Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Lūdzu, reģistrēsimies kvorumam. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 84 deputāti.

Balsosim likumprojekta "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums" otrreizējo caurlūkošanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta otrreizējo caurlūkošanu. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 12, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Turpināsim ārkārtas sēdes darba kārtības jautājumu izskatīšanu. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā", pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāte Kristiāna Lībane - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Labrīt, cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi... Lībanes kundze, piedodiet, lūdzu mazliet kaut kā ierobežojiet emocijas, jo zālē ir ārkārtīgi skaļi! Godātās deputātes, godātie deputāti, lūdzu sarunāties nedaudz klusāk! Lībanes kundze, lūdzu!

K.Lībane. Paldies. Tātad dokumenta nr.2103. Tas ir pavisam vienkāršs projekts, ko ir iesniedzis Ministru kabinets, un šie grozījumi, ko Ministru kabinets piedāvā Civilprocesa kodeksā, ir galvenokārt divi: pirmkārt, mainās tā summa, ko persona maksā, iesniedzot pieteikumu atsevišķajās lietu kategorijās. Šeit ir runa par maksātnespējas lietām - par 100 latiem, un es nešaubos, ka šo summu būs iespējams uz vienu vai otru pusi mainīt arī vēlākajā likumprojekta apspriešanas gaitā. Šis ir tikai piedāvājums, bet galvenā lieta, ko šeit Ministru kabinets ierosina, ir kancelejas nodeva un tās apmēri. Ja jūsu priekšā ir likumprojekts, tad jūs šos apmērus redzat. Es tikai pateikšu to, ka tā ir lieta, par kuru ļoti iestājas Tieslietu ministrija. Tā ļaus uzlabot tieslietu sistēmas darbu, un tā jau ir iestrādāta arī šīgada budžetā. Katrā ziņā, prognozējot ieņēmumus, tas tika ņemts vērā. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai debatēs deputāti pieteikušies nav? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 5, atturas - 4. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu.

K.Lībane. Lūdzu iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu līdz 20.martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret nosaukto termiņu - 20.martu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"", trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāte Kristiāna Lībane - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Jā, cienījamie kolēģi, es uzreiz gribu pateikt, kādus likumprojektus atbildīgā komisija Kārtības ruļļa 85.panta otrās daļas kārtībā ir iekļāvusi šajā projektā kā priekšlikumus. Tie ir: "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"", kas ir Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.289, un grozījumi tajā pašā likumā, kas ir Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.28. Abi tie ir pieņemti pirmajā lasījumā. Tagad varam pāriet pie konkrētiem priekšlikumiem, pie šā likumprojekta.

Sēdes vadītājs. Lībanes kundze, tātad mēs strādāsim ar dokumentu nr.2223?

K.Lībane. Jā. Vispirms atbildīgā komisija ir redakcionāli precizējusi likumprojekta nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par likumprojekta nosaukuma redakcionālu precizēšanu? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Otrkārt, Juridiskā komisija ir redakcionāli precizējusi likumprojekta ievaddaļu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nr.289 un nr.28.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.Lībane. Par 2.pantu saņemts deputāta Sausnīša priekšlikums. Juridiskā komisija nolēma izteikt likumprojekta pantu jaunā redakcijā, iestrādājot tajā deputāta Sausnīša priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par deputāta Sausnīša priekšlikumu iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.Lībane. Par 2.panta trešo daļu ir saņemti vairāki priekšlikumi. Pirmkārt, jau manis pieminētais Ministru kabineta noteikumu nr.28 grozījums, ko Juridiskā komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi piedāvātajā redakcijā. Tad vēl ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas nav atbalstīts, jo tā ir klaji izteikta pašvaldību lobēšana, kas nav saskaņota ar citiem šajā valstī spēkā esošiem likumiem. Un visbeidzot ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir iestrādāts komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par iesniegtajiem priekšlikumiem 2.panta trešajā daļā un komisijas akceptēto 2.panta trešās daļas redakciju, kas jums ir izklāstīta dokumenta 5.ailē? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.Lībane. Par 3.pantu ir saņemts deputāta Sausnīša priekšlikums. Juridiskā komisija nolēma to atbalstīt, bet visu pantu izteica arī jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par deputāta Sausnīša priekšlikumu un panta otrās daļas 1. un 2.punkta redakciju, ko akceptējusi komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. 3.panta trešā daļa. Te ir vairāki priekšlikumi tāpat kā iepriekšējā pantā. Šeit ir Ministru kabineta noteikumu nr.28 piedāvātā redakcija, ko Juridiskā komisija ir iestrādājusi. Ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums, kas nav atbalstīts tā vienkāršā iemesla pēc, ka šis jautājums jau ir regulēts likumā par dzīvokļu īpašumu, un līdz ar to šeit tāda atsauce vairs nebūtu nepieciešama. Bez tam ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš ir identisks tam, kas bija iepriekšējā pantā, un arī šeit tas nav atbalstīts. Vēl ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas tagad iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas akceptēto likumprojekta 3.panta trešās daļas redakciju? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir saņemts par 7.pantu, pareizāk sakot, nevis saņemts, bet komisija to ir iekļāvusi no Ministru kabineta noteikumiem nr.289, bet tas nav atbalstīts, jo šeit Ministru kabinets nav devis mehānismu, kā šo savu ideju realizēt. Tā ir viena lieta. Otra lieta ir tā, ka arī Ministru kabinets pats paredz, ka noteikumi ir spēkā 6 mēnešus no to spēkā stāšanās dienas, un līdz ar to uz ilgāku laiku viņi šādu noteikumu neparedzēja iestrādāt likumā, tāpēc arī Juridiskā komisija to nedarīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas izstrādāto un akceptēto likumprojekta 7.panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Par 8.pantu saņemts deputāta Sausnīša priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, un arī komisija šajā sakarībā ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim komisijas slēdzienam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

K.Lībane. Un visbeidzot komisija ir ierosinājusi papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu, kas paredz manis jau vairākkārt pieminēto Ministru kabineta noteikumu spēka zaudēšanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas akceptēto pārejas noteikuma redakciju? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.Lībane. Visi priekšlikumi, manuprāt, ir izskatīti, mēs varam balsot par likuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izteiksim attieksmi pret likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"". Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Sēdi paziņoju par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatore: I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997. gada 13. marta sēdi.

Pirms izskatām darba kārtību, izskatīsim iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā.

Nu vispirms, godātie kolēģi, ir jāsaka, ka drukājot ir ieviesusies darba kārtībā tehniska kļūda - darba kārtības 31. jautājums (likumprojekts "Par epidēmisko drošību", pirmais lasījums) mums ir izskatīts jau 6. martā. Tādēļ lūdzam to svītrot no šodienas sēdes darba kārtības.

Ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisija lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtībā izdarīt grozījumus - 51. punktu (likumprojekts "Noteikumi par īpaši atbalstāmajiem reģioniem", otrais lasījums) izskatīt aiz 16. punkta (likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību""). Vai attiecībā uz šo Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? "Par" vai "pret" runāt nevēlas. Deputāti balsošanu arī nepieprasa? Esam vienojušies, ka darba kārtības 51. jautājumu izskatām aiz darba kārtības 16. punkta.

Otrs ir priekšlikums, ko ir iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Komisija lūdz šīsdienas sēdē iekļauto darba kārtības 50. jautājumu (likumprojekts "Grozījums likumā par Latvijas Republikas Zemessardzi") izskatīt pirms darba kārtības 13. punkta (likumprojekts "Par Konvenciju par noziegumiem un dažām citām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos"). Vai attiecībā uz šo iesniegumu deputāti vēlas runāt "par" vai "pret"? Nevēlas. Balsojumu arī nepieprasa? Akceptēts.

Vēl ir saņemts deputātu Vītola, Lamberga, Straumes, Grīnblata, Panteļējeva un Kaksīša priekšlikums. Viņi lūdz izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļauto 40. jautājumu (likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"") kā 1. jautājumu darba kārtības trešajā sadaļā. Tā kā mēs, godātie kolēģi, trešajā sadaļā kā pirmo esam iekļāvuši jau darba kārtības 50. punktu, tad šo, ja deputāti tam piekristu, mēs varētu iekļaut aiz šā 50. punkta. Vai attiecībā uz šo iesniegumu deputāti vēlas runāt "par" vai "pret"? Deputāti runāt nevēlas. Balsojumu arī nepieprasa. Esam vienojušies.

Vairāk priekšlikumu par izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā nav. Sākam izskatīt pirmo darba kārtības jautājumu.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Straumes, Kaksīša, Čevera, Panteļējeva un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodot Aizsardzības un iešlietu komisijai, Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav? Pieņemts. Paldies.

Nākamais. Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem pret Prezidija atzinumu iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par aviāciju"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Civilprocesa likums" nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kostandas, Grīnberga, Zelgalvja un Mauliņa iesniegto likumprojektu "Grozījums Pilsonības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt par šo jautājumu Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai" . Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Daudzi cilvēki ir pauduši pamatotu sašutumu par Saeimas debatēm un lēmumiem, piešķirot vienai vai otrai personai pilsonību it kā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Ir skaidrs, ka tas ir īpašs gods - tikt uzņemtam Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem un tas nostāda šo personu īpašā statusā attiecībā pret visiem pārējiem Latvijas pilsoņiem, ka viņa, lūk, ir tā, kurai šī pilsonība ir piešķirta par īpašiem nopelniem. Un tādēļ to varētu tiešām darīt tikai kaut kādos īpašos gadījumos, kad nopelni attiecībā pret valsti kopumā ir tiešām īpaši un kad sabiedrības vairākums tiešām izjustu, ka šie nopelni tādi ir.

Tomēr mūsu prakse Saeimā rāda, ka šī pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem ir kļuvusi jau par masveida parādību un ka mēs dodam pilsonību cilvēkiem, kas ir acīm redzami likumu pārkāpēji. Un, iespējams, šādu lēmumu motivācija ir tikai tāpēc, ka šie cilvēki ir sponsorējuši vienu vai otru politisko partiju, un faktiski šī pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem tiek izmantota, lai partijas kaut kādā veidā norēķinātos ar saviem sponsoriem. Varu teikt arī to, ka šīs debates, kuras mēs šeit veicam sakarā ar šo pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem, brīžiem diezgan būtiski dezorganizē mūsu Saeimas darbu. Tā vietā, lai runātu par konkrētiem likumprojektiem un normatīvajiem aktiem, kas attiektos uz valsti kopumā, tiek ilgas stundas spriests par to, vai viena vai otra persona ir pietiekami daudz sponsorējusi pietiekami ietekmīgas politiskās partijas un vai viņai pienākas šī pilsonība par īpašiem nopelniem. Mūsu darbs tiešām kļūst šādos brīžos nožēlojams. Mēs redzam, ka mums ir šie ļoti daudzie dokumenti, ļoti daudzie likumprojekti, kas mums ir jāizskata, un tādēļ šāda mūsu laika izšķērdēšana nekādā ziņā nav attaisnojama. Un bieži vien šie lēmumi, kas šeit tiek pieņemti, ir, no vienkāršo cilvēku viedokļa raugoties, vienkārši amorāli. Un tādēļ frakcija "Latvijai" ierosina izdarīt grozījumus Pilsonības likumā un noteikt, ka pilsonība par īpašiem nopelniem Latvijas labā nebūtu piešķirama Saeimas sēdēs. Mēs varētu atgriezties pie šīs normas par šo pilsonību tad, kad būtu kaut kādi pilnīgi konkrēti kritēriji un kad būtu arī kaut kādas noteiktas procedūras un kādi citi mehānismi, kas šo procesu padarītu kontrolējamu. Lai šeit netiktu izvērstas neierobežotas debates, kas dezorganizē mūsu darbu.

Šajā brīdī, kad mums nav šādu kritēriju - un acīmredzot kritēriju izstrāde ir visai sarežģīta, - mums ir kaut kādā veidā jāpārtrauc šis absolūti nenormālais masveida process, un tādēļ mēs ierosinām svītrot no Pilsonības likuma šīs normas par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Es varu izteikt pateicību Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kas šo mūsu frakcijas "Latvijai" priekšlikumu savā sēdē ir atbalstījusi, un aicinu arī visus pārējos deputātus tagad atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām un tālāk veikt konstruktīvu darbu, lai mēs varētu nonākt pie kāda optimāla risinājuma.

Es aicinu atteikties no šīs pilsonības piešķiršanas par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai"- vēlas runāt "pret".

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es domāju, ka man neviens nevarētu pārmest, ka es būtu atbalstījis pilsonības piešķiršanu kādām personām par īpašiem nopelniem. Es varu pateikt to, ka visos līdzšinējos gadījumos esmu balsojis pret šo pilsonības piešķiršanu un tieši tādā pašā veidā rīkošos arī turpmāk.

Bet te ir pavisam cits jautājums. Pilsonības likums ir likums, kurš ir tapis smagu un ilgstošu politisku diskusiju rezultātā, un tādēļ, pirms uzsākt kaut kādas izmaiņas šajā likumā un pirms tās apspriest, es domāju, ir rūpīgi jāizsver visi "par" un "pret" un jāizsver arī tas, kādā veidā šīs izmaiņas varētu parādīties tad, kad šis likumprojekts pie mums nonāktu galīgajā lasījumā. Es domāju, ka tas, vai mēs piešķiram vai nepiešķiram šo pilsonību par īpašiem nopelniem, - tas ir atkarīgs no Saeimas, ir atkarīgs no deputātiem, jo neviens neliek piemērot šo normu, ja Saeima to nevēlas piemērot. Nav šajā likumā teikts, ka obligāti kādam ir jāpiešķir pilsonība par īpašiem nopelniem. Ir dota šī iespēja, un mēs varam šo iespēju izmantot vai arī neizmantot. Un tas ir atkarīgs no mums visiem - un pirmām kārtām no Pilsonības likuma izpildes komisijas. Un es domāju, ka šobrīd ir pāragri uzsākt diskusijas par grozījumiem Pilsonības likumā, un tāpēc gan savā, gan savas frakcijas vārdā aicinu šā likumprojekta nodošanu komisijām noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 55, atturas - 13. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Jirgena, Straumes, Sinkas un Pēterkopa iesniegto likumprojektu "Grozījums Saeimas kārtības rullī" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs neatbalstīt šo likumdošanas iniciatīvu. Mums piedāvā izveidot vēl vienu Saeimas komisiju - Sabiedrisko līdzekļu komisiju. Es pilnībā saprotu to skaidrojumu, ka tas tiek piedāvāts sakarā ar to, ka ir pietiekami grūti kontrolēt, kā pašvaldības izmanto līdzekļus, bet es neuzskatu, ka šinī sakarībā būtu nepieciešams veidot speciālu Saeimas komisiju. Mums ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Gorbunova kungs, un pēc būtības tā būtu viņa funkcija. Ir cita lieta - vai viņam funkcionālajā ziņā ir tādas tiesības vai nav. Ja viņam tādu tiesību nav, tad drīzāk viņa tiesības ir jāpapildina, nevis jāveido speciāla pašvaldību līdzekļus kontrolējoša komisija.

Otra lieta. Šajā gadījumā ir labi redzams, ka partijām ir vāja saikne ar savām apakšstruktūrām. Ir paradoksāli, ka bieži vien tās pašas partijas, kas ir Saeimā un kam ir gan Rīgas Domē, gan citur valdošais vairākums... nav saiknes starp parlamentāro struktūru un apakšstruktūru. Un līdz ar to parādās šie momenti, ka bieži vien partija pat nezina, kas pārvalda kādu reģionu vai pašvaldību, kā tur tiek izmantoti līdzekļi, un tad ir jau speciāli jāveido Saeimas komisijas. Šinī gadījumā es uzskatu, ka šis ir iespējams jautājums, bet to varētu "kustināt" tikai tad, ja mēs redzētu, ka Gorbunova kunga funkcijas ir nepietiekamas vai ka viņš nav spējīgs šīs funkcijas veikt. Tikai tad vajadzētu sākt domāt par šādas komisijas izveidi. Un pats komisijas nosaukums nav optimālākais, jo tad varētu veidoties ne tikai Sabiedrisko līdzekļu komisija, tad varētu būt vēl ļoti daudz skaidrojumu un vēl daudz un dažādu līdzekļu komisiju. Jo uzreiz varētu rasties jautājums, kā tiek finansēta Nacionālā radio un televīzijas padome, kas ir savā veidā neatkarīga institūcija, un vēl ļoti daudzas valsts apakšstruktūras. Ja mēs gribam tikai vienu novirzienu uzsvērt.

Un tādēļ es šinī gadījumā tomēr aicinu neatbalstīt šo iniciatīvu. Drīzāk būtu šajā sakarā jāuzdod jautājums Gorbunova kungam, un tikai pēc tam, tālākā nākotnē, varētu lemt, vai tāda komisija ir vajadzīga. Šinī gadījumā šāda komisija, man liekas, Saeimā nav vajadzīga.

Sēdes vadītājs. Paldies. "Par" vēlas runāt Māris Grīnblats - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

M.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Saeimas deputāti! Gribu sacīt, ka Lujāna kungs varbūt mazliet neprecīzi izprata ideju par šādas komisijas izveidošanu. Tai nekādā ziņā nav mērķis pievērst uzmanību tikai pašvaldību līdzekļu izlietošanai vai aizstāt Gorbunova kungu vai pašvaldību lietu valsts ministru. Šīs komisijas izveidošanas iniciators ir jaunais finansu ministrs Roberts Zīle, un mēs pēc viņa lūguma esam šādu priekšlikumu iesnieguši. Galvenokārt tādēļ, lai tas tālākā nākotnē būtu zināms preventīvs līdzeklis daudzo Saeimas izmeklēšanas komisiju izveidošanai, kas saistītas ar valsts, pašvaldību vai dažādu sabiedrisko institūciju, tajā skaitā, piemēram, televīzijas, līdzekļu izlietošanas lietderību. Protams, tas nevarētu attiekties uz tām divām komisijām, kuru izveidošana šobrīd ir ierosināta, taču tas varētu vismaz būt par zināmu bremzi pārmērīgi liela komisiju skaita veidošanai, par kuru darbības lietderību, es domāju, tomēr vairumam deputātu ir zināmas šaubas, jo šīs komisijas nekad nav bijušas tik šausmīgi efektīvas, lai aizstātu tiesu vai prokuratūru, vai izmeklēšanas iestādes. Šajā gadījumā tā varētu būt komisija, kurā pēc vienošanās varētu būt visu frakciju pārstāvji - varbūt arī neatkarīgo deputātu pārstāvji -, kas visā visumā šo regulāro funkciju veiktu attiecībā gan uz valsts līdzekļiem, gan pašvaldību līdzekļiem, gan kredītiem, gan garantijām, gan saistību jautājumu izpēti. Šāda pieredze ir Rietumu parlamentos, piemēram, Lielbritānijas parlamentā.

Kas attiecas uz komisijas nosaukumu, to, protams, Juridiskajā komisijā varētu precizēt. Nosaukumam jābūt pilnīgākam, jo tiešām pašreiz tas visā pilnībā neatklāj lietas būtību.

Tomēr aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un iesaku atbildīgajai komisijai precizēt, uzklausot deputātu priekšlikumus, nosaukumu, lai tas būtu nepārprotams un precīzs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti ir izteikušies, viens - "par", viens - "pret". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojot izlemsim jautājumu par likumprojekta "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" nodošanu komisijām. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 32, atturas - 12. Lēmums nav pieņemts, un likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Dānijas Karalistes valdības līgumu par vīzu režīma atcelšanu" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības līgumu par karā kritušo personu apbedījumiem" nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputātiem iebildumu pret šo atzinumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Par šo jautājumu vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Runās "pret". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Man tiešām rada izbrīnu Sociālo un darba lietu komisijas rīcība, cenšoties šādā veidā risināt šo problēmu, kas mums šobrīd ir ļoti aktuāla. Proti, ir jānosaka, ka Otrajās Lieldienās cilvēkiem nav jāstrādā. Ka Darba likumu kodeksā arī Otrās Lieldienas tiek ierakstītas kā svētku diena. Tās, neapšaubāmi, tur ir jāieraksta. Bet Saeimā jau ir iesniegti divi likumprojekti, kas aicina risināt šo problēmu. Es redzu, šeit ir šie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas negatīvie atzinumi par šiem projektiem. Viens ir frakcijas "Latvijai" ierosinājums, otrs, ja nemaldos, ir no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Tagad Sociālo un darba lietu komisija šos abus iesniegtos likumprojektus noraida un nāk pati ar pavisam jaunu likumprojektu, kas atkal risina to pašu problēmu. Es gribu cienījamajai komisijai jautāt: vai tiešām komisija nezina to, ka Saeimā pastāv tāda lieta kā alternatīvie likumprojekti? Ja komisija kādu likumprojektu noraida, bet uzskata, ka šī pati problēma ir risināma ar citu likumprojektu, tad komisija izstrādā alternatīvu likumprojektu un uzreiz iekļauj darba kārtībā gan to noraidāmo, gan alternatīvo, un tad uzreiz mēs nonākam pie konkrētā jautājuma skatīšanas pirmajā lasījumā. Tagad mēs šo likumprojektu nododam komisijām. Kad tas komisijās tiks izskatīts, un kad mēs atkal nonāksim pie pirmā lasījuma? Otrās Lieldienas ir ļoti tuvu, tas ir 31.marts. Kad šis likums varēs paspēt stāties spēkā? Tāpēc es aicinu šo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu noraidīt, bet pirmajā lasījumā izskatīt kādu no līdz šim iesniegtajiem likumprojektiem, kas risina šo pašu problēmu. Un, kaut arī mums nav alternatīvā likumprojekta, ko mēs varētu skatīt pirmajā lasījumā, mēs pēc tam varam attiecībā uz otro lasījumu to visu precizēt un izvēlēties tādu redakciju, kāda ir vajadzīga. To var iesniegt steidzamības kārtībā, un mēs pēc nedēļas ar šo jautājumu tiksim galā. Prezidijs to triju dienu laikā izsludinās, un mēs būsim to atrisinājuši. Tiešām apbrīnojami velk laiku šī Sociālo un darba lietu komisija. Es aicinu balsot "pret".

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele - LZS, KDS un LDP frakcija. Vēlas runāt "par".

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es runāju Sociālo un darba lietu komisijas vārdā. Mani savukārt izbrīna Čerāna kunga uzstāšanās, jo viņa pieminētie likumprojekti vispār nav iekļauti darba kārtībā un par tiem runāt tad, ja viņi nav iekļauti darba kārtībā, ir gluži veltīgi. Tā ka es aicinu noteikti atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas sagatavoto likumprojektu, kuru mēs lūdzām kā steidzamu pieņemt Saeimā. Mēs to virzīsim arī tālāk kā steidzamu, jo Lieldienas tiešām ir ļoti tuvu, cilvēki ir pelnījuši brīvu dienu, un šeit tukša runāšana un tukša "matu skaldīšana" ir gluži veltīga. Tā ka lūdzu Saeimu nobalsot, un mēs šo jautājumu kārtosim tālāk steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Kaksīša kungs, lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mums nav iebildumu pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijām, bet es komisijas vārdā lūdzu nenodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai. Analoģisku jautājumu Juridiskā komisija savulaik jau ir skatījusi, un tādēļ mēs uzskatām - es runāju komisijas vārdā -, ka atbildīgā komisija varētu bez atkārtotas izskatīšanas otrajā komisijā - šajā gadījumā Juridiskajā komisijā - virzīt šo likumprojektu pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Jā, godātie kolēģi, bet balsojot mēs jau esam pieņēmuši lēmumu par likumprojekta nodošanu tām komisijām, kuras ir ierakstītas Prezidija atzinumā. Paldies.

Godātie kolēģi, tagad ir jāizskata saņemtie patstāvīgie priekšlikumi. Darba kārtības 10. jautājums - lēmuma projekts "Par Aleksandra Kiršteina atsaukšanu un par Aristida Jēkaba Lamberga un Antas Rugātes apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijā Eiropas padomes Parlamentu asamblejā". To ir iesniegusi deputātu grupa - deputāti Kiršteins, Panteļējevs, Ķezbers un citi. Darba kārtībā šis ir ierakstīts kā viens jautājums, bet balsojumi ir vajadzīgi vairāki, tāpēc ka atsaukšana no komisijām un ievēlēšana komisijās ir izskatāma atsevišķi.

Vispirms, godātie kolēģi, balsosim par šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā.

Vai deputāti vēlas runāt? Vai pieprasa balsojumu? Vai varam vienoties, ka šis lēmuma projekts tiek iekļauts mūsu sēdes darba kārtībā? Deputātiem jautājumu nav. Paldies. Jautājums ir izlemts.

Godātie kolēģi, vēl ir saņemts iesniegums no Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas, kura lūdz šīsdienas sēdes darba kārtības otrajā sadaļā pēc lēmuma projekta "Par deputāta Ērika Zundas atsaukšanas no Eiropas lietu komisijas" iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Jura Celmiņa atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības izvērtēšanai" un lēmuma projektu "Par deputāta Ivara Ķezbera ievēlēšanu Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības izvērtēšanai".

Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" ðo iesniegumu? Deputāti "par" vai "pret" runāt nevēlas. Iebildumu deputātiem arī nav.

Tālāk izskatīsim lēmuma projektu "Par deputāta Ernesta Jurkāna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā".

Saeimas deputātiem ir izsniegts Saeimas lēmuma projekts, ko parakstījuši Saeimas 11 deputāti, par minēto jautājumu. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 3. Deputāts Ernests Jurkāns ievēlēts Eiropas lietu komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par deputāta Ērika Zundas atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas".

Vai kāds vēlas runāt par šo Saeimas lēmuma projektu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret lēmuma projektu. Balsojums būs slēgts. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 3, atturas - 2. Deputāts Ēriks Zunda ir atsaukts no Eiropas lietu komisijas.

Tālāk, godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu balsojumu izlemsim jautājumu par deputāta Jura Celmiņa atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības izvērtēšanai. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim šo jautājumu balsojot! Balsojums būs slēgts. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 5, atturas - 4. Deputāts Juris Celmiņš ir atsaukts no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības izvērtēšanai.

Tālāk izskatīsim jautājumu par deputāta Ivara Jāņa Ķezbera ievēlēšanu Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības izvērtēšanai.

Vai kāds deputāts vēlas par to runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu balsojot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 3. Deputāts Ivars Ķezbers ir ievēlēts Parlamentārās izmeklēšanas komisijā Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības izvērtēšanai.

Tālāk, godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu balsojumu izskatīsim darba kārtības 50. jautājumu. Un tas ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"".

Komisijas vārdā runās Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu, Grīga kungs!

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 5.marta sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"". Jums tiek piedāvāts šis likumprojekts (dokuments nr. 2312) izskatīšanai trešajā lasījumā.

Es jums gribu atgādināt, ka Latvijā Zemessardzes rindās ir 16 500 zemessargu. Šo skaitu veido piecas brigādes, 36 bataljoni, rotas, vadi un tā tālāk. Plus vēl obligāta iesaukuma dienesta rota. Visus šos militāros formējumus vada un komandē gan jaunākais komandējošais, gan vecākais komandējošais virsnieku sastāvs. Pašreizējais virsnieku sastāva sadalījums pa dienesta pakāpēm ir šāds. Uz šodienu Zemessardzē atbilstoši ir 298 leitnanti un virsleitnanti, 94 kapteiņi, 51 majors, 5 pulkvežleitnanti, 2 pulkveži. Pastāvot tik lielam zemessargu skaitam, faktiski būtu vajadzīgi attiecīgi 257 leitnanti un virsleitnanti, 575 kapteiņi, 153 majori, 69 pulkvežleitnanti, 20 pulkveži. Dabiski, tā kā pie tik liela skaita padoto ir policijas ģenerālis, tad faktiski vajadzētu arī vienu ģenerāli Zemessardzē, bet tas ir nākotnes jautājums.

Sakarā ar 1997.gada 7.janvārī Ministru kabineta pieņemtajiem grozījumiem likuma "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" 15.pantā: Zemessardzē tika veikta vispusīga ierindas dienesta personālsastāva sarakstu analīze, kā rezultātā ir konstatēts, ka atbilstoši 15.panta otrās sadaļas prasībām, no Zemessardzes ierindas dienesta būtu jāatvaļina apmēram 45% virsnieku. Tātad no esošajiem 460 virsniekiem tas sastādītu 204 virsniekus. Man nav jums jāatgādina, ka tas faktiski novedīs Zemessardzi pie sabrukuma.

Zemessardzei pastāvot piecus gadus, personālsastāva komplektācijā reālās virsnieku dienesta pakāpes ir par vairākām pakāpēm zemākas nekā amata pakāpes saskaņā ar štatu sarakstu.

No virsniekiem, kuri jāatvaļina sakarā ar šā jaunā likuma normām, 72,5% nav sasnieguši pensijas vecumu, tas ir, 40-60 gadu vecumu. Saskaņā ar normatīvajiem dokumentiem par paaugstināšanu dienesta pakāpē, kas ir trīs gadi, un atbilstoši likumam par pakāpju piešķiršanu ir vajadzīgs vismaz 10 gadu pārejas posms, lai nodrošinātu amata pakāpju un dienesta pakāpju atbilstību.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, Grīga kungs, mēs izskatām likumprojektu trešajā lasījumā pa pantiem, tāpēc vajadzētu vadīties pēc tā dokumenta, kas mums ir iesniegts.

O.Grīgs. Paldies. Aizrādījums ir vietā. Es pieņemu. Es tikai gribēju kolēģiem atgādināt šo situāciju, kāda rastos, ja Zemessardzes virsnieki tiktu atvaļināti no Zemessardzes rindām.

Tātad uz trešo lasījumu, cienījamie kolēģi, jums iesniegtajā dokumentā ir otrajā lasījumā izdarītie nelielie grozījumi 1.punktā - redakcionāli labojumi. Tie ir jūsu dokumenta 5.ailītē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret redakcionālajiem labojumiem, kuri izdarīti likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"? Un pret atsauci uz dokumentiem? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

O.Grīgs. Otrs labojums ir saņemts no Aizsardzības un iekšlietu komisijas par 15.pantu - izslēgt vārdus "likuma 15.". Kā tas ir redakcijā 5.ailītē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas akceptēto 15.panta papildināšanu ar ceturto un piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Trešais - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā... Un redakcija ir 5.ailītē.

Sēdes vadītājs. Tas ir dokumenta 2.lapā. Tātad augšā ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegums, kurš papildina likumprojektu ar jaunu pantu jums iesniegtajā redakcijā. 15.panta piektā daļa. Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Ceturtais. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz papildināt likumprojektu ar jaunu daļu šādā redakcijā - "Pârejas noteikumi". Un redakcija ir piektajā ailītē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta pārejas noteikumu redakciju, kuru akceptējusi atbildīgā komisija, iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Lūdzu deputātus akceptēt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

O.Grīgs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tālāk, godātie kolēģi, atkal sakarā ar mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā izskatīsim darba kārtības 40.jautājumu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"". Izskatīšana notiks trešajā lasījumā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātā sēdes vadība! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.2275 - "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"", trešais lasījums. Izskatīsim visus Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas saņemtos priekšlikumus.

Kā pirmo esam saņēmuši Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - izteikt precizētā redakcijā 2.panta otro daļu, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Tāpat arī esam saņēmuši Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus par 2.panta ceturto daļu - papildināt tekstu aiz vārda "individuālajiem" ar vārdu "(ìimenes)" Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums par 6.panta sesto daļu, kur Juridiskais birojs piedāvā precizēt redakciju, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums par 6.panta astoto daļu, kur ir precizēts viena vārda lietojums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas viedoklim piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums par redakcionāliem precizējumiem 4.panta pirmajā daļā. To Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir konceptuāls bijušā zvejniecības valsts ministra Amoliņa priekšlikums par 18.panta papildināšanu ar 18.¹ pantu, kas noteiktu nodokļa atlaides uzņēmumiem, kuri veic ar zivsaimniecību saistītu darbību. Tā kā šis ir konceptuāli jauns priekšlikums, kas ir iesniegts uz trešo lasījumu, un šeit nav pievienoti nekādi aprēķini, kādu naudas summu tas prasītu no mūsu budžeta, un nav pievienots arī Finansu ministrijas atzinums, tad mēs, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, uzskatām, ka šāds priekšlikums ir jāvirza kā patstāvīgais priekšlikums, pievienojot arī visus nepieciešamos atzinumus. Līdz ar to mēs neatbalstījām šādu priekšlikumu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par priekšlikumu - papildināt likumu pēc 18.panta ar jaunu 18.¹ pantu? Vai piekrīt komisijas viedoklim - neatbalstīt šo priekšlikumu? Deputāti komisijas viedoklim piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt pārejas noteikumu 2.punktu. To Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

M.Vītols. Un pēdējais ir Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 3.punktu precizētā redakcijā, kādu jūs redzat tabulā. To Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts. Paldies.

M.Vītols. Līdz ar to visi saņemtie priekšlikumi ir izskatīti un es aicinu Saeimu balsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums ir trešajā sadaļā - likumprojekts "Par Konvenciju par noziegumiem un dažām citām darbībām, kas ir izdarītas gaisa kuģos".

Ārlietu komisijas vārdā Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Kā jūs atceraties, pagājušajā sēdē patiesi tehnisku iemeslu dēļ mums neizdevās pieņemt divus pēdējos no trim savstarpēji saistītiem likumprojektiem, kas saistīti ar konvenciju ratifikāciju. Anotācijas jums ir iesniegtas. Jūs tās esat saņēmuši un iepazinušies ar tām. Arī iepriekšējā reizē es jūs informēju par šo triju jautājumu būtību. Tāpēc es aicinu, pirms izskatām Konvenciju par noziegumiem un dažām citām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos, komisijas vārdā nobalsot par šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Es aicinu nobalsot par viņu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs runāt deputāti nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un, lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Es lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 17.martam un izskatīt šo jautājumu kā steidzamu 20.martā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu - iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu līdz 17. martam un izskatīt to 20.marta sēdē. Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, un Potokolu par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas papildina Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību".

Ārlietu komisijas vārdā Indulis Bērziņš. Lūdzu!

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Komisija šo jautājumu ir izskatījusi un uzskata, ka viņš ir jāizskata kā steidzams, tāpēc es lūdzu nobalsot par šī jautājuma steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts. Lūdzu!

I.Bērziņš. Lūdzu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par tālāko.

I.Bērziņš. Tāpat kā iepriekšējā gadījumā es lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 17.martam un izskatīt to 20.marta sēdē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Ārlietu komisijas priekšlikumu - iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu līdz 17.martam un izskatīt 20.marta Saeimas sēdē? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājuma - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"". Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.2139. Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"" otrajā lasījumā. Otrajam lasījumam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir sagatavoti daži redakcionālas dabas priekšlikumi.

Pirmais priekšlikums ir par numerāciju - izteikt 1.panta jauno - 19.daļu kā jaunu 13.daļu, sakārtojot tā, lai likumprojektā lietas vairāk tiktu izkārtotas atbilstoši tematikai. Lūdzu atbalstīt šo komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Otrais ir adekvāts priekšlikums, kuru arī ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija par to, ka līdzšinējo 1.panta 13. un 18.daļu uzskatīt attiecīgi par 14. un 19.daļu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Un pēdējais - trešais priekšlikums - arī ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums par 12.panta trešās daļas 1.punkta redakciju, kur ir precizēta šī punkta redakcija. Un, proti, ir rakstīts, ka attiecīgi Radiācijas un kodoldrošības inspekcijas kompetencē ir izdot metodiskos norādījumus par darba izpildītāju aizsardzības aprīkojumu pret jonizējošo starojumu. Proti, te ir papildināts par darba izpildītāja aizsardzību, jo iepriekšējā tekstā vienkārši bija runa par aizsardzības aprīkojumu. Tātad šeit ir precizēts teksts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 12.panta redakciju, ko akceptējusi atbildīgā komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Paldies. Tādā gadījumā lūdzu balsot par labojumiem otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Lūdzu, Emša kungs, jūsu priekšlikumus par trešā lasījuma termiņiem.

I.Emsis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 20.martam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret minēto datumu iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"". Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Gunta Gannusa.

G.Gannusa (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti, strādāsim ar dokumentu nr.2142. Likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"" iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrajam lasījumam. Komisija ir izdarījusi redakcionālus precizējumus likumā lietotajos terminos, kas ir redzami tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Precizējumu komisija izdarījusi 1.panta 1.punktā... un tālāk kā tekstā.

Komisija ir apvienojusi arī likumprojekta 2. un 3.pantu, attiecīgi mainot turpmāko likumprojekta pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

G.Gannusa. Tālāk priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Krisbergs - 2.pantu izteikt jaunā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - deputāta Krisberga ierosinājumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Deputāta Krisberga priekšlikums tiek noraidīts. Tālāk, lūdzu!

G.Gannusa. Redakcionāls precizējums komisijai ir 3.pantā - aizstāt 3.panta otrajā daļā vārdus "Latvijas Republikas Ministru padome" ar vārdiem "Ministru kabinets".

Sēdes vadītājs. Paldies. Tas ir pirmā lasījuma redakcijā. Tālāk, lūdzu!

G.Gannusa. 8.pantā izdarīti redakcionāli precizējumi - papildināta 8.panta pirmā daļa ar 9.punktu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Vēl redakcionāls precizējums ir 10.pantā - izteikt tā 1.punktu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

G.Gannusa. Un vēl viens redakcionāls precizējums - izslēgt 2. un 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Tas ir pirmā lasījuma redakcijā.

G.Gannusa. Un pēdējais redakcionālais precizējums ir 11.pantā - izteikt 11.panta otro daļu jaunā redakcijā... tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. 12.pants - izslēgt 12.pantu.

Sēdes vadītājs. Tas ir pirmā lasījuma redakcijā.

G.Gannusa. Vairāk priekšlikumu un labojumu nav. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

G.Gannusa. Priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 20.martam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret termiņu - 20.martu - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā ir 51.jautājums - likumprojekts "Noteikumi par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.11), otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti, strādāsim ar dokumentu nr.2296. Pirmo priekšlikumu 1.lappusē ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija - izmainīt šo noteikumu virsrakstu, padarot šos noteikumus par likumu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 1.panta otrajā daļā ir izdarīti redakcionāli labojumi - pēc valodnieku ieteikuma mainīts tikai viens vārds, un komisija lūdz šo labojumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Tālāk - 2.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ierosinājusi aizvietot vārdus "attīstības instruments" ar vārdiem "attīstības līdzekļi". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 3.priekšlikums 2.lappusē arī ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcionāls priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi un arī latviskojusi vēl pārējos terminus.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 2.pantā pēc jaunās redakcijas ir nedaudz redakcionāli precizēti vārdi. Tas ir noticis pēc valodnieku ierosinājuma, un esošajā redakcijā vārdi "tâ ekonomiskās attīstības veicināšanas vispārējo kārtību" aizstāti ar vārdiem "attiecīgā reģiona attīstība...".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 4.priekšlikums, ko ierosinājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, bet redakcionāli precizējusi veco redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis likumprojekts, kas šobrīd darbojas kā Ministru kabineta izdotie noteikumi, varētu risināt ļoti būtisku problēmu par mūsu valsts reģionu attīstības stimulēšanu, jo, kā mēs zinām, atsevišķos mūsu valsts reģionos jeb, kā jāsaka latviski, novados, šī ekonomiskā attīstība diemžēl būtiski atpaliek no tās, kāda mums šobrīd ir Rīgā, tas ir, galvaspilsētā. Un tādēļ ir ļoti svarīgi šajā likumā ietvert tādas normas, kas tiešām šo novadu jeb reģionu attīstību varētu objektīvi veicināt.

Tādējādi es šajā 7.pantā, kur ir runa par likuma mērķi, gribu vērst visu jūsu uzmanību uz to, ka acīmredzot nepietiek veidot šo likumu tādā veidā un noteikt kā likuma mērķi to, ka šo īpaši atbalstāmo reģionu paātrināta attīstība ir veicināma tikai atbilstoši to potenciālajām iespējām un resursiem, kā arī atbilstoši investīciju piesaistei un jaunu darba vietu radīšanai, kā tas tiek piedāvāts atbildīgās komisijas redakcijā. Tā jau ir visa šī procesa būtība, ka valstij ir jāatrod papildu investīcijas un papildu līdzekļi, kā palielināt šo reģionu iespējas - viņu potenciālās un faktiskās iespējas. Un tāpēc šā likuma mērķis, kā tas ir piedāvāts atbildīgās komisijas redakcijā, nepavisam neatrisina šo pamatproblēmu.

Es savukārt varu piekrist tam, ka šo likuma mērķi mēs formulējam kā nepieciešamību radīt apstākļus līdzsvarotai, ilgtspējīgai sociāli ekonomiskajai attīstībai visā valsts teritorijā. Tas, manuprāt, atbildīgās komisijas izstrādātajā redakcijā ir labi, bet pats būtiskākais tomēr ir tas, ka mums arī šā reģiona attīstība ir jāstimulē, piesaistot papildu valsts līdzekļus un palielinot arī šo reģionu attīstības potenciālās iespējas, nevis tikai strādājot šābrīža iespēju rāmjos. Tāpēc es šobrīd aicinu atbalstīt šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, jo tur ir skaidri pateikts, ka šī likuma mērķis ir radīt iespējas īpaši atbalstāmo reģionu paātrinātai ekonomiskajai attīstībai, lai veicinātu līdzvērtīgu sociāli ekonomisko apstākļu izveidošanu visā valsts teritorijā. Es aicinu atbalstīt šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu un lūdzu nobalsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Anna Seile.

A.Seile. Cienījamie deputāti, komisija neatbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu tāpēc, ka viņam ir sašaurināts saturs un ka iepriekšējā redakcija, kuru Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir precizējusi, paredz, ka šā likuma mērķis ir radīt ilgtspējīgu politiku sociāli ekonomiskajai attīstībai, un tas ir daudz nopietnāk. Un, protams, ņemot vērā šīs potenciālās iespējas, par kurām runā gan pirmā lasījuma redakcija, gan arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstītā redakcija, es iesaku atbalstīt komisijas variantu, tas ir, nebalsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - izteikt 7.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 18, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 5.priekšlikums, kuru iesniedzis Saeimas deputāts Ādolfs Ločmelis, īstenībā atšķiras tikai ar vienu vārdu no jau spēkā esošā pirmajā lasījumā nobalsotā teksta. Tātad viņš pieprasa, lai būtu neatkarīgi eksperti, taču Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzskata, ka eksperts nemaz citādāks nevar būt kā vien neatkarīgs, tāpēc šis vārds pēc savas būtības ir lieks, un līdz ar to komisija atbalsta veco redakciju.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Un godātā komisijas pārstāve Seiles kundze! Ja jau eksperts nemaz citāds nevar būt un ja mēs esam par to pārliecināti, tad kāpēc lai mēs to neierakstītu likumā un pieļautu iespēju kādā brīdī kādam šīs normas tulkot atkal citādi. Ja mēs visi piekrītam, ka ekspertam jābūt neatkarīgam, tad tā arī ierakstīsim. Līdz ar to šeit ir pilnīgs pamats to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Ādolfs Ločmelis - LZS, KDS un LDP frakcija.

Ā.Ločmelis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Man ir jāatbalsta savs priekšlikums. Var būt, ka daļa taisnības ir arī Seiles kundzei, ka šie eksperti ir... Tomēr es šoreiz iztēlojos to ainu praktiski: pieņemsim, ka tie reģioni būtu izvietoti Liepājā un Rēzeknē, un es te domāju tā, ka lai šoreiz ekspertos nebūtu, teiksim, Lagzdiņa kungs no Liepājas vai Seiksta kungs no Rēzeknes, bet lai šajā gadījumā ekspertos būtu, teiksim, Panteļējeva kungs no Rīgas. Tātad tas būtu loģiskāk, un es nezinu, kāpēc šoreiz tas vārds "neatkarīgais" tik ļoti kož kaulā šajā priekšlikumā. Es tomēr ierosinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs par šo priekšlikumu runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Anna Seile.

A.Seile. Cienījamie deputāti, ja mēs negribam dalīt visus ekspertus divās daļās - lobētie eksperti un eksperti vispār, tātad neatkarīgie eksperti, tad es iesaku balsot pret Ādolfa Ločmeļa priekšlikumu, bet atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas variantu, kā to jau ir darījusi komisija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputāta Ādolfa Ločmeļa priekšlikumu - izteikt 8.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 16, atturas - 17. Priekšlikums tiek noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 8.pantam jaunu redakciju ir izstrādājusi arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ļoti "ðiki" uzrādot visus kritērijus, pēc kādiem varētu noteikt šādus īpaši atbalstāmos reģionus. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzskatīja, ka būs ļoti liela nelaime, ja pieņems šādu priekšlikumu, jo, ja nu mēs kādu ļoti svarīgu kritēriju tomēr būsim aizmirsuši, ko tad mēs darīsim? Tad mums būs jāmaina likums, un tāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir ierosinājusi savu priekšlikumu - 8.pantā noteikto kārtību, kādā būtu piešķirams īpaši atbalstāmā reģiona statuss, nosaka Ministru kabinets. Tas būs pēdējais - 8.priekšlikums šajā pantā, un tas aicina noraidīt ļoti sīko, bet varbūt nepilnīgi izstrādāto Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Nevēlas. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam, līdz ar to priekšlikums tiek noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 7.priekšlikums. Iesniegusi Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Inese Vaidere. Šis priekšlikums daļēji ir atbalstīts un precizēts komisijas 8.priekšlikumā. Tātad visu panta redakciju jūs varat redzēt, jo 8.pantu mēs tagad (pēc jaunās numerācijas) saucam par 4.pantu. Tas ir 4.lappuses pēdējā ailē labajā pusē. Aicinu atbalstīt komisijas un Vaideres priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es varu piekrist tam, ka šajā 8.pantā netiek norādīti šie 15 dažādie kritēriji, kādus tos ir formulējusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Taču man galīgi nav pieņemams tas, ka mēs šajā likumā pilnīgi atsakāmies no jebkādu kritēriju definēšanas, saskaņā ar kuriem ir jānosaka šis īpaši atbalstāmā reģiona statuss, jo, ja mēs skatāmies šo 4.pantā piedāvāto redakciju, tad redzam, ka šeit šo kārtību, kādā ir piešķirams šā īpaši atbalstāmā reģiona statuss, turpmāk varēs noteikt Ministru kabinets, pamatojoties uz statistikas datiem un ekspertu vērtējumu par attiecīgā reģiona attīstības iespējām un citiem rādītājiem.

Tātad mēs te esam atteikušies pilnīgi no jebkādiem kritērijiem un Saeimā faktiski atsakāmies no jebkāda risinājuma piedāvāšanas attiecībā uz šo problēmu. Es uzskatu, ka Saeimai ir noteikti jāpasaka savs politiskais viedoklis par to, kādi būs šie kritēriji, un jānosauc vismaz daži no tiem. Mēs acīmredzot nevaram pretendēt uz pilnīgu uzskaitījumu, bet vismaz daži no šiem kritērijiem, kurus mēs šodien redzam, mums tomēr būtu jāieliek likumā iekšā. Un tie šeit varētu būt, tāpat kā tas bija pirmā lasījuma redakcijā, bezdarba līmenis reģionā un iedzīvotāju ienākuma nodokļa lielums uz vienu cilvēku - vismaz šie divi. Tādēļ es aicinu neatbalstīt šo komisijas piedāvāto redakciju.

Kas attiecas uz Vaideres kundzes piedāvāto redakciju, tad tur šie kritēriji paliek, taču šeit, es domāju, tas tīri redakcionāli pietiekoši maz atšķiras no pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas, un tāpēc to varētu arī neatbalstīt. Taču man viskategoriskākie iebildumi ir pret atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju, un es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā pieņemto redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Es lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas ieteikto redakciju. Es gribētu norādīt uz tādu momentu, ka sakarā ar Ministru kabineta lēmumu Ekonomikas ministrijā ir izveidota darba grupa, kura izstrādā šos kritērijus, lai noteiktu īpaši atbalstāmos reģionus. Bez tam jūs visi zināt, ka mūsu valstī ir zināmas grūtības ar statistikas datiem. Mēs varētu vēlēties tos redzēt daudz precīzākus un daudz sīkākā griezumā, bet, lai to visu iegūtu, ir vajadzīgs milzīgs finansējums, tāpēc ne visi rādītāji, ko mēs vēlētos izmantot, ir pieejami. Es gribētu īpaši uzsvērt to, ka uz trešo lasījumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un arī, protams, deputātiem, kuri izrādīs interesi, tiks izsniegti šie metodiskie norādījumi par kritēriju pielietošanu un arī kārtību, kā nosakāmi īpaši atbalstāmie reģioni, - tātad šāds projekts. Tādējādi uz trešo lasījumu deputāti varēs ar to iepazīties un izteikt savas domas par šiem kritērijiem.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai" . Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Godātā Vaideres kundze! Tiešām ir ļoti grūti saprast šo jūsu motivāciju, jo jūs vēršaties šeit pret statistikas datiem, ka tie būtu nekvalitatīvi. Es piekrītu, ka ar statistikas datiem var būt problēmas, bet statistikas dati kā tādi taču paliek šajā atbildīgās komisijas redakcijā, un tieši tas ir tas, kas šeit ir atstāts, bet šeit ir izņemts ārā viss pārējais. Tas ir pirmais moments.

Otrs moments. Te ir šie pilnīgi konkrētie kritēriji, kas mums uz pirmo lasījumu šeit ir, proti, tas ir bezdarba līmenis reģionā un iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu cilvēku. Vai tiešām šie ir tādi dati, par kuriem mums valstī nav informācijas? Es zinu, ka mums ir pilnīgi precīza statistika gan par šiem bezdarbniekiem kopumā, gan arī par ilgstošiem bezdarbniekiem, kas ir vēl, teiksim, smalkāka nianse. Un es domāju, ka mums kā Saeimai vajag principā pieņemt to, ka mēs šos kritērijus uzskatām par obligātiem šajā likumā. Bez tam šeit ir paredzēta iespēja arī šajā pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā ņemt vērā vēl citus rādītājus. Un nu es lūdzu Ministru kabinetu: izstrādājiet citus šos rādītājus! Tas neapšaubāmi ir jādara, bet šeit, Saeimā, noteiksim, ka mums vajag ņemt vērā bezdarba līmeni reģionā un iedzīvotāju ienākuma nodokli uz vienu cilvēku. Es domāju, ka tas ir pilnīgi skaidrs, un katram, kurš aizbrauc uz Latgali, teiksim... Mēs vēl nesen bijām Līvānos, un tur mēs redzējām, ka tur ir absolūti... Tas ir absolūti skaidri redzams pamatcēlonis visai šai reģiona, varētu teikt, saimnieciskajai nīkuļošanai. Ja cilvēkam nav darba, tad viņam nav arī algas; ja nav šī darba, tad nav arī attiecīgo nodokļu pašvaldībā, tad nevar uzturēt skolas. Un arī valstij nenāk nodokļi, tā nevar maksāt pensijas. Tas ir absolūti acīm redzams, un es nezinu, kādas darba grupas un kādas zinātnes šeit vēl ir vajadzīgas, lai šo pilnīgi vienkāršo lietu atklātu un saprastu. Un, ņemot vērā to, ka Vaideres kundze neuztur spēkā savu priekšlikumu, bet aicina atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu, tad es aicinu šo atbildīgās komisijas priekšlikumu balsojumā neatbalstīt, bet palikt pie pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas, kur vismaz daži momenti tiek norādīti, kuros izpaužas šī mūsu Saeimas kā likumdevēja politiskā griba.

Es aicinu noraidīt atbildīgās komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš". Līdz pārtraukumam ir 10 minūtes. Izmantosit? Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Čerāna kungs! Es turpretī uzskatu, ka atbildīgās komisijas redakcija ir pilnīgi precīza, jo neatkarīgi no tā, vai mēs likumā uzskaitām visus kritērijus vai vienu neuzskaitām, vai mēs likumu rakstām Saeimai kā realizējamu, patiesībā mēs šo likumu radām kā instrumentu Ministru kabinetam, kas var reaģēt uz rajonu ekonomisko stāvokli un piemērot šo likumu saskaņā ar noteikumiem, kurus tas pats izstrādā, jo, parādot tikai dažus saskaitāmos, ar to jau mēs neatradīsim summu. Mums ir jādod Ministru kabinetam pilnīgi brīva rīcība, un ir skaidrs, ka depresīvs reģions var būt tāds, kur ir augsts bezdarba līmenis un kur ir zems iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas aiziet pašvaldībām, un tamlīdzīgi.

Tik tiešām visus iespējamos kritērijus mēs šajā likumā šodien nevaram ierakstīt, un tātad, ja mēs uzticamies savai valdībai, ja mēs uzticamies Kabinetam un saprotam, ka tas bezkaislīgi izturēsies pret šo reģionu attīstību, jo atsevišķu reģionu attīstība nozīmē arī valsts attīstību kopumā, tad mums nevajag ierobežot ar kaut kādiem atsevišķiem...

Ko nozīmē pateikt vienu vai otru, vai trešo kritēriju, tajā pašā laikā aizmirstot ceturto? Paldies par uzmanību.

Mauliņa kungs, beidziet smieties, šeit ir nopietna sēde!

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai". Vai jūs izmantosit 9 minūtes?

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Cienījamais sēdes vadītāj, godātie kolēģi! Es domāju, ka šinī gadījumā mums tiešām būtu jāskatās uz to, ko ir iesniegusi Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Inese Vaideres kundze, jo te šim priekšlikumam ir divas puses. Tātad te ir norādīti šie obligātie rādītāji, kuri ir noteikti jāņem vērā, lai piešķirtu šāda reģiona statusu, taču paskatieties beigās, kur ir piemetināts šis vārds "citus". Tātad var būt vēl arī citi papildu rādītāji, bet obligāti un noteikti ir jābūt šiem rādītājiem.

Un tagad, lūdzu, paskatieties komisijas variantu! Komisijas variantā faktiski ir noteikti šie obligātie rādītāji, lai vispār kādam reģionam piešķirtu īpaši atbalstāma reģiona statusu. Tātad, ja mēs liekam klāt - un situācija pašreiz ir tāda, ka likumā ir jāliek klāt šie citi rādītāji sakarā ar to, ka mēs pašreiz nevaram likumā ielikt visu šo rādītāju kopsummu -, tad tas nozīmē, ka mums tomēr būtu pieņemamāks, es domāju, Vaideres kundzes priekšlikums. Jo man ir zināmas aizdomas... mēs labi zinām, kā strādā ierēdņi, dažkārt diemžēl arī eksperti, un, patīk mums tas vai nepatīk, bet tā tas ir. Ja nebūs noteikti šie obligātie rādītāji, tad, ja runājam par citiem rādītājiem, mēs bieži vien pieņemam tādus rādītājus, kā interesēs mums ir atnākuši šie cilvēki un aizstāv vienu vai otru rajonu, nevis atbalstām tiešām to rajonu, kuram tas ir tiešām ļoti nepieciešams, ņemot vērā bezdarba līmeni, iedzīvotāju ienākuma nodokli un tā tālāk.

Un man šinī gadījumā gribētos pieminēt arī vēl tādu rādītāju kā infrastruktūras vērtējums. Cienījamie kolēģi, mēs zinām, ka padomju laikā mums infrastruktūras attīstībai dažādos rajonos bija dažādi ieguldījumi. Kāpēc mēs negribam pašreiz novērtēt to, kāda ir bijusi šī infrastruktūras attīstība un kāda viņa ir pašreiz, un, izejot no šī, tad arī varētu rēķināt visus pārējos rādītājus.

Tāpēc es domāju, ka mums patiešām ir jāatbalsta Vaideres kundzes priekšlikums, kas ir pamatots, jo tiešām eksperti ir strādājuši ministrijā pie tā un ir par to acīmredzot padomājuši. Turpretī komisija varbūt nav iedziļinājusies šajās niansēs un varbūt tās ir palaidusi garām.

Mans lūgums ir atbalstīt Vaideres kundzes priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš". Otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Augsti godātā Kušneres kundze! Mēs tiešām varam ielikt likumā visu, bet tad mums jāieliek pilnīgi visi kritēriji kopā ar visiem procentiem. Vai nu šis likums tiek piemērots Ministru kabineta ieskatiem... tātad nu mēs ierakstām pilnīgi visu: teiksim, bezdarba līmenis - 7%, infrastruktūras nolietojums - 34%, telefonizācijas situācija tāda un tāda, vai arī mēs to atļaujam izdarīt Ministru kabinetam.

Ir vēl, protams, arī tāda iespēja... Ja jūs esat spējīgi uzrādīt visus kritērijus, pēc kuriem reģionam tiek piešķirts depresīvā reģiona statuss, tad iesniedziet tos uz trešo lasījumu, un, ja būs pilnīgi visi kritēriji, tad es jūs bez šaubām, atbalstīšu. Tātad ir divas iespējas - vai nu ļausim Kabinetam brīvu interpretāciju, ņemot vērā apstākli, ka tā ir reālā izpildvara, kas sakārtos šo valsti, vai arī pilnīgi precīzi uzskaitīsim tos lielumus, kādiem ir jābūt, lai varētu piemērot šo likumprojektu. Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs... Ir pieteikušies? Liepas kungs, vai jūs 3 minūtes izmantosit? (No zāles deputāts I.Liepa: "Pçc starpbrīža!") Tādā gadījumā debates turpināsim pēc pārtraukuma. Vārds paziņojumam Jurim Kaksītim - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es aicinu Juridiskās komisijas deputātus sapulcēties tūlīt pēc pārtraukuma paziņošanas komisijas telpās, paņemot līdzi dokumentus, kuri ir šodienas darba kārtībā kā 9. un 53. jautājums (attiecīgie reģistrācijas numuri ir 2320. un 2293.). Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Pēterim Tabūnam - LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisijas locekļi! Lūdzu šajā starpbrīdī - tātad pusvienpadsmitos - pulcēties Pieprasījumu komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Lūdzu uzmanību reģistrācijas rezultātu paziņošanai!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Pēteris Apinis,

Alfreds Čepānis,

Roberts Dilba,

Kārlis Jūlijs Druva,

Edmunds Grīnbergs,

Viktors Kalnbērzs,

Andrejs Naglis.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, turpināsim darbu! Izskatām likumprojektu "Noteikumi par īpaši atbalstāmajiem reģioniem". Pirmā lasījuma 8.panta redakcija. Debatēs ir pieteicies Imants Liepa - frakcija "Latvijai".

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais sēdes vadītāja kungs! Cienījamie klātesošie! Es gribu dot dažus paskaidrojumus, kas izriet no šā jautājuma apspriešanas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kurā darboties man ir tas patiesais gods. Lūk, šeit ir jāizšķir divi jautājumi.

Pirmkārt, tie ir kritēriji un šo kritēriju izmantošanas veids jeb algoritms. Ja mums nav pietiekami veiksmīgs algoritms, tad var, pat tad, ja mums ir pilnvērtīgi kritēriji, izrēķināt tā, kā iepriekš kāds jau ir to iecerējis. Vārdu sakot, var ieviest pilnīgu subjektīvisma elementu zem objektīvas matemātiskās apstrādes maskas. Ko darīt, lai no tā izvairītos? Šo jautājumu apspriežot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, mums izvērsās ļoti intensīva diskusija, un attiecībā uz kritērijiem mēs nonācām pie slēdziena, ka, lūk, tie kritēriji, kas ir iesniegti, pēc savas būtības ir iedalāmi divās daļās - tie ir informatīvi kritēriji un neinformatīvi kritēriji - un ka galu galā tur nav ietverti vēl citi ļoti informatīvi kritēriji, tātad šis kritēriju uzskaitījums ir gaužām neprecīzs, un ierakstīt likuma tekstā šādu neprecīzu informāciju nebūtu prāta darbs. Tāpēc mēs vienojāmies ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem (konkrēti - Vaideres kundzi), ka, ņemot vērā to, ka šis ir otrais lasījums, būtu lietderīgi šo tekstu formulēt tā, lai redakcija būtu pēc iespējas fleksiblāka, un attiecībā uz trešo lasījumu iesniegt iespējami informatīvus, pārdomātus kritērijus. Vienlaicīgi tika dota arī apņemšanās jeb solījums, ka attiecībā uz trešo lasījumu tiks Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā iesniegts arī tas algoritms, aprēķinu veids.

Visu to ņemot vērā, mēs nonācām pie atziņas... un Vaideres kundze arī atsauca savu priekšlikumu šo apsvērumu dēļ... nonācām pie tāda konsensusa, ka vislabākais formulējums, kas atļauj, lūk, šādu fleksiblu rīcību, informatīvu rīcību, ir tas, kas ir ierakstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas kopējā lēmumā.

Es šajā sēdē uzstājos ļoti aktīvi un aizstāvēju tieši šādu viedokli. Es nemainu savus uzskatus un aizstāvu šo viedokli arī šeit, sēdē. Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārdomāto redakciju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. Otro reizi.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godātā Saeima! Lai nebūtu pārpratumu, es labprāt atsaucu savu priekšlikumu, jo tas, kā jau Liepas kungs pareizi teica, ir iestrādāts mani ļoti apmierinošā redakcijā - atbildīgās komisijas redakcijā.

Vēl vienu piebildi, runājot par kritērijiem, es gribētu pateikt. Manā priekšlikumā bija minēts tāds rādītājs kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu cilvēku. Liepas kungs acīmredzot zina ļoti labi, ka šis rādītājs jau vispār nav tas labākais, lai raksturotu kāda reģiona ienākuma līmeni.

Eiropas savienībā visbiežāk lietotais rādītājs šajā sakarībā ir bruto iekšējais produkts uz vienu iedzīvotāju. Diemžēl pagaidām mūsu statistika šo rādītāju iegūt attiecībā uz pagastiem nevar, tāpēc mēs, detalizēti ierakstot likumā kādu rādītāju, sasaistītu rokas metodikas pilnveidošanai. Tāpēc es pilnīgi pievienojos atbildīgās komisijas redakcijai un lūdzu arī jūs atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Anna Seile.

A.Seile. Sakarā ar to, ka Vaideres kundze atsauc savu priekšlikumu, es uzskatu, ka balsojams ir nākamais - 8.priekšlikums, kuru iesniegusi atbildīgā komisija un kurā jau ir daļēji iestrādāts arī parlamentārās sekretāres Vaideres priekšlikums.

Bet, noklausījusies šīs izsmeļošās debates par šā panta redakciju, es gribu atzīmēt Liepas kunga loģiskos argumentus, kuri tiešām tika izskatīti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā gribu papildināt šo runu ar piebildi, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma pieprasīt Ekonomikas ministrijas darba grupai iesniegt Ministru kabineta noteikumu projektu un ka ātrāk šis projekts Saeimas sēdē netiks skatīts, kamēr mēs visi šo noteikumu projektu nebūsim redzējuši.

Bez tam balsot par ārkārtīgi sīkiem kritērijiem vai tikai par dažiem kritērijiem nevar arī tāpēc, ka var rasties pilnīgi komiskas situācijas. Tā, piemēram, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā bija minēts, ka vajadzīgs noziegumu skaits... Nu tad varbūt kāds reģions būs ar mieru palielināt noziegumu skaitu savā teritorijā, lai tikai dabūtu īpašo statusu. Vai arī kādā reģionā tiks radīti īpaši apstākļi bezdarbam, jo tikai tad varēs dabūt valsts dotācijas un šā fonda līdzekļus. Tāpēc es aicinu balsot par 8. priekšlikumu - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu, un tad tiks sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts un izskatīts. Un šis likuma pamatojums ir redzams jau 4.pantā. Tātad ir noteikts, ka Ministru kabinets, pamatojoties uz statistikas datiem, tātad uz konkrētiem statistikas datiem, pie tam acīmredzot ilglaicīgiem, nevis pēdējo mēnešu datiem, un uz ekspertu vērtējumu, izdarīs savus secinājumus par īpaši atbalstāmā reģiona statusa piešķiršanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par atbildīgās komisijas ierosināto 4.panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 6, atturas - 1. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Nākamais redakcionālais priekšlikums, valodnieku izdarīts precizējums, ir jaunās redakcijas 5.pantā. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret piedāvāto 5.panta redakciju nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Tālāk - 9.priekšlikums. Frakcija "Latvijai" ierosina mainīt nodaļu kārtību. Pēc būtības šis priekšlikums ir atbalstīts, kaut arī šeit ir ierakstīts "Neatbalstīt". Tas ir vienkārši formāli. Tāpēc, ka frakcijas "Latvijai" priekšlikums balstās uz pirmā lasījuma redakciju, bet mēs šo nodaļu, šo pašu septīto nodaļu, esam pārcēluši kā trešo nodaļu, kuru tūlīt mēs sāksim skatīt. Tā ka pēc būtības, manuprāt, arī frakcijas "Latvijai" priekšlikums zināmā mērā ir ievērots. Par vienu nodaļu zemāk... bet uz augšu šī septītā nodaļa pēc viņu ieteikuma ir pārcelta...

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Paldies Seiles kundzei par šo komentāru, bet tiešām ir ļoti dīvaini, ka šeit ir rakstīts, ka nolemj neatbalstīt septītās nodaļas pārcelšanu pēc otrās nodaļas, bet pēc tam ir rakstīts: "Atbalstīt, izteikt kā trešo nodaļu." Tātad ir, manuprāt, tīri loģiska pretruna šajā konstatējumā, bet es neapšaubāmi piekrītu tam, ka šī nodaļa tiek pārcelta, un paldies komisijai arī par to, ka vismaz šī nodaļa, kas līdz šim bija septītā (ir runa par reģionālās attīstības līdzekļiem), tiek likumprojektā pacelta uz augšu.

Sēdes vadītājs. Jūs neprasāt balsojumu par frakcijas priekšlikumu. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 10.priekšlikums 5.lappusē. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija arī ierosina mainīt šo numerāciju, un situācija ir līdzīga kā ar frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, šī nodaļa tiešām ir pārcelta, tikai pilnīgi nesakrīt tā numerācija, kāda tā bija otrajā lasījumā. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. To pašu ir ierosinājusi Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Inese Vaidere 11.priekšlikumā. Arī tas ir atbalstīts, un mēs labajā pusē jau redzam šīs trešās nodaļas virsrakstu "Reģionālās attīstības līdzekļi". Pirmajā lasījumā tā bija tikai kā septītā nodaļa.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu attiecībā uz trešo nodaļu "Reģionālās attīstības līdzekļi". Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Tālāk. Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Vaidere ir ierosinājusi 22.panta redakciju pārnest šajā trešajā nodaļā kā 7.pantu, un tas sakrīt ar visiem mūsu iepriekš pieņemtajiem priekšlikumiem, jo 22.pants bija tieši šajā "strīdīgajā" septītajā nodaļā, kuru mēs pacēlām uz augšu un kura tagad ir trešā nodaļa. Aicinu atbalstīt Vaideres priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Sakarā ar šīs septītās nodaļas pārcelšanu uz augšu ir jārunā par kārtību, kādā šie priekšlikumi tālāk ir skatāmi. Es redzu, ka šis pats Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Vaideres kundzes priekšlikums, kas šeit ir 12. priekšlikums, šajā tabulā ir ierakstīts divreiz. Tas ir šeit ierakstīts kā 12.priekšlikums un arī kā 41.priekšlikums. Tas ir viens un tas pats priekšlikums, kas attiecas uz viena un tā paša panta redakciju. Arī tas priekšlikums, kurš ir norādīts kā 9.priekšlikums, ir tabulā otrreiz atkārtots kā 38. priekšlikums, un 10.priekšlikums ir arī 39.priekšlikums un 11.priekšlikums ir arī 40.priekšlikums. To mēs esam pēc būtības tagad izskatījuši. Tagad mums ir jāvienojas par to, ka mēs šo priekšlikumu, kurš tagad ir 12.priekšlikums un kurš pēc tam tālāk ir 41.priekšlikums, un kurš faktiski nevis piedāvā šo 22.pantu pārcelt kā 7.pantu, bet piedāvā jaunu 22.panta redakciju, - ka mēs to vienā vietā izskatām un turpmāk pie tā vairs neatgriežamies. Un patiesībā, lai šī tabula būtu korekta, kreisajā pusē šai Vaideres kundzes ieteiktajai redakcijai vajadzēja būt arī šai pirmajā lasījumā pieņemtajai redakcijai, un to mēs tajā lappusē, kurā ir 41.priekšlikums, arī redzam. Tāpēc man būtu priekšlikums šos abus priekšlikumus - 12. un 41.priekšlikumu - skatīt kopā. Un, ja mēs konsekventi vadāmies pēc jaunās pantu numerācijas, tad, ņemot vērā to, ka septītā nodaļa ir pārcelta, mums ir šobrīd uzreiz jāizskata arī 42., 43. un 44. priekšlikums, jo tie visi attiecas uz šīs septītās nodaļas tekstu. Man būtu lūgums - pēc vienlaicīgas 12. un 41.panta priekšlikuma apspriešanas izskatīt 42., 43. un 44. priekšlikumu, kuri arī attiecas uz šo pārceltās septītās nodaļas tekstu. Iesaku to vienkārši tāpēc, lai mēs tagad konsekventi izskatītu tādā secībā, kādā šie panti ir pēc jaunās likumprojekta pantu numerācijas.

Es neiebilstu pret šo Vaideres kundzes priekšlikumu un aicinu sekot kaut kādai sistēmai jeb kārtībai, jo pie šiem priekšlikumiem būs tomēr jānonāk un šis būtu tāds loģiskāks risinājums.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Anna Seile.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Čerāna kunga iebildumi ir pilnīgi pamatoti. Bet šāda situācija rodas vienmēr, kad kādu nodaļu pārceļ pilnīgi jaunā vietā, uz priekšu vai atpakaļ. Būtu dīvaini, ja mēs uz aili, kurā ir ierakstīta pirmā lasījuma redakcija, uzreiz pārvietotu 22.pantu. 1.ailē panti ir sakārtoti tādā kārtībā, kādā tie bija tajā likumā, bet 4.ailē mēs dodam likuma jauno redakciju, un tur panti ir noteiktajā kārtībā. Bet Čerāna kungam tiešām ir taisnība, ka 12.lappusē, kur ir 22.pants, par kuru Inese Vaidere ir iesniegusi priekšlikumu, vajadzēja būt ierakstam: "Pârcelts un iestrādāts 7.pantā." Bet komisijas konsultanti neizdarīja šo piezīmi acīmredzot tāpēc, ka Saeimas sēdē vēl nebija nobalsots. To mēs izdarīsim ar saviem komentāriem. Tāpēc es lūdzu tagad tomēr vadīties pēc tās kārtības, kāda pašlaik ir.

Par 12.priekšlikumu, kuru ierosinājusi Inese Vaidere, būtisku ierosinājumu nav. Aicinu to atbalstīt komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto 7.panta redakciju nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Nākamais - 13.priekšlikums ir pirmais tajā blokā, kas attiecas uz Reģionālās attīstības padomes veidošanu un tās funkciju noteikšanu. Arī 13.priekšlikumu ir iesniegusi Inese Vaidere. Komisija to daļēji ir atbalstījusi un daļēji ir atbalstījusi arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto 14.priekšlikumu, un izteikusi savā redakcijā kā 15.priekšlikumu, kuru arī es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto 9.panta redakciju nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 16.priekšlikums ir 7.lapaspusē. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums attiecas uz kārtību, kādā tiek pārraudzīta Reģionālā fonda līdzekļu izlietošana. Šis priekšlikums ir atbalstīts un iestrādāts kopējā redakcijā kā atbildīgās komisijas priekšlikums (17.priekšlikums), kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto 10.panta redakciju. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Pārejam pie piektās nodaļas "Reģionālais fonds". 18.priekšlikumu ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisija ir noraidījusi gan šo priekšlikumu, gan nākamo, frakcijas "Latvijai" izteikto priekšlikumu, bet ir atbalstījusi veco redakciju. Aicinu atbalstīt veco redakciju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir ļoti būtisks jautājums. Šajā likumprojektā mēs esam beidzot nonākuši līdz šo naudas līdzekļu tērēšanai un šo naudas līdzekļu pārvaldīšanai. Mums var būt visjaukākās un visskaistākās idejas, bet, ja tās nematerializējas konkrētā finansu formā un ja attiecībā uz tiem naudas līdzekļiem, kurus mēs, sabiedrība, esam ar mieru maksāt par šo ideju realizāciju, netiek veikta pienācīga kontrole, tad visas šīs idejas faktiski tā arī paliek skaistu ideju līmenī un netiek realizētas un uz šo finansu līdzekļu rēķina atkal kaut kādi noteikti ierēdņi var pamanīties kaut kādā veidā veikli iedzīvoties. Ja mums nav šādas stingras disciplīnas attiecībā uz šiem naudas līdzekļiem, tad tas ir, neapšaubāmi, būtisks korupciju veicinošs faktors.

Tāpēc frakcija "Latvijai" ir iesniegusi priekšlikumu - noteikt, ka īpaši atbalstāmo reģionu ekonomiskās attīstības veicināšanai tiek izveidots fonds - Reģionālās attīstības fonds - un ka šis fonds ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālais budžets. Mums nav būtiski, ka tam būtu jābūt tieši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālajam budžetam - tas varētu arī būt Ekonomikas ministrijas speciālais budžets, - bet svarīgi ir tas, lai pār šā fonda līdzekļiem būtu tāda pati kontrole un tāda pati atbildība kā pār budžeta līdzekļiem.

Tāpēc es aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, lai noteiktu nopietnu atbildību pār finansu līdzekļiem. Ja šo radikālāko - frakcijas "Latvijai" - priekšlikumu Saeimas vairākums neatbalsta, tad es aicinātu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, jo arī tur ir pietiekami precīzi rakstīts, ka ir jābūt kaut kādai ministrijai, kaut kādai valsts institūcijai, kas atbild par Reģionālā fonda saistībām. Ir nepieciešama šī politiskā atbildība. Tāpēc es lūgtu šos balsojumus.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti! Čerāna kungs! Pirmais, ko es gribu pateikt, - fonds nekādā veidā nevar būt budžets. Fonds ir fonds, un ministrijas budžets ir ministrijas budžets. Tā ka jūsu priekšlikumu noraidu uzreiz. Jānoraida, manuprāt, ir arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ka par Reģionālo fondu un par tā saistībām atbild Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tā nav politiska atbildība, kas ir iestrādāta jūsu priekšlikumā. Aicinu deputātus tomēr nobalsot par perfekti sagatavoto atbildīgās komisijas priekšlikumu, proti, nobalsot par šo pantu, kāds tas ir atbildīgās komisijas izstrādātajā redakcijā, - ka Ministru kabinets izveido Reģionālo fondu un apstiprina fonda nolikumu, kurā ir skaidri un gaiši pateikts, kā darbojas šis fonds, kā tiek pārbaudīts šo finansu līdzekļu izlietojums, un tamlīdzīgi. Nevajag mums, kā jūs pats teicāt, šīs radikālās metodes, kas it kā cīnās pret korupciju, bet kas velk atpakaļ padomiskajā sistēmā, ka no ierēdņu labvēlības vai no balsojuma parlamentā ir atkarīga reģionālā attīstība vai atbalsts depresīvajiem reģioniem, vai investīciju izvietošana šajos reģionos jau gadu uz priekšu, neparedzamā laika posmā. Aicinu tomēr jūs būt saprātīgiem un vēlreiz aicinu uzticēties cilvēkiem, kas izstrādās nolikumus, un neuztvert pasauli kā korumpantu, blēžu un ļaundaru midzeni. It sevišķi es gribētu teikt, ka nevajag uztvert izpildvaru kā zagļu bandu. Tas ir Latvijas Republikas Ministru kabinets, ko atbalsta... tik tiešām atbalsta šobrīd sabiedrības lielākā daļa neatkarīgi no tā, vai kādam tas patīk vai ne. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Es gribētu varbūt mazdrusciņ atbildēt attiecībā uz to satraukumu, kas izskanēja Čerāna kunga teiktajā. Pievienojoties Leiškalna kunga viedoklim, es gribētu atgādināt arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijā runāto, ka uz trešo lasījumu ministrija iesniegs, kā tas ir paredzēts... kā mums Ministru kabinets to ir uzdevis, šī Reģionālā fonda nolikumu, un tad Saeimas komisija varēs iepazīties ar šo nolikumu un izteikt savu viedokli. Tā kā mēs uzskatām, ka Ministru kabineta redakcija šajā stadijā ir vispiemērotākā, tāpēc lūdzam noraidīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kā arī frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, jo pašlaik, iekams komisija nav vēl izskatījusi šo fonda nolikumu, būtu pāragri dot kādas noteiktas nostādnes, īpaši pieskaroties tiem iebildumiem, ko izteica Leiškalna kungs. Paldies. Lūdzu noraidīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai".

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Runājot par šiem līdzekļiem un to pārvaldīšanu, es domāju, ka pašreiz mēs pieņemam likumu otrajā lasījumā. Pašreiz man personīgi un, es domāju, arī daudziem no jums nav skaidrs, no kādiem līdzekļiem šis fonds sastāvēs, - vai tie būs budžeta līdzekļi vai tie būs kādi citi. Es domāju, ka tie noteikti būs arī budžeta līdzekļi, līdz ar to... Te Vaideres kundze mums solīja, ka uz trešo lasījumu būs šis nolikums - fonda nolikums un ka tad mēs precīzi zināsim, kādas ir tā funkcijas, kādas ir tā tiesības un tā tālāk. Taču es domāju, ka, lai atvieglinātu Ekonomikas ministrijai darbu pie tā, kādam šim nolikumam būtu jābūt, manuprāt, otrajā lasījumā tomēr tiešām ir jānobalso vai nu tas, ko frakcija "Latvijai" piedāvā, vai arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvātais priekšlikums, kur tomēr ir pateikts, kas šo fondu pārvalda, tātad ir ielikta iekšā atbildība.

Ja Ekonomikas ministrija mums piedāvās nolikumu, kurā viss būs ļoti precīzi un skaidri sakārtots, tad tādā gadījumā mēs trešajā lasījumā varēsim pieņemt arī citā redakcijā šo pantu par Reģionālo fondu. Pašreiz es domāju, tā kā šeit šīs bažas ir izskanējušas, ka tomēr ir jāuzliek kāda pārraudzība šim fondam. Kā es jau teicu, pašreiz man personīgi nav zināms un domāju, ka arī varbūt ministrijā vēl nav pietiekami droši pieņemts lēmums par to, kāds būs šis Reģionālais fonds un no kādiem līdzekļiem viņš veidosies. Paldies. Es aicinu jūs atbalstīt frakcijas "Latvijai" un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš", otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Ļoti cienījamā Kušneres kundze! Politiskā atbildība te jau ir iekšā, jo Ministru kabinets izveido reģionālo fondu. Šī politiskā atbildība jau ir ietverta atbildīgās komisijas redakcijā. Viņa tik tiešām ir klātesoša. Jūs vienmēr iestājaties pret ierēdņu patvaļu, jūs iestājaties pret to, ka nevis fondi, nevis cilvēki uz vietām lems par investīciju izvietojumu, par vajadzībām, kādas ir reģionam. Jūs iestājaties pret to, ka to lemj ierēdņi, taču šobrīd jūs gribat atdot visu šo iniciatīvu un atbildību atsevišķu ministrijas ierēdņu rokās. Nu tad jau mums nevajag fondu! Tad mēs varam ielikt budžetā investīcijas reģionu attīstībai. Tad mums nevajag noteikt depresīvos reģionus, tad ļausim, lai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šīs lietas lemj "no augšas", lai viņa pasaka: tur vajag to ielikt, tur vajag atlaist tādus kabinetus, pieņemt kaut kādas nodokļu atlaides nodokļu maksātāju iemaksām budžetā. Vai nu Ministru kabinets atkal šo budžetu pārdala, vai mēs parlamentā pārdalām. Tad mums nevajag veidot šos depresīvos reģionus! Uzticieties taču tām nevalstiskajām struktūrām, uzticieties tām struktūrām, kurās valsts ir iesaistīta mazāk! Tas patiesībā ir tas, ko jūs bieži vien runājat no tribīnes, bet tagad šeit jūs atkal gribat šo ciešo ierēdniecības kontroli pār kaut kāda reģiona attīstību, pār reģionu, kur bieži vien šie ierēdņi nemaz nav bijuši. Es nesaprotu šīs pretrunas jūsu izvirzītajos priekšlikumos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai", otro reizi.

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godātais Leiškalna kungs! (Starpsauciens: "Ai, ai, ai! Mīlestības izpausme!") Politiskā atbildība un finansiālā atbildība ir divas dažādas lietas. Mēs zinām, ka ar politisko atbildību bieži vien nepietiek, jo tad, kad rokās tiek naudas līdzekļi, tad viņi bieži vien aizplūst citur. Tāpēc mums ir jāuzliek finansiālā atbildība, lai mēs varētu redzēt, kā tas notiek un kur tas notiek. (Starpsauciens: "Jûs nesapratāt lietas būtību...")

Kas attiecas uz uzticību vai neuzticību ierēdņiem, tad tur jau ir tā lietas būtība, ka mēs to labi zinām gan no preses, gan arī jūs, Leiškalna kungs, tiekoties acīmredzot ar ārzemju uzņēmējiem. Nupat nesen "Dienā" arī bija raksts par to, kā somu uzņēmēji vērtē mūsu ierēdniecības darbību. Tāpēc mums ir jāuzliek finansiālās darbības kontrole, kas arī ir paredzēta šeit. Tāpēc es vēlreiz aicinu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es runāšu ļoti īsi. Es gribu tikai pakomentēt to, ka šajā Reģionālās attīstības fondā ir paredzētas iemaksas no valsts budžeta, un to var izlasīt arī šī likuma attiecīgajā pantā, tātad tas ir 14.pants, bet pēc jaunās redakcijas - 12.pants. Te ir teikts, ka Reģionālās attīstības fondā tiek ieskaitīti valsts budžetā minētajam nolūkam iedalītie līdzekļi. Tātad valsts budžetā iedalītie līdzekļi ir nodokļu maksātāju nauda un nodokļu maksātājiem ir tiesības prasīt atskaiti par katra santīma izlietošanu no šīs naudas. Un tāpēc ir vajadzīga finansiāla kontrole pār šī fonda izlietošanu. Mums likumos gan nav paredzēta nopietna atbildība par dažādu fondu izlietošanu. (Starpsaucieni: "Bet ir jau! Kur!") Tā, piemēram, no Privatizācijas fonda vai vēl no kāda cita fonda tagad Ministru kabinets atkal atļaujas ar vieglu roku "izķert" ârā 100 000 latu un pasaka, ka šis attiecīgais rīkojums vispār nav publicējams, kam šī nauda aizies... Un tas viss, izrādās, ir saskaņā ar likumu. Tātad šādu fondu veidošana ir maksimāli jāierobežo, maksimāli jāveicina atklātība, jānodrošina atklātība un "caurspīdīgums" sabiedrisko līdzekļu izlietošanā, un tāpēc es aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Godātais Leiškalna kungs! Man ir tikai divi jautājumi. Viens jautājums, vai mēs atkal veidojam G-24 un "LATA-International"? Vai mēs tomēr gribam nopietni strādāt? Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Seiles kundze.

A.Seile. Cienījamie deputāti, paldies par enerģisku apspriešanu! Noklausoties Janīnas Kušneres skolmeistariski didaktisko runu un opozīcijas deputāta Kārļa Čerāna liesmojošos argumentus, kā arī Kārļa Leiškalna loģiski izsvērtos secinājumus, es gribu pievienot vēl to veidu, kā mēs apspriedām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Bez tam es jums gribu atgādināt, ka likums nesastāv no šī viena panta. Nupat mēs nobalsojām par 9.pantu. 9.pantā ir skaidri un gaiši pateikts, ka šī Reģionālās attīstības padome tiek veidota no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, ekonomikas ministra, finansu ministra, satiksmes ministra, citiem ministriem un valsts un pašvaldību institūciju pilnvarotiem pārstāvjiem un ekspertiem. Tātad tiks izveidota šāda kompetenta padome. Kāpēc tad vienai ministrijai būtu jāatdod visi fonda līdzekļi, ja viņu pārstāvēs daudzas ministrijas? Varbūt tad drīzāk būtu jāatdod Finansu ministrijai, Ekonomikas ministrijai vai vēl kādai citai ministrijai, varbūt pat pašvaldībām? Šajā gadījumā sēdē piedalījās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Gorbunova kungs, un viņam nebija iebildumu pret šādu redakciju, kādu ir sagatavojusi komisija par to, kā šāds fonds tiek veidots, kas viņu pārstāv un kad Ministru kabinets noteiks to kārtību, pie kā šo fondu mēs dibināsim.

Ir vēl arī nākamais - 12.pants. Un šajā pantā izskan tie jautājumi, par kuriem mēs sākām vētraini debatēt jau pie šī panta. Tur ir pateikts, kas tiek ieskaitīts Reģionālajā attīstības fondā, kādi līdzekļi. Un tātad tie ir valsts budžetā minētajam nolūkam iedalītie līdzekļi. Protams, tas viss būs saskaņā ar valsts programmām, tie būs ārvalstu un starptautisko palīdzības institūciju kredīti un dāvinājumi, kā arī dažādu juridisko un fizisko personu ziedojumi un citi ienākumi. Lūk, tāds veidosies tas fonds, viņam būs sava padome, un šīs padomes darbība tiks koriģēta un kontrolēta. Un tāpēc es atkārtoti aicinu balsot pret Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un frakcijas "Latvijai" priekšlikumiem, kuri, nesaprotami kāpēc, vēl vienu fondu grib uztiept Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kura uz šo fondu praktiski nepretendē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim atbildīgās komisijas akceptēto... Acumirkli! Piedodiet...

A.Seile. Nē, es atvainojos, jo jābalso būtu par 18.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jā, balsosim Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - izteikt 13.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Atkārtoju, godātie kolēģi, vēlreiz, ka dokumenta 7.lappusē ir 18.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums izteikt 13.pantu šādā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 38, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.

Un tagad balsosim frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - izteikt 13.pantu šādā redakcijā... teksts jums ir redzams. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 36, atturas - 8. Arī šis priekšlikums nav pieņemts, tādēļ paliek spēkā komisijas akceptētais priekšlikums par šī panta redakciju. Paldies. Lūdzu, tālāk!

A.Seile. 20.priekšlikums, kuru iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tā būtība ir - izslēgt no esošā teksta vārdus "katru gadu". Tas nozīmē, ka varēs ne tikai katru gadu, bet arī gadā divas reizes vai varbūt kādu gadu vispār neieskaitīt šos līdzekļus, jo fonds veidosies patstāvīgs. Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iebilst pret atbildīgās komisijas slēdzienu par priekšlikumu - izslēgt 14.pantā vārdus "katru gadu"? Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Seile. 21.priekšlikums, kuru iesniedzis Saeimas deputāts Ādolfs Ločmelis. Viņa priekšlikumu komisija nav atbalstījusi, jo pārāk sīki ir reglamentēti dažādu līdzekļu ieskaitījumi no lauksaimniecības produkcijas. Pie tam no citām nozarēm šāda līdzekļu ieskaitīšana nekur netiek paredzēta. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli - tātad neatbalstīt Ločmeļa kungu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ločmeļa kungs vēlas runāt. Ādolfs Ločmelis - LZS, KDS un LDP frakcija.

Ā.Ločmelis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamās dāmas, godātie kungi! Varbūt tiešām Seiles kundzes aizrādījums par šo nodalīšanu attiecībā uz lauksaimniecības produkciju... varbūt tiešām te tas nav pilnīgs, tāpēc varbūt ir labojams trešajā lasījumā, tomēr princips pats par sevi, ka šie līdzekļi šajā fondā tiek izdalīti tikai no budžeta, skaidri liecina, ka tie ir sagaidāmi ļoti, ļoti niecīgi, jo mēs jau esam liecinieki šodienas īstenībai, cik tas budžets ir bagāts un kāds viņš varētu būt, teiksim, arī 1998. un tuvākajos gados. Tās, protams, būs tikai asaras, labojot šos reģionus, atbalstot viņus. Tāpēc es arī ierosinu papildināt šos līdzekļus nevis ar budžeta "asariņām", bet ar šo triju "krokodilu asarām" - tas ir, ar tirdzniecību, pārstrādi un muitu. Protams, šie līdzekļi ir ļoti, ļoti "taustāmi", kaut vai ņemot vērā veco argumentu, kas jau vienreiz vai varbūt vairākas reizes tika cilāts mūsu mājā, - to, ka zemnieks par kviešu kilogramu šodien saņem apmēram 10 santīmu, bet, teiksim, pārstrāde un tirdzniecība no šiem 10 santīmiem savukārt veido vismaz 80 santīmus, izsakot to maizes produktos, un tātad zemniekam tiek 12% no šī galarezultāta... Cik man zināms, tad Zviedrijas zemnieks saņemot vismaz 24% šādā gadījumā - tātad divtik vairāk nekā mūsu lauku ražotājs. Tāpēc es arī saprotu, ka šis lēmums ir nepopulārs tā iemesla pēc, ka te ir lielkapitāls, ka te tiek skartas viņa intereses. No budžeta to visu izdalīt ir ļoti vienkārši, tomēr vēlreiz atcerēsimies, ka šie līdzekļi būs ļoti, ļoti niecīgi, tāpēc domāju, ka vismaz tuvākajiem diviem gadiem šo nepopulāro lēmumu vajadzēja pieņemt un šiem lielkapitālistiem tomēr par labu reģioniem vajadzētu šķirties no šiem 3 vai 4%, tāpēc es lūdzu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie deputāti! Godātais Ločmeļa kungs! Es tā īsti nevaru saprast, vai jūs saprotat, ko jūs piedāvājat un par ko jūs runājat. Patiesībā es nevaru saprast, ka līdzekļi 3% apmērā no lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu neto apgrozījuma... kurā vietā, kādās visas pasaules valstīs vai Latvijas Republikā... Es nesaprotu...

Skaidrs, ka jūsu piedāvājums dažam labam zemniekam, kam tiešām ir grūti kulties pa šo pasauli, var likties pasakains, tas ir tāds skaists aicinājums, es teiktu, bet patiesībā virzība ir uz kaut kādu ekspropriāciju, uz lielkapitāla, kā jūs saucat... Kas jums teica, ka gaļas pārstrāde vai lauksaimniecības produkcijas pārstrāde ir kaut kāda lielkapitāla interešu loks? Ir simts mazu maltuvīšu, bet jūs patiesībā aicināt viņas aplikt ar papildu nodokli 3% apmērā no jebkādas darbības šajā jomā. Patiesībā jūs to vien gribat darīt, kā velēt šiem lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem, patiesībā tiem, kuri rada darba vietas zemniekiem, ar smagu āmuru pa pieri.

Nē, ir jau lietas, kas skaisti skan, ir lietas, ka te kāds aicina ar dakšām kādu nodurt, ir vesela virkne citu lietu, ko šajā pasaulē mēs varam darīt savas popularitātes labad, teiksim, Ludzas rajonu ņemt un vicot iekšā likumos, bet cik tālu mēs tā tiksim? Nu tad atņemiet viņiem visu un atstājiet tikai vēdera tiesu! Pie tam te pilnīgi nekas nav uzrādīts, ka no lauksaimniecības produkcijas uzņēmumu neto apgrozījuma... No kādiem uzņēmumiem, kurā vietā? "Lîdzekļus 3% apmērā no vairumtirdzniecības apgrozījuma ar lauksaimniecības izcelsmes produkciju..." Ločmeļa kungs, tas taču ir likums! Tā nav pasaku grāmata, un tā nav pat partijas priekšvēlēšanu programma, tāpēc nemaitāsim, nu netaisīsim sev... Ja jūs gribat īstenot šāda veida priekšlikumus, tad katrā likumā, katrā pantā, pat pantā par abortiem, var ierakstīt 50%. Es varu sēdēt pie kompjūtera un tikai rakstīt priekšlikumus, bet mums taču ir jāizskata likums par depresīvo reģionu attīstību. Tas ir svarīgs likums, tāpēc beigsim reiz mētāties ar vārdiem, beigsim taču skaldīt tukšu gaisu, radīt kaut kādus jaunus nodokļus, pie tam tādus nodokļus, kurus mēs gribam uzlikt nezin kur, nezin kam un nezin par ko un ielikt kādā Reģionālās attīstības fondā. Nu beidziet to populismu vismaz šeit! Paldies par uzmanību, aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es ņēmu vārdu, lai runātu kā LNNK frakcijas deputāte, kura reizē ir arī Lauksaimniecības apakškomisijas priekšsēdētāja Saeimā. Un es gribu aizstāvēt zemnieku intereses pret Ādolfa Ločmeļa ierosinājumu. Man šķiet, ka Ādolfs Ločmelis šajā gadījumā ir kļūdījies. Vienīgā tautsaimniecības nozare, kuru apliek ar papildu iekasējumiem reģiona labā, pēc Ādolfa Ločmeļa priekšlikuma ir zemnieki. Kā labā tad atskaitīs šos atskaitījumus, kam viņi tiks? Viņi nonāks tajā reģionā acīmredzot citu rūpniecības nozaru atbalstīšanai, kaut kādas jaunas ražotnes izveidošanai, un tas nebūt varbūt nebūs zemniecībai. Es aicinu noraidīt Ločmeļa priekšlikumu, jo tas zemniekus apliek ar papildu maksājumiem citu nozaru labā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu jūs apskatīties uzmanīgi šo Ločmeļa kunga priekšlikumu. Mēs redzam, ka šis priekšlikums sastāv no četrām daļām, lai gan patiesībā būtiskas ir pirmās trīs daļas, jo ceturtā daļa dublē jau šobrīd pirmajā lasījumā pieņemto redakciju. Un es pilnībā piekrītu Leiškalna kunga un Seiles kundzes viedoklim par divām pirmajām Ločmeļa kunga priekšlikuma daļām. Es tiešām uzskatu, ka mēs nevaram uzlikt šos papildu nodokļus lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādei. Mēs nevaram uzlikt nekādā gadījumā arī šos maksājumus 3% apmērā no vairumtirdzniecības apgrozījuma ar lauksaimnieciskās izcelsmes produkciju. To mēs nekādā gadījumā nevaram darīt! Taču es neredzu pamatu, kāpēc mēs nevarētu ieskaitīt šajā Reģionālajā fondā līdzekļus 3% apmērā no ievedmuitas par lauksaimnieciskās izcelsmes produkciju vai arī varbūt no ievedmuitas par cita veida, citas izcelsmes produkciju.

Un tāpēc es aicinātu šobrīd otrajā lasījumā atbalstīt šo trešo daļu no Ločmeļa kunga priekšlikuma, tas ir, 14. panta 6. punktu, ka mēs Reģionālajā fondā iemaksājam līdzekļus 3% apmērā no ievedmuitas par lauksaimnieciskās izcelsmes produkciju. Un tālāk uz trešo lasījumu mēs varam pameklēt vēl citus iespējamos avotus, no kuriem mēs varam pilnīgi konkrēti novirzīt naudu šajā Reģionālajā fondā. Jo ir arī skaidrs tas, ka šajā Reģionālajā fondā, lai viņš būtu reāls, mums ir vajadzīga šī nauda. Un tāpēc es lūdzu balsot šo Ločmeļa kunga priekšlikumu pa daļām un atbalstīt viņa ierosinājuma trešo daļu, kas attiecas uz 14. panta 6. punktu, bet pēc tam strādāt tālāk uz trešo lasījumu, lai šo priekšlikumu plašāk attīstītu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā Seiles kundze vēlas ko teikt? Lūdzu!

A.Seile. Cienījamie deputāti! Es aicinu noraidīt šo ierosinājumu - balsot viņu pa daļām, jo tādā veidā mēs sadalīsim visus ienākumus no dažādiem nodokļiem dažādos fondos, lai gan viņiem visiem tomēr ir jāienāk valsts budžetā. It sevišķi tāpēc, ka zemniecības atbalstam budžetā nav ieplānoti 3% subsīdiju. Ja šīs summas nonāks budžetā, tad viņas nonāks atpakaļ zemniekiem, turpretī, šādā fondā ienākot, viņas var arī pie zemniekiem atpakaļ nenonākt.

Tātad es lūdzu neatbalstīt Ādolfa Ločmeļa priekšlikumu un neatbalstīt arī balsošanu par priekšlikumu pa daļām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemsim vispirms jautājumu par priekšlikuma balsošanu pa daļām.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret deputāta Čerāna priekšlikumu - Ādolfa Ločmeļa ierosinājumu balsot pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 37, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas deputāta Ādolfa Ločmeļa priekšlikumu - papildināt 14. pantu ar šādiem jauniem punktiem. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 43, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. Nākošais ir 22. priekšlikums - izslēgt 15. panta 1. punktu. Tas ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums, taču es esmu nelielā neizpratnē, jo, manuprāt, šis priekšlikums ir atbalstīts. Tik tiešām 13. pantā blakus esošajā redakcijā šis 1. punkts tādā redakcijā vairs nav redzams.

Sēdes vadītājs. Tātad jūs, Seiles kundze, uzskatāt, ka tā ir kļūda, ka priekšlikums...?

A.Seile. Jā, es uzskatu, ka tekstā ir kļūda, jo tieši šajā vecajā redakcijā ir paredzēti ieguldījumi uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) statūtkapitālā - līdz 35% apmērā... labajā pusē 1. punktā tā nav. Tātad ir realizēts frakcijas "Latvijai" priekšlikums un šī norma ir izslēgta.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es saprotu, ka runāt jau var visu ko, bet šeit ir skaidri ierakstīta šī attieksme - "Neatbalstīt". Komisija ir piedāvājusi citu 15. panta 1. punkta redakciju. Gan pirmajā lasījumā, gan arī tagad jaunajā atbildīgās komisijas priekšlikumā ir minēti ieguldījumi uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības statūtkapitālā, un vienīgā atšķirība ir tā, ka šajā jaunajā atbildīgās komisijas redakcijā ir izņemti ārā vārdi "lîdz 35 procentu apmērā".

Kāpēc es uzskatu, ka 15. panta 1. punkts ir jāizslēdz vispār? Ir jautājums par to, kādā veidā varēs tērēt Reģionālā fonda līdzekļus, un frakcijas "Latvijai" piedāvājums ir papildināt 15. pantu, tajā ielikt iekšā tādu punktu, ka tos varētu individuāliem uzņēmumiem maksāt, varētu tiem palīdzēt segt procentu maksājumus par mērķkredītiem, kas tiek sekmīgi apgūti saskaņā ar iesniegto biznesa plānu. Mēs nevaram atļaut patvaļīgu līdzekļu izmaksāšanu no Reģionālā fonda. Ir jābūt pietiekami stingriem nosacījumiem, kādos gadījumos to varēs darīt, jo citādi atkal mēs nonākam tādā situācijā, ka varam šo izmaksāšanu veikt patvaļīgi, ka šie līdzekļi atkal tiek bez kontroles izmaksāti un bez kontroles arī aiziet tālāk attiecīgajām kompānijām. Nevar izslēgt dažādu interešu konfliktu šā fonda lēmējinstitūcijās, un var būt šie patvaļīgie ieguldījumi uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību statūtkapitālā. Tas nozīmē, ka Reģionālā fonda padome var kādiem sev labvēlīgiem cilvēkiem, teiksim, samaksāt visu šo dibināšanas kapitālu un līdz ar to faktiski atbrīvot pašu šo cilvēku, šo uzņēmēju vai draugu, no jebkādas atbildības par šā uzņēmuma darbību un var radīt viņam nepamatotas priekšrocības kā privāttiesību subjektam.

Tāpēc mēs uzskatām, ka šādi finansējumi nevar tikt izdarīti patvaļīgā veidā, un tāpēc frakcija "Latvijai" aicina noraidīt šo 15. panta 1. punktu, izslēgt vispār šo punktu un tāpat izslēgt arī 15. panta 2. punktu un noteikt pilnīgi precīzas normas, kādā veidā mēs varam no Reģionālā fonda veikt šīs izmaksas, lai nodrošinātu šo līdzekļu iztērēšanas godīgumu.

Sēdes vadītājs. Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. Lūdzu!

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godātā Saeima! Es gribētu ļoti uzsvērt divus momentus. Šis likums ir radīts, lai atbalstītu uzņēmējdarbību tajos reģionos, kuriem iet visgrūtāk. Tas ir pirmais moments. Es domāju, ka nevienam nerastos nekādi iebildumi, un to ir pierādījusi arī līdzšinējā apspriešanas gaita.

Otrs, ko es īpaši gribētu uzsvērt: kas neko nedarīs, tas no šā fonda arī neko nedabūs. Šā fonda sniegtais atbalsts ir paredzēts vienīgi tiem uzņēmējiem un tām pašvaldībām, kas kaut ko darīs. Čerāna kungam gan ir ļoti labi zināms, ka šis fonds nedalīs līdzekļus patvaļīgi. Likumā ir noteikts, ka tos var dot tikai atbilstoši pamatotām un pieņemtām programmām. Man tiešām mazdrusciņ rodas pārsteigums, kā Čerāna kungs varēja tā teikt par tikko kā Saeimas atbalstīto variantu, - ka Reģionālās attīstības padomē, ko ieceļ Saeima, būtu iespējams patvaļīgs līdzekļu izlietojums. Viņš teica - "pa draugam" iedos kādam savam uzņēmējam. Tas tiešām varētu būt pārsteidzoši, jo man liekas, ka šī padome, ko Saeima nupat ar savu lēmumu akceptēja, būs pietiekami respektabla un reprezentabla, lai tādas lietas pilnīgi izslēgtu.

Tāpēc es gribētu uzsvērt arī to, ka, ja reģionā radīsies nopietns projekts, tad, izdarot no Reģionālā fonda līdzekļiem ieguldījumus šīs uzņēmējsabiedrības vai uzņēmuma statūtkapitālā, būs iespēja gan šo eventuālo lielo projektu atbalstīt, gan arī nepieciešamības gadījumā tieši pārraudzīt šo līdzekļu izlietojumu un arī šā uzņēmuma darbību.

Tāpēc es domāju, ka nekādi nav iespējams izslēgt 15. panta 1. punktu. Šāda veida palīdzība ar statūtkapitāla līdzdalību ir paredzēta arī Eiropā. Arī Eiropas valstīs, kurās risina reģionālās attīstības jautājumus, šādas metodes tiek lietotas, tāpēc es aicinu neatbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augstā sapulce! Augsti godātais Čerāna kungs! Protams, zog, un, protams, ir draugu būšanas, un draugu būšanas ir gan Latvijā, gan visā lielajā pasaulē, arī demokrātijas citadelē Amerikā. Bet jūs aicināt izslēgt 15. panta 1. punktu, kas patiesībā ir visa šā fonda saturs, jēga un būtība. Rodoties iniciatīvai, izpētot apstākļus, šis fonda 35% lielais ieguldījums statūtkapitālā patiesībā motivē investēt, motivē radīt darba vietas. Mēs nevaram šo likumprojektu ierēdnieciskot. Un ja pat kāds kādam draugam palīdzēs un pat ja šis draugs, kuram palīdzēs, nopelnīs kādā pagastā, kādā Latvijas teritorijas daļā, kur šobrīd absolūti valda bezdarbs, būs radītas šīs darba vietas, nu paldies Dievam, lai tiek draugam, lai tiek mazs kukulītis tam deputātam, kas viņam palīdzēs, bet lai tiek cilvēkiem darba vietas, lai tiek sakārtota pašvaldību infrastruktūra un lai tiek sakārtots ienākuma nodoklis. Un beigu beigās visa tā dzīve uz to balstās... Nu nozags kāds kādu rubli, nu nopelnīs kāds vairāk, - nu lai viņš nopelna, ja tiek arī citiem! Ja viņš nozags to naudu un izvedīs no šīs valsts ārā, nevis ieliks to reģionālajā attīstībā uzņēmējdarbībā šīs zemes teritorijā, nu tad tās ziepes būs daudz lielākas. Tad strādās ķīnieši, mēs pirksim viņu preces, mēs viņus patiesībā barosim, kamēr paši izsīksim. Čerāna kungs, nu nesarežģījiet likumu, kurš iecerēts labs un kuram pamatā ir ņemta pasaules prakse un pieredze! Nu nevajag šeit izslēgt visu, baidoties, ka tikai kaut kas nenotiek! Es aizmirsu, kā sauca to lielo krievu klasiķi, kas teica: "Kabi čevo ņe višlo!" Nu staigā un visu laiku atkārto: "Kabi čevo ņe višlo!" Nu vienmēr kaut kas būs, bet labums būs tad lielāks. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gan izteicu Kusiņa kungam protestu par procedūras neievērošanu, bet šoreiz es to atsaukšu, jo Čepāņa kungs kļūdoties deva man lielas iespējas. Beidzot tik tiešām, cienījamais Leiškalna kungs, jūs izteicāt pilnīgi precīzi tās deputātu aizdomas, kuras mūsu vidū valdīja. Tikai šaubos, vai vienmēr tas kukulis, ko pasniegs, būs maziņš. Tas var būt arī liels. Piemēram, viens bijušais Latvijas premjermistrs pats sev pasniedza rūpnīcu ar pirmrindas tehnoloģiju. Tagad šī rūpnīca ražo pannas ar marku "Dambis". Arī šis "kukulītis" laikam nebija liels. Šādus "kukulīšus" mēs varētu atrast jebkurai ļoti augsti stāvošai amatpersonai. Protams, ka tas ir neliels. Vienam tas ir dārgs rokas pulkstenis, citam tas ir konverts, citam tā bija korumpēta valdība, par kuru viņš pat baidījās strīdēties tiesas priekšā.

Man ir neizprotams, ko tad mēs, piemēram, gribam radīt Latgalē? Atgādināšu likumu par uzņēmējdarbību. Maza SIA vai individuālais uzņēmums, statūtkapitāls - 2000 latu. Iespējams, ka ir grūtības savākt šo naudu. Bet vai nu fonds būs tik sīks, jo sīks jau būs tikai "kukulītis", ko tas pasniegs deputātam. Acīmredzot ir domāts lielāks ieguldījums, jo ar 35% jau ir par maz. Atbildīgā komisija saka: var arī visus 100%. Teiksim, uztaisīt banku vai apdrošināšanas sabiedrību. Tur ir vajadzīgi jau lieli statūtkapitāli, kas mērojami desmitiem, simtiem tūkstošos un miljonos latu. Acīmredzot tad jau tas "kukulītis" arī būs procentuāli tāds pats, bet konverts būs smags. Tur jau vajadzēs diplomātiju. Tas jau ir interesanti, Leiškalna kungs.

Mēs esam nonākuši pie viena ļoti interesanta principa. Neņemiet ļaunā, cienītie kolēģi, ka jums stāsta par Eiropas pieredzi. Eiropas pieredze tik tiešām ir jāpārņem Latvijā. Eiropā kredītu dos tikai tādam uzņēmējam, kurš ir pierādījis, ka viņam ir vairāk smadzeņu rievu nekā viena, un par to var pārliecināties tikai tad, kad uzņēmums ir sācis darboties. Tas jau būtu kolosāli labi, ja mēs šodien varētu izdot dekrētu, ka katram otrajam Latvijas cilvēkam ir jārada uzņēmums, kurā ir vismaz vēl viena darba vieta. Tad Latvijā vispār bezdarbnieku nebūs. Bet ko lai dara, ja tas cilvēks, kuram uzliks par pienākumu vadīt uzņēmumu, vienkārši nebūs tam gatavs? Un kā tad būs ar to pasaules statistiku, ka tikai 7% iedzīvotāju ir psiholoģiski gatavi uzņēmējdarbībai? Bet viņam varētu iedot statūtkapitālu, teiksim, pavecāku mersedesiņu 2000 latu apmērā, reģistrēt firmu un uzskatīt, ka rīt no rīta pulksten 9.00 viņš radīs vēl darba vietas. Tā taču ir anekdote. Ja mēs pieejam no pragmatiskā viedokļa. Bet varbūt tik tiešām no pragmatiskā viedokļa atbildīgā komisija ir svītrojusi vārdus "lîdz 35 procentu apmērā", jo arī Latgalē taču kādam jaunajam latgalietim vajadzētu uztaisīt banku un tur nu to līdzekļu nepietiek. Vai varbūt vienkārši ir žēl savus ielikt. Par to "kukulīti", ko Leiškalna kungs pieminēja, varēs saņemt no attīstības fonda līdzekļus un taisīt šo banku droši augšā. Peļņa nāks rūkdama. Vai varbūt Latgales vērtspapīru fondu biržu? Tādu reģionālu veidojumu. Arī tur ir vajadzīgs milzīgs statūtkapitāls.

Man liekas, ka zemniekam, mazam uzņēmējam, ražotājam, tirgotājam būtu ļoti vērtīgi, ja tad, kad viņš ir attīstījis savu darbību, ir radījis šīs darba vietas nevis teorētiski, bet praktiski, viņa vietā, tāpat kā brīvvalsts laikā, nomaksātu ne tikai kredītprocentus, bet arī ņemtos kredītus. Nevis, atvainojiet, taisīt superinkubatoru un kuram katram apmaksāt statūtkapitālus, lai viņš izput nākamajā dienā.

Man nav nekādu iebildumu pret Leiškalna kunga parādītajām tendencēm kaut ko saprast no uzņēmējdarbības. Ne jau vienmēr neveiksmīgi garantēts kredīts pasaka, ka ir neveiksmīgs uzņēmējs. Bet ir jau jābūt arī mazlietiņ godaprātam pret uzņēmējdarbību un it sevišķi pret uzņēmējdarbību vāji attīstītā reģionā, jo katrs mākslīgi veidots uzņēmējs, kā ļautu šā punkta pieņemšana, rada sliktu psiholoģisko situāciju apkārtnei. Šim uzņēmējam bija dots viss, pat no fonda līdzekļiem lai statūtkapitālu uztaisītu, bet viņš nespēj neko. Nu ko tad es! Šāds priekšlikums ir vienkārši kaitīgs arī no uzņēmējdarbības attīstības filozofijas viedokļa. Tāpēc es aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu un noraidīt atbildīgās komisijas piedāvāto labojumu, kurš, manuprāt, ir vēl neloģiskāks kā iepriekšējā lasījumā apstiprinātais.

Sēdes vadītājs.Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es gribu vispirms īsi atbildēt Vaideres kundzei un teikt, ka šī līdzekļu iedošana "pa draugam" no fonda nekādā gadījumā nevar būt pilnīgi izslēgta, jo diemžēl mūsu rīcībā nav tādu līdzekļu, lai mēs varētu par to pārliecināties, un diemžēl tie signāli, kas no starptautiskās sabiedrības nāk par korupciju Latvijā un par to, ka šī korupcija pie mums ir sasniegusi valsts amatpersonu līmeņus, - diemžēl šie signāli ir realitāte, un tas vēl liek domāt par to, ka šāda korupcijas iespēja nevar tikt izslēgta pilnībā. Man nav šajā brīdī konkrētu aizdomu attiecībā uz konkrētiem cilvēkiem, bet es tomēr esmu pret to, lai tiktu potenciāli radītas šādas korupcijas iespējas. Es tiešām neko sliktu negribu teikt par šiem konkrētajiem cilvēkiem, jo manā rīcībā nav šādas konkrētas informācijas. Es uzskatu - un tas ir arī frakcijas "Latvijai" viedoklis, - ka mums ir jāizslēdz potenciālais korupcijas pamats. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Ja mēs runājam par to, kādā veidā ir atbalstāmi šie reģioni, tad jāatceras, ka pats pamatprincips, pats pirmais instruments ir nodokļu atlaides. Ja Saeima nodokļu likumos izdara tādus grozījumus, kas īpaši atbalstāmajā reģionā nosaka kādu nodokļu atlaidi (vai nu uzņēmuma ienākuma nodoklim, vai kādam citam nodoklim), tad tas ir mehānisms, kurš darbotos attiecībā uz pilnīgi visiem uzņēmumiem attiecīgajā teritorijā, un tas nav atkarīgs ne no kādas licenci dodošas vai kaut individuālam cilvēkam kaut kādus līdzekļus piešķirošas institūcijas. Tas ir mehānisms, kas darbojas un kas stimulē universāli. Diemžēl ar šādu priekšlikumu iesniegšanu Ministru kabinets nav steidzies. Šeit, šajā Saeimas likumprojektā, ir tikai ļoti bālais pants, ka šīs nodokļu atlaides tiek noteiktas tādas, kādas tās ir nodokļu likumos, bet šobrīd nodokļu likumos nekādas šādas atlaides nav iestrādātas. Es ļoti gribētu zināt, kad Ministru kabinets šādas nodokļu atlaides iestrādās. Tā ir pirmā lieta. Tas ir pats universālākais mehānisms.

Otrs mehānisms. Tās ir valsts investīcijas infrastruktūrā. Autoceļu fonds, privatizācijas fonds un vēl citi fondi. Uzbūvēsim šos ceļus, novilksim šo optisko kabeli telekomunikācijām, lai veidojas šī infrastruktūra, lai šī nodokļu ziņā labvēlīgā uzņēmējdarbības vide vēl tiktu atbalstīta ar infrastruktūrām, kas reāli ļauj veikt šo uzņēmējdarbības uzsākšanu. Atradīsies uzņēmīgi cilvēki un nebūs viņiem vajadzīgi šie ieguldījumi statūtkapitālā. Šie ir divi pamatmehānismi. Bet es ar nožēlu skatos, ka tas frakcijas "Latvijai" tālākais priekšlikums, ko mēs bijām iesnieguši attiecībā uz 24.pantu, - ka valsts prioritārā kārtā veic investīcijas īpaši atbalstāmos reģionos no saviem strukturālajiem fondiem, tādiem kā privatizācijas fonds un autoceļu fonds, - šis priekšlikums ir ticis noraidīts. Tātad mūsu valstī nav vajadzīgas šīs investīcijas šajos reģionos. Vispārējā valsts atbildība. Tas ir otrs moments. Un tikai tad trešais, sekundārais moments var būt tāds, ka tiek sniegts atbalsts kaut kādiem individuāliem uzņēmējiem, un tad, ja tas tiek sniegts, tas ir jādara absolūti kontrolējamā veidā, un tāpēc ir šis frakcijas "Latvijai" priekšlikums segt procentu maksājumus par mērķkredītiem, kas tiek sekmīgi apgūti saskaņā ar iepriekšējo biznesa plānu un tiek sekmīgi atmaksāti kredītiestādēm. Ja cilvēks paņem kredītu, viņš uzņemas saistības kaut ko izdarīt par šo kredītu, un tikai tajā gadījumā, ja cilvēks seko šim biznesa plānam, viņam var no šā fonda izdarīt šīs apmaksas.

Vaideres kundze šeit runāja par mērķprogrammām. Frakcija "Latvijai" ir iesniegusi attiecībā uz 15.panta 4.punktu priekšlikumu, ka investīciju atlaides ir piešķiramas saskaņā ar reģionālās attīstības mērķprogrammām (mēs līdz tam vēl nonāksim), bet atkal komisija ir to noraidījusi. Kādu likumu jūs šeit veidojat?

Un pašās beigās - neliela atbilde Leiškalna kungam, kas saka, ka zog un ka visur ir draugu būšanas, un ka šeit kādam tiekot mazs "kukulītis". Mēs principiāli uzskatām, ka nevar valsts attīstību balstīt uz amorālu politiku un zagšanas akceptu. Mums ir valsts politika jābalsta uz godīguma principiem. Tikai tā mēs varam panākt attīstību un patiesu labklājību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Es vienkārši konstatēju to nenoliedzamo faktu, kas pasaulē notiek, un tik tiešām iestājos par godīgumu un vienlīdzīgumu, par zināmu taisnīgumu.

Kas attiecas uz ieguldījumu, ieguldījums uzņēmējdarbības pamatfondā... tā nav atdošana darbam... Viņš kļūst par šā uzņēmēja statūtkapitāla vienu no dibinātājiem, un vēlāk fonds, protams, savu naudu var izņemt ārā, var pat nopelnīt, lai tālāk veicinātu tā attīstību.

Ja mēs runājam, Krisberga kungs, ar jums vai par jums, tad šajā gadījumā man ir jāpiebilst, ka jums ir tāda zināma tieksme metaforu pārvērst uzskates sistēmā. Tas ir viens. Es ļoti negribu no šīs tribīnes runāt par privātām lietām, pārmest kādam viņa privāto vai tamlīdzīgo dzīvi, jums vai jebkuram no šiem deputātiem. Privātā dzīve paliek presē, un tamlīdzīgi. Jūs runājat par mani kā uzņēmēju. Jā, es tiešām neesmu uzņēmējs, un paldies Dievam. Apzinoties, ka es neesmu uzņēmējs, nekad neesmu darbojies uzņēmējdarbībā kā tādā. Pat lauku saimniecībā galvenā bija mana sieva, kas ir tīri laba menedžere. Saimniecība ir uz sievas vārda reģistrēta.

Par tām kredītu garantijām, kuras jūs te pieminējāt. Jā, es neesmu garantējis kredītu, bet bija gadījums, kad kādam, kas bija mans paziņa kopš 1980.gada, pēkšņi vajadzēja divus tūkstošus un es kā privātpersona parakstīju viņam galvojumu, un šis cilvēks, neskatoties uz visu šo kopš 1980.gada ilgušo pazīšanos, pēkšņi izčibēja. Un tieši es biju tas, kas aizgāja uz banku, jūtot, ka jānāk tam kredītmaksājumam.Teicu: "Ziniet, es esmu parakstījis galvojumu. Vai tur viss tiek kārtots?"

Viņi saka: "Nç, tur jau divus mēnešus nekas netiek kārtots."

Tad es saku: "Atskaitiet man tos maksājumus no algas, lai nesanāk kāda šmuce un lai nevienam nav tiesību pārmest, ka es esmu ar kāda cita naudu rīkojies." Un tā nauda man tika atskaitīta.

Saliksim punktus uz "i", ja mēs rokamies citu privātajā dzīvē, privātajos darījumos vai lietās! Es, piemēram, jūsu darījumos neatļaujos, neatļaušos un negribu rakāties.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. Šķiet, Vaideres kundze arī runās otro reizi.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Šeit tika uzdots jautājums par mūsu nupat nobalsoto punktu, kas noteikumos ir punkts nr. 23: "Îpaši atbalstāmajos reģionos ir piemērojami likumos noteiktie nodokļu atvieglojumi." Tā kā Ministru kabinets to ir uzdevis, šie iecerētie nodokļu atvieglojumi ir sagatavoti. Finansu ministrija kopīgi ar Ekonomikas ministriju tos ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā. Tā ka tie ies likumā noteikto ceļu. Tā ka noteikumi tika pieņemti Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā, mēs saprotamu iesmeslu dēļ nevarējām vienlaikus skart arī nodokļu likumdošanas lietu.

Gribētos vēl uzsvērt arī to, ka nupat nobalsotais pants (jaunajā redakcijā - 7.pants, kas noteikumos bija 22. punkts) norāda, ka reģionālās attīstības līdzekļi tiek pielietoti vienīgi uz īpaši atbalstāmu reģionu attīstības programmu bāzes. Tātad īpaši atbalstāmajā reģionā tiek izveidota (pēc mūsu ieceres, kas arī atspoguļojas likumā un par ko tiks runāts vēlāk) īpaši atbalstāmo reģionu padome, kas izskata visus priekšlikumus un izveido rangus, kārtību, kādā tiek līdzekļi piešķirti, un šo līdzekļu pieprasījumu izskata Reģionālās attīstības padome, kas, kā jūs paši nolēmāt, ir ļoti augsta līmeņa padome. Tā ka, manuprāt, šeit kaut kāds sadalījums "pa draugam" ir ļoti, ļoti grūti panākams. Tātad, manuprāt, šīs pārējās diskusijas bija mazdrusciņ pāragras, jo mēs runājam tikai par 15.panta 1. punktu, un, izslēdzot šo punktu, kā to piedāvā frakcija "Latvijai", mēs sasaistītu rokas gan fondam, gan arī uzņēmējdarbības attīstībai un mūsu principi vairs neatbilstu Eiropas savienības principiem.

Tāpēc es ierosinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Seiles kundze!

A.Seile. Cienījamie deputāti! Noklausījusies izskanējušās debates, es aicinu balsot pret 22.priekšlikumu, kuru ierosinājusi frakcija "Latvijai". Aicinu neatbalstīt šā punkta izsvītrošanu un atbalstīt 23.priekšlikumu. Komisijas sagatavotā redakcija nosaka, ka no Reģionālā fonda līdzekļiem var izdarīt arī ieguldījumus uzņēmumu statūtkapitālā. Tas nenozīmē, ka katrā gadījumā tas tiks izdarīts, bet tas nenozīmē arī to, ka deputātu problēmas sakarā ar šo pantu var atrisināt "Auseklītis" vai Krisbergs, un tāpēc es ierosinu balsot par tieši tādu redakciju, kādu atbildīgā komisija ir paredzējusi, jo rūpīgi tiks izvērtēts, vai jaunajam uzņēmumam, kurš ir atbalstāms, jau ir jāiedod arī statūtkapitālā kāds līdzekļu daudzums, jo sagaidīt, kamēr viņš kļūst par nodokļu maksātāju... var būt par vēlu. Varbūt nekad šo uzņēmumu nenodibinās.

Tātad aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto priekšlikumu - 23.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - izslēgt 15.panta 1.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 44, atturas - 5. Nav pieņemts.

Vai deputāti pieprasa balsojumu par 23.priekšlikumu? Pieprasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu izteikt 15.panta 1.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 11, atturas - 5. Šis priekšlikums pieņemts.

A.Seile. Nākamais ir 24. priekšlikums. Frakcija "Latvijai" pieprasa izslēgt 15.panta 2.punktu, bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 25.priekšlikumā aicina to izteikt citā redakcijā, un 25.priekšlikumu, ko ir izteikusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ir atbalstījusi arī atbildīgā komisija.

Aicinu arī sēdē darīt to pašu.

Sēdes vadītājs. Runās Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šeit atkal ir tas pats jautājums - vai mēs atļaujam patvaļīgus maksājumus, vai arī maksājumus no šā fonda saistām ar mērķkredītiem, kas tiek sekmīgi apgūti saskaņā ar iesniegto biznesa plānu un tiek sekmīgi atmaksāti kredītiestādēm. Komisija iesaka patvaļīgus maksājumus atbalstīt. Frakcija "Latvijai" ierosina 26.priekšlikumā pilnīgi konkrēti noteikt, ka tikai par tiem kredītiem, kuri tiek izmantoti saskaņā ar šā kredīta ņemšanas mērķi... Mēs uzskatām to par ļoti būtisku, un tāpēc es domāju, ka deputātiem nostāja ir skaidra, un tāpēc es lūdzu balsot un aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - 24.priekšlikumu - un vēlāk arī 26.priekšlikumu, bet neatbalstīt 25.priekšlikumu, kas ir no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un ko ir atbildīgā komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamā Seiles kundze! Es aicinātu šoreiz gan neatbalstīt frakciju "Latvijai". Kāpēc? Ļoti vienkārši. Ne jau visiem ir tāds iespaids, kāds ir bieži vien Kurzemē, it sevišķi Mazirbes pusē (es gan nezinu, laikam tā kompānija saucas citādāk, jo Seiles kundzes uzvārds tur nav pieminēts), ka var saņemt kredītus, ieguldījumus nekustamo īpašumu veidā, neveiksmīgi turpināt biznesu, nemaksāt ne kredītus, ne kredītu procentus. Šādas iespējas ir dotas ļoti nedaudziem. Un, protams, nav nekāda sakara ne ar kādu radniecību, ne ar deputātiem, ne ar ko citu. Tā ir vienkārši nejaušība. Līdz ar to man atliek domāt, ka, ja uzņēmējs ir ņēmis kredītu un sekmīgi veic uzņēmējdarbību, tad viņš spēj atpelnīt aizņēmumu. Tad fondam būtu lietderīgi nākt viņam palīgā un nomaksāt kredītprocentus, jo mēs ļoti labi zinām, ka šodien Latvijā kredītprocenti nebūt nav tādi, kā šeit to ar pompozām fanfaru skaņām paziņo Šķēles kungs un Repšes kungs. Reāli bez 20, 26 līdz 30 procentiem šodien uzņēmējs kredītu saņemt nevar. Ja veicas, "Unibanka" vai "Zemes banka" iedod par 18%. Ražotāja maksimālā kredītlikme varētu būt 12% pret pasaules rādītājiem 5,5-7% apmērā. Tātad tas, ka tavā vietā atmaksā kredītprocentus, ja tu esi veiksmīgs uzņēmējs, ja esi radījis darba vietu un esi arī radījis peļņu, ar kuru varētu atdot pamatparādu, tad tas būtu atbalstāms. Atmaksāt visu kredītu kopā ar kredītprocentiem, - tas nu varbūt būtu mazliet par traku, jo kāda tad ir vajadzība radīt uzņēmumu, kurš ņem tikai kredītu, bet nespēj pat šo kredītu atpelnīt? Līdz ar to es domāju, ka šoreiz ir atbalstāms Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Neņemiet ļaunā, kolēģi no frakcijas "Latvijai", taču jūsu priekšlikums šobrīd ir nepārdomāts - kā 24., tā arī 26.ierosinājums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es tikai gribu mazliet precizēt un teikt, ka frakcijas "Latvijai" priekšlikumos nav ieceres, ka varētu atmaksāt visu kredītu. Šeit mums ir runa par procentu maksājumiem. Un tas ir pateikts 26.priekšlikumā, lai tas izskanētu precīzi, ka arī mēs piedāvājam atmaksāt tikai kredītprocentus, pie tam tādiem kredītiem, kuri tiek apgūti noteiktam biznesa plānā paredzētam mērķim. Tāda ir mūsu priekšlikuma būtība, un es vienkārši gribētu, lai tas tiktu pareizi saprasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Seiles kundze.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Es gribu novērst tās bažas, kas izskanēja, ka kredīti varētu tikt izsniegti arī pilnīgi patvaļīgi, nesaskaņojot to ar padomēm, kas tiek izveidotas, lai darbotos šajos īpaši atbalstāmajos reģionos. Es jums atgādināšu, ka 7.pantā jau ir iebalsotas tādas normas, ka īpaši atbalstāmajos reģionos tiek izveidotas attīstības programmas un ka tur tad tiek novirzīti šie mērķkredīti.

Tāpēc aicinu atbalstīt 25.priekšlikumu, bet neatbalstīt 24. un 26.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 24.priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", - izslēgt 15.panta 2.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 46, atturas - 5. Nav pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 25.priekšlikumu - izteikt 15.panta 2.punktu šādā redakcijā... Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 6, atturas - 2. Pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 26.priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", - papildināt likumprojekta 15.pantu ar jaunu punktu pirms 3.punkta redakcijā, kādu iesniegusi frakcija "Latvijai". Komisija nav akceptējusi. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 37, atturas - 16. Nav pieņemts.

A.Seile. 27.priekšlikums - iesniegusi frakcija "Latvijai". Priekšlikums ir redakcionāls. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 28.priekšlikums ir komisijas variants, kurā iestrādāts tikko mūsu atbalstītais frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Tālāk ir 29.priekšlikums, ko ierosinājis Saeimas deputāts Ādolfs Ločmelis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par deputāta Ločmeļa priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 30.priekšlikums - iesniegusi frakcija "Latvijai". Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, bet līdz pārtraukumam ir atlikušas četras minūtes. Tātad divas jūs vēlaties? Lūdzu! Divas minūtes frakcijai "Latvijai", runās Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Šajā frakcijas "Latvijai" priekšlikumā ir noteikts, ka investīciju atlaides ir piešķiramas saskaņā ar reģionālās attīstības mērķprogrammām, taču, tā kā visā likuma tekstā šīs investīciju atlaides tiek aizstātas ar ieguldījumu dotācijām, tad mums paliktu ieguldījumu dotācijas saskaņā ar reģionālās attīstības mērķprogrammām. Mēs uzskatām, ka ir jābūt skaidrai un konkrētai valstiskai politikai attiecībā uz to, kam mēs dodam šīs ieguldījumu dotācijas, un tāpēc es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Inese Vaidere - parlamentārā sekretāre Ekonomikas ministrijā. Bet, Vaideres kundze, ir trīs minūtes... Divas.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Šeit būtu tikai neliels precizējums sakarā ar nupat teikto. Komisijai, kura neatbalstīja frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, nebija iebildumu pret būtību, bet, tā kā šī būtība jau ir izteikta mūsu tikko nobalsotajā 7.pantā - tātad tas notiek sakarā ar attīstības programmām, tad šeit vienkārši ir pilnīgi pietiekami, ja atstāj iepriekšējo redakciju - ieguldījumu dotācijas, jo tas, ka visa veida instrumenti un līdzekļi tiks pielietoti tikai sakarā ar mērķprogrammām un attīstības programmām, jau ir izteikts 7.pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt 15.panta 4.punktu ar vārdiem... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 44, atturas - 13. Nav pieņemts. Paliek spēkā komisijas akceptētā redakcija - 15.panta 4.punkta redakcija "Ieguldījumu dotācijas".

Tā kā pienācis laiks doties pārtraukumā, lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Saeimas sekretāra biedru Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Vārds paziņojumam Jānim Kazākam par komisijas sēdi.

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Dārgie kolēģi! Tūlīt uz 10 minūtēm lūdzu iet augšā visus Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Pēteris Apinis, Aleksandrs Bartaševičs, Roberts Dilba, Vladilens Dozorcevs, Kārlis Jūlijs Druva, Edmunds Grīnbergs, Viktors Kalnbērzs, Andrejs Naglis, Leopolds Ozoliņš, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Turpināsim sēdi! Turpināsim izskatīt apspriežamo jautājumu. Strādāsim ar dokumentu nr.2296. 9.lappusē izskatīsim Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu 15.panta 5.punktā. Komisijas vārdā Anna Seile.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Tātad 31.priekšlikums. Komisija neatbalsta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izteikto priekšlikumu - izsvītrot vārdu "daļēji", jo komisija uzskatīja, ka īpaši atbalstāmo reģionu vietējie attīstības fondi tik tiešām ir finansējami tikai daļēji no šī lielā fonda, jo arī viņi paši veidos un vāks līdzekļus sava vietējā fonda veidošanai.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Nākamajā lappusē ir 32.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi frakcijas "Latvijai" priekšlikumu izsvītrot vārdus "Reģionālā fonda darbība".

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu.

A.Seile. Es lūdzu vārdu debatēs kā deputāte.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds Annai Seilei - LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Mans viedoklis atšķiras no komisijas pieņemtā viedokļa. Es uzskatu, ka nevajag izslēgt šo redakciju, kas paredz, ka Reģionālā fonda darbība tiek finansēta no fonda līdzekļiem. No kā gan cita lai viņa tiktu finansēta? Vai tad mēs paredzēsim budžetā līdzekļus, no kuriem finansēt fonda pārvaldi? Un tāpēc es iesaku šoreiz neatbalstīt komisijas priekšlikumu, kurš paredz izslēgt no teksta vārdus, ka var tikt finansēta Reģionālā fonda darbība, jo tieši no šiem savāktajiem līdzekļiem, kā viņi spēs veidot šo fondu, tad arī būs atkarīga Reģionālā fonda darbība. Līdz ar to fonds būs spiests taupīgi izlietot līdzekļus arī sevis paša uzturēšanai, ja šie līdzekļi būs no fonda iekšējiem līdzekļiem. Tāpēc es aicinu vēlreiz pārvērtēt komisijas priekšlikumu šeit sēdē, balsot par šo priekšlikumu un neatbalstīt komisijas slēdzienu par 32.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Godātā Seiles kundze, tātad šis ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums par 15.panta 6.punktu, kas ir atbalstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Un man ir lūgums un aicinājums (pretēji Seiles kundzes teiktajam, kas sakrīt ar šo komisijas viedokli) atbalstīt šo priekšlikumu.

Kas var notikt tajā situācijā, ja mēs šo priekšlikumu neatbalstām? Tādā gadījumā tie līdzekļi, kas tiek ieskaitīti Reģionālajā fondā, var tik nekontrolēti izmantoti paša fonda aparāta uzturēšanai, finansēšanai. Un šeit nav nekādas kontroles pār to, kā tas notiks. Tādējādi mēs varam viegli nonākt tādā situācijā, ka, piemēram, uzņēmējs ziedo šim Reģionālajam fondam kaut kādu naudu vai, teiksim, kaut kāda cita starptautiska organizācija ziedo šim Reģionālajam fondam kaut kādu naudu, bet lielākā daļa no šīs naudas netiek izmantota vis patiesā mērķa sasniegšanai, bet gan aizplūst fonda birokrātu uzturēšanai - fonda birokrātiskā aparāta "audzēšanai". Tāpēc mēs uzskatām, ka šī Reģionālā fonda darbība ir finansējama no valsts budžeta. Un tālāk ir attiecīgs frakcijas "Latvijai" priekšlikums, kas norāda šo finansēšanas avotu, - fonds finansējams no budžetā paredzētajiem līdzekļiem, un ne vairāk.

Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šajā likumā ir paredzēta budžeta līdzekļu ieskaitīšana šajā fondā. Taču tad mūsu priekšlikums būtu tāds, ka to daļu, kas domāta paša fonda finansēšanai, budžetā vajadzētu ierakstīt neatkarīgā ailē, lai arī šeit šo lietu nevarētu pārlieku "stiept" un lai tomēr būtu garantijas, ka tie līdzekļi, kuri ir vēl domāti reģiona attīstībai, ka tie tiešām tiktu novirzīti šiem mērķiem, bet nepaliktu vis kaut kur birokrātu kantoros, lepnās automašīnās un tamlīdzīgi. Es tāpēc aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu un atrast iespēju finansēt šo fondu caur valsts budžetu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godātā Saeima! Ja tiek pieņemts šis frakcijas "Latvijai" priekšlikums un tiek izslēgts 15.panta 6.punkts, kurš paredz arī zināmu Reģionālā fonda darbības finansējumu, tad var teikt, ka šis projekts uz šo gadu pilnīgi tiek apstādināts. Kāpēc? Tāpēc, ka pašlaik nevienas ministrijas rīcībā nav izdalīts budžeta finansējums, lai veiktu šo Reģionālā fonda apkalpošanu. Šie izdevumi nav saistīti ne ar lepnām mašīnām, ne ar lepniem remontiem, taču ir vajadzīgi minimāli finansu līdzekļi, lai šīs mērķprogrammas, par kurām arī Čerāna kungs runāja, izskatītu un izvērtētu, lai pēc tam pārbaudītu tādā gadījumā līdzekļu izlietojumu. Ja mēs izsvītrojam šo pantu, tad šogad šīs darbības uzsākt nav iespējams, jo vienkārši nebūs neviena, kas ar to nodarbojas. Tāpēc es ļoti aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Šeit mums visu laiku ir bijušas konceptuālas atšķirības - vai mēs šo reģionu attīstību nododam reģionāli izveidotiem fondiem vai mēs to nododam ministrijas pārziņā. Un Vaideres kundze jau pareizi atzīmēja, ka mēs nevaram paredzēt situāciju, kādā saskaņā ar šo likumu tiek izveidots šis fonds. Ja mēs gribam paredzēt šī fonda pārvaldes darbības nodrošināšanu un ierakstīt to valsts budžetā, tad, rodoties šādam definētam depresīvam reģionam, izveidojoties šādam fondam, mums tūdaļ ir jāsāk labot budžets. Es domāju, ka tas nebūtu pareizi, tāpēc mums vajadzētu šoreiz neatbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Es saprotu kustību "Latvijai", kas zināmā mērā visu laiku vedina uz šīs reģionālās attīstības definēšanu ministrijas līmenī. Tātad ministrijā būtu attiecīgs ierēdnis, kurš pārvaldītu visas šīs lietas, kam budžetā izdalīti vairāki miljoni vai vairāki simti tūkstošu latu, un kurš pēc saviem ieskatiem, protams, saskaņā ar atbraukušajiem lūdzējiem, ar lūgumrakstiem, izvilktu kaut kādus līdzekļus - lielākus vai mazākus - viena fonda attīstībai.

Tā kā mēs esam jau noraidījuši vairākus labojumus, kurus bija iesniegusi Tautas kustība "Latvijai", tad es aicinu noraidīt arī šo komisijas... es pat nesaprotu, kāpēc atbalstīto frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Vaideres kundzei šoreiz ir taisnība, Čerāna kungs! Un tāpēc piekritīsim un noraidīsim diemžēl komisijas šobrīd atbalstīto variantu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es pilnīgi piekrītu tam, ka šim fondam ir jāatrod finansējums, bet es gribu atkārtot to, ka šim finansējumam ir jānāk caur valsts budžetu. Un tikai tas nodrošinās sabiedrības kontroli pār to, kā šī fonda administrācija izlietoto budžeta līdzekļus. Un es gribu atbildēt Leiškalna kungam, ka šī mūsu koncepcija ir vērsta tikai uz to, lai palielinātu šī fonda līdzekļu iztērēšanas "caurspīdīgumu", jo šobrīd mums - ne frakcijas "Latvijai" priekšlikumos, ne arī kādos citos priekšlikumos - nav nekādas runas par to, ka šā fonda darbību varētu nodot kādām ārpus valdības esošām institūcijām. Šeit ir tie paši ministri, kuri šajā fondā jums sēdēs, būs atkal kaut kāda liela padome, un būs atkal visā šajā padomē viena liela kolektīva bezatbildība. Un tāpēc, lai tas tā nenotiktu, lai būtu šī atbildība, lai būtu šī politiskā atbildība, es aicinu nepieļaut šo līdzekļu, kas ir domāti šā reģiona attīstībai, izmantošanu birokrātu uzturēšanai. Birokrātu uzturēšanai vajadzīgi atsevišķi - citi līdzekļi, kuri var tikt budžetā paredzēti tādā pašā veidā, kā budžets paredz maksājumus šajā Reģionālajā fondā. Es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Ticiet man, Čerāna kungs, ka budžeta izlietojums, manuprāt, šobrīd Latvijas Republikā ir maz un grūti kontrolējams. Valsts budžetā mēs ierakstām, ka līdzekļi paredzēti programmu realizācijai, taču programmu realizācija pārvēršas dārgos automobiļos, kas domāti ierēdņiem vai ministriem. Manuprāt, šāds fonds ir vairāk pārskatāms, vairāk kontrolējams, jo šajā fondā tiek pārstāvētas dažādas ministrijas un pašas vietējās sabiedrības intereses. Ticiet man, šeit "caurspīdīgums" būs lielāks, nekā šobrīd ir valsts budžeta izpildē. Ticiet man, arī es pilnīgi esmu par šo "caurspīdīgumu" līdzekļu izlietošanā. Šeit vietējā sabiedrība ļoti precīzi redz, kur aiziet nauda, turpretī, ja mēs runājam par budžeta... Jūs paši esat uzdevuši vairākus jautājumus par remontiem, brīnumainām, dārgām mašīnām un tamlīdzīgām lietām, kuras budžetā nekad neparādās. Tas nav Latvijas laika budžets, kur bija uzskaitīts katrs spalvaskāts un zīmulis. Turpretī te ir programmu nodrošinājums, un šis programmu nodrošinājums pārvēršas "pakaļas" nodrošinājumā... Es atvainojos par izteicienu un pieņemu piezīmi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Inese Vaidere. Otro reizi.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Es gribētu deputātiem atgādināt arī to, ka šīgada budžetā jau ir paredzēti līdzekļi Reģionālā fonda darbībai. Jūs paši, pieņemot budžetu, to jau esat izdarījuši. Un es gribu vēlreiz uzsvērt, ka ne Ekonomikas ministrijas, ne arī kādas citas ministrijas rīcībā pagaidām budžeta līdzekļu nav, lai uzsāktu šā fonda darbību. Vienīgais avots ir Reģionālā fonda līdzekļi, tāpēc es ļoti lūdzu tomēr neapturēt šī reģionālās attīstības projekta darbību vēl pirms tās uzsākšanas. Ja šis priekšlikums tiek pieņemts, tad fonds savu darbību šogad nevarēs uzsākt. Un tomēr Latgales reģioni un vēl arī citi - Ziemeļvidzemes un Kurzemes reģioni - no mums ļoti gaida, lai šogad šis projekts tiktu uzsākts. Tāpēc es ļoti lūdzu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Seiles kundze!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Komisijā, apspriežot šo jautājumu, viedokļi ļoti dalījās, un tomēr pārsvaru ieguva atbalsts frakcijas "Latvijai" priekšlikumam. Protams, Vaideres kundzes priekšlikumi ir loģiski, ir bažas, ka, ja tiks atbalstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, tādā gadījumā fonds darbību nevarēs uzsākt, un tādēļ es lūdzu zālei to izlemt, balsojot par šo 32.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - izslēgt likumprojekta 15.panta 6.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 46, atturas - 7. Nav pieņemts.

A.Seile. Nākamais ir 33.priekšlikums. To iesniegusi parlamentārā sekretāre Inese Vaidere. Viņa nedaudz precizējusi pirmā lasījuma, tas ir, Ministru kabineta iesniegtā projekta, redakciju. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, un, ja zāle to neatbalsta, tad tādā gadījumā spēkā paliks Ministru kabineta izveidotā pirmā lasījuma redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par Vaideres kundzes priekšlikumu? Vaideres kundze, jūs vēlaties runāt? Lūdzu!

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Es tikai gribēju pateikt, ka mans priekšlikums ir redakcionāls precizējums, un es, protams, aicinātu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izšķirsim jautājumu, balsojot par Vaideres kundzes priekšlikumu - izteikt 15.panta 6.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! ...Nav kvoruma! Godātie kolēģi, mēs atkal pamazām zaudējam modrību un darbaspējas. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 6. Pieņemts.

A.Seile. Nākamais redakcionālais precizējums ir 14.pantā (pēc jaunās numerācijas), un tas tiešām ir tikai redakcionāls precizējums, kur vārdi "sniegt kredītus" nomainīti ar vārdiem "izsniegt kredītus".

Sēdes vadītājs. Deputāti redakcionālajām izmaiņām 14.pantā piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 34.priekšlikums, ko iesniedzis Saeimas deputāts Ādolfs Ločmelis. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Te Ādolfs Ločmelis ir izteicis domu, ka atsevišķos gadījumos vajadzētu sniegt finansējumu sēklas materiāla iepirkšanai vai jaunu zemkopības kultūru ieviešanai šajos atbalstāmajos reģionos. Komisija sprieda tā un tāpēc arī neatbalstīja Ādolfa Ločmeļa priekšlikumu, ka, ja te tiks ierakstīts, ka tikai atsevišķos gadījumos pēc Reģionālās attīstības padomes lēmuma šādus kreditējumus var sniegt, tad parastajos gadījumos viņus nevarēs sniegt. Pie tam likuma iepriekšējā redakcija pieļauj vairāk un uz atvieglotākiem noteikumiem piešķirt šādus kredītus. Tāpēc arī Ločmeļa priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Ločmeļa priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Nākamais ir 35.priekšlikums, kuru iesniegusi frakcija "Latvijai". Komisija viņu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis frakcijas "Latvijai" priekšlikums paredz noteikt to, ka Reģionālās attīstības fonda darbība tiek finansēta no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta. Tā kā mēs esam nobalsojuši par citu fonda finansēšanas kārtību, kurai frakcija "Latvijai" nepiekrīt, bet tāds tomēr ir Saeimas lēmums, tad mēs šobrīd šo priekšlikumu neuzturam spēkā, līdz ar to var uzskatīt, ka mēs viņu atsaucam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Seiles kundze, lūdzu, turpiniet! Priekšlikums tātad ir atsaukts.

A.Seile. Jā. Priekšlikums faktiski tiek atsaukts. Paldies, Čerāna kungs!

Nākošais ir 36. priekšlikums... Nākošie divi ir redakcionālie priekšlikumi 17. un 18. pantā. Tie tiešām ir tikai valodnieku precizēti redakcionāli priekšlikumi. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 17. un 18. panta redakcionālai precizēšanai? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Seile. Nākošais priekšlikums attiecas uz jauno 19. pantu. Šo 36. priekšlikumu ir iesniegusi parlamentārā sekretāre Inese Vaidere, un viņas redakcija paredz iespēju veidot arī īpaši atbalstāmo reģionu vietējos attīstības fondus. Komisija to neatbalsta un iesaka atbalstīt Ministru kabineta izveidoto redakciju.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es šoreiz atbalstu Ineses Vaideres kundzes priekšlikumu un daru to šādu apsvērumu dēļ. Ja tiek veidots vietējais attīstības fonds, kurā, ja grib, var piedalīties Reģionālais fonds, tad jājautā - kāpēc gan Reģionālais fonds nevarētu tieši atbalstīt to programmu, ko grib atbalstīt vietējais attīstības fonds? Es šeit redzu sarežģītāku mehānismu, un principā vienīgā funkcija, ko nevarētu tieši atbalstīt Reģionālā fonda dalība, ir vietējā attīstības fonda algu fonda atbalstīšana. Visu pārējo var atbalstīt "pa tiešo" no Reģionālā fonda. Acīmredzot parlamentārā sekretāre Inese Vaideres kundze ir mēģinājusi novērst draudus, ka radītu nevienam nevajadzīgus vietējos fondus, kuros ar Reģionālā fonda līdzdalību varētu darba algās sadalīt Reģionālā fonda iedalītos līdzekļus. Tātad, ja ir tāda programma, ka ir vērts radīt vietējos attīstības fondus, kuriem atbalstu grib sniegt Reģionālais fonds, tad to var darīt ar divām paralēlām līdzekļu plūsmām - no vietējā attīstības fonda un no Reģionālā fonda -, nevis no Reģionālā fonda caur vietējo fondu, kuram noteikti būs arī zināms algu fonds. Šie līdzekļi būs izmantoti neracionāli.

Es ierosinu noraidīt atbildīgās komisijas neatbalstījumu un atbalstīt Inesi Vaideres kundzi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. Lūdzu!

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godātā Saeima! Mans priekšlikums ir redakcionāls precizējums. Ja jūs apskatīsiet 15.5. punktu un 31. priekšlikumu, jūs redzēsiet, ka tur mums jau ir iebalsots šāds teksts: "daļēji - īpaši atbalstāmo reģionu vietējie attīstības fondi un īpaši atbalstāmo reģionu attīstības programmu izstrāde;". Tas ir pants, par kuru Saeima tikko kā nobalsoja, un tas jau paredz to, ka šajos fondos ir iespējama Reģionālā fonda daļēja līdzdalība. Lai novērstu atkārtošanos, es esmu piedāvājusi šādu redakciju: "Var tikt veidoti arī īpaši atbalstāmo reģionu vietējie attīstības fondi." Tas ir redakcionāls precizējums, lai neatkārtotos jau iepriekš teiktais, un tāpēc es ierosinu atbalstīt manu redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Seiles kundze, vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

A.Seile. Cienījamie deputāti! Es aicinu deputātus balsojot izšķirties par šo pantu. Tiešām būtiskas atšķirības nav, un komisija nebija atbalstījusi Vaideres kundzes priekšlikumu varbūt tādēļ, ka domāja, ka dubults neplīst, un tādēļ vēlreiz pieminēja, ka ir iespējama Reģionālā fonda daļēja līdzdalība vietējos fondos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Vaideres kundzes priekšlikumu izslēgt 21. panta palīgteikumu un izteikt šo pantu šādā redakcijā. Redakcija jums ir redzama. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 7, atturas - 6. Pieņemts.

A.Seile. Nākamais ir 37. priekšlikums, ko ierosina frakcija "Latvijai", - papildināt vietējo fondu darbības noteikumus, balstoties uz 15., 16. un 17. panta noteikumiem. Es domāju, ka frakcijai "Latvijai" vajadzētu vēlreiz to komentēt, jo man pašlaik liekas, ka šis priekšlikums diez vai vairs ir balsojams.

Sēdes vadītājs. Runās Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es uzskatu, ka šis priekšlikums noteikti ir balsojams un nav nekāda pamata, kāpēc lai tas nebūtu balsojams, tas ir viens no pašiem būtiskākajiem šajā likumprojektā.

Neapšaubāmi, mēs esam šajā likumprojektā izdarījuši kaut kādas pantu pārbīdes, un tāpēc tie panti, kas pirmajā lasījumā bija 15., 16. un 17. pants, tagad ir kļuvuši par 13., 14. un 15. pantu. Mums ir tāda prakse, ka mēs šādā veidā veicam pantu numerācijas korekcijas, un tā tas varētu notikt arī šajā gadījumā.

Bet lietas būtība ir tāda, ka tad, ja mēs neuzliekam nekādus ierobežojumus vietējiem attīstības fondiem, tie var izveidoties par tādiem īstiem "kabatas fondiem", kuros ir kaut kāda naudas summa, kas tiek izdalīta, bet nav pilnīgi nekādu nosacījumu, kā tā var tikt lietota. Ja mēs paskatāmies likuma iepriekšējā tekstā, tad redzam, ka tur ir nosacījumi par to, kādā veidā mēs varam tērēt šā centrālā fonda līdzekļus, un mēs par to arī esam diskutējuši, pie kaut kāda labāka vai sliktāka varianta esam nonākuši, bet par šiem vietējiem attīstības fondiem līdz šim nav bijuši šajā likumprojektā pilnīgi nekādi nosacījumi un neparādās pilnīgi nekādi aizliegumi, lai vietējā attīstības fonda rīkotājs pilnīgi visu naudu sabāztu savā kabatā vai nenopirktu kaut kādu glaunu automašīnu. Tātad likumā nepaliek pilnīgi neviena rindiņa par šo jautājumu, bet mēs uzskatām, ka ir absolūti nepieciešams kaut kādus nosacījumus viņiem uzlikt. Dabiski būtu uzlikt vietējās attīstības fondam tādus pašus nosacījumus, kādi ir uzlikti centrālajam fondam - Reģionālajam fondam. Mēs varam attiecībā uz trešo lasījumu precizēt, kādiem šiem nosacījumiem ir jābūt, mēs varbūt varam no šiem pantiem izņemt ārā kaut ko, ko mēs atzīstam par nesaprātīgu, bet šis pamatprincips, ka arī mēs, likumdevēji, uzliekam kaut kādus nosacījumus šiem vietējiem attīstības fondiem, mums ir likumā obligāti jāieraksta. Citādi, kā jau es minēju iepriekš, tā nauda, kas šeit tiek iedalīta vērtīgiem mērķiem, aizies citur un šie mērķi netiks sasniegti. Protams, būs cilvēki, kas no tā būs ieguvuši, bet diemžēl no tā nebūs ieguvis reģions kopumā un cilvēku dzīves apstākļi uzlabojušies nebūs, un tiks pieļautas atkal kārtējās netaisnības. Nu nedarīsim to, godātie deputāti!

Sēdes vadītājs. Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. Lūdzu!

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godātā Saeima! Es gribētu mazlietiņ precizēt to, ko teica deputāts Čerāns. Dokumenta nr. 2020 pēdējā lapaspusē ir rakstīts, ka Ministru kabinets ir uzdevis Ekonomikas ministrijai 3 mēnešu laikā sagatavot īpaši atbalstāmo reģionu attīstības padomes paraugnolikumu. Šajā padomes paraugnolikumā tiks runāts arī par šo eventuālo reģionālās attīstības vietējo fondu izlietojumu. Šie fondi tomēr būs specifiski, mēs neizslēgsim, ka šajā fondā ziedojumus varēs sniegt īpaši atbalstāmo reģionu sekmīgie uzņēmēji vai arī kādi bagāti cilvēki, kas no šiem reģioniem ir cēlušies, tātad šie būs ļoti individuāli ziedojumi, tie nebūs budžeta līdzekļi vienmēr, tāpēc šo līdzekļu izlietojumam ir vajadzīga speciāla kārtība. Paraugnolikums tiks izstrādāts un arī piedāvāts deputātiem izskatīšanai attiecībā uz trešo lasījumu. Tāpēc nebūtu pareizi pilnībā attiecināt uz vietējiem fondiem tos noteikumus, kas ir domāti lielajam fondam. Tāpēc, manuprāt, arī šis priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es ceru, ka nemaz jau tik traki nebūs, ja es esmu palūdzis vārdu... Es pilnīgi piekrītu Čerāna kungam divos aspektos. Cienījamā Saeima! Mēs arvien biežāk, slinkojot vai varbūt nesaprotot šo momentu, deleģējam Ministru kabinetam tās tiesības, kas ir Saeimai. Nepavisam nebūdami slinki, ierakstām - Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Vēl trakāk. Šeit Ministru kabinetam... tātad vienas ministrijas izstrādātā nolikumā būs iestrādātas normas, kā var strādāt vietējais fonds. Cienījamie deputāti, padomāsim gan, vai nebūtu laiks tomēr Saeimas prerogatīvās funkcijas izpildīt mums pašiem! Es šoreiz tik tiešām ļoti nopietni aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, ka arī vietējiem fondiem jābūt reglamentētiem ar analogiem noteikumiem, kādi ir Reģionālajam fondam noteiktie 15., 16. un 17. pantā. Protams, mēs esam mainījuši šīs redakcijas, šos momentus varēs sakārtot trešajā lasījumā, bet es vēlreiz atkārtoju, ka, pirmkārt, mums, deputātiem, ir precīzi jāveido likumdošana, nevis jāveido likums ar norādi: cita institūcija to pabeigs. Tas ir pirmkārt. Un, otrkārt, pilnīgi precīzi Čerāna kungs atzīmēja. Ja nekāda reglamentācija nenotiek, tad vistuvākais draugs un vislabākais paziņa, un viszināmākais kolēģis var iegrābties fonda kabatā. Un, ja kāds bagāts cilvēks Latgales reģionā būs radījis vietējo fondu, fonda pārvaldītājs, kurš, iespējams, ir ilgstoši šo ziedotāju pārbaudīts cilvēks, kritīs kārdinājumā vai nu mantkārības, vai glupības dēļ. Es diemžēl visu labāk pazīstu, zinu, ka šādas iespējas ir, tādēļ aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie deputāti! Runāšu ļoti īsi, jo es nezinu, kādas ir Saeimas prerogatīvās funkcijas, un es neiebildīšu un neaicināšu noraidīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, bet aicināšu atturēties šajā balsojumā, (Starpsauciens: "Tas jau tas pats!") un frakcijai "Latvijai", manuprāt, attiecībā uz trešo lasījumu... Tas jau ir it kā tas pats, bet tā nav krasi noraidoša attieksme, tā ir atturēšanās, jo konceptuāli pieņemamā lietā bieži vien mēs nevaram pieņemt to mehānismu, kas tiek dots, un iesniegt, ka reģionu vietējās attīstības fondu darbības reglamentē noteikumi, kurus apstiprina Ministru kabinets. Un patiesībā mēs nevaram akli attiecināt 15., 16., 17.panta noteikumus uz šiem reģionālās attīstības vietējiem fondiem. Tā ka, manuprāt, vajadzētu Saeimai izsekot tam visam, pēc būtības dot zināmu atbalstu tām bažām un attiecībā uz ierosinājumu, kas nāk no frakcijas "Latvijai", atturēties un pārdomāt. Pirms trešā lasījuma, es domāju, viņi, neapšaubāmi, iesniegs šādu vai līdzīgu priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Ābele - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Ābele (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šodien klausoties šā likumprojekta pieņemšanu, man šķiet, ka Latvijā dzīvo tikai vieni negodīgi cilvēki. Ka vajag visu uzticēt ierēdņiem, visu vajag reglamentēt un tā tālāk. Ja mēs runājam par šiem reģionālajiem maziņajiem fondiņiem, varam iedomāties situāciju, ka četri kaimiņi nolemj sakārtot vietējo upīti, kurai vajag, nu, varbūt 50 - 100 latu. Un, ja tagad šim mazajam fondiņam, kuru viņi tur veido un kuram dod palīdzību arī Reģionālais fonds, mēs visu reglamentēsim tā, kā mēs esam iedomājušies līdz šim, tad nekāda šāda vietējā darbība nenotiks.

Un nākamais moments. No visa iepriekš teiktā iznāk, ka pie mums Latvijā tikai krāpnieki vien ir, ka tagad mēs viņus ķersim un tos likumus sarežģīsim - un tā tālāk, un tā tālāk. No Saeimas tribīnes runā, ka vajag ierobežot birokrātus, taču ar vienu vārdu viņus ierobežo, bet ar otru teikumu atkal viņu brīvību plašina, plašina un plašina. Tā ka man ir priekšlikums, ka šajā momentā varētu atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu - vai nu par šo priekšlikumu nebalsot, vai arī noraidīt šo priekšlikumu, ka visus šos fondus reglamentē. Mēs absolūti iznīcināsim cilvēku iniciatīvu un viņi ne pie kā negribēs ķerties klāt, un mēs pēc tam brīnīsimies, kāpēc nav šīs iniciatīvas. Kāpēc mēs gaidīsim visu no Rīgas, no Rēzeknes vai no Daugavpils? Es aicinu jūs padomāt un noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - otro reizi.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Maza dezinformācija. Fondu dibina tādā gadījumā, ja šiem četriem kaimiņiem pietrūkst līdzekļu un ir jāpiesaista ārējie līdzekļi, kuri nebūt nepieder šiem četriem kaimiņiem. Pretējā gadījumā viņiem vajag tikai vienu cepuri, kur samest kolekti, un atliek tikai pasaukt vietējo traktoristu, kas to upīti izbagarētu. Un šie ārējie līdzekļi ir iespējami arī pēc iepriekš iebalsotā teksta. Reģionālā fonda līdzekļi.

Otrkārt. Latvijā visi, protams, nav negodīgi cilvēki, bet Latvijā diemžēl nav arī tādu likumu sīku izskaidrojumu un tādu foliantu, kādi, piemēram, ir Vācijas tiesvedībā, kur katrs solis ir aprakstīts likuma vārdā. Arī to būtu vērts atgādināt kolēģiem, ja jau mēs tā virzāmies uz Eiropas pusi.

Es gribu pateikt vienu citu lietu. Šeit neveidojas birokrātija. Šeit veidojas pietiekami daudz aizsprostu negodīgai rīcībai, kāda var būt, bet galvenokārt - nepārdomātai rīcībai, jo tad, kad būs šī pārdomātā rīcība, tad jau arī negodīgumam būs daudz mazāk iespēju.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija "Latvijai".

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šeit ir atkal viens gadījums, kad, paceļoties vispārinājuma līmenī, ir vērts runāt par to, kas mums šeit, Saeimā, notiek, pieņemot tādu vai citādu likumu.

Šodien un šajā brīdī es gribu apstāties pie trim argumentācijām, kuras ir izskanējušas šeit, no šīs tribīnes, šā likumprojekta pieņemšanas kontekstā.

Pirmais. Argumentācija sakarā ar jau pieņemto budžetu. Un šis nav pirmais gadījums, ka te nāk deputāti un argumentē: mums šis vai tas priekšlikums ir pilnīgi nevajadzīgs un lieks, jo, lūk, 1996.gada budžetā tas nav iestrādāts.

Cienījamie kolēģi, mēs likumu pieņemam ne tikai 1996.gadam. Un likums par budžetu darbojas tikai attiecībā uz 1996.gadu. Mēs likumus pieņemam daudz ilgākam laika posmam. Tā ka šeit nevarētu argumentēt ar to, ka nav 1996.gada budžetā iestrādāts... Ja tas ir tā, ja mēs šādu argumentāciju atzīstam par adekvātu, tādā gadījumā, mums vispār 20% vai varbūt 25% no iesniegtajiem likumprojektiem ir jānoraida, jo tie būtu pretrunā ar šādu argumentāciju.

Otra argumentācija, kas šeit izskanēja šodien un ko mēs visi dzirdējām, bija atklāta neuzticības izteikšana attiecībā uz Latvijas Republikas valsts budžeta caurspīdīgumu. Es esmu opozīcijas pārstāvis, taču es nevaru pievienoties šādam uzskatam, ka mūsu valsts budžeta izpilde būtu absolūti necaurspīdīga, vismaz tādā mērā necaurspīdīga, lūk, ka nevarētu uzticēties šim budžetam.

Ja paskatāmies oficiālos dokumentos, par kuriem, starp citu, šodien bija runa arī Pieprasījumu komisijā, tad redzam, ka pārskats par budžeta izpildi valdībai ir jāiesniedz Valsts kontrolei līdz 30.aprīlim. Un savukārt līdz 31.augustam kopā ar Valsts kontroles atzinumu tas ir jāiesniedz Saeimai. Tātad caurspīdīgumu mēs kontrolēt varam un tās izteiktās aizdomas šā likumprojekta kontekstā galīgi nav pieņemamas.

Tālāk. Šeit, vismaz tik ilgi, kamēr es piedalos - kopš 1995.gada 30.novembra - Saeimas darbā, es neesmu saskatījis (vismaz atklātā veidā tas nav bijis redzams), ka mēs pieņemtu kaut kādus likumus vai ka tā vai cita frakcija būtu izteikusi priekšlikumus, kas apriori pamatoti uz to, ka valstī valda tikai un vienīgi simtprocentīgi blēži. Tādas pamatnostādnes nav bijis. Nostādne ir citāda - katrā gadījumā censties likumu sakārtot tā, lai izslēgtu pat potenciālās iespējas kādam būt par blēdi, ja tāds blēdis atrastos. Tādam ir jābūt likumam. Un to nevajag interpretēt tā, ka šeit kāds būtu postulējis, ka Latvijā simtprocentīgi visi ir tikai blēži un nelieši. To es principā noliedzu kā neadekvātu apgalvojumu. Pastāvu tomēr pie uzskata, ka ir jābūt kontrolei, kontroles iespējām visos aspektos. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. Otro reizi.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godātā Saeima! Manā skatījumā iepriekšējās runas ļoti spilgti parādīja to, ka vietējiem īpaši atbalstāmo reģionu fondiem tomēr ir vajadzīgs īpašs regulējums.

Deputāta Ābeles argumentācija bija pilnīgi skaidra un neapšaubāma šajā ziņā, un mehāniski attiecināt lielā Reģionālā fonda regulējumu uz mazo fondu darbību... mēs šo fonda darbību varētu analizēt. Protams, mēs simtprocentīgi pievienojamies arī iepriekš izteiktajām prasībām par fondu līdzekļu izlietošanas caurspīdīgumu, bet tomēr ir vajadzīga īpaša pieeja šo fondu darbības regulēšanai un arī līdzekļu izlietojuma kontrolei. Tātad šajā gadījumā šis priekšlikums, manā skatījumā, nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Otrā reize. Jā, godātie kolēģi deputāti! Godātā Vaideres kundze! Man tiešām ir liels prieks dzirdēt no jūsu puses tos vārdus, ka ir nepieciešams šo reģionu vietējo attīstības fondu darbības kontroles caurspīdīgums. Ja jūs to atzīstat, man ir jautājums: kāpēc tas nebija tajā likumprojektā, ko Ministru kabinets pieņēma Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā kā attiecīgos noteikumus ar likuma spēku? Kāpēc tas tur nebija, un kāpēc tas mums šeit nav šobrīd? Un kādēļ pēc tam, kad frakcija "Latvijai" norādīja uz nepieciešamību šo problēmu atrisināt, komisija nav izstrādājusi alternatīvu regulējumu, kas būtu precīzāks? Es domāju, ka vienīgais, kas mums šobrīd atliek, ja mēs atbalstām šāda regulējuma nepieciešamību, ir piekrist šim frakcijas "Latvijai" priekšlikumam otrajā lasījumā, un attiecībā uz trešo lasījumu vajag deputātiem, Ekonomikas ministrijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai noteikt šo regulējumu precīzāku. Bet mēs nedrīkstam aiziet no šā regulējuma vispār, jo mēs tomēr ļoti gribam dzīvot tiesiskā valstī. Es gribu atbildēt Ābeles kungam, ka reglamentācija ar likumu nebūt neierobežo darbību. Mums ir likums par uzņēmējdarbību, bet vai mums tāpēc nenotiek uzņēmējdarbība vispār? Mums ir daudz un dažādu likumu. Mums ir Saeimas kārtības rullis. Vai tāpēc, ka mums pastāv Saeimas kārtības rullis, nedarbojas Saeima? Likums nevis aizliedz kaut kādu darbību (protams, ja tas ir pareizi izveidots), bet reglamentē šo darbību, lai tā atbilstu kaut kādām sabiedrības interesēm un tām kopējām politiskajām prioritātēm, ko mēs sabiedrībā nosakām. Un mums, deputātiem un likumdevējiem, ir jānosaka šīs politiskās prioritātes, šie nosacījumi, ko mēs sabiedrības vārdā gribam uzlikt šo vietējo reģionālo fondu darbībai. Mēs nedrīkstam šeit pieļaut absolūtu haosu. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Seiles kundze.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu attiecībā uz 37.priekšlikumu un darīt tā, kā ieteica Leiškalna kungs, - solīdi atturēties, balsojot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, jo tad, kad mēs redzēsim visu otrajā lasījumā nobalsoto tekstu, mums būs iespējas šīs redakcijas par vietējiem fondiem vēlreiz precizēt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt 21.pantu ar tekstu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 20, atturas - 22. Nav pieņemts.

A.Seile. Nākamais ir 38. priekšlikums. Es gribu komentēt, ka 38., 39., 40. un 41.priekšlikums pēc savas būtības vairs nav balsojami, jo tie jau ir izskatīti tad, kad mēs runājām par reģionālās attīstības līdzekļiem, pārceļot to visu uz trešo nodaļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Piekrīt. Paldies. Skatām tālāk.

A.Seile. Nākamais ir 42. priekšlikums, ko ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un analoģisks ir 43.priekšlikums, kuru ir iesniegusi frakcija "Latvijai". Abi šie priekšlikumi lūdz izslēgt 24.pantu, un komisija tos ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Vēlas runāt Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Es šajā gadījumā pārstāvu Ministru kabineta viedokli un gribu jūs informēt par to, ka Ministru kabinetā par šo jautājumu tika ļoti nopietni diskutēts. Aiz šā it kā ļoti vienkāršā panta faktiski slēpjas koncepcija par to, lai līdzekļi netiktu, tā teikt, izkaisīti dažādos sīkos projektos un dažādās neaizsniedzamās vietās, bet lai līdzekļu izlietojums eventuālajos īpaši atbalstāmajos reģionos notiktu pārsvarā tajos centros, kuros ir vislabākie nosacījumi ekonomikas attīstībai un kuri pēc tam ar savu attīstību jau varētu, kā mēs sakām, izstarot impulsus uz pārējo īpaši atbalstāmā reģiona teritoriju, tādējādi palielinot labklājības līmeni visā attiecīgajā reģionā. Ja mēs izslēdzam šo pantu, tad principā ir iespējams arī tas, ka tiktu šim īpaši atbalstāmajam reģionam atbalstīti ļoti maznozīmīgi projekti un līdzekļi tiktu izkaisīti.

Atstājot pantu, tiktu saglabāta šī koncepcija, ka līdzekļi ir koncentrējami tādos projektos, kas dod maksimālu labumu visa īpaši atbalstāmā reģiona attīstībai.

Tāpēc es aicinu noraidīt priekšlikumu par šā panta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Tāpat kā parlamentārā sekretāre Vaideres kundze, es aicinu jūs balsot šoreiz "pret". Argumentus es negribu atkārtot, jo Vaideres kundzei bija liela taisnība. Mēs varam savākt lielus līdzekļus un tos varam akumulēt un realizēt projektus, un mēs varam rīkoties arī pretēji - varam šos līdzekļus izlietot daudzu sīku un reģionam nenozīmīgu projektu veikšanai. Aiz šā 24.panta slēpjas koncepcija. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo pantu uzskatīja par tukšvārdību, bet tas ir ļoti nozīmīgs. Aicinu neatbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis tiešām ir būtisks jautājums, un es aicinu visus atgriezties pie tā mērķa, kādu mēs izvirzām, pieņemot šo likumprojektu. Mērķis ir palīdzēt attiecīgā reģiona attīstībai - vai tā būtu Latgale, vai tā būtu Ziemeļvidzeme, vai tas būtu Liepājas novads, apriņķis. Palīdzēt attiecīgā reģiona attīstībai.

Tagad šeit tiek piedāvātas pavisam sašaurinātas šīs palīdzības iespējas, jo tiek teikts, ka šie reģionālās attīstības instrumenti ir koncentrējami kaut kādos īpašos attīstības centros šo reģionu iekšienē.

Bet, ja mēs tagad uzskatām arī nodokļu atlaidi par vienu no šiem reģionālās attīstības instrumentiem, man ir jautājums - vai arī šī nodokļu atlaide būs koncentrējama tikai atsevišķos centros, atkal būs kaut kādas brīvās ekonomiskās zonas, bet nebūs nekādu pasākumu, kas palīdzēs teritorijai kopumā? Atkal ar šādu reģionālās attīstības instrumentu koncentrāciju šādos attīstības centros tiks izjaukta šā paša reģiona līdzsvarota attīstība. Tiks radītas atkal mākslīgas pretrunas, kaut kādas atsevišķas teritorijas tiks mākslīgi attīstītas, bet pārējās bezdarbs tāpat turpināsies. Un kas izlems, vai šo attīstības centru veidot Līvānos vai Preiļos? Un kā vispār šāds lēmums var būt iespējams? Kā tas var būt samērojams ar parlamenta atbildību par visas tautas, visas sabiedrības līdzsvarotu un sabalansētu attīstību un par sabiedriskā labuma taisnīgu sadali starp visiem cilvēkiem, ja kā pirmo no šā sabiedriskā labuma pamatelementiem minam darba vietas, darba iespējas? Mēs atkal tā vietā, lai palīdzētu reģioniem kopumā, nodalīsim kaut kādas atsevišķas "saliņas", kurās tagad būs visas šīs iespējas, būs šie potenciālie dzīves apstākļi, bet visa reģiona lielākā daļa joprojām turpinās nīkuļot. Šāda pieeja mums nav pieņemama. Mēs kategoriski esam pret to.

Vaideres kundze sacīja, ka šis likuma pants it kā ļaušot ieguldīt šos līdzekļus tajos projektos, kas dotu vislielāko labumu. Bet kas jums to liedz darīt tagad šajā Reģionālās attīstības fondā? Kas jums liedz tagad pieņemt šo lēmumu? Es domāju, nav vajadzīgs mums ierobežot sevi tādā veidā, ka mēs varam dot līdzekļus tikai kaut kādiem īpašiem attīstības centriem un būtībā ar likumu aizliegt palīdzēt šiem reģioniem kopumā. Mums ir jāpalīdz šiem reģioniem kopumā. Un, kā jau es minēju iepriekš, ir jāveido šīs nodokļu atlaides un ir jāveido šis valsts ieguldījums infrastruktūrā. Teiksim, jāveido ceļi. Jūs nekādā veidā nevarat šos ceļus novilkt tikai kaut kāda reģionālās attīstības centra ietvaros, jo tas ir būtisks visa reģiona infrastruktūras elements.

Es, atklāti sakot, šajā 24.pantā, tādā, kāds tas ir pirmajā lasījumā pieņemts, patiesībā neredzu neko citu kā kaitniecību. Ir laba ideja, ir jāpalīdz šiem reģioniem, bet tagad ar šo vienu pantu tiek visa šī labā iespēja pārsvītrota. Es, protams, piekrītu tam, ka šī naudas līdzekļu sadale varētu nebūt pilnīgi vienmērīga pa visu šo reģionu. Es piekrītu, tāpēc es arī uzskatu, ka šis ir tāds trešā līmeņa pasākums aiz nodokļu atlaidēm un investīcijām infrastruktūrā. Bet mēs nedrīkstam apriori pateikt, ka visi šie ieguldījumi būs tikai kaut kādās atsevišķās vietās, vai nu tikai Līvānos, nevis Preiļos, vai tikai Rēzeknē, nevis Ludzā. Es domāju, ka šādus lēmumus pieņemt šobrīd Saeimā un uzspiest šo punktveida koncentrāciju nav absolūti nekādas jēgas. Tas ir absolūti nelietderīgi, un, kā jau es teicu, manuprāt, tas ir arī kaitnieciski. Es domāju, ka varētu piekrist vismaz tam, ka tas ir nelietderīgi un ka šādu lēmumu jau tiešām var pieņemt Reģionālās attīstības padome, ja viņi to vēlas. Es domāju, ka katrs varētu piekrist, ka mēs ar šo pantu tikai sašaurinām šīs Reģionālās attīstības padomes iespējas un tai liekam darboties absolūti neloģiskā veidā. Un tāpēc, visus šos minētos argumentus ņemot vērā, es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu un izslēgt 24.pantu. Tas ir arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tātad - izslēgt no likumprojekta šo 24.pantu kā nevajadzīgu.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Es neapšaubu to, ka šāda norma pēc būtības ir nepieciešama likumā. Taču, manuprāt, tā nevar atrasties šajā vietā un būt ar šādu terminoloģiju, kā tas ir pieņemts pirmajā lasījumā, jo šī nodaļa, kas bija septītā, šobrīd ir pārcelta un ir trešā. Tur ir mainīta terminoloģija, tur vairs nav runa par reģionālās attīstības instrumentiem, bet gan par reģionālās attīstības līdzekļiem, un šādu pantu šajā vietā atstāt nedrīkst.

Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu - šo pantu izslēgt otrajā lasījumā, un savukārt Ekonomikas ministrijai attiecībā uz trešo lasījumu vajadzētu iesniegt priekšlikumu jaunā redakcijā un tajā vietā, kur šai normai būtu jāatrodas.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Seiles kundze.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Jirgena kungs ļoti precīzi izteica to viedokli, ko atbalstīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Tātad - atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu (nr.42) un arī frakcijas "Latvijai" priekšlikumu (nr.43). Pārējos priekšlikumus, kurus ir izteikusi Vaideres kundze mutiski, bet kuri nav iesniegti rakstiski, varam precizēt trešajā lasījumā, kad skatīsim attiecīgo nodaļu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu izslēgt 24.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

A.Seile. Nākamais ir 44.priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija "Latvijai". Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tas nav balsojams.

A.Seile. Jā, pēc būtības tas nav balsojams, jo pants ir izslēgts.

Nākamais - 45.priekšlikums. Pārejas noteikums. Komisija lūdz atbalstīt savu viedokli par šo pārejas noteikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret pārejas noteikumu redakciju, ko atbalsta komisija? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Ir izskatīti visi priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav.

Lūdzu priekšlikumus par trešo lasījumu.

A.Seile. Priekšlikumus trešajam lasījumam komisija ierosina iesniegt līdz 25.martam. Tajā pašā laikā atgādina arī savu solījumu, ka tiks izskatīts arī Ministru kabineta noteikumu projekts par visiem šodien pieminētajiem strīdīgajiem jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Seiles kundzes minēto termiņu - 25.marts? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Pirms skatām nākamo darba kārtības jautājumu, iepazīstināšu jūs ar piecu deputātu - Jura Sinkas, Andreja Panteļējeva, Ivara Ķezbera, Janīnas Kušneres un Aleksandra Kiršteina - iesniegumu, kuri lūdz izskatīt Saeimas lēmuma projektu "Par Aleksandra Kiršteina atsaukšanu un par Aristida Jēkaba Lamberga un Antas Rugātes apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijā Eiropas padomes Parlamentu asamblejā" pēc darba kārtības 17.punkta. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Runāt neviens nevēlas. Balsojumu deputāti arī neprasa. Esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā".

Ārlietu komisijas vārdā ziņos Juris Sinka - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Paldies, priekšsēža kungs! Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.2148 otrā lasījumā. Es nododu to jūsu ziņā un ceru, ka jūs esat iepazinušies ar to tekstu, kas te ir būtisks kā papildinājums, ka arī Saeima pēc tam, kad ārlietu ministrs ir ieteicis un Ārlietu komisija ir skatījusi... Ārlietu komisija papildina vēl ar šo iespēju apstiprināt Saeimā vēstniekus, kuri tomēr pēc savas nozīmes ir ekvivalenti ministriem; tā sakot, Saeimā viņus aplūkot. Tas ir apmēram līdzīgi tam, kā mēs te ievēlam tiesnešus, kurus iesaka Juridiskā komisija. Un tas teksts - man jau ir trešais lasījums - skan: "Ârkārtējos un pilnvarotos vēstniekus un pastāvīgos pārstāvjus pēc ārlietu ministra priekšlikuma un Saeimas Ārlietu komisijas ieteikuma amatam apstiprina Saeima." Un tad atbilstoši "ârkārtējos un pilnvarotos vēstniekus un pastāvīgos pārstāvjus amatā ieceļ un no amata atlaiž Valsts prezidents, bet ārkārtējam un pilnvarotam vēstniekam diplomātisko rangu piešķir ārlietu ministrs". Šis grozījums, kā jau es teicu, dotu mums iespēju šos ieteiktos vēstnieku kandidātus pirms Prezidenta, ja vajag, apspriest, bet katrā ziņā ar viņiem iepazīties. Es ceru, ka jums nebūs iebildumu un ka jūs šo grozījumu otrajā lasījumā pieņemsit. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Dārgie kolēģi! Godātais Sinkas kungs! Diemžēl es nevaru atsaukties uz jūsu labo vēlmi un teikt, ka es jūsu priekšlikumu varētu atbalstīt, jo diemžēl viņš ir juridiski nekorekti formulēts. No šā priekšlikuma nepaliek skaidrs, kas tad notiek, jo vienmēr jau par kaut ko vispirms ieceļ un tad apstiprina. Tā, piemēram, mēs tiesnešus vispirms ieceļam uz diviem gadiem un pēc diviem gadiem apstiprinām. Tāda ir tā kārtība, bet šeit notiek otrādi. Vispirms viņus laikam - tā var saprast tagad no šī Sinkas kunga stāstījuma - apstiprina un pēc tam ieceļ. Zināt, tāda kārtība ir vienkārši nesaprotama, un man liekas, ka tā ir pretrunā ar Satversmi.

Es domāju, ka to pašu, ko Sinkas kungs gribēja panāk, daudz vienkāršāk var panākt, pieņemot Juridiskās komisijas priekšlikumu un izslēdzot vārdus "Ârlietu komisija" no šī teksta, kas te patlaban ir, un tad šis teksts skanēs tā, ka ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus un pastāvīgos pārstāvjus pēc Ārlietu komisijas priekšlikuma un Saeimas ieteikuma amatā ieceļ un no amata atlaiž Valsts prezidents. Ļoti normāls teksts! Pie tam tad būtu likvidēts arī tas vienīgais izņēmumus pastāvošajā kārtībā, ka kaut kur kaut kādus darījumus ārpus Saeimas pārstāv tikai viena viņas komisija. Es domāju, ka šajā gadījumā būtu daudz korektāk, ja mēs Valsts prezidentam ieteiktu visus kopumā tos kandidātus, kurus mēs uzskatītu par iespējamu ieteikt, bet viņam saglabātos tiesības tos iecelt vai neiecelt. Tāpēc es diemžēl nevaru atbalstīt Sinkas kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Sinkas kungs! Lūdzu!

J.Sinka. Vairāki iepriekšējie runātāji ir atsaukušies uz 41.pantu, un, ja jūs to izlasāt, tad redzat, ka kopumā jau arī šā Konsulārā likuma iepriekšējā tekstā ir tāda kombinēta operācija. Valsts prezidentam acīmredzot nav tādas ekskluzīvas tiesības - iecelt vai atcelt, jo vienmēr visur vispirms ir minēts ārlietu ministrs. Tātad, ja ārlietu ministrs... tā arī bija... Šo jautājumu apsprieda Ārlietu komisijā, un Ārlietu komisija nolēma noraidīt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu, un te jau varētu arī kāds trešais būt klāt - ārlietu ministrs jau ir minēts, tad Ārlietu komisija un Saeima. Šī kombinācija nekādā ziņā nemazina to, kas ir dots Valsts prezidentam, bet katrā ziņā es lūdzu jūs par šo izteikties balsojumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Vispirms balsosim Juridiskās komisijas priekšlikumu - likumprojekta tekstā izslēgt vārdus "Ârlietu komisijas". Lūdzu rezultātu! Par - 20... Piedodiet, jā, nav kvoruma. Lūdzu deputātus, kuri atrodas sēžu zālē, bet nepiedalās balsošanā, piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Un, lūdzu, balsosim Juridiskās komisijas priekšlikumu - likumprojekta tekstā izslēgt vārdus "Ârlietu komisijas". Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 31, atturas - 12. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim Ārlietu komisijas atbalstīto priekšlikumu par likumprojekta 10.panta pirmās daļas tekstu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 32, atturas - 11. Arī šis priekšlikums nav pieņemts. Tādējādi paliek spēkā pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 31, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā nav pieņemts.

Saskaņā ar mūsu balsojumu tagad izskatīsim trīs Saeimas lēmuma projektus. Pirmais - atsaukt Aleksandru Kiršteinu no Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijas Eiropas padomes Parlamentu asamblejā. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsošana būs slēgta. Izteiksim attieksmi pret šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! ...Nav kvoruma. Es lūdzu tomēr deputātiem uz mirkli aizmirst citas lietas un piedalīties darbā, par kuru saņemam algu, tātad balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Un lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 3. Aleksandrs Kiršteins ir atsaukts no Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijas Eiropas padomes Parlamentu asamblejā.

Nākamais lēmuma projekts - apstiprināt deputātu Aristidu Jēkabu Lambergu delegācijas deputāta aizstājēja statusā šajā Latvijas Republikas Saeimas delegācijā Eiropas padomes Parlamentu asamblejā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 4. Deputāts Aristids Jēkabs Lambergs apstiprināts Latvijas Republikas Saeimas delegācijas Eiropas padomes Parlamentu asablejas delegācijas sastāvā.

Nākamais Saeimas lēmuma projekts - par Antas Rugātes apstiprināšanu Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijas Eiropas padomes Parlamentu asamblejas sastāvā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret -1, atturas - 4. Deputāte Anta Rugāte apstiprināta Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijas Eiropas padomes Parlamentu asamblejas sastāvā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Autopārvadājumu likumā", trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Dārgie kolēģi! Jums visiem ir izdots šajā jautājumā dokuments nr.2169, no kura jūs varat konstatēt, ka trešajam lasījumam par šo likumprojektu neviens priekšlikums nav iesniegts. Tāpēc man atliek tikai aicināt jūs nobalsot šo likumu galīgajā veidā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"", otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāte Kristiāna Lībane - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.2170, bet to varētu pat neminēt, jo gluži tāpat kā par iepriekšējo projektu Saeimas kārtības ruļļa 95.panta kārtībā neviens priekšlikums nav iesniegts. Arī atbildīgajai komisijai pie šā projekta uz otro lasījumu nebija ko piebilst, tāpēc varam balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ierosinu noteikti balsot par šo likumprojektu, un iemesls tam ir ļoti vienkāršs. Šeit tiek sakārtotas attiecības masu mediju izdevumiem, to skaitā avīzēm, radio un arī televīzijai, un tad, ja šo uzņēmumu darbībā tiks pieļautas kļūdas, apzinātas vai neapzinātas, varēs vērsties pret šīs uzņēmējdarbības subjektiem ar konkrētām sankcijām. Šobrīd masu medijiem kļūdoties, - uzskatīsim, ka neapzināti - viņi pārkāpj tikai likuma "Par presi" 7.pantu, un līdz ar to faktiski mūsu Latvijas nesakārtotajā tiesvedībā nekādas sankcijas, teiksim, vēršanās civiltiesiskā kārtā pret šo preses izdevumu, nav iespējamas. Šajā gadījumā varēs piemērot normu par neprecīzu vai likumpārkāpīgu darbību uzņēmējsabiedrībā ar visām no tā izrietošajām sankcijām. Līdz ar to ar šādu metodi negodīgus masu medijus būs iespējams sankcionēt daudz straujāk un bargāk. Paldies par uzmanību, un aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Arī komisijas vārdā Lībanes kundze nevēlas neko piebilst. Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, kādi būs priekšlikumi par trešā lasījuma izskatīšanas termiņiem?

K.Lībane. Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs, par izskatīšanas termiņiem vai par priekšlikumu iesniegšanas...

Sēdes vadītājs. Par priekšlikumu iesniegšanas, protams... Jā, lūdzu!

K.Lībane. 20.martu lūdzu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 20.martu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"", otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā... Kas mums būs ziņotājs, godātie kolēģi, par šo likumprojektu? Komisijas vārdā Antons Seiksts. Lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Komisija nozīmēja Juri Vidiņu par atbildīgo ziņot šajā jautājumā. Jautājums ir ļoti vienkāršs. Dokuments nr.2178. Runa ir par Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtajiem noteikumiem nr.19, saskaņā ar kuriem likumā vajadzētu aizstāt vārdus "Tieslietu ministrija" ar vārdiem "Uzņēmumu reģistrs". Nekādi priekšlikumi par to nav ienākuši. Lūdzam akceptēt otrajā, galīgajā, lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par šo jautājumu? Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Jautājums ir ļoti vienkāršs. Seiksta kungs aicināja atbalstīt otrajā un galīgajā lasījumā, taču es darba kārtībā neredzu, ka tur būtu rakstīts vārdiņš "steidzams". Līdz ar to es lūgtu precizējumu, vai tas ir galīgais lasījums vai tikai otrais. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā, Seiksta kungs, vai vēlaties ko piebilst? (No zāles deputāts A.Seiksts: "Balsot!") Seiksta kungs neko piebilst nevēlas. Tādēļ lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Izteiksim attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

Lūdzu ierosinājumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam. Seiksta kungs, jūs bijāt ziņotājs, lūdzu, kādi ir ieteikumi par priekšlikumu iesniegšanu trešajam lasījumam?

A.Seiksts. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 20. martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret minēto datumu - 20. martu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums Radio un televīzijas likumā". Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā deputāts Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu, Vidiņa kungs!

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Šie ir Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti Satversmes 81. panta kārtībā, un šis ir otrais lasījums.

Ir ienākuši sekojoši priekšlikumi. Pašā nosaukumā vārdu "grozījums" izmainīt uz daudzskaitli... To ierosinājusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, jo tur šādi grozījumi ir vairāki.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - izteikt likumprojekta nosaukumu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Saeimas Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu - 15. panta desmito daļu izteikt redakcijā, kāda ir tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 15. panta desmitās daļas redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Un pēdējais priekšlikums arī ir saņemts no Saeimas Juridiskā biroja - izteikt likuma 33. panta desmito daļu redakcijā, kāda ir tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 33. panta desmitās daļas redakciju? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Un arī es aicinātu Saeimas deputātus balsot šos grozījumus kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

Lūdzu, Vidiņa kungs, kādi ir jūsu ieteikumi par priekšlikumu iesniegšanu trešajam lasījumam!

J.G.Vidiņš. Es domāju - līdz nākošajai sēdei, līdz 24. martam.

Sēdes vadītājs. Līdz 24. martam. Deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"". Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Gunta Gannusa.

G.Gannusa (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 2180 - likumprojektu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju". Otrais lasījums.

Ir iesniegts priekšlikums - papildināt 2.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā... Tas ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas akceptētajiem papildinājumiem - papildināt 2. pantu ar devīto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Vēl viens redakcionāls precizējums - papildināt 3. pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā... Tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

G.Gannusa. Tālāk par 6. pantu priekšlikumu iesniegusi frakcija "Latvijai" - izteikt likuma 6. panta trešo daļu šādā redakcijā: "Ieņēmumi no valsts vai pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas ieskaitāmi valsts vai attiecīgās pašvaldības budžetā." Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es lūdzu jūs atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas paredz to, ka ieņēmumi no valsts vai pašvaldības īpašuma objektu privatizācijas ir ieskaitāmi valsts vai attiecīgās pašvaldības budžetā. Mūsuprāt, nav absolūti nekāda pamata veidot šeit kaut kādus mistiskus fondus, privatizācijas fondus, kuros pēc tam notiek dažādas mahinācijas ar līdzekļiem, un par to mēs paši esam plaši lasījuši presē, ka tur nav pilnīgi nekādas kontroles pār šo līdzekļu izlietojumu. Tāpēc mēs ierosinām šo absolūti skaidro principu, ka, ja tas ir valsts vai pašvaldību īpašums un ja viņš tiek privatizēts, tad šīs privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi tiek ieskaitīti budžetā. Un tālāk ir mūsu priekšlikumi arī par to, ka pats privatizācijas process ir finansējams no valsts budžeta un ka to veic valsts institūcija, kura ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Bet šobrīd tātad tas ir priekšlikums par to, kur likt šos ienākumus no valsts vai pašvaldības īpašuma objektu privatizācijas. Un šeit ir jāņem vērā tas, ka šis valsts īpašums, kurš mums šobrīd ir, ka viņš ir radīts daudzu cilvēku pūļu rezultātā un ka visiem cilvēkiem, kuri esam strādājuši šajā okupācijas laikā... ka visiem šiem cilvēkiem ir sava ieguldījuma daļa šajā īpašumā, un tāpēc nav pieļaujams tas, ka šis īpašums privatizācijas procesā tiek izvazāts pa labi un pa kreisi. Un nav pieļaujams arī tas, ka tie līdzekļi, kuri privatizācijas rezultātā it kā ienāk, ka viņi ienāk kaut kādā mistiskā fondā, no kura reāla labuma tālāk nav. Tātad līdzekļi tiek izvazāti un atkal nenotiek nekāda kontrole.

Mēs tagad atkal redzam, ka pavisam nesen Ministru kabinets pieņēma nepublicējamu rīkojumu izmaksāt no privatizācijas fonda kaut kādus simts tūkstošus latu kaut kādām mistiskām vajadzībām, un mēs zinām arī no preses šos daudzos signālus par nelikumībām, kas ir pieļautas šajā privatizācijas fondā. Mēs redzam, ka nav nekādas atbildības par šī privatizācijas fonda līdzekļu izlietojumu. Un līdz ar to es uzskatu, ka šī darbība, šī bezatbildīgā rīkošanās ar valsts mantu ir viens no būtiskākajiem iemesliem, faktiski pats būtiskākais iemesls, kāpēc mūsu sabiedrība šobrīd ir nonākusi tādā smagā ekonomiskā situācijā, tieši tautas vairākums, jo šī nelielā elite, kas savās rokās šos īpašumus ir sagrābusi, viņa rūpējas pati par savu materiālo labklājību, tāpēc samērīgi netiek iedota pienācīga šī īpašuma daļa visiem sabiedrības locekļiem.

Tātad, ja šie ieņēmumi no valsts vai pašvaldības īpašuma objektu privatizācijas tiek ieskaitīti valsts budžetā, tad tas dod iespēju no šī budžeta izmaksāt tālāk pensijas, stimulēt izglītības pasākumus, finansēt zinātni, bet pats galvenais - šī nauda ienāk pilnīgi kontrolējamos apmēros un tiek arī izmaksāta tālāk pilnīgi "caurspīdīgā" veidā. Un varbūt vēl svarīgāk ir tas, ka šī nauda netiek izvazāta pašā privatizācijas fondā - tātad ar pašas Privatizācijas aģentūras ziņu un svētību, pērkot dārgas mašīnas, iekārtojot dārgus kabinetus un tamlīdzīgi.

Tātad mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi, lai šī valsts īpašuma privatizācijas jeb valsts īpašuma pārdošanas rezultātā ienākusī nauda tiešām arī aizietu valsts budžetā. Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk neviens nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Gannusas kundze. Lūdzu!

G.Gannusa. Lūdzu balsot par komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, izteiksim attieksmi pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - izteikt likuma 6. panta trešo daļu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret- 35, atturas - 11. Šis priekšlikums nav pieņemts.

G.Gannusa. Tālāk priekšlikumu ir iesniegusi frakcija "Latvijai" - izteikt likuma 7. panta pirmo daļu šādā redakcijā... Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums ir neatbalstīt šo priekšlikumu, jo Privatizācijas aģentūra ir valsts bezpeļņas organizācija, kas darbojas saskaņā ar likumu par bezpeļņas organizāciju un likumu par akciju sabiedrībām. Komisijas lēmums ir šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Runāt vēlas Kārlis Čerāns... bet līdz pārtraukumam ir atlikušas 3 minūtes. Tad vispirms būs pārtraukums.

Vārds paziņojumam deputātam Jurim Sinkam - par Eiropas padomes delegācijas sanāksmi.

Likumprojekta apspriešanu turpināsim pēc pārtraukuma.

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Eiropas padomes delegācijas locekļus lūdzu tūlīt pulcēties Prezidija zālē uz pārrunām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Sēdes vadītājs. Izskatām frakcijas "Latvijai"priekšlikumu - izteikt likuma 7.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Debatēs pieteicās Čerāna kungs - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šā frakcijas "Latvijai" priekšlikuma būtība ir noteikt, ka Privatizācijas aģentūra ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde. Mēs zinām, ka Privatizācijas aģentūra ir tā organizācija, kas mūsu valstī vada un organizē privatizācijas procesu. Šobrīd Privatizācijas aģentūra ir akciju sabiedrība, valsts bezpeļņas organizācija, kā mēs redzam 7.panta pirmajā daļā, pašreiz spēkā esošajā redakcijā. Ir jāsaprot, ka tā ir sabiedrības interešu pārstāvniecība, tā realizē pilnīgi noteiktu sabiedrības funkciju, un tādēļ ir jārunā arī par šīs organizācijas atbildību valsts un sabiedrības priekšā. Un par to, lai šajā privatizācijas procesā un šīs institūcijas darbībā tiktu ievērotas sabiedrības intereses. Tādēļ ir šis priekšlikums, kurš paredz šo Privatizācijas aģentūras atbildību turpmāk noteikt kā atbildību, kas tiek valsts iestādei, nevis kā tādu atbildību, kas ir valsts akciju sabiedrībai, jo tā ir atkal pilnīgi konkrēta atbildība, kas iestājas saskaņā ar likumu par civildienestu. Šā priekšlikuma būtiskums izriet no tā, ka privatizācija šobrīd mūsu sabiedrībā ir masīvs process, jo tagad tiek runāts par plašu, visaptverošu privatizāciju. Un privatizācija ir jāveic. Ir pilnīgi skaidri jāpasaka, ka privatizācija ir jāveic.

Bet pats būtiskākais ir tas, ka ir jānodrošina atklātība, atbildība un tiesiskums un sabiedrības interešu ievērošana. Diemžēl mēs redzam, ka pašreizējā situācijā šeit pastāv nopietnas problēmas attiecībā uz šo atbildību sabiedrības priekšā. Mēs esam šeit, Saeimā, gari un plaši runājuši par dažādiem sīkumiem, bet šobrīd šī ir reize, kad jebkura vismazākā nianse var atstāt ietekmi uz sabiedrībā norisošiem procesiem tādā ziņā, ka privatizācijas procesā apgrozās ļoti lielas naudas summas un tāpēc ir vajadzīga ārkārtīgi rūpīga arī mūsu deputātu attieksme, nosakot šo atbildības un atklātības momentu privatizācijas procesā.

Es saprotu, ka politiskajai elitei šobrīd nav izdevīgi par to diskutēt un ka ir visas šīs ietekmes sfēras un šie finansu resursi savā starpā sadalīti. Arī pašvaldību vēlēšanas ir pagājušas, un nav vajadzīgs "zîmēties" tautas priekšā, bet tomēr es aicinu šo jautājumu šeit izskatīt ļoti nopietni, jo tas ir pēc būtības tiešām tāds jautājums, kas skar ļoti daudzus cilvēkus mūsu valstī, jo šajā sakarā ir runa par ļoti lielām summām. Ja tās tiek pareizi iekasētas, iemaksātas valsts budžetā, tad ir nauda, ko var maksāt skolotājiem, tad ir nauda, ko var maksāt zinātniekiem, ir arī nauda, ko var maksāt pensijās. Es domāju, ka šeit arī sabiedrībai būtu nopietni jāpievēršas šai lietai, arī pašiem zinātniekiem būtu nopietni jāseko tam, kādā veidā norisinās šis privatizācijas process, un tas, ko mēs varam izdarīt no savas puses, ir tas, ka mēs varam šo atbildību noteikt ar likumu, lai pēc tam arī šī sabiedrības kontrole pār šo procesu būtu vieglāka.

Runājot par pašreiz darbojošos shēmu, ir jāsaka, ka šo privatizācijas procesu principā kontrolē šobrīd mūsu valstī pieci cilvēki, un tā ir Privatizācijas aģentūras valde. Šai valdei nav praktiski nekādas reālas nepieciešamības atskaitīties par saviem lēmumiem sabiedrības priekšā. Pastāv Privatizācijas aģentūrā arī padome, kurā ir pārstāvji no visām Saeimā ievēlēto partiju frakcijām, un šāds princips it kā nebūtu slikts, bet mēs redzam, ka šī padome reāli nefunkcionē. Viņa reāli nevar ietekmēt valdes pieņemtos lēmumus. Un šobrīd tas ir arī noteikts Privatizācijas aģentūras statūtos, ka padome nevar izlemt tos jautājumus, kuri ir valdes kompetencē. Privatizācijas aģentūrai ir valde, un šī valde tiek uzskatīta par galīgo instanci, kurā tiek šaurā lokā pieņemti visi lēmumi, kas attiecas faktiski uz visu mūsu valsts īpašumu, kurš tagad ir pakļauts privatizācijai. Tātad mēs ierosinām šo kārtību mainīt, un mums patiesībā nav iebildumu pret to, kā pats privatizācijas process tiek organizēts uzņēmējdarbības formā, bet pats svarīgākais ir tas, lai šai Privatizācijas aģentūrai atbildība būtu kā valsts civiliestādei.

Es zinu, ka 5.Saeimas laikā bija šīs ļoti plašās debates par to, kādā veidā noteikt šo Privatizācijas aģentūras statusu. Tagad, privatizācijai uzņemot tempus un pieņemoties apjomā, šī problēma ir kļuvusi vēl aktuālāka, tomēr man būtu aicinājums - vismaz tiem deputātiem, kas toreiz atbalstīja šo valsts iestādes statusu, - atbalstīt to arī šoreiz, un arī citus, kam varbūt nav samaksāts, teiksim, ar kaut kādām siltām vietiņām vai kaut kādiem privatizējamiem objektiem, es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu un noteikt, ka Privatizācijas aģentūra turpmāk būs valsts iestāde, kura, es domāju, pietiekami loģiski varētu atrasties Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Bet šajā sakarībā mēs varam runāt arī par dažādām citām iespējām. Es ļoti lūdzu godātos deputātus atbalstīt šo frakcijas "Latvijai"priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Te nu gan, Čerāna kungs, jāsaka: "Par vēlu tu nāc!" Jo šī ir tā lielā politiskā diskusija, kas 5.Saeimā tika sekmīgi nobeigta, un ar deputātu lielu atbalstu beigu beigās tika nodibināta Privatizācijas aģentūra. Privatizācijas aģentūra, kura savā attīstības gaitā, protams, ir klibojusi, pieļāvusi kļūdas, bet kura šobrīd tiešām sāk reāli strādāt. Šobrīd Privatizācijas aģentūra jau ir sasaistīta ar veselu virkni citu likumu. Privatizācijas aģentūra veic patiešām grandiozu darbu. Un man ir tiešām jābrīdina, ka nevajag visur saskatīt atkal zagļus un blēžus. Kāpēc jūs gribat šo normālo sistēmu atkal birokratizēt? Tātad, pēc jūsu ieteikuma, tā vairs nebūs aģentūra, bet - labākajā gadījumā - Privatizācijas departaments, kur sēdēs ministrs, pieņems šos politiskos lēmumus. Lietas tiks risinātas iestādēs politiski.

Čerāna kungs, nu nevelciet mūs atpakaļ šajās lietās! To politisko lēmumu lietderīgums, kurus pieņēma 5.Saeimā, šodien jau sekmīgi realizējas dzīvē. Notiek procesi. Nu neapturiet tos! Nu ļaujiet taču šīs valsts ekonomikai iziet no tās boļševistiskās stagnācijas, tā boļševistiskā sajukuma, kurā tā atrodas, ļaujiet taču tai attīstīties normāli! Ļaujiet strādāt cilvēkiem, kas šobrīd jau ir profesionāļi.

Pieņemot jūsu priekšlikumu, mums ir jārada vesela virkne izmaiņu veselā virknē likumu. Patiesībā ar jūsu priekšlikumu mēs privatizācijas procesu "norokam", mēs to apturam. Nu ko jūs liekat visu laiku mums priekšā tos priekšlikumus... Es nezinu, vai kādam ir tīkami šie priekšlikumi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Tas ir farss, ko Leiškalna kungs tikko kā teica, - ka privatizācijas process Latvijā esot normāls. Tas ir internacionāls joks. Pie mums, Ārlietu komisijā, nesen bija viesi no vienas lielvalsts, vismaz ekonomiskā ziņā lielas valsts - Taivanas. Taivanieši teica bez smaida, ka viņi apbrīno, ka mēs, latvieši, esam tik drošsirdīgi, ka privatizēsim mūsu ostas un mūsu dzelzceļus, un vēl daudz ko, ko viņi pat neuzdrošinātos ieteikt diskusijai. Šie kropļi, kas no mūsu tautas paņem un atdod draugiem "par sviestmaizi", atņem tautai pašu galveno - artērijas, dzelzceļus, ostas - un saka, ka tas ir normāls process...

Tad, kad es biju izraudzīts kā Hipotēku bankas ģenerāldirektors, es varēju ieķīlāt tos kuģus, kas bija "Latvijas kuģniecībai", par 986 miljoniem dolāru. Varēja aizņemties tik daudz naudas pret kuģiem, lai varētu sākt kreditēšanas procesu Latvijā. Tad man pateica, ka nedrīkst latviešu naudu izšķērdēt tā, un beigās man neatļāva to darīt, un beigās iznāca citas "spēles", ka Hipotēku banka, lai uzliktu nastas, nevis lai palīdzētu īpašniekiem, arī to banku zem manas vadības nereģistrēja.

Bet tad bija gandrīz 1 tūkstoti miljonu dolāru vērti kuģi. Tagad es nezinu, par cik tos kuģīšus atdos, cik kur ir "aizšauti" prom.

Ja kāds prasītu kādam: "Cik būtu jāmaksā, ja būtu jāatjauno visa tā tehnika, kas ir "Latvenergo"?" - tā summa droši vien būtu pāri par desmittūkstoš miljoniem dolāru. Un cik mēs dabūsim par "Latvenergo"? Tā ir "spēle", kas šeit notiek ar to firmu. Papriekš sakropļo tā, ka tai nav nekādas peļņas spējas, un tad to firmu pārdod draugiem. Panteļējeva kungs mums skaidroja, kāpēc tas tā notiek. Nāc pamācīties, neej prom! Valsts uzņēmumi tiek izputināti, un mēs zinām, kāpēc. Tāpēc, ka Godmaņa laikā uztaisīja likumu, kas atļāva izšķērdīgi rīkoties ar tautas mantu. Kāpēc mēs vienkārši neaiztaisām to likumu ciet? Un kāpēc mēs, kas šeit sēžam, neatminamies to, ko mēs balsotājiem solījām? Es ticu, ka divas trešdaļas, ja ne visi mūsu Saeimā ievēlētie deputāti balotējās ar solījumu, ka tāda bezjēdzīga privatizācija vairs neturpināsies. Ka vismaz stratēģiskos objektus mēs glābsim. Bet nu šeit atnāk Leiškalna kungs un stāsta, ka viss ir normāli. Normāla tur nekā nav. Nekur pasaulē nenotiek tas, kas šeit ir plānots. Mums Šķēles kungs pasaka, ka privatizācija jāpabeidz pusotra gada laikā. Saprotiet, pusotra gada. Zags, cik var. Es saucu atklāti par zādzību to, ka paņem tūkstoš miljonus dolāru vērtu mantu un to atdod draugiem par 50 miljoniem. Tā, draugi, ir tīra tautas izlaupīšana. Tāda notiek! Un dažs spēj to it kā attaisnot. Panteļējeva kungs, tas arguments, ka tad, ja mēs neatļausim kādam to mantu nozagt, tā tiks izšķērdēta tā kā tā, - tas ir tāds cinisks, pilnīgi nepieņemams variants. Mums tas likums ir jāaiztaisa ciet, lai nevar to mantu izšķērdēt. Mums tie cilvēki, kas to mantu izšķērdē, ir jātiesā, smagi jātiesā. Mums tā manta ir jāņem atpakaļ. It īpaši no tiem kungiem, kas tagad valdībā sēž un ir pie tās mantas tikuši. Sāksim padomāt, ko mēs darām, un neņemsim par pilnu tādus, es nezinu, ekspertus, kas zināja par mani un manu dzeršanu, cik pelēks un garš es esmu pudelei blakus, lai gan viņš ar mani nekad nav runājis. Cilvēks, kam ir liela mute un kas runā par to, par ko viņš nekā nezina. Mūsu tauta tiek izlaupīta, un mēs, viņas pārstāvji, atļaujam to darīt. Jūs esat pa lielākai daļai iejūgti, jums ir jāspiež tā poga uz pults, un jūs it kā to darāt. Bet kam jūs kalpojat? Kādam godam? Kādai tautai? Ko mēs šeit darām? Un tad mēs viens otram pūšam burbuļus sejā: "Zini, labāk mēs to mantu atdosim privātīpašniekam, jo tad tā manta vairs netiks izšķērdēta." Mēs redzam, kas notiek. Tā manta aiziet privātīpašniekam, tie kuģīši aizpeld prom, un tās darba vietas Latvijā nepaliek. Un tā vēl pēc pāris gadiem būs arvien mazāk un mazāk darba vietu. Tā jau mums mūsu premjerministrs paskaidroja. Viņš arī paskaidroja, ka būs jāizlemj, kuram mēs tagad atņemsim to, kā nav, un kuram mēs dosim drusku vairāk. Cik mums ir prātīgi jādala tas mazumiņš, kas kļūst mazāks katru gadu! Bet mēs šeit stāvam un klausāmies un it nekā nedarām. Man būs pulksten piecos tikšanās ar Saeimas juriskonsultu, lai redzētu, kā mēs varēsim izveidot debates par ekonomiskās attīstības principiem. Mēs it kā tos veidosim par ārlietu principiem. Bet tas, kas mūsu tautai visvairāk sāp, ir tas... tā blēdība, ja tā ir tīša... ka mums nav tās bagātības, lai mēs varētu audzināt nākamo paaudzi. Ka mums nav tās bagātības, lai mēs varētu atzīt, ka cilvēkam, kas ir 50 gadus strādājis, varētu būt normāla pensija. Ka mums nav nekādas bagātības. Pat dakteriem ir jāstrādā par 50 latiem mēnesī! Ka cilvēkiem bezdarba dēļ ir jāizdara pašnāvība izmisumā. Es esmu vairākiem cilvēkiem palīdzējis skatīt viņu budžeta problēmas. Es palīdzu pārvaldīt vienu namu. Cik baigi grūti ir cilvēkam, kam ir 35 lati un kam ir jāmaksā gandrīz tikpat daudz par īri un ir jāpaēdina četri cilvēki! Tad jautājums ir - kas jums ir tāds, ko jūs varētu pārdot? Nu jā, to zemes gabaliņu, tos sertifikātus... Nu, meitai ir 16 gadi, - varbūt viņu varētu sūtīt uz ārzemēm par aukli vai par kaut ko citu? Ko mēs esam izdarījuši?! No mums tā vaina nevar tikt noņemta. Mēs esam vainīgi. Un ir pat tādi, kas atļaujas izteikties, ka tā ekonomiskā attīstība šeit ir normāla. Kauns! Tāds, kas saka, ka es nemāku latviešu valodu... un ka viņš tikai mācīsies par ekonomisko attīstību, kamēr tauta tiek iznīcināta... Kauns! Kaut mēs varētu saprast vienkāršu lietu - kad mēs uzliekam nodokļus tik augstus, ka tas godīgais uzņēmējs nevar izdzīvot un tikai blēdis var, tad, saprotiet, godīgu uzņēmumu šeit nebūs. Bet, ja mēs gribam tos nodokļus paturēt tik augstus, tad dotēsim, maksāsim cilvēkiem lielu čupu naudas par to, ka viņi šeit iegulda līdzekļus! Maksāsim viņiem par to, ka viņi šeit taisa to naudas apriti. Katru reizi, kad viens lats tiek ielikts mūsu zemē un sāk apriņķot, 70 vai 80 santīmi ieiet tautas kasē. Tas ir pilnīgi nežēlīgs skaitlis. Bet mēs nedotējam, lai kāds nāktu šeit tās brūklenes vai tās sēnes, vai kaut ko citu audzināt. Mēs tikai taisām tās fabrikas ciet. Normāli? Leiškalna kungs, varbūt bija normāli jūsu bārā tā domāt. Nav tas normāli! Mums ir jāsāk domāt citādāk. Mūsu 100 dzīvības ir nieks pret to, kas mūsu tauta ir. Mēs esam tik kropļi, ka mēs nevaram atkratīties no tā, ko mums liek ar pirkstiem... Leiškalna kungs, no jums nekāda brīnuma nebūs. Jums mute ir liela, bet idejas tur nevienas nav. Ja tas ir normāli, ka tauta iet iznīcībā, tad jūsu normālums nevienam nav vajadzīgs. Kādi muļķi par jums balsoja? Ko jūs viņiem iestāstījāt? Sāksim kalpot tautai, nevis tām varām, kurām mēs esam kalpojuši 50 gadus, vienalga, ar kādām ilūzijām, un atrisināsim to ekonomisko jautājumu un pārtrauksim šito tautas izlaupīšanu, un neteiksim, ka tas ir normāli! Ja vismaz ietu kādiem pensionāriem vai kādām represēto grupām tā atlīdzība par kuģniecību... Bet nē, viņa aiziet kādam Krievijas čekas aģentam. "Latvijas kuģniecības" kuģi nav vairs vērti tos tūkstoš miljonus dolāru, ko tie bija vērti, kad es tos pirmo reizi redzēju. Valsts uzņēmums tika izputināts "Latvijas ceļa" valdības laikā, un Panteļējeva kungs domā, ka tas ir attaisnojums. Nav attaisnojuma, Panteļējeva kungs! Atvainojiet, nav! Nav normāli! Nu nav normāli! Nu paprasiet Leiškalna kungam, lai viņš paskaidro, kā var būt normāls šis privatizācijas process, par ko pasaule smejas! Neviena īsta Rietumu firma šurp nenāk. Tāpēc, ka viņi saprot, cik kropli ir tie likumi. Ventspilī ir iesniegumu komisijā septiņas sūdzības par vienu privatizāciju. Blēdības tur notiek! Bet iznāk, ka tās blēdības nav, jo Panteļējeva kungs paceļ savu pirkstu un parāda, ka nav. Un brīnumi Saeimā notiek. Ai, cik skaisti būt tādiem spējīgiem ģēnijiem. Tā kā Kristus. Pataisa ūdeni par vīnu tad, kad ir vajadzīgs tautai. Bet Panteļējeva kungs spēj blēdību pataisīt par godīgu rīcību. Un Leiškalna kungs pilnīgi nenormālu situāciju - par normālu. Un mēs varam pateikt vēlētājiem: "Jâ, kad mēs gājām un balotējāmies, mēs tā teicām, bet, skat, mēs darām citādi, jo, redz, mums Šķēles kungs tā pateica. Un mēs esam godīgi, sirdsapziņas pilni cilvēki, jo mēs spiežam to pogu tā, kā mūsu partijas disciplīna to prasa." Mums var būt cilvēki, kas darbojās grupā "Helsinki 86" un citās nacionālās organizācijās, bet kas var tagad nospiest pogu, lai augstinātu un ieceltu valsts otrā lielākajā amatā tādu, kas nežēlīgi tiesāja viņu kolēģus. Un tie skatās no rīta spogulī un saka: "Es esmu brašs cilvēks! Skat, es turos pie savas frakcijas disciplīnas! Es esmu disciplinēts cilvēks!" Disciplinēts cilvēks tu neesi, ja tu pakļaujies kaut kam ļaunam un kaut kam sliktam un tu to zini. Bet tu to negribi atzīt. Nav normāli, Leiškalna kungs, nav normāli!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es gribu tikai pateikt, ka Leiškalna kungs acīmredzot ir labticīgs nesapratējs. Nezinātājs. Kāpēc īsti tika veidota Privatizācijas aģentūra kā nevalstisks uzņēmums? Tikai tāpēc, lai tā nebūtu valsts instance, kurai ir jāatbild vēlētāju priekšā. To, ko tagad pastrādās Privatizācijas aģentūra, neviens nevarēs uzskatīt par kādas konkrētas partijas izdarīto. Tas būs pat ne pozīcijas partiju izdarītais, tas būs vienkārši... līdzīgi, kā bija mums jau pazīstamajam "Lata International", visām tām grupām, kas tika īpaši dibinātas, atraujot tās no kādas valstiskas institūcijas atbildības. To, Leiškalna kungs, jau zināja tie, kas šo likumu un sistēmu taisīja. Zināja jau iepriekš, gadiem ilgi. Un pareizi runāja Čerāna kungs, un pareizi runāja Valdmaņa kungs, teikdami, ka tas likums, kas tika pieņemts... ka valsts uzņēmuma vadītājs, nesaskaņojot ar ministriju, varēja ieķīlāt, pārdot, iznomāt jebkuru īpašumu vai īpašuma daļu, kas ir viņa valdījumā... tas tika tīši darīts, lai neviens neatbildētu par valsts īpašuma izsaimniekošanu. Un nevajag te tēlot nezinīšus! Bet, ja varbūt kāds tiešām to nezina, tad nevajag runāt - kāpēc un kādi motīvi šos ģeniālos likumus lika pieņemt. Man pie sirds ķeras tas, ka dažs cilvēks nezinādams mēģina mums iestāstīt baltu par melnu. Lieta ir ļoti nopietna, un, ja tiešām tiek Latvijas īpašums, kas ir tiešām daudzu miljardu vērts, izpārdots "par sviestmaizi", turklāt bieži vien svešiniekiem, tad gribu sacīt: "Pozīcijas deputāti, vēsture sodīs jūs un runās par jums kā vainīgajiem."

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Man tiešām izbrīnu izraisa, lai neteiktu vairāk, Leiškalna kunga vērtējums, ka privatizācija šobrīd esot normāls process. Šajā procesā šobrīd ir ļoti daudz nenormālību, un no cilvēkiem tiek saņemts ļoti daudz pilnīgi konkrētu signālu par pilnīgi konkrētiem korupcijas gadījumiem, par to, ka ir jāmaksā 1000 lati par to, lai iegūtu savā īpašumā aptieku. Bija šādi signāli. Ir signāli par daudz lielāku objektu privatizācijas gadījumiem, kad ir skaidri redzami dažādi aizmuguriski darījumi un nav nekādas iespējas tikt skaidrībā un visu šo mezglu atšķetināt, jo likums šādu iespēju neparedz. Es varu kā pilnīgi konkrētu piemēru minēt šo Ventspils transporta ekspedīcijas lietu, kur visas šīs nelikumības, viss tas tā arī nogrima Privatizācijas aģentūras birokrātijas džungļos un neviens par to īsti nav atbildīgs šobrīd. Var ņirgāties, var atbildēt pēc būtības, un process ar to pašu apstājas. Mēs skaidri zinām, ka ir šis Eiropas savienības komisijas ekspertu atzinums, ka vispārējā korupcija Latvijā ir sasniegusi visus valsts pārvaldes līmeņus. Un privatizācijas process ir tieši tas process, kurā šī korupcija ir izplatījusies ļoti plaši. Tas ir šīs korupcijas bāze. Šobrīd privatizācijas process Latvijā ir valsts īpašuma masveida izšķērdēšanas process, un mums, Saeimai, nav iespējas - un arī politiski atbildīgām personām nav iespējas - šajā procesā tiešā veidā iejaukties. Un nav iespējas ne no viena prasīt konkrētu politisku atbildību par to. Šī politiskā atbildība līdz ar to gulstas uz visu šo valdošo vairākumu, kas akceptē šādas sistēmas pastāvēšanu un kas pieļauj šādā veidā šo nelikumību. Jūs būsiet tie, kurus nākotnē tauta nolādēs un kurus nolād jau šobrīd. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Jûs baigi ciena un mīl - to redzam pēc vēlēšanu rezultātiem.")

Es gribu vēlreiz atkārtot to, ka privatizācijas procesam ir jānotiek, bet, lai šis process varētu notikt un lai tas atbilstu sabiedrības interesēm, tam ir vajadzīga piemērota organizatoriskā struktūra. Un nekādā gadījumā nedrīkst izpalikt stingra atbildība. Ja nav šīs atbildības, tad process faktiski nefunkcionē tādā veidā, kā mēs esam šeit likumā ierakstījuši. Attiecīgās amatpersonas vienkārši nedara to, kas šeit likumā ir ierakstīts. Nu, un kas par to? Neviens ne par ko nav atbildīgs. Mūsu lēmumi paliek tikai uz papīra. Tie kļūst bezjēdzīgi. Un pats process notiek pavisam citā virzienā. Process tiek korumpēts. Process tiek degradēts, un mēs varam lemt vienu, bet patiesībā notiek pavisam kas cits. Šādā veidā mēs nekontrolējam stāvokli valstī. Acīmredzot vairākums negrib dot sabiedrībai šo iespēju kontrolēt stāvokli valstī (šā vārda labā nozīmē). Patiesībā mēs varam uzskatīt, ka tas, ko mēs lemjam, ir meli attiecībā pret to, kas notiek patiesībā. Un diemžēl ir šis milzīgais problēmas apmērs, šīs milzīgās traģiskās sekas, ko šodienas ekonomiskie procesi atstāj uz sabiedrību. Tas ir tas, ko izjūt ikviens cilvēks. Ja šis jautājums būtu sakārtots, ja būtu bijusi šī politiskā griba, tad situācija arī mūsu laukos būtu pavisam citāda, nevis tāda kā tagad, kad ir ekonomiskā ziņā absolūta stagnācija, daži ir sagrābušies īpašumu, bet pārējiem netiek nekas.

Tautas kustība "Latvijai" nekad nepiekritīs šādai tautas piesmiešanai, kas šobrīd ir notikusi mūsu valstī. Tā ir mūsu pilsoniskās opozīcijas būtība, un mēs nekad nepiekritīsim šiem politiskās pozīcijas ciniskajiem "gâjieniem".

Es aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Mauliņa kungs, jūs pārmetat man nezināšanu, nākat, runājat, bet neizlasāt pašu likumprojektu. Privatizācijas aģentūra ir valsts bezpeļņas organizācija, tas ir punkts numur viens. Privatizācijas aģentūru saskaņā ar šo likumu dibina valsts Ministru kabineta personā. Šeit viss kārtībā ar to atbildību. Čerāna kungs, es piekrītu, ka ir korupcijas gadījumi, un es absolūti nesaku, ka šajā valstī viss notiek tīri un ir kārtībā, - bet kur jums ir tā pārliecība, ka atsevišķu ministrijas ierēdni būs grūtāk korumpēt nekā mērķtiecīgas organizācijas, kas no procesa iegūst sev zināmu labumu? Kāpēc jūs domājat, ka korupcija valsts iestādē ir mazāk iespējama nekā šādā atklātā aģentūrā, kuru kontrolē deputāti no visām frakcijām? Mēs jau it kā runājam divās dažādās dimensijās. Valdmaņa kungs, es jums nespēju atbildēt, jūs sākāt ar bāru un beidzāt ar ministru, kuram, jūsuprāt, nav tiesību. Patiesībā es jūsu vietā paņemtu to pasi ar angļu lauvām un laistos uz tām domīnijām. Nu, nejauciet vismaz gaisu, ja citādi nevar. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai Gannusas kundze vēlas komisijas vārdā ko piebilst?

G.Gannusa. Nē, paldies. Lūdzu balsot par 7.pantu. Komisijas priekšlikums ir neatbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu izteikt likuma 7.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 41, atturas - 8. Nav pieņemts.

G.Gannusa. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums izslēgt likuma 7.panta otro daļu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - neatbalstīt. Nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies.

G.Gannusa. Tālāk ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - izteikt 7.panta jauno ceturto daļu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis atkal ir ļoti būtisks priekšlikums, kas vērsts uz Privatizācijas aģentūras darbības atbildības noteikšanu pilnīgi konkrētā veidā. Un šī priekšlikuma teksts ir ļoti vienkāršs - Privatizācijas aģentūras lēmumus var pārsūdzēt tiesā. Mums ir tiesiska valsts, mēs gribam, lai tā tāda būtu, un tāpēc šāds priekšlikums ir absolūti loģisks. Ir jāpanāk tas, lai šāda pārsūdzība būtu iespējama jebkurā gadījumā - gan no fizisko, gan arī no juridisko personu puses, jo citādi iznāk, ka tikai sīkos privāttiesiskos strīdos mēs... tad, kad strīds ir par dažiem simtiem latu, tad šī tiesa vienmēr ir pēdējā lemjošā instance, bet tad, kad šis strīds ir par miljoniem, tad, lūk, šie pieci cilvēki, Privatizācijas aģentūras valde, pieņem šo lēmumu, un tad tas lēmums ir galīgs. Un tur var būt dažnedažādas nelikumības, kas tiek pieļautas, bet tiesai šeit nav nekādas teikšanas. Varu minēt pilnīgi konkrētu piemēru. Pagājušajā gadā tika privatizēts uzņēmums "Ventspils transporta ekspedīcija", un viens no privatizācijas pretendentiem tika iesniedzis tiesā sūdzību par Privatizācijas aģentūras darbu. Tas notika Latvijas Republikas Civilprocesa 239.panta kārtībā, un mēs lasām, ka tiesa nolēma savā sēdē tiesvedību šajā lietā izbeigt, jo, lūk, Privatizācijas aģentūras darbības pārsūdzamība tiesā likumā nav paredzēta. Varu nocitēt: "Tiesas sēdē atbildētājs Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas pārstāvis zvērinātais advokāts Naumovs lūdza tiesvedību lietā izbeigt, norādot, ka iesniedzēja sūdzība ir saistīta ar uzņēmuma privatizāciju, kura regulējama ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", kas neparedz lēmuma pamatotību pārsūdzēt tiesā. Ja tāda ir mūsu Civilprocesa kodeksa īpatnība, ka juridiskajai personai nav tiesību pārsūdzēt lēmuma pamatotību tiesā, ja tas nav atklāti ierakstīts likumā, tad, lai reāli iedibinātu šo tiesu varu pār Privatizācijas aģentūras lēmumiem, mums šis teikums šajā likumā ir jāieraksta. Tā ir pilnīgi konkrēta un pilnīgi reāla prasība, kura ir absolūti nepieciešama, lai mēs varētu uzskatīt, ka mēs, Latvija, esam tiesiska valsts.

Es pats ļoti labi atceros 1988.gada manifestāciju Mežaparkā. Šī manifestācija bija par tiesisku valsti, un šeit mēs esam nonākuši pie tādas situācijas, ka valstī viens no pašiem būtiskākajiem procesiem - privatizācija, kas ir saistīta ar milzīgām naudas summām, ka viņa nav pilnā mērā pakļauta tiesu varai.

Es piekrītu, ka var būt kaut kādi atsevišķi gadījumi, kuros ir kaut kādi atsevišķi aspekti, kad šos Privatizācijas aģentūras lēmumus var pārsūdzēt, bet mēs redzam, ka šī pārsūdzība ne vienmēr ir iespējama, ka viņa nav iespējama daudzos ļoti būtiskos gadījumos. Un tas rāda, ka mūsu tiesiskās valsts izpratne būtiski "klibo".

Es varu atgādināt arī tās debates, kas mums šeit Saeimā notika tajā laikā, kad mēs skatījām deputātu pieprasījumu par nelikumībām, kas pieļautas valsts uzņēmuma "Ventspils transporta ekspedīcija" privatizācijā. Deputāti noraidīja šo pieprasījumu, bet motivācija tam bija tāda, ka mums ir jāmaina likums, lai šo Privatizācijas aģentūras darbību varētu pārsūdzēt tiesā. Tagad šeit ir iespēja, un es ļoti gribēšu redzēt, vai tie deputāti, kuri toreiz iestājās par šo nepieciešamību, arī tagad atradīs par iespējamu pilnīgi konkrētā veidā labot šo likumprojektu un noteikt, ka Privatizācijas aģentūras lēmumi ir pārsūdzami tiesā. Es ļoti aicinātu visus deputātus vadīties pēc šī tiesiskas valsts pastāvēšanai absolūti nepieciešamā principa, ka jebkurš lēmums ir pārsūdzams tiesā, un atbalstīt šoreiz šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav... Ir, atvainojos! Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es negribētu daudz diskutēt tieši par šo Privatizācijas aģentūru, bet es vienkārši gribu informēt, ka pašreiz lasījumos tiek skatīts likums par farmāciju, kur arī ir iestrādāta tāda struktūra kā aģentūra. Un tad, kad mēs apkopojām priekšlikumus uz trešo lasījumu, tad tajā parādījās... Mēs diskutējām ar Juridisko biroju, jo parādījās šis "apburtais loks" par to, ka aģentūras lēmumi nav pārsūdzami tiesā, un līdz ar to šī ir tāda noslēgta struktūra, kura dara, ko grib. Proti, mēs iestrādājām Farmācijas likumā tādu normu, ka Zāļu aģentūras lēmumi ir pārsūdzami tiesā, protams, izņemot atsevišķus gadījumus. Atsevišķus tādā ziņā, ja šī aģentūra pieņem lēmumus par darbības lietderīgumu vai kaut kādus citus tamlīdzīgus lēmumus, kas visi ir likumīgi. Un tādēļ es domāju, ka šajā brīdī mēs varētu arī atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, ka Privatizācijas aģentūras lēmumus var pārsūdzēt tiesā, un uz trešo lasījumu vajadzētu papildināt, ka izņemot tādus un tādus gadījumus, kuri nav tiesas kompetencē. Protams, būtu labāk, ja uzreiz šis priekšlikums būtu bijis ļoti pilnīgs, bet šajā gadījumā, es domāju, viņš būtu atbalstāms. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš".

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Jāsaka, ka frakcijas "Latvijai" piedāvātais papildinājums faktiski ir laika un apstākļu spiests piedāvājums no vienas puses, jo reālā situācija, kāda valda Latvijā saistībā tieši ar Privatizācijas aģentūru, šī reālā prakse, tiešām to prasa, ka Privatizācijas aģentūras lēmumus var pārsūdzēt tiesā, un tas jāieraksta šajā konkrētajā likumā. Faktiski Latvijas Civilprocesa likums šos gadījumus jau ir reglamentējis, to, kuri gadījumi un kuri konflikti ir izskatāmi tiesā, un jāsaka, ka diemžēl pēdējā laika prakse ir parādījusi to, ka ne tikai tiesas, bet pat Augstākās tiesas Civillietu senāts šos jautājumus traktē ar milzīgām kļūdām un neprecīzi. Un jāsaka, ka tagad ierakstīt šeit un uzskaitīt kaut kādus konkrētus gadījumus, kuros nu tiesā pārsūdzēs vai kuros nepārsūdzēs... Šāda pieeja faktiski ir diezgan nepareiza no tiesiskas valsts viedokļa. Tas ir tā, ka visi darbojas saskaņā ar tiesībām, ar normālu šo tiesību interpretāciju un izpratni. Diemžēl jāsaka, ka mūsu valstī šie jautājumi, it sevišķi tie, kuri, kā parādījusi dzīve, ir saistīti ar Privatizācijas aģentūras gadījumiem... ka noraida šos gadījumus, kad tās lēmumus pārsūdz tiesā. Tādējādi tiek pieņemti šādi, faktiski normālai tiesību sistēmai it kā nevajadzīgi panti, un tāpēc šī problēma ir tik ļoti aktuāla. Uz to arī frakcija "Latvijai" ir saasinājusi šo uzmanību. No tiesību teorijas viedokļa šāda piebilde faktiski nebūtu vajadzīga. Tas tā ir, es saku, no tiesību teorijas viedokļa, bet praktiskā ziņā man gandrīz vai ir jāatbalsta šāds priekšlikums, jo tiesas diemžēl rīkojas bieži vien pretlikumīgi un neizskata šādas sūdzības, kuras nav vispār saistītas ar privatizācijas motīviem, bet ar pavisam ko citu - kas ir saistībā ar likumību. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Visas jaunas pārmaiņas parasti nes arī savus zaudējumus, un arī tiesu reforma mums ir reizēm nesusi zaudējumus, kad trīs tiesneši var pieņemt kaut kādu lēmumu, kas vairs nekad un nekur nav pārsūdzams un nav grozāms. Es pilnīgi pievienojos te tikko runājušajam deputātam Kristovska kungam, ka no tiesību sistēmas viedokļa šāda norma vispār nebūtu nepieciešama, jo, kad mēs dalām šos tiesiskos principus, tad mēs vienmēr vadāmies pēc tā, ka publisko tiesību subjekti, tas ir, valsts un pašvaldību institūcijas, drīkst darīt tikai to, kas viņām ir atļauts, bet privāto tiesību subjekti, tas ir, privātsabiedrības, pilsoņi, sabiedriskās organizācijas, drīkst darīt visu to, kas nav aizliegts. Un tātad, ja likumā nav ierakstīts, ka šīm organizācijām ir aizliegts pārsūdzēt tiesā šīs aģentūras lēmumus, tad tas viņām, protams, ir atļauts, vēl jo vairāk tad, ja tiek aizskartas viņu intereses. Diemžēl par šo objektu ir bijis šāds Augstākās tiesas senāta lēmums, kas arī man ir nepieņemams, tāpēc acīmredzot mums nekas cits neatliek, kā vien labot viņu likumdošanas ceļā un teikt, ka, ja ir aizskartas personas tiesības, ja viņa ir privāto tiesību subjekts, tad viņai ir tiesības pārsūdzēt šo lēmumu tiesas ceļā, lai izlemtu, kurai no abām pusēm ir taisnība, jo tur tiešām bija strīds par tiesībām, ko varēja izlemt tikai tiesas ceļā. Tāpēc arī es šajā gadījumā atbalstītu frakcijas "Latvijai" viedokli.

Sēdes vadītājs. Jānis Rāzna - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Es gan aicinātu šo neatbalstīt un pateikšu - kāpēc. Tad, kad mēs šos priekšlikumus izskatījām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, tad, runājot par šā priekšlikuma neatbalstīšanu, bija tāda argumentācija, ka, ja mēs sāksim šo tiesas procesu, tad acīmredzot... Mēs visi ļoti labi zinām, cik noslogotas pašreizējā brīdī mums ir tiesas, ka tad mēs praktiski šo privatizāciju pārtrauksim, un pēc tam, kad šis tiesas process būs izskatīts, kas notiks varbūt pēc 6 mēnešiem, varbūt pēc gada, tad izrādīsies, ka mums vairs nav nemaz ko privatizēt. Tāpēc es lūdzu noraidīt, jo Privatizācijas aģentūra pēc savas struktūras ir institūcija, kas šos visus strīdus jautājumus izskata uz vietas. Paldies. (Starpsauciens: "Savā struktūrā!")

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija "Latvijai".

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Paskatīsimies, kāds ir stāvoklis šodien Latvijā attiecībā uz valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju! Vispirms par to, kāds tas stāvoklis ir izveidojies, mazliet retrospektīvā skatījumā. Un tā, vismaz tā vecuma cilvēki, kas tiek pārstāvēti šeit, parlamentā, ir nākuši no tiem laikiem, kad mēs strādājām, kad visiem un ikvienam, nevienam netika samaksāts vai apmaksāts pilnībā viņa padarītais darbs. Tātad bija vērtības, kuras uzkrājās un integrējās tā saucamā valsts īpašuma veidā.

Pēc neatkarības ieguves sākās privatizācijas process, process, kas ir pilnīgi nepieciešams un vajadzīgs, bet tanī pašā laikā tāds process, kas ir reglamentējams un stingri ievērojams, jo tās uzkrātās vērtības ir tautas manta, tā ir mūsu visu manta. Un tad notika process, ka šīs mūsu kopējās vērtības sagrāba cilvēki, kuri bija, pirmkārt, nekaunīgāki par citiem un, otrkārt, kuri sava stāvokļa dēļ, izmantojot šo stāvokli, varēja tikt pie šī procesa realizācijas. Un šo procesu latviešu valodā mēs neprotam nosaukt, jo viņam Latvijas tautas vēsturē nav analoga. Tāpēc neļaunojieties, ja es izmantošu internacionālismu un teikšu, ka šo procesu sauc par "prihvatizāciju".

Tagad, pašreizējā situācijā, tiek visādā veidā veicināti privatizācijas tempi, un, lai nebūtu "prihvatizācijas", lai tā notiktu likumīgi, tad, neapšaubāmi, pirms tam likumi ir jāsakārto tādā veidā, lai šis process izskatītos likumīgs. Tādēļ arī mums te, Saeimā, rindām ienāk šādi priekšlikumi par likumu grozījumiem, kas nodrošina šo te kopējo vērtību sadali atsevišķiem cilvēkiem saskaņā ar pieņemtajiem likumiem. Jāpanāk, lai tā nebūtu "prihvatizācija", bet lai tā būtu privatizācija likumīgā ceļā.

Redzat, tagad šā procesa paātrinājums ir vēl nepieciešamāks no to cilvēku viedokļa, kuri pie šīs privatizācijas var tikt klāt. Un to parādīja pašvaldību vēlēšanas. Droši vien jūs atceraties, ka no šīs tribīnes es divreiz, apmēram pirms gada, esmu sacījis, ka, ja tagadējās valdības ekonomiskā politika turpināsies tāda, kāda viņa ir pašreiz, tad 7. Saeimā no klātesošajiem tikai retais būs pārstāvēts, ka nāks citi politiskie spēki, kuri var pieņemt lēmumus, kuri ir pilnīgi negaidīti. Paklausieties, ko šodien jau saka šādu politisko spēku vadītāji! Tā ir realitāte. Un, tā kā ir atlicis pusotra gada līdz šīs realitātes realizēšanās brīdim, tad tagad ir jādara viss iespējamais, lai paātrinātu šādu te likumdošanas noslīpēšanu manis sacītajā aspektā, lai šajā pusotrā gadā mēs varētu padarīt to, paveikt to, kas vēl būtu atlicis un kas būtu privatizējams. Un lai pēc tam, kad nāks attiecīgā pārskatīšana tiesas ceļā un tā tālāk, kā to jaunie politiskie spēki saka, lai tad varētu attiecīgi satīt makšķeres, kā tautā runā, un aizlaisties uz Honolulu vai kaut kur citur.

Tāpēc šodien vairāk nekā jebkad ir vajadzīga stingra kontrole pār visiem šiem jautājumiem, pār to, kas notiek privatizācijas jomā un arī attiecībā uz šo aģentūru. Tāpēc, ka tā ir ministrijas struktūra, Finansu ministrijas struktūra, neapšaubāmi, atbildība šeit ir jo lielāka. Es atsaukšos uz to, ko absolūti visas pozīcijā esošās frakcijas ir izmantojušas kā argumentu, proti, ka par katru ministriju, par katru ministru atbildību - un tātad arī politisko atbildību - uzņemas attiecīgā partija, turpretī par kaut kādu uzņēmumu, to vai citu formu neviena politiskā partija šādu politisko atbildību neuzņemsies. Tā ka, lūk, šeit tā argumentācija pati par sevi runā, kur šī kontrole un atbildība ir spēcīgāka.

Kas attiecas uz konkrēto pantu, par kuru runāja, tad, neapšaubāmi, mēs nevaram ignorēt mūsu trešo varu - tiesu varu, un visi strīdīgie lēmumi, lai arī kas tos būtu pieņēmis, ir attiecīgi jāizskata tiesā kā pēdējā instancē, un nevar būt tāds stāvoklis, ka kaut kādi īpašā izņēmuma stāvoklī esoši cilvēki vai cilvēku grupiņa sacītu pēdējo vārdu. Pēdējais vārds ir jāsaka tiesai, un tā tas ir visās tiesiskajās valstīs.

Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo te priekšlikumu, kas paredz, ka Privatizācijas aģentūras pieņemtie lēmumi ir pārsūdzami tiesā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcija.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Cienītais Prezidij, godātie kolēģi! Man jāsaka, ka es neatbalstu pārējos frakcijas "Latvijai" iesniegumus, bet šo es atbalstu. Un kāpēc? Es jau kopš Privatizācijas aģentūras nodibināšanas esmu darbojies Privatizācijas aģentūras padomē, pārstāvot LNNK. Un, tieši runājot par šo gadījumu, kuru minēja Čerāna kungs attiecībā uz "Ventspils transporta ekspedīciju", jāteic, ka tas bija ļoti interesants gadījums, un arī es piedalījos šinī sēdē un visā šā jautājuma izrunāšanā.

Fakts ir tas, ka tiesa nolēma, ka viņai nav tiesību to izskatīt, jo pēc pašreizējā likuma Privatizācijas aģentūras padome ir augstākais lēmējorgāns šinī jautājumā. Jautājums nonāca padomē, bet jāsaka tā, ka padomes sēde neattaisnoja sevi, jo tur nebija dota iespēja tam, kurš apšaubīja Privatizācijas aģentūras lēmumu, nākt ar advokātu, viņam nebija iespējas izteikt savas domas pēc būtības, jo uzklausīja tikai Privatizācijas aģentūras advokātu - šinī gadījumā Šadinova kungu, kurš izklāstīja visu patiesību, un Privatizācijas aģentūras padome nobalsoja, izņemot divus cilvēkus - mani un Latvijas Zemnieku savienības pārstāvi, kuri balsoja "par" šā jautājuma iesniedzēju atbalstu, bet visi pārējie nobalsoja "pret", un līdz ar to jautājums bija izlemts.

Es uzskatu, ka tiesiskā valstī tiesai ir jābūt lēmējam. Jo, redzat, tas, kas notika šinī gadījumā, tas nebija godīgi. Vai iesniedzējam bija taisnība vai nebija - tas ir cits jautājums, bet pats process nebija godīgs. Līdz ar to ir izveidota šķīrējtiesa, bet tieši tie ir visi... neteiksim visi, bet tie, kuri tur strādā, ir Privatizācijas aģentūras cilvēki. Un, kā jau mans kolēģis teica, paši darām, paši lemjam, paši spriežam un arī pārsūdzam un tamlīdzīgi... Tātad es atbalstu šo frakcijas "Latvijai" iesniegumu, ka ir jābūt tiesībām pārsūdzēt tiesā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu.... Ir pieteikušies? Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Prezidij, kolēģi Saeimā! Mēs jau esam dzirdējuši, ka pēc lietas būtības kaut kāda kontrole pār to pašvaļību, kas notiek Privatizācijas aģentūrā, būtu jāuzliek.

Es tomēr gribētu runāt par drusku fundamentālāku lietu. Un te runa ir par to nejēdzīgo ticību, ka ir jāprivatizē. Manuprāt, un es tā domāju, ka mēs varētu vienoties, ka privatizācija nedrīkst būt pašmērķis. Un, ja mēs gribētu kaut ko privatizēt, tad tikai tādēļ, lai te būtu labāka aktivitāte, lai kāds varētu tiešāk pielikt savu plecu, lai to lietu labāk virzītu. Lielas firmas privatizācija notiek tikai tādā veidā manā pasaules daļā - Rietumos, ka valdība nolemj, ka viņa to firmu privatizēs. Tad viņa apskatās, cik tā firma varētu būtu vērta, tad viņa meklē menedžmentu, kas uzņemas to firmu uzspodrināt, uzlabot, un tas menedžments labi nopelna. Viņš varbūt nopelna 5% no tās vērtības, kuru viņš tanī firmā ieliek, par to, ka viņš to firmu uzspodrina un ka tā firma sāk pelnīt īstu naudu. Tas menedžments varbūt pelna miljonu dolāru gadā, bet šo divu gadu laikā tā firma ir kļuvusi par 200-300 miljoniem dolāru vērtīgāka. Un tad to uzspodrināto, sagatavoto, "izremontēto" firmu virza uz tirgu.

Mums tas process šeit ir tieši pretējs. Apskatās: oho, simts kuģu! Katrs kuģis varētu būt 20 miljonu dolāru vērts. Bet ko mēs tagad darīsim? Sāksim ar tiem kuģiem nepareizi rīkoties, sāksim zaudēt naudu, un tad tā kuģu kompānija vairs nebūs 2 tūkstošus miljonu dolāru vērta, bet, tā kā viņa zaudē naudu, tad viņa būs daudz, daudz mazāk vērta. Kurš tad gribēs ņemt tādu firmu, kas tikai zaudē naudu? Neviens neskatās, kas notiktu tad, ja tos kuģus pārdotu pa vienam vai nodotu līzingā tādiem, kuri spēj ar viņiem strādāt. Viņi vienkārši ar sliktu menedžmentu to mantas vērtību nodzen ļoti zemu un tad to mantu pārdod par 50 vai 20 miljoniem dolāru. Mūsu tautiešiem tādas naudas nav, vismaz godīgam tautietim tādas nav, jo tā nav "pielipusi" pie pirkstiem, bet tā naudiņa aiziet negodīgiem cilvēkiem vai sveštautiešiem, un tāda ir mūsu normālā privatizācija.

Un es gribētu ieteikt, ka nav svarīgi, vai tā firma, tā kuģniecība pieder... tā, kā piederēja Kanādai ilgu laiku "Canadian National Railways" vai "Canadian Pacific Railways". Bija divas lielas transporta kompānijas Kanādā - viena piederēja valdībai, otra piederēja "Canadian Pacific" paju turētājiem, un viņas radīja viena otrai konkurenci, bet tur nekādas steigas nebija, lai atņemtu tos kuģus kā valsts īpašumu, turpretī bija liels spiediens tam "Canadian National Railways" menedžmentam, kad viņi pelnīja no tā īpašuma, kas viņiem bija uzticēts tikpat labi kā privātais, bet, ja viņi to nespēja, tad nomainīja - tad aizgāja un nopirka no "Canadian Pacific" labākos kadrus, bet atlaida tos, kuri strādāja valsts dienestā.

Un tādā pašā veidā arī mēs šeit varētu darboties, bet atdot mūsu ostas, atdot mūsu kuģu kompānijas, atdot mūsu dzelzceļus, atdot mūsu elektrokompānijas, atdot mūsu pilsētas transporta sistēmas, atdot mūsu lidostas - tas ir īsts ārprāts! Lielākajā daļā pasaules neviens tādas lietas neprivatizē.

Privatizācija nedrīkst būt pašmērķis, un tiem, kuri saka, ka šitāds "gâjiens" vai tāds "gâjiens" traucētu privatizācijai, es gribētu lūgt, lai jūs pārdomājat, ko jūs sakāt. Privatizācija daudzās lietās ir pilnīgi jānobremzē - ostas mēs nedrīkstam privatizēt. "Latvenergo" mēs nedrīkstam privatizēt, dzelzceļu mēs nedrīkstam privatizēt, lidostas mēs nedrīkstam privatizēt. Un lielu daļu no tā, kas mūsu tautai kopīgi pieder un ko mēs esam sadalījuši, mēs nedrīkstam privatizēt ārzemniekiem - mūsu zemi, mūsu meitas, mūsu sapņus, mūsu valodu, mūsu tiesības lemt, kas šeit notiek. Lai kolonisti to nelemj. Taču tas viss kaut kā ir kļuvis par tirgus vērtību, un mēs esam pataisīti tik ubagi, ka mēs pārdodam savas vecmammas, savu tēvu mājas par mazām, mazām sviestmaizēm. Un tas viss sākās tieši šeit.

Man ir prieks, ka Bišera kungs saprot, ka kaut kādam papildu procesam ir jābūt; man ir prieks, ka Lamberga kungs to saprot, un es ceru, ka mēs visi to sapratīsim. Bet nebaidīsim mūs ar to, ka mēs bremzējam privatizācijas procesu. Daudzās vietās tas privatizācijas process ir vienkārši jānoliek uz "halt", "stop"vai "stoi", vienalga, kādā valodā , bet viņu nedrīkst turpināt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ir jāizskata priekšlikums, kuru parakstījuši deputāti Požarnovs, Prēdele, Guntars Grīnblats, Vidiņš, Kristovskis, Tomašūns, Seile, Tabūns, Lambergs, Kalviņš. Viņi lūdz samazināt debašu laiku apspriežamajam likumprojektam līdz 5 minūtēm - pirmo reizi un līdz 2 minūtēm - otro reizi.

"Par" vai "pret" ðo iesniegumu kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu balsojot! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 13, atturas - 3. Pieņemts.

Debatēs runās Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. 5 minūtes. (Starpsauciensi: "Pçc balsošanas nav tiesības runāt! Lai runā!")

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godātā Saeima! Jūs labi atceraties, ka, parakstot valdības deklarāciju, frakciju vadītāji cita starpā vienojās par to, ka privatizācija tiks pabeigta pusotra gada laikā. Jūs zināt arī to, ka tiesas Latvijā ir instances... tātad ir trīs institūcijas, un "tiesas darbi" var ilgt gadiem. Ja mēs pieņemsim tādus lēmumus, kuri būs pretrunā ar valdības deklarāciju, tad jāsaka, ka valdošā koalīcija ir pārgājusi opozīcijā. Tātad šādi jautājumi, manuprāt, ir vērsti pret to, ko mēs visi esam savulaik parakstījuši.

Es ļoti aicinu šo likumu nesabojāt un privatizāciju neievilcināt.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Ģirts Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš". Otro reizi - tātad 2 minūtes.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es cienu Inesi Vaideres kundzi, bet, Vaideres kundze, ja ir runa par tiesisku valsti, tad nekādi starpfrakciju lēmumi, lai cik tie būtu labi un mērķtiecīgi, nevar stāvēt pāri tiesiskumam. Tiesiskai sistēmai valstī ir jāvalda, un tā ir pirmajā vietā. Tikai un vienīgi tiesiska sistēma valstī var izlemt, kas un kā, un cik ātri ir jāprivatizē. Tas būtu viens aspekts.

Otrs. Es esmu par to, ka viss ir jāprivatizē pusgada laikā, bet likumība, tiesiskums, kārtība, neviens no visiem šiem principiem tomēr nedrīkst būt pārkāpts kaut kāda tempa kritērija priekšā. Visi šie tiesiskuma principi ir jāuztur visaugstākajā līmenī un jātur vislielākajā godā. Tā ka šinī gadījumā ir runa tikai par to, ka tiesai ir tiesības izšķirt tos jautājumus, kuros runa ir par nelikumībām privatizācijas procesā. Un, ja ir runa par nelikumībām, tad jāsaka, ka šāda tiesas iespēja iejaukties šajā procesā faktiski stimulē arī to pašu Privatizācijas aģentūru veikt visus šos privatizācijas procesus likuma robežās. Likuma robežās, un viss. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Runāšu pavisam īsi, lai nekavētu laiku. Es domāju, ka mums jāpiekrīt un jānobalso par to, ka Privatizācijas aģentūras lēmumus var pārsūdzēt tiesā. Mans kolēģis Lamberga kungs jau minēja šo faktu par "Ventspils transporta ekspedīciju". Mēs Pieprasījumu komisijā izskatījām arī šo konfliktu un secinājām, ka patiešām daudzos punktos, varētu teikt, ir redzami pārkāpumi. Nelikumīgi notikusi šī privatizācija. Un, pieaicinot juristus, nonācām pie secinājuma, ka tiesa nav tiesīga izskatīt. Un punkts. Privatizācijas aģentūra ir rīkojusies pretlikumīgi, bet, vienalga, viņai ir taisnība. Tātad - strupceļš. Tā nedrīkstētu būt! Tāpēc man liekas, ka šis variants, ka šos Privatizācijas aģentūras lēmumus vajag pārsūdzēt tiesā, būtu pilnīgi demokrātisks un normāls.

Vaideres kundze teica, ka tas var iekavēt vienā vai otrā gadījumā privatizācijas gaitu. Jā, tas tā varētu notikt, un būtu žēl, ja tā notiktu. Es domāju, ka tas nedod mums tiesības pārkāpt likumu un pieļaut nelikumības.

Sēdes vadītājs. Žēl, bet vairāk debatēs pieteikušos nav. Ā, tomēr ir!

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es domāju, ka izteiktie aizrādījumi par ilgo procesu, man liekas, ir mazliet sadomāti. Līdz šim ir bijis ārkārtīgi maz lietu, kas ir nonākušas līdz tiesai un kuras ir mēģināts tiesāt. Lielākai daļai nav bijusi vajadzīga tiesas iejaukšanās. Tātad šis arguments, ka tas varētu nopietni aizkavēt privatizāciju, vispār ir sadomāts.

Otrkārt. Es ļoti ceru, ja arī tad valdība sadursies ar šo problēmu, tad tā sāks domāt, kas ir jādara. Jāpalīdz tiesai, lai samazinātu... Citādi mēs visi, parastie cilvēki, mocāmies, tiesas ir pārslogotas, tiesnešu skaits nepalielinās, netiek dots nepieciešamais finansējums, lai lietas operatīvi izskatītu. Ja valdība tagad pati sadursies ar šīm problēmām, tad varbūt arī uzlabosies reiz tiesas stāvoklis. (Starpsauciens: "Paldies!")

Sēdes vadītājs. Vairāk neviens runāt nevēlas par šo jautājumu. Debates beidzam. Gannusas kundze, vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Ja nevēlaties, tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt likuma 7.pantu ar jaunu ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 17, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

G.Gannusa. Nākamais priekšlikums - papildināt 8.panta ceturto daļu ar 7.punktu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Jūs kļūdāties. Mēs izskatām tagad 5.priekšlikumu, kuru iesniegusi frakcija "Latvijai". Tas ir tajā pašā lappusē. Izteikt likuma 9.panta pirmo daļu...

G.Gannusa. Izteikt likuma 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Iesniegusi frakcija "Latvijai". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns. Godātie kolēģi deputāti! Šis ir priekšlikums, kurš ir saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu - to, ka Privatizācijas aģentūra ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde. Tā joprojām paliek mūsu pārliecība, ka Privatizācijas aģentūrai kā tādai ir jābūt, bet, ņemot vērā, ka par to nav nobalsots, balsot par to nebūtu nepieciešams, un tāpēc frakcija "Latvijai" ðo priekšlikumu atsauc.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Runāt neviens vairs nevēlas.

G.Gannusa. Tātad, ja priekšlikums tiek atsaukts, nebalsojam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Turpinām!

G.Gannusa. Tālāk. Frakcija "Latvijai" ir iesniegusi priekšlikumu izteikt likuma 11.pantu šādā redakcijā: "Privatizācijas aģentūra tiek finansēta no valsts budžeta." Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es domāju, šā priekšlikuma būtība ir absolūti skaidra, tātad - noteikt, ka Privatizācijas aģentūra tiek finansēta no valsts budžeta, un es frakcijas vārdā aicinu nobalsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - izteikt likuma 11.pantu šādā redakcijā: "Privatizācijas aģentūra tiek finansēta no valsts budžeta." Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu par 11.panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 33, atturas - 11. Nav pieņemts.

G.Gannusa. Tālāk. Frakcija "Latvijai" ierosina papildināt likumu ar jaunu pantu pirms sadaļas "Pârejas noteikumi" ðādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Mēs esam nonākuši līdz nākamajam principiālo priekšlikumu blokam, tas ir, līdz ierobežojumiem, kādi būtu uzliekami no mūsu, likumdevēju, puses šai valsts uzņēmumu privatizācijai, un par to jau diezgan enerģiski ir iestājies Valdmaņa kungs visu šo debašu gaitā. Tagad mēs esam nonākuši līdz vietai, kur šo priekšlikumu frakcija "Latvijai" iesniegusi šajā likumprojektā, un tagad arī tas ir apspriežams un lemjams pēc būtības.

Šis frakcijas "Latvijai" priekšlikums ir noteikt ierobežojumus attiecībā uz valsts kapitāla daļas apmēru privatizācijas procesā. Mēs uzskatām, ka ir viena tāda uzņēmumu kategorija, kurā valsts kapitāla daļa nedrīkst būt mazāka par 51%. Šeit mēs piedāvājam ierakstīt iekšā Latvijas Hipotēku un zemes banku, Latvijas Krājbanku, "Latvijas balzamu", kā arī uzņēmējsabiedrības, kuras tiek iegūtas no šīm pārveidojumu vai reorganizāciju rezultātā.

Mēs pilnīgi piekrītam tam, ka šī privatizācija mūsu valstī ir jāveic ātri, bet tomēr arī mums, likumdevējiem, ir jāuzņemas šī kopējā politiskā atbildība par to, kas šeit notiek, un mūsu priekšlikums ir šobrīd noteikt, ka šajās valstij vitāli svarīgajās uzņēmējsabiedrībās ir paturamas šīs valsts kapitāla daļas - 51%, jo skaidrs ir tas, ka privatizācija nedrīkst kļūt par pašmērķi. Privātā kapitāla piesaistīšana - tas ir viens jautājums, bet otrs ir - panākt, lai šajā privatizācijas procesā tiktu ievērotas sabiedrības intereses. Diemžēl tas šobrīd ne vienmēr notiek. Bieži vien mēs redzam citādus piemērus. Diemžēl arī Saeimas iepriekšējais balsojums, ar kuru Saeima noraidīja šā lēmuma pārsūdzamību tiesā, liecina par to, ka būtiskai deputātu daļai ir izdevīgas tālākas nelikumības, kas šeit notiek. Bet mūsu priekšlikums ir tieši šajā pantā noteikt vismaz šīs trīs uzņēmējsabiedrības, un mūsu turpmākajos priekšlikumos būs redzamas arī citas uzņēmējsabiedrības, kurām mēs piedāvājam noteikt kādus citus režīmus, un es aicinu Saeimu izšķirties par to, ka šīm uzņēmējsabiedrībām pastāv šie ierobežojumi attiecībā uz valsts kapitāla daļas apmēru privatizācijas procesā. Šis ir otrais lasījums. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu otrajā lasījumā, un pēc tam iesaku deputātiem visiem kopīgi lemt par to, ar ko šis saraksts šajā vietā būs papildināms, kas no šā saraksta būs svītrojams, un varbūt izdarīt vēl kādas citas izmaiņas. Šis ir mūsu piedāvājums, un es aicinu nobalsot par to otrajā lasījumā. Es aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt likumu ar jaunu pantu pirms šīs sadaļas. Un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 29, atturas - 20. Nav pieņemts.

G.Gannusa. Nākamais. Frakcija "Latvijai" ir iesniegusi priekšlikumu papildināt likumu ar jaunu pantu pirms sadaļas "Pârejas noteikumi" ðādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir priekšlikums par to, kādi valsts īpašuma objekti vispār nav pakļauti privatizācijai. Mēs šeit piedāvājam ierakstīt divus energosistēmas objektus, kuri ir uzskatāmi par stratēģiskiem gan valsts attīstībai, gan valsts drošībai, un tie ir Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde un atsevišķi tās elementi, kā arī mūsu valstī esošo pazemes gāzes krātuvju pazemes daļas.

Mēs uzskatām, ka tie ir stratēģiski objekti un ka šie nedrīkst tikt privatizēti, un ka Saeimai ir ar likumu jānosaka šo objektu neprivatizējamība.

Es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt likumu ar jaunu pantu pirms sadaļas "Pârejas noteikumi" jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 24, atturas - 19. Nav pieņemts.

G.Gannusa. Arī nākamo priekšlikumu ir iesniegusi frakcija "Latvijai" - papildināt likumu ar jaunu pantu pirms sadaļas "Pârejas noteikumi" šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs ir pieteicies Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir pants, kurā frakcija "Latvijai" piedāvā zināmu uzņēmumu kategoriju nolikt tādā statusā, ka tie ir privatizējami tikai uz atsevišķu, īpašu Saeimas pieņemtu likumu pamata, un tie ir valsts akciju sabiedrība "Latvenergo", "Latvijas gāze", "Ventspils nafta", "Latvijas dzelzceļš" un "Latvijas kuģniecība". Šie ir tie uzņēmumi, kuri tagad atrodas vienā vai otrā privatizācijas stadijā un no kuru privatizācijas noteikumu kvalitātes faktiski ir atkarīgs mūsu valsts iedzīvotāju tālākais dzīves līmenis un tie nosacījumi, kādi tiks izvirzīti attiecībā uz viņu dzīves vidi. Šie ir visai tautsaimniecībai, visai Latvijas valsts attīstībai būtiski uzņēmumi. "Latvenergo" un "Latvijas gāze" ir monopolisti attiecīgajās nozarēs. "Latvijas dzelzceļš" arī - visi pārvadājumi, pārvadājumu sektors. Mēs nedrīkstam šeit Saeimā pieļaut, ka šo uzņēmumu privatizācijas procesā tiek pieļautas kaut kādas kļūdas vai nepilnības. Tas var pārāk dārgi maksāt mūsu sabiedrībai, un tāpēc es aicinu Saeimu noteikt, ka šie manis nosauktie uzņēmumi ir privatizējami tikai uz īpaša Saeimas likuma pamata.

Šī mūsu prasība nav tāda, ka šos uzņēmumus nevarētu privatizēt. Mēs piekrītam, ka zināma daļa šajos uzņēmumos var tikt privatizēta un privātais kapitāls var tikt piesaistīts šo uzņēmumu tālākai attīstīšanai, bet mēs nevaram pieļaut šo uzņēmumu nekontrolējamu privatizāciju. Ir jāgādā par to, lai tiktu ievērotas visas sabiedrības intereses šo uzņēmējsabiedrību privatizācijā, un to var vislabāk izdarīt tādā veidā, ka Saeima pieņem likumu par katru no šiem uzņēmumiem un nosaka, kādi būs tie privatizācijas nosacījumi, ar kādiem šo objektu varēs iegūt viena vai otra privātā sabiedrība. Kādu daļu no šiem uzņēmumiem.

Atkārtoju vēlreiz: mums ir jāpiesaista investīcijas šiem objektiem. Mums ir jāveic šī daļējā privatizācija, bet tā ir jādara ļoti uzmanīgi, neaizskarot tautas intereses un nepieļaujot nelikumības šajā privatizācijas procesā.

Es aicinu un tiešām ļoti lūdzu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins. Kiršteina kungs, vai runāsiet kā ministrs vai kā deputāts? Kā frakcijas pārstāvis. Lūdzu! Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcija. Bet, Kiršteina kungs, mums ir tikai piecas minūtes līdz pārtraukumam.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamais Prezidij! Godātie deputāti! Es piekrītu Čerāna kungam, ka ir jābūt pārskatāmam šim procesam, un ir tikai viens veids, kā šo pārskatāmību radīt. Tas ir - izveidot publiskas akciju sabiedrības. Lai kā mēs slavētu padomju laikus, lai kā Valdmaņa kungs, kurš ir atbraucis no Kanādas, teiktu, ka tikai valsts dzelzceļš spēj darboties, ka tikai valsts uzņēmumi ir spējīgi un ka tikai kontrole un valsts iecelti administratori spēj kaut ko darīt, ir tikai viens līdzeklis - caurskatāmība un publiska akciju sabiedrība, kura izvērtē un ieceļ pēc tam savus cilvēkus, kontrolē peļņu. Un nekad mēs nevaram pateikt, kam piederēs šīs akcijas. No rīta tās var būt vienam, vakarā tās var būt otram. Bet tas ir vienīgais veids, kā varētu novērst šo uzņēmumu izsaimniekošanu.

Otrs. Pašreiz nav iespējams privatizēt simtprocentīgi, un neviens to netaisās darīt. Ir runa tikai par atsevišķu daļu privatizāciju, lai celtu šo uzņēmumu vērtību. Tāpēc es aicinu noraidīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, jo tas būtu absurds un apturētu visu privatizāciju Latvijā.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija "Latvijai". Vārds ir dots Imantam Liepam, Valdmaņa kungs.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ieskatīsimies šajā 9.priekšlikumā. Vai tiešām tur ir runāts par visa privatizācijas procesa apstādināšanu? Vai tur nav runa tikai par "Latvenergo", "Latvijas gāzi", "Ventspils naftu", "Latvijas dzelzceļu" un "Latvijas kuģniecību", tātad - tikai par šiem stratēģiskajiem uzņēmumiem (es pat teiktu - stratēģiskajiem virzieniem)?

Cienījamie kolēģi! Atļaujiet man jūs iepazīstināt ar vienu faktu, kas apliecina, ka mūsu privatizācija ir aizgājusi tādā griezienā, ka ir aizrāvusies ar to kā pašmērķi un vairs neievēro fizikāli dabiskos procesus. Runa ir par "Latvenergo". Ir visiem speciālistiem zināms stāvoklis, kādā atrodas pašreiz Pļaviņu HES dambis. Pļaviņu HES dambis ir veidots tā, ka tur pašreiz notiek izskalošanās. Tas sastāv no atsevišķiem blokiem, milzīgiem, lieliem blokiem, bet zem ūdens spiediena notiek grunts izskalošanās zem šiem blokiem. Pie tam aparāti reģistrē, ka notiek šo bloku vertikālās pārbīdes. Vēl jo vairāk - pēdējā laikā ir bijuši, cik man zināms, vismaz divi gadījumi, kad ir jau konstatētas arī horizontālās pārbīdes šo bloku pārvietošanās dēļ, kas notikusi gravitācijas spēku ietekmē. Kad šo jautājumu izskatījām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politiskas komisijā, tad, lūk, es uzdevu "Latvenergo" pārstāvim jautājumu - kā privatizēta kompānija tiks galā ar šā dambja problēmu? Bet šī dambja problēma skar pat Rīgu. Ja šo dambi pārrauj, tad tālāk "pa ķēdi" pārrauj nākamo dambi Ķegumā un Salaspils dambi. Iedomājieties, kas notiks tad! Lūk, tas ir izcils piemērs, kas liecina, ka šādos gadījumos uz privatizāciju nevar skatīties tikai no ekonomiskā viedokļa vien. Ka šeit ir daudz svarīgākas intereses. Ir fizikāli ķīmiskās norises, dabiskie nosacījumi, kas ir jāņem vērā. Tas, lūk, šeit netiek ņemts vērā. Un šeit jau nav runa par privatizācijas apstādināšanu. Saeimai katrā gadījumā tiek dota iespēja atsevišķi lemt par katru objeku, ņemot vērā tādus un citādus aspektus, un objektīvi izlemt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, lūdzu! Ja jums ar pāris minūtēm pietiek.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Jūs varbūt atminaties, ka mani nosauca par īsredzīgu un plānpaurainu un tad vēlāk man par to atvainojās. Es pateikšu tā: Čepāņa kungam varbūt redzes trūkst un godaprāta trūkst, viņu vada patvaļa. Diez vai es par to atvainošos.

Bet tagad ir tā. Kad Kiršteina kungs, mūsu dezinformācijas ministrs, atnāk un paziņo, ka es teicu... Viņam laikam arī tad, kad viņš ieklausās tautā, kaut kas ar ausīm... Es teicu, ka Kanādā paralēli darbojas valsts struktūras un privātstruktūras transporta laukā, darbojas ļoti sekmīgi un viena skatās, ko otra dara, un rodas savstarpēja konkurence. Es neteicu, ka var būt tikai valsts struktūras, un es neesmu teicis arī daudz ko citu, ko Kiršteina kungs liek negodīgā veidā priekšā. Ne es esmu gulējis ārpus universālveikala dzērumā, ne viskautko citu darījis. Es domāju, Kiršteina kungs, goda cilvēks nerādītos, bet aizpogātu savu muti. Leiškalna kungs, jūs man stāstīsiet, ka es maisot gaisu šeit. Es nerakstīju avīzēs par jums, ka es jūs nepazinu kā autoritāti. Un, Panteļējeva kungs, es jums neesmu piecreiz... divreiz personīgi solījis Hipotēku banku pārvaldīšanā. Ja es darīšu un ja es nedarīšu... Jūs draudat, ka Vienības partija nekad Hipotēku banku nedabūs. Nestāstiet, ka es maisu to gaisu! Gaiss šeit ir ļoti slikts, bet es ceru, ka kāds to sāks maisīt, lai ienāktu svaigs gaiss.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt likumu ar jaunu pantu pirms sadaļas "Pârejas noteikumi" un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 36, atturas - 18. Nav pieņemts.

Godājamie kolēģi, vai mēs varam vienu minūti veltīt, lai nobalsotu par likumprojektu kopumā?

G.Gannusa. Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 9, atturas - 9. Pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 20.martam.

Sēdes vadītājs. Līdz 20.martam. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies Andris Ameriks, Pēteris Apinis, Vladilens Dozorcevs, Kārlis Jūlijs Druva, Guntis Eniņš, Gunta Gannusa (ir zālē), Edmunds Grīnbergs, Viktors Kalnbērzs, Andrejs Krastiņš, Andrejs Naglis, Leonards Teniss (ir zālē).

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ir 10 deputātu iesniegums par sēdes darba pagarināšanu. Parakstījuši deputāti Prēdele, Kļaviņš, Bērziņš, Lujāns, Emsis, Kalviņš, Požarnovs, Lambergs, Gredzens un Leitena. Sēde slēgta vēl nav. Mēs esam veikuši tikai kārtējo reģistrāciju, bet neesam sēdi slēguši.

Pulksten 17.30 mums ir sēde, kas veltīta valdības atbildēm uz deputātu jautājumiem. Bet iesniegums ir izskatāms. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"?

Anna Seile - LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu par to, ka arī Otrajām Lieldienām ir jābūt brīvām, kā to pieprasa visi Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji. Un, ja mēs šodien nepagarināsim sēdi (šā jautājuma izskatīšanas ilgums varētu būt tikai dažas minūtes, un es prognozēju, ka tā varētu ilgt no piecām līdz desmit minūtēm), tad šīs Otrās Lieldienas brīvas nebūs. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un pagarināt sēdi, lai nākamajā ceturtdienā varētu izskatīt šo projektu kā steidzamu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt pret šo iesniegumu? Nevēlas. Vai ir vajadzīga balsošana? Ir vajadzīga. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un, lūdzu, izlemsim jautājumu par sēdes darba pagarināšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 5, atturas - 5. Sēdes darbu turpinām.

Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums: pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, komisija ierosina izskatīt likumprojektu "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā" pirmajā lasījumā kā steidzamu. Komisijas vārdā runās Aida Prēdele - LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Komisija ir ierosinājusi šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtā, jo runa ir ne tikai par brīvu dienu, bet pirmām kārtām par darba samaksu tiem, kuri tomēr būs spiesti šajā citiem brīvajā dienā strādāt, par dubulto apmaksu, tāpēc, lūdzu, esiet tik laipni un atbalstiet šo Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, jo Lieldienas nāk, tās ir pavisam tuvu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

A.Prēdele. Cienījamie kolēģi, jums ir priekšā dokuments nr.2320, kurā ir izklāstīts šis grozījums Darba likumu kodeksā. Šo grozījumu mēs esam nodevuši arī Juridiskajai komisijai, kura ir konceptuāli pieņēmusi šo grozījumu. Tāpēc lūdzu arī jūs atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Debatēs runāt pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

A.Prēdele. Un, cienījamie kolēģi, ja mēs esam pieņēmuši to pirmajā lasījumā, varbūt mēs varam to pieņemt arī otrajā lasījumā, it īpaši tāpēc, ka jums ir izdalīts dokuments nr.2320B ar priekšlikumu tabulu.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu, Prēdeles kundze! Izskatām likumprojektu otrajā lasījumā, pa pantiem.

A.Prēdele. Tātad grozījumi un izmaiņas ir paredzētas 68.pantā "Svētku dienas": "Uzņēmumos, iestādēs un organizācijās nestrādā šādās svētku dienās..." (Starpsauciens: "Mçs izlasījām.") Ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Mēs esam šo svētku nosaukumu paskaidrojuši. Pie vārdiem "pirmajās Lieldienās" pievienojām vārdu "(svētdienā)" un pie vārdiem "otrajās Lieldienās" - vārdu "(pirmdienā)", lai nebūtu pārpratumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

A.Prēdele. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par likuma stāšanos spēkā, to ir mūsu komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Prēdele. Tālāk. Ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums vārdu "Vasarsvētkos" aizstāt ar vārdiem "pirmajos Vasarsvētkos". Mūsu komisijai tomēr likās, ka paskaidrojums "(svētdienā)" ir precīzāks un vairāk atbilst pēc būtības, jo ne jau katra grāmatvede zina, kad tad īsti ir Vasarsvētki, tādēļ šajā gadījumā tas būtu precīzāk. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

A.Prēdele. Pēdējais ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums attiecībā uz Ziemassvētkiem. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, pamatojoties uz to, ka līdz šim itin veiksmīgi un bez pārpratumiem darbojās iepriekšējā redakcija. Taču, neapšaubāmi, var šo svētku nosaukumu izteikt tā, kā to ir ierosinājusi Saeimas Juridiskā komisija. Kā Saeima nolems, tā arī būs šajā gadījumā pareizi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu? Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Prēdele. Aicinu jūs nobalsot par šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi, gribu jūs aicināt arī ar citiem likumprojektiem strādāt tikpat ātri. Paldies. Pārtraukums līdz 17.30.

(Pārtraukums)

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi, nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Pēteris Apinis, Jānis Bunkšs, Ziedonis Čevers, Vladilens Dozorcevs, Kārlis Druva, Gunta Gannusa, Ervids Grinovskis, Viktors Kalnbērzs, Jānis Kazāks, Paulis Kļaviņš... Paulis Kļaviņš ir. Andrejs Krastiņš, Andrejs Naglis, Leopolds Ozoliņš... ir. Māris Rudzītis, Leonards Teniss un Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamie kolēģi, pirms sākam izskatīt valdības locekļu atbildes uz deputātu jautājumiem, esam saņēmuši divus iesniegumus ar piecu deputātu - Māra Grīnblata, Pēterkopa, Požarnova, Pētersona un Baloža - parakstiem. Viņi lūdz atbildi uz deputātu jautājumiem (reģistrācijas nr.154) pārcelt uz nākamo sēdi sakarā ar ekonomikas ministra Guntara Krasta attaisnotu prombūtni.

Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" ðo iesniegumu? Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Otrs iesniegums, kuru arī parakstījuši pieci deputāti - Balodis, Straume, Jurdžs, Grīnblats un Sinka. Viņi lūdz atbildi (reģistrācijas nr.158) sakarā ar ekonomikas ministra Guntara Krasta attaisnotu prombūtni pārcelt uz nākamo sēdi. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Tie pēc mūsu pašreizējās darba kārtības bija 1. un 4. jautājums.

Sākam izskatīt darba kārtības 2. jautājumu - deputātu Lujāna, Urbanoviča, Valdmaņa, Deņisova un Čerāna jautājums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un tieslietu ministram par maznodrošināto cilvēku situāciju valstī pēc likuma "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" izsludināšanas. Rakstiska atbilde šajā jautājumā deputātiem ir iesniegta. Vai jautājuma motivācijai kāds vēlas vārdu?

Deputāts Lujāns, trīs minūtes.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi, mēs saņēmām pietiekami skaistu atbildi no cienījamā Rasnača kunga, kurā viņš patiešām apstiprina mūsu aizdomas, ka ir jau, kā viņš norāda, vairāk par 2000 cilvēku, kuri vienkārši, tautas valodā runājot, ir izlikti uz ielas. Protams, paralēli... Es varu labi saprast tieslietu ministra reakciju, jo viņš izpilda valsts likumus, bet tiesa veic tās funkcijas, kas ir jāveic.

Taču man ir nākamais jautājums, kas arī bija šajā jautājumā ietverts: ko darīt ar šiem cilvēkiem? Un šeit būtu patiešām... Tas varbūt nav Rasnača kunga kompetencē, un tāpēc viņam nav arī jāatbild, bet šeit varbūt varētu Gorbunova kungs dot kādu konkrētāku atbildi, kur šiem cilvēkiem palikt pēc tam, kad tiesa ir veikusi savas funkcijas, - kad viņa ir izlikusi šos cilvēkus ar ģimenēm ārā uz ielas.

Es nerunāšu par to, ka notiek politisko tiesību ierobežošana, ka notiek sociālo tiesību ierobežojumi, bet šajā gadījumā cienījamais Šķēles kungs, kurš proponē brīvā kapitālisma attīstību... Protams, es varu piekrist, ka šeit ir izdzīvošanas teorija, ka šiem cilvēkiem, kas izdzīvos uz ielas vai kas neizdzīvos, tiem nebūs iespēja dzīvot gaišajā Latvijā, bet tomēr būtu interesanti dzirdēt arī no Ministru kabineta puses, kādā veidā šie cilvēki varēs tālāk dzīvot, kā viņu tiesības tiks ievērotas. Un patiešām varbūt viens no Latvijas modeļiem būs Getliņu izgāztuves jauna mikrorajona celtniecība. Šodien jau pirmie pamati tur ir ielikti. Tur ir gan no kastēm sacelti būcenīši, kur cilvēki dzīvo un kur ģimenēm dzīvot. Varbūt tā ir perspektīva daļai Latvijas tautas. Ja tas ir tā, ja tā ir valdības koncepcija, tad tas ir patīkami. Tādēļ būtu patīkami saņemt tomēr arī Gorbunova kunga atbildi vai arī no Ministru kabineta kādu konkrētāku atbildi, ko darīt ar šiem cilvēkiem. It sevišķi tāpēc, ka Rasnača kunga atbildē ir viedoklis, ka šinī gadā, iespējams, palielināsies šo cilvēku plūsma, kuri tiks izlikti uz ielas. Ko viņiem darīt, un ko valdība plāno darīt? Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Šī patiesi ir viena no smagākajām problēmām, bet vajadzētu tomēr šo jautājumu sadalīt varbūt daļās. Jo ko gan nozīmē, piemēram, "tiesas prasība par izlikšanu bez citas dzīvojamās platības piešķiršanas par īres maksas nemaksāšanu". Šeit būtu jāanalizē tālāk, kas ir šie īres nemaksātāji? Pie tam, nevajadzētu šo lietu jaukt ar komunālajiem maksājumiem. Ja jūs jautājumā prasāt tieši par īres maksu, tad šodien īres maksa ir 7,5 santīmi par kvadrātmetru. Tātad, ja ir 30 kvadrātmetru dzīvoklis, tad tā ir 2,2 lati. Tāpēc šeit, piemēram, vajadzētu analizēt tālāk, vai tie ir patiešām pensionāri, kuri nevar nomaksāt šo īres naudu. Taču es nerunāju par komunālajiem maksājumiem. Tātad šeit vienīgā izeja ir pabalsti. Taču pabalstu summas un skaits ir nepietiekams šiem mazturīgajiem pensionāriem.

Bet, no otras puses, ja tie ir ļaunprātīgi nemaksātāji, tad vienkārši pabalstīt ļaunprātīgu nemaksāšanu nozīmētu pacelt īres maksu tiem, kuri maksā par dzīvokļiem. Tāpēc šis jautājums nav tik viennozīmīgs. Dabiski, es varu atbildēt tikai sekojoši: pabalstu naudas pašvaldībām ir nepietiekamas, bet viņas tomēr cenšas maksāt šos pabalstus mazturīgajiem pensionāriem.

Es varu jums konkrētu piemēru pateikt. Piektdien es biju Cenu pagastā, kurā ir daudzdzīvokļu mājas. Tas ir pie Jelgavas. Tur apmēram 100 īres maksas nemaksātājus pašvaldība iesūdzēja tiesā, kā viņa uzskatīja, par ļaunprātīgu nemaksāšanu. 2/3, negaidot tiesu, tomēr nomaksāja šo īres maksu par dzīvokļiem, bet 1/3 pašvaldība vai nu sniedza pabalstu, vai radīja sociālos dzīvokļus... ir iecerējusi veidot sociālo māju vispār šīs kategorijas iedzīvotājiem. Tāpēc es domāju, ka šajā jautājumā tā viennozīmīgi salikt visu kopā vienā maisā, tos, kuri var maksāt, un tos, kuri nevar maksāt... tos, kuri nemaksā, lai gan var nomaksāt... Tā nevar darīt, jo citādi ir tikai viena izeja - maksāt visiem pabalstus, arī tiem, kas nemaksā, un tiem, kuri var nomaksāt. Un tādā veidā tiktu sekmēta šī nemaksāšana. Vajag izskatīt katru konkrēto gadījumu un izsniegt pašvaldībā pabalstus saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri ir pieņemti, kādā veidā šie pabalsti izmaksājami tiem, kuriem šie ienākumi ir nepietiekami.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumu uzdod Modris Lujāns.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi, man izbrīnu rada cienījamā ministra kunga skaidrojums. Liekas, ka viņš atrodas Ministru kabinetā un ar reālo dzīvi nesaskaras.

Tas pats jautājums attiecas uz Slokas celulozes un papīra rūpnīcas darbiniekiem, kuriem jau vairākus gadus nemaksā algas, taču neviena pašvaldība viņus no komunālajiem un īres maksājumiem neatbrīvo. Tā pati "Radiotehnika". Tie ir reāli fakti, un man gribētos saņemt konkrētu atbildi, vai kaut kas tiek plānots no Ministru kabineta puses, ja jūs sakāt, ka ir dažādas diferencētas grupas. Vai ir izdarīta kāda izpēte? Vai tomēr paliek tā, ka bijušie valsts uzņēmumi var nemaksāt strādājošajiem algas, bet tajā pašā laikā valsts un pašvaldības nenes nekādu atbildību? Vai arī pašvaldību līmenī. Visiem ir labi zināms, ka pašvaldības gandrīz nekādu naudu izdalīt cilvēkiem nevar. Un tāda ir konkrētā situācija. Taču šinī gadījumā diemžēl es no Gorbunova kunga šo atbildi nesaņēmu. Ko darīt, lūk, ar šiem rūpnīcās strādājošajiem? Kas apmaksās viņu īri?

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Gorbunova kungs. Lūdzu!

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamais deputāt Lujān! Es jau jums teicu piemēru par Cenu pagastu. Cenu pagastā šīs daudzdzīvokļu mājas arī bija rūpnīcu mājas. Tātad izeja ir viena - šīs daudzdzīvokļu mājas Slokā, tāpat arī Liepājā, kur tās ir tādas pašas rūpnīcu mājas, ir jāpārņem pašvaldībai. Privatizācijas aģentūra, kura nodod pašvaldībām šīs mājas, piemēram, Liepājā, izmaksās attiecīgo summu pašvaldībai, lai viņa varētu pārņemt šīs mājas savā aprūpē, bet tālāk seko tie noteikumi, kuri mums ir spēkā šobrīd. Arī pabalstu izsniegšana, ja cilvēkiem nav pietiekamu līdzekļu un ja tas tiek pierādīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl otru papildjautājumu uzdod Lujāna kungs.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamais Gorbunova kungs! Es saprotu... protams, var atbalstīt arī jūsu braucienus uz pagastu, ja es nekļūdos, uz Cenu pagastu, kur jūs esat bijis, bet vai tā ir normāla parādība, ka cienījamajiem ministriem ir jābrauc uz kādu konkrētu pagastu vai uz kādu konkrētu rūpnīcu, lai risinātu šādus jautājumus? Man rodas sajūta, ka te nav valstiskas koncepcijas. Kad šāda valstiska koncepcija parādīsies? Jo tas man atgādina situāciju, kad Ulmaņa kungs ar cirvīti rokās brauca izcirst mežā ceļus, lai nokļūtu līdz Zaubes pagastam. Drīzumā varbūt arī Šķēles kungs sāks piedāvāt gar robežu visiem ministriem draudzīgā pulciņā pabraukāt un cirst kokus... Tomēr es prasu personīgi no ministra Gorbunova kunga: kad reāli būs kāda koncepcija, kas tiks iesniegta Saeimā?

Sēdes vadītājs. Gorbunova kungs. Lūdzu!

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Es uzskatu, ka, lai zinātu reālo situāciju, jums, godātais deputāt Lujān, vajadzētu nevis pārmest par to, ka ministrs brauc un iepazīstas ar situāciju, bet gan mudināt ministru to darīt. Jūs tā visai dīvaini pārmetat ministram, ka viņš brauc un iepazīstas ar situāciju. Un runājat par kaut kādiem cirvīšiem...

Taču, konkrēti runājot par jūsu jautājumu, es vēlreiz saku, ka šī problēma ir patiesi smaga, bet valdībā šis konceptuālais risinājums ir. Mēs kopīgi lemsim par budžeta lietām, un tās ir naudas lietas, cik daudz un kam mēs pabalstus varam izmaksāt. Teikt, ka valdībai šajā ziņā nav koncepcijas, mēs nevaram. Viņa ir, bet viss ir saistīts ar naudas lietām, kā jūs visi saprotat.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums ir izskatīts.

Izskatām nākamo - deputātu Golubova, Bekasova, Deņisova, Urbanoviča un Staša jautājums Ministru prezidentam un finansu ministram par bankas "Baltija" likvidācijas norisi, kādi līdzekļi no šīs likvidācijas ir iegūti un par gaidāmajām izmaksām no bankas 1997. gadā.

Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Rakstiska atbilde uz šo dokumentu deputātiem ir. Atbildi sniedz finansu ministrs Roberts Zīle. Lūdzu!

R.Zīle (finansu ministrs).

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Tātad atbilde jums ir sniegta rakstiski, un man nav nekā, ko piebilst pie šīs rakstiskās atbildes. Faktiski pašlaik likumi ir sastādīti tā, ka šis process tālāk ir tiesas ziņā un administratora ziņā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais jautājums - deputātu Rubina, Ozoliņa, Mauliņa, Grīnberga un Valdmaņa jautājums Ministru prezidentam par to Latvijas bērnu, kuri neapmeklē skolu, problēmas risinājumu meklējumiem valdībā un pārrunām ar Valsts prezidentu.

Jautājuma motivācijai vārdu lūdz Andris Rubins. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Partiju biedri un deputāti! Vadoņi! Jūs tā, Šķēle, sakāt, ka vajag investēt izglītībai un kultūrai. Sirmajām profesoru galvām nav maiņas. Ko jūs ar to saprotat? Kāda šeit ir morāle? Un vēl vairāk - kāda ir jūsu izglītības, zinātnes un kultūras attīstības koncepcija? Vai ir tāda? Aizpagājušajā reizē, skatot jūsu šādus un tādus dokumentus, izglītības un zinātnes ministrs Celmiņš nevarēja atbildēt, kā jau tas ierasts jūsu valdībā, uz maniem tiešajiem jautājumiem. Vēlreiz es gribu uzzināt: cik Latvijā ir rajonu un attiecīgi cik bērnu šajos rajonos neapmeklē skolu? Cik Latvijā ir pilsētu un cik bērnu katrā pilsētā neapmeklē skolu, ieskaitot Rīgu un Rīgas rajonu? Es gribētu arī zināt, cik ilgi turpināsies tāds stāvoklis, ka var neatbildēt, ka var nezināt, ka var ignorēt. Es gribu zināt tikai vienu: kas ir prioritārs jūsu valdībā un kāda vieta tur ir izglītībai un medicīnai? Vai tiešām jūs nesaprotat, ka nevar būt lielāka ļaunuma tautai, kā atstāt to neizglītotu un slimu?

Tas process ir neatgriezenisks. Es rūpīgi sekoju it kā jūsu veiktajai valsts stāvokļa analīzei, bet faktiski analīzes nebija, jo vismaz šiem svarīgajiem jautājumiem - izglītībai, tajā skaitā Latvijas bērnu neizglītošanai, tas ir, skolā neiešanai, tās neapmeklēšanai, klaiņošanai jūs nepieskārāties, kur nu vēl veselībai un tā saucamajai labklājībai.

Jūs sakāt, ka valsts labklājība ir atkarīga no tā, kādi ir valsts vadītāji, kāda ir viņu gudrība, godaprāts, darba spējas un tā tālāk. Te nu jūs esat bijis objektīvs. Taču morāles, bet vēl jo vairāk politiskās morāles, kā jūs izsakāties, līmenis nav atkarīgs no tā, kādi nejēgas sēž ministrijās. Jūs sakāt, ka jūs nezināt, ko iesākt. Iespējams, ir jāmainās paaudzēm un jāpaiet laikam. Mans jautājums: cik paaudzēm, cik ilgam laikam ir jāpaiet? Un ko jūs darīsit, ja jūs nezināt, ko iesākt?

Jūs runājat ļoti tēlaini gan par cūkām un par princesēm, gan par zagšanu stacijās, gan par lielo bluķi. Bet man nav vienalga, ka jūs it kā esat iedzinis mietu un apturējis klints bluķi. Man nav vienaldzīgs to liktenis, kas saļimst šinī mazajā zemē, kuru no sendienām sauc par Dievzemīti. Man nav vienalga, kam akmens kāju saspieda, tas, ka mēs esam maza tauta. Man sāp sirds, ka katru dienu tūkstošiem bērnu neiet skolā; man sāp sirds, ka valdībai tas nerūp. Jūs varat teikt, citēju, ka "drošākais veids, kā izsisties šajā pasaulē, ir un būs zināšanas, izglītība". Jūsu vārdi nesaskan ar jūsu un jūsu Kabineta darbiem.

Daži vārdi par bibliotēkām. Jūs sakāt: pagaidām nebūvēsim stikla pilis simts miljonu dolāru vērtībā, bet vai jūs zināt, ka daudzās vietās Latvijas laukos vispār nestrādā bibliotēkas? Šķēle, no savas pagātnes atbrīvoties nevar ne cilvēks, ne valsts. Atgādinu, ka Oskars Vailds ir teicis: "Ne par kādu naudu nevar nopirkt labu pagātni." Un, runājot par cūkām, A.Šķēle, es gribu jums atgādināt Bībeles vārdus: "Neberiet pērles cūkām priekšā!" Paldies.

Sēdes vadītājs. Rakstiska atbilde deputātiem ir iesniegta. Atbildi sniedz izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs ).

Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Tātad sagatavot atbildi tika pāradresēts Izglītības un zinātnes ministrijai, taču, iepazīstoties ar Ministru kabineta protokoliem, varu izdarīt secinājumu, ka šis jautājums ir izskatīts Ministru kabinetā 1996. gada 4. jūnijā, kad tika arī pieņemti noteikumi nr. 194 "Skolas vecuma bērnu uzskaites noteikumi". Ņemot vērā, ka šis jautājums ir iepriekš gatavots un pārspriests arī komitejā, varu atbildēt, ka vismaz divas reizes tātad Ministru kabinetā šis jautājums ir skatīts.

Kas attiecas uz jautājuma otro daļu - cik reizes bijušais izglītības ministrs Māris Grīnblats šo jautājumu ir pārrunājis ar vienu vai otru valsts amatpersonu, es domāju, ka deputātiem ir iespējas pieiet savam kolēģim klāt un to pajautāt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod deputāts Rubins. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jautājums bija konkrēts, un es arī nesaprotu, varbūt mums te vajag kādu komisiju, kas izskata, vai atbilde uz jautājumu ir konkrēta vai ne. Jautājums bija: "Ðķēles kungs, cik reizes gada laikā jūs esat šo jautājumu pārrunājis ar prezidentu Ulmani un, ja jā, tad ko ieteica G.Ulmanis?" Jo mums liekas, ka tā ir ļoti smaga, liela problēma, ka bērni neiet skolā. Vai tad tiešām tas neinteresē Valsts prezidentu? Vai tad Valsts prezidents nav pats par to painteresējies? Vai premjerministrs?

Tāpat pirmais jautājums bija - cik reizes šis jautājums ir apspriests ar Grīnblatu? Mēs domājam, ka nekādu problēmu nebūtu atbildēt arī rakstiski, ka tajās reizēs tas ir apspriests arī ar Ulmani. Ko, vai mums ir jāraksta atsevišķs jautājums? Varbūt, Celmiņa kungs, jūs pajautāsit Šķēles kungam un pats mums atsūtīsit atbildi nākošreiz vai pateiksit mutiski?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs Juris Celmiņš. Lūdzu!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Kā jau teicu, šis jautājums Ministru kabinetā ir skatīts vismaz divas reizes, bet to, cik reižu šo jautājumu kāds ar kādu ir pārrunājis bez protokola, es tiešām atbildēt nevaru.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu uzdod deputāts Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mēs tomēr gribētu, lai premjerministrs un ministrs, kas atbild par izglītību, nakts laikā varētu pateikt, kāds stāvoklis ir valstī ar bērniem, kuri neiet skolā. Mēs ceram, ka jūs to darīsit. Jūs savāciet visus datus... teiksim, jūs nezināt, cik neiet skolā šonedēļ, bet to, cik gāja pagājušo nedēļu vai mēnesi... cik katru mēnesi bērnu neiet skolā un ko viņi dara - to gan mēs gribētu zināt. Un tad nekādu grūtību nebūtu. Jūs varat savākt ziņas no visiem rajoniem un pilsētām un informēt varbūt katru mēnesi mūs vai informēt vismaz premjeru, jo mēs vēl atgriezīsimies pie šā jautājuma, jo mēs gribam zināt. Tā ir svarīga problēma, un mums ir jāseko tai līdzi, jo tie bērni, kuri neiet skolā, viņi ne tikai nemācās, bet viņi nodarbojas ar zagšanu un tamlīdzīgām lietām. Es ceru, ka mēs dzirdēsim no jums tādu atbildi, ka līdz kaut kādam laikam jūs savedīsit to visu lietu kārtībā.

Sēdes vadītājs. Celmiņa kungs, lūdzu!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Es atzīstu, ka šinī jautājuma daļā Rubina kungs jautājumu formulēja pēc būtības, un es uzskatu, ka pie šī jautājuma ir nopietni jāstrādā. Šeit ir uzskaitītas trīs problēmas, kādas ir radušās sakarā ar šo bērnu uzskaiti, un es apņemos tātad mēneša laikā Saeimai iesniegt informāciju par situāciju, kāda ir attiecībā uz statistiku par skolēniem, kuri neapmeklē skolu, būdami obligātajā skolas vecumā. (Starpsauciens no zāles: "Laba apņemšanās.")

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais jautājums - deputātu Rubina, Ādamsona, Valdmaņa, Mauliņa un Zelgalvja jautājums Ministru prezidentam, Finansu ministrijai un Latvijas Bankai par to, kam izdevīga Latvijas Krājbankas un Rīgas Apvienotās Baltijas bankas saplūšana un privatizācija.

Jautājuma motivācijai vārds deputātam Rubinam.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Vairākus miljonus latu katru gadu no valsts budžeta Latvijas valsts krājbanka saņēma reanimācijai. Es gribu uzzināt ļoti vienkāršas lietas. Piemēram, jūs paziņojāt, ka viena sertifikāta nominālvērtība ir 28 lati, bet tajā pašā laikā iestādes, kas saucas un laikam arī ir Valsts krājbanka, vismaz bija, un tās filiāles vienu sertifikātu pašreiz uzpērk par 1,5 latiem, bet pārdod par 2,5 latiem. Kā to sauc? Pagājušajā gadā privatizācijas buma un valsts politikas ietekmē cilvēki privatizēja savus dzīvokļus un vēl tagad privatizē. Togad, privatizējot dzīvokli, cilvēki iztērēja savus sertifikātus, lai kļūtu par Krājbankas akcionāriem, tad tagad būtu jāiet un jāuzpērk sertifikāti.

Un vispār par sertifikātiem. Tie tika izdomāti tā saucamās Atmodas laikā un izdoti, kad tiem nebija pielietojuma. Liela daļa cilvēku sakarā ar pārmaiņām valstī, nonākuši lielā trūkumā un izmisumā, pārdeva sertifikātus lētāk par latu, pat par 50 santīmiem. Tajā pašā laikā, no vienas puses, valsts reanimē Latvijas Krājbanku, bet tā savukārt uzpērk sertifikātus. Kas to vada? Latvijas Krājbanku - Godmanis, valsti - jūs, Šķēles kungs! Ja mēs pieņemam, ka Krājbanka iepērk 10 miljonus sertifikātu un izlieto tos, privatizējot "Latvenergo", "Latvijas gāzi" un Kuģniecību, kas arī drīz notiks, tad tur skaitīs sertifikātu nominālvērtību - 28 latus un tad peļņa šodien, ja iepirktu par 10 miljoniem latu, būtu 265 miljoni latu. Jūs sakāt (citēju), ka "Latvijas iedzīvotāji, kuri par saviem sertifikātiem iegādāsies uzņēmumu akcijas, būs izdarījuši vērtīgu pirkumu. Šādas iespējas ir un būs katram, kuram ir sertifikāti. Dubults prieks." (Citātu beidzu). Bet varbūt tā ir dubulta morāle?

Sēdes vadītājs. Rakstiska atbilde deputātiem šajā jautājumā ir iesniegta. Atbild finansu ministrs Roberts Zīle. Lūdzu!

R.Zīle (finansu ministrs).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Faktiski ir pat divas atbildes. Viena ir tātad sagatavota no Finansu ministrijas puses, bet otra ir Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes vadītāja Šteinberga kunga parakstīta atbilde. Motivācijā dzirdējām jautājumus par privatizācijas sertifikātu cenu un to likteni. Tā ir nenoliedzama problēma Latvijā, un viņa būs līdz pat šo privatizācijas sertifikātu procedūras beigām. Bez šaubām, cilvēki būs gan apmierināti, gan neapmierināti ar šiem rezultātiem, bet tas jau slēpjas pašā šajā nosaukumā - "privatizācijas sertifikāts", un tas, ka viņam tika noteikta 28 latu liela nominālvērtība, vēl nenozīmē to, ka viņš noteikti maksā 28 latus. Jautājuma motivācijā vēl bija minēts par to, vai šis ir izdevīgs pirkums Krājbankā vai ne. Tas katrā ziņā katram ir jāizšķir pašam, bet es domāju, ka jūs esat lasījuši arī presē par situāciju, par tiem cilvēkiem, kuri piedalījās ar privatizācijas sertifikātiem Unibankas privatizācijā. Tatad arī atbilstoši atlases cenām viņi piedalījās privatizācijā ar nominālvērtību - 28 lati par katru sertifikātu, bet, ņemot vērā Biržas tālāko kursu Unibankas akcijām, viņi bija tīri ieguvēji, ja salīdzina akciju cenu ar sertifikātu cenu naudas tirgū. Tātad šādi gadījumi ir bijuši, un es ceru, ka tā tas būs arī Krājbankas privatizācijas procesā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumu uzdod deputāts Zelgalvis.

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Papildu jautājums radās sakarā ar 4.jautājumu, atbildi uz kuru ir parakstījuši Repšes kungs un Šteinberga kungs no Latvijas Bankas. Tātad jautājums ir šāds: vai šo banku nepiemeklēs akciju sabiedrības - bankas "Baltija" liktenis? Un šajā sakarībā jautājums tāds: vai Latvijas Banka un arī Finansu ministrija, par cik tās atbild... Varbūt Zīles kungam ir grūtāk atbildēt Latvijas Bankas vietā, tāpēc galvenokārt būtu jāatbild Latvijas Bankas pārstāvjiem: vai Latvijas Banka uzskata, ka Krājbankas vadība, kas šodien vada Latvijas Krājbanku, spēs nodrošināt viņas darbu tādā līmenī, ka, lūk, šo banku nepiemeklēs tiešām bankas "Baltija" liktenis, jo runa ir tieši par vadību, un, ņemot vērā to... (Starpsauciens no zāles: "Lai viņš turpina!")

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi diemžēl, tāds ir mūsu reglaments, kolēģi! Mums šeit ir bankas pārstāvji Repšes kungs un Zeiles kundze. Kurš no jums varētu dot atbildi? Latvijas Bankas prezidents Einars Repše. Lūdzu! Tā kā ir rakstiska atbilde, tad 2 minūtes. Repšes kungs, lūdzu!

E.Repše (Latvijas Bankas prezidents).

Godātie kolēģi! Uz šo jautājumu es teikšu tā: Latvijas Krājbanka šobrīd ir nodota Privatizācijas aģentūrai, un, ja Latvijas Bankas rīcībā būs signāli par to, ka vadība netiek galā ar bankas stāvokļa uzlabošanas pienākumu, tādā gadījumā mēs to darīsim zināmu Privatizācijas aģentūrai un Privatizācijas aģentūra, iespējams, risinās jautājumu par nepieciešamajām organizatoriskajām izmaiņām. Šobrīd man nav pamata izteikties konkrētāk vienā vai otrā virzienā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Andris Rubins - otrs papildjautājums. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Viens jautājums. Cik miljonu latu no valsts budžeta ir saņēmusi Latvijas Krājbanka, kamēr lati ir spēkā?

Sēdes vadītājs. Vai ministrs Zīles kungs var atbildēt uz šo jautājumu? Lūdzu! Roberts Zīle - finansu ministrs.

R.Zīle (finansu ministrs).

Šo summu es nevaru pateikt, bet laikā, kad tika noslēgts līgums par valsts obligāciju izvietošanu Latvijas Krājbankā, šī līguma summa bija 46 miljonu vērtībā. Es šodien to nevaru atbildēt, cik tas ir izmaksājis procentos un cik obligāciju ir dzēsts, jo nebija pamatjautājumā ietverts šis jautājums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais jautājums. Deputātu Kušneres, Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Grīnberga jautājums labklājības ministram par labklājības ministra apsolīto diskusiju ar invalīdu biedrībām. Rakstiska atbilde deputātiem šajā jautājumā ir. Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbild labklājības ministrs Makarova kungs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Rakstiska atbilde ir iesniegta. Atkārtoju, kāda bija situācija. Intervijas laikā raidījuma veidotāji uzdeva jautājumu, vai labklājības ministrs ir gatavs tiešajā ēterā diskutēt par invalīdu problēmām. Atbildēju, ka esmu gatavs, taču vienlaicīgi varu paskaidrot, ka invalīdu sabiedrisko organizāciju vadītāji bija iepazīstināti ar valdības darba grupas izstrādāto variantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumi uzdoti netiek.

Nākamais jautājums. Deputātu Čerāna, Kušneres, Mauliņa, Kostandas, Grīnberga jautājums Ministru prezidentam un ārlietu ministram par valdības oficiālo skaidrojumu, kāpēc Latvija, slēdzot robežlīgumu ar Krieviju, ir atteikusies no 1920.gadā noslēgtā miera līguma pieminēšanas. Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbildi sniedz īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās Kiršteina kungs. Lūdzu! Rakstiska atbilde deputātiem ir.

A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās).

Godājamie deputāti! Godājamie jautājuma uzdevēji! Latvija nav atteikusies no 1920.gada Miera līguma, bet, lai iekļautu šajā līgumā, vajag abu pušu piekrišanu. Pilnvaras delegācijai ir izsniegusi valdība. Nav pilnvaru atteikties no Latvijas teritorijas, bet ir pilnvaras sarunām. Punduru stacija nav atdota, pašreiz sarunas par Punduru staciju notiek, un tās turpināsies, un jautājums par kompensācijām ir izvirzīts jau pirms četriem gadiem. Šīs sarunas notiek un notiks arī turpmāk. Līgums nav slepens, kā ir teikts motivācijā, kāpēc tas ir jāizskata tagad. Netiek slēpts no tautas. Tas vispār vēl nav parakstīts. Tad, kad tas būs parakstīts, tas tiks nodots apspriešanai šeit Saeimā, un deputāti varēs izvērtēt, vai ir vērts vai nav vērts to ratificēt. Tā ka paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumu uzdod deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais Kiršteina kungs! Ja mēs runājam par Abrenes teritorijas atdošanu Krievijai, tad jājautā - kas cits tas ir, ja ne atteikšanās no Latvijas Republikas teritorijas? Un jautājums bija tieši tāds - kas ir devis pilnvaras atteikties no šīs teritorijas, mainīt šo Latvijas Republikas teritoriju? Un, ja šādas pilnvaras ir devis Ministru kabinets, tad pasakiet, kas Ministru kabinetam ir devis šādas pilnvaras. Es tomēr lūgtu atbildi.

Sēdes vadītājs. Kiršteina kungs, lūdzu!

A.Kiršteins.

Godājamie deputāti! Pašreizējā situācijā acīmredzot pareizāks būtu jautājums, kāpēc nav iedotas pilnvaras, lai Abreni pievienotu Latvijas teritorijai. Es tā to saprotu. Ja jūs, Čerāna kungs, gribat dzirdēt manas domas, es varu pateikt, ka es neredzu iespēju šogad vai nākamgad šo jautājumu nokārtot. Tāpat es neredzu iespēju, ka šo jautājumu nokārtos šogad vai nākamgad Japānā. Es neredzu iespēju, ka šo jautājumu nokārtos arī Norvēģija šajās sarunās. Ja es pareizi jūs sapratu, Čerāna kungs, jūs jautājāt - kas ir devis pilnvaras atteikties de iure no Abrenes? Es atbildu - Latvija nav juridiski atteikusies no Abrenes vēl joprojām. Ja jūs jautājat, kāpēc faktiski, tad es atgādināšu, ka faktiski šī teritorija pašreiz atrodas Krievijā, un tāpēc pareizāk būtu teikt - kādā veidā šo teritoriju Krievijai atņemt. Faktiski.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa vēlas uzdot papildjautājumu. Lūdzu!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jautājums ir šāds - vai, atteikdamies no 1920.gada Miera līguma pieminēšanas, mēs nenodarām Latvijai lielākus morālus zaudējumus nekā tā piecu pagastu teritorija? Morālus zaudējumus tādā izpratnē, ka, lūk, šajā līgumā ir minēts, ka Krievija uz visiem laikiem atzīst Latvijas neatkarību un atsakās no pretenzijām uz tās teritoriju.

Sēdes vadītājs. Paldies, Liepas kungs. Gribu jums atgādināt, ka, pēc Kārtības ruļļa, papildjautājumus var uzdot tikai paši jautājumu iesniedzēji. Bet nekas. Kiršteina kungs, lūdzu!

A.Kiršteins.

Godājamie deputāti! Es piekrītu šinī gadījumā. Tiešām, tas ir jautājums, ko var izlemt tikai Saeima, un viņa par šo jautājumu lems.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais jautājums. Deputāti Golubovs, Deņisovs, Bekasovs, Bartaševičs un Stašs uzdod vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un valsts ministram pašvaldību lietās jautājumus par jautājumiem, kas saistīti ar dzīvojamo telpu īres maksām. Rakstiskas atbildes nav. Būs mutiska atbilde. Piecas minūtes. Motivācijai vārdu neviens nelūdz.

Atbildi sniedz ministrs Gorbunova kungs.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Šeit ir pieci jautājumi. "Kuri likumdošanas akti, Ministru kabineta noteikumi un citi dokumenti reglamentē dzīvojamo telpu īres maksu?" Es varu uzskaitīt vismaz četrus piecus likumus un Ministru kabineta noteikumus, bet faktiski pats būtiskākais, kas šodien to reglamentē, ir tas, ka vēl šobrīd pastāv valdības 1993.gada 16.jūnijā noteiktā maksimālā īres maksa - 7,5 santīmi par vienu kopējās platības kvadrātmetru mēnesī. Latvijas Republikas Saeima 1997.gada 23.janvārī pieņēma grozījumus likumā "Par dzīvojamo telpu īri", paredzēja gan iespēju dzīvokļa īres maksu noteikt, pusēm vienojoties, gan arī īres aprēķinu konkrētās kārtības noteikšanu pašvaldību vai valsts dzīvojamās mājās, gan arī īres maksas ierobežojumus denacionalizēto dzīvojamo namu iepriekšējiem īrniekiem. Un tagad acīmredzot jāpasaka, kādā secībā tiks izstrādāti šie dokumenti, kuri reglamentē īres maksu. Līdz ar šo likumu, līdz ar šiem grozījumiem, Ministru kabinets divu mēnešu laikā pēc šā likuma izsludināšanas apstiprina noteikumus par dzīvokļu īres maksas aprēķināšanas kārtību un noteikumus par kārtību, kādā īrnieks patstāvīgi norēķinās ar komunālo pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem. Šie pirmajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi šodien ir iesniegti Ministru kabinetā.

Tālāk. Pašvaldību domes (padomes) mēneša laikā pēc Ministru kabineta noteikumu (par dzīvokļu īres maksas aprēķināšanas kārtību) spēkā stāšanās nosaka maksimālo īres maksas līmeni attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Līdz šo dokumentu pieņemšanai paliek spēkā 7,5 santīmi par kvadrātmetru.

Vai pēc privatizācijas šī maksa ir palielinājusies vai samazinājusies? Jūs, godātie deputāti, varat iedomāties, ka pēc dzīvokļa privatizācijas var būt ļoti dažādas situācijas. Es varu pateikt: ja māja ir privatizēta, visi dzīvokļu īrnieki, kuri ir privatizējuši savus dzīvokļus, var apvienoties kooperatīvā, un valde var nolemt vispār īres maksu neiekasēt no īrniekiem, tas ir, pašiem no sevis, ja māja ir tādā kārtībā, ka to nevajag ne remontēt, ne uzturēt. No otras puses, var būt tā, ka māju tad apkalpo tāda namu pārvalde vai tāds uzņēmējs, kurš pieprasīs dubultmaksu par īri. Var būt dažādas situācijas pēc privatizācijas.

Vai jūsu rīcībā ir informācija par to, ka pašvaldības ir izdarījušas jaunus aprēķinus dzīvojamo telpu īpašniekiem? Man tādas vispārējas informācijas nav, bet es vēlreiz saku - kamēr šie dokumenti, kurus es jums nosaucu, nav izstrādāti, visam pamats ir iepriekš pieņemtie dokumenti un maksimālā īres maksa. To varbūt var formulēt tā, ka tagad, līdz ar jauno Saeimas pieņemto likumu, nav vairs īres maksas "griestu". Ko sauc par īres "griestiem"? Bija maksimālā īres maksa. To noteica visā valstī vienu, un tie bija 7,5 santīmi. Tagad Saeima ir noteikusi, ka pašvaldībām ir jānosaka maksimālā īres maksa savā administratīvajā (pašvaldības) teritorijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumu uzdod deputāts Golubovs. Lūdzu!

A.Golubovs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Augsti godātais ministra kungs! Tā kā jautājums bija vērsts tieši uz privatizētajiem dzīvokļiem, es gribu uzdot tādu jautājumu - vai jūs uzskatāt, ka ir likumīgi ņemt no privatizēta dzīvokļa īpašnieka maksu par kvadrātmetriem, kā viņam paskaidro namu pārvaldes?

Sēdes vadītājs. Gorbunova kungs, lūdzu!

A.Gorbunovs.

Godātais Golubova kungs, šajā sakarībā atkal var būt dažādi gadījumi. Tad man vajadzētu visus šos dokumentus izskatīt un aizbraukt uz to namu pārvaldi. Kaut gan Lujāna kungs to man neiesaka darīt un visus dokumentus izpētīt. Bez cirvīša, protams. Es atvainojos par jokiem, bet situācija tiešām var būt dažāda. Jau pirmajā stadijā, ja tikko kā ir privatizēti šie dzīvokļi un ja spēkā ir kaut kādi vecie līgumi, ar steigu šiem dzīvokļu privātīpašniekiem ir jāslēdz jauns līgums ar namu pārvaldi, ja viņi grib uzturēt šīs attiecības ar namu pārvaldi, vai arī pašiem jānodibina šī kooperatīvā valde (Ministru kabinets ir pieņēmis šos noteikumus) un visi šie jautājumi jāizlemj - cik viņi maksās, ko viņi remontēs, cik daudz remontēs un kā viņi remontēs, vai viņi uzturēs kāpņu telpās apkopējas vai citus darbiniekus, kuri šo māju apkops, un tā tālāk. Var būt dažādi varianti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Arī otru papildjautājumu uzdod deputāts Golubovs.

A.Golubovs.

Es no jums tā arī nedzirdēju, vai pašvaldības ir tiesīgas ņemt maksu par kvadrātmetriem tieši dzīvokļa īpašniekiem. Es saprotu, ka var ņemt par kaut kādiem pakalpojumiem. Un, ja nav līguma ar pašvaldību, ar namu pārvaldi, tad tieši tā - vai var viņi to ņemt. Un, ja nevar, tad nevar. Tādi gadījumi bija Krāslavā, Kārsavā, Ludzā, Rēzeknē, Jēkabpilī.

Sēdes vadītājs. Gorbunova kungs, lūdzu!

A.Gorbunovs.

Godātie deputāti! Dzīvokļu īre nav komunālie maksājumi. Dzīvokļu īri maksā par kvadrātmetriem.

Sēdes vadītājs. Jautājums izskatīts. Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Dozorceva, Bartaševiča jautājums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Gorbunova kungam un valsts ministram pašvaldību lietās Zundas kungam par zemes kadastrālās vērtības novērtēšanas gaitu.

Jautājuma motivācijai neviens pieteicies nav. Atbildi sniedz Ēriks Zunda - pašvaldību lietu valsts ministrs.

Ē.Zunda (pašvaldību lietu valsts ministrs).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem nr. 82, kas pieņemti šā gada 25.februārī, Valsts zemes dienests līdz 1997.gada 6.martam iesniedza pašvaldībām to zemes gabalu sarakstu, kuru kadastrālā vērtība ir noteikta līdz 1996.gada 31.decembrim. Pamatojoties uz šo noteikumu prasībām, es esmu lūdzis informāciju Valsts zemes dienestā, viņi man šo informāciju ir sagatavojuši, un es jums savukārt esmu atbildi sniedzis atbilstoši uzdotajiem jautājumiem, tādā rakursā, kāds interesē tos, kas uzdod šos jautājumus.

Šeit ir uzskaitītas tās pašvaldības, kurām šie saraksti ir iesniegti, un ir minēts arī tas, ka pašreiz apmēram 8%-9% no zemes kopējās platības ir kadastrāli novērtēti.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Izskatām nākamo jautājumu. Tas ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Dozorceva un Bartaševiča jautājums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Gorbunova kungam un valsts ministram pašvaldību lietās Zundas kungam par paaugstinātajiem apkures tarifiem.

Atbildi sniedz Anatolijs Gorbunovs - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Ir jautājums sakarā ar atkārtotām iedzīvotāju sūdzībām par paaugstinātiem apkures tarifiem. Lūdz atbildēt, vai pareizi un pamatoti pašvaldības nosaka siltuma tarifus.

Godātie deputāti! Es jau pagājušajā reizē centos gari un plaši izklāstīt šo ļoti smago problēmu, un es neko citu nevaru atbildēt, kā tikai pateikt, ka Saeima ir pieņēmusi likumu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā". Saskaņā ar šā likuma 11.pantu ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi - Enerģijas patērētāju komitejas nolikums. Komitejas uzdevums ir nodrošināt visu enerģijas patērētāju grupu interešu aizsardzību, energoapgādi un energoapgādes regulēšanu, izskatīt patērētāju sūdzības, veidot darba grupas, plaši informēt sabiedrību - un tā tālāk, un tā joprojām. Šo komitejas darbu nodrošina Ekonomikas ministrija. Tiešām viss, kas saistīts ar elektroenerģijas un citiem tarifiem. Saistībā ar šo likumu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" ðīs lietas nodrošina Ekonomikas ministrija. Jūs man otrreiz uzdodat šo jautājumu. Es atbildu.

Bet ir citi jautājumi: "Vai ir dokumenti, kas reglamentē karstā ūdens un siltuma noteiktu veidu skaitītāju pielietošanu? Kādas prasības tiek uzstādītas siltuma un ūdens skaitītājiem? Vai tiek reglamentēta skaitītāju tehniskā apkope un kontrole? Vai ir noteikts skaitītāju lietošanas ilgums?"

Ļoti žēl, ka es nepaņēmu šos skaitītājus līdzi šeit. Varētu tos demonstrēt un visu to lietu parādīt. Bet es domāju, ka deputāti, protams, principā interesējas par šīm lietām. Es varu pateikt, ka Latvijas Nacionālais standartizācijas un metroloģijas centrs 1995.gada 11.decembrī ir apstiprinājis Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu, tajā skaitā siltumenerģijas skaitītājus. Verifikāciju periodiskums - vienreiz divos gados, ūdens daudzuma skaitītāju bez ūdens filtriem - vienreiz divos gados, ar ūdens filtriem - vienreiz četros gados. Tātad visas šīs prasības attiecībā uz visiem šiem mērīšanas līdzekļiem reglamentē Latvijas Nacionālais standartizācijas un metroloģijas centrs. Tas veic obligāto kontroli, atestāciju, sertifikāciju un - ir tāds vārds - verifikāciju. Nu lieto tādu vārdu.

Savukārt Latvijas pašvaldības saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmo daļu ar savu institūciju un uzņēmumu starpniecību veic mērīšanas līdzekļu uzstādīšanu atbilstoši šīm prasībām, kuras es nosaucu. Piemēram, Rīgas Dome un Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmums "Ûdensapgāde un kanalizācija", saskaņojot ar šo centru, ir noteikuši Rīgā firmas, kas sertificētas ūdens mērītāju uzstādīšanai.

Nu tā es varu šo jautājumu atbildēt ļoti īsi, bet varētu, protams, arī gari.

Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs. Papildjautājumu uzdod deputāts Golubovs.

A. Golubovs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Šāds jautājums par skaitītājiem ir uzdots sakarā ar to, ka Krāslavas rajonā, Rēzeknes rajonā, Jēkabpils rajonā ir tādi gadījumi, ka namu pārvaldes, pašvaldības pieprasa, lai tie lietotāji noņemtu šitos skaitītājus, atvestu pie viņiem un tad uzstādītu atkal, un par to jāmaksā pašam lietotājam. Vai tas ir likumīgi vai nav?

Sēdes vadītājs. Gorbunova kungs, lūdzu!

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Godātie deputāti! Lai atbildētu, kas ir likumīgi un kas nav likumīgi, tas viss ir jāuzraksta ļoti precīzi, un tad es paņemšu visas šīs instrukcijas par šiem mērīšanas aparātiem un jums nākamreiz atbildēšu, vai tas ir likumīgi vai nav. Vispirms es pieprasīšu ziņas, vai tās pašvaldības tiešām ir pieprasījušas to, jo jūs mani tagad provocējat uz tādiem ļoti vienkāršiem jautājumiem, pats motivējat un sakāt: "Vai tas ir likumīgi vai nav likumīgi?" Es tomēr jūs aicinātu šo jautājumu detalizēti izskatīt nākamreiz, un jūs man precīzi uzrakstīsiet, kuras pašvaldības kādus mēraparātus... kad, kur un ko viņas ir darījušas un ko ir pieprasījušas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk papildjautājumi izvirzīti netiek. Jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties!

Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Pēteris Apinis, Ziedonis Čevers, Vladilens Dozorcevs, Kārlis Druva, Viktors Kalnbērzs, Paulis Kļaviņš (ir zālē), Andrejs Krastiņš, Andrejs Naglis, Māris Rudzītis un Leonards Teniss.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamie kolēģi, Latvijas Republikas 6.Saeimas 1997.gada 13.marta sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā kārtējā sēde 20.martā pulksten 9.00. Paldies. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute