Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997. gada 10. februāra ārkārtas sēdi.

Saskaņā ar Valsts prezidenta prasību izsludinātā darba kārtība ir šāda: likumprojekts "Obligātā militārā dienesta likums" - trešais lasījums, likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"" - trešais lasījums, likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" - trešais lasījums.

Sākam izskatīt pirmo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts "Obligātā militārā dienesta likums".

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šodien mēs sākam par jaunu izskatīt Obligātā militārā dienesta likumu, kuru Valsts prezidents ir atsūtījis mums vēlreiz caurlūkot. Es gribētu jums atgādināt viņa sacīto, ka pašreizējais likums ne tikai neuzlabo Nacionālo bruņoto spēku komplektēšanas iespējas, bet - gluži pretēji - pasliktina tās. Šāda situācija neatbilst Latvijas suverēnās valsts aizsardzības interesēm. Un tālāk Valsts prezidents raksta: likumā paredzētās iespējas atsevišķām pilsoņu grupām nepildīt pienākumu pret valsti ir pretrunā ar pilsoņu vienlīdzību likuma priekšā un var radīt šķelšanos sabiedrībā. Es domāju, ka šie vārdi tiešām būtu jāņem vērā, jo, ja mēs esam rūpīgi iedziļinājušies šā likuma būtībā, mēs saprotam, ka tādas iespējas, kā to Valsts prezidents raksturo, tik tiešām pastāv.

Tātad, lūdzu, sāksim šā likuma izskatīšanu un strādāsim ar dokumentiem nr. 1741, 1741A, 2108 un 2108A.

Pirmais priekšlikums, ko Aizsardzības un iekšlietu komisija saņēma, ir par šā likuma 2. pantu. Tas ir deputāta Lujāna priekšlikums - izslēgt 2. panta otrajā daļā vārdu "obligāto". Šī ir redakcionāla izmaiņa, un Aizsardzības un iekšlietu komisija šo redakcionālo izmaiņu nav pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Lujāna priekšlikumu par 2. pantu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja - izteikt 2. panta otro daļu šādā redakcijā: "Brīvprātīgi obligāto militāro dienestu var pildīt arī sievietes - Latvijas pilsones." Ðo redakcionālo izmaiņu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais priekšlikums ir par 3. panta trešās daļas 1. un 2. punktu. Saeimas Juridiskā biroja ierosināta redakcionāla izmaiņa. Arī šo izmaiņu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais piedāvātais grozījums ir izslēgt 3. panta trešās daļas 3. punktu. Šādu grozījumu ir iesniegusi gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, gan Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, un abus šos priekšlikumus komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Par šo jautājumu vēlas runāt deputāts Jānis Priedkalns - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

J.Priedkalns (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godājamais Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pagājušajā sestdienā Latvijas vēstniece Somijā Anna Žīgure viesojās Saeimā un uzdeva jautājumu: kā varam sagaidīt, ka mūsu valsts iecerēto NATO partneru - angļu, amerikāņu un citu tautu - mātes sūtīs savus dēlus uz Latviju, lai mūs militāri aizsargātu, ja paši neesam gatavi to darīt. Ja esam ar tik negatīvu attieksmi pret valsts obligāto dienestu. Somijā ir jādien visiem (kaut gan iespējams ir arī alternatīvais civilais dienests) un nevēlēšanās dienēt tiek uzskatīta par savādību. Izņēmumi ir reti, un tie ir vai nu veselības stāvokļa dēļ, vai arī studiju gadījumā, kad dienests tiek atlikts līdz studiju beigām. Dienests ir goda pienākums pret savu valsti. Pat ienaidnieks, pat ienaidnieka valsts, ciena tos savu oponentu dēlus un meitas augstāk par tiem, kas no dienesta ir nepamatoti izvairījušies. Arī akadēmiķi nedrīkst izvairīties no dienesta un tādējādi mēģināt to degradēt, jo tas tad būtu nepieņemams apvainojums tiem tautas brāļiem un māsām, kuriem apstākļi nav bijuši tādi, ka tie būtu varējuši studēt. Jādien tātad ir visiem, arī akadēmiskajiem bakalauriem, maģistriem, doktoriem un citiem diplomandiem. Es nezinu piemērus, ka kādā valstī, kur ir obligātais dienests, šādi izņēmumi pastāvētu. Ja visi dienēs, tad celsies arī dienesta kvalitāte, prestižs, virsniecības darba līmenis un kvalitāte un būs līdzvērtīgi labākajiem standartiem pasaulē. Šādā augstāka attīstības līmeņa dienestā būs arī augstāka cieņa pret individuālo cilvēku. Dzelžainā disciplīnā nebūs jāpazemo individuālais cilvēks.

Būtu vēlams, lai šo dienestu veiktu jau 18 un 19 gadu vecumā. (Arī jaunietes - uz brīvprātības pamata.) Tad tas vismazāk traucēs studijas, tālākās arodmācības un ģimenes dibināšanu.

Dienests dos paliekošu iespaidu jaunā pilsoņa attīstībā. Izveidosies dziļāka atbildības sajūta, izveidosies arī nacionālā apziņa, pašapziņa, kas ir svarīga mazo tautu piederīgajiem. Šo nacionālo pašapziņu papildinās tāds aspekts kā dienests starptautisko spēku ietvaros. Tas līdzsvaros iegūto nacionālo pašapziņu pašu valsts dienestā. Ieguvums tātad būs ne tikai valstij, bet arī katram atsevišķajam cilvēkam - dienesta veicējam.

Es atbalstu Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ģirts Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš".

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Valsts prezident, cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Runājot par 3. panta trešās daļas 3. punkta izslēgšanu, es gribētu teikt, ka trešajā lasījumā izdiskutētā un iebalsotā punkta saturs ir mūsdienīgi, demokrātiski un saprātīgi risinājis attiecības valsts un civilo augstskolu studentu, nākamo absolventu, starpā. Protams, ka saskaņā ar totālu valsts aizsardzības stratēģiju visiem pilsoņiem jāpilda pienākums pret valsti, jāapgūst militārās priekšzināšanas, lai ārkārtas vai kara situācijās spētu tās prasmīgi un efektīvi pielietot. Taču valstij ir jāpiedāvā vairāki iespējamie veidi, kā paveikt šo pienākumu (vai, pat labāk varētu teikt, kā īstenot šo īpaši svarīgo nepieciešamību apgūt militārās zināšanas un prasmes). Tātad - vairāki veidi.

Attiecībā uz civilo augstskolu studentiem redakcija, kas tika iebalsota trešajā lasījumā, piedāvāja izvēli - brīvprātīgi apgūt speciālu militārās apmācības kursu. Tos, kas tādu apgūst, ieskaita rezervē. Tos, kuri izvēlas otru ceļu, atsakās no šīs iespējas, pēc augstskolas absolvēšanas iesauc militārajā dienestā uz vienu gadu. Ļoti demokrātiska, ļoti cilvēcīga un pretimnākoša pieeja šāda abpusēji nozīmīga uzdevuma realizēšanā. Ir tik dīvaini, ka šāda priekšlikuma (par šā punkta izslēgšanu) autore ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Grūti iedomāties, ka cilvēktiesību pārstāvji neiestājas "par" un neatbalsta katru risinājumu jebkurā valsts nozarē, šinī gadījumā - valsts aizsardzības jomā, tātad neatbalsta katru risinājumu, ar kuru indivīdam tiek dotas izvēles iespējas savas dzīves veiksmīgākai kārtošanai (iepretim trulam bezierunu variantam - par katru cenu dienēt vienu gadu). Tas, ka šāds priekšlikums nāk no Aizsardzības ministrijas, mani nepārsteidz, jo līdz šim ne ministrijas vadība, ne ierēdņi ar mūsdienīgu domāšanu nav izcēlušies. Tas ir šīs ministrijas stils, pat tradīcija - darboties bez izdomas, bez gribas, bez radošas pieejas, nemeklēt risinājumus. Šāds darbošanās stils, kurš skar tikai tuvāko dienu stratēģiju, ir nepiedodami tuvredzīgs un, manuprāt, valstij ļoti bīstams. Šī Aizsardzības ministrijas nostāja norāda ne tikai uz nevēlēšanos meklēt un attīstīt visus iespējamos ceļus un risinājumus valsts aizsardzības stiprināšanā (šinī gadījumā - militārajam dienestam pakļautā personāla nostiprināšanā un izglītošanā); šāda Aizsardzības ministrijas, aizsardzības ministra un šīs ministrijas parlamentārā sekretāra nostāja norāda arī uz pilnīgu neorientēšanos šodienas situācijā. Nepieciešamība paplašināt iesaucamo personu loku, augstskolu absolventus ietverot tajā skaitā, tiek pamatota ar obligātajam militārajam dienestam pakļautā personāla nepietiekamību jeb trūkumu. Taču vēl aizvadītajā gadā Iekšlietu ministrijas sistēma paziņoja, ka robežu apsardze un cietumu apsardze 1997. gada laikā, tātad tuvāko 10-11 mēnešu laikā, pāries uz profesionāla personāla komplektācijas pamatiem un ka tur obligātā militārā dienesta karavīri turpmāk vairs nebūs nepieciešami. Šādos apstākļos tad no Aizsardzības ministrijas pleciem tiek noņemti pienākumi, kas saistīti ar neatliekamu darbu veikšanu uz robežas un cietumu apsardzē. Aizsardzības ministrijas galvenais uzdevums un tās darba saturs vairs ir tikai viens: militārā personāla sagatavošana, tā apmācība, lai tiktu iegūtas karavīra profesijai nepieciešamās iemaņas. Ja tā, tad skaidrs, ka, sākot ar 1998. gadu, vārdiem "obligātais militārais dienests" jēga kļūs pavisam cita nekā tā, ko šie vārdi "obligātais militārais dienests" ietvēruši līdz šim periodam. Šobrīd ar obligātajā aktīvajā militārajā dienestā iesaukto karavīru valsts "aizbāž caurumus" miera laika uzdevumu izpildē, taču jau pēc nepilna gada šādu mērķu vairs nebūs. Būs pavisam konkrēti, - ar pilnu atbildību jāformulē valsts militārā stratēģija! Tieši saistībā ar valsts militāro stratēģiju, tās neesamību, var izskaidrot to tālredzības trūkumu, kas valda Aizsardzības ministrijā un kas ir redzams ministra un parlamentārā sekretāra piedāvātajā variantā - svītrot militārās apmācības iespēju civilo augstskolu studentiem. Ir labi zināms, ka mazām valstīm, neatkarīgi no to atrašanās vai neatrašanās zem NATO "lietussarga", vispiemērotākā aizsardzības sistēma ir totālā valsts aizsardzība. Tas nozīmē, ka visi tie, kuri ir spējīgi nest ieročus un rīkoties valsts aizsardzībā, tiek šajā svētajā darbā un pienākumā iesaistīti - neatkarīgi no tā, vai tie pieder tai vai citai sociālajai, profesionālajai vai kādai citai sabiedrības grupai. Un tieši tāpēc, ka Latvija ir maza valsts, tai ir nepieciešama totāla aizsardzība, bet savukārt tāpēc, ka Latvija ir demokrātiska valsts, tā saviem pilsoņiem var atļauties piedāvāt izvēles iespējas militāro zināšanu apguvē.

Ja mēs atstāsim šo 3. punktu, tad būsim nākuši pretī augstskolu absolventiem un pašreizējiem studentiem... pareizāk sakot, nākamajiem studentiem, tiem, kuri vēl tikai sāks mācīties, kuri augstskolu beigs pēc 4 vai 5 gadiem, jo šobrīd šādas apmācības iespējas vēl nepastāv. Un tāpēc arī nepastāv draudi, ka nevarēs nokomplektēt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus.

Ja mēs atteiksimies no šā panta trešās daļas 3. punkta satura, kas tika pieņemts trešajā lasījumā, tad Aizsardzības ministrijai nebūs jānopūlas ar šādas apmācības iespējas sagatavošanu. Tik tiešām, šodienas balsojuma jēga ir valsts un pilsoniskās sabiedrības savstarpējās uzticēšanās jautājums. Tā ir obligātā militārā dienesta dziļākās un patiesākās būtības un nozīmes izpratnes demonstrēšana, un to jūs šeit šodien zālē demonstrēsiet. Šis konkrētais balsojums ir vērsts uz civilo augstskolu studentu valstiskās apziņas veidošanu vai tās graušanu. Šis balsojums galu galā demonstrēs to, cik nozīmīga vai nenozīmīga mūsu valsts tautsaimniecībai ir cilvēku iegūto zināšanu neatliekama izmantošana. Šis balsojums parādīs, kā novērtējam vai noniecinām cilvēku profesionālās iemaņas, speciālās zināšanas, ko tie iegūst studiju gados. Šis balsojums norādīs uz to, vai mūsu Nacionālie bruņotie spēki tiks turpmāk veidoti atbilstoši laikmeta militārās domas un stratēģijas atziņām, un tās savukārt balstās uz intelektu un uz speciālo zināšanu izmantošanu maksimālu zaudējumu nodarīšanai pretiniekam vai tā pilnīgai atturēšanai. Šis balsojums demonstrēs, vai mēs šo nepavērsīsim pret savu tautu vai saviem studentiem. Ir jāšaubās, vai augstskolu beidzis absolvents varēs tāds kļūt, ja to veselu gadu dzenās - liks ar slotaskātu rudenī dzenāt lapas un ziemā tīrīt sniegu kādā no mūsu NBS vienībām. Tādēļ es aicinu atturēties no Aizsardzības ministrijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas piedāvājuma, - izslēgt 3.panta trešās daļas 3.punktu un atstāt to šajā likumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātais Valsts prezidenta kungs! Es gan ačgārni pateicu, otrādi, vajadzēja citādi, bet piedodiet man.

Es gribētu lūgt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lēmumu neuztvert kā cilvēktiesību ierobežojumu. Proti, daudzu un vairāku izņēmumu radīšana ir lielāks cilvēktiesību pārkāpums nekā vienādu apstākļu radīšana. Ar ko latviešu zemnieks ir sliktāks, ka viņam būs jāiet dienēt? Zemnieks, kurš visos laikos un vienmēr ir rādījis piemēru, kā aizstāvēt Latviju. Ja par cilvēktiesību pārkāpumu tiek uzskatīts fakts, ka gads ir jānodien Latvijas armijā, tad šādu cilvēktiesību aizstāvis es nevaru būt. Es domāju, ka pārmetumi par komisijas lēmumu nebija vietā, ne tikai tādēļ, ka šajā ziņā pilnīgi sakrīt Aizsardzības ministrijas, Aizsardzības un iekšlietu komisijas un mūsu komisijas pozīcija, bet arī tādēļ, ka mēs jau to dzirdējām no Priedkalna kunga runas - demokrātisko valstu pieredze liecina par pilnīgi pretējo: atbrīvoti tiek tie, kuri fiziski nespēj pildīt šo pienākumu. Laikam ir tādi apstākļi, kad nav pieļaujams... Ģimenes apstākļu dēļ... Tas mums ir paredzēts.

Un pēdējais. Godātais kolēģi Kristovski! Es esmu jūsu pozīcijās, ka tie, kas izgājuši pilnu apmācības kursu, var tikt ieskaitīti rezervē, bet, piedodiet, šāda situācija ir jārada, citādi mēs nonāksim tādos apstākļos, ka tas cilvēks divas trīs stundas paturēs rokā automātu... pie mums laikam ir kalašņikovi, jā... paturēs automātu rokā, kaut cik iemācīsies pagriezties un būs izgājis pamatkursu. Es pieļauju, ka šāds pants var derēt tikai tad, kad šis students vai bakalaurs ir gatavs kalpot par virsnieku. Nevar kalpot par virsnieku, nebijis armijā. (Es neesmu liels speciālists, bet tajā pašā okupācijas armijā trīs gadus esmu tomēr nodienējis un kaut kāds priekšstats man par to ir.) Ja viņš ir gatavs iet par virsnieku, - lūdzu! Bet šie apstākļi ir jārada, nevis jāieraksta likumā, uzreiz kā gatavs. Es aicinu atbalstīt abu komisiju un Aizsardzības ministrijas ieteikto variantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Šorīt no rīta ir patīkami dzirdēt ļoti interesantas frāzes, viens kolēģis paziņo par totālu aizsardzību, es domāju, ka nākamie kolēģi paziņos par Blitzkrieg un vēl kaut ko. Bet, cienījamie kolēģi, mēs visu laiku, kā jau es esmu norādījis, "maldāmies trijās priedēs", un tur mūs mākslīgi mēģina ievilināt, tajā skaitā arī Aizsardzības ministrija. Līdz šai dienai mums nav valsts aizsardzības koncepcijas, sāksim no šā jautājuma! Ja mēs šodien pat piekristu cienījamajam Krastiņa kungam, ka, pieņemsim, vajag 100 000 kareivju armiju, tad papriekš rodas viens cits jautājums - ko viņi darīs, ko viņi darīs krīzes situācijā? Krastiņa kungs, vai ir izanalizēta motivācija, kādas krīzes situācijas var izveidoties, kādā veidā šajā gadījumā Nacionālie bruņotie spēki spēs stāties pretiniekiem pretī? Pagaidām es, kā Saeimas deputāts, šādu informāciju neesmu saņēmis. Līdz ar to veidojas jautājums - kāda armija īsti Latvijā ir vajadzīga? Pagaidām mēs runājam par kaut kādu totālu, vispārēju iesaukšanu, bet vai Latvijas budžets un finanses spēj to realizēt? Ja nespēj, tad tā ir utopija. Var, protams, maksāt kareivim 5 latus vai 8 latus un oficierim kādus 120 latus un teikt: jā, mums ir varena liela armija, varēs pieņemt parādes, varēs skaisti raportus nodot, vajadzētu tikai mūsu ministru uzsēdināt baltā zirgā, un būs ļoti solīdi un skaisti. Bet mēs diemžēl runājam par realitāti, un tādēļ mums vajadzētu vadīties pēc trim koncepcijām. Varam pieņemt tādu modeli, ka mums ir tautas masveida apbruņojums, kā tas ir tanī pašā Izraēlā (viņi to mājās tur), bet ka paralēli ir profesionāls kontingents. Krīzes situācijā vai ik pēc kāda noteikta perioda cilvēkus var iesaukt uz kursiem, viņi iziet militāro zināšanu atjaunošanas, atkārtotas militārās sagatavošanas kursus armijā, un pēc tam attiecīgi atkal gadu dzīvo līdz nākamajam iesaukumam. Tas ir viens modelis.

Otrs modelis ir profesionālā armija. Un trešais ir padomju modelis: kareivji mizo kartupeļus, nodarbojas ar visādiem darbiem oficieru labā, un kopumā valda liels "bardaks". Pagaidām man liekas, ka Latvijas armija virzās uz šo modeli. Un tādēļ, kamēr Krastiņa kungs nevarēs mūs iepazīstināt ar reālo koncepciju, tikmēr mēs nevarēsim atbalstīt šo likuma prasību, šodien iesaistot studentus armijā. Es nedomāju, ka no tā Latvijas armija kaut ko vairāk iegūs. Runāt par to, ka tā tiktu panākts kaut kāds intelekta palielinājums armijā, - tas ir vairāk nekā nenopietni. Ja mēs gribam, lai tos studentus nodzirdītu, to jau mēs varam panākt ar iekļaušanu mūsu armijas rindās. Un tādēļ es tomēr aicinu neatbalstīt. Pirms cienījamais Krastiņa kungs nepiedāvās kādu reālu koncepciju, mēs nevaram atbalstīt šīs iniciatīvas. Protams, es saprotu, ka mēs atrodamies ļoti paradoksālā situācijā. Ir jāsāk armijas reforma. Reforma, kas būs reāla mūsu valstij. Protams, tanī laikā mēs nevaram atsegt valsts robežas, cietumus un citas sfēras, bet lēnām jādomā drīzāk par to, ka paralēli jāievieš profesionālais kontingents. To labi pierāda fakts, ka grupām, kuras brauc uz Bosniju, mēs spējam samaksāt - katram kareivim pa 400-500 latiem. Brīnumaini. Tām mēs atrodam naudu, bet šeit, kaut vai uz pusi samazinot šo algu, nevaram izmaksāt mūsu kareivjiem. Es domāju, Krastiņa kungs, ka tanī brīdī jums nostātos rindas pie kara komisariātiem, ja jūs teiktu, ka kareivji saņem 200 latus. Jums būtu rindas, un jums būtu iespēja izvēlēties tos cilvēkus, kam tas ir dzīves aicinājums, un jums nevajadzētu kārtējo reizi vilkt aiz kājām studentus turp un pēc tam organizēt militāro policiju, kura staigās pa dzīvokļiem un vilks laukā tos, kas būs no jums "aizlaidušies". Ja mēs gribam tādu sistēmu, mēs to varam panākt, bet tas man atgādina PSRS laikus, un es domāju, ka patiešām tuvākajā laikā Krastiņa kungs grib visiem Latvijas vīriešiem sagādāt katram pa Soldatenbuch kabatā, lai varētu viņus jebkurā laikā - naktī vai rītā - piecelt augšā. Bet tas atkal ir, kā jau Kristovska kungs teica, totalitārisms... un atkal kaut kādi šie simboli... Un tādēļ es šajā gadījumā aicinu neatbalstīt, bet pieprasīt skaidru koncepciju - skaidru koncepciju gan no Krastiņa kunga, gan arī, diemžēl jāsaka, no mūsu cienījamā virspavēlnieka Ulmaņa kunga. Varbūt vajadzētu apsēsties mūsu virspavēlniekam kopā ar aizsardzības ministru, izstrādāt un beidzot iesniegt Saeimā kādu valstisku koncepciju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātā Saeimas sēdes vadība! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Šis likums jau ir "ar bārdu" - ar garu vēsturi. 6.Saeimas laikā mēs esam jau ilgu laiku diskutējuši par šo likumu, visos trijos lasījumos, tādēļ varbūt daudzi no jums ir jau paspējuši aizmirst, kādi bija tie iemesli, kuru dēļ šo likumu iesniedza Saeimā, un kādi bija tie mērķi, kas tika izvirzīti kā tādi, kas risināmi ar šā likuma palīdzību. Likuma mērķis, kā tas ir ierakstīts šā paša likuma pašā pirmajā pantā, ir - un tā ir arī Aizsardzības ministrijas pieeja - nodrošināt Latvijas Bruņotos spēkus ar nepieciešamo skaitu obligātā militārā dienesta karavīru. Likuma nostādnes šā jautājuma risināšanā: ir konstatējums, ka šis karavīru skaits šobrīd ir nepietiekams, tātad par mazu, lai nodrošinātu visas nepieciešamās miera laika funkcijas un uzdevumus, un ka būtu jāsamazina to grupu skaits, kuru pārstāvji netiek iesaistīti dienestā, tātad jāiesauc vairāk karavīru. Tomēr joprojām visa šā viena gada garumā, šīs diskusijas laikā, nav izvirzīts jautājums un nav skaidri noteikts, kādas tad ir šīs mūsu militārās vajadzības un kāds, kolēģi, ir šis nepieciešamais karavīru skaits, lai mēs šīs militārās vajadzības apmierinātu. Sākotnēji viens skaitlis jau ir bijis izvirzīts, taču šajā diskusijas laikā, kas ir bijis vesela gada garumā, ir notikušas būtiskas izmaiņas, kuras šodien liek mums uz šiem skaitļiem raudzīties savādāk. Aizsardzības ministrija ir izvirzījusi jautājumu par strukturālām izmaiņām mūsu valsts aizsardzībā, kuras nosaka to, ka robežapsardzība un cietumu apsardzība tiks nodota Iekšlietu ministrijas pakļautībā un ka obligātā dienesta karavīri turpmāk netiks iesaistīti valsts robežu apsardzē un cietumu apsardzē, kā tas būtu civilizētas valsts piemēram atbilstoši. Līdz ar to tas viss arī samazina to skaitu, kurš būtu nepieciešams militāro vajadzību nodrošināšanai un kuru būtu nepieciešams sasniegt ar šo iesaukumu.

Otra lieta, ja mēs pieejam šim jautājumam sistemātiski, ir materiālo jeb finansiālo iespēju analīze: cik daudz līdzekļu valsts šodien var atļauties piešķirt, lai sagatavotu, apmācītu un apgādātu noteiktu skaitu karavīru? Es vēlos jums citēt vienu vietu no Šķēles kunga deklarācijas projekta, ko viņš ir iesniedzis apspriešanai valdību veidojošajām frakcijām. Šajā projektā sacīts, ka Ministru kabineta uzdevums turpmāk būs stingri kontrolēt iesaukto karavīru skaitu, atbilstoši valsts spējai tos apmācīt un pietiekami apgādāt. Kāda šodien ir situācija Bruņotajos spēkos? Vai mēs šodien spējam pietiekami nodrošināt ar materiāliem, līdzekļiem Bruņotos spēkus, lai apgādātu un apmācītu mūsu karavīrus? Šajā laikā man ir bijusi iespēja apciemot vairākas karaspēka daļas, tikties un runāt ar karavīriem. Kāda ir šī pieredze saskarsmē ar karavīriem? Tas fakts, ka viena pati dušas telpa un viena pati tualete ir jādala vairāk nekā simts karavīriem. Tas, ka karavīru gultās no caura jumta tek ūdens. Tas, ka karavīriem ir nepietiekams munīcijas daudzums, lai viņi varētu dienesta laikā iemācīties lietot šaujamieroci. Tas viss liek uzdot jautājumu par to, vai mēs varam pietiekami apmācīt un apgādāt jau pašreizējo karavīru skaitu. Nauda jau ir nepieciešama ne vien funkciju izpildīšanai, ne vien jumta caurumu aizbāšanai, bet arī tam, lai karavīru apmācītu konkrētām militārām iemaņām, tā ir visa militarā dienesta "sâls" un būtība. Es negribu teikt, ka mums pietrūkst naudas militārajam dienestam, vienkārši militārajā sfērā mums darbojas tā saucamais Čaplina sindroms: Čaplins kā īsākais ir nolikts vienā strīpā ar citiem karavīriem, un visi nodod sāli no vienām rokām otrās, un tad, kad nonāk līdz Čaplinam, tad sāls jau vairs nav, jo visa jau ir iztecējusi.

Tāpat ir arī Aizsardzības spēkos. Kamēr nauda nonāk līdz karavīram, no tās nekas vairs nav palicis. Varbūt mums vajadzētu domāt par to, ka karavīrs būtu jānoliek kā tas otrais - uzreiz aiz tā garā, lai līdz viņam kaut kas nonāktu. Kad beidzot tiks reformēta Bruņoto spēku vadība? Kolēģi, kad tiks Bruņoto spēku štāba skaitliskais lielums izvērtēts? Lūk, tad, kad mēs būsim reorganizējuši arī finansiālo aizsardzības vadības modeli, tad, kad nauda sasniegs karavīru, kad būs pietiekami naudas, lai karavīru apmācītu un lai viņš būtu apgādāts materiāli, - lūk, tad no viņa būs šī atdeve, lūk, tad mēs viņam varēsim iemācīt to, kas ir pats būtiskākais, - iespējas un iemaņas aizstāvēt savu valsti.

Kolēģi, manā priekšā ir Krastiņa kunga parakstīts dokuments. Anotācija noteikumu projektam - grozījumi Latvijas Republikas likumā par Aizsardzības spēkiem un likumā par Latvijas Republikas Zemessardzi. Šajā dokumentā ir fakti. Kādi tie ir?

Es citēju Krastiņa kunga teikto: ņemot vērā to, ka Aizsardzības ministrijas struktūrvienībās virsnieku sastāva komplektējums sastāda tikai 46%, valdība ir pieņēmusi lēmumu - ar valdību atbalstošo frakciju palīdzību Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdarīt grozījumus likumā par Aizsardzības spēkiem un likumā par Latvijas Republikas Zemessardzi, tāpēc ka liels skaits virsnieku (1997.gada 1.janvāri ņemot par pamatu) bija sasniedzis maksimālo vecumu un tie nevarētu vairs turpināt būt par virsniekiem mūsu aizsardzības sistēmā, ja netiktu izdarītas šīs izmaiņas.

Turpinu citēt Krastiņa kunga teikto: "Pildot likuma prasības, ar 1997.gada 1.janvāri, sakarā ar noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu, no aktīvā dienesta rezervē ir jāatvaļina 273 profesionāli labi sagatavoti virsnieki, kas sastāda 33% no kopējā esošo virsnieku skaita. Atvaļinot šādu skaitu virsnieku vienlaicīgi, vienības, daļas un apakšvienības paliks bez komandējošā sastāva, kā rezultātā kritīsies Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavības līmenis.

Līdzīga situācija ar ierindas dienesta virsniekiem ir izveidojusies arī Latvijas Republikas Zemessardzē."

Un tagad īpašu uzmanību, deputāti! "Pastāvot pašreizējām Nacionālās Aizsardzības akadēmijas jauno virsnieku sagatavošanas iespējām, to atjaunot pilnībā varēs tikai astoņu gadu laikā." Tas nozīmē, ka pašreizējā virsnieku sagatavošanas sistēma būs bez izmaiņām, bez elastības no Aizsardzības ministrijas puses, bez tā, ka mēs meklējam jaunus papildmehānismus, kā sagatavot papildu virsniekus. Tajā skaitā - Kristovska kunga piedāvātais variants par studentu paralēlu sagatavošanu jau civilajās augstskolās, kamēr viņi iegūst civilo izglītību. Šie ir risinājumi, kuri ir nepieciešami, kurus mums nepieciešams meklēt no Aizsardzības ministrijas puses, lai mēs spētu ātrāk atjaunot šo virsniecības sastāvu. Šobrīd mēs esam skaidri pateikuši, ka, noraidot šo iespēju, turpmākajos astoņos gados mūsu virsniecība sastāvēs pārsvarā no pensijas vecumu sasniegušiem cilvēkiem, kuri ir ar ļoti bagātu padomju laika militāro pieredzi, kuri saņem militārās pensijas no Krievijas un tādējādi atrodas daļējā finansiālā atkarībā no tās valsts, kas ir vispotenciālākais draudu avots mūsu valsts neatkarībai.

Vai mēs atstāsim to tā, vai tomēr meklēsim progresīvākus risinājumus? Vai mūsu militāro sektoru cilvēki - politikas formulētāji - spēs elastīgāk paskatīties uz šīm lietām, spēs piedāvāt mehānismus? Viens mehānisms ir ielikts šajā likumā. Šis likums nosaka, ka mēs dodam valsts licencēto nemilitāro augstskolu absolventiem iespējas augstākās izglītības iegūšanas laikā brīvprātīgi apgūt valsts apstiprinātu speciālās militārās apmācības kursu. Tas nozīmē, ka valdība noteiks, ko viņiem mācīs un cik ilgi mācīs. Amerikas Savienotajās Valstīs tikai 40% virsnieku sagatavo militārajās augstskolās. Atlikušos 60% instruktoru un virsnieku sagatavo civilajās augstskolās, tajā laikā, kamēr viņi iegūst civilo izglītību. Nenoraidīsim pasaules piemērus, nenoraidīsim to pieredzi, kas tiek izmantota citās valstīs! Lai mēs risinātu šīs pārejas laika grūtības un lai mēs reāli nonāktu pie savas valsts spējīgas aizsardzības sistēmas izveidošanas. Es aicinu deputātus: lūdzu, noraidiet šo Aizsardzības ministrijas priekšlikumu un atbalstiet Kristovska kunga priekšlikumu! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Saeimas priekšsēža kungs! Es lūdzu vārdu, kaut gan domāju, ka cilvēki bija sagatavojušies runāt un komentēt šo pantu, kad viņu izskatīja komisijās... Es domāju, tā kā tas ir izskanējis šajā Augstajā namā un godājamie kolēģi ir noklausījušies, es domāju, ka tomēr derētu zināt arī patiesību, ne tikai demagoģiskas frāzes, kas šeit tika izkliegtas ar izteiksmīgiem galvas mājieniem un roku norādījumiem, kā saka, teātra skola tomēr dod savu, bet diez vai tā iedarbosies uz politiķiem.

Tātad, pirmkārt, par to, ko godājamie kolēģi vairākas reizes minēja, ka tagad nu vairs robežsargos un Sardzes pulkā, kas, atkārtoju, nu ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā, un tur tas pulks ir bijis vienmēr, un arī robežsargi ar jūsu lēmumu tur ir pārgājuši ar šo 1.janvāri, un ka turpmāk tur vairs nav jāiesauc.

Meli! Arī turpmāk Robežsardzē un Sardzes pulkā tiks iesaukti, diemžēl tiks iesaukti par lielu nepatiku Aizsardzības ministrijai, bet tā nu tas likumā ir noteikts, ka tiek iesaukti obligātā dienesta puiši, un viņi arī šogad izies tur dienestu. Tāds pieprasījums mums ir iesniegts no Iekšlietu ministrijas puses, un neviens šo likumu nav mainījis. Es ļoti ceru, ka tik tiešām vistuvākajā laikā, sākot ar Sardzes pulku, kur tiešām ir nemorāli obligātā dienesta karavīriem sargāt noziedzniekus, un pēc arī Robežsardzē pāries uz profesionalizāciju un tamlīdzīgi. Bet šogad šis likums vēl darbosies un obligātais iesaukums arī tur būs. Tā ka likumu mēs pieņēmam šodien un šodienai. Ja mēs pieņemtu nākotnei un nosacītu kaut kādu pārejas laiku, kamēr viņš tur sāk nezin kad darboties, tad atkal ir cita diskusija un citi labojumi un citi panti. Bet lūdzu to turpmāk ņemt vērā, ka Iekšlietu ministrijas vajadzībām Aizsardzības ministrijas Vienotajā iesaukuma centrā arī šogad tiks iesaukti... diemžēl tiks iesaukti obligātā dienesta karavīri, kas izies tur dienestu.

Otrais. Mēs tikām aicināti ieviest šo pamatapmācību augstskolās un tad viņus uzreiz ieskaitīt rezervē. Godājamie kolēģi, lai lemtu par kādas jaunas institūcijas radīšanu, par jaunas programmas realizāciju, šai institūcijai un arī programmai ir jābūt iekļautai valsts budžetā.

Pavisam nesen, pāris mēnešu atpakaļ, mēs pieņēmām valsts budžetu 1997.gadam. Es gribu atgādināt, ka šajā budžetā tādas programmas nav ne Aizsardzības ministrijā, ne Izglītības un zinātnes ministrijā, ne arī kādas citas ministrijas sadaļā un programmā netika iekļauta militārā apmācība civilajās augstskolās. Tātad šeit ir jārunā par to, lai budžetā būtu šādi līdzekļi. Tādēļ šis likuma pants - 3.panta 3.punkts, ja viņš tiks nobalsots, diemžēl 1997.gada laikā nevar tikt realizēts. Lai arī kādi būtu plāni, lai arī cik maz vai cik daudz, bet tomēr viena studenta apmācībai ir vajadzīga nauda.

Otrajam jau pieskārās Seiksta kungs. Paldies viņam! Šeit ir runa par to, kas ir militārā pamatapmācība. Vai tā tiešām ir tikai triecienšautenes uzbūves iemācīšana un iemācīšana soļot nosacīti ierindā? Vai tā ir taktikas, reglamentu, šaušanas teorijas, šaušanas prakses, lauka mācības un tā tālāk apmācība, kas ir nepieciešama, lai sagatavotu augsti izglītotu kareivi vai lai sagatavotu arī virsnieku. Te ir divas lielas starpības, kā saka, jo mums šādi pamatapmācību ieguvušie cilvēki diemžēl arī spēs veikt tikai jaunkareivju funkcijas. Tad varbūt viņiem varētu saīsināt šo dienesta laiku no 12 mēnešiem uz kādu īsāku laiku, bet pamatā tā būs tikai pamatapmācība. Un arī šai pamatapmācībai līdzekļi 1997.gadā nav paredzēti. Tas ir jūsu pašu balsojums. Jūs atceraties, cik lielu Aizsardzības ministrija pieprasīja šo summu, kas ir nepieciešama, un cik liela tā tika nobalsota šajā gadījumā.

Otrais - Nacionālā aizsardzības akadēmija, kurai, izraujot no konteksta, mans augsti godātais kolēģis Vītola kungs paņēma anotāciju no pavisam cita likuma, no ārkārtas likuma, kas bija paredzēts, lai ar aizsardzības ministra pavēli atsevišķiem, - es pasvītroju: atsevišķiem - kritisko vecumu sasniegušiem virsniekiem varētu pagarināt aktīvā dienesta laiku.

Jā, tik tiešām tā ir! Bet, Vītola kungs, tā kā jūs tiešām būsit pēc šā likuma skatīšanas vairākas reizes ļoti militāri izglītots, tad jums tomēr vajadzētu iegaumēt arī to, ka apakšvienību komplektācija 100% apmērā parasti ir tikai karalaika apstākļos, bet tajās valstīs, kur ir profesionāla armija un profesionāli komplektētas apakšvienības, komplektācijas lielums nepārsniedz 50%. 100% komplektācija ir kara laika situācija vai speciālo vienību situācija, kad ir 100% komplektācija ar virsniekiem un karavīriem. Tāpēc šī nepilnā komplektācija vēl nav traģēdija. Un arī mūsu plānos un jau izstrādātajā plānā par Izlūkdesanta bataljona profesionalizāciju, kur šis plāns ir izstrādāts līdz pēdējai detaļai, viena cilvēka profesionalizācijai ir nepieciešami 7000 latu vismaz, rēķinot, ka bataljona sastāvs ir 656 cilvēki, neskaitot palīgdienestus un transportu.

Tātad šajā gadījumā arī tur komplektācijas skaits nepārsniegs mierlaika apstākļos, ārpuskrīzes laika apstākļos, 60, maksimums - 70%. Tātad - kā mums nodrošināt ar šiem virsniekiem, es gribētu lūgt atbildi arī no godājamiem kolēģiem, kas tik ļoti šeit aicināja studentus apmācīt militārajā apmācībā nekavējoties - jau varbūt pēc Lieldienu brīvdienām, kuri tad viņus, šos studentus apmācīs? Vai augsti godājamie profesori no Filoloģijas fakultātes vai no Svešvalodu fakultātes, vai no Lauksaimniecības universitātes un tamlīdzīgi ātri pārkvalificēsies akadēmijā un mācīs ierindas mācību, šaušanas teoriju un tamlīdzīgi? Tātad arī te ir vajadzīgs augsti sagatavots virsnieks ar augstāko izglītību. Kur tad mēs viņus ņemsim, ja viņu mums nav pat Aizsardzības akadēmijā pietiekami daudz, ja viņu mums nav apakšvienībās pietiekami daudz? Kuri tad būs tie gudrie, kas apmācīs mūsu studentus? Vai tie virsnieki, kas ir vēsturiski saņēmuši lielākas vai mazākas "zvaigznes", bet kuriem diemžēl vispārējā izglītība aprobežojas ar tehnisko skolu? Arī tādi mums ir. Starp citu, tieši ar tādiem tika piedāvāts nokomplektēt šo studentu apmācību. Es iedomājos studentu, kas, protams, jūtas ļoti spēcīgs un gudrs savās zināšanās, ka viņu apmāca cilvēks ar ļoti zemu vispārējo izglītību. Man liekas, arī tam būtu diezgan traģisks rezultāts.

Tātad ir nepieciešami šie virsnieku kadri arī studentu apmācībai. To neviens nav aprēķinājis un neviens nav arī salicis kopā ar valsts budžetu. Tāpēc, es domāju, populistiski aicināt, ka apmācīsim dienas nodaļas studentus militārajā pamatapmācībā, nenodrošinot šo pamatapmācību ne ar kadriem, šiem mācību spēkiem, ne ar finansu līdzekļiem, ne ar materiāli tehnisko apgādi... Jo, kā pareizi tika atzīmēts, ieroču varbūt pat vēl pietiktu, bet munīcijas nepietiek, pie tam vēl apmācībām. Tad kur to uzreiz, pēkšņi ņemt šajā 1997.gadā?

Un Lujāna kungam es ieteiktu tā: "Rîta Avīzi", protams, ir labi lasīt. Tā ir pieejama plašam lasītāju lokam, kā saka, bet palasiet arī valdības izdotos noteikumus, likumus, arī Nacionālās drošības padomes dokumentus, un jūs atradīsit šo pašu aizsardzības koncepciju, ko jūs varat izlasīt, iemācīties no galvas un pielietot. Tepat lejā mums ir bibliotēka, kas ir pieejama visiem, kuri kaut cik māk lasīt... Ka Lujāna kungs to prot, es pats ar savām acīm pašlaik redzu.

Augsti godātie kolēģi! Es domāju, ja mēs pieņemam likumus, tad mēs pieņemam likumus, protams, arī nākotnei un ceram, ka viņi darbosies nākotnē. Bet pamatā mēs likumu pieņemam šodienai, lai viņš strādātu šodien - nākamajā dienā pēc tam, kad šis likums stāsies spēkā, kad būs šis iesaukums. Un šeit nav runa par to, ka mums ir jāiesauc milzīgs daudzums, skaits. Iepriekšējā reizē jau nezcik reižu par to tika runāts, diemžēl godājamie kolēģi - Kristovskis un citi, pamatojoties uz savām sagatavotajām runām un demagoģiju, mēģina, lai jūs aizmirstu to, kādi skaitļi šeit tika saukti, analizēti un tā tālāk. Neviens šeit negatavojas iesaukt vairāk, nekā jūs esat atvēlējuši naudu 1997.gadā mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Vienkārši tas nav iespējams.

Un es vēlreiz atkārtoju, ka diemžēl Vienotajam iesaukuma centram nāksies iesaukt arī robežsargiem, arī Iekšlietu ministrijas Sardzes pulkam. Citas izejas nav, jo to nosaka likums, un tāds ir šis Iekšlietu ministrijas pieprasījums pēc plāna visam šim gadam. Tāpēc, lemjot par šā 3.panta 3.punktu, es jūs vienkārši aicinu pieņemt tādu likumu, kas var darboties konkrētajos apstākļos, ar konkrēto budžeta finansējumu, ņemot vērā arī to, ka jūs nobalsojāt par bezdeficīta budžetu šim gadam, kurš samazināja pieprasīto Aizsardzības ministrijas budžetu tieši divas reizes. Precīzi divas reizes tas samazināja šo budžetu un atstāja Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tikai praktiski izdzīvošanas naudu tajās pašās robežās, kāda tā bija 1996.gadā, ņemot vērā inflācijas un komunālo maksājumu sadārdzinājuma līmeni. Pamatojoties uz šo budžetu, ja mēs runājam par lielajiem ārējiem kredītiem, es griezīšos vai varbūt Aizsardzības un iekšlietu komisija griezīsies, vai arī kāda cita institūcija griezīsies bez lieliem ārējiem kredītiem, tā, kā to izdarīja Lietuva, un tā, kā to izdarīja Igaunija šajā ļoti grūtajā finansiālajā situācijā, mēs nevaram runāt par būtisku Nacionālo bruņoto spēku attīstību. Mēs varam runāt par šī līmeņa saglabāšanu, par labāku apstākļu radīšanu un vērtīgāku treniņu apstākļu radīšanu karavīriem un par pilnu piedalīšanos visās NATO savietojamības programmās, kas ir mūsu valsts pienākums, uzdevums un izriet no starptautiskajiem līgumiem.

Par pārējām jaunajām, skaistajām idejām, to skaitā par profesionalizāciju, mums ir jārunā, šie plāni ir daļēji izstrādāti un turpinās darbs pie izstrādēm. Valdības deklarācijas izpildes vēl vecajā plānā ir precīzi salikts pa mēnešiem un datumiem, kā šis projekts virzās uz priekšu un kā tas īstenosies. Bet es ļoti lūgtu tomēr turēties tuvāk zemei un it sevišķi tam budžetam, par kuru jūs paši pavisam nesen nobalsojāt un kuru Vītola kungs tik ļoti veiksmīgi vadīja šeit Saeimā. Viņam vislabāk ir jāatceras, cik latu un santīmu katram latviešu karavīram tika piešķirts no budžeta. Un no šiem latiem un santīmiem vēl būs jāņem nost šie lati un santīmi, lai iedotu pamatapmācību studentiem, lai viņiem tikai nevajadzētu aizstāvēt savu valsti.

Es domāju, ka šeit arī, ja var atļauties runāt ļoti precīzi un tieši, ir jādomā... Es tiešām domāju, ka arī studenti ir daļa no valsts un ka beidzot viņiem tas ir jāsaprot. Es tikai gribu pateikt, ka šodien, kad šis likums tiek izskatīts, lai gan radio, gan televīzijā par to vakar tika minēts, ja neatradās "bïauri", kas aicināja neapzinīgus nepilngadīgos un varbūt jaunāko kursu studentus šeit huligāniski uzvesties, neviens arī neatnāca pie Saeimas. To es arī lūdzu ņemt vērā godājamajiem kolēģiem. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcija.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Augsti godātais Valsts prezident! Cienītie kolēģi! Es gribētu, lai mēs bez zināmas vieglprātības šodien strādātu, jo mēs taču šo likumu esam saņēmuši atpakaļ. Un acīmredzot šodien ir jānovērš tās neskaidrības likumā, kuru dēļ mēs atkal tērējam laiku un spriežam. Un tāpēc visvairāk ir jārunā par šī pieņemamā likuma atbilstību šodienai. Tieši runājot par šo 3.panta trešo daļu, vai mēs nobalsosim par vienu gaisīgu pantu, kuram apakšā nav absolūti nekā, sākot no budžeta, un atkal gribēsim kaut kur parādīt sevi kā briesmīgus kāda slāņa atbalstītājus, vai mēs tomēr izņemsim no šī likuma ārā to, kas ir galīgi šeit lieks? Redzat, te ir šī pārspīlētā izrunāšanās, ka te kāds briesmīgi grib bruņoties, ka te kādu grib pataisīt par "lielgabalu gaļu" un ka nu visu to nabadziņu naudu "iegrūdīs" ieročos.

Cienītie kolēģi, kāds ir mūsu valsts pamatuzdevums? Mūsu valsts pamatuzdevums ir prasmīgi sevi aizstāvēt. Prasmīgi! Un tas, protams, nenozīmē, ka tas notiktu tikai ar mūsu pašu spēkiem. Neapšaubāmi, galvenais pamats mūsu valsts aizstāvēšanai ir prasme sadarboties ar vajadzīgajām, pasaulē ietekmi ieguvušajām struktūrām. Un, protams, pirmām kārtām ar NATO. Un nav tur ko izlikties! Izlasiet šodien "Dienas Biznesu", ko mūsu dažu Latvijas politiķu it kā cienītais Voļska kungs tur ir pateicis! Viņš ir pateicis to, ko patlaban neatļaujas Krievijas politiķi. Viņš ir pateicis, ka vajadzības gadījumā Krievija savas raķetes pavērsīs uz visām tām valstīm, kas būs iestājušās NATO un atradīsies Krievijas tiešā tuvumā. Un mūsu vienīgais glābiņš uz ilgiem gadiem ir mūsu valstij saistīties ar nopietnām struktūrām.

Bet tagad uzdosim sev jautājumu: kādā veidā mēs varam tur nokļūt par spīti visam tam, ko pret mums dara Krievija un daži viņas satelīti? Mēs tur pirmām kārtām varēsim nokļūt tad, ja mēs parādīsim, ka mēs paši Latvijā protam kaut ko veidot, ka mēs esam kaut kam gatavi, ka mēs sākam ieviest kaut kādu sistēmu savā valstī. Un tas ir pats galvenais šodien. Taču sistēmas ieviešana sākas ar likumu. Ar normālu likumu, kurš ir piemērots šodienas sabiedrībai, uz kuru pamatojoties mēs varam tālāk strādāt. Izvairīsimies likumā no kaut kādas "pielaizīšanās" attiecīgiem slāņiem, lai iegūtu kaut kādu lētu popularitāti. Tas ir nožēlojami, ka mūsu politiķis valsts aizstāvēšanas interesi jauc ar savu lēto popularitāti.

Neaizmirsīsim, ka visus mūsu pieņemamos likumus studēs un vēl vienu reizi studēs. Tāpat kā skatīsies visu to, kas notiek mūsu valstī, pirms lems par mūsu uzņemšanu kaut kur. To vienmēr vajag atcerēties. Un šī te vēlme - maksimāli izvairīties no savu pienākumu pildīšanas pret savu valsti - ir vissliktākais rādītājs. Pats sliktākais! Vai patiesi jums neliecina kaut ko piemēri no tiešām vecām, ar demokrātiju piepildītām valstīm - no Skandināvijas, no Viduseiropas, kur gandrīz katrs jaunietis pilda savus pienākumus pret valsti, ar nelieliem izņēmumiem. Mēs, tikko izlīduši, var teikt, no šī te jūga, ar ko mēs sākam? Mēs sākam šķirot savā valstī - tu varēsi dienēt, bet tu varēsi nedienēt. Tev ir kaut kādi tur pienākumi, bet tev nav nekādu pienākumu. Mēs nedrīkstam būvēt savu likumu tādā veidā, ka atbrīvojamo kategorija kļūst bezgalīgi gara. Vissliktākais rādītājs ir tieksme izvairīties no pienākumu pildīšanas pret savu valsti. Nekā sliktāka nav... Ja jau cilvēks neciena savu valsti, tad kā šāda valsts var pastāvēt?

Un tagad mēs te sākam šķirot - kurš tad ir labāks. Students ir labāks vai zemnieks ir labāks? Pilsētnieks ir labāks vai laucinieks ir labāks? Vai tiešām latviešu tauta neatceras visā savā vēsturē, cik reižu tieši tādā veidā mūs naidoja vienu pret otru? Vai tiešām jūs neatceraties, ka Otrajā pasaules karā 220 tūkstoši latviešu karoja. 220 tūkstoši! 150 tūkstoši karoja vienā pusē, bet 70 tūkstoši karoja otrā pusē. Kādreiz padomājiet par šiem skaitļiem, par ko tie liecina!

Šodien mēs atkal sākam domāt, kuras tad nu būs tās kategorijas, kurām dosim kaut kādas privilēģijas. Ieliekam mēs te kaut kādu miglainu apmācību ideju, un neviens no jums šeit nepateiks, kāda tā šogad būs. (Starpsauciens no zāles: "Es pateikšu!") Bet, drošs paliek drošs - ieliekam, jo varbūt kaut kas sanāks. Tā ir absolūti utopiska lieta - kaut kāda rezerve, kura balstīsies uz šiem absolventiem. Tā ir utopiska lieta! Protams, uzkāpsim tribīnē, pateiksim: "Es noorganizēšu mācības!" Vispirms radiet bāzi savam ieteikumam, un tad mēs varam par to šeit runāt.

Šā likuma uzdevums, pamatuzdevums, ir atspoguļot tos apstākļus, kādi ir šodien, radīt šīs iespējas iesaukuma veidošanai, kaut kādu minimālo vajadzību pildīšanai, un ar to tad vajadzētu iesākt. Pievērsiet uzmanību, ka mums viskarstākās diskusijas atkal šodien būs tieši par tiem pantiem, kuru dēļ šis likums ir nonācis atpakaļ. Un atkal ir tie paši runātāji, kuru dēļ mēs esam spiesti šeit otrreiz atrasties. Tieši tos pantus izmet ārā vai ieliek iekšā, kuri mums nebija vajadzīgi. Atkal mēs sākam par to pašu runāt. Un atkal ir tā pati aizstāvība!

Tālāk. Runāsim par armiju, runāsim par nodrošinātību, nenodrošinātību. Tas ir citos pantos. Šinī pantā ir jārunā konkrēti. Vai ir nepieciešamība pēc šāda miglaina, nepamatota panta, kas neko nedod? Vai viņu ir jēga atstāt šajā likumā? Un es gribētu atkārtot. Mēs te viens otrs šad tad mēģinām runāt par padomju laikiem, ka, lūk, tā ir tāda padomju laika domāšana un padomju laika pieeja. Nu tad es arī nedaudz par tiem padomju laikiem: kad tad "cepa" tos "jçlos" virsnieķeļus, ja ne padomju laikā? Gandrīz katrā augstskolā bija Kara katedra, tur mēs ar lielu humora sajūtu sēdējām, pēc tam formāli pabeidzām un saņēmām kaut kādas virsnieku apliecības bez kaut kādas sajēgas par to, kas ir armija. Tagad mēs piedāvājam tieši to pašu variantu. Un ļoti priecīgi esam. Kā var būt virsnieks, kurš nekā nejēgs, kas tā tāda armija ir? Kas tas par virsnieku vispār būs? Es atkārtoju vēlreiz, ka tā ir apzināta vēlme radīt kategoriju, kura varēs kaut kādā vieglā veidā tikt vaļā no normālas dienēšanas.

Es šodien saprotu vēl to, ka mēs varam runāt par zināmu augstskolu beigušo kategoriju. Tā vairs nav tā lielākā. Par to kategoriju, kura tiešām vēlas padziļināt savas zināšanas maģistratūrā, doktorantūrā. Par tiem varētu runāt. Šodienas apstākļos tas būtu saprotams, bet runāt par to, ka kurš katrs students tur ies apgūt militāro apmācību... Pie tam ir pilnīgi skaidrs, ka šodien nav cilvēku, nav kadru, kas varētu tur strādāt.

Tāpēc es, kolēģi, aicinu - šīs diskusijas šodien vairākkārt atkārtosies - , ja jau mēs esam uzņēmušies caurskatīt otrreiz šo likumu, tad vismaz padarīsim savu darbu tā, lai šodien mēs viņu arī pabeigtu. Un tāpēc es, protams, esmu "par" mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisijas lēmuma - 3.panta trešo daļu izslēgt - atbalstīšanu.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Prezidenta kungs, Prezidij, kolēģi! Es gribētu sākt ar to, ka es varbūt varētu ar jums dalīties kādos vārdos, ko tāds daudz cietušais Kalnieša kungs ir rakstījis:

"Par Tālavu - par zemi šo,

Mums dārgāko un vienīgo,

Kā taurētājam katram mums

Būt sardzē - gods un pienākums."

Mēs aizstāvējām Latviju, mēs, tie ceturtdaļa miljona, kas pēc Otrā pasaules kara izbraucām trimdā, ar to, ka mēs skaļi runājām par to, kas šeit notiek, un Latvija tika atzīta de iure, Latvijas karoga krāsas plīvoja daudzās vietās.

Aizpagājušajā Ārlietu komisijas sēdē, slēgtā sēdē, mums paziņoja (bet tas, ko mums tur paziņoja, tagad ir vismaz Ziemeļvalstu publikācijās atklāti pateikts), - mums paziņoja, ka pirmajā "gâjienā" mēs netiksim NATO un ka nav arī zināms, kad mēs tiksim. Ka mēs netiksim arī Eiropas savienībā, lai gan mēs esam darījuši visu, ko godājamais Kiršteina kungs mums ir diktējis, bet ka par to nedrīkstam runāt, jo ir jāsagatavo tautā pareizā reakcija. Un es tam nelaimīgajam Ārlietu ministrijas ierēdnim prasīju: kāda tad ir tā pareizā reakcija? Un viņš tā "raustījās", bet sapratu, ka pareizā reakcija ir, ka jāpanāk, lai tauta to ne visai saprastu un ka mēs par to nedrīkstētu daudz runāt. Mīļie draugi! Mums ir iespēja pacelt mūsu tautas aizsardzības jautājumu atkal pasaulē - ar runāšanu, ka mūs nedrīkst atkal atstāt "lielā lāča" klēpī neaizsargātus, bet mēs to nespējam. Mums nav "taurētāju" jeb sardzes nevienā valsts līmenī. Atvainojiet, Valsts prezidenta kungs, - arī jūsu līmenī. Mēs nerunājam pietiekami skaļi par to, kas šeit ir noticis, mēs nemeklējam tos, kas ir mūsu atbalstītāji trimdā. Tad, kad bija Baltijas blokāde, mēs, vairāki Toronto cilvēki, samaksājām par zondāžu [tautas aptauju. - Red. piez.]: 98% no cilvēkiem, kas zināja, ka Baltija ir, stāvēja par brīvu un neatkarīgu Baltiju. Bet mēs šeit taisām kaut kādu joku: mēs aizstāvēsim Latviju ar neapbruņotiem puikām. Šeit Latvijā kādreiz bija atomieroči, šeit viskautkādi ieroči bija, bet tagad mēs atsakāmies no viena ieroča pēc otra. Laikam atteiksimies arī no zemes mīnām. It kā tāpēc, ka pasaules lielvaras to gribētu. Mēs it kā aizstāvēsim Latviju bez jebkādas aizsardzības koncepcijas, un mēs nedarām to, kas būtu jādara, lai aizsargātu šo zemi. Mēs taisāmies to zemi pārdot. Mēs nedarām to, ko vajadzētu darīt, lai aizsargātu mūsu tranzīta ceļus, mūsu ostas, mūsu dzelzceļus, - arī tos mēs pārdosim. Ko mēs darām, lai aizstāvētu mūsu tautu? Mēs gatavojam apstākļus tā, lai viņa iznīkst. Ar katru paaudzi būs uz pusi mazāk ļaužu, būs daudz vairāk dzērāju, būs daudz vairāk neskolotu cilvēku. Mēs it kā nespējam! Kur, draugi, ir tad tā tautas un mūsu zemes aizsardzība? Tā būtu tad, ja mēs domātu par to, kā attīstīt mūsu ekonomiku, ja mēs domātu, kā mēs varētu celt mūsu prestižu pasaulē, kā mēs varētu atgādināt pasaulei par mūsu pašapziņu. To mēs nedarām. Mums sūta atpakaļ likumu, kuru mēs jau esam šeit nezin cik daudz dienu tirzājuši, - tāpēc, ka Valsts prezidenta kungs grib pierādīt, ka viņam ir kaut kāda diktatoriskā vara, tāpat kā Šķēles kungs - aizgāja un nāk atpakaļ. Nekā laba tautai nav padarījuši. Lepojās, ka strādā grūti, bet pat nevar viens otru sazvanīt trīs dienu laikā. Es aizgāju vienas sestdienas pēcpusdienā uz ministriju, gribēju nodot vienu vēstuli, bet bija grūti atrast sargu. Tā māja bija ciet, tur neviens nestrādāja.

Ja mēs gribam aizstāvēt šito zemi (un es ticu, ka mēs gribam, tas ir mūsu uzdevums šobrīd - šo zemi un šo tautu aizstāvēt), tad sāksim ar to, ka neļausim mūsu zemei nonākt citu rokās, neatdosim mūsu svētos mantojumus citiem, audzināsim un pilnveidosim mūsu tautu. Ja vajadzīgs, tad nekonvertēsim vairs mūsu valūtu, bet liksim visus pie darba, trenēsim mūsu jaunatni un, būdami katrs savā vietā, aizstāvēsim šito zemi. Bet nesāksim ar to, ka stāvēsim kaut kādā barakā un sveicināsim tādus oficierus, kas pat nezina, kā un ko darīt. Jo tos, kas mācēja, - tos jau mēs neņemam armijā iekšā. Ir pilnīgas blēņas šitās runas, ka ar to, ka mēs iesauksim armijā kādu un neatļausim viņam ražīgi dzīvot, mēs aizsargāsim mūsu zemi. Tās ir blēņas. Kārlis Ulmanis, lai gan mums tad bija vislabāk apbruņotā armija, nesauca tautu uz pašnāvību. Mums ir jāizdomā, ko mēs šeit īsti darām. Pirmām kārtām tautas aizstāvība ir nodrošināma, strādājot šeit, Saeimā, kā arī Valsts prezidenta amatā un varbūt arī kādos ministru amatos, bet nedz Valsts prezidents, nedz mūsu premjers, nedz mūsu ministri mūsu tautu neaizstāv. Kas mēs esam tagad pasaules acīs? Mēs esam kriminālnoziedznieku valsts un narkotiku ceļš. Mēs drīz būsim "lielā lāča" îpašums, legāli viņš būs mūs nopircis, un kāpēc tad lai kāds rietumnieks nāktu un sargātu mūs šeit? Neapšaubāmi, Rietumiem būtu labāk sargāt sevi uz Krievijas robežām, bet ne jau tad, ja mūsu pusē no Krievijas robežas būs visur krievi infiltrējušies un visu nopirkuši un ja būs Liepājā krievu karakuģi. Ko mēs darām?! Un mēs, simts cilvēku, šeit lemsim, kā mēs aizstāvēsim mūsu tautu. Mūsu beidzamais budžets bija izsmiekls, tas bija nāves trieciens. Par ekonomikas attīstību mēs šeit negribam dzirdēt, mēs negribam saprast, ka tā nauda rit apkārt un apkārt un nāk atpakaļ budžetā. Mēs negribam saprast, ka mūsu nodokļi ir tik augsti, ka neviens investētājs no ārvalstīm šurp nenāks, ka tās darba vietas pašas no sevis neradīsies. Mēs negribam saprast, ka uz šito kriminālvalsti neviens godīgs cilvēks šurp nenāks. Mēs negribam attīrīties. Attīrīsimies, sāksim attīrīties šeit Saeimā! Attīrīsim tos augstos amatus, kas mūsu tautu nesargā un mūsu zemi nesargā, mūsu stratēģisko mantu nesargā! Atminēsimies, kas mēs kādreiz bijām! Napoleona laikā Taleirāna nākotni izlēma Kurzemes hercogienes. Viena ceturtā daļa no Latvijas bija visiespaidīgākā vieta Eiropā. Un nu mēs esam četras tādas it kā nesadalāmas daļas, bet esam kļuvuši pasaulē par kājslaukāmo vietu. Mēs ejam un klanāmies, mēs nevienam nepasakām, kas ar mums šeit notika, mēs nevienam neatgādinām, ka nedrīkst mūs par jaunu atstāt Lielkrievijas klēpī, mums Ārlietu ministrija pasaka, ka mēs par to nedrīkstam runāt, nedrīkstam tautu tracināt, nedrīkstam pasauli tracināt. Mūsu Prezidija locekļi brauks uz Krieviju. Mums Ārlietu komisijā parādīja darba kārtību, ko mēs esam sagatavojuši. Katrā mūsu darba kārtības punktā ir ietverti nodevīgi komentāri. Teiksim, par Latvijas okupācijas deklarāciju izsakāmies, ka tas bijis no mūsu puses nedraudzīgs akts. Šajā darba kārtībā bija laikam 13 temati, vella ducis... Mūsu Ārlietu ministrija, mūsu Prezidijs, mūsu Prezidents neaizstāv mūsu pašapziņu, neaizstāv mūsu tautu, neaizstāv mūsu zemi, neaizstāv mūsu cietušos, neaizstāv mūsu jaunatni, neaizstāv mūsu vecos, neaizstāv mūsu varoņus, viņi neaizstāv neko, kā tikai savu pašinteresi.

Es jūs lūdzu dziļi padomāt. Mums ir gods un pienākums būt tajā sardzē, kas sargā Tālavu, mūsu zemi, un tas svētais pienākums sākas tieši šeit, un, ja es skaru kāda sirdsapziņu šeit, es to daru tīši. Es vēl ticu, ka mums ir diezgan balsu, diezgan cilvēku, kas domā, ko viņi dara. Mūsu senči ir miruši par šito zemi, un mēs gribētu, lai mūsu mazbērniem šeit būtu kaut kas. Bet mēs ievedam šito zemi un šito tautu nabadzībā, ka mums ir jāpārdod savas meitas, mūsu zeme, mūsu tranzītceļi, un mēs prēmējam tos, kas mums to dara. Saprotiet, mēs esam darījuši visu, ko Kiršteina kungs ir prasījis un diktējis. Un viņš dabū prēmiju. Un mēs dabūjam nulli - mūs Eiropas savienībā neņem tagad. Visi šitie mūsu gudrie kungi runājuši par NATO, NATO... Mēs dabūjam divnieku, bet viņi dabūja prēmijas! Viņi tiks atkal ievēlēti tanīs pašos amatos, - un kas ir vainīgs? Galu galā atbildību nesam mēs, simts, - nevaram no tās izvairīties! Mana balss atbalstīja šito Valsts prezidentu, mana balss diemžēl atbalstīja arī mūsu bijušo (un laikam atkal nākamo) premjerministru. Bija ticība, bija cerība, ka mēs mainīsim to nodokļu politiku, sāksim cīnīties pret kriminalitāti, aizsargāsim šito zemi, audzināsim mūsu jaunatni, atbalstīsim mūsu mātes, cienīsim mūsu vecākus. Bet ko mēs izdarījām? Ko mēs darām? Mēs kādreiz bijām pasaulē cienīti, tāpēc ka mums bija vislabākās sociālās programmas... es runāju par laiku pirms Otrā pasaules kara. Mums bija augsts dzīves līmenis, mums bija tādi cilvēki, kurus pasaulē godināja, nevis tādi, kurus amerikāņi nav ar mieru Baltajā namā uzņemt. Par mums nerunāja kā par kaut kādu kriminālu valsti. Mums skolās, teātros, dzejās stāstīja par latviešu varoņiem, un mēs visi tādi gribējām būt. Un kas mēs tagad esam? Mēs paņemsim "plikus" puišus no skolas ārā, tāpēc ka Krastiņa kungs to grib. Viņš nezina, ko viņš ar viņiem darīs. Ar kādiem akmeņiem viņi cīnīsies un pret ko? Un kā? Tagad, kad mēs to sāpīgo jautājumu bijām jau reiz izrunājuši un atraduši kaut kādu kopsaucēju, par ko mēs varējām nobalsot, mūsu laiku tērē no jauna. Ja Valsts prezidenta kungs atnāktu ar ierosinājumu, lai mēs pārrunājam ekonomisko attīstību, viņš būtu cieņas vērts. Ja Valsts prezidenta kungs atnāktu ar ierosinājumu, kā mēs varētu sargāt mūsu zemi no citiem, lai mēs to neizpārdodam, viņš būtu cieņas vērts. Ja Valsts prezidenta kungs atnāktu un iemācītu mums, kā mēs varētu paturēt mūsu ostas un mūsu pakļautībā mūsu tranzītceļus, viņš būtu cieņas vērts. Bet Valsts prezidenta kungs atnāk un liek, lai mēs no jauna lemtu to, ko mēs esam jau nolēmuši, jo agrāk nolemtais viņu neapmierina. Satversmē ir paredzēts risinājums. Ja Saeima un Valsts prezidenta kungs viens otru neapmierina, tad iesim pie tautas, lai tauta izšķir, kuram jāatkāpjas! Ļoti vienkārši. Kādam ir jāsāk sargāt mūsu tautu un mūsu zemi.

Es ierosinu, ka mums jāsāk par to domāt un jāsāk tā rīkoties. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Desmit deputāti - tie ir Mauliņš, Zelgalvis, Edmunds Grīnbergs, Kušnere, Valdmanis, Ločmelis, Kreituse, Kreituss, Lujāns un Bartaševičs - ierosina samazināt debašu laiku ( ja runā pirmo reizi - līdz 3 minūtēm, otro reizi - līdz 1 minūtei), apspriežot šo likumprojektu.

Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" attiecībā uz šo iesniegumu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu... Grīga kungs, es jau izsludināju balsošanas režīmu! Jums vajadzēja pieteikties. Lūdzu, Grīga kungs! Grīga kungs - tribīnē.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamais Prezidija priekšsēdētāja kungs!

Es domāju, ka, vadoties pēc tā saraksta, kas patlaban ir, varētu samazināt nākamajiem runātājiem runas laiku.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo desmit deputātu priekšlikumu. Par debašu laika samazināšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 15, atturas - 7. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākamais ir ...

Sēdes vadītājs. Acumirkli, Druvas kungs! Mums debatēs vēl ir vismaz desmit pieteikušies... (Starpsauciens no zāles: "Aizbāzīs muti atkal...") Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ir prieks jaunajā valdības deklarācijā lasīt nodaļu par valsts aizsardzību, un viens no šiem punktiem skan: līdz 1.07.98 pārveidot obligātā militārā dienesta iesaukšanas sistēmu, rezervju apmācību un uzskaiti veidot uz Zemessardzes struktūru apvienības bāzes. Tā ir mana ideja un mana doma, kas tika virzīta pie Ministru prezidenta, un paldies, ka tā jau ir valdības deklarācijā.

Es gribētu šajā sakarībā atbildēt aizsardzības ministram Krastiņa kungam. Ja viņš uzskata, ka šis likums ir pieņemts tikai šodienai, tad jājautā, kāda jēga vispār ir šim likumam, un šo likumu šodien varētu pilnīgi noraidīt vispār, jo dzīve jau neapstājas un iesaukums tā vai tā būs. Tas pats ir ar valdību: ja valdība ir kritusi, tas nenozīmē, ka dzīve ir apstājusies. Dzīve rit tālāk.

Un vēl. Krastiņa kungs, jūs pārmetāt, ka šeit deputāti nav devuši naudu Aizsardzības spēku vajadzībām. Redziet, nevar jau dot naudu, ja nezina, kur tā faktiski aiziet un kā tā aiziet, un cik lietderīgi vai nelietderīgi tā tiek izmantota. Ja jau jūs sūtāt apmācībā uz Eiropu pensionārus - aizsūtāt turp nevis jaunus karavīrus un virsniekus, jaunākos virsniekus, bet aizsūtāt pensionārus! -, tad mēs varam domāt, kas tā par perspektīvu, kas sagaida mūsu Bruņotos spēkus. Kas attiecas uz studentu bataljonu, studentu bataljonā ir 400 cilvēki, tiek apmācīti jaunāko virsnieku kursos. Un tālākais mūsu uzdevums ir sakārtot Cēsu mācību centru, lai tur apmācītu arī augstākās kvalifikācijas virsniekus. Tāpat akadēmija dos papildinājumu. Un ar šo es gribēju sacīt, ka es tomēr atbalstīšu Kristovska kunga priekšlikumu, bet tas nenozīmē, ka es esmu par kādām atsevišķām cilvēku kategorijām jeb jaunu vīriešu kategorijām, kuriem būtu ļauts izvairīties no iesaukuma dienestā.

Redziet, es lūgšu vārdu otrreiz, bet tagad gribu pateikt, ka man ir ļoti interesanti fakti par pašreizējo situāciju, par to, kas dažās dienesta vietās notiek. 3.februārī man pienāca informācija, ka Tukuma lidlaukā, kurš ir iekļauts NATO struktūrā, tāpat kā Lielvārdes lidlauks, tiek noņemta apsardze. Es uzskatu, ka tas ir noziegums, Krastiņa kungs, un es zvanīju Dalbiņa kungam 3.februārī no rīta, un viņš teica, ka karavīriem neesot ko ēst un tāpēc apsardze tiekot noņemta. To pašu atbildēja arī Kīna kungs. Bet vai jūs zināt, ko nozīmē noņemt apsardzi no lidlauka? Pateicoties manai darbībai, 10 cilvēki tika atstāti. Taču līdz šai dienai nav atdoti tie 15 cilvēki atpakaļ, kaut gan arī 25 cilvēkiem ir grūti apsargāt šo lielo lidlauku, ar miljonu vērtībām. Es uzskatu, ka tā ir tīša noziedzība. Un šodien jūs atbildat, ka ir dota pavēle. Vai jūs vispār par kaut ko atbildat, Krastiņa kungs?

Es lūdzu deputātiem laika pagarinājumu. (Starpsaucieni no zāles: "Nevar, nevar būt korekts...")

Sēdes vadītājs. Diemžēl mēs nevaram jums laiku pagarināt, Grīga kungs. Vai varbūt kāds uztur spēkā Grīga kunga lūgumu - laiku pagarināt? Ar balsošanu... bez... Jābalso. Balsojam par to, vai Grīga kungam pagarinām vēl par 3 minūtēm uzstāšanās laiku. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 6... Lūdzu, 3 minūtes. (Starpsauciens: "Bravo!")

O.Grīgs. Paldies. Es ilgi domāju, tāpat kā jūs, par to, kāpēc mums Latvijā ir tādas problēmas. Arī sabiedrībā ir satraukums par disciplīnas pārkāpumiem - un tā tālāk. Esmu nonācis pie slēdziena, ka zināmā mērā ir vainīgi tomēr arī tie daži, neliels skaits, no Krievijas armijas palikušo pulkvežu, kuri ieņem daudzus atbildīgus posteņus mūsu Bruņotajos spēkos.

Trešdien, 5.februārī, es biju Cekulē, bijušajā ieroču un munīcijas glabātavā, kas palikusi no vācu laikiem un no Latvijas laikiem. Tur ir noņemta apsardze, es tam piekrītu, bet tas, kas tur notiek, ir ārprāts. Pie Aizsardzības ministrijas ir izveidota kaut kāda bezpeļņas organizācija "Infrastruktūra" ar direktoru Čupānu priekšgalā, kurš ir slēdzis līgumu ar kaut kādu fizisku personu, kura nodarbojas ar munīcijas, lādiņu izrakšanu, kura ir ļoti bīstama, drošības nav nekādas. Tas cilvēks savukārt slēdzis tālāk ar kaut kādām fiziskām personām, kuras vāc sprāgstvielas, izkausē, un tālākais to sprāgstvielu ceļš nav zināms. Es personīgi biju tur pārbaudīt.

Bet, kas attiecas uz manis minētajiem augsta ranga bijušajiem armijas virsniekiem, kas dien mūsu Bruņotajos spēkos, es jums darīšu zināmu, ka 1995.gada 17.jūlijā bijušais Ministru prezidents un aizsardzības ministrs Gailis izdeva pavēli nr.188 - par obligātā valsts dienesta, iesaukšanas reformu. Reformas gaitā no 1995.gada 1.augusta Aizsardzības ministrijas pakļautībā tika izveidots Valsts dienesta iesaukšanas centrs, kas ir ar juridiskas personas statusu - 54 štata vienības. Sākot ar 1995.gada 18.augustu, rajonu valsts dienesta pārvalžu vietā ir izveidotas 5 apvienotās valsts dienesta pārvaldes, iekļaujot tajās 33 rajonu pilsētu valsts dienesta nodaļas. Apstākļos, kad iesaukuma darbu galvenais smagums gulstas uz apvienoto valsts dienesta pārvaldi (jauniesaucamo uzskaiti un ierašanos nodrošina Valsts dienesta iesaukšanas centrs), 1997.gadā paredzēts būtiski samazināt apvienotajām valsts dienesta pārvaldēm paredzētos līdzekļus, novirzot nesamērīgi lielu daļu uz Valsts dienesta iesaukšanas centra bāzes izveidotajai Galvenajai valsts militārā dienesta pārvaldei. Pieprasīto līdzekļu summa ir 681 295 lati, to skaitā 223 654 lati ir paredzēti Galvenās valsts militārā dienesta pārvaldes izveidošanai un attīstībai, un tikai 357 641 lats ir domāts apvienoto valsts dienesta pārvalžu vajadzībām, tas ir par 161 906 latiem mazāk nekā 1996.gadā. Līdz ar to 1996.gada reforma nedos pozitīvus rezultātus un gaidāmo iesaukumu nodrošināšana pasliktināsies. Finansiālo līdzekļu trūkuma dēļ ir izveidojusies krīzes situācija, nav iedalīti līdzekļi telefona, pasta izdevumu, komunālo pakalpojumu apmaksai, automašīnu uzturēšanai un remontam, benzīna un kancelejas preču iegādei. Nav paredzēti līdzekļi, lai segtu jauniesaucamajiem ceļa izdevumus. Apvienotās valsts dienesta pārvaldes nav nodrošinātas ar transportlīdzekļiem jauniesaucamo nogādāšanai līdz Valsts dienesta iesaukšanas centram Rīgā. Es šos dokumentus visus atdošu presei.

Sēdes vadītājs. Trīs minūtes ir aizritējušas, Grīga kungs. Paldies. Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs - ārpus kārtas.

Grīga kungs, nu esiet korekts pret kolēģiem. Vai jūs ilgāk par 3 minūtēm vēl... Paldies.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Valsts prezidenta kungs! Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es nācu tribīnē vienkārši tādēļ, ka mums visiem vēl ausīs skan Grīga kunga tikko kā teiktā kaislīgā runa par Tukuma lidlauku. Nu, nav neviens iekļāvis NATO struktūrā Tukuma lidlauku, Dievs pasarg, tādas muļķības nevajag runāt. Tukuma lidlauks ir... (No zāles deputāts O.Grīgs: "Jûs esat melis...") Grīga kungs, es jūs nepārtraucu. Es pagaidīšu...

Sēdes vadītājs. Lūdzu neveidot dialogu ar runātāju no tribīnes.

A.Krastiņš. Tukuma lidlauks saskaņā ar mūsu Gaisa spēku koncepciju ir rezerves lidlauks Lielvārdes lidlaukam. To visu laiku apsargāja apmēram 25 cilvēku vienība (no obligātā iesaukuma) virsnieka vietnieka vadībā. Gaisa spēku vadība bija nolēmusi februāra sākumā reorganizēt šo lidostas apsardzi (jo tur viegli aiznesamu lietu nav, bet ir tikai dažādas demontējamas iekārtas) un organizēt šo apsardzi kā regulāru patrulēšanu ar papildu transportlīdzekļiem. Šajā laikā tur ieradās Grīga kungs un pamatoti uzskatīja, ka ar esošo, kā saka, apakšvienības komandiera lēmumu izveidot apsardzes sistēmu laikam nepietiek (par to bija signāli arī Aizsardzības ministrijai), bet es gribu vēlreiz atkārtot, ka šādi jautājumi - ar cik cilvēkiem un kādā veidā vienu rezerves militāro objektu apsargāt - ir tieši šā objekta komandiera, nevis kāda augstāka kompetencē, bet, protams, viņam par to ir arī jāatbild. Pēc Grīga kunga pamatotiem iebildumiem šajā vietā divas reizes ieradās komisija, kuras sastāvā bija Gaisa spēku komandieris, ministrijas valsts sekretārs, pretizlūkošanas dienesta, izlūkdienesta pārstāvji. Divas dienas brauca komandieri, pētīja, mērīja un nolēma, ka nu tomēr iznāk par pāris latiem lētāk, ja sargās obligātā dienesta cilvēki, nevis virsdienestnieki ar diviem vai trim papildu transportlīdzekļiem. Tāpēc tika izdota attiecīgā līmeņa pavēle par šīs obligātā dienesta kareivju veiktās apsardzes atjaunošanu Tukuma lidlaukā. Šī pavēle tiek arī pildīta. Ja Grīga kungs šorīt no rīta tur nesastapa šos sargus, tad laikam viņš pēcpusdienā viņus tur sastaps. Jo no Lielvārdes ierasties ar visām mantām, apbruņojumu un attiecīgiem dokumentiem, nu, nevar tā uzreiz. Kaut gan, protams, jāatzīst, ka pavēle tiek lēni pildīta.

Kas attiecas uz Cekules lidlauku un uz Cekules munīcijas noliktavām, tās minimāli tiek apsargātas, kaut gan ziemas laikā, protams, tas tā nenotiek. Tik tiešām, izveidotais valsts uzņēmums "Infrastruktūra" ir bijušais Celtniecības un apsaimniekošanas departaments, kurš ir izņemts ārā no budžeta asignējumiem, tātad no budžeta mēs viņiem vairs nemaksājam, viņi paši pelna naudu. Taču pēc Grīga kunga ierosinājuma un pēc sūdzības šis līgums ar attiecīgajām finansu struktūrām tika pārtraukts un tiek lemts jautājums par Čupāna kunga atbilstību viņa ieņemamajam amatam. Saskaņā ar vienoto iesaukšanas centru... Es domāju, ka avīzes to ir sen publicējušas un jūs visi to lasījāt... tajā budžeta apspriešanas datumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pirms turpinām apspriešanu, es gribu atgādināt visiem runātājiem, ka mēs apspriežam likumprojekta 3.panta trešās daļas 3.punktu, bet ne vispasaules revolūcijas problēmas.

Vārds Ģirtam Kristovskim - frakcija "Latvijas ceļš". Otro reizi. Viena minūte.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo Valsts prezident! Cienījamie klātesošie! Krastiņa kungs tikko kā izteicās, ka es esot nācis ar sagatavotām runām un runājot par demagoģiju. Jā, par pirmo: man nav kauns, ka es esmu sagatavojis runas. Bet par jūsu demagoģiju gan man ir kauns. Jo, Krastiņa kungs, lūdzu, paskatieties - šodien ir runa par jūsu jautājumu, nevis jums jāsarunājas ar Čeveru. Ja jūs būtu bijis pietiekami čakls ministrs, tad jūs būtu šo likumu izlasījis pēc tā pieņemšanas vai pirms tā pieņemšanas. Tad jūs izlasītu, ka pārejas noteikumi paredzēja, ka līdz 1997.gada 1.janvārim bija jānosaka kārtība, kādā valsts licencēto augstskolu studenti un absolventi apgūst militārā dienesta pamatapmācību. Jūs to neesat izdarījis, jūs šeit nācāt un runājāt par demagoģiju. Man ir kauns par jums, man ir kauns par tādu ministru, kurš nelasa dokumentus, kuri attiecas uz jums. (Starpsauciens: "Pareizi!") Paldies par uzmanību, paldies par jūsu izteikumiem.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns. Otro reizi. Viena minūte.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Ko tur vairs kaunēties... par tādu ministra vietas izpildītāju jau nav ko kaunēties, un "Rîta Ziņās" es lasīju taisni jautājumu, vai šāds kandidāts vēl kandidēs uz jauno valdību vai ne. Es cerēju, ka varbūt šo kungu mēs redzēsim vairs tikai Saeimas sēdes laikā, kur viņš sēdēs kā deputāts, nevis kā ministrs. Un, starp citu, ja mēs runājam par valsts koncepcijām, tad arī Šveices modelis, kurš ir labi pierādījies, eksistējot blakām okupācijas varai tajā pašā Vācijā. Un, par laimi, viņi spēja izdzīvot un normāli funkcionēt, un tādēļ šajā gadījumā mums ir jāskatās dažādi modeļi. Man liekas, vislabākais eksperiments, ko Krastiņa kungs norādīja un valsts koncepcija pierādīja, - kad "Pçteris Lielais" iebrauca jūras līcī, tad, atvainojiet, es nezinu, ko varēja darīt - vai studentu rotu pretī nolikt vai Krastiņu ar gumijas laivu vismaz. Protams, ir iespējams, ka viņš aizsegtu Rīgu no "Pçtera Lielā".

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija. 3 minūtes.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Augsti godātais Prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, man žēl, ka, sanākot šodien speciāli uz ārkārtas sēdi pirmdienā, mēs tomēr nobalsojām par 3 minūtēm, un tas viss nozīmē, ka mēs normāli neapspriedīsim tagad šo likumprojektu atkārtoti, kuru Prezidents atsūtījis mums izskatīšanai. Bet, lai nu tas paliek uz jūsu sirdsapziņas.

Ko es gribētu sacīt? Kristovska kungs, jūs jau skaisti runājāt, bet jūs izteicāt ļoti interesantu frāzi, un tā arī daudz ko raksturo. Lai jaunieši izvēloties, kā jūs teicāt, piemērotāko variantu, kā savas dzīves veiksmīgāk kārtot. Tātad to, kā kārtot veiksmīgāk savu dzīvi, nevis kā palīdzēt kārtot valsts dzīvi, valsts aizsardzību, bet kā sakārtot savu dzīvi. Lūk, lai skaisti dzīvotu, ir jāpapūlas, lai skaisti dzīvotu, ir jāprot aizstāvēt savu valsti. Lūk, par to ir jādomā, par to mēs runājām jau toreiz, kad apspriedām šo likumprojektu. Un arī Vītola kungs uznāca tad tribīnē, būdams parlamentārais sekretārs Finansu ministrijā, lai gan parasti viņš runā otrādi un cīnās par katru santīmu, ja mēs kādā veidā mēģinām aizskart budžetu, bet tagad, kad šī sistēma, šī papildu apmācība vispār nav vēl nemaz izdomāta un izlemta, budžetā nav paredzēta, pēkšņi viņš saka: viss kārtībā! Viņš gan nepateica, ka viņš atradīs budžetā šo naudu. Cienījamie kolēģi, es neizmantošu varbūt arī pilnībā šīs 3 minūtes, taču es lūdzu ļoti nopietni izturēties pret šā likumprojekta pārskatīšanu un šo 3.panta trešās daļas 3.punktu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā kā ir pienācis pārtraukuma laiks, debates pārtraucam. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Bet, kolēģi, vispirms sveiksim mūsu kolēģi - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti Rutu Marjašu apaļā jubilejā, kura viņai bija pirms dažām dienām. (Aplausi.)

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis, Juris Celmiņš, Alfreds Čepānis, Roberts Dilba, Vladilens Dozorcevs, Ervids Grinovskis, Roberts Jurdžs, Ernests Jurkāns, Jānis Jurkāns, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Imants Liepa, Aleksandrs Pētersons, Jānis Rubulis, Leonards Teniss. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Ieņemsim vietas sēžu zālē! Turpināsim debates par apspriežamo jautājumu. Debatēs pieteicies Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Ļoti uzmanīgi esmu sekojis šārīta debatēm par šo ļoti svarīgo jautājumu - izslēgt 3.panta trešajā daļā 3.punktu. Ar lielu neizpratni novēroju divu deputātu dedzīgās, varētu pat teikt, ar "putām uz lūpām" dedzīgās runas no "Latvijas ceļa" deputāta Ģirta Kristovska un frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāta Oskara Grīga puses. Speciālu uzbrukumu Andrejam Krastiņam. (No zāles deputāts O.Grīgs: "Paldies, Lamberga kungs!")

Bet tad, man liekas, vai mēs visi saprotam, ko tas viss nozīmē? Tas taču viss nozīmē to, ka Ģirts Kristovskis un Oskars Grīgs abi iesaka sevi par aizsardzības ministra kandidātiem. Līdz ar to tas ir saprotams un izskaidrojams. Līdz ar to, godātie kolēģi, neņemsim šo divu deputātu izteiktās muļķības vērā un balsosim tā, kā komisija ieteica pieņemt 3.panta trešo daļu - izslēgt to no likumprojekta. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Muļķības nevajag runāt!")

Sēdes vadītājs. Jānis Ābele - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Ābele (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es arī ļoti cītīgi klausījos šīsdienas debates un noklausījos arī aizsardzības ministra un deputāta Dobeļa runu, kurā tika runāts gan par "lielgabalu gaļu", gan par Voļski, gan par Krieviju, gan par raķetēm, kurām nu tagad Latvijas augstskolu studenti, es pasvītroju - studenti, varēs stāvēt pretī.

Es aicinu godājamos deputātus atcerēties Pirmā pasaules kara norises, kad no visām karojošajām valstīm Vācija vienīgā neiesauca savus studentus obligātajā karadienestā. Un tas notika 20./30.gados. Tieši šie Vācijas neiesauktie studenti, šī "ne lielgabalu gaļa", radīja Vācijas ekonomisko fenomenu. Es aicinu deputātus atbalstīt Ģirta Kristovska priekšlikumu - neiesaukt studentus, radīt šiem studentiem izvēles iespēju. Es pasvītroju - izvēles iespēju viņiem brīvprātīgi, es pasvītroju - brīvprātīgi, apgūt šo te militārās apmācības kursu Zemessardzes skolās un daudzos citādos semināros un kursos. Un tikai tad tos, kuri to nav izdarījuši, varētu pakļaut Ministru kabineta... tātad paredzētajam obligātajam militārajam dienestam uz vienu gadu. Es vēlreiz aicinu atbalstīt Kristovska priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Alfreds Čepānis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Čepānis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Valsts prezidenta kungs! Godātie kolēģi! Ar savu iešanu uz Eiropu mēs bieži vien jau izsaucam pretēju reakciju, un cilvēki uz to bieži vien skatās visai skeptiski. Taču, runājot par šo jautājumu, es gribu atgādināt, ka mums tomēr arī šajā jautājumā vajadzētu mācīties no tām Eiropas valstīm, kuras tāpat kā Latvija ir pietiekami mazskaitlīgas kā tautas un mazas kā valstis, tāpēc nevar atļauties uzturēt ne NATO karaspēku, ne pašas tur iestāties, bet savu aizsardzības koncepciju veido pavisam citādi.

Pirms pusotra gada grupa tālaika - 5.Saeimas - deputātu, bija Vācijā Garmišā uz tādiem kursiem, kur Džordža Māršala centrā militārpersonas gan no NATO, gan no citām Eiropas valstīm lasīja savus priekšlasījumus un izklāstīja katra savas valsts militāro koncepciju.

Šeit Priedkalna kungs runāja par Somiju, par Žīgures kundzes viesošanos pagājušās nedēļas piektdienā Saeimā. Tad arī man pašam, tā kā es tur biju, vispieņemamākā un simpātiskākā liekas tieši Somijas aizsardzības koncepcija, kurā karaklausībai ir padoti visi vīriešu kārtas cilvēki, ja vien viņi nav slimi, vecumā no 18 līdz 60 gadiem. Regulāri ik pēc pāris gadiem visi šie vīriešu kārtas cilvēki iet uz dažādiem kursiem, kur viņi paaugstina savu militāro kvalifikāciju un pat firmas, privātās firmas, no kurām arī cilvēki tiek iesaukti šajos kursos, apmaksā viņiem vidējo algu un apmaksā šo kursu uzturēšanu, jo arī privātfirma ir izvietota valstī un šī valsts jebkuram cilvēkam ir jāaizsargā un jāaizstāv. Un viņiem nav ne zemūdeņu, ne raķešu, ne arī kāda cita stratēģiskā bruņojuma, bet viņu koncepcija ir tāda, lai neviens no tiem, kuri ienāk viņu valstī, nejustos droši un lai katras valsts zaudējumi būtu tik lieli, ka nevienam nenāktu prātā ar šo valsti nonākt militārā konfliktā. Es domāju, ka Latvijai tieši šāds militārās koncepcijas veids ir vispiemērotākais, un tāpēc pats noteikti balsošu un aicinu arī jūs, godātie kolēģi, atbalstīt Aizsardzības ministrijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - izslēgt 3.panta trešajā daļā 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcija. Otro reizi.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es dažiem demagogiem gribu atgādināt vienu un to pašu lietu. Neviens te netaisās nabaga studentus likt pretim krievu raķetēm. Nevajag šeit tādas muļķības runāt no tribīnes! Runa ir par likuma pieņemšanu. Par sistēmas veidošanu. Un šajā sistēmā būtu jābūt skaidram, kur atradīsies tie cilvēki, kuri ies dienēt. Un tas, ka jūs varat piedāvāt, redziet, izvēli: gribu - iešu un negribu - neiešu, ir vienkārši smieklīgi. Lūk, tātad nejauksim un nebāzīsimies ar savu "lielgabalu gaļu" tur, kur viņa nav vajadzīga. Lieciet savu "gaļu", kur jūs vēlaties, bet nejauciet divas dažādas lietas - sistēmas veidošanu un kaut kādas te mākslīgas rūpes par kaut kādu mākslīgu aizsardzību. Tā ir vienkārši tukša izrunāšanās. Tā nav domāšana par savu valsti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Man ir ļoti skumji klausīties, ka par Latvijas armiju man šeit ir jādzird ļoti slikti vārdi, pat tādi ņirdzīgi, anekdotiski, kad Lujāns liek priekšā Krastiņam izjāt uz balta zirga... Nu to gan būtu grūti iedomāties, ka pašreizējais ministrs to varētu darīt. Bet mēs nepieejam šai lietai nopietni.

Man liekas, ka pietiekoši argumentēti runāja Priedkalna kungs par Somijas pieredzi. Es vienkārši gribu vērst jūsu uzmanību, ka Somija, - būdama ļoti maza valsts, principā uzvarēja Padomju Savienību 1939.gadā. Un tas bija tieši šīs militārās koncepcijas, kā jūs viņu gribat šeit saukt, rezultāts, jo visi vīrieši tapa apmācīti, iesaistīti militāro zināšanu apguvē.

Zināt, tagad mēs te žēlojamies par to, ka armijā kareivji netiek izmantoti saviem mērķiem, respektīvi, ka viņiem ir jāmizo kartupeļi, kā padomju armijā, jāslauka ar slotu dienesta telpas. Es šiem kritizētājiem gribu pajautāt, vai viņi grib armijas štatus paaugstināt ar apkopējiem un katram zaldātam nolikt kādu guvernanti klāt? Tas ir pienākums, un tas ir jādara.

Es aizpagājušajā nedēļā biju Čečenijā un runāju ar cilvēkiem un kaujiniekiem, kuriem bija 17 gadu un kuri karo no 15 gadiem. Un, runājot ar viņiem, viņi teica, ka šo kara mākslu ir apguvuši kaujas apstākļos, bet daudz labāk būtu bijis, ja viņi tam būtu bijuši jau sagatavoti, tad būtu bijis daudz mazāk upuru no šīs varonīgās tautas puses.

Tādēļ es uzskatu, ka arī mēs kā maza tauta varam pretoties lielajiem Austrumu kaimiņiem, tikai sagatavojot visus iedzīvotājus; es uzsveru - visus iedzīvotājus, ne tikai vīriešus, un dot pretsparu iespējamajam agresoram. Un tā nav tik bezcerīga lieta. Es jūs aicinu tomēr atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu un izslēgt šo punktu, nediskriminēt atsevišķus slāņus, kuriem ir jāiet armijā, vai tieši otrādi - nedot šo godu studentiem - mūsu izglītotākajiem cilvēkiem - kalpot savai valstij. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Vēlas runāt Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Līgotnis. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie deputāti! Šis 3.punkts ir jāizslēdz no likuma vismaz divu iemeslu dēļ.

Pirmais. Šī norma ir netaisnīga pret lielāko sabiedrības daļu.

Otrs. Šī norma ir nelietderīga. Nelietderīga tādēļ, ka tā ir pretrunā ar šā likuma mērķi, proti, nokomplektēt esošās armijas daļas un saīsināt dienesta laiku par 6 mēnešiem. Netaisnīga tā ir tādēļ, ka tikai nelielai daļai dod iespēju izvairīties no pienākumu pildīšanas pret valsti, bet visiem pārējiem, protams, ne. (No zāles deputāts Ģ.Kristovskis: "Kaunēties vajadzētu tādas muļķības runāt...")

Sēdes vadītājs. Kristovska kungs, es lūdzu būt korektākam! Lūdzu, turpiniet!

A.Līgotnis. Pamatskolu, ģimnāziju, arodskolu un tehnikumu beidzējiem Kristovska kungs šādu iespēju neparedz un nedomā pat piedāvāt. Šādu cilvēku ir daudz vairāk, nekā tie 2 000 puiši, kas katru gadu beidz Latvijas augstskolas. Šie divi iemesli ir pietiekams pamats, lai šo normu no likuma svītrotu.

Un vēl. Kristovska, Vītola un Valdmaņa kungi līdz šim ir bijuši gudri, saprātīgi un pietiekami labi informēti deputāti, tādēļ es pieņemu, ka viņi zina ne tikai Iekšlietu ministrijas paziņojumus par šo dienestu profesionalizācijas mērķiem, bet es pieņemu, ka viņi zina arī to, ka 1997.gada budžetā šiem nolūkiem, šīm programmām un šiem mērķiem nav paredzēts ne santīms. Tātad absolūti patiesībai atbilst tas, ka gan robežapsardzībai, gan ieslodzījuma vietu apsardzībai mums šogad būs jāiesauc obligātā dienesta karavīri. Es aicinu jūs, deputāti, būt saprātīgiem un šo normu no likuma svītrot.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Priekšsēža kungs! Paldies par doto vārdu. Jā, tiešām pavisam īsi, atbalstot iepriekšējo runātāju. Tā kā tika pieminēts baltais karogs atcerei... piedošanu, baltais zirgs... Baltais karogs tiešām būtu tad, ja mums armijas nemaz nebūtu, bet baltais zirgs... uz balta zirga 1919.gada jūlija sākumā Rīgā iejāja Jorģis Zemitāns un aiz ziemeļnieku armijas kaujām slēpās kaut kur aizmugurē Cēsu skolnieku rota, studentu rota pirms tam, kalpakieši. Jā, mūsu akadēmiķi jau tajos laikos iesaistījās mūsu neatkarības aizstāvēšanā. Es vēl joprojām pastāvu, jo pats arī esmu izbaudījis Universitātes labumus, ka neviens mūsu sabiedrības spējīgs jaunietis nedrīkst būt izslēgts no pienākuma - dienēt mūsu Aizsardzības spēkos. Detaļas un viss pārējais ir labojams, izstrādājams, bet šeit es runāju par principu. Ja viens ir nolēmis studēt un ja viņam it kā ir smadzenes, tad tas nenozīmē, ka tie, kas dien, ir tie bezsmadzeņu zēni, kuriem jāaizstāv ne tikai Tēvzeme, bet arī Tēvzeme un studenti. Paldies. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Kristovska kungs, trešo reizi jūs runāt nevarat.

Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā - Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi! Es tikai gribu vēl paskaidrot divus faktus, par kuriem te tika daudz debatēts, un to darīt bez kaislības. Izvirzījās jautājums: kādēļ mums vajag tik daudz jauniešu? Viens ir tas, ka mēs saīsinām tagad dienesta laiku no 18 mēnešiem uz 12 mēnešiem. Lai to pašu sastāvu paturētu, mums vienkārši jāiesauc vairāk jauniešu.

Otrs. Būtu labi, ja kāds no kaislīgajiem debatētājiem būtu paskatījies, cik jauniešu "izkrīt" veselības pārbaudē. 60%! Sešdesmit procenti jauniešu, kas atnāk uz iesaukšanu, nevar izturēt veselības pārbaudi. Šie divi punkti ir tie, kas nosaka, kādēļ mums vajag iesaukt tik daudz jauniešu.

Un visbeidzot es vienkārši mēģinātu atgādināt vienlīdzības principu, ko jau Valsts prezidents mums bija atgādinājis savā vēstulē. Un tādēļ lūdzu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas pieņemto grozījumu - izslēgt 3.panta trešās daļas 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot Aizsardzības ministrijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - izslēgt likumprojekta 3.panta trešās daļas 3.punktu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 18, atturas - 12. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums, kurš tagad pēc būtības vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Jā, protams. Paldies, Druvas kungs. Pārējie priekšlikumi nav balsojami.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Kristovska piedāvātais grozījums, lai pārceltu jau izbalsoto grozījumu, tātad tas arī pēc būtības nav vairs balsojams. (No zāles deputāts Ģ.Kristovskis: "Es protestēju... Tā nav...")

Sēdes vadītājs. Paldies.

Kristovska kungs! Saeimā runā, kā jūs varbūt būsiet dzirdējis, no tribīnes.

Lūdzu! Vārds Ģirtam Kristovskim - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Paldies Saeimas Prezidija priekšsēdētājam. Paldies komisijas priekšsēdētājam par to, ka viņš gribēja man liegt šoreiz vārdu, bet es vārdu tomēr ņēmu.

Cienījamie kolēģi, šeit jautājums vairs nav par būtību, šeit jau ir jautājums par juridisko tehniku, kādā veidā sakārtot šo likumu, lai tas pēc sava stila atbilstu solīdam dokumentam. Jo, kā mēs redzam, 3.panta pirmā un otrā daļa nosaka, no kā sastāv Nacionālo bruņoto spēku obligātais aktīvais militārais dienests, un pilnīgi nepamatoti šeit trešajā daļā tiek izvērsts viss par rezervi. Jo tad mums vajadzēja arī šeit, jau šajā pašā pantā, izvērst visu, kas ir saistībā ar obligāto militāro aktīvo dienestu. Un tāpēc es piedāvāju paņemt no Vispārīgajiem noteikumiem šo daļu, kas tagad ir iebalsota tādā vai citādā redakcijā, un pielikt atbilstoši 13.pantam, kurā ir runa par valsts militārā dienesta rezerves karavīriem un rezervistiem. Pantā ir jau trīs daļas, un kā ceturto daļu mēs varam izvērst šo jautājumu par rezervi. Tas būtu, vadoties nevis pēc būtības, bet pēc konstrukcijas.

Tāpēc es aicinu šo jautājumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs runāt neviens nevēlas?

Līgotņa kungs - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie deputāti! Ja šeit Kristovska kungs runā par juridisko tehniku, tad jāsaka, ka tas solis ir galīgi šķērsām, jo... izlasiet, kā šis priekšlikums skan un kā skan šī 13.panta attiecīgā daļa, kur viņš to grib ievietot. Tad būs situācija tāda, ka šajā pantā tiks papildus ievietota jauna daļa, kura pēc būtības ir tikai salikts pakārtots stāstījuma teikums, absolūti bez jebkādas juridiskās slodzes. Šim pantam nosaukuma vispār nav. Nodaļa saucas "Personu uzskaite, reģistrācija un iesaukšana...". Un nevienam, kam būs jārealizē šis pants, nebūs skaidrs, ko ar šiem cilvēkiem darīt - vai viņus tikai uzskaitīt, reģistrēt, vai iesaukt. Kristovska kungs šādus priekšlikumus šajā savā variācijā nav sniedzis.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Kristovska kungs. Otro reizi.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Cienījamie klātesošie! Es iesniedzu mutisku protestu sakarā ar to, ka balsotāju sarakstā ir redzams, ka iepriekšējā balsojumā, kurš bija balsojums par būtību, deputāts Dunkers nobalsojis, tātad vai nu cienījamā blakus sēdošā kolēģe ir nobalsojusi viņa vietā, vai... Es lūdzu sēdi pārtraukt un izskatīt jautājumu.

Sēdes vadītājs. Kristovska kungs, mutiski protesti netiek pieņemti. Paldies.

Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Druvas kungs, lūdzu!

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz aicinu neatbalstīt šo grozījumu, un, tā kā šis grozījums principā izslēdza 3.panta trešās daļas 3.punktu, tad īstenībā mums tur nav nekas pārceļams, un es vēlreiz lūdzu šo piedāvāto grozījumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Kristovska priekšlikumu, kas ir izklāstīts dokumenta 2.lapaspuses otrajā ailē, pašā apakšā. Teksts jums ir redzams. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 23, atturas - 17. Nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. 3.lappusē ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas, kā arī Latvijas Policijas akadēmijas piedāvāts grozījums. Šeit ir precizēta redakcija, kas attiecas uz jauniešiem, kuri šobrīd studē Latvijas Policijas akadēmijā. Šo punktu komisija pieņēma un lūdz arī jūs atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par iesniegto 3.panta trešās daļas 5.punkta redakciju. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums - izteikt jaunajā redakcijā to pašu, ko mēs jau tagad noraidījām, kaut gan šeit nav piezīme trešajā sadaļā. Mūsu komisija šo grozījumu noraidīja un lūdz arī deputātus šo grozījumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. 5.pants. Ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvāts grozījums - redakcionāli mainīt panta tekstu, un komisija lūdz šo grozījumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Ir Aizsardzības ministrijas piedāvāts grozījums - 7.pantu izteikt jaunā redakcijā. Lietas būtība ir tāda, ka šīs telpas, ko lieto iesaukšanas pārvaldes, it kā būtu jādod tām par brīvu. Aizsardzības, iesaukšanas nolūkiem. To komisija noraidīja un lūdz arī jūs atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret komisijas slēdzienu neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Pārejam uz 6.lappusi. Tagad - par 13.pantu. Man šķiet, ka piedāvātais grozījums ir pēc būtības noraidāms.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Skatām 7.lappusi. 15.pants. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā grozīt redakciju. Šo grozījumu komisija pieņēma un lūdz jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Ir Saeimas Juridiskā biroja ieteikts redakcionāls grozījums 15.panta piektajā daļā. Arī šo grozījumu komisija pieņēma un lūdz jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk - 8.lappuse, 18.pants. Saeimas Juridiskais birojs lūdz izslēgt 18.pantu, jo analoģiska norma ir iekļauta arī 35.pantā, kura redakciju Juridiskais birojs piedāvā precizēt. Šo piedāvāto grozījumu komisija pieņēma un lūdz deputātus atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk - 9.lappuse, 21.pants. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā jaunu redakciju, izmainot pāris vārdus. Komisija šo redakciju pieņēma un lūdz arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas slēdzienu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. 22.pants. Priekšlikumu ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Pāris minūtēs paskaidrošu piedāvāto grozījumu. Grozījums bija principā šāds: komisija ierosina atstāt jaunajā redakcijā tikai vārdus "apgādājamu ģimenes locekļu vienīgos apgādniekus". Bet tajā pašā pantā ir vēl divas normas: viena no tām ir norma, ka neiesauc personas, kuru apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni, un trešā ir norma, kas nosaka, ka neiesauc personas, kuru apgādībā ir viens bērns līdz triju gadu vecumam. Komisija pieņēma to normu, ka neiesauc ģimenes locekļu vienīgos apgādniekus, atstāja to iekšā. Atstāja arī to, ka neiesauc personas, kuru apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni, likvidēja tikai to normu, kas nosaka, ka neiesauc personas, kuru apgādībā ir viens bērns līdz triju gadu vecumam. Tātad komisija pieņēma šādu lēmumu un lūdz arī deputātus atbalstīt šo jauno redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu. Paldies, tas ir pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums. Man šķiet, tādēļ, ka mēs to nepieņēmām iepriekšējā redakcijā, šeit pēc būtības tas vairs nav apspriežams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Par to, kā lieta tālāk virzāma. Es lūdzu pirms šā balsojuma izskatīt protestu, kurš ir iesniegts Prezidijam un kurā ir lūgums pārbalsot iepriekšējo balsojumu par šo pašu tēmu, jo ir būtiski, lai mēs nevaram pie šā balsojuma atsaukties uz argumentu, ka tas nav nobalsots. Mēs lūdzam pārbalsot.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies. Mēs esam Prezidijā saņēmuši piecu deputātu (Kristovska, Rubina, Vītola, Ābeles un Grīga) parakstītu dokumentu. Minētie deputāti lūdz atkārtotu balsojumu par likumprojekta 3.panta trešās daļas 3.punktu. Protestu viņi pamato ar to, ka zālē tajā laikā nav atradies deputāts Dunkers, kura uzvārds izdrukā parādās (ar pozitīvu balsojumu).

Vai attiecībā uz šo iesniegumu kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Runāt neviens nevēlas. Paldies. Tātad izskatām šo jautājumu un balsojam.

Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi. Lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā par likumprojekta 3.panta trešās daļas 3.punkta izslēgšanu. Vispirms izlemsim jautājumu par to, vai tas ir pārbalsojams vai nav pārbalsojams. Izlemsim šo jautājumu, godātie kolēģi. Tādēļ, lūdzu, izsakiet attieksmi pret to, vai jautājums ir pārbalsojams. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 15, atturas - 7. Lēmums pieņemts, panta daļa ir pārbalsojama.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, pārbalsosim sakarā ar iesniegto priekšlikumu par likumprojekta 3.panta trešās daļas 3.punktu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 23, atturas - 12. Nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk, Druvas kungs!

K.J.Druva. Mēs palikām pie 22. panta. Deputāts Ģirts Kristovskis piedāvā 22. pantu papildināt ar jaunu trešo punktu (attiecīgi pārgrupējot jau esošos) šādā redakcijā... Un šeit ir piedāvāts tas, ka obligātajā aktīvajā dienestā neiesauc nemilitāro augstskolu absolventus, kuri augstākās izglītības iegūšanas laikā brīvprātīgi apguvuši valsts apstiprinātu speciālo militārās apmācības kursu. Šo piedāvāto grozījumu komisija noraidīja un lūdza arī deputātus noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumi pret komisijas slēdzienu ir? Runās Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Es lūdzu balsot par šo priekšlikumu un lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputāta Ģirta Kristovska priekšlikumu - 22. pantu papildināt ar jaunu 3. punktu (attiecīgi pārgrupējot jau esošos) jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par... Godātie kolēģi! Nav kvoruma. Lūdzu visus piedalīties balsošanā.

Lūdzu vēlreiz zvanu un vēlreiz balsošanas režīmu! Un lūdzu visus deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 13, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 11. lapā ir deputāta Lujāna piedāvātais grozījums - papildināt 22. panta pirmo daļu jums priekšā esošajā redakcijā, kura nosaka, ka "personas, kuras pēc 1990. gada 4. maija aktīvi darbojušās LKP (PSKP)", attiecīgi mainot pārējo punktu numerāciju... Komisija šo piedāvāto grozījumu noraidīja, jo pat nav skaidrs, vai vispār kāds no šiem cilvēkiem ir pietiekoši jauns, lai viņu varētu vispār iesaukt dienestā, un es lūdzu arī deputātus atbalstīt šo noraidījumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Mīļā latvju tauta! Es griežos tagad pie Nacionālā spārna. Iedomājieties - nepilsoņi tagad jau ir ielīduši ugunsdzēsības dienestā, un tagad jūs gribat ar jūsu rokām... "Latvijas ceļa" pārstāvji un, piedodiet, Nacionālā spārna pārstāvis Krastiņa kungs grib, lai Latvijai nelojāli cilvēki būtu armijā, un norāda nepareizi komisijas priekšsēdētājs... Šeit būs arī rezervisti. Tātad kaut kādā krīzes situācijā visi šie cilvēki saņems ieročus. Jūs ļoti uztraucāties, lai nepilsoņi, būdami ugunsdzēsēji, nepaņem kādu āmuru vai cirvīti un neiegāž pa pieri kādam pilsonim. Tāpat aptiekāri... mēs uztraucāmies, ka nepilsonis aptiekārs netīšām noindēs kādu pilsoni, bet šeit, piedodiet, Nacionālā bloka pārstāvis mierīgi izlaiž šādu... negrib atbalstīt... Vienreiz vajadzētu atbalstīt šo iniciatīvu, un pie reizes... šeit ir arī viss oficieru korpuss... Pareizi jau norādīja arī uz to, kāds ir mūsu oficieru sastāvs. Nelojāls!

Līdz ar to vienreiz vajadzētu iztīrīt šo armiju no visiem nelojāliem tipiem, un tādēļ es aicinu šinī gadījumā atbalstīt. Ja aptiekāri nevar būt, ja vēlēt nevar šie cilvēki un ja nevar būt ievēlēti ne par Saeimas deputātiem, ne par rajonu pašvaldību deputātiem, tad kādā veidā šie cilvēki var turēt ieročus rokās? Un norāde uz to, ka viņi neatbilst tiešā veidā iesaucamajam vecumam... Bet tie ir visi rezervisti, kas tātad krīzes situācijā saņems ieročus. Un tas Latvijas valstiskumam ir ļoti bīstami. Un es ceru, ka LNNK ar Dobeļa kungu un frakcija "Tçvzemei un Brīvībai", kā arī Kristīgo demokrātu savienība atbalstīs šo valstij svarīgo iniciatīvu un nobalsos pareizi.

Un tādēļ es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Andris Līgotnis - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Es savukārt, atšķirībā no Lujāna kunga, ļoti ceru, ka deputāti šādu priekšlikumu neatbalstīs kaut vai tāpēc vien, ka 1990. gadā šie cilvēki, kuriem tagad būtu jāiet armijā, bija 12 līdz (maksimums) 18 gadu veci. Kā jūs zināt, Komunistiskajā partijā par kandidātu varēja kļūt tikai no 18 gadiem. Tātad par biedru - gadu vēlāk, no 19 gadiem. Par kādu gan aktīvu darbību Kompartijā varēja būt runa attiecībā uz šiem cilvēkiem 1990. gadā? Tās ir muļķības! Lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vēl kas vēlas runāt? Vairāk nevēlas. Debates slēdzam. Paldies.

Lūdzu, komisijas vārdā Druvas kungs!

K.J.Druva. Es lūgtu deputātus vēlreiz atbalstīt komisijas pieņemto lēmumu un noraidīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret deputāta Lujāna priekšlikumu - papildināt 22. panta pirmo daļu ar jaunu punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 33, atturas - 12. Nav pieņemts priekšlikums.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums - izteikt 22. panta 9. punktu šādā redakcijā... Un jūs šo redakciju redzat sev priekšā. Pēc lietas būtības šeit ir viens svarīgs teikums pašās beigās: "kurām nav dzēsta sodāmība". Bet ir arī citi cilvēki, kas arī ir izcietuši cietumsodus. Jūs labi atceraties, cienījamie deputāti, ka vēl joprojām ir grūti sakārtot mūsu militāro dienestu. Mēs tagad ar šo piedāvāto grozījumu paplašināsim iespēju iesaukt pat dažus tādus cilvēkus, kuri varbūt nav visvēlamākie mūsu dienestā. Un tādēļ es lūdzu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas pieņemto lēmumu - noraidīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Es sapratu, ka Kristovska kungs savu priekšlikumu atsauc un tādēļ tas nav balsojams.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Lujāna piedāvātais grozījums - papildināt 22. panta pirmo daļu ar jaunu 11., 12. punktu jums priekšā esošajā redakcijā. Es saprotu, ka Lujāna kungs nebija pārāk priecīgs, ka komisija šo piedāvāto grozījumu noraidīja, bet tas ir saprotams, jo Vēlēšanu likumā ir paredzēts, ka deputāti jebkurā struktūrā - vai nu Saeimā, vai pašvaldībās jau tagad ir aizsargāti ar Vēlēšanu likumu, ka viņi netiek iesaukti. Vienīgā starpība ir tā, ka deputāts Lujāns ir proponējis, ka neiesauc arī kandidātus. Taču šo iespēju mana komisija noraidīja, tāpēc lūdzu jūs, cienījamie deputāti, atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lujāna kungs vēlas aizstāvēt savu viedokli. Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi un cienījamais Prezidij! Šinī gadījumā es lūdzu balsot pa daļām, lai nebūtu sajukuma, - vispirms par 11., tas ir, par to, ka visu līmeņu deputāti, un pēc tam ir otrais - par kandidātiem, jo, cienījamie kolēģi, pareizi jau norādīja komisijas priekšsēdētājs, ka ir likums par pašvaldībām, kurā mēs esam iekļāvuši to, ka tur veidojas paradoksāla situācija... ja cilvēks dien, tad viņam jāaiziet no dienesta, ja viņu ievēlē, bet pēc tam paveras jauna iespēja, ka pēc tam, kad viņš ievēlēts, viņu var iesaukt, jo nav šīs aizsardzības pret iesaukšanu arī Saeimas deputātam, un, lai gan komisijas priekšsēdētājs norādīja, nav aizsardzības pret iesaukšanu, vienīgā aizsardzība šinī gadījumā ir man, jo Krastiņa kungs pagājušajā reizē apsolīja mani neiesaukt. Pārējos visus var iesaukt gan rezervē, gan uz militārajām apmācībām. Tā ka šinī gadījumā diemžēl komisijas priekšsēdētājs jūs viļ.

Un vēl es norādu arī uz to, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Lūdzu, jums ir dots spēcīgs līdzeklis, ar ko viņas var ietekmēt, kā tas notika savā laikā Padomju Savienībā. Protams, es domāju, ka pie mums, iespējams, tādas lietas nenotiks, bet aizsardzības mehānismam ir jābūt, jo tanī pašā Ventspilī mierīgi var paņemt Lemberga kungu un iesaukt aktīvajā dienestā uz laiku un attiecīgi "izgāzt" kaut vai visu šo sarakstu. Un var pielietot politisku soli. Līdz ar to šiem momentiem ir jābūt atzīmētiem likumā, lai nebūtu šāda brīva traktējuma iespēju. Viens likums nosaka, ka šinī periodā nedrīkst iesaukt, bet otrs atstāj brīvas iespējas, jo šeit jau nav ierakstīts konkrēti, ko nedrīkst.

Tādēļ ir jābūt šīm normām. Un tādēļ es lūdzu balsot pa daļām un tomēr saglabāt loģiku, un atbalstīt vismaz iniciatīvu par deputātiem. Ja negrib atbalstīt kandidātus, labi, to es varu saprast, bet deputāti ir ietverti jau likumā par pašvaldībām, runājot par deputāta statusu, un tas būtu jānosaka arī šinī likumā, lai nebūtu divdomības. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas neviens. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā - Druvas kungs!

K.J.Druva. Jā, cienījamie kolēģi! Mēs, debatējot šo grozījumu, konsultējāmies ar Saeimas Juridisko biroju, un tik tiešām nevajag ielikt katrā likumā vienu pantu, kas runā par deputātiem, par to, vai viņiem ir jāiet dienēt vai nav. Tātad šī norma ir iestrādāta Vēlēšanu likumā un tā strādā. Un tādēļ es lūdzu neatbalstīt šo grozījumu un to noraidīt, jo tā norma jau darbojas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lujāna kungs pieprasa savu priekšlikumu balsot pa daļām. Tas ir jāizlemj mums visiem. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret Lujāna kunga priekšlikumu - balsot viņa ierosinājumus pa daļām. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi! Mums atkal trūkst kvoruma. Balsošanā piedalījušies tikai 44 deputāti...

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu, un es lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Lujāna kunga priekšlikumu - balsot viņa ierosinājumus likumprojekta šajā pantā pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 35, atturas - 16. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Lujāna kungs, vai jūs lūdzat, lai balso visu jūsu priekšlikumu? Lujāna kungs, vai jūs nāksit tribīnē vai turpināsit debates ejā? Paldies. Nenāksit.

Paldies. Lūdzu, Druvas kungs, skatīsim tālāk!

K.J.Druva. Tālāk Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija piedāvā izslēgt 22. panta otro daļu. Šo piedāvāto grozījumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret komisijas slēdzienu par šo ierosinājumu iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums - 22. panta otro daļu izteikt jums priekšā esošajā redakcijā. Arī šo grozījumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas runāt? Ģirts Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Tā kā 10. lapaspusē jūs atbalstījāt manu priekšlikumu un tas tika iebalsots, tad šī pārgrupēšana ir nepieciešama saistībā ar iepriekšējo balsojumu, un tāpēc viņš būtu vienkārši atbalstāms. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas? Debates slēdzam.

Druvas kungs, lūdzu, komisijas vārdā!

K.J.Druva. Jā, cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs atbalstīt komisijas pieņemto lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret deputāta Kristovska priekšlikumu - izteikt 22. panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 15, atturas - 10. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums - izteikt 22. panta otro daļu jums priekšā esošajā redakcijā, un šo redakcionālo izmaiņu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Lujāna priekšlikums - 22. pantu papildināt ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: "Ðā panta 11. un 12. ...", bet, tā kā mēs noraidījām jau iepriekšējo piedāvāto grozījumu, tad man šķiet, ka tas pēc būtības vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs atsauc savu priekšlikumu. Paldies.

K.J.Druva. Tālāk 13. lappusē ir Aizsardzības ministrijas piedāvātais grozījums - izslēgt 23. panta pirmo daļu. Tāpat arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija piedāvāja izslēgt 23. panta pirmo daļu, un šo grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ...

K.J.Druva. Tāds pats ir arī Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par priekšlikumu - izslēgt 23.panta pirmo daļu? Iebildumu nav... Ir, atvainojiet! Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Sakarā ar balsojumu par 3.panta 3.punktu ir palikusi iepriekšējā 3.panta trešās daļas redakcija, kas tika atbalstīta iepriekšējos lasījumos, līdz ar to ir loģisks priekšlikums - saglabāt šā 23.panta šo pirmo daļu. Līdz ar to es lūdzu balsojumu par to.

Sēdes vadītājs. Paldies. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcija.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Jūs nupat dzirdējāt lielisku demagoģijas piemēru, jo 3.panta trešās daļas 3.punktā runāts tikai par tiem studentiem, kuri ir izgājuši militāro apmācību. Tikai par tiem! Šis pants runā par to, ka neiesauc absolventus vispār, un ir piekabināta klāt šī rezerve. Kā jūs redzat, Ģirts Kristovskis, kurš kvēli aizstāvēja pirmajā reizē, šeit ir piedāvājis izslēgt šo pirmo daļu. Pilnīgi pareizi - tāpēc, ka šeit ir runa par to, ka ir jāizņem ārā šī te neiesaukšana. Šeit ir runa par to, ka šie absolventi ir jāiesauc. Un tas, kas ir pielikts klāt kā piebilde par to rezervi... šādas rezerves šodien nemaz nav, tā ir nākotnes vīzija, un var būt, ka kādreiz tāda rezerve būs. Vai gribējāt šo vīziju iebalsot? Iebalsojāt, bet katrā ziņā šis ir atslēgas punkts visam likumam. Ja mēs šajā gadījumā neatbalstām šo divu komisiju un deputāta Kristovska priekšlikumu... ja mēs viņu neatbalstām, tad tālākai šī likuma izskatīšanai nav galīgi nekādas jēgas. Tāpēc, lūdzu, nenāciet šeit tribīnē un nestāstiet, ka tas balsojums automātiski noņem šo balsojumu. Šīs ir divas pavisam dažādas lietas. Vai mēs dodam iespēju Aizsardzības spēkus tālāk pilnveidot vai nedodam? Izņemot šo pantu, mēs dodam, bet, ja mēs šādu pantu atstājam, tad nav nekādas jēgas tālāk pie šī likuma strādāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš".

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Mana motivācija bija pavisam cita, nekā to Dobeļa kungs skaidroja. Es esmu piedāvājis izslēgt šo pantu tādēļ, ka uzskatīju, ka jau 3.panta trešās daļas 3.punkts šo jautājumu ir atrisinājis, bet šeit 23.panta šī norma dublē tieši to, ko pēc būtības pateica tas pants. Izslēdzot to vai atstājot, faktiski likums savu kvalitāti un savu ideju absolūti nemaina, jo šeit tātad vienkārši ir atsauce, ka tie, kas ir... Tātad 3.panta trešajā daļā runa bija par tiem studentiem, kuri izgājuši obligāto militāro apmācību, un tātad, kā mēs šeit redzam, viņus ieskaita rezervē. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Māris Vītols, otro reizi.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Pēc saņemtā paskaidrojuma, ko Kristovska kungs izteica, es piekrītu, ka šī daļa pēc struktūras šeit neiederas, un līdz ar to es neuzturu spēkā prasību balsot par šo...

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti... Līdz ar to viņi piekrīt komisijas slēdzienam par šeit izteiktajiem priekšlikumiem. Deputāti tiem piekrīt, tie tiek pieņemti. Paldies.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - pārcelt 23.panta pirmo daļu uz 22.pantu kā trešo daļu. Šo piedāvāto grozījumu komisija noraidīja un lūdz deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par Juridiskā biroja priekšlikumu piekrīt. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska priekšlikums - 23.pantu izteikt kā vienu daļu ar apakšpunktiem šādā redakcijā, ka obligātajā aktīvajā dienestā var neiesaukt... Un es ceru, ka jums visiem priekšā ir 2108.-a lapa, jo tajā lapā, kad mēs jums iesniedzām šo likumprojektu, bija ielaista viena kļūda, bija atstāts viens vecais pants, kura īstenībā nebija, bet tagad jūs redzat jaunos piedāvātos grozījumus, ko Kristovskis ir piedāvājis. Šos grozījumus komisija pieņēma un lūdz arī deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie kolēģi, kā Druvas kungs teica, strādāsim šoreiz ar dokumentu nr.2108.-a. Tas deputātiem ir izsniegts. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Kristovska priekšlikumu? Nav iebildumu. Pieņemts. Paldies.

K.J.Druva. Tālāk 25.pantā 14.lappusē ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums redakcionāli izmainīt tekstu, un šo teksta izmaiņu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 26.pantā ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātā redakcionālā izmaiņa, un arī šo grozījumu komisija pieņēma un lūdz deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk pārejam uz 17.lappusi. 34.pantā ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums un lūgums apsvērt 34.panta lietderību, jo tā saturs ir ietverts 13.un 31.pantā. Tik tiešām komisija rūpīgi to izskatīja, tādēļ piedāvāja izslēgt 34.pantu un, zināms pieņēma, un lūdz arī deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par 34.panta izslēgšanu? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk - 35.pants. Līdz ar to, ja mēs izslēdzam 34.pantu, tagad jau ir jauna redakcija, ko piedāvā Saeimas Juridiskais birojs, un šo jauno redakciju komisija pieņēma un lūdz deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 35.panta redakciju nav. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 23.lappusē 45.panta otrajai daļai Saeimas Juridiskais birojs piedāvā jaunu redakciju, šo jauno redakciju komisija pieņēma un lūdz deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 24.lappusē par pārejas noteikumiem Aizsardzības un iekšlietu komisija sagatavoja priekšlikumu - izteikt 1.punktu jaunā redakcijā: "Uz personām, kam līdz šī likuma spēkā stāšanās dienai iesaukums ir atlikts vai ieskaitītas rezervē, tiek attiecināti šā likuma nosacījumi." Komisija pieņēma un lūdz arī deputātus šo pārejas noteikumu grozījumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Iebilst. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie deputāti! Kāda šeit ir būtība? 1.punkts nosaka, ka tiem, kuriem līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir iesaukums atlikts, tiek piemēroti šā jaunā likuma noteikumi. Bet attiecībā uz tām personām, kuras šobrīd ir ieskaitītas rezervē (piemēram, tiem, kuri ir beiguši augstskolas tajā laikā, kad vēl nebija ieviests šis studiju dalījums bakalaura grāda iegūšanai nepieciešamās programmas apguve un studijas maģistratūrā -, kuri ir toreiz ieguvuši augstāko izglītību, saņēmuši diplomu un šodien strādā, dzīvo normālu darba dzīvi un ir ieskaitīti jau rezervē), - attiecībā uz viņiem pēkšņi tiek mainīti šie "spēles noteikumi", viņi no šīs savas vietas tiek šodien izņemti laukā un principā pakļauti šim dienestam. Tā tas iznāk pēc šiem jaunajiem noteikumiem. Tāpēc aicinu: ja mēs ieviešam šo jauno principu, tad attiecināsim to uz tiem cilvēkiem, kuri nav ieskaitīti šobrīd rezervē, uz tiem, kuri no jauna tiek pakļauti šīm likuma normām! Lūdzu nemainīt "spēles noteikumus", "nemainīt zirgus uz pārbrauktuves" un neatbalstīt šīs divas normas, atstāt 1. un 2.punktu pārejas noteikumos. Tas ir būtiski. Es ceru, ka jūs to sapratāt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kas vēl vēlas runāt? Andris Līgotnis - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie deputāti! Jūs droši vien labi atceraties iepriekšējo reizi, kad skatījām šo likumprojektu trešajā lasījumā, viskarstākās debates bija par šo pantu, un tiešām tas ir pamatoti, jo no tā, kā tiks izlemts šis Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, būs atkarīgs, vai vispār ir vērts šo likumu pieņemt. Kādi šeit ir iemesli? Saskaņā ar tiem balsojumiem, kas tika izdarīti līdz šim brīdim, šis likums nākamajā un aiznākamajā gadā radīs Bruņotajos spēkos deficītu - 1500 cilvēku, katru gadu. Šis deficīts ar kaut ko ir jānosedz, un mums ir ar ko nosegt. Mums ir tie cilvēki, kuri saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumu ir ieskaitīti rezervē, bet kuriem saskaņā ar šo jaunpieņemamo likumu būtu jādien, jo maksimālais dienēšanas vecums ir palielināts no 25 gadu vecuma līdz 27 gadiem. Tātad ir runa par divu gadagājumu cilvēkiem, kas šo "robu" var aizpildīt. Iepriekšējā sēdē šeit daudz tika diskutēts par to, ka nevar pieņemt likumu ar atpakaļejošu spēku. Absolūti ačgārns ir šīs normas traktējums, jo šeit nekādā ziņā nevar būt runa par atpakaļejošu spēku. Es minēšu tikai divus piemērus, lai parādītu, kad ir atpakaļejošs spēks jurisprudencē un kad tāda spēka nav. Atpakaļejošs spēks būs tad, ja kādu šodien sodīs pēc likuma, kurš nebija spēkā pārkāpuma izdarīšanas dienā, tātad vakar. Tas ir absolūti nepieļaujami. Savukārt šajā gadījumā ir absolūta analoģija ar to, kas 1991.gadā notika, kad mēs pieņēmām Namīpašumu denacionalizācijas likumu. Tobrīd, uz to dienu, katram iedzīvotājam bija beztermiņa īres līgums, taču, pieņemot šo likumu, situācija mainījās un katrs zināja, ka viņš šajā namā var dzīvot bez īres līguma maiņas ne vairāk kā 7 gadus. Tas bija nepatīkami, pēkšņi, negaidīti, bet likumīgi un pareizi. Tātad šeit nav absolūti nekādas atkāpšanās no jurisprudences normām, taču tas ir vienīgais ceļš, kādā veidā šo problēmu atrisināt. Un es vēlreiz jums godīgi, atklāti saku: ja tiks nobalsots pretēji tam, kā ierosina Aizsardzības un iekšlietu komisija, tad nav jēgas šo likumu turpmāk pieņemt un tad es gribētu aicināt, lai nāk un par aizsardzības ministriem strādā tādi deputāti kā Kristovska kungs, kā Vītola kungs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Līgtoņa kungs, runājot par šo avotu, minēja jauniešus vecumā no 25 līdz 27 gadiem. Es nedomāju, ka tas būtu tas pareizais kontingents, ar kuru mums vajadzētu lāpīt kādus "robus" armijas sastāvā. Tad jau labāk samazināt ģenerāļu skaitu un virsnieku skaitu. Tas ir absolūti nepamatoti, ka mēs cenšamies iesaucamo skaitu palielināt tādēļ, lai virsniekiem būtu ko darīt. Bet Līgotņa kungs šeit neminēja arī tādu būtisku lietu, ka rezervē šobrīd ir ieskaitīti arī augstskolu absolventi, kuri nav sasnieguši šo 27 gadu vecumu un kuri tagad... saskaņā ar šo veco likumu viņiem nav bijis vajadzīgs šis militārās apmācības kurss, un tagad, pēc jaunā likuma, rezervē tiks ieskaitīti tie, kuri šo militārās apmācības kursu ir izgājuši. Tas nozīmē, ka visiem šiem augstskolu absolventiem tagad uzreiz būs jāiet armijā. Es uzskatu, ka tas ir absolūti nepareizi, jo šeit pēc būtības iznāk šī "noteikumu mainīšana spēles laikā", ja mēs esam joprojām atbalstījuši arī to koncepciju, ka studentam ir iespējas apgūt šīs militārās pamatzinības augstskolas laikā. Ka valsts uzskata to par pietiekamu un ka viņš tad kļūst spējīgs aizsargāt valsti. Tagad viena gadagājuma cilvēkiem... cilvēkiem, kas ir šo augstāko izglītību ieguvuši, tagad armijā būs jāiet, turklāt jāiet nevis 18 gadu vecumā, bet kaut kad pēc 23 vai 24 gadu vecuma sasniegšanas. Šie cilvēki ir 18 gadu vecumā rēķinājušies ar to, ka viņi varēs savu dzīvi plānot tā, ka viņi netiek iesaukti uz šo gadu armijā, bet tagad iznāk, ka kaut kad, kad viņi ir 23 vai 24 gadu vecumā, viņiem pēkšņi paziņo, ka šis viņu plāns ir bijis nepamatots un ka tagad valsts ar viņiem izrīkosies citādi. Aizsardzības ministrija šeit patiesībā absolutizē valsts intereses, ignorējot konkrēto cilvēku intereses, un tāpēc šis priekšlikums nav atbalstāms. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt?

Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs nupat ar nelielu balsu pārsvaru iebalsojām normu par rezerves izveidošanu - ka rezervē ir ieskaitāmi tie, kuri ir izgājuši apmācību. Tādu patlaban nav vispār. Šeit mēs runājam par tādiem, kuri nav izgājuši šo apmācību. Par militāri neapmācītiem augstskolu beidzējiem. Dienesta laiku mēs saīsinām - 18 mēnešu vietā jādien 12 mēneši. Taču pilnīgi skaidrs ir tas, ka sakarā ar to ir ļoti nepieciešams rūpīgi izskatīt iesaucamo personu kontingentu. Tagad parādās tas jautājums - kur ir šo cilvēku pienākums pret valsti? Labi, jūs pirmīt man teicāt, ka ir šīs iespējas mācīties. Šādu iespēju šodien nav, bet nu mēs pasapņojām, iebalsojām vienu sapņainu punktu, ka kaut kad tādas būs. Tā ir cita lieta. Bet šie cilvēki ir izmācījušies, taču nekādas šādas apmācības viņiem nav bijušas, un tagad ne no šā, ne no tā viņi turpinās nepildīt nekādas saistības ar valsti. Bez tam, kā jūs labi atceraties, mēs iebalsojām šajā likumā veselu kaudzi privilēģiju tiem, kuri būs izdienējuši. Tātad te nevar būt runa par kaut kādu pāridarīšanu. Viņi varēs mājas celt un nezin ko vēl darīt, būs viņiem privilēģijas iekārtoties darbā - un tā tālāk, un tā tālāk. Par visu kaut ko mēs esam runājuši šeit. Tagad ir runa tikai par vienu vienīgo lietu - aiziet un nodienēt šo vienu gadu. Tagad mēs taisām no tā lielu problēmu. Es, cienītie kolēģi, ļoti aicinu jūs šeit jau nu gan nekādu problēmu netaisīt. Ja mēs skatāmies uz nākotni, dodam iespēju mūsu karavīriem mazāk dienēt, pusotru reizi samazinot laiku... ja mēs skatāmies uz nākotni, paredzam viņiem kaut kad šīs jaukās apmācības un dodam iespēju viņiem mācīties un iegūt šo militāro apmācību, tad vismaz šinī brīdī, jo, es atkārtoju, likums runā par šodienu, - šinī brīdī mēs nedrīkstam pieņemt kaut ko tādu, kas rada pamatīgu "robu" visā šajā aizsardzības sistēmā.

Es aicinu atbalstīt mūsu komisijas pieņemto lēmumu.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamo Valsts prezident! Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es arī aicinu pieņemt Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādāto pārejas noteikumu 1.punktu šajā redakcijā. Es tikai negribētu piekrist parlamentārā sekretāra izteiktajam viedoklim, ka šis likums, šie pārejas noteikumi, ja mēs tos nepieņemtu... ka tas nākotnē būtu it kā problemātiski sakarā ar iesaucamo kontingentu jeb daudzumu. Es gribētu atgādināt, ka aizsardzības ministrs sacīja, ka šis likums ir tikai šodienai. Kas būs pēc gada, to vēl neviens nevar pateikt. Jo pilnīgi iespējams, ka mēs lēnā garā pāriesim uz profesionāliem bruņotajiem spēkiem (un viens bataljons varbūt taps jau šajā gadā, līdz gada beigām). Un, tā kā valdības deklarācijā ir ierakstīts, ka vēl šogad būs reorganizētas valsts iesaukuma dienesta pārvaldes un iesaukumi varbūt jau gada beigās varēs tikt izdarīti caur Zemessardzes bataljoniem, es domāju, ka skatīties pārāk tālā nākotnē nebūtu praktiskas vajadzības.

Es aicinu atbalstīt šo Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt?

Māris Vītols, otro reizi.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Kolēģi, es lūdzu ļoti jūs būt uzmanīgiem, ļoti koncentrēties, lai jūs saprastu, kas ir par lietu. Iepriekšējais likums ļāva cilvēku, kurš sasniedzis 25 gadu vecumu, ieskaitīt rezervē. Šodien Latvijā ir daudz cilvēku, kam ir 26 gadi un kas ir ieskaitīti rezervē, un kas strādā savu darbu, strādā ministrijās, civildienestā, firmās, uzņēmumos. Bet šodien mēs attiecībā uz viņiem izmainām valsts politiku. Mēs pasakām - tas, ka jūs esat vecuma dēļ ieskaitīti rezervē, šodien neder, jo mēs esam pagarinājuši šo laiku un tagad šis vecums ir 27 gadi. Un tagad viņi visi tiek pakļauti šim principam. Viss, ko viņi, vadoties pēc vecā likuma, ir plānojuši, visi viņu plāni tiek sagrauti. Lūdzu, nemainīsim "spēles noteikumus" un neattiecināsim šo likumu uz tiem, par kuriem valsts lēmumu ir jau reiz pieņēmusi. Lai šī norma darbojas, bet lai darbojas attiecībā uz tiem, kas no jauna tiek pakļauti šim likumam. Saprotiet loģiku tajā! Paldies par uzmanību. Lūdzu neatbalstīt abus divus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl kāds vēlas runāt? Vairāk neviens nevēlas. Debates beidzam. Paldies.

Druvas kungs - komisijas vārdā!

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atgādināšu lietas būtību. Mans cienījamais kolēģis Vītola kungs jau teica, ka viņš vēlas, lai būtu iespēja jauniešiem mācīties un apgūt zināmas militārās zināšanas un tad aiziet rezervē. Tagad viņš ir par to, ka vispār nav jāiet dienēt. Es nezinu... Ja mēs rūpējamies, lai mēs varētu iesaukt pietiekami daudz cilvēku, lai mums vispār būtu ko apmācīt, tad mums vajadzētu attiecīgi pieņemt Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto grozījumu. Ja mēs to nevēlamies, tad mums vajadzētu atklāti teikt, ka mums vienkārši vispār armija nav vajadzīga. Jo mums nebūs vajadzīgs vispār neviens dienējošs cilvēks.

Vēlreiz lūdzu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas pieņemto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par pārejas noteikumu 1.punkta redakciju, ko akceptējusi komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 14, atturas - 13. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Ir Aizsardzības ministrijas piedāvāts grozījums - izslēgt pārejas noteikumu 2.punktu, un šo grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvāts grozījums - pārejas noteikumu 2.punktu mainīt - vārdus "aktīvā valsts dienesta" aizstāt ar vārdiem "obligātā aktīvā militārā dienesta", un šo grozījumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvāts grozījums - pārejas noteikumu 3.punktā mainīt termiņu, proti, ierakstīt 1997.gada 1.jūliju. Šo grozījumu komisija pieņēma un lūdz deputātus atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Ir deputāta Ģirta Kristovska priekšlikums - pārejas noteikumu 4.punktā vārdus "esošajā Sardzes pulkā" aizstāt ar vārdiem "esošajos sardzes un mobilajos pulkos". To komisija atbalstīja un lūdz arī deputātus atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. 6.punkts. Aizsardzības ministrija lūdz izslēgt pārejas noteikumu 6.punktu. Arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izslēgt pārejas noteikumu 6.punktu. Šos piedāvātos grozījumus komisija pieņēma un lūdz arī deputātus atbalstīt tos.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret komisijas slēdzienu neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk. Ir deputāta Lujāna piedāvāts grozījums. Ir runa par jau reiz diskutēto - par bijušajiem LKP un PSKP cilvēkiem, un šos grozījumus komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāts Lujāns savu priekšlikumu atsauc, tādēļ tas nav skatāms. Paldies.

K.J.Druva. Tālāk. Ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - 8.punkta pirmajā daļā vārdus "1.janvārim" aizstāt ar vārdiem "1.jūlijam", lai varētu sagatavot attiecīgos dokumentus. Komisija pieņēma šo grozījumu un lūdz deputātus atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tas pats attiecas arī uz 8. punkta otro daļu. Ir ierosināts vārdus "1.janvārim" aizstāt ar vārdiem "1.jūlijam". Lūdzu deputātus arī šo grozījumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tāpat arī tālāk - ir ierosināts 8.punkta trešajā daļā vārdus "1.janvārim" aizstāt ar vārdiem "1.jūlijam", un komisija lūdz deputātus šo grozījumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī tas tiek akceptēts. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības ministrijas priekšlikums - izslēgt pārejas noteikumu 8.punkta 4.apakšpunktu, un to komisija atbalstīja un lūdz arī deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti protestē.

Vēlas runāt Ģirts Kristovskis. Lūdzu! Frakcija - "Latvijas ceļš".

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis ir ļoti svarīgs pārejas noteikumu punkts, jo tas tiešā veidā sasaucas ar šodienas konceptuālo balsojumu 3.panta trešās daļas 3.punktā, jo, ja mēs šo izslēdzam, tad mēs faktiski atstājam bez mehānisma šo institūciju. Aizsardzības ministrija līdz ar to neuzliek pienākumu līdz kaut kādam zināmam laikam tātad šo sistēmu sagatavot, izstrādāt, iesniegt, apstiprināt un tamlīdzīgi. Iepriekšējā balsojumā, kā mēs redzam, mēs bijām noteikuši 1997.gada 1.janvāri. Tas ir pagājis. Tāpēc es faktiski ierosinu atstāt spēkā esošo redakciju, kura bija iebalsota trešajā lasījumā, bet tikai šī 1.janvāra vietā, teiksim, ielikt 1.jūliju, kā tas ir visu pārejas noteikumu 8.punkta apakšpunktos. Līdz ar to ir jānoraida Aizsardzības ministrijas priekšlikums, bet to var atstāt, izdarot izmaiņas likuma datumos. Paldies par uzmanību. Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Runās Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs. Lūdzu!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Tā kā mēs esam nobalsojuši Ģirta Kristovska redakcijā 3.panta trešās daļas 3.punkta 3.apakšpunktu, kas nosaka, ka pastāv likumos un citos normatīvajos aktos šāda pagaidām nenoteikta militārā apmācība augstskolās, tad pilnīgi loģiski, protams, izriet, ka kaut kur un kaut kā ir jānolemj, kā šī apmācība notiks, kādas štata vienības tiks izdalītas šai apmācībai, kādas telpas, kādi budžeta līdzekļi būs no augstskolām, kā tiks mainītas augstskolu satversmes, kā tiks mainīts Augstākās izglītības likums un tā tālāk. Viss tas ir vajadzīgs, protams, un nepieciešams.

Vienīgi es gribētu iebilst tīri no procedūras puses, jo mums ir noteikts, ka visi labojumi ir iesniedzami rakstiski, izskatāmi komisijā un pēc tam jums dodami uz balsošanu. Mums ir tikai viens rakstisks priekšlikums - līdz 1997.gada 1.janvārim. Diemžēl Ministru kabinetam ir liels spēks, bet ceļot laikā viņam nav nekāds spēks dots. Tāpēc es pilnīgi formālu iemeslu dēļ, tā kā mums nav dots cits variants, kas noteiktu Ministru kabinetam šādas kārtības izstrādāšanu, lūdzu apmierināt Aizsardzības ministrijas lūgumu un izslēgt pārejas noteikumu 8.punkta 4.apakšpunktu no pārejas noteikumiem, jo citas iespējas mums vienkārši, godājamie kolēģi, nav. Mēs nevaram balsot par 1.janvāri, bet cita nav ko balsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ģirts Kristovskis. Kristovska kungs, otro reizi jūs nākat. Viena minūte.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijs ceļš").

Cienījamie kolēģi! Aizsardzības ministrs tikko mēģināja pamatot to ar budžeta neesamību un tamlīdzīgi. Šis jautājums ir ļoti minimālā mērā saistīts ar kaut kādu budžeta nodrošinājumu. Tas prasa tikai cilvēku vēlēšanos strādāt, viņu zināšanas, viņu sanākšanu kopā Aizsardzības ministrijā, pieaicināt visus nepieciešamos speciālistus un izstrādāt šo kārtību. Un, ja tik daudz ir nepieciešams, tad varbūt arī kādus pāris tūkstošus latu valsts šādas lielas idejas vajadzībām arī atrastu.

Krastiņa kungs, budžeta nepietiekamība ir jūsu pašu problēma, jo, kā jau es minēju, trešajā lasījumā tika iebalsots, ka līdz 1.janvārim šī kārtība ir izstrādāta, taču Aizsardzības ministrija šo kārtību nav izstrādājusi ne vecā budžeta ietvaros, ne arī pieprasījusi budžetu šī gada budžetā. Un tā ir jūsu problēma, ka jūs to neesat izdarījis, nevis Saeimas deputātu problēma. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt?

Oskars Grīgs.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Valsts prezident! Cienījamie kolēģi! Es tikai gribēju jūs nedaudz informēt, minēt dažus nelielus datus, kas atnāca no valsts iesaukuma... Tā ir informācija par rajonu, pilsētu Valsts dienesta nodaļu darbu ar iesaucamajiem, kuri izvairījās no iesaukuma laikā no 1991. līdz 1996. gadam. Tātad:

1) pieņemti lēmumi par iesaucamajiem, kuri izvairījās no iesaukuma, ar piespiedu atvešanu uz Valsts dienesta nodaļām - 6 233 iesaucamās personas;

2) atvestas uz Valsts dienesta nodaļām piespiedu kārtā - 2 158 personas;

3) nosūtīti materiāli administratīvo lietu ierosināšanai - 722;

4) saukti pie administratīvās atbildības - 512 jauniesaucamie;

5) sodīti administratīvi - 404 jauniesaucamie;

6) nosūtīti materiāli krimināllietu ierosināšanai - 106;

7) ierosinātas krimināllietas - 11

un saukti pie kriminālatbildības - 7.

Pēc stāvokļa uz 1997.gada 20.janvāri, no iesaukuma izvairās 673 karavīri. Vēl pāris mēnešu atpakaļ tādu bija pāri par 1000. Es tikai gribu pateikt un vērst aizsardzības ministra uzmanību uz to, ka tik tiešām ir jāseko pakaļ, kā strādā Valsts iesaukuma dienests. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Jūsu ekselence! Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Es uzskatu, ka 4.punkts pārejas noteikumos nav balsojams, jo mēs nevaram ar likumu reglamentēt uzdevumus, kas bija jau izpildāmi līdz pagājušam laikam, respektīvi, līdz 1997.gada 1.janvārim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Prezidenta kungs! Prezidij! Kolēģi Saeimā! Manas iepriekšējās uzstāšanās reizē es izteicu savas domas, savu uzmundrinājumu krīzes situācijā, jo mēs šeit maldinām, ka mums iet labi, ka mēs tiksim Eiropā, mēs tiksim NATO. Šī komanda mūs neaizvedīs uz apsolīto zemi, bet mēs Latvijas Vienības partijā mēģinām apvienot tos, kuri grib, lai mūsu valdība labāk strādātu, un tos, kuri negrib šo valdību apvainot par to, ka viņa nedara diezgan. Un tur ir grūts ceļš staigājams. Es uzmundrinu valdību darīt daudz, daudz vairāk, lai aizstāvētu, praktiski aizstāvētu mūsu zemi un mūsu tautu.

Es negribu atvainot tos, kas domā, ka grūtos apstākļos mūsu valdība dara visu. Manuprāt, mūsu valdība dara ļoti, ļoti maz un nepietiekoši. Bet es negribu, lai atbaidītu no mūsu partijas tos, kas grib ticēt saldam sapnim, ka mūsu valdība un iepriekšējie vadoņi mūs ved uz to "apsolīto zemi". Viņi mūs tur neaizvedīs.

Es atvainojos tiem mūsu partijas locekļiem, kuri domā, ka es izteicos par stipru. Ja es izteicos par stipru, to es darīju savā vārdā, nevis partijas vārdā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcija. Dobeļa kungs, piedodiet, bet vai tā nav otrā reize? Pirmā reize. Paldies. Lūdzu - trīs minūtes!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Šis punkts tiešām nav balsojams. Paskatieties, lūdzu, tekstā! Mēs piedāvājam līdz 1.janvārim noteikt kaut kādu kārtību, lai gan 1.janvāris ir sen pagājis. Ja mēs runātu par to, ka vajag 1.jūliju vai vēl kaut ko citu, tad pēc šā likuma pieņemšanas tas nevienu netraucētu iesniegt likuma papildinājumus. Lūdzu! Taču nelieciet uz balsošanu to, ko nav nekādas jēgas balsot! Tas neko šodien neizmainīs. Un neviena cita piedāvājuma par kādu citu datumu šeit nav. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Paldies. Vairāk nevēlas. Debates beidzam.

Druvas kungs, lūdzu komisijas vārdā!

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi! Tik tiešām man šķiet, ka arī šis piedāvātais grozījums nav balsojams, jo tad mēs tiešām rīkojamies, it kā atpakaļejot, kad bija kaut kas veicams, jo termiņš ir pagājis. Tādēļ lūdzu neatbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, mums tomēr mūsu izsniegtajos dokumentos ir izklāstīts Aizsardzības ministrijas viedoklis. Komisija šo viedokli ir atbalstījusi. Daļa deputātu pret to iebilst, tāpēc tas tomēr ir jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot komisijas akceptēto Aizsardzības ministrijas priekšlikumu - izslēgt no pārejas noteikumiem 8.punkta 4.apakšpunktu. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 12, atturas - 16. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Lujāna...

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs savu priekšlikumu pārejas noteikumos, kolēģi un Druvas kungs,atsauc.

K.J.Druva. Paldies. Tie ir visi grozījumi. Tātad lūdzu balsojumu par likumu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta "Obligātā militārā dienesta likums"pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 11, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, ir saņemts 10 deputātu parakstīts priekšlikums, kuri aicina turpināt sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai bez pārtraukuma.

Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Šeit ir divi argumenti.

Pirmais. Es uzskatu, ka nevajadzētu tagad tādā tempā dzīt šos svarīgos likumus. Tas ir viens jautājums.

Un otrs jautājums. Diemžēl arī es apelēšu pie morāles jūtām. 12.30 mūsu frakcijai ir tikšanās ar premjerministra kandidātu, un, ja pārējie kolēģi uzskata, ka var uzspiest... Protams, var, tikai tad būs jāpamēģina nākamreiz arī "Latvijas ceļam" tādu pašu gājienu uztaisīt, varbūt patiks...

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu, jo paredzētie trīs projekti trešajā lasījumā patiešām nav pārāk gari. Es nezinu, kurš te nāks un runās. Es ar interesi uz tādiem paskatītos, jo šeit jau nu gan kaut kādas profesionālas zināšanas arī būs vajadzīgas. Līdz ar to laika te nebūs pārāk daudz jāpatērē, un kāda mums jēga tagad iet uz veselu stundu pārtraukumā, zaudēt šo laiku un nākt atpakaļ? Laiks būs izniekots. Es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, izlemsim jautājumu, balsojot par darba turpināšanu bez pārtraukuma. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret -14, atturas - 7. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"". Komisijas vārdā Druvas kungs!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi, mēs strādāsim ar dokumentu nr. 2106 "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"". Kā jūs redzat dokumentā, par to nav iesniegts neviens jauns grozījums trešajam lasījumam. Tātad lūdzu balsojumu par likumprojektu kopumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt debatēs? Nevēlas. Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"". Arī trešais lasījums. Komisijas vārdā Druvas kungs! Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi, mēs strādāsim tagad ar dokumentu nr. 2107. Pirmajā lapā mums grozījumu šim likumprojektam nav. Otrajā lapā ir Ministru kabineta pieteiktais grozījums, kurš paredz papildināt 16.panta piekto daļu ar jaunu redakciju: "Ja nepieciešams, aizsardzības ministrs var noteikt individuāli tiem virsniekiem, kuri sasnieguši šā likuma 16.panta trešajā daļā noteikto maksimālo vecumu, citu maksimālo vecumu aktīvajā dienestā un rezervē, kas nepārsniedz minēto vecumu vairāk par pieciem gadiem." Ðī ir tā problēma, ko mēs jau dzirdējām iepriekšējā likuma skatījumā, tādēļ ka vēl visu mūsu virsnieku sagatavošana nav pilnveidota, un līdz ar to ir virsnieki, kuri ir, teiksim, 40-45 gadu veci, kuri ir leitnanti, kuri ir spējīgi turpināt, grib turpināt, bet likums paredz, ka sakarā ar to, ka viņi ar savu pakāpi ir sasnieguši maksimālo vecumu, viņiem šis dienests ir jāatstāj. Šī norma dod aizsardzības ministram iespēju izskatīt katra atsevišķā virsnieka spējas, pārskatīt, kā viņš dien, un, ja vajag, pagarināt šo darbību maksimāli līdz pieciem gadiem, kas ļautu tad Aizsardzības ministrijai sakārtot šo jomu. Tādēļ lūdzu šo piedāvāto grozījumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Ministru kabineta priekšlikums, kuru akceptējusi komisija, tiek pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 17.pantā ir analoģisks piedāvājums. Un šeit ir runa par karavīriem, apakšvirsniekiem un tamlīdzīgi. Lūdzu arī deputātus atbalstīt šo piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Ministru kabineta ieteikto un komisijas akceptēto priekšlikumu likumprojekta 17.pantā iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Gundara Valdmaņa piedāvātais grozījums - papildināt likumu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā: "Aktīvajā dienestā virsniekiem, kuri ir derīgi dienestam pēc veselības stāvokļa un labi pilda dienesta pienākumus, šā likuma 16.panta trešajā daļā noteiktais maksimālais vecums stājas spēkā no 1999.gada 31.decembra."

Principā, ja mēs paskatāmies ļoti rūpīgi šo piedāvājumu, tas nozīmē, ka Valdmaņa kungs ierobežo šo iespēju, kas ir pašlaik jau nobalsota un dod aizsardzības ministram šādu iespēju. Līdz ar to komisija šo grozījumu neatbalstīja un lūdz arī deputātus to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums pārejas noteikumos, kas skan: "Ar šā likuma stāšanos spēkā, zaudē spēku Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 3...", jo mēs, lai ātrāk pieņemtu šos piedāvātos grozījumus, ielikām to šajā likumprojektā. Tādēļ lūdzam arī cienījamos deputātus atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta pārejas noteikumu redakciju, ko akceptējusi atbildīgā komisija, iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Arī es, cienījamie deputāti, tagad lūdzu atbalstīt šo likumu trešajā un pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Paldies. Par - 66, pret - 1, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, tā kā šodienas ārkārtas sēdē Valsts prezidenta ierosinātās darba kārtības 4. jautājums tika izskatīts kārtējā sēdē pagājušajā ceturtdienā, tad šodien paredzētajā ārkārtas sēdē visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Reģistrācijas rezultātus lūdzu nolasīt Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ābele... ir.

Sēdes vadītājs. Lūdzu uzmanību! Noklausieties reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis. ... Martijans Bekasovs, Juris Celmiņš, Oļegs Deņisovs, Roberts Dilba, Vladilens Dozorcevs, Aleksandrs Golubovs, Ervids Grinovskis, Roberts Jurdžs, Jānis Kazāks, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Imants Liepa, Modris Lujāns, Jānis Rubulis, Leonards Teniss, Gundars Valdmanis, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Atim Sausnītim par komisijas sēdi.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Uz nedaudz minūtēm Sarkanajā zālē, notiks komisijas sēde. Tūlīt!

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, Saeimas ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā kārtējā sēde ceturtdien pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute