Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada 6.novembra sēdi. Pirms sākam izskatīt akceptēto darba kārtību, ir iesniegti vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Izskatīsim tos vispirms.

Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz šā gada 6.novembra Saeimas sēdes darba kārtības 8.punktu - likumprojekta “Ieguldījumu sabiedrību likums” izskatīšanu otrajā lasījumā - pārcelt uz Saeimas šā gada 20.novembra sēdi. Vai deputāti iebilst pret šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Lēmums pieņemts. Jautājuma izskatīšana pārcelta.

Nākamais. Ministru prezidents ir iesniedzis Saeimā izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1997.gadam”” un saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz jautājumu iekļaut Saeimas 6.novembra sēdes darba kārtībā un paredzēt balsojumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Vai deputātiem ir iebildumi pret jautājuma par likumprojekta nodošanu komisijām iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā? Iebildumu nav. Godātie kolēģi, ja jūs piekristu, tad mēs to varētu iekļaut pēc darba kārtības 4.jautājuma, sadaļā “Par saņemtajiem likumprojektiem”. Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

Ir Juridiskās komisijas iesniegums, kura saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu par Zaigas Ceras apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi un izskatīt to darba kārtības otrajā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana...”. Pievienots arī Saeimas lēmuma projekts, un tas ir izklāstīts dokumentā nr.3346. Vai deputātiem nav iebildumu pret šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Tātad vabūt varam vienoties, ka mēs to iekļaujam pēc darba kārtības 7.jautājuma, tas ir, sadaļā par amatpersonu ievēlēšanu. Paldies. Deputāti piekrīt.

Desmit deputāti lūdz iekļaut Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā jautājumu par deputāta Pauļa Kļaviņa atsaukšanu no Ārlietu komisijas. Vai deputātiem nav iebildumu pret šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Esam vienojušies, iekļausim to darba kārtības otrajā sadaļā pēc jautājuma, par kuru mēs nupat panācām vienošanos, tas ir, pēc jautājuma par tiesneses Zaigas Ceras iecelšanu. Paldies.

Un vēl. Desmit deputāti lūdz iekļaut darba kārtībā arī jautājumu par deputāta Pauļa Kļaviņa ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā un lūdz šo jautājumu izskatīt darba kārtības otrajā sadaļā. Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nav. Paldies. Esam vienojušies.

Godātie kolēģi, pirms izskatām darba kārtības jautājumus, ir jāizskata arī desmit deputātu iesniegums - saskaņā ar Kārtības ruļļa 65.pantu noteikt šīsdienas sēdē šādu debašu laiku: 5 minūtes - pirmo reizi, 2 minūtes - otro reizi. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Modris Lujāns vēlas runāt. Lūdzu! (Starpsauciens no zāles: “Sakarā ar 7.novembri...”)

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr ieteiktu nepalikt smieklīgiem. It sevišķi tādēļ, ka šodien darba kārtības jautājumu ir pietiekami maz, un it sevišķi tādēļ, ka šodien, man liekas, gandrīz nav politizētu jautājumu, es piedāvātu, lai būtu normālais runas laiks. Es nedomāju, ka šodien vairākumam būtu jābaidās no opozīcijas. Ja vien, protams, kāds no vairākuma pārstāvjiem negrib fiksi aizskriet pie Alfrēda Rubika, lai ar viņu satiktos, vai arī atzīmēt tuvojošos 7.novembri. Tādēļ es piedāvāju, kolēģi, tomēr normālā darba gaitā risināt šodienas jautājumus. Es vēlreiz saku - darba kārtība ir pietiekami īsa, un politizētu jautājumu tajā nav, man personīgi neliekas, ka šoreiz tādi ir. Un tādēļ nevajadzētu ieviest Saeimā šo praksi, ka, lūk, mēs nepārtraukti pēc kaut kādas grupas lūguma vai pēc kādu biedru lūguma samazinām runas laiku. Ja mēs gribam tādu praksi ieviest, tad es varu aicināt, lai Bišera kungs iesniedz šādus labojumus Kārtības rullī, un tad mēs visi zināsim, ka šī ir mūsu parlamenta pastāvīgā sistēma, nevis šādas iniciatīvas.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par iesniegumu? Ernests Jurkāns. Lūdzu!

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Es lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu. Mūsu 17 deputāti pēcpusdienā izbrauc uz Viļņu - uz Baltijas asamblejas sesiju -, tāpēc būtu labi, ja mēs kopīgi beigtu izskatīt šo darba kārtību un izskatītu visus jautājumus. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Ernest, kāds sakars Saeimas darbībai ar Jūsu braucienu!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par deputātu priekšlikumu par debašu laika samazināšanu. 5 minūtes - pirmo reizi, 2 minūtes - otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 23, atturas - 1. Pieņemts.

Pirmais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Par šo jautājumu vēlas runāt deputāts Lujāns.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā es nerunāšu “pret”, es pat teikšu, ka var atbalstīt, bet es gribu norādīt uz to zemo kvalitātes līmeni, kādā bieži tiek iesniegts Ministru kabineta projekts Saeimai. Un es gribētu arī pievērst deputātu uzmanību vienam no kārtējiem pantiem, kas izraisa reti oriģinālas sajūtas. Tas ir 107.pants: “Dzīvnieku slēpšana, neidentifikācija (nemarķēšana) un izvairīšanās no to uzskaites. Ja dzīvnieku īpašnieks slēpj dzīvniekus no valsts veterinārā inspektora, neidentificē (nemarķē) dzīvniekus un izvairās no to uzskaites pašvaldībā, uzliek naudas sodu līdz 25 latiem. Par tiem pašiem pārkāpumiem, ja tie nav novērsti vai izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu līdz 100 latiem.”

Man vienmēr sagādā patiesu prieku Ministru kabineta oriģinālie noteikumi. Man it sevišķi sagādā prieku tas, ka Juridiskajai komisijai kārtējo reizi būs jānodarbojas ar šā interesantā panta labošanu, jo es iedomājos, kā tas notiks. Es domāju, ka arī daudziem deputātiem ir nelegāli kaķi un suņi mājās. Tad parādīsies kāds cilvēks, kas pieklauvēs pie jūsu durvīm un pateiks: “Vai tu neesi noslēpis kādu runcīti, kas tev dzīvo mājās, un, ja esi netīšām noslēpis, tad attiecīgi pirmo reizi tevi sodīs ar 25 latiem, bet, nedod Dievs, ja otro reizi neaiznesīsi viņu... ja nepiereģistrēsi viņu pie Andra Bērziņa Rīgas domē, tad tevi sodīs ar 100 latiem.

Pirmkārt, es gribu norādīt uz šo summu nesamērību. Es patiešām nezinu... Ja Ministru kabinets uzskata, ka šodien Latvijas iedzīvotāji dzīvo tik labi, ka 25 lati vai 100 lati par mīļoto kaķīti ir maza summa, tad - atsevišķiem Ministru kabineta locekļiem vajadzētu nolaisties uz zemes. Otrkārt, mani interesē, kāds izskatīsies tas mehānisms. Ja Ministru kabinets kārtējo reizi piedāvā kaut kādu sankciju sistēmu, tad mani interesē, kas to realizēs un kādā veidā, no pulksten cikiem līdz cikiem. Varbūt sētnieks kārtējo reizi kā padomju laikā rakstīs kādu paziņojumu par to, ka, lūk, kādam kungam vai kundzei mājās ir noslēpts runcītis? Un tādēļ man vienmēr sagādā patiesu prieku Ministru kabinets. Es aicinātu, lai arī Ministru kabineta pārstāvji, kas šodien te ir, tomēr nopietnāk skatās uz tiem projektiem, kurus viņi nosūta, jo citādi mēs bieži vien nonākam smieklīgā lomā. Un es nezinu, vai Saeimas komisijām būtu jābūt kaut kādam attīrīšanas elementam, lai vienmēr labotu Ministru kabineta lielo speciālistu izdarības. Paldies. Es neprasu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret likumprojekta nodošanu minētajām komisijām nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Prezidijs ierosina deputātu Kazāka, Kostandas, Liepas, Kušneres, Veldres un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Par šo runāt ir pieteikušies divi deputāti. Elmārs Zelgalvis - Tautas kustība “Latvijai” vēlas runāt “par”. (Starpsaucieni no zāles: “Jābalso! ...Balsot!”)

E.Zelgalvis (Tautas kustības “Latvijai” frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Sakarā ar to, ka likumprojektā iekļautie priekšlikumi jau tika izskatīti kā grozījumi pašlaik apspriežamajā likumā “Par akcīzes nodokli” un vakar tika izskatīti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, iesniedzēju vārdā atsaucu šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina deputātu Druvas, Vītola, Nagļa, Rubuļa un Putniņa iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Saeimas kārtības rullis”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Druvas, Nagļa, Vītola, Dilbas un Rubuļa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Lēmums ir pieņemts.

Un nākamais - Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1997.gadam”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt par šo jautājumu arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir deputāta Paula Putniņa iesniegums: “Sakarā ar Kārtības ruļļa pirmo daļu lūdzu man piešķirt bezalgas atvaļinājumu privātu iemeslu dēļ no šā gada 12.līdz 13.novembrim.” Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 5, atturas - 4. Atvaļinājums deputātam Paulam Putniņam tiek piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir otrās sadaļas lēmuma projekts “Par I.Vikmanes iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Dokuments nr. 3317 Juridiskajā komisijā ir izskatīts, un Juridiskā komisija aicina Saeimu to atbalstīt - iecelt Irēnu Vikmani par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs bija jāpiesakās rakstiski. Tā kā tas nav izdarīts, lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu! Balsojums būs aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 7. Irēna Vikmane iecelta par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts “Par deputāta Leonarda Staša atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”.

Izskatīsim, godātie kolēģi, dokumentu nr. 3325, ko parakstījuši desmit deputāti. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Izskatīsim jautājumu par deputāta L.Staša atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas. Arī šajā gadījumā balsojums būs aizklāts. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 3, atturas - 5. Deputāts Leonards Stašs ir atsaukts no Pieprasījumu komisijas.

Saskaņā ar mūsu vienošanos nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Zaigas Ceras apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Jums ir izdalīts dokuments nr. 3346 - “Par Zaigas Ceras apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”. Viņai šā gada novembra pirmajās dienās beidzas pirmo divu gadu apstiprināšanas termiņš. Juridiskā komisija ir izskatījusi šo jautājumu un lūdz Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”. Lūdzu!

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij, padomes pārstāvji un tautas kalpi! Mūs lūdz apstiprināt tiesnesi pēc tiesneša, mēs tos tiesnešus neredzam un par viņiem ļoti maz zinām. Un tad mēs laikam viņus apstiprinām tāpēc, ka par viņiem galvo godājamais Grīnblata kungs vai kādas citas institūcijas. Bet šī tiesnese, kuru mēs tagad laikam iecelsim, atvietos vienu citu, par kuru mēs balsojām tikai piecas nedēļas atpakaļ. Un arī par to tiesnesi tika galvots, un mēs akli balsojām, ticēdami kāda cilvēka godaprātam, ka viņš neizvirzīs mums žuļikus, kuri pēc mēneša jau būs jāapcietina par kukuļņemšanu. Un es saprotu, ka it kā vainas nekur nav - ne tur, Tieslietu ministrijā, kas it kā izmeklēja šā cilvēka atbildi par to, ka mēs tādu kropli ievēlējām... Diez vai arī mēs šeit Saeimā būsim vainīgi. Nē taču! Nē! Un vai tad Māris Grīnblats būs vainīgs? Vai viņš ir atvainojies, ka viņš mums tādu kandidātu izvirzījis? Diez vai. Bet kur tad šī spēlīte ved?

Mēs uz mūžu ieceļam kaut kādu cilvēku. Es gribētu, lai mums atbild tas, kurš rekomendēja Baloža kungu. Kurš atbildēs par to, ka mums tika rekomendēts tāds cilvēks, kas mēneša laikā pēc tam ir jāapcietina? Es gribētu saprast... lai Grīnblata kungs mums paskaidro, kas atbild par šo rekomendāciju? Un katru reizi, kad mums priekšā nāks kāds tiesnesis, par kuru mums būtu jābalso ar “jā” vai “nē”, es gribētu zināt, kas ir galvojis par viņu. Citādi, es domāju, mēs nedrīkstam balsot, iecelt tiesnesi uz mūžu tā, kā mēs to darām tagad. Neviens nav atbildīgs. Un tad mums ir bezatbildīga valsts, kur viens tiesnesis laiž lielus kropļus ārā, bet citus tādus kropļus liek cietumā, citus laiž un dara visu kaut ko. Mēs kļūstam smieklīgi, draugi! Lai Grīnblata kungs mums pasaka, kurš galvo par šo kandidātu, kādā veidā viņš ir izraudzīts, cik smagi viņš ir pārbaudīts un kāpēc mēs varam uzticēties šim cilvēkam uz mūžu, ka viņš būs godīgs tiesnesis Latvijā! Paldies. Un pirms tam nebalsosim par šo tiesnesi!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien es diemžēl nevaru piekrist draugam Valdmanim, jo, cienījamie kolēģi, es personīgi uzticos gan tieslietu ministram, gan mūsu valdošajam vairākumam. Es nedomāju, ka viņi ir kaut kādi sīki zaglīši, kas nočiepj konfekti un mēģina aizbēgt. Tādēļ es aicinu Saeimu arī šinī gadījumā atbalstīt tiesnešu kandidatūras. Ir konkrēti iebildumi pret konkrētām figūrām. Bet, ja mēs uzdodam jautājumu: kas nes atbildību?, tad es uzskatu, ka tiešo atbildību nes tieslietu ministrs, jo viņš iesaka Saeimai šīs kandidatūras, viņi ir izgājuši Latvijas Republikas tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pārbaudi. Ir cita lieta, ja tieslietu ministrs nespēj kontrolēt, tad tas ir atsevišķs jautājums, bet, tā kā valdošais vairākums kārtējo reizi ir izteicis uzticību tieslietu ministram, tad, es domāju, arī mums, opozīcijai, vajadzētu šiem kungiem uzticēties, un tādēļ šinī gadījumā es domāju, ka mums ir jāuzticas gan šiem kungiem, gan arī šiem tiesnešiem. Ir cita lieta - ja mēs atradīsim reālus faktus, ka vai nu ir parādījusies nekompetence, vai ir bijusi kāda slēpta informācija, tad es varētu piekrist, ka jāizsaka kādam tiesnesim neuzticība vai ka nav jāatbalsta kāda kandidatūra, bet šinī gadījumā es domāju, ka opozīcijai arī vajadzētu atbalstīt tiesnešu kandidatūras. Ir cits jautājums, ka mums būtu vēlreiz, es domāju, tuvākajā laikā, nopietni jāizskata jautājums par tieslietu ministra atbildību. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam.

Lūdzu! Komisijas vārdā - Grīnblata kungs.

M.Grīnblats. Godātie Saeimas deputāti! Tiesnese Zaiga Cera nav aizvietojusi nupat apcietināto tiesnesi Baloža kungu, bet ir strādājusi Valmieras tiesā jau divus gadus. Visiem deputātiem, tajā skaitā arī tiem, kas nav Juridiskās komisijas locekļi, bija iespējas ierasties Juridiskās komisijas sēdē, uzdot viņai jautājumus. Manuprāt, Lujāna kungs vakar kaut kāda svarīga iemesla dēļ diemžēl nebija ieradies un palaida šo svarīgo brīdi garām, jā... Ir dots izsmeļošs raksturojums par tiesnesi Zaigu Ceru, un attiecībā uz viņu es varu nomierināt Valdmaņa kunga bažas, ka viņa atceltu vairākus spriedumus sakarā ar to, ka tie bijuši pārāk bargi. Tā ka šis nebūs tas gadījums, kad būtu īpaši jābaidās, un lūdzu un aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu par Zaigas Ceras apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 4, atturas - 9. Zaiga Cera apstiprināta par Valmieras rajona tiesas tiesnesi.

Tagad, kolēģi, saskaņā ar mūsu balsojumu izskatām Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Pauļa Kļaviņa atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 6, atturas - 10. Deputāts Paulis Kļaviņš ir atsaukts no Ārlietu komisijas.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Pauļa Kļaviņa ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Vai kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, izteiksim savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 5. Deputāts Paulis Kļaviņš ievēlēts Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā.

Godātie kolēģi! Tātad, kā jūs atceraties, darba kārtības 8. jautājuma (likumprojekts “Ieguldījumu sabiedrību likums”) izskatīšanu mēs pārcēlām uz 20. novembri, tagad izskatām darba kārtības 9. jautājumu. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”. Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs ir 3301. Likumprojekts ir sagatavots trešajam lasījumam, un ir tikai viens priekšlikums. Tas ir no Juridiskā biroja un ir atbalstīts atbildīgajā komisijā. Tas ir par spēkā stāšanās noteikumiem: ir ieteikts izslēgt pēdējo teikumu - par likuma 2. līdz 4. panta spēkā stāšanās laiku. Tas vienkārši ir otrajā lasījumā nepamanīts... tas ir tehnisks grozījums, jo šie grozījumi, kas ir noteikti no 2. līdz 4. pantam, jau ir stājušies spēkā atbilstoši Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem nr. 274. Kā jau es teicu, komisija ir atbalstījusi, un, ja jūs piekrītat un atbalstāt, tad mēs varam balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret Saeimas Juridiskās komisijas atzinumu par Juridiskā biroja priekšlikumu izslēgt pēdējo teikumu - par likuma 2. līdz 4. panta spēkā stāšanās laiku? Šis priekšlikums izklāstīts izskatāmā dokumenta 4. lapaspusē. Deputātiem iebildumu nav? Paldies. Tas ir pieņemts. Debatēs runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Valsts statistikas likums”. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij, augsti godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 3326, tas ir likumprojekts “Valsts statistikas likums”, kas sagatavots trešajam lasījumam.

1. pantā izmaiņu nav. Nē... Par 1. pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums par 2. punktu. Komisija ir to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 1. panta 3. punktu ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas saistīts ar 3. priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Leiškalns, un Juridiskā biroja priekšlikums ir ietverts deputāta Leiškalna priekšlikumā un izteikts labajā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs ir ieteicis mainīt arī 1. panta 4. punktu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 1. pantā vairāk izmaiņu nav. Un par 2. pantu ir atbildīgās komisijas atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī to atbalsta. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 3. pantu nav priekšlikumu, bet komisija pati to ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 3. panta pirmo daļu ir deputāta Leiškalna priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi. (Starpsauciens no zāles: “Otrā daļā!”)

Sēdes vadītājs. Tas ir par 3. panta otro daļu ...

K.Leiškalns. Jā, es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs ierosina 3. panta trešajā daļā vārdu “statistikai” aizstāt ar vārdiem “valsts statistikai”. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot 3. panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 3. panta ceturtā daļa ir redakcionāli precizēta komisijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

K.Leiškalns. Par 4. pantu priekšlikumu nav. 5. pants. Ir Juridiskā biroja priekšlikums par 5. panta pirmo daļu. Komisija ir to atbalstījusi. Un ir arī deputāta Leiškalna priekšlikums par 5. panta pirmo daļu; komisija to nav atbalstījusi, un jāteic, ka tas ir pareizi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 5. panta pirmās daļas redakciju? Deputāts Leiškalns neprasa balsojumu?

K.Leiškalns. Neprasa nekādā ziņā, jo komisija ir pareizi rīkojusies.

Sēdes vadītājs. Tātad pieņemts. Paldies.

K.Leiškalns. 5. panta otrā daļa. Deputāts Leiškalns ierosina... un tālāk jūs varat izlasīt... Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 5. panta piektā daļa ir komisijā redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk.

K.Leiškalns. 11. priekšlikumu - par 6. pantu - ir iesniedzis deputāts Leiškalns, tur ir izmaiņas, panta pārcelšana... Galīgo redakciju jūs varat redzēt tabulas labajā pusē. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 6. panta nosaukumam “Centrālās statistikas pārvaldes finansēšana” un tā 1., 2. un 3. punktam piekrīt? Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. 12. priekšlikums - par 6. pantu - ir no Juridiskā biroja. Komisija to atbalsta, redakcionāli precizējot otrajā lasījumā pieņemto 6. panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret tagadējā 7. panta pirmo un otro daļu? Pieņemts.

K.Leiškalns. Ir vēl viens redakcionāls precizējums, tas ir 8. pantā. 13. priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums izdarīt izmaiņas 7. pantā - skaitli un vārdu “6. pantu” aizstāt ar skaitli un vārdu “4. pantu”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas - 8. pants.

K.Leiškalns. Jā, pēc jaunās numerācijas tas ir 8.pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti 8.panta pirmajai daļai, tās 1. un 2.punktam, otrajai daļai un trešajai daļai piekrīt.

K.Leiškalns. Runājot par trešo daļu, mums jāatzīmē, ka komisija ir redakcionāli precizējusi 8.panta trešo daļu.

Par 9.pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, ietverot to, manuprāt, deputāta Leiškalna priekšlikumā. Tas ietverts jaunajā 6.pantā.

Sēdes vadītājs. To mēs esam jau akceptējuši. Tātad deputāti piekrīt arī šim Juridiskā biroja priekšlikumam, ko akceptējusi komisija. Pieņemts.

K.Leiškalns. 15.priekšlikums ir par 10.panta pirmo daļu. Iesniedzējs deputāts Leiškalns. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Par 10.panta otro daļu mēs redzam 16.priekšlikumu. Iesniedzējs - deputāts Leiškalns. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 11.pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tur ir redakcionāli precizējumi veselā virknē pantu - no 11.panta līdz 15.pantam, kā arī 20. pantā. Komisija to ir atbalstījusi un visi šie precizējumi ir redzami jūsu tabulas labajā ailē gan par 11., gan par 12., gan par 13. un arī par 14.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti šo pantu redakcionālai precizēšanai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 15.pantu ir saņemts priekšlikums no deputāta Leiškalna. To komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 16.pantā komisija ir izdarījusi jaunas redakcionālas izmaiņas, respektīvi, precizējusi pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. 19.priekšlikums ir saņemts no deputāta Kārļa Leiškalna par 17.panta 1.punkta izmaiņām. Komisija šo precizējumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputāts Leiškalns 20.priekšlikumā ierosina izslēgt 17.panta 2.punktu. Komisija to ir atbalstījusi attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 17.panta 2.punkta svītrošanai.

K.Leiškalns. 21.priekšlikumā jūsu padevīgais kalps Leiškalns ierosina papildināt 17.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atkal Leiškalns 22.priekšlikumā izsaka 4.punktu jaunā redakcijā. Komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna priekšlikums par izslēgumu 17.pantā ir guvis komisijas vienprātīgu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja labojumu 18.panta pirmajā daļā komisija ir atbalstījusi, bet 25.priekšlikumā deputāts Leiškalns šo pašu domu ir izteicis precīzāk. Komisija to atbalsta, bet vēl precizē 18.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrī par likumprojektu izteiktajiem un komisijas akceptētajiem labojumiem nr. 24 un 25. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tāpat komisija redakcionāli ir precizējusi otro un trešo daļu šajā 18.pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

K.Leiškalns. Ceturtajā daļā par 18.pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums nr. 26. Komisija atbalsta šo priekšlikumu, bet redakcionāli precizē pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. 18.panta piektajā daļā ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 28.priekšlikums nāk no deputāta Leiškalna. Komisija atbalsta un neko vairs šeit neprecizē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. 29.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja par izslēgumu 18.panta sestajā daļā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti... Vēlas runāt Kārlis Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! 18.panta sestā daļa, kuru Juridiskais birojs piedāvā izslēgt, pagaidām nosaka, ka individuālos statistiskos datus nedrīkst izmantot par juridisku pierādījumu. Tāda ir mūsu pašreiz akceptētā norma, bet acīmredzot šajā ziņā Juridiskajam birojam ir taisnība, ka būtu jāļauj arī šos individuālos statistikas datus izmantot par juridisku pierādījumu tajos gadījumos, kad tas ir nepieciešams. Nebūtu pareizi, ja cilvēks statistikā, statistiskajās atskaitēs var rakstīt kaut ko vienu, bet patiesībā ir kaut kas cits. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu, jo cilvēkam statistikā ir jāuzrāda patiesība. Un, ja viņš šo patiesību ir uzrādījis un ja tā tiešām ir patiesība, tad tur nav nekādu problēmu, ka šos datus varētu izmantot arī kā juridisku pierādījumu. Līdz ar to es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt un izslēgt to daļu, kas nosaka, ka individuālos statistikas datus nedrīkst izmantot kā juridisku pierādījumu. Paldies. (Starpsauciens no zāles: “Nekādā gadījumā!”)

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šis ieraksts nonāk pretrunā ar Kriminālprocesa kodeksu un Civilprocesa kodeksu, kuri paredz, kādus datus var izmantot tiesās par pierādījumiem. Es saprotu, ka te ir zināmas problēmas ar konfidencialitāti, bet ne tikai statistikā mums ir problēmas ar konfidencialitāti. Taču, ja tas ir nepieciešams kādas lietas, it sevišķi krimināllietas, izskatīšanai, tad šajā gadījumā ir augstākas vērtības, un tad šai konfidencialitātei ir jāpārkāpj pāri. Mēs paši labi redzam, cik grūti šodien rit šīs Lihtenšteinas lietas izmeklēšana, kā mums tur ir jāmeklē, kā es vakar dzirdēju, visādi modeļi un savienojumi un tā tālāk. Un tad mēs pēkšņi atteiksimies no pierādījumiem, kas ir oficiāli iesniegti un atrodas valsts iestādē. Protams, šos pierādījumus neviens nevar uzskatīt par absolūtiem, tie ir jāvērtē, un to izprasīšana var notikt tikai tad, ja tas ir valsts interesēs, bet absolūtu šo dokumentu izslēgšanu no pierādījumu loka jau iepriekš es uzskatu par nepamatotu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Leiškalna kungs.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Komisijā bija tieši tādi paši strīdi, un Bišera kungs jau tad... Es nevaru izrunāt to sarežģīto vārdu, kas sākas ar “ko”, man var samežģīties mēle, tāpēc pateikšu, ka konceptuāli šis likums uzliek par pienākumu šos izsniegtos apsekojumos iegūtos datus turēt par noslēpumu. Mēs šajā likumā nevaram viena panta daļā nonākt pretrunā ar visā likumā ietverto koncepciju un ideju.

Otrs. Statistikas dati bieži vien pēc to iegūšanas būtības ir izlases veidā, un neviens šobrīd nevar galvot par to absolūtu precizitāti. Un, ja mēs gribam valstī sakārtot statistikas lietas, ja mēs gribam iegūt maksimāli precīzus datus, tad mums ir jāpasaka, ka ziņu sniedzējiem, šo datu apsekošanas objektiem ir garantēta faktu turēšana noslēpumā. Un nevajag minēt lietas, kuras patiesībā nevar kalpot par juridisku pierādījumu, bet var kalpot operatīvās izmeklēšanas gaitā. To visādā veidā var izmantot jurisdikcijā, tiesvedībā un pat notiesāšanā, bet ne kā juridisku pierādījumu. Tāpēc aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu par izslēguma 18.panta sestajā daļā noraidīšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputāta... piedodiet, Juridiskā biroja priekšlikumu - svītrot 18.panta sesto daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 10, atturas - 7. 18.panta sestā daļa tiek svītrota.

K.Leiškalns. Žēl. Taču pāriesim pie 19.panta. Komisija ir redakcionāli precizējusi 19.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 30.pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums un plašāks...

Sēdes vadītājs. 30.priekšlikumā...

K.Leiškalns. 30.priekšlikumā ir Juridiskā biroja ieteikums par 20.panta pirmo daļu. Komisija to ir atbalstījusi, šajā priekšlikumā ietverot ieteikumus no deputāta Kārļa Leiškalna prasījuma par 20.panta pirmo daļu, tātad ir apvienojusi šos abus priekšlikumus. Komisija šo pantu ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 20.panta nosaukumam un pirmās un otrās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Sestajā nodaļā ir redakcionāli precizēts nodaļas virsraksts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 21.pantu komisija ir redakcionāli precizējusi, kaut gan neviena priekšlikuma par šo pantu nav bijis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 32.priekšlikums nāk no Juridiskā biroja par pārejas noteikumiem. Komisija visnotaļ ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Aicinu jūs nobalsot par likumprojekta “Valsts statistikas likums” pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par -56, pret - nav, atturas - 6. Likums ir pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām””. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3308. Tie ir priekšlikumi par grozījumiem likumprojektā “Par svētku un atceres dienām”. Līdz šim momentam komisijā šādi priekšlikumi nav iesniegti, bet komisija vienkārši likumprojektu precizēja redakcionāli un juridiski.

Pirmais precizējums bija likuma nosaukumā.

Otrais priekšlikums precizēja ievaddaļas redakciju.

Trešais. Pirmajā lasījumā tika izskatīts jautājums par 20.janvāri kā 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienu, tas ir, papildināt 2.pantu pēc vārdiem “noteikt par atceres dienām” ar vārdiem - “20.janvāri 1991.gada - barikāžu aizstāvju atceres dienu”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atzinumiem, par kuriem ziņoja Nagļa kungs, kas ir izteikti dokumentā un iesniegti deputātiem? Deputāti piekrīt. Iebildumu nav. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

A.Naglis. Trešajam lasījumam priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 10.novembrim.

Sēdes vadītājs. Līdz 10.novembrim nedrīkst noteikt šo datumu, tas ir pārāk īss, Nagļa kungs! Nu tad 11...

A.Naglis. Nu tad līdz 11.novembrim

Sēdes vadītājs. Līdz 11.novembrim. Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 2894 un nr.3309. Kā jūs redzat, neviens jauns priekšlikums otrajam lasījumam nav iesniegts. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt pamatgrozījumu Valsts noslēpumu likumā un nobalsot to otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Galīgais tas nav, Druvas kungs, jo šis likumprojekts nav steidzams. Tas ir otrais lasījums, bet galīgais tas nav.

K.J.Druva. Es atvainojos, es biju...

Sēdes vadītājs. Paldies, Druvas kungs! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 5, atturas - 1. Pieņemts. Tagad, lūdzu, Druvas kungs, kādi ir jūsu priekšlikumi?

K.J.Druva. Es lūgtu noteikt termiņu - 12.novembri.

Sēdes vadītājs. 12.novembris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi, mēs strādasim ar dokumentu nr. 3310 un nr. 3224. Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja savā kārtējā sēdē grozījumus Obligātā militārā dienesta likumā. Šeit ir trīs mazi grozījumi, kas īstenībā saskaņo Iekšlietu ministrijas struktūru, Robežsardzes struktūru un Ugunsdzēsības struktūru uzdevumus ar Obligātā militārā dienesta likumu. Līdz ar to, pirmkārt, komisija nobalsoja un lūdz atzīt šos grozījumus par steidzamiem.

Un otrs. Tad es lūgšu jūs nobalsot un atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi! Tad es lūdzu jūs atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi! Es lūgtu iesniegt grozījumus otrajam lasījumam līdz 12. novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Druvas kunga minēto datumu - 12. novembri? Otrā lasījuma termiņš, Druvas kungs, arī ir jāizskata!

K.J.Druva. Es lūgtu par otrā lasījuma termiņu noteikt...

Sēdes vadītājs. 20. novembris ir pēc divām nedēļām.

K.J.Druva. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt tam? Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts Jurdžs. Piedodiet, Jurdža kungs, jūsu vārds izkūpēja no galvas!

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Roberts Jurdcs.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs. Paldies.

R.Jurdžs. Cienījamā Saeima! Cienījamais Prezidij! Tātad likumprojekts “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā” ir izstrādāts Labklājības ministrijā un ir ienācis komisijā no Ministru kabineta. Tas nosaka izmaiņas, kā aprēķināma vidējā izpeļņa. Tātad tas nosaka, no kā tā būtu aprēķināma - no darba algas, piemaksām un prēmijām par darbu sešos kalendāra mēnešos. Šeit ir aprunāta šī vidējās izpeļņas aprēķināšana visos gadījumos, lai precizētu stāvokli valstī. Lūdzu balsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, Jurdža kungs, jūsu apsvērumus par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

R.Jurdžs. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 14. novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31 un Rīgā, Vaļņu ielā 32 nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu nr. 3223. Bez tam vēršu jūsu uzmanību uz to, ka jums pēc Juridiskās komisijas priekšlikuma papildus ir izdalīts arī dokuments nr. 3320, kur ir atspoguļotas ziņas par minētajiem namīpašumiem, to vēsturi.

Es domāju, visi deputāti atceras, ka mēs šajā zālē noraidījām Ministru kabineta Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtos noteikumus par šo namīpašumu nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai. Pēc tam 11 deputāti atkārtoti iesniedza analoģisku priekšlikumu, kuru Saeima nodeva Juridiskajai komisijai. Juridiskā komisija izskatīja šo priekšlikumu. Tā nolēma atbalstīt minēto priekšlikumu un virzīt pirmajam lasījumam.

Juridiskā komisija apzinājās, ka mēs radām zināmu precedentu, un mēs jau šodien jūtam, ka pēc šā precedenta ir ienākuši arī citi priekšlikumi par valsts īpašuma bezmaksas nodošanu atsevišķām sabiedriskajām organizācijām, bet tajā pašā laikā Juridiskā komisija tomēr nolēma atbalstīt minēto priekšlikumu. Un šeit galveno lomu spēlēja divi momenti.

Pirmkārt, jautājums ir par to, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir nodevusi valstij visai lielus namīpašumus, daudzus objektus, par kuriem nav saņēmusi nekādu kompensāciju. Mēs, protams, neuzskatām, ka šis ir kompensācijas darījums, tomēr Juridiskā komisija tika apsvērusi arī šo jautājumu. Taču pats galvenais ir tas, ka mēs ar pašu apstiprinātajiem starptautisko cilvēktiesību dokumentiem esam uzņēmušies saistības atbalstīt arodbiedrību darbību un radīt to darbībai nepieciešamos apstākļus. Un šinī sakarā Juridiskajai komisijai tas bija galvenais iemesls, kāpēc Juridiskā komisija pieņēma lēmumu - virzīt šo priekšlikumu pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 4, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu, Bišera kungs!

I.Bišers. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 15. novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 15. novembri? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Jānis Ābele. Lūdzu!

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godājamais Prezidij! Augsti godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3321 - “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”. Komisija ir saņēmusi vienu ierosinājumu un izdarījusi pantos vairākus redakcionālus precizējumus.

Pirmais redakcionālais precizējums ir 1. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 1. pantā visiem izdarītajiem precizējumiem? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

J.Ābele. Tātad jāpiekrīt visiem precizējumiem 1. pantā.

Pārejam pie nākošā panta. 3. pants, kura trešajā daļā arī izdarīts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies, pieņemts.

J.Ābele. Līdzīgs precizējums ir izdarīts 5. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. Precizējums ir arī 6. pantā.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti akceptē. Pieņemts.

J.Ābele. Ir saņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas precizējums 8.pantā, ko atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu 8. pantā. Pieņemts.

J.Ābele. Minētajā tabulā attiecībā uz 9. pantu ir neliela kļūda. Redakcionālais precizējums attiecas uz 9. panta ceturto daļu, nevis uz trešo, kā ir iezīmēts tabulā.

Sēdes vadītājs. Paldies, pieņemts. Skatīsim tālāk!

J.Ābele. 10. pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Paldies. Ābeles kungs, par visiem redakcionālajiem precizējumiem, kurus nav iesnieguši deputāti, bet ir izdarījusi komisija, ziņot nav nepieciešams.

J.Ābele. Paldies. Tātad atliek tikai akceptēt...

Sēdes vadītājs. Ja deputātiem būs iebildumi pret kādu no komisijas izdarītajiem precizējumiem, deputāti par to teiks.

J.Ābele. Tātad komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 10., 12., 14., 15., 17., 19., 21.pantā izdarītajiem redakcionālajiem precizējumiem? Deputāti piekrīt. Vai deputāti piekrīt pārejas noteikumu redakcijai? Arī piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

J.Ābele. Ierosinājumus lūdzam iesniegt līdz 15.novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 15.novembri? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ābele. Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - likumprojekts “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”, pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā... Vai ir ziņotājs no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas par šo likumprojektu? Nav. Skatīsim nākamo - 18.jautājumu. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ieņēmumiem no meža resursu realizācijas”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Gunta Gannusa.

G.Gannusa (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3322. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja un akceptēja pirmajam lasījumam likumu “Par ieņēmumiem no meža resursu realizācijas”. Šajā likumā nav sasaistes ar 1997.gada 1.janvārī pieņemto likumu par nekustamā īpašuma nodokli. Likuma “Par ieņēmumiem no meža resursu realizācijas” 5.pantā noteikts, ka ieņēmumi no meža resursu realizācijas sadalāmi pagastu un pilsētu budžetā kā samaksa par lietošanā esošā meža fonda zemes izmantošanu, un ir 30%. Tā kā šajos abos likumos nav sasaistes, tad šajos likumos ir jāizdara grozījumi, un tāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pieņēma šo likumu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus atbalstīt šo likumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

G.Gannusa. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 14.novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 14.novembri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem””, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godājamais Prezidij! Augsti godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3323.

Ir saņemti vairāki priekšlikumi. Par 2.pantu ir saņemts priekšlikums no Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Jāņa Lapšes. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. Ir saņemts arī attiecīgās ministrijas valsts sekretāra Jāņa Lapšes priekšlikums par 5.pantu. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 5.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. Ir izdarīti redakcionāli labojumi likuma 6.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti redakcionālajiem labojumiem likuma 6.pantā piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, mums ir tik daudz darba, ka nav laika strādāt savu tiešo darbu... Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

J.Ābele. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 21.novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 21.novembri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Ābele. Godājamie deputāti, paldies par darbu!

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - likumprojekts “Par pārtikas aprites uzraudzību”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.3324, tas ir likumprojekts “Par pārtikas aprites uzraudzību”, kas izskatāms otrajā lasījumā, pa pantiem. Pirmais priekšlikums ir par likumprojekta nosaukumu, tas ir no Viktora Dinēviča. Komisija neatbalstīja likumprojekta nosaukuma maiņu.

1.pantā ir redakcionāli labojumi, vairāki redakcionāli labojumi, ko izdarījusi komisija. Lūdzu jūs neiebilst pret attiecīgajiem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šim komisijas atzinumam? Paldies. Piekrīt.

K.Leiškalns. 2.pants. Komisija nav saņēmusi deputātu priekšlikumus, bet, intensīvi strādājot ar likumprojektu, ir veikusi redakcionālus labojumus, kurus es lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti redakcionāliem labojumiem piekrīt. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. 3.pantā arī ir tikai redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 4.pantā ir redakcionāli labojumi vairākās šī panta daļās.

Sēdes vadītājs. Deputāti tos atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Arī 5.pantā ir redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 6.pants ir ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 8.pantā tāpat ir vairāki redakcionāli labojumi, kurus izdarījusi komisija. Tie ir pirmajā un trešajā panta daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 9.pants ir redakcionāli labots pirmajā, otrajā un trešajā daļā, kā arī turpmākajās daļās.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī to atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 10.pants. Komisija ir saņēmusi deputāta Guntara Grīnblata priekšlikumu izteikt pantu šādā redakcijā. Komisija, rūpīgi izstudējusi Grīnblata priekšlikumu, ir nolēmusi to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Ir deputāta Grīnblata priekšlikums 10.panta otro daļu izteikt citā redakcijā. Komisija deputāta Guntara Grīnblata priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Neatlaidīgais deputāts Guntars Grīnblats prasa labot arī panta trešo daļu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

K.Leiškalns. 11.pantā ir komisijas izdarīts redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 12.pantā nav ne priekšlikumu, ne labojumu. 13.pantu ir komisija redakcionāli labojusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Komisija ir saņēmusi arī deputāta Guntara Grīnblata iesniegtos labojumus 13.panta otrajā daļā. Komisija tos ir uzklausījusi, atbalstījusi un iekļāvusi redakcijā, ko jūs redzat jūsu tabulas labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 14.pantā ir virkne komisijas izdarītu redakcionālu labojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 15.panta otrā daļa ir komisijā redakcionāli labota.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 16.pantā nav izmaiņu. 17.pantā ir labojumi tā otrajā daļā, tos ir izdarījusi komisija, strādājot pie likumprojekta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tādi paši labojumi ir arī panta otrajā un trešajā daļā. 18.pantā ir virkne redakcionālu labojumu, ko ir veikusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šiem redakcionālajiem panta labojumiem nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. 19.pants ir atbildīgajā komisijā redakcionāli labots.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 20.pantā ir redakcionāls labojums pašā panta hipotēzē un vairākās tā daļās.

Sēdes vadītājs. Deputāti 20.panta redakcijai piekrīt.

K.Leiškalns. Ir arī 20.panta devītās daļas labojums, kuru ierosina deputāts Grīnblats un atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 20.pantā nav labojumu. 21.pants. Deputāts Grīnblats liek izteikt pantu sev vēlamā redakcijā. Komisija deputāta Grīnblata priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 22.pants. Panta pirmā daļa paliek spēkā. Ir deputāta Grīnblata priekšlikums izteikt citādā redakcijā otro daļu. Komisija to ir atbalstījusi daļēji, iekļaujot komisijas izstrādātajā galaredakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tālāk seko vairāki redakcionāli labojumi šajā pantā, kurus komisija pati ir veikusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

K.Leiškalns. 21.pants. Komisija redakcionāli labo panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 24.pantā ir komisijas izdarīti redakcionāli labojumi, kas, manuprāt, uzlabo šo likuma pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē.

K.Leiškalns. Nobeiguma noteikumi ir redakcionāli laboti.

Sēdes vadītājs. Deputāti to atbalsta.

K.Leiškalns. Pārejas noteikumi. Ir deputāta Grīnblata priekšlikums (nr.9) - izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi deputāta Grīnblata priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Otrā daļa. Komisija redakcionāli precizē pārejas noteikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 10.priekšlikums un pēdējais priekšlikums - ir deputāta Grīnblata ieteiktā redakcija pārejas noteikumu trešajai daļai. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti, mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus un redakcionālos labojumus, tāpēc es aicinu jūs balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Nr.6-SB

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies, godātie deputāti! Komisija lūdz par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 5. decembri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 5. decembri. Paldies, pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - patstāvīgais priekšlikums par Jurija Verbas uzņemšanu Latvijas pilsonībā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā... ziņotāja laikam nav. Paldies, jautājums netiek skatīts.

Godātie kolēģi, pirms sēdes slēgšanas izskatīsim desmit deputātu iesniegumu, kuru parakstījuši 10 deputāti, viņi ierosina pārcelt Saeimas 6. novembra vakara sēdi uz 13. novembri. Vai kāds vēlas par šo priekšlikumu runāt “par” vai “pret”? Runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu arī nav. Paldies, pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir iesniegta vesela virkne - neesmu paspējis saskaitīt - deputātu pieprasījumu Ministru kabinetam un ministriem. Nododam tos Pieprasījumu komisijai.

Par dokumenta nr. 3359 motivāciju vēlas runāt Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Tik tālu mēs esam nonākuši, ka Saeima vairs nav spējīga normāli strādāt tādā ritmā, kādā viņai būtu jāstrādā, un deputātu vairākums sistemātiski atceļ tās sēdes, kas ir paredzētas ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem. Un līdz ar to, lai saņemtu tiešām izsmeļošas atbildes no ministriem, kuras ir pēc būtības, mēs esam spiesti šos jautājumus, kurus mēs esam iesnieguši un uz kuriem mēs neesam šīs atbildes saņēmuši, pārformulēt kā pieprasījumus. Tas ir tas, ko mēs tagad darām un ko mēs darīsim arī turpmāk, līdz tam brīdim, kamēr šeit kāds saprātīgs risinājums tiks panākts. Šis konkrētais pieprasījums ir pieprasījums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Guntaram Krastam, Latvijas Republikas ekonomikas ministram Atim Sausnītim un Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Anatolijam Gorbunovam, un pieprasījuma objekts ir bezdarba problēma Latvijā. Saeimas deputāti, kas ir šā pieprasījuma iesniedzēji, uzskata, ka bezdarbs - un jo sevišķi ilgstošs bezdarbs - ir viens no būtiskākajiem sociālās spriedzes avotiem Latvijā. Un tādēļ mēs pieprasām no valdības, pirmkārt, sniegt deputātiem precīzus datus par to, kāds ir bezdarba līmenis Latvijas pagastos un pilsētās, jo mēs skaidri zinām, ka dažādās Latvijas vietās šie dati atšķiras kardināli. Ir tādas apdzīvotas vietas, tādi ciemati, mazpilsētas, kurās faktiskais bezdarba līmenis ir pat ļoti tuvu pie 80%. Mūs interesē valdības oficiālā statistika.

Otrkārt. Kādus konkrētus pasākumus valdība veic bezdarba samazināšanai Latvijas novados, pagastos un pilsētās, un ko konkrēti valdība dara, ko konkrēti tā jau ir izdarījusi ilgstošā bezdarba problēmas risināšanai Latvijas pagastos un pilsētās?

Bez tam mūs interesē, kad valdība izstrādās un īstenos bezdarba samazināšanas nacionālo programmu, kas respektē Latvijas novadu, pilsētu un pagastu teritoriālās un sociālās īpatnības. Tas nav pieļaujams, ka šī bezdarba problēma arī turpmāk tiek ignorēta. Tā tas ir bijis līdz šim. Faktiski nekas līdz šim nav ticis darīts pozitīva risinājuma panākšanai.

Mūs nevar apmierināt tāda situācija, ka kāda neliela politiska elite Rīgā, izmantojot valsts varas instrumentus, panāk pati savu vajadzību nodrošināšanu ar nodokļos savākto naudu, bet tautas lielākā daļa, sabiedrība, ir spiesta dzīvot nabadzībā. Ir nepieciešams panākt, lai Latvijā tiktu ievērota arī zināma reģionālā solidaritāte, ka saimnieciskā attīstība koncentrējas ne tikai Rīgā, bet arī attālākos Latvijas novados, piemēram, Latgalē. Protams, ir ļoti labi, ka saimnieciskā attīstība notiek Rīgā, bet nav pieļaujams tas, ka šī saimnieciskā attīstība nenotiek citos reģionos. Tāpēc, ņemot vērā to, ka mēs neesam saņēmuši izsmeļošu atbildi uz šo mūsu formulēto jautājumu un mums nav iespējas uzdot papildjautājumus ministru kungiem jautājumu un atbilžu sēdēs, mēs prasām šo pieprasījumu nodot Pieprasījumu komisijai, izskatīt to pēc būtības, debatēt par to un pēc tam virzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais ir pieprasījums. Dokuments nr. 3358. Motivācijai vārds Kārlim Čerānam.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Kā jau teicu, Saeimas valdošais vairākums ar savu balsojumu sistemātiski atceļ jautājumu un atbilžu sēdes un mums nav iespējas izskatīt mūsu jautājumus Saeimas sēdēs pēc būtības, un tāpēc mēs esam spiesti šos mūsu jautājumus pārformulēt kā pieprasījumus. To mēs darām un to mēs darīsim līdz tam brīdim, kamēr tiks panākts kāds saprātīgs risinājums šai problēmai.

Šajā pieprasījumā, kas ir adresēts Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministram Celmiņam, mēs lūdzam informēt deputātus par to, kā Latvijas valsts palīdz skolotājiem to tālākas izglītošanas procesā. Mēs esam bijuši daudzās Latvijas skolās, un skolotāji sūdzas, ka viņiem šīs iespējas īstenot tālāku izglītošanos tiek gadu no gada būtiski samazinātas. Problēma ir tā, ka valsts sistemātiski gadu no gada izdala aizvien mazāk līdzekļu skolotāju tālāk izglītošanai. Mēs skaidri zinām - un es domāju, ka to apzinās arī pārējie deputāti, - ka mēs nevaram atļauties mūsu valstī realizēt valsti degradējošu izglītības politiku, kas diemžēl notiek tajā gadījumā, ja skolotājiem netiek dotas iespējas pilnveidot pašiem savas zināšanas. Tajā pašā laikā valsts izvirza prasības skolotājiem celt savu kvalifikāciju. Tas ir ļoti labi, skolotājiem ir jāceļ kvalifikācija, bet šīm prasībām ir jābūt sabalansētām ar skolotājiem reāli piedāvātajām iespējām šim darbam. Diemžēl tas tā nenotiek. Mēs labi zinām, ka skolotāju algas vēl joprojām būtiski atpaliek no ierēdņu algām, kaut arī dažas valdības savās deklarācijās bija rakstījušas, ka skolotāju algas būtu pakāpeniski tuvināmas ierēdņu algām. Diemžēl tas tā nenotiek.

Ja mēs runājam konkrēti par skolotāju tālāku izglītošanu, tad jāteic, ka vislielākās problēmas ir attālāko Latvijas novadu skolotājiem, kam līdzās maksājumiem par pašiem šiem kursiem un lielam laika patēriņam ceļā ir nepieciešamas arī ievērojamas naudas summas, ko tērēt ceļa izdevumiem. Diemžēl valdība nav spējusi nodrošināt pietiekamu atbalstu arī šo skolotāju tālākas izglītošanas procesam. Tautas kustība “Latvijai” uzskata, ka šai problēmai ir nepieciešams rast risinājumu. Diemžēl mūs nevar pilnībā apmierināt valdības atbildes, kaut arī zināmi fakti tur tika doti, un tieši šis negatīvais izklāsts... Un tāpēc, ņemot vērā to, ka valdošais vairākums ir atcēlis un sistemātiski atceļ Saeimas sēdes, kas paredzētas ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem, mēs esam spiesti šo jautājumu virzīt Celmiņa kungam kā pieprasījumu. Citos gadījumos mēs, protams, to nedarītu, bet šobrīd mēs esam to spiesti darīt un izskatīt to tādā kārtībā, kāda ir paredzēta deputātu pieprasījumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais ir dokuments nr. 3357, pieprasījums. Motivācijai vārds Kārlim Čerānam.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Kā jau teicu, Saeimas vairākums sistemātiski atceļ tās sēdes, kas Saeimai ir paredzētas ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem. Tāpēc mēs esam spiesti attiecīgos jautājumus noformulēt kā pieprasījumus. Mēs to darām un darīsim arī turpmāk. Es ceru, ka arī citi deputāti rīkosies šādā pašā veidā līdz tam brīdim, kamēr šeit tiks panākts kāds saprātīgs kompromiss un saprātīgs risinājums, kad Saeima tiešām sāks normāli strādāt tādā veidā, kā viņai ir jāstrādā.

Šis konkrētais pieprasījums ir Ministru prezidentam Krastam, ārlietu ministram Birkavam, satiksmes ministram Krištopanam un ekonomikas ministram Sausnītim. Šajā pieprasījumā mēs prasām motivāciju, kāpēc Latvijas un Krievijas robežpunkts Vecumos netiek atvērts starptautiskiem kravu pārvadājumiem. Un mēs prasām: vai valdībai nav zināms, ka robežpunkta atvēršana dotu papildu kravu apgrozījumu Balvu un Gulbenes rajona dzelzceļa līnijās? Un tas viegli varētu nodrošināt šo līniju rentabilitāti.

Mēs bijām šo jautājumu jau uzdevuši Saeimas deputātu jautājumu formā, diemžēl tā atbilde, ko mēs esam saņēmuši, nekādā veidā nevar mūs apmierināt, jo Ekonomikas ministrija uzskata, ka dzelzceļa līnijas atvēršana kravu pārvadājumiem caur Vecumu robežpunktu tiešām ir vajadzīga, bet nekas netiek teikts par to, kāpēc šie kravu pārvadājumi caur Vecumiem šobrīd nenotiek. Ja jau šā robežpunkta atvēršana tiešām ir nepieciešama, tad izdariet to! Kāpēc šobrīd vēl joprojām tas nav noticis? Var jau būt arī tā, ka ekonomikas ministrs nezina to, ka šie kravu pārvadājumi caur Vecumu robežpunktu nenotiek, bet tad tādā gadījumā viņš nebūtu cienīgs ieņemt ekonomikas ministra amatu. Es domāju, ka, virzot šo

Nr. 7-MC

jautājumu pieprasījuma formā, mēs arī to varēsim noskaidrot.

Mēs varētu šo papildjautājumu uzdot ļoti viegli arī jautājumu un atbilžu sēdē, bet diemžēl Saeimas valdošais vairākums šādu iespēju mums nav devis. Un tas nekādā gadījumā nav pieļaujams, ka valdošais vairākums savā politikā risina tikai Rīgas un tās tuvākās apkārtnes problēmas, aizstāv tikai Rīgas un tuvākās apkārtnes intereses un it kā savā prātā ir jau novilcis Latvijas robežu caur Siguldu, Ogri, Jelgavu un Tukumu, bet tas, kas ir ārpus šīs robežas, tas valdošo vairākumu acīmredzot neinteresē. Mēs kategoriski protestējam pret šādu izkārtojumu un mēģinājumiem šādā veidā īstenot valdības politiku, un tāpēc mēs pieprasām arī pilnīgi konkrētu pievēršanos arī Latvijas attālāko novadu problēmām. Es aicinu tomēr pilnīgi iedziļināties un saprast, kāpēc Balvu un Gulbenes rajonā dzelzceļam ir šīs problēmas un kāpēc netiek atvērts šis otrais robežpunkts ar Krieviju dzelzceļa kravu pārvadājumiem. Mēs zinām, ka arī Terehovas punkta caurlaidība ir ierobežota, un tāpēc mēs pieprasām, lai tiktu atvērts arī šis otrais robežpunkts un lai tiktu sniegts izsmeļošs situācijas skaidrojums par to, kas tur ir noticis un kādas ir problēmas, lai tiktu panākts pozitīvs risinājums.

Es aicinu nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai un izvērtēt to kā pieprasījumu. Diemžēl mums tas ir nepieciešams, mums nav citas iespējas, bet pēc tam nākamajā reizē to vajag izdebatēt un arī pieņemt par to attiecīgu lēmumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nododam šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Nākamais pieprasījums ir dokuments nr. 3356. Vārds motivācijai Kārlim Čerānam.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Saeimas valdošais vairākums sistemātiski atceļ tās sēdes, kas ir noteiktas valdības ministru atbildēm uz Saeimas deputātu jautājumiem, un tāpēc mēs esam spiesti tos jautājumus, ko mēs esam izvirzījuši kā jautājumus, tagad pārformulēt kā pieprasījumus. To mēs darām un to mēs darīsim arī uz priekšu līdz tam brīdim, kamēr tiks panākts kāds saprātīgs kompromiss. Un es ļoti ceru, ka arī pārējie deputāti rīkosies analoģiskā veidā.

Šis konkrētais pieprasījums ir adresēts Latvijas Republikas Ministru prezidentam Krasta kungam, finansu ministram Zīles kungam un Latvijas Republikas valsts ieņēmumu valsts ministrei Počas kundzei. Un šis jautājums tika... Es varu pagaidīt, kamēr jūs pārtrauksit smieties... Es varu pagaidīt arī līdz tam brīdim...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es lūdzu nomierināties! Uzstājas deputāts Čerāns.

Lūdzu, turpiniet! Lūdzu ievērot klusumu un saglabāt pacietību, jo līdz pārtraukumam atlikušas vairs tikai dažas minūtes

K.Čerāns. Es varu izteikt pateicību deputātiem Požarnovam, Vidiņam un Jurdžam par to interesi, ko viņi pastiprinātā veidā izrāda pret šo tematiku, jo ir nostājušies pašā tribīnes priekšā. Es domāju, ka, ja šeit zālē būtu televīzijas kamera, tad būtu ļoti interesanti vērot šo trīs “brālīšu” izturēšanos šobrīd Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, es aicinu jūs runāt pēc būtības.

K.Čerāns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Šis konkrētais pieprasījums ir motivēts ar to, ka mums ir nepieciešams izvērtēt valdības noslēgto līgumu efektivitāti, un tāpēc mēs jau pavasarī vēl iepriekšējai valdībai pieprasījām skaidrojumu un lūdzām sniegt deputātiem ziņas par visām alkohola kravām, kas ir aizturētas Latvijā, izmantojot sadarbību ar “Crown Agents”, - to, kad konkrētā krava ir tikusi aizturēta, kāds ir tās apjoms un kāda ir tās vērtība.

Tāpat mēs lūdzām informēt, kuras no minētajām kravām vai to daļas ir tikušas konfiscētas, bet kurām aizturēšana ir izrādījusies nepamatota. Diemžēl mums ir signāli par to, ka šīs “Crown Agents” darbības rezultātā aizturēto alkohola kravu lielu daļu pēc tam ir nācies atbrīvot, un tas ir radījis tikai papildzaudējumus valstij.

Mūs arī interesē pilnīgi konkrēti uzzināt to, cik naudas ir budžetā ieņemts no konfiscēto alkohola kravu realizācijas un kā tiek iekasēti naudas sodi par muitas režīma pārkāpšanu. Mēs lūdzam norādīt datus par katru kravu atsevišķi, jo mums tiešām interesē šī patiesā situācija un objektīvā analīze. Un mēs arī prasām: kādas naudas summas valsts ir bijusi spiesta samaksāt sakarā ar nelikumīgu vai nepamatotu alkohola kravu aizturēšanu sadarbībā ar “Crown Agents” un kādas soda naudas vai kompensācijas kravu īpašniekiem vai to pārstāvjiem valsts ir bijusi spiesta samaksāt? Mēs atceramies šo smago diskusiju, kas pagājušajā gadā bija par šiem jautājumiem, un mums tiešām interesē objektīvā situācija un patiesā bilance, kāda valstī ir izveidojusies šajā ziņā, lai varētu gūt no šiem faktiem situācijas galīgo novērtējumu. Diemžēl mums jautājumu un atbilžu sēdē nav bijusi iespēja pārrunāt šos jautājumus ar Počas kundzi, un tāpēc mēs esam spiesti šo problēmu virzīt kā deputātu pieprasījumu.

Aicinu to nodot Pieprasījumu komisijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Pirms pārtraukuma vārds trim paziņojumiem. Andrim Rubinam - par komisijas sēdi.

A.Rubins (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Deputāti, Ārlietu komisijas biedri! Ārlietu komisijas sēde notiks šinī pārtraukumā Ārlietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - par komisijas sēdi.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es lūdzu Sociālo un darba lietu komisiju sanākt komisijas telpās tūlīt pēc reģistrācijas.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūdzu pulcēties pārtraukumā uz īsu komisijas sēdi šeit pat - blakuszālītē.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Sveicam mūsu kolēģi Jāni Rāznu, kuram 31. oktobrī palika 50 gadi. (Aplausi.)

Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Ziedonis Čevers,

Indulis Emsis,

Jānis Jurkāns,

Odisejs Kostanda,

Māris Rudzītis,

Anna Seile,

Andris Tomašūns.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 11.00.

(Pārtraukums)

nr.8 bs.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu deputātus ieņemt vietas! Lūdzu reģistrēties kvoruma noteikšanai! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 53 deputāti. Turpinām!

Nākamais dokuments, ko izskatām, ir dokuments nr. 3354. Deputātu pieprasījums. Vārdu motivācijai lūdz Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis atkal ir deputātu pieprasījums, kurš ir iesniegts tāpēc, ka valdošās frakcijas sistemātiski atceļ tās deputātu sēdes, kuras ir paredzētas ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem. Šis pieprasījums ir konkrēti Ministru prezidentam Krastam, finansu ministram Zīlem un valsts ieņēmumu valsts ministrei Počai. Balstoties uz nepieciešamību izvērtēt valdības noslēgto līgumu efektivitāti, mēs prasām, kādu naudas summu Latvijas valsts ir samaksājusi firmai “Crown Agents” par tās veiktajiem pakalpojumiem un kādu naudas summu šai firmai vēl paredzēts samaksāt 1997.gada laikā, kā arī prasām, no kādiem avotiem šī summa ir samaksāta un kāds ir firmas “Crown Agents” ieguldījums Latvijas budžeta veidošanā. Cik daudz naudas minētā firma ir ienesusi budžetā, cik daudz ir bijis jāatmaksā, cik daudz valsts budžetam ir bijis jāsamaksā kā soda nauda vai kompensācija par preču nepamatotu aizturēšanu? Šādu jautājumu mēs tikām uzdevuši jau šā gada maijā. Diemžēl mums nav bijis - valdošo frakciju attieksmes dēļ - iespējas šo jautājumu pēc būtības izskatīt jautājuma formā, tāpēc mēs to šobrīd virzām kā Saeimas pieprasījumu. Aicinu to nodot Pieprasījumu komisijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais dokuments, ko izskatām, ir dokuments nr.3364. Deputātu pieprasījums Ministru prezidentam un ekonomikas ministram.

Vārdu motivācijai lūdz Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis deputātu pieprasījums arī ir iesniegts tāpēc, ka valdošās frakcijas sistemātiski un būtībā antikonstitucionāli atceļ tās sēdes, kas ir noteiktas ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem. Šis ir pieprasījums Ministru prezidentam Krastam un ekonomikas ministram Sausnītim. Arī šis jautājums jau šā gada pirmajā pusē tika uzdots attiecīgajām amatpersonām, kuras toreiz bija, bet toreiz nebija iespējams to izskatīt jautājumu un atbilžu sēdē valdošo frakciju attieksmes dēļ. Tāpēc mēs to virzām kā pieprasījumu. Šajā konkrētajā pieprasījumā mēs prasām iepzīstināt deputātus ar Energoapgādes regulēšanas padomes noteikto energoresursu tarifu aprēķināšanas metodiku un vēlamies uzzināt, vai Energoapgādes regulēšanas padome ir izskatījusi un apstiprinājusi akciju sabiedrības “Rīgas siltums” tarifu par siltumenerģijas izmaksām. Ja šī padome ir to apstiprinājusi, tas nozīmē, ka viņai ir arī zināma atbildība. Līdz ar to atbildība gulstas arī uz Ekonomikas ministriju. Šī metodika tiek pieprasīta tāpēc, ka mēs uzskatām, ka visiem monopoluzņēmumu pakalpojumiem, kas tiek sniegti Latvijā, ir jābūt “caurspīdīgiem” un katram cilvēkam ir jābūt iespējām detalizēti iepazīties ar to, kādā veidā un no kādām pozīcijām šie tarifi veidojas. Diemžēl mēs zinām, ka šie tarifi bieži vien ir ļoti nepamatoti, un to mēs konkrēti zinām “Latvenergo” gadījumā, ar pilnīgi konkrētiem pierādījumiem. Diemžēl ir arī pamatotas ziņas par to, ka arī “Rīgas siltuma” gadījumā šie tarifi ir bijuši nepamatoti. To vajadzētu izanalizēt un šo jautājumu tiešām pēc būtības izskatīt.

Tāpat ir jautājums Energoapgādes regulēšanas padomei par visu šīs padomes locekļu personisko balsojumu šajā jautājumā un par viņu personisko atbildību. Es aicinu nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai. Mēs, protams, varētu to kā pieprasījumu neizskatīt tajā gadījumā, ja mēs to pirms tam kā jautājumu izskatītu jautājumu un atbilžu sēdē. Pieprasījuma forma tam ir tikai tāpēc, ka valdību veidojošās frakcijas būtībā ignorē Satversmi. Tas attiecas uz šīm jautājumu un atbilžu sēdēm.

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai. Tagad vēlas runāt Pēteris Tabūns - par to, kā lieta virzāma tālāk. Lūdzu!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi un visi, kas klausās mūs! Kārtējo reizi cilvēki, kuri šobrīd iesnieguši šos pieprasījumus, skaitā 11, pierāda, ka viņi Saeimā nav nākuši, lai runātu un strādātu konstruktīvi. Čerāna kungs, nākdams tribīnē reizi pēc reizes, par katru pieprasījumu skaidri un gaiši saka, ka šie nav pieprasījumi un ka vienīgi tāpēc, ka tie netiek izskatīti kā jautājumi, viņi tos virza Pieprasījumu komisijai. Tātad Čerāna kungs un pārējie deputāti, kas ir parakstījuši šos pieprasījumus, apzināti traucē Saeimai strādāt. Iedomājieties, kolēģi, ka katru reizi, tātad tagad 11 reizes pēc kārtas, Pieprasījumu komisijai ir jāsanāk, jāizskata pieprasījumi, jāaicina ministri un arī citi attiecīgie cilvēki, kas saistīti ar šo jautājumu kārtošanu! Cik daudz laika paņems šī Saeimas darba “torpedēšana”!

Cienījamie kolēģi un opozīcijas deputāti, kuri nodarbojas ar šo jautājumu un pieprasījumu automātisku ražošanu! Tur jau ir izveidots konveijers, kas katru nedēļu ražo šos jautājumus un pieprasījumus. (Zālē troksnis.) Cienījamie kolēģi, man rodas iespaids, ka šie deputāti, kuri raksta šos jautājumus un arī pieprasījumus, ir absolūti nezinīši. Jo, ja Saeimas laikā uzdod simtiem jautājumu, tas nozīmē, ka viņi absolūti neorientējas nekādās jomās. Es domāju, ka cilvēki, kas pašlaik klausās šo viņu izveidoto farsa pusstundu, novērtēs to. Cik reižu es neesmu runājis no Saeimas tribīnes, ka opozīcija (it īpaši tas attiecas uz partiju “Latvijai” - Zīgerista partiju) nodarbojas ar Saeimas darba “torpedēšanu”, skaidri redzamu traucēšanu! Varbūt nākotnē mums jāizdomā procedūra, kāds veids, kādā mēs tomēr varētu Saeimā normāli strādāt, jo viņi patiešām traucē mums normāli strādāt. Mēs katrā sēdē klausāmies šos “nezinīšus”, kuriem par elementāriem jautājumiem - kāpēc zāle ir zaļa? - nav nekādas skaidrības. Lūk, to es gribēju pateikt, cienījamie kolēģi, un es aicinu šos cilvēkus un Čerāna kungu nenākt vairs tribīnē un nenodarboties ar šādu Saeimas darba traucēšanu. Jūs taču skaidri un gaiši pateicāt, kā man, Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājam, rīkoties, aicinājāt Pieprasījumu komisijas sēdi sasaukt, lai gan skaidri zināms, ka tie nav pieprasījumi, tie ir jautājumi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais izskatāmais dokuments ir nr.3355. Pieprasījums zemkopības ministram un finansu ministram. Motivācijai vārdu lūdz Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātie deputāti! Es jums nolasīšu Satversmes 27. pantu. Jūs laikam to esat piemirsuši, jums Satversmes teksta nav līdzi. Satversmē ir teikts: “Saeimai ir tiesība iesniegt Ministru prezidentam vai atsevišķam ministram pieprasījumus un jautājumus, uz kuriem ir jāatbild viņiem vai viņu pilnvarotai atbildīgai valsts amata personai.” Tātad - pienākums. “Ministru prezidentam vai ministram uz Saeimas vai tās komisiju pieprasījumu jāceļ tām priekšā attiecīgi dokumenti un aktis.” Šis ir pamatlikums, pēc kura būtu jāvadās visai Latvijas sabiedrībai. Šis pamatlikums principā tiek pārkāpts attiecībā uz šo pantu. Kā mēs dzirdējām, kopš pavasara atbildes uz jautājumiem nav dotas. Kā šie jautājumi formulējami? Es jums nolasīšu Kārtības ruļļa attiecīgo pantu, lai jūs saprastu, ka šobrīd jūs ņirgādamies pārkāpjat elementāro demokrātiju. Ne tikai pēc burta, bet arī pēc gara. Ļoti, ļoti. Vai varbūt jūs zināt šo pantu? Tas ir Kārtības ruļļa 119. pants: “Ne mazāk kā pieci deputāti var rakstveidā iesniegt jautājumu Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministram, valsts ministram un Latvijas Bankas prezidentam par šo amatpersonu kompetencē esošajām lietām.” Uz šiem jautājumiem, kā jūs dzirdējāt, mēs neesam saņēmuši atbildes vēl kopš pavasara.

Kāpēc mums ir tik daudz jautājumu? Es varu jums to pastāstīt. Tas ir tāpēc, ka mēs, braucot apkārt pa Latviju, neesam nevienā vietā sastapuši tādus cilvēkus, ar kuriem būtu runājuši, piemēram, teritoriālās reformas veidotāji, bet brēka bija sacelta liela. Mēs nedabūjām atbildes uz šiem jautājumiem. Arī uz šo konkrēto jautājumu, kas ir dokumentā nr. 3355, mēs neesam dabūjuši atbildi, un šis jautājums, kurš tātad ir piespiedu kārtā izteikts pieprasījuma formā (te būtībā ir pavisam trīs jautājumi, tātad tas nav viens jautājums), skan šādi: “Kā valdība panāks, lai 1998.gadā tiktu izpildīta Lauksaimniecības likuma 10.panta ceturtās daļas prasība par lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantojamo ražojumu un pakalpojumu cenu un tarifu paritātes nodrošināšanu?

Godātie deputāti, kas klausās! Vai jūs zināt, ko nozīmē šī paritāte? Vai jūs esat iedziļinājušies šajā jautājumā? Šī paritāte nozīmē, ka tai produkcijai, ko ražo zemnieks, jābūt līdzsvarotai ar to produkciju, ko viņš iepērk, lai savas produkcijas ražošanu nodrošinātu. Proti, lai nekāptu cenas izejvielām, degvielai, mašīnu izmantošanai. Šī paritāte nav nodrošināta, un mums neatbild uz šo jautājumu. Jau kopš pavasara neatbild uz šo jautājumu. Tāpēc mēs to pārvēršam par pieprasījumu, kuram var sekot. Tas pats mums nepieciešamais pieprasījums... Tādu Ministru prezidentu, tādu ministru, kas par šīm lietām atbild, atcelt no amata... Šie ir ļoti nopietni jautājumi, un jautājums paceļas līdz pat tādam stāvoklim: vai Latvijas zemniecībai būt vai nebūt? Paldies, ka jūs manī mazliet klausījāties. Es ceru, ka jūs kļūsit nopietnāki.

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Gundars Valdmanis - par to, kā lieta virzāma tālāk.

Nr.9 IK

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Manuprāt, mēs jau zinām, kurp mēs ejam. Kāpēc tad mēs mānīsimies un strīdēsimies par niekiem? Latvijā demokrātijas nav. Mums neatļauj domāt Saeimā, pasaka, kuru pogu spiest, un tad lepojas, ka uztur disciplīnu. Mūs iespundē mazā telpā, kur ir grūti pēc vairākām stundām elpot un domāt, un tagad redzam, ka sēdes pēcpusdienās kļūst neražīgākas un mūsu darba diena kļūst īsāka. Paskatīsimies, kas notika šodien, - atkal nolēma, ka ir jāsaīsina runāšanas laiks, tā, lai mēs nevarētu iztirzāt nekādu svarīgu jautājumu, teiksim, jautājumu par to, kā mēs ieceļam tiesnešus un kas ir atbildīgs par to. Nav laika priekš tā, lai tautā notiek, kas notikdams! Un skatieties, kas tagad notiek, - ja mēs konstatējam, ka kaut kas varbūt nav kārtībā, mēs pat nedrīkstam jautājumu uzdot... mēs drīkstam prasīt, mēs varam savu laiku tērēt, bet neviens netaisās atbildēt. Un godājamais kauslis, atvainojiet, kādreiz profesionālais kauslis Tabūna kungs atnāk un pasaka, ka mēs opozīcijā esam ļoti negodīgi, jo mēs tomēr gribam tikt pie atbildes un tas viņu apgrūtinās, jo viņam tas aizņems laiku. Mīļie kungi, sapratīsim, ka Saeima arvien vairāk kļūst par farsu! Mēs pat vairs nedrīkstam ministram uzdot jautājumu! Es domāju, ka mums vajadzētu visiem kopīgi nolemt, ka demokrātijas ar šo Saeimu nav un nebūs, nobalsot, atlaist Valsts prezidentu, nobalsot atlaist sevi, un iesim pie tautas, jo, es domāju, tautai ir pilnīgi apnicis šis demokrātijas trūkums, ko mēs šeit redzam. Un šitā padomes pārstāvju augstprātība! Mūsu tauta tiek apzagta, bet mēs nedrīkstam pārvaldīt Privatizācijas aģentūru, tur pat jautājumus īsti nevar prasīt. Mūsu ministri var darīt, ko viņi grib, var mums pat ieteikt Latvijas tiesneša amatam, kas ir mūža amats, tādus cilvēkus, kas pēc mēneša ir jāmet cietumā. Nekādas atbildības nav, bet saka, ka tas ir nekaunīgi, ja mēs, opozīcija, sakām: mēs atbildi gribam, bet, ja nedosiet to, mēs to pieprasīsim citādā veidā. Es domāju, ka tauta sapratīs, ka šeit daži cenšas apgaismot tās nekaunības, kas notiek, un ka citi zina tikai skaļi taurēt un sacīt: ziniet, tie visi, kas prasa, lai būtu kaut kāda atbildība mūsu tautā, ir nelieši un traucē demokrātiju!

Sēdes vadītājs. Nākamais ir dokuments nr.3363. Deputātu pieprasījums. Motivācijai vārds Kārlim Čerānam.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis deputātu pieprasījums arī ir iesniegts tāpēc, ka valdību veidojošās frakcijas sistemātiski atceļ tās Saeimas sēdes, kuras ir noteiktas ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem. Un šis, tāpat kā visi iepriekšējie, Tabūna kungs, ir pieprasījums, jo tas ir iesniegts attiecīgajā formā, un diemžēl jums Pieprasījumu komisijā būs tas jāizskata. Un, ja jūs negribat strādāt šādā veidā, tad jums, protams, ir tāda iespēja: jūs varat pateikt saviem frakcijas kolēģiem Vidiņam, Dobelim un vēl citiem, lai neiesniedz priekšlikumus par jautājumu un atbilžu sēžu atcelšanu. Ja šādi priekšlikumi netiks iesniegti un ja šie jautājumi tiks atbilstošā kārtībā izskatīti Saeimas sēdē, tad arī nebūs pieprasījumu. Un mēs esam gatavi šos pieprasījumus atsaukt tajā brīdī, kad tie tiek kā jautājumi izskatīti jautājumu un atbilžu sēdē. Tas ir pilnīgi skaidrs. Tas mums ir vajadzīgs, tās ir atbildes uz mūsu jautājumiem, kurus mēs esam uzdevuši, ņemot vērā mūsu konstitūcijā - Satversmē - noteiktās tiesības. Bet, ja jūs domājat, ka deputātiem nevajadzētu uzdot jautājumus, tad es aicinu jūs iesniegt attiecīgus grozījumus Satversmē, un, ja deputātu vairākums par to vienotos, tad deputātu jautājumi mūsu Saeimā vairs nepastāvētu. Ja tiktu izslēgti arī pieprasījumi, tad arī pieprasījumi Saeimā vairs nepastāvētu. Es gan domāju, ka tas būtu slikti priekš demokrātijas, bet, ja tāds ir jūsu uzskats, tad jūs varat šādus priekšlikumus iesniegt un arī nest par tiem politisku atbildību.

Šis konkrētais pieprasījums Krastam, Krištopanam, Rasnačam un Zīlem skar ļoti būtisku problēmu, uz kuru mēs neesam līdz šim saņēmuši apmierinošu atbildi. Tas ir par Latvijas novados dzīvojošo politiski represēto personu bezmaksas braukšanas iespējām. Mēs zinām, ka Rīgā dzīvojošām politiski represētām personām ir tiesības braukt bez maksas piepilsētas vilcienos, tas ir ļoti labi, bet ir jautājums, kāpēc kādas analoģiskas tiesības, kurām būtu reāls segums, nepastāv arī, piemēram, Ilūkstē dzīvojošām politiski represētām personām. Mēs saprotam - jā, tur nav šo attiecīgo piepilsētas dzelzceļu, tas ir skaidrs, bet vai tāpēc šīs politiski represētās personas, kas dzīvo kādos attālākos Latvijas novados, būtu sliktākas? Vai tāpēc viņām nebūtu nepieciešamas tiesības uz bezmaksas pārvietošanos? Un tāpēc mēs prasām, cik lieli naudas līdzekļi nākamā gada budžeta projektā ir nepieciešami, lai visiem politiski represētajiem noteiktu bezmaksas pārvietošanās iespējas pa dzelzceļu nevis tikai piepilsētas satiksmē, bet arī tā saucamajā vietējā satiksmē, kas ir faktiski visā Latvijas teritorijā, un lai noteiktu bezmaksas pārvietošanos ar autobusu sava rajona ietvaros, ja šajā rajonā nav pieejama piepilsētas dzelzceļa satiksme. Diemžēl mēs neesam saņēmuši pietiekami izsmeļošu atbildi no valdības puses, un tāpēc mēs esam spiesti to virzīt kā deputātu pieprasījumu. Un Tabūna kungam tiešām šeit nāksies strādāt un nekas cits neatliks, bet, kā jau teicu, viņam ir iespējas atbrīvoties no šī darba, kas viņam tik ļoti nepatīk, un palūgt savas frakcijas kolēģus neiesniegt turpmāk Saeimā antikonstitucionālus priekšlikumus par jautājumu un atbilžu sēžu atcelšanu. Aicinu šo pieprasījumu nodot Pieprasījumu komisijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai. Nākamais ir dokuments nr.3360. Deputātu pieprasījums. Motivācijai vārdu lūdz deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Arī šis pieprasījums tiek iesniegts tāpēc, ka valdību veidojošās frakcijas sistemātiski pretkonstitucionāli atceļ tās Saeimas sēdes, kuras ir noteiktas ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem. Ja nebūtu šādas valdību veidojošo frakciju rīcības, tādā gadījumā šāds pieprasījums iesniegts netiktu, bet mums ir nepieciešams pilnīgi konkrēts skaidrojums par šīm lietām neatkarīgi no tā, ko par to domā Vidiņa kungs. Un šajā pieprasījumā Ministru prezidentam Krastam, satiksmes ministram Krištopanam un finansu ministram Zīlem mēs pieprasām skaidrojumu, kāpēc nākamajā gadā ir paredzēts vienam un tam pašam mērķim - valsts nozīmes datu pārraides tīklu izveidei - atvēlēt 1,22 miljonus no valsts budžeta, turklāt tas ir paredzēts valsts budžeta iestādei “Valsts informācijas tīkla aģentūra”, bet 4,52 miljoni latu no aizdevuma tiek virzīti valsts akciju sabiedrībai “VITA”. Un mēs lūdzam arī iesniegt deputātiem šīm summām atbilstošo kustamo un nekustamo īpašumu iegādei pieprasīto līdzekļu paredzētā izlietojuma detalizētu atšifrējumu. Mūs interesē tas, kādā veidā tiks tērēti šo investīciju līdzekļi. Un es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Finansu ministrijas un Satiksmes ministrijas sniegtās atbildes uz šo mūsu jautājumu ir savā starpā pretrunīgas, un tāpēc mums ir nepieciešami šie papildjautājumi un papildu analīze, lai šo jautājumu mēs varētu tālāk izskatīt un iegūt šajā ziņā kaut kādu skaidrību. Lai būtu arī kaut kāda skaidrība attiecībās starp dažādām valsts jeb valdības institūcijām. Nav pieļaujams, ka mūsu valstī ir dažādas ministrijas, kuras savā starpā nespēj saskaņot viedokli tad, kad jautājums ir uzdots valdībai, un iesniedz pretrunīgas atbildes. Diemžēl mums šīs iespējas saņemt atbildi nav bijušas, tāpēc mums to nāksies darīt caur Pieprasījumu komisiju, un es aicinu nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai. Nākamais ir dokuments nr.3361. Pieprasījums labklājības ministram. Motivācijai vārdu lūdz deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis pieprasījums arī ir iesniegts tāpēc, ka valdību veidojošās frakcijas sistemātiski pretkonstitucionāli atceļ Saeimas sēdes, kas noteiktas ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem. Šis ir deputātu pieprasījums labklājības ministram Makarovam, un šajā pieprasījumā mēs lūdzam iepazīstināt deputātus ar Daugavpils rajona slimokases budžeta izpildi 1996.gadā un 1997.gada pirmajos deviņos mēnešos. Lūdzam tajā skaitā sniegt informāciju par to, cik lieli naudas līdzekļi kādām medicīnas iestādēm ir izmaksāti un cik naudas iztērēts kādiem citiem mērķiem. Tāpat mūs ļoti interesē tas, kādi tiesību akti dod tiesisko pamatojumu mediķiem pašiem iepazīties ar savas pilsētas vai rajona slimokases budžeta izlietojumu un kam ir pienākums šādus tiesību aktus izstrādāt. Runa ir ne tikai par to, lai katrs mediķis redzētu savas slimnīcas budžetu, bet arī par to, lai attiecīgā rajona mediķu sabiedrībai būtu iespējas detalizēti analizēt visa slimokases budžeta izlietojumu. Lai mediķi varētu izspriest, kuri izdevumi ir bijuši lietderīgi un kuri nav bijuši lietderīgi. Tieši šādā veidā tiek efektīvi realizēts budžeta “caurspīdīguma” princips. Diemžēl tajā atbildē, ko mēs esam saņēmuši uz jautājumu, nav absolūti nekas minēts par tieši šo ļoti būtisko šā jautājuma aspektu. Kādi tiesību akti ļauj mediķiem pašiem iepazīties ar savas pilsētas vai rajona slimokases budžeta izlietojumu un kam ir pienākums izstrādāt šādus tiesību aktus? Mēs varam spriest no tā tikai to, ka šādus tiesību aktus ir pienākums izstrādāt Labklājības ministrijai. Viņa nav to izdarījusi, un neies jau labklājības ministrs Makarovs savā atbildē pats sevi pērt. Labāk neuzrakstīt neko. Bet tāpēc mums būtu vajadzīga šī jautājumu un atbilžu sēde, lai varētu uzdot šo pilnīgi konkrēto papildjautājumu un saņemt pilnīgi konkrētu

Nr.10-SB

atbildi. Diemžēl tādas iespējas mums šobrīd nav bijušas.

Vēl viens ļoti būtisks punkts šajā pieprasījumā ir par tiem mehānismiem, kas ir paredzēti vai kuriem būtu jābūt paredzētiem, lai slimokasu reformu laikā netiktu masveidā slēgtas mazās lauku slimnīcas. Mēs esam daudz braukājuši pa Latvijas lauku apvidiem, un, iegriežoties slimnīcās, mēs ļoti bieži redzam cilvēkos satraukumu par slimokasu reformām, par slimokasu apvienošanu, par reģionālo slimokasu veidošanu. Mediķi uztraucas par to, ka laukos varētu tikt slēgtas mazās lauku slimnīcas, un mums šī viņu sāpe ir pilnīgi skaidra. Jo tā ir ne tikai pašu medicīnas darbinieku lieta, bet tās ir arī iespējas cilvēkiem uz vietām saņemt nepieciešamos medicīniskos pakalpojumus. Un, ja šī slimokasu reforma ir tāda, kurā pastāv risks, ka varētu pasliktināties cilvēku medicīniskās aprūpes līmenis, tad šie jautājumi ir vismaz pēc būtības dziļi jāizdiskutē. Diemžēl arī šādu izpratni no Makarova kunga mēs nesaņēmām.

Mums ir likumā - Satversmē - noteiktas tiesības uzdot jautājumus un saņemt uz tiem atbildi, bet atbildi mēs neesam saņēmuši, līdz ar to likums ir pārkāpts, un šādā kontekstā mēs varam šo uzskatīt kā deputātu pieprasījumu. Es aicinu to nodot Pieprasījumu komisijai un virzīt tālāk kā pieprasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Un vēl viens - dokuments nr. 3362. Deputātu pieprasījums. Vārdu motivācijai lūdz deputāts Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Ceru, ka nevajag jums atkārtoti nolasīt Satversmes attiecīgo pantu un ka jūs uzklausīsiet mani mazliet uzmanīgāk, nekā jūs uzklausījāt Kārli Čerānu sākumā. Un sēdes vadītājs arī nenodrošināja disciplīnu zālē.

Šis jautājums ir tāds. Kāpēc Budžeta likumā, kas nupat projekta formā nācis mums priekšā, nav atšifrējumu par atsevišķām lietām, kas ir ļoti svarīgas? Tās ir minētas tekstā. Lūdzu, palasiet! Kaut gan es redzu - nedz kāds grib nopietni lasīt, nedz kāds zina, par ko šis pieprasījums ir uzrakstīts. Un nāk te Tabūns un apgalvo, ka mēs negribot strādāt un traucējot strādāt; man pašlaik, skatoties uz jums, uz zāli, rodas iespaids, ka es traucēju jums izklaidēties. Es varu nosaukt veselu rindu cilvēku, kas pašlaik sarunājas, kas neklausās, kam absolūti neinteresē jautājumi, kas sāp tautai. Un tautai ļoti sāp jautājums - kāpēc netiek iekasēti nodokļi, lai gan Valsts ieņēmumu departamentā ir milzīgas summas paredzētas? Tauta pat nezina, ka Finansu ministrijai vien tiek izdoti vairāk nekā 100 miljoni latu gadā. Un ir ļoti vienkāršs jautājums Valsts ieņēmumu dienestam: cik darbinieku šobrīd strādā Valsts ieņēmumu dienesta centrālajā aprātā? Es uzsveru - centrālajā aparātā. Kādos amatos, ar kādām faktiskām mēneša amatalgām un piemaksām? Lai ir redzams tautai, kur aiziet tie nodokļi - tautas nauda.

Mēs gribam arī uzzināt, cik Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem ir šobrīd nodots dienesta automašīnu, kādas ir to markas un kādi ir to modeļi. Tad jūs redzēsiet, cik skaistas mašīnas ir nodotas šiem ierēdņiem, kas praktiski neveic savus pienākumus. Bet atbildi uz šo jautājumu mēs nevaram dabūt. Vai nevajadzētu vēlreiz izvirzīt jautājumu par finansu ministra neatbilstību amatam? Jo nevar sakārtot šo nozari un joprojām tiek plānots, ka turpmākajos gados būs vēl mazāk ienākumu nekā nākamajā gadā. Aiznākamajā - vēl mazāk. Pieaugs vienīgi Finansu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta izdevumi. Jūs runājat ar Tabūna muti, ka mēs esam “kāpēcīši”. Jautājums ir par to, ka tauta grib uzzināt, tauta raksta vēstules, sūdzības, bet nesaņem atbildes, no ierēdņu puses saņem tikai smīnus un augstprātību. Viņiem neesot laika runāt ar cilvēkiem, jādzer kafija. Bez tam veselai rindai ierēdņu vispār nav uzrakstīti pieņemšanas laiki, kādos pieņem, kā jūs ņirgājaties, “reņģu ēdāju”, “mazo cilvēku”. Kad beigsies šī ņirgāšanās par tautu, tad beigsies arī ņirgāšanās par opozīciju. Tad, kad pie varas būs cilvēki, kam rūp tautas intereses un kam tikai otrajā vietā būs savas kabatas, sava karjera un savas augstprātīgās intereses.

Es lūdzu pieiet šiem jautājumiem ļoti nopietni un padomāt, vai jūs nepiemeklēs līdzīgs liktenis, ja tauta izšķirsies noraidīt jūs, jūsu pārstāvjus. Jo būtībā jūs ar savu rīcību nepārstāvat tautu, arī šobrīd jūs neinteresējaties par to, ko es stāstu, par tautas sāpēm. Nevaru jums teikt paldies par uzmanību, jo jūs neklausāties.

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz izskatīt 6. novembra sēdes darba kārtībā iekļauto 21.jautājumu. Deputātiem iebildumu nav.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāte Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 3311. Komisijas vārdā es atvainojos par aizkavēšanos, bet diemžēl slimības ne vienmēr mūs piemeklē tad, kad vajag.

Mēs izskatām Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu “Par Jurija Verbas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Kā jūs redzat klāt pievienotajos dokumentos, Jurijs Verba ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku virsnieks, un kā galvenie nopelni tiek uzsvērta viņa piedalīšanās starptautiskajā miera uzturēšanas vienībā Bosnijā, piedalīšanās starptautiskajās mācībās un semināros, speciālās izglītības iegūšana pretmīnu aizsardzības jomā, godprātīgs darbs, patriotiska attieksme pret Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Es gribu jūs informēt, ka ne tikai Pilsonības likuma izpildes komisija ir izskatījusi šo Saeimas...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, Kreituses kundze! Godātie deputāti, es lūdzu koncentrēties!

I.Kreituse. Godātie deputāti! Es gribēju pievērst jūsu uzmanību tam, ka ne tikai Latvijas Republikas Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija ir izskatījusi šo Saeimas lēmuma projektu un to atbalstījusi, bet arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija ir izskatījusi Jurija Verbas nopelnus Latvijas labā un atzinusi, ka viņš ir cienīgs saņemt Latvijas Republikas pilsonību par īpašiem nopelniem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 3, atturas - 6. Jurijs Verba ir uzņemts Latvijas pilsonībā.

Godātie kolēģi! Desmit deputāti ir iesnieguši priekšlikumu - iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā šādus lēmuma projektus.

“Par deputāta A.Saulīša atsaukšanu no Latvijas Republikas Saeimas Baltijas asamblejas delegācijas sastāva”. Vai kāds vēlas runāt par šo deputātu iesniegumu?

Godātie kolēģi! Tātad izlemsim kopīgi. Par deputāta Saulīša atsaukšanu es jums jau pateicu. Deputāti ir iesnieguši lēmuma projektu arī par deputāta J. Stroda atsaukšanu no Latvijas Republikas Saeimas Baltijas asamblejas delegācijas sastāva. Viņi arī ierosina iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu par deputāta G. Valdmaņa ievēlēšanu Latvijas Republikas Saeimas Baltijas asamblejas delegācijas sastāvā un deputāta J.Kazāka ievēlēšanu Latvijas Republikas Saeimas Baltijas asamblejas delegācijas sastāvā. Ja deputātiem nebūtu iebildumu, mēs varētu šo jautājumu izlemt tūlīt. Vai kāds deputāts vēlas runāt “par” vai “pret” šiem iesniegumiem? Iebildumu...

Vēlas runāt Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālā reformu partija. Lūdzu!

A.J.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Pēc divām stundām Latvijas delegācijai ir jāizbrauc uz Viļņu. Ir ļoti savādi, ka divas stundas pirms izbraukšanas tiek mainīts delegācijas sastāvs. Es ierosinātu atlikt šo jautājumu izlemšanu uz nākošo sēdi, bet tiem deputātiem, kuri ir Latvijas Republikas Saeimas Baltijas asamblejas delegācijas sastāvā šobrīd, braukt uz Viļņu un piedalīties, un tad mēs varēsim mainīt sastāvu pēc šīs sēdes. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Es pilnīgi piekrītu tam, ko saka Lamberga kungs, taču, ja deputāti nevēlas būt šajā delegācijā... Es saprotu, ka 10 deputāti ir iesnieguši lēmuma projektu par Saulīti un Stroda kungu, un tādā gadījumā, es domāju, tas ir jāizlemj pirms delegācijas izbraukšanas.

Un, otrkārt, jautājumā par ievēlēšanu - šajā gadījumā par Kazāka kungu un par Valdmaņa kungu - mēs varam lemt un pieņemt konkrētus lēmumus par katru atsevišķi.

Es aicinu šodien izskatīt šo jautājumu, jo nevienu nevajag spiest braukt vai nebraukt uz Baltijas asambleju.

Sēdes vadītājs. Paldies, godātie kolēģi! Šis ir deputātu patstāvīgais priekšlikums, un, ja kaut vai viens no deputātiem iebilst “pret” - un Lamberga kungs to jau izdarīja -, tad mēs to nevaram šodien iekļaut darba kārtībā. Mums ir jābalso par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Es runāju par to, ka šodien mēs viņus vairs nevaram iekļaut.

Čerāna kungs vēlas izteikties. Jā, lūdzu, par kārtību, kā lieta būtu virzāma tālāk.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir jautājums par amatpersonu ievēlēšanu vai atsaukšanu no amata, un mēs šādus jautājumus par deputātu ievēlēšanu vai atsaukšanu, par šā jautājuma iekļaušanu vai neiekļaušanu darba kārtībā vienmēr esam izlēmuši ar Saeimas balsojumu. Un tas ir noticis tās pašas Saeimas sēdes laikā. Es aicinātu arī šajā gadījumā tā darīt. Kāda būs deputātu vairākuma griba - tā šis jautājums tālāk tiks virzīts, tas vai nu tiks iekļauts, vai netiks iekļauts. Un pēc tam, ja tas tiks iekļauts, tad par katru no šiem lēmuma projektiem Saeimas vairākums izteiks savu gribu - atbalstīt to vai ne. Motivācija šeit ir jau izteikta, un es aicinātu balsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi un Čerāna kungs! Jūs perfekti zināt Kārtības rulli tad, kad jums tas ir izdevīgi, bet atļaujiet jums atgādināt arī tos Kārtības ruļļa pantus, kuri šobrīd jums nav izdevīgi, - konkrēti Kārtības ruļļa 35. pantu, kura pirmā daļa nosaka: “Par Saeimas pārstāvjiem starpparlamentārajās organizācijās...” - un Baltijas asambleja tāda ir - “... lemj 117. un 118.pantā noteiktajā kārtībā”, tādēļ iekļaut darba kārtībā mēs to šodien nevaram. Kārtības rullis to neļauj darīt. Mēs varam balsot par šā jautājuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Vai deputāti pieprasa balsojumu? Nav vajadzīgs balsojums. To mēs iekļausim. Nevajag. Paldies.

Pirms sēdes slēgšanas ir tāds paziņojums. 11. novembrī - Lāčplēša dienā pulksten 11.30 būs ziedu nolikšana Brāļu kapos. Frakciju un komisiju pārstāvjiem lūdzu darīt to zināmu visiem, kuri vēlas tur piedalīties.

Vēl paziņojums ir Pēterim Tabūnam par komisijas sēdi.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi, Pieprasījumu komisijas locekļi! Jūs dzirdējāt, ka komisijai tika nodoti 11 pieprasījumi, tāpēc aicinu jūs nākamo trešdien pulksten 9.00 uz komisijas sēdi.

Čerāna un Mauliņa kungi! Es jums skaidri un gaiši saku, ka mēs strādājam un strādāsim pretēji jums, kuri nepārtraukti nodarbojaties ar muldēšanu. Es esmu gatavs saņemt pat priekšsēdētāja piezīmi par šo vārdu, bet citu vārdu es neatrodu. Tātad nākamo trešdien 9.00, cienījamie kolēģi! Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vēl viens paziņojums būs no Ata Kramiņa bēru organizācijas komisijas. Izvadīšana notiks 11. novembrī pulksten 14.00 no Sēru nama Varoņu ielā 3, apbedīšana I Meca kapos. 13.30 no Saeimas dosies uz turieni autobuss.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties!

Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Indulis Emsis, Jānis Jurkāns, Odisejs Kostanda, Andrejs Naglis, Anna Seile, Andris Tomašūns, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl Ernests Jurkāns vēlas uzaicināt Baltijas asamblejas delegātus. Lūdzu, Jurkāna kungs!

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es ļoti lūdzu Baltijas asamblejas delegātus palikt šeit burtiski uz vienu minūti!

Sēdes vadītājs. Paldies, kolēģi! Saeimas 6. novembra sēdi paziņoju par slēgtu. Kārtējā sēde notiks 13. novembrī pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute