Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Latvijas Republikas Saeimas 6.marta sēdi. Valdības atbildes uz deputātu jautājumiem.

Vispirms lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Gunta Gannusa, Oskars Grīgs, Ervids Grinovskis, Juris Kaksītis, Viktors Kalnbērzs, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Ivars Jānis Ķezbers, Rudīte Leitena, Aleksandrs Pētersons, Andrejs Požarnovs un Anta Rugāte.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izskatīsim ierosinājumus par izmaiņām sēdes darba kārtībā. Pieci deputāti lūdz pārcelt izglītības un zinātnes ministra atbildi uz deputātu jautājumiem (reģistrācijas nr. 155), kas 6.marta Saeimas sēdē ir darba kārtības 10.jautājums, sakarā ar ministra līdzdalību Ungārijas prezidenta vizītes pasākumā.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu - pašreizējo darba kārtības 10. jautājumu izskatīt kā pirmo? Iebildumu nav. Šis priekšlikums tiek pieņemts.

Nākamais arī ir piecu deputātu iesniegums: "Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa attiecīgo pantu, lūdzam izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā sakarā ar ekonomikas ministra Krasta attaisnotu prombūtni un 9. atbildi (reģistrācijas nr.154) uz deputātu jautājumu pārcelt uz nākamo sēdi."

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo ierosinājumu? Iebildumu nav. Šis priekšlikums ir pieņemts, un atbilde uz jautājumu (reģistrācijas nr. 154) tiek pārcelta uz nākamo sēdi.

Un vēl. Sakarā ar Ungārijas prezidenta Arpāda Genca vizīti Latvijā Ministru prezidents informē, ka viņš nevarēs piedalīties jautājumu un atbilžu sēdes darbā un ka atbildi uz deputātu 6. jautājumu (reģistrācijas nr.151) viņš ir pilnvarojis sniegt tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču.

Sāksim darba kārtības izskatīšanu. Pirmais tiek izskatīts deputātu Golubova, Staša, Bekasova, Deņisova un Bartaševiča jautājums izglītības un zinātnes ministram Celmiņa kungam par ANO piešķirto līdzekļu izlietojumu un samaksu par pedagogu pārkvalificēšanu un to valodas eksāmenu kārtošanu.

Jautājuma motivācijai neviens pieteicies nav. Atbildi sniedz Juris Celmiņš - izglītības un zinātnes ministrs.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Atbilde ir sagatavota rakstiski, bet, tā kā jautājumā ir prasīts arī mans viedoklis un tātad ir uzdots jautājums, vai ir ētiski vai nav ētiski, ka pedagogiem ir jāmaksā par atestāciju un latviešu valodas apguvi, tad es pievienošu klāt arī savu viedokli šajā jautājumā.

Vispirms tātad par finansēšanas kārtību. Mēs esam izglītības sistēmā pārgājuši uz tādu kārtību, ka šīs izmaksas, kas ir saistītas ar pedagogu kvalifikācijas celšanu, ar pedagogu atestāciju un citiem jautājumiem, šobrīd kārto pašvaldības. Tātad tas ir pašvaldību jautājums un pašvaldībām kopā ar skolu vadību ir tiesības izlemt, ko finansēt no šiem izdevumiem un ko nefinansēt. Bet reāli tātad pašvaldībām ir šīs tiesības izdalīt līdzekļus šādam mērķim.

Tālāk par ētiskuma pusi. Es domāju, ka par ētiku vai neētiku ir jārunā citā plāksnē. Tātad prasīt vai neprasīt samaksu par šiem pakalpojumiem - tas faktiski ir gan valsts, gan pašvaldību budžeta jautājums, un valsts vai pašvaldība šos jautājumus var risināt atbilstoši savām finansiālajām iespējām. Taču neētiski, manuprāt, ir skolotājam dzīvot šajā vidē un nezināt valsts valodu, līdz ar to būt atrautam no kultūras vides, no informācijas, kas tiek dota valsts valodā. Tāds ir mans personīgais viedoklis šajā jautājumā.

Arī Izglītības un zinātnes ministrija šiem mērķiem ir izdalījusi līdzekļus, lai varētu sekmēt pedagogu apmācību.

Sēdes vadītājs. Celmiņa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Papildjautājumi uzdoti netiek. Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir deputātu Kostandas, Mauliņa, Grīnberga, Zelgalvja un Čerāna jautājums ārlietu ministram Valdim Birkavam par Latvijas speciālistu, kuri ir profesionāli sagatavoti starptautisko finansu jomā, un par speciālistiem, kuri ir ieguvuši pasaules līmenim atbilstošu izglītību, atgriešanos Latvijā.

Jautājuma motivācijai neviens pieteicies nav. Atbildi sniedz Valdis Birkavs - ārlietu ministrs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātie kolēģi! Tātad, atbildot uz šo jautājumu, kuru faktiski ir izraisījušas divu meiteņu mācības Maskavā Starptautisko attiecību institūtā, es gribu paskaidrot, ka Latvijas valsts šobrīd nemaksā nevienam no saviem studentiem, kas mācās ārzemēs. Mēs izmantojam piedāvājumus, kurus apmaksā tās vai citas valstis. Šajā gadījumā mēs piekritām pēc divu deputātu lūguma rekomendēt divas meitenes mācībām, jo saskaņā ar likumu mēs varam nosūtīt mācīties tikai Ārlietu ministrijas diplomātiskajā dienestā esošos cilvēkus. Taču, lai izmantotu kvotas, tika dota rekomendācija, neuzņemoties nekādas finansiālās saistības, jo mēs tādas neuzņemamies ne attiecībā uz Krievijas, ne attiecībā uz Rietumu augstākajām mācību iestādēm.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Papildjautājumi uzdoti netiek. Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts.

Nākamais. Deputātu Kreituses, Staša, Kušneres, Mauliņa un Lujāna jautājums finansu ministram par 1997.gada budžetā paredzētās naudas par dalībmaksu ANO izmantošanu.

Jautājuma motivācijai deputāti pieteikušies nav. Atbildi sniedz Valdis Birkavs - ārlietu ministrs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātie kolēģi! Jau Saeimas Ārlietu komisijā man bija diskusija ar godāto Kreituses kundzi par to, ka faktiski jāatbild ir finansu ministram, taču mani atbildēt uz šo jautājumu ir pilnvarojis Ministru prezidents, tādēļ es atļaušos īsi akcentēt tikai pašu galveno, ko arī rakstiskajā atbildē jau esmu ietvēris.

Tātad šī nauda, kas ir izmantota vai, pareizāk sakot, nav izmantota ANO maksājumu izdarīšanai, faktiski dabā reāli tajā brīdī, kad viņa vēl nav piešķirta, neeksistē. Un, izdarot labojumu faktiski Finansu ministrijas iecerētajā plānā, mēs esam pārskaitījuši marta maksājumu un vienojušies par to, ka tiks pārskaitīti arī augustā divi nākamie maksājumi - augustā un gada beigās, kas bija paredzēti. Šādas naudas ietaupīšanas dēļ, nemaksājuma dēļ, faktiskais ietaupījums pēc mūsu aprēķiniem sastāda vairāk nekā 90 000 latu, jo, lai samaksātu visu sākotnējo summu, mums būtu jāņem bankas aizdevums ar 7% likmi. Tādējādi šī rīcība faktiski ir ietaupījusi naudu, bet nav devusi... Es gribētu teikt, ka, protams, labāk ir visu izdarīt laicīgi, bet mums šiem maksājumiem ir vēl viena nozīme. Mēs no 1993.gada pastāvīgi protestējam pret to maksājumu summu, kas mums ir uzlikta kā PSRS mantiniecei, automātiski piešķirot maksājuma daļu 0,13 no ANO budžeta. Patlaban mums ir izdevies to samazināt līdz 0,08, bet tuvākajā laikā, iespējams, mums izdosies to samazināt līdz 0,04 vai līdz 0,06. Tas nozīmē, ka mēs arī tad papildus ietaupīsim naudu.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Nevēlas. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Izskatīsim nākamo jautājumu. Tas ir deputātu Kostandas, Mauliņa, Grīnberga, Čerāna, Liepas, Kušneres un Kazāka jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par valdībai pakļauto struktūru iesaistīšanos priekšvēlēšanu kampaņā.

Motivācijai deputāti pieteikušies nav. Atbildi sniedz Dainis Turlais - iekšlietu ministrs.

D.Turlais (iekšlietu ministrs).

Cienījamie deputāti! Ministru prezidents ir pilnvarojis mani sniegt atbildi, kas jums ir iesniegta rakstiski. Papildinājumu man šobrīd nav, esmu gatavs atbildēt uz papildjautājumiem, ja tādi ir.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumu? Nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir deputātu Golubova, Bekasova, Lujāna, Bartaševiča, Deņisova jautājums Ministru prezidentam Šķēlem par likuma "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu" izpildi. Jautājuma motivācijai deputāti pieteikušies nav. Atbildi sniedz Dainis Turlais - iekšlietu ministrs.

D.Turlais (iekšlietu ministrs).

Augsti godātie deputāti! Arī uz šo jautājumu Ministru prezidents ir pilnvarojis mani sniegt atbildi, ko esmu sagatavojis un iesniedzis rakstiski. Papildus varu paskaidrot, ka sarežģītība šā jautājuma praktiskajā realizācijā ir tāda, ka likums nosaka šai cilvēku kategorijai tādas pašas privilēģijas, kādas ir dotas politiski represētajiem. Iekšlietu ministrija uzskata, ka tad ir jābūt arī tādiem pašiem noteikumiem, kā šīs tiesības tiek realizētas. Likumā ir pretruna, un tādā veidā tas nav noteikts. Līdz ar to šobrīd nav izstrādāta kārtība, kādā tiek izsniegtas apliecības un tiek realizētas šīs likumā noteiktās tiesības. Tāda ir lietas būtība, kādēļ jautājuma atrisināšana Ministru kabinetā ir aizkavējusies. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumu? Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir deputātu Rubina, Ozoliņa, J.Jurkāna, Golubova, Valdmaņa, Deņisova jautājums Ministru prezidentam Šķēles kungam par Latvijas valsts dalības maksu ANO. Jautājuma motivācijai deputāti pieteikušies nav. Atbildi sniedz Valdis Birkavs - ārlietu ministrs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātie deputāti! Ar jūsu piekrišanu es neatkārtošu to, ko es jau teicu, jo šie divi jautājumi ir līdzīgi. Es tikai gribētu izmantot tribīni, lai vēlreiz uzsvērtu, ka Latvijas pārstāvis Uldis Bluķis šobrīd strādā Kontribūciju komitejā un, pateicoties ļoti profesionālam darbam, ir izdevies samazināt šo ANO dalības maksu, un tieši tādēļ mums šobrīd galvenais panākums ANO... Mūsu parāds pamazām sarūk, un mūsu maksājuma daļa pamazām tuvojas tai daļai, kura mums reāli pēc aprēķiniem būtu jāmaksā. Līdz šim parāds ir uzkrājies tādēļ, ka mēs principiāli neesam atzinuši trīsreiz lielāko maksājumu, nekā mūsu ekonomiskais stāvoklis to atļauj, kas bija PSRS parāda daļa.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais deputātu Rubina, Ozoliņa, Valdmaņa, Lujāna, Deņisova jautājums Ministru prezidentam Šķēles kungam par to, vai Latvijas valdībā būs morāles ministrs. Motivācijai ir pieteicies Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Partiju biedri un deputāti! Līdz Latvijai nonāk ziņas, ka arī citur pasaulē ir nobažījušies par to pašu tikumību jeb morāli, un, tā kā Latvija, tā teikt, iet kopsolī ar laika garu, tad tas iestājas... (Starpsaucieni no zāles: "Skaļāk! Nedzird!")

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, es atvainojos, deputāti vēlas, lai jūs runātu vairāk mikrofonā, viņi apgalvo, ka nedzird.

A.Rubins. Pirmais par to sācis runāt mūsu morāles "tçvs" Guntis Ulmanis. Morāles sakarā apstājās valdības darbs. Domāju, Guntim Ulmanim kā vislabāk piemērotajam būtu jākļūst par morāles ministru Latvijā. Būtu jau labi uz entuziasma pamatiem, bet, ja tā nevar, tauta nevarētu atteikties ziedot šāda posteņa izveidei, un, cita starpā, rastos arī jaunas darba vietas, jo mana iecere ir plašāka. Bet es negribu apspriest Gunta Ulmaņa darāmos darbus šajā jautājumā. Mana ideja dzima tajā mirklī, kad zilajā ekrānā vēros Guntī Ulmanī, uzklausot korespondenta jautājumu par Kaksīti. Viņš norobežojās. Šodien saņēmu Andra Šķēles atbildi uz jautājumu nr.151, kura skan: nē. Ideja ir radīt Latvijā pašiem savu, latvisku Olimpu, Dievu kalnu, izredzēto kalnu. Pagaidām vietu numur viens tur varētu ieņemt Guntis Ulmanis, vietu numur divi - "atvieglojušies" Ministru prezidenta kunga biedri Kaksītis un Gorbunovs; nākamais kandidāts varētu būt cilvēks, kas arī spēj norobežoties gan no lielākām, gan mazākām nejēdzībām, - Alfreds Čepāņa kungs, un uz maza ķeblīša viņam pie kājām varētu piemesties izsaimniekotājs, pašlaik vēl Saeimas Kancelejas direktora vietnieks Ziemelis. Un tā tālāk. Olimps, tikai latvisks. Te būtu daudz darba gan arhitektiem, gan interjeristiem, gan arī parastiem ļaudīm. Vasarā zaļš, ziemā balts ir Latvijas kalns - Gaiziņš. Gaiziņa pašreizējā privātīpašniece Apeles kundze, izcila Daugavas vanadze no ASV, bez ierunām to noteikti atdotu cēliem mērķiem - Olimpa ierīkošanai. Kā jau teicu, darba būtu daudz, arī Olimpa pakājes iekārtošanā un apmēram 3 kilometru apkārtnes izveidē. Papildus dzintara, cibiņu, cimdu, zeķu, jostu, pastalu, vīžu, tautas tērpu un citu lietu tirdzniecībai daļā šīs teritorijas varētu būt Turku tirgus. Protams, stingrā kontrolē, uzraudzībā un novērošanā, ieskaitot norobežošanos. Kā tas veicinātu tūrisma pieplūdumu Latvijā! Šī nākotnes vīzija, ko, domāju, visi atbalstīs, silda manu sirdi.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Dzintars Rasnačs - tieslietu ministrs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Godātie deputāti! Atbilde tiešām jums ir sniegta rakstiski, un pastāv tāda iespēja, ka šovakar televīzijā visa Latvijas tauta dzirdēs paplašinātu atbildi. Pastāv šāda iespēja.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pirmais jautājums. Šķēles kungs, vai jūs esat saskaņojis ar Gunti Ulmani, kā vienkāršam cilvēkam, parastai tautai attīrīties, "atviegloties" no morālas dabas "plankumiem"?

Un otrais. Vai jūs esat saskaņojis ar Gunti Ulmani, kā ministriem un partiju biedriem ērtāk un vienkāršāk attīrīties un "atviegloties" no morālas dabas "plankumiem"?

"Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs". "Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma." (Jāņa evaņģēlijs)

Katrs cilvēks nāk no savas vides un vecākiem, tātad morāle dota līdz ar gēniem un pilnībā izveidojas maza bērna vecumā. Mans mirušais tēvs, kas bija izgājis Sibīriju, bija bez vainas tautas priekšā. Mans mirušais sievastēvs - ideālists, cīnītājs pret "sarkano pūķi" - komunismu, leģionārs. Mēs pateicamies par to tikumību, kādu esam mantojuši no viņiem. Manu senču piemiņa ir tā, kuras priekšā es esmu atbildīgs vienmēr. Neatkarīgi no tā, vai es būšu deputāts vai nē. Kad es biju bērns, es biju tautas ienaidnieka dēls, mana sieva kopš 3 gadu vecuma tika saukta par fašisti. Pieaudzis būdams, es, lai varētu studēt, un arī karjeras dēļ, biju PSKP biedrs, bet es neaizmirsu neko, ne ņirgāšanos bērnībā, ne pazemošanu jaunībā. Mana "atvieglošanās" būs tikai uz tās personas rēķina, kas runā par morāli, bet nezina, ka viņam iekārto dzīvokli, un arī uz citu partijas biedru rēķina. Es strādāšu savas tautas un valsts labā. Es runāšu savu vēlētāju interesēs. Ministri Viņķelis un Makarovs smejas un ķiķina, prasa - kad atkal būs jautājums par sifilisu un prostitūciju? Būs. Ļoti drīz būs. Pašlaik tā saucamā valdošā koalīcija man pretī pamet ignorēšanu un ņirgāšanos. Tas norūda. Tas stiprina. Un ar jūsu pašu vārdiem es jūs uzveikšu.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Dzintars Rasnačs - tieslietu ministrs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Godātie deputāti! Tātad, kā minēja sēdes vadītājs, Ministru prezidents ir mani pilnvarojis sniegt atbildi un atbildēt arī tad, ja būs papildu jautājumi. Uz šāda tipa izvērstiem papildjautājumiem, kuros pārsvarā ir apgalvojumi, protams, divās minūtēs nav iespējams atbildēt. Īsumā minēšu tikai to, ka jūs visi bijāt liecinieki daudzām un dažādām likumdošanas iniciatīvām par amatu ierobežojumiem un tā tālāk. Kā Saeimas vairākums ir lēmis un kādi mums ir likumi, tādi arī tie ir, un mēs nevaram iziet ārpus likuma rāmjiem un lemt kaut kādu atsevišķu papildu tiesu. Un tas arī ir zināms jums, Rubina kungs. Un tā ir arī jūsu kā tautas priekšstāvja, kā deputāta iniciatīva, un jūs varat strādāt pie likuma pilnveidošanas un noteikt citādus ierobežojumus. Taču noteikt tādus ierobežojumus, kādi nav likumā, ir to partiju uzdevums, kuras izvirza konkrētos kandidātus.

Sēdes vadītājs. Jautājums izskatīts. Nākamais ir deputātu Kostandas, Zelgalvja, Čerāna, Mauliņa, Grīnberga, Kazāka, Kušneres un Liepas jautājums labklājības ministram Vladimiram Makarovam par slimokases darbību.

Jautājuma motivācijai deputāti pieteikušies nav. Atbildi sniedz Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamā Saeima! Deputāti ir saņēmuši rakstveida atbildi ar tās situācijas skaidrojumu, kāda ir izveidojusies Preiļu rajonā sakarā ar slimokases darbu.

Papildus varu pateikt, ka šobrīd kontroli pār pašvaldību darbu, to skaitā pašvaldību uzņēmumu darbu, kāds ir Preiļu rajona slimokase, ir tiesīga veikt arī Valsts kontrole.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumus vēlas uzdot Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai". Abus vai vienu?

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Tautas kustības "Latvijai" deputāti kārtējās tikšanās laikā ar iedzīvotājiem Līvānos uzklausīja no cilvēkiem sūdzības, ka nevar apdrošināt veselību, jo nepieņem maksājumus, pieprasot viņiem samaksāt tādu pašu summu arī par iepriekšējo gadu.

Vai jūs, ministra kungs, uzskatāt šādu situāciju par normālu un pieļaujamu? Vai jūs esat sazinājies tādā gadījumā ar Valsts kontroli un pieprasījis viņiem veikt pārbaudi, lai novērstu šādu situāciju? Jo šī situācija tomēr pensionāriem un maznodrošinātajiem, sevišķi tādā krīzes reģionā, kāds ir Preiļu rajons un it sevišķi Līvāni... tas viss nostāda mazturīgos cilvēkus situācijā, ka viņiem faktiski tiek liegta normāla medicīniskās palīdzības sniegšana.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Pirmais. Arī deputāti ir tiesīgi vērsties pie Valsts kontroles ar lūgumu pārbaudīt viena vai otra fakta atbilstību likumdošanai.

Otrais. Ja tā ir brīvprātīga apdrošināšana, ko veic kāda no apdrošināšanas kompānijām, kas ir saņēmusi licenci, Labklājības ministrijai noteikti nav ne mazāko tiesību to ietekmēt. Ja to veic pašvaldības uzņēmums saskaņā ar pašvaldības lēmumu, šobrīd jautājumu varētu risināt, ja attiecīgā frakcija iesniegtu papildu materiālus, ar to, ka šis pašvaldības lēmums tiek atcelts kā neatbilstošs spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes finansēšanas kārtību 1997. gadā. (No zāles deputāts O.Kostanda: "Atbildi uz jautājumu!")

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu uzdod Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai".

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Frakcija "Latvijai", protams, šīs problēmas redz un tās arī izvirza tāpēc šeit Saeimā. Žēl, ka ministrs tās nesaskata un nevēlas risināt, bet nu deputāti, protams, tās risinās - kaut vai ministra vietā. Skaidri redzams, ka Makarovu tās neinteresē, viņš vienkārši saka - nu, ja deputāti grib, tad var vērsties pie Valsts kontroles, redzot šīs nebūšanas, bet man kā ministram ir pilnīgi vienalga. Nu žēl, ka mums ir tāds ministrs, bet tomēr vismaz tagad, kad šo jautājumu mēs esam izvirzījuši šeit Saeimā, nāciet tagad un vismaz apsoliet, ja jūs neesat to darījis iepriekš, ka tagad, šopavasar, nu, teiksim, pēc mēneša (es domāju, ka mēneša laikā tas būs izdarāms), sākot ar šā gada aprīli, Preiļu rajona iedzīvotāji, tajā skaitā Līvānu iedzīvotāji, varēs veikt veselības apdrošināšanas iemaksas tādā veidā, ka viņiem neliks nelikumīgi maksāt arī par iepriekšējo gadu. Lūdzu, apsoliet vismaz to.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Es kādreiz apbrīnoju runas plūdus un vārdu kaujas, ko spēj izcīnīt frakcijas deputāti, vārdos skaisti deklarējot savu atbildību, rūpes, tās beidzās ar plašiem monologiem Saeimā. Cienījamais Kostandas kungs! Atbildē ir skaidri norādīts, ka Preiļu rajona padomes lēmums darbojas tikai līdz 1. aprīlim un pēc tam darbojas tikai un vienīgi valstī noteiktā kārtība. Taču, ja šādus pakalpojumus sniegs privātās apdrošināšanas kompānijas, tad tas nav Labklājības ministrijas jautājums - risināt problēmas par viņu darbības atbilstību likumiem par apdrošināšanu un citiem likumiem, kas regulē uzņēmējdarbību. Un nevajag mānīt tautu. (No zāles deputāts O.Kostanda: "Tad nedari to!")

Sēdes vadītājs. Jautājums izskatīts. Nākamais ir deputātu Bartaševiča, Lujāna, Deņisova, Bekasova, Jurkāna un Valdmaņa jautājums tieslietu ministram Rasnača kungam un ārlietu ministram Birkava kungam par Ministru kabineta 1995. gada 17. janvāra rīkojuma nr. 13 izpildi.

Jautājuma motivācijai iesniedzēji pieteikušies nav. Atbildi sniedz tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Godātie deputāti un jautājumu iesniedzēji! Jums ir iesniegtas divas atbildes - no abiem diviem ministriem. Atbilde no tieslietu ministra ir iesniegta 28. februārī, un no Ārlietu ministrijas - 5. martā. Abās šajās atbildēs būtība ir vienāda.

Sēdes vadītājs. Paldies. Valdis Birkavs - ārlietu ministrs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātie deputāti! Es uzsvērtu trīs momentus. Ārlietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu, kurš ir jau akceptēts Ministru kabinetā un nosūtīts Saeimai. Ārlietu ministrija ir apkopojusi savus priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā un citos normatīvajos aktos atbilstoši Cilvēktiesību konvencijai un iesniegusi tos 12. februārī Tieslietu ministrijai. Un, treškārt, Ārlietu ministrija ir izstrādājusi deklarācijas, kas minētas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 25. un 46. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildu jautājumus? Papildjautājumi uzdoti netiek.

Līdz ar to šis darba kārtības jautājums ir izskatīts un ir izskatīta arī visa šīsdienas sēdes darba kārtība.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījame kolēģi! Nav reģistrējušies:

Juris Celmiņš... ir?

Alfreds Čepānis,

Imants Daudišs,

Gunta Gannusa,

Oskars Grīgs,

Juris Kaksītis,

Viktors Kalnbērzs,

Aleksandrs Kiršteins,

Andrejs Krastiņš,

Ludmila Kuprijanova (ir),

Rudīte Leitena,

Leopolds Ozoliņš,

Andrejs Požarnovs,

Anta Rugāte,

Roberts Zīle (ir).

Sēdes vadītājs. Saeimas sēdi paziņoju par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedrs M.Rudzītis - 1.lpp.

Par darba kārtību - 1.lpp.

Saeimas deputātu jautājums izglītības un zinātnes

ministram J.Celmiņam par ANO piešķirto līdzekļu

izlietojumu un samaksu par pedagogu pārkvalificēšanu

un to valodas eksāmenu kārtošanu - 2.lpp.

Atbilde - izglītības un zinātnes ministrs

J.Celmiņš - 2.lpp.

Saeimas deputātu jautājums ārlietu ministram

V.Birkavam par Latvijas speciālistiem, kuri ir

profesionāli sagatavoti starptautisko finansu jomā,

par speciālistiem, kuri ir ieguvuši pasaules līmenim

atbilstošu izglītību, atgriešanos Latvijā - 3.lpp.

Atbilde - ārlietu ministrs V.Birkavs - 3.lpp.

Saeimas deputātu jautājums finansu ministram

par 1997.gada budžetā paredzētās naudas

par dalībmaksu ANO izmantošanu - 4.lpp.

Atbilde - ārlietu ministrs V.Birkavs - 4.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par valdībai pakļauto struktūru iesaistīšanos

priekšvēlēšanu kampaņā - 5.lpp.

Atbilde - iekšlietu ministrs D.Turlais - 5.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par likuma "Par nacionālās pretošanās

kustības dalībnieka statusu" izpildi - 6.lpp.

Atbilde - iekšlietu ministrs D.Turlais - 6.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par Latvijas valsts dalības maksu ANO - 6.lpp.

Atbilde - ārlietu ministrs V.Birkavs - 6.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par morāles ministru Latvijas valdībā - 6.lpp.

Motivācija - dep. A.Rubins - 7.lpp.

Atbilde - tieslietu ministrs Dz.Rasnačs - 8.lpp.

Papildjautājums - dep. A.Rubins - 8.lpp.

Atbilde - tieslietu ministrs Dz.Rasnačs - 9.lpp.

Saeimas deputātu jautājums labklājības ministram

V.Makarovam par slimokases darbību - 10.lpp.

Atbilde - labklājības ministrs V.Makarovs - 10.lpp.

Papildjautājums - dep. O.Kostanda - 10.lpp.

Atbilde - labklājības ministrs V.Makarovs - 11.lpp.

Papildjautājums - dep. O.Kostanda - 11.lpp.

Atbilde - labklājības ministrs V.Makarovs - 12.lpp.

Saeimas deputātu jautājums tieslietu ministram

Dz.Rasnačam, ārlietu ministram V.Birkavam par

Ministru kabineta 1995.gada 17.janvāra rīkojuma

nr.13 izpildi - 12.lpp.

Atbildes - tieslietu ministrs Dz.Rasnačs - 12.lpp.

- ārlietu ministrs V.Birkavs - 13.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedrs M.Rudzītis - 13.lpp.