priekšlikumu - izslēgt visu 35.panta 3.apakšpunktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 35.panta 4.apakšpunktu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - papildināt 36.pantu ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 36.pantu papildināt ar tekstu, kas izklāstīts tabulā. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par Labklājības ministrijas priekšlikumu likumprojekta 36.pantā. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 37.pantu jaunā redakcijā, un šī redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 38.pantā vārdu "pârvaldnieks" aizstāt ar vārdu "vadītājs", kā arī izslēgt vārdus "farmaceita prakse". Komisija to ir atbalstījusi un precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. 39.pantā ir Labklājības ministrijas priekšlikums - aizstāt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 40.pantā aizstāt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - papildināt 40.pantu ar jaunu punktu. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - papildināt 41.pantu. Komisija to ir noraidījusi un precizējusi panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par deputāta Kalviņa priekšlikumu 41.pantā. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt piekto nodaļu ar jaunu pantu, un šī panta redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par likumprojekta 39. panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - aizstāt 43.pantā vārdus "veterinārās zāles" ar vārdiem "dzīvniekiem lietojamās zāles". Komisija to ir atbalstījusi un precizējusi panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt 43.pantu ar tekstu "zâlēm jābūt marķētām ar uzrakstu "Lietošanai dzīvniekiem"". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 44.panta tekstu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas, Požarnova kungs, tas ir 42.pants. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - aizstāt 45.pantā vārdus "atbildīgajai personai" ar vārdiem "atbildīgajam speciālistam". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - papildināt 45.pantu ar jaunu teikumu. Teikums ir izklāstīts tabulā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - papildināt 45.pantu ar jaunu apakšpunktu. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi un precizējusi panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - papildināt 46.pantu redakcijā, kas ir izklāstīta. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Kalviņa priekšlikumu likumprojekta 44.pantā? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - papildināt 47.panta pirmo teikumu ar vārdiem "kâ arī licencētiem veterinārārstiem". Komisija to ir atbalstījusi, ir precizēta arī panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - 48.pantā vārdus " var nodot" aizstāt ar vārdiem "var izplatīt". Komisija ir atbalstījusi un precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 49.panta palīgteikumu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - papildināt 51.pantu ar jaunu teikumu. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi, un ir precizēta arī panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 53.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 54.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Arī tas ir pieņemts. Paldies.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - izteikt 55.pantu jaunā redakcijā. Redakcija izklāstīta tabulā. Komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu, bet pirmajā lasījumā pieņemtā panta redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - papildināt 55.pantu ar 1.apakšpunktu jaunā redakcijā, un šī redakcija ir izklāstīta. Komisija to noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - papildināt 56.pantu ar jaunu teikumu un izklāstīt jaunā redakcijā. Komisija to ir noraidījusi, bet pirmajā lasījumā pieņemtā panta redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par 56. (pēc vecās numerācijas) un par 54. (pēc jaunās numerācijas) panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 57.pantu izteikt jaunā redakcijā, un šī redakcija izklāstīta tabulā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Šajā jautājumā vēlas runāt Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu runāt par atbildīgās komisijas priekšlikumu šim pantam un gribu atgādināt deputātiem, jo jūs redzat, cik ātri virzās šis likumprojekts uz priekšu, tāpēc jūs vienkārši varbūt neuzmanības dēļ varat nepamanīt šo pantu, kurā ir mēģinājums, atkal kārtējais, daudzkārtējais mēģinājums, labot jau pieņemtu likumu. Šo likumu pieņēma 5.Saeima. Šādi mēģinājumi ir bijuši ļoti, ļoti daudzi - no Tautas saskaņas partijas, no "Lîdztiesības" puses, un, lūk, viņi atkal grib nepilsoņus pielīdzināt pilsoņiem. Diemžēl mēs šad tad esam zaudējuši šo modrību, un dažos likumos ir izdevies panākt šos labojumus. Vairākumā - nē. Un tāpēc es aicinu jūs šobrīd uzmanīties, lai mēs kārtējo reizi nekļūdītos, jo tas vienkārši nav pieļaujams.

Man būtu jautājums atbildīgajai komisijai, lai tā sniegtu paskaidrojumus, kādā veidā un kāpēc komisija lēma tieši šādi un kāpēc viņai radās šāds priekšlikums - pielikt aiz vārda "pilsoņiem" vārdu "nepilsoņiem". Un man patiešām rodas pamatots jautājums: kas tad ir mainījies? Vai nepilsoņu Latvijā ir kļuvis ļoti, ļoti mazāk, vai viņu attieksme pret šo valsti ir kļuvusi citādāka? Vai viņi šeit lielā mērā nav pašlabuma meklētāji? Varbūt valsts stiprinātāji un Latvijas neatkarības aizstāvji, latviskuma stiprinātāji? Un te man rodas, kolēģi, kārtējais jautājums: vai mūsu piekāpība, bieži vien miegainība, samierināšanās ar procesiem, kas notiek Latvijā, nenes klusām, pamazām ļaunu Latvijai un tās nacionālajām interesēm? Un, zināt, es nemaz nebrīnos, ka pēkšņi šī "pîle"... ka Padomju Savienības laikā Liepājas bijušo karaostu pēkšņi gribēs un varbūt sāks apspriest kādas no valsts institūcijām, ka to vajadzētu reanimēt un atdot Krievijai. Pašlaik tas presē jau tiek "apspēlēts", lai gan apstiprinājuma, protams, tam nav. Tā pašlaik tiek uztverta kā "pîle", bet es domāju, ka dūmu nav bez uguns un uguns tur ir apslēpta. Lūk, cik tālu mēs esam aizgājuši, šādi piekāpjoties, samierinoties vai pat piemiegot!

Es, kolēģi, aicinu neatbalstīt šoreiz... neatbalstīt arī šoreiz atbildīgās komisijas šo priekšlikumu un lūdzu arī vienlaicīgi paskaidrot, kāpēc atbildīgā komisija ir ierosinājusi šoreiz šādu labojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcija. 15 minūšu, Dobeļa kungs, gan vairs nav, bet 10 ir atlikušas.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es saprotu, ka šodien ir diezgan tāds miermīlīgs noskaņojums šinī brīdī. Lielās kaislības ir pagājušas, un mums ļoti raiti rit uz priekšu šī likumprojekta apspriešana. Tas, protams, ir apsveicami. Tajā pašā laikā negribētos, ka, šādi miermīlīgi apspriežot jebkuru projektu, mēs aizmirstamies vai atmetam ar roku mīļā miera labad, sak, lai iet viss uz priekšu. Labi, jūs varat izteikties, kā jau to bieži nākas dzirdēt, ka, ja cilvēks runā par latvisku Latviju vai par nacionālām interesēm, tad, dabiski, viņš ir tikai bļauris, skandālists un neko prātīgu pateikt viņš nevar. Pie tā mēs esam pakāpeniski pieraduši. Bet varbūt šeit bez tā visa... Protams, es nemaz nenoliedzu to, ka mums ir jādomā par to, lai Latvija kļūtu latviskāka, taču šeit ir cits jautājums.

Mēs vēl bez tam sev gribam radīt absolūti liekus sarežģījumus. Kādā ziņā? Izlasiet, lūdzu, visu šī panta redakciju! Runa ir par nepilsoņiem, kuri prot valsts valodu. It kā ļoti labi izklausās un it kā rodas iespaids, ka katrs nepilsonis, kurš prot valsts valodu, lūk, uz kaut ko var pretendēt. Es gribētu atgādināt par realitāti - par valsts valodas prašanas realitāti. Nepilsonim parasti ir kaut kāds dokuments, ka viņš, lūk, prot šo valodu. Kaut kur iegūta apliecība. Bet kā ir ar praktisko šīs valodas prasmi? Par to mums nākas ik dienas pārliecināties arī valsts policijā. Atcerieties izmisīgos mūsu slavenā ģenerāļa Lieljukša izteicienus: ko tad nu darīs Rīgas policija tagad, kā tad nu tiks pie tiem valsts noslēpumiem? Taču gandrīz puse no Rīgas policijas ir nepilsoņi. Lūk!

Tālāk. Kā ir ar to valsts valodas prašanu dažādās iestādēs - to mēs visi labi zinām. Un tāpēc mēs tagad dodam iespēju saņemt šo profesionālās kvalifikācijas sertifikātu, kas savukārt dod iespēju saņemt speciālu atļauju aptiekas atvēršanai šādai personai. Taču aptieka, kurā tirgo zāles, ir vieta, kur cilvēki arī vēlas vismaz kādas konsultācijas saņemt, vēlas aprunāties ar aptiekāru. Tas ļoti bieži notiek. Šie cilvēki ir pārāk aizņemti vai pārāk nespējīgi, lai skraidītu pie ārstiem, bet ļoti bieži diemžēl šodien ir grūti saņemt šo informāciju aptiekās, pat aptiekās ir grūti sarunāties latviski. Līdz ar to ir pilnīgi iespējams, ka arī tur šiem darbiniekiem ir šīs apliecības, ka viņi it kā ir nolikuši kaut kādus eksāmenus, bet faktiski viņi neprot šo valodu. Un, ja nu ir kaut kas tāds, par ko ir jācīnās ar visu sparu, tad tā, lūk, ir vēlme nenostādīt pazemojošā stāvoklī latviešu cilvēkus, it īpaši vecākās paaudzes latviešus, un nelikt viņiem mocīties krievu valodā. Nelikt viņiem! Un mēs mierīgi Saeimā radām šiem cilvēkiem liekus sarežģījumus. Mēs tagad viņiem... Tā ir ikdiena, jo, lūk, šis dokuments skar cilvēku ikdienu, tas skar viņu ļoti lielā mērā.

Un tāpēc es ļoti aicinātu cienījamos kolēģus... Šeit nav nekas cits kā vien vienkārša vēlēšanās neradīt liekus sarežģījumus. Neslēpšu, te ir arī mana vēlēšanās aizstāvēt savus tautiešus - latviešus, lai neradītu viņiem neērtas situācijas it īpaši tajās Latvijas pilsētās, lielākajās Latvijas pilsētās, kur ar to valsts valodas prašanu kā nu ir, tā ir. Tāpēc, protams, kategoriski es pats esmu tajās pozīcijās, ka balsošu pret šādu papildinājumu, bet es pilnīgi varētu atbalstīt to redakciju, ko mums piedāvā Labklājības ministrija, to, kur nav iekšā šo te nepilsoņu un kur nav visu šo lieko sarežģījumu. Aicinātu varbūt arī kolēģus to darīt, ja jūs ieklausītos manos vārdos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Līdz pārtraukumam ir atlikušas trīs minūtes, tādēļ debates neturpināsim, bet turpināsim tās pēc pusdienu pārtraukuma.

Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties. Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ābele, Jānis Ādamsons, Edgars Bāns, Roberts Dilba, Juris Kaksītis, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Imants Liepa, Leonards Teniss.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, turpinām apspriest likumprojekta "Farmācijas likums" 57.pantu. Debatēs ir pieteicies Modris Lujāns - frakcijas "Sociālistiskā partija - Līdztiesība" deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Protams, pēc pusdienām diezgan grūti atkal koncentrēties darbam, bet es gribētu tomēr norādīt vienu citu momentu, ka... protams, mēs varam, kā Dobeļa kungs teica, aktivizēties, jo citādi tāds miermīlīgs klimats Saeimā un ārā saulīte spīd, un cilvēki tā... sākušās jau, man liekas, tādas pavasara pārdomas visiem ir, bet es tomēr šajā gadījumā gribētu norādīt, ka, ja es eju uz aptieku, tad es neeju uz aptieku rīkot diskusiju klubu, kā Dobeļa kungs, iespējams, dara to. Šajā gadījumā mani vairāk interesētu farmaceita profesionālās zināšanas, nevis viņa valodas zināšanas. Protams, tādam nolūkam ir valsts inspekcija, kas attiecīgi pārbauda šo cilvēku profesionālās zinības valodas jomā, un diez vai tas būtu jāieliek likumā. Jo, pēc Dobeļa kunga un Tabūna kunga teorijas, tas man atgādina, ka savulaik bija viens tāds Staļina "tçtiņš", kuru abi divi varbūt vēl ir piedzīvojuši un kuram bija pakļautas arī ārstu lietas: toreiz bija tā, ka par ārstiem, lūk, nevarēja būt ebreji. Protams, es neņemos spriest, vai tautība vai kāda nacionālā pazīme ir rādītāji, ka tas cilvēks var būt slikts ārsts vai slikts farmaceits, bet diez vai šajā likumā ir jāiekļauj šīs normas, Dobeļa kungs. Drīzāk tās būtu jāiekļauj Valodas likumā, ja jūs tas tā uztrauc un ja uzskatāt, ka jāiekļauj, teiksim, stingrākas prasības. Bet, cik es zinu, Rīgas pilsētā ir pietiekami stingra Valodas komisija, kas kontrolē šīs lietas. Tādam nolūkam ir arī Municipālā policija, kas uzliks sodanaudas. Ne jau ar profesijas aizliegumu būtu jārisina šī problēma. Un tādēļ šajā gadījumā es aicinu atbalstīt šo komisijas izdarīto labojumu un dot arī nepilsoņiem tiesības atvērt aptiekas, jo tas būtu pilnīgi normāli. Un cita lieta ir tā, ka būtu jāinteresējas par viņu profesionālajām zināšanām. Jo man patiešām negribētos aiziet uz aptieku pie kāda pilsoņa, kuram varbūt pat nebūtu farmaceitiskās izglītības, bet kurš ļoti labi varētu parunāt gan ar mani, gan ar Dobeļa kungu par politisko situāciju aptiekā un iedot, piedodiet, miega zāļu vietā caurejas zāles. (Man ir viedoklis, ka laikam Dobeļa kungam tā ir gadījies, ja viņš ir tik satraukts par šīm aptieku lietām tādā veidā.) Un tādēļ es aicinu tomēr nepārvērst nopietnu likumu, kurā ir nopietni norādīts, kā ir jādarbojas, par likumu, kurš izveido profesiju aizliegumu. Un tādēļ es aicinu atbalstīt šo labojumu, ko komisija ir piedāvājusi, un normalizēt situāciju arī aptieku lietā. Mums ir vajadzīgi profesionāli aptiekāri, nevis kaut kādi politisku diskusiju klubi aptiekās.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es negribu turēt aizdomās nevienu no oratoriem par negodprātību šā jautājuma izklāstīšanā. Sava taisnība ir katram, sava taisnība ir arī Dobeļa kungam, kurš saka, ka ļoti daudzās vietās - ne tikai farmaceitiskajā dienestā, bet arī citās sabiedriskās vietās - vēl ir ļoti lielas grūtības ar latviešu valodu. Šo jautājumu atbildīgā komisija un, kā es saprotu, arī Labklājības ministrija ir sapratusi, un tāpēc ir iestrādāta prasība par obligātu latviešu valodas prasmi. Es gribu runāt par atbildīgās komisijas redakciju, par atbildīgās komisijas priekšlikumu un mēģināšu, cik tas manos spēkos, abstrahēties no partiju interesēm un akcentēt valsts intereses. Ne katrreiz sakrīt partijas intereses ar valsts interesēm, bieži vien tās, taisni otrādi, nesakrīt. Godātie kolēģi, neslēpsim galvu smiltīs: ir mums šīs atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem! Var diskutēt, kuras no tām ir objektīvas un neizbēgamas, kuras ir novecojušas un varētu tikt pārskatītas. Nav nekādu šaubu... Tagad es runāju nevis komisijas vārdā, bet savā vārdā; pareizāk sakot, izklāstu savas domas. Mana pozīcija ir tāda, ka politiskās atšķirības ir neaizskaramas. Tad, kad bija runa par nepilsoņu tiesībām vēlēt, man nevajadzēja nekādu aģitāciju, es balsoju pret šo tiesību piešķiršanu, tā ir mana pārliecība. Taču šo atšķirību skaitā ir arī tādas, kuras mums nevis palīdz, bet bremzē iet uz priekšu. Godātie kolēģi, Krievijas valstij, vienalga, kas tur būs pie varas, nekad Baltija nebūs vienaldzīga un nekad nebūs laba, kamēr tā nebūs aizgājusi līdz Baltkrievijas pozīcijai. Cilvēktiesību jautājumu kā bubuli Maskava cilās visu laiku, vieni paši ar Maskavas demagoģiju mēs galā netiksim, ja mēs nepratīsim sabiedrotajos dabūt Eiropas padomi, demokrātisko Eiropu, Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību institūcijas un tā tālāk. Šajā sakarā es gribu teikt, ka šī nav tā atšķirība, kas apdraud Latvijas valsts drošību. Nav runa par politiskām tiesībām, nav runa par dienestu Latvijas drošības institūcijās, runa ir par farmaceitisko dienestu. Es negribu minēt šeit profesionālos aspektus, mūsu parlamentā ir pietiekami daudz mediķu, kuri no profesionālā viedokļa to var analizēt. No politiskā viedokļa analizējot, es personīgi šajā ziņā nesaskatu draudus Latvijas valsts drošībai. Un, starp citu, šīs atšķirības Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nepieņēma, vadoties no vienas partijas viedokļa, bet nodeva neatkarīgai valsts institūcijai analīzei, un starp šīm tā saucamajām 70 vai cik tur tām atšķirībām vismaz kādas desmit tika kvalificētas kā liekas un novecojušas, šī ir to skaitā. Vēlreiz akcentēju, ka nav runa par tādu atšķirību, kuras likvidēšana apdraudētu Latvijas valsts drošību. Godātie kolēģi, es vēlreiz gribētu akcentēt, ka mēs tuvākajā nākotnē acīmredzot ratificēsim Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Tur ir pietiekami daudz punktu, kurus mēs nevarēsim ratificēt. Acīmredzot ir priekšlaicīgi runāt par nāvessoda tūlītēju atcelšanu. Es pilnīgi piekrītu, ka valodas jautājumos Latvijas valsts pozīcijai jābūt stingrai un nepiekāpīgai, proti, latviešu valodas kā valsts valodas zināšanai saziņā ir jābūt obligātai visos līmeņos. Taču vēlreiz akcentēju, ka, ja mēs nespēsim pieiet radoši šim procesam un spītīgi turēsimies pie visu spēkā esošo atšķirību saglabāšanas, tas vienkārši var apgrūtināt mūsu ceļu sabiedroto atrašanā, sabiedroto meklēšanā Strasbūrā, Briselē, Ņujorkā, Ženēvā... Es personīgi sliecos uz to, ka bez šiem sabiedrotajiem mums būs grūti arī tuvākajā nākotnē, īpaši ņemot vērā tos procesus, kas notiek Austrumos. Es biju Maskavā oficiālās delegācijas sastāvā, kad bija sarunas ar Krievijas parlamentāriešiem, es ļoti labi sapratu, ka dažos jautājumos, diemžēl arī tā saucamajos cilvēktiesību jautājumos, viņi visi ir solidāri, visi viņi šos jautājumus akcentēs, uzturēs spēkā. Un, ja jūs klausījāties Lukina kunga uzstāšanos nesen, tad jums ir zināma viņa nostāja: kā pragmatiķis arī viņš visu laiku uzskata, ka Baltijā (un Latvijā tajā skaitā) cilvēktiesības tiek mīdītas kājām. Pret šiem tā saucamajiem argumentiem vai, pareizāk sakot, pseidoargumentiem es gribu sabiedrotajos ņemt Eiropas padomi un Eiropas savienību, tāpēc lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tikai pagājušajā gadā mēs esam pieņēmuši likumu par atbilstības novērtēšanu, un tādēļ es saprotu, ka šajā jautājumā daudz kas vēl nav kārtībā. Jautājumā par farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikātiem arī ir zināma pretruna. Proti, ja kāds cilvēks amatu prot, kādēļ lai viņš nesaņemtu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu. Bet, no otras puses, līdz šim nav mums izstrādāta šī kārtība, un tas viss ir sajaukts un salikts viss vienā maisā - kopā ar tiesībām atvērt aptieku. Es saprotu, ka pie šīs lietas sakārtošanas ir vēl ļoti daudz jāstrādā, lai atdalītu šīs divas normas un lai tas viss netiktu sajaukts, kā tas ir līdz šai dienai. Ja mēs runājam par tiesībām atvērt aptieku, tad jāsaka, ka es nezinu nevienu valsti, kur nepilsoņiem būtu tiesības aptieku atvērt. Un Eiropas savienībā ir noteikts, ka aptieku drīkst atvērt Eiropas savienības pilsonis. Tādēļ, ja mēs pašreiz iebalsosim šādu normu, mēs nonāksim "otrā grāvī", un tādēļ var būt, ka mēs varētu šādu redakciju pieņemt 2000.gadā, bet nav pašreiz noteikts, nav uzrakstīts šis priekšlikums, ka šī norma varētu stāties spēkā 2000.gadā. Tādēļ es aicinu tomēr pieņemt Labklājības ministrijas redakciju, noraidīt atbildīgās komisijas izdarīto papildinājumu, šo, kas ir 57.pantā, un ķerties pie kārtības... varbūt, gatavojot trešo lasījumu, atrisināt šo sistēmu, lai varētu profesionālās kvalifikācijas dokumentu iegūt visi farmaceiti, bet aptiekas varētu atvērt tikai Latvijas Republikas pilsoņi. Tādēļ šajā brīdī es aicinu noraidīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūgtu jūs pievērsties šīsdienas darba kārtībai un atrast tur 34.jautājumu, tas ir deputātu Vidiņa, Jirgena, Jurdža, Priedkalna un Pētersona ierosinātais likumprojekts - "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā" (es ceru, ka mēs šodien arī to izskatīsim, ja ne, tad nākamceturtdien), un komisija to ir atbalstījusi (es apsteidzu ziņotāju, pasteidzos ar informāciju), un šis likumprojekts paredz atbildību, pastiprinātu atbildību, ja tiek pārkāpts likums par valsts valodu. Un, es domāju, tā būtu atbilde uz vienu no Dobeļa kunga tēzēm. Par to, ka ir jāprot valsts valoda atbilstoši prasībām, - par to neviens šeit nestrīdas. Runājot par profesionālismu, Dobeļa kungs, es būšu tik drosmīga un apgalvošu, ka, ja cilvēkam sāp zobs vai vēders un viņš ienāk aptiekā, tad viņam, atklāti runājot, ir galīgi vienalga, vai tur ir pilsonis, nepilsonis vai nēģeris, un viņu visvairāk interesē tas, lai viņam ātrāk pārstātu sāpēt tas zobs vai vēders. Un, ja viņš, šis pilsonis, nepilsonis vai nēģeris, visu izskaidro labā latviešu valodā un iedod attiecīgās zāles, es domāju, tas cilvēks jebkurā gadījumā ir apmierināts. Un es nedomāju, ka šīs izraisītās debates un šie argumenti pret nepilsoņu iespēju iegūt šo sertifikātu atrisinās jautājumu, teiksim, Latgales novados, - ja nu vienīgi Dobeļa kungs ar Tabūna kungu noliek mandātus un aizbrauc tur kā pilsoņi atvērt aptieku. (Starpsauciens: "Nenoliks mandātus...") Es jūs neaicinu uz to, es vienkārši pieļauju tādu varbūtību, ka jūs varētu kā pilsonis tad arī nodrošināt to aptieku tīklu. Jo beigu beigās - par ko mēs šeit tagad strīdamies? Mēs strīdamies par normālu profesiju, par normālu biznesa profesiju, kas ir vajadzīga katrā pagastā. Katrā pagastā ir vajadzīga aptieka. Un tādēļ, protams, es jūs aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas lēmumu šajā jautājumā. Es nepieminēšu tos argumentus, ko jau minēja Seiksta kungs. Ja mēs atkal gribam vēlreiz kaut ko pārtaisīt... un tad patiešām, kā tagad Požarnova kungs pateica, attiecībā uz trešo lasījumu mēs iesniegsim priekšlikumu, ka jebkuram aptiekāram ir jābūt Eiropas savienības pilsonim. Mēs to, protams, varam izdarīt. Tas būs unikāls likums, pirmais tāds valstī. Bet to izdarīt ir iespējams trešajā lasījumā. Bet es aicinu jūs, kolēģi, mierīgi un nopietni izsvērt šo situāciju, jo, protams, par jebkuru likumu var sacelt šādas debates tā vietā, lai mēs normāli ietu uz priekšu mūsu darba kārtības izskatīšanā. Es vispār brīnos, ka Dobeļa kungs un Tabūna kungs, kas ir ļoti simpātiski kungi, nerunā par likuma būtību, bet mūžīgi runā tikai par vienu jautājumu, attiecībā uz jebkuru likumu. Es būtu ar prieku uzklausījusi viņu apsvērumus, teiksim, par profesionālo sertifikāciju. Un beigu beigās es jums pateikšu vēl vienu lietu - ja nu jūs esat tik konsekventi savos uzskatos, tādā gadījumā es saprotu, ka drīz radīsies no jums priekšlikums arī kā ārstus kvalificēt tikai pilsoņus. Jo tādā gadījumā, cienījamie deputāti, vai tad var ķirurgs būt nepilsonis? Nu tad esiet konsekventi! Un tad izvērsīsim patiešām diskusiju, varbūt uzklausīsim tautu, veiksim tautas referendumu... Tā ka es patiešām lūdzu kolēģus ļoti izsvērti pieiet šim priekšlikumam un atbalstīt komisijas ieteikto variantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeima! Dievs, dod man to pārliecību, kura ir Seiksta kungam par to, ka, ja mēs pieņemsim šo grozījumu, Latvijas drošība nebūs apdraudēta. Un katrā ziņā no cilvēktiesību viedokļa, augsti godājamais Seiksta kungs, ir jāatceras, ka nevienā Eiropas valstī viena trešdaļa iedzīvotāju nav nepilsoņi, jo neviena normāla valsts nav to pieļāvusi, lai tāda situācija izveidotos. Katrā ziņā šī problēma ir jāapskata no diviem aspektiem. Man ir nācies mazliet saskarties ar zāļu tirgu, un es redzu to milzīgo konkurenci, kāda tur ir, un to, kādā veidā Krievijas pilsoņi un Krievijas farmaceitiskā rūpniecība mēģina ielauzties Latvijas tirgū un pārņemt to savā kontrolē. Un es domāju, ka mums kā Latvijas Republikas Saeimai, kuru ir ievēlējuši Latvijas Republikas pilsoņi, tomēr ir pienākums pirmām kārtām rūpēties par Latvijas pilsoņu labklājību, par viņu uzņēmējdarbības veicināšanu, vārdu sakot, par viņu labklājības augšanu. Radot mākslīgu konkurenci no nepilsoņu puses, tas, protams, šīs perspektīvas ļoti samazina.

Otrs ļoti būtisks jautājums, kas tieši skar Latvijas valsts drošību, ir nelegālā tirdzniecība ar narkotikām un narkotiku kontrabanda. Jūs, cienījamais Seiksta kungs, nesaprotat to, ka viens no šiem ceļiem, kādā veidā narkotiku nelegālo tirdzniecību var ieviest kādā valstī, ir it kā legāli izveidojušās aptiekas. Protams, šiem nepilsoņiem draudēs kriminālsods pēc likumā paredzētajiem pantiem, bet katrā ziņā pilsoņa attieksme pret šīm lietām ir daudz atbildīgāka.

Es tiešām lūgtu Saeimu, tāpat kā Požarnova kungs jau teica, neatbalstīt šo atbildīgās komisijas priekšlikumu. Jo, ja mēs mūžīgi skatāmies uz Eiropu, tad mums ir jāņem vērā, ka Eiropā nav atļauts ar to nodarboties nepilsoņiem. Nerunājot jau par atsevišķu mūsu deputātu mūžīgo atsaukšanos uz Krievijas likumdošanu. Arī Krievijā tas nav atļauts.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis (LNNK un LZP).

Cienītie kolēģi! Es parasti cenšos izvairīties minēt kolēģus uzvārdā un cenšos pirmais nevienu neaiztikt šeit no tribīnes, bet ja nu mani min, nu tad es arī atļaušos atbildēt.

Protams, paldies Kuprijanovas kundzei par komplimentiem. Varu piebilst, ka viņai arī nav nekādas vainas un man ir ļoti simpātiski Kuprijanovas dalījumi: pilsoņi, nepilsoņi un nēģeri. Tas ir kaut kāds tāds jauns cilvēku sakārtojums "pa plauktiem", kurš pelna īpašu ievērību; man liekas, ka es to dzirdu pirmo reizi. Un nevajag, cienītie kolēģi, šeit no tribīnes runāt lietas, kuras nu absolūti neskan loģiski, un baidīt mūs ar bubuli: jūs tikai pamēģiniet aiztikt nepilsoņus, tad mūs neuzņems Eiropas savienībā... un varbūt mūs arī NATO neuzņems! Nu kas tās par blēņām? Katra nopietna valsts rūpējas par saviem pilsoņiem. Kāpēc mēs Latvijā kautrējamies no tā, ka mēs gribam aizstāvēt savus pilsoņus? Kāpēc mēs par to kaunamies? Mēs šeit no tribīnes vēl briesmīgi cenšamies piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem. Tātad tas ir īpašs gods - kļūt par Latvijas pilsoni. Un tanī pašā laikā mēs izrādām šausmīgas rūpes par nepilsoņiem. Runājam par Latgali un, es nezinu, vēl par ko... Kas tad tur? Pilsoņu vairs nav? Es nezinu... tādā veidā valsts kļūst smieklīga, ka viņa nevis rūpējas par savu pilsoņu labklājību, par viņu nodrošinātību, par to, lai būtu uz ko balstīties... Uz ko tad normāla valsts balstās? Viņa balstās uz saviem pilsoņiem. Cik reizes tas ir jāatkārto? Cik reizes šī elementārā, vienkāršā patiesība ir jāiedzen vienā otrā galvā iekšā? Ko tas nozīmē - rūpēties par visiem, kas šeit ir? Un viņi gan briesmīgi rūpējas par mūsu valsti... Varbūt mēs šad un tad šeit parunāsim par tiem faktiem, kā viņi rīkojas? Varbūt šad un tad ir vērts to atgādināt. Un tagad mēs... pie tam es vēlreiz atgādinu, ka likumprojektā, kurā tas nebija iekšā... visi ir šausmīgi sasparojušies, visi šie aizstāvji un asaru lējēji šeit neko citu patlaban nedara, kā... grib iegūt papildu balsis pašvaldību vēlēšanās. Obligāti. Un nevajag man te neko citu stāstīt! Es katru runu, sākot ar vienu no muļķīgākajām preses konferencēm Dzintara Ābiķa vadībā, kur cilvēks demonstrēja savu absolūto nezināšanu elementārās lietās, kaut vai tādu, ka ministrijas kompetencē, nevis Rīgas Domes kompetencē, ir augstskolu stāvoklis... Komisijas vadītājam vismaz to vajadzēja zināt... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Ko tu tur muldi!") Nu redziet, tāds ir Izglītības komisijas vadītāja attīstības līmenis... Es domāju, ka komisijai jau sen ir laiks šitādu pārvēlēt.

Sēdes vadītājs. Es aicinu deputātu runāt par lietu... un būt korektākiem vienam pret otru.

J.Dobelis. Nu nevajag būt rupjam... vai ne... Čepāņa kungs, es tikai uz rupjību atbildēju. Tātad... (Zālē smiekli, aplausi.)

Sēdes vadītājs. Būtu labi, ja jūs to nedarītu.

J.Dobelis. Centīšos... Tātad es vēlreiz atkārtoju: radīsim normālus dzīves un darba apstākļus vispirms saviem pilsoņiem, panāksim to, ka viņi mūs atbalsta, un tad rūpēsimies par visiem klaidoņiem! Ja kāds to grib darīt šodien, tad lai to dara individuāli un brauc pie viņiem un rūpējas par viņiem. Saeimas pienākums ir rūpēties par pilsoņiem, jo, cienītie kolēģi, jūs šeit ir ievēlējuši pilsoņi, nevis nepilsoņi. To jūs, lūdzu, atcerieties! Paldies.

Sēdes vadītājs. Vladilens Dozorcevs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Dozorcevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es gribu atbalstīt Dobeļa kungu, kurš pateica, ka no šīs tribīnes jābeidz runāt nezin ko. Saprotiet, Požarnova kungs, kur jūs ņēmāt tādus Eiropas savienības pilsoņus? Kuri tādi ir vispār? Es gribētu pateikt, ka tajās valstīs, kuras ir Eiropas savienībā, ir tāda prakse... tie ir atklāti meli. Atvainojiet. Tieši tāpēc tad, kad Cilvēktiesību birojā analizēja tiesību starpību sarakstu, šo nelaimīgo sarakstu, tieši šo pozīciju ierakstīja tajā ailē, kurā ir viss, kas ir pretrunā ar Eiropas pieredzi. Seiksta kungs tikko paskaidroja šo aspektu. Tas ir viens. Bet pēc būtības mēs nevaram salīdzināt mūsu situāciju ar Eiropas valstīm tāpēc, ka pie mums nedzīvo klasiskie imigranti, jūs taču visi to saprotat ļoti labi. Tie ir cilvēki, kuri ne jau paši pēc savas gribas izmainīja savu statusu. Viņiem to izdarīja, ne viņi paši... Tas ir galvenais.

Ļoti žēl, ka šo diskusiju nedzird Valsts prezidents. Vakardien viņš vadīja mūsu padomi, tas ir, Nacionālo padomi, un beidza ar to, ka aicināja padomes locekļus un savus cilvēkus, savus darbiniekus izstrādāt konkrētus likumprojektus un iesniegt parlamentā, lai samazinātu galu galā šo sarakstu, šo nelaimīgo sarakstu, un runāja tieši par ugunsdzēsējiem, par farmācijas darbību, par, teiksim, cilvēkiem, kuri varētu strādāt aviācijā vai uz jūras, un tā tālāk. Varbūt viņš dzīvo kādā citā dzīvē, varbūt viņš dzīvo citās idejās. Es nevaru saprast, vai mēs kādreiz sāksim mainīt politiskos stereotipus vai ne. Vai mēs sāksim kaut ko darīt, lai domātu ne tikai par pilsoņiem, bet par valsts drošību un stabilitāti.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - otro reizi.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Nesen es uzzināju no Vidiņa kunga jaunu skaistu ideju: izrādās, ka tad, ja pastāvīgais iedzīvotājs varēs šeit atvērt aptieku, viņš uzreiz vedīs šurp narkotikas. Pagaidām reālā prakse pierāda pretējo - ka vislielāko ar narkotikām saistīto skandālu izraisīja mūsu godīgie pilsoņi, kas veiksmīgi Olainē sāka ražot masveidā narkotikas. Un diez vai šinī gadījumā tur būs no svara pilsonība vai, teiksim, valodas zināšanas... Un tas diez vai būtu jānosaka šajā likumā, tādam nolūkam ir attiecīgas Iekšlietu ministrijas struktūras, un man liekas, ka nepilsoņi ir noziegumu veikšanā tikpat aktīvi, cik pilsoņi, reizēm varbūt pilsoņi ir pat aktīvāki. Tā ka diez vai šinī likumā ietvertas būs tās briesmas, ko Vidiņa kungs te norādīja, - ka līdz ar to uzreiz parādīšoties milzīga narkotiku plūsma. Tā, man liekas, eksistē un eksistēs, un ne jau ar šo likumu tā būs kontrolējama.

Ir cita lieta. Es vēlreiz saku, ka nav loģikas vienkārši pārvērst jebkuru likumu profesiju aizliegumā. Protams, mēs varam runāt gan par Eiropas savienību, gan par visām citām struktūrām, kurās mēs gribam iestāties, bet diez vai tikai iestāšanās dēļ mums būtu vajadzīgs meklēt, kādēļ ir tas labojums... labojums ir nepieciešams vienkārši tādēļ, ka šīs ir normālas cilvēku tiesības. Cilvēkam ir tiesības uz šādu profesiju, tiesības uz šādu biznesa veidu, un ir cita lieta tas, ka ir jābūt viņa profesionālajai kvalitātei. Jo diez vai mani interesētu... un patiešām var arī daļēji piekrist Dobeļa kungam, ka Kuprijanovas kundze saka par nēģeriem... bet tad diez vai... tad jau es ceru, ka Tabūna kungs kopā ar Dobeļa kungu tuvākajā laikā piedāvās likumprojektu, ka sporta komandās, teiksim, basketbola komandā, var nēģeri spēlēt, piedodiet... ka Latvijas sporta komandā var spēlēt nēģeris, un viņš diez vai to latviešu valodu mācēs, un varbūt Dobeļa kungs kopā ar Valsts prezidentu nolems pēc sacensībām pieiet pie viņa, uzsist tam nēģerim ar plaukstiņām pa plecu un teikt, ka viņš ir šajā komandā labi pārstāvējis spēlē Latviju, un tad patiešām tie abi divi nevarēs draudzīgi ar viņu parunāties, un tā būs ļoti nopietna problēma. Es iesaku... šeit ir vēl ļoti daudz veselīgas iniciatīvas, kā var izvērst un paplašināt šo darbības spektru. Kāpēc tad tikai farmācijā? Patiešām, vajag arī ārstiem... Vidiņa kungs, vai tad jums nav grūti strādāt ar ārstu nepilsoni vienā darbavietā? Tāpat arī Leopoldam Ozoliņa kungam, Požarnova kungam un visiem pārējiem. Vajadzētu veikt Ārstu biedrībā diskusiju - vai pastāvīgais iedzīvotājs var būt ārsts. Nu ir daudzas iespējas, kā mēs visu šo lietu varam paplašināt, bet es tomēr ieteiktu šinī gadījumā atbalstīt komisijas piedāvāto variantu, tas būtu loģisks un patiešām nepārvērstu šinī gadījumā šo par kaut kādu politisko vardarbību. Protams, es saprotu, ka 8. marts mums ir lielākā politiskā diena, tad nu šis likums jau vispār... Un es nebrīnīšos, ja Tabūna kungs tūlīt kliegs - nepilsoņi stāv pie durvīm vai lien iekšā pa logiem, vai krīt pa logiem laukā, tas būtu dabisks process, spriežot pēc Tabūna kunga leksikas, bet es nezinu, vai ar šādiem lēmumiem šinī gadījumā jūs pierādīsiet savu lielo nacionālo patriotismu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie Latvijas pilsoņi un vēlētie Saeimas deputāti! Tātad pilsoņi ir uzticējuši mums kādu pienākumu, par mums nav balsojuši nepilsoņi. Un šie pilsoņi droši vien cer, ka mēs aizstāvam arī viņu intereses, lai viņi varētu būt par šiem lielo vairumtirdzniecības... medikamentu vairumtirdzniecības bāzu vadītājiem, aptieku vadītājiem, un tad tiešām ir nenoliedzami, ka ārsti saņem zāles un špricē šīs zāles, un, ja ārsts saņem tomēr indi, tad viņš var šo indi iešpricēt slimniekam. Bet tas, ka tās zāles pārdod vairumtirdzniecībā un aptiekās, - tas tomēr ir tas sākums, kur var rasties, lūk, šīs nepatikšanas, kuras Lujāna kungs varbūt īsti neizprata.

Es gribu atgādināt, ka, lasot šodien saņemto Latvijas statistikas gadagrāmatu, redzam, ka tur ir minēti arī Eiropas dati par to, ka Latvija ir zeme, kurā ir vismazākais procentuālais pilsoņu sastāvs. Mazliet vairāk par 50%. Neviena cita zeme Eiropā tāda nav. Var būt, ka arī šajā gadījumā derētu atcerēties... Vēsturi jau mēs neatceramies, tie 50 gadi it kā nebūtu bijuši, Seiksta kungs aicina to visu aizmirst, lai gan Valsts prezidenta kungs, Amerikas Savienotajās Valstīs būdams, esot runājis tikai 5 minūtes par Sibīrijā pārciesto, par viņa ģimeni, un senatori esot bijuši pārsteigti, ka viņi nekā par to nezina. Var būt, ka Seiksta kungam vajadzētu tādā veidā mēģināt skaidrot tiem pilsoņu tiesību aizstāvjiem, kas mēģina mūs pamācīt, ko darīt pilsoņiem un par ko viņiem strādāt. Man liekas, arī nepilsoņiem kļūt par pilsoņiem... Komisija, kurā es strādāju, Pilsonības piešķiršanas komisija, strādā ar lielu jaudu. Un arī šodien mēs šādu jautājumu skatīsim, ir Bugaja pieteikums piešķirt viņam pilsonību. Tātad iespējamais pilsonis Bugajs jau pretendē šodien... Vai tad citi būtu sliktāki pretendēt uz šo pilsonību? Un Saeima vēlīgi to visu arī dara. Tāpēc es gribu tomēr teikt, ka pirms sešiem gadiem tāpat "Omon" ðeit rīkojās un terorizēja mūs pusotru gadu; mēs atceramies, ar ko tas viss beidzās. Tātad aicinu tomēr neatbalstīt, vismaz pagaidām, šo atbildīgās komisijas izstrādāto variantu, šo nepilsoņu klātbūtni un iespēju viņiem būt par aptieku vadītājiem un vairumtirdzniecības bāzu vadītājiem. Pagaidām mēs, pilsoņi, paši sekmīgi tiekam ar to galā. Tas ir, dažādu tautību iedzīvotāji, bez šaubām, jo tāpat Latgalē ir ļoti daudz pilsoņu... Es negribu teikt, ka tur ir tikai nepilsoņi, kā Kuprijanovas kundze to uzsvēra. Tāpēc vēlreiz aicinu neatbalstīt šo atbildīgās komisijas priekšlikumu par 57.pantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, otro reizi.

P. Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tagad nu jūs redzat, ka tā "âža kāja" ir izlīdusi ārā. Es izteicu pirmais, runājot debatēs, izbrīnu, kā tad pēkšņi šāds priekšlikums nācis no atbildīgās komisijas puses. Un tad neizturēja un skrēja tribīnē Lujāna kungs divas reizes, arī Dozorceva kungs, viņu atbalstīja, protams, Seiksta kungs, kosmopolīts vai internacionālists būdams vienmēr. Un man rada izbrīnu, ka viņš vada šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, kura aizstāv it kā cilvēktiesības.

Kuprijanovas kundze, paldies jums par labo novērtējumu. Jūs man esat arī ļoti simpātiska, bet, redzat, mūsu politiskā pārliecība diemžēl atšķiras. Jūs esat internacionāliste, bet es esmu nacionālists. Tur jau ir tā starpība! Mēs šobrīd dibinām nacionālu valsti, neatkarīgu valsti, mēģinām atbrīvoties no okupācijas, kas ilgusi 50 gadu garumā. Un šeit ir vesels miljons šo nepilsoņu, kas ir pārpalikums no šīs okupācijas - no šiem 50 gadiem. Lūk, te nevar būt tik vienkārša matemātika, ka mēs negribam nepilsoņiem dot tiesības farmācijā strādāt un ka viņi tur būtu necienīgi un tā tālāk. Es atvainojos, šie nepilsoņi jau ir pārņēmuši Latvijā pašas galvenākās stratēģiskās nozares daudzos virzienos. Bizness ir viņu, naudas maisi ir viņu rokās. Arī tirdzniecība ir viņu rokās. Vēl vajag farmāciju, vajag vēl un vēl.

Godīgi sakot, praksē nepilsoņiem ir daudz vairāk tiesību Latvijā nekā pilsoņiem. Pilsoņi bieži vien stāv rindā darba biržās pēc darba, turpretī nepilsoņi strādā neskaitāmajās firmās, kuru vadītāji ir nepilsoņi. Un, lūk, tā varētu runāt daudz un plaši, bet es aicinu kolēģus deputātus kārtējo reizi saprast, ka 5. Saeima, veidojot šo likumu un daudzus citus līdzīgus likumus, tomēr diferencēja pilsoņu un nepilsoņu attiecīgās darbības, tā sakot, zonās. Vai 5.Saeima bija dumja? Vai nezināja, ko dara, ka tādus likumus pieņēma? Un pēkšņi tagad ir, lūk, šie labojumi. Es vēlreiz vēršu jūsu uzmanību un aicinu atbildīgo komisiju... faktiski te ir, lūk, šīs "âža kājas", tā sakot, iznākšana ārā un te parādās, kas ir kas, tāpēc aicinu neatbalstīt šo komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Godājamais Prezidij! Dāmas un kungi! Cienījamie deputāti! Latvijā ir ilgstošas tradīcijas farmaceitiskās likumdošanas jomā. Un arī jums, tālāk lemjot šīs likumdošanas likteni, zināmā mērā būtu vēlams iepazīties ar 1939.gada Farmācijas likumu. Citēšu šā likuma 84.pantu: "Koncesiju aptiekas atvēršanai vai pastāvošas aptiekas iegūšanai var piešķirt Latvijas pilsoņiem ne jaunākiem par 25 gadiem, kam ir pabeigta augstskolas farmaceitiskā izglītība." Un tad citēšu Pilsonības likumā jēdzienu "Latvijas pilsonība": "Latvijas pilsonība ir personas noturīga tiesiska saikne ar Latvijas valsti."

Šobrīd jūs lemjat jautājumu par vienu no visnozīmīgākajām sfērām, kas skar katru Latvijas iedzīvotāju. Tas ir jautājums par zāļu tirgu un tiesībām veikt uzņēmējdarbību šajā zāļu tirgū, kā arī jautājums par atbildību, kādu mēs varam prasīt no pilsoņiem, kam saskaņā ar likumu ir noteikta ilgstoša tiesiska saikne ar Latvijas valsti, un nepilsoņiem.

Ja mēs ļoti rūpīgi paskatāmies tomēr uz dažādu valstu pieredzi, tad, ja mēs šeit atļaujam darboties nepilsoņiem, kas skaidrojumā varētu būt gan bijušās PSRS pilsoņi, kam ir dažāda piederības vieta un mītnes zeme šodien, gan arī citu ārvalstu pilsoņi, tad viņi šeit bez ierobežojumiem varēs veikt šo uzņēmējdarbību. Un tad ir jautājums: ko mēs esam darījuši, lai Latvijas pilsoņiem garantētu šādas pašas tiesības citās valstīs? Praktiski neko! Tātad mēs konsekventi diskriminēsim Latvijas valsts pilsoņus.

Un pēdējais, par ko es gribu runāt. Pilsonības likumā ir skaidri lietoti termini: pilsonis, ārvalstnieks, bezvalstnieks. Un tad, kad Labklājības ministrijai būs jādod skaidrojums, kas tad ir šie nepilsoņi, es domāju, ka radīsies zināmi sarežģījumi, jo šis termins ir lietots tikai likumā par bijušās PSRS pilsoņiem. Tādēļ Labklājības ministrija aicina šobrīd pilnībā atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu un noraidīt šo labojumu. Latvija ir pārāk maza valsts, lai mēs tautas liktenī un tautas dzīvē tik nozīmīgā sfērā ļautu šeit izvērst nekontrolētu uzņēmējdarbību nepilsoņiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Požarnova kungs.

A.Požarnovs. Godātie kolēģi, es gribu izteikt tikai dažus nelielus paskaidrojumus Dozorceva kungam. Tad, kad es uzstājos un runāju, tad es gribēju akcentēt to, ka Eiropas savienībā ir pieņemta norma, kas atļauj aptiekās strādāt Eiropas savienības valstu pilsoņiem, nevis Eiropas savienības pilsoņiem.

Un nu Lujāna kungam. Lujāna kungs savā runā pieminēja skandālu ar "Olainfarm" un amfetamīna ražošanu, taču jautājums par zāļu vai narkotiku ražošanu ir atrunāts 60.pantā. Bez tam, tajā absolūti nekas nav teikts par pilsoņiem vai nepilsoņiem, un tas ir pilnīgi cits jautājums.

Un beidzamais. Tā redakcija, kas ir labajā ailē, tātad galīgā redakcija, tas ir matemātisks divu šo priekšlikumu salikums - Labklājības ministrijas un šīs atbildīgās komisijas priekšlikumu salikums, un tādēļ tie būtu balsojami pa daļām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, jūs dzirdējāt deputātu viedokli un komisijas viedokli. Vai kādam ir šaubas par Labklājības ministrijas iesniegto priekšlikumu likumprojekta 57. pantā? Vai to vajag balsot? (Starpsauciens: "Jâbalso!") Diskusijas mums bija tikai par atbildīgās komisijas priekšlikumu. Bet, ja deputāti pieprasa, tad balsosim atsevišķi. Piekrīt tam? (Starpsauciens: "Nevajag balsot!") Daži iebilst. Daži pieprasa. Kā to izšķirsim? Paldies. Tātad balsosim vispirms atbildīgās komisijas priekšlikumu - 57.pantu aiz vārda "pilsoņiem" papildināt ar vārdu "nepilsoņiem". Nav iebildumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 29, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Požarnovs. Es aicinu atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai pret to ir iebildumi? Vai ir vajadzība balsot? Neviens nepieprasa balsojumu. Tātad tas ir pieņemts. Paldies.

A.Požarnovs. 58.pantā atbildīgā komisija ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. 58.panta 2.apakšpunkts. Atbildīgā komisija ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Požarnova priekšlikums - izslēgt 58.panta 3.punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. 59.pantā atbildīgā komisija ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. 61.pants. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 61.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 62.pantu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 63.pantu.

Sēdes vadītājs. Arī iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums - 63.pantā vārdu "persona" aizstāt ar vārdu "speciālists". Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt 64.pantu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - 65.pantā aiz vārda "darbību" papildināt ar vārdiem "zâlēm un farmaceitiskiem produktiem". Ir atbalstīts un precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 66.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.Paldies.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - 10.nodaļas nosaukumu izteikt kā "Pârejas noteikumi" un tālāk to nenumurēt kā atsevišķu nodaļu, bet pantus numurēt kā punktus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 68.panta redakciju, nosaucot to par 1.punktu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Požarnova priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: "Atļaujas (licences) aptiekas atvēršanai (darbībai), kas ir izsniegtas zāļu lieltirgotavām un zāļu ražošanas uzņēmumiem līdz šā likuma stāšanās spēkā, saglabā savu darbību." Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 69.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Paldies.

A.Požarnovs. Deputāta Požarnova priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā... Šeit ir viena drukas kļūda sakarā ar to, ka mums mainās pantu numerācija, jo šis priekšlikums attiecas uz 6.panta

7.punktu, nevis uz 6.panta 6.punktu, kā ir ierakstīts tabulā. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Bet lietas būtība, Požarnova kungs, tik un tā saglabājas, ka punkts ir spēkā līdz 1998.gada 31.decembrim.

A.Požarnovs. Jā, pilnīgi viss saglabājas tā, kā ir rakstīts, izņemot to, ka tas ir...

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti saprot un piekrīt, tātad pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu: "Likuma 56.panta 3.punkts ir spēkā līdz 1999.gada 1.janvārim." Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums - 70.pantu uzskatīt par 6.punktu un izteikt šādā redakcijā: "Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.101 "Farmācijas noteikumi"." Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Visi priekšlikumi ir izskatīti, un līdz ar to es aicinātu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Farmācijas likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 4, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu jūsu priekšlikumus, Požarnova kungs, par trešo lasījumu.

A.Požarnovs. Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 30.janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto datumu - 30.janvāri? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Autopārvadājumu likumā".

Juridiskās komisijas vārdā Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1804 un skatīsim grozījumus Autopārvadājumu likumā otrajā lasījumā.

Pirmais priekšlikums ir par ievaddaļu, kurā agrāk bija atsauce uz "Latvijas Vēstnesi". Tagad šis dokuments ir publicēts "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā", un mēs ierosinām izdarīt atsauci uz "Ziņotāju", kā tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Bišers. Par 1.pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

I.Bišers. Tālāk. Par 2.pantu, respektīvi, par likuma 1.panta trešo daļu, priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

I.Bišers. Nākošais priekšlikums ir par 1.panta 15.punktu, kuru komisija ierosina redakcionāli precizēt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Bišers. Tas pats ir 22.punktā, kuru komisija ierosina redakcionāli precizēt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Arī tas ir pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir likuma 4.pants. Bija mainīta 1.punkta redakcija. Komisija ierosina izslēgt grozījumus, kurus bija izdarījis Ministru kabinets pirmajā lasījumā un kuri tika apstiprināti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret komisijas slēdzienu. Pieņemts.

I.Bišers. Par likuma 5.pantu, tas ir, par pamatlikuma... Šeit ir priekšlikums - papildināt likuma 5.pantu nevis ar 5.punktu, bet ar 1.¹ punktu, lai šie priekšlikumi nāktu loģiskā secībā. Pēc būtības nekas nemainās.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par to piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikumi par likuma 30.pantu, bet tur jaunu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt grozījumus un pēc būtības izteikt 32.pantu jaunā redakcijā, un komisija to pieņēma. Galvenais moments ir saistīts ar to, kurš lems par reisiem, to atļaušanu vai neatļaušanu; vai to darīs tikai rajona izpildkomiteja vai arī rajona pilsētas izpildkomiteja, ja šis reiss ir tikai pilsētas robežās. Mēs, komisija, uzskatījām, ka tad to var darīt arī rajona pilsētas attiecīgā pašvaldība.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - izslēgt grozījumu 32.pantā un pieņemt priekšlikumus, attiecīgi mainot likumprojekta turpmāko pantu numerāciju. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Par 34.pantu bija priekšlikums - šī panta pirmo daļu redakcionāli precizēt. To arī komisija liek priekšā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk bija priekšlikums - izslēgt pirmajā lasījumā apstiprināto pielikumu, aizstāt vārdus "pilsētas dome" ar vārdiem "republikas pilsētas dome". Tas ir sakarā ar mūsu iepriekš pieņemto lēmumu. Tas ir jādara.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt. Lūdzu, tālāk!

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums - 35.panta pirmo daļu redakcionāli precizēt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tam deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Par 36.panta redakciju nekādu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

I.Bišers. Par 37.panta pirmās un otrās daļas grozījumiem nekādu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts. Tālāk!

I.Bišers. Bija redakcionāli precizējumi trešajā daļā, ko iesniedza komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 39.pants. Vispirms pa daļām. Pirmajā daļā ir tīri redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Otrajā daļā ir priekšlikums - izslēgt vārdu "republikas", lai, kā jau mēs nobalsojām, to darīt varētu arī rajona pilsētas dome.

Sēdes vadītājs. Arī pret to iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir trešajā daļā redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Paldies. Lūdzu, tālāk!

I.Bišers. Vairāk par šo pantu priekšlikumu nav.

Tālāk - 40.pants. Ir priekšlikums - redakcionāli precizēt, bet pirmajā lasījumā bija mazliet citādāka izslēgšana. Šobrīd tā ir mazliet citādāka.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Par 12.panta sesto daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt viņu citādā redakcijā. Komisija atbalstīja, tikai mazliet redakcionāli pārveidojot.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, Bišera kungs, vai tas ir 12.pants vai 40.?

I.Bišers. Tas ir 40.pants.

Sēdes vadītājs. Jūs teicāt 12. ...

I.Bišers. Nē, es atvainojos, tas ir 12.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Jā, 12.priekšlikums par 40.pantu. Paldies. Deputāti piekrīt.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums par 48.pantu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums par šī panta redakciju. Komisija pamatā viņu atbalstīja, bet ar dažiem grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu 48.pantā pieņem. Paldies. Lūdzu, tālāk!

I.Bišers. Tālāk ir pārejas noteikumi. Ir Juridiskā biroja priekšlikums, ka šā likuma 48.panta noteikumi stājas spēkā ar šā gada 1.janvāri. Tas vairs nav iespējams, tāpēc Juridiskā komisija ieteica izteikt šo priekšlikumu mazliet savādāk.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk bija komisijas priekšlikums - izslēgt no pārejas noteikumiem 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Un papildināt ar jaunu pārejas noteikumu par Ministru kabineta 81.panta kārtībā pieņemto noteikumu atzīšanu par spēku zaudējušiem.

Sēdes vadītājs. Arī pret to iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Sakarā ar to, ka visus priekšlikumus mēs esam izskatījuši, es ierosinu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma!

Godātie kolēģi, lūdzu vēlreiz zvanu. Vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu jūsu priekšlikumus par trešo lasījumu!

I.Bišers. Komisija ierosina priekšlikumus iesniegt līdz 25.janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 25.janvāri? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

Saskaņā ar mūsu balsojumu, godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"".

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Roberts Zīle - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es lūdzu sagatavot dokumentu nr.1843. Tātad tas ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Dokuments nr.1843.

R.Zīle. Pirmajā lapaspusē ir Juridiskā biroja priekšlikums par likuma 2.pantu, kura 3.punktu Juridiskais birojs piedāvā izteikt minētajā redakcijā. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 2.pantā nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir tabulas 3.lapaspusē. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums - 4.panta otrās daļas 3.punktā mainīt vārdus. Un šis priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas redzams nedaudz zemāk.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu likumprojekta 4.panta 3.punktā? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 4.lapaspusē ir Juridiskā biroja priekšlikums par vārdu maiņu 5.panta otrās daļas 2.punktā. Šis priekšlikums arī ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas arī ir tabulā. Tas seko kā nākamais.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šādu komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir dokumenta 7.lapaspusē, kurā ir Juridiskā biroja priekšlikums par likuma 8.pantu. Tātad Juridiskais birojs ir ierosinājis 7.punktu izteikt precizētā redakcijā, un šis priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas variantā, kas ir redzams nedaudz zemāk.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu likumprojekta 8.pantā un komisijas ieteikto šīs panta daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais arī ir Juridiskā biroja priekšlikums - šī paša panta 8.punktu izteikt minētajā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet izstrādāja savu priekšlikumu - izslēgt šo 8.punktu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam - izslēgt likumprojekta 8.panta 8.punktu? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir 11.lapaspusē. Juridiskā biroja priekšlikums - likuma 10.panta pirmās daļas 5.punktā ir ierosinājums precizēt attiecīgi terminu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, iestrādājot šo priekšlikumu, izveidoja savu redakciju, kuru tātad arī ir izteikusi kā atbalstītu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - likumprojekta 10.pantā aizstāt vārdus? Un tālāk kā tekstā. Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. 12.lapaspusē ir līdzīgs priekšlikums. Tātad šī paša 10.panta otrās daļas 2.punktā Juridiskais birojs ir ierosinājis precizēt vārdus. Šis priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas variantā, kas redzams nedaudz zemāk.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu šā panta otrās daļas 2.punktā iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Par 10.panta otrās daļas 4.punktu arī saņemts Juridiskā biroja priekšlikums par vārdu precizēšanu, un arī šis priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums atrodas dokumenta 16.lappusē, un tas ir Juridiskā biroja priekšlikums - likuma 16.panta trešās daļas pirmajā rindkopā izslēgt attiecīgās atsauces -, un šis priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumam - likumprojekta 16.panta trešajā daļā vārdus "otrās daļas 1., 3., 4., 5., 9. un 11.punktā" aizstāt ar vārdiem "otrās daļas 8.punktā"? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 17.lappusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 16.panta trešās daļas papildināšanu ar 7.punktu, ko jūs varat redzēt tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputāti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumam - papildināt panta trešo daļu ar 7.punktu jums iesniegtajā redakcijā - piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 18.lappusē Juridiskais birojs iesniedzis priekšlikumu - precizēt piektās nodaļas nosaukumu minētajā redakcijā, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu arī pret to nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir dokumenta 19.lappusē. Tas ir valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes priekšlikums par likuma 20.panta trešās daļas izteikšanu minētajā redakcijā, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Počas kundzes priekšlikumu, kuru atbalsta komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 20.lappusē par 23.panta pirmās daļas beigu izteikšanu precizētā redakcijā ir saņemts valsts ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Ir valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes priekšlikums par šī paša 23.panta otrās daļas izslēgšanu, kā arī uzskatīt šo trešo daļu par otro daļu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalstīja, bet savukārt izteica 23.panta otro daļu savā redakcijā, ko jūs redzat tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Un 21.lappusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāts priekšlikums par pārejas noteikumu papildināšanu ar jaunu punktu, ko jūs redzat tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu jums iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav. Arī tas pieņemts. Paldies.

R.Zīle. Paldies. Es lūdzu nobalsot trešajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"".

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem", trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ar lielu patiku es varu ziņot, ka tas likumprojekts, kas laikam pats pirmais parādījās šīs Saeimas darba kārtībā, beidzot ir nonācis līdz trešajam lasījumam. Komisija, gatavojot viņu trešajam lasījumam, centās ņemt vērā visus tos priekšlikumus, kas uzlabo tekstu, bet nemaina tā konceptuālās nostādnes, kas ir apstiprinātas pirmajā un otrajā lasījumā. Tālāk strādāsim ar dokumentu nr.1802.

Tātad pirmais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt 1.panta pirmo daļu ar vārdu "miermīlīgas" (attiecībā uz pulcēšanos).

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 1.panta otrā daļa. Ir Juridiskā biroja priekšlikums uzlabot redakciju. Komisija to izskatīja, ņēma par pamatu Juridiskā biroja priekšlikumu un ar zināmiem grozījumiem to akceptēja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tas pats ir sakāms par trešo daļu. Juridiskā biroja priekšlikums bija uzlabot redakciju. Komisija atbalstīja, bet ar grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Juridiskajam birojam bija priekšlikums... ir divi priekšlikumi par ceturto daļu. Abus priekšlikumus komisija atbalstīja un vienlaikus redakcionāli nedaudz precizēja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par šiem priekšlikumiem? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Par 2.pantu Juridiskajam birojam ir divi priekšlikumi. Pirmkārt, iesaka precizēt terminu "komercuzņēmumi", bet nenorāda, kā. Juridiskā komisija ņēma to vērā un precizēja, un iestrādāja pirmo priekšlikumu, kā arī papildus vienu redakcionālu uzlabojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Un par panta otro daļu. Ir Juridiskā biroja priekšlikums izsvītrot vārdu "tieši". Komisija to akceptēja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Bišers. Par 3.pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums - vārdu "mierīgas" aizstāt ar "miermīlīgas", lai visā likumā būtu vienādi formulējumi. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Arī tas ir pieņemts.

I.Bišers. Komisija pēc savas ierosmes redakcionāli nedaudz precizēja otro daļu. Nu, tur faktiski "vai" vietā ir vārdi "kâ arī". Un tā tālāk. Tādi redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tas ir pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Par 4.panta pirmo daļu ir principiāla rakstura priekšlikums no deputātiem Bartaševiča un Lujāna, kuri ierosināja izslēgt panta 5.punktu, kurā ir teikts, ka par sapulču, gājienu un piketu organizatoriem nevar būt personas, kas ir administratīvā kārtā sodītas par pārkāpumiem sapulču, gājienu un piketu organizēšanā. Komisija noraidīja to, uzskatot, ka vismaz tajā laikā, kamēr šīs personas ir sodītas, respektīvi, viena gada laikā no administratīvā soda uzlikšanas, viņas nevar organizēt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir Juridiskā biroja priekšlikums šo tekstu izteikt redakcionāli labāk, vārdu "organizatori" aizstāt ar vienskaitli, jo organizators var būt gan viens, gan vairāki un mēs parasti tad lietojam vienskaitli. Komisija atbalstīja un redakcionāli nedaudz precizēja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Nu, tas pats ir arī 5.pantā. Norāda, ka var būt viens vai vairāki organizatori.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir priekšlikums visā tālākajā tekstā šo vārdu "organizators" lietot vienskaitlī. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Juridiskā biroja priekšlikums redakcionāli precizēt 7.panta trešo daļu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Ir redakcionāls grozījums 7.panta ceturtajā daļā, par to mēs balsojām sakarā ar vārda "organizators" lietošanu vienskaitlī.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

I.Bišers. Tālāk 9.pants. Vispirms ir Bartaševiča un Lujāna priekšlikums. Būtībā tie ir divi priekšlikumi. Pirmais priekšlikums ir izslēgt jautājumu par piketiem. Komisija neatbalstīja. Ņemot vērā pastāvošo praksi, ka piketi maz ar ko atšķiras no sapulcēm un pāraug sapulcēs, uzskatījām, ka šeit visos gadījumos ir jāpiemēro vienota kārtība.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Vēlas runāt Modris Lujāns - frakcijas "Sociālistiskā partija - Līdztiesība" deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es lūgšu balsot par šo priekšlikumu pa daļām. Otro daļu es atsaukšu, jo tā ir redakcionālā ziņā neprecīza un tādēļ, dabiski, daļēji nav loģiska, bet pirmo daļu, kura attiecas uz piketiem, es gribētu atstāt un noteikti prasu balsojumu. Jo, redziet, cienījamie kolēģi, ja mēs iedziļināmies šā panta būtībā... un ka mēs normatīvi nosakām tās vietas, kur... lūk, es varu piekrist, ka var nenotikt sapulces... jo tas var patiešām, kā Bišera kungs norādīja, traucēt, jo mēs ar šo likumu pastiprinām atbildību. Savulaik atbildība bija mazāka, jo likumā, kas bija padomju laikā pieņemts, atbildības līmenis bija zemāks. Šeit mēs daudz stingrāk normatīvi nosakām gan organizatorus, gan visu citu... Un šajā gadījumā mēs ierobežosim pēc būtības... Loģiski: ja ir runa par 50 metriem, tad iznāks tā, ka es varu netīšām... ja es gribēšu rīkot pie Ministru kabineta, tad es nokļūšu vienā pusē... vai nu pie Augstākās tiesas, vai... būs atkal ar centimetru mēru jāmēra, lai netīšām neizrādās par tuvu Amerikas vēstniecībai, jo Rīga ir pietiekami maza, kompakta pilsēta un šīs visas iestādes ir pietiekami tuvu viena otrai. Un var būt tā, ka es gribēšu piketēt pie Ministru kabineta, bet blakām būs vēl Anglijas vēstniecība, un atkal ir vajadzīgs 50 metru rādiuss. Protams, mēs varam cerēt, ka ar šādu likuma normu mēs aizliegsim, bet tas ir naivi domāts, tāpat kā savulaik, kad bija normatīvie... PSRS laikā bija normatīvie lēmumi par aizliegumu Ministru kabineta tuvumā piketēt... Tās darbības notika. Un, protams, arī citās tālākās normās būs norādes. Jo arī tagad pikets tiek sadalīts divos veidos - viens ir pikets, kas ir spontāna rīcība, un otrs pikets, lūk, ir organizēts pikets, un diez vai šajā gadījumā tas atrisinās jautājuma būtību. Un tādēļ es tomēr aicinu no 9.panta pirmās daļas vārdu "piketu" izņemt, jo šī darbība notiks un diez vai mēs spēsim caur šo reglamentēt... Drīzāk tas izskatās tā, ka valsts ierēdniecības pārstāvji diemžēl centīsies caur to aizsargāt sevi no tiem cilvēkiem, kas gribēs izteikt savu viedokli. Un diez vai reglamentējot šāds nolikums dos kaut kādu efektīvu. Un te būs problēma - aizskart ne tikai, lūk, "Sociālistiskās partijas - Līdztiesības" intereses, bet arī citu politisko spēku, un tikpat labi šajā situācijā var atrasties arī citi spēki, kas gribēs, lūk, kaut kur Doma laukumā vai pie Saeimas, vai vēl kaut kur citur rīkot kādu piketu. Un tagad parēķināsim paši rādiusu, cik ir 50 metri apkārt Saeimai, kur atradīsies, piedodiet, pēc šā likuma pikets. Es varu piekrist, ka sapulcei varbūt nav jābūt organizētai pie Saeimas. Bet kur atradīsies pikets? Un līdz ar to no tās dienas, kad šis likums tiks izsludināts, visas šīs tantiņas atradīsies, labākajā gadījumā, kaut kur pie Rīgas Domes, tādā rādiusā, un iespējams, ka Dobeļa kungs ar metra mēru mērīs, vai viņas nav par tuvu arī Rīgas Domei. Būsim reālisti! Un tādēļ es aicinu šo vārdu "piketu" izņemt šajā punktā ārā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcija.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, iedziļinieties piedāvātajā tekstā. Vispirms jāsaka, ka piedāvājums balsot par šo otro papildinājumu ir diezgan jocīgs, ja pats autors pasaka, ka teksts nav sanācis. Tad kāpēc vispār par to ir jābalso? Būtu gudrāk to vienkārši atsaukt. Tagad runāsim par vārda "piketu" izņemšanu. Vai tad tiešām nav redzams, ka ir arī šāds teksts, ka var ierādīt īpašas vietas arī tuvāk par 50 metriem, izņemot, lūk, šīs diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības. Nu, tas taču ir galīgi normāli. Ja ir darīšana ar garīgi līdzsvarotiem, normāliem piketētājiem, neviens jau neliegs ierādīt šīs vietas. Nu, nevajadzētu visādus kaulu metējus, konservu bundžiņu mētātājus un diezgan neglītu vārdu lietotājus pielaist burtiski blakus šīm ārvalstu pārstāvniecībām. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Tas taču mūsu valstij tikai kaunu darīs, vairāk neko citu.

Tālāk. Redziet, šī lielā iecietība pret piketiem... Piketiem jau nav nekādas vainas. Lai tie ir! Tā ir savas pārliecības zināma demonstrēšana, un tā ir vajadzīga, un es vienmēr atbalstīšu to, ka cilvēkam ir tiesības tiešām izteikt savu viedokli piketējot. Bet diemžēl ir politiski darbinieki (ja viņus tā var nosaukt) un citu veidu darbinieki, kuri izmanto šos piketus pavisam citiem nolūkiem, tēlodami šausmīgi labus tautas aizstāvjus. Mēs jau redzam, ko tas viņiem ir arī devis, - partijas kāpj uz augšu šajās sabiedriskajās aptaujās, un acīmredzot šie darboņi ir veikli izmantojuši vispārīgo valsts stāvokli. Dabiski, ka viņiem ir ļoti vajadzīgs tikt pēc iespējas tuvāk jebkurai iestādei. Kopā ar visu šo piketētāju baru. Es atceros to gadījumu pie Rīgas Domes ēkas, kuru pēc tam presē, attiecīgajā presē, protams, pasniedza kā drausmīgi negantu izturēšanos pret nabaga tantiņām. Tikai jāatgādina, ka starp tām tantiņām šiverēja krietni jaunāki vīrieši un sievietes, Tatjanu Ždanoku ieskaitot, un nācās viņus palūgt drusciņ ievērot dažas pieklājības normas. Viņi tiešām bija nostājušies pilnīgi pie Domes ieejas un vispār bloķēja ieeju pašā Domē un neklausīja nevienam pieklājīgam aizrādījumam. Tāpēc ir pilnīgi normāli, ka ir jābūt paredzētam šādam attālumam arī attiecībā uz piketiem, jo šodien jau šos piketus ļoti īpatnēji izmanto un ej nu tagad pierādi, vai tas bijis pikets vai mītiņš, vai vēl nezin kas. Vienmēr atrodas veikli oratori. Vai nu tā ir kārtējā traģēdija, ka tiks nojaukts nabaga atbrīvotāju piemineklis un tur tos dažus jocīgos veidojumus kāds ļoti grib aizstāvēt... un gan jau drīz būs līdzīgi piketi par visādu te Pēteru un citu caru iemūžināšanu, un vēl kaut kas tamlīdzīgs parādīsies, un mēs viņus pielaidīsim tūlīt blakus jebkurai ēkai, un viņi tur stāvēs un bļaustīsies, un teiks, ka tas nav mītiņš, bet tas ir pikets. Tāpēc neredzu nekādu jēgu šo vārdu izņemt ārā. Absolūti nekādu jēgu. Vienkārši kārtības labad. Un tā nebūt nav vēršanās pret piketētājiem, bet tā ir vienkārši šīs lietas sakārtošana.

Tā ka es katrā ziņā aicinu šādu ierosinājumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - otro reizi.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Jūs tikko dzirdējāt tā saucamā Rīgas pirmā municipālā policista domu gājienu. Diemžēl Dobeļa kungs pats ir aizmirsis, kā padomju laikā Vides klubs stāvēja piketos un cik toreiz viņš bija neapmierināts ar to situāciju. Diemžēl laiki mainās, un arī tikumi diemžēl mainās.

Bet, cienījamie kolēģi, to jau varēja redzēt, ka Dobeļa kungs ir pēkšņi atmodies vai atcerējies... Jo es savā runā norādīju, ka par priekšlikuma otro daļu es lūdzu nebalsot, bet lūdzu balsot pa daļām.

Otra lieta. Ja Dobeļa kungs ir iedziļinājies likumā, viņš zina, ka panta 2. punktā ir ierakstīts: sapulču, gājienu un piketu laikā ir jānodrošina brīva pieeja un piebraukšana valsts un pašvaldību iestādēm. Tā ka te Dobeļa kungam nebūtu vairs jāuztraucas un patiešām vairs nevajadzēs grūst lejā pa kāpnēm ne tantiņas, ne Ždanoku, ne pārējos, šinī likumā šī norma būs ievērota. Un, protams, iespējams, ka atsevišķiem... redziet, parādās... pašvaldību ierēdņiem liekas, ka viņš ir lielā un galvenā persona. Šāda bieži vien ir no pašvaldību ierēdņu puses šī attieksme pret parasto cilvēku, kas atnāk un grib izteikties par to, ka nav apkures, nav siltuma un daudzas tiesības ir ierobežotas. Tikpat labi arī... nu tad, cienījamais Vītola kungs, arī jūs šeit pie Saeimas nekādus piketus vairs neorganizēsiet. Tas būs dabiski, ka visiem... Jūs nevarēsiet aicināt ne pret karadienestu, ne par karadienestu... Un, protams, es domāju... es apsolu, ka uz 1. aprīli būs jāuzdāvina collmēri, kā es jau teicu, jo es domāju, ka Rīgas Domē būs dažādi collmēri, viens collmērs būs priekš Sociālistiskās partijas pārstāvjiem - 50 metru atmērīšanai, un citi būs priekš LNNK un citu veselīgo partiju kolēģiem, kuriem izrādīsies tie attālumi mazāki. Šeit radīsies patiešām paradoksāla situācija (es jau zinu arī no reālās prakses), ka vienai partijai ir ierādīta vieta kaut kur pie Mežaparka un citai partijai, piedodiet, ir ierādīts gan Doma laukums, gan arī pa ielām visi var organizēt demonstrācijas. Tas ir vienkārši tikai tā, ka mēs varam politizēt... Protams, man negribētos... un es ceru, ka tajā brīdī, kad mums būs vairākums Rīgas Domē, Dobelim gan jau mēs nomērīsim to normu likuma robežās, tad viņš varēs atcerēties to, kā viņam būs jāstāv atkal piketā. Un, protams, tad, tāpat kā vairākums savulaik kliedza par Prezidiju un par opozīcijas vietām Prezidijā, - arī tad Dobeļa kungs atkal kliegs par slikto likumu, kurš, lūk, tā ierobežo viņa tiesības pastāvēt pie Rīgas Domes un piketēt.

Bet nu laiki ir laiki, katram ir balss, un šinī gadījumā es tomēr aicinu šo vārdu izņemt ārā un neierobežot šīs tiesības. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lujāna kungs. Atļaujiet precizēt. Tātad jūs ierosināt balsot par jūsu priekšlikuma pirmo daļu, bet otro jūs atsaucat. Paldies.

Vai vēl kāds vēlas runāt? Debates beidzam. Bišera kungs - komisijas vārdā.

I.Bišers. Tā... Tātad Lujāna kungs savu otro priekšlikumu ir atsaucis. Tad es vēršu jūsu uzmanību uz to, ko viņš ierosina priekšlikuma pirmajā daļā, - izslēgt vārdu "piketu" no panta pirmās daļas otrā teikuma, kas pieļauj, ja ir iespēja, ierādīt tuvāk par 50 metriem ... Es domāju, ka viņš... es nezinu, kāpēc viņš šinī ziņā tā vēršas pret piketētājiem, jo sapulces te ļauj noturēt tuvāk, taču piketus nedrīkstēs tad noturēt tuvāk... Es domāju, ka nebūtu pamata piketētājus tā diskriminēt, un, ja reiz ir tāda iespēja rīkot sapulces tuvāk par 50 metriem, tad vajadzētu pieļaut rīkot arī piketus tuvāk par 50 metriem...

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumu - pirmās daļas otrajā teikumā svītrot vārdu "piketu". Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 40, atturas - 13. Nav pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt ar vārdiem "attiecīgās institūcijas". Respektīvi, attiecīgās iestādes to varēja darīt, bet... Juridiskā... komisija atbalstīja, tikai ievietoja atrunu attiecībā uz diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, jo nebūtu pareizi, ja tās svešā valstī ierādītu, kur rīkot šos piketus un sapulces.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Pieņemts.

I.Bišers. Nākamais ir deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikums par 9. panta trešās daļas redakcijas uzlabošanu. Komisija daļēji atbalstīja šo priekšlikumu un iestrādāja.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Eniņa priekšlikums, kurā viņš ierosina 10. panta otro daļu papildināt ar vārdiem "klaju fašisma vai komunisma ideoloģiju". Tā kā komisija neatrada kritērijus, kā nošķirt klaju ideoloģiju no mazāk klajas vai neklajas ideoloģijas, komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Runāt vēlas Guntis Eniņš - priekšlikuma autors. Bet, Eniņa kungs, vai jums pietiks ar 5 minūtēm? (No zāles deputāts G.Eniņš: "Es ceru, ka pietiks!") Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie deputāti, mazu uzmanību! Es jums tomēr nolasīšu visu šo tekstu, lai jūs redzētu, kā kopumā skan šis pants: sapulču, gājienu un piketu laikā "aizliegts vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību un nacionālo un rasu naidu..." Lūk, es iesaku papildināt šajā vietā ar vārdiem "klaju fašisma un komunisma ideoloģiju". Jo var gan te aizbildināties, ka sludināt rasismu ir tas pats, kas sludināt fašismu, bet šeit izpaliek tas komunisms, ko mēs pazinām jeb ko saucām par staļinismu. Tikko te tika minēts komisijas iegansts, kāpēc šis papildinājums tiek noraidīts. Tāpēc, ka klaju fašismu un komunismu nevarēšot atšķirt no vienkārša... Es domāju, ka tas ir tāds formāls iegansts, to tekstu taču var redakcionāli labot, ja tas vārds "klaju" nepatīk. Bet pats fakts, ka šāds papildinājums... ja tas netiks pieņemts, tad te mums kaut kā pietrūks. Tad tas nozīmē, ka varēs citi ar Staļina vārda lozungiem un visiem piecdesmito gadu aicinājumiem un tamlīdzīgiem saukļiem nākt un sacīt, cik tas ir labi un skaisti. Vai tad to mēs gribam? Es ceru, ka arī Lujāna kungs pats ir ļoti vērsies un piketējis pret komunismu kā tādu, pret tā laika ideoloģiju. Tāpēc es lūdzu šeit izpratni, un es redzu, ka uzmanība laikam ir, un es ceru, ka... tas ir trešais lasījums, būsim uzmanīgi! Likums paliks nepilnīgs tad, ja mēs nepieņemsim šo papildinājumu. Jo mēs zinām, ka šeit, tāpat kā Krievijā, tagad ļoti aktivizējas tāds, es gribētu teikt, pietiekami reakcionārs komunisma virziens. Lūdzu, nobalsosim.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs par šo jautājumu runāt vairāk nevēlas. Komisijas vārdā - Bišera kungs. Arī nevēlas runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Eniņa priekšlikumu par 10. panta otro daļu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 8, atturas - 10. Priekšlikums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pēc dažām minūtēm ir jāsākas pārtraukumam. Paziņojumiem vārdu lūdzis neviens nav. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemsim vietas un turpināsim apspriest likumprojektu. Komisijas vārdā - Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pārejam pie priekšlikumiem par likumprojekta 11.pantu. Komisija ierosina 5.punktā svītrot palīgteikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Komisija ierosina 6.punktā svītrot vārdus "sabiedrības morāli un", jo uzskata, ka tikumība aptver...

Sēdes vadītājs. Paldies. Arī tas ir pieņemts.

I.Bišers. Un vēl ir tāds sīks redakcionāls precizējums - vārda "tiem" vietā ir "tam".

Panta otrā daļa. Ir Juridiskā biroja priekšlikums - vārdus "pie personām vai transporta līdzekļos" aizstāt ar vārdu "vietās". Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo uzskatīja, ka tādā gadījumā, ja tur atrastos tuvumā kaut kāds ieroču veikals, kur šīs lietas glabājas tīri likumīgi, tas varētu tikt uzskatīts par pārkāpumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu aizstāt 11.panta otrajā daļā šos vārdus? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Ir priekšlikums vārdu "organizators" lietot vienskaitlī. Par to mēs principā jau esam vienojušies agrāk.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

I.Bišers. Tālāk - priekšlikumi par 12.pantu. Vispirms - priekšlikumi par panta otro daļu. Ir šeit Bartaševiča un Lujāna priekšlikums - šajā pantā un rindā citu pantu aizstāt vārdu "pieteikums" ar vārdu "paziņojums" un vārdu "pieteicējs" ar vārdu "paziņotājs". Mēs uzskatījām, ka šajā gadījumā mēs pārejam uz citu organizēšanas kārtību, jo juridiskajā teorijā izšķir pieteikumu kārtību un paziņojumu kārtību, ka tikai paziņo, ka tas un tas notiks, un rīko... bet saglabāt pirmajā un otrajā lasījumā noteikto pieteikuma kārtību. Un tāpēc komisija neatbalstīja šo divu deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt Juridiskās komisijas slēdzienam par priekšlikumu - 12., 13., 14., 15., 17. un 18.pantā aizstāt vārdu "pieteikums"? Un tālāk kā tekstā. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir otrs šo divu deputātu priekšlikums, ka jāiesniedz pieteikums tikai par sapulces un gājiena rīkošanu, un tas ir saistīts arī ar turpmākajiem pantiem. Par to mums bija diskusijas jau iepriekšējā lasījumā, un tad cienījamā Saeima nobalsoja par to, kas ir redzams nākamajā pantā, - ka nav jāiesniedz pieteikums par piketiem, ko individuāli rīko atsevišķi pilsoņi par savu personīgo uzskata izpausmi, bet, ja kāda organizācija organizē un sludina avīzēs par piketa rīkošanu, tad šāds pikets ir jāpiesaka. Tāpēc komisija neatbalstīja šo divu deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Ir Juridiskā biroja priekšlikums - ietilpināt panta otrajā daļā panta piekto daļu kā otrās daļas otro teikumu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums panta trešo daļu juridiski precizēt. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Ceturtajā daļā ir sīks komisijas izdarīts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Piektā daļa. Ir Juridiskā biroja priekšlikums. Mēs jau nobalsojām, ka šo daļu mēs izslēdzam sakarā ar to, ka attiecīgais teksts ir ietilpināts otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk - 13.pants. Ir tas pats deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikums - vārdu "pieteikums" aizstāt ar "paziņojums"... Par to mēs principā vienojāmies. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tāpat mēs vienojāmies par to, ka jāiesniedz pieteikums tikai par tiem piketiem, kuri tiek organizēti vai publiski izsludināti, un par pārējiem var pieteikumus neiesniegt. Tāpēc komisija neatbalstīja. Uzskatām, ka faktiski deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Komisija ir izdarījusi sīku redakcionālu precizējumu 3.punktā.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Paldies.

I.Bišers. Tālāk. Ir redakcionāls labojums 5.punktā. Arī tas ir tīri redakcionāls.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tas pats šā panta otrajā daļā. Redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Arī pret to iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. 14.pants. Deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumus mēs jau esam noraidījuši, runājot par iepriekšējiem pantiem, tādēļ arī šajā vietā tos nevar atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

I.Bišers. Tas pats ir attiecībā uz pirmās daļas 4.punktu, par to mēs jau vienojāmies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums - vārdu "organizētu" aizvietot ar vārdu "netraucētu". Komisija to atbalstīja un redakcionāli mazliet precizēja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Par vārda "organizators" lietošanu vienskaitlī mēs jau vienojāmies, bet šajā gadījumā uzskatījām, ka vajag pateikt, ka var būt viens vai vairāki.

Sēdes vadītājs. Paldies. Esam vienojušies. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Panta otrā daļa. Komisijas priekšlikums - izslēgt vārdu "vadības".

Sēdes vadītājs. Arī pret to iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk - panta piektā daļa. Ir deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikums šo piekto daļu izslēgt. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partijas - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Protams, būtu vēl daļēji saprotams komisijas viedoklis, ka tad, ja to organizē organizācija... Bet, redziet, mēs sākām šajā likumā... diemžēl tā varbūt ir komisijas kļūda, mēs jaucam arī indivīda tiesības un organizāciju tiesības. Līdz šim pastāvošais mehānisms bija tāds, ka divi cilvēki ir tiesīgi ieteikt mītiņu vai piketu. Jebkuru masu pasākumu. Un tagad, sākot ar panta piekto daļu, mēs paralēli tam piespiežam un vēl uzliekam kvotu, nosakām, kam vēl tur ir papildus jābūt. Līdz ar to mēs ierobežosim, piedodiet... Ja mēs divatā ar kādu cilvēku nolemsim izteikt kādu viedokli, man būs vēl papildus jāatrod simts cilvēki, kas arī grib izteikt šo viedokli vai kaut kādā veidā iesaistīties šajā darbībā. Diez vai mums vajadzētu, sākot no šīs piektās daļas... Būs arī pie sestās daļas vēl pastiprinājums, pret ko arī protestēja arodbiedrības, to runājot par sesto daļu, es pateikšu. Šajā gadījumā vajadzētu... nedrīkst tomēr tādu normu iekļaut. Tādēļ es tomēr aicinu izdarīt balsojumu par 14.panta piekto daļu un tomēr to izņemt ārā, jo visi organizatori, it sevišķi, ja tā ir fiziska persona, kas to organizē... es nevaru tajā brīdī pateikt, vai man 100 cilvēku atnāks, it sevišķi, ja šajās normās būs iekļauti arī piketi. Es nezinu, cik cilvēku atnāks, un līdz ar to tas transformēsies uz to, ka es plānošu - atnāks 10 cilvēki, atnāks, teiksim, 300 cilvēku... Tātad es esmu uzreiz automātiski likuma pārkāpējs: kāpēc man nav divu palīgu? Piedodiet, organizators attiecībā uz to brīdi nevar plānot to, it sevišķi, ja tā ir fiziska persona. Ja tā ir organizācija, tad patiešām varētu tādu prasību izvirzīt. Ja es zinu, ka man atnāks 300 arodbiedrības biedru vai partijas biedru, tā ir viena lieta. Bet kā fiziska persona var pateikt to, ka atnāks vairāk par 100 vai neatnāks vairāk par 100? Tādēļ šajā gadījumā mēs diez vai varētu izvirzīt šādu papildprasību, it sevišķi fiziskajām personām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Bišera kungs, vai vēlaties kaut ko piebilst komisijas vārdā?

I.Bišers. Jā, es varu norādīt, ka šajā gadījumā ir runa par to, ka organizatori jau sākotnēji plāno, ka būs vairāk par 100 cilvēkiem, un to raksta savā pieteikumā, tikai šajā gadījumā no viņiem tiek prasīts, lai vadītājam būtu arī divi palīgi, jo šādā gadījumā vienam vadītājam būs grūti nodrošināt nepieciešamo sabiedrisko kārtību. Mēs neierobežojam nekādu sapulču organizēšanu, bet tajā pašā laikā valsts uzdevums ir noteikt, lai šie pasākumi notiktu pietiekami organizēti. Es domāju, šie priekšlikumi nekādi neierobežo pilsoņu tiesības.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumu - izslēgt likumprojekta 14.panta piekto daļu. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi. Zālē ir kvorums. Tas ir vizuāli redzams. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 27, atturas - 18. Nav pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums - uzlabot redakciju. Tas, manuprāt, izslēdz Lujāna kunga izteiktās bažas. Runa ir par plānoto pasākumu dalībnieku skaitu.

Sēdes vadītājs. Deputāti šo komisijas slēdzienu un priekšlikumu atbalsta. Paldies. Pieņemts.

I. Bišers. Tālāk ir panta sestā daļa. Šeit ir Bartaševiča kunga un Lujāna kunga priekšlikums, kurš iebilst pēc būtības pret to priekšlikumu, ka tiek prasīts, lai uz katriem plānotiem 100 cilvēkiem būtu arī divi kārtības uzturētāji, kas rūpētos par kārtību pasākuma vietā. Par to mums bija debates arī otrajā lasījumā. Cienījamā Saeima tolaik atbalstīja šādu prasību un noteica šo kārtību. Pēc būtības ir atkal atkārtots tas pats priekšlikums, kas jau bija noraidīts iepriekšējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Modris Lujāns - frakcijas "Sociālistiskā partija - Līdztiesība" deputāts.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Kas attiecas uz šo priekšlikumu par 14.panta sesto daļu, priekšlikuma 1.punktu es lūdzu noņemt no balsojuma un balsot pa daļām. Es lūdzu balsojumu par otro teikumu, jo pēc iepriekšējā balsojuma šā priekšlikuma pirmā daļa ir zaudējusi savu jēgu. Jo mēs panta iepriekšējā daļā noteicām sava veida normatīvu par to, cik palīgu ir jābūt, un organizatori šinī gadījumā to vairs nenoteiks.

Bet, redziet, runājot par kārtībniekiem, kārtīgi palasīsim šo teikumu, kas tagad ir likumā: "Jebkurā gadījumā jābūt ne mazāk par diviem kārtības uzturētājiem uz katriem 100 dalībniekiem." Un es gribu atgādināt pagājušo gadu, kad Brīvo arodbiedrību savienība organizēja savu slaveno mazturīgo iedzīvotāju gājienu, kurā piedalījās, pēc toreizējiem aprēķiniem, aptuveni 10 tūkstoši cilvēku. Tātad līdz ar šīs likuma normas spēkā stāšanos arodbiedrībām ir jāpieaicina 500 kārtībnieki. Tātad piedodiet, cienījamie kolēģi, es brīnos, - vai nu tā ir nezināšana, vai arī mēs gribam izveidot to, ka tā arodbiedrība vai arī kāda cita organizācija, kas veidos lielāku pasākumu, būs spiesta veidot savas kārtībnieku vienības. Ja valsts grib noņemt no sevis šīs funkcijas garantēt kārtību oficiālā pieteiktā pasākumā un uzliek par pienākumu kādai sabiedriskai organizācijai uzturēt šādus formējumus, tātad valsts, paužot šādu savu viedokli, pieprasa izveidot kaut kādu pusmilitarizētu struktūru sabiedriskajās organizācijās. Būsim reālisti! Ja man būs 500 kārtībnieki, tas ir pietiekams kontingents, kas ir varbūt pat ne man, bet jebkurai sabiedriskajai organizācijai un kas var radīt arī problēmas sabiedrībā. Un otra lieta ir tā, ka tas ir aizlieguma mehānisms. Uz to diemžēl norādīja arī Brīvo arodbiedrību savienība, kas to traktēja ļoti vienkārši kā aizliegumu motīvu, lai nevarētu organizēt tādas demonstrācijas, jo tiklīdz būs lielāks cilvēku skaits... Liela daļa to, kas ir Tautas frontes laika aktīvisti, atceras, ka krastmalā bija mītiņi, kuros piedalījās 100 000 cilvēku. Izrēķiniet, cik pēc šā likuma būtu vajadzīgs kārtībnieku! Tas pārvēršas absurdā. Tikpat labi, piedodiet, kaut vai... Bišera kungs paziņoja, ka panta iepriekšējā daļa neaizliedz fizisko personu tiesības. Fiziskās personas tiesības tiek aizliegtas. Ja divi cilvēki atradīs aktuālu sociālu jautājumu un gribēs organizēt mītiņu, kurā, kā viņi plānos, viņus atbalstīs pietiekami liels cilvēku skaits, tad šīm divām fiziskajām personām būs jāatrod papriekš 500 kārtībnieki un tikai pēc tam viņi varēs organizēt šo pasākumu. Vai mēs nepārvēršam visu to absurdā? Un, piedodiet, Bišera kungs, šis arī būs starptautisko jautājumu līmenis, jo fizisko personu tiesības tiek ar šo normu stingri un konkrēti aizliegtas. Jo ir arī fizisko personu tiesības pieteikt mītiņu. Divas personas ir tiesīgas to pieteikt, atrodot tos divus palīgus. Bet kur viņi dabūs tos 500 kārtībniekus? Ja ir 500 kārtībnieki, tad, piedodiet, tā jau ir maza demonstrācija - bez vēl kādas publikas piesaistes (ja es plānošu, kā es teicu, kaut vai 10 000 cilvēku demonstrāciju). Un, piedodiet, kāpēc tad tiek no nodokļu maksātāju kabatām maksāts policijai un visām pārējām struktūrām? Kas man kā organizatoram ir jāsaskaņo? Jo tad, kad Brīvo arodbiedrību savienība organizēja to "tukšo katlu" gājienu, bija, jā, bija kārtībnieki no pašu vidus. Un otrs jautājums - kādas funkcionālās tiesības ir tādam kārtībniekam? Vai viņš drīkst aizturēt kādu? Vai viņš drīkst viņu iekaustīt vai darīt vēl kaut ko tādu? Viņa tiesības tādas nav. Tās ir policista tiesības vai Zemessardzes tiesības. Un tādēļ atkal jautājums. Šeit nav norādītas šāda kārtībnieka tiesības. Šīs tiesības ir ļoti relatīvas, un tātad šāda prasība, it sevišķi tādā formā, kāda šeit likumā ir... jebkurā gadījumā ir jābūt... ir pretlikumīga un arī cilvēktiesības ierobežojoša.

Es tādēļ aicinu balsot par priekšlikuma 2.punktu un noraidīt šo likuma normu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt debatēs? Vairāk neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Bišera kungs, lūdzu!

I.Bišers. Es negribu vairāk runāt. Es tikai norādu cienījamajam Lujāna kungam - kaut gan viņš pats kā Juridiskās komisijas loceklis to ļoti labi zina - , ka es šeit no tribīnes paužu nevis deputāta Bišera viedokli, bet visas Juridiskās komisijas viedokli. Vismaz tās vairākuma viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumu par 14.panta sesto daļu. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Otro punktu...")

I.Bišers. Otro priekšlikuma punktu. Pirmo priekšlikuma punktu viņš atsauca.

Sēdes vadītājs. Paldies. Balsojums par otro priekšlikuma punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 33, atturas - 13. Nav pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums - un par to mēs principā jau vienojāmies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

I.Bišers. Panta septītā daļa. Arī par vārda "organizators" lietošanu vienskaitlī mēs jau esam vienojušies.

Sēdes vadītājs. Paldies, tālāk!

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikumi par 15.pantu. Šeit ir jautājums par vārda "pikets" izslēgšanu. Par to mēs esam jau vienojušies. Tāpat kā par otru - par deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumu, par vārda "pieteikums" aizstāšanu ar vārdu "paziņojums".

Sēdes vadītājs. Paldies, esam vienojušies. Tālāk, lūdzu!

I.Bišers. Tālāk bija Juridiskā biroja priekšlikumi - precizēt tekstu. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikumi par panta trešo daļu. Šie abi priekšlikumi ir pieņemti un iestrādāti tajā tekstā, kas ir redzams 4.ailē. Tur ir daži redakcionāli precizējumi arī no komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir ceturtā daļa. Šeit ir divi Bartaševiča un Lujāna kunga priekšlikumi. Pirmais ir par vārda "pikets" izslēgšanu, kurš vairs nebūtu balsojams. Un otrs ir viņu priekšlikums - izslēgt vārdu "nekavējoties".

Sēdes vadītājs. Papildināt ar šo vārdu...

I.Bišers. Papildināt ar vārdu "nekavējoties". Un bija arī Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt visu šo daļu jaunā redakcijā, kur tika iestrādāts arī Bartaševiča un Lujāna kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par 15. panta ceturtās daļas redakciju piekrīt. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikumi. Šeit ir, pirmkārt, runa par vārdu "organizators", par kuru mēs vienojāmies. Tālāk ir atsevišķi ieteikumi par redakciju. Ņemot vērā šos Juridiskā biroja priekšlikumus un arī deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumus, komisija izstrādāja jaunu daļas redakciju, ietverot gan Juridiskā biroja, gan Bartaševiča un Lujāna kunga priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu un likumprojekta 15.panta piektās daļas redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tas pats ir sestajā daļā. Te bija deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumi. Tālāk bija Juridiskā biroja priekšlikumi par šīs daļas uzlabošanu. Juridiskā komisija principā atbalstīja visus priekšlikumus, iestrādājot tos jaunajā sestās daļas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 15.panta sestās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Par 16.pantu ir deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumi, kurus komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija principā atbalstīja ar nelieliem redakcionāliem precizējumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti 16.panta redakcijai, ko atbalsta komisija, piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Par 17.pantu ir deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumi, taču tie jau ir izskatīti, tā ka tie nebūtu mums vairs jāizskata. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikumi par dažiem labojumiem. Un ir arī deputāta Eniņa priekšlikums par tehnisku kļūdu, kas ir pielaista. Ņemot vērā šos abus priekšlikumus, Juridiskā komisija izstrādāja jaunu 17.panta redakciju, izlabojot šīs attiecīgās kļūdas un ņemot vērā priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 17.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Par 18.panta otro daļu atkal ir deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumi, kurus mēs esam principiāli jau izlēmuši.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

I.Bišers. Tālāk par trešo daļu ir deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumi - papildināt ar vārdiem. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par izteiktajiem priekšlikumiem 18.panta trešajā daļā iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Ir Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt dažus vārdus. Komisija principā atbalstīja šo priekšlikumu, bet izdarīja vēl dažus sīkus redakcionālus labojumus un izteica šo daļu jaunā redakcijā. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti 18.panta trešās daļas redakcijai, kādu to ir iesniegusi atbildīgā komisija, piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Par ceturto daļu ir sīks redakcionāls komisijas priekšlikums - vārdu "policijas" aizstāt ar "policijas darbinieka".

Sēdes vadītājs. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. Par 20.pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums panta otrajai daļai, kuru Juridiskā komisija ir atbalstījusi ar sīku redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 20.panta otrās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskās komisijas priekšlikums par papildinājumu 23.panta pirmajā daļā - pēc vārda "vadītāja" papildināt ar vārdiem "viņa palīgu".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Un ir arī komisijas priekšlikums par otro daļu - vārdu "viņi" aizstāt ar vārdiem "policijas darbinieks vai pašvaldības pārstāvis", lai izslēgtu pārpratumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir par 25.pantu - vārdu "organizators" lietot vienskaitlī, kā mēs jau vienojāmies, un līdz ar to redakcionāli nedaudz precizēt pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 25.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi trešajam lasījumam ir izskatīti un es lūdzu balsot par likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojektu "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem". Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likums". Pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinu paņemt dokumentu nr.1696 (reģistra numurs 525). Valsts likumā noteiktajai obligāto eksemplāru piegādes kārtībai bibliotēkām ir gadsimtiem gara vēsture. Sākotnēji to ieviesa Francijā 1537.gadā, bet 50 gadu vēlāk - 1588.gadā Rīgas Mollīna tipogrāfija sāka piegādāt obligāto eksemplāru "Bibliotheca Rigensis". Šobrīd Latvijas Republikas Ministru padomes 1991.gada 27.marta lēmums nr.84 par iespieddarbu obligāto bezmaksas eksemplāru nosūtīšanas kārtību Latvijas Republikā dažādu iemeslu dēļ praktiski nedarbojas, tāpēc daudzi Latvijā ražotie iespieddarbi, elektroniskie izdevumi un nepublicētie materiāli iet zudībā. Piemēram, 1995.gadā 392 Latvijā licencētie apgādi izdevuši 1968 nosaukumu grāmatas un brošūras, 286 avīzes, 235 žurnālus, biļetenus un izdevumus turpinājumos, 334 attēlu izdevumus, 42 nošu izdevumus, 77 kartes, taču Latvijas Nacionālā bibliotēka obligāto eksemplāru kārtā saņēmusi tikai aptuveni 80% no tiem. Tātad 20% nacionālo izdevumu praktiski ir zuduši, par tiem nav ziņu nacionālajā bibliogrāfijā, tie netiek ievadīti starptautiskajās bibliogrāfiskajās datu bankās, bibliotēku katalogos, tie nav pārstāvēti bibliotēku fondos.

Ko dos piedāvātais likums? Tas nodrošinās izdevumu mūžīgu saglabāšanu, informācija par tiem tiks ievadīta nacionālajā un starptautiskajā bibliogrāfijā, ko var uzskatīt arī par šo izdevumu reklāmu. Tas daļēji kompensēs obligātā eksemplāra izdošanas un sūtīšanas izdevumus. Likumprojekts paredz, ka pavisam Latvijas bibliotēkas saņems: desmit - obligāto poligrāfisko, piecus - elektronisko izdevumu un divus - nepublicēto materiālu komplektus. Bibliotēku daudzums, kam jāsaņem šie eksemplāri, protams, ir diskutējams, jo jāievēro arī izdevēju intereses. Protams, jo vairāk obligāto eksemplāru, jo izdevējiem lielāki izdevumi.

Neskatoties uz atsevišķām diskutējamām normām šajā likumā un saprotot, ka pie šā likuma deputātiem vēl nopietni jāstrādā, komisija tomēr izšķīrās par atbalstu šim likumprojektam pirmajā lasījumā un lūdz arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu, Ābiķa kungs, priekšlikumu par otrā lasījuma termiņiem.

Dz.Ābiķis. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz mēneša beigām, tas ir, līdz 31.janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto datumu - 31.janvāri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Medību likumā". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lūdzu paņemt dokumentus nr.1508 un nr.1784. Attiecīgā likumprojekta, kurš ir jūsu rīcībā, mērķis ir sakārtot un nostiprināt medību saimniecību Latvijā. Atļaušos atgādināt, ka medību saimniecība ir viens no elementiem, lai valsti padarītu vēl simpātiskāku tūrisma attīstībai. Komisija vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu un lūdz arī jūs viņu atbalstīt un nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par otrā lasījuma termiņiem.

J.Kalviņš. Paldies kolēģiem par balsojumu. Un, tā kā medību lietas tāpat kā pašvaldību lietas ir tās lietas, kurās visi ļoti labi orientējas, tad es piedāvāju priekšlikumus iesniegt līdz 27.janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret ierosinājumu - priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 27.janvārim? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"", pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Indulis Emsis.

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.1708. Šis ir Ministru kabineta iesniegts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"" pirmajā lasījumā. Saskaņā ar Ministru kabineta izstrādāto koncepciju ir paredzēts pastiprināt kontroli pār radioaktīvo vielu kustību pār valsts robežu, bet atbildība par šo kontroli tiek uzlikta Robežapsardzības spēkiem. Tas ir, lai uz robežām neradītu transportplūsmas nevajadzīgus aizkavējumus, tad par šīm lietām turpmāk atbildēs arī Robežapsardzības spēki, bet citi dienesti iejauksies tikai tad, ja būs pamatoti pierādījumi, ka kaut kas ar radioaktīvajām lietām nav kārtībā.

Un šajā sakarībā ir grozīti divi panti likumā. 1.pantā ir dota jauna redakcija, kas ir nedeklarēti jonizējošā starojuma avoti. Bez tam vēl vienā pantā ir redakcionālas izmaiņas, tas ir, 12.pantā, kur ir dots kompetences sadalījums, kāda ir iestāžu kompetence metroloģijas un metodisko norādījumu sagatavošanā. Lūgums ir šo likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīt, jo tas vienkāršos muitas procedūras un padarīs vienkāršāku šo robežkontroles institūciju darbu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu termiņus par otrā lasījuma izskatīšanu.

I.Emsis. Lūgums būtu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 23.janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 23.janvāri? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"", pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Gunta Gannusa.

G.Gannusa (frakcija "Tautai un taisnībai").

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.1638. Šis likums "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"" tika sagatavots Finansu ministrijā. Šā likuma grozījumu mērķis ir novērst 1991.gada 11.decembrī pieņemtās redakcijas neatbilstību citiem pašreiz spēkā esošajiem likumiem.

Šo likumprojektu izstrādāja Valsts ieņēmumu dienests. Šis likums regulē daudzu valsts pārvaldes institūciju un to amatpersonu tiesības veikt uzņēmumu darbības apturēšanu. Šā likuma izstrādāšanā piedalījās Finansu ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija un Tieslietu ministrija. Arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas deputāti atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tāpēc lūdzu deputātus balsot un pieņemt šo likumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies... Ir pirmais lasījums, jāiesniedz rakstiski, bet tā kā tādu pieteikumu nav, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 3. Pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam.

G.Gannusa. Priekšlikumus otrajam lasījumam komisija lūdz iesniegt līdz 25.janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu priekšlikumus iesniegt līdz 25.janvārim? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts "Par Aleksandra Prokopčuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par Aleksandra Prokopčuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem (dokuments nr.1780).

Aleksandrs Prokopčuks ir dzimis un mācījies Latvijā. Sāka mācīties Rīgā, pēc tam mācības beidza Jūrmalas 5.vidusskolā, pēc vidusskolas beigšanas iestājās Fizkultūras institūtā, tad viņš tika iesaukts dienestā un nodarbojās ar vieglatlētiku. Viņš ir maratonists. Prokopčuks ir vairākkārtējs Latvijas Republikas čempions garajās distancēs un ir Latvijas Republikas rekordists maratonskrējienā. Pašreiz mācās Sporta pedagoģijas akadēmijā un ir startējis Latvijas komandā Atlantas Olimpiskajās spēlēs.

Komisija ar pozitīvu lēmumu nosūta šo priekšlikumu izskatīšanai Saeimas sēdē. Bet vēl es gribētu pieminēt sekojošu apstākli. Tanī brīdī, kad komisija izskatīja šo priekšlikumu, Prokopčukam bija Krievijas pilsonība, lai viņš varētu dabūt ārzemju pasi un braukt uz sporta spēlēm, taču Pilsonības likums prasa, ka cilvēkam, pieņemot Latvijas pilsonību, ir jāatsakās no citas valsts pilsonības, bet tas jādara tad, ja šī citas valsts pilsonība ir vienīgais šķērslis Latvijas pilsonības saņemšanai. Tādēļ pēc tam, kad komisija bija izskatījusi šo jautājumu, Prokopčuks ir uzrakstījis iesniegumu Krievijas vēstniecībai, kurā pats lūdzis, lai viņam tiek atņemta Krievijas pilsonība. Šeit dokumentos ir pievienota krievu valodā izziņa par to, ka viņam ir anulēta pilsonība. Pašreiz viņam nav uz rokas pases un šī izziņa ir vienīgais viņa personību apliecinošais dokuments. Es aicinu Saeimu izlemt jautājumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izlemt jautājumu par pilsonības piešķiršanu Aleksandram Prokopčukam. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 7, atturas - 5. Aleksandrs Prokopčuks uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums likumā "Par dzīvokļa īpašumu"", trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā Kristiana Lībane. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Dokuments nr.1824. Pirmkārt, atbildīgā komisija ierosina likumprojekta nosaukumā aizstāt vārdu "grozījums" ar vārdu "grozījumi", jo uz trešo lasījumu mums tādi ir vairāki.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums attiecas uz likumprojekta ievaddaļu un šeit atbildīgā komisija ir norādījusi vēl vienu "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotāja" papildu numuru.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Lībane. 25.panta pirmā daļa, kuras izvērsta redakcija tika pieņemta otrajā lasījumā, uz trešo lasījumu ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Bez tam atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar pantu. Tas paredz likuma 35.panta izteikšanu jaunā redakcijā. To jūs redzat malējā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 35.panta jauno redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Un visbeidzot atbildīgā komisija ierosina papildināt likumu ar pārejas noteikumu, kas paredz Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nr.132 spēka zaudēšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Lībane. Visi priekšlikumi ir izskatīti, un varam balsot par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātiem izteikt attieksmi pret likuma "Grozījumi likumā "Par dzīvokļa īpašumu"" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums... Jānis Straume vēlas runāt par procedūru. Lūdzu!

J.Straume (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Iepriekšējā balsojumā par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem mans balsojums bija "par", bet es lūdzu viņu labot uz "pret".

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemam to zināšanai.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"", trešais lasījums, Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Juris Dobelis.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs ir 1839. Faktiski šie grozījumi skar vienkārši zināmu sakārtošanu, un viņi visi bija domāti, lai ieviestu skaidrību un precizitāti nosaukumos. Trešajam lasījumam bija saglabājušies divi priekšlikumi. Viens no tiem būtiski atšķiras no visas šo grozījumu jēgas. Šis priekšlikums iekļauj piedāvājumu, kas skar darbinieku statusu Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentā. Un ierosinājuma doma bija kārtējo reizi atkal pilsoņiem pievienot pārējos. Aizsardzības un iekšlietu komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi. Paldies.

Vēlas runāt debatēs Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Šis ir jautājums, ko 6. Saeima mantoja no 5. Saeimas, un jau toreiz mēs sākām izskatīt šo problēmu, kurš cilvēks Latvijā drīkst dzēst ugunsgrēku, vai ugunsgrēka dzēšana ir politisks process vai cilvēka dzīvību apdraudošs process un vai to var uzticēt tikai pilsonim. Toreiz mēs, tie, kuri teicām, ka ugunsdzēsējs var būt arī nepilsonis, sacījām, ka šis likums principā ir tāds, kas diskriminē Latvijas pilsoņus, jo, ja deg nepilsoņa māja, tad pilsonis, riskēdams ar dzīvību, strādādams šinī departamentā, viņu dzēš. Bet, ja deg pilsoņa māja, tad nepilsonim nav tiesību dzēst šo māju, jo viņš nav oficiālajā dienestā. Tas bija tādā, varētu teikt, mazliet anekdotiskā līmenī, bet pēc būtības tā tas ir.

Un šinī gadījumā ir vēl viena lieta. Ja mēs runājam par aptieku, tad šeit ir ļoti svarīgs, kā jau uzsvēra, valodas jautājums. Varētu tam piekrist, ka mūsu Valsts valodas inspekcija strādā slikti, ka likums darbojas slikti, ka aptieķnieks nevar pilnībā nosaukt jums zāļu nosaukumu latviešu valodā. Bet ugunsdzēsējs? Vai ugunsdzēsējam ir jāpārvalda tik labi valsts valoda, lai apšaubītu Valsts valodas inspekcijas izsniegtos dokumentus?

Otra lieta ir arī šis nodarbinātības jautājums. Vai ugunsdzēsējs ir politiski atbildīga persona un vai tāpēc viņam būtu jābūt tikai pilsonim?

Trešais jautājums, kas šeit būtu ļoti interesants un ko mums varētu izskaidrot, ir tas, kāda šodien ir situācija Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentā, kāds ir nodrošinājums ugunsdzēsējiem ar darbu, pareizāk sakot, cik cilvēku trūkst šajā departamentā, lai pilnvērtīgi varētu strādāt.

Tāpēc es aicinātu jūs, godātie deputāti, pārdomāt vēlreiz, par ko ir runa, tas ir, padomāt par Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentu, par tiem cilvēkiem, kas tajā var strādāt, un vai, aizliegdami par ugunsdzēsējiem būt tiem, kuri nav pilsoņi, mēs tomēr nediskriminējam Latvijas Republikas pilsoņus, jo ugunsdzēsēja darbs nav prioritāte vai privilēģija?

Un es jums gribētu atgādināt vēl vienu lietu. Nemaz nav tik sen, kad divi bērni atradās uz Daugavas ledus un viņus izglāba tieši ugunsdzēsēji. Abi šie puiši, kas izglāba šos bērnus, nebija Latvijas Republikas pilsoņi. Un tai mātei tanī brīdī tas bija pilnīgi vienalga. Viņa bija pateicīga par to, ka šie divi Latvijas Republikas nepilsoņi, kā viņi tanī brīdī saucās, devās un pildīja savu pienākumu. Šeit kritērijam attiecībā uz darbu Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentā ir jābūt nevis "pilsonis" vai "nepilsonis", bet gan profesionālajai sagatavotībai un prasmei pareizi un droši pildīt savu tiešo pienākumu.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es netaisos šeit runāt emociju līmenī, kā to darīja iepriekšējā runātāja, bet gan tīri pragmatiski. Es pilnīgi atbalstīju labojumu, ka nedrīkst strādāt uzņēmējdarbībā nepilsonis. Un ne jau tāpēc, ka viņš nezina valodu. Tā ir pilsoņu diskriminācija, ka viņi normālas darba vietas nevar iegūt. Jūs ļoti labi zināt, kāda situācija ir daudzās firmās, veikalos, pakalpojumu darbnīcās Rīgā. Atbild krieviski, bet ne jau pilsoņi-latvieši. Ir rezervētas darba vietas nepilsoņiem. Tāpēc es šeit tam pieeju ļoti pragmatiski. Tieši šeit ir vērts atbalstīt Dozorceva un Staša kunga labojumus. Lai nepilsoņi mūs apkalpo! Tur arī viņiem ir darba vietas. Vācijā, piemēram, es ļoti labi zinu, ka neprestižos darbos, tādos kā pārdevēji... visādi tādi cilvēki, kuriem ir visu dienu jāsmaida un jāpakalpo, praktiski nav Vācijas pilsoņu. Varbūt tas skan ciniski, bet tā ir taisnība. Ja mana, pilsoņa, māja degs, kāpēc man jāriskē ar pilsoņa dzīvību?

Līdz ar to iebildumi, kas bieži vien tiek pasniegti, ka ugunsdzēsējs nepratīs latviešu valodā uzrakstīt... izlasīt uzrakstu uz šļūtenes, kur ir sākums un kur ir beigas, neiztur īstu kritiku, un tas, kādā valodā viņš lamāsies uz uzkritušu pagali... Es domāju, ka nepilsoņu valodā tas būs diezgan sulīgi un labi saprotams.

Līdz ar to mans priekšlikums būtu daudz radikālāks. Neļaut, pareizāk sakot, neierobežot nepilsoņiem darba vietas apkalpojošajā sfērā, kas rada ērtības Latvijas pamatnācijai un arī pilsoņiem. Neradīsim arī sociālo spriedzi, jo galu galā šiem nepilsoņiem nav tikai jāzog, jāubago un jābūt grūtgalvīšiem! Dosim tad tiem līdz 35 gadus vecajiem un arī mazliet vecākiem vīriešiem iespējas strādāt un nopelnīt. Tādai jau, man šķiet, ir jābūt valdības politikai. Līdz ar to es aicinu atbalstīt deputātu Dozorceva un Staša priekšlikumus bez jebkādām emocijām, bet tīri pragmatiski. Kā šīs valsts saimniekiem, kā šīs valsts pilsoņiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša - frakcija "Latvijas ceļš".

R.Marjaša (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienītie kolēģi! Pa to laiku, kas pagājis no tā brīža, kad mēs nobalsojām par Farmācijas likumu, es paanalizēju visas tās debates, un, tā kā tagad izvirzās analoģisks jautājums, es gribu teikt sekojošo. Tajā gadā, kamēr manis šeit nebija, es piedalījos vienā no Eiropas padomes komisijas sēdēm, kur analizēja Eiropas padomes dalībvalstu kriminālo un administratīvo likumdošanu. Un es uzzināju, ka vairākumā Eiropas padomes valstu ir paredzēta administratīvā vai pat kriminālatbildība par liegšanu strādāt tādā vai citā amatā ar motīvu, ka cilvēks pieder vai nepieder pie noteiktas tautības.

Jūs man teiksit, ka mēs nerunājam par tautību, bet mēs runājam par pilsoņiem. Bet paskatīsimies stenogrammu, un tie, kas bija pret nepilsoņu tiesībām piedalīties farmakoloģijā, motivēja to ar vienu ļoti svarīgu motīvu, proti, ka latviešiem ir jāgarantē iespējas strādāt farmācijā... (Iebildumi no zāles.) Es lūdzu nebļaut... Nevajag būt liekulīgiem, jo mēs zinām, ka nepilsoņi pamatā ir cittautieši. To mēs ļoti labi visi zinām, lai arī kā jūs bļautu no vietas. Nevajag... Mani jūs neiebiedēsit, es, cienījamie "Tçvzemei un Brīvībai" un LNNK, ļoti augsti vērtēju jūsu politisko konsekvenci un no šīs tribīnes nemēģināšu jūs pārliecināt uz otru pusi. Es vēršos pie tiem, kuri varbūt šaubās, pie tiem, kuri varbūt šauboties, balsojot par Farmācijas likuma šo attiecīgo pantu, izgāja ārā no zāles vai nepiespieda nemaz pogu, jo vispār nobalsoja tikai 65 cilvēki, lai gan zālē šeit ir reģistrēti aptuveni 80 cilvēki. Es ļoti lūgtu pārējos kolēģus padomāt par to, vai mēs varam šeit ar šādu likumu akceptēt to, kas pasaulē ir sodāms. Jā, es runāju par tematu.

Bez tam man bija ļoti nepatīkami, ka šeit pat frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" atbalstītais mūsu valdības ministrs Makarova kungs nezina mūsu likumdošanu, jo mums pastāv 5. Saeimas pieņemts likums, kurš varbūt daļai no jums patīk, bet daļai - nepatīk, par to personu statusu, kuri bija agrāk PSRS pilsoņi un kuri šodien nav nevienas citas valsts pilsoņi. Un tur ir legalizēts tas termins "nepilsonis". Pie tam mums tiek izgatavoti dokumenti, uz kuru vāka ir uzrakstīts "Nepilsoņa pase". Tātad šis arguments neiztur kritiku, tāpēc mums tomēr jābūt izvēlīgiem savos argumentos.

Es vienkārši vēršos pie tiem kolēģiem, kas varbūt vēl nav pamatīgi iedziļinājušies šajā jautājumā, bet īpaši pie tiem, kuri uzstājās kā presē, tā radio un televīzijā, kuri uzdodas par cittautiešu draugiem, par cittautiešu aizstāvjiem, runā arī krievu valodā, bet šeit tomēr savu labo gribu baidās paust.

Cienījamie kolēģi! Latvijā ir ļoti daudz pilsoņu - vēlētāju, un nebūt visi viņi nav frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" un LNNK pārstāvji. Es esmu droša... es esmu droša, ka 7. Saeimā pietiks atbalstītāju "Tçvzemei un Brīvībai", bet noteikti pietiks atbalstītāju arī pārējiem, kuriem ir cits viedoklis, cita pozīcija šajā cilvēktiesību aizsardzības jomā. Tādēļ es lūdzu jūs par to padomāt. Nemēģiniet konkurēt ar frakciju "Tçvzemei un Brīvībai", viņu vēlētājs tik un tā nebalsos par jums, lai arī cik jūs šodien te, Saeimā, parādītu savu nacionāli radikālo seju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk neviens runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā, lūdzu, Dobeļa kungs, vai vēlaties ko piebilst?

J.Dobelis. Jā... Cienītie kolēģi! Jāsaka, ka runātāju izteiktie fakti atgādināja to pašu, kas notika komisijas sēdē, un tāpēc es gribētu atgādināt komisijā apspriesto. Iespējas dzēst uguni nepilsoņiem būs un ir, tāpēc nevajadzētu jaukt divas dažādas lietas. Nevajadzētu jaukt Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentu ar brīvprātīgajām ugunsdzēsēju biedrībām. Diemžēl oratori to nav sapratuši. Es gribētu atgādināt, ka šis Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments nesastāv vis no ugunsdzēsējiem, kā šeit tiek sludināts. Bez tam atgādināšu, ka šī departamenta aprūpē nonāks arī viss tas, kas saistīts ar dabas katastrofām un daudzām citām parādībām, tas, kas līdz šim bija civilās aizsardzības kompetence. Tātad runa ir par departamenta darbiniekiem, par militarizētas struktūras darbiniekiem. Bez tam atgādināšu arī to, ka šis departaments ir Iekšlietu ministrijas sastāvdaļa, un mēs jau savā laikā runājām par to, ka Iekšlietu ministriju nevajadzētu papildināt ar nepilsoņiem. Lūdzu, ņemiet gan to vērā, un šī emocionālā izrunāšanās galīgi neskar šo te piedāvājumu.

Bez tam šis likuma grozījums skar tikai tīri nosaukuma sakārtošanu. Un tas vienkārši tika izmantots, lai šeit "ieslidinātu" galīgi nepiemērotu pantu. Tāpēc komisija ar lielu balsu vairākumu šādu priekšlikumu noraidīja. Komisijas vārdā arī es aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt attieksmi pret deputātu Dozorceva, Staša, Kreituses, Kreitusa un Kalnbērza priekšlikumu par likumprojekta 18.pantam iesniegto redakciju. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 24, atturas - 3. Pieņemts. Tālāk... Jā, protams! Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis. Tātad ir vēl viens papildinājums, ko iesniegusi Iekšlietu ministrija. Tas arī skar redakcionālus labojumus, un komisija tos pieņēma precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Iekšlietu ministrijas priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar 4.pantu šādā redakcijā,- iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Dobelis. Līdz ar to būtu izteikts viss, kas skar šos grozījumus trešajā lasījumā. Tā ka tagad parādās iespēja balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 13, atturas - 5. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Iedzīvotāju reģistru"". Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā Aigars Jirgens - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie kolēģi, strādājam ar dokumentiem nr. 1766 un nr.1818. Juridiskā komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Iedzīvotāju reģistru"", vispirms saskaņā ar Kārtības ruļļa 92.pantu ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izlemt jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 2, atturas - 3. Steidzamība ir atzīta.

A.Jirgens. Godātie kolēģi, kā jūs redzat, šis likumprojekts ir ļoti īss. Tas satur vienu punktu, un tas paredz izdarīt nosaukuma maiņu atbilstoši Ministru kabineta akceptētajai koncepcijai "Par valsts pārvaldes institūciju nosaukumu vienotu lietošanu". Varētu vēl atgādināt, ka analoģisks grozījums ir jau izdarīts likumā "Par ārvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā". Tāpēc Juridiskā komisija atbalsta arī šo likumprojektu un aicina Saeimu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, Jirgena kungs, kādi ir priekšlikumi par otro lasījumu un par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem?

A.Jirgens. Ja deputātiem nav iebildumu, es aicinu pieņemt to tūlīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies. Debatēs runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju reģistru"" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu"". Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Aigars Jirgens.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti, šis likumprojekts ir analoģisks iepriekšējam un paredz tieši to pašu - sakārtot šos iestāžu nosaukumus visos mūsu likumdošanas aktos. Tāpēc arī Juridiskās komisijas atzinums ir tāds pats, un vispirms es lūdzu Saeimu nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - nav. Lēmums par steidzamību ir pieņemts.

A.Jirgens. Juridiskā komisija konceptuāli atbalsta šo likumprojektu un aicina to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam.

A.Jirgens. Ja deputātiem nav iebildumu, es aicinu to, tāpat kā iepriekšējo likumprojektu, izskatīt tūlīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Jirgena kunga priekšlikumu nav. Debatēs runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā". Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Andrejs Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 1359 un dokumentu nr. 1821. Šis grozījums Darba likumu kodeksā ir tapis tādēļ, ka praksē mēs bieži sastopamies ar gadījumiem, kad Valodu likums nosaka, kādas pakāpes valodas zināšanu pārbaudījumam būtu jābūt nokārtotam, lai varētu strādāt kādā konkrētā darbavietā. Taču reāli dzīvē ir ļoti daudz gadījumu, kad cilvēki nav nokārtojuši attiecīgo atestāciju, bet ieņem kādu konkrētu amatu. Tādēļ ir tapis šis priekšlikums, ka darba devējam ir jālauž darba līgums gadījumā, ja atkārtoti tiek pārkāpts Latvijas Republikas Valodu likums. Sociālo un darba lietu komisija aicina pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šeit nu iestātos tieši tas kritiskais moments, kura dēļ bija ļoti liela neapmierinātība ar iepriekšējiem likumprojektiem par farmāciju, par ugunsdrošību. Un šeit ir tieši šis kritērijs, kas nepieļautu nelojāliem cilvēkiem, ne tikai nepilsoņiem, bet arī pilsoņiem, strādāt to darbu, pret kuru viņi negrib izturēties ar cieņu šajā valstī, tāpēc ka viņi negrib lietot valsts valodu. Mani vairāk uztrauc tas, ka caur šādām struktūrām, kurās nerunā latviešu valodā, praktiski notiek netīrās naudas atmazgāšana. Šodien Rīgā ir ļoti daudz investīciju firmu, kuras piesola uzņēmējiem kredītus, nodrošina iedzīvotājiem kredītiespējas veikalos, un visās tajās latviešu valodu nezina. Pie vislabākās gribas STP prezidents (ir tāda slavena firma ar lielu televīzijas reklāmu laiku) neprot runāt latviski. Viņš pat ar mani gribēja runāt latviski, bet neiznāca. Ļoti daudz tādu vietu ir.

Tā kā man ir cieša sadarbība ar Hiršas kundzi, es ļoti labi zinu, ka ne tikai valodas inspektoru mazskaitlīgums un viņu zemais atalgojums ir vainīgs. Nu ko tad dara, kad "noķer" šo latviski nerunājošo? Nu uzliek viņam to sodu. Firma izmaksā prēmiju šim darbiniekam, lai to sodu nomaksātu, un ar to tā lieta ir beigusies. Pieņemot šo Darba likumu kodeksa papildinājumu, mēs beidzot dosim Valodas inspekcijai reālu ieroci - atkārtota Valodas likuma pārkāpuma gadījumā atbrīvot no darba.

Es jau iepriekšējo reizi runājot teicu. Mans uzdevums ir atrisināt šo jautājumu, lai tik tiešām tie cilvēki, kas ir lojāli pret mūsu valsti (un ārēji tas izpaužas vismaz pietiekamā valodas zināšanā), iegūtu tās ļoti daudzās darba vietas, kuras šodien aizņem tie cilvēki, kuri praktiski uzspļauj valstij, kas viņiem dod maizi un pajumti, un kuri nevēlas runāt šīs valsts valodā. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Vidiņa kungs, attiecībā uz pirmo lasījumu iesniedz rakstiski... Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 6, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par likumprojekta sagatavošanu otrajam lasījumam.

A.Požarnovs. Likumprojekts ir ļoti īss, tādēļ es domāju, ka daudz laika nevajadzētu, lai sagatavotu priekšlikumus, tādēļ lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 23.janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto datumu - 23.janvāris? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts par grozījumiem 1995.gada 23.novembra likumā "Par valsts pensijām". Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mums ir jāizskata dokuments nr. 1232 un dokuments nr. 1822. Īsumā par lietas būtību. Politiski represētajiem nometinājumā pavadītais laiks tiek ierēķināts darba stāžā, kad tiek aprēķināta pensija, un arī tad, ja pēc jaunās formulas tiek aprēķināts, šis darba stāžs tiek ņemts vērā. Taču tiem cilvēkiem, kuri savulaik muka no ieslodzījuma vietām un pēc tam bija spiesti atrasties šeit nelegālā veidā, jo viņi bēguļoja no represīvām struktūrām, - viņiem šis laiks netiek ierēķināts. Tādēļ ir ļoti īss priekšlikums - likumprojekts (principā tas ir viens pants), lai arī šiem cilvēkiem, kuri atradās bēgšanā, šis laiks tiktu ierēķināts darba stāžā. Sociālo un darba lietu komisija aicina pieņemt šo nelielo labojumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

J.G. Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Es jums izskaidrošu lietas būtību. Viena daļa to cilvēku, kas bija izvesti uz Sibīriju, nelegāli atgriezās 1946./47.gadā. Viņi uzturējās šeit nelegāli līdz tam laikam, kamēr viņus noķēra un aizsūtīja atpakaļ. Man bija saruna ar... Jā, un šinī laikā, kamēr viņi nelegāli uzturējās Latvijā, viņi nevarēja likumīgi iekārtoties darbā un principā nodarbojās vai nu ar spekulāciju, vai ar kaut kādu tādu darbu, ko neieskaitīja darba stāžā. Principā viņiem šis periods, tā nelegālā uzturēšanās dzimtenē, netiek ņemts vērā darba stāža aprēķināšanā. Ja mēs pieņemam šo labojumu, tad automātiski tas nometinājuma laiks tiek ieskaitīts darba stāžā. Sibīrijā - trīskāršā apmērā. Bet, ja viņi ir bijuši galējos ziemeļos vai vēl kur tālāk un ja viņi no turienes ir aizbēguši, tad pieckārtējā apmērā. Man uzdeva jautājumus Makarova kungs un arī Sociālo un darba lietu komisijā, līdz kuram laikam tad skaitīt šo apmešanās laiku Sibīrijā. Ir PSRS Ministru padomes dekrēts par amnestiju, tas tika pieņemts 1953.gadā. Tātad tas būs tas punkts, līdz kuram mēs varēsim skaitīt. Piemēram, ja šādu cilvēku nenoķēra līdz 1953.gada martam, kad šis dekrēts iznāca, tad viņš skaitās nelegāli atradies Latvijā. Līdzko tas dekrēts tika pieņemts 1953.gadā, no tā laika viņš ir legalizējies. Šādu cilvēku nav sevišķi daudz, viņi ir kādi 200 vai 300 cilvēki, un es Saeimu lūgtu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai Požarnova kungs vēlas ko teikt komisijas vārdā? Nevēlas. Tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta par grozījumiem 1995.gada 23.novembra likumā "Par valsts pensijām" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par likumprojekta sagatavošanu otrajam lasījumam.

A.Požarnovs. Tieši tāpat. Likumprojekts - tas ir tikai viens pants, tādēļ laika, es domāju, nav daudz vajadzīgs. Mans priekšlikums ir iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 23.janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 23.janvāris? Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Igauņu biedrībai". Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Jānis Mauliņš. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Gribu atkārtot vēlreiz, ka es šoreiz runāju nevis frakcijas, bet Juridiskās komisijas vārdā. Tā kā līdz šim nav likuma par īpašumu atdošanu sabiedriskajām organizācijām, tad katru reizi, kad vajag šādus jautājumus nokārtot, ir jāpieņem attiecīgs likums. Tātad arī šajā gadījumā mēs pieņēmām likumu, kurš nav normatīvs akts, bet likumu, kas ir vienkārši tiesisks akts, kas nodibina konkrētas tiesības. Šinī gadījumā tas ir Latvijas Igauņu biedrības jautājums, kas būtībā ir vairākus gadus iekavēts. Jo mēs esam igauņiem parādā, un jābrīnās, ka igauņi vēl nav par šo jautājumu, tā teikt, diplomātiskā ceļā sacēluši traci.

Juridiskā komisija izskatīja šos dokumentus, kas ir sagatavoti, un šie dokumenti ir, es ceru, jums uz galda, un tie būs jāizskata kopīgi. Tas ir dokuments nr.1056 un dokuments nr.1828. Reģistrācijas nr.343.

Juridiskās komisijas atzinums ir, ņemot vērā, ka minētais nekustamais īpašums Rīgā Lielajā Nometņu (bijušajā Linarda Laicena) ielā 62 ir iegūts par Rīgas Igauņu izglītības un palīdzības biedrības līdzekļiem, kuru padomju varas iestādes bez likumīga pamata 1940.gada 7.augustā slēdza un kuras īpašumu atsavināja, 1988.gadā atjaunotā Latvijas Igauņu biedrība ir Rīgas Igauņu izglītības un palīdzības biedrības tiesiskā mantiniece, ko ir atzinusi Latvijas Republikas Tieslietu ministrija, 1993.gadā 12.aprīlī apstiprinot biedrības statūtus, kā arī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa ar 1995.gada 30.oktobra spriedumu. Latvijas Igauņu biedrībai jau ir atjaunotas īpašuma tiesības uz tai agrāk piederējušo zemes gabalu Rīgā Lielajā Nometņu ielā 62 un ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Visas pārējās nacionālās kultūras biedrības ir jau atguvušas tām nelikumīgi atsavinātos īpašumus. Latvijas Igauņu biedrība veic nozīmīgu kultūras un izglītības darbu Latvijā dzīvojošo igauņu vidū, un tās aizņemtajās telpās minētajā īpašumā ir izvietota sekmīgi strādājoša igauņu skola. Latvijas Igauņu biedrība visā savā darbībā ir atbalstījusi Latvijas neatkarību un draudzības attīstību starp latviešu un igauņu tautām. Tāpēc lūdzu, godātā Saeima, pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Pirms tam lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 5. Steidzamība ir atzīta.

J.Mauliņš. Paldies. Tagad es lūgšu, ja nevienam nav iebildumu, šo likumprojektu izskatīt arī otrajā lasījumā un līdz ar to...

Sēdes vadītājs. Tas vēl nav pirmajā izskatīts, Mauliņa kungs.

J.Mauliņš. Es atvainojos. Lūdzu to izskatīt un pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, Mauliņa kungs!

J.Mauliņš. Paldies. Un, novērtējot šo rezultātu, lūdzu šo jautājumu izskatīt un pieņemt arī otrajā lasījumā, ja nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumi ir.

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Komisija lūdz. Komisijā mums jau bija šī saruna, un komisijā bija tāds viedoklis, ka vajadzētu tomēr dažus jautājumus precizēt. Precizēt, kāds būs izīrētāju un iznomātāju, tas ir, īrnieku un nomnieku, stāvoklis. Tātad vajadzētu papildināt ar šādām normām, un to varētu izdarīt, gatavojot otro lasījumu. Lai tur nerastos kādas šaubas. Tāpēc, kaut gan es principā atbalstu šo likumu, es ieteiktu tomēr nesasteigt otro lasījumu un izdarīt to tuvākajā laikā, ļaut komisijai papildināt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Alfreds Čepānis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Čepānis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Droši vien zināt, ka tikai nupat, vakar vakarā, atgriezos no īsa brauciena uz Igauniju, un jāsaka, ka visiem tiem Igaunijas parlamenta (Riigikogu) cilvēkiem, ar kuriem tikos, galvenais jautājums bija - kad jūs to izdarīsiet? Paldies Dievam un paldies deputātiem, šodien esam līdz tam tikuši. Jau tad, kad Igaunijas prezidents Meri kungs bija šeit, viņš to jautājumu uzdeva. Mums tas jau tad, novembrī, bija darba kārtībā. Tagad ir janvāra vidus, taču mēs vēl kaut ko gribam precizēt un tajā pašā laikā gribam uzturēt normālas attiecības ar igauņiem. Es tomēr ļoti lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu un jau šodien pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es saprotu, Kārtības rullis nosaka, ka tad, ja ir kaut vai viens iebildums, otrajā lasījumā izskatīt likumprojektu nevar, un Bišera kungam tāds iebildums bija. Tādēļ es lūdzu komisiju noteikt otrā lasījuma termiņu. (Starpsauciens no zāles: "Viņš noņem iebildumus!")

Bišera kungs, lūdzu!

I.Bišers. Es, šā likumprojekta ierosinātājs un iesniedzējs, protams, negribu nekādā ziņā to "torpedēt", un, ja Saeimas vairākuma vēlēšanās, kā es jūtu, ir pieņemt to nekavējoties, tad es savu priekšlikumu atsaucu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bišera kungs. Vai nevienam citam nav iebildumu pret to, ka mēs likumprojektu saskaņā ar komisijas ierosinājumu, tā kā Bišera kungs savu iebildumu ir atsaucis, pieņemam otrajā lasījumā tūlīt? Iebildumu nav. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - 4. Likums pieņemts.

Kolēģi, liels paldies! Es tūlīt to darīšu zināmu savam kolēģim Tomasam Savi kungam.

Godātie kolēģi! Mums ir darba diena praktiski beigusies. Pulksten 17.30 būs sēde, kurā valdība atbildēs uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem. Pašlaik darba kārtības jautājumu izskatīšanu mēs varam neturpināt.

Es gribu pirms reģistrācijas teikt sekojošo. Godājamie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Pēc četrām dienām - 20.janvārī - paies seši gadi kopš tām trauksmainajām dienām, kuras bija 1991.gada janvārī šeit Rīgā un visā mūsu toreiz tikko atjaunotajā, bet juridiski vēl neatzītajā Latvijas valstī. Daļa no tiem, kuri ir arī pašlaik Saeimas deputāti vai kuri atrodas šajā zālē, atceras to saspringto laiku, kad šajās telpās tā laika Augstākās padomes deputāti piemērīja savai sejai gāzmaskas, bieži vien nakšņoja šeit, uzturējās te diennaktīm ilgi, ļoti intensīvi strādāja pie galvenā jautājuma - būt vai nebūt Latvijas valstij, būt vai nebūt Latvijas Republikai. Bet negāja tas visur tik gludi kā šeit, Augstajā namā, uz ielām skanēja šāvieni, lija asinis, gāja bojā cilvēki. Un tieši šo cilvēku vārdā, šo cilvēku piemiņas dēļ es gribu aicināt jūs godināt viņus ar īsu klusuma brīdi.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties.

Saeimas priekšsēdētāja biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Nav reģistrējušies: Edgars Bāns, Olafs Brūvers, Roberts Dilba, Ernests Jurkāns, Juris Kaksītis, Jānis Kazāks, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Kārlis Leiškalns, Imants Liepa, Valdis Nagobads, Leonards Teniss.

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamie kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 17.30, kad valdība atbildēs uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem.

Redaktores: L.Bumbura, J.Kravale

Datoroperatores: S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova, B.Strazdiņa

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, J.Stikute

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 78 deputāti.

Izskatīsim deputātu jautājumus valdībai. Deputātu Lujāna, Deņisova, Golubova, Bekasova, Gannusas, Grīnberga, Bartaševiča jautājums Ministru prezidentam Šķēlem par valdības nostāju pret bīstamo kravu pārvadātāju civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas ieviešanu. Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre. Rakstiska atbilde ir, tātad atbildei 2 minūtes.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Atbilde uz deputātu iesniegto jautājumu rakstiskā veidā ir iesniegta Saeimas Kancelejai jau pagājušā gada 17. decembrī, kur ir izsmeļoši izklāstīta valdības politika attiecībā uz bīstamo kravu apdrošināšanu.

Sēdes vadītājs. Vai papildjautājumi ir Počas kundzei? Nav. Paldies. Jautājums izskatīts.

Otrais. Deputātu Lujāna, Bartaševiča, Golubova, Valdmaņa, Kalviņa jautājums satiksmes ministram Vilim Krištopanam par valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" problēmām kultūrsociālo pakalpojumu nodrošināšanas jomā. Jautājuma motivācijai vārds Modrim Lujānam, frakcijas "Sociālistiskā partija - Līdztiesība" deputātam. 3 minūtes.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Pirmkārt, gribas izteikt pateicību Krištopana kungam par pirmo jautājumu, jo pēc būtības ar pirmo jautājumu Krištopana kungs atrisināja jautājuma būtību, jo toreiz pirms Jaungada bija izveidojies konflikts starp "Latvijas dzelzceļu" un Rīgas Domi, jo nedaudz iznāca pretrunas ar Zorgevica kunga vārdiem, kad Zorgevica kungs sākotnēji ziņoja par Apes ielu un pārējiem bērnudārziem, par to, ka viņi tiks nodoti Rīgas Domei. Toreiz bija konflikts, ka negribēja nodot. Pēc tam notika šo bērnudārzu nodošana Rīgas Domei.

Bet diemžēl es gribētu tomēr saņemt vēl arī papildu informāciju par Dzelzceļnieku kultūras namu, un man nav tik optimistiska atbilde, kādu dod Krištopana kungs par to, ka tas ir pašfinansējošs un peļņu nesošs. Man ir tomēr pretēja informācija, ka pastāvīgi šī iestāde tiek uzturēta dotāciju veidā, un diemžēl arī Dzelzceļnieku kultūras nama vadība nekādi nerisina jautājumu, lai slēgtu līgumus ar apakšīrniekiem uz ilgāku periodu, un līdz ar to rodas pretrunas sakarā ar to, ka nekādā veidā nevar izdarīt investīcijas šī kultūras nama darbības uzlabošanai. Pagaidām, it sevišķi ņemot vērā fonu, ka Zorgevica kungs nepārtraukti draud ar to, ka ir jāpaaugstina biļešu maksa dzelzceļa transportā, rodas īpatnēja situācija. Ja Dzelzceļnieku kultūras nams varētu kļūt par peļņu nesošu iestādi, it sevišķi tad, ja viņš tiktu pārveidots daļēji par valstisku objektu, kurā piedalītos gan "Latvijas dzelzceļš", gan Rīgas Dome, gan arī privātās struktūras ar savu kapitālu, tātad būtu akciju sabiedrība... Diemžēl uz šādu ideju... "Latvijas dzelzceļš" kategoriski visu laiku arī iestājas un labāk atļauj, lai Dzelzceļnieku kultūras nams eksistētu kā vāji funkcionējoša struktūrvienība, un šeit diemžēl, kā jau teicu, es nevaru piekrist cienījamā Krištopana kunga viedoklim. Es gribētu saņemt papildu informāciju, kādā veidā un kā tiek plānota Dzelzceļnieku kultūras nama tālākā darbība, lai šī iestāde dotu valstij drīzāk peļņu, nevis šos zaudējumus, lai diemžēl nebūtu tā, ka bieži vien Dzelzceļnieku kultūras nams ir auksts, neapkurināts, kur tie paši klubi un pulciņi vāji funkcionē. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Vilis Krištopans - satiksmes ministrs. Lūdzu! Atbilde rakstiska mums ir, tātad 2 minūtes.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es pateicos Lujāna kungam par uzslavu, ne vienmēr izdodas saņemt uzslavu no opozīcijas. Kas attiecas uz Dzelzceļnieku kultūras namu, tad, protams, arī šeit mums ar jums domas pilnīgi sakrīt, jo mēs nekādā gadījumā nedrīkstam uzkraut pasažieriem un tarifiem kaut kādu papildu slodzi, kāda bija šī slodze gan bērnudārzu, gan arī kultūras nama gadījumā. Tas tiešām, kā jūs sakāt, ir nerentabls. Vēl jo vairāk. Mūsu stratēģija un valdības stratēģija no pirmās dienas ir tāda, ka katram ir jānodarbojas ar to, ko viņš māk. Ja dzelzceļam jāpārvadā kravas un pasažieri, tad viņam nevajadzētu uzturēt dzīvojamo fondu. Kā mēs zinām, "Latvijas dzelzceļam" ir 50 000 dzīvokļu, un tās arī ir izmaksas, kas slēpjas tarifos, Protams, es vēlreiz pārbaudīšu to, kādā stāvoklī ir Dzelzceļnieku kultūras nams, bet ļoti labi būtu, ja viņš būtu vispār ārā no akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" bilances un neradītu papildu zaudējumus pasažieriem un kravām. Bet es būšu pret to, lai "Latvijas dzelzceļš" nodarbotos ar šādu biznesu - ar kultūras pasākumu pārdošanu vai sniegšanu. Tā ir pavisam cita nodarbošanās. Dzelzceļam jāpārvadā kravas un pasažieri. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu Lujāna, Bartaševiča, Golubova, Valdmaņa, Deņisova jautājums satiksmes ministram Vilim Krištopanam par valsts autotransporta parku un tā paredzamo lielumu 1997. gadā un summu, kas paredzēta 1997. gada valsts budžetā maksājumiem par valsts transporta līdzekļu civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu. Jautājuma motivācijai vārds Modrim Lujānam. Lūdzu! 3 minūtes.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Laikam viens no Latvijas lielākajiem detektīvromāniem būtu tas, kā es jau labu laiku mēģinu uzzināt, it sevišķi pēc tam, kad Vītola kungs, Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs, iepazīstināja ar to, ka ir ieplānots šā gada budžetā valsts transporta apdrošinājums, - kā es mēģinu uzzināt, kādā summā no budžeta līdzekļiem tas izsakāms. Un tādēļ es biju spiests griezties pie cienījamā Krištopana kunga ar lūgumu, lai uzzinātu valsts autotransporta līdzekļu skaitu. Nu, protams, šajā gadījumā patīkami... es arī pārrunāju ar Krištopana kungu pirms sēdes... viņš man iedeva kopējo automašīnu skaitu valstī. Un, protams, diemžēl izrādās, ka tiešais, konkrētais valsts autotransporta līdzekļu skaits Krištopana kungam nav zināms, un, izrādās, būs jāgriežas pie katra ministra individuāli, lai uzzinātu, cik ir Aizsardzības ministrijā mašīnu, kas būs civiltiesiski jāapdrošina, cik ir Iekšlietu ministrijā un visās pārējās sfērās. Diemžēl tādu skaitli pagaidām es neesmu saņēmis. Bet kādēļ šis jautājums ir? Tas ir sakarā ar civiltiesisko apdrošināšanu. Pat pēc šīs tabulas, kas ir piedāvāta, pēc kopējā automašīnu skaita es aprēķināju aptuveni, tikai aptuveni, jo te vēl parādās, ka būs vēl 55 tūkstoši papildmašīnu, te vēl nav norādīti traktori, nav norādīta arī civiltiesiskā apdrošināšana, kas var notikt pilsētas transportam, pašvaldību transportam, un šeit izveidojas ļoti interesanta situācija. Aptuvenais naudas daudzums, kāds iet apdrošināšanas firmām, minimāli aprēķinot, ir 29 541 049 lati. Cienījamie kungi, tādēļ es konkrēti gribētu saņemt informāciju (un varbūt tas patiešām būs arī nākamais jautājums jau jaunajam finansu ministram vai arī Počas kundzei) par to, kādā summā izsakāma valsts daļa. Cik no valsts budžeta šinī bezdeficīta budžeta gadā tiks atdots apdrošināšanas firmām. Man konkrēti gribas zināt, kāpēc bezdeficīta budžeta gadā tiek izdarīti šādi sociālie eksperimenti, vai no maija notiks arī valsts transporta apdrošināšana, vai tā jau ir notikusi no 1. janvāra. Un, ja nav notikusi, vai ir šī nauda, kas varētu parādīties kā handikaps, un kā šī nauda tiks izlietota? Cienījamie deputātu kungi! Šī nauda ir ieplānota šā gada budžetā (ja Vītola kungs nekļūdās, protams). Ja līdz maijam valsts transports netiek apdrošināts, tātad ir papildu līdzekļi, kas ir atvērti, un mani interesēs arī, dabiski, no Šķēles kunga uzzināt, kā šie līdzekļi tiks izlietoti. Es uzskatu, ka šī civiltiesiskā apdrošināšana tādā veidā ir amorāla, it sevišķi bezdeficīta budžeta gada laikā, kad mēs "apgriežam" sociālās programmas. Bet varbūt arī Krištopana kungs atbildēs uz jautājumu, par kādām summām tas notiek un cik ir apdrošināts caur valsts budžetu.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Vilis Krištopans - satiksmes ministrs. Lūdzu!

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij, godājamā Saeima! Protams, ka mums nav tādu datu par to, kas ir šo autotransporta līdzekļu īpašnieks un vai tā ir vieglā automašīna vai smagā, jo, ja tā pieder uzņēmumam, mums nav datu un nav arī vajadzīgi dati, ziņas par to, kas ir uzņēmuma īpašnieks - privātpersona vai valsts vai vairāki citi uzņēmumi.

Kas attiecas uz šo filozofiju, man liekas tā: ja mēs tagad civiltiesiski neapdrošināsim valstij piekrītošus autotransporta līdzekļus, kas tādā gadījumā segs šo kaitējumu, kuru šie autotransporta līdzekļi nodara? Un man liekas, ka filozofijai ir jābūt ļoti vienkāršai - neatkarīgi no īpašuma formas visiem jābūt absolūti vienādām tiesībām un pienākumiem.

Kas attiecas uz šo budžeta līdzekļu daudzumu, kas asignēti, man ir ļoti grūti to pateikt, to laikam var pateikt katrs ministrs atsevišķi. Jo, piemēram, Satiksmes ministrijai nepieder neviena automašīna. Neviena. Un es varu atbildēt tikai par Satiksmes ministriju. Tā ka es tik tiešām nevaru atbildēt, jo man nav informācijas.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - papildjautājums.

M.Lujāns. Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka lielākā daļa deputātu ir izlasījuši cienījamā Krištopana kunga atbildi. Šeit raksta tomēr ļoti interesanti. Pēc Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem... Un tātad, piedodiet, Krištopana kungs... Protams, es pilnīgi uzticos jums, ticu, ka jums pakļautajā ministrijā nav nevienas mašīnas, jūs tās vai nu iznomājat, vai vēl kaut kādā citādā veidā sagādājat, tas ir pilnīgi normāli, tas ir bizness. Bet, cienījamie kolēģi, vai tad arī Ceļu satiksmes drošības direkcijā un tajā skaitā arī Ceļu satiksmes drošības birojā nav informācijas, kam mašīna ir pakļauta vai kam tā pieder? Šie dienesti ir pakļauti Latvijas Republikas Satiksmes ministrijai, cik es saprotu. Vai šinī gadījumā jūsu atbildi nevar uzskatīt vienkārši kā diezgan... tādu sava veida atrakstīšanos un nevēlēšanos saņemt no sev pakļautajām apakšstruktūrām nedaudz plašāk izvērstu atbildi? Jo mani personīgi... es domāju, ka, ja autotransports ir fiksēts...

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi, Lujāna kungs... Atbildi uz papildjautājumu sniegs Krištopana kungs. Lūdzu!

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Man ir ļoti grūti atbildēt uz jautājumu, kāds ir uzdots, - cik liels ir valsts autotransporta parks un tā paredzamais lielums 1997. gadā? Tādu datu Satiksmes ministrijā nav. Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzdevums ir reģistrēt autotransporta līdzekļus, vadoties pēc noteiktās likumdošanas, izsniegt tiem numura zīmes, reģistrēt visus autovadītāju apliecību īpašniekus, kā arī turēt pilnīgā kārtībā valsts nozīmes reģistru, kas attiecas uz visiem autotransporta līdzekļiem. Tur var, piemēram, parādīties kāds uzņēmums, kurš varbūt pieder... kuru ir dibinājusi Aizsardzības ministrija, un mēs nevaram... tik tālu šīs ziņas vairs nesniedzas, un es arī neredzu nekādas vajadzības, jo Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzdevums ir reģistrēt transporta līdzekļus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumu vairāk nav. Jautājums izskatīts.

Godātie kolēģi! Diemžēl tikai nupat mēs esam saņēmuši 5 deputātu iesniegumu Prezidijam, kurā viņi, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 122. pantu, lūdz izdarīt izmaiņas 16. janvāra sēdes darba kārtībā un sakarā ar iekšlietu ministra Turlā attaisnotu prombūtni atbildes uz 102. un 103. jautājumu pārcelt uz nākamo sēdi. Tie ir mūsu nākamie jautājumi, ceturtais un piektais, kuri ir adresēti Ministru prezidentam Šķēlem un iekšlietu ministram Dainim Turlajam.

Tātad, godātie kolēģi, sakarā ar to, ka no valdības cits ministrs atbildes sniegšanai nav sagatavojies, šos jautājumus pārceļam uz nākamo sēdi, kas būs veltīta valdības atbildēm uz deputātu jautājumiem.

Lūdzu reģistrāciju! Reģistrējušies ir 83 deputāti. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus Rudzīša kungu!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Raitis Apalups,

Ziedonis Čevers,

Oļegs Deņisovs,

Roberts Dilba,

Roberts Jurdžs,

Ernests Jurkāns,

Juris Kaksītis,

Jānis Kazāks,

Paulis Kļaviņš,

Andrejs Krastiņš,

Ludmila Kuprijanova,

Imants Liepa,

Valdis Nagobads,

Aida Prēdele,

Jānis Rubulis.

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamie deputāti! 16. janvāra Saeimas sēdi paziņoju par slēgtu.

Nākamā kārtējā sēde nākamajā ceturtdienā pulksten 9.00.

Redaktores: L.Bumbura, J.Kravale

Datoroperatores: S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute