Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 65 deputāti.

Sakarā ar to, ka ir nepieciešamais kvorums, paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997. gada pavasara sesiju. Vienlaicīgi paziņoju par atklātu arī pavasara sesijas 10. aprīļa sēdi.

Sāksim izskatīt Prezidijā akceptēto 10. aprīļa sēdes darba kārtību. Pirmā sadaļa - Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Pirmais jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu "Par Latvijas valsts ģerboni" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Runāt neviens nevēlas? Paldies. Jautājums izskatīts, lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums - Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt deputāts Ernests Jurkāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi deputāti! Protams, šis likums ir jāatbalsta, jo viņu prasa pašvaldības, un beidzamajās tikšanās reizēs ar finansu ministru tas tika īpaši uzsvērts, ka likumprojekts "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā", izmaiņas esošajā likumā, ir jau mazliet novēlojušās.

Tomēr es gribu minēt atsevišķus faktus, pie kā mēs nonācām. Faktiski Finansu ministrijas neizdarības pēc mums bija jāmaina koncepcija, un mēs nekustamā īpašuma nodokļa vietā palikām pie vecā īpašuma nodokļa un pie zemes nodokļa.

Es minēšu tikai atsevišķus faktus, salīdzinot iepriekšējo likumu, kas ir tagad spēkā, un šo projektu. Es domāju, ka, lasot šo projektu, ja viņš netiks izmainīts, pieņemsim, Rīgas jaunais mērs - Bērziņa kungs noteikti dabūs sirdstrieku, jo viņam būs jāmaksā gandrīz miljons latu vairāk izlīdzināšanas fondā. Es šeit nerunāju par Mārupes pagastu, kuram 210 tūkstoši latu būs jāmaksā vairāk; es šeit nerunāju par Aizkraukli, kurai būs 60 tūkstoši jāmaksā vairāk, un tā tālāk. Ir atsevišķas pašvaldības, kas saskaņā ar iepriekšējo likumu, kurš tagad ir spēkā, bija "donori", tagad būs... tas ir, kas bija saņēmēji no fonda, tagad būs "donori". Es nerunāju par rajoniem, kuriem ir visiem apmēram 30 līdz 35 tūkstoši mīnusā. Tie, protams, visi laikam ir lemti iznīcībai, bet mēs paskatīsimies vēl arī citas pašvaldības. Un kas ir ļoti interesanti? Tas, ka tieši pa Latgali - gandrīz visām Latgales pašvaldībām saskaņā ar šo projektu ir mīnusi, un šie mīnusi sastāda no 5 līdz 10 tūkstošiem, bet šie 5 līdz 10 tūkstoši ir 30% no dotācijas.

Otra lieta. Man nav skaidrs, teiksim, šis 3. pants, kur ir runa par to, ka Finansu ministrija pēc prognozes caur Valsts kasi kompensē šo summu, ja netiek izpildīts ienākuma nodoklis, bet tajā pašā laikā nākošajā punktā ir ierakstīts, ka Ministru kabinets tādā gadījumā iesniedz izmaiņas tieši šajā likumprojektā, ko mēs noteikti varbūt pieņemsim, un arī jau esošajā. Tomēr tad nav skaidrs, vai šī neizpilde paliks kā neizpilde - vai pašvaldībām šī summa paliks ar mīnusu vai arī mēs grozīsim "lielo" budžetu, un valdība meklēs līdzekļus, kā kompensēt šo naudu.

Es, Lagzdiņa kungs, tikko skatījos beidzamo protokolu, kur ir atspoguļotas Finansu ministrijas un Latvijas pašvaldību savienības pārrunas, un tur jaunais ministrs neko nesaka. Viņš saka, ka viņam tas nav skaidrs. Tāpēc šie jautājumi, protams, būtu izvirzāmi izskatīšanai. Es domāju, ka deputātiem būs daudz priekšlikumu, bet šīs ir tādas ļoti niansētas lietas, kas mums būs ļoti stingri jāizskata. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ēriks Zunda - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu, Zundas kungs, bet jūs runāsit "par" vai "pret", jo no Jurkāna kunga teiktā es īsti nesapratu, vai viņš uzstājās "par" vai "pret".

Ē.Zunda. Es runāšu "par".

Sēdes vadītājs. Viens jau "par" runāja...

Ē.Zunda. Vai viņš ir runājis "par"?

Sēdes vadītājs. Jā, tā iznāk, ka viņš ir runājis "par". Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijām saskaņā ar Saeimas Prezidija atzinumu? Vai kāds pieprasa balsojumu? Nepieprasa. Paldies, jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Konvenciju par samierināšanu un arbitrāžu Eiropas drošības un sadarbības apspriedes ietvaros" nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanā starp valstīm un citu valstu pilsoņiem" nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Vai runāt neviens nevēlas? Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Robežsardzes likums" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt nevēlas. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Druvas, Gredzena, Apalupa, Kļaviņa un Vītola iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav, runāt arī nevēlas. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Otrā sadaļa - "Par likuma otrreizēju caurlūkošanu".

Likums "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm". Kā jūs zināt, godātie kolēģi, Latvijas Republikas Saeima ir saņēmusi Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa kunga vēstuli, kurā viņš ierosina otrreiz caurlūkot Saeimā pieņemto likumu "Par izlozēm un azartspēlēm". Dokumenta reģistrācijas numurs ir 514., un deputātiem tas ir iesniegts.

Šajā sakarībā vēlas runāt deputāts Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Pagājušajā reizē, un tas bija nesen, mēs apspriedām šo likumu, un arī es uzstājos pret to, ka nevajadzētu aizliegt rīkot azartspēles pagrabos. Ja tās vietas ir normāli ierīkotas, tad to var darīt kaut vai bēniņos, ja kāds grib spēlēt šos spēļu aparātus vai citas legālas azartspēles. Toreiz Saeima pieņēma lēmumu par to, ka tomēr šāda darbība tādās vietās nedrīkst notikt. Es vienmēr esmu bijis pret sava veida neapdomīgiem aizliegumiem. Šodien arī cienījamais Prezidenta kungs ir atsūtījis mums atpakaļ šo likumu. Es aicinātu cienījamos kolēģus, it sevišķi man šinī gadījumā gribētos uzrunāt cienījamā vairākuma kolēģus, kas pagājušajā reizē bija gan "pret", gan "par", varbūt tomēr vajadzētu atbalstīt Prezidenta kunga iniciatīvu.

Cita lieta, ka man šodien gribētos uzdot jautājumu: vai Prezidentam ir jāiejaucas, kā to opozīcijas pārstāvji vienmēr norāda, šādu jautājumu izskatīšanā? Izrādās, ka cienījamais Prezidenta kungs labāk par mums zina, vai ir jābūt civiltiesiskajai apdrošināšanai un kāda veida tai jābūt, kādām ir jābūt azartspēlēm un tā tālāk un tā joprojām. Tāpēc šinī gadījumā es uzskatu, ka tas ir tīri vairākuma pārstāvju strīds, kur varētu draudzīgi izstrīdēties, un varbūt patiešām arī vajadzētu Prezidenta kunga iniciatīvu atbalstīt. Bet es šinī gadījumā nevaru atbalstīt šo Ulmaņa kunga iniciatīvu un laikam balsojumā tomēr diemžēl nepiedalīšos, jo arī man ir bail, ka pēc tam mani var apvainot lobismā, jo vismaz, kā es lasu presē un kā tas parādās arī televīzijas sniegtajā informācijā, tad, ja tu balsosi tā vai citādi, tu esi vai nu azartspēļu kompāniju lobijs, vai arī kaut kāds Prezidenta kunga draugs. Es nevaru būt ne viens, ne otrs, jo diemžēl savā dzīvē, atklāti pateikšu, es esmu vienreiz spēlējis vienu azartspēli, kur bija jārausta tāds kloķis, bet tiešām nekādas slimīgas izjūtas es nesajutu, ne arī sevišķu prieku, ne arī ieguvu kaut kādas naudas summas, un tādēļ man personīgi patiešām ir diezgan vienaldzīgi, vai tas spēļu aparāts atradīsies pagrabā, uz ielas vai vēl kaut kur citur, jo pagaidām tuvākajā laikā es neplānoju ar šīm spēlēm nodarboties.

Bet šinī gadījumā es aicinātu vairākuma kolēģus atklāti to izdiskutēt un pēc tam pašiem savā starpā vienoties un balsot, vai Prezidenta kungu mēs šoreiz kārtējo reizi atbalstīsim, kad Prezidenta kungs ar savu pirkstu norāda, ka Saeima, lūk, ir neapdomīgs puišelis, kuram trūkst morāles, kurš īsti labi nesaprot... Vai arī mēs šinī gadījumā Prezidenta kungu neatbalstīsim. Jo patiešām tā tomēr ir vairākuma kompetence, nevis, kā tas ir šinī gadījumā, opozīcijas kompetence.

Un tādēļ es personīgi, kā jau norādīju, atturēšos šinī balsojumā, bet es lūgtu arī vairākuma pārstāvjus uzstāties, bet it sevišķi no abām grupām - gan azartspēļu aizstāvjiem, gan pretiniekiem, lai arī pārējie deputāti varētu vieglāk saprast šo ideju, bet Prezidenta kungs ir izteicis savu viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Naglis - LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Naglis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Godīgi sakot, es neatzīstu azartspēles, lai gan pats cītīgi un regulāri spēlēju "Latloto". Tā ir mana vājība šajā jomā, ar kuru bieži vien es sevi mierinu. Tā kā es nelietoju alkoholiskos dzērienus un nesmēķēju, tad it kā niecīgu daļiņu, dažus latus no nenodzertās vai nenosmēķētās naudas es varētu atļauties nospēlēt "Latloto". Protams, neko īpašu es neesmu vinnējis, tikai kārtējo reizi vīlies šajā azartspēlē. Arī dzīvē ir jāmācās no kļūdām, un es negribu, lai mani līdzcilvēki tiktu muļķoti. To es saskatu mūsu bērnos un mazbērnos. Es, būdams kristīgais demokrāts, esmu pret šo azartspēļu automātu izvietošanu, vienalga, kur - pagrabos, puspagrabos vai jumta stāvos. Es uzskatu, ka, stāvot pie šiem azartspēļu automātiem, mūsu jaunatne nekļūs gudrāka, bet tā tiks tikai apkrāpta un tālākajā gaitā pēc neveiksmīgām spēlēm tiks mudināta uz blēdībām un zagšanu, lai varētu tikt pie naudas un turpināt šīs azartspēles, kas līdzinās narkotiskajām vielām un narkomānijai. Ja cilvēks nonāk azartā, tad viņš jau ir no kaut kā atkarīgs, un tādu piemēru var minēt ļoti daudz. Kaut vai tāds: nauda tiek iedota biļetes iegādei, bet to labāk atstāj spēļu automātam; nauda tiek iedota pusdienām, bet jauneklis to nospēlē spēļu automātā, paliek neēdis, bet, pārnācis mājās, tik un tā prasa ēst. Vai arī kāds iet uz veikalu iepirkties, bet, šim brīnišķīgajam pagrabam garām ejot, iegriežas tur, un naudiņa tur arī paliek.

Te jājautā: kam tas ir izdevīgi? Kas šeit ir audzinošs? Vai mēs šeit saskatām darba tikuma ieaudzināšanu? Drīzāk gan audzinām, kā labāk blēdīties. Un par to, ka šodien Latvijā ir daudz blēžu, būtu lieki runāt un to pierādīt.

Man, kristīgajam demokrātam, nav pieņemams tas, ka mūsu valstī latvju kultūra un sports ir "jâstutē" ar tādiem 425 000 latu, kuri iegūti valsts budžetā no azartspēļu nodevām, no daudzu izmuļķoto un apkrāpto cilvēku naudas. Tas ir zemiski un nožēlojami!

Man būtu pieņemams tas, ka šajos pagrabos un puspagrabos būtu ierīkotas dažādas darbnīcas, kur jaunieši varētu mācīties virpot, lodēt, saremontēt mājsaimniecības priekšmetus, mācītos aust un zīmēt, gleznot. Tiktu sagatavoti normālai ģimenes dzīvei. Tas ir tas, kas ir vajadzīgs ikdienā īstam latvietim.

Mani sarūgtinātu tas, ja tiktu slēgti tādi pagrabi un puspagrabi, kur ir darbnīcas, kurās mācītu darba tikumu, bet, ja slēdz tādus pagrabus un puspagrabus, kuros ir azartspēļu automāti, tad tā būtu tikai apsveicama parādība.

Es piekrītu daudzu cilvēku domām, ka valstij vispār nebūtu jāpieņem tāds likums, kas legalizētu azartspēles. Tā kā es neatbalstu azartspēles, tad es atbalstu to, ka ir aizliegts organizēt azartspēles pagrabos un puspagrabos.

Deputāti, nemuļķosim, neļausim apmuļķot un apkrāpt līdzcilvēkus, jo tikai tas tiek panākts ar azartspēlēm un azartspēļu automātiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Partiju biedri un deputāti! Es esmu pret otrreizēju likuma "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"" caurskatīšanu. Vai Šķēle un Ulmanis var atbildēt uz pavisam vienkāršiem jautājumiem: kāpēc bērniem, pusaudžiem, jauniešiem nav iespējams nodarboties ar sportu brīvajā laikā pēc mācībām vai darba, bet toties ir plaši attīstīta azartspēļu sistēma? Sporta veicināšana ir nevēlama. Sporta zāles ir dārgas, izņemot nakts stundas. Katram bērnam var attīstīt patiku aizrauties ar sportu, mūziku un mākslu jau 2 - 3 gadu vecumā, bet izteikti spēcīgāk bērns varētu nodarboties ar sportu savā skolā.

Atceroties savu bērnību un jaunību, reti kur bija skola, kur nebija zāles, ko skolnieki bez obligātajām fizkultūras stundām varētu izmantot galda tenisam vai novusam. Protams, bija arī šahs, dambrete, volejbola, basketbola un futbola laukumi. Nebija iedomājama situācija, ka fizkultūras skolotājs vai skolotāja neveicinātu šos pasākumus ar minimāliem līdzekļiem vai apsaukātu bērnus par tizleņiem, cūkām vai citiem līdzīgiem epitetiem. Viņi nodarbojās ar bērniem ar prieku, saņemot to pašu pretī.

Ja G. Ulmanim ir izteikta tieksme uz azartspēlēm, viņš var visu savu pili, savu dzīvokli vai Jūrmalas rezidenci pārvērst par "zelta Klondaiku". Kāda nauda tur ienāktu gan viņam, gan famīlijai! Taču iedzīt jauniešus pagrabos, spaidīt pogas, raustīt kloķus, - tas ir aklums, izteikta tuvredzība! Vai viņš zina, cik tur ir inficējušies ar kašķi vai tuberkulozi? Kamēr G.Ulmanis ar savu famīliju nav ierīkojis spēļu elli Prezidenta pilī, viņam ar visu savu Kanceleju, ar burvīgo mazmeitiņu, solīdo sievu un citiem ģimenes locekļiem būtu jāsponsorē spēļu pagrabi un jāspēlē arī visiem pašiem. Pa šo laiku kloķu raustītāji pārceltos uz Prezidenta pili, tad varētu izmantot un izremontēt arī Labklājības ministrijas telpas, kuru ir ļoti daudz un kuras nelietderīgi tiek izmantotas, bet rezervē varētu turēt arī lielo Prezidenta dzīvokli. Kāpēc viņš neizīrē lielo Prezidenta dzīvokli? Ienākumi būtu visiem.

Protams, es neatbalstu likuma otrreizēju caurskatīšanu. Es neatbalstu azartspēles pagrabos, jo šī nelielā summa, ko iegūst no azartspēlēm nodokļos, neatsver to morālo zaudējumu, kas tiek izdarīts mūsu jaunatnei. Nauda kultūrai, sportam ir jāiegūst ar citiem līdzekļiem.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie Saeimas deputāti! Es neesmu pārāk liels speciālists šajā jomā un neuzskatu par iespējamu šobrīd atkārtoti uzstāties par šo tēmu, runājot par to, kādu ļaunumu vai labumu nodara šīs azartspēles. Bet, runājot par pašu principu, es domāju, šobrīd pie šā jautājuma mēs atgriežamies, un pats būtiskākais būtu uzdot katram sev jautājumu: vai kaut kas ir mainījies? Vai ir zināmi kļuvuši kādi jauni fakti, kas varbūt bija slēpti Saeimas deputātiem vai Valsts prezidentam? Vai ir kas mainījies azartspēļu organizēšanā pasaulē? Vai ir kādas jaunas tradīcijas? Varbūt Eiropas savienības vai Eiropas padomes rekomendācijas šajā jautājumā nākušas kā jaunums pār Saeimas deputātu galvām? Un sev es atbildu, ka es neko jaunu neesmu uzzinājis. Es sevi nevaru pieskaitīt pie cilvēkiem, kas būtu lieli speciālisti azartspēlēs, bet, izrādās, Latvijā tādu ir ļoti daudz. Es esmu azartisks un savus mīnusus zinu, taču aicinu Saeimas deputātus nebūt azartiskiem, jo jautājums skar tikai šo vienu tēmu.

Mēs vairākus mēnešus pēc kārtas esam izskatījuši šo likumprojektu pirmajā, otrajā un trešajā lasījumā, mēs esam balsojuši, lēmums ir pieņemts. Es gribu izmantot šo sēžu zāli, lai aicinātu Valsts prezidentu būt ļoti aktīvam likumprojektu izskatīšanas gaitā. Es domāju, tā ir viena no tām problēmām... Katra Saeimas frakcija aicina savus deputātus piedalīties likumprojektu izskatīšanā jau no tā pirmā brīža, kad mēs noklausāmies Prezidija ziņojumus. Vairākus mēnešus Saeimas komisijās un arī sēdēs, kā arī masu informācijas līdzekļos notika ļoti plašas diskusijas. Mani vienkārši pārsteidz šis fakts, ka pēdējā laikā Valsts prezidentam tā jau ir kļuvusi par tradīciju - nosūtīt mums atpakaļ ļoti daudzus dokumentus, pamatojoties uz "tautas vēlmi". Cik es atceros, vēl tajos laikos, kad Latvijas Republika nebija Latvijas Republika, bet bija PSRS sastāvā, tādas "tautas balsis" bija diezgan bieži un tās varēja viegli un vienkārši organizēt, uzrakstot 100 sašutuma vēstules, protestus. Un nu lielie azartspēļu mīļotāji, kas sevi redz tikai pagrabu vai puspagrabu ietvaros, gribētu tagad aktīvi piedalīties Latvijas neatkarības nostiprināšanā caur šo azartspēļu attīstības sindromu.

Es neesmu tik liels speciālists, lai pateiktu, kur labāk veicas azartspēlēs - pagrabā vai puspagrabā, vai pirmajā stāvā, vai desmitajā stāvā. Es tikai aicinu jūs neatbalstīt šo ierosinājumu un, izmantojot šo tribīni, gribu vēlreiz atgādināt Valsts prezidenta Kancelejas darbiniekiem, ekspertiem, komisijām, visiem, kas darbojas saistībā ar Valsts prezidentu, - viņu kompetenci es nemaz neapšaubu, tie ir augstas klases speciālisti, kas dod konsultācijas Valsts prezidentam, - dot šīs konsultācijas laicīgi un neslinkot. Strādāt tā, kā to dara Saeimas deputāti, intensīvi darbojoties komisijās. Es aicinu neatbalstīt šo Valsts prezidenta iniciatīvu un nākotnē nenodarboties ar līdzīgām lietām, bet intensīvāk strādāt komisijās. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - LZS, KDS un LDP frakcija.

P.Putniņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godāto Saeimas vadītāj! Godātie kolēģi! Šeit ir izveidojusies tāda dīvaina situācija, un acīmredzot arī tāpēc Valsts prezidents ir atsūtījis mums šo savu uzskatu šajā jautājumā. Ar ko tad labi iekārtota spēļu telpa otrajā vai trešajā stāvā ir labāka nekā labi iekārtota, uzraudzīta telpa pagrabā vai puspagrabā? Ja jau mēs esam konsekventi un sekojam Andreja Nagļa godīgajam uzskatam, tad jau varbūt azartspēles vajag vispār aizliegt, it īpaši arī mums, Saeimai, ar to nodarboties. Bet tagad jau rodas tāda odioza situācija. Acīm redzami tas tā ir, un šajā gadījumā - protams, ieklausoties arī Rubina kunga aprakstītajās šausmu ainās, jo azarts jau nav nekas cilvēciski labs, - mums tomēr ir jānovērtē realitāte. Lūk, visa mākslas pasaule, radošās savienības ir ārkārtīgi satraukušās par to, ka pašlaik būvējamais kultūrkapitāla fonds ir apdraudēts, ir apdraudēta kultūras finansēšana no šā palīgbudžeta, kur līdzekļi nāk tieši no šejienes.

Ja mēs izejam morālā cīņā, tad tas ir jāatspoguļo arī budžetā, un to mēs varam darīt tikai tad, kad mēs sastādām budžetu kārtējam gadam. Ja mēs budžeta gada vidū kaut ko tādu izdarām, mēs burtiski sagraujam vienu savas sabiedrības daļu. Šajā gadījumā es esmu vēlreiz iestājies par kultūru.

Kā jau es minēju, šeit trūkst arī šīs loģikas, trūkst šīs izturētības. Nu tad ņemsim pavisam nost un pateiksim, ka mums nav nekā... Bet kāpēc, kā jau es teicu, lūk, šo vienu telpu pasludināt labāku par otru? Protams, mums jāveic uzraudzība pār pagrabiem un puspagrabiem un tas viss jāsakārto, tas viss ir tiesa, un par to nav ko runāt. Es tikai gribu teikt, ka šis ir tas gadījums... ļoti spilgti... Paskatīsimies kopsakarībās, ka arī ceļš uz elli ir bruģēts ar vislabākajiem nodomiem no vienas puses un no otras. Un šajā gadījumā, ja Andrejs saka: "Ceļš uz elli ir azartspēļu vispārēja legalizācija", tas tomēr paliek, Andrej.

No otras puses, sagraut šo kultūras papildu budžetu ir tāda pati elle. Es domāju, atradīsim kompromisu un nodosim šo likumprojektu komisijām, lai vismaz šo acīm redzamo, teiksim, nejēdzību, acīm redzamo pretrunu likvidētu un tādējādi vismaz nesagrautu šo kultūras iespēju!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Tā aktivitāte, kas nāk no Valsts prezidenta puses, ir tiešām ievērojama. Un ievērojiet, ka tās aktivitātes ilgu laiku nebija nemaz, tad, kad tiešām varbūt dažreiz vajadzēja kādu likumprojektu nodot atpakaļ caurskatīšanai, kad tas nebija nopietni izstrādāts. Bet tagad rindām nāk atpakaļ likumprojekti dēļ taisni tādiem punktiem, kuru dēļ nevajadzētu šiem likumprojektiem nākt atpakaļ un par kuriem Saeima, manuprāt, bija patiešām saprātīgi nobalsojusi, neietekmējoties ne no kaut kādām grupām, ne no kaut kādām aizmugures ne visai godīgām cilvēku apvienībām, kuras jūs, lielākā daļa, jau zināt. Interesanti ir tas, ka atpakaļ nāk taisni tādi likumprojekti, kas aizstāv, kā es vienreiz jau formulēju, "salmu darbu". "Salmu darbs" bija apdrošināšana, radot ilūziju, ka pieaug iekšzemes kopprodukts. Autovadītāju obligātās atbildības apdrošināšana arī bija "salmu darbs", kas nākotnē it kā radīs iekšzemes produkta pieaugumu: mēs varēsim lepni ziņot, ka ir pieaudzis iekšzemes kopprodukts, bet īstenībā būs radīta tikai netaisnība un klerku liekais darbs. Bija kaut kur presē pavīdējusi ziņa, ka gandrīz puse no visiem ienākumiem, ko saņem par azartspēlēm, nākot no pagrabos un puspagrabos ierīkotām azartspēļu vietām. Un ka tas likums esot milzīgs trieciens... kā te mans kolēģis Putniņš izteicās, milzīgs trieciens tas būšot Latvijas ekonomikai. Taču es gribu sacīt tā: azartspēle ir ne tikai "salmu darba" radīšana un "salmu", tā teikt, iekšzemes kopprodukta radīšana. Kas tad ir iekšzemes kopprodukts, Putniņa kungs? Iekšzemes kopprodukts šinī gadījumā ir jaunatnes sabojāšana. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Vajag aizliegt!") Ja jau šādu lietu mēs ieskaitīsim iekšzemes kopproduktā un apskatīsim to kā pakalpojumu iekšzemes kopproduktam, tad mēs ātri sasniegsim to, ka tiešām iekšzemes kopprodukta apjoms gan palielināsies, taču Latvija ies "uz grunti". Un šādā gadījumā tas notiks ne tikai tāpēc, ka būs radīts liekais "salmu darbs" un ilūzija, ka palielinās iekšzemes kopprodukts, bet arī tāpēc, ka vēl būs radīts brāķis mūsu jaunajā paaudzē. Par to jau es pagājušajā reizē runāju, un paldies Dievam, ka jūs saprātīgi nobalsojāt, ka azartspēles jāierobežo ar jebkuru paņēmienu. Un tie smīkņātāji, kas teica, ka te jau jautājums ir tikai par telpu, ka nu tad aizliegs arī bēniņos, un tā tālāk... Godātie kolēģi, nevajag smīkņāt tad, kad ir runa par to, vai Latvijai izdzīvot vai neizdzīvot! Ja mēs radīsim jaunatni tādu, kas apreibst no azartspēlēm un tā rezultātā arī mācās reketu un zagšanu no saviem biedriem, tad mēs neuzcelsim Latviju. Tad mēs to izputināsim. Valsts prezidents vēl nesen apgalvoja, ka pats svarīgākais šobrīd ir morāle, tādēļ man gribas jautāt Valsts prezidentam, kura, kā parasti, nav klāt un kurš neaizstāv savu priekšlikumu pārskatīt šo likumprojektu, pareizāk sakot likumu, kurš jau ir pieņemts, tikai nav vēl izsludināts, - jautāt, ar kādu morāles mērauklu viņš piegāja, spriežot par to, ka ir jāatjauno azartspēles arī pagrabtelpās un puspagrabos. Kāpēc šis samērā lielais ierobežojums, kas, kā jau teicu, pēc dažām ziņām, attiecas uz pusi no visiem azartspēļu ienākumiem, tagad būtu jāatceļ?

Jāsaka, ka es nesaprotu Valsts prezidentu. Kāpēc taisni saprātīgākie likumprojekti, saprātīgākie lēmumi, ko pieņēmusi Saeima, nepatīk Valsts prezidentam? Ir jāpievienojas Modra Lujāna teiktajam, ka aiz viņa acīmredzot stāv kaut kāda Latvijai ļoti nelabvēlīga cilvēku organizācija, kas koriģē viņu pēc sava prāta. Un baidos, ka šī organizācija ir saistīta ar to, par ko jau baumas mums te klīst visu ausīs un mutēs. Proti, šī organizācija ir saistīta ar mūsu "lielo kaimiņu" - ne ar demokrātisko daļu, šā lielā kaimiņa demokrātisko daļu, bet ar tiem, kas saņēma lielās summas nelegāli arī tur. Viņi joprojām cer uz revanšu, un diemžēl mūsu Valsts prezidents ir nonācis zināmā mērā viņu ietekmē. Vai nu viņš pats to apzinās, vai ne. Fakts ir fakts.

Vēlreiz atgādinu - jebkurš ierobežojums, ko mēs šobrīd varam panākt azartspēļu rīkošanā, ir pozitīvs un atbalstāms. Un mans priekšlikums ir nepieņemt otrreizējai caurskatīšanai šo likumu, lai Valsts prezidents, ciezdams morālas sāpes, tomēr šo likumu izsludina.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es lūgtu tomēr deputātus, neskatoties uz to, ka visiem mums ir sirds pilna ar emocijām šajās pirmspavasara dienās, neaizmirst elementāru loģiku un sekot elementārai loģikai.

Nagļa kungs, jums būtu ar prieku jāpieņem Valsts prezidenta kunga ierosinājums pārskatīt šo likumu, un jāmēģina ir iestrādāt tur vispār azartspēļu aizliegumu.

Mauliņa kungs, kā jūs domājat, kas vairāk piesaista jauniešus, skolēnus - spīdīgas spēļu zāles pirmajā stāvā ar vaļējām vitrīnām vai spēļu zāles, kas ir pagrabos? Es domāju, ka skolēns, kas staigā pa ielu, daudz labprātāk ieies šajās spīdīgajās un ārēji pievilcīgajās spēļu zālēs pirmajos stāvos, kuras ir it kā luksusa un kuras jūs pašlaik aizstāvat.

Rubina kungs, man vienkārši gribētos arī jums jautāt: vai, piemēram, izsargāšanās no veneriskajām slimībām atšķiras atkarībā no tā, vai jūs nodarbojaties ar mīlestību pirmajā stāvā, pagrabā vai puspagrabā? Man līdz šim likās, ka nē. Vajadzētu apmēram vienādas metodes pielietot. Bet, izrādās, tagad var atrisināt, piemēram, izsargāšanos no veneriskajām slimībām, aizliedzot mīlēties pagrabos un puspagrabos, bet atļaujot to darīt bēniņos. Apmēram tāda ir tā loģika, kurai mēs pašlaik sekojam.

Es domāju, ka šinī gadījumā ir cita lieta - mēs esam faktiski piespieduši Valsts prezidentu nodarboties ar lietu, kas tiešām ir par sīku Valsts prezidentam, mēs esam piespieduši paši ar savu neloģisko rīcību. Likumdošanai ir jābūt loģiskai. Lūdzu, ieviesīsim papildu ierobežojumus, kas attiecas gan uz spēlēm kafejnīcās, gan uz pašām spēļu zālēm kopumā, bet neizpildīsim tik nekaunīgi un atklāti lobiju prasību, kad viena firma, kurai spēļu zāles ir pirmajos stāvos, mēģina iznīcināt ar jūsu, deputātu, rokām pārējās firmas un izveidot nekontrolētu monopolu un gūt supervirspeļņu! Esiet godīgi paši pret sevi, deputāti! Ko jūs šeit darāt? Ja jūs esat tik drosmīgi un runājat vispār par azartspēļu aizliegšanu, tad ierosiniet to, bet nemēģiniet to darīt ar šo metodi, kas tiek tagad piedāvāta. Es uzskatu, ka Valsts prezidents ir bijis spiests norādīt šoreiz uz mūsu neloģiku šinī likumdošanā. Man ir jāatvainojas Valsts prezidentam, tas tiešām nav viņa līmeņa jautājums, bet mums ir jāpārskata šis likums, un es ierosinu to nodot izskatīšanai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, kas arī līdz šim bija atbildīga par šo likumu.

Sēdes vadītājs. Oļģerts Dunkers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

O.Dunkers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamie kolēģi! Es patiešām pat pēc labākās gribas nevaru saprast, kāda loģika piespieda Valsts prezidenta kungu atdot mums šo likumprojektu atpakaļ. Kā intereses aizstāvot tas tiek darīts? (Starpsauciens no zāles: "Sabiedrības intereses!") Es nevaru šeit atrast nekādu loģisku izskaidrojumu, un es domāju, ka var jau gadīties, kā bieži gadās ar Valsts prezidenta kunga izteikumiem, - ka viņš kaut ko kategoriski paziņo un pēc kāda laika saka, ka viņš nav pareizi saprasts. Var būt, ka arī šoreiz mēs viņu nepareizi saprotam un tāpēc ārkārtīgi daudz te diskutējam. Bet, godīgi runājot, es domāju, ka ne jau nu rūpes par jaunatni un tās brīvā laika pavadīšanu... Šeit pat nav zems morāles līmenis. Šeit, es teiktu, ir zemisks morāles līmenis. Paklausieties, ko saka Putniņa kungs, - ka latviešu inteliģence saņems to naudiņu, ko tie nabaga bērni paspēlēs tajos pagrabos. No tās dzīvos latviešu inteliģence. No tās dzīvos inteliģences žurnāli - "Karogs", kuru neviens nepērk, un pārējie. Žurnālam "Karogs" vajadzētu publicēt interesantus romānus un rakstus, un tad to pirks un tam nebūs vajadzīga šī pagrabos paspēlētā bērnu naudiņa. Es domāju, ka tas ir zemisks līmenis - tādā veidā domāt par naudas papildināšanu inteliģences vajadzībām.

Mīļie draugi, ko tad mēs kautrējamies? Iesim tālāk! Ierīkosim pagrabos publiskās mājas, kur jaunieši var nodarboties, un ņemsim no turienes naudu! Tur jau nāks vēl vairāk naudas nekā no šitām spēlēm. Ko tad, mīļie, mēs kautrējamies? Tad vairs nav ko kautrēties! Iesim tik uz priekšu! (Nesaprotami starpsaucieni.)

Es esmu pret šā likuma otrreizēju caurskatīšanu.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi Saeimā, cienījamais, godātais priekšsēdētāj un ļoti augsti godātie deputāti! Ir ļoti grūti pēc emocionāliem izteikumiem, kas ir tik ārkārtīgi morāli, aicinoši, pateikt kaut ko tādu, ar ko es gribētu pievērst jūsu uzmanību tai loģikai, kura ir likumdošanā. Tai, kura ir cilvēka darbības atļaušanas sistēmā, ko sauc par likumdošanu. Ja reiz uzņēmējdarbībā visi uzņēmēji ir līdzvērtīgi, vienādi, tad katrs var izvēlēties savu uzņēmējdarbības formu un katrs, kurš ir izvēlējies, atbilstoši saņem tos likumā paredzētos nosacījumus, ar kuriem viņam šajā uzņēmējdarbībā ir jārēķinās. Tas ir viens no apsvērumiem, kura dēļ es saskatu šīs likumdošanas neloģiskumu un aplamību un to motivāciju, ar kuru Valsts prezidents ir uzskatījis, ka mūsu izdarītais grozījums, kas ir pieņemts ar Saeimas vairākumu, nav īsti korekts attiecībā uz likumdošanu, kurai ir jābūt taisnīgai pret visiem, kuri ir tiesīgi izvēlēties savu uzņēmējdarbības formu. Jo šie pieņemtie grozījumi sašķiro vairākās daļās tos, kuri tik tiešām ir izvēlējušies varbūt ne to cēlāko un augstvērtīgāko uzņēmējdarbības nozari. Taču viņi to ir izvēlējušies, jo tāda ir viņu izvēles iespēja.

Otrs jautājums ir tīri finansiālais. Ja reiz, pieņemot šos grozījumus, mēs izmainām budžetā ienākošās naudas summas (bet budžets ir apstiprināts, un budžetā paredzēto naudas izlietojumu Saeima ar pārliecinošu vairākumu tik tiešām ir apstiprinājusi arī attiecībā uz to naudu, kas ir no šā nodokļa - azartspēļu nodokļa), tad ir jautājums - kādi ir motīvi jums, Nagļa kungs, kurš teicāt, ka jūs godīgi atzīstaties par piedalīšanos legālā spēlē "Sportloto", bet nepateicāt to, ko jūs vakar teicāt frakcijas sēdē man kā kolēģei, - ka jūs (un es atļaušos to citēt) labprāt sitat domino kaktā un sitīsiet to arī turpmāk, un nemaksāsiet šo nodokli.

Kādēļ jūs, Mauliņa kungs, domājat, ka jums ir tiesības būt par lobiju tikai diviem, proti, "Admirāļu klubam" un "Garkalnei"? Tie ar šiem jaunajiem nosacījumiem, kuri ir pieņemti ar Saeimas vairākumu, nezaudē nevienu santīmu savā darbībā, un līdz ar to arī budžets no viņiem ieņem tieši tik, cik mums ir apstiprināts Budžeta likumā. Visi pārējie savā darbībā būs spiesti izdarīt atbilstošas korekcijas. Es negribu aizstāvēt šo varbūt ne visai morālo darbības veidu vai arī sava brīvā laika pavadīšanas izvēli. Es lūdzu saprast mani pareizi: ja reiz mēs esam demokrātiski un ļaujam cilvēkiem izvēlēties uzņēmējdarbības formu, tad būsim korekti un ļausim viņiem vienādi piedalīties šajā uzņēmējdarbībā! Un būsim arī korekti pret Saeimā pieņemto likumu, ko sauc par Budžeta likumu un kas ir "jumta likums" visiem likumiem, ieskaitot arī šo likumu, un negrozīsim to gada laikā uz priekšu un atpakaļ!

Un paskatīsimies tādā gadījumā vēl arī uz tādu niansi kā neapdomīgie aizliegumi no morālās puses, kuru mēs tik bieži esam piesaukuši, diskutējot vairākus mēnešus par šo likumprojektu. Nepārmetīsim viens otram, neteiksim viens otram, tik smagus un neglītus vārdus! Tie pat latviski skan neglīti. Jāteic, ka mēs piedēvējam viens otram kaut kādas neķītrības, taču diez vai tas palīdzēs mums izšķirties par pareizo rīcību arī šīs uzņēmējdarbības regulēšanā. Ja reiz ir noteikti šie uzņēmējdarbības noteikumi visiem vienādi, tad visiem vienādi tie arī būtu jāpielieto.

Un vēl es gribētu nosaukt tos skaitļus, ar kuriem šīgada budžets ir rēķinājies. Un tas ir miljons 600 tūkstoši, balstoties uz pagājušā gada ieņēmumu bāzi, ar prognozi, ka šī summa varētu palielināties pateicoties tam, ka tiek sakārtota šī azartspēļu nozare ar labākiem aparātiem, ar labāk iekārtotām telpām, paturot prātā domu, ka šis ienākums ne jau no bērniem nāk. Nebūsim amorāli un nerunāsim to, kas mums kādā brīdī tas ir izdevīgi, un nepelnīsim sev 7.Saeimas vēlēšanu sponsorus, bet pelnīsim to ar citiem līdzekļiem. Būsim arī šajā lietā korekti!

Piekrītu, ka 800 tūkstoši latu sportam un 800 tūkstoši latu kultūrai - tas ir ļoti būtisks atbalsts, tā ir ļoti būtiska naudas summa, ar kuru šobrīd valsts rēķinās, veidojot arī Kultūras kapitāla atbalsta likumu, kur viens no finansējuma avotiem ir tieši šī nauda. Jo pasaulē nav nekā jauna, viss ir vecs, tikai labi piemirsts, un varbūt arī mēs neesam līdz galam šajos jautājumos iedziļinājušies. Un piemērs ir ļoti vienkāršs: vai mēs varam aizliegt smēķēšanu? Lūdzu, atbildiet, kaislīgie Saeimas deputāti, kuri pīpējat šajās patrepēs! Un mēs neesam varējuši te neko mainīt nevienā laikā - ne tad, kad izskatījām Smēķēšanas likuma reklāmas aizliegumus, ne tad, kad lasījām Radio un televīzijas likumu un runājām par šīs reklāmas izplatīšanas aizliegšanu. Mēs neesam varējuši ieviest kārtību arī šajā mūsu Saeimas namā, lai tiem, kuri nepīpē, vai tiem, kuriem rodas fizioloģiskas un fiziskas neērtības, izejot cauri šīm telpām vai šīm patrepēm, kurās jūs gūstat savu baudu, es atļaušos tā teikt... Mums tas viss ir jāpacieš, tādēļ ka mēs citu kārtību nevaram ieviest, jo mēs esam demokrāti.

Godātie kolēģi, ja jau tā, tad pasaulē ir izdomāta ļoti vienkārša sistēma: gribi smēķēt - lūdzu, uz paciņas tev ir uzrakstīts, veikalos tev ir brīdinājums, ka smēķēšana ir bīstama tavai dzīvībai, ka tu vari dabūt plaušu vēzi, bet, ja tu tomēr pīpē, tad esi tik laipns un samaksā par tiem cilvēkiem, kuri ir jau šo vēzi dabūjuši, kuri ir spiesti ārstēties un kuriem ir vajadzīgas šīs dārgās zāles. Un, runājot par šo metodi, kad cilvēks nav pasargājams no viņa netikuma ar aizliegumu, jāteic, ka pasaulē ir atrasts mehānisms, kādā veidā pret to cīnīties. Un tas ir viens no risinājuma veidiem. Es ļoti lūdzu, kolēģi, apdomājiet šo motivāciju, iespējams, ar kuru Prezidents ir tomēr izlēmis veikt šo nepatīkamo rīcību - proti, atdot likumu atpakaļ Saeimai, lūgt komisijai vēlreiz to caurlūkot un kopā ar speciālistiem izskatīt šos jautājumus, lai pieņemtu galīgo lēmumu. Es aicinu atbalstīt šā likumprojekta otrreizēju caurlūkošanu un nodošanu komisijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamo Prezidij! Kolēģi Saeimā! Kanādā šīs azartspēles mašīnas sauc par vienrokas bandītiem. Un arī man ar to vienrokas bandītu kādreiz iznāca sastapties vidusskolas laikā. Famīlijai gāja grūti, mēs bijām samērā trūcīgi, un man iznāca strādāt bārā, mazgāt traukus. Tanī laikā tie vienrokas bandīti nebija atļauti, bet bieži vien bāros bija, jo policiju varēja piekukuļot. Atnāca vietējais mafiozs, attaisīja to vienrokas bandīta mašīnu vaļā, izņēma naudu, bet bija noņēmis ķiveri. Es, būdams jauns un muļķis, tūlīt atradu 25 centus, kas bija puse manas stundas alga, skrēju pie mašīnas, "pumpēju" roku un nobremzēju to mašīnu tā, lai būtu liels vinnests. Viens, divi, trīs - noturu, noņemu pirkstu... bet mašīna pārlec. Mafiozs smejas. Pienāk klāt, iedod man vēl vienus 25 santīmus un saka: "Spēlē, puisi!" Spēlēju vēl. Viņš kādas četras reizes tos 25 santīmus iedeva un par mani visu laiku smejās. Es teicu: "Ko tu smejies?" Viņš saka: "Skat, puisi! Mašīnā iekšā ir tā, ka puse no tiem santīmiem, kas ieiet iekšā, aiziet pie malas, un tie nekad nenāks atpakaļ, tie jau ir nozagti. Otrā pusē - tur ir svars, un, ja mašīna uzgriežas tā, ka tu varētu dabūt to naudu... teiksim, tos tūkstoš gabaliņus vai kādu citu to lielo vinnestu, tad, ja tanī nav šīs summas, mašīna automātiski pārlec." Tāda ir vienrokas zagšana. Daudzās zemēs, tādās kā Kanāda, viņa nav nemaz atļauta, un būtu labi, ja mēs šito vienrokas zagšanu pilnīgi aizliegtu arī Latvijā.

Panteļējeva kungam es varētu arī piekrist. Viņam var daudz kur piekrist. Es varētu arī klausīties Rugātes kundzes gudrajā runā, ka, ja mēs dabūsim no vinnesta 40% atpakaļ valsts budžetā, cik baigi forši tas būs. Bet atminēsimies, ka tā nauda paliek apritē un ka 70% no tās atnāk atpakaļ valstij. Tātad tie vienrokas bandīti aplaupa ne tikai to nelaimīgo azartspēles spēlētāju, bet arī valsti.

Mēs šo jautājumu esam skatījuši, esam domājuši, lēmuši, daudz laika tērējuši. Vai tad mūsu tautai, zemei šodien nav daudz, daudz svarīgāku jautājumu? Mums ir jautājums par tautas pārkrievošanu un naturalizāciju. Mums ir jautājums par kriminalitāti šinī zemē. Mums ir jautājums par ekonomisko attīstību. Mums ir jautājums par privatizāciju, kuru tagad mūsu brašie tēvzemieši vadīs, un privatizēs tos lielos objektus, kurus viņi solīja tautai neaiztikt. Nu viņi vadīs to privatizāciju. Mums ir jautājums par morāli. Mums ir jautājums par to, kā var mūsu vidē pastāvēt, it īpaši ar Nacionālā bloka atbalstu, tādi valstsvīri, kas ir tiesājuši mūsu disidentus, mūsu varoņus. Kā mūsu tautā drīkst dzīvot tie, kuri sūtīja cilvēkus uz Černobiļu lopu vagonos ar apsardzi. Un šos upurus atstāj tagad vienus. Mēs par viņiem vairs nerūpējamies. Viņi vienkārši ir laika upuri. Mums ir daudz dziļu, smagu jautājumu, kuri mums būtu jāskata.

Arī mūsu ārlietu politikā daudz kas nav pareizā vietā, bet Prezidenta kungs kopā ar Šķēles kungu nolemj, ka mūs nodarbinās tur un tā, lai viņi var darīt, kā viņi grib, - tautu apzagt, tautu iznīcināt, mūsu zemi izpārdot, mūsu mantu atdot draugiem, un tagad mēs par to nedabūsim lemt, jo mums nav laika. Mūsu augsti godājamais Prezidijs, kas beidzamo reizi runāja vairāk nekā es, manas runāšanas laikā mums izvirza darba kārtību, kur nav jautājuma par to, kā mēs rīkosimies ar kriminalitāti, tur nav jautājuma, kā mēs kaut ko citu labosim mūsu valstī... Taču šodien mēs atkal skatīsimies, vai azartspēles mums maz vajadzētu atļaut Latvijā. Varētu atļaut tur vai šur, vai vēl kaut kur, bet mums par šito jautājumu katram ir savs viedoklis, un tāpēc mēs runāsim ilgi un gari pirmajā lasījumā, otrajā lasījumā, vēl trešajā... Un arī tagad mēs pie tā, kas ir kodols, nemaz netiksim.

Šis Prezidents, kas mūs nodarbina ar tādiem jautājumiem, par ko Panteļējeva kungs ļoti pareizi pateica... tas ir zem viņa goda un droši vien arī zem mūsu goda - otrreiz to skatīt. Mums it kā ir jāskata otro reizi. Es skatos uz šito kungu, kas tik pareizi māk pataisīt baltu par melnu - viņš pasaka pāris pareizu lietu un izdara pilnīgi pretēju secinājumu. Tas ir zem Prezidenta goda - mums to vēstuli atsūtīt, bet tas ir arī zem mūsu goda, un tam ir jābūt zem mūsu goda - šo jautājumu šodien un vēl trīs reizes skatīt un pieņemt lēmumu. Es jūsu secinājumu, jūsu loģiku nemaz nesaprotu, tur kaut kā baigi trūkst.

Es jums lūgšu pateikt Prezidenta kungam un pateikt arī Šķēles kungam, ka tad jau mums it kā būs jālemj, vai ugunsdzēsēji drīkst nākt iekšā pa labās puses durvīm vai pa kreisās puses durvīm un ko viņi drīkstēs darīt. Tad mums būs arī šitādi lēmumi jāpieņem, bet tajā pašā laikā mūsu valsts tiek izpārdota, mūsu tauta tiek izubagota, mūsu kopējā manta tiek izzagta. Pie mums valda vēl kangari, kuri bija, bez šaubām, okupācijas varas kalpi, kuri tiesāja cilvēkus, kuri sūtīja viņus uz Černobiļu, kuri cilvēkiem draudēja, ka viņi tiks apcietināti un sūtīti prom, ja viņi ies pie Brīvības pieminekļa. Šitie kangari pār mums valda, un mēs par to nerunājam, jo mums it kā nav laika, jo mums ir jāatkārto tas, ko mēs jau vienreiz izdarījām.

Tas darbs, draugi, ir padarīts! Lai Prezidenta kungs atjēdzas, ka viņš nedrīkst mūsu darba kārtībā grūst iekšā to, kas ir zem mūsu goda. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Otro reizi.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kungi! Es jau pirmīt, sākotnēji, runāju, ka es diemžēl vai par laimi atturēšos balsojumā par šo jautājumu. Es tā sēdēju aizmugurē un atcerējos gandrīz vai anekdoti. Iespējams, arī žurnālisti tuvākajā laikā varēs par to arī rakstīt. Tātad: sēž divi nopietni vīri pagrabā un ļoti skumst. Pēkšņi atveras durvis, ieskrien trešais un saka: "Kamēr Saeima izskata likumu par azartspēlēm, varam uzraut zolīti!" Ja mēs tos vīrus, atšifrējam, tad vēsturiski tie varētu būt Māliņš, Bārdiņš un Ulmanis, jo Bārdiņa kungs visiem ir pazīstams kazino vīrs, un nevienam nav noslēpums, ka viņš pats ir azartiestāžu īpašnieks. Bez tam viņš ir Latvijas Zemnieku savienības, varbūt mani palabos arī viens no valdes vai no pat vadības vīriem... Vairs nav, nu, bet savā laikā bija. Ulmaņa laikā viņi bija visi vienā partijā un arī tās vadībā. Viens ir goda priekšsēdētājs, otrs ir izbijis valdes loceklis... Tā ka es piedāvāju presei jaunu anekdotes variāciju, un tā būs pietiekami laba mūsu reālajai dzīvei. Un tāpēc tomēr, es vēlreiz saku, es šodien nevaru atbalstīt ne vienu, ne otru pusi, jo patiešām iznāks, ka gandrīz atbalsta Bārdiņa kunga īpašuma attīstību, vai "Admirāļu klubu" vai tur vēl kādu... Es personīgi šajās lietās neesmu kompetents, un vienīgais mans lūgums, ja, teiksim, Saeima nodos tālākai komisijas izskatīšanai... es varbūt gribētu izteikt tādu lūgumu - nosūtīt arī kādu no opozīcijas pārstāvjiem uz Lasvegasu, lai viņš iepazītos ar azartspēļu uzbūves principiem demokrātiskās valstīs, jo es reāli nekad Amerikā neesmu bijis... arī ārzemēs tālāk par Poliju... Tā ka es gribētu iepazīties ar šo sistēmu. Varbūt varētu arī nelielu kabatas naudu izdalīt, un tad es pēc tam varēšu konkrēti un skaidri izskaidrot Saeimai, kā ir jābūt - vai pagrabos var būt vai nevar būt un kāds ir pareizais mehānisms. Tā ka es ceru uz jūsu atbalstu. Un, ja Prezidenta kunga iniciatīva gūs atbalstu, tad es tomēr varbūt lūgtu tādu komandējumu.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš - LZS, KDS un LDP frakcija.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Mēs varētu būt arī pateicīgi Valsts prezidentam, kurš nesēž vienkārši dīkā pilī un nebauda savas Prezidenta pozīcijas skaistumu, bet ļoti rūpīgi piedalās domāšanā par politiskiem jautājumiem, kas mūs nodarbina. Un mēs nevaram būt tik lepni, lai teiktu, ka mēs visu esam ar savu Saeimas darbu tik brīnišķīgi atrisinājuši, ka tur vairs nav nekā, ko pielikt vai atņemt. Nav īsti tik labi izdevies! Un tāpēc es domāju, ka pie tāda likuma mazliet vairāk piestrādāt nav nemaz ļauni.

Mēs šajā gadījumā esam apstājušies pie tāda likumprojekta, kam ir sakars ar netikumu. Tur es pilnīgi pievienojos savas frakcijas kolēģim Andrejam Naglim, ka mums ir darīšana ar netikumu, bet es nepievienojos viņa viedoklim, ka tādā veidā mēs varētu šo netikumu likvidēt vai pret to ietekmīgi cīnīties, ja mēs vai nu aizliegtu azartspēles (jo tad viņas nonāktu pagrīdē), vai arī tos vispār ignorētu un par šādu jautājumu nedomātu. Azartspēles, manuprāt, nav gluži ļaunākais netikums. Visi netikumi ir ļauni, bet ir tādi, kas mūsu tautu grauž daudz vairāk, piemēram, alkoholisms, dzeršana. Tās acumirklī izdara daudz lielāku postu, bet mēs netiktu uz priekšu, ja vienkārši aizliegtu dzeršanu vai arī novērstos no alkohola tirdzniecības procesa. Un, ja par nodokļiem šinī sakarā vispār nedomātu, tad nekam nebūtu palīdzēts. Tāpat mums ļoti nelaimīgs stāvoklis ir ar abortu parādību Latvijā. Ja mēs to varētu novērst, ka radīts, bet nedzimis cilvēks tiek iznīcināts, tad mēs vairs nebūtu izmirstoša tauta, bet, lūk, ir šī nelaime... Un tā mēs varētu turpināt.

Par smēķēšanu jau pieminēja mana kolēģe Rugātes kundze. Tā ir galvenais iemesls plaušu vēža slimībai, un tā mēs varētu turpināt runāt par to visu, kas ir ļauns un katrā ziņā novēršams. Bet jautājums ir tāds: kuram tad ir pienākums to darīt - parlamentam vai reliģijai? Es domāju, ka mēs šeit dažreiz šīs robežas pazaudējam un kāpjam pāri no parlamenta uz reliģiju.

Pret netikumiem cīnās katra pozitīva reliģija: kristieši cīnās pret netikumiem, arī dievturi, es pieņemu, cīnās pret netikumiem. Un katra pozitīva reliģija cīnās pret netikumiem ar saviem līdzekļiem - ar garīgiem ieročiem cīnās, bet mēs nevaram gaidīt no parlamenta - un tā tas ir visās demokrātiskās valstīs -, lai parlaments pievēršas tikai jaukiem tematiem, šos sāpīgos vienkārši... lai tiem ietu garām, lai tos neievērotu vai arī sāktu nodarboties ar aizliegšanu.

Netikumu nevar apkarot ar aizliegumu, netikumu nevar apkarot, otrkārt, ar tā ignorēšanu un, treškārt - te es gribētu runāt atkal mazliet pretī savam frakcijas kolēģim Putniņa kungam -, nevar apkarot, ja šim netikumam piešķir kaut nelielu pozitīvu momentu, proti, lūk, mēs iegūsim naudu budžetā vai naudu kultūrai. Tas ir tiešām nožēlojami, ja tādā veidā mums jāiegūst nauda kultūras vajadzībām. Un tā mēs šo netikumu mazliet "uzfrizējam", uzlabojam, ja sakām, ka tur, lūk, ir tas labums.

Tas nav nekāds sevišķs labums, un man liekas, ka iepriekšējā Saeima arī jau runāja par vienu citu jautājumu - par to, vai nevajadzētu pievērsties prostitūcijas parādībai... ieviest apdrošināšanu prostituētajām un ievākt nodokļus. Runājot par summām, kas tur apgrozās, jāteic, ka tās ir laikam lielākas nekā azartspēlēs, cik es zinu. Un dažās valstīs šāds mēģinājums ir noticis. Pie tam šis netikums ir tāds, kurā ir arī milzīgs netaisnības moments, jo prostitūcijā cieš sievietes, bet piedalās vīrieši, un faktiski vīrieši ir tie, kuru dēļ prostitūcija eksistē pasaulē. Bet tas ir reliģijai risināms jautājums, nevis politikai.

Mums ir tas pienākums katram sabiedriskajam procesam, arī tādam, kas ir nepatīkams, dot regulāciju, kas netikuma ļaunumu maksimāli ierobežo un pasargā cilvēkus, kuri nav padevušies netikumam. Tas ir viss, ko mēs varam šinī namā izdarīt. Vairāk ne. Izdarīt vairāk ir aicinātas mūsu tradicionālās baznīcas, mūsu jaunie reliģiskie strāvojumi un kustības. Uz to ir aicināti mūsu tautas garamantu cienītāji un vērtētāji, dievturības turētāji un ticētāji. Visi ir aicināti apkarot ļaunumu un netikumu mūsu tautā. Ja tas izdotos, mēs būtu plaukstoša tauta. Drīz vien.

Tātad, šim likumam pievēršoties vēlreiz, nobeigumā gribu pateikt, ka esmu pateicīgs, ka Prezidents ir piegājis rūpīgi arī šim jautājumam un ka nebūs par ļaunu vēlreiz šo projektu izskatīt komisijā, bet pēc tam mēs šeit atkal varēsim par to labāko, ko ir iespējams ļaunumā izdarīt, nobalsot. Paldies par jūsu uzmanību!

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie deputāti! Šodien man gribētos jūs uzrunāt: mīļie cilvēki! Šodien ir morāles parlaments jeb sirdsapziņas parlaments. Šodien mēs runājam tiešām par sirdsapziņas lietām, un Latvijas jaunatni samaitā četras lietas - tās ir: alkoholisms, smēķēšana, azartspēles un izvirtība. (Starpsauciens: "Sekss!")

Šeit tikko cienījamais deputāts Kļaviņa kungs runāja par to, ka alkohols ir daudz ļaunāks un briesmīgāks. Es stipri to apšaubu. Alkoholisma nelaime ir ļoti briesmīga un ļoti labi redzama tad, kad alkoholiķis ir piedzēries - tad viņš ir redzams, tad viņš streipuļo, kaujas un dara visu ko, bet azartspēlēs pazaudējis, nospēlējies, nabadzībā iedzīts cilvēks... Mēs nezinām viņa nelaimes, mēs tikai to redzam brīdī, kad viņš jau nonāk līdz pašnāvībai, tad, kad izput ģimenes un notiek bankroti. Redzat, azartspēles kā milzīgs netikums jau kopš laiku laikiem ir nosodītas, aizliegtas reliģijā, arī cara laikā tās bija aizliegtas tīri oficiāli, un, protams, es atbalstītu tādu mehānismu, ja to varētu aizliegt, bet mēs varam viņu tikai ierobežot, varam apgrūtināt, un katrs apgrūtinājums, es teiktu, nāk varbūt par labu.

Mēs šeit runājam par naudu, ka mēs iegūsim, lūk, naudu. Jā, mēs esam tagad nabadzīgi, nauda mums daudz ko izšķir, un tas ir ļoti būtiski, bet kas tā ir par naudu, ko mēs šeit iegūsim? Un es gribētu tāpēc atgriezties pie pamācības... jums to pastāstīt.

Mūsu tautas, senlatviešu, mācībās, pasakās tā arī ir. Katrai pasakai un katrai teikai ir ārkārtīgi nopietns morālais pamats. Atcerieties, cik daudz tur pasaku ir par velnu... Es zinu arī tādas teikas, un, par pilnīgi konkrētiem piemēriem runājot, es varētu jums izstāstīt, ka saimnieks slēdza līgumu ar velnu, dabūja tur zelta maisu, viņam visā dzīvē bija garantēti visādi labumi, bet pēc tam velns nāk pēc viņa dvēseles. Te ir tas sāls iekšā, tā būtība, ka šajā brīdī mēs gan iegūstam kaut kādu naudu, bet mēs... Es iesāku savu runu un pateicu, ka tā ir mūsu jaunatnes samaitāšana. Bez tam mēs esam izmirstoša tauta, lai arī cik briesmīgi tas skan... Jā, izmirstoša! Un jūs zināt statistiku. Tad tā jaunatne, tas mazums, kas mums ir... mēs balstām viņas samaitāšanu. Un man ir žēl šeit katra deputāta, kas nāk tribīnē un runā, un aizstāv šo te... meklē argumentus, lai aizstāvētu šādu naudas iegūšanas veidu.

Un vēl skumjāk... man ir ļoti, ļoti skumji, ka šajā lietā ir iesaistījies mūsu Valsts prezidents, un es pateikšu atklāti: šeit ir divu lobiju cīņa - to cilvēku, kuri jau ir ieguvuši labu stāvokli... jā, tas patiešām tā ir, to cilvēku, kas ir iekārtojušies tajos pirmajos un otrajos stāvos... Bet tagad tie nabadziņi, tie mazliet nabagākie, kas iekārtojuši pagrabos, tie, protams, cīnās ar tiem, kas ir augstākos stāvos. Un, ja šajā cīņā iesaistās, es saku, Valsts prezidents, tad man ir dikti žēl par to. Mēs to visu jau izrunājām, izstrīdējāmies, šeit šos te jautājumus izlēmām, nobalsojām, ir rezultāts, viss tika pieņemts viss pa punktiem, bet tagad mēs patiesībā atkal "maļam" to pašu. Varbūt arī man ir jānokaunas, ka es kaut kādā veidā atkārtoju savu runu - to, ko es jau toreiz teicu, tāpēc varbūt ķersimies ātrāk pie balsošanas. Balsosim! Es domāju, ka te nav vietā... nebija vērts arī par tiem pagrabiem te Valsts prezidentam iesaistīties, jo, no viņa līmeņa raugoties, tās ir pārāk sīkas lietas Valsts prezidentam. Es domāju, ka vēl aktīvāk būtu jāiesaistās likumu lietās, jo ir daudz būtiskākas lietas.

Labi, es aicinu arī citus padomāt tieši no šī sirdsapziņas viedokļa, vai mēs pārdosim azarta velnam savas, savu bērnu un mazbērnu dvēseles, no tā iegūstot kaut kādu labumu. Un, ja jau reiz mums arī Andris Šķēle aicina savilkt jostas, un izturēt, lai pēc tam būtu labāk, tad mums arī šajā ziņā uz to naudu vēl nav ko cerēt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - otro reizi.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es vēl vienu reizi gribu teikt, ka es esmu pret likuma caurskatīšanu, un te arī daudzi citi runātāji bija pret likuma atkārtotu caurskatīšanu. "Par" faktiski bija divi galvenie deputāti - Putniņš un Panteļējevs. Un es, lai saīsinātu savu runu, jo mans laiks ir ierobežots, varbūt turpmāk viņus apzīmēšu ar divi "P", ar lielo burtu "P".

Panteļējevs teica, ka, pirmo reizi runājot, es esot teicis, ka pagrabā it kā palielinās saslimstība ar sifilisu, it kā seksu veicot pagrabā. Panteļējevam ir tieksme uz seksu pagrabā. Es gan, pirmo reizi runājot, teicu, ka palielinās saslimstība ar tuberkulozi un kašķi, un arī pamatošu, kāpēc palielinās saslimstība ar kašķi. Tāpēc, ka daudzi slimnieki ir nākuši pie mums, kas piedalās spēlēs spēļu automātos, rausta tos kloķus, rokas nemazgā, bet tur ir bijusi kašķa ērcīte, un cilvēki ar to kašķi arī saslimst. Tāpat ar tuberkulozi... Visa prese tagad raksta, ka mums ir ļoti augsts saslimstības līmenis ar tuberkulozi, ka viens inficētais cilvēks, kurš ir baktēriju nesātājs, aplipina 10 līdz 15 citus cilvēkus. Es gribētu zināt, kāpēc Prezidenta kungs... droši vien mūsu runas tagad kāds klausās arī Prezidenta Kancelejā un Šķēles Kancelejā... kāpēc šie kungi līdz šim nav vēl atcēluši nodevu, kas jāmaksā pacientiem, kuri slimo ar tuberkulozi. Mums ir vienīgā valsts pasaulē, kur ir jāmaksā nodeva pacientam, kurš ir slims ar tuberkulozi. Ja viņš guļ slimnīcā - tad 45 santīmi dienā, bet, ja viņš ārstējas ambulatoriski, tad 20 santīmu dienā. Viņi to nemaksā, un saslimstība turpinās. Panteļējeva kungs gan vairāk pievērsās sifilisam.... Tiešām mēs esam uzdevuši jautājumu un šodien vakara sēdē arī iztirzāsim to, ko mēs jautājām Šķēles kungam: "Ðķēles kungs, kāpēc jūsu valdīšanas laikā strauji pieaug tādas sociālās saslimstības kā sifiliss, tuberkuloze un kašķis?" Uz to Viņķeļa kungs atbild, ka Šķēles laikā tās nepieaugot, ka Šķēle nav vainīgs (kaut gan skaidri redzams, ka pieaugums ir apmēram par 100 000 gadījumu), bet ka tas pieaugums esot Ulmaņa laikā, tāpēc ka tas pieaugums sākās no 1993.gada.

Cits "Latvijas ceļa" deputāts pēc dzirdētā, ko Panteļējevs tikko teica, jautāja, vai tiešām ar to seksu pagrabā esot labāk. Es nezinu, jautājiet to Panteļējeva kungam... Bet es esmu "pret". Tas pirmkārt.

Un, ja mēs runājam par sifilisu, tad tiešām to sifilisa izplatību, Panteļējeva kungs, tieši jūs atbalstāt, jo, kad mēs izskatījām budžetu, bija iesniegts priekšlikums no budžeta līdzekļiem 200 000 latu atvēlēt sifilisa profilaksei. Un es esmu pārliecināts, ka, ja tādi līdzekļi būtu atdalīti, tad šī sifilisa profilakse notiktu un līdz ar to sifilisa izplatība arī nepalielinātos. Bet jūs tieši, Panteļējeva kungs, bijāt pret šo budžeta līdzekļu izdalīšanu sifilisa apkarošanai, tātad jūs tieši atbalstāt sifilisa izplatību. Un es gribu teikt, ka Prezidenta kungs arī varēja piedalīties, iesniedzot ierosinājumus, jo, ja jums tiešām interesē jautājums par sifilisu, tad varu sacīt, ka pagājušā gada laikā tas ir pieaudzis vairāk nekā par 30%. Latvijā tika fiksēti 3 124 sifilisa gadījumi, to skaitā 29 gadījumos ir iedzimtais bērnu sifiliss. Sakiet, kāpēc jūs tad kopā ar Prezidenta kungu neizskatījāt to manu priekšlikumu, kur mēs ierosinājām budžetā izdalīt 200 000 latu sifilisa apkarošanai.

Prezidenta kungs saka, ka tagad no šā biznesa mēs iegūsim 400 000 latu. Kur tad tos latus izmantos? Šeit ir Valsts kontroles atzinums par Labklājības ministriju, kā viņa ir izmantojusi naudu. Ko izdarīja, saņemot šo atzinumu, Šķēle vai varbūt Prezidenta kungs?

Mēs Šķēles kungam uzdosim jautājumu, vai viņš vispār respektē Valsts kontroli. Vai viņš pēc to atzinumu saņemšanas pieliek ministriem algas vai arī ierosina viņus apbalvošanai?

Tā ka es pilnīgi uzskatu, ka mums ir jāierobežo azartspēles pagrabos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Es, godājamie kolēģi, aicinu tomēr runāt par apspriežamo jautājumu. (Starpsauciens no zāles: "Vajag pārtraukt!")

Nākamais runās Ģirts Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš".

Ģ.V. Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Man nāk prātā tāda prakse, ka Latvijā kādu laiku bija modē rakstīt dažādus likumus - rakstīja likumu par cukuru, tad par labību, tad vēl par kaut ko. Manuprāt, ir pienācis brīdis laikam rakstīt likumu par pagrabiem. Ko drīkst pagrabos darīt un ko nedrīkst; cik viņiem dziļiem jābūt un kādiem; kas tur drīkst ieiet; vai drīkst mīlēties vai nedrīkst mīlēties... To mēs varētu šeit apspriest caurām dienām un runāt par to, kādas funkcijas varētu veikt pagrabos.

Tā ka, es domāju, ir vērts padomāt, vai nevajadzētu atgriezties pie likuma par pagrabiem, un tad, kad mēs būsim šo likumu uzrakstījuši, tad varbūt arī izpaliks jautājums par azartspēlēm. Patiesībā tie, kuri runā par to, ka azartspēles Latvijā ir kaitīgas... Tad ir jārunā, vai nu viņas ir, vai nu viņu nav. Un tālākais jautājums ir par to, kur viņas tiek organizētas.

Atcerēsimies, ka pagrabi, starp citu, bija vieta, kur daudzi ievērojami biznesmeņi sākumā uzsāka savu necilo biznesu. Viņi sāka tieši pagrabos šo biznesu. Daudziem ir klājies labi, viņi ir izauguši no šiem pagrabiem ārā un nostiprinājušies, meklē "otro elpu". Protams, "otrā elpa" ir vajadzīga, bet daži ir palikuši šajos pagrabos un joprojām pagrabos tur dažus automātus. Ir par katru cenu ar Saeimas rokām jāiznīcina šie cilvēki! Un to ir viegli izdarīt. Šeit pamet šo ideju, atnāk cilvēki, nobalso, bet tie, kuri ir palikuši "ârpus spēles", tiek vienkārši izstumti no šīs spēles ārā. Jautājums ir izskaidrots - tikai tāpēc, ka ir šie pagrabi.

Runājot par pagrabiem, varētu teikt, ir jau arī citi risinājumi. Rīgā ir pietiekami augsts gruntsūdens, varētu pacelt šo gruntsūdeni vēl augstāk, netīrīt kanalizācijas lūkas un visu pārējo... Daudz kur šie pagrabi jau ir applūduši, applūdināsim arī visus pārējos, tad neviens nevarēs ieiet, un problēmu nebūs.

Kādreiz savā laikā, ceļojot pa Gruziju, es ievēroju, ka tajās vietās, kur ir upes un kur pavasaros ir plūdi, ēkas ir paceltas uz tādiem augstiem stabiem. Tur pagrabstāvu vispār nav. Ļoti labs risinājums! Varbūt arī Rīgā vajadzētu izdot celtniecības normas, lai pagrabu turpmāk nebūtu.

Šeit viens otrs runāja par morāli un pat par ētiku. Rubina kungs, es nezinu, vai jūs vēl esat zālē, bet es griezīšos pie jums. Jums ir pagrabs jūsu īpašumā Pērses ielā. Mana studentu korporācija īrēja šo pagrabu. Jūs iedevāt šo pagrabu studentu korporācijai diezgan sliktā stāvoklī. Korporācija to ir izremontējusi un katru mēnesi jums maksā diezgan labu summiņu. (No zāles deputāts A.Rubins: "Ir kādas pretenzijas?") ...Nē, man nav pretenziju, es šajā gadījumā runāju tikai par morāli un ētiku, par to, vai ir ētiski studentu korporācijai iznomāt pagrabtelpas. Zināt, tur kādreiz atnāk kāds Saeimas deputāts, arī es viņu skaitā, (Starpsauciens: "Tikai nenodarbojies ar seksu...") atnāk arī kāds mācību spēks, profesors, nāk arī jaunie studenti...

Jūs runājāt par sifilisu un kašķi pagrabos. Zināt, vai ir ētiski šādiem cienījamiem cilvēkiem iznomāt pagrabu telpas, jo, nedod Dievs, viņi aplips ar kašķi un sifilisu šajā jūsu ēkas pagrabā!

Bet mēs jau varam runāt arī par Saeimas ēku. Šeit pagrabā ir frizētava. Saprotiet, frizētava! Vai frizētavas varētu būt izvietotas pagrabos? Es esmu dzirdējis, ka, frizējot cilvēkus, katrreiz ir jāmaina visi instrumenti, lai cilvēki nedabūtu dažādas slimības un tamlīdzīgi. Bet tagad Saeimas pagrabā ir vēl papildu problēma - sifiliss un kašķis. Tātad es domāju, ka ir pienācis nopietns brīdis, pēdējais laiks padomāt par to, vai Saeimas ēkā drīkst būt frizētava.

Cienījamie kolēģi, būsim vienreiz nopietni! Es domāju, ka Valsts prezidents ir parādījis savu raksturu, ir parādījis arī zināmu tālredzīgumu, ja šo jautājumu ir lūdzis izskatīt atkārtoti. Vienkārši darīsim to un darīsim no veselā saprāta pozīcijām! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Es gribu atgādināt deputātiem, ka mēs apspriežam likuma otrreizēju caurlūkošanu, nevis medicīniskas, tajā skaitā, venerisko slimību problēmas.

Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Andris Rubins runāja par lielo "P", es runāšu par lielo "K" - par Kristovska gudrībām un par Paula Kļaviņa gudrībām.

Kristovska kungs mums ierosina ne tikai tērēt laiku un šo likumu pārskatīt, bet arī taisīt jaunu likumu par pagrabiem. Ja mēs, teiksim, to darīsim, tad es domāju, ka mums vajadzētu ņemt vērā vēl pāris citu lietu. Viņš pareizi teica, ka daudzi biznesmeņi ir sākuši pagrabos. Arī dažas politiskās partijas... Likumā par pagrabiem būs jāizziņo, ko tur drīkstēs darīt.

Bet visinteresantākā man šķiet Pauļa Kļaviņa uzstāšanās. Ja es pareizi sapratu, tad par tikumību būtu jācīnās baznīcām, baznīcām un vēlreiz baznīcām. Viņš tikai piemirsa, ka varbūt vajadzētu medijiem, ka varbūt vajadzētu mājās, ka varbūt vajadzētu draugu pulkā, ka varbūt vajadzētu darbavietās cīnīties par tikumību. Bet sapratīsim, ka visās tajās vietās, kuras es minēju, ...arī baznīcā tikumību mēs varam cilvēkam ieteikt, mēs varam viņam rādīt paraugu. Mēs varbūt varam viņam kaut ko piedāvāt, kaut kādu svētību vai kaut ko citu dot, bet vienīgā instance valstī, kas var izdot lēmumu un mēģināt viņu ar iekšlietu dienestu kontrolēt, ir Saeima. Mums Saeimā ir atbildība par valsts tikumību.

Kļaviņa kungs, es ticu Dievam. Dziļi. Es gribētu ticēt, ka mēs visi, kad pieceļamies kājās un dziedam: "Dievs, svētī Latviju!", dziļi ticam, ka kādreiz Dievs atkal šo zemi svētīs.

Bet es pilnīgi kategoriski esmu pret to, ka tikai baznīca var cīnīties par tikumību, tāpēc tagad liksim to pie malas. Varbūt Paulim Kļaviņam ir taisnība, bet tad viņam ir tāda īpatnēja domāšana, jo, ja tikai baznīca var cīnīties par tikumību, tad mums būtu vēl otru reizi jāpārskata šis likums par netikumību, par nelikumīgām rīcībām. Tur loģikas nav! Kāpēc Kļaviņa kungs nevarētu būt godīgs un uznākt tribīnē, lai sacītu: "Es esmu Prezidenta politiskajā partijā! Melns vai balts, bet es manu Prezidentu atbalstu. Un, ja Prezidents tā grib, tad es jums lūdzu Prezidenta vārdā balsot man līdzi!" Tas būtu godīgi, bet maisīt šajā likumā iekšā kaut kādu tur reliģisko svētību, piedot un tādā smukā balsī, ko Kļaviņa kungs tik labi dara pa radio it bieži, nozīmētu rīkoties pilnīgi pretim Saeimai, tāpēc ka Saeima tiek atdalīta no tikumības, it kā šeit, Saeimā, mēs par tikumību nedrīkstētu cīnīties tāpēc, ka tikumība pieder tikai baznīcām. Es pilnīgi kategoriski esmu pret to! Es jūs aicinātu vairs Saeimas laiku netērēt ar Prezidenta ierosinātām lietām. Kļaviņa kungs man rāda ar pirkstu. Dievs palīdz, man ir bailes! Es jums ierosinātu nekavēt Saeimas laiku ar trijiem šā likuma lasījumiem. Mēs vienreiz viņu jau dziļi pārskatījām, izdebatējām un nolikām pie malas.

Es jūs lūgtu neņemt arī Kristovska kungu nopietni attiecībā uz to, ka mums būtu jātaisa likums par pagrabiem. Skatīsim uz priekšu! Lūgsim, lai Prezidijs mums iedod kādu īstu darba kārtību. Runāsim par ekonomisko attīstību, runāsim par to, kur aizgāja visa tā valsts īpašuma dotā peļņa, kas neparādās budžetā. Kaut kādi Ekonomikas fakultātes docenti it kā ir sastādījuši aprēķinus, ka visas valsts ienākumi kopā ar valsts īpašumiem ir 2,5 reizes lielāki par budžeta lielumu. Iedomājieties, ja mēs to patiešām konstatētu, ko mēs varētu tūlīt automātiski izdarīt ar pensijām, ar dakteru algām un vēl nezin ko citu. Bet, saprotiet, visa šī manta tiek nozagta. Viņa it kā tur, tajos valsts īpašumos, ir, bet tad viņi to valsts īpašumu kaut kā privatizē, un manta aiziet - kam? Es jums teikšu, ka viņa neaiziet kādam godīgam Rietumu biznesmenim, jo viņš šajā kriminālajā valstī neiet. Viņa aiziet Krievijas slepenajiem dienestiem un kangariem. Balsosim pret!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, līdz pārtraukumam ir trīs minūtes, tādēļ debates pārtrauksim. Turpināsim tās pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma trīs paziņojumi. Antai Rugātei - par komisijas sēdi.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi, deputātu Latgales grupu lūdzu uz sēdi 101.telpā Jēkaba ielā 16 pulksten 10.30 - šajā starpbrīdī. Paldies.

Sēdes vadītājs. Antonam Seikstam - par komisiju priekšsēdētāju darba apspriedi.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš).

Godātie kolēģi - Juridiskā komisija, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Aizsardzības un iekšlietu komisija! Ļoti lūdzu komisiju priekšsēdētājus vai priekšsēdētāju pilnvarotas personas uz 10 minūtēm tagad sapulcēties blakus - Prezidija zālē: Brūvera kungu kā likumprojekta autoru, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Kaksīša kunga prombūtnē Marjašas kundzi, no Ārlietu komisijas - Pauli Kļaviņa kungu un Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju Druvas kungu par Bēgļu likuma tālāku virzīšanu. Tātad uz 5-10 minūtēm blakus - Prezidija zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Ivaram Ķezberam par parlamentārās grupas izveidošanu.

I.J.Ķezbers. Godātie kolēģi, gribu jūs informēt, ka Kiprā veidojas parlamentu sadraudzības grupa ar Latviju. Es domāju, ka tas ir apspriešanas vērts. Es lūdzu visus interesentus, kas gribētu veidot šādu sadarbības grupu ar Kipras parlamentu, šodien 15.00 sapulcēties Prezidija zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Un pēdējais paziņojums. Godātie kolēģi, nākamajā pārtraukumā 12.30 Prezidija sēžu zālē notiks Prezidija sēde.

Valdmaņa kungs, lūdzu, nāciet tribīnē, bet, lūdzu, piesakieties ziņojumiem, kā tas ir paredzēts Kārtības rullī. Es jūs ļoti lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mīļie kolēģi, viens no svarīgākajiem jautājumiem mūsu tautas priekšā ir naturalizācijas process. Masu mediji it kā deva mājienu tautai, ka mēs esam tautu jau nodevuši, ka tā lielā naturalizācija notiks, bet Ārlietu komisijas sēdē tā nebija, un mēs šajā sakarā rīkosim preses konferenci Sarkanajā zālē. Es jūs lūdzu piedalīties un izteikt arī jūsu viedokļus, lai mēs uzsāktu debates par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi, nav reģistrējušies: Jānis Ābele, Andris Ameriks, Indulis Bērziņš, Jānis Bunkšs, Roberts Dilba, Gunta Gannusa, Edmunds Grīnbergs, Edvīns Inkēns, Juris Kaksītis, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Aristids Lambergs, Rudīte Leitena, Kristiāna Lībane, Māris Rudzītis, Jānis Urbanovičs, Gundars Valdmanis... Gundars Valdmanis ir zālē. Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz 11.00.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpinām likumprojekta apspriešanu. Debatēs runās Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Kolēģi! Cilvēki! Es runāšu par azartspēlēm. Šodien droši vien jūs visi dzirdējāt, ka amerikāņu kosmosa sūtnis zondē atnesis ziņu, ka uz Jupitera orbītas lido planēta, kurā ir jūra, kas klāta ar ledu, un ir apgalvojums, ka tur, iespējams, varētu būt dzīvība. Manas uzstāšanās pamattēma ir azartspēles. Man gan pateica priekšā šeit par azartspēlēm, ka varbūt arī uz šīs planētas ir azartspēles. Varbūt. Un tā ir šīs planētas nelaime, ja tās tur ir. Jo jebkurš azarts ir nelaime. Ne velti kādreiz azarta galvaspilsētā Odesā izteikušies tā: "Þadnostj pagubila "frajera"." Es gribētu pārfrāzēt to latviski: "Azarts pazudināja ministru." Ðodien mēs esam liecinieki azartspēlēm it visur. Un vai azartspēles nav tās "banku piramīdas"? Jāpateicas Dievam un mūsu valdībai, ka nenonāca tik tālu kā Albānijā. Bija azartspēles, kurās piedalījās pat mūsu Valsts prezidents. Atceramies Laventa tikšanos Rundāles pilī ar mūsu valdību, žurnālistiem un inteliģenci. Atceramies, ka spēlējām azartspēles... Bija iesaistīts mūsu visu cienījamais aktieris Edgars Liepiņš, tā bija "Interprogrammas" reklāma. Atcerieties, kā spēlēja mūsu ministri Siliņš, Osis, Kehris, kā spēlējoties dalīja G-24 kredītu. Azarts - tā ir psiholoģiska jeb smadzeņu darbības īpaša izpausmes forma: ja reiz sākts, tad nevar beigt. Uzskatu, ka azartspēlēs piedalās gan tiesneši, gan robežsargi. Šodien - farmaceiti un ārsti, advokāts Grūtups un deputāti. Azarts it visur.

Manuprāt, galvenais būtu, noraidot šo otrreizējo caurlūkošanu, tas, ka mums ir visos iespējamos veidos jāpasargā mūsu bērni no šā sākuma. Lai nesāktos azarts. Lai viņus nepieviltu šīs spožās pogas, mirgojošās lampiņas, nakts puskrēsla, kas ir "Admirāļu klubā" un citur. Un es domāju ne tikai par pagrabiem, puspagrabiem, bet arī par spožām zālēm, lai gan spožām zālēm tiešām būtu nozīme, ja tādās būtu iespējams lielākai kontrolei pakļaut šos azartspēlētājus. Atceros - kad aizbrauca mans dēls ar manu dzīvesbiedri uz Amerikas Savienotajām Valstīm, viņam tur parādīja Sanantonio spēļu elli, šo vietu, lai pastāstītu, kādi ir šie cilvēki, kādas šīs ir spēļu elles, un tad manam dēlam, kuram tad bija 19 gadi, atkārtoti piegāja klāt policisti un pārbaudīja viņa dokumentus, vai viņam ir 18 gadi. Būtu vēlams jebkurš veids, kā aizsargāt mūsu jauno paaudzi no piekļūšanas šai mānīgajai, spožajai, skanošajai pasaulei. Būtu vēlams tas šodien, lai gan Valsts prezidents ir varbūt vadījies no cēliem nodomiem, lai saglabātu mūsu kultūras un vēstures pieminekļus, lai saglabātu mazliet pensijas mūsu rakstniekiem, dzejniekiem un lai uz azartspēļu rēķina glābtu kādas kultūrvērtības no bojāejas.

Šodien mēs atkārtoti varam runāt par šo postu, ko nestu azartspēles, bet es uzskatu, ka mums tomēr arī kaut kas ir jādara. Un jau šodien. Balsosim pret šo otrreizējo caurlūkošanu, atcerēsimies, ka azarts nevar apstāties, ja reiz ir sācies! To pierāda "Lata International" prāva un vēl arī tās prāvas, kas nav notikušas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Pirms manis jau šeit deputāti ir teikuši daudzas garas, plašas un emocionālas runas. Tā kā es nestrādāju Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kura varbūt vērtē sabiedrības procesus, vadoties arī pēc šiem morāles aspektiem, bet strādāju Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, es šoreiz runāšu kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputāts un pateikšu vairākas tīri praktiskas lietas. Var būt, ka tas ir arī pareizi, ka izglītības ministrs bija tas, kurš nāca ar priekšlikumu par šādiem ierobežojumiem, ierosināja mainīt noteikumus azartspēļu un izložu organizēšanai Latvijā, zināmā mērā ierobežot šīs azartspēles. Tas atbilst šā ministra uzdevumiem - sekot līdzi tam, kas sabiedrībā šajos jautājumos notiek. Bet, no otras puses, mums ir līdz šim Saeimā bijusi noteikta kārtība, kādā mēs mainām noteikumus. Noteikta procedūra, kādā veidā mēs šos noteikumus mainām. Un es gribētu, nepieskaroties šo noteikumu izmaiņas būtībai, šo izmaiņu saturam, tomēr atgādināt šos noteikumus, šo procedūru, un gribētu, lai šī procedūra tiktu ievērota arī šajā gadījumā, tāpat kā visos citos gadījumos. Kāda ir šī procedūra? Šā gada budžetā mēs plānojam ienākumus no izlozēm un azartspēlēm - 1 600 000 latus. Šo summu ir plānots sadalīt tā: 50%, tātad 800 000 latu, - sporta speciālajā budžetā, un otra puse, otri 800 000 latu, - kultūras speciālajā budžetā. Finansu ministrija ir aprēķinājusi iespējamos zaudējumus, kādi šā gada budžetā rastos šo izdarīto izmaiņu dēļ, ja šīs izmaiņas stātos spēkā 1.jūlijā. Tie ir 425 000 latu. Tātad, ja Saeima paliek pie tā, ka šīm izmaiņām ir jāstājas spēkā 1.jūlijā, tad ir jāizdara attiecīgas izmaiņas budžetā, attiecīgi grozījumi Budžeta likumā un jānorāda citi avoti, no kādiem šī summa tiks segta, kā šī summa tiks dzēsta, no kura avota šī summa tiek ņemta tam mērķim, kas izdevumos ir norādīts. Neatkarīgi no tā, kā Saeima nobalsos par pagrabiem un puspagrabiem, mums ir jāievēro procedūra un jādod garāks laiks, kādā šiem noteikumiem ir jāstājas spēkā. Tas varētu notikt, piemēram, nākamā gada 1.janvārī, un tādā gadījumā nākamā gada budžetā varētu precīzi iestrādāt, teiksim, kultūras un sporta finansējumu un mums nebūtu jāgroza budžets šajā gadā. Tādēļ es vairāk argumentētu par labu tam, lai šie grozījumi stātos spēkā jaunajā gadā. Līdzīgi tam principam, pēc kāda mēs esam rīkojušies attiecībā uz citiem šā likuma pantiem. Šajā likumā ir izdarīti grozījumi arī 19. un 24.pantā, un likuma pārejas noteikumos ir teikts, ka izmaiņas šajos pantos stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī. Tur ir šie jaunie noteikumi. Tur ir jauni noteikumi par kazino organizēšanu, ka ir jābūt videonovērošanas sistēmai, atsevišķām kases telpām, norēķinu sistēmām. Es domāju, ka tas ir tikai loģiski, ka, ja mēs gribam tiešām sakārtot kaut kādu sfēru, šajā gadījumā - izložu un azartspēļu biznesa sfēru, mēs dodam laiku, pasakām, kādi būs šie noteikumi, un dodam šiem uzņēmējiem laiku savu attieksmi mainīt, pārkārtot savu biznesu, pārkārtot to atbilstoši šo jauno noteikumu prasībām. Es uzskatu, ka tas ir būtiski. Viens jautājums ir tas, ka jāizveido ir šie pārejas noteikumi, jānosaka, kādā veidā šis likums stājas spēkā. Otrs - tās ir budžeta prasības. Es argumentēju, ka šis ir vismaz viens pamatojums. Neatkarīgi no tā, vai deputāti ir par vai pret azartspēļu organizēšanu puspagrabos vai pagrabos, uz šā pamata viņi var pārskatīt vai papildināt vismaz šā likuma pārejas noteikumus. Tādēļ es arī personīgi balsošu par šā likuma pārskatīšanu un aicinu to nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Tādējādi mēs būtu ievērojuši to pieeju, to procedūru. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - otro reizi.

Ģ.V.Kristovskis.

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es esmu nācis jūsu priekšā, lai publiski atvainotos Rubina kungam, jo attiecībā uz manis minēto piemēru Rubina kungs man teica, ka viņš nav īpašnieks šim pagrabam, bet viņam pieder šīs ēkas pirmais stāvs. Tā ka es publiski atvainojos jums, Rubina kungs, un ņemu savus vārdus tādā ziņā atpakaļ. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav?

Vēlas runāt Juris Sinka - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu, Sinkas kungs!

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Paldies, priekšsēža kungs! Gribēju tomēr atgādināt tiem kungiem - Lujāna kungam un citiem - , kas it kā mazliet izsmējīgi vērsās pret Valsts prezidentu: Satversme dod Valsts prezidentam šīs tiesības likumprojektus sūtīt mums atpakaļ vēlreizējai skatīšanai. Sava jēga tomēr ir tam, ka ir diezgan paradoksāla tā pieeja, ka mēs atļaujam rīkot azartspēles pirmajos stāvos, bet neļaujam to darīt pagrabos. Varbūt tiešām tā ir kaut kādā ziņā netaisnība pret uzņēmējiem. Ja tas ir morāles jautājums, tad ir nemorāli arī tas, ko Vītola kungs tikko kā teica, - ieņemt naudu no tādām azartspēlēm. Bet, ja nu tās reiz ir un mēs tās pilnīgi neaizliedzam, tad ir arī šis ieņēmumu aspekts un varbūt ir labāk, ka tas jaunietis iemet savu pēdējo 10 santīmu gabalu vai latu šajā "vienrocīgajā bandītā", nekā to izdod par narkotiskajām vielām. Ir nianses, gradācijas, par to visi jau runāja. Tā kā Leopolds Ozoliņš beigās ieminējās par rakstniekiem un dzejniekiem un citiem kultūras darbiniekiem, es atļaušos beigās izteikties pāris vārsmās. (Nepaņemšu pārāk daudz jūsu laika.) Un proti:

Ka pirmā stāva spēļu elli

Drīkst lietot azartiski velli,

Bet pagrabos nav ellei vietas,

Tas taču paradokss, man šķietas.

Bet gudrais Zālamans tā saka -

Tam jaunietim bez bieza maka

Nav azartspēlēm jānododas,

No tā tik nabadzība rodas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Godātie kolēģi, balsosim par Valsts prezidenta prasību, kas ir izteikta saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, - otrreiz caurlūkot 1997.gada 24.martā Saeimā pieņemto likumu "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"". Lūdzu balsošanas balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Valsts prezidenta prasību. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 26, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

Vēlreiz lūdzu zvanu. Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Ir jābalso. Godātie kolēģi, saskaņā ar Kārtības rulli mums ir jābalso. Lūdzu balsot par likuma pieņemšanu tādā redakcijā, kādā tas ir pieņemts Saeimā 24.martā. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 24, atturas - 8. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Trešā sadaļa. Amatpersonu ievēlēšana un apstiprināšana. Lēmuma projekts "Par Latgales apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu". Juridiskās komisijas vārdā ziņos Māris Grīnblats - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

M.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Saeimas deputāti! Pēc tieslietu ministra iesnieguma Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi vairākas tiesnešu kandidatūras, visas šīs kandidatūras ir pozitīvi novērtētas un atbalstītas, deputātiem ir vajadzīgā informācija un dokumenti, tādēļ Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu balsot par lēmuma projektu (dokumenta nr.2412) "Par Latgales apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu". Apstiprināt Allu Šilovu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par apspriežamo Saeimas lēmuma projektu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Atgādinu, ka balsojums šajā gadījumā ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Es lūdzu deputātus atgriezties savās darba vietās. Es atkārtoju - es lūdzu deputātus atgriezties savās darba vietās un piedalīties Saeimas darbā, balsošanā. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Es negribu...") Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Vēlreiz lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 6. Alla Šilova ir apstiprināta par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes rajona tiesas tiesneša amata.

M.Grīnblats. Nākamais lēmuma projekta punkts, godātie deputāti, ir apstiprināt Silviju Vasiļevsku par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Vai kāds deputāts vēlas runāt par šo lēmuma projektu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 7. Silvija Vasiļevska ir apstiprināta par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes rajona tiesas tiesneša amata.

M.Grīnblats. Nākamais ir dokuments nr.2413. Saeimas lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu". Arī visas šīs tiesnešu amata kandidatūras ir izskatītas un atbalstītas Saeimas Juridiskajā komisijā. Aicinu deputātus apstiprināt Dzintru Danbergu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Vai kāds deputāts vēlas runāt par šo lēmuma projektu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 6. Dzintra Danberga apstiprināta par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Nākamais lēmuma projekta punkts - apstiprināt Maiju Jansoni par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Vai kāds deputāts vēlas runāt? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 2, atturas - 9. Maija Jansone apstiprināta par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Nākamais lēmuma projekta punkts - apstiprināt Albertu Kokinu par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Vai kāds deputāts vēlas runāt? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 2, atturas - 8. Alberts Kokins apstiprināts par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Un pēdējais šā lēmuma projekta punkts - apstiprināt Silviju Sēbriņu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Vai kāds deputāts vēlas runāt? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 2, atturas - 6. Silvija Sēbriņa apstiprināta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums. Ceturtā sadaļa - Pieprasījumu komisijas atzinums. Pieprasījumu komisijas vārdā - Pēteris Tabūns, komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja desmit Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Šķēlem par Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedru, ministru, valsts ministru un parlamentāro sekretāru algu paaugstināšanu un atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms, un, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 126.panta piekto daļu, ierosina pieprasījumu pārveidot par jautājumu. Piebildīšu, ka jūs esat saņēmuši dokumentu nr.2394B, kurā finansu ministrs Zīles kungs sniedz skaidrojumu šajā sakarā un ir detalizētāka informācija attiecībā uz valdības locekļu algām.

Sēdes vadītājs. Paldies, Tabūna kungs. Debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu! Čerāna kungs neatrodas zālē. Vai vēl kāds deputāts ir pieteicies debatēs? Vairāk debatēs pieteikušos deputātu nav. Valdmaņa kungs, rakstiski pieteicies jūs neesat. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas Pieprasījumu komisijas atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 8, atturas - 2. Pieprasījumu komisijas atzinums akceptēts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir no piektās sadaļas... Acumirkli, godātie kolēģi! Tā kā ir iesniegti vēl divi pieprasījumi, tie jums ir izdalīti. Dokuments nr.2446 un nr.2447. Deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Šķēlem un zemkopības ministram Dilbam. Un otrs ir labklājības ministram Makarovam. Mums ir jāizlemj jautājums par šo pieprasījumu nodošanu Pieprasījumu komisijai.

Par pirmo dokumentu vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es vēlos motivēt deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un zemkopības ministram Robertam Dilbam. Kā mēs zinām, pēdējā laikā ir Latvijas laukos sākušās vērā ņemamas aktivitātes, zemnieki beidzot pieprasa savu tiesību ievērošanu, un šīm aktivitātēm ir nopietns pamats, jo valdība tiešām nepilda Saeimas pieņemtos likumus attiecībā tieši uz zemniecību. Konkrēti, tas ir jautājums par Lauksaimniecības likuma 16.panta prasību izpildi, nodrošinot zemniecībai subsīdijas 3% apmērā no valsts pamatbudžeta. Valdība un tās pārstāvji izdomā dažādus argumentus un cenšas lietot dažādu sholastiku, ar kuras palīdzību kaut kādā viedā izvairās no šīs normas pildīšanas, bet ir skaidrs, ka šī norma ir samērīga un valstij ir jāsniedz šis atbalsts zemniecībai. Tiešām ir ļoti pareizi, ka Saeima ir šādu likumu pieņēmusi, un šajās 3% subsīdijās nekādā gadījumā nevar iet iekšā kaut kādas tā saucamās netiešās subsīdijas vai kaut kāda, teiksim, akcīzes nodokļa apmaksa par dīzeļdegvielu. Akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu tiek apmaksāts tādēļ, ka ar šo tehniku zemnieks nebrauc pa ceļu, tā ir pavisam cita motivācija, un tā nav nekāda subsīdija. Mēs pieprasām no valdības skaidrojumu, ko viņi darīs, lai šo Lauksaimniecības likuma prasību izpildītu šajā gadā, un kādā formā šīs minētās 3% subsīdijas tiks likumprojektos ietvertas 1998. un 1999. gadā. Tālākais ir jautājums par to, ko valdība un Zemkopības ministrija darījušas, lai pilnveidotu zemnieku kreditēšanas politiku, ļaujot īstenot to absolūti elementāro risinājumu, kas dotu zemniekiem iespēju iegūt tehniku uz kredīta tādā veidā, lai šī tehnika pati kalpotu kā kredīta garants. Tā ir pasaulē plaši izplatīta prakse. Diemžēl pie mums tas šobrīd netiek īstenots, bet tas būtu līdzeklis, kas ļautu zemniekam kaut minimāli "atsperties". Tas ir skaidrs: ja zemnieks paņem kredītu un par to nopērk šo tehniku, šādā gadījumā tā tehnika jau nepazūd arī tad, ja zemnieks saimnieko neveiksmīgi. Tad šo tehniku var pārdot tālāk, un bankas intereses tad necieš. Nu, protams, šajā ziņā ir vajadzīgs speciāls valsts atbalsts un speciāla valsts politika.

Tālāk. Nākamā mūsu prasība ir attiecībā uz Zemkopības ministrijas rīcību zemnieku interešu aizstāvībai. Ko Zemkopības ministrija ir darījusi, lai izstrādātu konstruktīvus risinājumus zemnieku izvirzītajām prasībām par dažādām ekonomiskām "svirām" zemnieku saimnieciskā stāvokļa normalizācijai un saimnieciskās darbības plānošanas iespējamības nodrošināšanai? Šajā sakarā var būt runa par subsīdijām, par garantēto iepirkumu, par tiešām piemaksām un citiem mehānismiem, bet ir nepieciešams panākt to, lai zemnieks varētu normāli plānot savu darbu, un tāpēc viņam ir jāzina, ka vismaz kaut kādu daudzumu produkcijas par kaut kādu minimālo cenu no viņa iepirks. Ir jāizstrādā šie pilnīgi konkrētie mehānismi, un ir jāatrod iespējas, kā to var izdarīt, un ir jautājums - ko dara Zemkopības ministrijas ierēdņi un kas šajā jomā ir izdarīts? Mēs gaidām šo Ministru prezidenta Šķēles kunga un zemkopības ministra Dilbas kunga atbildi uz šo mūsu pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemjam jautājumu par pieprasījuma nodošanu Pieprasījumu komisijai. Balsošana šajā gadījumā nav nepieciešama. Iebildumu deputātiem nav? Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamais ir pieprasījums Latvijas Republikas Labklājības ministram Vladimiram Makarovam. Arī šajā jautājumā pieprasījuma motivācijai vārds Kārlim Čerānam.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Labklājības ministrijas nolikumā ir teikts, ka šī ministrija ir atbildīga par sociālās apdrošināšanas jautājumu un pensionēšanas problēmu risināšanu Latvijā.

Tas nozīmē, ka tieši Labklājības ministrija ir atbildīga par to situāciju, kas šobrīd valstī ir izveidojusies pensiju jomā. Šobrīd spēkā esošais Pensiju likums ir ar savu darbību radījis milzīgas netaisnības, tas pieļauj smagus pazemojumus cilvēkiem, kas ir godīgi nostrādājuši visu savu darba mūžu, un tas arī dod iespēju blēžiem nepamatoti iedzīvoties uz pārējās sabiedrības rēķina. Ikviens mūsu valsts iedzīvotājs, mūsu sabiedrības loceklis saprot, ka šāds pensiju likums, kas visu pensiju padara par atkarīgu praktiski tikai no pēdējā gadā izdarītajām apdrošināšanas iemaksām, ir netaisnīgs un ka tas faktiski ir amorāls, jo tas liedz vienai daļai cilvēku saņemt nopelnīto samaksu par savu padarīto darbu. Un, ņemot vērā to, ka valsts pastāv tās pilsoņu un iedzīvotāju dēļ, nevis iedzīvotāji un pilsoņi pastāv valsts dēļ, mēs uzskatām, ka Labklājības ministrijai ir pienākums šajā situācijā ierosināt izdarīt konkrētus likuma grozījumus un arī veikt citus pasākumus, kas novērstu šīs Pensiju likuma izraisītās sociālās netaisnības.

Un tāpēc mēs pieprasām no ministrijas skaidrojumu par viņas pozīciju šajā jautājumā un par to, ko konkrēti viņa darīs, lai šo situāciju izlabotu. Mūsu spēkos ir šeit pieņemt likumus, bet ir nepieciešama šīs ministrijas iniciatīva vai vismaz atbalsts, iesniedzot pilnīgi konkrētus aprēķinus, un faktiski tā pilnīgi konkrēti ir ministrijas vaina, ka šādi likumprojekti no šīs ministrijas puses nav līdz šim Saeimā nonākuši. Līdz šim par šo problēmu ir Saeimā bijuši tikai frakcijas "Latvijai" ierosinājumi, un konkrētu priekšlikumu attiecībā uz likumprojekta otro lasījumu ir iesniegusi arī "Lîdztiesības" frakcija. Mēs piedāvājam katrs savu risinājumu, kas būtu vienā vai otrā veidā samērojams ar šo taisnīguma principu. Bet Labklājības ministrija šajā ziņā pilnīgi neko nav darījusi, un tāpēc mēs pieprasām, lai ministrija šeit no Saeimas tribīnes oficiālā veidā izskaidro savu viedokli, jo mēs dzirdam un lasām preses slejās par to, ka šis likums it kā esot vispār labs. Ja šāds ir šīs ministrijas viedoklis, tad, atvainojiet, mums ir jālemj arī jautājums par šā ministra atbilstību ieņemamajam amatam. Jo ir pilnīgi skaidrs, ka valsts - un tajā skaitā arī Labklājības ministrija - pastāv pilsoņu dēļ, nevis pilsoņi un valsts pastāv tādēļ, lai caur nodokļu maksājumiem uzturētu birokrātisku aparātu, kurš neko nedara un vizinās greznās automašīnās, un faktiski parazitē uz tautas rēķina. Šis jautājums mums šeit ir jāizskata.

Un tāpēc es aicinu nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijā un pēc tam virzīt, lai ministrija uz to sniegtu atbildi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai? Iebildumu deputātiem nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversme". Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godāto Prezidij! Cienījamie kolēģi! Komisija nav saņēmusi nevienu deputātu ierosinājumu par to, ka Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmes teksts būtu jāgroza, un, ņemot vērā arī to, ka pirmajā lasījumā deputātiem praktiski nebija iebildumu pret Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmi, es ļoti lūgtu Saeimu apstiprināt otrajā un galīgajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds deputāts vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Deputāti runāt par to nevēlas. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 40... Piedodiet, nav kvoruma.

Es aicinu visus deputātus piedalīties darbā, tas ir, balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmi. Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies par atbalstu, cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu"". Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi, mēs strādājam ar dokumentu nr. 2390 un nr. 2390A. Kā jūs redzat, pēc iepriekšējā lasījuma neviens jauns priekšlikums nav iesniegts. Lūdzu atbalstīt šo mazo grozījumu, pārejas noteikumu 3. pantu, un nobalsot "par", un tādējādi likuma grozījums tiktu pieņemts.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pirms balsojuma, ja neviens debatēs nevēlas izteikties, mums jāizskata ir desmit deputātu - Jurdža, Vidiņa, Grīga, Guntara Grīnblata, Pētersona, Požarnova, Māra Grīnblata, Straumes, Sinkas un Dobeļa - iesniegums: "Lûdzam atcelt lēmumu par steidzamību likumprojektam "Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu"" papildu informācijas iegūšanai." Tas ir iesniegums, kurš mums ir jāizskata. Vai attiecībā uz šo iesniegumu kāds vēlas runāt "par" vai "pret"?

Deputāts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Cienījamo Prezidij! Es gribētu runāt par šo priekšlikumu un izskatīt pilnībā, jo tie, kas balso "pret", un tie, kas balso "par", balso galēji radikāli. Bet tā taisnība ir tomēr pa vidu.

Iekšlietu ministrija mums ir iesniegusi tikai skaitļus, ka ir 1792 šādi cilvēki, un ir iesniegusi risinājuma veidu, kas ir galīgs, - ka šiem visiem ir atļauts strādāt, kamēr viņiem pienāk naturalizācijas kārta un gadu pēc tam. Bet tādu risinājumu, kas, teiksim, būtu pa šo vidu, par šā taisnības ceļa vidu, ministrija pagaidām nav piedāvājusi. Un, teiksim, tās atrunas, ka vajadzīgi ir profesionāļi... Vai tiešām starp viņiem visiem ir nenomaināmi profesionāļi? Nekad nesaki: "Nekad!" Un, ja saka, ka visi ir labi, arī tā nav taisnība, jo neatbilst dzīves realitātei.

Un tātad es ierosinātu atlikt steidzamību, dot laiku līdz trešajam lasījumam. Un ierosinātu, lai Iekšlietu ministrija vēlreiz atspoguļotu deputātiem šo stāvokli ministrijā, un ieteiktu Iekšlietu ministrijai atrast citu risinājuma veidu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. "Pret" vēlas runāt deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Pirms dažām dienām mūsu komisija izskatīja šo likumprojektu, un, lai cik tas paradoksāli nebūtu, nebija neviena priekšlikuma. Un es, godīgi sakot, neredzu arī motivāciju, kāpēc būtu jāatceļ steidzamība un jāatliek šā jautājuma izskatīšana uz trešo lasījumu. Kur tad ir tā motivācija?

Arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas vakardienas sēdē diemžēl nebija konkrēti formulēts priekšlikums, kā tad būtu jāizskatās šim pantam. Ja cienījamajiem kolēģiem ir kādi priekšlikumi par grozījumiem šajā likumā, tad, manā uztverē, ir jāiesniedz arī konkrēti priekšlikumi par labojumiem likuma attiecīgajos pantos. Taču arī Jurdža kunga runā es nedzirdēju motivāciju, kāpēc ir jāatsauc steidzamība, jāatliek šā jautājuma izskatīšana uz trešo lasījumu.

Ir cits moments, pie kura es gribētu apstāties, un tas ir sekojošs. Acīmredzot valdība uz šodienu nav izpildījusi šā likuma prasības. Likums tika pieņemts pagājušā gada novembrī, likums stājies spēkā šī gada 1. janvārī, bet apmēram 15 dažāda veida noteikumi, kuri bija jāpieņem valdībai un kuriem arī bija jāstājas spēkā ar 1. janvāri, nav pieņemti, un līdz ar to valdība nav izpildījusi likuma prasības. Ja tas būtu galvenais iemesls, kāpēc ir jānoņem steidzamība un jāatliek faktiski šā likuma galīgā pieņemšana, tad es absolūti tam piekristu. Taču pagaidām es neesmu dzirdējis nopietnu motivāciju, tāpēc lūdzu deputātus balsot "pret".

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim desmit deputātu priekšlikumu par steidzamības atcelšanu apspriežamajam likumprojektam. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 23, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts. Likumprojekts joprojām saglabā steidzamības statusu.

Debatēs deputāti par apspriežamo likumprojektu pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā Druvas kungs ko vēlas piebilst? Arī nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim likuma "Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 12, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Farmācijas likums". Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Dokumenti nr. 2392, 2392-a un 2392-b.

Uz trešo lasījumu ir saņemti sekojoši priekšlikumi. 1. pantā ir Zemkopības ministrijas priekšlikums - pēc 5. punkta papildināt. Teksts ir izklāstīts tabulā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas ierosinājumam par Zemkopības ministrijas priekšlikumu - pēc 1. panta 5. punkta papildināt likumu ar jaunu punktu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. 2. priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums - 6. punktā izslēgt vārdu "sertificēts". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu arī nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. 3. priekšlikums. Labklājības ministrijas priekšlikums - 10. punktu pēc vārda "lîdzekļu" papildināt ar vārdiem "un farmaceitisko produktu". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 4. priekšlikums. Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt vārdu "íīmiskas". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. 5. priekšlikums. Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt 5. panta 2. punktu ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

A.Požarnovs. 6. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 6. panta 4. punktu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas viedoklim par 6. panta 4. punkta izslēgšanu piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 7. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 6. panta 5. punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.Požarnovs. 8. priekšlikums. Labklājības ministrijas priekšlikums - aizstāt 6. panta 6. punktā atsevišķus vārdus un izslēgt vārdus "profesionālās kvalifikācijas sertifikātu farmaceita darbībai". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 6. panta 6. punkta vārdu daļēju nomaiņu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. 9. priekšlikums. Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt vārdus "un ārstniecības personām lietošanai". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī neiebilst? Pieņemts.

A.Požarnovs. 10. priekšlikums. Zemkopības ministrijas priekšlikums - pēc 6. panta papildināt likumu ar jaunu pantu. Tā redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 11. Juridiskā biroja priekšlikums - 8. pantā aizstāt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem arī iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. 12. Labklājības ministrijas priekšlikums - 9. panta 1. punktā aizstāt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. 13. Labklājības ministrijas priekšlikums - 9. panta 2. punktā izslēgt atsevišķus vārdus un papildināt apakšpunktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 14. Labklājības ministrijas priekšlikums - 9. panta 6. punktā izslēgt vārdus "un citu profesiju pārstāvju". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 15. Labklājības ministrijas priekšlikums - 9. panta 7. punktu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 16. Labklājības ministrijas priekšlikums - aizstāt 9. panta 8. punktā atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to akceptē. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 9. panta 9. punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - 10. pantā izslēgt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 19. Zemkopības ministrijas priekšlikums - pēc 10. panta likumu papildināt ar jaunu pantu. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 20. Zemkopības ministrijas priekšlikums - papildināt 12.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 21. Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt 12.panta 2.punktu ar tekstu, kurš ir izklāstīts. Komisija to ir atbalstījusi, redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 12.panta 2.punkta papildināšanu ar jums iesniegto teksta redakciju iebildumu nav. Arī pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - 12.panta 5.punktu izteikt jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - 14.pantu papildināt ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Zemkopības ministrijas priekšlikums - 14.pantā izdarīt redakcionālus labojumus, papildinot to ar atsevišķiem vārdiem. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. 25. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - 15.pantā aizstāt atsevišķus vārdus sakarā ar pantu numerācijas maiņu. Komisija to ir atbalstījusi, ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šiem priekšlikumiem un komisijas slēdzienu arī nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Zemkopības ministrijas priekšlikums - 18.panta 1.punktu pirms vārda "veterinārārstu" papildināt ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - papildināt 18.pantu ar jauniem diviem apakšpunktiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 19.pantā izslēgt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. 29. Labklājības ministrijas priekšlikums - 20.pantā aizstāt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi, redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par šiem priekšlikumiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Zemkopības ministrijas priekšlikums - 20.pantā vārdu "instrukcija" aizstāt ar vārdu "pamācība". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 31. Zemkopības ministrijas priekšlikums - 21.pantā izslēgt vārdu "vai veterinārfeldšeris". Komisija to ir atbalstījusi, redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 22.pantu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - svītrot 22.pantu. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 22.pantu papildināt ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Zemkopības ministrijas priekšlikums - 22.pantu papildināt ar teikumu, kura redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi, redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Požarnova priekšlikums - papildināt likumu ar jaunu pantu. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par deputāta Požarnova priekšlikumu? Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Tas ir pieņemts. Prasa balsojumu kāds? Deputāts Vidiņš prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot deputāta Požarnova priekšlikumu, kas izklāstīts dokumenta 11.lappusē ar 35.numuru. Teksts jums ir redzams. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godātie kolēģi, atkārtoti aicinu piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Požarnova priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 10, atturas - 15. Nav pieņemts. Piedodiet, deputāta Požarnova priekšlikums ir pieņemts.

A.Požarnovs. 36. Zemkopības ministrijas priekšlikums - papildināt 26.pantu ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir atbalstījusi, redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

A.Požarnovs. 37. Labklājības ministrijas priekšlikums - 29.pantā izslēgt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi, redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

A.Požarnovs. 38. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - 31.panta 3.punktā izslēgt vārdus, kas ir iekļauti iekavās. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas slēdzienu. Pieņemts.

A.Požarnovs. 39. Deputāta Požarnova priekšlikums - papildināt 32.pantu ar jaunu 4.apakšpunktu. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi, redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo deputāta Požarnova priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Zemkopības ministrijas priekšlikums - papildināt 32.pantu ar 4.punktu. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. 41. Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt 33.pantu ar tekstu, kas ir izklāstīts. Komisija to ir atbalstījusi, redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. 42. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - 34.pantu papildināt ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir atbalstījusi, redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Zemkopības ministrijas priekšlikums - 38.pantu papildināt ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir atbalstījusi, redakcija ir precizēta. Deputāti arī akceptē komisijas slēdzienu. Pieņemts.

A.Požarnovs. 44. Deputāta Požarnova priekšlikums - 39.pantu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to daļēji ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 39.panta redakcijai (pēc jaunās numerācijas - 41.panta redakcijai) piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. 45. Juridiskā biroja priekšlikums - 40.pantā izslēgt vārdus "farmācijas" un "vairumā". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. 41.pantā komisija ir precizējusi panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. 46. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - papildināt 42.pantu ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir atbalstījusi, redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. 47. Zemkopības ministrijas priekšlikums - papildināt 44.pantu ar teikumu, kura redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. 48. Deputāta Požarnova priekšlikums - papildināt 45.pantu pēc vārdiem "licencētiem veterinārārstiem" ar vārdiem "un prakses ārstiem savas darbības nodrošināšanai". Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās deputāts Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.G. Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamo Prezidij un cienījamie kolēģi! Redziet, šis Požarnova kunga priekšlikums, ka prakses ārstiem ir tiesības iegādāties lieltirgotavās medikamentus "savas darbības nodrošināšanai", no pirmā skata liekas ļoti pievilcīgs un ļoti labs. Bet ko nozīmē - iegādāties "savas darbības nodrošināšanai"? Ja jau mēs runājam, piemēram, par pretšoka terapiju, ka ir jābūt katram ārstam pie rokas tiem medikamentiem, tad man nekas nebūtu pretī.

Es esmu ilgstoši strādājis kā privātārsts un ļoti labi zinu šo mehānismu. Tādā veidā privātprakses ārsts vai jebkurš cits ārsts varēs lieltirgotavā iegādāties nepieciešamos medikamentus un bez farmaceita kontroles tos pārdot saviem slimniekiem. Pie kā tas novedīs? Mēs varam likumā noteikt, ka viņiem būs jāievieš kases aparāts, un tā tālāk. Bet farmaceita uzdevums ir ne tikai izsniegt zāles, bet arī kontrolēt šo zāļu izrakstīšanas pareizību, respektīvi, raudzīties, lai signatūra atbilstu, nekaitētu konkrētajam pacientam. Tātad farmaceits ir kā kontroles sistēma, kas kontrolē, lai ārsts nekļūdītos. Tas ir pirmais moments, un šo kontroles sistēmu mēs ar šo Požarnova kunga priekšlikumu nedrīkstam likvidēt.

Otrs jautājums. Principā šāda sistēma darbojās kādu laiku Japānā, un ko tas pierādīja? Ārsts parasti izraksta pacientam dārgākās zāles, bet ne vienmēr tās efektīvākās. Pašreiz Latvijas valsts aptiekās ir pieejams vesels lērums zāļu, piemēram, kuņģa čūlas vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanai. Cenas svārstās no 2 latiem līdz 17 latiem par 10 tabletēm. Tātad jūs varat iedomāties, ka ārsts, varbūt pat neapzinādamies, domādams dot labumu slimniekam, parasti dos tās dārgākās zāles. Respektīvi, kaut kur zemapziņā viņam būs ierakstīts, ka varbūt tās dārgākās būs labākās. Un, otrkārt, tās labākās un dārgākās zāles dos ārstam lielāku peļņu. Tādēļ es cienītos kolēģus lūgtu izturēties ar ļoti lielu atbildību pret šo Požarnova kunga priekšlikumu. Es personīgi uzskatu, ka šis priekšlikums būtu jānoraida. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi, es jūs lūdzu atbalstīt daktera Andreja Požarnova priekšlikumu. Tas ir absolūti loģisks un absolūti pamatots. Ir pilnīgi skaidrs, ka katra prakses ārsta kabinetā ir jābūt veselai virknei medikamentu, lai sniegtu jebkurā gadījumā cilvēkam palīdzību. Bez šiem medikamentiem neviens prakses ārsts nedrīkst strādāt, viņam ir jābūt savai aptieciņai, lai var izdarīt jebkuras injekcijas, sniegt arī neatliekamo palīdzību jebkurā brīdī. Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Šeit nekas nav teikts par tirdzniecību, jo šis pats likums visā savā pārējā būtībā noliedz iespēju, ka prakses ārsts ar šiem medikamentiem varētu arī tirgoties.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Deputāts Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godājamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pašreiz, pēdējā laikā, presē ir ārkārtīgi saasināts jautājums par šo tēmu - atļaut vai neatļaut ārstam tirgoties ar medikamentiem, ko darīt un ko nedarīt. Es saprotu, ka ir šī spriedze izvērsusies, bet tas, ko Vidiņa kungs teica, tas mazdrusciņ attiecas uz citu pantu, un Vidiņa kunga satraukums izpaudās mazdrusciņ par ātru.

Situācija ir šāda. Tajā atbalstītajā priekšlikumā, kas pēc jaunās numerācijas attiecas uz 41.pantu, skaidri un gaiši ir teikts: "Vispārēja un slēgta tipa aptiekās zāles drīkst izgatavot, kontrolēt un izplatīt tikai speciālisti, kam ir farmaceitiskā izglītība." Ðajā priekšlikumā nav runa par zāļu izplatīšanu, bet šajā priekšlikumā ir runa par to, kur ārsts drīkst iegādāties medikamentus savas darbības nodrošināšanai. Ir pieņemti Labklājības ministrijas lēmumi, ir apstiprināti ārstu prakses sertifikācijas noteikumi, kuros ir arī noteikts, kam ārsta praksē ir jābūt.

Ja tas ir, pieņemsim privāti praktizējošs ķirurgs, viņam kaut vai ambulatoriskām operācijām ir vajadzīgi anestēzijas līdzekļi. Viņš zina, cik viņam mēnesī ir vajadzīgs, cik viņam gadā ir vajadzīgs un kāda veida šie medikamenti viņam ir jāpērk aptiekā, kādēļ viņš nevar "pa tiešo" nopirkt tos lieltirgotavā, jo tie medikamenti ir domāti viņa darbības vistiešākajai nodrošināšanai. Šinī priekšlikumā absolūti nav runa par medikamentu realizāciju.

Ja netiks pieņemti tālākie priekšlikumi un ja šis prakses ārsts nebūs nodibinājis savu aptieku, bet nodarbosies ar medikamentu realizāciju, tas būs pārkāpums. Mēs likumu rakstām godīgiem cilvēkiem, nevis blēžiem.

Ir parādījusies presē tāda informācija, ka Latgalē viens feldšeris, uzvilcis baltu halātu, uzdevies par ārstu, staigājis apkārt un realizējis medikamentus. Tas ir likuma pārkāpums. Mēs nerakstām likumu blēžiem. Tas ir no vienas puses.

No otras puses. Otrajā lasījumā ir pieņemts likums par prakses ārstiem, un mēs tieši par šo priekšlikumu debatējām. Tas bija deputāta Apiņa kunga priekšlikums, ko atbalstīja. Debatēs uzstājāmies mēs, Čerāna kungs un es, un Saeima nobalsoja un atbalstīja šo priekšlikumu. Ja mēs tagad noraidīsim šo manu priekšlikumu, tad izrādīsies, ka Ārstu prakses likumā būs rakstīts, ka prakses ārsts drīkst iegādāties lieltirgotavā medikamentus, bet Farmācijas likumā būs ierakstīts, ka nedrīkst. Tādēļ, lai nebūtu disonanses starp diviem likumiem, es lūdzu tomēr atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Arī es aicinu atbalstīt deputāta Požarnova priekšlikumu, domājot galvenokārt par lauku pacientiem. Ir jādod ārstam, praktizējošam ārstam, šīs tiesības iegādāties lieltirgotavā, tātad iegādāties lētāk, zāles, lai viņš tās varētu paņemt līdzi arī tur, kur aptiekas varbūt nemaz nav tuvumā. Man rada neizpratni, kāpēc komisija nav atbalstījusi deputāta Požarnova priekšlikumu. Tāpēc es aicinu visus balsot par deputāta Požarnova priekšlikumu (nr.48).

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - otro reizi.

J.G.Vidiņš.

Cienījamā Seiles kundze! Šobrīd nav runa par to, vai būtu tiesības... Vispār šinī likumā tas, ko jūs tagad teicāt, ir paredzēts. Tur, kur 5 kilometru rādiusā nav neviena cita zāļu izplatīšanas veida, ir atļauts atvērt aptiekas filiāles. Feldšera punktā un tā tālāk. Bet tad tur ir tai ārstniecības personai jāslēdz ar aptieku konkrēts līgums par šo zāļu izplatīšanu. Tā ka tās būs kā aptiekas filiāles. Bet tas, ko jūs tagad teicāt, neattiecas uz šo pantu.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, es gribētu teikt, ka šis Farmācijas likums tomēr neiztur kritiku un ka to vajadzētu stipri uzlabot. Un es pamatošu, kāpēc. Ar šo Farmācijas likumu ir tagad tādi jauni noteikumi, ka cilvēks, kurš ir privātīpašnieks, kuram ir zāļu lieltirgotava, nedrīkst savā īpašumā turēt aptieku. Senākie noteikumi bija tādi - var būt zāļu lieltirgotava. Piemēram, es saskāros ar to. Es esmu dibinājis savulaik firmu "Derma-Pharm-Rīga". Mums bija lieltirgotava zāļu iepirkšanai no visas pasaules. Mums bija aptieka, un mums bija ārstnieciskais centrs. Likums paredzēja, ka var būt lieltirgotava un ka lieltirgotavas vai firmas vadītājam vai lieltirgotavas turētājam var būt divas aptiekas. Mainīja likumdošanu ar šo Farmācijas likumu, kurā noteica, ka lieltirgotava drīkst būt, bet lieltirgotavai ir izvirzīti tādi noteikumi, ka tai ir jābūt vismaz 100 m² lielumā, ar divām durvīm. Nav saprotams, kāpēc divas durvis. Lai pa otrām varētu aizmukt?

Tālāk. Ja tā nav lieltirgotava, tad privātīpašnieks nevar uzturēt aptieku, jo šis likums nosaka, ka aptieku var uzturēt tikai farmaceits, kam ir 51% no pamatkapitāla daļām uzņēmējsabiedrībā. Man tas arī nav saprotams, kāpēc privātīpašnieks nevarētu uzturēt aptieku. Labi, viņš neuztur lieltirgotavu, bet viņš uztur aptieku. Viņš pieņem darbā aptiekas vadītāju, kura ir farmaceite. Tas tā bija arī iepriekšējā likumā, un tas ir arī normāli. Tika grozīti likumi, un līdz ar to cilvēkiem, kuriem piederēja lieltirgotava, kuriem piederēja aptieka un pārējais, bija jāmaina pilnīgi visas statūtkapitāla daļas. Jūs jau droši vien būsiet dzirdējuši... Te katru dienu runā presē, ka mana firma nav strādājusi, un tas arī attiecas uz šo likumu.Tāpēc, ka mēs sašaurinājām savu darbību, mēs vienmēr tiekam nepamatoti apvainoti. Mēs sašaurinājām savu darbību tāpēc, ka bija Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemts šis likums, ka lieltirgotavām jābūt ar divām durvīm un 100 m² platībā. Varbūt mums nevajag 100 kvadrātmetrus, varbūt mums pietiek ar mazākām telpām. Un tagad, pamatojoties uz to, ka vispār tāda kampaņa sākusies pret mani, šodien avīzē "Neatkarīgā Cīņa" es redzu, ka atkal piemin manu firmu, un es saistu to visu ar darbību pret deputātu. Un piemin, protams, sliktā nozīmē. Sliktā nozīmē. Ir iesaistījuši pat Strautiņa kungu, kurš arī it kā apliecina... Bet es domāju, ka "Neatkarīgā Cīņa" kārtējo reizi publicējusi melus. Raksta, ka no sākuma viņš ir iepircis kādu zāļu porciju no mūsu firmas. Viņš nekad nav iepircis. Vienkārši mēs pārdevām citiem, un viņš negribēja iepirkt. Tur ir daudz kas nepamatoti formulēts.

Bet es gribu atgriezties vēlreiz pie šā likuma un gribu teikt, ka likumu tomēr vajadzētu dot caurskatīt vēlreiz, paskatīties, visiem to pastudēt un grozīt dažas nostādnes. Es domāju, ka lieltirgotavas var uzturēt vienalga kurš un tāpat aptiekas var piederēt vienalga kuram. Protams, to darbībā, kā tas bija senāk, jābūt farmaceitam ar augstāko izglītību. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt deputāta Požarnova priekšlikumu. Aicinu atbalstīt tāpēc, lai mēs palīdzētu prakses ārstiem. Prakses ārsti - tas ir jauns pasākums mūsu republikā un ir vajadzīgs. Un arī likums par prakses ārstiem ir Saeimā. Šeit ir doma tikai par to, ka prakses ārsts iegādāsies to ārstniecības līdzekli par 10 līdz 20% lētāk nekā aptiekā, tātad nenomaksās farmaceitam šo nodevu no 10 līdz 20% no ārstniecības līdzekļa vērtības. Un iedomāsimies vēl vienkāršāku gadījumu, ka katram prakses ārstam, es domāju, ir nepieciešams tāds preparāts - fizioloģiskais šķīdums, tas ir sālsūdens, un to ražo mūsu lieltirgotava, kura ir uzņēmums "Grindeks". Un kāpēc tad mūsu prakses ārsts nevarētu par lētāku cenu iegādāties šo preparātu, kas vajadzīgs viņa darbībai? Tāpat mēs varam aizdomāties arī par pārējiem līdzekļiem, kas agrāk bija ļoti vienkārši un ierasti jebkurā poliklīnikas kabinetā un kas būs vajadzīgi arī prakses ārsta kabinetā. Un, ja runā par to, ka viņš izplatīs pa labi un pa kreisi šos preparātus, tad es domāju, ka jebkurš no jums var paņemt no lieltirgotavas jebkuru preparātu, uzvilkt halātu un to izplatīt. Tas jau ir cita likuma un cita panta noteikums. Te ir runa tikai par atļauju iegādāties zāles lieltirgotavās. Es aicinu atbalstīt deputāta Požarnova priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam.

Požarnova kungs nevēlas neko teikt komisijas vārdā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Požarnova priekšlikumu, kas izklāstīts dokumenta 16.lappusē. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 14, atturas - 15. Pieņemts.

A.Požarnovs. 49.priekšlikums - Labklājības ministrijas priekšlikums izteikt 48.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi, un panta redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas slēdzienu. Pieņemts.

A.Požarnovs. 50. priekšlikums ir Zemkopības ministrijas priekšlikums - 51.pantu papildināt pēc vārda "aptiekām" ar vārdiem "un veterinārmedicīnas iestādēm". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. 51. priekšlikums ir Zemkopības ministrijas priekšlikums 53.pantu papildināt ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. 52. priekšlikums ir deputātu Kuprijanovas, Inkēna un Marjašas priekšlikums papildināt 55.pantu ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir atbalstījusi, un redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcija.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Šis ir viens no nopietnākajiem pantiem. Un jāsaka, nekādi nevaru atbalstīt to, ko ir pieņēmusi komisija. Labi zinot stāvokli mūsu valstī, man tomēr vienmēr ir jāuzdod jautājums - vai mūsu valsts rūpējas pirmām kārtām par saviem pilsoņiem, kas viņai ir svēts pienākums, vai viņa vienkārši kaut kā skatās uz visiem, kuri šeit uzturas. Mēs esam labi konstatējuši, ka pat no tiem, kuri vēlas iegūt pilsonību, ir ārkārtīgi zems procents to, kuri to tiešām dara. Ārkārtīgi zems procents! Un kas viņus attur? Viņus attur ne jau kādi nopietni argumenti, viņus ļoti vienkārši attur, redziet, visas šīs spēlītes ar visādiem viesiem no citām valstīm, ar sūdzībām - šausmīgi smags valodas eksāmens. Ja jau tu esi normāli iemācījies valodu, tad eksāmens arī nevarētu būt smags. Bet te jau ir šī nicinošā attieksme pret mūsu valodu. Tāpat - ka ļoti grūts vēstures eksāmens. Es domāju, tā ir šī absolūtā nevēlēšanās zināt Latvijas vēsturi. Un nepilsonis šeit jūtas arvien ērtāk un arvien ērtāk. Es gribētu atgādināt cienījamajiem klātesošajiem, ka Latvija savā nelielajā teritorijā ir koncentrējusi trešo lielāko Krievijas pilsoņu diasporu ārpus Krievijas robežām. Vai tiešām tas mums ne par ko neliecina?

Un man ir ļoti žēl, ka mūsu Saeima arvien vairāk sāk rūpēties par visiem šiem īpatnējā veidā šeit iekļuvušajiem dažādajiem pilsoņiem un nepilsoņiem. Un, redziet, es jums pastāstīšu vienkāršu paņēmienu, kā graut Latvijas valsti no iekšienes, tas ļoti vienkārši var iznākt. Šie cilvēki nesteidzas iegūt Latvijas Republikas pilsonību, un kā nepilsoņiem viņiem nav nekādu pienākumu mūsu valsts priekšā, vispār nekādu. Bet savas tiesības viņi pakāpeniski nostiprina ar mūsu lobistu palīdzību. Šos cilvēkus, kas šādas lietas ir piedāvājuši, es varu nosaukt tikai par lobistiem. Par visīstākajiem lobistiem. Jā, es viņu intereses saprotu. Šeit ir tiešām gards kumoss. Un te jau nav runa par šīs profesionālās kvalifikācijas sertifikātiem. Te nav runa par to! Visa šā priekšlikuma būtība parādās jau tālāk - 56.pantā. 56.panta 1.apakšpunktā ir pateikts - speciālu atļauju aptiekas atvēršanai var saņemt fiziskā persona, kurai ir profesionālās kvalifikācijas sertifikāts... Viss ir kārtībā! Kā tad mums trūkst? Pilsoņu, kuriem ir dotas iespējas atvērt aptiekas? Mums tiešām vairs savu pilsoņu nav? Tagad ir ļoti interesanti samudžinātais jaunais tā saucamais variants. Izlasiet uzmanīgi šo tekstu: saņemt kvalifikācijas sertifikātu ir tiesības Latvijas pilsoņiem un bijušās PSRS pilsoņiem, kuriem nav Latvijas pilsonības. Nu ģeniāli uzrakstīts! It kā tas tāpat nebūtu skaidrs. Es domāju, tas ir apzināti ierakstīts, lai nedaudz sagrozītu šīs lietas jēgu. Arī tālāk ir ļoti labi rakstīts - "pastāvīgi dzīvo Latvijā". Cik ilgi? Atbrauca vakar varbūt un dzīvo Latvijā. Un daudziem ir bijis diezgan vienkārši nokārtot šīs dzīves problēmas. Tātad tas ir absolūts pēdējā laika produkts, kurš te ir radies. Tālāk teikts - "prot valsts valodu". Cienītie autori, ko nozīmē - "prot valsts valodu"? Mēs labi zinām, kādā veidā ļoti bieži izsniedz šos dokumentus, kas apliecina valsts valodas prasmi, un mēs labi zinām pat augstākajai valodas prasmes kategorijai atbilstošo dokumentu īpašnieku prasmi. Dzīvē jūs neesat ar to sastapušies, cienītie kolēģi. Ja jūs gribat ar to iepazīties, tādas iespējas jums ir tepat Rīgā, riņķī un apkārt. Mēs jau te esam sadevuši pilsonību veselai rindai, kuri pat izlamāties latviski neprot, nemaz nerunāsim par citiem izteicieniem. Un tāpēc es saprotu šo arvien pieaugošo lobismu šajā Saeimā. Varbūt es varētu saprast un varētu diskutēt ar tiem cilvēkiem, kuri to darītu, nu, kaut vai kāda grupējuma interesēs, ja tas tomēr arī valstij nāktu par labu, bet šādi piedāvājumi ir skaidri un gaiši vērsti pret Latvijas pilsoņu saimniecisko patstāvību, tie ir vērsti par labu tiem, kas par katru cenu tur līdīs iekšā, līdīs iekšā nekaunīgi, līdīs iekšā ļoti nekaunīgi tāpēc, ka tā ir peļņa, tā ir iespēja tirgoties. Es varētu piekrist vienai lietai - šeit nav līdz galam izdomāts jautājums, lūk, par šo sertifikātu saņemšanu. Un tiesības atvērt aptieku... tas viss ir šeit pārāk sabāzts kopā, tam es varētu piekrist, bet šajā, esošajā stāvoklī nevar atbalstīt šādu priekšlikumu. Jāsaka, kaut kas līdzīgs ir arī tur tālāk. Tā ka faktiski mana uzstāšanās ir veltīta visai šai pamatidejai. Ņemot vērā tieši to stāvokli, kāds ir šodien, kad pie mums brauc un mūs māca cilvēki, kuriem nav nekādas vēlēšanās iepazīties ar faktisko stāvokli Latvijā. Mēs viņus, protams, pieklājīgi sagaidām, pieklājīgi aizvadām, "pabarojam" ar kaut kādu vispārīgu informāciju, un viss. Bet kāpēc mēs nedodam viņiem iespēju nopietni iepazīties ar to, ka mūsu Saeimā, šajā 6.Saeimā, mierīgi atnāk uz tribīni 6.Saeimas deputāts un šeit visiem jums, cienījamie kolēģi, pasaka - Latvijā okupācija nav bijusi, Latvijas iedzīvotāji 1940.gadā sagaidīja okupantus ar ziediem. Tas skanēja šīs Saeimas darbības laikā no šīs tribīnes. Diez vai cienījamie iebraucēji, pārbaudītāji šādu informāciju ir saņēmuši? Pasakiet man, lūdzu, cik pasaulē ir valstu, kuras ļauj saviem parlamentāriešiem uzkāpt tribīnē un ņirgāties par savas valsts neatkarības zaudēšanu vai apdraudēšanu? Cik vēl jūs tādu varat nosaukt? Bet mēs, redziet, visu laiku taisnojamies. Ielaidām mēs nepilsoņus ugunsdzēsības sistēmā ar tādiem naiviem vārdiem: ziniet, nu vai tad jums nav vienalga, kas dzēš uguni, vai tas ir pilsonis vai nepilsonis? Nē, nebija par to runa, runa bija par militarizētu iestādi, par iestādi, kuras darbinieki nēsā ieročus. Es gribētu atgādināt, ka tikai pilsonim Latvijā ir tiesības nēsāt ieroci. Tikai pilsonim. Bet mēs mierīgi ielaižam iekšā militarizētajās struktūrās nepilsoņus un briesmīgi priecīgi esam par to. Es saprotu - dažas organizācijas, kurām bija vajadzīgas nelatviešu balsis pašvaldību vēlēšanām, tāpēc šeit nāca un kvēli uzstājās un gari runāja, skaļiem vārdiem piesaucot, aicinot tā saucamos savējos, aģitējot pret nacionāļiem, un tā tālāk. Nav ko brīnīties. Nav ko brīnīties - šī politika šeit ir, bet jautājums ir pavisam cits: kāpēc mēs negribam visu šo materiālu apkopot un pasniegt jebkurai starptautiskai institūcijai, kurai tiek sniegti asarainu vēstuļu plūdi par to, kā mēs tos nabadziņus šeit apspiežam? Un šeit ir vistīrākais piemērs. Protams, te nav nekāda politika iekšā. Es nesaku, ka tie ierosinātāji to visu saista ar politiku, nē, tur ir vistīrākā saimnieciskā sadarbība, cenšanās savējos ievilkt iekšā tajā sistēmā, lai jau nu pelna, gan jau kaut kādā veidā mēs sadarbosimies. Un nebūtu par to vispār jābrīnās. Jābrīnās ir par ko citu. Mūs visus, cienījamie klātesošie, visus mūs, kas šeit atrodamies, ir ievēlējuši Latvijas Republikas pilsoņi. Vai mums tas nav skaidrs? Kā priekšā tad mums ir atbildība? Pirmkārt, kā priekšā? Pirmām kārtām un galvenām kārtām mums ir atbildība par Latvijas Republikas pilsoņiem, par cilvēkiem, kas ir mūs ievēlējuši. Un tad, kad mēs būsim daudzmaz tikuši galā ar visu to, kas viņiem ir vajadzīgs, mēs varēsim vēl par kaut ko citu padomāt. Bet es tiešām redzu, ka par gandrīz katru likumu, kuram ir kaut kāda saistība ar iespējām kaut ko iedabūt iekšā, vieni un tie paši oratori kāpj tribīnē, vieni un tie paši, un citreiz asarainā balsī, citreiz niknā, kā nu stāvoklis prasa, grib aizstāvēt tā saucamos savējos. Tāpēc, protams, es ierosinu noraidīt šo jauno redakciju un atstāt to redakciju, kāda bija pieņemta otrajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Līdz pārtraukumam ir 6 minūtes. Debatēs pieteikusies Marjašas kundze, bet acīmredzot laika būs par maz, tādēļ debates esam spiesti tagad pārtraukt. Vai ir kādam kādi paziņojumi deputātiem? Paziņojumu nav. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Saeimas priekšsēdētāja biedru Jirgena kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Jirgens (6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Indulis Bērziņš, Jānis Bunkšs, Juris Celmiņš (zālē), Imants Daudišs (zālē), Indulis Emsis, Guntis Eniņš, Gunta Gannusa, Edmunds Grīnbergs, Edvīns Inkēns, Juris Kaksītis, Jānis Kalviņš, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Aristids Jēkabs Lambergs, Rudīte Leitena, Kārlis Leiškalns (zālē), Kristiāna Lībane, Māris Rudzītis, Jānis Urbanovičs, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30. Pulksten 12.30 Saeimas Prezidija sēde.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Turpināsim likumprojekta apspriešanu.

Debatēs pieteikusies Ruta Marjaša - frakcija "Latvijas ceļš".

R.Marjaša (frakcija "Latvijas ceļš").

Godājamo sēdes vadītāj, godājamie kolēģi! Būtu grūti iedomāties, ka kāds no klātesošajiem šodien nopietni var domāt par to, ka kvalificēts farmaceits varētu tīšu prātu indēt patērētāju, jo pieder pie nepilsoņu kategorijas. Un, ja tādi aizdomu pilni cilvēki būtu, tad pārliecināt viņus nebūtu iespējams. Tāpat kā viduslaikos vai staļinisma laikos tādu ideju paudējus par aku saindētājiem un tamlīdzīgām ķecerībām arī nevarēja pārliecināt. Un, paldies Dievam, iepriekšējā runātāja argumentos šis arguments izpalika, kaut gan daudz no tā, atklāti sakot, netrūka.

Es gribētu piekrist Požarnova kungam, kurš sacīja, ka mēs nerakstām likumus blēžiem, mēs nerakstām likumus noziedzniekiem un nerakstām arī vājprātīgajiem. Pie kam tas, vai cilvēks ir noziedznieks vai viņš ir garīgi nevesels, nav atkarīgs no tā, vai viņš ir pilsonis vai nav pilsonis.

Mēs zinām, ka šā priekšlikuma pretinieki vadās pavisam pēc citiem motīviem - proti, viņu galvenais motīvs ir radīt farmācijas darbības jomā īpaši labvēlīgus apstākļus pilsoņiem, likvidēt iespējamo konkurenci un panākt to nevis godīgas līdzdarbības un sacensības ceļā, bet brutālu aizliegumu ceļā, saglabājot nepilsoņiem aizliegumu strādāt šajā profesijā.

Es gribētu te atgādināt, ka aizliegums attiecībā uz profesiju ir pretrunā ar starptautiskajām tiesību normām, ja tas kādu šeit interesē... Es ceru, ka šeit tomēr šeit lielākā daļa deputātu ir tendēti uz to, lai ievērotu starptautiskās tiesību normas. Bet galvenais tomēr ir tas, ka šāds aizliegums ir pretrunā ar ētikas normām, kas ir pieņemtas jebkurā demokrātiskā valstī, un arī ar vispārcilvēciskām ētikas normām. Bez tam radīt kaut kādus īpašus "siltumnīcas apstākļus" pilsoņiem nozīmē, no mana viedokļa, izrakstīt nabadzības apliecinājumu šiem pilsoņiem, ka viņi ir tik zemu kvalificēti, tik nespējīgi, ka viņiem vajag radīt tādus siltumnīcas apstākļus, vienkārši aizliedzot līdzdarboties konkurentiem.

Padomāsim! Mums Latvijā, paldies Dievam, taču strādā, turklāt labi strādā, ārsti nepilsoņi - viņi operē, viņi izraksta zāles, viņi stacionāros slimniekiem dod zāles, un tur šis jautājums neizvirzās. Bet kur tad ir loģika, ka farmaceits būtu jāierobežo? Tas nesaskan ar veselo saprātu. Pie tam man nav statistikas datu, cik daudz to nepilsoņu - farmaceitu ir, bet, protams, šeit ir runa par simtiem... lielākais - par dažiem simtiem, nevis par tūkstošiem.

Es griežos pie tiem deputātiem, kuriem tieši ētikas nosacījumi ir no svara, kuriem šī loģika ir pieņemama, un tādēļ aicinu balsot par komisijas priekšlikumu - noņemt aizliegumu nepilsoņiem - farmaceitiem darboties savā profesijā.

Iepriekšējais runātājs teica, ka par nepilsoņu tiesībām šeit nāk un runā visu laiku vieni un tie paši cilvēki. Es gribētu pateikt, ka pret nepilsoņu tiesībām mums nāk un runā vieni un tie paši cilvēki, pie kam nāk runāt tad, kad priekšā stāv vai nu starpvalstu sarunas, vai gaidāma kāda vizīte. Teiksim, tagad vasarā sāks skatīt jautājumu par Latvijas iekļaušanu Eiropas savienībā un tā tālāk. Pie kam šie runātāji neciena spēkā esošo likumu. Es gribu atgādināt, ka pašlaik visām valstīm ir izsūtītas nepilsoņu pases kopā ar Latvijas valdības notu, kurā ir norādīts, ka Latvijas valsts uzņemas pilnu atbildību par šiem subjektiem, kas ir garantēts ar likumu, ka viņi atrodas Latvijas valsts jurisdikcijā. Un, ja mēs šodien necienām tos likumus, kuri šodien ir spēkā, tad tas liecina tikai par mūsu pašu vājo demokrātismu.

Tādēļ es vēlreiz aicinu deputātus atbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamo Prezidij, cienījamie kolēģi Saeimā! Es domāju, ka Juris Dobelis savā runā skāra pašu "sâli" ðim jautājumam - cik ērtu mēs pataisīsim dzīvi tiem cilvēkiem, kuri šeit dzīvo, bet tomēr neiegūst latviešu pilsonību. Un ir jāsaprot, ka tā dzīve viņiem jau tagad ir baigi ērta. Viņi var braukt uz NVS valstīm bez vīzas, viņiem nav jādien mūsu armijā, viņi šeit var rīkoties, kā grib. Un mēs šodien prasām: vai būtu grēks drusku ierobežot viņu vietējo rīcību? Es domāju, ka nebūtu grēks. Es domāju, ka, ja viņš ir kvalificēts cilvēks, tad saskaņā ar šodienas šīm naturalizācijas normām, par kurām mums būs dziļi jādebatē un jāsaprotas, nav grūti iegūt to latviešu pilsonību. Taču ļoti maz cilvēku to dara. Un sapratīsim, kas draud mūsu valstij, ja mēs atļausim šiem nepilsoņu pūļiem dzīvot šeit ērti neierobežotu laiku un lēnām, mierīgi neatņemsim viņiem privilēģijas.

Saprotiet, kas notiks! Minskā kādas 3 nedēļas atpakaļ bija visas Padomju savienības kongress, kur piedalījās 1200 cilvēku - kādi 400 cilvēki no Baltkrievijas, 800 no citām valstīm. Tur kāds reprezentants arī no Latvijas uzrunāja kongresu, un kongresā tika pieņemti divi lēmumi. Es nesaprotu, kāpēc mūsu masu mediji par šo draudu mūsu nacionālajai eksistencei nekā nav rakstījuši. Bet tanī kongresā tika pieņemti divi lēmumi. Pirmais lēmums bija tāds, ka izveidos visas Padomju savienības pilsonību, ka visi, ne tikai mūsu nepilsoņi, bet laikam arī latviešu pilsoņi varēs iegādāties šito... nezinu, kā mēs viņu sauksim... Padomju savienības pasi. Tad mums būs tā privilēģija, ka mēs varēsim brīvi braukāt pa NVS valstīm, varēsim taisīt bērnus, famīlijas, draugus un karjeras, kur mēs īsti gribēsim. Un tā šī samaisīšana ar Lielkrieviju notiks vēl un vēl.

Otrais lēmums bija tāds, ka šito te kārtību ieviesīs ar plebiscītu. Ārlietu ministrija pat mūsu Ārlietu komisijai par šito gadījumu neko neziņo. Diez vai mūsu sūtnis Baltkrievijā ir kurls un akls, ka šitādu lielu gadījumu nav pamanījis. Interesanti tas, ka internacionālās radiostacijas par šito saietu daudz ko runā. Tad saprotiet to draudu! Mums šeit ērti dzīvo cilvēki, bet, ja mēs viņus nekādi nemudināsim, ja mēs viņiem nepalīdzēsim atrast, lai viņi varētu dzīvot tanī zemē, kur viņi grib būt lojāli, tad viņi paliks šeit. Nāks visas padomijas pavalstniecība, nāks citi joki. It kā nāks tā visas padomijas pavalstniecība, bet viņa neatvietos latviešu pavalstniecību, viņa būs it kā speciāla pavalstniecība. Un šitādi draudi mums taisās.

Mums par šito jautājumu ir jādomā, kā mēs rīkosimies, ko mēs darīsim ar šiem 700 000 cilvēku, kas Latvijā ir. Daudzi nav vainīgi, viņus šeit liktenis ir atvedis jeb viņu vecāki viņus ir atveduši. Kā jau es teicu preses konferencē, mums pret viņiem ir jāizturas ar cieņu, ar sapratni, jo viņi kādreiz būs liecinieki tam, par kādu mēs šeit Latviju esam, bet atļaut viņiem taisīt karjeru Latvijā, pieļaut, ka viņiem pieder Latvijas lielākās eļļas stacijas un ka viņiem dot goda pavalstniecību par to, ka viņi kaut kādā veidā ir tikuši pie mantas Latvijā, ka viņi ir tādi, kas var iegūt lielāko daļu no Ventspils ostas... Šitādi Latvijas pavalstnieki, šitādi iedzīvotāji mums nav vajadzīgi.

Un mums ir tas drauds - šie 700 000, kuri šeit dzīvo un starp kuriem 20 000 ir militārie oficieri, kam ir iespējas dabūt ieroci, un šie 20 000 viegli var saņemt ciet mūsu 4000 neapbruņoto zaldātu. Mūsu tautas drošība ir būvēta uz smiltīm, un, kā Dobeļa kungs teica, mums ir jautājums: cik ērti viņi dzīvos un cik tālu mēs paļausimies, cik dziļi mēs adoptēsim šos 700 000 kolonistu, kuri šeit iebraukuši?

Man varbūt risinājuma šodien nav, bet es mēģināju, ar Van der Stūlu runājot, viņam paskaidrot, ka šī ir starptautiska problēma, kura mums ir jālemj kopā ar Krieviju, kopā ar šiem 700 000 cilvēku. Droši, ka viņi gandrīz visi gribētu braukt uz Ameriku vai uz Kanādu, vai uz Austrāliju, vai uz Jaunzēlandi. Tad dosim viņiem to iespēju, nedarīsim to ar dusmām, bet nelūgsim, lai viņi šeit, Latvijā, iesakņojas vēl un vēl ar maziem uzņēmumiem, lai viņiem no Latvijas būtu arvien grūtāk aizbraukt, jo tas, manuprāt, ir nekaunīgi un nežēlīgi. Viņi nav latvieši, viņi šeit nav legāli iebraukuši, viņi ir cilvēki, tad kāpēc lai mēs viņus maldinātu, ka mēs viņiem dosim kaut kādas visādas priekšrocības? Viņiem tās jau bija, kad viņi šeit iebrauca, kad dabūja labākās dzīvojamās platības un tā tālāk. Kāpēc mēs viņus maldinām, ka mēs viņus adoptēsim un ka viņi ir līdzvērtīgi pilsoņi? Viņi tādi nav! Viņi ir mūsu ciemiņi. Mēs pret ciemiņu godīgi izturēsimies. Arī savā dzīvoklī es bieži uzņemu kādu krievu mākslinieku vai ko citu, cenšos runāt ar viņu, izmantojot tulku, vai angliski, mēs esam draugi, un es viņu cienu. Bet es neatļaušu viņam saimniekot, izmantojot manu viesmīlību. Tā ir pilnīgi cita lieta. Būsim civili, būsim humāni un nemānīsim to cilvēku, ka viņš ir daļa no mūsu famīlijas sastāva. Viņš nav! Viņš ir labs cilvēks, jo ticam, ka viņš ir labs cilvēks. Viņam ir sava tauta, un katram no mums ir jāciena sava tauta. Mums nav atļauts mūsu senču priekšā mūsu tautu pakāpeniski "atšķaidīt". Tas mums nav atļauts.

Un es jums lūgšu tā, kā Dobeļa kungs mums lūdza: netaisīsim to dzīvi ērtāku nevietā! Tam cilvēkam uzlikt nevietā apgrūtinājumu nebūtu pareizi. Es domāju, ka mēs nedrīkstam neviens otram ļaunu darīt. Un, ja tas cilvēks saprot, ka viņam nebūs to tiesību, tad lai viņam nav to tiesību, un viņš to sapratīs. Viņam ir daudzas citas vietas, kur viņš var strādāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cik daudz mēs tērējam laiku, lai padomju pielūdzējiem, Krievijas pielūdzējiem, internacionālistiem skaidrotu šeit no Saeimas tribīnes atkal un atkal ābeces patiesības, kuras sen ir skaidras, bet, protams, Saeimā sēž cilvēki, kuri aizvien vēl nesaprot šīs ābeces patiesības. (Starpsauciens: "Kurš tad saprot?") Marjašas kundze, jūs patiešām... Es gan lūgtu, lai "Latvijas ceļa" deputāti, tie, kuriem liekas, ka viņi ir nacionāli noskaņoti, skaidro Marjašas kundzei šīs ābeces patiesības. Ābiķa kungs, jūs bieži vien aizstāvat dažādas lietas, kas saistītas ar valodu un tā tālāk, tad nu paskaidrojiet savai biedrei, ka viņa ir pavisam kaut kur šķērsām "aizbridusi" un atkal, un atkal, lūk, traucē Saeimas darbu un liek mums diskutēt stundām ilgi par pašsaprotamām patiesībām. Tā mēs varam aizrunāties diezin kur.

Mani visvairāk pārsteidz atbildīgās komisijas rīcība, kura atbalstījusi, precizējusi redakciju un ir pieņēmusi šos priekšlikumus. Paskatieties, 55.pants iepriekšējā redakcijā pasaka skaidri un gaiši: "Saņemt farmaceita profesionālās kvalifikācijas sertifikātu ir tiesības Latvijas pilsoņiem, kuri prot valsts valodu, ir ieguvuši augstāko vai vidējo farmaceitisko izglītību un kuriem ir vismaz triju gadu darba stāžs specialitātē." Mēs to izdiskutējām, esam izrunājuši, pieņēmuši otrajā lasījumā, bet tagad atkal sākam visu no gala. Un atbildīgā komisija piekrīt šādiem labojumiem.

Te jau Dobeļa kungs stāstīja par to, ka tas ir absolūti nenormāli - atbalstīt šādu priekšlikumu un ka tas... Žēl, ka Marjašas kundze neizturēja manis sacīto un izskrēja no zāles, bet es viņai atgādināšu, ka te nav nekāda priekšrokas došana pilsoņiem, lai gan normālā valstī priekšrokai patiešām vispirms jābūt pilsoņiem. Tā nav nekāda "siltumnīcas apstākļu" radīšana pilsoņiem. Tas ir valsts pienākums vispirms nodrošināt savas valsts pilsoņus un tikai pēc tam domāt par tiem, kuri šeit ir sabraukuši, kuri šeit ir iesūtīti un kuri šai valstij faktiski nav piederīgi. Mēs nonākam līdz absurdam, pieņemot dažādus lēmumus.

Es jums šodien atgādināšu vienu lietu, to, ka piemēram, 1994.gadā pieņemtais un apstiprinātais līgums ar Krieviju paredz apkaunojošas lietas - privilēģijas Krievijas vai padomju pensionāriem. Paskatieties, te ir pavisam svaigs papīrs, kurš ir pienācis Rīgas Tramvaju un trolejbusu pārvaldei uz Krūmiņa kunga vārda. To raksta valsts sekretāra vietnieks no Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Konošēviča kungs, kurš skaidri un gaiši tagad norāda... Virsraksts ir tāds - "Par Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas pensionāru - invalīdu pārvadāšanu sabiedriskajā transportā". Es nolasīšu tikai divas rindkopas... (Kāds kaut ko sauc no zāles.) Tātad: "Saskaņā ar 1994.gada 30.aprīlī noslēgto vienošanos starp Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valdībām Latvijas teritorijā pastāvīgi dzīvojošiem Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas pensionāriem - invalīdiem, uz kuriem attiecināmas šīs vienošanās normas, atvieglojumi tiek piešķirti tādā pašā kārtībā kā Latvijas Republikas pilsoņiem." Un nobeiguma frāze: "Òemot vērā, ka Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas pensionāram - invalīdam nevar būt Latvijas Republikas pensijas apliecība, par minēto pensionāru apliecinošu dokumentu tiek uzskatīta Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas izsniegtā pensionāra apliecība."

Ņemot vērā to, ka šīs apliecības Krievijas militārie pensionāri saņem pavisam citādā veidā un arī invaliditāte, kas mums ir II grupa, viņiem ir krietni augstāka, tad, lūk, mēs... Jūs ļoti labi atceraties, ka šeit pie Saeimas arī piketēja I un II grupas invalīdi un lūdza, lai mēs, deputāti un valdība, nodrošinām viņu turpmāko braukšanu sabiedriskajā transportā par brīvu. Vismaz es personīgi tam piekrītu un tā tam būtu jābūt. Tad, lūk, ja mūsu šie invalīdi izcīnīs šīs tiesības un ja mēs dosim viņiem šīs tiesības, tad mēs vienlaicīgi iedosim tiesības braukt sabiedriskajā transportā par brīvu arī šiem pensionāriem, kurus mēs esam uzskaitījuši it kā 22 000, bet faktiski viņu ir vismaz divas vai trīs reizes vairāk.

Cienījamie kolēģi, nu vienreiz par visām reizēm cienīsim sevi, cienīsim latvieša godu! Nesekosim šādiem gājieniem un netērēsim varbūt savu darbu šeit. Mums ir pietiekami daudz likumu, pie kuriem ir jāstrādā ļoti nopietni, un noraidīsim jau pašā sākumā šādus priekšlikumus, kuri seko cits pēc cita. It īpaši tagad - 6.Saeimas laikā. Es lūdzu noraidīt šos priekšlikumus un atstāt pantu iepriekšējā redakcijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Par noželu, Marjašas kundzei ir taisnība - parasti par šiem labojumiem, kuri grib panākt tādu "polzučij" - tādu "lienošu" Pilsonības likumu, iestājas vieni un tie paši cilvēki: Marjašas kundze, Olafs Brūvers, Dozorcevs un tā tālāk. Atvainojiet, sociālistu listi es aizmirsu: Lujāns, Golubovs, Deņisovs. Un ir dabīgi, ka tas izsauc arī pretreakciju no vienu un to pašu cilvēku puses.

Es gan neko sliktu neredzu apstāklī, ja Latvijas valsts rūpējas pirmām kārtām par saviem pilsoņiem. Tabūns jau teica, ka tas būtu mūsu pienākums. Un ne jau tādēļ es nācu šajā tribīnē, lai uzstātos par to, lai neaprobežotu pilsoņus, lai, pēc Marjašas vārdiem, pasargātu viņus no pārcilvēku, kas nākuši no Austrumiem, konkurences Latvijas farmācijas laukā.

Redzat, kas par lietu. Šie farmācijas amati slēpj sevī lielu riska faktoru, kas saistīts ar atbildību par zāļu, to skaitā par narkotisko un psihotropo vielu, izplatīšanu Latvijas valstī. Narkotikas ar savu neprognozējamo un masveidīgo graujošo iedarbību uz sabiedrību ir spēcīgākas par jebkuru citu ieroci. Nepilsoņus mēs taču nesaucam dienēt armijā, bet mēs iedodam tiešām masveida ieroci nepilsoņa rokās. Un tieši šā iemesla dēļ mēs uzstājamies pret šo labojumu. Mums parasti šie gaišie prāti māj uz Eiropu, lai mēs ņemam paraugu no Eiropas, tad es jums varu pateikt, ka Eiropas valstīs visa farmācijas nozare tiek stingri kontrolēta. Tai ir izvirzītas papildu prasības, kuru skaitā viena no prasībām ir attiecīgās valsts pilsonība.

Arī 1988.gada 21.decembra Eiropas Ekonomiskās savienības padomes direktīva par augstākās izglītības diploma atzīšanas vispārējo sistēmu runā par dalībvalstu pilsoņu, bet nevis par nepilsoņu tiesībām attiecībā uz regulējamajām profesijām. Es vēlreiz uzsveru - regulējamajām profesijām! Tā ir ārsta, zobārsta, farmaceita, medicīnas māsas, vecmātes, veterinārsta un arhitekta profesija.

Es cienījamajiem kolēģiem gribētu atgādināt, ka 1939.gada 27.jūnija Latvijas Republikas Farmācijas likumā bija noteikts, ka par aptieku īpašniekiem un pārvaldniekiem var būt tikai Latvijas valsts pilsoņi. Tādēļ es lūdzu jūsu atbalstu, lai noraidītu šo grozījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamie Saeimas deputāti! Godājamais Prezidij! Ļoti rūpīgi vērtējot situāciju, kas veidojas naturalizācijas jomā Latvijā, avīzēs vairākkārt ir parādījušies dati, ka tiesības naturalizēties ir noteiktam skaitam Latvijas iedzīvotāju, kuri šo izvēli neizdara. Kāpēc? Pamēģināsim atbildēt uz šo jautājumu.

Padomju Savienības okupācijas laikā šī zināmā mērā bija caurstaigājama zeme, bet daudzi no šiem cilvēkiem šeit ir palikuši. Palikuši, atraduši savu dzīvesvietu, strādā, saņem pensiju, audzina bērnus. Šobrīd mums būtu jāveicina viņu izvēles iespēja. Jāveicina izvēle, ko viņi vēlas darīt turpmāk, - palikt šeit un strādāt vai atgriezties savā mātes zemē. Jā, Latvijas problēma laikam ir tieši tā, ka daudzi no nepilsoņiem turpina skatīties, kas notiks šeit, kā risināsies situācija Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā. Manuprāt, tieši tāpēc! Ja mēs šodien nodemonstrēsim savu gatavību aizstāvēt tieši Latvijas pilsoņu intereses, mēs šiem cilvēkiem palīdzēsim ātrāk izvēlēties kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem. Tādēļ es šoreiz aicinu noraidīt komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteicies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Požarnova kungs. Lūdzu, vai vēlaties kaut ko piebilst? Požarnova kungs nevēlas komisijas vārdā neko vairs teikt. Tāpēc izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputātu Kuprijanovas, Inkēna un Marjašas priekšlikumu 55.pantā (pēc jaunās numerācijas - 57.pantā.) ar tādu tekstu, kāds jums ir iesniegts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 28, atturas - 10. Nav pieņemts.

A.Požarnovs. Nākamais ir 53. priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - papildināt 55.pantu pēc vārdiem "Latvijas pilsoņiem" ar vārdiem "vai personām, kuras ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā un pastāvīgi dzīvo Latvijā". Komisija daļēji to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 28, atturas - 8. Nav pieņemts.

A.Požarnovs. Tā kā abi divi šie priekšlikumi attiecas uz 57.panta pirmo daļu, tad es saprotu, ka tagad mums ir jābalso komisijas varianta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Šie priekšlikumi ir noraidīti, tāpēc paliek otrā lasījuma redakcija.

A.Požarnovs. Paldies. Ja paliek otrā lasījuma redakcija, tad tādā gadījumā nākamais ir 54.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - papildināt 55.pantu ar otro daļu. Šī redakcija ir izklāstīta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu... Ir iebildumi. Vēlas runāt Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Principā šā priekšlikuma būtība ir tāda pati, kādu mēs tikko izbalsojām. Tie bija divi iepriekšējie priekšlikumi. Lūdzu, izlasiet uzmanīgāk! Es aicinu jūs noraidīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu 54.pantā. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 28, atturas - 6. Nav pieņemts.

A.Požarnovs. Nākošais - 55.priekšlikums - Labklājības ministrijas priekšlikums - 54.pantā izslēgt vārdus "farmaceitiskās darbības ierobežojumus, kā arī". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tas ir pieņemts.

A.Požarnovs. Cienījamie kolēģi! Tālākajā likuma izskatīšanā nepieciešams dokuments nr.2392-a.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Požarnovs. 56.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - izslēgt 56.panta 2.punktu, bet 3.punktu izklāstīt sekojošā redakcijā... Komisija to ir atbalstījusi un precizējusi pirmās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu... Prasa balsojumu. Jūs vēlaties runāt debatēs?

Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu balsot pa daļām. Vispirms par 56.panta 2.punkta izslēgšanu un pēc tam par 3.punkta izmaiņām. Lūdzu!

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemsim jautājumu par priekšlikumu - balsot pa daļām. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu - balsot šo priekšlikumu pa daļām. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Godātie kolēģi! Aicinu piedalīties Saeimas darbā un piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu un lūdzu balsot deputāta Apiņa priekšlikumu - balsot priekšlikumu pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 24, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija iesniegusi priekšlikumu - izslēgt 56.panta 2.punktu. Komisija to ir atbalstījusi un precizējusi panta pirmās daļas redakciju. Vai deputāti pieprasa balsojumu? Vai kādam ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts. (Starpsaucieni: "Par 3.daļu ir iebildumi!")

A.Požarnovs. 57.priekšlikums. Deputāta Požarnova...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Komisija bija atbalstījusi priekšlikumu - precizēt panta pirmās daļas redakciju. Mēs vienojāmies, ka šo priekšlikumu balsosim kopā, nevis pa daļām. (Starpsaucieni: "Pret to ir iebildumi. Jābalso!") Ja deputāti pieprasa balsojumu, tad darīsim to. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 56. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 28, atturas - 9. Nav pieņemts.

A.Požarnovs. 57. Deputāta Požarnova priekšlikums - 56.panta 4.punktu izteikt šādā redakcijā: "ârstniecības iestādes". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts... Nē, deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret deputāta Požarnova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 21, atturas - 11. Nav pieņemts.

A.Požarnovs. 58. Zemkopības ministrijas priekšlikums - papildināt 56.pantu ar otro daļu. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 59. Labklājības ministrijas priekšlikums - 57.pantā izslēgt vārdu "telpas". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. 60. Zemkopības ministrijas priekšlikums - papildināt 57.pantu ar otro daļu šādā redakcijā... Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 61.priekšlikums - Zemkopības ministrijas priekšlikums papildināt 58.pantu ar otro daļu, un redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Pēdējā lapaspusē esošie priekšlikumi tiek izskatīti atbilstoši dokumentam nr.2392C.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Požarnovs. 62.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums likuma 60.pantu izteikt citādā redakcijā un redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu. Pieņemts.

A.Požarnovs. 63. priekšlikums - Labklājības ministrijas priekšlikums izmainīt pārejas noteikumos 2.punktu un precizēt redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. 64.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums pārejas noteikumu 4.punktu izteikt citādā redakcijā, un redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Cienījamie kolēģi! Mēs, pārtraukuma laikā konsultējoties, esam atraduši vienu tehniskas dabas kļūmi, kas ir ieviesusies 35.priekšlikumā. Tas ir deputāta Požarnova priekšlikums, un tajā ir, veidojot tabulu, ieviesusies kļūda. Domāts ir "kas ir jau reģistrēti Eiropas savienībā", nevis "kas ir jau reģistrēti kādā no Eiropas savienības valstīm". Varbūt mēs varētu to ierakstīt protokolā un pēc tam balsot.

Sēdes vadītājs. Deputāti izsaka protestu pret šo priekšlikumu, tādēļ tas nav skatāms.

A.Požarnovs. Tādā gadījumā es aicinu balsot par likuma pieņemšanu kopumā trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 5, atturas - 5. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi, esam saņēmuši deputāta Aleksandra Kiršteina iesniegumu. Viņš lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu no šā gada 11.aprīļa līdz 18.aprīlim. Prezidijs to ir izskatījis, akceptējis, un lūdzam to izskatīt šīsdienas sēdē un izlemt šo jautājumu, ja jūs tam piekristu, tūlīt.

Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" attiecībā uz šo iesniegumu? Neviens nevēlas. Paldies. Nav iebildumu pret iekļaušanu darba kārtībā. Arī iebildumu pret tūlītēju izskatīšanu nav. Tādēļ lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Izlemjam jautājumu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Kiršteinam no šā gada 11.aprīļa līdz 18.aprīlim. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Godātie kolēģi! Godātie deputāti, kas sapulcējušies sēžu zāles beigās! Apiņa kungs, Kuprijanovas kundze un ministr Viņķeļa kungs! Es lūdzu netraucēt sēdes darbu un piedalīties balsošanā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot - deputātam Kiršteinam piešķirt atvaļinājumu no 11. aprīļa līdz 18.aprīlim. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodarbinātību"". Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisija. Referenta par šo jautājumu nav.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"". Pirmais lasījums. Iesnieguši deputāti Dobelis, Tabūns, Lambergs, Seile un Emsis. Daru zināmu, godātie kolēģi, ka šajā jautājumā ir arī alternatīvais likumprojekts, kuru iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Komisijas vārdā runās Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Dokuments nr.2238, nr.2238B un nr.2396. Godātie kolēģi, atgādinu, ka šo jautājumu mēs skatām šajā Saeimā jau otro reizi. Runa ir par to, ka deputātu grupa lūdz Politiski represēto statusa likumā izdarīt grozījumus, lai tiem Lietuvas iedzīvotājiem, kuri tika represēti Lietuvas teritorijā un kuriem bija liegts atgriezties Lietuvas Republikā padomju laikā (tāda prakse pastāvēja), un kuri šobrīd, būdami represēti, dzīvo Latvijas teritorijā, bet nevar baudīt šo represētā statusu, Latvijas valsts varētu nākt pretī un piešķirt viņiem uz šā pamata politiski represētā statusu.

Godātie kolēģi! Atgādinu jautājuma būtību. Komisija otro reizi izanalizēja šo jautājumu, un pēc koncepcijas mūsu komisijai nav iebildumu, ka šie cilvēki, kas ir cietuši, būtu pelnījuši pretimnākšanu. Kāpēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, būdama atbildīgā, atturīgi izturējās pret šo priekšlikumu un meklēja citus ceļus? Pirmais arguments: rastos brīva iespēja Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un visu citu bijušās PSRS republiku teritorijā represētajiem tūlīt pat pieprasīt šo statusu.

Un otrs - pats svarīgākais - arguments: ne Lietuvā, ne Igaunijā tie, kas represēti Latvijas teritorijā, nebauda šādu pretimnākšanu. Tāpēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina pavisam citu - pēc mūsu komisijas domām, vienīgo iespējamo - argumentu, proti, likt valdībai vai ierosināt valdībai tūlīt stāties sakaros ar Igaunijas un Lietuvas valdībām un uz paritātes principa, pušu vienlīdzības principa pamata atrisināt šo jautājumu. Tādējādi mēs novērstu jebkādas iespējas Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas vai kādu citu bijušo PSRS republiku pilsoņiem, kas dzīvo Latvijā, pretendēt uz represētā statusu. Ja valdības operatīvi atrisinātu šo jautājumu, tad deputātu iesniegtajā likumprojektā minētā problēma tiktu atrisināta reizi par visām reizēm, bez pretenzijām, bez iespējām citiem izmantot šo "spraugu", lai iegūtu tās niecīgās priekšrocības, to pretimnākšanu, ko mūsu valsts šobrīd var, tā sakot, dažu santīmu veidā izrādīt politiski represētajiem.

Tāpēc es gribu atgādināt, ka šajā gadījumā arī tīri no protokola viedokļa Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas viedoklis bija vienbalsīgs, vadoties pēc šiem argumentiem. Paldies deputātu grupai, kas iesniedza šo jautājumu. Es varu piebilst tikai to, ka mēs izmantojam arī iespēju izdarīt dažus labojumus attiecībā uz mazgadīgajiem. Es lūdzu godāto Saeimu, izvēloties likumprojektus, balsojumā atbalstīt alternatīvo, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto variantu.

Sēdes vadītājs. Kas ir pieteicies debatēs? Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es uzturu spēkā un lūdzu veikt balsojumu par mūsu iesniegto likumprojektu par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem, kurš paredz piešķirt šādu statusu bijušajiem Lietuvas un Igaunijas pilsoņiem.

Jā, varbūt šo jautājumu varētu risināt starpvalstu sarunās starp Igauniju, Lietuvu un Latviju, lai vienādi piešķirtu šīs politiski represētā tiesības visās trijās valstīs. Bet kāpēc lai mēs neizdarītu šo labas gribas žestu un nebūtu pirmie, kas piešķir abu divu mūsu kaimiņvalstu represētajiem šo statusu? Es domāju, ka tas būtu solīdi. Mums jau tā ir dažādos jautājumos pietiekami daudz ķīviņu un pat strīdu par robežām jūrā - un tā tālāk. Un es domāju, ka mēs varētu to izdarīt. Šo cilvēku nav nemaz tik daudz, lai mēs to nevarētu atļauties.

Protams, ja jūs, cienījamie kolēģi, uzskatīsiet, ka alternatīvais likumprojekts ir labāks, nu, tā ir jūsu darīšana, tā sakot, varētu arī iet šādu ceļu, bet es jums ieteiktu izvēlēties mūsu variantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Mēs labus žestus varētu taisīt tad, ja aiz tā nestāvētu nauda un kaut kādas priekšrocības. Tabūna kungs varbūt nezina, ka politiski represētajiem par to laiku, kamēr viņi ir atradušies represijās Sibīrijā vai ieslodzījuma vietās, darba stāžs tiek aprēķināts trīskāršā vai pat pieckāršā apjomā. Tā ka aiz tā stāv liela nauda. Lai cik liela tā arī nebūtu, bet, ja mēs skatāmies no morāles viedokļa, mēs, Latvijas valsts, neesam šos noziegumus izdarījuši, mēs neesam viņus represējuši, un es pat uzskatu, ka ir kaut kādā ziņā pat amorāli, ka šī neatkarīgās Latvijas valsts no saviem līdzekļiem pašreiz maksātu tās pašas niecīgās priekšrocības šiem politiski represētajiem, tas būtu jādara tām valstīm, kas to ir darījušas pret mums. Un šeit, par nožēlu, var konstatēt, ka mūsu Ārlietu ministrija absolūti neko nedara, lai šos jautājumus atrisinātu. Es tomēr aicinu cienījamos deputātus noraidīt Dobeļa, Tabūna, Lamberga, Seiles un Emša iesniegtos likuma grozījumus un atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sagatavoto projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Es atvainojos, ka Vidiņa kungs saņēma vārdu bez pieteikšanās debatēs. Vai vēl kāds ir pieteicies debatēs? Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Seiksta kungs vēlas ko teikt komisijas vārdā? Lūdzu!

A.Seiksts. Es varu, godātie kolēģi, vēl tikai lūgt padomāt par sekām. Kā komisijas priekšsēdētājs esmu ticies ar Lietuviešu kultūras biedrību, viņu sāpe ir saprotama, bet juridiski un politiski korektākais "gâjiens" ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādātais variants. Lūdzu atbalstīt alternatīvo projektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izšķirsim jautājumu balsojot. Balsosim iesniegšanas secībā. Vispirms - par dokumentu nr.2238, kuru iesnieguši pieci deputāti: Dobelis, Tabūns, Emsis, Lambergs un Seile, un pēc tam - par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret piecu deputātu iesniegto priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, tik mazs kvorums sen nav bijis - 39 deputāti piedalās balsošanā! Es lūdzu visus zālē esošos deputātus atgriezties savās darba vietās un piedalīties balsošanā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret piecu deputātu iesniegto likumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 20, atturas - 26. Nav pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par dokumentu nr.2396 - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, mēs esam šodien kaut kā īpaši nedisciplinēti. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu termiņus otrajam lasījumam, Seiksta kungs.

A.Seiksts. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 21.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 21.aprīlim? Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un to pieņemt pirmajā lasījumā. Tas ir valdības sagatavots projekts, bet tur ir dažas strīdīgas lietas, tāpēc mēs neietvērām to trešajā lasījumā Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumos, kuri mums tuvākajā nākotnē būs jāskata trešajā lasījumā. Mēs gribam izskatīt šos priekšlikumus visos trijos lasījumos, un tādēļ es ierosinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Vai deputāti piekristu, ja mēs izsludinātu pārtraukumu? Nepiekrīt. Vēlreiz lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 12, atturas - 5. Pieņemts. Lūdzu jūsu apsvērumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem otrajam lasījumam.

I.Bišers. Man ir priekšlikums - līdz 17.aprīlim...

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Bišera kunga minēto datumu - 17.aprīlis? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā", otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā ziņos deputāts Juris Sinka - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu nr.2402. Ceru, ka šoreiz teksts apmierinās lielāko daļu to, kas kritiski pret to izturējās, domājot, ka tas it kā ierobežo Valsts prezidenta tiesības. Šeit ir tikai vēlēšanās sagādāt deputātiem neatkarīgi no partijām iespēju iepazīties ar vēstnieku kandidātiem, un vēstnieki, kā jūs zināt, ir rangā līdzīgi ministriem. Un tagad šis teksts skan tā (es atļaušos nolasīt): "Ârkārtējo un pilnvaroto vēstnieku un pastāvīgo pārstāvju kandidatūras," es uzsveru tagad vārdu "kandidatūras", "pçc ārlietu ministra priekšlikuma apstiprina Saeima, bet amatā ieceļ un no amata atbrīvo Valsts prezidents. Ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka diplomātisko rangu piešķir ārlietu ministrs." Vēlreiz atgādinu, ka Satversmes 41.pants arī norāda uz Saeimas kā prioritāras institūcijas klātbūtni, un šajā Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā jau ir teikts, ka pēc ārlietu ministra priekšlikuma notiek arī šī apstiprināšana. Tā ka šeit mēs tagad runājam par kandidātiem, ir apstiprināts priekšlikums... Ja to atstātu pilnīgi Valsts prezidenta ziņā, tad nevajadzētu vispār atsaukties, piemēram, uz ārlietu ministru. Es lūgtu jūs nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godāto Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es neredzu juridisku atšķirību starp vārdiem "apstiprina" un "amatā ieceļ" un tādēļ uzskatu, ka arī šis priekšlikums nonāk pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, kas vēstnieku iecelšanu amatā nosaka kā Valsts prezidenta prerogatīvu. Tātad attiecīgais ierosinājums pēc būtības ir Satversmē noteikto Valsts prezidenta pilnvaru samazinājums. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka šoreiz šie grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā ir pieņemami visām frakcijām. Mēs tos izskatījām Ārlietu komisijas sēdē, akceptējām, jo šoreiz šos priekšlikumus bija iesniegusi Juridiskā komisija, Bišera kungs, piekrita arī "Saimnieka" frakcija, faktiski piekrita visi pārstāvji, kas bija frakcijā "Tçvzemei un Brīvībai" un arī no visām citām frakcijām piekrita. Varbūt dažas domstarpības ir "Latvijas ceļam", un tas ir, es domāju, pilnīgi saprotams, jo pašreiz no "Latvijas ceļa" ir ārlietu ministrs, un arī Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Bērziņš ir "Latvijas ceļa" pārstāvis. Arī Eiropas lietu komisija ir "Latvijas ceļam". Faktiski visas ārlietas pašreiz ir nodotas "Latvijas ceļam", un tāpēc, es domāju, ir pilnīgi saprotams, ka mēs, deputāti, gribētu, lai vēstnieki, kas reprezentē Latvijas valsti ārzemēs, tiktu apspriesti Saeimā, tāpat kā tiek apspriesti Saeimā tiesneša amata kandidāti. Mēs Saeimā ievēlam, teiksim, tiesnešus uz mūžu. Šeit mēs tos vēstniekus faktiski tikai ieceļam, ievēlam uz laiku, ieceļam uz 4-5 gadiem, kā noteikts likumā. Tāpēc es pilnīgi atbalstu šo otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu. Es ceru, ka arī deputāti sapratīs to un balsos par šā likumprojekta turpmāko virzību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Ārlietu komisijas akceptēto likumprojekta 10.panta pirmās daļas redakciju. Piedodiet, piedodiet, varbūt Sinkas kungs komisijas vārdā grib ko teikt? Lūdzu, Sinkas kungs!

J.Sinka. Es vēl gribēju piemetināt, atsaucoties uz Leiškalna kunga argumentāciju, ka arī pašreizējā Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā, kur teikts - pēc ārlietu ministra priekšlikuma... (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Ieteikuma...") tas jau ir... tādā gadījumā, lai ieteikumā ir jau ierobežojošs faktors... Tā ka šajā gadījumā tā skatīties uz šiem vārdiem "apstiprina Saeima"... tas ir ekvivalents tam, pēc tam amatā ieceļ to. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Nepareizi!")

Sēdes vadītājs. Paldies, Sinkas kungs. Lūdzu deputātus balsot par Ārlietu komisijas akceptēto likumprojekta 10.panta pirmās daļas tekstu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 14, atturas - 4. Pieņemts.

J.Sinka. Paldies, dāmas un kungi. Ja vēl ir kādi grozījumi, lūdzu tos iesniegt līdz 24.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Sinkas kungs, mēs nobalsojām konkrēto labojumu, bet tagad likumprojektu vajadzētu pieņemt otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 10, atturas - 3. Pieņemts. Tagad, lūdzu, Sinkas kungs, nosauciet termiņus trešajam lasījumam.

J.Sinka. Līdz 24.aprīlim iesniedziet, lūdzu, ja ir vēl kādi grozījumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Sinkas kunga priekšlikumu - iesniegt savus apsvērumus trešajam lasījumam līdz 24.aprīlim? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību"", pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.2262. Grozījumi likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" principā skar tikai vienu - 15. pantu, kur ir runa par materiālās palīdzības kompensēšanas kārtību. Ar šo te grozījumu tiek noteikts, ka Ministru kabineta ziņā ir iespēja izlemt, cik un kādā veidā kompensēt invalīdiem zaudējumus vai izdevumus par sabiedrisko transportu.

Sociālo un darba lietu komisija izskatīja šos grozījumus un tos atbalstīja. Es aicinātu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikusies ir Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godāto Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Tad, kad bija runa par šā likumprojekta nodošanu komisijām, frakcija "Latvijai" iestājās pret nodošanu komisijām sakarā ar to, ka praktiski šo likumprojektu izstrādāja Ministru kabinets, un Ministru kabinets faktiski paredzēja to, ka turpmāk invalīdiem vairs nebūs bezmaksas braukšana sabiedriskajā transportā, bet gan būs jāmaksā braukšanas maksa, viņiem tikai būs braukšanas maksas atvieglojumi. Manuprāt, šī atšķirība ir jāatšķir.

Ļoti īpatnēji ir tas, kāpēc tas ir noticis. Manuprāt, tas ir noticis tādēļ, ka Ministru kabinets pieņēma noteikumus par grozījumiem braukšanas maksas atvieglojumos, kas faktiski bija pretrunā likuma "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" tieši šim 15.pantam, kur pirms tam bija paredzēta šī bezmaksas braukšana. Tātad līdz ar to tagad, lūk, no Ministru kabineta nāk šie grozījumi par daļēju braukšanas maksas segšanu no invalīdu puses, neskatoties uz to, un tas, manuprāt, nav nevienam jāatgādina -, cik smagi klājas invalīdiem, jo viņiem papildus visiem tiem maksājumiem, ko mēs jebkurš veicam, respektīvi, komunālie maksājumi, par gāzi, par elektrību un tā tālāk un tā joprojām, vēl papildus ir jāiegādājas medicīniskie līdzekļi, jo bieži vien šis cilvēks, invalīds, turas tikai uz zālēm. Viņš bez zālēm nemaz nespēj dzīvot. Taču acīmredzot Ministru kabinets to nav ņēmis vērā vai arī nav gribējis ņemt vērā. Un, ja te kāds vēlas iebilst, ka bezdeficīta budžets to neatļauj, tad atvainojiet, cienījamie kolēģi, man tas nekādi nav saprotams, kā mēs pat uz invalīdu rēķina varam pieņemt... palocīt galvas un mierīgi izrēķināties... praktiski tā ir izrēķināšanās ar invalīdiem.

Es jums, kolēģi, gribu vēl atgādināt Šķēles valdības iesniegto deklarāciju, kuras 3.19. punktā ir rakstīts: "1997. gadā, īstenojot likumdošanu par invalīdu sociālo un medicīnisko aizsardzību, pārskatīt valdības izdodamos noteikumus, veicinot invalīdu aktīvāku integrāciju sabiedrībā." Jā, likumdošana it kā būtu īstenota, valdības izdodamie noteikumi it kā būtu pārskatīti, tikai paliek šis beidzamais teikums vai teikuma daļa, kurā ir apgalvots: "... veicināt invalīdu aktīvāku integrāciju sabiedrībā". Es ļoti šaubos, vai, atņemot invalīdiem šo iespēju braukšanai bez maksas sabiedriskajā transportā, mēs (šinī gadījumā - jau Saeima) veicināsim invalīdu aktīvāku integrāciju sabiedrībā.

Es vēl gribētu jums atgādināt to, kas ir arī izdalīts visiem deputātiem. Es ceru, ka jūs esat saņēmuši Latvijas neredzīgo biedrības Centrālās valdes atgādinājumu mums par to, ka bija vienošanās Saeimā. Tajā piedalījās deputāti no visām frakcijām, un tā bija vienošanās, ka deputāti noteikti iestāsies par invalīdu tiesību aizstāvību un atbalstīs invalīdu prasību. Invalīdi lūdza, lai šī braukšanas maksa paliktu tāda pati, kāda viņa bija, - respektīvi, pilnīga bezmaksas braukšana. Taču, kā raksta Latvijas neredzīgo biedrības Centrālā valde (es citēju) "... Bet līdz šim, cik zināms no masu informācijas līdzekļiem, nekādi pasākumi šajā jautājumā nav veikti."

Es domāju, ka šinī gadījumā mēs, cienījamie kolēģi, noraidot šo likumprojektu, varētu pierādīt arī to, ka mēs tiešām esam par invalīdu sociālo aizsardzību. Un tā būtu mūsu atbilde uz šo vienošanos, kas bija toreiz ar invalīdiem šeit pat - Saeimas Sarkanajā zālē.

Ministru kabinets paaugstina sev algas, un uz šī fona valsts "rûpes" - es atvainojos, man tas vārds ir jāliek pēdiņās - par invalīdu braukšanas maksas atvieglojumiem, saskaņā ar kuriem viņiem pašiem būs jāsedz 25% no braukšanas maksas... Tātad mums te ir zināmas galējības - valdība rūpējas par saviem valdības locekļiem un tanī pašā laikā izdod šādus grozījumus par braukšanas maksas atvieglojumiem invalīdiem. Tās ir pretējas, dziļas galējības, ko mēs Saeimā esam... Mūsu pienākums ir to novērst.

Man laikam jums nav jāstāsta, ka pieaug maksa par komunālajiem pakalpojumiem, par pārtiku, par citām pirmās nepieciešamības precēm. Gāzes abonēšanas maksa pārsniedz faktiski izlietotās gāzes vērtību. Un atkal šinī gadījumā vēl pie visa tā invalīdiem transporta izdevumu apmaksa tiks pielikta klāt.

Cienījamie kolēģi, es jūs ļoti lūdzu: iedomājieties sevi invalīda vietā, kam vidējā pensija ir 40 latu! Mums liekas, ka ar mums nekas nekad nenotiks, ka mēs būsim tādi, kādi mēs esam šodien. Es nevienam nenovēlu, lai kaut kas ļauns notiktu, bet, nedod Dievs, dzīvē gadās dažādi pavērsieni... Tātad, lūdzu, iedomājieties sevi šo invalīdu vietā. Atņemiet no šīs viņu pensijas komunālo pakalpojumu maksājumus, cik tad paliek uzturam un medikamentiem? Nemaz nerunājot par to, ka vēl daļa no šīs naudiņas būs jāatdod arī par braukšanu sabiedriskajā transportā.

Manuprāt, situācija ir tiešām drausmīga, skatoties no invalīda viedokļa. Un bieži vien invalīdi tā arī pasaka: "Praktiski mums ir divas iespējas: maksāt komunālos pakalpojumus un mirt badā vai uzturēt sevi pie dzīvības, nepārtraukti baidoties no izlikšanas no dzīvokļa."

Ministru kabinets par katru cenu cenšas paplašināt to invalīdu loku, kas nokļūst parādu verdzībā, jo nedrīkst aizmirst, ka ir pietiekami daudz invalīdu, kuri ir centušies būt sabiedrībā pilnvērtīgi locekļi, un viņiem ir bērni. Bez tam bieži vien invalīdu ģimenēs ir vērojama tāda aina, ka tas otrs ģimenes loceklis, kas nav invalīds, viņš ir bezdarbnieks. Mēs labi zinām, ka tādas situācijas Latvijā var pietiekami bieži sastapt.

Tātad es vēlreiz vēršu jūsu uzmanību uz to, ka Latvijas invalīdu biedrība aicina Saeimu atcelt šos diskriminējošos noteikumus nr. 425. Taču diemžēl mums ir jāatvainojas, ka mūsu juridiskā prakse un iespējas ir tādas, ka mēs nevaram atcelt Ministru kabineta noteikumus, mēs tos varam tikai akceptēt vai neakceptēt, arīdzan iestrādāt tādas normas likumos, kas aizliedz Ministru kabinetam rīkoties tā vai citādi.

Un es vēlreiz gribu atgādināt to, ka Ministru kabinets, pieņemdams šos noteikumus nr. 425, faktiski ir pārkāpis likuma "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" 15. pantu.

Bez tam, cienījamie kolēģi, invalīdu dažādās biedrības atgādina mums visiem arī to, ka Latvija taču 1990. gadā ir pievienojusies ANO Invalīdu tiesību deklarācijai.

Cienījamie kolēģi, es domāju, ka tagad ir pienācis tas brīdis, kad mums ir jāizšķiras un jānobalso par to, ka mēs ievērosim šo ANO Invalīdu tiesību deklarāciju, kas paredz invalīdu sociālās garantijas, kas nosaka, ka valstij ir jānodrošina invalīdu sociālās garantijas.

Bez tam es gribu atgādināt arī to, ka ir arī vēl Latvijas Brīvo arodbiedrību aicinājums Saeimai nepasliktināt invalīdiem sabiedriskā transporta izmantošanas iespējas.

Un vēl es gribētu jums atgādināt, ka savulaik invalīdiem bija dažādas citas atlaides. Piemēram, viena no tām bija tāda, ka smagas invaliditātes pakāpes invalīdiem tika izdarītas piemaksas pie pensijas par apgādībā esošajiem bērniem. Pašreiz diemžēl šis atvieglojums invalīdiem vairs nepienākas. Likumā tas ir svītrots.

Nākamais. Invalīdiem ir atņemtas arī tiesības bez maksas ārstēties un iegādāties visus nepieciešamos medikamentus. Arī ar to mēs tātad nepārtraukti faktiski pasliktinām invalīdu sociālo stāvokli.

Un vēl es gribu atgādināt dažus ciparus, lai mēs padomātu, vai invalīdu skaits mūsu valstī, kāds tas ir, var tik spēcīgi ietekmēt budžetu, ka mēs liksim viņiem maksāt par šiem transporta pakalpojumiem 25% no cenas. Es domāju - diez vai. Nekādu lielu robu tas mūsu bezdeficīta budžetā neiecirtīs.

Un tādēļ jums atgādināšu, ka mūsu valstī pirmās grupas invalīdi ir 12 162 cilvēki, otrās grupas invalīdi ir 76 418 un bērni invalīdi ir 6 422.

Es ceru, cienījamie kolēģi, ka jūs iedziļināsities un sapratīsit invalīdu situāciju, tāpēc noraidīsim visi kopīgi šodien šo projektu un liksim Ministru kabinetam, lai viņi pastrādā un paredz invalīdiem šo brīvo braukšanu bez maksas, nevis ar daļējiem atvieglojumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Šo likumprojektu ir sagatavojusi Ministru kabineta izveidota darba grupa. Ministru kabinets ir iesniedzis šo likumprojektu Saeimai izskatīšanai. Un būtu bijis ideāls variants, ja Sociālo un darba lietu komisija tomēr būtu sagatavojusi šoreiz alternatīvu projektu, jo tādā variantā, kādā ir sagatavots likumprojekts, ir redzami ļoti daudzi trūkumi. Piemēram, mūsu valstī, ja mēs uzskatām sevi par kulturālu valsti, nedrīkstētu būt tāda attieksme pret invalīdiem, ka Ministru kabinets saskaņā ar ikgadējo likumu lems, vai invalīdam braukt par velti vai apmaksāt kādu daļu. Tai ir jābūt prioritātei, kura nav atkarīga no valsts budžeta.

Bez šaubām, ir arī vēl dažas tādas nepilnības, kuras šajā likumā varētu iestrādāt Sociālo un darba lietu komisija, un tāpēc es domāju, ka nav citas izejas tomēr (nevis tā, kā aicināja Kušneres kundze, - noraidīt šo likumprojektu) un ka vajag nodot to komisijām, un tad mēs, visi deputāti, palīdzēsim šīs likuma normas pilnveidot tā, lai ar likumu būtu noteiktas pilnīgi drošas garantijas mūsu Latvijas teritorijā esošajiem smagi slimajiem invalīdiem. Tas ir pilnīgi nepieciešams, tāpēc, ka, ja mēs nenobalsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām, tad tādā gadījumā... Čerāna kungs, apklustiet, man ir grūti runāt!... Šādā gadījumā, ja mēs šo likumprojektu nenodosim komisijām, mums, deputātiem, nebūs iespējas pārveidot šo likumprojektu invalīdiem pietiekami labvēlīgu. Tātad aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un ņemt aktīvu dalību šā likumprojekta pārstrādāšanā.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcija "Latvijas ceļš". 12 minūtes, Seiksta kungs, ir līdz pārtraukumam. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Saeimas priekšsēdētāj, godātie kolēģi deputāti! Es neatkārtošu skaitliskos un kvalitatīvos rādītājus un problēmas būtību, jo Kušneres kundze šeit pateica daudz ko. Es runāšu savas komisijas vārdā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienbalsīgi noraidīja šo projektu ne tāpēc, ka šis projekts būtu atzīts par ļaunprātīgu vai vēl kādu citādu. Ja uzmanīgi palasa šo projektu, tad saskaņā ar šo projektu mehānisms var izveidoties dažāds. Te var būt mehānisms, kas tiešām aizstāv invalīdu, bet var būt arī tāds mehānisms, kas pieļauj ņirgāšanos par klibu vai aklu cilvēku.

Pēc komisijas sēdes man bija tikšanās ar Latvijas Autopārvadātāju asociācijas izpilddirektoru, kur vairāku stundu ilgā sarunā viņš man pierādīja, ka kādam par braukšanu ir jāmaksā. Diemžēl valdība šobrīd nav atrisinājusi jautājumu, kas par to maksās, vai tās būs piemaksas pie pensijām, lai vidējais nelaimē nokļuvušais vai nelaimīgais cilvēks var aizbraukt, vai tā būs kompensācija ar piemaksām autopārvadātājiem vai dzelzceļa transporta īpašniekiem, taču pagaidām šis mehānisms šeit nav redzams.

Kāda bija Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas nostāja? Kamēr nav skaidri zināms mehānisms, kas nepieļautu, man jāatkārto vārds, ņirgāšanos, jo reizēm arī tāda parādās, tikmēr šādā redakcijā likumprojektu atbalstīt nevar, lai gan Labklājības ministrijas pārstāvis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē parādīja kaut kādu mehānismu. Jā, šis mehānisms slēpjas tajā veidā, par kuru es tikko runāju, - tās varētu būt vai nu piemaksas, vai kompensācija pārvadātājiem.

Ir vēl viena problēma, kas valdībai būtu jārisina, proti, invalīdu apliecības, kādas šodien lieto braucēji. Tās ir tik viegli viltojamas, ka es Latvijas Autopārvadātāju asociācijas izpilddirektoram biju spiests piekrist, ka apmēram 2/3 no braucējiem varētu būt arī cilvēki, kuri nav pelnījuši šo atvieglojumu. Valdībai, konkrēti Labklājības ministrijai, vajadzētu (tāpat kā mēs to politiski represētajiem ar lielām grūtībām panācām) izsniegt tādus invaliditātes dokumentus, kurus nebūtu iespējams uz katra stūra viltot, jo patiešām ir jādomā arī par autopārvadātājiem. Tiktāl es runāju par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas nostāju.

Tagad es pateikšu savu viedokli. Es, protams, arī nevaru ierauties kaktā un neredzēt problēmu. Es varu pateikt, kā personīgi es rīkošos. Šobrīd acīmredzot likums ir "jâatver", un šajā ziņā Seiles kundzei es piekrītu, bet es gribu pateikt skaidri un gaiši tagad, ka es ceru, ka visa Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kas šo jautājumu uzmanīgi pēta, piekritīs man, ka, gadījumā, ja valdība uz otro lasījumu neiesniegs skaidri un gaiši redzamu mehānismu, kur nebūs ne viltvārdības, ne arī cilvēkiem... teiksim, ja invalīdiem nebūs skaidrs, tad, mēs par šādu projektu bez konkrētā mehānisma otrajā lasījumā nevarēsim balsot, un es aicināšu visus balsot "pret". Vienīgais, kas man šodien ļauj balsot par pirmo lasījumu, ir cerība, ka Labklājības ministrija, tās darba grupa, kā es ļoti ceru, un arī atbildīgā komisija uz otro lasījumu šādu mehānismu uzrādīs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Imants Liepa. Bet, Liepas kungs, vai jums ar 8 minūtēm pietiks?

Imants Liepa - frakcija "Latvijai".

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu jūs aicināt ieskatīties mazliet vēsturē.

Un tā. Ir 1992.gada 29.septembris. Toreiz Latvijas Republikas parlaments pieņēma likumu, kurš saucās "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību", kura 15.panta otrajā daļā stāv rakstīts (citēju): "Smagas invaliditātes invalīdiem ir tiesības bez maksas braukt Latvijas Republikas teritorijā ar visa veida sabiedrisko transportu, izņemot taksometrus." Šajā brīdī 94 000 likteņa piemeklētu cilvēku ieguva it kā otro elpu un ar atvieglinājumu konstatēja, ka Latvijas Republikā ir valdība un ir parlaments, kas par šiem nelaimīgajiem cilvēkiem interesējas un kas iestājas par viņu interesēm.

Tālāk. Jāsaka, ka neviens - nedz sabiedrība kopumā, nedz arī kāds no invalīdiem - neiebilda pret šo 1992.gada likumu, kura grozījumu tagad ierosina ar šo likumprojektu. Jāsaka, ka šī invalīdu grupas struktūra liecina, ka šie 94 000 nospiedošā vairākumā gadījumu ir cilvēki, kuri ne sava laba prāta dēļ ir nonākuši šajā nelaimīgajā situācijā. Bieži vien tie ir cilvēki, kuriem ir iedzimtas kaites. Bieži vien tie ir cilvēki, kuri šādā statusā ir nonākuši citu cilvēku neuzmanības dēļ vai tamlīdzīgi. To skaitā arīdzan ir cilvēki, kuri, valdības komandēti, spaidu kārtā devās uz Černobiļu, kur tie zaudēja savu veselību un varbūt ir neatgriezeniski slimi ar staru slimību. Arī tie ir šajā grupā. No vienas puses, valdība spaidu kārtā nosūta uz turieni, kur cilvēks iegūst invaliditāti, bet, no otras puses, tagad palūdz vēl 25% apmērā apmaksāt transportu, lai aizbrauktu pie daktera. Tas tā vairāk emocionāli.

Tad ir 1996.gada 5.novembris. Ministru kabinets ar saviem noteikumiem nr. 425 it kā atceļ šo likumu. Nav gan vēl dzirdēts, ka kādā valstī ar kaut kādiem noteikumiem, to skaitā ar Ministru kabineta noteikumiem, varētu atcelt parlamenta pieņemtu likumu. Parlaments pieņēma likumu 1992.gada 29.septembrī, un tas postulēja, ka nekas nav jāmaksā. Kāds ir mehānisms un kā to nodrošināt, - tas vairs nav parlamenta uzdevums, tas ir valdības uzdevums - nodrošināt šā likuma izpildi, nevis izdomāt kaut kādus noteikumus, kas 94 000 cilvēku padara vēl nelaimīgākus, nekā viņi ir šodien.

Tad kādas ir summas, kas tur kopā sanāk? Pēc aprēķiniem iznāk, ka tas ir 989 000 latu, ja visi potenciālie braucēji brauktu un nobrauktu apmēram 7,5 latus tanī gadā. Nebūt visi nebrauks, un tā summa nebūs tik liela. Mēs te "skaldām matus", it īpaši šajās dienās, kad visaugstākajā līmenī ir izvirzījies jautājums par morāles aspektiem.

Tālāk 2.punkts, kuram es gribu pievērst jūsu uzmanību. Tā ir valdības pārstāvja Makarova kunga motivācija, pret kuru neviens nav iebildis attiecībā uz šā likuma grozījumiem. Tad paklausieties, ko viņš raksta (citēju): "Kas tālaika sociāli ekonomiskajos apstākļos..." Tas bija toreiz, kad pieņēma šo likumu - 1992.gadā. Tātad tālaika sociāli ekonomiskajos apstākļos to bija iespējams realizēt. Tagad mēs zinām, ka mūsu makroekonomiskie rādītāji ir auguši, pie tam ne viens vien, un ir starptautiski atzīti un tā tālāk. Gan ministru atskaitēs mēs dzirdam, gan lasām arī presē, ka tagad šie rādītāji ir auguši. Un nu izrādās, ka mēs vairs to nevaram. 1992.gadā mēs varējām atļauties šiem nelaimīgajiem cilvēkiem atļaut par brīvu braukt, bet tagad to vairs nevaram izdarīt, neskatoties uz mūsu ekonomiskā spēka augšanu. Tas ir kaut kāds nonsens, kuru es nespēju saprast.

Otrkārt. Otrs arguments. Citēju: "Sabiedrības, it īpaši invalīdu, negatīvā nostāja pret šiem grozījumiem, norāda, ka nepieciešams steidzīgi grozīt likumu." Neviens no invalīdiem, neviens no sabiedrības slāņiem nekad nav iebildis pret šo likumu, kas postulē brīvu braukšanu. Iebildumi ir bijuši no visām invalīdu biedrībām un kopumā no visas invalīdu kopas, un tie ir bijuši iebildumi pret šiem grozījumiem šajā likumā, bet šeit Makarova kungs saka, ka ir nepieciešams steidzīgi grozīt likumu, jo sabiedrība, it īpaši invalīdi, to prasa. Tā ir kaut kāda patiešām nesaprotama nostādne.

Tāpēc, uzskatot, ka tā tas patiešām ir, ka 1992.gada 29.septembra likums ir spēkā un - es vēlreiz atkārtoju - postulē pilnīgi brīvu I un II grupas invalīdu braukšanu valsts sabiedriskajā transportā, atskaitot taksometrus, tur nav ko grozīt, jo pret šo likumu ne invalīdi, ne arī kāda cita sabiedrības daļa nav iebildusi. Tāpēc ir pilnīgi nesaprotama motivācija un vajadzība pēc šā brīnišķīgā likuma grozīšanas. Tāpēc es iestājos, cienījamie kolēģi, ka mums šis likums pirmajā lasījumā ir jānoraida. Lai paliek spēkā 1992.gada 29.septembra likums, kas nodrošina manis minēto postulātu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma paziņojumu sniegs Ruta Marjaša no Juridiskās komisijas. Marjašas kundze nevēlas sniegt paziņojumu.

Anna Seile - no Lauksaimniecības apakškomisijas. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie Lauksaimniecības apakškomisijas deputāti! Mums sanāksme būs pulksten 15.00 tepat blakus - Sarkanajā zālē. Apspriedīsim Vidzemes zemnieku prasības.

Sēdes vadītājs. Vēl Ivars Ķezbers no Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas. Lūdzu!

I.J. Ķezbers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi, Baltijas Asamblejas delegācijas locekļi! Atgādinu, ka rīt 11.00 Prezidija zālē notiks mūsu delegācijas kārtējā sanāksme.

Kipras grupas atbalstītājus lūdzu tagad 15.00 blakus - Prezidija zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz 15.30.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdes vadītājs. Turpināsim sēdes darbu. Lūdzu, ieņemiet vietas. Debatēs runās Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātā sēdes vadība! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Es saprotu, ka ir ļoti grūti šobrīd pretendēt uz jūsu uzmanību tā, lai jūs manī ieklausītos un dzirdētu arī to, ko es vēlos sacīt apspriežamā jautājuma sakarā. Bet es tomēr lūgšu jūsu uzmanību, tāpēc ka vēlos, lai manis teiktais nepaliktu tikai tepat, mana deguna priekšā, bet lai arī jūs to varētu sadzirdēt. Es pagaidīšu, kamēr... Paldies.

Es gribētu teikt, ka, izvērtējot un nopietni analizējot šo iesniegto grozījumu likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību", man ir jāsecina, ka mani un arī mūsu frakcijas deputātus neapmierina pašreizējā redakcija. Mēs uzskatām, ka šajā redakcijā, kas ir piedāvāta, ir būtiski trūkumi. Manuprāt, pie vainas ir ne vien Satiksmes ministrija, bet varbūt pat lielākā mērā Labklājības ministrija, kura nav veikusi no savas puses visus iespējamos "mâjas darbus", lai šo jautājumu tiešām pēc būtības atrisinātu.

Liela problēma, manuprāt, ir jautājums par invalīdu uzskaiti. Šajos mums piedāvātajos aprēķinos par to, cik izmaksā invalīdu pārvadāšana bez maksas, tiek izmantots tāds skaitlis, kas norāda un apliecina kopējo invalīdu skaitu, vadoties pēc invaliditātes grupām. Tomēr, mūsuprāt, nav korekti aprēķinos ņemt vērā invalīdu kopējo skaitu. Aprēķinos būtu jāņem vērā to invalīdu skaits, kuri kā pasažieri piedalās sabiedriskajā transportā jeb satiksmē. Šādu datu, šādas uzskaites Labklājības ministrijai pašreiz nav, lai gan tāda būtu absolūti nepieciešama, lai mēs varētu izkalkulēt, cik tad tas valstij maksā - atļaut invalīdiem bez maksas pārvietoties. Jo pašreiz šajos aprēķinos kā tādi, kas piedalās satiksmē, tiek ieskaitīti arī invalīdi, kuriem viņu invaliditāte liedz pārvietoties un kuri šīs invaliditātes dēļ ir piesaistīti pie gultas.

No otras puses, mūsuprāt, jautājums ir par to, kādā veidā šie invalīdi tiek reģistrēti, jo, kā to apliecina invalīdu organizāciju pārstāvji, pašreizējās invalīdu apliecības var viegli viltot. Tās tiek viltotas, mirušo invalīdu apliecības netiek nekur nodotas vai reģistrētas, tās var izmantot, un tādējādi šo priekšrocību bez maksas pārvietoties ļaunprātīgi izmanto tādi cilvēki, kuri patiesībā nemaz nav invalīdi. Šādas uzskaites mums arī nav. Manuprāt, ja tiktu pārreģistrēti invalīdi, ja tiktu izgatavotas jaunas invalīdu apliecības, mēs varētu arī būtiski samazināt to cilvēku skaitu, kuri varētu pretendēt uz šādiem atvieglojumiem. Šādi pasākumi veikti nav, lai gan ir ļoti nepieciešami. Ir svarīgi, lai mēs neveidotu tādu vienotu pieeju, bet lai mums būtu diferencēta attieksme pret dažāda veida invaliditāti. Ir ļoti liela specifika. Piemēram, redzes invalīdiem pašiem par naudu iegādāties biļeti, apmaksāt savu braucienu ir tikpat kā neiespējami, ņemot vērā šo invaliditātes specifiku. Tāpat ir jāņem vērā, ka ir nepieciešams apmaksāt tā pavadoņa braucienu, kas pavada šo invalīdu sabiedriskajā transportā, palīdz viņam nokļūt attiecīgajā vietā. Arī šis brauciens tāpat ir jāapmaksā.

Godīgi sakot, ja tiktu veikta pilnīga uzskaite un ja mēs precīzi noteiktu to personu loku, uz kuriem šie atvieglojumi attiektos, mēs iegūtu skaitļus, kuri ir krietni mazāki par pašreiz piedāvātajiem. Mēs saprastu, ka tas nav vairāk kā 1% no visiem pasažieriem, kuri satiksmē piedalās.

Otrkārt. Mūsuprāt, ir jābūt lielākai mērķtiecībai, nosakot konkrētus maršrutus, kuros šie invalīdi var bez maksas pārvietoties. Tas ir arī mans personīgais viedoklis. Ir jālemj par to, vai tālsatiksmes maršrutos būtu jābūt šādām atlaidēm, iespējām bez maksas pārvietoties tālsatiksmes maršrutos. Nav šīs mērķtiecības. Var būt, ka ir mērķtiecīgi noteikt pilsētu sabiedriskajā transportā vai rajonu maršrutos no pagasta uz rajona centru un atpakaļ šādus bezmaksas maršrutus, bet nepiemērot tos vispārēji, unificēti. Arī tas būtu viens, vismaz daļējs, risinājums.

Es gribētu teikt arī to, ka mums ir rentabli un nerentabli maršruti. Protams, tirgus ekonomikā par katru pakalpojumu ir kādam jāsamaksā. Šajā situācijā, kad daudzi transporta uzņēmumi, kuri nodarbojas ar pasažieru pārvadāšanu, ir privatizēti, mums ir nopietni jāņem vērā arguments, ka ir kādam jākompensē šie izdevumi, kas rodas, invalīdus pārvadājot. Bet šajā sakarā ir atkal jāņem vērā divas lietas. Ir rentabli maršruti un ir nerentabli maršruti. Rīgas pilsētā Rīgas Dome tikko kā ir izsludinājusi konkursu par to, kurš transporta uzņēmums apkalpos noteiktu maršrutu. Ja šeit ir konkurence, tad šajā konkurencē, teiksim, viens no kritērijiem, kuru firmu izvēlēties, varētu būt tas, vai šī firma apņemas, piemēram, šajā rentablajā maršrutā vai subsidētajā maršrutā pārvadāt invalīdus. Ja viņi tādas saistības uzņemas, tad viņiem to var ierakstīt licencē, un šādiem uzņēmumiem, kuri apņemas pārvadāt šos invalīdus un kuriem tas ir ierakstīts licencē, var piemērot nodokļu atlaides.

Es uzskatu, ka viena pietiekami nenovērtēta iespēja, kādā veidā to kompensēt uzņēmējam, ir nodokļu atlaides par saistībām, kuras tas uzņēmies pret valsti, pret sabiedrību, - pārvadāt šos invalīdus. Šī ir tikai daļa no šīm lietām. Līdz ar to es uzskatu, ka pašreizējā kārtība un pašreizējais darbs, kas ir veikts, nav pietiekams. Šis darbs ir jāturpina tādā veidā, lai vismaz šīs manis minētās iespējas tiktu izmantotas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ir saņemts 10 deputātu - Apiņa, Panteļējeva, Ābeles, Kristovska, Bartaševiča, Dilbas, Tomašūna, Seiksta, Kreitusa un Ādamsona - parakstīts dokuments. Viņi ierosina saīsināt debašu laiku šā likumprojekta apspriešanai pirmajā lasījumā - līdz divām minūtēm pirmo reizi un vienai minūtei otro reizi. Vai attiecībā uz šo iesniegumu kāds vēlas runāt "par" vai "pret"?

Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Ņemot vērā to, ka šodien mums šis ir priekšpēdējais darba kārtības jautājums un mums ir vēl vairāk nekā stunda laika ko spriest šajā sēdē, un arī to, ka šis jautājums par invalīdu braukšanas atvieglojumiem ir sabiedrībā ārkārtīgi sasāpējis, es domāju, tas nebūtu pareizi - šo runas laiku debatēs saīsināt līdz 2 minūtēm. Mēs varētu runāt par septiņām vai par piecām minūtēm, bet es domāju, ka šādā gadījumā mēs ar šā jautājuma izskatīšanu tiktu cauri apmēram pusstundas laikā un šī sēde tiktu pabeigta pat pirms laika. Un tāpēc es uzskatu, ka nebūtu pamata atbalstīt šo iesniegumu, jo tiešām šis jautājums ir ārkārtīgi smags un mums ir šie cilvēki, ir aktuāla šī problēma, un ir šīs invalīdu sūdzības, kuras, kā jūs visi labi atceraties, mēs arī Saeimā uzklausījām un kuras faktiski nav ņemtas vērā šajā likumprojektā. Es uzskatu, ka šis debašu laika saīsinājums šobrīd nebūtu pamatots.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir pirmais lasījums. Ir absolūti skaidrs, ka likums ir jāgroza. Un no tā, ka mēs tagad debatēsim un pēc tam, vienalga, pieņemsim, nekas nemainīsies. Es domāju, ka daudz svarīgāk būtu, lai attiecībā uz otro lasījumu būtu pietiekami izsvērti un daudzpusīgi priekšlikumi. Un, izmantojot šo laiku, es varu apsolīt Saeimai, ka Sociālo un darba lietu komisija ir pieņēmusi tādu lēmumu. Kamēr komisijā nebūs apmēram zināmi Ministru kabineta noteikumi, mēs uz otro lasījumu, uz Saeimu, šo jautājumu nevirzīsim. Tādēļ es jūs aicinu atbalstīt šo laika saīsinājumu un arī aicinu izbeigt šīs debates un nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret 10 deputātu priekšlikumu par debašu laika saīsināšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 15, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais debatēs runās Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! Saskaņā ar balsojumu - divas minūtes.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man nav brīnums, ka laiku saīsināja tūlīt pirms manas uzstāšanās. Es jau biju agrāk pierakstījies. Bet tas jau ir Čepāņa kunga sēdes vadīšanas stils.

Bet es gribēju vērst jūsu uzmanību uz to, ka mūsu valdība kļūst arvien bezrūpīgāka pret mūsu valsts iedzīvotājiem. Nesen saņēmu vēstuli no kādas Černobiļas invalīdu grupas, ka 2000 latviešu cilvēki tika ielikti lopu vagonos un zem apsardzes sūtīti nāvē. To pirms kādiem gadiem darīja mūsu valsts kangari, kas veica atkal masu deportāciju - sūtīja 2000 cilvēkus drošā nāvē, un mēs šodien par tādiem cilvēkiem nerūpējamies.

Es jums tagad nolasīšu cienījamā Makarova kunga attaisnošanos par šito klizmu, kādā mēs esam attiecībā uz invalīdu transportu. Viņš raksta tā: "Ikviens transporta uzņēmums, neatkarīgi no tā īpašuma formas, vēlas saņemt atbilstošu kompensāciju par invalīdu bezmaksas pārvadājumiem." Mīļie draugi, bija likums. Ja gribēja darboties un vest, un transportēt cilvēkus Latvijā, tad invalīdi bija jāved pa brīvu. Kādas tiesības bija mūsu bezrūpīgajai valdībai 1996.gada novembrī izdot Ministru kabineta grozījumu šim likumam? Atvieglojumi "uz invalīdu ādas"... Kuri ir tie bezatbildīgie ķēmi, kas šito dara - maina likumu, maina būtību, maina tos noteikumus, ar kādiem tie uzņēmumi darbojas? Un mums ir tagad jāuzklausa invalīdi, mums ir jādebatē Saeimā, mums jātērē laiks.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jūsu divas minūtes ir pagājušas. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi deputāti! Svētajos Rakstos, Vecajā Derībā, ir tapis teikts: "Ak mana tauta, tavi pārvaldoņi ir atkritēji un zagļu biedri, tie pieņem dāvanas un dzenas pēc kukuļiem, bāreņiem tie neizdod tiesas, atraitņu sūdzības nenonāk viņu priekšā, nabagiem nolaupītā manta ir jūsu namos. Ak mana tauta, tavi vadītāji ir tavi maldinātāji, viņi padara neejamu to ceļu, pa kuru tev jāstaigā. Kā jūs uzdrošināties postīt manu tautu un nežēlīgi mīt dubļos nabaga ļaužu cilvēcisko cieņu! Bēdas tiem, kas izdod netaisnus un viltīgus likumus, un rakstu pratējiem, kas liek izsludināt savos rakstītos lēmumos kaitīgus tiesiskus noteikumus, lai grozītu tiesu nabagiem un laupītu tiesības manas tautas cietējiem. Bēdas tiem, kas ļaunu sauc par labu un labu par ļaunu, kas rūgtu dēvē par saldu un saldu par rūgtu. Nav taisnīguma viņu gaitās, viņi ies tikai līkus ceļus. Kas pa tiem staigā, tie nepazīst miera."

Šodien atteikšanās no jebkura cilvēciskuma ir varas realitāte mūsu valstī. Nekā citādi nevar vērtēt arī šo likumprojektu, kas paredz atņemt invalīdiem braukšanas atvieglojumus. Un to jūs visi lieliski zināt. Un šeit mēs redzam blakām šo netaisno Pensiju likumu, mēs redzam vispārēju cinismu pret invalīdiem, Autotransporta apdrošināšanas likumu, zemes nodokli. Tautas kustībai "Latvijai" tas nav pieņemams, un, ja jūs negribat šodien pat diskutēt, dariet, kā jūs gribat, bet mēs balsosim pret. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jāsaka skaidri un gaiši: šis likumprojekts ir ļoti, ļoti vārgs un nenopietns un, protams, nevar apmierināt nedz invalīdus, nedz mūsu deputātus. Bet tanī pašā laikā jāsaka: kas būs, ja to noraidīsim? Kas tam sekos? Cienījamie kolēģi, tie, kuri te tā ļoti pārliecinoši runāja! No 1.jūlija darbosies Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtie noteikumi. Ko tad darīsim? Es domāju, ka loģiski būtu šodien, tagad, kaut gan patiešām vārgs... nodomu līmenī vai solījumu līmenī... Mēs zinām, kā ar tiem solījumiem ir, bet mēs, paši deputāti, uzņemsimies iesniegt priekšlikumus, ļoti reālus un normālus. Un iespējams, ka invalīdus apmierinātu divi šādi varianti. Viens, ka invalīdiem maksātu kompensāciju par braukšanu transportlīdzekļos. Varbūt daži vai daudzi, vai lielākais daudzums šo invalīdu neizmantotu vispār šo braukšanu transportā, toties izmantotu šo naudiņu izdzīvošanai. Tā būtu viņu brīva izvēle. Vai arī var izsniegt, piemēram, bezmaksas kartes. Varianti ir dažādi, to mēs galu galā varam izlemt. Bet mums ir jāizlemj, nevis jāatstāj tas uz "mistiskā" budžeta rēķina: ja budžetā nauda būs, tad atvieglojumi būs, bet, ja naudas nebūs, tad arī atvieglojumu nebūs. Tāpat kā šeit rakstīts arī par pašvaldībām. Pašvaldības var piešķirt invalīdiem naudas un mantiskos pabalstus, bet var arī nepiešķirt. Lūk, mūsu uzdevums, ja mēs gribam beigu beigās viņiem patiešām palīdzēt, ir pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viena minūte pagājusi, Tabūna kungs. Gundars Valdmanis. Otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi deputāti! Šito neprātu! Ja tas transports kursē, tas papildu pasažieris nevienam nekā neizmaksā. Bet tas negods, tā nerūpe... Kā šitās valdošās frakcijas, "Latvijas ceļš", "Tçvzemei un Brīvībai", "Saimnieks", "zemnieki", LNNK, - kā viņi varēja pieļaut šitādu lietu, ka mēs šitā uzbrūkam nelaimīgiem cilvēkiem! Ka tas bagātnieks Šķēle, kas brauc ar savām mašīnām un taisa baigo troksni pa ceļiem un brauc pat pensionāriem virsū, - kā viņš drīkstēja šitādu lietu darīt un kāpēc viņu vienkārši nepaņemam un neizmetam ārā no mūsu valdības? Nedrīkst darīt šitādu lietu. Bija jau likums, un katram bija tam likumam jāpakļaujas. Invalīds ir jāved par brīvu. Viņam nebija tādu tiesību. Viņš domā, ka viņam ir arī tiesības laikam sūtīt uz Černobiļu vai uz Sibīriju, vai kaut kur citur. Jums nebija tādu tiesību, jums, valdošās frakcijas godavīri!

Sēdes vadītājs. Minūte pagājusi. Paldies. Ervids Grinovskis - LZS, KDS, LDP frakcija.

E.Grinovskis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamā Saeima! Es kategoriski iebilstu pret tiem, kas atvieglojumu piešķiršanu invalīdiem vai šo atvieglojumu anulēšanu pārvērš galvenokārt par ekonomisku problēmu. Protams, nav nemaz jābūt mācītam matemātiķim, lai varētu aprēķināt, cik izmaksā vienas personas nobraukts kilometrs, pareizināt ar kaut kādu fiksētu invalīdu skaitu un aprēķināt, cik lieli zaudējumi tautsaimniecībai būtu nodarīti gada laikā. Tā ir "matu skaldīšana", un nopietns, kaut cik sevi cienošs ekonomists ar tādām lietām nenodarbotos. Tādēļ es to neuzlūkoju kā ekonomisku, tautsaimniecisku problēmu. Piešķirt vai anulēt atvieglojumus invalīdiem - tā ir sociāli ētiska problēma, un kā pret tādu mums pret to ir arī jāizturas, un tieši no šā konceptuālā viedokļa es aizstāvu to, ka invalīdiem braukšana sabiedriskajā transportā ir jādod par brīvu, bez kompensācijas.

Un otrs ir juridiskais aspekts. Mēs nedrīkstam radīt bīstamu precedentu. Ir parlamenta likums, ka šos atvieglojumus invalīdiem piešķir, bet tagad valdība ar saviem Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtajiem noteikumiem šīm likuma normām pārvelk svītru pāri. Tas ir bīstams precedents, un, ja mēs šodien to akceptēsim, tad mēs uzņemamies lielu morāli politisku atbildību. Iesaku no šā pasākuma atturēties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns. Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti un visi godātie radioklausītāji, visi, kas dzird, visi, kas varbūt lasīs "Latvijas Vēstnesi"! Šodienas Saeimas attieksme pret invalīdiem ir skaidri parādījusi, ka Saeimas vairākumu invalīdu problēmas neinteresē, un ar to ir izteikts viss. Es vēl gribēju tikai īsi pateikt to visiem šejienes likumdošanas tehnikas virtuoziem, kas nāk ar dažādām jaunām teorijām par to, kā mēs varētu šeit tālāk virzīties, ka pirmais lasījums ir konceptuālais lasījums un mums konceptuāli nav pieņemama tā norma, ka invalīdiem turpmāk būs jāmaksā par braukšanu sabiedriskajā transportā. Un tāpēc es aicinu arī visus citus deputātus, kam tas nav pieņemams, balsot pret. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa. Otro reizi.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu atbildēt to vārdā, kurus te nosauca tādā veidā. Labi, es vēlreiz atkārtošu to, ko sacīju. Ir 1992.gada likums, ko ir pieņēmis valsts parlaments, un tagad ir Ministru kabineta 1995.gada 5.novembra noteikumi nr.425, un nav saprotams, kā Ministru kabineta noteikumi var atcelt likumu. Tā ir viena lieta.

Un ko darīs? Griezīsimies Satversmes tiesā. Paldies Dievam, mums ir tāda Satversmes tiesa, kura noskaidros, kas ir primārs - likums vai Ministru kabineta noteikumi, kuri nebūt nav izdoti Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā, bet visparastākajā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es ierosinu noraidīt šo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību"" tāpēc, ka tie atņem tos nelielos atvieglojumus, kas pašreiz ir invalīdiem. Mēs nevaram uzlikt invalīdiem tik lielu nastu. Pirmkārt, viņiem jau tā pensija vai pabalsts ir ļoti niecīgs - un, nedod Dievs, ja viņi saslimst! Mums ir dati, kurus es vakar saņēmu: saslimstība ar tuberkulozi. Apmēram 10% to, kuri ir slimi, ir pensionāri, un no tiem, kas saslimst, apmēram puse dabū invaliditāti. Ja tagad atņems tos atvieglojumus, sevišķi tos braukšanas atvieglojumus... tur grib iztaisīt dažādus citus grozījumus... neviens nevar saprast, kā viņi dabūs to naudu atpakaļ. Protams, viņi nedabūs. Tas ir vēl viens mīnuss pret mūsu neaizsargātajiem cilvēkiem, pret invalīdiem un pensionāriem, un tāpēc es esmu kategoriski pret to, ka tāds likumprojekts tiks pieņemts pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Požarnova kungs.

A.Požarnovs. Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 26, atturas - 4. Pieņemts. Lūdzu, Požarnova kungs, jūsu apsvērumus par otrā lasījuma termiņiem.

A.Požarnovs. Komisija ierosina noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 30.aprīli.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Ir citi. Lujāna kungs. Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Tā kā šis jautājums izraisīja tādu lielu Saeimas aktivitāti un reakciju, daudzi deputāti, es domāju, noteikti dos savus priekšlikumus, un, lai pēc tam varētu visus šos jautājumus mierīgi izanalizēt, it sevišķi pēc visām šodienas nopietnajām pārrunām un runām, un iepazīties arī ar invalīdu priekšlikumiem, es piedāvātu noteikt vismaz kādu... es ieteiktu 10.maiju.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Vairāk priekšlikumu nav. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lujāna kungs izteica priekšlikumu - 10.maiju. Balsosim vispirms par to, pēc tam - par komisijas pārstāvja Požarnova kunga ieteikto 30.aprīli. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemjam jautājumu par Lujāna kunga priekšlikumu, ka priekšlikumi iesniedzami līdz 10.maijam. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 17, atturas - 13. Priekšlikums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Veras Grigorjevas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā ziņos Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godāto Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.2403. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja priekšlikumu par Veras Grigorjevas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem. Vera Grigorjeva dzimusi 1954.gadā Bauskā. 1961. gadā iestājās Bauskas 2. vidusskolā, kuru beidza 1971. gadā. No 1971. līdz 1973. gadam strādājusi rūpnīcā VEF un 1980. gadā beigusi Latvijas Valsts universitāti. No 1982. gada līdz pat šai dienai strādā par Bauskas 2. vidusskolas direktori.

Deputāti, kuri parakstījuši priekšlikumu, ierosina piešķirt viņai pilsonību par īpašiem nopelniem - par skolēnu audzināšanu latviskā garā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Jānis Rāzna - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij, godātie deputāti! Es jūs aicinu balsot par pilsonības piešķiršanu Verai Grigorjevai. Protams, arī man varbūt nepatīk šis formulējums - "par īpašiem nopelniem", un tāpēc es tā neteicu, es teicu - par pilsonības piešķiršanu Verai Grigorjevai. Man šajā jautājumā ir arī savs viedoklis, un tomēr es jūs aicinu, jo būtībā es gribu pateikt, ka, ja šis cilvēks varbūt... kā šeit iepriekšējās reizēs izskanēja, viņa nav maksājusi naudu Kultūras fondā, viņa nav devusi kurināmo kādai skolai vai bērnudārzam, bet viņa visu savu darba mūžu ir strādājusi Bauskas skolā, visas savas zināšanas un enerģiju ir atdevusi jaunās paaudzes audzināšanai. Es domāju, ka šobrīd man vairāk nebūtu jārunā šeit par viņas autobiogrāfiju... vai viņu raksturot vajadzētu tuvāk... Es tikai gribu pateikt to, ka es nekaunos stāvēt šeit jūsu priekšā un aicināt balsot par pilsonības piešķiršanu. Tāpat es domāju, ka man nekad nebūs jānožēlo, ka es lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Un es gribu pateikt vēl vienu lietu: ja jau mēs piešķiram pilsonību ārpus kārtas, tad, manuprāt, pirmām kārtām tiem vajadzētu būt izglītības un kultūras darbiniekiem, tiem, kas veido mūsu jauno paaudzi. Tāpēc es lūdzu balsot par pilsonības piešķiršanu Verai Grigorjevai.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemjam jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret- 3, atturas - 8. Vera Grigorjeva uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pēdējais ir darba kārtības 14. jautājums (pēc pašreizējās numerācijas) - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodarbinātību"". Otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Roberts Jurdžs. Lūdzu!

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 2404A. Tajā ir priekšlikumi otrajam lasījumam.

Par 8. pantu priekšlikumu nav.

Par 9. pantu priekšlikumu nav.

Ir priekšlikums par 13. pantu. To ir iesniegusi Labklājības ministrija. Labklājības ministrija piedāvā aizstāt vārdu "septiņiem" ar vārdu "desmit" - 7 mēnešus aizstāt ar 10 mēnešiem. Šis priekšlikums ir saistīts ar likumu par apdrošināšanu bezdarba gadījumam, tas sāk darboties 1. jūnijā un paredz termiņus, pēc kuru nostrādāšanas persona, kurai nav darba, saņem bezdarbnieka pabalstu. Un, ja mēs palielinām šo termiņu uz 10 mēnešiem, tad tai personai, strādājot algotu pagaidu sabiedrisko darbu, rodas iespēja nopelnīt šo bezdarbnieka pabalstu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par Labklājības ministrijas priekšlikumu par 13. pantu? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. Pārejas noteikumi. Ir priekšlikumi par šo izmaiņu spēkā stāšanās kārtību. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret pārejas noteikumu redakciju? Pieņemts.

R.Jurdžs. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodarbinātību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu priekšlikumus par trešo lasījumu.

R.Jurdžs. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 17. aprīlim (ieskaitot).

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret Jurdža kunga minēto datumu - 17. aprīlis? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

Godātie kolēģi, ir jāizskata arī 11 deputātu - Seiles, Tabūna, Emša, Tomašūna, Ābeles, Pētersona, Guntara Grīnblata, Pēterkopa, Jurdža, Eniņa un Vidiņa - priekšlikums, kurā teikts: "Sakarā ar to, ka 10. aprīļa kārtējā plenārsēde ir beigusi izskatīt sēdē paredzēto dienas kārtību pirms 17.00, ierosinām 10. aprīļa vakara sēdi pārcelt uz 1997. gada 17. aprīli pulksten 17.30."

Attiecībā uz šo iesniegumu vēlas runāt Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". "Par" vai "pret".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Šeit redzam vairākuma pārstāvju savā ziņā klasisku nevēlēšanos uzklausīt reālo situāciju. Es paskatījos: gandrīz visi jautājumi ir no opozīcijas. Cienījamais Vidiņ un pārējie, kas ir parakstījušies! Ko tad jūs negribat dzirdēt? To reālo situāciju, lai ministru kungi patiešām dotu atbildi? Es saprastu, ja jūs būtu parakstījies par to, lai ministru kungi nekautrētos un ātrāk sāktu dot atbildes. Tā būtu daudz lielāka loģika. Bet jūs šinī gadījumā gribat aiziet no jautājumiem. Šobrīd jau ir 12 jautājumi, un nākamnedēļ, iespējams, būs 24. Vidiņa kungs, iespējams, ka jūs tas nesatrauc. Jūs un tos pārējos, kas ir parakstījuši šo priekšlikumu, nesatrauc reālā situācija. Bet, ja mēs gribam nākamajā sēdē 24 ātras, īsas, lakoniskas, kā atsevišķi ministri mīl, atbildes klausīties, ja mēs gribam to pārvērst nenopietnā spēlē, tad mēs, protams, to varam darīt. Bet es šodien aicinu tomēr pagaidīt vai arī piedāvāt nākamo projektu - uzaicināt, lai viņi ierodas no Ministru kabineta kaut vai pēc pusstundas, un tad jau sākt vakara sēdi. To es saprastu. Bet to, ka šovakar mēs neuzklausīsim ministrus, es neuzskatu par pareizu, un tas kārtējo reizi ir klasisks piemērs, kā opozīcijai tiek aizbāzta mute. Diemžēl šoreiz to klasiski realizēja šie vairākuma pārstāvji. Protams, var jau saprast, ka rāda ar pirkstu uz augšu vai uz leju, kā Valdmaņa kungs saka - kā Panteļējeva kungs rāda. Es ceru, ka Panteļējeva kungs šoreiz rādīs par labu tautai.

Sēdes vadītājs. Vai attiecībā uz šo iesniegumu kāds vēlas runāt "par"? Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret 11 deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 16, atturas - 4.

Godātie kolēģi, tā kā lēmums ir pieņemts, lūdzu Kancelejas darbiniekus nekavējoties darīt šo Saeimas lēmumu zināmu Ministru kabinetam.

Līdz ar to, godātie kolēģi, pasludinu Saeimas 1997. gada 10. aprīļa sēdi par slēgtu. Nākamā kārtējā sēde notiks 17. aprīlī pulksten 9.00. Paldies. Uz redzēšanos!

Godātie kolēģi! Atvainojos... Aizmirsām reģistrēties... Es aizmirsu reģistrēšanos. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nolasīt rezultātus.

I.Daudišs (6. Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Jānis Ādamsons (ir zālē),

Andris Ameriks,

Indulis Bērziņš,

Jānis Bunkšs,

Juris Celmiņš,

Gunta Gannusa,

Edmunds Grīnbergs,

Edvīns Inkēns,

Juris Kaksītis,

Aleksandrs Kiršteins,

Andrejs Krastiņš,

Ilga Kreituse,

Aristids Jēkabs Lambergs,

Rudīte Leitena,

Kristiāna Lībane,

Māris Rudzītis,

Juris Sinka (ir zālē),

Leonards Stašs,

Jānis Urbanovičs,

Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paldies, godātie kolēģi! Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute