Sēdes vadītājs. Labdien, godājamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997. gada
10. marta ārkārtas sēdi.

Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Jānis Ādamsons,

Andris Ameriks,

Juris Celmiņš,

Kārlis Čerāns,

Roberts Dilba,

Kārlis Jūlijs Druva,

Gunta Gannusa,

Ojārs Grinbergs,

Ervids Grinovskis,

Edvīns Inkēns,

Ernests Jurkāns,

Viktors Kalnbērzs,

Aleksandrs Kiršteins,

Odisejs Kostanda,

Andrejs Krastiņš,

Ģirts Kristovskis,

Janīna Kušnere,

Andrejs Naglis,

Leopolds Ozoliņš,

Normunds Pēterkops,

Aida Prēdele,

Andris Rubīns,

Anta Rugāte,

Leonards Teniss,

Andris Tomašūns,

Roberts Zīle,

Ēriks Zunda.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Sāksim izskatīt ārkārtas sēdē akceptēto un izsludināto darba kārtību!

Pirmais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums", dokumenta otrreizēja caurlūkošana.

Juridiskās komisijas vārdā komisijas priekšsēdētājs deputāts Juris Kaksītis. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 2283.

Pirms pārejam pie ziņojuma par atsevišķiem pantiem, es gribētu jūs informēt par pašu pieeju dokumenta izskatīšanai, kāda tā bija Juridiskajā komisijā. 1997. gada 5. februārī Valsts prezidents, nosūtot šo likumprojektu atkārtotai izskatīšanai, uzsvēra nepieciešamību pārskatīt divus pamatjautājumus - apdrošināšanas prēmiju apmērus un atbildības limitus. Līdz ar to skatot priekšlikumus un izskatot likumprojektu, mēs pēc tā arī vadījāmies. Es citēšu vienu no rindkopām Prezidenta vēstulē: "Uzskatu, ka nepieciešams vēlreiz izvērtēt Saeimā pieņemtā likuma normas, kas nosaka apdrošināšanas prēmiju apmērus un apdrošinātāja atbildības limitus, līdzsvarojot transporta īpašnieka un apdrošinātāja ieinteresētību sasniegt likuma mērķi - aizsargāt ceļu satiksmes negadījumos cietušo mantiskās intereses."

Kārtības ruļļa 115. pants arī nosaka, ka, atkārtoti izskatot likumu, ir piemērojami noteikumi par likumprojektu izskatīšanu trešajā lasījumā.

Līdz ar to, apspriežot vairākus priekšlikumus, Juridiskā komisija uzskatīja, ka daži no viņiem faktiski neatbilst tai idejai vai tam lūgumam, kuru savā vēstulē bija izvirzījis Valsts prezidents. Tajā pašā laikā mēs, izskatot šos priekšlikumus, nevadījāmies tikai pēc formāla apsvēruma, bet izvērtējām arī pēc būtības, taču, ziņojot par atsevišķiem pantiem, es teikšu, ka šeit pirmām kārtām bija formālais moments.

Likuma 1. pants. Ir saņemts priekšlikums, kuru bija iesniedzis deputāts Bāns, - nomainīt 1. panta 6. punktā vārdu "prēmija" ar vārdu "iemaksa". Kā jau es teicu, vispirms, ja mēs uzskatām...

Sēdes vadītājs. Kaksīša kungs, atvainojiet! Bāna kungs dod signālu, ka viņš savu priekšlikumu atsauc. Ja tas ir tā, tad acīmredzot sīkāka ziņošana par šo priekšlikumu vairs nav nepieciešama.

J.Kaksītis. Nākošais priekšlikums ir iesniegts par 6. pantu - "Kompleksais līgums". Faktiski arī šeit mēs varētu attiecināt šo pašu formālo pieeju, norādot, ka Valsts prezidents savā vēstulē nav nevienu vārdu bildis par līgumiem, tanī skaitā par komplekso līgumu, bet gan minējis par prēmijām un limitiem. Tātad arī pēc formālā, manuprāt, ieskata tas nebūtu apspriežams un balsojams. Un arī pēc būtības komisija ir izteikusi negatīvu attieksmi pret šo priekšlikumu, jo mēs uzskatām, ka kompleksais līgums ir atvieglinājums tiem lauku cilvēkiem, kuru zemnieku saimniecības ir reģistrētas likumā noteiktajā kārtībā. Bāna kunga priekšlikums, bet mazāk arī Mauliņa kunga priekšlikums būtiski paplašina to subjektu loku, kuriem tiktu dots šis atvieglinājums, un līdz ar to šis subjektu loks vairs nav tikai zemnieku saimniecības, nav tikai laukos esošās saimniecības, bet arī tādas, kuras nemaz neatrodas laukos, kuras var atrasties arī pilsētās un nodarboties arī ar citu uzņēmējdarbību. Šeit šo subjektu loku Bāna kungs ierosina papildināt ar zinātniskās pētniecības iestādēm, valsts selekcijas un izmēģinājumu stacijām, mācību saimniecībām, lauksaimniecības mācību iestādēm, līdz ar to ļoti būtiski paplašinot šo subjektu loku. Līdz ar to, komisijasprāt, kompleksā līguma ideja faktiski tiek likvidēta, jo šeit bija doma, ka ar komplekso līgumu tiek sniegti zināmi atvieglojumi zemnieku saimniecībām. Tādēļ arī komisija noraidīja šo priekšlikumu, es atkārtoju, divu iemeslu dēļ: formālā iemesla dēļ, jo tas neizriet no Valsts prezidenta vēstules, un arī pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt priekšlikuma autors deputāts Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

E.Bāns (Demokrātiskā partija Saimnieks).

Godātais Prezidij, godātie deputāti! Kopš tā laika, kad mēs izskatījām šo likumprojektu pagājušajā gadā, būtiski ir mainījies lauksaimniecības stāvoklis tautsaimniecības kompleksā. Bez visa tā, kas lauksaimniekiem bija jāmaksā, šogad ir nācis klāt šis maksājumu loks apmēram par 8,9 miljoniem, to skaitā apmēram 1,5 līdz 2 miljoniem arī par civiltiesisko apdrošināšanu. Līdz ar to mēs iestrādājām likumprojektā uz otrreizējo caurlūkošanu arī to, ka ir jāpaplašina to lauksaimnieku loks, uz kuriem tiek attiecināts kompleksais līgums, tas ir, līdz 5 transporta vienībām.

Ja izvērtējam situāciju, kāda ir statūtsabiedrībām, valsts uzņēmumiem, mācību saimniecībām un zemnieku saimniecībām, tad šiem uzņēmumiem ir jāmaksā, salīdzinot ar zemnieku saimniecībām, vairākkārt lielāks nodokļu kopums. Tas pārsniedz šo summu apmēram 14 - 15 reižu.

Otrkārt. Šīs statūtsabiedrības, valsts saimniecības, mācību saimniecības nomaksā absolūti visus nodokļus, kas viņām uzlikti... ja viņām tie tiek aprēķināti, viņas cenšas nomaksāt šos nodokļus, ko viņām pienākas maksāt. Ja mēs saglabāsim to, ka tikai attiecībā uz zemnieku saimniecībām darbojas šis kompleksais līgums, tad es nezinu, kādas varētu būt sekas - šo transportu vienkārši nevarēs izmantot un nevarēs ar viņu strādāt.

Bez tam, ja mēs paskatāmies trešās daļas 6. pantu, tad redzam, ka var braukt tikai ar vienu transportlīdzekli... 1. panta 10. apakšpunktā ir minēts, ka transportlīdzekļi ir arī piekabes. Tātad ar vienu polisi, kas ir noslēgta kā kompleksais līgums, varēs braukt ar traktoru atsevišķi, bet ar traktoru un piekabi - ne. Tāpat nevarēs braukt ar vieglo automašīnu un piekabi. Līdz ar to tas rada disproporciju, un tādējādi būs lielas nesaprašanās. Mēs ierosinām, ka varētu braukt... arī tad, ja paliek tikai zemnieku saimniecības, tātad varētu braukt ar šīs polises kopijām. Jo kā tad tā? Teiksim, ja ģimenē ir divi cilvēki ar autovadītāja tiesībām, tad, ja, teiksim, sieva aizbrauc uz tirgu pārdot produkciju... vīrs ar traktoru uz lauku vairs nevarēs braukt. Tas vienkārši ir nesaprotami. Tas rada tādu situāciju, ka zemnieku saimniecībās vienkārši tiks traucēta normāla darbība. Es esmu par to runājis vairākās vietās, zemnieki ir diezgan lielā sašutumā par šā likumprojekta tādu variantu un iesaka to palabot tā, lai varētu normāli strādāt un normāli funkcionēt šīs zemnieku saimniecības.

Bez tā, ko es jau teicu, vēl par resursiem. Ārkārtīgi pieaug arī energoresursi. Tas notiek ar akcīzes nodokļa palīdzību un arī saistībā ar energoresursu cenām, jo viena kilovatstunda jau tagad paju vai statūtsabiedrībām maksā 6,5 santīmus. Tā ir liela summa un sastāda milzu kopsummas uzņēmumos.

Bez tam jūs jau zināt, ka zemnieku saimniecību darbība ir ļoti ierobežota, un to mēs varējām jau secināt no premjerministra Šķēles kunga ziņojuma, ka 53% no gaļas produktiem ir pašražotie gaļas produkti, ko mēs ražojam patēriņam kopumā. Labības produkti ir 62%. Tas liecina, ka zemniekam būtu milzīgs darba lauks, bet tiek ievesta produkcija no citurienes, un, ja viņš, teiksim, vēl vairāk sadārdzinās savu pašizmaksu, kura jau tagad nosedz resursu izmaksas no pārdotās produkcijas apmēram tikai par vienu piekto daļu, tad es vispār nezinu, kā zemnieki var... viņi vienkārši ir faķīri šinī lietā -, kur viņi ņem naudu un kā viņi attīstās, un kā viņi maksā?

Nevar piekrist arī tam, ka, teiksim, te "paietu" apakšā visi tie, kuri nodarbotos ar lauksaimniecību, vai tie saucamie bruģa zemnieki, kā mēs sakām. Šeit ir jābūt reģistrētajiem uzņēmumiem, kas veic lauksaimniecisko darbību. Ja viņš neveic lauksaimniecisko darbību, bet tirgojas vai veic kādus servisa pakalpojumus laukos, tad uz viņu tas, bez šaubām, neattiecas.

Tā ka lūdzu deputātiem izvērtēt šo faktisko stāvokli, kāds ir laukos, un atbalstīt mūsu iesniegto priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Deputāts Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es pilnībā atbalstu Bāna kunga priekšlikumu. Mans priekšlikums ir šaurāks. Es paskaidrošu, kāpēc ir tāds priekšlikums. Tāpēc, lai attiecinātu to komplekso līgumu uz visiem lauksaimniecības uzņēmumiem. Mēs zinām, ka krietna daļa zemnieku saimniecību ir noformētas kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Toreiz tas tika darīts tāpēc, ka individuālajam uzņēmumam ir pilna materiālā atbildība. Tas nozīmē, ka zemnieks riskē ar visiem saviem lopiem, tehniku un zemi, ja viņam gadās "iekrist" parādos. Savukārt sabiedrībā ar ierobežotu atbildību riskē tikai ar to kapitāla daļu, ko ir ieguldījis savā sabiedrībā. Tā kā zemniecība toreiz jau bija nostādīta sliktākā stāvoklī, jo viņiem bija jāsāk praktiski viss no nulles, jāiekārto sava saimniecība, tad daudzi, lai nepiedzīvotu šo lielo risku, ka viņus tūlīt varēs ūtrupēt, pēc pirmā neveiksmīgā aizņēmuma izvēlējās šo formu - sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA, kā mēs sakām). Ja mēs tagad šīm saimniecībām atņemsim iespēju noslēgt kompleksos apdrošināšanas līgumus, mēs nostādīsim tās ļoti neizdevīgā stāvoklī.

Mēs te jau divos sasaukumos mēģinām iedibināt kooperācijas ministra amatu un uztaisīt Kooperācijas ministriju - ar nodomu, un turklāt saprātīgu nodomu, ka kooperēšanās, kas normālās demokrātiskās tirgus zemēs ir viena no darbības formām, kas nodrošina efektīvu lielas tehnikas izmantošanu un efektīvu saimniekošanu un kopdarbību, būtu atbalstāma. Ar šo likuma pantu, kas aizliedz noslēgt kompleksos līgumus kooperatīvajām sabiedrībām, paju sabiedrībām, mēs savukārt atkal dodam triecienu zemnieku saimniecībām, dodam kārtējo triecienu Latvijas zemniecībai, lauksaimniecībai, neapzinādamies - vai varbūt apzinādamies, - ka tādā veidā mēs ļoti skaidri ejam uz Latvijas pamatu izpostīšanu. Jo jāatzīst, ka lauksaimniecība tomēr ir Latvijas pamats, un produkcija, ko te ražo, ir pati būtiskākā, jo mums nav izrakteņu. To mums vajag apzināties. Mums ir tikai meži un lauksaimniecības produkti, galvenie izejvielu avoti, ar kuriem mēs varam operēt.

Tāpēc es lūdzu jūs, godātie deputāti, pārdomāt šo jautājumu ļoti nopietni, jo mūsu mērķis taču ir Latviju saglabāt, nevis to izpostīt.

Bez tam es vēl gribu piebilst tam, ko teica Bāna kungs. Pie mums par dempinga cenām tiek ieplūdināta lauksaimniecības produkcija no Eiropas. Es uzsveru - par dempinga cenām. Ja kādam ir gadījies (un es ceru, ka te ir tādi cilvēki) aiziet arī tur uz tirgu un ieiet veikalos Eiropā, tas skaidri redz, ka, pārrēķinot latos, piemēram, viņu gaļas cena ir trīs reizes augstāka nekā Latvijas veikalos. Savukārt mēs redzam, ka gaļu no Eiropas ieplūdina šeit par vienu trešdaļu lētāku. Līdz ar to izspiež mūsu zemniekus no tirgus. Es ceru, jūs zināt, ka tirgus ekonomika nenozīmē savstarpējās konkurences godīgumu vai savstarpējās konkurences džentlmeniskumu. Dempings ir aizliegts normālās zemēs, bet starpvalstu attiecībās dempings, kā redzam, notiek, proti, pārdod produkciju zem pašizmaksas. To dara Eiropa. Ar vienu skaidru mērķi - padarīt Latviju par "banānu republiku", par kādām ir padarītas daudzas zemes ar šā dempinga palīdzību. Vai mēs, tik daudz skatoties uz Eiropu, nepamanām šo viņu organizēto darbību Latvijas nospiešanai uz ceļiem?

Godātie deputāti, padomāsim nopietni un atbalstīsim Bāna kunga priekšlikumu, bet, ja tas "neiet cauri", - vismaz manu priekšlikumu, kurš ir mazāk izvērsts šinī jautājumā! Aizstāvēsim Latvijas lauksaimniecību! Tā mēs aizstāvēsim paši sevi un aizstāvēsim arī to intereses, kuri pašlaik nejūt, ka tas būtu skāris viņu intereses, tādus kā lielie pārstrādes monopoli. Bet tas skars arī jūs. Arī jūs nonāksiet vergu un atkarīgo stāvoklī Eiropas priekšā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Tas, ka šodien mēs te sēžam, esam salasījušies kopā tāpēc, lai no jauna apspriestu šo likumu, kas ir no Valsts prezidenta Kancelejas mums atmests atpakaļ, - tas viss notiek nevis tautas vai sabiedrības interesēs, bet tādu struktūru lobija dēļ, kuras pie Valsts prezidenta, cik es saprotu, ir lielā cieņā. Teiksim, apdrošināšanas sabiedrības un visi, kas "ganīsies" ap šo naudu, kura tiks savākta par šo obligāto civiltiesisko apdrošināšanu. Tādā kārtā mēs tanī pašā laikā, kad runājam par augstu morāli, nevaram izvērtēt no morāles viedokļa, kā šis likums iespaidos sabiedrību. Es domāju, ka te ir ļoti daudz par ko runāt, taisni par morāli augstākajās sfērās un mūsu vadībā. Pamazām un cik es saprotu, jau sen mēs taisām nelielu Albāniju. Tikai labi, ka mēs, latvieši, neesam tik karstasinīgi kā albāņi un ka pie mums tā nenotiek. Bet reiz laikam pacietībai pienāks gals un, es domāju, mēs piedzīvosim kaut ko līdzīgu tam, ko šodien piedzīvo Albānija, ja tādā veidā rīkosimies.

Ja mēs runājam par to, ka trūkst naudas apdrošināšanas sabiedrībām, ja iekasē to, kas bija paredzēts, tad jājautā: kur tad paliek regresa kārtībā piedzītās summas, ko par radītajiem zaudējumiem noteikti piedzīs tiesas ceļā no tiem, kas izraisa avārijas? Vai tad tas ir maz? Es domāju, ka tas ir pietiekami, atliku likām pietiekami. Es domāju, ka var dzīvot zili zaļi šīs apdrošināšanas sabiedrības un visi, kas ap tām "ganās". Es domāju, ka nedrīkst ne par vienu santīmu palielināt šīs summas un vēl kaut kā apgrūtināt to cilvēku stāvokli, kam ir transportlīdzekļi. Un, bez šaubām, kā jau te teica Bāna kungs un Mauliņa kungs, šis likums ļoti smagu iespaidu atstāj uz lauksaimniecisko ražošanu, uz zemniekiem. Es domāju, ka šinī gadījumā zemniekiem nekādā ziņā nedrīkst ne par vienu santīmu palielināt šos maksājumus, ja mēs gribam tomēr kaut kā izdzīvot un gribam, lai varētu izdzīvot mūsu pamatnozare, kāda tā vienmēr ir bijusi un ir arī tagad.

Es domāju, ka ir jāatbalsta Bāna kunga priekšlikums, arī Mauliņa kungs ko teica. Un nekādā ziņā mēs nedrīkstam pieļaut, ka tiktu palielinātas šīs summas, kas tiks iekasētas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu, konkrēti, Lībanes, Panteļējeva, Keiša, Leiškalna, Bunkša, Straumes, Grīnblata, Kaksīša, Ķezbera un Seiksta, parakstītu iesniegumu, kurā ierosināts saīsināt uzstāšanās laiku debatēs par darba kārtības jautājumu "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums" līdz piecām minūtēm, ja runā pirmo reizi, un līdz divām minūtēm - otro reizi.

Vēlas runāt par šo iesniegumu Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Runās "par". Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šinī gadījumā vairs nav ko daudz diskutēt, tā kā mēs savulaik jau pieņēmām Prezidenta kunga augsto lūgumu. Un vismaz pagaidām diskusija ir par tiem punktiem, kurus Prezidenta kungs un apdrošināšanas firmas nav lūgušas izskatīt. Un arī tanī vietā, kurā būs jautājums, ko gan apdrošināšanas firmas, gan Prezidents ir lūdzis izskatīt, - arī tur viss ir pietiekami skaidrs šinī gadījumā, un tādēļ tur diskusijas nav vairs vajadzīgas. Jo pēc būtības tik un tā būs tikai balsošanas "mašīna" - "par" un "pret", jo visi viedokļi ir zināmi. Pēc būtības ir saņemta papildinformācija, bet es domāju, ka lielas pārrunas vairs nav nepieciešamas un mums beidzot ir jāizpilda Prezidenta kunga un apdrošināšanas firmu lūgums un jāapdrošina, un jādod tautai iespēja apdrošināties un katram nopelnīt to naudu, ko devis Prezidents un Dievs. Paldies.

Sēdes vadītājs. "Pret" vēlas runāt deputāts Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es tomēr esmu pret. Es domāju, ka debates vajag atļaut tik ilgi, kā ir paredzēts - 15 minūtes. Ja deputāti grib uzstāties, lai uzstājas un motivē! Jo tiešām nav skaidrs, kāpēc Prezidents vēlreiz atsūtīja šo likumu caurskatīšanai. Un brīnums, ka Prezidents tik viegli iespaidojas no dažādu privāto kompāniju spiediena. Tautā jau gan runā, ka tās privātās kompānijas palīdzot Prezidentam iekārtot dzīvi, teiksim, dzīvokli, un arī uz māsas vārda celt vasarnīcu Jūrmalā. Bet mums, deputātiem, tas nav skaidrs, un arī Prezidents pats nevar to visu pilnīgi paskaidrot. Viņš pats šeit nepiedalās. Kāpēc tad viņš nepiedalās, ja ir atsūtīts tas likumprojekts vēlreizējai caurskatīšanai? Man liekas, ka viņš ir valstij...

Es esmu pret. Es domāju, ja deputāti grib argumentēt savu uzstāšanos, lai visi runā tik ilgi, cik mums ir paredzēts. Tāpēc mums arī ir ārkārtas sēde.

Sēdes vadītājs. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret 10 deputātu priekšlikumu - saīsināt debašu laiku. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 13, atturas - 6. Deputātu priekšlikums ir pieņemts.

Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Jānis Mauliņš - otro reizi. Divas minūtes.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es tikai gribētu vēl piebilst attiecībā uz komplekso apdrošināšanas līgumu, ka šī specifika, kad ir daudz darbarīku un daudz apdrošināmo agregātu, pastāv praktiski tikai lauksaimniecībā. Un, lai mēs piedzīvotu normālu konkurenci lauksaimniecības uzņēmumu starpā, ir vajadzīga arī šinī punktā vienādība. Es uzsveru - tāpēc, ka vienīgā ir lauksaimniecība, kur ir daudz dažādu agregātu... Attiecībā uz citu tas nav paredzēts...

Sēdes vadītājs. Paldies. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nu man tā kā neērti nākt un runāt, varbūt atkārtot to pašu, ko jūs jau dzirdējāt, bet tomēr... Vakar, būdams uz laukiem, es redzēju, ko nozīmē mūsu jaunsaimnieku, lauksaimnieku, arī to, kas ieguvuši mantojumā saimniecības, traģēdiju. Tāds skats, iedomājieties! Lielā paju sabiedrības govju kūts, kas paņemta par pajām. Tūlīt lopi izkauti, pārdoti, vēl mētājas galvaskausi, mugurkauls... Un pašai kūtij pa pusei noplēsts šīferis, un saimniece lūdz blakus esošo jaunsaimnieku pievākt šo šīferi, un atlikušo šīferi viņa pievāks. Kas notiks ar pārējo, ar to karkasu, pie tam divstāvu? Milzīga siena noliktava ir bijusi... Veidojas drupas. Un šis zemnieks, uzzinādams, ka šodien apspriedīs šo civiltiesiskās apdrošināšanas likumu... Nav skaidrs, ko tad mēs apdrošinām - mašīnu, vadītāju, valdītāju vai īpašnieku, beidzot jau viss ir sajaukts. Ja brauc kāds, bet mašīna ir apdrošināta uz cita vārda, tad atbild tas, kas nebrauc ar šo mašīnu, un tas nesaņem nedz atlaides... un turklāt maksā divas vai trīs reizes vairāk, pat 100 vai 200 latus. Paskatieties, tur ir saputrotas visas šīs attiecības starp jēdzieniem "mašīnas īpašnieks", "vadītājs" vai "valdītājs". Bet tas viss vēl būs... Un kāpēc lai būtu zemniekiem apdrošinoties jāmaksā par dārgo mašīnu labošanu? Maza skramba mersedesa jaunākajam modelim maksā tikpat daudz, cik 2 - 3 žiguļi kopā, pilnīgi sadragāti. Jums taču būtu jāzina, kādas cenas ir mūsu "Motoservisā" un cik maksā žigulis vai vecs folksvāgens.

Kas attiecas uz Bāna kunga priekšlikumu, es domāju, ka tas ir jāatbalsta, jo tiešām tie, kas apstrādā zemi, ir izmisuši, dzirdot to, ka viņiem vēl un vēl būs jāmaksā - un arī par vairākām ierīcēm, ko piekabina pie traktora. Tā ir zemniecības kārtējā aplaupīšana. Bet to jau teica iepriekšējie runātāji. Un nav jābrīnās, ka tiešām mahinācijas notiek.

Šorīt no rīta satraukts pie manis atskrēja "Tçvzemei un Brīvībai" pārstāvis, kas paziņoja, ka vēlēšanu laikā Jūrmalā nav izsniegts "Tçvzemei un Brīvībai" biļetens. Iedoti ir visi biļeteni čupiņā, tajā viņš meklējis "Tçvzemei un Brīvībai" biļetenu, bet nav to atradis. Lūk, cik tālu var aizdomāties tie cilvēki, kas tiecas pēc slavas, varas un naudas! Tāpēc lūdzu atbalstīt Bāna kunga priekšlikumu. Kopumā - neatbalstīt vispār šo civiltiesiskās apdrošināšanas likumu kā nesagatavotu un neatbilstošu valsts interesēm. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Kaksīša kungs. Lūdzu!

J.Kaksītis. Es lūdzu atbalstīt komisijas atzinumu un gribu piebilst, ka tādā gadījumā, ja tiktu atbalstīts deputāta Bāna priekšlikums, būtiski izmainītos šā likuma koncepcija. Jūs redzat, ka tad transportā, satiksmē var piedalīties visi pieci šie transportlīdzekļi. Visi pieci uzreiz. Un nav pieļaujams, pēc likuma koncepcijas, ka būtu izmantojamas dokumentu kopijas, polises kopijas. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Par lauksaimniecības uzņēmumu. Šim jēdzienam faktiski nav definīcijas vai kvalificējošu pazīmju. Ir runa par to priekšlikumu, ko izvirza deputāts Jānis Mauliņš. Es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Edgara Bāna priekšlikumu - 6.panta pirmo un otro daļu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 20, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad spēkā paliek komisijas viedoklis.

Tagad balsosim par Mauliņa kunga priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Mauliņa kunga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 20, atturas - 12. Arī šis priekšlikums nav pieņemts.

J.Kaksītis. 11.pants. Par 11.pantu ir iesniegti divi priekšlikumi. Satiksmes ministra Krištopana priekšlikums: "Apdrošināšanas līgumu var noslēgt uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam. Robežapdrošināšanas līguma minimālais termiņš ir 15 dienas."

Deputāta Vītola priekšlikuma būtība ir noteikt, ka minimālais termiņš ir 7 dienas, un svītrot šā panta pirmās daļas otro teikumu, ka apdrošināšanas līgumu var noslēgt arī uz vienu vai divām dienām.

Komisija nav atbalstījusi nevienu no šiem priekšlikumiem. Pirmkārt, neatbalstīja tādēļ, ka Valsts prezidenta vēstulē, kā jau es sākumā teicu, par termiņiem nav nekas teikts un mēs uzskatījām, ka apspriest pēc būtības šo pantu, ja to nav lūdzis Valsts prezidents, nebūtu korekti. Taču, ja nu tomēr šeit Saeimas sēdē tiek šie priekšlikumi apspriesti, tad acīmredzot pieņemamāks būtu deputāta Vītola priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs ir pieteicies Pēteris Elferts - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

P.Elferts (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs motivējām mūsu iesniegumu, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 115.pantu un arī faktiski uz Valsts prezidenta vēstuli. Tur ir atsauce arī uz apdrošināšanas limitiem, un faktiski tātad mēs to iztulkojām kā laika limitu, nevis tikai kā tādu materiālu limitu. Atgādināšu Saeimas kārtības ruļļa 115.pantu: "Atkārtoti izskatot likumu, piemērojami noteikumi par likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā" un, balstoties uz to, Saeima savā praksē, otrreiz izskatot likumu "Par valsts obligāto dienestu", apsprieda un arī balsoja par visiem priekšlikumiem.

Par satiksmes ministra Krištopana priekšlikumu - par robežapdrošināšanas līgumu. Tātad tad, kad šis likums būs pieņemts, neapšaubāmi, mēs pievienosimies starptautiskajam līgumam par zaļo karti. Un tur ir ietverts šis minimālais termiņš - 15 dienas. Visiem deputātiem ir izsniegts materiāls par tiešo problēmu, kas saistīta ar to, ka apdrošināšanas līguma termiņš varētu būt arī viena vai divas dienas. Tātad ceļu satiksmes noteikumos ir teikts, ka ir jābūt... ka mašīna tiek pielaista pie ceļu satiksmes... ka tad ir jābūt šai vizuālajai informācijai - uzlīmei par to, ka cilvēks ir apdrošināts. Tātad, ja būs atļauta šī viena vai divas dienas, tad būs ārkārtīgi grūti veidot datu bāzi, kā arī kvalitatīvas uzlīmes, jo tās prasīs pietiekami lielu summu, lai nebūtu iespēju tās viltot - gan šīs uzlīmes, gan polises. Es aicinu atbalstīt satiksmes ministra priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Runās Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā bija redzams klasisks lobisma piemērs no ministrijas puses. Cienījamie kolēģi, ja pirmīt mēs neatbalstījām Bāna kunga iniciatīvu, labi, tam es vēl varētu piekrist, bet šajā gadījumā parādās ļoti īpatnēja situācija - tātad ministrija grib uzspiest lauksaimniekiem konkrēti šīs 15 minimālās dienas. Tātad tās varētu būt taisni lauksaimniekam, kad viņš izmanto savu traktoriņu kaut kādiem lauku darbiem.

Šajā gadījumā cienījamais Elferta kungs un apdrošinātāji grib panākt to, lai attiecīgi uz trim mēnešiem būtu obligāti jāapdrošina traktors. Kas iegūs peļņu? Iespējams, ka ministrija iegūs atskaitījumus un arī apdrošināšanas firmas. Un šajā gadījumā es aicinu neklausīt un neatbalstīt šo piedāvāto motivāciju, ko izteica ministrijas pārstāvis jeb Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, un paturēt spēkā to, par ko Saeima bija savā laikā jau nobalsojusi. Un šajā gadījumā gan Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Vītola kunga iniciatīvu, gan arī Krištopana kunga likumdošanas iniciatīvu vajadzētu noraidīt un neatbalstīt, jo tas ir pasliktinājums apdrošinātājiem, kuri paši ir apdrošinājušies. Tādēļ es aicinu šos abus noraidīt un tālāk pāriet jau pie limitiem.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es nevēlos darboties nevienam kā lobijs, bet ar vienu mazu piebildi. Es pats esmu autobraucējs ar vairāk nekā 20 gadu stāžu ar gada vidējo nobraukumu ap 70 000 kilometru. Līdz ar to man laikam kaut ko satiksmes laikā ir nācies piedzīvot.

Man nav īsti skaidrs, kāpēc mēs, Juridisko komisiju ieskaitot, gribam šādā veidā lobēt negodīgus vadītājus. Šeit ir parādījies negodīgo vadītāju lobisms. Jo tas nav nekāds noslēpums, ka mūsu postpadomiskais cilvēks kolosāli labi prot viltot visu pēc kārtas. Un viņam nebūs ne mazākās problēmas apdrošināt transportu uz vienu vai divām dienām un regulāri uzlīmē kaut ko izmainīt. Ja viņš vispār kaut ko mainīs...

Otrkārt. Galvenā apdrošināšanas masa tik tiešām laikam tomēr būs vieglais un smagais autotransports. Runājot par traktoriem - man mājas ir 900 metru aiz Rīgas robežas, kur es regulāri dzīvoju, Kalngales ciematā - un praktiski apkārtējiem traktoriem es pazīstu divas kategorijas: viena - tie, kurus var atrast kaut kur grāvī guļam ar piedzērušamies vadītājiem, un otri ir tie, kuri strādā augu gadu vai nu uz sava lauka, vai uz kaimiņa lauka, vai tāda baltrocīša kā es pasūtījumus izpildot, - ziemā izgreiderējot ceļu. Trīs mēneši ir pilnīgi normāli. Domāju, ka šādi strādīgi cilvēki pat arī ar trim mēnešiem nebūs apmierināti. Viņi acīmredzot būs spiesti apdrošināties uz visu laiku.

Cienītie kolēģi, mēs jau šeit daudz kur vienmēr minam piemērus. Varbūt kāds varētu nosaukt arī piemēru, kur pamatiedzīvotājs, nemaz par pilsoni nerunājot, var apdrošināt savu transportlīdzekli uz vienu dienu. Eiropā, Austrālijā un Amerikā es šādu valsti nezinu. Par Āfriku un Antarktīdu man ir grūti ko teikt. Var būt, ka tur ir šādi dati. Manuprāt, ir pilnīgi atbalstāma satiksmes ministra Krištopana izvirzītā iniciatīva. Pie tam es arī gribu atzīmēt, ka tie, kuri iebrauks Latvijā, tiem ir dots arī robežapdrošinājums, kas nav ilgāks par 15 dienām un kas bieži vien ir pietiekošs mūsu viesiem, lai ierastos mūsu valstī un šo valsti pamestu.

Es gribu šoreiz pateikt tā: ja man būs noteikti iebildumi pret jaunajām prēmijām, kas ir aprēķinātas augstākas, nekā mēs esam nobalsojuši, tad samazināt minimālo apdrošināšanas laiku... tā ir tikai rūpēšanās par iespējamajiem viltotājiem un likuma pārkāpējiem. Un iznāks tā, ka godīgie cilvēki maksās par viltotājiem. Šaubos, vai tas būtu mūsu Saeimas princips - atbalstīt šādas iespējas. Ir Antikorupcijas likums, un ir arī gadu šis minimālais apdrošinājums. Ja nu tik tiešām cilvēks ir tik bagāts, ka viņš var uzturēt savu transportlīdzekli un braukt ar to tikai trīs mēnešus vai - pēc šī projekta - vienu dienu gadā... ja viņš ir tik bagāts, tad es domāju, ka viņš varēs apdrošināties arī uz visu gadu, bet nabadzīgam cilvēkam tā būtu pārāk lepna iespēja. Šī iespēja interesēs tikai negodīgos. Aicinu neatbalstīt viņus! Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Kaksīša kungs. Lūdzu!

J.Kaksītis. Varbūt es komisijas vārdā arī nebūtu neko piebildis, ja tikko Krisberga kunga teiktajā nebūtu izskanējis, es teikšu, aizskarošs viedoklis par Juridisko komisiju. Un tāpat arī Elferta kunga teiktajā par laika limitiem.

Bet vispirms, Krisberga kungs... Es domāju, jūs atceraties, kāds bija Juridiskās komisijas viedoklis, kad likumprojektu iesniedza trešajā lasījumā. Un jūs arī atcerēsities to, ko es teicu pašā sākumā. Un te nu es gribu piebilst, ko teica Elferta kungs, - Prezidenta vēstulē ir pateikts tā, ka par laika limitiem tur gan neko nevar izlasīt. Es esmu spiests tūlīt vēlreiz izlasīt, kas ir teikts Prezidenta vēstulē: "Apdrošinātāja atbildības limiti..." Es nevaru nekā saprast, kur te ir laiks domāts, un tieši tādēļ arī jums, Krisberga kungs, un arī visiem pārējiem pasaku, ka Juridiskā komisija galvenokārt formālu iemeslu dēļ neatbalsta šos priekšlikumus, uzskatot, ka Valsts prezidents par tiem savā vēstulē nav neko minējis, un tādējādi tie nebūtu izskatāmi.

Bet izšķirieties ar balsojumu, kuru priekšlikumu jūs vairāk atbalstāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par satiksmes ministra Krištopana kunga priekšlikumu - 11. panta pirmās daļas tekstu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godātie kolēģi, es aicinu visus deputātus piedalīties balsošanā. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret satiksmes ministra Krištopana kunga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 32, attur as - 15. Nav pieņemts.

Tālāk balsosim par Vītola kunga priekšlikumu... Debates ir slēgtas, Vītola kungs! Mēs apspriedām abus priekšlikumus... Tāds izteiksmes veids, Vītola kungs, Kārtības rullī attiecībā uz procedūru nav paredzēts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Vītola priekšlikumu - aizstāt 11. panta pirmajā daļā vārdus "no 15 dienām" ar vārdiem "no 7 dienām" un svītrot pirmās daļas otro teikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 27, atturas - 11. Nav pieņemts. Paliek spēkā komisijas izstrādātais viedoklis.

J.Kaksītis. 14. pants. Juridiskā komisija ierosina izslēgt jēdzienu "vidējās". Šis labojums 14. pantā ir kontekstā ar labojumu 15. pantā par pamatprēmijām, uzskatot, ka jēdziens "vidējās" ir ļoti relatīvs. Tas ir atkarīgs no daudziem komponentiem, kā jūs redzat no materiāla, kas ir pievienots arī šodienas sēdē izskatāmajam likumam. Tātad šis vidējais jēdziens ir atkarīgs no tiem kritērijiem, kādus izvirza tas vai cits investors.

Līdz ar to mēs lūdzam atbalstīt, lai no 14. panta tiktu izslēgts jēdziens "vidējās".

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Deputāti runāt nevēlas. Vai pret atbildīgās komisijas viedokli - izslēgt vārdu "vidējās" no 14. panta pirmās daļas - iebildumi ir? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Atbilstoši tam es uzskatu, ka arī 15. pantā ir akceptēts šis priekšlikums - izslēgt vārdu "vidējās".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo komisijas slēdzienu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 15. pantā ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas kundzes priekšlikumi par pamatprēmijām. Juridiskā komisija nav atbalstījusi dažus šos priekšlikumus, bet dažus ir izteikusi savā komisijas redakcijā, tādēļ sniegšu nelielu komentāru.

Tātad vispirms Andrejevas kundze ierosina noteikt šādas pamatprēmijas: vieglajiem automobiļiem - 31 lata apmērā, trešais priekšlikums ir par mikroautobusiem - 41 lata apmērā, nākošais priekšlikums - kravas automobiļiem - 55, trešajā daļā pamatprēmijas autobusiem - 45 lati, motocikliem - 10 lati, traktortehnikai - 11 lati, tramvajiem un trolejbusiem - 87 lati, piekabēm - 11 lati.

Juridiskā komisija uzskata, ka nebūtu atbalstāms Andrejevas kundzes priekšlikums par mikroautobusiem. Mūsuprāt, pēc šāda kritērija transportlīdzekļi nebūtu iedalāmi, jo visi tie transportlīdzekļi, kuros ir astoņas pasažieru sēdvietas, ir vieglie transporta automobiļi un uz tiem attiektos otrajā priekšlikumā noteiktā prēmijas summa - 31 lats.

Juridiskā komisija neatbalstīja arī to, ka tiktu noteiktas vienotas prēmijas visām piekabēm. Pēc mūsu ieskata, piekabes ir stipri atšķirīgas. Juridiskā komisija uzskata - un tas ir panta septītajā daļā iestrādāts -, ka pamatprēmijas apmērs vieglo automobiļu piekabēm varētu būt 5 lati gadā, traktoru un pašgājēju piekabēm - 7 lati, un kravas automobiļu un uz to bāzes izgatavotu vai būvētu transportlīdzekļu piekabēm - 15 lati. Prēmijas apmērs, ņemot vērā transportlīdzekļa tipa piekabes pilnu masu, varētu pārsniegt pamatprēmiju, bet ne vairāk kā 6 reizes.

Komisijas atbalstītā 15. panta redakcija ir 4. ailē. Apspriežot šos skaitļus, komisija vadījās gan pēc tā materiāla, kas komisijai bija jau iepriekš pieejams, gan arī pēc tā, kurš tagad ir deputātu rīcībā un ir pievienots šim likumam, kas šodien tiek apspriests.

Aicinu atbalstīt komisijas izstrādāto 15. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Jānis Rāzna - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs neatbalstīt 15. panta jauno redakciju, un būtībā šobrīd es nācu šeit priekšā, lai pateiktu jums, ka es aicinu jūs neatbalstīt visu šo likumprojektu kopumā. Un tūlīt es jums pateikšu, kāpēc, bet vispirms paskaidrošu, kāpēc aicinu neatbalstīt 15. pantu. Jo runāt mēs varam šeit dažādi, bet būtībā "groži" paliek Ministru kabineta rokās. Kā nupat Kaksīša kungs teica, prēmijas var palielināt pat līdz 6 reizēm. Tad iedomājieties... Mēs varam šajā sakarībā runāt par 20, 30 un 40 latiem. Pareiziniet šos skaitļus ar 6, un tad jūs sapratīsiet, ka galarezultātā visu noteiks Ministru kabinets.

Var būt runa arī par nedaudz mazākām niansēm. Paskatieties panta septīto daļu jeb 7. punktu! Tātad prēmijas apmērs vieglo automobiļu un uz to bāzes būvēto transportlīdzekļu piekabēm ir 5 lati gadā, traktoru piekabēm un pašgājēju piekabēm - 7 lati. Es pirmo reizi dzirdu tādu vārdu - pašgājēju piekabes. Ja tie ir kādi pašgājēji stūmēji, tad varētu tos tā nosaukt, kara laikā bija pašgājēji lielgabali. Bet par pašgājēju piekabēm pie mums nav dzirdēts. Bet tas nebūtu galvenais. Galvenais šobrīd ir kaut kas cits. Ja piekabe ir piekabināta aizmugurē transportlīdzeklim, automašīnai, kas iet ar ātrumu 80-90 km stundā, tad, lūk, par to jāmaksā tikai 15-16% no šīs automašīnas apdrošināšanas summas. Bet, ja tas ir traktors, kas iet ar 30 km ātrumu stundā, tad, lūk, par šādam transportlīdzeklim piekabinātu piekabi ir jāmaksā 70% no traktora summas. Vai tad tas ir pareizi? Man šķiet, ka riska pakāpe ir lielāka, ja lielāks ir transportlīdzekļa ātrums. Absolūta nesamērotība.

Un seko 8. punkts: "Òemot vērā ceļu satiksmes riska pakāpi..." Es nezinu, kā to var ņemt vērā, jo automašīnas pārvietojas pa visu Latvijas Republikas teritoriju. Un tālāk šajā punktā rakstīts, ka, ņemot vērā arī transportlīdzekļu daudzumu, Ministru kabinets var noteikt atsevišķās administratīvajās teritorijās citus koeficientus. Nu izsmiekls, es uzskatu! Nekas cits tas nav. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Tātad, manuprāt, ir vai nu 15. pants jāatstāj iepriekšējā redakcijā, vai arī vispār šis likumprojekts nav pieņemams. Un es jums pateikšu, kāpēc. Es varbūt šobrīd šeit tik asi nebūtu runājis, bet, lūk, man ir rokā nodokļi par zemes īpašumiem, un tūlīt es jums tos nolasīšu. Rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas objektu celtniecība un uzturēšana: lauku apvidos 1 kvadrātmetrs maksā 22 santīmus. Mežotnes pagastā zem vienas fermas, kurā ir 180 slaucamas govis, ir 5 hektāri. Tie ir 11 tūkstoši latu. Mēs esam tā Saeima, kura likvidēs lopkopību mūsu republikā - šajā sasaukumā, ja šis paliks... Izlasiet un iedziļinieties. Tātad uzticības Ministru kabinetam nevar būt, mums ir jākontrolē viņa darbība, un es domāju, ka mums arī šie uzcenojumi attiecībā uz zemes nodokli ir šeit jāizskata.

Un šobrīd es aicinu arī šajā likumprojektā nedot Ministru kabinetam šādas tiesības - seškārtīgi palielināt apdrošināšanas prēmijas.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Mani vienmēr satriec un savā veidā uzjautrina, ja vairākuma pārstāvis sāk augstajā tribīnē raudāt un žēloties. Šinī gadījumā man jābrīnās, kādēļ cienījamā "Saimnieka" pārstāvis tagad tā raud, ja "Saimnieka" ministri ir valdībā. Es domāju, ka "Saimniekam" vajadzētu draudzīgi atbalstīt Šķēles kungu, kurš norādīja jau savā pēdējā runā (ko katram vairākuma pārstāvim vajadzētu iemācīties no galvas kā divreiz divi), ka 50 hektāru saimniecībām Latvijā ir jāpazūd. To teica jūsu vadonis Šķēles kungs. Un tādēļ jājautā: ko tad jūs, Rāznas kungs, tā satraucāties? Vai nu izejiet no valdības visi laukā, vai pakļaujieties savam vadonim.

Šinī gadījumā es varētu teikt tā: kā opozīcijas pārstāvim man ir tomēr vieglāk nekā dažiem īpatņiem no vairākuma. Es šinī gadījumā būšu spiests atturēties, kaut gan tā variācija, ko piedāvā komisija, man liekas, ir savā veidā pat optimālāka. Nu, bet šinī gadījumā tas laikam būs jāatstāj paša valdošā vairākuma rokās, lai jau parāda savam "tçtim" Ðķēlem to, kā viņi domā un dara. Un, piedodiet, vajadzēja pirms tam veikt savā starpā šo diskusiju par to, vai Latvijā 50 hektāru saimniecības tiks saglabātas vai netiks. Jo ar opozīcijas pārstāvjiem vairākums nekonsultējas, mūsu viedoklis nevienu neinteresē. Mēs varam tikai pieņemt to galarezultātu vai arī, kā es jau teicu, šinī gadījumā vismaz atturēties balsojumā.

Tā ka šinī gadījumā jums, valdošajam vairākumam, "Latvijas ceļam", "Tçvzemei un Brīvībai" un "Saimniekam", vajadzēja iepriekš ar Šķēli to visu izdiskutēt, un tad jūs zinātu, vai jāatbalsta Valsts prezidenta kungs vai nav jāatbalsta. Bet tagad veidojas īpatnēja situācija. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

A.Golubovs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Šo priekšlikumu iesniedza Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrejevas kundze. Bet Saeimas kārtības ruļļa 95. pantā nav paredzētas tādas iniciatīvas valsts sekretārēm, tāpēc tas priekšlikums nav izskatāms pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Imants Liepa - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie klātesošie! Izmantojot šo gadījumu, es gribu vērst deputātu uzmanību uz Saeimas darba kvalitāti. Nu jau kurais likumprojekts vai, pareizāk sakot, likums no Valsts prezidenta puses tiek atdots atpakaļ. Kā mums vērtēt šādu situāciju? Acīmredzot šeit ir arī subjektīvi iemesli, un es nekādā ziņā nesaskatu no Valsts prezidenta puses kaut kādas aizdomas, pret Saeimu vērstus neuzticības apliecinājumus. Lieta ir tā, ka mēs Saeimā esam spiesti strādāt informācijas deficīta apstākļos. Paskatieties, kādā veidā mums tiek iesniegti dažādi likumprojekti un tiek novirzīti izskatīšanai komisijās! Šie likumprojekti nav pamatoti ar aprēķiniem, tiem nav pievienoti nekādi pielikumi, nekādi algoritmi, nekādi aprēķini, piemēri, nekādas kvantitatīvas analīzes. Priekšlikumi pamatojas tikai un vienīgi uz vēlmēm vai, labākajā gadījumā, uz tādiem tīri aprioriem pieņēmumiem un neko vairāk. Arī šo konkrēto likumprojektu mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā apspriedām pilnīga informācijas deficīta apstākļos. Un tas nav normāli.

Tālāk. Ir nenormāli tas, ka, atvieglojot darbu šeit Saeimā, daudzos likumprojektos tiek ierakstīta frāze: "atbilstoši Ministru kabineta izstrādātajiem nosacījumiem". Tādējādi mēs savas likumu pieņemšanas tiesības daļēji uzticam Ministru kabinetam, deleģējam Ministru kabinetam. Un tas nav normāli.

Paskatieties šajā konkrētajā gadījumā uz apspriežamo 15. pantu! Tur ir runa par 31 latu. It kā ļoti nomierinoši, bet tanī pašā laikā... Un tā tiek nosaukta par pamatprēmiju. Tālāk tiek ieviests jauns jēdziens - "prēmija", un tā ir reizinājums, kas tiek iegūts, pamatprēmiju pareizinot ar koeficientu. Un atkal šos koeficientus, atkarībā no tā un tā, un tā, visai "uzplūstoši" nosaka Ministru kabinets. Kur ir šie Ministru kabineta noteikumi (vismaz projekts), lai varētu deputāti pirms lēmuma pieņemšanas redzēt, kādi šie koeficienti būs un atkarībā no kā tie ir izstrādāti? Absolūti nav šādas informācijas. Līdz ar to, izvērtējot tos jautājumus, tās kvantitatīvās nianses, kas šeit ir dotas 1. pielikumā - paskatieties, lūdzu! -, nerodas nekāda ticība šo aprēķinu adekvātumam. Nu paņemiet, paskatieties! Apdrošinājušies uz pilnu gadu (procentos no reģistrētajiem transportlīdzekļiem): kravas mašīnas - 36,9% (ar kādu augstu precizitāti tiek veikta prognoze!), motocikli - 22,9%, un traktortehnika - 12,2%. Turklāt šeit ir runa par obligātu apdrošināšanos. Ja obligātās apdrošināšanas prognozēs tiek pieļauti 22,9% attiecībā uz motocikliem, tad jāprasa - ko darīs ceļu policija, kad šie motocikli bez apdrošināšanās brauks pa ceļiem? Ko tad mēs pieņemam? Ka ceļu policija nestrādās? Vai ka ceļu policija, šos sodīdama, zināmā mērā iegūs nepamatotus ienākumus? Šādas prognozes absolūti neliecina par aprēķinu nopietnību un neizraisa nekādu uzticību šādiem aprēķiniem. 22,3% ir uzturēšanas izdevumi. Lielas aizdomas, ka tie ir daudz par lielu.

Es arī esmu par to, ka šis pants būtu noraidāms vai atstājams iepriekšējā redakcijā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl kāds deputāts. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Tātad mēs paaugstināsim tā saucamo prēmēšanu tiem lielās naudas saņēmējiem. Un kāpēc tas ir vajadzīgs? Lai vienkārši "iesaldētu" valsts līdzekļus apmēram 1500 klerkiem, ierēdņiem, kuri apkalpos šo apdrošināšanu. Šie būs privāti... Jā, mēs nodrošināsim darba vietas. Būtībā - darba vietas, kas neko neražos. Kaut gan jāsaka tā: ieies kopproduktā arī šis ražojums, šis apkalpojums. Taču mēs esam aizmirsuši, ka mēs nevaram atļauties tādu luksusa lietu - apkalpot kaut kādu civiltiesisko atbildību tad, kad zeme, tauta, valsts ir nabaga. Eiropā to sāka pirms 20 gadiem, un dažās valstīs vispār vēl nav... Bet mēs šo luksusa lietu te ieviešam un "iesaldējam", pēc mana aprēķina, 15 miljonus, ko izvelk no kabatas... un tos "iesaldē" un atdod šim "salmu" darbam. Sīzifa darbam, ko veiks tie ierēdņi. Ar to summu mēs varētu darīt tā, kā kādreiz pirmskara Latvijā darīja, - aizdevumu veidā to dot zemniekiem. Aizdevumu dotu maziem uzņēmējiem ar noteikumu - ja jums labi veiksies, mēs tikai prasīsim procentus un dzēsīsim šos aizdevumus. Tad attīstītos tauta un valsts. Bet mūsu premjers, kurš uzskata, ka valsts jāvada kā uzņēmums, šinī aspektā absolūti nedarbojas kā uzņēmējs. Kurš gan savā uzņēmumā pieļautu lieku darbaspēku, tā teikt, Sīzifa darba veicēju, kam nekādas jēgas nav?! Šie apdrošināšanas ierēdņi... tās būs darba vietas, kas neražos absolūti neko. Ja gribam nopietni runāt, tad jāsaka, ka viņi autovadītāju bezatbildību vairos... Viens man pazīstams puisis brauc ar tādu "íenguru sitēju", ka man būs mierīgi jāpabīda malā tas žigulis, lai nemaisītos pa kājām... man jau nebūs pašam vairs jāmaksā, jo neviens žigulis jau nesasniegs to noteikto limitu, ko var izmaksāt... Viņš samaksās mazāk, un to arī apdrošināšanas sabiedrība piedzīs... Vārdu sakot, mēs ražojam darba vietas bezjēdzīgam darbam, "iesaldējam" līdzekļus, kurus varēja ieguldīt mūsu tautsaimniecības attīstībā, un radām bagātniekus, radām negodīgus naudas ieguvējus un priecīgi atbalstām tos, kas prasa šāda veida biznesu. Būsim prātīgi un vērsīsimies vispār pret šo nevajadzīgo naudas ieguldīšanu liekā darbā! Jo mums jau ir veseli projekti, kuros šāds darbs tiek veikts. Mēs zinām, ka saistībā ar sertifikātiem strādā 2000 lieku ierēdņu. Mēs viņiem maksājam no savas kabatas, bet labuma tur nav nekāda. Padomāsim! Es varētu uzskaitīt vēl kādus piemērus par šādu lieku darba vietu taisītājiem. Vai tad mums ir kaut kas jāražo vai jārada šis nacionālais kopprodukts uz šādu lieko darbu, uz šādu pakalpojumu rēķina, no kuriem nav nekāda labuma? Padomāsim nopietni, ko mēs darām ar Latviju!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Golubova kungs otro reizi vēlas runāt. Lūdzu!

A.Golubovs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Mani nekādā ziņā nepārliecināja ne Satiksmes biroja aprēķini, ne apdrošinātāju aprēķini, īpaši tāpēc, ka tieši apdrošinātājiem bija paredzēta peļņa - apmēram pusmiljons latu. Un tāpēc es gribu aicināt visus nebalsot par šo priekšlikumu un noraidīt to, lai paliek tā, kā bija agrāk, - tās pašas pamatprēmijas.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Atcerieties, ka šoreiz šī ir obligātā civiltiesiskā apdrošināšana. Vēlreiz to uzsveru. Kāpēc? Atcerieties, - kad bankā "Baltija" vajadzēja noguldīt naudu, tad ieteica - tas nebija obligāti -, ieteica rajoniem, pašvaldībām noguldīt bankā "Baltija" naudu, atcerieties! Un šķiet, ka tas bija tas pats Prezidents, kas ir tagad, kas pie glāzītes Rundāles pilī apliecināja, ka arī viņam tur atrodoties nedaudz naudiņas un ka viņš esot pilnīgi drošs par šo cienīto vīru, kura mājā viņš dzīvoja kādu laiku. Obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas likuma projekts jeb likums, par ko mēs nobalsojām, nepatīk, lūk, atkal šim pašam Prezidentam. Cienījamie kolēģi, tautieši, ko domās par mums visi tie, kas toreiz stiepa turp savus beidzamos 30 latus? Un tagad tie vis nebūs 30 lati. Ir koeficients - 1,5, ir paredzēti Ministru kabineta noteikumi, kas nav zināmi. Es ļoti lūdzu noraidīt šo priekšlikumu. Un ļoti lūdzu kopumā nobalsot "pret". Esam iztikuši bez tā. Lai apdrošina katrs savu mašīnu, lai apdrošina katrs savu dzīvību, viss tas ir iespējams. Bet nedrīkstam spiest obligāti apdrošināties šodien, kad zemniecībā tiešām ir dramatisks stāvoklis, traģisks stāvoklis... bez šaubām, varat domāt arī tā, ka tā ir traģikomēdija. Jā, ārvalstīm tā ir komēdija bieži vien. Tie notikumi, kas šeit notiek. Bet es uzskatu, ka mūsu tautai tā ir traģēdija.

Es lūdzu noraidīt gan šo priekšlikumu, gan arī kopumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Kaksīša kungs!

J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi! Vispirms - par tām darba vietām. Darba vietas varbūt būs, es nezinu, cik tūkstošu, bet katrā ziņā tie nebūs ierēdņi, klerki. Tā ir privātstruktūra, kas ar to nodarbosies, tā ka no nodokļu maksātāju kabatām nebūs viņiem alga jāmaksā.

Nākamais. Par riska pakāpi. Es negribētu piekrist, ka riska pakāpes vienīgais kritērijs ir ātrums. Riska pakāpē ir vismaz divi pamatkritēriji - masa un ātrums. Bez masas nevar noteikt riska pakāpes faktoru.

Kas attiecas uz šo informatīvo materiālu, es domāju, ka mums ir jārunā ne tikai par vienu shēmu vai par vienu pielikumu, bet būtu jāapskata arī pārējie pielikumi, piemēram, pielikums nr.5, kurā ir parādīts, kādas bija apdrošināšanas pamatprēmijas Igaunijā 1996.gadā. Tā ka, vadoties pēc visiem šiem apsvērumiem, ir tāds Juridiskās komisijas priekšlikums.

Es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas atbildīgās komisijas atbalstīto likumprojekta 15. panta "Pamatprēmijas un prēmiju apmēri" redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 31, atturas - 4. Pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, pieci deputāti - Mauliņš, Grīnbergs, Zelgalvis, Kazāks un Liepa - lūdz pārbalsot Edgara Bāna priekšlikumu par likumprojekta 6. panta pirmo un trešo daļu, jo deputāts Mauliņš runāja un balsoja "par", bet izdruka rāda balsojumu "pret".

Vai deputāti vēlas par šo piecu deputātu iesniegumu runāt "par" vai "pret"? Runāt nevēlas. Vai piekrīt piecu deputātu priekšlikumam - pārbalsot deputāta Bāna priekšlikumu? Par to mums ir jābalso. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret piecu deputātu - Mauliņa, Grīnberga, Zelgalvja, Kazāka un Liepas - priekšlikumu pārbalsot likumprojekta 6. panta pirmo un trešo daļu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi! Lūdzu rezultātu. Par - 37, pret - 31, atturas - 8. Priekšlikums netiek pieņemts.

Lūdzu, turpināsim izskatīt likumprojektu!

J. Kaksītis. 16.pants. Par šo pantu ir iesniegti divi priekšlikumi, - arī deputāta Druvas priekšlikums. Deputāta Druvas priekšlikums ir tabulas 2.ailē un, kā ir rakstīts, paredz pārveidot trešo daļu par piekto daļu un izdarīt šādus grozījumus... Proti, ir runa par to, ka apdrošināšanas prēmijas var samazināt ne tikai par 50%, bet vēl vairāk - par 55% vai 60%, ja ir vairāki nosacījumi, proti, ja pirmajā gadījumā, aizstājot skaitli "50%" ar skaitli "60%", nosaka, ka apdrošināšanas prēmijas samazina līdz šim lielumam, ja apdrošinājuma ņēmējs uzņemas atbildību par pirmajiem 200 latiem no apdrošinātajam objektam nodarītā zaudējuma.

Analoģiska ir arī ceturtā daļa. Runa ir par 60%, ja uzņemas atbildību par 400 latiem. Juridiskā komisija nav atbalstījusi šos priekšlikumus, bet, neatbalstot šos priekšlikumus, pirmais un pats būtiskākais arguments ir tas, ka jēdzienam "uzņemas atbildību par pirmajiem 200 vai 400 latiem" nav nekāda, ja tā varētu teikt, seguma. Uzņemties jau var, bet kāda ir garantija, ka tas tiks izpildīts. Nav mehānisma, kas varētu piespiest to izdarīt. Līdz ar to Juridiskā komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Vai varbūt nav vajadzības balsot? Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Šajā pašā pantā nākamais ir deputāta Māra Vītola priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu un noteikt, ka apdrošinātāji atbilstoši obligātās apdrošināšanas līgumiem var papildus samazināt apdrošināšanas prēmijas. Juridiskajā komisijā neatbalstīja šo priekšlikumu. Galvenais, kādēļ neatbalstīja šo priekšlikumu, ir tas, ka, samazinot apdrošināšanas prēmijas, zināmā veidā var tikt sekmēta nepamatotas konkurences veidošanās tikai ar vienu kritēriju - ka tā vai cita firma piedāvās samazināt apdrošināšanas prēmijas. Līdz ar to apdrošināšanas prēmijas izriet no noteiktiem, zināmiem aprēķiniem. Var būt, ka šis priekšlikums varētu tikt atbalstīts nākamajos gados, bet, mūsuprāt, pirmais gads un ne tikai pirmais gads, bet tas būs ne agrāk kā šogad no 1.septembra... Ja likums tiks pieņemts tādā redakcijā, kādā pašreiz ir izstrādāti pārejas noteikumi, tad pirmais gads būtu tas, kuram ir jābūt uzkrājumu gadam - lai uzkrātos prēmijas un lai varētu tikt izmaksāti limiti tām personām, kuras būs vai nu cietušas, vai kādā citā veidā nonākušas saskarsmē ar satiksmes negadījumiem un kurām pienāktos šīs izmaksas. Tādēļ mēs neatbalstījām šo Māra Vītola priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir iesniegts, no manas puses, viena iemesla dēļ - lai veicinātu apdrošinātāju savstarpējo konkurenci un lai šīs konkurences rezultātā, ja tas ir iespējams no apdrošinātāju viedokļa, noteiktu pazeminātas apdrošināšanas prēmijas. Tas, manuprāt, ir uz tirgus ekonomiku orientēts priekšlikums un ļoti būtisks tajā ziņā, ka ir, piemēram, transporta uzņēmumi, vienalga, vai tas būtu Taksometru parks vai Autobusu parks, vai arī, piemēram, valdības autobāzes, kuras ir liels pasūtītājs, liels klients apdrošinātājiem. Līdz ar to apdrošinātāji būtu ieinteresēti apkalpot šādus klientus un objektīvi, savā starpā konkurējot, noteiktu zemāku apdrošināšanas prēmiju, kas būtu izdevīgāka savukārt tam, kas apdrošina savus transportlīdzekļus.

Otrkārt, šeit ir runa par normālas konkurences radīšanu šajā apdrošināšanas tirgū. Līdz ar to apdrošināšanas kompānijas varētu uzlabot pašas savu darbu, samazināt izdevumus administrācijai un citiem pakalpojumiem, ko tās sniedz. Bez tam, samazinot šo prēmiju, iegūtu arī tas, kurš apdrošina šos transportlīdzekļus. Manuprāt, tas ir izdevīgi abām pusēm - gan apdrošinātājiem, gan tiem, kuri vēlas apdrošināt savus transportlīdzekļus. Un, no otras puses, ir noteikta institūcija, ja mēs domājam par kontroli, kura uzraudzīs šos apdrošinātājus, tātad šis apdrošināšanas tirgus tiek pārraudzīts likumā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to es lūdzu jūs atbalstīt šo loģisko priekšlikumu un tādējādi šo mūsu apdrošināšanu balstīt uz tirgus ekonomikas pamata, kas ir konkurence starp apdrošinātājiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Šeit ir klasiski izcils piemērs tam, ka likumdošanas kārtībā tiek iedibināta iespēja atkal kādiem līdzīgiem būt līdzīgākiem par citiem sev līdzīgajiem. To var saukt par korupciju, to var saukt citos ekonomiskos vai zinātniskos terminos un tā tālāk, un tā tālāk, bet šeit izpaužas klasisks piemērs tam. Neaizmirsīsim, ka runa ir par obligāto apdrošināšanu. Un, ja reiz obligāta, tad obligāta, un nevajag atkal šeit mēģināt iestrādāt divdomīgas frāzes, kuru rezultātu varētu noteikt tāda vai citāda vienošanās vai saruna, vienalga kā to nosaukt. Iepriekšējie šā panta punkti runā par to, ka I un II grupas invalīdi un 40%... Šeit tā lieta ir skaidra, un šeit nekādas vienošanās nevar būt.

Bet šajā priekšlikumā ir ierakstīts, ka ir vēl papildu vienošanās ar šo vārdiņu, it īpaši pasvītrojot šo slideno nostādni. Es, cienījamie kolēģi, aicinu noraidīt šo priekšlikumu kā galīgi nepieņemamu. Konceptuāli un principiāli nepieņemamu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt Modris Lujāns, bet, Lujāna kungs, līdz pārtraukumam ir atlikušas trīs minūtes... Paldies. Lūdzu, trīs minūtes! Frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā der vecs Veidenbauma dzejolis par vienu to mācītāju, kas notrauš asariņu, ieraugot grūtdieņus. Šajā gadījumā man rodas sajūta, ka Vītola kungs ir lietojis šo klasisko variāciju - vai nu kā parlamentārais sekretārs ir notrausis asariņu, vai arī kā kristīgais demokrāts notrausis asariņu. Jo šeit veidojas patiešām paradoksāla situācija, uz kuru Liepas kungs jau pareizi norādīja. Tātad viena sabiedrības daļa obligāti apdrošināsies, bet Vītola kungam pēkšņi kāda apdrošināšanas firma teiks: "Tu, puis, mums patīc, mēs tev to mašīnu apdrošināsim par velti!" Un pēc šā viņa piedāvātā projekta veidojas, ka tas ir pilnīgi reāli, ka tāda situācija var izveidoties. Varbūt kādam citam, teiksim, ministrijai vai vēl kādai firmai par pārējās sabiedrības ieņemto naudu apdrošināšanas firma izdarīs šo darbību varbūt ļoti lēti - par 1 santīmu. Tagad jau ir tāds jēdziens - 1 santīma apdrošināšanas maksa. Tā ka man daļēji ir kauns šajā gadījumā par kristīgo demokrātu Vītola kungu, ka viņš var dot šādus priekšlikumus. Taču var būt, ka šajā gadījumā viņš pārstāv Finansu ministrijas intereses, un tad tas ir cits jautājums. Varbūt patiešām Finansu ministrijai tik ļoti trūkst līdzekļu, ka viņa gribētu uz tā fona iegūt sava transporta civiltiesisko apdrošināšanu? Un tomēr šis projekts un priekšlikums ir nekorekts un patiešām savā ziņā amorāls. Paldies par uzmanību. Es aicinu to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti pieteikušies nav.

Komisijas vārdā, Kaksīša kungs, vai vēlaties kaut ko piebilst?

J.Kaksītis. Es uzturu spēkā komisijas viedokli un gribu teikt tikai to, ka šis likums jau neaizliedz uz citu apdrošināšanas veidu rēķina arī samazināt. Tas neaizliedz to, ja apdrošinātājs tā vēlas darīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Vītola priekšlikumu - papildināt 16.pantu ar jaunu ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 42, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, tā kā pēc dažām minūtēm būs pienācis pārtraukuma laiks, es gribu visu jūsu vārdā sveikt mūsu kolēģi Andreju Požarnovu, kurš vakar kļuva 35 gadus jauns. (Aplausi.)

Pārtraukums līdz 13.30.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim izskatīt ārkārtas sēdei apstiprināto darba kārtību. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Juris Kaksītis. Strādāsim ar dokumentu. 17.pants. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

17.pantā deputātu priekšlikumu nav, bet Juridiskā komisija ir izdarījusi vienu redakcionālu labojumu. Panta otrajā daļā teksts ir iestrādāts tā, kā tas ir arī pirmajā daļā, - vārdkopas "var palielināt" vietā ir ierakstīts vārds "palielina". Kā jau teicu, tas ir tāpat kā pirmajā daļā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas slēdzienu? Vai kāds vēlas runāt? Deputāts Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Kaksītis. Tā nav 17.panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Tas ir jūsu priekšlikums, Leiškalna kungs, vai vēlaties par to runāt?

J.Kaksītis. Tas nav... Es atvainojos, esmu vainīgs! Es sāku runāt par otro priekšlikumu, lai gan vajadzēja runāt par pirmo. Tātad, godājamie kolēģi, es vēlreiz atvainojos!

Ir deputāta Leiškalna priekšlikums - 17.pantu izstrādāt tādā redakcijā, kāds ir otrajā ailē šis teksts. Tātad 17.panta pamatdoma ir sekojoša: vajadzētu palielināt apdrošināšanas prēmijas apmēru gadījumos, ja transportlīdzekļa vadītājs ar šo transportlīdzekli, pirmkārt, vai nu noteiktā laika periodā ir izraisījis avāriju, vai arī, ja viņš satiksmes līdzekli ir vadījis, būdams alkohola reibuma, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā.

Atšķirībā no trešajā lasījumā pieņemtā teksta deputāts Leiškalns ierosina palielināt šo nelabvēlīgo seku sankciju, ja to tā var nosaukt, par 400% gadījumos, kad ir izraisīti divi vai vairāki satiksmes negadījumi, vai ja šajā laikā ir vadīts transportlīdzeklis, atrodoties alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā. Tā ir otrā daļa. Un trešā daļa runā par 500%, ja ir šāds gadījums, kad ir noticis gan satiksmes negadījums, gan konstatēta vadīšana apreibinošā stāvoklī.

Kādēļ Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu? Priekšlikumu neatbalstīja sekojošu iemeslu dēļ. Visnotaļ arī es kā cilvēks piekrītu tam, ka ir jāvēršas pret tiem satiksmes līdzekļu vadītājiem, kuri vai nu bieži izraisa satiksmes ceļu negadījumus, vai arī vada transportlīdzekli šādā te reibuma stāvoklī. Taču, mūsuprāt, palielinot tik būtiski, kā to ierosina kolēģis Leiškalns, var sasniegt arī pretējo efektu, - ka nelabvēlīgās sekas ir tik augstas, ka rodas vēlme viņas apiet vai kaut kādā veidā no viņām izvairīties. Piemēram, ja matemātiski salīdzina vai runā par trešo daļu, kur ir piedāvāti 500%, tad, pareizinot to ar 31, tad vieglā automobiļa apdrošināšanas gadījumā jau ir 150 latu... (No zāles deputāts K.Leiškalns: "124") mani labo - ir 124 lati, jā, varbūt es kļūdījos matemātiski. Tātad šī summa, kas pārsniedz 120 latu, viņa vairākkārt pārsniedz, protams, šo apdrošināšanas summu, un reizēm viņa būs varbūt pat lielāka par paša transportlīdzekļa vērtību. Līdz ar to šādos gadījumos, mūsuprāt, daudziem var rasties ļoti liela vēlme izvairīties gan no apdrošināšanas, gan arī citā veidā apiet šīs nelabvēlīgās sekas.

Nākamais. Deputāts Leiškalns piedāvā gan pēdējo, gan pirmspēdējo gadu. Tātad, ja runa ir par pirmspēdējo, tad tas ir 1998.gada 1.septembris. Vai šodienas likumā tas būtu jāiestrādā - tas ir apšaubāmi,

Nākamais. Ļoti apšaubāma ir tāda situācija, ka, teiksim, trīs ceļu satiksmes negadījumi, varbūt pat desmit, katrā ziņā vairāk nekā divi, ir līdzvērtīgi vienreizējai vadīšanai alkohola reibuma stāvoklī vai pat vadīšanai... Tas nekādā ziņā nebūtu jāattaisno vai kaut kādā veidā jāmazina šī bīstamība, bet tomēr jājautā: kam ir lielāka bīstamība - reālam ceļu satiksmes negadījumam vai sēdēšanai pie stūres reibumā? Protams, reālajām sekām, kuras var būt ļoti dažādas - no vairāk nekā 10 latu zaudējuma vai kaitējuma līdz pat tūkstošiem. Un arī savukārt šis alkohola reibums var būt ļoti dažāds, varbūt tikai nedaudz pārsniedzot pieļauto promilu skaitu. Tādēļ, ņemot vērā to, ka jau nobalsotajā 17.pantā arī ir paredzētas šīs nelabvēlīgās sekas 200% apmērā, ja pēdējos 12 mēnešos ir izraisīts satiksmes negadījums, un 300% apmērā, ja ir bijis negadījums un ja šis negadījums ir saistīts ar a trašanos alkohola reibumā, Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti! Arī es lielos vilcienos piekrītu Kaksīša kungam, jo šobrīd situācijā, kad apdrošināšana tiek noteikta no automobiļa un kad tā tiek noteikta par atbildības sekām, ir ļoti grūti izvairīties no dažādām falsifikācijām, par kurām šeit jau minēja Kaksīša kungs. Tāpat ļoti smags jautājums ir par to, vai īpašumtiesīgais lietotājs, teiksim, autobāzes direktors vai autobāze kā uzņēmums, ir atbildīgs par dzērājiem šoferiem. Tomēr, manuprāt, šāda atbildība, tā kā automobilis ir paaugstinātas bīstamības objekts, pastāv.

Es gribētu minēt dažus skaitļus. Tātad pagājušajā gadā Latvijas Republikā ir notikušas 13 656 avārijas, no tām 15% ir izraisītas dzērumā, bojā gājuši ir 550 cilvēki, tātad 23% dzērāju ir nogalinājuši, pēc mana uzskata, kopskaitā ir noslepkavojuši 124 cilvēkus. Šeit es gribētu piebilst, ka mūsu sabiedrība ļoti viegli... Atšķirībā no daudzām citām valstīm, patiesībā sods par slepkavību ar automašīnu dzērumā mūsu valstī parasti ir maigs, un par to ir daudz diskutēts presē. Es nesaku, ka ļoti būtu jāsoda cilvēki, kuriem skaidrā prātā gadījusies nelaime, ka viņiem tā ir iznācis, jo ritenis nokritis un viņš kādu ir sabraucis. Taču, manuprāt, atrašanās dzērumā pie stūres, negadījumi, kuru rezultātā ir bojā gājušie, katastrofas, kas jau robežojas ar slepkavību... Pagājušajā gadā kopumā tika ievainoti 4324 cilvēki, no tiem dzērāju izraisītās avārijās tika ievainoti 1076 cilvēki jeb 25%. Ja kāda persona ir gājusi bojā, tad pēc mūsu trešajā lasījumā pieņemtā, bet atpakaļ atdotā likuma izmaksas par šo bojā gājušo būtu apmēram tādas: atlīdzība par paša dzīvību bija 2000 latu, bēru izdevumi līdz 500 latiem, atlīdzība apgādājamiem 500 latu ik gadu līdz 18 gadu vecumam un izmaksas apgādājamajiem no pensiju fonda ir 250-500 latu gadā. Tā ir diezgan ievērojama summa, ņemot vērā to, ka patiesībā šis slepkava apdrošināšanas gadījumā gadā ir iemaksājis tikai 31 latu. Es pilnīgi piekrītu Kaksīša kunga iebildumiem, ka ir ļoti grūti... Piemēram, likums nepasaka, kas notiek ar personu, kura izdarījusi šo slepkavību vai sagandējusi dzīvi, padarījusi par kropli kādu cilvēku, gadījumā, ja viņa attiecīgo transportlīdzekli pārdod, bet tā vietā iegādājas citu. Šīs problēmas diemžēl ar šo likumu nevar atrisināt, tāpēc es gan aicinu jūs balsot, bet aicinu jūs arī iedziļināties situācijā. Es neuzstāju, lai jūs balsotu "par". Man ir tiešām grūti pieņemt lēmumu, jo viss tas, ko teica Juridiskās komisijas vadītājs Kaksīša kungs, arī ir taisnība, tāpat kā viss tas, ko es teicu šajā sakarā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Šoreiz ir tas retais gadījums, ka frakcija "Latvijai" atbalsta frakcijas "Latvijas ceļš" deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Es piekrītu, ka nevajag sodīt to, kas braucis ar auto dzērumā, ar nāves sodu, kā tas paredzēts dažā labā musulmaņu zemē, bet viņam vajag uzlikt nākamajā apdrošināšanas reizē krietni palielināt šo apdrošināšanas piemaksu. Tas nu būtu noteikti vajadzīgs, un te nu noteikti jāatbalsta Kārlis Leiškalns. Mums jāapzinās, ka šīs apdrošināšanas iemaksas būtībā ir jauns nodokļa veids, jo tas ir obligāts. Tas nozīmē, ka šo naudu vajadzēs noteikti izmaksāt, no mūsu kabatas izņemt, un šī nauda, ko katrs no tiem 1500 ierēdņiem, kas apkalpos šo apdrošināšanu, saņems, tā arī būs no mūsu kabatas, kopumā sastādot apmēram 3 miljonus latu, un, kā jau es teicu, to varētu daudz racionālāk ieguldīt tautas saimniecībā. Un, ja mēs nepieņemam vēl arī šādu priekšlikumu, ko izvirza Kārlis Leiškalns, tad jau vispār ir maz jēgas, kāpēc ir tāda apdrošināšana, ja nevar pat šādā veidā mazlietiņ palielināt to samaksu par to atbildību, ko viņš grasās, tā teikt, pārkāpt, lietodams alkoholu, braucot alkohola reibumā un tā tālāk. Es te gribu vēlreiz pieminēt to "íengursitēju", kurš vienkārši jutas atvieglots, ka viņš varēs izdarīt avāriju pēc avārijas, jo, pēc vecā varianta, viņš no apdrošināšanas puses saņems tikai tādu sodu, ka viņam divreiz palielinās šo apdrošināšanas iemaksu jeb prēmiju. Un ir vēl tāds paradokss, ko jūs neesat pamanījuši, proti, cilvēki kļūst bezatbildīgāki šādā apdrošināšanas gadījumā, jo viņiem vairs nebūs jāmaksā no savas kabatas, un tā tālākā piedzīšana, starp citu, ir diezgan problemātiska. Un par to, ka tas nav mans izdomājums, liecina fakti Igaunijā, kur pēc šā likuma pieņemšanas nelaimes gadījumu skaits ir palielinājies. Statistika to rāda. Tātad mēs, ziedojot no tautas maciņiem atkal miljonus, ejam uz tādu sistēmu, kas palielina haosu. Es uzsveru - palielina haosu! Jo mums jau bez tā pietiek avāriju. Ja mēs ar šādu likumprojektu viņu skaitu vēl palielinām, vai tad tā nav iešana uz haosu?!

Tāpēc es lūdzu vismaz, jo šādu likumu acīmredzot izbīdīs cauri... valdošajām frakcijām ir dota komanda noteikti to pieņemt, apkalpot šīs apdrošināšanas sabiedrības, nodrošināt viņām pienācīgu peļņu, tad vismaz šinī punktā, lūdzu, nobalsosim, lai kaut nedaudz ierobežotu tos braucējus, kuriem, kā saka, jūra ir līdz ceļiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija "Latvijai".

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Es aicinātu atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumus, jo uzskatu tos par ļoti loģiskiem un pamatotiem, tāpēc ka tie ir diferencēti atkarībā no potenciālo iespēju pakāpes, kādā atrodas dažādi šoferi. Mēs visi esam... lielākā daļa no mums ir braukusi ar automašīnu, mums ir tiesības, un mēs zinām, ka uz ceļiem mēs neviens neesam pasargāts no iespējas nokļūt avārijas situācijā vai pat izraisīt avāriju. Un viena lieta ir tad, ja cilvēks to izraisa tehniska negadījuma vai citu iemeslu dēļ, bet otra lieta, ka viņš ir apreibinājies - vienalga, ar ko, bet ja viņš ir apreibinājies. Jebkurš apreibinājies autovadītājs ir potenciāls slepkava, tas ir vispāratzīts fakts un par to nav jādiskutē.

Tāpēc šajā sakarībā ir jādiferencē šī te atbildības pakāpe atkarībā no nodarītāja potenciālās bīstamības. Leiškalna kungs minēja, ka 1995. gadā 15% gadījumu tika izraisītas avārijas reibumā.

Man par 1996. gadu diemžēl datu vēl nav. Bet man ir ziņas uz 1996. gada 1. janvāri, un tur ir teikts, ka 34% no visiem ceļu negadījumiem ir izraisīti reibumā. Un šeit mēs dzirdējām, ka vairāk nekā tūkstotis cilvēku ir aizgājuši bojā vai sakropļoti tikai tādēļ, ka kādam patīk alkohola reibumā pabraukāties pa ceļiem ar savu automašīnu. Tas ir jāņem vērā. Un katram autovadītājam pastāv izvēles iespējas, viņam ir izvēle - vai nu nedzert un skaidrā prātā būt pie stūres, vai arī dzert un pēc tam, kad būs nākamā apdrošināšanās, attiecīgi maksāt trīskārt, četrkārt vairāk, nekā ir jāmaksā cilvēkam, kas nav pie stūres bijis reibumā. Lūk, šāda izvēles iespēja pastāv, un ir iespējams katram autovadītājam izvēlēties.

Mani nekādā ziņā nepārliecina atbildīgās komisijas pārstāvja Kaksīša kunga argumentācija. Kaksīša kungs, es to pat nenosauktu par argumentāciju par labu tam apstāklim, ka, lūk, šādi dzērāji būtu jāsaudzē kaut kādā veidā, kā jūs teicāt, nelabvēlīgo seku potenciālās iestāšanās dēļ. Es tiešām nesaprotu jūsu argumentāciju, kādas šeit varētu būt nelabvēlīgās sekas. Tā ideja ir lieliska, tā ideja ir vērsta pret dzeršanas nelaimi mūsu tautā un it īpaši pret potenciālajiem slepkavām, kādi uz mūsu autoceļiem ir dzērāji pie stūres.

Un Leiškalna kungs laikam savā runā pieļāva mazu niansi, mazu neprecizitāti, tāpēc es īpaši apskatīju šo 17. panta redakciju un konstatēju, ka tur nebūt nav teikts, ka pēc attiecīgā auto pārdošanas un nākamā nopirkšanas, to nākamo apdrošinot, vairs nebūtu saistošs šis 17. pants. Nebūt nē! Tur ir teikts, ka tad, kad nākamreiz apdrošināšana... un no šā punkta izriet, ka neatkarīgi no tā, kādu transportlīdzekli apdrošina, vai to iepriekšējo, vai kādu nākamo, no jauna nopirkto... Tā ka šeit viss ir kārtībā un šīs sankcijas ir ļoti, ļoti atbalstāmas. Tādēļ aicinu atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Protams, man ļoti iepatikās arī Mauliņa kunga ideja. Patiešām, vajadzētu nopietni padomāt, vai apdrošināšanas firmām nebūtu jācērt galvas cienījamajiem autovadītājiem, kas atļautos alkohola reibumā braukt ar mašīnu. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Nevajag dzert!") Tā būtu patiešām svaiga vēsma mūsu likumdošanas iniciatīvā, un tas būtu patiešām interesanti, mēs varbūt savā veidā tuvotos musulmaņu valstīm, varētu vēl pieprasīt arī to, lai autoapdrošināšanas firmu pārstāvji nomētātu autovadītājus ar akmeņiem. Tas būtu, teiksim, pilnvērtīgs sasniegums.

Protams, es varu saprast, ka Liepas kungs, nebūdams jurists, nav lasījis, teiksim, ceļu satiksmes noteikumus un arī Kriminālkodeksu, kurā ir teikts, ka tad jau iestājas noteikta atbildība, it sevišķi tad, ja autovadītāju otro reizi gada laikā noķer, reibumā vadot mašīnu, var pat ierosināt krimināllietu. Protams, mēs varam papildus uzlikt vēl arī naudas spaidus, - bet vai tas būs jautājuma atrisinājums? Un arī talantīgajam, jaunajam juristam - studentam Leiškalna kungam man gribas izteikt lielu pateicību. Bet man rodas pavisam cits jautājums - ko darīt tad ar kompleksajiem līgumiem, kas šeit ir iekļauti? Ko darīt ar tiem zemniekiem? Tātad, Leiškalna kungs, ja notiks, ka zemnieks, iedzēris "bairīti", brauks ar savu kombainu un, nedod Dievs, iebrauks stabā, tad visi pieci kombaini - vai, nedod Dievs, vēl vairāk mašīnu - tiks aplikti ar 200% vai, kā jūs prasāt, pat ar 500% papildmaksu. Protams. Taču es neņemos spriest, kā zemnieks Leiškalns, ja viņš brauks ar savu "sûdu vāģi" kaut kur un ja viņam netīšām gadīsies pēc kādas prezentācijas... kaut tikai negadītos ļoti lielu naudu maksāt... Es uzskatu, ka ne šinī likumā ir jābūt šīm normām. Ir tādam nolūkam gan ceļu satiksmes noteikumi, gan Kriminālkodekss, gan Administratīvais kodekss. Bet pārvērst visus likumus kaut kādā soda sankciju veidolā... nu tad patiešām vajag lūgt, lai frakcija "Latvijai" iesniedz savu priekšlikumu par nomētāšanu ar akmeņiem un galvu ciršanu.

Bet šinī gadījumā šeit jāatstāj šie diferencētie priekšlikumi, kā to izdarīja Juridiskā komisija, un nevajadzētu atbalstīt šos savā veidā īpatnējos priekšlikumus, ko šinī gadījumā izteica students Leiškalns, kurš bieži vien kļūdās ar saviem projektiem.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es gribu tikai ātri un īsi pateikt, ka šeit nav runa par soda sankcijām un ka tas nebūt nav sods. Tā ir lielāka apjoma dalība riska grupām. Dzērāji šajā gadījumā ir riska grupas, jo dzērāju izdarīto zaudējumu izmaksas ir jāsedz solidāri visiem automobiļu īpašniekiem. Te galīgi nav runa par soda sankcijām. Soda citi likumi. Te ir vienkārši runa par to, ka riska grupām palielina iemaksas, jo viņu nodarītie kaitējumi nekad nebūs nosedzami ar viņu izdarītajām iemaksām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - otro reizi.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Tā kā te iznāca strīdi, man ir lūgums, balsojot par Kārļa Leiškalna priekšlikumu par 17. pantu, balsot pa daļām, atsevišķi par katru daļu.

Sēdes vadītājs. Vēl kāds vēlas runāt? Neviens nevēlas. Komisijas vārdā - Kaksīša kungs.

J.Kaksītis. Acīmredzot ir jārunā par to, ka, izsakot vienu vai otru argumentu, tas tomēr ir jāskata visa likumprojekta vai likuma kontekstā. Liepas kungs, noraidot manus argumentus, izteica savus... Nu, Liepas kungs, nav taču tā, ka mainās īpašnieks, bet vecie noteikumi paliek. Nu nav taču tā. 17. pants to neparedz. 17. pants saka, ka īpašnieks, tiesīgais lietotājs un transportlīdzeklis... ja viens vai otrs mainās, tad šīs nelabvēlīgās sekas arī mainās. Nenāk tās līdzi. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Mēs nedrīkstam aizmirst arī to, kas ierakstīts 40. pantā. Leiškalna kungs teica, ka jāmaksā... 40. pants paredz solidāru... nevis solidāru, bet regresa prasību, tātad ir iespējams vērsties ar regresa prasību pret šīm personām.

Treškārt. Par uzņēmumiem piederošajiem transportlīdzekļiem. Tas ir acīmredzot jāskata kontekstā ar Civillikuma 1782. pantu, kur ir paredzēts, ka tad, ja nepievērš vajadzīgo uzmanību, izvēloties kalpotājus un citus darbiniekus, papriekš nepārliecinās par viņu spējām, tad ir atlīdzināmi zaudējumi, kas ir nodarīti šim uzņēmumam vai trešajām personām. Tātad arī tas ir jau iepriekš likumā regulēts.

Un vēl par šo priekšlikumu. Šis priekšlikums ir, no vienas puses, bargāks pret šiem alkohola lietotājiem un satiksmes negadījumu izraisītājiem, bet, no otras puses, ir mīkstāks, jo 17. panta pirmā daļa paredz kategorisku prasību, ka apdrošināšanas prēmiju tad palielina, bet savukārt Leiškalna kunga iesniegtajā priekšlikumā ir teksts - "var palielināt". Tātad var arī nepalielināt.

Pirms balsošanas tātad izšķirieties, kur tad šī prasība ir kategoriskāka un kur tā ir mīkstāka, ar izvēles tiesībām.

Un bez tam ir vēl otrs jautājums. Šajā priekšlikumā ir kalendārais gads pieminēts. Ja vadās pēc šā kritērija, tad jāatgādina, ka kalendārais gads nav iesaistīts pārējos likuma pantos, tur ir runa par kārtējo gadu vai kārtējo laika periodu, uz kuru ir noslēgts šis līgums, bet nav runa par kalendāro gadu, kā ierosina Leiškalna kungs.

Saprotiet mani pareizi, es neesmu pret šīm nelabvēlīgajām sekām attiecībā pret cilvēkiem, kas ļaunprātīgi pārkāpj noteikumus un vada transportlīdzekli alkohola reibuma stāvoklī, bet, manā skatījumā, šāda redakcija nav atbalstāma.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Deputāts Mauliņš ierosināja balsot par Leiškalna kunga priekšlikumu pa daļām. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo deputāta Mauliņa priekšlikumu? Ir iebildumi. Tātad izlemsim jautājumu, vai balsot par Leiškalna kunga priekšlikumu pa daļām. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret Mauliņa kunga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 31, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Tad balsosim par šo priekšlikumu kopumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Leiškalna priekšlikumu - izteikt 17. pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 21, atturas - 23. Nav pieņemts.

J.Kaksītis. 17. panta otrā daļa. Tātad atbilstoši tam, ka pirmajā daļā ir noteikts, ka palielina līdz attiecīgajam procentam, arī otrajā daļā šai redakcijai vajadzētu būt konsekventai, ka palielina līdz 300%. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu - aizstāt vārdus "var palielināt" ar vārdu "palielina".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas slēdzienu par 17. panta otro daļu? Nav iebildumu. Pieņemts.

J.Kaksītis. 18. pants - "Apdrošinātāja atbildības limiti". Par šo pantu ir iesniegti vairāki priekšlikumi. Es centīšos viņus raksturot. Tie ir otrajā ailē, bet trešajā ailē ir Juridiskās komisijas atzinums, un ceturtajā - redakcija, kādu 18. pantam piedāvā Juridiskā komisija.

Tātad vispirms par 18. panta pirmo daļu ir deputātu Vītola un Jurdža priekšlikumi. Deputāta Vītola priekšlikums ir tāds, ka apdrošinātāji atbilstoši obligātās apdrošināšanas līgumiem sedz zaudējumus līdz Ministru kabineta noteikto atbildības limitu apmēriem, bet deputāta Jurdža priekšlikums ir 18. panta pirmajā daļā izslēgt vārdus "bet ne vairāk kā", bet pēc vārda "zaudējumus" teikumā iestrādāt tekstu: "Tie tiek novērtēti šādos gadījumos..." Ja paskatās tālāk deputāta Jurdža priekšlikumu, tad faktiski viņš... Komisija gan ir uzrādījusi, ka viņš ir noraidīts, bet varētu pat teikt, ka viņš ir daļēji atbalstīts, jo deputāts Jurdžs ierosina neiebalsot šā panta attiecīgajos punktos apdrošinātāja atbildības limitus, noteiktos gadījumos atsakoties no konkrētām summām. Un tas ir redzams arī viņa pārējos priekšlikumos. Tādējādi faktiski Juridiskā komisija tam ir piekritusi, bet varbūt nedaudz citādākā izklāstā, nekā tas ir Jurdža kunga priekšlikumā. Tātad es jau teicu, ka Jurdža kungs, neparedzot konkrētas summas latos, paredz, ka pirmās daļas apakšpunktos ir noteikti tie atlīdzinājuma veidi, kas saistīti ar cietušās personas ārstēšanos vai darbspēju paliekošu zaudējumu un tā tālāk.

Juridiskā komisija, apspriežot šos priekšlikumus, atzina, ka piekrīt deputāta Vītola priekšlikumam, un 18. panta pirmā daļa šajā likumprojektā ir iestrādāta tāda, ka apdrošinātāji, atbilstoši obligātās apdrošināšanas līgumiem, sedz zaudējumus tādā apmērā, kādus tos būs noteicis Ministru kabinets.

Un otrā daļa ir praktiski identiska jau agrāk pieņemtajai - ja zaudējumi pārsniedz noteikto atbildības limitu, tad to zaudējuma daļu, kas to pārsniedz, cietušais var pieprasīt saskaņā ar Civillikumu. Tātad, iestrādājot šo 18. panta redakciju, tas nav atbalstīts, bet es pat teiktu, ka daļēji ir atbalstīts Jurdža kunga pirmais priekšlikums, bet nav atbalstīts 10. priekšlikums, kurā viņš paredz, ka atbilstoši otrajai daļai apmērus nosaka Ministru kabinets.

Un nav atbalstīts arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - noteikt, ka 18. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus... Es kļūdījos, papildināt 3. punktu ar vārdiem: "bet ne mazāk kā 200 latu gadā katrai bojā gājušā apgādājamajai personai". Tas ir kontekstā ar jau iepriekš pieņemto 15. pantu.

Līdz ar to komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt komisijas izstrādāto 18. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Paldies. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Tātad, kolēģi, vispirms tā: vai kādam ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par visiem izteiktajiem priekšlikumiem, kas izteikti sakarā ar 18. pantu? Komisija savu viedokli ir izklāstījusi. Tas ir redzams iestrādātajā likumprojekta panta redakcijā. Deputāts Bekasovs... Piedodiet, Golubovs... Atvainojiet, frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

A.Golubovs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Man ir iebildumi pret to, ka tieši Ministru kabinets izstrādās noteikumus par limitiem, kurus izmaksās tiem, kas bija apdrošinājušies. Es uzskatu, ka tieši mēs - likumdevēji... ka tieši mums vajag noteikt šos limitus un tieši šajā likumā, nevis Ministru kabineta kaut kādos noteikumos, kuru pašreiz vēl nav. Tāpēc es esmu pret to.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Arī es esmu pret pieņemtajiem Vītola priekšlikumiem, jo mēs tad skaidri redzēsim, ka Ministru kabineta kaut kāds ierēdnis... Mēs taču zinām, kā sagatavo Ministru kabinetā lēmumus! Kaut kāds ierēdnis sagatavos projektu tam, cik augsti būs šie izmaksas limiti, un tad nu atkal radīsies jautājums par to, kādas viņam ir saites ar tiem apdrošinātājiem, kuru intereses viņš ievēros.

Un tajā pašā laikā ir lielas bažas, ka pārējie priekšlikumi, cik es saprotu, tiks noraidīti, lai gan tie šeit ir ļoti sakarīgi. Piemēram, tāds priekšlikums, ka ir jāpaaugstina izmaksas apgādājamajiem, ja šo apgādājamo skaits ir lielāks. Šeit ir paredzēti tikai 500 lati, taču, ja to apgādājamo, teiksim, ir trīs, četri vai vairāk? Kāpēc gan nevarētu pieņemt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu - noteikt, ka maksimālā izmaksa par katru apgādājamo būtu vismaz 200 latu gadā. Tā ir ļoti nožēlojama summa. Jo kā tad īstenībā ir? Izbrauc lepns autiņš uz ceļa, un tam nedrīkst pieskarties, bet, ja ir lēta mašīna, tad tai izmaksās tikai viņas vērtību. Tas nozīmē, ka vienai otrai vecai mašīnai vērtība ir, kā mēs zinām, 100 vai 200 latu. Taču lepnais autiņš tiek apdrošināts par vienādu iemaksu. Un arī tas vājais, jāsaka, lētā auto īpašnieks, maksā tādu pašu iemaksu jeb prēmiju tam apdrošinātājam, lai gan tas lepnais auto saņems līdz 3000 latu šo apdrošināšanas izmaksu, turpretī tas lētais saņems tikai savu vērtību - 200 vai 300 latu. Tajā pašā laikā, ja uz ceļa izbrauc vērtīgs cilvēks, kurš apgādā trīs, četrus, varbūt piecus bērnus - manuprāt, lielāko vērtību valstī, tad viņš nesaņems vairāk par 500, kaut gan tā cilvēka vērtība, kas to dara, ja viņš ir gājis bojā, ir daudzkārt lielāka. Kāpēc šāda netaisnība - vienā vietā mēs dārgo labāk apmaksājam, nodrošinām, bet otrā gadījumā nenodrošinām, kam patiešām ir liela vērtība?

Tāpēc es domāju, ka Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu vajag pieņemt un tad skatīties pārējo, jo nodot to visu Ministru kabineta rīcībā... Tas izraisīs tikai korupciju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Jāsaka, ka es jau komisijas sēdē balsoju pret priekšlikumu - atdot visas atlīdzību lietas Ministru kabineta ziņā. Jo tādā gadījumā mēs pilnīgi varam atstāt bez nepieciešamā atbalsta cietušos, kuru dēļ galu galā viss šis likums tiek radīts. Viņš taču tiek radīts nevis apdrošināšanas sabiedrību dēļ, nevis Ministru kabineta dēļ, bet lai nodrošinātu cietušos. Un, ja mēs to pilnīgi noņemam, tad tas ir jau apdraudējums. Visi teiks, ka mēs esam rūpējušies tikai par mašīnu īpašniekiem, bet neesam rūpējušies par cietušajiem. Toreiz par šo jautājumu tomēr vairākums nobalsoja, un es arī biju klāt un nobalsoju. Kāpēc? Tāpēc, ka bija šaubas par to, kā mēs nobalsosim par apdrošināšanas iemaksu apmēriem, - vai mēs noraidīsim valdības priekšlikumus, pareizāk sakot, to, kas bija izteikts valdības priekšlikumā no Finansu ministrijas puses, vai mēs viņus pieņemsim. Mēs esam jau pieņēmuši šos priekšlikumus, un tāpēc, es domāju, mēs varam saglabāt tos prēmiju apmērus, kādi mums bija, jo šie iemaksu apmēri ir atbilstoši tiem maksājumiem. Viņi ir saskaņoti ar maksājumiem. Tā mēs vismaz izstrādājām šo jautājumu. Es atturētos viņus tagad paaugstināt, jo tad atkal varētu rasties šī disonanse, bet katrā ziņā mēs pilnīgi varētu saglabāt to, ko mēs esam nobalsojuši iepriekšējā balsojumā.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Kaksīša kungs!

J.Kaksītis. Es lūdzu balsojumu. (Starpsauciens no zāles: "Par ko?") Atbilstoši Kārtības rullim priekšlikumi ir balsojami. Deputāti izteica savus iebildumus pret Juridiskās komisijas viedokli. Tas ir formulēts 18. panta ceturtajā ailē. Ja iesniedzēji uztur spēkā savus priekšlikumus, tad tie ir balsojami.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji pieprasa balsojumu katrs par savu iesniegumu? (No zāles deputāts R.Jurdžs: "Neuztur!") Jurdža kungs to neuztur spēkā. Pārējie arī neuztur. Balsosim par Juridiskās komisijas slēdzienu par izteiktajiem priekšlikumiem 18. pantā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 18. panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 15, atturas - 6. Pieņemts.

J.Kaksītis. 19. pantā ir deputāta Bāna priekšlikums. Priekšlikuma būtība ir tāda - aizstāt... Respektīvi, priekšlikuma būtība ir sekojoša: atbildība par tāda reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē... tas ir, deputāts ierosina izmaiņu virsrakstā, un runa tātad būtu par to, ka atbildība iestājas tikai par jau reģistrētu transportlīdzekli. Kā jūs atceraties, šis jautājums faktiski jau trešo reizi tiek nodots apspriešanai, un runa ir par to, vai arī jau pirms reģistrācijas varētu būt situācija, kurā iestājas atbildība par transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē. Faktiski Saeima jau ir izteikusi savu domu, ka tā varētu būt arī pirms reģistrēšanas, tādēļ Juridiskā komisija savā atzinumā šeit neatbalsta deputāta Bāna priekšlikumu, bet gan ierosina izlabot kļūdu - "vadītāja" vietā lietot vārdu "îpašnieka". Juridiskās komisijas viedoklis ir lasāms 4. ailē, un es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas slēdzienu par likumprojekta 19. panta nosaukumu - "Atbildība par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kura īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta". Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 25. pants. 25. pantā ir deputāta Vītola priekšlikums - to izslēgt, bet es redzu, ka viņš dara mums zināmu, ka viņš atsauc savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Vītols savu priekšlikumu atsauc. Paldies.

J.Kaksītis. Par 26. pantu. Arī šeit ir deputāta Vītola priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī to viņš atsauc.

J.Kaksītis. Un šeit ir arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - papildināt panta ceturto daļu pēc vārdiem "pensijas apmēru", ar vārdiem: "bet ne mazāk kā 200 latu gadā katrai bojā gājušā apgādājamajai personai". Juridiskā komisija to nav atbalstījusi, un sakarā ar jau pieņemto 18.pantu šis priekšlikums faktiski, es uzskatu, nav vairs balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst. Skatīsim tālāk!

J.Kaksītis. 34.pants. 34.pantā ir deputāta Bāna priekšlikums - izteikt 34.panta 1.punktu šādā redakcijā... Būtība ir tāda, ka deputāts Bāns ierosina izslēgt pēdējo teikumu no šā 1.punkta, un šis teikums skan šādi: "Tâdi ir zaudējumi, kuri radušies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ." Juridiskā komisija neatbalsta šo priekšlikumu, un es domāju, ka arī pēc būtības šeit nevajadzētu būt nekādām šaubām par šā teikuma vajadzību, jo tas, ka jau ir norādīts šajā pantā Civillikuma 2347.pants, acīmredzot ir loģiski, lai nebūtu jāmeklē šā 2347.panta redakcija kaut kur citur. Tātad šeit tiek īsumā pateikts, ko tas nozīmē, - ka tie ir zaudējumi, kas radušies šīs nepārvaramās varas dēļ vai sakarā ar nodomu, vai ar rupju neuzmanību, un tas, kā es jau iepriekšējā sēdē skaidroju, Civillikuma izpratnē ir pielīdzināms nodomam.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam nepiekrīt. Vēlas runāt Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Te ir tāda, varētu teikt, paradoksāla situācija, kā saka Lujāns, jo apdrošinātājam būtībā ir tiesības regresa prasības veidā atgūt visu izmaksāto summu. Tas nozīmē, ka tā piemaksa apdrošinājuma prēmijai tiek izmantota tikai apdrošinātāju algām un peļņai. Protams, dzīvē jau viņi visu atpakaļ neatgūs, bet, kā rāda pieredze, ilgākā laikā atgūst 80% - 90%. Atkal mēs te jūtam tādu savdabīgu stāvokli. Bez tam - kas tad ir tā "rupjā neuzmanība" saskaņā ar šo pantu? Tur ir diezgan plaši minēti tie apstākļi, un es varu pateikt, ka Civillikuma 1776.pants nosaka: "Cietušais nevar prasīt atlīdzību, ja viņš pats ir varējis zaudējumu novērst, ievērojot pienācīgu rūpību (viegla neuzmanība)." Padomājiet, kāda šeit situācija rodas, kāda šeit pretruna rodas! Tātad apdrošinātājs varēs neizmaksāt cietušajam atlīdzību atbilstoši šim 1776.pantam, ja būs viegla neuzmanība, jo likumprojektā nav paredzēts, ka nedarbosies Civillikuma attiecīgais pants. Tas nozīmē, ka nav aizlieguma šajā likumprojektā šim pantam darboties. Tātad tas darbosies, bet apdrošinātājam būs tiesības piedzīt visu regresa prasības veidā.

Bez tam Latvijā, kā zinām, ieskaitot traktorus, motociklus, zaporožecus un piekabes, būs apmēram 500 000 apdrošināšanas objektu, jo būtībā jau mēs apdrošinām tomēr šos satiksmes līdzekļus, nevis tos cilvēkus, cilvēku civiltiesisko atbildību. Tātad, aptuveni sareizinot, mēs redzam, ņemot vērā visus koeficientus, kas ir paredzēti un ļoti brīvi paceļami, ka šie apdrošinātāji var saņemt aptuveni 15... nemaz daudz nerēķinot, 15 miljonu no apdrošināšanas iemaksām jeb prēmijām. Tiešām tās ir prēmijas viņiem. Tad padomājiet - ja viņi vēl visus apdrošināšanas izmaksu gadījumus kaut vai 90% vai 80% apmērā nosedz ar regresa prasībām un galu galā, teiksim, 5 miljonus izmanto apkalpošanai un ierēdņiem, kurus viņi uzturēs ar šo obligāto apdrošināšanu, par šo obligāto iemaksu, tad tomēr 10 miljoni viņiem aizies kabatā. Un padomājiet, ko jūs darāt, pieņemdami šādu likumu! (Starpsauciens no zāles: "Nebūs bezdarbnieku!")

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt debatēs? Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mani ārkārtīgi pārsteidza mana kolēģa Mauliņa uzstāšanās. Viņš tiešām runāja tā, it kā viņam nebūtu bijis jurista diploms kabatā un viņš nebūtu visu laiku sēdējis Juridiskajā komisijā, kad šo jautājumu apsprieda. Minētajam pantam nav nekāda sakara ne ar peļņu... starp citu, varu pateikt, ka peļņa ir likumā noteikta, ir noteikumos noteikts, ka ne vairāk kā 4% var apdrošināšanas sabiedrības gūt no šā apdrošināšanas veida un, ja viņas gūst vairāk, tas viss tiek ieskaitīts valstij.

Otrkārt, šim priekšlikumam, ko mēs pašreiz apspriežam, nav nekāda sakara ar regresa prasībām.

Treškārt... Es vispār nezinu, par ko debatēt, jo, izņemot šo otro teikumu, šeit nekas nemainās, jo atsauce uz Civillikuma 2347.pantu paliek. Šeit tas ir atšifrēts, lai katram, kam darīšanas ar apdrošināšanu, to skaitā arī pašiem apdrošinātājiem, nebūtu jāmeklē, kas tad ir teikts tajā 2347.pantā.

Tas otrs pants, ko nosauca šeit Mauliņa kungs, nav absolūti nekādā sakarā ar šo jautājumu. Tas ir pie parastā... bet šeit ir runa par to, kādā gadījumā ir jāatbild pašam cietušajam, ja viņš ir pieļāvis rupju neuzmanību, piemēram, dzērumā streipuļodams pa ceļu vai izskriedams uz ielas, kur ir aktīva satiksme, un ir cietis zaudējumus. Tā ka, es domāju, mēs jau varam šo otro teikumu svītrot vai nesvītrot, bet tas pēc būtības neko nemainīs, jo atsauce uz 2347.pantu paliek un tur ir ierakstīts burtiski tas pats, kas ir ierakstīts šajā otrajā teikumā.

Sēdes vadītājs.Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Juris Kaksītis.

J.Kaksītis. Lielā mērā atviegloja manu uzdevumu tas, ko teica nupat Bišera kungs. Tik tiešām žēl tā laika, ko mēs esam patērējuši, strīdēdamies un debatēdami par to, par ko nebūtu jādebatē. Es atgādināšu to pantu, par kuru šeit ir tik daudz runāšanas: zaudējumu atlīdzības un citu civiltiesisku seku ziņā rupja neuzmanība pilnīgi pielīdzināma ļaunam nolūkam. Tas ir Civillikumā ierakstīts.

Otrkārt. Tik tiešām, šeit ir runa par trešajām personām, nevis par cietušo un nevis par vadītāju. Es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas atzinumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Bāna priekšlikumu - izteikt 34.panta 1.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu vēlreiz balsot par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 30, atturas - 13. Priekšlikums ir noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis. 40.pants. Deputāta Mauliņa priekšlikums - 40.panta pirmās daļas 3.punktā izslēgt vārdus "vai aiz rupjas neuzmanības".

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Man šeit pārmeta, ka es par velti esot dabūjis diplomu . Es jums nolasīšu pilnīgi visu, lai jūs saprastu, kurš ir par velti dabūjis diplomu. Šis pants ir ciešā sakarā ar 34.pantu. 34.panta 1.punkts skanēja: "zaudējumus, kuri radušies, lietojot transportlīdzekli, kura īpašnieka civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta, bet par kuru nodarīšanu atbildība saskaņā ar Civillikuma 2347.pantu neiestājas." Tādi ir zaudējumi, kuri radušies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ. Rupjas neuzmanības dēļ. Kaksīša kungs ļoti precīzi nolasīja, kas tā rupjā neuzmanība ir, vadoties pēc Civillikuma, tā paša Civillikuma, kurš šajās lietās it kā vairs nedarbotos. Citi panti it kā nedarbotos.

Es nolasīšu 40.panta pirmās daļas 3.punktu, tas skan tā: apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret "personu, kas zaudējumu nodarījusi ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības". Tātad rupja neuzmanība ir gan tur, gan tur. Tātad regresa prasība ir pilnīgi segt... regresa prasība pilnīgi sedz apdrošināšanas izmaksas... Kur tad šeit ir tā pretruna? Un 1646.pants: cietušais nevar prasīt atlīdzību, ja viņš pats varējis zaudējumu novērst, ievērojot pienācīgu rūpību... tas ir, viegla neuzmanība... Kur šeit ir pretruna un kur šeit ir juridiska nekonsekvence? Es pārmetu juridisku nekonsekvenci Kaksīša kungam. Un arī Bišera kungam.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs par šo priekšlikumu runāt nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Juris Kaksītis.

J.Kaksītis. Es gan, Mauliņa kungs, par jūsu diplomu neko nerunāju, bet nu jāsaņem vien ir arī man pārmetums laikam.

Iepriekšējā gadījumā, kā es izskaidroju situāciju, ir runa, ka šī rupjā neuzmanība ir bijusi attiecībā uz trešo personu, kas nav cietusi, taču šajā gadījumā ir runa par to trešo personu, kas... es atvainojos, es kļūdījos. Iepriekšējā gadījumā viņa pati cieta, bet šajā gadījumā viņa ir izraisījusi ceļu satiksmes negadījumu, bet pati nav cietusi, tātad arī uz šo gadījumu ir attiecināms tas pats jēdziens - rupja neuzmanība. Tādēļ gan 40.pantā, gan 34.pantā šīs abas idejas, šie abi nosacījumi ir cieši saistīti, un, Mauliņa kungs, es neredzu, ka te būtu nekonsekvence. Es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Mauliņa priekšlikumu - izslēgt 40.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus "vai aiz rupjas neuzmanības". Lūdzu rezultātu!

Godātie deputāti, es aicinu visus piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Mauliņa priekšlikumu par 40.pantu. Lūdzu rezultātu! Divas reizes balsošanā nav kvoruma. Piecu minūšu pārtraukums.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Žurnālistiem lūgums veikt intervijas ārpus zāles. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies kvoruma noteikšanai. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 69 deputāti. Turpinām sēdi.

Sēdes vadītājs. Komisijas vārdā - Kaksīša kungs. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Balsojumu, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Mauliņa priekšlikumu - izslēgt 40.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus "vai aiz rupjas neuzmanības". Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 34, atturas - 13. Nav pieņemts.

J.Kaksītis. Par likumprojektu vairāk priekšlikumu nav.

Pārejas noteikumi. Ņemot vērā to, ka kopš laika, kad likumprojekts tika izskatīts pirmo reizi trešajā lasījumā, ir pagājis diezgan ilgs laiks un pārejas noteikumi uzliek, no vienas puses, Ministru kabinetam pienākumu izstrādāt vairākus tiesību aktus, to skaitā, saskaņā ar šodien nobalsoto, arī apdrošināšanas atlīdzības limitus, un ka tas prasīs diezgan daudz laika, Juridiskā komisija ierosina pārejas noteikumu 1. punktā 1. maija vietā noteikt 1.jūniju, proti, ka Ministru kabinetam līdz 1997.gada 1.jūnijam jāizdod šie noteikumi, un ierosina papildināt šos 1. punkta apakšpunktus ar 3. apakšpunktu: "apdrošināšanas atlīdzības limitiem;". Tajā pašā laikā - izslēgt atlīdzības aprēķināšanas kārtību apgādājamiem un tehnisko ekspertīzi.... Savukārt 2.punktā ierosina 1. augusta vietā noteikt 1. septembri, un ierosina līdzīgas izmaiņas arī visā tālākajā tekstā, gan 3.punktā, gan 4. punktā. 3. punktā, kur ir noteikts 1.maijs, ierosina ierakstīt 1.jūniju, un tur, kur noteikts 31.jūlijs, ierakstīt 31.augustu. 3.punkta 1.apakšpunktā 1.augusta vietā ierosina lietot 1.septembri, 3.punkta 2.apakšpunktā lietot 1.maija vietā 1.jūniju, 3.apakšpunktā ierakstīt 1.augusta vietā 1.septembri, 31.jūlija vietā - 31.augustu, un vēlreiz 31.jūlija vietā - 31.augustu, un 3.punkta 4.apakšpunktā 1.augusta vietā - 1.septembri. Pārejas noteikumu 4.punktā ierosina ierakstīt 1.augusta vietā 1.septembri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret pārejas noteikumu redakciju, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija? Vēlas runāt Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamo Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mēs visi zinām, ka mēs šito likumu pārskatījām, izdarījām nopietnu darbu un atnācām ar rezultātu. Mēs zinām arī to, ka mums Saeimā trūkst laika, lai ķertos klāt pie daudziem ļoti svarīgiem jautājumiem, it īpaši ekonomiskās attīstības jautājumiem un tā tālāk. Ļoti drīz atnāks atkal valdība, paziņos, kā mums jau ir paziņots, ka ir lielāks bezdarbs, būs mazāk naudas budžetā, un visiem būs vēlreiz josta jāpievelk. Un tas ir nepieņemami. Bet mums visu laiku liek darba kārtību priekšā Valsts prezidents un Šķēles kungs un mūs nogurdina. Es domāju, ka viņi vakar dabūja drusku mācību. Ja viņi ies pie tautas, tauta viņiem pateiks, ko tauta domā. Šito likumu tauta negrib redzēt, un mums šodien ir pēc savas sirdsapziņas jāizlemj. Bez šaubām, valdību veidojošajām frakcijām ir vairākums, bet viņiem nav kvoruma. Un es domāju, ka mums ir jādomā, vai mēs gribam izmācīt mūsu varasvīrus, ka mēs neesam mazi puikas un, ja mēs reiz kādu jautājumu esam izskatījuši, lai viņi apmierinājas un lai dod mums iespēju strādāt pie tiem jautājumiem, pie kuriem mums būtu jāstrādā, it īpaši pie ekonomiskās attīstības jautājumiem. Es aicinu mums katram rīkoties pēc savas sirdsapziņas, pēc tās morāles, kura pasaka, ka mēs pārstāvam tautu, un mēs zinām, ko tauta par šo likumu domā. Es aicinu mums visiem "piemirst " spiest pogu.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

A.Golubovs (frakcija "Sociālistiskā frakcija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka vajag atstāt iepriekšējos datumus, - ka Ministru kabinetam līdz 1.maijam vajag izdot noteikumus, bet līdz 1.augustam - visus citus normatīvos aktus, lai cilvēki mēnesi iepriekš varētu iepazīties, kāda viņiem tieši būs tā apdrošināšana. Tas ir pirmais.

Un es varu piekrist arī tam, ka varētu ieviest šo likumu, sākot no 1.jūnija, un ka tie līgumi stāsies spēkā ar 1.septembri. Un, tā kā Ministru kabineta noteikumi jau darbojas ilgu laiku, tad Ministru kabinetam jau iepriekš vajadzētu būt gatavam izstrādāt... ir jābūt jau izstrādātiem tiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem, tāpēc lūdzu atbalstīt 1.maiju un 1.augustu.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Vispirms es atvainojos Jurim Kaksītim par nepareizu apvainošanu - ka viņš bija tas, kas apstrīdēja mana diploma vērtību. Un, otrkārt, es gribētu griezties pie jums ar lūgumu, lai jūs padomājat, ko mēs darām, uzlikdami būtībā papildu nodokli 15 miljonu apmērā, lai izlietotu to "salmu" darbam, laikā, kad mūsu tautai ir grūti apstākļi, kad mums ļoti trūkst līdzekļu, lai attīstītu ražošanu... kad notiek iekšzemes produkta palielināšana uz "salmu" darba rēķina... Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim pārejas noteikumu redakciju, ko akceptējusi Juridiskā komisija! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 3, atturas - 6. Pieņemti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot likuma otrreizējās caurlūkošanas rezultātu - likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! 43 - par, pret - nav, 1 - atturas. Godātie deputāti, aicinu piedalīties balsošanā visus zālē klātesošos deputātus! Lūdzu atkārtotu zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta otrreizējo caurlūkošanu. Lūdzu rezultātu! 47 - par...

Pārtraukums līdz pulksten 15.00... līdz 15.30 sakarā ar to, ka 15.00 ir Prezidija sēde... Tātad pārtraukums ilgs 45 minūtes - līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Atkārtosim balsojumu par likumprojekta "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums" otrreizējo caurlūkošanu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojektu! Lūdzu rezultātu! 42 - par, pret - nav, 1 - atturas. Nav kvoruma.

Godātie kolēģi! Lūdzu, reģistrēsimies kvorumam. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Zālē atrodas 75 deputāti.

Sakarā ar to tiek pasludināts pārtraukums ārkārtas sēdē līdz ceturtdienai, 13. martam, pulksten 9.00. Paldies. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedrs M.Rudzītis - 1.lpp.

Likumprojekta "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku

civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas

likums" otrreizēja caurlūkošana (Izskatīšana pārtraukta)

(2283. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 2.lpp.

Debates - dep. E.Bāns - 4.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 6.lpp.

- dep. L.Stašs - 8.lpp.

Priekšlikumi - dep. M.Lujāns - 9.lpp.

- dep. A.Rubins - 10.lpp.

Debašu turpinājums - dep. J.Mauliņš - 11.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 11.lpp.

- Satiksmes ministrijas parlamentārais

sekretārs P.Elferts - 13.lpp.

- dep. M.Lujāns - 14.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 15.lpp.

- dep. J.Rāzna - 19.lpp.

- dep. M.Lujāns - 21.lpp.

- dep. A.Golubovs - 22.lpp.

- dep. I.Liepa - 22.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 24.lpp.

- dep. A.Golubovs - 25.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 25.lpp.

- dep. M.Vītols - 29.lpp.

- dep. I.Liepa - 29.lpp.

- dep. M.Lujāns - 30.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 34.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 35.lpp.

- dep. I.Liepa - 36.lpp.

- dep. M.Lujāns - 38.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 39.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 39.lpp.

- dep. A.Golubovs - 43.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 43.lpp.

- dep. I.Bišers - 44.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 47.lpp.

- dep. I.Bišers - 49.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 50.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 53.lpp.

- dep. A.Golubovs - 54.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 55.lpp.