Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas zālē! Lūdzu arī žurnālistus ieņemt jums paredzētās vietas. Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada 13.februāra sēdi. Izskatīsim priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā.

Pirmais iesniegums ir no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kura lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu izskatīt likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā" trešajā lasījumā aiz sadaļas - "Prezidija ziņojumi". Tas mums darba kārtībā ir 51.jautājums. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" šo iesniegumu? "Par" vai "pret" nevēlas neviens runāt. Vai kāds pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu - trešajā lasījumā izskatīt aiz sadaļas - "Prezidija ziņojumi"? Tāds bija iesniegums. Paskaidrot vēlas Atis Sausnītis, komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu, Sausnīša kungs!

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Valsts prezident! Cienījamie sēdes vadītāji! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgums bija izskatīt aiz trešās sadaļas - "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana un atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana", tātad kā 9.punktu.

Sēdes vadītājs. Dokuments, Sausnīša kungs, ir iesniegts tāds rakstiskā veidā, ka aiz sadaļas "Prezidija ziņojumi" tas ir 51.jautājums. Tātad, godājamie kolēģi, jautāju vēlreiz: vai kāds pieprasa balsojumu? Vai arī pieņemsim šo komisijas priekšlikumu - darba kārtības 51.jautājumu - likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā" izskatīt aiz sadaļas "Prezidija ziņojumi". Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

Nākamais priekšlikums par izmaiņām darba kārtībā ir saņemts no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kura saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz šīsdienas darba kārtībā pārcelt darba kārtības 47.jautājuma - likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu"" - izskatīšanu trešajā lasījumā pēc 13.punkta - likumprojekta "Par mērījumu vienotību" izskatīšanas un pirms likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"". Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Jānis Kalviņš, komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Gribu atgādināt, ka šis likumprojekts ir pieņemts 81.panta kārtībā un ka līdz 19.februārim viņš ir jāizsludina. Tātad man ir lūgums neiebilst pret šī darba kārtības punkta pacelšanu uz augšu izskatīšanai šodien. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt "pret" ðo iesniegumu? Nevēlas runāt. Paldies. Vai deputāti prasa balsojumu? Arī neprasa. Tātad esam vienojušies, ka darba kārtības 47.jautājums pēc pašreizējās numerācijas tiek izskatīts pēc 13.jautājuma.

Nākamais ierosinājums ir saņemts no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, kura lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu 48. un 49.punktu (tas ir likumprojekts "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu J.Daliņa Valmieras stadionam" un likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"") izskatīt pirms darba kārtības 9.punkta - likumprojekta "Muzeju likums" un arī pamato šo lūgumu ar to, ka pretējā gadījumā Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie iepriekš minētie likumi 19.februārī zaudēs spēku. Tātad 48.un 49.punktu izskatīt pirms 9.punkta. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" ðo iesniegumu? Runāt neviens nevēlas. Vai kāds prasa balsojumu? Arī neprasa. Esam vienojušies, ka 48. un 49.jautājumu mēs izskatīsim pēc darba kārtības 9.jautājuma.

Nākamais priekšlikums ir saņemts no Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, kura lūdz, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, 13.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā pārcelt darba kārtības 37.punkta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" izskatīšanu pirmajā lasījumā pirms darba kārtības 17.punkta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" izskatīšanas pirmajā lasījumā. Tātad 37.punktu izskatīt pirms 17.punkta. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Vai deputāti varbūt prasa balsojumu? Arī neprasa. Tātad esam vienojušies, ka 37.jautājumu mēs izskatīsim pirms 17.jautājuma.

Nākamais priekšlikums arī ir no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kura lūdz šīsdienas sēdes darba kārtības 46.punktu - likumprojektu "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums" - otrajā lasījumā izskatīt aiz otrās sadaļas kā darba kārtības 9.punktu. Mēs tikko, kolēģi, esam vienojušies, ka pirms 9.punkta mēs izskatīsim 48.un 49.jautājumu, bet Tautsaimniecības komisija lūdz 46.punktu izskatīt kā darba kārtības 9.punktu. Vai deputāti kāds vēlas runāt "par" vai "pret" ðo iesniegumu? Nevēlas. Vai kāds prasa balsošanu? Arī neprasa. Paldies. Esam vienojušies. Tātad mēs, kolēģi, šo varam izskatīt saskaņā ar tikko panākto vienošanos pēc darba kārtības 49.jautājuma.

Nākamais priekšlikums. Ārlietu komisija lūdz darba kārtības 21.jautājumu "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi", darba kārtības 22.jautājumu "Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības līgumu par sadarbību kultūrā, zinātnē un tehnoloģijā", 23. likumprojektu "Par Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību" un 36.punktu "Par Latvijas Republikas un Taizemes Karalistes valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" izskatīt pēc Saeimas sēdes 8.darba kārtības jautājuma - lēmuma projekta "Par L.Zutes iecelšanu par Valkas rajona tiesas tiesnesi", tātad, kolēģi, 21., 22., 23. un 36. skatīt pēc 8.jautājuma. Taču mēs jau tur, kolēģi, aiz 8.punkta esam vienojušies par triju likumprojektu izskatīšanu, tātad šie minētie četri dokumenti varētu sekot pēc tam. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Nevēlas. Vai deputāti prasa balsojumu? Balsojumu arī deputāti neprasa. Esam vienojušies.

Un vēl viens iesniegums. Ir saņemts iesniegums no Ministru prezidenta Andra Šķēles, kurā ir rakstīts: "Ðā gada 29.janvārī ar Latvijas Republikas Valsts prezidenta rīkojumu nr.1 tiku uzaicināts sastādīt Ministru kabinetu. Atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likuma 4.panta prasībām paziņoju tā sastāvu un aicinu jūs celt to priekšā Saeimai tuvākajā sēdē. Ievērojot šī jautājuma svarīgumu valstī, lūdzu aicināt Saeimas Prezidiju iekļaut jautājumu par uzticības izteikšanu manis sastādītajam Ministru kabinetam šā gada 13.februārī sēdes darba kārtībā kā pirmo pēc sadaļas "Prezidija ziņojumi"." Prezidija ziņojumi mums... Paldies, kolēģi! Tātad mēs pakonsultējāmies un konstatējām, ka Kārtības ruļļa 27.panta trešajā daļā ir sekojošs teksts: "Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs minēto ziņojumu un Saeimas lēmuma projektu iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu." To mums nosaka Kārtības rullis. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Vēlas Modris Lujāns - frakcijas "Sociālistiskā partija - Līdztiesība" deputāts. Lūdzu! (No zāles deputāts I.Bišers: "Vai ir rakstisks iesniegums?")

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Patīkami, ka Saeimas Juridiskais birojs beidzot norādīja patiešām arī uz Kārtības rulli. Man izbrīnu rada arī cienījamā pretendenta nekompetence, ja ir arī Kārtības ruļļa panti, kuros ir noteikts, kādā veidā šīs darbības ir jādara. Varu arī atgādināt pretendentam, ka, ja viņam ir tieksme šodien mums stādīt priekšā tā saucamo Kabinetu, tad var arī prasīt sasaukt ārkārtas sēdi, bet šādā veidā, es uzskatu, ir ļoti nekorekti griezties Saeimā, jo es nezinu, ko jūs esat sarunājis beigās ar vairākumu, opozīcijas pārstāvji... ne galīgo deklarāciju... arī visu šo ir saņēmuši tikai šodien. Es nezinu, ja šī ir metodika, kādu izmantos Latvija tālāk... Un tas ir tas saucamais Kabinets, kuram ir jābūt tautas uzticībai... Man ļoti lielu izbrīnu veido šī situācija, ko mums mēģina uzspiest Latvijas valstij. Un tādēļ es esmu pateicīgs šajā gadījumā Saeimas priekšsēdētājam par to, ka tomēr tiks ievērots Kārtības rullis, un, ja cienījamais Šķēles kungs uzskata, ka viņš ir morāli tiesīgs šodien pieprasīt lielai daļai deputātu, kas pirmo reizi iepazīsies ar viņa dokumentiem, balsojumu par Ministru kabinetu, tad tā ir specifiska situācija, bet tas tālāk ir jādara Kārtības ruļļa ietvarā. Šodien mēs varam piekrist tam, ka nākamajā sēdē pēc nedēļas, iespējams, kā pirmo jautājumu izskatīs Ministru kabineta sastāvu un deklarāciju.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es gribu uzstāties pret šī jautājuma izskatīšanu šīsdienas sēdē. Saskaņā ar likumu Ministru prezidentam ir jāceļ priekšā Saeimai viņa vadītās valdības sastāvs. Tas, kas mums ir iesniegts, tas nav Ministru kabineta sastāvs, jo tur trūkst trīs svarīgāko ministru. Viena ministra pienākumus Šķēles kungs var uzņemties pats, kā viņš to ir līdz šim darījis, bet trūkst vēl divu ministru un līdz ar jauna Ministru kabineta apstiprināšanu šie posteņi paliek tukši, jo iepriekšējie ministri, kas bija iepriekšējās valdības sastāvā, to vairs pildīt nevar. Viņi varēja pildīt līdz jaunas valdības sastādīšanai, bet pēc jaunās valdības sastādīšanas viņi to pildīt vairs nevar.

Tāpat mēs nevaram spriest par šīs valdības sastāvu, ja nav triju svarīgāko ministru, ja nav zināms, kādas partijas vispār to vietas aizpildīs. Un, kā redzat, šajā sarakstā nav neviena Demokrātiskās partijas Saimnieks ministra, ko izvirzījis Šķēles kungs šajā amatā, šī partija kategoriski uzstājās par viņu, un tagad Šķēles kungs atļaujas iesniegt šo valdības sarakstu bez Demokrātiskās partijas Saimnieks pārstāvības. Demokrātiskā partija Saimnieks pagaidām nav spējusi noteikt savu attieksmi šajā gadījumā, vai viņa piedalīsies vai nepiedalīsies, jo Šķēles kungs šo lēmumu pieņēma vakar vakarā, un partijas vadošās institūcijas nav spējušas to apspriest un pieņemt lēmumu. Tāpēc es arī atbalstu, ka šāds jautājums nav balsojams. Pie tam es vēl atceros, ka ir zināms precedents. Iepriekšējās Saeimas priekšsēdētājs, savā laikā gribēja atteikties pieņemt Ministru kabineta sastāvu, ja tur trūka tikai viena ministra. Šobrīd mums trūkst veselu triju ministru. Es uzskatu, ka šajā gadījumā tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā kā ir divi deputāti runājuši "par", vienam ir tiesības runāt "pret".

Lūdzu, Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcija.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es tomēr domāju, ka par to, ka to varētu neiekļaut šodien, drīkstēja runāt tikai viens, ja jau runājam par Kārtības rulli...

Tagad paņemiet to pašu mīļo dokumentu, atšķiriet 27.lapaspusi un vēl vienu reizi iedziļinieties tekstā, ka Prezidijs minēto ziņojumu un Saeimas lēmuma projektu iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu. Šī ir kārtējā sēde? Ir. Šī ir nākamā? (Zālē liels troksnis. Izsaucieni.) Ir. Jūsu bļaušana man ļoti patīk. Tā tikai rāda, ka jūs piekrītat man. Tātad šinī konkrētajā gadījumā izšķirsim paši ar balsojumu - vēsā mierā - šī jautājuma iekļaušanu šodienas darba kārtībā kā pirmo jautājumu. Tas ir mans priekšlikums, kurš galīgi nav pretrunā ar Kārtības rulli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ilga Kreituse vēlas vēl runāt. Lūdzu! Pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es atvainojos, ka es aizkavēju jūsu uzmanību, bet tā kā tika pārkāpts Kārtības rullis un divi runāja "pret", līdz ar to, lai būtu līdzsvars, sēdes vadītājam bija jādod vārds otram cilvēkam, kas runā "par".

Sēdes vadītājs. Tas ir izdarīts.

I.Kreituse. Paldies, Čepāņa kungs!

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

I.Kreituse. Es vēlētos, lai jūs nekomentētu to, ko es runāju, kamēr jūs sēžat aiz galda, nevis stāvat Saeimas tribīnē.

Augsti godātie deputāti! Šobrīd mēs redzam, ka sākas politiska spēle - kad un ko izskatīt, jo izrādās, ka vienam politiskajam spēkam par vēlu ir pateikts "nç". Un viņiem tagad vajag pietiekami ilgu laiku likt valstij domāt un ticēt viņiem līdzi, ka viņi ir tie, kas noteiks valsts stabilitāti.

Tāpēc es domāju, ka šobrīd ir jārīkojas pēc tās vēsturiskās prakses, kāda ir bijusi. Un ja mums šodien šeit mēģina stāstīt, ka Latvijas Republikā vienmēr ir bijuši pilni Ministru kabineti apstiprināšanas brīdī, ka vienmēr un katrā postenī ir bijis viens noteikts ministrs, tad laikam tomēr mums vajadzētu mēģināt arī deputātiem atsvaidzināt atmiņā Latvijas vēsturi vismaz tik daudz, cik mēs prasām pilsoņu kandidātiem eksāmenā, kad viņi grib iestāties Latvijas pilsonībā.

Un tāpēc es aicinātu beigt liekas debates un ar balsojumu, ja ir strīdīgs jautājums, izšķirt to, kad mēs izskatīsim šo jautājumu. Es aicinu to izdarīt šodien, lai beigtos tā ažiotāža, kas ir izraisīta šodien valstī pašvaldību priekšvēlēšanu laikā. Tā ir nevajadzīga cilvēku tracināšana, nevajadzīgu kaislību radīšana un mēģinājums novērst cilvēku uzmanību no tiem sāpīgajiem jautājumiem, kas ir jārisina par apdrošināšanu, par dzīvokļu īri un visu pārējo.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Ministru kabineta priekšlikumu par valdības apstiprināšanas iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 29, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Jautājums darba kārtībā ir iekļauts saskaņā ar Kārtības rulli, godājamie kolēģi, kā pirmais.

Mums ir iesniegums, godājamie kolēģi! Sakarā ar to, ka mēs esam šo jautājumu iekļāvuši darba kārtībā, desmit deputāti lūdz pārtraukumu uz vienu stundu.

Lūdzu, kas vēlas runāt par šo iesniegumu? "Par" un "pret".

Juris Kaksītis - DPS frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Valsts prezidenta kungs! Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Es gribu pateikt motivāciju, kādēļ mēs, deputātu grupa, faktiski frakcija, griežamies ar šādu lūgumu.

Pa visu valsti ir izskanējusi nepatiesa informācija, ka vakar nedaudz vēlāk par pulksten 17.00 Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija ir atstājusi apspriežu zāli, kur apsprieda to valdības sastāvu, kāds ir šodien Saeimai likts priekšā. Tā tas nebija. Mūs palūdza premjera kandidāts. Vēlējās ar pārējām frakcijām bez mūsu dalības to izdarīt. Tāds ir fakts. Un, ja es kaut vienu vārdu saku nepareizi, tad lai nāk tribīnē kāds cits un apgāž to. Bija vārdi arī no premjera puses. Kad mēs teicām, ka mums līdz šīs dienas sēdei būs grūti savākt valdi un frakciju, izskanēja pārmetums, ka mēs reizēm rīkojoties pārāk lēni, pārāk strauji, varētu jau arī ātrāk. Mēs esam izdarījuši visu, un valde gaida šo brīdi, lai tiktos ar premjeru, lai viņš pamatotu partijas valdei, frakcijai kopumā savu nostāju, kādēļ viņš ir atteicis valdes un frakcijas izvirzīto finansu ministra kandidātu un kā viņš redz tālāko valdības apstiprināšanas gaitu.

Tādēļ es frakcijas vārdā, to deputātu vārdā, kuri ir parakstījuši šo iesniegumu, lūdzu pārtraukumu uz vienu stundu, lai tiktos ar premjera amata kandidātu, kurš faktiski mums mutiski to arī ir apliecinājis, proti, savu gatavību tikties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt "pret" iesniegumu?

Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es ieteiktu valdošā vairākuma pārstāvja Dobeļa vārdiem: "Nav ko diskutēt! Vajag balsot!" it sevišķi tad, kad ir parādīta nospiedoša valdošā vairākuma prāta mazspēja ar iepriekšējo balsojumu, kad mēs sākam diktēt gan Kārtības rulli... Es nebrīnīšos, ja drīzumā mēs pateiksim, ka Satversme mums arī ir nulles vērtībā. Tādēļ es domāju, ka nekādi pārtraukumi nav vajadzīgi. Man personīgi ļoti lielu izbrīnu rada "Saimnieka" raudas tagad. Nu nedabūjāt amatu, nedabūjāt! Pieņemiet to, ko vairākums jums parādīja ar iepriekšējo balsojumu, un dzīvojiet. Nāciet blakām pie mums, sēdiet un būsim kopā, (Zālē skaļi smiekli, izsaucieni.) jo es jau norādīju pirmīt, ka opozīcijā vispār ar deklarāciju ir iepazinusies lielākā daļa tikai šodien, bet jūs un pārējie kolēģi to uzskatījāt par normālu situāciju. Tad šī situācija, kādā "Latvijas ceļš", LNNK un LZP, "Kristīgie" [LZS, KDS un LDP. - Red.piez.] un "Tçvzemei un Brīvībai" ir nostādījuši valsti, tā ir normāla situācija, un mūsu tautai un sabiedrībai tā ir jāpieņem. Jūs esat tautas sastāvdaļa. Es uzskatu: nekādas diskusijas, tikai balsojums! Ātrāk! Varēsim apsveikt Šķēles kungu, Ulmaņa kungu ar kārtējiem lielajiem sasniegumiem, un tas būs ļoti jauki. Tikai jautājums: vai tas būs valstij par labu?

Tādēļ es aicinu neatbalstīt šo prasību un aktīvi balsot par Šķēli. Un pēc tam es aicināšu arī vairākumu samazināt debašu laiku, jo nav ko runāt, viss tāpat ir skaidrs. Vismaz viņiem, ja ne pārējiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret deputātu priekšlikumu - izsludināt pārtraukumu uz vienu stundu. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 10, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Pārtraukums līdz 10.35.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Pārtraukumam paredzētais laiks ir pagājis. Saskaņā ar mūsu balsojumu par darba kārtības 1. jautājumu vārds Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Lūdzu, Šķēles kungs! Godātie kolēģi, es aicinu ziņotāju par darba kārtības 1. jautājumu. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Tûlīt, tūlīt - vienu momentu!")

Saeimas Prezidijā ir ienācis iesniegums ar 10 deputātu parakstiem, kuri lūdz izsludināt pārtraukumu 13.februāra sēdē līdz pulksten 16.00.

Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" ðo iesniegumu?

Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Kā jau es pirmīt norādīju, šo parodiju vajadzētu ātrāk beigt un ātrāk balsot. Es neesmu pārliecināts, vai opozīcijai vēl nevajadzēs arī ierasties pēc tam pulksten 12.00 naktī, jo es skatos to ātrumu, ar kādu palielinās laiks. Bija stunda, tad jau līdz 4.00. Nākošais, ja ar tādu grafiku palielināsies, būs pulksten 1.00 naktī. Tādēļ es aicinu tomēr, ja jau Šķēles kungs šodien šādu piedāvājumu izdarīja... viņš gan kā nopietns politiķis, gan atbildīga persona, kas pārstāv daudzas frakcijas, ir apliecinājis visu un zina, ko dara. Tādēļ es pilnībā uzskatu, ka tā ir nenormāla situācija, uz kādu spiež parlamentu.

Tādēļ es aicinu, ja jau Šķēles kungs ir izvirzījis šodien savu kandidatūru, vienreiz balsot, bet savas iekšējās intrigas jūs varat risināt pēc balsojuma. Šajā gadījumā es aicinu sākt atklātas debates par valdību un nevilcināt laiku, jo šajā gadījumā valdība paliks aizvien īpatnējāka gan tautas acīs, gan sabiedrības acīs. Šajā gadījumā es aicinu balsot pret piedāvāto 10 deputātu priekšlikumu. Pie reizes būtu interesanti uzzināt arī viņu vārdus un uzvārdus, un, ja varētu, arī frakcijas. Un pēc tam var sākt diskusiju par Šķēles valdību, kā jau es teicu, samazinot laiku, lai īsi un ātri... un lai lieta kustētos. Es domāju, ka kaut kur ap pusdienām jau būtu jaunā valdība šādā vai tādā sastāvā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt "par" ðo iesniegumu?

Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Prezidenta kungs! Prezidij! Godājamie kolēģi! Es jums ierosinu balsot "par". Es tajā laikā ierosinu Prezidenta kungam pārdomāt, ko viņš dara, un dot iespēju veidot valdību kādam citam. Šķēles kungs, pirmkārt, ir parādījis, ka viņš tautai neko labu nespēj izdarīt.

Otra lieta. Viņš ir parādījis, ka viņš nespēj - kad viņam it kā bija plašs atbalsts šajā Saeimā, valdībā viņam bija jāaiziet prom. Viņš trīs dienas nespēja ar Prezidenta kungu sarunāties.

Prezidenta kungs, es jums aizsūtīju vēstuli vienu dienu, ieteicu, ar kādiem parametriem vajadzētu būt mūsu nākošajam premjerministram. Viņam vajadzētu būt tādam, kuram ir plašs atbalsts tautā, kurš kaut ko saprot no ekonomiskās attīstības, jo Šķēles kungs to nesaprot. Un viņam vajadzētu būt godaprātam. Šim kandidātam tā nav. Es lūdzu jūs, godājamais Prezidenta kungs, atrast tādu kandidātu, kuru mēs varētu atbalstīt, kad nebūtu šīs atklātās tirgošanās. Jūs izdodat kādam licenci tirgot mūsu tautas labklājību uz priekšu. Es jūs lūdzu atrast tādu cilvēku, kas grib to latviešu labklājību un grib veidot tādu valdību. Šķēles kungs ir parādījis, ka viņš mūs nekur labi nevar aizvest, viņa programmā ir, ka viņš pasaka, ka būs bezdeficīta budžets, bet mēs zinām, ka pašvaldības nespēs ievākt to naudu, ko viņš ir programmējis, zinot, ka pēc diviem mēnešiem atkal skolotājiem netiks maksāts, un tā tālāk. Mums tāds biznesmenis, kam pielīp tautas manta pie rokām, nav vajadzīgs galvenajā amatā šajā zemē.

Valsts prezidenta kungs, lūdzu, ņemiet to vērā un šajās četrās stundās, kas tagad tiek lūgtas, atsauciet mandātu Šķēles kungam veidot valdību. Viņš to nespēj, un nekā laba no viņa veidotās valdības nebūs.Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par pārtraukuma izsludināšanu līdz pulksten 16.00. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 13, atturas - 3. Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē!

Turpināsim vai, pareizāk sakot, sāksim izskatīt šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtības 1. jautājumu - ziņojums par Ministru kabineta sastādīšanu. Dokumenta numurs 2175 un 2175A.

Ministru kabineta vārdā runās Ministru prezidenta amata pretendents Andris Šķēle. Lūdzu, Šķēles kungs!

A.Šķēle (Ministru prezidenta amata pretendents).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šā gada 29. janvārī ar Latvijas Republikas Valsts prezidenta rīkojumu nr. 1 tiku uzaicināts sastādīt Ministru kabinetu. Pēc ilgām un ļoti spraigām konsultācijām ar politiskajiem spēkiem esmu aicinājis un stādu jums priekšā šādu Ministru kabineta sastāvu:

Ministru prezidenta biedrs - Juris Kaksītis,

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,

Ministru prezidenta biedrs - Anatolijs Gorbunovs,

aizsardzības ministrs - Andrejs Krastiņš,

ārlietu ministrs - Valdis Birkavs,

ekonomikas ministrs - Guntars Krasts,

iekšlietu ministrs - Dainis Turlais,

izglītības un zinātnes ministrs - Juris Celmiņš,

zemkopības ministrs - Roberts Dilba,

satiksmes ministrs - Vilis Krištopans,

labklājības ministrs - Vladimirs Makarovs,

tieslietu ministrs - Dzintars Rasnačs,

kultūras ministrs - Rihards Pīks,

īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās - Aleksandrs Kiršteins,

valsts ieņēmumu valsts ministre Finansu ministrijā - Aija Poča,

veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā - Juris Viņķelis,

vides valsts ministrs Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības ministrijā - Indulis Emsis,

pašvaldību lietu valsts ministrs Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības ministrijā - Ēriks Zunda,

finansu ministra pienākumus pildīšu pats.

Es aicinu Saeimu izteikt uzticību šim valdības sastāvam.

Gribu pateikties visām tām partijām un frakcijām, ar kurām kopīgi strādājot ir sastādīta valdības deklarācija, un ļaujiet man paust pārliecību, ka minētais Ministru kabinets ar jūsu palīdzību spēs to realizēt.

Lai mums veicas! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies, Šķēles kungs! Atklājam debates par apspriežamo jautājumu.

Debatēs pieteicies Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Partiju biedri un deputāti! Cīnītāji par krēsliem un portfeļiem! Vadoņi - Ulmani un Šķēle!

Vēsture atkārtojas. Divu gadu vecumā, kad mans tēvs bija izsūtīts uz Sibīriju kā valsts nodevējs, mani aizmigušu, ar visu gultu, mīļie latvieši - čekas ziņotāji - iznesa pagalmā, nevarēdami sagaidīt ātrāku tēva mantas sadalīšanu. Manas prombūtnes laikā ASV 1997. gada janvārī no neatkarīgo deputātu istabas - 206. istabas - mans galds ar visām mantām un dokumentiem pazuda nezināmā virzienā. Šinī istabā vēl mitinās Ilga un Aivars Kreitusi ar savu izpalīdzi - no "Saimnieka" padzītie. Nedz Prezidijs, nedz cienījamie Čepāņa un Daudiša kungi par to negrib runāt. Ko es gribu teikt? Nav ilgi jāgaida, visi rēķini reiz ir jānomaksā - par absolūti visu, ko tu ļaunu esi darījis saviem līdzcilvēkiem . Ja nemaksā tu, tad maksā tavi bērni vai mazbērni, vai mazmazbērni. To, kungi, es gribu jums atgādināt ievadā.

Tālāk. Par meliem un ignoranci, izsmieklu un ņirgāšanos. Valdības veidošanas sakarā es līdz šai dienai nebiju saņēmis nevienu dokumentu - nedz tā saukto deklarāciju, nedz partiju vienošanos, kur nu vēl sapņot par valdības stratēģiju un taktikas principiem, par programmām. Man informācija ir jāiegūst no citiem avotiem. Kāpēc šī slepenība, šīs bailes?

Kopš bērnības man ir paticis cirks, bet visvairāk - tīģeru dresētāji. Es apbrīnoju viņus un viņu pātagu cirtienu švīkstoņu - skaņas, pēc kurām lielie, bet krātiņos turētie, nebrīvē augušie un aprobežotie dzīvnieki pakļāvīgi izpilda jebkuru pavēli.

Andris Šķēle - cilvēks, kas apveltīts ar spēku, drosmi, veiklību, atjautību - atbilst īstam tīģeru dresētājam. (Skatīt Ģimenes enciklopēdijā.) Viņš pēdējo nedēļu laikā ar savu demisiju, ar valdības demisiju, ar Meļņika demisiju radījis krāšņu izrādes vizuālo iemiesojumu. Pirmais Šķēles pātagas cirtiens - un tā saucamais mūsu valsts morāles tēvs, Ulmanis, noguļas. Morālists, kas nemana baļķi savā acī. Nākamais Šķēles pātagas cirtiens - uz pakaļkājām paceļas valdību veidojošās partijas un frakcijas. Ir tāds jēdziens kā aizdomas. Tās var sagraut politiķa reputāciju (citēju Ulmani). Un man ir šīs aizdomas par viņiem un par partiju straujo kolektīvās morāles izaugsmi. Bija komunisma cēlāja morāles kodekss, nu ir partiju kolektīvā morāle un kolektīvā atbildība. Bija piecgadu plāni, nu būšot divu vai vairāku gadu budžets. Bet kāda būs kolektīvā atbildība par to, ka skolu neapmeklē 15 200 bērnu? Ka ir 10 000 prostitūtu, ka ir 3124 svaigi sifilisa slimnieki 1996. gadā? Vairāk nekā 7000 cilvēki dzīvo vēl joprojām komunālajos dzīvokļos, apmēram 80% Latvijas iedzīvotāju dzīvo trūkumā, katru gadu strauji samazinās dzimstība (mirstība to pārsniedz divas reizes). Joprojām jaunieši iet bojā armijā. Iedzīvotāju komunālie maksājumi kopumā ir sadārdzinājušies par 39%, strādājošo reālā pirktspēja ir manāmi samazinājusies. Bezdarbs. Nevajadzētu salīdzināt Latviju ar ekonomiski attīstītām Eiropas valstīm, jo, lūk, Latvijā vidēji 7,1% no aktīvajiem iedzīvotājiem ir bezdarbnieki, bet Rēzeknes rajonā - 27,4%, Krāslavas rajonā - 24,6%. Tā tas ir visā Latgalē. Tāds svarīgs rādītājs kā iekšzemes kopprodukts esot pieaudzis par 3%, bet izrādās, ka tikai par 2,5%. Viss balstās uz prognozēm, uz tranzīta rēķina. Iztikas minimums - 75 lati mēnesī, bet tajā pašā laikā tiek aprēķinātas pensijas viena, četru, desmit latu apmērā. Ziemā nosalst Latvijā vairāk nekā 100 cilvēku. Līdz bankrotam novesti tādi republikas uzņēmumi kā VEF, Rīgas radiorūpnīca, Slokas celulozes rūpnīca. Valsts vara kļūst arvien diktatoriskāka. Sabiedrība arvien vairāk tiek attālināta no valsts pārvaldes.

Šķēle līdz šim ir devis novērtējumu līdzšinējām valdībām. Viņas lai pilnībā uzņemas Šķēles adresēto kritiku. Šī ideja - morālā attīrīšanās, Ulmani, ir paņemta no deputāta Gundara Valdmaņa, kurš par to runāja jau sen un par kuru valdošā koalīcija ņirgājas un apsmej - es domāju, ka baidoties no viņa un viņa prāta spējām.

No nepareizā gala, kungi, esat sākuši. Kur lauksaimniecības, zemkopības attīstība, kur Latvijas valsts rūpniecība? Kur, pirmkārt, rūpes par jaunajām ģimenēm, bērniem, pensionāriem un tātad plašs sociālo un veselības problēmu risinājums? Kur atskaite par 43 Šķēles darbības punktiem? Es jau nerunāju par "tâlajiem" (pēdiņās) Godmaņa, Birkava un Gaiļa laikiem. Tā, Ulmaņa kungs, būtu morāliskā attīrīšanās. Bet ir vēl citas - pavisam vienkāršas - kategorijas, tādas kā godīgs, negodīgs, taisnīgs, netaisnīgs, likumīgs, nelikumīgs un smalkākas, bet tā jau būtu ētika. Vecie kadri, tas ir, bagātie latvieši, protams, Šķēle, brauks un brauc ar četriem līdz pieciem zirgiem pajūgā, bet tikmēr nabagie plikām sarkanām kājām ar pastieptu roku stāvēs grāvī. Manam tēvam agronomam bija daudz zirgu, bet viņš jāja ar vienu zirgu, lai ātrāk apraudzītu darāmos darbus un būtu tur, kur vajadzīgs. Par ko tagad jālūdz pensionāriem? Par ko jāpazemojas nebiznesmenim - strādniekam? Atbildiet uz šiem jautājumiem, ja varat.

Un nobeigumā, kungi, par Čērčilu. Man kā ārstam ir tuvāks Aksels Munte - ārsts un rakstnieks un viņa atziņas, ka tas, kas mums ir visvairāk vajadzīgs, atcerieties, ir - gaiss, saule, debesis un ūdens, to mēs saņemam par brīvu.

Un vēl dažas piezīmes. Pirmā. Jau sen zinātnieki visā pasaulē ir pierādījuši, ka tie, kas strādā vai sakās strādājam 14 līdz 16 stundas dienā, kā mūsu vadoņi, pie valsts pārvaldes nav pielaižami nekādā gadījumā. Tiekoties ar saviem vēlētājiem, redzu - es jums saku, tauta jums vairs netic, lai kādi arī nebūtu aptaujas rezultāti, jo šāds darbs nav radošs. Tas parādās arī šodien. Vai tā jūs, kungi, biedri, "strādājat" (pēdiņās)?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Pēdējo nedēļu notikumi ir uzskatāmi parādījuši valdošo partiju ambīcijas un nespēju stabili pārvaldīt valsti, un nespēju konstruktīvi virzīt valsts attīstību. Politiķi gandrīz mēnesi ir "tirgojušies" un nav spējuši nonākt pie kaut kāda derīga rezultāta. Politiķiem ir bijuši svarīgi tikai un vienīgi "krēsli", un diskusijas par principiem faktiski nav notikušas. Vairāk nekā trīs nedēļu ilga laika šiem politiķiem ir bijis par maz, lai sastādītu kaut kādu pilnu valdības sastāvu. Tā vietā mums šodien no rīta tika piedāvāts valdības surogāts - valdības sastāvs bez trīs ministriem, un politisko kašķu dēļ šodien visu dienu tika paralizēts Saeimas darbs. Iespējams, ka tagad vakarā Saeima beidzot arī atbalstīs šo valdības sastāvu, bet skaidrs, ka, tāpat kā tā ir mocījusies līdz šim, tā arī turpmāk nespēs stabili strādāt un diemžēl mūsu tautai arī turpmāk nāksies paciest šo absolūti haotisko valdību, kas ir kā kuģis bez kapteiņa un var aizvest, un diemžēl aizvedīs mūsu valsti uz nekurieni. "Tirgus" rezultātā izveidotajā jaunajā valdībā pamatā ir palikuši visi tie paši vecie ministri (ja neskaita dažus izņēmumus), un līdz ar to ir skaidrs, ka šīs valdības politika arī būs pamatā tā pati vecā un valdības nestabilitāte, nemitīgā šūpošanās un raustīšanās sakarā ar ministriem arī būs tā pati vecā - ja ne vēl lielāka, ņemot vērā to, ka tas deputātu skaits, kas atbalstīs šo valdību, ir būtiski sašaurinājies. Jaunās valdības stabilitāti var raksturot tā: tā ir līdzīga pudiņam, kad to mēģina pienaglot pie sienas. Ja Šķēle nespēja nodrošināt stabilu valdības darbību, kad viņam bija vairāk nekā 80 deputātu atbalsts, tad ir maz cerību, ka viņš to spēs arī tagad, kad šis skaits nedaudz pārsniedz 60. Pašreizējai politiskajai krīzei ir tikai viens ilgtspējīgs risinājums, kā to ir norādījis Joahims Zīgerists savā preses paziņojumā jau otrdien, - ka Latvijā rudenī ir rīkojamas jaunas Saeimas vēlēšanas - ārkārtas vēlēšanas, bet līdz tam brīdim no visām Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām ir izveidojama pārejas valdība, kas garantētu svarīgāko likumu pieņemšanu investīciju klimata uzlabošanai, darba vietu radīšanai un tautas dzīves apstākļu uzlabošanai. Valdība nevar sastāvēt tikai no "krēsliem", ir nepieciešams arī pilnīgi reāls valdības darbs tautas un katra konkrēta cilvēka labā. Bet acīmredzot šis paziņojums ir bijis pārāk trāpīgs un politiski varenajiem netīkams, jo neviens no radio vai televīzijas, neviens no masu informācijas līdzekļiem nav uzskatījis par vajadzīgu tautai darīt zināmu šo paziņojumu. Es gribu atgādināt, ka par Tautas kustību "Latvijai" pagājušajās vēlēšanās balsoja otrais lielākais vēlētāju skaits, un, ja, neraugoties uz šo faktu, masu informācijas līdzekļi atļaujas pilnīgi ignorēt mūsu viedokli, tad jājautā - kādā valstī mēs dzīvojam? Kas tā ir par demokrātiju? Tas ir absolūts totalitārisms. Kaut arī šīs valdību veidojošās frakcijas ir pavisam nedaudz uzmanības veltījušas šai valdības deklarācijai, "tirgošanās" ir bijusi tikai jautājumā par "krēsliem", es uzskatu, ka galvenais tomēr ir šis valdības īstenojamais politiskais saturs. Un tas arī ir pats būtiskākais šodien aplūkojamā jautājuma saturs. Kāda būs valsts attīstība šīs valdības laikā, ja tagad būs šis pozitīvais balsojums? Ko katrs cilvēks, Latvijas Republikas pilsonis, Latvijas iedzīvotājs iegūs no šīs valdības darba? Atbilde diemžēl ir traģiska. Bagātie kļūs arvien bagātāki, bet nabagie - aizvien nabadzīgāki. Jaunas darba vietas radītas netiks, un aizvien pieaugs bezdarbs. Lauku un mazpilsētu saimnieciskā, sociālā infrastruktūra un līdz ar to uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējas tiks nolemtas vēl tālākam sabrukumam. Šodien jau tas vairs nevienam nav noslēpums, ka valdošie politiskie spēki - "Latvijas ceļš", "Tçvzemei un Brīvībai", Demokrātiskā partija Saimnieks un arī citi - atrodas dažu ekonomisko grupējumu kontrolē un realizē šiem grupējumiem atbilstošu valsts politiku gan privatizācijas jomā, gan sociālo garantiju sistēmas veidošanā, gan valsts mantas izlaupīšanā un tiesiskā haosa leģitimēšanā valstī. Jebkāda vara, kas savā darbībā un būtībā kalpo nevis tautas interesēm, bet gan kādam citam spēkam, ir amorāla savā būtībā. Un tas ir neatkarīgi no tā, cik daudz šie valdošie politiskie spēki savā deklarācijā runā par kādu morāli, tie visi ir tukši vārdi. Un es gribu atgādināt, ka arī zaglis bieži vien, lai izbēgtu no sabiedrības uzmanības un no taisnīgā soda saņemšanas, ir tas, kas visskaļāk sauc: "Íeriet zagli!" Bet, protams, visās šajās politiskajās partijās ir cilvēki, kas ir tur iestājušies, vistīrāko motīvu vadīti, diemžēl tiem nav izdevies iegūt vadību, un šeit mēs redzam šokējošu analoģiju ar padomju varas gadiem. Ne jau visi tie cilvēki, kas bija PSKP biedri, realizēja kādas represijas pret cilvēkiem. Nenoliedzami, bija pat tādi, kas centās izmantot partijas biedra karti, lai izdarītu kādu cilvēkiem vajadzīgu lietu. Tomēr visiem šiem cilvēkiem ir vismaz tas grēks pret sabiedrību, ka viņi ar savu ārēji pozitīvo morālo stāju un rīcību cēla PSKP autoritāti sabiedrībā un mazināja tautas naidu pret šo organizāciju, un būtībā palīdzēja slēpt no tautas acīm un sirdsapziņas partijas vadības funkcionāru un citu līdzbiedru pastrādātās nejaucības un noziegumus.

Šī valdība vārdos iestājas par ilgtspējīgu valsts attīstību, bet stabilu valsts attīstību var nodrošināt tikai līdzsvarota attīstība, kad viena sociālā grupa pārmērīgi neiedzīvojas uz otras rēķina un kad attīstības līmeņa ziņā neparādās nesamērīgi liela atšķirība starp dažādiem valsts reģioniem. Jebkādu šādu atšķirību akumulēšanās var būt par cēloni lielām sociālām nekārtībām ar iespējamām globālām dramatiskām sekām. Šodien notiekošie procesi diemžēl nepārprotami norāda uz šādu iespējamību. Un vajag just atbildību par to, valdošie politiķi. Just atbildību par absolūti destruktīvu spēku popularitātes pieaugumu, kas grib visu atkal nacionalizēt, pārdalīt to, kas nav saražots, un, nedod Dievs, pievienot atkal Latviju Krievijai. Lai notiktu līdzsvarota valsts attīstība, ir nepieciešams visas sabiedrības līmenī panākt vienošanos par valsts attīstības pamatvirzieniem, un tālākai šīs attīstības realizācijai ir jānotiek politiķu vadībā, saglabājot nemitīgu aktīvu un vispārēju sabiedrības uzraudzību pār šo attīstības procesu norisi. Diemžēl mūsu sabiedrībā praktiski nekas nav darīts, lai šādu vienošanos panāktu. Un tam arī ir skaidri cēloņi, jo šāda vienošanās neapšaubāmi respektētu ikviena cilvēka dabiskās prasības attiecībā uz cilvēka cienīgu dzīvi, kā arī uz viņam pienākošos sabiedriskā labuma daļu - vispirmām kārtām darba iespējām, izglītības iespējām un arī sociālās aprūpes minimumu. Tas viss kopā nodrošinātu viņa, cilvēka, cieņu, respektēšanu. Tā vietā, kā jau minēju, notiek tas, ka ne no viena vairs netiek slēpts, ka valdošie politiķi atrodas dažādu ekonomisku grupējumu ietekmē, un katrs var saprast, ka šie politiķi realizē tieši šiem ekonomiskajiem grupējumiem - nevis sabiedrībai kopumā - labvēlīgu valsts attīstības scenāriju. Valdošie politiskie spēki nav pamanījuši vai nav gribējuši pamanīt, ka sabiedriskais labums - tas nav tikai visu indivīdu labumu kopsumma, svarīgi ir tas, lai katrs cilvēks varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Bet grupējumu intereses pieprasa savu. Šie grupējumi ir ieinteresēti, lai tauta vēl joprojām tiktu turēta par muļķiem, lai tai nebūtu šīs darba iespējas, lai tai netiktu darītas pieejamas zināšanas par to, kā strādāt jaunas ekonomikas - tirgus ekonomikas - apstākļos, un lai, būdama galīgā nabadzībā un nonākusi pie fiziska nespēka, tā nedomātu ne par ko vairāk kā tikai par savu vēderu un lai tādēļ par sviestmaizi atdotos šo grupējumu kalpībā. Labi, ja vēl par sviestmaizi, nevis par maizi bez sviesta. Arī izglītības laukā šai elitei nav bijuši vajadzīgi nopietni pasākumi, jo savus bērnus politiķi var skolot ārzemēs un tiem nav vajadzīga šī izglītības reforma un būtiska pilnveidošana. Tautas kustība "Latvijai" allaž ir deklarējusi, ka politiskās darbības augstākais un vienīgais mērķis ir kalpot cilvēkiem. Tautas kustība "Latvijai" savā programmā un rīcībā ir skaidri deklarējusi, ka labklājība ir nepieciešama visiem, nevis tikai politiķu un mafijas aprindām. Es aicinu balsot pret šīs valdības apstiprināšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai".

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamo Valsts prezident! Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Šā gada sākumā bijušais un tagad jau atkal topošais Ministru prezidents Andris Šķēle kopā ar Valsts prezidentu un valdošo partiju politiķiem sarīkoja mums visiem lielu, lielu politisku izklaidi, jo visi (es domāju šeit gan deputātus, gan arī Latvijas iedzīvotājus) varēja gandrīz mēneša garumā ar lielu interesi sekot līdzi: nu, kas tad nu notiek Augstajā namā un kas notiek valsts vadībā? Šī izklaide saucās: Šķēles tā dēvētā demisija un jaunas Šķēles valdības sastādīšana. Šķiet vairumam cilvēku tā arī nekļuva skaidrs, viņi netika pie īstas skaidrības, kāpēc tad īsti demisionēja Šķēle. Ministru prezidents tā arī nav uzskatījis par vajadzīgu sniegt argumentētu pamatojumu savam lēmumam par šo demisiju. Tā vietā Šķēles demisija atgādināja no paša sākuma tādas izlutinātas un kaprīzas ģimnāzistes uzvedību. Viņam, lūk, tikuši izteikti pārmetumi, pat no Valsts prezidenta puses un no valdību veidojošo politiķu puses, un kur nu vēl opozīcijas pārmetumi, tie jau paši par sevi vienmēr ir, saprotams. Nu, un tad, kad nu nav šo komplimentu un pat Valsts prezidents Ulmanis atļaujas izbārt Šķēli par valdības morālo "seju", - tad nu, lūk, uzreiz seko viņa rīcība. Tas apliecina, ka Šķēle, kaut arī varbūt orientējas kādās "ðeftēs", no politikas laikam tomēr neko daudz nesaprot. Šķēle valsts vadītāja amatā drīzāk atgādina lidmašīnas pilotu, bet tādu, kas ir bez pilota kvalifikācijas apliecības, diemžēl. Un neviena partija neuzņemas viņam šādu apliecību izdot. Neviena politiska partija neuzņemas atbildību par viņu kā no savas partijas virzītu partijas biedru - politiķi. Tāda nu ir šī Latvijas situācija.

Nu, protams, feļetona vērta bija epopeja ar sliktajiem telefona sakariem un nedisciplinētajām sekretārēm. Vai nu Ministru prezidenta sekretāre, vai Valsts prezidenta sekretāre - kura nu tad tagad ir bijusi īsti vainīga, nav skaidrs, - ir liegušas, lūk, Šķēlem sazvanīties ar Ulmani. Varbūt vismaz tagad, kad tas viss ir aiz muguras, abi prezidenti, gan Valsts prezidents, gan Ministru prezidents, varētu taču atcerēties atbildību tautas priekšā, nopietni atvainoties par šiem, es domāju, vāji slēptajiem meliem vai pat "blefošanu". Bet laikam to velti gaidīt. Gan Ulmanis, gan Šķēle tagad ir mierīgi vienojušies, ka vairs nepieminēs šo apkaunojošo notikumu. Es domāju, ka to ļoti labi visi redzēja un arī žurnālisti to objektīvi novērtēja. Ļoti veiksmīgi "Radio SWH" rīkoja aptauju: kā jūs nosauktu šo "teātra izrādi", kuras nosaukums ir "Ðķēles valdības demisija"? Klausītāji zvanīja un ieteica nosaukumus, un, manuprāt, viens no spožākajiem, ko es dzirdēju radiopārraidē, bija šai "teātra izrādei" dotais nosaukums "Aizdodiet man telefonu". Cilvēki tātad ir diezgan precīzi uztvēruši valstī notiekošo. Bet labi, kungi vienojās par šo vairs nerunāt. Tātad nevienam citam par to vairs nav daļas. Un punkts.

Tā vietā Šķēle paziņoja, ka valdības demisija, kā viņš esot dzirdējis, ārvalstīs esot cēlusi Latvijas starptautisko prestižu. Tā ir tāda "pçrle", ko laikam arī pasaules vēsturē grūti būtu atrast. No tā varētu izdarīt secinājumu, ka, ja valdība, ko tagad atkal vadīs Šķēle, sāks turpmāk demisionēt aizvien biežāk, teiksim, reizi mēnesī, tad līdz gada beigām Latvijas starptautiskais prestižs būs visaugstākais pasaulē. Loģiski būtu, ka Ministru prezidents sniegtu sabiedrībai atskaiti par savas valdības darbu iepriekšējā gadā. Solīt viņš to solīja, bet līdz šim konkrētas darba analīzes vietā dzirdam vienīgi nepārtrauktu lielīšanos par kaut kādiem milzīgiem panākumiem visās jomās. Saprotams, ka tie ir gūti it kā tieši Šķēles viedās gudrības dēļ. Arī jaunajā valdības deklarācijā mēs neatradīsim gandrīz neko par to, kā valdība vērtē dzīves apstākļu pasliktināšanos vairumam savas valsts iedzīvotāju, kā vērtējams nemitīgais bezdarba pieaugums, komunālo maksājumu un pirmās nepieciešamības preču cenu pieaugums, cik lietderīga valstij ir izglītības līmeņa pazemināšanās, noziedzības palielināšanās, un tā tālāk. Ir redzams, ka Šķēle faktiski ir ļoti emocionāls un pat haotisks cilvēks. Viņš ir atbildīgs par to haosu, kas šobrīd Latvijā ir izveidojies. Bet nu viņam atkal piedāvā un dod iespēju pārvaldīt šo haosu. Tas ir acīmredzot tāpat, kā iecelt piromānu par ugunsdzēsēju ģenerāli. Jā, tagad izveidots jauns valdības sastāvs. To veidojis, protams, tas pats Šķēle. Valdībā redzami, protams, praktiski tie paši ministri - un no tām pašām valdošajām partijām. Bet kas gan kvalitatīvi ir mainījies otrajā Šķēles valdībā, salīdzinot ar pirmo valdību? Nekādi nav saprotams, kam bija vajadzīga visa šī uzbāzīgā jezga ar portfeļu dalīšanu partiju starpā, ko tik veiksmīgi uzkurināja faktiski arī pats Šķēle. Rezultātā mēs vienkārši varam prognozēt - spriežot pēc tā sastāva, kas mums ir iesniegts apspriešanai, - ka Šķēles valdība būs nestabila un nekādu pozitīvu rezultātu tās darbam nebūs, jo tie paši cilvēki strādās tajos pašos atbildīgajos posteņos. Mēs redzam vienu pēc otra šos uzvārdus. Pakavēsimies pie tiem.

Guntars Krasts - ekonomikas ministrs, par kuru neviens nevarēs pateikt, ko viņš ir labu vai sliktu izdarījis. Viņš vienkārši neko nav izdarījis (neskaitot dažu semināru organizēšanu, ko izdarīt varētu uzticēt droši vien arī lietvedībā strādājošām sekretārēm). Nopietnu investīciju nav, un nekāda reāla uzlabojuma nav, un nav arī gaidāms, ka šīs investīcijas plūdīs tagad, šajā gadā.

Vladimirs Makarovs - sociālo lietu ministrs. Cilvēks, par kuru acīmredzot neviens Latvijā neaizliks labu vārdu. Vismaz grūti būs tādus sastapt.

Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs. Domāju, ka mēs vēl ļoti daudz dzirdēsim un presē lasīsim par visām tām bezjēdzībām, kas Latvijas armijā ir un kas diemžēl turpinās. Mēs lasīsim par to, ka joprojām nav aizsardzības plāna, ka joprojām nav citu nepieciešamo dokumentu, mobilizācijas plānu, un tā tālāk, un tā tālāk.

Mēs redzam, ka ir pazudis no šā Ministru kabineta sastāva vienīgi Māris Grīnblats. Nelaimes putns. Pazudis acīmredzot pelnīti. Šķiet, arī pats Šķēle laikam uz viņu attiecinās tos vārdus, ko ir teicis presē, neminot uzvārdu, - ka no nevēlamiem ministriem, kas slikti strādājuši, jau nu būs jāatbrīvojas. Kā es saprotu, Tautas kustības "Latvijai" pieprasījumi par Grīnblata demisiju ir beidzot stājušies spēkā. Bet kāpēc tad vajadzēja visu to saistīt ar pašas valdības demisiju? Vienkāršāk būtu bijis jau tad, kad mēs izvirzījām šo jautājumu par Grīnblata atcelšanu no amata, godīgi pateikt: "Jâ, tas cilvēks nav spējīgs vadīt ministriju. Viņam no Izglītības ministrijas ir jāaiziet." Tā būtu bijis godīgi pret visiem.

Vienīgais labums no visa tā, kas tagad ir, ir tas, ka sabiedrībai tika sniegta, kā jau es teicu, bezmaksas izklaide, vērojot šķietami ļoti nopietnus mūsu valsts politiķus plēšamies par ministru amatiem. Kādus tik paziņojumus šajā sakarā mēs nedzirdējām no dažādu partiju, ļoti nopietnu partiju pārstāvjiem! Cik cienīgi, piemēram, "Latvijas ceļš" paziņoja, ka neparko neļaus atstādināt no amata, piemēram, Birkavu! Ar kādu patosu frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" izvirzīja ultimātu - vai nu Krasts un Rasnačs, vai arī aiziešana opozīcijā! Kā "Saimnieks" apelēja pie labākajām Šķēles jūtām, līdz pat šodienai, līdz pat šodienas pēcpusdienai, ka jādod "Saimniekam" amati, gandrīz vai tikai tāpēc, ka "Saimnieks" pirmais apliecināja uzticību Šķēlem! Un kur tad vēl tā sauktās mazās frakcijas ar savu vārdos pausto pieticību, bet reāli neremdināmo kāri pēc amatiem! Nebija skaidrs - četrus, piecus vai vairāk... varbūt visus amatus vajag atdot mazām frakcijām. Visa šī epopeja ar jaunās, bet patiesībā vecās Šķēles valdības atkārtotu sastādīšanu varētu noderēt arī kā zināma veida scenārijs kādai politiskai komēdijai. Diemžēl tā ir šodienas valsts varas realitāte. Tāda šodien ir tā sauktā Latvijas politiskā biznesa elite. Visa šā jandāliņa laikā nekas nebija dzirdams par to, kā "jaunā" (pēdiņās) valdība domā risināt valstī samilzušās problēmas, kas būs prioritāras tās darbā, kādas kļūdas izanalizējusi iepriekšējā posma darbībā un kam pievērsīs nopietnāku uzmanību, un kur liks jaunus akcentus. Par to nerunāja. Runāja tikai par "krēsliem", nevis par to, kā uzlabot cilvēku dzīves apstākļus, palielināt algas, pensijas, stiprināt drošību. Ir redzams, ka nedz Ministru prezidentu Šķēli, nedz Valsts prezidentu Ulmani, nedz valdošās partijas neinteresē cilvēku intereses. Nav jau laika ar tādiem sīkumiem nodarboties. Svarīgāk ir runāt aiz slēgtām durvīm, nelaižot klāt presi, un, nesniedzot pēc tam nekādas intervijas (tā sakot, nav komentāru, kā teica Grīnblats), neko par to neteikt. Skumji. Tagad gan pēkšņi atkal Valsts prezidents Ulmanis devīgi bārsta dzejiskus salīdzinājumus par ābeļdārziem, kuru kopšanai prasmīgais dārznieks izgriež ābelēs vecos zarus un nevajadzīgos dzinumus. Nu ļoti skaisti! Varbūt pie viena Ulmanis varētu pastāstīt mums arī par to, kā ābeļdārzos tiek iznīcināti kaitēkļi, nezāles. Ir taču tik patīkami izlikties veicam kaut kādas reformas, par kaut ko ļoti rūpējamies - ja ne citur, tad vismaz ābeļdārzā, vai ne? Manuprāt, vietā ir cits salīdzinājums. Šķēle faktiski ar savu izvairīšanos no atbildības, tad, kad gada sākumā bijā jāsāk nopietni strādāt pie budžeta un pārējā, uztaisīdams visu šo jandāliņu ar valdības demisiju un tā mierīgi "aizlaizdamies" prom no atbildības par to, kā ievirzīt valsts attīstību šajā posmā, vairāk atgādina tādu vistuzagli, kas, ar nozagtu vistu padusē, ir tumsā slepus aizlavījies prom no vistu kūts, bet ko pēc kāda laika vistu kūts sargs tik un tā atkal atļauj ielaist atpakaļ šajā pašā vistu kūtī un kas tad nu var pilnā mutē apgalvot: "Es esmu atgriezies ar vienu domu - sargāt vistas!" Tas ir tāpat kā lapsu likt par zosu saimes sargu.

Frakcija "Latvijai" uzskata, ka nav vajadzīga Latvijai šāda valdība un šāds Ministru prezidents. Tā neko nav devusi cilvēkiem līdz šim un neko nedos arī turpmāk. Tie cilvēki, kas uzskata, ka tikai Šķēlem ir jākļūst par Ministru prezidentu, nevis Ministru prezidentam jānāk, kā atbildīgai personai pārstāvot konkrētu politisku partiju, konkrētu politisku spēku, un nesot konkrēti tās priekšā politisku atbildību, - tie cilvēki, kas uzskata, ka tieši Šķēle ir tas, kuram jākļūst atkal par premjeru, faktiski ir līdzīgi tiem, kas tuksnesī redz mirāžu, proti, aku, kaut gan patiesībā tur akas nemaz nav. Šķēles iecere - likt Saeimai balsot par valdību, kura, kā mēs redzējām šorīt no rīta, izveidota tikai daļēji: tagad nav finansu ministra portfeļa, ko, kā viņš saka, viņš pildīšot pats. Tātad nav skaidrs, kādas šajā valdībā būs atbildīgās personas konkrēti šajā - finansu - jomā, kas ir viena no svarīgākajām. Ja gribam pildīt pašu pieņemto budžetu, tad tas tomēr rāda, ka valdība tādā sastāvā, kādu mums liek tagad priekšā apstiprināšanai, nav strādātspējīga. Tad jau drīzāk varbūt vajadzēja partijām iet citu ceļu - sastādīt valdību, tos "krēslus" sadalīt savā starpā, atstājot tukšu kādu citu "krēslu" - Ministru prezidenta "krēslu". Tas būtu kāds jauns piegājiens, un tad varētu vēl kādu pusgadu strīdēties, kurš tad būs Ministru prezidents. Bet... nu labi! Un mūsu uzskats ir - balsot "pret" ðo valdību, un izeju no situācijas mēs redzam Saeimas ārkārtas vēlēšanās. Bet lai līdz tam visas Saeimā pārstāvētās partijas izveido pagaidu valdību. Taču acīmredzot partijas, kas veido šo valdību, šodien ir vienojušās par to, ka labāk atkal pavilks kādu laiciņu līdz nākamajai demisijai. Lai nu kā tur būtu ar valsts un tautas interesēm, kaut tikai pašiem ir "krēsli". Un Šķēli un viņa valdību apstiprinās. Bet Tautas kustība "Latvijai" balsos "pret".

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Godātie deputāti! Ar vēsu prātu lūkosim noskaidrot, kas ir Andris Šķēle, kurš jūs izrīko un apsaukā par grūtgalvīšiem. Mūsuprāt, viņš ir pragmatiķis, salta aprēķina cilvēks, kam rūp tikai savas grupas un savi egoistiskie mērķi, kuriem nav nekāda sakara ar Latvijas valsts interesēm. Par Vasiliju Meļņiku avīzes zobojās, ka viņš iecelts par finansu ministru pierādījumu trūkuma dēļ, taču par Andri Šķēli tāda zobgalība būtu vēl daudz vairāk vietā, jo pret viņu pirms nominācijas bija uzsākta operatīvā lieta. Andra Šķēles stāvokli mīkstina tikai tas, ka neatkarību atguvušajā Latvijā viņš nav pirmais Ministru prezidents, kurš šajā amatā iecelts pierādījumu trūkuma dēļ. Pēc avīžu publikācijām tagad zinām, ka 1995.gada decembrī Andris Šķēle bija tas, kurš ciniski ieteica Valsts prezidentam Guntim Ulmanim aicināt viņu sastādīt valdību, pārkāpjot Satversmes 52.pantu un viltojot nominācijas dokumenta rekvizītu. Kāpēc Valsts prezidents tik viegli paklausīja cilvēkam no malas, kas nebija ne deputāts, pat ne kādas partijas biedrs, turklāt bija policijas operatīvajā uzskaitē? Lūk, kādai autoritātei pakļaujas Latvija! Vai tas pārāk uzkrītoši neatgādina Itāliju? Jau toreiz, sarunās par savu nomināciju, Šķēle atļāvās Valsts prezidentam par Saeimas deputātiem nievīgi izteikties - "tie tur", tā likdams arī Guntim Ulmanim saprast, ka "tie tur" nav izšķirošie lēmēji. Ka īstenie lietu kārtotāji atrodas citur. Ceru, ka lielākā daļa no jums zina, kas ir šie lietu kārtotāji. Tiem, kas nezina, teikšu mierinošus vārdus - jums ir vieglāk. Arī komunistu laikos tiem, kas staigāja ar aizvērtām acīm un ausīm, bija vieglāk un bija arī mazāk bīstama dzīve.

Tautas kustībai "Latvijai" un tautas vērīgākajai daļai bija interesanti vērot, kā Šķēle sāka cūkot Demokrātisko partiju Saimnieks, noraidot ekonomikas zinātņu doktores Sarmītes Jēgeres kandidatūru finansu ministra amatam, jo, "ðeftmaņu" valodā runājot, viņa esot nesaprotoša. Un tūlīt izraudzījās Meļņiku. Jūs jau zināt, kāda šī informācija par Meļņika izraudzīšanos bija no vienas puses un no otras puses. "Saimnieks" brīnījās, kāpēc viņš izraudzījies Meļņiku, bet, kā izrādījās, Šķēle pēc tam apgalvoja, ka to esot izraudzījusies partija "Saimnieks". Kam taisnība, mēs nezinām.

Kā televīzijas intervijā pareizi izteicās Odisejs Kostanda, durvis aiz Meļņika vēl nebija aizvērušās, kad tika pacelta telefona klausule un tika teikts: "Cui!" Sākās tautai paredzētā izrādes daļa. Cik teatrāli skaista bija Valsts prezidenta atmošanās - morāliskā atmošanās - ar tai sekojošo Ministru prezidenta patētisko demisiju un tai sekojošo Andra Šķēles morālisko atmošanos! Gluži kā pēc labākajām KGB psiholoģisko spēļu instrukcijām. Godīguma sapņu dēļ Šķēlem tauta daudz ko piedos. Padomju tauta daudz ko piedeva komunistiem. Īstenie lietu kārtotāji prasa, lai oligarhiskās demokrātijas spēlmaņi "pievilktu skrūves" un reizē attālinātu tautas sašutuma izpaušanos tādās formās, kas varētu apdraudēt iegūto bagātību, pielaist pie varas sirdsšķīstus vientiešus, nesaprotošus muļķus, kuri aiz tīras ziņkārības sāktu pārbaudīt no ārzemēm pienākošās ziņas, ka vairāki desmiti varai ļoti tuvu stāvošu cilvēku kļuvuši par miljonāriem dažu gadu laikā - gluži neizskaidrojamā kārtā. Tāpēc jātēlo morāliskā attīrīšanās. Nesaprotošo muļķu veiktu izmeklēšanu nevēlas ne Godmanis, ne Repše, ne Birkavs, ne Gailis, ne Šķēle, nedz vēl daudzi citi, kas jums zināmi.

Atcerieties, ka Šķēle, nākdams pie varas, paziņoja, ka Gaiļa valdība novedusi valsti bankrotā. Tauta uzgavilēja. Šķēle tapa par pirmo cilvēku valstī. Bet vai ir uzsākta kaut viena nopietna izmeklēšana "prihvatizācijas" lietās? Neviena. Gailis noveda valsti līdz bankrotam. Aiz muļķības. Muļķību likums nesoda. Ej nu pierādi, ka Gailis nebija muļķis.

Andris Šķēle iznīcinās tautu, tīši graudams tautas dzīvo spēku. Ej nu pierādi, ka tas nebūs darīts dēļ muļķības, bet dēļ grupas mantkārīgā egoisma un, lai Dievs pasarg', dēļ velnišķīga mājiena no aizrobežu rezidentu puses. Skan baigi un neticami. Diemžēl pasaules lielo politiķu pastrādātie ļaunie darbi ļoti bieži ir neticami un šaušalīgi. Tiem notic tikai vēlāk, pēc atmaskošanas. Ārēji tie briesmīgi neizskatās, rīcību var attaisnot ar nepieciešamību, ar reformām, pat ar morālu nepieciešamību attīrīties. Staļins arī tikai reformēja saimniecību un attīrīja sabiedrību no reformu pretiniekiem un morāliski neizturētiem indivīdiem. Arī viņam bija iebiedēta, paklausīga slaka, kas drebēja par savu karjeru.

Šobrīd Latvija iet pa egoistisku un trulu, alkatības un meliem bruģētu iznīcības ceļu. Tauta izmirst. Kopš 1994.gada Latvijā nav vairs nevienas pilsētas, neviena rajona ar pozitīvu iedzīvotāju dabisko pieaugumu. Zemās dzimstības dēļ nākamā paaudze veidojas divreiz mazāka nekā pašreizējā. Negatīvā dabiskā pieauguma dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits katru gadu samazinās par 17 000 līdz 18 000.Citiem vārdiem, katru gadu no Latvijas pazūd divas Alūksnes.

Andris Šķēle, stājoties amatā 1995.gada decembrī, deklarācijā apsolīja (citēju): "Demogrāfiskās situācijas atveseļošanai valsts veiks ilglaicīgu pasākumu kompleksu." Kā zināms, godātie deputāti, šo solījumu izpildot, Andris Šķēle piespieda jūs nobalsot par vismaz sešiem likumu grozījumiem, kas ilglaicīgi un kompleksi pasliktina demogrāfisko stāvokli. Tātad solījums ir izpildīts. Tikai ar pretēju zīmi. Ļoti vienkārši.

Pieminēsim tikai vienu. Proti, deklarācijā Šķēle solīja sievietei, ka viņai bērna audzināšanas laiks, bērna audzināšana līdz skolas vecumam, tiks ieskaitīts darba stāžā. Līdz tam darba stāžā ieskaitīja bērna audzināšanu līdz 3 gadu vecumam.

Es, kolēģi, redzēju, kādas bija jūsu sejas balsojot. Šķēle jūs piespieda balsot par likumu, kas darba stāžā ieskaitāmo bērna audzināšanas laiku nevis pagarina, bet gan samazina no trim gadiem uz pusotru gadu. Tāda, lūk, ir Andra Šķēles solījumu izpilde tautas dzīvā spēka dzīvības jautājumā. Šķiet, tā nav gadījuma rakstura kļūme, jo svētdienas, 9.februāra, televīzijas intervijā Šķēlem paspruka tāds teiciens, ka tie, kam esot mazi bērni, nodarbojoties ar valsts reketu. Ko viņš īsti ar to domāja, nevarēja saprast, bet tas ir burtisks citāts. Tātad - kaut kāds naids pret mūsu jauno paaudzi, pret Latvijas nākotni.

Atkārtoju: izskatās, ka vēršanās pret tautas saglabāšanu ir vai nu viņa dziļākā pārliecība, vai arī ar šantāžas palīdzību no ārienes uzspiests uzdevums. Abos gadījumos valstij un tautai tas ir ļoti bīstami.

Reizēm Šķēle, izmantodams tautas naidu pret bijušo iekārtu, apsaukā savus kritiķus par "sârtajiem", par vecās paaudzes gaidītājiem... piedodiet, vecās paradīzes gaidītājiem. Lai gan pats ar savu cinisko prettautisko un nedemokrātisko rīcību ir galvenais tirgus ekonomikas un demokrātijas diskreditētājs un komunistisko revanšistu idejiskās augsnes uzirdinātājs un mēslotājs.

Par līdzīgiem cilvēknīdējiem, kā par komunisma ideju "dârzniekiem", savā laikā jūsmoja jau Kārlis Markss. Un vēl Josifs Visarionovičs.

Pameklējiet, Šķēles kungs, rakstos, uziesit šos jūsmīgos izteicienus. Grūti ticēt, ka jūs pats to nesaprotat un neapzināties, jo patiešām neizskatāties pēc aprobežota cilvēka. Tad kāpēc jūs to darāt? Kādas uzmācīgas balsis jums to pavēl?

Godātie deputāti, būsim un paliksim savas valsts patrioti, savu partiju atbildīgi pārstāvji! Nebalsosim par egocentrisku, no malas pieaicinātu bezatbildīgu cilvēku, kam nerūp savas tautas un valsts intereses un kas vairākkārt ciniski izturējies arī pret jums. Atcerieties, ka jūs esat tautas ievēlēti un tauta prasīs no jums atbildību! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcija.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Augsti godātais Valsts prezident! Cienījamie kolēģi! Iesākumam pārdomām divas austrumnieku parunas:

"Viens muļķis var uzdot desmitreiz vairāk jautājumu, nekā 100 gudrie spēj atbildēt."

Otra līdzīga būtu jāmin: "Kas meklē patiesību strīdos ar muļķi, tas nokausē sevi un visiem pārējiem apnīk."

Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka katrs jau te nāks ar savu patiesību. Vienam tā patiesība būs lielāka, vienam mazāka un vienam būs tikai tāda patiesībiņa un vairāk nekas cits. Tie, kas kaut kur ir tikuši, tie runās vienu, tie, kas nekur nav tikuši, tie runās, protams, kaut ko citu. Vieni mēģinās atskaitīties par saviem darbiem vai nu godīgāk, vai negodīgāk, citi atkal šīs atskaites mēģinās noliegt un pateikt, ka nekas nav izdarīts.

Tāpat ir arī ar to pašu kritiku. Vieni kritizēs, citi vienkārši ķēzīsies. Vieniem maksā par kritiku vai par ķēzīšanos, vai arī attiecīgais preses izdevums tiek biežāk izpirkts, tātad citiem atkal ir vajadzīga politiskā ietekme. Visas šīs sabiedriskās aptaujas jau rāda to, ka pagaidām diemžēl Latvijā šādi paņēmieni gūst lielu ietekmi. Tātad ar to ir vienkārši jārēķinās. Tā tas ir bijis, un tā tas arī vienmēr šajā posmā būs.

Protams, visvieglāk kritizējamais objekts ir tas, kas sēž visaugstāk. Jo to pamatīgāk noper, jo tas visiem vairāk patīk. Nu tā labi nikni, lai viņš tā riktīgi to izjūt. Tikai visa šā rezultātā vienmēr vajadzētu piedāvāt savu padarīto, piedāvāt savu darāmo. Jo, klausoties bieži spožas kritikas, vērojot niknos rakstus laikrakstos, man tomēr nāk prātā vairāku desmitu gadu garumā viss tas, kā šie cilvēki ir uzvedušies dažādos laika posmos agrāk, tas, ko viņi ir rakstījuši, ko viņi ir runājuši, un tāpēc vismaz tādiem, kas ir dažādi bijuši dažādos laikos, es ieteiktu ļoti uzmanīgi nodarboties ar kritiku.

Nav jau viegli izlemt par piedalīšanos šodien valsts vadīšanā. Tas nebūt nav viegls jautājums. LNNK partijā nebija vieglu diskusiju par šīm lietām, bet reiz tas ir izlemts un LNNK pārstāvji ir nolēmuši darboties valdībā. Tātad jautājums ir - kā darboties? Es tāpēc gribu izteikt valdībai dažus jautājumus, dažus novēlējumus, kas man, LNNK pārstāvim, liekas svarīgi.

Mūsu - LNNK - programma paredz, lai gan daudziem tas liekas kaut kādā mērā fantastiski, Latvijas kā nacionālas valsts veidošanu. Bez izlikšanās. Latvija nedrīkst kļūt par divkopienu valsti, un pret to mums ir jāvēršas ar visiem līdzekļiem. Un tieši tāpēc LNNK deputāti iesniedza papildinājumus deklarācijā par Ministru kabineta darbu. Tie ir mūsu ieteiktie papildinājumi.

3., 4.punkts: līdz šā gada 1.septembrim izstrādāt pasākumu plānu pamatizglītības iegūšanai valsts valodā.

Šeit ir runa par to izglītības sistēmu, kuru finansē valsts vai pašvaldība. Nav ko izlikties. Labi zināms ir tas, cik vāji mūsu, latviešu, valodu prot vai, pareizāk sakot, neprot ļoti daudzi šodien Latvijā dzīvojošie, pat pilsoņi. Tāpēc tas ir valdības pienākums un tā ir valsts stratēģija - šo jautājumu risināt.

Līdzīgs ir arī 3. un 10. punkts - par valsts programmas izstrādi vienotas nozaru terminoloģijas ieviešanai latviešu valodā. Mēs agrāk ļoti bieži ākstījāmies krievu valodā, tagad mēģinām ākstīties citās valodās. Kāpēc tas būtu vajadzīgs? Ir pietiekami daudz piemēru, pirms Otrā pasaules kara pastāvējusī pieredze, ka latviešu tauta ļoti labi iztika ar savu terminoloģiju.

Tālāk. Nedaudz vārdu gribētu teikt par mūsu ieteikumiem valdībai, kārtojot attiecības ar citām valstīm. Tātad - par ārlietām. Redziet, tas, ko atļaujas Krievijas pārstāvji, laikam jau ir pāri veselā saprāta robežām, un mums ir tāda ārkārtīgi bieza āda, bez jebkādas reakcijas uz dažādiem izlēcieniem. Nu varbūt der atgādināt pašu pēdējo faktu, par kuru rakstīja žurnālists Juris Kaža laikrakstā "Dienas Bizness". Jā, nu nevainīgs cilvēciņš Voļska kungs, kurš nemaz nav ar tik mazu ietekmi Krievijā, mierīgi paziņo: "Nu pamēģiniet tikai iestāties NATO, mēs savas raķetītes notēmēsim uz jums!" Vēsā mierā tas notiek, mūs tas galīgi neuztrauc, mūs tas it kā neinteresē. Šis pats kungs te braukā pa Latviju un veic visādus darījumus, un mums visiem tas ļoti patīk. Nu tad vismaz muti viņam aizbāziet, skaidrā latviešu valodā viņam pasakiet. Iemāciet viņam latviešu valodu vienā stundā, tā, kā kādreiz Atim Lejiņam padomju policisti apsolīja izdarīt... Un vispār... Mums ir vairākkārt bijusi ļoti īpatnēja izturēšanās tad, kad ir runa par attiecībām ar Krieviju, par kaut kādu jautājumu kārtošanu. Tas pats Abrenes jautājums. Tā mierīgi to pasniedz, uztaisīja kaut kādas pāris diskusijas, un pazuda šis jautājums. Valsts stratēģijas šinī jautājumā nav, ir tikai mēģinājumi kaut kur "pa kluso" kaut ko runāt. Nevajadzētu. Nevajadzētu vairīties no mūsu okupācijas deklarācijas skaidras un gaišas pasniegšanas. Okupācijas deklarācija nu nav varbūt tā izdevusies, kā visiem gribētos, bet pats fakts ir, ka mēs to pieņēmām šajā Saeimā, un nav par to jākaunas. Un Krievijai nav vispār par to jāizrunājas, tā nav viņas darīšana. Šeit iebruka PSRS karaspēks. Ļoti smieklīgi ir, ka Krievija ir satraukusies par šo deklarāciju. Abrene tika sagrābta PSRS laikā. Tas it kā neskartu Krieviju, bet nezin kāpēc ir šāds satraukums, un nav nopietnas mūsu atbildes. Vēl mums ir kaut kādi vareni gara darboņi, kas te grib sliet augšā nezin kādus pieminekļus, sākot ar Pēteri, un laikam beigsies ar Nikolaju vai ar vēl kādu. Varēja spriest par šāda veida jautājumiem, varēja runāt par šādu darbību, ne jau tieši par Pēteri, bet kāpēc tas notika tik slepeni, kāpēc neviens par to nekā nezināja un kāpēc mums bija jāsaņem informācija tad, kad bija jau vienošanās par kaut kādiem papīriem? Kāpēc šitāda līšana krievu priekšā? Kam tas ir vajadzīgs? Mūsu valstij tas nav vajadzīgs. Mums ir jābūt, protams, skaidrai un gaišai savai politikai. Es pilnīgi piekrītu šim jautājumam, 4.8. punktam, ka ir jāpievērš vērība starpvalstu līgumtiesiskās bāzes nostiprināšanai. Neapšaubāmi, - jo vairāk mēs panāksim šinī virzienā, jo labāk. Bet tajā pašā laikā nedrīkst palaist garām nekādus šādus izlēcienus, par kuriem es runāju.

Protams, ka, lai mēs justos drošāk, mums ir vajadzīgi partneri. Tas pats jautājums par iestāšanos NATO, par ko mēs visi te visu laiku sapņojam un mēģinām runāt, tas ir mūsu mērķis. Bet, ja mēs gribam tur iestāties (es jau esmu par to šeit runājis), mums ir jāparāda arī sava gatavība, un tāpēc vairāk nekā nožēlojama bija šī diskusija - iet vai neiet armijā, kam iet un kam neiet, kuru atbrīvot un kuru neatbrīvot... Šis jautājums tika padarīts bezjēdzīgs. Pienākums pret valsti tika padarīts smieklīgs. Pie tam ne tikai deputātu runās, tas ir izskanējis arī masu informācijas līdzekļos. Ja jau mums nevajag neko tādu, nu tad arī skaidri un gaiši vajag pateikt. Ar ko tad šeit mēs pierādīsim savu gatavību? Ar ko tad te mēs runāsim, ja mēs paši neesam spējīgi saprast, ko mums vajag? Redziet, tieši tāpēc būtu vēlamāk precīzāk rīkoties, izstrādājot noteiktu stratēģiju. Šī stratēģija nav nekas jauns, to paredz Latvijas Republikas Satversme, kur viss ir pateikts. Visos pamatos tur ir skaidrs - kas ko valstī nosaka. Un nevajag te visādus minējumus par kaut kādu autoritārismu: tas to tur dancina, un tas danco... Ja mēs visi cienām Satversmi un ja mēs to ievērojam, tad viss ir kārtībā. Vienkārši mums ne vienmēr sanāk šo Satversmes cienīšanu ievērot dzīvē, un man liekas, ka, ja Saeima būtu noteiktāk pateikusi savu lomu un ja Ministru kabinets būtu pragmatiskāk apspriedies ar Saeimu, tad iespējams, ka varbūt šāda pārtraukuma nebūtu, jo likuma veidotājs ir galvenais stratēģis. Un, cienījamā opozīcija, es domāju, ka arī jūs tur esat, un veidosim šo stratēģiju šeit Saeimā kopīgi un piedāvāsim Ministru kabinetam šo stratēģiju. Viņu uzdevums ir šeit pieņemto pildīt. Un tad runāsim par to, vai viņi to dara labi vai slikti. Jo šī ažiotāža, kad visā valstī vairs nekādu vērību nepievērsa tam, kas šeit notiek, nepievērsa tam, kādus likumus pieņem, vai tie ir vajadzīgi vai tie nav vajadzīgi, - visa šī ažiotāža bija ap to, kurš kurā beņķī tupēs un cik liels tas beņķis būs. Tas ir mazliet... nu, varbūt nožēlojami, mazliet smieklīgi.

Katrā ziņā es aicinu uz sadarbību, es aicinu uz nopietnu sadarbību, un, ja nu reiz gribam kritizēt, tad vajag runāt par lietu. Un bez ļaunuma. Mums valsts ir viena. Mūsu dzimtene ir Latvija. Es vēlētos, lai mēs visi to saprotam, vienalga, kur latvietis neatrastos. Mēs visi esam šīs valsts patrioti, vismaz mums tādiem ir jābūt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tā kā pulkstenis ir bez dažām minūtēm 17, jāizlemj jautājums par mūsu turpmāko darbu. Desmit Saeimas deputāti - Panteļējevs, Bērziņš, Leiškalns, Lībane, Ābele, Keišs, Seiksts, Inkēns, Apinis un Bunkšs - ierosina 13. februāra sēdi turpināt bez pārtraukuma līdz jautājuma par Ministru kabineta apstiprināšanu izskatīšanai. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt "par" vai "pret" attiecībā uz šo jautājumu?

Vēlas runāt Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! No rīta es piedāvāju uzreiz šo jautājumu risināt. Tagad es piedāvāju tomēr atlikt, jo, redziet, es ceru, varbūt no rīta vai pirmdien mēs saņemsim vēl kādu jaunu Ministru kabineta sastāvu, kas varbūt būtu optimālāks. Jo, redziet, es, protams, tikko kā dzirdēju anekdotisku variāciju par to, ka iespējams, ka Šķēles kungs veiks kaut kādu nezināmu finansu ministra amata funkciju veikšanu, bet, ja es lasu to dokumentu, kas šodien ir iesniegts otrajā piegājienā, tur tāds amats vispār neeksistē. Un es nebrīnītos, ja Šķēles kungs vēlāk pateiktu, ka viņš varbūt arī vēl Valsts prezidenta amatā gribētu pastrādāt kādu brīdi. Jo, piedodiet... ja mēs apstiprinām to dokumentu, kas mums ir iesniegts šobrīd, iznāk, ka valstī finansu ministra vairs nav.

Un tādēļ es, cienījamie kolēģi, aicinu tomēr neturpināt šīsdienas izrādi, bet izrādi varētu mierīgi... lai vairākums varētu mierīgi padomāt, uztaisīt jaunu papīru vēlreiz, uzrakstīt numuru "B" un iedot opozīcijai, un pie reizes tad mēs varētu mierīgāk to visu izanalizēt, jo citādāk, kā mani kolēģi jau pirmīt teica, viņiem tomēr ir smagi tik īsā laikā "uzcept" tik valstiski svarīgus dokumentus. Un es varu piekrist arī Dobeļa kungam: ja mēs gribam sadarbību, tad dokumentus taisiet nevis mājās un "pa kluso", bet atnesiet uz šejieni, uz Saeimu, iepazīstiniet ar tiem visus deputātus, un pēc tam, mierīgi diskutējot, mēs tos virzītu uz priekšu.

Tādēļ es aicinu šinī gadījumā "Latvijas ceļa" spiedienam nepakļauties un neatbalstīt šo ierosinājumu. Pulksten 17.30 mums ir paredzēts jautājumu un atbilžu vakars, vietas izpildītāji atbildēs uz jautājumiem, un kaut kad pirmdien mēs varētu turpināt sēdi. Mierīgā atmosfērā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds deputāts vēlas runāt "par" attiecībā uz šo iesniegumu? Tādu nav. Tāpēc lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, izlemsim balsojot šo jautājumu - vai turpināt sēdi līdz jautājuma par Ministru kabineta apstiprināšanu izskatīšanai? Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 5, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Turpinām sēdi.

Debatēs ir pieteicies Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija. Lūdzu!

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Prezident! Prezidij! Saeimas locekļi! Es gribētu sākt ar to, ka gribētu jums atgādināt, ka Eižens Finks, ļoti talantīgs pareģotājs, 1958. gadā, pirms savas nāves, pareģoja Latvijas nākotni. To atstāstīja 1993. gadā "Neatkarīgā Cīņa" (es citēju): "Latvijā atkal plīvos sarkanbaltsarkanais karogs, bet pie varas būs komunisti. Tā tas ilgs vairākus gadus. Komunisti nedarbosies latviešu tautas, bet krievu interesēs. Daudz būs runu par brīvību un par neatkarību. Tas būs tukšas muldēšanas laiks. Joprojām būs tas pats - viss sliktais pret latviešiem. Komunisti darīs latviešus plikus un nabagus. Paši viņi savāks lielas vērtības. Tās iegūs krievi un žīdi, bet tās nebūs godīgā ceļā iegūtas vērtības. Bet tad, es nevaru pateikt, kā tas iznāks, bet viņi būs spiesti atdot visu atņemto latviešiem atpakaļ. Būs milzīgs pasaules spiediens. Krievi un visi svešie dabūs braukt prom."

Es neesmu pareģis, bet es ticu, ka mums šeit ir parādīts pareizais ceļš. Tam spiedienam, lai mēs atgūtu īstu neatkarību, lai mēs attīrītos no komunistiem, lai mēs dabūtu mūsu mantu atpakaļ, - tam spiedienam ir jānāk ne vien no mūsu tautas, bet arī no mūsu brāļu tautām, no mūsu likteņbrāļiem, un visvairāk tam ir jānāk no tās pasaules daļas, kurai ir iespējas to spiedienu veikt. Jūs zināt, ka mums un mūsu likteņbrāļiem ir daudz radu Amerikā, Amerikas kontinentā kādi 70 miljoni balsotāju sevi uzskata par mūsu un mūsu brāļu tautām, ir cietuši no komunistiem. Tas spiediens var nākt, ja mēs skaļi runāsim par to, kas šeit notiek. Šeit, Latvijā, kaut kas jau notika 6. Saeimas vēlēšanu laikā. Mēs visi, kas šeit esam ievēlēti, gandrīz visi, gājām ar ļoti līdzīgām platformām, jo mēs zinājām, ko tauta no mums grib, bet daži no mums tās viltoja, un tauta to izjuta, un liela daļa balsotāju nepiedalījās vēlēšanās. Cita vēlētāju daļa negribēja atbalstīt lielās, labi finansētās partijas, un viņu balsis pazuda "zem barjeras". 6. Saeimas vēlēšanās bija tā, ka tās partijas, kas nāca kā tīras, kā jaunas, tās, kas gāja opozīcijā, - "Latvijai", Vienības partija, it kā arī "Saimnieks", sociālisti, Tautas saskaņas partija, - ka šie domubrāļi dabūja vairākumu Saeimā. Un tie, kas balsis vāca varbūt ar "falšiem" karogiem (es runāju par "Latvijas ceļu", par LNNK, par Zemnieku savienību un daļēji par "Tçvzemei un Brīvībai"), - tie palika mazākumā. Bet, skat, Krievijā jau oktobrī tika minēts, ka Šķēle būs Ministru prezidents, un decembrī Valsts prezidenta kungs nolēma, ka viņš nespēj saskatīt bloku lielumus, un viņš ziedoja Māra Grīnblata reputāciju, zinādams, ka Mārim Grīnblatam nebūs pietiekami balsu, un Māris Grīnblats mēģināja, bet nespēja veidot valdību. Un tad sākās cūkošanās attiecībā uz Nacionālā izlīguma bloku, deva iespēju Čeveram veidot valdību, bet ar dažādiem "spožumiem" panāca to, ka nebija pietiekama atbalsta. Un tad sākās lielā spēle: nāca tautas glābējs uz balta zirga, solīja, ka apvienos sašķelto saimi, apvienos mūs kopējam darbam, lai mēs pildītu to, ko mēs tautai bijām solījuši. Un tajā posmā mēs ticējām, un es ar visu sirdi balsoju par Šķēles kungu un gaidīju, ka kaut kas labs sāksies, bet tad uznāca "murgs". Apsolītais netika pildīts, mums pateica, ka tas, ko mēs bijām solījuši balsotājiem, - ka tas neder, ka ir jābūt kaut kādām citām jaunām idejām, kas ir Šķēles kungam. Un tā sāka mums to uzspiest, un mēs sākām pretoties. Nu, beigās Šķēles kungam tas ne visai patika, viņš jau to savu lielo skādi ir iztaisījis. Šis gads būs baigs. Es jau minēju, ka pašvaldību budžets nepildīsies. Mēs zinām, ka laukos sējas šopavasar nebūs, šis būs baigs laiks. Šķēles kungs par to jau ir parūpējies. Bet nu viņš jūt, ka atbalsta nav, īpaši no Valsts prezidenta kunga, un tā viņš sapukojās kā mazs puisītis un aizgāja prom, nevarēja sazvanīt Valsts prezidentu, tāpēc izraisīja gandrīz vai internacionālu skandālu. Bet nu mēs viņu ņemam atpakaļ. Divi lielie kungi ir atkal salīguši mieru, un mums tagad noliek priekšā programmu: aizņemties pašvaldības nedrīkstēs. Tās skolas būs jātaisa ciet vai tiem skolotājiem būs jāstrādā par brīvu. Programmā ir daudz smieklīgu elementu, it kā valsts prioritāte būtu tas, ka no laukiem jāpaņem 800 tonnas ķimikāliju un jāved uz kādu pārstrādi. Tur programmā ir arī visādas citādas blēņas, ir vēl arī runa par NATO un par Eiropas savienību, lai gan mēs zinām, ka mēs tur netiksim. Iedomājieties to ārprātu, ko mums Birkava kungs un Skrastiņa (Krastiņa. - Red.piez.) kungs, un Šķēles kungs ir mēģinājuši iestāstīt! Ka brīvās pasaules spēki ies un stāvēs uz Latvijas un Krievijas robežas, lai mūs aizsargātu, kamēr mums šeit, Rīgā, dzīvo 20 000 krievu virsnieku, kuriem ir bruņojums pieejams, un kamēr šeit dzīvo vesels pusmiljons krievu, no kuriem ne visi ir lojāli pret tautu. Tāda partizānu cīņa pret NATO spēkiem šeit varētu būt... Ārprāts! Bet mums it kā tādu "pîlīti pūš". Mums tagad Šķēles kungs stāsta savā programmā, ka sāksim atjaunot ekonomiku. Pirmkārt, nav parādīts, kā. Nodokļi paliks tādi paši, valsts dabūs lielu čupu no naudas aprites katrreiz, kad investēs vai kaut ko ražos. Bet tas godīgais biznesmenis ies bankrotā, jo nodokļi ir tādi, ka viņš nespēs dzīvot. Tur nekādas jēgas nav. Bet, ja Šķēles kunga sapnis piepildīsies un ekonomija augs par 5% gadā (Anglijā - tikai par 4,5%), tad tikai pēc 200 gadiem mēs būsim tik bagāti, ka varēsim iestāties Eiropas savienībā, nerunāsim par diviem trijiem gadiem. Bet jau jūtam to skādi, ko mums nodara jau šodien, teiksim, brīvais lauksaimniecības preču tirgus, tāpēc ka mums vajag Eiropas savienībā ieiet pēc 200 gadiem, to mēs jūtam jau šodien. Tas ir pilnīgs ārprāts, tur nekādas jēgas nav.

Es jums jau teicu, ka tam spiedienam, kas Latvijā sākās reizē ar 6.Saeimas ievēlēšanu un turpinās tagad, - ka tam ir jānāk arī no ārzemēm, un, skat', tas jau veidojas. Eiropas savienība paziņo, ka mēs esam krimināla valsts. Lai gan mūsu valdība skaidro, ka tas ir tikai tādēļ, ka esam sākuši ķert tos kriminālistus. Bet varbūt visinteresantākais ir tas, ka budžeta pieņemšanas priekšvakarā mūs sāka apmācīt ekonomiskajā attīstībā, un mēs, kādi 20 deputāti, aizgājām. Ir interesanti. Ja valdība palielinātu budžetu par, teiksim, 100 miljoniem latu, tad deficīts netiktu palielināts par 100 miljoniem latu, bet tikai par apmēram 20 vai 30 miljoniem latu, jo tā naudiņa taču aprit šajā zemē. Varbūt mēs no tā kaut ko iemācīsimies, bet valdība par šo mūsu apmācību, ko iesaka Rietumu valstis, negrib neko zināt, jo šīs valdības uzdevums nav bijis mūsu tautu glābt vai sargāt, bet gan pataisīt par pilnīgi nespējīgu. Mums, deputātiem, ir jādomā, kur ir tas spiediens, tas vilnis, kas izdzīs no mūsu zemes komunistus un tautas nelabvēļus.Mums ir jādomā par to, vai mēs to, kas sākās pēc 6.Saeimas vēlēšanām, turpināsim, mēģinot atrast tās pārējās balsis (patlaban redzamas ir 35 balsis, bet vajadzīga 51 balss), tādējādi atbalstot valdību katrā "gâjienā", kas ir labs tautai un labs mūsu zemei, un pretojoties visiem šiem plāniem, ka mūsu lielie objekti, mūsu ostas, mūsu dzelzceļi it kā būtu jāizpārdod, "jâprihvatizē".

Tagad es skatos mūsu apbalvoto, prēmēto ministru sarakstu, tur mēs redzam atkal Skrastiņa (Krastiņa. - Red.piez.) kungu, kas NATO ievilinās tā, kā Staļins ievilināja Hitleru vai kā tika atvilināts arī Napoleons uz Krieviju, tā, lai varētu Krievijas virsnieki no Latvijas mājām apšaudīt NATO karaspēku. Tas ir laikam Skrastiņa (Krastiņa. - Red.piez.) kunga uzdevums, es nezinu, bet arī Kiršteina kungs mums "pûš pīlītes" par ātru tikšanu Eiropas savienībā un par to, kas mums ir jādara, un mēs visi klausām.

Es redzu, ka šajā sarakstā ir arī Vladimirs Makarova kungs - prēmētais ministrs. Jūs varbūt visi zināt, ka pirms pāris dienām Daugavpilī apcietināja trīs bērnus tāpēc, ka viņi zaga cūkām domātos kartupeļus, lai būtu ko ēst. Saprotiet, kādā līmenī mūsu tauta ir novesta! Bet šie kungi runā, ka mēs esam pielāgojušies Eiropas līmenim.

It kā mums viss esot sagatavots, lai mēs varētu ratificēt līgumus ar Eiropas valstīm. Tie ļautu kriminālelementus kopīgi apkarot, bet mēs nespējam tos ratificēt jau vairāk nekā gadu. Šeit ir it kā kaut kāda spēle: juridiskie departamenti strīdas jau veselu gadu, bet, saprotiet, tikmēr tiem, kas izlaupīja banku Baltija, un pārējo, - viņiem nekas nenotiek. Un tā nav nejaušība. Atvainojiet, Šķēles kungs, tas apzīmējums, ka mēs esam krimināla valsts visaugstākajos līmeņos, - tā laikam ir patiesība, ja mēs nevaram šādas vienkāršas lietas ratificēt. Jūsu valdības prioritāte ir, ka jāsavāc 800 tonnas ķimikāliju un jāaizved tās uz kādu pārstrādi, lai kāds varētu pelnīt, bet par likumu pārkāpēju noķeršanas sistēmām nav nekādas runas. Manuprāt, tas ir kauns.

Es nezinu, draugi, ko mēs darīsim. Vienības partija atbalstīs visu pozitīvo, ko valdība darīs. Neatkarīgi no tā, vai mēs būsim pozīcijā vai opozīcijā, mēs nāksim ar kādiem tik priekšlikumiem mēs spēsim, lai valsts attīstība ietu uz priekšu. Bet, cienījamais Valsts prezidenta kungs, būtu, manuprāt, labāk atsaukt šo valdības veidošanu un pameklēt Latvijā tādu cilvēku, kas grib strādāt tautas labā un kas saprot, vismaz elementāri, ekonomiskās attīstības principus, un kam ir godaprāts. Šķēles kungs pēc uzrunas šodien no rīta pienāca man klāt un teica: "Valdmani, es gribētu izprast, vai tu esi godīgs cilvēks. Vai tu patiešām zini, ka pie manām rokām ir pielipusi tautas manta?" Es Šķēles kungam teicu, ka es tā dzirdu, man tā stāsta. Bet viņš atkal prasa: "Bet vai tu dzirdi vai tikai palaid blēņas?" Atzinos, ka es nezinu. Taču es pēc tam atkal ar vairākiem cilvēkiem runāju, man rādīja avīžu rakstus, ka tāds Bērziņš ir daudz ko rakstījis, runājis ar cilvēkiem, ka tur ir visādi apvainojumi. Bet varbūt tās ir blēņas un varbūt es kļūdījos, un tādēļ es tagad atvainojos Šķēles kungam. Bet tad man jāprasa mūsu Valsts prezidentam: ja Šķēles kungs tika iecelts nevis tāpēc, ka viņam bija biznesmeņa spējas, kāpēc tad jūs viņu izraudzījāt? Jo, kā es saprotu, tanī laikā, kad viņš Lauksaimniecības ministrijā bija augsts ierēdnis, laukiem gāja ļoti grūti un tur nekāda labuma nebija. Tagad mēs viņu esam pacēluši valsts līmenī, un arī tagad valstij ir ļoti grūti un nekāda reforma nekādu labumu nedod. Kāda iemesla dēļ tad mēs šo cilvēku izraudzījām? Vai trūka citu? Vai tad patiešām mūsu tautā nav pāris cilvēku, kas saprot, ka nedrīkst to pirktspēju no valsts izlaist ārā, ka mums jāveido darba vietas, mums ir jāveido bagātības, mēs nedrīkstam vienkārši sevi pārdot? Vai mēs to nesaprotam? Vai mēs nezinām, ka mums ir jārada kaut kāda goda sajūta tautā, pat ja tas būtu tā kā Lietuvā, ar "tîro roku" akciju...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jūsu runas laiks beidzies. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Ministru kabineta kandidāti, kolēģi, visi, kas mūs klausās! Sākot savu runu, es uzreiz gribu pasacīt, ka es atbalstīju Šķēles kunga valdību pirmajā variantā, balsoju par to, protams, akli sekoju, izteicu arī kritiku šad un tad, man tas personīgi nebija pieņemams, bet es domāju, ka tas ir loģiski, un gribu pasacīt, ka arī šoreiz, kad Valsts prezidents ir izvēlējies atkārtoti nosaukt Šķēles kunga kandidatūru, arī šodien es balsošu par Šķēles kungu un viņa izraudzīto Ministru kabinetu.

Es gribu izteikt dažas domas, kas man radušās iepriekšējā laikā un arī tagad, šo trīs nedēļu laikā. Es patiešām arī uzskatu, ka šīs kaislības, kas saistītas ar Ministru kabinetu, ar demisiju, nebija vajadzīgas, jo tās neko nedeva mūsu valstij, vienīgi palēnināja (cik lielā mērā palēnināja, ir grūti šodien aprēķināt) attīstības tempus. Diemžēl tā nu tas reiz ir. Mani, protams, nepārsteidz tas, ka Ministru kabineta sastāvs faktiski ir tāds pats kā iepriekšējais, ir ar ļoti, ļoti mazām izmaiņām. Un nepārsteidz, lūk, kāpēc. Nepārsteidz vienkārši tāpēc, ka savādāks šis Ministru kabinets faktiski nevar būt. Un nevar būt, lūk, kāpēc. Tāpēc, ka tādi esam mēs šeit, Saeimā, 100 deputāti, Saeimā, sastāvošā no daudzajām stipri atšķirīgām partijām. Lūk, man liekas, tas ir svarīgākais, kas mums jāņem vērā, šodien lemjot par šīs valdības apstiprināšanu. Un, protams, skatoties no šā viedokļa šodien un piedzīvojot šodien šo piecarpus stundu pārtraukumu sēdē, kļūst bēdīgi, redzot, ka partijas diemžēl savu darbību, savu mērķi nepakārto valsts interesēm, bet izvirza savas intereses kā prioritāras. Tas ir bēdīgi, un to mums, cienījamie kolēģi, nāktos atzīt. Un te nu es gribētu uzrunāt, kā lai savādāk es teiktu, Zīgerista kalpus - Kostandas kungu, Mauliņa kungu, Čerāna kungu, (Starpsauciens: "Tabūna kungu...") kuri šodien tik kaismi runāja. Redziet, ja jūs nebūtu piemānījuši tautu priekšvēlēšanu kampaņā, tad Saeima šodien būtu pavisam savādāka, arī valdība būtu pavisam savādāka, un arī valsts attīstība būtu savādāka. Bet jūs piemānījāt! Jūs tagad to zināt, un jums nekur, tā sakot, nav vairs kur likties. Ne par velti no jums aizgāja puse. Puse ir aizgājusi, un es brīnos vienīgi par to, kā Liepas kungs un Zelgalvja kungs, saprotoši, gudri cilvēki, vēl var uzturēties jūsu vidū.

Tā ka, lūk, jūs lielā mērā esat vainīgi - ar šo tautas mānīšanu priekšvēlēšanu kampaņā, - ka Saeima un valdība, kuru mēs šodien apstiprinām, būs tāda, kāda tā var būt, jo savādāka tā nevar būt. Arī jūsu dēļ. Tā, lūk!

Bet tagad es dažus vārdus gribu sacīt par deklarāciju. Un, lūk, kādā sakarībā. Te man ir dažas iebildes. Es, protams, varētu daudz runāt, bet es domāju, ka nav vajadzīgs. To jūs visi ļoti labi zināt. Gan deputāti, gan visi pārējie. To labo, kas ir deklarācijā ietverts. Bet man ir iebilde, un tā ir šāda: diemžēl ir aizmirsts, ka mēs atradāmies, dzīvojām okupācijā piecdesmit gadus. Ka mūs gribēja iznīcināt kā tautu, iznīcināt šos centienus pēc nacionālas valsts. Diemžēl es neredzu, ka deklarācijā tas būtu atspoguļots. Es sapratu, ka varētu varbūt piemirst, jo to piemirsa visas iepriekšējās valdības. Es atkārtoju - visas iepriekšējās valdības. Aizmirsa, ka Latvija vēl gaida ne tikai dekolonizāciju, bet deokupāciju. Tur, Skrundā, vēl ir spēki, Latvijā vēl ir desmitiem tūkstošu atvaļināto virsnieku, Krievijas virsnieku, bet nezin kāpēc valdība, šī un iepriekšējās, nav izraidījusi tos līdz pēdējam vīram. Viņi ir paslēpušies šeit vēl aizvien, un tiek pagarinātas viņu iespējas uzturēties šeit. Lūk, tāpēc es personīgi iesniedzu un arī LNNK un Zaļās partijas koalīcija iesniedza kā papildinājumu deklarācijai priekšlikumu - izveidot valsts repatriācijas programmu, kuru Latvija gaida visu šos sešus gadus. Gaida. Diemžēl šādas programmas nav. Bet, man par nožēlu, šis mans un mūsu frakcijas priekšlikums netika ņemts vērā. Jā, ārpolitikai veltītajā nodaļā ir parādījies viens pats punkts - ļoti izplūdis un vispārīgs punkts par divpusējām sarunām ar Krieviju, bet tas nav tas. Es domāju, ka ir laiks risināt problēmu, lai latvieši, kas tika izklīdināti pa visu pasauli, varētu atgriezties Latvijā. Es atkārtoju - lai viņi varētu atgriezties Latvijā un lai aizbrauktu tie, kuri nemīl Latviju, kuri ir pret nacionālu valsti, pret latviskumu mūsu valstī. Jūs ļoti labi zināt, ka šis aizbraukšanas process ir apstājies. Ir pilnīgi apstājies. Tas ir tāpēc, ka mēs šīs problēmas nerisinām. Un, lūk, mēs šodien avīzē lasām... un citu neko jau nevaram arī gaidīt no Krievijas, kā vien kārtējos spiedienus un mājienus, kas skaidri liecina, ka Krievija neliksies mierā un mēģinās pakļaut Latviju un visu Baltiju sev. Kādā veidā - tā jau ir cita lieta. Un, lūk, tāpēc man ir ļoti žēl, Šķēles kungs, ka tomēr neatradāt par vajadzīgu deklarācijā ietvert šo ļoti, ļoti svarīgo punktu - izveidot beidzot valsts repatriācijas programmu un ķerties pie tās realizācijas. Es domāju, ka jūs, cienījamie kolēģi, saprotat, ka tas ir ļoti, ļoti svarīgi. Bet es ceru, ka, neskatoties uz to, valdība ķersies pie šīm problēmām, kas saistītas ar valsts deokupāciju un dekolonizāciju visādās tās izpausmēs, jo šo izpausmju ir ļoti daudz.

Paldies par uzmanību. Es atkārtoju, ka es balsošu par šo valdību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms turpinām debates, jāizskata desmit deputātu - konkrēti, Lamberga, Stroda, Gannusas, Seiksta, Rugātes, Kalviņa, Baloža, Ķezbera, Seiles un Lībanes - iesniegums. Lūdz saīsināt uzstāšanās laiku debatēs jautājumā par Ministru kabineta apstiprināšanu: līdz piecām minūtēm, ja uzstājas pirmo reizi, un vienu minūti - otro reizi. Vai attiecībā uz šo iesniegumu kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? (No zāles deputāts L.Ozoliņš: "Vispār nevajag runāt!")

Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šinī gadījumā Prezidijs rīkojas neprecīzi, jo pulksten 17.30 sākas jautājumu un atbilžu vakars, kas nav atcelts. Un tādēļ es lūgtu papriekš noklausīties ministru atbildes, pēc tam mēs varam turpināt sēdi un šā jautājuma izskatīšanu. Jo, piedodiet, pulksten 17.30 ir paredzēta jautājumu un atbilžu sēde. Ja mēs to atceļam, tad tā ir cita lieta. Bet, tā kā redzu, ka Prezidijā tāda iesnieguma nav, es uzskatu, ka vajadzētu sākt ministriem atbildēt uz deputātu jautājumiem. Pēc tam, kad beigsies šī daļa, mēs varam turpināt šā otra jautājuma izskatīšanu.

Šinī gadījumā es vēl pagaidām negribu runāt par to, vai es esmu "par" vai "pret", bet es lūgtu Prezidiju... jo, piedodiet, pulkstenis jau ir 17.29. Palikusi ir viena minūte līdz jautājumu un atbilžu vakaram. Es nezinu, ko mēs tagad risināsim. (Starpsauciens: "Ïoti pareizi!")

Sēdes vadītājs. Ja jūs, Lujāna kungs, būtu sekojis Saeimas sēdes gaitai, tad jūs atcerētos, ka Saeima ir nolēmusi izskatīt šo jautājumu līdz galam bez pārtraukuma. (Starpsauciens: "Tas nav pārtraukums...")

Vai vēl kāds vēlas runāt par šo iesniegumu? Vairāk runāt neviens nevēlas. Vai deputāti pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu? Pieprasa. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par šo 10 deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 19, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais debatēs runās Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man vispirms jāatvainojas, ka es nepaspēšu pateikt visu, ko es domāju par to, kas šeit notiek.

"Viscienīgs varen augsts un dārgs ķeizar, mūsu augst` un dārg`, no Dieva likt` ķeizarisk` valdīšan`! Še mēs nabagi, slikti ļautiņi, Jūsu kalpi un nemācīti bērni, kas gan vērti neesam pie tās vietiņas pieiet, uz ko Jūsu dārgās kājas stāv, esam iedrošinājušies Jums vien` dziesmiņu priekš Jūsu augst` god` tron` un krēsl` taisīt un vēlētum, kaut tas priekš Jūsu ausīm un dārg` vaiga uz Jūsu augst` god` krēsla tā skanētu, kā mēs to iekš nabadzības un lielām bēdām un asarām esam rakstījuši. Un, ja tas Jūsu augstam un dārgam ķeizariskam prātam nepatiktu, tad lūdzam žēlastību, ceļos mezdamies, no visas sirds un dvēseles ar asariņām, ka Jūsu dusmība pret mums neapskaistos".

Šā teksta autors ir latviešu pirmais dzejnieks Ķikuļa Jēkabs. Raupjas un neizslīpētas ir Jēkaba vārsmas, salīdzinot ar mūsdienu dzejnieku radītajām. Bet vai arhaisks ir viņa teksta saturs? Šajā dziesmā jeb slavinājumā, kā to nosaucis Ķikuļa Jēkabs, minēts 1777.gads. Ko par šo laiku Vidzemē raksta vēsturnieki? Vidzeme pirms diviem gadsimtiem. Bagātas muižas un nabadzīgas zemnieku sētas ar noplicinātiem lauciņiem. Pa ceļiem uz muižām ik dienas klaušās devās nomākti vīri un sievas - sava kunga īpašums, dzimtcilvēki. Muižnieki nosacīja arvien jaunas klaušas. Lika ieplēst jaunas zemes, padzina ļaudis no iekoptām mājām, ko nojauca, lai tur paplašinātu savas saimniecības. Izcili privileģētā stāvokļa dēļ muižturi nepakļāvās noteikumiem, kas ierobežotu viņu iedzīvošanās kāri. Manuprāt, ir šokējoša līdzība vēsturnieku liecībām par 1777.gadu un tam, ko mēs ikviens varam savām acīm skatīt 1997.gadā Latvijā. Nemācīti bērni, nabadzība, lielas bēdas un asaras ir arī mūsu šodienas simboli. Mūsdienu Latvijas skaudrā realitāte diemžēl ir valdošo žēlsirdības un sapratnes trūkums, pat cinisms. Vai šī sakritība būtu tikai nejaušība, skumjš vēstures joks? Manuprāt, tā ir mācība, lai mēs attaptos, sāktu domāt un veidot rītdienu labāku, taisnīgāku un laimīgāku. Diemžēl arī mēs, parlamentārieši, ikdienā aizmirstam divas būtiskas atziņas. Pirmā - visu lietu mērs ir cilvēks. Otrā - mūsu soģis ir laiks un sirdsapziņa. Mēs aizmirstam, ka esam ķēdes posms, kurš saista pagātni, šodienu un nākotni. Vai pašreizējais politiskais tirgus nesmīdinās nākamās paaudzes? Vai visa un visu pērkamība nav mūsu parlamenta kauna traips? Tādēļ man gribas jums atgādināt - mūsu paveiktais ir būtiska iezīme Latvijas vēsturē un demokrātijas procesos. Vēl pavisam nesen, pagājušā gada rudenī, Saeimas kuluāros un dažkārt arī presē pavīdēja runas par jaunas reformu partijas veidošanu, kuras priekšgalā jānostājas Andrim Šķēlem. Šobrīd visas runas apklusušas, jo tāda partija vairs nav nepieciešama. "Latvijas ceļš" un Demokrātiskā partija Saimnieks, "Tçvzemei un Brīvībai", kā arī mazās - LNNK, LZS, KDS - ir tiktāl zaudējušas savu politisko seju, patstāvību un atbildību valsts un vēlētāju priekšā, ka pēc uzticības balsojuma valdībai, koalīcijai jeb konglomerātam šo grupējumu droši varēs saukt par Šķēles kabatas reformu partiju. Tāpēc jo īpaši mūs interesē Šķēles kunga demokrātijas izpratne. Savu darbību viņš sāka klusi un pieticīgi, bez ierunām pieņēma valdību veidojošo partiju un frakciju piedāvātās programmas, samierinājās ar piedāvātajiem Ministru prezidenta biedriem, ministriem un valsts ministriem. Atšķirībā no saviem priekšgājējiem bija tāds kautrīgs, nedrošs un bikls. Taču laiks gāja un Šķēle mainījās. Pirmo reizi šīs izmaiņas izpaudās līgumā, kurš no vienas puses bija vienpersonīgi jāparaksta Ministru prezidentam, bet no otras puses pie sarunu galda sēdās visas valdību veidojošās frakcijas. Tad sekoja virtuozā Jaungada runa, kura kā auksts ūdens nolija pār politiķu un viņu vēlētāju galvām. Politiskās partijas norija šo krupi un visus pārējos. Ar nepatiku, bet ko lai dara. Amati patīk visiem. Partijām patīk būt varas partijām, bet kas tā par varas partiju, ja pārstāvji nav valdībā? Šķēles kungs ātri vien saprata savu izdevīgo situāciju un sāka rīkoties aktīvāk. Sākotnēji tika piedāvāts valdības optimizācijas plāns...

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - otro reizi. Viena minūte.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

... Bet kāpēc optimizēt, ja var paņemt visu. Meļņiks bija tikai tāds iegansts, viņš finansu ministra portfeli pirmo reizi Latvijas vēsturē panēsāja tikai trīs dienas, tā arī neieskatījies tur iekšā. Nevienam arī neļaus to darīt. Jo patieso tā saturu pārzina tikai daži Šķēles kunga cilvēki. Ja kāds no politiķiem domā, ka valdības krīzes un varas saliedēšanās ap Šķēli dos punktus pašvaldību vēlēšanās, tad viņš rūgti maldās. Ieguvējs no visa šā "teātra" būs tikai viens - Šķēle un viņa tuvākie padomnieki. "Pelēkie kardināli", intrigu vērpēji, roklaižas, kompromatu vācēji un kredītu izšķērdētāji. Valsts prezidents ir pat tik tālu aizdomājies, ka izvirzīja teoriju par to, ka Latvija kā valsts būs tikai ieguvēja no šīs mākslīgi radītās krīzes. Paradoksāli, ka šādai teorijai ir sākuši ticēt un to sludināt daudzi politiķi no "Latvijas ceļa", no DPS un "Tçvzemei un Brīvībai", kurus es līdz šim uzskatīju par pietiekami patstāvīgiem savos uzskatos un domāšanā. Vai tiešām jūs nesaprotat, ka Šķēlem jūs būsit vajadzīgi tikai tik ilgi... (Starpsauciens: "Vçl minūti vajag?")

Sēdes vadītājs. Ādamsona kungs, jums paredzētais laiks diemžēl ir beidzies.

Paldies. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Es vispirms atvainojos, ka aizkavēšu jūsu uzmanību uz 30 sekundēm, atbildot Rubina kungam, jo viņš jautājumu uzdeva publiski.

Rubina kungs, Saeimā jums piederošu rakstāmgaldu pagaidām neviens nav fiksējis. Bet rakstāmgalds, kā to pierādīs Saeima, atrodas tajā pašā istabā, kurā tas ir bijis. Bet jūsu mantas - trīs vizītkartes, pudeli šampanieša un trīs kārbiņas roku krēma - jūs varat atrast 302.telpā, kuru jums kā darba telpu bija pirms diviem mēnešiem ierādījusi Saeimas Saimnieciskā komisija.

Bet tagad runāšu par jautājumu, ko mēs izskatām šodien. Es gribu atgriezties pie tiem pamatkritērijiem, kā to ir norādījis Valsts prezidents un Ministru prezidenta amata kandidāts Andris Šķēle. Morāle, ētika un valdība Latvijā. Kā mēs zinām, morāles un ētikas principi un kritēriji bija tie, kas piespieda, ja var ticēt Latvijas presei, demisionēt iepriekšējo valdību. Toreiz gan šis "klupšanas akmens" bija Vasilijs Meļņiks. Morāle, ētika... uz aizdomu pamata... Tālāk sekoja demisija. Prokuratūra materiālus uzrādīt nevarēja. Bet mēs tomēr turpinām runāt - morāle, ētika...

Šodien piedāvātajā Ministru kabineta sastāvā ir viens ministra amata pretendents, par kuru atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai dokumenti atrodas prokuratūrā pusotru gadu, un neviens nevar atbildēt - vainīgs vai nevainīgs. Kā šoreiz ir ar morāli un ētiku? Es arī no šīs tribīnes nesaku - vainīgs vai nevainīgs. Tur ir jāsaka vārds prokuratūrai, jāsaka vārds tiesai.

Bet kā tas ir - šodien balsot par ministra amata kandidātu, par kuru materiāli guļ prokuratūrā? Es uzskatu, ka morāla atbildība ir jāuzņemas arī Saeimas Mandātu komisijai, kura ir pieļāvusi tādu situāciju, ka pusotru gadu deputāts tiek turēts aizdomās, bet neviens no Saeimas Mandātu komisijas nav painteresējies, kāpēc pusotru gadu prokuratūra nevar pabeigt izmeklēšanu šajā lietā.

Te ir tālākais jautājums. Ministru kabineta iekārtas likums nenosaka, kā ir apstiprināms Ministru kabinets - vai pa daļām vai viss kopā. Prakse, kāda ir bijusi, rāda, ka Ministru kabinets ir apstiprināms viss kopā. Bet Saeimas kārtības ruļļa 133.pants nosaka: "Katrs deputāts var prasīt priekšlikuma izskatīšanu un balsošanu pa daļām." Izmantojot Saeimas kārtības ruļļa 133.pantu, es prasu, lai Saeima izšķirtu jautājumu par uzticības izteikšanu izglītības ministram, par balsošanu atsevišķi no visa Ministru kabineta apstiprināšanas kopumā.

Pateikšu, kāpēc. Tas atbrīvotu deputātiem rokas un ļautu deputātiem vēlreiz apliecināt, ka nevis partija atbild par ministru, nevis premjers atbild par ministru, lai kā viņam to gribētos, bet ka parlamentārā republikā par ministra iecelšanu postenī atbild Saeimas deputāts, kā to nosaka Satversme, un līdz ar to deputāts, nospiežot pogu, uzņemas morālo un ētisko atbildību. Ir nepieciešams, manuprāt, pat neilgs laiks, lai pabeigtu šo lietu, kas ir prokuratūrā, un lai pēc šā laika mēs ar vieglu roku nospiestu pogu "par" un noņemtu aizdomu nastu no šīs izvirzītās kandidatūras pleciem.

Bet, ja izrādīsies, ka tomēr šī aizdomu nasta ir bijusi pamatota, jo par to atbildēs prokuratūra un tiesa, tad var tikt izvirzīts jauns kandidāts, kas var būt arī no Demokrātiskās partijas Saimnieks, ja tas ir nepieciešams valdības stabilitātes vārdā. Ar balsojumu atrisināt jautājumu - morāle, ētika, valdība. Jo es nekādi nevaru iedomāties Latvijā situāciju, ka pēc diviem mēnešiem prokuratūra nodos šo lietu tiesā un Latvijas Republikas izglītības ministrs tiks izsaukts uz tiesu. Es šādu situāciju Latvijā negribētu piedzīvot. Tāpēc atkārtoju: es izmantoju Saeimas kārtības ruļļa 133.pantā man dotās tiesības un pieprasu atsevišķu balsojumu par izglītības ministru.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Tas "ðovs", kas sākās 20.janvārī, turpinās jau ceturto nedēļu, vēl šodien turpinās. Bet parasti, ja rāda teātri, tad ir cēlieni un mēs zinām, kad sāksies viens cēliens un kad otrs. Šodien neviens nevar pateikt, vai tas ir pirmais vai otrais, vai trešais cēliens un kad tas beigsies. Spriežot pēc šā iesniegtā Ministru kabineta sastāva, liekas, ka šis "ðovs" turpināsies vēl ilgāk un ka šodien tas nebeigsies. Tas jau ir skaidrs.

Tagad es gribu runāt par to, kādi mums ir sasniegumi, kas rakstīti par deklarāciju. Mēs visi zinām, ka valdības deklarācijas ir bijušas daudzas, bet neviena no tām netika pildīta, arī šī netiks pildīta. Tā tiks nolikta apputēšanai, un es domāju, ka tie, kas deklarāciju rakstīja, tajā nemaz neieskatīsies. Tāpat kā neskatāmies mēs.

Bet nu tomēr... Teiksim, sasniegumi. Tur pirmajā daļā ir rakstīts, ka mums ir kopprodukts lielāks, ka mums jau ir iestājusies augšupeja. Es nezinu, kur Šķēles kungs tos skaitļus rāva un kādos statistikas datos tos var atrast, bet tauta šodien to nejūt. Tauta jūt tikai to, ka ir sliktāk - jo dienas, jo sliktāk. Tā ka es neticu un nevaru ticēt šiem skaitļiem.

Tagad - par tuvākajiem uzdevumiem. Par prioritātēm. Par to, kas vispirms ir veicams tautsaimniecībā. Man negribas šeit iemaisīt politiku, runāšu tikai par prioritātēm, kādas ir tautsaimniecībā.

Pirmais uzdevums ir investīcijas. Panākt labvēlīgu augsni investīciju piesaistīšanai Latvijā. Cilvēki mīļie, mēs par investīcijām runājam jau sesto gadu, bet to kā nav, tā nav, un neviens nekad tās nepiesaistīs un neienāks ar savām investīcijām, kamēr mums nebūs normāla valdība, normāla stabilitāte. To mēs labi zinām. Man liekas, ka šie cilvēki, kas to raksta, vienkārši nelasa ārzemju periodiskos izdevumus, teiksim, Anglijas, Vācijas. Palasiet, ko tur raksta par mums! Ko raksta ekonomisti, ko raksta politiķi. Kauns paliek. Ir jānosarkst līdz nabai, kad mēs lasām šīs publikācijas. Bet mēs, liekas, to nemaz neredzam un neviens par to it kā neliekas ne zinis.

Tagad - par integrāciju Eiropā, Eiropas savienībā, NATO. Nu kāpēc mēs par to runājam? Kāpēc mēs - un valdība vispirmām kārtām - cilvēkiem acis mālējam ciet? Kamēr nebūs sakārtota mūsu ekonomika, saimniecība, neviens mūs tur nepieņems. Kāpēc mēs runājam: "Lûk, mēs jau esam tur!" Tā atkal ir tikai acu apmānīšana kārtējo reizi.

Tagad man kā zemniekam gribas parunāt par lauksaimniecību. Kas par lauksaimniecību ir teikts deklarācijā? Nu nekā. Pateikts: radīt labvēlīgus apstākļus zemniekiem kredītu saņemšanai caur Hipotēku banku. Un tas ir praktiski viss. Praktiski viss. Bet to, kāda šodien ir lauksaimniecība un kāds ir tās stāvoklis, - to taču katrs mēs zinām. Un ko zemnieks var ielikt Hipotēku bankā kā ķīlu? Ko viņš var ieguldīt? Nevar neviens to izdarīt, jo vispār zemniecība rada zaudējumus.

Nesen, pagājušajā mēnesī, jūs, Šķēles kungs, ar savu valdības lēmumu likvidējāt pat izlīdzināšanas fondu Latgalei un dažiem Vidzemes rajoniem. Vai jums nav galu galā, atvainojiet mani, kauna paņemt beidzamos santīmus - (Starpsauciens: "Kas tas ir kauns?") it kā nejauši, it kā ne jau ar valdības lēmumu, likvidējot Labības fondu?! Tur jau tā nekā nebija, bet laikam der jums, tiem pārstrādātājiem, tie 700 000, kas tomēr kādreiz bija. Bet tie taču tiek iekasēti no zemniekiem, tas ir uz zemnieku rēķina. Nu lai tie Latgales bauri mirst nost! Lai tajos Vidzemes kalnainajos apvidos zemnieki mirst nost! Bet mēs toties nemaksāsim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša - frakcija "Latvijas ceļš".

R.Marjaša (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Valsts prezidenta kungs! Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es jums varbūt likšos mazliet konservatīva, bet, lai cik ir pilna sirds, es nevaru atļaut sev kāpt tribīnē un valšķīgi runāt visu, kas nāk prātā, un lietot tādus sulīgus ielas žargona izteicienus. Man pat, atklāti sakot, ir grūti klausīties, ka tā runā.

Es personīgi uzskatu, ka tā nav demokrātija, tas ir kaut kas antidemokrātisks, tā ir sevis pazemošana, tā ir mūsu valsts pazemošana. Man kaut kā ir izdevies saglabāt to izjūtu, kas bijusi Atmodas laikā, Tautas frontes laikā, Augstākās padomes laikā, tādu izjūtu, ka valsts intereses ir augstākas par partiju, frakciju un - jo vairāk - par atsevišķu politiķu vēlmēm, ambīcijām. Man ir pamats cerēt, ka šeit starp deputātiem es neesmu viena, ka ir daudz tādu, kas piekrīt man šajā jautājumā.

Tādēļ es, šeit runājot par Šķēles izvirzīto valdības sarakstu, gribu runāt par dažiem kandidātiem, kurus izvirzījušas citas partijas, nevis partija "Latvijas ceļš", pie kuras es piederu.

Es gribu sākt ar Juri Kaksīti. Viena no mūsu grūtībām ir tā, ka Ministru kabineta likumi... un, kā mēs zinām, saskaņā ar mūsu likumiem, mūsu Satversmi, galvenais mūsu reglamentu, likumu ierosinātājs ir Ministru kabinets. Tātad lielais vairums likumu nāk no Ministru kabineta. Tieši šī saskarsme Juridiskajā komisijā un citās likumdošanas komisijās... tieši tas ļauj man teikt, ka šeit viss mums nav kārtībā, un ja tiešām Juris Kaksītis, kurš ir nopietns cilvēks... mēs visi zinām, ko nozīmē nopietns cilvēks valdībā, kurš ir jurists ar lielu pieredzi, kompetents. Es domāju, ja viņš nodarbosies tieši ar šo likumdošanas jautājumu risināšanu Ministru kabinetā, mūsu darbs ies uz priekšu un mums visiem būs daudz vieglāk šeit strādāt, mēs daudz mazāk laika velti tērēsim, apspriežot un pārtaisot likumus.

Andrejs Krastiņš. Tas ir, manā skatījumā, jurists ar lielo burtu, kurš tāpat kā daudzi no mums ir saglabājis šo Tautas frontes garu, nav nodevis tos ideālus. Jā, viņš ir dziļi civila persona, bet es zinu, cik daudz laika viņš ir veltījis, lai kļūtu kompetents valsts drošības jautājumos, un es ticu, ka tam visam būs atdeve viņa darbā.

Guntars Krasts. Atzīšos, ka es viņu maz pazīstu, bet viņš man iepatikās jau 6. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Es viņu uzreiz uztvēru kā plaša vēriena ekonomistu un neesmu vīlusies, es esmu laimīga, ka viņš piekrīt strādāt tālāk valdībā.

Dainis Turlais. Disciplinēts cilvēks. Viņš šo disciplīnu ir ieviesis Iekšlietu ministrijā, un es lūdzu jūs dot viņam laiku turpināt to, lai arī viņa centieni nepaliktu pusceļā.

Es brīnos, kā var šeit runāt slikti par Makarovu kā par ministru. Tas ir burtiski krustā sists politiķis, kurš atbild šodien par to, par ko viņš faktiski atbildēt nemaz nevar. Viņam nav līdzekļu, bet šajos apstākļos viņš piekrīt vēl tagad balotēties un vadīt šo visā Ministru kabinetā visgrūtāk, vissmagāk vadāmo ministriju. Es vienkārši viņam pateicos par to, ka viņš ir piekritis tam.

Un beidzot... Leopold... lūdzu, nebļauj... Un beidzot - par Celmiņu. Šeit tika pieminētas viņa nepatikšanas ar tā saucamajiem "èekas maisiem". Mēs visi šajās dienās esam lasījuši "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" reitingu "Sirdsapziņas parlaments". Jūs redzējāt, kāds reitings ir Stradiņam? Jūs redzējāt... Lūdzu, ļaujiet man runāt vēl vienu minūti, lai varu nobeigt... Vai redzējāt, kāds ir Andrejevam? Pieliksim punktu "èekas maisu" lietai, un tauta būs jums tikai pateicīga! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamais Prezidij un kolēģi! Man nepatīk diskutēt aplinkus un liet samazgas, bet runāt par konkrētām lietām. Neapšaubāmi, iespējamās valdības deklarācija ir labāk izstrādāta nekā iepriekšējā. Gribu atzīmēt tikai dažas lietas, kam es nepiekrītu.

Sadaļā par sociālo atbildību un valsts pārvaldi 3.2. punkts skan: 1997. gadā veikt izglītības iestāžu vadītāju atestāciju un uzsākt skolotāju atestāciju.

Es piekrītu attiecībā uz izglītības iestāžu vadītāju atestāciju, bet skolotāju atestācija apstākļos, kad skolotāju trūkst un valstī nav bezdarba skolotāju vidū, būs tikai formāls pasākums un naudas tērēšana. Pedagogu atestācija kļūs aktuāla, kad demogrāfiskās krīzes rezultātā skolēnu skaits diemžēl būs ievērojami samazinājies un radīsies skolotāju pārpalikums.

3.8. punkts šajā pašā sadaļā skan: sakārtot un paplašināt maksas un kreditēšanas principu pielietojumu augstākajā izglītībā.

Es kategoriski nepiekrītu, ka šobrīd būtu jāpaplašina maksas principa pielietojums augstākajā izglītībā, jo iedzīvotāju maksātspēja, maigi sakot, ir nepietiekama. Nevar sakārtot un paplašināt to, kā vispār nav, jo diemžēl studentu kreditēšana vēl vispār nav ieviesta. Tā diemžēl ir Izglītības un zinātnes ministrijas un personīgi Ministru prezidenta vaina, jo Augstskolu likums to paredz un Ministru prezidents, stājoties amatā, iepriekšējai valdībai vairāk nekā pirms gada solīja, ka jau pagājušā gada 1. septembrī kreditēšana tiks ieviesta.

3.22. punkts šajā pašā sadaļā paredz, ka jātiecas uz to, lai reformas rezultātā Latvijā izveidotos 4 līdz 6 apriņķi un līdz 200 pašvaldībām. Voluntāri nosaukt skaitļus ir absolūti nezinātniski vai, vienkāršā valodā runājot, es atvainojos par izteicienu, dumji. Un es zinu, ka šī ierosme nāk no iespējamā Ministru prezidenta aprindu, nevis no Vides un reģionālās attīstības ministrijas speciālistu puses.

Protams, tas nav vienīgais, bet tomēr kopumā deklarācija un Ministru kabineta sastāvs, manuprāt, ir atbalstāms. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Sākšu ar citātu. Tie nav mani vārdi, tos ir teicis latviešu literatūras klasiķis: "Ko tu niekojies un muldi, cik gan untumains tāds vecis..." Tā, šķiet, šodien ļoti daudzi pie loga stāvošie un netālu no viņiem sēdošie domā par tiem neatkarīgajiem deputātiem, kuri nav pakļauti frakciju disciplīnai.

Jau Tautas frontes sākumā un Augstākajā padomē sākās Latvijas izlaupīšana. Vēl šodien prokuratūra man nav pateikusi, vai es esmu patiesi vai nepatiesi apvainojis Godmani, ka viņa valdība ir korumpēta. Augstākajā padomē un 5. Saeimā tika radīti likumi un tika veicināta Latvijas izlaupīšana. Un šeit es dziļi piekrītu Marjašas kundzei, ka tik tiešām tā nav demokrātija, bet antidemokrātija. Man gribas tikai salīdzināt mūsu valdību ar kuģi, kur kapteinis nez kāpēc pārlēc pāri bortam un sāk peldēt prom. Bet noskan bocmaņa svilpe, un ar ķeksi tiek izķeksēts šis pusslīkonītis un stutēts atpakaļ uz komandtiltiņa. Neviens labāks par šo kapteini vēl nevarot būt. Tik tiešām. Mēs šeit esam Latvijas tautas atspulgs, un šķiet, ka tiešām Latvijas tauta ir pelnījusi autoritatīvu vadītāju, kur visa tauta tiek vērtēta kā grūtgalvīši, kur viss tiek izdarīts, lai demogrāfiskajā līmenī būtu samazinājums, lai tautas nomiršanas daudzums būtu ievērojami lielāks par piedzimšanas, jo tie, kas ir nabagi, tie taču tikai traucē, un es absolūti nevaru piekrist, ka Šķēles kungs ir slikts politiķis. Rišeljē taktika un makjavellisms ir ļoti labi izstudēts. Man gribas atgādināt tikai manai partijai - DPS: trīs kauli tika mesti, un trīs kauli tika rīti, un frakcija ir nolēmusi balsot "par". Skumīgi. Mēs nodosim Ziedoni Čeveru un balsosim "par". Mēs nodosim Latvijas tautu un balsosim pret savu sirdsapziņu, skaidri apzinoties, ka tā sirdsapziņa nebūs tā, kas pavairos tautas bagātību, labklājību. Un acīmredzot pret savu sirdsapziņu nebalsos tie deputāti, kuri nav sasieti ar rokām un kājām ar tā saucamo partijas un frakcijas disciplīnu. Viņi būs mazākumā. Mēs būsim mazākumā.

Bet šodien arī Latvijas tautā loģiskā domāšana ir mazākumā. Pensionāriem noņemta pensija, bet Šķēles reitings aug, māmiņām nemaksā naudu, bet viņas ir par mūsu Šķēles kungu! Acīmredzot tāds liktenis šodien tautai ir vajadzīgs: līdz mielēm izbaudīt bezdeficīta budžeta labumus, līdz mielēm izbaudīt vienas angļu firmeles tā saucamo kredīta reitingu, kurš Latvijai ne santīma investīciju nav piesaistījis vairāk. Un tomēr man vēl ir cerība - padomājiet! Šodien jau tās pogas būs jāspiež, kā teica mūsu vadoņi, tie īkšķi būs augšā, bet vai jūsu sirdsapziņa būs šeit tajā mirklī? Aicināt nav uz ko. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Elmārs Zelgalvis - frakcija "Latvijai".

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātais Prezidij, godātie deputāti! Es nerunāšu par atsevišķiem Ministru kabineta kandidātiem, par ministru kandidātiem, es gribu dažus vārdus izteikt par deklarācijas projektu. Jāsaka tūliņ, ka deklarācijas projekts nevar mūs apmierināt, lai gan šeit jau daži runātāji pieskārās un teica, ka tas ir labs un labāks par iepriekšējās valdības deklarācijas projektu. Es gan to negribētu teikt. Es ar valdības deklarāciju saprotu, ka deklarācijā tiek atspoguļota valdības politika, tas, ko valdība apņemas darīt, īstenot; ka šeit tiek atspoguļoti valdības stratēģiskie mērķi, uz kuriem viņa virzās, ko viņa grib sasniegt. Tālāk nāk taktiskie mērķi, kā praktiski laika gaitā to sasniegt, un visbeidzot ir konkrētie pasākumi vai faktiski līdzekļi, paņēmieni, metodes, kā šos mērķus sasniegt. Lūk, tāda būtu valdības deklarācija, kurā būtu atspoguļota valdības politika.

Ko mēs redzam mūsu šajā deklarācijas projektā, kas mums šodien ir piedāvāts? Mēs redzam tur pavisam kaut ko citu. Šeit mēs valdības politiku saskatīt nevaram. Šeit ir kaut kāds valdības, varētu teikt, darba kalendārais plāns, kur pa atsevišķiem datumiem ir noteikts, ko, lūk, līdz tam, ko līdz tam pieņemt, kādus likumus izstrādāt un tā tālāk. Un pavisam, es pat teiktu, tādi ne visai nopietni pasākumi šeit ir iekļauti. Vai tad tiešām tā ir valdības politika - izraudzīties, kādas peldvietas kur ierīkot, kādas sanitārās izgāztuves kur iekārtot un tamlīdzīgi? Vai tiešām tā ir valdības politika, ar ko valdība nāk uz Saeimu? Ir grūti saprast to, kolēģi!

Bet galvenais jau arī vēl nebūtu tas, kādā formā tas tiek mums pasniegts. Galvenais, manuprāt, ir tas, vai valdība pilda savu pieņemto deklarāciju. Lūk, tas ir galvenais! Un tagad, ja mēs paskatāmies mazliet atpakaļ, pavērtējam un paanalizējam, vai valdība ir izpildījusi to deklarāciju un vai ir pildījusi vispār, kuru mēs pieņēmām pagājušajā gadā, kad šo demisionējošo valdību apstiprināja, tad ko mēs redzam? Tikai daži piemēri, jo nav laika visus šeit analizēt. Deklarācijā teikts, ka neatliekami uzsākama ilglaicīga valsts ekonomiskās stratēģijas izstrādāšana. Ļoti pareiza tēze! Ļoti pareizi! Bet vai šodien ir valdībai izstrādāta ilglaicīga ekonomiskā stratēģija? Ja tā būtu, tad mēs viņu redzētu šajā jaunajā valdības deklarācijā. To mēs tur neredzam. Tātad nav šādas deklarācijas... nav šādas koncepcijas, šādas stratēģijas.

Tālāk. Valdība apņēmās nepieļaut obligāto nodokļu un nodevu analoģisko maksājumu nepamatotu pieaugumu. Pareizi! Bet ko mēs redzam? Valdība iesniedz likumprojektu par civiltiesisko obligāto apdrošināšanu transportlīdzekļu vadītājiem. Kā par brīnumu, Saeima pieņēma tādus priekšlikumus, faktiski opozīcijas priekšlikumus par šo maksājumu samazināšanu. Atkal tas nepatīk! Tūliņ tiek dots likums atpakaļ. Tomēr šiem maksājumiem ir jābūt augstākiem. Vai tā tiek pildīta, sakiet, valdības deklarācija?

Tālāk. Deklarācijā vairākkārt tiek minēts, ka vajag noteikt labvēlīgu nodokļu politiku, sekmēt mazo, vidējo uzņēmumu attīstību un tā tālāk. Ko mēs redzam nodokļu politikā? Nodokļu politika ir gluži pretēja - tā visu laiku tiek vērsta uz to, kas bremzē mazo uzņēmumu darbību un attīstību. Mēs esam ierosinājuši šeit vairākus priekšlikumus, taču tie tiek noraidīti. Tas pats, ja runājam par šiem nodokļiem. Tas pats ir ar šo muitas atcelšanu apaļkoku izvešanai un tamlīdzīgi. Varētu šeit vēl turpināt, bet vienkārši nav laika vairāk. Tas pats arī... Es vēl gribu pieminēt arī šo, kas šeit ir valdības deklarācijā, proti, par šo monopoluzņēmumu darbību, par tarifiem attiecībā uz elektrību, uz siltumenerģiju. Mēs zinām, ka šeit nekas netiek darīts, valdība piekrīt visai šai tarifu paaugstināšanai, tātad atkal netiek pildīta tā deklarācija. Un tāpēc rodas jautājums: vai tā pati valdība, kas praktiski... ko mēs apstiprinām, vai tā pildīs arī šo deklarāciju, kuru mēs tagad taisāmies apstiprināt? Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija "Latvijai".

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi un visi klātesošie! No šīs tribīnes vismaz divas reizes es esmu apliecinājis savu labvēlīgo attieksmi attiecībā uz Šķēles kungu, pasvītrodams, ka to es daru kā opozīcijas deputāts, un sacīdams, ka tā ir valdība, kurai ir spēcīgs kapteinis, bet ir vāja komanda, turklāt ar citu rokām "piespēlēta". Vismaz divas reizes to es esmu no šīs tribīnes sacījis, neņemot vērā daudzas un dažādas intervijas, kur arī esmu izteicis šādu domu. Tagad diemžēl man ir jāsaka, ka es jūtos kā cilvēks, kurš ir dziļi vīlies un pat piekrāpts. Kāpēc un kāds pamats man ir šādam secinājumam?

Es atsaukšos tikai uz patiesu informāciju, nevis uz baumām un nevis uz pieņēmumiem, bet uz patiesu informāciju, ja par tādu var uzskatīt intervijas, ko ir devuši valsts pirmie amatvīri. Un, lūk, man joprojām ir pilnīga neskaidrība par iepriekšējās valdības demisiju. Ja tā būtu Šķēles kunga privāta padarīšana, biznesa vai kādā citā aspektā, tad tur man nebūtu nekādas daļas un es tur savu interesi neizrādītu, bet šeit ir Ministru prezidenta demisija, un man kā šīs valsts iedzīvotājam un kā vēlētājam ir tiesības zināt cēloņus, kādēļ šāda demisija ir bijusi. Te tā runāšana par tiem telefoniem un sekretārēm ir tik muļķīga, ka tai pat negribu pieskarties.

Nākošais skaidrojuma variants skanēja pēc abu prezidentu tikšanās, ka lūk, tas notiek valdības reorganizācijas vārdā, jo, lūk, ir starptautiski atzinumi, ka Latvijā ir korumpēti visi pārvaldes līmeņi. Ja tā ir valdības reorganizācija šādā vārdā, tad par to var balsot ar abām rokām un te nebūtu ko strīdēties, bet vai tā ir valdības reorganizācija? Paskatīsimies iepriekšējo valdības sastāvu un paskatīsimies tagadējo - no ministriem tikai viens Grīnblata kungs tur neietilpst, tātad apriori tiek pieņemts, ka viens izglītības un zinātnes ministrs ar savu darbu ir tik tālu novedis valsti, ka, lūk, tā jau ir starptautiski atzīta par vispārēji korumpētu. Viens ministrs, lai cik ģeniāls viņš būtu... tas neatbilst patiesībai, tas runā pretī jebkurai loģikai. Visa tā rezultātā ir izveidojusies tāda ažiotāža un tāds apkaunojums katram valsts iedzīvotājam, par kuru var tikai brīnīties. Un tā ir vienkārša spēlēšanās, cienījamais Šķēles kungs, no jūsu puses, turklāt spēlēšanās ar Latvijas vārdu! Šis vārds ir pārāk svēts, tas ir izpirkts ar iepriekšējo paaudžu asinīm kaujas laukos un moku kambaros, un es to publiski šeit saku, nebaidīdamies, ka kāds cinisks vai nihilistisks jaunbagātnieks mani varētu ieskaitīt ideālistisko naivuļu kategorijā.

Un visbeidzot: kas tā ir par reorganizāciju un kāpēc tai ir jābūt, ja jaunākajā dokumentā, deklarācijā, kuru mēs šodien saņēmām, ir skaidri un gaiši rakstīts, ka iepriekšējā valdība ir ļoti sekmīgi uzsākusi reformu un tā tālāk gaitu? Ja tā ir sekmīgi uzsākusi, tad kā vārdā šī reorganizācija ir jādara? Tāpēc jājautā: vai es varu uzticēties tagad valdībai, kur atkal kapteinis... kurai tiek aicināts kapteinis ar šādu attieksmi?

Tālāk es gribētu teikt, ka vārdu un darbu neatbilstība ir raksturīga iepriekšējai valdībai un Šķēles kungam. Man ir atlikušas 20 sekundes, tāpēc es to nevaru argumentēt. Atkal ar informāciju, kas nāk no paša Šķēles kunga un no Valsts prezidenta Ulmaņa kunga, un tā ir attiecīgi nopublicēta.

Un visbeidzot. Šī deklarācija ir apmēram pirmā kursa studenta pirmā kursadarba līmenī un ir ļoti vāji izstrādāta. Mans laiks ir beidzies. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Edmunds Grīnbergs - frakcija "Latvijai".

E.Grīnbergs (frakcija "Latvijai").

Cienījamie deputāti! Iepazīstoties ar deklarācijas projektu par Ministru kabineta darbu, ar pārsteigumu un neizpratni konstatēju, ka lauksaimniecība un šinī nozarē veicamais nav pieminēts vispār. Varbūt tas ir saistīts ar potenciālā valdības vadītāja padomnieka sacīto, ka jaunā deklarācija būs īsāka un tajā tiks ierakstīts tikai reāli izpildāmais? Kā zināms, no iepriekšējās deklarācijas daudz kas ir palicis neizpildīts, bet no valdību veidojošajām frakcijām neviena būtiska pretenzija vai priekšlikums nav ticis izteikts. Arī no tādām partijām ne, kuras sevi Saeimā dēvē par lauksaimniecības aizstāvēm.

Acīmredzot visiem, kas grib iekļūt jaunajā valdībā, kurā nav būtisku izmaiņu, salīdzinot ar iepriekšējo, interesē tikai vara, bet nevis mērķi, ko tā visas tautas labā varētu izdarīt.

Jaunajā deklarācijā rakstīts, ka valdību veidojošie politiskie spēki savu enerģisko, saskaņoto un rezultatīvo darbību vērsīs uz vienu godpilnu mērķi - uz sociālā nodrošinājuma pieaugumu Latvijā visplašākajā šī vārda nozīmē. Kā zināms, iepriekšējā piegājienā šos cēlos mērķus Šķēles kunga valdībai ne tuvu neizdevās izpildīt, un līdz ar to visplašākās tautas masas ir kļuvušas sociāli neaizsargātas, nabadzīgākas, sociālās garantijas no valsts puses ir minimālas, dzīves līmenis turpina pazemināties, nacionālais kopprodukts lauksaimniecībā un rūpniecības nozarēs turpina kristies. Valdība, tās dažādu partiju deleģētie ministri neuzņemas politisku atbildību par iepriekšējās valdības deklarācijas izpildi.

Iepriekšējās Šķēles kunga vadītās valdības darbības rezultātā Latvijā nav izveidojusies labvēlīga vide uzņēmējdarbībai. Budžeta deficītu cenšas glābt ar jauniem palielinātiem nodokļiem, kas samazina iedzīvotāju pirktspēju un, loģiski, arī inflācijas samazināšanos.

Mūsu valstī ir vismazākais aktīvi strādājošo uzņēmumu skaits, respektīvi, uz 1000 iedzīvotājiem tas ir mazāks par 10, nākamā valsts ir Albānija, kur ir 12 uzņēmumi, bet mūsu ziemeļu kaimiņos - Igaunijā ir vairāk nekā 20 statūtsabiedrību uz 1000 iedzīvotājiem. Mūsu valstī tas ir izskaidrojams ar nepareizo nodokļu politiku, arī korupciju visās tās izpausmes formās, kas ir viens no būtiskākajiem faktoriem, neskatoties uz to, vai tas valdības deklarācijā ir ierakstīts vai nav. Jo, kā redzam, iepriekšējā valdība to neizpildīja. Šogad lauksaimniecības uzņēmumiem nav nekādu izredžu uzlabot savu finansiālo stāvokli, jo, nesamērīgi pieaugot ražošanā izmantojamo resursu cenām, kad ienākumi nesedz izdevumus, ieskaitot nodokļu maksājumus, finansu sarežģījumi visnopietnāk skar statūtsabiedrības, tieši tās, kas ir ar godīgu, precīzu grāmatvedības uzskaiti. Valdība noņem atbildību par jebkādu lauksaimniecības produkcijas minimālās iepirkuma cenas garantēšanu. Šis process šobrīd nav apturams, ja nav ne spēka, ne varas kādu saukt pie atbildības. Sasteigtā privatizācijas procesa rezultātā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem ir maza ietekme pārstrādes uzņēmumu darbībā, jo zemnieks šeit vairumā gadījumu nav ne līdzīpašnieks, ne līdzlēmējs. Šogad paredzams, ka kopējais sadārdzinājums lauksaimniecības nozarē uz dažādu nodokļu rēķina var sasniegt gandrīz 12 miljonus latu, bet, kā zināms, subsīdiju pieaugums ir tikai 6 miljonu latu vērtībā. Pat neveicot sīkāku analīzi, jebkurš saprot šīs valdības attieksmi pret lauksaimniecību. Savā darbībā valdība nav pavērsusies ar skatu pret zemnieku, pret lauku uzņēmēju. Deklarācijā nekas nav minēts par to, kā saglabāt Latvijas laukiem raksturīgo dzīves vidi. Tur nepieciešams ietvert atšķirīgu kritēriju pielietošanu attālākajos rajonos esošajiem lauksaimniecības produktu ražotājiem, iekšējā tirgus aizsardzību, nodokļu politikas diferencēšanu starp pilsētām un laukiem, ražotāju kooperāciju veidošanos laukos un citus būtiskus faktorus. Gribētos redzēt, ko pēc tam deputāti, kuri būs atbalstījuši šo deklarāciju, solīs tautai laukos, ko atbildēs viņu priekšā. Aicinu balsot pret piedāvāto deklarāciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis. Otro reizi.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Prezidenta kungs! Prezidij! Godājamie kolēģi Saeimā! Kā es jau beidzamajā reizē teicu, atgādinot Kalnīša poēmu par Tālavu, par zemi šo, mums dārgāko un vienīgo: kā Taurētājam katram mums būt sardzē - gods un pienākums. Cienījamā kundze no frakcijas "Latvijas ceļš" teica, ka mūsu gods ir balsot par tautas labklājību un nevadīties nedz pēc frakcijas disciplīnas, nedz pēc valdības disciplīnas. Es ierosinu balsot atsevišķi par katru kandidātu un par katru valdības deklarācijas pantu, jo daži panti ir pilnīgi nepieņemami, es domāju, lielākajai daļai Saeimas. Teiksim, lielo objektu privatizēšana, izzagšana no tautas kabatas... es ticu, ka tas nevienam šeit nav pieņemams. Un es gribētu, lai mēs balsotu par katru atsevišķi. Lūdzu, tas ir mans priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Šinī skumjajā vakarā, kad visi tik slikti izsakās par Ministru kabinetu, man tomēr gribas arī kaut ko labu pateikt. Es saprotu, kāda slodze tā ir, un ir patīkami, ka varbūt arī valdošais vairākums to saprata. Jo sākotnēji no rīta bija vajadzīgi 11 ministri, lai veiktu Šķēles kunga programmu, tagad ir jau vajadzīgi 18-19 ministri. Bet es ceru, ka tas norāda uz to, ka tas ir milzīgs darba apjoms, ko vajadzēs mūsu Ministru kabinetam veikt, jo, es domāju, balsojuma rezultāts jau gandrīz visiem ir skaidrs. Un tādēļ man gribas atcerēties visu mīļoto grāmatu: viens spalvains radījums, ieķēries balonā, lidoja un teica, ka ar bitēm jau neko nevar skaidri zināt. Šajā gadījumā, es domāju, arī ar šo Ministru kabinetu neko skaidri nevar zināt, bet Latvijas tautai un mums jācer, ka medus tomēr būs un ka arī spalvainais, kad nokritīs lejā, nesasitīsies. Un ka nebūs kā citiem, kas kādreiz ieņēmuši šo augsto posteni, nebūs jāstrādā par fotomodeli. Man gribētos cerēt, protams. Diemžēl ar sirdssāpēm jāatzīst, ka šodien nevarēšu atbalstīt šo valdību, kaut arī bija daudzas nopietnas pārrunas. Bet gan jau nāks kādreiz cita valdība, un tad atkal būs pārrunas, varbūt būs normālāka izturēšanās pret opozīciju un cieņa pret parlamentu. Un tādēļ, dabiski, man liekas, nobeigumā... es nezinu, varbūt tur vēl kāds ir pierakstījies... jānovēl jebkurā gadījumā Šķēles kungam veiksmīgs darbs, jo, es domāju, balsojums būs pozitīvs, un tā ir dzīves realitāte. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns. Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj, godātie deputāti! Es gribu uzdot šeit Andrim Šķēlem tikai vienu jautājumu un arī pārējiem pārdomām: kāda atbildība Andrim Šķēlem būs par nepatiesu ziņu sniegšanu Saeimai? Un ar kādām tiesībām Andris Šķēle maldina Saeimu, iesniedzot dokumentus līdz ar valdības deklarāciju un valdības sastāvu? Es gribu vērst visu uzmanību uz to, ka Andra Šķēles dzīves un darba gājumā ir rakstīts: "Vçlētie amati uzņēmējsabiedrībās uz šo brīdi: padomes priekšsēdētājs akciju sabiedrībā "Rîgas miesnieks", padomes priekšsēdētājs akciju sabiedrībā "Rîgas vīni" un citi." Ja es nekļūdos un ja šīs ziņas ir patiesas, tad Šķēles kungs ir pārkāpis Korupcijas novēršanas likumu.

Es aicinu visus balsot "pret". Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav.

Vai Šķēles kungs vēlas runāt? Nevēlas. Debates slēdzam.

Godātie kolēģi, tika ierosināts balsot atsevišķi par izglītības un zinātnes ministra kandidatūru. Kārtības ruļļa 54.pants nosaka, ka šis jautājums izlemjams balsojot. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" šo deputātu ierosinājumu? Runāt par to neviens nevēlas. (Starpsauciens: "Balsot!") Priekšlikums ir izteikts, un par to balsosim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret šo deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 48, atturas - 21. Nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Atļaujiet jūs iepazīstināt ar Saeimas lēmuma projektu.

"Latvijas Republikas Saeima nolemj izteikt uzticību Ministru kabinetam šādā sastāvā:

Ministru prezidents - Andris Šķēle,

Ministru prezidenta biedrs - Juris Kaksītis,

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs - Anatolijs Gorbunovs,

aizsardzības ministrs - Andrejs Krastiņš,

ārlietu ministrs - Valdis Birkavs,

ekonomikas ministrs - Guntars Krasts,

iekšlietu ministrs - Dainis Turlais,

izglītības un zinātnes ministrs - Juris Celmiņš,

zemkopības ministrs - Roberts Dilba,

satiksmes ministrs - Vilis Krištopans,

labklājības ministrs - Vladimirs Makarovs,

tieslietu ministrs - Dzintars Rasnačs,

kultūras ministrs - Rihards Pīks,

īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās - Aleksandrs Kiršteins,

valsts ieņēmumu valsts ministre Finansu ministrijā - Aija Poča,

veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā - Juris Viņķelis,

vides valsts ministrs Vides aizsrdzības un reģionālās attīstības ministrijā - Indulis Emsis,

pašvaldību lietu valsts ministrs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā - Ēriks Zunda."

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 17, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Apsveicam Šķēles kungu un valdības locekļus. (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Saeimas sēdes gaitā ir ienācis 10 deputātu iesniegums, ko ir parakstījuši deputāti Kalviņš, Golubovs, Rugāte, Pēterkops, Bunkšs, Lagzdiņš, Zunda, Emsis, Krisbergs un Saulītis, kuri ierosina pagarināt Saeimas 13.februāra sēdi līdz likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu"" izskatīšanai trešajā lasījumā. Pamatojumam vārds Jānim Kalviņam - komisijas priekšsēdētājam. LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atkārtoti informēšu jūs, ka šis...

Sēdes vadītājs. Lūdzu žurnālistiem lūgt intervijas un intervējamajiem tās sniegt ārpus sēžu zāles.

J.Kalviņš. Tātad, cienījamie kolēģi, es informēšu atkārtoti, ka likumprojekts par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu, kas bija pieņemts Satversmes 81.panta kārtībā, mums ir jāpieņem obligāti šodien. Tas prasīs tikai piecas minūtes laika. Līdz vēlēšanām ir atlicis nepilns mēnesis, un es domāju, ka nebūs korekti un nebūs koleģiāli, ja mēs šo jautājumu neizskatīsim šodien. Es vēlreiz atgādinu, ka tās ir tikai piecas minūtes. Ir divi priekšlikumi, kuri komisijā ir pieņemti, bet ir vajadzīgs jūsu akcepts. Es lūdzu atbalstīt mūsu komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt "pret" ðo iesniegumu?

Imants Liepa - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Te jautājums ir principiāls. Šodien Saeima, turpat 100 cilvēku, veselas piecarpus stundas, lielākā daļa, kamēr viena atsevišķa maza daļiņa tirgojās par krēsliem, bijām spiesti aizpildīt tā vai citādi laiku, bet tagad mums cenšas uzspiest revolucionāro laika režīmu - strādāt pa naktīm un tamlīdzīgi. Te ir principiāla nostādne! Mums ir jāstrādā solīdi, sistēmiski un rezultatīvi, nevis šādā veidā - drudžaini, dienas laikā staigājot apkārt, garlaikojoties, bet naktīs strādājot. Ir latviešiem tāds izteiciens, ka tā cūka, kas nerok pa dienu, rok pa nakti. Aicinu nebūt cūkām un strādāt nopietni, sistēmiski pa dienu!

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu. Lūdzu deputātus piedalīties šī jautājuma izlemšanā. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 29, atturas - 19. Lēmums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, ir vēl 11 deputātu iesniegums, kuri ierosina atcelt Saeimas sēdi, kas paredzēta 13.janvārī pulksten 17.30 valdības atbildēm uz deputātu jautājumiem.

Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" ðo jautājumu? Vai kāds pieprasa balsojumu? Nepieprasa. Deputāti tam piekrīt.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties.

Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Godātie kolēģi, kamēr tiek gatavota izdruka par reģistrācijas rezultātiem, sveicam mūsu kolēģi Oļģertu Dunkeru 65 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Un vēl viens paziņojums, godātie kolēģi! Rīt pulksten 14.00 notiks deputātu grupas sanāksme, kura sestdienas vakarā izbrauks uz tikšanos ar Krievijas Domes vadītājiem un citiem politiķiem. Pulksten 14.00 Saeimas Prezidija apspriežu telpā 3.stāvā. Es lūdzu Izglītības un zinātnes ministriju un Ārlietu ministriju iesniegt šai delegācijai apsolītos materiālus. Paldies.

Lūdzu, Rudzīša kungs!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Juris Celmiņš, Oskars Grīgs, Ervids Grinovskis, Viktors Kalnbērzs, Paulis Kļaviņš, Janīna Kušnere, Leopolds Ozoliņš, Jānis Priedkalns, Jānis Rubulis, Juris Galerijs Vidiņš.

Sēdes vadītājs. Saeimas 1997.gada 13.februāra sēdi paziņoju par slēgtu. Kārtējā sēde 20.februārī. Ja tiks pieņemts citāds Prezidija vai Frakciju padomes lēmums, par to jums paziņos Kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute