steno

Latvijas Republikas 6.Saeimas rudens

sesijas divdesmit trešā sēde

1997.gada 11.decembrī (plkst. 16.00)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! 1997.gada 11.decembra Saeimas sēdi, kas veltīta valdības locekļu atbildēm uz deputātu jautājumiem, pasludinu par atklātu. Lūdzu zvanu! Atbilstoši Kārtības rullim mums ir vispirms jāreģistrējas, un Saeimas sekretāra biedrs Māris Rudzītis tad nolasīs reģistrācijas rezultātus. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis, Vents Balodis, Inese Birzniece, Alfreds Čepānis, Indulis Emsis, Gunta Gannusa, Ojārs Grinbergs, Oskars Grīgs, Māris Grīnblats, Edvīns Inkēns, Aigars Jirgens, Jānis Kazāks, Ģirts Valdis Kristovskis, Ludmila Kuprijanova, Leonards Stašs, Jānis Straume, Jānis Urbanovičs, Roberts Zīle, Ēriks Zunda.

Sēdes vadītājs. Pirms sākam izskatīt mūsu sēdes darba kārtību, godātie deputāti, lūdzu uzmanību. Ir vairāki iesniegumi.

Pieci deputāti Nagobads, Bišers, Kuprijanova, Zunda un Boka lūdz: “Sakarā ar ekonomikas ministra Sausnīša pagaidu prombūtni lūdzam viņam adresētos jautājumus (jautājumus nr.1, 2, 3, 5, 20, 24, 40 un 62) 11.decembra sēdē izskatīt kā pēdējos.” Par šo priekšlikumu vēlas runāt Kārlis Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es uzskatu šāda priekšlikuma iesniegšanu par nekaunību un pilnīgi skaidri to pasaku, jo šī priekšlikuma būtība - pārcelt kādus noteiktus jautājumus uz sēdes beigām - patiesībā ir šos jautājumus vispār neizskatīt. Neizskatīt ne šajā, ne arī kādā no nākamajām sēdēm. Korekts priekšlikums būtu tāds: ja šos jautājumus nevar ministrs atbildēt šodien, tad tos vajag pārcelt uz nākamo sēdi, lai uz šiem jautājumiem atbildes tiktu sniegtas. Ja tas nav iespējams šodien, tad vismaz nākamajā reizē. Bet es aicinu tomēr neatbalstīt šādu nekaunīgu priekšlikumu, ar kuru, it kā slēpjoties aiz gudrām frāzēm un pinoties Kārtības ruļļa džungļos, faktiski mēģina panākt tādu situāciju, ka viens ministrs var uz viņam adresētajiem jautājumiem vispār neatbildēt. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. “Par” runāt deputāti nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Godātie deputāti, balsosim par piecu deputātu priekšlikumu jautājumus nr.1, 2, 3, 5, 20, 24, 40 un 62 izskatīt kā pēdējos. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 19, atturas - 1. Priekšlikums pieņemts.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Es lūdzu balsot un noraidīt šo nekaunību.

Sēdes vadītājs. “Par” deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par piecu deputātu priekšlikumu pārcelt finansu ministra Roberta Zīles atbildes uz sēdes beigām. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 9, atturas - nav. Priekšlikums pieņemts.

Nākamo priekšlikumu ir iesnieguši pieci deputāti Ābiķis, Keišs, Tabūns, Lībane un Pēterkops. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 122.pantu, viņi lūdz mainīt izskatāmo atbilžu secību Saeimas 11.decembra sēdē, kas paredzēta ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem, un pārcelt valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas atbildes uz sēdes beigām. Šeit ir norādīti arī numuri, kuri ir paredzēti Aijas Počas atbildēm. Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”. Tātad runāt “par” un “pret” deputāti nevēlas, bet lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par piecu deputātu priekšlikumu pārcelt valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas atbildes uz sēdes beigām. Lūdzu balsošanas recīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 9, atturas - 1. Priekšlikums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu Druvas, Rubuļa, Dilbas, Rugātes un Putniņa iesniegumu. Viņi lūdz izdarīt grozījumus Saeimas 1997.gada 11.decembra sēdes, kas veltīta valdības atbildēm uz deputātu jautājumiem, darba kārtībā un deputātu jautājumus Latvijas Republikas zemkopības ministram Rāviņam (darba kārtības 57.punkts un darba kārtības 68.punkts) pārcelt uz nākamo Saeimas sēdi sakarā ar to, ka zemkopības ministrs Rāviņš atrodas komandējumā Briselē. Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”. Deputāti nevēlas runāt “par” vai “pret”. Balsojumu neprasa, tātad iebildumu nav, priekšlikums tiek pieņemts.

Godātie deputāti, sākam izskatīt mūsu sēdes darba kārtību. Atbilstoši mūsu pieņemtajām izmaiņām darba kārtībā pirmais darba kārtības jautājums ir ar numuru 4. Deputātu Čerāna, Kušneres, Grīnberga, Mauliņa un Zelgalvja jautājums Ministru prezidentam Šķēlem un labklājības ministram Makarovam par valdības un Labklājības ministrijas rūpēm par Latvijas brīvības cīnītājiem, kas cietuši moku kambaros un Gulaga nāves nometnēs. Atbildi sniedz Makarovs - Latvijas Republikas labklājības ministrs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Godājamais Prezidij! Deputāti! Dāmas un kungi! Atbildes uz šo jautājumu ir iesniegtas jau 27.maijā. Es gribētu pateikt, ka Labklājības ministrija mainīja ceļazīmju izsniegšanas kārtību, jo pēc iepriekšējās kārtības, kad tās dalīja sabiedriskās organizācijas, mēs konstatējām, ka lielāko daļu ceļazīmju saņēma Rīgas rajona iedzīvotāji un, otrkārt, vairākos rajonos bija tā, ka politiski represētie ceļazīmes vispār nesaņēma. Pēc pašreizējās kārtības ceļazīmes var saņemt visi politiski represētie, un šī gada 9 mēnešos ceļazīmes ir saņēmuši 527 cilvēki.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildu jautājumus nevēlas uzdot. Jautājums ir izskatīts.

Atbilstoši izmaiņām nākamais darba kārtības jautājums ir nr.11. Deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Zelgalvja un Kušneres jautājums Ministru prezidentam Šķēlem un iekšlietu ministram D.Turlajam par likuma “Par valsts noslēpumu” 4.panta pirmajā daļā paredzētā informācijas un citu par valsts noslēpumu atzīto objektu saraksta apstiprināšanu. Rakstveida atbilde ir sniegta. Mutvārdos atbildi vēlas sniegt Latvijas Republikas ieklietu ministrs Ziedonis Čevers.

Z.Čevers (ieklietu ministrs).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Rakstiskā veidā atbilde ir sniegta. Man nav ko piebilst. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildu jautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais ir darba kārtības jautājums nr.13. Deputātu Čerāna, Kazāka, Grīnberga, Zelgalvja un Kušneres jautājums Ministru prezidentam Šķēlem un labklājības ministram Makarovam par vakcināciju pret ērču encefalītu. Atbildi sniedz veselības valsts ministrs Jaksona kungs.

V.Jaksons (veselības valsts ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Ir iesniegta šā gada 19.jūnijā atbilde uz deputātu pieprasījumu. Lai izpildītu visu šo vakcināciju, ir nepieciešami vairāk nekā 2 miljoni latu papildus. Tajā pašā laikā kā neatliekama palīdzība tiek sniegta bezmaksas pasīvā imunizācija ar imunoglobulīnu, kas ļoti veiksmīgi tiek pielietota bērniem. Labkājības ministrija ir izstrādājusi projektu, lai meklētu ārvalstu tehnisko palīdzību papildu finansējumam, lai nodrošinātu iedzīvotāju imunizāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais ir darba kārtības jautājums nr.16. Deputātu Golubova, Bekasova, Deņisova, Staša un Lujāna jautājunms Latvijas Republikas aizsardzības ministram T.Jundzim par zemessargu skaitu Latvijā, to bruņojumu un ieroču glabāšanu.

Atbildi sniedz Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis. (Starpsauciens no zāles: “Valsts noslēpums...”)

T.Jundzis (aizsardzības ministrs).

Godājamie deputāti! Uz jautājumu ir sniegta rakstiska atbilde, un rakstiskajā atbildē ir minēts, ka zemessargu skaits mums šobrīd ir 16 500. Mums šobrīd ieroču glabāšanas noteikumus reglamentē ieroču glabāšanas un nēsāšanas reglaments.

Kas attiecas uz jautājumu par to, kā tiek kontrolēta ieroču glabāšana un kas par to ir atbildīgs, visi šie jautājumi ir reglamentēti Zemessardzes attiecīgajos reglamentos. Un, protams, to arī kontrolē, sākot no zemākā līmeņa, tas ir, Zemessardzes bataljonos, Zemessardzes brigāžu stābos, līdz pat Zemessardzes štābam un Nacionālo bruņoto spēku štābam.

Aizsardzības ministrijai būtībā nav šādas funkcijas - individuāli pārbaudīt zemessargu ieroču glabāšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu Lujāna, Bartaševiča, Deņisova, Valdmaņa un Gannusas jautājums Latvijas Bankas prezidentam Einaram Repšes kungam par Latvijas Republikas monētu kalšanu un to izmaksām.

Zeiles kundze, mums jau šāda situācija ir bijusi, atbilstoši arī likumam. Var runāt vai nu Latvijas Bankas prezidents, vai viceprezidents. Līdz ar to rakstiska atbilde ir iesniegta.

Vai deputātiem ir kādi papildjautājumi? Nav. Līdz ar to jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu Golubova, Bartaševiča, Staša, Deņisova un Bekasova jautājums Latvijas Republikas aizsardzības ministram T.Jundzim par līdzekļu izlietojumu no Latvijas Republikas valsts budžeta Latvijas un NATO militārajām mācībām.

Atbildi sniedz Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis. Lūdzu!

T.Jundzis (aizsardzības ministrs).

Atbilde ir sniegta rakstiski, un no atbildes ir redzams, ka šīm mācībām tika iztērēti līdzekļi, 41 000 latu, no Latvijas valsts budžeta. Un savukārt no NATO līdzekļiem tika samaksāti šo mācību organizēšanai 89 000 latu (pārvēršot latos). Galvenokārt šī summa tika izmantota, lai iegādātos dažādus aprīkojumus, kas ir nepieciešami mūsu karavīriem infrastruktūras pilnveidošanai, kompjūteru iegādei. Būtībā katrs šis lats, ja neskaita tādus izdevumus kā tēriņus benzīnam vai papildu ēdināšanai, ir palicis Latvijas Aizsardzības spēku rīcībā.

Arī par kopējo vērtējumu šeit ir atbilde sniegta. Es domāju, ka tas, ka 15 valstis pirmo reizi piedalījās Latvijā organizētajās mācībās, tiešām bija, manuprāt, politiskas gribas izpausme, ka Latvija vēlas integrēties Rietumu drošības struktūrās, ka Latvija ir gatava sadarboties ar citu valstu militārajām struktūrām, un no militārā viedokļa, ja neskaita vienu nelielu starpgadījumu, kas bija ar ķīmisko gāzu pielietošanu, kopumā šīs mācības, protams, bija pietiekami sekmīgas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais ir darba kārtības 19.jautājums. Deputātu Urbanoviča, Dozorceva, Lujāna, Ādamsona un Kreitusa jautājums veselības valsts ministram Labklājības ministrijā Viktoram Jaksona kungam par neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas darba organizāciju Rēzeknes pilsētā un rajonā.

Atbildi sniedz veselības valsts ministrs Viktors Jaksona kungs. Lūdzu!

V.Jaksons (veselības valsts ministrs).

Godājamie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski 18.septembrī. Jāatzīst, ka deputātu jautājums bija vietā. Faktiski jau pirms jautājuma iesniegšanas ir nozīmēts ar pašvaldības lēmumu galvenais ārsts Ātrās medicīniskās palīdzības stacijai, un līdz ar to esošie trūkumi ir daļēji novērsti. Jāatzīst, ka šis modelis nav labākais valstī, un tāds pārsvarā rajona pilsētā arī netiek lietots. Es uzskatu, ka tas ir pašvaldības kompetencē.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais ir darba kārtības jautājums nr.21. Deputātu Čerāna, Kušneres, Mauliņa, Kostandas un Kazāka jautājums Ministru prezidentam Krastam, finansu ministram Zīlem un izglītības un zinātnes ministram Celmiņam par principiem, pēc kuriem tiek noteiktas valsts budžeta dotācijas akreditētajām privātskolām.

Atbildi sniedz Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš. Lūdzu!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Atbilde ir sagatavota rakstiski un iesniegta. Ja atbildes jautātāju zemtekstā ir jūtams, ka ir izteikta doma, ka finansējums privātajām mācību iestādēm no valsts budžeta ir nepietiekams, tad es kā ministrs varu tikai pievienoties tam. Pirms budžeta apspriešanas mēs iesniedzām Finansu ministrijā vēstuli ar lūgumu palielināt finansējumu privātajām mācību iestādēm. Taču nākamajā mācību gadā, nākamajā budžeta gadā finansējums privātajām mācību iestādēm ir palicis līdzšinējā - šāgada - līmenī un būs tāds pats kā šogad.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais ir darba kārtības jautājums nr.22. Deputātu Kušneres, Kostandas, Kazāka, Mauliņa un Veldres jautājums Ministru prezidentam Krastam un ārlietu ministram Birkavam par jaunatnes izglītošanu Eiropas Savienības jautājumos un tās aktivitātēs.

Atbildi sniedz Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Lūdzu!

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātie deputāti! Atbilde ir sniegta rakstiski. Un, ja ir papildjautājumi, varu atbildēt.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais ir darba kārtības jautājums nr.23. Deputātu Kostandas, Čerāna, Veldres, Kušneres un Mauliņa jautājums Ministru prezidentam Krastam par Abrenes apriņķa teritorijas atdošanu Krievijai.

Atbildi sniedz Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Lūdzu!

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātie deputāti! Arī uz šo jautājumu ir sniegta rakstiska atbilde. Ja ir jautājumi, esmu gatavs atbildēt.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais ir darba kārtības jautājums nr.25. Deputātu Čerāna, Mauliņa, Veldres, Liepas un Zelgalvja jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Krastam par Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumu nr.431 “Par maksājumiem no valsts īpašuma privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem”.

Kurš no Ministru kabineta... Rakstveida atbilde ir iesniegta. Vai ir kādi papildjautājumi? Papildjautājumu nav. Jautājums izskatīts.

Nākamais ir darba kārtības jautājums nr.27. Deputātu Čerāna, Veldres, Mauliņa, Kazāka un Zelgalvja jautājums izglītības un zinātnes ministram Celmiņam par privātskolu reģistrāciju un licences izsniegšanas kārtību.

Atbildi sniedz Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš. Lūdzu!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie kolēģi! Uz jautājumu ir iesniegta rakstiska atbilde, kurā izsmeļoši ir uzskaitīti visi nosacījumi par licenču izsniegšanas kārtību.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums, kuru mēs izskatīsim, ir nr.30. Deputātu Kreituses, Kreitusa, Kalnbērza, Dozorceva un Ādamsona jautājums labklājības ministram Makarovam par naudas summu, kas saņemta no Krievijas federālā budžeta Krievijas militāro pensionāru medicīniskās palīdzības atmaksai Latvijā.

Atbildi sniedz Viktors Jaksons - Latvijas Republikas veselības valsts ministrs. Lūdzu!

V.Jaksons (veselības valsts ministrs).

Godājamie deputāti! Uz jautājumu ir sniegta rakstiska atbilde. Par visu piešķirto līdzekļu izlietojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais ir jautājums nr.31. Deputātu Kušneres, Čerāna, Kostandas, Grīnberga un Mauliņa jautājums labklājības ministram Makarovam par atbildību, kādu mūsu valsts ir uzņēmusies attiecībā uz seksuāli izmantotajiem bērniem. Atbildi sniedz Latvijas Republikas labklājības ministrs Vladimirs Makarovs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Atbilde ir sniegta rakstiski. Ja būs papildjautājumi, atbildēšu.

Sēdes vadītājs.Papildjautājumu vēlas uzdot Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu! Čerāna kungs, vai jūs uzdosiet vienu vai abus jautājumus? Vienu.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātais Makarova kungs! Ņemot vērā, ka ir pagājis zināms laiks un jau tuvojas 1998.gads, man ir jautājums: kādā budžeta programmā līdzekļi šim mērķim ir paredzēti 1998.gadam un cik lielā apjomā?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Latvijas Republikas labklājības ministrs Vladimirs Makarovs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Labklājības ministrija jau savā iepriekšējā atbildē uzsvēra, ka jautājums par šo bērnu rehabilitāciju ir jāskata kopumā ar bērnu rehabilitāciju valstī vispār. Līdzekļi ir paredzēti valsts budžeta programmā atbilstoši deputātu balsojumiem par 1998.gada budžetu. Konkrētus skaitļus Labklājības ministrija varēs nosaukt tad, kad no Valsts prezidenta saņems parakstītu budžetu.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu deputāti uzdot nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir jautājums nr. 32. Deputātu Kostandas, Čerāna, Grīnberga, Liepas un Mauliņa jautājums Ministru prezidentam Krastam par to, kā valdība risina jautājumu par budžeta līdzekļu piešķiršanu bijušo leģionāru kapu izveidošanai, kopšanai un piemiņas zīmju uzstādīšanai.

Atbildi sniegs Ēriks Zunda - Latvijas Republikas pašvaldību lietu valsts ministrs.

Ē.Zunda (pašvaldību lietu valsts ministrs).

Godātie kolēģi, ir sniegta rakstiska atbilde, kas ir diezgan izvērsta. Šī atbilde sastāv arī no tās daļas, ko sagatavojis tieslietu ministrs un labklājības ministrs. Ja ir kādi jautājumi, esmu gatavs atbildēt uz tiem.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu vēlas uzdot Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātais Zundas kungs! Vai ir bijušas šiem leģionāriem cerības, ka viņi varēs saņemt šo pensiju no Vācijas? Kā valdība risina šo jautājumu?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Latvijas Republikas labklājības ministrs Vladimirs Makarovs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Saskaņā ar Vācijas Republikas likumdošanu ir tiesības saņemt pensiju, kurai ir kaitējuma atlīdzības raksturs. Lai paātrinātu šo procesu, ir parakstīts līgums starp Latvijas Republikas Sociālās apdrošināšanas fondu un attiecīgo institūciju Vācijā, kas attiecīgo jautājumu izskata. Šobrīd jautājums ir par to, cik ātri spēs izskatīt visus iesniegtos pieprasījumus Vācijas valsts. Latvijas Republika tikai var optimāli nodrošināt dokumentu tulkošanu un nosūtīšanu uz Vāciju. Tāpēc jautājums ir ļoti atkarīgs no tā, cik ātri spēs strādāt Vācijas Republikas iestādes.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu uzdot deputāti nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir jautājums nr. 33. Deputātu Rubina, Stroda, Saulīša, Ozoliņa un Valdmaņa jautājums Ministru prezidentam Krastam par to bērnu skaitu Latvijā, kuri neapmeklē skolu, un valdības pasākumiem šīs problēmas risināšanā.

Atbildi sniedz Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš. Lūdzu!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie kolēģi! Atbilde ir iesniegta rakstiski, un atbildē ir precīza tabula ar Pilsonības un imigrācijas departamenta datiem par bērniem obligātajā skolas vecumā, kā arī precīzi dati par šādiem pašiem bērniem, kuri mācās mūsu vispārizglītojošajās skolās, un ir uzskaitīti arī pasākumi, kādi veicami ar tiem bērniem, kuri nemācās.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu vēlas uzdot Andris Rubins - Tautas kopas “Brīvība” frakcija. Lūdzu!

A.Rubins (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Ministra kungs, vai mūsu valstī ir precīzi zināms, cik bērnu neiet skolā? Cik bērnu skolas vecumā mums klaiņo un neiet skolā, un ko viņi dara? Ko valdība dara, lai to situāciju likvidētu? Es domāju, mēs varētu viegli uzzināt precīzu skaitli, ja mēs paņemtu Statistikas pārvaldes skaitli, uzzinātu, cik ir piedzimuši, cik ir tāda vecuma bērnu un cik ir tādu bērnu, kas attiecīgā vecumā apmeklē skolas. Tad mums būtu pilnīga uzskaite, jo mums vajag pilnīgu uzskaiti par visiem bērniem, jo mūsu bērni taču ir mūsu nākotne - ne tikai mūsu zinātnieki un pārējie cilvēki, bet arī mūsu armija. Mums jāgatavo viņi tam, nevis jāpieļauj, ka viņi tagad klaiņo un valdībai nav uzskaites. Kad būs tāda uzskaite?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš. Lūdzu!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Izglītības un zinātnes ministrija, sākoties šim mācību gadam, rīkoja akciju “Tevi gaida skola”, kuras rezultātā šādi bērni tika uzskaitīti. Mēs konstatējām, ka ir 1600 bērnu, kuri nemācās, un mums ir izdevies, veicot darbu ar šiem bērniem, šo skaitli pakāpeniski samazināt līdz 1300. Tātad mēs esam apzinājuši 1300 bērnus, kuri vēl nemācās un dažādu iemeslu dēļ neapmeklē skolu.

Taču es gribu teikt, ka Ministru kabineta normatīvajos aktos ir paredzēts, ka šo uzskaiti veic un ar šiem bērniem strādā pašvaldības, nevis valsts iestādes.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu deputāti uzdot nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir jautājums nr. 34. Deputātu Stroda, Saulīša, Ozoliņa, Rubina un Valdmaņa jautājums Ministru prezidentam Krastam, iekšlietu ministram Čeveram un labklājības ministram Makarovam par to, kādi līdzekļi ir ieplānoti nākamā gada budžetā cietumnieku labklājības uzlabošanai.

Atbildi sniedz Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers. Lūdzu!

Z.Čevers (ieklietu ministrs).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Atbilde ir dota rakstiski. Papildus varu pateikt, ka cietumu administrācijas papildu vajadzībām nākamajā gadā, kā jūs atceraties, ieplānoti 2 miljoni latu. Tie ir šīs sfēras uzlabošanai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vēlas uzdot papildjautājumu deputāts Leopolds Ozoliņš - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Es vēlos zināt precīzu skaitli, cik vakar bija cietumnieku, tas ir, personu, kas atrodas ieslodzījumā, arī iepriekšējā ieslodzījumā.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers.

Z.Čevers (ieklietu ministrs).

Es nezinu, cik bija vakar, bet šodien ir 9356, man tā liekas. No tiem tiesu vēl gaida apmēram 3,5 tūkstoši.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu uzdos deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Komentārs. Es pateicos mūsu Valsts prezidentam, mūsu labvēļiem - Sorosa kungam, vēstniekiem un visiem, kurus mēs redzējām televizorā nupat, ministram Čevera kungam par īpašām rūpēm par mūsu cietumniekiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Ozoliņš savā runā otru jautājumu neuzdeva.

Nākamais ir darba kārtības jautājums nr. 36. Deputātu Čerāna, Mauliņa, Kušneres, Kostandas un Grīnberga jautājums Ministru prezidentam Krastam un labklājības ministram Makarovam par 1997.gada pirmajos astoņos mēnešos no jauna piešķirto pensiju apjomiem.

Atbildi sniedz Latvijas Republikas labklājības ministrs Makarovs... Es atvainojos, Makarova kungs... Kārlis Čerāns, - frakcijas “Latvijai” deputāts, lūdz vārdu, lai paskaidrotu motivāciju, kāda bija šim jautājumam. Lūdzu! 3 minūtes.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis ir viens no pašiem nopietnākajiem jautājumiem mūsu valstī. Tas ir jautājums par valsts pensijām. Mūsu rīcībā ir nonākusi informācija par to, ka gandrīz puse no visām tām pensijām, kas 1997. gadā tiek piešķirtas no jauna, ir tikai 25 latu apmērā. Un šādā situācijā ir jautājums: no kā šie cilvēki lai dzīvo? Jo šie pensionāri, kuri ir nostrādājuši savu darba mūžu, saņem pensiju, kura vairāk nekā divkārt ir mazāka pat par tā saucamo krīzes iztikas minimumu, un ir acīm redzams, ka daudziem no cilvēkiem šis pensijas apjoms ir vienkārši nepietiekams pat izdzīvošanai.

Un tāpēc ir mūsu jautājums - ko valdība un Labklājības ministrija ir darījusi un darīs vistuvākajā laikā, lai, izdarot labojumus pastāvošajā Pensiju likumā, izbeigtu šo situāciju? Mēs skatījām Saeimā grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, un frakcija “Latvijai” piedāvāja alternatīvu modeli pensiju aprēķināšanai: katra cilvēka pensija veidotos no divām daļām, un viena daļa būtu tā, ko viņš nopelnījis ar savu darbu līdz 1995. gada 31. decembrim, un šī daļa būtu proporcionāla darba stāžam šajā laika periodā, un pēc tam būtu klāt otra daļa, kas veidotos tieši no tās summas, kas ir proporcionāla izdarītajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šis modelis garantētu to, ka nevienam cilvēkam nevar atņemt to viņa pensijas daļu, ko viņš ir savā darba mūžā jau nopelnījis. Bet mēs redzam, ka, lūk, šis jaunais Pensiju likums, kurš šobrīd darbojas un kuru daži politiķi uzskata par modernu, atļaujas pat lietot šādus ciniskus vārdus, - ka šis jaunais likums rada, teiksim, jaunu... saasina šo nabadzības situāciju mūsu valstī. Kā jau minēju, gandrīz 50% no visiem pensionāriem pensiju apmērs ir vienāds ar 25 latiem vai arī mazāks. Taču tajā pašā laikā ir cilvēki, kas saņem vairākus simtus latu lielu pensiju. Šeit veidojas grandioza sociālā netaisnība. Šo problēmu ir nepieciešams atrisināt, un tāpēc ir šis jautājums - ko valdība ir darījusi un ko tūlīt darīs, lai tiktu galā vismaz ar šo absolūto nabadzību, kas veidojas šī likuma darbības rezultātā?

Es tomēr lūgtu labklājības ministru atbildēt uz šo jautājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Latvijas Republikas labklājības ministrs Vladimirs Makarovs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Godājamais Prezidij! Cienījamā Saeima! Es domāju, ka deputāti, balsojot par grozījumiem Pensiju likumā, ļoti labi zina, kādus pasākumus var veikt esošo līdzekļu ietvaros un ar ko mēs varam rēķināties nākotnē. Vienlaicīgi tika skatīts arī likums “Par valsts budžetu 1998. gadam”, kurā bija paredzēts palielināt, sākot ar 1998. gada 1. aprīli, sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru līdz 30 latiem.

Es gribētu teikt, ka deputātiem, rūpīgi vērtējot savu uzdoto jautājumu, vajadzētu arī izanalizēt tos datus, ko iesniedza Labklājības ministrija. 1997. gadā, piešķirot pensijas, iestājās straujš apdrošināšanas stāža samazinājums. 90. gadu sākumā vidējais darba stāžs, ar kādu cilvēki gāja pensijā, bija 33-34 gadi, turpretim 1997. gadā tas svārstās no 25 gadiem līdz 31 gadam. Tas ir vidējais stāžs valstī. Un, protams, runāt par to, ka šie cilvēki ir grūti strādājuši, laikam būtu mazliet pāragri.

Deputāti ir nobalsojuši, ka, ja cilvēkam darba stāžs Latvijā ir ne mazāks kā 30 gadi, tad viņa pensiju, ja viņa ienākumi ir zemāki par vidējo iemaksu algu valstī, rēķina no vidējās iemaksu algas valstī. 1998. gadā es ceru kopā ar deputātiem atrast kompromisa variantu to pensiju indeksācijai, kas piešķirtas līdz 1996. gada 1. janvārim. Mums ir tomēr jārēķinās ar tām budžeta iespējām, kas ir Latvijas valsts rīcībā, jo šobrīd neviens nedod kredīta līdzekļus pensiju un pabalstu izmaksai.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu vēlas uzdot Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātais Makarova kungs! Vai tiešām jūs uzskatāt, ka šajā situācijā, kad praktiski 50% no visām pensijām, kas no jauna ir piešķirtas 1997. gadā... ka visi šie pensionāri tiešām ir pelnījuši šo bada pensiju? Vai tiešām jūs uzskatāt, ka valdībai nekas nebūtu jādara šīs situācijas uzlabošanai vai ka valdība neko nevar izdarīt šajā gadījumā? Vai tiešām jūs tā uzskatāt? (No zāles deputāts R.Jurdžs: “Jelcinam prasi!”)

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Latvijas Republikas labklājības ministrs Vladimirs Makarovs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Čerāna kungs! Cienījamie deputāti! Valdība var rīkoties tikai esošo līdzekļu ietvaros. Protams, es neuzskatu, ka šie cilvēki ir pelnījuši šādu pensiju, bet es rēķinos ar tiem budžeta līdzekļiem, ko izdodas iekasēt sociālās apdrošināšanas fondam un ko izdodas izmaksāt pensijās. Un tas ir jautājums par to, cik tālu mēs varam iet attiecībā uz Pensiju likuma uzlabojumiem un cik tālu tas ekonomiski ietekmēs sociālo politiku valstī. Mēs nevaram plānot sociālā budžeta izlietojumu pāri pār ieņēmumu daļu.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu vēlas uzdot deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātais Makarova kungs, vai tiešām jūs uzskatāt, ka šajā situācijā, kad lielai daļai pensionāru saņemamā pensija ir vairāk nekā divas reizes mazāka par krīzes iztikas minimumu, - ka ir pamatoti šajā situācijā no sociālās apdrošināšanas fonda, tas ir, no pensiju fonda, izmaksāt pensijas, kuras ir lielākas par trijiem simtiem latu un par četriem simtiem latu? Vai tiešām jūs uzskatāt, ka šī kārtība ir taisnīga un ka tā nebūtu grozāma?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Latvijas Republikas labklājības ministrs Vladimirs Makarovs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Strādājot pie pensiju likumdošanas, valdība un Saeima vienojās, ka pensijām ir jābūt atbilstošām katra indivīda iemaksām. Atbilstoši tam es tiešām uzskatu, ka Latvijā ir jābūt politikai, kas orientēta uz to, lai mēs katram cilvēkam rēķinātu pensiju atbilstoši viņa individuālajām iemaksām. Gadījumos, kad par to atbildību uzņemas valsts (invaliditātes gadījumi, bezdarbs), šīs iemaksas viņa vietā veic valsts budžets. Tāpēc es tiešām uzskatu, ka Latvijā pensiju likumdošanai ir jābūt pakļautai atbilstoši katra indivīda iemaksām.

Sēdes vadītājs. Jautājums izskatīts.

Nākamais ir jautājums nr. 37. Deputātu Čerāna, Kušneres, Liepas, Zelgalvja un Kazāka jautājums Ministru prezidentam Krastam, satiksmes ministram Krištopanam un finansu ministram Zīlem par 1998. gadā paredzētajiem līdzekļiem vienam un tam pašam mērķim - valsts nozīmes datu pārraides izveidei vairākiem uzņēmumiem.

Atbildi sniedz Vilis Krištopans - Latvijas Republikas satiksmes ministrs. Lūdzu!

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamie kolēģi, jums ir iesniegta atbilde uz jautājumu, kura reģistrācijas numurs ir 285. Es vienīgi varu piebilst, ka gan šīs budžeta investīcijas, gan kredīts tiek izsniegts vienam uzņēmumam, un tā ir valsts bezpeļņas akciju sabiedrība “Valsts informācijas tīkla aģentūra”, kura nodrošina, kā jūs zināt, visas valsts iestādes ar vienotu datu pārraidi. Un centīsies to nodrošināt visā Latvijas teritorijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais ir jautājums nr. 38. Deputātu Čerāna, Kušneres, Liepas, Zelgalvja un Grīnberga jautājums Ministru prezidentam Krastam, finansu ministram Zīlem un satiksmes ministram Krištopanam par to, kāpēc 1,5 miljoni latu Pasaules Bankas un KF kreditētajam “Latvijas autoceļu projektam” tiek ņemti no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem?

Atbildi sniedz Latvijas Republikas satiksmes ministrs Vilis Krištopans. Lūdzu!

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es esmu iesniedzis Saeimai atbildi (reģistra numurs 286), kurā mēģināts diezgan izsmeļoši pastāstīt par to, ka līdzekļu katastrofāli nepietiek joprojām mūsu ceļu nozarei, kā valsts ceļiem, tā arī pašvaldības ceļiem, un Latvijas ekonomika nav spējīga pašlaik tādu nodokļu masu samaksāt, un tāpēc es joprojām uzskatu, ka mūsu valsts investīciju programmā būtu jāparedz nevis 1,5, bet vieni 15 miljoni latu katru gadu gan pašvaldību, gan arī valsts ceļiem. Un tāpēc šī ir valsts investīciju programmas sastāvdaļa kā līdzfinansējums lielā projektā, kas domāts Latvijas autoceļu uzlabošanai. Paldies. (Starpsauciens no zāles: “Tā nav atbilde!”)

Sēdes vadītājs. Papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir nr.41. Deputātu Čerāna, Kušneres, Liepas, Zelgalvja, Grīnberga jautājums tieslietu ministram Dz.Rasnačam, kāds ir nepieciešamais minimālais līdzekļu daudzums, lai 1998.gadā varētu nodrošināt publiski pieejamas Latvijas spēkā esošo likumu datu bāzes izveidi “Internet” tīklā. Atbildi sniedz Latvijas Republikas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Godātie deputāti! Atbilde ir sniegta šā gada 14.oktobrī (reģistra nr.289). Tā ir iesniegta rakstiskā veidā, bet, ja būs papildjautājumi, mēģināšu atbildēt.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir nr.42. Deputātu Čerāna, Kušneres, Liepas, Zelgalvja un Grīnberga jautājums zemkopības ministram un finansu ministram. Arī šo jautājumu mēs esam pārcēluši uz mūsu sēdes beigām. Es ļoti atvainojos, jo Juridiskais birojs mani palabo, ka par šo jautājumu nebija iesniegumu.

Tātad nākamais ir 42.jautājums, ko iesnieguši Čerāns, Kušnere, Liepa, Zelgalvis un Grīnbergs zemkopības ministram A.Rāviņam un finansu ministram R.Zīlem, par to, kā valdība panāks, lai 1998.gadā tiktu nodrošinātas Lauksaimniecības likuma 10.panta ceturtās daļas prasības par lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantoto ražojumu un pakalpojumu cenu un tarifu paritātes nodrošināšanu. Rakstveida atbilde ir iesniegta. Vai ir papildjautājumi? Deputātam Kārlim Čerānam ir papildjautājumi, bet tad šis punkts ir jāpārceļ uz sēdes beigām, jo nav neviena, kas varētu atbildēt. Pārceļam uz nākamo sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums ir nr.43. Deputātu Lujāna, Bartaševiča, Deņisova, Bekasova un Golubova jautājums iekšlietu ministram Z.Čeveram un tieslietu ministram Dz.Rasnačam par teroristiskiem grupējumiem Latvijā. Atbildi sniedz Latvijas Republikas ieklietu ministrs Ziedonis Čevers.

Z.Čevers (ieklietu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Atbilde ir sniegta rakstiskā veidā, un man nav ko piebilst. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums nr.44. Deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Veldres un Kazāka jautājums Ministru prezidentam G.Krastam, izglītības un zinātnes ministram J.Celmiņam un finansu ministram R.Zīlem par avārijas situācijas novēršanas risinājumiem Dagdas vidusskolā. Atbildi sniedz Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! 22.oktobrī parakstītā rakstiskā atbilde vairs neatbilst reālajai īstenībai, un es varu jūs iepriecināt, ka Latvijas Investīciju fondā ir rasta iespēja piešķirt līdzekļus Dagdas vidusskolai... Atvainojos, Privatizācijas fondā ir rasta iespēja piešķirt līdzekļus 35 tūkstošu latu apmērā avārijas situācijas novēršanai Dagdas vidusskolā. Tātad cerēsim, ka tuvākajā laikā to izdarīs.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais jautājums ir nr.45. Deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Veldres un Kazāka jautājums Ministru prezidentam G.Krastam, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram A.Gorbunovam un finansu ministram R.Zīlem par valsts investīciju projekta “800+” realizācijas plāniem 1998.gadā. Atbildi sniedz Anatolijs Gorbunovs.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Godātie deputāti! 1988.gadā ir paredzēts uzlabot ūdens saimniecību, un tie ir ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmu attīstības projekti 15 mazpilsētās par summu 2,4 miljoni latu.

Šeit jautājums ir arī par to, vai ir saņemta vēstule no Dagdas pilsētas un vai Dagdas pilsētas dzeramā ūdens problēma tiks risināta 1998.gadā. Kā jūs atceraties, arī Saeimā tika balsots par šo projektu, bet diemžēl investīciju programmā to iekļaut nevarēja, jo pieteikums tika saņemts tikai 5.septembrī, bet visi investīciju projektu pieteikumi tika izskatīti jau vasarā - augustā. Līdz ar to šis projekts tiks iekļauts 1999.gada projektu izskatīšanā.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais jautājums ir nr.46. Deputātu Čerāna, Veldres, Kostandas, Kušneres un Mauliņa jautājums labklājības ministram Makarovam par Daugavpils rajona slimokases budžeta izpildi 1996.gadā un 1997.gada pirmajos 9 mēnešos. Vārdu motivācijai šim jautājumam lūdz Kārlis Čerāns - frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis jautājums tika uzdots, pamatojoties uz informāciju, kuru mēs ieguvām Daugavpils rajona pilsētu apmeklējumu rezultātā, un problēma, kura tur tika izvirzīta, bija tāda, ka mediķiem šajā rajonā nebija iespēju reāli iepazīties ar šā rajona slimokases budžeta izpildi. Tāpēc mums arī bija lūgums iepazīstināt Saeimas deputātus ar šo budžeta izpildi, kā arī norādīt, kādi tiesību akti dod pamatu mediķiem pašiem iepazīties ar savas pilsētas vai rajona slimokases budžeta izlietojumu, jo tas nu ir pilnīgi skaidrs, ka nepieciešama plaša un kvalificēta sabiedrības kontrole par budžeta līdzekļu izlietojumu. Un arī tas ir skaidrs, ka vislabāk slimokases budžeta līdzekļu izlietojumu var nokontrolēt paši speciālisti šajā nozarē, tas ir, mediķi. Bez tam mūsu jautājumā ir arī prasīts, kādi mehānismi ir paredzēti, lai slimokasu reformas laikā netiktu masveidā slēgtas mazās lauku slimnīcas. Diemžēl mēs konkrētu atbildi rakstveidā neesam saņēmuši uz šiem jautājumiem, bet es ceru, ka vismaz mutiski ministra kungs varēs to sniegt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz veselības aizsardzības valsts ministrs Viktors Jaksona kungs. Lūdzu!

V.Jaksons (veselības aizsardzības valsts ministrs).

Godājamie deputāti! Papildus rakstiskajai atbildei varu pateikt, ka tātad ar budžetu kopumā katrs medicīnas darbinieks var iepazīties, izlasot to avīzē. Runājot par naudas nosūtīšanu uz konkrētajām teritorijām, varu sacīt, ka Labklājības ministrijas rīkojumā tas nav slepens dokuments, cik saņem katra iestāde.

Tālāk par to, kādu naudas summu saņem konkrētā iestāde. Ir līgums starp teritoriālo slimokasi un konkrēto iestādi, kur ir paredzēts absolūti konkrēti, par kādu veselības aprūpes pakalpojumu cik daudz samaksā. Šāds līgums atrodas katrā iestādē, un par to iestādes vadītājam būtu jāinformē savi darbinieki.

Un pēdējais. Jau kopš šāgada sākuma tiek regulāri izdotas “Slimokasu Vēstis” - apjomīga brošūra, kur ir ļoti sīki atspoguļota visas valsts slimokasu un budžeta darbība.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir jautājums nr.47. Deputātu Čerāna, Veldres, Mauliņa, Kostandas un Kušneres jautājums izglītības un zinātnes ministram J.Celmiņam, kā Latvijas valsts palīdz skolotājiem viņu tālākizglītošanas procesā. Vārdu motivācijai lūdz Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. 3 minūtes. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Šis ir ļoti nopietns jautājums, ņemot vērā to, ka mūsu valstī politiķi laiku pa laikam savos izteikumos izglītību pasludina vārdos par prioritāti, bet tas ir jautājums arī par to, kādā veidā šī izglītības prioritāte realizējas darbos.

Un viena problēma, kas, neapšaubāmi, ir ļoti liela un kas būtu risināma, ir skolotāju algu jautājums, bet faktiski ir nepareizas prioritātes valsts budžetā. Taču šeit ir jautājums par citiem pasākumiem, kas veicinātu izglītības sistēmas darba uzlabošanos un izglītības kvalitātes palielināšanos un kas neprasa pat tik lielus līdzekļus kā skolotāju algu palielināšana. Tas ir pilnīgi konkrēts valsts atbalsts skolotāju tālākizglītošanas procesam.

Šis jautājums ir pilnīgi konkrēts: tieši uz kādu valsts palīdzību šis Latvijas attālāko novadu skolotājs var cerēt, ja viņam līdzās citiem maksājumiem un laika patēriņam, kas tiek pavadīts ceļā, ir arī vēl nepieciešamas ievērojamas naudas summas ceļa izdevumiem? Kādā veidā valsts pilnīgi konkrēti var atbalstīt šos skolotājus un ko valdība darīs vai ko viņa dara, lai šo atbalstu skolotājiem nevis samazinātu gadu no gada, bet lai atrastu iespēju tomēr to palielināt? Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Latvijas Republikas izglītības un ministrs Juris Celmiņš. Lūdzu!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Atbilde ir sagatavota rakstiski, jums ir iesniegta tabula par finansējumu iepriekšējos gados, sākot no 1994.gada. Kā redzams, finansējums nepārtraukti ir samazinājies, bet mēs šai tabulai tagad jau klāt varam pievienot datus par 1998.gadu. 1998.gadā finansējums ir saglabāts līdzšinējā - 1997.gada līmenī. Tātad finansējuma lejupslīde ir apturēta, un šis ir pirmais gads, kad finansējums ir saglabājies tādā pašā līmenī. Ar šo finansējumu mēs varam nodrošināt finansiālo atbalstu tikai 24% pedagogu viņu tālākajā izglītībā.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu vēlas uzdot Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātais Celmiņa kungs! Vai jūs uzskatāt, ka šāda situācija ir normāla? Ja ne, tad ko jūs kā izglītības un zinātnes ministrs esat darījis, lai šis finansējums būtu lielāks? Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš. Lūdzu!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Atbilde pavisam īsa. Es uzskatu, ka šī situācija nav normāla. Ko es esmu darījis? Es esmu prasījis lielāku finansējumu, bet par to mani draud atstādināt no amata.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu deputāti uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums ir nr. 49. Deputātu Čerāna, Kostandas, Grīnberga, Liepas un Mauliņa jautājums Ministru prezidentam G.Krastam, satiksmes ministram V.Krištopanam, tieslietu ministram Dz.Rasnačam un finansu ministram R.Zīlem par valdības pasākumiem, lai nodrošinātu visām valstī dzīvojošām politiski represētajām personām bezmaksas braukšanu.

Atbildi sniedz Vilis Krištopans - Latvijas Republikas satiksmes ministrs.Lūdzu!

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Atbilde ir iesniegta dokumentā nr. 3288-b. Es varu tikai piebilst, ka Satiksmes ministrijas nostāja braukšanas maksas atvieglojumu piemērošanai ir nemainīga - ir jādotē nevis pārvadātājs, bet pasažieris. Lai to izdarītu, mums vajadzētu izdalīt pietiekami lielu summu. Mēs šos datus bijām iesnieguši jau oktobrī, tāpēc pareizāk būtu bijis no jautātāju puses iesniegt budžetā pieprasījumu budžeta grozījumos par lielāku summu, vismaz piecas reizes lielāku summu, lai mēs spētu samaksāt katram braucējam, jo šobrīd, piemēram, ar invalīdiem ir tā: mēs esam sadalījuši invalīdus faktiski divās daļās: mobilajos invalīdos un tādos, kas nav spējīgi pārvietoties. Tie, kuri nav spējīgi pārvietoties, nesaņems šo dotāciju, tāpēc ka mēs pašlaik vēl esam spiesti pārvadāt tikai tos, kuri brauc. Pareizāk būtu katram samaksāt kaut kādu summu, un tad tas, kurš pārvietojas ar ļoti lielām grūtībām un neizmanto vilcienu vai autobusu, varētu kaut kādā veidā pārvietoties ar kādu citu transporta līdzekli, kompensējot to no viņiem samaksātās naudas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir nr. 50. Deputātu Liepas, Kostandas, Mauliņa, Kušneres un Veldres jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam G.Krastam un zemkopības ministram A.Rāviņam par celulozes rūpnīcas projekta izstrādi.

Rakstiska atbilde ir iesniegta. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Līdz ar to šis jautājums tiek pārcelts uz nākamo jautājumu un atbilžu sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums ir nr. 51. Deputātu Čerāna, Veldres, Mauliņa, Grīnberga un Liepas jautājums Ministru prezidentam G.Krastam, tieslietu ministram Dz.Rasnačam un iekšlietu ministram Z.Čeveram par Latvijas valsts īpašumā esošo trīs gruntsgabalu Berlīnē pārdošanu.

Atbildi sniedz Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Lūdzu!

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātie deputāti! Ir sniegta izsmeļoša atbilde par šo jautājumu, tāpēc neatkārtošos.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais jautājums ir nr. 52. Deputātu Čerāna, Veldres, Mauliņa, Liepas un Grīnberga jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam G.Krastam un tieslietu ministram Dz.Rasnačam par Korupcijas novēršanas likuma normu ievērošanu.

Atbildi sniedz Latvijas Republikas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Godātie deputāti! Atbilde sniegta 12.novembrī. Ja būs kādi papildjautājumi, tad mēģināsim atbildēt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir nr. 53. Deputātu Rubina, Valdmaņa, Lujāna, Mauliņa un Ādamsona jautājums Latvijas ārlietu ministram V.Birkavam par Latvijas valsts karoga novietošanu pie Latvijas vēstniecību ēkām.

Atbildi sniedz Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātie deputāti! Jautājums ir atbildēts rakstiski, arī problēma ir atrisināta praktiski.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums ir nr. 54. Deputātu Saulīša, Stroda, Ādamsona, Zelgalvja, Rubina un Urbanoviča jautājums Ministru prezidentam G.Krastam par Latvijas Privatizācijas aģentūras darbības saistību ar “Latvenergo” 3 miljonu lietu.

Atbildi sniedz Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Atis Sausnītis. Lūdzu!

A.Sausnītis (ekonomikas ministrs).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! 20.novembrī tika sagatavota atbilde nr. 3406-a.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

A.Sausnītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums ir nr. 55. Deputātu Kostandas, Čerāna, Grīnberga, Mauliņa un Veldres jautājums Ministru prezidentam G.Krastam un finansu ministram R.Zīlem par valdības pasākumiem, lai tiktu turpināti Latvijas Nacionālās operas otrās kārtas būvdarbi.

Tā kā neviens nevar sniegt atbildi, pārceļam atbildi uz nākamo Saeimas jautājumu un atbilžu sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums ir nr. 56. Deputātu Čerāna, Grīnberga, Veldres, Mauliņa un Liepas jautājums Latvijas Republikas satiksmes ministram V.Krištopanam par pamatojumu valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” rīcībai, atslēdzot apkuri un elektrību Ievas Ozoliņas-Ozolas klasiskās skolas ēkai Rīgā, Torņakalna ielā 16.

Atbildi sniedz Latvijas Republikas satiksmes ministrs Vilis Krištopans.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Atbilde ir dokumentā nr. 3408-a. Es gribu piebilst vienīgi to, ka, kā mēs jau noskaidrojām, Izglītības un zinātnes ministrija šai skolai ir anulējusi uzņēmējdarbības licenci un ka tās darbība nekad nav bijusi reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, bet ar šo maldinošo licenci tā tikusi pieslēgta tehniskajai skolai. Pārējo jūs varat izlasīt šajā dokumentā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir nr. 58. Deputātu Mauliņa, Kušneres, Čerāna, Kostandas un Veldres jautājums Ministru prezidentam G.Krastam par lēmumu slēgt Valmieras rajona Naukšēnu arodvidusskolu 1998.gada 1.janvārī, tas ir, mācību gada vidū.

Atbildi sniedz Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš. Lūdzu!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Papildus rakstiski iesniegtajai atbildei varu deputātus informēt, ka pirms divām nedēļām apmeklēju Naukšēnu arodvidusskolu un konstatēju sekojošo: visiem skolēniem, kuri mācās Naukšēnu arodvidusskolā, ir atrastas vietas līdzīga vai tāda paša profila mācību iestādēs un viņi var turpināt izglītību. Daļa šīs skolas pedagogu jau strādā Naukšēnu vidusskolā, bet daļa pedagoģisko darbinieku atradīs darba vietas jaundibinātajā Naukšēnu speciālajā skolā.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums ir nr.59. Deputātu Čerāna, Mauliņa, Kostandas, Veldres un Kušneres jautājums Ministru prezidentam G.Krastam, finansu ministram R.Zīlem un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram A.Gorbunovam, vai Finansu ministrija ir plānojusi garantēt kredītu 25 miljonu ASV dolāru apmērā no Pasaules Bankas Rīgas Domei ieguldījumam SIA “Getliņi ECO”.

Atbildi sniedz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs. Lūdzu!

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Godātie deputāti! Atbilde ir sniegta rakstiski. Tur ir aprakstīti visi procenti, arī Pasaules Bankas resursu aizņemšanās cena, kam periodā, sākot no 1997.gada 15.oktobra, minētā likme būs 5,97% gadā. Es varētu runāt vēl par to, ka kredīta atdošana notiks galvenokārt no Rīgas Domes budžeta. Rīgas Dome radīs finansiālas sistēmas mehānismu, kā rezultātā kredīts tiks atmaksāts no izgāztuves ekspluatācijā iegūtajiem līdzekļiem. Kredīts tiks dzēsts daļēji no līdzekļiem, kas iegūti no atkritumu ražotājiem kā samaksa par atkritumu noglabāšanu, un daļēji no ienākumiem, kas tiks gūti, realizējot izgāztuves gāzi pilsētas siltuma apgādē. Runājot par šīs jaunās Rīgas pilsētas sanitārās izgāztuves iekārtošanu un ekspluatācijas ietekmi uz apkārtējo vidi - tas viss tur ir aprakstīts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus vēlas uzdot.

Kārlis Čerāns - frakcijas “Latvijai” deputāts vēlas uzdot papildjautājumu. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātais Gorbunova kungs! Sakiet, lūdzu, par cik pieaugs tie tarifi, kuri Rīgas iedzīvotājiem būs jāmaksā par atkritumu savākšanu un aizvešanu, par atkritumu utilizāciju? Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Anatolijs Gorbunovs. Lūdzu!

A.Gorbunovs. Diemžēl es jums atbildēt nevaru, jo tas ir jaunās uzņēmējsabiedrības un Rīgas Domes kompetencē, bet skaidrs ir viens: ja šie atkritumu savākšanas un apglabāšanas izdevumi pieaugs un ja tie pieaugs nesamērīgi, tad, protams, šis projekts būs apdraudēts. Taču es domāju, ka šajā ziņā arī Pasaules Banka, kura dod savu naudu un uzrauga šo projektu, ir ieinteresēta, lai šie tarifi nepieaugtu. Tāpat kā citām lietām, kam tā ir aizdevusi naudu, jo tā ļoti labi saprot, ka, ja, piemēram, Rīgas Dome šos tarifus nesamērīgi palielinās, tad šim projektam nav nākotnes.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu deputāti uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums ir nr.60. Deputātu Kostandas, Čerāna, Kazāka, Veldres un Kušneres jautājums Latvijas Bankas prezidentam E.Repšem par Latvijas Bankas ekspertiem un padomes locekļiem un to atalgojumiem.

Atbildi sniedz Latvijas Bankas prezidents Einars Repše. Lūdzu!

E.Repše (Latvijas Bankas prezidents).

Godātie deputāti! Atbilde iesniegta rakstiski. Pie tās man nekas šobrīd nav piebilstams.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums ir nr.61. Deputātu Kostandas, Čerāna, Kazāka, Mauliņa, Zelgalvja jautājums Ministru prezidentam par valdības pasākumiem, lai noorganizētu starptautisko foto izstādi Rīgā un līdzekļu piešķiršanu Jauno fotogrāfu klubam.

Neviens no ministriem atbildi sniegt nevēlas. Pārceļam jautājumu uz nākamo sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums ir nr.63 - deputātu Liepas, Grīnberga, Kostandas, Zelgalvja un Mauliņa jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam G.Krastam, Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministram J.Celmiņam par bērnu namu un patversmju pedagoģisko darbinieku piemaksām pie darba algām.

Atbildi sniedz Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš. Lūdzu!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Atbilde ir sagatavota rakstiski, pie kuras vēl es gribētu piebilst, ka šīs iestādes atrodas Labklājības ministrijas pārraudzībā.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir nr.64. Deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Urbanoviča, Staša, Dozorceva, Kreituses, Stroda, Ozoliņa un Veldres jautājums satiksmes ministram par Satiksmes ministrijas dienestu sagatavotību ziemas sezonai.

Atbildi sniedz Latvijas Republikas satiksmes ministrs Vilis Krištopans.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Man jāsniedz mutiska atbilde, jo rakstiskā, kā es saprotu, vēl ir kaut kur ceļā. Tā ir iesniegta.

Ļoti īsi, centīšos daudz neaizkavēt jūsu laiku. Vislielākās problēmas, protams, radīja dzelzceļa elektroapgādes sistēmu avārijas, kuru rezultātā atslēdzās atbloķēšanas sistēmas, automātiskās luksoforu signalizācijas sistēmas un elektriskās centralizācijas sistēmas, kā arī izlādējās visi rezerves akumulatori. Pavisam laikā no 25. līdz 29.oktobrim tika nozāģēti 212 koki, ir sadeguši 120 atzari, 10 sprieguma transformatori un 21 vienfāzes transformators. Elektroiekārtu sistēmas atjaunošanā uz dzelzceļa piedalījās 72 cilvēki ar četrām drezīnām un astoņām automašīnām.

Kas attiecas uz autoceļiem, tad es jums varu nosaukt tikai summu. Šāgada 24., 25. un 26.oktobrī intensīvi sniga Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Ventspils un daļēji Liepājas rajonā. Šajās dienās uz valsts autoceļiem tika izlietoti 169 000 latu kustības nodrošināšanai uz ceļiem.

Lai ziemā uzturētu kārtībā visus valsts autoceļus atbilstoši to uzturēšanas klasēm, ir nepieciešami finansu līdzekļi 20,9 miljonu latu apmērā. Pēc ilgām debatēm valsts autoceļa fonda konsultatīvajā padomē 1998.gadā šiem mērķiem ir ieplānoti 6,9 miljoni latu, tas ir, valsts autoceļiem. Valsts ceļu dienests autoceļu uzturēšanas darbus veic, ja ir tāda nepieciešamība, jebkurā diennakts laikā. Mēs, protams, varētu asignēt lielāku summu ziemas dienestam, bet attiecīgi šī summa mums ir jānoņem vasaras darbiem - ceļu atjaunošanas darbiem, asfaltēšanas darbiem un tā tālāk. Te vienmēr ir tā dilemma - pa kuru ceļu mums iet, jo naudas, kā jau esmu jums teicis, nepietiek. Tās ir reizes 10 mazāk, nekā vajag. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumu vēlas uzdot. Leopolds Ozoliņš - Tautas kopas “Brīvība” frakcijas deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Cienījamais ministr Vili Krištopan! Sakiet lūdzu, vai šosejas posmā “Sloka-Kalnciema pagrieziens” vēsturiskās liepu un ošu alejas izciršana atbilst jūsu programmai par autoceļu sagatavošanu ziemai?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Latvijas Republikas satiksmes ministrs Vilis Krištopans. Lūdzu!

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Ozoliņa kungs! Jebkurš darbs, jebkura darbība, uzlabojot mūsu ceļu fondu jeb autoceļus, tiek veikta, saskaņojot to ar visām iespējamajām instancēm, tajā skaitā arī ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, ar visiem dienestiem.

Es jums gribētu šeit atgādināt vēsturi. To, ka, pateicoties jums un jūsu uzbūvētajai teltij, netika pareizi uzkonstruēts Jūrmalas apvedceļa izvads uz Jūrmalas šoseju Rīgas virzienā, kā rezultātā šajā nepareizi uzkonstruētajā līkumā notiek ļoti daudz dažādu ceļa negadījumu, bet ļoti daudzi autovadītāji piemin nezin kāpēc mūs un mani ar ļoti sliktiem vārdiem, lai gan faktiski tas ir jūsu roku darbs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu vēlas uzdot deputāts Leopolds Ozoliņš. Lūdzu!

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Es esmu spiests komentēt cienījamā Viļa Krištopana paziņojumu, apliecinot, ka Vilis Krištopans ir maldināts, jo telti necēlu es, bet cēla Brūvera kungs, kas bija Jūrmalas ekoloģiskās nodaļas vadītājs tajā laikā, un tā tiešām ir atsevišķa saruna. Neviens neliedz jums, Krištopana kungs... Jūs jau vairākus gadus esat mūsu viscienījams un tiešām efektīgs satiksmes ministrs... izbūvēt šo ceļu, jo gan kāpa ir norakta, gan koki ir nocirsti, gan ceļš ir projektēts... Arī tas gabaliņš nav liels, tur varbūt ir kādi 300 metri, tos jau varēja trīs gadu laikā mierīgi uzbūvēt, bet es nezinu, vai nu jums, vai kādam citam ir īpaša spītība vai iedomība kaut kādā veidā it kā kādam “iegriezt”. Katrā ziņā tas neesmu es.

Mans papildjautājums saistās ar to, ka...

Sēdes vadītājs. Ozoliņa kungs, jūsu laika limits ir izsīcis!

L.Ozoliņš. ... Vai bija iespējams glābt šo aleju?

Sēdes vadītājs. Deputāts Leopolds Ozoliņš tomēr paspēja uzdot papildjautājumu. Atbildi sniedz Latvijas Republikas satiksmes ministrs Vilis Krištopans.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Ozoliņa kungs, protams, jebkuras darbības ir iespējamas. Mēs varētu uzbūvēt šoseju arī pavisam citā vietā, tikai viss atkarīgs, protams, no tā, cik tas maksā. Kas attiecas uz šo pagriezienu uz Jūrmalas šoseju, es esmu ļoti gandarīts, ka mums ar jums ir pilnīgi vienots viedoklis, un es ceru, ka mēs kopīgi tuvākajos gados atklāsim, pārgriezīsim lentīti šim posmam, kurš šoreiz būs pareizi uzbūvēts, un tad autobraucējiem nebūs bīstamu situāciju šajā Asaru līkumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums atbilstoši izdarītajām izmaiņām ir nr. 66 - deputātu Kušneres, Kostandas, Grīnberga, Čerāna un Mauliņa jautājums Ministru prezidentam G.Krastam, labklājības ministram V.Makarovam, un ārlietu ministram V.Birkavam par to, vai Latvijas valdības rīcībā ir dokuments, kas apliecina, ka Latvija ir parakstījusi Eiropas sociālo hartu?

Atbildi sniegs kurš no ministriem? Latvijas Republikas labklājības ministrs Vladimirs Makarovs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamie un godājamie deputāti! Latvijas Republikas Saeima ir saņēmusi gan Ārlietu ministrijas, gan Labklājības ministrijas atbildi uz šo jūs interesējošo jautājumu. Es tikai gribētu pateikt, ka Eiropas sociālās hartas parakstīšana reāli nozīmē, ka Latvijas valdība uzsāk darbu pie savas likumdošanas sakārtošanas atbilstoši šīs Eiropas sociālās hartas prasībām. Līdz tās ratifikācijai mūsu rīcībā ir vēl vismaz divi gadi, kas ļaus pilnībā saskaņot likumdošanu un attīstīt mūsu valsts tautsaimniecību, lai nākotnē Latvijas Republikai nebūtu nekādu problēmu ar līdzdalību Eiropas Savienībā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas? Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums ir nr. 67 - deputātu Kušneres, Kostandas, Čerāna, Mauliņa un Kazāka jautājums Ministru prezidentam G.Krastam un labklājības ministram V.Makarovam par Rīgas pilsētas un lauku rajonu slimnīcu apgādi ar insulīna preparātiem.

Atbildi sniedz veselības aizsardzības valsts ministrs Viktors Jaksons. Lūdzu!

V.Jaksons (veselības valsts ministrs).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski, Valsts diabetoloģijas un endokrinoloģijas centrs uztur diabēta slimnieku reģistru un sadala insulīnu pa visu republiku. Diabēta slimnieki tiek simtprocentīgi nodrošināti ar insulīnu, taču pieprasījums pēc cilvēka insulīna tiek apmierināts tikai 24% apjomā. Neskatoties uz smago situāciju budžetā, attiecībā uz veselības aprūpi nākamajā gadā insulīna iegādei palielinājums ir par 140 000 latu. Līdz ar to arī procentuāli tiks palielināta cilvēku insulīna iegāde. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas? Jautājums izskatīts.

Es atvainojos... Vēlas jautāt Odisejs Kostanda - frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamais ministra kungs! Mūsu papildjautājums faktiski vēlreiz atkārto pamatjautājumu nr. 3, kas šeit tika iesniegts jums, bet uz kuru nav saņemta precīza atbilde. Mēs tātad gribam dzirdēt konkrēti, kāds ir insulīna preparātu pieprasījums un tā apmierinājuma prognozes nākamajos trīs gados. Ar precīziem skaitļiem.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Viktors Jaksons. Lūdzu!

V.Jaksons (veselības valsts ministrs).

Tātad insulīna apgāde bija un būs nodrošināta simtprocentīgi. Taču ir tendence pakāpeniski pāriet uz cilvēka insulīnu, un tas norit pakāpeniski.

Sēdes vadītājs. Vai otru papildjautājumu deputāti uzdot nevēlas? Jautājums izskatīts.

Mums ir atlikušas vēl 5 minūtes. Tātad turpinām izskatīt mūsu izmainīto darba kārtību.

Nākošais ir jautājums nr. 1. Deputātu Čerāna, Kušneres, Liepas, Kazāka, Kostandas un Mauliņa jautājums Ministru prezidentam G.Krastam un ekonomikas ministram A.Sausnītim par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” elektroenerģijas tarifu aprēķiniem.

Atbildi sniedz Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Atis Sausnītis. Lūdzu!

A.Sausnītis (ekonomikas ministrs).

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Ir sagatavota atbilde uz jautājumu nr. 2655-a, kura iesniegta uz jūsu jautājumu jau 15. maijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti papildjautājumu uzdot nevēlas? Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums ir nr. 2. Deputātu Čerāna, Liepas, Kušneres, Kazāka un Kostandas jautājums Latvijas Republikas ekonomikas ministram A.Sausnītim par Energoapgādes padomes locekļu personālo balsojumu par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” tarifu kārtējo paaugstinājumu.

Atbildi sniedz Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Atis Sausnītis. Lūdzu!

A.Sausnītis (ekonomikas ministrs).

Cienījamie kolēģi! Ir sagatavota atbilde nr. 2656-a, kas iesniegta 15. maijā.

Sēdes vadītājs Vai deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas? Jautājums izskatīts.

A.Sausnītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums nr. 3. Deputātu Čerāna, Kušneres, Liepas, Kazāka, Kostandas un Mauliņa jautājums Ministru prezidentam G.Krastam un ekonomikas ministram A.Sausnītim par Energoapgādes regulēšanas padomes nosakāmo energoresursu tarifu aprēķināšanas metodiku.

Atbildi sniedz Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Atis Sausnītis. Lūdzu!

A.Sausnītis (ekonomikas ministrs).

Cienījamie kolēģi! Uz šiem jautājumiem ir sagatavota atbilde nr. 2659-a, un arī tā ir iesniegta 15. maijā.

Sēdes vadītājs. Nākamais... Es atvainojos, vai deputātiem ir papildjautājumi? Papildjautājumu nav. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais jautājums ir nr. 5. Deputātu Čerāna, Mauliņa, Zelgalvja, Kušneres un Kazāka jautājums Ministru prezidentam G.Krastam, ekonomikas ministram A.Sausnītim, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram A.Gorbunovam par bezdarba līmeni Latvijas pagastos un pilsētās un par konkrētiem valdības pasākumiem problēmas risināšanā.

Atbildi sniedz Latvijas Republikas labklājības ministrs Vladimirs Makarovs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamie deputāti! Lai gan kopš jautājuma uzdošanas ir pagājis zināms laiks un deputātu rīcībā ir bijusi pietiekoši plaša statistiskā informācija, deputāti, diskutējot par 1998. gada budžeta projektu, pilnībā atbalstīja Labklājības ministrijas pozīciju par vairāk nekā 1 miljonu latu palielināt līdzekļu apjomu pagaidu sabiedrisko darbu organizēšanai, kas ļaus nākamajā gadā papildus iesaistīt cilvēkus pagaidu sabiedriskajos darbos, īpaši tos, kuri ir pirmspensijas vecumā, un jauniešus, jo šīs ir divas speciālās grupas, kurām ir nepieciešama papildu uzmanība un papildu atbalsts. Vienlaicīgi no Valsts privatizācijas fonda 1997. gadā tika izdalīti 180 000 latu bezdarbnieku pārkvalifikācijai, kas ļāva papildus apmācīt gandrīz simts cilvēkus, un viņi varēja apgūt jaunu profesiju, kas ir konkurētspējīga darba tirgū. Pie visa tā, ko esmu jau iepriekš papildus pateicis, es gribētu pateikt, ka valdība ir daudz darījusi, lai izvērtētu iesniegtos projektus par atbalstāmajiem reģioniem, kas ļaus apmēram vēl par 1 miljonu latu piesaistīt dažādas aktivitātes. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas? Jautājums ir izskatīts.

Godātie deputāti, es informēju jūs, ka pulkstenis rāda 17 un 30 minūtes. Līdz ar to ir pienācis noslēgums šai mūsu sēdei, kas bija veltīta valdības atbildēm uz deputātu jautājumiem.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu un deputātus lūdzu reģistrēties!

Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Godātie deputāti! Saeimas sēde vēl nav pasludināta par slēgtu! Lūdzu, pievērsiet uzmanību reģistrācijas rezultātiem!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Pēteris Apinis,

Alfreds Čepānis,

Indulis Emsis,

Aigars Jirgens,

Jānis Kazāks,

Jānis Jurkāns,

Leonards Stašs,

Andris Tomašūns,

Jānis Urbanovičs,

Roberts Zīle.

Paldies.

Sēdes vadītājs. 1997. gada 11. decembra sēdi pasludinu par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute