Sēdes vadītājs. Es lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 94 Saeimas deputāti.

Izskatīsim pirmo akceptēto darba kārtības jautājumu. Godātie kolēģi, daru jums zināmu, ka Mandātu un iesniegumu komisija informē, ka, pamatojoties uz Daiņa Turlā iesniegumu par viņa deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz iekšlietu ministra amata pildīšanas laiku, deputāta pilnvaras izbeidzas Rudītei Leitenai, kura pēdējā iestājās Saeimā no Demokrātiskās partijas Saimnieks Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu pilvaras. Pateiksimies Rudītei Leitenas kundzei par darbu, ko viņa veikusi šeit Saeimā. Paldies jums! (Aplausi.)

Tāpat, godātie kolēģi, daru zināmu, ka Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija informē Saeimu, ka, pamatojoties uz Viļa Krištopana iesniegumu par viņa deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz satiksmes ministra amata pildīšanas laiku, deputāta pilnvaras izbeidzas Pēterim Keišam, kurš pēdējais iestājās Saeimā no savienības "Latvijas ceļš" Latgales vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu pienākumus. Tāpat Saeimas vārdā gribētu izteikt pateicību Pēterim Keišam. Paldies jums! (Aplausi.)

Godātie kolēģi, izskatīsim ārkārtas sesijas otro darba kārtības jautājumu - "Ziņojums par Ministru kabineta sastāvu un deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību".

Kā jūs zināt, godātie kolēģi, šā gada 28.jūlijā Ministru prezidents Andris Šķēle iesniedzis Saeimas priekšsēdētājam un Valsts prezidentam šāda veida paziņojumu: "Paziņoju par savu atkāpšanos no Ministru prezidenta amata un pēc analoģijas ar neuzticības izteikšanu Satversmes 59.pantā noteiktajā gadījumā līdz ar to arī par visa Ministru kabineta atkāpšanos." Godātie kolēģi, Saeimas vārdā gribētu izteikt lielu pateicību Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par padarīto politisko, ekonomisko, saimniecisko darbību. Paldies, Šķēles kungs! (Aplausi.)

1997.gada 28.jūlijā Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis ar rīkojumu nr.4 par Ministru kabinetu noteicis, ka ar šo atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 56.pantam viņš aicina Guntaru Krastu sastādīt Ministru kabinetu. Vakar, 6.augustā, Ministru prezidenta amata kandidāts Guntars Krasts ieniedza Latvijas Republikas Saeimai iesniegumu, kurā atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likuma 4.panta prasībām paziņo iespējamo Ministru kabineta sastāvu un aicina to izskatīt Saeimas tuvākajā sēdē.

Godātie kolēģi, Ministru prezidenta amata kandidāta Guntara Krasta iesniegumam Saeimai ir pievienots ziņojums par Ministru kabineta sastādīšanu, deklarācija par Ministru kabineta darbu, kabineta locekļu biogrāfijas un Saeimas lēmuma projekts. Šajā sakarībā vārds Guntaram Krastam - Latvijas Republikas Ministru prezidenta amata kandidātam. Lūdzu, Krasta kungs!

G.Krasts (Latvijas Republikas Ministru prezidenta amata kandidāts).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Jūsu ekselences, dāmas un kungi! Esmu gandarīts, ka piepildījušās manis iepriekš paustās cerības par ātru valdības sastādīšanu un ka jau šodien, kā bija arī solīts, varu jums stādīt priekšā jaunā Latvijas Ministru kabineta sastāvu.

Būtisks priekšnoteikums tam bijusi Saeimā pārstāvēto partiju vairākuma konstruktīva un principiāla rīcība, spēja pārvarēt savstarpējo neuzticību, vienoties un uzņemties politisko atbildību valsts un tautas priekšā. Es nevaru piekrist un nekad nepiekritīšu tiem, kuri uz partijām raugās vienlīdz aizdomīgi gan tad, kad tās nevar par kaut ko vienoties, gan tad, kad tās beidzot to spējušas. Jo gan politiskās diskusijas, gan no tām izrietošie kompromisi ir labākais demokrātijas parametrs.

Kompromisa politika ir demokrātijas nodrošinājums, tāpēc bez spējas vienoties ilgi un stabili pastāvēt nav iespējams. Tieši tāpēc esmu pārliecināts, ka uz savstarpēju izpratni un kompromisiem balstīta politisko spēku sadarbība ir labākais veids, kā sekmīgi īstenot visnepieciešamākos valsts dzīves pārveidojumus. Īstenot to, kādēļ es šodien jūs uzrunāju.

Manis vadītās valdības skaidrs un nepārprotams mērķis būs aktivizēt iesāktās reformas tautsaimniecībā, sociālajā sfērā, izglītībā un valsts pārvaldē. Valdība nelokāmi iestāsies par finansu stabilitātes saglabāšanu un nostiprināšanu. Valdība darīs visu iespējamo, lai paātrinātu Latvijas virzību uz Eiropas savienību un uz NATO. Valdība nepieļaus valsts politiskā un ekonomiskā kursa maiņu. Jums piedāvātais kabineta sastāvs un deklarācija tam ir skaidrs apliecinājums. Tāpēc gribu izmantot izdevību, lai pateiktos iepriekšējai valdībai un tās vadītājam.

Neviens nenoliegs, ka stāvoklis, kādā valsts vadību, ja tā būs lemts, pārņems jaunais kabinets, ir daudz cerīgāks nekā pirms pusotra gada. Šajā salīdzinoši tik īsajā laikā esam krietni pavirzījušies uz priekšu tajā sūrajā darba un pārbaudījumu ceļā, ko sauc par reformu kursu, un esam spējuši sev pierādīt, ka arī īsa "piespiešanās" var dot rezultātus. Tas man dod pārliecību, ka, konsekventi attīstot iesākto, arī tālākie panākumi neizpaliks. Kaut vai bezdeficīta budžets - šis neatsveramais priekšnoteikums prognozētajai valsts attīstībai. Kaut arī šā gada budžeta izpildes prognozes izrādījušās neprecīzas un gadu, iespējams, nāksies beigt ar nelielu deficītu, tas būs daudz mazāks, nekā mēs pirms pāris gadiem pat varējām uzdrošināties cerēt. Un galvenais - tas pavisam noteikti ļaus nākošajā gadā patiešām realizēt bezdeficīta politiku. Partijas, parakstot valdības deklarāciju, ir apņēmušās panākt - un es būšu nelokāms sabalansēta budžeta aizstāvis -, lai nebūtu tā, kā bijis allaž, ka katrs ir par līdzekļu ekonomiju kopumā līdz brīdim, kad sāk uzskaitīt sev nepieciešamos izdevumus. Par laimi, nav vairs tas laiks, kad budžeta sabalansētība bija cēls, bet bieži vien nesaprasts un par nereālu uzskatīts mērķis. Tā ir kļuvusi par vērtību, par kuru sabiedrība pašaizliedzīgi samaksājusi un turpinās maksāt ar ierobežojumiem sociālajā sfērā un citās jomās. Sabiedrības ieinteresētība un bažas par šiem jautājumiem, mainoties valdībām, mums nepārprotami vēstī, ka sabiedrība ir pieņēmusi bezdeficīta budžeta ideju, noticējusi tai un nevēlas no tās atteikties. Sabiedrība sāk izjust pirmos rezultātus šai politikai: inflācija samazinās, sāk pieaugt iedzīvotāju reālie ienākumi, aug investīciju apjoms. Pagaidām tas gan ir lēns, tomēr stabils process. Pakāpeniski notiek pensijas, minimālās algas un sociālās palīdzības palielināšanās. Valdība ir apņēmusies jau nākošajā gadā minimālo algu paaugstināt par 10%, un no šā solījuma mēs neatkāpsimies. Es zinu, ka daudzi teiks: šie daži lati - tas taču nav nekas! Diemžēl vairāk mūsu valsts šodien nevar atļauties.

Protams, reformu laiks nav viegls nevienam, vismazāk jau sociāli neaizsargātajiem, tāpēc, pat apzinoties mūsu ierobežotās iespējas, valdības pienākums ir rūpēties par visu sabiedrības grupu interesēm. Valdībai jāatraisa iespēja aktīvi darboties tiem, kuri to var, un vienlaikus jāpalīdz tiem, kuri nespēj paši par sevi gādāt, jo ceļš uz sprausto mērķi - pilsonisku sabiedrību ir bruģējams gan ar labvēlīgu vidi visa veida uzņēmējdarbībai, gan arī ar sociālā valsts tīkla viedošanu tiem, kurus straujais reformu temps draud atstāt novārtā. Dažam, lai nostātos uz kājām, vajadzīga tikai neliela palīdzība, citam palīdzēt nāksies vairāk. Sabiedrības uzticība un izpratne ir galvenā reformu izdošanās ķīla.

Virzība iespējama, soli pa solim atrodot vissvarīgākās jomas un projektus, kur ieguldīt valsts investīcijas, protams - es vēlreiz atkārtoju -, nemainot nākošā gada budžeta projektu, tā pamatuzdevumu sadalījumu pa nozarēm. Jebkuri papildizdevumi nozīmētu deficītu vai nodokļu palielinājumu. Valdības deklarācijā abas šīs iespējas ir izslēgtas. Tomēr arī šajos apstākļos, kad mums nav iespējams rast nepieciešamos līdzekļus daudzu stratēģisku problēmu risināšanai vai pat vairākiem neatliekamiem darbiem, ir iespējama straujāka virzība uz priekšu. Un tā ir nepieciešamība, jo sasniegtā stabilitāte, cerīgi ekonomiskie un fiskālie rādītāji nav pašmērķis; tas ir tikai pamats, nepieciešams priekšnoteikums valsts tālākai attīstībai. Tāpēc jaunās valdības viens no galvenajiem uzdevumiem būs veicināt ekonomiskās izaugsmes avotus tautsaimniecībā un radīt labvēlīgu vidi to attīstībai.

Pašreizējie iekšzemes kopprodukta izaugsmes tempi diemžēl neļauj būtiski uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni. Tautsaimniecības pamatnozaru - rūpniecības un lauksaimniecības - attīstība ir pārāk lēna, un, lai gan privātais sektors saražo lielāko iekšzemes kopprodukta daļu un nodarbina apmēram divas trešdaļas darbaspēka, tas nevar radīt vidi un nosacījumus savai attīstībai - likumus, regulējošās institūcijas, infrastruktūru un daudz ko citu. Tas ir valsts uzdevums - padarīt šo vidi pilnīgāku, attīstītāku, uzņēmējam labvēlīgāku. Tieši to jaunā valdība ir iecerējusi darīt - jau tuvākajā laikā pārskatīt uzņēmējdarbību regulējošos normatīvus, turpināt vienkāršot ārējās tirdzniecības procedūras, realizēt eksporta veicināšanas programmas.

Lai pasargātu Latvijas iekšējo tirgu no negodīgas ārvalstu konkurences, tiks izstrādāts Antidempiga likums.

Par nozīmīgu darbu šajā pasākumu kompleksā jākļūst arī aktīvai "mazā" biznesa atbalsta programmas realizācijai. Valdība apzinās, ka tas ir ne tikai ekonomisks, bet arī sociāls uzdevums - sabiedrības vidusslāņa radīšana.

Sāpīga problēma ir sakaru, satiksmes un energomonopola tarifu politika. Raugoties nākotnē, es redzu iespēju uzņēmumu sekmīgas liberalizācijas rezultātā šos tarifus samazināt. Es uzsveru - sekmīgas liberalizācijas! Tādēļ tiks turpināta šo infrastruktūras objektu privatizācija, vienlaikus pastiprinot kontroli pār to darbību, un nodrošināta uz tirgus ekonomiku orientētu cenu un tarifu veidošanās.

Cita problēma. Arvien padziļinās ekonomiskās izaugsmes atšķirība starp dažādiem Latvijas reģioniem, pie kā novedusi pēdējo gadu nesabalansētā nozaru un reģionu attīstība. Ne vien izaugsmes līmeņa, bet arī izaugsmes iespēju atšķirība. Kā to novērst? Valdības deklarācijā tam rodama atbilde vairākās sadaļās - gan saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas realizāciju, gan ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību, gan ar īpaši atbalstāmo reģionu programmas īstenošanu.

Valdības lauksaimniecības politikas galvenā iezīme ir subsīdijas 3% apmērā un pasākumi kreditēšanas apstākļu uzlabošanai. Taču deklarācijā nepārprotami formulēta arī prasība turpināt reformu, lai lauksaimniecība ne tikai iekļautos Latvijas tautsaimniecības nozaru struktūrā, bet būtu arī gatava Eiropas savienības lauksaimniecības politikas instrumentu ieviešanai. Neatsverama nozīme tautsaimniecības attīstībā ir satiksmes nozares sakārtošanai, iekšējā transporta tīkla attīstībai un transporta sistēmas pielāgotībai, lai veiktu tranzītprocedūru izpildi. Būtisks sociāls solis ir valdības apņemšanās nākošajā gadā par 15% palielināt pasažieru pārvadājumu dotācijas. Ikviena sektora reformā mūsu mērķi ir skaidri - radīt stabilu pamatu nozaru attīstībai un uzlabot pakalpojumu kvalitāti, saglabājot minimālā pakalpojumu līmeņa garantijas.

Nav mazsvarīgi arī tas, ka tieši izglītības, veselības aizsardzības un arī valsts pārvaldes sistēmas reforma ir pati reālākā iespēja, kā panākt šajās nozarēs strādājošo būtisku algu pieaugumu.

Neapšaubāmi, ka visas šīs reformas un valsts tālākā virzība skatāma caur Eiropas integrācijas prizmu. Mūsu uzņēmējiem jau tagad Eiropas savienības tirgus savos biznesa plānos jāiestrādā kā iekšējais tirgus. Un otrādi - jāpierod uz Latvijas tirgu skatīties kā uz Eiropas savienības tirgus sastāvdaļu ar visām no tām izrietošajām kvalitātes, muitas, nodokļu administrēšanas un citām prasībām. Šī valdība ļoti apzinās, ka tikai iekļaušanās Eiropas savienībā var nodrošināt tālāku un neatgriezeniskāku valsts nostiprināšanu un izaugsmi. Nākošais gads būs izšķirošais, vai Latvija būs spējīga kļūt uz sarunām kandidēt gatava valsts vai vēl uz gadu paliks nomaļus, mīņājoties iestātiesgribētāju priekškambarī.

Galvenais, kas mums jāsaprot, ir tas, ka virzība uz Eiropas savienību nav tikai Latvijas ārpolitikas prioritāte, tāpēc arī valdības deklarācijā nav sfēras, kas neparedzētu skaidru un nelokāmu kursu uz Eiropas savienības standartu ieviešanu neatkarīgi no tā, vai tas būtu iekšējais tirgus, muitas procedūras vai grāmatvedība, lauksaimniecības sektora pārkārtošana, vides aizsardzība vai noziedzības apkarošana. Kļūdās tie, kuri integrāciju Eiropas savienībā uzskata par kaut kādu abstraktu formalitāšu nokārtošanu, par pakļaušanos prasībām, kas mums, Dievs pasarg, varētu pat vēl kaitēt. Tikai jāapzinās, ka Eiropas standartu ieviešana, lai cik izsvērta un konsekventa tā būtu, vien neko nedos, ja ar aktīvu rīcību nespēsim iezīmēt savu valsti starptautiskajās politiskajās kartēs, ja nespēsim strikti nospraust savas valsts robežas un nodrošināt to aizsardzību. Tāpēc valdība apņemas jau nākošajā gadā sākt Latvijas austrumu robežas izbūvi, jo mērķis taču mums ir skaidrs - nākotnē tai jākļūst par Eiropas savienības austrumu robežu.

Tiesa, ir vēl arī otrs mērķis, kas varbūt ir pat grūtāk sasniedzams nekā pirmais. Tā ir mūsu apziņas veidošana, izpratne par to, kas tad ir mūsu valsts robeža - vai tā ir tikai svītriņu un stabiņu rinda, kur mūs gaida nelaipni muitnieki, garas automašīnu rindas un nebeidzamas formalitātes, vai tā ir tautas un valsts drošas esamības un apziņas līnija. Es ceru, ka robežapsardzes pāriešana Iekšlietu ministrijas sistēmā attaisnos tās loģisko pamatojumu. Robežas kontrole ir iekšējās drošības jautājums. Jau nākošajā gadā jums būs iespēja valdībai prasīt atskaiti par deklarācijā solīto darbu pie vienotas robežkontroles sistēmas ieviešanas, tāpat attiecībā uz Krīžu operatīvās vadības centra izveidi, uz noziedzības apkarošanas valsts programmu un vēl par citiem darbiem valsts iekšējās drošības stiprināšanā.

Valdība apzinās, ka tikai pasargāta tauta grib un spēj ticēt savai valstij un valsts varai. Bez šīs ticības arī deklarācijā izvirzītā valsts aizsardzības prioritāte, valsts pašaizsardzības spēju vairošana un virzība uz NATO tautai var palikt tikai tukša skaņa. Tur jau tā lieta, ka valsts pašaizsardzības spējas - tās nav tikai ailes Budžeta likumā, bet tā, pirmkārt, ir valsts un katra tās pilsoņa griba.

Manis sastādītais Ministru kabinets ir paudis savu gribu, uzņemoties atbildību vadīt valsti un liekot jums priekšā savas darbības deklarāciju. Tā apzināti tapusi tik detalizēta un konkrēta, lai valdību veidojošajiem partneriem būtu iespējas kontrolēt vienam otru un lai sabiedrība varētu kontrolēt mūs visus. Mēs esam noskaņoti lietišķam darbam, tāpēc arī mūsu darba kārtība ir lietišķa. Turklāt laika ir tikai tik, cik līdz nākošajām vēlēšanām. Mēs solām tikai to, ko šajā laikā varam izdarīt, vienalga, vai tie būs iepriekšējo valdību iesāktie darbi, vai mūsu valdības ieceres, vai pamati, ko varam ielikt, lai to turpinātu jau nākamās valdības.

Godātie deputāti! Valdību atbalstošie, valdību kritizējošie! Aicinu jūs uz konstruktīvu sadarbību un vēlreiz lieku pie sirds - mēs esam atpalikuši no laika! Turpretī darāmais ik brīdi nāk klāt. Tāpēc arī gribu nomierināt tos, kuriem valdības maiņa šķiet kā nenovēršamas krīzes priekšvēstnesis. Krīze tuvākajā laikā nav paredzēta, jo mūsu darba kārtība ir jau aizpildīta. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Krasta kungam. Atklājam debates apspriežamajā jautājumā.

Debatēs pieteicies Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Dāmas un kungi! Gribētos sākt ar kaut ko tiešām patīkamu, tas ir, ar labām ziņām. No sirds es priecājos par jauno kultūras ministri Ramonu Umbliju, kas ir gudra un stipra sieviete. Par dakteri Jaksonu - veselības ministru - tāpat. Jo vairāk tādu cilvēku būs valdībā, jo lielākas būs cerības sakārtot attiecīgo nozari. Pat tagad deklarācijas 5.2.iedaļa, tas ir, "Kultūra", ievērojami atšķiras no pārējās deklarācijas ar saturu un formu.

Kopumā deklarācija sastāv no frāžainības, klaja populisma, Eiropas savienības un NATO pieminēšanas vietā un nevietā. Sevišķi te izceļas ārlietas, iekšlietas un aizsardzība. Bet, ja katra teikuma galā tiek piesaukta Eiropas savienība un ieiešana Eiropas savienībā, tad man ir pavisam vienkāršs jautājums: kā ir ar algām skolotājiem, medmāsām, ārstiem, zinātniekiem? Kur ir pensionāru nodrošinājums? Kur ir invalīdu, bērnu un daudzbērnu ģimeņu nodrošinājums attiecīgi Eiropas savienības līmenī? "Ar kuprainiem jārunā kuprainiski" - Nīče.

Deklarācijas visās sadaļās, izņemot kultūru, ir teikts, ka jāizstrādā programma vai koncepcija, likumprojektu stratēģiskās programmas attiecīgajai nozarei līdz zināmam laikam. Tātad valdība līdz šim ir strādājusi vispār bez koncepcijas, programmām un likumprojektiem. Kā izriet no deklarācijas, izteikti pieaugs jau tā lielais birokrātiskais aparāts, jo ir jāveido vadības centri, jauni pārvaldes institūti.

Protams, es, būdams ārsts, pirmkārt, skatos veselības aizsardzību un sociālo drošību. Ceturtā iedaļa. Par veselības aizsardzību ir tikai viens punkts - 7., kas sākas klasiski. Citēju: "Turpināt uzsākto veselības aprūpes reformu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem vienlīdzīgu, pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi." Es domāju, ka dakteris Jaksons arī ir bijis vismaz vienā profesora Grigoraša lekcijā, kur viņš vienmēr neaizmirsa atgādināt (citēju): "V Sovetskom Sojuze medicina u nas vsem dostupnaja, visoko kvalificirovannaja i besplatnaja." (Starpsauciens no zāles: "Tulkojumu...") Tulkoju: "Padomju Savienībā mums medicīna ir visiem pieejama, augsti kvalificēta un bezmaksas." Te deklarācijā viss ir palicis tas pats, tikai "bezmaksas" vietā - "vienlīdzīga". Grigorašs teica, ka ar šiem trim burvju vārdiem mēs varam iet cauri visai dzīvei, bet tā nebija.

Nākošais, par ko es gribu runāt, ir izglītība. Jau ar pirmo punktu liekas, ka jūs, kungi, esat nokavējuši. Citēju: "Pârskatīt izglītības programmas un veikt pasākumus, lai veidotu jauno paaudzi par atbildīgiem Latvijas pilsoņiem, kas mīl savu Tēvzemi." Vai ir tādi, kas mīlēs savu Tēvzemi, nevis Eiropas savienību? Jūs par to esat pārliecināti? Varbūt jūs domājat, ka mīlēs tie 15 vai 20 000, vai vēl vairāk bērnu, kas neiet skolās? Vai varbūt tie nelaimīgie, kas osta līmi, zog, dzīvo pusbadā? Risinājums attiecībā uz skolas vecuma bērnu uzskaites programmu ir izteikts vēlējuma formā, tas ir, lai būtu iespēja apmeklēt skolu. Ko tas nozīmē - būtu iespēja?

Izglītības sadaļā jūs esat aizrunājušies arī līdz zinātnei, bet populistiskā manierē, tas ir, turpināt augstākās izglītības integrāciju augstskolās un izveidot nacionālās nozīmes zinātnes centrus. Tālāk gan esat apdomājušies, jo rakstāt: "Izvērtēt iespēju palielināt finansējumu zinātnei." Vai ir Latvijā zinātne? Un kāda tā ir? To es arī gribētu uzzināt šoreiz kā medicīnas profesors.

"Rokraksts" visai deklarācijai, izņemot kultūras daļu, ir viens, un līdz ar to ir skaidrs, ka partija, kas veido valdību, ir viena. Un man ir ierosinājums, pavisam vienkāršs, - Saeimu var un vajag atlaist un rīkot jaunas vēlēšanas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamo Prezidij, godājamie kolēģi! Šodien Latvija ir sagaidījusi nākamo Ministru prezidentu - Guntaru Krastu. Domājams, ka šobrīd, kad mēs šeit plenārsēdē izskatām jautājumu par uzticības izteikšanu jaunajai valdībai, daudzi jo daudzi "tçvzemieši", tas ir, partijas "Tçvzemei un Brīvībai" atbalstītāji, uz ielām un mājās sajūsmā plaukšķina plaukstiņas, jo beidzot pie varas ir tikusi tāda partija, kas līdz šim ir sevi saukusi par vienīgo tīro latviešu partiju, pareizāko nacionālo partiju. Šī partija nu beidzot ir pie varas. Nu ir īstā nacionālā valdība. Nu ir pilnīgi skaidrs, ka tagad neviens neliegs šiem "tçvzemiešiem" pildīt un īstenot savu priekšvēlēšanu programmu, visi šķēršļi ir novākti. Iepriekš varbūt traucēja Šķēle, bet tagad ir viņu pašu virzīts premjerministrs un tagad varēs šo priekšvēlēšanu programmu īstenot valsts varas visaugstākajā līmenī. Atcerēsimies dažus "Tçvzemei un Brīvībai" priekšvēlēšanu programmas punktus, piemēram: apturēt pilsonības piešķiršanu okupācijas laikā iebraukušajiem. Nu vienīgi ir interesanti, kā šis punkts saskan ar Krasta valdības deklarācijā sludināto valdības darba prioritāti - ieiešanu Eiropas savienībā. Kā to tagad savienos? To būs interesanti redzēt. Cits punkts - noteikt amata ierobežojumus bijušajiem PSKP algotajiem darbiniekiem. Nu vajadzētu laikam tagad saskaitīt, cik bijušo PSKP nomenklatūras darbinieku darbojas "tçvzemiešu" valdībā un kā tagad "tçvzemieši" pret viņiem piemēros šo attiecīgo savas programmas solījumu. Nu kas notiks, piemēram, ar bijušo PSKP ideoloģisko sekretāru Gorbunova kungu? Kā pret viņiem tagad "Tçvzemei un Brīvībai" premjers Guntars Krasts piemēros kādus mērus? Cits punkts - pastiprināt kriminālatbildību par korupciju. Nezinu, ko tagad "Latvijas ceļš" darīs. Atkal sāksies kāda jezga ap Krištopanu vai kā savādāk? Palielināt ieguldījumus izglītībā, skolotāju algas pielīdzināt ierēdņu algām. Visi ļoti labi atceras, cik milzīgu ieguldījumu tur jau izdarīja bijušais izglītības ministrs Grīnblats. Vai nu tagad tas viss vēl tiks turpināts? Nodrošināt bezmaksas aprūpi trūcīgajiem, palielināt pensijas... Tādi skaisti "Tçvzemei un Brīvībai" programmas solījumi, kurus nu gan ar pilnu jaudu Krasta valdība īstenos. Nu gaidīsim.

Interesanti vienīgi, kāpēc trīs valdošās partijas izvēlējās Guntara Krasta kandidatūru? Kāpēc tieši viņu Ministru prezidenta amatam izvirzīja valdošās partijas? Ir taču redzams, ka Krasts ir pilnīgs pretstats Šķēlem, kurš bija spēcīga un autoritāra personība. Nu, vienīgi ar laiku kļuva pašpārliecināts, nepaklausīgs lielajām valdošajām Saeimas partijām. Par Krastu neviens līdz šim nekā nav teicis. Vienkārši nav bijis par viņu nekas ko teikt, kā jau par cilvēku, kas ir pazemīgs, bikls, bez saviem uzskatiem, tāds īsti piemērots ielikteņa amatam. Ir skaidrs, ka "Latvijas ceļš", "Saimnieks" piekrita Krasta izvirzīšanai ar skaidri redzamu aprēķinu - Krasts būs paklausīgs premjers pretstatā Šķēlem, viņš netraucēs partiju "bosiem" un partiju "krusttēviem" îstenot viņu plānus, respektīvi, pildīt kabatiņas uz valsts un tautas budžeta rēķina. Tieši tāds Ministru prezidents ir valdošajām partijām vispiemērotākais priekšvēlēšanu laikā. Viņš vienkārši nevienam netraucēs. Viņš būs tur priekšā, tāpat šeit "noburbuļos" kādu runu, kā tikko viņš te lasīja valdības deklarāciju, mierīgi kā tāds putras grāpis pavārīsies, bet nevienam nekādu skādi nedarīs, ar lielajām partijām viņam lielu konfliktu, kā Šķēlem, nebūs, jo tieši tāds ir vajadzīgs - viegli manipulējams, pelēcīgs radījums, bez mugurkaula. Guntars Krasts savu darbošanos sāka ar paziņojumu, ka viņa valdība turpināšot Šķēles valdības darbu, praktiski tajā neko nemainot. Tas arī ir saprotams, jo arī valdības sastāvs gandrīz nav mainījies. Mainījies ir tikai Ministru prezidents. Tādējādi jau tagad ir skaidrs, ka ne jau tautas interesēs darbosies šī valdība. Tieši pretēji, - tā darbosies atsevišķu politiskās un biznesa elites grupējumu interesēs, kuriem, iespējams, līdz šim kaut kādā mērā traucēja Šķēles biznesa intereses. Turklāt jāatceras arī, ka Krasts, tieši tāpat kā Šķēle, ir nācis no tā sauktajām biznesa aprindām. Viņš darbojās vairākās firmās kā "Hercogs", "R.A.N.G.", "Astra Print". Visiem zināms, kā Šķēle kādreiz sāka savu uzņēmējdarbību. Jā, kā puķu tirgonis. To zina visa Latvija. Interesanti, ar ko sācis savu darbību Krasts. Nesen uz frakciju "Latvijai" zvanīja cilvēki un jautāja - vai prokuratūra ir pārbaudījusi sabiedrībā klīstošās ziņas, ka Krasts esot sācis savu biznesa darbību, izplatot pornofilmas. Ja tas tiešām atbilst patiesībai, tad Latvijas tēls ārzemēs papildus korupcijas skandālam iegūs vēl jaunas negatīvas iezīmes. Pirms dažām dienām kāds ārzemju diplomāts man teica: situācija, kas radusies ar jaunās valdības veidošanu, viņam atgādina pusdienās uz viena šķīvja pasniegtas desiņas ar putukrējumu. Vienā galda galā sēž "Latvijas ceļš" ar bijušo PSKP ideoloģisko sekretāru Gorbunovu priekšgalā, otrā galda galā - patriotisko saukļu klaigātāji, skandinātāji "tçvzemieši", kas vēl nesen uzturēja itin draudzīgas saites ar bēdīgi slaveno Lepēna nacionālo fronti Parīzē, Francijā. Nu tā izskatās no malas.

Taču patiesībā Latvijai būs valdība, kas kalpos kā klasisks piemērs tam, kā "politmafija" iekārtojas varas sedlos. Pēc sicīliešu parauga tā Latviju jau sadalījusi interešu sfērās, interešu apgabalos. Šobrīd mēs piedzīvojam Latvijas izpārdošanu vairākās jomās, un it sevišķi šeit ir palīdzējusi "Tçvzemei un Brīvībai", lai Latvija no jauna atkal kļūst par ārzemju koloniju. No tās vides taču nāk bijušais ekonomikas ministrs Krasts. Kā ekonomikas ministrs Krasts ir līdzatbildīgs par Latvijas papīrrūpniecības izputināšanu, iztirgošanu "par grašiem". Krasts ir līdzatbildīgs, ka ārzemēm iztirgotas Latvijas nacionālās bagātības - Latvijas meži, ūdeņi, zvejsaimniecības, Latvijas lauksaimniecība. Tas mūsu valstij ir neiedomājams zaudējums. Ir skaidrs, protams, ka Krasta valdība šodien tiks apstiprināta, mums jau ir sava pieredze vēl no Valsts prezidenta vēlēšanu laikiem, kā tas tiek panākts. Gluži kā vergu tirgū - tiek pirkti un pārdoti deputāti, viņu balsis. Tas ir tāds Latvijas "guvums" - pirkts Latvijas Valsts prezidents kā nācijas kauna traips, jauna valdība, kas sadala Latviju interešu sfērās. Gluži kā Sicīlijas mafija. Šis Ministru prezidents Krasts drīzāk atgādina paklausīgu gubernatoru, kuru svešas varas iecēlušas un uzticējušas viņam pārvaldīt jauno koloniju, kurai ir dots vārds "Latvija". Koloniju, kuru svešas varas izmanto kā tirgu savām precēm un saviem ražojumiem. Vietējām precēm nav iespējas konkurēt ar tiem vai stāties tiem līdzās. Atgādinu vēlreiz: jaunais Ministru prezidents ir bijušais ekonomikas ministrs, kas ir tieši līdzatbildīgs par izveidojušos situāciju.

Ir redzams arī tas, ka šī jaunā valdība nebūs stabila valdība. Nākamā valdības krīze jau ir paredzama. Šī valdība vienkārši "klibos" līdz nākamajām vēlēšanām tikai ar vienu domu, kā pašiem vēl kaut ko materiālā veidā iegūt, kā vairot savu turību. Tāpēc Tautas kustība "Latvijai" uzskata, ka jāveido tāda valdība, kas spētu īstenot patiesu nacionālu politiku, proti, politiku, kas atbilst tautas un valsts interesēm. Mēs uzskatām, ka valdībai ir nekavējoties jāveido Pretkorupcijas policija, jo vai tad tiešām mēs gaidīsim, kad Latvija kļūs par korumpētāko valsti pasaulē? Valdībai jādara viss iespējamais, lai radītu jaunas darba vietas, izstrādātu sociālās programmas, bet šajā Krasta valdības deklarācijā rakstītais ir tikai atsevišķu saukļu līmenī. Deklarācijā ne vārds nav teikts par valsts pamatresursu - mežu un ūdeņu - aizsardzību. Šobrīd mēs tiešām piedzīvojam dramatisku Latvijas bagātību iztirgošanu ārzemēm.

Vienīgi iekļaujot šos minētos Latvijas nācijas attīstībai nepieciešamos nosacījumus, valsts valdības darbībā iespējama patiesa nacionāla politika, nevis saukļus klaigājot, kā to dara "Tçvzemei un Brīvībai". Šāda politika, kādu piedāvā Krasta koalīcija, Tautas kustībai "Latvijai" nav pieņemama, tāpēc Tautas kustība "Latvijai" balsos pret Guntara Krasta valdības apstiprināšanu un aicina arī citus deputātus to darīt.

Sēdes vadītājs. Kostandas kungs, jūs esat pārkāpis Kārtības ruļļa 74.panta noteikto, ka nedrīkst lietot apvainojošus izteicienus. Gribu izteikt jums piezīmi par to.

Nākamā runās Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Ekselences! Vispirms es šajā zālē gribētu kliedēt eiforiju, kas valda pār deputātu galvām, ar ideju, ka nu jau mēs esam atjaunojuši valstī demokrātiju. Tas man atgādina tautā plaši zināmo saukli - zaglis skrien pa priekšu pūlim un sauc: "Íeriet zagli!" Lai pats netiktu sodīts. Šādi varētu raksturot šo situāciju, jo es gribu teikt vienu - ne jau Andris Šķēle grāva Latvijas demokrātijas pamatus, bet viņš vienkārši bija ļoti labi apguvis tās metodes, ko viņam mācīja trīs Saeimas lielākās frakcijas - "Latvijas ceļš", "Tçvzemei un Brīvībai" un Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Viņš vienkārši realizēja praktiski to, ko jūs viņam caur Sadarbības padomi likāt. Darīja tikai nedaudz labāk, nekā jūs to protat izdarīt, nekā jūs to protat pasniegt. Tāpēc uzskatīt, ka šodien tiek atjaunoti un netiek grauti demokrātiskie pamati Latvijā, ir mīts, ar kuru mēs varam dzīvot neilgu laiku.

Es jums pateikšu četrus galvenos pamatpunktus, kas ir tie, kas grāva demokrātiskās Latvijas Republikas pamatus un turpinās tos graut un ko drīz ierakstīs jau kā hrestomātiskus politoloģijā, mācīs skolās un studentiem.

Pirmais. Sadarbības padomes kā Saeimas aizstāvja struktūras izveidošana. Tās darbība ir līdzīga jau labi zināmajai Politbiroja darbībai sociālisma iekārtā: partijas sanāk savās struktūrās, lai nodiktētu izpildvarai - Ministru padomei vai Ministru kabinetam -, kas ir jādara. Šobrīd šī Sadarbības padome ir ieguvusi jaunu pakāpi, samazinot premjera tiesības valdības lēmumos un diktējot šo partiju savienību. Tas pārkāpj ne tikai Latvijas Satversmi; tas ir pamatprincips, kas grauj un parāda, ka Latvijas Saeima šādā izpildījumā, kā to interpretē trīs lielās valdībā esošās partijas, Latvijā ir kļuvusi nevajadzīga. Jo lēmums tiek pieņemts Sadarbības padomē un pēc tam tiek ātri savākts parakstu skaits, ka debates vairs nav vajadzīgas, ka debates ir tukša pļāpāšana, jo Sadarbības padome ir pieņēmusi savu lēmumu. Bet mēs esam aizmirsuši to, ka Saeima ir bijusi tā, kas ir glabājusi demokrātiskās Latvijas pamatus.

Nākamais. Partiju bezatbildīgie paziņojumi, ka mēs neatbildam par ministriem, ko apstiprina valdībā. Ka par viņiem atbild tikai tā partija, kas viņus izvirza. Nē! Latvijas Republikas Satversmē ir ierakstīts, ka deputāts, nevis partija, atbild par savu balsojumu un visi kopā un katrs atsevišķi atbild par sava "jâ" vai "nç" teikšanu. Un par to jau jūs, cienījamie kolēģi, pārliecinājāties tad, kad lielākā daļa teica: "Mçs neatbildam par Vasiliju Meļņiku, mēs tikai nospiežam pogu, lai izpildītu "Saimnieka" gribu." Un pēc tam mēs visi kopā atbildējām par valdības krīzi.

Nākamais. Tādu likumu pieņemšana, kas ierobežo Latvijas Republikas pilsoņu politiskās tiesības, un pēc tam to nepildīšana, ja šis likums attiecas uz Saeimas deputātiem. Divus gadus prokuratūrā atrodas dokumenti par Saeimas deputātu un met uz viņu smagu aizdomu ēnu, bet nekas netiek darīts, lai šī lieta izbeigtos un lai šīs aizdomas no atkal no jauna apstiprināmā izglītības ministra noņemtu. Nekas neinteresē šeit nevienu. Likums ir, lai tas attiecas uz tiem, kuri nav deputātu vidū.

Un pēdējais. Vissmagākie no tiem, kas gatavojas, ir jaunie Vēlēšanu likuma grozījumi, kuros vispār Latvijas demokrātijā noslauka kājas.

Un vēl. Es gribu redzēt, kā pēc šodienas uzticības balsojuma valdībai nacionāli noskaņotie spēki balsos par politisko ierobežojumu saglabāšanu Vēlēšanu likumā. Tad jājautā - kurā brīdī jūs esat godīgi? Vai tad, kad jūs balsojāt pret okupācijas sekām, vai tad, kad jūs apstiprināt ministrus, lai paliktu paši savos krēslos?

Tālāk par to, kas ir izdarīts valdības deklarācijā. Valdības deklarācijā nav izdarīts tas, ko visvairāk gaidīja cilvēki un kam šeit vajadzēja būt. Tas ir, vajadzēja būt kaut minimālām norādēm uz to, ka Latvijā kaut nedaudz uzlabosies sociālā situācija un kaut nedaudz uzlabosies reālais algu līmenis, it īpaši izglītības darbiniekiem.

Ir iets vēl tālāk. Es tikko kā saņēmu no Finansu ministrijas oficiālus datus par naudas summu, kas ir paredzēta pedagogu algām 1998. gadā. Tāpēc es atļaujos, iepriekš apzinoties, ka saņemšu piezīmi, no šīs tribīnes pateikt, ka Izglītības ministrija savā deklarācijā atklāti melo, jo šeit ir ierakstīts, ka tiks paaugstinātas pedagoģisko darbinieku algas. Šobrīd 1998. gada budžetā ir paredzēts pedagogu algu samazinājums, nevis paaugstinājums. Tas jau, cienījamie kolēģi, kas gatavojas realizēt šo deklarāciju, jums ir ļoti smags pārmetums, un es domāju, ka jūs tik vienkārši to šoreiz garām nepalaidīsit.

Tāpat visi ieraksti par bērnu laimību un par to, kā tiks atbalstīta māte, atduras pret vienu citu nosacījumu - noraidījumu Labklājības ministrijā un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Iespēja mātei, ja nestrādā, audzināt bērnu mājās līdz 3 gadu vecumam, un par viņu tiek nomaksāts sociālais nodoklis no minimālās algas. Arī tas, izrādās, ir bijis par smagu, un lai tie bērni paliek, kur grib! Tikko šodien saņemta cita izziņa: Latvijā ir izveidojusies situācija, ka nevar ne Izglītības ministrija, ne arodbiedrības vispār atbildēt, cik Latvijā ir bērnudārzu, kuros var atdot bērnu līdz 3 gadu vecumam. Šādas statistikas nav, jo šie mazie nevienu neinteresē.

Un pēdējais un smagākais pārmetums valdībai, kas arī galu galā lika mūsu partijai izdarīt secinājumus par šīs valdības perspektīvu, ir tāds, ka, mūsuprāt, valdības deklarācijai vajadzēja sākties bez visām sadaļām, ar vienu teikumu: "Valdība apņemas vistuvākajā laikā atdot iedzīvotājiem nozagtos 3 miljonus, kas pārskaitīti it kā Lihtenšteinas bankai; valdība uzņemas atbildību par valsts uzņēmuma "Latvenergo" veikto mahināciju, kuras rezultātā ir apzagti Latvijas Republikas iedzīvotāji." Bet šodienas reālā situācija, izrādās, ir savādāka. Valdības sastāvā par ekonomikas ministru tiek apstiprināts Latvijas Republikas 6. Saeimas deputāts, kurš realizēja valsts pilnvarnieka funkcijas valsts uzņēmumā "Latvenergo". Mēs Latvijas valstī esam šodien aizmirsuši vienu vispārēju patiesību: valstī par valsts uzņēmumu atbild valdība un valdības nozīmētas personas. Tātad līdz ar to topošais ekonomikas ministrs ir personīgi atbildīgs par to, kur palika 3 miljoni, kad veica šo akciju.

Es gribētu, lai Sausnīša kungs nāk šeit tribīnē un godīgi pasaka: "Es, valsts pilnvarnieks, nezināju, ka top šāds līgums. Es, valsts pilnvarnieks, kuram bija jāseko "Latvenergo" darbam, nezinu, kā tas tika realizēts, un man nebija nekādas informācijas."

Es tikai gribu piebilst vienu - ka Kriminālkodeksā (un Bišera kungs konsultēs Sausnīša kungu) ir paredzēts cits pants: ja rodas zaudējumi vai kaitējumi tāpēc, ka cilvēks ir pavirši pildījis savus dienesta pienākumus, iestājas tieši tāda pati atbildība. Rezultātā es jums gribētu atkārtot un pateikt tādu lietu, ka mēs Darba partijas valdē daudz spriedām - atbalstīt, neatbalstīt... Bet, saņemot šīs atbildes par to, ka reāli Latvijā sociālajā sfērā nekas netiek izdarīts un ka šis minimālās algas paaugstinājums par 3,8 latiem neatbilst nekādiem ekonomiskajiem kritērijiem valstī, ņemot vērā to, ka Latvijā izglītības darbinieku algām 1998. gadā ir paredzēts mazāk līdzekļu nekā 1997. gadā un ka reāli tas noved pie izglītības darbinieku, visu rangu izglītības darbinieku, algu samazinājuma tāpēc, ka valdība savā deklarācijā nav paredzējusi atgūt šos 3 miljonus un atdot tos tiem cilvēkiem, kuriem tā ir tos nozagusi (jo valsts uzņēmums, es jums vēlreiz atkārtoju, ir valdības pārziņā un valdība par to atbild ar savu pilnvarnieku, kas viņā strādā), Darba partijas valde uzskata par neiespējamu atbalstīt šo valdību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man gribētos sākt savu runu ar sentenci: (Starpsauciens no zāles: "Sâc, pietiks ar teikumu...") peldēja pa jūru kuģis uz gaišo tāli. Pēkšņi komanda sacēlās un pārmeta kapteini pār bortu. Un tad komanda lēma, ko darīt, - vai vēlēt par kapteini to, kam ir spalvainas rokas, lieli kulaki vai cieta piere. Pie reizes vēl uzvilka mastā "Jautro Rodžeru" - karogu ar galvaskausu un diviem kauliem. Protams, beigās ievēlēja jungu, jo junga ir "visērtākais", viņš daudz nevar runāt pretī, un beigās var viņu pakārt, ja nekur nenokļūst. Tas man atgādina šodien šo jauno valdību, kas mums tiek piedāvāta. Kad es ienācu šajā zālē, es redzēju, ka šajā zālē ir divas durvis. Iespējams, vienas būs domātas vairākumam, bet otras būs domātas opozīcijai. Jo, tāpat kā cienījamā vairākuma partijas ļoti skaisti runāja, tāpat arī Ministru prezidenta amata kandidāta kungs skaisti runāja. Man ļoti interesē tas - ja jūs, vairākuma partijas, viena otru vairāk kontrolēsit, pēc tam it kā sabiedrība kontrolēs jūs. Man ir jautājums: Krasta kungs, vai jūs bijāt tik ļoti aizņemts, lai atrastu laiku un tiktos ar parlamenta pārējo grupu pārstāvjiem? Laikam jūs, Krasta kungs, un arī valdošās partijas... kā saskaitījāt ar kalkulatoru, ir 68 balsis, tādēļ jums vairāk neinteresē pārējo partiju un arī tautas pārstāvju viedokļi, jo mēs pārstāvam šeit tautu. Piedodiet, Krasta kungs, tomēr jūsu partijas "boss" - Grīnblata kungs bija nedaudz kulturālāks savā laikā. Tāpat arī Čevera kungs, nerunājot par Šķēles kungu, kurš bija slims, bet atrada šādu iespēju. (Smiekli zālē.) Jā, mūsu domas jūs var neinteresēt. Jūsu domas mūs var neinteresēt, un arī jums var neinteresēt mūsu domas. Bet ir arī pieklājības norma. Ja šī valdība tiek izveidota jau uz pirmajiem nepieklājības momentiem pret tautas pārstāvjiem, tad, es domāju, par kaut kādu pieklājību pret tautu runāt jau vispār ir nenopietni. Man ir ļoti žēl, ka cienījamais Šķēles kungs vairāk nelasīs savas skaistās runas. Un es gribētu atkal, lai mums nebūtu garlaicīgi, atcerēties - bija tāda pasaka vai stāsts, ko Šķēles kungs mīlēja savā laikā atcerēties, par Vinniju Pūku. Vinnijs Pūks arī gāja pie Trusīša ciemos un iesprūda tanī alā. Iespējams, ka Krasta kungam nebūs kā Vinnijam Pūkam jāiesprūst kaut kur. Viņš varēs tikt cauri visur. Bet es nezinu, vai šī "tikšana cauri" būs tas labākais Latvijas tautai. Tādēļ es, cienījamie kolēģi, pat nezinu... Var jau arī, kā kolēģi piedāvāja, gan balsot pret šo valdību, gan aicināt atlaist Saeimu. Bet, redziet, man ir sajūta tāda, ka es vispār nevaru piedalīties šinī teātrī. Jo ne mans viedoklis, ne arī manu vēlētāju viedoklis nav, izrādās, vairākumam interesants. Viņiem tas nav vajadzīgs. Es uzskatu tā, un tādēļ es gribētu arī aicināt opozīciju nebalsot vispār. Lai cienījamie kungi ar savām 68 balsīm godīgi nobalso, uzņemas pilnu atbildību un priecājas. Jo opozīcijas vieta vai arī citādākas domas nevienu šeit neinteresē. Un, ja mēs arī tālāk domājam šādā veidā darboties, tad, iespējams, mums kādi 28 vai 30 deputāti vispār šeit nav vajadzīgi. Var jau mūs vispār patiešām kaut kur beigās nolikt... un tā, nu pa reizei, ja kaut kur gribas pasaukt, lai iznāk ārā, pasaka kaut ko... Ja tāda ir šī mūsu valsts politika un ja jūs, Krasta kungs, tā taisāties proponēt, vai jums neliekas, ka jūs beigās saņemsiet ne tikai šķelšanos, kāda ir tagad, - pastāvīgie iedzīvotāji un pilsoņi, - bet pat tos pilsoņus sašķelsiet? Jo jūsu valdībai neinteresē to pilsoņu problēmas, ko mēs pārstāvam. Ko tad jūs īsti pārstāvat, Krasta kungs? Patiešām, laikam būs "Jautrais Rodžers"... Vienīgi man jānovēl: cienījamie vairākuma kolēģi, nobalsojiet, lai "Jautrais Rodžers" sāktu savu ceļojumu ar galvaskausu un diviem kauliem, tikai nekariet jungu par ātru, lai pienāk jaunais laiks, kad mēs sasniegsim varbūt jauno krastu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie tautas priekšstāvji, paši augstākie! Brīžam ir tāda sajūta, ka jūs esat aizmirsuši, no kurienes mēs esam cēlušies un kā mēs te, Augstajā namā, esam nokļuvuši. Esam aizmirsuši, kāds ir mūsu īstais pamatuzdevums, kam mēs kalpojam. Man ir ļoti grūti. Man ir kauns. Kur vien es speru soli, cilvēki, tie "mazie", nāk klāt un uzdod pēc būtības vienu jautājumu - ko jūs tur darāt?! Cilvēki ir nikni līdz pēdējam. Viņi kliedz: "Kâ jums nav kauna!"

Augsti godātie tautas priekšstāvji! Vai mēs esam kļuvuši nejūtīgi un nedzirdīgi, ka nenojaušam, kas notiek ar to vienkāršo cilvēku, no kura mums ir jāsaņem nodokļu dienišķā deva un no kura mēs saņemam ministru un deputātu algas?! Var izsūkt, kalpināt pacietīgo latvieti, zemnieku, bet nedrīkst viņu muļķot līdz augstākajai bezkaunībai. Viņi kliedz un man prasa: "Kur ir tas augstais bauslis - viena taisnība un viens likums visiem?" Tas, kas šodien cels Krištopanu ministra amatā, pats kritīs. Jā, sauciet viņus par mazajiem cilvēkiem, sauciet viņus par reņģēdājiem vai dēvējiet par muļķiem, bet jūs no viņiem kritīsiet, tapsiet noraidīti kā turpmākie tautas pārstāvji. Jūs domājat, ka tauta visu ātri aizmirst? Cilvēki man ir pateikuši: "Tu pasaki visiem pārējiem, ka mēs neko neesam aizmirsuši un neaizmirsīsim. Lai netur mūs par muļķiem! Mēs nebalsosim vairs ne par "Latvijas ceļu", ne par "Tçvzemei un Brīvībai"." (Starpsauciens no zāles: "Par ko tad, par Zīgeristu...") Un vēl viņi man prasa izskaidrot, kāpēc visi, pat nejēgas, ar tādu neatvairāmu spēku, gandrīz fanātiski, laužas uz augstajiem ministru amatiem: "Nu pasaki, kas tur ir par meduspodiem? Vai tad nepietiek ar deputāta algu?" Jā, es arī nesaprotu, es nemāku viņiem atbildēt, kādi meduspodi vai kādas zelta mucas tik ārkārtīgi pievelk deputātus ministru amatiem. Jā, man šajā sakarībā nāk prātā Kalnbērza kunga teiktais vasaras sesijas noslēgumā. Kalnbērzs sacīja tā: "Ja mēs pieņemtu likumu, ka ministriem turpmāk nemaksā algu nemaz un ka viņiem vēl būtu pašiem ik mēnesi jāpiemaksā 300 vai 500 latu no savas kabatas, arī tad kandidātu būtu pārpārēm un viņi lauztos uz šo amatu." Par ko tas liecina? Acīmredzot ir kādas citas naudas āderes, kādi citi labumi, kādi naudas "ventiļi". Jo es šaubos, vai patriotisma dēļ vien šodien tik aizrautīgi upurētos šajā grūtajā darbā. Citēšu augsti godātā tautas pārstāvja Induļa Bērziņa radio vai televīzijā teikto: "Krištopans ir labs ministrs. Kāpēc lai viņš nevarētu būt atkal par ministru?" Jā, varbūt tiešām viņš ir labs ministrs, bet viņš nav labs cilvēks, nav godprātīgs, nav vīrišķīgs. Jā, Krištopana kungam trūkst vienas galvenās īpašības - kauna. Korupcijas skandāla sākumā tautas priekšstāvis augsti godātais ministrs Vilis Krištopana kungs, dusmīgs un aizvainots, visiem skaļi un gandrīz ultimatīvi paziņoja, ka, ja prese nebeigs runāt par viņu Antikorupcijas likuma sakarā, "es aizbraukšu no šīs stulbeņu zemes". Nu labi, es varbūt neizteikšos, cik tas ir ļauni pret zemi, pret tautu - tā pateikt. Ja būtu pateikts, ka Krievija ir "stulbeņu zeme", tad mums būtu politisks skandāls, bet savā zemē mēs varam visu ko paciest. Bet es ne par to. Krištopana kungs šeit mūsu priekšā atvainojās par neapdomīgi izteiktiem vārdiem, bet, ziniet, man vienalga nāk klāt cilvēki, tie paši "mazie", un atkal un atkal vaicā: "Ko jūs darīsiet ar Krištopanu?" Un viņi saka: "Ja tu esi tik augstā amatā un esi reiz pateicis: es darīšu tā un tā, es aizbraukšu, - tad neatkāpies no saviem vārdiem! Visas tautas priekšā tu nedrīksti atkāpties no saviem vārdiem, lai cik tas arī nepatīkami pašam būtu, jo tad tev cilvēki vairs neticēs arī turpmāk, tad ir cauri. Tas ir mūžvecs likums." Bet Krištopana kungs pietaisa aizvien lielākas negantības "Latvijas ceļam". Tas ceļš nu tagad ir tik glums un slidens, ka uz tāda apvienotā ceļa kritīs arī pārējie - citu partiju līdzgājēji un blakusgājēji. Man cilvēki jautā: "Nu kas tas ir par apbrīnojamu spēku Krištopanam, kādi dārgumi slēpjas Krištopana somā? Kāpēc citiem ministriem bija jāaiziet par tiem pašiem pārkāpumiem no saviem amatiem, bet Krištopanam - ne? Vai Krištopans ir iekašājis kādu zelta mučeli ministrijas pagrabos, ko varēs izrakt tikai tajā gadījumā, ja paliks ministra amatā, bet, ja netiks, tad partijai un Krištopana kungam zelta mučele pagalam?" Visiem ir redzams, ka augsti godātais tautas priekšstāvis Krištopana kungs nu ir inficējis ar bezkaunību visu "Latvijas ceļu". Pa kādu bezkaunības slideno ceļu tagad tālāk ies "Latvijas ceļš"? Vai jūs citi arī viņam pievienosieties?

Šajā sakarā es jums visiem un arī Birkava kungam lūdzu - ņemiet vērā viselementārāko patiesību: ir bezcerīgi no tautas prasīt, lai tā būtu godīgāka par saviem vadītājiem. Es atkārtoju, jo daudzi neklausās, - ir bezcerīgi no tautas prasīt, lai tā būtu godīgāka par saviem vadītājiem.

Es gribu vērsties pie Krasta kunga. Man nav nekas pret Krasta kungu. Es viņu ļoti maz pazīstu, bet, ja mans ierosinājums negūs saprāta atbalstu un netiks atbalstīts, man nebūs citas iespējas kā kopumā tomēr balsot pret šo valdību. Bet es ceru, ka neizpratne un bezkaunības aizstāvēšana negūs virsroku. Absolūti nekas ļauns nenotiks valdībai, ja mēs tagad Krištopana kungu neapstiprināsim par satiksmes ministru. Atcerēsimies, ka viens likums, viena taisnība visiem, un valdību apstiprināsim bez šā viena ministra, līdzīgi kā bija jau domāts valdību apstiprināt bez kultūras ministra. Kultūras ministra vietā šis tukšums būs uz kādu laiku satiksmes ministra vietā.

Es atceros, ka sākotnēji tieši frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāti izteica viedokli, ka uz jaunās valdības ministru posteņiem nevajadzētu pretendēt Antikorupcijas likuma pārkāpuma skartiem ministriem, kaut arī šis pārkāpums būtu formāls. Tāpēc es ceru uz frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" atbalstu šajā balsojumā, un ceru, ka arī pārējo partiju vadītāji neuzspiedīs saviem biedriem obligāto balsojumu. Jo tas katrai partijai dos plusa punktus - un pat lielus plusus. Arī pašam "Latvijas ceļam" tas kaut nedaudz palīdzētu izkļūt no pašreizējā strupceļa. Un katrs, kas šajā balsojumā spiedīs podziņu, lai atceras, ka gods un taisnība ir augstāka par visu.

Es, lūk, tagad iesniedzu Prezidijam savu priekšlikumu: "Saskaņā ar Kārtības ruļļa 133.pantu ierosinu par Saeimas lēmuma projektu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsot pa daļām, atsevišķi balsojot par satiksmes ministra amata kandidātu Vili Krištopanu."

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Vispirms es - nepierasti, ka opozīcijas pārstāvis - frakcijas "Latvijai" pārstāvis, - izsaku klusu prieku par to, ka vairs neredzu jūsu sejās nopērta suņa izteiksmi, kāda bija tad, kad jūs gatavojāties pieņemt lēmumus pēc diktāta, ko jums diktēja viens cilvēks, kuru, kā jūs zināt, "Lauku Avīze" apzīmēja par tīģeri, savukārt apzīmējot mūs visus, ne tikai jūs, par pērtiķiem jeb mērkaķiem. Varu teikt tikai to, ka tādi "feldfēbeļi", kas komandēs, vēl atradīsies gan Latvijā, gan ārpus Latvijas robežām. Tā ka esiet uzmanīgi. Nekļūsim atkal par mērkaķiem!

"Dziesmas" par bezdeficīta budžetu, kā zinām, ir tīrais absurds apstākļos, kad represētajiem un nacionālajiem partizāniem netiek izmaksātas kompensācijas jau vairāk nekā gadu, faktiski divus gadus; kad draud ar dzemdību namu slēgšanu; kad jau ir uz veselu mēnesi slēgta Nacionālā bibliotēka līdzekļu trūkuma dēļ. Bet mums oficiāli paziņoja, ka budžeta deficīta nav vai arī ka ir pārpilde par 30 miljoniem. Mēs zinām, ka ir vesela rinda likumu, kas nav izpildīti tikai tāpēc, ka nav līdzekļu, bet ir bezdeficīta budžets. Mēs zinām arī to, ka nav bērnu pabalsti četrus gadus indeksēti. Šajā jautājumā nekas nav grozījies. Mēs zinām, ka dzimstība arvien samazinās, un tika pieņemti reizē seši likumprojekti, kas bezdeficīta budžeta dēļ prasīja vēl ierobežot līdzekļus bērnu atbalstam, un šobrīd jaunā valdība, kā redzam pēc deklarācijas, neko uz labo pusi netaisās grozīt. Gluži otrādi - pašas it kā nacionālākās partijas pārstāvis, kas tagad būs Ministru prezidents, savā deklarācijā vistrūcīgāko punktu ir ierakstījis par demogrāfiju. Tātad šim "nacionālajam" cilvēkam absolūti nerūp latviešu tautas nākotne. Kā jūs to vērtēsit? Tas būs ļoti interesanti, jo attiecībā uz demogrāfiju ir paredzēts tā, ka līdz 1998.gada 1.janvārim vajag izstrādāt plānu demogrāfijas apstākļu uzlabošanai. Atgādināšu, ka trīs iepriekšējās valdības, sākot ar Gaiļa valdību, pieņēma līdzīgu programmu un pat Gaiļa valdība pieņēma vispilnīgāko programmu, bet vienmēr ir tikai ierakstīts - izstrādāt pasākumus līdz tādam un tādam datumam, neskatoties uz to, ka stāvoklis šajā jautājumā ir kritisks.

Tad vēl jautājums par likumu ievērošanu. Šī valdība, cerams, vairāk ievēros likumus, bet mēs zinām, ka likumu neievērošana ir tradīcija, sākot ar pirmo Šķēles nomināciju, kad tika pārkāpta Satversme un tika viltots nominācijas dokuments. Pēc tam regulāri Satversme tika pārkāpta, 81.panta kārtībā izdodot noteikumus ar likuma spēku un pat absolūti nepieminot to nosacījumu, ko prasa šis punkts, - to, ka ir jābūt neatliekamai vajadzībai. Tik tālu ir aizgājusi, tā teikt, nihilistiskā attieksme pret likumību, ka šobrīd Vili Krištopanu, kas ir pārkāpis, cik man zināms, deviņos gadījumos formāli Antikorupcijas likumu, atkal mēs nominēsim par satiksmes ministru... Mēs te visi skatāmies uz sejām... Šobrīd es redzu, ka viens otrs varbūt jau ir nokaunējies.

Mēs te runājam par demokrātijas atjaunošanu, bet paši šeit uz vietas eleganti turpināsim demokrātijas pārkāpšanu pavisam vienkāršās lietās. Un mēs zinām vēl to, ka arī mūsu ārlietu speciālisti, kuru darbs ir zem katras kritikas tāpēc, ka Eiropa nezināja pareizos datus par Latviju... Kas gan par to atbild, ja ne ārlietu resors? Un šis ārlietu resors ir sagādājis mūsu Valsts prezidentam balvu no Starptautiskās juristu biedrības, balvu par demokrātijas un tiesiskuma ievērošanu Latvijā, lai gan, kā es jau minēju, Prezidents jau sasaukuma sākumā pārkāpa Satversmes 52.pantu, kad, pats neatrazdamies Latvijā, nominēja Andri Šķēli, par kuru bija pietiekoši daudz kompromitējošu ziņu. Nominēja nelikumīgi, pats tobrīd nebūdams ar Prezidenta pilnvarām. Un vēl šo dokumentu viltoti uzrakstīja, ka tas ir sastādīts Rīgā, lai gan pats atradās Frankfurtē. Šis Prezidents tagad tiek apbalvots ar demokrātijas un juridiskā tiesiskuma ievērošanas balvu starptautiskā mērogā. (Starpsauciens: "Lai dzīvo Prezidents!") Vai tālāk vairs varam iet? Un mēs te priecīgi ievēlēsim jauno valdību, neko nezinot par to, kas ir darīts iepriekš.

Par "Latvijas ceļu", kuru, paldies Dievam, prese beidzot ir pamanījusi kā ne visai labu partiju, es varu teikt tikai tik daudz, ka šis ārlietu ministrs, kas sagādāja Latvijai daudz nepatikšanu gan uz Austrumiem, gan uz Rietumiem, paliek šajā valdībā, viņš vēl dabūja vārdu pie kritizēšanas... pie iepriekšējās valdības kritizēšanas. Un valdībā paliek vēl arī "Latvijas ceļa" lielākais likumpārkāpējs Krištopana kungs. Es tikai gribu brīdināt, ka "Latvijas ceļš", kā daži runā, jau pārorientē savus cilvēkus uz sociāldemokrātiem un izies tā, kā izgāja pēc Tautas frontes citā sarakstā ar citiem lozungiem. Vai arī viņi nedomā par to, ka tiešām tauta, kā Eniņa kungs teica, to neaizmirsīs un par "Latvijas ceļu" vairs nebalsos kā par partiju, kura ir sevi diskreditējusi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Tautas kustība "Latvijai" neatbalsta šodien apspriežamo valdību, jo jau šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka tā nespēs rast izeju no valstī pastāvošās krīzes un bezcerības. Valdošie politiķi ir vienojušies savā starpā par ietekmes sfērām, bet valsts un tautas izdzīvošanas un attīstības būtiskās intereses atkal ir palikušas ārpus valdības uzmanības loka, tāpat kā tas bija abu iepriekšējo Šķēles vadīto valdību laikā.

Korupcijas un noziedzības uzplaukuma problēma Latvijā šodienas kungus neuztrauc, tādēļ nav nekādi efektīvi pasākumi paredzēti, lai ar masīvu spēku tūlīt un nekavējoties pieteiktu karu šiem parazītiem mūsu valsts attīstības miesā un dvēselē.

Šodienas kungus neuztrauc katastrofālais bezdarba stāvoklis atsevišķos mūsu valsts reģionos. Tā, piemēram, Latgales vārds visā deklarācijā pieminēts tikai vienā vietā un arī tad tikai sakarā ar perspektīvo programmu, kuru nu tagad kungi veselu gadu izstrādās. Vai jūs vispār dzīvojat Latvijā, šodienas Latvijā? Vai arī jūs esat tikko kā nokāpuši no Mēness. Kur ietverti pasākumi, kas paredz investīcijas Latgalē un citos īpaši atbalstāmos reģionos? Kur nodokļu atlaides šajās teritorijās? Deklarācijas teksts par šiem jautājumiem ir ciniski vienaldzīgs. Lasot šo valdības deklarāciju, ir skaidri redzams, ka tajā nav atradusies vieta pašam galvenajam, kas ir ikvienas patiesas politikas augstākais mērķis un motivācija. Šajā deklarācijā un valdības darba programmā nav atradusies vieta cilvēkam ar viņa rūpēm, centieniem, sirdsapziņu, taisnības izjūtu, ar viņa cilvēcisko cieņu, ar garīgajām un materiālajām vajadzībām šīs cieņas nodrošināšanai. Nekur, nevienā vietā, šajā deklarācijā nav minēti vārdi "cilvēka cieņa" vai "cilvēka cienīga dzīve" jebkādā locījumā. 14 lappušu garajā tekstā tikai ar grūtībām var atrast kādas trīs vietas, kurās vispār pieminēts vārds "cilvēks". Taču nav jau brīnums, jo pašreizējai valdošajai elitei vārdi "cilvēks" un "cilvēka cieņa" ir tādi kā lamu vārdi, kurus nedrīkst pat izrunāt, jo paša cilvēka cienīga esamība un pastāvēšana mūsu sabiedrībā ir pretrunā ar šodienas varas kungu interesēm.

Ja mēs runājam par cilvēka cieņu, tad jādomā arī par to, kā to nodrošināt ikvienam mūsu sabiedrības loceklim, ikvienam cilvēkam mūsu valstī, bet tas nekādi nav savienojams ar to, ko iecerējuši varasvīri. Tas taču liktu ieraudzīt, ka daudzi cilvēki mūsu valstī dzīvo tālu zem nabadzības robežas un aiz bezcerības robežas, ka viņiem ir vajadzīga pilnīgi konkrēta palīdzība. Un tas liktu saprast, ka tautas labklājība nav vienāda ar atsevišķo tautai piederošo indivīdu labklājības jeb bagātības summu. Viens bagāts miljonārs nenozīmē tautas labklājību, jo tautas labklājība prasa cilvēka cienīgus dzīves apstākļus un iespējas apmierināt savas materiālās un garīgās pamatvajadzības ikvienam cilvēkam no šīs tautas. Ko darīt ar cilvēkiem, kuri dzīvo uz bada robežas? Kā pārvarēt bezdarbu? Kā novērst Pensiju likuma radītās netaisnības un pārtraukt to tālāku uzkrāšanos? Kad beidzot pamatos tiks izlabots pašreizējais netaisnīgais Pensiju likums, kas līdz nullei nolīdzina visu cilvēka darba mūža ieguldījumu un padara cilvēka pensiju atkarīgu tikai no dažu pēdējo gadu veiksmes vai neveiksmes?

Es saprotu, ka šos jautājumus augstie kungi nemaz nedomā risināt. Augstos kungus neuztrauca acīmredzot arī lielais abortu skaits, kas pārsniedz dzimušo bērnu skaitu. Vai tā mēs rūpējamies par savas tautas nākotni situācijā, kad mirstība Latvijā gandrīz divkārt pārsniedz dzimstību? Vai šeit tomēr nebūtu vietā kāda sociālā programma attiecībā uz palīdzību jaunajām māmiņām, arī tām, kas ir vientuļas, lai viņas netiktu izmestas uz ielas kopā ar bērnu, ja tas nāk pasaulē? Atbildes netiek sniegtas.

Ko dārgā valdība domā darīt ar arodizglītību valstī? Acīmredzot šai valdībai arodizglītība būs tikpat mazsvarīga kā iepriekšējai, ja reiz nekāda politika šajā jomā deklarācijas līmenī netiek izvirzīta.

Kādas būs valsts attiecības ar baznīcu - ar tradicionālajām reliģiskajām konfesijām un ar dažādām sektām, kas šobrīd vairojas kā sēnes pēc lietus un kas visas piesaka savas tiesības uz reliģisko organizāciju privilēģijām? Kā būs ar valsts atbalstu Latvijai tradicionālo konfesiju ticības mācību stundām mūsu skolās? Nenoliegsim taču, ka tieši tradicionālās baznīcas ar savu garīgo un tikumisko bagātību ir tās, kas var iedot stabilus morālos orientierus, stabilas pamatvērtības mūsu jaunatnei tik sarežģītajos šodienas apstākļos, maigi sakot, neviennozīmīgajā sabiedriskajā vidē. Tas ir valstiski svarīgs uzdevums, un tas ir uzdevums, no kura atrisināšanas ir kritiski atkarīga mūsu kā valsts pastāvēšana nākotnē. Mēs varam uzcelt savu valsti tikai uz stabiliem garīgajiem un tikumiskajiem pamatiem, un tāpēc ir vajadzīgi cilvēki, kas respektē šos pamatus un ir gatavi savā praktiskā darba ikdienā sekot tiem, nesot arī nepieciešamos upurus. Tomēr valsts un baznīcas attiecības ir vispār palikušas ārpus šīs valdības deklarācijas, par tām nav pateikts pilnīgi nekas - ne vārda par ticības mācību skolās, ne vārda par valsts politiku reliģijas jomā. Nav ko piebilst, tas ir lielisks komunistu tradīciju turpinājums - jo tālāk no visa, kas ir garīgs, jo labāk. Un apakšā tik skaisti zem šīs deklarācijas rindojas visu valdību atbalstošo frakciju paraksti, arī kristīgie demokrāti ir turpat iekšā vienā "maisā", kaut tik pie siles...

Varam skatīties tālāk. Valsts politika zinātnes jomā. Tagad kungi, lūk, izvērtēs iespēju palielināt finansējumu zinātnei. Nezinātājs to var neievērot, bet šis patiesībā ir liels solis atpakaļ, salīdzinot ar iepriekšējās valdības deklarāciju, kurā pilnīgi konkrēti tika apsolīts zinātnes finansējumu pakāpeniski palielināt līdz 0,5% no iekšzemes kopprodukta. Šobrīd šis skaitlis nepārsniedz 0,27% pat pēc vislabvēlīgākās statistikas. Attīstītās valstīs tas ir lielāks par 3%, Austrumeiropai puslīdz ciešams līmenis būtu 1%, bet valdības demisijas rezultātā notika veikla mahinācija, un arī šis pussolītis, ko tika mēģināts spert uz priekšu, tagad tiek atsperts atpakaļ. Kungiem nerūp tas, ka pilnvērtīga valsts attīstība nav iespējama bez savas zinātnes un ka tā nenotiks nekad, ja mūsu gaišākie prāti par savām darbavietām izvēlēsies ārzemes. Bet tāda diemžēl ir valdības politika, kas to veicina un dzen mūsu valsti postā.

Vērtējot valdības deklarāciju kopumā, var teikt, ka tā ir pilna ar neskaitāmām koncepcijām, plāniem, kas mīņājas visu laiku uz vietas un nevar novirzīties no nulles punkta pozitīvu pārmaiņu iedzīvināšanai, ar likumprojektiem, kas jāiesniedz Saeimā līdz nākamā gada 1.jūlijam un kas vispār nebūs jāiesniedz, ja valdība sagāzīsies jau nākamā budžeta veidošanas laikā... Taču cilvēki gaida rīcību, cilvēkiem sāp netaisnības un pārestības, pret kurām lielajiem kungiem cietas sirdis.

Lielie kungi deklarācijā raksta, ka būs tādi likumi, kurus valdība ievēros, acīmredzot domājot par to, ka citus likumus tā varēs neievērot. Es šeit domāju Lauksaimniecības likumu un šo opozīcijas doto priekšlikumu par 3% subsīdijām. Tas tiešām ir ierakstīts deklarācijā, ka valdība ievēros šo likumu. Bet tad ir jautājums: ko jūs taisāties darīt ar citiem likumiem? Un tiešām ir sāpīgi lasīt šādas lietas valsts augstākā pārvaldes orgāna pamatdokumentā. Kādu cieņu pret likumu jūs, augstie kungi, gribat sagaidīt no vienkāršā cilvēka, ja jūs paši pret likumu izturaties ar tādu cinismu un ignoranci? Un es tiešām negribu novēlēt savai valstij un tautai tādu valdību, kas strādā pēc šīs deklarācijas. Es negribu novēlēt savai tautai tādu valdību, kas pilna ar veciem komunistiem, kuri nu jau bez slēpšanās iznākuši no pagrīdes. Es negribu novēlēt savai tautai tādu valdību, kuras ministri nevar savās biogrāfijās trīs vārdus gramatiski pareizi vienā teikumā savirknēt. Jūs apskatieties šos dokumentus! Ir kauns. Un es negribu arī tādu Ministru prezidentu, kas savā biogrāfijā skaidrā latviešu valodā raksta, ka viņš, lūk, esot Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas "alternatīvais governors". Nu ļoti latviski vārdi! Un man ir kauns to politiķu vietā, kuri kādreiz gāja ar nacionāliem un patriotiskiem lozungiem, bet tagad ir nodevuši visu. Kompartijas nomenklatūra valdībā - sīkumi, tas nav pieminēšanas vērts! Pretkorupcijas likuma pārkāpumi - sīkumi! Tautas sāpes un cerības - sīkumi! Lai tikai iet savs bizness! Ir pilnīgi skaidrs, ka nākamās valdības laikā netiks pārtraukts iepriekšējo valdību īstenotais sociālais genocīds pret latviešu tautu un pret visu Latvijas tautu, un tāpēc Tautas kustība "Latvijai" nevar atbalstīt šīs valdības veidošanu.

Mēs esam pateikuši skaidru iespējamo risinājumu pašreizējai ieilgušajai politiskās varas krīzei, faktiski nepārtrauktajai politiskās varas krīzei, - un tās ir jaunas Saeimas ārkārtas vēlēšanas. Tautas vairākuma viedokļa ignorēšana nevar vilkties bezgalīgi. Vienreiz ir jāpasaka - pietiek! Tautas kustība "Latvijai" balsos pret šo valdību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu, kurā viņi ierosina turpināt 7. augusta sēdi bez pārtraukuma. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" šo iesniegumu? Runāt neviens nevēlas. (Starpsauciens no zāles: "Balsot!")

Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par to, ka mēs turpinām sēdi bez pārtraukuma. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 13, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais debatēs runās Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, kolēģi! Mēs tagad jau atkārtoti taisāmies apstiprināt vienu valdību. Es jums gribētu atgādināt, ka tad, kad mēs piedalījāmies vēlēšanās, mēs katrs taisījām savu tēlu, ar kuru mēs pievilinājām balsis un ietikām Saeimā. Es gribu ticēt, ka mēs tam tēlam un tiem solījumiem centāmies kalpot līdz pat tai dienai, kad mēs pirmo reizi mūsu bijušo premjeru Šķēli iecēlām valdībā ar mūsu programmu, ar mūsu apkopoto programmu. Mēs ticējām, es ticēju šim kungam, bet tad viņš kļuva par īstu kungu, par virskungu, un trīs mēnešus vēlāk atnāca pilnīgi ačgārna programma. Mēs visi balotējāmies gandrīz ar tiem pašiem vārdiem, ar kuriem "tçvzemieši" balotējās: mēs aizsargāsim latviešu tautu, viņas mantu, nebūs lielās privatizācijas, nepārdosim zemi! Taču šis virskungs atnāca un apgrieza visu otrādi.

Tagad mēs esam no viņa tikuši vaļā. Paldies Dievam! (Starpsauciens: "Vçl jau nē...") Es ceru, ka mēs esam. Es ceru, ka Dievs viņu sodīs par to, ko viņš ir tautai izdarījis, bet tas lai paliek Dieva ziņā! Un tagad mums ir iespēja atkal paņemt to tēlu, to svēto solījumu, ko mēs devām tautai, un to pildīt, bet mums... Man stāsta, ka it kā labākais un spējīgākais no "tçvzemiešiem", kuram Leopolds Ozoliņš dziļi ticēja un tic vēl šodien... Un tur jau ir tā traģēdija, ka mūsu tauta grib ticēt mums, tiem, kuri mēs šeit esam, bet mēs viņu atkārtoti un atkārtoti noliekam vietā. Un nu Guntars Krasts mums šodien sola to pašu sociālo un ekonomisko politiku, to pašu tautas izlaupīšanu, kas ir notikusi, lai tā notiek tālāk. Un es saprotu, ka mēs, vairākums, jau esam apsolījuši, ka mēs par viņu balsosim.

Es tagad prasu tiem no mums, kuri Šķēles kunga pirmajā laikā cīnījās par laukiem: kā mēs drīkstam balsot par šo turpināšanu un par to pašu sociālo un ekonomisko politiku? Es šodien nopirku puslitru minerālūdens par 25 santīmiem un vienu litru piena par 20 santīmiem un saprotu, ka fasējums maksā gandrīz tikpat daudz. Kā mēs, tautas lauku aizstāvji, kopā ar kuriem es balotējos, varam balsot par to, lai tiktu turpināta šāda politika, kas mūsu laukus ir nospiedusi uz ceļiem?

Es redzu Krasta kungā kaunu, kad es skatos uz viņu. Es zinu, ka viņš ir dziļi sakaunējies, bet kaut kāda vara pār viņu valda. Es saprotu arī to, kāpēc Krištopana kungs šeit paliek un stāsta, ka viņam ir lieli parādi, un pat stāsta, kas tos parādus tur. Es saprotu, ka mēs visi esam tik dziļi "ieāķēti", ka mēs it kā nevaram darīt pareizi to lietu. Pareizā lieta būtu, kā Krištopana kungs teica iepriekš un solīja darīt - braukt prom. (Starpsauciens: "Uz kurieni?") Brauciet prom, iekams mums būs jūs jāliek tiesā par to, ko jūs mūsu tautai darāt! Tas ir nevajadzīgi un tik ļauni!

Man nāk prātā nesen notikušās sarunas ar vairākiem cilvēkiem, kuri izdzīvoja Sibīriju. Un viņi stāstīja, ar kādu prieku viņi gāja uz Kurzemes "katlu" un kā viņi tomēr ar goda sajūtu krūtīs tika vesti uz Sibīriju, kā viņi tur satikās un nolēma, ka tie, kuri ir vecāki, ies nedrošākajos un grūtākajos darbos, lai jaunākie varētu izdzīvot.

Un es skatos šeit uz tām sirmgalvām, kas šeit ir. Ko mēs darīsim, ko mēs upurēsim, lai mūsu tauta varētu izdzīvot? Lai mūsu jaunie varētu izdzīvot? Mums ir tik grūti to pogu nespiest. Kas jums kait? Es skatos uz tiem cilvēkiem, kuriem es gribētu ticēt, - uz Krasta kunga komandu, uz "tçvzemiešiem un brīvībiešiem", kuri taisa tādu tēlu, ka viņi aizstāv tautu. Dažs pat "mežabrāļus" bruņoja, cits bija cietumā vai kā... it kā bija Helsinku grupas vadītājs, cits atkal brīvprātīgi pareizā laikā ņemšot bisi un iešot cīnīties, un vadīšot lauksaimniekus. Un ko jūs darāt pēc balsošanas par vienu un to pašu?

Mīļie kungi, padomājiet, ko jūs šeit darāt? Vai tad mūsu simts dzīvības ir mūsu tautas vērtas? Kāpēc jūs gribat kļūt par politiskiem "lîķiem"? Es skatos, ka jūs smaidāt, Sinkas kungs, kurš stāsta citiem, ka es kritu Dieva priekšā ceļos Strasbūrā, kad mēs iegājām baznīcā, un ka tas it kā esot nepareizi - ka Dievu nedrīkstētu lūgt. (No zāles deputāts J.Sinka: "Nav pareizi, Valdmaņa kungs! Par Jums neviens nav smējies! Pārpratums.") Viņš smējās, kad es viņam lūdzu, lai viņš atminas, kā viņš sūtīja puišus Latvijas mežos uz nāvi ar angļu dotiem ieročiem, varbūt pat nevajadzīgā nāvē... bet viņi tomēr ticēja un cīnījās. Un tanī pašā garā mēs iesim uz priekšu un cīnīsimies par to, kas mums ir palicis!

Es nebalsošu par Krasta kungu. Es viņam apsolīšu vienu lietu: ja viņš sāks atminēties, kāpēc viņu un viņa komandu ievēlēja, tad es viņu atbalstīšu pat līdz manai nāvei. Sāciet jau šorīt, un tos, kas sodīja mūs... necel viņu par savu biedru! Tev nav taisnība, nav tādu tiesību to darīt! Neturpini tautas iznīcināšanu! Izglīto mūsu bērnus! Nerunā muļķības, ka mēs nevaram ieguldīt viņos... ka mums kaut kā trūkst. 500 gadu atpakaļ mēs bijām Eiropas spēcīgākā daļa hercoga Jēkaba laikā. Un kas mēs tagad esam? Mēs izpārdodamies! Un kā mēs izpārdodamies? Mēs atņemam īpašniekam zemi Kundziņsalā, lai iedotu to citam privātīpašniekam, lai viņš varētu kļūt bagāts. It kā ar tiesas varu... Tās nekaunības, kas šeit notiek... Man ir stāstīts, kā Šķēles kungs un Zīles kungs brauca un stāstīja, kā jāprivatizē šī firma, lai iedotu daļas tam un tam, un tam, citādi Privatizācijas aģentūra to nedarīs... Mums no šī viena procenta, kas mūsu tautu pārvalda un ved uz iznīcību, mums no tā ir jāatkratās. Un jautājums ir - kā.

Es vienreiz ticēju, ka 53 no mums bija gatavi stāties Tālavas sardzē un rīkoties pret šiem melnajiem spēkiem. Es nezinu, vai mēs esam desmit atlikuši. Un mēs pagaidām vēl esam izkaisīti, bet šis ļaunums, kas ir pār mums, ir jābeidz.

Es pievienojos Kostandas kungam un citiem, kuri saka: iesim pie tautas! Jūs, politiskie "lîķi", jūs tagad domājat, ka esat tik baigi svarīgi, bet jums jāsaprot, ko tauta par jums domā... Jūs negribat klausīties, jūs negribat redzēt, kas notiek. Jūs tik priecīgi viens otru... Jūs stāvat un smaidāt šitā un tā... esat lepni, ka jūs lielāku mašīnu un lielāku amatu esat dabūjuši. Bet kas ir tautai?

Es nesaprotu, kā jūs bijāt audzināti, kādi jums draugu pulki, kādas jums ir ģimenes, kā jūs skatāties spogulī. Es to nesaprotu.

Kurš tad ir svēts? Ko jūs tautai solījāt, kad jūs balotējāties, Krasta kungs? No tā, ko Šķēles kungs mums uzspieda, mēs tagad it kā esam tikuši vaļā. Kas ir svēts jums, Krasta kungs? Tas, ko "Tçvzemei un Brīvībai" solīja, vai tas, ko Šķēles kungs uzspieda? Kas ir svēts - mūsu tauta vai viņas iznīcība? Kas jums ir svēts, ja kaut kas vispār ir svēts? Vai svēts ir aizstāvēt nacionālo garu vai svēts ir iecelt Kaksīša kungu augstā amatā? Kas jums ir svēts? Kāpēc no jūsu valdības puses neviens nenāk un nepasaka, kas ir svēts? Inflācija - 7 procenti, 9 procenti - nākošgad. Kurš skolotājs, kurš dakteris, ārsts, ir ar mieru palikt tanī cilpā, ko viņam uzlika visas jūsu valdības?

Ja jūs tagad uzņematies politisko atbildību, tad saprotiet, ka tā mafija, kas sākās ar Godmani un Repši, ka tā vēl pār mums valda. Krasta kungs, paņemiet Repšes kungu un Godmaņa kungu un izkārtojiet tā, ka viņus tiesā par to naudu, ko ar vagoniem izsūtīja uz Krieviju, lai labāk finansētu banku "Baltija"!

Kas jums kait? Jūs nezināt tās lietas vai jūs vienkārši gribat noklusēt un iet uz priekšu? Un jums ir uzdevums, kas ir jāturpina. Kas jums kait? Es skatos sirmgalvjos, kuriem es gribētu kā cilvēkiem ticēt. Kas jums kait? Kas kait jums, kuri ar mani balotējāties kopā?

Mēs aizstāvēsim laukus. Piens fasējumā ir pusi vērts kā ūdens. Un jūs neesat vainīgi? Un tie ierobežojumi, kurus mēs it kā tik sīvi izcīnījām, ka būs lēnāks tas PVN nodoklis uz laukiem un tā tālāk? Tagad Krasta kungs apsola, ka tos atvieglinājumus viņš izvāks. Totāla nāve mūsu tautai ir nolemta! Pat caur "Internet" meitenes meklē draugus un iespēju ieprecēties ārzemēs. Tie, kuri tiks izskoloti, nepaliks šeit, pastāvot šādām algām, un neviens no mums nespēs noturēt mūsu īpašumu tanī nabadzībā, kas mums tiek spiesta virsū. Mums ir ļoti maz laika atlicis, lai atmostos. Un tai atmodai vajadzētu sākties labāk šeit - jūsu sirdīs un jūsu balsojumā. Bet varbūt tas būs 7. Saeimas vēlēšanās. Taču es ceru, ka tad jūs, Krasta kungs un citi, zināsit, ka viņiem ir jānopērk biļete un jābrauc prom, ja viņi turpinās to programmu.

Bet, Krasta kungs, jums ir iespēja! Mēs gribam jums ticēt. Es gribu jums ticēt. Es gribu ticēt tam Krastam, kurš stāvēja tautas priekšā vēlēšanu laikā. Es gribētu ticēt tai programmai, ko jūs tad parakstījāt. Es gribu tam ticēt! Man ir ļoti grūti ticēt, jo jūs jau noliedzat to programmu, jūs ņemat Šķēles kunga apvērsuma programmu - tautas iznīcināšanas programmu, nekaunīgi uzbāzto programmu, kuru viņš uzbāza mums ar "kukuļiem", ko viņš spēja dot mūsu cilvēkiem ar amatiem šur tur un it nekur. Vienīgais legālais, kas drīkst kukuļot Saeimu, ir Ministru prezidents.

Es lasu ar lielu prieku, ka tikko atkal ir iecelts viens ārzemnieks Rīgas ostas valdē un saņem 900 latu mēnesī neatkatīgi no tā, vai viņš ierodas vai ne uz to vienīgo valdes sēdi. Par kādiem pakalpojumiem tautai? Kādas spējas šim cilvēkam ir ostas darba ziņā? Tie ir "kukuļi", Šķēles kungs! Saprotiet, ka tauta to zina, ka mēs to zinām. Tās augstās algas, tās vietas, ko jūs dodat, ko jūs devāt, lai uzbāztu mums nekaunīgu programmu, - tie bija "kukuļi".

Bet tagad, Krasta kungs, ko jūs darīsit? Vai atkratīsities no šīm nejēdzībām vai turpināsit šo tautas nodevību? Un tā ir tautas nodevība! Nodevība ir nedarīt to, ko apsolīja, bet darīt pretējo. Man ir ļoti vienkārši pateikt, ka tad, ja jūs turpināsit šo Šķēles kunga nodevību, jūs esat tautas nodevējs. Un ikkatrs no jums, kas balotējās citādi, bet turpinās šo programmu, neapšaubāmi, vienalga pēc kādas vārdnīcas, būs tautas nodevējs un politisks "lîķis". Domāsim, ko mēs darīsim, un nebalsosim nemaz! Veidosim valsts krīzi un iesim pie tautas!

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Jurkāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es neesmu lasījis visu deklarāciju, tāpēc es runāšu tikai par ārpolitisko sadaļu. Un man ir daudz jautājumu Krasta kungam un Birkava kungam. Lasot ārpolitikas sadaļas 3. punktu, kur teikts, ka katrs ministrs savā nozarē ir atbildīgs par to, lai tiktu izpildīta un atbilstoši Eiropas savienības komisijas izteiktajiem norādījumiem papildināta Latvijas nacionālā programma integrācijai Eiropas savienībā... Izlasījis šo punktu, es gribu jautāt: kas, Krasta kungs, to koordinēs? Jums pašam nebūs laika, bet Birkava kungs šodien, manuprāt, būtu ceļams daudz augstāk, viņam būtu jādod lielākas pilnvaras, lai viņš varētu tieši šo darbu veikt un koordinēt. Mans priekšlikums būtu tāds, ka Birkava kungam jeb ārlietu ministram vajadzētu būt Ministru prezidenta biedram. Tad es pieņemu, ka ārlietu ministrs var sasaukt attiecīgos ministrus uz attiecīgu sēdi un apspriest tos jautājumus, kuri skar ārpolitiku un integrāciju Eiropas savienībā. Jo citkārt - kā tas tiks darīts? Es neredzu mehānismu.

Nākamais - 6. punkts: "Veicināt Latvijas diplomātisko klātbūtni visās Eiropas savienības dalībvalstīs", tas nozīmē - atvērt vēstniecības vai konsulātus. Mans jautājums, Krasta kungs:vai valdība budžetā tam ir paredzējusi naudu? Cik es zinu, tādas naudas nav. Tad kāpēc tāds teikums? Varbūt te vajadzētu vairāk runāt par to, ka nepieciešams attīstīt goda konsulātu institūcijas, kas nemaksā naudu, bet ierakstīt, ka mēs tagad vērsim vaļā vēstniecības vai pārstāvniecības Eiropas savienības valstīs, nozīmē vienkārši tukšu frāzi, jo es zinu, ka jums tās naudas nav.

Tālāk ir 10. punkts: "... iestāšanās NATO ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm, turpināt ārpolitisko darbību Latvijas drošības stiprināšanā". Es domāju, ka Jundža kungs, sēžot šeit zālē vai lasot šo frāzi, pārdomā: bet kā tad es to darīšu iekšpolitiski? Vai tas, ko Prezidents saka, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem 0,6%, tagad budžetā tiks atvēlēts vismaz 1%, ir izdarīts? Ja tas nav izdarīts, tad tā ir vienkārši tukša frāze. Kam viņa ir domāta? Ārpasaulei? Ko mēs šeit maldinām? Tad varbūt vajadzētu arī godīgi pateikt, ka visa mūsu iestāšanās NATO pagaidām ir paralizēta tikai tāpēc, ka mums nav naudas, jo ārpolitikā, es domāju, sen jau viss ir pateikts. Visa pasaule zina, ko mēs tur gribam, ko mēs gribam sasniegt.

Tālāk, manuprāt, ļoti nozīmīgs ir 14. punkts: "Turpināt labu kaimiņattiecību veidošanu ar Krieviju un Baltkrieviju". Pirmais mans jautājums - kāpēc šis punkts ir nr. 14, ja mēs ļoti labi zinām, ka labas kaimiņattiecības ar Krieviju ir viens no noteikumiem, lai integrētos Eiropas savienībā un NATO?

Ņemsim kaut vai Baladūra paktu un paanalizēsim, ko tas pieprasa. Varētu teikt: kāda tam nozīme - 14. vai 15. punkts? Bet es zinu, ka diplomātijā šīm lietām pievērš ļoti nopietnu vērību. Tāpēc es domāju, ka, ieliekot šo kā 14. punktu, neatrodot šim punktam vietu pat pirmajā desmitniekā, mēs uzreiz krieviem pasakām to patiesību, ka mēs būtībā nevaram neko uzlabot attiecībās ar Krieviju. Pirmkārt, mums nav šo labo attiecību. Diemžēl ne Šķēles kungam, ne Ulmanim tā arī neizdevās savā darbības laikā aizbraukt uz Maskavu un runāt ar saviem kolēģiem. Tas pats nav izdevies arī ārlietu ministram. Tad vispirms ir jautājums: kur ir tās labās attiecības? Kam mēs to mēģinām iestāstīt? Jo mēs visi labi saprotam, ka, lai mums būtu labas attiecības ar Krieviju, mums ir jāizpilda viens noteikums - mums ir jāmaina Pilsonības likums un ir jāmaina naturalizācijas programmas gaita. Uz to jūs, kolēģi, neesat gatavi, un jūs to labi zināt.

Un es arī nesaku, ka tieši šā punkta dēļ tagad būtu jāizraisa valstī krīze un tā tālāk. Es nerunāju par to. Taču, ja šā punkta nav, tad nebūs arī integrācijas Eiropas savienībā, un tas, ka mēs tagad runājam par iespējām to panākt decembrī, - tā ir vienkārši sevis mānīšana. Jo nekas jau nenotiks, ja nenotiks kādas izmaiņas tieši šinī punktā. Tāpat arī mūsu sadarbība ar NATO ir paralizēta tieši šā punkta dēļ, un vēl jo vairāk - mūsu attiecības ar Krieviju.

Tālāk. Es lasu 15. punktu: "Veikt nepieciešamos pasākumus, lai noslēgtu robežlīgumus ar Lietuvu un Krieviju, ievērojot Latvijas nacionālās intereses..." Es saprotu, ka, ja šis būtu izlaists un uzrakstīts "ievērojot starptautisko tiesību principus", tad tā ir cita lieta.

Tālāk seko vēl viens "ðedevrs" - "valsts tiesisko pēctecību". Būtībā godīgi būtu uzrakstīt "Abreni". Taču mēs zinām, cik tā ir šausmīgi liela problēma. Tātad, redzat, šeit divos punktos ir ielikts viss, kas vispār "apgāž" visus mūsu galvenos ārpolitiskos centienus, bez kuriem mums būs arī ļoti grūti izpildīt mūsu iekšpolitiskos uzdevumus, jo būtībā visi šie punkti lielā mērā nozīmē arī investīcijas.

Tā ka es redzu šinī ārpolitikas deklarācijā ļoti lielas problēmas. Un es arī saprotu, ka jūs būtībā esat paralizētā situācijā. Jūs neko tur nevarat mainīt. Tad vismaz, Krasta kungs, ieceliet Birkava kungu par savu vietnieku, lai viņš vismaz var kontrolēt tos ministrus, kas var kaut ko izdarīt likumdošanas sakārtošanā, lai kaut vai kāds "mâjas darbs" tiek veikts. Pārējās visas, piedodiet, ir tukšas frāzes vai, kā kādreiz bija, - paaugstinātas sociālistiskās saistības. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš - LZS, KDS un LDP frakcija.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kristīgo demokrātu savienība bija vienīgā partija, kas atbalstīja Šķēles valdības saglabāšanu un atbalstīs arī turpmākās valdības darbu. Esam patstāvīgi un prognozējami savā politiskajā darbībā. Uz mums var paļauties. Turam vārdu un pildām solījumus, nemainām frakcijas, nesvaidāmies no kreisās uz labo un no labās uz kreiso pusi. To mūsu pilsoņi lai zina un ievēro. Pie šīs līnijas mēs turēsimies.

Es gribētu tomēr veltīt dažus atzinīgus vārdus bijušajam premjeram. Pelts viņš ir daudz šinī namā, bet viņš tomēr spēja vadīt četru atšķirīgu politisko spēku veidotu valdību, turklāt ilgāk, nekā sākumā to cerēja, ka tas tā būs. Turpināja reformas, stabilizēja budžetu. Šķēles politiskais darbs īstenībā saskanēja ar Rietumeiropas kristīgo demokrātu politikas līniju. (Zālē troksnis.) Jā! Proti, šī līnija ir...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, kaut arī kādam ir iebildumi pret Kļaviņa kunga tekstu, es lūdzu uzvesties pieklājīgi!

P.Kļaviņš. ...veicinot reformas, kārtojot atbildīgu likumdošanu, gādāt par saimniecisko uzplaukumu valstī, jo vienīgi tā ir iespējams radīt bāzi sociālajai sfērai. Vienīgi tā! Nevis tikai ar pārdalīšanu, nevis tikai ar prasīšanu, nevis tikai ar žēlošanos... bet radīt bāzi sociālajai sfērai, kultūrai, izglītībai un zinātnei. Un to var tikai valsts ar attīstītu saimniecisko darbību. Un šinī virzienā Šķēle vadīja šo valdību, turklāt sekmīgi vadīja. Un to ir atzinušas pat visas partijas. Vismaz tās, kas sadarbojās. Palasiet, lūdzu, laikrakstus! Jūs tur sastapsities ar lielu atzinību no mūsu pilsoņu puses, kas veltīta bijušajam premjeram Šķēlem. Jūs varat pārstāvēt citu viedokli. Protams, jums nav izdevīgi to atzīt, bet tā tas bija un ir.

Tad vēl es beidzot gribētu teikt, ka šinī punktā mums nebija konflikta ar Šķēli un ka viņš pat nemēģināja radīt konfliktu starp Kristīgo demokrātu savienību un citām partijām. Es nepamanīju. Es esmu šinī laikā un telpā cilvēks, bet man ar šādu parādību nebija jāsastopas. Pietiks! Mēs uzskatām, ka krīze ir jāpārvar, iesāktais darbs jāturpina. Mēs atbalstīsim balsojumā Guntara Krasta valdību. (Starpsauciens: "Malači!") Visi. Un būsim atbildīgi par mums uzticēto valdības darba nozari. Kristīgo demokrātu savienība ir atbildīga par Latvijas aizsardzības sfēru un turpinās šo uzticēto atbildību attaisnot.

Šajā sakarībā ir tikai jāpiemin, ka vairākkārt uzsvērto Latvijas drošības saistību ar pievienošanos Ziemeļatlantijas aizsardzības organizācijai pagaidām neatrisina skopais budžeta atvēlējums: 0,66% Latvijas Aizsardzības spēku pilnveidošanai. Mūs neņems nopietni, ja tas tā paliks, bet par to būs daudz ko domāt. (Starpsauciens: "Kristīgie melo!")

Bet es gribu veltīt arī dažus vārdus mūsu ļoti aktīvajai un skaļajai opozīcijai - maniem mīļajiem kolēģiem, kas sēž opozīcijas krēslā un jūtas ļoti labi, jo viņi zina, ka viņi vislabāk atrisinās visus jautājumus, viņi izcels tūlīt valsti no jebkuras krīzes, viņi uzvarēs noziedzību, viss tas ir labs, veicams. Es brīnos, ka viņiem neparādījās svētuma aura virs galvas, šeit runājot. (Starpsauciens: "Viņa jau ir virs jums...")

Zināt, ko vēl es gribētu jums ieteikt? Pamācieties drusciņ kaut ko par demokrātiju! Tā Sadarbības padome - tas ir gluži demokrātisks veidojums, gluži demokrātiska koalīcija. Kā jūs varat aizliegt jebkurai frakcijai - vai tās būtu trīs, četras vai piecas frakcijas - sanākt kopā un veidot kopēju politiku? Vai tā nebūtu demokrātija?

Un vēl kas. To labāko es vienmēr paturu teikšanai beigās. Es iesaku šai "ðķidrajai" opozīcijai reiz nodibināt arī Opozīcijas sadarbības padomi. Nu tas reiz būtu veicams, lai taču mūžīgi neatkārto atkal tos pašus populistiskos saukļus. Lai nerunā "pa logu laukā", kā Rietumos saka, kad cilvēks vairs nerunā auditorijai, bet gan publikai, kurā, kā viņš cer, to kāds dzirdēs un izvērtēs: "Lûk, cik tie ir taisnīgi! Cik tie ir gudri! Cik tie ir atbildīgi! Kā mēs to varējām aizmirst, par viņiem būtu vajadzējis vairāk balsot!" Es šaubos, mīļie draugi, ka jūs, kas esat mainījuši frakcijas, esat gājuši no vienas koalīcijas uz otru, uz kreiso un labo pusi esat staigājuši, - es šaubos, mīļie draugi, ka ar šiem populistiskajiem saukļiem jūs ietekmēsit mūsu vēlētājus attiecībā uz 7.Saeimu. Es par to ļoti šaubos. Politika tomēr ir ļoti nopietns un atbildīgs darbs. Un, ja opozīcija spētu izveidot savu Sadarbības padomi, nākt ar konstruktīviem priekšlikumiem, kurus būtu vērts apspriest tāpēc, ka tie ir īstenojami, tie saskan ar vispārējo, kopējo valsts stāvokli, budžetu un tā tālāk, tad tas būtu pavisam cits darbs, tā būtu pavisam cita opozīcija. Valstī ir liela nelaime, ja nav vienas vienotas pozīcijas, bet tikpat liela nelaime ir, ja ir "ðķidra" opozīcija. Es vēlu opozīcijai šo laimi un šo spēju salikt galviņas kopā un nodibināt vienu kārtīgu Sadarbības padomi. Bet Ministru prezidenta amata kandidātam Krasta kungam es novēlu tādu pašu "cietu" roku un veiksmi Ministru kabineta vadīšanā, kāda tā bija Šķēles kungam, un es ticu un ceru, ka arī atlikušais darba gads būs sekmīgs. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija. Lūdzu!

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es gribētu zināmā mērā tomēr jūs aicināt, neskatoties uz daudzajiem varbūtējiem trūkumiem, atbalstīt šo valdību, un es pateikšu, kāpēc.

Es saprotu Krasta kungu, viņam būs ļoti grūti izcelties uz iepriekšējā Ministru prezidenta spēcīgās personības fona, bet es nekādā gadījumā negribētu, lai Latvijā iedibinātos jauna tradīcija. Šī tradīcija sāk veidoties apmēram tāda: tad, kad valsts nonāk finansiāla bankrota priekšā, tad visi politiski atbildīgie premjeri pazūd - visi kā viens. Tad ir jānāk vai nu kādam ārpus frakcijām stāvošam, vai kādam cilvēkam, kas kaut ko saprot no saimnieciskās darbības, jāsakārto šīs valsts finanses, jānostiprina šīs valsts tautsaimniecība. Un tad, kad "vadzis" ir pilns, - tad gribētāju ir ļoti daudz. Mums jau ir vesela politiski atbildīgo premjeru "kapsēta". Ja šis eksperiments būs neveiksmīgs, tad šī ideja tiks pilnībā degradēta. Tāpēc es aicinu jūs visus padomāt un atbalstīt un veicināt šīs valdības darbu, to nevis bremzēt, bet - tieši otrādi - paātrināt. Jo man arī ir bažas par to, ka šajā deklarācijā ir pateikti vairāki skaidri samanāmi signāli un ir pilnīgi skaidrs, ka šīs valdības darba laikā tiks piebremzētas vairākas veiksmīgi iesāktās attīstības jomas.

Pirmais. Pilnīgi pareizi, - ja mēs gribam, lai 1999.gadā vai pēc 1999.gada Latvija saņemtu skaidru uzaicinājumu no NATO... Mums ir pateikts skaidri un gaiši - ar 0,6% no iekšzemes kopprodukta nav ko cerēt sagaidīt šādu aicinājumu. Es zinu, ka kristīgie demokrāti bija iesnieguši priekšlikumu - palielināt līdz 1,2%; es domāju, ka varbūt nevajadzēja uzreiz 1,2%, bet, ja šajā deklarācijā nav ierakstīts vismaz 1%, es ceru, ka tas tiks izdarīts. Nacionālā reformu partija uzstās attiecībā uz to un mēģinās to nepārtraukti atgādināt, ja tas netiks izdarīts. Tas ir skaidrs paziņojums, ka mēs negribam integrēties NATO struktūrās. Pareizi es runāju, Birkava kungs! Pareizi!

Otrs. Šeit ir ierakstīti klaji meli, ka mēs šogad parakstīsim protokolu ar Pasaules tirdzniecības organizāciju. Tie, kas nezina, protams, tam noticēs. Es jums izskaidrošu. Lai iestātos Pasaules tirdzniecības organizācijā, ir jāuzņemas zināmas saistības. Birkava kungs sola to izdarīt līdz jūlijam. Katra diena nesot 1 miljonu zaudējumu. Tātad ir ierakstīts, ka šā gada laikā mēs parakstīsim protokolu.

Godājamie deputāti! Godājamais priekšsēdētāja kungs! Šeit Saeimai ir jāizvēlas - vai nu jāpilda tās saistības, kādas mums uzliek, tos pienākumus, lai mēs iestātos Pasaules tirdzniecības organizācijā, un ir vai nu jāpazemina šis iekšējā tirgus aizsardzības līmenis, vai arī skaidri jāpasaka: "Nç, mēs neesam nākamo triju gadu laikā gatavi sarunām, pilnvērtīgām sarunām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju." Mēs nevaram "blefot". Mēs nevaram vienlaicīgi teikt, ka mēs 3% piešķirsim lauksaimniecības subsīdijām, mēs nevaram vienlaicīgi teikt, ka mēs saglabāsim tieši iekšējam tirgum šos augstos aizsardzības muitu tarifus. Es gribu jums pateikt, ka Igaunijai ir nulles tarifs, čehiem vidējie tarifi ir 4%. Latvijai tie ir apmēram 10%. Ja mēs to nevaram izdarīt, tad nevajag rakstīt, ka šogad. Rakstīsim, ka, teiksim, nākamo triju gadu laikā! Nekādā ziņā šogad mēs tur nebūsim. Ārlietu ministrijā, Birkava kungs, visi par to smejas. Ja būtu tagad labvēlīgi noteikumi, mēs varētu savā ziņā runāt par februāri. Jūs to labi zināt. Kāpēc jūs rakstāt tādas muļķības tur iekšā, es nezinu.

Nākamais. Zemes tirgus aktivizēšana. Te Krasta kungam vajadzētu izdarīt spiedienu pašam uz savu frakciju, jo viņi ir tā samuļļājuši šo zemes reformas likumu, tā piesārņojuši... Es biju aizbraucis uz Latgali, tur vēl vairākus gadus nekāda zemes tirgus nebūs. Nebūs, jo banka nevar paņemt šo zemi kā ķīlu un pēc tam pārdot kādam citam. Tur ir tik daudz ierobežojumu, ka šis likums pilnībā nedarbojas. Es ceru, ka Krasta kungs to izdarīs, un Nacionālā reformu partija visādi vilks, lai šī valdība nestreipuļo, netenterē, netipina un neiegāžas grāvī arī šajā jautājumā. (Starpsauciens: "Varētu domāt...")

Nākamais. Veicināt Latvijas diplomātisko klātbūtni visās Eiropas savienības valstīs. Mums nav plāna atvērt pārstāvniecību vai kanceleju Luksemburgā. Ja valsts nav atvērusi visās 15 valstīs šīs pārstāvniecības, tad tāda nevar būt arī Eiropas savienībā. Mums līdzekļu tam pietrūkst, bet mums nez kāpēc nepietrūkst līdzekļu tad, kad mēs gribam atvērt vēstniecību Kazahijā vai vēstniecību Ķīnā, varbūt nākotnē Ziemeļkorejā un Kubā. Es domāju, ka mēs palīdzēsim arī šajā jautājumā Krasta kungam orientēties un darīsim visu, lai atrastos šie 150 000 pārstāvniecības atvēršanai arī Luksemburgā, ņemot vērā to, ka šā gada beigās tieši Luksemburgā notiks šis izšķirošais padomes lēmums. Ir diezgan dīvaini, ka atrodas 650 000 latu, lai nopirktu jeb atpirktu māju, teiksim, no Benjamiņa, ja neatrodas pat 150 000, lai atrisinātu valstij ļoti svarīgas un principiālas lietas.

Es tomēr vēlreiz aicinu jūs, godājamie deputāti, balsot par šo valdību. Es ticu, ka Krasta kungs būs stingrs, ka viņš saņemsies un ka viņam katrs teikums nebūs tāds: "Es neesmu to saskaņojis ar lielajām frakcijām. Es neesmu to saskaņojis ar "Latvijas ceļu"." Mēs mēģināsim viņu visādi atbalstīt.

Ko nozīmē deklarācijā ierakstīt "Saglabāt valsts īpašumā mežus atbilstoši to stāvoklim 1940.gada 21.jūlijā"? Piedošanu, kāds sakars šodienas situācijai šīs modernās konkurences pasaulē ar 1940.gada 21.jūliju, kad mežu platības Latvijā bija mazākas? Varbūt tā ir nodaļa Tabūna kungam? Jo es saprotu, ka viņš par šo deklarāciju nebalsos, tāpēc ka tur nav ne deokupācijas, ne dekolonizācijas, ne repatriācijas, ko viņš tik ļoti gribēja iepriekšējā deklarācijā. Viņš pārmeta, ka viņš nevarot balsot. Ja tā nav norāde, tad es saprotu, ka tā ir cīņa pret privatizāciju. Tad tā vajag pateikt. Tas ir signāls: piebremzēsim privatizāciju! Ja valsts darbojas veiksmīgi kolhozos un mežos un viņa neveiksmīgi darbojas tikai rūpniecībā, kā to saprast?

Redziet, vēl es gribēju teikt, ka Nacionālās reformu partijas loma ir vilkt šo valdību, atbalstīt visos iespējamos veidos, lai tie četri "nç" , kas ir neskaidri izskanējuši, neizvērstos par skaidru signālu no Latvijas puses, par "nç" Eiropas savienībai, "nç" NATO, "nç" Pasaules tirdzniecības organizācijai un "nç" privatizācijas paātrināšanai. Es ceru, ka tie bija tikai maldu signāli un ka ar mūsu visu kopējo darbu mēs dosim skaidru atbildi un šīs reformas netiks piebremzētas. Novēlu Krasta kungam veiksmīgi pabeigt šīs valdības darbu līdz nākamajām vēlēšanām un pārējos aicinu viņu atbalstīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man priekšā tagad ir valdības deklarācija, kuru es saņēmu tikai šodien. Un, pat pavirši iepazīstoties ar to, man jau radās dažas neskaidrības. Runājot par finansēm, ir teikts, ka šī valdība saglabās veco kursu, bet jau ir runāts, ka var arī būt budžeta deficīts. Runājot par tautsaimniecību, ir iecerēts izveidot vairākas speciālas zonas, brīvās ekonomiskās zonas. Bet te nav neviena vārda par to, ka valsts piedalīsies tur ar saviem līdzekļiem, ar savu naudu.

Ir deklarēts, ka vajag paaugstināt darba algu 1998.gadā par 10%, bet Darba likumā ir skaidri un gaiši pateikts, ka darba alga nevar būt zemāka par izdzīvošanas minimumu. Un to, kāds šodien ir izdzīvošanas minimums, mēs visi zinām. (Starpsauciens: "Pasaki!") Par to rakstīja visas avīzes.

Runājot par izglītību, daudz ir runāts par nacionālo izglītību, bet neviens vārds nav pateikts par nacionālo minoritāšu izglītību.

Daudz runāts par medicīniskās palīdzības veicināšanu, bet mēs līdz šim momentam vēl neesam saņēmuši no pagājušās valdības pārskatu, kā vispār attīstīsies medicīna, kāda būs šī koncepcija un ko mēs gribam sasniegt.

Par ārlietām. Ir deklarēts, ka mums jāiestājas NATO. Bet vai mēs varam spert šādu soli bez visas tautas nobalsošanas? Varbūt. Ja mēs būsim NATO, vai mēs tādā gadījumā nekļūsim par buferzonu starp Austrumiem un Rietumiem? Kam tas ir izdevīgi?

Ministru prezidenta amata kandidāts grib sadarboties ar visu Saeimu, bet, sastādot valdību, viņam nebija nevienas tikšanās ar opozīciju. Šķēles kungam tādas tikšanās bija. Tāpēc es Latvijas Sociālistiskās partijas deputātu vārdā gribu paziņot, ka mēs nevaram atbalstīt šo valdību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Kristīgo demokrātu uzstāšanās man atgādina tādu diezgan sliktu joku. Kristīgo demokrātu pulkā bija arī mans tēvs. Es arī kādreiz gribēju tajā būt. Bet notiek baušļu zaimošana un visādu nieku stāstīšana. Es domāju, ka Kristīgo demokrātu savienības frakcijas vadītājs un arī jūs visi zināt, ka ir jums visiem šis cirkulārs - ir lūgts, lai mums būtu atsevišķa Saeimas sēde par ekonomiskās attīstības problēmām. Sagatavotas bija kādas 12 lapas ar pamatprincipiem. Tāpat mēs esam uztraukušies par tautas morālo pagrimšanu, un līdzīga lieluma dokuments ir bijis sagatavots, lai mēs varētu to šeit iztirzāt, bet vadošo frakciju cilvēki mums stāsta, ka viņi vēl pie tā darbojas, un tā tālāk. Un mēs zinām, kurp mēs ejam. Arī Kiršteina kungs mūs drusku maldina, kad viņš runā par finansu bankrotu. It kā finansu bankrots būtu, ja valdība ieguldītu naudu, lai mūsu skolēni varētu tikt izskoloti; ja varētu uzbūvēt kādu skolu. Tas ir pilnīgi īpatns jēdziens. Finansu bankrots tagad Latvijā notiek tajā ziņā, ka mēs, Latvija, kas ir kādreiz barojusi lielu daļu pasaules, varam sagādāt tikai pusi no tā, ko mēs apēdam. Tajā ziņā notiek bankrots, un to bankrotu atsevišķi cilvēki jūt uz savas ādas, jo tiem cilvēkiem nav naudas un viņiem ir jāpārdod tā zeme, kā Šķēles kungs un citi to ir labi izkārtojuši, - visiem, pat vairumtirdzniecībā caur Privatizācijas aģentūru. Tas ir finansu bankrots. Finansu bankrots nav vis tad, ja uzbūvē tautai mājas, lietojot hipotekāro parādu, bet finansu bankrots ir tad, kad to parādu neatdod. Un es šorīt klausījos, kā Repšes kungs smalki stāstīja, ka viņa regulētās kredītu likmes ir samazinājušās. Draņķis tāds, viņam jau sen vajadzēja būt cietumā par to, kas notika... par to, ka viņš aizsūtīja uz Krieviju tautas naudu, lai finansētu Laventu, bet viņš vēl mums stāsta pilnīgus niekus. Es zinu, ka Šķēles kungs ar tām pašām tabulām nāca un lepojās. Lūdzu, saprotiet, - jums ir politiskā atbildība, un jums ir šeit Saeimā izeja.

Es biju sasaucis preses konferenci pulksten vienos un trīsdesmit minūtēs, bet, tā kā mēs darbu šeit turpinājām, es to ziņojumu pateikšu šeit. Ar 4.augustu Tautas kopa "Brīvība" ir reģistrēta. Nāciet pie mums! Jūs varēsiet balsot pēc jūsu sirdsapziņas, un, ja jūs vēlētājiem ko solīsiet, neviens vells vai neviens cits spēks, neviena frakcija jums nevarēs likt darīt citādi. Jūs, "tçvzemieši", kas gribat būt uzticīgi tam, ko jūs solāt, - nāciet pie mums! Jūs, kristīgie demokrāti, kas negribat paklausīt tam, ko jums uzbāž Tautas fronte (kristīgā tautas partija. - Red.piez.) vai "zemnieki", vai pat jūsu frakcijas vadītāji, - nāciet pie mums! Nāciet pie mums, atbalstītājiem! Mums nekādas disciplīnas attiecībā uz viedokli nav, mums ir tikai disciplīna attiecībā uz maldināšanu un šķeltniecību. Es jūs aicinu, tos, kas grib, lai tauta par jums labi domā, un kas negrib kļūt par politiskiem "lîķiem": nāciet pie mums, cīnīsimies kopā! Mums jāgatavojas 7.Saeimai. Jūs zināt, kuri mums ir jāizdzen no mūsu zemes, tā ir tā partijas kliķe un vadītāji, kuriem nav tiesību šeit darboties. Un, ja jūs viņus gribat atbalstīt, tad palieciet tur, kur esat, bet saprotiet - tas ir jūsu atbalsts, kas viņus patur viņu vietās. Teikt, ka jūs nekā nevarat izdarīt tāpēc, ka viņu ir tik daudz un ka tāpēc jūs viņiem pievienojaties, - nu, tas nav risinājums. Risinājums ir nākt strādāt tur, kur jūs varēsiet brīvi rīkoties, pēc jūsu sirdsapziņas, - darīt to, ko jūs solījāt, darīt to, ko tauta no jums gaida. Es jūs visus uzaicinu - gan radioklausītājus, gan "tçvzemiešus", gan kristīgos demokrātus, kas grib nākt pie mums, gan Vienības partijas biedrus, kas grib nākt atpakaļ. Mums nav šitā tautas nodevība jāturpina, un, lūdzu, saprotiet: jūs maldina - un ar kristīgo vārdu jūs maldina - par finansu bankrotu. Jums tie abi jēdzieni ir dziļāk jāizprot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Pirms balsošanas par Saeimas lēmuma projektu, godājamie kolēģi, mums ir jāizskata divi deputātu iesniegumi. Pirmais ir no deputāta Gunta Eniņa, kurš saskaņā ar Kārtības ruļļa 133.pantu ierosina par Saeimas lēmuma projektu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsot pa daļām, atsevišķi balsojot par satiksmes ministra amata kandidātu Vili Krištopanu. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" attiecībā uz šo iesniegumu? Runāt deputāti nevēlas. Jautājums jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Eniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 44, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts. Balsošana par Ministru kabinetu notiks kopumā.

Un otrs ir iesniegums, ko ir parakstījuši 11 deputāti (atļaujiet viņu uzvārdus nenolasīt): "Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140.panta otro daļu ierosinām pēc balsošanas par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam nolasīt katra deputāta balsojumu." Deputātiem tādas tiesības pieprasīt ir. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" attiecībā uz šo iesniegumu? Nevēlas. Izlemsim jautājumu balsojot. Kas ir par šo 11 deputātu priekšlikumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, izteiksim attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 8, atturas - 33. Pieņemts.

Godātie kolēģi, ierosinu balsot par Saeimas lēmumu - izteikt uzticību Ministru kabinetam šādā sastāvā:

Ministru prezidents Guntars Krasts,

Ministru prezidenta biedrs Juris Kaksītis,

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs Anatolijs Gorbunovs,

aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis,

ārlietu ministrs Valdis Birkavs,

ekonomikas ministrs Atis Sausnītis,

finansu ministrs Roberts Zīle,

iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers,

izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš,

zemkopības ministrs Andris Rāviņš,

satiksmes ministrs Vilis Krištopans,

labklājības ministrs Vladimirs Makarovs,

tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs,

kultūras ministre Ramona Umblija;

valsts ministri:

Finansu ministrijā - valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča,

Labklājības ministrijā - veselības valsts ministrs Viktors Jaksons,

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā - vides valsts ministrs Indulis Emsis,

pašvaldību lietu valsts ministrs Ēriks Zunda.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 13, atturas - 3. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Apsveicam Guntaru Krastu ar Latvijas Republikas Ministru prezidenta amata pienākumu uzņemšanos un arī visus valdības locekļus! Balsošanas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Mārim Rudzītim.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi, lūdzu mazu uzmanību, ja jūs gribat rezultātus dzirdēt!

Andris Ameriks - par,

Raitis Apalups - par,

Pēteris Apinis - par,

Vents Balodis - par,

Aleksandrs Bartaševičs - pret,

Martijans Bekasovs - pret,

Ilmārs Bišers - par,

Viesturs Boka - par,

Jānis Bunkšs - par,

Edgars Bāns - par,

Indulis Bērziņš - par,

Juris Celmiņš - par,

Imants Daudišs - par,

Oļegs Deņisovs - pret,

Roberts Dilba - par,

Viktors Dinēvičs - par,

Juris Dobelis - par,

Vladilens Dozorcevs - pret,

Kārlis Jūlijs Druva - par,

Oļģerts Dunkers - par,

Indulis Emsis - par,

Guntis Eniņš - atturas,

Gunta Gannusa - par,

Aleksandrs Golubovs - pret,

Viesturs Gredzens - par,

Ojārs Grinbergs - par,

Ervids Grinovskis - par,

Oskars Grīgs - par,

Edmunds Grīnbergs - pret,

Māris Grīnblats - par,

Guntars Grīnblats - par,

Edvīns Inkēns - par,

Aigars Jirgens - par,

Roberts Jurdžs - par,

Ernests Jurkāns - par,

Jānis Jurkāns - nebalsoja,

Juris Kaksītis - par,

Viktors Kalnbērzs - par,

Jānis Kazāks - pret,

Aleksandrs Kiršteins - par,

Odisejs Kostanda - pret,

Andrejs Krastiņš - par,

Ilga Kreituse - nebalsoja,

Aivars Guntis Kreituss - nebalsoja,

Ģirts Valdis Kristovskis - par,

Vilis Krištopans - par,

Ludmila Kuprijanova - par,

Janīna Kušnere - pret,

Paulis Kļaviņš - par,

Jānis Lagzdiņš - par,

Aristids Jēkabs Lambergs - par,

Kārlis Leiškalns - par,

Imants Liepa - atturas,

Ādolfs Ločmelis - par,

Modris Lujāns - nebalsoja,

Kristiāna Lībane - par,

Ruta Marjaša - par,

Jānis Mauliņš - pret,

Andrejs Naglis - par,

Valdis Nagobads - par,

Leopolds Ozoliņš - nebalsoja,

Andrejs Panteļējevs - par,

Andrejs Požarnovs - par,

Aida Prēdele - nebalsoja,

Pauls Putniņš - par,

Normunds Pēterkops - par,

Aleksandrs Pētersons - par,

Andris Rubins - nebalsoja,

Jānis Rubulis - par,

Māris Rudzītis - par,

Anta Rugāte - par,

Jānis Rāzna - par,

Andris Saulītis - par,

Atis Sausnītis - par,

Antons Seiksts - par,

Anna Seile - par,

Juris Sinka - par,

Leonards Stašs - nebalsoja,

Viktors Stikuts - par,

Jānis Straume - par,

Jānis Strods - par,

Pēteris Tabūns - par,

Leonards Teniss - par,

Andris Tomašūns - par,

Dainis Turlais - par,

Jānis Urbanovičs - nebalsoja,

Gundars Valdmanis - pret,

Juris Galerijs Vidiņš - par,

Māris Vītols - par,

Elmārs Zelgalvis - atturas,

Ēriks Zunda - par,

Roberts Zīle - par,

Jānis Ābele - par,

Dzintars Ābiķis - par,

Jānis Ādamsons - nebalsoja,

Alfreds Čepānis - par,

Kārlis Čerāns - pret,

Ziedonis Čevers - par. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties un Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Rets gadījums mūsu praksē - nav reģistrējusies Aida Prēdele.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada 7.augusta ārkārtas sesijas sēdi paziņoju par slēgtu.

Godātie kolēģi, sesiju starplaikā vairākiem mūsu kolēģiem ir bijušas apaļas jubilejas. Mēs jūsu vārdā gribētu sveikt Jāni Strodu ar 40 gadu jubileju. (Aplausi.) Leopoldu Ozoliņu - 60 gadu jubilejā. (Aplausi.) Viktoru Stikutu - 35 gadu jubilejā. (Aplausi.) Un Ilgu Kreitusi. (Aplausi.) Paldies, godātie kolēģi.

Latvijas Republikas Saeimas ārkārtas sesiju paziņoju par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute